#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00019 Uniform title: īśvarapratyabhijñāvimarśinī Secondary title: bhāskarī Secondary title: īśvarapratyabhijñāvimarśinī by abhinavagupta including the bhāskarī commentary Author : abhinavagupta Commentator : bhāskara Editor : Pandey, K. C. Description: E-text taken from bhāskarī: a commentary on the īśvarapratyabhijñāvimarśinī of Abhinavagupta Edited by K. C. Pandey Princess of Wales Sarasvati Bhavana Text Series no. 70, Allahabad: 1938 Photographic facsimiles in DjVu and PDF taken from the KSTS series volumes 22 and 33 . Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: 28/01/2007 Publisher : Print and Stationery, United Provinces Publication year : 1938 Publication city : Allahabad Publication country : India #################################################### oṃ namaḥ saṃvidvapuṣe śivāya | atha īśvarapratyabhijñāvimarśinī | nirābhāsātpūrṇādahamiti [nirāśaṃsāṃt - K.ṣ.ṣ.] purā bhāsayati yad dviśākhāmāśāste tadanu ca vibhaṅktuṃ nijakalām | svarūpādunmeṣaprasaraṇanimeṣasthitijuṣas - tadadvaitaṃ vande paramaśivaśaktyātma nikhilam || 1 || bhāskarī | oṃ | śivādikṣoṇyantaṃ rasaguṇamitaṃ tattvanicayaṃ pade saptatriṃśe mitiviṣayatārohakalite | pade tvaṣṭātriṃśe punarapi mitau tāvati punaḥ prabhuḥ krīḍāśīlo jayati racayana kopi paramaḥ || 1 || cidānandecchāvitkṛtimayavapurbhāsanaparā [mapi - C.] parābhāve [bhāvī - C.] tadvattadaparadaśāveśasamaye | tato māyārūpā caturamaparābhāvalasane trirūpā'sau devī jayati śivaśaktirbhagavatī || 2 || svarūpe saṃlīnaṃ kṛtividimayaṃ [vidhi - C.] sarvaviṣayaṃ nijaiśvaryaṃ svasminnahamiti vibhurbhāsayati [vibho - C.] yaḥ | tatorthaughaṃ sṛṣṭvā nvidamiti gṛhītvā punarimaṃ vaśībbhāvaṃ tatrābhinayati ya enaṃ hṛdi bhaje || 3 || sthitaḥ svacche bhāve paraviśadavaidhuryapadage svayaṃ sākṣātkṛtvā [sākṣātkṛtya - C.] yamalamavatāraṃ tu kṛpayā | dvidhātmodbhūtiṃ yo [yā - C.] mama [samaracitavān - C.] racitavān bhaktisulabho gurostrātā cāyaṃ jayati jagadīśaḥ paraśivaḥ || 4 || praṇaumi taṃ vighnaharaṃ sureśaṃ jñaptiñca devaṃ gurupādukāñca | vidyānidhīn [vidyānidhim - C.] kaulanarottamādīn guru/stathārabdhasamudyamoham || 5 || yaḥ kaṇṭhadhaumyāyanatāprasiddhaviśuddharājānakavaṃśajātaḥ | sa bhāskarākhyo dvija eṣa ṭīkāṃ karoti śāstre'bhinavodite'smin || 6 || śaktau sthitāyāmathavāsthitāyāṃ mayā vinodārthamayaṃ prayatnaḥ | ārabhyate bho vibudhāḥ kṣamadhvaṃ mātsaryahāse [mātsaryahāsau - C.] na satāṃ pravṛttiḥ || 7 || iha hi śrūyate śrībhagavattīvrataraśaktipātahastāmalakīkṛtamahārahasyo - padeśaśrīsomānandanāthebhyo'dhigataśāstropadeśastannibhālane ca prāptaparākāṣṭhaḥ śrīmānutpaladevaḥ svagurunirmitaṃ śivadṛṣṭyākhyaṃ mahārahasyaśāstraṃ vyākhyāya tatpratibimbakalpaṃ kārikāmayamīśvarapratyabhijñākhyaṃ mahāśāstraṃ praṇīya tattātparyasya durbodhatāmāśaṃkya tanmātraparā laghupratyabhijñākhyāṃ vṛttiṃ ca kṛtvā tatrāpi mandabuddhyanugrahārthaṃ madhyapratyabhijñākhyāṃ vivṛtiṃ kṛtavān | tatra ca sarvajanahitārthaṃ śrīmatābhinavaguptācāryeṇa bṛhatpratyabhijñākhyā bahuvistarā ṭīkā kṛtā | tadvicāraṇe ca janamaśaktaṃ jñātvā tenaiva pratyabhijñākārikāsūtreṣu saṃgrahamayī vimarśinīti prasiddhā ṭīkā kṛtā | adya tu tatrāpi durbodhatvaṃ dṛṣṭvā śrībhagavatā śiṣyabuddhimāviśya preritaḥ svataḥsiddhaśrīmadrājānakavaiḍūryakaṇṭhātmajaśrīmadavatārakaṇṭhaputr o bhāskarakaṇṭho'haṃ daśasahasrottaralakṣasaṃkhyākaśrīmokṣopāyaṭīkākaraṇena kṛtatadavagāhanaskandhasaṃvāhanaḥ [skandasaṃvāhanaḥ - C.] svapituḥ paramparāgatamupadeśaṃ śrutvā śrīkaulanarottamebhyaśca vidyopadeśamāsādya tadvyākhyāyāṃ pravṛttaḥ | na ca paṇḍitavarairayogyatāmāropya parihāsaviṣayīkāryaḥ | svavinodārthaṃ svasutādibodhanārthañca kṛtaitatsparśane'pi teṣāmanadhikārāt | adhikāriṇāntu ādarāviṣṭatvena tatkāritvāsaṃbhavāt | kurvantu vā kā tena hānirityalam | atha vyākhyā : - iṣṭadevatābhūtaparatattvanibhālane prāptapratiṣṭhānopyanugrāhyānujighṛkṣā - vivaśacittatvena tadanusmaraṇarūpaṃ maṃgalaṃ granthanirvighnaparisamāptihetu - bhūtaṃ parābhāvātpaśyantīpadaṃ tato'pi madhyamāpadaṃ tasmācca vaikharīviṣayatāmāpādayati nirābhāsāt iti | ahamanugrāhyajanakṛpāvivaśatvena dehapramātrādiviṣayaparimitāhaṃ - bhāvakṛtasthitiḥ, na tu śuddhāhaṃrūpaḥ | tattve hyupadeśakaraṇāsaṃbhavena tatpravṛttyayogāt | ata evābhinavaguptetināmarūṣitaḥ | tat - yacchabdāviṣṭapūrvārdhenoktakāyam | paramaśivaḥ - suddhaprakāśarūpaḥ | śaktiḥ - daśādikkālādyairakalitacidālokavapuṣaḥ sadā tādṛksvātmānubhavitṛtayā [tvādṛk - C.] visphurati yaḥ | nijo dharmaḥ śambhornirupamacamatkārasarasaḥ paraṃ śāktaṃ tattvaṃ jagati jayati spanda iti tat || iti nayena tasyāhamiti tādṛksvasvarūpaparāmarśaḥ | anyathā sphaṭikādivat arthoparāge jaḍatvāpātāt | yadvakṣyati :- prakāśorthoparaktopi sphaṭikādijaḍopamaḥ iti | yadyapi svāntaḥkṛtaśaktikasyaiva paramatvaṃ tathāpi tanniṣkṛṣṭasya yogyatayā tajjñeyam | te eva, arthāt samarasībhūya, ātmā - svarūpaṃ yasya tādṛśam | yadyapi sadaiva tayoraikyam na tu kenāpi nimittena kadācideva tathāpi śiṣyabodhanārtham ekatra tattve dvittvamāropyaivamuktam | athavā paramañca tat śivāditattvaṣaṭtriṃśakāduttamañca tat śivaśaktyātma ceti vigrahaḥ advaitam - dvayorbhāvo dvitā tatra bhavaṃ dvaitam, na dvaitam - aikyam, tattvaṣaṭtriṃśakabhittibhūtam, saptatriṃśaparaśivatattvarūpam, jagadānandakṛtasamarasībhāvamiti yat tad vande - vadi abhivādanastuttyoḥ ityarthānusāreṇāṣṭāṅgapraṇativiṣayatāṃ sarvotkarṣaparāmarśaviṣayatāñca nayāmi | abhivādanaṃ hi loke namaskāra eva rūḍham, abhivādayāmītyuccārapūrvaṃ tatkaraṇāt | stutiścotkarṣakathanam | tadeva cāntaratāprāptau parāmarśaḥ | tatraḥ prahvībhāvo namaskārrāthaḥ sarvotkarṣaparāmarśaśca tasya yogyatādāyakaḥ | yatra tatra praṇatasya hi paśutvaṃ svayaṃ granthakṛdvakṣyati | nikhilam ityanena viśeṣaṇena bhāvinaḥ samastasya jaḍājaḍasyārtha jātasyaitanmayatvaṃ kathitam | anyathā pūrvārdhoktapūrṇatvāsaṃbhavāt | tacchabdākāṃkṣāṃ pūrayati nirābhāsāt ityādinā | yat - pūrvoktaviśeṣaṇaṃ yadadvaitam | nirābhāsāt - śivaśaktyādirūpebhyaḥ ābhāsebhyo niṣkrāntāt, ekatvena śivaśaktyādivikalparahitāditi yāvat | tacca ṣaṭtriṃśe śivatattvepyastītyata uktaṃ pūrṇāt iti | tathāpi sarvabhāvena sphuraṇānyathānupapattyā sarvābhāsanirāsaśca śivatattve na saṃbhavati tasya pūrṇatonmukhaśuddhaprakāśarūpatvaṃ cet tarhi nirābhāsatvamevāyuktam | syādetad yadi te taraṃganirgaterapi niścalasya jaladheḥ kevalatvaṃ naśyati | taduktam : aśūnyamiva ycchūnyaṃ yasmiñ cchūnye jagatsthitam | sargaughe sati yacchunyaṃ tadrūpaṃ paramātmanaḥ || " iti | pūrṇatvañcātrāntaḥkṛtabāhyapūrṇatvā'pūrṇatvena kimapyāntaraṃ na tu laukikam, tasya pratiyogisaṃbhavena pūrṇatvābhāsattvāt | pūrṇatvameva saṃbhavaviṣayīkartuṃ viśeṣaṇamāha unmeṣa iti | unmeṣeṇa - svāntargataśaktibhāgasya śivabhāgāt pṛthagbhāsanena, prasaraṇam - śivādikṣityantatattvabhāvena saṃcāraḥ, tathā nimeṣeṇa - svāntargate śivabhāge punaḥ śaktibhāgasyāvasthāpanena, sthitiḥ - svasminnaikyabhāvenāvasthānam, te juṣata iti tādṛśāt | yaduktaṃ spandaśāstre :- yasyonmeṣanimeṣābhyāṃ jagataḥ pralayodayau taṃ śakticakravibhavaprabhavaṃ śaṃkaraṃ stumaḥ || iti | citrapūrṇa eva ca paṭaḥ citrāṇi darśayituṃ śakto nānyaḥ | evaṃvidhāt svarūpāt - svasmāt - anyānanuyāyinaḥ, anyatrāsaṃbandhina iti yāvat, rūpāt - upādānabhūtāt tat kulaṃ viddhi sarvajña śivaśaktivivarjitam | iti nītyā anuttarakularūpād vapuṣaḥ | purā - agre, yadyapyatra kālasya sparśo nāsti tathāpi kālavivaśāñchiṣyānpratyevamuktam | ahamiti - svāntargatam ahaṃvimarśayuktaṃ śaktibhāgam | bhāsayati - svayaṃ bhāsanaśīlākulākhyaprakāśarūpaśivāvyabhicāreṇa svayaṃ bhāsamānaṃ sat samarthācaraṇena tatra prerayati, kevalāyāḥ śaktestadayogāt | na hi cakṣurgrāhyāgnisvarūpaṃ vinā tacchaktirdāhe samarthā dṛṣṭā | etacca ṇicaḥ prayogeṇa sūcitam | āścaryañca nirābhāsasya bhāsanahetutvam | bhāsanañcātra prakāśākhyasya śivasya svarūpaparāmarśaḥ, tanmātrasya śaktitvāt | anyathā''dyaspanda iti śabdaviṣayatvāyogāt | spando hi kiñciccalanameva, tacca ahama iti svarūpaparāmarśa eva śivasya | taduktam :- kiñciccalanametāvad yatsvarūpavimarśanam | iti | etena śivaśaktyākhyasya tattvadvayasya prādurbhāva uktaḥ ābhāsayitṛtvāvacchinnasya paramaśivasyaiva śivatvāpātāt | śaktestu sa sphuṭa eva | punaḥ kiṃ karotītyapekṣāyāṃ dvitīyaṃ vākyamāha dviśākām iti | punaḥ yadadvaitaṃ tadanantaraṃ dviśākhām - śivaśaktyoryathāyathaṃ svabhāvena sphuraṇāt tadrūpaśākhādvayayutām, nijakalām - udabhūtodbhaviṣyamāṇena tattvaṣaṭtriṃśakenācakraṃ samānaṃ prodbhūtaśivaśaktivibhāgaṃ svakīyaṃ bhāgam | vibhaṅktum - sādākhyādikṣoṇyantatattvacatustriṃśakabhāvena vibhāgaviṣayīkartum | āśāste - icchāśaktiviṣayatāṃ nayati | ubhayatra vartamānaprayogaḥ sātatyadyotanārthaḥ | atraivecchāśakterudbhūtiḥ, ataḥ [yataḥ - C.] pūrvaṃ śivaśaktigatasya cidānandākhyasya śaktidvayasyaiva saṃbhavāt | jñānakriyāśakatyostu tattvacatustriṃśakāntargatatvenāśaṃsāviṣayatvāt | atra ca nirābhāsādityasya sthāne nirāśaṃsāditi tu praśastaḥ pāṭhaḥ | śrītantrālokaṭīkāyāṃ śrījayadrathena parigṛhītatvāt | tatra ca nirāśaṃsāt - pūrṇatvenākāṃkṣārahitāditi yojanīyam | yadyapi tatra śrījayadrathasya dviśākhatvamahamidaṃparāmarśadvayameveṣṭam, tathāpi tadasmanmano nāvarjayati | dviśākhāmiti hi samastapadenānuvādena nirdeśaḥ | na ca sādhyamānasya sayuktaḥ | śivaśaktirūpasya śākhādvayasya tu pūrvavākye sādhanaṃ kṛtamevetyattaravākye'nuvāde na doṣaḥ | nanu nijakalāṃ dviśākhāṃ vibhaṅktum iti vidhinirdeśa evātrāstīti cet, asadetat | nijakalā hyatrāhaṃrūpaiva tasyāśca ko dviśākho vibhāgaḥ | ahaṃbhāvena svayaṃ sthitatvāt | na ca tasyaiva tacchākhatvaṃ yuktam | kiñcāsminsamaye śivaśaktyaikyakalāśākhārūpayoḥ śivaśaktyoreva bhāsayitṛtvāhaṃparāmarśarūpayoḥ parāmarśo yokto nāhamidaṃparāmarśayoḥ, atredaṃ parāmarśavihīnasyāhaṃparāmarśamātrasyaiva śaktitvāṃgīkṛtasya prastāvāt, idaṃparāmarśasya bhāvinyāṃ sadāśivabhūmāvutthānāt | nanvahaṃparāmarśarūpāyāḥ śakteḥ śākhātvamastu pūrṇaśivasya tu tatkathaṃ yuktamiti cenna, śrītraiyambakasadvaṃśamadhyamuktāmayasthiteḥ | śrosomānandanāthasya vijñānapratibimbakam || 2 || śivaśaktyaikyāpekṣayā pratyekaṃ śivaśaktyorapūrṇatvāt | anyathā śivābhedena paratattvakathanāyogāt | bhavanti caivaṃvidhā nrdeśāḥ | taduktaṃ śrībahurūpagarbhastotre :- koṭidvitayasaṃgine iti | tatra hi koṭidvitayaśabdena śivaśaktikathanameva | tathā tatraiva:- bhogapāṇe namastubhyaṃ yogīśaiḥ pūjitātmane | dvayanirdalanodyogasamullāsitamūrtaye || iti | tatra ca bhogaśabdena śivakathanaṃ śākhāyā eva yuktam | nanu tarhi śrījayadrathena kathaṃ tatrānyathā vyākhyā kṛtā | śivatattvasya śākhātvakathanāyogyatayeti brūmaḥ | nanu yuṣmābhirapi kathaṃ neyaṃ śaṃkā kṛtā | satyam | asmābhiḥ sākṣād gurumukhādatra yuktayaḥ śrutā eveti śrībahurūpagarbhastotrāvaṣṭambhena sāhase pravṛttiḥ kṛtetyalaṃ mahātmabhiḥ saha kelicarcābhiḥ | atra cāhamabhinavākhyaḥ putraḥ | paramaśivaḥ - narasiṃhaguptākhyaḥ pitā | śakti :- vimalākhyā mātā | mātāpitroḥ pratyakṣaṃ śivaśaktirūpatvāt | tābhyāmupādānabhūtābhyām ātmā - svarūpaprādurbhāvaḥ yasya tādṛśam, nikhilam - sarvāṅgavyāpi | advaitam - advaitarūpaṃ saṃyogam | viśeṣaṇaviśiṣṭākṣepe ādiyāgādhirūḍhaṃ tayormithunamiti yāvat | granthakārasya mātāpitarau etannāmakāvāstāmiti hi prasiddhiḥ tantrāloke ca prathamaśloke svayaṃ tenāpyuktatvāt | vande | tatkim? yat nirābhāsāt - tasminsamaye vedyagalanena samastaviṣayābhāsarahitāt | ata eva pūrṇāt - tṛptiṃ gatāt | anyākāṃkṣārahita eva hi tṛpta ucyate | tathā unmeṣaṇa - bahiravalokanena, prasaraṇam - anākhyeṣu bhāveṣu saṃcāraḥ, nimeṣeṇa - visargakāle svātmanyavasthānena, sthitiḥ - ānandabharite svasvarūpe viśrāmaḥ, te juṣata iti tādṛśāt, svarūpāt - advaitākhyāt svasmādrūpāt | ahamiti - parimitavācakā'haṃpadaviṣayamabhinavetināmakaṃ deham | purā bhāsayati - bhāsayati sma | kuṇḍagolakākhyadravyaniṣyandakrameṇa prakaṭayati sma | anuttarānanyasākṣipumarthopāyamabhyadhāt | īśvarapratyabhijñākhyaṃ yaḥ śāstraṃ yatsunirmalam || 3 || tatpraśiṣyaḥ karomyetāṃ tatsūtravivṛtiṃ laghum | buddhvābhinavagupto'haṃ śrīmallakṣmaṇaguptataḥ || 4 || tadanu ca dviśākhām - vadhvā saha melanena dviśākhībhūtām, nijakalām - sutarūpaṃ svāṃśam | vibhaṅktum - putrapautrādibhāvena vibhāgayuktāṃ, sampādayituma, āśāste, vartamānasamīpye vartamānam | mātāpitrorhi svasutasya santatiratyantaṃ priyaiva bhavati | mātāpitrośca śivaśaktibhyāṃ kathanena svasya yoginībhūtvamuktam | āgameṣu hi striyaḥ puṃsaścādiyāgādhirūḍhisamaye śaktibhāvābhimānaḥ śivabhāvābhimānaśca śivaśāstropadeśayogyayoginībhavasutotpādanāyāvaśyakartavyatvenoktaḥ | taduktam :- tādṛṅmelakakalikākalitatanuryo bhaved garbhe | proktaḥ sa yoginībhūḥ svayameva jñānabhājanaṃ bhaktaḥ || iti | ayaṃ cārtho'tirahasyatvena vaktumayogyo'pi vimalakalāśrayābhinavasṛṣṭimahājananī bharitatanuśca paṃcamukhaguptarucirjanakḥ | tadubhayayāmalasphuritabhāvavisargamayṃ hṛdayamanuttarāmṛtakulaṃ mama sphuratāt || iti śrītantrālokādyaśloke svayaṃ granthakṛtā sthāpitaḥ, śrījayadrathena ca sphuṭaṃ vyākhyāta ityasmābhirapīha sūcanāmātreṇa prakaṭīkṛtaḥ, iti na vayameva kevalaṃ paryanuyogārhāḥ iti | evaṃ paratattvaviṣayaṃ prahvībhāvotkarṣaparāmarśākhyaṃ maṃgalaṃ sampādya śrīmaṭhikāgurusampradāyasūcanapūrvakaṃ tilakena śāstrakaraṇaṃ pratijānīte śrītraiyambaka ityādinā | tasya praśiṣyaḥ - śiṣyaśiṣyaḥ, ahamabhinavaguptaḥ laghum - śabdataḥ laghvīm, tasya sūtrāṇām - kārikārūpāṇāṃ sūtravākyānām, etām - kariṣyamāṇām, vivṛtim - vivaraṇarūpāṃ ṭīkām, karomi | kiṃ kṛttvā ? śrīmāṃścāsau lakṣmaṇaguptaḥ - etannāmaka utpaladevaśiṣyaḥ svaguruḥ, tato buddhvā - jñātvā, adhītyeti yāvat | praśiṣyaḥ kasya, sūtrāṇi kasyetyapekṣāyāmāha śrītraiyambaka ityādi | yaḥ - prasiddherya utpaladevaḥ | īśvaraḥ - sarvotkarṣayuktaḥ parameśvaraḥ, saḥ pratyabhijñāyate'nayeti īśvarapratyabhijñā, sā ākhyā yasya tādṛśam, yat śāstram - śāsanakārikārikāsandarbham, abhyadhāt - svānugakṛpayā parābhāvāt pracyāvya vaikharībhāvamānītavān | śāstraṃ kim ? śrīmānaṇimādiyuktaḥ yaḥ tryambakaḥ - tryambakāakhyo'dhyardhamaṭhikāguruḥ tasya sambandhī traiyambakaḥ tādṛśo yaḥ san - abhedopadeśayuktatvena praśastaḥ, vaṃśaḥ - śiṣyasantānaḥ veṇuśca | vaṃśo hi vidyayotpattyā ca vartate, tasya madhye muktāmayī - atiśuddhatvena mauktikasvarūpā, sthitiḥ avasthānaṃ yasya, yuktā ca vaṃśe muktāsthitiḥ | sarvā hi maṭhikā ardhacatasro bhavanti, tatra dve amardakasya śrīnāthasya ca, adhyardhaṃ tryambakasya, tatrāpyekā putradvāreṇa, ardhā tu duhitṛdvāreṇeti, tasya, śrīsomānandanāthasya yat vijñānam - śivadṛṣṭyākhyaṃ jñānaśāstram, tasya pratibiṃbakam - tatsamānābhiprāyatvena tatpratinidhitvāt | punaḥ kim ? avidyamāna uttaraḥ - śreṣṭhaḥ yasmāttādṛśaścāsau nānyaḥ sākṣī - grāhako yasya tādṛśaśca yaḥ pumarthaḥ - mokṣākhyaḥ puruṣārthaḥ, tasyopāyam - sādhanam | ananyasākṣitvaṃ ca mokṣasya paramaśivarūpatvena jñeyam | na hi tasya ko'pi sākṣī saṃbhavati sarvānprati tasyaiva sākṣitvāt | anyacca sunirmalam - śuddhābhedavācakatvena lakṣaṇayā bhedākhyamalarahitam | vijñānam ityanena jñānopadeśamātrasya sampradāyāgatatvaṃ sūcitam | ata eva yatkaiścitpaṇḍitairyatra tatra vyākhyākaraṇodyateṣu yena yatkṛtaṃ tata eva tacchiṣyādervā tadadhītya vyākhyā kartavyeti codanāa kriyate tannijaṃ maurkhyameva prakaṭīkriyate anyathā śrīparameśvarokteṣvāgamaśāstreṣu brahmokteṣu vedeṣu ca kṛtā vyākhyā yuktā na syuḥ | na hi tatkartṛsamīpe kenāpi kiñcidadhītam | kevalaṃ vyākaraṇaśāstrādi samyagadhītya tatsaṃbhavatyeva | anyathā tu gurumukhātkiyadadhītaṃ puruṣaḥ smṛtiviṣayatāṃ netuṃ śaknoti | yastu sadā gurumukhaprekṣyeva tasya naipuṇye sahṛdayā eva pramāṇam | rahasyopadeśasya saṃpradāyāpekṣā vartata eva | sa tu yasya tasya yena tena mukhena vartata evānyathā pravṛttyasaṃbhavāt | taṃ vināpravṛtteṣvajñatvakṛtāścodanā api maurkhyāvahā eva | mūrkhakṛte hi mūrkhā eva hasanti, paṇḍitānāṃ tu tatropekṣāmātrasyaiva yuktatvāt, ityalaṃ dainyāvahena vākprapaṃcena | nanvastvatra pratyabhijñāśāstre maṭhikā gurusaṃpradāyapūrvakatvarūpavāgīśvarīmūlatvaṃ praṃāṇatvādāyi maṭhikāgurubhaktibhājaḥ prati, maṭhikāguruśraddhārahitāstu vedāntino'tra śrutirūpāṇi pramāṇāni prārthayanti teṣāṃ kiṃ brūmaḥ ? satyam, śraddhārahitaistaiḥ saheyaṃ kathaiva na kāryā | nanu māyāpadānnirgatya tvadabhīṣṭaśivatattvasamīpavartibrahmatattvarūpasadāśivatattvaṃ tāvatkṛtaniṣṭhaistaiḥ saha yadīyaṃ carcā na kriyate tarhi māyādhovartibuddhitattvaniṣṭhabauddhādibhireva saha kāryā | nanu kathaṃ te sadāśivatatvaṃ tāvatkṛtaniṣṭhāḥ ? śṛṇvantu tatra bhavantaḥ | te hi sadrūpaṃ cinmātrarūpañca śāntaṃ brahmatattvameva viśrāntisthānatvena kathayanti | tathā ca śruti :- saccidānandaṃ brahma iti | tasyaiva sarvavyāpakatvaṃ sarvādhiṣṭhānatvaṃ sarvasākṣitvaṃ kevalatvaṃ ca bruvanti | tathā ca śruti :- eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍhaḥ sarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā | sarvādhyakṣaḥ sarvabhūtādhivāsaḥ sākṣī cetā kevalo nirguṇaśca || iti | tasyaiva ca sarvajagadvivartādhiṣṭhānatvena sthitatvātsajātīyavijātīyasvagatabhedarahitatvaṃ ca kathayanti | tathā hi śruti :- ekamevādvitīyaṃ brahma neha nānāsti kiñcan iti | tadeva ca sadākhyeti prasiddhaṃ sadāśivatattvaṃ catustriṃśam, śivaśaktyākhyasya tattvadvayasya taduparisthitatvāt | īśvarādidharaṇyantasya tattvatrayastriṃśatkasya tadadhovartamānatvācca | tathā hi san - sadrūpaścāsau āśivaśca - nirvimarśaprakāśarūpatvenāhaṃ - vimarśasāraprakāśarūpācchivāt īṣadūnaḥ śivaḥ śivasamīpavartī ceti yāvat | tadeva ca śāntacidrūpatvam, śāntatvaṃ hi vimarśākhyakṣobharahitatvameva teṣāmiṣṭam | vimarśasya hi te vikalpatvāśaṃkayā kṣobhatvameva śaṃkaṃte | na ca tadyuktam, vijātīyasyāgantukasya dharmasyaiva tattvāt | prakāśasya hi svaviṣayo'hamiti vimarśaḥ svabhāvabhūta eva | tadvakṣyati :- svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśo'rthoparaktopi sphaṭikādijaḍopamaḥ || iti | yastu bāhyaviṣayohamiti vimarśaḥ sa bāhyoparāgeṇa tāvadvijātīya āgantukaḥ kṣobhadharmopi vaktuṃ śakyaḥ, paramārthataḥ sopi śaivanaye prakāśasvabhāva eva | na ca śaktasya kimapi kṣobhakamiti kā kathā śaktestatkṣobhakāritve, na hi dāhe śaktognistatra kṣubdho dṛśyate iti tāvadanadhikāritvena teṣāṃ noktameva | yadyevaṃ tarhi teṣāṃ praṣṭavyaṃ kiṃ bhavanmate jīvabrahmaṇoraikyaṃ vartate bhīnnatvaṃ vā, yadi bhinnatvameva kathayanti tarhi maunameva kāryam | yadi tvaikyaṃ tarhi śrutipramāṇaṃ tatra bhavadbhirapi prārthanīyam | nanu teṣāmatra pramāṇam pṛṣṭam, taistatra ayamātmā brahma satyaṃ cidātmā tatsatyaṃ cātmā ityādikā bahvyaḥ śrutayaḥ pramāṇatvenoktāḥ | tarhi vaktavyaṃ tāḥ evāsmākamapi pratyabhijñāyāṃ pramāṇam | pratyabhijñā hi aikyaphalaiva | jīveśvarayoraikyasādhane pravṛttatvāt | nanu pratyabhijñā pramāṇaṃ bhavatu, tatroktāsu yuktiṣu śrutipramāṇam vaktavyamiti cenna | yatra laukikavyavahāreṇaiva pratyabhijñāsādhanaṃ tatra kā śrutipramāṇakalpanā | tadvakṣyatiḥ - mārgo navaḥ iti | phalabhedastu leśato'pi na vidyate eva yena virodhāpattiḥ syāt | nanu pātabhāsamānaikīkaraṇarūpā pratyabhijñātra na yuktā | asadetat | ātmā hi bhāto bhāsamānaśca | tadīśvaratvaṃ tu tadīyasvātantryeṇa madhye vismṛtaṃ tadviṣayatvena pratyabhijñāyate sa īśvarohameveti | bhāsamānasyāpyātmano vismṛtirjāyata evānyathā daśamastvamasītinyāyena tattvamasītyupadeśāyogāt | īśvaratvaṃ ca paramaparaṃ ceti dvividham | tatra paramahamiti svamātraviṣayamaparaṃ tu parimitagrāhakaviṣayamahamiti grāhyaviṣayaṃ tvayamiti ca | taduktam :- parameśvaratā jayatyapūrvā tava sarveśa yadīśitavyaśūnyā | aparāapi tathaiva te yathedaṃ jagadābhāti yathā tathā na bhāti || iti | yattvaṇimādikamaiśvaryajātaṃ tadetadaṃśarupameva | yaduktam :- tena svātantryaśaktyaiva yukta ityāñjaso vidhiḥ | iti | yadyapi jīvasyāpi svaprādhānyenāpyahaṃparāmarśo vidyata eva tathāpi saḥ sa hyukto dvayāpekṣī viniścayaḥ iti vakṣyamāṇanītyā pratiyogīdantāaparāmarśarūṣitatvena naiśvaryarūpaḥ | api tvanīśvaratārūpa eva | aiśvaryarūpohaṃparāmarśastu samastedantāhantāsāratvena pratiyogirahita eva | yadvakṣyati :- ahaṃpratyavamarśo yaḥ prakāśātmāpi vāgvapuḥ | nāsau vikalpaḥ iti | nanu jīvasya viṣayo vikalparūpaḥ pratiyogyanuviddhohaṃparāmarśaḥ sphuṭa eva, brahmaṇastu kathaṃ sostīti jñāyate | satyam | prathamaṃ tāvad bhavadbhirapi brahmaṇo jīvākāratvamevocyate, agnikaṇanyāyena tato jīvaprādurbhāvakathanāt | anyathā dvaitāpatteḥ | tathā :- anena jīvenānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi iti jīvabhāvopi brahmaṇa eva kathyate | tatra ca yadi brahmaṇaḥ sā parāmarśaśaktirnāsti jīvasya kuta āgacchet agnicayadāhakaśaktipūrvakaṃ tatkaṇadāhaśaktidarśanāt | nanu dehādyupādhinā sātra sphuritā | na, indhanopādhinā jalādapi dhūma uttiṣṭhet | parimitabhāvastu yadyupādhikṛt ucyate, ucyatām | kiṃ ca māyāśaktirbhavadbhirapyaṅgīkriyate eva | sā kiṃ jīvaniṣṭhā brahmaniṣṭhā vā | yadi jīvaniṣṭhā tadā tatpūrvasiddhasya jīvavrahmavibhāgasya tatkṛtatvakathanamayuktam | taduktaṃ :- āśrayatvaviṣayatvabhāginī nirvibhāgacitireva kevalā | pūrvasiddhatamaso na paścimā nāśrayo bhavati nāpi gocaraḥ || iti | atha brahmaniṣṭhā tadasya śuddhatvamasambhavopahatameva | taduktam :- anyonyapratighātanāśavidhuraṃ viśvaṃ kathaṃ bhāsatām māyāmātramidaṃ tato'tinipuṇaṃ vedāntinaḥ saṃśritāḥ | māyā kasya śivasya tarhi śivatā naivāsya iti | nanu māyā paramārthataḥ kimapi vastu na vidyate eva yena bhavaduktacodyāvakāśaḥ, api tu bhāsamānabhedānyathānupapattyā sā kalpyate eva | tarhi kiṃrūpā sā kalpyate ? ajñānarūpā iti cet tadajñānaṃ bhāvarūpamabhāvarūpaṃ veti vivecanīyam | yadi jñānābhāvarūpaṃ tarhi kiṃ tena | na hi ghaṭādyabhāvasya kutrāpyadhiṣṭhānatvamucyate | māyāyāstu vikṣepadvāreṇa brahmaviṣayatve jagadadhiṣṭhānatvamucyate | tathā ca śruti :- indro māyābhiḥ pururūpa īyate | iti | na ca śuddhasya brahmaṇo malinajagadadhiṣṭhānatvaṃ yuktam | yuktatve veṣṭāpattiḥ | iti na kiṃcidetat | atha bhāvarūpam, kiṃrūpo'sau bhāva iti vācyam | anirvācya eva sa iti cet tarhi tvayā kathamuktaḥ | anirvācyatayeti cet, tarhi so'pi brahmaiva | yato vāco nivartante iti śrūtyā brahmaṇa evānirvācyatvakathanāt | nanu sa brahmaiva bhavatu kā hāniḥ | satyam | evaṃ ca brahmaṇa eva bhavanmatepi jagadadhiṣṭhānatvamāyātaṃ vikṣepadvāreṇa jagadadhiṭhānatvabhūtāyā māyāyā brahmatvāṃgīkārāt tathā ca brahmaṇo jagadadhiṣṭhānatve śaktatvaṃ vācyam | sā ca śaktistasya kiṃrūpeti vācyam | svasvarūpabhūteti cet kā śaktitvakalpanā | na hi sa eva tacchaktirityucitam | cidrūpasya ca śaktiḥ vimarśarūpaivocitā sphuṭaṃ buddhyavacchinne tadaṃśe vimarśakatvadarśanāt | kiṃ ca jīvāśrayaṃ brahmaviṣayaṃ ca māyākṛtamāvaraṇamiṣyate bhavadbhiḥ | taduktam :- jīvāśrayā brahmapadā hyavidyā tattvavinmatā | iti | jīvasya ca brahmaviṣayamāvaraṇaṃ svāvaraṇameva phalataḥ tasyaiva tadbhāvāsādanāt, anyathā bhedāpātāt | tatra ca brahmaṇo jīvatvānākrānte bhāge nāvaraṇameveti balādāyātam | sa eva prakāśaḥ | prakāśaśca vimarśaṃ vinā'satkalpa eva | taduktam :- vikalpātītavṛttitvātpratyakṣo'pyasi vismṛtaḥ | yathā puraḥsthito bhāvaścetasonyatragāminaḥ || iti sa eva cāhaṃparāmarśa iti | nanu tarhi tarkeṇaivā'syātra siddhiḥ ? bhavatu kā hāniḥ, tarkopi hi śrutyanukūlaḥ pramāṇameva | taduktam :- tarko yogāṅgamuttamam iti | asti cātra śrutirapi :- sa aikṣata iti | sarvajñaḥ ityādi | īkṣaṇaṃ hyatra tāvad dvitīyābhāvāt svaviṣayameveṣṭam, sa eva cāhaṃparāmarśaḥ | cidrūpo hi bhagavān śaktatvena parāmṛṣṭaṃ svameva jagadbhāvena prādurbhāvayati jalamiva svaṃ taraṃgabhāvena | asya tu jaḍatvena parāmarśe śaktatvaṃ nāsti | jaḍo hi svaparaviṣayaparāmarśarahita eva | nanu svaparadarśanamapi tasya saṃbhavatyeva | asadetat | parāmarśarahitaṃ darśanaṃ hi pratisaṃkrāntirūpameva | tacca jaḍe sphaṭikādāvapi dṛśyata eva, yadvakṣyati :- svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśo'rthoparaktopi sphaṭikādijaḍopamaḥ || iti | sarvaviṣayaṃ jñānaṃ cātra parimitāparimitāhaṃparāmarśedantāparāmarśamayameva, svayameva prakāśarūpajñānatvenāsya sthitatvāt iti | nanu svānubhava eva bhavadbhiḥ sarvatrābhiṣicyate sopyatra vaktavyaḥ | satyam | jīvastāvatsvānubhavarūpa eveti kā kathā tadanubhavasya | tatra ca brahmāpyanubhavarūpameva | ahaṃ brahmāsmi iti aparokṣajñānena tadekatvāsādanāt, anyathāsti brahmeti parokṣajñānasyaiva sthitatvāt, tayoranubhavānapekṣitve ca tadvimarśasyāpi tadanapekṣaiva | kiñca yayoḥ prakāśavimarśayorbalena sarvamanubhūyate kā tayoranubhavāpekṣā | na hi dīpadarśanārthaṃ dīpāntarāpekṣā yuktā, tenaiva tatprakāśanāt | nanu prakāśe iyameva vyavasthā, vimarśavyavasthā tu pṛcchyate | aho pramādaḥ | prakāśavimarśayostadgrahaṇatadāntaraśabdanarūpayoḥ kiṃ bhinnattvaṃ yuktam | etaccāgre yuktiśataiḥ kathayiṣyati iti nātra prayāso yuktaḥ | nanu tarhi sadāśivatattvaṃ tyayā kathaṃ nirvimarśamaṃgīkriyate | satyam | taddhi idantāmiśratadamiśrayorahaṃparāmarśayormadhye sīmātvena kalpitam | tata eva tadevamuktam | tasya hi śuddhaparāmarśaviṣayatve śivatvāpātaḥ | idantāmiśrāhaṃviṣayatve tvīśvaratvādyāpātaḥ | māyādhovartinoḥ parimitāhantedantayoriha vṛttyā tātparyaṃ ṭīkayā tadvicāraḥ sūtreṣveteṣu granthakāreṇa dṛbdham | tasmātsūtrārthaṃ mandabuddhinpratītthaṃ samyagvyākhyāsye pratyabhijñāviviktyai || 5 || kathaiva nāsti | tayostadadhovartigrāhyagrāhakaniṣṭhatvāt, iha tu śuddhavidyāditattvaniṣṭhā'hantedantāprastāvāt | paramārthavicāre tu sadāśivasyāpyaśuddhatānirgatatāvadanāsāditaśuddhabhāvāhaṃparāmarś a yuktatvaṃ vidyata eva | tadrahitatvaṃ tu tvatsamāśvāsanārthameva tāvaduktam | nanu tathāpyasmadabhīṣṭamaṣṭātriṃśaṃ paramaśivarūpaṃ tattvaṃ vedāntino na prāptā eva, śivatattvasyaiva prāpteḥ | satyam | śivatattvamevāsmāṃkamabhīṣṭamasti | parantu śaktitattvasya bhinnatayā kathanena tattato bhinnatvamiva gatamiti tadaikyarūpasya saptatriṃśasya tattvasya kathanam | tacca vācyatāṃ na sahate iti upadeśakāle tasyāṣṭātriṃśatvakathanam | tasyāpyupadeśaviṣayatve punarukte saptatriṃśe eva tattve viśrānternānavasthā | kiñca sahṛdayatāṃ bhajanto vedāntino'nyadapi kiṃcitpṛcchyante | brahmaṇokte vede'smābhiḥ pramāṇānveṣaṇā na kṛtā | tvayā kathamīśvarokte āgamaśāstre sā kṛtā | tatrāpi śrutipramāṇamārgaṇaṃ mūḍhatākāryameva nanu | keneśvarastatra kartā dṛṣṭa iti cet, vede'pi kena sa dṛṣṭa iti vācyam | sanakādibhiḥ sa dṛṣṭa iti cet, maṭhikāgurubhirapyayaṃ dṛṣṭa iti kiṃ na sahyate | nanveṣāṃ prāmāṇyaṃ nāsti | teṣāṃ kathaṃ tadasti ? mahājanaparigrahāditi cet, atrāpi śrīdurvāsādibhiḥ parigrahaḥ kṛta eva | nanu tatra bahubhiḥ kṛtaḥ | satyam | mahārahasyeṣu na sarveṣāmadhikāra ityalaṃ śāntikarmārambhe vetālottthāpanarūpeṇa vivādena | kiñca bālenāpyuktamādyupāyavyatiriktatvāt, iti rahasyasaṃkṣepaḥ | vastuni kīdṛśe ? deśa kālādyabhedini, tathaikābhidhānaviṣaye iti || 1 || 2 || ........ nanu ca ekābhidhānaviṣaye mitiḥ iti yat uktam, tatra - ekamabhidhānaṃ bāhye svalakṣaṇa eva pravartate yadi, tatkatham uktaṃ pratyābhāsaṃ pramāṇam, ābhāsamiśrīkaraṇābhāsastu svalakṣaṇaṃ ityāśaṅkāṃ śamayan pramāṇasya yat prameyaṃ tat paramārthato nirūpayitum āha - yathāruci yathārthitvaṃ yathāvyutpatti bhidyate | ābhāso'pyartha ekasminnanusaṃdhānasādhite || 3 || yadyapi ghaṭa iti bahiḥ paridṛṣṭa eko'rthaḥ tathāpi tāvāneva asau na, api tu pṛthaṅnirbhajyamānatāmapi sahate, tathāhi - svatantraṃ vā vivecanam arthitvānusāreṇa vā pūrvaprasiddhyupajīvanena vā, tatra tridhāpi atha tṛtīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti - nanu ca iti | atra ṭīkā - ekābhidhānaviṣaye - ekanāmaviṣaye, tatra - tasmin ukte, bāhye - bahiḥsthite, svalakṣaṇe - vastunaḥ sāmānyākāravyatirikte asādhāraṇe svarūpe eva natu sāmānyākāre | kimuktam ityapekṣāyāmāha pratyābhāsam iti | pratyābhāsam - pratyekaṃ sarveṣu dharmidharmarūpeṣvābhāseṣu, ityāśaṃkām - evaṃrūpāmāśaṃkām, paramārthataḥ ityanena pūrvoktasya prameyanirṇayasya śaithilyaṃ dyotitam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe, yathāruci iti | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti, yadyapi iti | tāvāneva - eka eva | tarhi kiyānasau ityapekṣāyāṃpakṣāntaramāha api tu iti | pṛthaṅnirbhajyamānatām - pṛthagvibhāgaviṣayatām, bahurūpatāmiti yāvat | katham ityapekṣāyāṃ samarthanamupakramate tathāhi iti | samarthanaṃ kurvan ślokaṃ vyācaṣṭe svatantraṃ vā iti | yathāruci iti vyācaṣṭe svatantram iti | yathārthitvam iti vyācaṣṭe arthitva iti | yathāvyuttpatti iti vyācaṣṭe prasiddhyupajīvanena iti | pūrvaprasiddhyapekṣayetyarthaḥ | tatra - tatra sati, tridhā - vivecane kriyamāṇe pṛthageva bhānti ābhāsāḥ, nanvevaṃ cet katham ekaṃ svalakṣaṇaṃ ? ucyate - teṣāṃ pṛthak bhāsamānānāmapi ābhāsānāṃ yo vimarśaḥ anuprāṇitabhūtaḥ sa kadācit pratyābhāsameva viśrāmyati, tadā parāparasāmānyagrahaṇam [parāparasāmānyavyavahāraḥ - K. ṣ. ṣ.], kadācit punaḥ guṇapradhānatāpādanena atra idam ittham iti miśraṇāprāṇo [vyāmiśraṇāprāṇaḥ - K. ṣ. ṣ.] vimarśaḥ tadā tadekaṃ svalakṣaṇam | apiḥ bhinnakamaḥ, anusandhānena miśratāvimarśena sādhito ya eko'rthaḥ proktaprakāratrayeṇa | tathā cottaraśloke prakāratrayaṃ darśayiṣyatyeva iti harṣacarite śrīkaṇṭhākhyajanapadavarṇane sthitamapyetatprakāratrayaṃ vistarabhayānna darśitam | atra śiṣyaḥ praśnaṃ karoti nanvevam iti | uttaramāha ucyate iti | pratijñāṃ saphalīkaroti teṣām iti | teṣām ābhāsānām - pūrvoktānāṃ deśādirūpāṇāmābhāsānām, na tvanyeṣāṃ rucyādimedavaśena sthitānām | vimarśaḥ - ghaṭo'yaṃ ghaṭo'yamiti vimarśanam, anuprāṇitabhūtaḥ - grāhakatvena sattādāyakaḥ, pratyābhāsam - sarveṣvābhāseṣu, pratyekaṃ pradhānatayā yatra teṣāṃ yojanārahitaṃ yathāsvaṃ grahaṇam ityarthaḥ | tadā - tasminkāle, parāparasāmānyagrahaṇam - sattārūpagotvādirūpasāmānyadvayagrahaṇam, saditigrahaṇena sattāgrahaṇam pṛthak pṛthageva, atredaṃ saditi yojanārāhityāt, tathāparasāmānye deśakālagrahaṇaṃ pūrvavadeva pṛthak pṛthak, gauriti gojātigrahaṇam, śukleti śuklatvajātigrahaṇaṃ caleti calanatvagrahaṇam, ḍittheti ḍitthatvagrahaṇam pṛthakpṛthagevāyamatra gauḥ śuklaścalo ḍitthasaṃjña iti yojanayā'grahaṇāt | punaḥ pakṣāntare, guṇapradhānatāpādanena - viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasaṃpādanena, atra - asmindeśe kāle ca, idam - etadvastu, ittham - etairguṇairyuktam, miśraṇāprāṇaḥ - yojanāprāṇaḥ, svalakṣaṇam - asādhāraṇaṃ svarūpam, tadanyasya taddeśādiviśeṣyatvāsaṃbhavāt iti bhāvaḥ | aperbhinnakramatvaṃ darśayan anusandhānasādhite iti vyācaṣṭe anusandhānena iti | anusandhānetyavayavaṃ vyācaṣṭe miśratā - iti | saptamīyojanaṃ karoti tatra iti | ati - svalakṣaṇātmā tatra ekasminnapi sati ruci - svātantryam, arthitvam - arthakriyābhilāṣaparavaśatām, vyutpattiṃ - vṛddhavyavahāraśaraṇatāṃ ca anatikramya bhidyata eva ābhāsaḥ || 3 || kva yathā iti nidarśayitum āha - dīrghavṛttordhvapuruṣadhūmacāndanatādibhiḥ | yathābhāsā vibhidyante deśakālavibhedinaḥ || 4 || durbodhatvena punaryojanāṃ karoti ekasminnapi [tatraikasminnapi - C.] iti | evamatra sphuṭā yojanā | anusandhānasādhite ekasminnapi vastuni sati deśādidharmamiśrīkāreṇa svalakṣaṇe ekatrāpi sati, yathāruci - rucyanusāreṇa, tathā yathārthisvārthitvānusāreṇa, tathā yathāvyutpatti - prasiddhyanusāreṇa, arthāttasminnekatra vastuni ābhāsā bhidyante, anyathā harṣacarite ekasya śrīkaṇṭhākhyajanapadasya saṃgītaśālādibhāvena varṇanāyogāt | tathā ca pratyābhāsaṃ bhinnasya svalakṣaṇasyāpi ekābhidhānaviṣayatvamavataraṇikāyāṃ śaṅkitaṃ taddvāreṇa pramāṇasya pratyābhāsaviṣayatvakathanāyogyatvaṃ svalakṣaṇasyaiva pramāṇaviṣayatvāpādanaṃ ca yuktamiti bhāvaḥ || 3 || atha caturthasya paṃcamasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti - kva yathā iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe dīrgha iti | tathaiva sadghaṭadravyakāñcanojjvalatādayaḥ | ābhāsabhedā bhinnārthakāriṇaste padaṃ dhvaneḥ || 5 || iha tāvat ekasminnapi cetanatayā prasiddhe puruṣasvalakṣaṇe vitatadeśavyāpitāṃ dīrghatāmeva kadācit vimṛśati, yā taruṇāmapi asti, niḥsaṃdhibandhanarūpatāṃ [niḥsandhibandharūpatām - K. ṣ. ṣ.] vā vṛttatāṃ yā śilānāmapi saṃbhavinī, ūrdhvadigākramaṇarūpāṃ vā ūrdhvatāṃ yā sthāṇorapi saṃbandhinī, gamanāgamanādisvatantrabhāvayogyatārūpaṃ vā puruṣatvaṃ yad anyapuruṣasādhāraṇam | tathā hi - svatantrayā vā icchayāṃ rucirūpayā yāvadevaṃ kuryāt [rucirūpayā evaṃ kuryāt - K. ṣ. ṣ.] yathoktam yā ta vyākṣepasāratvāccetasaḥ svarasodgatā atra ṭīkā - dīrgha iti samāsāvayavaṃ vyācaṣṭe iha iti | puruṣasvalakṣaṇe - puruṣasyāsādhāraṇe svarūpe | yadyapi svalakṣaṇasya cetanatvaṃ na yuktaṃ tathāpi lakṣaṇayaivamuktam | vitatadeśavyāpitām - vistīrṇadeśavyāpitvarūpām, dīrgho hi vitatadeśavyāpako bhavati, anyaṃ yuktaṃ sadasmadīyanaye pramāṇameva, kā kathā niḥśreyasakartṛkamahārahasyaśāstraprāmāṇye | taduktaṃ śrīvasiṣṭhena :- yuktiyuktamupādeyaṃ vacanaṃ vālakādapi | śeṣaṃ tṛṇamiva tyājyamapyuktaṃ padmajanmanā || iti | phalitā cirākāṃkṣitā vedāntibhiḥ sahṛdayatā | yastu etenāpi tattāṃ nāgataḥ svavañcakāya tasmai nama eva kāryamityalaṃ prapañcena | sarvatrālpamatau yadvā kutrāpi sumahādhiyi | na vānyatrāpi tu svātmanyeṣā syādupakāriṇī || 6 || nanveteṣu sūtreṣu prathamaṃ sūtrakāreṇa vṛttiḥ kṛtā, tadanu ca tadupari svayameva ṭikā kṛtā, tasyāṣṭīkāyāśca tvayā ṭīkā kṛteti kimayaṃ piṣṭapeṣaṇasahodaraḥ punaḥ prayatna ārabdha ityapekṣāyāmāha vṛttyā ityādi | ata iti śeṣaḥ | yato granthakāreṇa - pratyabhijñāsūtrakāreṇa śrīmadutpaladevena, vṛttyā - tātparyamātre vartanaṃ vṛttiḥ, lakṣaṇayā tanniṣṭho grantho vṛttiḥ, tayā, tātparyam - atrābhiprāye etāni sūtrāṇi pravṛttānītyayamarthaḥ, dṛbdham - granthena kathitam | punastenaiva tadvicāraḥ - tātparyavivekaḥ, ṭīkyate'vagamyate'nayārtha iti ṭīkā tayā, dṛbdhaḥ, na tu sūtrāṇāṃ samyagarthaprākaṭyaṃ kṛtamiti bhāvaḥ | tasmāt - tataḥ kāraṇāt | ahamabhinavaguptākhyaḥ sūtrāṇām - sūcanāmātraparāṇāṃ kārikāṇām, artham - vācyārtham, ittham - anena vakṣyamāṇena prakāreṇa, samyak - sphuṭaṃ kṛtvā, pratyabhijñāyāḥ - atra vācyabhūtasya sa eveśvarohamiti bhātabhāsamānānusandhānasya, viviktyai - vivecanārtham, mandabuddhīnprati - vṛttyā ṭīkayā taṭṭīkayā ca sūtrārthabodhe'samarthabuddhīn uddiśya, vyākhyāsye - vyākhyāviṣayatāṃ neṣyāmi, vyāṅpūrvasya khyāñaḥ ḷṭi rūpam, tathā ca nāsya prayatnasya piṣṭapeṣaṇaprāyatvamityarthaḥ | asya vimarśinyākhyasya granthasya mūlaśāstreṇaiva śiṣyanivahāvicchinnapravṛttinimittabhūtaṃ paramaprayojanādyayatnasiddhaṃ jñātvā tathāpyetadvyākhyāpravṛttyarthametasyāvāntaraprayojanādhikāri - nirṇayaṃ sākṣātkaroti sarvatra iti | eṣā - kariṣyamāṇapratyabhijñāsūtra - vimarśinyākhyā vyākhyā, sarvatrālpamatau - sarveṣu mandabuddhiṣu, etena svasya mahāgranthakaraṇe pravṛttāvabhimāno nirastaḥ | buddhisthaṃ durbodhatākāraṇamanusmṛtyāha sumahādhiyi iti | sumahādhiyopi durlabhatvaṃ jñātvāha kutrāpi iti | lābhepi tasya mātsaryagrastatvamāśaṃkyāha na vā iti | nanu tarhi vyarthaiveyamityapekṣāyāmāha api tu iti | api tu ityavadhāritapakṣāntaradyotanaparam, eṣā svātmani - svasminnutpttyā bhaktyāveśena ca granthakāraḥ aparokṣamātmadṛṣṭaśaktikāṃ [aparokṣātmani dṛṣṭaśaktikām - K. ṣ. ṣ.] parameśvaratanmayatāṃ paratra saṃcikramayiṣuḥ, svatādātmyasamarpaṇapūurvam avighnena tatsampattiṃ manyamānaḥ, parameśvarotkarṣaprahvatāparāmarśaśeṣatayā parameśvaratādātmyayogyatāpādanabuddhyā prayojanam āsūtrayati :- svātmatulyeṣu putrādiṣu śiṣyeṣu ca, upakāriṇī - vinodabodhākhyopakārakāriṇī, syāt | evaṃ copakāro'vāntaraphalaṃ tatkāmo'vāntarādhikārī, saṃbandhābhidheyau paramāveva nāvāntarāvapi ṭīkāgranthatvāt | yadyapi pūrvaśloke'pi pratyabhijñāviviktyai ityanenāpīdameva prayojanamuktam, tathāpi saptamyantaiḥ kṛtasyādhikārinirṇayasyānurodhenehaiva prakaṭīkṛtam | atha śrīparatattvaviṣayaprahvībhāvasarvotkarṣaparāmarśasvarūpanirvighna - prāripsitaparisamāptihetumaṃgalācaraṇaniṣṭhaśrotṛbuddhisamādhāna - prayojāanubandhacatuṣṭayaparagranthakaraṇapratyabhijñāsvabhāvādiśloka - vivṛtiṃ prati sāṃmukhyaṃ bhajan prathamaṃ tadavatāraṇopayoginīṃ tvarāviṣṭaśiṣyabuddhisamāśvāsanārthaṃ tadvarṇanīyodbhāvanarūpāmavataraṇikāṃ karoti granthakāraḥ granthakāraḥ ityādinā | granthakāraḥ - granthakartṛbhūta śrīmānutpaladevaḥ, parameśvarasya - paramaśivarūpasya saptatriṃśasya tattvasya yaḥ utkarṣaḥ - maheśvarapadavācyā sarvatattvebhyaḥ uttamatā, tatra yā prahvatādāsapadavācyaprahvībhāvaḥ, tasyā yaḥ parāmarśaḥ - prakhyopākhyākrameṇa parāmarśanam, tasya śeṣatayā - aṃgabhāvena, viśeṣaṇatveneti yāvat | prayojanam - samasta ityādipadavācyam pratyabhijñāśāstraprayojakaṃ vastu | āsūtrayati - nibadhnāti, yojanāvākye sphuṭamasya dāsyapadaviśeṣaṇatvena yojanāt | etena maṃgalasya śeṣitvamarthāduktam | prayojanasya śeṣitve caturthyā nirdeśaḥ syāt | itthaṃbhāve tṛtīyā | kayā hetubhūtayā ? parameśvareṇa yattādātmyam - sa evāhamiti citta sphuraṇam, tatra yā yogyatā tasyāḥ yadāpādanam - janaviṣaye prāpaṇaṃ tasya buddhyā hetubhūtayā | etāṃ buddhiṃ kṛtveti yāvat | prayojanaviṣayakam anayaiva hi puruṣasyādhikāritvam | kathaṃcidāsādya maheśvarasya dāsyaṃ janasyāpyupakāramicchan samastasaṃpatsamavāptihetuṃ tatpratyabhijñāmupapādayāmi || 1 || thā dīrghatvāyogāt, kadācit - tadrucitvādiyuktatvāvasthāyām [taducitādyavasthāyām - C.] | nanu sā dīrghataiva tasya svarūpaṃ bhavatvityata āha yā iti | tathā ca na tasyā etatsvarūpatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | vṛtta ityavayavaṃ vyācaṣṭe niḥsandhi iti | niḥsandhibandhanarūpatām - ekaghanatārūpām, ūrdhvatām - unnatatvam, gamanāgamanādiṣu yaḥ svatantrabhāvaḥ - svatantratā tatra yā yogyatā sā rūpaṃ yasya tādṛśam | atra samarthanamupakramate tathā hi iti | svatantrayā icchayā - prayojanānusandhānavirahitena icchā mātreṇa | ruci iti | yāvadevaṃ kuryāt, dīrgho'yamityādi vyavahāraṃ kuryāt ityarthaḥ | atra vṛddhavākyamudāharati yathoktam iti | atrāyamarthaḥ | sā rucirbhavati | sā kā ? yā cetasaḥ - manaso vyākṣepasāratvāt - vyākulatāsāratvāt, vyākulatāvaśena, svarasodgatā bhavati - prayojanamanapekṣyodgatā iti | vitatadeśavyāpina eva vā arthān [arthāt - K. ṣ. ṣ.] tirodhilakṣaṇām arthakriyām arthayamāno vibhajet, evaṃ vyavahāre vṛddhaiḥ kīdṛk dīrghaṃ nāma gīyate iti vyutpitsamāno vyutpādayitumucchuḥ vā vibhāgaṃ kuryāt | ityevaṃtatra ābhāsānāṃ bhedaḥ | ekasvalakṣaṇaṃ tu - ekasmin deśābhāse kālābhāse ca viśrānteḥ, deśakālābhāsāveva hi sāmānyarūpatāprayojakavyāpitvanityatvakhaṇḍanāvidhānasavidhavṛ ttī viśeṣarūpatāṃ bitarataḥ | evaṃ puruṣatvavat anye'pi brāhmaṇādyābhāsā api nirūpyāḥ, evam atra tāvat prasiddhatara ābhāsabhedo - jaḍājaḍasādhāraṇabahutaradharmāspadatvāt bhavatīti yāvat | kadāciddhi puruṣo vyākulatāvaśena prayojanamanapekṣya yena tena śabdena vyavaharati, sa vyavahāraścābhāsapūrvaeva, anyathoccārāsaṃbhavāt | iti śabdaḥ samāptau | vitatadeśavyāpinaḥ - dīrghān, arthān - vastunaḥ, tirodhilakṣaṇām [tirodhilakṣaṇā santavānarūpām - C.] - antardhānarūpām, arthayamānaḥ - kāṃkṣamāṇaḥ, evam - dīrghoyamiti, iti vyutpitsamānaḥ - evaṃ svayameva svasya vyutpattiṃ kartumicchan | iti kimiti ? vṛddhaiḥ - kartṛbhiḥ, dīrgha nāma - dīrghākhyaṃ vastu, kīdṛk - kīdṛśam gīyate iti | vā pakṣāntare | anyaṃ vyutpādayitum - vyutpattiyuktaṃ kartum icchuḥ san, vibhāgaṃ kuryāt - dīrgho'yamiti vibhajanaṃ kuryāt | etena vyutpattikaraṇasamaye eva vyutpatterābhāsakāraṇatvamiti sūcitam | upasaṃhāraṃ karoti ityevam iti tatra - ekasmin puruṣasvalakṣaṇe | nanu tarhi ekatvaṃ na yuktamityapekṣāyāṃ madhye deśakālavibhedinaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe eka - iti | viśrānteḥ, idamatrasthitamiti pratītiviśrāmādityarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha deśa iti | sāmānyarūpatāprayojake ye vyāpyatvanityatve tayoryat khaṇḍanāvidhānam - parimitatāpādanadvāreṇa nāśanaṃ tasya savidhā vṛttiḥ - vyāpāraḥ yasya tau | tatra deśena vyāpyatvakhaṇḍanā kālena nityatvakhaṇḍaneti kramo jñeyaḥ | viśeṣarūpatām - svalakṣaṇatām, puruṣagateṣvanyeṣu dharmeṣvapi amuṃ nyāyamatidiśati evam iti | prasiddhataraḥ - atiśayena prasiddhaḥ | kuta ityapekṣāyāṃ hetumāha jaḍā iti | jaḍājaḍasādhāraṇaḥ - cetaneṣu puruṣādiṣu tarvādiṣu [taru......... C.] aceteneṣu ca tvāt, anena nidarśanena dhūme'pi dhūmatvacāndanatva- śrīkhaṇḍacandanotthitatvādayaḥ [candanatva - K. ṣ. ṣ.] prasiddhā ābhāsabhedā vibhajanīyāḥ | prasiddhena dṛṣṭāntena aprasiddhabhāgo'pi yo ghaṭaḥ tatrāpi ābhāsabhāgabhedo bhavati, tathāhi - kiṃcidapi atra nāsti iti hṛdbhaṅgamiva āpadyamāno ghaṭaṃ paśyan sādhāraṇatvena sthitāḥ ye bahutaradharmāḥ - dīrghatvādirūpāḥ atibahavo dharmāste evāspadaṃ yasya sa tasya bhāvastatvaṃ tasmāt, tadviṣayatvāditi yāvat | dhūma ityādibhāgaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti anena iti | anena nidarśanena dṛṣṭāntena dhūmatvaṃ ca cāndanatvam candanādutthitatvaṃ ca śrīkhaṇḍaśvetacandanotthitatvādayaśceti vibhajanīyāḥ - rucyādiviṣayatvena vibhāgaviṣayīkāryāḥ, tatra kṛṣṇatvārthī ghūmatvam, saugandhyārthī cāndanatvam ityādiprakāreṇa vibhāgaḥ kāryaḥ | prasiddhatvaṃ cātra bhedasya dhūmatvacāndanatvādeḥ bhinnendriyagrāhyatvena sphuṭaṃ bhinnatvena bhānāt, ekavastugatatvena bhedasya sphuṭataratvābhāvāt, tarapo'tra prayogaḥ prasiddhataraprasiddhadṛṣṭāntadvayāvaṣṭaṃbhena || 4 || dārṣṭāntikaṃ kathayituṃ dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭeṃ prasiddha iti | aprasiddhaścāsau bhāgaḥ aprasiddhabhāgaḥ, aprasiddhatvaṃ cātra ghaṭasyaikatvenaiva sphuraṇāt, tadgatābhāsabhedasya tu prākaṭyābhāvāt [prakakṣyābhāvāt - C.] | tatrāpi - tasmin ghaṭe'pi, ābhāsabhāgānām - satvaghaṭatvādirūpāṇām bhedaḥ | ābhāsabhāgabhedameva darśayati tathāhi iti, hṛdbhaṅgam - hṛdayabhaṃgam, āpadyamānaḥ - prāpnuvan, vastvadarśanena asti idam iti sattvābhāsameva paśyati, aparān ābhāsān nāmnāpi tu nādriyate, tathā udakāharaṇārthī ghaṭābhāsam, svatantranayanānayanayogyavastvarthī dravyābhāsam, mūlyādyarthī kāñcanāvabhāsam, hṛdyatārthī aujjvalyābhāsam, ādigrahaṇāt dṛḍhatarabhāvārthī dārḍhyābhāsam iti draṣṭavyam, evaṃ rucivyutpattyorapi yojanīyam | evam ete ābhāsabhedā eva vastu ābhāsamānatāsāratvāt vastutāyāḥ | yo'pi ābhāsasya prāṇabhūto vimarśaḥ so'pi pratyābhāsameva, śabdasya abhijalpātmano bodhajīvitaprakhyasya pratyābhāsameva viśrānteḥ, hi puruṣasya hṛdayaṃ bhajyate eva, satvābhāsam - satvarūpamābhāsam, aparān - ghaṭatvādirūpān, nādriyate iti, tatsattāmātrasyaivātrārthitva-viṣayatvāt | tathā - tadvat, dravyasya ānayanādiyogyatāmapekṣya [dravyasyānayatanādi - C.] svatantra ityuktam | ādriyate iti sarvatra yojanīyam | mūlyādyarthī iti | ādiśabdena nānābhūṣaṇādinirmāṇagrahaṇam | aujjvalya iti | ujjvalo hṛdyo bhavati | ādiśabdagrāhyaṃ vastu kathayati dṛḍha iti | ādiśabdena jalamātreṇa śuddhyarthī jalāharaṇayogyatābhāsamityādergrahaṇam | rucivyutpatyorarthitvayojanāmatidiśati evam iti | evam - arthitvavat | tatra vyutpatteḥ śikṣākālamātre sthitatvāt, ruceḥ cittavyākṣepasāratvāt | sarvavyavahāreṣvarthitvasyaiva prādhānyāt sākṣād yojanā darśitā | tatra prasiddhatarā'prasiddhasthānadvayayojanena madhye sthite prasiddhe sthāne yojanamapyayatnameveti jñeyam | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | kuta ityapekṣāyāmāha ābhāsa iti | na hyābhāsāviṣayīkṛtaṃ vastu vastu bhavatīti bhāvaḥ | nanvābhāsasyaiva eṣā vārtā bhavatu tatsamanantarabhāvivikalpasya kiṃ bhedo'sti na vā ityapekṣāyāṃ padaṃ dhvaneḥ iti vyācaṣṭe yo'pi iti | prāṇabhūtaḥ - jīvitabhūtaḥ, parāmarśaṃ vinā hyābhāso'satkalpa eveti bhāvaḥ | pratyābhāsameva iti, bhinna eva bhavatīti bhāvaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha śabdasya iti | abhijalpanātmanaḥ - jalpanarūpasya, vyaktavāgrūpasyeti yāvat | etena samudraghoṣādernirāsaḥ | vimarśamūlasya śabdasya pratyābhāsabhedasādhane vimarśasyāpi tadayatnasiddhameveti na ko'pi virodhaḥ | sat ghaṭo lohitaḥ ityādi | arthakriyākāritvamapi anvayavyatirekābhyāṃ pratyābhāsameva niyataṃ - sadābhāsena hṛdbhaṅgaparihāramātrasya saṃpādanāt, tatra ābhāsāntarasya yā apekṣā sā agnyābhāsena arthakriyāyāṃ sādhyāyāṃ pātrābhāsasya iva tadābhāsanāntarīyakatvena ābhāsāntarasyāpi niyatasya [aniyatasya - K. ṣ. ṣ.] apekṣaṇāt | evaṃ yena yena mukhena artho vicāryate tena tena ābhāsamātrātmaiva tathaiva pratibhāsanāt vimarśanāt arthakriyā - athavā dhvaneriti grahaṇādevamuktam | viśrāntimevābhinīya darśayati sat iti | ādiśabdena dravyamityādergrahaṇam, viśrāntiviśeṣaṇatvena yojanīyam | arthakriyākāritvasyāpi pratyābhāsaṃ bhinnatvaṃ kathayan bhinnārthakāriṇaḥ iti vyācaṣṭe artha iti | tatra yasyānvayena yasyā arthakriyāyā anvayaḥ yasya vyatirekeṇa tu vyatirekaḥ tasya tatkāritvaṃ niyameneti saṃkṣepaḥ | atra hetukathanaṃ karoti sadābhāsa iti | mātracā ghaṭādyābhāsasādhyāyāḥ udakāharaṇādyarthakriyāyā nirāsaḥ | nanu tasya sattvaṃ kenāpi udakāharaṇādiprayojanena kāṃkṣ iha parameśvaraṃ prati yā iyaṃ kāyavāṅmanasāṃ tadekaviṣayatāniyojanālakṣaṇā prahvatā sā namaskārasya arthaḥ | sā ca tathā kartum ucitā prāmāṇikasya bhavati, yadi sarvato namaskaraṇīyasya utkarṣaṃ paśyet | anyathā hetāviyaṃ tṛtīyā | prahvībhavasya tu nirvighnaparisamāptihetutā svayameva yojanīyā | granthakāraḥ kīdṛśaḥ ? aparokṣam - svasaṃvedanasiddhaṃ yathā bhavati tathā, ātmani dṛṣṭā śaktiḥ - samastasaṃpatsamavāptiṃ prati sāmarthyaṃ yasyāḥ | anyathā hi pratārakatāmātraṃ syāt, tām | parameśvareṇa - paratattvena, yā tanmayatā - ekībhāvaḥ, tām | paratra - janaviṣaye, sañcikramayiṣuḥ - pratyabhijñopāyena saṃkrāmayituṃ citte sphuraṇaśīlāṃ kartumicchan | anyathā hi janasyāpyupakāramicchan iti na brūyāditi bhāvaḥ | upakāro hi dāsyarūpā tanmayataiva | anyacca kīdṛśaḥ ? svasya yattādātmyam - parameśvareṇa tanmayatā, tasya samarpaṇam - parameśvarasya dāsyamāsādya ityevamādiśloke sākṣātkathanam, tatpūrvaṃ yattat | avighnena - sukhena, tatsaṃpattim - jane parameśvaratanmayatāsiddhim, manyamānaḥ, ata eva tatkurvāṇa iti śeṣaḥ | pratyabhijñākaraṇapratijñā tvatra sākṣādvācyaiveti taccarcā vyarthaiva | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kathaṃcit iti | atra ṭīkā :- ślokaṃ vyākyāsyannajñeṣu namaskārākaraṇaśaṃkāmapanoditu - māha iha ityādi | saḥ ekaḥ - parameśvaraḥ, viṣayaḥ - ālambanaṃ yasyāḥ sā tasyā bhāvaḥ tadekaviṣayatā, tasyāṃ niyojanā - preraṇā, sā lakṣaṇam - svarūpaṃ yasyāḥ sā tādṛśī | prahvatā - prahvībhāvaḥ | arthaḥ - abhidheyam | tatra prahvatāyāḥ kāyenāṣṭāṃgapraṇatirūpatvam, vācā uccāraṇam, manasā parāmarśaviṣayatvamiti vibhāgo jñeyaḥ | 'sā ca' iti | sā - prahvatā | 'tathā' śabdaḥ tadāśabdārthe, prāmāṇikasya - prekṣāpūrvakāriṇaḥ | sarvataḥ - sarvebhyaḥ jaḍājaḍebhyaḥ | yuktim aparāmṛśataḥ aparamārthe'pi [aparamārtharūpe - K. ṣ. ṣ.] namaskārodyatasya sāṃsārikajanamadhyapātitvameva [sāṃsārikapaśujana - K. ṣ. ṣ.] | yathoktam :- 'na vindanti paraṃ devaṃ vidyārāgeṇa rañjitāḥ' | iti | tāvati hi māyīyāśuddhavidyārāgakalāsaṃcāryamāṇasya paśutvameva | itarāpekṣayā tu katipayādhvottīrṇatayā samutkarṣo'pi syāt | taduktam :- namaskaraṇīyasya - trividhanamaskāraviṣayīkartumārabdhasya, utkarṣam - sarvairguṇaiḥ śreṣṭhatām | anyathā - utkarṣadarśanābhāve, yuktim - utkarṣe namaskārakaraṇarūpām, aparāmṛśataḥ - avicārayataḥ | aparamārthe - parameśvaravyatirikte jalabudbudaprāye devatāviśeṣe, namaskārodyatasya - namaskāre pravṛttasya, atra cājñatvenaṣṭalābhalobhena veti śeṣaḥ | sāṃsāriko yo janaḥ - dhanādilobhena rājādau namaskārodyataḥ, tanmadhyapātitvam - tanmadhyagatatvam, tatsamānayogakṣematvam, tatsadṛśatvamiti yāvat | atrāgamaṃ saṃvādayati yathoktam iti | uktamevopanyasyati vaiṣṇavādyāḥ iti | atra pade'yamarthaḥ | tu śabdaḥ śaivādibhyo vyatirekadyotanaparaḥ | ye kecidvaiṣṇavādyāḥ - vaiṣṇavabauddhaprabhṛtayaḥ bhavanti | te sarve vidyayā - kiñcijjñatvarūpāśuddhavidyātattvena, rāgeṇa - rāgatattvena ca, samāhāre dvandaḥ, rañjitāḥ - vaiṣṇavabauddhādyadharadarśaneṣu āsaktiṃ nītāḥ santaḥ | param - samastatattvottirṇam, devam - kriḍāśīlam, sarvajñam - sarvaviṣayavarṇayuktam, tathā jñānena - tenaiva sarvaviṣayajñānena, śālate iti tacchīlam, arthādātmarupaparameśvarākhyaṃ devam | na vindanti - sveṣṭadevatābhāvena na labhante, anyathā devābhāseṣu bhramāyogāt | tathā ca rājādisevanaparalaukikajanavat paśutvameva teṣāmiti bhāvaḥ | āgamasaṃvādite'rthe vākyena 'kasya nāma karaṇairakṛtrimaiḥ paśyatastava vibhūtimakṣatām | vibhramādavarato'pi jāyate tvāṃ vyudasya varadastutispṛhā [varada stutispṛhā - K. ṣ. ṣ.] ||' iti śrīmadvidyādhipatinā [śrīmadvidyāpatinā - K. ṣ. ṣ.] | etacca āgamakāṇḍe nirūpayiṣyāmaḥ | tasmāt nikhilotkarṣaparāmarśanamapi tatra svīkāryam | yadyapi āyātadṛḍheśvaraśakti - hetuṃ kathayati tāvati iti | tadāśritaṃ padaṃ tāvat, 'hi' śabdo hetau, māyīyā - avarohe māyānantaraṃ sthitatvena tatkāryā, yā aśuddhavidyā - kiñcijjñatvarūpā, tayā yā rāgakalā - rāgāṃśaḥ, tayā saṃcāryamāṇasya - yatra tatra devābhāseṣu bhrāmitasya, paśutvam - laukikajananiṣṭhaḥ paśubhāva - eva bhavati | paratattvānabhijñatvāt | nanu tarhi tasya tatpadāśrayaṇaṃ vyarthamevetyapekṣāyāmāha itara iti | itare - baudhādayaḥ laukikāśca, adhvānaḥ - tattvabhūmikāḥ | atra śrīvidyādhipatimataṃ saṃvādayati taduktam iti | śrīvidyādhipatinā taduktamiti vyavahitena saṃbandhaḥ | asya padyasyāyamarthaḥ | akṛtrimaiḥ - tvadvibhūtimayatvena sahajaiḥ, karaṇaiḥ - bāhyāntaḥ - karaṇaiḥ, anyathābhānepi paramārthataḥ tava - te saṃbaṃdhinīm, akṣatām - sampūrṇām, vibhūtim - tattvaṣaṭtriṃśakarūpamaiśvaryam paśyataḥ - svabhāvabalena gṛhṇataḥ, kasya nāma - vaiṣṇavādeḥ adharadarśanasthasyāpi | tvāṃ vyudasya - bhavantaṃ tyaktvā, varade - varadātari sveṣṭa devatāviśeṣe, stutispṛhā - stutyākāṃkṣā, jāyate | na kasyāpītyarthaḥ | anyadevatāniṣṭhā api paramārthatastvanniṣṭhā eveti bhāvaḥ | yatsvayaṃ bhagavatoktam :- ye yathā māṃ prapadyante tāṃstathaiva bhajāmyaham iti | śrītantrālokepi :- pātasya svayameveyamiyatī paramaśivabhūmirabhyeti hṛdayagocaram, na tu atra svātmīyaḥ puruṣakāraḥ ko'pi nirvahati, sarvasya tasya māyāmayatvenāndhatamasaprakhyasyāmāyīyaṃ śuddhaprakāśaṃ svapratidvandvinaṃ prati upāyatānupapatteḥ, tathāpi tadeva tathāvidhaṃ rūpaṃ prakhyopākhyākrameṇa svātmaparāvabhāsaviṣayabhāvajigamiṣayā niḥśeṣotkarṣaviśeṣābhidhīyi - jayatyādiśabdānuvedhena parāmarśanīyam, ye bodhādatiriktaṃ hi kiñcidyājyatayā viduḥ | tepi bodhaṃ viviñcānā bodhābhedena manvate || iti | kuto hetoḥ ? apyavarataḥ - bhedapadasthatvenādharadarśanasthāt, vibhramāt - devābhāse devatvajñānarūpāta | viparyayajñānādapītyarthaḥ | stutispṛhāvyudāsayorekakartṛtvamāśritya sthitaḥ ktvāpratyayo na duṣṭaḥ | tathā ca sphṭameva vaiṣṇavāde rājādiniṣṭhebhyaḥ katipayādhvottīrṇatvamiti bhāvaḥ | yadyapi rājādau namaskārodyatasyāpi paramārthatastatparatvameva, tathāpi bahuvyavadhānatayā tadasaṃkalpyameveti | nanvayaṃ tattvabhūmikāvibhāgaḥ kutroktaḥ ityatrāha etacca iti | etat - tattva bhūmikānurodhena sthitamuttīrṇatvādi | upasaṃhāraṃ karoti tasmāt iti | namaskārayogyatāpādakatvenetyarthaḥ | tatra - namaskāre, svīkāryam, anuktamapyākṣeptavyamityarthaḥ | nanu tīvrataraśaktipātaspṛṣṭe parameśvarotkarṣaḥ svayameva sphurandṛṣṭaḥ kiṃ tasya balāt svīkaraṇenetyāśaṃkāpūrvaṃ tatsvīkaraṇamavaśyakaraṇīyatvena kathayati yadyapi ityādinā | dṛḍhaḥ - tīvrataraḥ, svayameva - tadvācakaśabdaparāmarśanaṃ vinaiva, ivatī - svāntaḥkṛtasamastatattvā, paramaśivabhūmiḥ - paramaśivamitiḥ, paramaśivasvarūpamiti yāvat | hṛdayagocaram - svasaṃvedanavedyatām | na tu iti pakṣāntarasūcanaparam | atra - parameśvarotkarṣasphuraṇe, puruṣakāraḥ - tadvācakaśabdaparāmarśanarūpaḥ, nirvahati - pragalbhate | māyāmayatvena - bhedena sphuraṇānītena māyārūpatvena | svapratidvandvinam - śatrubhūtam, na hi tamasaḥ tejaḥsādhane upāyatā dṛṣṭeti bhāvaḥ | evamayuktatvaṃ sādhayitvā tattvepi prayojanavaśenotkarṣaparāmarśasyā'vasyakartavyatāṃ kathayati tathāpi iti | tathāpi tathāvidham - utkarṣaguṇayuktam, iti namaskāre jayatyartha ākṣepyaḥ | jayapadodīraṇe'pi tādṛśasamutkarṣātiśayaśālini svātmānamaprahvīkurvāṇasya taṭasthasya paramanātmopakāritvam iti samutkarṣaviśeṣākṣipta eva namaskāro'vaśyamabhyantarīkāryaḥ, ityanayā yuktyā jaya - namaskāraikataraprakrame anyatarasya arthākṣiptatā avaśyamaṅgīkartavyā | bandana - namana - smaraṇa - pradhyānaprabhṛtīnāmapi namaskāra - jayatyarthamātraparamārthatvād tadeva rūpam - prakrāntaṃ parameśvarasvarūpameva na tvanayadapi kiñcit | asya tatsṛṣṭatvena sarvotkṛṣṭatvāyogāt | niḥśeṣebhyo yaḥ utkarṣaḥ - ūrdhvapadasthatvam, tasya yaḥ viśeṣaḥ tamabhidadhāti - tatra saṃketitatvāt kathayatīti tādṛśaḥ yo jayatyādiḥ śabdaḥ, ādigrahaṇenā'nyeṣāṃ paryāyāṇāṃ grahaṇam, tasya yo'nuvedhaḥ - vyāptiḥ tena, mānasikataduccāraparāmarśadvāreṇeti yāvat | parāmarśanīyam - vimarśaviṣayīkāryam | karaṇe tṛtīyā | kayā hetubhūtayā ? prakhyā - prakṛṣṭajñānarūpaḥ āntaraḥ vācyaviṣayaḥ parāmarśaḥ, upākhyā - tatsamīpavartī sphuṭaḥ tadvācakaniṣṭhaḥ uccāraḥ, tayoryaḥ kramaḥ tena | svātmaparāvabhāsaviṣayabhāvaṃ gantumicchā gacchatvityevaṃ rūpā tayā | tatra prakyayā svātmāvabhāsaviṣayībhāvaḥ, antaḥsphuritaṃ hi svātmaiva viṣayīkartuṃ śaktaḥ, upākhyayā parāvabhāsaviṣayībhāvaḥ, sphuṭamuccāritasya śabdasyārthaṃ hi paropi jñānaviṣayīkaroti | phalitaṃ kathayati 'iti' iti | iti - ataḥ kāraṇāt, ākṣepyaḥ - tatra sākṣādanuktopyākṣepaviṣayatāṃ neyaḥ | nanu tarhi kevalamutkarṣavācijayaśabdodīraṇameva kiṃ na kurma ityapekṣāyāmāha jaya ityādi | jaya padasya yadudīraṇam - uccāraṇam tatra | taṭasthatvamatra namaskārākaraṇarūpaṃ jñeyaṃ | abhyantarīkāryaḥ - adhyāhṛtya yojanīyaḥ | tathā cātrāpi ākṣepasyāvaśyakāryatvameveti bhāvaḥ | evaṃ yuktimuktvā tatsiddhaṃ vastu kathayati ityanayā ityādinā | iyameva vartanī | atrāyaṃ punargranthakṛtā tādṛk prakrama āśritaḥ, yatra dvayamapi idaṃ svaśabdaparāmṛṣṭameva | etacca padārthavyākhyānāvasara eva prakaṭībhaviṣyati | svaśabdaparāmarśaśca sarvajanahitatvādyuktiyuktaḥ, sa hi sarvasyaiva jhaṭiti hṛdayaṃgamaḥ, arthākṣiptastu katicideva prati svapratibhoditavāktattvāvamarśāsaṃbhavāt, vāktattvāvamarśaśūnyasya ca prakāśasyāprakāśakalpatvāt | etacca agre sphuṭībhaviṣyati | tadanena abhiprāyeṇa prasiddhajaya - namaḥ - prabhṛtiśabdaśayyānāśleṣeṇa imāṃ saraṇim anusarati sma granthakāraḥ | nanu kiṃ jayanamaḥpadayoreveyaṃ vartanī, athavā sarveṣāṃ tatparyāyāṇāmityatrāha vandana iti | tatra vandananamanayornamaskārārthatvam | anyasya trayasya tu jayārthatvam | ādiśabdenānyeṣāmapi tatparyāyāṇāṃ grahaṇam | nanu bhavatvevam asmiṃstu granthe tayorekamapi na dṛśyate ityapekṣāyāmāha ayam iti | 'punaḥ' śabdo viśeṣe, prakramaḥ - sarvātiśāyinī paripāṭī, dvayam, jayārthaḥ namaskārārthaścetyarthaḥ | svaśabdena - svavācakaśabdena, parāmṛṣṭam - parāmarśaviṣayīkṛtam, uktamiti yāvat | 'eva' śabdo'nyayogavyavacchedaparaḥ | padārtha iti | padārthānāṃ yad vyākhyānam - prakṛtipratyayavibhāgena sphuṭīkaraṇam, tasyāvasare - samaye prakaṭobhaviṣyati ityanena sākṣātkathananirāsaḥ | tatra hi maheśvarapadavyākhyayā sarvotkṛṣṭatvaṃ prakaṭībhaviṣyati | sarvotkṛṣṭatāyā abhāve hi īśvaratvamapi vaktumayogyameva, kā kathā maheśvaratvasya | dāsapadavyākhyayā tu prahvatā | na hi svātmānamaprahvīkurvāṇāya varāṭikāmapi kopi dadāti | kā kathā sarvadānasya | nanu granthakṛtāpi kiṃ na lāghavārthamākṣepādaraḥ kṛta ityapekṣāyāmāha svaśabda iti | nanu kiṃ tarhi arthākṣiptasya sarvathā hṛdayaṃgamatvaṃ nāstītyāśaṃkyāha katicideva iti | svapratibhoditavāktattvāvarmarśayuktān kāṃścideva pratītyarthaḥ | atra hetumāha svapratibhā iti | sarveṣāmiti śeṣaḥ | svasya ya pratibhā - navanavollekhaśālinī buddhiḥ, tayā udito yaḥ vāktattvāvamarśaḥ - vāktattva viṣayaḥ avamarśaḥ parāmarśaḥ tasyāsaṃbhavāt | etena sarvadā gurumukhaprekṣiṇāmākṣepādisiddhārthabodhe'yogyatā sūcitā | iha yadyatkiṃcana [kiṃcit - K. ṣ. ṣ.] sphurati tattadvakṣyamāṇeśvara - rūpasvātmaprathāmātram, tatra tu upāyopeyabhāvaprabhṛtiḥ kāryakāraṇabhāvo'pi yathāprakāśaṃ paramārthabhūta eva, prakāśasya anapahnavanīyatvāt | yadāha bhaṭṭadivākaravatso vivekāñjane :- 'prakāśaścaiva [prakāśaścaiṣa - K. ṣ. ṣ.] bhāvānām ..............|' ityādi '...................ṇa śāpoktyā vilīyate |' nanu vāktattvāvamarśo mā bhavatu tataḥ kimityapekṣāyāmāha vāktattva iti | aprakāśakalpatvāt, sadyojātabāladīpadarśanasya yathā'darśanasadṛśatvaṃ bhavati tathā'prakāśasadṛśatvādityarthaḥ | agre - svabhāvamavabhāsasya iti kārikāyām | prakrāntāṃ prakriyāmupasaṃharti tadanena iti | tat - tasmātkāraṇāt | anena - sarvahṛdayaṃgamatārūpeṇa, imām - svaśabdaparāmarśarūpām, samanantaroktāmityarthaḥ | prasiddhajayanamaḥprabhṛtiśabdaśayyāśleṣaṇe ākṣepasyāvaśyakartavyatā syāditi bhāvaḥ | evaṃ namaskārasya saṃbhavaṃ prasādhya kathaṃcit iti padaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ tanoti iha ityādinā | yadyat kiñcana - yadyatkiñcidati iti tatsaṃpādanamapi satvakāryameva, yadarthaṃ hi yadapekṣate sā tasyārthakriyaivetyata āha tatra iti | tatra - sattve, ābhāsāntarasya - udakādyāharaṇarūpasya, pātrābhāsasya - iti | anyathā'gnyānayanāsaṃbhavāt iti bhāvaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha tadābhāsa iti | tadābhāsena - sattvābhāsena yat nāntarīyakatvam - avinābhāvaḥ tena, niyatasya - avaśyaṃbhāvinaḥ, ābhāsāntarasya - udakāharaṇādirūpasyānyasyābhāsasyā'pekṣaṇāt | agnyābhāsena pātrābhāso niyato'pekṣyate eveti dṛṣṭāntīkṛtaḥ | prakriyāmupasaṃharati, evam iti | mukhena - sattvādinā dvāreṇa, arthaḥ - ghaṭādiḥ, ābhāsamātrātmaiva - ābhāsamātrarūpa eva, tathaiva - ābhāsa mātrabhāvenaiva, pratibhāsanāt - sphuraṇāt, vimarśanāt - vimarśakaraṇāt, iti karaṇācca iti siddham | evaṃ prasiddhataraprasiddhāprasiddhatvātiśayena eko'pi artho granthakāreṇa traidhaṃ nirūpito dīrghavṛtteti dhūmeti saddhaṭeti || 5 || siddham, etatsiddhaṃ bhavatītyarthaḥ | sthānatrayaṃ vibhajya darśayitumupasaṃhāraṃ karoti evam iti | tatra prasiddhasya prasiddhatareṇa hastādānam, aprasiddhastha tu prasiddheneti jñeyam | rūpatrayameva darśayati dīrgha iti | evamatra piṇḍārthaḥ | dīrghavṛttordhvaṃpuruṣāśca dhūmacāndanatādayaśca te yathā prasiddhataratvena sthitāḥ dīrghādirūpāḥ ābhāsāḥ, tathā prasiddhatvena sthitāḥ ghūmādaya ābhāsāḥ, deśakālavibhedinaḥ - deśakālabhedarūpasya taddeśatvena tatkālatvena ca sthitasyaikasya vastusvalakṣaṇasya saṃbandhino'pi santaḥ, bhidyante - rucyādivaśena bhedena bhāsante, tathā - tadvad taddṛṣṭānteneti yāvat, aprasiddhāḥ saddhaṭadravyakāñcanojjvalatādayaḥ ābhāsabhedāḥ bhidyante - rucyāditrayavaśena bhedabhāsādayanti | tatra dīrghādīnāṃ kadācit rucyā''bhāsanaṃ kadācidarthitvena kadācidvyutpatyā | tatra teṣāṃ dīrghādīnām ābhāsānāṃ dhūmādyābhāsānāṃ ca rucau anyathātvam, arthitve'nyathātvam, vyutpatau cānyathātvam, rucau hi niṣprayojanaṃ tathā sphuraṇam, katham ? .....'rthitve atiprāpyatvena, vyutpattau śikṣāmātrārthameva, yathātra vyutpannaḥ syāditi | iti sarvatra rucyāditrayayojanaṃ kāryam | tatra ruciḥ - niṣprayojanaṃ vastuno jñāne nirdeśe vā, arthitvam sarvavyavahāreṣu, vyutpattiḥ śikṣāgrahaṇasamaye śikṣādānasamaye ceti | tathā te - ābhāsabhedāḥ, bhinnārthakāriṇaḥ - bhinnārthakriyākarāḥ, tathā, dhvaneḥ śabdasya tanmūlasya vimarśasya ca padaṃ - viṣayaḥ bhavanti, dīrghasya tirodhānarūpārthakriyākāritvāddīrghoyamiti vimarśena grahaṇāt dīrgho'yamiti śabdaviṣayatvācca | evaṃ sarvatra jñeyam | 4 | 5 | nanu evaṃ pratyābhāsameva vastutve eko ghaṭātmā na vastu syāt ityāśaṃkyāha ābhāsabhedādvastūnāṃ niyatārthakriyā punaḥ | sāmānādhikaraṇyena pratibhāsādabhedinām || 6 || ābhāsānāṃ miśraṃ yadrūpaṃ tatra avaśyaṃ kaścidābhāsaḥ pradhānatvena anyābhāsānāṃ viśrāntipadīkāryaḥ [viśrāntipadīkartavyaḥ K. ṣ. ṣ.] sa teṣāṃ samānamadhikaraṇam, tena atha ṣaṣṭhasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvem iti | spaṣṭam | evam - vataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe ābhāsa iti | atra ṭīkā :- prathamaṃ sāmādhikaraṇyena iti padaṃ vyācaṣṭe ābhāsānām iti | miśram - miśratayā sthitam, svalakṣaṇarūpamiti yāvat | tatra - tasminmiśrakhape, viśrāntipadīkāryaḥ - viśrāntisthānatayā bhāvanīyaḥ, hṛdbhaṃganivṛtyarthitve satvābhāsa iva ghaṭābhāsādīnām, athavā udakāharaṇārthitve ghaṭābhāsa iva satvābhāsādīnām | saḥ - pradhānīkṛta ābhāsaḥ, teṣām tadvyatiriktānāmābhāsānām | samānamadhikaraṇam ekaṃ sthānaṃ tatraiva dharmatvenāropaṇāt | taddhitapratyayavyākhyāṃ karoti tena iti | tena - samānādhikaraṇena, saha teṣām - ādheyabhūtānāmābhāsānām, yaḥ saṃbandhaḥ - ādhārādheyabhāvākhyaḥ | tṛtīyāyojanaṃ karoti tena saha yasteṣāṃ saṃbandhaḥ tat sāmānādhikaraṇyam, tena upalakṣito yaḥ pratibhāsaḥ - arthonmukhaḥ prakāśaḥ tadanuprāṇakaśca [tadanuprāṇakaśca kaścana padātmā - K. ṣ. ṣ.] napadātmā parāmarśaḥ - tasya sarvasya ekābhāsaviśrāntatāniyamāt, tasmāt taṃ sāmānādhikaraṇyābhāsaṃ samanuprāṇayati yo vākyātmā vākyārthaparāmarśarūpo vimarśaḥ - iha idānīṃ eṣa ghaṭo'sti ityevaṃrūpaḥ tato hetoḥ ye abhedina iti | upalakṣitaḥ - viśiṣṭīkṛtaḥ | etenopalakṣaṇe iyaṃ tṛtīyeti dyotitam | pratibhāsāt iti padaṃ vyācaṣṭe arthonmukhaḥ iti | arthonmukhaḥ - arthaṃ viṣayīkartuṃ pravṛttaḥ, prakāśāvyabhicāreṇa vimarśasyāpi grahaṇaṃ karoti tadanu iti | tadanuprāṇakaḥ - prakāśasyāsatkalpatānivārakaḥ, [asatkalpanivārakaḥ - C.] yaḥ napadātmā - napadam ātmā rūpaṃ yasya saḥ napadātmā, parāmarśaḥ - vimarśaḥ | kuto napadātmetyapekṣāyāmāha tasya iti | tasya sarvasya - padātmanaḥ parāmarśasya, ekābhāsaviśrāntatāniyamāt - vākyābhāsarūpaikābhāsaviśrāntatvaniyamāt, na hi padasya svarūpe prādhānyaṃ tasya vākye bruḍitatvāt iti bhāvaḥ | tarhi kiṃrūpaḥ sa parāmarśaḥ ityapekṣāyāmupasaṃhārarītyā kathayati, tasmāt iti | tasmāt - tataḥ kāraṇāt, sāmānādhikaraṇyābhāsam - upalakṣaṇatvena sthitaṃ pūrvoktaṃ sāmānādhikaraṇyābhāsam, samanuprāṇayati - puṣṭīkaroti, yo vākyātmā - vākyasaṃskāratvena sthitaḥ, vākyārthaparāmarśarūpo vimarśaḥ - parāmarśastadanuprāṇakaḥ padātmaparāmarśavyatiriktaḥ, vākyātmā ca yaḥ parāmarśa iti yāvat | vākyātmānaṃ parāmarśamevānukṛtyāha iha iti | iha asmin deśe, idānīm - asmin kāle, eṣaḥ - evaṃguṇakaḥ, ghaṭaḥ asti | tatra iheti deśābhāsaḥ, idānīmiti kālābhāsaḥ, eṣa iti guṇābhāsaḥ, ghaṭa iti jātyābhāsaḥ | atra ca ghaṭābhāsasyaiva samānā ekasvalakṣaṇatām prāptā [ekasvalakṣaṇatāmātāḥ - K. ṣ. ṣ.] na ca svarūpabhedam [na tu - K. ṣ. ṣ.] ujjhantaḥ teṣām anyā viśiṣṭā samuditā [samuditarūpā - K. ṣ. ṣ.] arthakriyā | ābhāsavimarśabhede punaranyā niyatā ekaikamātrarūpā | ābhāsapratibhāsaśabdābhyāṃ sūtre vimarśo'pi ākṣipto mantavyaḥ | punaḥ śabdo viśeṣadyotakaḥ kākākṣivat ubhayatra dhikaraṇatvaṃ | tadāśrayatvenaivānyābhāsasthāpanāt | yo ye ityasya dvayasyākāṃkṣāṃ pūrayan pratibhāsāt iti paṃcamīyojanāṃ karoti tataḥ iti | tataḥ - pratibhāsādvākyātmakaparāmarśācca hetoḥ | abhedinām iti vyācaṣṭe eka iti | ekasvalakṣaṇatāṃ prāptāḥ - deśādimiśratā bhāvajātam | parisphurati - bhāsate | vakṣyamāṇaścāsau īśvararūpaḥ svātmā tadrūpā yā prathā - prakāśaḥ tanmātram | tadvadahamitiparāmarśamātra - viṣayatvayogyatvādityarthaḥ | nanu bhavatvevaṃ tataḥ kimityatrāha tatra iti | tatra - sphuraṇaśīlabhāvajātamadhye, tu vyatireke, yathāprakāśam - prakāśabhāvānatikrameṇa, na tu māyīyena svena rūpeṇettyarthaḥ | satyabhūtatve hetumāha prakāśa iti | anapahnavanīyatvāt - apahnotumaśakyatvāt | yataḥ prakāśamānasya kenāpyapahnavo na kartuṃ śakyate tataḥ prakāśamānasya kāryakāraṇa bhāvasyāpi paramārthabhūtatvamityarthaḥ | 'prabhṛti' śabdena jñāpyajñāpakabhāvādigrahaṇam | atra vṛddhasaṃmatimāha yadāha iti | vivekāñjane, etannāmake śāstra ityarthaḥ | tatratyaṃ granthamādyantābhyāmupalakṣayati prakāśaścaiva iti | tatra tu kāryakāraṇabhāve'pi kvacit paripūrṇasvātantryalakṣaṇamāheśvaryanāntarīyakatākroḍīkṛtānantaśaktic a - kracumbitabhāvabhāvitaprathāntaravyavadhānaṃ cakāsti; sa tu māyīyatvena sthāpayiṣyate, [vyavasthāpayiṣyate - K. ṣ. ṣ.] jaḍacetanādyavāntarabhedaśatasaṃbhinnaśca asau, tatkṛtaśca sarvo'yaṃ niṣpādya - niṣpādakabhāvajñāpya - jñāpakabhāvāvabhāso lokavyavahārarūpaḥ | yatra tu śuddhasvātmarūpaprathātmakānuttaraśaktiśālinirargalasvātmaprakāśa [śuddhaprathātmaka - K. ṣ. ṣ.] eva māyīyaprathāntaravyavadhānavandhyo nibandhanam, tatra tasyaiva bhagavataḥ kāraṇatvam | eṣa ca anugrahalakṣaṇo'ntyaḥ nanu tatopi kimityatrāha tatra tu iti | tatra - samastakāryakāraṇabhāvamadhya ityarthaḥ | kvacit - laukike, paripūrṇam - na tu kvacit parāhatya khaṇḍitam, yatsvātantryalakṣaṇam - sarvatrānanyamukhaprekṣitvasvarūpam, māheśvaryam - maheśvarabhāvaḥ, tena nāntarīyakatayā - svavyāptyā, kroḍīkṛtam - tena svātantryaśaktyaiva yukta ityāñjaso vidhiḥ iti tantrālokanayena svāntaḥkṛtam, yacchakticakram - śaktisamūhaḥ, tena cumbitāḥ - spṛṣṭāḥ, sārabhāvena sthitvā vyāptā iti yāvat, ye bhāvāḥ - padārthāḥ, tairbhāvitam - prakaṭīkṛtam, yatprathāntaram - śuddhaprakāśavyatirekeṇa bhāsamānaṃ svaviṣayaṃ jñānam, tena vyavadhānam - tatkṛtaṃ parameśvararūpasvātmā'sphuraṇam | cakāsti - sphurati | anyathā sarvatra prakāśaparamārthatve'syedaṃ kāryamasyedaṃ kāraṇamiti vibhāgāyogāditi bhāvaḥ | māyīyatvena - bhedasphūrtyanyathānupapattyāgatena māyākāryatvena, sthāpayiṣyate, ihaivāgra iti śeṣaḥ | jaḍa iti | jaḍam - bijādi, cetanam - puruṣādi | nanu bhavatvasau kāryakāraṇabhāvaḥ evaṃrūpe, anyastu kīdṛśosti, ityapekṣāyāmāha yatra tu ityādi | śudhā - vyatiriktaprathanīyā'rūṣitā yā svātmarūpā prathā - avabhāsaḥ, tadātmakaḥ yaḥ anuttaraśaktiśālī - sarvātiśāyisvātantryaśaktibhūṣitaḥ, nirargalaḥ - acchinnaprasaraḥ, pañcamaḥ pārameśvaraḥ kṛtyaviśeṣaḥ parapuruṣārthaprāpakaḥ, tannibandhanatvāt paramārthamokṣasya | anyatratyo hi apavargaḥ kutaścinmuktiḥ, na sarvata iti niḥśreyasābhāsa iti vakṣyāmaḥ | sa cāyaṃ dvitīyaḥ kāryakāraṇabhāvo laukikānvayavyatirekasiddhaprasiddhakāryakāraṇabhāva - vilakṣaṇatvāt sphuṭena rūpeṇāsaṃcetyamānaḥ kādācitkavastu sadbhāvonneyaparamārthaḥ [kādācitkavastusadbhāvāvabhāsonnīyamāna - paramārthaḥ - K. ṣ. ṣ.] atidurghaṭakāritva - svātmaprakāśaḥ - svātmarūpaḥ prakāśaḥ, na tu bāhyaprakāśaḥ | nibandhanam - sārabhāvena sthitvā svarūpotpādakaṃ kāraṇam, tatra, tasmin kāryakāraṇabhāve ityarthaḥ | tasyaiva - svātmaprakāśasyaiva, kāraṇatvam - kāraṇabhāvaḥ | kāryatvantu arthāddāsyāsādanasyaiva jñeyam | antyaḥ - antabhavaḥ, pañcamaḥ, sṛṣṭisthitidhvaṃsapidhānā'nugrahātmakapañcakaniṣṭhapañca - saṃkhyāpūrakatvāt | tatra pidhānam saṃskāramātratayā sthitasyāpi layīkaraṇam | anugrahaḥ svātmīkaraṇam, śeṣam sphuṭameva | parapuruṣārthasya - mokṣākhyasya puruṣasaṃbandhiparamaprayojanasya, prāpakaḥ - prāptikārī | sa ceha dāsyāsadanarūpa eva jñeyaḥ, tatsādhanasyaiveṣṭatvāt | atra hetumāha tannibandhanatvāt iti | paramārthamokṣasya - śivaśāsanoktasya mahāsvātantryāsadanarūpasya mahāmokṣasya | nanu kimaparamārthabhūtopi mokṣostītyapekṣāyāmāha anya iti | anyatra - bauddhasiddhāntādiṣu bhavaḥ anyatratyaḥ | kutaścit - māyādestattvāt, na tu śuddhavidyāderapi | taduktam :- rāgādyakaluṣosmyantaḥśūnyohaṃ kartṛtojjhitaḥ | itthaṃ samāsavyāsābhyāṃ jñānaṃ muñcati tāvataḥ || iti | nanu bhavatvasau kāryakāraṇabhāvastādṛśastataḥ kimityatrāha sa ca iti | laukikaḥ - bhedarūṣitatvena lokasiddhaścāsau ata eva anvayavyatirekābhyāṃ siddhaścetyavayavavigrahaḥ | loke hi yadanvaye yasyā'nvayaḥ yasya vyatireke ca yasya vyatirekaḥ sa tasya kāryatvena vyavasthāpyate | asañcetyamānaḥ - atisūkṣmatvena grahītumaśakyaḥ | nanu tarhi kathamasau sattvena jñāyate ityāha kadācitka iti | kadācitkaḥ - kadācidbhavaḥ, yo vastusadbhāvaḥ - paramārthamaokṣasadbhāvaḥ, tenonneyaḥ - jñātu śakyaḥ, paramārthaḥ - satyaṃ svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ | kāryamātragamya ityarthaḥ | yadyapi lakṣaṇaiśvaryavijṛmbhābhāvitādbhutabhāvaḥ prathamakoṭisaṃbhāvanāśūnyakālikā - kārasvaprakāśāvaraṇanirākaraṇa - manorathaśataduṣprāpa [prathamakoṭisaṃbhāvanāśūnyaḥ kālikā - K. ṣ. ṣ.] ityevaṃprakāraḥ kathamā [thamā - K. ṣ. ṣ.] dyotakanipātasahitena nirūpitaḥ 'kathaṃcit' iti, kenacicca prakāreṇa parameśvarābhinnagurucaraṇa - samārādhanena parameśvaraghaṭitenaiva | yathoktam :- paramārthataḥ sarvadā sthitasya paramārthamokṣasya kāryatvaṃ na saṃbhavati tathāpi tadabodhāpasāraṇārtham āropya evamuktam | tatrāpi mucyamānaviṣaye eva asya sattvajñānam nānyaviṣaye | anyaviṣaye'nyamokṣasyāsphuraṇāt | taduktam - sadehā vā videhā vā muktatāviṣaye na vā | anāsvāditabhojyasya kuto bhojyānubhūtayaḥ || iti | asyaiva kāryakāraṇabhāvasya kathañciditiśabdapravṛttinimittatvaṃ sādhayati atidurghaṭa iti | atidurghaṭakāritvaṃ ca svātmatayā sthitasya viśvasya bhinnatayā bhāsanaṃ bhāsitasya tu punaḥ svātmabhāvena vimarśanamiti dvividham, tallakṣaṇam - tatsvarūpaṃ yadaiśvaryam tasya vijṛṃbhā - vilasanaṃ tayā bhāvitaḥ - saṃpāditaḥ, adbhutabhāvaḥ - āścaryakāritvaṃ yasya tādṛśaḥ | aiśvaryavilasanarūpatvena āścaryakārīti yāvat | vaśenaikasvalakṣaṇabhāvaṃ gatāḥ | nanu tarhyekatvameva teṣāṃ bhavatu ityata āha na ca iti | nacojjhanta iti yojanā, deśādīnāṃ pṛthageva sphuraṇāditi bhāvaḥ | ṣaṣṭhīyojanaṃ karoti teṣām iti | vastūnām iti | prasiddhatvena na vyākhyātam | anyaśabdārthavāci punaḥ śabdaṃ vyācaṣṭe anyā iti | punaḥ anyā, pratyekakāryāya [pratyekakāryāyābhinnā - C.] bhinneti yāvat | ata - eva viśiṣṭā tathā samuditā kutrāpi na niyamitā, sarvāṃbhāsasādhyatvenābhimateti yāvat | arthakriyā bhavati | ābhāsabhedātpunarniyatārthakriyā iti vyācaṣṭe ābhāsa iti | ābhāsavimarśabhede sati anyā niyatā ekaikamātrarūpā - pratyekaṃ bhinnasvarūpārthakriyā bhavati | iha tu vimarśaḥ padasaṃskārarūpa eva jñeyaḥ ekābhāsotthitatvāt | nanu sūtre vimarśasya nāmāpi na gṛhītamiti kathaṃ vyākhyāyāṃ tasya yojanaṃ kṛtam ityata āha ābhāsa iti | ākṣiptaḥ - anuprāṇakatvenākṣepaviṣayatāṃ nītaḥ | nanveka eva punaḥ śabdo dṛśyate, vyākhyāyāṃ kathaṃ dviryojita ityata āha punaḥ śabdaḥ iti | ubhayatra - samuditaniyamitārthakriyārūpe yojyaḥ | bahuvacanena aikye'pi svarūpabhedāparityāga uktaḥ, tatra ca aikyāvabhāse paratantraṃ sat pṛthaktvaṃ yadā ābhāsānāṃ tadā samānarūpavyaktyuparañjakatvena pāramārthikaṃ sāmānyarūpatvam, ghaṭābhāsasya tu śuddhasya svatantraparāmarśe yogyatāmātreṇa sāmānyarūpatā na vastuto - sthānadvaye | abhedinām iti bahuvacanābhiprāyamāha bahuvacanena iti | anyathaikatvamevātrayuktaṃ syādityarthaḥ | evamatra yojanā - sāmānādhikaraṇyenopalakṣitātpratibhāsāt - pratibhāsavimarśaikyāddhetorabhedināṃ vastūnāmarthakriyā punaranyā samuditā bhavati, tathābhāsabhedāt - ābhāsaparāmarśabhedāt punaḥ anyā niyatā bhavati, iti punaḥśabdasya dviryojanā [hati punaḥśabdasya triryojanā - C.] | pratyābhāsaṃ sthitasya ābhāsamiśrībhāvena labdhasattāke svalakṣaṇe sthitasya sāmānyadvayasya yogyatāmātreṇa sākṣācca sattvaṃ kathayati tatra iti | tatra - pratyābhāsasthitasvalakṣaṇasthitasāmānya-dvayamadhye, yadā aikyāvabhāse - pratyekaṃ deśādīnāmaikyāvabhāse deśo'yaṃ deśoyam ityādirūpe, ābhāsānām - deśādirūpāṇāṃ pratyekaṃ sthitānāmābhāsānāṃ sat - vartamānam, pṛthaktvam - pratyekabhāvaḥ, sve sve rūpe niṣṭhatvamiti yāvat | paratantraṃ - dharmatayā bhāsanaṃ bhavati, tadā samānarūpā yā vyaktayaḥ - bahiḥsthitā - ādhārabhūtā vyaktayaḥ, tāsāmuparañjakatvenasvaviśiṣṭīkaraṇena, pāramārthikam - sahajam, sāmānyarūpatvaṃ bhavati sāmānyasya dravyādiniṣṭhatvenaiva sthitatvāt, deśatvaṃ nāma sāmānyaṃ hi deśākhyavyaktirūpadravyaparatantrameva dṛśyate, na ca vyaktereva svalakṣaṇatvaṃ vācyam, tasya pramātṛkṛtadeśakālayojanāprāṇatvāt, asyāstu bahiḥsthitatvāt, anyathā sāmānyavyaṅjakatvāyogāt | tu vyatireke, śuddhasya - anyābhāsasamānādhikaraṇatvenāsthitatvāt [anyābhāsasamānādhikaraṇatvena sthitatvāt - C.] tadbhedāmiśrasya, ghaṭābhāsasya - udakāharaṇārthitvādinā pradhānatayā sthitasya ghaṭākārasyābhāsasya, ghaṭasvalakṣaṇasyeti yāvat | svatantraparāmarśe - pṛthagvastutvābhāsena dharmitayā parāmarśe sati, yogyatāmātreṇa - kevalayā yogyatayā, bhāvini svābhāvikadharmatayā bhāne samucitatveneti yāvat | sāmānyarūpatā dravyādanyo hi sarvaḥ padārthaḥ paratantratāsāraḥ, evam eko'pi ghaṭātmā ca ityapi [eko'pi ghaṭātmā ityapi - K. ṣ. ṣ.] satyameva - ābhāsavimarśārthakriyābalena tathā vyavasthāpanāt [tathā avasthāpanāt - K. ṣ. ṣ.] iti || 6 || nanu ekenaiva arthakriyā na tatra, api tu ābhāsasamudāyāt arthakriyāsamudāyaḥ, ābhāsāśca bhinnā api yadi ekām arthakriyāṃ kartuṃ miśrībhavanti, tadā kasteṣām iyattāvadhiḥ iti codyam apavadati | pṛthagdīpaprakāśānāṃ srotasāṃ sāgare yathā | aviruddhāvabhāsānāmekakāryā tathaikyadhīḥ || 7 || bhavati, vastutaḥ - paramārthato na bhavati, yojanāprāṇadharmitayā bhānarūpe'sminkāle na bhavatīti yāvat | samānavyaktigatasya dharmasyaiva pāramārthikasāmānyarūpatvāt | kuta ityapekṣāyāmāha dravyāt iti | anyaḥ - guṇādirūpaḥ, tathā ca sāmānyasyāpi dravyānyatvena paratantratvameva yuktamiti bhāvaḥ | phalitaṃ svābhīṣṭamupasaṃharati evam iti | ghaṭātmā ca - ghaṭasvarūpaṃ ca, apiśabdena bhinnatayā sthitānāmābhāsānāṃ pāramārthikaṃ satyatvaṃ dyotayati | atra hetumāha ābhāsa iti | ābhāsaḥ - ghaṭaprakāśaḥ, vimarśaḥ - ghaṭaparāmarśaḥ | arthakriyā-udakāharaṇam, tāsāṃ balena, tathā vyavasthānāt - ekatvavyavasthiteḥ | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau || 6 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā - ābhāsasamudāyāt - ābhāsasamūhāt, teṣāṃ - ābhāsānām, iyattāvahiḥ - miśrībhāvāvasānamaryādā, keṣāṃcideva kutracideva miśrībhāva iti yāvat | codyam - śiṣyākṣepam, apavadati - pratisamādhatte [pratisamādadhate - C.] | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe pṛthak iti | pṛthak vatinyo yāḥ pradīpasya prabhāḥ sūkṣmatamāvalokanasāmarthyā [sūkṣamatamā avalokanasāmarthyā - K. ṣ. ṣ.] dhānalakṣaṇāṃ yām arthakriyā na kṛtavatyaḥ tāmeva ekabhavanābhyantaraṃ saṃmūrchitātmānoṃ vidadhate, na tatra arthakriyāṇāṃ samudāyo'sti | sāgarapatitāni ca srotāṃsi vahutarataraṅgāraṃbhārthakriyākārīṇi | tadvat ghaṭaḥ kāñcano lohitaḥ tato'yaṃ śivaliṅgaśiromārjanocitasalilāharaṇārthakriyocito [śivaliṅgaśiraḥsamāvarjanocitasalila - K. ṣ. ṣ.] dṛṣṭamātra eva tīvraprītilakṣaṇārthakriyākārī; iti siddhamevārthakriyākāritvam | yat punarābhāsānāṃ miśraṇe kā sīmā iti ? tatra ucyate - yeṣām avirodhaḥ ta eva ābhāsā miśrībhavanti, nahi rūpābhāso mārutābhāsena miśrībhavati - virodhāt, so'pi ca niyatiśaktyutthāpitaḥ | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti pṛthak iti | sūkṣmatamasya - atisūkṣmasya yadavalokanam darśanam tatra yatsāmarthyādhānam - samarthatāsaṃpādanam - , tat lakṣaṇam svarūpaṃ yasyāstādṛśīm, na kṛtavatya - nākurvan, tāmeva - sūkṣmatamāvalokanasāmarthyādhāna-lakṣaṇāmarthakriyāmeva, saṃmūrchitaḥ - samudāyasthityā vṛddhiṃ gata ātmā yāsāṃ tādṛśyaḥ, vidadhate - kurvate | ekaṃ dṛṣṭāntamuktvā dvitīyamapi kathayati sāgara iti | bahutarataraṅgāṇāṃ ya ārambhaḥ sa eva arthakriyā tāṃ kurvantīti tādṛśāni bhavanti iti saṃbandhaḥ | dṛṣṭāntadvayamuktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati tadvat iti | ayaṃ ghaṭaḥ śivaliṅgaśiraso yanmārjanam kṣālanaṃ tatrocitaṃ yatsalilaṃ tasya yadāharaṇam tadevārthakriyā tatrocito yogyaḥ, śivaliṃge kāñcanaghaṭenaiva snānasya vihitatvāt | dṛṣṭamātra eva - kevalaṃ dṛṣṭa eva, ekārthakriyākāritvam iti, samudāyasyeti śeṣaḥ | samudāyādekāmarthakriyāṃ sadṛṣṭāntamuktvā''bhāsānāṃ miśrībhāve iyattāvadhiṃ kathayati yatpunaḥ iti | sīmā - maryādā | iyattāvadhiriti yāvat | yeṣām - yeṣāmābhāsānām | sāmānyaṃ viśeṣeṇa samarthayati nahi iti | virodhāt iti, vāyo rūparāhityāditi bhāvaḥ | nanu kathaṃ mārutarūpayorvirodho'stītyata āha so'pi ca iti | so'pica - pṛthak ye dīpaprakāśāḥ teṣāṃ saṃbandhi yadekaṃ sāgare srotasāṃ ca yadekaṃ vastu tena kāryā yathā aikyaghīḥ tathā aviruddhā ye avabhāsā ghaṭalohitakāñcanādayaḥ teṣāṃ saṃbandhi yadekaṃ svalakṣaṇaṃ tatkāryā aikyadhīriti saṃbandhaḥ, aikyadhiyā - pratibhāso vimarśo'rthakriyā ca iti svīkṛtam || 7 || nanvevaṃ pratyābhāsaṃ pramāṇasya viśrāntatvāt agnyābhāse agnijñānaṃ pramāṇaṃ dhūmajñānaṃ ca dhūmābhāsamātre kāryakāraṇabhāvāvabhāso'pi tāvanmātre, tataśca dhūmābhāso'pi agnyābhāsaṃ vyabhicaret ityādi bahutaropaplavaprasaṃgaḥ iti śaṃkām apohitum [vyapohitum - ṇ. ṣ. ṣ.] āha virodho'pi ca, na ca niyateḥ paryanuyogo yukta iti bhāvaḥ | prakriyāṃ saṃpādya sūtrayojanāṃ karoti pṛthak iti | ekaṃ vastu iti saṃbandhaḥ | vastu śabda ubhayatra svalakṣaṇavācī | tena - vastunā, kāryā - saṃpādyā, svalakṣaṇam - deśakālādiyojanānuprāṇitam anyānanuyāyi svarūpam | saṃbandhaḥ, ślokasyeti śeṣaḥ | nanvaikyadhīḥ svalakṣaṇakāryā bhavatu, arthakriyā kathamekā jñeyā ityata āha aikyadhiyā iti | aikyadhiyā kartryā, iti - etat svīkṛtam svakāraṇatvena lakṣaṇayā gṛhītam | iti kimiti ? pratibhāsaḥ vimarśaḥ arthakriyā iti | tenaikapratibhāsaḥ ekavimarśaḥ, ekārthakriyā ca ekakāryā bhavati iti yojanīyam | pratibhāsāditraye evaikyadhīrbhavati ityatra na ko'pi virodhaḥ || 7 || athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | atra ṭīkā - evam - uktaprakāreṇa, pratyābhāsam - pratyekamābhāseṣu, tāvanmātre - agnyābhāsadhūmābhāsakāryakāraṇabhāvābhāsamātre, tataśca - tato hetośca, vyabhicaret iti, bhinnapramāṇavedyatvāditi bhāvaḥ | ādiśabdenānyeṣāṃ vyabhicārāṇāṃ grahaṇam | apohitum [apohayitum - C.] - dūrīkartum | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe tatra iti | tatrāviśiṣṭe vahnyādau kāryakāraṇatoṣṇatā - - tattacchabdārthatādyātmā pramāṇādekato mataḥ || 8 || tatreti - pratyābhāsaṃ pramāṇaṃ viśrāmyati, ityasminnapi pakṣe na kaścit doṣaḥ, tathāhi - - aviśiṣṭo yadyapi vahnyābhāso deśakālābhāsapramukhaiḥ ābhāsaiḥ asaṃkīrṇatvena sāmānyamātrarūpatvāt tathāpi sa evābhāso yāvadbhirābhāsairavinābhūto bhagavatyā niyatiśaktyā niyamitaḥ tāvato'vabhāsān svīkṛtyaiva pramāṇakṛtāṃ niścayapadavīm avatarati | tataśca [tathā ca - K. ṣ. ṣ.] vahnyābhāsa indhanakāryatbābhāsena dhūmakāraṇatābhāsena uṣṇasvabhāvatābhāsena ca svābhāvikāvyabhicaritaniyamaḥ [svābhāvikāvyabhicaritasāhacaryaḥ - K. ṣ. ṣ.] pratīyamāno viśvatraiva sarvadaiva ca tathā pratīto bhavati - ekatvāt tasya | asvābhā - atra ṭīkā - tatra iti padaṃ vyācaṣṭe pratyābhāsaṃ iti | api na kaściddoṣaḥ iti śeṣatvenādhyāhṛtam | kathaṃ na doṣa ityapekṣāyām aviśiṣṭe ityādi vyākhyāsyan samarthanamupakramate tathā hi iti | tathāhītyasyākāṃkṣāṃ pūrayati aviśiṣṭaḥ iti | aviśiṣṭaḥ - svalakṣaṇatāmaprāptaḥ | kuto'viśiṣṭa ityapekṣāyāṃ hetumāha deśa iti | pramukha śabdenākārādigrahaṇam, asaṃkīrṇatvena - amiśratvena, sa evābhāsaḥ - vahnyābhāsa eva, ābhāsaiḥ - kāryakāraṇatādirūpaiḥ, avinābhūtaḥ - vyāptaḥ, tāvataḥ - tān samastān, pramāṇakṛtām - pramāṇasaṃpāditām, niścayapadavīm - pramāviṣayatām, avatarati - avagāhate, tādṛksvabhāvatvāt iti bhāvaḥ, phalitamāha tataśca iti | tataśca - tasmāddhetośca, vahnyābhāsaḥ - vahnirūpābhāsaḥ, bahnerindhanakāryatvam indhanadyotyatvakṛtaṃ jñeyam | svābhāvikaḥ - svabhāvādāgataḥ, ata evāvyabhicarito niyamaḥ yasya saḥ - svābhāvikāvyabhicaritaniyamaḥ, viśvatra - sarvadeśeṣu, sarvadā - sarvakāleṣu, kutaḥ pratīto bhavati ityapekṣāyāmāha ekatvāt iti | viko'pi yaḥ svabhāvaḥ puruṣakṛtasamayādimukhaprekṣī, tadyathā - agniśabdavācyatvaṃ ghaṭapratipattikāritvamityevamādiḥ, so'pi ekapratyakṣādevaniścīyate, tasya hi pramātuḥ kṛtrimeṇa itareṇa vā rūpeṇa ābhāsāntaranāntarīyakatayā asau vahnyābhāsaḥ saṃviditaḥ sarprathama iti | prathamakoṭisambhāvanāśunyam - anādi, kālikākāram - meghamālāvadākārayuktam, yatsvaprakāśāvaraṇam - ātmaprakāśāvaraṇabhūtā māyāśaktiḥ, tasya yannirākaraṇam - apasāraṇam, tasya yāni manorathaśatāni - kadaitaduparaṃsyati ityevaṃrūpāṇi, taiḥ duṣprāpaḥ | śrībhagavattīvrataraśaktipātaṃ vinā prāptumaśakya ityarthaḥ | ityevaṃprakāraḥ - proktaprakārarūpaḥ, anugraharūpa iti yāvat | kathamā - kathamityavyayena | dyotakanipātasahitena - cicchabdamelitena, nirūpitaḥ, sūcita ityarthaḥ | paraniṣṭhārthadyotanamātraparāṇāṃ nipātānāṃ vācakatvābhāvād dyotataketyuktam | dyotakasahitaṃ kathamityavyayameva darśayati kathaṃciditi iti | 'saṃbandho'tīva durghaṭaḥ ................|' iti | 'āsādya' iti ā samantāt paripūrṇarūpatayā sādayitvā, svātmopabhogayogyatāṃ nirargalāṃ gamayitvā; iyatā vidita vedyatvena parārthe śāstrakaraṇe adhikāro darśitaḥ; anyathā pratārakatāmātrameva syāt | paurvakālyena sāmanantaryam atra vivakṣitam | anyathā tu vadeśakālagataḥ tathā [tathaiva saṃviditaḥ - K. ṣ. ṣ.] saṃviditaḥ, iti tatra kiṃ pramāṇāntareṇa | tasya tasya - vahneḥ, ekatvāt - sāmānyadvāreṇa sarveṣu deśeṣu kāleṣu caikatayā sthitatvāt | etena pūrvārdhavyākhyā saṃpannā | pūrvārdhena saha samastatayā sthitaṃ tattat ityādyuttarārdhagataṃ vyākhyātumāha asvābhāvikaḥ iti | asvābhāvikaḥ - puruṣakṛtasaṃketasiddhatve-nāgantukaḥ, svabhāvaḥ - vahnisvarūpam, kathamasvābhāvikaḥ ityata āha puruṣa iti | puruṣeṇa - ādipuruṣeṇa sāmānyapuruṣeṇa vā kṛto yaḥ samayaḥ asyāyamarthaḥ ityevaṃrūpaḥ saṃketaḥ sa ādiryasya bṛddhavyavahārādestasya mukhaṃ prekṣate iti tādṛśaḥ | ko'sau svabhāvaḥ ityapekṣāyāmāha tadyathā iti | vahneḥ agniśabdavācyatvaṃ hi puruṣasamayasiddhameva, na sahajam | ādiśabdagṛhītaṃ vastu kathayati ghaṭa iti | pradīpabhāvena ghaṭaprakāśakatvamityarthaḥ | tadapi hi vahnau na svābhāvikamapi tu niyatiśaktikṛtatvāt svarūpādvyatiriktameva, kādācitkatvāt, svarūpasya [rūpasya ca sadā sthitatvāt - C.] ca sadāsthitatvāt | ityevamādiḥ - ityādirūpaḥ, ādiśabdena gandharasaśūnyatvādergrahaṇam | soa.pi - yacchabdoktaḥ sarvaḥ asvābhāvikaḥ svabhāvo'pi, ekapratyakṣādeva - ekasmātpratyakṣa-pramāṇādeva | kuta ityapekṣāyāṃ vākyena hetumāha tasya iti | tasya - vahnigrāhakatayā sthitasya, kṛtrimeṇa puruṣasamayamukhaprekṣiṇā, itareṇa - akṛtrimeṇa rūpeṇa, upalakṣitāni yāni ābhāsāntarāṇi - vahnyābhāsādanye ābhāsāḥ sadādyābhāsāstairyā nāntarīyakatā - sāhacaryaniyamo vyāptiriti yāvat, tayā saṃviditaḥ - prathamaṃ samyagjñāto bhavati, ataḥ sarvadeśakālagataḥ sa tathā saṃviditaḥ - ābhāsāntaranāntarī yakatayā saṃviditaḥ syāt, iti kiṃ tatra pramāṇāsādanatāratamyaprāptau alaukikamarthamuktvā laukikamapi kathayati kenacit iti | evakāronyayogavyavacchedaparaḥ | atrānukūlaṃ śāstravākyamudāharati yathoktam iti | saṃbandhaḥ - mahāgrorbhaktikālitasya śiṣyasya ca | āsādya iti padaṃ vyākhyātumupanyasyati āsādya iti | atra pratyakṣaram vyākhyāṃ kartumārabhate ā samantāt iti | sadeḥ ṇijantasya ktvāpratyaye rūpam, asya dhātoranekārthatvepi gamanamātramāśrityeyaṃ vyākhyā | nirargalā svātmopabhogayogyatā tu karmatvenākṣitpā | phalitamāha iyatā iti | iyatā - āsādya ityanena, viditavedyatvena - jñātajñeyatvena | parārthe - parārtham, daśitaḥ iti, svasyeti śeṣaḥ | tadabhāve pravṛttasya doṣamāha anyathā iti | pratārakatāmātram - paravañcananiṣṭhatāmātram | ktvāpratyayenoktasya pūrvakālasyā'bhiprāyamāha paurvakālyena iti | paurvakālyena - pūrvakālatayā | sāmanantaryam - dāsyāsādanapratyabhijñāśāstropa - pādanayormadhye vyavadhānarāhityam | anyathā iti | sāmanantaryābhāve ityarthaḥ | tāratamyaprāptau - parākāṣṭhāyāṃ satyām | tāratamyaṃprāptirhi tāratamyasyāvasāne saṃbhavati, anyathā tasya yathottaraṃ sthitasya kā prāptiḥ | tāratamyāvasānameva ca tārtamyaparākāṣṭhā | kathaṃ śakyakriyaḥ - kathaṃ kartuṃ śakyaḥ | iyaṃ jñānakalā rāma sakṛjjātābhivardhate | iti nyāyena paratattve layāsādanena kartumaśakya ityarthaḥ | yadyapi dehasthitiṃ tāvatsaṃskārasya sthitiryuktaivā'nyathā tatpātā''pātāt, tathāpi śiṣyabodhanārthamevamuktam | saṃskāranāśe tu videhamuktisamayabhāvini na parastiṣṭhati, nāpi tasya karaṇīye upadeśe śaktiḥ | māyīyamalakalāpasaṃskāraprakṣaye kathaṃ paropadeśaḥ śakyakriyaḥ | saṃbhavanti hi māyāgarbhādhikāriṇo viṣṇuviriṃcādyāḥ, taduttirṇā api mahāmāyādhikṛtāḥ śuddhāśudhā mantra - tadīśa - tanmaheśātmānaḥ; śuddhā api śrīsadāśivaprabhṛtayaḥ | te tu yadīyaiśvaryavipruḍbhirīśvarībhūtāḥ sa bhagavān anvacchinna prakāśānandarūpasvātantryaparamārtho [anavacchinna prakāśānandasvātantrya - K. ṣ. ṣ.] maheśvaraḥ, tasya 'dāsyam' ityanena tatpratyabhijñopapādanasya mahāphalatvam āsūtrayati | dīyate asmai svāminā sarvaṃ yathābhilaṣitam iti dāsaḥ, tasya bhāva ityanena parameśvararūpasvātantryapātratā uktā | 'janasya' iti, yaḥ kaścit jāyamānaḥ tasya, ityanena adhikāriviṣayo nātra kaścinniyama iti darśayati, yasya yasya hi idaṃ svarūpaprathanaṃ tasya tasya mahāphalam, saṃskāraṃ tāvattu jīvanmukteṣu bhedagalane'pi paropi tiṣṭhati, karaṇīye tadupadeśe śaktirapīti saṃskārapadaparapadaśakyapadānāṃ grahaṇam | saṃskāra prakṣaye iti tu lekhakakṛto'papāṭha eva | yeṣāṃ mahāpaṇḍitānāṃ buddhāvayameva pāṭhaḥ praśastatayā sphurati tebhyo nama evetyalam | maheśvarasya it padaṃ vyācaṣṭe saṃbhavanti iti | saṃbhavakriyākartṛtvaṃ bhajanti | māyāgarbhe'dhikāriṇaḥ, aśuddhatārūpabhedapradhānatvāt | mahāmāyā - śuddhavidyā | śuddhāśuddhāḥ, bhedābhedapradhānatvāt, vipruḍbhiḥ - leśaiḥ | īśvarībhūtāḥ - anīśvarāḥ santaḥ īśvarāḥ sampannāḥ | anavacchinnaḥ - viṣayeṇa paricchinnatāmanītaḥ, yaḥ prakāśānandaḥ - prakāśarūpaḥ ānandaḥ, tadrūpam - lakṣaṇayā tatparāmarśarūpam, yatsvātantryaṃ tadeva paramārthaḥ - svabhāvamavabhāsasya iti vakṣyamāṇanītyā sahajaḥ svabhāvo yasya tādṛśaḥ | etenāsya bhagavataḥ paramatve heturuktaḥ | tasya - parameśvarasya, dāsyam - dāsabhāvam āsādya ityasya karmatayā sthitam | iti śabdaḥ svarūpanirdeśārthaḥ | upapādanasya - saṃpādanasya | mahāphalatvam - mahāphalabhāvam | dāsyāsādanaṃ pratīti śeṣaḥ | dāsyapadāvayavārthamāha dīyate iti | anena - taddhitāntadāsyapadena | pārameśvara svātantryasyaiva sarvatvāditi bhāvaḥ | prathanasyaiva paramārthaphalatvāt, tasya ca pratibandhakasaṃmatairaprati - bandhanīyatvāt, na hi prathitamaprathitamiti nyāyāt | taduktam :- janasya iti padena sūcanīyaṃ vastu prakaṭayati yaḥ kaścijjāyamānaḥ iti | taduktam :- aho mahadidaṃ karma deva tvadbhāvanātmakam | ābrahmakṛmi yasminno muktayedhikriyeta kaḥ || iti adhikāriniyamaniṣedhaścātra varṇavibhāgamapekṣya kṛtaḥ | yathā vedānteṣūpanītasya traivarṇikasyaivādhikārastathā neheti | na me priyaścaturvedo madbhaktaḥ śvapacopi vā | tasmai deyaṃ tato grāhyam iti | na tu sarvathā, agre jananamaraṇapīḍitasyetyanena vairāgyasyādhikārilakṣaṇatvena sūcayiṣyamāṇatvāt | paramārthavicāre tu vedānteṣvapi vairāgyayuktasyaivādhikāritvam | tadrahito hi brāhmaṇopi śrāmyamāṇaḥ paśutulya eva, tatsahitastu śūdrādirapi yathā tathā tacchravaṇaphalabhāgī dṛśyata ityalaṃ bahunā | atra hetuṃ vākyenāha yasya yasya iti yasya yasya - brāhmaṇādeḥ śūdrādervā, idam - pratyabhijñārūpam | svarūpaprathanam - maheśvararūpa - svātma - sphuraṇam | mahāphalam samastasampatsamavāptirūpaphalayukta - dāsyāsādanarūpaṃ śreṣṭhaphalam | yadyapi samastasampat - samavāptyapekṣayā'vāntaraphalatvamevāsya tathāpyanyaphalāpekṣayā mahattvameva | atrāpi pañcamyantaṃ hetumāha prathanasyaiva ityādi | nanu yadi tasya kālena pratibandhaḥ syāt tarhi na mahāphalatvamityapekṣāyāmāha tasya ca iti | tasya ca pratibandhakasaṃmataiḥ - pratibandhakatvena mataiḥ anabhyāsādibhiḥ, apratibandhanīyatvāt - pratibandhaviṣayīkartumaśakyatvāt | atra pūrvācāryoktaṃ nyāyaṃ hetutvenāha na hi iti | anyathā'gnirapi kadācidanagnirbhavet sphuraṇamātrasyaiva paramārthaḥ svarūpatvāditi hetvabhiprāyaḥ | 'nehābhikramanāśo'sti pratyavāyo na vidyate | svalpamapyasya dharmasya trāyate mahato bhayāt ||' iti | paramagurupādairapi śivadṛṣṭau :- 'ekavāraṃ pramāṇena śāstrādvā guruvākyataḥ | jñāte śivatve sarvasthe pratipattyā dṛḍhātmanā || karaṇena nāsti kṛtyaṃ kvāpi bhāvanayāpi vā | sakṛjjñāte suvarṇe kiṃ satyatā [bhāvanākaraṇādinā - K. ṣ. ṣ.] karaṇādinā || sarvadā pitṛmātrādi tulyadārḍhyena satyatā |' atra śrīgītāvākyamapyudāharati nehābhikrama iti | abhikramanāśaḥ - ārambhanāśaḥ | śrīsomānandavākyamapyudāharati paramagurupādairapi iti | śivadṛṣṭau - tatkṛte śivadṛṣṭyākhye śāstre, uktamiti pūrveṇa saṃbandhaḥ | kimuktamityapekṣāyāmāha ekavāram iti | śivatve - svātmaniṣṭhe śivabhāve | karaṇena - āsanabandhena, divyakaraṇena vā | bhāvanayā - parāmarśena | kathaṃ na kṛtyamastītyapekṣāyāmāha sakṛt iti | sakṛt - ekavāram, jñāte - samyak parīkṣite sati, suvarṇe - kanake | karaṇādinā - nikaṣagharṣaṇādinā, kiṃ satyatā - satyasūvarṇatvaṃ bhavati | prathameva nirṇītatvāt na bhavatītyarthaḥ | kīdṛśena karaṇādinā ? sarvadā - sarvakālam, pitṛmātrādibhiḥ tulyam - sadṛśam, dārḍhyam - dṛḍhatā yasmiṃstādṛśena, sevitenetyarthaḥ | śrīvasiṣṭhenāpyuktam :- iyaṃ jñānakalā rāma sakṛjjñātābhivardhate iti | iti | 'janasya' anavaratajananamaraṇapīḍitasya ityanena kṛpāspadatayā upakaraṇīyatvamāha | apiśabdaḥ svātmanaḥ tadabhinnatām aviṣkurvan pūrṇatvena svātmani parārthasaṃpattyatiriktaprayojanāntarāvakāśaṃ parākaroti | parārthaśca prayojanaṃ bhavatyeva tallakṣaṇatvāt, [tallakṣaṇayogāt - K. ṣ. ṣ.] na hi ayaṃ daivaśāpaḥ svārtha eva prayojanaṃ na parārtha iti; tasyāpi atallakṣaṇatve [atallakṣaṇayogitve - K. ṣ. ṣ.] sati aprayojanatvāt; saṃpādyatvena abhisaṃhitaṃ yat mukhyatayā tata eva kriyāsu prayojakaṃ tatprayojanam | ata eva bhedavāde'pi īśvarasya sṛṣṭyādikaraṇe parārtha eva prayojanam iti darśayituṃ nyāyanirmāṇavedhasā nirūpitam :- 'yamarthamadhikṛtya puruṣaḥ pravartate tat prayojanam' janasya iti padaṃ vyācaṣṭe anavarata iti | kṛpāspadatayā - kṛpāviṣayatayā | ślokasthasya api śabdasyābhiprāyamāha apiśabdaḥ iti | tadabhinnatām - upakaraṇīyaissaha svasyābhedam, etenāpiśabdaḥ apūrvārthasaṃbhāvanapara iti sūcitam | na ca vācyametadabhinnatvena tasyāpyetatsiddham iti | etasya tadaikyajñānepi tasyaitadaikyajñānābhāvāt sthitāyā apyetatsiddherasatkalpatvāt | nanu kathaṃ parārthasya prayojanatvaṃ yuktamityapekṣāyāmāha parārthaśca iti | tallakṣaṇatvāt - yamartham ityādiprayojanalakṣaṇayuktatvāt tasyāpi - svārthasyāpi | atallakṣaṇatve - prayojanalakṣaṇarahitatve | nanu kiṃ tatprayojanalakṣaṇamityapekṣāyāmāha 'saṃpādyatvena' iti | saṃpādyatvena - sādhyatvena abhisaṃhitam - citte'nusandhānaviṣayīkṛtam | prayojakam - prerakam | kadāciddhi puruṣasya parārthopi saṃpādyatvenābhisaṃhitaḥ prayojakaśca bhavtīti bhāvaḥ | atra tarkamataṃ sahāyīkaroti ata eva iti | nyāyasya - sūtrasandarbharūpasya nyāyaśāstrasya, nirmāṇe vedhasā - brahmaṇā, akṣapādenetyarthaḥ | kiṃ nirūpitamityapekṣāyāṃ tadīyaṃ sūtramudāharati yam iti | iti | 'icchan' iti icchāviṣayīkṛtasya phalasya pravṛttau hetutvaṃ śatrā dar'sayati | icchāśaktiśca uttarottaram ucchūnasvabhāvatayā kriyāśaktiparyantībhavati - iti darśayiṣyāmaḥ | upaśabdaḥ samīpārthaḥ, tena janasya parameśvaradharmasamīpatākaraṇam atra phalam | ata [tata evāha - K. ṣ. ṣ.] evāha 'samasta' iti | parameśvaratālābhe hi samastāḥ saṃpadaḥ tanniḥṣyandamayyaḥ saṃpannā eva, rohaṇa lābhe ratnasaṃpada iva | pramuṣitasvātmaparamārthasya hi kim anyena labdhena, adhikṛtya - adhikāraviṣayatāṃ nītvā, ārabhyeti yāvat | yathā tarkamate īśvarasya sṛṣṭau parārthaiva pravṛttiḥ tathā mamāpīheti bhāvaḥ icchan iti padaṃ vyākhyātumupanyasyati icchan iti | phalasya - upakārasya | śatrā - śatṛpratyayena, tasya hetāvapi prayogāt | nanvicchāmātreṇa kiṃ setsyatītyatrāha icchāśaktiśca iti | bahirapīcchāpūrvaiva sarvā kriyeti bhāvaḥ | iṣikriyāyāḥ karmatvena sthitam upakāra padaṃ vyācaṣṭe upaśabdaḥ ityādi | kāraśabdasya karaṇārthaḥ prasiddhernoktaḥ | phalitamāha tena iti | tathā ca dāsetipadavācyaṃ tādātmyamupakārārthaḥ | dāsapadavyākhyāyāṃ hi sarvaṃ deyatvenoktam | sarvaṃ ca paramārthataḥ aikyarūpaṃ parameśvaratādātmyameva | etadavalambena samasta iti pada vyākhyātumupanyasyati ata evāha samasta iti | ata eva, yataḥ upakārapadasya parameśvarapūrṇatvādidharmasamīpakaraṇamarthaḥ tataḥ kāraṇādevetyarthaḥ | atra hetumāha parameśvaratā iti | tanniṣyandamayyaḥ - parameśvaratāpravāha rūpāḥ, tattaraṃgabhūtā iti yāvat | samastāḥ - pūrṇatādirūpāḥ sarvāḥ | rohaṇalābhe - ratnācalalābhe sumerulābhe vā | nanu tallābhe kimanyalābhāpekṣā na bhavedityāśaṃkyāha pramuṣita iti | pramuṣitaḥ - māyāśaktivaśena vismṛtiṃ gataḥ, svātmā eva - prakāśarūpaḥ bhāvanirbharaśca parameśvararūpaḥ nijātmaiva, paramārthaḥ - utkṛṣṭavastu, yasya tādṛśaḥ tasya, anyena - aṇimādinā'ṣṭadhaiśvaryeṇa | na hi labdhatatparamārthasyāpi tadanyat nāsti yad vāñchanīyam | yaduktaṃ granthakṛtaiva :- 'bhaktilakṣmīsamṛddhānāṃ kimanyadupayācitam | enayā vā daridrāṇāṃ kimanyadupayācitam ||' ityevaṃ [iti | evam - K. ṣ. ṣ.] ṣaṣṭhosamāsena prayojanamuktam, bahuvrīhiṇā tu upāyaḥ sūcyate | 'samastasya' bhāvābhavarūpasya bāhyābhyantarasya nīlasukhādeḥ yā 'saṃpat' saṃpattiḥ siddhiḥ tathātvaprakāśaḥ, tasyāḥ samyak 'avāptiḥ' vimarśarūḍhiḥ, saiva 'hetuḥ' yasyāṃ tatpratyabhijñāyām, tathā hi sphuṭatarabhāsamānanīlasukhā - pramuṣitaratnajātasya varāṭikāyāṃ spṛhā dṛśyate iti bhāvaḥ | nanu tarhi tatprāptyanantaramanyalābhāpekṣā bhavedevetyāśakyāha labdhaḥ iti | labdhaḥ saḥ - svātmarūpaḥ paramārtho yena tasya | atra granthakṛtaḥ padyamudāṃharati yaduktam iti | nanu kimuktamityapekṣāyāmāha bhakti iti | bhaktiḥ - parameśvararūpasvātmaviṣayā na tvanyadevatāviṣayā | enayā - bhaktyā | nanvayamarthaḥ samastetyādipadātkathaṃ nirgacchatītyapekṣāyāmāha ityevam iti | ṣaṣṭhīsamāsena - samastasampatsamavāpteḥ hetuḥ tamityevaṃrūpeṇa, prayojanam - samastasampatsamavāptirūpam | etena dāsyopakārapadayorviśeṣaṇatvamasya padasyoktam | nanvasya padasya kimayameva samāsa uta anyopītyatrāha bahuvrīhiṇā iti | upāyaḥ, pratyabhijñāyā iti śeṣaḥ | pratyabhijñārūpānyapadārthapradhānaṃ bahuvrīhimeva vigrahadvāreṇa darśayati samasta iti | tathātvena - nīlasukhādibhāvena, prakāśaḥ - bhānam, prametyarthaḥ | etenāsya padasya pratyabhijñāviśeṣaṇatvaṃ kathitam | nanu kathaṃ nīlasukhādipramā pratyabhijñākāraṇamityapekṣāyāmāha tathā hi iti | sphuṭataraṃ bhāsamānāḥ ye nīlasukhādayasteṣāṃ pramāyāḥ anveṣaṇena - kiṃmūlā iti vicāraṇena, bāhyapramāvicāre hi kriyamāṇe tanmūlabhūtasya parapramātuḥ prāptirayatnaṃ siddhyati ghaṭānveṣaṇeneva mṛda iti bhāvaḥ | āha iti | utpaladeva iti śeṣaḥ | anyatra - anyagraṃthe | nanu kimāhetya - dipramānveṣaṇadvāreṇaiva pāramārthikapramātṛlābha iha upadiśyate | yadāha anyatra:- 'idamityasya vicchinnavimarśasya kṛtārthatā | yā svasvarūpe viśrāntirvimarśaḥ so'hamityayam ||' iti | tathā tatraiva:- 'prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ | uktā ca saiva viśrāntiḥ sarvāpekṣānirodhataḥ | svātantryamatha kartṛtvaṃ mukhyamīśvaratāpi ca |' iti | iyatā ca upāye atidurghaṭatvāśaṅkā parākṛtā | yadante nirūpayiṣyati :- trāha idam iti | so'hamiti vimarśaḥ - parāhantāparāmarśaḥ bhavati | saḥ kaḥ ? yedamityasya vicchinnavimarśasya - nīlasukhādiviṣayāyāḥ pramāyāḥ | kṛtārthatā - kṛtakāryatārūpā | svasvarūpe - parapramātari | viśrāntiḥ - layaḥ bhavati | pramātā hi nīlasukhādi svātmani layīkarotyeva, anyathā tṛptyayogāt, tṛptireva ca pramāyāḥ pramātari viśrāntiḥ, sa eva ca parapramātṛlābhaḥ | na caitacchrutvā nīlasukhādivivaśairapi paramātmaprāptyabhimānaḥ kāryaḥ, bāhyāntarabhāvavirakteṣvahamityātma - parāmarśaikaniṣṭheṣu dehasthitiṃ tāvat avaśyakartavye vyavahārepi te ātmaniṣthā eva yathā syuḥ ityevamarthamasyopadeśasya sthitatvāt | nīlasukhādivivaśatvāvivaśatvayoḥ svamana eva sākṣīkāryam, anyathā svavañcakatvāpatterityalam | anyadapi padyamatrodāharati tathā iti | tathā śabdaḥ samuccaye | prakāśasya - nīlasukādipramāyāḥ | sarvāpekṣānirodhataḥ, tṛptikṛtāyāḥ apekṣābhāvarūpāyāḥ sarvatropekṣāyā hetorityarthaḥ viśrāntiḥ kā ? svātantryam ityādi | nanviyatā kiṃ saṃpannamityapekṣāyāmāha iyatā iti | iyatā - samastasampatsamavāpteḥ pratyabhijñāhetutvakathanena, upāye - pratyabhijñopāye | nahi 'sughaṭa eṣa mārgo navaḥ' (4 a. 3 ā. 16 ślo.) iti | 'tasya' maheśvarasya 'pratyabhijñā' pratīpamātmābhimukhyena jñānaṃ prakaśaḥ pratyabhijñā | pratīpam iti - svātmāvabhāso hi na ananubhūtapūrvo'vicchinnaprakāśatvāt tasya, sa tu tacchaktyaiva vicchnna iva vikalpita iva lakṣyate - iti vakṣyate | pratyabhijñā ca - bhātabhāsamānarūpānu - saṃdhānātmikā, nīlasukhādipramānveṣaṇaṃ durghaṭamiti bhāvaḥ | atra granthakṛtotratyaṃ padyamudāharati yat iti | anta pratyabhijñāśāstrānte | mārgaḥ - upāyaḥ pūrvairanuktaḥ, tairāntaraparāmarśasyaivopāyatvakathanāt | tatpratyabhijñā iti vyācaṣṭe tasya ityādinā | vyavahitatvepi mukhyatvena maheśvarasya tacchabdena parāmarśaḥ | pratyabhijñā iti bhāgaṃ vyācaṣṭe prati iti | pratiśabdasya pratīpamityarthaḥ | abhiśabdasyā''bhimukhyam | jñāśabdasya jñānam | tena pūrvaṃ jñātasya madhye vismṛtasya punarābhimukhyena jñānaṃ pratyabhijñeti | yathā soyaṃ devadatta iti | nanu kathamajñātapūrve parameśvare pratyabhijñā yuktetyapekṣāyāṃ pratīpam iti padasya hetudānena nirākaroti pratīpam iti | atra hetumāha avicchinna iti | nanu tarhi kathamajñatvāvasthāyāṃ vicchinna iva dṛśyate ityatrāha sa tu iti | saḥ - ātmaprakāśaḥ | tacchaktyā - tatsaṃbandhinyā māyāśaktyā | tenaiva kṛtasya tadavacchedasya satyatayā'vacchedatvaṃ nāstīti iva śabdaprayogaḥ | evamavayavārthamuktvā ye dve [ca ye dve rūpe pratyabhijñāmanukṛtya - C.] rūpe pratyabhijñāyāṃ te anukṛtya darśayati bhāta iti | pūrvaṃ bhātamadya bhāsamānaṃ tayoryadanusandhānam - ekīkaraṇam, tadātmā yasyāḥ tādṛśī | pratiśabdasyārthaḥ anusandhānam, sa eva pratīpamityasyāpīti pūrvāparavirodho na śaṃkanīyaḥ | pūrvamuktasyāvayavārthasya punaḥ kathanamajñajanakṛpāhetukaṃ jñeyam | samuccayena loke śāstre ca siddhaṃ pratyabhijñāvyavahāraṃ sa evāyaṃ caitra - iti pratisaṃdhānena abhimukhībhūte vastuni jñānam; loke'pi etatputra evaṃguṇa evaṃrūpaka ityevaṃ vā, antato'pi sāmānyātmanā vā jñātasya punarabhimukhībhāvāvasare pratisaṃdhiprāṇitameva [pratisaṃdhitaprāṇitam - K. ṣ. ṣ.] jñānaṃ pratyabhijñā - iti vyavahriyate; nṛpaṃ prati pratyabhijñāpito'yam - ityādau | ihāpi darśayti lokepi ca iti | antataḥ, viśeṣeṇetyarthaḥ | etatputraḥ ityādinā jñānasya viśeṣaniṭhitvaṃ sphuṭīkaroti | sāmānyātmanā vā - kopyayamityaṃnena rūpeṇa | vikalpadvayepi 'vā' śabdaḥ prādhānyadyotanārthaḥ | jñātasya, pūrvamityarthaḥ | punaḥ, vartamānakāle ityarthaḥ | pratisandhinā - soyamiti ekīkaraṇena, prāṇitam - sattāyuktaṃ kṛtam | nanu kutrāyaṃ vyavahāra ityatrāha nṛpam [nṛpatim - K. ṣ. ṣ.] iti | nṛpaṃ prati - nṛpe, pratyabhijñāpitaḥ - niveditaḥ, mantribhiriti śeṣaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | pūrvaṃ rājñā etatputra evaṃguṇaka evaṃ rūpaka iti viśeṣeṇa vā, kopyayam iti sāmānyātmanā vā jñātaḥ puruṣo madhye vismṛtaḥ san punā rājñaḥ samīpaṃ gatastena koyamiti pṛṣṭastatra mantriṇastasya rājñastadviṣayāṃ pratyabhijñāmutpādayanti soyamiti | tato rājā codvuddhasaṃskāraḥ svayamapi pratyabhijānāti soyamiti | tatra pratyabhijñāto'yamiti vyavahāra iti | 'ityādi' śabdenānyeṣāṃ laukikavyavahārāṇāṃ grahaṇam | dṛṣṭāntamuktvā dārṣṭāntikamāha ihāpi iti | 'api' śabdaḥ samuccaye | abhimukhībhūte ityatra sarvadeti śeṣaḥ | na hi mūrcchākālepi kasyāpi svātmānabhimukhībhūto yuktaḥ | tadaunmukhyaṃ vinā tadavasthāgrahaṇāsaṃbhavāt | [tadaunmukhyaṃ vinā tadavasthāgrahaṇāsaṃbhavena tatsmṛtyā ekīkaraṇena jñānaṃ pratyabhijñā - C.] tatpatisaṃdhānena - tatsmṛtyā ekīkaraṇena | jñātam - pratyabhijñā | tadevānukṛtya darśayati nūnam iti | nūnam - niścaye, sa eveśvaro'ham | dṛṣṭāntadārṣṭāntikayostvayaṃ viśeṣaḥ dṛṣṭānte saṇicprayogo vyavahāro darśitaḥ, janasaṃbandhinyā rājani pratyabhijñāyā loke'tyantamabhīṣṭatvāt | dārṣṭāntike tu tadrahita eva prayogaḥ sva - prasiddhapurāṇasiddhāntāgamānumānādi - viditapūrṇaśaktisvabhāve īśvare sati svātmanyabhimukhībhūtetatpratisaṃdhānena jñānam udeti, nūnaṃ sa eva īśvaro'ham iti | tāmenām 'upapādayāmi' iti | upapattiḥ saṃbhavaḥ, tāṃ saṃbhavantīṃ tatsamarthācaraṇena prayojakavyāpāreṇa saṃpādayāmi | tathā hi - saṃbhavati tāvad asau, avicchinnaprakāśatvāt; nirodhakābhimatamāyā - śaktisamapasāraṇamātrameva tu tatra upapādanam | pratyabhijñopapattau svaparavibhāgābhāve tadapekṣaṃ kartrabhiprāyādi asaṃbhāvyam iti parasmaipadaprayogaḥ | itthaṃ ca atra śloke saṃbandhinyāḥ svasmin pratyabhijñāyā iṣṭatvāt, iti | lokepi soyamiti pratyabhijñāta iti, śāstrepi guruṇā īśvarohamiti pratyabhijñāpita iti vyavahāraḥ saṃbhavatyeveti nānyathā bhramitavyam, kevalamiṣṭatvamātramāśritya stokaṃ dṛṣṭāntadārṣṭāntikayorviśeṣaḥ kṛta ityalam | upapādayāmi ityasya vyākhyāṃ karoti tām iti | upapūrvasya ṇijantasya paderlaṭi rūpam | saṃbhavaḥ iti | upapūrvasya padervācyortha uktaḥ | tām - pratyabhijñām, svayamiti śeṣaḥ | ṇicā'rthaṃ kathayati tatsamartha iti | tasmin - saṃbhave, samarthācaraṇam, preṣaṇamiti yāvat, tena | prayojakaḥ - atrāham utpaladevaḥ, tasya vyāpāreṇa - vyāpārabhūtena, sampādayāmi, svavyāpāreṇa preṣaṇarūpeṇa tāṃ saṃbhavantīṃ saṃbhāvayāmītyarthaḥ | anyathā śaśaśṛṅgasyāpi saṃbhāvanaprasaṃgāt | nanu kathamasau saṃbhavatītyatrāha tathā hi iti | avicchinnaprakāśatvaṃ cāsyāḥ tadrūpātmaviṣayatvena jñeyam | viṣayaviṣayiṇorhi aikyaṃ svayameva kathayiṣyati | nanu yadyasau saṃbhavati tarhi tvaṃ kiṃpravṛtta ityatrāha nirodhaka iti | nirodhakābhimatā - āvṛtikāritvenābhimatā, samapasāraṇam - dūrīkaraṇam | na hi vātenāpasāritameghāvaraṇaḥ sūryastadutpādita iti kathyate iti bhāvaḥ | parasmaipadaprayojanaṃ kathayati pratyabhijñā iti | kartrabhiprāyādi, mukhyakarturiṣṭatvāditi | 'ādi' śabdenānyeṣāmātmane - padanimittānāṃ grahaṇam | asaṃbhāvyam sarvataraikyadarśanāt saṃbhāvayitumaśakyamityarthaḥ | parasmaipada prayogaḥ iti, śeṣātkartari yojanā, - maheśvarasya dāsyaṃ samastasaṃpallābhahetuṃ kathaṃcit āsādya, janasyāpi kathaṃcit tatpratyabhijñām āsādya prāpayya, upākāraṃ samastasaṃpallābhahetubhūtaṃ maheśvaradāsyātmakam icchan, tāmeva samastasaṃpatsamavāptihetukāṃ tatpratyabhijñām upapādayāmi | 'āsādya' iti āvṛttiyojane dvau ṇicau | iyati ca vyākhyāne vṛttikṛtā bharo na krtaḥ, tātparyavyākhyānāt | yaduktam :- 'saṃvṛtasautranirdeśavivṛtimātravyāpārāyām |' iti | ṭikākāreṇāpi vṛttimātraṃ vyākhyātumudyatena nedaṃ spṛṣṭam, asmākaṃ tu sūtravyākhyāna eva udyama - iti vibhajya vyākhyātam | evaṃ sarvatra | iti śeṣaśabdākṣipta iti bhāvaḥ | itthaṃ pratipadaṃ vyākhyāṃ kṛtvā yojanāṃ kartumārabhate itthaṃ ca iti | nanvāsādyetyasya kathaṃ prāpayyetyasya paryāyatvaṃ yuktamityāśaṃkyāha āsādya iti | āvṛtyā - āvartanena, yojane - pratyabhijñākhyakarmasambandhe, iti bhāvastu | ṇeraniṭi iti dvayorapi ṇicorluptatvāditi heturūpaḥ | nanu vṛttyādiṣu etāvān prapaṃco na dṛśyate ityata āha iyati iti | bharaḥ - prayatnaḥ | saṃvṛtaḥ - gūḍhatātparyaḥ yaḥ sautra - nirdeśaḥ tasya yat vivṛtimātram - tātparyaprakaṭanamātraṃ tatra vyāpāraḥ yasyā vṛtteḥ tādṛśyām | na spṛṣṭam iti, vyākhyānasya kā katheti bhāvaḥ | teṣāṃ buddhireva nātra vyāpṛteti sūcitārthaḥ | evaṃ sarvatra iti, sarveṣveva sūtreṣvayaṃ nyāya ityarthaḥ | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | guruparvakramaḥ saṃbandhaḥ - guruparaṃparāsaṃpradāyarūpaḥ saṃbandhaḥ | anenāsyopadeśasya mahāguruprasiddhatvameva mūlatvena sūcitam | nacaitāvatā'nupādeyatāśaṃkā kāryā, mahārahasyatvena paramopādeyatvāt | mahārahasyopadeśā hi karṇopakarṇikayaivāgatāḥ | parantu kaiścitkāruṇikairmahārahasyaśāstreṣūpanibaddhāstathāpi te rahasyatvenaiva sthitāḥ | tajjñānāmapi tatrānādṛtidarśanāt | taduktam:- prasiddhiravigītā hi satyā vāgīśvarī matā iti | evamanena ślokena abhidheyam, prayojanam, tatprayojanam, tatprayojanam, adhikārinirūpaṇam, guruparvakramaḥ saṃbandha - iti darśitam | tathā hi - samastasaṃpallakṣaṇo vyākhyāto yo'rthaḥ pūrvaṃ puṇyapāpādau saṃsāramūlakāraṇe hetuḥ, sa eva pratyabhijñāyate anayā - iti karaṇavyutpattyā upāyaḥ iha lokottaramārgaṃ prati nirṇītaḥ, iti atidurthaṭakāritvalakṣaṇamaiśvaryam mārgo nava (4 a. 3 ā. 16 ślo) avigīteti padenātra sāmānyajanaprasiddhirnivāritā | ata evātra śrutipramāṇaṃ prārthayatāṃ prauḍhameva | kṛtaścātra pūrvaṃ bhara iti na punarāyasyate | kathaṃ darśitamityata āha tathā hi iti | ācāryeṇa kartrā | upāyaḥ - samastasaṃpatsamavāptirhetuḥ yasyāṃ sā tāmiti bahuvrīhiṇā uktaḥ nīlasukhādisiddhirūpaḥ pratyabhijñopāayaḥ karma, ābhidheyatvena - ayamevehābhidheya ityevaṃbhāvena, darśitaḥ - sākṣātkathitaḥ | kayā kṛtvā? pūrvam - saṃsāryavasthāyām | saṃsāramūlakāraṇe puṇyapāpādau hetuḥ - hetubhūtaḥ | samastasaṃpallakṣaṇaḥ - nīlasukhādisarvasaṃpatsvarūpaḥ, yo'rtho vyākhyātaḥ - samanantaraṃ bahuvrīhimāśritya pratyabhijñopāayatayā vivṛtaḥ, sa eva pratyabhijñāyate - upāyabhāvena janaviṣaye pratyabhijñāpadaṃ prāpyate, anayā - anena śāstreṇa, iti karaṇavyutpattyā - karaṇārthaghaṭanāsādhanena | pratyabhijñāyāḥ hyetāvānevātiśayaḥ | saṃsāramūlakāraṇe puṇyapāpādihetubhūte nīlasukhādau eva yayopāyatāṃ [yathopayatām - C.] tadviṣayapramānveṣaṇadvāreṇajanaḥ pratyabhijānāti, yaḥ puṇyapāpahetutvena mama pūrvaṃ prasiddhaḥ nīlasukhādirbhāvaḥ sa eva mokṣasādhanamiti | anyathāsyāḥ vyarthatvameva syāt | taduktam:- iti śāstrānte nirūpayiṣyamāṇaṃ sūcayatā upāyaḥ darśitaḥ [pradarśitaḥ - K. ṣ. ṣ.] abhidheyatvena | ata eva 'tathā hi jaḍabhūtānām' (1 a. 1 ā. 4 ślo) ityupakramapūrvakaṃ [upakramapūrvam - K. ṣ. ṣ.] ślokāntaraṃ bhaviṣyati | prayojanaṃ ca pratyabhijñopāyajñānam, tasya prayojanam pratyabhijñānam, tasyāpi prayojanaṃ samastasaṃpallakṣaṇapāramaiśvaryaikarūpaprathanam, ye naiva muhyati jaḍaḥ prājñastarati tenaiva saṃsārāt iti | etena śloke tacchabdena samastasaṃpaditi bhāgasyaiva parāmarśaḥ na maheśvarasyeti darśitam | ācāryeṇa kīdṛśena ? śāstrānte - pratyabhijñānte, mārgo nava ityanenāryābhāgena | nirūpayiṣyamāṇam atidurghaṭakāritvalakṣaṇam - navopāyībhūtanīlasukhādimokṣahetukathanarūpaduḥsaṃpādyavastusaṃpā - danarūpam, svakīyamaiśvaryam, sūcayatā - janaṃ prati laukikopāyasyābhidheyatvadarśanena sūcanāviṣayatāṃ nayatā, katham ? iti | iti kimiti ? mayā kartrā sa eva - utkarṣaḥ, iha - asmin śāstre, lokottaramārgaṃ prati - mokṣaṃ prati, upāyo nirṇītaḥ | sa eva ka ityapekṣayāmāha samasta ityādi sa eva ityantam | hetuḥ ityantam pūrvavadeva yojanā | samasta ityasya bhāgasya kākākṣibadubhayatra karaṇatvena yojanam, anyathā saṃbandhāyogyatāpātāt | ata eva iti | ataḥ - yata upāyo'bhidheyatvena darśitaḥ tataḥ kāraṇāt, upakramapūrvakam - tathā hi śabdadyotyāraṃbhapūrvakam | ślokāntaram - pratyabhijñopadarśyate ityantopalakṣitaślokādanyaḥ ślokaḥ | tatraiva coktopāyābhidhānopakrama iti bhāvaḥ | pratyabhijñānam - janaviṣaye parameśvarasya nīlasukhādyupāyasya ca pratyabhijñāsaṃpādanam | samastasaṃpat ityasya nīlasukhādirūpamarthaṃ kṛtvā prathamaprayojanatvaṃ parameśvarādvayaprathanarūpamarthaṃ kṛtvā dvitīyaprayojanatvam [tṛtīyaprayojanatvam - C.] tataḥ paraṃ nāstyeva tasya sarvaparyantaphalatvādaṃśāṃśikayāpi | yaduktaṃ mayaiva stotrai :- 'phalaṃ kriyāṇāmathavā vidhīnāṃ paryantatastvanmayataiva deva | phalepsavo ye punaratra teṣāṃ muḍhā sthitiḥ syādanavasthayaiva ||' iti | etad vakṣyati :- 'tadatra nidadhatpadam (4 a. 3 ā. 16 ślo) iti pādadvayena | 'janasya' ityanena adhikārī darśitaḥ | yat nigamayiṣyati :- 'aniśamāviśan' (4 a. 3 ā. 16 ślo) iti | 'kathaṃcit' ityanena guruparvakramaḥ | vakṣyati :- 'mahāgurubhirucyate sma śivadṛṣṭiśāstre yathā | (4 a. 3 ā. 16 ślo) iti | evaṃ pratyabhijñātavyasamastavastusaṃgrahaṇena [pratijñātavyasamastavastusaṃgrahaṇena - K. ṣ. ṣ.] idaṃ vākyamuddeśarūpaṃ pratijñāpiṇḍātmakaṃ ca, madhyagranthastu hetvādinirūpakaḥ, etadeva ca paramaprayojanamiti darśayitumāha tataḥ param iti | aṃśāṃśikayāpi, leśālleśenāpītyarthaḥ | atra svakīyaṃ padyamuṃdāharati yaduktam iti | paryantataḥ, āpāte'nyaphalatvepi paryante cittaśodhanādidvāreṇa tvanmayataiva phalamityarthaḥ | atra - asyāṃ tvanmayatāyām | mūḍhā - lakṣaṇayā mūḍhatvadyotikā, athavā mūḍhā iti bahuvacanāntam, tathā ca ye mūḍhā iti sambandhaḥ, tathā ca kharpareśari iti visargalopaḥ | sūtrakāropyetadvakṣyatyevetyāha etat iti | kena vakṣyatītyata āha tadatra iti | guruparvakramaḥ - asmādanena prāptamiti guruparaṃparāsaṃpradāyarūpaḥ saṃbandhaḥ | upasaṃhāraṃ karoti 'evam' iti | pratyabhijñātavyam - asmin śāstre pratyabhijñāviṣayatvenābhidheyam | idam - vyākhyātam, vākyam ādyaślokarūpam | uddeśarūpam, nāmamātreṇa vastusaṃkīrtanāt | ādiśabdenodāharaṇopanayayorgrahaṇam | pañcāvayavātmakam - pratijñāhetūdāharaṇopanayanigamanarūpa - pañcāṃgasvarūpam | etenāsya śāstrasya parārthānumānatvaṃ sādhitam | 'iti prakaṭito mayā' ( 4 a. 3 ā. 16 ślo) iti ca antyaśloko nigamanagranthaḥ - ityevaṃ pañcāvayavātmakamidaṃ śāstraṃ paravyutpattiphalam | naiyāyikakramasyaiva māyāpade pāramārthikatvam - iti granthakārābhiprāyaḥ 'kriyāsaṃbandhasāmānya' (2 a. 2 ā. 1 ślo) ityādiṣu uddeśeṣu prakaṭībhaviṣyati - iti tāvad granthasya tātparyam | sujanaśca laukikeśvaraparicita īśvaraviṣaye janam anujīvigūṇasaṃpannaṃ [upapannam - K. ṣ. ṣ.] prakāśayati, janaviṣaye ca abhigāmikādiguṇagaṇasaṃpannam īśvaraṃ prakāśayati - iti iyānarthaḥ sāmānyena ṣaṣṭhīsamāsena darśitaḥ 'tasya pratyabhijñā' iti | nanu kimiti bhedaniṣṭhatārkikavāda āśrita ityapekṣāyāmāha naiyyāyika iti | māyāpade - māyādhovartibhedopahatatattvanirṇaye, yādṛśo yakṣastādṛśo baliriti nyāyānusāreṇeti bhāvaḥ | nanu tvayā kathametat jñātamityatrāha kriyāsaṃbandha iti | upasaṃhāraṃ karoti iti iti | iti - ataḥ, tāvat, atra kasyāpi vipratipattirnāstītyarthaḥ | granthasya - pratyabhijñāśāstrākhyasyā'thavā''diślokarūpasya | tātparyam - vyatiriktaṃ lokasiddhavastu | sāmānyaṣaṣṭhīsamāsadyotakaṃ kathayati sujanaśca iti | sujanaśabdena madhye virodhāpādakadurjanavyavacchedaḥ | anujīvinaḥ - bhṛtyasya ye guṇāḥ - sevākāritvādayaḥ, taiḥ saṃpannam - paripūritam | ābhigāmikādiguṇāḥ - samīpagamanayogyatādirūpā guṇāḥ, taiḥ saṃpannm | ādiśabdena dātṛtvādiguṇagrahaṇam | samāsameva vigrahadvāreṇa darśayati tasya pratyabhijñā iti | tasya - janasyeśvaraviṣaye pratyabhijñā tasyeśvarasya ca janaviṣaye pratyabhijñā iti vigrahārthaḥ | nanu samastaṃ pratyabhijñāśāstraṃ śrutvā janasya phalalābhaḥ syāt, athavā prathamaślokaśravaṇakāle evetyata āha etat iti | etasya - ādiślokasya, etacchlokākarṇanasamaye ca śiṣyāṇām etadarthasaṃkramaṇakrameṇa parameśvaratādātmyameva upajāyate tāvat | tathā hi - 'janasya' ityākarṇanāt vayaṃ te jananamaraṇapīḍitā aparyudastavṛttayaśca, asmākamayam upakāram icchan, maheśvarasya dāsyam āsādya, samastasaṃpatsamavāptihetuṃ tatpratyabhijñām upapādayati; tataśca [tataśca pratyabhijñām - K. ṣ. ṣ.] tatpratyabhijñāmevaṃbhūtāṃ vayaṃ prāptā eva, itītthameva [eva iti | ittham - K. ṣ. ṣ.] hi adhikāriṇi śāstrārthasya bimbapratibimbavat saṃkrāntiḥ loḍliṅādīnāṃ viṣayībhavati prathamapuruṣārtha [prathamapuruṣārthaḥ - K. ṣ. ṣ.] uttamapuruṣārthe paryavasyati, na tu tāṭasthyena; yo'rthaḥ tasya saṃkramaṇam - siddhatvenāntaḥsphuraṇam, tasya yaḥ kramaḥ tena | śiṣyāṇām ityadhikārigrahaṇam | anyathā kāmanārahitānāṃ śiṣyāṇāmapi tadāpatteḥ, phalakāmanāviṣṭā eva hi phalopāyaśravaṇakāle eva tallābhabhāja iva tiṣṭhanti nānye | tāavat iti, kasyāpyatra vipratipattirnāstītyarthaḥ | nanu kathametadityatrāha tathā hi iti | tathā hi - tathā dṛśyatām, adhikāriṇi - phalakāmanāviṣṭe puruṣaviśeṣe | janasyetyākarṇanāt - manogatajananamaraṇapīḍādyotakajanasyetiśabdaśravaṇena, itottham - ityanena prakāreṇa | śāstrārthasya - vakṣyamāṇasya śāstrābhidheyasya | bimbapratibimbavat - bimbapratibimbanyāyena | saṃkrāntiḥ - manasi sphūrtiḥ syāt | kasmin sati ? loṭliṅādīnāṃ viṣayībhavati - vācyatāṃ gate | prathamapuruṣārthe - nāmni | uttamapuruṣārthe - asmadi | paryavasyati - viśrāmyati sati, ayamupapādayati, adhikāryanadhikāriṇoḥ pratipattau viśeṣābhāvaprasaṅgāt | ārogyakāmāḥ śivāṃ sevantāṃ sevadhvam - [sevedhvam - K. ṣ. ṣ.] iti vā vākyārthasya sevāmahai - ityevaṃrūpeṇa adhikāriṇi dvitīyā [dvitīyakakṣyāsaṃkrāntau - K. ṣ. ṣ.] kakṣyā saṃkrāntau, tṛtīyakakṣyāmeva [tṛtīyakakṣyāyāmeva - K. ṣ. ṣ.] bhāvikoṭipatitāmapi puruṣārtha vayaṃ prāptā ityevamityarthaḥ | ādiśabdena laṭo grahaṇaṃ | paramārthataḥ upapādayāmīti śloke sthitatvena śiṣyabuddhau sphuritasya lataḥ prathamapuruṣasya tatrāsthitatvāt cviprayogaḥ | prathamapuruṣārthe iti madhyamapuruṣasyāpyupalakṣaṇam, tasyāpi kvacitprayoge uttamapuruṣārthe paryavasānāt yathātraiva lakṣyamāṇe udāharaṇe, sevadhvam sevāmahai iti | iti - itthaṃ, katham ? te vayaṃjananamaraṇapīḍitāḥ - ata evāparyudastā - paryudāsaviṣayatāṃ na nītā vṛttiryeṣāṃ tādṛśāśca, adhikāritvena gṛhītā iti yāvat, bhavāmaḥ | asmākamayam - ācāryaḥ, upakāramicchan maheśvarasya dāsyamāsādya samastasaṃpatsamavāpteḥ hetum - kāraṇabhūtām | tatpratyabhijñām - īśvarapratyabhijñām | upapādayati - saṃpādayati, tataśca - tasmātkāraṇācca, vayamevaṃbhūtām - samastasaṃpatsamavāptihetubhūtām, tatpratyabhijñāṃ prāptā eva, upāyalābhasyaivādhikāriviṣaye upeyalābharūpatvāt | na tu tāṭasthyena iti | tu - vyatireke | adhikāriṇi tāṭasthyena nāyamupapādayati | kimasmākaṃ tena iti taṭasthabhāvena saṃkrāntirna bhavati | atra hetumāha adhikāri iti | atra dṛṣṭaphalasya hi āyurvedasya vākyaṃ dṛṣṭāntatvena kathayati ārogyakāmāḥ iti | ārogyakāmanāyuktāḥ, śivām - harītakīm sevantām iti loṭaḥ prathamapuruṣaprayogayuktasya, sevadhvamiti vā madhyamapuruṣaprayogayuktasya, vākyārthasya - padasamūhavācyasya, sevāmahai ityevaṃrūpeṇa - uttamapuruṣe paryavasānarūpeṇa, saṃkrāntau dvitīyā kakṣyā bhavati | vākyaprayogasyaiva prathamakṣyatvāt | kutra ? adhikāriṇi - ārogyakāmanāviṣṭe puruṣaviśeṣe | kīdṛśe ? saṃpattim akālakalitasvarūpānupraveśena svātmīkṛtām abhimanyamāne, tata eva vitatasaṃvitsundaraparāmarśe pūrṇatābhimānapratilambhāt, anyasya tu anevaṃrūpatvenaiva anadhikāritā [adhikāritā - K. ṣ. ṣ.] tāṭasthyaprāṇā - iti | tadāstām avāntarametat atigahanaṃ ca - iti sthitametat | etena ślokena īśvarasāṃmukhyaṃ vineyānāṃ prayojanādipratipādanaṃ ca kriyate - iti | tṛtīyakakṣyāmeva - tatsevanarūpāṃ tṛtīyakakṣyāmeva, bhāvikoṭipatitām - caturthakakṣyāyāṃ bhāvinīm, puruṣārthasampattim - ārogyasaṃpattim, svātmīkṛtām - prāptām, abhimanyamāne - vastusaundaryabalena abhimānaviṣayatāṃ nayati | kena ? akalakalitam - kālāspṛṣṭam, yatsvarūpam - cinmātrākhyaṃ nijaṃ svarūpam, tatrānupraveśena - svabhāvabalasiddhenāveśena | punaḥ kīdṛśe ? pūrṇatābhimānasya yaḥ pratilambhaḥ - prāptiḥ, tataḥ, vitatā - vyāptiṃ gatā saṃvid yasya tādṛśaścāsau sundaraśca parāmarśo yasya tādṛśe | atikāmanāviṣṭo hi kāmyopāyaprāptisamaya eva tṛpto dṛśyate iti na kopi virodhaḥ | nanu ya evaṃ na saṃpadyate tasya kā vārtetyatrāha anyasya iti | anadhikāritā - adhikāritāyā bhāvaḥ, āstām, alamityarthaḥ | siddhamarthaṃ saṃgṛhya kathayati sthitam iti | sthitam, siddhamityarthaḥ | vineyānām - śiṣyāṇām iti śabdaḥ samāptau ādyaślokasamāptiṃ sūcayati | ahamāmarśamātreṇa jagato yaḥ svasūtraṇām | karotyupodghātamayīṃ hṛdaye taṃ stumaḥ śivam || evaṃ śāstrasamāptiprayojanaṃ maṃgalaṃ saṃpādya prathamaṃ sthite jñānādhikārākhyaprathamavimarśe prathamāhnikavyākhyānirvighnasamāptaye sveṣṭadevatābhūtaṃ śrīśivaṃ stauti āhnikatātparyaṃ ca sūcayati ananta iti | anantabhāvasaṃbhārabhāsane spandanaṃ param | upodghātāyate yasya taṃ stumaḥ sarvadā śivam || nanu īśvarasya siddhireva kartavyā | keyaṃ siddhiḥ ? na tāvat utpattiḥ, nityatvāt | nāpi īśvarasiddhikārādayastasyotpattiṃ vidadhate | jñaptiḥ siddhiriti cet, anavacchinnaprakāśasya pramāṇavyāpāropādheyaprakāśātmaka - siddhyanupayoga eva | nanu anavacchinnastadīyaṃ prakāśa - iti kathametat; nīlasukhādiprakāśe [ghaṭasukhādiprakāśe - K. ṣ. .