#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00009 Uniform title: āṣṭaprakaraṇa ratnatrayaparīkṣā Main title: āṣṭaprakaraṇam ratnatrayaparīkṣā Secondary title: ratnatraya bhogakārikā nādakārikā mokṣakārikā paramokṣanirasakārikāḥ Author : śrīkaṇṭha Commentator : aghoraśiva Editor : kṛṣṇa śāstrī Description: E-text of the ratnatrayaparīkṣā from the ratnatraya bhogakārikā nādakārikā mokṣakārikā paramokṣanirasakārikāḥ in the devakottai series. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: December 12, 2007 . Publisher : śivāgama siddhānta paripalana saṅgham Publication year : 1925 Publication city : Publication country : India #################################################### ratnatrayaparīkṣā śrīkaṇṭhasūripraṇītā aghoraśivācāryakṛtaratnatrayollekhinyā sametā śivaṃ śivakaraṃ natvā siddhāntārthaprakāśakam | ratnatrayaparīkṣārthaḥ saṃkṣepeṇa prakāśyate || kaiścid vedadṛśā'paraiḥ kuladhiyā nyāyānuvṛttyetarai- ranyaiśca svamanīṣayā malinitaṃ mohena ratnatrayam | tasmāt karṇavibhūṣaṇāya viduṣāṃ bhūyo'pi sadvyākriyā- śāṇollekhanasaṃskṛtaṃ tadadhunā so'haṃ karomyujjvalam || namaḥ śivāya śaktyai ca bindave śāśvatāya ca | gurave ca gaṇeśāya kārtikeyāya dhīmate || 1 || atra ca pūrvārddhena prakaraṇapratipādyaṃ ratnatrayaṃ prastāvayan praṇamati | uttarārdhena sakalasaṃhitānāmavatārakatvena guruṃ bhagavantaṃ śrīkaṇṭhanāthaṃ sarvavighnāpahaṃ ca gaṇapatiṃ siddhāntaśāstraśravaṇaviśeṣitajñānaṃ ca kārtikeyamasyaivāvighnaparisamāptyarthamabhivandate || 1 || tadeva vastutrayaṃ vyākhyeyatayā pratijānīte- binduśaktiśivākhyāni trīṇi siddhāntasāgarāt | samuddhṛtya satāṃ dhartuṃ hṛtkaṇṭhaśravaṇe sadā || 2 || karṇayoḥ śravaṇena, kaṇṭhopalakṣitavāgindriye pāṭhena, hṛdyavadhānena satāṃ dhartuṃ bindvādīni ratnāni siddhāntasamudrāduddhṛtya || 2 || ratnāni vāṅmayaiḥ sutrairnibadhyante mayā tataḥ | kṣantumarhanti tatsanto nāsūyā paricārake || 3 || vāṅmayaiḥ sūtrairmayā nibaddhyante | loke hi karṇādyavayaveṣu dhāraṇārthaṃ ratnāni sūtrairbaddhyante | tasmāt sadārādhanapravṛtte mayyasūyā na kartavyeti || 3 || eṣāṃ ca bindvādīnāṃ ratnasādharmyād ratnaśabdavācyatvamityāha- rañjanāt sarvatattveṣu rāgādebhyo'dhikārayoḥ | īśvarāṇāṃ śivānāṃ ca dhāraṇīyatayā dhiyā || 4 || puṃsāmapratighodāramarīcinicayena ca | ratnānīṣṭavidhānācca bindvādyāḥ śivaśāsane || 5 || ratnāni yathā loke rājante mahārghatayā prakāśante, samīpavartināṃ ca rāgamutpādayanti, puruṣaiścāvayavairdhāryante, dīptimantīṣṭavidhāyīni ca bhavanti; yathā bindvādayaḥ padārthāḥ sarveṣu śaktyādiṣu tattveṣūpādānatayā'dhiṣṭhātṛtvena ca prakāśante, īśvarāṇāmanantādīnāṃ śivānāṃ ca sadāśivādipadasthānāmātmanāmebhyo hetubhūtebhyo yathāsvamadhikārayoranugrāhyānugrāhakatvarūpayoḥ sadā rāgo bhavati, puruṣāṇāṃ caite dhiyā dhyeyatayā dhāryante, apratihatavilakṣaṇatejaso bhuktimuktyākhyābhīṣṭapradāyinaśca bhavanti | tasmādete'pi śivaśāstre ratnāni, procyanta ityadhyāhāraḥ | apratihatavilakṣaṇatejastayā caiṣāmatiśayaṃ darśitam || 4-5 || ratnatrayaṃ samāśritya vartate tattvasaṃhatiḥ | adhvaitatprāptaye ṣoḍhā karṇyate parameṣṭhinā || 6 || tatra śuddhatattvasaṃhatirbindumupādānatvena, śivaṃ kartṛtayā, śaktiṃ ca tatkaraṇatayā saṃśritya vartate, upādānādi vinā kāryotpattyasaṃbhavāt | aśuddhāyāṃ ca śivaśakto eva paramparayā kartṛkaraṇe, binduśca nivṛttyādikalādvāreṇādhāra iti vakṣyāmaḥ | atra bubhukṣūṇāṃ bhautikadīkṣābhājāṃ sādhakānāṃ vicitrabhuvanabhogātmanā pariṇato binduḥ prāpyaḥ, śivastu śaktyavinābhūto naiṣṭhikadīkṣābhājāṃ mumukṣūṇām | tatprāptaye ca kalādiṣatprakāro'dhvā śivena śāstreṣu varṇyate || 6 || eṣāṃ cādhvatvamupariṣṭāt sādhayiṣyati, idānīmasya dīkṣādāvupayogaṃ darśayati- etadeva mataṃ bījaṃ trayaṃ dīkṣāpratiṣṭhayoḥ | etadaparijñāne dīkṣāpratiṣṭhayoraśakyānuṣṭhānatvādida-meva tayormūlamityarthaḥ || etadeva sphuṭīkaroti- yogāśca vividhāḥ karma nityanaimittikaṃ yathā || 7 || jñānāni siddhayo mokṣā api tasyāvabodhanāt | etadeva parā kāṣṭhā mokṣākhyāṇorvicārataḥ || 8 || yogāḥ sālambanādayaḥ | nityaṃ pūjādi | naimittikaṃ dīkṣādi | jñānāni tadviṣayāṇi paśupāśapativiṣayāṇi ca | siddhayaḥ aṇimādyāḥ | mokṣaḥ śivasāmyaṃ sadāśivādipadaprāptiśca | yaduktaṃ śrīmanmataṅge- mokṣaḥ saptaprakāro'yam, (yo0 5|67) iti | etatsarvaṃ tajjñānāt siddhyatīti | kiñca, etatprāptirevāṇoḥ parā kāṣṭhā, paramokṣa ityarthaḥ || 7-8 || tataśca- śrotavyametadāptoktyā mantavyaṃ copapattibhiḥ | dhyeyaṃ ca yogamārgeṇa śaktipātoditātmabhiḥ || 9 || śaktinipātānmalaparipākāvinābhūtāduditātmabhirūrdhva-padonmukhacetobhiḥ | anena caiṣāmāgamānumānayogipratyakṣa-siddhatvaṃ sūcayati || 9 || kā punaratrāptoktirata āha- āptoktiratra siddhāntaḥ śiva evāptimān yataḥ | na tābhyāṃ sadṛśaḥ kaścicchreya āptividhāyakaḥ || 10 || siddhāntaśabdaḥ paṅkajādiśabdavadyogarūḍhyā śivapraṇīteṣu kāmikādiṣu daśāṣṭādaśasu tantreṣu prasiddhaḥ | tatastānyevābādhitatvāt pramāṇānīti bhāvaḥ | kuta ityatrāha- śiva evāptimān yata iti | nanu kaṇādapatañjaliprabhṛtayo'pyāptā evetyata āha- na tābhyāmiti | satyam, te'pi svaviṣaye vastunyāptā eva, kintvasarvajñatvāt teṣāṃ tatpraṇītāni ca śāstrāṇi tadaviṣayeṣu bindvādiṣu vastuṣu na pramāṇībhavitumarhanti, śivastu niratiśayasarvārthajñānakriyatvāt paramāptaḥ, tatpraṇītāni ca śāstrāṇi sārvā'nyāgamaprāpyasthānapradarśanapūrvakaṃ tadanadhigatārthagantṛtvādabādhitatvācca pramāṇānyeva | yadāhuḥ- anadhigatārthagantṛ pramāṇam iti | tatastena śivena tadāgamena ca sadṛśaṃ na kiñcicchreyasaḥ sādhakamasti | nanu nityatvādevāgamānāṃ prāmāṇyaṃ nāptapraṇītatayeti mīmāṃsakāḥ, tadayuktam, racanāyāḥ kartāraṃ vinā ghaṭādivadutpattyadarśanāt | ityādi vistareṇa sādhitamasmābhirmṛgendravṛttidīpikāyāmiti tata evāvadhāryam || 10 || yadyevaṃ vāmādayo'pi śaivatvena prasiddhāḥ śivakṛtā eva, tanna, parasparaviruddhārthābhidhāyitvena teṣāṃ śivākṛtatvāt | yadāhuḥ- (pūrvatanī 135 pṛṣṭhasthā prathamā ṭippaṇī draṣṭavyā |) sugato yadi sarvajñaḥ kapilo neti kā pramā | athobhāvapi sarvajñau matibhedaḥ kathaṃ tayoḥ || iti | prasiddhistu teṣāṃ śivādhiṣṭhitātmāntarapraṇītatvenetyavirodhaḥ | etadevāha- siddhānta eva siddhāntaḥ pūrvapakṣāstataḥ pare | āptastu śiva evaikaḥ śivānye tvaśivā matāḥ || 11 || śivatvaṃ cātra sarvajñatvasarvakartṛtvamabhipretam || 11 || tataśca- siddhāntaḥ sevyate sadbhiḥ śaktipātapavitritaiḥ | kāmakāritayā'nyaistu nindyate paśuśāstravat || 12 || etadeva śaktipātacihnatvenoktaṃ śrīmanmṛgendre- yeṣāṃ śarīriṇāṃ śaktiḥ patatyavinivṛttaye | vinivṛttaye | teṣāṃ talliṅgamautsukyaṃ muktau dveṣo bhavasthitau || bhaktiśca śivabhakteṣu śraddhā tacchāsake vidhau | (vi0 5|4-5) iti | tataśca śaktipātānantarabhāvinyā dīkṣayā pavitritaiḥ śodhitaiḥ siddhāntaḥ sevyate | yaduktaṃ śrīmatkiraṇe- tīvraśaktinipātena guruṇā dīkṣito yadā | sarvajñaḥ sa śivo yadvat (vi0 1|21) iti || 12 || asya ca paśujananindayā na prāmāṇyavyāhatirastīti dṛṣṭāntenāha- nahi kastūrikāmodaḥ puruṣaiḥ pratihanyate | hetubhiḥ sādhyate kintu dhanyairāghrāyate sadā || 13 || tadīyadīkṣādyupayogitayā śivādiparijñānaṃ bhogamokṣārthibhiḥ kāryam | tajjñānaṃ ca siddhāntābhyāsena, tadabhyāsaśca śaktipātāvinābhāvinyā dīkṣayā siddhyatītyuktam || 13 || atra kecidāhuḥ- mimanenāsatyabhūtena śivādivastukathanena tatparijñānasādhanakathanena vā, sarvaṃ khalvidaṃ brahma (chā0 u0 3|14|1), eko vaśī sarvabhūtāntarātmā (kaṭho0 5|12) ityādiśrutibhiḥ paramātmaiva cidākāraḥ satyabhūtaḥ | sa eva śivādiśabdavācyo nānyatkiñcidasti | tataḥ paramānandasvarūpasya tasya yathāvadavabodha eva mokṣaheturiti | tān pratyāha- vedāntaiśca kulāmnāyaistathānyaiḥ pratipādyate | ānandavipralabdhānāmānandopahitā citiḥ || 14 || yadetadvedāntādiśāstrairanyaiśca śāktādibhiścitiścaitanyāt-makameva vastu pāramārthikam, tasyāściterānandopahitāyāḥ paramānandasvarūpāyā avabodha eva mokṣaheturiti pratipādyate; tadānandavipralabdhānām ānandaṃ brahma (bṛ0 u0 3|9|34) iti śrutigatasyānandaśabdasya paripūrṇatārthasya sukhārthatābhrāntyā vipralabdhānāmapariṇatamalānāmeva śobhate, nānyeṣāmasmadā-dīnāṃ śivānugṛhītānāmiti bhāvaḥ | tathā hyātmaikatvaṃ tāvat sādhayitumaśakyam, anekatvapratipādakānāṃ śrutīnāṃ sambhavāt, ekatvaśrutīnāmanyaparatvādanekatvajñāpakasya dṛśyamānasya jananamaraṇādipratiniyamasyānapahnavanīyatvācca | teṣāṃ cātmanāmasvātantryasya darśanād baddhatve sati teṣāṃ bhogamokṣakartā śivaḥ, tadupādānādayaścāgamenānumānena siddhā ityādivistareṇāsmābhirmṛgendravṛttidīpikāyāṃ darśitam, sādhitaṃ ca rāmakaṇṭhādibhirmataṅgavṛttyādāviti tato'vadhāryam | granthavistarabhayānnātra prapañcyate || 14 || ata evātmaviṣayaṃ vijñānamapi tattacchāstraprasaktānāṃ yathāvanna saṃbhavatītyāha- cinmahodadhigāmbhīryamavasīyeta sūribhiḥ | avagāhya parānandalaharī yadi notkṣipet || 15 || yadi hi proktavatparamānandabhrāntikallolastānnotkṣipati, tato vidvadbhiścinmahodadherātmavargasamudrasya gāmbhīryaṃ sarvajñatvasarvakartṛtvātmasvarūpaṃ nityatvavyāpakatvānekatvādi cāvagāhya pramāṇairviṣayīkṛtyāvasīyeta, nānyathā | tattacchāstrakartṛṇāmasarvajñatvāt tadvacanādetanna saṃbhavatītyarthaḥ || 15 || kutaḥ punaretajjñāyate ? ata āha- tadatra kathitaṃ sarvasrotasāṃ jyāyasi prabhoḥ | udakṣeṇordhvavaktreṇa tatastadavadhārayet || 16 || taccātmasvarūpaṃ vāmādisamastaśāstrasrotasāṃ madhyādutkṛṣṭe siddhāntākhye srotasi kathitamiti tata evāvadhāryam | śivakṛtatvena jyāyastvamevāsya sādhayati- prabhorudakṣeṇordhvavaktreṇeti | kathitamiti | vaktraśabdena vacanatrāṇarūpā śaktirucyate, paramārthataḥ śivasya dehābhāvāt | ataścodakṣeṇodaṅmukhenānugrahapravṛttenordhvasthitena ca śaktyātmanā vaktreṇa | binduśakternādādikrameṇotpādite śāstre prakāśitamityarthaḥ | nanvaśarīrasya śāstropadeśānupapattiḥ ? tanna, jagatsṛṣṭyādivat saṅkalpamātreṇa vidyeśvarādīnāṃ śāstrāvabodhakatvāt || 16 || kiñca- hetūnapi parīkṣāyai lakṣayet tasya śāstrataḥ | nahyatra śemuṣī śuddhā vipulāpi pragalbhate || 17 || tasyātmasvarūpasya parīkṣaṇamapi siddhāntoktaireva hetubhiḥ kāryamiti bhāvaḥ || 17 || itthaṃ prasaṅgādātmasvarūpasya siddhāntaikagamyatvaṃ prasādhya prakṛtānāṃ śivādiratnānāṃ śravaṇamanananididhyāsanāni siddhāntādeveti prāguktaṃ prapañcayati- alaukikāni sūkṣmāṇi gopitāni śivena ca | trīṇi ratnāni ko vetti siddhānteta vinā svayam || 18 || hetūnapi kutarkāndhatamasārīn manīṣayā | tadvad yogaṃ ca ko vetti sabījābījalakṣaṇam || 19 || tatra sabījayogaḥ sadāśivādyākāraḥ sakalaviṣayaḥ, nirbījastu niṣkalaviṣayaḥ | anenaiṣāmāgamānumānayogipratyakṣagamyatvamapi darśayati || 18-19 || api ca- siddhāntaḥ sevitaḥ sadbhirapi kānān prayacchati | sarvān sādhakacittasthānāptaścintāmaṇiryathā || 20 || siddhāntādeva sādhakānāṃ tattatsiddhasādhanajñānaṃ tadanuṣṭhānāt phalāvāptiścetyarthaḥ || 20 || itthaṃ siddhāntajñānaphalaṃ pradarśya tadabhidheyārtha-prakāśakatvādasyāpi prakaraṇasya tadeva prayojanamiti sūcayan abhidheyaparīkṣāṃ pratijānīte- tamāsevya mayāpyeṣā binduśaktiśivāśrayā | parīkṣā kriyate tatra bindurādau nirūpyate || 21 || tatra bindusiddhimāha- jāyate'dhvā yataḥ śuddho vartate yatra līyate | sa binduḥ paranādākhyaḥ nādabindvarṇakāraṇam || 22 || vakṣyamāṇavadvicitrabhuvanādirūpatvena śuddhādhvanaḥ kāryatvāt tadupādānaṃ binduḥ siddhyati | kiñca, śabdopādānatayāpi tasya siddhirityāha- nādavindvarṇakāraṇamiti | tatra nādo nāmābhidheyabuddhiheturbindoḥ prathamaprasararūpaḥ sūkṣmo nādaścintayā rahitatvena śrīmatkālottarādyuktaḥ | binduśca tatkāryaṃ mayūrāṇḍarasabinduvadavyapadeśyaḥ parāmarśajñānarūpo'kṣara-bindustatraiva sūkṣmatvenoktaḥ | arṇaśca varṇaṃ ākāśavāyupra-bhavaḥ śrotragrāhyaḥ sthūlaśabdaḥ | taduktaṃ tatra- sthūlaṃ śabda iti proktaṃ sūkṣmaṃ cintāmayaṃ bhavet | cintayā rahitaṃ yattu tatparaṃ parikīrtitam || (1|8) || 22 || tatra śuddhādhvano bhuvanādyādhāratvaṃ darśayitumāha- uttīrṇamāyāmbudhayo bhagnakarmamahārgalāḥ | aprāptaśivadhāmānastridhā vijñānakevalāḥ || 23 || trividhā hi paśvātmānaḥ- tatra malakarmamāyāyuktāḥ sakalāḥ, pralayādyupasaṃhṛtakalādayo malakarmayuktāḥ pralayākalāḥ, vijñānādibhyaḥ karmaṇo'pi kṣayānmalamātrayuktā vijñānakalāḥ | te punaḥ malaparipākatāratamyāt śivaprasādena bhagnakarmamalākhya-mahārodhāḥ kiñcidavaśeṣitādhikāramalatvādasaṃprāptaśiva- sāmyāstrividhā eva vijñānakevalino bhavanti || 23 || ke te bhedā ityāha- vidyāvidyādhipatayaḥ paśupūrvāḥ sadāśivāḥ | tatra vidyābhujaḥ pūrve mantrā vidyāśca nāmataḥ || 24 || tatra prathame vidyātattvanivāsina ityāha- tatra vidyābhuja iti || 24 || vidyeśvaraniyojyāste saṃkhyayā saptakoṭayaḥ | teṣāṃ purāṇi vidyāyāṃ vāmādīni yathottaram || 25 || vidyeśvaraniyojyatvaṃ caiṣāmanugrahakaraṇatvāt, vidyeśvarāṇāṃ ca pañcavidhakṛtyādhikāritvāt || 25 || sphītāni nava jātāni tanubhogendriyādibhiḥ | etāni bhuvanānyuttarottaraṃ viśiṣṭabhogādimantītyarthaḥ || athaitebhyo viśiṣṭā vidyeśā ityāha- madhyāḥ praśāntakaluṣā vidyeśāḥ śivatejasaḥ || 26 || adhikāramalopetāstattvamaiśaṃ samāśritāḥ | śivārkakarasaṃparkavikāsātmīyaśaktayaḥ || 27 || praśāntamalatvamadhikāramalayogitvaṃ śivānugṛhītatvaṃ ca mantrāṇāmapi samānameva | śivatejasaḥ pañcavidhakṛtyakāriṇaḥ | yaduktaṃ śrīmadraurave- sṛṣṭisaṃrakṣaṇādānabhāvānugrahakāriṇaḥ (1|15) iti || 26-27 || aṣṭāvanantapūrvāste yathāpūrvaṃ guṇādhikāḥ | tathā purāṇi tatraiṣāmanantaḥ parameśvaraḥ || 28 || aṣṭāvanantapūrvā iti | ananta-sūkṣma- śivottama- ekanetra- ekarudra- trimūrti- śrīkaṇṭhaśikhaṇḍisaṃjñāḥ | tatreśvaratattve teṣāmaṣṭau bhuvanāni prāgvadeva | ata eṣāmananta eva parameśvaraḥ || 28 || tatrāṇavaḥ pureṣvāsan nāpyanye tadvibhūtayaḥ | pare sadāśivasamāḥ patikṛtyādhikāriṇaḥ || 29 || tattadbhuvaneśvarārādhanādinā dīkṣayā vā teṣu bhuvaneṣu yojitā ātmānaśca vidyante | ayaṃ ca nyāyo vidyābhuvaneṣu sadāśivādibhuvaneṣu ca vijñeyaḥ | yaduktaṃ sūkṣmasvāyambhuve- yo yatrābhilaṣed bhogān sa tatraiva niyojitaḥ | siddhibhāṅmantrasāmarthyāt (39|2) iti | atha paśusadāśivānāha- pare sadāśivasamā iti || 29 || mūrdhānamadhvanaḥ prāptāḥ prasanne parameśvare | sadāśivaścātrādhikārāvasthaḥ śiva eva | tasya ca adhikārādayo'vasthā aupacārikā ityuktam- adhikārī sa bhogī ca layī syādupacārataḥ iti | saṃskāryasadāśivādīnāṃ tu bhedo vāstava eva | ete ca sadāśivatattvasthasadāśivabhuvanavāsina ityāha- tattvameṣāmasūtāṅgapurabhogādiśobhitam || 30 || sadāśivamadhiṣṭhātṛnāmnā te'pi sadāśivāḥ | ata evaiṣāṃ dehādayo'vāstavā eva, adhiṣṭhātustasya śivasya na pāramārthikā ityuktaṃ śrīmatpauṣkare- sādhakasya tu lakṣyārthaṃ tasya rūpamidaṃ smṛtam iti || 30 || uktārthamupasaṃharati- aṣṭādaśabhiradhvāyaṃ bhuvanaiḥ saha bhoktṛbhiḥ || 31 || tribhiśca tattvairuddiṣṭo viśuddhaḥ śivakartṛkaḥ | eṣa cādhvā kāryatvāt śivakartṛka ityarthaḥ | atra ca nivṛttyādibhuvanānāṃ śaktiśivatattvayośca sadāśivatattva evāntarbhāvo vijñeyaḥ || 31 || kāryatvādevāsya śuddhādhvanaḥ kenāpi nityena kāraṇena bhavitavyam, tacca bindvākhyamityāha- sadāśivāditattvaugho nityopādānakāraṇaḥ || 32 || vikāritvādyathā kumbhastathā caiṣa tatastathā | eṣo'pi sadāśivādiradhvā vikārī, tato nityopādānakāraṇa iti || 32 || nanu ghaṭopādānakāraṇasya mṛtpiṇḍasyānityatvādanenāpi śuddhādhvopādānenānityena bhavitavyamiti dharmisvarūpaviparīta-sādhakatvād viruddho'yaṃ vikāritvāditi hetuḥ ? ata āha- pārthivo'pi bhavet kumbho māyopādānakāraṇaḥ || 33 || sākṣānmṛdupādānatve'pi ghaṭasya paramparayā māyaivopādānakāraṇamiti || 33 || kuta ityāha- vināśotpattimattvābhyāṃ pariṇāmitayā tathā | ayamabhiprāyaḥ- utpattivināśadharmiṇāṃ hi vastūnāṃ ghaṭakapālādyavāntarapariṇāmatvenāvāntarakāryakāraṇabhāve satyapi pṛthivyāditattvānāṃ paramparayopādānaṃ māyākhyaṃ nityaṃ paramakāraṇamabhyupagantavyam, anyathā'navasthāprasaṅgāt | uktaṃ ca śrīmatsvāyambhuve- māyātattvaṃ jagadbījamavināśyavyayātmakam iti || etadeva prapañcena sādhayati- yadyadutpadyate vastu tanmāyeyaṃ yathā kalā || 34 || utpattināśau māyeyadharmāvāha maheśvaraḥ | āptavākyenāpyetatsiddhamiti bhāvaḥ || 34 || idānīṃ satkāryavādadṛṣṭyā kalādyavasthābhedenotpatti-vināśavyapadeśaṃ bhajantī māyaiva kalādikāryadvāreṇa pariṇamata iti darśayituṃ pariṇāmaśabdārthamāha- pariṇāmo hi vastūnāṃ pūrvāvasthāparicyuteḥ || 35 || avasthāntarasaṃprāptiḥ kṣīrasya dadhibhāvavat | dadhnaśca takravat tatra takrāvasthā nirūpyate || 36 || dṛṣṭāntasvarūpanirūpaṇāyāha- tatreti || 35-36 || sā hi- na dadhno nāpi dugdhasya pūrvāvasthe hi te mate | dadhyavasthāyāṃ kṣīrāvasthāyāṃ vā takrāvasthā nāstītyarthaḥ | tathā hi kṣīrameva dadhyādirūpeṇa pariṇamate, kṣīraṃ naṣṭaṃ dadhyutpannamityādivyapadeśaśca dṛśyate | etadevāha- sadavasthaṃ hi vastvekaṃ pūrvaṃ kṣīraṃ tato dadhi || 37 || asata utpattyasaṃbhavāt sadeva dadhi kṣīrādabhivyajyate, sadeva takraṃ dadhno'bhivyajyata iti bhāvaḥ | ayaṃ ca satkāryavādo'smābhir-mṛgendravṛttidīpikāyāṃ vistareṇa darśitaḥ || 37 || yathā caiṣāṃ dadhinavanītādyavasthāpariṇāmabhedena vicitrārthakriyāṇāṃ kāryāṇāṃ kṣīramevopādānam, evaṃ tattvabhuvanādibhedena vicitrapariṇāmavatāṃ vicitrārthakriyāṇāṃ ca kalādikāryāṇāṃ sākṣāt paramparayā ca māyaiva paramakāraṇamityāha- paścāt takraṃ tathā māyā vicitrapariṇāmataḥ | tattvatāttvikabhāvānāmupādānamanaśvaram || 38 || yadyevaṃ kṣīravat satvātmanā pariṇāmādanityatvaṃ māyāyāḥ, tanna, sarvathā dṛṣṭāntāsaṃbhavāt, pariṇāmitvamātra evāsya dṛṣṭāntatvam | tataśca ghṛtakīṭanyāyenaikadeśenaiva māyā pariṇamata ityadoṣaḥ || 38 || itthaṃ ghaṭasyāpi paramparayā nityopādānatvaṃ prasādhyopasaṃharati- tato nidarśanaṃ sādhu prasiddhoktaviśeṣaṇam | prakarṣeṇa siddhamuktaṃ nityopādānatvarūpaṃ viśeṣaṇaṃ yasya tat tathāvidhamiti | pāriśeṣikānumānenāpi bindusiddhimāha- na māyā neśvaro nāṇurna śaktiḥ śuddhavartmanaḥ || 39 || upādānamato binduḥ pariśeṣeṇa labhyate | tatra māyāyā anupādānatvaṃ sādhayati- tathāhi māyā yā teṣāṃ kṣobhitā'nantatejasā || 40 || jalādikṣitiparyantaṃ tattvajātamasūta sā | teṣāṃ madhyād yā māyā, sā hyacetanatvādanantasāmarthya-kṣobhitaiva svakāryamutpādayati | yaduktaṃ śrīmatkiraṇe- śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ (vi0 3|27) iti || 40 || tatraiva hetūnāha- aviśuddhajaḍatvena māyāmārgatayā tathā || 41 || duḥkhānuṣaṅgānmāyeyakārmāṇavamalānvayaiḥ | sakalāṇūpabhogyatvāt pariṇāmodayairapi || 42 || yato'syā aśuddhādhvano'śuddhatve sati jaḍatvam, yataśca māyāmārgatvaṃ mohahetutvam, yasmācca duḥkhānuṣaṅgaḥ, yataśca māyeyairanātmani ātmābhimānādibhirmalaiḥ, kārmeṇa sukhaduḥkhamohahetunā viparyayāsaktyādibhāvapratyayātmanā malenāṇavena cāṇoranādyāvārakeṇa paśutvākhyena saṃbandhaḥ, bandhatrayayogināmeva dehendriyādijanakatvāt | ata eva yataśca sakalāṇūpabhogyatvaṃ bhuvanādidvāreṇa, yasmācca vicitrakarmaphalabhogasādhanatvena vicitrā anekavidhāḥ pariṇāmodayāḥ pariṇāmavṛddhayaḥ, tasmādanantena kṣobhitā māyā tādṛśaṃ kāryaṃ janayati, śuddhasya śivasya aśuddhaviṣaye kartṛtvāyogāt | yadyevaṃ śivasyāsarvakartṛtvaprasaṅgaḥ ? tanna, sākṣātkartṛtvamatra niṣiddhaṃ na tu prayojakakartṛtvam, anantāderapi tadadhiṣṭhānaṃ vinā kartṛtvāsaṃbhavāt || 41-42 || etadeva prapañcayati- māyā jaḍāntaravyāptā pariṇāmavatī ca yat | niṣpādane kalādīnāṃ śarīrādisamanvitam || 43 || puruṣaṃ gamayedeva parādhīnamasaṃśayam | suvarṇamiva karmāraṃ makuṭotpādakarmaṇi || 44 || yadyevaṃ śivasyāpi śuddhaviṣaye kartṛtvāt śarīrendriyayogādi-prasaṅgaḥ ? tanna, tasya nityanirmalaniratiśayasarvārthajñānakriyā-yuktatvāt, aśarīrasyāpyātmanaḥ svadehaspandādau kartṛtvadarśanācca | anantasya tvadhikāramalayogāccharīrādyapekṣetyavirodhaḥ || 43-44 || ataśca- saiṣā vikalpavijñānagocaraiva satī ca yat | kṣobhyate'nantanāthena kumbhakāreṇa mṛd yathā || 45 || savikalpajñānaviṣaya eva śarīriṇāṃ kartṛtvaṃ dṛṣṭamiti bhāvaḥ || 45 || kimata ityata āha- savikalpavijñānaṃ citeḥ śabdānuvedhataḥ | savikalpakavijñānamayaṃ ghaṭa iti parāmarśarūpāt śabdollekhādevāt-mano dṛśyate || ki~cātaḥ ? ityata āha- sa tu śabdaścaturdhā vāgvaikharyādivibhedataḥ || 46 || jāyate bindusaṃkṣobhādanantasyārthadarśane | anantasya savikalpakajñānotpattyarthamavaśyaṃ śabdo'pekṣitaḥ | tadānīṃ cāśuddhādhvano'nutpatteḥ sthūlākāśābhivyaṅgyatvaṃ na śabdasyopapadyata iti śivakṣubhitabindujanya eva śabdo'bhyupagantavyaḥ | tasya ca vaikharyādyāścatasro vṛttīrvakṣyati | tatra śabdopādānatvenāpi bindusiddhiḥ || 46 || kiñca- vidyāśarīro bhagavānanantaḥ kṣobhako mataḥ || 47 || māyāyāḥ sā ca vidvadbhirbaindavaṃ tattvamucyate | anantasya baindavaśarīrayogaḥ śrūyate, tadupādānatayā binduḥ siddhyatīti bhāvaḥ || 47 || atropasaṃhāraḥ- ato na māyopādānaṃ tathaivāyaṃ maheśvaraḥ || 48 || bindurevātra śuddhādhvanyupādānamityarthaḥ | kimanenāprasiddhena bindvākhyena kalpitena, īśvara ātmā tacchaktirvā śuddhādhvanyupādānamastu, ata āha- tathaivāyamiti || 48 || cetanatvādavṛttitvāt pariṇāmāt tatastathā | ātmā śaktiśca vijñeyau vistaro'trai?va vakṣyate || 49 || mṛdādīnāṃ hyapādānānāmacetanatvaṃ dṛṣṭam | cetanāśca śivātmaśaktayaḥ | tataste nopādānaṃ bhavitumarhanti | kiñca, upādānaṃ hi pariṇāmena vā kāryamutpādayati, yathā kṣīrasya dadhibhāvaḥ, vṛttirūpeṇa vā, yathā paṭasya gṛhādibhāvaḥ | śivādīnāmeṣāṃ tu vṛttipariṇāmau na saṃbhavataḥ, avikāritvāt, vikāritve jaḍatvāniyatvādidoṣaprasaṅgāt | asya prapañco'traiva bhaviṣyati | proktaṃ cāsmābhistattvaprakāśavṛttau || 49 || anyathā bindusiddhimāha- ito'pi lakṣyate binduraṇuvaiṣamyadarśanāt | kuta ityatrāha- aṇuvaiṣamyadarśanāditi | aṇūnāmātmanāṃ jñānādivaiṣamyadarśanāt || vaiṣamyamevāha- dṛśyante pudgalāḥ kecidalpajñānakriyānvitāḥ || 50 || tebhyo'dhikāḥ pare'nye tu sarvajñā balaśālinaḥ | etacca vaicitryaṃ teṣāṃ na svataḥ saṃbhavatītyāha- pudgalaścetano nityo vikārarahito mataḥ || 51 || ātmano hi sarvadā'nantaghaṭapāṭādyadhyavasāyajñānānu-saṃdhātṛtvena svasaṃvedanasiddhatvād dehāntaraphalakarmabhoktṛtayā ca cetanatvaṃ nityatvaṃ ca siddhamāgameṣu śrūyate | ityato'sya na vikāraḥ saṃbhavati || 51 || anyathā hi- vikāritve jaḍānityabhāvaḥ syād ghaṭakuḍyavat | ayaṃ ca nyāyaḥ śakterapi samānaḥ, dharmadharmiṇoravyatirekādityāha- tathaiva ca citiḥ śaktistayorapyavikāriṇoḥ || 52 || idaṃ ca prāgeva darśitam | uktaṃ ca nādakārikāsu- avikāryatrātmoktastacchaktiścāpyato na yogyau tau | bahudhā sthātuṃ yadvā caitanyavinākṛtau vikāritvāt || (ślo0 19) iti | ata eva tayoraupādhikameva vaicitryamityāha- tayorapīti || 52 || bahudhā yadavasthānaṃ tadupādhivaśād bhavet | tataśca- saṃpṛktā cidaṇoryena māyādyarthāvalokane || 53 || yadupādhervicitrā ca sa bindurbahuvṛttikaḥ | atrātmanāṃ cicchaktiryena nādātmanā pariṇatenābhidheya-buddhibījena saṃpṛktā māyeyasavikalpārthāvalokane pravartate, yasya ca pratyātmaniyatairnādākhyairvicitrairvṛttibhedairupahitā vicitraiva prakāśate, sa binduḥ | etacca vistareṇoktaṃ tatrabhavatā rāmakaṇṭhena nādakārikāsu | proktaṃ ca śrīmatkālottare- nādākhyaṃ yatparaṃ bījaṃ sarvabhūreṣvavasthitam (1|5) iti || 53 || nanu karmaṇaiva pratyātmaniyatenātmanāṃ bhogavaicitryavad jñānādivaicitryamapyastu ? ata āha- na karmaṇā'ṇorvaicitryamanapekṣeṇa jāyate || 54 || vaicitryamapi bhogasya sāpekṣeṇaiva tena yat | karma hi kalāditattvabhuvanādisāpekṣameva bhogavaicitryaṃ karoti, anyathā pṛthivyādīnāmapyanupayogāt || 54 || evaṃ jñānavaicitryamapi nādasahakṛtameva karoti na kevalam | tadeva sāpekṣatvaṃ darśayati- karmopabhogaṃ kurute vaicitryaṃ candanādayaḥ || 55 || tadeva yadi tatkuryāt kiṃ tairiti vilupyatām | karma paraṃ phalajananameva karoti, tasya tu vaicitryaṃ sahakārivaicitryādeva bhavatīti bhāvaḥ | nanu karmataśca śarīrāṇi vividhāni (viṣayāḥ kārakāṇi ceti tatratyaḥ pāṭhaḥ |) śarīriṇām (svā0 32|13) iti śrīmatsvāyambhuvaśruteḥ karmaiva sādhanavaicitryamapi karoti | satyam, sādhanavaicitryadvāreṇaiva karma phalavaicitryaṃ karoti na kevalamityavirodhaḥ || 55 || etadeva draḍhayati- pravṛttiḥ sarvabhūtānāṃ tyāgopādānakāraṇam || 56 || apekṣyavastusadbhāve hi heyānāṃ tyāgārtham upādeyānāṃ copādānārthaṃ bhūtānāṃ pravṛttiḥ saṃbhavati, nānyathā || 56 || prakārāntareṇa bindusiddhimāha- kiñcātiśāyikaṃ prāhustamambaramanaśvaram | śivānāmasamaiśvaryabhājāṃ bhogādhikārayoḥ || 57 || jyotirgaṇānāmākāśamiva bhūtādikāraṇam | yathā hi pañcabhūtādibhūtamākāśamavakāśadāyitvena sthūlaśabdābhivyañjakatvena ca sūryādīnāṃ jyotiṣāṃ bhogādhikārayoḥ kāraṇam, evaṃ śuddhādhvavāsināṃ śivānāṃ sarvajñatvasarvakartṛtvātmakaśivatvayogināṃ vidyeśvarādīnāmava-kāśadānena śabdotpādanena ca bhogādhikārayoḥ kāraṇaṃ binduḥ siddhaḥ | taṃ cānaśvaratvenāparākāśamātiśayikaṃ paramavyomā-khyamāgamajñāḥ prāhuḥ, aparasya tatra pragamāsambhavāt || 57 || adhunā prāguktaṃ bindoḥ savikalpakajñānopayogitvamupasaṃharati- bindureva vikalpākhyāṃ savikalpakabuddhiṣu || 58 || svavṛttibhedasaṃbhedairullikhan labhate citim | bindureva śabdopādānatvāt sūkṣmādivaikharyantaśabdātmaka-svavṛttibhedasaṃbandhād ghaṭo'yaṃ lohitaḥ parivartula ityādiparāmarśavikalpollekhanena savikalpajñāneṣvātmanaścitiṃ savikalpakānubhavamutpādayati | śabdānuvedhena hi jātyādiviśeṣaṇa-viśiṣṭaṃ savikalpajñānamutpadyate | yadāhuḥ- asti hyālocanaṃ jñānaṃ prathamaṃ nirvikalpakam | balamūkādivijñānasadṛśaṃ śuddhavastujam | tataḥ paraṃ punarvastu