#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00006 Uniform title: āṣṭaprakaraṇa mokṣakārikā Main title: āṣṭaprakaraṇam mokṣakārikā Secondary title: ratnatraya bhogakārikā nādakārikā mokṣakārikā paramokṣanirasakārikāḥ Author : sadyojyoti Commentator : rāmakaṇṭha Editor : kṛṣṇa śāstrī Description: E-text of the mokṣakārikā from ratnatraya bhogakārikā nādakārikā mokṣakārikā paramokṣanirasakārikāḥ in the devakottai series. . Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: December 12, 2007 Publisher : śivāgama siddhānta paripalana saṅgham Publication year : 1925 Publication city : Publication country : India #################################################### mokṣakārikā sadyojyotiḥśivācāryapraṇītā bhaṭṭarāmakaṇṭhakṛtavyākhyāsahitā yābhyāṃ prakāśitaṃ vartma siddhānte siddhabhāvataḥ | gurūṇāmapi tau vandyau sadyojyotirbṛhaspatī || bhogamokṣapradaṃ natvā bhogamokṣāya śaṅkaram | bhogamokṣeṣu saṃkṣepād vyākhyāsye mokṣakārikām || iha hi - rurusiddhāntasaṃsiddhau bhogamokṣau sasādhanau | vacmi (bho0 kā0 2) iti pratijñāyāṃ pūrvam- bhokturbhogaścitervyaktiḥ (bho0 kā0 73) ityādinā bhogo bhoktāraśca paśavo'svatantrāḥ, teṣāṃ ca bhogasādhanaṃ kāryakaraṇādirūpaṃ kṣityādikalāntaṃ viśvaṃ viśvopādānakāraṇaṃ ca māyārthaṃ pratipāditam, adhunā tu bhogasiddhaye bhoktṛṇāṃ kiṃ tatsvata eva pravartate, uta kartṛpreritamityatra sādhanāntaraṃ kartṛlakṣaṇamucyate- ajātamalasaṃbandhaḥ sarvajñaḥ sarvakṛd vibhuḥ | sakalo niṣkalo'nantaḥ svecchānantarakāryakṛt || 1 || nirmuktātiśayaiśvaryo māyāṃ vikṣobhya śaktibhiḥ | bhogināṃ bhuktaye viśvaṃ vicitraṃ kurute śivaḥ || 2 || viśvaṃ māyopādānatvena pūrvoktaṃ bhogasādhanamadṛṣṭa-kartṛkam | tasmin viśiṣṭakāryatvād viśiṣṭajñānakriyākartṛtvaṃ kumbhakārādijanyavanniścitamiti viśvasya sāvayavatvānnāsiddhaḥ, nāpyanaikāntikaḥ, sarvasyādṛṣṭakartṛkasya vanakusumāderapi pakṣīkṛtatvāt | ata eva na viruddhaḥ, viparyayavyāptyabhāvāt | na ca trairūpyāddhetulakṣaṇaṃ saṃbhavatītyuktamanyatra | nanvajñena kartrā saha dṛṣṭānte siddhavyāptikādasmāddhetorajña eva viśvakartā sambhavatīti iṣṭavyāghātaḥ ? na, yenāsāvapyajātamalasaṃbandha eva | kumbhakārasyāpi svakāryaniṣpattau malenājñānenā- nutpannasambandhatvāt | yadi hi tatrājñānaṃ bhrāntirvā bhavennaivāsau kumbhaṃ kuryāt, api tviṣṭakāṃ ghaṭādikaṃ vikalāvayavaṃ kāryānupayoginaṃ kumbhakāraḥ kuryāt | tadyathā sakalāvayavaṃ kumbhaṃ dṛṣṭvā kumbhakāro buddhisauṣṭhavayukto'numīyate, na tvajño bhrānto vā, tathaiveśvaro'pi svakāryād viśvalakṣaṇādanumīyamāno'jātamalasambandha evānumīyata iti neṣṭavighātaḥ kaścit | nanu kumbhakārasya svakāryādanyatrājñānamastyeva | bhavatu, prakṛte'sya kumbhaviṣaye nāstītyatra dṛṣṭāntatā | nanvevamīśvarasya svakāryādanyatrājñānaprasaṅgaḥ ? na, tatkāryabhogamokṣasādhana- viśvavyatirekeṇānyasyābhāvāt | nanvanyannāstīti kutaḥ, astu tadbhogasādhanaṃ cetkāryakaraṇādivat kāryameva | tadasādhane tu tasmin niṣprayojane tasyājñānaṃ śaśaviṣāṇādāviva bhūṣaṇameva | tadāhuḥ- heyopādeyatattvasya sābhupeyasya vedakaḥ | yaḥ pramāṇamasāviṣṭaḥ na tu sarvasya vedakaḥ || iti | ata eva viśvavyatirekeṇānyasyābhāvāt sarvajñaḥ sarvakartā ca viśvakṛt | kumbhakārasyāpi svakārye svarjñatāsarvakartṛtāsiddheḥ | nahi tasya tatrāṃśenāpyajñatve śaktivaikalye vā kumbhastato bhavedityuktam | ata eva kumbhakāravat svakārya vyāpakatvād vibhuḥ kāryasya vibhutvāt | kumbhakārasyāpi hi svakāryapṛthubudhnodarabhogeṣvavyāpnuvatastatra parvatādāviva kartṛtvā'siddheḥ | nanu kāryasattāvaccharīramapi viśvakartuḥ prāptam ? na kumbhakārādīnāmapi svadehaspandādikārya na śarīrāntarapūrvakaṃ dṛṣṭaṃ yataḥ | nanu tadapīcchājanyameva ? satyam | ata eva sarvaṃ kāryajātaṃ tameva kāraṇatvena na vyabhicaratīti viśvakartā'pīcchānantarakāryakṛdanumīyata ityadoṣaḥ | nanvicchāpi manovṛttiḥ, kathaṃ viśvakartuḥ sā saṃbhavati | icchā na manovṛttirasmadādīnāmapi, kintu buddhyabhivyaṅgyā jñānaśaktiriva manobhivyaṅgyā kriyāśaktirevetyuktamasmābhirmantravārttikaṭī-kāyām- śāktasya hi tanmanasastvicchā hyeṣā kriyāśaktiḥ iti | ato bhagavatastvanāvṛtaśaktitvānna vyañjakopayogaḥ | nanvicchāyāḥ śarīrāntaranairapekṣyeṇa tadadhiṣṭhitaśarīraspandādikartṛtvaṃ dṛṣṭam, na bāhye syānmṛdādijanye ghaṭādau | satyam | ata eva sarvadā'dhiṣṭheyatvena viśvaṃ tasya śarīramivānumīyata iti | ata eva ca kāryadarśanājjñānakriyecchāśaktisākalyamevānumīyate, na kalārāgavidyādiśarīrayogaḥ, vyabhicārāditi | sakalo niṣkalaśca viśvakartetyagre bhaviṣyati | kiñci, ananto jñatvādiśaktiyogād ātmavat | sādhitaṃ cātmanāmanantatvaṃ vibhutā ca bhogaprakaraṇe, ityato'pi vibhuḥ | nanu ghaṭapaṭādikāryabahutvaṃ kartṛbahutvāvinābhāvasiddhamityatrāpi kṣityādijalāntāni viśvaśabda-vācyāni bahūni, kāryatvena hi bahavo viśvakartāro'numeyāḥ ? satyam | yadi hyeṣāmekabhogaprayojanatā na syāt | pratipāditā ca kalodvalita-caitanyo vidyādarśitagocaraḥ (svā0 32|10) ityādau | yacca bhinnamapyeka-prayojanaṃ tadekabuddhimatkartṛjanyaṃ prāsādādi niścitamiti nirmuktātiśayaiśvaryaḥ, tasyaiva samastaviśvakaraṇāt; sa ca śivaḥ paropakārāyaiva pravṛtteḥ sarvatra taddharmayuktaḥ pramāṇasiddha iti || 1-2 || atra sāṃkhyacchāyayā paraḥ- citrāt tantuguṇāccitraḥ paṭo dṛṣṭo na śaṅkarāt | yathā tadvajjagaccitraṃ citrādbījānna śaṅkarāt || 3 || na paṭopakārakaṃ kuvindamapahnutyedaṃ yujyate vaktum, bhūyo virodhāt | kintu satyapi tasmin viśvakartrā śivenāsya hetordṛṣṭānte vyāptirasiddhetyanaikāntikatā | jagadvidhāturmāyākhyasya gamakatvameva | na kāryamupādānakāraṇaṃ vyabhicarati yataḥ || 3 || naiṣa doṣaḥ - kuvindabuddhikarmabhyāṃ na vinā paṭakāraṇam | dṛṣṭaṃ tantusamākhyātamupādānamacetanam || 4 || yadvat tadvajjagadbījamupādānamacetanam | jñānakriye maheśasya parityajya na kāraṇam || 5 || upādānakāraṇamapi tantvādikaṃ viśiṣṭajñānakriyāyuktapaṭādikartāraṃ vinā na svakāryaṃ kurvad dṛṣṭamiti kāryamātramupādānakāraṇavat kartṛmātreṇa vyāptaṃ siddhameveti viśvasyāpyupādānakāraṇavattvena pratyuta kāryapūrvatvavat kartā sādhyata iti nānaikāntikatā || 4 -5 || adhunā mīmāṃsakadṛṣṭyā siddhasādhanam - āhāparo jagaccitraṃ vaicitryāt karmaṇo bhavet | phalaṃ ca karmataḥ puṃsāṃ kimatreśvarakāritā || 6 || kāryatvāt tatra kartṛmātramanusandheyam | bhavadbhiśca dharmādharmātmakaṃ karmaiva kṛṣyādikarmavat kāryajanakamaṅgīkṛtamiti kimanyadanumīyate || 6 || satyametat tathāpīdaṃ karmadṛṣṭamacetanam | kṛṣyādivat tu kartāraṃ prajñāvantamapekṣate || 7 || dṛṣṭamapi kṛṣyādikaṃ karma na tu buddhimatkartrā vinā phalajanakaṃ puṃbhyo bhogānāhṛtya dātuṃ samarthaṃ dṛṣṭamiti dharmādharmātmakamapi karmatvāt svaphaladānāya jñānātiśaya-yuktaṃ pratyuta tameva viśvakartāramasiddhaṃ sādhayatīti na siddhasādhyatā | tatra dṛṣṭe sati nādṛṣṭakalpanā yukteti || 7 || apare bruvate kartṛ bahudhā cetanairyutam | pumbhireva bhaved bījaṃ kiṃ hareṇeti tannahi || 8 || kāyikavyāpārādau kṛṣyādāviva bahudhā cetanairdṛṣṭaireva puruṣairyuktaṃ jagadbījaṃ sarvaṃ kalādikāryaṃ bahukartṛtayā kariṣyatīti dṛṣṭahānyadṛṣṭaparikalpanābhyāṃ na kartrantarasiddhiḥ | tannahīti tanna yuktamityarthaḥ || 8 || yasmāt tayoḥ prakṛtipuruṣayoḥ saṃbandhamātraṃ vā puṃsāṃ kalādikāryakaraṇahetuḥ, viśiṣṭo vā bhogyabhoktṛlakṣaṇaḥ saṃbandhaḥ ? tatra - sāmānyo yadi saṃbandha utpattau kāraṇaṃ tayoḥ | tataḥ kalādikāryasya nityotpādaḥ prasajyate || 9 || vyāpakatvāt prakṛtipuruṣayoḥ kaivalyāvasthāyāmapi saṃyuktatayā saṃbandhamātrasya bhāvāt | kalādikāryakaraṇotpāde satyanirmokṣaprasaṅgaḥ || 9 || atha dvitīyaḥ pakṣaḥ - viśiṣṭaścet tayoryogo vaktavyaṃ tasya kāraṇam | yena nākasmikaṃ kāryaṃ dṛṣṭaṃ kvacana kiñcana || 10 || prakṛtirhi na prakṛtisvarūpatayā bhogyā, nāpi puruṣaḥ svarūpeṇa bhoktā, mokṣābhāvaprasaṅgāt | api tu kalādikāryadvāreṇa, tatsaṃbandhasya hi kalādijananāt | janyasya saṃyogātmakasya tayorbhogyabhoktṛrūpasya saṃbandhaviśeṣasya kartā vācyaḥ | yena nākartṛkaṃ kāryaṃ saṃbhavatītyuktam || 10 || nanu tayorevātra kartṛtvam, kimanyena? tanna, yataḥ - puruṣo na svatastāvad bījaṃ no yāti taṃ prati | puruṣasyāśaktatayā prakṛteḥ svataḥ kāryakaraṇakalādinirmāṇe sāmarthyādṛṣṭeḥ, prakṛteścādṛṣṭatayā