ṣ] hi tatprakāśaḥ kutaḥ ? tadaprakāśe'pi suptamurchādau nitarām, [natarām - K. ṣ. ṣ.] svaprakāśe'pi vā īśvare pramātṝṇāṃ kiṃ vṛttaṃ yena teṣāṃ pramāṇavyāpārānupayoga ityāśaṅkyāha :- atra ṭīkā :- vayaṃ taṃ śivam - prakāśasvabhāvaṃ sarvānandakāriṇam paramātmānam | stumaḥ - sarvotkṛṣṭatayā bhāvayāmaḥ | taṃ kam ? anantaḥ - aparicchinnaḥ, yo bhāvasambhāraḥ - svāntarnimagnaḥ padārthasamūhaḥ tasya bhāsane - ahamiti svāntaḥpradeśāt idamiti bahiravabhāsane | yasya paraṃ spandanam - svarūpāt kiṃciccalanarūpaḥ ahamiti sāmānyaspandaḥ | upodghātāyate - cintāṃ prakṛtasiddhyarthāmupodghātaṃ paracakṣate iti | tathā upa - samīpe tadadāveva hanyate - ṭaṃkyate dīnāre iva rājanāmātra śāstrābhidheyam iti upodghātaḥ, sa ivācarati, bhāvinaḥ padārthasamūhasya sāmānyaspande eva prathamaṃ sthitatvāt, anyathā nirgamāsaṃbhavaprasaṃgāt | anena copodghātāhnikamidamiti sūcitam, upodghātatvaṃ cāsya vakṣyamāṇasarvaśāstrārthadyotakatvena jñeyam | evaṃ maṃgalaṃ saṃpādya prathamaślokopanyāsārthamavataraṇikāṃ karoti nanu iti | karati jñātari svātmanyādisiddhe maheśvare | ajaḍātmā niṣedhaṃ vā siddhiṃ vā vidadhīta kaḥ || 1 || atra ṭīkā :- nanu iti pūrvapakṣavādipraśne | kartavyā - avaśyakaraṇīyā | anyathā tadviṣayatvena pratijñātāyāḥ pratyabhijñāyā upapādanāsaṃbhavāditi bhāvaḥ | atra vādī vikalpaṃ karoti keyam iti | kiṃśabdaḥ praśnākṣepavāccī | utpattirūpasiddhiṃ nāśayitumāha na tāvat iti | nanu tarhi kathaṃ vādinaḥ tadutpattiṃ kathayantītyatrāha nāpi iti | punaḥ śiṣyapraśnamāśaṃkate jñaptiḥ iti | atrāpyuttaramāha anavacchinna iti | anavacchinnaprakāśasya - svaprakāśatvena satatamavabhāsamānasya nityaprakāśarūpasya ca, arthādīśvarasya | pramāṇavyāpāropādheyaḥ - pramāṇavyāpārasādhyatvena tadavacchedyo yaḥ prakāśaḥ - jñaptiḥ, tadātmikā yā siddhiḥ tasyā anupayoga eva bhavati | na hi sūryasya prakāśe dīpāpekṣā yukteti bhāvaḥ | taduktam :- upāyajālaṃ na śivaṃ prakāśayet ghaṭena kiṃ bhāti sahasradīdhitiḥ | vicārayanitthamudāradarśanaḥ svayaṃprakāśaṃ śivamātmavitkhalu || iti | tathā :- aparekṣe bhavattattve sarvataḥ prakaṭe sthite | yairupāyāḥ pratanyante nūnaṃ tvāṃ na vidanti te iti | atra pūrvapakṣavādī nanu iti ākṣepaṃ karoti | anavacchinna iti kathametat, tadīyaprakāśasyānavacchinnaprakāśatvaṃ na yujyate ityarthaḥ | etadeva samarthayitumāha nīla iti | kutaḥ, na bhavatītyarthaḥ | na hi nīlajñānameveśvarajñānamiti bhāvaḥ | tarhi nīlādyaprakāśe tatprakāśo'stvityatrāha tat iti | nitarāṃ kuta iti yojanā, atiśayena nāstītyarthaḥ | anavicchinnaprakāśatvamabhyupagamyāpi pramāṇavyāpārānupayogaṃ pratyāha svaprakāśe iti | pramātṝṇām - īśvarapramātṝṇām, kiṃ vṛttam - sampannam | svaprakāśe'pi anavacchinnaprakāśatvasādhakasvaprakāśatva - yukte'pītyarthaḥ | ityāśaṅkya - praśnottarapūrvikāṃ śaṃkāṃ kṛtvā | āha, kathayatītyarthaḥ | iha ka īśvare kīdṛśe kīdṛśena pramāṇena asti iti jñānalakṣaṇāṃ siddhim, nāstīti jñānalakṣaṇaṃ vā niṣedhaṃ kuryāt ? pramātā iti cet, sa eva kāḥ ? dehādirjaḍaḥ ta tadanyo vā kaścit ātmādiśabdavācyaḥ ? so'pi svaprākāśasvabhāvo vā na vā ? dehādirjaḍaḥ iti iti cet, sa eva svātmani asiddhaḥ paratra kāṃ siddhiṃ kuryāt ātmāpi asvaprākāśo jaḍa eva tattulyayogakṣemaḥ | svaprakāśasvabhāvaḥ iti cet, kīdṛśena svena rūpeṇa bhāti ? [ābhāti - K. ṣ. ṣ.] yadi pariniṣṭhitasaṃvinmātrarūpeṇa, tadā saṃvidāṃ bhedanam, bheditānāṃ ca antaranu - evamavataraṇikāṃ kṛtvā prathamaṃ ślokamupanyasya vyācaṣṭe | katari iti | atra ṭīkā :- padyaṃ bhaṃgyā vyākhyātumārabhate iha iti | iha - īśvarādhīnasiddhike jagati | kaḥ - tadantargatḥ ko bhāvaḥ, kīdṛśe - kiṃguṇe īśvare | sarvatrātra kiṃśabdaḥ praśnākṣepaparaḥ | śiṣyottaraṃ śaṃkate pramātā iti | pramātā - tārkikādiḥ | sāṃkhyādīnāṃ laukikasyātropekṣāviṣayatvāt | gururatra śiṣyaṃ prati paśnayati sa eva iti | kiṃśabdasyārthaṃ vibhajya darśayati dehādi iti | ādiśabdena buddhyādergrahaṇam | tadanyaḥ - dehādearanyaḥ cinmātrarūpaḥ | ādiśabdenānyeṣāṃ paryāyāṇāṃ grahaṇam | śaṅkitasya dvitīyapakṣasyāpi dvaividhyaṃ śakate sopi iti | sopi - tadanyopi | pakṣadvayamadhyāt prathamaṃ pakṣamanuvadati sa eva iti | sa eva - dehādireva, asiddhaḥ - buddhipramātradhīnasiddhikatvena siddhirahitaḥ, paratra - svavyatirikte īśvare | dvitīyapakṣasya prathamaṃ prakāraṃ bahuvaktavyatvena tāvadavasthāpya dvitīyaṃ prakāraṃ pratyāha ātmā iti | tasya - dehādeḥ, tulyau yogakṣemau, aprāptasya śubhasya labdhiḥ saṃdhānena abhedanaṃ na syāt; tena svatantrasvaprakāśātmatayā tāvat sa bhāsate, tathābhāsamānaśca kīdṛśamīśvaraṃ sādhayet niṣedhet vā ? kartṛjñātṛsvabhāvam iti cet nanu sa pramātaiva tathābhūtaḥ iti ko'nyaḥ saḥ ? nanu sarvakartṛtvasarvajñatve pramāturna staḥ; na khalu sarvaśabdārtho jñātṛkartṛtvayoḥ svarūpaṃ bhinatti, yogaḥ, tadrakṣaṇaṃ kṣemaḥ, tau yasya saḥ, tattulya iti yāvat | dvitīyapakṣaya sthāpitaṃ prathamaṃ prakāramapi svābhīṣṭatvena vibhajya vaktumārabhate svaprakāśa iti | svaśabdārthavyākaraṇaṃ prati śiṣyaṃ prerayati kīdṛśena iti | bhāti - svaṃ prati sphurati | kīdṛśenetyākṣiptapakṣadvayamadhyādekaṃ dūṣayati yadi iti | pariniṣṭhitam - śāntatvena svarūpamātre sthitaṃ yatsaṃvinmātraṃ tadeva rūpaṃ tena | atra pratisamādhānaṃ karoti tadā iti | bhedanam - viṣayagrahaṇakāle vibhāgaṃ kṛtvā'nyo'nyataḥ bhedena bhāsanam, abhedanam - smṛtisamaye ekīkaraṇam | anyathā smṛtyasaṃbhavaprasaṃgāt | smartā hi smṛtikāle - nīlādiviṣayaṃ pūrvāparaṃ jñānadvayamekaviṣayatākaraṇenaikīkarotyeva | tadeva smaraṇamucyate | etena vedāntamatanirāsaḥ kṛtaḥ | te eva hi śāntasya pariniṣṭhitasya jñānamātrasyātmatvaṃ kathayanti | śāntatve [śāntatve ca bhedane - C.] ca bhedanābhedane asaṃbhavopahate eva | yattu te'pi viṣayoparāgaṃ necchanti tena vijñānavādāt svasya niṣkṛtimeva kurvanti na tuttamapadamāśrayantītyalam mahātmasucodanābhiḥ | dvitīyaṃ tu svābhīṣṭasādhakatvenāśrayati tena iti | tena - yataḥ pūrvoktaṃ na yujyate tata ityarthaḥ | svatantraḥ - saṃvidāṃ bhedanābhedanayoḥ samarthaḥ | sa - ātmā, tathābhāsamānaśca - svataṃtraprakā'sabhāvena sphuraṃśca | kīdṛśamityākṣiptapakṣadvayamadhye kartṛtvādirahitasyeśvaratvamatyantamayogyaṃ jñātvā śiṣyārthaṃ dvitīyamāśrityeṣṭāpattiṃ sādhayati kartṛ iti | nanu iti prativacane | tathābhūtaḥ - kartṛjñātṛsvabhāvaḥ, iti - ataḥ kāraṇāt | saḥ īśvaraḥ puraḥsthitasyātmana eveśvaratve kimarthamanyamīśvaraṃ sādhayāma iti bhāvaḥ | atra śiṣyapraśnaṃ śaṃkate nanu iti | tathā ca prabhāturīśvaratvaṃ na yuktamiti praṣṭurabhiprāyaḥ | atrottaramāha na khalu iti | bhedadarśane'pi īśvarajñānacikīrṣāyatnādernityasya viṣayeṇa akāraṇabhūtena anādheyātiśayatvāt | prakāśamānatānayanameva viṣayatvam iti cet, aprakāśasvabhāvasya tathātvamanucitam - iti vakṣyāmaḥ | prakāśamānasvabhāvatve viṣayo'pi sarvātmanā prakāśa eva nimagna iti prakāśaḥ prakāśate - ityetāvanmātraparamārthatve kaḥ sarvajñāsarvajñavibhāgaḥ ?, pramāṇamapi evaṃ siddhatvā - na hi kaṇabhāvacayabhāvayoragneḥ svarūpabheda ittyuttaravākyābhiprāyaḥ | naiyāyikadarśanasiddhaṃ vastu hetutvenāśrayati bheda iti | akāraṇabhūtena - ālaṃbanakārakatayā kāraṇabhāvamagatena | anādheyātiśayatvāt - ādhātumaśakyātiśayatvāt, anyathā nityatvāsaṃbhavāditi bhāvaḥ | atra bhedadarśanamasahamānasya śiṣyasya codyaṃ śaṅkitam prakāśa iti | tathā cālambana kārakarūpaviṣayapratipādanaparasya bhedadarśanasya hetutvenāśrayaṇamayaktamiti bhāvaḥ | svayamevāṅgīkṛtasiddhāntasya śiṣyasya śaṃkitaṃ codyameva svābhīṣṭasādhakatvenāśrayati aprakāśamāna iti | tathātvam - prakāśamānatāyāṃ nayanam | na hi prayatnaśatairapi agniranagnitāṃ netu śakyate iti bhāvaḥ | avaśiṣṭaṃ prakāśamānatāsvabhāvatvamāśritya svābhīṣṭaṃ sādhayati prakāśamāna iti | prākāśa eva nimagnaḥ - bruḍitaḥ, tato bhedenābhāsāt | agnikaṇa ivāgnicaye iti bhāvaḥ | nanu nimajjatu tataḥ kimityatrāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | prakāśaḥ - viṣayarūpaḥ prakāśaleśaḥ, prakāśate - mahāprakāśaḥ sākṣād bhavati | etāvanmātraparamārthatve sati kaḥ sarvajñāsarvajñavibhāgaḥ, ayaṃ jīvaḥ asarvajñaḥ ayamīśvaraḥ sarvajña iti vibhāgo na bhavati | paramārthataḥ sarvatraikaprakāśarūpatvāditi bhāvaḥ | taduktam :- nīlaṃ pītaṃ sukhamiti prakāśaḥ kevalaḥ śivaḥ | amuṣmin paramādvaitaprakāśātmani koparaḥ || iti | nanvarthākṣiptasya kīdṛśena pramāṇena ityayasya kā vātatyapekṣāyāmāha pramāṇam iti | evam, pramātṝvadityarthaḥ | siddhatvāsiddhatvābhyām - jaḍatvājaḍatvāpāditābhyām, siddhatvābhyāṃ paryanuyojyam; evaṃ siddhirapi | tasmāt viṣaya bhimataṃ vastu śarīratayā gṛhītvā tāvat nirbhāsamāna ātmaiva prakāśate vicchedaśūnyaḥ, suṣuptamapi prati prakāśata eva, anyathā smṛtyayogāt; prakāśasya ca nityatvāt vicchedahetorabhāvena, anyapramātrapekṣayā ca prakāśamānatvāt, svapara paryanuyojyam - paryanuyogaviṣayīkāryam | tathā cāsyāpi pramātṛvatprakāśarūpatve īśvaratvamevāyātīti bhāvaḥ | nanu padye gṛhītāyāḥ bhdena sphuraṇaśīlāyāḥ siddheḥ kiṃkurma ityatrāha evam iti | siddhirapi, pramātrādivatprakāśarūpaiveti bhāvaḥ | api śabdaḥ uktasamuccayārthaḥ | tenehoktasya niṣedhasya grahaṇam, tasyāpi prakāśarūpatānapāyāt | vidadhānasya tu sākṣātkriyatvena kartṛniṣṭhatāyogena prakāśasvabhāvamaheśvararūpatvamayatnasiddhaṃ jñātvā grahaṇaṃ na kṛtam | vidadhīta iti vipūrvasya dhāñaḥ liṅi; rūpam | phalitamāha tasmāt iti | viṣayābhimatam - viṣayabhāvena laukikairabhimānena gṛhītam | vastu - nīlādirūpaṃ bāhyābhyantaraṃ vastu | śarīratayā - svarūpatvena | etena nīlasukhādiprakāśepi ātmaprakāśaḥ phalitatvennoktaḥ | nanvevaṃ bhavatu, suṣuptimūrcchādau sphuṭaṃ sthitasya tadaprakāśasya kiṃ kurmaḥ ityāha suṣuptamapi iti | suṣuptamapi prati, suṣuptaviṣaye'pītyarthaḥ | atra hetutrayamāha anyathā iti | anyathā - ātmaprakāśābhāve | tata utthitasyeti śeṣaḥ | suṣupterutthito hi na kiñcidavediṣamiti tāmavasthāṃ smaratyeva, smaraṇaṃ ca gṛhīte eva saṃbhavati | grahaṇaṃ cātmānaṃ vinā na sambhavati | tasya ca svaprakāśatvameveti suṣuptismṛtimaṃgīkuvartaḥ ātmaprakāśanamapyaṅgīkāryameva | na ca māstu smṛtiriti vācyam, svānubhavasyāpahnavāyogāt | tadapahnavakāribhyastu nama evetyalam | dvitīyaṃ hetumāha prakāśasya iti | caḥ samuccaye, vicchedahetoḥ - deśakālādervicchedakāraṇasya, na hi prakāśasiddhaṃ deśakālādi taṃ vicchinnīkartu śaktam | tṛtīyamapyāha anya iti | na hi anyasuṣuptāvanyaḥ supto bhavati | tathā ca tatrātmanaḥ prakāśaḥ sphuṭa eveti bhāvaḥ | nanvanyapramātṛṣu prakāśenetarasya kimāyātamityapekṣāyāmāha svapara iti | tatsṛṣṭasya - tena prakāśenotpāditasya | taduktam :- pramātṛvibhāgasya tatsṛṣṭasya māyīyatvena vakṣyamāṇatvāt | sa cāyaṃ svatantraḥ | svātantryaṃ ca asya abhede bhedanam, bhedite ca antaranusaṃdhānena abhedanam - iti bahuprakāraṃ vakṣyāmaḥ | etadeva [tadeva - K. ṣ. ṣ.] asya pārameśvaryaṃ mukhyamānandamayaṃ rūpam - iti pūrvamupāttaṃ 'kartari' iti | tadeva tu svātantryaṃ vibhajya vaktuṃ 'jñātari' iti paścānnirdiṣṭam | jñānapallava paravyavasthāpi pare yāvannātmīkṛtaḥ paraḥ | tāvanna śakyate kartuṃ yato buddhaḥ paraḥ paraḥ || iti | na ca tatsṛṣṭastasyaiva vicchedaṃ kartuṃ śaktaḥ kimuta māyīya iti bhāvaḥ | bhāgena prakāśamānepi meghānnirgate ākāśe laukiko'pyākāśaḥ prakāśate iti vyavaharatyeva | nanvayaṃ pramātā prakāśatāṃ nāma punaḥ sa kīdṛśoratīti na vidma evetyapekṣāyāmāha sa cāyam iti | nanu tasya svātaṃtryaṃ kiṃrūpamastītyatrāha svātantryaṃ ca iti | abhede - paramārthaḥ nīlādisaṃvidāṃ sukhādisaṃvidāṃ ca saṃvittvenaikatve'pi, bhedanam - bhinnaviṣayatopādhinā bhedena bhāsanam | bhedite ca - bhedena bhāsite saṃvijñāte ca, abhedanam - smṛtisamaye alaukike mokṣasamaye caikaviṣayatvena bhāsanam, svātmani viśrāntidānena layīkaraṇaṃ ceti yāvat | nānāvidhāḥ saṃvido hi antarārthato'pi tattvādutthāya tatraiva layībhavanti | vakṣyāmaḥ, ihaivāgre iti śeṣaḥ | nanu tatsvātaṃtryamatra kena padenoktamityatrāha 'tadeva' iti | ācāryeṇa tadeva svātaṃtryameva, vaktumiti śeṣaḥ | vaktum - svataṃtraḥ kartāṃ iti sūtrāvaṣṭambhena kathayitum, kartari iti - etatpadam, upāttam, kadā ? prathamam kutaḥ ? 'iti', iti kutaḥ ? etaddevāsya - ātmanaḥ, pārameśvaryam - māheśvaryarūpam | mukhyam - pradhānam, ānandamayam - tatkāryaviśvodbhāvanā'nyathānupapattyā''nanda - nirbharitam, rūpam - svarūpaṃ bhavatīti | mukhyasyaiva hi prathamamupādānaṃ yuktamiti bhāvaḥ | nanvetenaiva sarvaṃ gatamiti kimarthamuktaṃ 'jñātari' itītyapekṣāyāmāha tadeva tu iti | tat - kartarītyanena dmotitam | atra hetumāha jñāna iti | jñānapallavasvabhāvā - svabhāvaiva hi kriyā - iti vakṣyate | tena sarvakriyāsvatantre sarvaśaktike - iti yāvad uktaṃ bhavet tāvadeva 'kartari jñātari' iti | iyameva ca saṃvitsvabhāvatā | saṃviditi tu ucyamānā vikalpyatvena prameyatāṃ spṛśanto sṛṣṭatvāt na paramarthasaṃvit - iti vakṣyāmaḥ | kartā jñātā ca maheśvara - ityabhidhāne'pi sa eva prakāra āpatet, iti yathā yathā prameyabhūmikāpādananyakkārakalaṅkaparihāraḥ śakyaḥ tathā tathā yāvadgati yatitavyam, iti bhūtavibhaktyā nirdeśaḥ kṛtaḥ | upadeśāvasare hi sarvātmanā tāvat sā prameyatā asya parihartum aśakyā | 'svātmani' iti, jñānapuṣṭībhāvarūpā, bījāpekṣayā tatpuṣṭībhāvarūpasya tādṛgbījasahasrotpādakasya drumasya sphuṭaiva mukhyateti na kopi virodhaḥ | phalitamāha tena iti | tena - tasmāt 'iti' ityanenetyarthaḥ | yāvat - yāvatparimāṇo guṇagaṇaḥ | saptamīprayogānāmabhiprāyaṃ vaktumāha iyameva ca iti | iyam - svātaṃtryarūpā | vikalpyatvena - śabdasparśagatena vikalpaviṣayatvena, prameyatām - śabdapramāviṣayatām | sṛṣṭatvāt - prameyatāsparśenāgatāt sṛjyamānatvāt | nanu tarhi kartṛtvajñātṛtvarūpasya svātaṃtryasya vidhireva kiṃ na kṛtaḥ, kimiti prameyatā''pādakasya saptamyuktasyānuvādasyaivāśrayaṇaṃ kṛtamityapekṣāyāmāha kartā ca iti | ityabhidhānepi - evaṃ vidhibhāvena kathanepi | sa eva prakāraḥ - prameyatāsparśarūpaḥ na hi śabdaspṛṣṭaṃ kenāpyupāyena prameyatāmativartituṃ śaktam | yaduktam :- yadabhinnaṃ svasaṃvittau tatparasya yadocyate | tadā bhinnamivābhāti śābdīṃ bhūmimupāgatam || iti | tarhi kiṃ kāryamityatrāha yathā iti | yathā yathā - yena yena prakāreṇa, prameyabhūmikā - prameyāvasthā, yāvadgati - yāvadupāyam, yatitavyam - svayameva yatnaḥ kāryaḥ yadyapyāntaraparāmarśepyetanna saṃbhavati tathāpi śiṣyeṣu nairvikalpyāpādana - nimittametaduktam | bhūtavibhaktyā - anudeśayogya siddhavastuvācinyā ṅipratyayarūpayā saptamīvibhaktyā | svasmin anapāyirūpe svabhāve ityanena, vaiśeṣikādyabhimatajaḍātma - vādanirāsaḥ | 'ādisiddhe' iti avicchinnaprakāśe ityarthaḥ | 'maheśvare' iti, etadeva māheśvaryaṃ yad anavacchinnaprakāśatvena jñātṛkartṛtvadhāropārohaḥ | 'ajaḍātmā' iti, yasya tu vaiśeṣikāderjaḍa ātmā sa siddhi karotu īśvara viṣayām; anyastu sāṃkhyādirniṣedham; sāṃkhyo'pi viṣayāvabhāsanarūpaṃ jñānaṃ buddhidharmamicchan ātmānaṃ vastuto jaḍameva upaiti; na ca jaḍātmā svātmanyapi durlabhaprakāśasvātantryaleśaḥ kicit sādhayituṃ niṣeddhuṃ vā prabhaviṣṇuḥ pāṣāṇa iva; na ca ajaḍātmano'pi etad ucitam, tathā hi - sa svātmani siddhimitthaṃ kuryāt - yadi asya so'bhinavatvena bhāsamānaḥ pūrvaṃ na bhāsate, sa eva hi vākyabhedānāpādakatvena śreṣṭhataraḥ | ekavākyatvaṃ hi padye puṣṭatāvahamiti bhāvaḥ | svātmani iti padaṃ vyācaṣṭe svātmani iti | vaiśeṣikādyabhimataḥ, tathā'sannpi taiḥ svābhimānena kathita iti bhāvaḥ | ādiśabdena naiyāyikādergrahaṇam | ādisiddhe ityasyārthaṃ vaktumāha ādi iti | etacca samanantarameva sādhitam | maheśvara padaṃ vyācaṣṭe maheśvare iti | dhārā - parā kāṣṭhā | ajaḍātmā iti padasyābhiprāyaṃ vaktumāha ajaḍātmā iti | tu - vyatireke | ajaḍaḥ ātmā yasya vaiśeṣikādeḥ sa ajaḍātmeti vigraho'nena dyotitaḥ | sāṃkhyaḥ - anīśvaraḥ | ādiśabdena baudhādergrahaṇam | sāṃkhyaḥ puruṣasya cetanatvaṃ vadati iti jaḍātmavāditvameva tasya na sambhavati kā kathā īśvaraniṣedhasya, cetanatvāṃgīkāreṇaiva īśvarāṃgīkārād ityapekṣāyāmāha sāṃkhyopi iti | jñānasya buddhidharmatā kathanamātreṇaiva tasya jaḍātmavāditvamāyātaṃ tena ca tatsiddha īśvarāṃgīkāro'pi śaśaviṣāṇatulya eveti bhāvaḥ | nanu tatopi kimityatrāha na ca iti | tarhyajaḍātmaivātra pravṛttiṃ karotu ityatrāha na ca iti | kathaṃ nocitamityatrāha tathā hi iti | saḥ - ajaḍātmavādī, asya - ajaḍātmavādinaḥ, saḥ - ātmā | tarhi na bhāsanamevāstvityatrāha na bhāsanam na bhāsanaṃ [anābhāsanam - K. ṣ. ṣ.] cet jaḍataiva | niṣedhaṃ ca itthaṃ vidadhyāt - yadi sa na prakāśate tathā ca jaḍaḥ, na ca jaḍasya etat yuktam ityuktam, nāpi ajaḍasya; tasmāt saṃvitprakāśa eva ghaṭādiprakāśaḥ, na tvasau svatantraḥ kaścit vāstavaḥ; prakāśa eva ca ātmā; tat na tatra kārakavyāpāravat pramāṇavyāpāro'pi nityatvavat svaprakāśatvasyāpi tatra bhāvāt || 1 || nanu kārakavyāpāraḥ pramāṇavyāpāraśca yadi īśvare na saṃbhavati, tarhi pratyabhijñāpayāmi - iti yo vyāpāra uktaḥ sa katamo vyāpāraḥ - ityāśaṅkyāha :- iti | atrottaramāha jaḍataiva iti | tarhi tanmatepyātmano jaḍataivāpatediti bhāvaḥ | siddhiṃ pratyākhyāya niṣedhamapi pratyācaṣṭe niṣedhaṃ ca iti | nanu tenāpi kimityatrāha tathā ca iti | tathā ca, niṣedhe kṛtepi satītyarthaḥ | na hi ātmabhānarahitasyājaḍatvamiti bhāvaḥ | nanu tatopi kimityatrāha na ca iti | uktam, samanantaramiti śeṣaḥ | purva pratyākhyātamapi ajaḍapakṣaṃ vyavahitamāśaṃkya punaḥ parāmṛśati nāpyajaḍasya iti | nāpyajaḍasyaitadyuktamiti vyavahitena sambandhaḥ | upasaṃhāraṃ karoti tasmāt iti | asau - ghaṭādiprakāśaḥ | svataṃtraḥ - prakāśavyatirekeṇa sattāyuktaḥ | phalitamāha tatra iti | kārakavyāpārābhavasya sarvān prati siddhatvena dṛṣṭāntatvaṃ | svaprakāśatvasya bhāvaḥ pramāṇavyāpārābhāve hetḥ || 1 || atha dvitīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- uktaḥ, tatpratyabhijñāmupapādayāmi ityetenetyarthaḥ | katamaḥ, kasya sambandhītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā dvitīyaślokamupanyasya vyācaṣṭe | kintu iti | kiṃtu mohavaśādasmindūṣṭe'pyanupalakṣite | śaktyāviṣkaraṇeneyaṃ pratyabhijñopadarśyate || 2 || sa īśvarasvabhāva ātmā prakāśate tāvat, tatra ca asya svātantryam iti na kenacidvapuṣā na prakāśate, tatra aprakāśātmanāpi prakāśate prakāśātmanāpi, tatrāpi prakāśātmani sarvathā prakāśātmanā prakāśo bhāgaśo vā; bhāgaśaḥ prakāśane sarvasya vyatirekeṇa avyatirekeṇa vā, katipayasya vyatirekeṇa avyatirekeṇa vā, uktaprakārapūrṇatayā vā; tadamī sapta prakārāḥ | tatra prathamaḥ prakāro jaḍollāsaḥ, antyaḥ paramaśivātmā, madhyamā jīvābhāsāḥ, atra ṭīkā :- sūtre kintu śabdaḥ samanantaroktapakṣānyapakṣadyotanārthaḥ | moha ityasyārtha vivṛṇoti sa iti | saḥ - kartṛjñātṛsvabhāvaḥ | tāvat iti | bālopi nātra vivadate iti bhāvaḥ | tatra ca - prakāśakartṛtve ca | iti, svātaṃtryāddhetorityarthaḥ | na kenacidvapuṣā, sarvabhāvenetyarthaḥ | na prakāśate, api tu prakāśate ityarthaḥ | sarvāṇi jñānāni tatsvarūpabhūtānyeveti bhāvaḥ | sarvavapuṣā prakāśaṃ vibhajya kathayati tatra iti | tatra, tatra satītyarthaḥ | aprakāśātmanā - vedyabhāvena | prakāśātmanā - vedakabhāvena | tatra prakāśātmanā prakāśatvena dvitīyaḥ | sa eva bhāgaśaḥ sarvasya vyatirekeṇa tṛtīyaḥ | avyatirekeṇa caturthaḥ | katipayasya vyatirekeṇa paṃcamaḥ | avyatirekeṇa ṣaṣṭhaḥ, sa eva prakāśātmanā prakāśaḥ | uktā ye prakārāḥ - ṣaṭprakārāḥ taiḥ paripūrṇatayā saptamaḥ prakāraḥ | saptamaprakārasya tṛtīyaprakāratve'pi sarvaprakārāgūrakatvena bhāgaśaḥ prakāśāvāntarabhedacatuṣkānantaraṃ kathanaṃ na virodhāvaham | anyathā tūktaprakāraparipūrṇatākathanama - yuktaṃ syāt | evaṃ cāprakāśātmanā prakāśaḥ prakāśātmanā prakāśaḥ uktaprakāraparipūrṇatayā prakāśaḥ iti bhedatrayameva phalati | prakāśātmanā prakāśasya pañcadhātvena prakārasaptakasiddhiḥ | nanu bhavantvamī prakārāḥ tataḥ kimityatrāha tatra iti | tatra, prakārasaptakamadhye ityarthaḥ | prathamaḥ - aprakāśātmanā prakāśaḥ | bhāsāḥ, saiva bhagavato māyā vimohinī nāma śaktiḥ, tadvaśāt prakāśātmatayā satatam avabhāsamāne'pi ātmani bhāgena aprakāśanavaśād 'anupalakṣite' sarvathā hṛdayaṃgamībhāvamaprāpte ata eva pūrṇatāvabhāsanasādhyām arthakriyām akurvati, tatpūrṇatāvabhāsanātmakābhimānaviśeṣasiddhaye 'pratyabhijñā', jaḍollāsaḥ, vedyajṛṃbhaṇetyarthaḥ | tasya svagrahaṇe'pi parāpekṣatvāditri bhāvaḥ | antyaḥ - uktaprakāraparipūrṇatayā prakāśātmanā prakāśaḥ | paramaśivātmā - saptatriṃśarūpaparaśivarūpaḥ | antaḥkṛtatattvaṣaṭtriṃśakasyaiva tattvasya paraśivatvāt | madhyamāḥ - sarvātmanā prakāśādayaḥ pañca | tatra prathamatṛtīyasya śivatā, śuddhaprakāśarūpatvāt | jīvatvaṃ cāsya mahāpūrṇatvābhāvamātrakṛtameva jñeyam, na bhedadarśitvakṛtam, anyeṣāṃ tu bhedabhedābhedadarśitvakṛtam | etaccāgre pramātṛnirṇaye svayameva sphuṭībhaviṣyati | bhavatvevaṃ tataḥ kimityatrāha saiva iti | saiva - jīvābhāsarūpaiva | māyāyāśca śuddhavidyānantaraṃ sthitatvepi śivapadaṃ tāvaduparyapi sparśa āgameṣūkta eva | anyathā ekasya paramaśivasyaiva paramārthatovasthāne kā tadvyatiriktatattvaṣaṭtriṃśatkacarcā syādityalam | tadvaśāt - tasyāḥ māyāyāḥ sāmarthyāt | dṛṣṭe iti padaṃ vyācaṣṭe prakāśa iti | na hi svātmā kasyāpyadṛṣṭaḥ yathātathākalpitasya tadadarśanasya paramārthataḥ taddarśanatvānapāyāt | anyathā mayā na dṛṣṭa iti asmacchabdaprayogāsaṃbhavāt | vācyasphūrti vinā vācakaprayogāyogāditi bhāvaḥ | asmin iti padasya vyākhyāṃ karoti, asmin iti | bhāgena - vedyarūpeṇa svāṃśenānandarūpeṇāṃśena vā | na hi māyāvaśo vedyaṃ svātmatayā prakāśarūpamātmānaṃ vānandarūpatayā gṛhaṇāti | etenākṣiptaṃ vastu kathayati ata eva iti | arthakriyām atitṛptirūpām | tasya - ātmanaḥ, pūrṇatāvabhāsātmakaḥ - vyākhyātapūrvā pradarśyate, katham ? śakteḥ īśvaraniṣṭhatvena prasidhāyā dṛkkriyātmikāyāḥ, 'āviṣkaraṇena' pradarśanena, abhimānasādhyārthakriyāṇāṃ tadabhimānasiddhayā vinā asiddheḥ, tathā ca dṛṣṭāntaṃ darśayati :- 'taistairapyupayācitaiḥ, ( 4 a. 3 ā. 17 ślo) |' iti | etaduktaṃ bhavati - na kārakavyāpāro bhagavati, nāpi jñāpakavyāpāro'yam, api tu mohāpasāraṇamātrametat, vyavahārasādhanānāṃ pramāṇānāṃ tāvatyeva viśrāanteḥ | ghaṭo'yamagragaḥ pratyakṣatvāt - ityanena hi ghaṭo na jñāpyate pratyakṣeṇaiva prakāśamānatvāt, anyathā pakṣe hetvasiddheḥ, kevalaṃ mohamātramapasāryate | yaścāyaṃ mohastadapasāraṇaṃ ca yat, tadubhayamapi bhagavata eva vijṛmbhāmātram, na tu adhikaṃ kiṃcit - ityuktaṃ vakṣyate ca || 2 || nijapūrṇatāsphuraṇarūpaḥ yaḥ abhimānaviśeṣaḥ tasya siddhaye | paramārthatastu sā siddhiḥ sarvadaiva sarveṣāmasti, anyathā tanmalaparimitāhaṃbhāvasphuraṇāyogāt | parantu parameśvaramāyāvaśena tadabhimāna eva nāsti gṛhagatakhātaguptanidheḥ daridrasyeva gṛhasthitanidhyabhimānaḥ | atastanmātrameva sādhyate iti bhāvaḥ | iyam ityasya vyākhyā vyākhyāta iti | katham kena karaṇena ityarthaḥ | prasiddhāyāḥ, sarvajaneṣviti śeṣaḥ | dṛkkriyātmikāyāḥ - jñānakriyārūpāyāḥ, āviṣkaraṇena - pradarśanena, tvayi api sāstītyevaṃprakaṭīkaraṇena pradarśanena iti ṇijantaprayogaḥ, sūtre uktamapi hetu sādhakatayā upādadhāti abhimāna iti | nanvetena kimuktaṃ bhavati ityatrāha etat iti | tāvatyeva - mohāpasāraṇamātre eva, anyathā - bhedena prakāśamānatvābhāve | pakṣa - ghaṭe, hetoḥ - pratyakṣatvādityasya | mohamātram - ghaṭaviṣayaḥ kevalo mohaḥ | nanu yadi mohasya tadapasāraṇasya ca satyatvaṃ tarhi sādhayitumārabdhasya mahādvaitasya tilāñjalirevetyatrāha yaścāyam iti | vijṛmbhāmātram - śaktivilasitamātram | na tu tadvyatiriktaṃ kiṃciditi bhāvaḥ || 2 || nanu paridṛśyamāne bhāvarāśau kimīyā śaktirāviṣkriyate kaṃ ca prati iti | jaḍānāṃ tāvat na jñānātmikā śaktirasti, kriyātmikāpi svātantryaprāṇā svātantryavyapagamād asaṃbhāvanābhūmireva; tathā ca ratho gacchati - ityādau upacāraṃ kecana pratipannāḥ, na ca jaḍānprati vyavahārasādhanam ucitam; atha ajaḍajīvajjanatādhikāreṇa ubhayamapi, tarhi sarvasya svātmā maheśvara - iti dūrataraṃ viprakarṣitā pratyāśā, tadetad āśaṅkya nirūpayati :- atra tṛtīyaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- bhāvarāśau - jaḍājaḍapadārthamadhye | kimīyā - kasya sambandhinī, tvayeti śeṣaḥ | kaṃ ca prati, kaṃ coddeśyamuddiśyetyarthaḥ | svayameva vibhāgaṃ karoti jaḍānām iti | tāvat, prathamamityarthaḥ | nāsti iti, jaḍatvaṃ hi jñānakriyāśaktirāhityameveti bhāvaḥ | nanu tarhi kathaṃ ratho gacchatītyādivyavahāra ityata āha tathā ca iti | upacāram - mañcāḥ krośantītyādivat sādṛśyādisambandhanimitāṃ prayojanaparāṃ lakṣaṇām, kecana - tārkikādayaḥ | pratipannāḥ - aṃgīkṛtavantaḥ | śaive naye paramārthataḥ mukhyatvenaiva sarvatra jñānakriyāyogāt kecanetyuktam | na cocitamiti sambandhaḥ | teṣāṃ vyavahārakartṛtvāsambhavāditi bhāvaḥ | ubhayam - kathaṃ vā śaktyāviṣkaraṇaṃ vyavahārasādhanaṃ cājaḍānāṃ śakterajaḍān pratyāviṣkaraṇarūpayugalam | ajaḍānāmatra śakterāviṣakaraṇāditi bhāvaḥ | sarvasya - jaḍājaḍarūpasya bhāvavṛndasya, dūrataraṃ viprakarṣitā - atidūrād dūrataraṃ prāpitā | pratyāśā - ānāśāsane pravṛttā āśā pratyāśā | coditaṃ saṃkalpayati tadetat iti | nirūpayati - nirṇayaviṣayatāṃ nayati | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya tadvyākhyāṃ karoti | tathā hi iti | tathā hi jaḍabhūtānāṃ pratiṣṭhā jīvadāśrayā | jñānaṃ kriyā ca bhūtānāṃ jīvatāṃ jīvanaṃ matam || 3 || 'tathā hi' iti yuktyupakramaṃ dyotayati, dṛśyatāṃ kila ityarthaḥ | 'tathā' ityanena sādhyaṃ sūcyate, hinā heturityanye, prakṛtaṃ sādhyaṃ hetusidhyāyattamupakramyate ityarthaḥ | tena iti buddhivartinā, tata [ata eva - K. ṣ. ṣ.] eva smaryamāṇena granthena varṇayiṣyāmāṇena prakāreṇa yasmāt sarvametad yuktam iti 'tathā hi' iti śabdasya vārthaḥ | iha tāvat bhāvarāśiryathā vimṛśyate tathā asti, astitvasya prakāśaṃ śaraṇīkurvataḥ prakāśaprāṇitaddeśīyaṃ vimarśam āśritya samunmeṣāt, atra ṭīkā :- tathā hi itiṃ padasya vyākhyāṃ karoti tathā hi iti | yuktiḥ - śaktyāviṣkaraṇarūpaḥ upāyaḥ, tasyā upakramaḥ - ārambhaḥ, tam, dyotayati - sūcayati, nipātānāmatraiva śaktatvāt | asyaiva saṃketitaṃ vācyārthamapi kathayati dṛśyatām iti | tayā ityavayavasya dṛśyatām iti vyākhyā, hi ityasya tu kila iti | anyamatamāha tathā iti | prakṛtaṃ sādhyam - pratyabhijñārūpaṃ sādhanīyaṃ vastu | pakṣāntaramāha tena iti | tathā ityasya tena iti vyākhyā | tata eva buddhiparivartitvenaiva, buddhau sphurattvenaiva, granthena - pratyabhijñārūpeṇakārikāsandarbheṇa, yasmāt iti hi śabdārthaḥ, sarvam ityādi śeṣaḥ | vākyārtha vaktuṃ prakriyāṃ tanoti iha - bhāsamāne jagati | vimṛśyate - vikalpyate | asti - sattāṃ bhajati | atra hetumāha astitvasya iti | astitvasya - nīlāśrayāyāḥ sattāyāḥ | śaraṇīkurvataḥ - sādhakatvenāśrayataḥ | prakāśaprāṇitaḥ - anubhūtasattākaḥ, deśaḥ - nīlākhyaḥ prakāśaviṣayaḥ, tasyasambandhinam, tadviṣayamiti yāvat | atha prakāśasya prāṇitadeśīyaḥ - prāṇitakalpaḥ, tam | prakāśo hi vimarśasāraḥ vimarśopi prakāśasāra iti bhāvaḥ | avimṛṭaṃ hi yadi vastu tanna nīlaṃ na pītaṃ na sat na asaditi kuta iti paryanuyoge kimuttaraṃ syāt | tena yad yathā yāvat avādhitaṃ vimṛśyate tat tathā tāvat asti, tata eva deśakālākāravitatātmāno'pi dravyakriyāsaṃbandhādayaḥ ekatvena paramārthasanta iti vakṣyate 'kriyāsaṃbandhasāmānya' (2 a. 2 ā. 1 ślo) ityādinā, tataśca vitatamapi idaṃ viśvaṃ saṃkṣepavimarśadaśādhirohe jaḍaṃ jīvacca - deśīyaraḥ prayogamāśritya iyaṃ vyākhyā | vimarśam - nīlamidamiti vikalpam, āśritya samunmeṣāt - sphuraṇāt | anyathā dṛṣṭanīle sadyojātabālepi tatsattā samunmiṣediti bhāvaḥ | atra samarthanaṃ karoti avimṛṣṭam iti | vastu - sattāyukto nīlākhyo bhāvaḥ | yadyavimṛṣṭam - vikalpaviṣayīkṛtaṃ na syāt tadā tadvastu nīlamapi sat nīlaṃ na bhavati | tathā sadapi sat sat na bhavati | tathā na pītam, pītamityanīlopalakṣaṇam, anīlamapi na bhavati | tathā sadapi na bhavati | saṃkṣepataḥ anirvācyaṃ bhavatīti yāvat | iti - ataḥ | kutaḥ iti paryanuyoge - kuta idaṃ nīlaṃ kuta idaṃ sat evaṃ kenacidākṣepe kriyamāṇe, tadvastu kim uttaraṃ yasya tattādṛśaṃ syāt | yathā tadasti tadapi na vaktuṃ śakyate | yathā ca nāsti tadapi na vaktuṃ śakyate | kevalaṃ maunadaśaivāyātīti bhāvaḥ | phalitamāha tena iti | tena, yataḥ sataḥ sādhane vimarśasyaiva sāmarthya tataḥ kāraṇādityarthaḥ | yad vakṣyati :- sā sphurattā mahāsattā iti | yāvattāvacchabdābhyāṃ bādhānantaraṃ tattathā mā bhavatu na tena kāpi hāniriti dyotitam | etadavaṣṭambhena vakṣyamāṇasiddhāntamapi phalatvenāha tata eva iti | ekatvena - nirviśeṣavimarśabhāvena | kena vakṣyate ityapekṣāyāmāha kriyā iti | ityetāvatā dvayarūpeṇa asti | tatra jaḍā api vimṛśyamānā na svatantrā bhavanti, vimṛśyamānatā hi teṣāṃ na svaśarīraviśrāntaḥ ko'pi dharmaḥ jaḍatvābhāvaprasaṃgāt, mama nīlaṃ bhāti mayā nīlaṃ jñāyate iti | teṣām 'jaḍabhūtānāṃ' cinmayatve'pi māyākhyayā īśvaraśaktyā jāḍyaṃ prāpitānām, 'jīvantaṃ' pramātāramāśritya 'pratiṣṭhā' tatpramātrābhimukhyena avasthānam, tato jaḍā nāma na pṛthak santi | yathoktaṃ granthakṛtaiva :- etaccaitasyāḥ kārikāyāḥ vyākhyāyāṃ sphuṭībhaviṣyatīti nāyastam | nanvetena kiṃ sampannamityatrāha tataśca iti | tatra - jaḍājaḍayormadhye, vimṛśyamānāḥ - kiṃrūpā iti vikalpaviṣayīkṛtāḥ, svatantrāḥ - svādhīnasattākāḥ | kuto netyapekṣāyāmāha vimṛśya iti | vimṛśyamānatā - vimarśaviṣayībhāvaḥ | svaśarīre - svasvarūpe, viśrāntaḥ - sthitiyuktaḥ, vimarśasya pramātṛdharmatvāditi bhāvaḥ | tarhi sa dharmaḥ kutra viśrānto'stīti cet cetaneṣviti brūmaḥ, etadeva hi cetanatvaṃ yadvimarśasāmarthyam, tathā ca vakṣyati :- svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | iti | iti cetasi kṛtvā hetumāha jaḍatvābhāva iti | nanu tarhi teṣāṃ jaḍānāṃ kathaṃ siddhirastītyapekṣāyāmāha mama nīlam iti | mama nīlaṃ bhāti mayā nīlaṃ jñāyate iti bhānakriyākartṛtvena jñānakriyāviṣayatvena ca | teṣām - jaḍānām, cinmayatvepi - paramārthadṛṣṭyāśrayaṇena cidrūpatvepi sati | māyākhyayā īśvaraśaktyā - svātmavismṛtirūpayā māyāśaktyā, jāḍyaṃ prāpitānām - vedyabhāvamānītānāṃ satām | jīvantaṃ pramātāram - ṣaṣṭyantatṛtīyāntāsmacchabdavācyamajaḍaṃ grāhakam | āśritya - svaviṣayībhūtabhānajñānākhyakriyādvayāśrayatvenāpekṣya, pratiṣṭhā ityasya vyākhyāṃ karoti tat iti | tasya pramātuḥ - ṣaṣṭhyantatṛtīyāntāsmacchabdavācyasya pramātuḥ, ābhimukhyena - sāṃmukhyena, grāhyatayeti yāvat | avasthānam - svarūpalābharūpāvasthitiḥ, bhavati iti śeṣaḥ | phalitamāha tataḥ iti | pṛthak, grāhakamanapekṣyetyarthaḥ na santi - svarūpaṃ na labhante | atra granthakṛdvākyamudāharati yathoktam iti | taduktamevāha 'evam' iti | 'evamātmanyasatkalpāḥ prakāśasyaiva santyamī | jaḍāḥ prakāśa evaikaḥ svātmanaḥ svaparātmabhiḥ ||' iti | sa eva hi svātmanā [svātmā san - K. ṣ. ṣ.] san vaktavyo yasya anyānupahitaṃ [anyānupāhitam - K. ṣ. ṣ.] rūpaṃ cakāsti; na ca bhārūpānupahitaṃ [bhārupānupāhitam - K. ṣ. ṣ.] jaḍaṃ nāma kiñcit, tena jaḍānāṃ hi śaktirā - tatratyaṃ pūrvaṃ nyāyamapekṣya evaṃśabdaprayogaḥ | evamātmani - māyayā siddhe jaḍarūpe svasmin | asatkalpāḥ - vimarśāsamarthatvenāsadrūpāḥ | amījaḍāḥ - nīlādayaḥ vedyāḥ, prakāśasyaiva santi - prakāśasambandhina eva bhavanti | tadgrāhyatākāle eva svarūpalābhāt parataṃtrā eva bhavantīti yāvat | ataḥ ekaḥ - kevalaḥ, prakāśa eva svātmanaḥ asti - svaprakāśatvena svagrahaṇe parāpekṣābhāvena svasambandhī bhavati, svataṃtro bhavatīti yāvat | taduktam :- satyapi bhedāpagame nātha tavāhaṃ na māmakīnastvam | sāmudro hi taraṃgaḥ kvacana samudro na tāraṅgaḥ || iti | kīdṛśaḥ ? svaparātmabhiḥ - vedakabhāvena vedyabhāvena ca, upalakṣitaḥ, sarvabhāvena svayameva sthitatvāt | taduktam :- vedyaṃ vedakatāmāpto vedakaḥ saṃvidātmatām | saṃvittvadātmā cetsatyaṃ tadidaṃ tvanmayaṃ jagat || iti | udāhṛte'rthe hetumāha sa eva hi iti | svātmanā san - svasambandhitvena sthitaḥ, anyānupahitam - grāhakatayā sthitenānyena na vicchinnīkṛtam | nanu jaḍamapi tādṛśameva bhavatvityata āha na ca iti | bhārūpānupahitam - prakāśarūpeṇa grāhakeṇānavacchinnīkṛtam | phalitamāha tena iti | niruttha nam - utthānāsaham | etena pūrvārdhaṃ vyākhyātam | viṣkriyate jaḍānprati - ityetat tāvat nirutthānameva | ye tu anye jaḍebhyo jīvanta - iti nāma prasiddhāḥ teṣāmapi śarīraprāṇapuryaṣṭaka - śūnyākāaraḥ atra ca kiṃcid vaktavyaṃ vartate | paramārthadṛṣṭistāvadāstām, bāhyadṛṣṭyāpi jaḍānāmapi jñānakriyārūpā cetanatā vidyata eva | tathā hi | vṛkṣāstāvat sphuṭaṃ tadyuktāḥ | anyathā teṣāṃ svaṃ prati rasākarṣaṇaṃ yogyadeśe mūlaprasāraṇamārohaṇaṃ ca na yujyate | tataḥ tadaṅgibhūtā bhūrapi cetanaiva, na hi nirjīvasyāṅgino'ṅgaṃ sajīvaṃ dṛṣṭam | jalasya niyamena nimnadeśagamanarūpā kriyā jñānapūrvikaivānumīyate | tasya jñānābhāve tatra gamanāyogāt | jñānakriye eva ca cetanatvamityuktaṃ | tejasaśca ūrdhvajvalanarūpā vāyośca tiryaggamanarūpasvabhāvā kriyā tādṛśyeveti tayorapi sphuṭā cetanatā | avaśiṣṭasyākāśasya ca daharatvena karṇaśaṣkulyavacchinnatvena ca cetanatā sphuṭatamaiveti sarvatra jñānamanumīyata eva | yastu tāṃ tatropādhikalpitāṃ manyate sa jalādapīndhanopādhinā dhūmamutthāpayatu kimasmākaṃ tena saha carcābhiḥ | yattu te'nyonyaṃ svaviṣayaiḥ pramātṛbhiḥ sarvatra citrāḥ kathā na kurvanti | tatsvabhāvavijṛmbhitam, sphuṭaṃ cetanatvena sthitasyāpi cakṣuṣastadadarśanāt | vāgindriya eva tadavagamāt | tarhi svabhāvavāda evāstu, bhavatu sarvatra kā no hāniḥ | antaryāmiśuddhacittattvavaśenendriyāṇāṃ sā śaktirastīti cetsatyam, sarvatra tadvaśenaiva sāstīti sarvaṃ jaḍamevocyatām, ajaḍameva ve ti kiṃ viśeṣakalpanābhiḥ | paramārthavicāre tu, bhāvavrāta haṭhājjanasya hṛdayānyākramya yannartayan bhaṅgībhirvividhābhirātmahṛdayaṃ pracchādya saṃkriḍase | yastvāmāha [yastvāmāha jaḍaṃ jaḍaḥ ṭ. ā., Vol. ī. 306. K. ṣ. ṣ.] jaḍaṃ svayaṃ sahṛdayaṃmanyatvaduḥśikṣito manye'muṣya jaḍātmatā stutipadaṃ tvatsāmyasaṃbhāvanāt || iti nītyā sarveṣāṃ bhāvānāṃ svarūpamapi cinmayameveti ekaprakāśavād eva sarvatra supratiṣṭhitaḥ | yastu granthakṛtā viśeṣa uktaḥ sa sphuṭatvāsphuṭatvakṛtaḥ, athavā jaḍānāmupadeśānahatvamapekṣyaivamuktamiti na virodha ityalam | uttarārdhaṃ vyākhyātuṃ prakriyāmāha ye tu iti | śarīram - sthūlaśarīram, puryaṣṭakam, lakṣaṇayā buddhiḥ | jaḍā eva, na tu cetanāḥ svagrahaṇe parāpekṣatvāt, na hi dehasya tāvat jaḍā eva iti teṣāmapi kimucyate | ata [evaṃ ghaṭaśarīraprāṇa - K. ṣ. ṣ.] eva ghaṭaśarīraprāṇasukhatadabhāvarūapaṃ sat yallagnaṃ bhāti tadeva jīvarūpabhūtaṃ satyam; tasya ca āpāte yadyapi bahutvaṃ bhāti tathāpi tat jaḍātmakavedyaśarīrādyupādheḥ | tatastat apāramārthikam anyonyāśrayāt, jīvā hi jaḍabhedāt bhedabhāginaḥ svagrāhakatvam, tadavacchinnasya cidaṃśasyaiva tattvāt | evaṃ prāṇādāvapi jñeyam | teṣāmapi - ajaḍasambandhināṃ śarīrādināmapi | kimucyate iti, teṣāmapi jñānakriye na yukte iti bhāvaḥ | tarhi keṣāṃ śaktirāviṣkriyate ityapekṣāyāmāha ata eva iti | tadabhāvaḥ - ghaṭādīnāmabhāvaḥ | yallagnam - yanniṣṭhaṃ sat, bhāti - astitvena sphurati | nanu yadi jīvasya satyabhūtatvaṃ tarhi tasya bahutvādaikyasyāsambhava ityata āha tasya ca iti | āpāte - vivekātpūrvam | tat - bahutvabhānam | vedyāḥ - nīlādayaḥ, śarīrādayaḥ - dehaprāṇādayaḥ, ta evopādhiḥ tasmāt | ayaṃ jīvo bahuḥ, jīvatvād, iti prayoge sphuṭaṃ vedyādyupādheḥ sthitatvam, bahutve sādhyabhūte vyāpakatvāt | yatra hi vedyāditvaṃ tatrāvaśyaṃ bahutvam, jīvatve sādhane cāvyāpakatvāt | eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍhaḥ iti śruteḥ gūḍhasya jīvatvāt, etena jīvenānupraviśya nāmarūpe vyākaraṇavāṇi iti śruteḥ | taduktam :- sādhyavyāpakatve sādhanāvyāpakatopadhiḥ iti | phalitamāha tataḥ iti | tataḥ, upādherhetorityarthaḥ | apāramārthikam - asatyabhūtam | na hyupādhisiddhasyā''kāśādibahutvasya bhedavāde'pi satyatvamiti bhāvaḥ | atrāpi hetumāha anyonyāśrayāt iti | tameva darśyati jīvā hi iti | hi - yasmāt | jīvāḥ - jaḍāśca jīvabhedāt, etaddeho'yam etadvedyo'yam - iti bhedam upeyuḥ, nīlapītādibhāvabhedāstu [nīlapītādibhedastu - K. ṣ. ṣ.] pramātṛsaṃlagnatayā bhedabhūmimeva [pramātṛsaṃlagnatayā abhedabhūmi - K. ṣ. ṣ.] paramadhirūḍhā [paramārūḍha - K. ṣ. ṣ.] iti | kiṃ [iti kiṃ tena - K. ṣ. ṣ.] tena | tadayaṃ jīvānāmabheda eva saṃpanna iti jīvan pramātā - iti jātam | jīvanaṃ ca jīvanakartṛtvaṃ tacca jñānakriyātmakam, yo hi jānāti ca karoti ca sa jīvati - ityucyate | tadayaṃ pramātā jñānakriyāśaktiyogād cetanāḥ | jaḍabhedāt - dehādibhedāddhetoḥ, bhedabhāginaḥ santaḥ, eṣa deho yeṣāṃ te, ete vedyā yeṣāṃ te, iti bhedamupeyuḥ - prāpnuvanti, anyathaikaprakāśamātrarūpatvāt, tathā jaḍāśca - dehādayaḥ, etasya deha etasya vedya iti bhedamupeyuḥ | anyathānyadehādāvanyadehādibhāvāpātāt | nanvajaḍānāmasatyabhuta - vedyadehādyupādhiprabhāvāgataṃ bahutvamasatyameva | bhavatu, jaḍānāṃ tu satyabhūtajaḍatāvaśenāgataṃ tatsatyameva bhavedityata āha nīla iti | nīlapītādibhāvabhedāḥ - nīlapītādayo bhāvaviśeṣāḥ | ādiśabdenānyeṣāṃ vāhyānāmāntarāṇāṃ sukhādīnāṃ ca grahaṇam | bhedabhūmim - nīlādibhāvena bhāsanarūpāṃ bhedakakṣyām | param - kevalam | adhirūḍhāḥ - āśritavantaḥ | iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | nanu tarhīṣṭasyaikyasya siddhirnāstyevetyatrāha kiṃtena iti | tena - teṣāṃ bhedabhūmyārohaṇena | kim, asmin samaye jīvaikyamātrasyaiva prakṛtatvānna tena kāpi hānirityarthaḥ | jīvaikye siddhe jaḍaikyasyāyatnasiddhatvameveti bhāvaḥ | phalitamāha tadayam iti | ayam - samanantarasādhitaḥ | paramaṃ phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | jīvanpramātā iti - eko jīvanakartā pramāteti, jātam siddhamityarthaḥ | nanvetena prakṛtayoḥ jñānakriyayoḥ kimāyātamityatrāha jīvanam ityādi | tacca - jīvanakriyākartṛtvaṃ ca | kathamityapekṣāyāmāha yo hi iti | īśvara - iti vyavahartavyaḥ purāṇāgamādiprasiddheśvaravat; tadaprasiddhāvapi sarvaviṣayajñānakriyāśaktimattvasvabhāvameva aiśvaryaṃ tanmātrānubandhitvādeva siddham; tadapi ca kalpiteśvare rājādau tathā vyāptigrahaṇāt, yo yāvati jñātā kartā ca sa tāvati īśvaro rājeva, anīśvarasya jñātṛtvakartṛtve svabhāvaviruddhe yataḥ, ātmā ca viśvatra jñātā kartā ca - iti siddhā pratyabhijñā | anyathā mṛtasyāpi jīvatvaṃ syāditi bhāvaḥ | yuktyā sādhitamātmana īśvaratvamanumānenāpi sādhayati tat iti | tat, yato jīvanaṃ jñānakriyākartṛtvarūpaṃ tataḥ kāraṇādityarthaḥ | ayaṃ pramāteti pakṣaḥ, īśvara iti vyavahartavya iti sādhyam, jñānakriyāśaktiyogāditi hetuḥ, purāṇāgamādiprasiddheśvaravad iti udāharaṇam | purāṇāgamādiṣu ca sarvajñaḥ sarvakartā ceśvaraḥ prasiddha iti ātmāpi tādṛśa evānumātavya iti bhāvaḥ | nanu yena purāṇāgamādi na śrutaṃ tasya kathaṃ taddṛṣṭāntenātmaviṣaya īśvaratābodhaḥ siddhyedityatrāha tadaprasiddhau iti | tadaprasidhāvapi - purāṇāgamādyukteśvarāprasiddhau satyāmapi | aiśvaryam - parameśvarabhāvaḥ | tanmātrasyasāmānyajñānakriyāśakti - mātrasya, na tu sarvaviṣayasya, yonubandhaḥ - yogaḥ sosyāstīti tanmātrānubandhī tasya bhāvastattvaṃ tasmāt | siddham - ātmani niṣpannaṃ bhavati | tathā caivaṃprayogaḥ,; ayamātmā sarvaviṣayajñānakriyāśaktimān, jñānakriyāśaktiyogāt | atrānvayavyatirekavyāptiṃ svayameva darśayitumāha tadapi iti | tadapi - jñānakriyāśaktiyogenaiśvaryasādhanamapi | kalpiteśvare - kṛtrimeśvare, lobhādinā laukikeśvaratayā saṃbhāvite iti yāvat | tathā vyāptigrahaṇāt - jñānakriyā - yogaiśvaryayorvyāptigrahaṇāt | tatrānvayavyāptimanukṛtyāha yo yāvati iti | vyatirekavyāptimarthato darśayati anīśvarasya iti | yo yāvatīśvaro na bhavati sa tāvati jñātā kartā ca na bhavati, yathā sāmānyapuruṣaḥ | upanaya karoti ātmā ca iti | tasmād viśveśvara iti nigamanaṃ svayameva kāryaṃ tasyaiveṣṭatvāt | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | pratyabhijñā - nūnaṃ sa eveśvaro'hamiti pratyabhijñānam | atra ca jñānakriyāyogamātreṇāpi sarva - jñānakriyāśakto eva svābhāvikyau aprarūḍhabhedonmeṣe sadāśiveśvarau, bhedasya sāmānyataḥ prarohe vidyākale, viśeṣataḥ prarohe buddhikarmendriyagaṇa iva [buddhikarmendriyagaṇa iti bhaviṣyati - K. ṣ. ṣ.] bhaviṣyati viṣayajñānakriyāyogarūpamaiśvaryamagnikaṇadṛṣṭāntena siddhyati | kaṇabhāvena sthito'pyagnirmahendhanacayadāhepi samartha eva dṛśyate | nanu tarhi rājanyapi kathaṃ na tanmātreṇa sarvaviṣayaṃ tadanumitiviṣayatāṃ nayāma iti cetsatyam, ātmabhāvamapekṣya tasyāpi pakṣataiva bāhyadehāpekṣayā tvasāviha dṛṣṭāntīkriyate | dehaśca sarveśvarabhāve na yuktatāṃ bhajate sphuṭaṃ naśvaratvāt | ata eva samanantaraṃ kalpiteśvara ityuktamityalam | śrīparameśvarasthitayoḥ jñānakriyāśaktyoreva sadāśivādibhāvaṃ kathayati jñāna iti | śivaśaktyorevādvaitāvashāyāḥ parameśvarateti na tayorjñānakriyārūpatvakathanam | svābhāvikyau - parameśvarasvabhāvāvyabhicāriṇyau | aprarūḍhaḥ - bījabhāvena sthitatvādaṃkurabhāvamagataḥ, bhedonmeṣaḥ - idaṃtārūpabhedasphuraṇaṃ yayoḥ te | ahaṃbhāvapradhānatvāditi bhāvaḥ | tadvakṣyati :- nimeṣontaḥ sadāśivaḥ iti | yadyapīśvarasya bhedābhedayossamadhṛtatulāpuṭanyāyena samaprādhānyam, tathāpi samīpavartitvena samakakṣatayā sadāśivena saha grahaṇam | athavā jñānaśakteḥ sadāśivatvam | kriyāśakterīśvaratvam | evaṃ jñānaśaktervidyātvaṃ kriyāyāḥ kalātvam | tathā jñānasya buddhīndriyagaṇatvaṃ kriyāyāḥ karmendriyagaṇatvamityuttaratrāpi yojyam | sāmānyataḥ prarohaḥ samyagasphuraṇakṛto jñeyaḥ | vidyā - kicijjñātvarūpāśuddhavidyā | iva śabdaḥ paramārthato bhavanāsambhavadyotanaparaḥ | ata evāsambhavadyotanaparasya ḷṭaḥ prayogaḥ | etena jñānakriyāśaktyoraiśvaryarūpatvaṃ sādhitam | sadāśivādereva parameśvaraiśvaryarūpatvāt | nanu sarvatra bhāvavṛnde paramārthataḥ cetanavyavahārayogyatvepi kimiti jīvatām ityanena pramātāra eva cetanatayā nirdiṣṭā ityāśaṃkāyāmāha jaḍā iti | caḥ tuśabdārthe | anye ca - anye tvityarthaḥ | āpāte, upadeśakāle ityarthaḥ | na tu saṃvit - sarvabhāvena sthitaḥ prakāśaḥ, āpāte bhāti, iti - jaḍā iti ajīvantaḥ, anye ca jīvanta - ityāpāte tāvad bhāti na tu saṃvidāpāte bhātīti [na tu saṃvidāpāte bhāti | jīvatām - K. ṣ. ṣ.] jīvatāmiti jaṅgamā eva amī itthaṃ nirdiṣṭāḥ || 3 || nanu jñānakriye eva kathaṃ siddhe yata aiśvaryavyavahāraḥ prasādhyate - [prasādhyeta - K. ṣ. ṣ.] iti śaṅkāṃ śamayitumāha :- tatra jñānaṃ svataḥ siddhaṃ kriyā kāyāśritā satī | parairaṇyupalakṣyeta tayānyajñānamuhyate || 4 || ataḥ kāraṇāt, jīvatāmiti - jīvatāmiti śabdena, jaṅgamā eva - lakṣaṇayā pramātāra eva | ittham, cetanayā jñānakriyārūpayā, nirdiṣṭāḥ, kathitā ityarthaḥ | || 3 || atha caturthaślokasyāvataraṇikāṃ kartumāha nanu iti | atra ṭīkā :- yataḥ - yābhyāṃ jñānakriyābhyāṃ tatsiddhervā | aiśvaryavyavahāraḥ, ātmanīti śeṣaḥ | prasādhyate, prakarṣeṇa sādhanaviṣayatāṃ nīyate ityarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tatra jñānam iti | atra ṭīkā :- tatra prathama jñānasya svataḥ siddhatvaṃ sādhayati aham iti | svaprakāśaḥ - prakāśaviṣayatvena tadvat svagrahaṇe parānapekṣaḥ, yo'haṃ parāmarśaḥ - prakāśāśrayaḥ tadviṣayaścāhamityāntaro vimarśaḥ, tatra pariniṣṭhitam - bhittau iva citraṃ lagnam | jñānam nāma - jñānākhyaṃ vastu bhavati, na tu pṛthag labdhasattākaṃ bhavati | tathā cāhaparāmarśavat [tathā cārthaparāmarśa - C.] svaprakāśatvarūpaṃ svataḥsiddhatvamasya sphuṭameveti bhāvaḥ | katham ? ahaṃ jānāmi, mayā jñātaṃ jñāsyate ca - ityevaṃ svaprakāśāhaṃparāmarśa - [ityevaṃ prakāśāhaṃparāmarśa - K. ṣ. ṣ.] pariniṣṭhitameva idaṃ jñānaṃ nāma, kiṃ tatra anyat vicāryate, tadaprakāśe hi viśvam andhatamasaṃ syāt, tadapi vā na syāt, bālo'pi hi prakāśaviśrāntimeva saṃvedayate | taduktam :- ahaṃ jānāmi mayā jñātaṃ jñāsyate cetyevam, anena prakāreṇetyartyarthaḥ | tatrāhamiti mayeti cāhaṃparāmarśaḥ | jānāmītyādinā jñānaparāmrśaḥ | prayogatrayaṃ kālatrayavyāptipradarśanārtham | nanu kimatrānyadapi kiṃcid vaktavyamasti na vetyapekṣāyāmāha kiṃ tatra iti | ahaṃvimarśe niṣṭhasya jñānasya svataḥ siddhatve kimapi vaktavyaṃ nāvaśiṣyate ābālaprasiddhatvāditi bhāvaḥ | pūrvoktameva samarthayati tat iti | tasya - ahaṃvimarśaniṣṭhajñānasya, aprakāśe | viśvam - sarvo bhāvavargaḥ, andhatamasam - ghanāndhakārarūpam, grahītumaśakyatvāditi bhāvaḥ | taduktam :- prakāśākhyastvamevaikaḥ sarve'nye tamasā samāḥ iti | tathā :- saṃvittattvaṃ svaprakāśamityasmin kiṃ nuyuktibhiḥ | tadabhāve bhavedviśvaṃ jaḍatvādaprakāśakam || iti ca | apavādāntaramāha [cāpadanantaramāha - C.] tadapi iti | tadapi - andhatamasamapi, tamograhaṇe'pi ca prakāśasyaiva sāmarthyāt | na hi netradvāreṇāsaṃcaritaprakāśaḥ jātyandhaḥ tamopi grahītuṃ śaknoti, adarśanamātrasyaiva tadgatatvāt | abhāvarūpaysā darśanasya nīlarūpasvarūpād dravyasvarūpādvātamaso bhinnatvat | ābālametat siddhamityāha bālopi iti | prakāśe - ahaṃvimarśasya tanniṣṭhasya jñānasya ca sāratayā sthite'haṃprakāśe, viśrāntiṃ saṃvedayate - pareṣvanubhavaviṣayatāṃ nayati | mahyamidaṃ 'vijñātāramare kena vijānīyāt |' (vṛ. 2/5/19) iti | tannihnave hi kaḥ praśnaḥ, kim uttaraṃ ca syāt - iti tatra [tatra jānāmi - K. ṣ. ṣ.] ca dehīti prayoge hi jñāyate anenātmā labdha iti | anyathā mahyaṃśabdaprayogāyogāt, caurādiko vidiḥ, tathā ca cetatītyarthaḥ | atra śrutimapi pramāṇayati vijñātāram iti | ahaṃparāmarśaniṣṭhajñānāttarhyapramātā vijñātā, are - lokāḥ prekṣāpūrvakāriṇaḥ, taṃ vijñātāram kena - kiṃ phalamuddiśya, jānīyāt, tasyaiva viśrāntisthānatayā tadviṣayasya [tadviṣayaṃtadvyatiriktasya jñānasya - C.] taddhyatiriktasya jñānasya vyarthatvājjñāne pravṛttimeva na kuryādityarthaḥ | tathā kena - pramāṇena jānīyāt tata eva labdhasiddheḥ pramāṇasya tatra vyāpārāyogāt | taduktam :- pramāṇānyapi vastūnāṃ jīvitaṃ yāni tanvate | teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ || iti | tathā kena - rūpeṇa, jānīyāt, nīrūpasya tasya jñānaṃ na saṃbhavatyevetyarthaḥ | taduktam :- bhramo na labhyate yasya bhrāntāntaḥkaraṇairapi | dūragairapi yasyānto durgamastaṃ stumo mṛḍam || iti | antaḥ śabdo hyatra paramārthataḥ svarūpavācyeva | durgamaḥ, durjñeya ityarthaḥ | atha ca kena - kena rūpeṇa svayaṃ sthitvā taṃ jānīyāt, svayameva tadrūpeṇa sthitatvānna taṃ jñātuṃ śaknoti | vyatiriktasyaiva jñānaviṣayatvasaṃbhavādityarthaḥ | taduktam :- ātmā yadi bhavenmeyastasya mātā bhavetparaḥ | para ātmā tadānīṃ syāt sa paro yastu mīyate || jānāmi - ityantaḥ saṃrambhayogo'pi bhāti, yena śuklāderguṇāt atyantajaḍāt iti | sarvathā vijñāturviṣayatvaṃ na yuktamiti śrutyabhiprāyaḥ | tathā cānyaśrutayaḥ - yasyāmataṃ tasya mataṃ mataṃ yasya na veda saḥ | vijñātamavijānatāmavijñātaṃ vijānatām || tathā :- yadvedyaṃ tajjaḍam iti | nanvetenāsya nihnava evāyāta ityatrāha tannihnave iti | tannihnave - tasya vijñāturapalāpe, praṣṭurvaktuśca nihnavāpātāditi bhāvaḥ | taduktam :- asansa eva bhavati asad brahmeti veda cet iti | etaduktaṃ bhavati, vijñāturgrahaṇāpekṣaiva nāsti, svayameva grahītṛtvena sthitatvāt | na ca tasyaiva tadgrahaṇaṃ yuktamanyatvāpatteḥ | na ca tadagrahaṇe sāmagryapi yujyate sarvasyāḥ tasyāḥ tata eva siddhestaṃ pratyupāyatvāyogāt | nanvahaṃ vimarśaniṣṭhatvadvāreṇa jñānasya prakāśarūpaṃ svataḥsiddhatvaṃ bhavatu, kriyāyā apiśabdadyotitaṃ tatkathaṃ saṃbhavedityatrāha tatra ca iti | tatra ca sati jānāmītyantaḥ, upalakṣaṇaṃ caitat, tena jānāmītyāditrayamadhye, saṃraṃbhayogopi bhāti - kṛtpratyayavācyaspandayogopi, bhāti - ahaṃparāmarśaniṣṭhajñānavat svaprakāśatvena sphurati | yena - bhānena, [yena bhāvena - C.] jānāmītivapuḥ - prakṛti - pratyayavibhāgakalpanayā jñānakriyāniṣṭhaṃ jānāmiti asya svarūpam, atyantajaḍāt - svagrahaṇe sarvadā parāpekṣatvād atiśayena jaḍāt | śuklāderguṇāt, tamapekṣyeti jānāmi - iti - vapuḥ ctsvabhāvātām abhyeti; sa ca saṃrambho vimarśaḥ kriyāśaktirbhvati [kriyāśaktirucyate - K. ṣ. .ṣ] | yaduktam asmatparameṣṭhiśrīsomānandapādai: - 'ghaṭādigrahakāle'pi ghaṭaṃ jānāti sā kriyā |' iti | tena āntarī [āntarīyakriyāśaktiḥ - K. ṣ. ṣ.] kriyāśaktiḥ jñānavadeva svataḥ siddhā svaprakāśā, saiva tu svaśaktyā prāṇapuryaṣṭakakrameṇa śarīramapi saṃcaramāṇā spandanarūpā satī yāvat | citsvabhāvatām - cidrūpatām, abhyeti - prāpnoti | āntaraṃ pramātṛrūpaṃ jñānaṃ prati grāhyatvepi bāhyaṃ śuklādiguṇaṃ prati pramāṇabhāvamāsādya grāhakatvāt | abhyetu tataḥ kimityapekṣāyāmāha sa ca iti | vimarśaḥ - viṣayāvasāyarūpaḥ | sa ca saṃraṃbhaḥ - jānāmītyantargatastiṅvācyaḥ spandaḥ, kriyāśaktirbhavati, anyathā tiṅprayogāyogāditi bhāvaḥ | atra śivadṛṣṭivākyamudāharati yaduktam iti | ghaṭādigrahaṇakāle'pi yad ghaṭaṃ jānātīti bhavati sā kriyā bhavati | na tu karaṇakālikaṃ karomītyetadeva kriyā bhavatītyapiśabdābhiprāyaḥ | siddhaṃ svābhīṣṭaṃ prakaṭayati tena iti | āntarī - pramāṇarūpā na tu kāyavyāpāra - rūpā | jñānavadeva, ahaṃparāmarśaniṣṭhavijñātṛrūpavijñāna - vadityarthaḥ | nanu yadīyameva kriyā tarhi kāye yaḥ spandaḥ pratyakṣaṃ dṛśyate sa kimastītyatrāha saiva - iti | saiva - āntarī kriyaiva | svaśaktyā - nijasāmarthyena | vyāpārātmikā - vyāpārarūpā | māyāpade - bhede, viṣayaḥ - gocaraḥ | taduktam :- loke'pi kila gacchāmītyevamantaḥ sphuraiva yā | sā dehaṃ deśamakṣāṃścāpyāviśantī gatikriyā || iti | etena dvitīyavākyavyākhyā sampannā | api śabdaḥ pūrvakālīnasvataḥ siddhatvasamuccayaparaḥ | vyāpārātmikā [vyāpāravyāhārātmikā - K. ṣ. ṣ.] māyāpade'pi pramāṇasya pratyakṣāderviṣayaḥ | sā ca paraśarīrādisāhityena avagatā svaṃ svabhāvaṃ jñānātmakamavagamayati, [jñānātmakaṃ gamayati - K. ṣ. ṣ.] na ca jñānam idantayā bhāti, idantā hi ajñānatvam, na ca anyadvastu [anyadanyena vapuṣā - K. ṣ. ṣ.] anyena vapuṣā bhātaṃ bhātaṃ bhavet, tat jñānaṃ bhātyeva param, bhāti ca yat tadeva ahamityasya kāryarūpāyāḥ kāyakriyāyāḥ kāraṇarūpaṃ jñānaṃ prati hetutvaṃ tṛtīyavākyenoktaṃ kathayati sā ca iti | sāhityena - sahacaratvena, svaṃ svabhāvam - upādānatvena nijasvarūpam, avagamayati - bhavitavyamiti tarkarītyāvagamaviṣayatāṃ nayati | etena jñānasya parasiddhatvamapi kathitam | atra [atra ca ghaṭo mṛdā nahanam - C.] ca ghaṭānmṛdūhanaṃ svayameva dṛṣṭāntīkāryam | nanvetena svajñānasya parajñanena saha bheda evāyātastathā cābhīṣṭasyā'dvaitasya vandhyātanayasodaryatvameva syādityata āha na ca iti | jñānam - vijñātarūpam | idantayā - idamiti buddhyā, na ca bhāti - ahaṃniṣṭhatvenaiva tasya samanantaraṃ sādhanāt | kuto na bhātītyata āha idantā iti | hi - yasmāt, idantā ajñānatvam eva bhavati jñānavyatirikteṣu ghaṭādiṣveva tatprayogāt | nanvatra jñānamidantayaiva bhātamiti kiṃ kurma ityata āha na ca iti | anyadvastu anyena vapuṣā - svarūpeṇa, bhātaṃ bhātaṃ na bhavet, anyathā rajatabhāvena bhātāyāḥ śukterapi bhātatvaprasaṃgāt | nanu tarhi tajjñānam abhātameva bhavatvityata āha tat iti | tajjñānaṃ param - kevalam, bhātyeva | yathā tathā kalpite tadabhānepi sākṣitayā vapuḥ iti parajñānamapi svātmaiva; paratvaṃ kevalam upādherdehādeḥ; sa cāpi vicārito yāvat na anya iti viśvaḥ pramātṛvargaḥ paramārthata ekaḥ pramātā sa eva asti | taduktam :- [yaduktam - K. ṣ. ṣ.] '..........prakāśa evāsti svātmanaḥ svaparātmabhiḥ |' iti | tataśca bhagavān sadāśivo jānāti ityataḥ prabhṛti krimirapi sthitatvāt | anyathā'bhānāsiddhe | nanu sadā bhānena tasya kimāyātam ityata āha bhāti ca iti | yacca bhāti tat ahamityasya - ahaṃpadavācyasya vijñātuḥ, vapuḥ - svarūpaṃ bhavati | iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | parajñānamapi - parakāyakriyayārthādūhitaṃ [parakāyakriyayārthahitam - C.] parajñānamapi, svātmaiva bhavati parasminsadā bhānāt, etadviṣaya idantābhānasyānyathāsiddhatvacca | nanu bhāsamānaṃ paratvaṃ kutrāpasārayāma ityata āha paratvam iti | ādiśabdena prāṇādergrahaṇam | na hi ghaṭadvayāntaragatayorākāśayorbhinnatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | nanu tarhi paratvāpādaka upādhirevāpasārya ityapekṣāyāmāha sa cāpi iti | yāvat śabdo'vadhāraṇe, sa ca - upādhiśca, yāvadvicāritaḥ vicārita eva san | anyaḥ - prakāśarūpapramātṛvyatirikto na bhavati | na hyākāśa ākāśasyopādhitvaṃ yuktam, tadvyatiriktasya ghaṭāderava taddarśanāt | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, viśvaḥ - sarvaḥ, pramātṛvargaḥ - pramātṛsamūhaḥ, paramārthataḥ ekaḥ pramātā bhavati | madhye sthitasyopādherapi tadbhāvena sphuraṇāt | sa eva ca - ekaḥ pramātā eva | asti - paramārthaḥsanbhavati, pramātṛbhedasyopādhikalpitatvena paramārthenāsattvāt | yastvāha ekapramātṛvāde ekasya sukhādinā'nyeṣāmapi kathaṃ na tadyuktatvaṃ dṛśyate sa dehātmabhrāntyā grasta eva, yato yatra dehāderapi asatyatvakalpanaṃ tatra tatsiddhasya sukhādeḥ kathaiva kā, bhavatu vā sopi, tasyāpi tattvānna kāpi hānirityalaṃ bhagavadanugrahamātraprāpyavastunivyarthairvāgjālaiḥ | atra vṛddhasammatimāha taduktam iti | idaṃ ca gatārthamiti na punarāyastam | etena siddhamarthamāha tataśca iti | phalataḥ sadāśivakṛmijñāna - jānāti - ityantam eka eva pramātā iti phalataḥ sarvajñatvaṃ pramātuḥ | evaṃ kartṛtve'pi vācyam | yaduktam asmatparameṣṭhibhiḥ śivadṛṣṭau :- ghaṭo madātmanā vetti vedmyahaṃ ca ghaṭātmanā | sadāśivātmanā vedmi sa vā vetti madātmanā || nānābhāvaiḥ svamātmānaṃ jānannāste svayaṃ śivaḥ | yorekatvasādhanena madhyagānāmanyeṣāmapi jñānānāmekatvamevāyātam, jñānaikye ca tadrūpāṇāṃ pramātṝṇāmapyaikyameva siddham, tathā caikasyaiva sarvajñatvamāyāti | iti phalataḥ - phalabhāvena, na tu sākṣādityarthaḥ | taduktam :- yaiva cid gaganābhogabhūṣaṇe vyomni bhāskare | dharāvivarakośasthe saiva citkīṭakoṭare || iti | etena laukikasarvajñatānirāsaḥ | nanu jñātṛtvamevaṃ bhavatu kartṛtvasya kā vārtetyatrāha evam iti | kartṛtvapallavatvāditi bhāvaḥ | atra śrīsomānandavākyamudāharaṇatvenāha ghaṭo madātmanā iti | ghaṭaḥ - vedanaviṣayabhūto ghaṭaḥ | madātmanā - vedakarūpasya mama svarūpeṇa, vetti - svaviṣayaṃ vedanaṃ prati kartṛtvaṃ bhajati | yāvanna vedakā ete tāvadvedyāḥ kathaṃ priye | iti nayena vedanecchākāle madbhāvena sphuraṇāt | ahaṃ ca ghaṭātmanā vedmi - madbhāvāsādanaprāptavedakabhāvaghaṭasvarūpeṇa cāhaṃ vedmi | mamāpi ghaṭagrahaṇakāle ghaṭabhāvāsādanāt | anyathā grahaṇāsadbhāvāt | taduktam :- vyatiriktasya buddhatve sarvaṃ buddhaṃ na kiṃ bhavet | iti | evaṃ viṣayaparimitapramātroraikyamuktvā aparimitapramātṛparimitapramātrorapi tatkathayati sadāśiva iti | vā śabdaḥ cārthe, sadāśivajñānaṃ mamaiva mamāpi jñānaṃ tasyaivetyarthaḥ | na hi kaṇabhāvena cayabhāvena ca sthitasyāgnidvayasya kadāpi bhedoyuktaḥ, kaṇānāmeva cayatvāditi bhāvaḥ | ādi śabdenānyeṣāṃ tatratyavākyānāṃ ityādi | 'ūhyate' ityanena jñānasya prameyatvaṃ na nirvahati - iti darśayati, anyathā hi anumīyate - iti brūyāt | tadevaṃ yeṣāṃ tārkikaprāvadapāṃsupātadhūsarībhāvo na vṛtto'smin saṃvedanapathe, te iyataiva ātmānamīśvaraṃ vidvāṃso ghaṭaśarīraprāṇasukhatadabhavān tatraiva nimajjayanta īśvarasamāviṣṭā eva bhavanti | tato'yam upoddhātaḥ | upa iti ātmanaḥ samīpe ṭaṅkavat īśvarapratyabhijñānalakṣaṇa [īśvarābhijñānalakṣaṇaḥ - K. ṣ. ṣ.] utkarṣo hanyate viśrāmyate yena; etāvadeva ca asya granthasya tātparyam - iti | tato'pi grahaṇam | evaṃ svaparajñānayorekatvaṃ prasādhya ūhyate ityasyāabhiprāyaṃ vaktumāha uhyate iti | anumānaviṣayasya prameyatvaṃ sarvairucyate na tarkaviṣayasyeti bhāvaḥ | asyāhnikasya maṃgalaślokena dyotitam upodghātatvaṃ sādhayitumāha tat iti | tadevaṃ sati, na vṛttaḥ - nasaṃpannaḥ, saṃvedanapathe - jñānamārge, iyatā - upodghātatvena sthitena ślokacatuṣkenaiva | tatraiva - īśvararūpe paramātmanyeva | nimajjayantaḥ - antarbhāvayantaḥ, tadbhāvenaiva paśyanta iti yāvat | īśvarasamāviṣṭāḥ - prāpteśvara - pratyabhijñāḥ | bhavanti ityanena samāveśaya siddhatvameva kathayati, anyathā bhaveyuriti brūyāt | nīlasukhādivivaśānāmeteneśvarasamāveśābhimāno nirastaḥ | na hi teṣu nīlasukhādinimajjanaṃ saṃbhavati, nimajjane hi prāpteṣu teṣu yathocitaṃ bhogaḥ, aprāpteṣu tvavahelaiva bhavati | tatra ca svamana eva sākṣitayā grāhyam, anyathā svavañcakatvāpatterityalam | etena siddhamarthamāha tataḥ iti | tataḥ, yataḥ samastaśāstrābhidheyaḥ samāveśaḥ etenaiva siddhyati tataḥ kāraṇādityarthaḥ | anyadapi nirvacanamupoddhātaśabdasya karoti upa iti | ṭaṃkaḥ - pāṣāṇadāraṇaḥ, īśvarapratyabhijñānalakṣaṇaḥ - īśvarohamiti pratyabhijñārūpaḥ | nanu kathametenopoddhātatvam ityata āha etāvat iti | etāvadeva - ātmani utkarṣaviśrāmaṇameva | anyadapi nirvacanamāha upāṃśu iti | ayam upodghātaḥ | upāṃśu avitataṃ kṛtvā uditi śāstrasya ūrdhva eva hanyate apasāryate prameyaviṣayo vyāmoho yena - iti | gatyarthatvādvā hanterjñānamarthaḥ, jñāyate prameyaṃ yena iti | kecittu gatiṃ striyaṃ gacchati - itye tadviṣayameva [ityetadviṣayāmeva - K. ṣ. ṣ.] hantyarthamāhuḥ | evaṃ ślokacatuṣṭayārthabhāvanādārḍhyādeva labhyate paramaśivaḥ | iti [ityavasāyasya - C.] śivam || 4 || iti śrīmadācāryātpaladevaśiṣya - śrīmadācāryalakṣmaṇaguptadattopadeśa - śrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāvimarśinyāṃ jñānādhikāre upodghātaḥ | iti prathamamāhnikam || 1 || avitatam - stokam, saṃkṣepeṇetyarthaḥ | prameya viṣayaḥ - pratyabhijñāviṣayaḥ | ghāta ityavayavasyānyamapyarthamāha gatyarthatvāt iti | gatyartho jñānārtha iti nīterityarthaḥ | prameyam - sa eveśvaro'hamityevaṃrūpam | keṣāṃcinmatena jñānarthasādhakaṃ gamanārthaṃ pratyākhyātumāha kecittu iti | kecittu gatim - gamanarūpam | ityeṣa eva viṣayaḥ yasya tādṛśam | hantyarthamāhuḥ - kathayanti | ityeṣaḥ kaḥ ? striyaṃ gacchati iti | striyaṃ gacchatīti sthāne eva striyaṃ hantīti prayojyam | nānyatra hiṃsārthavācakatvāditi teṣāṃ bhāvaḥ | phalitaṃ siddhāntamāha evaṃ ślokacatuṣṭaya iti | dārḍhyāt - aharniśaṃ sevanena, vimarśaneneti yāvat | labhyate - pratyabhijñāviṣayatāṃ netuṃ śakyate | ādiślokasya maṃgalaprayojana - paratvamapekṣya ślokacatuṣṭayetyuktam | paramaśivaḥ - svāntaḥ kṛtatattvaṣaṭtriṃśatkaḥ saptatriṃśaḥ śrīparameśvaraḥ | iti śabdaḥ samāptau | śiva padaṃ maṃgalavācakaṃ paratattvasūcanaparaṃ ca | iti śivam || 4 || iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāsūtravimarśinī - ṭīkāyāṃ śrībhāskaryākhyāyāṃ jñānādhikāre prathamamāhnikaṃ samāptam | atha dvitīyamāhnikam | pūrvapakṣatayā yena viśvamābhāsya bhedataḥ | abhedottarapakṣāntaṃ [pakṣāntarnīyate - K. ṣ. ṣ.] nīyate taṃ stumaḥ śivam || dvitīyamāhnikam oṃ ! pūrvapakṣamayadvaitamadvaitānmadhyapakṣataḥ | niṣkṛṣyānte parādvaitapakṣavantaṃ śivaṃ stumaḥ || oṃ | atha jñānādhikāre dvitīyāhnikavyākhyāyā nirvighnaparisamāptikāmanayā samastāhnikābhiprāyasūcakaṃ maṃgalaślokamupanibadhnāti pūrvapakṣa iti | atra ṭīkā :- yena - uttarārdhe tacchabdoktena śrīparamaśivena | viśvam - ṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ jagat | pūrvapakṣatayā - pratisamādheyapūrvapakṣabhāvena | bhedataḥ ābhāsya - nijecchayā bhedataḥ - idantāgrahaṇaprāṇabhedena, ābhasaviṣayatāṃ nītvā | abheda eva - ahantāprāṇā ekatā eva, uttarapakṣaḥ - sthāpanīyaḥ pakṣaḥ, sa evāntaḥ - avasānaṃ tam, nīyate - prāpyate | vayaṃ taṃ śivaṃ stumaḥ - sarvotkṛṣṭatayā bhāvayāmaḥ | etena paraśivakrīḍārūpatvaṃ jagata uktam, krīḍāviṣṭāḥ svatantrā hi kiṃcidvastutaḥ iha yat pamārtharūpaṃ tad āśaṅkyamānapratipakṣapratikṣepeṇa nirūpayiṣyamāṇaṃ suṣṭhutamāṃ spaṣṭokṛtaṃ bhavati | yadāha bhaṭṭanārāyaṇaḥ :- 'namaste bhavasaṃbhrāntabhrāntimudbhāvya bhindate | jñānānandaṃ ca nirdvandvaṃ deva vṛtvā vivṛṇvate ||' utpādya svayaṃ nāśayanti | etena maṃgalaślokenedamāhnikaṃ pūrvapakṣarūpamityapi sūcitam | evaṃ maṃgalaṃ saṃpādyāhnikatātparyaṃ samastavyastatvena kathayannāha iha iti | atra ṭīkā :- iha - asmin śāstramārge, paramārtharūpam - tātparyaviṣayatvena paramābhidheyarūpam | āśaṃkyamānāḥ - vādibhiḥ śaṃkitumārabdhāḥ, na tu saṃbhavasahāḥ, ye pratipakṣāḥ - viruddhāḥ nāśakāḥ aparamārthabhūtāḥ pratidvandvinaḥ pakṣāḥ, teṣāṃ yat pratikṣepaṇam - pratisamādhānaṃ tena | atra vṛddhasaṃmatimāha yadāha iti | he deva - viśvodbhāvananyakkārarūpakrīḍāśīla | te - asmacchabdaprayogayogyatve'pi bhaktyatiśayāsvādena bhinnatayā bhāvanena yuṣmacchabdena bhāvitāya bhavate | namaḥ - asmatkartṛkaḥ prahavībhāvo'stu | kīdṛśāya bhavate ? bhave - rāgadveṣamaye saṃsāre, ye saṃbhrāntāḥ - vismṛtasvātmatvena dehādāvātmabhramayuktā ye jīvāḥ, teṣāṃ bhrāntim - proktarūpaṃ bhramam, tat udbhāvya prakaṭīkṛtya, bhindate - tīvrataraśaktipātena punarvidārakāya, ata eva jñānānandam - ātmaprakāśarūpamānandam | kīdṛśam ? nirdvandvam - viṣayasukharūpadvandvavyatiriktam | vṛtvā - māyāśaktyāvaraṇaviṣayatāṃ nītvā, vivṛṇvate - tadapasāraṇena prakaṭīkurvate | etena madhye vismataṃ vastu punaḥ prāptamatiśayenānandakāri bhavatīti bhrāntyudbhāvanamapi kṛpāhetukameveti dyotitam | nanu tataḥ kimityatrāha tatreha iti | tatra - pūrvokte vastuni sati, anātmānīśvare - ātmā'bhāveśvarābhāvau, vadantīti teṣām | bhrāntiḥ - anātmānīśvaratājñānarūpo viparyāsaḥ, tadudbhāvanam, anyathā bhrāntibhedanasya nirviṣayatvāpātāditi bhāvaḥ | ekādaśakamevādyantābhyāmupalakṣayati nanu iti | tatreha anātmānīśvaravādināṃ bhrāntibhedanapūrvakaṃ paramārthaṃ vivarīṣyan tadudbhāvanaṃ tāvat ekādaśabhiḥ ślokaiḥ karoti 'nanu svalakṣaṇābhasam............................... |' ityādibhiḥ '................................