dharmairjātyādibhiryayā | buddhyā'vasīyate sāpi pratyakṣatvena saṃmatā || (ślo0 vā0 pratyakṣa0 112, 120) iti || 58 || na cāyaṃ bhāvanāsaṃjñaḥ saṃskāro'dhyakṣabhāvataḥ || 59 || saṃskārāḥ smṛtiliṅgā hi nāsmatpratyakṣagocarāḥ | nāyaṃ savikalpānubhavaḥ pūrvānubhūtavāsanātmakaḥ saṃskāro mantavyaḥ, tasyānumeyatvāt, asya ca pratyakṣānubhava-rūpatvāt | smṛtyanyathānupapattyā hi saṃskāraḥ kalpyate || 59 || nanvadhyavasāyasya buddhikāryatvād buddhipariṇāmabheda eva savikalpānubhavaḥ ? ata āha- na buddheḥ pariṇāmo vā māyordhvamapi sambhavāt || 60 || buddheradhyavasāyahetutve'pi bindukāryaśabdasahakārādeva savikalpakajñānaṃ janyata ityuktam | ata eva śuddhādhvano buddhyabhāve'pi vākśaktidvāreṇa vidyeśvarādīnāṃ savikalpānubhavaḥ siddhaḥ || 60 || tataśca- tathā vidyeśvaro'nanto māyāmākramya tejasā | tataḥ sṛṣṭiṃ prakurute savikalpakabodhavān || 61 || aṇutve sati kartṛtvādasmatpreṣyo yathā janaḥ | anantasya aṇupakṣatayā'dhikāramalaśeṣeṇa preryatvāt savikalpakajñānayogādeva māyākṣobhakatvam, na tu śivasya bindukṣobhavannirvikalpakamātreṇeti bhāvaḥ || 61 || itthamanantasya savikalpakajñānayogena kartṛtvācchabdadvāreṇa vidyeśvarādīnāṃ taddhetutvena bindusiddhirityuktvā adhunā'smannevārthe'nyeṣāṃ matamāha- anye vṛttiparīṇāmabhedavādaviśāradāḥ || 62 || guravaḥ kathayantyenamanyathoktaviśeṣaṇam | uktaviśeṣaṇamenamarthamanantasya savikalpakajñānayogena kartṛbhāvamanye guravo'nyathā sādhayanti || 62 || pariṇāmasya kartā'yaṃ na tu vṛttestatastathā || 63 || yato'yamanantaḥ pariṇāmasya kartā tatastathāvidhasavikalpakajñānavānityarthaḥ || 63 || etadeva sādhayati- idamevaṃ mayā kṣubdhamiṣṭaṃ saṃpādayed dhruvam | iti jānāti yaḥ śaktaḥ sa kartā pariṇāminām || 64 || vṛttikartustu na tadapekṣetyāha- pariṇāmiṣvayaṃ dharmo vṛttimatsvanyathā bhavet | etadeva prapañcayituṃ savikalpakajñānasya nirvikalpakajñānapūrvakatvamāha- tathāhi sarvo nirdhūtavikalpamavalokayan || 65 || vastu loko vijānāti savikalpakamanyathā | nirvikalpakajñānānantaraṃ savikalpakajñānaṃ bhavatītyuktaṃ prāgeva | anyathā jñānā'navasthā | savikalpakajñānānabhyupagame nirvikalpakasya vastumātrāvabhāsakatvena sarvavastusādhāraṇatvād jñānānavasthā syāt | ghaṭajñānamityādiniyamo'nupapanna ityarthaḥ || 65 || tataśca- anantenāpi śabdānuviddhavijñānapūrvakam || 66 || sarvaṃ cediha vijñātamiṣyetaiṣa karoti ca | savikalpaṃ vijānāmītyavabodhābhimānataḥ || 67 || yasmāt savikalpaṃ jñānaṃ jānāmītyavabodharūpatvāt parāmarśarūpeṇāntaḥsaṃjalpātmake śabdenānuviddhaṃ jāyate, tasmācchabdānuviddhasavikalpakajñānapūrvaṃ māyādi vastu jñātvā anantaḥ kṣobhādikaṃ karoti, ajñātasya karaṇādarśanāt || 66-67 || śivasya tu vṛttikarturbindukṣobhena tadapekṣetyāha- vṛttireva matā bindoḥ paṭasyeva kuṭī tataḥ | nirvikalpakabodhe'pi bindumīśo'dhitiṣṭhati || 68 || anantasya ca pariṇāmakarturastyeva savikalpakajñānāpekṣetyupasaṃharati- naivaṃ vidyeśvaro māyāmeṣā hi pariṇāminī | itthaṃ paramatamupanyasya dūṣayati- na vṛttipariṇāmābhyāṃ kartṛbhedo'vadhāryate || 69 || kurvato'pi kuṭīṃ buddhiḥ savikalpā hi dṛśyate | hīti yasmādarthe | etacca paramathābhyupagamanadūṣaṇamuktam, na tu siddhāntatayā, bindorapi tattvabhuvanādirūpeṇa pariṇāmaśrutervṛttipariṇāmayoratyantabhedābhāvācca || 69 || idānīṃ bindoḥ paryāyanāmānyāha- śabdatattvamaghoṣā vāg brahma kuṇḍalinī dhruvam || 70 || vidyā śaktiḥ parā nādo mahāmāyeti deśikaiḥ | bindurevaṃ samākhyāto vyomānāhatamityapi || 71 || idānīṃ bindoḥ sūkṣmādiśabdavṛttīḥ saṃhārakrameṇa darśayati- catasro vṛttayastasya yābhirvyāptāstridhāṇavaḥ | yābhirvyāptā aṇavaḥ proktavaduttamamadhyamāpakṛṣṭajñānādimanto bhavanti || 70-71 || kāstā ityatrāha- vaikharī madhyamābhikhyā paśyantī sūkṣmasaṃjñitā || 72 || ata āsāṃ kāraṇatvena binduḥ siddha ityarthaḥ || 72 || vaikharīsvarūpamāha- tatra sā vaikharī śrotragrāhyā yā'rthasya vācikā | sā ca- sthāneṣu vidhṛte vāyau kṛtavarṇaparigrahā || 73 || prayoktaṇāmiyaṃ prāyaḥ prāṇavṛttinibandhanā | tadāhuḥ- ākāśavāyuprabhavaḥ śarīrāt samuccaran vaktramupaiti nādaḥ | sthānāntareṣu pravibhajyamāno varṇatvamāgacchati yaḥ sa śabdaḥ || iti | madhyamāmāha- kevalaṃ buddhyupādānā kramād varṇānupātinī || 74 || antaḥsaṃjalparūpā tu na śrotramupasarpati | prāṇavṛttimatikramya vartate madhyamāhvayā || 75 || eṣā ca parāmarśajñānasvarūpā sthūlaśabdasyāpi kāraṇamityuktam || 74-75 || avibhāgena varṇānāṃ sarvataḥ saṃhṛtikramāt | svayaṃprakāśā paśyantī māyūrāṇḍarasopamā || 76 || iyaṃ cākṣarabindurūpetyuktam || 76 || idānīmabhidheyabuddhibījatvena prāguktāṃ nādāparaparyāyāṃ sūkṣmāvasthāmāha- svarūpajyotirevāntaḥ sūkṣmā vāganapāyinī | anapāyinītvaṃ cāsyāḥ suṣuptyādyavasthāsvapi saṃbhavāt, na tu nityatvena | asyā api pratipuruṣaṃ bhedenānekatvādacetanatvācca kāryatvāt | tasyāśca kāraṇaṃ parabindurevetyuktam || tāmeva viśeṣayati- yasyāṃ dṛṣtasvarūpāyāmadhikāro nivartate || 77 || yasyāṃ puruṣasvarūpād vivekena dṛṣṭasvarūpāyāṃ puruṣasya bhogādhikāro nivartate | yadyevaṃ vivekajñānādeva mokṣasiddherdīkṣānarthakyaprasaṅgaḥ ? tanna, malasya dravyatvāccakṣuḥpaṭalasya cakṣurvaidyavyāpāreṇeva īśvaravyāpāreṇa dīkṣākhyenaiva nivṛttisiddheḥ || 77 || tataśca tadviṣayavivekavijñānābhāvādeva śabdabrahmavādinaḥ puruṣasamavāyinīṃ tāṃ manyanta ityāha- puruṣe ṣoḍaśakale tāmāhuramṛtāhvayām | evaṃ hi teṣāṃ bhrama ityāha- kevalaḥ paramānando dhīro nityoditaḥ prabhuḥ || 78 || nāstameti na codeti na śrānto na vikāravān | sarvabhūtāntaracaraḥ śabdabrahmātmako raviḥ || 79 || bhitvā yaṃ bodhakhaḍgena nirgacchantyaviśaṅkitāḥ | yamenaṃ samyagjñānākhyena khaḍgena bhitvā vivicya yathāvad jñātvā saṃsārānnirgacchantyātmānaḥ, so'yaṃ śabdabrahmākhyo ravirasmād ravervilakṣaṇa iti teṣāṃ bhramaḥ || 78-79 || atra siddhāntamāha- tāmeva vāṇīṃ sūkṣmākhyāmāhurātmavido janāḥ || 80 || evaśabdo bhinnakramaḥ | ātmasvarūpavidastu śaivāstāṃ sūkṣmākhyāṃ bindukāryabhūtāṃ śabdavṛttimeva manyante, na tu puruṣasamavāyinīm, tasyāvikāritvena jaḍatvāt, tatsamavāye puruṣasyāpi vikāritvā'cetanatvādidoṣaprasaṅgāt || 80 || itthaṃ bindukāryarūpāḥ śabdavṛttīḥ pradarśyopasaṃharati- pratyātmaniyatā etā vṛttayo bandhanātmikāḥ | āsāṃ ca kāryatvena jaḍatvānna citsamavāyo yujyate, api tu bandhanatvamevetyarthaḥ || tathāpi- ābhyo viviktamātmānaṃ nahi paśyanti pudgalāḥ || 81 || pudgalā malayuktātmāna ityarthaḥ | malāvṛtatvādātmanāṃ tadvivekajñānābhāvena tāsvevātmabhrāntiriti bhāvaḥ || 81 || kuta evameṣāmayaṃ bhrama ityatrāha- paramātmaiva vāgātmā vāgevātmeti ca śruteḥ | ātmano vākśaktyādisaṃbandhasyārthavādabhūtānāmāsāṃ śrutīnāmarthāparijñānādevaṃ te manyante pudgalāḥ, malayuktātmāna ityarthaḥ | vaikharī śrotraje bodhe madhyamā savikalpake || 82 || paśyantī madhyamotpādasamudyogeṣu lakṣyate | vaikharī śrotragrāhyaiva | madhyamā parāmarśajñānarūpatvāt savikalpe lakṣyate | tasyā api samutpādanahetuḥ paśyantī || 82 || anyā tu - yadāvṛttiraśeṣeṇa vilīnā cittasaṃśrayā || 83 || tadā sūkṣmā viśuddheva cidābhātyavivekataḥ | sūkṣmā tvabhidheyabījatvena sarvabhūteṣvavasthitā paśyantyā api kāraṇabhūtā cidā atyantasaṃśleṣāt tadrūpeva bhātītyuktam || 83 || uktanyāyena ca- na so'sti pratyayo'ṇūnāṃ yaḥ śabdānugamādṛte || 84 || anuviddhamiha jñānaṃ sarvaṃ śabdena jāyate | kiñca- saiṣā caturvidhā vṛttirnivṛttyādikalāśrayāt || 85 || pañcadhā bhidyate bhūyaḥ kalāstā binduvṛttayaḥ | saiṣā śabdātmikā binduvṛttirnivṛttyādikalāśrayāṇāmāt-manāṃ tāratabhyena pañcadhā jñānādyupakāriketyarthaḥ | nivṛttyā-dayaḥ punaḥ kuta utpannā ityatrāha- kalāstā iti | bindorevāvasthā-bhūtāḥ kalākāravṛttayaḥ | tataḥ kalopādānatvenāpi bindusiddhiriti bhāvaḥ || 85 || tā eva nāmato darśayati- nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntiśca pañcamī || 86 || śāntyatītāḥ kalā etā yābhirvyāpto'dhvapañcakam | etāśca sadāśivabhuvanordhvaṃ bhuvanatvena sthitā api śaktirūpeṇa samastādhvavyāpikāḥ sthitā ityāha- yābhirvyāpto'dhvapañcakamiti || 86 || tattvādhvā bhuvanādhvā ca varṇādhvā ca padātmakaḥ || 87 || mantrādhvā vyāpakasteṣāṃ kalādhvā bindumāśritaḥ | tattvādipañcādhvavyāpakaḥ proktarūpakalādhvā bindumupādānatvenāśrita ityarthaḥ | tatra tattvādhvā śivādipṛthivyantaśuddhāśuddhatattvarūpaḥ | bhuvanādhvā tu anāśritādikālāgnyantabhuvanātmakaḥ | varṇādhvā ca mātṛkaiva | padādhvā vyomavyāpisaṃjñaḥ | mantrādhvā punaḥ saṃhitāmantrā eva || 87 || kathaṃ punareṣāmadhvasaṃjñā ? ata āha- tyaktvaikamekaṃ saṃprāpya kalādiṣvajarāmaram || 88 || padamāsādyate puṃbhirato'dhvānaḥ kalādayaḥ | yathā hi loke'dhvasu kramādekapadāvaṣṭabdhaṃ bhūpradeśaṃ muktvā'nyapadāvaṣṭabdhaṃ bhūpradeśamāsādya grāmādi prāpyate, tathā kalāsu tattveṣu varṇeṣu padeṣu mantreṣu vā'śuddhaviṣayeṣu karmabhogārtham, śuddhaviṣayeṣu sarvajñatvādiprāptyarthaṃ dīkṣāyāṃ viśiṣṭasaṃbandhātmakaṃ yojanaṃ kriyate | tataḥ kalādivastupaddhatayo'dhvāna ityucyante || 88 || teṣu ca- kalādhvā varṇitaḥ pūrvaṃ nivṛttyādivibhedataḥ || 89 || vyāptiṃ tasyābhidhāsyāmi sādhārāṅkādhidevatām | sākārakāraṇāmātmabinduśaktiśivāśrayām || 90 || ādhārā hṛdayādayaḥ, aṅkāni cihnāni vajrādīni, adhidevatā adhiṣṭhātṛdevatāḥ sadyojātādayaḥ, ākāraścaturaśrādiḥ, kāraṇānyadhipatayo brahmādayaḥ | ātmabinduśaktiśivāśrayāmitya-trātmanāṃ bhogādhikaraṇatvena āśrayabhūtānām | kiñca, bindurupādānatayā, śaktiḥ karaṇatayā ādhārakatvena ca, śivaḥ kartṛtayā āśrayo yasyāḥ kalāvyāptestām || 89-90 || tatra tāvannivṛttivyāptiṃ saṃhārakrameṇāha- nivṛttau pārthivaṃ tattvaṃ purāṇyaṣṭottaraṃ śatam | teṣu kālānalādīnāmanantāṇḍasya ṣaḍ bahiḥ || 91 || prācyādiṣu daśasvāsannāśāsvekaikaśo daśa | rudrāṇāṃ śatasaṃkhyānāṃ vīrabhadrasya copari || 92 || bhadrakālyāśca bhuvane kṣakāro'rṇeṣu kīrtitaḥ | tatra rudranāmānyeva bhuvanānāmapi nāmāni | bhuvanādayaśca paddhatyāmevāsmābhirvivicya darśitāḥ | granthavistarabhayāt paddhatyantareṣu bahuśaḥ prasiddhatvācca nātra likhyante || 91-92 || ekāśītipadā devī pratisargapadakramāt || 93 || aṣṭāviṃśatisaṃkhyaistu padairatra pratiṣṭhitā | ekāśītipadā devī vyomavyāpilakṣaṇā śaktiḥ | sā ca pratisarga-padakramāt saṃhārakrameṇāntyapraṇavādārabhyāṣṭāviṃśatipadai-ratra nivṛttikalāyāṃ vyavasthitā || 93 || kiñca- mantrāvajātahṛdayau tatra sā tu parā kalā || 94 || bhuvanādīnabhivyāpya pañca pañcasu vartate | pañcādhvano vyāpya teṣveva vartata ityarthaḥ || 94 || itthaṃ nivṛttivyāptimabhidhāya etasyākārādīnāha- pītaiṣā caturaśrā ca kaṭhinā vajralāñchitā || 95 || dhyātavyodyadanekārcirmāṃsalā hṛdayāmbuje | tasyā nivṛttisaṃjñākāraṇamāha- tatpralīnāṇusaṃghasya saṃkalpo vinivartate || 96 || anāsādya phalaṃ tena nivṛttirabhidhīyate | kiñca- brahmā'tra kāraṇaṃ mantraḥ sadyojāto'dhidevatā || 97 || pratiṣṭhāyā apyāha- pratiṣṭhāyāṃ tu catvāri kalāyāmavanīṃ vinā | bhūtāni pañca tanmātrāḥ pañca karmendriyāṇi ca || 98 || pañca buddhīndriyāṇyāsan mano'haṅkārabuddhayaḥ | avyaktamapi varṇāśca hādiṭāntā vilomataḥ || 99 || trayoviṃśatirāmnātāḥ ṣaṭpañcāśat purāṇi ca | jalatejo'nilākāśabuddhyavyakteṣvahaṅkṛtau || 100 || aṣṭāvaṣṭau padānyekaviṃśatistatra saṃkhyayā | śiro vāmaśca mantrau dvau viṣṇuḥ kāraṇamucyate || 101 || sā tu śuklārdhacandrābhā nīlotpaladalāṅkitā | dhyātavyā galapadmāntarbahulālokaśālinī || 102 || tatpralīnāṇusaṃghasya saṃkalpo'rthaprasiddhaye | pratiṣṭhito yatastena pratiṣṭhā nāma sā kalā || 103 || vāmadevo hyadhiṣṭhātā vācyamantrātmako mataḥ | mananaṃ sarvaveditvaṃ trāṇaṃ saṃsāryanugrahaḥ | mananatrāṇadharmitvānmantra ityabhidhīyate || iti nyāyāt śivaśaktitadanugṛhīteṣu mantraśabdo vartate, upacārāttu vācakaśabde prasiddhaḥ | tato'trāpi sadyojātavāmadevādiśaktibhedā eva adhidevatātvenocyante | ata eva tāsu nivṛttyādiṣu bhuvanarūpāsu sadyojātādivigrahaḥ śivo'bhidhyeyastatpadaprāptikāmairiti guravaḥ || 98-103 || vidyāyāstvāha- vidyāyāṃ sapta puruṣo rāgo niyatisaṃyutaḥ || 104 || vidyā kalā ca kālaśca māyātattvāni tatra tu | māyādibhuvanānāṃ ca vijñeyāḥ saptaviṃśatiḥ || 105 || ñādayo'tra ghakārāntā varṇāḥ sapta vilomataḥ | padāni viṃśatirmantrau śikhāghorau vyavasthitau || 106 || rudro'tra kāraṇaṃ mantro bahurūpo'dhidevatā | sā tu sphuradanekārcistrikoṇā svastikāṅkitā || 107 || dhyātavyā tālupadmāntarnīlāñjanasamadyutiḥ | tatpralīnāṇusaṃghasya saṃkalpo'śeṣagocaraḥ || 108 || sarvārthadyotako yena tena vidyeti gīyate | aśeṣagocaraḥ svabhuvanādhovartisamastādhvaviṣayaḥ, na tu sarvaviṣayaḥ, tasya malābhāva eva saṃbhavāt || 104-108 || śāntau tu trīṇi tattvāni daśāṣṭau bhuvanāni ca || 109 || kathitānyatra varṇāstu gādikāntāstrayo matāḥ | padānyekādaśā'trāsan mantrau vaktratanucchadau || 110 || bhuvanādīnyabhivyāpya pañca ṣaḍbindulāñchitā | ṣaṭkoṇoditamalpāntasahasrakiraṇadyutiḥ || 111 || dhyātavyā sā parā śaktirbhrūmadhyakamalodare | tatpralīnāṇusaṃghasya dveṣarāgādyabhāvataḥ || 112 || saṃkalpasya praśāntatvācchāntireṣā nigadyate | īśvaraḥ kāraṇaṃ tatra mantrastatpuruṣāhvayaḥ || 113 || tadadhiṣṭhāyako jñeyaḥ puruṣastvadhidevatā | atra ca trīṇi tattvāni pañcamī tu parā kalā || 114 || śivatattvātmakaṃ tatra purāṇi daśa pañca ca | varṇā visargapūrvā ye ṣoḍaśa svarasaṃjñitāḥ || 115 || omityādyaṃ padaṃ mantrāḥ śivāstreśānaśabditāḥ | śāntyatītā ca pañcādhvāgarbhiṇī paramā kalā || 116 || cintanīyā mahākāśasvarūpā mūrdhapaṅkaje | īśāno mantrarāḍenāmadhitiṣṭhati kāraṇam || 117 || devaḥ sadāśivastatra kalādhveti prakīrtitaḥ | vyāpako bhuvanādīnāmabhivyāptaḥ sa bindunā || 118 || binduḥ śaktyā śivenaiṣā nānyena vyāpyate śivaḥ | trīṇīti | vidyeśvarasadāśivākhyānītyarthaḥ | ata eva śaktitattvasya śivatattve'ntarbhāvaṃ manyamānaḥ śāntyatītāvyāptimāha- pañcamī tviti | vyāpaka iti | uktaditarādhvanāṃ vyāpakaḥ kalādhvā bindūpādānaka ityuktaḥ | kartṛbhūtaḥ śivaḥ karaṇabhūtayā samavāyinyā śaktyā bindumadhitiṣṭhati, śivasya tu nādhiṣṭhātā'stītyarthaḥ || 109-118 || etadevāha- sa hi devaḥ samāvṛtya svaśaktyā'nanyabhūtayā || 119 || sarvamākramya ca tayā vijānāti karoti ca | ataḥ śakteḥ sarvajñānakriyārūpatvaṃ siddham || 119 || idānīṃ vyāptisvarūpaṃ vicārayati- anyasyānyatra sadbhāvaḥ sarvadā'vyabhicāriṇī || 120 || vyāptirāptapadārthātmalābhasthitinibandhanam | anyasya ākāśādeḥ, anyatra kuḍyādāvastitvaṃ sarvakālamavyabhicāriṇī vyāptiḥ | sā ca āptasya padārthasya ātmalābhanibandhamutpattinibandhanaṃ sthitinibandhanaṃ ca bhavati || 120 || ata eva- dvidhā sā sannidhāvekā paramātmavidhānataḥ || 121 || tadeva darśayati- tatra sannidhimātreṇa vidadhātyakhilaṃ citiḥ | yathārko dinaceṣṭānāṃ sannidherupakārakaḥ || 122 || citiścaitanyātmikā śivasya samavāyinī śaktiḥ, saṃkalpamātreṇa sṛṣṭyādikṛtyaṃ vidadhāti, sūrya iva kamalavikāsādi | tathā hyātmano'pi svadehaspandanādau saṅkalpamātreṇa kartṛtvaṃ dṛṣṭam || 122 || tataśca cidadhiṣṭhānenaiva jaḍasyātmani vidhānarūpā vyāptirityāha- bindurātmani nādādīnadhvanaḥ ṣaḍapi kramāt | vicitraiḥ pariṇāmaistairvidadhāti śiveritaḥ || 123 || yathā mṛtkalaśādīni kulālādhiṣṭhitā satī | adhvanaḥ ṣaḍapīti | kalāvarṇapadamantratattvabhuvanātmanaḥ sarvāneva bindurutpādayati | tattvabhuvanādhvānau śuddharūpāveva, aśuddhayostu tattvabhuvanādhvanormāyotpannatvāt || 123 || kiñca- yena yad vyāpyate vastu pariṇāmitayā svayam || 124 || sā tasya vikṛtiḥ proktā hemnastu makuṭo yathā | enamevārthaṃ sādhyaviṣaye yojayati- bindunā vyāpyate yo'sau ṣaḍvidho'dhvā kalādikaḥ || 125 || sā tasya vikṛtistena vyāptatvānnādabinduvat | aśuddhatattvabhuvanavyatiriktaḥ ṣaḍvidho'dhvā kāryatvena nādabinduvat svakāraṇaṃ binduṃ gamayatīti bhāvaḥ || 125 || idānīṃ bindusamavāyavādināṃ matamupanyasyati- kecidācakṣate binduḥ samavaiti śive tataḥ || 126 || dṛkśaktivat kriyāśaktiriyaṃ kuṇḍalinī parā | jñānaśaktivadanyāpi bindvātmikā kriyāśaktiḥ śive samavaiti, na tu māyāvat tato vyatirikteti bhāvaḥ || 126 || evaṃ ca- dve śaktī samavāyinyau śive jñānakriyātmike || 127 || etadeva prapañcayati, tatra- ādyā tu saṃvid vijñānaṃ kriyā kuṇḍalinī parā | ādyāyāḥ saṃvid vijñānamiti ca vyapadeśaḥ | anyasyāstu kriyā kuṇḍalinīti ca || 127 || tayostu- jñānaśaktyā vijānāti kriyayā kurute jagat || 128 || śiva ityadhyāhāraḥ || 128 || kuta ityatrāha- kriyā hi phaladā puṃsāṃ na jñānaṃ syāt phalapradam | yataḥ kulālādīnāmapi kriyāśaktireva prayatnātmikā ghaṭādyutpādanarūpaṃ phalamāvahati, jñānaśaktistu tattadarthaviṣayīkaraṇa eva caritārthā | tataḥ śivo'pi jñānaśaktyā vijānan kriyāśaktyā sarvaṃ karotīti || tataśca- tābhyāṃ na virahastasya te ca na staḥ śivaṃ vinā || 129 || itthaṃ matāntareṇa bindoḥ śivasamavāyaṃ pradarśya tanmatenaiva sadāśivāditattvānyapi darśayati- tayoḥ prasaratoḥ sāmye tattvātmā syāt sadāśivaḥ | īśā'dhikakriyāśaktyorvidyājñānātiriktayoḥ || 130 || tayoḥ kriyājñānayoḥ sāmyena prasaratoḥ satoḥ kriyāśakteriva sadāśivatattvātmapariṇāmo bhavati, kriyāśaktyādhikye tvīśvaratattvātmā, jñānaśaktyādhikye'pi vidyātattvātmā || 130 || kiñca- tattveṣu teṣu vijñānakevalānāṃ mahātmanām | bhuvanāni vicitrāṇi svabhāvalalitāḥ priyāḥ || 131 || bhogānapyaparimlānānaṅgāni karaṇāni ca | vidadhāti śivaḥ śakterananyāyāḥ kriyātmanaḥ || 132 || nādādīnapi tenaiṣa kartā śuddhādhvano mataḥ | uktārthamupasaṃharati- ato nāyaṃ pṛthak śakteḥ śaktireva kriyātmikā || 133 || samavetā śive binduriti tatrābhidhīyate | ato'yaṃ binduḥ śivasamavāyinyā jñānaśakternātyantaṃ pṛthagbhūto'pi tatsamavetā kriyāśaktireveti kecinmanyante | atha tannirāsāyāha- tatreti | siddhānto'bhidhīyata ityarthaḥ || 133 || tamevāha- so'yamātmani tattvaughamanekabhuvanāvalim || 134 || vidadhad vividhānalpatanubhogendriyādikam | bindurākhyāyate yuktyā pariṇāmī pradhānavat || 135 || bindostattvabhuvanādyupādānatvena śruteḥ pradhānavad mṛdādivad vā pariṇāmitvamavaśyamabhyupeyam || 134-135 || kimata ityatrāha- pariṇāmi ca yadvastu tadavaśyaṃ jaḍātmakam | yathā kṣīraṃ jaḍatve'sya samavāyaḥ kathaṃ śive || 136 || pariṇāmitvāccāsya kṣīrādivajjaḍatvaṃ siddham | tataśca nāsya citsamavāyo yujyata ityāha- jaḍatva iti || 136 || tatsamavāyābhyupagame śivasyāpyacetanatvaṃ prasajyata ityāha- sa hi tādātmyasaṃbandho jaḍena jaḍimāvahaḥ | śivasyānupamākhaṇḍacidghanaikasvarūpiṇaḥ || 137 || nityamuktatvādanupamaṃ sarvaviṣayatvādakhaṇḍaṃ cidghanaṃ jñānakriyātmakaṃ ghanaṃ śarīramekameva svarūpaṃ yasya tasya śivasya | ayamarthaḥ- cetanātmikā śaktireva śivasya dehaḥ | sā caikā'pi jñeyakāryādyupādhibhedādupacāreṇa jñānakriyāśaktyā- divyapadeśaṃ bhajate | pañcakṛtyopakāribhirīśānādyavasthābhedaiḥ śarīrakāryaṃ kurvāṇopacāreṇa śarīratvenāpyupacaryata iti nāsyācetanabindusamavāyo yujyate, tatsamavāye tvacetanatvādidoṣaprasaṅgāt || 137 || astvacetanaḥ ko doṣa iti cet- yastvenaṃ manyate mohājjaḍadhīrjaḍamīśvaram | na tasya yuktiḥ śāstraṃ vā nātmā nāsti ca devatā || 138 || īśvarasyācetanatvābhyupagame jagatkartṛtveneśvaraṃ sādhayatā'numānena, tasya cetanatvādisvarūpapratipādakairāgamai-śca bādhaḥ | kiñca, nyāyasya samānatvācchivasamānajātīyātmāno-'pyacetanāḥ prasajyeran | teṣāṃ ca bhogamokṣakartṛtayā devatāpi na siddhyati || 138 || tataśca- sa varjanīyo vidvadbhiḥ sarvāstikabahiṣkṛtaḥ | nanu yuṣmatpakṣe'pi śivasya kartṛtvenābhyupagamāt kriyāveśena pariṇāmitāprasaṅgaḥ ? ata āha- kriyayā hetubhūtatvāt kriyāśaktiścideva yat || 139 || nātra kriyāveśaḥ, kartṛtvamapi tu kriyāyāṃ śaktatvameva | tataścāyaskāntaśakterivāyasi śivaśakteḥ sannidhimātreṇa bindāveva kriyāveśaḥ, ataḥ kriyāhetubhūtatvād jñānaśaktireva kriyāśaktirucyata ityavirodhaḥ || 139 || atra parāśaṅkāpūrvakaṃ jāyate'dhvā yataḥ śuddhaḥ (ślo0 22) ityādi prāguktameva samarthayati- binduranyo na māyordhvamacidastīti cenmatam | jāyate'dhvā kutaḥ śuddhaḥ kva vā līyeta kena vā || 140 || ṣoḍhā bhavedayaṃ tattvabhuvanādivibhedataḥ | vijñānakevalāstredhā kathaṃ kasmācca te punaḥ || 141 || vimucyerannṛte bindostadvaicitryavidhāyinaḥ | nanu cidrūpā śivaśaktireva tasya sarvasya heturata āha- nahi cit pariṇāmena kurute tadaśeṣataḥ || 142 || caitanyabhāvādityagre vakṣyate śaktinirṇaye | etatprāgeva darśitam | sādhitaṃ cāsmābhistattvaprakāśavṛttau vistareṇa || 142 || atra parāśaṅkā- syādeṣa kalpitānekabhedaḥ kāryaviśeṣataḥ || 143 || eka eva śivo naikaśaktimāniti cenmatam | nanūktavaccetanasya śivasya tattvādirūpeṇa pariṇāmo na yujyate, kintvekasyāpi śivasyānekaśakteḥ kāryabhedādaupacārikaḥ sadāśivāditattvabhedaḥ kālpanika eva, na tu pāramārthika eveti yadyevaṃ bhavato'bhimatam, tatsatyameva, adhiṣṭhātṛviṣaye śivasyādhiṣṭhāturavasthābhedasyādhiṣṭheyabhedakṛtatvenaupacāri-katvāt | adhiṣṭheyasya śuddhādhvanastattvabhuvanādibhedaḥ satya eva, anyathopacārasyāpyayogāt || 143 || atha cidvivartatayā so'pyasatya eveṣyate, tadānīm- māyeyo'pi tathā tu syādadhvā yuktyaviśeṣataḥ || 144 || vivartābhyupagamasyāśuddhādhvani saṃbhavāt so'pyasatyatāmāpādyetetyarthaḥ || 144 || astu so'pyasatyaḥ, ko doṣa iti cet, tadayuktam, pramāṇabādhādityāha- yathāsvaṃ hetubhiḥ śāstraiḥ pratyakṣairapi yoginām | prasiddhānadhvanaḥ śuddhān pratyācaṣṭe kathaṃ sudhīḥ || 145 || atra ca śuddhādhvana ityupalakṣaṇamaśuddhānāmapi tattvādī-nām | tataśca śuddhāśuddharūpasya jagato'satyatābhyupagamaḥ sarvapramāṇabādhita iti tadvādino durbuddhaya eveti bhāvaḥ || 145 || tathāhi- viśiṣṭe paramodāradātarīśe yathāgamam | pravṛttirupabhogāya mokṣāya ca nigadyate || 146 || śāstratastāvadbhogamokṣaprade śive siddhe sati śāstropadiṣṭakrameṇaiva bhogārthaṃ mokṣārthaṃ vā''tmanāṃ pravṛttiryathā'dhikāraṃ dṛśyate || 146 || kiñca, bhogasthānamapi sākṣācchivakartṛkamatyantaśuddhaṃ śāstreṣu śrūyata iti darśayituṃ śrīmanmataṅgasūtraṃ (vi0 26|63) paṭhati- sadāśivapadaṃ yogāccaryāto vā'tha dīkṣayā | prāpyate cittabhedena mokṣo vā'tha catuṣṭayāt || 147 || cittabhedaśabdenātra jñānaṃ vivakṣitam | tataśca śuddhādhvani karmaṇaḥ pragamāsaṃbhavāt tajjanyasya ca bhogasya sukhaduḥkhamoha-rūpatvenāśuddhatvāt sadāśivādibhuvanavartyaparamokṣasaṃjñaḥ śuddhabhogaḥ, paramokṣaśca śivasāmyarūpo yogādisahakṛtadīkṣayā prāpyate | tatra malaparipākamāndye bhautikadīkṣābhājāṃ bhogānantaraṃ mokṣaprāptiḥ, viśiṣṭamalaparipākavatāṃ naiṣṭhika-dīkṣābhājāṃ śarīrapātānantaram, sadyonirvāṇadīkṣābhājāṃ ca tadanantarameva mokṣaprāptiḥ | nanvasmin sūtre dīkṣācaryājñāna-yogākhyāni catvāryapi samavikalpāni bhogamokṣasādhanānīti pratīyante ? naivam, vākyārthānabhijñānāt | evaṃ hi tatra vākyārthaḥ- sadāśivapadasyātropalakṣaṇatvāt tattadbhuvaneśvara-sākṣātkāraphalād yogāt, tattadārādhanātmikayā vā caryayā, tattadbhuvanayojanātmikayā dīkṣayā ca, tattadbhuvaneśvarasvarūpa-niṣṭhena ca jñānena tattadbhuvaneṣu prāptirbhavatyeva, na tu samavikalpatayā | jñānādiṣvapi dīkṣayā vinā'nadhikārāt tasyā eva prādhānyaṃ yataḥ | mokṣo vā'tha catuṣṭayāt | asmāt samuccitān-naikasmād bhogo veti vāśabdārthaḥ | tathā ca caryāyogayostāvaj-jñānaṃ vinānuṣṭhānameva nopapannam, nahyajñāte'rthe yogaś-caryā vā saṃbhavati | jñānamapi dravyatvānmalādibandhānāṃ cakṣuṣaḥ paṭalānāmiva cakṣurvaidyavyāpārād dīkṣākhyamīśvara-vyāpāraṃ vinā na tebhyaḥ puṃsāṃ mokṣaṃ kartuṃ kṣamamityuktam | ato dīkṣaiva mokṣahetuḥ | uktaṃ ca tatraiva prakaraṇāntare- tasmānmantrakriyā mukhyā seśvarī mukti muktidā (ma0 vi0 7|74) iti | śrīmatṣaṭsāhasrikāyāmapi- dīkṣaiva mokṣadā puṃsāṃ cidabhivyaktikāriṇī iti || 147 || atra ca sadāśivapadasya bhogādhikaraṇatvaṃ śrūyata ityāha- iti bhogaḥ samākhyātaḥ sadāśivapadaṃ mahat | bhogaśabdenopacārād bhogādhikaraṇamucyate | sadāśivapadamityapi śuddhādhvabhuvanopalakṣaṇamityuktam || asya ca bhuvanarūpatvena kāryatvāt śuddhādhvatvācca bindurevopādānakāraṇatayā siddha ityuktamityabhiprāyeṇāha- na tatra māyopādānaṃ tanubhogādi jāyate || 148 || viśuddhatvādataḥ siddhaḥ śuddhādhvā copabhuktaye | tatra sadāśivapada iti || 148 || anyathā'pi śuddhādhvasādhanāyāha- kiñca māyā prayojyena kartrā kenāpyadhiṣṭhitā || 149 || upādānaṃ kalādīnāṃ kalāvyāptasvarūpiṇī | yathā mṛtkalaśādīnāṃ kulālena tathā hyasau || 150 || satkāryapakṣāśrayaṇena kalādipṛthivyantaṃ kāryaṃ kalāḥ, tābhiḥ śaktirūpābhirāśrayatvena vyāpyata iti kalāvyāptasvarūpiṇī māyā mṛdādivadaśuddhatvāt śivaprayojyena kartrā kṣobhyate, na tu binduvat sākṣācchivenetyuktam- śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ || (ki0 vi0 3|27) iti | kulālasyāpi śivaprayojyatvaṃ darśayati- tathā hīti || 149-150 || prayojyaḥ paśubhāvena kartā heturmaheśvaraḥ | paśutvādeva kulālaḥ prayojyaḥ kartā, nirmalatvācchivaḥ prayojakakartetyarthaḥ || tathāhi- ajño janturanīśo'yamātmakārye'pi kīrtitaḥ || 151 || īśvarapreritaḥ kuryācchubhaṃ vā yadi vā'śubham | itthaṃ dṛṣṭāntaṃ prasādhya dārṣṭāntike yojayati- prayojyatvāccharīrādiyukto'nantaḥ kulālavat || 152 || māyāyāḥ kṣobhako yena śarīreṇendriyeṇa ca | deśādinā sa siddho'dhvā viśuddhaḥ śivaśāsane || 153 || yeneti yanmayenetyarthaḥ | deśādineti bhuvanādyātmanā''śrayeṇa | ādigrahaṇāt prāguktena savikalpakajñānahetunā śabdena ca yukto'nantaḥ kartā | sa śuddho'dhvā śivaśāstre siddha iti || 152-153 || itthaṃ matāntaranirākaraṇena parigrahaśaktirūpāṃ śuddhādhvopādānabhūtāmacetanāṃ parabindusaṃjñāṃ mahāmāyāṃ prasādhya matāntareṇā'śuddhādhvano'pi bindūpādānatvaṃ māyāyāśca kāryatvamupanyasyati- avasthāmapare bindormāyāmāhurvipaścitaḥ | kalāvyāptasvarūpā ca pudgalādhiṣṭhitā ca yat || 154 || yadyasmācchuddhavidyātattvād māyā'pi baindavībhiḥ kalābhirvyāptā paścātmādhiṣṭhitā ca, tasmāt tāmapi bindorevāvasthāṃ kāryarūpāṃ sūkṣmāṃ pariṇatimāhuḥ || 154 || tathaiva prakṛtisteṣāṃ sthūlā sūkṣmā paretyasau | mahāmāyā bhavet tredhā tatra sthūlā guṇātmikā || 155 || buddhyādibhogyajananī prakṛtiḥ puruṣasya sā | prakṛtimapi tasyaiva sthūlamavasthāntaramāhuḥ | evaṃ teṣāṃ bindvekopādānavādināṃ sā mahāmāyā sthūlasūkṣmaparabhedena tridhā bhidyate | sthūlā sā bindvavasthā sattvarajastamorūpā puruṣasya buddhyādīni bhogasādhanāni tattvāni bhogyāṃśca viṣayān paramparayotpādayantī prakṛtirucyate || 155 || sūkṣmā kalāditattvānāmavibhāgasvarūpiṇī || 156 || jananī mohinī māyā sarvāśuddhādhvakāraṇam | sūkṣmā tu māyāsaṃjñā bhoktṛtvahetūnāṃ kalāditattvānāṃ sarvasya ca prakṛtyāderapi tattvabhuvanātmanastadvartinaśca sākṣāt paramparayā ca kāraṇaṃ bhavati || 156 || kiñca- mantrayoniḥ parā māyā nityā kuṇḍalinī tu yā || 157 || upādānaṃ śarīrāṇāṃ vidyāvidyeśvarātmanām | parā tu māyopādānamiti | māyāyāścopādānabhūtā mahāmāyetyarthaḥ | sā ca nityā, paramakāraṇatvāt || 157 || tataśca- kāryātmikā sā māyeyaṃ pariṇāmavatī ca yat || 158 || śarīrendriyasaṃyuktaṃ kartāraṃ sādhayet tataḥ | evaṃ ca- viśuddhasyādhvanaḥ siddhiranivāryā'vatiṣṭhate || 159 || yeṣāṃ māyā mate'nityā kalāvidyādikāraṇam | na teṣāmasito mārgaḥ kalāśuddhyā viśuddhyati || 160 || itthaṃ paramatena māyāyāḥ kāryatvaṃ prasādhya māyāyā anityatve dūṣaṇamāha- yeṣāmiti | māyāyā anityatvena śuddhādhvo-pādānatvānabhyupagame bindukāryabhūtakalādhvaśuddhyā māyākāryasyāśuddhasyādhvanaḥ śuddhirna bhavet, anyasya śuddhyā'nyasya śuddhyayogāt | tatastacchuddhyanyathānupapattyā śuddhādhvāpi bindukārya evābhyupagantavyaḥ || 159-160 || etadevāha- kalā hi śodhitāḥ pañca nivṛttyādyā viśuddhaye | tattvādīnāmato bindoḥ kāryamadhvā viśeṣataḥ || 161 || bindukāryatve hyapādānabhūtakalāśuddhyā sarvasya tattvādeḥ śuddhiranivāryeti bhāvaḥ || 161 || nanu vyāpikānāṃ kalānāṃ śuddhyā vyāpyasya tattvādeḥ śuddhirbhaviṣyatītyata āha- na tu vyāpakamātrāṇāṃ śuddhyā śuddhirmatā'dhvasu | anupādānarūpāṇāṃ kalānāṃ nityaśuddhayoḥ || 162 || śivaśaktyorviśuddhyaiva sadā śuddhiprasaṅgataḥ | ityākhyātā mahāmāyā sarvādhvaprakṛtiḥ parā || 163 || ācāryaistairaśeṣādhvakāryavādavicakṣaṇaiḥ | atra ca māyāyā anityatve pramāṇābhāvāt, śuddhasya bindoraśuddhopādānatvāyogāt, nityatvaśrutivirodhāccāyaṃ pakṣaḥ prayatnena nirākṛta iti matvā siddhāntajñānināmācāryāṇāṃ matena māyāyā nityatvasādhanāyāha- anye tu kathayantyatra māyāmadhvasvanaśvarīm || 164 || upādānaṃ kalādīnāmabhivyāptāṃ ca bindunā | taduktaṃ śrīmatsvāyambhuvādau- māyātattvaṃ jagadbījamavi-nāśyavyayātmakam ityādi | śrīmadraurave'pi- vidyārājādhirājeśo māyāṃ vikṣobhya mantrarāṭ | kalāmutpādayāmāsa (1|6-7) ityādi || 164 || nanu māyāyā akāryatve'pyaśuddhādhvano vyāpakamātrakalā-śuddhyā śuddhirbhavediti cedatiprasaṅgādityuktam, ata āha- śuddhiśca tādṛśī jñeyā tayorāgamavedibhiḥ || 165 || yayā vyāpakaśuddhyaiva viśuddhiritarāśrayā | vyāpakakalāśuddhyā vyāpyasyādhvamātrasya śuddhirdīkṣāyāṃ karmabhojanādidvāreṇopapadyata ityāgameṣu śrūyate | ayaṃ cātrābhiprāyaḥ- karmasadbhāve hyātmanāṃ kalādiko'śuddhādhvā bandhatvenāvatiṣṭhate, tasya śuddhistān prati bandhakatvanivṛttirevābhimatā | sā ca malaparipākayuktasya dīkṣayā karmakṣayādupajāyate | taduktaṃ śrīmatkiraṇe- anekabhavikaṃ karma dagdhabījamivāṇubhiḥ | bhaviṣyadapi saṃruddhaṃ yenedaṃ taddhi bhogataḥ || (vi0 6|19) iti | śrīmatsvāyambhuve'pi- dharmādharmakṣaya-karī dīkṣā iti | ataśca sarveṣvadhvasu pratyekamitarādhvāntarbhāvena bhogabhojanādirūpā dīkṣopapadyata iti vyāpakakalādhvaśuddhyā vyāpyasyāśuddhasyāpi tattvabhuvanāderadhvanaḥ sādhāraṇarūpasya taṃ prati bandhakatvanivṛttilakṣaṇā śuddhirupapadyata iti na kaściddoṣaḥ || 165 || itthaṃ māyāyā nityatve'pi doṣābhāvamuktvā punarapi bindumeva viśeṣayati- mantrayonirmahāmāyā yā parigrahavartinī || 166 || śivasya śaktirākrāntā yayā sarve'pi pudgalāḥ | vācyamantrāṇāmutpattyayogād vācakamantrāṇāṃ śabdopādānatvena yonirmahāmāyā | sā ca śivasya parigrahaśaktirucyate, yayā sarve'pi paśavaḥ proktavannādādidvāreṇā'dhiṣṭhitāḥ || 166 || kiñca- seyaṃ kriyātmikā śaktirīśvarī sarvadoditā || 167 || vartamānā paśuṣveva pāśatvena vyavasthitā | eṣā ca sarvadeśvarasya kriyāśaktyadhiṣṭhitatvāt śuddhakāryot-pādanārthamātmanāṃ ca kriyāśaktyavivekena sthitatvācca kaiścid bhrāntyā kriyāśaktiraiśvarīti proktā, na tu paramārthataścitsama-vāyinī kriyāśaktiḥ, upādānatvenācetanatvādityuktam | ata eva muktāṇuṣu na pravartate, paśuṣveva vartamānatvāt | iyamapi pāśatayaiva sthitā, na tu pāśātītaśivasamavāyeneti || 167 || ataśca- paśūn vartayate nityaṃ nānāyoniṣvaniścitā || 168 || seyaṃ kriyāśaktiravyatirekeṇa jñātā satī paśūnaśuddhāsu yoniṣu yojayati | tadviveke tu nāśuddhayoniprāptirityarthaḥ || 168 || kiñca- svaparāmarśavīryeṇa bhogamokṣau prayacchati | svakīyena parāmarśajñānātmanā vīryeṇa bhogamokṣau prayacchati, bhogamokṣayoḥ paramparayopakāriṇī bhavatītyarthaḥ || māyā tu bhogopakārikā, anātmādiṣvātmādijñānahetutvāt, tatrāsya bhogopakāritvaṃ darśayati- sā bhogasādhanopāyapratyayodayahetunā || 169 || śabdānuvedhena sadā mohayedavivecitā | avivecitasvarūpā mahāmāyā bhogasādhanagrahaṇopāyabhūtasavikalpakajñānotpattihetunā śabdānuvedhena sarvadā paśūn mohayati || 169 || tadānīṃ ca- sarvathaivāmṛtaprāpteḥ pṛthakkāraṃ pratanvatī || 170 || tato'bhūd viṣayābhogaprītilālasacetasaḥ | viṣayābhogaśraddhāloḥ puṃsaḥ sarvathā mokṣaprāpterbahirbhāvaṃ tadānīṃ karotītyarthaḥ || 170 || mokṣopakārakatvamapi darśayati- jñānaṃ parāmṛtopāyahetuḥ parikaraḥ paśoḥ || 171 || paramokṣaprāptyupāyasya dīkṣākhyasya taduttarakālānuṣṭheyasya ca nityādikarmaṇaḥ kāraṇaṃ paricchedajñānameva, ajñātaviṣaye'nuṣṭhānāsaṃbhavāt, nirbījadīkṣāyāmapyācāryasya jñānapradhānatvāt || 171 || tasya ca śivādivastuviṣayakajñānasya śāstradvāreṇa bindureva saṃpādaka ityāha- tacca śabdānuvedhena śabdarāśerabhūdasau | śabdarāśiśca bindūttho bindurnādādasāvapi || 172 || bindoranāhatādeṣa kāraṇaṃ śuddhavartmanaḥ | anāhatabinduriti śuddhādhvayonermahāmāyāyāḥ saṃjñā | tasyāśca nādabindvādikrameṇa śabdotpattirityuktam || 172 || tatra bhoktṛtayā bhogaiḥ śarīrendriyagocaraiḥ || 173 || malaḥ karma ca māyā ca viśuddhamanumīyate | tatra ca vidyeśvarādīnāṃ bhoktṛtvaśruterbhogasya śarīrādyavinābhāvādaśuddhabhogasādhanaśarīrādihetūnāṃ malamāyākarmaṇāṃ tatrāsaṃbhavāt śuddhabhogasādhanaiḥ śarīrādibhirbhoktṛtvahetuḥ śuddho'dhikāramalaḥ śuddhaṃ ceśvarasevātmakaṃ sahakāri karma, śuddhā ca māyā śarīrādyupādānamanumīyate | tayoścādhikāramaleśvarasevātmaka- karmaṇormahāmāyābhuvanaprāptistatkāraṇabhūtadīkṣā vā saṃpādikā, māyottīrṇānāṃ vicchinnāvārakamalānāmeva tatsaṃbhavāt || 173 || etadevāha- māyaiva kāraṇaṃ śuddhāśuddhayormalakarmaṇoḥ || 174 || aśuddhasya tvanātmādāvātmādyabhimānarūpasya puṃstva- malasyāśuddhabhogahetoścāśvamedhabrahmahatyātmādyanuṣṭhāna-rūpasya karmaṇo'śuddhamāyākāryasaṃparkaḥ kāraṇamityāha- aśuddhayoraśuddhaiva māyā'to dvividhā matā | na tvāṇavamalasya sā heturiti vyākhyeyam, tasyānādyāvārakatvena śravaṇāt, ādimattve ca āvaraṇakāraṇāsaṃbhavāt | nanu karmāpyevamanādikam (ki0 vi0 3|7) iti śruteḥ, karmasadbhāva eva māyāpravṛtteśca kathaṃ karmaṇo māyā kāraṇamucyate, satyaṃ pravāhānādireva karmaśarīraprabandhaḥ, karmābhāve māyāyāścāpravṛttireva, tathāpi karmānuṣṭhānasya dehavatāmeva saṃbhavād vāsanārūpasya ca karmaṇo buddhidvāreṇa māyāsthatvāt tathoktamityavirodhaḥ | karmāpi kṛṣyādikarmavat, prakṛtisaṃskārakatvāt puruṣasaṃskārakatve tasya vikāritvaprasaṅgād buddhau guṇatvena vartata iyuktaṃ śrīmanmataṅgādau | ataśca māyāmahāmāyātmakadvayaṃ nityasiddhamityāha- māyā'ta iti | evaṃ visadṛśakāryatvād māyāyā bindukāryatvaṃ na saṃbhavatīti bhāvaḥ || bindorviveke sahasā cchidyate malakambukaḥ || 175 || malasya dravyatvena jñānānivartyatāyā uktatvāt, dīkṣayā kṣapitamalānāmeva śuddhādhvabhuvanaprāpteḥ śāstradvāreṇa mahāmāyāpuruṣavivekajñānasya saṃbhavāccādhikāramalakṣayastadviveke bhavati || 175 || māyāpuruṣaviveke tu dharmādharmatuṣakṣayaḥ | yadāhuḥ- jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasāt kurute (bha0 gī0 4|37) iti | tataśca karmakṣaye'pi pariṇatamalānāṃ vijñānakevalatva-meva | prakṛtipuruṣaviveke tu tadapi nāstyeva | yaduktaṃ siddhagurubhiḥ- guṇatattvordhvabhogasya karmaṇo'nupalabdhitaḥ | kaivalyamapi sāṃkhyānāṃ naiva yuktamasaṃkṣayāt || (pa0 mo0 kā0 53) iti || tataśca- uttīrṇamāyamātmānaṃ mahāmāyānuṣaṅgiṇam || 176 || uddiśya śaktirīśasya bindoḥ kṣobhāya vartate | sādhakadīkṣābhājaṃ śuddhabhogābhilāṣiṇaṃ prati śivaśaktirbindoḥ kṣubdhāt śarīrādīnyutpādayatītyarthaḥ || 176 || sa ca śaktyā kṣobhitaḥ- yathodadhiruparyeva vikarotyanileraṇāt || 177 || tathaikadeśato binduḥ śaktervyāpnoti cākhilam | śakteḥ preraṇād ghṛtakīṭanyāyenaikadeśena bindurvikaroti, na tu kṣīradadhinyāyena sarvātmanā, tathā satyanityatvaprasaṅgādanavasthāprasaṅgāccetyarthaḥ | kiñca, svakāryarūpābhiḥ kalābhiḥ prāguktaṃ viśvaṃ vyāpnoti cetyarthaḥ || 177 || ayaṃ ca nyāyo'nyatrāpi samāna ityāha- evaṃ māyaikadeśena vikaroti tathākhilam || 178 || vyāpnoti kāryamātmīyaṃ tathaivāvyaktamiṣyate | ayamatra bindormāyāpradhānayorviśeṣo yat svakāryamevaite vyāpnuvataḥ, na tu svasmādūrdhvam, tatra pragamāsaṃbhavāt | ataḥ śuddhasya tvaśuddhādhvanyapi vyāpakatvāt pragamaḥ saṃbhavatyeva || 178 || idānīṃ bindoravasthāntarādhiṣṭhānādaupādhikaḥ śivasya layādibheda ityāha- tatrākṣubdhe bhaved bhogo bindāvānandarūpiṇi || 179 || kṣubdhe'dhikāro devasya layo'tikrāntabindukaḥ | tatrānandarūpiṇi samantādvyāptisamṛddhibhāji bindāvakṣubdhe śivaśaktyā kṣobhanimitte viṣayīkṛte prasavaunmukhyabhāji sati śivaśakterudyogāt pālanātmako bhogo bhavati | kṣubdhe tūtpāditakārye śaktervyāpṛtatvādadhikāraḥ | upasaṃhṛtakārye svarūpaniṣṭhe śakterapyupasaṃhṛtavyāpāratvāllayaḥ || 179 || tataśca śivaśaktyorvyāpārabhedādaupacāriko bheda ityāha- ekaiva khalu cicchaktiḥ śivasya samavāyinī || 180 || trividhopādhisaṃbhedāllayabhogādhikāriṇī | tayaitayā'bhisaṃbandhādeko devastridhā bhavet || 181 || śivaḥ sadāśivo'dhīśo layabhogādhikāravān | yaduktam- adhikārī sa bhogī ca layī syādupacārataḥ iti | anena binduparīkṣopasaṃhāreṇa śaktiparīkṣopakṣipteti mantavyam || 180-181 || atha śaktilakṣaṇamāha- śaktirapratighodāramarīcinicayātmikā || 182 || nityoditānavacchinnā nirvikalpasvarūpiṇī | nirāvaraṇanirdvandvanirupādānavaibhavā || 183 || vividhopādhisambandhavivartabhidurodayā | śāntoditaprapañcādibinduvyāptipaṭīyasī || 184 || parānapekṣānanyātmaprakāśyā sarvatomukhī | ādimadhyāntarahitā rahitā sarvabandhanaiḥ || 185 || niṣṭhā kāṣṭhā parā sūkṣmā vastumātrātilālasā | marīcinicayo'tra jñānakriyāsamṛddhiḥ, layāvasthāyāmasyā aupacārikabhedasyāpyabhāvād nirvikalpasvarūpiṇī sā kathitā | vividheti vicitrakāryopādhisambandhādapāramārthikena bhedaśīlodayena yuktā, kṛtyabhedādhikārāvasthāyāṃ bhinneva lakṣyamāṇetyarthaḥ | kiñca, sā proktaprapañcādibhūtabinduvyāptidakṣā malarahitatvena parānapekṣatvādananyaprakāśyā | ata evātmaśaktivailakṣaṇyena sarvabandhanavirahādiguṇayuktā | kāṣṭhā niratiśayā | niṣṭhā atiśayāvadhibhūtā | parā sūkṣmā atyantasūkṣmā | atilālasā sarvānugrahaṇaśīlā ca boddhavyā || 182-185 || sā ca śivasya jñānakriyātmakaṃ caitanyamevetyāha- citireva matāmlānamahimā parameṣṭhinaḥ || 186 || śivasyānāhitāpūrvaviśeṣasyaiva sannidhau | tayaitayā'bhisambandhaviśeṣānnityarūpayā || 187 || vikaroti vicitrābhirvṛttibhiḥ sthagayanniva | bindurāpūrayannādairāṇavaṃ cinnabho muhuḥ || 188 || saridvānabhisambandhādindunārkasya sannidhau | vikaroti yathā lolaiḥ kallolairnādayannabhaḥ || 189 || kartṛbhūtasya śivasya sannidhau karaṇabhūtayā śaktyā saṃbandhād binduḥ kāryotpādaka ityāha- śivasyeti | binduḥ pratipuruṣaṃ bhinnairnādairātmanāṃ caitanyamāpūrayatītyuktaṃ prāgeva || 186-189 || nanvindriyādirahitasya kartṛtvaṃ na yujyate ? tanna, svadehaspandādāvātmanaḥ śaktimātrasya karaṇasya darśanāt, asyāśca śivasamavāyena pariṇāmābhāvāt kāryabhedādaupacārika evecchājñānakriyādibheda ityāha- saiṣā śivāśrayā śaktiramoghā balaśālinī | ekānekavibhāgeva kāryabhedād vibhāvyate || 190 || yathaikā savituḥ śaktirdānādānādikarmabhiḥ | etadeva prapañcayati- icchākāryamanicchāpi kurvāṇecchā cidavyayā || 191 || jñānamajñānarūpaivamakriyāpi kriyā tathā | jñeyakāryādyupādhibhedāt tasyā jñānākriyādibheda ityarthaḥ || 191 || kiṃ bahunā- yad yasyāḥ kāryamāmnāyalokābhyāmavadhāritam || 192 || tadetadrūpiṇī śaktiḥ kurute'cintyavaibhavā | anenāsyāḥ sarvādhiṣṭhānamuktam | yadāhuḥ- na sā bhāvakalā kācit santānadvayavartinī | vyāptrī śivakalā yasyāmadhiṣṭhātrī na vidyate || iti | avikāreṇa sarvārthakāritvameva dṛṣṭāntena draḍhayati- kāmānapi bahūnekaḥ kalpavṛkṣaḥ prayacchati || 193 || cintāmaṇiśca vividhānacintyamahimā yathā | tathā'nāhitasaṃskāraviśeṣaikasvarūpiṇī || 194 || cidacintyā vibhoḥ śaktiraśeṣārthakriyāvidhau | cetanatvānnāsyā vikāra ityāha- na jāyate na mriyate kṣīyate na ca vardhate || 195 || citiḥ śaktiḥ prakāśatvādajaḍatvācca amumevārthaṃ vyatirekeṇa sādhayati- yat punaḥ | utpadyate naśyati vā cinotyapacinoti ca || 196 || tadaprakāśarūpaṃ vā jaḍaṃ vā dṛśyate yathā | śarīrādi tathā nāsau tasmānnaiṣā vikāriṇī || 197 || yato'sāvaprakāśarūpā jaḍā ca na bhavati, tato na vikāriṇītyarthaḥ || 196-197 || evamasyāḥ kṣīradadhinyāyena sarvātmanā paraṃ vikāro nirākṛtaḥ, idānīmuktābhyāmeva hetubhyāmekadeśapariṇāmo'pi nāstītyāha- tābhyāmevopadeśābhyāṃ pariṇāmo nirākṛtaḥ | bodhaśakterabodhasya pariṇāmo hi dṛśyate || 198 || etadeva prapañcayati- pariṇāmā'parimlānaṃ śāśvataṃ śivamāśritā | samavāyena tādātmyānnahi cit pariṇāminī || 199 || pariṇāmahīnaṃ nityaṃ cetanaṃ śivaṃ samavāyena tādātmyalakṣaṇasambandhenāśritā cicchaktirna pariṇāminī bhavitumarhati | yacchrūyate- śaktirnā'cetanā citaḥ (mṛ0 vi0 3|4) iti || 199 || tataśca- nityaiṣā'śeṣakāryāṇāṃ kāraṇatvād yatheśvaraḥ | sattve kāraṇaśūnyatvādapi binduvadiṣyate || 200 || asyāścānityatve'navasthāprasaṅga iti bhāvaḥ || 200 || tathāhi tāṃ samāśritya santo'nye śāśvatī satī | yatsiddhau jagataḥ siddhiryadasiddhau na kiñcana || 201 || tatsattā sādhyate kasya kena vā pratipādyate | yasyā upādānabhūtabindvādyadhiṣṭhātṛkartṛśakteḥ sadbhāva eva śuddhāśuddhamayasya kāryarūpasya jagataḥ siddhirnānyathā, tasyāḥ sattā kenānyena pramāṇena sādhyate ? kāryotpattyanyathānupapattyaiva sā siddhetyabhiprāyaḥ || 201 || itthaṃ śaktiṃ prasādhya cidacidadvaitavādināṃ matamupanyasyati- tāmetāmadvayāmeke kīrtayanti vipaścitaḥ || 202 || citiṃ sadasadākāravivartollāsaśālinīm | vipaścita ityākṣepe | evaṃ hi te manyante- śaktireva cidrūpā satyabhūtā | sā ca vivartatayā śuddhāśuddhabhuvanādirūpānarthānasatyabhūtān prakāśayati | tataśca dvaitapratibhāso dvicandrādijñānavad bhrānta eveti || 202 || etadeva dṛṣṭāntenāha- yathā rajjurahicchidramālāvibhramakāriṇī || 203 || na tānutpādayatyarthānasataḥ prathayatyasau | jñānamātraṃ tathaiveyamekānekāyate bhramāt || 204 || tataśca- seyaṃ bhrāntiranālambā sarvanyāyavirodhinī | vicārāllūnamūlatvādaheturbandhamokṣayoḥ || 205 || tasmānna vaddho bandho'nyo bandhakaśca vicārataḥ | nityamuktādvayānantasaṃvidevāsti kevalam || 206 || kathaṃ punarayaṃ bhedapratibhāso'pi dṛśyate | vyavahārastu bhedātmā vijñeyo vaṭayakṣavat || 207 || kathamaprāmāṇyaṃ bhedāvabhāsasyāta āha- tathāhi bhedo bhāvānāṃ na pratyakṣo'kṣadhīryataḥ | kuta ityatrāha- akṣadhīriti | bālamūkādivijñānatulyaivākalpanārthajā || 208 || nirvikalpavijñānasyaivārthasāmarthyajanitasya pratyakṣatvāt tasyaiva prāmāṇyābhyupagamād bhedasya ca vikalparūpatvānna pratyakṣasiddhatvamityarthaḥ || 208 || kiñca- sā vidhātrī padārthānāṃ na niṣedhati kiñcana | taduktam- āhurvidhātṛ pratyakṣaṃ na niṣedhṛ vipaścitaḥ (bra0 si0 2|1) iti | tataśca bhedasyetaretarābhāvagrahaṇapūrvakatvād bhavāviṣayeṇa pratyakṣeṇa grahaṇaṃ nopapadyata iti bhāvaḥ || savikalpakaṃ tu- yad viśeṣaṇavijñānaṃ śabdasaṃskārapūrvakam || 209 || deśakālādyapekṣākṣairudapādi na tatpunaḥ | arthasāmarthyajaṃ jñānaṃ smṛtisaṅkalpavanmatam || 210 || yatpunaḥ śabdānuvedhena savikalpaṃ jñānaṃ deśakālādyapekṣākṣairutpādyate, tadidaṃ deśakālādyapekṣatvānnārthasāmarthyajanyaṃ smṛtipratibhāsādivat, tatastatpramāṇamiṣyate | yadāhuḥ- kalpanāpoḍhamabhrāntaṃ pratyakṣam (nyā0 vi0 1|4) iti || 209-210 || ata eva- nānumānāgamau tatra pramāṇaṃ tadabhāvataḥ | pratyakṣaviṣayatvābhāvato bhāvānāṃ bhede nānumānāgamāvapi pramāṇaṃ bhavitumarhataḥ || tathā hi- pratyakṣa eva tāvarthe vikalpaviṣayāvapi || 211 || yatastāvapi pratyakṣasiddha evārthe vikalpamutpādayantau pramāṇībhavitumarhataḥ, saṃbandhagrahaṇādeḥ pratyakṣapūrvakatvādvikalparūpatvācca | bhedasya tu pratyakṣeṇa grahaṇaṃ na saṃbhavatītyuktam, ataḥ svapnādijñānavadasatyabhūta evāyaṃ bhedapratibhāsaḥ || 211 || yata evāyam- svotthairnibadhyate tasmācchaṅkāpāśairvimūḍhadhīḥ | mucyate tebhya evāyaṃ bandhamokṣau na vastutaḥ || 212 || itthaṃ tanmatamupanyasya siddhāntamupakṣipati- ityadvaitagrahāviṣṭāḥ pralapanto dayālubhiḥ | gurubhiḥ pratibodhyante siddhāntāgamadāyibhiḥ || 213 || kathaṃ bodhyante ? ata āha- yadyadvayeyaṃ saṃvittiḥ pramāṇairvyāvahārikaiḥ | sādhyeta taireva dṛḍhaṃ tasyāḥ syāt sadvitīyatā || 214 || yadi saṃvidaikyaṃ lokasya vyavahārasiddhaiḥ pramāṇairbhavadbhiḥ sādhyate, tatastaireva satyabhūtairadvaitahāniḥ | atha tānyapyasatyānīṣyante, niṣpramāṇakatvādadvaitāsiddhiriti bhāvaḥ || 214 || etadeva prapañcayitumanumānasvarūpamāha- prasiddhāḥ pṛthagevālaṃ dharmidṛṣṭāntahetavaḥ | aprasiddhasya dharmasya siddhyai vyāptyupabṛṃhitāḥ || 215 || dṛṣṭāntabhūte hi mahānase dhūmāgnyorvyāptimavinābhāvasambandhaṃ gṛhītvā'tha sādhyadharmiṇi parvatādau dhūmavattvena hetunā prasiddho vahnimattvarūpadharmo'numīyate | tataḥ pṛthageva bhedena dharmyādayaḥ siddhā abhyupagantavyāḥ || 215 || tathā hi- na siddhaḥ sādhyate dharmo nāsiddhairapi taistathā | siddhyasiddhī ca saṃbhūya naikatra sthātumarhataḥ || 216 || nahi siddhasya sādhakāntarāpekṣā, nāpyasiddhā hetvādayaḥ siddhaṃ sādhayanti || 216 || ataśca- sapakṣapakṣayorbhede pramāṇamanumā bhavet | aikye hi na tayorhetusādharmya yasmāt pakṣasapakṣayoraikye hetusādharmyaṃ dṛṣṭāntasiddhadhūmavattvākhyahetunā sādhyadharmiṇi dhūmavattvasya sādharmyaṃ na bhavati, tasmāt tayoraikye nānumānāt sādhyasiddhiḥ || 217 || dṛṣṭāntābhāve tu vyāptigrahaṇamapi na saṃbhavatītyāha- tadabhāvataḥ || 217 || kasya kena kathaṃ vyāptiḥ itthaṃ satyadvaitasiddhyarthamanumānāṅgīkāre bhedo'vaśyaṃ bhāvītyāha- ityadvaitaprasiddhaye | prayukto bhedamākhyāti prayogaḥ svāṅgasiddhaye || 218 || svāṅgasya hetvādeḥ siddhyarthamityarthaḥ || 218 || kiñca, saṃvidekaiveti saṃvidviṣayabhedaniṣedhe jaṣaviṣayo bhedo na niṣiddhyata ityāha- advayeti niṣedho'pi citiṃ yujyeta tanmate | dvaitabhāvastato'nyatra siddhyet siddhāvapi dhruvam || 219 || pratijñā bhajyate teṣāmāśāmātravijṛmbhitā | āgamaprāmāṇyasvīkāre'pyadvaitahānirityāha- āgamo'pi tadaistaistaiḥ smāritārthaviśeṣataḥ || 220 || padārthajātaṃ saṃsargaviśiṣṭaṃ kathayet katham | yadyadvayeyaṃ saṃvittiḥ svena syādabhidhitsitā || 221 || yadi svenāgamenādvayā saṃvittirabhidhitsitā syāt, kathamasau jātiguṇakriyādravyavācibhirgauriyaṃ śvetā gacchati grāmamityādibhiḥ padaiḥ smāritārthaviśeṣā padārthajātasaṃsargarūpāṃ viśiṣṭāṃ buddhiṃ janayet | etaduktaṃ bhavati- āgamasya satyabhūtasya pramāṇatayā'bhyupagame tena tadavayavaistadarthaiśca dravyādibhiḥ satyaiśca bhāvyam, ato'yamevādvaitavirodha iti || 220-221 || ataśca- āgamaḥ kathamadvaitamanumānaṃ ca sādhayet | nivāryamāṇamaṅgaiḥ svairadvaitakṣapaṇakṣamaiḥ || 222 || idānīṃ cicchaktirekaiva khalvityādīnāmadvaitaśrutīnāṃ pramāṇāntaravirodhānmukhyārthāsambhavaṃ darśayitumāha- kiñca śabdāḥ parityajya mukhyamarthaṃ virodhataḥ | vartamānā hi dṛśyante gauṇe'rthe lokavedayoḥ || 223 || gaurbrāhmaṇo'yamadityo yūpa ityevamādayaḥ | anumānasya tvavinābhāvasambandhalakṣaṇe vyāptigrahaṇe sati pramāṇatvenārthasādhakatvamanivāryamevetyāha- naivaṃ heturaduṣṭāyāṃ vyāptau sādhyaṃ na sādhayet || 224 || ataśca bhedasādhakairanumānairbādhitatvādekatvaśrutayaḥ saṃvido nityatvavyāpakatvādisādṛśyastotraparā ityāha- ato hetubalākrāntāḥ śrutayo dvaitamātmanām | mukhyamapyapahāyārthaṃ nutiṃ kurvanti saṃvidaḥ || 225 || kiñca- pratyakṣamapi gṛhṇāti vastuno nirvikalpakam | bhedaṃ parebhyo vyāvṛttirūpaṃ yonopajāyate || 226 || jāyamānena nāmādiviśeṣasmṛtipūrvakam | savikalpamasandigdhaṃ vyabhicāravivarjitam || 227 || pratyakṣasaṃjñaṃ vijñānam atra hi nāmapramāṇādiviśeṣasmaraṇapūrvakamutpadyamānaṃ savikalpakamapi jñānamasaṃdigdhatvādabādhitatvācca pratyakṣatayā pramāṇameveṣyate | yadāhuḥ- tataḥ paraṃ punarvastu dharmairjātyādibhiryayā | buddhyā'vasīyate sā'pi pratyakṣatvena sammatā || (ślo0 vā0 pratyakṣa0 120) iti | tatastādṛśaṃ pratyakṣajñānaṃ yena jāyamānenotpadyate, tadapi nirvikalpakaṃ jñānaṃ vastunaḥ parebhyo vyāvṛttarūpaṃ bhedaṃ gṛhṇātyeva, kāryasya kāraṇaguṇānvayāt, satkāryavādābhyupagamācca || 226-227 || tasya tu bhedagrāhitvānabhyupagame taduttarakālaṃ savikalpakajñānaṃ notpadyata ityāha- anyathā nopapadyate | agṛhītārthabhedasya tannāmādiviśeṣavat || 228 || nanu bhedasyetaretarābhāvagrahaṇapūrvakatvād bhāvaviṣayeṇa pratyakṣeṇa grahaṇaṃ nopapadyata ityuktam, tadayuktam, siddhe hi bhede'sāvitaretarābhāvaḥ | anyathā payo'rthī pāvakamanudhāvediti sarva(masa)mañjasam || 228 || anumānasya sāphalyamapi bhedagrahe sati | vyāptigrahaṇasaṃbandhe vyāptivijñānārthaṃ bhedagrahaṇasyāvaśyaṃbhāvāt tatsadbhāva evānumānapravṛttirityarthaḥ || vastusāmānyamātragrahaṇe tu tasya prāgeva siddhatvād dharmiviśeṣaṇasya dharmaviśeṣasādhanārthamanumānaṃ na prarvatata ityāha- sāmānye siddhasādhanāt || 229 || anyathā bhedasiddhimāha- api cānyatvamadvaitabhedayorabhyupaiti cet | bhedaḥ siddhyedathānanyabhāva evaṃ ca sādhyate || 230 || advaitasya dvaitānyasyābhyupagame dvaitādvaitātmakasya vastudvayasyāsiddhiḥ | athādvaitabhedayordvaitādvaitātmakasya vastudvayasyāpyekatvamiṣyate, yadyevaṃ bhedasyaivādvaitasaṃjñā bhavadbhirucyata iti na vo nāmni vivādaḥ | yato'smābhirapyevaṃ bheda eva sādhyate || 230 || nanvekasyāṃ rajjau sarpādibhramavadekasyāmeva saṃvidi satyabhūtāyāmasatyabhūto vastubhedapratibhāsa ityuktam ? ata āha- nahi dṛṣṭāntamātreṇa sādhyasiddhirbhavedataḥ | rajjūdāharaṇaṃ śiṣyasammohāyaiva kevalam || 231 || kevalasya dṛṣtāntasya hetvādibhirvinā'rthasādhakatvābhāvād dṛṣṭāntamātrasya satyatve'pyadvaitavirodhāt tadasatyatve dārṣṭāntikabhūtāyāḥ saṃvido'pyasatyatvaprasaṅgād rajjūdāharaṇamanarthakamevetyarthaḥ || 231 || kiñca- nāpi saṃvitsamā rajjorviśeṣānupalabdhitaḥ | vivartamānā tairbhāvairjñānamātranivartakaiḥ || 232 || rajjvādau hi sarpādibhramāḥ samyagjñānodayānnivartante | tato bādhitatvāt sarpādyavabhāsastimirādidoṣakṛto'satya eva | ghaṭapaṭādyarthaprakāśasya tu kālāntaradeśāntarayorapi viśeṣādarśanājjñānamātravyatirekeṇa bhāsamānairabādhitatvādeva satyabhūtaistaistairghaṭapaṭādibhāvairupādhibhūtaiḥ saha vivartamānā svayamapi bhinneva bhāsamānā''tmasaṃvinna rajjusāmyaṃ bhajate | etaduktaṃ bhavati- ghaṭapaṭādibāhyārthabhedaḥ satya eva, ātmasaṃvidastu tattadarthasannidhau tattadākārāropo buddhyadhyavasāyabheda upādhikṛta iti | etaccottaratra prapañcayiṣyate | ataśca tattadarthasannidhau jāyamānasya tattadākārasya bauddhasyādhyavasāyātmano jñānasyāsakṛdbhede'pi tattadadhyavasātṛrūpāyāḥ sarvadaikarūpeṇa bhāsamānāyā grāhakasaṃvido na rūpāntaraparāvṛttiḥ, api tu nityatvameva, cetanatvenāvikāritvāt | tataścātmasaṃvido naikā eva, ekatve bhogasāmyavimokṣādidoṣaprasaṅgādityuktamasmābhiranyatra || 232 || asyāścātmasaṃvido bauddhādhyavasāyāvivekādanekarūpatābhramo malahetuka eva paśvātmanāmityāha- sā tu saṃvidavijñātā taistairbhāvairvivartate | maloparuddhadṛkśakternarasyevoḍurāṭ paśoḥ || 233 || yathā timiraruddhacakṣuṣa eko'pīnduraneka iva pratibhāti, evaṃ malaruddhajñānaśakterekaiva cetanātmikā saṃvidanekarūpeva vivartata iti || 233 || yathā ca pramāṇāntarasiddhaikyasyāpīndoranekatvapratyayastimira-hetukaḥ, evaṃ śāstrādisiddhaikyasya gṛhītṛrūpasya jñānasyānekākāratā-bhramaḥ svakāraṇaṃ malaṃ gamayatītyāha- yathā taimiriko hetusahasreṇāpi tarkayan | ekamindumanekāṃstān bhūyobhūyaḥ samīkṣate || 234 || yathā vā pittasaṃduṣṭarasanaḥ svādu tarkayan | api tiktaṃ vijānāti payaḥ karaṇadoṣataḥ || 235 || yathā vāñjanasaṃyukte kvathyamāne ca vāriṇi | viduṣāmapi nīloṣṇapratyayāvavivekataḥ || 236 || tathā parīkṣitā samyagāgamaiḥ sopapattikaiḥ | vivartamānā jāteti naṣṭeti vividheti ca || 237 || jñānānivṛttiṃ gamayet kāraṇaṃ timirādivat | sa ca malo dravyatvāccakṣuṣaḥ paṭalādiriva na jñānamātrānnivartate, api tu cakṣuṣo vaidyavyāpāreṇa paṭalādiriveśvaravyāpāreṇa dīkṣākhyenaiva nivartata ityāha- tacchivapraṇidhānena śivaśāstroditena ca || 238 || karmaṇaiva nivartyeta nānyathā jñānakoṭibhiḥ | timirādiryathārogyaśāstroktenaiva