#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00010 Uniform title: āṣṭaprakaraṇa tattvaprakāśa Main title: āṣṭaprakaraṇam tattvaprakāśaḥ Secondary title: tatvaprakāśikā-tatvasaṃgraha-tatvatrayanirṇayāḥ savyākhyāḥ aghoraśivācārya Author : bhojadeva Commentator : aghoraśiva Editor : kṛṣṇa śāstrī Description: E-text of the tattvaprakāśaḥ from the from tatvaprakasika-tatvasaṃgraha-tatvatrayanirṇayāḥ savyākhyāḥ aghoraśivācarya of the devakottai series. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: December 12, 2007 Publisher : śivāgamasiddhāntaparipālanasaṅgham Publication year : 1923 Publication city : Publication country : India #################################################### tattvaprakāśaḥ śrīkumārakṛtayā tātparyadīpikayā śrīmadaghoraśivācāryapraṇītayā vṛttyā ca sahitaḥ | cidghana eko vyāpī nityaḥ satatoditaḥ prabhuḥ śāntaḥ | jayati jagadekabījaṃ sarvānugrāhakaḥ śambhuḥ || 1 || tātparyadīpikā namaḥ śarvāya devāya kāraṇatrayahetave | nirmalāya sadānandacitsvarūpāya śambhave || śaktiṃ sadāśivaṃ ceśaṃ natvā devīṃ sarasvatīm | tattvaprakāśatātparyadīpikā kriyate mayā || prāripsitasyāsya śāstrasyāvighnena parisamāptipracayagamanādyarthaṃ iṣṭadevatāstutiṃ karoti- ciddhana iti | nanviṣṭadevatāstutinamaskārādeḥ śāstraparisamāptipracayagamanādihetutā kuto'vagamyate ? śiṣṭācārānumitādāgamāditi brūmaḥ | śāstrādyārambhe śiṣṭairiṣṭadevatāstutinamaskārādeḥ kriyamāṇasya tadiṣṭaparisamāptyādihetutāṃ vinā na sambhavaḥ | tenāsya taddhetutvam taccāgamādevāvagamyate, anyasya pramāṇasyātrāsambhavāt | tathā- maṅgalācārayuktānāṃ vinipāto na vidyate iti smṛteśca tadavagamaḥ | tathā parisamāpteḥ kādācitkatayā kāraṇāpekṣā | taccānyasyāsambhavānnamaskārādijanito dharmaviśeṣa iti kalpyate | kathaṃ tasya taddhetutvamiti cet, ucyate- namaskārādiḥ kāyiko vāciko mānaso vā dharmaviśeṣaṃ sampādayan vighnahetubhūtamadharmaṃ paryasya parisamāptyādihetutāmadhigacchati, tasyeṣṭatvādiṣṭa - hetutvācca dharmasyeti | kathaṃ tarhi kvacit kṛte namaskāre parisamāptyabhāva iti cet, tadvaiguṇyāditi brūmaḥ | yathā kārīryādau vṛṣṭyādisādhane'nuṣthite vṛṣṭyādyabhāvāt tadvaiguṇyakalpanā pratibandhakādharmaprācuryakalpanā vā, evamatrāpīti na virodhaḥ | kathaṃ tarhi namaskārādyabhāve kvacit parisamāptiḥ, kāraṇābhāve kāryotpattyasambhavā-diti cet, naivam | tatra vācikanamaskārābhāve'pi kāyikamānasāderanumeyatvāt, anyathā parisamāpterasambhava iti | nanu tarhi sa evāstvatrāpi, kiṃ vācikena granthaprācuryasampādakeneti cet, naivam | vācike prayojanāntarasambhavena tadupādānāt | tathā hi - yastu vismṛtyeṣṭadevatāstutinamaskārādiṃ śravaṇe pravartate, tenāpyādyaślokatrayapāṭhamātrādeva namaskāraḥ kṛto bhavatīti prayojanāntarasambhavāt tadupādānamiti na kaścid virodhaḥ | athapadārthaḥ - cidghana iti caitanyaghanaḥ, caitanyasāraḥ, cinmātra iti yāvat | athaiṣa eva paramānando'nantaro'pāro vijñānaghanaḥ ityādiśrūteḥ, ādyantarahitaṃ śuddhaṃ cidānandamayaṃ śivam ityādismṛteśca bhagavataḥ śambhościdrūpatvaṃ siddham | tathā śivena sūtrakartrā - caitanyamātmā (1|1) ityanena prathamasūtreṇātmanaścaitanyarūpatvamupavarṇitamityupapannaṃ cidghana iti | eka iti | advitīya ityarthaḥ | ekamevādvitīyam (chā0 u0 6|3|1), ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ (atha0 u0 1) ityādiśruteḥ | tathā - eko rudro na dvitīyāya tasthe (3|2) iti śvetāśvatare | eka eva rudro na dvitīyāya tasthe (tai0 saṃ0 1|8|6|1) iti traiyambakādhyāye | nīlarudre ca - sarvo rudrastasmai rudrāya namo'stu (tai0 ā0 10|16|1) ityādinā'dvitīyatvapratipādanādupapannaṃ śivādvitīyatvamiti | na ca pratyakṣādipramāṇairanekārthāvabhāsādanupapannaṃ śivādvitīyatvamiti vācyam, ekasyāpyavasthānabhedenānekadhā bhāsanopapatteḥ | yathaikasyaiva mṛtpiṇḍasya ghaṭaśarāvakumbhakuḍyamṛdaṅgādyātmanā'vasthānabheda-vaśenānekadhā bhāsanam, suvarṇapiṇḍasyaikasyaivāṅgulīyakarucakakaṭakamu-kuṭādyavasthānabhedavaśena, evamekasyaiva sato rudrasya ghaṭaḥ san paṭaḥ san kusūlaḥ san astītyādi pratyakṣato'khilarūpatayā'vabhāsasya ekaṃ sad viprā bahudhā vadanti (ṛ0 1|164|46), ekaṃ santaṃ bahudhā kalpayanti (ṛ0 10|114|5) ityādiśrutitaścāvasthānabhedavaśenānekadhā bhāsanamupapadyata iti na pratyakṣādivirodhasambhavaḥ, apauruṣeyatayā'sambhavaddoṣeṇa svataḥpra-māṇabhūtena prabalena vedarāśinā śivādvitīyatvasya siddhatvāt, tadviparītadurbalapratyakṣādisiddhānekatvasya bādhyatvācca | tathā hi veda- vākyānāmapauruṣeyatvaṃ pratipādyate | tenāprāmāṇyakāraṇānāma- jñānarāgadveṣādīnāṃ vedavākye'sambhavādaprāmāṇyāsambhavaḥ | nahi śabde svato doṣaḥ sambhavati, āptānāptavākyayoḥ prāmāṇyāprāmāṇya-niyamasambhāvanāt | nahi vaktṛgatadoṣadabhāvānusāraṃ vinā svato doṣaguṇābhyāṃ prāmāṇyāprāmāṇyayorabhyupagame tanniyamaḥ sambhavati, āptyanāptyostadakāraṇatvāt | nityasya vedarāśeranāptakṛtatvā-bhāvenāprāmāṇyāsambhavāt, svataḥ pramāṇatve sati tatsiddhaśivādvitīyatvasya prabalapramāṇasiddhatvānna pratyakṣādivirodhasambhavaḥ | na ca kartrabhāvena guṇasyāpyabhāvāt prāmāṇyasyāpyabhāva iti vācyam, vyutpannapadapadārthasya tadvākyaśravaṇasamantarameva tadarthaviṣayapramotpatterupalambhāt | guṇasadbhāvaśca na prāmāṇyakāraṇam, aprāmāṇyakāraṇabhūtadoṣaparihārārthatvāditi | tathā tatparavedasiddhatvācca śivādvitīyatāpratipādakasya vākyasya tatra tātparyaṃ ṣaḍvidhaliṅgasadbhā-vādavagamyate | taduktaṃ nyāyavidbhiḥ - ādimadhyāntasaṅgānamabhyāso'pūrvatā phalam | arthavādopapattī ca liṅgaṃ tātparyanirṇaye || iti | etāni liṅgāni rudrādvitīyatāpratipādakaśrutau santyeva | tathā hi - śarvo vai rudraḥ (ma0 nā0 u0 10|11), puruṣo vai rudraḥ (ma0 nā0 u0 10|11), sarvo hyeṣa rudraḥ (tai0 ā0 10|16||1) ityādimadhyāntasaṅgānākhyaṃ tātparyaliṅgamupalabhyate | tathā sarvo vai rudraḥ (tai0 ā0 10|16|1), sarvo hyeṣa rudraḥ (tai0 ā0 10|16|1) ityasakṛdupadeśādabhyāsalakṣaṇaṃ ca tātparyaliṅgaṃ siddham | tathā - viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ ca yat (ma0 nā0 u0 10|11), sarvo hyeṣa rudraḥ (tai0 ā0 10|16|1) ityādiśrutārtha-svarūpaṃ ca tātparyaliṅgaṃ sidhyati | tathā tamevaṃ vidvānamṛta iha bhavati (tai0 ā0 3|1|3), vidyayā vindate'mṛtam (ke0 u0 2|4), ātmā jñātavyaḥ, tarati śokamātmavit (chā0 u0 7|1|3), na ca punarāvartate (chā0 u0 8|15|1), bhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ (śve0 u0 1|10), ya evaika udbhave sambhave ca (śve0 u0 3|1), ya etaṃ viduramṛtāste bhavanti (śve0 u0 3|1) ityādibhiḥ śivātmaikatvajñānasya phalaśravaṇāt tatpratipādakaśrutīnāṃ tatra tātparyasiddhiḥ | tatra ko mohaḥ kaḥ śoka ekatvamanupaśyataḥ (ī0 u0 7) iti stutyarthavādasadbhāvādekatve tacchrutestātparyaṃ sidhyati | tathā - ya etasminnudaramantaraṃ kurute, atha tasya bhayaṃ bhavati, aviduṣastvatha tasya bhayaṃ bhavati (tai0 u0 2|7) ityādinindārthavādasadbhāvācca tatsiddhiḥ | tathā - sarvo vai rudraḥ (tai0 ā0 10|16|1) ityādivākyasiddhaṃ rudrasya sarvātmakatvaṃ vākyāntareṇa puruṣa evedaṃ sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyam (śve0 u0 3|15; ṛ0 8|4|17) ityanena virudhyeta | tatra puruṣo vai rudraḥ (ma0 nā0 10|11) ityavirodhopapādanādupapattyākhyaṃ ca tātparyaliṅgaṃ sidhyati | tathā sadeva somyedamagra āsīt (chā0 u0 6|2|1) ityādivākyāntarasiddhasadadvitīyatvavirodhaṃ ca pariharad rudraḥ san (mahānā0 13|2) iti vākyamupapādakam | tathā vedāhametaṃ puruṣaṃ mahāntam (śve0 u0 3|7) ityādinā nānyaḥ panthā ayanāya vidyate (śve0 u0 3|7) ityantena śrutivākyena siddhamahāpuruṣādvayatvavirodhaṃ ca rudraḥ san mahaḥ (mahānā0 13|2) iti vākyaṃ pariharadupapādakam | tena sutarāṃ rudrādvitīyatve'syāḥ śrutestātparyasiddhiḥ | tadetadanuvādasiddhaṃ śivādvitīyatvamāśrayaṇīyam, anyathā tadānarthakyāditi | taduktamāryākāreṇa - ajñāto'rthaḥ phalavānasakṛt sambhāvitaśca dṛṣṭāntaiḥ | paurvāparyānugataḥ śrutaḥ kathaṃ kathyate tathā neti || iti | tasmānna pratyakṣādinā durbalena bādhāvakāśa iti | pradhāna iti vā, na vā ojīyo rudra ! tvadasti (ṛ0 2|33|10; tai0 ā0 4|5|7), bhīṣāsmād vātaḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ | bhīṣāsmādagnicendraśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ || (tai0 u0 2|7 - 8) ityāditaittirīyāt śvetāśvatarācca sarvaprādhānyaṃ bhagavato maheśvarasya rudrasyāvagamyate | tathāhi - ya evaiko jālavānīśata īśanībhiḥ sarvān lokānīśata īśanībhiḥ (śve0 u0 3|1) ityādi | sarvasmādadhikatvaṃ ye na vadanti pinākinaḥ | sādhāraṇaṃ smarantyenaṃ sadārastvaṃ samāviśa || (2|6|58-59) ityuktaṃ laiṅge purāṇe | tasmāt tatprādhānyaṃ śraddhātavyamiti | vyāpo'syāstīti vyāpī, sarvagata ityarthaḥ | agatvā sarvamūrtasaṃyogitvaṃ sarvagatatvaṃ | agamanaṃ ca sarvatra sadbhāvād gaganavaditi, ākāśavat sarvagataśca nityaḥ ityādiśruteḥ | sa hi sarveṣu bhūteṣu sthāvareṣu careṣu ca | vasatyeko mahāvīryo nānābhāvasamanvitaḥ || ityādismṛteśca | na cākāśavadevāsya jaḍatvamiti vācyam, cidrūpatāpratipādakaśrutivirodhāt | athavā vyāpitvaṃ sarvasvarūpatvamekatve hetutayoktam | tacca - sa ijjyotiḥ sa yajamāna āsīt so mātariśvā sa udeti sūryaḥ | sa candramāḥ sa pṛthvī jalāṣaḥ sa ākāśo viśvā bhuvanā viveśa || iti mūrtyaṣṭakapratipādakaliṅgasūktiśrutisiddham | nitya iti avināśītyarthaḥ | kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ (1|10) iti śvetāśvataraśruteḥ | kālatrayavyāpitvaṃ vā nityatvaṃ tadrāhityaṃ vā, sarveṣu kāleṣvanusantatātmā ityādi-śruteḥ, parastrikālādakalo hi dṛṣṭaḥ (6|5) ityādiśvetāśvataraśruteśca tadavagamaḥ | satatodita iti | satataṃ sarvadā udayaḥ prakāśo yasyāsau tathoktaḥ | anuditāstamitaprakāśaḥ, svayaṃprakāśa ityarthaḥ | atrāyaṃ puruṣaḥ svayaṃjyotiḥ (bṛ0 u0 4|3|9) iti śruteḥ, sarvagaḥ puruṣaḥ paraḥ (2|2|17) itīśvaragītāsmṛteśca tadavagamaḥ | prabhuriti | kartṛkarmakaraṇādisakalakārakārthavāhitvarūpāpratihataiśvaryaṃ prabhutvam | tacca - yathorṇanābhiḥ sṛjatyevamevāsau sṛjati (mu0 u0 1|1|7) iti śruteḥ, saṃsārahetuḥ saṃsārī mokṣahetuśca nirvṛtaḥ, prajāyase janayasi janyase muhuḥ ityādismṛtitaśca siddham | karaṇādiṃ vinā sakalakāryajanakatvaṃ vā tacca- ātmā vā idamekamevāgra āsīnnānyat kiñcana miṣat | sa īkṣata lokānnu sṛjā iti | sa imā|llokānasṛjata (ai0 u0 1|1) ityādiśrutyavagatam | niṣkriyakartṛtvaṃ vā | yathā maṇirayaskāntasānnidhyādupakārakaḥ | ayasaścalatastadvacchivo'pyasyeti sūrayaḥ || (śi0 pu0 7|1|31|89), yathā sannidhimātreṇa gandhaḥ kṣobhāya jāyate | manaso nopakartṛtvāt tahāsau parameśvaraḥ || ityādipurāṇāgamādavagataṃ tasya tatprabhutvam, śramādyasambhavāt | savyāpārakartṛtvasyāprabhutva-rūpatā ca śramādiyogāt | tatra hetumāha - śānta iti | sarvavyāpārarahitaḥ śivo yataḥ, ato'sau prabhuriti | athavā jagatsṛṣṭisthitidhvaṃsādikarmasambandhavaśāt karmavaśyaśarīrādiprasaṅgena yā saṃsāritvaprasaktirbhagavataḥ, sā ca niṣidhyate - śānta iti | sarvakriyārahitatayodāsīnasvabhāvasya parameśvarasya sarvajñasya na paragatakriyayā saṃsārasaṃbhava iti, niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ nirguṇaṃ taṃ nirañjanam (śve0 u0 6|19) ityādiśrutestadavagamāt | tathā - paśyanti ṛṣayo muktāḥ svātmānaṃ paramārthataḥ | vikārahīnaṃ nirduḥkhānandamātmānamavyayam || (2|2|13) itīśvaragītāsmṛteśca | mukta iti vā, tadekamajamavyaktaṃ nityaluptamaluptadṛk ityādiśruteḥ, ahaṃ brahmāvyayaḥ śānto nirmalo niṣkriyo'vyayaḥ | ekākī bhagavān muktaḥ kevalaḥ parameśvaraḥ || (ī0 gī0 2|8|2) ityādismṛteśca tadavagamaḥ | jayatīti | sarvotkarṣeṇa vartata ityarthaḥ | yasmāt paraṃ nāparamasti kiñcit (śve0 u0 3|9), aṇoraṇīyān mahato mahīyān (kaṭho0 2|20) ityādiśrutestadavagamāt | sarvendriyebhyaḥ paramaṃ mana āhurmanīṣiṇaḥ | manasaścāpyahaṅkāramahaṅkārānmahān paraḥ || mahataḥ paramavyaktamavyaktāt puruṣaḥ paraḥ | puruṣād bhagavān prāṇastasya sarvamidaṃ jagat || prāṇāt parataraṃ vyoma vyomātīto'gnirīśvaraḥ | īśvarānna paraṃ kiñcit (ī0 gī0 2|3|18-20) ityādismṛteśca | svopāsakānāṃ śravaṇādyupajātaparamārthadarśane jñānāderabhibhavādabhibhavo vā jayaterarthaḥ | tathā sarvamātmano vaśe kṛtvā vartata iti vaśīkāro vā | tathā layodaye nikhilakāryajālaṃ svātmanyeva svīkṛtyāsta iti svīkāro vā | jagadekabījamiti | jagataḥ kālādeḥ kāryajātasya ekaṃ pradhānaṃ bījaṃ kāraṇam, mūlakāraṇamiti yāvat | athavā jagatāmekaḥ kartā ca bījamupādānaṃ ceti jagadekabījam, nimittopādānabhūta iti yāvat | yato vā imāni bhūtāni jāyante yat prayantyabhisaṃviśanti (tai0 u0 3|1), eko rudro mṛtyuravyaktamekaṃ bījaṃ viśvaṃ deva ekaḥ sa eva (ī0 gī0 2|8|16) ityādiśruteḥ, asmāddhi jāyate sarvamatraiva pravilīyate (2|2|6) itīśvaragītāsmṛteśca parameśvarasya jagadupādānabhāvo gamyate | tathā - dyāvābhūmī janayan deva ekaḥ (ṛ0 10|81|3), bhuvanasya pitaraṃ gīrbhirābhiḥ (ṛ0 6|49|10), sa viśvakṛd viśvavidātmayoniḥ (śve0 u0 6|16) ityādiśruteḥ, sargakāle ca karoti sargam ityādismṛteśca tasya nimittabhāvo'vagamya iti māyāśarīrasya parameśvarasya jagannimittatvopādānatve sambhavata iti na vikāritvādiprasaṅgaḥ | sarvānugrāhaka iti | sarveṣāṃ cetanānāmacetanānāṃ cānugrahaṃ mokṣā (dyaṃ?khyaṃ) karotīti tathoktaḥ | vakṣyati ca - muktimaṇūnām (ślo0 35) iti | nanu yadi svaprayojanārthamanugrahakaraṇam, tarhi sarvānandatvahāniḥ, tatsādhyasukhasya tadutpatteḥ prāgasattvāt | svaprayojanābhāve tu pravṛttyasaṃbhavaḥ | taduktaṃ nyāyavidbhiḥ - prayojanamanuddiśya na mando'pi pravartate | yadi prayojanoddeśo hīyetānandarūpatā || iti | naivam, karuṇayā svabhāvato vā pravṛttyupapatteḥ | nanu yadi karuṇayā'nugrahakaraṇam, tarhi mokṣamevāsau sṛjet, na saṃsārātmakaṃ jagatsarjanam, tasyānyāyyatvāt | tathā hi - duḥkhadarśanapūrvakaṃ karuṇayā pravartamānānāṃ tadduḥkhasaṃprahāṇāyaiva pravṛttirucitā, na tadduḥkhasampādanāya | ato na yuktaṃ duḥkhātmakaṃ jagatsarjanam | naivam, ajñānanivṛttyātmakasyāpavargasya jñānatatkāraṇādyapekṣatvena jagatsarjanopapatteḥ | tathā hi - jñānaṃ tāvadaparokṣabhūtamapavargakāraṇam | āparokṣyaṃ ca nididhyāsanenāvidyāsaṃskāratiraskāre satyudbhavati | nididhyāsanaṃ ca śravaṇamananābhyāṃ śivātmajñāne saṃjāte sambhavati | te cāntaḥkaraṇaśuddhitaḥ saṃjāyete | sā kāmyapratiṣiddhakarmaparihāreṇa nityanaimittikakarmānuṣṭhānād bhavati | tadanuṣṭhānaṃ paśusasyarājarakṣādipūrvakam | ato yadidaṃ tat sarvaṃ mokṣaśeṣamiti na vyarthaṃ jagatsarjanam | kāmanāśrutayaścaihikaphalāḥ citrayā yajeta paśukāmaḥ (tai0 saṃ0 2|4|6|1) ityādaya aihikaphalaniviṣṭacittān viprān vaidikamārge pravartayituṃ pravṛttāḥ, svargaphalāśca tadutsukāniti | ye ca śatrunāśotsukāstān vaidikamārge pravartayituṃ śyenā (ci?ji) rādyabhicārakarmavidhayaśceti | tataśca vihitasnānapāpakṣayakarmā- nuṣṭhānānvādhānāgnihotrādinā kramāt manaśśuddhisambhave sati kāmanānivṛttau nityanaimittikakarmānuṣṭhānād ātmavividiṣārūpāntaḥkaraṇaśuddhyudbhave śravaṇamananābhyāṃ śivātmajñāne saṃjāte nididhyāsanābhyāsād avidyātatsaṃskārāpanayanāntaraṃ śivātmāparokṣye sati mokṣa iti | taduktaṃ mokṣadharmādau - sarvatra vihito dharmaḥ svargaḥ satyaphalodayaḥ | bahudvārasya dharmasya nehāsti viphalā kriyā || (ma0 bhā0 12|174|2) iti | atra ye maheśvaraniyukte śraute smārte vā karmaṇi pravartante, te mucyante; ye tu na pravartante, te saṃsaranti | taduktamaitareyopaniṣadādau - eṣa panthā etatkarma tasmānna pramādyeta nātīyād na hyatyāyat pūrve ye'tyāyaṃste parābabhūvuḥ (1|1|1) ityādi | anugrahasvabhāvatvādvā pravṛttiḥ | tadā ca tasya kāraṇāpekṣitayā na sakalajaganmokṣaprasaṅgaḥ | taduktaṃ śrīvāyavīye - anugrahasvabhāvatve na sarvān mocayecchivaḥ | svabhāvo'pi hi bhāvānāṃ bhāvino'rthasya kāraṇam || nahi svabhāvato'santamarthaṃ kartaiva sādhayet | yathā vikāsayatyeva raviḥ padmāni bhānubhiḥ || samaṃ na vikasantyeva svasvabhāvānurodhataḥ | evaṃ pakkamalāneva mocayenna śivaḥ parān || (śi0 vā0 1|31|55-57) ityādi | śambhuriti | śaṃsukhaṃ tasmin bhavatītiśambhuḥ, svayamānandarūpa ityarthaḥ | vijñānamānandaṃ brahma (bṛ0 u0 3|9|28) ityādiśruteḥ, ānandamajamavyaktaṃ niṣkalaṃ tadudāhṛtam ityādīśvaragītāsmṛteśca tadavagamaḥ | nanu śivasyānandamayatve prītyātmakasattvaguṇarūpatvena saguṇatvāt pariṇāmādidoṣaprasaṅgaḥ | tathā hi sāṃkhyācāryairuktam - prītyaprītiviṣādātmakāḥ prakāśapravṛttiniyamārthāḥ | anyonyābhibhavāśrayajananamithunavṛttayaśca guṇāḥ || (sāṃ0 kā0 12) iti | naivam | prītyānandaśabdayorbhinnārthatvāt | tathāhi - viṣayendriyasamprayogajanyānityasātiśayasukhaṃ prītiśabdenocyate, satataikarūpanityaniratiśayātmasvabhāvasukhamānandaśabdavācyamiti noktadoṣāvakāśa ityeke | anye tu sattvaguṇe nirmale puṇyahetunā viṣayendriyasaṃprayogeṇa pariṇate nityasukhameva pratibimbitaṃ prītiśabdenopadiṣṭam, etasyaivānandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvanti (bṛ0 u0 4|3|32) iti śruteḥ sattvaguṇasya na sukhātmatā, sukhapratibimbāśrayatayā sukharūpatvābhidhānamiti manyate || 1 || vṛttiḥ śivaṃ praṇamya ṣaṭtriṃśattattvātītaṃ saśaktikam | vyākhyāṃ tattvaprakāśasya sphuṭāṃ laghvīṃ karomyaham || advaitavāsanāviṣṭaiḥ siddhāntajñānavarjitaiḥ | vyākhyāto'trānyathā'nyairyat sa tato'smākamudyamaḥ || tatra tāvadācāryaḥ prāripsitasya prakaraṇasyāvighnaparisamāptyarthaṃ sidhāntaśāstrapravṛttinimittaṃ sakalatattvātītaṃ niṣkalaṃ paramaśivamādyayā''ryayā stauti - cidghana iti | cicchabdenātra jñānakriye vakṣyete | taduktaṃ śrīmanmṛgendre - caitanyaṃ dṛkkriyārūpam (vi0 2|5) iti | cideva ghanaṃ deho yasya sa cidghanaḥ | na tu karmakālādīśvaravādināmiva jaḍaḥ, acetanasya cetanādhiṣṭhānaṃ vinā pravṛttyayogāt | na cāsya baindavaśarīrādyupagamoyuktaḥ, anīśvaratvaprasaṅgāt | tasya ca kartrantarāpekṣāyāṃ svakartṛkatve'nyakartṛkatve vā'navasthāprasaṅgācca | ekaḥ advitīyaḥ | na tvanekeśvarapakṣo'pi yuktaḥ, rathādīnāmapyanekakartṛkāṇāmekecchānuvartanaṃ vinā'nutpatteḥ | yaduktam - bahavo yatra netāraḥ sarva paṇḍitamāninaḥ | tathā mahattvamicchanti dadvyaktamavasīdati || iti | anena pravāheśvarapakṣo'pi nirastaḥ, aiśvaryasya svarūpavyaktilābhātmakatvena vināśānupapatteḥ | vyāpī sarvagataḥ na tu kṣapaṇakādīnāmiva śarīraparimitaḥ, saṅkocavikāsadharmī vā, tādṛśasyācetanatvānityatvādidoṣaprasaṅgāt | nityaḥ ādyantarahitaḥ | na tu bauddhādīnāmiva kṣaṇikaḥ, utpattikāla eva naśyatastasya jagatkartṛkatvāsaṃbhavāt | nanu muktātmāno'pyevaṃbhūtā evāta āha - satatoditaḥ | nityamuktaḥ | na tu muktātmāna iveśvarāntaraprasādamuktaḥ, anavasthāprasaṅgāt | prabhuḥ prabhavanaśīlaḥ | na tvīśvarāntaraprerya ityarthaḥ | prāguktādeva hetoḥ | nāpyakartā, jagatkartṛtvenaivāsya siddheḥ | śāntaḥ rāgadveṣādirahitaḥ, moho madaśca rāgaśca viṣādaḥ śoṣa eva ca | vaicitryaṃ caiva harṣaśca saptaite sahajā malāḥ || (ma0 pā0, vi0 6|103-104) tatkāraṇasya malāderasaṃbhavāt | kiṃ punarevaṃbhūtasyeśvarasya sadbhāve pramāṇamiti cedata āha- jagadekabījamiti | jagataḥ nimittakartā | ayamabhiprāyaḥ - sanniveśādimattvena jagataḥ kāryatvaṃ buddhvā tasya nimittaṃ kāraṇamīśvarākhyaṃ kāryatvena hetunā'numīyate | yadyat sāvayavaṃ tattat kāryam, yadyat kāryaṃ tattat sakartṛkamiti nyāyāt | yacchrūyate - (pauṣkarāgamasya śloko'yamiti lu0 saṃ0, bhā0 2, pṛ0, 120 ityato'vasīyate) vivādādhyāsitaṃ viśvaṃ viśvavitkartṛpūrvakam | kāryatvādāvayoḥ siddhaṃ kāryaṃ kumbhādikaṃ yathā || iti | śrīmanmataṅge'pi - nimittakāraṇaṃ tvīśaḥ (vi0 6|99) iti | ayaṃ ceśvaravādo'smābhirmṛgendravṛttidīpikāyāmuktastata evāvadhāryaḥ | sarvānugrāhakaḥ | anugrahaścātropalakṣaṇaṃ sṛṣṭyāderapi | ataśca sṛṣṭisthitisaṃhāratirobhāvānugrahākhyaiḥ pañcabhiḥ kṛtyaiḥ sarveṣāmātmanāṃ bhogamokṣaprada ityarthaḥ | sarvakartṛtvādeva cāsya sarvajñatvaṃ siddham, ajñātasya kāraṇāsaṃbhavāt | uktaṃ ca - sarvajñaḥ sarvakartṛtvāt sādhanāṅgaphalaiḥ saha | yo yajjānāti kurute sa tadeveti susthitam || (mṛ0 vi0 5|13) iti | evaṃbhūtaḥ śambhuḥ parameśvaro jayati sarvotkarṣeṇa vartate, proktaireva hetubhiriti || 1 || nodayati yanna naśyati nirvāti na nirvṛtiṃ prayacchati ca | jñānakriyāsvabhāvaṃ tattejaḥ śāmbhavaṃ jayati || 2 || tātparyadīpikā asya prathamaślokasya sakalaśāstrārthasaṃgraharūpatvād etatsūcitāmiṣṭadevatāstutimuttaraślokena vivṛṇoti | athavā iṣṭadevatāstuticchalena niṣkalaṃ prāpyaṃ śivatattvamabhidhāya tatprāptyupāyabhūtaṃ sakalaniṣkalātmakaṃ tejo jyotirliṅgādirūpeṇāvasthitaṃ stauti - nodayatīti | ayamarthaḥ - yat tejo nodayati nāvirbhavatyādityādivat | na ca naśyati nāstaṃ gacchati | nirvāti na, na mucyate | ajñānatanmūlarāgadveṣatatprayuktapravṛttidharmādharmatadvaśya- śarīrendriyādyabhāvena saṃsārābhāvāt | ajñānābhāvaśca sarvajñatvāt | apakṣayalakṣaṇavināśapratiṣedho vā nirvāṇam, nitarāṃ vānam apakṣayo nyūnatvam, tannāsti, satataikarūpatvāt | tacca nityatvāt | nirvṛtiṃ prayacchati ceti | nirvṛtirmuktiḥ, tāṃ prayacchati pradadāti svopāsakānāmiti | jñānakriyāsvabhāvaṃ jñaptṛkartṛsvabhāvaṃ tacchāmbhavaṃ śambhoridaṃ śāmbhavaṃ tejaḥ, itaratejonikarebhya uktaiḥ kāraṇairutkṛṣṭamiti | athavā śāmbhavam tejorūpaṃ mantrātmakaṃ vigraham, tatprāptyupāyabhūtaṃ sakalamiti yāvat | jayatīti | sarvasmādupari vartate ityarthaḥ | kutaḥ ? asya vigrahasyottaravigrahavadutpattināśādyabhāvāt | tacca vedamayatvād vedasya ca nityatvāditi || 2 || bṛttiḥ evaṃ dharmiśvarūpaṃ śivaṃ prastutya dharmasvarūpasya tatsāmarthyasya layāvasthāṃ stutivyājena darśayati- nodayatīti | utpattivināśaśūnyamityanena tadyogino bauddhajñānāccaitanyātmanaḥ śivatejaso viśeṣaṃ darśayati | yadyevam- caitanyaṃ dṛkkriyārūpaṃ tadasyātmani sarvadā (vi0 2|5) iti śruterātmasāmarthyācchivasāmarthyasya (mṛgendrāgamo'tra śrutitvena nirdiṣṭaḥ |) ko viśeṣa ityata āha - nirvāti na nirvṛtiṃ prayacchatīti | ayamasya paśusāmarthyādviśeṣo darśitaḥ, yadidaṃ kenāpi na macyate tattvanena pāśavimocanena prakaṭīkriyata iti | kiṃ tataḥ ? ityata āha - jñānakriyāsvabhāvaṃ tattejaḥ śāmbhavaṃ jayatīti | ciddharmatvādevedamapi cidātmakamityarthaḥ | yacchrūyate? - śaktirnācetanā citaḥ (mṛ0 vi0 3|4) iti || 2 || śakto yayā sa śambhurbhuṃktau muktau ca paśugaṇasyāsya | tāmekāṃ cidrūpāmādyāṃ sarvātmanā'smi nataḥ || 3 || tātparyadīpikā evaṃ maheśvaraṃ stutvā maheśvarīṃ mahādevavallabhāmakhilabhuvanajananīṃ nityasahitām- eṣa te rudrabhāgaḥ saha svasrā'mbikayā taṃ juṣasva (vā0 saṃ0 3|57; tai0 saṃ0 1|8|6|12) ityādiśrutisiddhapūjāstutyādisāhityapradarśanāya phalāptaye ca stauti- śakta iti | ayamarthaḥ- yayā śaktyā bhagavān maheśvaraḥ paśugaṇasyāsya bhuktipradāne muktipradāne ca śaktaḥ samartho bhavati, tāṃ nato'smīti maheśvarīstutikartavyatā pratipāditā, tayā vinā bhagavato'nugrāhakatvāsaṃbhavāt | tathāhi- śivasya sarvagatasya kevalasya niṣkriyasyodāsīnatanoḥ paśusamudāyaṃ prati bhuktimuktipradānāsaṃbhavācchaktimata eva tatpradānopapattiḥ | ataḥ śaktisahitasyaivānugrāhakatvamiti | ekāmiti | advitīyāmityarthaḥ | nanu śiva eva sarvamiti pūrvaṃ śivādvitīyatvaṃ pratipāditam, ataḥ kathamihādvitīyatāvācoyuktiriti cet, sarvasyāpi vastuno devīdevātmakatvasadbhāvenobhayādvitīyatāvacanopapatteriti brūmaḥ | tathāhi- kevalātmāvasthānalakṣaṇasyāpavargasya tāvaccidānandarūpatayā devīdevātmatā vidyate | mokṣasyānandarūpatvābhāve puruṣārthatā hīyeta, sukhasyaiva mukhyapuruṣārthatvāt | na ca duḥkhābhāvasyāpi puruṣārthatayā'pavargasyānandarūpatvābhāve'pi duḥkhasaṃsparśaviraheṇa puruṣārthatvasaṃbhava iti vācyam, duḥkhābhāvasya sukhānuguṇatayā puruṣairarthyamānatvena mukhyapuruṣārthatvābhāvāt | tasmāt sukhasyaiva mukhyapuruṣārthatvenānandarūpatā'pavargasyāśrayaṇīyā | sā cānanubhūyamānā na puruṣārthatāṃ bhajata iti tadanubhavo'pyāśrayaṇīya iti sukhacidātmako mokṣa iti tasya devīdevātmakatvasiddhiḥ | tatra paramānandasaṃvid devī saṃvidānando deva iti, eṣā vidyā hyahaṃ vedyaḥ iti purāṇāgamāt tadavagamaḥ | tathā devīmantrakalpe coktam- ādinātha ṛṣiśchando devī gāyatri ucyate | devatā paramānandasaṃvidatropadiśyate || iti | bhuvaneśvarīkalpe ca- bodhasvarūpavācī saṃvit proktā ca devatā gurubhiḥ iti | tathā- vijñānamānandaṃ vrahma (bṛ0 u0 3|9|28) ityādiśruteśca tadavagamaḥ | yā'nubhūtirajāmeyānantātmānandavigrahā | mahadādijagan-māyācitrabhitiṃ namāmi tām || ityabhiyuktavacanācca tadavagamaḥ | na ca saṃvitsukhe parasparamātmanaśca bhinne ātmaguṇarūpe iti vācyam, cidānandātmakaḥ śivaḥ ityādiśrutivirodhāt, bhedābhyupagame tadguṇatvāsaṃbhavaprasaṅgācca | nanu cidānandayorabhede'nyatastadanubhavāsaṃbhavāt svayaṃprakāśatayā mokṣasaṃsārayoraviśeṣaprasaṅgaḥ ? naivam, saṃsārāvasthāyāṃ japāsannihitasvayamprabhasphaṭikavadātmano'satkalpatayā''nandānu-bhavāsaṃbhavenāvirodhāditi | tadidam ānandaṃ (ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ tatra mokṣe pratiṣṭhitam iti prāmāṇikavacanaṃ yoginīhṛdayadīpikāyāṃ (3|108) dṛśyate | kulārṇave'pi (5|80) vacanamidaṃ vartate |) brahmaṇo rūpaṃ tacca mokṣe'bhivyajyate iti śrutisiddham | nanvastu śuddhatattvasya devīdevātmatā | kāraṇatattvasya māyāśabalitasya kathaṃ devīdevātmateti cet, nimittopādānabhāvenāvasthānāditi brūmaḥ | taduktaṃ laiṅge- asyāṣṭamūrteḥ śarvasya śivasya gṛhamedhinaḥ | gṛhiṇī prakṛtirdivyā prajāśca mahadādayaḥ || iti | kāryatattvasya cāta eva cidacidātmatayā devīdevarūpatvam | tathā ca bhūtānāṃ caturdaśavidhānāṃ dehadehyātmanā dvairūpyād devīdevātmatā | nanu bhūtānāṃ kathaṃ devīdevātmakatvam ? tadvibhūtitvāditi brūmaḥ | tathā ca bṛhadāraṇyakaśrutiḥ- ekākī na ramate | sa dvitīyamaicchat | sa haitāvānāsa | puṃstvaṃ strītvaṃ cāpātayat | patanāt patiḥ patnī ca | sā gaurabhavat | ṛṣabha itaraḥ | tābhyāṃ gāvaḥ | sā vaḍavā'bhavada-śva itaraḥ | tābhyāmaśvāḥ (bṛ0 u0 1|4|3-4) ityādivākyairakhilajantvātmanā devadevyorjagatkāraṇayoravasthānāvabhāsādakhilasya tadvibhūtitvasiddhiḥ | mānave ca- dvidhā kṛtvātmano dehamardhena puruṣo'bhavat | ardhena nārī tasyāṃ ca virājamasṛjat prabhuḥ || (ma0 smṛ0 1|32) pu|lliṅgamakhilaṃ devaḥ strīliṅgaṃ parameśvarī iti laiṅgavacanācca tatsiddhiriti | maheśvarīmaheśvarayorbhedābhāvenobhayādvitīyatvavacanam | tathā hi- ekameva śivatattvaṃ puṃlliṅgastrīliṅga-napuṃsakaliṅgaśabdairvyavahriyate, bhāvānāṃ tattraividhyadarśanenāsyāpi bhāvatayā'nyatamarūpaprasaktau tanniyāmakāsaṃbhavāt | tathā hi- śivatattvasya strītvanapuṃsakatvayorabhāvena ghaṭasya ghaṭaśabdeneva maheśvaraśabdena pu|lliṅgena vyavahāraḥ | na ca puṃstvasadbhāvād ghaṭasya ghaṭaśabdena vyavahāra iti vācyam, puṃstvasyātyantamatrānupalambhāt | tathāpi tasya sattvābhyupagame śaśaviṣāṇāderapi sattvaprasaṅgaḥ | tathā puṃstvanapuṃsa-katvayorapyabhāvācchiveti strīliṅgaśabdena vyavahāraḥ | na ca tasya strītvasadbhāvāditi vācyam, śālāmālādiśabdānāṃ tadabhāvena svārthe vṛttyabhāvaprasaṅgāt | na ca ghaṭādau strīliṅgaśabdasyāpi pravṛttiprasaṅga iti vācyam, paṅkajaśabdasyeva kvacideva pravṛtteriṣṭatvāt | evaṃ puṃstvastrītvayorapyabhāvācchivatattvasya napuṃsakaliṅgena brahmetyanena śabdena vyavahāraḥ, na ca napuṃsakatvasadbhāvāt, kuṇḍamitrādiśabdānāṃ tadabhāvena svārthe vṛttyabhāvaprasaṅgāt | tathā puruṣādiśabdānāmitararūpāsattvād nimittāt pravṛttirjñeyā, lāghavasya sadbhāvādātmani ca puṃstvarahite vṛttisadbhāvācceti | tasmānmaheśvarīmaheśvarayorbhedābhāvādupapannamubhayādvitīyatvavacanamiti | taduktaṃ bṛṃhaṇyām- śivo devaḥ śivā devī śivaṃ jyotiriti tridhā | aliṅgamapi yattattvaṃ liṅgabhedena kathyate || iti || bhagavatā śrībādarāyaṇena sanatsujāte coktam- sā pratiṣṭhā tadamṛtaṃ lokāste brahma tad yaśaḥ | bhūtāni jajñire tasmāt pralayaṃ yānti tatra ca || (ma0 bhā0 5|44|30) iti | puṃstvādyabhāvaśca, naiva strī na pumāneṣa naiva cāyaṃ napuṃsakaḥ (5|10) ityādiśvetāśvataraśruteḥ, na ca strī na pumāneṣa na caivedaṃ napuṃsakam (śi0 vā0 1|5|48) ityādiśrīvāyavīyāgamācca siddhaḥ | kathaṃ tarhi bhedena namaskāra iti cet, śivopalakṣitaśakteḥ śaktyupalakṣitaśivād bhedopapatteriti brūmaḥ | śaktiśaktimatorabhedādadvitīyatopapattiḥ | na ca dharmadharmibhāvena śaktitadvatorabhedāsaṃbhava iti vācyam, kevalabhedābhyu-pagame'syāyaṃ dharma iti vyapadeśābhāvaprasaṅgāt | na ca sambandhasadbhāvāt tadupapattiriti vācyam, sambandhasyāpi sambandhāntarābhyupagame'navasthāprasaṅgāt | anāśrayaṇe ca sambandhasya sarvasādhāraṇyenāsyāyamiti vyapadeśābhāvaḥ | tasmād dharmadharmiṇorabhedo'bhyupagantavya iti | kathañcid bhedasyāpi sadbhāvena bhedavyavahāro mukhodarādibhedavyavahāravaditi | śivaśaktyorabhede hetumāha- cidrūpāmiti | śivaścidghanaḥ, iyaṃ ca cidrūpā citsvarūpā cinmātreti na tayorbheda iti | ayamarthaḥ śaivarahasye coktaḥ- agnyauṣṇ-yavadadvaidhaṃ dvaidhaṃ ca mithaḥ kathañcana dadhāte | śaktiśivau vastvaikyaṃ maṇiprabhāvad yato yuktam || iti | ādyāmiti | akhilakāraṇatayā prathamodbhūtāmityarthaḥ | vakṣyati ca- cidacidanugrahahetoḥ (ślo0 27) iti | siddhāntahṛdaye coktam- sisṛkṣorādya unmeṣaḥ śaktisāmyātmako'sya yaḥ | tadupādhiḥ śivaḥ śaktitattvamityabhidhīyate || iti | sarvātmanāsmi nata iti | manasā vācā karmaṇā prapanno'smītyarthaḥ || 3 || vṛttiḥ idānomadhikārāvasthāyāmapi śivasya śaktireva kāraṇamityāha - śakta iti | śaktyātmanaiva karaṇenātmanāṃ bhogamokṣasiddhaye śivaḥ pañcavidhakṛtyakaraṇe śaktaḥ samartho bhavati, na tadvyatiriktena karaṇāntareṇa | nanu dehendriyarahitasya kartṛtvaṃ na dṛśyate ? iti cenna, tadrahitasyātmanaḥ śaktimātrādeva svadehaspandādau sāmarthyadarśanāt | uktaṃ ca- kāraṇaṃ tu na śaktyanyat (mṛ0 vi0 3|4) iti | ekāmityanenāsyā icchādibhedo vāmādibhedaśca jñeyakāryādyupādhibhedenopacārānna tu paramārthata iti darśayati, ekaivānekatāṃ yāti śivaśaktirupādhitaḥ iti śruteḥ | cidrūpāmityanena kāryabhedo'pi māyādivannāsyāḥ pariṇāma iti darśayati, tasya jaḍadharmatvāt | ādyāṃ pradhānabhūtām, samavetām | anena parigrahaśaktisvarūpaṃ bindumāyātmakamapyasya bāhyaṃ śaktidvayamastīti sūcayati, upādānaṃ vinā jagadutpattyayogāt | vakṣyati cātra- kartrā vinā na kāryaṃ na tathopādānakaraṇābhyām (ślo0 37) iti || 3 || lokānugrahahetoḥ karuṇārasanirbhareṇa cittena | tattvaprakāśa eṣo'smābhiḥ kriyate samāsena || 4 || tātparyadīpikā evamiṣṭadevatāstutyādinā nirastasamastāntarāyaḥ śāstrakartā viṣayasambandhaprayojanavacchāstraṃ kartuṃ pratijānīte- lokānugrahahetoriti | lokānāṃ paśūnāmanugraho'pavargaḥ, tadarthamiti prayojananirdeśaḥ | tadanabhidhāne śāstrasyāgrahaṇaṃ syāditi | taduktaṃ bhagavatā bhaṭṭapādena- sarvasyaiva hi śāstrasya karmaṇo vā'pi kasyacit | yāvat prayojanaṃ noktaṃ tāvat tat kena gṛhyate || (ślo0 vā0 1|12) iti | vakṣyati ca- cidanugrahastvayaṃ kila (ślo0 36) iti | lokānugrahahetoreṣa tattvaprakāśa ityukteḥ śāstraprayojanayoḥ sādhyasādhanabhāvasambandhasiddhiḥ, anyathā tādarthyāsambhavāt | tattvāni prakāśyante pradarśyante yena śāstreṇa sa tattvaprakāśa ityanenāsya śāstrasya viṣayaḥ pratipāditaḥ, tattvānāmatra pratipādyamānatayā viṣayatvāt | nanu ca śāstrāt pratipādyamānatattvaviṣayajñānamutpadyate | ataḥ kathamasyāpavargasādhanatvamiti ceducyate, tattvajñānasyāvāntaravyāpāratvena śāstrasya tatsādhanatvopapatteḥ | tathāhi- śāstraśravaṇāt tattvajñānaṃ śāstraviṣayamutpadyate | tasmin satyajñānānyathājñānayornivṛttiḥ | tatastanmūlarāgādyabhāvaḥ | tatastatkāryā pravittirnivartate | tato dharmādharmayoranutpattiḥ | pūrvotpannayoḥ saṃcitayoḥ dīkṣākarmaṇā vināśaḥ | arabdhakāryayostayorastaśaravad viniyuktvādupabhogādeva prakṣayaḥ | tataḥ śarīrādyupādhivirahājjīvātmanaḥ śivasvabhāvasya ghaṭākāśasya tadupādhighaṭavināśe paramākāśa iva parameśvare śive layo'pavargākhyo bhavatīti | etaduktaṃ śrīkaurme (kāśīrājanyāsamudrite kūrmapurāṇe ślokārdhasūcyāṃ vacanametannopalabhyate |)- ghaṭākāśamivākāśe sarittoyamivārṇave | jīvo me vilayaṃ yātu śivākhye paramātmani || iti | śivadharmottare ca- jagatastattvasaṃbodhādajñānaṃ vinivartate | ajñānavinivṛttau ca rāgādī- nāmasambhavaḥ || rāgādyupaśamāt puṃsāṃ puṇyapāpaparikṣayaḥ | tatkṣayācca śarīreṇa na punaḥ samprayujyate || aśarīraṃ ca saṃkleśaiḥ sarvaireva na bādhyate | kleśamuktaḥ prasannātmā mukta ityabhidhīyate || ityādi | tasmāt śāstrāt tattvajñānadvāreṇāpavargo bhavatīti siddham | nanu ca yadyasmādeva śāstrāt tattvajñānotpattiḥ, tarhi śāstrakar- tustattvajñānābhāvaprasaṅgaḥ, prākśāstrābhāvāt | na ca śāstraka-raṇānantaraṃ tacchravaṇāt tasya tattvajñānamiti vācyam, tajjñānā-bhāve tattvapratipādakaśāstrakartṛtvasyaivāsambhavāt | nahyajñāte'rthe śabdaprayogo ghaṭata iti | naitadevam, kiraṇamāparameśvarādiṣu tattvānāṃ pratipāditatvena tacchravaṇāt tasya tattvajñānopapatteḥ | na cāsmadādīnāmapi tathā tattvajñānopapatteranārambhaṇīyamidaṃ śāstramiti vācyam, asmadādīnāṃ tathāvidhaprajñāsāmarthyā-bhāvena viprakīrṇatayā vistareṇa ca pratipādyamānatattvaviṣayajñā-nasyāśakyasampādanatvāt | atha tattvajñānasyāpavargasādhanatve samutpannatattvajñānāstvanantarameva mucyanta iti śāstrakaraṇatad-vyākhyānādyasambhavād asmadādīnāṃ tattvajñānāsambhavaḥ | atha śāstrakartā tadarthamavatiṣṭhata eveti cet, na tarhi tattvajñānamapavarge sādhanam, tajjñānasadbhāve'pyapavargābhāvāditi | naiṣa doṣaḥ, śivātmajñānasyāparokṣabhūtasyāpavargajanakatvābhyupagamāt | tathā hi- śraute tattvajñāne saṃjāte'pi na bhavatyapavargaḥ, nididhyāsanasambha-vasya jñānāparokṣyasya tadānīmabhāvāt | śraute hi tattvajñāne saṃjāte mananasāpekṣapunarnididhyāsanasaṃbhavaṃ śivātmaikatvaviṣayamaparo-kṣajñānaṃ dehādiviṣayāparokṣabhūtājñānanirasanātmakamapavarga-mupajanayati, (taccā?a) parokṣabhramasya parokṣajñānena nivṛttyasaṃbha-vāt | sa codīcyāmudita āditya ityaparokṣadigbhramasya tadudayapūrvaka-pūrvadiktvānumānena nivṛttyadarśanādanugamyate | punaścābhyāsa-vaśādaparokṣajñānodbhave nivṛttidarśanācceti | tathā hi śrutayaḥ śrutiśirasi vartamānā ekamevārthamupapādayanti | tathā ca- are ātmā draṣṭavyaḥ (bṛ0 u0 2|4|5) iti nirdvāreṇāpavarga-sādhanaṃ śivātmadarśanameva vihitam | tadupāyatvena śravaṇamananani-didhyāsanāni vidhīyante- śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ (bṛ0 u0 2|4|5) iti | tena na śravaṇamātrajanitaṃ vijñānamapavargasādhanam, kintu nididhyāsanasambhavaṃ śivātmadarśanamiti gamyate | eṣāṃ śravaṇā-dīnāṃ sadvāreṇa nirdvāreṇa cātmadarśanaṃ pratyaṅgatvam, śrotavyaḥ śrutivākyebhyo mantavyaścopapattibhiḥ | jñātvā ca satataṃ dhyeyaḥ iti, ete darśanahetavaḥ iti siddhaṃ ca | ato na śāstrakaraṇatadvyākhyānādya-saṃbhavaḥ, tattvajñānināṃ yāvadāparokṣyamavasthānābhyupagamāditi | na ca śarīrādivyatiriktātmāsattvenādhikāryabhāvāt svargāpavargaphalada-midaṃ śāstramanārambhaṇīyamiti vācyam, śarīrādivyatiriktasya nityasya jīvātmanaḥ sadbhāvasya vakṣyamāṇatvāt | na ca mokṣatatsādhanaprati- pādakaśāstrāntarasambhāvanādanārambhaṇīyamidaṃ śāstramiti vācyam, śāstrāntarāṇāṃ śivatattvāpratipādakānām- yadā carmavadā-kāśaṃ veṣṭayiṣyanti mānavāḥ | tadā śivamavijñāya duḥkhasyānto bhaviṣyati || (śve0 u0 6|20) ityāraṇavākyena śvetāśvatareṇāpavargahetutā-pratikṣepācchivapratipādakānāṃ cetaratattvavyāvṛttyātmakaśivajñāna-vidhāyakavākyairapavargahetutā pratikṣiptā | tathā hi- dvividhamiha śivajñānamapavargakāraṇam- itaravyāvṛttyā, svarūpataśceti, śrutismṛtyostathā vidhānāt | ātmā jñātavyaḥ prakṛtito vivektavyaḥ, anyadeva tadviditād atho aviditāt (keno0 1|4) ityādyāḥ śrutaya itaravyāvṛttyā, satyaṃ jñānamanantam (tai0 u0 2|1) ānandam (tai0 u0 3|6), prajñānaṃ brahma (ai0 u0 5|3) ityādayaḥ svarūpato'pi vijñānaṃ pratipādayanti | nāyaṃ pṛthvī na salilaṃ na tejaḥ pavano nabhaḥ | na prāṇo na mano'vyaktaṃ na śabdaḥ sparśa eva vā || na rūparasagandhāśca nāhaṃkartā na vāgapi | na pāṇipādau no pāyurna copasthaṃ dvijottamāḥ || na kartā na ca bhoktā vā na ca prakṛtipūruṣau | na māyā naiva ca prāṇaścaitanyaṃ paramārthataḥ || (ī0 gī0 2|3|7-9) ityādyāḥ smṛtaya itaravyāvṛttyā, ātmāyaṃ kevalaḥ svacchaḥ śāntaḥ sūkṣmaḥ sanātanaḥ | asti sarvāntaraḥ sākṣī cinmātrastamasaḥ paraḥ || (ī0 gī0 2|2|4) ityādyāḥ svarūpataḥ śivātmajñānaṃ pratipādayantītyubhayathā vijñānasyāśrayaṇīyatvāt | tathāvidha-vijñānasādhanamidaṃ śāstramārambhaṇīyamiti siddham | karuṇārasanirbhareṇa citteneti | karuṇāyāḥ saṃjāto rasaḥ karuṇārasaḥ anujighṛkṣā | athavā karuṇā cāsau rasaśceti | tena nirbharaṃ viśṛṅkhalaṃ yat tat karuṇārasanirbharam, tena | cittena manasā | na khyātilābhapūjārthaṃ śāstrakaraṇam, kintu kevalaṃ karuṇānunnamānasairasmābhiḥ kriyata ityarthaḥ | ātmani guruṣu bahuvacanavidhānādasmābhiriti bahuvacana-nirdeśaḥ | samāseneti śaivāgameṣu viprakīrṇatayā vistareṇa coktānāṃ tattvānāṃ mandabuddhyanugrahārthaṃ samāsena saṃśleṣaṇena, saṃkṣepeṇa vetyarthaḥ || 4 || vṛttiḥ adhunā prakaraṇe pratipādyamarthaṃ pratijānīte- loketi | tattvānāṃ pṛthivyādiśivāntatattvānāṃ tatkartuḥ śivasya tadupakāryāṇāṃ cātmanāṃ prakāśaḥ kriyata ityarthaḥ || 4 || śaivāgameṣu mukhyaṃ patipaśupāśā iti kramāt tritayam | tatra patiḥ śiva uktaḥ paśavo hyaṇavo'rthapañcakaṃ pāśaḥ || 5 || tātparyadīpikā tattvaprakāśaḥ kriyata ityuktam | tatredamāśaṅkate- kāni tāni tattvāni, kiyanti ceti | ekādiṣaṭtriṃśāntaṃ bahubhirācāryairbahudhā tattvānāṃ pratipāditatvādāśaṅkāsamudbhavaḥ | tāmāśaṅkāmapanetu-māha- śaiveti | ayamabhiprāyaḥ- ekādiṣaṭtriṃśānteṣu tattvapakṣaviśeṣeṣu sarveṣvapi mukhyatvādanabhyupagame doṣaprasaṅgācca patipaśupāśā-tmakatraividhyamāśrayaṇīyam | tathā hi- paśoḥ saṃsāriṇo'nabhyupagame dharmādharmajanmamaraṇasukhaduḥkhānubhavalakṣaṇasya saṃsārasya tannivṛttilakṣaṇasya cāśrayābhāvādasattvam, tatpratipādakaśrutismṛtīti-hāsapurāṇādeśca nirviṣayatayā'prāmāṇyaprasaṅgaśca syāt | tathā pāśānāṃ saṃsārahetubhūtānāṃ malakarmamāyākhyānāmabhāve śarīrāderabhāve svarganarakagamanajanmamaraṇāderabhāvaprasaṅgaḥ, ātmano niṣkriyasya tadakhilāsaṃbhavāt | tathā patyuḥ parameśvarasyā-bhāve jagatsṛṣṭisthitidhvaṃsadharmādharmabandhamokṣavicārāderasaṃ-bhavaḥ, jīvānāmasarvajñānāṃ śarīrarahitānāṃ tadasaṃbhavāt | tasmāt tattvatraividhyaṃ sarveṣvapi pakṣaviśeṣeṣvabhyupeyamiti | nanu tattvaikatvadvitvapakṣayostadāśrayaṇamupādhibhedakṛtabhedasadbhāvāditi brūmaḥ | tathāhi- ekameva jalatattvamupādhivaśāt taraṅgaphenabudbudāt-manā'pracyutasvabhāvaṃ yathā traividhyabhāgavagamyate, tathā'yaṃ śivo'pyapracyutasvasvabhāvastraividhyaṃ patipaśupāśātmakamanubhavati | taduktaṃ śaivarahasye- anubhavati hi paśubhāvaṃ śiva evāṇavatirohitātma-guṇaḥ | so'pi malo yaḥ kaścana śaktilavaḥ sarvathā śārvaḥ || iti | prakṛtipuruṣātmanā dvaividhye prakṛtitadupahitānupahitātmanā traividhyasambhava iti ṣaṭtriṃśānteṣu catuṣṭayādiṣu cetaratattvānāma-traivāntarbhāvāt tattraividhyopapattiḥ | tathāhi- patyau śuddhānāṃ tattvānāmantarbhāvaḥ | māyākāryāṇāṃ śuddhāśuddhānāṃ paśāvantarbhāvaḥ | avyaktādipṛthivyantānāṃ kevalāśuddhānāṃ pāśa iti | taduktaṃ śaivarahasye- patyau śivasvabhāvāḥ sarve sarvātmanā prakāśante | kecana pāśeṣu paśuṣu cāntardadhate niravaśeṣam || iti | ata evāsya tritayasya mukhyatvam, anyeṣāmatraivāntarbhāvāt | athavā kramānmukhyatvamiti | nanu kathametadavagamyata ityata āha- śaivāgameṣviti | te ca- kāmikaṃ yogajaṃ cintyaṃ kāraṇaṃ tvajitaṃ param | dīptaṃ sūkṣmaṃ sahasraṃ ca aṃśumān suprabhedakam || vijayaṃ caiva niḥśvāsaṃ svāyambhuvamataḥ param || vīraṃ ca rauravaṃ caiva mukuṭaṃ vimalaṃ tathā || candrajñānaṃ ca bimbaṃ ca prodgītaṃ lalitaṃ tathā | siddhaṃ santānasarvoktaṃ pārameśvarameva ca || kiraṇaṃ vātulaṃ caiva tvaṣṭāviṃśatisaṃhitāḥ | mūlabhedamiti khyātamasaṃkhyamupabhedakaṃ || iti | eṣūktatvāditi | tathā hi pārameśvare tāvat- pāśyaḥ pāśayitā pāśāstrayametad vyavasthitam (vi0 6|2) iti | kiraṇe ca- paśupāśapatijñānavicārapratipādakam | kiraṇākhyaṃ mahat tantram (vi0 1|13) ityādi | śrīvāyavīye ca- ajaḍaṃ ca jaḍaṃ caiva niyantṛ ca tayorapi | paśuḥ pāśaḥ patiśceti kathyate tritayaṃ kramāt || (śi0 vā0 1|5|12) śaiveti śivapraṇītatvaviśeṣaṇenāgamānāṃ prāmāṇyaṃ sūcitam | tathāhi- śivasya sarvajñatayā jñānānyathājñānarāgadveṣādera-prāmāṇyavākyaracanāhetorabhāvāt tadracitānāmāgamā-nāṃ siddhyatyeva prāmāṇyam | nahi sarvajñasyājñānaṃ saṃbhavatī- tyajñānādapramāṇavākyaracaneti vaktuṃ śakyate | ajñānābhāvā-deva tanmūlarāgadveṣāderabhāvāt tanmūlāpramāṇavākyaracanā-sambhavaḥ | tasmāt kṣīṇadoṣatayāptena maheśvareṇa racitānāṃ prāmāṇyasadbhāvāt taduktaprameyatathātvamabhyupeyamiti | taduktaṃ śivadharmottarādau- vidhivākyamidaṃ śaivaṃ nārthavādaḥ śivātmakam | lokānugrahakartā yaḥ sa mṛṣārthaṃ kathaṃ vadet || sarvajñaparipūrṇatvādanyathā kena hetunā | brūyād vākyaṃ śivaḥ śāntaḥ sarvadoṣavivarjitaḥ || yad yathāvasthitaṃ vastu guṇadoṣaiḥ svabhāvataḥ | yāvatphalaṃ ca yat puṇyaṃ sarvajñastat tathā vadet || rāgājñānādibhirdoṣairgrastatvādanṛtaṃ vadet | te ceśvare na vidyante brūyāt sa kathamanyathā || apāstāśeṣadoṣeṇa sarvajñena śivena yat | praṇītamamalaṃ vākyaṃ tat pramāṇaṃ na saṃśayaḥ || tasmādīśvara-vākyāni śraddheyāni vipaścitā | yathārthaṃ puṇyapāpeṣu tadaśraddho vrajatyadhaḥ || iti | nanvīśvarapraṇītatāgamānāṃ kuto'vagamyate ? tadāgamaireveti cet, tadetaretarāśrayatā | athāgamasya pramāṇabhūtasyāptakartrape-kṣāyāṃ tadanyasyātīndriyārthadarśinaḥ kartṛtvāsaṃbhavācca sarve-śvarasya sarvakartuḥ sarvajñasyāgamakartṛtvaṃ niścīyata iti cet, naivam | āgamaprāmāṇyāniścayādevaṃ kalpanānupapatteḥ | tathā āptānta-rāpraṇītatve pramāṇābhāvādatīndriyārthadarśinaḥ kartṛtvāvirodhā-cca na śivapraṇītatvaviśeṣaṇasyārthavattvamiti | naitadevam, āgamasya pratipattisāmarthyātmakāt pramāṇāntarāt prāmāṇyasiddheḥ | tathā hi- dvividho hyāgamaḥ, dṛṣṭārtho'dṛṣṭārthaśceti | tatra dṛṣṭārthānāṃ citrāyāgavidhāyakavākyasadṛśānāṃ taduktakar-mānuṣṭhānena taduktaphalasaṃbhavadarśanāt prāmāṇyamanumāya tatkarturatīndriyārthadarśitvena paramāptatvaniścaye'nyeṣāmadṛṣṭār- thānāmapi tatkartṛkatayā dṛṣṭārthavākyavat prāmāṇyamanumīyata iti | na ca pūjājapādiviśiṣṭakarmaṇāṃ viśiṣṭatattatphalasādhanatāma-dhyakṣato'vagacchannāgamakartā bhavedasarvajñaḥ, etaddarśino hyadṛśyatastvantarābhāvāt | na cānumānādimamarthamupalabhya tatra vākyaracaneti vācyam, vyāptigrahaṇaliṅgāderasambhavāt | anumānaṃ hi liṅgaliṅginoḥ pratyakṣato vyāptigrahaṇe sati liṅgamātradarśanādupajāyamānaṃ liṅgivijñānamāha | tathāhi- pratyakṣato mahānasādau dhūmāgnyor-liṅgaliṅginoravinābhāve gṛhīte deśāntare parvatādau dhūmadarśanādagnyanumānaṃ pravartamānaṃ dṛṣṭam | tadatra phalakarmaṇoḥ sādhyasādhanabhāvasya liṅgaliṅginoḥ pratyakṣatayā liṅgānupalambhācca vyāptigrahaṇāsaṃbhavānnānumānasaṃbhava ityanumānamūlatā nāgamānām | nāpyāgamāntaramūlatā, tasyāpi pauruṣeyatvenāgamāntaramūlatābhyupagame'navasthāprasaṅgāt | na ca vedavyatiriktamapauruṣeyaṃ vākyaṃ paśyāmaḥ, yena tanmūlatā kalpyeta | tasmānnāgamāntaramūlatā āgamānām | na ca yogināmatīndriyārthadarśināmāgamakartṛtvamiti vācyam, teṣāṃ maheśvaraprasādāpekṣasarvajñatayā tadupāyadīkṣāpūrvakapūjādyāvedakāgamānāṃ sadbhāvasya prāgevāśrayaṇīyatvāt, jagatkartuḥ śivādanyasyāgamakartṛtvakalpa-nānāṃ gauravāpātācca sa evāgamānāmapi karteti kalpyate | na ca parasparaviruddhadharmapratipādakāgamānāmekāptakartrabhyupagamā- saṃbhavādanekāptakartrabhyupagamaprasaṅga iti vācyam, varṇāśra-mādyadhikāribhedavaśena vedyasya caikasyaiva śivasya karuṇānidhervi-ruddhadharmopadeśopapatteriti netaretarāśrayatvādidoṣaḥ | na ca lokapari-grahe syādanyonyāśrayatvamiti vācyam, tasya prāmāṇyaparijñāna-mūlatvābhāvāt | tathāhi- prathamaṃ tāvadāgamān viracayya brahmāṇaṃ svasutaṃ maheśvaro grāhayāmāma | tataḥ svasutān brahmā, tataste'pi svasutāniti vedaparigrahavadāgamaparigrahopapatterno-ktadoṣāvakāśaḥ | nanu śivapraṇītatayā''gamaprāmāṇyaṃ pūrvamupavarṇitam | samprati pratipattisāmarthyāditi pūrvāparavirodha iti cenna, utpattijñapt-yapekṣayā ubhayorapyupapatteḥ | tathāhi- śivapraṇītatayāgamānāṃ prāmāṇyamupajātaṃ tatpratipattisāmarthyenāvagamyata iti na kaścidvi-rodhaḥ | vedamūlatvādvā''gamaprāmāṇyam | tadānīmapi śivapraṇī- tatvādāgamaprāmāṇyaṃ draḍhayati, śivadṛṣṭasya vedārthasyābādh-yatvāditi | sa cāgamo dvedhā- pratyakṣaśrutimūlo'numeyaśrutimūlaś-ceti | tatra pratyakṣaśrutimūlānāmāgamānāṃ pratyakṣaśrutimūlavat prāmāṇyam, anumeyaśrutimūlānāmaṣṭakādiśrutimūlavadityāga-meṣu pratipādyamānānāmarthānāṃ śrutiṣūpalambhāt tanmūlatā-gamānāmavagamyate | tathāhi- rudro'vaśyaṃ yaṣṭavyaḥ iti śrutivāk-yād rudrayāgakartavyatā'vabhāsate | tatra karaṇādikaṃ mantrārthavā-dāvagatamāgamaiḥ pratipādyata iti tanmūlatāgamānām | tathāhi- tamuṣṭuhi yaḥ sviṣuḥ sudhanvā yaḥ (ṛ0 5|42|11) ityatra pūjāstutinamas-kārāde rudragocarasya mahatsaukhyanāmakāpavargaṃ prati hetutā'va-gamyate | antaricchanti (ṛ0 8|72|3) ityatra dhyānajapau rudraviṣayau kartavyāvityavagamyate | yajñaṃ rudrāya mīḍhuṣe (ṛ0 1|122|1) ityatra pāntaṃ pānīyaṃ somākhyamandhohavī rudrāya haradhvamityavagam-yate | evaṃ śatarudrīyanīlarudrasūktaśvetāśvatareśāvāsyātharvaśi- rastacchikhāraudrasūktāraṇādiṣvāgamapratipādyamānānāmarthā-nāṃ sadbhāvo draṣṭavya iti | atra prayogāḥ- vivādapadaṃ tantraśāstraṃ pramāṇam, yathārtha-tvāt, sampratipannavākyavat | tathā tantraśāstraṃ pramāṇam, āptok-tatvāt, yadyadāptoktaṃ tattatpramāṇam, yathā purāṇādi, tathedamāp-toktam, tasmāt pramāṇam | tathāgamāḥ śivapraṇītāḥ, tadanyājanya-kāryatvāt, tadyat tadanyājanyakāryaṃ tattacchivapraṇītam, yathā prapañcaḥ, tathā caite, tasmācchiva praṇītāḥ | tantraśāstraṃ kāryam, vedānyavākyatvāt, yadyad vedavyatiriktaṃ vākyaṃ tattajjanyaṃ dṛṣṭama, yathā bhāratādi | na ca prapañcasya śivapraṇītatvāsiddheḥ sādhyavikalo dṛṣṭānta iti vācyam, tasyopariṣṭā-dupapādyamānatvāt | tathā tantraśāstraṃ pramāṇam, vedamūlatvāt, manvādismṛtivat | tad vedamūlaṃ ca, taduktārthapratipādakatvāt, manvādismṛtivaditi | atha śāstramapramāṇam, anāptakṛtatvāt, sampratipannavaditi pratyanumānabādhādoṣaprasaṅga iti cet, naivam, vikalpānupapatteḥ | tathāhi- anāptakṛtatvādityasya ko'rthaḥ ? yadyāptenākṛtatvam, āhosvidanāptena kṛtatvam | yadyādyaḥ pakṣaḥ, tarhi vedavākyairvyabhicāraḥ, teṣāṃ pramāṇabhūtānāmevāptenākṛtatva-hetoḥ sadbhāvāt | asiddhaścāyaṃ hetuḥ, āptakṛtatvasya sādhitatvāt | yadyuttaraḥ pakṣaḥ, tadā cāptakṛtatvādevāsiddhatā | na cānāptaracitā āgamāḥ, vedaviruddhatvāt, bauddhādyāgamavaditi sadhayituṃ śakyatvānnāsiddhateti vācyam, vedārthapratipādakatayā vedamūlā-nāmāgamānāṃ vedaviruddhatvasyāpyasiddhatvāt | tasmācchaivāga- meṣūktatraividhyādikaṃ mārkaṇyeyāgastyarāmadadhīcādisakalaśiṣ-ṭajanaiḥ parigṛhītatvāccādaraṇīyamiti | patipaśupāśā iti | patiśca paśavaśca pāśāśceti tathoktāḥ | ke ta ityākāṅkṣāyāmāha- tatra patiḥ śiva uktaḥ paśavo hyaṇavo'rthapañcakaṃ pāśa iti | tatra teṣāṃ madhye paśūnāṃ pālanāt patiśabdena śiva ukto'bhihitaḥ | paśavo hyaṇavaḥ aṇutvasampādakamalādi-sambandhinaḥ | śivasvabhāvā jīvāḥ paśavo na catuṣpāda eva, dvipadāṃ ca paśutvaśravaṇāt | tathāhi- etāvanto vai paśavo dvipādaścatuṣpādaśca | yo vāmindrāvaruṇā dvipātsu paśuṣu yo vā catuṣpātsu paśuṣu (tai0 saṃ0 2|3|13|1) ityādiśruteḥ | teṣāmīśvaratvād bhagavataḥ śivasya paśupatitvam, yeṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāṃ catuṣpadāmuta ca dvipadām (tai0 saṃ0 3|1|4|1) iti śruteḥ | laiṅgoparibhāge ca - brahmādyāḥ sthāvarāntāśca devadevasya dhīmataḥ | paśavaḥ parikīrtyante saṃsāravaśavartinaḥ || teṣāṃ patitvād bhagavān rudraḥ paśupatiḥ smṛtaḥ | (li0 pu0 2|9|11- 12) iti | nanu kena kāraṇena jīvātmanāṃ śivasvabhāvānāṃ malādipāśasambandha iti ceducyate- malapāśasambandhāt karmapāśasambandhaḥ | tatsambandhān- māyāpāśasambandhaḥ | malapāśasambandhasya asya tvanāditvānna kāraṇāpekṣeti | taduktaṃ kiraṇe- anādimalasambandhānmalinatvamaṇau sthitam | anādimalamuktatvānnirmalatvaṃ sthitaṃ śive | ādimattvaṃ yadā siddhaṃ nimittaṃ kathyate tadā | īdṛgrūpaṃ smṛtaṃ tābhyāṃ śuddhāśuddhaṃ yathārthataḥ | viśuddhaḥ sphaṭikastasmāt tāmraṃ tāvat sakālikam || yathāsminna nimittaṃ syāt tathā na syācchivātmanoḥ || (vio 3|3-5) iti | nanu tarhi paśūnāṃ śivatvābhāvaprasaṅga iti cet, naivam, teṣāṃ śivasvabhāvatve śrutyādipramāṇasadbhāvasya vakṣyamāṇatvāt | ata eva pāśabaddhatvāt paśutvam | tena kiñcit kartṛtvādinā'ṇutvam, na paramāṇuvadavasthānāt teṣāmavyāpakatvena, tadasaṃbhavāditi | arthapañcakaṃ pāśa iti | arthānāṃ malakarmasūkṣmasthūlamāyā- pāśānugrāhakaśivaśaktīnāṃ pañcakamarthapañcakam, tatpāśākhyaṃ tattvamiti | taduktam- malaṃ karma ca māyā ca māyotthamakhilaṃ jagat | tirodhānakarī śaktirarthapañcakamucyate || iti | nanvarthapañcakaṃ pāśa itīha pratipāditam, śāstrāntare tu pāśānāṃ traividhyamuktamiti virodhaḥ | tathā hi śaivarahasye tāvat- sahajamanādi malaṃ syāt pāśeṣu triṣvapi pradhānatamam | karma ca māyā ca male sati pāśatayā pravartete || iti | prayogamañjaryāṃ ca- pāśāstrayo nigalayanti iti | naivam, īśvaraśakteḥ pāśānugrāhitayaiva pāśatvābhidhānānmāyāpāśasya sthūla-sūkṣmātmanā dvaividhyena ca pañcadhā bhedābhidhānāditi | adhvapañcakaṃ pāśa iti kecit paṭhanti | tadādhvanāṃ ṣaṇṇāṃ tattvavarṇamantrabhuvanapadakalānāṃ pañcakamadhvapañcakaṃ pāśa iti | taduktaṃ siddhāntahṛdaye- śivaḥ paśupatiḥ proktaḥ paśavo hyaṇavo matāḥ | te pāśabaddhāḥ paśavaḥ pāśaḥ syādadhvapañcakam || adhvānastattvabhuvanakalārṇapadamantrakāḥ | yairamī puruṣā baddhāḥ saṃsaranti bhavād bhavam || malādijāḥ ṣaḍadhvānastattvādyāste ca pañcadhā | nivṛttyādivibhāgena taduktaṃ hyadhvapañcakam || iti | gurudevapaddhatau ca- athādhvanāṃ kramādeṣāṃ vyāptiḥ samyaṅ nigadyate | pṛthvītattvaṃ kṣavarṇaśca mantrau hṛdayasadyakau || kālāgnirapi kuṣmāṇḍahāṭakau brahmavaiṣṇave | raudraṃ ca bhuvanānyantarbrahmāṇḍasya bhavanti ṣaṭ || aṇḍād bahiḥ śataṃ rudrā daśadikṣu vyavasthitāḥ | kapālīśo hyajo buddho vajradehaḥ pramardanaḥ || vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī tridaśādhipaḥ | prācyāṃ diśi | agnī rudro hutāśaśca piṅgalaḥ khādako haraḥ | jvalano dahano babhrurbhasmāntaśca kṣayātmakaḥ || āgneyyāṃ diśi | yamo mṛtyurharo dhātā vidhātā ca tathāparaḥ | kartā caiva ca saṃyoktā niyoktā dharma eva ca || tadvad dharmapatistatra daśamo dakṣiṇe sthitāḥ | nirṛtirmāraṇo hantā krūradṛṣṭirbhayānakaḥ | ūrdhvakeśo virūpākṣo dhūmralohitadaṃṣṭriṇaḥ || nairṛtyām | balo hyatibalaścaiva pāśahasto mahābalaḥ | śveto'tha jayabhadraśca dīrghahasto balāntakaḥ || vāruṇyāṃ meghanādaśca sunādaśca prakīrtitaḥ | śīghro vāyurvāyuvegaḥ sūkṣmastīkṣṇaḥ kṣayāntakaḥ || pañcāntakaḥ pañcaśikhaḥ kapardī meghavāhanaḥ | vāyavyām | nidhīśo rūpavān dhanyaḥ saumyadeho jaṭādharaḥ || lakṣmīdharo ratnadharaḥ śrīdharaśca prasādhanaḥ | prakāmo daśamaśceti kauberyāṃ diśi saṃsthitāḥ || vidyādhipeśasarvajñā jñānabhug vedapāragaḥ | sureśaśarvajyeṣṭhāśca bhūtapālo balipriyaḥ || aiśānyām | viṣo viṣadharo'nantaḥ krodhano mārutāśanaḥ | nyagrodhodumbarīśaśca phaṇīndro vajradaṃṣṭriṇau || adhobhāge | śambhurvibhurgaṇādhyakṣastriyakṣastridaśeśvaraḥ | saṃvāhaśca vivāhaśca nabholipsustrilocanaḥ || teṣāmupari rudrāṇāṃ vīrabhadro vyavasthitaḥ | bhadrakālyāśca bhuvanamevamaṣṭādhikaṃ śatam || bhuvanāni kramoktāni rudrāṇāṃ svākhyayā pṛthak | mantrāvasānikapandānmahādevapadāvadhi || vilomataḥ padāni syuraṣṭāviṃśatisaṃkhyayā | ityadhvapañcakaṃ ṣaṣṭhyā nivṛttikalayā samam || vyāptaṃ saṃcintanīyaṃ syādadhvaṣaṭkaṃ vibhāgataḥ | āpo'gnirvāyurākāśo gandhaśca rasarūpake || sparśaḥ śabdaśca vākpāṇī pādapāyubhagāni ca | śrotraṃ tvak cakṣuṣī jihvā ghrāṇaścetīndriyāṇi ca || mano'haṅkārabuddhyantamantaḥkaraṇakatrayam | sarveṣāṃ triguṇā'tha syāt prakṛtiḥ kāraṇaṃ parā || trayoviṃśatitattvāni vilomāditi saṃkhyayā | hādiṭāntāstato varṇāstrayoviṃśatisaṃkhyakāḥ || śiraśca vāmadevākhyo mantrau tadvat purāṇi tu | ṣaṭpañcāśat krameṇa syuramareśādināmabhiḥ || amareśaṃ prabhāsaṃ ca naimiṣaṃ puṣkarāṣaḍhī | ḍiṇḍimuṇḍirbhārabhūtirityaṣṭāvambutattvake || hariścandraśca śrīśailo jalpīśāmrātakeśvarau | madhyameśo mahākālaḥ kedāro bhairavastathā || bhuvanāṣṭakamityetat tejastattve vyavasthitam | gayā caiva kurukṣetraṃ nokhalaṃ kanakhalaṃ tathā || vimaleśo'ṭṭahāsaśca mahendraṃ bhīmakeśvaram | ityaṣṭau bhuvanāni syurvāyutattvagatāni tu || vastrāpado rudrakoṭiravimukto mahālayaḥ | gokarṇo bhadrakarṇaśca svarṇākṣaḥ sthāṇurityapi || bhuvanāṣṭakamākāśasaṃjñatattve vyavasthitam | chagalaṇḍo dviraṇḍaśca mārko gomaṇḍaleśvaraḥ || kālañjaraṃ dāruvanaṃ śaṅkukarṇaṃ sthaleśvaram | prārabhya gandhatanmātramahaṅkārāntamadhvani || sthitāni bhuvanānyaṣṭāvetāni tu yathākramam | paiśācaṃ rākṣasaṃ yākṣaṃ gāndharvaṃ caindrasomyake || prājeśaṃ brāhmamityetad devayonyaṣṭakaṃ dhiyi | akṛtaṃ ca kṛtaṃ caiva bhairavaṃ brāhmavaiṣṇave || kaumāramaumaṃ śrīkaṇṭhamiti yonyaṣṭakaṃ smṛtam | guṇaprakṛtitattve tu sthirametat tu bhauvanam || aṣṭakaiḥ saptabhistvevaṃ ṣaṭpañcāśad yathākramam | bhuvanāni sthitānyevaṃ padānyapyekaviṃśatiḥ || maheśvarākhyāt prārabhya syādarūpinpadāvadhi | evaṃ pañcavidhādhvā syāt pratiṣṭhākalayā samam || ṣaṣṭhyā vyāptaṃ vicintyaṃ syāt ṣoḍhādhvavyāptirīdṛśī | atha vidyākalāyāṃ tu puruṣo rāga eva ca || aśuddhavidyā ca kalā niyatiḥ kāla eva ca | māyā ca sapta tattvāni varṇasaptakasaṃyutam || ñakārādi ghakārāntaṃ śikhāghorau ca mantrakau | vāmādibhuvanāni syuḥ saptaviṃśatisaṃkhyayā || vāmo bhīmastathaivogro bhavaśceśāna eva ca | ekavīraśca puruṣaḥ ṣaḍete bhuvaneśvarāḥ || pracaṇḍomāpatiścājo hyanantaścaikarudrakaḥ | rāgatattve sthitaṃ tvetad bhuvanānāṃ tu pañcakam || krodhacaṇḍāvaśuddhāyāṃ vidyāyāṃ tu vyavasthitau | niyatyāṃ jyotisaṃvartau tataḥ sūkarasaṃjñitaḥ || pañcāntakaikavīrau ca śivadaśca kalāgatāḥ | mahādevo vāmadeva udbhavaścaikapiṅgalaḥ || ekanetrastatheśāno bhuvaneśastataḥ paraḥ | aṅguṣṭhamātra iti cāpyaṣṭāvete sthaleśvarāḥ || kālatattve ca māyāyāṃ bhauvanī saptaviṃśatiḥ | vyāpinniti samārabhya dhyānāhārapadāvadhi || padānāṃ viṃśatiścātra syād vidyākalayā'khilam | vyāptaṃ sañcintayedevaṃ ṣaḍvidhādhvavyavasthitiḥ || atha śāntikalāyāṃ syācchuddhavidyeśvarāvadhi | sadāśivaśca tattvāni trīṇi tasyāṃ sthitāni hi || varṇāstrayaḥ syurgakhakā mantrau kavacapūruṣau | aṣṭādaśaiva bhuvanānyatra vāmādisaṃjñayā || vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca kālī kalavikāriṇī | balavikaraṇī caiva balapramathinī tathā || sarvabhūtadamanyekā navamī tu manonmanī | śuddhavidyāhvaye tattve sthitānyevamanukramāt || ananteśaśca sūkṣmaśca tataścāpi śivottamaḥ | ekanetraścaikarudrastrimūrtistu tathā'paraḥ || śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍī ca bhuvanānīśvarāhvayam | sadāśivākhyaṃ bhuvanaṃ sthitaṃ tattve sadāśive || padānyekādaśā'traiva nityayogina āditaḥ | vyomavyāpipadāntāni sthitānyevaṃ tu pañcadhā || ṣaṣṭhyā tu śāntikalayā vyāptānyevaṃ vicakṣaṇaiḥ | ṣaḍvidhādhvamayī vyāptirboddhavyā kramaśo bhavet || tathaiva śāntyatītāyāṃ śivatattvaṃ vyavasthitam | varṇāḥ ṣoḍaśa sargādyāḥ svarāḥ syuste vilomataḥ || astreśānau tathā mūlamantrā mantrā bhavanti hi | nivṛttyādīni bhuvanānyatra pañcadaśaiva hi || nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntistathaiva ca | śāntyatīteti hi kalāḥ syurbindau bhuvanāni hi || indhikā dīpikā rocirmocikā cordhvagā tathā | bhuvanānīti pañca syustāni nādakalāḥ khalu || vyāpinī vyomarūpā cāpyanantā cāpyanāthayā | anāśritā ceti kalāḥ śaktāḥ syurbhuvanānyapi || mantrādyaṃ praṇavaṃ yat tad vilomenāntakaṃ tu tat | padamekaṃ bhavedevamadhvāyaṃ pañcadhoditaḥ || śāntyatītakalāvyāptaṃ vidyādityadhvanāṃ kramāt | ṣaḍvidhā vyāptiruddiṣṭā śaivāgamavinirṇayāt || ṣaḍadhvajñānavān mucyenmocayecca bhavārṇavāt | ekatrādhvā ṣaḍvidhaikādaśa syu- rmantrāstvekaṃ cāpyaśītiḥ padāni | ṣaḍtriṃśaccāpyatra tattvāni varṇāḥ pañcāśat syuḥ pañcasaṃkhyā kaleti || atha padoddhāraḥ- prākpadaṃ praṇavaṃ tat syādekavarṇaṃ śivātmakam | vyomavyāpi caturthyantaṃ dvitīyaṃ pañcavarṇakam || tṛtīyaṃ vyomarūpāya pañcārṇamaparaṃ tathā | sarvavyāpi caturthyantaṃ śivāyetyatha pañcamam || tryakṣaraṃ ca vijānīyāt pañcāṅgāni śivasya tu | anantāyetyanantasya vācakaṃ caturakṣaram || anāthāyeti sūkṣmasya padaṃ syāccaturakṣaram | anāśritāya pañcārṇaṃ padaṃ śivatamasya tu || dhruvāyeti padaṃ tryarṇamekanetrasya kīrtitam | śāśvatāyaikarudrasya padaṃ syāccaturakṣaram || yogapīṭhasaṃsthitāya cāṣṭārṇaṃ tu trimūrtinaḥ | śrīkaṇṭhasya padaṃ nityayogine pañcavarṇakam || dhyānāhārāya pañcārṇaṃ padametacchikhaṇḍinaḥ | namaḥ śivāyeti padaṃ ṣaḍvarṇaṃ praṇavādikam || sarvaprabhuścaturthyantaṃ pañcārṇaṃ padasantatau | śivāya padamanyacca caturthyantaṃ trivarṇakam || padamīśānamūrdhāya ṣaḍvarṇaṃ munisattama | tadīśānasya boddhavyaṃ saptārṇaṃ puruṣasya tu || syāt tatpuruṣavaktrāya aghorahṛdayāya ca | saptārṇaṃ bahurūpasya tadvad vāmasya kīrtitam || syād vāmadevaguhyāya sadyasyāpyatha kathyate | sadyojātamūrtayeti saptavarṇamudīritam || praṇavādi prayoktavyaṃ pañcārṇaṃ ca namo namaḥ | guhyātiguhyāya padaṃ ṣaḍvarṇaṃ dvyarṇakaṃ param || goptrepadaṃ caturvarṇaṃ mātaṅge nidhanāya tat | akārapūrvaṃ pañcārṇaṃ candrajñāne prakīrtitam || sarvavidyādhipāyeti padaṃ syāt saptavarṇakam | sarvayogādhipūrvaṃ tu gatāyetyaṣṭavarṇakam || jyotīrūpāya pañcārṇaṃ padametat suśobhanam | parameśvarapūrvaṃ tu parāyetyaṣṭavarṇakam || acetanācetaneti saptavarṇaṃ padaṃ viduḥ | vyominvyomiṃścaturvarṇaṃ vyāpinvyāpiṃstathā padam || arūpiṃśca dvirabhyasya ṣaḍvarṇaṃ padamīritam | prathameti dvirabhyastaṃ ṣaḍvarṇamaparaṃ tathā || tejastena iti proktaṃ caturvarṇaṃ padaṃ vibhoḥ | jyotirjyotiḥ padaṃ tadvad vijñeyaṃ caturakṣaram || tryarṇaṃ padamarūpākhyaṃ tathānagnepadaṃ śubham | trivarṇaṃ syādadhūmākhyamabhasmākhyaṃ tathā padam || anāde tryarṇamuddiṣṭaṃ nātrayaṃ dhūtrayaṃ tathā | oṃbhūstad dvyakṣaraṃ jñeyamoṃbhuvaśca triyakṣaram || oṃ svo varṇadvayaṃ cānidhanākhyaṃ caturakṣaram | nidhanākhyaṃ trivarṇaṃ syāt pañcārṇaṃ nidhanodbhavam || dvyakṣaraṃ syācchivapadaṃ dvyarṇaṃ śarvapadaṃ vibhoḥ | paramātmaṃścaturvaṇaṃ maheśvarapadaṃ tathā || caturvaṇaṃ samuddiṣṭaṃ mahādevapadaṃ hi yat | sadbhāveśvarasaṃjñaṃ tu pañcārṇaṃ munisattama || mahāteja iti proktaṃ padaṃ varṇacatuṣṭayam | padaṃ pañcārṇamuddiṣṭaṃ yogādhipatisaṃjñakam || muñca muñca caturvarṇaṃ ṣaḍvarṇaṃ pramathātmakam | śarvaśarvapadaṃ cātra boddhavyaṃ caturakṣaram || bhavayugmaṃ tathā tadvad bhavodbhavapadaṃ punaḥ | padamaṣṭākṣaraṃ cānyat sarvabhūtasukhapradam || sarvasānnidhyapūrvaṃ tu karāntaṃ saptavarṇakam | padamaṣṭākṣaraṃ brahmaviṣṇurudraparamparam || anarcitaṃ dvirabhyastamaṣṭārṇe padamucyate | asaṃskṛtapadaṃ tadvat pūrvasthitapadaṃ tathā || sākṣiṃstu rūpade tadvaccaturvarṇaṃ dviruktitaḥ | ṣaṭ pataṅgapade varṇāścatvāraḥ piṅgasaṃjñake || tadvajjñānapadaṃ śabdasūkṣmākhye caturakṣare | dvyakṣaraṃ syācchivapadaṃ tathā śarvapadaṃ vibhoḥ || tryakṣaraṃ sarvadapadaṃ praṇavādi namo namaḥ | pañcavarṇaṃ śivāyeti triyakṣaramudīritam || natiyugmaṃ pañcavarṇaṃ satāraṃ padamuttamam || iti || 5 || vṛttiḥ tānyeva prakāśānyuddiśati- śaivāgameṣviti | padārthānāmiti śeṣaḥ | taduktaṃ tantralakṣaṇe- tripadārthaṃ catuṣpādaṃ mahātantram (mṛ0 vi0 2|2) iti | ataśca teṣvevānyeṣāṃ vastūnāmantarbhāva iti lakṣaṇena darśayati- tatra patiriti | tatra teṣu tripadārtheṣu madhye patipadārthaḥ śiva ityuktaḥ | śivaśabdenātra jātyekavacanena śivatvayogināṃ mantramantraśvaramantramaheśvaramu- ktātmaśaktiśivānāṃ savācakānāṃ śivatvaprāptisādhanena dīkṣādinopāyakalāpena saha patipadār-the saṃgrahaḥ kathyate | aṇavaścātmānaḥ preryāḥ | anena ca paśutva-yogināṃ vijñānakalādibhedabhinnānāṃ baddhātmanāṃ paśupadā-rthatvamucyate | arthapañcakamityanena malarodhaśaktikarmamāyābinda-vaḥ procyante | tatasteṣāṃ pañcānāṃ bindumāyodbhūtaiḥ śuddhā-śuddharūpaistattvabhuvanabhūtabhāvaiḥ saha pāśapadārthe saṃgra-haḥ | nanu kathamekasyā eva śivaśakteḥ patipadārthe pāśapadārthe ca saṃgraha ucyate ? satyam, paramārthataḥ patipadārtha eva śakterantar-bhāvaḥ | pāśatvaṃ tu tasyāḥ pāśadharmānuvartanenopacārāt | taduktaṃ śrīmanmṛgendre- tāsāṃ māheśvarī śaktiḥ sarvānugrāhi-kā śivā | dharmānuvartanādeva pāśa ityupacaryate || (vi0 7|11) iti || 5 || muktātmāno'pi śivāḥ kintvete tatprasādato muktāḥ | so'nādimukta eko vijñeyaḥ pañcamantratanuḥ || 6 || tātparyadīpikā nanu paśūnāṃ śivasvabhāvatayā pativyatirekāsambhavāt (tattad ? kathaṃ tad) dvaividhyaprasaṅga ityāśaṅkyāha- mukteti | ayamabhiprāyaḥ- muktātmanāmeva śivasvabhāvatvam | kintu teṣāmapi mukteḥ prāg na śivātmatā, tāmrādeḥ svarṇasvabhāvā- cchādakakālimākalpamalādipāśapracchāditaśivasvabhāvatayā paśu-tvāt | ata eva te tatprasādato muktāḥ | sa śivastvanādimuktaḥ | eka iti | eka eva nityamukta ityarthaḥ, kālatraye'pi malādisambandharahitatvāt | taduktaṃ śrīvāyavīye- anādimalasaṃśleṣaprāgabhāvāt svabhāvataḥ | atyantapariśuddhātmetyato'yaṃ śiva ucyate || iti | (śi0 vā0 1|32|29) pañcamantratanuriti | nādabindupadavarṇavākyātmanā pañcāt-makasakalamantraśarīra ityarthaḥ | mantrasvarūpa iti vā | tasyoṣṇiglomā-ni tvag gāyatrī triṣṭummāṃsamanuṣṭup snāyurasthi jagatī paṅktirmaj-jā prāṇo bṛhatī (ai0 u0 1|6|1) ityādiśrutervaidikādimantrāṇāṃ dhātumayatvapratipādanācchivasya mantraśarīratvāvagamaḥ | athavā praṇavavedacatuṣkātmanā pañcātmakamantratanuriti | taduktaṃ laiṅgādau- oṅkārarūpamṛgvaktraṃ sāmajihvāsamanvitam | yajurvedamahāgrīvamatharvoṣṭhamajaṃ vibhum || (1|1|30-21) iti | bījabindunādaśaktiśāntātmanā pañcātmakapraṇavatanuriti vā, omiti brahma, omityatho yo'sau tapati ityādiśruteḥ | pañcākṣaratanuriti vā, nivṛttyādipañcatattvatanuriti vā, pañcabrahmatanuriti vā | taduktaṃ liṅgodbhave- atha (ādyaṃ ślokadvayaṃ liṅgapurāṇe (1|17|89-90) dṛśyate |) dṛṣṭvā kalāvarṇamṛgyajussāmarūpiṇam | īśānamīśamakuṭaṃ puruṣākhyaṃ purātanam || aghorahṛdayaṃ hṛdyaṃ vāmaguhyaṃ sadāśivam | sadyaḥpādaṃ mahādevaṃ mahāyogīndrabhūṣaṇam || niṣkalaṃ sūkṣmamavyaktaṃ sakalaṃ ca maheśvaram | sargapratiṣṭhāsaṃhāralīlārthaṃ liṅgarūpiṇam || pradhānaṃ liṅgamākhyātaṃ liṅgī ca parameśvaraḥ | ityādi | pārameśvare ca- pañcamantratanuḥ śrīmān sakalaḥ paripaṭhyate |..... yogayogīśvaraḥ svāmī svatantraḥ paśupāśahā || (vi0 3|18, 19) īśānamūrdhā puṃvaktro hyaghorahṛdayaḥ prabhuḥ | ucyate vāmaguhyo'yaṃ sadyomūrtirmaheśvaraḥ || evaṃ mantrāstu pañcaite yairnibaddhā tanuḥ śivā | ityādi | (vi0 4|14-15, 30) tasmādevaṃ vijñeyaṃ viśeṣeṇa bhedena paśubhyo jñeyaḥ śiva iti | na ca parameśvaravācakasya vedamantrādervācyād bhedasadbhāvena tasya vedamayatvābhāva iti vācyam, tayorbhede vācyavācakaniyamā-bhāvaprasaṅgāt | na ca sambandhāt tanniyamaḥ, sambandhasya samban-dhāntarāśrayaṇādanavasthādidoṣasyoktatvāt | na ca vācakatvaśaktirni- yāmiketi vācyam, tasyāśca vācyād bhedasadbhāve'nyaśaktivadaniyā-makatvāt | śaktervācyāsādhāraṇyamapyabhedavyatiriktaṃ na saṃbhavatīti vācyavācakayorevābhedo'bhyupagantavyaḥ, kimanayā śaktikalpanayā | na ca vācyavācakabhāvasya bhinnaniṣṭhatayā tayora-bhedo'saṃbhava iti vācyam, guṇaguṇibhedavad bhedasyāpyatra sadbhāvāt | na ca bhedābhedayorvidhipratiṣedharūpatvena virodhādeka- trāsambhavaḥ, vācyavācakabhāvānyathānupapattipramāṇasiddhatvāt | tathā ghaṭo'yaṃ paṭo'yaṃ śabdo'yamiti vācakasaṃpṛktārthaprati-bhāsād ghaṭaśabdo'yamityasaṃpṛktaśabdapratibhāsācca śabdārtha-yoraikyamāśrayaṇīyam | ata eva tattvādivācakamantravinyāsāt tattvādisānnidhyamiti sarvamavadātam || 6 || vṛttiḥ astu tarhi muktānāṃ pāśasaṃsargarahitatvācchivatvam, vidyeśva-rādīnāṃ tu baindavaśarīrayoge'pi kathaṃ paśutvābhāvo'ta āha- muktātmeti | muktātmānaḥ saṃprāptaśivasāmyāḥ | apiśabdād vidyeśvarā-dayaśca śivā eva, paśutvākhyena malena virahāt | tadyogināṃ hi paśut-vam, paśuḥ paśutvasaṃyogāt iti śruteḥ | ata eṣāṃ śivatvena sarvajña-tvādinā yogāt śivatvameva | baindavaśarīrayogastu adhikāramalāṃ-śāvaśeṣato'dhikāranibandhana eva | ata eva māyottīrṇatvād malarahita-tvācca vidyāvidyeśvaraprāpteraparamuktitvam | kathaṃ punarmantreśva-rāṇāṃ kalādiyoge'pi śivatvam, sākṣāt śivānugṛhītatvena sarvajña-tvādinā yogānmalarahitatvācca | kalādīnāṃ yogastu māyāgarbhādhi-kāramalāṃśāvaśeṣato'dhikāranibandhanatvena, teṣāmāvaśyakat-vācca | yaduktam- kalāyoge'pi no vaśyāḥ kalānāṃ paśusaṃghavat (mo0 kā0 82) iti | yadyevaṃ śivatve samāne'pi muktātmādibhyo'sya parameśvarasya ko viśeṣo'ta āha- kintvete tatprasādato muktā iti | ete pūrvoktā vidyeśvarādayaḥ, tasya parameśvarasya prasādataḥ | so'nā-dimukta iti | anādimuktaḥ svabhāvasiddhanityanirmalaniratiśayārtha-jñānakriyāśaktiyukta ityarthaḥ | nanu īśvarasyāpi pañcavaktraḥ tripañcadṛk ityādinā''gameṣu śarīrendriyayogaḥ śrūyata ityata āha- pañcamantratanuḥ | ayamabhiprāyaḥ- dhyānārthameveśvarasya pañcavaktrādyākāraḥ śrūyate, nirākāre dhyānapūjādyayogāt | yadāhuḥ- ākāravāṃstvaṃ niyamādupāsyo na vastvanākāramupaiti buddhiḥ iti | śrīmatpauṣkare'pi- sādhakasya tu lakṣyārthaṃ tasya rūpamudāhṛtam iti | śrīmanmṛgendre'pi- vapuṣo'vidyamānatvād yad yat kṛtyaṃ karoti saḥ | tatra tatrāsya tatkartṛvapuṣā'nukṛtaṃ vapuḥ || (mṛ0 kri0 3|41) iti | ataḥ pañcamantrātmikāḥ pañcakṛtyopayoginya īśānādyāḥ śaktaya eva śarīrakārya kurvāṇāstanurityupacārād-ucyante | taduktam- tadvapuḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtyopayogibhiḥ | īśatatpuruṣāghoravāmājairmastakādikam || (mṛ0 vi0 3|8-9) iti || 6 || pañcavidhaṃ tatkṛtyaṃ sṛṣṭisthitisaṃhṛtitirobhāvāḥ | tadvadanugrahakaraṇaṃ proktaṃ satatoditasyāsya || 7 || tātparyadīpikā nanu patisadbhāve prāmāṇābhāvāt tattvatraividhyāsaṃbhava ityāśaṅkyāha- pañceti | ayamarthaḥ- sargasthitisaṃhāratirobhāvānugrahātmanā pañcavidhaṃ pañcaprakāraṃ tatkṛtyaṃ maheśvarakāryaṃ tasmin pramāṇam, tasyaiva kartuṃ śakyatvāditi | na cānyo jīvo māyā vā jagatsṛṣṭyādikaṃ kartuṃ śaknoti, paśorupādānopakaraṇaviniyoga- kramajñānābhāvāt, māyāyāścācetanatayā tadasambhavāditi | sa sargaḥ pañcavidhaḥ, bhāvatattvabhuvanabhūtapratyayātmasṛjyasya pañcavidhatvāt | taduktaṃ śaivarahasye- bhogena pariṇamayituṃ karmāṇi ghṛṇānidhiḥ patiḥ sṛjati | bhāvaṃ tattvaṃ bhuvanaṃ bhūtaṃ prātyayikamapi sargam || iti | vistarata upariṣṭādupapādyate | sthitiḥ pālanam | saṃhṛtirvinā-śaḥ, sveṣu sveṣvasādhāraṇakāraṇeṣu kāryasya layaḥ, sūkṣmarūpeṇāvasthānamiti yāvat | ātmanāṃ pāśaiḥ pracchādanaṃ tirobhāvaḥ | anugrahakaraṇaṃ mokṣādi | nanu viruddhamidamuktaṃ pāśairātmapracchādanadvāreṇa saṃsārahetutvam, ātmapracchādanamalādipāśanirasanenāpavarga-pradānaṃ ceti cet, naivam, viṣayabhedenānayoravirodhāt | yeṣāṃ sādhanacatuṣṭayasaṃpattiḥ, tān pratyanugrahakaraṇam | yeṣāṃ tannāsti, tān prati saṃsārahetutvamiti | proktaṃ satatoditasyāsyeti | kartrā vinā kāryotpattyasaṃbhavād anyasya kartṛtvāsambhavāccāsya maheśvarasya satatoditasya svayaṃprakāśacaitanyamātrasya paripūrṇa-sya nirvyāpārasyodāsīnasyāpi sākṣiṇaḥ parameśvarasya sṛṣṭyādiṣu kartṛtvaṃ proktam, abhihitamityarthaḥ | taduktam- yathā hyavikriyo vahnirjalataṇḍulavikriyām | tathā karotyudāsīnaḥ śambhurmāyādivikriyām || iti || 7 || vṛttiḥ ata evāha- pañcavidhamiti | etatkṛtyapañcakaṃ śuddhādhvaviṣaye sākṣācchivakartṛkam, aśuddhādhvaviṣaye tvanantādidvāreṇetyuktam | tathā śrīmatkiraṇe- śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ (vi0 3|27) iti | tatra śivasya sākṣāt sṛṣṭirbindvātmakādupādānācchuddhatattvabhuvanādyutpādana-pūrvakaṃ tadbhu?vanavāsināṃ vidyāvidyeśvarāṇāṃ ca baindavaśarīrayojanam, nādādikrameṇa vidyotpādanaṃ ca | anantādi- dvārā tu māyādyupādānādaśuddhatattvabhuvanādyutpādana-pūrvakaṃ paśusaṃghānāṃ sūkṣmeṇa tāttvikaśarīreṇa svakarmānuguṇabhauvanaśarīreṇa ca yojanam, mantreśvarāṇām- adhikāranibandhaśarīrotpādanaṃ ca | sthitiḥ svaśaktyā niruddhasya sarvasya jagataḥ svaviṣaye'vasthāpanam | saṃhṛtistu śuddhāśuddhayoḥ kāryavargayorbindumāyayorupasaṃhāraḥ | tirobhāvaśca pāśānugrahaṇenātmanāṃ yathānuguṇabhogabhojanam | anugraho'pi pāśatirodhānenātmanāṃ parāparamokṣadānamiti | nanu- sṛṣṭisaṃrakṣaṇādānabhāvānugrahakāriṇaḥ (1|15) iti śrīmadrauravādiśrutervidyāvidyeśānāmapi pañcakṛtyādhikāritvāt kathaṃ satatoditasyāsyeti niyamaḥ ? ucyate- teṣāmapi śivapreraṇayaiva pañcavidhakṛtyakartṛtvāt tathoktamityavirodhaḥ || 7 || paśavastrividhā jñeyā vijñānapralayakevalau sakalaḥ | malayuktastatrādyo malakarmayuto dvitīyaḥ syāt || 8 || tātparyadīpikā evamuddeśakrameṇa patitattvasya lakṣaṇaṃ parīkṣāṃ ca kṛtvā'nantaraprāptapaśutattvanirṇayārthamāha- paśava ityādi | pāśāḥ kathyante, tairye baddhāste paśava iti | atha śarīrādivyatiriktasyehalokaparalokasaṃcāriṇaḥ saṃsāryātmanaḥ paśoḥ sadbhāve pramāṇābhāvādāśrayāsiddhamidaṃ paśulakṣaṇamiti cet, naivam, śarīravyatiriktasya nityasyātmano jātismṛtyādibhiḥ pramāṇaiḥ sadbhāvāvagamāt | tathā hi pūrvajanmani nihitaṃ nidhyādikamaparasmin janmani mayedamatra nihitaṃ pūrvamityupādīyamānamupalabhyate | ato dehātiriktasyaikasya nityasya nidhivinyāsakartuḥ paśoḥ sadbhāvaḥ, anyathā tadupādānāsambhavāt | na cānyanihitamanyenopādīyata iti vācyam, anyānubhūte'nyasya smaraṇāsambhavena tatpūrvakopādā-nāsambhavāt | na cāsau bhrāntimūleti vācyam, bādhakābhāvāt, pratyakṣatastadupalambhena saṃvādataḥ prāmāṇyasiddheśceti | tathā yonimanye prapadyante (ka0 u0 5|7) ityādyāgamācca pūrvaśarīraparit-yāgena śarīrāntaraprāpterupalambhāt śarīravyatiriktātmasiddhiḥ | na ca prāṇa ātmā, vāyurūpatvād bāhyavāyuvat, mama prāṇā iti prāṇātmanormama vastramitivad bhedopalam-bhācca | ārhataikadeśīyoktamindriyātmatvaṃ tattadindriyānubhūtār-theṣu tattadindriyavināśe'pi smṛtidarśanāt pratyastam, anyānubhūte'-nyasya smaraṇāsaṃbhavāt | tathā niyataviṣayagrāhakāṇāmindri-yāṇāmaniyataviṣayāvagantrātmatvāsambhavāt | tacca yo'haṃ cakṣuṣā rūpamanvabhavam, so'hamidānīṃ śrotreṇa śabdamanubhavāmītyanu- sandhānasiddhamiti | nāpi mana ātmā, karaṇatvāt kuṭhāravat, tathā parimitatvāt kāryatvācca