ṭena kartāpi kalpitaḥ ||' ityantaiḥ | tatra ślokadvayena ātmano dhruvasya dṛśyānupalabdhyā abhāva uktaḥ pratyakṣātmavādinaḥ prati | tatra ślokatrayeṇa smṛtyanusaṃdhānaṃ saṃskārāt siddham iti anyathāsiddhatvāt ātmānumānāya na paryāptam - iti proktam anumeyātmavādinaḥ prati | tatra ślokena jñānādiguṇairguṇini pratipattiḥ :- sāmastyenoktvā vyastatvenāpi kathayati tatra iti | tatra - ekādaśamadhye, dhruvasya - nityasya | dṛśya iti | daśyasya - sattve draṣṭuṃ yogyasya, yā anupalabdhiḥ - aprāptiḥ, tayā pramāṇabhūtayā, anupalabdhasyāpi pakṣasya svarūpaviprakarṣeṇābhāvasādhanaṃ nocitamiti dṛśya ityuktam, pratyakṣātmavādinaḥ prati - śaivān prati, ta eva hi nityamātmānaṃ pratyakṣaṃ vadanti | smṛtirūpamanusaṃdhānaṃ smṛtyanusaṃdhānam, anumeyātmavādinaḥ - tārkikādīn, prati | saptamāṣṭamayoḥ kṛtyamāha evam iti | navamasya kṛtyamāha tata iti | ekena, ślokeneti pūrveṇa saṃbandhaḥ | iti śabdaḥ navamaślokakṛtyasamāptiparaḥ | vadatā ityasya pūrveṇa saṃbandhaḥ | ekādaśasya kṛtyamāha ślokenaiva iti | tatra - sthire ātmani | upasaṃhāraṃ karoti iti iti | iti, evamityarthaḥ | nanu iti anumānaṃ nirastam | evam ātmānaṃ nirākṛtya, tato jñānakriyāśaktisaṃbandharūpamaiśvaryaṃ nirākartuṃ jñānasya svarūpameva vyatiriktaṃ vādyantaramate, sāṃkhyamate ca ayujyamānam - iti nirūpitaṃ ślokadvayena | tata ekena kriyā nāma na kācit kvacidapi asti - iti kathitam | tatra sādhakaṃ pratikṣipya bādhakaṃ ca upanyasyati | tataḥ saṃbandhasya ślokena nāstitvaṃ pratipāditaṃ pramāṇābhāvaṃ vadatā | ślokenaiva tatra bādhakaṃ pramāṇamukvā, na ātmā sthiro nāpi jñātṛtvakartṛtvalakṣaṇam asya aiśvaryam - iti svapakṣa upasaṃhṛtaḥ - iti pūrvapakṣasya piṇḍārthaḥ | sarvametat svayaṃ sphuṭībhaviṣyatīti kiṃ prathamata eva prapaṃcaḥ kṛta iti cet śiṣyabuddhisamādhānārthamiti brūmaḥ | granthārthavyākhyākaraṇaṃ pratijānīte atha iti | granthānām - kārikāsūtrarūpāṇām, arthaḥ - abhidheyam, vyākhyāyate, vivriyate ityarthaḥ | athāvataraṇikāṃ vinaṃva prathamaṃ dvitīyaṃ ca ślokamupanyasya vyācaṣṭe | nanu iti | atra ṭīkā :- nanu śabdasya vācyamāha nanu iti | ākṣepe - abhiyoge, na tu praśne tasyehāyuktatvāt | tameva prakaṭayati iha iti | tāvat - prathamam, ayuktatve hetumāha sthirasya iti | api śabdaḥ samuccaye, ātmana iti śeṣaḥ | aprakāśanāt - prakāśanābhāvāt | etadeva samarthayitumāha tathā hi iti | tathā, dṛśyatāṃ kiletyarthaḥ | ghaṭaprakāśaḥ - ghaṭaviṣayaṃ nirvikalpajñānam | vikalpaḥ - savikalpajñānam | pratyabhijñā - soyamityubhayajaṃ jñānam | smṛtiḥ - sa iti saṃskārajaṃ jñānam | utprekṣā - bhavitavyamiti tarkajñānam | ādi śabdena idaṃ vā idaṃ vā iti saṃśayajñānaṃ gahyate | prakāśante - svaprakāśatayā sphuranti | ekaghaṭaviṣayatve'pi kalpitaṃ bhedamapekṣya bhinnaviṣayāṇi ityuktam | tatra iti, tatra - jñānaṣaṭkamadhye | nīlasyaprakāśaḥsvalakṣaṇābhāsaṃ jñānam, sūtroktamiti śeṣaḥ, bhavatīti saṃbandhaḥ | atha granthartho [atha grantho vyākhyāyate - K. ṣ. ṣ.] vyākhyāyate nanu svalakṣaṇābhāsaṃ jñānamekaṃ paraṃ punaḥ | sābhilāpaṃ vikalpākhyaṃ bahudhā nāpi taddvayam || 1 || nityasya kasyacid draṣṭustasyātrānavabhāsataḥ | ahaṃpratītirapyeṣā śarīrādyavasāyinī || 2 || svalakṣaṇa ityasya bahubrīhimāśritya vigrahaṃ karoti svam iti | sva ityavayavaṃ vyākhyātumāha anya iti | durbodhatāśaṃkyā paryāyāntaramāha svarupa iti | svarūpe saṃkocaṃ bhajatīti tādṛśam, asādhāraṇamityarthaḥ, rāhoḥ śira itivat prayogaḥ, bhajanakartustadādhārasya caikatvāt | lakṣaṇa ityavayavaṃ vyācaṣṭe deśa iti | lakṣaṇam - svarūpam, tacca viśeṣyatvena deśāditrayayojanāmayameveti deśādigrahaṇam, yasya - deśādeḥ, tasya | ābhāsa ityavayavaṃ vyācaṣṭe prakāśanam iti | prakāśanam - prakāśaḥ, prayeti yāvata | antarmukham - pramātṛsāṃmukhyena sthitam, yasmin - anyapadārthabhūte, bahirmukhīnasvarūpadhāriṇi, idamiti bāhyasaṃmukhe pramāṇarūpe iti yāvat | jñāne - jñānapadavācye vastuni | etena svalakṣaṇa ityasya jñānaviśeṣaṇatvamuktam | tat avikalpakam - samanantaroktaṃ prakāśarūpaṃ nirvikalpajñānam, viṣayabhedepi - ghaṭādiviṣayabhede'pi sati, ekajātīyam - ekarūpaṃ bhavati | atra hetumāha svarūpavaicitrye'pi iti | atrāpi vākyena hetumāha vikalpe hi iti | abhilāpaḥ śabdanam lakṣaṇayā vācakasmṛtiriti yāvat | atra - avikalpake jñāne | nāsti ityasya samarthanaṃ karoti na hi iti, nīladharmatve tasya saṃskārāpekṣā na syāditi bhāvaḥ | tarhi asau kuta āneya ityata āha tataḥ iti | prācyaḥ - saṃketakālīnaḥ | nanu tataḥ kim ityata āha - aprabuddhe ca iti | tatprabodhaḥ - saṃskāraprabodhaḥ | vastudarśanotthitaḥ - vastunaḥ - viṣayabhūtasya ghaṭādeḥ, darśanam - prakāśaḥ, tata utthitaḥ | phalitamāha iti 'nanu' iti ākṣepe; iha ātmā saṃvitsvabhāvaḥ sthiraḥ iti tāvadayuktam, sthirasyāpi [sthirasya svaprakāśasya aprākāśanāt - K. ṣ. ṣ.] svaprakāśasya aprakāśanāt | tathā hi - ghaṭaprakāśo ghaṭavikalpo ghaṭapratyabhijñā ghaṭasmṛtiḥ ghaṭotprekṣā - ityādirūpeṇa jñānānyeva prakāśante bhīnnakālāni bhīnnaviṣayāṇi bhinnākārāṇi ca | tatra nīlasya prakāśaḥ [nīlaprakāśaḥ - K. ṣ. ṣ.] 'svalakṣaṇābhāsaṃ jñānam' svam anyānanuyāyi svarūpasaṃkocabhāji, 'lakṣaṇam' deśakālākārarūpaṃ yasya tasya 'ābhāsaḥ' prakāśanam antarmukhaṃ yasmin bahirmukhīnasvarūpadhāriṇi jñāne tat avikalpakam viṣayabhede'pi ekajātīyam, svarūpavaicitryepi [ekajātīyaṃ svarūpe, tadvaicitrye - K. ṣ. ṣ.] kāraṇābhāvāt | vikalpe hi vaicitryakāraṇam iti | iti - ataḥ kāraṇāt, etena prathamavākyaṃ vyākhyātam | tathā ca yojanā, nanu svalakṣaṇābhāsaṃ jñānamekaṃ bhavatīti | dvitīyaṃ vākyaṃ vyākhyātumāha tataḥ param iti | tataḥ - tasmājjñānāt | param - anyarūpam, vikalpakaṃ jñānam, prādurbhavati iti śeṣaḥ | atra hetumāha sarvasya iti | tatra ghaṭavikalpasya sākṣāttannirvikalpakajñānamūlatvam, maṇiprabhā - darśanotthasya maṇivikalpasya pāramparyeṇa maṇiprabhādarśanotthatvam, prabhayā hi prabhādarśanaṃ tena prabhāvikalpaḥ tena maṇivikalpaḥ | para śabdasya vyākhyāṃ karoti param iti | kuto'syānyatvamityapekṣāyāmāha sāmānya iti, yata iti śeṣaḥ sāmānyalakṣaṇam - sāmānyasvarūpam, tasya - savikalpajñānasya, ata eva paratvam iti bhāvaḥ | yadyapi siddhānte nirvikalpasya sāmānyaviṣṭhatvaṃ savikalpasya tu deśādiyojanārūpaviśeṣaniṣṭhatvameva tathāpi tāvadetadāstām | nanu svalakṣaṇaṃ kathaṃ na viṣayo'sya bhavati ityatrāha svalakṣaṇe iti | vṛddhavyāvahārikasya - devadatta gāmānayetyādivṛddhavyavahāramūlasya | aupadeśikasya - ayaṃ gauḥ iti śṛṃgagrāhikayā kṛtasya | abhilāpaḥ, sa ca atra nāsti; na hi abhilāpo nīlasya dharmaḥ, na ca cakṣurgrāhyaḥ, tato'sau prācyaḥ smartavyaḥ, aprabuddhe ca saṃskāre na smṛti, tatprabodhaśca vastudarśanotthitaḥ iti vastudarśanasamaye'bhilāpa - smṛtirnāsti | tataḥ 'paraṃ' vikalpakaṃ jñānam, sarvasya vikalpasya sākṣāt pāramparyeṇa vā nirvikalpakamūlavāt | 'param' iti ca anyarūpaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ tasya viṣayaḥ, svalakṣaṇe'tisaṃkocini vitatavikalpasādhyasya vṛddhavyāvahārikasya, aupadeśaikasya vā saṃketasya kartum aśakyatvāt, kṛtasyāpi vaiyarthyāt, tena hi ananuyāyinā na punarvyavahāraḥ | tacca bahubhedam, yatastat abhilāpena saṃjalpātmanā śabdanarūpeṇa saha vartate | paśakyatvāt, svalakṣaṇāni anantānīti bhāvaḥ | nanu pratyanena saṃketaṃ kariṣyāma evetyatrāha kṛtasyāpi iti | kuto'sya vaiyarthyamityata āha tena iti | ananuyāyinā, ekatra svalakṣaṇa eva samāptiṃ gatenetyarthaḥ | punaḥ - anyasvarūpagrahaṇakāle, svarūpāṇāṃ bhinnatvāt, anyathā svarūpatvā'yogāditi bhāvaḥ | bahudhā iti padaṃ vyācaṣṭe tacca iti | tacca - vikalpakaṃ ca | kutastadīdṛśamityapekṣāyāṃ hetuṃ vyākhyāsyan sābhilāpam iti pdaṃ vyācaṣṭe yataḥ iti, smṛtiviṣayeṇeti śeṣaḥ | śabdanasya svarūpaṃ bahudhātvaṃ ca vaktumāha śabdanañca iti | idam iti savikalpajñānaparāmarśaḥ | tat iti smṛtijñānasya | tadidam iti pratyabhijñāyāḥ | bhavedidam iti tarkasya | idaṃ vā idam iti ādiśabdagṛhītasya saṃśayasya | nanu śabdādvaitavādimate śabdasya viśeṣyatvameva, taduktam :- anādinidhanaṃ brahma śabdatattvaṃ yadavyayam | vivartate'rthabhāvena prakriyā jagato yataḥ || iti | tatkathaṃ tvayā viśeṣaṇatvakathanena jñānasvarūpe praveśita ityata āha tacca iti | punaḥ kutra ityata āha api tu iti | vikalpasya - vikalpajñānasya | śabdanaṃ ca idam - iti, tat - iti, tadidam - iti, bhavedidam - iti, idaṃ vā idam - ityādi bahudhā bhidyate | tacca na viṣayapakṣe vartate, api tu tasya vikalpasya svarupameva vicitrokurvat pratibhāti iti vikalpo bahubhedaḥ | evam anubhavavikalpa - paramparā tāvat svaprakāśatvena bhāti | syādetat, yallagnāsau paramparā so'pi ābhāti - iti; tanna, yato dvayamapi etad avikalpetararūpaṃ na anyasya 'kasyacit' etadatiriktasya draṣṭuḥ anubhavituḥ saṃbandhi, dṛśyasya tu bhavatu bāhyārthavāde | atra hetuḥ - yataḥ 'tasya' draṣṭuḥ, ata eva saṃvitsvabhāvato - phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | tāvat, atra vipratipattirnāsti ityarthaḥ | etena dvitīyaṃ vākyaṃ kṛtavyākhyam | tathā ca yojanā | param - tato'nyarūpam, vikalpākhyam - savikalpakam, jñāna bahudhā bhavati, kutaḥ ? yataḥ sābhilāpam, hetugarbhaṃ viśeṣaṇamidam | atra siddhāntī tarkarītyāṅgīkāraṃ karoti syādetat iti | aniṣṭaprasaṃjanamapi karoti yallagnā iti | yallagnā - yasminnahaṃviṣaye svātmani niṣṭhāṃ gatā, ahaṃ jānāmi iti tadudayāt iti bhāvaḥ | etat pratyācakṣāṇastṛtīyaṃ vākyaṃ vyācaṣṭe tanna iti | atra hetumāha yataḥ iti | avikalpetararūpam - avikalpasavikalparūpam | etadatiriktasya - proktajñānadvayabhinnasya, draṣṭuḥ ityasya vācyamāha anubhavituḥ iti | ṣaṣṭhyarthamāha saṃbaṃdhi iti | nitya iti padasya vyāvartyamāha dṛśyasya iti | dṛśyasya, dṛśyatayā sthitasyānityasya dehāderityarthaḥ | bāhyārthavāde - bāhyārthavādisautrāntikamate, na tu vijñānaśūnyavādimate | tasya ityādivākyakhaṇḍaṃ vyākhyātumāha atra hetuḥ iti | atra - nityasya draṣṭuḥ saṃbandhitvābhāve, hetumeva vyācaṣṭe yataḥ iti | ata eva - draṣṭṭatvāt, draṣṭurhi saṃvitsvabhāvatāprāptiravaśyopayoginīti bhāvaḥ | saṃvit - svabhāvatopagamasya sādhyamāha svaprakāśa iti, avaśyaṃ hi saṃvitsvabhāvasya svaprakāśatā'nyathā jaḍatāpātāditi bhāvaḥ | asyāpi sādhyamāha āpanna iti | pagamāt svaprakāśatāyogyatvāt āpannopalabdhilakṣaṇaprāpteḥ, 'atra' etadbodhadvayamadhye nāsti avabhāsaḥ | nanu astyeva avabhāsaḥ - iti asiddhā dṛśyānupalabdhiḥ | tathā hi - ahaṃ vedmi, niścinomi, smarāmi idam - iti vidādiprakṛtyartharūpāt jñānasmṛtyādeḥ idam - iti ca karmarūpāt viṣayāt atiriktameva aham - iti anuyāyini prakāśe anuyāyirūpaṃ bhāti | ka evamāha bhāti - iti ? bhānaṃ hi avikalpakam, aham - iti śabdānuviddho vikalpapratyayaḥ | nanu tathāpi kim anena vikalpyate, śarīrasantāno vā kṛśo'ham - ityādipratyayāt, jñānasantāno āpannā - svaprakāśatāyogena prāptā, upalabdhilakṣaṇaprāptiḥ - upalabdhipramāṇaprāptiḥ yena tādṛśasya, prāptatadviṣayatvayogyatvasyeti yāvat, kāryaṃ karma itivata prayogaḥ | atra itipadaṃ vyācaṣṭe etad iti | na cānupalabdhasyāpi pakṣasyābhāvo vaktuṃ śakya iti upalabdhi ityādyuktam | etena tṛtīyaṃ vākyaṃ gatavyākhyam tathā ca yojanā | taddvayam - avikalpa - savikalparūpaṃ jñānadvayaṃ kartṛ, kasyacit - kalpanayā saṃbhāvitasya nityadraṣṭuḥ saṃbandhi na bhavati, kutaḥ? tasya atra - bodhadvayamadhye, anavabhāsataḥ - adarśanāt iti | atra siddhāntī praśnayati nanu iti | dṛśyānupalabdhiḥ - upalabdhi - lakṣaṇaṃ prāptasyāpyaprāptiḥ, nityasya draṣṭurati śeṣaḥ | etadeva samarthayitumāha tathā hi iti | pratyayārthasya kriyārūpatvāt prakṛtyartha ityuktam | karmarūpāt - karmakārakasvarūpāt | anuyāyini, prayogatraye'pyahamo'nuvartanāt ityarthaḥ | pūrvapakṣavādī sakopamāha ka evam iti | evam śabdārthaṃ svayamevāha bhāti iti | ākṣiptaṃ vastu samarthayati bhānaṃ hi iti | avikalpakam - vimarśāspṛṣṭam | siddhāntī punaḥ praśnayati nanu iti | anena - śabdānuviddhena vikalpajñānena | pūrvapakṣavādyatrottaraṃ vaktumicchan caturthavākyaṃ vyācaṣṭe śarīra iti | anena vikalpyate iti yojanīyam | anena - ahaṃvimarśena | śarīra - vā sukhyaham - iti pratīteḥ ? [sukhyahamityādipratīteḥ - K. ṣ. ṣ.] matvarthīyaśca santānameva spṛśati nātiriktam | tadetaduktam - 'ahaṃpratītirapi' śarīram, ādigrahaṇāt jñānam, avasyati, saṃtānarūpatayā vikalpayati avaśyam; sadṛśāparabhāvabhedagrahaṇasāmarthyavāsanāviṣṭatvāt - [sadṛśāparāparabhāva - K. ṣ. ṣ.] iti | 'eṣā' iti na asmābhirnihnutā, 'sābhilāpaṃ vikalpākhyam' ityanena saṃgṛhītatvāt | etaduktaṃ bhavati - ahaṃpratītireva tāvat na ātmā, tasyā api vikalparūpatvāt asthairyācca | etatpratītipratyayo'pi [etatpratītipratyeyo'pi - K. ṣ. ṣ.] nāsti anyaḥ śarīrādeḥ, bhavannapi vā vedyapakṣapatitaḥ syāt - iti tathāpi saṃvitsaṃvedyavyatiriktasya ātmano na siddhiḥ - santāno vā vikalpyate, kutaḥ ? kṛśo'hamityādipratyayāt, ādiśabdena sthūlo'hamiti pratyayagrahaṇam | etena cārvākamatamavalaṃbyottaraṃ dattam | tathānena jñānasantāno vā - viṣayoparāgarūṣitā jñānasaṃtatirvā vikalpyate | kutaḥ ? sukhyahamiti pratīteḥ, sukhasya bauddhamate vijñānamātratvādevamuktam, etena vijñānavādibauddhadarśanamāśrityotta - raṃ dattam | ubhayatra vā śabdaḥ vikalpadvayasya svasvaviṣayapradhānatādyotanārthaḥ | nanu ahaṃpratītiḥ kṛśaṃ vā sukhinaṃ vāvasyati kṛśohamityādau tābhyāṃ sahāsya sāmānādhikaraṇyena darśanāt ityapekṣāyāmāha matvarthīyaśca iti | matvarthe vihitaḥ pratyayo matvarthīyaḥ, sa ca kṛśa ityatra matubrūpaḥ, tasya ca guṇavacanebhyo matupo lubiṣṭaḥ iti lup, yathā śuklaḥ paṭa ityatra śuklaśabdasya śuklo guṇosyāstīti vigrahaḥ, sukhītyatra tu iniḥ, sa tu sākṣādeva vartate | santānam - śarīrarūpāṃ vā jñānarūpāṃ vā santatim, bauddhamate hi santatirūpaguṇamaya eva santānarūpaḥ guṇī | atiriktam - santānavyatiriktam | uktamarthaṃ saṃkṣipyāha tadetat iti | tadetat - samanantaroktaṃ vastu | vigrahaṃ darśayati śarīram iti, śarīraṃ tathā ādigrahaṇāt jñānamavasyati | ityetat apiśabdena dyotitam | evaṃ nāsti ātmā saṃvitsaṃvedyavyatirikto dṛśyasya tasyānupalabdheḥ - [dṛśyasya anupalabdheḥ - K. ṣ. ṣ.] iti || 12 || atra ātmavādyanumānamutthāpayati :- [utthāpayitumāha - K. ṣ. ṣ.] athānubhavavidhvaṃse smṛtistadanurodhinī | kathaṃ bhavenna nityaḥ syādātmā yadyanubhāvakaḥ || 3 || avasyati ityasyārthamāha santāna iti | santānarūpatayā - santānabhāvena | avaśyam ityasya pratyayārthatvāt pūrveṇa saṃbandhaḥ | atra hetumaha sadṛśa iti, sadṛśā ye apare bhāvabhedāḥ - kṣaṇarūpāḥ bhāvaviśeṣāḥ, teṣāṃ yad grahaṇam - purvakālīno'nubhavaḥ, tasya sāmarthyena - vaśena yā vāsanā - bhāvanākhyaḥ saṃskāraḥ, tayā yadāviṣṭatvam - āveśaviṣayīkṛtatvam, tasmād vāsanayaiva hi vikalpodaya iti bhāvaḥ | iti śabdaḥ hetusamāptau | eṣā iti padaṃ vyacaṣṭe eṣeti iti | ninhutā - apalāpaviṣayīkṛtā | kuto na nihnutetyapekṣāyāmāha sābhilāpam iti | nanvetena kimuktaṃ bhavati ityatrāha etaduktam iti | uktameva darśayati aham iti | etatpratītiḥ - ahaṃpratītisphūrtiḥ, tayā pratyayo yasya saḥ | pratyeya iti vā pāṭhaḥ, tathā ca tṛtīyāsamāsa eva | iti śabdaḥ samāptau | api śabdābhiprāyaṃ kathayitumāha tathāpi iti | dehātmavādī cārvākaḥ vijñānātmavādī bauddhaśca svapakṣamupa - saṃharati evam iti | saṃvit - vijñānam, saṃvedyaḥ - dehaḥ, tābhyāṃ vyatiriktaḥ, nityaprakāśarūpa ityarthaḥ | atra hetumāha dṛśyasya iti | dṛśyasya - draṣṭuṃ yogyasya, tasyānupalabdheḥ, draṣṭuṃ yogyo hi yadā nopalabhyate tadā nāstīti vyavasthāpyate | anena caturthavākyaṃ gatavyākhyam | tathā ca yojanā | eṣā'haṃ pratītirapi śarīrādikam avasyati - avasāyarūpavikalpa - viṣayatāṃ nayatīti tādṛśī bhavati, na tu śuddhanityaprakāśarūpaparamātmavimarśarūpā bhavatītyarthaḥ || 12 || tṛtīyaślokasyāvataraṇikāṃ karoti atra iti | iha smṛtikāle susmūrṣito'rtho bhavatu, dhvaṃsatāṃ vā - iti kintena, [kimanena - K. ṣ. ṣ.] anubhavastāvat dhvastaḥ - ityatra sarvasya avivādaḥ, tameva ca anurundhānā smṛtirjāyate | tathā hi - smṛtau na arthasya prakāśaḥ, na adhyavasāyaḥ, atra ṭīkā :- ātmavādī - tārkikādiḥ | anumānam - anvayavyatirekarūpam | utthāpayati - svayamevottiṣṭhattat samarthācaraṇena prayojakavyāpāreṇa tatra prerayati | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | atha iti | atra ṭīkā :- saptamyā dyotitamanubhavavidhvaṃsasya siddhatvaṃ kathayitumāha iha iti | iha - bhāsamāne jagati | smartumiṣṭaḥ susmūrṣitaḥ | kintena, mṛtāyāmamṛtā - yāñca mātari sā me māteti smṛtidarśanāt na kiṃcit smṛtiviṣayasya bhavanena dhvaṃsanena veti bhāvaḥ | anubhavaḥ, pūrvakālīna iti śeṣaḥ | tāvat śabdaṃ svayameva vyācaṣṭe sarvasyā'vivādaḥ iti | tameva - dhvastamanubhavameva, anurundhānā - asya padamanusarantī, apekṣamāṇeti yāvat | anena tadanurodhinī ityasya vyākhyā kṛtā | smṛtiḥ - smaraṇam | jāyate - utpadyate | etadeva samarthayati tathā hi iti | prakāśaḥ - grahaṇam, nirvikalpajñānamiti yāvat | adhyavasāyaḥ - tatsamanantrarabhāvi savikalpajñānam | nāpi iti | aṃgulidvayavat - aṃgulidvayanyāyena, yugapatprakāśo'dhyavasāyaśca iti yojyam | nāpi iti | anubhavaviśiṣṭasya - jñātoyamityanubhavaviśeṣaṇayutasya | daṇḍivat, daṇḍaviśiṣṭapuruṣanyāyenetyarthaḥ | kathaṃ nāstītyapekṣāyāmāha sarvatra iti | sarvatra - prakāracatuṣṭaye'pi, ayamitipratyayaprasaṃgāt, anubhavasāṃnidhye sa iti grahaṇāyogāditi bhāvaḥ | nanu māstvatrānubhavasparśaḥ ityata āha kintu iti | anubhavaprakāśaḥ - pūrvānubhavasmaraṇam | kutaḥ iti hetvapekṣāyāṃ vākyaṃ hetutvenāha anubhavasya iti | tu śabdaḥ nāpi anubhavasya arthasya ca aṅgulidvayavat, nāpi anubhavaviśiṣṭasya arthasya daṇḍivat, sarvatra ayam - iti pratyayaprasaṅgāt; kiṃtu anubhavaprakāśa eva smṛtau pradhānam, anubhavasya tu arthaprakāśātmakatvāt anubhavaprakāśanāntarīyako'rthāvabhāsaḥ iti | sarvathā yadi anubhavo dhvastaḥ, tadā tatprakāśarūpā kathaṃ smṛtistaddvāreṇa arthaviṣayā syāt, tayā ca sarvovyavahāraḥ kriyamāṇo dṛṣṭaḥ ityasau svarūpeṇa anapahnavanīyā satī [anapahnavanīyā, sati anubhavasya nāśe - K. ṣ. ṣ.] anubhavasya anubhavasya smṛtervyatirekadyotakaḥ, anubhavasyārthaprakāśātmakatvāt - arthaprakāśarūpatvena, arthaprakāśākhyaḥ arthāvabhāsaḥ anubhavaprakāśanāntarīyakaḥ - anubhavaprakāśaprāptaḥ bhavati | iti śabdaḥ pūrvavākyaṃ pratyasya vākyasya hetutvadyotakaḥ | etaduktaṃ bhavati, yo yasya prakāśaḥ sa tatprakāśaṃ vinā na prakāśituṃ yogyaḥ, na hi nīlākhyaguṇaprakāśaṃ vinā nīlotpalaṃ dṛṣṭam ityanubhavaprakāśasyaivārthaprakāśayuktāyāṃ smṛtau prādhānyam iti | nanu so'nubhavo dhvasta eveti kiṃ tasya carcābhirityata āha sarvathā iti | sarvathā - saṃskarabhāvena svarūpeṇāpi | tatprakāśarūpā - anubhavaprakāśarūpā, taddvāreṇa - anubhavadvāreṇa | nanu mā bhūt smṛtirityatrāha tayā ca iti, tayā, smṛtyaivetyarthaḥ caḥ evārthonuktasamaccayārtho vā, asau - smṛtiḥ, anapahnavanīyā - apahnotumaśakyā, satī - bhavantī, kiṃcit - kimapyanirvacanīyaṃ vastu, āvedayati, anumāpayatītyarthaḥ | taduktam :- sarvajñaḥ sarvadaiva tvaṃ sūryasya hyudaye na cet | kenānyathāsya saṃbhāvyā naṣṭārthaviṣayā smṛtiḥ || iti | nanu āvedayatu kintenetyatrāha tadeva iti | tadeva - āveditaṃ vastu eva, anubhāvako nitya ātmā bhavati | anubhāvaka padasya paryāyadvayaṃ kathayati, anubhavakartṛ - anubhavitṛ iti ca | nanu kiṃ smṛtimātreṇaivātmā siddhyatyutānyenāpītyata āha iyat iti | iyadeva - smṛtimātrameva | nanu bhavasya nāśe kiṃcit avinaṣṭam āvedayati | tadeva ca anubhavakartṛ - anubhavitṛrūpam, ātmā anubhāvako nityaḥ - iti [anubhāvako nityaḥ - iti iyadeva - K. ṣ. ṣ.] | iyadeva ca ātmasiddherjīvitam | tattu na adhikam ihaiva unmīlitam ācāryeṇa, vaktavyaśeṣavivakṣayā pūrvapakṣo mā tāvat samāpat ityāśayena | 'kathaṃ bhavet' iti | arthastāvat tasyām akiṃcitkaraḥ, anubhavaśca dhvastaḥ iti na kenacitprakāreṇa smṛtiḥ syāt, tadabhāve ca saṃketaśabdasmṛtyāyattā api astaṅgatāḥ sarve vikalpāḥ, nirvikalpaṃ ca andhabadhiramūkaprāyam [andhamūkabadhiraprāyam - K. ṣ. ṣ.] iti hanta nirākrandam avasīdet viśvam - iti || 3 || tarhyatraiva bharaḥ kiṃ na kṛta ityapekṣāyāmāha tattu iti | tat - ātmasiddherjīvitabhūtaṃ vastu, ācāryeṇehaivādhikaṃ nonmīlitam - na prakaṭīkṛtam, kena kṛtvā ? ityāśayena - ityabhiprāyeṇa, iti kimiti ? pūrvapakṣa ihaiva mā samāpat - samāptiṃ gacchatu iti | kāryahetubhūtayā, vaktavyaṃ yaccheṣam - avaśiṣṭaṃ kiṃcit, tasya vivakṣayā - vaktumicchayā, anyathā tannirviṣayameva syāditi bhāvaḥ | kathaṃ bhavet ityasyābhiprāyaṃ vaktumāha kathaṃ bhavet iti | arthaḥ - pūrva gṛhītaḥ adya smaryamāṇaḥ ghaṭādiḥ, tasyām - smṛtau, anubhavaḥ - grahaṇakālīnaḥ | nanu māstu smṛtiritya - pekṣāyāmāha tadbhāve iti | saṃketaḥ - vācyavācakabhāvasaṃbandhaḥ, śabdaḥ - vācakaśabdaḥ, tayoryā smṛtiḥ tasyā āyattāḥ - adhīnāḥ, tadrūpatvāditi bhāvaḥ | api śabdaḥ sākalye | nanvastaṃ gacchantu sarve vikalpāstataḥ kim ityatrāha nirvikalpam iti, tathā ceti śeṣaḥ, tathā ca sati viśvam - samastaṃ jagat, nirvikalpam - vikalparahitaṃ sat, vikalparahitapramātṛvargānvitaṃ saditi yāvat | andhabadhiramūkaprāyam - sadyojātabālavad dṛṣṭvāpyandhatulyaiḥ śrutvāpi badhirakalpaiḥ vāgindriyayuktatve'pi mūkaprāyairjanairbharitaṃ bhavet | iti - ataḥ kāraṇāt, hanta - kaṣṭe, iha kāryātirekeṇa [kāryavyatirekeṇa - K. ṣ. ṣ.] tādṛk kalpanīyaṃ yat kāryasiddhaye paryāpnoti, na caivam ātmā, artho hi tāvat smaryate, sa ca anubhavaprakāśamukhena, anubhavaśca dhvastaḥ - ityuktam; yadi ātmā kaścidasti, kiṃ tena | etadapi hi vaktavyam - ākāśamapi asti iti | atha ucyate - na kevalena ātmanā etat siddhyati, api tu anubhavasaṃskaro'pi atra upayogī - iti, tarhi sa evāstu, kim anena [kim ātmanā - K. ṣ. ṣ.] ? tadetat darśayati :- satyapyātmani dṛṅnāśāttaddvārā dṛṣṭavastuṣu | smṛtiḥ kenātha yatraivānubhavastatpadaiva sā || 4 || nirākrandam - parasparaṃ pratyāhvānāsamarthaṃ sat, avasodet - naśyat | dṛśyate hi sadyojātabālānāṃ kenāpi kāraṇena nirjane tyaktānāmavasād iti bhāvaḥ || 3 || atha caturthaślokasyāvataraṇikāṃ karoti iha iti | atra ṭīkā :- iha - bhāsamāne jagati, kāryātirekeṇa - kāryādeśena, kāryakāraṇayorbhinnatvāt, tādṛk, tādṛśaṃ kāraṇamityarthaḥ | kāryavyatikareṇeti vā pāṭhaḥ | paryāpnoti - samartho bhavati, evam, paryāptamityarthaḥ, ātma, tvayā sādhito nitya ātmetyarthaḥ | etadeva samarthayati artho hi iti | sa ca - arthaśca, anubhavaprakāśamukhena, na tu sākṣātsmaryate iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | uktam, samanantaramevetyarthaḥ | nanu tathāpyātmāstyevetyatrāha yadi iti | tena, akiṃcitkareṇātmanetyarthaḥ | ātmanaḥ kathane'nyadapi vastu vaktavyatvenāha etat iti, akiṃcitkaratvā'vi.śeṣāt iti bhāvaḥ | siddhāntikṛtaṃ praśnamāśaṃkate athocyate iti | etat - smṛtirūpaṃ kāryam, upayogo - sādhakaḥ | atrottaramāha tahi iti | sa eva - saṃskāra eva | anena, 'dṛṣṭeṣu' anubhūteṣu 'vastuṣu' yā 'smṛtiḥ' tasyām anubhavo dṛgātmā 'dvāram' arthāṃśasparśe, sa ca 'satyapi ātmani' naṣṭo'nubhavaḥ, tasya hi anāśe idam - ityeṣa eva atruṭitaḥ prakāśaḥ iti kā smṛtiḥ, tadanubhavitā kiṃ smṛteḥ kuryāt - iti | akiṃcitkareṇātmanetyarthaḥ, nahyekena kāryasiddhau dvitīyakalpanā yuktetyarthaḥ | uktamupasaṃhārapūrvaṃ darśanīyatvena pratijānīte tadetat iti | tadetat - samanantaroktaṃ vastu, darśayati - prakaṭīkaroti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | satyapi iti | atra ṭīkā :- kena ityantaṃ ślokakhaṃdaṃ vyākhyāsyannāha dṛṣṭeṣu iti | dṛṣṭa iti padaṃ vyācaṣṭe anubhūteṣu iti | vastuṣu - nīlādiṣu yā smṛtirbhavati, tasyām - smṛtau, arthāṃśasparśe - arthāṃśākhyaviṣayasparśaviṣaye, dṛgātmā - dṛgrūpaḥ, anubhavaḥ - pūrvānubhavaḥ, dvāram - upāyaḥ bhavati, anyathā sa iti tasyā uthānaṃ na syāditi bhāvaḥ | nanu tataḥ kimityata āha sa ca iti | sa ca anubhavaḥ - dvārabhūto'nubhavaśca, ātmani satyapi naṣṭaḥ, na hyanyasyāvasthānamātreṇānyasya naṣṭasya nāśābhāvo vaktuṃ śakya iti bhāvaḥ | nanu tatopi kimityata āha tasya iti | atruṭitaḥ - acchinnaḥ, kā smṛtiḥ, taditi sthitasya tatsvarūpasyedamityanena virodhānna sā saṃbhavediti bhāvaḥ | evañca vyarthatvamapi smṛteḥ syādityabhiprāyeṇāha tadanubhavitā iti | tadanubhavitā - arthānubhavitā, kiṃ kuryāt, anubhavenaivārhaprakāśānnā'syā'sāvupayoginīti bhāvaḥ | iyamatra yojanā | ātmani satyapi, taddvārā - anubhavadvāreṇa, dṛṣṭavastuṣu - pūrvānubhūteṣu nīlādiṣu, bhavantī smṛtiḥ dṛṅnāśāt - anubhavākhyakāraṇanāśāddhetoḥ, kena syāt, na hi kāraṇābhāve kāryasya yuktateti bhāvaḥ | śiṣṭaṃ ślokakhaṃḍaṃ vyākhyātumāha yatraiva iti | vṛttaḥ - pūrvaṃ saṃpannaḥ, padam - viṣayaḥ | kiṃ sarvadaiva tat smṛterviṣaya uta kadācidevetyapekṣāyāṃ viśeṣaṇamāha 'yatraiva' viṣaye 'anubhavo' vṛttaḥ 'tadeva' tasyāḥ smṛteḥ 'padaṃ' smaryabhāṇam | tatpadā - iti bahuvrīhiḥ, 'sā' iti smṛtiḥ || 4 || nanu jñānāntarasya viṣayeṇa kathaṃ tasyāḥ viṣayitvābhimānaḥ - ityāśaṅkyāha :- smaryamāṇam iti | smaryamāṇam - smṛtiviṣayīkriyamāṇam, na tvanubhūyamānamityarthaḥ | bahuvrīhiḥ - tat padaṃ yasyā setyevaṃrūpā | sā iti padaṃ vyācaṣṭe seti iti || 4 || atha paṃcamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- jñānāntarasya - anubhavarūpasya, tasyāḥ - smṛteḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | yato hi iti | atra ṭīkā :- pūrvārdhaṃ vyācaṣṭe anubhavena iti | svasminnucitaḥ svocitaḥ, na tu svavilakṣaṇa ityarthaḥ | nanu tena saṃskāreṇa kiṃ kriyata ityatrāha saṃskāraśca iti | sthitam - avasthānam, sthāpayati - svayaṃ tiṣṭhatīṃ prayojakavyāpāreṇa tatra prerayati | kasyetyapekṣāyāmāha ākṛṣṭa iti | ākṛṣṭaścāsau śākhādiḥ tasya ādiśabdena dhanurādergrahaṇam, ākṛṣṭā hi vakrā śākhā mocitā satī punareva ṛjutārūpeṇa svasthāne tiṣṭhati | punaḥ kasyetyapekṣāyāmāha ciram iti | ciram bahukālādārabhya, saṃvartitasya - veṣṭitasya, tathā vivartyamānasya - vikāsitasya, ciraṃ veṣṭitaṃ hi bhūrjapatrādikaṃ prasārya muktaṃ sat saṃskāravaśena punastathaiva tiṣṭhati | proktasaṃskāralakṣaṇaṃ prakṛte'pi yojayati tena iti | pūrvānubhavānukāriṇīm - pūrvānubhavasadṛśīm, prāktanarūpāṃ sthitiṃ sthāpayatītyarthaḥ | upasaṃhāraṃ karoti iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, etadviṣaya eva - anubhavaviṣaya eva, smṛteviṣayo bhavati, pūrvānubhūtamātṛviṣayatvāditi bhāvaḥ | etena smṛtihetoḥ saṃskārasyāpi sthitisthāpakatvamuktam | yadyapi tārkikaistasya bhāvanārūpatvamuktam, yato hi pūrvānubhavasaṃskārātsmṛtisaṃbhavaḥ | yadyevamantargaḍunā korthaḥ syātsthāyinātmanā || 5 || yaduktam :- smṛtiheturbhāvanā''tmamātravṛttiḥ | iti | tathāpi paramārthavicāre bhedatrayepi sthitisthāpakatvameva sāraḥ, vegasyapi svāśrayasya śarādeḥ pūrvakriyāyāmeva hi sthāpakatvam | śloke sthitena yato hi ityanena pūrvavākyaṃ pratyasya vākyasya hetutvaṃ dyotayati | etena pūrvārdhaṃ gatavyākhyam | uttarārdhaṃ vyākhyātumāha evaṃ tarhi iti | etena pūrvārdhasya siddhāntipakṣatvaṃ sūcitam | gaḍuḥ - kubjapṛṣṭhastho māṃsapiṇḍaḥ, sa hi sphuṭamevāyāsakārī | kintena, na kiṃcidapyātmanetyarthaḥ | atra hetumāha sarvaṃ hi iti | kṛtakarāvalaṃbam, vyavahārasādhanasmṛtyutpādanadvāreṇa kṛtāvaṣṭaṃbhamityarthaḥ || 5 || atha ṣaṣṭhaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | etena pariśeṣānumānamāśritya sthira ātmā śaṃkitaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tat iti | atra ṭīkā: - bhaṃgyā vyākhyāṃ kartumārabhate iha iti | iha - atra loke, viśeṣaḥ - pūrvāvasthāyā bhedaḥ, atiśaya iti yāvat | saḥ - viśeṣaḥ, na nityaḥ syāt iti, na hi pūrvarūpādviśiṣṭasyāta eva svarūpātpracyutasya nityatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | śaṃkitaṃ prathamaṃ pakṣaṃ nirākṛtya dvitīyamapi nirākartuṃ vādī tatsvarūpodbhāvanaṃ karoti atha iti | asya - ātmanaḥ, tena - saṃskāreṇa, kim, vyarthatvānna kiṃcidityarthaḥ | tārkikamataṃ śaṃkate atha iti | uttaramāha tarhi iti | punarapi - pūrvavadeva, jñāne - jñānarūpe ātmani | anubhavāt - anubhavākhyāt, janikartṛtatprakṛtyorekatvaṃ na yuktamiti bhāvaḥ | viśiṣṭam - taditi sthitatvād idamiti sthitād anubhavād bhinnaṃ yat smṛtyākhyakāryaṃ tatkarotīti tādṛśam | anubhavena hi saṃskāro janyate svocitaḥ, saṃskāraśca prāktanarūpāṃ sthitiṃ sthāpayati, ākṛṣṭaśākhādeścirasaṃvartitasya vivartyamānasya bhūrjādeḥ | tena atrāpi saṃskāraḥ tāṃ smṛtiṃ pūrvānubhavānukāriṇīṃ karoti iti tadviṣaya eva smṛterviṣayaḥ | evaṃ tarhi 'antargaḍuḥ' yathā āyāsāya param, tadvat ātmā sthiraḥ kalpanāyāsamātraphalaḥ iti kiṃ tena, sarvaṃ hi saṃskāreṇa jagadvyavahārakuṭumbakaṃ kṛtakarāvalambam - iti || 5 || nanu tasyaiva saṃskārasya āśrayo vaktavyaḥ, sa hi guṇatvād āśrayamapekṣate, ya āśrayaḥ sa ātmā syāt - ityāśaṅkyāha :- tato bhinneṣu dharmeṣu tatsvarūpāviśeṣataḥ | saṃskārātsmṛtisiddhau syātsmartā draṣṭeva kalpitaḥ || 6 || iha saṃskāre jāyamāne, yadi ātmano viśeṣaḥ, sa tarhi avyatiriktaḥ iti na nityaḥ [na nitya ātmā syāt - K. ṣ. ṣ.] syāt; atha na kaścit asya viśeṣaḥ, tena paraṃparayā, na tu sākṣāt | anubhavo hi sākṣāt pramāmeva janayati saṃskāraṃ tu taddvāreṇa | saṃskārārthaḥ - saṃketitasaṃskārapadārhaḥ | punarapi siddhāntipraśnaṃ śaṃkate atha iti | saṃskārātmā - saṃskārarūpaḥ, upalakṣaṇaṃ caitatsaṃskārakṛtaviśeṣasya, tasyāpi nyāyaviṣayatvāt | uttaramāha tasya iti | tarhi - tadā, asau - saṃskāraḥ, tasya [asya - C.] ātmanaḥ, kim, na kopītyarthaḥ, na hi vyatiriktasya saṃbaddhatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | nanu tathāpyasau saṃbandhī bhavatvityata āha saṃbandhaśca iti | nirākariṣyate iti | ihaiveti śeṣaḥ, saṃbandhasya vyatirekābhāve saṃbaddhasya vyatirekābhāvo'yatnasiddha eveti lakṣaṇāśrayaṇe prayojanam | tarhi kim | atha saṃskāra eva asya viśeṣaḥ, tarhi na vyatirikto'sau iti punarapi anitye jñāne saṃskāraḥ - ityāyātam | anubhavādviśiṣṭaṃ viśiṣṭasmṛtyākhyakāryakāri jñānaṃ paramparayā jāyate - iti iyāneva saṃskārārthaḥ | atha saṃskārātmā vyatirikto viśeṣaḥ, tasya tarhi kimasau | saṃbandhaśca vyatirikto nirākariṣyate | evaṃ jñānasukhaduḥkhecchā - dveṣaprayatnadharmādharmā api vikalpanīyāḥ | etadāha - 'tataḥ' iti ātmano jñānādiguṇeṣvapyetadatidiśati evam iti | evam, saṃskāravat tatkṛtaviśeṣavaccetyarthaḥ | vikalpanīyāḥ - pakṣadvayarūpavikalpaviṣayī - kāryāḥ | uktasya prapaṃcasya prakṛte śloke vācyatvena yojanaṃ karoti etadāha iti | etat - samanantaroktaṃ vastu | kenāhetyata āha tataḥ iti | bhinneṣu - bhedayukteṣu, abhedapakṣasyānityatvāpādakatvena sūtre dūrata eva tyāgaḥ | viśeṣābhāvāt iti, na hi bhīnnaṃ viśeṣaṇaṃ yuktam, sāmānādhikaraṇyena sthitatasya nīlākhyasya guṇasyaivotpalaviśeṣaṇatvāditi bhāvaḥ | na vyāpriyeta - vyāpāraṃ kartuṃ na śaknoti | atra hetumāha asmartṛrūpa iti | asaṃskṛtarūpam - anutpannasaṃskārarūpam, ādau sthitaṃ prācyarūpam ādiprācyarūpam, saṃskārātpūrvaṃ sthitaṃ rūpamiti yāvat | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | nanu yadyevaṃ tarhi ahaṃ smarāmi ityatra bhāsamanāhaśabdavācyasya kiṃ kurmaḥ ityatrāha aham iti | sopi - smartā, api śabdaḥ samuccaye pūrvoktaṃ draṣṭāraṃ samuccinoti | apiśabdābhiprāyaṃ svayamevāviṣkaroti yathā iti | yathā draṣṭā śarīrasantāno jñānasantā - 'bhinneṣu dharmeṣu' aṅgīkriyamāṇeṣu teṣu satsvapi, ātmanaḥ 'svarūpe' viśeṣābhāvāt sa tāvat ātmā smṛtau na vyāpriyeta, asmartṛrūpāsaṃskṛtarūpādiprācyarūpānapāyāt, iti 'saṃskārādeva smṛteḥ siddhiḥ' - iti | ahaṃ smarāmi - iti yaḥ 'smartā' so'pi śarīrasaṃtāno jñānasaṃtānaśca adhyavasīyate, 'yathā draṣṭā' | pūrvaṃ hi uktam :- ahaṃpratītirapyeṣā śarīrādyavasāyinī | (1|2|2) iti | evam ātmani sādhakaṃ pramāṇaṃ pratyakṣamanumānaṃ ca parākṛtam, bādhakaṃ ca sūcitaṃ - dharmayoge nityatāhāni, anyathā kiṃ tena | taduktam :- carmopamaścetso'nityaḥ svatulyaścedasatsamaḥ | varṣātapābhyāṃ kiṃ vyomnaścarmaṇyasti [carmaṇyasti tayoḥ phalam - K. ṣ. ṣ.] hi tatphalam || iti || 6 || naścādhyavasīyate tathā smartāpīti śabdārthaḥ || nanu kutra draṣṭā evamadhyavasīyate ityatrāha pūrvam iti | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | bādhakam - dharmayoge nityatāhāniḥ, dharmābhinnitve nityatāhānirūpam ityarthaḥ | nanu dharmayoge nityatāhāniḥ kathaṃ bhavatvityatrāha anyathā iti | anyathā - dharmayogasya nityatāhānihetutvābhāve, tena - dharmayogena, kim, tanmātrasya tatsādhyatvena na kiṃcidapi bhavatītyarthaḥ | atra vṛddhasaṃmatimāha carmopamaḥ iti, saḥ - ātmā, carmopamaḥ - varṣātaparūpadharmaprāptakomalatvakāṭhinyaviśeṣacarmasadṛśaḥ, cet bhavet tadā anityaḥ syāt, carmavadeveti śeṣaḥ | punaḥ sa ātmā svatulyaḥ - varṣātapakṛtaviśeṣarahitākāśasadṛśaścet syāt, tadā asatsamaḥ - ākāśavanna kiṃcidrūpa iva bhavet | ittham ātmānaṃ nirākṛtya, tasya aiśvaryamapi nirākartuṃ jñānaśaktimeva parīkṣitumāha :- jñānaṃ ca citsvarūpaṃ cet tad anityaṃ kimātmavat | athāpi jaḍametasya kathamarthaprakāśatā || 7 || parābhyupagamena prasaṅgāpādanam etat pūrvapakṣavādī karoti - prasaṅgaviparyayalābho me bhaviṣyati - iti | tatra ātmavādī nityatvam ātmana itthaṃ brūte - iha kālo nāma idaṃbhāvaviśiṣṭasya viśeṣaṇatām avalambamānaḥ taṃ pūrvārdhoktaṃ vastu samarthayati varṣātapābhyām iti | tatphalam - varṣātapakṛtakomalatvakāṭhinyarūpam, iti śabdaḥ uktaparisamāptau || 6 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti ittham iti | atra ṭīkā :- ittham, pratyakṣānumānarūpasādhakapramāṇaparākaraṇena bādhakasūcanena cetyarthaḥ | aiśvaryam - jñānakriyākartṛtvarūpam, parokṣitum - parīkṣāviṣayīkartum, tāvaditi śeṣaḥ āha, kathayatītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | jñānañca iti | atra ṭīkā :- pūrvārdhaṃ bhaṃgyā vyākhyātumāha para iti | pūrvapakṣavādī, kartā, parābhyupagamena - siddhāntimatāśrayaṇena, etat - etasya ślokasya vācyatayā sthitam, prasaṃgāpādanam - aniṣṭāpādanam, arthāt parasya siddhāntinaḥ karoti, kutaḥ ? me - pūrvapakṣavādino mama, prasaṃgaviparyayalābhaḥ - iṣṭalābhaḥ, bhaviṣyati, tadaniṣṭāpādanasyaitadiṣṭatvāt | ayameva cābhyapagamasiddhantaḥ pūrvapakṣavādimatasyāpi taṃ prati tāvat siddhāntatvāt | etadeva sphuṭīkartumāha tatra iti | tatra - nityatvānityatvamadhye ityarthaḥ | ittham ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati iha iti | kālo nāma - kālākhyaṃ vastu, idaṃbhāvaviśiṣṭasya - viśiṣṭīkurvan tatsaṃkocāt anityaṃ saṃpādayati | ātmanaśca citsvabhāvatvāt idam - iti prathanābhāvena viśeṣyatvaṃ nāsti, viśeṣaṇaviśeṣyabhāvo hi yojakāyattaḥ, na ca svaprakāśe yojakāntaram asti | sa itthaṃ bruvāṇaḥ paryanuyujyate - 'jñānamapi' tarhisvaprakāśam iti tatrāpi eṣaiva vārtā iti tadapi kasmāt na nityam ? na ca dvayornityayoḥ kaścit saṃbandhaḥ, kāryakāraṇabhāvo hi asau nānyaḥ, tata ātmano jñānaṃ śaktiḥ iti avasannam adaḥ | atha na svaprakāśaṃ jñānaṃ tarhi parasyāpi ado na prakāśaḥ, svaprakāśarūpāveśanaṃ hi asau parasya vidadhat bodhaḥ prakāśo bhavati parasyāpi, tataḥ svaprakāśatāśūnyo na asau arthasya prakāśaḥ syāt bhāvāntaravat || 7 || idaṃbhāvāvacchinnasya ghaṭādeḥ | viśeṣaṇatām - viśeṣaṇabhāvam, tam - idaṃbhāvāvacchinnaṃ ghaṭādikam, viśiṣṭīkurvan - aviśiṣṭaṃ viśiṣṭaṃ saṃpādayan, tasmin - svarūpabhūte kāle, yaḥ saṃkocaḥ - avacchedaḥ tasmāt anityaṃ saṃpādayati, ayaṃ ghaṭo bhavati iti hi prayoge idaṃbhāvaviśiṣṭasya ghaṭasya sphuṭaṃ vartamānakālena saṃkocaḥ, tadevanityatvaṃ kālakṛtasakocasyaivānityatvāt | nanu bhavatvevaṃ tataḥ kim ityata āha ātmanaśca iti | idamitiprathanābhāvena - ahamitisphūrtiviṣayatvamātrāt siddhena idamitijñānaviṣayatvābhāvena, viśeṣyatvam - kālākhyaviśeṣaṇa - viśiṣṭatvam | kathaṃ nāstītyata āha viśeṣaṇa iti | yojakāyattaḥ - saṃbandhakarturāyattaḥ, na tu svābhāvikaḥ | anyathā eka ekaṃ prati viśeṣaṇamaparaṃ prati viśeṣya iti na syāditi bhāvaḥ, ata eva cāsya saṃbandhābhāsatvaṃ kathayanti | nanu tatopi kimityata āha na ca iti | yojakāntaram - svaprakāśādātmano'nyo yojakaḥ | saḥ - uttarapakṣavādirūpo nityātmavādī, paryanuyujyate - paryanuyogaviṣayatāṃ nīyate | paryanuyogameva sphuṭīkaroti jñānam iti | jñānam - aiśvaryabhūtā jñānaśaktiḥ, iti - ataḥ kāraṇāt, tatrāpi - jñāne'pi, dvitīyo'pi itiśabdohetāveva | nanu bhavatu tadapi nityamevetyata āha na ca iti | nanu jaḍopyasau ittham arthasya prakāśo bhaviṣyati - iti sāṃkhyamatam āśaṅkate :- athārthasya yathā rūpaṃ dhatte buddhistathātmanaḥ | caitanyam || iha tāvat arthaṃ jānāmi - ityasti vyavahāraḥ | tatra arthasya prakāśaḥ - ityetāvāneva [ityetāvatparamārthaḥ - K. ṣ. ṣ.] paramārthaḥ tat na arthasya svaṃ rūpam, sarvaṃ prati tathātvaprasaṅgāt, na kaṃcitprati vā iti sarvajñam ajñaṃ vā jagat syāt | nāpi arthe anyata etadrūpam upanipatitam, eṣa eva hi doṣaḥ syāt | tat nūnam anyatraiva ayaṃ dharmaḥ tattvāntare, tatrāpi katham arthasya prakāśaḥ syāt iti nūnaṃ tatra tattvāntare so'rthaḥ pratibimbatvena upasaṃkrāmati | tat kathaṃ na nityayordvayoḥ saṃbandhaḥ syādityapekṣāyāmāha kārya iti | agre svayameva kāryakāraṇabhāvamātrasya saṃbandhatvaṃ sādhayatīti iha nāyastam | nanu tatopi kimityatrāha tataḥ iti | avasannam - naṣṭam | iti adaḥ iti yojanā, dvayorapi samaprādhānyāditi bhāvaḥ | etena pūrvārdhaṃ gatavyākhyam | tathā ca yojanā | jñānaṃ ca - jñānaśaktiśca ātmavat svarūpaṃ ced bhavet, tat - tadā, arthāt tat jñānam, anityaṃ kim, anityam na yuktamiti bhāvaḥ | tatra cokta eva doṣa iti bhāvaḥ | athavā ātmavat kimanityam, yathātmā kimanityo bhavati tathedamapi kimanityam, naivānityamiti bhāvaḥ | uttarārdhaṃ vyākhyātuṃ pakṣāntaramāha atha iti | parasyāpi - svavyatirikta - ghaṭāderapi, adaḥ - idaṃ jñānam, na prakāśaḥ prakāśarūpo na bhavet, pramātāramanapekṣya svaprakāśasya dīpasyeva ghaṭaprakāśatvādarśanāditi [svaprakāśasya dīpasyeva ghaṭaprakāśatvadarśanāt - C.] bhāvaḥ | kuto na prakāśa ityata āha svaprakāśa iti | hi - yasmāt, bodhaḥ - jñānam, parasya - ghaṭādeḥ, svaprakāśaṃ tattvāntaraṃ sattvaprādhānyāt [sattvapradhānatvāt - K. ṣ. ṣ.] pratibimbagrahayogyaṃ [pratibiṃbopagra - K. ṣ. ṣ.] tamasā''cchāditatvāt sakalapratibimbanato vyāvartitam, bhāge rajasā tamaso'pasāraṇāt kiṃcideva pratibimbakaṃ gṛhṇāti, tadeva buddhitattvam ucyate | arthapratibimbagrahaśca [pratibiṃbopagrahaśca - K. ṣ. ṣ] yadrūpam - nijasvarūpam, tatra āveśanam - praveśanam, vidadhat kurvan, parasyāpi - ghaṭāderapi, prakāśo bhavati, prakāśāviṣṭasya ghaṭasya prakāśena dīpasyāpi tatprakāśatvameva | upasaṃhāraṃ karoti tataḥ iti | asau - bodhaḥ, bhāvāntaravat - bodhavyatiriktaghaṭādipadārthavat || 7 || aṣṭamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti jaḍopyasau iti | atra ṭīkā :- jaḍopi - anityatādoṣāpātāt jaḍabhāvenāṅgīkriyamāṇo'pi, asau - bodhaḥ, sāṃkhyamatamidam, tārkikamatasya nirākṛtatvāditi bhāvaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | athārthasya iti | atra ṭīkā :- caitanyam ityantaṃ ślokakhaṃḍaṃ vyācaṣṭe iha iti | tāvat, nātra kasyāpi vipratipattirityarthaḥ | tatra iti | tatra - tasminvyavahāre, ityetāvāneva paramārthaḥ asti | ityetāvān kaḥ ? arthasya prakāśa iti | jñānasya prakāśamātrasāratvāditi bhāvaḥ | tat - proktaparamārthe tasminvyavahāre etajjānāmi iti śabdavācyaṃ jñānam | atra hetumāha sarvam iti | tathātva prasaṃgāt - jñātatvaprasaṃgāt, na hi nīlamekameva prati nīlamiti bhāvaḥ | pakṣāntararītyā hetvantaramāha na kaṃcid iti | samānanyāyatvāt iti bhāvaḥ | nanu tenāpi kimityata āha iti | iti - ataḥ kāraṇāt, prathamapakṣāśrayaṇe sarvajñaṃ dvitīyapakṣāśrayaṇe ajñamiti kramo jñeyaḥ | nanu etadarthasya sahajaṃ rūpaṃ mā bhavatu āgantukaṃ tu syādevetyata āha nāpi iti | etat - jñānākhyam, jñānam asya vṛttirūpaṃ pūrvavyapadeśatirodhāyākadadhyādipariṇāma - vilakṣaṇapariṇativiśeṣātmakam | evam 'arthasya' tāvat 'rūpaṃ buddhiḥ' dhārayati | rūpam - svarūpam | eṣa eva - samanantarokta eva | na hyāgantukanaisargikayoḥ svarūpayorbhinnakāryatvam iti bhāvaḥ | tarhi kiṃ kāryamityata āha tannūnam iti | ayaṃ dharmaḥ - jñānākhyo dharmaḥ, pratibiṃbavatvena - pratibiṃbabhāvena, upasaṃkrāmati - lagati, itthaṃbhāve tṛtīyā | nanu tattatvaṃ kiṃ karotītyata āha tat iti | tat - samanantaroktam, pratibiṃbasya grahe - grahaṇe, yogyam - ucitam, sattvaprādhānyāt - sattvaguṇapradhānatvena, lakṣaṇayā nirmalatvāditi yāvat | nanu tarhi kathaṃ na tasmin deśakālādiviprakṛṣṭamapi pratibiṃbati ityata āha tamasā iti | tamasā - tamoguṇena, ācchāditatvāt - āvṛtatvāt, sakalasyadeśakālādiviprakṛṣṭāviprakṛṣṭasya samastavastunaḥ, pratibiṃbanataḥ - pratibiṃbagrahaṇāt, vyāvartitam - vyāvṛttam | nanu tarhi kathaṃ deśakālādyaviprakṛṣṭaṃ gṛhṇāti ityata āha rajasā iti | rajasā - rajoguṇena, apasāraṇāt - nivāraṇāt, rajoguṇasyaiva pravṛttirūpatvādevamuktam | kiṃcideva - aviprakṛṣṭameta, yathā niḥśvāsāndho bhāge tadrahito darpaṇaḥ kiṃcideva pratibiṃbaṃ gṛhṇāti tatheti dṛṣṭāntayojanā svayameva kāryā | nanu tattattvāntaramevaṃkāri bhavatu tasya tu nāma kimastītyata āha tadeva iti | sāṃkhyamate hi buddhereva jñānakartṛtvam | taduktam :- svacchāyāṃ dhiyi saṃkrāman bhāvaḥ saṃvedyatāṃ katham | tayā vinā iti | nanu tarhi jñānaṃ kimasti ityata āha artha iti | arthasya pratibiṃbagrahaḥ - , pratibiṃbagrahaṇam, tadrūpamiti yāvat - jñānam | asya - buddhitattvasya, vṛttirūpam - vartanarūpam, pariṇāmarūpamiti yāvad, bhavati | etena buddhirjñānalabdhi iyacca sattvādīnāṃ sukhaduḥkhamoharūpatayā [sukhaduḥkhamohatayā - K. ṣ. ṣ.] bhogyatvāt jaḍam iti darpaṇavat aprakāśam | na ca bhogyasya aprakāśasya tadviruddhabhoktṛtārūpaprakāśātmakasvabhāvasaṃbhavo yukyanupātī iti tadvilakṣaṇena bhoktrā bhavitavyam | sa ca prakāśaḥ - ityetāvatsvabhāvaḥ, svabhāvāntaraṃ hi aprakāśarūpaṃ bhogyaṃ kathaṃ bhoktuḥ svabhāvatayā saṃbhāvyeta | sa ca prakāśamātrasvabhāvatvenaiva yadi iti tārkikoktasya buddhijñānayorekatvasya nirāsaḥ kṛtaḥ | jñānaṃ kīdṛśam ? pūrvaḥ - pūrvakālīnaḥ, yo vyapadeśaḥ - kṣīretyādi nāma, tasya tirodhāyako yo dadhyādipariṇāmaḥ, dadhyavasthāyāṃ kṣīreti nāma na tiṣṭhatyeva, tato vilakṣaṇo yaḥ pariṇativiśeṣaḥ - kuṇḍalāadirūpaḥ pariṇāmaviśeṣaḥ, sa ātmā yasya tādṛśam, yadvaśena tārkikāstatra buddhiśabdenaiva vyavaharantīti bhāvaḥ | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | dhārayati, pratibiṃbatveneti śeṣaḥ | nanu yadi dhārayati tarhi asyā ajaḍatvamevāyātamityata āha iyacca iti | sattvādīnām, prakṛtyādimadhye ityarthaḥ iyat - buddhiparyantaṃ tattvadvayamapi, sukhaduḥkhamoharūpatayā - sāmyabhāvasthitaguṇatrayayuktatayā, [sāmyabhāvena sthitaguṇatrayayuktatayā - C.] bhogyatvāt - bhogyatāpātāt, jaḍaṃ bhavati, anyeṣu grāhakatve'pi svagrahaṇe parāpekṣatvāt, iyat śabdaḥ śeṣasya tattvagaṇasyājaḍatvasaṃbhāvanāvyāvṛttiparaḥ | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, darpaṇavat aprakāśam - prakāśavyatiriktasvabhāvaṃ bhavati | nanu tarhi viśvasyāndhamūkatāpātaḥ syādityata āha na ca iti | yuktimanupatatīti yukatyanupātī, yiktyanusārīti yāvat | tadvilakṣaṇena - jaḍā'prakāśabhinnena, bhoktrā - puruṣākhyena bhogakartrā, bhavitavyam iti tarkarītyā sādhanaṃ sāṃkhyānāṃ cetanaviṣaye niścayaśaithilyadyotanārtham | sa ca - bhoktā ca, ityetāvān svabhāvo yasya sa ityetāvatsvabhāvaḥ, svabhāvāntaram - jaḍā'prakāśarūpo'nyaḥ svabhāvaḥ, saṃbhāvyeta - saṃbhāvayituṃ śakyeta | sa ca - prakāśasvabhāvo bhoktā ca, prakāśamātrasvabhāvatvenaiva, bāhyasādhanaṃ vinai - viśvasya prakāśaḥ, tarhi viśvaṃ yugapadeva prakāśeta, ghaṭaprakāśo'pi paṭaprakāśaḥ syāt iti viśvaṃ saṃkīryeta | sa ca arthāt arthapratibimbāt tadādhārācca buddhitattvāt anyaḥ katham arthasya prakāśaḥ syāt asaṃbandhāt | tasmāt buddhireva svacchatvāt prakāśapratibimbamapi gṛhṇāti [parigṛhṇāti - K. ṣ. ṣ.] | tataḥ prakāśapratibimbaparigrahamahimopanataprakāśāveśabuddhitattvāveśitaprati - bimbakanīlādyarthaparyantasaṃkrānteḥ prakāśāveśasya arthaḥ prakāśate iti siddho vyavahāraḥ | tadevaṃ jñānaṃ jaḍabuddhitattvāvyatirekāt jaḍamapi citpratibimba - veti bhāvaḥ | nanu prakāśatāṃ tataḥ kimityata āha ghaṭa iti , anyathā yugapattvāyogāditi bhāvaḥ | nanu tatopi kimityata āha iti iti | viśvam - jagat, saṃkīryeta - saṃkaraviṣayatāṃ gacchet, tataśca ghaṭe'pi paṭavyavahāraḥ syāditi bhāvaḥ | nanu sa bhoktā svayamarthādibhāvamāgatya prakāśo bhavatvityata āha sa ca iti | sa ca - bhoktā ca, arthapratibiṃbāt - jñānāt, tadādhārāt - arthapratibiṃbādhārāt, anyaḥ - vyatiriktasvabhāvaḥ, cetanatvāditi bhāvaḥ, asaṃbandhāt - saṃbandhābhāvana | phalitamāha tasmāt iti | svacchatvāt - sattvaprādhānyakṛtānnairmalyāt, prakāśapratibiṃbam - prakāśasvabhāvabhoktṛpratibiṃbam, api śabdenoktasyārthapratibiṃbasya samuccayaḥ | nanu gṛhṇā tu tataḥ kimityata āha tataḥ iti | tataḥ, yataḥ prakāśapratibiṃbamapi gṛhṇāti tataḥ kāraṇādityarthaḥ, prakāśasya - puruṣasya yaḥ pratibiṃbaparigrahastasya yo mahimā tena upanataḥ - prāptaḥ prakāśāveśo yena, yo hi yatra pratibiṃbito bhavati sa tatra kṛtāveśo bhavati, tādṛśaṃ yad buddhitattvam - mahattattvam, tatra āveśitaṃ pratibiṃbaṃ yena tādṛśo yo nīlādyarthaḥ sa paryanto yasyāḥ tādṛśī saṃkrāntiḥ - pratibiṃbasphūrtiryasmin tādṛśasya, paraṃparāgatasvādhiṣṭhitabuddhitattvapratibiṃbitanīlādyartha - pratibiṃbayuktasyeti yāvat | prakāśāveśasya - buddhāvantargatasya prakāśapratibiṃbasya, na tu bibaṃbhūtasya taṭasthasya prakāśasya, arthaḥ - nīlādipadārthaḥ, prakāśate, na kevalasya buddhitattvasya, tasya jaḍatvāt, nāpi puruṣasya, tasyodāsīnatvāt | yogāt viṣayasya prakāśaḥ - iti | etadeva tāvat anucitam - yat prakāśātmā pumān buddhau pratibimbam arpayati, samānaguṇe bimbakāpekṣayā ca vimale pratibimbasaṃkrāntidarśanāt, rūpavati ādarśe ghaṭarūpapratibimbavat; ātmabuddhyośca ativailakṣaṇyam, ātmāpekṣayā ca na buddhirvimalā tat bhavatu tāvat etat - iti 'atha' śabdena sūcayati | kiṃtu pratibimbavādenāpi na kiṃcit pratisamāhitaṃ bhavet - iti darśayati :- ajaḍā saivaṃ jāḍye nārthaprakāśatā || 8 || caitanyapratibimbayoge yadi tāvat tatpratibimbakamapi mukhyaṃ prakāśarūpameva na bhavati, tenāpi na kiṃcit kṛtaṃ syāt, na hi pratibimbitavahnipuñja ādarśo dāhyaṃ dahet | atha mukhyaprakāśarūpameva tatpratibimbakam, tat sāṃkhyamatamupasaṃharati tadevam iti | citaḥ - bhoktuḥ yaḥ pratibiṃbaḥ - buddhitattve saṃkrāntiḥ, tasya yogaḥ - saṃbandhaḥ tasmāt, dṛśyate cāgnisaṃyogenāyaso'gnikāryamiti na kāpyanupapattiriti bhāvaḥ | etena pūrvārdhaṃ gatavyākhyam | tathā ca yojanā | atha praśne, buddhiryathā bahirarthasya dhatte - pratibiṃbatvena gṛhṇāti, tathā antaḥ ātmanaḥ - bhoktuḥ, caitanyam - svarūpabhūtāṃ cetanatām, dhatte, tathā ca jaḍatvepi tasyā arthaprakāśanaṃ yuktameveti bhāvaḥ | atha śabdasūcanīyaṃ vastu kathayati etadeva iti | etacchabdasyākāṃkṣāṃ pūrayitumāha yat iti | anucitatve hetumāha samāna iti | caitanyam iti padena nyūnam uttarārdhaṃ vyākhyāsyaṃstadabhiprāyantāvadāha kintu iti | arthākṣiptena kintu śabdena pratisamādhānatvaṃ sūcitam, pratisamāhitam - pratisamādhānaviṣayatāṃ | kena darśayatītyata āha ajaḍā iti | uttarārdhamupanyasya vyācaṣṭe caitanya iti | tarhi buddheravyatiriktam iti mukhyaprakāśarūpaiva buddhirjātā iti | yato viruddhadharmādhyāsāt bhīrubhiḥ etat kalpitam | sa eva punaḥ jājvalyamānaṃ nijam ojo jṛmbhayati, tataśca sā buddhireva cinmayī syāt, kiṃ puruṣeṇa | evam arthapratibimbakadvāreṇa arthamayī - ityapi āyāto vijñānavādaḥ | kuta etasyāḥ [kuta evāsyāḥ - K. ṣ. ṣ.] tadrūpatvam - iti, pūrvakāraṇaparamparātaḥ - iti uttaraṃ vācyam | evaṃ saiva cet cidrūpā, prāgvat nityatāprasaṅgaḥ; na ceta cidrūpasyāpi nityatā, tarhi ātmā na nityaḥ kaścidasti, yasya jñānaṃ nāma pratibiṃbakam - ātmacaitanyapratibiṃbaḥ | kinna kṛtaṃ syādityata āha na hi iti | taduktam :- ciddharmaśca mṛṣā buddhau iti | dvitīyaṃ pakṣaṃ pratyākhyātumāha atha iti | tat - pratibiṃbakam, iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | nanu jāyatāṃ tataḥ kim ityata āha yataḥ iti | viruddhadharmādhyāsāt - jaḍāyāṃ buddhau caitanyaprāptirūpāt, etat - pratibiṃbasādhanam, | sa eva - viruddhadharmādhyāsa eva, jājvalyamānam - atyarthaṃ jvalat | nanu jṛmbhayatu tataḥ kimityata āha tataśca iti | kiṃ puruṣeṇa, buddhau mukhyaprakāśāṃgīkārāt vyarthasya tasya kalpanā niṣprayojanaiveti bhāvaḥ | doṣāntaramapyāha evam iti | arthamayī - artharūpā, prakṛtatvābduddherakathanam, vijñānavādaḥ - vijñānavādibauddhamatāśrayaṇam, tepi hi nirākārasya jñānasya arthena sākāratvaṃ kathayanti | vijñānavādatvameva sādhayati kutaḥ iti | etasyāḥ - buddheḥ, tadrūpatvam - artharūpatvam, iti, atra praśne ityarthaḥ, pūrvakāraṇaparaṃparātaḥ, pūrvasiddhā'rtharūpakāraṇapaṃkterityarthaḥ, vācyam - avaśyaṃ vaktavyam, anyasyottarasyābhāvāditi bhāvaḥ | idaṃ cottaraṃ vijñānavādināmeva jñeyam | samanantaroktaṃ tṛtīyaṃ doṣamapyāha evam iti | evaṃ sati saiva buddhireva | cet, śaktiḥ syāt - iti jñānamātrameva asti | yo'rthaprakāśarūpo bodho yaśca vikalpasmṛtyādirūpaḥ tāvatā arthavyavahārasiddheḥ - iti prasaṅgaviparyayalābhaḥ [prasaṃgaviparyayalābhe - K. ṣ. ṣ.] 'jñānaṃ ca citsvarūpaṃ cet' ityādeḥ ślokadvayasya tātparyam || 8 || evaṃ jñānaṃ parīkṣya kriyāṃ parīkṣate :- kriyāpyarthasya kāyādestattaddeśādijātatā | nānyā'dṛṣṭeḥ || iha parispandarūpaṃ tāvat gacchati, calati, patati - ityādi yat pratibhāsagocaram, tatra gṛhadeśagatadevadattasvarūpāt anantaraṃ bāhyadeśavarti - cidrūpasyāpi - cidrūpatvenāṅgīkriyamāṇasya buddhitattvasyāpi, samānanyāyatvāditi bhāvaḥ | kiṃbhūta ātmetyapekṣāyāmāha yasya iti | jñānaṃ nāma - jñānākhyā, na hi śaktimato'bhāve śakteryuktateti bhāvaḥ | siddhamabhīpsitamāha iti iti | jñānamātrameva na tu tatkatṛ bhūto nitya ātmāstīti bhāvaḥ | kathaṃ tanmātrameva yuktamityata āha yortha iti | bodhaḥ - nirvikalpajñānam, vikalpaḥ - savikalpajñānam | samanantaroktaślokadvayasyābhiprāyaṃ siddhatvenāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, prasaṃgaviparyayalābhaḥ - prasaṃgaviparyayalābharūpam, tātparyam - tātparyārthaḥ || 8 || atha navamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā :- parīkṣate - parīkṣāviṣayīkaroti, tatpallavabhūtatvāditi bhāvaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kriyā iti | atra ṭīkā :- nānyādṛṣṭeḥ ityantaṃ ślokapiṃḍaṃ vyācaṣṭe iha iti | pratibhāsagocaram, [pratibhāsagocaraḥ - K. ṣ. ṣ.] pratibhāviṣayībhūtamityarthaḥ | tatra - tasmin pratibhāse, tatsvarūpā - devadattasvarūpam - ityetāvat upalabhyate, na tu tatsvarūpātiriktāṃ kāṃcit anyāṃ kriyāṃ pratīmaḥ | 'devadatto dinaṃ tiṣṭhati' ityatra tu prabhātakālāviṣṭadevadattasvarūpaṃ tataḥ praharakālāliṅgitatatsvarūpam - ityādi bhāti, 'dugdhaṃ pariṇamate' ityatra madhuravasturūpam amlavasturūpam dravarūpaṃ kaṭhinarūpam - ityādi | evaṃ taddeśatayā tatkālatayā tadā - kāratayā ca bhāva eva bhāti | sādṛśyācca tatra pratyabhijñā bhinne'pi kāyakeśanakhādāviva | deśākārānyatve tu kālānyatvam avaśyaṃbhāvi deśakālānyatve'pi, svarūpasyaiva deśatvāt, kālabhede ca svarūpabhedāt, deśa - tiriktām - devadattasvarūpātiriktām, pratīmaḥ - vidmaḥ | deśopahitāṃ kriyāṃ pradarśya kālopahitāṃ pradarśayati devadatta iti | ādiśabdena madhyanhakālādyāliṃgitatatsvarūpagrahaṇam | ākāropahitāṃ kriyāṃ pradarśayati dugdham iti | madhuradravatve dugdhasya, amlakaṭhinatve dadhnaḥ iti | yojyam, ādinā sāragrahaṇāgrahaṇayogyatvādergrahaṇam | ityādi bhātīti saṃbandhaḥ | uktamarthamupasaḥarati evam iti | bhāva eva - devadattakāyadugdhādirūpapadārthakṣaṇa eva | nanu tarhi kathaṃ so'yamiti pratyabhijñā dṛśyate ityatrāha sādṛśya iti | pratyabhijñā - soyaṃdevadatta ityādirūpaṃ pratyabhijñānam | nakhādau iti | ādiśabdena dīpaśikhādergrahaṇam, pratikṣaṇaṃ bhinnāpi hi dīpaśikhā sādṛśyātseyamiti pratyabhijñāyate | nanu kathamekasya devadattakāyarūpasya bhāvasya deśakālabhedena bhinnatvaṃ yena bhedaprāṇasādṛśyanimittakapratyabhijñāviṣayatvaṃ kathayasi ityata āha deśākāra iti | tu, yathārthe, deśākārānyatve - deśākārayorbhinnatve, yathā kālānyatvamavaśyaṃbhāvi, na hi devadattasya gṛhe bahiścāvasthānaṃ yugapat saṃbhavati, dugdhādervāṃ dadhyādyavasthā, tathā deśakālānyatvepi, arthādākārānyatvamavaśyaṃbhāvi bhavati viśeṣaṇakṛtaṃbhedāśrayaṇāt, dṛśyate ca nīlasitotpalayorviśeṣaṇakṛto bheda iti na kopi virodhaḥ, ākārabhede tadbhedaḥ sphuṭatara eveti nātra kāpyanupapattiḥ, kālākārabhedena avaśyaṃ deśabheda iti tadakathanam | deśakālā - kālākārā ākāra eva yadyapi paryavasyanti, tathāpi sthūladṛṣṭyā asti bhedaḥ iti te hi bhedena bauddhairucyante - iti tātparyam | evaṃ pratyakṣeṇa na dṛśyate kvacit kriyā, tadabhāvat na tatpūrvakeṇa anumānena, kāryaṃ ca grāmaprāptyādyuttarakṣaṇarūpaṃ taddeśavasturūpādi iti kāryānyathānupapattyāpi na sā kalpyā | evaṃ pratyakṣānumānābhyāṃ tasyā adṛṣṭiḥ - iti sādhakapramāṇābhāva uktaḥ | bādhakamapi āha :- nyatve'pyākārānyatvamiti vā pāṭhaḥ | nanu deśakālayorapi ākārāvyabhicāreṇa ākārāntargatatvāt ekasya ākārasya sāmrājye kevalena ākārarūpeṇa deśenāpi sarvākṣepe kimiti kālākāragrahaṇapareṇa ādiśabdenetyata āha svarūpasyaiva iti | svarūpasyaiva - mūrtereva, deśatvāt kālabhede ca svarūpabhedāt deśakālākārāḥ yadyapyākāre paryavasyanti - viśrāmyanti, tathāpi sthūladṛṣṭyā - āpātadṛṣṭyā, bhedaḥ asti, iti - ataḥ kāraṇāt, bauddhaiḥ - buddhitattvaviśrāntairvādibhiḥ, te bhedenocyante | ākārasya ākāre paryavasānaṃ rāhoḥ śira itivat jñeyam | atra ca deśasya bhānādeva ākāratvamuktam, kālasya tu nirākāratvena etadbhede tadbhedasyāvyabhicāreṇa ākāratvaṃ sādhitamiti na kāpyanupapattirityupasaṃhāraṃ karoti evam iti | tatpūrvakeṇa - pratyakṣapūrvakeṇa | nanu kriyākāryeṇa grāmaprāptyādinā tatkalpanāṃ kariṣyāma ityata āha kāryañca iti | ādiśabdena odanādergrahaṇam | taddeśa iti | ādiśabdena kālasya grahaṇam, sā - kriyā, kalpyā - kalpayituṃ śakyā | adṛṣṭeḥ iti padasya arthaṃ sphuṭayitumāha evam iti | ācāryeṇa kartrā evam - samanantaroktaprakāreṇa, tasyāḥ - kriyāyāḥ adṛṣṭeḥ iti sūtrasthapadena pratyakṣānumānābhyām - pratyakṣānumānabhāvena, sādhakapramāṇasya abhāvaḥ sādhakapramāṇābhāva uktaḥ | ..................... na sāpyekā kramikaikasya cocitā || 9 || tatra pūrvāpararūpatā kṣaṇānāṃ vikalpabuddhyānusaṃdhānāt na tu svātmani kiṃcit pūrvam aparaṃ vā, vastumātraṃ hi tat | ato vikalpaprāṇitaṃ pūrvāparībhūtatvaṃ kramarūpatā kriyāyāḥ [kriyāyā lakṣaṇaṃ na vastu kiṃcit spṛśati - K. ṣ. ṣ.] kiṃcit kṣaṇaṃ na vastu spṛśati, te hi itthaṃbhāve tṛtīyā | etena adṛṣṭeḥ ityantaṃ gatavyākhyam | tathā ca yojanā | kriyāpi kartrī kāyāderarthasya, ādiśabdena pariṇāmādikriyāviṣayasya dugdhādergrahaṇam, tena kāyadugdhādeḥ padārthasya te te ca te deśādayaḥ teṣu jātatā - tadvaiśiṣṭyakṛto'nyaḥ prādurbhāvo bhavati, navīno na bhavati | kutaḥ ? adṛṣṭeḥ - pratyakṣānumānābhyāmanupalabdheriti | na sā iti ślokakhaṃḍasyāvataraṇikāṃ karoti bādhaka iti | bādhakam - kriyāyā nāśakaṃ pramāṇam, api śabdaḥ samuccaye | avataraṇikāṃ kṛtvā na sā iti ślokakhaṃḍamupanyasya vyācaṣṭe | na sā iti | tatra - tasyāṃ kriyāyām, pūrvāpararūpatā - pūrvāparībhāvaḥ, kṣaṇānām - kriyākṣaṇānām, vikalpabuddhyānusaṃdhānāt - vikalpajñānasaṃpāditenānusaṃdhānena, kiṃcit - kopi kṣaṇaḥ, vastumātram - pūrvāparabhāvāsparśi vastusvarūpamātram, tat - santatyā vartamāno yathāsvaṃ kṣaṇasamūhaḥ, bauddhamate kāla eva nāsti kā kathā tatkṛtayoḥ paratvāparatvayoriti bhāvaḥ | phalitamāha ataḥ iti | vikalpaprāṇitam - vikalpādhyavasitam, kṣaṇā na anyonyasvarūpāviṣṭāḥ iti katham 'ekā' kriyā, kramo hi bhedena vyāptaḥ abhinne tadabhāvāt, bhedasya viruddham aikyam iti kathaṃ 'kramikā ekā ca' iti syāt ? atha ekatra āśraye'vasthānāt ekā, tatrāpi tatkṣaṇātirikto na kaścit āśrayo'nubhūyate, kṣaṇā eva hi prabandhavṛttayo bhānti | kiṃ ca tathābhūtairbhīnnadeśakālākāraiḥ kriyākṣaṇairāviṣṭa āśrayaḥ kathamekaḥ syāt ? ata eva 'devadatto'yam, sa eva grāmaṃ prāptaḥ' iti sādṛśyāt bhavantī pratyabhijñā na aikyaṃ vāstavaṃ gamayitumalam || 9 || pūrvāparībhūtatvasya paryāyamāha kramarūpatā iti | kiṃcit kṣaṇam - kriyāyāḥ kimapi kṣaṇam, vastu - vastubhūtam, bauddhamate kṣaṇānāmeva vastutvāt santatestu vaikalpikatvāt, na spṛśati, na hi vikalpasiddhayorapāramārthikayoranyonyaṃ saṃbandho yuktaḥ, dvicandrasyāpi candratvasparśaprasaṃgāditi bhāvaḥ | kathaṃ na spṛśatītyāha te hi iti | svarūpāviṣṭāḥ - svarūpaśleṣayuktāḥ, pratyekaṃ svakālamātre sthitatvāt, anyathā kṣaṇatvāyogāt | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, ekā - kṣaṇasantatirūpā | ekatvaṃ pratyākhyāya tadavaṣṭaṃbhena kramikatvamapi samuccayena pratyākhyātumāha kramo hi iti | tadabhāvāt - kramābhāvāt, na hi vyāpakābhāve vyāpyasattā yukteti bhāvaḥ | ekasya ityanena sūcitamekāśrayatvaṃ pratyākhyātumāha atha iti | ekāśrayatvakṛtamekatvaṃ [ekāśrayatvakṛtaṃ pratisamādhātumāha - C.] pratisamādhātumuttaramāha tatra iti | tebhyaḥ kṣaṇebhyo'tiriktaḥ tatkṣaṇātiriktaḥ | kathaṃ nānuṃbhūyata ityata āha kṣaṇā eva iti | prabandhavṛttayaḥ - avicchinnasthitayaḥ | evaśabdena kṣaṇasantatirūpasya kriyāsvarūpasya bhānavyāvṛttiḥ | bhīnnā ye deśakālākārāḥ taiḥ, tadrūpairityarthaḥ, āviṣṭaḥ - āveśaviṣayaīkṛtaḥ, āśrayaḥ - devadattakāyādirūpaḥ | phalitamāha ata eva iti | vāstavam - paramārthabhūtam, alam - samartham, keśanakhādivaditi dṛṣṭāntayojanā svayameva kāryā, iti || 9 || evaṃ jñānaṃ kriyāṃ ca parīkṣya, yasmin sati te saṃbaddhe sarvajñatvasarvakartṛtārūpaiśvaryaprasādhanāya prabhavataḥ, taṃ saṃbandhaṃ dhvaṃsayituṃ tadviṣayaṃ pramāṇābhāvaṃ tāvadāha :- tatra tatra sthite tattadbhavatītyeva dṛśyate | nānyannānyo'sti saṃbandhaḥ kāryakāraṇabhāvataḥ || mṛtpiṇḍe sati stūpakaḥ, tatra sati śiviko yāvat ghaṭaḥ ityevaṃ bhāvakṣaṇā eva upalabhyante, na adhikaṃ kiṃcit pratyakṣeṇa avabhāsate, nāpi anumānena - iti kriyāyāmiva vācyam | sarvatra ādhārādheyabhāvādau atha daśamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā :- te - jñānakriye, dhvaṃsayitum - pratyākhyātum, tadviṣayam - saṃbandhaviṣayam, etayoḥ tāvat - prathamam, yasmin saṃbandhe sati iti yojanā | etāmavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tatra iti | atra ṭīkā :- stūpakaḥ - ghaṭanirmāṇārthamupāttasya mṛtpiṇḍasya kulālena prathamaṃ kriyamāṇo racanāviśeṣaḥ, śivikaḥ - unnatavasturūpo racanāviśeṣaḥ, śivikaḥ kīdṛśaḥ ? yāvad ghaṭaḥ, ghaṭabhāvaṃ tāvat avasthāyītyarthaḥ | nanu bhavatu stūpakādirūpaṃ racanātrayaṃ kiṃ tata ityāha ityevam iti | ityevam - anena prakāreṇa, bhāvakṣaṇā eva - stūpakādirūpāḥ padārthakṣaṇā eva, evaśabdavyāvartyaṃ svayameva kathayati nādhikam iti | adhikaṃ kiṃcit, ghaṭakāraṇatayā sthitaṃ kimapītyarthaḥ | ayameva panthāḥ - pṛthagrūpakuṇḍabadarakṣaṇāntaraṃ nirantarātmakaviśiṣṭakuṇḍabadarodayaḥ - iti | ayameva ca bhāvo bhāvāntareṇa saha niyatapūrvāparatayā vikalpena vyavahriyamāṇaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ - iti abhidhīyate | na ca jñānakriyābhyāṃ saha ātmanaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ ātmanastatkāryatvābhāvāt, jñānasya ca svasāmagrokāryatvāt, kriyāyāśca abhāvāt iti na jñānakriyāsaṃbandho yato jñātṛtvakartṛtve syātām || 10 || iti - etat, kriyāyāmiva vācyam, yathā kriyānirṇaye uktam 'pratyakṣam na kāpi kriyā'sti tata eva tatpūrvakeṇānumānenāpi' iti tathehāpi vaktavyamityarthaḥ | nanu kiṃ kāryakāraṇabhāva evāyaṃ nyāya uta sarvatretyata āha sarvatra iti | panthāḥ - saraṇiḥ, mārgaḥ | tameva darśayati pṛthagrūpa iti | niranatarātmakaḥ - saṃbaddharūpaḥ | nanu tarhi kathaṃ kāryakāraṇabhāvaprasiddhirastītyata āha ayameva ca iti | ayameva ca bhāvaḥ - mṛtpiṃḍādirūpaḥ padārtha eva, bhāvāntareṇa saha - ghaṭādirūpeṇānyena padārthena saha, pūrvāparatayā - pūrvāparabhāvena, mṛdaḥ pūrvatvāt ghaṭasya paratvāt iti bhāvaḥ | nanvayameva saṃbandhaḥ ātmano'pi kartṛtvajñātṛtvābhyāṃ saha bhavatvityata āha na ca iti | svasāmagrīkāryatvāt - ālokendriyādirūpanijasāmagrīkāryatvāt | yataḥ - yasmāt jñānakriyāsaṃbandhāt | ayamatra piṃḍārthaḥ | tatra tatra - tasmin tasmin mṛtpiṃḍādirūpe bhāvakṣaṇe sati, tattat - stūpakādirūpaḥ sa sa bhāvakṣaṇo'sti, ityeva - etāvanmātrameva dṛśyate, anyat - atovyatiriktaṃ kāryakāraṇarūpaṃ kiṃcinna dṛśyate | nanu kāryakāraṇabhāvavyatirikto'nyaḥ kopi saṃbandho bhavatvityata āha nānyosti iti, kāryakāraṇabhāvato'nyaḥ saṃbandho nāsti tasyāyuktatvāditi bhāvaḥ || 10 || evaṃ pramāṇaṃ parākṛtya, saṃbandhe bādhakaṃ sāmānyaviśeṣamukhena nirūpayati :- dviṣṭhasyānekarūpatvāt siddhasyānyānapekṣaṇāt | pāratantryādyayogācca tena kartāpi kalpitaḥ || 11 || saṃbandhastāvat parasparaprāptirūpo dvayoḥ prāptibhājorekastiṣṭhati - iti sāmānyalakṣaṇam | tacca kathaṃ ? na hi ekatra viśramitāśeṣaśarīrasāro'nyatra viśramitum alam svarūpabhedaprasaṅgāt | etena saṃyogasamavāyau tanmūlāśca anye'pi saṃbandhā bādhavidhurāṃ dhuram adhyāropitā mantavyāḥ | yo'pi cetaneṣu tatkalpanayā ca acetaneṣu pāratantryātmā saṃbandho vyavahriyate, tatra ekādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā:- pramāṇam, sādhakamiti bhāvaḥ, bādhakam - nāśakaṃ pramāṇam, sāmānyam - sāmānyalakṣaṇam, viśeṣaḥ - viśeṣalakṣaṇam, tayormukhena - dvāraṇa, nirupayati, nirṇayaviṣayatāṃ nayatītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | dviṣṭhasya iti | atra ṭīkā :- tāvat, nātra vipratipattirityarthaḥ | prāptibhājoḥ - kuṇḍabadarādirūpayoḥ tantu paṭādirūpayośca parasparaśleṣabhājoḥ viṣaye, ekaḥ - ekarūpaḥ, sāmānyalakṣaṇam, prakṛtatvāt saṃbandhasya, tacca - sāmānyalakṣaṇañca katham, iha na saṃbhavatītyarthaḥ | ekatra - ekasmin vastuni kuṇḍādirūpe tantvādirūpe vā | aneka iti sūtrasthaṃ padaṃ vyācaṣṭe svarūpa iti | tanmūlāḥ - saṃyogasamavāyamūlāḥ, anye - kāryakāraṇabhāvādayaḥ saṃbandhāḥ, dhuram - avasthām | sāmānyamukhena nirūpya viśeṣamukhenāpi nirūpayati yopi iti | tatkalpanayā - cetanakalpanayā, pārataṃtryātmā - anyonyapārataṃtryarūpaḥ | tatra - tasmin saṃbandhe, siddhasya - cetanasya, siddhatvādeva, na hi siddhasya pārataṃtryaṃ yuktam asiddhatvāpātāt iti bhāvaḥ | siddhasya na pāratantryam asti siddhatvādeva, asiddhasya natarāṃ niḥsvarūpasya tāddharmyāyogāt | evamapekṣāyāmapi vācyam | dve ca rūpe kathaṃ śliṣyataḥ ? dvayorekatvānupapatteḥ; ekatve vā kaḥ śleṣaḥ ? tasmāt jñānasaṃbandhāt 'jñātā' iti yathā vikalpakalpito'rtho na vastu tathā kriyāsaṃbandhāt 'kartā' ityapi kalpanāmātram - iti pūrvapakṣasya [iti pūrvapakṣaḥ - K. ṣ. ṣ.] saṃkṣepaḥ | iti śivam || 11 || āditaḥ 16 || iti śrīmadācāryabhinavaguptaviracitāyāṃ pratyabhijñāsūtravimarśinyāṃ jñānādhikāre pūrvapakṣavivṛtirnāma dvitīyamāhnikam || 2 || asiddhasya - acetansya, tatarām, atiśayena nastītyarthaḥ | evam - pārataṃtryavat, apekṣāyām - sūtre ādiśabdagṛhīte apekṣārūpe saṃbandhe | evaṃ saṃbandhasya sūtroktaṃ svarūpā'saṃbhavaṃ vyākhyāya viṣayā'saṃbhavaṃ svabudddhyā''ha dve ca iti | dve ca - kuṇḍabadarādirūpe tantupaṭādirūpe vā, hetumāha dvayoḥ iti | tarhyekatvameva tayorbhavatvityatrāha, ekatve vā iti | kaḥ, na kopītyarthaḥ | pañcamyuktasya hetutrayasya pūrvaślokasthaṃ saṃbandhanāstitvasādhanaṃ prati hetutvaṃ jñeyaṃ | pūrva kṛtena jñātṛtvabādhena saha saṃbandhāsaṃbhavamukhena samanantarasādhitaṃ kartṛtvābādhaṃ samuccinoti tasmāt iti | tena ityasya sūtrasthasya tasmāt ityenena vyākhyā, na vastu - paramārthabhūto na bhavati, etena sūtrasthasya api śabdasya samuccayasūcakatvaṃ dyotitam | prameyamupasaṃharati iti iti | iti, evamityarthaḥ, pūrvapakṣasya - bauddhādi - siddhāntarūpasya, saṃkṣepaḥ, saṃkṣiptatayā kathanamityarthaḥ | iti śabdaḥ samāptau, śiva śabdo maṃgalavācakaḥ paratattvasūcanaparaśca | iti śivam || 11 || iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāsūtravimarśinī - ṭīkāyāṃ śrībhāskaryāvyākhyāyāṃ jñānādhikāre dvitīyamāhnikaṃ samāptam || atha tṛtīyamāhnikam | vinā yena na kiṃcitsyātsamastā api dṛṣṭayaḥ | anastamitasaṃbodhasvarūpaṃ taṃ stumaḥ śivam || atha tṛtīyamāhnikam | oṃ | na kiṃcit paṃcayogyaṃ syānna vinā yaṃ prabhuṃ bahiḥ | jñānānāṃ mūlamādyaṃ taṃ teṣāṃ citte śivaṃ stumaḥ || atha jñānādhikāre tṛtīyāhnikavyākhyāyā nirvighnaparisamāptaye samastāhnikābhiprāyasūcakaṃ sveṣṭadevatāprahvībhāvaparaṃ maṃgalaślokamupanibadhnāti vinā yena iti | atra ṭīkā :- yena - uttarārdhe vakṣyamāṇasvarūpeṇa upādānabhūtena, vinā, samastā api, apiśabdaḥ sākalye, nīlasukhādirūpabāhyābhyantarabhāva - viṣayāḥ, dṛṣṭayaḥ - parimitajñānāni, kiṃcit - vastu na syāt, mṛdā vineva ghaṭādayo na bhaveyuḥ | vayaṃ tam, anastamitaḥ, yathātathākalpitasya svāntasyāpi sākṣirūpatayā sthitatvāt, etasmin pūrvapakṣe yaduktaṃ smṛteḥ saṃskāramātrādeva siddhiḥ - iti, tadeva dūṣayituṃ 'satyaṃ ...................................... |' ityādi '.....................jñānasmṛtyapohanaśaktimān ||' ityantaṃ ślokasaptakam | kriyāyāṃ saṃbandhe ca dūṣaṇoddharaṇaṃ dvitīye kriyādhikāre bhaviṣyati | yattu pareṇa vyatiriktaṃ jñānaṃ kāṇādasāṃkhyādidṛṣṭau yaḥ saṃbodhaḥ - viṣayoparāgarahitaṃ śuddhajñānam, tadeva svam - anyānanuyāyi, rūpam - sthitiryasya tādṛśam, śivam - prakāśarūpaṃ sukhakāritvākhyaśivaśabdapravṛttinimittadharmayutaṃ kimapyanākhyam vastu paramātmākhyam, stumḥ - svābhīṣṭasiddhaye stutidvāreṇa parāmṛśāmaḥ | etena samastabodhanidheḥ kasyāpyāntarasya tattvasya stutiriti dyotitam, tathā cānenaivānyatroktam :- ya eṣa vitatasphuradvividhabhāvacakrātmakaḥ parasparavibhedavān viṣayatāmupāgacchati | yadekamayabhāvanāṃśata etyabhedānvayaṃ sa śaṃbhuraśivāpaho jayati bodhabhāsāṃ nidhiḥ | iti | anena cātrāhnike uttarapakṣatayā sthitasya smṛtiprabhṛtijñānasargasya sāratvena saṃbandhahetutvena ca sādhanaṃ kriyate iti sūcitam | evaṃ maṃgalaṃ saṃpādya samastavyastatvābhyāmasyāhnikasya śiṣyasamāśvāsanārthaṃ tātparyakathanaṃ tāvat karoti etasmin iti | atra ṭīkā :- etasmin - samanantrāhnikokte ślokasaptake, bhavatītyadhyāhṛtena saṃbandhaḥ | nanu kriyāyāḥ saṃbandhasya ca yannirākaraṇaṃ kṛtaṃ tat kinna dūṣyate yena tadeva ityevakāraḥ sthāpita ityata āha kriyāyām iti | nanvevaṃ bhavatu yattu saptamāṣṭamābhyāṃ ślokakābhyāṃ śākyamatamāśritya kāṇādaśāstre sāṃkhyaśāstre cātmavyatiriktaṃ nirākṛtaṃ tadabhimatameva granthakṛta iti tat dūṣaṇāntarameva | [dūṣaṇāntam - K. ṣ. ṣ.] tatra ślokadvayena jñānasya svasaṃvedanarūpatayā anubhavasya smṛtau aprakāśatvaṃ [aprakāśyatvam - K. ṣ. ṣ.] darśitaṃ saṃskārajatve'pi | tataḥ ślokadvayena smṛteḥ bhrāntitvam āśaṅkāpūrvakaṃ parākṛtya tṛtīyena prasaṅgāt sarvādhyavasāyānāmapi bhrāntitvāśaṅkā śamitā | tataḥ satyapi saṃskāre smṛtyanupapattau vyavahārocchedaḥ - iti ślokenoktvā svapakṣe tadupapattiḥ - iti ślokenoktam - iti tātparyam | granthārthastu nirūpyate | vyatiriktaṃ jñānaṃ nirastaṃ tadavaśyaṃ nirākaraṇīyamityapekṣayāmāha yatta iti | pareṇa - śākyena, vyatiriktam, ātmana iti śeṣaḥ, granthakṛtaḥ - utpaladevasya, dṛṣaṇāntaram, abhīṣṭatvena pratisamādhānayogyebhyo dūṣaṇebhyo vyatiriktamityarthaḥ, śrīśivanaye'pi jñānasyātmaśaktitvena tadvyatiriktatvābhāvāditi bhāvaḥ | evaṃ ślokasaptakarūpasyāhnikasya sāmastyenābhiprāyamuktvā vyastatvenāpi kathayati tatra iti | tatra - ślokasaptakamadhye, jñānasya - sāmānyatayā sthitasya samastabodhajātasya, anubhavasya - viśeṣatayā sthitasya anubhavākhyajñānasya, smṛtau aprakāśatvam smṛtyā prakāśābhāvaḥ | tṛtīyena, samanantaraślokadvayāpekṣayā, ādyatastu, paṃcameneti bhāvaḥ | ślokenoktvā, ṣaṣṭhenetyarthaḥ | tadupapattiḥ - vyavahāropapattiḥ, ślokenoktam, saptamenetyarthaḥ | tātparyam, ślokasaptakasya vyastasyābhiprāya ityarthaḥ | granthārtha nirūpaṇaṃ pratijānīte grantha iti | satyaṃ kiṃtu smṛtijñānaṃ pūrvānubhavasaṃskṛteḥ | jātamapyātmaniṣṭhaṃ tannādyānubhavavedakam || 1 || pūrvapakṣamadhyāt mayā tāvat bahu aṅgīkartavyam - iti 'satyam' ityanena darśitam | yattu na aṅgīkartavyaṃ tat dūṣyate - ityetaduktaṃ 'kiṃtu' ityanena viśeṣābhidhāyinā | iha smṛtau viṣayamātrasya prakāśo na samarthanīyo vartate yaḥ saṃskārādeva siddhyet, kiṃtu anubhavaprakāśena vinā 'tat' ityevaṃrūpā prathamaṃ ślokamavataraṇikāṃ vinaivopanyasya vyācaṣṭe | satyam iti | atra ṭīkā :- sūtrasthasya satyam iti padasyābhiprāyaṃ vaktumāha pūrvapakṣa iti | bahu - vyatiriktajñānanirākaraṇādikaṃ vastujātam, darśitam iti, asya padasyāṅgīkāravācakatvāditi bhāvaḥ | tarhi sarvamevāṅgīkartavyamiti bahu śabdopādānaṃ vyarthamevetyata āha yattu iti | anena kintu ityasyābhiprāya uktaḥ | kintu ityasya vācyārthamāha viśeṣa iti | viśeṣaḥ - pūrvasmātpakṣād vyatirekaḥ | smṛtijñānam ityādi vyākhyātumārabhate iha iti | iha - pratyabhijñāśāstre, samarthanīyaḥ | tarhi kimiha samarthanīyaṃ vartate ityapekṣāyāṃ samarthanīyaṃ vastu bahuvaktavyatayā vākyena prakaṭīkaroti kintu iti | kintu iti viṣayamātraprakāśasamarthanapakṣātpakṣāntaradyotanaparam | kintvityanenākṣiptaṃ vastu kathayati anubhava iti | anubhavaprakāśena vinā - pūrvānubhavasaṃvedanena vinā, kathaṃ syāt, tadviṣayeṇaiva viṣayavattvānna yuktā syāditi bhāvaḥ | māstuṃ ityata āha kathaṃ ca iti | tayā - tadityevaṃrūpayā smṛtyā, abhilāṣeṇa vyavahāraḥ - kāṃkṣayā kiryamāṇaḥ padārthavyavahāraḥ | kuto na syādityata āha anubhava iti | asya - vyavahāraviṣayasya bhāvasya, tataḥ - sukhasādhanatāniścayānantaram, bahukālenetyarthaḥ, upādānam - grahaṇam, tasyaiva bhāvasyeti śeṣaḥ | atra ca madhye smṛtiravaśyamāśrayaṇīyā, na hi sukhāsādhanatāsmṛtyabhāve kopi bhāvasyopādānaṃ karoti | nanu pūrvānubhavavedanamapi tatropādānaparyantakāryavat saṃskārādeva kathaṃ smṛtiḥ syāt, kathaṃ ca tayā vinā abhilāṣeṇa vyavahāraḥ syāt ? anubhavena hi asya sukhasādhanatā niścitā, tata upādānam; tatra pūrvānu bhavajanitāt saṃskārāt etāvat jātam | yadyapi tajjñānaṃ viṣayeṇa na janitam, tathāpi tadviṣayam - iti | na ca etāvatā kiṃcit, ātmaniṣṭhe svaprakāśajñāne viṣayasyeva anubhavasya prācyasya aprakāśāt || 1 || jāyatāmityata āha tatra iti | pūrvānubhavaḥ - sukhasādhanatāniścayaḥ, tena janitāta saṃskārāt - sukhasādhanatāsaṃskārāt, etāvat - upādānaparyantaṃ kāryajātam, na tu pūrvānubhavavedanamapīti bhāvaḥ | nanu tat smṛtijñānaṃ kiṃviṣayamityata āha yadyapi iti | viśayeṇa - pūrvānubhavaviṣayeṇa, puraḥsthatvābhāvāditi bhāvaḥ | tadviṣayam - pūrvānubhūtaviṣayam, saṃvedyamānasyāpratyākhyeyatvāditi bhāvaḥ, iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | nanu tarhyetenaivāsyāḥ pūrvānubhavaprakāśakatvamāyātamityata āha na ca iti | etāvatā - tadviṣayeṇa viṣayavattvena, na kiṃcit, kimapi na sampannamityarthaḥ | kathaṃ na kiṃcidityapekṣāyāṃ hetumāha ātma iti | ātmaniṣṭhe - svaprakāśanapare, ata eva svaprakāśajñāne - smṛtijñāne, prācyasya ādyasya, aprakāśāt - asphuraṇāt, atra ca svānubhavaḥ sākṣīti bhāvaḥ || 1 || nanu saṃskārajatvādeva prācyamanubhavamapi viṣayīkurutāṃ smṛtiḥ - ityāśaṅkyāha :- dṛksvābhāsaiva nānyena vedyā rūpadṛśeva dṛk | rase saṃskārajatve tu [saṃskārajatvaṃ - K. ṣ. ṣ.] tattulyatvaṃ na tadgatiḥ || 2 || 'dṛk' jñānam, tacca jaḍāt vibhidyate svaprakāśaikarūpatayā, jaḍo hi prakāśāt pṛthagbhūto vaktavyaḥ, tena dṛk 'svābhāsā,' ābhāsaḥ prakāśamānatā atha dvitīyaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- saṃskārajatvāt - pūrvānubhavasaṃskārotpannatvāt, prācyam - ādyam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | dṛk iti | atra ṭīkā:- sūtrasthaṃ dṛk iti padaṃ vyācaṣṭe jñānam iti | tacca - jñānañca, jaḍāt - jñeyākhyāt jaḍavastunaḥ | vyatirekeṇāpyetadeva sādhayati jaḍo hi iti | vaktavyaḥ - vaktuṃ yogyaḥ | phalitamāha tena iti | svābhāsā iti padaṃ vyācaṣṭe ābhāsaḥ iti | ābhāsa ityavayavaṃ vyācaṣṭe prakāśa iti | prakāśamānatā - bāhyasaṃbandhiprakāśakartṛtvam, sva ityavayavaṃ vyācaṣṭe rūpam iti | avyabhicāri - anyānanuyāyi, etena prakāśakākhyamasya svarūpamuktam | atra ca svaḥ - svarūpabhūtaḥ ābhāso yasyāḥ sā svābhāseti sāmānādhikaraṇyena vigraho bahuvrīhimāśritya kāryaḥ | atha vayyadhikaraṇyena bahuvrīhimāśritya svaprakāśakākhyamapyasyā rūpaṃ kathayati svasya ca iti | svasya - dṛgākhyasya ātmanaḥ, ābhāsanam - ābhāsaḥ, rūpam - svarūpaṃ yasyāḥ seti | atra tu svaḥ svarūpabhūtaḥ svasyābhāso yasyāḥ seti taṃtreṇa svaśabdasya dviryojanā | athavā svarūpamityekasya svaśabdaḥ lopaḥ, rūpakāśrayaṇe tu pulliṅgatāprasaṅgaḥ | sā svaṃ rūpamavyabhicāri yasyāḥ, svasya ca ābhāsanaṃ rūpaṃ yasyāḥ | satyapi bāhye taccharīrasaṃkrāntaṃ na prakāśanaṃ jñānasya rūpaṃ bhavitumarhati, paraprakāśanātmakanijarūpaprakāśanameva hi svaprakāśatvaṃ jñānasya bhaṇyate | nanu svābhāsameva sat tat anubhavajñānaṃ smaraṇe bhāsiṣyate, na - ityāha 'nānyena vedyā' | paratra yadi dṛk bhāseta tarhi na sā svābhāsā, idameva hi svaprakāśasya lakṣaṇam - svayaṃ hi yadi prakāśeta tadā pareṇa saha nanu dṛk svābhāsā bhavatu tathāpi bāhyaviṣayatāmahimopanatabāhyoparāgavaśopāgataṃ jaḍatvamasyā durnivāramevetyata āha satyapi iti, paramārthavicāre bāhyameva nāstītyapiśabdābhiprāyaḥ | taccharīrasaṃkrāntam - bāhyasvarūpalagnam, taduparaktamiti yāvat | prakāśanam - prakāśaḥ | punaḥ kintasya svarūpamityata āha para iti | paraprakāśanātmakam - bāhyaprakāśarūpaṃ yat nijam - svam, rūpam, tasya prakāśanam - prakāśaḥ, tadeva na tu tatra kartṛtvam, tathātve'pasiddhāntāpatteḥ, jñānasya svaprakāśatvaṃ nāma svarūpamiti śeṣaḥ | bhaṇyate - kathyate | tathā ca bāhyasparśo dūrata evāstāmiti bhāvaḥ | eva śabdārthavyākhyābhūtasya nānyena vedyā ityasya vyākhyāṃ karoti nanu iti | smaraṇe - smṛtiviṣaye, bhāsiṣyate iti karmakartṛlākāraḥ | etena anyena ityasyāvataraṇikā kṛtā | atrottaramāha netyāha iti | kena āha ityapekṣāyāṃ vākyamupanyasya vyācaṣṭe nānyena iti | spaṣṭatvena nigadavyākhyātametata | kuto na vedyā ityata āha paratra iti | sā - dṛk kuto na sā svābhāsā ityata āha idameva iti | svaprakāśasya - svābhāsasya, lakṣaṇam asādhāraṇo dharmaḥ | etena nānyatra vedyā ityasya nānyatra bhāsyā iti paryāya iti sūcitam | svaprakāśasya - svābhāsasya kimityapekṣāyāmāha svayam iti | prathamaṃ tasya svayaṃ - asaṃbandhāt saṃbandhaprāṇā kathaṃ 'paratra' iti saptamī saṃgacchatām; tathā ca rūpajñānena 'rase dṛk' rasaviṣayaṃ jñānaṃ na vedyate, evaṃ hi cakṣuṣaiva rasaḥ phalato gṛhīta eva syāt | nanu yadi na ābhāti smareṇe'nubhavaḥ kiṃ tarhi saṃskāreṇa kṛtaṃ syāt, rūpajñānaṃ na rasajñānajāt saṃskārāt jātam, tat katham ayaṃ prasaṅgaḥ, tasmāt saṃskāra eva bhavatsaṃbhāvitadoṣabhaṅgāya prabhavet | naitat, yato hi asau tatsaṃskārasaṃskṛtāt samanantarapratyayāt utthitaḥ prakāśarūpatvena prakāśāpekṣaiva nāsti, yadi tu prakāśate svayaṃ svena svaṃ prati, na tu svavyatiriktena pramāṇena svavyatiriktaṃ pramātāraṃ prati, tadā pareṇa saha asaṃbandhāt - saṃbandhābhāvāt, sabandhaprāṇā - saṃbandhamūlā, paratrota saptamā - paraśabdāgrasthatralpratyayavācyā saptamīvibhaktiḥ, kathaṃ saṃgacchatām, viṣayābhāvāt anyenetitṛtīyāvibhaktivyākhyātvena sthitā tṛtīyāparyāyatvena na saṃgacchate ityarthaḥ | paratretisaptamīprayogāviṣayatvameva svaprakāśalakṣaṇam iti vākyārthaḥ | rūpadṛśeva dṛk rase iti vākyaṃ vyākhyātumāha tathā ca iti | tathā śabdaḥ ivaśabdavācyopamādyotakaḥ | yathā rūpajñānena rasajñānaṃ na vedyate svapratītiprasiddhatvāt tathā smṛtyāpi pūrvānubhavo na vedyate ityarthaḥ | nanu yadi vedyeta tarhi kiṃ bhavedityata āha evaṃ hi iti | phalataḥ, na tu sākṣāt, rūpajñānena rasajñāne gṛhīte tadviṣayasya rasasyāpi rūpagrāhakanetraviṣaye grahaṇamarthāyātameva syāditi bhāvaḥ | saṃskārajatve tu tattulyatvam iti vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti nanu iti | ayaṃ prasaṃgaḥ - rūpajñānena rasaviṣayajñānābhāsanarūpā aniṣṭāpattiḥ | praśnamupasaṃharati tasmāt iti | bhavatā - uttarapakṣavādinā tvayā, saṃbhāvito yo doṣaḥ - smṛtyasaṃbhavākhyaḥ, tasya bhaṃgāya - nāśāya, prabhavet - samartho bhavet | uttaramāha naitat iti | kuta ityapekṣāyāmāha yato hi iti | tatsaṃskāreṇa - ādyānubhavasaṃskāreṇa, saṃskṛtāt - smṛtyutpādane samarthīkṛtāt, etena saṃskārajatve smṛtibodhaḥ, tena tatsadṛśo bhavatu śākhāsaṃniveśa iva pūrvasaṃniveśatulyaḥ, na tu yo yatsaṃskārāt jātaḥ sa tasya vedanasvabhāvo bhavati - iti yuktam | sadṛśatvasyāpi gatiravagamaḥ katham ? na hi anubhavajñānaṃ sādṛśyaṃ gamayati, nāpi smṛtijñānam, parasparam asaṃvedane dvayaniṣṭhasādṛśyādhyavasāyāyogāt, anyasya ca tadubhayavedanarūpasya abhāvāt iti saṃskārāt paraṃ saviṣa - iti nimittasaptamīti dyotitam | athavā saṃskārajatve ityasya sthāne saṃskārajatvam iti pāṭhaḥ | samanantarapratyayāt - saṃskārodvodhakasadṛśajñānāt, yaduktam :- sadṛśādṛṣṭacintādyāḥ smṛtibījasya bodhakāaḥ iti | sadṛśena hi sadṛśajñānamevātreṣṭam, smṛtibījaṃ ca saṃskāra eva iti | tatsadṛśaḥ - pūrvānubhavasadṛśaḥ, śākhāsanniveśaḥ - śākhāracanā, anyathākṛtā hi śākhāmucyamānā saṃskāreṇa punaḥ pūrvaracanayaivāvatiṣṭhate, sadṛśatvaṃ cātra ekaviṣayatākṛtaṃ jñeyam | na tadgatiḥ iti vyācaṣṭe na tu iti | tattulyatvena iti pāṭhe sūtre anuktopi tu śabdaḥ yuktatvenādhyāhāryaḥ | tasya - pūrvānubhavasya, gatiḥ - vedanam, tadgatiḥ iti vigrahamāśrityāyamarthaḥ | asyaivārthāntaramāha sadṛśatva iti | tasya - tulyatvasya, gatiḥ - avagamaḥ iti vigraheṇāyamartho jñeyaḥ | kuto na gatirityata āha na hi iti | anubhavajñānam - pūrvamanubhavasvarūpaṃ jñānam, na gamayati, gatatvāditi bhāvaḥ, nāpi smṛtijñānam ityatra hetumāha parasparam iti | asaṃvedane - samanantarasādhite, vedanāmaviśatītyarthaḥ | nanu anyaḥ kopi sādṛśayaṃ gṛhṇātvityata āha anyasya iti | abhāvāt ityatra bhavanmate iti śeṣaḥ, etanmate tu ātmanaḥ tadubhayavedanarūpatvamastyaveti na kopi virodhaḥ | prameyamupasaṃharati iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, param - kevalam saviṣayatāmātram - pūrvānubhavaviṣayeṇa viṣayasahitatāmātram, asya viṣayasya - smṛtiviṣayasya | prameyamupasaṃharati yatāmātraṃ smṛteḥ siddhaṃ, na tu anubhavaviṣayatvam, nāpi asya viṣayasya pūrvānubhavaviṣayīkṛtatvam - iti niścaya eṣaḥ || 2 || nanu yadi smṛtijñāne anubhavasya satyataḥ prakāśaḥ syāt, tanmukhena ca tadviṣayasya, tadā bhavet bhavadukteravakāśaḥ, yāvatā smṛtirvikalparūpatvāt kevalamaprakāśamānameva anubhavaṃ tadviṣayaṃ ca adhyavasyati, tat iyaṃ bhrāntisvabhāvā, tatra ko'yaṃ nirbandhaḥ ? tadetat darśayati śaṅkyamānatvena :- athātadviṣayatve'pi smṛtestadavasāyataḥ | dṛṣṭālambanatā bhrāntyā .......................|| na taddarśanaṃ nāpi tadviṣayaḥ smṛterviṣayaḥ, tathāpi tu ubhayam adhyavasīyate, bhramarūpatayā smṛteḥ | iti iti | eṣaḥ - samanantaroktaṃ vastu | evamatra yojanā | dṛk - jñānam, svābhāsā eva - svaprakāśā eva bhavati, anyena vedyā na bhavati, kā iva ? rase dṛk iva, yathā rase dṛk rūpadṛśā vedyā na bhavati tathetyarthaḥ | saṃskārajatve tu tattulyatvaṃ bhavati, tadgatiḥ - pūrvānubhavāvagamastu na bhavati, atha ca tadgatiḥ tattulyatvāvagamopi na bhavatīti || 2 || atha tṛtīyaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- tanmukhena - anubhavaprakāśadvāreṇa, tadviṣayasya - ādyānubhavaviṣayasya, adhyavasyati - ullikhati, na tu gṛhṇāti | etena phalitaṃ vastvāha tadiyam iti | bhrāntisvabhāvā - bhrāntirūpā, bhrāntervikalparūpatvāditi bhāvaḥ | tadetat - samanantaroktaṃ vastu, śaṃkyamānatvena - śaṃkāviṣayatvena, atra śloke etadeva vastu śaṃkate ityarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamapanyasya vyācaṣṭe | atha iti | atra ṭīkā :- taddarśanam - pūrvonubhavaḥ, smṛterviṣayo na bhavati, tadviṣayaḥ - pūrvānubhavaviṣayo'pi smṛterviṣayo na bhavati | yadyevaṃ tarhi smṛtiḥ kathantatra vyāpāraṃ karoti etat nirākaroti :- tadetadasamañjasam || 3 || atra kārikayā upapattim āha :- smṛtitaiva kathaṃ tāvadbhrānteścārthasthitiḥ katham | pūrvānubhavasaṃskārāpekṣā ca kimitīṣyate || 4 || anubhūtasya anubhavaprakāśitasya viṣayasya apramoṣo'napahāraḥ tathaiva prakāśanaṃ yat etat smṛteḥ ātmīyaṃ rūpaṃ [ātmīyaṃ rūpaṃ tathāprakāśanābhāve - K. ṣ. ṣ.] tat tathā prakāśanābhāve vighaṭetatamām | ityata āha tathāpi iti | adhyavasīyate - adhyavasāyaviṣayatāṃ nīyate, smṛtyeti śeṣaḥ | atra hetumāha bhrama iti | tadetat iti vākyasyāvataraṇikāṃ karoti etat iti | avataraṇikāviṣayīkṛtaṃ vākyamupanyasyati tadetat iti | nigadavyākhyātametat || 3 || atha caturthaślokasyāvataraṇikāṃ karoti atra iti | atra ṭīkā :- atra - asamaṃjasatvaviṣaye, kārikayā - ślokena, upapattim - yuktim | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | smṛtitaiva iti | atra ṭīkā :- anubhūtasya iti padaṃ svayameva vyācaṣṭe anubhava iti | viṣayasya - ghaṭādeḥ | apramoṣaḥ iti padaṃ svayameva vyācaṣṭe anapahāraḥ iti | asyaiva paryāyāntaramāha tathaiva iti | tathaiva prakāśanam - pūrvānubhavānuguṇyena sphuraṇam, taditi sphūrtiriti yāvat, idamiti grahaṇe hi navīnameva grahaṇam | ātmīyaṃ rūpam - nijaṃ svarūpam, tat - ātmīyaṃ rūpam, tathāprakāśanābhāve, - pramoṣarūpe idamiti sphuraṇe sati, vighaṭetatamām - atiśayena vighaṭeta | bhrāntau tu 'idam' iti prakāśanam avaśyaṃbhāvi eva, anyathā bhrāntitvāyogāt, ataḥ bhrānteḥ smṛtitvaṃ na yuktamiti bhāvaḥ | etena smṛtitaiva kathaṃ tāvad bhrānteḥ kiṃ ca bhrāntau asadvā ātmākāro vā prakhyāti, na tu tayā arthaḥ svīkriyate tasya aprakāśanāt iti tayā artho na vyavasthāpita eva | prakāśanātmā hi vyavasthāpanā, tataśca smaraṇādabhilāṣeṇa [abhilāpena - K. ṣ. ṣ.] katham arthaviṣayo vyavahāraḥ ? na ca tadaprakāśane saṃskārajatvena kiṃcit kṛtyam, taddhi sādṛśyaṃ labdhum avalambyate; na ca anubhavena viṣayaprakāśanātmanā smṛtyabhidhānāyā bhrānteḥ kicidapi sādṛśyam asti, sarvathā viṣayamaspṛśantyāḥ || 4 || ityantaṃ gatavyākhyam | śiṣṭasya pūrvārdhasya vyākhyāṃ kiṃ ca iti | bhrāntau - bhrame, asat, asatkhyātivādipakṣe, ātmaiva prakhyāti | yaduktam :- yadantarjñeyatattvaṃ tad bahirvadavabhāsate iti | na tu tayā - smṛtyā, arthaḥ - bāhyārthaḥ, svokriyate - gṛhyate, tasya - arthasya, aprakāśanāt - asphūrteḥ | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, tayā - smṛtyā, na vyavasthāpitaḥ - sthitiyukto na kṛtaḥ, vyavasthāpanā - arthasthitiḥ | etenātra vākye sūtrasthaṃ bhrānteḥ iti padaṃ paṃcamyantatvena yojanīyamiti sūcitam | asyaiva vākyasya dvitīyamapyarthamāha tataśca iti | tataśca - bhrāntirūpāt smaraṇācca, abhilāṣeṇa vyavahāraḥ - abhilāṣapūrvako vyavahāraḥ, upādānarūpā vyavahṛtiriti yāvat, kathaṃ syāt, na hi bhramasiddhasya vyavahāraviṣayatvaṃ dṛṣṭam ananubhavāditi bhāvaḥ | etena sūtrasthasya arthasthitiḥ ityasya arthavyavahāro vācyam iti sūcitam | uttarārdhaṃ vyācaṣṭe na ca iti | tadaprakāśane - arthāgrahaṇe | kathaṃ na kṛtyamityata āha tat iti | tat - saṃskārajatvam, sādṛśyam - pūrvānubhavasadṛśatvam, sarvathā viṣayamaspṛśantyāḥ - bhrāntitvāṃgīkāre stokamapi viṣayasya sparśamaprāptavatyāḥ, etena nanu yo'nubhavo yaśca tadviṣayaḥ sa yataḥ tayā adhyavasīyate, tataḥ aṃśāt sādṛśyam anubhavena smṛteḥ, tatsiddhaye ca saṃskāraparigrahaḥ | 'adhyavasīyate' iti kim ucyate ? 'prakāśyate' iti cet na bhrāntitvam; 'na prakāśyate' iti cet punarapi viṣayo na spṛṣṭa eva anayā iti sādṛśyamiti [sādṛśyamapi - K. ṣ. ṣ.] śabdagaḍumātram, tadetat darśayitumāha :- stokaṃ viṣayasparśo smṛtervidyata eveti sūcitam | taduktam :- smṛtirapi dvividhā yathārthā ayathārthā ca iti || 4 || atha paṃcamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- anubhavaḥ, pūrvakālīna iti bhāvaḥ | tadviṣayaḥ - anubhavaviṣayaḥ, tayā - bhrāntitvena kālpyamānayā smṛtyā, adhyavasīyate - ullikhyate, tataḥ - adhyavasāyāddhetoḥ, tatsiddhaye - sādṛśyasiddhye | atrottaraṃ dātuṃ praśnaṃ karoti adhyavasīyate iti | adhyavasīyate ityasya korthah ? prakāśārthatvaṃ vikalpya doṣamāha prakāśyate iti | na hi prakāśaviṣayasya bhrāntitvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | aprakāśārthatvamapi vikalpya doṣamāha na prakāśyate iti | anayā - smṛtyā, prakāśanasyaiva sparśatvāt adhyavasāyasya tu dūrata evollekhamātraniṣṭhatvāditi bhāvaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt, sādṛśyamiti śabdagaḍumātram, vyarthameveti bhāvaḥ | vyavahārānarhatvāt, ubhayormadhye ekasya jaḍatvāt, arthabhrāntitvakalpitasmṛtyavasāyāt | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | bhrāntitve iti | bhrāntitve cāvasāyasya na jaḍādviṣayasthitiḥ | tato'jāḍye nijollekhaniṣṭhānnārthasthitistataḥ || iha smṛteḥ anyasya vā bhrāntibodhasya svasaṃvedanāṃśe prakāśamāne na bhrāntitā, tatra vaiparītyābhāvāt; yastu tatra adhyavasīyate svākāraḥ sa viparītatayā asvākāratvena arthatayā iti tatrāṃśe bhrāntitā | sa cāṃśo'rthalakṣaṇo na smṛtyā anyathā vā bhrāntyā spṛśyate iti tatra asau atra ṭīkā :- pūrvārdhaṃ vyācaṣṭe iha iti | smṛteḥ - smṛtitvena kalpyamānasya, anyasya vā - smṛtitvena akalpyamānasya vā, bhrāntibodhasya - bhramajñānsya, svasaṃvedanāṃśe - bodhatvenāparihārye svaprakāśabhāge, kīdṛśe ? prakāśamāne - svaṃ prati svayaṃ sphuraṇaśīle, na bhrāntitā - bhrāntibhāvo na bhavati | atra hetumāha tatra iti | tatra - svasaṃvedanāṃśe, viṣayagrahaṇarūpatvasya tatrāpi bhāvāditi bhāvaḥ | nanu tarhyasyā api pramātvameva yuktamityata āha yastu iti | yastu tatra - bhrāntau, adhyavasīyate - ullikhyate, svākāraḥ - jñānākāraḥ, saḥ - svākāraḥ, asvākāratvena - yato'sāvasyāḥ svākāro na bhavati tato hetoḥ, viparītatayā - vaiparītyena, adhyavasīyate na hi sā pramā api tu bhrāntireva | kuto'sya viparītatā ityāha arthatayā iti | arthatayā, arthabhāvena sthitatvāditi bhāvaḥ, adhyavasāyakāle jñānamartharūpameva saṃpadyate anyathā grahaṇāsaṃbhavāt | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, tatrāṃśe - adhyavasīyamāne svākārāṃśe, bhrāntitā bhavati na pramātvam | sa cāṃśaḥ - adhyavasīyamānaḥ svākārāṃśaśca, kīdṛśaḥ ? arthalakṣaṇaḥ - arthasvarūpatāṃ prāptaḥ, smṛtyā - smṛtibhāvena kalpyamānayā, anyathā vā bhrāntyā na spṛśyate - tatsadṛśasya anyasya kasyāpi kalpanāt puraḥsthopi tūṣṇīkā iti balādeva tatrāṃśe jaḍatvam asyā āyātaṃ ghaṭajñānasyeva paṭe | na ca jaḍena viṣayasya kiṃcit kṛtyam, tataśca arthaviṣayo vyavahāro vilupyeta | atha tu tam avasāyarūpaṃ svasaṃvedanāṃśaṃ svākāraṃ vā avalambya ajaḍatvam asyāḥ, evamapi 'ajāḍye' nijaṃ svasaṃvedanam ullekhaśca svākāraḥ - itīyati eṣā pariniṣṭhitā smṛtiḥ iti viṣayasya nāmāpi grahītum aśaknuvataḥ 'tataḥ' smṛtyadhyavasāyāt kathaṃ viṣayasya vyavasthāpanaṃ vyavahāryatvasaṃpādanasāmarthyam ? || 5 || grahaṇaviṣayatāṃ na nīyate, iti - ataḥ kāraṇāt, tatra - tasminnaṃśe, asau - smṛtirūpā anyā vā bhrāntiḥ, tūṣṇīkā - maunadaśāmāpannaiva bhavati, iti - ataḥ kāraṇādeva, jaḍatvam asthāḥ - smṛtirūpāyā anyāyā vā bhrānteḥ, tatrāṃśe āyātam, kasya iva kutra iti dṛṣṭāntāpekṣāyāmāha ghaṭa iti | nanu āyātu tataḥ kimityata āha na ca iti | mā karotu ityata āha tataśca iti | vilupyeta naśyedityarthaḥ | dvitīyārdhaṃ vyākhyātumāha atha iti | tu śabdaḥ pakṣāntaradyotakaḥ, tam - samanantaroktam, avasāyarūpam ityasya vyavahitenāpi svākāram ityanena saha saṃbandhaḥ | nijam - svarūpabhūtam, ullekhaśca svākāraḥ - avasāyarūpaḥ svākāraḥ, itīyati - nijabhūte svasaṃvedane ullekharūpe ca, pariniṣṭhitā - avasānaṃ gatā, smṛtiḥ - bhrāntitvena kalpyamānā smṛtiḥ, tataḥ - tasmāt, smṛtyadhyavasāyāt - bhrāntitvena kalpitāt smṛtirūpādadhyavasāyāt, vyavasthāpanam - vyavasthāyāḥ karaṇam, kīdṛśam ? vyavahāryatvasya - arthaniṣṭhasya vyavahārayogyatvasya yat saṃpādanaṃ tatra sāmarthyaṃ yasya tādṛśam, vyavasthāpita eva artho vyavahārayogyaḥ | aprakṛtatvādanyasyā bhrānterihākathanam, savikalpasyānubhavasya ceyamevāvastheti tāvadetadāstām || 5 || saṃskāre satyapi smṛtiḥ na kathaṃcana ghaṭate, tataśca parasparasaṅgatihīnāni sakalāni jñānāni - iti yaduktaṃ ślokapañcakena tat idānīṃ prakṛte yojayati :- evamanyonyabhinnānāmaparasparavedinām | jñānānāmanusaṃdhānajanmā naśyejjanasthitiḥ || 6 || 'janasya' lokasya yā kācana 'sthitiḥ' vyavahāraḥ sā sarvajñānānāṃ yat 'anusaṃdhānam' ekaviṣayabhāvopapannasmṛtitāprāptirūpam, tatra āyattā | tathā atha ṣaṣṭhasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti saṃskāre iti | atra ṭīkā :- na ghaṭate - na yujyate, uktanyāyāditi bhāvaḥ | mā ghaṭatāmityāśaṃkāyāmāha tataśca iti | parasparasaṃgatihīnāni - parasparamasaṃbaddhāni, smṛtereva saṃbandhahetutvāditi bhāvaḥ | iti - evam, uktam - yuktipūrvakaṃ kathitam, siddhāntineti śeṣaḥ | ślokapaṃcakena satyam ityādinā bhrāntitve ityantena, prakṛte - ārabdhe ātmasādhane | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | evam iti | atra ṭīkā :- yā kācana - śuddhā'śuddhā vā, sthitiḥ iti padaṃ vyācaṣṭe vyavahāraḥ iti | anusandhānasya svarūpamāha eka iti | ekaviṣayabhāvena - pūrvānubhavena saha ekaviṣayatayā [ekaviṣayatā tayā - C.] upapannā yā smṛtitā smṛtibhāvaḥ tasyā yā prāptiḥ sā rūpaṃ yasya tādṛśam, tatra - uktarūpe anusaṃdhāne, āyattā - vaśā, tata utpanneti yāvat | kathamāyattetyata āha tathā hi iti | smaraṇanibandhanāḥ - abhilāṣotpādanadvāreṇa smṛtikāryāḥ, vyavahārāḥ - upādānādirūpāḥ | kuta ityapekṣāyāmāha prathamam iti | prathamam - sarvapramāṇamūlabhūtatvena teṣāmādyabhūtam, ahamiti - ahaṃ paśyāmītyādau sthito yo'haṃparāmarśaḥ, tadrūupaṃ yat pūrvāparānusaṃdhānaṃ tena, ahaṃ paśyāmītyādau hi dṛṣṭā prathamaṃ svātmānameva parāmṛśati sa parāmarśaśca phalataḥ pūrvāparakālaviśeṣitasvātmarūpadvayamelanarūpa eva, tadeva hi - smaraṇanibandhanāḥ [smaraṇanibandhanaḥ sarvo vyavahāraḥ - K. ṣ. ṣ.] sarve vyavahārāḥ | prathamamapi hi pratyakṣajñānam ahamitipūrvāpararūpānusaṃdhānena smaraṇānuprāṇitena vinā na ghaṭate, pramātari viśrāntyabhāvāt apratyakṣatvaprasaṅgāt | evaṃ sukhādau mantavyam | hānādānapreraṇābhyupagamādayastu vyavahārāḥ smaraṇamayā eva | 'evaṃ jñānānām' yat 'anusaṃdhānam' tato jāyamānā 'janasthitiḥ' 'evam' iti parābhyupagame sati, 'naśyet' naśyati - iti saṃbhāvyate, kuta iti cet, ca anusaṃndhānam | kīdṛśenānusaṃdhānena ? smaraṇānuprāṇitena - pūrvakālaviśeṣitātmarūpaviṣayānubhavanena saha ekaviṣayāparakālaviśeṣitasvātmarūpaviṣayasmṛtidattasattākena, tadrūpeṇeti yāvat vinā - antareṇa, na ghaṭate - na yujyate, kutaḥ ? pramātari - draṣṭari, viśrāntyabhāvāt apratyaksatvaprasaṃgāt - āpātāt, ahaṃ paśyāmi iti hi netradvāreṇa aham śabdavācye pramātari viśrāntaṃ darśanaṃ pratyakṣam iti vaktuṃ yogyam | api śabdenānyeṣāmanumānādīnāṃ kā katheti dyotyate | amumeva nyāyam ahaṃ sukhī ityādau sukhādyāntarabhāvapratyakṣepyatidiśati evam iti | mantavyam - jñātavyam | nanu upādānādirūpāṇāṃ vyavahārāṇāṃ kā vārtā ityata āha hānādāna iti | smaraṇamayā eva - smṛtihetukatvena tadrūpā eva, na hi viṣmṛte upādānādi dṛṣṭamiti bhāvaḥ | uktaṃ nyāyaṃ prakṛte yojayati evam iti | anusaṃdhānam - viṣayadvāreṇa melanam | sūtrastham evam iti padaṃ vyācaṣṭe evaṃ iti iti | parābhyupagame - bauddhamatāśrayaṇe, phalataḥ ātmā'naṅgīkāre iti yāvat | viśeṣaṇadvāreṇa hetumāha | anyonyam tāvat bhinnāni jñānāni - anyat anubhavajñānam, anyat idānīntanaṃ jñānaṃ vikalpābhimatam, anyat smaraṇasaṃmataṃ jñānam | tadetāni svaviṣayaprakāśamātrarūpāṇi paraviṣaye jaḍāndhāneḍamūkakalpāni, na ca anyonyasya prakāśarūpāṇi || 6 || evaṃ na svarūpato na vedyato vā ekībhāvarūpam anusaṃdhānam asti | anyanyaṃ ca viṣayaviṣayibhāvo nāsti | na ca turyaṃ jñāteyanibandhanam anusandhānādhāyi saṃbhāvyate iti dhvaṃseran vyavahārāḥ | na ca 'dhvaṃsantām' iti bhavadabhīṣṭaśāpamātrāt te dhvaṃsante, prakāśante yataḥ tata naśyet - nāśaṃ gacchet, saṃbhāvanāyāmayaṃ liṅ ityāha naśyati iti | anyonyabhinnānām ityasyāvataraṇikāṃ karoti kutaḥ iti | kosau heturityapekṣāyāmāha anyonyam iti | bhīnnatvameva darśayati anyat iti | aparaspara iti sūtrapadaṃ vyācaṣṭe tadetāni iti | etāni - avikalpasavikalpajñānasmaraṇarūpāṇi, svarūpaprakāśanamanapekṣya mātracaḥ prayogaḥ || 6 || saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā :- svarūpataḥ - svarūpeṇa, vedyataḥ - vedyadvāreṇa, turyam - svarūpaikībhāva - vedyaikībhāva - viṣayaviṣayibhāvākhyatrayāpekṣayā caturthaṃ kimapi, jñāteyanibandhanam - kāraṇam, anusaṃdhānādhyāyi - jñānānāṃ melākārakam, dhvaṃseran - nāśaṃ gaccheyuḥ | nanu tataḥ kimityata āha na ca iti | ta - vyavahārāḥ, kuto na dhvaṃsante ityata āha prakāśante yataḥ iti | prakāśamānasya dhvaṃso vaktumayukta eveti bhāvaḥ | tarhi kiṃ kāryamityata āha tata iti | etat - vakṣyamāṇaṃ vastu, āpadyate, etat āpadyate - etadeva samarthayitum udyantavyam - iti | tacca asmadabhimataprakāreṇa vinā vidherapi aśakyasamarthanam - iti darśayati :- na cedantaḥkṛtānantaviśvarūpo maheśvaraḥ | syādekaścidvapupurjñānasmṛtyapohanaśaktimān || 7 || 'saṃvit tāvat prakāśate' iti tāvat na kecit apahnuvate | sā tu saṃvit yadi svātmamātraviśrāntā arthasya sā kathaṃ prakāśaḥ ? sa hi arthadharma eva tathā syāt; tataśca arthaprakāśaḥ tāvatyeva paryavasita iti balādaṃgīkartavyamityarthaḥ | etacchabdāpekṣitaṃ vastu kathayati etadeva iti | udyantavyam - udyogaḥ kāryaḥ | tata udyogameva kariṣyāma ityata āha tacca iti | asmākamabhimato yaḥ prakāraḥ - ātmasamarthanarūpaḥ, tena, vinā, aśakyaṃ samarthanaṃ yasya tādṛśam | avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | na cet iti | atra ṭīkā :- nāpahnuvate - nāpahnavaṃ kurvanti | yacchruti:- asansa eva bhavati asad budhyati veda cet iti | etena cidvapuḥ iti gatavyākhyam | prakāśatāṃ tataḥ kimityata āha sā tu iti | svātmamātraviśrāntā - svayaṃprakāśanijasvarūpamātraparā, sā - saṃvit | kuto na sā arthasya prakāśa ityata āha sa hi iti | hi - yasmāt saḥ - arthasya prakāśaḥ, arthadharma eva syāt, na tu svatantrasaṃvitsvarūpabhūta iti bhāvaḥ | nanu tathaivāstu ityata āha tataśca iti | tāvatyeva - svātmamātre eva, galito grāhyagrāhakabhāvaḥ | ato'rthaprakāśarūpāṃ saṃvidam icchatā balādeva artho'pi tadrūpāntargata eva aṅgīkartavyaḥ; sa ca arthaprakāśo yadi anyaśca anyaśca, tat na smaraṇam upapannamityata eka eva asau - iti | ekatvāt sarvo vedyarāśiḥ tena kroḍīkṛtaḥ - ityetadapi anicchatā aṅgīkāryam | evamapi satatameva unmagnena nimagnena vā viśvātmanā prakāśeta tathāsvabhāvatvāt | na caivam ataḥ svarūpāntarbrūḍitam artharāśim aparamapi bhinnākāram ātmani parigṛhya, kaṃcideva arthaṃ svarūpāt galitaḥ - naṣṭaḥ, arthaprakāśasya svātmamātraniṣṭhatvena pramātṛsparśāsaṃbhavāditi bhāvaḥ | nanu tarhi grāhyagrāhakabhāvasaṃbandhaḥ kathaṃ siddhyedityata āha ataḥ iti | saṃvidam - svatantrasaṃvittattvam, tadrūpāntargata eva - svatantrasaṃvidrūpāntargata eva, na tu tato bahiḥsthaḥ, tattve hi arthadharmatvāpātāt grāhyagrāhakaṃbhāvāsaṃbhavāpāta iti bhāvaḥ | nanu sorthaprakāśa eka ev uta uttarottaraṃ nava eva ityata āha sa ca iti | anyaścānyaśca, navo nava ityarthaḥ | nopapannam, anusandhāturasaṃbhavāditi [anusaṃdhātumasaṃbhavāt - C.] bhāvaḥ | asau - arthaprakāśaḥ, etena sūtrastham eka iti padaṃ vyākhyātam | ekatvena āyātaṃ sarvāgūrakatvam aṅgīkārayati ekatvāt iti | aṅgīkāryam, anyathā vedyabhedena tasyāpi bhedāpātāditi bhāvaḥ | etena antaḥkṛta iti padaṃ vyākhyātam | jñāna iti padaṃ vyākhyātumāha evam iti | evamapi - sarvavedyarāśikroḍīkāre'pi unmagnena - viṣayāśrayaṇāt leśataḥ prādurbhūtena, nimagnena - sākalyena tadanāśrayaṇād bāhulyena aprakaṭena, viśvātmanā - sarvātmanā, prakāśeta, na hyekasya vastuno yugapat prakāśāprakāśau yuktāviti bhāvaḥ | atra hetumāha tathā iti | tathāsvabhāvatvāt - prakāśasvabhāvatvāt, svabhāvasya ca tyāgo duḥśaka eveti bhāvaḥ | na caivam, na tvetadanubhūyate ityarthaḥ | tarhi kiṃ kāryamityata āha ataḥ iti | aparam - tanmadhye viṣayīkṛtaṃ kamapi unmagnam ābhāsayati - iti āpatitam | saiṣā jñānaśaktiḥ | unmagnābhāsabhinnaṃ [unmagnābhāsasaṃbhinnam - K. ṣ. ṣ.] ca citsvarūpaṃ bahirmukhatvāt tacchāyānurāgāt navaṃ navaṃ jñānamuktam | evamapi navanavābhāsāḥ pratikṣaṇam udayavyayabhāja iti saiva vyavahāranivahahāniḥ | tena kvacit ābhāse gṛhītapūrve yat saṃvedanaṃ bahirmukham abhūt, tasya yat anatarmukhaṃ citsvarūpatvaṃ tat kālāntare'pi avasthāsnu svātmagataṃ tadviṣayaviśeṣe bahirmukhatvaṃ parāmṛśati iti eṣā bhāvam | bhinnākāram iti, jñeyatayā sthitatvāditi bhāvaḥ | kaṃcidevārtham, aparaṃ bhinnākāramityarthaḥ, svarūpāt - svāntaḥkṛtasarvavedyarāśeḥ nijarūpāt, unmagnam - prādurbhūtam, āpatitam - balādāyātam | saiṣā - unmagnābhāsarūpā, etena jñānaśakteḥ sādhanaṃ kṛtam | nanu yadyeṣā jñānaśaktistarhi ghaṭapaṭajñānādeḥ kiṃ rūpam ityata āha unmagna iti | unmagnābhāsaiḥ - viṣayīkaraṇena prādurbhāvaṃ nītaiḥ ghaṭapadādirūpaiḥ ābhāsaiḥ, bhinnam - bhinnamiva saṃpāditam, citsvarūpam - cito nijaṃ rūpam, bahirmukhatvāt - idamitibahirmukhātā''śrayaṇena, tacchāyānurāgāt, unmagnābhāsacchāyoparāgāt, navaṃ navaṃ jñānam - pramāṇarūpaṃ navīnaṃ navīnaṃ jñāna, uktam, dṛśyate caikasyaiva jalasya taraṃgādirūpairābhāsairnavanavatvam iti na kopi virodhaḥ | nanu anayā jñānaśaktyaiva sarve vyavahārāḥ siddhimāyāntu ityata āha evamapi iti | evamapi - jñānaśakternavanavajñānatvepi, saiva - pūrvoktaiva, pūrvavastusmaraṇā'saṃbhavāditi bhāvaḥ | nanu tarhi kiṃ kāryamityata āha tena iti | pūrvam - anubhavakāle, gṛhīte, gṛhītapūrve, saṃvedanam - anubhavarūpam, tasya - pūrvam idamitibahirmukhībhūtasya saṃvedanasya, antarmukham - ahamiti sthitam, citsvarūpatvam - sāratayā sthitaḥ citsvarūpabhāvaḥ, kīdṛśam ? kālāntarepi - smṛtikāle'pi, avasthāsnu - nityatayā tiṣṭhat sat, svātmagatam - saṃskārabhāvena svātmani sthitam, tat - purātanam, viṣayaviśeṣe - svāntaragatavedyarāśimadhyāt viṣayatayā smṛtiśaktiḥ | yacca tat navaṃ bhāsayati smarati vā tat vastutaḥ saṃvidā viśvamathyā tādātmyavṛtti iti viśvamayaṃ pūrṇameva iti navaṃ na kiṃcit ābhāsitaṃ smṛtaṃ vā syāt | idamapi pravāhapatitam ūrīkāryam - yat kila tat ābhāsyate tat saṃvido vicchidyate, saṃvicca tataḥ, saṃvicca saṃvidantarāt, saṃvedyaṃ ca saṃvedyāntarāt; na ca vicchedanaṃ vastutaḥ saṃbhavati, iti vicchedanasya avabhāsamātram ucyate | na ca tat iyatā pāramārthikam, [apāramārthikam - K. ṣ. ṣ.] gṛhīte kutrāpi vedye, bahirmukhatvam - idamitigrahaṇarūpaṃ bahirbhāvam, parāmṛśati - tat ityevam āmarśaviṣayatāṃ nayati, iti - tatra śaktatvāt, eṣā smṛtiśaktiḥ bhavati | etena smṛtiśakteḥ sādhanaṃ kṛtam | proktaśaktidvayaprāṇapradām apohanaśaktiṃ sādhayati yacca iti | vastutaḥ - paramārthena, viśvamayyā - antaḥkṛtasarvavedyarūpayā saha, tādātmyena - tadrūpatayā, vṛttiḥ - sthitiḥ yasya tādṛśam, viśvamayam - saṃvitsvarūpam, na syāt, anyathā pūrṇatvāsaṃbhavāditi bhāvaḥ | pravāhapatitam - anicchayā āgatam | tat kathamanubhavasya smṛtervā utthānaṃ yuktam, tayostadviṣayayośca saṃvidi nimagnatvādityata āha yatkila iti | ābhāsyate - ābhāsaviṣayatāṃ nīyate, upalakṣaṇaṃ caitatsmaryate ityasya | vicchidyate - niṣkṛṣyate, tataḥ - tasmādviṣayāt, saṃvicca - tadviṣayā saṃvicca, [tadviṣayasaṃvicca - C.] saṃvidantarāt - sarvāgarakatvena sthitatāyā anyatvena bhāsamānāyāḥ saṃvidaḥ, saṃvedyam - saṃvido viṣayo'rthaḥ, saṃvedyāntarāt - tasmin kāle viṣayatāmagatāt [viṣayatāmāgatāt - C.] saṃvedyarāśeḥ | nanu yadyevaṃ tarhi vicchedanasyāpi satyatayā sthitatvād advaitahānirityata āha na ca iti | kevalamavabhāsanam avabhāsamātram | nanu tathāpi satyameva bhavatvityata āha na ca iti | tat - vicchedanam, iyatā - avabhāsamātreṇa, pāramārthikam - satyabhūtam, anyathā nirmīyamāṇasya sarvasya ayameva paramārthaḥ | yataḥ eṣa eva paritaścchedanāt pariccheda ucyate, tadavabhāsanasāmarthyam apohanaśaktiḥ | anena śaktitrayeṇa viśve vyavahārāḥ | tacca bhagavata eva śaktitrayam - yat tathābhūtānubhavitṛ - smṛrtṛ - vikalpayitṛsvabhāva caitramaitrādyavabhāsanam | sa eva hi tena tena vapuṣā jānāti, smarati vikalpayati ca | yathoktam ācāryeṇaiva :- 'yadyapyarthasthitiḥ prāṇapuryaṣṭakaniyantrite | jīve niruddhā tatrāpi paramātmani sā sthitā ||' candradvitvasyāpi pāramārthikatāpatteriti bhāvaḥ | nanu avabhāsyamānasya smaryamāṇasya cāyaṃ nyāyo bhavatu nirmīyamāṇasya tu kā vārtā ityata āha nirmīyamāṇasya iti | ayameva - avabhāsa eva, sarvatra jñeye kārye vā avabhāsanamātrameva paramārthaḥ, tathā ca na advaitahāniriti bhāvaḥ | nanu sarvatra paricchedasyaivāvabhāsanatvamudghoṣyate, tvayā kathamevamucyate ityata āha yataḥ iti | yataḥ paṃḍitaiḥ eṣa eva - viccheda eva, paritaścchedanāt - samanantaroktasya chedasya karaṇāt, pariccheda ucyate, tat - tasmātkāraṇāt, avabhāsane - proktasvarūpasyāvabhāsasya karaṇe, sāmarthyam - samarthatā, apohanaśaktiḥ - vicchedaśabdavācyā apohanarūpā śaktirbhavati | asyaiva śaktitrayasya vyavahārakāraṇatāṃ kathayati anena iti | viśve - sarve | nanu tathāpi na tvadabhīṣṭā''tmasiddhirityata āha tacca iti | bhagavataḥ - aiśvaryayuktasyātmatattvasya, śaktimantaṃ vinā śaktyasiddheravaśyaṃ śaktimatsvarūpasyā''tmanoṅgīkāra iti bhāvaḥ | nanu tacchaktitrayaṃ devadattādigatatvenaiva dṛśyate, tvayā kathamevamucyate ityata āha yat iti | hi - yasmāt, sa eva - bhagavān, tena tena vapuṣā - svarūpeṇa, jānāti smarati vikalpayati ca, tena kena ? yat, tathābhūtāḥ - paramārthato bhagavatsvarūpāḥ, anubhavitṛsmartṛvikalpayitṛsvabhāvā ye caitramaitrādayasteṣāmavabhāsanaṃ bhavati | atrācāryasammatimāha yathoktam iti | arthasthitiḥ - arthaviṣayo vyavahāraḥ, niruddhā - sthitiṃ gatā, sā - arthasthitiḥ | ādi ityādi | etāsāṃ ca jñānādiśaktīnām asaṃkhyaprakāro vaicitryavikalpa iti tatsāmarthyaṃ svātantryam aparādhīnaṃ pūrṇaṃ mahadaiśvaryaṃ tannirmitabrahmaviṣṇurudrādyaiśvaryāpekṣayā ucyate | tadevaṃ [tadeva - K. ṣ. ṣ.] 'cidvapuḥ' ityevaṃ kṛtvā iyadāyātam 'viśvarūpaḥ' iti | tata eva ca pariniṣṭhitaikarūpajaḍabhāvavailakṣaṇyāt śabdena anyeṣāṃ tadvākyānāṃ grahaṇam | etena jñānasmṛtyapohanaśaktimān iti padaṃ gatavyākhyam | maheśvara iti padaṃ vyākhyātumasya śaktitrayasya mahadaiśvaryatvaṃ kathayati etāsāñca iti | vaicitryavikalpaḥ - vicitratāracanā, tatsāmarthyam - proktaśaktitrayarūpā samarthatā, svātantryam - svatantratārūpam, aiśvaryam - īśvaratā | nanu kimapekṣamasya mahattvamityata āha tannirmita iti | tena - proktena bhagavatā, nirmitā - avabhāsitā ye bramhaviṣṇurudrādayaḥ, ādiśabdena devendrādīnāṃ grahaṇam, teṣāṃ yadaiśvaryam - yathāsvamīśvarabhāvaḥ, tasya apeṣayā | upasaḥāraṃ karoti tadevam iti | tat - tasmātkāraṇāt, evam sati cidvapurityevaṃ kṛtvā - cidvapurityanena kāraṇena, iyadāyātam | iyat kim ? viśvarūpaḥ iti | bhagavān viśvarūpaḥ - sarvabhāvasvarūpo bhavati, svapne cita eva sarvarūpatvadarśanāt | tata eva ca - viśvarūpatvāddhetośca, pariniṣṭhitāḥ - svarūpamātre'vasānaṃ gatāḥ, ata eva ekarūpā ye jaḍabhāvāḥ tebhyo vailakṣaṇyāt - jñānādiśaktiyuktatāmāheśvaryam upasaṃprāptaḥ | etadanupagame na kiṃcit idaṃ bhāseta - iti prasaṅgaḥ | bhāsate tu, tasmāt etat avaśyāṅgīkartavyam - [avyaśyam aṅgīkartavyam - K. ṣ. ṣ.] iti | prasaṅgaviparyayaḥ | naśyejjanasthitiḥ, yadyevaṃ na syāt - iti prāktanena ślokena saha saṃbandhaḥ | 'cet' ityanena tadviparyayaḥ sūcitaḥ || 7 || bhinnatvena, sa bhagavān, jñānādiśaktiyuktatāmāheśvaryam - jñānādiśaktisahitatvarūpamaiśvaryam, upasaṃprāpto bhavati, taduktam :- asthāsyadekarūpeṇa vapuṣā cenmaheśvaraḥ | maheśvaratvaṃ sarvatvaṃ tadatyakṣyad ghaṭādivat || iti | pūrvamuktaṃ prasaṃgaṃ prasaṃgaviparyayaṃ ca etadavaṣṭaṃbhena anusmarati etad iti | etadanupagame - cidvapuṣo'naṃgīkāre sati, idaṃ kiṃcinna bhāseta, niḥsākṣikatvāt, iti prasaṃgaḥ bhavati, pūrvapakṣavādinaṃ pratīti bhāvaḥ | idantu bhāsate eva svapratītisākṣikatvāt, tasmāt etat - cidvapurākhyaṃ vastu, avaśyāṅgīkartavyam iti prasaṃgaviparyayo bhavati, uttarapakṣavādina iti bhāvaḥ | asya ślokasya pūrvaślokena saha yojanāṃ sphuṭīkaroti naśyet iti | saṃbandhaḥ - yojanā | cecchabdadyotyaṃ vastu sphuṭīkartumāha cedityanena iti | tadviparyayaḥ - janasthitināśaviparyayaḥ, sūcitaḥ iti, nipātānāṃ sūcanāmātre iti śivam | āditaḥ || 23|| iti śrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyām īśvarapratyabhijñāsūtravimarśinyāṃ jñānādhikāre paradarśanānupapattirnāma tṛtīyamāhnikam || 3 || śaktatvāt | idamāhnikaṃ ca pūrvapakṣaniṣṭhapūrvānhikapratisamādhānarūpatvena uttarapakṣarūpaṃ jñeyam, ātmapratyākhyānasya pūrvapakṣatvāt tatpratisamādhānasya tūttarapakṣatvāt | iti śabdaḥ samāptau | śiva padaṃ maṃgalavācakaṃ paratattvasūcakañca | iti śivam || 7 || iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāsūtravimarśinīṭīkāyāṃ śrībhāskaryākhyāṃ jñānādhikāre tṛtīyamāhnikaṃ samāptam || atha caturthamāhnikam | padārtharatnanikaraṃ nijahṛdgañjapuñjitam | grathnantaṃ smṛtisūtrāntaḥ saṃtatyaiva stumaḥ śivam || 1 || evaṃ jñānapūrvikā smṛtiḥ, tadubhayānugrāhiṇī apohanaśaktiḥ - iti tāvat vastusaṃbhavakrameṇa pradarśitam | upakramānusāreṇa smṛtireva sūcitaprasaṅgaviparyayasamarthanadṛśā vivecyā | atha caturthāhnikam | smṛtisūtrombhitāṃ kṛtvā bhāvamuktāvalīṃ sitām | svāntasthitāṃ tayātmānaṃ bhūṣayantaṃ stumaḥ śivam || atha jñānādhikāre caturthānhikavyākhyāmārabhamāṇo nirvighnatatsamāptikāmanayā samastānhikābhiprāyasūcakaṃ sveṣṭadevatāprahvībhāvaparaṃ maṅgalaślokamupanibadhnāti padārtha iti | atra ṭīkā :- vayaṃ taṃ śivaṃ stumaḥ, kīdṛśam ? padārthā eva - bāhyāntaratayā sthitāḥ padārthā eva, ratnanikarastam, nijahṛdgajapuñjitam - nijahṛdayākhyakośapuñjībhūtaṃ santam, smṛtisūtrāntaḥ - smṛtyākhyasūtramadhye, santatyā - paṃktyā, grathnantam, svarūpe tādātmyena līnamapi santaṃ [satvam - C.] vyavahārārthaṃ paripāṭyā'nusaṃdadhānamiti yāvat | anyopi kośe rāśibhāvena sthitaṃ ratnanikaraṃ kaṇṭhādibhūṣaṇārthaṃ sūtre grathnāti iti dhvaniḥ | yadyapi padārthānāṃ tattvenaiva sthitatvāt pu~jnībhāvo vaktumayogya eva, tathāpyauttarakālikaṃ nirgamanamapekṣyaivamuktam | etena smṛtiśakteratra nirūpaṇaṃ karotīti sūcitam | evaṃ maṅgalaṃ saṃpādya samastavyastatvābhyām ānhikasya śiṣyapravṛttyarthaṃ tāvadabhiprāyaṃ kathayati evam iti | satyaṃ kiṃtu smṛtijñānam ................. | iti hi upakrāntam | tatra saṃskāramātrāt tāvat mā nāma udapādi smṛtiḥ, idaṃ tu vaktavyaṃ - tathābhūtabhavadabhyupagatabhagavatprabhāvo'pi katham enāṃ kuryāt - iti śaṅkāṃ śamayituṃ smṛtitattvanirūpaṇāya 'sa hi pūrvānubhūtārthopalabdhā..........................|' ityādi '.........................'rthau bhātaḥ pramātati |' ityantaṃ ślokāṣṭakam | tatra ślokena svapakṣe smṛtirupapannā - iti kathitam | atra ṭīkā:- tadubhayānugrāhiṇī - viṣayasvarūpavyavasthāpakatvena jñānasmṛtyoranugrāhiṇī, vastunaḥ - paramārthasya yaḥ sambhavaḥ tasya krameṇa, evameva vastu saṃbhavatīti kramamāśrityetyarthaḥ | upakramānusāreṇa - prakriyānurodhena, smṛtireva, na tu jñānapohanaṃ ca | sūcitaḥ, na tu sākṣātkathitaḥ yaḥ prasaṅgaḥ - na kiñcidapi bhāsetetyevaṃrūpā'niṣṭāpattiḥ, tasya yaḥ viparyayaḥ - bhāsate tu tasmādetad avaśyamaṅgīkartavyamityevaṃrūpaḥ, tasya yatsamarthanam - dṛḍhīkaraṇam, tasya dṛśā - dṛṣṭyā, lakṣaṇayā mārgeṇeti yāvat, vivecyā - avaśyaṃ vicāraṇīyā | nanu tasyā vivekaḥ pūrvānhika eva kṛta iti kiṃ vivecyā ityuktam ityata āha satyam iti | upakrāntam - pūrvānhikārambhe ārabdham | tataḥ kim ityata āha tatra iti | tatra - tasmin upakrānte sati, mā nāma udapādi - mā utpadyatām, tatra etāvanmātrasya sūcanāditi bhāvaḥ | kiṃ tena tavātra nirṇayasiddhirna saṃpannā ityata āha idam iti | kiṃ vaktavyamityapekṣāyāmāha tathābhūta iti | tathābhūtaḥ - paramārthabhūtaḥ, yo bhavatā'bhyupagato bhagavān - jñānādiśaktitrayayuktaḥ paramātmā, tasya prabhāvaḥ - māhātmyam, enām - smṛtim, iti śaṅkām - praśnottarapūrvaṃ sthitāṃ śiṣyaśaṅkām | ślokāṣṭakam bhavatīti saṃbandhaḥ | sāmastyenanābhiprāyamuktvā vyastatvenāpi kathayati tatra iti | tatra ślokāṣṭakamadhye ityarthaḥ | svalakṣaṇam - anyānanuyāyivasturūpam | anubhavena - dvitīyena smṛteḥ pūrvānubhavaviṣayīkṛtasvalakṣaṇaprakāśanasāmarthyamuktam | tṛtīyena anubhavena tadviṣayeṇa ca ekībhāvaparyanta āveśaḥ smaraṇasya uktaḥ | turyeṇa anubhavasya na viṣayatayā smṛtyā prakāśanam - iti nirūpitam | pañcamena yogijñānamapi anubhavaṃ pṛthagbhāvena na viṣayīkaroti - iti vadadā turyaślokārtha eva upodvalitaḥ | ṣaṣṭhenāśaṅkyamānam anubhavasya smṛtyā pṛthagviṣayīkaraṇaṃ kālpanikam - ityavāstavīkṛtam | saptamena smṛtiprasaṅgāt vikalpe'pi pūrvānubhavena aikyātmāveśo darśitaḥ | aṣṭamena smartavyasya smṛteḥ smartuśca ekacittattvaviśrāntiḥ uktā, prasaṅgācca dṛśyasya darśanasya draṣṭuśca - iti tātparyārthaḥ | atha krameṇa ślokārtha ucyate | sa hi pūrvānubhūtārthopalabdhā parato'pi san | vimṛśansa iti svairī smaratītyapadiśyate || 1 || 'pūrvamanubhūtasya arthasya' ya 'upalabdhā' antarmukho bodhaḥ sa tāvat adyāpi 'parataḥ' smṛtikāle'pi astyeva, saṃvinmātrasvarūpasya kālakṛta - pūrvānubhavena, tadviṣayeṇa - pūrvānubhavaviṣayeṇa, ekībhāvaparyanta āveśaḥ - ekībhāvāvasānaḥ samāveśaḥ | varṇayatā - kathayatā ācāryeṇa, vadatā ityapi pāṭhaḥ | vikalpe'pi - savikilpajñāne'pi, aikātmyena - ekātmatayā, āveśaḥ - praveśaḥ | tātparyārthaḥ - tātparyabhūto'rthaḥ | prathamaślokamupanyasya vyācaṣṭe | sa hi iti | atra ṭīkā :- pūrvam - anubhavakāle, upalabdhā - grāhakaḥ, antarmukhaḥ - ahamiti sthitaḥ, bodhaḥ - jñānam, na tu pramāṇatayā sthitaḥ idamiti bahirmukho bodhaḥ | parataḥ iti vyācaṣṭe smṛti iti | astyeva, na tu nāsti tatra astitvasya sākṣisiddhatve vyāghātāpātāt tadasiddhatve tu asattvāpātāt | atra hetumāha saṃvinmātra iti | saṃkocarūpaviśeṣātmakāvacchedāyogāt [viśeṣātmakaviccheda - K. ṣ. ṣ.] | anubhavasya ca antaḥ artho'pi apṛthagbhāvena avasthitaḥ - ityetadapi ayatnasiddham | iyat [idam - K. ṣ. ṣ.] tu cintyam - akālakalite saṃvedane tadantarvartini ca viśvatra bhāvajāte yadi tāvat cinmayatāparāmarśaḥ, tat 'aham' iti etāvataiva pūrṇena vimarśena bhāvyam; atha idantayā pṛthagbhāvāvabhāsanena, tathāpi tatra dvayī gatiḥ | aham kālena - vartamānādibhedayuktena kriyāvaicitryarūpeṇa kālatattvena, kṛto yaḥ saṃkocaḥ - vartamānādinijabhedaparicchinnatārūpaṃ saṃkocanam, tadrūpo yo viśeṣaḥ - avasthābhedaḥ, tadātmako yovacchedaḥ - avyāpakatā, tasyā ayogāt | saṃvidaiva hi tatkriyāvaicitryarūpasya saṃvedyasya kālasyāvacchedo yuktaḥ, na tu tenā'syā iti bhāvaḥ | nanu so'rthaḥ smṛtikāle nāstītyata āha anubhavasya iti | apṛthagbhāvena - tādātmyena, ayatnasiddham, grāhyagrāhakabhāvānyathānupapattimātreṇa siddhatvānnātra yatnāpekṣeti bhāvaḥ | nanu tarhi tūṣṇīṃbhāva eva yukta ityata āha iyata iti | saṃvedane - saṃvinmātre, viśvatra bhāvajāte - viṣayībhūte'viṣayībhūte ca bhāvarāśau, cinmayatatyā parāmarśaḥ - anusaṃdhānarūpaṃ grahaṇam, cinmayatāparāmarśaḥ, paramārthataḥ sthitena cinmātrarūpatvena parāmarśanamiti yāvat | pūrṇena - sarvabhāvabharitena, sarvaṃ hi bhāvajātamādyaspandabhūtāyām aparimitāhantāyāmeva viśrāntam, tata eva ca antargatasamastākṣarā'kārahakārātmakapratyāhāravācyatvamasyāḥ, taduktam :- anuttarādyā prasṛtirhāntā viśvasvarūpiṇī | pratyāhṛtāśeṣaviśvā iti | am iti tu atra pratyayabhāga eva supratyayādeśatvāt, yastu prakṛtyakāraḥ sopi ami pūrvaḥ iti sūtreṇa pratyayanigīrṇa eva | athavā ante punarapi am iti bindusaṃmatasyānuttarasya [binduyatasya - C.] sthāpanam, akṣarāṇāṃ samastabhāvarūpatvaṃ samastavācaka - ityaṃśe yadi viśrāmyati idantā, tadā ahamidamitisadāśivādidaśayā [ahamidam iti sadāśivadaśayā - K. ṣ. ṣ.] bhāvyam | atha na rohati, tat 'idam' ityeva ābhāsanena bhavitavyam; apūrvatābhāsanācca tat anubhavanameva syāt na smaraṇam - ityāśaṅkyāha 'svairī' iti | 'svam' ātmīyam upakaraṇam īrayati svakartavyeṣu [kartavyeṣu - K. ṣ. ṣ.] avaśyaṃ tacchīlaśca 'svaṃ' ca ātmānam īrayati na punaḥ svakartavye prerakamapekṣate - iti 'svairī' svatantraḥ | tena svatantratvāt 'sa' iti [ityevam - K. ṣ. ṣ.] vimṛśati | 'sa' iti vimarśanasya ca iyadrūpam - yat sarvathā akālakalitasvarūpaparāmarśanameva tvena sphuṭamevetyalaṃ bahutarayā rahasyacarcayā | pakṣāntaramāha atha iti | pṛthagbhāvāvabhāsanena, cidvyatiriktacetyabhāvena bhāsanarūpayā ityarthaḥ, parāmarśaḥ iti yojanā | dvayī - dvayavayavā, gatiḥ - prakāraḥ, prakāradvayamiti yāvat | prathamaṃ prakāramāha aham iti | viśrāmyati - paryavasyati, ahamidam iti sthitā sadāśivādidaśā tayā, ādiśabdeneśvaradaśādergrahaṇam, tad vakṣyati :- īśvaro bahirunmeṣo nimeṣontaḥ sadāśivaḥ | iti | atha dvitīyaṃ prakāramāha atha iti | na rohati - viśrāmyati, tat - tadā, apūrvatayā yadbhāsanaṃ tasmāt, aham ityeva hi sadātanaṃ bhāsanamiti bhāvaḥ | svairī iti padasyāvayavārthamāha svam iti | sva ityavayavavācyam āha ātmīya iti | upakaraṇam - pramāṇarūpāṃ sāmagrīm, svakartavyeṣu - pramādirūpeṣu nijakāryeṣu | asyaivārthāntaramāha ātmānam iti | avayavyarthamāha svatantra iti | nanu bhavatu svatantraḥ tataḥ kimityata āha tena iti | sa svairī sa iti vimṛśati - vimarśa karoti, na hi svatantraḥ sāpekṣo yukta iti bhāvaḥ | śatuḥ kartari vihitatvādevaṃ vyākhyā | nanu tasya vimarśasya kiṃ rūpamastītyata āha sa iti iti | vimarśanasya - vimarśasya, iyacchabdākāṅkṣāṃ pūrayati yat iti | sarvathā akālakalitasvarūpaparāmarśanameva na, na, nāpi atyantaṃ bhedena vimarśanameva [atyantabhedaparāmarśanam - K. ṣ. ṣ.] api tu yo bhāvaḥ pūrvamanubhavakāle taddeśakālapramātrantarasācivyena pṛthakkṛto na ca ahantāyāmeva līnīkṛtaḥ [vilīnīkṛtaḥ - K. ṣ. ṣ.], sa tādṛgeva tamaseva ācchādya avasthāpitaḥ saṃskāraśabdavācyaḥ, tasya tamācchādakam apahastayati; tatra apahastite sa pūrvavat pṛthakkṛte evāvabhāti [pṛthakkṛta iva - K. ṣ. ṣ.] | nanu ca idantayā avabhāseta pūrvavadeva, naivam | tadānīntanāvabhā- ahaṃ śabdavācyavyāpakacidrūpaparāmarśanamātraṃ kevalaṃ netyarthaḥ | atyantaṃ bhedena vimarśanam - idamiti vimarśanam | punastasya kiṃ rūpamityata āha api tu iti | pūrvam ityasya svayameva vyākhyāṃ karoti anubhava iti | taddeśakālam - anubhavasaṃbandhideśakālāvacchinnam, yat pramātrantaram - parapramāturanyonubhavitrākhyaḥ parimitaḥ pramātā, tasya sācivyena - avaṣṭaṃbhena, taṃ madhyekṛtyeti yāvat | pṛthakkṛtaḥ - apohanaśaktyā bhedenāvabhāsitaḥ, na ca ahantāyāmeva līnīkṛtaḥ iti, anyathā tadviṣayasmṛtyabhāvaprasaṅgād iti bhāvaḥ | etena punaḥ smṛtiviṣayamanāgatya bhāvajātamahantāyāmeva līyate iti dyotitam | saḥ - bhāvaḥ, tādṛgeva - pṛthakkṛtaḥ, na cāhantāyāṃ līnīkṛta iti yāvat | tamasā - ajñānena, avasthāpitaḥ hṛdaye iti śeṣaḥ, paramārthato'vacchādane smṛtiviṣayatā'yogādivaśabdopādānam | saṃskāra iti | saṃskāraśabdasya gośabdasyeva sāsnāvatyarthe'traivārthe saṅketitatvāditi bhāvaḥ | tasya - uktaviśeṣaṇasya saṃskāratayā sthitasya bhāvasya, tam - tamorūpam, apahastayati, sādṛśyadarśanādyavaṣṭaṃbhena yena tadudbhūtiḥ syāditi bhāvaḥ | nanu tataḥ kimityata āha tatra iti | tatra - tasminnāvarake, pṛthakkṛte eva - aham śabdavācyāccinmātrād bhinnīkṛte eva, idaṃparāmarśaviṣayatayeti yāvat | atra śiṣya ākṣipati nanu iti | pūrvavadeva - anubhavakālavadeva, pṛthakkṛtatvā'viśeṣāditi bhāvaḥ | guruḥ pratisamādhānaṃ karoti naivam iti | kuta sanapṛthakkṛtaśarīrādisaṃbandhamanavadhūyaiva hi tatprakāśaḥ; tataśca idānīntanāvabhāsanasmaraṇakālaprāmarśo'pi [idānīṃtanāvabhāsanakālaparāmarśo'pi - K. ṣ. ṣ.] na nimīlati iti tatparāmarśabhittiprādhānyena [iti etatparāmarśabhittiprādhānyena - K. ṣ. ṣ.] pūrvakālaparāmarśaḥ iti viruddhapūrvāparaparāmarśasvabhāva eva 'sa' iti parāmarśa ucyate | evaṃ ca sa eva parameśvaraḥ 'smarati' | etadeva hi tasya ityapekṣāyāmāha tadānīntana iti | hi - yasmāt kāraṇāt, paṇḍitaiḥ sa iti parāmarśaḥ viruddhau - kālabhedena parasparaṃ virodhayuktau, yau pūrvāparaparāmarśau - anubhavakālīnasmṛtikālīnau parāmarśau, tau svabhāvaḥ - ekībhūya svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ, evocyate, ato yogyatayā tenaivātra bhāsanam iti bhāvaḥ | kuta evaṃ - svabhāva evāsau ityāha iti iti | kutaḥ ? pūrvakālaparāmarśaḥ - anubhavakālaparāmarśaḥ, tatparāmarśabhittiprādhānyena - smṛtikālaparāmarśādhāratayā bhavati, anyathā tasya gatatvāt, ata eva parāmarśadvayasvabhāvatvaṃ sa iti vimarśasya iti bhāvaḥ | tadapi kuta ityāha iti iti | kutaḥ ? tatprakāśaḥ - smaryamāṇasya bhāvasya prakāśaḥ, tadānīntanāvabhāsena - anubhavakālīnajñānena, pṛthakkṛtaḥ - paricchedaviṣayatāṃ nītaḥ, yaḥ śarīrādisaṃbandhaḥ - tasya bhāvasya nijasvarūpayogaḥ, tam, anavadhūyaiva - apekṣyaiva bhavati | tathā tataśca - tasmāt prakāśācca, idānīntanāvabhāsanarūpo yaḥ smaraṇakālaparāmarśaḥ - tamavadhīkṛtya sthitaḥ, arthāttasya bhāvasya parāmarśaḥ, anubhavānantarabhāvī parāmarśaḥ, na nimīlati - na tirobhavati, parāmarśamavadhīkṛtya parāmarśa iti rāhoḥ śira itivat prayogaḥ dvayorapyekaparāmarśarūpatvāt | avadhyavadhimadbhāvastu śiṣyabodhanamātraprayojanaḥ | yataḥ pūrvānubhūtabhāvasvarūpānusāreṇa prakāśo'pi vartate parāmarśaśca, tata eva smṛtikālaparāmarśabhittiprādhānyena pūrvakālaparāmarśa iti saṃkṣepaḥ | pādatrayaṃ vyākhyāya caturthamapi vyācaṣṭe evaṃ iti | sa eva svairī eva | nanu tarhi tasyāpi mitapramātṛtvamāyātam ityapekṣāyāmetaduttarabhāvena yojyam | smartṛtvam - [smaraṇam - K. ṣ. ṣ.] yat evaṃ prakāraparāmarśocitakālakalādisparśasahiṣṇumāyāpramātṛbhāvaparigraha ḥ iti māyāvidyādvayādvayamayam | tata eva sakalasiddhivitaraṇacaturacintāmaṇiprakhyam āgamikāḥ smaraṇameva mantrādiprāṇitaṃ manyante | tathā ca :- 'dhyānādibhāvaṃ smṛtireva labdhvā cintāmaṇistvadvibhavaṃ vyanakti |' apadiśyate itipadasūcitaṃ vastvāha etat iti | tasya parameśvarasya smartṛbhūtaparimitapramātṛbhāvāsādanameva smartṛtvam [smartṛkartṛtvena - C.], na tu parimitapramātṛvat paramārthataḥ smaraṇakartṛtveneti bhāvaḥ | bāhyavyavahārānuprāṇākatvena sthitasya asya smaraṇasyaiva paramātmaprāptiṃ pratyapi sādhakatvaṃ kathayati iti māyā iti | iti - pūrvoktāddhetoḥ, advayacittattvasya dvayarūpasmartṛbhāvagrahaṇāddhetoriti yāvat | māyāmāyātattvam, vidyā - śuddhavidyātattvam, tadrūpaṃ yaddvayādvayam, tatra māyāyā bhedakatvena dvayatvaṃ vidyāyāstadapasārakatvena advayatvam, tanmayam - tadrūpam | tata eva - dvayādvayarūpatvenaiva, sakalā yāḥ siddhayaḥ - bāhyābhyantaratvena sthitā dvividhāḥ siddhayaḥ, tāsāṃ yadvitaraṇam - pratipādanam, tatra caturo yaḥ cintāmaṇiḥ tasya prakhyam, tatsadṛśamiti yāvat | tatra dvayākhyena rūpeṇa bāhyasiddhihetutvam advayenāntarasiddhihetutvam iti krama āśrayaṇīyaḥ, tathā maṃtrādibhiḥ prāṇitam - ūccārādidvāreṇa upodvalitam | tatra āntaravyavahāre maṃtraprāṇitaṃ bāhyavyavahāre tu ādiśabdagṛhītena sādṛśyadarśanādinā prāṇitamityapi kramo jñeyaḥ | āgamikāḥ - śivaśāsanajñāḥ, tadvākyameva śabdataḥ paṭhati dhyānādi iti | dhyānādibhāvam - svābhīṣṭadevatācintanādirūpatām, cintāmaṇiḥ - sarvapradatvena cintāmaṇirūpā, tvadvibhavam - tava māhātmyam, iti śabdo vākyasamāptau | nanu bahu vaktavyamatrāstīti tadapi kathanīyam ityata āha alam iti, aprakṛtatvāditi bhāvaḥ | iti | alaṃ tāvat | anena [alaṃtāvat anena | tṛnnantasamāsena - K. ṣ. ṣ.] tṛnnantasamāsena yatnato'nubhavasyārthamukhena kālasparśam arthaviśrāntatāṃ dvayorapi pramātari nirūḍhiṃ bhedābhedābhyāṃ darśayati, vṛttau ekārthībhāvāt | tasya ca bhedābhedamayatvam - iti vakṣyāmaḥ || 1 || pūrvānubhūtārthopalabdhā ityasya samāsasyābhiprāyamāha anena iti | anena - sūtrasthena, yatnataḥ - samāsaniṣedha'pi dvitīyā śritātīta ityatra sūtre yogavibhāgarūpādyatnāt, kṛteneti śeṣaḥ | tṛnnantasamāsena - pūrvānubhūtārthamupalabdhā iti vigraheṇa tṛnpratyayāntasamāsena, anubhavasya - pūrvānubhavasya, arthamukhena - viṣayadvāreṇa, kālasparśam - akālakalitatve'pi niṣṭhāvācyātītakālasparśam, arthaviśrāntatām - pramātari viśrāntatvepi viṣaye viśrāntiṃ nīlamutpalamitivat | anubhūta ityarthaviśeṣaṇam, tathā dvayorapi - anubhavārthayorapi [anubhavārthayoḥ - C.], pramātari - uttarapadārthabhūte pradhāne upalabdhari, niruḍhim - viśrāmam, bhedābhedābhyāṃ darśayati, ācārya iti śeṣaḥ | tatra bhedena anubhavasya kālasparśorthaviśrāntiśca, abhedena tu uttarapadārthapradhānatvāt tatpuruṣasya dvayoḥ hetumāha vṛttau iti | vṛttau - samāse, anekārthānāmekārthabhāvāsādanam ekārthībhāvaḥ, tasmāt, samāse parasparaṃ bhedena sthitāni padāni ekībhavanti | kuta ekārthībhāvasya bhedābhedatvam ityata āha tasya ca iti | tasya ca - ekārthībhāvasya ca, vakṣyāmaḥ, agre saṃbandhanirṇaye iti bhāvaḥ | evamatra yojanā | hi - yasmāt, sa pūrvānubhūtārthopalabdhā parato'pi san ata eva sa iti vimṛśan smarati iti apadiśyate kathyate, kutaḥ ? svairī - svatantraḥ, na hi svatantrasya kimapi duṣkaram || 1 || atha dvitīyasya ślokasya avataraṇikāṃ karoti etadeva iti | etadeva smṛtitattvamupapādayituṃ ślokāntarāṇi | tatra yadi kaścid brūyāt - iha smṛtirvikalpaḥ, na ca anenārthaḥ prakāśyate, arthāsaṃsparśino hi vikalpāḥ, anubhavena ca yena so'rthaḥ prakāśatāṃ nītaḥ sa idānīṃ kīrtimātramūrtirjātaḥ, na ca so'pi smṛtyā prakāśyate - jñānasya jñānāntareṇasaṃvedyatvāt asattvācceti arthasya prakāśanābhāvāt 'idaṃ smarāmi' iti jñānaṃ bhrāntimātrameva - iti punarapi āpatitam - iti, tadā taṃ prati ucyate :- bhāsayecca svakāle'rthātpūrvābhāsitamāmṛśan | svalakṣaṇaṃ ghaṭābhāsamātreṇāthākhilātmanā || 2 || atra ṭīkā :- nanu pūrvaślokenaiva smṛtisamarthanaṃ kṛtamiti kimarthamanye ślokā ityata āha etadeva iti | upapādayitum - upapattyā [upapādayitum - utpattyā dṛḍhīkartum - C.] dṛḍhīkartum, ślokāntarāṇi - anyat ślokasaptakam | nanu tāvad dvitīyaḥ ślokaḥ kimarthaṃ kṛta ityata āha tatra iti | tatra - ślokāntaramadhye, kaścit - kopi bauddhādiḥ, anena - vikalpena | kuto na prakāśyata ityata āha artha iti | arthāsaṃsparśinaḥ - kṣaṇarūpavastusparśarahitāḥ, tatsantānāvasāyamātraparatvāt ityarthaḥ | nanu sa pūrvānubhava eva punastaṃ prakāśayatvityata āha yena iti | kīrtimātra mūrtirjātaḥ, naṣṭa ityarthaḥ | nanu smṛtireva tamanubhavaṃ prakāśayatvityata āha na ca iti | sopi - pūrvānubhavopi | atra hetumāha jñāna iti | etacca dṛk svabhāsā ityatra nirṇītam, asattvāt - pradhvaṃsābhāvaviṣayatvāt | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, iti śabdo bauddhādivākyasamāptau, taṃ prati - baudhādikaṃ prati | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | bhāsayecca iti | iha smṛtivikalpe [smṛtikāle - K. ṣ. ṣ.] tāvat artho'vasīyate, [adhyavasīyate - K. ṣ. ṣ.] anyathā suptamūrcchitakalpatāpatteḥ | evaṃ ca yāvat adhyavasāyo'rthasya tāvat 'arthāt' iti sāmarthyāt iyat abhyupagantavyam - yat so'rthaḥ prakāśate, aprakāśamāne'dhyavasātavye'dhyavasāyo'ndhaprāyaḥ syāt | prakāśanaṃ ca na tadānīntanakālasya tyāgena, nāpi svīkāreṇa, idam ityevāvabhāsanaprasaṅgāt | tasmāt atītānubhavakālaḥ pūrvānubhūtabhāvasvālakṣaṇyākṣepakatvenāpekṣaṇīyo vedyabhāge prakāśā- atra ṭīkā :- iha - asmin jagati, smṛtivikalpe - smṛtirūpe vikalpe, tāvat, nātra vipratipattirityarthaḥ | arthaḥ - pūrvānubhūto ghaṭādirviṣayaḥ, avasīyate - ullekhaviṣayatāṃ nīyate, anyathā - adhyavasāyābhāve, na hi suptāderadhyavasāyo dṛśyata iti bhāvaḥ | nanu tataḥ kimityata āha evañca iti | sūtrastham arthāt iti padaṃ vyācaṣṭe sāmarthyāt iti | iyat śabdaḥ arthākṣepaparaḥ | iyacchabdākāṅkṣāṃ pūrayati yat iti | saḥ - smṛtivikalpe adhyavasīyamānaḥ | prakāśābhāve doṣamāha aprakāśa iti | adhyavasātavye - adhyavasāyaviṣayībhavati pūrvānubhūte'rthe, andhaprāyaḥ - arthaviṣayatvābhāvenāndhasadṛśaḥ, prakāśita evārthe tasya pravṛtteriti bhāvaḥ | nanu sa prakāśaḥ kimanubhavakālasvīkāreṇa vartate tyāgena vā ityata āha prakāśanañca iti | tadānīntanakālasya - anubhavakālasya | kuta ityapekṣāyāmāha idam iti | tasya tyāge hi smṛtikālasyaiva prakāśaviśeṣaṇatvāpattyā sphuṭam idam ityavabhāsaprasaṅgaḥ, svīkāre tu tatrasthasya idam ityavabhāsasyāpi svīkāraprasaṅga iti bhāvaḥ | tarhi kiṃ kāryamityata āha tasmāt iti | tasmāt - yataḥ pūrvakālasya tyāge svīkāre ca idam ityavabhāsaprasaṅga tato hetoḥ, atītānubhavakālaḥ - pūrvānubhavakālaḥ, pūrvānubhūtasya bhāvasya - ghaṭādeḥ, yatsvālakṣaṇyam anyānanuyāyisvarūpatvam, tasya tmakāvabhāsābhiniveśitayā, smartṛdehaprāṇādyavabhāsakālaścāvalambanīyo vedakabhāge vimarśāṃśābhiniveśitvena | ābhāsamātraṃ hi bhāvasya svarūpam, pratyābhāsaṃ pramāṇasya vyāpārāt | tadeva ābhāsāntaravyāmiśraṇayā dīpa - ākṣepakatvena - avacchedakatvena, vedyabhāge - smṛterviṣayarūpe aṃśe, apekṣaṇīyaḥ - viśeṣaṇatvenāśrayaṇīyaḥ | kena kṛtvā ? prakāśātmako yovabhāsaḥ - pūrvakālīnovabhāsaḥ, tatra abhiniveśaḥ - haṭhosyāstīti tādṛśaḥ, tasya bhāvastattā tayā yataḥ pūrvakāle ghaṭasya svalakṣaṇaṃ prakāśitaṃ sa eva ca ghaṭa ihāpi smṛtiviṣayībhavatyato ghaṭākhyaviṣayaviṣaye viśeṣaṇatvena sa eva kāle'pekṣaṇīya iti saṃkṣepaḥ | nanu vedakabhāge ko'pekṣaṇīya ityata āha smartṛ iti | smarturyad dehaprāṇādi - arthāt svarūpam, tasyāvabhāsakālaśca, smṛtikālaśceti yāvat | vedakabhāge - vedakāṃśe, avalaṃbanīyaḥ - viśeṣaṇatvenāśrayaṇīyaḥ | kena kṛtvā ? vimarśāṃśe - adyatanaparāmarśākhye bhāge, yadabhiniveśitvaṃ tena | yataḥ parāmarśakārī smartā smṛtikāla eva saṃbhavati tataḥ smṛtikāla eva vedakaviśeṣaṇatvenāśrayaṇīyaḥ | yadyapi vedakasya nityatvena sadbhāvaḥ sarvadaiva vartate tathāpi parāmarśakatvākhyaṃ viśeṣamapekṣyaivamuktam | nanu ghaṭasya svarūpamatra nāsti kathamasya vedyatvaṃ kathayasītyata āha ābhāsamātram iti | ābhāsamātram, na tu mṛtkāryatvena sthitaṃ sthūlaṃ kimapi vastu, bhāvasya - ghaṭādipadārthasya | kuta ityapekṣāyāmāha pratyābhāsam iti | pratyābhāsam - ābhāse ābhāse, sarveṣu ghaṭataddharmādyābhāseṣviti yāvat | pramāṇasya - bahirmukhabodharūpasya pramākaraṇasya, vyāpārāt - pravṛtteḥ | ayaṃ bhāvaḥ - pramāṇaṃ hi sarvatrābhāsamātrameva karoti na tūpādānībhūya kasyāpi sattāṃ karoti, tatpravṛttimantareṇa ca na kopi sattāṃ labhate | yaduktam :- pramāṇagamyataiva sattā iti | tataḥ pramāṇakṛtamābhāsamātrameva bhāvasya svarūpamiti | yattu mṛdāderupādānatvaṃ dṛśyate tadapyābhāsamātramevetyalamābhāsamātre jagati | tadantarvartipadārthābhāsamātratvaviṣayābhiḥ sūkṣmekṣikābhiḥ | nanu yadyābhāsamātrameva bhāvasvarūpaṃ tarhi galitaḥ sphuṭatvāsphuṭatvavyavahāraḥ sarvatrābhāsamātrasyāviśeṣādityata āha tadeva iti | sahasraprabhāsaṃmūrcchanavat sphuṭībhavati | ābhāsāntaravyāmiśraṇābhāve'pi tu kālābhāsasaṃbhedenaiva svālakṣaṇyaṃ tasya ābhāsasya karoti, kālaśaktereva bhedakatvāt iti vakṣyate | evaṃ tāvat svalakṣaṇībhāvaḥ prāktanadehābhāsasācivyābhyuditakālābhāsayā ghaṭābhāsasya iti | tadeva - ābhāsamātrameva, ābhāsāntaravyāmiśraṇayā - ūrdhvabudhnyādidharmābhāsamiśraṇena | nanu ābhāsamātratve asādhāraṇadharmābhāsagrahaṇāsaṃbhavāt svalakṣaṇaṃ gṛhītaṃ na syādityata āha ābhāsāntara iti | kālābhāsasaṃbhedena - vartamānādikālarūpābhāsasaṃyojanena, tasya ābhāsasya - sāmānyarūpaghaṭābhāsamātrasya, svālakṣaṇyam - svalakṣaṇabhāvam, karoti iti | pramāteti śeṣaḥ | kuta ityapekṣāyāṃ hetumāha kāla iti | bhedakatvāt - viśeṣaṇatvāt | asādhāraṇena bhedakenaiva ca svalakṣaṇaṃ vyavatiṣṭhate nātra kasyāpi vipratipattiḥ | kālasya cāsādhāraṇatvaṃ ghaṭābhāsadeśādyābhāsamiśrībhāvena sphuṭameveti na kāpyanupapattiḥ | tathā ca kriyādhikāre sāmānyasya kālādiyojanayā svalakṣaṇībhāvaṃ kathayiṣyati | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | evaṃ sati tāvat ghaṭābhāsasya - ghaṭatvāvacchinnasya ābhāsasya, prāktanaḥ - anubhavakālīnaḥ, yo dehābhāsaḥ - ghaṭadeharūpābhāsaḥ, tasya yatsācivyam - sahāyatā tena abhyuditā yā kālābhāsā, viśeṣaṇatā iti yāvat, tayā, svalakṣaṇībhāvaḥ bhavati, uktanyāyāditi bhāvaḥ | iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | smṛtereva tāvadrūpatāṃ kathayati tavātyeva iti | tāvatyeva - ābhāsamātrarūpa eva, ābhāsāntaraiḥ - anyairdharmarūpairābhāsaiḥ, atisphuṭā, miśrībhāvāddhetoratisphuṭetyarthaḥ | dvitīyaḥ iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | nanu tāvatyeva vā smṛtiḥ ābhāsāntarairapi vyāmiśrā atisphuṭeti | atyantasphuṭībhāve'pi tadānīntanakālatā na truṭyati anyasādhāraṇyānavabhāsāt [sādhāraṇyena anavabhāsanāt - K. ṣ. ṣ.] | tathāvabhāse tu yoginastannirmāṇameva | brahmabhāṣitādau tu sphuṭībhāve smṛteḥ idam iti rūpaṃ vartate tat iti vā ityapekṣāyāmāha atyanta iti | tadānīntanakālatā - vedyaviṣayā pūrvakālatā, tat iti grahaṇamiti yāvat | kutaḥ ? anyaiḥ - pramātṛbhiḥ yatsādhāraṇyaṃ tena yaḥ anavabhāsaḥ tato hetoḥ, na hi anyena atyantaṃ sphuṭatayā smaryamāṇo ghaṭo'nyasya grahaṇa viṣaya ityarthaḥ, asphuṭībhāve tu kā katheti api śabdasyābhiprāyaḥ | nanu yogismṛteḥ kathamanyasādhāraṇatvaṃ dṛśyate, yogismṛtaṃ hi anye'pi puraḥsthaṃ paśyantītyata āha tathā iti | tathāvabhāse - sādhāraṇyenāvabhāse, tannirmāṇameva - tasya vastunaḥ sampādanameva, na tu smaraṇam, yogaprabhāveṇa tatra śaktatvāditi bhāvaḥ | na caitena mahāvairāgyayuktebhyo mahāvivekebhyaḥ smṛtimātreṇa vastunirmāṇāsamarthebhyopi [vastunirmāṇasamrthebhyaḥ - C.] vimukhena bhāvyam, vairāgyapūrvasya vivekitvamātrasya mahāyogitvāt | aindrajālikeṣvapi smṛtimātreṇa viṣayanirmāṇaṃ dṛśyate eva iti na tanmātraiṇaiva [iti tanmātreṇaiva yogitvam - C.] yogitvaṃ jñeyamityalaṃ prapaṃcena | nanu smṛtikalpitābhirdevatābhiḥ saha bhāṣaṇādeḥ kā vārtetyata āha brahma iti | bramhaṇā saha - dhyānābhyāsavaśena pratyeyatāṃ [pratyayatām - C.] nītaṃ yat bramhabramhatattvaṃ tena saha, bhāṣitam - bhāṣaṇaṃ ādiryasya tasmin | ādiśabdena anyadevatābhiḥ saha bhāṣaṇasya grahaṇam | tatra navamevāvabhāsanaṃ bhavati kalpitatvāt | iti śabdaḥ samāptau | kuta ityapekṣāyāmāha atra iti | tu śabdaḥ yataḥ śabdārthe, tu - yataḥ, āgamādimānāntareṇa - śāstrādipramāṇāntareṇa, anubhūtam - dhyānenānubhavaviṣayatāṃ navameva avabhāsanam iti | atra [tatra - K. ṣ. ṣ.] tu āgamādimānāntarānubhūtabrahmādisvarūpasmaraṇaparamparā abhyupāyaḥ | 'bhāsayet' iti vidhirūpeṇa niyogena niyamo lakṣyate, na bhāsayati ityetat na, api tu bhāsayatyeva iti | 'svakāle' iti smaraṇakāle | 'āmṛśan' iti vedakabhāganiveśī vartamānakāla uktaḥ | 'pūrvābhāsitaṃ [pūrvāvabhāsitam - K. ṣ. ṣ.] svalakṣaṇam' iti vedyāṃśasparśī bhūtakālo ghaṭābhāsasyāpi nītam, yad bramhādisvarūpaṃ tasya yatsmaraṇam - parāmarśanarūpā smṛtiḥ, tasya yā paraṃparā sā eva abhyupāyaḥ upāyo bhavati, na tu pūrvaṃ pratyakṣīkṛtaṃ bramhatattvaṃ tasya pratyakṣāviṣayatvāt | uktaprakriyānusāreṇa ślokasya yojanāṃ kartumārabhate bhāsayet iti | niyogasyāpi vidhiviśeṣatvāt vidhirūpeṇa ityuktam | taduktam :- vidhiratyantamaprāptau niyamaḥ pākṣike sati | tatra cānyatra ca prāptau parisaṃkhyā vidhīyate || iti | niyogalakṣaṇaṃ niyamameva sphuṭayati na bhāsayati iti | etena bhāsayet iti padaṃ kṛtavyākhyam | svakāle iti padaṃ vyācaṣṭe smaraṇa iti | smṛtikālasmaraṇakālayorekatvāditi bhāvaḥ | āmṛśan iti padaṃ vyācaṣṭe āmṛśan iti | vedakabhāganiveśo - vedakāṃśaviśeṣaṇībhūtaḥ, uktaḥ, śaturvartamāne prayuktalaḍādeśatvāditi bhāvaḥ | madhye arthāt iti prathamameva kṛtavyākhyamitīha na vyākhyātam | pūrvābhāsitaṃ svalakṣaṇam iti padadvayaṃ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvena sthitaṃ saṃkalayya vyācaṣṭe vedyāṃśa iti | vedyāṃśasparśī - vedyabhāgaviśeṣaṇībhūtaḥ, bhūtakālaḥ - ktapratyayavācyotītakālaḥ, darśita iti saṃbandhaḥ | ghaṭābhāsamātreṇa iti padaṃ vyākhyātuṃ kevalasya svālakṣaṇyāpattiheturdarśitaḥ | iyadeva smṛteḥ avyabhicāri vapuḥ, arthitātiśayāt tu sphuṭatvam iti 'atha' śabdo dyotayati | tadevāha 'akhilātmanā' iti | sarvābhāsamiśreṇa vapuṣā ityarthaḥ || 2 || nanu evaṃ svalakṣaṇasya prakāśane bhedena bahistadavabhāseta | etadeva hi bahiravabhāsanam - yat svalakṣaṇaprakāśanam iti śaṅkāśamanāya nirūpayati :- na ca yuktaṃ smṛterbhede smaryamāṇasya bhāsanam | tenaikyaṃ bhinnakālānāṃ saṃvidāṃ veditaiṣa saḥ || 3 || viśeṣaṇamāha kevalasya iti | svālakṣaṇyasya āpattiḥ - prāptiḥ tasyā hetuḥ | ghaṭābhāsamātre kālābhāsasya samanantarameva svālakṣaṇyakāritvasamarthanāt | etanmātrasyaiva smṛtitvaṃ kathayati iyadeva iti | iyat, vastunaḥ ābhāsamātraṃ bhūtakālakṛtā svālakṣaṇyāpattiścetyarthaḥ | avyabhicāri vapuḥ, asādhāraṇaṃ svarūpamityarthaḥ | nanu ābhāsāntaravyāmiśraṇayā kṛtā sphuṭatāpyasyāḥ kadācit syānna vā ityata āha arthitā iti | arthitātiśayāt - atikāṅkṣaṇīyatvena, kadācit smṛtirapi atikāṅkṣaṇīyā bhavatyeva, sphuṭatvam - dharmābhāsavyāmiśraṇākṛtaḥ sphuṭībhāvaḥ | dyotayati iti | asphuṭapakṣāt pakṣāntaratvāditi bhāvaḥ | tadeva - samanantaroktameva sphuṭatvam | kena ityata āha akhila iti | etadapi padaṃ vyācaṣṭe sarva iti | sarvābhāsāḥ - dharmābhāsāḥ, vapuṣā, ghaṭasvarūpabhūtena ghaṭābhāsenetyarthaḥ | āmṛśan - parāmarśakārī, svairī kartā pūrvābhāsitaṃ svalakṣaṇaṃ karma bhāsayet iti śloke yojanā | tṛtīyādvayam itthaṃbhāve || 2 || atha tṛtīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- evam - uktanītyā, bahiḥ - bhedena, idantayā | atra hetumāha etad iti | svalakṣaṇasya - ghaṭasaṃbandhyasādhāraṇasvarūpasya, prakāśanam - prakāśaḥ, svalakṣaṇaprakāśanam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | na ca iti | smaraṇajñānāt bhinnatvena bahīrūpatayā yadi so'rtho bhāseta 'smaryamāṇasya' ca yat 'bhāsanaṃ' tadeva na syāt smaryamāṇameva tat na syāt, anubhūyamānameva tat bhavet iti yāvat | nanu caivaṃ svalakṣaṇasya prakāśanam [kathaṃ svalakṣaṇasya prakāśanam ? uktametat - na idānīm - K. ṣ. ṣ.] uktam ? etat na idānīṃ prakāśanam api tu pūrvakāle eva, tadā cāsau bahiravabhāsata eva | nanu cedānīṃ tarhi kiṃ ? vimarśanam iti brūmaḥ | nanu prakāśanavimarśanayoḥ bhinnakālatvam āpatitam | tataḥ kim ? ubhaya - atra ṭīkā:- smṛteḥ iti padaṃ paṃcamyantatayā vyācaṣṭe smaraṇa iti | bhede iti padaṃ vyācaṣṭe bhinna iti | asya padasya svayameva vyākhyāṃ karoti vahī iti, idantayetyarthaḥ | bhāseta - prakāśeta | punastat kiṃ syādityata āha anubhūyamānam iti | tat - bhāsanakriyāyā viṣayaḥ so'rthaḥ [so'nyaḥ - C.] | uttarārdhaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti nanu ca iti | uktam - pūrvaśloke kathitam | uttaraṃ kathayati etat iti | etat - pūrvaślokoktam, prakāśanam | tarhi kiṃkālīnamityata āha api tu iti | prakāśanamiti pūrveṇa saṃbandhaḥ | nanu tataḥ kim ityata āha tadā ca iti | tadā - pūrvakāle, avabhāsata eva, na tu na bhāsate iti vartamānaprayogaḥ pūrvakālīnavartamānaviṣayatvena na virodhāvahaḥ | punaḥ śiṣyaḥ praśnayati nanu iti | idānīm - smṛtikāle | gururuttaramāha vimarśanam iti | punarapi śiṣyaḥ praśnaṃ karoti nanu iti | āpatitam - balādāyātam | gururāha tataḥ iti | gurukṛte praśne śiṣya uttaraṃ dadāti ubhayam iti | ubhayam - prakāśavimarśayoryugalam | mapi na kiṃcit syāt, anyonyajīvitatvāt asya | maivam, yasya hi saṃvedanānyeva bhināni tattvam, tasya idam apratisamādheyameva, asmaddarśane tu bhinnakālā api saṃvidaḥ tatkālātyāgenaiva ekatāvabhāsanena [ekatābhāsanena - K. ṣ. ṣ.] svatantraḥ pramātā yāvadantarmukhatayā tāvatyaṃśe vimṛśati tāvat prakāśasya tātkālikabahirbhāvāvabhāso vimarśasya idānīntanāntarmukhā sthitiriti [sthitireva - K. ṣ. ṣ.] | etadeva kathaṃ na kiṃcitsyādityata āha anyonya iti | asya - ubhayasya, prakāśo hi vimarśenaiva prakāśo bhavati, tadvakṣyati :- svabhāvamavabhāsasya vimarśa viduranyathā | prakāśorthoparaktopi sphaṭikādijaḍopamaḥ || iti | vimarśastu sphuṭameva prakāśakāryaṃ prakāśānantarameva hi vimarśotpādaḥ, yaśca yasmānniyamenānantaraṃ bhāvī sa tasya kāryam, taduktam :- ananyathāsiddhaniyatapaścādbhāvitvaṃ kāryatvam iti | atrottarārdhavyākhyātvena samādhānaṃ karoti maivam iti | kuta ityapekṣāyāmāha yasya hi iti | tattvam - paramārthaḥ, apratisamādheyam - pratisamādhātumaśakyam | nanu tava darśane kiṃ tattvam ityata āha asmad iti | tatkālātyāgena - bhāsamānāyā bhinnakālatāyāḥ tyāgābhāvenaiva sthitena, ekatāvabhāsanena - sārabhūtena kiṃcid rūpāntarapramātṛtattvāpekṣayā siddhena ekatāyāḥ sphuraṇena, tadbhāveneti yāvat | itthaṃbhāve tṛtīyā | svatantraḥ - svarūpabhūtasaṃvidāṃ saṃyojane viyojane ca svātantryayuktaḥ, pramātā bhavati, arthāt sa eva pramātā yāvat - yasmin kṣaṇe eva, antarmukhatayā - antarmukhatvena, aham iti yāvat, tāvatyaṃśe - tadbhaviṣyamāṇasmṛtitāyogye svāṃśe, parāmṛśati - aham iti parāmarśaṃ karoti svaprakāśatvāt, tāvat - tatkṣaṇādeva, prakāśasya - pūrvānubhavasya, tātkālikabahirbhāvāvabhāsaḥ - parāmarśāvakāśadāyī svakālīna idantāvabhāsaḥ, bhavati | vimarśasya - parāmarśasya, idanīntanā - smṛtikālīnā, antarmukhā - ahaṃrūpā, sthitiḥ bhavati | iti vedanādhikaṃ veditṛtvaṃ - vedaneṣu saṃyojanaviyojanayoḥ yathāruci karaṇaṃ svātantryam, kartṛtvaṃ ca etadeva ucyate [kartṛtvaṃ caitadeva ucyate ghaṭamahamanvabhūvamiti - K. ṣ. ṣ.] | ghaṭamahamanvabhūvam iti vā sa ghaṭaḥ iti vā 'aikyam' anusaṃdhānam anusaṃdhāturabhinnam iti darśayituṃ yadeva aikyaṃ 'sa eva veditā' iti sāmānādhikaraṇyena darśitam | 'eṣa sa' iti ācchāditasyeva pramātṛtattvasya sphuṭāvabhāsanaṃ kṛtam idam iti, vismayagarbhayānayā [vismayagarbhayā uktyā - K. ṣ. ṣ.] uktyā pratyabhijñā [pratyabhijñānameva sūcitam - K. ṣ. ṣ.] eva sūcitā | yadāha granthakāra eva :- śabdaḥ prameyaparisamāptau | nanu tarhi idamaham iti grahaṇaṃ kathaṃ na bhavati ? satyam atra idantāyāḥ ahantāyāśca tādṛśī puṣṭatā na bhavati yena īśvaradaśāvat yathāsvaṃ tābhyāṃ grahaṇaṃ siddhyet, kintu dvayorapi viṣayagrahaṇāyogyaṃ leśadvayaṃ vartate, tadeva ca dvayamekībhūya tat iti bhāvena pariṇamate tadeva ca sa iti parāmarśaḥ iti | tāvadaṃśaviṣayasya vimarśanasyaiva veditṛtvādikaṃ kathayati etadeva iti | etadeva - svāṃśaviṣayamahamiti vimarśanameva, vedanādhikam - pramāṇarūpād bahirmukhajñānādadhikam, karaṇam - karaṇarūpam, taduktam :- svātantryamatha kartṛtvaṃ mukhyamīśvaratāpi ca iti | sūtrasthasya aikyaveditroḥ sāmānādhikaraṇyasyābhiprāyamāha ghaṭam iti | ghaṭamahamanvabhūvam iti vistareṇa parāmarśaḥ, sa ghaṭa iti tu saṃkṣepeṇa, aikyam - aikyarūpam, anusandhānam - anusandhānākhyakriyā | bhinnapravṛttinimittayorekārthaniṣṭhatvam ekavibhaktikatvañca sāmānādhikaraṇyam, na hi kriyākriyāvatorbhedo yukta iti bhāvaḥ | śivasūtreṣvapi caitanyamātmā iti sūtreṇa etadeva kaṭākṣitam | eṣa sa ityasya sūcanīyamarthamāha eṣa saḥ iti | eṣa sa ityanena padena, vismayagarbhayā - vismayakāritvānyathānupapattyā'ntaḥkṛtavismayayā uktyā, pratyabhijñā eva sūcitā, kutaḥ ? iti | iti kutaḥ ? anyathā uktayā ācchāditasyeva - paramārthato bhāne'pi pratibandhakavaśenā'bhātakalpasya | taduktam :- 'itthaṃ svasaṃvittimapahnuvānairyattadvadadbhiḥ kaluṣīkṛtaṃ yat | pramātṛtattvaṃ sphuṭayuktibhistānmūkānvidhāya prakaṭīkṛtaṃ tat ||' iti || 3 || nanu ca prācya eva anubhavo yadi smaryamāṇasya bahiravabhāsanarūpaḥ prakāśaḥ tarhi iyat ucyatām - so'nubhava idānīṃ smaraṇena viṣayīkriyate - iti, aikyena tu alaukikena ko'rthaḥ iti vyāmohaṃ vihantumāha :- bhānepyabhānaṃ bhānasya pratibandhena yujyate iti | pramātṛtattvasya - ātmatattvasya, sphuṭāvabhāsanaṃ kṛtam, pratyabhijñā ca vismṛtasya pratyakṣīkaraṇameva | atra granthakāravākyamudāharaṇatvena kathayati yadāha iti | kaluṣīkṛtam, vikalpairiti śeṣaḥ, tān - saṃvittimapahnuvānān, prakaṭīkṛtam, pramātṛn prati pratyabhijñāmutpādya prakaṭaṃ saṃpāditamityarthaḥ | evamatra saṃkṣepaḥ - smṛteḥ bhede, arthāt smṛtiviṣayasya arthasya smṛteḥ sakāśād bhede, idantāgrahaṇena bhede sati, samaryamāṇasya bhāsanaṃ na ca yuktaṃ syāt, so'rthaḥ prakāśamāna eva syānna smaryamāṇaḥ iti bhāvaḥ, tena - tataḥ, bhinnakālānāṃ saṃvidām - anubhavasmṛtyādijñānānām, aikyaṃ bhavati, ekakālatvāt bhinnakālasyākiṃcitkaratvāt | tathā ca prakāśamānatve'pi smaryamāṇatvamarthasya sidddhyati bhāvaḥ | nanu tathāpi grahīturabhāvāt kathaṃ siddhyati ityata āha veditā iti | eṣa saḥ - uktam aikyameva lakṣaṇayā kriyātadvatoraikyāt yojakaḥ, aikyagrahītaiva veditā grahītā bhavati | advaitabhaṅgamāśaṅkya kṛto lakṣaṇāprayogo na duṣṭa iti || 3 || atha caturthaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu ca iti | atra ṭīkā :- bahiravabhāsanarūpaḥ - bahiḥprakāśanarūpaḥ, iyacchabdākāṅkṣāṃ pūrayati so'nubhava iti | idānīm - smṛtikāle | kriyate iti, anyathā gatasya tasya svalakṣaṇaviṣayatvāyogāditi bhāvaḥ | iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | aikyena - veditṛtayā sādhitena saṃvidāmanusaṃdhānena, alaukikena - laukikeṣvaprasiddhena | avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | naiva iti | naiva hyanubhavo bhāti smṛtau pūrvo'rthavatpṛthak | prāganvabhūvamahamityātmārohaṇabhāsanāt || 4 || vaidharmyasādharmyābhyāṃ dṛṣṭāntaḥ | 'prāk' iti anubhavakāle yathā sa 'pūrvo' ghaṭādiḥ arthaḥ 'pṛthak' iti idantayā bhāti sma naivaṃ smaraṇakāle smṛtijñānāt pṛthaktvena idaṃ pūrvamanubhavanam iti 'bhāti' | yathā ca smṛtikāle tasmāt smṛtijñānāt so'rthaḥ 'prāk' iti pūrvasvabhāvo na bhedena ābhāti, smṛtikāle bahiravabhāsābhāvāt evaṃ tata eva hetoḥ 'pūrvo'pi anubhavo' na bhedena ābhāti, kathaṃ tarhi ubhayaṃ bhāti ? anvabhūvam ityevam | etat kimucyate iti cet, 'aham' - ityevaṃsvabhāvo ya 'ātmā' atra ṭīkā :- dṛṣṭāntaḥ - lakṣaṇayā udāharaṇam, idaṃ sūtramiti śeṣaḥ | tatra prathamaṃ vaidharmyameva sphuṭayati prāk iti | prāk iti padaṃ vyācaṣṭe anubhava iti | arthavat iti padaṃ vyācaṣṭe yathā iti | arthasya pūrvatvamarthādeva [arthavadeva siddham - C.] siddham | pṛthak iti padaṃ vyācaṣṭe idantayā iti | smṛtau iti padaṃ vyācaṣṭe smaraṇa iti | pūrvam anubhavanam ityābhyāṃ pūrvaḥ anubhavaḥ iti padadvayavyākhyā | sādharmyadṛṣṭāntaṃ sphuṭīkṛtyāha yathā ca iti | ca samuccaye, tasmāt smṛtijñānāt - ityanayoḥ prāk ityanenāpekṣitatvāt adhyāhāraḥ | prāk iti padasyaha arthapadaviśeṣaṇatvamāha pūrva iti | na pṛthak iti padadvayaṃ saṃkalayya vyācaṣṭe na bhedena iti | kutaḥ iti hetvapekṣāyāmāha smṛtikāle iti | yathā śabdākāṅkṣāṃ pūrayati evam iti | tata eva hetoḥ, bahiravabhāsābhāvāddhetorityarthaḥ | etena prāk ityantaṃ vyākhyātam | evaṃ dṛṣṭāntadvayayojanā | hi - yasmāt, smṛtau pūrvaḥ anubhavaḥ pṛthak naiva bhāti, katham ? arthavat - yathā prāk arthaḥ pṛthag bhāti sma naivamanubhava iti | pūrvāparasaṃvidantarmukhasvabhāvaḥ tatra yat 'ārohaṇam' viśramaḥ tena hetunā pūrvasaṃvidrūpatāyāḥ svaprakāśāyā 'bhāsanāt' tallīnasyāpi ghaṭasya svaprakāśa- atrārthānubhavagatasya bhānābhānarūpasya viruddhadharmadvayasya sādhanāt vaidharmyadṛṣṭāntatvamiti ekā yojanā | atha dvitīyā | smṛtau pūrvo'nubhavo na pṛthagbhāti | katham ? arthavat - yathā prāg arthaḥ smṛtau na pṛthag bhāti tathā anubhavo'pi na bhāti iti | atra ca sādharmyadṛṣṭāntatvam, nabhānarūpasya samānadharmasyobhayatra sādhanāt | atra śiṣyaḥ praśnayati katham iti | ubhayam - pūrvānubhavaḥ pūrvārthaśca na hi atra abhānaṃ yuktamiti bhāvaḥ | atrottaraṃ dātum anvabhūvam iti padamupanyasyati | anvabhūvamityevam evaṃprakāreṇa bhātītyarthaḥ | atra śiṣyaśaṅkāpūrvakaṃ hetuṃ kathayiṣyan aham ityādi padadvayaṃ vyācaṣṭe etat iti | anvabhūvam ityasya padasya heturītyā sūtrakāreṇa svayaṃkṛtaṃ vyākhyāgranthaṃ vyācaṣṭe aham ityevam iti | aham iti padaṃ vyācaṣṭe evaṃsvabhāvaḥ iti, ahamarthasvabhāva ityarthaḥ | 'iti' śabdo'rtha nirdeśaparaḥ | ātma padaṃ vyācaṣṭe pūrva iti | pūrvāparasaṃvidrūpaścāsāvantarmukhaśca, tatsvabhāvaḥ - tatsvarūpaḥ | etena ata sātatyagamane iti dhātvanusāreṇārthaḥ kṛtaḥ, sātatyagamanaṃ hi nityatvaṃ tadeva ca pūrvāparakālavyāpitvam | tatra tasminnātmani | ārohaṇa padaṃ vyācaṣṭe viśramaḥ iti | paṃcamyarthamāha tena hetunā iti | pūrvasaṃvidrūpatāyāḥ pūrvānubhavarūpatāyāḥ, svaprakāśāyāḥ svaprakāśatvena sthitāyāḥ | saviśeṣaṇaṃ pūrvasaṃvidrūpatāyāḥ iti padaṃ prasiddhatvena bhāsanakriyākartṛtvena ānītam | nanu tadviṣayasya ghaṭasya kathamārohaṇaṃ saṃbhavatītyata deśīyatvena bhāsanam [avabhāsanam - K. ṣ. ṣ.] | 'ātmani ca ārohaṇam' viśramaṇā anubhavasya arthasya ca | prakṛtipratyayau pratyayārthaṃ saha brūtaḥ - iti nyāyāt saṃkhyākṣipte tadvati vā kartṛbhūte'smadarthe pratyayārthe'nubhavo bruḍitaḥ taddvāreṇa artho'pi ca, āha tallīnasya iti, viṣayatvena tasyāṃ saṃvidi lagnasya, anyathā prakāśā'yogāt | ghaṭasya - viṣayībhūtasya ghaṭasya, svaprakāśadeśīyatvena bhāsanam - ātmāroheṇa bhāsanaṃ bhavati, na hi satyotpalatvaṃ sitatvaṃ vihāya kutrāpyanyatra tiṣṭhatīti bhāvaḥ | etena ārohaṇa padaṃ ṇjirahitatvena vyākhyātam | ātmagatā hi saṃvidrūpatā ātmani svayameva ārohati taddvāreṇa artho'pi | etadeva padaṃ ṇijantatvena vyācaṣṭe ātmani ca iti | viśramaṇā - viśramakaraṇam | kayorityapekṣāyāmāha anubhavasya iti | pramātā hi tāṃ saṃvidrūpatāṃ tadviṣayaṃ ca ghaṭādimātmanyārohati | atra ca ṇicaḥ ṇeraniṭi iti luptatvaṃ jñeyam | nanu tarhi kathaṃ na anvabhūvam ityatra karmaṇo nirdeśaḥ kṛta ityapekṣāyāmāha prakṛti iti | athavā katham anvabhūvam ityatra anirdiṣṭasya karmaṇaḥ anubhavadvāreṇātmani viśrama ityapekṣāyāmāha prakṛti iti | saha brūtaḥ - ekībhāvamāsādya kathayataḥ, prakṛtiḥ pratyayārthe bruḍati iti yāvat | iti nyāyāt - evaṃ sthitena pūrvācāryanyāyena, saṃkhyākṣipte - pratyayavācyasaṃkhyāmātreṇa dharmeṇa dharmitayā [dharmitāyā - C.] ākṣipte, svayameva pratyayavācyasaṃkhyādharmayukte dharmiṇi vā, keṣāṃcinmate saṃkhyāmātrameva pratyayārthaḥ dharmī tu tadākṣipta eva, keṣāṃcittu dharmyava pratyayārthaḥ | kartṛbhūte - anubhavakriyākartṛtvena sthite, asmadarthe - asmacchabdarūpāhaṃśabdavācye'rthe asmadyuttamaḥ iti sūtrānusāreṇa uttamapuruṣabhūtaluṅgādeśa mip pratyayavācyabhūte vastuni, anubhavaḥ - anupūrva bhū dhātuprakṛtyarthabhūtaḥ, bruḍitaḥ - līnībhūtaḥ, taddvāreṇa - anubhavadvāreṇa ca, arthopi - tadviṣayabhūto ghaṭopi, bruḍitaḥ iti na tu svāntryeṇaiva asau, tadarthameva karma na nirdiṣṭam | ghaṭādiḥ punaḥ anubhavakāle na asmadarthamārohati, hi yasmāt naiva bhāti pūrvo'nubhavaḥ pṛthak aparārdhoktāt hetoḥ, tasmāt saṃvidāmaikyam iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | yojanā | ayaṃ bhāvaḥ - arthaṃ vinā anubhavaḥ svātmarūpa eva | yaduktam :- pṛthaksthayorgrahe rūpaṃ tatsatyamitaran mṛṣā | iti kaḥ kutra roheta iti | anubhavabruḍane siddhamevārthabruḍanam | nanu tarhi anubhavārthayoḥ ko viśeṣa ityata āha na tu iti | asau - arthaḥ, na hi sitotpalamānayetyukte viśeṣaṇībhūtaḥ sitaguṇa ānetu śakyata iti bhāvaḥ | svātantryā'svātantryarūpa evānayorbheda iti bhāvaḥ | etadavaṣṭaṃbhena karmā'nirdeśasya yuktatvaṃ kathayati tadarthameva iti | na hi ayatnasiddhe vastuni yatnāpekṣeti bhāvaḥ | nanu anubhūto'rthaḥ ityādau anubhavasyāpyartha viśeṣaṇatā dṛśyate eva, viśeṣaṇaviśeṣyabāvo hi kālpanika eva satyam, ayaṃ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ bāhyavyavahārayogyaḥ eva, bahirarthasya prādhānyāt jñānasya tu gauṇatvāt | āntare vyavahāre tu jñānasyaiva prādhānyamarthasya tu aprādhānyamityalam | nanu tarhi ghaṭamanubhavāmi ityatra kathaṃ karmanirdeśa ityapekṣāyām āha ghaṭādiḥ iti | na orāhati, bahirmukhatvena grahaṇāt, anyathā idam śabdāyogāt amu ghaṭam iti yuktastatra prayogaḥ | hi śabdadyotanīyam asya ślokasya pūrvaślokaṃ prati hetubhāvaṃ prakaṭīkaroti yasmāt iti | pṛthak - idantayā | pūrveṇa - pūrvaślokena, prāk padamanapekṣyaiva aparārdha ityuktam bhūyasā vyapadeśā bhavanti iti nyāyāt | luṅā bhūtakālasya dyotitatvāt prāk iti bhinnakramaḥ, uttamapuruṣeṇa asmadarthasya aham ityapi | ārohaṇam iti, ruhiriti aṇijantaḥ ṇijantopi [ruhirapi ṇijanto'pi - K. ṣ. ṣ.] || 4 || nanu ka evamāha - anubhavaḥ pṛthak na bhāti iti, ghaṭavat na bhāti iti cet kiṃ tataḥ ? ghaṭo'pi hi na anubhavasakhyaḥ [anubhavabhaṅgyā - K. ṣ. ṣ.] bhāti iti 'prāk' śabdasya pūrvārdhe yojane hetumāha luṅā iti | luṅā - luṅiti pratyayena dyotitatvāt iti, luṅ iti sūtramāhātmyāditi bhāvaḥ | samuccayena aham iti śabdasyāpi bhinnakramatvameva kathayati uttama iti | uttamapuruṣeṇa - mipā, asmadarthasya - aham ityasya, dyotitatvāt aham ityapi bhinnakramo bhavati anvabhūvam ityasya kartṛtvena na vartate iti bhāvaḥ | nanu kathamekasya ārohaṇa śabdasya viśrama viśramaṇā rūpamarthadvayamityapekṣāyāmāha ārohaṇam iti | ārohaṇaśabdasya aṇijantasya ṇijantasya ca vigrahaḥ | ruhiriti aṇijantaḥ, ruha bījajanmani iti dhātuḥ yasya viśramo'rtha iti bhāvaḥ | ṇijanto'pi, yasya viśramaṇā'rtha iti bhāvaḥ || 4 || atha paṃcamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- pṛthak - idantayā, nedaṃ vaktuṃ yuktamiti bhāvaḥ | satyaṃ bhāti parantu ghaṭavanna bhāti iti guruśaṅkāpūrvaṃ hānyabhāvaṃ svasya guruṃ prati kathayati ghaṭavat ityādi kiṃ tataḥ ityantam | kiṃ tataḥ, na kāpi hāniriti bhāvaḥ | hānyabhāvameva ghaṭena samānanyāyatvamāśritya kathayati ghaṭopi iti | anubhavasakhyaḥ - anubhavasadṛśaḥ, anubhavavaditi yāvat | iti śabdo hetau, ataḥ sa ghaṭaḥ kinna kiṃ [bhāti iti, kiṃ na bhāti - K. ṣ. ṣ.] na bhāti ? svabhāvena bhāti iti tu ubhayatrāpi samānam | tathā hi - atītānāgatasūkṣmādi yathā yogijñāne viṣayībhavati iti abhyupagatam, tathā paracittamapi 'pratyasya paracittajñānam |' (yogada. 3 pā. 19 sū.) ityādau | tatra jñānavṛttipariṇatameva sattvaṃ cittaśabdenoktam, anyathā pratyayasya saṃyamaviṣayīkāryatvaṃ kathamucyet [kimucyate - K. ṣ. ṣ.] ālambanayogaśca kathaṃ śaṅkayeta bhāti ityarthaḥ | śiṣyaḥ punarākṣepaṃ karoti kīnna iti | guruḥ abhānam ayuktaṃ jñātvā anyathā arthaṃ karoti svabhāvena bhāti iti, ghaṭavanna bhāti ityasya abhānaṃ naivārthaḥ kintu svarūpeṇa bhānamevetyarthaḥ | śiṣyaḥ svabhāvena bhānamanubhave'pyāropayati iti tu iti | iti tu - etattu, svabhāvena bhānaṃ samānaṃ bhavati, anubhavasyāpi ghaṭasvabhāvena abhānāt | etadeva samarthayitumpakramaṃ karoti tathā hi iti | tathā hi śabdākṣiptaṃ vastu prakaṭayati atīta iti | ādi śabdena viprakṛṣṭādergrahaṇam, abhyupagatam - aṅgīkṛtam, atītādiviṣayībhāvavat paricittamapi viṣayībhavatītyabhyupagatam | kutrābhyupagatamityapekṣāyāmāha pratyayasya iti | pratyayasya - yogijñānasya, paricittajñānam bhavati, ityādau, evamādau patañjalisūtre ityarthaḥ | nanvatra cittasya jñānamuktaṃ na tu jñānasyetyata āha tatra iti | tatra - samanantarokte pātañjalasūtre, jñānavṛttyājñānākhyabuddhivṛttibhāvena, pariṇatam - rūpāntaraṃ gatam, sattvam - buddhirūpaṃ mahattattvam uktam, na tu lokaprasiddhaṃ manaḥ tasya saṃkalpamātraniṣṭhatvena manaḥśabdena kathanāt | anyathā - jñānavṛttikathanābhāve, pratyayasya - parajñānasya, saṃyamaviṣayokāryatvam - yogipraṇidhānaviṣayīkaraṇayogyatvam, kathamucyeta, virodhāpātāt | tathā ālambanayogaśca - svasvaviṣayasaṃbandhaśca, arthāt tasya cittasya kathaṃ 'na ca sālambanam' iti | tasmāt parakīyamanubhavanamiva nijamapi viṣayīkriyatām ityāśaṅkya dṛṣṭānta evāsiddhaḥ iti 'bhānti' ityantena, abhyupagamena vā siddhatve'pi prakṛte'rthe viṣamaḥ iti śeṣeṇa darśayati :- yogināmapi bhāsante na dṛśo darśanāntare | svasaṃvidekamānāstā bhānti meyapade'pi vā || 5 || 'yoginām' yat etat 'darśanāntaram' bhāvanādyudbhavaḥ paracittaviṣayo jñānaviśeṣaḥ, tatra 'dṛśaḥ' iti upalabdhayo na bhānti | tathā hi - saugatānāṃ śaṅkyeta | kutra ityapekṣāyāmāha na ca iti, asmin sūtre ityarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ, yadi cittaśabdena asmin sūtre manasa evoktiḥ syāt tarhi anyasūtre ālaṃbanaviṣayāṃ śaṅkā yogināṃ parajñānaṃ viṣayasaṃbaddhameva viṣayīkarotvityevaṃrūpāṃ na kuryāt | karṇe pṛṣṭasya kaṭipṛṣṭhacālanakāritvāpātāt iti | upasaṃhāraṃ karoti tasmāt iti | nijamapi - svakīyamanubhavanamapi, sāmānyapramātrā viṣayīkriyatām iti, anubhavatvā'viśeṣāditi bhāvaḥ | dṛṣṭāntaḥ - yogijñānena parajñānaviṣayīkaraṇarūpaḥ | bhānti ityantena - caturthapādādibhūta bhānti itiśabdāntena niṣedhapareṇa ślokakhaṇḍena, abhyupagamena - aṅgīkārarūpeṇa, śeṣeṇa vā - meyapadepi vā ityevaṃrūpeṇa khaṃḍena vā | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | yoginām iti | atra ṭīkā :- sūtrasthaṃ darśanāntare iti padaṃ vyācaṣṭe bhāvanā iti | bhāvanāyāḥ - ātmabhāvanāyāḥ, ādiśabdāt karaṇādeśca, udbhavaḥ, - prādurbhāvo yasya saḥ, paracittaviṣayaḥ - anyajñānaviṣayaḥ, jñānaviśeṣaḥ - anyajñānebhyotiśayayuktaṃ jñānam, tatra - tasmin jñānaviśeṣe | dṛśaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe upalabdhayaḥ iti, jñānānīti yāvat | na bhānam eva samarthayitumupakramaṃ karoti tathā hi iti | tathā hi śabdākṣiptaṃ vastu prakaṭayati matabhedena saugatānām tāvat svaprakāśaikarūpaṃ jñānam, tat cet jñānāntareṇa vedyam, tarhi yad asya nijaṃ vapuḥ ananyavedyatayā prakāśanaṃ nāma na tatprakāśitaṃ syāt | sāṃkhyānāmapi puruṣacchāyaiva upalabdhiḥ, puruṣaśca asaṃvedyaparvā iti kathaṃ vedyā [iti kathaṃ vedyaḥ syāt - K. ṣ. ṣ.] syāt | vaiśeṣikāṇāmapi ātmani abhedena samavāyi saṃvedanaṃ paragataṃ manasā kathaṃ gṛhyeta antaḥśarīravṛttinā, taccharīrāntaranupraveśe tu tasyaiva aham iti śarīrīkaraṇāt ahantāvabhāsitatvāt ātmano bhedo iti | saugatānām - sugatabhaktānām, bauddhānāmiti yāvat | svaprakāśam ekam - kevalam, rūpam - svarūpaṃ yasya tādṛśam, ananyavedyatayā prakāśanaṃ nāma svaprakāśaṃ nāmetyarthaḥ | na syāt iti, svaprakāśatvavyāghātāpātāditi [svaprakāśavyāghātāpātāt - C.] bhāvaḥ | puruṣacchāyaiva - buddhau puruṣapratibiṃba eva, upalabdhiḥ - jānākhyabuddhivṛttibhīnnaṃ prakāśākhyaṃ phalam, asaṃvedyaparvā - asaṃvedyasvarūpaḥ, vedyā iti upalabdhiviśeṣaṇam, na hi pratibiṃbaṃ biṃbavilakṣaṇaṃ yuktamiti bhāvaḥ | vaiśeṣikāṇām - tārkikāṇāñca, samavāyi - guṇatvena samavāyavṛttyā sthitam, saṃvedanam - jñānam, paragatam - parātmani samavetam, manasā, kīdṛśena ? antaḥśarīravartinā - śarīrāntargatena, atra manasaḥ vibhutvābhāvameva hetutvena yojanīyam | taccharīrāntaḥ praveśe - paraśarīrāntaḥpraveśe, tasyaiva - paraśarīrasyaiva, śarīrīkaraṇāt - svaśarīratayā saṃpādanāt, ahaṃbhāvagṛhītameva śarīraṃ svaśarīramiti bhāvaḥ | tathā ahantāvabhāsitatvāt - paraśarīrasyāpi ahantayā prakāśitatvāt, ātmanaḥ - nijātmanaḥ, bhedaḥ - parātmanā saha bhedaḥ, vigalet - naśyet, idantāgrahaṇamātrasyaiva bhedatvāt, tathā ca apasiddhāntāpattisteṣāmiti bhāvaḥ | nanu vaiśeṣikamate ātmano nityānumeyatvamiti tvayā manasā aham iti pratyakṣagrahaṇena bhedavigalanaṃ prasañjitamityata āha nitya iti | nityānumeyatvam - buddhyādiliṅgena sarvadaivānumitiviṣayatvam, mānasapratyakṣaviṣayatvasyāṅgīkārāditi vigalet, nityānumeyatvaṃ tu na ātmana upapadyate, jñānasya ca jñānāntaravedyatve'navasthānādi [anavasthādi - K. ṣ. ṣ.] uktam | tasmāt yiginaḥ paracittavedanāvasare iyān prakāśaḥ - etaddehaprakāśasahacārī ghaṭasukhādiprakāśaḥ - iti | tatra ghaṭasukhādi [ghaṭasukhādiḥ - K. ṣ. ṣ.] idantayā bhāti, tadgatastu prakāśo'ham - ityeva svaprakāśatayā prakāśate | pramātrīkṛtaparadehapraṇādisamavabhāsasaṃskārāt tu tanniṣṭhām idantām bhāvaḥ | vaiśeṣikaiḥ svayamevoktaṃ doṣāntaramapyāha jñāna iti | anavasthānādi iti, tasyāpyanyena grahaṇaṃ tasyāpyanyena ityevaṃrūpāt anavāsthānāt, ādi śabdena cakrakādergrahaṇam | pūrvārdhaṃ vyākhyāya bhānti ityantam uttarārdhaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti tasmāt iti | tasmāt - yato yogināṃ darśanāntare dṛśo na bhāsante, sarvathā'bhāsanañca ayuktameva, tataḥ kāraṇāt | iyān iti padenāpekṣitaṃ vastvāha etad iti | etaddehaprakāśasya - paradehāvacchinnaprakāśasya, sahacāri - viṣayabhāvena sahacaraṇaśīlaḥ, ghaṭasukhādiprakāśaḥ - ghaṭasukhādirūpaḥ prakāśo bhavati | iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | nanu tataḥ kimityata āha tatra iti | tatra - tasmin paracittajñāne, ghaṭasukhādi - parajñānaviṣayībhūtaṃ bāhyamāntaraṃ vā vastu ghaṭarūpaṃ sukharūpaṃ vā, ādiśabdāt sarvaṃ bāhyamāntarañca vastu, idantayā bhāti - idantāgrahaṇe eva yogyatvāt | tadgatastu - ghaṭasukhādiviṣayībhūtastu, prakāśaḥ - anubhavaḥ, aham ityeva svaprakāśatayā - svaprakāśabhāvena, prakāśate, tādṛksvabhāvatvāt | phalatastu bhāsanāpekṣaiva nāsti sadā svātmatvena sthitatvāditi bhāvaḥ | tarhi katham idaṃ parajñānam iti kathayatyasau ityata āha pramātrīkṛta iti | pramātrīkṛtam - avyutpannatvena pūrvam apramātṛrūpamapi pramātṛtayā saṃbhāvitaṃ yat paradehaprāṇādi, tasminyaḥ samavabhāsaḥ - idantayā eva prakāśabhāge'pi manyamāna idaṃ parajñānam iti abhimanyate avigalitasvaparavibhāgo yogī | prāptaprakarṣastu sarvam ātmatvena paśyan svasṛṣṭameva svaparavibhāgaṃ manyate [paśyati - K. ṣ. ṣ.] iti jñānsya na yogijñānena prakāśyatā | bhavatu vā tathāpi prakṛtaṃ [prakṛte - K. ṣ. ṣ.] na etatsamam | tathā hi - ayamanubhavati iti paraniṣṭha eva jñānam, tasya yaḥ saṃskāraḥ - pūrvabhrāmitacakrabhramaṇarūpaḥ, tasmāt, tu, avigalita svaparavibhāgaḥ - īśvarāvasthāṃ prāptaḥ, na tu sadāśivādidaśāmadhiśayānaḥ, yogo, tanniṣṭhām - paradehādiviṣayām, idantām - idaṃbhāvam, prakāśabhāge'pi - dehādipramātṛtādāyini tadavacchinne prakāśāṃśe'pi, idaṃ parajñānam iti abhimanyate - abhimānena jānāti, na tu tathā saṃbhavatīti bhāvaḥ | nanu vigalitasvaparavibhāgasya yoginaḥ kā vārtetyata āha prāpta iti | prāptaprakarṣaḥ - svaparavibhāgagalanena prāptātiśayo yogī tu, sarvam - samastaṃ vedyarāśim, ātmatvena paśyan - aham iti grahaṇena, svaparavibhāgaṃ svasṛṣṭameva manyate - jānāti, tathā ca na tasyāpi jñānāntareṇa parajñānabhānamiti bhāvaḥ | ataśca pratārakaiḥ kenāpi prayogeṇa sādhitamapi paracittajñānaṃ dṛṣṭvā na tatraiva niṣṭhā kāryā sarvatra svātmatādarśanamātrasyaiva paramayogitvāt tasya parāviṣayatvāt ityalam | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, | evamatra vākyārthaḥ | padārthastu, svasaṃvit, - svarūpabhūtā saṃvit, ekam - kevalam, mānaṃ yāsāṃ tāḥ, svaprakāśā ityarthaḥ, tāḥ - dṛśaḥ, bhānti - prakāśante iti | meyapade'pi vā iti padaṃ vyācaṣṭe bhavatu vā iti | bhavatu vā ityanena pakṣāntaradyotakasya api vā ityasya vyākhyā | prakṛtam - dṛśo'nyadṛgavedyatvarūpam ārabdhaṃ vastu, etatsamam - yogidṛgantaravedyadṛksamam | kuto na samam ityata āha tathā hi iti | paraniṣthaḥ - parakartṛkatvāvacchinnaḥ, eva, etena asau anubhave yoginaḥ prakāśaḥ, na tu ahamanubhavāmi iti ātmāroheṇa vartamānaḥ, [ātmāroheṇa, iha tu - K. ṣ. ṣ.] iha tu anvabhūvam iti ahamaṃśaviśrāntiḥ anālīḍhedaṃbhāvaiva anubhavasya iti yuktamuktam - yasmāt anubhavaḥ pṛthak na bhāti tasmāt aikyaṃ bhinnakālānāṃ saṃvidāṃ veditā iti || 5 || yadyahaṃbhāvaviśrāntivaśāt anubhavaḥ smṛtau pṛthak na bhāti iti ucyate, tathā parāmarśāntaraṃ sākṣādeva idantayā anubhavaṃ parāmṛśat yadi vā idaṃbhāvocitaghaṭādiviśrāntatām anubhavasya prathayat upalabdham, iti meyapde ityasya vyākhyā, parasya meyatvāt, pade - gocare, paraniṣṭhatayeti yāvat | taduktam :- sa paro yastu mīyate iti | anubhave - parānubhave, ātmāroheṇa - ātmaviśrāntyā, vartamānaḥ, ātmakartṛkatvāvacchinna iti yāvat | prakāśaḥ iti bhānti ityasya vyākhyā, kākākṣigolakanyāyena tasyātrāpi yojanāt | iha - prakṛte, anāloḍhedaṃbhāvā - aspṛṣṭedantā | prameyajātamupasaṃharati iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | kimuktamityapekṣāyāmāha yasmāt iti | naivaṃ hyanubhavo bhāti ityatra śloke iti śeṣaḥ || 5 || artha ṣaṣṭhaślokasyāvataraṇikāṃ karoti yadyahaṃbhāva iti | atra ṭīkā :- parāmarśāntaram - anvabhūvam iti parāmarśādanyaḥ parāmarśaḥ sā me dṛgāsīt ityevaṃrūpaḥ | idantāparāmarśam anubhavasya atyantamayuktam jñātvā pakṣāntaramāha yadi vā iti | prathayat - prathāṃ nayat, upalabdham - anubhūtam, tadanusāreṇāpi kiṃ na vyavahriyate iti parābhiprāyaṃ pratikṣipati :- smaryate yaddṛgāsīnme setyevamapi [saivamityapi - K. ṣ. ṣ.] bhedataḥ | tadvyākaraṇamevāsyā mayā dṛṣṭamiti smṛteḥ || 6 || lokasya tāvat evaṃ na saṃvedanam, sa hi na pṛthagbhūtāṃ dṛśaṃ kāṃcit manyate - 'sā dṛk me āsīt' ityevam | evamapi [ityevam | api tu - K. ṣ. ṣ.] tu yat smaryate evaṃ bhūtamapi yat smaraṇaṃ kasyacit vivecakaṃmanyasya, tat smṛtervyākaraṇam, padasyeva tadanusāreṇa - tasya parāmarśāntarasyānuvṛttyā, pratikṣipati - upanyasya evaṃ prati samādhatte | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | smaryate iti | atra ṭīkā :- evam iti sā me dṛgāsīt ityevaṃrūpam, saṃvedanam - smṛtijñānam | kuto nāstītyapekṣāyāmāha sa hi iti | saḥ - lokaḥ, pṛthagbhūtām - saṃbandhitvena kathanāt ṣaṣṭhīdyotitabhedabhūṣitām, etena bhedataḥ ityasya vyākhyā | kāṃcit, vakṣyamāṇadvāviṃśatibhedabhinnajñānajātamadhye ekāmapītyarthaḥ | na manyate, ahamanubhavāmi ityādirūpāhamaṃśaviśrāntatayaiva sarvatra saṃvedanāt iti bhāvaḥ | sūtre sthitāmetāmeva dṛśamanukṛtya darśayati sā iti | etaccāsaṃbhavanaṃ sūtrasthena api iti śabdena dyotitam, apiśabdasya asaṃbhavadvastusaṃbhavadyotakatvāt | iti evam iti śabdābhyāṃ dṛksvarūpaparāmarśanaṃ kṛtam | kathaṃcitsaṃbhavepitvadiṣṭaṃ na siddhyatītyāha evamapi tu iti | etena ityevamapi iti vyākhyātam | yatsmaryate iti vyācaṣṭe evaṃbhūtam iti | ākṣiptaṃ kartāraṃ darśayati kasyacit iti, mithyāvivecakatvābhimānayuktasyetyarthaḥ | etena pūrvārdhaṃ gatavyākhyam | tathā ca yojanā | kenacidvivecakaṃmanyena kartrā sā me dṛgāsīt ityevamapi bhedataḥ yat smaryate iti | prakṛtipratyayārthanirupaṇaṃ kālpanikaṃ vibhajya ākaraṇaṃ paratra pratipādanamātram | so'pi yadi mulapratīti vedayate [vimṛśati - K. ṣ. ṣ.] pūrvoktakrameṇa, tadā anubhavaṃ pṛthagbhūtaṃ na veda, yata eva tat rāhoḥ śiraḥ itivat kalpitaṃ bhedaṃ manyate | anyathā sa ghaṭaḥ itivat sā dṛk ityatrāpi prāktanaṃ dṛgantaram apekṣaṇīyaṃ syāt | tat ityanena hi ghaṭasya vā dṛśo vā pūrvānubhavaviṣayāpattiḥ ucyate, anyathā uttarārdhaṃ vyākhyātuṃ tat śabdayojanāṃ karoti tat - iti | tat - pūrvārdhoktaṃ smaraṇam, smṛteryākaraṇam iti padaṃ vyācaṣṭe padasya iti | padasyeva - kuṃbhakāra iti padasyeva, prakṛtipratyayārthanirupaṇam - ḍukṛñprakṛtikāṇpratyayārthanirūpaṇam [kṛñprakṛtikāṇ - C.] karmaṇyaṇ iti sāmānyasūtreṇa, kadāprakṛtikapratyayārthanirūpaṇam āto'nupasarge iti viśeṣasūtreṇa, kālpanikam, na tu sahajam, paramārthato'khaṃḍasya padasyaiva so'rthaḥ | taduktam :- prakṛtyādivibhāgakalpanayā sāmānyaviśeṣavatā sūtreṇa iti | vi ityupasargarūpamavayavaṃ vyācaṣṭe vibhajya iti | ākaraṇam iti dhātupratyayasamudāyarūpamavayavaṃ vyācaṣṭe paratra iti | pratipādanamātram, na tu samyagbodhanam ityarthaḥ | kutaḥ pratipādanamātramityata āha sopi iti | mūlapratītim - sā me dṛgāsīt iti pratīteḥ mūlatayā sthitām, anyathā asyā anutthānāt, vedayate iti svārthaṇijantaḥ, vettītyarthaḥ | anubhavam - sā me dṛgāsīt iti svato bhedenoktamanubhavam | punaḥ kiṃ vedayate ityata āha tat iti | rāhoḥ śiraḥ itivat, atra rāhoḥ śiromātrarūpatvāt sphuṭameva ṣaṣṭhīsūcito bhedaḥ yathā kālpanikaḥ tathaitadapītyarthaḥ | anyathā - kālpanikabhedānaṅgīkāre, prāktanam - saṃskāratayā sthitaṃ pūrvakālīnam, dṛgantaram - anyamanubhavam apekṣaṇīyaṃ syāt iti, sa iti vimarśasyāpekṣikatvāditi bhāvaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha tat iti | nanu tatopi kim ityata āha dṛk ityeva syāt | tataśca dṛk mayā dṛgantareṇa anubhūtā iti āpatet | tatrāpi tathātve'navasthā | nanu smṛteḥ maulikaṃ kiṃ rūpam ? ucyate - mayā dṛṣṭam iti | nanu atra dayitāvadananalinādiviśrāntaṃ darśanam uktam na tu ātmārūḍham, karmaṇi niṣṭhotpatteḥ | sa eṣa svavācameva na cetayati | kartuḥ kriyayā hi āpyaṃ karma iti dṛśikriyāyāḥ kartṛniṣṭhataiva | tathā ca kartṛsthāmeva tataśca iti | āpatatu tatopi kimityata āha tatrāpi iti | tatrāpi - dṛgantare'pi, tathātve - dṛgantarāpekṣitve | mayā iti granthasya yojanāṃ kartumāha nanu iti | parihāramāha ucyate iti | paratijñāmeva saphalayati mayā iti | upalakṣaṇaṃ caitat anvabhūvam ityādeḥ | asyaiva hi prayogasya darśanasyātmaviśrāntipratipādanaparasya ātmadarśanavibhāgakaraṇaṃ sā me dṛgāsīt iti prayoga iti bhāvaḥ | spaṣṭatayā'sya vyākhyā na kṛtā yojanaṃ cātra sphuṭamevetyasmābhirapi nāyastam | śiṣyaḥ praśnayati nanvatra iti | dayitāvadananalinādiviśrāntam, lakṣaṇayā viṣayaviśrāntam, kuta ityāha karmaṇi iti | niṣṭhītpatteḥ - ktapratyayotpatteḥ, pratyasya hi viśrāntisthānapradhānaparatvameveti bhāvaḥ | gururuttarayati sa eṣa iti | sa eṣaḥ, vaiyyākaraṇa ityarthaḥ | na cetayate - na jānāti | kāṃ vācamityapekṣāyāṃ tadvākyamanukṛtyāha kartuḥ kriyayā iti | atra ca malabhataṃ karturīpsitatamaṃ karma iti sūtram, atiśayenāptumiṣṭamīpsitatamam, tadeva prāpyamiti | natvatra dṛśikriyāyā api āpyaghaṭādiviṣayaparatvam, draṣṭureva darśanena atiśayāsādanāt na hi dayitāvadanādidarśanena tadvadanādeḥ kopyatiśayaḥ, api tu draṣṭuḥ caitrasyaiva | nanu kathaṃ dṛśeḥ kartṛniṣṭhatetyata āha tathā ca iti | āhuḥ iti, vaiyyākaraṇāḥ, yadyapi tairdṛśeḥ kartṛsthabhāvakatvamuktam, taduktam :- dṛśiḥ kartṛsthabhāvakaḥ ruhiḥ kartṛsthakriyaḥ iti, tathāpi bhavādayo dhātavaḥ iti sūtreṇa kriyāyā eva dhātvarthatārūpaṃ bhāvatvamapekṣya kriyāyā eva dhātuvācyatvamuktam, tadanurodhenehāpi dṛśeḥ kartṛsthakriyatvamuktam, paramārthatastu na kriyaiva dhātvarthaḥ, gaḍi vadanaikadeśe ityatra akriyārūpasya meva dṛśikriyāmāhuḥ darśayate bhṛtyān rājā ityādau | jaiminīyairapi jñānarūpā dṛśiḥ bhāvanātmikā pramātṛviśrāntaiva uktā, kevalaṃ prakaṭatā vadanaikadeśasyāpi dhātvarthatvāt, ata eva tārkikairapi darśanaṃ guṇatayaivoktamityalaṃ prapañcena | yacca bhāvenaiva kriyāgrahaṇe'pi siddhe kriyāyāḥ pṛthagabhidhānaṃ tadbāhulyena prādhānyāpekṣayaiveti nānyathā bhramitivyam | kutrodāharaṇe āhurityapekṣāyāmāha darśayate iti | rājā, kartā, bhṛtyān svātmānaṃ svayaṃ darśayate te ca taṃ paśyantītyarthaḥ | ayamatra bhāvaḥ | gatibuddhi iti sūtreṇa gatijñānādyarthānāṃ dhātūnāṃ saṇici prayoge kartureva karmatvamādiṣṭam, tatasteṣāṃ karmavatkarmaṇā ityanenaiva siddhamātmanepadam, ṇeraṇau iti sūtreṇa tu yaḥ punaḥ prayatna ārabdhaḥ sa karmasthakriyāṇāmeva karmavat ityanena sūtreṇa ātmanepadaṃ siddhaṃ na tu kartṛsthakriyāṇāmapi iti teṣāmapi yathā syādityevamarthaḥ | tathā ca smarati vanagulmaṃ kokilaḥ smārayati vanagulma enaṃ svayameva ityatra na ātmanepadam, anādhyāne ityanena paryudāsanāt | tataśca ṇijantaprayoge ātmanepadadarśanenaiva atra kartṛsthakriyatvaṃ dṛḍhībhūtam, anyathā rājānaṃ paśyantītyetanmātrasyaivābhīṣṭasādhakatvāt ṇijantodāharaṇaṃ vyartha syāt iti | nanu yadyatra kartureva prādhānyaṃ tarhi tata eva niṣṭhotpatteḥ mayā iti tṛtīyayā na bhavitavyam, prātipadikārthamātre prathamāyā eva yuktatvāt, satyam, kintvārthikamevātra kartuḥ prādhānyaṃ tasyaivātiśayāsādanāt, śābdikaṃ tu karmaṇa eva | vyākaraṇena śabdavyutpādanamātrapareṇa tatraiva pratyayo vidhīyate, granthakṛtā tu paramārthavicāro'yaṃ kṛtaḥ, tadvicāre tu vaiyyākaraṇaiḥ saha saṃvādo na yukta eva, ata eva sa eṣa ityudāsīnatayaiva tasya doṣaprasañjanam, anyathā tu tena saha yuṣmat prayogeṇaiva saṃvādaṃ kuryādityalam | nanu tathāpi jaiminīyaiḥ tathā hi vedyatā nāma bhāvasyaiva nijaṃ vapuḥ | caitreṇa dṛṣṭaṃ vedmīti kiṃ hyatra pratibhāsate || iti dṛśā darśanasya karmasthatvamuktam, tatkathaṃ nivāryamityapekṣāyāmāha jaiminīyairapi iti | dṛśiḥ - darśanakriyā, bhāvanātmikā - bhāvanārūpā, sā dhātoḥ pratyayādvāpi bhāvanā'vagatā satī viṣayadharmo dṛṣṭatākhyā, anyā saṃvit vā'svatantrā [viṣayadharmo, dṛṣṭatā nāma anyā, saṃvit vā svatantrā - K. ṣ. ṣ.] iti anyat etat pramātṛviśrāntatvameva kathayituṃ mayā ityuktam | tena anvabhūvamaham, mayānubhūtam iti śabdavaicitryamātramidam, na tu arthabhedaḥ | anye tu bhinnakramatvena yojayanti - dṛk āsīt sā me ityevam, mayā dṛṣṭam iti ca yat smaraṇaṃ tat vyākaraṇamasyāḥ iti anantaroktānvabhūvamityucitaparāmarśāyāḥ smṛteḥ iti | apiḥ cārthe || 6 || iti tanmate bhāvanāyā evārthatvāt | pramātṛviśrāntā iti, na hi kriyā kriyāvato bhinneti bhāvaḥ | prakaṭatā dṛṣṭatākhyā - darśanakriyāphalabhūtā dṛṣṭatākhyā prakaṭatā, yadvaśena dṛṣṭa iti, paśyāmi ityanantaraṃ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvavyavahāra iti bhāvaḥ | pakṣāntaramāha anyā iti | asvatantrā - arthāśritatvena svatantratārahitā | iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | anyadetat ityanenāsya prakṛtopayogitvābhāvamāha | nanvatra pramātṛviśrāntatvaṃ kena jñāyata ityata āha pramātṛ iti | vaiyadhikaraṇyadyotito bhedastu samanantarameva nirastaḥ | phalitamāha tena iti | tena, uktopāyenetyarthaḥ | anyairanyathākṛtāṃ yojanāṃ kathayati anye tu iti | bhinnakramatvena iti, dṛgāsīnme mayā dṛṣṭam ityetayoḥ pṛthaksthitayorapi samaccayena yojanaṃ kṛtvetyarthaḥ | tadeva darśayati dṛg iti | asyāḥ iti padaṃ vyācaṣṭe anantaroktā iti | anantaroktā cāsau anvabhavam ityucitaparāmarśā ca tasyāḥ, smṛteḥ iti, smṛtipadena sahaiva asyāḥ ityasya yojanaṃ kāryamityarthaḥ | nanu samuccayavācī cakāro'tra nāsti iti kathaṃ samuccayena yojanaṃ kṛtamityata āha apiḥ iti | cārthe, ca śabdārthabhūte samuccaye ityarthaḥ | asyāṃ yojanāyāṃ ca na tādṛśī kaṣṭakalpanā iti na nirastā, api tvaṅgīkṛtaiva paramatam ityādi nyāyāt || 6 || nanu dṛṣṭamapi nirvikalpakena [nirvikalpena - K. ṣ. ṣ.] yāvat na parāmṛṣṭaṃ vimarśaviśeṣaviśrāntyā tāvat na smaryate mārgadṛṣṭamiva tṛṇaparṇādi viśeṣeṇa [viśeṣārūpeṇa - K. ṣ. ṣ.] rūpeṇa, tadidameva vicāraṇīyam, samanantarabhāvivikalpakāle taddarśanam idantayā avabhātapūrvaṃ vā na vā iti, tadetat āśaṅkyāha :- yā ca paśyāmyahamimaṃ ghaṭo'yamiti vā'vasā | manyate samavetaṃ sāpyavasātari darśanam || 7 || iha darśanaṃ yādṛśaṃ nijena vapuṣā tādṛśenaiva tena bhātavyaṃ sarvadā, tacca svakāle'nanyaprakāśam aham ityetāvatā svarūpeṇa [etāvatā rūpeṇa - K. ṣ. ṣ.] ucitaprakāśam, atha saptamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu dṛṣṭam iti | atra ṭīkā :- dṛṣṭamapi - anubhūtamapi, nirvikalpakena - nirvikalpajñānena, parāmṛṣṭam - avasitam, vimarśaviśeṣe yā viśrāntistasyā, tadanupadameva bhāvinā savikalpajñāneneti śeṣaḥ, savikalpajñānasyaiva parāmarśakatvāt, viśeṣeṇa rūpeṇa na smaryate iti yojanā | tat - tataḥ kāraṇāt | idaṃ kim ityapekṣāyāmāha samanantara iti | samanantarabhāvivikalpakāle - nirvikalpajñānānantarabhāvinaḥ savikalpajñānasya samaye, tadanusāreṇaiva smṛtiparāmarśe'pi darśanaṃ vicāritaṃ bhavediti bhāvaḥ | iti śabdaḥ praśnaparisamāptau | samāptamapi vastu punaḥ parāmṛsati tadetat iti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | yā ca iti | atra ṭīkā :- tatra prathamam api śabdasūcitaṃ vastu kathayati iha iti | iha - bhāsamāne jagati, darśanam - anu vaḥ, vapuṣā - svarūpeṇa, tādṛśena, tādṛśena vapuṣetyarthaḥ, tena - darśanena, bhātavyam iti, anyathābhāne bhramarūpatāpātāditi bhāvaḥ | tacca - darśanañca, ananyaprakāśam - svaprakāśam, ata eva aham ityetāvatā tadvikalpāṃśavicāraḥ tāvat na kutracit aṅgam, bhavatu [bhavatu vā, kiṃ tu - K. ṣ. ṣ.] vāṅgam, ki tu avasāyo'pi evaṃbhūtaḥ iti apiśabdena sūcayati | tatra samanantarabhāvinā vikalpena vastu parāmṛśyamānam anubhavaparāmarśamukhena vā parāmṛśyate ahamimaṃ paśyāmi iti vartamānatayā, imam ityanena ca pratyakṣavyāpāratvaṃ pratyakṣāyamāṇatvena darśitam | evameva vā parāmṛśyate - ghaṭo'yam iti | atra ayaṃśabdena pratyakṣāyamāṇatvamuktam | tatra antye vikalpe darśanasya svarūpeṇocitaprakāśam ucitabhānamityarthaḥ | atra kimapi vaktavyaṃ nāstīti bhāvaḥ | yatra tu kiṃcid vaktavyamasti tadapi kathayati tat iti | vikalpāṃśavicāraḥ - tatsamanantarabhāviparāmarśaleśavivekaḥ, aṅgam - upakārakam, na iti, arthasparśitvāditi bhāvaḥ | bhavatu vāṅgam, astu vāṅgamityarthaḥ, avasāyo'pi - darśanavikalpāṃśopi, evaṃbhūtaḥ - ananyaprakāśaḥ | nanvetāvān prapañcaḥ sūtre na dṛśyate ityapekṣāyāmāha apiśabdena iti | sūcayati, ācārya iti śeṣaḥ, apiśabdasya asaṃbhavadvastusaṃbhavaparatvāditi bhāvaḥ | nanvetenaiva darśanasyāpi viṣayavat idantāspadatvamāyātamityapekṣāyāṃ vikalpadvayaṃ karoti tatra iti, vikalpāṃśasyāṅgatve satītyarthaḥ | samanantarabhāvinā vikalpena, savikalpajñānenetyarthaḥ | vastu - darśanaviṣayībhūtaṃ ghaṭādi, parāmṛśyamānam - svavyāpāraviṣayīkriyamāṇam, anubhavaparāmarśamukhena - darśanaparāmarśadvāreṇa | katham ityapekṣāyāmāha aham iti | vartamānatayā iti, laṭo vartamāne prayogāditi bhāvaḥ | itthabhāve tṛtīyā | etadantargatasya imam ityasyābhidheyamāha imam iti | pratyakṣavyāpāratvam - darśanarūpo yaḥ pratyakṣākhyo vyāpārastasya bhāvaḥ, pratyakṣāyamāṇatvena - pratyakṣamivācarattvena, darśitam, paramārthataḥ pratyakṣatvāyogāt kyacā nirdeśaḥ | evamuttaratrāpītthaṃbhāve tṛtīyā | dvitīyamapi vikalpamāha evameva vā iti | 'ayaṃśabdena' iti, ayam śabdasyāpi idam śabdavat pratyakṣaviṣaye prayogāditi bhāvaḥ | yadyapi imam ityanena ayam ityanena pṛthak parāmarśa eva nāsti iti kā tatra idantāśaṅkā | tataśca pāriśeṣyāt ahantayā tasya atrāsti parāmarśaḥ, tadabhāve vikalpasya nimīlitākṣe'pi bhāvāt svayamarthasparśe sati [arthāsparśe sphuṭatama viṣayaparyaṃvasitaḥ - K. ṣ. ṣ.] sphuṭatamaviṣayaparyavasitaḥ kathamadhyavasāyo bhavet | ādye tu darśanaṃ parāmṛṣṭamapi asmadarthe'ntarbhūtam [asmadarthāntarbhūtam - K. ṣ. ṣ.] ahaṃbhāvāspadam ca viṣayasyaiva pratyakṣatvadyotanam tathāpi tatsannidhestadviṣayiṇo'pi tatsparśāpattiriti na kiṃcidviruddham | tatra prathame vikalpe bahuvaktavyatāṃ jñātvā taṃ tāvadavasthāpya dvitīyameva prathamaṃ vivecayati tatra iti | antye vikalpe - ghaṭoyam ityevaṃrūpe, nāsti iti, tadvācakaśabdābhāvāt ityarthaḥ | nanu tataḥ kimityata āha tataśca iti | pāriśeṣyāt - pariśiṣṭatayā, na hi sarvathā tasya parāmarśābhāva eva yukta iti bhāvaḥ | nanu sopi māstvityata āha tadabhāve iti | tadabhāve - ahaṃparāmarśābhāve, vikalpasya - viṣayavikalpasya, nimīlitākṣe'pi - vastvanubhūyaiva śīghraṃ vastukṛtasukhādinā nimīlitanetre puruṣe'pi, bhāvāt, nimīlitanetropi hi vikalpakaraṇe samartho bhavatītyato hetorityarthaḥ | svayam, arthāt tasya vikalpasya, arthasparśe sati, sphuṭatamaḥ - sarvadharmagrahaṇenātisphuṭo yo viṣayaḥ tatra paryavasitaḥ - viśrāntaḥ, adhyavasāyaḥ arthāttasya nimīlitākṣasya kathaṃ bhavet, darśanasya netranimīlanāt prāgevagatatvāt punardarśanāsaṃbhavena yadi tadeva darśanaṃ tadātmani nirūḍhaṃ tadā kathaṃ tadanusāryarthavikalpasādhyaḥ adhyavasāyaḥ saṃbhavediti saṃkṣepaḥ | unmīlitanetrasya darśanasaṃbhavena punaḥ vikalpakṛtādhyavasāyasaṃbhavānnimīlitākṣa ityuktam | apiśabdaḥ asaṃbhavadvastusaṃbhavaparaḥ | sthāpitaṃ prathamaṃ pakṣamapi vicārayati ādye iti | ādye - paśyāmi ityevaṃrūpe, parāmṛṣṭam, paśyāmi iti padeneti bhāvaḥ | asmadarthe'ntarbhūtam - prakṛtipratyayau iti nyāyena pratyayārthabhūte asmacchabdārthe bruḍitam, ata eva ahaṃbhāvāspadam - ahaṃbhāvaviṣayībhūtam, ata eva avasātari - avasātṛśabda avasātari viśrāntaṃ svaprakāśameva parāmṛṣṭam iti vikalpo'pi na bodhāntarabodhyatāṃ bodhayati bodhasya | avasāyaḥ avasā, samavetam iti apṛthagbhāvamāha | avasātari iti, svatantre'ntarmukhe bodhātmani ahantāspade ityarthaḥ | darśanam iti nirvikalpakamanubhavanam | upalakṣaṇaṃ caitat vikalpasmṛtyāderapi, jñānasya jñānāntareṇa parāmarśe hi ayameva nyāyaḥ | vikalpayāmyaham, smarāmyaham, vikalpitaṃ mayā smṛtaṃ mayā iti ahantārūḍhyaiva vikalpādeḥ avabhāsāt | ata eva ātmano'mī vikalpādyāḥ śaktiviśeṣāḥ tadviśrāntaśarīratvāt iti darśitam jñānasmṛtyapohanaśaktimān ityatra || 7 || vācyabhūte pramātari, viśrāntam - viśrāmaṃ gatam, ata eva svaprakāśameva parāmṛṣṭam, iti - ataḥ kāraṇāt, vikalpopi - savikalpajñānamapi, na bodhasya - anubhavasya, bodhāntarabodhyatām - tadanyabhūtasvarūpabhūtasavikalpakabodhajñeyatām, svena bodhyatāmiti yāvat, bodhayati, tathā ca kā tatredantāgrahaṇaśaṅketi bhāvaḥ | evaṃ vākyārthamuktvā padārthamapi kathayati avasāyaḥ iti | avasā iti avapurvāt syaterbhāve'ṅi rūpam, apṛthagbhāvam, ayutasiddhatvamityarthaḥ | svatantre iti, kartati, kartari tṛjutpādāt, bodhātmani - paramārthataḥ anubhavarūpe, tatkālamavasākartṛtvamātreṇāvasātṛtayokte ityarthaḥ | api śabdaḥ samuccaye | kuto'yameva nyāya ityata āha vikalpayāmi iti | ahantārūḍhyaiva prakṛtipratyayau iti dṛṣṭyā ahantāviśrāntyaiva | pūrvaṃ prati asya vastunaḥ hetutvaṃ kathayati ata eva iti | kutra darśitamityata āha jñāna iti | na cedantaḥ - kṛtābhāsaḥ ityādiślokāntabhāgasthe'sminpade ityarthaḥ || 7 || evamiyataḥ prameyasya yatphalaṃ tadupasaṃhartumāha :- tanmayā dṛśyate dṛṣṭo'yaṃ sa ityāmṛśatyapi | grāhyagrāhakatābhinnāvarthau bhātaḥ pramātari || 8 || 'tat' iti tasmādarthe pūrvoktasya prameyasya hetubhāvena upajīvanam iha sūcayati | yata evamuktam - anubhavasya arthasyeva smaraṇāt na bhedena avabhāsaḥ smṛtiśaktiśca parameśvarasyaiva, tata idamatra pariniṣṭhitaṃ tattvam iti | iha smṛtiḥ anubhavaṃ kroḍīkaroti ityuktam | anubhavaśca dvidhā, - parāmarśabhedāt kadācit svātmaparāmarśapūrvakam anubhāvyam parāmṛśati [āmṛśati - K. ṣ. ṣ.] yatra asya abhi - athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tat iti | atra ṭīkā :- tat iti padaṃ vyācaṣṭe tasmāt iti | asyaiva padasya sūcanīyaṃ vastu kathayati pūrvoktasya iti | upajīvanam - utthānam | iha hetumadrūpasyāsya ślokasyārthe pūrvoktasyārthasya hetubhāvameva sphuṭaṃ kathayati yataḥ iti | uktam iti pūrvamiti śeṣaḥ | kimuktamityapekṣāyāmāha anubhavasya iti | anubhavasya pūrvānubhavasya, arthasyeva pūrvārthavat, smaraṇādbhedena - smṛtiviṣayatayā, tataḥ - tasmāt, pariniṣṭhitam - sthitiṃ gatam, tattvam - paramārthaḥ, iti śabdaḥ samāptau | kimityapekṣāyāmāha iha iti | kroḍokaroti - svāntaḥkaroti, anyathā tadviṣaye viṣayatvā'yogāditi bhāvaḥ | nanu tataḥ kimityata āha anubhavaśca iti | anubhavaśca - smṛtyā kroḍīkṛto'nubhavaśca | tatra prathamaṃ bhedaṃ kathayati kadācit iti | svātmanaḥ - anubhavarūpasya svasya, yaḥ parāmarśaḥ - dṛśyate ityādirūpaḥ, saḥ pūrvaṃ yatra tat, anubhāvyam - anubhavaviṣayībhūtaṃ ghaṭādikam, parāmṛśati - parāmarśaviṣayatāṃ nayati, pramātranubhavayoḥ pāramārthikamekatvamapekṣyaivamuktam | kutra parāmṛśatītyata āha yatra iti | abhisandhiḥ - svasyātmani saṃdhipradhānatā 'mayā dṛśyate' iti, kadācit anubhavanīyameva pradhānatayā parāmṛśati yatra anabhisaṃdhereva sahasā vastūpanipātaḥ, arthakriyāṃ prati āgrahaviśeṣo vā 'ayam' iti, tatrāpi ca prakāśaparāmarśo'styeva, anyathā prakāśayogāt | evamubhayathānubhave pratyekaṃ smṛtirapi dvayaparāmarśamayī udeti iti catvāraḥ smaraṇabhedāḥ, dvau anubhavabhedau | anusaṃdhānaṃ [anusandhānarūpam - K. ṣ. ṣ.] pratyabhijñānamapi viśrāntirūpamanusandhānam, tasya pradhānatā - prādhānyam, abhisandhipradhānata | nanu kiṃrupo'sau parāmarśa ityata āha mayā iti | atrāpi pūrvoktaḥ kartṛsthakriyatvādinyāyo yojanīyaḥ | dvitīyaṃ bhedamapi kathayati kadācit iti | anubhavanīyameva - anubhavaviṣayaṃ ghaṭādikameva, na tvasmacchabdavācyaṃ vastvapi | yatra ityananākṣiptaṃ sthaladvayaṃ vibhajya kathayati | sahasā, icchāṃ vinaivetyarthaḥ, akasmāditi yāvat | tatra hi sphuṭaṃ saṃbhrameṇa vastumātraparāmarśa eva bhavati | punaḥ kutretyata āha artha iti | arthakriyāṃ prati - tena vastunā saṃpādanīyāyāmarthakriyāyām, āgrahaviśeṣaḥ - arthitvādhikye tatrāpi atikāṃkṣaṇīyatvena vastuna eva prādhānyāt tatparāmarśa eva bhavati | kiṃrūpo'sau parāmarśa ityata āha ayam iti | nanu kimatra sarvathaiva prakāśaparāmarśo nāsti ityata āha tatrāpi iti | tatrāpi - ayam iti parāmarśe'pi, astyeva iti, atisūkṣmatvenāsaṃcetyamāna iti bhāvaḥ | kuta ityapekṣāyām āha anyathā iti | prakāśāyogāt - viṣayaprakāśāsaṃbhavāt, taduktam :- prakāśo'rthoparaktopi sphaṭikādijaḍopamaḥ iti | smṛterapi evameva dvaividhyaṃ dvividhānubhavaprasandhānena | cāturvidhyaṃ kathayati evam iti | pratyekam - pratyanubhavam, dvayaparāmarśamayī - dṛṣṭa iti sa iti caivaṃ rūpaparāmarśadvayarūpā | catvāraḥ iti, mayā dṛśyate ityanubhave dṛṣṭam iti rūpa ekaḥ | atraiva saḥ ityevaṃrūpo dvitīyaḥ | ayam ityanubhave dṛṣṭaḥ ityevaṃrūpastṛtīyaḥ, atraiva saḥ ityevaṃrūpaścaturthaḥ | dvau - dṛśyate ayam itisvarūpau | sarve caite ṣaḍ bhadāḥ saṃpannāḥ | etadubhayamelanātmakam atraivāntarbhūtam | tacca etadbhedāt aṣṭadhā, pūrvāparaviśrāntikṛtāt pratyekaṃ dvidhābhedācca ṣoḍaśadhā | tadete dvāviṃśatiḥ saṃvedanabhedāḥ | teṣu ca grāhyaṃ tāvat prakāśāt abahirbhūtam, anyathā prakāśanāyogāt, bahirbhūtaṃ ca tat, anyathārthatvāsaṃbhavāt, na ca tata eva, tadaiva, tadevā - etavadaṣṭambhena pratyabhijñānāṃ ṣoḍaśakamapi sādhayati anusaṃdhānam iti | anusaṃdhānam - smṛtānubhatayorekīkaraṇarūpam, pratyabhijñānam - pratyabhijñā, etadubhayamelanātmakam - proktānubhavasmaraṇaparāmarśamelanarūpam, atraiva - bhedaṣaṭke eva | tacca - pratyabhijñānaṃ ca, eteṣām - anubhavayoḥ smṛtīnāñca, bhedāt aṣṭadhā - aṣṭaprakāraṃ bhavati anubhavabhedadvayena saha smṛtibhedacatuṣkasyā'nusaṃdhāne sphuṭamaṣṭadhābhāvotpādāt | punaḥ tatpratyabhijñānaṃ ṣoḍaśadhā bhavati iti saṃbandhaḥ | kadāciddhi pratyabhijñāne pūrvakālāvacchinnataiva vastunaḥ pradhānam, kadācidaparakālāvacchinnataiva | eteṣāṃ saṃvedanabhedānāmekatra saṃkalanāṃ karoti tadete iti | nanu tataḥ kimityata āha teṣu ca iti | teṣu - dvāviṃśatibhedeṣu ca, grahyam - anubhāvyasmaryamāṇapratyabhijñeyatayā sthito viṣayaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha anyathā iti | anyathā - abahirbhūtatvābhāve | taduktam :- buddhaśca bodhabhedena bhavenna vyavahārabhāk | vyatiriktasya buddhatve sarvaṃ buddhaṃ na kiṃ bhavet || iti | tat - saṃvedanadvāviṃśatikam, arthatvāsaṃbhavāt - viṣayatvāsaṃbhavāt | nanu tarhi ubhayarūpameva tad bhavatvityata āha na ca iti | tarhi kiṃ kāryamityata pṛthagbhūtaṃ atra pṛthagbhūtaṃ ca bhavati iti nūnamanyaḥ kalpitaprakāśātmā kaścit atra artho'sti, yato'yam artharāśiḥ pṛthagbhavan anyonyamapi pṭhaktām adhigaccheta, anyathā prakāśābhinnānāṃ parasparamapi kathaṅkāraṃ pṛthagbhāvo bhavet | so'yaṃ vedyaikadeśa eva, vicchinna eva, anujjhitavedyabhāva eva, aham iti vicchedaśūnyaprakāśocitena [vicchedaśūnyocitena - K. ṣ. ṣ.] parāmarśena parāmṛśyamāno māyāpramātā iti vakṣyate 'dehe buddhau' .........