viśiṣṭamevaṃvidhaṃ karmanimittaṃ puruṣāya kāryakaraṇaṃ syāditi jñānābhāvād bhohyabhoktṛsaṃbandhe na kartṛkatā, kintu saṃbandhamātra iti || tasmād yoge viyoge vā maheśaḥ kāraṇaṃ tayoḥ || 11 || tasmād bhogamokṣasādhanadarśanānyathānupapattyā sarvajñaḥ sarvakartā parameśvara eva, nānyaḥ || 11 || tatra lokāyatabhūmikayā paraḥ - svabhāvato jagadbījaṃ jagatkartṛ hareṇa kim | svabhāva eva vaktavyo gatvā dūramapi tvayā || 12 || parameśvaramapi kalpayitvā tasya jagatkartṛtvasvabhāvo bhavadbhiḥ kalpanīyaḥ | tadvaraṃ prakṛterevobhayavādisiddhāyā tajatkartṛtvasvabhāvaḥ kalpyatām | evaṃ ca na bahvadṛṣṭaṃ kalpitaṃ bhaviṣyatīti || 12 || tadayuktataram, tayastasya prakṛtilakṣaṇasya jagatkartuḥ- svabhāvaḥ pratipattavyaḥ kiṃviśiṣṭo jagatkṛtaḥ | nanu ko'yaṃ praśno jagatkartṛlakṣaṇa eva svabhāvastasya? satyam, kintu- vyāpāraḥ paranunnasya svatantrasyāthavā budhāḥ || 13 || jagatkāraṇātmā tasya svabhāvaḥ kiṃ buddhimatkartṛpreritasya kevalasya vā ? tatra - svatantrasyeti pakṣe'smin na mānamiti sādhitam | acetanasya kartṛtvapakṣe na pramāṇamastīti sādhitaṃ pūrvameva || kathaṃ sādhitam - svatantraṃ kāryakṛd yasmānnopādānamacit kvacit || 14 || atha dvitīyaḥ, sa ca yukta eva- prajñāvacchaktinunnasya vyāpāro mānasādhitaḥ | prajñāvataḥ kriyāśaktyā preritasya jagatkaraṇe vyāpāraḥ, tasya pramāṇasiddhatvādiṣyata eva || tataśca - prajñāvān prerakastasya yaḥ sa vijñeya īśvaraḥ || 15 || yaścetanaḥ svaśaktyā tat prerayati sa eva īśvaraḥ siddha iti na svabhāvavādaḥ | yadyevaṃ kriyāśaktimātramevātra tatprerakamastu, kimīśvareṇa? tasyāpi tayā vinā kartṛtvāsiddheḥ | yadāhuḥ- yā tvaṃ kartuḥ kriyāśaktirīśvarasya yayā vinā | tasyāpi kartṛtā naiva caṇḍi tasyai namo'stu te || 15 || iti | icchāśaktiḥ parāśaktiḥ prakḷptā nānya īśvaraḥ | pravartate yadudrekād divākāle niśānvite || 16 || suptā kāla ihānte sā nirvyāpārājjagannidhau | yadyasmāt saiva śaktiḥ prakṛtyadhikaraṇā preraṇottaraṃ sodrekāt sāmarthyalakṣaṇānmāyāto jagatkaraṇāya pravartate, iti neśvaro'nyaḥ || 16 || tadayuktam - udreke kāraṇaṃ tasya nānyadasti maheśvarāt || 17 || jaḍasya svayaṃ pravṛttāvapravṛttau vā sāmarthyaṃ nāstītyuktam, ato'nyathānupapattyā jñānātiśayayuktaḥ parameśvara evodrede tasyāḥ kāraṇam || 17 || nanu saiva sarvajñā bhaviṣyati - sarvajñā saiva cennāmni vivādo na ca vastuni | yadyevaṃ nāmni vivādaḥ, na ca nāmabhedād vastubheda iti tato vyatirekastasyāḥ prakalpita evāstu | tarhi sarvajñatvādidharmikā prakṛtireveśvara iti vedāntavidaḥ || parātmano maheśāttu dṛkkriyāśaktiśālinaḥ || 18 || cetanācetanaṃ viśvaṃ bhoktṛbhogyavibhāgataḥ | utpatsyate tato'nyena jagadīśena kiṃ phalam || 19 || bhoktā cāpi sa evaiko varamaṅgīkṛto vibhuḥ | bhoktṛbhogyādibhedabhinnāccetanācetanād viśvalakṣaṇāt kāryādanumīyamānaṃ sarvajñānakriyāyuktaṃ kāryadvāreṇa bhoktṛbhogyādisvabhāvamekamevādvitīyaṃ paramātmasaṃjñamī-śvaralakṣaṇamupādānamanumeyamityadvaitasiddherna bhinneśvarakalpanā yukteti || 18-19 || nanu cetanānāṃ nityatvena prāg bhogaprakaraṇe pratipāditatvāt kāryatvamasiddham ? na, anekānvitatvena kāryatvasaṃbhavāt | acetanānāmiva cetanānāmapi cidanvayādupādānakāraṇaṃ cetanaṃ siddhyatyeva | tadapyanupapannam, yataḥ - cidacidviśvasaṃbhūtirātmano yadi so'pi hi || 20 || cidacijjāyate yasmāt kāryaṃ kāraṇadharmagam | paramātmanaḥ sakāśād yadi cetanācetanaṃ viśvamutpadyate, tataḥ so'pi paramātmā cetanācetanasvabhāvo bhavet | upādānakāraṇasvarūpānugatā eva kāryāṇāṃ mūrtiviśeṣā hemamṛdādijanyaghaṭādīnāṃ siddhā yataḥ || 20 || tataśca - viruddhāvekakālasthau dharmāvekāśrayaṃ gatau || 21 || itaretaranāśāt tau kuruto lopamātmanaḥ | viruddhayoḥ parasparopamardenaivātmalābhād ghaṭatadabhāvayo-riva cetanācetanayorekatraikasmin kāle na saṃbhavaḥ | atha kenacid bhāgena cetano'sau kenacinnetyucyate, yadyevaṃ sabhāgatve sati ghaṭādivat kāryatvāt paramakāraṇatvāyogaḥ || 21 || api ca - upādānatvato mṛdvat paramātmā na cetanaḥ || 22 || upādānakāraṇamacetanaṃ mṛdādi niścitamiti paramātmano'pyacetanatvam, upādāna kāraṇatvāt | cetanatve vā nopādānakāraṇatvamiti || 22 || kiñca - tadutthāścāpi bhoktāra utpādyatvād ghaṭādivat | upādānakāraṇādutpadyamānaṃ ghaṭādyacetanameva siddhamiti paramātmalakṣaṇādupādānakāraṇādutpadyamānā bhoktāra ātmāno'pyacetanāḥ prasajyante bhavatām | cetanāścaite yathā svaparagrāhakatvena svasaṃvedanasiddhā iti na tatrotpannāḥ, tat paramātmavannityā iti | nanvanvayādeṣāmacetanānāmiva kāryatvamuktam, tanna yuktam, ananvayāditi | na cātmana evātmā grāhyo bhavati, tatra tasya vyāpāravirodhāt | api tu grāhakatvenaiva pratyagrūpatayā sarvadā bhāsata ityuktamasmābhiḥ paramokṣanirāsakārikāvṛttau vistareṇa | tatraivāvadhāryam || tataśca - acitprasavadharmī yat paramātmā mṛdādivat || 23 || prajñāvat kṣobhakāpekṣaḥ svajanyajananāya tat | yadyasmāt paramātmana upādānakāraṇatvenācetanatvamuktam, tattasmādeva svakāryaniṣpattaye mṛdādivad buddhimatkartṛpreritatvamasyābhyupagantavyam || 23 || evamadvaitānupapattiḥ - tasmād bhoktā jagadbījaṃ maheśaścāpi śaktimān || 24 || pṛthak pṛthag viniśceyāḥ proktadoṣopaśāntaye | tasmādbhoktāro'nutpannā eva, jagannidhiśca jaḍaḥ, jagatkartā sarvajñatvādidharmayukto maheśvaraśca parasparaṃ bhinnā eva nityā abhyupagantavyāḥ | taduktaṃ tattvatrayanirṇaye - śambhuḥ puruṣo māyā nityaṃ vibhu kartṛśaktiyuktaṃ ca | supte'pi vikṛtijāte tritayaṃ jāgarti tattvānām || (ślo0 3) ityupādānakāraṇādanyaḥ parameśvaraḥ siddha iti na doṣaḥ kaścit | nanvapariṇāminī śaktiḥ, tatkathaṃ śivaśakterjñānakriyābheda upapadyate? so'pi na vāstava eva | tathā hi - sarvajñānakriyārūpā śaktirekaiva śūlinaḥ || 25 || yadi tu jñānaśakteranyā kriyāśaktiḥ syāt, jaḍatvādvāmādi- bhedapariṇāmataścāsyā māyāyā iveśvarasamavāyo na bhavet, apariṇāmitvāt tasyāḥ, ityakartā kriyāśaktivikalatvādīśvaraḥ prasajyate | na ca kartrā binā viśvakaraṇamupapadyata ityavaśyaṃ sarvajñānakriyāśaktyoraikyamabhypagantavyam | nanu jñeyakāryayor-bhedāt kathaṃ na śaktibhedaḥ ? na, tayorapyabhedāt | nahi jñeyatvaṃ kāryatāmativartate, vastusvabhāvatve hi tasya sarveṣāṃ sarvajñatāprasaṅgaḥ | na ca kāryatvaṃ jñeyatāmiti na vāstavo jñānakriyāśaktyorbhedaḥ, api tu kalpita eva || 25 || tathaiva ca kriyā - tridhaiva śaktirvāmādyā gītā vyāpārabhedataḥ | vāmādyāpi kriyāśaktirvyāpārabhedenaiva tridhā bhinnā gītā na vastutaḥ - vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca śaktitrayamataḥ param iti | anyathā hi jñeyabhedena bhedāt pratyarthaṃ pratyāyakabhedakalpanayā pratiparamāṇu jñānabhedaprasaṅgena tāsāṃ nairātmyaprasaṅgaḥ | tadyathaivānekapadārthāvalokanamekayaiva jñānaśaktyā'nubhavasiddhaṃ prakāśayituṃ śakyam, evamudyuktarūpāyāḥ kriyāśakteranekakāryakaraṇaṃ siddhamabādhitamiti tadbhedo'pi vyāpārabhedāt kalpitaḥ || vyāpārāṇāṃ tarhi kathaṃ bhedaḥ ? ityucyate - kriyayā malinān puṃso niruṇaddhi maheśvaraḥ || 26 || anādimalaruddhāṃstān karmayuktān nudatyataḥ | kriyāśaktyā tāvat pūrvameveśvaro'nādimalayuktān paśūn niruṇaddhi niyamayati, ato niyamitāṃśca karmavipākānusāreṇa prerayati || 26 || nanu vyāpakatvāt teṣāṃ kutaḥ preraṇā ? satyam, kintu - tatasteṣāṃ ca nunnānāṃ patyā saṃjāyate bhṛśam || 27 || bhogasādhanasambandhayogyatā bhogalolikā | vijñānakevalivailakṣaṇyena teṣāṃ karmānusāreṇa teṣāṃ kāryakāraṇasaṃbandhayogyatotpādanameveśvarapreraṇamucyate || 27 || tatastu - śuddhāśuddhādhikārasthe vidyeśe'nanta ātmani || 28 || abhivyakto jagadbījaṃ vikṣobhya krurute jagat | śuddhāśuddhādhikāriṇaṃ mantreśanāyakamanantaṃ preryaṃ kṛtvā māyāto jagatkaroti patiḥ | yacchūyate - vidyārājādhirājeśo jagad bhrāmayatīcchayā iti || 28 || tadanu ca - jagatānena saṃyojya tān puṃso lolikāvataḥ || 29 || bhogārthaṃ sādhanākārāṃ karoti sthitimīśvaraḥ | karmānurūpaṃ kāryakaraṇaistān paśūn saṃyojya teṣāṃ bhogārthaṃ sādhanākārāṃ sthitiṃ karotīśvaraḥ || 29 || tataśca - sthityante so'pi saṃsāre viśramārthaṃ pradhāvatām || 30 || paśūnāṃ prakṛtīnāṃ ca kṣamatvotpādanāya ca | tataḥ sarvopasaṃhāraṃ vidhatte bhagavāniti || 31 || sthitisaṃrakṣaṇādānabhāvalakṣaṇā vyāpārā bhinnāḥ kathitāḥ || 30-31 || anugrahamapi vidhatte - malasvaśaktirodhānte dīkṣāśaktyaiva muñcati | vakṣyamāṇavad yadaiva malasyeśvaraśakteśca rodhādhikāro nivartate, tadā dīkṣayaiva paśūn mocayati || vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca svato'bhinnāpi sā tridhā || 32 || rodhaviśleṣaharaṇairvibhinnā karmabhiḥ kriyā | atha sthitisaṃrakṣaṇabhāvalakṣaṇānāṃ vyāpārāṇāṃ saṃsārarodhaphalatvād rodho vāmāvyāpāraḥ, ādānarūpaḥ saṃhāro jyeṣṭhāyā, pāśaharaṇātmako'nugraho raudryāḥ - ityetaiḥ karmabhirabhinnāpi svataḥ kriyāśaktirvibhinnā kathyate, na paramārthata iti sarvajñānakriyārūpā śaktirekaiva śūlinaḥ (mo0 25 ) iti na doṣaḥ kaścit || 32 || ityevaṃ devadevasya sarvakartṛtvamīritam || 33 || etena sarvakṛttvena sarvajño'vāpyate patiḥ | jñānaṃ vinā kuvindādīnāṃ kartṛtvādṛṣṭerbhagavataḥ sarvakṛttvataḥ sarvajñatvasiddhirityuktaṃ prāk || 33 || tathā hi - upādānanimittaistu phalena ca samanvitam || 34 || yathā paṭaṃ vijānāti paṭakārastathā bhavaḥ | upādānanimittaistu phalena ca samanvitaḥ || 35 || sarvakartā'pi tatsarvaṃ vijānāti yathā sthitam | yathaiva paṭakārastantubhyo devadattāya mūlyasaṃsiddhaye turīvemādibhiḥ paṭaṃ kurvāṇastrikālāmalajñānayuktaḥ svakārye siddhaḥ, tathaiva viśvakartā māyāto vicitrakarmanimittaṃ paśūnāṃ bhogamokṣārthaṃ viśvamutpādayan svakārye trikālāmalajñānayukta evā'numīyata iti sarvajñatvasiddhaḥ || 34 -35 || itthaṃ sarvārthakāritvād dvirūpā śaktirātmani || 36 || kalāpiṇḍa ivābhāti śaktiḥ sā nityasaṃsthitā | yayā yukto maheśānaḥ sarvaṃ vetti karoti ca || 37 || kalāvāniti tattvajñaiḥ sakalastena gīyate | uktavat sarvajñānakriyārūpā saiva śaktirnityā'nekarūpeva lakṣyamāṇā bhagavataḥ śarīramupacaryata iti sakalaḥ kathyate śivaḥ || 36 -37 || sa eva tu - na kalāpiṇḍasaṃbaddhaḥ saṃbaddho'sau yathā paśuḥ || 38 || kadācidapi deveśastasmād gītastu niṣkalaḥ | paśuvat kalādyātmakaśarīrābhāvānniṣkalo bhagavānityuktaṃ prāk || 38 || atra paraḥ - nanvasya niṣkalatve tu na jñānaṃ nāpi kartṛtā || 39 || kalākalāpayuktānāṃ dṛśyate cidvatāṃ yataḥ | kalādiyoga eva paśūnāṃ jñānādikaṃ dṛṣṭamiti kalādyabhāvādīśvarasya jñānādyabhāvaḥ || 39 || naiṣa doṣaḥ - cidvyaktyarthaṃ kalāyogamapekṣete susaṃsthite || 40 || dṛkkriye malasaṃruddhe neśvare rodhavarjanāt | uktaṃ hi bhogaprakaraṇe - paśūnāṃ jñānakriye malaruddhatvāt kalādivyañjakāpekṣe viṣayeṣu pravartete iti | parameśvarasya tvanādyanāvṛtatvānna te vyañjakāpekṣe iti sarvadā sarvārthe || 40 || atheśasyāpi sāpekṣe athājñatvāt paśuvadīśvarasyāpi dṛkkriye kalādivyañjakāpekṣe || yadyevam - tadā'sau jāyate paśuḥ || 41 || kalādiyogād devadattādivadīśvaraḥ paśuḥ prasajyate || 41 || bhavatu vā ? kā naḥ kṣatiḥ - na ceśvaraṃ vinā kāryamato'nyo vācya īśvaraḥ | īśvaraṃ vinā na viśvalakṣaṇaṃ kāryamutpadyata iti tato'nya īśvaro vācya ityanavasthā || kalāḥ sṛṣṭvāpi tadyuktaḥ kāryakṛd yadyasau tataḥ || 42 || ata eva kalādisvakāryakaraṇāni sṛṣṭvā tatastairyukto bhagavān sarvaṃ kārya karotītyucyate || 42 || yadyevam - dṛkkriye niṣkalasyeṣṭe kalābhiḥ kiṃ prayojanam | yathaiva kalādibhiranapekṣo niṣkala eva svātmanaḥ kāryakaraṇāni, tathaiva viśvamapi karotīti kiṃ tasya kalādiśarīra-kalpanayetyevamādivistareṇa nareśvaraparīkṣāyāṃ varṇitamiti || tasmādalaṃ prasaṅgena bhogamokṣaprasādhakaḥ || 43 || uktalakṣmā maheśāna upāsyo'yaṃ mumukṣubhiḥ | tatsarvajñatvādilakṣaṇaḥ parameśvara eva paśubhyo mokṣaprada iti śreyo'rthibhiḥ sadaivārādhyo nānyaḥ, ityuktaḥ sasādhano bhogaḥ || 43 || atha mokṣaḥ sasādhana ucyate- malādipāśavicchittiḥ sarvajñānakriyodbhavaḥ || 44 || mokṣastatkāraṇaṃ śambhuḥ svaśaktiḥ karaṇaṃ prabhoḥ | paścātmā mocyamānatvāt karmakārakamiṣyate || 45 || nityamuktatayā kartuṃ mokṣākhyā karmagākṛtiḥ | prāg bhogaprakaraṇe vijñānakevalināṃ mala eva, pralayakevali-nāṃ malakarmaṇī, sakalānāṃ tu malakarmamāyālakṣaṇāḥ paśūnāṃ pāśāḥ pratipāditāḥ | teṣu pāśānāṃ yathā saṃbhavaṃ sarveṣaṃ vicchittiḥ sarvajñatvasarvakartṛtvābhivyaktiścātmanāṃ mokṣo nā'nyeṣāmivānyatamapāśavicchittiḥ, ajñatvam, akṛtṛtvam, saṃkrāntirveti vakṣyāmaḥ | na ca tasya mokṣasya ātmā jñātavyaḥ ityādāvivāyaṃ paśuḥ kartā, paśorīśvarasaṃskāryatvena sarvadā karmatvāt | nāpiprakṛtyādikaḥ pāśaḥ, kintu īśvara eva | tasya ca karaṇaṃ svaśaktirdīkṣākhyaiva | muktistāvatpāśavicchittiḥ sarvajñatvādyabhivyaktiśceti mocyagata eva viśeṣo mokṣaḥ, na sāṃkhyānāmiva mocakagataḥ, tasya nityamuktatayā muktyamuktyora-viśeṣaprasaṅgāt | yadāguḥ - saṃsarati bhogyabhāvāt tadvinivṛttyā tu mokṣadā prakṛtiḥ | svātmana eva na puṃso lopo'sau na svayaṃ veda || yata ityevaṃ viśiṣṭo'viśiṣṭo vā sarvaścātra mokṣaḥ pratijñātaḥ, tasya sādhanamuttaraṃ prakaraṇam || 44 - 45 || tatra tāvat puruṣakartṛka eva mokṣa iti jñānamokṣavādinaḥ svayūthyāḥ - astvātmanīno mokṣo hi bhogavat pudgalastataḥ || 46 || mokṣakartā vivekādiḥ sādhanaḥ sa prasiddhyati | astvīśo viśvakartā, puruṣāstu svakṛtairdharmādharmaiḥ śubhā-śubhaṃ bhogaṃ bhuñjate neśvarakṛtaiḥ | nanu tatrāpi parameśvarasyā-dhiṣṭhātṛtvamastyeva | bhavatu, na punaḥ kartṛtetyevaṃ ta evājñāna-malasaṃbaddhā bhrāntitaḥ saṃsārabhājaḥ santastatpratipakṣābhyāsa-viviktajñānodayādajñānanivṛttau teṣāṃ sarvajñatādirūpāvāptitaḥ svātmakartṛka eva mokṣo neśvarakartṛkaḥ || 46 || tadayuktam - avive(ko? kā)'vasāyotthamajñānaṃ vinivartate || 47 || vivekajñānato nānyat kācādidravyahetukam | svakāraṇanivṛttyaiva tannivarteta nānyathā || 48 || malaścājñānahetuḥ syādajñānatve'sya tucchatā | athātmadharmo bhāvaḥ syāt tucchatve tannivartate || 49 || jñānādiraphalaḥ puṃso dharmatvena nivartyate | nivartyatve nātmadharmaḥ(syāt?) tadanādinirodhakam || 50 || caitanyasyātmanastena nivṛttirdīkṣayā tataḥ | maheśamalamāyādivaśago'ṇuḥ sa cātmanā || 50 || kathaṃ tebhyastadāyattamātmānaṃ mocayiṣyati | asyātmamocane śaktirvidyate na yataḥ svayam || 52 || pāśānāṃ vaśyatāmeti teneśo mokṣakṛd vaśī | yuktaṃ dharmādharmakartṛtvaṃ puṃsām, kalādibhirīṣanmala-vyudāsena tatsaṃbandhād uttejitadṛkkriyatvāt | malādinivṛttau tu satyāṃ tāvad jñatvamapi tadā yeṣāṃ na samarthaṃ dṛṣṭam, īśvaratvaṃ teṣāṃ muktau bhaviṣyatītyucyamānamatisāhasam | nanu pramāṇasiddhaiva śuktikārajatādibhrameṣu jñānādajñānanivṛttiḥ | malaṃ cājñānamicchanti cātmanāmanādibhavam, tadayuktam, ajñānatvāyogāt tasya | na hyajñānaṃ malaḥ, api tvajñānahetuḥ | ajñānatve tu tasya ātmadharmatvaṃ tucchatā vā syāt, tucchatve tu tasyā'kiñcitkaratvāt tannivartako jñānādiraphalaḥ, ātmadharmatve tu tasya nityatvavyāpakatvāderiva nivartayitumaśakyatvenānirmokṣaḥ | nivartyatve nātmadharmateti vastvantarameva | ātmano'nādyuparodha-hetutvādajñānahetuścakṣuṣa iva paṭalādirmalo vācyaḥ | na ca dravyasyājñānahetoḥ paṭalāderanyasya vā jñānānnivṛttirdṛṣṭā, pratipakṣatvābhāvāt | kathaṃ tarhi śuktikārajatādau jñānānnivṛttiḥ ? ucyate | dvividhaṃ hyajñānam- prāganubhūtasādṛśyasya buddhyavivekādhyavasāyātmakaṃ śuktikādau rajatādijñānam, kācakāmalādidravyajanyadvicandrādiviṣayaṃ vikalpajñānaṃ ca | tatra pūrvaṃ nedaṃ rajatamiti vivekādhyavasāyajñānānnivartate | yatpunardravyajanyam, tasya svakāraṇadravyanivṛttyaiva nivṛttiḥ, na jñānāt | pratipāditaṃ tu dravyahetukamevā'jñānamātmanām, netarat, abauddhatvāt tasyeti na jñānāt tannivṛttisaṃbhavaḥ | paṭalādeścakṣurvaidyādivadīśvarādeva tannivṛttiritīśvarakartṛka eva mokṣo nātmakartṛkaḥ | tathā coktaṃ śākhāntare- śivādevātmanāṃ mokṣaḥ iti | śrutirapi - yamevaiṣa vṛṇute tena labhyaḥ (kaṇṭho0 2 | 23; muṇḍako 0 3 | 2 | 3) iti | ata eva kriyānivartyatvād dravyasyeśvarakriyayaiva mokṣa ityuktam - dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatyapi iti, vakṣyāmaśca || 47 - 52 || nanvīśvarasya mokṣakartṛtvamapi kalpayitvā pāśānāṃ nivartanasvabhāvastadā kalpanīyaḥ, tena vinā tasyāpyasiddheḥ | tatasta eva tatsvabhāvānnivartamānāḥ puṃso mokṣahetavo bhaviṣyanti, kimīśvarasya kartṛtvakalpanayā ? tadayuktam, yataḥ - na puṃsāṃ mocane śaktiḥ pāśānāmapi vidyate || 53 || rajjvādinā svayaṃ baddhvā vimuñcad dṛśyate yataḥ | jīvasya svataḥ pravṛttau nivṛttau vā sāmarthyaṃ nāstītyuktam | ataḥ pāśānāmapi śiva eva tadā'pi nivartakatvāt puṃbhyo mokṣada iti dṛṣṭe sati nādṛṣṭakalpaneti || 53 || atra paraḥ - jñatvakartṛtvayorvyaktiṃ pāśāḥ kurvantyanekadhā || 54 || mokṣo vyaktistayoreva mokṣo'taḥ pāśakāritaḥ | dṛṣṭā hi pāśāḥ kāryakaraṇalakṣaṇā eva bhavāvasthāyāmāt-- manāmanekaprakārāṃ jñatvakarṭṛtvayorvyaktiṃ kurvanti | mokṣaśca jñānakriyayorvyaktiḥ tatastāmapi ta eva dṛṣṭasāmarthyāḥ kariṣyantīti kiṃ tatreśvarasyādṛṣṭasya kalpanayā || 54 || tadayuktam - svākārarañjitāṃ pāśāḥ pāśavṛttyanurāgiṇīm || 55 || kramānvitāṃ vināśārthāṃ vyāhatāamalpagocarām | tayorvyaktiṃ prakurvanti niḥsaṃjñatvād bhaveritāḥ || 56 || śaknuvanti na mokṣākhyāṃ yenāsyāḥ sā vilakṣaṇā | yo hi yathābhūtavyañjakaśaktiyuktaḥ pradīpādirvyañjakaḥ siddhaḥ so'pyanyatrāpyadṛṣṭe viṣaye tathābhūtaśaktireva pratīyate | kāryakaraṇādilakṣaṇaśca vyañjakaḥ proktavadīśvaraprerito'pi śarīrādāvātmagrahahetutvāt svākāreṇānurañjitāṃ stryādiviṣayānurāgiṇīṃ kvacit kadācit kiñcidviṣayāṃ rāgadveṣādibhiñca vyāhatāṃ kāryatvāccharīrādīnāṃ nāśe sati vinaśvarīṃ bhavināṃ jñānakriyayorvyaktiṃ kurvan dṛṣṭa iti tathābhūta eva viṣaye tasya vyañjakatvaṃ siddhyati | na tato'tyantavilakṣaṇatvād jñānakriyayormuktāvapi dīpasyeva brahmāṇḍa iti na pāśavyaṅgyo mokṣa iti tadvaiśiṣṭyaṃ mokṣe jñānakriyayorityucyate || 55 -56 || pāśābhibhāvikā śaktiḥ siddhānāṃ dṛkkriyābhidhā || 57 || tasmānna pāśajālotthaṃ jāyārāgaṃ bhajatyasau | sarvapāśanivṛttyā siddhasyeśvaravad jñānakriyātmikā śaktiḥ pāśavidhvaṃsiketi na paśoriva pāśavyaṅgyā śarīrādāvātmagrahānurāgaṃ bhajate || 57 || kiñci - na cotpannairvinaṣṭairvā pāśaiḥ sā bhidyate yataḥ || 58 || tatastu pāśaceṣṭābhiḥ śaktirnaivā'nuruddhyate | nāpi paśoriva rāgādipāśaceṣṭābhiranurudhyamānā stryādiviṣayānurāgiṇī sā siddhaśaktiḥ, pāśapralaye'pyavikṛtenaiva svarūpeṇeśvaraśaktivadavasthānāt || 58 || api ca - śaktiḥ sā sarvaviṣayā na tenaivā'lpagocarā || 59 || jñeyakṛtyeṣu yugapad bhāvitvāanna kramānvitā | āvaraṇābhāvācca sā sarvadā sarvatra sarvajñeyajñaptikarī sarvakāryakarī ca, na paśuśaktivat kadācit kvacit kiñcidviṣayā || 59 || sā ca vyaktyantarābhānna vyaktyantarabādhitā || 60 || nā'pi vidyeśvarāṇāṃ śaktivyaktiriva paramuktilakṣaṇena vyaktyantareṇa sā siddhaśaktirbādhyate, śivasamatvena tasyāḥ prakarṣāntarābhāvāt || 60 || kiñca- pravṛttā sā na sāmyena jñeye kṛtye ca bādhate | na cāpīśvarecchayā vidyeśvaraśaktivat kārye pravartate nivartate vā, śivasamatvāt siddhaśakterīśvarapreryatvasya sarvathā nivṛtteḥ svataḥ śaktatvāt || vyañjayanti na tāṃ pāśāḥ na ca bhūyo'bhibhūyate || 61 || śivecchāpluṣṭabījaistaiḥ śaktistenāvinaśvarī | yena na vakṣyamāṇavat pāśaiḥ kāryakaraṇaiḥ paśuśaktivad vyajyate, śivaśaktyābhivyaktāṃ tāṃ prati dagdhabījaiśca pāśairna punarabhibhūyate, siddhaśaktyabhivyaktistato na vinaśvarī paśuśaktivyaktiriveti prakārāntareṇa naśvaratāparihāraḥ || 61 || vyaṅgyavyaktirbhavet tāvad yāvad vyañjakasaṃnidhiḥ || 62 || siddhaśaktāvayaṃ nyāyo vidyate neti cocyate | abhivyaktikarī śaivī śaktistatsannidhānatām || 63 || dhātā satatamityasmādapi saiddhī na paśyati | yaduktaṃ prāk siddhānāṃ sarvathā īśvarādhiṣṭhānaṃ nivartata iti tato vyañjakenānadhiṣṭhitatvād dīpenānadhiṣṭhānād ghaṭāderivābhivyaktirnivartamānā vināśinyeva | nā'yaṃ doṣaḥ | yato na dīpavad vyaṅgyasyā''varaṇanivṛttimanātyantikīṃ kurvan parameśvaraḥ śaktivyañjaka iṣṭaḥ, yenaiṣa doṣaḥ syāt | sa tvātyantikīmāvaraṇanivṛttiṃ paṭalānāmiva cakṣurvaidyaḥ kurvan siddhānāmātmasadṛśīṃ siddhāntaśaktivyaktikarīṃ siddhaśivasamavāyācchaivīṃ dṛkkriyāśaktimabhivyaktitaḥ sannidhāpayatīti kutaḥ parastasyā vyañjakāpekṣā, śivaśakteriva svataḥ sarvajñasvarūpatvāditi | na kevalaṃ pāśairavyaṅgyatvāt, asmādapi kāraṇānna vinaśvarīti | ata eva na kāryatvenānityatvam, muktervyaṅgyatvāt | pūrvavyavasthitāyā eva jñānādiśakterāvaraṇavyudāsenābhivyaktitaḥ sarvaviṣayatā na svarūpapratiṣṭhitirevetyuktaḥ sarvavilakṣaṇo mokṣaḥ || 62 - 63 || itthaṃ vilakṣaṇāyāste siddhaśakterna pāśakāḥ || 64 || vyaktiṃ kartuṃ samarthāstu nivṛttaistairyato bhavet | uktaṃ tāvat pāśavyaṅgyāyāḥ paśuśaktito'tyantavilakṣaṇatvāt pāśābhāve'pi bhāvācca muktau siddhaśivaśakterna pāśavyaṅgya-tvaṃ siddhyatīti īśvara eva tadvyañjako mokṣahetuḥ || 64 || nanu yogaścittavṛttinirodhaḥ (yo0 sū0 1|2) iti yogādisaṃskṛta-mantaḥkaraṇameva mokṣaheturātmanām, neśvara iti sāṃkhyaḥ, tadayuktam - yogo jñānaṃ tapaḥpūrvaṃ bhogasādhanaceṣṭitam || 65 || proktanyāyena pāśatvānna tanmokṣasya sādhanam | cittasyoktavajjaḍatvādvāyoriva yogādisaṃskṛtenaiva svapravṛttirūpatayā ātmano māyā vivartayitavyā, nānyatheti | vivekābhāvānnivṛttau sarvadaiva nivarteta, na vā kadācidityanirmokṣaḥ sarvadā vā mokṣa evātmano bhavet | kaścātra yogāderanuṣṭhātā yasya śāstropadeśaḥ | na tāvadātmā, niṣkriyo bhavadbhirasāvabhyupagato yataḥ | nāpi cittam, jaḍatvāt || 65 || api ca - sutīvrā api nopāyāḥ svātmavicchedakārakāḥ || 66 || asidhārā sutīkṣṇāpi na svātmacchedikā yataḥ | na ca cittasya svavṛttinirodhārthaṃ yogādyanuṣṭhānaṃ svata evopapadyate, svātmani kriyāvirodhāditi | tasmādapi pravṛttinivṛttihetu-rīśvara eva sarvatra mokṣakāraṇamiti | nanvīśvaro'pi kathaṃ na sarveṣāṃ yugapanmokṣahetuḥ ? apekṣyābhāvāt | na malaparipākā-pekṣyatvāt, anyathā yathādṛṣṭaniyamānupapatteḥ | taduktam - kṣīṇe tasmin yiyāsā syāt paraṃ niḥśreyasaṃ prati (svā0 32 | 17 ) iti | malastu tathāsvabhāvaḥ kalpyamāno jaḍatvāt kasyacit kadācicca tathā pariṇaman nopālambhamarhati | yaduktaṃ tattvatrayanirṇaye - vinivartate nirodhāt puṃbalataḥ pariṇaman malaḥ kālāt | pariṇativiśeṣayogāt sa kadācit kasyacit kathañcicca || (ślo0 12 ) iti || 66 || yadyevam - rodhaśaktyadhikārasya kāle yāte svayaṃ tvaṇoḥ || 67 || nivṛtte tu male śeṣaḥ pāśavrāto nivartate | tannivṛttau svayaṃ śuddhā dṛkkriyāśaktirātmani || 68 || vyajyate sarvaviṣayā naivā'to mokṣakṛd bhavaḥ | puṃsāṃ jñānādibalād rodhaśaktermalasya paripākāt tadrodhādhikārakālopakṣayataḥ svayameva nivṛtte tasminnimitte'nya-pāśanivṛttau jñānakriyāśaktisteṣāṃ śuddhatvāt svayameva muktau vyaktimeṣyatīti kimīśvarasya kartṛtvena | astu tarhi svatantra eva parameśvaro mokṣahetuḥ | tato naiṣa doṣaḥ, nāpyatiprasaṅgaḥ, svecchayā niyamitatvāt | yadāha vidyādhipatiḥ - svatantraḥ śaktipāto'sau śaivaḥ paśuvimokṣakṛt | sāpekṣatve hi tasya syādaśaktaḥ parameśvaraḥ | iti | na, tasyāsaṃbhavāt || 67 - 68 || satyāṃ sthitau na saṃhāraṃ saṃhāre vā na ca sthitim || 69 || bhogaṃ ca karmahīnasya kurute na sadeśvaraḥ | svātantrye hi karmādyanapekṣaṇādakasmāt sadaiva jagataḥ sṛṣṭisaṃhārau, karmahīnasyāpi bhogam, duṣkṛtairapi mokṣam, muktasyāpi saṃhāramīśvaraḥ kuryādityunmattaceṣṭāvadasmañjasaṃ jagad bhavet | tataśca na kaścidbhogāya mokṣāya duṣkṛtaparihārāya pravartateti tadupadeśaśāstrāṇāṃ sarveṣāmānarthakyāllokāyata evopāsyo bhavatām | tasmādasamañjasaparihārāya karmādipākasāpekṣaḥ sarvakartā'bhypagantavyaḥ | na ca tadapekṣitvamasvātantryam, api tvīśvarāntarāyattatā | sā ca tasya parameśvarānnāstīti sa eva svatantraḥ | satyāṃ sthitau na saṃhārādyakasmād bhogādikaṃ ca karmahīnāderna kadācit karotīti sāpekṣa eva śaktipāta iti | yadyevaṃ karmasāmyāpekṣo bhaviṣyatīti | na | yathā bhogaṃ karmahīnasya kurute na sadeśvaraḥ, tathā malapariṇatihīnasya na ca mokṣam, malapariṇatyapekṣitvānmokṣasya, anyathā malakalpanānarthakyāt | sādhitaṃ cātmanāṃ karmavyatirekeṇa malo'stīti prāg bhogaprakaraṇe- malāpariṇateḥ karmakṣayācca vijñānakevalitaiva teṣām iti | tasmādavaśyaṃ malaparipāka eva śaktipāte karaṇaṃ vācyam || 69 || nanu sa ca malaḥ paripākāt svayameva nivartamānaḥ puṃsāṃ mokṣakāraṇaṃ bhaviṣyatīti nārthastatra śivaśaktinipātakalpanayetyuktameva, tadayuktam, yataḥ - cetanācetanāḥ sarve vaśyāstasyeti niścitam || 70 || pravṛttau vā nivṛttau vā teṣāṃ heturato hi saḥ | vidārya śaktiśūlena pāśajālamaṇoḥ śivaḥ || 71 || sarvajñānakriyārūpaṃ vyanakti dvividhaṃ malam | jaḍasya svataḥ pravṛttau nivṛttau vā sāmarthyaṃ nāstītyuktam | ataḥ paripakvo'pi malo dravyatvāt paṭalādivad buddhimatkartṛnivartya eveti īśvara eva tannivṛttipūrvaṃ puṃsāṃ sarvajñatvādirūpaṃ vyañjayan mokṣaheturnāpara iti || 70-71 || adhunā tu teṣāmīśvaraḥ sarveṣāṃ kiṃ sākṣānmokṣaheturuta keṣāñcid vyavadhāneneti rurusiddhāntasaṃsiddhaḥ kramo'tra kathyate - niṣkalān sakalānaṣṭau sargādāvicchayā patiḥ || 72 || mantreśvarānanantādīnanugṛhṇāti pudgalān | sargārambha evāṣṭāvaṇūnakalān paripakvamalaviccheda-pūrvakaṃ sarvajñānakriyābhivyaktilakṣaṇena mokṣeṇānugṛhya sākṣād bhavānanantādisaṃjñakān vidyeśvarān karotītyaṇupakṣa eva vidyeśvarādiviṣayo na śaktiśambhyupakṣāviti boddhavyam || 72 || ato'nantaram - koṭisaptakasaṃkhyākān niṣkalān sakalānaṇūn || 73 || sarvajñānakriyāvyaktyā mantrānīśaḥ karotyataḥ | tathābhūtānevāṇūn saptakoṭisaṃkhyāyuktān tathaiva sākṣādanugṛhya bhagavān mantrān vidadhāti || 73 || mantramantreśvarāṇāṃ muktatvāt kiṃ śivasamatvameva, netyāha - rudraśaktestu janyatvāt preryatvāccāpyadhastvidam || 74 || mantramantreśvarākhyānamākhyātaṃ tattvayordvayam | rudrasya bhavataḥ śaktirvāmā jyeṣṭhā ca raudrī ceti | tasyāḥ śakteradho vidyāvidyeśvaralakṣaṇametat tattvayordvayaṃ veditavyam | yatastayotpādya svādhikāre preryata ityākhyātaṃ śāstre - śivecchā-vidhicoditam iti | preryatvāccaiṣāṃ sarvajñatve'pyadhikāramalayogataḥ parameśvarāpekṣayā kriyāśaktiḥ krameṇāṃśena nyūneti - vidyāvidyeśatvaṃ cāparamuktiḥ pareha śivasamatā (ślo0 51) iti tattvasaṃgrahādāvuktam | asmācca nyūnatvādeṣāṃ śaktitattvādadhobhāvaḥ, na tu deśakṛtaḥ, vyāpakatvādātmanām || 74 || ata eva - māyordhvaṃ niṣkalatvādyaṃ māyoparyadhikārataḥ || 75 || tadeva prakriyāśāstre dīkṣārthaṃ cintyate budhaiḥ | vyāpakametat tattvadvayaṃ māyoparyadhikārataḥ kalādikārya- karaṇavarjitatvāccādhvaśāstre māyopari cintyatvena paṭhyate || 75 || tathaiva - sarve cāvarajāḥ preryāḥ prerakā hyagrajāśca ye || 76 || patayo'patayo mantrā ūrdhvaṃ mantreśvarā matāḥ | mantrapatitvānmantrebhyaḥ pūrvamutpannatvāccānantādi-vidyeśānāṃ tebhya ūrdhvamuparibhāvo mantavyaḥ | tatpreryatvena tataḥ kriyāśakternyūnatvaṃ tvadhobhāvānmantrāṇām || 76 || tato'nantaram - kalāḥ sṛṣṭvā maheśānastābhiḥ saṃyojya pudgalān || 77 || anugṛhṇāti mantreśān māyāgarbhādhikāriṇaḥ | vidyeśvarāṇāmadhiṣthānena māyātaḥ kalāditattvabhuvana-piṇḍabhāvasṛṣṭiṃ sarvāṃ kṛtvā tābhiḥ pudgalān karmānusāreṇa saṃyojya teṣāṃ madhyāt pariṇatamalānaṇūn māyāgarbhādhikāri-vidyeśvaratvena sākṣād bhagavānanugṛhṇāti || 77 || kimabhidhānān kiṃsaṃkhyātān tānityāha - maṇḍalādhipatīnaṣṭau krodheśādyaṣṭakaṃ tathā || 78 || icchayā śatarudrāṃśca vīrabhadrapurassarān | krodheśa ādau yasyāṣṭakasya śrīkaṇṭhasahitasya | tathā tattvasaṃgrahe - maṇḍalinaḥ śrīkaṇṭhāḥ krodhādyāḥ (ślo0 30) ityuktam | evamaṣṭādaśādhikaśatameṣāṃ rudrāṇāmanugṛhṇāti || 78 || anugrahāya jantūnāṃ mantrāṇāṃ hi prayojakāḥ || 79 || ete mantreśvarāstasmānna mantrordhvavyavasthite | itthaṃ mantramantreśvarayoḥ paścādutpattermāyāgarbhādhi- kāritvādadhobhāve'pyeṣāmācāryādivat paśvanugrahāya mantraprayojakatvānmantreśvaratvam | na tvanantādīnāmiva mantrebhya ūrdhvaṃ sthitatvāt || 79 || kiñca - agrajā niṣkalā mantrā ete caitadvilakṣaṇāḥ || 80 || mantratattvādadhastasmānmāyāgarbhādhikāriṇaḥ | mantrāṇāṃ niṣkalatvenoktatvādeṣāṃ tu sakalatvāt tebhyo'pi nyūnaśaktitvenādho māyāgarbha evādhikāra ityadhikārabhedādevaṃ mantramantreśvaravargāḥ parasparaṃ śaktito bhinnā eva, na tvāvārakāḥ | yathā vārttikakāra āha - pareṇa rūpeṇa nirviśeṣās-trayo'pyamī | mahālpayoniyogitvād viśiṣyante parasparam || iti || 80 || kutraiṣāṃ vīrabhadrādīnāmadhvani sthitirityucyate - māyāgarbhādhikāritvāt sakalatvācca śāsane || 81 || māyātattvādadhastasmācchivaśaktisamanvitāḥ | yatteṣāṃ māyāgarbhādhikāraḥ sakalatvaṃ coktam, tato brahmādivanmāyātattvādadhaḥ kalādibhuvaneṣvavasthitiḥ || 81 || nanu sakalatvādeṣāṃ kalādisaṃkocitadṛkkriyatvāt paśuvat kathaṃ māyāgarbhādhikāre śivaśaktisamanvitatvamiti ? ucyate - kalāyoge'pi no vaśyāḥ kalānāṃ paśusaṃghavat || 82 || vaśyāstāḥ paśubhiḥ sārdhaṃ teṣāṃ te taduparyataḥ | yatasteṣāṃ kālādīnāṃ krameṇoparyavasthitāḥ || 83 || yatasteṣāṃ paśubhiḥ sārdhaṃ tāḥ kalāḥ preryatvādvaśyāḥ, tasmānna kalādiyoge'pi kalāvaśyatvameṣāmiti sarvajñatā māyāgarbhādhikāraścāviruddha iti || 82 - 83 || mantraiḥ sārdhaṃ tadīśānāṃ pareṣāmaparaiḥ saha | āvirbhavatyadhīkāraḥ svaśaktivyaktyanantaram || 84 || mantreśvarāṇāṃ cānantādīnāṃ pareṣāṃ krodhādīnāma-pareṣāṃ vīrabhadrādīnāṃ ca yadaiveśvaraṇa pāśavicchedapūrvaṃ jñānakriyāśaktiranurūpā'bhivyañjitā''sīt, tadaivānurūpamadhikāraṃ karoti na kālāntaraṃ pratīkṣate || 84 || mantrāṇāṃ tu - māyābandhavimokṣāya kāraṇādātmano vyadhāt | mantrakoṭyo'bhavan sapta sapteti niyamaḥ śruteḥ || 85 || kālāntareṇa teṣāṃ kāryakaraṇamiti bhedaḥ, sa teṣāmadhikāraḥ kiṃ nitya eva ? netyucyate - mantrāṇāṃ mantranāthānāṃ kṛtārthānāmapīdṛśām | vyāpāraparatantrāṇāmadhikārastu sāvadhiḥ || 86 || kṛtārthānāṃ muktānāmapyeṣāṃ paśuvad vyāpāraparatantratvād vakṣyamāṇā'vadhyanto'dhikāraḥ || 86 || adhunā'nantādīnāmapi parasparaṃ pradhānāpradhānabhāvaḥ kathyate - sūkṣmādināyako'nantaḥ sa tadyuktaḥ śiveritaḥ | utpatisthitisaṃhārasaṃrodhānugrahārthakṛt || 87 || yathā kilānantaḥ śivāt kalayā kriyāśaktyā nyūnaḥ sthityādīni karmāṇi śivādhiṣṭhitaḥ karoti, evamanantāt sūkṣmaḥ - teṣāmanantaḥ parameśvaraḥ (rau0 saṃ0 2 | 12 ) iti śruteḥ | tathā sūkṣmācchivottama ityādi sarveṣāṃ pūrvapūrvāpekṣayā nyūnatvaṃ boddhavyam || 87 || adhunā mantrāṇāmadhikārakālaḥ parasparaṃ vailakṣaṇyaṃ cocyate - mantrāṇāṃ pūrvamardhaṃ tu kṛtāt sargādanantaram | adhikārasya vaicitryādanugṛhya bhaveritam || 88 || tatkālamādṛtān puṃsaḥ kāraṇānugrahecchayā | kṛtvādhikāramāyāti śivasāyujyamacyutam || 89 || saptakoṭisaṃkhyātānāṃ mantrāṇāṃ pūrvaṃ prakṛṣṭamardhamatīva paripakvamalatvājjanmavyādhyādyupahataṃ saṃsāramavalokya tatsaṃsargaṃ paśuprayojyatāṃ cātmanaḥ soḍhumakṣamā vayamitīśvaraṃ vijñāpya tatpreraṇayaiva vidyaśvaraniyogamapyanapekṣya śivaśaktyā samāhṛtānaṇuṃstatkālameva sākṣāt tattaktkartṛtayaiva taddhiyā ca tatkaraṇatayā cānugṛhya vicitramadhikāraṃ kṛtvā parāṃmuktiṃ śivasamatvaṃ gatam || 88 -89 || dvitīyārdhasya kā vārtetyucyate - śivo'vaśiṣṭamantrāṇāṃ parivārāṅgaśambarān | siddhimuktiprasiddhyarthaṃ maṇḍalāni ca sṛṣṭavān || 90 || atha śiṣṭasyārdhasya pravṛttyarthaṃ parameśvaro'ṇuparivārakamaṇvantaraṃ hṛdayādyaṅgaṃ śaktiyogaṃ ca śambarāṃśca tadvācakān śabdān maṇḍalāni ca pūjāsthānāni navanābhādīni lokānāṃ hitārthamakārṣīt || 90 || athaiṣāṃ mantrāṇāṃ pūrveṣāmiva kimanugrahe kartṛtvameva, netyucyate - te mantrāḥ sahitāstaistu parivārāṅgaśambaraiḥ | vimuñcantītarān nunnā deśikasthena śambhunā || 91 || eteṣāṃ parivārādiyuktānāṃ dīkṣādāvācāryādhikaraṇe- śvaraprayojyatvādanugrahakaraṇatvaṃ sadaiva na kartṛtā || 91 || adhaḥ svabhuvanāccaiṣāṃ mantreśā bhogamokṣadāḥ | svaṃ svaṃ dadati jantūnāmīśaśaktipracoditāḥ || 92 || śeṣāstvapradhānā vidyeśā vīrabhadrarudrādayaḥ | bhuvanebhya ūrdhvaṃ śāstravihitebhyo yajjantūnāṃ svabhuvane ca keṣāñcid brahmaviṣṇvādīnāmanugrahaṃ ca kurvantīti tatkartāro nānantādivadbhuvanasargādikartāraḥ || 92 || mantramantreśvarāṇāmadhikārāvadhiḥ pratijñāta ucyate - amī rudrāstu sūkṣmādyā mantrāśca śivatulyatām | sānantāḥ svādhikārānte yānti muktiṃ hareraṇāt || 93 || atra sūkṣmādīnāṃ ca mantrāṇāṃ ca tadīśānāmapi vīrabhadrādīnāmanantoparamakāla eva sarveṣāṃ yugapacchivasamatā parā muktiḥ | yacchrayate - ananto parame teṣāṃ mahatāṃ cakravartinām | vihitaṃ sarvakartṛtvakāraṇaṃ paramaṃ padam || (rau0 sū0 2 |13 ) iti | ata eva na tu krameṇa | yathā vārttikakāra āha - ananto parame sthāne tattu sūkṣmo'dhitiṣṭhati | padātpadaṃ vicarato hyekaikasya mahātmanaḥ || sthāne śikhaṇḍinastvanyaṃ rudrāṇāṃ kurute śivaḥ || iti || 93 || athānantasya kadoparam ityucyate - sṛṣṭyādipañcakarmāṇi kṛtvānanteśvarastataḥ | pāratantryād vinirmuktaḥ prāpnoti patitulyatām || 94 || yadā'nantenaikasmin māyāsarge pañcakarmāṇi māyāsambandhi sṛṣṭyādipañcakarma nirvartitaṃ bhavati, tadā māyākāryasyākhilasyopasaṃhṛtatvāt kṛtaprayojano'nanto mahā pralayopakrama eva patisamatvaṃ parāmuktiṃ gacchatīti || 94 || yadyevamanantādīnāmupasaṃhṛtatvānmāyātaḥ sargāntarāṇi kathaṃ bhagavān karotītyucyate - evaṃ sargeṣvatīteṣu bhaviṣyatsu ca śaṅkaraḥ | puṃso mocitavānanyān mocayiṣyati cāparān || 95 || pratisargaṃ pūrvānevānantādīn kṛtvā puṃsāṃ bhogaṃ nirvartya bhagavān mokṣaṃ karotītyarthaḥ || 95 || tadevam - ācāryasaṃsthito devo dīkṣāśaktyaiva muñcati | svaśaktyopahṛtān puṃso mantrasādhanasādhyayā || 96 || parameśa eva ācāryastho mantramantreśavyatiriktān dīkṣayaiva mantrasādhyayā paripakvamalān puṃso mocayatītyuktam || 96 || na jñānādineti pūrvapratijñātaḥ sarvo'rtho nirṇītaḥ | yadyevaṃ māyāñjanottarakālaṃ hṛtānāṃ kathaṃ mokṣaḥ ? teṣāmapyācāryā'dhikaraṇo bhagavāneva dīkṣāṃ karoti, pratibhuvanaṃ guruṇāṃ sambhavāt | tathāhi - mantreśā guravaḥ pūrve rudrā devā munīśvarāḥ | mantreśaiḥ śāsitā rudrā rudrairdevāḥ suśāsitāḥ || 97 || devairmunīśvarāścātra munimartyā munīśvaraiḥ | manuṣyairmānuṣāstadvad varṇasaṃsthā dvijottamaiḥ || 98 || rudrāḥ śrīkaṇṭhādayo'tra | evaṃ gurūṇāṃ saṃbhavāt tattatkartṛtayaiva sarvatra dīkṣayā mokṣaḥ || 97 -98 || varṇasaṃsthā dvijottamairityuktaṃ sādhyate - dīkṣāyāṃ sādhakatve ca caturṇāṃ varṇināmiha | adhikāro gurutvena brāhmaṇasyaiva kīrtitaḥ || 99 || sādhakadīkṣādau brāhmaṇān (raurave iti mataṅgapārameśvaravṛttau (kri0 5|93) dṛśyate | mudrite raurave nopalabhyata iti tatratyā ṭippaṇī (pṛ0 113, ṭi0 6) |) kṣatriyān vaiśyān śūdrāṃścaiva iti śrūyate | ataścaturṇāmapyatrādhikāraḥ | gurutve tu- athācāryavaraḥ śrīmānagrajanmā supeśalaḥ (svā0 15|1) iti śruterbrāhmaṇasyaiva || 99 || brāhmaṇo'pi na sarvo guruḥ, kintu - śaktyadhiṣṭheyaniṣpādyasahitaṃ dīkṣitaḥ śivam | yo vettyeva niyuktaḥ san guruṇā gaurave guruḥ || 100 || yo dīkṣitaḥ parameśvarasyaitā jñānādayaḥ śaktayo'nāśritā-dyaṃ kālāgnirudrabhuvanāntaṃ sarvaṃ tattvabhuvanabhūtabhāvā-dyametadadhiṣṭheyametacca niṣpādyaṃ paśūnāṃ bhogamokṣāvityevaṃ parameśvaraṃ saṃhitābhyo'vagatya padavākyapramāṇaistadviṣayamithyājñānavyudāsena niścitaṃ vetti, tamevātmāntaraparigrahāya dīkṣāyāmarcākaraṇopayogāya ca bhāvayati, sa jñānaniṣṭho guruṇā gurutve niyuktaḥ san gururnānyaḥ | yaduktam - nājño bhrāntaḥ sasandeho gururbhāvavivarjitaḥ | nātattvavidanabhyastakarmamārgo'pi no mataḥ || iti || 100 || atha dīkṣitaiḥ kiṃ buddhyupārūḍhaḥ sarveśvaro jñātavyastadanupārūḍho vā ? tatra - buddhibodhaprakāśyatvaṃ śivasyānyaiḥ samīhitam | śaivamānamavindadbhiḥ paśumānānuvāsitaiḥ || 101 || buddhyupārūḍhā evārthāḥ sarvadā puruṣeṇa cetyante, na tadanupārūḍhāḥ, buddhyādīnāmānarthakyaprasaṅgāt | parameśvaro'pi bhinna eva tasyāścetyata iti buddhyupārūḍha eva cetyo nānyathā kevalaḥ | tathā hi - dharmādīśvaraprasādataḥ kasyacid rajastamomalaṃ parihṛtya nirmalatarasattvavṛttireva buddhirbhavati | tatra parameśvaraḥ pratibimbavad vartata iti tenaiva cetyo nānyeneti kecit sāṃkhyadṛṣṭyanuvāsitāḥ, tanna, anaikāntikatvāt || 101 || tathāhi - ātmā'pyaviṣayo yasyā bhoktā bhogyatvataḥ katham | svaprakāśamasau devaṃ prakāśayati śaṅkaram || 102 || nahi yo yaścetyate sa sarvo buddhyupārūḍha eva, buddhibhoktṛtvādevātmanastadanupārūḍhasyāpi cetyatābhāvāditi vyāptyasiddheḥ kathaṃ vakṣyamāṇavat svaprakāśasyeśvarasya buddhyupārohaḥ siddhyet || 102 || nanu puruṣo buddhyupārūḍha eva cetyat iti sāṃkhyāḥ, tathāhi - kapilabrahmaṇo'pyapratyakṣaḥ puruṣa iti darpaṇasthānīyāyāṃ buddhau viṣayiviṣayayordvayorapi pratibimbakamelanaṃ bhoga iti buddhyadhyavasita eva sarvaścetyata iti, tadapyayuktam - sarvadotpannamāno'sau puruṣo nānubhūyate | na so'sthi kālo yatrāyamatrasthenānubhūyate || 103 || buddhisthenāpi puruṣapratibimbena puruṣo nāvaitīti tatpratibimbakalpanaṃ niṣphalameva || 103 || kiñca - pūrvāparatvato yuktamātmabodhasya tasya ca | upalabhyopalabdhṛtdaṃ tadabhāvādidaṃ tvasat || 104 || pratibimbātmakatvādātmano viṣayatvaṃ bhogyatā ca, tadviṣayatvācca buddhibodhasya bhoktṛtvaprasaṅgaḥ | na caitadbhavadbhirabhyupagantavyamityasadetat - (pūrvatanī 78 pṛṣṭhasthā dvitīyā ṭippaṇī draṣṭavyā) buddhyadhyavasitatvāt puruṣo'pi cetyate iti || 104 || api ca - pariṇāmī pumān bhogyaḥ prāptastadgocaro yadi | viparītā ca buddhiḥ syād virodhaścāpi darśane || 105 || itthaṃ buddhiviṣayatvena bhogyatvād viṣayavat puṃsaḥ pariṇāmitayā buddheśca bhoktṛtvānnityatvaṃ prasajyate bhavatāmiti darśanavirodhaḥ | tasmād bhoktṛbhogānyathā'nupapattyā puruṣo buddhyanupārūḍha eva svasaṃvedanasiddho'bhyupagantavyaḥ | kathaṃ tarhi - vyaktāvyaktajñasaṃbuddhiḥ (bho0 kā0 60) ityādinā prāg bhogaprakaraṇe siddhyādibuddhibodhaprakāśyaḥ pumānuktaḥ ? na prakāśyatayā, kintu kārakatvenetyavirodhaḥ | vyaktyāvyaktaviṣaye hi buddhibodhe tatprakāśakatayā'tyantaviviktaḥ puruṣaḥ svayamavabhāsat ityuktam - tadā draṣṭuḥ svarūpe'vasthānam (yo0 sū0 1| 3) iti || 105 || astvetat, īśvarastu vedyatvādādityādivad buddhyupārūḍha eva vedyaḥ | na, asaṃbhavāt | tathāhi - antaḥkaraṇavṛttiryā bodhākhyā sā maheśvaram | na prakāśayituṃ śaktā pāśatvānnigaḍādivat || 106 || pāśatvaṃ hi śreyodūrapratirodhakatvaṃ buddhyādīnāmiti kathaṃ vā śivātmakaparaśreyaḥ prakāśakatvaṃ syāt | pāśatve vā parimitatvaṃ buddheriti kathaṃ tatra dikkālādyaparimitasya parameśvarasya khaṅgādāvabhīśumadāderiva pratibimba upapadyate | tadekadeśasya tu tatra pratibimbo bhrāntireva, bhagavato'navayatvenaika- deśābhāvādityuktamasmābhiranyatra- buddhau mitāyāṃ neśasya pratibimbo'mitatvataḥ | khaḍge'bhīśumato yadvat tadaṃśasya tvasau bhramaḥ || iti || 106 || kiñca- dāhyābhibhāvyadharmāṇaḥ pāśāste'to na śūlinaḥ | dāhābhibhavayoḥ kartuḥ prakāśāyābhivāñchitāḥ || 107 || kāṣṭhairdāhyairna dāhasya kartā vahniḥ prakāśyate | nābhibhāvyābhirulkābhirdinakṛccābhibhāvakaḥ || 108 || dāhyo'bhibhāvyo vā kāṣṭhādiragnyādervā dāhābhibhava-kartuḥ pratibimbagrahaṇena na prakāśako dṛṣṭaḥ | buddhiśca bhagavataścetyā'bhibhāvyā ceti tasya sā na prakāśikā || 107-108 || nanu darpaṇādibhirdāhyairanaikāntikatā ? atra bhavato mūlayuktestatra na doṣaḥ | kiñcāgamavirodhaścātra pakṣe | tathāhi - viśuddhenātmatattvena caitanyākhyena sūtrakṛt | śivaśaktikale śuddhe śivo dhyeya iti bruvan || 109 || pāśāgamyo maheśāna iti khyāpayati sma naḥ | dīkṣitairjñānaśaktyaiva nirmalayā śivaśaktyā dīpitayā śivo dhyeya iti rauravasūtrakāro'bravīt | na buddherdhyātavyo bhagavānityāha- (tatstho līnaḥ, sarvāñjana, ātmatattvamiti paṅktikramastatra dṛśyate |) sarvāñjanavinirmuktaṃ śivaśaktikalotthitam | ātmatattvamidaṃ śuddhaṃ sādhakānāṃ prakīrtitam | tatastho līnasvatattvena tāṃ kalāṃ cintayed budhaḥ (rau0 sū0 4 | 42-43) iti || 109 || tadevam - na dhyeyo nāpi ca jñeyastasmādīśo'ṇubandhanaiḥ || 110 || tasmād buddhyādibhirna jñātuṃ nāpi tadaikaniṣṭhatayā dhyātuṃ śivo dīkṣitaiḥ śakyate || 110 || kathaṃ tarhi śivo jñāyata ityucyate - śivārkaśaktidīdhityā samarthīkṛtaciddṛśā | śivaṃ śaktyādibhiḥ sārdhaṃ paśyatyātmā gatāvṛtiḥ || 111 || yathā'rkopakṛtena cakṣuṣā loko'rkaṃ paśyati, evaṃ parameśvarānugrahānnivṛttāvaraṇayopacitasāmarthyayā ca jñānaśaktyaiva tadanugṛhītairbhaktaistattvajñānaniṣṭhaiḥ parameśvaro dṛśyate | kiṃ ghaṭādivat karmatayā ? na, draṣṭṛdraṣṭavyayordvayorapi vyāpakatvena tathā darśanāsaṃbhavāt || 111 || ittham - pāśānāpye śive śabdād yogasādhanaceṣṭitāt | sakalāṇoḥ śivajñānaṃ dṛśyate tatkathaṃ bhavet || 112 || pāśāgamyatve bhavataḥ kathaṃ śāstrāt pratipattirdīkṣitātmanāṃ śabdasyākāśavāyuhetutvena pāśatvāt kathaṃ tatastatpratipattiḥ || 112 || atrocyate - mantratantrātmake śabde śivo vyaktaḥ kalāsu ca | samarthayati ciccakṣurnātaḥ kiñcid virudhyate || 113 || sarvatra sarvadā'dhiṣṭhānād bhagavān sarvaiḥ sahita eveti yathā kvacilliṅge maṇḍale ācāryādau cānugrāhakatvena viśeṣasannidhānādabhivyakta ucyate | ata eva pūjānamaskārādayastatra kriyamāṇāḥ kartṝṇāṃ phalahetavo bhavanti nānyatra | tadvat sthūle'pi pāśarūpe mantratantraśabde tatkalāsu nādabindvādyāsu bhagavānabhivyaktaścaitanyaṃ samarthayan svātmānaṃ puṃsāṃ darśayatītyapūrvamidaṃ mantrāṇāmabhidhāyakatvaṃ ghaṭādyabhidhāyakebhya ityuktamasmābhirmantravārttikaṭīkāyām || 113 || tathāhi - vyaktaḥ śivo'ṇubandheṣu bandhakāryavilakṣaṇāt | gamyate kāryataḥ khyātād vyakto dehe graho yathā || 114 || yathāhi manuṣyāṇāṃ keṣāñciccharīraṃ devatā'dhiṣṭhitamavisaṃvādi trikālavastūpadeśājjñāyate, tathaiva mantraśabdoccāraṇāt tallipyakṣaravinyāsācca śabdamātrāsaṃbhavino vaśyādervilakṣaṇasya kāryasya darśanāt tatrabhavānabhivyaktaḥ pratimādāviva gamyate || 114 || atra- aṇubandheṣu sarveṣu svaparātmaprakāśakaḥ | bhavaḥ prakāśaśūnyeṣu vyajyate kathamucyate || 115 || na jaḍe cidrūpasyābhivyaktirupapadyata ityarthaḥ || 115 || naiṣa doṣaḥ - dīpastailādike dāhye dāhako vyajyate yathā | svaparātmaprakāśo'yaṃ niṣprakāśeṣu cidvatām || 116 || dīpasyopalakṣaṇatvād yathā jaḍe'pi manuṣyādiśarīre svaparātmaprakāśako vyāpakaścātmā cidvatāmapyeṣāṃ manuṣyādīnāmupakārāya karmānurūpamabhivyajyate, tathaiva parameśvaraḥ pratimādiṣu citrādiṣu mantraśabdeṣu ca paśūpakārāya viśeṣasannidhāno'bhivyajyata ityadoṣaḥ || 116 || dīkṣitānāmitthaṃ jñānādasya pāśasya nāśaḥ, kadā śivatulyatvamityucyate - prāpnutaḥ śivatulyatvaṃ tanvante gurudīkṣitau | anārabdhakāryāṇāmeva karmaṇāṃ dīkṣayā kṣayaḥ, nārabdhakāryāṇām | yacchrūyate - dīkṣitāḥ paramaṃ śāntaṃ praviśanti tanukṣaye iti | teṣāṃ tu sadyonirvāṇadīkṣayaiva kṣayaḥ, na bhogāt || tathaiva - bogānte sādhakaḥ siddhiṃ tathaiva prāpnuyād dhruvam || 117 || yacchrūyate - bhuktvā bhogān suciramamarastrīnikāyairupetāḥ srastotkaṇṭhāḥ śivapadaparaiśvaryabhājo bhavanti iti || 117 || uktaḥ sasādhano mokṣa iti | adhunā tvetannirṇaye paramuktinirāsaḥ | tatra mahāvrataḥ - siddhānāṃ śivatulyatve kāraṇānekatā bhavet | teṣāmatulyabuddhitvāt kāryaṃ notpattumarhati || 118 || muktānāmapīśvaravat sarvakartṛtve navamidamastu purāṇamastviti vibhinnamatitvāt sarvakāryānutpādaprasaṅga iti muktānāṃ sarvajñataiva, sarvakartṛtā ca parameśvarasyaivetyabhyupagantavyamiti || 118 || naiṣa doṣaḥ - rāgadveṣādiyuktatvādatulyajñānatā nṛṇām | teṣāmatulyabuddhitvāt kāmabhedo na durlabhaḥ || 119 || yukta eva paśūnāṃ rāgādiyogena pakṣagrahādabhiprāyabhedaḥ, siddhāstu - rāgādidoṣanirmuktāḥ sarvagocarabuddhayaḥ | siddhāste'to na kāmaistu bhedavadbhiḥ samanvitāḥ || 120 || avibhinnādhikārāste śivenoktāstu sūribhiḥ | teneha sarvakāryāṇāmutpattirna virudhyate || 121 || yataste siddhatvādeva rāgādirahitā yathāvat sarvaviṣayajñātāraḥ śivena sahā'vibhinnādhikārāḥ sarvakartṛtvācca, tatasteṣāṃ pakṣagrahāsaṃbhavānnābhiprāyabheda iti na kāryānutpādadoṣaprasaṅgo'tra || 121 || mahāvratapakṣe tvamuktireva, yataḥ - asarvakartṛbhāvena sarvajño mukta ityasat | nyūnatvānna ca sārvajñamakartṛtvāt paśuryathā || 122 || parā paripūrṇatā hi muktiḥ | asarvajñabhāvaśca prāptaḥ | sarvakartṛtvābhāvāt paśuvad bhavenmukta iti || 122 || cidvyaktyā sarvakartṛtvaṃ siddhānāmīśvaro yathā | anyathā kartṛtā na syādīśvarasyā'pi siddhavat || 123 || cidvyaktyā sarvakartṛtvamastyeva | tathā siddhānāṃ sarvakartṛtvaṃ yathā siddhyati, īśvaro'pi sarvajñatvādasya sarvakartṛtā'nyathā na syāditi viśvānutpādaprasaṅgaḥ || 123 || api ca - na kartṛśakteścidvyaktirekanāśe sayuktikā | sā śaktirekaiva jñānakriyetyuktaṃ prāk | na ca tasyāścidaṃśena vyaktiḥ kriyāṃśenāvyaktiryujyate, niraṃśatvāt | na ca vidyeśvaraśaktivyaktibhirvyabhicāraḥ, sarvadā tāsāṃ vyaktyabhāvāt || atha sāṃkhyavat puruṣāṇāṃ kartṛtvaṃ prāgapi nāstītyucyate, tadapyayuktam - kartṛtvasya na cābhāvaḥ sādhitatvāt tatastvasau || 124 || sarvajñānakriyāhīno niṣkalaḥ kevalī paśuḥ | kartṛtvaṃ prāg bhogaprakaraṇe sādhitamiti tadanabhivyaktāvekatvācchakterjñatvasyāpyanabhivyaktiriti sarvajñānakriyāvaikalyena paśureva bhavenmukta iti || 124 || atra punaḥ paraḥ - vyajyate kartṛtā siddhe sarvatra jñānavanna ca || 125 || astīśaḥ sarvakarteti saṃcintya karaṇīyakṛt | siddhe yatkartṛtvaṃ tanna jñānavat sarvatra sarvakartā'stīti kimadhikaṃ mayā kartavyamiti saṃcintya siddho na karaṇīyaṃ karotīti || 125 || yadyevam - siddhe vyaktā paśau neti viśeṣaḥ kastayoryadi || 126 || sarvakāryāṇi no kuryāt siddhasthā sarvakartṛtā | yadi vyaktamapi siddhasya kartṛtvaṃ na kāryakaram, tarhyavyaktāt paśukartṛtvāt tasya ko viśeṣaḥ || 126 || tathāhi - pravṛttiḥ sarvaniṣpattau vyaktirnānyā tu tadgatā || 127 || jñānaṃ sarvaprakāśāya pravṛttaṃ vyaktamucyate | iyameva tvasya kartṛtvasya paśuvilakṣaṇā vyaktiḥ, yā jñānavat tasya sarvapravṛttiḥ || 127 || tadevam - sarvakṛtyapravṛttau vā nāsāvastīti varṇyatām || 128 || gṛhyatāṃ dṛṅnirodho vā doṣo vā pūrvamokṣagaḥ | vyaktā cet siddhasya kriyāśaktiḥ sarvakāryakṣamaivābhyupagan-tavyā | atha vyaktā'pi kāryaṃ na karoti, yadyevaṃ pratibimbagarbhāṇu-śaktivannāstyeva sā tasyeti vācyam | athāvyaktā vidyata ityucyate, tarhyekatvājjñānakriyayoḥ śaktyordṛṅnirodho jñānasyā'nabhi-vyaktirmokṣo vācyaḥ | athāvyaktayāpi tayā jñānaśaktirvyakteṣyate, yadyevamavidyamānapūrvo mokṣo yasya paramaśivasya tasmin sarvajñatvānmuktavadakartṛtvadoṣaḥ prokto'bhyupagantavya iti pakṣāṇāṃ catuṣṭayādasmād bhavadbhireko grāhyaḥ | na ca prathamapakṣasyātra kaścid doṣa iti śivasamatvaṃ sarvajñatvasarvakartṛtvalakṣaṇataiva muktirabhyupagantavyā || 118 || pāśupatāstu muktāvīśvaraguṇānāṃ saṃkrāntitaḥ siddhānāṃ śivasamatāmācakṣīran, tadayuktam - vimokṣe guṇasaṃkrāntāvīśo'nīśvaratāṃ vrajet || 129 || guṇakhaṇḍasya saṃkrāntau guṇaḥ sāvayavo bhavet | siddha eveśvaraguṇānāṃ saṃkrāntāviṣyamāṇāyāmīśvaraḥ sarvajñatvādiguṇarahitaḥ syāt, guṇānāmanaṃśatvādekadeśena guṇasaṃkrāntyasaṃbhavāt || 129 || kiñca - tyaktvā svaguṇinaṃ yānti na ca guṇyantaraṃ guṇāḥ || 130 || gacchatāṃ ca vyavastheyaṃ padārthānāṃ virudhyate | yadi ca svaguṇityāgena guṇyantare guṇānāṃ vṛttiriṣyeta, tadā sarvaḥ sarvaguṇī syāditi dṛṣṭaniyamānupapattermukto'muktaśca muktaḥ prasajyata iti guṇasaṃkrāntyanupapatterna tayā śivasamatvamabhyupagantavyamiti || 130 || vedāntavidastu tallayāt tatsamatvaṃ muktiṃ pratipannāḥ, tadapyayuktam, yataḥ - prāguktadoṣaduṣṭātmā paramātmā yathā tathā || 131 || siddhastallayasaṃprāptastadabhinno yatastvasau | upādānakāraṇatvāt paramātmano'cetanatvādidoṣaduṣṭatvaṃ yat prāk pratipāditaṃ tatsiddhasyā'pi tadabhedāt prasajyata ityadvaitameva mokṣo bhavatām || 131 || api ca - ekatvadarśanaṃ mukteḥ sādhanaṃ svātmabādhitam || 132 || mocyamocanakartṛṇāṃ nābhede sā yato bhavet | ekamevādvitīyaṃ brahmaiva satyam, tatastajjñānameva mukteḥ sādhanamitīdamucyamānaṃ mātā me vandhyetivat svoktyaiva bādhitam | yata ekatve sati na sādhyasādhanabhāvaḥ, sādhyasādhanabhāve vā'nekatvamiti || 132 || kiñca - bhede sati pramāṇānāṃ pravṛttirnānyathā matā || 133 || kḷptaḥ kimiti vidvadbhirabhedo niṣpramāṇakaḥ | brahmaiva satyamiti yena pramāṇena siddhaṃ bhavatām, tad yadyasatyameva, kathaṃ tasmāt svapnadṛṣṭādivat satyabrahmasiddhiḥ | atha satyam, tarhi pramāṇapramātṛprameyapramitisatyatvādadvaita-masatyamiti kathaṃ tatprāptirapi mokṣaḥ || 133 || sāṃkhyāstu - muktvā yogaphalaṃ ramyaṃ bhogān sāṃsārikānapi || 134 || ācaitanyaṃ kathaṃ cānye kaivalyaṃ mokṣamūcire | yogaḥ sādāśivo dehaḥ, tallakṣaṇaṃ phalaṃ sarvajñatādirūpaṃ mokṣaṃ parityajya saṃsārabhogāṃśca nānāvidhaviṣayasaṃvedana-phalānaṇimādisādhyāṃstyaktvā kaivalyalobhena prakṛtiviyogādātma-nāśasamaṃ jñatvameva sveṣāṃ mokṣaṃ kalpitavantaḥ | na ca tasmin apuruṣārthabhūte kasyacit pravṛttirupapadyate || 134 || tathā hi - svacaitanyavināśāya santaḥ santaḥ kathaṃ ca te || 135 || vivekadarśanābhyāsaprayāsaṃ kurvate'nvaham | ke hi paṇḍitāḥ svātmano jñānanāśāya pratyahaṃ jñānayogābhyāsādiprayāsaṃ kuryuḥ || 135 || kiñca - viveko nāma vaidharmyād guṇānāṃ puruṣasya ca || 136 || tatra yaddarśanaṃ tattu vicāre nopapadyate | na ca guṇapuruṣaviṣayaṃ jñānaṃ vicāre kriyamāṇe sāṃkhyānāmupapadyate || 136 || tathāhi guṇā vā puruṣavivekaṃ darśayanti svayameva vā puruṣaḥ paśyati ? tatra - kartṛprasavasaṃkīrṇadharmakā hi guṇā vayam || 137 || tvaṃ neti puruṣasyārthaṃ buddhisthā darśayanti te | cicchaktirapariṇāminī apratisaṃkramā darśitaviṣayā śuddhā cānantā ceti buddhidarśitaviṣayatvenaiva puruṣasyābhyupagamād buddhyupārūḍhaireva guṇairvayaṃ kartṛtvādidharmayuktāḥ parasparaṃ saṃkīrṇāḥ, tvaṃ tu neti tasya viveko darśanīyaḥ || 137 || kimataḥ ? ataśca - tathā darśitadarśitve mithyādarśī pumān bhavet || 138 || mithyādarśanasādhyatvaṃ mokṣasyeti sudurghaṭam | evaṃ buddhyupārūḍhaguṇadarśitve puruṣasya buddheḥ parimitatvenāparimitaguṇaviṣayatvāsaṃbhavāt | yaduktam - kapilabrahmaṇo'pyapratyakṣā guṇā ityekadeśena tairbuddhāvupārohaṇīyam | ekadeśena tattvapratipatīrapratipattiḥ nīlagiririti nīlopādhau himavati tatpratipattirmithyaiva | na ca mithyājñānānmokṣaḥ, ayuktatvāt || 138 || kartṛtvādi guṇā hyete guṇā nāhamitīdṛśī || 139 || darśane puruṣasyeṣṭe hatā darśitadarśitā | buddhipradarśita evārthaḥ puruṣeṇa dṛśyata it bhavadbhiryaduktaṃ tatsākṣāt svātmaviviktaguṇadraṣṭṛtve puruṣasya kalpyamāne vyāhatam || 139 || athocyate - na sākṣātpuruṣo guṇān paśyati, nāpi te buddhyupāroheṇa tasya svātmānaṃ darśayanti, proktavirodhāt | api tu guṇapuruṣayoranyatvamātraṃ darśayanti | tadapi na, yataḥ - anye guṇāḥ pumānanya iti no darśayanti te || 140 || guṇebhyo na guṇā yena bhinnāḥ santi dhiyāṃnidheḥ | na cā'pi viṣayasteṣāmaṇurityuditaṃ purā || 141 || yadi hi na svātmānaṃ darśayanti, tarhi guṇāntarāṇāmanyatvaṃ darśayantīti prāptam | na ca dhiyāṃnidherbuddhinidhānād guṇalakṣaṇādanye guṇāḥ saṃbhavanti | na cāpyātmā teṣāṃ viṣaya ityuktaṃ prāk - pariṇāmī pumān bhogyaḥ prāptastadgocaro yadi (ślo0 105), iti kathamaviṣaye tadanyatvaṃ darśayeyuḥ || 140-141 || vivekaviṣayaṃ tasmād darśanaṃ nopapadyate | itthaṃ vivekadarśanānupapatteḥ kutaḥ kaivalyāvāptirmokṣa iti sarvajñatādirūpastava mokṣo'bhyupagantavyaḥ || śāktādidṛṣṭīnāṃ kā vārtetyucyate - yathoktapaśupāśeṣu sādhyasādhanavarjanāt || 142 || pāśātmikāstato heyā dṛṣṭayo vādināṃ budhaiḥ | yato yathokte paśuviṣaye pāśaviṣaye ca pramāṇataḥ siddhe yat sādhyaṃ muktistadvicchedadarśanaṃ ca sādhanam, tanna sādhayantyaviṣayatvāt | ato'nyavādidṛṣṭayo'śreyaḥphalāḥ śreyo'rthibhiḥ parihāryāḥ || 142 || ata eva ca - paśupāśādivaiśiṣṭyaprakāśakamabādhitam || 143 || śaivaṃ tadadhikārthatvād viduṣaḥ kasya na priyam | nahi darśanāntaraiḥ paśupāśādyadṛṣṭameva, kintu yathābhūtaṃ tathā viśiṣṭaṃ dṛṣṭamiti tadvaiśiṣṭyaprakāśakam | ata evāgṛhītagrāhi proktavat pratyakṣānumānābhyāṃ susaṃvādaṃ śaivāgamākhyaṃ pramāṇaṃ pratyakṣādivat kasya nābhimatam || 143 || nānvāgamāntarāṇāmapi pramāṇatvāt tadvirodhe'sya kathaṃ pramāṇateti, atrocyate - pāśadṛṣṭivirodhāya pravṛttamapi mānatām || 144 | na jahāti yataśchedyāḥ pāśāstasyeha sarvataḥ | nānena dṛṣṭyantarāṇyapodyante, kintu dṛṣṭyā naitadevamiti pāśātmakatadarthabādhakatvenaivāsyotpattestadvirodhānnedaṃ rajataṃ śuktikaiveyamiti jñānasyeva na prāmāṇyaṃ vihantuṃ kṣamam, nāpi dṛṣṭyantaraiḥ sahāsya virodhaḥ yataḥ - na ca svagocare tāsāṃ bādhate tatpramāṇatām || 145 || na ca tacchaivākhyaṃ pramāṇaṃ dṛṣṭyantarāṇāmasatyārtha-tvaṃ pratipādayati, yena taiḥ sahāsya virodhaḥ syāt | api tu pratyakṣādīnāmivālpārthadarśitve'pi yathāsvaṃ prāpyaprāpakatvena prāmāṇyameveti | etaccoktamasmābhiḥ sarvāgamaprāmāṇye || 145 || api ca - tāsu varṇāśramācārānabhyanujñātavacca tat | yadāhuḥ - iti (pūrvatanī 129 pṛṣṭhasthā tṛtīyā ṭippaṇī draṣṭavyā |) varṇāśramācārānmanasā'pi na laṅghayet || yo yasminnāśrame tiṣṭhan dīkṣitaḥ śivaśāsane | sa tasminneva saṃtiṣṭhan śivadharmaṃ ca pālayet || iti | ata eva yuṣmaddṛṣṭyā'pyasya na pāṣaṇḍatvam, vedāvirodhāt | vedavitparigrahaśca śrūyate yataḥ | purāṇetihāsādau śvetopamanyuprabhṛtīnāṃ maharṣīṇāmatrā-nuṣṭhānam, bhārate ca naranārāyaṇayoraścatthāmnaśca | ābhyāṃ liṅge'rcito devastvayārcāyāṃ yuge yuge iti suvarṇākṣe ca bhagavato parameśvarārādhanāt siddhiḥ | api cānyat priyatamo loke kṛṣṇa bhaviṣyati | tvanmukhe ca jagatsarvaṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ || iti rāmāyaṇe | kārtavoryādeḥ smṛtiṣu ca pratiṣṭhādipūrvo dharmaḥ - pakveṣṭakācitaṃ samyag yaḥ karoti śivālayam iti | sūtre - tatra mokṣaṃ vinirdiśet iti | dṛśyante ca pṛthukeśvararāmeśvarādayaḥ pratiṣṭhā-pitāḥ | vede'pi śvetāśvatarādiśākhāsvatharvaśiraḥprabhṛtiṣu ca mantreṣu śaivasaṃpratyayaḥ | tato na vigānam, nāpi vicchinnamūlatā, na ca kaiścideva parigrahaḥ, yena yuṣmaddṛṣṭyā'pyaprāmāṇyaṃ syāt || kiñca - na cānyena pramāṇena saṃruddhastasya gocaraḥ || 146 || śrotriyairapyato grāhyaṃ tatphalā'dhikasādhanam | na ca pratyakṣena vā'numānena vā'sya bādha ityuktaṃ prāg bhogaprakaraṇe, yenāgninā siñcedityāderivāprāmāṇyaṃ syāditi sarvamaviruddham | paraśreyoheturvedavidbhiranyaiśca pramāṇametad grāhyam || 146 || na ca dṛṣṭyantarairapyasya bādhaḥ, yataḥ - na tābhirabhibhāṣyābhiḥ sāmānyābhiśca bādhyate || 147 || tābhyo vilakṣaṇatvāttu tayā cāviṣayatvataḥ | vedādīnāmapi racanā kartāraṃ na vyabhicarati | hiraṇyagarbha-prabhṛtayaḥ kartāro'bhiyuktaiḥ smaryante | gītāsu ca - vedāntakṛd vedavideva cāham (15 | 15) iti | teṣāṃ ca parasparaviruddhārthaśāstropa-deśādasarvajñatvam | yadāhuḥ sugato (pūrvatanī 135 pṛṣṭhasthā ṭippaṇī draṣṭavyā |) yadi sarvajñaḥ kapilo neti kā pramā | athobhāvapi sarvajñau matibhedastayoḥ katham || iti | asarvajñasāmānyakartṛpraṇīta- dṛṣṭayo'pyasarvaviṣayāḥ sarvajñapraṇītaśāstrābhibhāvyāstāḥ kathaṃ tadevābhibhāvakaṃ sarvajñapraṇītatvādvakṣyamāṇavat-sarvānyāgamārthaparicchedakatvena tābhyo vilakṣaṇaṃ viṣayīkṛtaṃ ca bādhyate | yathā tena viṣayīkṛtāstathā na tābhistaditi || 147 || yathā meyaphale tāsāṃ tadanūdya prakāśate || 148 || svaprameyaphalārūḍhaṃ vaiśiṣṭyaṃ na tathā kṛtāḥ | tasya meyaphalaṃ coktvā svaprameyaphalāśritam || 149 || vaiśiṣṭyamavabhāsante tasmāt tāsāṃ na gocaraḥ | yathāhi tacchaivaṃ tāsāṃ dṛṣṭīnāṃ meyaphalaviṣayaṃ vaiśiṣṭyaṃ svaprameyaphalārūḍham - buddhitattve sthitā bauddhā guṇeṣu tvārhatāḥ sthitāḥ ityādyanūdya sarvaviṣayatvena prakāśate, na tathā tatphalaviṣayaṃ tābhiḥ sarvābhirgocarīkartumaśakyam | ataḥ kathamaviṣaye bādhakatvaṃ tāsāṃ syāt || 149 || ata eva - abhyanujñā viṣedho vā tena tāsu viniścitam || 150 || tattulyajātidṛg vyāpyo na śivajñānagocaraḥ | yato'sarvajñapraṇītatvena durbalatvaṃ tāsām, tataḥ śaivāgamā-virodhena svaviṣayānuṣṭhāne'bhyupagama eva, iti (pūrvatanī 129 pṛṣṭhasthā tṛtīyā ṭippaṇī draṣṭavyā |) varṇāśramācārān manasā'pi na laṅghayet iti tadvirodhe tu niṣedhaḥ kuryād brāhmīṃ na vā kuryācchaivīmeva niyogataḥ iti || 150 || na tu tābhirasarvajñapraṇītābhistulyajanmajñānaṃ tena vyāpyo bhavati kadācidapi śaivajñānagocaro'rthaḥ | na ca kāryatvādanityatvamasya | yataḥ - anādikālasaṃsiddhaṃ tadguṇatve'pi śāṅkare || 151 || tacca samyak paricchedi śāṅkaraṃ jñānamīritam | śabdārtharūpo hyāgamaḥ | tatra tantrarūpasyeśvarakṛtatve'pi tadarthasya parameśvarasamavetasya samyag jñānāderguṇasya nityatvānnityatvam | ata eva tatpramāṇam || 151 || ata eva - na cāvihataśaktitvāt patyurbādhaṃ tadaśnute || 152 || na tulyaphalatā'pyasmāt kuto niṣphalatā bhavet | na tanniṣphalam, nāpi dṛṣṭyantaraiḥ samānaphalaṃ bādhyamāna-phalaṃ vā, kintūktameva tatpramāṇyaṃ bhagavato'pratihataśaktitvena sarvottamatvāt || 152 || astu vā dṛṣṭyantaraiḥ saha samānatvam, tathāpi na pākṣikamupādānam, yataḥ - grāhyaṃ tulyaphalatve'pi vimuktirdīkṣayaiva tat || 153 || siddhidaṃ tu yataḥ puṃsāṃ sādhanena laghīyasā | ko hyabhipretasādhanaṃ laghutaraṃ parityajya kleśahetāvati-vistīrṇe pravartate | taduktam - atraiva madhu vindeta kimarthaṃ parvataṃ vrajet | iṣṭasyārthasya saṃprāptau ko vidbān yatnamācaret | iti || 153 || kiñca - siddhirvyāpāranirmuktā muktirapyatiśāyinī || 154 || yatra tatko na gṛhṇāti sādhanaṃ śrutibhūṣaṇam | yasmin śāstre sarvotkṛṣṭaṃ phalaṃ śrūyate, tatrānyaparityāgena ko na pravartata iti dṛṣṭyantaraistulyaphalatve'pi na vikalpitā pravṛttiratreti || 154 || nanu parameśvarapraṇītaṃ taditi kutastaducyate - śivāt paramparāyātau bhogamokṣau sasādhanau | ātreyāya munīndreṇa ruruṇā saṃprakāśitau || 155 || mandabuddhiprabodhāya karuṇāviṣṭadhīḥ sphuṭam | sadyojyotistu saṃkṣepāt tāvetau paribaddhavān || 156 || yaṃ cānuśāsayāmāsa bhagavānīśasaṃmataḥ | ugrajyotirguruḥ śrīmān sarvavidyāsaritpatiḥ || 157 || iti mokṣakārikā samāptā || gurvāmnāyato'vicchinnasmaraṇasantatereva pārameśvaratvenaitat pratīyate sarvaśreyoheturiti || 155 - 157 || iti mokṣakārikāyāṃ nārāyaṇakaṇṭhasūnunā racitā | saṃkṣepād vṛttiriyaṃ śiṣyahitā bhaṭṭarāmakaṇṭhena || iti śrīnārāyaṇakaṇṭhātmajabhaṭṭarāmakaṇṭhakṛta- mokṣakārikāvṛttiḥ samāptā || ########### END OF FILE #######