ghaṭādivat | tathātmani siddhe yugapadindriyār-theṣu yugapajjñānānutpattyā manasaḥ punaḥ sadbhāvasiddhernātmā mana iti | tathāntaḥkaraṇavṛttirūpabuddhyātmatvaṃ bauddheḥ kalpitaṃ smaraṇāsaṃbhavaprasaṅgena nirasanīyam | tathāhi- pūrvabuddhyanu-bhūte'rthe buddhyantarasyānyatvenānubhavābhāvāt smaraṇāsaṃbha-vaḥ | na cānanubhūte'rthe smṛtiḥ saṃbhavati, anupalambhāt | na ca sā buddhiravatiṣṭhata eveti vācyam, buddheḥ pratikṣaṇavināśasya sarvavādisammatatvāt | ekasantānatvena vāsanānugamāt tadupapattiriti cenna, vāsanāsantānayorapi kṣaṇikatve pūrvoktadoṣāpātāt | tathā tayor-jñānādavyatirekeṇa parihāraḥ | akṣaṇikatve vyatireke ca svasiddhānta-virodhaḥ | taduktaṃ nyāyavidbhiḥ- athāpi nityaṃ paramārthasantaṃ santānanāmānamupaiṣi bhāvam | uttiṣṭha bhikṣo ! phalitāstavāśāḥ so'yaṃ samāptaḥ kṣaṇabhaṅgavādaḥ || iti | viṣayānanda ātmā, ananyārthatvād atyantapriyabuddhiviṣayatvā-cceti kecit | tadapi viṣayendriyamanobuddhyātmasaṃbandhenotpadyamā-naṃ buddhikalpamityupekṣaṇīyameveti | tasmād buddhīndriyaśarīrebhyo vyatirikta ātmā pāśabaddhatvāt paśuriti siddham | taduktaṃ śrīvāya- vīye- buddhīndriyaśarīrebhyo vyatirikto vibhurdhruvaḥ | astyeva kalpitātmeti hetustatra sudurgamaḥ || buddhīndriyaśarīrāṇāṃ nātmatā sadbhiriṣyate | smṛteraniyatajñānādayāddehavedanāt || ityādi | (śi0 pu0 vā0 1|5|43-44) tadevaṃ pratipāditānāṃ paśūnāṃ vibhāgamāha- trividhā jñeyā iti | triprakārā jñātavyā ityarthaḥ | kathamityata āha- vijñāna-pralayākalāḥ sakalā iti | teṣāṃ teṣāṃ krameṇa lakṣaṇamāha- malayuktaḥ malapāśasaṃbaddhaḥ | tatra teṣāṃ madhye | ādyo vijñā-nakalaḥ | malakarmayutaḥ malakarmātmakapāśadvaya-sambaddho dvitīyaḥ || 8 || vṛttiḥ itthaṃ patipadārthabhedamuktvā paśupadārthabhedamāha- paśava iti | tatreti teṣāṃ madhye, ādyaḥ vijñānakevalākhyo vargaḥ | vijñānayogasaṃnyāsairbhogādvā karmaṇaḥ kṣayāt (pa0 mo0 kā0 55) iti karmakṣayataḥ karmabhogārthasya kalādibandhasyāpyabhāvāt kevalaṃ malamātrayuktaḥ syāt | dvitīyastu pralayakevalākhyo vargaḥ pralaye kalāderupasaṃhārāt malakarmayukto bhavati || 8 || malamāyākarmayutaḥ sakalasteṣu dvidhā bhavedādyaḥ | ādyaḥ samāptakaluṣo'samāptakaluṣo dvitīyaḥ syāt || 9 || tātparyadīpikā sakala iti sakalalakṣaṇapūrvakaṃ vijñānakalavibhāgamāha- maleti | malaśca māyā ca karma ca malamāyākarmāṇi, tairyuktaḥ sambandhaḥ sakala iti | teṣu triṣu, ādyo vijñānakalo dvividho bhavati- samāptakaluṣo'samāptakaluṣaśceti | tatrādyaḥ prathamaḥ, aṇūnāṃ prathamatvāt | samāptakaluṣa iti | malaśaktiḥ kāluṣyam, tat samāptaṃ naṣṭaṃ yasya sa samāptakaluṣaḥ | asamāptakaluṣo dvitīyaḥ | tenāsau pracchannajñānakriyāśaktirbhavatīti || 9 || vṛttiḥ sakalastu bandhatrayayuktaḥ | tatra ca māyāyāḥ sākṣāt saṃban-dhābhāvād māyāśabdena tatkāryabhūtāḥ kalādayaḥ kathyante | tadyuktatvādeva cāsya sakalatvam | ataśca vijñānādinā karmakṣaye'pi kiñcitkālaṃ saṃskāravaśena śarīrasthitiḥ saṃbhavatīti malamāyāyu-kte'pi sakalabhedaḥ śāstreṣu śrūyate | uktaṃ ca sāṃkhyaiḥ- samyagjñānadhigamāddharmādīnāmakāraṇaprāptau | tiṣṭhati saṃskāravaśāccakrabhramivaddhṛtaśarīraḥ || (sāṃ0 kā0 67) iti | kiñca, teṣviti | ādyo vijñānakevalaḥ punardvidhā bhidyate | kau tau bhedāvityata āha- ādya iti | malasya dravyatve sati jaḍatvāccakṣuṣaḥ paṭalāderiva pākaḥ saṃbhavatīti | ādyo vijñānakevalaḥ pakvamalāpa-kvamalabhedena dvividho bhavatīti bhāvaḥ || 9 || ādyānanugṛhya śivo vidyeśatve niyojayatyaṣṭau | mantrāṃśca karotyaparān te coktāḥ koṭayaḥ sapta || 10 || tātparyadīpikā nanu vijñānakalasya dvividhasyāpi malapāśasambandhasadbhā-vāt tannivṛttyātmakaṃ na śivasāyujyam, nāpi svarganarakamadhya-sthāneṣu devādibhedenāvasthānam, dīkṣayā karmavināśe sati śravaṇādinā'nātmanyātmabuddhirapākṛtāvidyākṛtamāyā- sambandhābhāvāt | ataḥ kutrāsyāvasthānamityāśaṅkyāha- ādyāniti | ādyān samāptakaluṣān vijñānakalān anuhṛhya dīkṣā- pūrvakaśravaṇamananābhyāṃ parokṣajñānapradānātmakamanu-grahaṃ kṛtvā | nāparokṣajñānapradānātmakam, tasya nididhyāsana-madhye karmakṣayāntarāyanipātenotpātāsaṃbhavāt | vidyeśatve vidyeśvarapadeśatve muktikalpe niyojayatyaṣṭau vijñānakalān | itarān mantrān mantradevatārūpān karoti bhagavān śiva iti | taduktaṃ siddhāntahṛdaye- vidyeśvarān karotyaṣṭāvīśo'nyān manudevatāḥ iti | kati mantrā ityākāṅkṣāyāmāha- te coktāḥ koṭayaḥ sapteti | te ca mahāmantrāḥ saptakoṭisaṃkhyayā saṃkhyātā iti || 10 || vṛttiḥ tayostu- ādyāniti | ādyān pakvamalān pākatāratamyāpekṣayā- 'dhikārayogyānanugṛhya malāpohanena sarvajñatvādinā yuktān baindavaśarīrayoginaśca kṛtvā teṣu viśiṣṭamalapākavato'ṣṭau vidye-śatve yojayati | ananta- sūkṣma- śivottama- ekanetra- ekarudra- trimūrti- śrīkaṇṭhaśikhaṇḍisaṃjñān pañcakṛtyādhikāriṇaḥ śuddhādhvā- dhiṣṭhātṝnīśvaratattvanivāsinaśca karotītyarthaḥ | aparāṃstu saptako-ṭisaṃkhyātān mantrānanugrahakāraṇabhūtān vidyātattvanivāsinaśca karotītyarthaḥ | teṣu cārdhaṃ sakalaviṣaye gurvadhikaraṇasya śivasyānu-grahakarmaṇi karaṇatvena sthitvā mahāpralaye mokṣaṃ yāti | anyat tvardhaṃ niradhikaraṇasya śivasya vijñānakalādiviṣaye mantreśvara- māyāgarbhādhikāriviṣaye ca karaṇatvaṃ prāpyādhikāravairāgyāt sṛṣṭyanantaramevāpāvṛttaṃ bhavati | taduktaṃ śrīmanmṛgendre- prayoktṛdehasāpekṣaṃ tadardhamakhile'dhvani | kṛtvādhikāraṃ sthityante śivaṃ viśati seśvaram || vinādhikaraṇenānyat pradhānavikṛteradhaḥ | kṛtvā'dhikāramīśeṣṭamupaiti svādhvasaṃhṛtau || (vi0 4|78) iti | te tvatrātyantamalapākavanto'dhikārānapekṣāstān pare pade yojayati | ye tvapakvamalāsteṣāṃ malapākāntaṃ vijñānakalatvamevetyuktaṃ śrīmadrauravādau || 10 || pralayākaleṣu yeṣāṃ pakve malakarmaṇī vrajantyanye | puryaṣṭakadehayutā yoniṣu nikhilāsu karmavaśāt || 11 || syāt puryaṣṭakamantaḥkaraṇaṃ dhīkarmakaraṇāni | kāṃścidanuhṛhya vitarati bhuvanapatitvaṃ maheśvarasteṣām (śrīkumāravyākhyāyāṃ ślokasya pūrvottarārdhayorvaiparītyaṃ dṛśyate |) || 12 || śeṣā bhavanti sakalāḥ kalādiyogādaharmukhe kāle | śatamaṣṭādaśa teṣāṃ kurute svayameva mantreśān || 13 || tātparyadīpikā idānīṃ pralayākalasakalayoḥ svarūpanirṇayārthaṃ ślokatraya-māha- pralayākaleṣviti | ayamabhiprāyaḥ- prakarṣeṇa layaṃ gataṃ kalādidharāntatattvāt-makaṃ śarīraṃ yeṣāṃ te pralayākalāḥ | pralayāvasthāyāṃ malakarmamātrapāśasambaddhā ātmāna iti yāvat | teṣu yeṣāṃ malaśca karma ca malakarmaṇī pakve paripākaṃ gate, jñānāgninā sāhacaryāt, teṣāṃ maheśvaro bhuvanapatitvaṃ vitarati | tebhyaḥ prayacchati, dadātītyarthaḥ | teṣāṃ teṣvapi kāṃścit pakvakarmakānanugṛhya gaṇeśān karoti | kāṃścit pakvamalān mantratantreśvarān karoti draṣṭṛtveneti | kati mantreśvarā ityākāṅkṣāyāṃ śatamaṣṭādaśeti | svayameveti | brahmādisahāyāntaramanapekṣyaiveti | taduktaṃ laiṅge- nādhikān na ca hīnāṃstān mānasānātmanaḥ samān | sahasraṃ hi sahasrāṇāmasṛjat kṛttivāsasām || ityādi | ebhyo'nye ye pakvamalakarmāṇaḥ śeṣāḥ śiṣṭāste sakalā bhavanti, kalāditattvayogāt | aharmukhe kāla iti | sṛṣṭikāle sarvametat karoti bhagavān maheśvara iti | puryaṣṭakadehayutāsta eva nikhilāsu yoniṣu devamanuṣyatiryagādiṣu vrajanti carantītyarthaḥ | nanvātmanāṃ vyāpakatvādamūrtatvācca kathaṃ nikhilayonigamanāgamanasaṃbhava ityāśaṅkyāha- puryaṣṭakadehayutā iti | sūkṣmaśarīrasya puryaṣṭakā-khyasya jīvopādheḥ saṃbhavāt tadanusāreṇa paśorapi kṣetrajñasya gamanāgamane saṃbhavata eva | yathā ghaṭākāśasya tadupādhibhūta-ghaṭagamanāgamanābhyāṃ gamanāgamane, tathātrāpyupādhidhar-māṇāṃ gamanādīnāmupahite kṣetrajñe saṃbhava upapadyata eveti | karmavaśāditi | karmānurūpeṇetyarthaḥ | nanu jīvopādhibhūtaṃ puryaṣṭakaṃ kimityāśaṅkyāha- syāt puryaṣṭakamantaḥkaraṇaṃ dhīkarmakaraṇānīti | puri sthūlaśarīre vartamānaṃ yadaṣṭakaṃ tat puryaṣṭakam | tat kimityata āha- antaḥkaraṇaṃ dhīmakarmakaraṇānīti | buddhyahaṅkāramanāṃ-syantaḥkaraṇam, dhiyaḥ karma vyāpāro viṣaya- niścayo dhīkarma, tatkaraṇāni tannimittāni śabdādīni ca puryaṣṭakamiti kecit | taduktam- śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca raso gandhaśca pañcamaḥ | mano buddhirahaṅkāraḥ puryaṣṭakamudīritam || (kālo0 17|4-5) guravastu dhīkarma ca karaṇāni ca dhīkarmakaraṇānīti bruvate | tatrāṣṭakatvaṃ śabdasparśarūparasagandhabuddhīndriyakarmendri-yāntaḥkaraṇātmanā vibhāgād bhavati | pare karmendriyabuddhīndri-yāntaḥkaraṇacatuṣṭaya- prāṇādipañcaka- tanmātrāpañcaka- kāmakarmāvi-dyātmanāṣṭavidhaṃ puryaṣṭakamityāhuḥ | tathā coktam- karmendriyāṇi khalu pañca tathāparāṇi buddhīndriyāṇi mana-ādicatuṣṭayaṃ ca | prāṇādipañcakamatho viyadādikaṃ ca kāmaśca karma ca tamaḥ punaraṣṭamī pūḥ || iti || 11-13 || vṛttiḥ pralayākaleṣu madhye yeṣāṃ malaḥ padvastatpākavaśādeva karmāpi samastaṃ pakvaṃ te vrajantīti, mokṣamiti śeṣaḥ | malaparipā-kasya śaktipātadvāreṇa mokṣahetutvāt | yaduktaṃ śrīmanmṛgendre- tamaśśaktyadhikārasya nivṛttestatparicyutau | vyanati dṛkkriyānantyaṃ jagadbandhuraṇoḥ śivaḥ || (vi0 5|1) iti | śrīmatsvāyaṃbhuve'pi- kṣīṇe tasmin dhiyā sā syātparaṃ niḥśreyasaṃ prati (32|17) iti | anye tvapakvamalāḥ puryaṣṭakadeha-yutāḥ santaḥ karmavaśena tadbhogārthaṃ nikhilāsu yoniṣu bhuvanajaśarīrātmikāsu vrajantīti pūrvakriyānuṣaṅgo'trāpi kartavyaḥ | 'ete' iti pāṭhāpekṣāyāṃ puryaṣṭakadehayutā yoniṣu vrajan-tīti vyācakṣate | teṣāṃ proktaḥ śrutivirodhaḥ, pakvamalānāmapi punaḥ saṃsārayogādanirmokṣaprasaṅgaśca doṣaḥ || 11 || atha kiṃ tatpuryaṣṭakamityata āha- syāditi | tatra puryaṣṭakaṃ nāma pratipuruṣaṃ niyataḥ sargādārabhya kalpāntaṃ mokṣāntaṃ vā'vasthitaḥ pṛthivyādikalāntatriṃśattattvā-tmako'sādhāraṇarūpaḥ sūkṣmadehaḥ | yacchrūyate- prayoktryādimahīprāntametadaṇvarthasādhakam | pratyātmaniyatam..... (mṛ0 vi0 12|32-33) iti | tattvasaṃgrahe'pi- vasudhādyastattvagaṇaḥ pratipuṃniyataḥ kalānto'yam | paryaṭati karmavaśato bhuvanajadeheṣvayaṃ ca sarveṣu || (ślo0 24-25) iti | ataścāyamarthaḥ- antaḥkaraṇaśabdena manobuddhyahaṅkāravā-cinā'nyānyapi puṃso bhogakriyāyāmantaraṅgāni kalākālaniyativid-yārāgaprakṛtiguṇākhyāni sapta tattvānyupalakṣyante | dhīkarmaśabde-na buddheradhyavasitatayā grāhyāṇi pṛthivyādyākāśāntāni pañca-bhūtāni tatkāraṇāni ca śabdādīni pañcatanmātrānyucyante | karaṇa-śabdena buddhīndriyāṇi karmendriyāṇi (ca) darśayati | nanu- śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca raso gandhaśca pañcamaḥ | buddhirmanastvahaṅkāraḥ puryaṣṭakamudāhṛtam || (17|4-5) iti śrīmatkālottare śrūyate | satyam- ata eva tatsūtraṃ tatrabhavatā rāmakaṇṭhena triṃśattattvaparatayā vyākhyātam | kathaṃ punarasya puryaṣṭakatvam ? bhūtatanmātrabuddhīndriyakarmendriyāntaḥkaraṇa-saṃjñaiḥ pañcabhirvargaistatkāraṇena guṇena tadāpūrakeṇa pradhā-nena kalādipañcakañcukātmanā vargeṇārabdhatvādityavirodhaḥ | atha teṣu puryaṣṭakayukteṣu madhye kāṃścidanugṛhya maheśvaraḥ, mantra-maheśvara ityarthaḥ | guhyātiguhyaguhyatarapavitrasthāṇvākhyapañcā-ṣṭakādīnāṃ bhuvanapatīnāmanantaniyuktatvenaiva śruteḥ, sāñjanat-vācca | anugṛhyeti | svādhikārāntaṃ prakaṭīkṛtajñānakriyānaṇimā-diyoginaśca kāṃścid viśiṣṭapuṇyavataḥ kṛtvetyarthaḥ || 12 || anatipakvamalatvena saṃsārayogibhyaśca ye śeṣāḥ pakvamalāḥ santo'pi tatpākamāndyānmāyāgarbhādhikārayogyāste'pi sargaprāra-mbhe'dhikāranibandhanena kalādinā yogāt sakalā bhavanti | tadyoge'pi te malarahitatvāt śeṣā ityuktāḥ | kriyantaste kena niyuktā ityata āha- śatamaṣṭādaśeti | teṣāmaṣṭādaśādhikaśataṃ svayameva śivo hyapa-nītamalān kṛtvā mantreśapade yojayati | na tu te'nantaniyuktā ityarthaḥ | kalādiyogastu teṣāmanantakartṛka eva, ananto'site prabhuḥ (ki0 vi0 3|27) ityuktatvāt || 13 || tatrāṣṭau maṇḍalinaḥ krodhādyāstatsamāśca vīreśaḥ | śrīkaṇṭhaḥ śatarudrāḥ śatamityaṣṭādaśābhyadhikam || 14 || tātparyadīpikā śatamaṣṭādaśa mantreśvarā ityuktam | ke ta ityākāṅkṣāyā-māha- tatrāṣṭau iti | tatra mantreśvarāṇāṃ madhye'ṣṭau maṇḍalinaḥ, krodhādyāḥ tatsamāḥ, aṣṭāvityarthaḥ | śiṣṭā vīreśādaya iti | etaduktaṃ siddhāntahṛdaye- trividhāste ca vijñānakalāśca pralayākalāḥ | sakalāśceti teṣvādyā malamātrayutāḥ pare || malakarmayutā māyāmalakarmasamāyutāḥ | sakalā iti teṣvādyā dvividhāḥ pakvakalmaṣāḥ || apakvakalmaṣāśceti atrādyānanugṛhya tu | vidyeśvarān karotyaṣṭāvīśo'nyān manudevatāḥ || dvyekapakvadvipakvāḥ syuścaturdhā pralayākalāḥ | pakvobhayān purādhīśān gaṇeśān pakvakarmagān || rudrān pakvamalānanyānaṣṭādaśaśatādhikān | sakalastvaṣṭadhā tridvyekapakvāśca tryapakvakāḥ || hiraṇyagarbhaḥ + + + sanakādyāśca yoginaḥ | ācāryāṃścaiva devāṃśca kramāt teṣvakarot prabhuḥ || ityādi | śaivarahasye ca- vijñānakalasaṃjñaḥ pralayākalasaṃjñako'tha sakalākhyaḥ | trividho'yaṃ puruṣaḥ syādekottarabandhasaṃbandhāt || vijñānakalasaṃjñān samāptakaluṣān karoti vidyeśān | aṣṭāvanugṛhya śivo mantrānapi saptakoṭibhidān || pralayākalāśca kecid bhuvaneśāḥ pakvakaluṣakarmāṇaḥ | karmavaśādavaśiṣṭā nikhilāsvapi yoniṣu caranti || sakalāḥ kalādiyogāt sṛṣṭidaśāyāṃ ta eva nirdiṣṭāḥ | śatamaṣṭādaśa teṣvapi mantrāṇāmīśitāraḥ syuḥ || śatarudrāḥ krodhādikamaṣṭamaṅguṣṭhamātrapūrvamapi | vīreśaśrīkaṇṭhau mantreśatvena vartante || ityādi || 14 || vṛttiḥ tāneva vibhajati- tatrāṣṭau iti | atra maṇḍalino'ṣṭau kalāmastakavāsino gahaneśādayaḥ krodhādayaśca guṇamastakasthā aṣṭāveva | vīreśo vīrabhadraḥ śataru-drādhiṣṭhātā | śrīkaṇṭho guṇatattvanilayo'dhastanabhuvanā-deśca kartā | śatarudrāstu brahmāṇḍadhārakā iti || 14 || paripakvamalā ye tānutsādanahetuśaktipātena | yojayati pare tattve sa dīkṣayā''cāryamūrtisthaḥ || 15 || tātparyadīpikā nanvevaṃ saṃsaratāṃ paśūnāṃ tarhi mokṣamārge'vatāro na syādityāśaṅkyāha- paripakvamalā ye tāniti | dvividhā hi parameśvarasya śaktiḥ, bandhakarī mocikā ceti | tayo-rādyā'nādikālameva pravṛttā paśūn pāśajālairbadhnāti | tasyāṃ kālavaśāt karmasāmyena virodhāduparatavyāpārāyaṃ mocikā śaktiḥ svapatanakālamanveṣayantī maheśvare vartamānā teṣu paśuṣu nipatati | tataśca saṃsārotsādanahetubhūtaśaktyāṃ nipatitāyāṃ bhagavānācāryamūrtimāsthāya dīkṣāṃ kṛtvā malādipākaṃ vidhāya parameśvaratattve saṃyojayatīti nāsaṃpādyo mokṣamārge'vatāra iti | taduktam- same karmaṇi saṃjāte kālāntaravaśāt punaḥ || tīvraśaktinipātena guruṇā dīkṣito yadā | sarvajñaḥ sa śivoyadvat kiñcijjñatvavivarjitaḥ || śivatvavyaktisampūrṇaḥ saṃsārī na punastadā | ityādi | (ki0 vi0 1|20-22) śaktidvayaṃ ca bhagavatā'vadhūtapādenoktam- badhnāti kācidapi śaktiraluptaśakteḥ kṣetrajñamapratihatā tava pāśajālaiḥ | jñānāsinā ca vinikṛtya guṇānaśeṣā- nanyā krotyabhimukhaṃ puruṣaṃ vimuktau || iti || 15 || (bha0 sto0 17) vṛttiḥ atha tribandhanabaddheṣu sakaleṣu madhye saḥ śivaḥ | paritaḥ samantādādhikyena pakvamalān sakalān tirodhānaśaktyupasaṃhāre-ṇānugrahaśaktyā pāśanirodhanādikyā spṛṣṭān gurumadhiṣṭhāya dīkṣayā pare pade śivasāmyarūpe yojayati | mandamalapākāṃstu mandatarādiśaktipātena vidveśvarādipade yojayati | yacchruyate- rudramantrapatīśānapadabhājo bhavanti te | sthitau yānanugṛhṇāti gurumāsthāya cidvataḥ || (mṛ0 vi0 5|3) iti | yo yatrābhilaṣed bhogān sa tatraiva niyojitaḥ | siddhibhāṅmantrasāmarthyāt (saṃpūrṇaḥ ślokaḥ sārdhatriśaktikālottaravṛttau (1|5) samuddhṛtaḥ |) (svāa0 39|2) iti ca | ata eva vijñānapralayakevalayorniradhikaraṇa eva śivasyānugrahaḥ siddhaḥ | ata eva malasya dravyatvāccakṣuṣaḥ paṭalāderiva dīkṣākhye-naiveśvaravyāpāreṇa nivṛttiḥ, na tu jñānamātrāditi bhāvaḥ || 15 || baddhān śeṣānakhilān viniyukte bhogamuktaye puṃsaḥ | tatkarmaṇāmanugamādityevaṃ kīrtitāḥ paśavaḥ || 16 || tātparyadīpikā itaraviniyogapūrvamupasaṃharati- baddhān iti | sūkṣmadehena ca puryaṣṭakākhyena baddhān śeṣān sakalān bhogamuktaye viṣayabhuktyarthaṃ viniyuṅkte devādisthāneṣu sthūlade-hena saṃyojayatītyartha iti || 16 || vṛttiḥ aparipakvamalāṃstu- baddhān iti | eṣa ca prāguktānuvādaḥ | atha paśupadārthamupasaṃharati- ityevaṃ kīrtitāḥ paśava iti || 16 || pāśāścaturvidhāḥ syuḥ puṃso malakarmajau matau prathamau | māyīyatirodhāyakaśivaśaktisamudbhavau cānyau || 17 || tātparyadīpikā idānīmavasaraprāptānāṃ lakṣaṇaparīkṣārthamāha- pāśā iti | paśūnāṃ bandhakāḥ pāśāḥ | te ca caturvidhāḥ catuṣprakā-rāḥ syuḥ | puṃsaḥ puruṣasya paśoḥ | teṣu prathamau ādyau | malakarma-saṃjñakau malakarmākhyau | tatrāpi malaḥ prathamaḥ pāśaḥ, tatpūrvakatvāt karmādīnām | sa tu jñānaprāgabhāva ityeke | pare timirasadṛśo jaḍātmako bhāvarūpo jñānanivartya iti | guravastu avidyāsaṃskārātmaka ityāhuḥ | taduktaṃ jñānaṃ bandhaḥ (1|2) iti śivasūtravārttikakṛtā- ahaṃ mamedamiti yajjñānaṃ bhedaprathātmakam || śabdānuvedhato jātaṃ māyīyaṃ malakāraṇam | kiraṇe ca- malo'jñānaṃ paśutvaṃ ca tiraskārakarastamaḥ | avidyā hyākṛtirmūrcchā paryāyāstasya vācakāḥ || (vi0 2|20-21) iti | dvitīyaḥ karmākhyaḥ pāśaḥ | māyīyo māyājanyaḥ sūkṣmas- thūlātmakaśarīrādirūpaḥ | sa tṛtīyaḥ | tirodhāyakaśivaśaktisamud-bhavastatsvarūpaścaturtha iti | bandhasya saṃsārasya janmamaraṇādilakṣaṇasya bandhakābhāve'saṃbhavāt pāśasadbhāvasiddhiḥ | bandhastu śrutyādipramāṇasiddha iti | nanu māyākāryatvād malakarmaṇormāyāyāṃ pravṛttāyāṃ tayorudbhaḥ, prathamabhūtayostayorudbhave māyāyāḥ pravṛttiriti itaretarāśrayaprasaṅga iti cenna, bījāṅkuravadanāditvena tatparihāropapatteriti || 17 || vṛttiḥ atha pāśapadārthabhedamāha- pāśā iti | nanu prāgarthapañcakaṃ pāśa ityuktam | atra teṣāṃ caturvidhat-voktirviruddheti cenna, bindormahāmāyātmanaḥ paramuktyapekṣayā pāśatve'pi tadyogasya vidyeśvarādipadaprāptihetutvenāparamuktitvā-datra pāśatvenānupādānamityavirodhaḥ | ata evāha- puṃsa iti | puṃst-vamalayoginaḥ, sakalasyetyarthaḥ | ata eve śuddhādhvavāsināmanantā-dīnāṃ mahāmāyārodhaśaktyātmakameva pāśadvayaṃ vidyate | tacca māyādivanna mohakam, api tu bodhakameveti sarvaṃ susthitam | nanu yannādākhyaṃ paraṃ bījaṃ sarvabhūteṣvavasthitam (sā0 kā0 1|5) iti śruteḥ sakalasyāpi bindukāryayogaḥ ? satyam, sarvajñatvādyavinābhūtena baindavaśarīrādinā'sya yogo nāstītyevamuktam | ke te ityāha- malakarmajau matau prathamāviti | malakarmarūpāvevātra malakarmajāviti kāryakāraṇayorabhedenopa-cārāducyete, tayorevānantarasūtre lakṣaṇasya vakṣyamāṇatvāt, tattatkāryakāraṇayorāvaraṇabhogabhojanayoḥ phalarūpatayā pāśatvena prasiddheśca | evaṃ māyeyatirodhāyakaśivaśaktisamud-bhavāvityatrāpi draṣṭavyam | prathamāvanādisiddhau | tatra malaḥ puṃso'nādi kṛtvā jñānakriyāvārakaḥ | karmāpi pravāhānādi, bījāṅkurādinyāyena karmajaśarīrasantānasyāpyanāditvena sthiteḥ | māyeyastu kalādirāgantukaḥ pāśaḥ, karmasadbhāva eva tasya sadbhāvāt, tadabhāve'pi pralayakevalino malakarmayogācca | śivaśaktestu pāśādhiṣṭhānenātmani tirodhāyakatvādupacāreṇa pāśatvamuktam, vakṣyāmaśca || 17 || eko hyanekaśaktirdṛkkriyayośchādako malaḥ puṃsām | tuṣakambukavajjñeyastāmrāśritakālimāvad vā || 18 || tātparyadīpikā prathamoddiṣṭasya malasya lakṣaṇamāha- eka iti | eko'nekaśaktiriti malasya lakṣaṇam | kārmamāyīyayoranekatvāt tannivṛttyarthamuktameka iti | tirodhāyakaśakterapi pāśatve satyekatvād malatvaprasaṅga iti tannivṛttyarthamanekaśaktiriti padam | nanvavidyāsaṃ-skārarūpatāyāṃ malasyānekatvādayuktameko mala iti, iti cenna, jalanidhinimagnānantanadījalavadeṣāmapyanantānāṃ saṃsargādevaikatvopapatterityeke | anye tu jātyapekṣayaikatvavacanam, avāntarānekajātisadbhāvānmāyākarmaṇoranekatvam, tadabhāvād vāsanāyā ekatvamiti bruvate | tathā jñānābhāvarūpatāyāṃ ca jātyapekṣayaivaikatvavacanam | anyathā kasyacijjñānodaye sati jñānaprāgabhāvanivṛtteḥ sakalajaganmokṣaprasaṅgāditi | bhāvātmakatve mukhyamevaikatvavacanam | ekasya jñānodaye'pi nivṛttyanivṛttyostamovadupapattermalasyānekaśaktitvāccaikasya jñānodaye taṃ pratyeva pracchādanaśaktervināśāditareṣāmapa-vargābhāvaḥ saṃbhavatyeva | tasmādeko'nekaśaktirmala iti | taduktaṃ kiraṇe- vibhorapi malasyāsya tacchakteḥ kriyate vadhaḥ | upāyācchaktisaṃrodhaḥ kasmiṃścit kriyate male || śivajñānaṃ tathā tasya śaktisaṃrodhakārakam | yathāgnerdāhikā śaktirmantreṇāśu nirudhyate || tadvat tacchaktisaṃrodhaḥ (vi0 2|28-30) ityādi | dṛkkriyayośchādako malaḥ puṃsāṃ tuṣakambukavajjñeya iti | yathā tuṣakambukau taṇḍulena sahaikībhūtau mūlāṅkurādyutpatteḥ kāraṇam, tathā malo'pi paśūnāṃ svarūpabhūtajñānakriyāpra-cchādakatvena karmamāyādimūlāṅkurādyutpattikāraṇatayātmanā sahaikībhūtastiṣṭhatīti | taduktaṃ kiraṇe- malaścicchādako naijo viśuddhiḥ śivatā svataḥ iti | tāmrāśritakālimāvad veti | yathā tāmrāśritā kālimā sahajā-tasya svarūpabhūtasvarṇatāṃ pracchādya tāmratāmabhivyajya cāvatiṣṭhate, tathā malo'pyātmano jñānakriyātmakaṃ svarūpaṃ pracchādya paśutvaṃ cābhivyañjayannavatiṣṭhata iti | nanu malasya sahajatve tatkṣaye tadvato'pi vināśaprasaṅga iti cetm naivam, tāmrāśritakālimāvināśe tatsvarūpāvināśavat sahajamalavināśe'pyātmasvarūpāvināśopapatteḥ | taduktam- sahajā kālimā tāmre tatkṣayānna ca tatkṣayaḥ || kṣayastāmrasya yadvat syāt puruṣasya malakṣayaḥ | yathā taṇḍulakambūke prakṣīṇe na ca tatkṣayaḥ || ityādi || 18 || (ki0 vi0 2|31-32) vṛttiḥ tatra malakṣaṇamāha- eka iti | eka eva malaḥ, jaḍatve sati nityatvājjaḍānāmanekānāṃ ghaṭādivadanityatvaṃ syāt | yadyevaṃ malasyaikatvādekasya mokṣārthaṃ tasya nirodhe sarvamokṣaprasaṅgaḥ | ata āha- anekaśaktiriti | anekātmāvāra-kānekaśaktiyuktaḥ, ata ekasyāḥ śakteḥ paripākena tirodhānena tadāvāryasyaiva mokṣaḥ | tuṣakambukavaditi | yathā taṇḍulatāmrayoranādyāvārakatvena sahajaṃ tuṣādi kālimā vā paścātpākena rasaśaktyā nivartate, evaṃ malo'pyātmano'nādyāvārakaḥ pākavaśāddīkṣayā nivartate | yadi vā yathā śālyādestuṣādyaṅkurotpattau nimittam, evamātmano malaḥ śarīrādyutpattau nimittam | yathā vā tāmrasya kālimā rasaśaktyā nivartate, tathā malaḥ śivaśaktyā nivartata ityetāvadātmano dṛṣṭāntaḥ, na tu sarvasāmyeneti || 18 || karmānādi proktaṃ dharmādharmātmakaṃ vicitraṃ ca | māyā ca vasturūpā mūlaṃ viśvasya nityā sā || 19 || tātparyadīpikā malānantaraṃ karmamāyātmakaṃ pāśadvayamuttaraślokapūr-vāparārdhābhyāṃ nirūpayati- karmānādīti | karmānādi pravāharūpeṇa, na caikasyaiva karmaṇaḥ sarvadāvas-thānena | tathā sati bhāvarūpasya karmaṇo'nāditvenātmavannitya-tayā'nirmokṣaprasaṅgāt | nahi karmāvināśe saṃsāranivṛttiḥ saṃbhavati | ityevaṃ proktaṃ tattvajñaiḥ | dharmādharmātmakamiti dharmādharmarūpeṇa dvividhamiti | vicitraṃ ceti vividhaphalahetutvād vicitramityarthaḥ | tathāhi- sukhāsādhāraṇakāraṇaṃ dharmaḥ, duḥkhāsādhāraṇakāraṇamadharma ityeke | anye tu codanālakṣaṇo-'rtho dharmaḥ, tallakṣaṇo'nartho'dharma iti bruvate | apare dharmaḥ puruṣaguṇaḥ kartuḥ priyahitamokṣahetuḥ, tadviparīto'dharma iti | ahiṃsālakṣaṇo dharma iti kecit | caityavandanādilakṣaṇo dharma iti bauddhāḥ | pare paropakāralakṣaṇo dharma iti | tatrāntyaṃ trayamanupapannam, pramāṇābhāvāt | na ca bauddhādyāgamāḥ pramāṇam, teṣāṃ pauruṣeyatayā mūlapramāṇābhāve prāmāṇyābhāvāt | na caiṣāṃ mūlapramāṇaṃ kiñcidu-palabhyate, pratyakṣāderdharma prati prāmāṇyāsaṃbhavasyoktatvāt | na copakāralakṣaṇasya dharmatvam, brāhmaṇā dihiṃsāderapi tacchatrūpakārādinā dharmatvaprasaṅgāt | nāpi hiṃsāyā adharmatvam, vrīhyavaghātaduṣṭanigrahāgnīṣomīyapaśuhiṃsādera-dharmatvaprasaṅgāditi | sa dharmastrividhaḥ, nityanaimittikakāmyātmanā tasya bhedāt | tatra yāvajjīvamagnihotraṃ juhuyāt, yāvajjīvaṃ darśapūrṇamā-sābhyāṃ yajeta, yāvajjīvaṃ jyotiṣṭomena yejeta ityevamādivākyair-niyamena vihitā nityāḥ | nimittādupajāyamānā naimittikāḥ | tadyathā- vaiśvānaraṃ dvādaśakapālaṃ nirvapet putre jāte (tai0 saṃ0 2.2.5.3) aṣṭakā kartavyā ityevamādivihitā jāteṣṭyādayaḥ | kāmanāpūrva-kāḥ kāmyāḥ, agnihotraṃ juhuyāt svargakāmaḥ (mai0 u0 6|36), darśapūrṇamāsābhyāṃ svargakāmo yajeta, jyotiṣṭomena svargakāmo yajet (āpa0 śrau0 10|2|1) ityevamādivākyavihitāḥ | te dvividhāḥ- savidyāḥ kevalāśceti | savidyā īśvarasmaraṇapūrvakāḥ | itarāstadrahitā iti | evaṃlakṣaṇo dharmo dvividhaḥ- iṣṭaḥ pūrtaśceti | tatreṣṭo vaidikaḥ, pūrtastāntrika iti | pratiṣiddho'dharmaḥ | tadyathā- brāhmaṇo na hantavya, surāṃ na pibet, na śaṅkhena pibet toyam ityādivākyaniṣiddhā brāhmaṇahiṃsā-dayaḥ | apare tvadharmaśca trividha ityāhuḥ- nityākaraṇam, naimittikā-karaṇam, pratiṣiddhakaraṇaṃ ceti | nityanaimittikābhyāṃ pratyavāyaparihāraḥ, kāmyāt svargādiprāptiḥ | adharmānnarakādigamanamiti | etaduktaṃ siddhāntahṛdaye- kriyāyāḥ sūkṣmarūpaṃ hi karmāhurdvividhaṃ ca tat | iṣṭaṃ pūrtaṃ ca tatreṣṭaṃ vaidikaṃ tāntrikaṃ tathā || pūrtamityucyate sadbhistat punastrividhaṃ matam | dharmo'dharmastathā citramiti dharmo vidheḥ padam || sa punastrividhaḥ kāmyanityanaimittikātmanā | niṣiddho'dharma itaraccitraṃ kāmyaṃ punardvidhā || savidyaṃ kevalaṃ ceti vidyā ceśvaracintanam | pratyavāyahatirvā syādupāttaduritakṣayaḥ || nityanaimittikābhyāṃ syādadharmānnārakī gatiḥ | arvācīnā manuṣyāttu pāṣāṇāntā sudustarā || kāmyāt svargagatistasmādūrdhvā brahmāvasānikā | savidyā devayānena punarāvṛttivarjitā || kevalā pitṛyānena gatiḥ saṃsaraṇātmikā | dharmādharmākhyayoḥ sāmye mānuṣyaṃ labhate pumān || karmaṇoḥ sarvagāmī syāccitrācitraphalodayaḥ | karmākhyo'yaṃ mahāpāśo durmocastena jantavaḥ || itastataḥ samākṛṣya nīyante paśavo yathā | ityādi | evaṃ malakarmavaśād maheśvarecchayā māyā puṇyāpuṇya-phalānubhavāya stristhāneṣu devādiśarīrendriyaviṣayātmanā punaḥ punaḥ pariṇamate | taduktam- malāt kartṛtvabhoktṛtve kartṛtvāt karma karmaṇaḥ | bhogastadākṣepavaśānmāyābandhastatastanuḥ || bhogādhikaraṇaṃ bhogyā lokāśca karaṇāni ca | indriyāṇīti jāyante bhogasiddhyai tato malaḥ || abhilāṣātmakaśceti bījāṅkuraphalādivat | anādiḥ pāśajālo'ṇūn badhnāti bhavacakrake || ityādi | vicitraṃ cetyanena karmasadbhāve pramāṇamapyuktam | tathāhi - īśvaradaridrādibhedabhinnaṃ vicitraṃ jagad vicitrakāraṇaṃ vinā na saṃbhavati | tacca na dṛṣṭamupalabhyata ityadṛṣṭakāraṇakalpaneti tatsiddhiḥ | taduktaṃ mātaṅge- jagataḥ suprasiddhe dve dharmādharmau tu karmaṇī | anādikālasaṃrūḍhe tābhyāṃ puṃ vāsitaḥ sadā || (vi0 8|98) ityādi | tasyā māyāyāśca lakṣaṇamāha- viśvasya mūlamiti | viśvsya vyaktajātasya kalādermūlabhūtā upādānabhūtā sā māyeti | taduktam- kalādīnāṃ tattvānāmaviveko māyā (śi0 sū0 3|3) iti | lakṣanapadenaiva tasyāṃ pramāṇamapyuktam | tathāhi- viśvaṃ jagad ekopādānajanyam, ekākāratvāt, yadyadekākāraṃ tattadekopādāna-janyam, tathā ghaṭakumbhamṛdaṅgaśarāvakuḍyavalmīkādaya ekākārā ekamṛdupādānajanyāḥ, tathedamapi jaḍatvādinaikākāram, tasmādekopādānajanyamiti | yadatra sakalakalādyavaniparyantatattvajā- tāvivekātmakamupādānam, sā māyeti tatsiddhiḥ | vistareṇaitadupariṣṭādupapādayiṣyāmaḥ | māyāśabdavācyatayā tasyāparamārthatvaśaṅkā syāditi tannivṛttyarthamāha- vasturūpeti | sā māyā vasturūpā paramārthabhūtā viśvamūlatvādīśvaravaditi | nityā ca sā māyā | viśvamūlatvādīśvaravadeveti | anityatve tasyā mūlāntarā-bhyupagame viśvamūlatvābhāvāt | na ca māyā maheśvaramāyā-vyatiriktānāmeva mūlamiti viśvamūlatvābhāvastasyā iti vācyam, janyasyaiva mūlāpekṣatvādajanyatvamūlatvābhāve virodhābhāvā-diti | na ca parameśvarasya viśvamūlatve pramāṇābhāvāt sādhanahīnamudāharaṇamiti vācyam, tasya viśvamūlatvaśravaṇāt | tathāhi- yato vā imāni bhūtāni jāyante (tai0 u0 3|1), sa imā|llokānasṛjata (ai0 u0 1|2), ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ (tai0 u0 2|1) ityādibhirvedavākyaiḥ parameśvarasya jaganmūlatvamavagamyate | tato na sādhanavikalamudāharaṇamiti | tathā paramarṣiṇā vedavyāsena sūtrakṛtā parameśvarasya viśvamūlatvaṃ janmādyasya yataḥ (bra0 sū0 1|1|2), śāstrayonitvāt (bra0 sū0 1|1|3) iti sūtradvayenopavarṇitam-iti | nanu tarhi na māyāyā viśvamūla-tvam, parameśvarasyaiva viśvamūlatvāditi cet, naivam, parasparasṛṣṭayoreva māyāmaheśvarayorviśvamūlatvenobhayorapi tadupapatteḥ | tathāhi- māyā tāvanna parameśvarānadhiṣṭhitā jaḍā jagadupādānaṃ bhavati, maheśvaraśca cetano'pi na māyāṃ vinā viśvamūlatāṃ bhajate nirvyāpārodāsīnamātratvāditi tayoḥ saṃsṛṣṭayoreva jaganmūlatvam, ayaḥpiṇḍāgnyoriva kāryakāraṇādīti | māyā ceti caśabdena māyākāryasya viśvasya vasturūpatvamupavarṇitam | na ca prapañcasya mithyātvādetadanupa-pannamiti vācyam, tatra pramāṇābhāvāt | nanu vimataḥ prapañco mithyā, dṛśyatvāt, yad yad dṛśyaṃ tattanmithyā yathā śuktirajatam, tathāyamapi dṛśyaḥ, tasmānmithyetyanumānāt prapañcamithyātva-siddhiriti cet, naivam, śuktirajatasya tadvyatiriktasyedaṃ rajatamiti bhrānti-gocarasyāparamārthabhūtasya sadbhāve pramāṇābhāvāt | nanu vimataṃ rajatajñānaṃ rajataviṣayam, rajatajñānatvāt, samyagrajata- jñānavadityanumānāt tatra śuktau rajatasadbhāvaḥ siddhaḥ | nāsau sat, tadānīṃ bhrāntatvabādhyatvayorasambhavāt, samyagrajatavat | nāpyasat, śaśaviṣāṇa iva khyātibādhayorasaṃbhavaprasaṅgāt | nāpi sadasat, viruddhatvāditi siddhaṃ tasya sadasadvilakṣaṇatvam | tadevānirūpitarūpatvaṃ mithyātvaṃ ceti | taduktam- sattve na bhrāntibādhau stāṃ nāsattve khyātibādhakau | sadasadbhyāmanirvācyā'vidyā vedyaiḥ saha bhramā || iti | tadetadasāram, alaukikasya rajatasya paramārthabhūtasya tatra prati-bhāsāt | tathā hi- dvividhaṃ hi rajataṃ laukikamalaukikaṃ ceti | tatra laukikaṃ valayakaraṇādisamartham, alaukikamatra pratibhāsamānaṃ tadasamartham | tasya dvitvādisāmyena paramārthatvānna mithyātvam | na ca nedaṃ rajatamiti jñānenāsyā bādhaḥ, apekṣitalaukikarajata- vivekakhyāpakatvenāsyābādhakatvāt | athālaukikarajatāvabodhe laukikarajatārthinastatra pravṛttyabhāvaprasaṅga iti cenna, alaukikasyāpi laukikabhedā-grahaṇena pravṛttyupapatteḥ | athavā'laukikasya laukika-tāṃ manyamānastatra pravartata iti | tathānirvacanīyarajatāvabodhe ca pravṛttyasambhavād bhavatā ca maduktamārgānusāra āśrayaṇīya eva | ato nānirvacanīyā- paramārtharajatasadbhāva iti dṛṣṭāntābhāvānna prapañcamithyātvasiddhiḥ | nanu bhedāgrahaṇasya pravartakatve nālaukikarajatakalpanā saṃgacchate, śuktirajatayoreva gṛhyamāṇasmaryamāṇayorbhedāgraha-ṇād rajatārthinastatra pravṛttyupapatteḥ kalpanāgauravaprasaṅgāt | tathāhi- idaṃ rajatamityatra idamanubhavaḥ purovartiśuktiviṣayaḥ | rajatamiti tu sadṛśadarśanasamudbuddhasaṃskārajaṃ deśāntaragata-rajataviṣayaṃ smaraṇam | tatrānubhūyamānasmaryamāṇayoḥ śuktirajatayorbhedāgrahaṇādeva rajatārthinaḥ purovartini śuktirajate pravṛttyupapa-tternālaukikarajatakalpanamupapannamiti | tatra ca na mithyābhūtaṃ kiñcidastīti prapañcamithyātvānumānasya dṛṣṭāntābhāvādaprāmāṇyamiti | naivam, tacchabdollekhanaśūnya-tayā rajatajñānasya smṛtirūpatvāsaṃbhavāt | tasmādatrālaukikaṃ rajataṃ bhāsata iti | naitadevam, alaukikarajatagrahaṇasya pravartakatvā-nupapatteḥ | na cālaukikasya laukikatāṃ manyamānaḥ pravartata iti vācyam, anyathākhyātivā-daprasaṅgāt | na ca laukikabhedāgrahaṇāt pravṛttiḥ, svarṇabhedāgraha-ṇena tadarthinastatra pravṛttiprasaṅgāt | na ca gṛhyamāṇayorbhedāgraha-ṇaṃ pravartakamiti svarṇāgrahaṇena tadarthinastatra pravṛttyabhāva iti vācyam, laukikarajatasyāpyagṛhya-māṇatayā tadarthinastatra pravṛttyasaṃbhavāt | na cānena rajatajñā-nena tasyāpi grahaṇamiti vācyam, deśāntarasthatayendriyagocaratvā-saṃbhavāt | na cedaṃ smṛtyanubhavātmakaṃ purovartideśāntaragata-rajatadvayaviṣayaṃ vijñānadvayamiti vācyam, indriyasaṃprayogajanya-tvāt tacchabdollekhaśūnyatvācca rajata-jñānasya smṛtitvāsaṃbhavāt | tasmādatra bhāsamānaṃ rajatamasaditi śūnyavādino mithyātvaṃ cāsadviṣayatvamiti prapañcamithyātvānumānāt prapañcasyāpyasat-tvamiti | naitadevam, asadrajatāvabodhe rajatārthinastatra pravṛttyanupa-patteḥ | athāsadrajatasya sadrajatabhedāgrahāt tadabhedagrahādvā pravṛttyupapattiriti cet, naivam, rajataśuktyoreva bhedāgrahaṇādabheda-grahaṇādvā pravṛttyupapattau tadvyatiriktāsadrajatakalpanāsaṃbhavāt | tasmādatra rajatajñānaṃ svagataṃ rajatākāraṃ bahiḥ śuktimastake prakāśayatītyātmakhyātivādinaḥ | asataḥ khyānā-yogāt sataśca deśāntarasthatvādarajatasya rajatadhīgocaratvāsaṃbha-vācca jñānagatarajatākārasya bāhyatayā'vabhāso bhrama iti | jāgrajjñānāni ca svākāravyatiriktārthaśūnyāni, jñānatvāt, svapnajñānavaditi jñānādvaitavādī | jñānamātraṃ sarvaṃ tadanyāsattvasyānenānumānenāvagatatvāditi | naivam, asyānumā-nasya pakṣahetudṛṣṭāntādigrāhakajñānaiḥ svavyatiriktārthavadbhir- vyabhicārāt | teṣāmagrāhyatve'ṣyānumānasyāśrayāsiddhisva- rūpāsiddhidharmyasiddhadṛṣṭāntatvādidoṣaprasaṅgaḥ | na ca svapnajñānānāṃ svākāragrāhakatvam, vijñānānaṃ sākāratve pramāṇābhāvāt | na ca nīlajñānaṃ pītajñānamityādipratikarma-vyavasthānyathānupapattyā tajjñānānāṃ nīlapītādyākāravattva- siddhiḥ, nīlapītādeḥ karmakārakatayā pramāṇyāt | tasmāt svākāraṃ bahīrūpatayā na khyāpayanti bhrāntaya ityātmakhyātya-saṃbhavaḥ | kiṃ tarhi bhrāntijñānānāṃ bhrāntatvam, anādivṛddha-vyavahārāvagatasvaviṣayaparityāgena viṣayāntaropasarpaṇamiti brūmaḥ | tatra ca pramāṇaṃ nedaṃ rajatam, api tu śuktiketi bādhakapratyayānantaramidaṃ śuktiśakalaṃ rajatarūpeṇa mayā pratyākalitamityabādhyamānaṃ pratyabhijñātmakaṃ pratyakṣamupa-labhyata iti | tadviparītānirvacanīyālaukikakhyātyasatkhyātyātmakhyā-tyādipratipādakānāṃ pramāṇānāmagnyanuṣṇatvapratipādakakṛta-katvānumānavadaprāmāṇyamiti | taduktaṃ nyāyavidbhiḥ- vijñānānāṃ yathārthatvaṃ sarveṣāṃ kecidūcire | tadasādhvanyathākhyātirmānasyāmīyate dhiyā || iti | tathā anumānādapyanyathākhyātiratrāvagamyate | tathā hi- vimatā rajatārthināṃ purovartini śuktiśakale pravṛttiḥ svagocare rajata-jñānapūrvikā, rajatāditsādhīnapravṛttitvāt, samyagrajatapravṛttiva-diti | śuktiśakalaṃ vā rajatajñānaviṣayaḥ, rajatāditsādhīnapravṛtti- viṣayatvāt, samyagrajatavaditi | tathā nedaṃ rajatam, api tu śuktiketi bādhakapratyayaśca pakṣāntareṣu nopapadyate, śuktau rajatarūpatā-prāptyabhāvāt | prakārāntareṇa bādhakapratyayaprasaṅgaśca- nedaṃ sadrajatam, api tvasadrajatamiti | nātra sadrajatamasti, api tvanyatreti vānirvacanīyakhyātipakṣe | nātra valayakaraṇasamarthaṃ rajatamastyapi tvanyatreti, nedaṃ valayakaraṇasamarthaṃ rajatamapi tvalaukikamiti vā prābhākaraikadeśīyamīmāṃsakapakṣe | nedaṃ sadrajatamapi tvasadra-jatamiti, nātra sadrajatamastyapi tvanyatreti vā'satkhyātipakṣe | nātra rajatamastyapi tvāntaramityātmakhyātipakṣe | rajatād bhinnamidaṃ śuktiśakalamiti bhedagrahaṇapakṣe bhavediti | tasmādanyathākhyāti-vyatiriktakhyātīnāmasaṃbhava iti | rajatārthipravṛttyasaṃbhavācca khyātyantarāsaṃbhavaḥ | anantavastubhedāgrahaṇasadbhāvāt purovartini tadarthināṃ pravṛttiprasaṅgaḥ | na ca gṛhyamāṇayorbhedā-grahaṇāt pravṛttiḥ, ghaṭapaṭayorgṛhyamāṇayostadānīṃ bhedagrahaṇābhāvena ghaṭārthinaḥ paṭe pravṛttiprasaṅgāt | na ca dharmipratiyogigrahaṇavelāyāṃ tadabhedagrahaṇopapattiḥ, ubhaya-grahaṇapūrvakatvād bhedapravṛtteriti | atha bhedasya svarūpatvāt svarūpagrahaṇena bhedasyāpi gṛhītatvād bhedāgrahaṇābhāvenāpra-vṛttiriti cet ? na tarhi rajatārthinaḥ purovartini śuktiśakale pravṛttiḥ, svayamprakāśamānayorgrahaṇasmaraṇayoridaṃ rajatamiti jñānayor-gṛhyamāṇasmaryamāṇayośca śuktirajatayoḥ svarūpāgrahaṇena bhedāgrahaṇāsaṃbhavāt | kiñca, bhedāgrahaṇasya pravartakatve śabdārthasambandhagrahaṇāsaṃbhavaprasaṅgaḥ | tathāhi- gāmānayeti prayojakavākyaśravaṇasamanantaraṃ prayojyavṛddhapravṛttimupalabhamāno bāla evamavagacchati- asya gamanakriyāhetuḥ prayatno jāta iti, svātmani gamanādikriyāyāḥ prayatnapūrvakatvadarśanāt | prayatnakāraṇatvenecchāṃ gamanānu-mitaprayatnenānuminoti, icchākāraṇatvena ceṣṭasādhanajñāna-kāraṇatvena ca prayojaka-vṛddhavākyaṃ jñānapūrvakālavarti, tatkāraṇavastvantarābhāvāt | tata anīyamānamarthamupalabhamāno'-yamarthasamudāyo'nena śabdasamudāyādavagata iti jānāti | paścādāvāpodvāpābhyāṃ viśeṣato'dhyavasyati- asyārthaviśeṣa-syāyaṃ śabdaviśeṣo vācakaḥ, asya padaviśeṣasyāyamarthaviśeṣo vācya iti vā | atrāgrahaṇasya jñānaprāgabhāvarūpatayā'śabda-janyatvācchabdaśaktikalpanānavakāśaḥ, jñānadvāreṇecchāprayat-nāvutpādya śabdasya pravartakatvāditi candradvitvaśaṅkhapītimādi- bhramādiṣu na bhedagrahaṇasaṃbhava iti | tasmānna bhedāgrahaṇāt pravṛttiḥ, api tvanyathāgrahaṇāditi brūmaḥ | nanu śaivaiḥ śāstre anyathākhyātirāśrīyata iti kuto'vagatam, bhūta-śuddhitantre uktatvāt | tathāhi- anyathākhyāmupāśritya sāṃkhyavacchivaśāsanam | yā anirvacanīyeti tathā siddhāntavādataḥ || vedāntavādināṃ dṛṣṭimāśritaṃ vaiṣṇavaṃ matam | iti | sāṃkhyāmiti ca seśvarasāṃkhyaṃ vivakṣitam, itarasyākhyāti-vāditvāt | tathā (pyu?- hyu) ktaṃ sāṃkhyācāryaiḥ- viparyayo mithyā-jñānamatadrūpapratiṣṭham (yo0 sū0 1|8) iti sūtreṇānyathākhyātipratipādanāt | tasmācchuktyavidyāsamud-bhatasya śuktyadhiṣṭhitasya śuktivyatiriktasyādhiṣṭhānayāthātmya-jñānanivartyasya mithyābhūtasya rajatasyābhāvāt prapañcamithyā-tvānumānaṃ dharmyasiddhaduṣṭāntatayā na prāmāṇyasampada-madhigacchatīti | tathātmano'pi svataḥ siddhasya śrutipramāṇadṛśya-tvād hetorvyabhicāraḥ | kiñca, prapañcasya dharmiṇo dṛśyatvena hetunā yathā sādhyate, tathā dṛśyatvasya hetormithyātvasya sādhyadharmasya mithyātvaṃ yadyanenaivānumānena sādhyeta, tadā hetoḥ pakṣaikadeśatayā pakṣe vṛttyabhāvādaniścitapakṣavṛttirasiddha ityasiddhatvam, prapañcamithyātvasya dharmiṇo'nyatra prapañcavada-siddherāśrayaikadeśāsiddhatvaṃ ca prasajyate | taddvayasya mithyātvāsādhane tatra vartamānatvād dṛśyatvasya vyabhicāraḥ | pramāṇāntareṇa tanmithyātvasādhane tanmithyātvasya mithyātvā-sādhanāt tatra dvayorvyabhicāraḥ | tasyāpi mithyātvasādhane'nti-masya mithyātvasya mithyātvāsādhanāt (tatra dvayorvyabhicāraḥ | tasyāpi mithyātvāsādhane'ntimasya mithyātvasya mithyātvāsādha- nāt ?) tatra vartamānatayā hetorvyabhicā-raḥ | tathā mithyātvaṃ yadyasattvaṃ tadā san ghaṭaḥ san paṭa ityādipratyakṣabādhaḥ | prapañcasya dharmiṇo mithyātvasya dharmasya hetordṛśyatvasya śuktirajatasya dṛṣṭāntasya ca śaśaviṣāṇakalpatvenāśrayā- siddhyādidoṣaprasaṅgaḥ | teṣāṃ sadbhāve hetorvyabhicāraḥ | ityubha-yathā śūnyavādināṃ na vāde'dhikāraḥ | taduktam- adhikāro'nupāyatvānna vāde śūnyavādinaḥ (ślo. vā., nirā0 129) iti | yadi jñānanivartyatvam, tadā ca pratyakṣādivirodhaḥ, pratyakṣā-dinā mudgaraprahārādinivartyatvopalambhena kāryakalpyajñānanivar-tanayogyatāyā asaṃbhavāt | na ca kalpakoṭiśatasahasravartināṃ padārthānāṃ kāraṇāntaravinaṣṭānāmajñānādavināśo ghaṭata iti | yadi sadasadvilakṣaṇatvaṃ mithyātvam, tadāpi pratyakṣādi-virodhaḥ, pratyakṣādinā padārthānāṃ sattvāsattvayorupalambhāt | tathā viruddhatvācca sadasattvavadekasya padārthasya na sadasadvai-lakṣaṇyopapattiḥ | deśakālabhedena tvarthānāṃ sadasattvayorupapattiḥ | ubhayavailakṣaṇyaṃ tu na kathañcidupapadyata iti | atha bādhyatvamiti cedastu | bādhyatvaṃ yadi nāśitvam, tadāṃśe siddhasādhyatāṃśe dharmigrāhakapramāṇabādhā ca | kālādyavaniparyantatattvānāṃ tatkāryā-ṇāṃ ca vināśitvasya siddhatvāt, māyāyāḥ svagrāhakapramāṇena nityatvasya siddhatvācceti viśvakāryakalāpasya kāraṇāpekṣāyāṃ tanmūlatayā māyāsadbhāvasiddhiḥ | atastasyā nityatvam, viśvakāryakāraṇatayākāryatvenānityatvāsambhavāt, tasyāśca kāraṇāntarakal- panāyāmanavasthāprasaṅgācca | nityatvaṃ kasyacidāśrayaṇīyam | tat kalpanāgauravaparihārāya prathamabhū-tāyā māyāyā evābhyupagatamiti dharmigrāhakeṇaiva pramāṇena tannityatvamapi siddhamapi na dharmigrāhakapramāṇavirodhaḥ | na cānena tasya bādhāsaṃbhavaḥ, asya tanmūlatayā tadabhāve māyā-sadbhāvaseddherāśrayāsiddhidoṣa- prasaṅgāt | atha bādhātmaka-bodhaviṣayatvaṃ bādhyatvam, tasya (tacca) śuktirajjvādāvupajātara-jatasarpādijñāne'pyastīti na sādhyahīnamudāharaṇam | tathā hi- anādisiddhasvaviṣayarajatādiparityāgena viṣayāntare śuktyādāvupasarpaṇād mithyedaṃ mamotpannaṃ rajatādijñānamiti bādhātmakabodhaviṣayatā rajatādijñānānāmupalabhyate | taddṛṣṭāntabalāt prapañcasyāpi bodhātmakabodhaviṣayatvaṃ sādhyata iti na kaścid doṣa iti cet, naivam, siddhasādhyatāprasaṅgāt | tathā hi- sarvo vai rudraḥ (ma0 nā0 10|11) ityādiśruteḥ vicāratastu rudrasya sthūlametacca-rācaram ityādismṛteśca śarīraśarīrirūpatayā sarvasya rudrātmaka-tvāvagamāt sarveṣāmapi padārthānāṃ rudrātmakatvāvabhāsasya bhramarūpatvam | tena nāyaṃ prapañco'śivātmakaḥ, kintu rudrātmaka eveti bādhātmakabodhaviṣayatvasya siddhatvāt siddhasādhyatāprasaṅga iti | athāśivātmatāgocarā ye pratyayāḥ prapañcaviṣayāsteṣāṃ mithyātvamanyathākhyātirūpatvaṃ sādhyata iti cet, tarhi siddhaṃ naḥ samīhitam, prapañcasatyatvāvirodhāt | nahi rajjau sarpajñānotpādena rajjusatyatvaṃ virudhyata iti | tasmād yuktamuktaṃ māyā ca vasturūpeti | aparamārthāt paramārthavastūtpādāsambhavācceti | apare punarmāyā ca vasturūpetyetad vākyamanyathā vyācacakṣire | tathāhi- māyā vasturūpā śivarūpā, tatkāryaṃ ca jagacchivarūpam, śivād bhinnasya kasyacidasaṃbhavāt | tathāhi- jñānasvabhāva evāyamātmā śivo māyātatkāryātmanā'vabhā-sate | tataḥ sa eva tadubhayamiti | na ca tathā sati śivasya pariṇāmitvamiti cācyam, vivartavādāśrayaṇāt | apracyutasvasvabhāvasya vastuno'-nyathābhāvo vivartaḥ | yathā rajjoḥ sarpatvam | nahi rajjau sarpabhāva-kāle pariṇāmādi dṛṣṭamiti maheśvarasyāpi jagadrūpatve tadvadeva pariṇāmādikāsaṃbhava iti śiva eva māyātatkāryātmanā bhāsata iti | taduktamīśvaragītāyām- sa eva mūlaprakṛtiḥ pradhānaḥ puruṣo'pi ca | vikārā mahadādīni devadevaḥ sanātanaḥ || (7|31) iti | nahi rajatāderanyatra vidyamānasya śuktikādau bhramadarśanā-dasya prapañcasyānyatrāsaṃbhavād bhramarūpatvāsaṃbhava iti vācyam, pūrvadarśanamātrasya bhramahetusaṃskārahetutayā prayojaka-tvenānyatra vidyamānatayā'prayojakatvāt | tasmāt pūrva-pūrvadivasajanmakalpādiṣvanubhūtasyottarottaradivasajanmakalpādiṣu bhramasaṃbhava iti na kaścid doṣaḥ | taduktaṃ śatakakāreṇa- sarvavikalpavihīnaṃ śuddhaṃ śāntaṃ vyayodayavihīnam | yat paratattvaṃ tasmin vibhāti ṣaṭtriṃśadātma jagat || darpaṇabimbe yadvannagaragrāmādi citramavibhāgi | bhāti vibhāgenaiva ca parasparaṃ darpaṇādapi ca || vimalataraparamaśāmbhavabodhāt tadvad vibhāgaśūnyamapi | anyonyaṃ ca tato'pi ca vibhaktamābhāti śivarūpam || iti || 19 || (pa0 sā0 11-13) vṛttiḥ karmaṇo'nāditvaṃ pravāhānāditayetyuktam | vaicitryaṃ ca sādhanabhedāt | sādhanaṃ ca kartrādiviśeṣaḥ, vicitrabhogabhedāt-makaphaladarśanācca | māyā ca tāvad vasturūpā | na tu vedāntavā-dināmivāsatyarūpā | viśvasya kalādeḥ sādhāraṇasya, bhuvanā-dyātmano'sādhāraṇasya, sūkṣmadehātmana ubhayarūpasya, bhuvanajaśarīrātmanaścāśuddhasya sarvasya jagato mūlamupādā-nam, upādānaṃ vinā kāryānutpatteḥ | sā ca nityā, paramakāraṇa-tvāt, anityatve tvanavasthāprasaṅgācca | ata evaikā sā jñeyā | eṣa ca nyāyaḥ śuddhādhvopādānabhūtasya bindorapi samānaḥ | nanu tatra uddeśasūtre māyeyaḥ pāśatvenoddiṣṭaḥ, atra māyāyā lakṣaṇamuktamiti virodha iti cet, satyam | māyāyāḥ svato bandhakatvābhāvāt tatra tatkāryamuddiṣṭam | atra tu tasya kāraṇādhī-natvāt kāraṇasya lakṣaṇamuktam | kāryasya tu vistṛtatvāt paścāllakṣa- ṇamabhidhāsyata ityavirodhaḥ || 19 || pāśānugrāhitvāt puruṣatirodhāyikā vibhoḥ śaktiḥ | pāśatvenābhihitā pāśāśca caturvidhāstvevam || 20 || tātparyadīpikā idānīṃ śaktigaṇaṃ nirūpayati- pāśeti | malakarmamāyākāryāṇāṃ pāśānāmacetanatayā parameśva-raśaktyāveśaṃ vinā paśubandhanasāmarthyābhāvāt svāveśena pāśānugrahaṃ svakārye pravartanaṃ kurvatī puruṣatirodhāyikā puruṣācchādikā vibhoḥ parameśvarasya śaktiḥ pāśatayoktā tattvajñairiti | pāśāśca caturvidhāstvevamityupasaṃharati | evamuktena prakāreṇa pāśāścaturvidhā ityarthaḥ | nanvarthapañcakaṃ pāśa ityupakramya pāśāścaturvidhā ityupasaṃhāre pūrvāparavirodha iti cennaivam, sthūlasūkṣmavibhāgenoktāyā māyāyā ekatvavivakṣayā cāturvidhyābhidhānāditi | pāśāśca caturvidhāstvevamityupasaṃhāra-vākyasthena caśabdena śāstrārthopasaṃhāro dyotitaḥ | evaṃ trividhaṃ tattvamiti || 20 || iti tattvaprakāśatātparyadīpikāyāṃ patipaśupāśātmakavicā-raḥ prathamaḥ paricchedaḥ || vṛttiḥ itthaṃ sākṣāt pāśatrayamuktvā śakterupacāreṇa pāśatvamiti darśayannuktārthamupasaṃharati- pāśeti || 20 || śuddhāni pañcatattvānyādyaṃ teṣu smaranti śivatattvam | śaktisadāśivatattve īśvaravidyākhyatattve ca || 21 || puṃso jñakartṛtārthaṃ māyātastattvapañcakaṃ bhavati | kālo niyatiśca tathā kalā ca vidyā ca rāgaśca || 22 || avyaktaṃ māyāto guṇatattvaṃ tadanu buddhyahaṅkārau | cetodhīkarmendriyatanmātrāṇyanu ca pañcabhūtāni || 23 || tātparyadīpikā atha dvitīyaḥ paricchedaḥ atha saṃkṣepeṇoktānāṃ patipaśupāśānāṃ vistāramupadiśati- śuddhānīti | atrādyaṃ pañcakaṃ śivasvarūpatvācchuddham, madhyamaṃ saptakaṃ śuddhāśuddham, paśurūpatvāt | kathamatra saptakatva-mityata āha- puṃso jñakartṛtārthaṃ māyātastattvapañcakaṃ bhavati | puruṣasya jñānārthaṃ kartṛtvārthaṃ ca māyātaḥ tattvapañcaka-mutpadyate | tena kāraṇabhūtā māyā, kāryabhūtaṃ pañcakam, tadupahitaḥ puruṣaḥ saptama iti saptakatvam | taduktaṃ śaivarahasye- māyā kālo niyatiḥ kalā ca vidyābhilāṣakṛt puruṣaḥ | kḷptāni saptadhaivaṃ śuddhāśuddhāni tattvāni || iti | śiṣṭaṃ kevalāśuddhamavyaktādipṛthivyantam | avyaktasya māyāta udbhavaḥ, avyaktād guṇatattvasya, guṇatattvād buddheḥ, buddhi-tattvādahaṅkārasya, ahaṅkārād manobuddhīndriyakarmendriya-tanmātrāṇāmudbhavaḥ, tanmātrebhya ākāśādipṛthivyantānāmiti || 1-3 || vṛttiḥ itthaṃ sakalaviṣayaṃ pāśatrayamubhayaviṣayāṃ tirodhāna-śaktiṃ coktvā mayottīrṇaviṣayaṃ śuddhādhvasvarūpaṃ pāśamāha- śuddhānīti | śuddhāni śuddhatattvāni | kiṃ tāni nityāni, utānityāni ? nityatve sṛṣṭivirodhaḥ, anityatve kiṃ teṣāmupādānamityata āha- teṣu madhye śivatattvaṃ bindvātmakam ādyaṃ pradhānamupādānaṃ smaranti pūrvācāryāḥ | paramopādānatvenaiva cāsya māyāvan- nityatvaṃ siddhamityuktam | ataścānyāni catvāri tāni tatkāryāṇīti bhāvaḥ | taduktam- māyopari mahāmāyā (rau0 saṃ0 4|28) iti | idamatrākūtam- vidyāditattvānāṃ vicitrabhuvanādisanniveśādimat-tvena śruteḥ kārya-tvāvyabhicārāt tattattvavāsināṃ ca śarīrādi-yogāt tatkāraṇaṃ mahāmāyātmakaṃ siddhamiti | yaduktam- upādānaṃ śarīrāṇāṃ vidyāvidyeśvarātmanām iti | kiñca, nādādidvāreṇa mantratantrādyut- pādakatvamapyasyāḥ śrūyate- śakternādo bhaved bindurakṣaraṃ mātṛkā tataḥ (mṛ0 kri0 1|2) ityādi | itthaṃ bindvātmakaṃ śivatattvaṃ prasādhya tatkāryāṇi catvāri tāni kinnāmānītyata āha- śaktisadāśi-veti || 21 || evaṃ śuddhāni tattvāni saṃkhyāto nāmataścoktvā'tho'śu-ddhānyapi tathaivoddiśati- puṃsa iti | puṃso baddhātmano'jñakartṛtārthamajñatvakartṛtvasiddhyai māyātaḥ sākṣāt pāramparyeṇa ca kālāditattvapañcakaṃ bhavati | pañcakañcukayuktasyāsya bhoktṛtvena puṃstvamlayogāt puruṣatat-tvākhyā bhavatīti vakṣyati || 22 || kiṃ ca- avyaktamiti | dhīkarmendriyeti, buddhīndriyakarmendriyāṇītyarthaḥ | avyaktā-dīni pañcaviṃśatitattvāni māyātaḥ pāramparyeṇotpannānīti vakṣyāmaḥ | atra lakṣaṇoktyavasareṇa, eteṣāṃ ca || 23 || puruṣasya bhogahetoḥ pradhānato viṃśatirbhavet tryadhikā | yasmāt prakṛtiguṇānāṃ nātyantaṃ vastuto bhedaḥ || 24 || tātparyadīpikā kimarthameṣāmutpādaḥ kṛto bhagavatā maheśvareṇetyāśaṅk-yāha- puruṣasyeti | puruṣasya paśoḥ svakṛtapuṇyāpuṇyaphalabhūtasukhaduḥkhānu-bhavārthameṣāmutpattiḥ | bhogastu bhogāyatanaṃ bhūtātmakaṃ śarīram, bhogasādhanānīndriyāṇi, bhogyān śabdādiviṣayān vinā na saṃbhavatīti bhogārthameṣāṃ janmeti siddham | avyaktaguṇatattva- yoratyantabhedābhāvānna ca tattvādhikyamiti | etaduktaṃ śaivarahasye- avyaktabuddhyahaṅkṛtimanāṃsi catvāri śabdamātrādyam | śrotrādyaṃ vāgādyaṃ viyadādyaṃ pañcakaṃ ca pṛthak || tattvacaturviṃśatikaṃ triguṇātmatayaiva kevalāśuddham | iti || 4 || vṛttiḥ sarveṣāṃ caiṣāṃ kutra kutropayogaḥ ? kiñca, pradhānāt sākṣājjātāni kāni ? tattvāntaravyavadhānena jātāni kānīti sarvaṃ darśayiṣyāmaḥ | nanu avyaktaṃ māyātaḥ (ślo0 23) ityādinā prakṛtyadhastanatattvānāṃ caturviṃśateruktatvāt kathamatra tryadhikā viṃśati-rucyate ? ata āha- yasmāt prakṛtiguṇānāmiti | guṇānāmeva prakṛtitvena sāṃkhyairabhyupagamāt tannirāsāya teṣāmacaitanye satyanekatvād ghaṭādīnāmiva kāraṇāntareṇa bhavitavyamiti prakṛtisiddhirasmābhirucyate | tataḥ kāryakāraṇayorabhedavivakṣa- yaivamuktamityavirodhaḥ || 24 || vyāpakamekaṃ nityaṃ kāraṇamakhilasya tattvajātasya | jñānakriyāsvabhāvaṃ śivatattvaṃ jagadurācāryāḥ || 25 || tātparyadīpikā prathamoddiṣṭaṃ śivatattvaṃ lakṣayati- vyāpakamiti | vyāpakaṃ vyāptaṃ sarvagatamityarthaḥ | ekamadvitīyaṃ sarva- bhūtasvarūpeṇāvasthitamityarthaḥ | nityam anaśvaram | akhilatattva-jātasya kālādipṛthivyantasya kāraṇamutpādakam | jñānakriyāsva-bhāvamiti | jñānamātraṃ kriyā vyāpāraḥ sākṣitvaṃ svabhāvo yasya tattvasya tat śivatattvamiti tallakṣaṇam | jagadurāhuḥ | ācāryā āgamavida iti | athavā svavyatiriktamasti cet tadakhilaṃ vyāpnotīti vyāpakamityuktam | svasamānāsamānapuruṣāntarābhāvādekatvam | vyāptyekatve cākāśasyāpi sta iti tannivṛttyarthaṃ nityapadopādānam | vyāptinityatvaikatvāni paśorapi vidyanta iti tannivṛttyarthaṃ kāraṇama-khilasya tattvajātasyeti padam | māyāyāśca vyāpakanityatvaikatvākhila- kāraṇatvasadbhāvāt tannivṛttyarthaṃ jñānakriyāsvabhāvamutyuktam | ato yad vyāpakamekaṃ nityamakhilatattvakāraṇaṃ jñānakriyāsvabhāvam, tacchitatattvamiti | etaduktaṃ śvetāśvatare- sarvānanaśirogrīvaḥ sarvabhūtaguhāśayaḥ | sarvavyāpī sa bhagavāṃstasmāt sarvagataḥ śivaḥ || (3|11) iti | śivadharmottare ca- ādimadhyāntanirmuktaḥ svabhāvavimalaḥ prabhuḥ | sarvajñaḥ paripūrṇaśca śivo jñeyaḥ śivāgema || iti | siddhāntahṛdaye ca- kūṭasthamamṛtaṃ brahma satyamekamavikriyam | niṣpratyanīkaṃ citsaukhyaṃ nityatṛptamaluptadṛk || adhvātītaṃ paraṃ vyoma viśvavyāpi nirāmayam | aṇīyo'ṇorajaṃ nityamuktaṃ ca mahato mahat || apratarkyamarūpādi niraupamyamalakṣaṇam | sadātmakaṃ svayaṃjyotiravāṅmanasagocaram || atanniṣedhamārgeṇa jñāyate yacca sūribhiḥ | yacca bhrāmakavat kartṛ jñāpakaṃ ca pradīpavat || māyāsahāyaṃ tatprāhuḥ śivatattvaṃ manīṣiṇaḥ | iti || 5 || vṛttiḥ yathoddiṣṭeṣu tattveṣu prathamoddiṣṭaṃ tāvacchivatattvaṃ lakṣayati- vyāpakamiti | yatprāk śuddhādhvopādānatvena bindvātmakaṃ śivatattvaṃ sādhitaṃ tad vyāpakam, śuddhāśuddhātmano jagato nijapariṇati-rūpābhirnivṛttyādibhiḥ kalābhirviśvaṃ vyāpnotītyarthaḥ | yadāhuḥ- kalāvasthāni tattvāni tattvastho bhuvanavrajaḥ (mṛ0 kri0 8|71) ityādi | tacca ekam, paramakāraṇatvāt | anekatve hi jaḍatve satyaneka-tvād ghaṭādivat kāryaṃ syādityuktam | ata eva nityam, anityatve paramakāraṇatvābhāvāt, tasyāpi copādānāntarāpekṣāyāmana- vasthāprasaṅgācca | nikhilasya ca śuddharūpasya tattvajātasya kāraṇam upādānam | na tvaśuddhasya tattvasya, tasya māyotpannatve-noktatvādasya ca śuddhatvenāśuddhakāraṇatvāyogāt | kiñca, jñānakriye svasmin sthite ātmanāṃ bhāvayatīti jñānakriyāsva-bhāvam | ayamarthaḥ- tattadbhuvaneśvarārādhanād dīkṣayā vā svakāryabhūtaśuddhādhvabhuvanaprāptānāṃ jñānakriye prakaṭayatīti | yaduktaṃ śrīmanmataṅge- śāntyatītaṃ paraṃ tattvamavināśyavyayātmakam | yenonmīlitasāmarthyāḥ paśavo (paśavaḥ śivatāṃ gatā iti mudritagrantapāṭhaḥ śuddhaḥ |) jīvatāṃ gatāḥ || (vi0 3|32-33) iti | ata evāsya bodhakatvam | nanu māyāpi kalādidvāreṇa jñānakri-yāprakāśiketyuktam, satyam, mayotpannasya jñānādeḥ kiñcidviṣaya-tvādanātmādāvātmādibhāvanāhetutvācca sā mohikā | idaṃ tu sarvaviṣayajñānādiprakāśakatvācchāstrasiddhopādānadvāreṇa śivādiśuddhavastubodhakatvācca bodhakamityavirodhaḥ | yadvā jñāna-kriyākhyaṃ svaṃ dhanamātmanāṃ bhāvayatyabhivyanaktīti jñānakri-yāsvabhāvam | athavā jñānakriye asya na svabhāva iti naṅpraśleṣa-ṇājjaḍarūpatayā vyākhyeyam, na tu jñānasvabhāva-tayā, upādānatvena mṛdādivadacetanatvāt, jñānasvabhāvasyo-pādānatvāyogāt | taduktaṃ śrīmatparākhye- nimittamīśvarasteṣā-mupādānaṃ sa bindurāṭ iti | anyatra'pyuktam (pauṣkarāgamīyaṃ vacanamidam |)- sā ca kuṇḍalinī śambhoḥ śaktiḥ śuddhā jaḍātmikā iti | evaṃbhūtamupādānarūpaṃ mahā-māyākhyaṃ śivatattvamācāryā jagaduriti | na tviyamāryā parama-śivaviṣayatayā tacchaktiviṣayatayā vā vyākhyeyā, śivādipṛthi-vyantatattvala-kṣaṇaprastāve tattvātītayostayoratrāprastutvāt | tayoreva śivatattvarūpa-tvena śuddhādhvopādānatvābhyupagame pariṇāmit-vādacetanatvādido- ṣaprasaṅgāt | na ca cidvivartābhyupagamo yuktaḥ, sarvapramāṇasiddha-tvena jagato'satyatvābhāvāt, vivartasya cāsatya-tvābhyupagamāt | śivatattvasaṃjñāyā bindvātmanaḥ kuṇḍalinyāś-citsamavāyābhāve-na parigrahaśaktitvena śravaṇācca proktaiva vyākhyā yuktā | taduktam- nātra (pauṣkarāgamasya ślokā ime iti lu0 saṃ0, bhā0 2, pṛ0 121 darśanādavagamyate |) śaktirupādānaṃ cidrūpatvādyathā śivaḥ | pariṇāmo'citaḥ proktaścetanasya na yujyate || cito vivarta evoktastathātve kāryaśūnyatā | sarvapramāṇasaṃsiddhaṃ cidvivartaṃ kathaṃ jagat || māyāpi nātropādānaṃ mohakatvāt svatejasā | sā ca kuṇḍalinī śambhoḥ śaktiḥ śuddhā jaḍātmikā || na tādātmyāt sthitā kintu vartamānā parigrahe | śive kartari tādātmyānneyaṃ kuṇḍalinī sthitā || upādānaṃ tvato hetoḥ kulāle mṛttikā yathā | iti | śabdabrahmavādipakṣeṇāpyātmana eva nādādikrameṇa bahudhā'vasthānaṃ na yujyata ityuktaṃ nādakārikāsu- avikāryatrātmoktastacchaktiścāpyato na yogyau tau | bahudhā sthātuṃ yadvā caitanyavinākṛtau vikāritvāt || (19) ityādi | ataḥ śabdopādānatvenāpi mahāmāyā siddhyatītyevamādi vistareṇāsmābhirmṛgendravṛttidīpikāyāṃ darśitamiti tato'vadhāryam || 25 || asminnilīya nikhilā icchādyāḥ śaktayaḥ svakaṃ kāryam | kurvanti tena tadidaṃ sarvānugrāhakaṃ prāhuḥ || 26 || tātparyadīpikā nanu niṣkriyasya śivatattvasya kathaṃ nikhilatattvakāraṇatvamityāśaṅkyāha- asminniti | asmin parameśvaratattve nilīnāstattattvamavalambya sthitā icchādyāḥ śaktayaḥ svakāryaṃ kurvanti, na svātantryeṇa, tāsāṃ śivasāmarthyarūpatvāt | tenāsau śivo nikhilatattvakāraṇam, ata eva sarvānugrāhakaśca bhavatīti | asya śivatattvasya ṣaḍadhvavyāptiḥ- svarāḥ ṣoḍaśa varṇādhvā tārādyaṃ navakaṃ padam | mantrau ṣaḍvarṇapañcārṇau tattvaṃ tatra śivātmakam || nentaṃ namaḥ parāyādyaṃ tripañcabhuvanānyapi | nivṛttyādīni pañcātra śāntyatītādayaḥ kalāḥ || sarvatrānte padaṃ yojyaṃ syāt ṣaḍadhvātmane namaḥ || 6 || vṛttiḥ ata eva- asminniti | icchādyāḥ śivaśaktayaḥ, asmin upādāne prathamaṃ nilīya tadadhiṣṭhānena svakamanugrāhyānugrāhakalakṣaṇaṃ kāryaṃ taccheṣabhūtaṃ ca sṛṣṭyādikaṃ kurvanti | tatastadidamapi paramparayā sarvānugrāhakatvāt sarvānugrāhakaṃ prāhuḥ, na tu śaktyadhiṣṭhā-nanairapekṣyeṇāsvātantryāt, acetanasya cetanādhiṣṭhānaṃ vinā kāryotpādanāyogāt || 26 || cidacidanugrahahetorasya sisṛkṣorya ādya unmeṣaḥ | tacchaktitattvamabhihitamavibhāgāpannamasyaiva || 27 || tātparyadīpikā atha śaktitattvamāha- ciditi | ayamarthaḥ- paśupāśānugrahārthaṃ sisṛkṣoḥ parameśvara-syādyo ya unmeṣaḥ unnidrabhāvaḥ, īkṣaṇamiti yāvat, tacchaktitattva-mityuktam, śivatattvādabhinnaṃ ca, śaktitadvatorbhedāsaṃbhavāditi | nanu kathaṃ śakteḥ sadbhāvāvagamaḥ ? kāryānupapattyeti brūmaḥ | niṣkriyasya śivasya jagatsṛṣṭyādikaṃ śaktyabhāve na saṃbhavatīti tatsiddhiḥ | tathā hi- yathāgneraṅgulisaṃyoge vidyamāne'pi maṇyādi-pratibandhakasadbhāvadaśāyāṃ sphoṭakāryānudbhavādagnyaṅguli-saṃyogavyatiriktā dāhikā śaktiḥ kalpyate, tathātrāpi pañcavidhakār-yānyathānupapattyā śaktisadbhāvasiddhiḥ | na cāgnyaṅgulisaṃyoga eva sphoṭaheturiti vācyam, tasya pratibandhāpratibandhāvasthayoḥ sadbhāvenāviśeṣeṇa sphoṭakāryodayapraśaṅgāt | na ca pratibandha-kābhāvātmakakāraṇābhāvāt tadānīṃ kāryānudayo na śaktya-bhāvāditi vācyam, pratibandhakābhāvasyākāraṇatvāt | bhūtānāṃ bhaviṣyatāṃ deśāntare vartamānānāṃ ca pratibandhakānāma-bhāvasadbhāve'pi sphoṭakāryānutpattestasyākāraṇatvasiddhiḥ | na caitasya pratibandhakābhāvasya kāraṇatvena tadvyatiriktābhāvasad-bhāve'pi kāryānudayo ghaṭata iti vācyam, etadabhāvasya kāraṇatve pramāṇā-bhāvāt, viparītapramāṇasadbhāvācca | tathāhi- vimato bhāvaḥ sphoṭājanakaḥ, pratibandhakābhāvatvāt, tadanyābhāvavaditi | tathaitat-pratibandhakavigamane etadabhāvasadbhāve'pi pratibandhakāntarasadbhāve sphoṭakāryānudayāccaitasyākāraṇatva- siddhiḥ | na ca sarveṣāṃ pratibandhakānāmabhāvaḥ kāraṇam, uparidīpanayanasyāṅkurotpatti- prabandhakasyāpanayane bījādaṅkurot-pattiprasaṅgāt | atha na dīpanaya-napradhvaṃsaḥ kāraṇam, tatprāga-bhāvasya kāraṇatvāt | sa cātra nāstīti tasya tatra nītatvāditi cet, naivam, uparidīpanayanaprāgabhāvāntarasadbhāvenāṅkurotpādapra-saṅgāt | na cāsāveva kāraṇamiti vācyam, uparinītadīpeṣu bījāṅku-reṣvetaddīpanayanaprāgabhāvasya sadbhāvāt tebhyo bījebhyo'ṅkurotpattiprasaṅgāt | ato dīpanayanādatīndriyaṃ kimapi kāraṇaṃ naṣṭamityavagamyate, tadabhāvāpratibandhāvasthāyāṃ kāryānudayanapratibandhakā-bhāvasyābhāvāditi | nanu śaktervināśe kāraṇābhāvāt pratibandha-kāvagame'gneḥ sphoṭakāryābhāvo gatistambhane ca sarpāderga-manābhāvaśca prasajyate, mantreṇa naṣṭaśaktitvāditi cet ? naivam, naṣṭaśaktijvālānāśe punarutpadyamānajvālāyāḥ śaktināśā-bhāvena sphoṭodayopa-patteḥ | sarpasya tu dhyātamāravaśāt gamanā-bhāvaḥ, na śaktināśādi-ti punargamanopapatteḥ | tasmād kāryānya-thānupapattyā śaktisadbhā-vasiddhiḥ | taduktaṃ bhaṭṭapādena- śaktayaḥ sarvabhāvānāṃ kāryārthāpattigocarāḥ iti | seyaṃ parā śaktiṃ parameśvarādabhinnā | tasyā vikārā icchāyāḥ śaktayastadabhinnā iti | taduktaṃ mātaṅge- patyuḥ śaktiḥ parā sūkṣmā jāgrato dyotanakṣamā | tayā prabhuḥ prabuddhātmā svatantraḥ sa sadāśivaḥ || (vi0 5|20) iti | asya śaktitattvasya ṣaḍadhvavyāptiḥ- anantāyeti pūrvaṃ yat padānāṃ tu catuṣṭayam | tattvaśaktiḥ kalātītā pūrvasmāttu viśiṣyate || 7 || vṛttiḥ itthaṃ śivatattvaṃ prasādhya tatkāryabhūtaṃ śaktitattvamāha- ciditi | śivo hi citāmātmanāmanugrahaṃ mokṣaṃ kartumicchusteṣāṃ malapākāya karmabhogārthaṃ ca sṛṣṭyādi kṛtvā pāśānāmacitā-manugrahaṃ svavyāpārasāmarthyotpādanaṃ karoti | atra pāśānu-grahe sādhye prathamopādānatvād binduḥ sādhanamityuktam | ato'yamarthaḥ paryavasannaḥ- sisṛkṣoḥ parameśvarasya cidacidviṣayo yo'nugrahaḥ, taddhetostatsādhanarūpasya asya bindorya ādya unmeṣaḥ prathamaḥ pariṇāmaḥ śāntyādibhuvanātmano nādātmakaśca, tacchaktitattvamucyate | nanvetacchaktitattvaṃ bindvādivanniravayavamuta sāvayavamata āha- avibhāgāpannamiti | vibhajyante ebhiḥ padārthāḥ parasparaṃ vivicyanta iti vibhāgā avayavāḥ | avibhāgāpannaṃ niravayavasvarūpam, asyaiva paramakāraṇasya bindormāyāyā vā śakti-rūpasyaiva paramakāraṇatvāt | śāntyādīni tu kāryarūpāṇi tattvāni vyaktatvena bhuvanādyādhāratvāt sāvayavānyeva | nanu śivatattve'pi bhuvanāni śruyante ? satyam,- na tu sākṣāt | kintu śāntikalāmastaka eva tāni sthitāni, māyābhuvanānīva kalāmastaka ityavirodhaḥ || 27 || jñānakriyākhyaśaktyorapakarṣotkarṣayorabhāvena | yaḥ prasarastaṃ prāhuḥ sadāśivākhyaṃ budhāstattvam || 28 || tātparyadīpikā athedānīṃ sadāśivādiśuddhatattvānāṃ svarūpaṃ nirūpayitumāha- jñāneti | ayamabhiprāyaḥ- parāśaktivikārabhūtajñānecchākriyāśaktī-nāṃ prasarāvasthāyāṃ jñānakriyātmakaśaktidvayasāmye satīccho-dreko yadā vivakṣyate, tadā śivatattvaṃ sadāśivābhidhānamiti | taduktaṃ siddhāntahṛdaye- jñānakriyākhye nyaktulye śaktīcchodrekamaśnute | yadā sadāśivākhyastu tadāsau śiva ucyate || iti | tat tattvaṃ sphaṭikanibham | taduktaṃ candrajñāne- sadāśivākhyaṃ vimalaṃ śuddhasphaṭikasannibham | iti | asya sadāśivatattvasya ṣaḍadhvavyāptiḥ- varṇādhvātra kakāraḥ syācchāśvatāyādikaṃ trikam | padādhvā ca svayaṃ tattvabhuvane śāntireva ca || 8 || vṭtiḥ atha sadāśivatattvamāha- jñāneti | sisṛkṣutvena prāguktasya paramaśivasya jñānakriyāśaktyoḥ sāmyenādhiṣṭhānāt tasyaivopādānatayoktasya bondoryo dvitīyaḥ prasaraḥ pariṇāmaḥ śaktitattvavyavadhānena jāyate, tat sadāśivatattvamāhuḥ || 28 || nyagbhavati yatra śaktirjñānākhyodriktatāṃ kriyā bhajate | īśvaratattvaṃ tadiha proktaṃ sarvārthakartṛ sadā || 29 || tātparyadīpikā īśvaratattvanirūpaṇārthamāha- nyagiti | nyagbhūtajñānecchātmakaśaktidvayasāmye sati yadā kriyodreko bhavati, tadā śivatattvamīśvarābhidhānaṃ bhavati | tat sarvasattvānāṃ kartṛsvabhāvam, kriyodrekāt | tat pāvakābham | taduktam- ata (śloko'yaṃ candrajñānasya syāt |) ūrdhvaṃ bhavedanyadīśvarāvaraṇaṃ mahat | dīptapāvakavarṇābhaṃ vidyeśāstatra saṃsthitāḥ || iti | nanu jñānecchānyagbhāvasya svaviṣayaṃ prakāśya tuṣṇīm- bhāvarūpatvenāsattvarūpatvābhāvāt | taduktaṃ siddhāntahṛdaye- jñānecche nyaksame śaktī kriyādhikyaṃ yadāśnute | tadāsāvīśvarākhyāṃ tu labhate parameśvaraḥ || iti | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- khakāro varṇādhvā | dhyānāhārāyet-yādīni trīṇi padāni | naṃ īśānamūrdhne, 'namaḥ śivāya' iti mantrau | svayaṃ tattvādhvā | anantādiśikhaṇḍyantāni bhuvanāni | vidyā kalādhvā || 9 || vṛttiḥ tṛtīye tu prasare- nyagiti | yatra jagatkartranantādyadhiṣṭhānena kriyāśaktervyāpārabāhul-yam, tatsādākhyatattvādhastanaṃ prasaramīśvaratattvamāhuḥ | tasya ca sarvārthakartṛtvaṃ kriyāśaktyadhiṣṭhitatvāt, sarvakartṝṇāmanan-tādīnāmatraivāntarbhāvasya vakṣyamāṇatvācca || 29 || nyagbhavati kartṛśaktirjñānākhyodrekamaśnute yatra | tattattvaṃ vidyākhyaṃ prakāśakaṃ jñānarūpatvāt || 30 || tātparyadīpikā vidyātattvaṃ varṇayati- nyagiti | nyagbhūtecchākriyāśaktisāmye sati yadā jñānodreko bhavati, tadā śivatattvaṃ vidyākhyaṃ bhavati | tadapyuktam- udricyate jñānaśaktiḥ kriyecche nyaksame yadā | tadāsau śuddhavidyākhyaḥ sarvavidyānidhiḥ śivaḥ || iti | prayojanamāha- prakāśakamiti | tatra hetumāha- jñānarūpatvā-diti | padmarāgasamānavarṇā | taduktam- tadbāhye (śloko'yaṃ candrajñānasya syāt |) śuddhavidyā syāt koṭīnāṃ śatalakṣakā | sudīptā nirmalā sūkṣmā padmarāgasamaprabhā || iti | asyāḥ ṣaḍadhvavyāptiḥ- gakāro varṇaḥ | śivāyetyādīni trīṇi padāni | maṃ tatpuruṣavaktrāya iti, namaḥ śivāya iti mantrau | śuddhavidyā tattvam | vāmādyā nava bhuvanāni | pratiṣṭhā kalā || 10 || vṛttiḥ tathā- nyagiti | yastvīśvaratattvādhastane bindupariṇāmarūpe tattve saptakoṭima-hāmantrādhiṣṭhānena jñānaśakterudreko bhavati, tattattvavāsināṃ jñānarūpatvāt sarvajñatvaprakāśahetutvāt prakāśakaṃ tad vidyāta-ttvamucyate || 30 || nādo binduḥ sakalau sādākhyaṃ tattvamāśritau kathitau | vidyeśāḥ punaraiśe mantrā vidyāśca vidyākhye || 31 || tātparyadīpikā nanu nādabindu śāstrāntare tattvamadhye kathitau, atastattvā-dhikyamanayorantarbhāvo vā vaktavyaḥ | tathāhi- tadūrdhvaṃ baindavaṃ tattvaṃ nirmalaṃ sarvatomukham | paramaṃ sarvatattvānāmanantaṃ jyotiravyayam || ityādi | tathā vidyeśvaravidyāmantrāṇāṃ sadāśive vṛttimanye manyante | tatastannirāsārthaṃ tayorantabhāvārthaṃ cāha- nāda iti | ayamabhiprāyaḥ- nādabindū kalāvattayā sakalau sadā sarvadā śivākhyaṃ tattvamāśritau, tadabhinnau kathitāvityarthaḥ | kecit sadāśivaṃ tattvamāśritāvityāhuḥ | vidyeśānantādaya īśvaratattve vartante | taduktaṃ siddhāntāgame- anantasūkṣmau śivatamaikanetraikarudrakāḥ | trimūrtipūrvaṃ śrīkaṇṭhaḥ śikhaṇḍī ca tato'ṣṭamaḥ || ete vidyeśvarāstvaṣṭāvīśvare saṃprakīrtitāḥ || iti | mantrāśca vidyāśca prakāśakatayā prakāśakaṃ vidyātattva-māśritya vartanta iti | taduktam- mantrā vidyāśca vidyāyāṃ bījabhūtā bhavanti hi iti || 11 || vṛttiḥ itthaṃ śuddhatattvānyabhidhāya teṣveva vastvantarasyāntar-bhāvamāha- nādo binduriti | tatra parabindoḥ śivatattvatvena tatkāryasya sūkṣmanādasya śakti-tattvāntarbhāvena cokta (tattvā ? tvā)t sakalo bindurakṣarabin-dvātmako nādaśca sthūladhvanirūpaḥ | dvau ca sadāśivatattvāntar-bhūtau jñeyau | vidyeśānāmanantādīnāmīśvaratattve'ntarbhāvaḥ | mantrāṇāṃ saptakoṭisaṃkhyākānāṃ vācikaśabdānāṃ ca vyomavyāpyādīnāṃ vidyānāṃ ca kāmikādyaṣṭāviṃśatitantrāṇāṃ vidyātattve'ntar-bhāvaḥ || 31 || pañcānāmapyeṣāṃ nahi kramo'stīha kālarahitatvāt | vyāpāravaśādeṣāṃ vihitā khalu kalpanā śāstre || 32 || tātparyadīpikā nanu nityatayā vibhutvena caiṣāṃ kramāsaṃbhavāt kathaṃ tatsadbhāvapratipādanamityāśaṅkyāha- pañcānāmiti | ayamabhiprāyaḥ- deśakālakṛtasya prathamacaramabhāvātma-kasya kramasyāsaṃbhave'pi śaktivyāpārabhedonneyabhedavaśā-deṣāṃ tattvānāṃ sadbhāva āśrīyata iti || 12 || vṛttiḥ pañcetīti kācidāryā keṣucitpustakeṣu dṛśyate, tadasat, dvayorapyadhvanorevaṃ kramaprasavayoginoḥ | vilayaḥ prātilomyena śaktitattvadvayāvadhiḥ || (mṛ0 vi0 13|179) ityādibhireṣāṃ sṛṣṭisaṃ-hārakramapratipādakaistattadbhuvanavāsināmavasthānabhedābhidhā- yibhiḥ śuddhādhvanyapi śuddhakālasadbhā(vā?va)vedibhirvākyair-virodhāt | seyamaśāstrajñaiḥ prakṣiptetyupe(kṣai?kṣyai)va || 32 || tattvaṃ vastuta ekaṃ śivasaṃjñaṃ citraśaktiśatakhacitam | śaktivyāpṛtibhedāt tasyaite kalpitā bhedāḥ || 33 || tātparyadīpikā nanu kimarthaṃ parameśvaratattvasya svata evāmī bhedā nābhyu-pagamyante, yena śaktivyāpāropādhikṛtabhedāśrayaṇamityāśaṅ-kyāha- tattvamiti | yataḥ śivatattvasya paramārthato bhedāsaṃbhavastataḥ śaktivyā-pāropādhikṛtā evāmī pañca bhedāḥ | tadbhedāsaṃbhavaśca īśvarānekatvakalpanāsaṃbhavāditi, bhedasvarūpāsaṃbhavādvā | sa cāśrayāsaṃbhavāt | tathā hi- ko'yaṃ bhedāśrayaḥ ? bhinno vā syādabhinno vā ? yadyabhinne vastuni bhedasya vṛttiḥ, tadaikapadārthā- bhāvaprasaṅgaḥ, bhedasamāveśāt | yadi bhinne bhedasya vṛttiḥ, kiṃ tarhi bhedena prayojanam ? vastutaḥ pūrvameva bhinnatvāt | astu bhedavati bhedasya vṛttiḥ | tatra yadi bhedāntareṇa bhinne tadvṛttyabhyupagamasta-dānavasthā, bhedāntarasyāpi bhinnavṛttitvāt | na ca svenaiva bhinne svayaṃ vartata iti vācyam, ātmāśrayaprasaṅgāt | tasmādabhinna eva vastuni bhedasya vṛttirabhyupagamanīyā | tadā ca tasya candrabhedavada-paramārthatvam, abhinnavṛttitvāditi | na ca svarūpameva bhedaḥ, ayamasmādabhinna iti sāpekṣasya bhedapratibhāsasyābhāvaprasaṅgāt | na ca ghaṭa ityaghaṭavyāvṛtterapyavabhāsa iti vācyam, padārtheṣu vartamāna- tādyavabhāsenāvartamānatādivyāvṛttyā kṣaṇikatvādi-prasaṅgāt | tattvaṃ vastutaḥ paramārthata ekam abhinnam advitīyam | kiṃ tadityata āha- śivasaṃjñaṃ śivākhyam, pramātā pramitaṃ ca viśvaṃ śivaḥ sadaiko bahudhā cākaśīti iti śruteḥ | citraśaktiśata- khacitamiti nānārū-paśaktisahasramudritam | taduktamadhvasiddhau- citraśaktisahasrāḍhyaṃ śivatattvaṃ samātigam | vibhaktaṃ pañcadhā caikaṃ śaktyullāsavibhedataḥ || iti | tasmācchaktivyāpārabhedādeva tasya maheśvarasyaite sadāśivādibhedā iti || 13 || vṛttiḥ śivasyāpi sadāśivāadibhedaḥ śāstreṣu śrūyate, sa kiṃ paramārthato na vetyata āha- tattvamiti | paramārthataḥ paramaśivākhyamadhiṣṭhātṛrūpaṃ tattvamekameva, tasya kartṛtvena caitanyāvyabhicārāt, caitanyasya ca vikāritvābhāvādityuktam | tacca citraśaktiśatakhacitam | śaktarjñeyakāryānantyādaupādhikānantabhedabhinnayā śaktyā samavetamityarthaḥ | tataścāsya śaktivyāpārabhedādupacāreṇa sadā-śivādibhedāḥ kālpanikā eva, na tu paramārthataḥ | adhiṣṭheyasya tu bindoḥ śivatattvādyavasthābhedaḥ satya evetyuktam | yacchrūyate- kintu yaḥ patibhedo'smin sa śāstre śaktibhedataḥ | kṛtyabhedopacāreṇa tadbhedasthānabhedajaḥ || ityādi | (mṛ0 vi0 13|164-165) layādibhedaḥ prāgukto yadupādhau śivasya tu | sa binduriti mantavyaḥ saiva kuṇḍalinī matā || iti | ata eva sadāśivādyākārakalpanamapi tasya dhyānārthameva, na tu paramārthata ityuktaṃ śrīmatpauṣkare- sādhakasya tu lakṣyārthaṃ tasya rūpamudāhṛtam iti | śrīmanmṛgendre'pi- vapuṣo'vidyamānatvād yadyatkṛtyaṃ karoti saḥ | tatra tatrāsya tatkartṛvapuṣā'nukṛtaṃ vapuḥ || iti || 33 || (kri0 3|41) cidacidanugrahaheto rūpāṇyetāni sa prabhuḥ kṛtvā | kurute citāmanugrahamanādimalaruddhaśaktīnām || 34 || tātparyadīpikā nanu kimarthametāni rūpāṇi karoti bhagavānityāśaṅkyāha- ciditi | anādimalapracchāditaśivasvabhāvānāṃ paśūnāṃ pāśānāṃ jaḍānāṃ cānugrahaṃ kartumetāni rūpāṇi sa bhagavān karotītyarthaḥ | taduktam- śivātmakamidaṃ viśvaṃ śiva ādhārakāraṇam | asya śaktirvipaktrī syānniyantā ca sadāśivaḥ || īśaḥ kartā kārakaśca śuddhavidyā prakāśikā | ebhirīśo'nugṛhṇāti kḷptairbhedaiścarācaram || iti || 14 || vṛttiḥ etadevāha- ciditi | śivo hi cidanugrahārthamevaitāni rūpāṇi karoti, sadāśivādibhyeyākārānadhitiṣṭhatītyarthaḥ | tatastānadhiṣṭhāyā-cidanugrahopacitā- nāmātmanāmevānugrahaṃ karoti, tasyāpi cidacidanugrahārthatvenoktatvāt | anādimalaruddhaśaktīnāmityetada-nugrahāpekṣāyāṃ viśeṣaṇadvārā hetuḥ || 34 || bhuktiṃ muktimaṇūnāṃ svavyāpāre samarthatādhānam | jaḍavargasya vidhatte sarvānugrāhakaḥ śambhuḥ || 35 || tātparyadīpikā citāmacitāṃ ca kīdṛśamanugrahaṃ karoti bhagavānityāśaṅ-kyāha- bhuktimiti | bhuktiṃ sukhaduḥkhānubhavarūpām, muktiṃ nityānandānubha-valakṣaṇāṃ ca aṇūnāṃ saṃsāryātmanām | svavyāpāre samarthatādhānaṃ jaḍavargasya pāśavargasya vidhatte karoti | sarvānu-grāhakaḥ, ataḥ kāraṇācchambhuriti | nanu sukhaduḥkhānubhavapra- dānasya kathamanugraharūpatvam, nityaniratiśayānande vidyamāne viṣadūṣitamadhvannakalpasukhaleśapradānasyānugraharūpatvā-sambhavāt | duḥkhānubhavapradānasyānanugraharūpatvaṃ sarveṣāṃ sammatameveti cet ? ucyate, sukhānubhavasya tathābhūtasyāpi nityasukharāgotpādadvāreṇāpavargahetutayā'nugraharūpatvam | duḥkhānubhavasyāpi saṃsāravairāgyodvegajananadvāreṇāpavarga-hetutayā'nugraharūpatatvamiti tatpradāturanugrāhakatvam | nanu tathāpyasya na sarvā-nugrāhakatvam, dakṣādhvarādau dakṣādini-grahaśravaṇāt | ghṛṇānidhitvaṃ ca tenaiva bādhitam | nahi ghṛṇā-vataḥ kadācidapi prāṇihiṃsā dṛṣṭeti | rāgādimattvaṃ ca tenaivānu-mitam | nahi rāgādirahitasya prāṇihiṃsā dṛṣṭeti | naivam, tannigrahasya doṣanirharaṇārthatayā sarvalokapathyatayā cānugraharūpatvāt | taduktaṃ śrīvāyavīye- ye ke ca nigrahā loke brahmādiṣu nidarśitāḥ | te'pi lokahitāyaiva kṛtāḥ śrīkaṇṭhamūrtinā || sadoṣā eva devādyā nigṛhītā yathocitam | ataste'pi vipāpmānaḥ prajāśca vigatajvarāḥ || iti | (śi0 vā0 1|31|23, 25) atreśvaranindā dakṣādīnāṃ doṣaḥ | tasyā doṣatvam atha ya enaṃ dveṣṭi, sa eva pāpīyān bhavati ityādiśruteravagamyate | evetyava-dhāraṇā | anantaphalatvaṃ ca tathā | śivanindā gurornindā śivajñānasya dūṣaṇam | devadravyāpaharaṇaṃ gurudravyavināśanam || haranti ye ca saṃmūḍhāḥ śivajñānasya pustakam | sumahāpātakānyāhurityanantaphalāni ṣaṭ || iti śivadharmottarāgamācca tadavagamaḥ | ato'nantaphalasya śiva-nindādoṣasya phalānubhavalakṣaṇena yamadaṇḍena vināśāsambha-vaṃ manyamāno bhagavān karuṇānunnahṛdayo nigraheṇa dakṣādīn svavaśān kṛtvā svapraṇāmātmakaṃ svanindāprāyaścittaṃ kārayāmāsa | nahi prāyaścittāntaraiḥ khadyotakalpairnaiśatamaḥkalpamaheśvaranindādoṣaparihāro ghaṭate, teṣāṃ parimitaviṣayatayā parimitānāmaparimitamaheśvaraviṣayā-parimitanindāparihārāsaṃbhavāt | yathā naiśatamaso'nantasyāpya-nantādityodayena prabalena vināśastathā maheśvarapraṇāmenā- nantenānantatannindāpratikṣepa iti | taduktaṃ śrīvāyavīye- nigraho'pi svarūpeṇa viduṣāṃ na jugupsitaḥ | ata eva hi daṇḍyeṣu daṇḍo rājñāṃ praśastaye || sarvo'pi nigraho loke na ca vidveṣapūrvakaḥ | nahi dveṣṭi pitā putraṃ yo nigṛhyāpi śikṣayet || nidānajñasya bhiṣajo rugṇe hiṃsāṃ prayuñjataḥ | na kiñcidapi nairghṛṇyaṃ ghṛṇaivātra prayojikā || iti | (śi0 vā0 1|31|26, 34, 38) tasmādupapannaṃ sarvānugrāhaka iti || 15 || vṛttiḥ tameva cidacidviṣayamanugrahaṃ darśayati- bhuktimiti || 35 || cidanugrahastvayaṃ kila yanmokṣaḥ śivasamānatārūpaḥ | so'nāditvāt karmaṇa iha bhogamṛte na yāti saṃsiddhim || 36 || tātparyadīpikā nanu tarhi bhuktimuktyoranugrahayormukhyatamaṃ niḥśreyasame-vāsau vidadhyāt, nāmukhyaṃ bhogātmakamityāśaṅkyāha- ciditi | satyaṃ saṃsāranivṛttyātmakāpavargapradānameva mukhyānu-graho na bhogapradānam, tathāpi jātyāyurbhogaphalānāṃ karmaṇā-manādibhūtānāṃ phalabhogaṃ vinā nāśāsaṃbhavāt tannāśaṃ vinā niḥśreyasānupapattestadarthameva bhogapradānamāśrayaṇīyam | sa mokṣaḥ kiyātmaka ityāśaṅkyāha- śivasamānatārūpa iti | śivena samānatā nirviśeṣatāvivekatā rūpaṃ svarūpaṃ yasya sa śivasamā-natārūpaḥ, sāyujyalakṣaṇa iti yāvat || 36 || vṛttiḥ nanvastu mokṣo'nugrahaḥ, duḥkhanivṛttihetutvāt | bhogastu sukha- duḥkhasaṃvedanātmakaḥ, sa kathamanugrahatvenocyate ? ata āha- satyaṃ pāśanivartanena sarvārthadṛkkriyātmakaśivatvavyaktyā ca śivasāmyarūpasya mokṣasyaivānugrahatvam, bhogasya tu nābhuktaṃ (mahābhāratabhāṇḍārakarasaṃskaraṇe trayodaśe'nuśāsanaparvaṇi 15 pariśiṣṭe 2200 paṅktyanantaraṃ ślokārdha eṣa dṛśyate |) kṣīyate karma kalpakoṭiśatairapi iti nyāyāt karmakṣayahetutayā paramparayā'nugrahahetutvamityanugrahatayokta-mityavirodhaḥ || 36 || tena vibhustadbhuktyai kurute tanukaraṇabhuvananiṣpattim | kartrā vinā na kāryaṃ na tathopādānakaraṇābhyām || 37 || tātparyadīpikā nanu tarhi karmaphalabhoga eva vidhātavyaḥ, na jagadārambha ityāśaṅkyāha- teneti | yato bhogaṃ vinā na karmanāśaḥ, atastadbhuktyai bhagavāṃ- stanukaraṇabhuvananiṣpādaṃ karoti | tanuḥ śarīram, sūkṣmasthūlāt-manā dviprakāram | karaṇaṃ ca dvividhaṃ bāhyamāntaraṃ ceti | tatra bāhyaṃ karmendriyajñānendriyātmanā daśavidham | antaḥkaraṇaṃ trividhaṃ mano'haṅkāro buddhiśceti | bhuvanaśabdena caturviṃśatya-dhikaśatadvayalokā ucyante | tānyetāni bhagavān maheśvaraḥ karoti bhogārthamiti | nanu kasmānmaheśvarastāni bhuvanāni kṛtavānityu-cyate, bhavatu teṣāṃ sarveśvareṇa vinotpāda ityata āha- kartrā vinā na kāryaṃ na tathopādānakaraṇābhyāmiti | yataḥ karturabhāve na kāryasaṃbhavo'to maheśvarastanukaraṇabhuvanāni kṛtavānityucyate | tathā tadvadupādānakāraṇābhāve ca na kāryaṃ jāyeta, atastatro-pādānakāraṇamapi kiñcidāśrayaṇīyam | evaṃ karaṇābhāve na kāryasaṃbhava iti karaṇaṃ cātra kiñcidabhyupeyamiti | tathāhi- ghaṭādyutpattau tāvat kulālādiḥ kartā, hastapādādikaṃ karaṇam, mṛdādyupādānam, cakrādyupakaraṇamiti dṛṣṭam; teṣāmekasyāpya-bhāve kāryasya ghaṭāderutpādāsaṃbhavāt | ato'trāpi tānyavaśyā-śrayaṇīyāni, anyathā jagadātmakasya kāryasyotpādāsaṃbhavāditi | nanu kiṃ jagatkartṛsadbhāve pramāṇam ? anumānāgamāvasmadā-dīnām, asmadvilakṣaṇānāṃ yogināṃ pratyakṣamiti brūmaḥ | tathāhi- vimataṃ kālādyavaniparyantaṃ kāryajātaṃ buddhimat-kāraṇakam, kāryatvāt, yadyat kāryaṃ tattad buddhimatkāraṇakaṃ dṛṣṭam, yathā ghaṭaḥ, tathedaṃ kālādyavaniparyantaṃ kāryam, tasmād buddhimatkāraṇakamiti | na ca kṣityādīnāṃ kāryatvasyānu- palambhādaniścitapakṣavṛttirasiddha ityasiddhatvaṃ hetoriti vācyam, anumānāgamābhyāṃ tatkāryatvasiddheḥ | tathāhi- kṣityādi kāryam, mūlopādānavyatiriktajaḍatvāt, yadyanmūlopādānavyati-riktaṃ jaḍaṃ tattat kāryam, yathā ghaṭaḥ, tathedam, tasmāttatheti | na ca kṣityādereva paramāṇubhāvāpannasya mūlopādānatvābhyupa-gamādasiddhamasmākaṃ mūlopādānātireki-tvaviśeṣaṇamiti vācyam, paramāṇormūlatvapratiṣedhasya vakṣyamā-ṇatvāt | tathā kṣityādi kāryam, paratantratvāt, triguṇātmakatvāt, ātmamūlānya-vastutvācca ghaṭādivaditi | tathā ātmana ākāśaḥ saṃbhūtaḥ, ākāśād vāyuḥ, vāyoragniḥ, agnerāpaḥ, adbhyaḥ pṛthivī (tai0 u0 2|1|1) ityādināgamena kṣityādeḥ kāryatvamavagamyate | tathā ātmavyatiriktasya sarvasya māyāmūlatvapratipādanācca | tathāhīśvaragītāyām- caturviṃśatitattvāni māyākarmaguṇā iti | ete pāśāḥ paśupateḥ kleśāśca paśubandhanāḥ || ..... eteṣāmeva pāśānāṃ māyā kāraṇamucyate | (7|21, 30) iti na svarūpāsiddhaṃ kṣityādiṣu kāryatvamiti | nanu vimataṃ jagat sat, bhāsamānatvāt, śuktirajatavadityanumā-nena kṣityāderasiddhatvaniścayāt, śaśaśṛṅgaṃ tīkṣṇaṃ śṛṅga-tvāt, gośṛṅgavaditi vā'syāśrayāsiddhateti cet, naivam, bhrāntijñā-nasya śuktiviṣayatayā tadanyāsadrūparajatagocaratvānupapatteḥ, asadrajatā-saṃbhavenāsya dharmyasiddhadṛṣṭāntatayā'pramāṇa-tvāt, kāryatvahetorivāsyāpyāśrayāsiddhatvasāmyācca | pratyakṣataḥ kṣityādeḥ sattvāvagamena pratyakṣavirodhāccāsyā-pramāṇatvamiti | na ca niyatikālāvyaktaguṇāhaṅkārāderasiddhatvā-dāśrayaikadeśāsiddhiriti vācyam, teṣāmāgamādisiddhatvasyoktatvāt | na ca kālākāśāderni-tyatvena kāryatvasyābhāvād bhāgāsiddho heturiti vācyam, tatkāryatva-syānumānāgamābhyāṃ sādhitatvāt | nanvidamanumānaṃ siddhasādhyatālakṣaṇāsiddhatvasadbhā-vādapramāṇam | tathāhi- buddhimatkāraṇavattvaṃ kṣityāderbhavatā sādhitam | tadasmākamapi siddham, buddhimatāmasmadādīnāmapyadṛ-ṣṭadvāreṇa kālāditattvakalāpaṃ prati kartṛtvasya sadbhāvāt | na ca puṇyāpuṇyātmake kāryāntare yat kartṛtvaṃ na tadeva jagadātmake kartṛtvaṃ bhaviṣyatīti vācyam, kāraṇakāraṇatayā tadupapatteḥ | yathā paṭakāraṇatantusaṃyogamātrakartuḥ kuvindasya paṭakartṛtvam, śarādi-kṣepturvā śatruhiṃsākartṛtvam, evaṃ jagatkāraṇakarma-karturevāsma-dāderjagatkartṛtvopapatteḥ siddhasādhyatāprasaṅga iti | naivam, upādānopakaraṇasaṃpradānaprayojanaviṣayapratyakṣabuddhi-matkāraṇavattvasya buddhimatkāraṇatvaśabdena vivakṣitatvāt | ato'smadādīnāṃ taccatuṣṭayaviṣayāparokṣajñānābhāvānna siddhasādhyateti | nanvapyaṃśe siddhasādhyatāprasaṅgaḥ, tryaṇukādijanya-kāryāṇāmupādānaṃ tryaṇukādikam, bhūtādijanyakāryāṇā-mupādānaṃ bhūtādikaṃ vāsmadādipratyakṣam | adṛṣṭadvāreṇa kartṛtvaṃ cāsmadādīnāṃ siddham | upakaraṇaṃ ca kālādi kiñcit pratyakṣam | saṃpradānabhūtāśca devadattādayaḥ pratyakṣasiddhāḥ | prayojanaṃ ca sthānāsanādikaṃ pratyakṣamiti bhavedevāṃśe siddhasādhyateti | naivam, vimatasyaiva kṣityādestathāvidhakartṛmattā-sādhanāt | yatra dvyaṇukatryaṇukādīnāmupādānādikālādīnāṃ vā na pratyakṣam, tatra tathāvidhakartṛmattāsādhanānnoktadoṣāva-kāśa iti | nanu ca śakyakriyatvamupādhiḥ, tasyopādhilakṣaṇasadbhāvāt | tathā hi- sādhanāvyāpakaḥ sādhyasamavyāptirupādhiriti tasya lakṣaṇam | tadasya ghaṭādiṣu sarveṣvanugatatvād mūlahetunā kāryatve-nāsādhyatvāccāstīti sopādhitvenāprayojakatvāt kāryatvasya vyāpyatvāsiddhiriti | naivam, śakyakriyatvasyopādhi-lakṣaṇābhāvenāsya sopādhitvābhāvāt | sa ca sādhanavyāpakatvāt | tathāhi- kṣityādi kasyacit śakyakriyaṃ kāryatvād ghaṭādivaditi mūlasādhanena sādhayituṃ śakyatvāt sādhanavyāpakatvamiti | na ca kṣityādi kasyacicchakyakriyaṃ kāryatvād ghaṭādivadityasyāpi kartṛmattvopādhivaśādaprayojakatvamiti vācyam, śakyakriyatvakartṛ-mattvādi yadyadupādhitayā bhavatā pratipādyate, tasya sarvasyāpye-kenaiva prayogeṇa sādhyatayā sādhanavyāpakatvenopādhitvāsaṃbha-vāt, tathā sarvānumāneṣu samānatvācca | tathāhi- parvato'gnimān dhūmavattvād mahānasādivadityatrāpi jāyamānabhasmavattvasyo-pādheḥ sadbhāvād dhūmānumānasyāpyaprayojakatvaprasaṅgaḥ | atha tatra dhūmavattvenaiva jāyamānabhasmavattvasyāpi sādhyatayā nopādhitvamityasya nā-prayojakatvamiti cet ? naivam, tatrāpyagnimattvasyaivopādheḥ sadbhāvena tatsādhanāsaṃbha-vāt | atha dhūmavattvādeva jāyamānabhasmavattvāgnimattvādisarvo-pādheḥ sādhyatayā sādhanavyāpakatvasadbhāvenānupādhitvānnā-tra taddoṣa iti cet, tarhi kāryatvenaivātrāpi sarvasya śaṅkitasyopādheḥ sādhyatatā sopādhitvāsaṃbhavānnoktadoṣāvakāśa iti | kiñca, śakyā kriyā calanalakṣaṇā yasya tacchakyakriyam, tasya bhāvaḥ śakyakriyatvamiti yadyabhyupagamaḥ, tadā paramāṇumanaso-rapi nityayorbhavatpakṣe śakyakriyatvasadbhāvāt sādhyasamavyāptya-bhāvena tasyopādhitvābhāvaḥ | yadi śakyā kriyā utpattilakṣaṇā yasya tacchakyakriyaṃ tasya bhāvaḥ śakyakriyatvamityabhyupagamaḥ, tadādhi-kaviśeṣaṇatvāparanāmakaṃ vyarthaviśeṣaṇatvaṃ prasajyate, utpattereva kartṛmattvaprayojakatvena śakyapadavaiyarthyāt | na cāṅkurāderapyutpattisadbhāve kartṛśūnyatayā tadvyavacchedārthaṃ śakyapadopādānamiti vācyam, teṣāṃ ca śakyotpādanatayā vyavacchedāsaṃbhavāt tathetaretarāśrayaprasaṅgācca kṣityādeḥ kartṛśūnyatve siddhe tadvyavacchedakaśakyaviśeṣaṇasārthatā, viśeṣaṇopādhisadbhāvena kāryatvasyāprayojakatve siddhe kartṛśūnyatāsiddhiriti | taduktam- niścite tadakartṛtve sopādhitvaṃ bhavediha | sopādhitve'numānasya kartṛbhāvaviniścayaḥ || iti | na ca karacaraṇādinodanīyatvamupādhiḥ, prasādaprakārādau tadabhāvāt, prāṇādau tadasadbhāvena ca sādhyasamavyāptyabhāvāt | tathā kṣityādi kasyacit karacaraṇādinodanīyam, kāryatvāt, ghaṭādivaditi sādhanavyāpakatvāccāsya nopādhitvamiti | na ca karādijanyatvamupādhiḥ, adhikaviśeṣaṇatvāt | na ca kṣityādervyavacchedyatvam, anyonyāśrayaprasaṅgādityuktamiti, sarpādyākarṣaṇasvadehapreraṇādau sakartṛke karajanyatvābhāvena sādhyasamavyāptyabhāvācceti | na ca kāryaviśeṣasya kartrā vyāptiriti vācyam, viśeṣasyānupalambhāt | nanu kiñcit kāryamupalabhamānasya sakartṛkatvabuddhirbhavati, kiñcidupalabhamānasya na bhavatītyetadanyathānupapattyā kāryaviśe-ṣo'bhyupagantavyaḥ | sa ca viśeṣo ghaṭādiṣu sakartṛkeṣvanusyūtastṛ-ṇādibhyo hyakartṛkebhyo vyāvṛttaḥ sanneva rasaviśeṣavadanirdeśyaḥ | taduktam- sakartṛkeṣvanusyūto vyāvṛtto'nyebhya eva saḥ | kiñcitkāryaviśeṣo'nyaiḥ svīkāryo matibhedataḥ || kiṃrūpa iti vādo'yamikṣukṣīraguḍādiṣu | mādhuryabhedapratyakṣadṛṣṭāntādupaśāmyati || iti | tasmāt sa eva kartrā vyāpyate, na kāryasāmānyamiti | naivam, gartonnayanādikārye sakartṛke tādṛśabudhyabhāvenānekāntāt | taduktam- gartonnayanakāryasya cirakālātyaye sati | sakartṛkatvadhīgamyabhāvo naivopalabhyate || iti | prasiddhānumāne samāno'yaṃ paryanuyogaḥ | tathā hi- parvatādau dhūmadarśino'pi kasyacidagnimattvaṃ nāvagamyate, asaṃbhāvanādinā pratibandhāt | ata eva hi parvato'gnimān dhūmavattvādityādiparopadeśasāpekṣaparārthānumānopanyāsaḥ | tena tatrāpi viśeṣakalpanayā tasyaivāgninā vyāpakatvādaprayojakaṃ dhūmānumānamāpadyata iti | atha yatra dhūmavānagnimāniti sāmānyavyāptigrahaṇabalādanumānaṃ pravartata iti cet, atrāpi tarhi kāryaṃ kartṛpūrvakamiti sāmānyavyāptigrahaṇavalādanumāna-pravṛttirāśrayaṇīyā viśeṣābhāvāditi | na ca ghaṭatvaṃ kartṛmattve prayojakam, parasya tadabhāvena katṛmattvābhāvaprasaṅgāt | nāpi paṭatvam, ghaṭādestadabhāvenākartṛmattvaprasaṅgāt | na ca ghaṭatvapa-ṭatvakuḍyatvādayaḥ sarva eva kartṛprayojakā iti vācyam, prayojakabahut-vāpātāt | na ca tad yuktam, vyaktīnāmeva kartṛprayojakatvaprasaṅgena ghaṭāntarasyākartṛmattvaprasaṅgāt, ānantyena kartrā saha vyāptigraha- ṇāsaṃbhavasyobhayatrāpi tulyatvāt | tathā mahānasatvaśālātvādeḥ prayojakatvāpātena dhūmavattvasyāprayojakatvaprasaṅgaḥ | taduktam- ghaṭādivyaktimātrāṇāṃ kartrā vyāptirna gṛhyate | yathānantyaṃ tathā jñāturghaṭatvādeḥ pratīyatām || iti | nanu tarhi prameyatvādevādhikavyāptyā kartrā vyāptirāśraya-ṇīyā, na kāryatvasyeti cenna, anyathāsiddhatvāt | svagocarajñānamā-treṇa prameyatvaṃ sattvaṃ ca kartrabhāve'pi padārthānāmabhyupaga-taṃ bhavatā | asmatpakṣe'pi māyāpuruṣaśivānāṃ kartṛhīnānāmapi prameyatvaṃ sattvaṃ cābhyupagatam | ataḥ prameyatvādeḥ kartṛvyāp- tyasaṃbhava iti | kāryatvaṃ tu kāraṇaviśeṣasya kartuḥ kāraṇāntarasa-mpādakatayā pradhānabhūtasyābhāve na saṃbhavati | nahi mṛddaṇḍa-cakrādisadbhāve'pi tatprayoktuḥ kulālasyābhāve ghaṭotpādo ghaṭate | kulālasadbhāve tu kāraṇāntaraniṣpattyā kāryajanmopapattiriti kāryatvāt kartṛsadbhāvasiddhiriti | kiñca, kāryatvaṃ hi padārthānā- mutpattiḥ | sā ca kāraṇakriyāmapekṣate | sā ca puruṣavyāpāraṃ vinā na bhavati | sa tu prayatnādṛte na syāt | sa cecchāṃ vinā na bhavati | icchā ceṣṭasādhanajñānaṃ vinā na syāditi kāryatvaṃ buddhimatkā-raṇābhāve na bhavatīti tatprayojakatvānnāsyāsiddhatvamiti | nāpi viruddho'yaṃ hetuḥ, pakṣavipakṣayoreva vartamāno viruddha ityuktaviru- ddhalakṣaṇābhāvāt | tathāhi- sapakṣe ghaṭādau kāryatvasya vartamā-natvād vipakṣe cākartṛke mūlakāraṇaśivādau kāryatvasyābhāvāda-sya pakṣavipakṣayoreva vartamānatvāsaṃbhavād viruddhatvābhāva iti | nanu sarvajñakartṛkatvaṃ kṣityādeḥ sādhyate, nānyakartṛkatvam, asarvajñasya prapañcakartṛtvāsaṃbhavāt | tathāhi- jagadupādānādicatuṣṭayaviniyogakramaviṣayapratyakṣajñānavata eva kartṛtvaṃ sādhyate | tatastasya sarvajñatvam | sarvajñanirmitasya cānyasya saṃpratipannasyā-bhāvāt sapakṣābhāva iti sapakṣe sattvābhāvaḥ | tena kāryatvasya kṣityādikālānte pakṣe vartamānasya sarvajñanirmitatvasādhyarahitatayā vipakṣabhūtaghaṭādau ca vartamānatayā pakṣavipakṣayoreva vartamānatvād viruddhatvamiti | tathā śarīrikartṛtvasyāpyaṅkurādāvasattvenāśarīrikartṛtvamapīha sādhyate | tatra ca sapakṣābhāvena sapakṣe sattvā-bhāvāt kāryatvasya pakṣavipakṣayoreva vartamānatvād viruddhatvamiti | naivam, sarvajñāśarīrikartṛkatvasya atrāsādhyatvāt | tathāhi- vipratipa-ttyanurūpeṇātra sādhyanirdeśād yadā kiṃ sakartṛkaṃ kṣityādi akartṛkaṃ veti vipratipattiḥ, tadā sakartṛkaṃ kṣityādīti sādhyanirdeśaḥ | yadā buddhimatpūrvakaṃ vā na veti, tadā buddhimatpūrvakaṃ kṣityādīti sādhyanirdeśaḥ | yadā sopādānopakaraṇādipratyakṣavatā janyaṃ vā na veti, tadopādānādi-pratyakṣavatā janyamiti sādhyanirdeśānna viruddhatvam, ghaṭādau sapakṣe sādhyasādhanayoḥ sadbhāvāt | na ca kadācidapi sarvajñāśa-rīrikartṛkaṃ kṣityādīti sādhyanirdeśaḥ, tathā vipratipattyabhāvāt, (sa ca?) asarvajñaśarīrikartṛkatvasya kṣityādīnāṃ bhavadbhiranāśrita-tvāditi | nanu tathā sādhyanirdeśe'pi tathāvidhakarturabhipretatayā kāryatvasya viruddhatvamiti cenna, sarvānumāneṣu samānatvāt | tathā hi- parvatasyāgnimattvaṃ yaḥ sādhayati, tasyāpyataddeśakālānumeya-saṃpratipannapratyakṣāgnināgnimattvaṃ nābhipretam, kintu mahānasādigatavahnivyatiriktaparvatagatatatkālānumeyavipratipannā- pratyakṣāpuruṣapūrvakatarusaṃghaṭṭajanyāgninā'gnimattvamabhi-pretam | tasya mahānasādāvabhāvād dhūmānumānamapi viruddhamāpadyeta | atha tathāpi tatsādhyasya śabdenānupādānāt parvatasya svagatāgninā'gnimattvasya sādhanācca na virodha iti cet, tarhi prakṛte'pi sarvajñāśarīrikartṛkatvasya śabdenānupādānāt kṣityādeḥ svopādānasamarthakartṛmattvasya sādhanācca noktadoṣāvakāśa iti | na cāsarvajñaśarīrivyāptatvāt kāryatvamapi śarīrisarvajñaviśeṣaṃ pratikṣipatīti vācyam, kāryatvasya śarīrikartṛvyāptyabhāvāt | sa ca tṛṇādau tathāvidhakarturabhāve'pi kāryatvopalambhādavagamyate | taduktam- paro'pi na śarīrasya vyāptimicchati vastutaḥ | pratyakṣabādhayā dehī nāśrito yadihāṅkure || na ca śarīrikarturabhāve kartṛmātrasyāsattvam, tasyāyogyatvāt | taduktam- na cāśarīrikartṛtvaṃ bādhyaṃ dehe tu bādhite | śarīrasyeva yogyatvaṃ yato nāsti parātmanaḥ || iti | nanu na kāryatvaṃ svavyāpakaśarīrikartṛviruddhatvānnāśarīri-kartṛniṣedhakam, kintu svavyāpakakartṛsāmānyaviruddhatvāditi brūmaḥ | yatra kulālādau kartṛtvaṃ tatra nāśarīritvam | yatra muktāt-manyaśarīritvam, tatra na kartṛtvamiti kartṛtvāśarīritvayoḥ sahānava- sthānalakṣaṇavirodhasadbhāvena svavyāpakakartṛviruddhatvādaśarīri-kartāraṃ kāryatvameva pratikṣipati | dhūmavattvamivāśītabhāsva-rāgnivyāptaṃ śītāndhakārāgnimiti cet, naivam, kāryatvasya kartṛsāmānyena vyāptyabhāve pratikṣepāyogāt | tathā ca yadi kāryatvasya kartṛsāmānyena vyāptiḥ, tarhi na kāryatvavyāpakaḥ kartā | tena tadviruddhatve'pyaśarīritvaṃ na pratikṣipet, svāvyāpakā-viruddhatvāt tasya | yadi kāryatvaṃ kartṛsāmānyena vyāptam, tadā ca na pratikṣepaḥ, kartṛsāmānyāparyavasānalabhyatvād viśeṣasya | yathā parvate paridṛśyamānadhūmenāgnisāmānyamanumāya tadaparyavasānānmahānasādāvaparidṛṣṭo'gniviśeṣaḥ parvate kalpyate, tathaiva prapañce paridṛśyamā-naṃ kāryatvaṃ kartāraṃ vinānupapadyamānaṃ kartṛsāmānyamavas-thāpayat tasyāpi viśeṣaṇadvāreṇa sambandhasidhyarthaṃ śarīriviśeṣa-ṇamasaṃbhavāt parihṛtya tadviparītaṃ sarvajñaśarīriviśeṣaṃ vyavasthāpayatyeva, anyathā svavyāpakakartṛsāmānyavyavasthā-panāsaṃbhavāt | na ca tad yuktam, vyāpyasadbhāve vyāpakāsattva-syānupapannatvāt | nahi dhūmasadbhāve'gnyabhāva upapadyata iti | na cāvyāptatve'pi vyāptyupalambhamātreṇa pratikṣepa iti vācyam, tasyāpramāṇatvāt | nahi kṛtakatvaṃ nityatāvyāptamiti kenaciduktāpramāṇavākyasiddhavyāptyapekṣayā kṛtakatvena tadviruddhānityatvapratikṣepo ghaṭata iti | na ca kartṛtvamadehitvaprati-kṣepakam, kāryatvena sādhitasya kartṛtvasyāśarīriviśeṣābhāve'nu-papannatayā tasyākṣepyatvāt | na ca śarīriviśeṣākṣepeṇāśarīri-viśeṣapratikṣepaḥ, tasya yogyānupalambhanirastatayākṣepāsaṃbha- vāt | na ca sādhitasya kartṛtvasya viśeṣadvayarāhityaṃ saṃbhavatītya-śarīrikartrabhyupagama iti | nāpyaṅkurādāvasādhitasyādehitvaprati-kṣepakatvam, avirodhāditi | tathā mokṣāvasthāyāṃ śarīrendriyādyabhāve'pyātmaguṇa- nityasukhaviṣayabuddhisantatisaṃbhavaṃ bhagavān bhaṭṭapādo manyate | tenādehitvabuddhimatkāraṇatvayorna virodhaḥ, pūrvabuddhi-viśiṣṭasyātmana uttarabuddhyutpattihetutvābhyupagamāditi | kiñca, yadi jagatkartranumānasyaivaṃ virodhodbhāvanam, tadā paramāṇvanu-mānasyāpi bhavatā'bhyupagatasya virodhaprasaṅgaḥ | tathā hi- ādyaṃ kāryaṃ svanyūnānekasamavāyikāraṇam, kāryadravyatvāt, ghaṭādivaditi paramāṇvanumānam | tenādyakāryakāraṇatayā paramāṇūnāṃ nityatvaniravayavatvakāryatvaniratiśayāṇutvādika-marthādavagamyate | tatrāpyayaṃ doṣaḥ suvyaktaḥ | yatra bhavatpakṣe vyomādau nityatvam, tatrāsarvagatadravyaparimāṇalakṣaṇamūrtatvaṃ nāsti | yatra punarghaṭādau mūrtatvam, na tatra nityatvamiti mūrtatva-nityatvayoḥ sahānavasthānalakṣaṇavirodhasadbhāvāt paramāṇvanu-mānapi viruddhamāpadyata iti, tathā parātmānumānamapīti | tathāhi- paraśarīraceṣṭā ātmapūrvikā, jīvaccharīraceṣṭātvāt, asmaccharīra-ceṣṭāvaditi parātmānumānam | tatrāpi yatrātmatvaṃ svātmani tatra na paratvam, yatra paratvaṃ ghaṭādau tatra nātmatvamiti paratvātma- tvayorvirodhāt parātmānumānāsaṃbhava iti | atha yadi dravyasama-vāyikāraṇasya mūrtasya nityatvamanyatra na dṛṣṭam, tathāpyādya-kāryakāraṇatayā nityatvaṃ tasyābhyupeyam, anyathā'navasthā-prasaṅgāt | tasya ca nityatvamarthādavagamyate | ādyakāryasya svanyūnasamavāyikāraṇakatvamātrasādhanānnātra virodhaḥ | tathā parātmānumāne paraśarīragatāyāśceṣṭāyā ātmapūrvakatva-mātrasādhanāt svavyāpārasya tatra yogyānupalambhanirastatvāt paratvamarthādavagamyate, na śabdata iti na virodha iti cet, evaṃ tarhi jagatkartranumāne'pi sakalavināśe satyādya-kāryakāraṇasya buddhimanmātrasya sādhane tasyānityatāyāṃ kartrantarakāraṇān-tarakalpanayā'navasthānaprasaṅgena tasya nityatvamarthā- davagamyate na śabdata iti | tathā kartṛmātrasādhane śarīriṇo yogyānupalambha- nirastatvenāśarīriṇo'rthādavagamyamānatayā ca na virodha iti samānaḥ panthāḥ | nanu pakṣadharmatāvyāptigrāhakapramāṇābhyāṃ prāptayor-viśeṣayorvirodhe na kaścidarthaḥ siddhyati | tathāhi- vyāptibalāt śarīryasarvajñānīśvarasaṃsārī kartāvagamyate, pakṣadharmatayā ca kāryasya tadutpādanasamarthaḥ sarvajño'śarīrī nityo nityamuktaḥ sarveśvaraḥ kartāvagamyate | tadanayoritaretarasāpekṣayorvirodhe na kiñcit sidhyet | naivam, sarvānumāneṣu samānatvāt | tathāhi- dhūmānumāne tāvad dṛṣṭāntabhūmigatapratyakṣānanumeyasaṃ- pratipannāparvatagatācandanendhanapuruṣajanyatvādidharmaviśiṣṭo vahniviśeṣo vyāptigrāhakapramāṇenāvagamyate | pakṣadharmatayā tu parvatagatānumeyavimatatarusaṃghaṭṭajanyāpratyakṣacandanendhanatva-adidharmaviśiṣṭo'vagamyate | tatrāpi na kiñcit siddhyediti | atha dhūmavānagnimāniti sāmānyena vyāptigrahaṇaṃ na viśeṣata ityatrānumānapravṛttirā-śrīyata iti cet, tarhi prakṛte'pi kāryaṃ buddhimatkāraṇakamiti sāmānyenaiva vyāptigrahaṇaṃ na viśeṣataḥ, aṅkurādau tathāvidha- kartṛdarśanādi-ti bhavetyevānumānapravṛttiraviśeṣāditi | nanu kiṃ tarhi dṛṣṭāntadṛṣṭamāśrayaṇīyaṃ dārṣṭāntike iti cet, aviruddhamiti brūmaḥ | na ca śarīrakaraṇanivṛttyā kartṛtvanivṛttiriti vācyam, svaśarīrapreraṇākarṣaṇādiṣvivecchātmakakaraṇāntarasad-bhāvādapi kartṛtvopapatteḥ | na ca svaśarīrapreraṇe preryasya śarīrasya karaṇatvaṃ saṃbhavati, karmaṇaḥ karaṇatvāsaṃbhavāt | nahyaṅgulyagreḍa tadagrasparśanamupapadyata iti | na ca tatra śarīrāntaraṃ karaṇamiti vācyam, anavasthāprasaṅgāt | na ca pakṣe dehasambandhaḥ sarvatrāvyabhicāreṇa karaṇamiti vācyam, dehasambandhasya hastāṅgulyādipreraṇe kartrānapekṣitatvāt | tathāhi- hastasyotkṣepaṇamavakṣepaṇaṃ vā kurvānnātmā tatsambandhamevā-pekṣate, na tu punardehasambandham, tasmin vidyamāne hastasaṃbandha-vināśe kāṣṭhībhūte'smin hastakriyākartṛtvādarśanāt | ataḥ kevalavyatirekāt sākṣādicchānuvidhāyikriyāśrayatvayogyatvame-vātra prayojakam | tat prapañce bhagavato'numānasiddham | tathāhi- vimataṃ mūlakāraṇādi kasyacit sākṣādicchānuvidhāyikriyāśrayatvayogyam, acetanatvāt, dehavaditi | ata evāśarīritve'pi purāṇoktāṣṭamūrtitvavirodhaḥ parihṛtaḥ, sākṣādicchānuvidhāyikriyāśrayatādehalakṣaṇasadbhāvena mūlādyavanyantatattvajātasya maheśvaradehatayā mūrtimattvopa-patteḥ | nanu kathaṃ tarhyadehitvavacanam, ucyate- yathopādānabhūta-mṛttattvādyatiriktaṃ śarīraṃ kulālakuvindāderupalabdham, tathā mūlakāraṇatatkāryādyatiriktamatra śarīraṃ nāsti bhagavata ityadehitvopapattiriti | nāpyanaikāntikatvam, pakṣatrayavṛttiranaikāntika ityuktatallakṣaṇābhāvāt | tathāhi- yadi kālādyavanyanteṣu vimatyadhikaraṇatayā sandigdhasādhyeṣu pakṣeṣu ghaṭādiṣu ca niścitasādhyatayā sapakṣabhūteṣu kāryatvasya vṛttiḥ, tathāpi niścitasādhyavyatirekatayā vipakṣabhūteṣu māyāpuruṣaśiveṣu kāryatvahetorvṛttyabhāvāt pakṣatrayavṛttyabhāva iti | nanvaṅkurādi-ṣu kartṛśūnyeṣu kāryatvasyopalambhāt pakṣatrayavṛttitvena kāryatvasyānekāntatvamiti cenna, aṅkurādeḥ pakṣatvena vipakṣatvābhāvāt | nanu nāṅkurādeḥ pakṣatvam, sandigdhakartṛkatvābhāvāt | tathāhi- sandigdhasādhyaḥ pakṣa iti hi pakṣalakṣaṇam | tadaṅkurādernāsti, niścitasādhyavyatirekatayā vipakṣatvāditi cet, naivam, parasya buddhimataḥ sādhyasya pratyakṣānarhatvenāsattvāniścayādaṅkurādeḥ sandigdhasādhyatvo-papatteriti | na ca sandigdhānaikāntikatvaṃ kāryatvasyāśaṅkanīyam, viparyaye bādhakatarkasyoktatvāt | taduktam- kārakāṇāṃ ca sarveṣāṃ niyokturyadi nāstitā | vaiyarthyaṃ syāt tadā teṣāṃ satāmapyasatāmiva || iti | nāpyanadhyavasitatvam, sādhyāsādhakapakṣa eva vartamāno'nadhyavasita iti tallakṣaṇābhāvāt | nahi nityā bhūḥ, gandhavattvāditivat kāryatvasya pakṣa eva vṛttiḥ, sapakṣe ghaṭādau ca vartamānatvāditi | na cāsau kālātyayāpadiṣṭaḥ, pramāṇabādhite pratijñātārthe vartamāno hetuḥ kālātyayāpadiṣṭa iti proktatallakṣaṇābhāvāt | na cānuṣṇo'g-niḥ kṛtakatvājjalavaditivadasya pratyakṣaviruddhakālātyayāpadiṣṭatvam, parātmano buddhimatkāraṇasya pratyakṣānarhatvāt | pratyakṣānarha-syāpi tadanupalambhenāsattvābhyupagame sarvānumānoccheda-prasaṅgaḥ | tathā ghaṭādāvapi kartā kulālaḥ pratyakṣato nāvagamyate, śarīrasya karaṇabhūtasyaiva pratyakṣatvāt | na tu śarīrasya kartṛtvama-cetanatvāt kuṭhāravaditi kulālādiśarīrasya kartṛtve niṣiddhe tadātma-naḥ kartṛtvaṃ śarīrasya ca karaṇatvamavaśiṣyata iti na kvacidapi kartuḥ pratyakṣārhatvamiti na tadanupalambhenāsattvamiti kecit | anye tu śarīratve'pi kartuḥ sūkṣmatvadūratvasthatvādinā'nupalambhasaṃbhavāt kāryadeśe tadanupalambho nāsattvāditi bruvate | taduktam- yataḥ kāryasya kartrā tu vinā bhāvo na vidyate | ato deśāntarastho'yamicchayā kurute jagat || iti | dvividhamiha kāryam- kāyikavyāpārajanyamicchāmātrajanyaṃ ceti | tatra kāyikavyāpārajanyaṃ ghaṭādi | tadeva śarīrasannidhānama-pekṣate | icchāmātrajanyaṃ tvākarṣaṇādi | na taccharīrasannidhāna-mapekṣate | yojanaśatavyavahitasarpādyākarṣaṇasya dūrasthaiḥ kriyamāṇatvāditi | apare tatra vartamānasya śarīrasyāyogyatvāt pratyakṣeṇānupalambho nābhāvāditi bruvate | taduktam- athavā dṛśyamevāstu śarīraṃ cakṣurādivat | śrutismṛtibhyāṃ tat siddhaṃ śaśaśṛṅgo na tādṛśaḥ || iti | nanūktaṃ śarīrasyānityatve svayaṃ nijaśarīrasya nirmāṇamati-sāhasam, kartrantaraviniṣpattāvīśvarānantyamāpatediti ? satyam, bījā-ṅkuravad dehasyānāditvena na virodha iti kecit | taduktam- pūrvasiddhena dehena śarīrāntarakartṛtā | tacca pūrveṇa dehenetyanāditvamihāśritam || iti | ekabrahmāṇḍatadvartisakalakāryavināśe brahmāṇḍāntarasad-bhāvāt tatra sthitvāsau kāryaṃ karotīti na kaścid doṣaḥ | aṇḍānāṃ bahutvaṃ śrutismṛtisiddham, yathā khalvalābūlatāyāṃ vitatāni phalāni, evaṃ maheśvaraśaktau brahmāṇḍasahasrāṇi iti śruteḥ | īdṛśānāṃ tathāṇḍānāṃ koṭyo jñeyāḥ sahasraśaḥ | tatra tatra caturvaktrā brahmāṇo harayo bhavāḥ || iti smṛteśca tadavagamaḥ | anye nityaṃ māheśvaraṃ śarīram, anāditvāt, taccānādisṛṣṭyādikarturmaheśvarasya dehānāditvasyā-bhyupagamanīyatvāt | taccharīraṃ māyeti cāhuḥ | apare śabdabrahma-tanutvaṃ bhagavato manyanta iti | atha pratyanumānabādhitamidamanu-mānam | tathā hi- kṣityādyasarvajñakṛtam, kāryatvādityanumānāt sarvajñakartṛkatvānumānasya sapratisādhanatvamiti | tadasat, vikalpānupapatteḥ | kiṃ sarvajñakartṛniṣedhamātraṃ vivakṣitam, kiṃ vā kiñcijjñakartṛmattvam, kiṃ vā kartṛśūnyatvam ? nādyaḥ pakṣaḥ, asarvajñakartrabhyupagamaprasaṅgāt, vāmenākṣṇā na paśyatīti viśeṣaniṣedhavad viśeṣaniṣedhasya śeṣābhyanujñā-viṣayatvāt | atha parasya sarvajñakartṛkatvamabhimatamiti tanniṣedhamātramatra kriyata iti cennaivam, kartṛmātraniṣedhādeva sarvajñakartṛniṣedhasiddhestadeva niṣedhyaṃ na viśeṣa iti | tathā ghaṭādīnāmapyadṛṣṭādipreraṇa-dvāreṇa sarvajñajagatkartṛpūrvakatvasyābhyupagamanīyatvāt sādhyavikala-dṛṣṭāntatā ca bhavet | na ca tatrānyaḥ kartā, kartṛbhede pramāṇābhā-vāt | na ca kāryamahattvāt kartṛbahutvakalpanaṃ kāryamiti vācyam, icchāmātrajanye kārye bahutvasyānupayogitvāt | kāyikavyāpārajanye tu tadupādānādinodanamupāyāntareṇa yatraikasyaiva na syāt tatraiva bahutvakalpanā | athavā sarveṣvapi kāryeṣvekasyaiva kartṛtvānna kvaci-dapi bahutvakalpanā, ekācāryānugamāt, bahutve'pītareṣāṃ vāsyādivadakartṛtvādvā | ācāryānekatāyāṃ ca jñānādhikyavaśādekasyaiva kartṛtvam, tatsāmye ca kāryabhedena bhāgabhedena vaikakartṛtvopapattiḥ | itarathā tadvaiyarthyāpātāditi | tathā kāryamahattvasya tu kartṛmahattvāda-pyupapatterna bahutvakalpanāsaṃbhavaḥ, dharmikalpanāyāṃ gauravāpātāt | tathā samābhiprāyatve vaiyarthyam, viruddhābhiprāya-tve kāryavaiśasaprasaṅga iti na sarvathā kartṛbahutvakalpanopapattiriti | tathā ghaṭādyadṛṣṭavyāpāraḥ kṣitikartṛvinirmitaḥ, adṛṣṭavyāpāra-tvāt, kṣityādyadṛṣṭavyāpāravadityekakartṛtve siddhe tasya sarvajña- sarveśvaratvādisiddhiḥ | atha kiñcijjñakartṛmattvaṃ vivakṣitamiti cenna, apasiddhāntatā-prasaṅgāt | nahi mīmāṃsakādayo jagataḥ kartṛmattvamabhyupa-gacchanti | ato dūranirastaṃ kiñcijjñakartṛtvamiti | tathā kiñcittvasya kāryotpā-dānupayogitvād vaiyarthyaṃ ca | tathāsarvajñasya sarvakartṛtvāsaṃbha-vād mātā me vandhyetivat pratijñāvirodha-prasaṅgaḥ | yadi kiñcijjñasyāpi kartṛtvaṃ sādhyeta, tadā siddhasādhyatā, kṣetrajñānāmapyadṛṣṭadvāreṇa jagatkāraṇatvā-bhyupagamāt | na ca jīvānāmeva kartṛtvasādhanāt parameśvarasyā-kartṛtvamiti vācyam, upādānādyabhijñakartuḥ pañcarūpavatānu-mānena sādhitatvāt | na ca jīvānāṃ kartṛtvam, hetutvamātrasya vivakṣitatvāt | athākartṛtvaṃ vivakṣitamiti cennaivam, ghaṭādeḥ kartṛmattvena sādhyavikaladṛṣṭāntatvāt | mūlakāraṇadṛṣ-ṭāntatve sādhanavikalamudāharaṇam, tatra hetorabhāvāt | sattvaprameya-tvādisādhanopanyāse ghaṭādibhirvyabhicāraḥ, ghaṭādeśca pakṣatā-yāṃ pratyakṣavirodha iti dhūmānumāne'pyayaṃ doṣaḥ samānaḥ | parvato dharmī aparvatagatāgnimāniti sādhyo dharmaḥ, dhūmavattvād mahānasavaditi vaktuṃ śakyatvāditi | nanu maheśvaraḥ kṣityādikartā na bhavati, aśarīratvāt, puruṣatvādvā, muktātmatvādvā'smadādiva-ccetyanumānavirodha iti cennaivam, bhavatāṃ jagatkartṛtvasiddherāśra-yāsiddhatāprasaṅgāt | atha bhavatpakṣe jagatkartā'siddha iti nāśrayā- siddhidoṣa iti cennaivam, parasiddhe pramāṇamūlatve tenaiva dharmigrā-hakeṇa pramāṇena bādhyamānatvāt | na ca viparītānumānasyānutthā-nānnāanena tasya bādha iti vācyam, tasya tanmūlatayā tadbādhakatvā-saṃbhavāt | tathāpi yadi bādhābhyupagamaḥ, tadā maheśvarasyāprasiddhatvādasya āśrayāsiddhatvaprasaṅgaḥ | atha na pramāṇamūlā paraprasiddhiriti cenna, tarhi viparītānumānopanyāsaḥ kāryaḥ | pramāṇābhāvādeva prameyāsiddherasyāśrayāsiddhidoṣaprasaṅgācceti | nanu pramāṇasiddhasyāpi tasya pakṣatvamupapadyate, siddhatvā- devāśrayāsiddhidoṣābhāvāditi cennaivam, surabhi gaganakusumaṃ kusumatvāt sampratipannavadityasyāpi gaganakusumaśabdasiddhatayā āśrayāsiddhyabhāvaprasaṅgāt | na ca puruṣaḥ kṣityādikartā na bhavati, puruṣatvāt, asmadādivaditi vācyam, siddhasādhyatāprasaṅgāt | viśiṣṭapuruṣapakṣīkaraṇe'pi jagatkartṛtvavyatiriktakartṛviśeṣaṇaviśiṣṭatve siddhasādhyatā | jagatkartṛtvaviśiṣṭapuruṣapakṣīkaraṇe bhavedevāśrayāsiddhiḥ, dharmigrāhakapramāṇabādho veti | na ca sarve puruṣāḥ kṣityādi-kartāro na bhavanti, puruṣatvāt, kulālādivaditi vācyam, aṃśe siddhasādhyatāśrayāsiddhidharmigrāhakapramāṇabādhātmakadoṣa-trayāpātād dṛṣṭāntābhāvācceti | nanu vimataḥ puruṣaḥ kṣityādikartā na bhavati, puruṣatvādit-yasmin sādhye na doṣatrayāvakāśaḥ | na tāvadāśrayāsiddhiḥ, ātmanaḥ puruṣasya siddhatvāt | nāpi siddhasādhyatāvipratipattiḥ, anyapuruṣavyavacchedāt | nāpi dharmigrāhakapramāṇabādhaḥ, tasya jagatkartṛtvānaṅgokāreṇa siddhatvāditi cet, naivam, puruṣamātre vipratipattyabhāvāt | kṣityādikāryamadhikṛtya vipratipattirna puruṣe | astu vā puruṣe vipratipattiḥ, tathāpi na puruṣamātre, tasya jagatkartṛtvā-nabhyupagamāt | viśiṣṭe cet, kena viśeṣaṇena | viśiṣṭe yadi kiñcijjñatvādinā viśiṣṭe, tatra ca na vipratipattiḥ | yadi sarvajñatvādi-viśeṣaṇaviśiṣṭe, tatra ca na vipratipattiḥ, jagatkartranumānapravṛtteḥ prāk tasyāprasiddhatvāt | nahyapratipanne dharmiṇi dharmamūlā vipratipattiryuktā, jagatkartranumānapravṛttyuttarataśca na vipratipattiḥ, tasya pramāṇāsiddhatvāt | tasmānna vipratipattervyavacchedakatvamiti | tatheśvaraḥ śarīrādimān kartṛtvādityādayaśca nirasanīyāḥ, uktanyāyasāmyāditi | atha kṣityādi kartṛśūnyam, tadvyāpakaśarīrarahitatvāt, yad yad vyāpakarahitaṃ tat tad vyāpyenāpi rahitam, yathā jalaṃ dhūmavyāpa-kāgnirahitaṃ dhūmenāpītyanumānavirodhāt; iti cenna, asyānumā-nasya viśeṣaṇāsiddhatvenāprāmāṇyāt, śarīrakartṛtvayorvyāpya- vyāpakabhāvena tadvyāpakaśarīrarahitatvasyāsiddhatvāt | asmadanu-mānāprāmāṇye bhavadanumānāsiddhiparihāraḥ, bhavadanumāna-bādhayā'smadanumānāprāmāṇyamiti itaretarāśrayaprasaṅgaśca | asmadanumā-nasya bhavadanumānasyāprāmāṇyamantareṇāpi rūpapañcakopapatternirapekṣaṃ prāmāṇyamṛtyubhayoḥ paraspara- viruddhayorbādhyabādhakasāmye'pi bhavadanumānasya viśeṣaṇā- siddhirūpadoṣāntarasadbāvādabādhakatvamiti | atha kṣityādi kartṛśūnyaṃ śarīrarahitatvāditi hetūpanyāsādasiddhiparihāro bhavediti cenna, ghaṭādivyabhicārāt | ghaṭādayo'pi śarīrarahitās-tathāpi kartraśūnyā iti | atha śarīrājanyatvaṃ vivakṣitamiti cenna, śarīraviśeṣaṇavaiyarthyāt, ajanyatvasyaiva kartṛśūnyatāvyāptatvā-diti | na ca sa eva heturiti vācyam, svarūpāsiddhatāprasaṅgāditi | tathāgnīṣomīyapaśuhiṃsā dharmaphalā, hiṃsātvāt, brāhmaṇa-hiṃsāvaditivad nāsyāgamaviruddhakālātyayāpadiṣṭatvam, kartṛbhāvapratipādakāgamānupalambhāt | na ca- akartālepako nityo madhyasthaḥ sarvakarmaṇām ityādyāgamavirodhaḥ, tasya savyāpārakartṛtvamātraniṣedhatvāt | taccāgamāntaraiḥ- na taṃ vidātha ya imā jajāna (ṛ0 10|82|7; tai0 saṃ0 4|6|2|2), mā no hiṃsījjanitā yaḥ pṛthivyāḥ (ṛ0 10|12|9) ityādibhiḥ parameśvarasya jagatkartṛtvapratipādanādavagamyate | tasmādayas- kāntavannirvyāpārakartṛtvamasyeti siddhamiti | na cāsau prakaraṇa-samaḥ, svaparapakṣasiddhāvatrirūpo hetuḥ prakaraṇasamaḥ ityuktatalla-kṣaṇābhāvāt | tathāhi- yathā kṣityādi buddhimatpūrvakaṃ kāryatvād ghaṭavadityasmin prayoge'sya kāryatvasya pakṣadharmatva-sapakṣasattvavipakṣavyāvṛttyātmakarūpatrayasadbhāvaḥ, na tathā kṣityādi buddhimatpūrvaṃ na bhavati kāryatvānmāyāvaditi parapakṣasādhane'sya rūpatrayasadbhāvaḥ, māyādau kāryatva-syābhāvena sapakṣe sattvābhāvād ghaṭādau vipakṣe kāryatvasad-bāvena vipakṣād vyāvṛttyabhāvācceti | tasmād rūpapañcakasad-bhāvādidamanumānaṃ jagatkartuḥ parameśvarasya sadbhāve pramāṇameveti siddham | āgamāśca viśvataścakṣuḥ (śve0 u0 3|3) ityādyāḥ parameśva-rasya jagatkartuḥ sadbhāvaṃ bodhayanti | na ca teṣāṃ vidhiśeṣatvāt svārthe'prāmāṇyamiti vācyam, vedavākyatvād vidhivākyavaditi | na ca ādityo yūpaḥ (ai0 brā0 5|27) ityādivadaupacārikatvam, svārthe bādhābhāvāt, tathā brāhmaṇādau taduktamṛṣiṇā iti mantrāṇāṃ svārthe prāmāṇyapratipādanācceti | tasmādanumānāgamābhyā-masmadādīnāṃ siddho maheśvara iti | yogināṃ tu karatalāmalaka-vadakhilamavalokayatāṃ pratyakṣato'pi siddhaḥ | tathāhi- parameśvaraḥ keṣāñcit pratyakṣasamadhigamyaḥ, prameyatvāt, karatalāmalakavadityanumānād maheśvarasya pratyakṣagamyatva-siddhiḥ | yogināṃ sadbhāvaśca asmadādyapratyakṣā mūlakāraṇa-dharmādharmādayaḥ pradhānapuruṣapratyakṣāḥ, prameyatvāt, karatalāmalakavadityanumānasiddhaḥ | tatra pradhānapuruṣo maheśvaro'pradhānapuruṣā yogina iti tatsiddhiriti || 17 || iti tattvaprakāśatātparyadīpikāyāṃ śuddhavargavinirṇayo dvitīyaḥ paricchedaḥ || vṛttiḥ evaṃ pāśānugraho'pi bhogabhojanadvāreṇa paśvanugrahārtha-mevetyata āha- teneti | tatra tanukaraṇaśabdenāsādhāraṇī sūkṣmaśarīrasṛṣṭirucyate | bhuvananiṣpattiśabdena sādhāraṇī bhuvanādyātmikā sādhāraṇā-sādhāraṇī ca bhuvanajaśarīrātmikā sṛṣṭirucyate | etaccānantādi-dvāreṇa karotītyuktam | atra codayati- kartrā vineti | yathā kāryasya kartāraṃ vinā notpattirdṛṣṭā tathopādānakaraṇe api vineti śivasyāpi tanukaraṇāderaśuddhādhvanyutpāde kimupādānaṃ kiṃ vā karaṇamiti pūrvaḥ pakṣaḥ || 37 || śaktaya ihāsya karaṇaṃ māyopādānamiṣyate sūkṣmā | ekā nityā vyāpinyanādinidhanā śivāsaktā || 38 || tātparyadīpikā atha tṛtīyaḥ paricchedaḥ athedānīṃ karaṇopādānayoḥ svarūpanirūpaṇārthamāha- śaktaya iti | ayamabhiprāyaḥ- parāśaktivikārā icchādyāḥ śaktayaḥ parameśvarasya karaṇaṃ hastādisthānīyam | parāsya śaktirvividhaiva śruyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca (śve0 u0 6|8) iti śruteḥ śaktikaraṇasad-bhāvasiddhiḥ | māyopādānaṃ mṛttantvādisthānīya-miti māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyāt (śve0 u0 4|10) iti śrutestadupādāna-tvasiddhiḥ | tarhi sā māyā kasmānnopalabhyate ghaṭavadityata āha- sūkṣmeti | sūkṣmatvādanupalambho māyāyā nāsattvādityarthaḥ | tathāhi- atidūratvātisāmīpyendriyaghātamano'navasthānasaukṣmya- vyavadhānābhibhavasamānābhihārānudbhavāḥ sata evārthasyā-nupalambhakāraṇabhūtā loke dṛṣṭāḥ | utpatan vyomni pakṣī sannapyatidūratayā pratyakṣato nopalabhyate | atisāmīpyāccakṣusthamañjanaṃ sadapi nādhyakṣato'vagamyate | mano'navasthānāt kāmādyupaplutacetāḥ pariṣadādikaṃ na paśyati | indriyaghātād andhatvabadhiratvāderghaṭarūpaśabdādyanupalambho bhavati | saukṣmyāt paramāṇvādikaṃ praṇihitacitto'pi na paśyati | vyavadhānādantaḥsthaghaṭādyanupalambhaḥ | ādityaprabhābhibhūtat-vād divā tārakā nopalabhyante | samānābhihārāt toyadamuktajala- dhārāṇāṃ jalāśaye'nupalambhaḥ | anudbhavāt kṣīrādyavasthā-yāṃ dadhyādyanupalambha ityebhiḥ kāraṇaiḥ sata evārthasyānupa-lambhadarśanānnānupalambhamātrādasattvaniścayaḥ | saptamarasasya pramāṇābhāvādasattvenānupalambho naibhiḥ kāraṇairiti | māyāyā vidyamānāyāḥ sūkṣmatayā'nupalambhaḥ, kāryasya jagata utpādanakāraṇatayā tatsadbhāvasiddheriti | taduktaṃ sāṃkhyācāryaiḥ- atidūrāt sāmīpyādindriyaghātānmano'navasthānāt | saukṣmyād vyavadhānādabhibhavāt samānābhihārācca || saukṣmyāttadanupalabdhirnābhāvāt kāryatastadupalabdheḥ | (sā0 kā0 7-8) kālādyavaniparyantatattvajātaṃ svātyantasadṛśopādāna-kāraṇavat, kāryatvāt, yadyatkāryaṃ tattat svātyantasadṛśopādāna-kāraṇavad dṛṣṭam, yathā ghaṭaśarāvādayo mṛṇmayāḥ svātyanta-sadṛśamṛdupādānajanyāḥ, tathedaṃ tattvajātaṃ kāryam, tasmāt svātyantasadṛśopādānakāraṇavaditi | yacca sarveṣāṃ tattvānāṃ jaḍānāṃ jaḍatayā sadṛśamupādānaṃ tanmāyākhyaṃ tattvamiti tatsiddhiḥ | taduktam- kāraṇaguṇātmakatvāt kāryasyāvyaktamapi siddham iti | (sā0 kā0 14) tathā kālādyavaniparyantāni tattvānyaparimitaikopādānāni, parimitatvāt, yadyat parimitaṃ tattadaparimitaikopādānaṃ dṛṣṭam, yathā ghaṭaśarāvādayaḥ parimitā aparimitaikamṛdupādānāḥ, tathā kālādayaḥ parimitāḥ, tasmādaparimitaikopādānā iti | yadatraikameṣāmaparimitamupādānaṃ sā māyeti | tathā kālādayaḥ svāvyaktāvasthākāraṇavantaḥ, vyaktatvāt, kūrmād vyajyamānata-daṅgavaditi siddhā māyā | ekā sā, anekatve pramāṇābhāvāt | nanvekatve ca pramāṇābhāvādanekatvamiti cet, naivam, ekatvasya sattvamātreṇaiva siddhatvāt | anekatvasya punaḥ pramāṇāntarāpe-kṣayā sadbhāvasiddharapi | sā nityā ca, tasyā upādānāntarābhāve-nākāryatvāt | tadabhāve cānavasthāprasaṅgaḥ | eteṣāmeva pāśānāṃ māyā kāraṇamucyate | mūlaprakṛtiravyaktā iti māyāyā mūlaprakṛtitvopādānācca siddhā | vyāpinī sa cā svakāryeṣu sarveṣvanugamāt | anādinidhanā utpattināśarahitetyarthaḥ | śivā śuddhā, guṇabandhaśūnyatvāt | saivamuktā tattvavidbhiriti | athavā eketyanekopādānajanyatāṃ prapañcasyārambhavādya-bhyupagatāṃ pratyācaṣṭe | tathāhi- pṛthivyaptejovāyutadavayavādī-nāṃ cāvayavavibhāgenāparamāṇvanto vināśaḥ saṃhāraḥ | na ca paramāṇorvināśaḥ saṃbhavati, avayavavibhāgāsaṃbhavāt | sa cāvayavābhāvāt | sa ca paramāṇutvāt | tataśca sṛṣṭidaśāyāṃ paramāṇudvayasaṃyogādādyakāryasya dvyaṇukasyotpattiḥ | tatra paramāṇudvayamupādānakāraṇam, kāryāśrayatvāt | tatsaṃyogo'-samavāyikāraṇam, svāśraye kāryārambhakatvāt | śeṣamadṛṣṭādi nimittakāraṇam | tato dvyaṇukaistribhistryaṇa- kasyotpattiḥ | tatra ca dvyaṇukatrayaṃ samavāyikāraṇam | tatsaṃyogo'samavāyikāraṇam | śeṣaṃ nimittakāraṇamiti | tāvadevamavagantavyam, yāvadantyāvaya-vyutpattirityārambhavādino vaiśeṣikanaiyāyikabhāṭṭaprābhākarāda-yaḥ | paṭādiṣu svanyūnānekopādānatvopalambhāt prapañcasyāpi svanyūnamanekamupādānamiti prāhuḥ | tat pratyācaṣṭe- eketi | ekasmāt mṛtpiṇḍopādānādanekaghaṭaśarāvakumbhamṛdaṅgā-dayaḥ, rucaka-svastikāṅgulīyakādayo vā svarṇapiṇḍāt, vṛkṣādvā mañjūṣāpha-lakādayaḥ | yato'dhyakṣeṇaiva jāyamānā upalabhyante, ato jagataḥ kāryatvenopādānakāraṇakalpanāyāṃ gauravaparihārāya tadekatvaṃ kalpanīyamiti nānekatvaṃ mūlopādā-nasyeti | taduktaṃ bhagavatā vedavyāsena- (vacanametad bhāṇḍārakarasaṃskaraṇe mahābhāratasya udyogaparvaṇi (viduranītau) 169 saṃkhyāke tārāṅkite pāṭhe samupalabhyate |) ekasmād vṛkṣād yajñapātrāṇi (rājanniti tatratyaḥ pāṭhaḥ |) takṣyāt sruk ca droṇī boḍanī ca ityādi | nityā vināśarahitā | vyāpinī ghaṭaśarāvakumbhādiṣu mṛdvat svakāryeṣu kālādyavanyan-teṣu jaḍatayā'nusyūteti | anādinidhanā vṛddhivyayaśūnyā | avayavo-pacayo vṛddhiḥ, tadapacayo vyayaḥ | taddvayarahitetyarthaḥ | ekatvānnityatvāt sarvagatatvācceti | śivāsakteti kecit paṭhanti | tadā śive āsaktā ābhīkṣṇyena saṃbaddhā, śivasya vigrahatvenāvasthitetyarthaḥ || 1 || vṛttiḥ siddhāntastu- śaktaya iti | prāgvadupādhibhedabhinnā śaktirevehāśuddhādhvanyapi tasya karaṇam | upādānaṃ tu māyā | sā ca sūkṣmā amūrtā, paramakā-raṇatvena śaktirūpatvāt | sā ca ekā | acaitanye satyanekatve'nityatvaṃ siddhamityata eketi bhāvaḥ | nityā ādyantarahitatvāt, sṛṣṭisaṃhārapra-bandhasya nityatvenāvasthānāt, tasyāpyādyantavirahāt | ato vyāpinī sarvasya kalādeḥ svakāryasya ca | utpattivināśaśūnyatvādanādini-dhanā, śive tvasaktā asamavetā, upādānatvena binduvat parigrahaśaktitvāt || 38 || sādhāraṇī narāṇāṃ kāraṇamapi ceyamakhilabhuvanānām | nikhilajanakarmakhacitā svabhāvato mohasaṃjananī || 39 || tātparyadīpikā tasyā rūpamāha- sādhāraṇīti | ayamabhiprāyaḥ- sakalajīvasādhāraṇī samānā | yataḥ sarva- jantuśarīrendriyaviṣayātmanā pariṇamamānā sarvapuruṣopabhogyā māyā, ato'syāḥ sarvapuruṣasādhāraṇyamiti | nanu sarvapuruṣa-sādhāraṇye muktasyāpi puruṣasya śarīrādyārambhaprasaṅga ityāśaṅkyāha- nikhilajanakarmakhaciteti | sakalāmuktajantupuṇyā- puṇyamudritā | tena muktānāṃ karmābhāvāt tannimittaśarīrādyā-rambhābhāva iti bhāvaḥ | athavā pralayāvasthāyāṃ karmaṇāṃ kutra vṛttiriti vācyam ? na tāvadātmani, tasya svacchacaitanyarūpatayā nirañjanasya tadāśrayatvānupapatteḥ | taduktam- yathā sarvagataṃ saukṣmyādākāśaṃ nopalipyate | sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate || (bha0 gī0 13|32) yathā hi dhūmasaṃparkānnākāśo malino bhavet | antaḥkaraṇajairbhāvairātmā tadvanna lipyate || iti | (ī0 gī0 2|24) na ca tadā sūkṣmadehāśritaṃ karmeti vācyam, tasya tadānīṃ prakṛtau nilīnatayā'sattvāt | na ca tadānīṃ karmaṇāmasattvenāśra-yatvasyānirūpaṇīyateti vācyam, karmaṇāmasattve nimittābhāvena punaḥ sṛṣṭyabhāvaprasaṅgāt | tasmāt kva tadānīṃ karmaṇāṃ vṛttirityāśaṅkyāha- nikhilajanakarmakhaciteti | svabhāvato mohasaṃjananīti | svīyena jaḍatvabhāvenātmapracchādanaṃ kṛtvā svasminnātmabuddhiṃ kurvatī paśūn mohayatīti | taduktaṃ kiraṇe- māyā vimohinī proktā viṣayāsvādabhogataḥ | yatra tatra sthitasyāsya svakarmamalahetutaḥ || iti | (vi0 2|16-17) nanvavyaktaṃ sakalakāryopādānakāraṇam, atastato'nyā māyā na kalpanīyeti cet, naivam, tasya triguṇātmatayā kāryatvena tatkāraṇa- bhūtanityopādānāntarasyāvaśyamāśrayaṇīyatvāt | tathāhi- pradhānaṃ kāryaṃ triguṇātmakatvād ghaṭādivaditi tasya kāryatva-siddhiḥ | na cāvyaktasya triguṇātmakatvamasiddhamiti vācyam, sattvarajastamasāṃ sāmyāvasthārūpatayā tasya triguṇātmakatvasi-ddheḥ | tathā ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇām (śve0 u0 4|5) ityādiśruteśca tatsiddhiḥ | nanu- prakṛtiḥ puruṣaścaiva nityau kālaśca sattama | ityādyāgamabādhādayuktametaditi cet, naivam, akṣayyaṃ ha vai cāturmāsyayājinaḥ sukṛtaṃ bhavati (śa0 brā0 2|5|4|1) iti vākyabodhitasukṛtākṣayyatvavanmahadādikālāpekṣayādhikakāla-sambandhasya vivakṣitatvāt | nanu tatra anityaṃ cāturmāsyaphalaṃ kāryatvād itarakarmaphalavadityanumānādinā pramāṇāntareṇa tadanityatvasiddheryuktamakṣayyapadasya dīrghakālasambandhaparatva-kalpanamiti cenna, atrāpyavyaktānityatvabodhakasyānumānasyoktatvāt, āgamasya sadbhāvācca | tathā- avyaktādabhavat kālaḥ pradhānaṃ puruṣaḥ paraḥ | tebhyaḥ sarvamidaṃ jātam (3|1) itīśvaragītāyāṃ pradhānotpādapratipādanāt tadanityatvasi-ddhiḥ, śrīviṣṇupurāṇe ca pradhānapuruṣakālānāmutpādaprati-pādanācca | tathāhi- viṣṇoḥ svarūpāt parato hi te dve rūpe pradhānaṃ puruṣaśca vipra | tasyaiva te'nyena dhṛte viyukte rūpaṃ tu yattad dvija kālasaṃjñam || iti | (vi0 pu0 1|2|24) māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyāt (śve0 u0 4|10) iti māyāmūlopā-dānatvapratipādanācca tatsiddhiriti | tasmānmāyā jaganmūlopādā-namiti siddham | sā māyā haritālanibhā | taduktam- tadvāhye (vacanamidaṃ candrajñānasya syāt |) tu bhavenmāyā haritālābhasannibhā iti | asyā ṣaḍadhvavyāptiḥ- ghakāro varṇaḥ | aghorahṛdayāyetyā-dīni trīṇi padāni | śim aghorahṛdayāya pañcārṇau mantrau | māyā tattvam | mahātejādi sapta bhuvanāni | nivṛttiḥ kalā || 2 || vṛttiḥ ātmanāṃ ca sādhāraṇī kāraṇamakhilabhuvanānāmityupa-lakṣaṇaṃ dehāderapi | pralayakāle ca buddherapi tatraiva layād buddhiguṇarūpairnikhilātmakarmabhirupetā | karma hi kṛṣyādivat prakṛtisaṃskārarūpatvād buddhiguṇatvenaiveṣyate, nātmaguṇatvena, tasya vikāritvaprasaṅgāt | mohikā ceyam, anityāśuciduḥkhānātmasu nityaśucisukhātmapratipattihetutvāt || 39 || karmāṇyavekṣya śambhurmāyāṃ vikṣobhya śaktibhiḥ svābhiḥ | pratipuruṣaṃ bhogārthaṃ vapuṃṣi karaṇāni cādhatte || 40 || tātparyadīpikā nanu kathaṃ bhagavān jagat sṛjati, kaiḥ karaṇaiḥ, kimarthaṃ cetyāśaṅkyāha- karmāṇīti | karmānurūpeṇa pratipuruṣaṃ śarīrendriyāṇi ca śabdādiviṣa-yāṃśca bhogārthaṃ śambhuricchābhiḥ svābhiḥ śaktibhirmāyāṃ vikṣobhya vividhaṃ kṣobhaṃ vikāraṃ kṛtveti | nahyapādānādikaṃ kāraṇaṃ kartrā'preritaṃ kāryotpādane paryāptamiti kṣobhasiddhiriti || 3 || vṛttiḥ tataśca- karmāṇīti | śivo'pyātmanāṃ karmāṇi pralaye pakvāni buddhvā tadbhogārthaṃ svaśaktyādhiṣṭhitābhiranantaśaktibhirmāyāṃ vikṣobhayati prasavābhimukhīṃ karoti | taduktaṃ śrīmadraurave-vāmādiśaktibhiryuktaḥ śivecchāvidhicoditaḥ | vidyārājādhirājeśo māyāṃ vikṣobhya mantrarāṭ || kalāmutpādayāmāsa (1|6-7) iti | vikṣobhya tadadhiṣṭhānenaiva pratipuruṣaṃ bhinnāni vapaṃṣi sthūlaśarīrāṇi, karaṇopalakṣitāṃśca sūkṣmadehān, caśabdāt sādhāraṇāni bhuvanādīni ca sṛjati || 40 || nānāvidhaśaktimayī sā janayati kālatattvamevādau | bhāvibhavadbhūtamayaṃ kalayati jagadeṣa kālo'taḥ || 41 || tātparyadīpikā athedānīṃ sarvakāryakāraṇatayā teṣu prathamoddiṣṭaṃ kālatattvaṃ lakṣayati- nāneti | icchādibahuvidhaśaktipreritā māyā janayati kālākhyaṃ tattvam | ādau prathamam, kālajanyānāṃ tattvāntarāṇāṃ kālānutpattau jananāsaṃbhavāt | tatastattvāntarāṇi tajjanyānīti | yathā ghaṭotpāda-nāya tatkāraṇabhūtacakrādikaṃ kulālaḥ prathamamutpādayati, tadanutpattau ghaṭotpādanāsaṃbhavāt, tathā kālaṃ prathamaṃ sṛjati māyā, tasya svavyatiriktasarvakāraṇatvāditi | kālasya tu svotpattau kālāpekṣāyāṃ kālāntarābhyupagamenānavasthāprasaṅgāt tadutpattau na kālāpekṣeti śivaśaktikarmamāyātmakacatuṣkajanyaḥ kāla iti | tasya lakṣaṇamāha- bhāvibhavadbhūtarūpaṃ kalayati jaga-deṣa kālo'ta iti | yat tattvavaśāt padārtheṣu bhāvibhavadbhūtarūpā-vabhāsaṃ tat kālākhyaṃ tattvam | athavā yat tattvaṃ bhāvibhavad-bhūtarūpaṃ jagat kalayati badhnāti, kṣaṇalavādirūpeṇa saṃkhyāpa-yati vā, tat kālākhyaṃ tattvamiti | tathā vaiśeṣikādibhirapyuktam- parāparavyatikaracirakṣiprādipratyayahetuḥ kālaḥ iti | yūni dikkṛta- paratvāśraye'paratvāvabhāsaḥ, sthavire ca svakṛtāparatvāśraye paratvāvabhāsaḥ parāparavyatikaraḥ, tasya ciravyavahārasya kṣipravyavahārasya ca, ādiśabdena yugapat karoti krameṇa karotītyādi-vyavahārasya ca yo hetuḥ, sa kāla iti | anenaiva lakṣaṇavākyena kāla- tattve pramāṇaṃ copanyastam | tathāhi- bhūtatvādiviśiṣṭā buddhirvi-śeṣaṇapūrvikā, viśeṣyajñānatvāt, yadyad viśeṣyajñānaṃ tattad viśeṣaṇapūrvakam, yathā daṇḍī kuṇḍalī chatrītyādiviśeṣya-jñānaṃ daṇḍādiviśeṣaṇapūrvakam, tathā cedaṃ viśeṣyajñānam, tathā cedaṃ viśeṣyajñānam, tasmād viśeṣaṇapūrvakam | yadatra viśeṣaṇaṃ niyatyādyavaniparyantatattvavyatiriktam, tat kālatattvamiti tatsiddhiḥ | tasya citraṃ varṇam | taduktam tataḥ (śloko'yaṃ candrajñānasya syāt |) kālaniyatyākhyaḥ sampuṭo vyāpya cāvṛtaḥ | śitiḥ śyāmo'ruṇaḥ śuklaḥ kvacid vyāmiśrakastathā || iti | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- ṅakāro varṇaḥ | oṃ namo nama ityādi dve pade | vāṃ vāmadevaguhyāya pañcārṇau mantrau | sukhadaikavīrau bhuvane | śāntyatītā kalā || 4 || vṛttiḥ atra kālādipṛthivyantatriṃśattattvānāṃ sūkṣmadehopakā-ritāṃ darśayituṃ tatsṛṣṭikramaḥ kathyate- nāneti | satkāryavādābhyupagamena mahāpralaye kāryāṇāṃ śaktirū-peṇa tatrāvasthānācchaktisamāhārātmikā māyā'nantakṣobhitāṃ kālatattvaṃ janayati | eṣa cāsya bindoḥ pariṇāmaḥ kṣīradadhinyāyena na sarvātmanā, api tu ghṛtakīṭanyāyena ekadeśeneti mantavyam | nanu śrīmanmataṅgādau kālāvidyārāgebhyo'nantaramasya vyāpāraḥ śrūyate, satyaṃ kālādīnāmuttarottarasyaiva tatra pravṛttikramo darśitaḥ, atra tu sṛṣṭikrama ityavirodhaḥ | nanveṣa kālo naiyāyikādi-bhirnityo'bhyupagataḥ | ata āha- bhāvīti | tasya bhūtādirūpeṇa trividhatvādacaitanye satyanekatvenāsyanityatvaṃ siddhamiti bhāvaḥ | kena kāryeṇāsya siddhirityāha- kalayatīti | cirakṣiprādipratyayopādhi-dvāreṇa kalayatīti, ākṣipatītyarthaḥ | yadāhuḥ- kālo dhiyā vibhajyate iti || 41 || niyatirniyamanarūpā māyātaḥ sā'pyanantaraṃ bhavati | niyamayati yena nikhilaṃ teneyaṃ niyatirityuktā || 42 || tātparyadīpikā atha niyatyā lakṣaṇamāha- niyatiriti | māyātattvādeva niyatitattvaṃ kālatattvādanantaramutpadyate, kālasyāpi niyatyutpattau kāraṇatvāt | tasyā niruktipūrvakaṃ lakṣaṇamāha- niyamayatīti | yena niyamayati vyavasthāpayati nikhilam, teneyaṃ niyatisaṃjñayoddiṣṭā | anenaiva vākyena tasyāḥ pramāṇamapyuktam | tathāhi- loke tāvat tileṣu tailam, na sikatāsu; vrīhiṣu taṇḍulāḥ, na mudgādiṣu; evamūdhasi payo nānyāvayaveṣvityādiniyamo niyāmakena vinā na saṃbhavatīti tanniyāmakaṃ kiñcidabhyupagantavyam, anyathā tanniyamāsaṃbhavaprasaṅgāt | yadatra tanniyāmakaṃ tanniyatitattvamiti tatsiddhiḥ | taduktaṃ pārameśvare- athedānīṃ munivyāghra kāraṇasyāmitadyuteḥ | śaktirniyāmikā puṃso mahāsattvena sarpitā || niyāmakena bhāvena niyamasthitihetunā | yayā'ṇurbhogasantāne niyamya vinivāryate || ...... vyavasthākāriṇī nānyā vidyate tattvasantatau | koṭidvayamasaṃkhyātaṃ dharmādharmātmakaṃ paśoḥ || tadarthaṃ vyaktimāyāti śarīraṃ sarvadehinām | tadvipākeṣvanāyāsaṃ kṣetrajñaṃ sunirūpya tu || niyāmayati yasmād vai tasmānniyatirucyate | tayorabhyādhikaṃ yacca duḥkhaṃ vāpyathavā sukham || na dadāti samaṃ dhatte svavīryeṇaiva nānyathā | ityādi | (ma0 pā0, vi0 13|1-2, 5-8) niyateśca kālavad varṇam | asyāḥ ṣaḍadhvavyāptiḥ- cakāro varṇaḥ | goptre nidhanāyeti dve pade | yaṃ sadyojātamūrtaye pañcārṇau mantrau | niyatyākhyaṃ tattvam | saṃvartajyotiṣī bhuvane | śāntiḥ kalā || 5 || vṛttiḥ kiñca- niyatiriti | ayamabhiprāyaḥ- niyatyabhāve'nyairupārjitānyapi karmāṇyanye bhuñjīran, rājaniyamābhāve kṛṣyādiphalānīva dasyavaḥ, atastanniyāmakatveneyaṃ siddhā | na ca karmaṇo niyāmakatvam, tasya phalajanana eva cāritārthatvāt, kāryāntarahetutve pramāṇābhāvāt, anekatattvaparikalpanābhayaprasaṅgācca | śivaśaktirniyāmikāstviti cet, tanna, tasyāstat tattvāntaravyavadhānenaiva bhogaviṣaye kāryakaraṇāt, anyathā sarvatattvābhāvaprasaṅgācca || 42 || māyātastadanu kalā malaṃ nṛṇāmekatastu kalayitvā | vyañjayati kartṛśaktiṃ kaleti teneha kathiteyam || 43 || tātparyadīpikā atha kalātattvaṃ nirūpayati- māyāta iti | kālaniyatitattvādanantaraṃ kalātattvaṃ māyāta evotpadyate | yena paśūnāmāṇavaṃ malamekasmin pradeśe saṃkucayya teṣāṃ kartṛśaktirvyaktīkriyate, tat kalātattvam | yataḥ kartṛśaktiranena vyaktīkriyate, tato'syāḥ sadbhāvasiddhiḥ | taduktam- kalāṃ tadanu māyā sā kalayitvaikato malam | kartṛtvavyañjikāṃ narte kartāraṃ hi jaḍodbhavaḥ || mātaṅge ca- yathāgnitaptaṃ mṛtpātraṃ jatunāliṅgane kṣamam | tathā'ṇuṃ kalayā viddhaṃ bhogaḥ śaknoti vāsitum ||..... bhogadhātrī kalā jñeyā tadādhāraśca pudgalaḥ |..... bhogānāmapi nānyo'sti kalāṃ tyajya samāśrayaḥ || tato'yaṃ niyataḥ spaṣṭaḥ saṃsāro'tiduruttaraḥ | ityādi | (vi0 9|28,31,33) tasmāt kalākhyaṃ tattvamabhyupeyamiti || 6 || vṛttiḥ māyātastadanu kalā bhavatīti prāktanena saṃbandhaḥ | sā ātmanāṃ malāvṛtatvena bhogāsaṃbhavāt tadarthameteṣāṃ malamekadeśe kalayitvā kṣiptvā kartṛśaktiṃ vyanakti | śakterekatvād jñānakriyāśaktiṃ kiñcitprakaṭayati | tatastena kāryeṇa kalāsiddhirityarthaḥ || 43 || kālena niyatyā cāpyupasarjanatāmupetayā satatam | vidadhāti vyāpāraṃ nijameṣā hyavaniparyantam || 44 || tātparyadīpikā tattvatrayaṃ sarvatropayujyata ityāha- kāleneti | yayā kālaniyatisahitayā māyāmātravasthānādyavanyantakāryajātaṃ vidadhāti karoti, seyaṃ kaleti | varṇaścāsyāḥ śvetapītāruṇakṛṣṇamiśrātmakaḥ | taduktam- kalā (śloko'yaṃ candrajñānasya syāt |) tattvaṃ paraṃ tasmād vidyātattvādaśobhanam | śvetapītāruṇaṃ kṛṣṇaṃ miśravarṇaṃ dvacit tathā || iti | asyāḥ ṣaḍadhvavyāptiḥ- ekāro varṇaḥ | sarvayogādhigatāyetyādi dve pade | yaṃ astrāya pañcavarṇau mantrau | kalākhyaṃ tattvam | pañcāntakasūkarau bhuvane | vidyā kalā || 7 || vṛttiḥ tataśca- kāleneti | kalā hi bhoktṛsvarūpopakārakatvenāntaraṅgatvāt pradhānam, kalādistu bahiraṅgatvādapradhānamiti bhāvaḥ || 44 || udbuddhakartṛśakteḥ puṃso viṣayapradarśananimittam | vidyātattvaṃ sūte prakāśarūpaṃ kalaivaiṣā || 45 || tātparyadīpikā idānīmaśuddhavidyāsvarūpamāha- udbuddheti | kalayā'bhivyaktakartṛśakteḥ puruṣasya viṣayānubhavārthaṃ kalā vidyātattvaṃ janayati | tasyāḥ prakāśarūpatvena viṣayapradarśanahetutvasambhava iti | anye tu māyāta eva vidyotpattiṃ bruvate | taduktaṃ śaivarahasye- sukhaduḥkhamohavapuṣo bhogyā yā vyañjikā ca sā buddheḥ | māyāta eva vidyā prakāśarūpā samudbhavati || iti || 8 || vṛttiḥ evaṃ ca- udbuddheti | yaduktaṃ śrīmadraurave- kalātattvādrāgavidye dve sattve saṃbabhūvatuḥ | avyaktaṃ ca (vi0 2|15) iti || 45 || āvaraṇaṃ bhittvaiṣā jñānākhyāyāḥ svakarmaṇā śakteḥ | darśayati viṣayajātaṃ karaṇaṃ sehātmanaḥ paramam || 46 || tātparyadīpikā tasyā viṣayapradarśanaprakāramāha- āvaraṇamiti | eṣā vidyā svasāmarthyenaiva pudgalasya jñānaśaktestirodhānāṃ saṃbhidya viṣayasamūhaṃ darśayatīti sā vidyeha saṃsāramārge paśorātmanaḥ prakṛṣṭaṃ karaṇamiti || 9 || vṛttiḥ viṣayapradarśananimittatvameva prakaṭayati- āvaraṇamiti | nanu kalayaiva malavidāhareṇa jñatvamapi pradarśitam | satyam | abhivyaktasvarūpamapi tatkaraṇaṃ vinā viṣayaṃ gṛhītumaśaktam, ataśceyaṃ vidyā svavyāpāreṇa jñānaśakterviṣayagrahaṇākṣamatvalakṣaṇamāvaraṇaṃ malarodhaṃ vyapohya viṣayaṃ prakāśayati | nanu viṣayagrahaṇe buddhyādīni karaṇāni santi | satyam | yathā ghaṭādijñānaṃ cakṣurādivyatirekeṇa na saṃbhavati, tathā sukhādiviṣayagrahaṇaṃ karaṇasāpekṣam | ata eveyamātmanaḥ paramamantaraṅgakaraṇam, teṣāṃ bahiraṅgatvāt | etaduktaṃ bhavati- aśvena pathā dīpikayā yātītyādāvivātrānekakaraṇasādhye'pi phale vadyaivaṃ paramaṃ karaṇamiti || 46 || buddhiryadāsya bhogyā sukhādirūpā tadā bhavet karaṇam | vidyaivaṃ karaṇaṃ syād viṣayagrahaṇe punarbuddhiḥ || 47 || tātparyadīpikā nanu śabdādiviṣayādhyavasāyo buddhiḥ, atastayaiva viṣayapradarśane siddhe kimartha vidyātattvaparikalpanamityāśaṅkyāha- buddhiriti | yadā sattvarajastamoguṇātmikā buddhiḥ sukhaḥdukhamohanarūpeṇa pariṇatā bhokturātmano bhogyā bhavati, tadeyaṃ vidyā karaṇaṃ bhavet | viṣayagrahaṇe tu buddhireva karaṇaṃ bhaviṣyatīti buddhyā'dhyavasitamarthaṃ puruṣaścetayatīti | tadayuktam, puruṣasya citerakriyātmakatvād viruddhakriyatvācceti | tasmād buddhyādhyavasitamaśuddhavidyayānubhavati puruṣa iti yuktam, puruṣād bhinnatvānmāyākāryatvāccāśuddhavidyāyāḥ pariṇāmādisaṃbhavāditi | na ca buddhiḥ svaprakāśātmikā kāryatvāt saguṇatvād ghaṭādivaditi buddheḥ svavyatiriktaprakāśyatvasiddhiḥ, tahā buddhiḥ prakāśyā jaḍatvāt, jaḍā ca sā kāryatvād ghaṭādivaditi | na ca buddhyantaragrāhyā buddhiḥ, tadabhāvāt | na ca vṛttyantareṇa tadgrahaṇam, buddherekadaiva vṛttidvayāsambhavāt | na cāśuddhaṃ śuddhavidyā vedayatīti | yadaśuddhāvedakaṃ paraṃ tadaśuddhavidyākhyaṃ tattvamiti tatsiddhiḥ | taduktaṃ pārameśvare- pratipattyāgatān bhogān kramaśo vyūḍhagocarān | bhogabhuk pratijānāti vidyayātmaniṣaṇṇayā ||... khyātiḥ pradhānikān bhāvān vivecayitumudyatā | yadā tadātmavartinyā vidyayā sunirūpyatām || iti | (vi0 10|13-14, 18-19) aśuddhaṃ buddhitattvaṃ vedayatītyaśuddhavidyā, aśuddhā cāsau vidyeti vā, malādinā'śuddhasya kṣetrajñasya vidyeti vā | tasyāḥ siddhiḥ śuddhavidyātaḥ, śuddhavidyāyāḥ śivāvyatiriktayā svayamprakāśayā paramaśaktyeti śaivasiddhāntaḥ, vidyeyaṃ sarvabhāvanāmaśuddhārthapradāyikā | śivasadbhāvakuśalā vidyānyā śuddhagocarā || ityādyuktatvāt | tasyā varṇamindragopanibham | taduktam- vidyātattvaṃ (candrajñānasya vacanamidaṃ pratīyate |) paraṃ rāgādaśuddhaṃ paśumohanam | idragopakasaṃkāśaṃ kvaciccāmīkaraprabham || iti | asyāḥ ṣaḍadhvavyāptiḥ- jakāro varṇaḥ | jyotīrūpāyetyādi dve pade | vāṃ netratrayāya pañcārṇau mantrau | aśuddhavidyākhyaṃ tattvam | caṇḍakrodhau bhuvane | pratiṣṭhā kalā || 10 || vṛttiḥ tadeva darśayati- buddhiriti | mano'dhiṣṭhitairindriyairupasthāpitaṃ vastu buddhiradhyavasyati, tadadhyavasitamarthaṃ puruṣo gṛhṇāti | yadāhuḥ (syādvādaratnākare 35 tame pṛṣṭhe samuddhṛtamiti ma0 pā0 vṛ0 (pṛ0 314, ṭi0 21) draṣṭavyā)- buddhyavasitamarthaṃ puruṣaścetayati iti | tatra ca grahaṇe grāhyatāpannamātmānaṃ buddhiḥ karaṇatvena grāhayituṃ na kṣamā | tatastadgrahaṇe vidyā karaṇamiti vidyāsiddhiḥ | yaduktaṃ tattvasaṃgrahe- ravivat prakāśarūpo yadi nāma mahāṃstathāpi karmatvāt (ślo0 14) ityādi || 47 || rāgo'bhiṣvaṅgātmā viṣayacchedaṃ vinaiva sāmānyaḥ | puruṣapravṛttiheturvilakṣaṇo buddhidharmebhyaḥ || 48 || tātparyadīpikā idānīṃ rāgatattvaṃ nirūpayati- rāga iti | abhiṣvaṅgātmā rāgo viṣayamantareṇa puruṣapravṛtteḥ sāmānyo hetuḥ | kecid rāgatattvasya buddhidharmatvamicchanti | tannirasyati- vilakṣaṇo buddhidharmebhyaḥ iti | viṣayapradarśanadvāreṇa puruṣapravṛttihetubhūto buddhidharmo rāgaḥ | asya viṣayāvabhāsena vinā puruṣapravṛttihetutvād buddhidharmavailakṣaṇyasiddhiḥ | mumukṣorviṣayavitṛṣṇasya tatsādhane viṣayāvabhāsena vinā pravṛttirdṛṣṭā | atastatpravṛttihetubhūtaṃ rāgatattvamabhyupetavyam | taduktaṃ mataṅgapārameśvare- athāṇorvisṛtasyāsya kalāviddhasya vegataḥ | pravṛttasyābhilāṣeṇa vidyayonmīlitasya ca ||.... yenāsau rañjitaḥ kṣipraṃ bhogabhuk bhogatatparaḥ |...... rāgo'nyo'pi paraḥ sūkṣmo viśiṣṭo'smānmadātmakāt || yena naiḥśreyase puṃsāṃ pravṛttirupajāyate | dṛśyate ca viraktānāṃ narāṇāṃ bandhagocarāt | ācāryānveṣaṇe rāgaḥ śivamiddhiśya sādaram || ityādi | kiraṇe ca- rāgarañjitaciddharmaḥ saṃyuktaśca tribhirguṇaiḥ | biddhyādikaraṇānīkasambandhād badhyate paśuḥ || ityādi |(vi0 1|17) tasmād rāgatattvasadbhāvaḥ siddhaḥ | tasya varṇaṃ kuṅkumābhaṃ | taduktam- tadvāhye (vacanamidaṃ candrajñānasya syāt |) rāgatattvaṃ tu kuṅkumodarasannibham iti | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- jhakāro varṇaḥ | paramātmannityādi dve pade | śiṃ kavacāya pañcārṇau mantrau | rāgākhyaṃ tattvam | pracaṇḍādīni pañca bhuvanāni | nivṛttiḥ kalā || 11 || vṛttiḥ rāgatattvasiddhimāha- rāga iti | abhiṣvaṅgo'bhilāṣa ātmā kāryatvena yasya sa rāgaḥ | abhilāṣātmanā kāryeṇa rāgatattvasiddhirityarthaḥ | nanu viṣayaguṇa eva puṃso'bhilāṣaheturastu, avairāgyalakṣaṇo buddhidharmo vā, tat kimanyenāta āha- viṣayacchedamiti | viṣayāvacchedamātrasyaivābhilāṣahetutve vītarāgābhāvaprasaṅgaḥ, teṣāmapi viṣayāvacchedasaṃbhavāt | tatastaṃ vinaiva puruṣapravṛttiheturatra rāgaḥ siddhaḥ | avairāgyasya ca buddhidharmatvena vāsanārūpatvānna puruṣopakāraḥ saṃbhavati, anyathā buddheranantavāsanāyogena puṃso yugapadviruddhānantapratipattivaiśasaprasaṅgādityuktamasmābhimṛr-gendravṛttidīpikāyāmiti tata evāvadhāryam | tasmādapi vilakṣaṇaḥ sāmānyaḥ sarvaviṣayābhilāṣaheturevāyaṃ rāga iti || 48 || tattvairebhiḥ kalito bhoktritvadaśāṃ yadā paśurnītaḥ | puruṣākhyatāṃ tadā'yaṃ labhate tattveṣu gaṇanāṃ ca || 49 || tātparyadīpikā athedānīṃ puruṣatattvasvarūpamāha- tattvairiti | yadāyamīśvara ebhiḥ kālaniyatikalāvidyārāgākhyaiḥ pañcabhistattvaiḥ sambandhāt paśubhāvaṃ prāpya bhoktṛtvāvasthāṃ prāpnoti, tadā vyaktādicaturviṃśatitattvamaye puri śayanāt puruṣasaṃjñāṃ ca labhate, śivatattvavyatirekeṇa tattveṣu gaṇanāṃ ceti | tasya varṇaḥ svataḥ śuddhaḥ, upādhito'nekavarṇaḥ | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- ñakāro varṇaḥ | vyominnityādi dve pade | maṃ śikhāyai pañcārṇau mantrau | puruṣākhyaṃ tattvam | vāmādīni ṣaḍ bhuvanāni | śāntyatītā kalā || 12 || iti tattvaprakāśatātparyadīpikāyāṃ śuddhāśuddhavinirṇayaḥ tṛtīyaḥ paricchedaḥ || vṛttiḥ nanu puruṣasyājaḍatvāt śivavajjaḍarūpeṣu tattveṣu tattvatayā gaṇanā na saṃbhavati | tattveṣu vyāpakatvād rāgatattvānantaraṃ śāstreṣu pāṭho'pyayukto'ta āha- tattvairiti | kalādipañcatattvopabṛṃhito'ṇurbhoktṛtvena puṃstattvanirdeśaṃ yāti | na tu paramārthatastasya tattvaṃ bhuvanādhāratvaṃ ca vidyate | ata eva tadbhuvanānāṃ rāgatattva eva sthitirityuktaṃ śrīmanmataṅgādau | tasya ca dīkṣāyāṃ prakṛtitattvaśuddhyanantaramatraiva puṃstvamalaśuddhyarthaṃ pāṭha iti na doṣaḥ kvacit || 49 || puruṣasya hi bhogārthaṃ kalaiva tasmāt prasūyate'vyaktam | anabhivyaktaguṇatvādavyapadeśyaṃ tadavyaktam || 50 || tātparyadīpikā atha caturthaḥ paricchedaḥ athedānīmavyaktasvarūpanirūpaṇārthamāha- puruṣasyeti | puruṣasya sukhādyanubhavāya māyātattvādevāvyaktamutpadyate | avyaktapadapravṛttinimittamāha- anabhivyaktasattvādiguṇavattvādidaṃ tattvamavyaktamityucyate | sattvarajastamasāṃ (sāṃkhyasūtrametat sāṃkhyapravacanabhāṣye (1|61) vyākhyātaṃ draṣṭavyam |) sāmyāvasthā prakṛtiḥ iti sāṃkhyācāryā āhuḥ, ato'nabhivyaktaguṇatvamasya sambhavati | bhūtatanmātrendriyamano'haṅkārabuddhīnāmavyaktakāryāṇāṃ sukhaduḥkhamohahetutayā triguṇātmakatvāt | tatkāraṇasyāvyaktasya triguṇātmakatvasiddhiḥ | tasya svarūpamapratarkyam | taduktam- tadbāhye (vacanamidaṃ candrajñānasya syāt |) tu bhavedanyadavyaktaṃ tattvamuttamam | apratarkyamavijñeyaṃ nirvāṇavadavasthitam || iti | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- ṭakāro varṇaḥ | arūpinnityādi dve pade | naṃ śirase pañcārṇau mantrau | guṇaprakṛtyākhyaṃ tattvam | kṛtākṛtādīnyaṣṭau bhuvanāni | śāntiḥ kalā || 1 || vṛttiḥ evaṃ bhoktṛtvaṃ prāptasya puṃso bhogārthaṃ bhujyante ebhiriti bhogā bhogasādhanāni guṇādīni tattvāni, tatsiddhyarthaṃ tatkāraṇatvenāvyaktam | tasmāt prāguktādrāgattvādanantaraṃ kalaivotpādayati | nanu guṇā evāvyaktaṃ buddhyādikāraṇamiti sāṃkhyāḥ, tadayuktamityāha- anabhivyakteti | guṇānāmacaitanye satyanekatvāt kāraṇapūrvakatvamityuktam, ato'nabhivyaktaguṇarūpakāryatvādeva tadavyaktamityucyate | yadyevaṃ sāṃkhyābhyupagataprakṛtivannityamevedamastu, tanna | prakṛteśca pratipuruṣaṃ bhedena jaḍatve tvanekatvāt kāryatvaṃ siddham || 50 || avyaktād guṇatattvaṃ prakhyāvyāpāraniyamarūpamiha | sattvaṃ rajastamo'pi ca sukhaduḥkhe moha ityapi ca || 51 || tātparyadīpikā guṇatattvaṃ lakṣayati- avyaktāditi | guṇasāmyasvabhāvādavyaktād guṇatattvaṃ vaiṣamyātmakaṃ jāyate | prakhyāvyāpāraniyamarūpaṃ tadbṛttikam | prakhyā prakāśo jñānaṃ vṛttiḥ sattvaguṇasya, nirmalatvāt | vyāpāraḥ kriyā rajaso vṛttiḥ, calatvāt | niyamo niyamanaṃ vṛttistamasaḥ, gurutvāditi sattvarajastamonāmakaṃ ca sukhaduḥkhamohasvarūpakaṃ ca guṇatattvamiti | taduktaṃ sāṃkhyaiḥ- sattvaṃ laghu prakāśakamiṣṭamupaṣṭambhakaṃ calaṃ ca rajaḥ | guru varaṇakameva tamaḥ pradīpavaccārthato vṛttiḥ || (sā0 kā0 13) asya guṇatattvasya varṇaṃ śuklaraktakṛṣṇātmakam | taduktam- tadbāhye (śloko'yaṃ candrajñānasya syāt |) tu bhavedanyad guṇāvaraṇasaṃjñitam | indranīlamahāratnaśuddhasphaṭikasannibham || iti || 2 || vṛttiḥ tataśca- avyaktāditi | prakāśapravṛttiniyamākhyaistribhiḥ kāryairetatsiddham | kiñca, te guṇāḥ sattvādayaḥ sukhādijanakatvāt krameṇa sukhaduḥkhādaya ucyante | eṣāṃ ca sarveṣāṃ tattvānāṃ vistareṇa sādhanaṃ śrīmanmataṅgādau (mātaṅgapārameśvare vidyāpāde 3-23 paṭaleṣu tattvaprapañco draṣṭadhyaḥ |) draṣṭavyam | nātra vistarabhayāllikhitam || 51 || bhavati guṇatrayato dhīrviṣayādhyavasāyarūpiṇī ceha | sāpi trividhā guṇataḥ proktā karmānusāreṇa || 52 || tātparyadīpikā idānīṃ buddhitattvaṃ nirūpyate- bhavatīti | guṇānāṃ sattvarajastamasāṃ trayaṃ guṇatrayam, tasmād buddhirutpadyate | tasyā lakṣanamāha- viṣayādhyavasāyarūpiṇī ceti | viṣayeṣu śabdādiṣvadhyavasāyo niścayo rūpaṃ vṛttiryasyāḥ sā tathoktā | cakārād dharmajñānavairāgyaiśvaryādharmājñānāvai- rāgyānaiścaryātmanā'ṣtavidhavṛttimattvaṃ buddheḥ sūcitam | taduktam- adhyavasāyo buddhirdharmo jñānaṃ virāga aiśvaryam | sāttvikametadrūpaṃ tāmasamasmād viparyastam || (sā0 kā0 23) tatrābhyudayaniḥśreyasayoryo hetuḥ, sa dharmaḥ | tatra kāmanāpūrvayāgādyanuṣṭhānajanito dharmo'bhyudayasya svargādisukhasya hetuḥ | tadrahitayāgādyaṣṭāṅgayogānuṣṭhānajanito dharmo niḥśreyasasya hetuḥ | yogalakṣaṇamupariṣṭād vakṣyāmaḥ | jñānaṃ samyagjñānam | tad dvividham- pramāṇaṃ ca smṛtiśceti | anubhūtaviṣayāsaṃpramoṣaḥ smṛtiḥ | tadyathā- sā me mātā, sa me pitā, tad gṛhamityādi hi jñānaṃ pūrvānubhavajanitasaṃskāramātra-mudbhavati | samyaganubhavaḥ pramāṇam | taduktam- anubhūtiḥ pramāṇaṃ sā smṛteranyā tu sā smṛtiḥ | pūrvānubhavasaṃskāramātrajaṃ jñānamucyate || iti | samyakpadenātra vikalpaviparyayādivyudāsaḥ kriyate | anubhavapadena smaraṇaṃ vyudastam | tad dvividham- tattvāvedakamatattvāvedakaṃ ceti | tatrātmānātmavivekajñānaṃ tattvāvedakam | taduktaṃ laiṅge- avyaktādye viśeṣānte vikāre'sminnacetane | cetanācetanānyatvavijñānaṃ jñānamucyate || iti | anātmaviṣayaṃ pramāṇajñānamatattvāvedakam | taduktam- dve vidye veditavye'tra parā caivāparā tathā | karmādividyā hyaparā parā copaniṣadgatā || iti | tadetat pratyakṣameveti cārvākaḥ | spaṣṭāspaṣṭātmanā dvividhamityārhatāḥ | pratyakṣānumānātmanā dvividhaṃ pramāṇamiti bauddhavṛddhavaiśeṣikau | tatrāgamasyāprāmāṇyād dvaividhyaṃ bauddhaiḥ kalpitam | śabdādīnāmapyanumāne'ntarbhāvād dvaividhyamitaro brūte | saśābdaṃ caitat pramāṇamiti sāṃkhyanūtanavaiśeṣikabhūṣaṇakārāḥ | tattrayamupamānasahitaṃ vṛddhanaiyāyikaḥ, sārthāpattiṃ taccatuṣkaṃ prabhākarācāryo brūte | sābhāvaṃ tatpañcakaṃ bhaṭṭapādopaniṣadaḥ | aitihāsikapaurāṇikā eaitihyasambhavaceṣṭāvirodhasahitaṃ tatṣaṭkamāhaḥ | taduktam- cārvāko'dhyakṣamekaṃ sugatakaṇabhujau sānumānaṃ saśābdaṃ taddvaitaṃ pāramarṣaḥ sahitamupamayā tattrayaṃ cākṣapādaḥ | sārthāpattiṃ prabhākṛd vadati tadakhilaṃ pañcakaṃ tacca bhāṭṭaḥ sābhāvaṃ dve pramāṇe dinapatisamaye spaṣṭatā'spaṣṭatā ca || iti | anyathākhyāmupāśritya sāṃkhyavacchivaśāsanam | iti vacanādasmākaṃ tat trividhameva pratyakṣamanumānamāgama iti | pare cāhuḥ- tattraividhyamaindriyakaṃ laiṅgikaṃ śābdaṃ ceti | arthendriyasaṃprayogāt saṃprayukte'rthe vijñānaṃ pratyakṣam | vijñānaṃ pratyakṣamityukte vikalpe vyabhicāraḥ | tannivṛttyarthamartha iti padam | arthe jñānamityukte viparyaye vyabhicāraḥ | tannivṛttyarthaṃ saṃprayukta iti padam | anumānādivyavacchedārthamarthendriyasaṃprayogāditi padam | tad dvividham- nirvikalpakaṃ savikalpakaṃ ceti | tatra nāmajātyullekhaśūnyaṃ pratyakṣajñānaṃ nirvikalpakam, yathā prathamākṣasannipātajaṃ vastumātrāvabhāsakaṃ vijñānam | taduktam- asti hyālocanajñānaṃ prathamaṃ nirvikalpakam | bālamūkādivijñānasadṛśaṃ śuddhavastujam || (ślo0 vā0, pra0 112) iti | nāmādisambandhollekhi pratyakṣajñānaṃ savikalpakam | tadyathā- devadatteti nāmavikalpaḥ | daṇḍī kuṇḍalītyādayo dravyavikalpāḥ | śuklaḥ kṛṣṇo mahānityādayo guṇavikalpāḥ | gacchatyāgacchati patatītyādayaḥ kriyāvikalpāḥ | manuṣyaḥ paśurghaṭa ityādayo jātivikalpāḥ | iti pañcavidhaṃ savikalpakamiti | tat punardvividham- yogipratyakṣamayogipratyakṣaṃ ceti | deśakālasvabhāvaviprakṛṣṭārthaviṣayamaparokṣajñānaṃ yogipratyakṣam | tadviparītamayogipratyakṣam | tadyathā- deśaviprakṛṣṭā mervādayaḥ | kālaviprakṛṣṭā rāvaṇādayaḥ | svabhāvaviprakṛṣṭā mūlakāraṇendriyādayaḥ | teṣu yadaparokṣaṃ vijñānaṃ yoginām, tad yogipratyakṣam | itarasyodāharaṇamuktamiti | liṅgādupajāyamānaṃ liṅgivijñānamanumānam | nirupādhikasādhyasaṃbandhi liṅgam | tat trividham- pūrvavat, śeṣavat, sāmānyatodṛṣṭaṃ ceti | kāraṇena kāryānumānaṃ pūrvavat, yathā viśiṣṭameghonnatyā bhaviṣyati vṛṣṭiriti vijñānam | taduktaṃ nyāyavidbhiḥ- savidyutāṃ vidadhatāṃ garjāḍambaramambare | ghanānāmunnatirdṛṣṭā na vṛṣṭivyabhicāriṇī || tvaṅgattaḍillatāsaṅgapiśaṅgottuṅgavigrahāḥ | vṛṣṭiṃ vyabhicarantyete naivaṃprāyāḥ payomucaḥ || tathā- śikhaṇḍimaṇḍalārabdhacaṇḍatāṇḍavaḍambaraiḥ | prāvṛḍākhyāyate meghamedurairmedinīdharaiḥ || iti | kāryeṇa kāraṇānumānaṃ śeṣavat | tadyathā- nadapūraṇenopariṣṭād vṛṣṭyanumānam | tadanyat sāmānyatodṛṣṭam | tadyathā- rasād rūpaviṣayaṃ vijñānamiti | apare dṛṣṭasvalakṣaṇasāmānyaviṣayaṃ pūrvavat | tadyathā- dhūmādiliṅgadarśanādadhyakṣayogye'gnāvanadhyakṣe saṃjāyamānaṃ vijñānam | sāmānyatodṛṣṭam adṛṣṭasvalakṣaṇasāmānyaviṣayam | tadyathā- rūpādyupalabdhiḥ karaṇajanyā kriyātvāt chidikriyāvaditīndriyasādhakamanumānam | indriyatvasyānumānaviṣayasya svalakṣaṇaṃ pūrvaṃ na prasiddhamiti nāsya pūrvavattvam | anayoranvayamukhena pravartamānatvād vītatvam | vyatirekamukhena pravartamānaṃ niṣedhakamavītam | tadeva śeṣavadanumānam | śiṣyata iti śeṣaḥ | sa viṣayatayāstyasyānumānasyeti śeṣavaditi | taduktam- prasaktapratiṣedhe'nyatrāprasaṅgād śiṣyamāṇe saṃpratyayaḥ (nyā0 bhā0 1|1|5) taccheṣavadanumānamiti | tadyathā- sarvaṃ kāryaṃ sarvajñanirmitam, kadācitkatvāt, yadyat sarvajñanirmitaṃ na bhavati tattat kādācitkamapi na bhavati, yathā māyādi, na ca tathedamakādācitkam, tasmāt sarvajñānirmitamapi na bhavatīti | tat punardvividhaṃ svārthaṃ parārthaṃ ceti | taduktam- paropadeśānapekṣaṃ svārthaṃ svasyānumāpakam | paropadeśasāpekṣaṃ parārthamabhidhīyate || iti | paropadeśaḥ pañcāvayavaṃ vākyam | pratijñāhetūdāharaṇopanayanigamanānyavayavāḥ pañceti tārkikāḥ | pratijñāhetūdāharaṇākhyāstraya iti mīmāṃsakāḥ | udāharaṇopanayau dvāviti bauddhaḥ | tatra pratipipādayiṣayā pakṣavacanaṃ pratijñā, yathāgnimān parvata iti | sādhanatvakhyāpakaṃ liṅgavacanaṃ hetuḥ, yathā dhūmavattvāditi | sa