| (1|6| 4) ityatra | sa ca grāhaka iti ucyate | evaṃ samameva svātmani nirmalamakurasthānīye [vimalamakurasthānīye - K. ṣ. ṣ.] āha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, nūnam - niścayena, kalpitaḥ - dehādibhāvena kalpanayā saṃbhāvitaḥ yaḥ prakāśaḥ - tadavacchinnaḥ prakāśāṃśaḥ, sa ātmā yasya tādṛśaḥ arthaḥ, prameyatayā sthitaḥ, śuddhaprakāśaṃ prati vedyatvāt | yataḥ - yasmāt, artharāśiḥ ayam - anubhūyamānaḥ | adhigamanābhāve doṣamāha anyathā iti | prakāśābhinnānām - prakāśāntargatānāṃ padārthānām | nanu so'rthaḥ ko'stītyata āha soyam iti | vedyaikadeśa eva - vedyarāśimadhye eka rūpatvāttadbhāga eva, na tu vedakarūpaḥ, vedakābhāsatvāt, tathā, vicchīnna eva ghaṭādivat apohanaśaktyā paramaprakāśāt pṛthagbhūtaṃ eva, aham iti parāmarśena iti saṃbandhaḥ | kīdṛśena aham iti parāmarśena ? vicchedaśūnyo yaḥ prakāśaḥ tatrocitena, tasyaiva paramārthato'haṃviṣayatvāt | kutra vakṣyate ityata āha dehe iti | etasyaiva grāhakatvaṃ kathayati, sa ca iti | grāhakaśca anubhavitṛsmartṛpratyabhijñātṛtvena trirūpo jñeyaḥ | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | samameva, yat yugalakaṃ svasmāt prakāśarūpāt avyatiriktam avabhāsayati parameśvaraḥ tadeva etat bhagavato jñānakartṛtvaṃ smaraṇakartṛtvaṃ jñānaśaktismṛtiśaktirūpam ucyate iti tātparyārthaḥ | akṣarārthastu - mayā dṛśyate iti, ayam iti ca yat āmṛśati pramātā prakāśarūpo yena anubhavati iti ucyate, tata āmarśanāt etat lakṣyate, grāhyarūpeṇa grāhakarūpeṇa yojitau ghaṭādidehādisvabhāvau arthau vedyau pramātari viśuddhaprakāśarūpe bhātaḥ prakāśete | evaṃ dṛṣṭaḥ iti sa iti ca yat parāmṛśati prakāśarūpaḥ pramātā, yato'sau smarati iti vyapadeśyaḥ, tato'pi etadeva lakṣyate | anubhavarūpopajīvitvaṃ pūrvoktaṃ draḍhayituṃ prasaṅgāt atra jñānaśakterapi na tu krameṇa, grāhyagrāhakayorbhinnakālatvena saṃbandho na syāditi bhāvaḥ | nirmalamakurasthānīye - pratibiṃbasahiṣṇutvena nirmaladarpaṇasadṛśe, yugalakam - grāhyagrāhakadvayam, tadeva - bhāsanameva, tātparyārthaḥ - vākyārthaḥ | padārthakathanaṃ pratijānīte akṣarārthastu iti | prakāśarūpaḥ pramātā iti saṃbandhaḥ, yena - yenāmarśanena, tataḥ - tasmāt lakṣaṇāt, lakṣyate - jñāyate yojitau - saṃbaddhatāṃ gatau | evamanubhavasthale yojanāṃ kṛtvā smṛtisthale yojanāṃ karoti evam iti | lakṣyate ityasyānantaraṃ grāhya ityādi prakāśate ityantaṃ vākyakadaṃbakaṃ svayameva yojanīyam | pratyabhijñāsthalayojanaṃ cānenaiva gatam, anubhavasmṛtimelanamātrarūpatvāt, tathā ca sūtre pratyabhijñāyāḥ pṛthagadarśanameva | nanu smṛtisamarthanasamaye kimiti jñānasyāpi kiṃcinmātraṃ nirṇayaḥ kṛta ityata āha anubhava iti | anubhavarūpopajīvitvam - anubhavasāpekṣatvam, [anubhavasāpekṣitvam - C.] prasaṅgāt, na tu kramānurodhāt, atra - smṛtisamarthanasamaye, unmīlanam - vikāsanam, viveka iti yāvat | nanu tarhi jñānasmṛtyapohanaśaktimān ityatra prathamoddiṣṭatvena smṛtiprāṇapradatvena ca jyeṣṭhatvādasyā eva prathamaṃ samarthanaṃ kinna kṛtamiti cet, unmalinaṃ kṛtam | lakṣaṇe śatrādeśaḥ | apiśabdaścārthe | arthaśabdo vicchinnavedyavācī | grāhako māyīyaḥ kalpitaḥ pramātā aśuddhaprakāśasvabhāvaḥ iti śivam | āditaḥ ślo. || 31 || iti śrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāsūtravimarśi - nyāṃ prathame jñānādhikāre smṛtiśaktinirūpaṇaṃ nāma caturthamāhnikam || 4 || satyam, kintu yataḥ smṛtirevānusaṃdhānaprāṇatvenābhīṣṭasyānusaṃdhātṛrūpasyātmatattvasy a sādhanī, jñānaśaktistu taddvāreṇetyayuktatve'pi śiṣyasamāśvāsanārthaṃ prathamaṃ smṛtereva samarthanaṃ kṛtam | tatprasaṃgena ca tadupayoginī jñānaśaktirapi unmīlitaiveti sarvaṃ niravadyameva | āmṛśati ityatra sthitasya śatṛpratyasya vācyamāha lakṣaṇe iti | grāhyagrāhakatābhinnayorarthayoḥ bhānaṃ prati prakṛtyarthasya lakṣaṇatādyotanāt, ata eva samanantaraṃ dvivāraṃ lakṣyate ityuktam | api śabdārthamāha cārthe iti | cārthe, samuccaye ityarthaḥ artha śabdavācyamāha artha iti | vicchinnam - apohanaśaktyā prakāśād bhāvarāśeśca bhinnīkṛtam yadvedyaṃ tadvācī | grāhaka padārthamāha māyoyaḥ iti | kīdṛśaḥ pramātā ? aśuddhaprakāśaḥ svabhāvaḥ - svāpohanaśaktyā vicchinnībhūya svarūpam, yasya tādṛśaḥ | iti śabdaḥ samāptau, śiva padaṃ maṅgalavācakam paratattvasūcakañca | iti śivam || 8 || iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāvimarśinīṭīkāyāṃ bhāskaryākhyāyāṃ jñānādhikāre caturthamāhnikaṃ samāptam || atha pañcamamāhnikam | mahāguhāntarnirmagnabhāvajātaprakāśakaḥ | jñānaśaktipradīpena yaḥ sadā taṃ stumaḥ śivam || atha pañcamamāhnikam | svarūpagṛhamadhyāntarbhāvabhāṇḍaprakāśakam | prajvālya dīpaṃ jñānākhyaṃ svaprakāśaṃ śivaṃ stumaḥ || atha jñānādhikāre pañcamāhnikavyākhyāyā nirvighnaparisamāptaye pracayagamanāya ca śiṣyapravṛttyarthaṃ sakalāhnikatātparyasūcakaṃ maṅgalapratipādakaṃ ca ślokamupanibadhnāti mahā iti | atra ṭīkā :- vayaṃ taṃ śivaṃ stumaḥ | taṃ kam ? yaḥ śivaḥ sadā - nityam, na tu kadācideva prayojanādivaśena | taduktam :- sadā sṛṣṭivinodāya sadā sthitisukhāsine | sadā tribhuvanāhāratṛptāya svāmine namaḥ || iti | jñānaśaktireva - uktavakṣyamāṇarūpā jñānākhyā śaktireva, pradīpaḥ tena kṛtvā, mahāguhāyām - aparicchinnaduravagāhanijasvarūparūpāyāṃ mahatyāṃ guhāyām, antaḥ madhye, nirmagnam - na cedantaḥ kṛtetyatroktanyāyena bruḍitaṃ yad bhāvajātam - bhāvarāśiḥ, tasya prakāśakaḥ - apohanaśaktyā vicchinnīkṛtya bahirgatatvena bhāsako bhavati | anyopi guhāntargatāni vastūni dīpena prakāśayatīti dhvaniḥ | etenātra jñānaśaktireva samarthanīyeti sūcyate | evaṃ tāvat smṛtiśakteḥ svarūpaṃ pratipāditam, adhunā tadupajīvanīyajñānaśaktiparamārthanirṇayaṃ [tadupajīvanīyajñānaśaktiparāmarśanirṇayaṃ - K. ṣ. ṣ.] vitatya, 'vartamānāvabhāsānām' ityādikayā 'sakramaṃ pratibhāsate' ityantayā ślokaikaviṃśatyā nirūpayati | tatrādyena ślokena vastuni pratijñāṃ karoti evaṃbhūtā jñānaśaktiḥ iti | tataḥ ślokadvayena prakāśa evārthānāṃ svarūpam ityāha | tato dvayena prakāśabāhyānāmarthānāṃ sadbhāvaṃ vijñānavādyupagatavāsanādūṣaṇena [vijñānavādopagata - K. ṣ. ṣ.] dṛḍhīkṛtam āśaṅkya, tṛtīyena tadanabhyupagame'pi tāvat na kiñcit uparudhyata iti darśayati | atha ślokena svadarśane'rthatattvam upadarśayan bāhyārthasadbhāve pratyakṣaṃ parākaroti [nirākaroti - K. ṣ. ṣ.] pramāṇatvena | tato dvayena anumeyatāmapi bāhyasya nirasyati | anantaraṃ ślokena cidātmani arthānām avaśyaṃ sadbhāvaḥ parāmarśātmanā iti prakaṭayati | tato'pi evaṃ maṅgalaṃ saṃpādyāhnikābhiprāyaṃ samastavyastatvābhyāṃ kathayati evam iti | atra ṭīkā :- 'pratipāditam' iti, pūrvāhnike ityarthaḥ | upajīvanīyā - apekṣaṇīyā yā jñānaśaktiḥ tasyāḥ yaḥ paramārthaḥ - sahajaṃ svarūpaṃ tasya nirṇayam | sāmastyenoktvā vyastatvenāpi kathayati tatra iti | tatra, ślokaikaviṃśatimadhye ityarthaḥ | vastuni - jñānaśaktinirūpaṇarūpe, pratijñāsvarūpameva darśayati evam iti | tataḥ - pratijñānantaram, vijñānavādibhiḥ - vijñānavādibhiḥ bauddhaiḥ, upagatā - aṅgīkṛtā, yā vāsanā - bhāvasaṃskāraḥ, tasyāḥ dūṣaṇeṇa | tadanabhyupagame'pi - padārthānabhyupagame'pi, noparudhyate - na pratibadhyate, sādhanīyortho na vyāhanyate iti yāvat | arthatattvam - padārthānāṃ sahajaṃ svarūpam, pramāṇatvena parākaroti, pramāṇaṃ nāstītyevamityarthaḥ | anumeyatām - anumānagamyatām, bāhyasya, bahiḥsthasya bhāvarāśerityarthaḥ | prakāśasya pramātṛrūpasya pratyavamarśa eva jīvitam iti ślokacatuṣṭayena anubhavāgamanyāyasvarūpanirūpaṇābhiḥ abhidhatte | anantaraṃ jñānaparāmarśa eva jñeyaṃ śuddhaṃ pramātṛrūpatānujjhitaṃ ca prathayati iti tasyaiva pradhānatve nyāyaṃ ślokatrayeṇāha | prakāśaikarūpatve ca jñānajñātrādi bhinnam iti ślokenāha | tato jñātari iva viśuddhe jñāne'pi avikalpakasavikalpakarūpe vimarśa eva prāṇitam iti ślokadvayenāha | tato jñāturjñānasya ca pūrvapakṣe dūṣitaṃ yat bhinnatvaṃ tat upasaṃhāradiśā ślokena samarthayate iti tātparyam āhnikasya | ślokārthastu nirūpyate | nanu smaraṇavikalpādīnām anubhava eva jīvitam, tatra yadi bhedena ābhāsānte'rthāḥ, tat teṣvapi tathaiva avabhāsa ucitaḥ, no cet anyathā, tadanubhava eva tāvat jñānaśaktirūpo vicāraṇīya ityāśayenāha :- parāmarśātmanā - parāmarśasvarūpeṇa, na tu sthūlatayā, pratyavamarśa eva - parāmarśa eva, anubhavaścāgamaśca nyāyaśca svarūpanirūpaṇā [nirūpaṇāśra bhāti - C.] ca tābhiḥ, tasyaiva - jñānaparāmarśasyaiva, nyāyam - yuktim | jñāna iti, ādi śabdena jñeyagrahaṇam | ślokārthanirūpaṇaṃ pratijānīte ślokārtha iti | nanu smṛtireva kiṃ nirṇītā, kimiti ca tadupajīvanīyā jñānaśaktirna nirṇītā iti śiṣyavyākopamāśaṅkya tatsamāśvāsanārthamavataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- anubhava eva - nirvikalpajñānameva, tatra - anubhave, teṣvapi - smaraṇavikalpādiṣvapi, tathaiva - bhedenaiva, no cet iti, anubhave'rthāḥ yadi bhedena na bhāsante ityarthaḥ | anyathā iti, tadā teṣvapi abhedenaivāvabhāsa ucita ityarthaḥ | phalitamāha tat iti | tat, tasmādityarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā prathamaṃ ślokamupanyasya vyācaṣṭe | vartamāna iti | vartamānāvabhāsānāṃ bhāvānāmavabhāsanam | antaḥsthitavatāmeva ghaṭate bahirātmanā || 1 || vartamānatvena sphuṭatayā avabhāsanam idamityevamākāraṃ yeṣāṃ teṣām, yadetat bahirātmanā kalpitamāyīyaśūnyādiśarīrāntapramātṛpṛthagbhāvena hetunā, bhinnānām tato māyāpramātuḥ vicchinnānām 'avabhāsanam' tat atra ṭīkā :- vartamāna ityādisutrasthasamāsapadavigrahaṃ karoti vartamāna iti | bhāvapradhānanirdeśamāśritya vartamānatvena iti vigrahaḥ | asya lakṣyārthamāha sphuṭatayā iti | agrasthatvakṛtena sarvadharmābhāsagrahaṇarūpeṇa sphuṭatvenetyarthaḥ | avabhāsanameva svarūpeṇānukṛtyāha idam iti, yeṣāṃ teṣām ityanena vigṛhītānāṃ samasanam | yadetat iti kariṣyamāṇatacchabdādhyāhārāpekṣam, yattacchabdābhyāṃ yojitaṃ vākyaṃ hi samyak sphuṭībhavati bahirātmanā iti padaṃ vyācaṣṭe kalpita iti | kalpitāḥ - grāhyagrāhakabhāvānyathānupapattyā kalpanayā sādhitā ye māyīyāḥ - bhedaprāṇatvena [bhedapramāṇatvena - C.] māyākāryāḥ śūnyādayaḥ śarīrāntāḥ ya pramātāraḥ tebhyaḥ, na tu parapramātuḥ, yaḥ pṛthagbhāvaḥ - taireva kalpitaḥ svasmāt bhedaḥ tena | hetunā etena bahirātmanā iti sūtrasthapadasya hetau tṛtīyeti dyotitam, yuktatvanādhyāhṛtaṃ bhinnānām iti vyācaṣṭe tataḥ iti | bhāvānām iti sthāne bhinnānāmiti praśastaḥ pāṭhaḥ, viśeṣyatayā sthitasya bhāvānāmityasya viśeṣaṇavaśenaivākṣepasiddheḥ | paramārthapramātari śuddhacinmaye 'antaḥsthitavatām' tena saha aikātmyam anujjhitavatāmeva 'ghaṭate' pramāṇena upapadyate, tena anujjhitasaṃvidabhedasya bhāvasya kalpitapramātrapekṣayā bhedena prakāśanaṃ bhagavato jñānaśaktirityuktaṃ bhavati || 1 || pramāṇenopapadyate ityuktaṃ tat pramāṇaṃ darśayati :- athavā bhāvaśabdenaiva bhinnatvamākṣiptam | tat - avabhāsanam, arthāt paramārthapramātari śuddhacinmaye | antaḥ sthitavatām iti padaṃ vyācaṣṭe tena iti | tena saha - śuddhacinmayena paramārthapramātrā saha, aikātmyam - abhedam, ghaṭate iti padaṃ vyācaṣṭe pramāṇa iti | pramāṇena - vakṣyamāṇena kevalavyatirekyanumānena | phalitāṃ vastupratijñāmanukṛtyāha tena iti | etenārthīyaṃ pratijñā na śrautīti darśitam | atra cāyamabhiprāyaḥ | paramārthataḥ svarūpatayā sthiteṣu svāvayavabhūteṣu bhāveṣvahamiti grahaṇayogyeṣvapi māyāvaśena svataḥ bhedena yadidamiti bhāsanaṃ tattatraivāvayavatayā sthitānāmeva satāṃ bhavati, na tataḥ cyutānām, yathā mṛnmayasya ghaṭasya mṛnmayatvena sthitasyaiva ghaṭatayā grahaṇam, na hi mṛdo nirgato ghaṭaḥkimapi bhavati, mṛtsattayaiva satāyuktatvāt, iti tadantaḥsthitatvaṃ tadabhinnatāmātrameva [tadantaḥ sthitatvaṃ ca tadabhinna - C.] na tu tadantarādheyatvenāvasthānaṃ mṛdbhāvena hi sthito ghaṭaḥ mṛdantastha ucyate, na tu tadādhāratvena sthitaḥ, tadbahiḥsthitatvaṃ tu tato bhinnatvameva, mṛdo bhinno jalataraṅgo mṛdā bāhya ityucyate | ataśca cidaṃtaḥsthitasya bhāvarāśeḥ cinmayatvameva tadantaḥsthitatvam na tu svapradhānatayā tatrāvasthānam, tato bahiḥsthatvaṃ ca māyāvaśenedantayā tato bhedena bhāsanam, na tu tato nirgatya kutrāpi deśe'vasthānamiti tadvahiravasthānaṃ māyākāryameva | taduktam :- etadandhakāraṃ yad bhāveṣu prakāśamānatayā svātmānatirikteṣvapi ityādi | prāgīvārtho'prakāśaḥ syātprakāśātmatayā vinā | na ca prakāśo bhinnaḥ syādātmārthasya prakāśatā || 2 || artho nīlādiḥ, tasya nīlādirūpataiva yadi prakāśamānatā na punaḥ sāparā [na punaraparā kāṃcit - K. ṣ. ṣ.] kācit arthaśarīrottīrṇā prakāśātmatā tarhi yathā sarvān prati nīlameva tatsaṃbhāvanayā bhaṇyate, na kaṃcit vā prati, vastuto vā svātmanyeva tat nīlaṃ parasya paraniṣṭhatvānupapatteḥ [paraniṣṭhatānupapatteḥ - K. ṣ. ṣ.] svātmani vā na nīlam na anīlam prakāśānugraheṇa vinā vyavasthānāyogāt | tathā prakāśamānatāpi asya atha dvitīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti pramāṇena iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | prāk iti | atra ṭīkā :- sūtrasthamarthaśabdaṃ vyācaṣṭe nīlādiḥ iti | ādiśabdena sarvasya nīlavyatiriktasya bāhyasya sukhāderāntarasya ca bhāvajātasya grahaṇam | vākyārthamāha tasya iti | tasya - nīlādeḥ, nīlādirūpataiva - nīlādisvabhāvataiva, yadi prakāśamānatā - grahaṇasamaye sthitaṃ prakāśate ityevaṃrūpaṃ prakāśakartṛtvaṃ bhavati | punaḥ - pakṣāntare, sā - prakāśamānatā, aparā - nīlādirūpatāyā anyā, ata eva arthaśarīrottirṇā - arthākhyāt śarīrāt - svarūpāt uttirṇā, prakāśātmatā - prakāśarūpatā, śuddhaprakāaśarūpateti yāvat | na bhavati, tarhi - tadā, tat - nīlādivastu, yathā sarvān prati - sarveṣu pramātṛṣu, saṃbhāvanayā - kalpanayā, nīlameva laukikaiḥ bhaṇyate, vā - pakṣāntare, vastutaḥ - paramārthataḥ, parasya - anyasya, paraniṣṭhatvānupapattaḥ - anyalagnatāyogāt, paṇḍitaiḥ tat svātmanyeva nīlaṃ bhaṇyate | nānīlaṃ bhaṇyate kutaḥ? prakāśānugraheṇa - prakāśāvaṣṭaṃbhena, vinā vyavasthānāyogāt - vyavasthāyā asaṃbhavāt, prakāśagṛhītameva hi vastu nīlādirūpatayā vyavasthāpayituṃ śakyate, tathā - tadvat, prakāśa - sarvān prati na kaṃcit vā prati api tu svātmanyeva, svātmanyapi vā na syāt iti andhatā jagataḥ | atha indriyālokādikṣaṇavargāt prakāśarūpo'sau nīlakṣaṇo viśiṣṭa eva jātaḥ, evamapi sa eva prasaṅgaḥ, prakaṭatāvāde'pi ayameva doṣaḥ, sarvathā mānatāpi - nīlādivad artharūpatvanāṅgīkriyamāṇā prakāśakartṛtāpi asya - nīlārthasya, sarvān prati - sabhāvanayā sarveṣu, syāt, na kaṃcidvā, vastutaḥ kasmi/ścidapi na vā syāt, api tu svātmanyeva tato'pi, paramārthavicāre svātmanyapi vā nasyāt iti andhatā - arthagrahaṇasamarthatvenāndhasadṛśatvam, jagataḥ - lakṣaṇayā jagadgateṣu pramātṛṣu syāt, saṃbhāvanayoktaṃ sarvān prati prakāśamānatvaṃ sarvajñatvahetutvamanapekṣyaivamuktam | ayambhāvaḥ - grahaṇasamaye bhāvasya māyayā bhāvatvena bhāsitaṃ nijaṃ sahajaśuddhaprakāśākhyaṃ svarūpameva pramātāraṃ prati sphuṭībhavati, yataḥ tadā pramātā tadvastu prati didṛkṣāsamaye vyāpako bhavati | taduktam :- didṛkṣayeva sarvārthānyadā vyāpyāvatiṣṭhate | tadā kiṃ bahunoktena svayamevāvabhotsyate || iti | vyāpakībhavaṃśca tadvastu svātmasātkaroti, tanmayībhāvāsādanaṃ ca vastunaḥ śuddhaprakāśarūpatvāsādanameva, pramātuḥ sphuṭaṃ prakāśamātrarūpatvāt, etacca śaktipātaṃ vinā mahatāpi prayatnena durjñeyameva, tasmiṃstu sati svayameva sphurati ata evoktam svayamevāvabhotsyate iti, anyathā tu yadi tacchaddhaprakāśarūpatāsādanaṃ prakāśamānatvaṃ na syādapitvartharūpatāyāḥ nīlaguṇavat viśeṣādāyakameva syāt tadā tasyānyaprakāśānugrahaṃ vinā nīlavadgrahaṇameva na saṃbhavediti | atra kṣaṇikavādī praśnayati atha iti | asau - nīlārthaḥ, viśiṣṭaḥ - grahaṇayogyatārūpaviśeṣayuktaḥ, uttaraṃ kathayati evamapi iti | sa eva - pūrvokta eva, arthaśarīrottīrṇaprakāśarūpatānāsādanāviśeṣāditi bhāvaḥ | manasi śaṅkite mīmāṃsakamate'pi doṣamāsañjayati prakaṭatā iti | prakaṭatāpi hi arthaśarīraviśrāntaḥ cet prakāśo mama avabhāsate iti pramātṛlagnatayā prakāśasthitiḥ durupapādā | pramātā hi tadānīm indriyādimayo'rtharūpaprakāśasya [indriyārthamaya - K. ṣ. ṣ.; artharūpasya prakāśasya - K. ṣ. ṣ.] kāraṇaṃ bhavet bījamivāṅkurasya | na ca aṅkuro bījāpekṣo'ṅkurātmā, tato yadi na prakāśātmā sa syāt [bhavet - K. ṣ. ṣ.] 'prāgiva' jñānodayāt pūrvaṃ yathā'sāvaprakāśaḥ [so'prakāśaḥ - K. ṣ. ṣ.] jñānakriyayārthaviṣayatvenotpāditārthaśarīrottīrṇā naiva bhavatīti bhāvaḥ | saṃgṛhya paramārthaṃ kathayati sarvathā iti | sarvathā - sarvaprakāreṇa, arthaśarīraviśrāntaḥ, na tu śuddhaprakāśarūpaḥ, prakāśaḥ - lakṣaṇayā prakāśamānatā, cet - yadi, tadā mamāvabhāsate iti - evam, pramātṛlagnatayā - ṣaṣṭhyantāsmacchabdavācyapramātṛsaṃbandhitayā, prakāśasya - ghaṭasabandhinaḥ prakāśakartṛtvasya, sthitiḥ - avasthānam, durupapādā - duḥkhenopapādayituṃ śakyā syāt, anyasaṃbandhinaḥ anyasaṃbandhitvāyogāt | nanu kāraṇatayā sthitaḥ pramātā kathaṃ na tasya saṃbandhī syādityata āha pramātā iti | hi - yasmāt, pramātā tadānīm - grahaṇasamaye, indriyādimayaḥ - grahaṇasāpekṣatvena indriyādiṣu dattāvadhānatayā tadrūpo'pi san, artharūpaprakāśasya - arthaśarīraviśrāntatayāṅgīkṛtasya prakāśasya, kāraṇaṃ bhavet - avaśyaṃ bhavatyeva | kimiva kasya ? bījamivāṅkurasya | nanu tenaiva tasya tat saṃbandhitvamāyātamityata āha na ca iti | aṅkuraḥ - bījādutpannaḥ aṅkuraḥ, aṅkurātmā - aṅkurabhāvaṃ gataḥ san, bijāpekṣaḥ - sarvadā bījāpekṣāyuktaḥ na bhavati svakāryakaraṇe tadapekṣārahitatvāt | tathaivātmano labdhasattākaḥ arthaśarīraviśrāntaḥ prakāśaḥ bhinnatvena ātmānaṃ nāpekṣate ityarthaḥ | prakriyāmupasaṃharati tataḥ iti | tataḥ - tasmāt, saḥ - arthaḥ, grahaṇasamaye prakāśātmā - prakāśakartṛtādvāreṇa śuddhaprakāśarūpaḥ, yadi na syāt, tadā prāgiva iti padaṃ vyācaṣṭe jñānodayāt pūrvaṃ yathā iti | jñānodayāt pūrva yathā asau - prakāśaḥ tathā jñānodaye'pi syāt | nanu jñānam arthaprakāśarūpameva, tat kathaṃ jñānasya udayānudayayoḥ arthasya tulyatā syāt | syāt etat yadi upapadyeta, yāvatā arthāt bhinnaṃ yat jñānaṃ prakāśarūpam, tat arthasya saṃbandhitayā kathaṃ syāt | yadi tāvat arthaḥ prakāśate ityevaṃbhūtaṃ jñānasya svarūpaṃ arthaḥ, aprakāśaḥ syāt, nīlatvāprakāśamānatvayoraviśeṣāt, viśeṣe tu asmadabhīṣṭasya siddhiriti bhāvaḥ | taduktam :- jñeyasya ca paraṃ tattvaṃ yaḥ prakāśātmakaḥ śivaḥ | na hyaprakāśarūpasya prākāśyaṃ vastutāpi vā || iti | idaṃ pramāṇaṃ ca tarkarūpameva | tathā hi - artho yadi śuddhaprakāśavyatiriktaḥ syāt tarhi aprakāśaḥ syāt iti vyāpyāropeṇa vyāpakāropaṇamevātra dṛśyate | yathā yadyatrāgnirnābhaviṣyat tarhi dhūmo nābhaviṣyat ityatra | nanu tarhi kathamatrāvataraṇikāyāmācāryeṇa pramāṇavyavahāraḥ kṛtaḥ ? pramāṇamārgaśodhakatveneti brūmaḥ anena hi śodhito [anena śodhitaṃ mārgaṃ hi - C.] mārgaḥ | athamarthaḥ - śuddhaprakāśarūpaḥ prakāśatvāditi kevalavyatirekyanumānamatra pravartate prākkālīnasyāsyārthasyaiva vyatireke dṛṣṭāntatvāt, sarvasya artharāśeḥ pakṣīkṛtatatvenānvayāsaṃbhavāccetyalaṃ prapañcena | atra tṛtīyapādasyāvataraṇikāṃ kartuṃ tārkikamataṃ śaṅkate nanu iti | artha prakāśarūpameva - arthaviṣayaprakāśasvarūpameva, na tu nīlavat viśeṣaṇatayā arthaśarīraviśrāntam | nanu tataḥ kimityata āha tat iti | tat - tataḥ kāraṇāt, jñānasyodayānudayayorarthasya - nīladyarthasya, tulyatā syāt | tarkarītyāṅgīkaroti syādetat iti | nanu tarhyastvityata āha yadi iti | nanu kathaṃ nopapadyate ityāśaṅkya tṛtīyapādaṃ vyācaṣṭe yāvatā iti | yāvatā - yasmāt, saṃbandhitayā - saṃbandhibhāvena, sambandhīti yāvat, itthaṃbhāve tṛtīyā | kathaṃ syāt, kena prakāreṇa syāt ityarthaḥ | tatra prakāramupanyasyeṣṭāpattimāha tat arthajñānayoḥ abheda evāyātaḥ, arthasvabhāvasya jñānatvena uktatvāt, arthasvabhāvatve [arthasvabhāvatve ca prakāśasya - K. ṣ. ṣ.] ca sati prakāśasya arthātmatāyām uktaṃ dūṣaṇam | atha arthaṃ prakāśayati iti jñānasya svarūpam, tarhi prakāśamānamarthaṃ karoti jñānam iti āpatite punarapi sa eva doṣaḥ | kṛtapratānaśca ayaṃ prakṛtyarthaṇyarthavivekomayaiva bhedavidāraṇe [bhedavādavidāraṇe - K. .ṣ. ṣ.] iti tata eva anveṣyaḥ | tasmāt bhinnaḥ prakāśo'rthasya saṃbandhī bhavati iti saṃbhāvanaiva nāsti | tacca [ataśca - K. ṣ. ṣ.] idam upapattyā āyātam - yadi iti | kuta āyāta ityata āha artha iti | arthasvabhāvasya - arthasvarūpasya, jñānatvena - jñānabhāvena, uktatvāt iti, anicchayāpi iti śeṣaḥ | nanu tataḥ kim ityata āha artha iti | prakāśasyārthasvabhāvatve sati arthātmatāyām uktaṃ dūṣaṇam - samanantaramarthātmatāviṣaye prokto'ndhatārupo doṣaḥ syāt | atha pūrvapakṣavādinā abhīṣṭaṃ pakṣamupanyasyati atha iti | arthaṃ prakāśayati iti, ṇisahitena prakāreṇetyarthaḥ, atrāpi purvoktameva dūṣaṇaṃ prasañjayati tarhi iti | āpatite - vigrahavaśena balādāyāte, prakāśamānaṃ karoti ityatra hi prakāśamānam iti ghaṭaḥ prakāśate ityanena tulyārtham, tatra cokta eva doṣaḥ, yattu karotīti ṇijvācyaṃ tatrāvasthābhedena tadeva jñānaṃ hetuḥ, na ca tenāsya prakāśakartṛtvaṃ vinaśyati, na hi pacanāt [na hi pacanāpāṭhako devadattaḥ pacanniti vaktuṃ śakyaḥ - C.] pāṭhako devadatto pacanniti vaktuṃ śakyaḥ | nanu asya vistareṇa vivecanaṃ vyāyyamityata āha kṛta iti | kṛtapratānaḥ - kṛtavistāraśca, bhedavidāraṇe, bhedavidāraṇapare granthe ityarthaḥ | tata eva - bhedavidāraṇādeva | uktamarthamupasaṃharati tasmāt iti | saṃbhāvanaiva nāsti, kā kathā vastutāyā iti bhāvaḥ | phalitaṃ kathayaṃścaturthapādaṃ vyācaṣṭe tacca iti | upapattyā - pramāṇena, āyātam - anicchayāpi siddham | kimityapakṣāyāmāha arthasya svarūpaṃ prakāśamānatā [prakāśamānatvam - K. ṣ. ṣ.] prakāśābhinnatvam iti | prakāśaśca yadi ghaṭe'nyaḥ paṭe'nyaḥ tadā anusaṃdhānasya ayogaḥ, dvayoḥ prakāśayoḥ svātmamātraparyavasānād iti vitatya upapāditaṃ naśyet janasthitiḥ ityatra | tasmāt eka eva prakāśaḥ etadeva āvṛttyā darśitaṃ na ca prakāśo bhinnaḥ syāt iti || 2 || arthasya iti | prakāśatā iti padaṃ vyācaṣṭe prakāśamānatā iti | atrāpi paryāyapadamāha prakāśābhinnatvam iti | akarmakāṇāṃ kartā hi kriyayā sahaikatvameva bhajati, yathā devadatto bhavati ityatra bhavanaṃ dedattasya svarūpameva na tu devadatta odanaṃ pacati itivat karmakārakaviṣayakriyāhetutayā tiṣṭhatīti | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau | atha tṛtīyapādasyāvṛttyārthāntaraṃ vaktuṃ punaravataraṇikāṃ karoti prakāśaśca iti | upapāditam - samarthitam | kutretyapekṣāyāmāha naśyet iti | avataraṇikāṃ kṛtvā phalitakathanarītyā tṛtīyaṃ pādamāvṛttyā vyācaṣṭe tasmāt iti | āvṛttyā - pātravat krameṇa yojanarūpayā, darśitam, tṛtīyapādena iti śeṣaḥ | tadevopanyasyati na ca iti | ayamatra saṃkṣiptārtha.ḥ | prakāśātmatayā vinā - prakāśamānatārūpaśuddhaprakāśākhyānijasvarūpāsādanadvārāgata- śuddhaprakāśarūpatāṃ vinā, arthaḥ prāgiva - agrahaṇakāle iva grahaṇakāle'pi aprakāśaḥ syāt, prakāśate ca ato jñāyate prakāśāntaḥ sthitasyaiva bhāvasya bahiridantayā bhāsanamastīti bhāvaḥ | nanu prakāśaviṣayatayaivāsya bhānaṃ bhavatu kiṃ tadrūpatākalpanāyāsenetyata āha na ca iti | prakāśaḥ bhinnaḥ na ca syāt, tathā ca asya ghaṭasaṃbandhitvamevāyuktaṃ bhinnayoḥ sambandhāyogāditi bhavaḥ | ataḥ prakāśo'rthasyātmā - alaukikaṃ svarūpaṃ bhavati | nanu tatkiṃ pratyarthaṃ bhinnamathavā ekamityapekṣāyāṃ tṛtīyapādamāvṛttyā yojanīyam | prakāśaḥ bhinnaḥ na hi syāt, eka eva syādityarthaḥ, anyathā janasthitināśaprasaṅgād vyatiriktasya jñānasya arthaprakāśarūpatām abhyupagamyāpi bādhakāntaramāha :- bhinne prakāśe cābhinne saṅkaro viṣayasya tat | prakāśātmā prakāśyo'rtho nā prakāśaśca siddhyati || 3 || yadi arthāt anya eva jñānātmā prakāśaḥ ata eva bhinno'rthataḥ tarhi svātmani tasya prakāśamātrarūpatvāt abheda eva | tathā hi nīlasya prakāśaḥ, pītasya prakāśaḥ iti yo nīlāṃśaḥ pītāṃśaśca, sa na tāvat jñānasya [sa tāvat jñānasya svarūpam - K. ṣ. ṣ.] iti | tathāsmadīyaṃ padyamapi :- cidantaḥsthānāṃ yadbahiriva vibhānaṃ samucitaṃ tato'rthānāṃ....................citi citi vibhāgā iva yataḥ | mṛdantaḥstho mṛttvaṃ tyajati na kadācid ghaṭa iha tadantaḥsthatvaṃ yad bhavati khalu tattvaṃ na tu bhidā || iti | atha tṛtīyasyaślokasyāvataraṇikāṃ karoti vyātirikta iti | atra ṭīkā :- vyatiriktasya - viṣayitayā sthitatvād bhinnasya, abhyupagamyāpi - nipuṇavāditayā'ṅgīkṛtyāpi, vādhakāntaram - saṅkararūpamanyaṃ bādhakam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | bhinne iti | atra ṭīkā :- bhinne prakāśe iti padadvayaṃ vyācaṣṭe yadi iti | anya eva - bhinna eva, jñānātmā - jñānarūpaḥ, ata eva - anyatvādeva, arthataḥ - nīlādeḥ sakāśāt | bhinne iti padaṃ vyācaṣṭe tarhi iti | svātmani - prakāśākhye nijasvarūpe | abhedameva samarthayitumupakramaṃ karoti tathā hi iti | svarūpam bhedavādatyāgāpatteḥ | atha viṣayaḥ, tadevedaṃ vicāryate - iha prakāaśabalāt nīlapītayoḥ bhedo'bhyupagantavyaḥ, yenaiva ca prakāśena nīlo nīla eva iti upagamyate, tenaiva ca prakāśena pītaḥ iti kathaṃ saṃgacchatām, nīlena janitaḥ, pītena janitaḥ, tena vā saha samānasamāgrīka [ekasāmagrīkaḥ - K. ṣ. ṣ.] ityādi tāvat, nātra kasyāpi vipratipattirityarthaḥ | bhedavādatyāgāpatteḥ iti, vaiśeṣikā hi bhedaniṣṭhā eva, jñānārthayośca tairekasvarūpatve'ṅgīkṛte svābhīṣṭasya bhedavādasya teṣāṃ tyāga eva syāt, tathā ca apasiddhāntāpattisteṣāṃ syāditi bhāvaḥ | pakṣāntaraṃ śaṅkate atha iti | nīlāṃśaḥ pītāśaśca jñānasya viṣayaḥ atha - ced bhavatītyerthaḥ | tadevedam - viṣayatvameva | vicārameva karoti iha iti | abhyupagantavyaḥ - avaśyamaṅgīkartavyaḥ, anyathā tasyāsiddhe | tenaiva prakāśena pītaḥ pīto bhavatīti yadabhyupagamyate, iti - etat, kathaṃ saṃgacchatām - yuktaṃ bhavet, nīlajñānasya pītaṃ prati pītajñānasya ca nīlaṃ prati vyavasthāpakatvā'yogāditi bhāvaḥ | atra bauddhaikadeśaiḥ samarthito dvividho viṣayavibhāgo na yukta iti kathayati nīlena iti | ayaṃ prakāśaḥ nīlena janitaḥ - viṣayabhāvena sthitvotpāditaḥ, ata eva nīlaprakāśo bhavati, pītena janitaḥ ataḥ pītaprakāśo bhavati | vā - pakṣāntare, tena saha samānasāmagrīkaḥ - nīlena sahaikasāmagrīyuktaḥ nīlaprakāśo bhavati, evaṃ pītena sahetyādi | idamatra tātparyam | sarve santo bhāvāstāvat kṣaṇikena vijñānena dattasattākāḥ kṣaṇikā eveti yuktimat, vijñānasya ca kṣaṇikatvaṃ pratikṣaṇaṃ prativiṣayaṃ navīnatayotpādāt prasiddhameva, tatra prathamamindriyeṇa kṣaṇikena utpanno jñānakṣaṇaḥ svasantānamārabhate tadviṣayo'rthakṣaṇaśca svasantānam, tatra dvitīya jñānakṣaṇe prathamo jñānakṣaṇaḥ ārambhakatvana upādānībhavati, tadviṣayastvarthaṃkṣaṇaḥ upādānakāraṇasphūṭībhāvahetutvena yat ucyate tat siddhe nīlapītayorbhede syāt, sa eva vicāryaḥ | atha nīlākāro'sau tat yadi pratibimbabalāt taddvitīyabimbānavabhāsāt ayuktam | atha abhedaḥ, tarhi tyakto bhedavādaḥ, tathā karaṇatādivāde [kāraṇatādivāde - K. ṣ. ṣ.] śikharasthajñānaṃ bahutaranīlādijanyam ekatra paṭu anyatra mandam iti kathaṃ amumeva prati nimittakāraṇībhavati iti sphuṭameva dvitīyayoḥ jñānārthakṣaṇayoḥ ekasāmagrīkatvam, jñānasya jñānārthajanyatvāt, arthasyāpyarthajñānajanyatvāt | yastūpādānasahakāribhedaḥ sa stokatvena akiṃcitkara eva | yaduktam :- eko hi doṣo guṇasannipāte nimajjatīndoḥ kiraṇeṣvivāṅkaḥ iti | tāveva prathamadvitīyau jñānārthakṣaṇau ekasāmagrīkatvena parasparaṃ na vyabhicarata ityayaṃ jñānakṣaṇo'syārthakṣaṇasya saṃbandhī, evaṃ tṛtīyādiṣvapi jñeyam, prathamayostu janyajanakabhāvenaiva vyavasthāsiddhirityalam | nanvevameva bhavatu ityata āha ityādi iti | sa eva - nīlapītayorbheda eva | tathā ca naitadyuktamiti bhāvaḥ | atha nirākārasākārajñānabauddhamatamāha atha iti | asau - prakāśa eva, nīlākāro bhavati, tata eva nīlaprakāśo bhavatītyarthaḥ | atrāpi parihāramāha tat iti | tat - nīlākāratvam, yadi pratibiṃbabalād bhavati, tadā tad dvitīyabiṃbānavabhāsāt - vasturūpabiṃbānavakḷpteḥ, ayuktaṃ bhavati, biṃbābhāve pratibiṃbā'yogāt | etena nirākārabauddhamatanirāsaḥ | sākāravādimatamapi dūṣayati atha iti | athābhedaḥ - jñānākārasyaiva sthitatvena arthajñānayorabheda eva bhavati, tarhi bhavadbhirapi bhedavādaḥ tyaktaḥ, vijñānavādibauddhavaditi śeṣaḥ athopāyātiśayena prameyātiśayena ca jñānātiśayavādināṃ tārkikāṇāṃ mataṃ dūṣayitumāha karaṇa iti | karaṇam - upāyaḥ tasya bhāvaḥ, ādiśabdena prameyatvādikāryagrahaṇam, tasyāḥ vādaḥ tasmin | te hi evaṃ kathayantiḥ - ekarūpāḥ pratītayaḥ karaṇavaśenaiva bhidyante, kutraciddhi kiṃcideva karaṇaṃ na sarvaṃ sarvatra, tathā prameyena vā bhidyante, na hi sarvatra ekameva prameyam | tatra parihāramāha śikharastha iti | śikhare - parvataśṛṅge tiṣṭhatīti tādṛśasya, yugapatsarvadarśinaḥ puruṣasyetyarthaḥ, yat jñānam, bhedaḥ prakāśaśarīrasya abhedāt | tathābhūte ca anyataradarśanodbhūte'pi [anyataradarśanodbodhite - K. ṣ. ṣ.] saṃskāre balādeva aśeṣasmaraṇaprasaṅga iti bhūyān saṅkaraḥ | syādetat, artha evāstu, kimanena doṣāpādakena [doṣopapādakena - K. ṣ. ṣ.] prakāśena iti | atrāha - aprakāśasya prasiddhireva na kācit, svātmani hi nīlaṃ yadi pītaṃ na kiṃcit vā, tat kīdṛśam ? bahutaraṃ yannīlaṃ tad ādiryasya tat bahutaranīlādi, tena janyam, ādiśabdena alpatarapītādigrahaṇam, ekatra - bahutaranilaviṣaye, paṭu bhavati, anyatra - alpatarapītādiviṣaye, mandaṃ bhavati iti bhedaḥ kathaṃ syāt | kutaḥ ? prakāśaśarīrasya pramāṇatvena sthitasya prakāaśasvarūpasya, ekatvāt, na hi tatra upāyabhūtasya pramāṇasya bhedaḥ, ādiśabdagṛhītena prameyātiśayena jñānātiśayavāde dūrādūrasthitavastujñānaṃ kathamekatra paṭu anyatra mandaṃ bhavediti svayaṃ yojanīyam | samīpasthe hi jñānaṃ paṭu bhavati dūrasthe tu tasminneva mandam, prameyaikatvāditi hetutvena svayaṃ yojanīyam | karaṇatāvāde doṣāntaramāha tathā iti | tathābhūte ca saṃskāre - yugapatsarvaviṣayānubhavānukūle saṃskāre ca, anyataradarśanodbhūte - tatrānubhūtabahuvastumadhyādekatarasya darśanenodbhūte sati balādevāśeṣasmaraṇaprasaṅgaḥ - tatrānubhūtasamastavastusmaraṇaprasaṅgaḥ, iti - ataḥ kāraṇāt, bhūyān - atibahuḥ, saṅkaraḥ syāt, smṛtau vyāpteriti bhāvaḥ, ataḥ kāraṇātkāraṇatādivādasyāpi na yuktatvamiti bhāvaḥ | etena pūrvārdhaṃ kṛtavyākhyam | atra śiṣyaḥ praśnayati syādetad iti | etad bhavatvityarthaḥ | kimityapekṣāyāmāha artha eva iti | doṣāpādakena - proktasaṅkaradoṣāndhatādidoṣaprasañjakena | etena artha padarahitaṃ tṛtīyapādaṃ tāvad avasthāpya caturthapādasyāvataraṇikā kṛtā | uttaraṃ vaktuṃ pūrvapādastha artha padasahitaṃ caturthapādaṃ vyācaṣṭe atrāha iti | kimāhetyapekṣāyāmāha aprakāśasya iti | kuto na siddhirityata āha svātmani iti | svātmani - prakāśāspṛṣṭe svarūpamātre, nīlaṃ yadi pītam, vā - pakṣāntare, na kiṃcidvā - asadvā, kaścid brūyāditi śeṣaḥ | kiṃ duṣyet, ata eva granthakṛtaiva anyatra uktam :- evamātmanyasatkalpāḥ prakāśasyaiva santyamī | jaḍāḥ prakāśa evāsti svātmanaḥ svaparātmabhiḥ || iti | tat yadi prakāśaḥ tadā bhavati arthaḥ, prakāśaśca asau katham | yadi prakāśataiva ghaṭasya vapuḥ saiva paṭasya ityādi viśvavapuḥ prakāśaḥ siddhaḥ || 3 || kiṃ duṣyet - ko doṣa āyāti, na hi tannīlamutthāya nīloham iti vivādaṃ kuryāt, jaḍatvena mūkatvāditi bhāvaḥ | atra śrīmadutpaladevasya vākyamudāharati evam iti | asya ślokasya pūrvaṃ vyākhyā kṛteti na punarāyastam | tāvatsthāpitaṃ tṛtīyapādamihaiva vyākhyāyogyaṃ vyākhyātuṃ phalitakathanarītyā'vataraṇikāṃ karoti tat iti | tat - tasmāt kāraṇāt yadi prakāśaḥ syāt tadā artho bhavati, siddhyatītyarthaḥ | śiṣyaḥ pṛcchati prakāśaśca iti | asau prakāśaśca kathaṃ syād, yena arthaḥ siddhyatīti bhāvaḥ | uttaraṃ vaktum 'artha' padarahitaṃ tṛtīyaṃ pādaṃ vyācaṣṭe yadi iti | prakāśaḥ tadā bhavati | tadā kadā ? yadi ityādi bhavati, ityādi kim ? yā ghaṭasya prakāśatā vapurbhavati saiva prakāśatā paṭavapurbhavati | ādiśabdena saiva sarvasya vapurbhavati | prakāśātmā prakāśyaḥ iti vākyasyāpyayamevārthaḥ | yadā prakāśātmā, bhāvapradhāno nirdeśaḥ, prakāśātmatā, arthātsarvavedyeṣu paramārthatayā sthitā prakāśarūpatā, prakāśyo [prakāśo bhavati - C.] bhavati na tu pratyekaṃ viṣayitayā sthitaḥ prakāśaḥ tasya tadaṃśatvena grāhakatayā kalpitatvāt iti sūtre'nuktamapi phalitaṃ svābhipretaṃ vastu siddhatayā kathayati viśvavapuḥ iti | iti śabdo'dhyāhāryaḥ, iti viśvavapuḥ - sarvamayaḥ, prakāśaḥ siddhaḥ | evamatra saṅkṣapaḥ | prakāśe - jñāne, bhinne - svaviṣayād bhinne sati, tathā abhinne artha eva prakāśaḥ [prakāśakaḥ - C.] abhinne ca sati, viṣayasya, jātāvekavacanam tena viṣayāṇāmityarthaḥ | ekasyaiva prakāśasya evaṃbhūtakramākramakāryakāraṇabhāvādi- vicitravaiśvarūpyapradarśanasāmarthyarūpam aiśvaryam ityetāvat [iti tāvat - K. ṣ. ṣ.] paryavasāyayitavyam | taccaivaṃ paryavasyati, yadi prakāśasya vicitrabhāve hetvantaram apākṛtam | tatra prakāśasya avicitrasya krameṇa vicitratā vicitratākāraṇaṃ pratibimbātmakaṃ tatpratibimbasajātīyaṃ yat tadeva nīlādirūpaṃ bāhyam, tacca yadyapyanumeyam, tathāpi saṅkaraḥ - saṅkīrṇatā, [māhārṇatā - C.] ekajñānena sarvaviṣayagrahaṇāt, aprakāśaḥ - prakāśarahito viṣayaḥ na siddhyati, yataḥ prakāśātmā arthaḥ prakāśo bhavati iti || 3 || atha caturthapaṃcamayoḥ ślokayoravataraṇikāṃ karoti ekasyaiva iti | atra ṭīkā :- ekasyaiva, na tu prativiṣayaṃ bhinnatvana sthitatvādanakasya, evaṃbhūtāḥ - loke prasiddhatvā'prasiddhatvābhyāṃ sthitāḥ ye kramākramāḥ - kramākramarūpāḥ kāryakāraṇabhāvādayaḥ, kāryakāraṇabhāvaḥ mokṣeṇa maheśvarasya, ghaṭādibhiḥ saha kulālādeśca, ādiśabdād vyāpyavyāpakabhāvādigrahaṇam, te eva vicitram - nānāvidham, vaiśvarūpyam - sarvarūpatvam, tasya yat pradarśanaṃ tatra yatsāmarthyaṃ tadrūpaṃ yasya tādṛśam | ityetāvat - proktametāvanmātram, paryavasāyayitavyam - viśrāmayitavyam, niśceyamiti yāvat | paryavasyati - viśrāmyati | evaṃ kathamityapekṣāyāmāha yadi iti | hetvantaram - svavyatirikto'nyo hetuḥ apākṛtam - dūrīkṛtam, anyathā bhedāpātāditi bhāvaḥ | tatra akramasya 'yuktatāṃ' jñātvā krameṇa ityuktam, vicitratāyāḥ kāraṇam vicitratākāraṇam, pratibiṃbātmakam - pratibiṃbadāyakam, tasya pratibiṃbasya - saṃkrāntasya bhāvapratibiṃbasya, sajātīyam - sadṛśam, biṃbapratibiṃbayoḥ sadṛśatvāt, bāhyam - biṃbabhūtaṃ bāhyaṃ vastu, biṃbaṃ vinā pratibiṃbāa'yogāditi bhāvaḥ | nanu tarhyanumeyatayā sthitasyāsya bāhyasya pratyakṣatvaṃ kathaṃ kathayasītyāha tacca iti | tacca - bāhyañca, yadyapyanumeyam - idaṃ nīlamiti pratyakṣeṇa adhyavasāyāt adhyavasāyaprāṇitatvācca pramāṇasthiteḥ pratyakṣavyapadeśyaṃ bhaviṣyati | bāhyārthavādikathitamiti hetvantaram anumīyamānabāhyarūpa [anumīyamānaṃ bāhyarūpam - K. ṣ. ṣ.] āśaṅkyamānatvena darśayati [pradarśayati - K. ṣ. ṣ.] :- tattadākasmikābhāso bāhyaṃ cedanumāpayet | na hyabhinnasya bodhasya vicitrābhāsahetutā || 4 || na vāsanāprabodho'tra vicitro hetutāmiyāt | tasyāpi tatprabodhasya vaicitrye kiṃ nibandhanam || 5 || iha bodhaḥ tāvat abhinnaḥ, prakāśamātrameva hi asya paramārthaḥ, prakāśādhikaṃ yadi nīlasya rūpam, tarhi tat aprakāśarūpam iti na prakāśeta | pratibiṃbākhyana liṅgena avagatatvāt anumitiviṣayo bhavati, tathāpi idaṃ nīlam iti pratyakṣeṇa - pratyakṣapramāṇana, adhyavasāyāt, pramāṇasthiteḥ - pratyakṣādipramāṇasattāyāḥ, adhyavasāyaprāṇitatvācca, yat pramāṇaṃ hi yatra viṣaye yathā'dhyavasāyaṃ janayati tattatra tathā vyavasthāpyate ityarthaḥ | pratyakṣavyadeśyam - pratyakṣetināmayogyam, bhaviṣyati, yena tasya loke pratyakṣamiti prasiddhiriti bhāvaḥ | bāhyārthavādibhiḥ - bauddhaviśeṣaiḥ kathitam, iti hetvantaram - proktarūpamanyaṃ hetum, kīdṛśam ? anumīyamānaṃ bāhyarūpam - bāhyapadārthasvarūpaṃ yena tādṛśam, ārśaṅkyamānatvena - āśaṅkākarmatvena, darśayati, tadevāśaṅkate iti yāvat | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tat iti | atra ṭīkā :- prathamaślokasya prathamamuttarārdhameva vyācaṣṭe iha iti | abhinnaḥ - bhedarahitaḥ | kuto'bhinna ityata āha prakāśa iti | paramārthaḥ - sahajaṃ svarūpam | sākārajñānavādimataṃ śaṅkate prakāśa iti | prakāśākhyāt svarūpādadhikaṃ prakāśādhikam, asya - bodhasya | parihāramāha tarhi iti | tat - atha tathā prakāśatvameva asya rūpam, pītaprakāśaḥ kathaṃ syāt | athāpi kramikanīlapītādiprakāśarūpameva tasya svarūpam, [tasya rūpam - K. ṣ. ṣ.] nīlādyābhāsaśūnyo'hamiti prakāśaḥ svāpādyavasthāsu na syāt | tasmāt prakāśaḥ prakāśa eva, aṇumātramapi na rūpāntaram asya asti iti abhinno bodhaḥ, tasya ca abhinnasya kadācit nīlābhāsatā kadācit pītābhāsatā iti ye vicitrābhāsāḥ tatra kāraṇatvam hi yasmāt na upapannam hetau abhinne kāryabhedasya nīlākhyaṃ rūpaṃ, aprakāśarūpam iti, na hi jaḍasya nīlasya prakāśatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | na prakāśeta - na hi aśvetaḥ prāsādaḥ śvetate iti yuktamiti bhāvaḥ | śiṣyaḥ śaṅkate atha iti | tathā prakāśatvam - nīlaprakāśabhāvaḥ, svarūpam iti, na svarūpe paryanuyogo yukta iti bhāvaḥ | atra parihāramāha pīta iti | svarūpaparivṛtterayogāditi bhāvaḥ | punarapi śaṅkate atha iti | tasya - bodhasya, svarūpam | punarapi parihāraṃ kathayati nīla iti | nīlādyābhāsaśūnyaḥ - ahaṃmātrābhāsatvena nīlābhāsarahitaḥ, svāpādyavasthāsu - supitmūrcchādyavasthāsu | nanu tatra ātmanopyābhāso nānubhūyate | satyam, tatra sthito'pyātmābhāsaḥ prakāśamātraviṣayatvena parāmarśānārūḍhatvādasatkalpa eva na tu paramārthato 'san ajñānasākṣitayā sthitatvāt, anyathā na kiṃcidavediṣam ityuttarakālīnasmṛtyayogāditi bhāvaḥ | tathā ca na nīlādyābhāso'sya [nīlādyābhāsamasya - C.] svarūpamiti bhāvaḥ | upasaṃhāraṃ karoti tasmāt iti | rūpāntaram - nīlādisvarūpam anyatsvarūpam iti - ataḥ kāraṇāt, abhinnaḥ - bhedarahitaḥ, tasya ca abhinnasya bodhasya, kadācit - nīlagrahaṇasamaye, evaṃ pītādau, iti - evaṃrūpāḥ, ye - ābhāsāḥ, tatra - teṣu ābhāseṣu, tasya ityasya kākākṣivadubhayatra yojanā | kuto nopapannamityākāṅkṣāyāmāha hetau iti | hetau - bodhākhye kāraṇe, phalitaṃ svābhiprāyamaha purvārdhaṃ ca vyācaṣṭe tasmāt iti | sa sa iti vīpsāayāṃ asaṃbhavāt, tasmāt sa sa vicitranīlapītādirūpa ākasmiko'jñātapratyakṣasiddhahetukaḥ san bāhyaṃ vijñānagatapratibimbātmakasvasvabhāvasaṃpādakam aucityāt [aucityavaśāt - K. ṣ. ṣ.] nijarūpasadṛśaṃ kramopanipatadrūpabahutarabhedātmakaṃ jñānāt sarvathā pṛthagbhūtam anumāpayati iti saṃbhāvayate bāhyārthavādī || 4 || na ca asya idaṃ saṃbhāvanāmātram, api tu niścayaparyavasāyi eva bhavati | tathā hi vijñānavādinā yo hetuḥ vaicitrye vāsanāprabodhalakṣaṇa uktaḥ sa na upapadyate | 'smṛtijanakaḥ saṃskāro vāsanā' iti tāvat dvitvam | eten tattad ityasya vyākhyā | ākasmikaḥ - paramārthataḥ ālaṃbanakārakāsaṃbhavenākasmādutpannaḥ | kutokasmādutpanna ityapekṣāyāṃ hetugarbhaṃ viśeṣaṇamāha ajñāta iti | bāhyam - bāhyavastu, anumāpayati iti yojanīyam | bāhyaṃ kīdṛśamityapekṣāyāṃ viśeṣaṇānyāha vijñāna ityādi | vijñāne - grahaṇonmukhe abhinnatayā prokte bodhe, gataḥ - ākāratvena bhāsamānaḥ, ataḥ eva pratibiṃbātmakaḥ - pratibiṃbarūpaḥ yaḥ svaḥ svabhāvaḥ tasya saṃpādakam | tathā aucityāt - yuktatvena, nijarūpasya - ābhāsākhyasya nijasya svarūpasya, sadṛśam, na hi pratibiṃbavisadṛśaṃ biṃbaṃ yuktamiti bhāvaḥ | tathā krameṇa upanipatantaḥ rūpāṇāṃ ye bahutarāḥ - atibahavaḥ bhedāḥ te ātmā yasya tādṛśam, ābhāsabhedavat bahubhedayuktamiti yāvat | tathā jñānāt - abhinnatayā uktād bodhāt, pṛthagbhūtam anumāpayati - anumitiṃ prati kartṛtvaṃ bhajantaṃ pramātāraṃ prerayati, iti - etat, bāhyārthavādī saṃbhāvayate iti yojanīyam | etena saṃbhāvanāyāmatra liṅ iti sūcitam, ṇeraṇau ityātmanepadam | etena prathamaśloko gatavyākhyāḥ || 4 || nanu tarhi iyaṃ saṃbhāvanaivāsti na vastu ityata āha na ca iti | saṃbhāvanātvaṃ cātra svadarśanānusāreṇaivoktamiti asya iti padena sūcitam | niścayaparyavasāyi - niścayaviśrāntam, niścitamiti yāvat | etat samarthayan dvitīyaślokapūrvārdhaṃ vyākhyātumupakramaṃ karoti tathā hi iti | bāsanāprabādhalakṣaṇaḥ - prasiddham, iha tu anubhavavaicitryahetuḥ [anubhavavaicitrye hetuḥ - K. ṣ. ṣ.] paryeṣaṇīyo vartate | astu vā nīlādyābhāsasaṃpādanasāmarthyarūpā jñānasya yogyatātmikā śaktiḥ vāsanā, tasyāśca svakāryasaṃpādanaunmukhyaṃ prabodhaḥ, tato bodheṣu ābhāsavaicitryam iti | tatrāpi tu brūmaḥ - iha yadyapi [brūmaḥ - yadyapi - K. ṣ. ṣ.] ābhāsānāṃ jñānāntarvartinām apāramārthikatvaṃ [apāraramārthikam - K. ṣ. ṣ.] saṃvṛtisattvam ucyetāpi, tathāpi yadeṣāṃ kāraṇaṃ tad vastusadeva aṅgīkāryam avastunaḥ sarvasāmarthyavirahitālakṣaṇasya kāryasaṃpādanaprāṇitasāmarthyātmakasvabhāvānupapatteḥ | evaṃ sthite yā etā vāsanā ābhāsakāraṇatvena iṣyante, tāsāṃ bodhāt yadi bhinnaṃ rūpam, tacca paramārthasat, tadayaṃ śabdāntarapracchanno bāhyārthavādaprakāra eva | atha vāsanāprabodharūpaḥ, anupapattimeva sādhayati smṛti iti | iha - asminviṣaye, anubhavavaicitryahetuḥ - anubhavavaicitryasyotpādako viṣayaḥ, paryeṣaṇīyaḥ vicāraṇīyaḥ, tathā cānyaprastāve anyakathanamāpatitamiti bhāvaḥ | pakṣāntaramāha astu vā iti | tasyāśca - śakteḥ, tataḥ - tasmāt prabodhāt | atrāpi parihāramāha tatrāpi iti | brūmaḥ iti pratijñāṃ saphalayati iha iti | apāramārthikatvam iti saṃvṛtisattvaparyāyatvenoktam, vastusat - paramārthasat, eva, na tu saṃvṛtisat | kuta ityapekṣāyāmāha avastunaḥ iti | sarvasāmarthyavirahosyāstīti sarvasāmarthyavirahī tasya bhāvaḥ sarvasāmarthyavirahitā, sā lakṣaṇam - asādhāraṇo dharmo yasya tādṛśasya, kāryasaṃpādanena prāṇitaḥ - dattasattākaḥ yaḥ sāmarthyātmakaḥ - sāmarthyarūpaḥ svabhāvastasya anupapatteḥ | nanu evaṃ bhavatu tataḥ kimityata āha evam iti | tacca - rūpaṃ ca, śabdāntarapracchannaḥ - vāsanāśabdena apūrveṇa kathanāt tena saṃvṛtisat, tarhi tena rūpeṇa kāraṇatānupapattiḥ | tathā [atha - K. ṣ. ṣ.] yena rūpeṇa āsāṃ pāramārthikatā tena kāraṇatā, tat tarhi jñānamātraṃ tacca abhinnam iti nīlādyābhāsarūpasya kāryabhedasya asiddhiḥ | evaṃ vāsanānām avicitratve tatprabodho vicitra iti kā pratyāśā | bhavantu vā vāsanā bhinnāḥ, tathāpi bodhamātrātiriktasya deśakālabhāvādeḥ prabodhakābhimatasya vicitrasya kāraṇasya abhāvāt prabodho'vicitra iti eka eva prabodhaḥ iti samameva nīlādivaicitryaṃ bhāseta | atha svasaṃtānavartīni jñānāntarāṇi [bodhāntarāṇi - K. ṣ. ṣ.] vicitrāṇi prabodhakāraṇāni iti, tadasat, sukhaduḥkhanīlapītādipūrvāparādideśa - pracchāditaḥ, tathā ca apasiddhāntāpattiriti bhāvaḥ | prakārāntaramāśaṅkāpūrvakatvena nirākaroti atha iti | saṃvṛtisat - apāramārthikam, kāraṇatāyāḥ anupapattiḥ - ayogyatā, samanantaramevoktatvāditi bhāvaḥ | punaḥ prakārāntaraṃ śaṅkate tathā iti | āsām - vāsanānām | anumeyārthavādī atra iṣṭāpattimāha tattarhi iti | tat - pāramārthikaṃ rūpam, jñānamātram - viṣayasvarūpottirṇaḥ śuddhaḥ prakāśaḥ, tasyaiva sarvasāratvāt, tacca - vāsanāpāramārthikarūpabhūtaṃ jñānamātraṃ ca | nanu vāsanānāmekatvameva bhavatu, tatprabodhasya tu vaicitryameveti tadeva bāhyavaicitryaheturbhavatītyata āha evam iti | aviṣaye pravṛttatve pratikūlā āśā pratyāśā | vāsanānāṃ vaicitryamabhyupagamyāpi tatprabodhasya avaicitryameva dvitīyaślokasyottarārdhena vyākhyātuṃ kathayati bhavantu vā iti | abhāvāt iti, anyathā'dvaitabhaṅgaprasaṅgāditi bhāvaḥ | prabodhaḥ - vāsanāprabodhaḥ, samameva - yugapadeva | atra vijñānavādī sphuritaṃ svābhiprāyamāviṣkaroti atha iti | svasantāne - nīlādijñānakṣaṇasamūharūpe sve - nije santāne vartante iti svasantānavartīni, jñānāntarāṇi - prakāśākhyādabhinnājjñānādanyāni jñānāni | etadapi pratyācaṣṭe tadasat iti | kālabhedasya vijñānamātrarūpatve vijñānasya ca prakāśamātraparamārthatāyāṃ svarūpabhedāsaṃbhave tathā bodhavailakṣaṇyānupapatteḥ | parapramātṛrūpeṣu bodhāntariṣu saṃtānāntaraśabdavācyeṣvapi tulyo'yam availakṣaṇyaprakāraḥ | tatrāpi parakīyābhimatasya kṛśasthūlādeḥ kāyasya, svāsapraśvāsādeḥ prāṇasya, sukhaduḥkhādeḥ dhīguṇasya; anumātrabhimatasaṃvinmātrarūpābhede paratvaṃ kasya bhavet iti na vidmaḥ | bodhasya tanniṣṭhasya iti cet, so'pi pramāṇena yadi na asattvameva sādhayati sukha iti | sukhaduḥkhanīlapītādayaśca, ādiśabdena samastabāhyavastugrahaṇam, pūrvāparādirūpau yau deśakālau tau ca, teṣāṃ bhedasya | atra ādiśabdena dakṣiṇādibhedagrahaṇam, kālaviṣaye tu cirakṣiprādigrahaṇam | vijñānamātrarūpatve - vijñānādvaitānyathānupapattyā vijñānamātrasvarūpatve sati, vijñānasya ca prakāśamātraparamārthatāyām - sārabhūtaparaprakāśamātrasvarūpatāyāṃ satyām | etacca paraprasiddhyaivoktam, na hi bauddhamate kutrāpi nityaprakāśasiddhiḥ | tathā, arthāt vijñānasya svarūpabhedā'saṃbhave sati, bodhavailakṣaṇyānupapatteḥ, tathā ca bodhānatarāṇīti kathanamayuktaṃ tena ca vāsanāprabodhavaicitryamapyayuktameveti bhāvaḥ | nanu parapramātṛrūpāṇi vijñānānyeva bodhāntarāṇi naikapramātṛgatāni tathā ca na tvaduktadoṣaprasaṅga ityāśaṅkyāha para iti | availakṣaṇyaprakāraḥ - abhedaprakāraḥ, tatrāpi bodhamātrasyaikatvāt kāyādyupādhikṛtabhedasya akiṃcitkaratvāt iti bhāvaḥ | kathaṃ tulya ityapekṣāyāmāha tatrāpi iti | parakīyābhimatasya - anyasaṃbandhitvanābhimatasya, bauddhamate guṇasamūhasyaiva guṇitvāt kṛśa ityuktam | śvāsa iti ca dhīguṇasya iti ca tārkikaprasiddhyoktam | anumātrabhimatam - anumānakartṛtvena kalpitam, yat saṃvinmātraṃ tasya yadrūpaṃ tasmādabhedevijñānamātrarūpatvena bhedābhāve sati, paratvaṃ kasya bhavediti na vidmaḥ - jānīmaḥ | siddhaḥ tat asan eva, siddho'pi prameyatayā cet tat jaḍa eva, tathāpi ca kāyādivat eva jñānamātrasvabhāvaḥ svasaṃvinmātrarūpatve paraṃ prati asya asiddheḥ | nanu vyāhārādikriyā svātmani icchayā vyāhareyam ityevaṃ rūpayā hetubhāvena vyāptā dṛṣṭā tat caitrakāye'pi tayā taddhetukayā bhāvyam | na ca matsaṃtatipatitā samīhā asti iti svasaṃvedanena niścitam, tataśca parasamīhā siddhyati, tadeva saṃtānāntaram iti | punaḥ śaṅkate bodhasya iti | tanniṣṭhasya, parakāyādyavacchinnasyetyarthaḥ | atrottaramāha sopi iti | sopi - tanniṣṭho bodho'pi, tathāpi - jaḍatve'pi, jñānamātrasvabhāvaḥ iti, anyathā vijñānā'dvaitabhaṅgaprasaṅgāditi bhāvaḥ | nāsau prameyatayā siddhaḥ api tu pramātṛbhāvenetyatrāha svasaṃvid iti | asya - svasaṃvinmātrarūpasya tanniṣṭhabodhasya, asiddheḥ, na hyanyasaṃvidanyagocarā iti bhāvaḥ | taduktam :- ātmā yadi bhavenmeyaḥ ityādi | anumānasiddhatvaṃ vaktuṃ praśnayati nanu iti | vyāhārādikriyā - vacanādirūpā kriyā, ādiśabdena spandādikriyāgrahaṇam | tat - tasmātkāraṇāt, tayā - dṛśyamānayā caitrakāyādivyāhārakriyayā, taddhetukayā - icchāhetukayā, bhāvyam - avaśyaṃ bhavanīyam, mama vyāhārādikriyāvaditi śeṣaḥ | nana sā icchāpi pramātureva bhavatvityata āha na ca iti | niścitam iti, atra kopi sandeho nāstīti bhāvaḥ | tataśca - tasmācca, parasamīhā - parecchā, siddhyati - siddhiṃ yāti, tadeva - siddhā parasamīhaiva, na tu vijñānam, santānāntaram - samanantaroktamanyasaṃbandhisantānam, samīhānāñca sphuṭameva vaicitryaṃ tenaiva ca atrocyate - iha anumātuḥ vyāhārābhāso dvidhā bhavati - vyāptigrahaṇakāle'vicchedaprāṇo'haṃ vyāharāmi ityevaṃrūpaḥ | anumānāvasare ca 'vyāharati ayam' iti vicchedajīvita iri anyasya vyāptiḥ gṛhītā anyaśca ābhāsaḥ katham idānīṃ hetuḥ syāt ? vyāharati iti ābhāsasya hetuḥ avidita eva iti kathaṃ tato hetoḥ samīhā anumīyeta ? kiṃ ca 'vyāharati ayam' iti yaḥ pramātrantare'numātṛsaṃmate vicchinnatayā avabhāsaḥ so'numeyasaṃmatāyāḥ parasamīhāyāḥ kathaṃ kāryaḥ syāt ? tasyā hi vyāharāmītyābhāsaḥ kāryo yo'sau avicchedajīvitaḥ | na ca avicchedamayasya vicchedamayaḥ kāryam iti yuktaṃ tathābhūtakāryakāraṇabhāvagrahaṇo - vāsanāprabodho vidita iti bhāvaḥ | atrāpi doṣaṃ prasañjayitumāha atrocyate iti | pratijñāṃ saphalayati iha iti | iha - asmin loke, vyāhārābhāsaḥ - vyāhārarūpa ābhāsaḥ | sarvasya bhāvajātasya ābhāsamātrarūpatvāt | dvidhābhāvameva vibhajya kathayati vyāpti iti | avicchedaprāṇaḥ - ahaṃviśrāntatvena svato bhedarahitaḥ | kosāvityata āha aham iti | vicchedajīvitaḥ - bhedaprāṇaḥ, paraniṣṭhatayā sphūrteriti bhāvaḥ | anyasya - avicchedaprāṇasya, vyāptiḥ - nijasamīhayā saha vyāpyavyāpakabhāvaḥ saṃbandhaḥ, anyaḥ - vicchedajīvitaḥ, idānīm - anumānakāle, kathaṃ syāt, na syādityarthaḥ | doṣāntaramāha vyāharati iti | avidita eva, na hi parasamīhā kasyāpi pratyakṣeti bhāvaḥ | tato hetoḥ - aviditāddhetoḥ | punarapi doṣāntaramāha kiñca iti | pramātrantare - vyāhartṛrūpātpramāturanyasmin | kuto na syādityata āha tasyā hi iti | nanu vicchedamayasyābhāsasya parasamīhā kāryaṃ mā bhavatu, tasyāḥ kāraṇabhūtaḥ vicchedamayaḥ ābhāsa eva kāryaṃ syādityata āha tathābhūta iti | tathābhūtasya - tathārūpasya | kutobhāva ityata āha na hi iti | kuto na siddhamityata āha para iti | parasiddhipūrvakatvenāpi kim ityata āha para iti | parapramāatṛsiddhau pāyābhāvāt, [grahaṇopāyābhāvanāt - K. ṣ. ṣ.] na hi svātmani yo'yam avicchinnābhāsaḥ sa paratra vicchinnaṃ 'vyāharati ayam' ityevaṃrūpam ābhāsaṃ janayati iti kenacit pramāṇena siddham, parasiddhipūrvakatvāt asya arthasya, parapramātṛsiddheśca evaṃ bhūtārthādhīnatvena [evaṃbhūtārthasiddhyadhīnatvena - K. ṣ. ṣ.] itaretarāśrayāt | na ca avaśyam avicchinnāt vicchinnena bhāvyam iti niyamo'sti vyabhicārāt | na ca vicchinno'pi ābhāsa utpadyatām iti tadanusaṃdhānāt tadutpattiḥ niyatā tatsadbhāve'pyasyānutpatteḥ [tatsadbhāve'pi anutpatteḥ - K. ṣ. ṣ.] hi paratra iti kathanaṃ yuktaṃ syāt, na ca tatsiddhirasti, ekasya bodhamātrasyava sthitatvāditi bhāvaḥ | taduktam :- paravyavasthāpi pare yāvannātmīkṛtaḥ paraḥ | tāvanna śakyate vaktuṃ yato buddhaḥ paraḥ paraḥ || buddhaśca bodhabhedena bhavenna vyavahārabhāk | vyatiriktasya buddhatve sarvaṃ buddhaṃ na kiṃ bhavet || iti | itaretarāśrayākhyaṃ doṣamapyatra prasaṃjayati evaṃbhūta iti | evaṃbhūtaḥ - asiddhaḥ yo'rthaḥ - parākhyaṃ vastu, tatrādhīnatvena - āyattatvena, itaretarāśryāt, parasiddhau anumānasiddhiḥ anumānasiddhau ca santānāntarasiddhyā parasiddhiriti itaretarāśrayākhyo doṣaḥ | nanvanayoḥ kāryakāraṇabhāvo māstu niyamastu syādevetyata āha na ca iti | vyabhicārāt iti, kadāciddhi kevalo'vicchinna evābhāso dṛśyate iti bhāvaḥ | nanu anumātranusaṃdhānamātrādeva vicchinna ābhāso jāyate ityata āha na ca iti | tadanusaṃdhānāt - avicchinnābhāsāśrayānumātṛsaṃbandhinaḥ parāmarśāt | tadutpattiḥ - vicchinnābhāsotpattiḥ | kuto na niyatā ityata āha tatsadbhāve iti | tatsadbhāvepi - avicchinnābhāsāśrayānumātṛsadbhāve'pi, asya - vicchinnābhāsasya, syānutpatteḥ tadabhāve ca utpatteḥ, vicchinna ābhāsaḥ paratra utpadyatām iti yā samīhā tayā saha paratra utpannasya vicchinnābhāsasya kāryakāraṇabhāvagrahaṇameva parāsiddhau na yuktam iti vyāptereva asiddhiḥ | pramātrantarāṇi ca yadi bhinnāni tadā tanniṣṭhānām avabhāsānāṃ bheda eva 'jñānādavyatiriktaṃ ca' iti nyāyāt | tataśca ekābhāsaniṣṭhatvābhāvāt ekābhāsaviśrāntaḥ saṃbhūya pramātṝṇāṃ vyavahāro na syāt iti anyonyānuparaktaṃ bhūtagrastaprakṛtiprāyaṃ jagat āpadyeta | anumīyamānamapi ca bodhāntaram anumātṛsaṃmatāt bodhāt yadi bhinnam, tat asti tāvat anutpatteḥ - utpādābhāvāt, na hi paravyāhārasya tatrāvaśyaṃbhāva iti bhāvaḥ | tadbhāve ca - anumātrabhāve ca, na hi anumātṛsannidhāveva paro vyāharatīti bhāvaḥ | nanu anumānena etaj jñāyate ityata āha vicchinna iti | yā samīhā - anumāturicchā, vyāpterevā'siddhiḥ iti, kā kathā'numāsyeti bhāvaḥ | pramātrantarāṇāmabhyupagamaṃ kṛtvāpi vikalpadvayaṃ kṛtvā abhedapakṣe iṣṭāpattiṃ jñātvā bhedapakṣaṃ prati doṣāpādanaṃ karoti pramātrantarāṇi ca iti | bhinnāni iti, parasparata iti bhāvaḥ | tanniṣṭhānām - pramātrantaragatānām, avabhāsānām - arthābhāsānām | kuto bheda evetyata āha jñānāt iti | vastu jñānādavyatiriktaṃ bhavati, jñānena saha ekarūpameva bhavati, tataśca jñānarūpāṇāṃ pramātṛṇāṃ parasparato bhede pratipramātṛ arthabhedopi yukta eveti bhāvaḥ | nana tatopi kim ityata āha tataśca iti | tadeva vastu ekaṃ prati tadrūpam anyaṃ prati atadrūpaṃ na kiṃcidvā syāt tataśca tadviṣayo vyavahāropi pratipramātṛ bhinna eva syāditi saṃkṣepaḥ eva syāditi saṃkṣepaḥ | nanu saṃbhūya vyavahāro mā'stu tataḥ kimityata āha anyonya iti | anyonyānuparaktam - anyonyam ananuṣaktam, āpadyeta - saṃpadyeta, tataśca unmattabharitameva jagat syāditi bhāvaḥ | doṣāntaramapyāpādayati anumīyamānam iti | bodhāntaram - parasaṃbandhī bodhaḥ | kaḥ saṃbhava ityata āha yat iti | yat iti bhavati, saṃbhavaḥ - yat prameyaṃ bodhāt bhinnaṃ [bhinnaṃ asti iti - K. ṣ. ṣ.] bhavati iti | sahopalambhaniyamādeḥ anaikāntikatvāt nīlapītādināpi prameyarāśinā kim apakṛtam, yena asya svarūpaviśrāntiḥ na sahyate, tasmāt pramātrantarāṇāmapi asiddhireva, siddhau vā sarvapramātrantargatā ābhāsā ekaikatra paratra ābhāsavaicitryahetuṃ vāsanodbodhavaicitryaṃ janayeyuḥ niyame hetvantarābhāvāt iti tathāpi na nīlādivaicitryasiddhiḥ | evaṃ vāsanānāṃ tadudbodhahetūnāṃ ca vicitrāṇām anupapatīreva | tataśca sthitametat, abhinno bodhaḥ tasya ākasmikābhāsabhedahetutvānupapatteḥ bāhyo'rtho'numeyaḥ saṃbhāvyate iti yadi bāhyārthavādinā iti kimiti ? prameyaṃ bodhād bhinnaṃ bhavati, prameyībhūtabodhāntaravaditi śeṣaḥ | nanu prameyasya bodhena sahopalaṃbha eva dṛśyate iti kathaṃ tasya tato bhedo yukta ityata āha sahopalaṃbha iti | anaikāntikatvāt - vyabhicārāt, suṣuptyādau hi prameyaṃ vinā kevalo bodha evānubhūyate, yacca tatra ajñānasya prameyatvaṃ tadapi na kiṃcideveti bhāvaḥ | nanu ayaṃ saṃbhavo'stu kā hānirityata āha nīla iti | prameyībhūtabodhavannīlādirūpasya prameyasyāpi pramāturbhinnatvamāyāti tacca neṣṭamiti bhāvaḥ | phalitamāha tasmāt iti | siddhimabhyupagamyāpi doṣamāha siddhau iti | ekaikatra paratra - pratyekaṃ pareṣu, janayeyuḥ - utpādayeyuḥ, tataśca vāsanānām abodhaḥ kadāpi na saṃbhavediti bhāvaḥ | kuto janayeyurityata āha niyame iti | nanu ko doṣa ityata āha tathāpi iti | vaicitryaṃ hi krameṇa bhāsanam, sarvadā sarvavāsanāprabodhe tanna saṃbhavediti bhāvaḥ | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | phalitamāha tataśca iti | iti śabdaḥ ślokadvayavyākhyāsamāptau | ślokadvayayojanāṃ kartum iti śabdasya kartuḥ kriyāyāścādhyāhāraṃ karoti yadi iti | yadi iti padena cet śabdavyākhyā | cet śabdasūcanīyaṃ vastu āha śloka iti | etena cecchabdaḥ bhinnakramatvena yojanīya iti sūcitam | ucyate iti ślokadvayārthaḥ | cecchabdaḥ ślokadvayavākyārthaśaṅkādyotakaḥ | evam āśaṅkyamānatvena parasaṃbhāvanā dṛḍhā darśitā || 5 || adhunā tu enāṃ saṃbhāvanāṃ śithilayituṃ tāvadāha :- syādetadavabhāseṣu teṣvevāvasite sati | vyavahāre kimanyena bāhye nānupapattinā || 6 || 'syādetat' iti pūrvoktasaṃbhāvanābhyupagame yadā vyākhyāyate tadā kiṃ - tathā caivamatra yojanā | bāhyārthavādinā kartrā iti karma ceducyate, iti kimiti ? tattat ityādi | ślokadvayābhiprāyaṃ saṃkṣepeṇa upasaṃharati evam iti | parasaṃbhāvanā - vijñānavādibauddhaṃ prati bāhyārthānumeyatvavādibauddhasaṃbhāvanā, āśaṅkyamānatvena - darśitāśaṅkāviṣayatvena, darśitā, itthaṃbhāve tṛtīyā || 5 || atha ṣaṣṭhaślokasyāvataraṇikāṃ karoti adhunā iti | atra ṭīkā :- enām - vāhyārthavādikathitām, ślokadvaye tadvācā saṃbhāvitāmiti yāvat śithilayitum - tarkeṇa śithilīkartum, na tu samyag dūrīkartum, tatra pramāṇasyaiva vyāpārāt | tāvat ityenena pramāṇenāpyetāṃ dūrīkariṣyāma eveti dyotitam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamapanyasya vyācaṣṭe | syādetat iti | atra ṭīkā :- syadetat ityasya dvidhā vyākhyāṃ karoti | pūrvoktā - samanantaraślokadvayoktā, yā saṃbhāvanā - bāhyārthasaṃbhāvanā, tasyā abhyupagame - aṅgīkāre, yadā vyākhyāyate - vyākhyāviṣayatāṃ nīyate, kintviti vākyaśeṣeṇa kintu tu iti vākyaśeṣeṇa tacchaithilyaviṣayaṃ saṃbhāvanāntaraṃ śeṣaślokena darśyate iti vyākhyeyam | yadi tu adhyāhāro na sahyate tadā syādetaditi idamapi saṃbhāvanāntaraṃ syāt, yadanena ślokena ucyate iti ekavākyatayā yojyam | anayāpi kaṣṭakalpanayā bāhyān arthān prasādhayatā bhavatā taiḥ na kiṃcit kartavyam, ābhāsaireva taiḥ bhavatā abhyupagataiḥ vyavahārasiddheḥ, na hi nityānumeyena kaścit vyavahāra iti kiṃ bāhyena, yatra sādhakaṃ ca nāsti pramāṇam, bādhakaṃ ca prakāśāt bhede anumeyatayāpi prakāśanābhāva iti iti vākyaśeṣaṃ kṛtvetyarthaḥ | tacchaithilyaviṣayam - pūrvoktasaṃbhāvanāśithilatāviṣayam, taddyotakamiti yāvat | saṃbhāvanāntaram - bāhyānupapattirūpā anyā saṃbhāvanā, śeṣaślokena - avabhāseṣu ityādinā ślokaśeṣeṇa, darśyata - jñānapratyeyatāṃ nīyate, iti vyākhyeyam, arthāt śeṣatayā nītasya kintu ityasya vyākhyā kāryā ityarthaḥ | asyaiva dvitīyāṃ vyākhyāṃ kartumāha yadi tu iti | syādetat iti padam ekavākyatayā yojyam iti | saṃbandhaḥ | katham ? iti, iti kimiti ? idamapi saṃbhāvanāntaraṃ syāt, idam