karmaṇā || 239 || tanmalaṃ śivadhyānenāṅgabhūtena sahakṛtayā śivaśāstroktayā dīkṣākhyayā kriyayaiva nivartate | yaduktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve- dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatyapi iti | atra prayogaḥ- malo jñānānivartyo bhavati, ātmakaraṇācchādakatvāt, timiravat | paramārtho malaḥ, malinīkaraṇārthakriyākāritvāt, yathā kācatimirātmako malo bhramotpādakaḥ || 238-239 || itthaṃ grāhakasaṃvido nityatvaprasaṅgānmalaṃ tannivṛttihetuṃ coktvā grāhyasya prapañcasya bhedo vāstava ityāha- deśakālanarānyatve'pyanyathānavabhāsitaḥ | abādhitaḥ pramāṇaiśca vivartaḥ syāt kathaṃ citeḥ || 240 || prapañcaḥ kiñca māyeyaḥ pramāṇaireva sādhitaḥ | saṃvidastvanekākāratā bhrāntyaivetyuktam, ityāha- tasmād vivartate saṃvidaṇūnāmeva bandhanāt || 241 || etadeva prapañcayati- vivartaḥ khalu cicchaktermithyāpariṇatiryayā | atadrūpāpi tadrūparūpiṇīvā'nubhūyate || 242 || sa ca vivarto buddhyavivekādātmanāṃ bhavatītyāha- sa parasparasaṃbaddhaścidacidgocarastayoḥ | anyonyādhyāsasādhyatvādavivekakṛtodayaḥ || 243 || etadeva vyācaṣṭe- tatra cit svābhisambandhabuddhitattvāvivekataḥ | āropyātmani tadvṛttivikārānavikāriṇī || 244 || janmādīnanu jāteti naṣṭeti vividheti ca | sasukheti saduḥkheti svātmānaṃ darśayatyaṇoḥ || 245 || tadvajjaḍaṃ ca caitanyamāropyātmani cidguṇam | avivekena jānāti bālo'haṃ kṛśa ityataḥ || 246 || sarveṣāmaviko'yamaṇūnāṃ malahetukaḥ | bhrāntipradhānasantānakandaścijjaḍavastunoḥ || 247 || ya eṣo'nityāśuciduḥkhānātmasu nityaśucisukhātmapratipattirūpaḥ puṃsāmavivekaḥ, sa na nirhetukaḥ, muktasyā'pi prasaṅgāt | atastasya kenāpi kāraṇenā'nādinā bhavitavyam | avivekasyānādisiddhatvād yastasya hetuḥ, sa mala iti bhāvaḥ || 244-247 || atraiva hetumāha- nahi saṃvidviśeṣāṇāṃ viśiṣṭairjaḍavastubhiḥ | vivartabhedā yujyerannantarā dṛḍhabandhanam || 248 || idaṃ cātrākūtam- malāvṛtatvādevātmanāṃ kalādidvāreṇaiva jñānādyabhivyaktiḥ | sā ca māyāyā mohakatvādanātmādāvātmābhimānarūpeti || 248 || bandhahetutvameva prapañcayati- tathā hi dehe'haṃbuddhirna loṣṭe sā'pi kasyacit | aṇoreva na sarveṣāmato bandhastayormataḥ || 249 || tayościjjaḍayoranyonyaguṇādhyāse bandha eva niyāmaka iti śeṣaḥ || 249 || kiñca- yāni yasyendriyāṇyāsan narasya jñānakarmaṇoḥ | na tāni punaranyasya karaṇāni tayostathā || 250 || viśiṣṭaiva vivartāya cidviśeṣasya vāryate | buddhirna sarvā sarveṣāṃ tena bandhastayormataḥ || 251 || buddhyārūḍhaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ kiñcit kenacideva yat | puṃsopabhujyate tena tayorbandho niyāmakaḥ || 252 || ayamarthaḥ- ātmanāṃ hi saṃsārāvasthāyāṃ sarvaviṣayasya jñānādeḥ svarūpatvena śāstreṣu śrūyamāṇasyādarśanāt tadāvārakeṇa tāvanmalena bhāvyam | teṣāṃ ca kiñcijjñatvadarśanāt kalādidvāreṇa tajjanakena mohahetutvād viparītapratipattihetunā māyākhyena bandhena bhāvyam | bhogasya sukhaduḥkhāderbhogasādhanānāṃ ca śarīrendriyāṇāṃ pratyātmaniyatatvena vicitratvād vaicitryakāraṇaṃ karmāpyavaśyamabhyupeyamiti || 250-252 || atra sāṃkhyacchāyayā viveka evātra niyāmako'stu, kiṃ malākhyenāprasiddhena bandhena puruṣasya kalpiteneti codayati- aviveko niyantā cet pariharati- sa tayoreva kiṃkṛtaḥ | tayorbuddhisaṃvidoranyonyāvivekaḥ kena kṛtaḥ | nirhetukatve muktasyāpi bhavet || tatastatkāraṇatayā'nādyāvārako malo'bhyupagantavyaḥ, yadabhāve muktasya na punaraviveko bhavati, tata eva ca bandhavimocakasyeśvarasyāpi siddhiruktetyāha- tena bandho'sti bandhaśca pṛthageveśiturmataḥ || 253 || ataśca- bandhavartī vimūḍhātmā mokṣastadbandhamocanam | galite sarvathā bandhe vimukte cāṇave male || 254 || sarvārthadyotikā śaktiḥ śivasyaiva vijṛmbhate | bandhamokṣaśca śivaprasādādevetyuktam || 254 || sarvāvaraṇanirmuktā śaktireṣā mahīyasī || 255 || alpīyāṃsaṃ samāvṛtya viṣayaṃ sā tu darśayet | kathaṃ darśayatītyatrāha- parasaṃvitsvarūpāyāḥ śakterasati bandhane || 256 || paramātraṃ prakāśeta muktāṇūnāmanāratam | malarahitatvena svaparaprakāśikāyā muktātmasaṃvidaḥ paramātraṃ parasya vastunaḥ sattāmātraṃ prakāśate, na tu baddhātmavadasya viśeṣena bhogyatayā prakāśata ityarthaḥ, tathātve muktasyā'pi sukhaduḥkhādisaṃvedanena bhoktṛtvaprasaṅgāt || 256 || ato vimuktāḥ sarvajñā na tu cinmātravedinaḥ || 257 || na tu svasaṃvedanamātraniṣṭhāḥ, api tu śivavat sarvajñā eveti || 257 || tataśca- sati bāhye tadajñānaṃ vastuni syāt tamaḥkṛtam | bāhye ca vastuni satyapi yadetadviṣayājñānamātraṃ baddhātmanāṃ dṛśyate, tanmalakṛtameva | tataśca asarvajñā na muktā ityāha- tamasācchādyamānā hi na te muktā bhavanti ca || 258 || śabdānuvedhāpekṣitvaṃ ca savikalpakajñānasya bandhahetukamityāha- vikalpo bindusaṃkṣobhācchabdavedhena saṃvidām | jāyate malaruddhānāmaṇūnāmarthadarśane || 259 || nirmalānāmasaṃkṣobhād bindostadbandhamokṣajā | nirvikalpārthasaṃvittistadaharjātabālavat || 260 || muktānāṃ tu māyeyabaindavapāśottīrṇatvācchabdānuvedhasahakṛtaṃ bauddhaṃ savikalpakaṃ jñānaṃ na bhavet, kintu cicchaktirevānyānapekṣiṇī grāhyaṃ vastu viṣayīkaroti | tadaharjātabālavaditi ca śabdādivikalparahitatvamātre dṛṣṭānto jñeyaḥ || 259-260 || vastuno bālasyāpi malāvṛtatvena vastūnāṃ yathāsvarūpānavabodhāt, muktānāṃ tu malarahitatvāt tacchaktiḥ samastaṃ vastu yathāvasthitameva gṛhṇātītyāha- yo yadā vartate bhāvo bhūto bhāvi ca tat tadā | yathārthasthitiṃ gṛhṇāti svasaṃvedyā cidavyayā || 261 || taduktaṃ mokṣakārikāsu- śivārkaśaktidīdhityā samarthīkṛtaciddṛśā | śivaṃ śaktyādibhiḥ sārdhaṃ paśyatyātmā gatāvṛtiḥ || (ślo0 111) iti || 261 || naiṣāṃ ca sarvajñatvasarvakartṛtvasaṃbhave'pi pravṛttirityāha- na te viśvasya kartāraḥ kartā'sya śiva eva yat | kuta ityatrāha- nahi kartṛbahutvasya gamakaṃ vidyate kvacit || 262 || nahi rathādīnāmapyanekartṛkāṇāmekasthapatīcchānuvartanaṃ vinotpattirdṛṣṭā | yaduktam- bahavo yatra netāraḥ sarve paṇḍitamāninaḥ | sarve mahattvamicchanti tadvyaktamavasīdati || iti | anena pravāheśvarapakṣo'pi nirastaḥ, aiśvaryasya svarūpavyaktilābhātma-katvena vināśayogāt | tatastena nityamuktena śivenaiva kāryasya nirvartyamānatvād rāgadveṣādirahitatvācca na pravartante || 262 || etadeva darśayati- nityamuktoditācintyaprabhāvā śaktisaṃjñitā | saṃvidāśrayate śaśvacchivaṃ paramakāraṇam || 263 || sa tayā jaḍamākramya sṛjatyavati hanti ca | tirodadhāti bhagavānanugṛhṇāti cātmanaḥ || 264 || anena śaktivicāropasaṃhāreṇa tadāśrayabhūtasya śivasya vicāropakṣepo'pi kṛto veditavyaḥ | tathāhi jagataḥ sanniveśādimattvena kāryatvāt tatkartṛtayā''tmanāṃ ca malāvṛtatvāt tanmokṣakartṛtvena ca śivaḥ siddha eva | yaduktam- vivādādhyāsitaṃ viśvaṃ viśvavitkartṛpūrvakam | kāryatvādāvayoḥ siddhaṃ kāryaṃ kumbhādikaṃ yathā || iti | idānīṃ tasya kṛtyabhedādupacāreṇa bhedamāha- kṛtyeṣu teṣu kartā'sau trividhaḥ pañcasūcyate | kathamityatrāha- śaktimānāhitodyogaḥ pravṛttaśceti deśikaiḥ || 265 || etadeva prapañcayati- tatra śakto bhavedādyo niṣkalaḥ śivasaṃjñitaḥ | tasmin mukulitevāste kriyākhyā śaktiraiśvarī || 266 || śakterekatvādaupādhiko jñānakriyābheda iti darśayituṃ jñānasyāpi kriyārūpatvāvyabhicārācchaktiḥ kriyāśabdenoktā | tasyāḥ sakteḥ sarvavyāpāropasaṃhāreṇa svarūpamātrāvasthāne sati śivaḥ śaktādiśabdavācyo bhavati | saiva tasya parabindusvarūpādhiṣṭhāturlayāvasthocyate || 266 || atha bhogāvasthāyāmudyuktādiśabdavācyo'sāvityāha- saivonmiṣantī saṃprāptabindugarbhabharālasā | patyurāviṣkarotyuccaiḥ paramānandasantatim || 267 || sā ca śaktirudyogena bindoḥ kāryasya prasavābhimukhyaṃ kurvāṇā yadā patyuḥ paramānandasantatiṃ jñānakriyāsamṛddhiṃ kāryotpādanenā''viṣkaroti, tadā tasya śivasya bhogaḥ pālanātmako bhavatīti bhāvaḥ | na tu śivasya paramānandaḥ sukhātiśayo bhogaśca sukhasaṃvedanarūpo vyākhyeyaḥ, nirmalatvena śivasyopādhibhūtayostayorasambhavāt || 267 || tadānīṃ codyuktayā śaktyā sahā'yamudyuktādiśabdavācyaḥ prakāśata ityāha- sa tayā ramate nityaṃ samudyuktaḥ sadāśivaḥ | pañcamantratanuḥ śrīmān devaḥ sakalaniṣkalaḥ || 268 || ataśca kāryopādhibhinnā īśānādipañcamantrātmikāḥ śaktaya eva tanukāryaṃ kurvāṇāḥ śivasya tanurucyante, na tu pāramārthiketi bhāvaḥ | taduktaṃ śrīmanmṛgendre- tadvapuḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtyopayogibhiḥ | īśatpuruṣāghoravāmājairmastakādikam || (vi0 3|8-9) | tato dhyānārthameva tasyāgameṣvākāraśravaṇamityuktaṃ śrīmatpauṣkare- sādhakasya tu lakṣyārthaṃ tasya rūpamidaṃ smṛtam iti | atra ca śivaśaktyorlayādibhedasya bindvavasthābhedakṛtatvāt tasya ca śāntyatītakalārūpasya layāvasthātvena śruteḥ śāntyādikalācatuṣṭayapariṇāmarūpaṃ bhogādhiṣṭhānam | tadadhiṣṭhānena śivasyāpi bhogaḥ procyata ityuktaṃ śrīmanmataṅge- caturmūrtimayaṃ śubhraṃ yattatsakalaniṣkalam | tasmin bhogaḥ samuddiṣṭaḥ patyurviśvasya sarvadā || (vi0 3|34) iti | yadyevaṃ sadāśivabhuvanādhiṣṭhāna eva devasya sadāśivatvāt tasyaiva pañcamantrarūpatvāt kathamatra bhogāvasthāyāṃ tatkathanam, nivṛttyādibhuvaneṣu kevalaṃ sadyojātādimantrākāratayā śivasya dhyeyatvādevamuktam | pañcamantrasamaṣṭirūpā mūrtistasyādhikārāvasthasya pravṛttasya sadāśivabhuvana eveti vakṣyati- sa bindoḥ (ślo0 279) ityādinā | eṣo'rthaśca śrīmanmataṅge vistareṇa darśita iti tata evāvadhārayitavyaḥ || 268 || idānīṃ śaktermantratvamāha- mananāt sarvabhāvānāṃ trāṇāt saṃsārasāgarāt | mantrarūpā hi tacchaktirmananatrāṇadharmiṇī || 269 || taduktam- mananaṃ sarvaveditvaṃ trāṇaṃ saṃsāryanugrahaḥ | mananatrāṇadharmitvānmantra ityabhidhīyate || iti | eṣā ca vyutpattiḥ śivasya śaktervidyeśvarādīnāṃ ca samānaiva, ataśca vācakaśabdānāmupacāreṇa mantraśabdaprayogaḥ || 269 || asyāścaupādhika eva bheda ityāha- kāryabhedādadhiṣṭhānavaśādekaiva pañcadhā | sā bhāti binduśāntyādipañcādhiṣṭheyagocarā || 270 || binduśāntyādibhuvanādhiṣṭhānādasya īśānādibheda ityuktaṃ prāgeva | etadeva prapañcayati- binduḥ śāntiḥ kalā vidyā pratiṣṭhā sanivṛttikā | bhogasthānāni pañcaiṣāṃ bindusaṃjñā śiveritā || 271 || nanu śāntyādibhuvanacatuṣṭayameva bhogasthānamityuktam, satyam, śāntyatītarūpasya parabindorlayāvasthārūpatve'pi sṛṣṭyārambha eva tadbhuvanotpattestadapyatra bhogasthānatayetyuktamityavirodhaḥ || 271 || ata evāsāṃ bindukalānāṃ kāraṇāvasthāyāṃ layarūpatvena parabindusaṃjñetyāha- kalānāmavibhāgo'yaṃ pañcānāṃ bindusaṃjñitaḥ | tadgocarā parā mūrtiraparā kāryagocarā || 272 || parā mūrtirbindvadhiṣṭhātrī layāvasthā śaktiḥ, kāryādhiṣṭhātrī tvaparā śivasya mūrtirityarthaḥ || 272 || evaṃ ca- yā tasya vimalā śaktiḥ śivasya samavāyinī | saiva mūrtiḥ kriyābhedāt sādākhyā tanurucyate || 273 || samavetaśaktireva bindupariṇāmasya nivṛttibhuvanādhovartinaḥ sadāśivabhuvanasyādhiṣṭhānādadhikāraṃ kurvāṇopacāreṇa tasya sadāśivākhyā tanurucyata ityarthaḥ || 273 || dīkṣādinā tattadbhuvanaprāptānāṃ satya eva bhedaḥ, tadadhiṣṭhātryostu śivaśaktyoḥ kāryabhedād bheda ityuktamityāha- mahāmāyā samākrāntā śivena balaśālinā | bhogasthānaniviṣṭānāṃ nirmalānāṃ śivātmanām || 274 || tanubhogendriyasthānavijñānādi karoti yat | tatkāryaṃ sā kriyāśaktirasāvapi tathocyate || 275 || śivaśaktikṣobhitā mahāmāyā yadyat kāryamutpādayati, tatra tadadhiṣṭhātryoḥ śivaśaktyoḥ kāryabhedena sthānabhedenopacārāt tattatsaṃjñā bhavati | yathā śāntibhuvanādhiṣṭhānena tadutpāde ca śaktirapi śāntisaṃjñā, śivaśca śāntasaṃjñaḥ | ityevamanyatrāpi draṣṭavyam | taduktaṃ śrīmanmṛgendre- kintu yaḥ patibhedo'smin sa śāstre śaktibhedavat | kṛtyabhedopacāreṇa tadbhedasthānabhedataḥ || (vi0 13|164-165) iti || 274-275 || etadeva prapañcayati- sarvajñānakriyārūpā śaktirekā hi śūlinaḥ | icchājñānakriyādyā yatprabhavāḥ kāryayonayaḥ || 276 || yatprabhavā yadīyā icchājñānādyā avasthāḥ kāryayonayaḥ, kāryopādhikṛtā ityarthaḥ || 276 || itthaṃ śaktireva śivasya mūrtistatkāryaviṣayetyuktam, idānīṃ bhogādhikāratattvavāsināmuktavad baindavānyeva śarīrādīnītyāha- īśvarāṇāṃ śivānāṃ ca mahāmāyāmayāstathā | dehendriyādayaḥ śuddhāḥ subhagāḥ svadhikārakāḥ || 277 || tatkāriṇī tu- seyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasyāvyabhicāriṇī | tatsaṃbandhācchivo'śeṣakāryāṇāṃ heturucyate || 278 || adhikārāvasthocyate- sa bindoravatīryāṇusadāśivasamāvṛtaḥ | patikṛtyādhikāreṣu sadāśivamaheśvarān || 279 || sampreṣayannaśeṣādhvamūrdhani bhrājate prabhuḥ | avatāraṇaṃ cātrodyogāvasthāparityāgena pravṛttatvam, pravṛttiśca saṃskārya sadāśivān vidyeśvarāṃśca yathākramaṃ svabhuvanabhogeṣvaśuddhādhvādhikāre ca niyojanam | ata eva prabhavanaśīlo'śeṣādhvādhiṣṭhātā bhrājate sadāśivākāreṇa dhyeyatāṃ prāpnotītyarthaḥ || 279 || tadeva dhyeyākārādhiṣṭhānaṃ darśayati- pañcasrotomukhaḥ śāntaḥ prabhuḥ śaktiśirāḥ śivaḥ || 280 || dṛkkriyecchāviśālākṣo vijñānendukalānvitaḥ | īśānamūrdhā puṃvaktro daśadigbāhumaṇḍalaḥ || 281 || aghorahṛdayo vāmaguhyo jātatanūjjvalaḥ | pravṛttimānayaṃ devaḥ sakalaḥ sarvapāvanaḥ || 282 || atra ca pañcasrotaśśabdena mananatrāṇarūpāyāḥ śakteḥ pañcāvasthābhedā ucyante || 280-282 || itthaṃ vindvavasthādhiṣṭhānabhede'pi śivaśaktyorekatvaṃ pradarśyopasaṃharati- eka eva śivastadvacchaktirapyavikāriṇī | layabhogādhikāreṣu tau hi cinmātrarūpiṇau || 283 || idānīmanekatvamevaupacārikametayoḥ prakārāntareṇa darśayituṃ tattadavasthābhājāmātmanāṃ vāstavaṃ bhedamāha- tathāhi vimalodāragabhīre cinmahodadhau | svātmani pravilīyante tenaike samadhiṣṭhitāḥ || 284 || pariṇatamalāḥ kecidātmānastena śivenānugrāhakeṇa samadhiṣṭhitā anugrahaśaktyā mocitāḥ santo vimalataraniratiśayasarvajñatvasarvakartṛtvasamudrarūpe svātmani svarūpe līyante tiṣṭhanti, tadanugrahāt tatsāmyarūpaṃ mokṣaṃ bhajantītyarthaḥ | na tu śivātmanyaikyaṃ te prayāntīti vyākhyeyam, advaitasya prāgeva niṣedhāt | ete ca layāvasthaśivasamatvāllayāvasthābhāja ucyante || 284 || vijñānakevalino'pyapariṇatamalamāyottīrṇatvānmahāmāyā-śritatvādbhogahīnatvācca layāvasthābhājo nirvyāpāratvāducyanta ityāha- śivena nibhṛtātmīyaśaktayo'nye viśerate | bhogāvasthābhāja āha- samāliṅgya mahāmāyāmapare vṛttiśālinīm || 285 || tatsaṃparkasukhaikāgrabuddhayo bhogalampaṭāḥ | śāntyādibhuvanarūpeṇa pariṇatāṃ mahāmāyāmāśritya vartanta ityarthaḥ || 285 || adhikārabhājo'pyāha- tathā pare paravyoma samāśrityādhvamūrdhani || 286 || kurvanti pañcakṛtyāni patyurājñānuvartinaḥ | anantādayaḥ śuddhādhvamūrdhani paravyomamahāmāyābhuvanānyāśritya śivājñayā pañcakṛtyakāriṇo bhavantītyuktam || 286 || tataḥ sa teṣāmeko'pi layabhogādhikāriṇām || 287 || adhiṣṭhātṛtayā bhedamaupacārikamṛcchati | tadvadeva matā śaktistayorbhedo'dhunocyate || 288 || tayoḥ śivaśaktyoḥ parasparabhedaḥ kathyate || 287-288 || tameva bhedamāha- śuddhe'dhvani śivaḥ kartā kāraṇaṃ śaktirāśritā | samāśrayaḥ sa vijñeyaḥ svaniṣṭhaghanacinmayaḥ || 289 || dharmadharmitayaivānayorbhedaḥ || 289 || tatra ca dharmisvarūpaṃ jñānaṃ svaniṣṭhameva, viṣayagrahaṇasāmarthyarūpaṃ tu dharmatayocyata ityāha- sā tu saṃvidaśeṣārthagrahaṇe lampaṭodayā | paramaiśvaryarūpā ca mahimā vyāptirūpiṇī || 290 || tataśca- maheśvaro mahāneṣa sarvārthavyāpakastayoḥ | sarvaviṣayavyāpakasāmarthyayuktatvācchivaḥ sarvārthavyāpakaḥ | uktārthameva prakaṭayati- tayoriti || 290 || parānapekṣaṃ rūpaṃ yadvijñānaṃ śivasaṃjñitam || 291 || tasya śaktiṃ parāpekṣaṃ rūpamāhurvipaścitaḥ | parāpekṣaṃ viṣayāpekṣamityarthaḥ || 291 || kuta evaṃ kalpyata iti cedata āha- ākāradvayasaṃvittiraśeṣasyāpi vastunaḥ || 292 || parāpekṣānapekṣābhyāmasti śaktiḥ śivāśrayā | jaḍaviṣaye dāhakasyāgnerdāhyasya sannidhau dahanasāmarthyadarśanāt, anyathā tadanabhivyakteḥ, cidviṣaye ca ātmani viṣayagrahaṇarūpasya svaniṣṭhasya grahītṛsvarūpasya svasaṃvedanasiddhatvādetat siddhamityarthaḥ | ataścāsti śaktiriti || 292 || yadyevamātmaśakterasyāḥ śivaśakteḥ ko viśeṣo'ta āha- nityoditānavacchinnavibhūterīśvarasya yat || 293 || jñeyādhiṣṭheyakāryādau na tu hetvādikaṃ param | tena śaktiḥ parāpekṣaṃ rūpamīśasya yujyate || 294 || nityamuktvādīśvarasya jñeyādiviṣaye śaktivyatirekeṇa na buddhyādikaraṇāpekṣā, ālokādisahakāryapekṣā ca | ataḥ śaktireva tasya parāpekṣārūpaṃ nānyat | baddhātmanāṃ tu śaktyākhyaṃ viṣayāpekṣaṃ svarūpamātramevāsau kāryādiheturna bhavet, teṣāṃ kāryādau karaṇādyapekṣādarśanādityāha- na sarvasya parāpekṣaṃ rūpamātramasau bhavet | kāryaputrādirūpāṇāmanyathaivopalambhanāt || 295 || śivasyeti pāṭhe kevalasya śambhorjñānaṃ na svarūpamātraniṣṭhameva, kintu viṣayāpekṣameva kāryādihetuḥ | na tu baddhātmanāṃ dṛṣṭakāryāṇāṃ putrādīnāṃ pitrāderviṣayādisāpekṣeṇaiva jñānādinotpattidarśanādityarthaḥ || 295 || ato neśvarasyāpi nirviṣayaṃ grahaṇātmakaṃ jñānaṃ saṃbhavatītyāha- na tu nirviṣayaṃ jñānaṃ tadeva viṣayagrahaḥ | yadyevaṃ viṣayasannidhāna eva grahaṇarūpasyotpattidarśanād dharmasvarūpasyānityatvaprasaṅgaḥ ? tanna, śivasya sarvadā bindvādernityasya viṣayasya grāhyatvāt, grahaṇasāmarthyasya grahītṛsamavetatvena sarvadā'vasthānācca | nanvātmanāṃ nīlādijñānavināśena pītādijñānasya krameṇotpattidarśanāt tatsāmarthyasyāpyanityatvaṃ lakṣyate ? ata āha- virodhenātha paryāyānnaivamapyavināśi yat || 296 || naśvarāṇāmayaṃ dharmo yaḥ kāle nānyathodayaḥ | nīlādyadhyavasāyarūpād bhinnasya pītādhyavasāyarūpasya bauddhasya jñānasya vināśitvāt parasparavirodhācca paryāyeṇotpattāvapi tattatsukhādirūpabuddhigrahaṇasāmarthyasya sarvadā grahītṛsamavetatvena saṃvedanādavināśitvameva, ato bauddhasyaivāyamanyathā | pariṇāmaḥ || 296 || tataśca- avināśi ca tannityamiṣṭamasmād vibhidyate || 297 || śaktirāśrayataḥ śambhoḥ sa ca tasyāstatastathā | tadapyātmasāmarthyaṃ śivasāmarthyavannityameṣṭavyam | evaṃ ca śivaśaktyorātmabhedābhāve'pi dharmidharmabhedaḥ satya evetyāha- asmāditi | tatastasmāt kāraṇāt tathā dharmātmikaiva śaktirityarthaḥ || 297 || atra parāśaṅkā- kāryopādhivaśācchaktisaṃjñā syādapi cidghane || 298 || na tu śaktiḥ parāpekṣā vastuto'stīti kecana | dharmirūpameva paramārthaṃ na tu dharmarūpamityarthaḥ || 298 || atrottaram- karaṇena vinā kāryaṃ kurvan kartā bhavediti || 299 || matireṣāmayuktaiva yuktipratyakṣabādhitā | kulālādīnāṃ hi kartṛṇāṃ karaṇena vinā kartṛtvādarśanāt śivasyā'pi kartṛtvāt kenāpi karaṇena bhavitavyam | tacchaktyātmakameva | yaduktaṃ śrīmanmṛgendre- karaṇaṃ ca na śaktyanyat (vi0 3|4) iti | evamātmanāmapi dehaspandādau śaktireva karaṇamityuktam || 299 || kiñca, grahaṇarūpasya paramārthasyānabhyupagame sthitikāle'pyupādhibhūtasadāśivatattvādibindukāryaviṣayīkaraṇā-bhāvādasya sadāśivādibhedakalpanamayuktam | upādhyagrahaṇe'pyetadbhedopacārābhyupagame sarvadaivādhikārāvasthā bhavet, na tu layāvasthā, viśeṣābhāvādityāha- kiñcāgṛhītamapi cedupādhiḥ kāryamīśituḥ || 300 || sadopahitabhāvena nirupādhiḥ kathaṃ śivaḥ | bindvādyagrahaṇe tatkṣobhādyapyasya na yuktam, ajñātasya karaṇāsaṃbhavāadityāha- kathaṃ vāyaṃ bhavet kartā kāraṇajñānavarjitaḥ || 301 || kiñcā''tmanāmapi śivasamānaguṇatvāddharmirūpatvād- dharmarūpajñānānabhyupagame sukhādisaṃvedanarūpo bhogo na sambhavatītyāha- puruṣo vā kathaṃ buddhiṃ paśyet śaktyā tayā vinā | evaṃ ca sati- idamandhatamaḥ kṛtsnamantarā śaktidīpikām || 302 || jāyetānyacca bhagavānaśaktaḥ kiṃ kariṣyati | śaktyanabhyupagame bhogamokṣārthaṃ sarvapravṛttiśūnyaṃ jagad bhavedityarthaḥ || 302 || tataśca- ananyāpi tathā śambhorvibhinnā śaktiriṣyate || 303 || yathā masūrātva(rastva)ṅguṣṭhānnāpi bhinnoktahetubhiḥ | yathā masūrākhyo dhānyaviśeṣo'ṅguṣṭhākhyastajjātīyo'pi kenāpyākāreṇa bhidyate, evaṃ śivaśaktyorvastvantaratvābhāve'pi dharmidharmatayā bhedaḥ siddhaḥ | atra ca samānajātīyatvenaikyamabhyupagamya itthaṃ dṛṣṭāntatvamuktam, vastuto'ṅguṣṭhamasūrayorbhedāt | itthaṃ śivaśaktyordharmidharmatayā bhede'pi tādātmyasaṃbandhānnātmāntaravad bheda ityāha- nāpi bhinnokteti || 303 || itthaṃ śaktiśaktimatorātmāntaratvābhāve'pi dharmidharmatayā bhedaṃ pratipādyopasaṃharati- ananyā'pi vibhinnā'taḥ śambhoḥ sā samavāyinī || 304 || svābhāvikī ca tanmūlā prabhā bhānorivāmalā | nanu bindvākhyayaiva śaktyā śivaḥ kāryaṃ kariṣyati, kimanayā ? ata āha- nahyeṣa bhagavān śaktyā svātmano'tyantabhinnayā || 305 || kadācit kurute kiñcinnāpi jānāti kiñcana | bindorupādānatvena bahiraṅgatvādacetanatvācca cidrūpayā svasamavāyinyā śaktyā vinā śivo na bindvādivastu viṣayīkartuṃ tatkṣobhādi cotpādayituṃ śaknoti, kumbhakārāderapi cicchaktiyuktatvenaiva darśanāt || 305 || yadyevaṃ śaktyā vineśvarasyāpyakiñcitkaratvāt saiva jagatkāraṇatvenāstu | yadāhuḥ- yayā vinā na sarvajñaḥ so'pi tasyai namo'stu te iti, tanna, śakterdharmatvenāśrayaṃ vinā'vasthānāsaṃbhavāt | tadāśrayaḥ sa eṣa śaktimān saṅkalpamātreṇa viśvakartetyāha- anāhitaviśeṣo'pi heturdevo maheśvaraḥ || 306 || idānīṃ kartṛśaktyā bhedopacāre upādhibhūtaṃ pāramārthikaṃ kāryabhedamāha- kāryabhedo'pi kāryasya syādavasthāviśeṣataḥ | etadeva prapañcayati- binduḥ pralīnakāryo'sau śivaśaktisamīritaḥ || 307 || sargāya sthitaye sraṣṭṛprapañcavilayāya ca | cirasthāpitaviśvo hi bindureva pravartate || 308 || avasthābhedamāsādya ghaṭamārabhate yathā | mṛdavasthāntarāpattyā pūrvamevamasāvapi || 309 || prabhuśaktisamākrāntastattadvṛttiviśeṣataḥ | kāryabhedāya ghaṭate nirvikāre'pi śūlini || 310 || anāpannavikāro'pi yathoktakramabhāvinām | bhedasaṃśoṣacūrṇānāmavasthābhedajanmanām || 311 || vidhātā kamalasyoṣṇagabhastiḥ syāt tathā śivaḥ | kartā sargādikāryāṇāmavikāro'pi śaktimān || 312 || nanu kimarthamasau sṛṣṭyādikāryaṃ karotīti cet, paśvanugrahāyeti brūmaḥ | yadyevaṃ sarvānugrāhakatve'pi śivaḥ kathaṃ keṣāñcideva mokṣaṃ karoti na sarveṣām, ayamevāsya svabhāvo vā tarhyantaḥ rāgadveṣayuktaḥ syāt | ata āha- yathā madhūcchiṣṭamṛdoranapekṣaḥ kṣaṇena ca | dravatāśuṣkatāheturavikāro'pi bhāskaraḥ || 313 || tathā samāsamātmīyapuṇyāpuṇyākhyakarmaṇām | aṇūnāmavikāro'pi bandhamokṣakaraḥ śivaḥ || 314 || satyaṃ sarvānugrāhakaḥ śivaḥ | na cāsya rāgādirvidyate, anādimalarahitatvāt | bandhamokṣakartṛtvaṃ cātmanāmeva, yogyatvādityuktam | tataśca yathaikākāra evārkaḥ svasannidhānena dravatvayogyasya madhūcchiṣṭasya dravatāṃ śoṣatvayogyāyā mṛdaḥ śuṣkatāṃ ca karoti, tathā śivo'pi pakvamalānāṃ mokṣayogyānāṃ mokṣaṃ karoti, apakvamalānāṃ bandhayogyānāṃ tatpākārthaṃ bandhaṃ karotītyavirodhaḥ | ataścātra puṇyāpuṇyākhyaśabdena- na hṛṣyatyupakāreṇa nāpakāreṇa kupyati | yaḥ samaḥ sarvabhūteṣu jīvanmuktaḥ sa ucyate || iti nyāyenopakārāpakārātmakaṃ karmadvayamucyate | tayormalaparipākavaśāt sāmyabuddhau satyāṃ mokṣo bhavati, tadabhāve tu bandha eva | na tvaścamedhabrahmahatyādi-rūpau puṇyāpuṇyau, tayoḥ sāmyaṃ mokṣaheturiti vyākhyeyam, śāstravirodhāt, tādṛśasya karmasāmyasya saṃsārāvasthāyāmapi saṃbhavāt, svanāśamātra eva caritārthatvāt | samastakarmasāmyasyāpi vijñānakevalitvamātra eva hetutvāt, mokṣahetutvāsambhavāt, malaparipākasyaiva proktakarmasāmyacihnānumeyasya dīkṣādvāreṇa mokṣahetutvasambhavāccetyādi vistareṇāsmābhiruktaṃ mṛgendravṛtti-dīpikāyām | sādhitaṃ ca gurubhiḥ śrīmatsvāyaṃbhuvakiraṇamataṅ-gādivṛttiṣviti tato'vadheyam || 313-314 || ataśca- parasparavirodhena nivāritavipākayoḥ | karmaṇoḥ sannipātena śaivī śaktiḥ patatyaṇau || 315 || viruddhaphalayoraśvamedhabrahmahatyādidharmādharmarūpayoḥ svargabrahmalokaphalayordharmarūpayoravīcīrauravaphalayorvā'dharma-rūpayoḥ karmaṇoḥ sannipāte sati śaivī śivatvadāyikā'nugrāhikā śaktirātmani na patati, tasyā malaparipāka eva pātaśravaṇāt | kintu rodhaśaktireva niyatidvāreṇa viruddhakarmakṣayārthaṃ patati | taduktaṃ śrīmanmataṅge- dharmādharmavipāke'smin (vi0 13|15) ityādinā dīkṣāyā eva malaparipākāvinābhūtāyāḥ karmakṣayadvāreṇa mokṣahetutvam | yaduktaṃ śrīmatkiraṇe- anekabhavikaṃ karma dagdhabījamivāṇubhiḥ | bhaviṣyadapi saṃruddhaṃ yenedaṃ taddhi bhogataḥ || (6|19) iti | malaparipāke satyanugrāhikāyāḥ pātaḥ || 315 || tasyāṃ patitamātrāyāṃ nirdhūtaghanasaṃvṛtiḥ | praśāntamalakāluṣyamātmānamanupaśyati || 316 || malāvaraṇāpagamāt tadvimuktaṃ sarvajñatvādirūpamasya prakāśata ityarthaḥ || 316 || tadaiva hi vimukto'sau yadāghrātaḥ śivecchayā | dīkṣākhyayā śivaśaktyā spṛṣṭo mukta eveti || dīkṣottarakālaṃ cārabdhakāryabandhakṣayārtham- nityanaimittikenaiṣa karmaṇā vartate param || 317 || tatrāpi- anenaiva śarīreṇa parāṃ vyāptimakhaṇḍitām | prāpnuvanti mahādhīrā dhanyā hi śivayoginaḥ || 318 || yogābhyāsādatraiva sarvajñatvādiḥ prakāśata ityarthaḥ || 318 || prasaṅgācchivayogimāhātmyamāha- sa punāti dṛśā vācā caraṇena kareṇa ca | nadījanapadodyānapurādīni svalīlayā || 319 || kiṃ punaḥ śaraṇāyātaṃ bhavabhītamimaṃ janam | idānīṃ prakaraṇakartā svagurunamaskāraṃ karoti- namastathāvidhāyāsmadgurave śivatejase || 320 || nidhaye yogaratnānāmanantaphaladāyinām | kenedaṃ prakaraṇamāracitamityatrāha- rāmakaṇṭhakṛtālokanirmalīkṛtacetasā || 321 || ratnatrayaparīkṣeyaṃ kṛtā śrīkaṇṭhasūriṇā | śrīrāmakaṇṭhāsadvṛttiṃ mayaivamanukurvatā | ratnatrayaparīkṣārthaḥ saṃkṣepeṇa prakāśitaḥ || 322 || || ratnatrayaparīkṣā samāptā || yenākāri kavīśvareṇa rasavānāścaryasārāhvayaḥ pāṣaṇḍāpajayaśca kāvyatilako bhaktaprakāśastathā | nāṭyeṣvabhyudayaśca sundaragirā śaiveṣu sadvṛttaya- stenāghoraśivena sādhu racitā ratnatrayollekhinī || ityaghoraśivācāryaviracitā ratnatrayollekhinī sampūrṇā || ########### END OF FILE #######