trividhaḥ- anvayavyatirekī, kevalānvayī, kevalavyatirekī ceti | tatra pañcarūpo'nvayavyatirekī | rūpāṇi tu pakṣadharmatvam, sapakṣe sattvam, vipakṣād vyāvṛttiḥ, abādhitaviṣayatvam, asatpratipakṣatvaṃ ceti | tatra sādhyadharmaviśiṣṭo dharmī pakṣaḥ | tatra vyāpyavṛttitvaṃ hetoḥ pakṣadharmatvam | sādhyasamānadharmā dharmī sapakṣaḥ | tatra sarvasminnekadeśe vā hetorvṛttiḥ sapakṣe sattvam | sādhyavyāvṛttadharmā dharmī vipakṣaḥ | tatra hetoravṛttirvipakṣād vyāvṛttiḥ | pramāṇāvirodhinī pratijñātārthe hetorvṛttirabādhitaviṣayatvam | svaparapakṣasiddhāvatrairūpyamasatpratipakṣatvam | tadyathā- kṣityādibuddhimatpūrvaṃ kāryatvād ghaṭādivadityādi | pakṣasapakṣavṛttiravidyamānavipakṣaḥ kevalānvayī | tadyathā- vivādāspadamadṛṣṭādi kasyacit pratyakṣaṃ prameyatvāt karatalādivaditi | pakṣavṛttiravidyamānasapakṣo vipakṣād vyāvṛttaḥ kevalavyatirekī | tasyodāharaṇamavītānumānamiti | tathāhi- vimataṃ kalādikaṃ māyāto na bhidyate, māyākāryatvāt, yattu bhidyate na tanmāyākāryam, yathā puruṣaśivau, na tathā na māyākāryaṃ kalādi, tasmānna māyāto bhidyata iti | evaṃ hetulakṣaṇoktyā hetvābhāsā nirākṛtāḥ | te cāsiddhaviruddhānaikāntikānādhyavasi-takālātyayāpadiṣṭaprakaraṇasamāḥ pakṣadharmatvādirūpābhāvād bhavanti | tatrāniścitapakṣavṛttirasiddhaḥ | yathā- śabdo nityaścākṣuṣatvādityādi | pakṣavipakṣayoreva vartamāno viruddhaḥ | yathā- ākāśaviśeṣaguṇaḥ śabdaḥ prameyatvādityavidyamānasapakṣaḥ | kṣityādikālānataṃ nityaṃ kāryatvāditi vidyamānasapakṣaḥ | pakṣatrayavṛttiranaikāntikaḥ | yathā- nityaḥ śabdaḥ prameyatvāditi sādhyāsādhakaḥ | pakṣa eva vartamāno'nadhyavasitaḥ | tadyathā- nityā bhūrgandhavattvāditi vidyamānasapakṣaḥ | sarvaṃ kṣaṇikaṃ sattvādityavidyamānasapakṣaḥ | pramāṇabādhite pratijñātārthe vartamāno hetuḥ kālātyayāpadiṣṭaḥ | śuci naraśiraḥkapālaṃ prāṇyaṅgatvāt śaṅkhavadityāgamaviruddhaḥ | ulūko divā rūpaṃ paśyati, cakṣuṣmattvādityanumānaviruddhaḥ, rūpadarśanāvinābhāviceṣṭābhāvena rūpadarśanābhāvānumānāditi | anuṣṇo'gnirmathanajanyatvād navanītavaditi pratyakṣaviruddhaḥ | svaparapakṣasiddhāvabhirūpo hetuḥ prakaraṇasamaḥ | tadyathā- anityaḥ śabdaḥ pakṣasapakṣayoranyataratvād ghaṭādivadityasya nityaḥ śabdaḥ pakṣasapakṣayoranyataratvād māyāvadityatrāpi trairūpyasadbhāvāditi | samyagdṛṣṭāntābhidhānamudāharaṇam | vyāptigrahaṇabhūmirdṛṣṭāntaḥ | tadyathā- yo yo dhūmavān sa so'gnimān yathā mahānasa iti sādharmyodāharaṇam, anvayamukhena dṛṣṭāntābhidhānatvāt | yastvagnimānna bhavati sa dhūmavānapi na bhavati, yathā jalamiti vaidharmyodāharaṇam, vyatirekamukhena dṛṣṭāntābhidhānatvāt | anekodāharaṇābhāsā vyudastāḥ | tathā ca nityaṃ mano mūrtatvād yad yad mūrtaṃ tattannityaṃ yathā ghaṭa iti sādhyavikalaḥ, yathātmeti sādhanavikalaḥ, yathā karmetyubhayavikalaḥ, yathā khapuṣpamityāśrayahīnaḥ | yannityaṃ na tanmūrtaṃ yathātmeti sādhyāvyāvṛttaḥ | yathā ghaṭa iti sādhanāvyāvṛttaḥ | yathā māyetyubhayāvyāvṛttaḥ | śivatattvād nyūnatayā māyāyā mūrtatvam | vyāptistu svakāryavyāptatayaivocyate | yathā khapuṣpamityāśrayahīnaḥ, asau mahārājyaṃ kariṣyati somavaṃśodbhūtatvād bhaviṣyadrājaputravaditi sandigdhāśraya ityādi | dṛṣṭānte prasiddhavyāptikasya hetordṛṣṭāntopamānena pakṣe vyāptivyāpakaṃ vacanamupanayaḥ | tathā cāyaṃ dhūmavāniti sādharmyopanayaḥ | na ca tathā dhūmavānayaṃ parvata iti vaidharmyopanayaḥ | upanayānantaraṃ sahetukaṃ pratijñāvacanaṃ nigamanaṃ tasmādagnimāneveti | taduktaṃ bhagavatā vedavyāsena- pañcāvayavayuktasya (mahābhāratasya bhāṇḍārakarasaṃskaraṇe sabhāparvaṇi prathame pariśiṣṭe vacanametad dṛśyate |) vākyasya guṇadoṣavit | uttarottaravaktā ca bruvato'pi bṛhaspateḥ || iti | (ma0 bhā0 2|1|7-8) anye tu pakṣadharmatvasapakṣasattvavipakṣādvyāvṛttyāt-makarūpatrayavānanvayavyatirekī | pakṣādilakṣaṇaṃ ca sandigdhasādhyaḥ pakṣaḥ | sandehaśca vipratipatteḥ | niścitasādhyaḥ sapakṣaḥ | niścitasādhyavyatireko vipakṣa ityato'gnyanuṣṇatāsādhakasya kṛtakatvasya vipakṣādvyāvṛttirūpābhāvenāgamakatayā bādhitaviṣayatvasya vipakṣādvyāvṛttāvantarbhāvaḥ | svaparapakṣasiddhāvekasya trairūpyāsaṃbhavādasatpratipakṣatvarūpābhāvaḥ, pakṣasapakṣayoranyataratvasya caikasyāsaṃbhavāt | taduktam- yaccānumeyasambandhaṃ prasiddhaṃ ca tadanvite | tadabhāve ca nāstyeva talliṅgamanumāpakam || viparītamato yat syādekena dvitayena vā | viruddhāsiddhasandigdhamaliṅgaṃ kāśyapo'bravīt || evaṃ kevalānvayī ca rūpadvayavān, vipakṣād vyāvṛttirūpābhāvāt | vyatirekī ca tathā, sapakṣābhāvena sapakṣe sattvarūpābhāditi manyanta iti | śabdajanyaṃ samyagjñānamāgamaḥ | sa dvividhaḥ- pauruṣeyavākyajanyo'pauruṣeyavākyajanyaśceti | tatra tantretihāsapurāṇamanvādi vākyāni pauruṣeyāṇi | vedavākyānyapauruṣeyāṇi iti | nanu vedavākyāni pauruṣeyāṇi vākyatvād bhāratādivākyavadityanumānāt teṣāṃ pauruṣeyatvasiddhiriti cet, naivam, tasmai nūnamabhidyave vācā virūpanityayā (ṛ0 8|75|6) ityāgamena vedanityatvasiddherasya kālātyayāpadiṣṭatayā'prāmāṇyāt | pralaye samanuprāpte naṣṭe sthāvarajaṅgame | eko'haṃ saṃsthito devi na dvitīyo'sti kutracit || tasmin vedāśca śāstrāṇi mantre pañcākṣare sthitā | te nāśaṃ naiva samprāptā macchaktyā hyanupālitāḥ || iti laiṅgāgamavirodhācceti | na ca pratyuccāraṇaṃ vedasyotpattināśopalambhādanupapannaṃ tannityatvamiti vācyam, uccāraṇāyā abhivyañjakatvena tadubhayābhāvāt | tacca sa evāyaṃ veda iti sa evāyaṃ stambha itivat pratyabhijñāpratyakṣeṇa prāgadīpānīmupalabhyamānasya vedasya sattvāvagamādavagamyate | na ca pralayāvasthāyāṃ vedadhāraṇasamarthapuruṣābhāvena vedasya vināśe punaḥ sargādau vedānāṃ parameśvararacitatvenānityatvamiti vācyam, dvijātīnāṃ vedadhartṝṇāmabhāve'pi parameśvarasya vedadhartuḥ sadbhāvāt | tathāhi- sargādāvutpannasya vedasya yāvatpralayamavasthānaṃ vaiśeṣikādibhirvedānityatvavādibhirabhyupagamyate | tatastatra na vivādaḥ | pralayakāle tu sadbhāvaḥ sādhyate | tathāhi- pralayakālo vedavitpuruṣasamanvitaḥ, kālatvāditarakālavaditi | na ca bhūbhūdharādisattvamapi tenaiva nyāyenānumātuṃ śakyatvādatiprasaṅga iti vācyam, bhūbhūdharādiśūnyakālasya pralayatvena tasya tadvattāsādhane mātā me vandhyetivat pratijñāvirodhaprasaṅgāt | ekabrahmāṇḍavartisakalavaidikapuruṣavināśe'pi brahmāṇḍāntaravartyanantavaidikapuruṣasadbhāvācca vedanityatvam | brahmāṇḍāntarāṇyapyetadvedavanti brahmāṇḍatvāt sampratipannavaditi sarvatra vedaikatvam | vedānityatvapakṣe'nantaśā-khāvitatānantavedajanananāśatatkāraṇakalpanāyāṃ kalpanāgauravaprasaṅgaḥ | nityatve tu siddhasya vedasya nityatvamātrakalpanāyā lāghavānna kaścid doṣa iti | tathā vedakarturasambhavācca na vedapauruṣeyatvam | tathā hi- neśvaraḥ kartā vedasya, pūrvavedaparityāge kāraṇābhāvāt | na ca pūrvakalpe vedābhāva iti vācyam, pūrvakalpe vedasadbhāvasyānumānasiddhatvāt | tathāhi- pūrvaḥ sarvo'pi kalpo vedavaidikayuktaḥ kalpatvādidānīntanakalpavaditi | na cedānīntanakalpavadeva bhāvanāmadyatanānāmapi kalpāntare sadbhāvānumānādatiprasaṅga iti vācyam, pramāṇāviruddhabhāvasadbhāvasyeṣṭatvāt | taduktaṃ bhagavatā manunā- yathartuṣvṛtuliṅgāni nānārūpāṇi paryaye | dṛśyante tāni tānyeva tathā brahmaharādiṣu || iti | tasmādapauruṣeyo vedarāśiriti siddham | vedāḥ pramāṇam, anāptakṛtaśabdatvāt, sampratipannavat | vimataṃ vedādhyayanaṃ tadvedādhyayanapūrvakam, vedādhyayanatvāt, idānīntanavedādhyayanavaditi | upamopamānam | gosadṛśo gavaya iti vākyaṃ tajjanitaṃ vā vijñānaṃ yadyupamānam, tadāgama eva na pramāṇāntaram | yo'yamasya gosadṛśasya gavayaśabdo vācaka iti saṃjñāsaṃjñisambandhaviṣayaḥ pratyayaḥ, sa cānumānameva | tathā hi- gosadṛśasyāsya gavayaśabdo vācakaḥ, tatra vṛddhaiḥ prayujyamānatvāt, yo hi śabdo yatra vṛddhaiḥ prayujyate so'sati vṛttyantare tasya vācakaḥ, yathā gośabdo gotve prayujyamānastasya vācakaḥ, tathā prayujyate cāyaṃ gavayaśabdo gosadṛśe, tasmāt tasya vācaka iti jñānamanumānānna bhidyata iti | yaśca pratyakṣe gavaye gosādṛśyapratyayaḥ, so'kṣasaṃyogajatvāt pratyakṣāntarbhūtaḥ | tathaiva pratyakṣameva smaryamāṇāyāṃ gavi gavayasādṛśyajñānam, tasyaikatayā pratyakṣagamyatvāvirodhāt | tathāhi- bhūyo'vayavasāmānyayogo jātyantaravartī jātyantare sādṛśyamucyate | tasyaikatayā gavaye pratyakṣagamyasya gosmaraṇānantaraṃ gavi pratyakṣatvāvirodha iti pūrvavannirvikalpakānubhūtatvena smaryamāṇaṃ vā gavi gavayasādṛśyamiti nopamānavedyaṃ kiñcidastīti na pramāṇāntaramiti | evaṃ jīvato devadattasya gṛhābhāvadarśanena bahirbhāvasya pramāṇāntarānavagatasya parikalpanātmikā'rthāpattirapi na pramāṇāntaram, anumānatvāt | sadeva yadekatra nāsti, tadanyatrāsti | sannevāvyāpako yadekatra nāsti, tadanyatrāstīti svaśarīra eva vyāptigrahaṇasaṃbhavāt | tathā ca devadatto bahirdeśasaṃbandhī, sattve sati gṛhe'vidyamānatvāt, bahiḥsthavṛkṣādivaditi gṛhābhāvaliṅgena bahirbhāvajñānamanumānameveti | na ca sattvamātrāvedakagṛhāsattvāvedakapramāṇayorjyotiḥśāstrapratya-kṣayoḥ parasparavirodhādekaviṣayavyavasthayā'rthāpattiriti vācyam, anavacchinnāvacchinnayoḥ sattvamātragṛhāsattvayorvirodhābhāvenāvirodhāpādanāsaṃbhavāt | nahi yatra kvacana sattvasya gṛhāsattvena virodhaḥ saṃbhavati, bhinnaviṣayatvāt | na ca niścito gṛhābhāvaḥ pākṣikatayā sāṃśayikena gṛhasattvena pratikṣipyate, prabalatvādasattvasya | na ca deśasāmānyena pākṣikamasya gṛhasattvaṃ pratikṣipan gṛhābhāvaḥ sattvamātraṃ pratikṣeptuṃ sāṃśayikatvaṃ vā netuṃ śaknoti, tasya tatraudāsīnyāditi | sattvamātragṛhāsattvayorvirodhābhāvādavirodhāpādanaṃ nārthāpattyā kriyata iti na sā pramāṇāntaramiti | na ca bhāvāntarādanyo'styabhāvaḥ, yatsiddhyarthamabhāvākhyaṃ pramāṇamāśrīyeta | nahi bhūtalapariṇāmaviśeṣāt kaivalyakṣaṇādanyo ghaṭābhāvo nāma | pratikṣaṇapariṇāmino hi sarve bhāvā ṛte citiśakteḥ parameśvarāditi sa pariṇāmabheda indriyasiddha iti | athavā bhavatu bhāvāntarād vyatirikto'bhāvaḥ, tathāpi pratyakṣādipramāṇasiddhatvāt tatsiddhyarthaṃ na pramāṇāntaramabhyupagantavyam | tathāhi- cakṣurviṣphāraṇānvayavyatirekānuvidhānādiha bhūtale ghaṭo nāstītyabhāvajñānasyaindriyakatvam | tathā bahiḥsthatvena ghaṭādīnāṃ gṛhāsattvaṃ svaśarīravadanumīyate | tathā bhāratapuruṣāṇāmabhāvo bhāratāagamenāvagamyata iti | tasmānnābhāvākhyaṃ pramāṇāntaramastīti | sambhavastu khāryā droṇāḍhakaprasthāvagamaḥ | sa cānumānam, khārītvasya droṇādivyāptatayā tena tadanumānāditi | yaccānirdiṣṭapravaktṛkaṃ pravādamātramiti hocurvṛddhā ityaitihyam, yatheha vaṭe yakṣaḥ prativasatītyādi | idaṃ na pramāṇāntaram, āptoktyaniścayena sāṃśayikatvāt | āptavaktṛniścaye tvāgama eveti na pramāṇāntaramiti | ceṣṭā cābhinayaḥ | sa ca samayabalena parokṣānubhavasādhanatvādāgama eveti na pramāṇāntaramiti | evaṃ virodho'pi | hradamadhye'gnyabhāvajñānaṃ tadanumānameva, jalāgnyoḥ parasparaviruddhayorekatrāsambhavenetaretarābhāvavyāptatvāditi trīṇyeva pramāṇānīti | taduktam- dṛṣṭamanumānamāptavacanaṃ ca sarvapramāṇasiddhatvāt | trividhaṃ pramāṇamiṣṭaṃ prameyasiddhiḥ pramāṇāddhi || prativiṣayādhyavasāyo dṛṣṭaṃ trividhamanumānamākhyātam | talliṅgaliṅgipūrvakamāptaśrutirāptavacanaṃ ca | sāmānyatastu dṛṣṭādatīndriyāṇāṃ prasiddhiranumānāt | tasmādapi cāsiddhaṃ parokṣamāptāgamāt siddham || iti | (sā0 kā0 4-6) aihikāmutrikaviṣayavitṛṣṇasya vaśīkārasaṃjñā vairāgyam, na rāgābhāvaḥ | tadaihikāmutrikaviṣayāṇāmanityatvasātiśayatvādi-doṣadarśanādupajāyata iti | avighātakaraṇamaiśvaryam | tadaṣṭavidham- aṇimā mahimā caiva laghimā garimā tathā | īśitvaṃ ca vaśitvaṃ ca prāptiḥ prākāmyameva ca || tatrāṇutvam aṇimā paramāṇuvadavasthānam | mahattvaṃ mahimā yāvadicchaṃ sthūlībhāvaḥ | laghimā laghutvam, yataḥ sūryamarīcīn ālambya sūryalokaṃ gacchati | gurutvaṃ garimā anyairacālyatvenāvasthānam | īśitvamīśabhāvo bhūtabhautikānāṃ prabhavādihetutvam | vaśitvaṃ vaśīkaraṇabhāvaḥ sarvasya svecchāvaśavartitvam | prāptiḥ prāpaṇam, yenāṅgulyagreṇa spṛśati candramasam | prākāmyamicchānabhighātaḥ, bhūmau conmajjati nimajjati yathodaka iti | satyasaṅkalpatetyapare | yathāsya saṅkalpo bhavati, tathaiva bhūtāni bhavantīti | asmadādīnāṃ niścayāḥ padārthānurūpāḥ, yogināṃ tu niścayānuvidhāyinaḥ padārthā ityetaccatuṣkaṃ samāsataḥ sāttvikam, sattvādutpannaṃ rūpamiti | catvārastāmasāśca viparītā adharmājñānāvairāgyānaiśvaryābhidhānā iti | tāmasāstamasa utpannāḥ | adharmo'nabhyudayāniḥśreyasahetuḥ | ajñānaṃ jñānaviparyayaḥ, asamyagjñānamiti yāvat | tat trividham- viparyayo vikalpo nidrā ceti | viparyayo mithyājñānatadrūpapratiṣṭhaṃ śuktikādau rajatādijñānam | śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ | tadyathā- śaśaviṣāṇādiśabdaśravaṇānantaraṃ tadarthaviṣayajñānamiti | jāgratsvapnapratyayābhāvahetutamaḥprakarṣamavalambya yā buddhivṛttirudbhavati, sā nidrā | taduktaṃ patañjalinā bhagavatā- abhāvapratyayālambanā nidrā (1|10) iti sūtreṇa | avairāgyaṃ ca dṛṣṭānuśravikaviṣayatāgaḥ | aṇimādiprādurbhāvavirodhī buddhidharmo'naiśvaryamiti | anye tu parameśvaratattvāvedakaṃ jñānam, tadanyadajñānamiti bruvate | etaduktaṃ sāṃkhyaiḥ- dharmeṇa gamanamūrdhvaṃ gamanamadhastād bhavatyadharmeṇa | jñānena cāpavargo viparyayādiṣyate bandhaḥ || vairāgyāt prakṛtilayaḥ saṃsāro rājasādbhavati rāgāt | airśyādavighāto viparyayāt tadviparyāsaḥ || iti | (sā0 kā0 44-45) viṣayādhyavasāyarūpiṇītyanena buddheḥ sadbhāvaśca pratipāditaḥ | tathāhi- viṣayādhyavasāyādivṛtteḥ paridṛśyamānāyā mūlabhūtaṃ vṛttimadbuddhitattvamabhyupagantavyam, anyathā vṛttyabhāvaprasaṅgāditi | taduktaṃ pārameśvare- atha buddhervikāso yaḥ svadharmeṇānumīyate | kṣubdhebhyaḥ sahasā pūrvaṃ guṇebhyo bhūtagocarā || buddhiradhyavasāyena bhāvānāṃ jananī śubhā | varṇyate'ṣṭaguṇopetā saṃvibhajya yathākramam || ityādi | (vi0 17|1-2) tasyā vibhāgamāha- sāpi trividheti | sā buddhistriprakārā | kuta ityata āha- guṇataḥ prāktanakarmānusāreṇeti | puruṣasya pūrvajanmani kṛtapuṇyāpuṇyātmakakarmānusāreṇa guṇabhedāditi | taduktam- buddhiḥ karmānusāriṇī iti | tathāhi- puṇyenaikena sāttvikī buddhirapuṇyena tāmasī miśreṇa rājasīti | tathā jāgratsvapnasuṣuptyātmanā ca karmānusāreṇa guṇabhedāt trividhā buddhiriti vā | tathā hi- sthūlakarmanimittaṃ sāttvikī buddhirjāgarti | sūkṣmakarmavaśād rājasī svapnaṃ gacchati | jāgratsvapnavṛttyabhāvahetubhūtatamaḥprakarṣamavalambamānā buddhiḥ suṣuptimupagacchati | viśramārthamātmanaḥ sarvadaikasvabhāvasya sarvagatasya cinmātrasya jāgratsvapnasuṣuptisākṣiṇo jāgradāditrayābhāvād buddhervikāravato'vasthātrayavattvamiti | tasyā varṇamādityodayanibham | taduktam- ahaṅkārasya (śloko'yaṃ candrajñānasya syāt | ) bāhye'pi buddhitattvaṃ vyavasthitam | ādityodayasaṃkāśaṃ bodhayantamivākhilam || iti | tasyāḥ ṣaḍadhvavyāptiḥ- ṭhakāro varṇaḥ | tejasteja ityādi dve pade | tārahṛdayapañcārṇamantraḥ | buddhyākhyaṃ tattvam | paiśācādyaṣṭabhuvanāni | vidyā kalā || 3 || vṛttiḥ ayaṃ ghaṭa ityādyadhyavasāyātmanā kāryeṇa buddhiḥ siddhā | sāpi puṃsaḥ kāryavaśāt sattvādiguṇabāhulyena sāttvikādirūpā jāyate, guṇānāṃ sarvatra vyāpāradarśanāt | asyāśca buddherdharmādyaṣṭaguṇatvaṃ siddhyādipratyayabhedaśca śrīmanmataṅgādāvavadheyaḥ || 52 || syāt trividho'haṅkāro jīvanasaṃrambhagarvarūpo'yam | saṃbhedādasya sato viṣayo vyavahāryatāmeti || 53 || tātparyadīpikā idānīmahaṅkāratattvaṃ nirūpayati- syāditi | buddhitattvādahaṅkārātmakaṃ tattvamutpadyate | ahaṅkṛtirahaṅkāraḥ | ahamityevaṃrūpavyāpāravānityarthaḥ | vibhāgamāha- trividha iti | kena rūpeṇetyāśaṅkyāha- jīvanasaṃrambhagarvarūpo'yamiti | jīvanāhaṅkāraḥ, saṃrambhāhaṅkāraḥ, garvāhaṅkāraśceti | tatra jīvāmītyākāro jīvanāhaṅkāraḥ | ahaṃ karomīti saṃrambhāhaṅkāraḥ | prabalo'smi rūpavānityādi garvāhaṅkāraḥ | etāni rūpāṇi yasya sa tathokta iti | pramāṇamāha- saṃbhedādityādi | ahaṅkārasambandhāt śabdādiviṣayo vyavahāryatāmanubhavārhatāṃ yātīti | tathāhi- ātmā tāvannirguṇo niṣkriyaścinmātra udāsīnasvabhāvaḥ | tasmādasau na śṛṇoti, na paśyati, na ca karotītyayamahaṅkāraḥ śrotrādikṛtaśravaṇādikaṃ vāgādikṛtavacanādikaṃ buddhikṛtādhyavasāyādikaṃ cittakṛtasaṃśayādikaṃ cāhaṃ śṛṇomītyādibhirahaṃ vacmītyādibhirahamadhyavasyāmītyādibhiśca vṛttibhirātmani sākṣiṇi sambadhnāti | tenāhaṅkārākhyaṃ tattvamabhyupagantavyam | anyathā devadattakṛtasya yajñadatta iva śrotrādikṛtasya śravaṇāderātmani sambandhābhāvaprasaṅga iti | taduktaṃ śaivarahasye- saṃbandhapratibhāso jñāturjñeyena deśakālābhyām | sulabho'bhimānanāmā vyāpāro'haṅkṛterasyāḥ || iti || 4 || vṛttiḥ tasyāśca- syāditi | āhaṅkāriko hi prayatnātmakaḥ saṃrambhaḥ | yaduktam- saṃrambho'haṅkṛtervṛttiḥ (bho0 kā0 33) iti | kiñca, prāṇādivāyupravṛttihetutvena jīvanamapi taddhetukameva | taduktam- saṃrambhādyasya ceṣṭante śārīrāḥ pañca vāyavaḥ (mṛ0 vi0 11|20) iti | tathā garvo'pi | grāhyādhyavasāyād buddhikāryād bhinno'hamiti grāhakādhyavasāyo'pi tatkāryameva | ata etaistribhirahaṅkārasiddhiḥ | tataścaitatsaṃbandhādeva ghaṭamahaṃ jānāmīti vyavahāra ityāha- saṃbhedāditi | sa ca buddherutpannaḥ | yaduktaṃ sāṃkhyairapi- mahato'haṅkāraḥ (sāṃ0 kā0 23) iti || 53 || sāttvikarājasatāmasabhedena sa jāyate punastredhā | sa ca vaikārikataijasabhūtādikanāmabhiḥ samucchvasiti || 54 || tātparyadīpikā tasyaiva prakārāntareṇa traividhyamāha- sāttviketi | sattvarajastamovikāratayā sāttvikarājasatāmasabhedavānahaṅkārastrividho bhavati | sa punarahaṅkāro vaikārikataijasabhūtādikanāmabhistrividho bhavatīti | sattvodriktaḥ sāttviko vaikārikākhyaḥ | rajodriktastaijasaḥ | kecid vaiparītyamicchanti, sa ca taijasavaikārikabhūtādiketi granthapāthaśca ityāhuḥ | tamodriktaḥ tāmasaḥ | sa bhūtādināmeti guṇato nāmataśca traividhyamahaṅkārasya bhavatīti || 5 || vṛttiḥ kiñca- sāttviketi | sāttvikādīnāmahaṅkāraskandhānāṃ taijasādīni kramānnāmāni bhavatītyarthaḥ || 54 || taijasatastatra mano vaikārikato bhavanti cākṣāṇi | bhūtādestanmātrāṇyeṣāṃ sargakramo'yametasmāt || 55 || tātparyadīpikā kāryamāha- taijasata iti | etasmādeva trividhādahaṅkārādeṣāṃ jñānakarmendriyatanmātramanasāṃ ṣoḍaśānāṃ sargaḥ | kimātmakānmanasa utpattiḥ, kiṃrūpādindriyāṇām, kathaṃbhūtāt tanmātrāṇāmityāśaṅkya teṣāmutpattiṃ vibhāgenāha- taijasata ityādi | taijasākhyādahaṅkārād rājasāt calasvabhāvaṃ mana utpadyate, vaikārikāt sāttvikāt prakāśalāghavopetamindriyadaśakam | bhūtādestāmasāt tamobahulānāṃ tanmātrāṇāmudbhava iti | taijasāt sāttvikāt svacchaṃ laghūtpadyate mana ityanye | sāttvikasahakṛtād vaikārikād rājasād buddhīndriyāṇāmutpattiḥ, jñānasādhanatvāt | tāmasasahakṛtād vaikārikāt karmendriyāṇāmiti | sāṃkhyāḥ sāttvikādevāhaṅkārādekādaśendriyāṇām, tāmasāt tanmātrāṇāmutpattiṃ manyante | sattvatamasorniṣkriyatayā svayamutpādanāsāmarthyāt calasvabhāvena rajasā preritayostayoḥ kāraṇatvamityubhayamapi rajasā nimittenotpadyata iti, na tu tasyopādānatvam, tat sattvatamasoreveti bruvate | tathāhi- sāttvika ekādaśakaḥ pravartate vaikṛtādahaṅkārāt | bhūtādestanmātraḥ sa tāmasastaijasādubhayam || iti | (sāṃ0 kā0 25) eṣāṃ sargakramo'yametasmādityanena punaruktena pañcabhūtebhyaḥ pañcānāṃ buddhīndriyāṇāmudbhavaṃ tārkikādyabhimataṃ nirasyati | tathā hi- ghrāṇarasanacakṣustvakśrotrendriyāṇi bhūtebhyaḥ (1|1|12) iti nyāyasūtram | bhūtānāṃ bāhyaikaikendriyagrāhyaviśeṣaguṇavattvendriyaprakṛtitve sādharmyam (pṛthivyādīnāṃ pañcānāmapi bhūtatvendriyaprakṛtitvabāhyaikaikendriyagrāhyaviśeṣaguṇavattvāni iti sādharmyavaidharmyaprakaraṇīyaṃ praśastapādabhāṣyam |) iti praśastapādīyaṃ vaiśeṣikabhāṣyaṃ ca pṛthivyādibhya indriyāṇāṃ ghrāṇādīnāṃ śabdādīnāṃ ca samudbhavamabhidhatte | manaśca nityamiti tārkikamīmāṃsakā āhuḥ | tadetadāgamaviruddhatvādanupapannam | tathā hi pārameśvare tāvat- sattvadharmastridhā tāvadahaṅkārasya suvrata | vaikārikastaijasaśca bhūtādiśceti sa tridhā || sattvenotkṛṣṭavīryeṇa garvo vaikārikaḥ smṛtaḥ | rajasā bhūrisaṃpṛktastaijasaḥ parikīrtitaḥ || bhūtādistamasotkṛṣṭasteṣāṃ vakṣyāmi vṛttayaḥ | vaikāriko'kṣasenāyāḥ kāraṇaṃ yonirucyate || mithunājjāyate garvānmanaścaivobhayātmakam | tasmād vaikārikādeva garvāt karmendriyāṇyapi || vyaktimāyānti saṃkṣobhāt sisṛkṣoḥ kāraṇātmanaḥ | bhūtāderapyahaṅkārāt tanmātrāṇi bhavanti hi || ityādi | (vi0 18|43-45, 46, 50, 68-69, 98) śivadharmottare ca- pradhānādabhavad buddhirjagaddhetuḥ śivecchayā | buddherapi ca saṃkṣobhādahaṅkārastridhā'bhavat || ahaṅkārācca sūkṣmāṇi tanmātrāṇīndriyāṇi ca | iti | anumānācca | tathāhi- vimatānīndriyāṇi bhautikāni na bhavanti, indriyatvānmanovaditi | anityaṃ manaḥ, indriyatvāccākṣurādivat | sarvāṇīndriyāṇi janyāni, ātmamūlakāraṇavyatiriktavastutvāt, mūlakāraṇātirekijaḍatvāt, saguṇatvāt, mūrtatvādvā, ghaṭādivadityādyanumānādabhautikatvakāryatvasiddhau indriyāṇāṃ kāraṇāpekṣāyāmāgamabalādahaṅkārasya kāraṇatvamāśrīyata iti | ata eva nāhaṅkārikāṇīndriyāṇi, indriyatvāt, manovadityanumānasya kālātyayāpadiṣṭatvāt sādhyavaikalyāccāprāmāṇyamiti | tathā pṛthivyaptejovāyavo gandharasarūpasparśopādānā na bhavanti, bhūtatvāt, vyomavat; vyoma ca na śabdopādānaṃ bhūtatvāt pṛthivīvaditi; śabdādīnyupādānakāraṇavanti kāryatvāt; kāryāṇi ca mūlakāraṇātiriktāni jaḍatvād ghaṭādivadityanumānād bhūtavyatiriktatadupādānāhaṅkārasadbhāvasiddhiḥ | tasya varṇaṃ pāvakanibham | taduktam- tadbāhye (śloko'yaṃ candrajñānasya syāt |) tu bhavet tattvamahaṅkārākhyamavyayam | dīptapāvakasaṃkāśaṃ bhīmarūpaṃ durāsadam || iti | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- dhakāro varṇaḥ | arūpetyādi dve pade | īśānapañcārṇau mantrau | ahaṅkārākhyaṃ tattvam | chagalaṇḍadviraṇḍau bhuvane | pratiṣṭhā kalā || 6 || vṛttiḥ tatra teṣu madhyāt taijasā'haṅkārānmanobuddhīndriyāṇi jāyante, vaikārikāt karmendriyāṇi, bhūtāderapi tanmātrāṇītyarthaḥ | na ca taijasato mana eva vaikārikādubhayarūpāṇīndriyāṇīti vyākhyeyam, mūlavacanavirodhād yuktivirodhācca | sattvasya prakāśarūpatvena bodhahetutvam, rajasaḥ kriyāhetutvaṃ yuktam | uktaṃ ca śrīmanmṛgendre- śrotraṃ tvakcakṣuṣī jihvā nāsā ca manasā saha | prakāśānvayataḥ sāttvāstaijasaśca sa sāttvikaḥ || vāṇī pāṇī bhagaḥ pāyuḥ pādau ceti rajodbhavāḥ | karmānvayād rajobhūyān gaṇo vaikāriko'tra yaḥ || (vi0 12|3-4) 55 || icchārūpaṃ hi mano vyāpārastasya bhavati saṅkalpaḥ | buddhyakṣāṇi śrotraṃ tvag dṛg jihvā ca nāsā ca || 56 || tātparyadīpikā atha manaḥpūrvāṇāmindriyāṇāṃ svarūpamāha- iccheti | icchārūpaṃ prārthanārūpaṃ mana iti | vyāpāraḥ vṛttiḥ, tasya manasaḥ saṅkalpo'nirdhāritaviśeṣarūpaḥ, saṃśayarūpa iti yāvat | anena lakṣaṇamuktam | sadbhāvaśca saṃśayātmikayā vṛttyā vṛttimato'numānāditi | tathā cakṣurādikaraṇasambandheṣṭaviṣayeṣu yugapajjñānānutpādanāt cakṣurādivyatiriktaṃ karaṇāntaramastītyavagamyate | yadi tanna syād yugapad rūpādijñānaṃ jāyeta | ataḥ karaṇāntaramastīti tanmana iti tatsiddhiḥ | tasyāṇukalpatvaṃ tvayugapad jñānādevāvagamyata iti vibhutvānumānaṃ kaumāriloktaṃ dharmigrāhakapramāṇaviruddhatvādapramāṇamiti | buddhyakṣāṇi buddhivṛttisādhanānīndriyāṇi | kāni tānītyata āha- śrotraṃ tvag dṛg jihvā ca nāsā ceti || 7 || vṛttiḥ manaḥsiddhimāha- iccheti | saṅkalpo'vadhānamekāgratā | tena vyāpāreṇecchārūpaṃ manaḥ siddhyatītyarthaḥ | ayaṃ tatrā'bhiprāyaḥ- ātmana indriyārthasannikarṣe'pyanyaparasya yadadhiṣṭhānaṃ vinā bāhyendriyāṇi na pravartante tanmana iti | buddhīndriyāṇyāha- buddhyakṣāṇīti || 56 || grāhyāsteṣāṃ śabdaḥ sparśo rūpaṃ rasaśca gandhaśca | ityeteṣāṃ viṣayāḥ krameṇa pañcāpi pañcānām || 57 || tātparyadīpikā teṣāṃ viṣayamāha- grāhyā iti | buddhīndriyāṇāṃ śrotrādīnāṃ pañcānāmete pañca śabdādayo viṣayā yato grāhyāḥ, ataste viṣayāḥ | tān krameṇa darśayati- śabdaḥ sparśo rūpaṃ rasaśca gandhaśceti || 8 || vṛttiḥ atha eṣāṃ grāhyān viṣayānāha- grāhyā iti | śabdādīnāṃ grahaṇaṃ vyāpāraḥ kīrtitaḥ krameṇaiṣām | vākpāṇipādapāyūpasthāḥ karmendriyāṇi syuḥ || 58 || tātparyadīpikā buddhīndriyāṇāṃ svarūpaṃ cāha- śabdādīti | śabda ādiryeṣāṃ te śabdādayaḥ, teṣāṃ grahaṇaṃ tadākārabhajanam, eṣāmindriyāṇāṃ vyāpāra uktaḥ, tattvajñairityarthaḥ | kramādityanyasyānyagrahaṇaṃ na saṃbhavati | anena lakṣaṇamuktaṃ pratyekaṃ śrotrādīnāmiti | parīkṣāparaṃ cedaṃ vākyam | tathāhi- śabdagrahaṇaṃ karaṇajanyaṃ kriyātvāt chidikriyāvaditi śrotrasadbhāvasiddhiḥ | evaṃ sparśarūparasagandhagrahaṇakaraṇatayā tvagādīndriyasiddhiravagantavyā | tathāhi- varṇāvarṇātmanā dvividhaśabdagrahaṇaṃ śrotreṇa karaṇena vinā nopapadyate, badhirasya tadgrahaṇādarśanāt | evaṃ śītoṣṇamṛdukaṭhinadravatīkṣṇādispar-śagrahaṇaṃ ca tvagindriyeṇa vinā na syāt, tvagdoṣadūṣitasya tadanupalambhāt | tathāhi- śvetaraktakṛṣṇapītaharitadhūmraśyāma-hrasvadīrghādibhedabhinnarūpagrahaṇaṃ cakṣuḥkaraṇaṃ vinā na saṃbhavati, andhasya taddarśanāsaṃbhavāt | evaṃ madhurāmlatiktalavaṇakaṭukaṣāyātmanā ṣaḍvidharasagrahaṇamapi tatpravartakarasanakaraṇena vinā na syāt, jāḍyopaplutarasanendriyavatastadanavagamāt | tathā surabhyasurabhyātmanā dvividhagandhagrahaṇaṃ ca tatkaraṇanāsikākaraṇaṃ vinā na saṃbhavati, aghrātṛtvadūṣitendriyasya tadanupalabdheriti || 9 || vṛttiḥ ataśca śabdādigrahaṇānyathānupapattyaivaiṣāṃ siddhirityāha- śabdādīti | na caiṣāṃ niyataviṣayatvād bhautikatvaṃ yujyate, bhūtāntarāṇāṃ tadguṇānāṃ karmasāmānyādeścakṣurādīnāṃ grahaṇadarśanāt | taduktaṃ siddhaguruṇā- bhautikatvācca niyame karmasāmānyayoḥ sphuṭam | devebhyo buddhayo na syuḥ samavāye ca dehinām || iti | (bho0 kā0 40) tatra devanād dyotanād devā itīndriyāṇyucyante | karmendriyāṇyāha- vākpādeti || 58 || vacanādānaviharaṇotsargānandāśca karmaiṣām | antaḥkaraṇaṃ tredhā buddhirahaṅkāracetasī ceti || 59 || tātparyadīpikā karmendriyāṇi vākpāṇipādapāyūpasthānīti pañca bhavanti | teṣāṃ vyāpāramantaḥkaraṇānāṃ vibhāgaṃ cottaraślokenāha- vacaneti | eṣāṃ karmasādhanatayā karmendriyāṇāṃ vacanādīni karmāṇi | parīkṣārthaṃ cedaṃ vākyam | tathāhi- śabdoccāraṇānyathānupapattyā tatkaraṇabhūtavāgindriyasadbhāvo'vagamyate | na ca tadadhiṣṭhānaṃ vāgindriyamiti vācyam, mūkasyāpi śabdoccāraṇaprasaṅgāditi | etadindriyāntareṣvapyavagantavyam, anyathā kauṇyapaṅgutvodāvartaklaibyātmakendriyavata ādānādiprasaṅgāt | taduktaṃ sāṃkhyaiḥ- bādhiryaṃ (vacanametat sāṃkhyatattvakaumudyāmekādaśendriyavadhā (49) iti kārikāvyākhyāyāmuddhṛtaṃ samupalabhyate |) kuṣṭhitā'ndhatvaṃ jaḍatā'jighratā tathā | mūkatā kauṇyapaṅgutve klaibyodāvartamandatāḥ || iti | tasmādadhiṣṭhānātiriktānāmatīndriyāṇāmindrasyātmanaś- cihnatvenendriyaśabdavācyānāṃ sadbhāvaḥ siddha iti | vimatānīndriyāṇyatīndriyāṇi, indriyatvāt, manovaditi ca teṣāmatīndriyatvasiddhiriti | ābhyantaraṃ karaṇamantaḥkaraṇaṃ trividham, kena rūpeṇetyata āha- buddhirahaṅkāracetasī ceti | buddhirahaṅkāro manaśceti | athavā antaḥkaraṇamekaikaṃ trividhaṃ bhūtabhaviṣyadvartamānaviṣayabhedāt | taduktaṃ mātaṅge- yadantaḥkaraṇaṃ nāma trikālaviṣayātmakam || yato'vasīyate tasmāt cirakālānusañcitam | vartamānamatītaṃ ca yaccaiṣyadanumānataḥ || iti | (vi0 18|86-87, 88) tathā sāṃkhyaiśca- sāmpratakālaṃ bāhyaṃ trikālamābhyantaraṃ karaṇam iti || 10 || (sāṃ0 kā0 33) vṛttiḥ atha vyāpāraiḥ kaireṣāṃ siddhirityata āha- vacaneti | viharaṇaṃ gamanam, utsargo malāpanayanam | śeṣaṃ sugamam | ata eva karmendriyāṇi ye necchanti te pratikṣiptāḥ | nāmakaraṇā kṛtirdṛśyate yataḥ | nanvevaṃ ced bhrūkṣepādīnāmapi kriyātvādanantatā karmendriyāṇām | tanna, tvagindriyavat sarvaśarīravyāpakatvenaiṣāmabhyupagamāt | bhrūkṣepādi hastādereva vyāpāra ityadoṣaḥ | teṣu cāntaḥkaraṇabahiḥkaraṇabhedamāha- antaḥkaraṇamiti || 59 || buddhīndriyakarmendriyabhedād bāhyaṃ punarbhaved daśadhā | tanmātrebhyaḥ khapavanatejo'mbhaḥkṣmeti pañcabhūtāni || 60 || tātparyadīpikā bāhyakaraṇabhedaṃ tanmātravṛttiṃ cāha- buddhīti | bāhyaṃ karaṇaṃ daśavidham- pañca buddhīndriyāṇi pañca karmendriyāṇīti | athavā antaḥkaraṇaṃ buddhyahaṅkāramanorūpam | karmendriyabuddhīndriyātmakaṃ bāhyaṃ ca kāryabhedāt trividhaṃ ca | antaḥkaraṇasya prāṇādivṛttyā śarīradhāraṇalakṣaṇam, buddhīndriyāṇāṃ prakāśaḥ, karmendriyāṇāmāharaṇamiti | taduktam- karaṇaṃ trayodaśavidhaṃ tadāharaṇadhāraṇaprakāśakaram iti | (sāṃ0 kā0 32) manaḥpūrvāṇāmindriyāṇāṃ ṣaḍadhvavyāptiḥ krameṇocyate- ukāro varṇaḥ | ādhūmetyādi dve pade | tatpuruṣapañcārṇau mantrau | manastattvam | mākoṭākhyaṃ bhuvanam | nivṛttiḥ kalā | nakāro varṇaḥ | śarvamaheśvarau pade | kavacapañcārṇau mantrau | śrotrākhyaṃ tattvam | maṇḍaleśvaraṃ bhuvanam | śāntyatītā kalā | pakāro varṇaḥ | mahādevetyādi dve pade | śikhāpañcārṇau mantrau | tvagātmakaṃ tattvam | kālañjaraṃ bhuvanam | śāntiḥ kalā | ḍhakāro varṇaḥ | mahātejādi dve pade | śiraḥpañcārṇau mantrau | cakṣurākhyaṃ tattvam | śaṅkukarṇaṃ bhuvanam | vidyā kalā | bakāro varṇaḥ | muñca muñcetyādi dve pade | hṛdayapañcārṇau mantrau | vāgātmakaṃ tattvam | maṇḍaleśvaraṃ bhuvanam | śāntyatītā kalā | yakāro varṇaḥ | sārvasānnidhyakaraṇetyādi dve pade | aghorapañcārṇau mantrau | pāṇyātmakaṃ tattvam | kālañjaraṃ bhuvanam | śāntiḥ kalā | ra iti varṇaḥ | anarcitetyādi dve pade | vāmadevapañcārṇau mantrau | pādātmakaṃ tattvam | śaṅkukarṇaṃ bhuvanam | vidyā kalā | lakāro varṇaḥ | pūrvasthitetyādi dve pade | sadyojātapañcārṇau mantrau | pāyvātmakaṃ tattvam | sthūleśaṃ bhuvanam | pratiṣṭhā kalā | vakāro varṇaḥ | turu turvityādi dve pade | astrapañcārṇau mantrau | upasthātmakaṃ tattvam | sthaleśvaraṃ bhuvanam | nivṛttiḥ kalā || 11 || vṛttiḥ atha tanmātrāṇāṃ bhūtakāraṇatayaiva siddhirityāha- tanmātrebhya iti | khaṃ ca pavanaśca tejaśca khapavanatejaḥ | śeṣaṃ sugamam || 60 || tanmātrāṇyaviśeṣāḥ śabdādīnāṃ prakīrtitāḥ pañca | bhūtāni pañca tebhyo bhavanti tānyekaguṇavṛddhyā || 61 || tātparyadīpikā tanmātrebhya ityatra kāni tanmātrāṇi, tebhyaḥ kathaṃ bhūtānāmutpāda ityata āha- tanmātrāṇīti | aviśeṣāḥ sukṣmāḥ śabdādayaḥ pañca tanmātrāṇītyucyante | mātraśabdena bhūtasaṃśleṣo bhūtabhāvena pariṇāmo vā vyudastaḥ | kevalāḥ śabdādayaḥ sūkṣmatvenāvasthitāstanmātrāṇotyarthaḥ | tebhyastanmātrebhyaḥ pañcabhyaḥ pañca bhūtāni ekaikaguṇavṛddhyā bhavantīti | tathāhi- śabdatanmātrāt śabdaikaguṇamākāśamutpadyate, śabdatanmātrasahitāt sparśatanmātrācchabdasparśaguṇo vāyuḥ, uktatanmātradvayasahitād rūpatanmātrāt śabdasparśarūpaguṇaṃ tejaḥ, uktatanmātrasahitād rasatanmātrāt caturguṇā āpaḥ, śabdasparśarūparasatanmātrasahitād gandhatanmātropādānakāraṇāt śabdasparśarūparasagandhātmakapañcaguṇā pṛthivī samutpadyata iti | apare kevalebhyastanmātrebhyaḥ kevalāni bhūtānītyāhuḥ | anye tu śabdatanmātrādākāśasparśatanmātrāvutpadyete, sparśatanmātrād vāyurūpatanmātrau, rūpatanmātrāt tejorasatanmātrau, rasatanmātrād jalagandhatanmātrau, gandhatanmātrāt kevalā pṛthivīti | taduktam- tāmasato (śaivarahasyasya vacanaṃ syāt |) bhūtāderahaṅkṛterbhavati śabdatanmātram | tasmādapi tanmātrādākāśaḥ sparśatanmātraḥ || rūparasagandhamātraṃ pavanādyaiḥ saha yathottaraṃ bhavati | pūrvasmāt tanmātrāt kevalato gandhataḥ pṛthivī || iti | pare śabdatanmātrādākāśaḥ taddvayasahitāt sparśatan-mātrād vāyuḥ, tattrayasahitād rūpatanmātrāt tejaḥ, taccatuṣka-sahitād rasatanmātrādāpaḥ, tatpañcakasahitād gandhatanmātrāt pṛthivītyāhuḥ | apare śabdatanmātrādākāśaḥ, tasmāt sparśatanmātram, tasmād vāyuḥ, tasmād rūpatanmātram, tasmāt tejaḥ, tasmād rasatanmātram, tasmādāpaḥ, tābhyo gandhatanmātram, tasmāt pṛthivīti bruvata iti | tanmātrāṇāṃ ṣaḍadhvavyāptiḥ- ṇakāro varṇaḥ | anādetyādi dve pade | aghorapañcārṇau mantrau | śabdatanmātraṃ tattvam | maṇḍaleśvaraṃ bhuvanam | śāntyatītā kalā | takāro varṇaḥ | dhūtrayādi dve pade | vāmadevapañcārṇau mantrau | sparśatanmātraṃ tattvam | kālañjaraṃ bhuvanam | śāntyatītā kalā | thakāro varṇaḥ | oṃ bhuva ityādi dve pade | sadyojātapañcārṇau mantrau | rūpatanmātraṃ tattvam | śaṅkukarṇaṃ bhuvanam | vidyā kalā | dakāro varṇaḥ | anidhanādhi dve pade | astrapañcārṇau mantrau | rasatanmātraṃ tattvam | sthūleśaṃ bhuvanam | pratiṣṭhā kalā | dhakāro varṇaḥ | nidhanodbhaveti padam | netrapañcārṇau mantrau | gandhatanmātraṃ tattvam | sthaleśvaraṃ bhuvanam | nivṛttiḥ kaleti || 12 || vṛttiḥ kāni punastanmātrāṇītyata āha- tanmātrāṇīti | śabdasparśādīnāṃ pañcānāmaviśeṣā anabhivyaktaviśeṣāṇi sūkṣmarūpāṇi pañcatanmātrāṇītyucyante, yaduktam- guṇāviśiṣṭāstanmātrāstanmātrapadayojitāḥ (mṛ0 vi0 12|5) iti | tataśca sūkṣmebhyaḥ kāraṇarūpebhyaḥ pañcabhūtānyasmadādibāhyendriyaparicchedyaguṇatvāt sthūlāni jātānītyāha- bhūtānīti | tāni cākāśādīni śabdādyekottaraguṇāni bhavanti | śabdaikaguṇamākāśam | śabdasparśaguṇo vāyuḥ | śabdasparśarūpaguṇo'gniḥ | śabdasparśarūparasaguṇamambhaḥ | śabdādigandhāntapañcakā pṛthivī iti | yacchrūyate- śabdādyekottaraguṇamavakāśādivṛttimat (mṛ0 vi0 12|20) ityādi | nanu vaiśeṣikādibhirākāśaviśeṣaguṇaḥ śabda iṣyate | tanna, āśrayādanyatrāpyupalabdheḥ | yaduktam- asya hetoḥ pratyakṣāgamaviruddhatvena kālātyayāpadiṣṭatvāt iti | tathāhyākāśe tāvatpratiśabdaḥ śrūyate, vāyoḥ sakasakādiḥ, agnerdhamadhamādiḥ, calacalādikamambhasi, kaṭakaṭādiḥ pṛthivyāmiti | uktaṃ ca śrīmanmṛgendre- iti pañcasu śabdo'yaṃ sparśo bhūtacatuṣṭaye || aśītoṣṇo mahīvāyvoḥ śītoṣṇau vāritejasoḥ | bhāsvadagnau jale śuklaṃ kṣitau śuklādyanekadhā || rūpaṃ triṣu raso'mbhassu madhuraḥ ṣaḍvidhaḥ kṣitau | gandhaṃ kṣitāvasurabhiḥ surabhiśca mato budhaiḥ | iti | 61 || (vi0 12|27-29) avakāśavyūhanapācanasaṃgrahadhāraṇaṃ kramādeṣām | vyāpāro bhūtānāṃ vyomādīnāṃ samuddiṣṭaḥ || 62 || tātparyadīpikā atha pañcabhūtānāṃ vyāpāramāha- avakāśeti | avakāśaḥ sthānapradānaṃ vyomno vyāpāraḥ, bhedakāraṇatvāt | vyūhanaṃ vividhavahanaṃ vāyorvyāpāraḥ puñjīkaraṇaṃ vā | pācanaṃ paripākakaraṇaṃ tejaso vyāpāraḥ | saṃgrahaḥ saṃśleṣaṇamapāṃ vyāpāraḥ, kledanaṃ vā | dhāraṇaṃ sambharaṇaṃ pṛthivyā vyāpāra iti | taduktam- vyomno'vakāśadānaṃ (śaivarahasyasya vacanaṃ syāt |) vyūho vāyorhavirbhujaḥ pākaḥ | saṃgrahaṇamapāṃ dhāraṇamurvyāḥ sarvātmanā vṛttiḥ || ākāśamatra paramaṃ bhūtam | tacchabdaguṇam, śabdatanmātrādutpannatvāt | yathā mṛdutpanno ghaṭo mṛdguṇaḥ, kārpāsādutpannastantuḥ kārpāsaguṇaḥ, evaṃ śabdādutpanna ākāśaḥ śabdaguṇa iti | tadidaṃ bhūtamavasyāśrayaṇīyam, anyathā mūrtavastuno gamanāgamanavṛddhisaṃrohaṇavyāyāmādisarvavyāpārābhāva-prasaṅgāditi | taduktaṃ pārameśvare- ākāśaṃ śabdatanmātrādavakāśatvalakṣaṇam | vyaktaṃ vyaktikaraṃ vipra ! pṛthaksaṃsthānasiddhaye || iti | (vi0 19|6-7) tadekamamū (rta?rtaṃ) mūrtaghaṭakumbhamaṭhakūpādyu-pādhibhedādanekabhedabhinnam | tasya varṇamanirdeśyaṃ śuddhasphaṭikasannibhamiti | apare candramaṇḍalākāraṃ maṇḍalamiti | taduktam- tadbāhye (candrajñānasya śloko'yaṃ pratīyate |) tu bhaved vyoma bhūtattve saṃvyavasthitam | apratarkyamavijñeyaṃ mokṣasthānamivāparam || iti | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- śakāro varṇaḥ | piṅgapiṅgetyādi dve pade | netrapañcārṇau mantrau | ākāśātmakaṃ tattvam | vastrāpadādyaṣṭau bhuvanāni | śāntyatītā kalā | nīrūpasparśavān vāyuḥ | sa śabdasparśaguṇaḥ | ākāśād vāyuḥ (tai0 u0 2|1) ityāgamabalāt paramāṇorutpattirbādhitā | sa trividhaḥ- śarīraṃ prāṇo viṣayaśceti | yātanādeḥ śarīrasya vāyavīyatvaṃ tadādhikyāt, na tāvanmātratvāt | prāṇaḥ śarīrastho'ntaḥkaraṇasāmānyavṛttirūpaḥ | taduktam- svālakṣaṇyā vṛttistrayasya saiṣā bhavatyasāmānyā | sāmānyakaraṇavṛttiḥ prāṇādyāḥ vāyavaḥ pañca || iti | (sāṃ0 kā0 29) itaro viṣayavāyuḥ | taduktaṃ mātaṅge- yenāviṣṭaṃ jagat kṛtsnaṃ sphurate vṛddhimeti ca | yatra baddhā vimānānāṃ koṭayo'ṣṭau ca viṃśatiḥ | bhramanti cakravat so'yaṃ vāyuḥ prāṇabhṛtāṃ varaḥ || iti | (vi0 20|3,4) asyāñjananibhaṃ varṇaṃ vṛttaṃ ṣaḍbindumaṇḍalam | taduktam- tadbāhye (candrajñānasya śloko'yaṃ syāt |) vāyutattvaṃ tu bhinnāñjanasamaprabham | ghargharārāvamukharaṃ mahābalajanākulam || iti | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- ṣakāro varṇaḥ | śabdaśabdetyādi dve pade | kavacapañcārṇau mantrau | vāyvātmakaṃ tattvam | gayādyaṣṭau bhuvanāni | śāntiḥ kalā | bhāsvararūpaṃ tejaḥ | tad dvividham- ābhyantaraṃ bāhyaṃ ceti | śarīrāntarvartibhuktāhārapākasādhanamābhyantaram, itarad bāhyam | tacca dvividham- śarīraṃ viṣaya iti | devarṣīṇāṃ dehastaijasaḥ, taijasāni śarīrāṇi bhavantyadbhutakarmaṇām (bhavantyatropapadyatāmiti tatratyaḥ pāṭhaḥ |) (ma0 bhā0 3|261|13) iti vacanāt | itarat sūryasomavahnividyudādi | tasya varṇaṃ vidyunnibham | taduktam- tejastattvaṃ (candrajñānasya śloko'yaṃ syāt |) tu tadbāhye vidyutkoṭisamaprabham | meghastanitanirghoṣaṃ tejorūpaṃ janākulam || iti | maṇḍalaṃ svastikalāñchitaṃ trikoṇam | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- śivaśarveti padam | śikhāpañcārṇau mantrau | taijasaṃ tattvam | śrīśailādyaṣṭau bhuvanāni | vidyā kalā | svato dravā āpaḥ śabdasparśarūparasaguṇāḥ | tatra svakīyo rasaguṇaḥ | trayo'nye saṅkarajāḥ | taduktaṃ pārameśvare- rasaḥ svākyo'tra boddhavyastrayo'nye saṃkarodbhavāḥ iti | (vi0 22|2) tad dvividham- śarīraṃ viṣaya iti | śarīraṃ varuṇalokasthānam | viṣayabhūtamitarat, bhogyatvāt | sphaṭikavarṇaṃ caitat | taduktaṃ candrajñāne- pṛthivītattvamākramya jalaṃ daśaguṇaṃ bahiḥ | brahmāṇḍādhārabhūtaṃ tu śuddhasphaṭikasannibham || iti | asya ṣaḍadhvavyāptiḥ- hakāro varṇaḥ | sarvadādi dve pade | śiraḥpañcārṇau mantrau | abātmakaṃ tattvam | amareśādyaṣṭau bhuvanāni | pratiṣṭhā kalā | gandhavatī pṛthivī, pañcaguṇā ca | taduktaṃ pārameśvare- saṃkṣubdhād gandhatanmātrād guṇaiḥ pañcabhiranvitā || svākyo'syā gandha evoktaścatvāro'nye'nuṣaṅgajāḥ | sāraṃ tāvat parā kāṣṭhā nakhadantāsthijātayaḥ || ityādi | (vi0 23|1-2,5) sā ceyaṃ śarīraṃ viṣaya iti dvividhā | śarīraṃ ca sthāvarajaṅgamātmanā dvividham | sthāvaraṃ tṛṇādivṛkṣāntam | jaṅgamaṃ caturvidham- jarāyujamaṇḍajaṃ svedajamayonijaṃ ceti | manuṣyapaśumṛgāṇāṃ jarāyujam | pakṣisarīsṛpāṇāmaṇḍajam | yūkamatkuṇapataṅgādīnāṃ svedajam | bhuvaneśadevarṣīṇām ayonijaṃ ceti | brahmāṇḍatadantarvartisaptadvīpapātālāṣṭā viṃśatikoṭinarakatāvatsaṃkhyavimānādayaḥ purāṇaśatetihāsasiddhā viṣayāḥ, bhogyatvāditi | aṇḍātmakaṃ kṣititattvaṃ śatakoṭiyojanavistṛtam | taduktaṃ śaivarahasye- pārthivamantimatattvaṃ brahmāṇḍātmakamakhaṇḍamapi tāvat | vistārāyāmābhyāmuktaṃ śatakoṭiyojanam || iti | mataṅgapārameśvare ca- evaṃ koṭiśataṃ pūrṇaṃ pārthivaṃ tattvamatra tu | asmād daśaguṇaṃ toyaṃ toyādagnistato'nilaḥ || vāyoḥ khaṃ khādahaṅkārastasmācca parato mahān | mahataḥ parato jñeyaṃ guṇānāṃ tritayaṃ mune || guṇatrayāt pradhānākhyaṃ tattvaṃ daśaguṇottaram | śatottaraguṇāni syurmāyāntānyapi rāgataḥ || sahasravṛddhaṃ vidyākhyaṃ lakṣamaiśaṃ tatastataḥ | koṭyā vivardhitaṃ bhūyaḥ śivatattvaṃ prakīrtitam || anantaramanantaṃ syādaprameyaṃ ca śāśvatam | iti | (vi0 24|41-45) etat kṣititattvaṃ svarṇanibham | taduktaṃ candrajñāne- sauvarṇaṃ pṛthivītattvaṃ sūryakoṭisamaprabham | kukkuṭāṇḍanibhaṃ caitad brahmāṇḍaṃ parikīrtitam || iti | caturasraṃ vajralāñchitaṃ candramaṇḍalam | brahmādyā devatā jñeyāḥ kṣmādīnāṃ pañca vai kramāt | śivādipṛthivyanteṣu tattveṣu sakaleṣvapi || bhuvanāni caturviṃśatyadhikaṃ tu śatadvayam | asyāḥ ṣaḍadhvavyāptiḥ- kṣakāro varṇaḥ | śivāyoṃ namo nama iti padam | hṛdayapañcārṇau mantrau | pārthivaṃ tattvam | kālāgnyādibhadrakālyantānyaṣṭottaraśataṃ bhuvanāni | nivṛttiḥ kalā iti || 13 || iti tattvaprakāśatātparyadīpikāyāmaśuddhavargavinirṇayaḥ caturthaḥ paricchedaḥ vṛttiḥ athaiṣāṃ vyāpāramāha- avakāśeti | avakāśadānamākāśasya vyāpāraḥ, vyūhanamavayava-ghaṭanaṃ vāyoḥ, pāko'gneḥ, saṃgraho'vaṣṭambho'mbhasaḥ, dhāraṇaṃ bhūmeriti | atra cākāśasyāvakāśamātrādanyatva-manityatvaṃ cāsmābhimṛrgendravṛttidīpikāyāṃ vistareṇa darśitamiti tato'vadhāryam || 62 || kāryamidaṃ daśadhā yat tatkaraṇaiḥ kāryate samāviśya | karaṇānyasamarthatvāt kāryaṃ saṃśritya ceṣṭante || 63 || tātparyadīpikā atha pañcamaḥ paricchedaḥ athaivaṃ guṇasāmyātmakāt pradhānādutpannāni trayoviṃśatitattvāni kāryakaraṇātmanā dvividhāni | tatra tanmātrāpañcakabhūtapañcakātmanā daśavidhaṃ kāryam | bāhyābhyantarabhedena trayodaśavidhaṃ karaṇam | tayorviniyogaṃ darśayati- kāryamiti | ayamabhiprāyaḥ- daśavidhaṃ yat kāryaṃ tat karaṇaiḥ kāryate svīkriyate, gṛhyata iti yāvat | kāryaṃ śarīraṃ sūkṣmasthūlātmanā daśavidham | sāmāviśya saṃśritya, āśrayaṃ vinā teṣāṃ ceṣṭitumaśakyatvādityarthaḥ | athavā kāryaṃ viṣayam | daśavidhamidam | tat karaṇairviṣayīkriyate | samāviśya sambadhyeti || 1 || vṛttiḥ athaiṣāṃ daśānāṃ kāryatvamindriyādhāratvaṃ cāha- kāryamiti | kāryātmakametat tanmātrabhūtātmakaṃ tattvadaśakaṃ karaṇairāviśya ceṣṭāṃ kāryate | tāni cāvibhūtvāt kāryamadhiṣṭhāyaiva ceṣṭanta iti tattvasaṃgrahe'pyuktam- etatkāryaṃ daśadhā karaṇairāviśya kāryate ceṣṭām | avibhutvāt karaṇāni tu kāryamadhiṣṭhāya ceṣṭante || iti | (ta0 saṃ0 4) nanu bhūtānyevobhayavādisiddhānīndriyādhārāṇi bhavantu, kimantargaḍunā nirarthakena tanmātrapañcakena ? tadayuktam, sthūlasūkṣmatayā tānīndriyādhārāṇi sthitānīti śrūyante | yaduktaṃ śrīmanmṛgendre (mataṅgapārameśvare (vi0 19|21) vacanamidaṃ dṛśyate, na mṛgendre |)- tanmātrāṇīha ghaṭavanmahābhūtāni lepavat (ma0 pā0, vi0 19|21) iti || 63 || pañcānāmādyānāṃ cidrūpatayā'nvayaḥ pareṣāṃ tu | māyādyānāṃ dvedhā saptānāṃ kīrtitaḥ śaive || 64 || avyaktaprabhṛtīnāṃ guṇaiśca sukhaduḥkhamoharūpatayā | anvaya iha nikhilānāṃ daśake hyante viśeṣo'yam || 65 || tātparyadīpikā tadevaṃ ṣaṭtriṃśattattvānāṃ svarūpamabhidhāya sāmprataṃ śuddhānītyādinā sūcitaṃ śuddhatvaṃ śuddhāśuddhatvamaśuddhatvaṃ ca pratipādayituṃ taddhetumāha- pañcānāmiti | ayamabhiprāyaḥ- ekajātisamāveśo'nvayaḥ samānarūpatvam, aikātmyamiti yāvat | tatra pañcānāmādyānāṃ śivaśaktisadāśiveśvaravidyātattvānāṃ cidrūpatayā'nvayaḥ | tena kāraṇena teṣāṃ śuddhatvam, jñānarūpasyājñānamalasambandhāsambhavāt | māyākālaniyatikalāvidyārāgapuruṣāṇāṃ saptānāṃ dvedhā cidacidrūpatayā'nvayaḥ | cidanuviddhācidrūpatvād māyādīnāṃ puruṣavyatiriktānāṃ dvedhā samanvayaḥ, puruṣasya citsvabhāvasyopādhikṛtācidrūpatvāditi | yathā japāsannidhānāt svataḥ śuddhasya sphaṭikasya rāgaḥ, tathā puruṣasyāpyupādhidharmādhyāropādacidrūpatvamiti | tena saptānāṃ māyādīnāṃ śuddhāśuddhatvamiti | avyaktādīnāṃ bāhyatayā citsambandharahitānāṃ sukhaduḥkhamoharūpatvena guṇairanvayaḥ, tena teṣāṃ kevalāśuddhatvamiti || 2-3 || vṛttiḥ itthaṃ tattvalakṣaṇamuktvā keṣu keṣāṃ kathamanvaya ityata āha- pañcānāmiti | iyaṃ gauḥ, iyaṃ gaurityādyanuvṛttipratyayaheturanvayaḥ | sa cāsmin śaive śāstre vyaktivyatiriktajātyanabhyupagame'pi kathañcit sādṛśyamātreṇocyate | tataścādyānāṃ śuddhānāṃ pañcānāṃ tattvānāṃ sarvajñatvasarvakartṛtvopobdalanahetutvāt cidrūpatayā cidupakāritayā'nvayaḥ | na tu teṣāṃ caitanyābhyupagamo yuktaḥ, acetanatvasya prāgeva sādhitatvāt | pareṣāṃ tvaśuddhānāṃ māyādyānāṃ puṃstvāntānāṃ kiñcijjñatvādyupodbalanahetutvāccidupakāritayā sūkṣmadehadvāreṇa guṇasambandhāt sukhaduḥkhamohajanakatayā ca dvividhaścidacidanvayaḥ || 64 || avyakteti | prakṛtyādipṛthivyantānāṃ guṇasambandhāt sukhaduḥkhamoharūpatayā'nvayaḥ | daśake hyanta iti || 65 || śabdāderguṇasāmye tulyatvenānvayo'tra vijñeyaḥ | aṅgāṅgibhāvavihito bhavati viśeṣastu keṣāñcit || 66 || tātparyadīpikā ante daśake bhūtatanmātrātmake vakṣyamāṇo yo viśeṣaḥ, sa kiṃlakṣaṇa ityata āha- śabdāderiti | śabdādīnāṃ saguṇatvasāmye satyapyasamatayā sambandho veditavyaḥ | aṅgāṅgibhāvaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ, tena vihitaḥ pratipanno bhāvasargākhyo viśeṣaḥ keṣāñcit kāryarūpāṇāṃ kālādyavanyantānāṃ vijñeya iti | kāryāṇāṃ svasādhāraṇakāraṇeṣu sattvaṃ bhāvasargaḥ | taduktaṃ śaivarahasye- prātisvikeṣu hetuṣu tattattattvātmakasya sūkṣmasya | kāryasyāvasthānaṃ bhāvaḥ satkāryavādimate || iti | so'yaṃ bhāvasargaḥ kāryakāraṇabhāvenāvagamyate | tathāhi- kāryakāraṇabhāvasambandho nāsati sambandhyantare kārye sambhavatīti, asataḥ kharaviṣāṇāderadarśanāt | vimatāni kāryāṇi kāraṇeṣu santyeva, utpattimattvāt | yat kāraṇeṣvavidyamānaṃ na tadutpattimat, yathā kharaviṣāṇam, na ca tathaitāni notpattimanti, tasmāt kāraṇeṣu santyeveti | tathā upādānakāraṇasvīkārācca | yadi tileṣu tailaṃ na syāt, tarhi tailārthinaḥ sikatāsviva tileṣvapi svīkāro na syāt, na tadastīti tileṣu tailasadbhāvasiddhiḥ | etasmādeva kāraṇāt sarvasadbhāvācca sadeva kāryam | yadi kāraṇeṣvasat kāryaṃ jāyeta, tarhi tasmādevākhilakāryasaṃbhavaprasaṅgaḥ, asattvasya sarvatrāviśeṣāt | na ca tadastīti sadevotpadyata iti | śaktāt kāraṇācchakyakāryajananācca | yadi kāraṇeṣvavidyamānaṃ kāryaṃ jāyeta, tarhyaśaktādapi tadudbhavaprasaṅgaḥ, asattve śaktikalpanāvaiyarthyāt | tathā śakteḥ kāryasūkṣmāvasthārūpatvācca sat kāryam | tathā yadyasat kāryam, aśakyamapi tadā kāryaṃ jāyeta, kāraṇasya śaktatvāt | na cāsati kārye tatraiva śaktiriti vaktuṃ na śakyate, asattvenāviśeṣāditi | kāraṇatvācca sat kāryam | yadi kāryaṃ kāraṇe na syāt tadāsya kāraṇatvamapi na syāt, itarasādhāraṇyāt | tad dṛṣṭamataḥ sat kāryamiti | taduktam- asadakaraṇādupādānagrahaṇāt sarvasaṃbhavābhāvāt | śaktasya śakyakaraṇāt kāraṇabhāvācca sat kāryam || iti | (sāṃ0 kā0 9) na ca satkāryavāde kāraṇavaiyarthyaprasaṅga iti vācyam, kāraṇānāmabhivyaktyarthatvāt | yathātraghātadohanāpīḍanaistaṇḍulakṣīratailānāmutpattiḥ, tathā kālādyavanyantatattvānāṃ tādvikārabhūtaghaṭādīnāṃ codbhava iti | vināśaśca teṣāṃ tirobhāva eva, nāsattvamiti | na cābhivyakterabhivyaktyantarābhyapagame'navastheti vācyam, utpatterapi samānatvāt | tathā paṭotpattiḥ svakāraṇasamavāyaḥ svasattāsamavāyo vā notpadyate, tathāpi tadarthāni kārakāṇi vyāpāryante | evaṃ sata eva ghaṭādeḥ svata evābhirbhāvāya kāraṇāpekṣeti yuktam | taduktaṃ bhagavatā viṣṇunā- nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ iti | (bha0 gī0 2|16) śrīviṣṇupurāṇe ca- tadetadakṣayaṃ nityaṃ jagurmunivarākhilam | āvirbhāvatirobhāvajanmanāśavikalpavat || (1|22|60) athavā'ṅgāṅgibhāvavihitaḥ kalpito viśeṣaḥ, hetumattvā(nni?'ni)tya(tvāt?'tvā')vyāpitvasakriyatvānekatvāśri- tatvaliṅgatvasāvayavatvaparatantratvādidharmaḥ kālādyavanyantānāṃ vyaktānāṃ vidyata iti triguṇatvāvivekitvaviṣayatvasāmānyatvācetanatvaprasavadharmitvā-nyavyaktākhyasya māyātattvasyāpi santi | cinmātrasya śivasya puṃso hetumattvādikaṃ triguṇatvādikaṃ ca nāsti, tayoḥ kāryakāraṇabhāvavihitayoḥ kāryakāraṇatvaśūnye puruṣe'saṃbhavāditi keṣāñcidevāyaṃ dharma iti | taduktam- hetumadanityamavyāpi sakriyamanekamāśritaṃ liṅgam | sāvayavaṃ paratantraṃ vyaktaṃ viparītamavyaktam || triguṇamaviveki viṣayaṃ sāmānyamacetanaṃ prasavadharmi | vyaktaṃ tathā pradhānaṃ tadviparītastathā ca pumān || iti | (sāṃ0 kā0 10-11) athavā aṅgamacetanaṃ cetanārthatvāt | tasyāṅgī cetanaḥ śeṣitvāt tasya | tayorbhāvaḥ sambandhaḥ | tadviparīto viśeṣa itaretarādhyāso'ṅgāṅgibhāvavihito viśeṣa iti | taduktam- tasmāt tatsaṃyogādacetanaṃ cetanāvadiva liṅgam | guṇakartṛtve ca tathā karteva bhavatyudāsīnaḥ || iti | (sāṃ0 kā0 20) athavā aṅgāṅgibhāvaḥ pradhānāpradhānabhāvaḥ | buddhiḥ pradhānabhūtā, puruṣasyātisannikṛṣṭatvāt tasyāstenāṅgitvam | bāhyendriyāṇyaṅgānyapradhānāni, tatsādhyatvāt | tayorbhāvavihito viśeṣaḥ keṣāñcit kāraṇānāmastīti | taduktam- ete pradīpakalpāḥ parasparavilakṣaṇā guṇaviśeṣāḥ | kṛtsnaṃ puruṣasyārthaṃ prakāśya buddhau prayacchanti || sarvaṃ pratyupabhogaṃ yasmāt puruṣasya sādhayati buddhiḥ | saiva ca viśinaṣṭi punaḥ pradhānapuruṣāntaraṃ sūkṣmam || iti | (sāṃ0 kā0 36-37) tasmādeva tattvānāmutpattiriti || 4 || vṛttiḥ ko'sāvityāha- śabdādīti | tanmātrabhūtavargayoḥ śabdādiguṇasāmye kāryaśabdavācyatayā tulyatvena ca dvividho'nvayo vijñeyaḥ | eṣāṃ ca sarveṣāṃ tattvānāṃ madhyāt keṣāñcid bindumāyādīnāṃ kāraṇatvenāṅgitayā śaktyādīnāṃ kāryatvenāṅgatayā ca viśeṣo bhavatītyāha- aṅgāṅgīti || 66 || tattvānāṃ sthitireṣā kathitā sṛṣṭikrameṇa sarveṣām | pratilomaṃ pariṇāmād māyāyāṃ tāni līyante || 67 || tātparyadīpikā evaṃ tattvānāṃ sṛṣṭikramaṃ sthitiṃ coktvā saṃhārakramamāha- tattvānāmiti | eteṣāṃ tattvānāmuktena prakāreṇa sṛṣṭiḥ, sve sve kāraṇe sthitiśca kathitā | pariṇāmapratilomena māyāyāṃ tāni sve sve kāraṇe layaṃ prāpya līyanta iti || 5 || vṛttiḥ atha tattvalakṣaṇamupasaṃharati- tattvānāmiti | saṃhāramāha- pratilomamiti | pṛthivyādestattvagaṇasya svakāraṇalayakrameṇa māyāyā mupasaṃhāraḥ || 67 || māyāyāḥ parato'dhvā śuddhaḥ śaktau nilīyate sakalaḥ | paramātmani sāpi śive tiṣṭhatyavibhāgamāpannā || 68 || tātparyadīpikā māyāyāḥ parastād yāni tattvāni teṣāṃ kutra laya ityāśaṅkyāha- māyāyā iti | māyāyāḥ parato yastattvādhvā śuddhākhyaḥ, sa sarvo'pi śaktitattve layaṃ yāti | sā śaktiḥ śivenaikyaṃ pāpya tiṣṭhati nilīyata iti, ānīdavātaṃ svadhayā tadekam (ṛ0 10|129|2) iti śrutestadavagamāt || 6 || vṛttiḥ māyāyā iti | śuddhavidyādestu śaktau mahāmāyākhyāyām | sakalaḥ kālopabṛṃhito'dhvā śuddhaḥ saṃlīyate | taduktamasmābhiḥ- gandhe bhūḥ salilaṃ rase hutavaho rūpe marut sparśane śabde syāt khamahaṅkṛtau punarimāstanmātrikāstāmase | karmākṣāṇi ca rājase saha manobuddhīndriyaiḥ sāttvike buddhau tacca guṇeṣu so guṇagaṇo'vyakte layaṃ gacchati || tadrāgavidye ca kalāṃ prayānti puṃstvaṃ ca kālo niyatiḥ kalā ca | māyāsu vidyeśamasau sadeśaṃ sa śaktimeṣā śivameṣa binduḥ || iti | tatra ca śivaśabdena śāntikalāmastakasthaṃ śāntyatītabhuvanamucyate | tadānīṃ ca paramātmanīti sā mahāmāyā, apiśabdād malāvṛtātmani citām | māyā ca śive nimittabhūte adhiṣṭhātari sati paraṃ kevalamātmanyeva kāryarūpe vibhāgarahitā kāraṇasvarūpaiva tiṣṭhati, na tu śive'vibhāgamāpannā samavāyaṃ prāpnotīti vyākhyeyam, tasyāścitsamavāye pariṇāmitvādidoṣaprasaṅgāt | taduktaṃ śrīmanmṛgendre- svāpe'pyāste bodhayan bodhayogyān rodhyān rundhan pācayan karmikarma | māyāśaktīrvyaktiyogyāḥ prakurvan paśyan sarvaṃ yadyathā vastujātam || iti | (vi0 4|15) tacca sātmakamāśritya viśramāyāvatiṣṭhate | bhavināṃ bhavakhinnānāṃ sarvabhūtahito yataḥ | iti | 68 || māyā puruṣaḥ śiva ityetattritayaṃ mahārthasaṃhāre | avaśiṣyate punastatpravartate pūrvavat sṛṣṭau || 69 || tātparyadīpikā nanu saṃhāradaśāyāṃ sakalasya vināśena punarutpādāsaṃbhava ityāśaṅkyāha- māyeti | mahārthānāṃ kālādyavanyantatattvānāṃ śuddhānāṃ ca vidyeśasadāśivānāṃ saṃhāre māyāpuruṣaśivānāṃ jagatkāraṇānāṃ sadbhāvāt punarapi jagadutpattiḥ saṃbhavatyeva pūrvavaditi || 7 || vṛttih tataśca- māyeti | ayaṃ trailokyāntasya madhyamasya ca guṇāntasya pralayasya sadbhāvānmahāpralayo hyaśeṣasaṃhāraḥ, tatra vidyeśānāmapi mokṣaprāpteḥ | māyādikaṃ tritayamavaśiṣyate | tatra māyāśabdena tantroccārānmāyāmahāmāyātmakamupādānadvayamucyate | puruṣaśabdena jātyekavacanena malayuktāḥ sarve baddhātmānaḥ, śivaśabdena samavetaśaktiyuktaḥ śivaḥ, muktātmānaśca | punaḥ saṃhārānte tacchivādivastusṛṣṭyarthaṃ prāguktavat pravartate || 69 || saṃsāre khinnānāṃ nikhilānāṃ prāṇināṃ prabhuḥ kṛpayā | kurute mahārthasaṃhṛtimeteṣāmeva viśrāntyai || 70 || tātparyadīpikā nanu tarhi kiṃ pralayenetyāśaṅkyāha- saṃsāra iti | anavaratamupajāyamānaśarīrendriyaviṣayasaṃparkajātasu- khaduḥkhānubhavavyāpārasaṃjātaśramāṇāṃ prāṇināṃ viśrāntyarthaṃ karuṇānunnahṛdayaḥ prabhurmahārthasaṃhā-raṃ karotīti | taduktam- kāryavyāsaktacittānāṃ viśrāntyai rajanī yathā | saṃhāraṃ bhavakhinnānāṃ kṛpayā kurute śivaḥ || iti || 8 || iti tattvaprakāśatātparyadīpikāyāṃ sāmānyavādaḥ pañcamaḥ paricchedaḥ || vṛttiḥ athāsya mahāsaṃhārasya prayojanamāha- saṃsāra iti || 70 || karmavipācanahetoḥ paśudayayā punarapīha parameśaḥ | sṛṣṭiṃ vidhāya teṣāṃ karma vipācayati dehabhṛtām || 71 || tātparyadīpikā atha ṣaṣṭhaḥ paricchedaḥ atha tarhi punaḥ sargakaraṇamayuktam, viśrāmasyaiva puruṣārthatvādityāśaṅkyāha- karmeti | ayamabhiprāyaḥ- niḥśeṣaduḥkhanivṛttinityaniratiśayānandātmakāpavargavihīnān paśutayā'nadhigatapuruṣārthān karmabaddhān dayārhān paśūnavalokayan bhagavān bhogena karmabandhavinivṛttaye tatsādhanadehendriyaviṣayasṛṣṭiṃ vidhatte | teṣāṃ karmabandhavinivṛttiśca mokṣārtheti mokṣārthā sṛṣṭirupapannetyarthaḥ || 1 || vṛttiḥ karmeti | viśramāyākhilātmanāṃ karmaṇāṃ ca pākārtham, upalakṣaṇatvādasyānavaratamanantaśarīrādijanane-nāpacitaśaktermāyāyāśca sāmarthyotpādanārthaṃ saṃhāra ityarthaḥ | sṛṣṭirapi mokṣāyetyāha- paśudayayeti | karma vipācayati viśeṣeṇa pācayati, prāgarjitāni karmāṇi pākakrameṇa karmārthaṃ bhogyatayopasthāpayatītyarthaḥ || 71 || bhogena karmapākaṃ vidhāya dīkṣākhyayā śaktyā | mocayati paśūnakhilān karuṇaikanidhiḥ sadā śambhuḥ || 72 || tātparyadīpikā nanu kena tarhi karmapākaḥ, kathaṃ vā mokṣasaṃbhava ityata āha- bhogeneti | ayamāśayaḥ- bhogena karmaṇaḥ pākaṃ vināśaṃ kurvan bhagavān kālaṃ pratīkṣamāṇaḥ karmasāmye sati śaktiṃ mocikāṃ pācayitvā''cāryo bhūtvā dīkṣāṃ vidhāya apavargārhān paśūnakhilān sarvadā sadā paramakāruṇikaḥ śambhurmocayatīti | nanu na mokṣākhyaḥ puruṣārtho'sthi, nāpi svargākhyaḥ, tayoḥ sadbhāve pramāṇābhāvāt | na cānumānāgamābhyāṃ tayoḥ sadbhāvasiddhiriti vācyam, anumānāgamayorapramāṇyāt | tatrānumānasyāprāmāṇyaṃ vyāptigrahaṇasāpekṣasyānumānasya tadasaṃbhavāt | sa ca deśāntarakālāntaragatatayā'nadhyakṣayoḥ sādhyasādhanayoḥ, sāhityaniyamātmakasyāvinābhāvasyādhyakṣato grahaṇāsaṃbhavāt | na cānumānāt tadavinābhāvagrahaṇamiti vācyam, anyonyāśrayaprasaṅgāt- vyāptigrahaṇe satyanumānapravṛttiḥ, anumānapravṛttau vyāptigrahaṇamiti | na cānumānāntareṇa vyāptigrahaṇam, anavasthāprasaṅgāt | na cāgamād vyāptigrahaṇam, tasya sandigdhatvāt tadanupalambhācceti | na cāgṛhītāvinābhāvāt sādhanāt sādhyasiddhiriti vācyam, atiprasaṅgāt | tasmāt pratyakṣameva pramāṇam | tacca svargāpavargau navagamayatīti kāma eva mukhyaḥ puruṣārthaḥ, arthaśca tatsādhanatvāditi | taduktam- vṛttisādhyā prītiḥ puruṣārthaḥ, sa kāma eva nānyo mokṣādi, dṛṣṭahānyadṛṣṭakalpanāprasaṅgāt iti | tathā pṛthivyaptejovāyava eva tattvāni, śarīrendriyaviṣayāṇāṃ tatsamudāyarūpatayā tattvāntarābhāvāt | na ca jñānaṃ tattvāntaram, tasya rajanīcūrṇasambandhādupajāyamānarāgavad bhūtasamavāyajanyatayā taddharmatvaniścayāditi cārvākaḥ | tadayuktam, anumānāgamāprāmāṇye sandigdhaṃ viparyastaṃ vā pratipādyaṃ prati pratipādakasya śabdaprayogāsambhavaprasaṅgāt | tathāhi- asyājñānaṃ sandeho viparyāso vā vidyata iti pratipādyaśabdādinā liṅgenānumāya mayoccāritena śabdenāsya yathārthapratipattirbhaviṣyati | sā tadajñānādikaṃ nirṇudasyatītyādyanumānapūrvako hi paraṃ pratipādyaṃ prati pratipādakasya śabdaprayogaḥ | atatpūrvakatve śabdaprayokturunmattavadupekṣaṇīyatāprasaṅgena ca paragatājñānasandehaviparyāsāḥ pratyakṣato'vagantuṃ śakyante | ato'nicchatāpi cārvākeṇānumānasya cāgamasya ca prāmāṇyamabhyupetavyam, śabdasyāpramāsādhakatve prayogāsambhavaprasaṅgāt | na ca vyāptigrahaṇāsaṃbhavādanumānāprāmāṇyam, sāmānyopagrāhakavaśādakhilavyaktiṣu sambandhagrahaṇavat tadupapatteḥ | tathāhi- vyāptigrahaṇavelāyāmalpatvādiviśeṣaṃ parityajya dhūmajātīyamagnijātīyaṃ na vyabhicaratīti sāmānyopagrāhakavaśādajātā'tivṛttapratyutpannākhilavyaktī-nāṃ tattajjātīyatayā tathā vyāptigrahaṇe vyāptergṛhītatvānna vyāptigrahaṇāsaṃbhava iti sāmānyayoreva vyāptigrahaṇam, adhikaraṇasiddhāntanyāyena viśeṣasiddheriti tadapāstam- viśeṣe'nugamābhāvāt sāmānye siddhasādhanāt | tadvato'nupapannatvādanumānakathā kutaḥ || iti | yato vyāptigrahaṇādisaṃbhavasyoktatvāt | tathā bhojanādisarvakriyāsaṃbhavaśca, tāsāmanumānapūrvakatvāt | kiñca, avagatāvinābhāvasya puruṣasya dhūmadarśanādagnijñānamupalabhyate | tat kiṃrūpamāstheyam ? na tāvad viparyayarūpam, bādhakābhāvāt, pratyakṣasambhavācca | nāpi vikalparūpam, śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ (yo0 sū0 1|9) ityuktalakṣaṇābhāvāt | nāpi nidrā, suṣuptyabhāvāt | na ca smṛtirūpam, dhūmādisaṃbhavasaṃskāramātrajanyatvābhāvāt, idantayā bhāsamānatvāt, tathāvidhapūrvānubhavābhāvācceti | nāpi saṃśayarūpam, anavadhāraṇajñānaṃ saṃśaya ityuktasaṃśayalakṣaṇābhāvāt | tasmādetajjñānaṃ pramāṇameva | na ca tat pratyakṣam, arthendriyasaṃprayogājanyatvāt | na cāgnerarthasya cakṣurādinā samprayogo'sti, āvṛtatvādityagnijñānakāraṇadhūmajñānaviṣpādanārthaṃ cakṣurvijñānamagnijñānārtham, svargādijñānakāraṇaśabdajñānārthaśrotravyāpāravaditi | na cānumitānumānādau cakṣurādyapekṣeti pramāṇāntaramevānumānākhyamiti siddhamanumānamiti | āgamaprāmāṇyaṃ ca pūrvamupavarṇitamityalamatiprasaṅgena | tathāhi- śarīrendriyavṛttisaṅghātaḥ parārthaḥ, bhogasādhanatvāt; bhogasādhanaṃ ca jaḍatvāt, jaḍaṃ ca kāryatvāt, gṛhakṣetrādivaditi bhūtavyatiriktaḥ para ātmā siddhaḥ | tasya nityatvam, śarīranāśe'pyavināśāt | sa ca jātismṛtyādinā'vagamyate | tasya mokṣo baddhatvāt | ato mokṣasya kādācitkatayā kāraṇāpekṣā | kāraṇaṃ ca hiṃsālakṣaṇadharmādharmasaṃyutāt- ahiṃsyadehādyudbhūtirmokṣamāhurdigambarāḥ iti | tathāhi- nityatāyāṃ grahaḥ, anityatve ca dveṣa ityubhayaparihārārthāne-kāntabhāvanā | tathāhi- ghaṭādirmṛdādirūpeṇa nityaḥ, sarvāvasthāsūpalam-bhāt | ghaṭādirūpatayā'nityaḥ, tadapāyāt | evaṃ svadeśakālakāraṇādhā-ratayā sattvamarthānām, anyadeśādiṣvasattvam, svakārye kartṛtvaṃ kāryāntare cākartṛtvam, svaśabdenābhidheyatvamanyeśabdenānabhidheyatvam, ityādyuhyamarthānāmanekāntatvamiti digambarāḥ | tadidamanupapannam, anekāntabhāvanāyā mithyārūpatayā'pavargasā- dhanatvāsaṃbhavāt | tacca svadeśādiṣu sattvādiniyatarūpasyaivopalambhāt | tathā ghaṭādeśca kāryasya nityatvād mṛdādeḥ kāraṇasya ca niyamena nityatvācca nobhayātmakatvam | evaṃ svaśabdenābhidheyatvamevānyaśabdena cābhidheyatvameveti nānekāntatvamiti | yā ceyamubhayarūpatā proktā tatra vivādaḥ, itaretarābhāvābhyupagamenāsmābhirapyabhyupagatatvāt | yadi ca svadeśādiṣvapyasattvādikaṃ syāt, tadā syādarthānāmanekāntatā | na ca tadasti | tasmānnānekāntatvamarthānāmiti mithyābhūtatvānnāpavargakāraṇa-manekāntajñānamiti | na cānekāntatābhāvanāvaśād viśiṣṭapradeśe'kṣaya-śarīrādiprāptau pramāṇamasti | na ca teṣāmāgamaḥ pramāṇam, tasya pramāṇamūlatvābhāvāt | na ca pratyakṣānumānanityāgamā'mūlānāma- nityāgamaśabdānāṃ prāmāṇyaṃ saṃbhavatītyuktam | na ca śarīrendriyaviṣa-yāṇāṃ kāryāṇāṃ nityatvaṃ saṃbhavati, atiprasaṅgāt | yacca śarīraparimi-tasyātmanaḥ śarīranāśe nakṣatrādivadavasthānaṃ niḥśreyasamityārhataiaka-deśīyairuktam, tadapi na caturasram, dehaparimitasyātmano dehavanmūrtatayā'-nityatvaprasaṅgāt | tathā gajaśarīrāvasthitasya maśakaśarīrapraveśe mṛdaṅgapihitapradīpaprabhāyā ghaṭapidhāna iva saṅkocavikāsāśrayaṇena pariṇāmitvaprasaṅgaḥ | tasmād rūparasagandhasparśaśabda[vi]jñānātmakeṣu ṣaṭpadārtheṣu yad duḥkhasamudayanirodhamārgākhyaṃ padārthacatuṣkaṃ tasmin kṣaṇikādibhāvanā'pavargakāraṇam, śuddhacittasantānotpattirapavarga iti saugatāḥ | duḥkhaṃ rūpādiskandhapañcakam | tacca rūpaskandho vedanā-skandhaḥ saṃjñāskandhaḥ saṃskāraskandho vijñānaskandhaśceti skandhapañcakam | tatra varṇagandharasasparśātmanā caturvidho rūpaskadhaḥ | sukhā vedanā duḥkhā vedanā madhyamā vedaneti trividho vedanāskandhaḥ | cakṣuḥsaṃjñā jihvāsaṃjñā śrotrasaṃjñā ghrāṇasaṃjñā sparśasaṃjñā [manaḥsaṃjñā] iti ṣaṭ prakāraḥsaṃjñāskandhaḥ | saṃskāraskandho dviprakāraḥ, kuśalākuśalabhedāt | tatrākuśalo daśavidho manovākkāyabhedaiḥ | tatra mānasā mithyādarśanābhilāṣapradveṣāstray'ḥ | vācikā amṛtavacanapaiśūnyaparanindāvipralambhavacanāni catvāri | kāyikā hiṃsāparasvaharaṇamaithunayogāstraya ityakuśalāḥ | kuśalāśca daśa viparītāḥ | evaṃ saṃskāraskandho viṃśatiprakāraḥ | cakṣurvijñānaṃ śrotravijñānaṃ ghrāṇavijñānaṃ sparśavijñānaṃ jihvāvijñānaṃ manovijñānaṃ ceti ṣaṭprakāro vijñānaskandhaḥ | ityeṣa duḥkhakāraṇatvād duḥkhamiśratvāt sukhamapi duḥkham | tasya kāraṇaṃ samudayaḥ | tayornirodho vināśaḥ | tasyopāyo mārgaḥ | kṣaṇikādibhāvenaiva kṣaṇikamiti bhāvanāvaśād rāgādinivṛttiḥ, mamedamiti sambandhābhāvāt | tathā nirātmakabhāvanātaśca rāgādinivṛttiḥ, svaparasambandhābhāvāt | evaṃ sarvaṃ śūnyamiti bhāvanayā rāgādinivṛttiḥ, asattvāt | nahi gaganakusumavandhyāsutādau rāgādisambhava iti śuddhacittasantatyudbhavopapattiriti vaibhāṣikasautrāntikajñānādvaitavādino bauddhāḥ | śuddhaṃcittasantaterapi vināśo'pavarga iti śūnyavādinaḥ | tadidamanupapannam, kṣaṇikādibhāvanānāṃ mithyārūpatayā niḥśreyasasādhanatvāsambhavāt | na ca sarve bhāvāḥ kṣaṇikāḥ sattvād vijñānavad ityanumānāt padārthānāṃ rūparasagandhasparśavijñānānāṃ kṣaṇikatvasiddheḥ kṣaṇikatvabhāvanāyā na mithyātvamiti vācyam, tasyāgnyanuṣṇatāsādhakakṛtakatvāmānavat sa evāyaṃ ghaṭa ityādipratyakṣabādhayā'prāmāṇyāt | na ca sa evāyaṃ nakhaḥ, ta evāmī keśā ityādipratyabhijñāvadasyāpi na prāmāṇyamiti vācyam, asya bādhakābhāvāt | na cānenaivānumānenāsya bādha iti vācyam, anumānasya pratyakṣamūlasya svamūlabādhakatvāsambhavāt | na cānuṣṇatāsādhakenoṣṇatāgrāhipratyakṣaṃ bādhyata iti | tathā vijñānasya trikṣaṇasthāyitayā kṣaṇikatvābhāvāt sādhyavikalo dṛṣṭānta iti | nanvakṣaṇikasyārthakriyākāritvalakṣaṇasattvāsambhavādupa-labhyamānaṃ sattvaṃ pṛthivyādikṣaṇikatāṃ sādhayet | tathāhi- kṣaṇiko yadi svaniṣpādyaṃ sarvaṃ yugapadeva karoti, na hyuttarādikṣaṇeṣvapi, tadaiva sarvaṃ jñāyeta, tatkāraṇasya vidyamānatvāt | nahi kāraṇe sati kāryānutpattirghaṭata iti | nāpi krameṇa, prathamakṣaṇa evottarādikṣaṇabhāvināṃ kāryāṇāṃ kāraṇabhūtasyāsya sadbhāvena vilambanāsambhavāt | na ca sahakāriprāptyanurūpeṇa kāryajananamiti vācyam, sahakāriṇā kriyamāṇasya kāraṇātiśayavināśasya vā kāraṇādbhinnatve taditaraviśvavadupekṣyatvāt | tathā'natiśaya- nivṛttyatiśayādhānahetutve sahakāryapekṣakāraṇabhinnatve'tadutpattau tadutpādaprasaṅgaḥ | atiśayādhānānatiśayānivartakatve taditaraviśvavat sahakāriṇāmapyupekṣyatvaprasaṅga iti | tasmādarthakriyākāritvalakṣaṇasattvavirahādasanto'kṣaṇikā iti | atra prayogaḥ- yat kramākramābhyāmajanakaṃ tannāsti yathā kharaviṣāṇam, kramākramābhyāmajanakāścākṣaṇikā iti, tasmāt pṛthivyādiṣu pakṣabhūteṣupalabhyamānaṃ sattvaṃ vipakṣe vṛttya-sambhavāt sapakṣābhāve'pi kṣaṇikatvaṃ sādhayatīti | naivam, akṣaṇikānā-mapi kramākramābhyāṃ sahakāriprāptau tathaiva janakatvopapatteḥ | nanūktaṃ sahakāriṇātiśayādhānaṃ tadanatiśayanivṛttirveti vikalpoktaṃ sattvādanupapannam, asyaivātiśayatvāt | yad yasya sadbhāve kāryaṃ karoti, sa tasyātiśaya iti mṛdādikāraṇaṃ cakrādisahakārisamavadhāne ghaṭādikārya-janakamupalabdhamiti tat tadatiśaya iti || 2 || vṛttiḥ tataśca krameṇa malaparipāke jāte sati- bhogeneti | malaparipāke sati karmaṇāṃ yugapat pakād dīkṣākhyayā svaśaktyā ācāryavyāpārābhivyaktayā kevalayā vā | yugapadanekabhogabhojanātmakakarmanāśaṃ vidhāya malādibhyaḥ paśūn mocayatītyarthaḥ | yaduktaṃ śrīmatkiraṇe- anekabhavikaṃ karma dagdhabījamivāṇubhiḥ | bhaviṣyadapi saṃruddhaṃ yenedaṃ taddhi bhogadam || (vi0 6|19) ata eva sadyonirvāṇadīkṣāyāmārabdhakāryasya vartamānaśarīrārambhakasya karmaṇo'pi kṣaya iti siddham | dīkṣāyāśca naiṣṭhikyādiko bhedaḥ śrīmanmataṅgāderavadheyaḥ || 72 || ā pralayaṃ yat tiṣṭhati sarveṣāṃ bhogadāyi bhūtānām | tat tattvamiti proktaṃ na śarīraghaṭādi tattvamataḥ || 73 || tātparyadīpikā nanu na ṣaṭtriṃśat tattvānīti śakyate vaktum, śarīraghaṭāderapi sadbhāvādityāśaṅkyāha- ā pralayamiti | ayamabhiprāyaḥ- śarīraghaṭādestattvalakṣaṇābhāvānna tatsadbhāvena tattvādhikyam | tathāhi- yad ā pralayāvasthāyi sarvabhūtabhogakāraṇaṃ tattvamiti tattvalakṣaṇaṃ na śarīraghaṭāderasti, taddeśatatkālavyāptyabhāvāt | tathā śarīraghaṭādīnāṃ pṛthivyāditattvavṛttirūpatayā buddhivṛttirūpādhya-vasāyādivat tattvāntaratvāsambhavācca na tattvādhikyamiti | taduktaṃ gurudevācāryeṇa- tatatvāt santatatvācca tattvānīti tato viduḥ | tatatvaṃ deśato vyāptiḥ santatatvaṃ ca kālataḥ || lakṣādiyojanavyāpi tattvamā pralayāt sthitam | anyathā stambhakumbhādirapi tattvaṃ prasajyate || iti || 3 || vṛttiḥ yadyevaṃ śarīrādeḥ kathaṃ na tattvatayā parigaṇanamata āha- ā pralayamiti | ataḥ sakṣāt paramparayā vā bhogadāyakamā pralayāvasthāyi ca yat tat tattvamityuktam | ata evāsmābhiḥ saṃhārakrameṇa tattvāni pradarśitāni | yathā- bhūvāryagnimarutkhagandharasarūpasparśabdān bhagaṃ pāyupādakarāsyanāsirasanā dṛktvakśrutirmānasam | garvaṃ dhīguṇamatra rāgapuruṣān vidyāniyatyau kalāṃ kālaṃ mohakabodhakeśvarasadeśacchaktimīḍe śivam || iti | atra ca rāgapuruṣāniti kramavaiparītyena puṃso nādhvatvamiti darśitam || 73 || tattvaṃ yato bhaved yat kāraṇamāpūrakaṃ ca tattvasya | kathitā vyavasthitiryannikhilānāmeva tattvānām || 74 || tātparyadīpikā pratijñātārthamupasaṃharati- tattvamiti | ayamarthaḥ- śivādyavaniparyantānāṃ nikhilānāṃ tattvānāṃ vyavasthitiḥ kathitā | tathā nikhilānāṃ tattvānāmāpūrakamābhīkṣṇyena pūrakamadhvātītaṃ śivākhyaṃ niṣkalaṃ rūpaṃ ca kathitam, tenedaṃ pūrṇaṃ puruṣeṇa sarvam (śve0 u0 3|9) iti śruteḥ | yato bhavati yat tattvaṃ yat kāraṇaṃ cāpūrakamupakaraṇaṃ vā, tacca kathitamiti || 4 || vṛttiḥ akṛtasya karaṇaṃ kṛtasya parivardhanaṃ ca buddhidharma iti | atha prakaraṇamupasaṃharati- kathitā vyavasthitiriti || 74 || tattvānāmapi tattvaṃ yenākhilameva helayā kathitam | śrībhojadevanṛpatirvyadhatta tattvaprakāśaṃ saḥ || 75 || tātparyadīpikā śāstrasvīkaraṇāya kartāraṃ svātmānamabhidyotayati- tattvānāmiti | tattvānāmapi tattvaṃ svarūpaṃ yenākhilaṃ kṛtsnameva helayā'śrameṇa pūrvaṃ kathitam, sa eva tattvaprakāśaṃ vyadhatta vibhāgena kṛtavāniti | nanvāptakṛtatvāvabodhena na śāstrasvīkāraḥ, śāstrasvīkārasya yuktiyuktāvabodhapūrvakatvāt | taduktaṃ bhaṭṭācāryeṇa- kaṇān vā bhakṣayet kāmaṃ māhiṣāṇi dadhīni vā | yuktiyuktanibandhaścet taddhi grāhyaṃ manīṣibhiḥ || iti | naitadevam, itaretarāśrayadoṣaprasaṅgāt | śravaṇe pravartamānasya yuktiyuktāvabodhaḥ, yuktiyuktāvabodhe satyeva śravaṇe pravṛttiriti | tasmādāptakṛtatvāvabodha evādau śravaṇe pravṛttihetuḥ | yathā hi manunā praṇītaṃ vyāsena praṇītamityādikartṛbahumānāt pravṛttiriti yuktaṃ kartṛsaṃkīrtanamiti | atra nivṛttiḥ kalādhvā | tattvādhvā pṛthivī | bhadrakālyādikālāgnyantānyaṣṭottaraśataṃ bhuvanādhvā | kṣakāro varṇādhvā, lakāro vā | aṣṭāviṃśatipadāni padādhvā | sadyojātahṛdayākhyau mantrādhvā | padoddhāra ucyate- caturvarṇaṃ samuddiṣṭaṃ mahādevapadaṃ hi yat | sadbhāveśvarasaṃjñaṃ tu pañcārṇaṃ munisattama || mahāteja iti proktaṃ padaṃ varṇacatuṣṭayam | padaṃ pañcārṇamuddhiṣṭaṃ yogādhipatisaṃjñitam || muñca muñca caturvarṇaṃ ṣaḍvarṇaṃ prathamātmakam | śarvaśarvapadaṃ cātra boddhavyaṃ caturakṣaram || bhavayugmaṃ tathā tadvad bhavodbhavapadaṃ punaḥ | padamaṣṭākṣaraṃ cānyat sarvabhūtasukhapradam || sarvasānnidhyapūrvaṃ tu karāntaṃ saptavarṇakam | padamaṣṭākṣaraṃ brahmaviṣṇurudraparaṃ param || anarcitaṃ dvirabhyastamaṣṭārṇaṃ padamucyate | asaṃskṛtapadaṃ tadvat pūrvasthitapadaṃ tathā || sākṣin turupade tadvaccaturvarṇe dviruktitaḥ | ṣaṭpataṅgapade varṇāścatvāraḥ piṅgasaṃjñake || tadvajjñānapadaṃ śabdasūkṣmākhye caturakṣare | dvyakṣaraṃ syācchivapadaṃ tathā śarvapadaṃ vibhoḥ || tryakṣaraṃ sarvadapadaṃ praṇavādi namo namaḥ | pañcavarṇaṃ śivāyeti tryakṣaraṃ samudīritam || natiyugmaṃ pañcavarṇaṃ satāraṃ padamuttamam || iti | nanu kutaḥ kathaṃ kalānāmutpattiḥ | śivecchayā bindoriti brūmaḥ | taduktaṃ gurudevapaddhatau- bindornādātmakāt tasmācchivecchātaḥ pravartitāḥ | kalāḥ pañca nivṛttyādyā yāsu viśvaṃ pratiṣṭhitam || mantrāḥ padaistāni varṇairvyāptānīha samantataḥ | varṇāstu bhuvanairvyāptāstattvairvyāptāni tāni ca || kalābhistāni tattvāni vyāptānīha kalāḥ kramāt | sadāśivādibhūmyantaṃ śaktitattvaṃ vyavasthitam || sadāśivādikaṃ tvevaṃ svakāryaṃ vyāpya saṃsthitam | caturyugamahāpādaṃ pṛthivītattvakandaram || kālatattvāttanābhaṃ tat pañcāśadbhāvakaṇṭakam | māyātattvabṛhadgranthi śuddhavidyābjaśobhitam || vidyeśvaradalacchannaṃ śaktikesarasaṃyutam | pīṭhamevaṃvidhaṃ kalpyaṃ mātṛkābījasaṃbhavam || iti | kālādhvoktāṅgasampūrṇo bhuvanādhvoktaromadhṛk | varṇādhvoktatvacopeto mantrādhvarudhirānvitaḥ || padādhvoktaśirāmāṃsaśuklamajjāsthitattvagaḥ || sadāśivaṣaḍadhvātmā tasya prāṇaḥ śivaḥ smṛtaḥ | parāvaro mahādevo dhyāne sakalarūpadhṛk || niṣkalastadabhāve tu aṣṭatriṃśatkalātmakaḥ | āsanaṃ mūrtirāvāhyametat tritayamadhvani || vyāpyavyāpakabhāvena jñātvā yajanamārabhet | āsanaṃ śuddhavidyāntaṃ mūrtiḥ śaktyantagocarā | āvāhyaṃ śivatattvaṃ syādetacchaivānuśāsanam || iti || 5 || iti tattvaprakāśatātparyadīpikāyāṃ nivṛttyākhyaḥ ṣaṣṭhaḥ paricchedaḥ || vṛttiḥ kenedaṃ prakaraṇamityāha- tattvānāmiti | tattvānāṃ prakāśaṃ jñānaṃ tattvānāṃ tattvasvarūpaṃ yena kathitaṃ jñāpitamityarthaḥ || 75 || yasyākhilaṃ karatalāmalakakrameṇa devasya visphurati cetasi tattvajātam | śrībhojadevanṛpatiḥ sa śivāgamārthaṃ tattvaprakāśamasamānamidaṃ vyadhatta || 76 || tātparyadīpikā yasyākhilaṃ karatalāmalakakrameṇa devasya visphurati cetasi tattvajātam | śrībhojadevanṛpatiḥ sa śivāgamārthaṃ tattvaprakāśamasamānamidaṃ vyadhatta || namastasmai bhagavate bhojāyākliṣṭakarmaṇe | śivāya śivabhaktāya śivaikāhitacetase || namaḥ sarvajagajjanmasthitibhaṅgaikahetave | sarvadaikasvabhāvāya śivāya śivadāyine || tattvaprakāśavyākhyānaṃ bhaktinirbharacetasā | avijñāya kṛtaṃ yattu santastat kṣantumarhatha || iti bhāradvājakulālaṅkaraṇabhūtena śaṅkarasūnunā vidhivihitasomarasāsvādanaparitoṣiṇā śivāṅghrikamaladvayāsaktamadhukarāyamāṇamānasena śrīmatā śrīkumāreṇa racitā tattvaprakāśatātparyadīpikā paripūrṇā || vṛtīḥ tadeva prapañcayati- yasyeti | yaḥ śāstreṣu śivoditeṣu paramaṃ vyākhyātṛbhāvaṃ gataḥ sāmānyeṣu padādikeṣu ca sudhīḥ svādhyāyaśikṣolbaṇaḥ | tenāghoraśivena śaivatilakaiḥ samprārthitenādarāt saṃkṣepeṇa gurūttamena vivṛtastattvaprakāśaḥ sphuṭam || iti lakṣadvayādhyāpakaśrīmadaghoraśivācāryaviracitā tattvaprakāśikāvṛttiḥ samāptā || ########### END OF FILE #######