kim ? anena ślokena - avabhāseṣu ityādinā ślokaśeṣeṇa, yaducyate, etacchabdākāṅkṣā ślokena pūraṇīyetyarthaḥ | śeṣaślokaṃ vyācaṣṭe anayā iti | anayā - anumānarūpayā, taiḥ - bāhyaiḥ | kuto na kartavyamityata āha ābhāsaiḥ iti | taiḥ - arthapratibiṃbatayā kalpitaiḥ | nanu te maddarśane na santītyata āha bhavatā iti | vyavahārasiddheḥ iti, yādṛśo yakṣastādṛśo baliḥ iti nītyāśrayaṇena ābhāsarūpasya vyavahārasya ābhāsarūpairevārthaiḥ siddhiryukteti bhāvaḥ | nanu tathāpi tairapi kathaṃ vyavahāra ityapekṣāyāṃ dvitīyaṃ hetumāha na hi iti | phalitamāha iti iti | iti ataḥ kāraṇāt, bāhyena kiṃ bhavati, vyarthatvānna kiṃcidityarthaḥ | bāhyena kena ? yatra - yasmin bāhye, sādhakaṃ ca pramāṇaṃ nāsti, bādhakaṃ ca tāvat iti - evam, mukhyaṃ bhavati - pradhānaṃ bhavati, sākṣādvādhakatvāt | iti kimiti ? prakāśād tāvat mukhyam | abhyuccayabādhakāstu avayavino vṛttyanupapattiḥ, samavāyā siddhiḥ, kampākampāvaraṇānāvaraṇaraktāraktadigbhāgabhedādiviruddhadharmayogaḥ | bhede sati anumeyatayā'pi prakāśanābhāvaḥ | tāvacchabdaprayogayogyatāṃ sphuṭīkartuṃ gauṇān bādhakānapyāha abhyuccaya iti | abhyuccayena - anvācayena, prasaṅgeneti yāvat, bādhakāḥ | ata eva gauṇatvameṣām, pūrvaṃ sākṣāt bāhyabādhakam, ete prasaṅgenaiva bādhakāḥ iti | tu śabdo yathāśabdārthe, tāndarśayiṣyāmityarthaḥ | bādhakāneva darśayati avayavinaḥ iti | avayavinaḥ - paṭādirūpasya, arthādavayaveṣu tantvādiṣu anupapattiḥ - sthityayogaḥ avayavino bādhikā | tathā hi, avayavī sarveṣvavayaveṣu tiṣṭhati ekatra vā, yadi sarveṣu, tatrāpi kiṃ sāmastyena vyastatvena vā, sāmastyena sthitau avayaveṣveva avayavivyavahārasiddhau avayavikalpanā vyarthā, vyastatvena tu ekatra avayavisamāpteḥ anyeṣu kaḥ tiṣṭhet | yadyekatra iti pakṣaḥ tadā anyaṣāmanavayavatvaprasaṅgaḥ, avayavyāśrita eva hyavayavo bhavati | samavāyāsiddhiḥ iti, avayaveṣu samavāyena avayavī tiṣṭhatīti tu suprasiddham | samavāyastatra kena tiṣṭhati saṃyogasyāsaṃbhavāt, samavāyeneti cet so'pi kenetyanavasthā''pātaḥ | athavā sanniveśena teṣveva tantuṣu samavāyakalpanayā samavāyasya paramārthato 'siddhireva | kaṃpākaṃpa iti, padāderhi ekatra pārśve cālyamāne kaṃpaḥ anyatra akaṃpaḥ, tacca tasyaikatve na yujyate | evamāvaraṇānāvaraṇādau jñeyam | digbhāgena kṛtaḥ bhedaḥ - pūrvāparādirūpaḥ, digbhāgabhedaḥ aṇusaṃcayabāhyavāde'pi saṃcayasya anyasya abhāve paramāṇava [aṇava eva - K. ṣ. ṣ.] eva, te ca yadi saṃyujyante nirantaratayā tat avaśyaṃ digbhāgabhedaḥ, devanākṣe ṣaṭsudikṣu saṃcīyamāneṣu ṣaṭsu aṇuṣu madhyamasya paramāṇoḥ yatraiva dhāmni eko lagnaḥ tatraiva yadi aparaḥ tat ekaparamāṇumātratā | atha anyatra ekaḥ anyatra aparaḥ tat ekaparamāṇumātratā | atha anyatra ekaḥ anyatra aparaḥ tat avaśyaṃ bhāgabhedāpattiḥ, iti bhāga eva san, [bhāga eva paramārthasan - K. ṣ. ṣ.] tasyāpi eṣaiva saraṇiḥ iti na kiṃcit avaśiṣyate bāhyaṃ tattvataḥ | na caitat vācyam - mūrtānām ekadeśatvāyogāt, saṃyoge bhinnadeśatvāvyāvṛtteḥ nanu avayavī māstu paramāṇava eva saṃcīyamānā bāhyībhavantītyata āha aṇu iti | anyasya - paramāṇuvyatiriktasya, paramāṇava eva bāhyaṃ bhavantīti yojanā | nanu tataḥ kimityata āha te ca iti | te ca - paramāṇavaśca, nirantaratayā, saṃhatatayetyarthaḥ, tat - tadā, digbhāgabhedaḥ - ṣaṭsu dikṣu bhāgaṣaṭkabhedāpattiḥ, sā ca bhavatāṃ neṣṭeti bhāvaḥ | devanākṣe - krīḍanarūpe akṣe | nanu paramāṇavo digbhāgabhedena [digbhāgena - C.] na tiṣṭhanti, kintu ekasya madhyagasya sthāne laganti ityata āha ṣaṭsu iti | catuṣṭayamadhye antarbhavadvidiśāmagrahaṇam, tat - tadā, ekaparamāṇumātratā, anyeṣāṃ tatraiva lagnatvāt, tathā ca sarvapadārthānām adṛśyatvamevāpatet iti bhāvaḥ | prakārāntaraṃ pratyāha atha iti | nanu bhāgabhedāpattirastu kā hānirityata āha iti iti | iti - ataḥ, bhāga eva san syāt, tasyāpi - bhāgasyāpi, eṣaiva saraṇiḥ - ayameva mārgaḥ, ṣaṭsu dikṣu vibhāga ityarthaḥ | tārkikakṛtamāraṃbhavādaṃ pratyākhyātumāha na ca iti | mūrtānām - paricchinnaparimāṇatvena kriyāvatvena vā mūrtatayā aṅgīkṛtānām paramāṇūnām, ekadeśatvāyogāt - ekadeśe'vasthānāsaṃbhavāt, saṃyoge sati bhinnadeśatvā'vyāvṛtteḥ - vyāvṛtteḥ tanniṣṭaṃ dvyaṇukaṃ nāma kāryadravyam aṇuparimāṇam, tebhyaḥ tribhyo mahatkāryam iti | avayavivādo hi ayam, sa ca pūrvameva apabādhitaḥ | yacca avyāpyavṛttitvaṃ saṃyogasya ucyate tanniraṃśe kathaṃ saṃgacchatāṃ | svāśraye hi yadi asau samavaiti kim anyat asya avaśiṣyate [avaśiṣṭam - K. ṣ. ṣ.] yat na vyāpnuyāt iti | abhyuccayabādhakaṃ ca idam iti na atra asmābhiḥ bharaḥ kṛtaḥ | vistareṇa ca prajñālaṅkāre darśitam ācāryaśaṅkaranandanena || 6 || nanu bhādhakaṃ nāma pramāṇasiddhe vastuni na kiṃcit kartuṃ samartham, tenaiva dṛḍhena pramāṇena bādhakābhimatasya bādhitasya apramāṇatvasaṃpādanāt | bhinnadeśatvāvaśyaṃbhāvāt, tanniṣṭham - arthātparamāṇudvayaniṣṭham, aṇuparimāṇam - aṇvākhyaparimāṇayuktam, dvyaṇukaṃ nāma kāryadra prathamaṃ bhavati, tataḥ tebhyaḥ tribhyaḥ - dvyaṇukebhyaḥ, mahatkāryam - dṛśyaṃ tryaṇukākhyaṃ kāryaṃ bhavati, na tu paramāṇūnāmeva ṣaṭkaṃ milati yenoktadoṣaprasaṅgaḥ syāditi bhāvaḥ | iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | kuto na vācyamityata āha avayavī iti | pūrvameva, samanantaramevetyarthaḥ | paramāṇuviṣaye dvayaṇukādibhāvasaṃpādakasya saṃyogasyānupapattiṃ vaktuṃ tadgatamavyāpyavṛttitvameva pratikṣipati yacca iti | avyāpyavṛttitvam - svātyantābhāvasamānādhikaraṇatvam, niraṃśe - avayavarahitaparamāṇau | kathaṃ na saṃgacchate ityata āha svāśraye iti | svāśraye - paramāṇudvayarūpe nijāśraye, asau - saṃyogaḥ, samavāyavṛttyā tiṣṭhati, kimavaśiṣyate, tenaivākrāntatvānna kiṃcidapyavaśiṣyate ityarthaḥ, tathā ca saṃyogasyāpyatra sthitirna yukteti bhāvaḥ | nanvatra vistārayogye kathaṃ na vistāraḥ kṛtaḥ ityata āha abhyuccaya iti | bharaḥ - atiśayaḥ, prajñālaṅkāre - prajñālaṅkārākhyaśāstre || 6 || atha saptamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | darśitaṃ ca iha sādhakaṃ pramāṇaṃ kāryahetuḥ 'tattadākasmikābhāsa' iti kārikayā ityāśaṅkya āha :- cidātmaiva hi devo'ntaḥ sthitamicchāvaśādbahiḥ | yogīva nirupādānamarthajātaṃ prakāśayet || 7 || iha tāvat svapna smaraṇa - manorājya - saṃkalpāḍiṣu nīlādyābhāsavaicitryaṃ bāhyasamarpakahetuvyatirekeṇaiva nirbhāsate iti yadyapi asti saṃbhavaḥ, tathāpi tadābhāsavaicitryam asthairyāt sarvapramātrasādhāraṇyāt pūrvānubhavasaṃskārajatvasaṃbhāvanāt avastu iti śaṅkyeta | yat punaridaṃ yoginām icchāmātreṇa atra ṭīkā :- tenaiva - siddhihetunaiva | nanu bādhakaṃ bādhitaṃ bhavatu, sādhakaṃ pramāṇaṃ ca nāstītyatra kiṃ kurmaḥ ityatrāha darśitañca iti | kāryahetuḥ - pratibiṃbarūpaḥ kāryarūpaḥ hetuḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | cidātmaiva iti | atra ṭīkā nanu svapnādiṣu sphuṭameva upādānādibāhyasāmagrīṃ vinaivārthajātasiddhiḥ prasiddhaiva iti kimaprasiddhayogidṛṣṭāntenetyāśaṅkyāha iha iti | bāhyasamarpakāḥ - bāhyanīlādisaṃpādakāḥ ye hetavaḥ - kāraṇāni teṣāṃ vyatirekeṇa, abhāvenetyarthaḥ | tadābhāsavaicitryam - svapnādau sthitaṃ nīlādyābhāsavaicitryam, sarvapramātṛṣu yat asādhāraṇyaṃ tasmāt, na hi ekasya svapnādiniṣṭhamarthajātamanyasya gocaram iti bhāvaḥ | śaṅkyeta ityenena asthairyasarvapramātrasādhāraṇyasaṃskārajatvayuktamapi arthajātaṃ sthairyasarvapramātṛsādhāraṇyāsaṃskārajatvayaktajāgradarthajātasamānayo ga-kṣemameva sthairyatvāderapi ābhāsamātrarūpatvāt, na ca ābhāsasya paramārthasattvam, parantu siddhamapi tatsvapnādikaṃ śiṣyaṃ tāvadaprabuddhaṃ jñātvā dṛṣṭāntatvena na gṛhītaṃ kintu tatsāmmukhyasaṃpādanāya atiśayarūpā yogidṛṣṭāntataiva kṛtā, atiśayaṃ buddhvā saṃmukhībhūtaḥ śiṣyastu prabuddhībhūtaḥ sarvaṃ svayameva vicārayatītiṃ sūcitam | purasenādivaicitryanirmāṇaṃ dṛṣṭam, tatra upādānaṃ prasiddhamṛtkāṣṭha - śukra - śoṇitādivaicitryamayaṃ na saṃbhavatyeva, na hi evaṃ vaktuṃ śakyam - sarvagatāḥ paramāṇavo yogīcchayā jhaṭiti saṃghaṭitāḥ kāryam ārapsyante iti | yat etat lokaprasiddhakāraṇabhāvānatikramasiddhaye nirūpyate | na ca etat prasiddham - paramāṇubhya eva sthūlaṃ ghaṭādi jāyate iti, kiṃ tu kapālādivyavadhānena, tathāpi [tatrāpi - K. ṣ. ṣ.] niyatasahakārisamavalambanam karacaraṇādivyāpāro viśiṣṭadeśakāladharmādhipatyayogaḥ śikṣābhyāsaprakarṣa iti, iyati ca āṃśrīyamāṇe yogī kumbhaṃ nirmimāṇaḥ kumbhakāraprasiddhasamastasāmagrīsamarjanapuraḥsaraṃ ghaṭaṃ ghaṭayan kumbhakāra eva syāt, tasmāt prasiddhakāraṇollaṅghane kim asaṃcetyamānaparamāṇvādyupādānakāraṇāntaracintayā iti | tatra yogisaṃvida eva sā tādṛśī śaktiḥ - yat ābhāsavaicitryarūpam arthajātaṃ prakāśayati evamāśaṅkitaṃ codyamapasārya pakṣāntarakathanarītyā ślokaṃ vyākhyātumārabhate yatpunaḥ iti | yoginām - aṣṭāṅgayogayuktānām, tatra - tasmannirmāṇe, vaicitryamayam - vaicitryahetutvena vaicitryarūpam | atra śiṣyaśaṅkāṃ svayamevotthāpayati nahyevam iti | saṃghaṭitāḥ - ādisarganyāyena svayameva militāḥ | kuto na śaṅkyamityata āha yataḥ iti | etat - idaṃ vastu, loke prasiddhaḥ lokaprasiddhaḥ, kapālādivyavadhānena iti, prathamaṃ kapālādayaḥ saṃpadyante tataḥ tatsaṃdhānād ghaṭa iti bhāvaḥ | tathāpi - kapālādivyavadhāne satyapi, dharmādhiparyam, upalakṣaṇaṃ caitadadharmasyāpi tārkikamate hi dharmādharmayorapi sahakāritvameveti, iyati - etāvati sāmagrīrūpe arthajāte | tatra - tasminviṣaye, sā kā ityapekṣāyām āha yat iti | nanu yoginirmitamarthajātaṃ na dṛṣṭaṃ taṃ prati kiṃ dṛṣṭāntīkurmaḥ ? satyam, indrajālanirmitaṃ vastu iti brūmaḥ, tadapi hi kadācidarthakriyākāri bhavati, tarhi yogī api aindrajālika eva, iti | tadasti saṃbhavaḥ - yat saṃvit eva abhyupagatasvātantryā apratīghātalakṣaṇāt icchāviśeṣavaśāt saṃvido'nadhikātmatāyā anapāyāt antaḥsthitameva sat bhāvajātam idamityevaṃ prāṇabuddhidehādeḥ vitīrṇakiyanmātrasaṃvidrūpāt bāhyatvena ābhāsayati iti, tat iha viśvarūpābhāsavaicitrye cidātmana eva svātantryaṃ kiṃ na abhyupagamyate svasaṃvedanasiddham, kimiti hetvantaraparyeṣaṇāprayāsena khidyate | evakāreṇa idamāha - sarveṇa tāvat vādinā kiṃ brūṣe, [kiṃ brūṣi - C.] īśvaranirmitasyāpi jagataḥ yatra indrajālanirmitatvaṃ kathayanti | taduktam :- indrajālanibhaṃ viśvam iti | tatra kā kathā yoginirmitasya bhāvasya, ata eva yogināmapi tatropekṣaiva dṛśyate, yeṣāntu nāsti te'pyaindrajālikaprāyā eva, sarvatropekṣāmātrasyaiva mahāyogatvādityalam | dṛṣṭāntamuktvā dārṣṭāntikaṃ litarītyā kathayati tadasti iti | tacchabdākāṅkṣāṃ pūrayati yat iti | apratīghātalakṣaṇāt - [apratīghātatvalakṣaṇāt - C.] apratihatasvarūpāt, icchāviśeṣavaśāt - 'tadutpadyatām' iti icchāviśeṣasāmarthyāt, saṃvidaḥ - svarūpabhūtāt saṃvittattvāt, anadhikātmatāyāḥ - ekatāyāḥ, anapāyāt - anāśāt, saṃvidekarūpatveneti yāvat, antaḥsthitameva - svāntargatameva sat, mṛdantaḥsthitatvena vyavahriyamāṇo hi ghaṭo mṛdrūpa eveti bhāvaḥ | prāṇabuddhidehādeḥ - grāhakatvenābhimatāt prāṇādeḥ, kīdṛśāt ? arthāt parasaṃvidaiva vittirṇa kiyanmātram - svaviṣayagrahaṇamātrasamartha, leśarūpam, saṃvidrūpaṃ yasya tādṛśāt, bāhyatvena - pṛthaktvena, na tu parasaṃvidā pṛthaktvena, anyathā prāgivārthaḥ iti uktanyāyena aprakāśāpātāt | phalitamāha tat iti | hetvantarāṇām - paramāṇvādirūpāṇāmanyeṣāṃ hetūnām, paryeṣaṇābhiḥ - gaveṣaṇābhiḥ yaḥ prayāsaḥ tena | sūtrasthasya evakāṃrasyābhidheyaṃ vakti evakāreṇa iti | kimityapekṣāyāmāha viṣayavyavasthāpanaṃ saṃvidrūpam anapahnavanīyam ādisiddhaṃ hi tat iti uktam | tasya ca svātantryameva devaśabdanirdiṣṭaṃ cidrūpatvam iti kim aparakāraṇānveṣaṇavyasanitayā | hi yasmāt evaṃ prakāśayati deva iti saṃbhāvyate, tasmāt kiṃ bhāhyena anupapattinā iti pūrveṇa saṃbandhaḥ || 7 || sarveṇa iti | kuto na apanhavanīyamityata āha ādi iti | uktam iti, kartari iti kārikāyāmiti bhāvaḥ | deva śabdasyābhidheyaṃ vaktumāha tasya ca iti | tasya ca - saṃvidrūpasya ca, devo hi krīḍāśīla ucyate krīḍā eva ca svātantryam | ata eva yadi kaścid brūyāt kimartha bhāvanirmāṇe īśvaraḥ pravṛttaḥ iti tasyānenaiva mukhamudrā jāyate | na hi krīḍāśīlasya paryanuyogaḥ yuktaḥ | atiparamārthavicāre tvetadapi vaktuṃ yuktatāṃ nāvagāhate | na hi svanirmitavastusādṛśyamāśritya nirmātaṃri doṣanirākṛtiryuktā, parantu anirvācyataiva kevalamatra yuktā, tatopi vicāre sāpi na yuktā anirvācyatāyā api tatraivāvasthānāt, tatsarvathā vismayapareṇaiva bhāvyam | taduktam :- viṣmayo yogabhūmikā iti | nanu vismayo'pyatrāvakāśaṃ na labhate aśakyakaraṇe eva tadyogāt, na ca īśvarasya kimapyaśakyam īśvaratvavyāghātāt | satyam, ata eva atinipuṇaiḥ śāktaiḥ śaktāveva viśrāntiḥ kṛtā | na cātrāpi śaktisamāropaṇena dvaitāpātaḥ prasañjanīyaḥ ekatra tattve eva rūpadvayabhānāt | āyātu vā dvaitāpātaḥ asmadabhīṣṭe paramādvaite tasyāpyavakāśāt, anyathā sāmānyā'dvaitāpatteḥ | sāmānyādvaitāpattirapyastu kā hāniḥ, hānirapi vā'stu anyathā mahāpūrṇatvāyogāt | mahāpūrṇepi vṛddhihānī svāntargate eva | kiṃ bahunā yatra yatra viśrāntiḥ kriyate tattadrūpam, tataḥ uttirṇa tattvamiti kutrāpi na stheyam sarvatra vetyalaṃ bahutarayā atirahasyacarcayā pratibhārahiteṣu vaktumayogyayāṃ tadyukteṣu tu śrībhagavattivrataraśaktipātaghrāteṣu svayaṃ sphuraṇaśīlayeti | asya ślokasya pūrvaṃ prati hi śabdadyotyena hetutvena yojanāṃ karoti hi iti saṃbhāvyate ityanena atra saṃbhāvanāyāṃ liṅiti sūcitam || 7 || nanu evam ubhayathāpi saṃbhāvanānumānam unmiṣati, tatra kiṃ makurapratibimbitaghaṭādidṛṣṭāntena jñānapratibimbatābhāsavaicitrye vijñānadarpaṇātiriktaṃ tata eva bāhyābhimataṃ hetuṃ kalpayema ? kiṃ vā yogidṛṣṭāntena saṃvitsvātantryameva hetubhāvena brūyāma ? tadidaṃ sāṃśayikaṃ vartate iti āśaṅkya bāhyārthānumānasaṃbhāvanāṃ sūtradvayena apākartumāha :- anumānamanābhātapūrve naiveṣṭamindriyam | ābhātameva bījāderābhāsāddhetu vastunaḥ || 8 || ābhāsaḥ punarābhāsādbāhyasyāsītkathaṃcana | arthasya naiva tenāsya siddhirnāpyanumānataḥ || 9 || na kevalam anantaraślokanirdiṣṭābhiḥ yuktibhiḥ pratyakṣeṇa bāhyo'rtho na bhāsate [na ābhāsate - K. ṣ. ṣ.] iyadeva hi pratyakṣaṃ tacca nīlaṃ bhāti iti svaprakāśasaṃvidrūpaṃ athāṣṭamasya navamasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | atra ṭīkā :- ubhayathā, bāhyānumeyavādyuktaprakāreṇa samanantaraślokoktaprakāreṇa cetyarthaḥ, saṃbhāvanānumānam - tarkarūpamanumānam, na tu dṛḍhamanumānam, bāhyābhimatam - bāhyatvenābhimatam, sāṃśayikam - saṃśayagrastam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe | anumānam iti | atra ṭīkā :- prathamam api śabdasyābhidheyamāha na kevalam iti | anantaraślokaḥ - cidātmava hi iti, tatra nirdiṣṭāabhiḥ - uktābhiḥ yogidṛṣṭāntādirūpābhiḥ, yuktibhiḥ - upāyaiḥ | na kevalam iti tāvadavasthāpya na bhāsate ityetanmātrasya hetumāha iyadeva hi iti [yat - K. ṣ. ṣ.] | tacca - bhānañca, nādhikaṃ kiṃcit iti, yāvat anumānenāpi na asya bāhyasya siddhiḥ iti apiśabdasyābhiprāyaḥ [iti apiśabdaḥ - K. ṣ. ṣ.] | tatra anumānam atra naiva pravartitum utsahate | pravṛttamapi na prakṛtasiddhim ādadhyāt iti anena sūtradvayena upadarśyate [darśyate - K. ṣ. ṣ.] tatra anumānaṃ vikalpaḥ, sarvaśca ayaṃ vikalpo'nubhavamūla iti prasiddham | tena yat sarvathā anābhātapūrvam ananubhūtacaraṃ tatra anumānam anumitivyāpāro vikalpātmā naiva kenacit vādinā iṣyate | nanu bhavatu pratyakṣato dṛṣṭe'numāne saṃkathā iyam, sāmānyato dṛṣṭe tu kiṃ vakṣyasi yathā arthopalabdhyā indriyānumāne ? ucyate - tatrāpi vikalpena yathā so'rthaḥ spṛśyate tathā iti śabdo hetusamāptau | na kevalam ityasya ākāṅkṣāṃ pūrayati yāvat iti | apiśabdasya nāpyanumānataḥ ityatra sthitasyetyarthaḥ | apiśabdābhiprāyamuktvā ślokadvayasyābhiprāyaṃ saṅkṣepeṇa kathayati tatra iti, api śabdārthe evaṃ satītyarthaḥ | prakṛtasiddhim - bāhyasiddhim, anena - kārikādvayena, upadarśyate, sūcyata ityarthaḥ | nanu darśayatu tataḥ kimityata āha tatra iti | tatra, evaṃrūpe'bhiprāye satītyarthaḥ, anumānaṃ vikalpo bhavati na nirvikalpadarśanam avasāyamātrahetutvāt | sarvaḥ - anumānādirūpaḥ, anubhavamūlaḥ - nirvikalpajñānamūlaḥ, iti - etat, prasiddhaṃ bhavatīti śeṣaḥ | tena - anumānasya vikalpatvena | anābhātapūrvam iti padaṃ vyācaṣṭe ananubhūtacaram iti, tatra - ananubhūtacare | atra tārkikaḥ praśnayati nanu iti | iyaṃ saṅkathā - anubhūtacaratvasaṅkathā, kiṃ vakṣyasi, tatra sāmānyato vyāptigrahaṇasaṃbhavānnaitadyuktamiti bhāvaḥ | kutra tatsāmānyato dṛṣṭamanumānaṃ bhavatītyāha yathā iti | artholapabdhyā - ghaṭādiviṣayeṇa jñānena, indriyānumāne - sarvadā'tīndriyacakṣurādyanumāne | atra parihāramāha ucyate iti | tatrāpi - indriyānumānādirūpe sāmānyato dṛṣṭe'pi, sorthaḥ - cakṣarādirūpaḥ viṣayaḥ, spṛśyate - sāmānyabhāvena anumeya iti sthitiḥ | vikalpaśca na indriyādikam arthaṃ kenacit saṃniveśaviśeṣādinā [sanniveśaviśeṣātmanā - K. ṣ. ṣ.] viśeṣātmanā spṛśati, api tu kiṃcidupalabdheḥ kāraṇam iti amunā svabhāvena, sa ca svabhāvaḥ kāraṇatālakṣaṇaḥ pratyakṣagṛhīta eva | tathā ca bījāt aṅkuraḥ tantubhyaḥ paṭa ityādau kāryakāraṇabhāvaḥ pratyakṣānupalambhabalena tāvat niśceyaḥ | tatra ca pratyakṣaṃ pratyābhāsaṃ prāmāṇyaṃ bhajate, vimarśalakṣaṇasya pramitivyāpārasya ekaikaśabdavācye'rthe pravṛtteḥ [viśrānteḥ - K. ṣ. ṣ.] tadanusāritvācca pramāṇasya iti vakṣyate | 'ekābhidhānaviṣaye mitirvastunyabādhitā |' anubhūyate, sthitiḥ - vyavasthā | sāmānyenoktamartha viśeṣeṇa darśayati vikalpaśca iti | sanniveśaviśeṣādinā racanāviśeṣādinā, viśeṣātmanā - viśeṣasvarūpeṇa | punaḥ kena rūpeṇa spṛśatītyata āha api tu iti | kiṃcidupalabdheḥ kāraṇaṃ bhavati ityamunā svabhāvena, sāmānyarūpeṇetyarthaḥ, spṛśatīti pūrveṇa saṃbandhaḥ | sa ca svabhāvaḥ - sparśaviṣayīkṛtaḥ svabhāvaśca, kāraṇatālakṣaṇaḥ - kāraṇatāsvarūpaḥ, dharmarūpa ityarthaḥ | bījādeḥ iti dṛṣṭāntavākyaṃ vyākhyātumāha tathā ca iti | pratyakṣānupalaṃbhayoryadvalaṃ tena, tatra pratyakṣaniśceyaṃ vastu kathayati tatra iti | tatra pratyakṣānupalaṃbhayormadhye, pratyābhāsam - sarveṣvābhāseṣu, prāmāṇyam - pramāṇatām | kuto bhajata ityapekṣāyāṃ hetumāha vimarśa iti | vimarśalakṣaṇasya - vikalpajñānarūpasya, ekaikaśabdavācye - ekaikaśabdābhidheyasamastadharmadharmisamudāyarūpe, svalakṣaṇe iti yāvat, pravṛtteḥ, na tu nirvikalpadarśanavat pratyābhāsapravṛtteḥ | tadanusāritvācca - vimarśānusārittvācca, pramāṇasya pratyakṣāderityarthaḥ | nanu kathaṃ vimarśahetukasya pramāṇasya vimarśānusāritvaṃ yuktamityata āha iti iti | iti - etat, kutra vakṣyata ityata āha ekābhidhāna iti | ābhāsamātraṃ ca sāmānyam iti nirṇeṣyate | anupalambho'pi anyopalambharūpa ābhāsamātraviśrānta eva iti kāraṇābhāso viśeṣaśūnyaḥ parigṛhīta eva bījāt aṅkura iti pratītau | yat yasya niyamam anuvidhatte avyatiriktam tat tasya kāryam iti pratighaṭaṃ mṛttikādirūpahetutadvanmātrasya [mṛttikādirūpasya hetutadvanmātrasya - K. ṣ. ṣ.] ābhāsāt || 8 || iti, asyāṃ kārikāyāmityarthaḥ, tatra hi svotpāditavikalpadvāreṇaiva pramāṇasya svalakṣaṇaviṣayataṃ kathayiṣyati | nanu ābhāseṣveva pramāṇavyāpāra ukto na tu sāmānye tatkathamevaṃ siddhyatītyata āha ābhāsa iti | ābhāsamātram - kevalaḥ ābhāsaḥ, na tu sarvadharmākṣepeṇa grahaṇam, nirṇeṣyate, asyāmeva kārikāyāmityarthaḥ | anupalaṃbhakṛtyamāha anupalaṃbho'pi iti | anupalaṃbhaḥ - goṣvaśvatvānupalaṃbhaḥ, anyopalaṃbharūpaḥ - aśvādiṣvaśvatvādyupalaṃbharūpaḥ, pramātā hi goṣu gotvaṃ pratyakṣeṇa paśyanu aśvādiṣu tadanupalabhamānaḥ sarvagovyaktigataṃ gotvaṃ niścinoti | ābhāsamātraviśrānta eva, na tu parābhimatavyaktiviśrāntaḥ, iti - ata eva hetoḥ, kāraṇābhāsaḥ - indriyagataḥ upalabdhikāraṇatābhāsaḥ, viśeṣaśūnyaḥ - tanniṣṭhatayā'grahaṇān viśeṣarahitaḥ, parigṛhītaḥ, pratyakṣānupālaṃbhābhyāmiti śeṣaḥ | kutretyapekṣāyāṃ dṛṣṭāntamāha bījāt iti, sphuṭameva hi bījasyāṅkuraṃ prati kāraṇatvamiti bhāvaḥ | atrāpyapratyakṣatvamāśaṃṅkya sūtre ādi śabdagṛhītaṃ mṛdghaṭayoḥ kāryakāraṇabhāvaṃ vyāptipradarśanadvāreṇa kathayati yat iti | niyamam - avaśyaṃbhāvam, anuviddhatte, svarūpalābhaṃ prati apekṣate ityarthaḥ | nanu kutreyaṃ vyāptirdṛśyata ityata āha pratighaṭam iti | pratighaṭam - sarveṣu ghaṭeṣu, mṛttikādirūpaḥ - mṛddaṇḍādirūpaḥ yo hetustena yatadvanmātram, tasya, bhāvapradhāno nirdeśaḥ, tadvattāmātrasya mṛddaṇḍādirūpakāraṇayuktatvasyeti yāvat, ābhāsāt - sphuraṇāt | etena prathamaślokaḥ kṛtavyākhyaḥ || 8 || ābhāsāt bāhyaḥ punaranābhāsarūpaḥ, sa ca ābhāsate iti vipratiṣiddham | anābhāse ca nāsti vikalparūpasya anumānasya vyāpāraḥ | grāmagṛhādestu yat bāhyaṃ tat agrāmādirūpaṃ na ucyate pratyekaṃ vāṭānūpakuḍyatulādeḥ bāhyatvaprasaṅgāt, api tu tatsaṃnikaṭam [sannikṛṣṭam - K. ṣ. ṣ.] tasmāt grāmabāhyam ābhāsabāhyam iti ca śabdasāmyamātram etat na vastusāmyam | evaṃ ye vikalpe vastu na ābhāti iti manyante teṣāmapi tāvat anumānavikalpo na bāhye upapannaḥ | nanu ābhāsenaiva [dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe nanu iti | nanu ābhāsenaiva kiṃ sarvaṃ saṃjayasītyata āha ābhāsāt iti | vipratiṣiddham - viruddham | nanu ābhāso māstu vikalpa eva sarvaṃ kāryaṃ kariṣyati ityapekṣāyāṃ dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe 'anābhāse ca' iti - C.] kiṃ sarvaṃ sañjayasītyapekṣāyāṃ dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe ābhāsāt iti | vipratiṣiddham - viruddham | nanu ābhāso māstu vikalpa eva sarvaṃ kāryaṃ kariṣyati ityata āha anābhāse ca iti | vyāptigrahaṇā'saṃbhavāditi bhāvaḥ | nanu yadi bāhyatvamātreṇa viruddhatāsādhanaṃ tarhi grāmabāhyasya vastujātasyāpi viruddhatvamāpadyetetyata āha grāma iti | grāmāpekṣayā vāṭānūpetyuktam, gṛhāpekṣayā tu kuḍyatulādergrahaṇam, ādiśabdena tatratyānyavastujātasya grahaṇam | punaḥ kiṃ taducyate ityata āha api tu iti | api tu paṇḍitaiḥ tad - grāmabāhyaṃ vastujātam, sannikaṭam - grāmasamīpastham ucyate, grāmasamīpe eva sthitatvāt grāmaṃ pratyaviruddhatvācveti bhāvaḥ | phalitamāha tasmāt iti | na ca śabdasāmye vastusāmyavādo nyāyyaḥ iti bhāvaḥ | nanu bauddhairvikalpasya vastvasaṃsparśa evoktaḥ, tvayā tu tenaiva sarvaṃ sādhyate iti kimetadityata āha evam asmābhistu upapāditam - adhyavasāyasyāpi ābhosamānaviṣayatvam 'bhrāntitve cāvasāyasya' iti sūtre | tena anumānavikalpātmanāpi prakāśena yadi anāviṣṭo nīlādiḥ arthaḥ tat na anumita eva syāt | atha āviṣṭa eva, tarhi 'prāgivārtho'prakāśaḥ syāt' iti nyāyena prakāśamātrasvabhāva eva, na bāhyaḥ | tena bāhye sādhye yat kiṃcit pramāṇam ānīyate, tadabāhyatāmeva pratyuta sādhayati [prasādhayati - K. ṣ. ṣ.] iti viruddhameva, ata eva āha 'kathaṃcana' iti, kenāpi prakāreṇa pratyakṣātmanā anumeyātmanā vā ābhāsanam ābhāso bāhyasya anābhāsasya na kadācit abhūt iti, tasmāt siddham 'cidātmaiva hi deva' iti || 9 || iti, evaṃ satītyarthaḥ | nanu tava darśane kimastītyata āha asmābhiḥ iti | adhyavasāyasya - vikalpakāryasyādhyavasānasya, ābhāsamānaviṣayatvam, arthaviṣayatvamityarthaḥ | kutretyapekṣāyāmāha bhrāntitve iti | svābhiprāyamupasaṃharati tena iti | anumānavikalpātmanā - anumānarūpavikalparūpatāṃ gatena | phalitamāha tena iti | sādhayati prāgivārtho'prakāśaḥ iti nyāyenetyarthaḥ | tat iti viruddhameva iti yojanā, ataḥ tatpramāṇaṃ viruddhameva bhavatītyarthaḥ | tathā ca śāntikarmāraṃbhe vetālotthāpanameva bāhyasādhanamiti bhāvaḥ | nanu sūtre kena padena etaduktamityata āha ata iti | kimāhetyata āha kathañcana iti | etadapi vyācaṣṭe kenāpi iti | etadavaṣṭaṃbhena pūvaślokārthasya siddhatāṃ kathayati tasmāt iti | evamatra ślokadvaye yojanā | paṇḍitaḥ anumānam anābhātapūrve naiveṣṭam | indriyam ābhātameva bhavati, sāmānyeneti śeṣaḥ | kutaḥ ? vījādeḥ hetuvastunaḥ ābhāsāt | punaḥ - pakṣāntare, ābhāsād bāhyasya ābhāsaḥ kathaṃcana nāsīt tenāsyāthasya bāhyārthasya anumānato'pi siddhirnāsti iti || 9 || nanu antaḥsthitaṃ bahiḥ prakāśayedityuktaṃ tat antaḥsthitvam upapādanīyam iti āśaṅkya āha :- svāminaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanam | astyeva na vinā tasmādicchāmaśaḥ pravartate || 10 || bahīrūpatayā ābhāsane'pi [bahīrūpatayāpi ābhāsane - K. ṣ. ṣ.] ahantārūpatā [antārūpatā - K. ṣ. ṣ.] na truṭyati, 'pramātraikātmyamāntaryam' iti hi vakṣyate, tacca sadaiva, prakāśasya pramātṛtvāt, tadātmatayā atha daśamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā:- upapādanīyam - yuktyā samarthanīyam, syādetat ityatra tarkamātraṇaiva sādhanāditi bhāvaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭa svāminaḥ iti | atra ṭīkā :- ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ tanoti bahīrūpa iti | bahirūpatayā ābhāsane'pi - bāhyatvenābhase'pi, idantayā grahaṇe'pīti yāvat, ahantārūpatā - āntararūpatā | kuto na truṭyatītyata āha pramātrā iti | pramātrā sahaprakāśena saha aikātmyam [pramātrā saha - prakāśena saha | aikyam pramātraikyam - C.] pramātraikātmyam, tacca - bhāvānāṃ pramātrā saha aikātmyaṃ [aikyam - C.] ca | kuta iti hetvapekṣāyāmāha prakāśasya iti | nanu prakāśasya, pramātṛtve'pi prakṛte kimāyātam ityata āha tadātmatayā iti | tadātmatayā - ca vinā'prakāśamānasya [prakāśamānasya - K. ṣ. ṣ.] avastutvāt, kiṃ tu tatra aham iti ucite parāmarśe yo'yam idantāparāmarśaḥ saiva bāhyatā, tacca iha antaḥsthitatvam ahamityetāvatā citsamucitenaiva vapuṣā parāmarśanameva tacca iha nīlādīnāmastyeva, na tu nāsti iti, yadi hi na syāt kumbhakṛto 'ghaṭaṃ karavāṇi' iti ya uttarakriyāmapekṣya icchāśabdavācyaḥ parāmarśaḥ, eṣaṇīyena [eṣaṇīyātmanā - K. ṣ. ṣ.] sa parāmṛ"yena aniyantritaḥ cet tataḥ paṭecchāpi sā na kasmāt iti saṃkīryeran prakāśarūpapramātṛrūpatayā, aprakāśamānasya - prāgivārthaḥ iti nyāyena prakāśa - kartṛtvamabhajato bhāvajātasya, avastutvāt, aprakāśamānaṃ hi vastu vastu na bhavati | nanu tarhi abāhyameva sarvadā tat ityapekṣāyām pakṣāntararītyā bāhyatvamapi sādhayati kintu iti | tatra - tasmina bhāvajāte, saiva - idantāparāmarśa eva, na tu tato nirgatya bahiravasthānam | tacca iti, citi samucitaḥ - yogicitsamucitaḥ, tena parāmarśanameva, na tu kutrāpyantardeśe'vasthānam, tacca - ahamiti parāmarśanaṃ ca astyeva iti | eva śabdasya vyāvartyamāha na tu iti | atra tarkamanukūlaṃ pramāṇānugrāhakaṃ kathayati yadi hi iti | tat yadi na syāt iti - evam, vyavahārāḥ saṅkīryeran - saṅkaraṃ gaccheyuḥ | iti katham ? kuṃbhakṛtaḥ - kuṃbhanirmāṇe udyuktasya kulālasya, uttarakriyāmapekṣya icchāśabda - vācyaḥ tāṃ prati icchārūpaḥ iti yāvat | ghaṭaṃ karavāṇi iti parāmarśaḥ bhavati, saḥ eṣaṇīyena - eṣaṇāviṣayabhūtena, ata eva parāmṛśyena - icchārūpasya parāmarśasyāpi viṣayabhūtena ghaṭena, aniyantritaḥ - viṣayabhāvena paricchinnatāṃ na nītaścetsyāt tataḥ, sā - parāmarśarūpā icchā, paṭecchāpi kathaṃ na syāt, viśeṣā - vyavahārāḥ | atha tatrāpi ca eṣaṇīyaḥ tadānīmeva nirmitaḥ san tathā jātaḥ tarhi tannirmāṇaṃ cidātmani vinecchayā nopapannam iti 'tiṣṭhāsorevamicchaiva hetutā' ityatra varṇayiṣyate | tacca [tataśca icchāntaramapi - K. ṣ. ṣ.] icchāntaramapi viṣayaniyantritaṃ na vā iti vikalpe'navasthā | viṣayaniyantritaṃ cet syāt ātmataiva jātā, na cet ghaṭe paṭecchā syāt | atha tatrāpi tadānīmeva iti kṛtvā anavasthā | tasmāt sarvo'yaṃ bhāvarāśiḥ cidātmani aham ityeva vapuṣā satatāvabhāsuravapuḥ aiśvaryarūpācca svātantryalakṣaṇāt svāmibhāvāt vicitreṇa vapuṣā kramākramādinā saṃvit enaṃ bahiḥ karoti pramātṛprathanapūrvakam, [pramātṛbhedaprathana - K. ṣ. ṣ.] bhāvāt iti śeṣaḥ | atha - yadi, tatrāpi - tasyāṃ ghaṭecchāyāmapi, eṣaṇīyaḥ tadānīm - icchāsamaye, nirmitaḥ - saṃpāditaḥ, san, tathā jātaḥ - eṣaṇīyaḥ sampannaḥ, tarhi tasya - ghaṭasya nirmāṇam, cidātmani - citsvarūpe, icchayā vinā upapannaṃ na bhavati, iti - etat, tiṣṭhāsorevamicchaiva hetutā ityatra - asyāṃ kārikāyām, varṇayiṣyate - kathayiṣyate, taccecchāntaram - nirmīyamāṇaviṣayā anyā icchā, api, viṣayaniyantritaṃ na vā iti vikalpe sati, anavasthā - tatrāpyanya eṣaṇīyaḥ tatrāpyanyā icchā ityevaṃrūpaḥ anavasthākhyo doṣo bhavet | ātmāśrayāderatyantasaṃyuktatāṃ jñātvā anavasthāmātragrahaṇam | tarkeṇa śaithilyamupapādyānumānamatra pravartayati phalitarītyā tasmāt iti | ayam - puro bhāsamānaḥ, satatam avabhāsuraṃ vapuryasya tādṛśam, saṃvit - prakāśarūpaṃ parapramātṛtattvam, enam - ahantayā sthitaṃ bhāvarāśim, bahiḥkaroti - idantayā bhāsayati, aikyena sthitaṃ sat apohanaśaktyā bhedena bhāsayati iti yāvat | katham ? pramātṝṇām - grāhakarūpāṇāṃ svāṃśabhūtānāṃ mitapramātṝṇāṃ yatprathanam - apohanaśaktyā svato bhedena bhāsanam tat pūrva yatra tat, prathamaṃ grāhakān bhāsayati tatrāpi kvacit ābhāse pramātṝn ekīkaroti nitambinīnṛtta iva prekṣakān | tāvati hi teṣām ābhāse aikyam | śarīraprāṇabuddhisukhādyābhāsāṃśeṣu tu bhedasya avigalanāt na sarvathā aikyam | ata eva pratikṣaṇaṃ pramātṛsaṃyojana - [pramātṛsaṃyojanāviyojanāvaicitryeṇa - K. ṣ. ṣ.] viyojanavaicitryeṇa parameśvaro viśvaṃ sṛṣṭisaṃhārādinā prapañcayati | taduktamācāryeṇa :- 'sadā sṛṣṭivinodāya sadā sthitisukhāsine | sadā tribhuvanāhāratṛptāya bhavate namaḥ ||' tadanantaraṃ grāhyavargamiti bhāvaḥ | tatrāpi - bahiṣkaraṇe'pi | kathaṃ tatra teṣāmekīkaraṇamityata āha tāvati iti | tāvati ābhāse - nṛttābhāse, kiṃ sarvathaiva teṣāntatraikyamityata āha śarīra iti | pratikṣaṇam - kṣeṇa kṣaṇe ityarthaḥ, saṃyojanam - nṛttādau, viyojanam - śarīrādau, ādiśabdena madhyagatāyāḥ sthitergrahaṇaṃ pidhānānugrahayośca | atrācāryasammatiṃ darśayati taduktam iti | kimuktamityata āha sadā iti | sthitikṛtaṃ sukhaṃ sthitisukham tatra āste iti tādṛśāya | āhāraḥ - nigaraṇam, saṃhāra iti yāvat | nanu kathaṃ viruddhānāṃ kramabhāvināñca sṛṣṭyādīnāṃ yugapat nityaṃ bhavati vinodādikāritvam ? śṛṇu, tatra anāditve'pi kālagrastaśiṣyabuddhyapekṣayā prathamabhūtāyāṃ sṛṣṭau tāvat pūrvataraṃ saṃhārakāle sthitāyāḥ saṃjihīrṣāyāḥ saṃhāraḥ, tatraivotpānnāyāḥ sarjanecchāyāḥ sthitiḥ, tadviṣayabhūtānāṃ bhāvanāmudbhaviṣyamāṇasthitocchāyāśca sṛṣṭiḥ | sthitau tu sṛṣṭau sthitāyāḥ sarjanecchāyāḥ saṃhāraḥ | tatraivotpannāyāḥ sthitīcchāyāḥ tadviṣayabhūtānāṃ bhāvānāñca sthitiḥ, saṃjihīrṣāyāḥ sṛṣṭiḥ, saṃhāre tu sthitau sthitāyāḥ sthitīcchyāyāḥ tadviṣayāṇāṃ bhāvānāñca saṃhāraḥ, tatraivotpannāyāḥ saṃjihīrṣoyāḥ sthitiḥ, bhāvyamānasarjanecchāyāḥ sṛṣṭiḥ, iti sphuṭamevāsya sṛṣṭyāditrayasya sṛṣṭyāditrayamayatvam, sadātvaṃ ca cinmātrasya tatra sarvadā tatrodyantṛtvena jñeyam | taduktam :- nāsanniveśaṃ hemāsti nāsargaṃ bramha vidyate ityādi | śrībhaṭṭanārāyaṇenāpi 'muhurmuhuraviśrāntastrailokyaṃ kalpanāśataiḥ | kalpayannapi ko'pyeko nirvikalpo jayatyajaḥ ||' iti | tasmāt sthitam antaḥsthitaṃ bhāvajātaṃ tena vinā tadviṣayasya iti | anyopi cakravartī bhogān sṛjati gṛhe sthāpayati āharati ceti dhvaniḥ | athavā parapramātuḥ sadā sṛṣṭivinodāditvaṃ svasṛṣṭasvāṃśabhūtamitapramātṛkṛtameva jñeyam, te hi sadā kvacidbhāge sṛṣṭibhājaḥ kvacit sthitibhājaḥ kvacit saṃhārabhājaḥ taraṅgā iva jalanidhāvityalaṃ prapaṃcena | śrībhaṭṭanārāyaṇavākyamapyatra saṃvādayitumāha bhaṭṭa iti | uktam iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | kimuktamityata āha muhuḥ iti | muhurmuhuḥ iti madhyamāveśāpekṣayā uktam, sarve hi pramātāraḥ svabhāvabalena pratikṣaṇaṃ siddhaṃ prāṇavijñānaniṣṭhaṃ madhyamāveśamanubhavanti, yadyapi śūnyaṃ sarvadā tanmayameva kintu stokaṃ jāḍyena vyāptaṃ dehamapi atijāḍyena spṛṣṭaṃ tādṛśameveti tayorihāgrahaṇam te ca prāṇadvāreṇa buddhidvāreṇa ca tatra praviṣṭā bhāvarāśimapi svātmanā saha tatra praveśayanti, svabhāvabalena tata utthitāśca navīnamevotpādayanti, yā ca teṣu naveṣu bhāveṣu pratyabhijñā sā sādṛśyanimittakaiva taiḥ kalpitamāntaravivakṣāyāṃ jāgradādirūpaṃ lokatrayaṃ bāhyavivakṣāyāṃ bhūrādirūpaṃ lokatrayamapi tatsamaṣṭibhūtaparapramātṛbhūtasadātanacinmātrakṛtameva jñeyam | yaśca kalpanāśataiḥ muhurmuhuḥ viśrāmarahitaḥ trailokyaṃ kalpayati sa kathaṃ nirvikalpo bhavatītyāścaryam | parihārastu kalpanāśataḥ iti | trailokyakalpanāḥ mitapramātṛgatāḥ, sa tu sarvadā nirvikalpa eva yathā sārvabhauma ājñādvāreṇa svabhṛtyaiḥ sarvadeśasaṃbandhinīḥ kriyāḥ kurvannapi niścinta eva svamaṃḍale tiṣṭhati iti | athavā atisūkṣmaḥ parāmarśo'pi prakāśasya svarūpodvalanameveti na tenāpi hāniriti | svābhiprāyamupasaṃharan [svābhiprāyamupasaṃharati - C.] na vinā iti ślokaśeṣaṃ vyācaṣṭe tasmāt iti | tasmāt, itīti śeṣaḥ, iti sthitam - siddham bhavati | iti kimiti ? bhāvajātamidamantaḥsthitaṃ parāmarśāyogāt [parāmarśasya ayogāt - K. ṣ. ṣ.] iti || 10 || nanu parāmarśo nāma vikalpaḥ, sa ca avikalpaśuddhasaṃvidvapuṣi bhagavati kathaṃ syāt ityāśaṅkyāha :- svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśo'rthoparakto'pi sphaṭikādijaḍopamaḥ || 11 || iha avabhāsasya prakāśasya, anavabhāsasya ca aprakāśasya ghaṭādeḥ parasparaparihāreṇa dvayoḥ svātmani cet vyavasthānam, tat ghaṭapaṭayoḥ iva idamajaḍam idaṃ jaḍam iti durupapādaṃ vailakṣaṇyam | atha avabhāso yato'rthasya saṃbandhī, tato na jaḍaḥ, tarhi saṃbandhamātreṇa mṛt api ghaṭasya iti ajaḍā syāt | atha na svasaṃbandhamātram api tu avabhāso'rthasya bhavati, kutaḥ ? tena vinā - antaravasthānaṃ vinā, parāmarśāyogāt karavāṇi itīcchāyāḥ ayogāt, na hi nirviṣayā icchā yukteti bhāvaḥ | etena tarkaśodhite mārge anumānapramāṇaṃ saṃcāritam | ayamatra saṃkṣepaḥ | svāminaḥ - vimarśākhyaiśvaryayuktāt prabhavāpādanarūpāccittattvāt, ātmasaṃsthasya - tādātmyeta svāntargatasyaiva sataḥ, bhāvajātasya - bhāvarāśeḥ, bhāsanamasti, tasmādvinā - tasyātmani samavasthānaṃ vinā, icchāmarśaḥ - karavāṇi iti icchārūpo vimarśo na pravartate nirviṣayatvāt || 10 || athaikādaśaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | atra ṭīkā :- iha - atra loke | avabhāsasya iti padaṃ vyācaṣṭe prakāśasya iti | parasparaparihāreṇa - parasparato vyāvṛttyā, vyavasthānam - viśiṣṭamavasthānam, durupapādam - duḥkhenopapādayituṃ śakyam | yathāsvaṃ svarūpasiddhau viśeṣā - prakāśaḥ, tarhi arthātmanā sa prakāśa iti samāpatitam | na ca anyātmanā anyasya prakāśa upapannaḥ | atha anyasvabhāvo'pi ghaṭo'vabhāsasya kāraṇam, tarhi avabhāso'pi ghaṭasya kāraṇam iti ghaṭo'pi ajaḍaḥ syāt | atha anyena satāpi [anyenāpi satā - K. ṣ. ṣ.] ghaṭena yato'vabhāsasya pratibimbarūpā cchāyā dattā, tām asau avabhāso bibhrat ghaṭasya iti ucyate, tataśca ajaḍaḥ, tarhi sphaṭikasalilamakurādiḥ api evaṃbhūta eva iti ajaḍa eva syāt | atha tathābhūtamapi ātmānaṃ taṃ ca ghaṭādikaṃ sphaṭikādiḥ na parāmraṣṭuṃ samartha iti jaḍaḥ, tathāparāmarśanameva ajāḍyajīvitam antarbahiṣkaraṇasvātantryarūpaṃ [antarbahiṣkaraṇasvātantryasvarūpam - K. ṣ. ṣ.] svābhāvikam avabhāsasya svātmaviśrāntilakṣaṇam ananyamukhaprekṣitvaṃ bhāvāditi bhāvaḥ | pakṣāntaramāha atha iti | prakāśaḥ - prākaṭyam, saḥ - avabhāsaḥ, samāpatitam - balādāyātam | nanu tadeva bhavatvityata āha na ca iti | atrāpi praśnaṃ karoti atha iti | kāraṇam - viṣayatvena ālaṃbanakārakam | uttaramāha tarhi iti | ghaṭasya kāraṇam, jñāpakatvena siddhipradamityarthaḥ | punaḥ śaṅkate atha iti | anyena satāpi - jaḍatvena vyatirekeṇa satā'pi, tām - chāyām, ghaṭasya iti, ghaṭasaṃbaddha [ghaṭasabandha - C.] ityarthaḥ | tataśca - tatsaṃbandhitvācca, evaṃbhūtaḥ - pratibiṃbarūpāṃ chāyāṃ bibhrat | praśnaṃ karoti atha iti | tathābhūtamapi - tathābhūtaṃ ghaṭapratibiṃbaṃ gṛhṇantam, taṃ ca - pratibiṃbadāyakañca, na samarthaḥ, asamartha ityarthaḥ | uttaramāha tathā iti | tathāparāmarśanam, ghaṭoparaktasvātmaviṣayaṃ ghaṭaviṣayaṃ ca parāmarśanam, ajāḍyajīvitam - cetanatāyāḥ sattāpradam, antaḥ - lakṣaṇayā antaḥsthitasya bhāvarāśeḥ, bahiṣkaraṇam - idantayā sphāraṇam, tatra, yat svātantryam tat rūpaṃ yasya tādṛśam; svābhāvikam, na tu kenāpyāgantukam, svātmani yā nāma | ahamevaṃ prakāśātmā prakāśe iti hi vimarśodaye svasaṃvideva pramātṛprameyapramāṇādi kṛtārtham [caritārtham - K. ṣ. ṣ.] abhimanyate na tu atiriktaṃ kāṅkṣati, sphaṭikādi hi gṛhītapratibimbamapi tathābhāvena siddhau pramātrantaram apekṣate iti nirvimarśatvāt jaḍam | sarvatra [sarvaṃ tu - K. ṣ. ṣ.] vastuto vimarśātmakapramātṛsvabhāvatādātmyāhaṃparāmarśaviśrānteḥ ajaḍatvameva [ajaḍameva - K. ṣ. ṣ.] pūrvāparakoṭyoḥ | yaduktam :- viśrāntiḥ sā lakṣaṇam - svarūpaṃ yasya tādṛśam, ata eva ananyamukhaprekṣitvaṃ nāma - svagrahaṇe parāpekṣārahitatvākhyam, avabhāsasya iti viśeṣeṇamadhye viśeṣyāśrayasya kathanam | kathananyamukhaprekṣi ityatra hetumāha aham iti | ahamevaṃ prakāśātmā, [ahaṃprakāśākhyaḥ - C.] ahamevaṃ prakāśātmanā svaprakāśasvabhāvena ca, prakāśe - prakāśakartā'smi iti vimarśodaye, hi - yasmāt, pramātrā svasavideva - svarūpabhūtā saṃvideva, na tu tato vyatiriktaṃ kiṃcid vastu, pramātṛprameyapramāṇādi, ādiśabdena pramāgrahaṇam, kṛtārtham - caritārtham, abhimanyate saḥ pramātā, atiriktam - svarūpabhūtasaṃvidaḥ vyatiriktaṃ pramātrādi caritārtham, na kāṅkṣati | nanu sphaṭikādirapyevaṃ bhavatu ityata āha sphaṭikādi iti | svabhāve bhinnatvena vimarśā'samathatvāt | nanu yadi sphaṭikādi jaḍameva tarhi dvaitāpattirityata āha sarva iti | vastutaḥ - paramārthataḥ sarvatra vimarśātmakaḥ - uktanyāyena vimarśasvabhāvaḥ yaḥ pramātṛsvabhāvaḥ - prakāśākhyaḥ parapramātuḥ svabhāvaḥ tena saha yattādātmyam - prakāśamānatvānyathā'nupapattyā ekatvam, tena yā ahaṃparāmarśe viśrāntiḥ tasyā hetoḥ, pūrvāparakoṭyoḥ - grahaṇecchāsamaye grahaṇānantaraṃ ca, ajaḍatvameva - prakāśasvarūpatvameva, bhavati | yadyapi madhye'pi tathaiva bhavati tathāpi śiṣyabuddhestāvadaprauḍhatvamapekṣya evamuktam | atra vṛddhasammatimāha yaduktam iti | kimuktamityata āha idam iti | 'idamityasya vicchinnavimarśasya kṛtārthatā | yā svasvarūpe viśrāntirvimarśaḥ so'hamityayam ||' iti | madhyāvasthaiva tu idantāravimṛśyamānapūrvāparakoṭiḥ vimūḍhānāṃ māyāpadaṃ saṃsāraḥ iti vimarśa eva pradhānaṃ bhagavata iti sthitam || 11 || na kevalaṃ saṃvittattvasya asmābhiḥ eva vimarśaprādhānyam uktam yāvat āgamāntarairapi iti darśayati :- idaṃ pūrvameva kṛtavyākhyam iti na punarāyasyate tathā ca nādvaitahāniriti bhāvaḥ | nanu madhyāvasthā kīdṛśī bhavatītyata āha madhyā iti | idantā - idantārūpā, tajjñānāt sarvadā sarvamekarūpaṃ paśyatāṃ vimūḍhavad vyavahārakāritve'pi saṃsārābhāvād vimūḍhānām ityuktam | taduktam :- prabuddhaḥ sarvadā tiṣṭhej jñānenālocya gocaram | ekatrāropayet sarvaṃ tato'nyena na pīḍyate || iti | siddhaṃ vastu saṃkṣepeṇa kathayati vimarśa iti | vimarśa eva - ghaṭoparaktaprakāśākhyanijasvarūpaviṣayaḥ uparāgakārighaṭaviṣayaśca parāmarśa eva, pradhānam - svarūpasya prakāśatopapādakatvena mukhyam, svarūpādapi mukhyamiti yāvat, iti sthitam - siddham bhavati | tathā ca parāmarśasya śuddhaprakāśagatatve'pi na hāniriti bhāvaḥ | yadyapi paramārthataḥ grāhakatvāvacchinnaprakāśadvāreṇaivaitatsādhitam, anyathā'rthoparāgakathanā'yogāt, śuddhaprakāśasvarūpe uparāgakathāyāḥ eva ayogāt, tathāpi taddvāreṇa tasyāpyetat siddhameva, parantu atisūkṣmatayā tatsākṣānna kathitam, ataśca svātmamātraparāmarśe śuddhaprakāśasyāpīyameva vartanītyalaṃ sūkṣmekṣikābhiḥ || 11 || atha dvādaśasaṃkhyākasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti na kevalam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | ātmāta iti | ātmāta eva caitanyaṃ citkriyācitikartṛtā - tātparyeṇoditastena jaḍāt sa hi vilakṣaṇaḥ || 12 || yato vimarśa eva pradhānam ātmano rūpam amumeva hetuṃ prayojanarūpam uddiśya ātmā dharmisvabhāvo dravyabhūto'pi, caitanyam iti dharmavācinā [dharmivācinā - K. ṣ. ṣ.] śabdena sāmānādhikaraṇyam āśritya uditaḥ kathitaḥ, bhagavatā śivasūtreṣu caitanyamātmā 1 - 1 iti paṭhitam | caitanyam iti hi dharmavācakopalakṣaṇam, citiśaktirapariṇāminī .........ṭaddṛśeḥ kaivalyam | (yo. sū. 2 - 25) draṣṭā dṛśimātraḥ...............(yo. sū. 2 - 20) ityādau api hi dharmaśabdena sāmānādhikaraṇyam ātmano darśitaṃ guruṇā atra ṭīkā :- ata eva iti padaṃ vyācaṣṭe yataḥ iti | vimarśa eva - parāmarśa eva, ātmanaḥ - prakāśarūpasya avabhāsākhyasya pramātṛtattvasya, rūpam - svabhāvaḥ, tata iti śeṣaḥ | amum - vimarśasya ātmanaḥ pradhānarūpatārūpam, prayojanarūpam - prayojakatayā prayojanasvarūpam | ātma śabdaṃ vyācaṣṭe dharmi iti | dharmisvabhāvaḥ - caitanyākhyasya dharmasya āśrayatvena dharmisvarūpaḥ | caitanya śabdaṃ vyācaṣṭe dharma iti | prathamāvibhaktervācyamāha sāmānādhikaraṇyam iti | udita padaṃ vyācaṣṭe kathitaḥ iti | kutra kenodita ityapekṣāyāmāha bhagavatā iti nanu kimatraiva dharmavāciśabdenātmanaḥ kathanamasti utānyatrāpītyata āha caitanyam iti | kuta upalakṣaṇam ityata āha citiśaktiḥ iti | citiśaktirapariṇāminī ātmā bhavati, taddṛśeḥ - ātmarūpāyāḥ dṛśe, kaivalyam - audāsīnyaṃ bhavati | draṣṭā dṛśimātrā bhavati iti sūtratrayasyārthaḥ | dharmaśabdena - citiśaktirapariṇāminī anantena | dravyaṃ hi tat ucyate yadviśrāntaḥ padārthavargaḥ sarvo bhāti ca arthyate ca arthakriyāyai, tad yadi na kupyate tat sakalo'yaṃ tattvabhūtabhāvabhuvanasaṃbhāraḥ saṃvidi viśrāntaḥ tathā bhavati iti sa eva guṇakarmādidharmāśrayabhūtapadārthāntarasvabhāvaḥ tāmeva mukhyadravyasvarūpām [mukhyadravyarūpām - K. ṣ. ṣ.] āśrayate iti saiva dravyam | tat anantadharmarāśiviśramabhittibhūtāyāḥ tasyāḥ sa ityādinā, anantena - śeṣeṇa, patañjalisūtreṣvasya sūtratrayasya sthitatvāt | nanu tarhi ātmanaḥ apradhānatvamāyātam parāśrito hi dharmaḥ sphuṭamapradhānamevetyata āha dravyaṃ hi iti | dravyam - guṇāśrayaḥ, pradhānaṃ vastu iti yāvat | tatkimityapekṣāyāmāha yat iti | na tu tārkikābhimatadravyeṣviva guṇakarmādirūpaḥ padārthavarga evetyarthaḥ | bhāti - ghaṭa iva mṛdi sphurati | punaḥ kīdṛśo bhavatītyapekṣāyām āha arthyate ca iti | janaiḥ arthakriyāyai - nijanijārthakriyārtham, prārthyate ca, na hi mṛdo'niṣkṛṣṭo ghaṭaḥ udakāharaṇārthaṃ kenāpi prārthyate | atra śiṣyāṅgīkāraṃ jñātvā sūcīpraveśe musalapraveśaḥ iti nyāyamāśritya dharmitayā mateṣvapi tattvādiṣu ātmadharmatvameva kathayati tat iti | bhūtāni - mahābhūtāni, bhāvāḥ - bhautikāni | dharmāḥ - āśritāśca, āśrayāḥ - dharmiṇaḥ tadbhūtāni padārthāntarāṇi ca tāni, svabhāvaḥ - svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ | samastadharmadharmitūpa ityarthaḥ | tāmeva - artharūpāṃ saṃvidameva, mukhyadravyasvarūpām - sarvāśrayatvena pradhānadravyarūpām, na tu tārkikābhimatadravyā - bhāsarūpām, saiva - saṃvideva, dravyam, anyatta sarvaṃ guṇarūpamevetyarthaḥ | ataḥ eva śrībhagavatā coktam :- sarvadharmānparityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja iti | atra dharmaśabdena sakalabhāvajātamevoktam, na tu cāturmāsyādiko dharmaḥ | asmacchabdena caitanyam, eva dharmaḥ caitanyam iti kartṛkṛdantāt utpannena bhāvapratyayena saṃbandhābhidhāyināpi prādhānyena darśitaḥ | tathā hi saṃbandhaviśrāntasya pratīteḥ, dravyarūpasya ca saṃbandhinaḥ prakṛtyā uktatvāt citikriyārūpaṃ dharmaṃ saṃbaddham avagamayatāṣyañā niṣkṛṣṭāṃśaḥ [niṣkṛṣṭa evāṃśaḥ - K. ṣ. ṣ.] pratyāyito bhavati | citikriyā ca citau kartṛtā, svātaṃtryaṃ saṃyojanaviyojanānusaṃdhānādirūpam ātmamātratāyāmeva na tu dehāvacchinnavijñānam | tataścaivamatrārthaḥ, sarvaṃ bhāvajātaṃ parityajyavastubuddhyaviṣayatāṃ nītvā, ekaṃ māṃ - tatra sāratayā sthitam, prakāśamātrasvarūpaṃ sanmātrarūpañca kimapi tattvam, śaraṇaṃ vraja - svasyāpi sattāpradatvena jānīhi iti, sarvapāpāni ca tatra bandhakaṃ bhāvajātameva jñeyaṃ | bandhanasyaiva pāpatvāt, na tu adṛṣṭasya kasyāpītyalaṃ prapaṃcena | upasaṃhāraṃ karoti tat iti | tasyāḥ - saṃvidaḥ, sa eva - saṃvidrūpa eva, kartṛkṛdantāt - kartari kṛt iti sūtreṇa sūtrayatīti kartari vihitaḥ yaḥ kṛtpratyayaḥ yu pratyayaḥ saḥ ante yasya, tādṛśāt prātipadikāt, bhāve vihitena ṣyañā, saṃbandham - dharmadharmibhāvam, prādhānyena - ātmasvarūpatvena, darśitaḥ | bhāvo hi svarūpameva | etadeva samarthayitumupakramte tathā hi iti | saṃbandhinorviśrāntasya saṃbandhiviśrāntasya, dravyarūpasya - cetanākhyadharmirūpasya, prakṛtyā - cityākhyadhātuprakṛtyā | citikriyārūpam iti, kriyāyā eva bāhulyena dhātvarthatvāditi bhāvaḥ | dharmam - citikriyākhyam, saṃbaddham - cetanena saṃbandhayuktam, avagamayatā - bhāve vihitatvena sūcayatā, ṣyañā - ṣyañ pratyayena, niṣkṛṣṭāṃśaḥ - citikriyārūpaḥ cetanāt pṛthakkṛto bhāgaḥ, pratyāyito bhavati - bodhitaḥ syāt | taduktam :- yasya hi gaṇasya dravye bhāvācchabdaniveśaḥ tadabhidhāne tātvau bhavataḥ iti | tātvayoścātra sarvabhāvapratyayopalakṣatvam | nanu bhavatu tataḥ kimityataḥ cit iti padaṃ vyākhyātumāha citi iti | citikriyā ca aham iti bhavati iti yojanā | kiṃsvarūpāsau citikriyetyapekṣāyāmāha citau kartṛtā jaḍavat aviśrāntatvam aparicchinnaprakāśasāratvam ananyamukhaprekṣitvam iti | tadeva anātmarūpāt jaḍāt saṃyojanaviyojanādisvātaṃtryavikalāt vailakṣaṇyādāyi iti | tadevaṃ [tadeva - K. ṣ. ṣ.] paratvena pradhānatayā abhisaṃdhāya ātmā cetana iti vaktavye dharmāntarādharīkaraṇāya vimarśadharmoddhurīkaraṇāya ca ātmā ityādi ananyamukhaprekṣitvam ityantam | citikriyā ca - cetanākhyāt dravyāt ṣyañā niṣkṛṣṭā cityākhyā kriyā ca, citau - cetayatīti kartṛpratyayāntacitiśabdavācye cetane, sthitā kartṛtā, kriyāyā eva hi kartā kartā bhavati, anyathā sāmarthyapi gauṇakartṛtvāt jaḍavat ātmamātratāyāmaviśrāntatvam - jaḍanyāyena svarūpamātre sthityabhāvaḥ, svaṃ prati parān prati ca grāhakatvamiti yāvat | etena citkriyācitikartṛtātātparyeṇa iti samāsapadavyākhyā | tathā hi citkriyā eva citikatṛtā - citau kartṛtā, tasyāḥ yattātparyaṃ tena, citkriyaiva citikatṛtā yathā jñāyate ityabhiprāyeṇetyarthaḥ | tena ityādi ślokaśeṣaṃ vyācaṣṭe tadeva iti | tadeva - ahaṃrūpacitikartṛtvameva, vailakṣaṇyādāyi - ātmabhedakāri, teṣvahaṃparāmarśāsaṃbhavāditi bhāvaḥ | etadavaṣṭaṃbhena śivasūtrasya sphuṭaṃ vyākhyāṃ karoti asya ślokasya ca saṃkṣiptārthaṃ kathayati tadevam iti | paratvena - etanniṣṭhatvena, abhisandhāya - cetasi kṛtvā, dharmāntarādharīkaraṇāya - nityatvādyanyadharmagauṇībhāvāpādanāya, vimarśadharmoddhurīkaraṇāya ca - ahaṃvimarśamukhyīkaraṇāya ca | atracāhaṃvimarśasya prakāśajīvitabhūtasya advaitasthiratākaraṇāya ātmadharmatvamavadhūya ātmasvarūpatvamevoktam, na ca tāvatā ātmano vastutaḥ tato bhedaḥ śaṅkyaḥ, atra hi śiṣyabodhanamātraprayojanā eva sarvāḥ prakriyāḥ, bodhanañca advaitaviṣayameva tena yāvanmātreṇādvaita siddhiḥ tāvanmātrameva grāhyam, na tu balādāyātaṃ dvaitamapi, api tu tato vimukhyamevāśrayaṇīyam, śabdasya ca dvaitāpādakatvamaparihāryameva | taduktam :- yadabhinnaṃ svasaṃvittau tatparasya yadocyate | tadā bhinnamivābhāti śābdīṃ bhūmimupāśritam || caitanyam ityuktam | citkriyācitikartṛtātātparyeṇa iti samāsaḥ | ardhayuk pādaviśrāntiḥ iti hi kāvye samayaḥ, na śāstre | yadi vā citkriyā ātmā uditaḥ citikartṛtā ca iti pṛthageva | evaṃ tu na kvacit paṭhitam || 12 || iti | atopi paramārthavicāre tu manasopyatra dvaitāpādakatvameva, ata eva yāvadahamiti sphurati tāvat paricchinnapramātṛtvasparśa eva āyāti, ataścātra svayaṃ sadāsphuraṇaśīle ahaṃparāmarśe samādhānameva kāryam | taduktam :- hanta rahasyaṃ bhaṇāmo mūḍhā mā bhramata garbhagoleṣu | atyāsannaṃ hṛdayaṃ paridhārayata tasya codyogam || iti | tadapi vā na tatrārohati samādheyatvena paricchinnatāpātāt taduktam :- tyajāvadhānāni nanu kva nāma dhatse'vadhānaṃ viviśansvayaṃ tat | pūrṇe'vadhānaṃ na hi nāma yuktaṃ nāpūrṇamabhyeti ca satyabhāvam || iti | alamanākhye vastunyunmattapralāpaiḥ | sūcanayā kathitaṃ samāsaṃ sphuṭatvena kathayati citkriyā iti | nanu kathamayaṃ samāsaḥ saṃbhavati na hi pūrvārdhasyottarārdhena saṃbandhaḥ kvāpi dṛśyate ityata āha ardha iti | ardhayuk - ardheyogaḥ, na tu parārdhena saha pūrvārdhasya yogaḥ | pādaviśrāntiḥ - pāde viśrāntiḥ - virāmaḥ, śāstra - śivapraṇītādau | pakṣāntaramāha yadi vā iti | tarhi evamevāstu kimityaprasiddhāśrayaṇaṃ kariṣyāmaḥ ityata āha evam iti | śiṣyapraśiṣyaparaṃparayā etannaiva śrutamityarthaḥ | atrāyaṃ saṃkṣepaḥ | ata eva - avabhāsasya vimarśasvabhāvatvādeva, citkriyācitikartṛtātātparyeṇa hetunā ātmā caitanyamuditaḥ - caitanyamātmā iti sūtre śivana kathitaḥ | hi - yasmātkāraṇāt, saḥ - ātmā, tena - caitanyena, jaḍādvilakṣaṇo bhavati bhavati ca nanu yathā prakāśo'prakāśaśca iti ubhayamapi svātmani, tataśca prakāśa iti ukte jaḍāt na vailakṣaṇyam uditaṃ syāt, tadvat vimarśo'pi avimarśo'pi ca svātmani, iti tenāpi kathaṃ vailakṣaṇyaṃ jaḍājaḍayoḥ ityāśaṅkyāha :- citiḥ pratyavamarśātmā parā vāksvarasoditā | svātantryametanmukhyaṃ tadaiśvaryaṃ paramātmanaḥ || 13 || cetayati ityatra yā citiḥ citikriyā tasyāḥ pratyavamarśaḥ svātmacamatkāralakṣaṇa ātmā svabhāvaḥ | tathā hi - ghaṭena svātmani na camatkriyate, bāhulyena pradhānasya dharmasya svarūpatayā nirdeśaḥ manodharmasya saṃkalpasyeva manastayā ityalam || 12 || atha trayodaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- ubhayam - yugalakam, svātmani sthitaṃ bhavati natvanyonyaṃ prati vailakṣaṇyā - pādakaṃ bhavati nirvikalpatvāt bhedāpādanasya ca vikalpakāryatvāt, tadvadvimarśopi avimarśopi ca iti ubhayaṃ ca, svātmani syāt, iti - ataḥ kāraṇāt, kathaṃ tenāpi - vimarśayugalakenāpi, jaḍājaḍayorvailakṣyaṇyam ityāśaṅkya - evaṃrūpāṃ śaṅkāṃ kṛtvā, āha - kathayati citiḥ ityādi | atra ṭīkā :- citiḥ iti śabdasya vyākhyāṃ karoti cetayati iti | cetayatītyatra yā citiḥ, asmin vigrahe sthitā yā dhātuprakṛtivācyā cityākhyā kriyā na tu kartavihitakṛtpratyayāntavācyā citiḥ, ata evoktaṃ citikriyā iti | pratyavamarśa padaṃ vyācaṣṭe svātma iti | svātmacamatkāralakṣaṇaḥ - aham itisvaviṣayāsvādarūpaḥ | ātmā iti padaṃ vyācaṣṭe svabhāva iti | etena pratyavamarśa ātmā yasyāḥ sā iti vigraho'sya padasya sūcitaḥ | kathamasyāḥ sa svabhāva ityata āha tathā hi iti | na camatkriyate - aham svātmā na parāmṛśyate, na svātmani tena prakāśyate, na aparicchinnatayā bhāsyate, tato na cetyata iti ucyate | caitreṇa tu svātmani ahamiti saṃrambhodyogollāsavibhūtiyogāt camatkriyate, svātmā parāmṛśyate, svātmanyeva prakāśyate, idamiti yaḥ pariccheda etāvadrūpatayā tadvilakṣaṇībhāvena nīlapītasukhaduḥkhatacchūnyatādyasaṃkhyāvabhāsa- yogena avabhāsyate, [ābhāsyate - K. ṣ. ṣ.] tataḥ caitreṇa cetyate iti ucyate | evaṃ ca vimarśaḥ svātmani avimarśo'pi iti svaviṣaya ānando nānubhūyate | asya vyākyāṃ svayaṃ karoti svātmā iti | parāmṛśyate - parāmarśaviṣayatāṃ nīyate, ata eva na prakāśyate, atra svayameva vyākhyāṃ karoti na iti | aparicchinnatayā na bhāsyate - aham iti aparicchinnābhāsaviṣayeṇa na bhūyate, pratyuta idam iti paricchinnābhāsaviṣayeṇa bhūyate, tataḥ kāraṇāt iti ucyate - kathyate, iti kimiti ? tena - ghaṭena, na cetyate - cetanakriyākartṛtvaṃ na āsādyate iti | nanu acetanavargasyeyaṃ vārtā bhavatu cetanavargasya tu kīdṛśī vārtā ityata āha caitreṇa iti | svātmani - svaviṣaye, aham iti yaḥ saṃrambhodyogaḥ - udyantṛtāṃ pratyudyogaḥ, tasya yaḥ ullāsaḥ sa eva vibhūtiḥ - aiśvaryaṃ, tasyāḥ yogāṃt, svātmanyeva, na tu parapramātaryapi, prakāśyate - prakāśaviṣayeṇa bhūyate, svaprakāśatvāditi bhāvaḥ | tadvilakṣaṇībhāvena, aham iti yāvat | yastu ayaṃ caitraḥ, iti paricchinnatayā parāmarśaḥ saḥ taddehādiniṣṭha eveti bhāvaḥ | tacchūnyatā - nīlādiśūnyatā, etena sauṣaptāvabhāsasya grahaṇam avabhāsyate - nīlādigrāhakatvenanāpi svātmā'nubhūyate ahaṃ nīlādijñānavān iti | tataḥ - tasmātkāraṇāt | upasaṃhāraṃ karoti evañca iti | etat, avataraṇikāyāṃ śaṅkitamityarthaḥ | citirhi cetankriyā sā eva pratyavamarśasvarūpam iti tasya pratyavamarśasya svāśrayādajaḍāt jaḍasya bhedadyotane sāmarthyam iti bhāvaḥ | kathametadityapekṣāyāmāha svātmani ityasiddhametat | vimarśo hi sarvaṃsahaḥ paramapi ātmīkaroti, ātmānaṃ ca parīkaroti, ubhayam ekīkaroti, ekīkṛtaṃ dvayamapi nyagbhāvayati ityevaṃsvabhāvaḥ | pratyavamarśaśca [anatarabhilāpātmaka - K. ṣ. ṣ.] āntarābhilāpātmakaśabdanasvabhāvaḥ, tacca śabdanaṃ saṅketanirapekṣameva avicchinnacamatkārātmakam vimarśo hi iti | vimarśaḥ - citikriyārūpaḥ pratyavarmaśaḥ, savasahaḥ na tu prakāśatvād bāhyapratibiṃbagrahaṇamātrasamarthaḥ, ata eva paramapyātmīkaroti, bhūtāveśasamaye ityarthaḥ, tatra hi aham amukavaṭastho yakṣa ityādijñānamanubhūyate | punaḥ kiṃ kriyate ityata āha ātmānam iti | nāhaṃ caitro'smi iti bhāvaḥ | ubhayamapi ekīkaroti - ya eva vaṭayakṣaḥ sa evāham iti | dvayam iti | dvayam - ātmānaṃ parañca ahaṃ caitropi nāsmi yakṣopi nāsmi ityarthaḥ | taduktam :- rajjvāṃ nāsti bhujaṃgastrāsaṃ kurute ca mṛtyuparyantam | bhrāntermahatī śaktirniścetuṃ kena śakyate nāma || iti | etena padadvayenaiva abhipreto'rthaḥ siddhaḥ, śeṣāṇi viśeṣaṇāni pratyavamarśasya atyāścaryatvadyotanamātraparāṇīti jñeyam | tatra parā vāk iti padaṃ vyācaṣṭe pratyavamarśaśca iti | pratyavamarśaśca | citirūpatayā proktaḥ pratyavamarśaśca, āntarañca tat - bāhye madhyamābhāvena sthitam, na tu paśyantīpadamārūḍhaṃ vaikharībhāvaṃ vā patitam, āntaratve tu parābhāvena sthitam, abhināṣātmakam - vyaktavāgrūpam, na tu kukkuṭādirutavat avyaktam, śabdanam - śabdoccāraṇaṃ saḥ svabhāvaḥ yasya tādṛśaḥ, śabdasmṛtereva vikalparūpapratyavamarśatvāt, etena vāktvaṃ sādhitam | parāśabdavācyaṃ pūrṇatvaṃ sādhayati tacca iti | tacca śabdanam - pratyavamarśasvarūpabhūtaṃ śabdanam, saṅketanirapekṣameva - vāhyaśabdavat saṅketāpekṣārahitameva, anyathā sadyojātabalādau tadutpādo na syāt, tasyāpi hi sūkṣmaḥ aham iti parāmarśo vidyate eva, anyathā svātmārtha stanyādyabhilaṣaṇamayuktaṃ syāditi bhāvaḥ | tathā avicchinnaḥ - idantāsparśābhāvena paramātmanaḥ apracyutaḥ yaḥ camatkāraḥ - antarmukhaśironirdeśaprakhyam akārādimāyīyasāṅketikaśabdajīvitabhūta [bhūtaṃ nīlamidaṃ caitro'ham ityādi - K. ṣ. ṣ.] - nīlamidaṃcaitro'hamityādipratyavamarśāntarabhittibhūtatvāt, pūrṇatvāt parā, vakti viśvam abhilapati [apalapati - K. ṣ. ṣ.] pratyavamarśena iti ca vāk, ata eva sā svarasena aham iti svarūpaḥ svarūpāsvādaḥ sa ātmā yasya tādṛśam, ata eva antarmukhaḥ yaḥ śironirdeśaḥ - śiraḥkampādinā kṛtaḥ vastunirdeśaḥ tasya prakhyam - sadṛśam, yadyapyatrāpi saṅketo vidyata eva, etāvanmātrastanikā ityādau abhinaye hi saṅketo vidyata eva, tathāpyasphuṭatā'bhiprāyeṇedamuktam | tathā akārādayaḥ ye māyīyāḥ sāṅketikaśabdāḥ - bhedarūpatvena māyākāryasaṅketaviṣayagavādiśabdāḥ te saṃskārabhāvena jīvita bhūtāni yeṣāṃ tāni ca tāni līlamidam caitroham ityādīni pratyavamarśāntarāṇi - anye bāhyā''ntaravastuviṣayāḥ vikalparūpāḥ pratyavamarśaḥ, teṣāṃ bhittibhūtatvāt - ādhāratayā sthitatvāt | taduktam :- guṇādispandaniṣpandāḥ sāmānyaspandasaṃśrayāt | labdhātmalābhāḥ iti | pūrṇatvāt, evaṃrūpayā pūrṇatayetyarthaḥ, parāśabdasya hi pūrṇatvamevārthaḥ, tathā ca garbhasthitasakalapaśyantīmadhyamāvaikharīrūpasakalavākprapaṃcā ityarthaḥ | etena parātvaṃ sādhitam | samuccayena vākśabdasya vyākhyānaṃ karoti vakti iti | vakti iti padaṃ vyācaṣṭe abhilapati iti | pratyavamarśena - pratyavamarśavṛttyā, na tu uccāravṛttyā ityarthaḥ | ca śabdaḥ samuccaye pūrvavyākhyayā saha imāṃ vyākhyāṃ samuccinoti | svarasoditā iti padaṃ vyācaṣṭe svarasena iti | svaḥ - svātmabhūtaḥ yaḥ rasaḥ - āsvādaḥ, na tu kasyāpi kenāpi prayatnena, cidrūpatayā svātmaviśrāntivapuṣā uditā sadānastamitā [satatam - K. ṣ. ṣ.] nityā ahamityeva | etadeva paramātmano mukhyaṃ svātantryam aiśvaryam īśitṛtvam ananyāpekṣitvam ucyate | parāparaṃ tu idaṃbhāvarūpasya pratyavamarśasya akhyātiprāṇasya udbodhamātre'pi ahaṃbhāva eva viśrānteḥ śrīsadāśivādi - bhūmau paśyantīdaśāyām | aparaṃ tu idaṃbhāvasyaiva nirūḍhau māyāgarbhādhi - svabhāvena iti yāvat | sa cāsyāḥ cidrūpataiva iti cidrūpatayā ityuktam | kīdṛśyā ? svātmani yā viśrāntiḥ - aham iti viśramaṇam sā vapuḥ yasyāstādṛśyā | uditā iti padaṃ vyācaṣṭe sadā iti | sadānastamitā sadoditetyarthaḥ, sakṛdvibhāteti yāvat | taduktam :- sakṛdvibhātoyamātmā iti | asya padasyāpi svayameva vyākhyāṃ karoti nityā iti | aham ityeva, nityāhantābhāvena sphuraṇaśīletyarthaḥ | dvitīyārdhaṃ vyākhyātumāha etad iti | etadeva ca - pratyavamarśa eva ca, svātantryaśabdāpekṣaṃ napuṃsakatvam, paramātmanaḥ - prakāśarūpasya aparimitapramātuḥ, na tu grāhakābhimatasya mitapramātuḥ, tasya parimitāhantāspadatvāt | aiśvarya padaṃ vyācaṣṭe, īśitṛtva iti | paryāyāntaramāha ananya iti | ucyate iti, paṇḍitairiti śeṣaḥ | nanvatra parātvaṃ bhavatu parāparātvantu asyāḥ kutrāstītyata āha parāparam iti | akhyātiprāṇasya - uparyapi māyātattvasparśāt māyājīvitasya, udbodhamātrepi - prādurbhāvamātre'pi, na tu svakāryaunmukhye, ādiśabdena īśvarādergrahaṇam | yad vakṣyati :- īśvaro bahirunmeṣo nimeṣontaḥ sadāśivaḥ iti | īśvaradaśāyām ahantedantayoḥ samaprādhānye'pi brahmādibhyo'tiśayayuktatvāt śrīsadāśivena saha samakakṣatayā kathanam | aparātvaṃ kutrāstītya - pekṣāyāmāha apara iti | nirūḍho - viśrāntau | nanu tarhi śrīsadāśivādīnāmapi kṛtānāmeva viṣṇuviriñcendrādīnām, tattu teṣāṃ [eṣām - K. ṣ. ṣ.] parameśvaraprasādajameva | iti anyanirapekṣataiva paramārthata ānandaḥ, aiśvaryam, svātantryam, caitanyam | tasmāt yuktamuktam ..........ṭena jaḍāt sa hi vilakṣaṇaḥ | iti || 13 || pradhānāgameṣvapi etat pradarśitameva iti nirūpayati : - sā sphurattā mahāsattā deśakālāviśeṣiṇī | saiṣā sāratayā proktā hṛdayaṃ parameṣṭhinaḥ || 14 || aiśvaryaṃ syādevetyata āha tattu iti | tat - aiśvaryam, teṣām - sadāśivādīnām, parameśvaraprasādajam - paraprakāśarūpaparaśivaprasādajam | taduktam :- ete tadīyaiśvaryavipruḍbhirīśvarībhūtāḥ iti | athavā kathamaiśvaryāderananyāpekṣitvasvarūpatvamityapekṣāyāmāha parāparam iti | upasaṃhāraṃ karoti iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | etadavaṣṭaṃbhena phalitaṃ samarthanīyaṃ siddhatvena kathayati tasmāt iti | pratyavamarśasya hi jaḍājaḍabhāvavivecakatvaṃ sphuṭamevānena ślokena kathitamiti bhāvaḥ || 13 || atha caturdaśaślokasyāvataraṇikāṃ karoti pradhāna iti | atra ṭīkā :- pradhānāgameṣu - mahā'dvaitavādiṣu mālinīvijayādipradhānaśāstreṣu | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | sā sphurattā iti | atra ṭīkā :- prakṛticitirūpapratyavamarśaparāmarśaparaṃ sā iti padaṃ sphuṭārthatvena avyākhyayā sphurattā iti padaṃ vyācaṣṭe iha iti | iha - atra vyavahāraviṣayā iha ghaṭaḥ kasmāt asti, khapuṣpaṃ [khapuṣpaṃ ca - K. ṣ. ṣ.] kasmāt nāsti ityukta iti - vaktāro [iti ukte vaktāro bhavanti - K. ṣ. ṣ.] bhavanti ghaṭo hi sphurati mama na tu itarat iti | tadetat ghaṭatvameva yadi sphurattvaṃ sphuraṇasaṃbandhaḥ, tat sarvadā [tatsarvasya sphuret - K. ṣ. ṣ.] sarvasya sphuret na kasyacidvā, tasmāt mama sphurati iti ko'rthaḥ, madīyaṃ sphuraṇaṃ spandanam āviṣṭam [āviṣṭa - K. ṣ. ṣ.] iti | spandanañca kiñciccalanam, eṣaiva ca kiñcidrūpatā yat acalamapi bhāvabharite jagati, ghaṭaḥ kasmāt - arthataḥ kāraṇāt, asti - sattāṃ bhajate tasya astitvena prasiddhatvāt, khapuṣpaṃ kasmānnāsti, asyāpi nāstitvena prasiddheḥ, ityukte - nirṇayapareṇa kenāpi pṛṣṭe sati, itivaktāraḥ evamuttarakartāraḥ bhavanti, iti kimiti ? hi - yasmāt, ghaṭaḥ mama sphurati - madbodhe sphuraṇakartā bhavati, ataḥ astīti bhāvaḥ | itarat - khapuṣpam, na sphurati, ato nāstīti bhāvaḥ | nanu tataḥ kimityata āha tadetat iti | tat - tasmātkāraṇāt, etat - bhāsamānam, ghaṭatvam - ghaṭatvākyaḥ svabhāva eva, sphurattvam - sphuraṇakartṛtvam, asya paryāyamāha sphuraṃsaṃbandhaḥ - sphuraṇakriyāsaṃbandhaḥ, kartuḥ kriyāsaṃbandhasya yuktatvāt anyathā kartṛtvāyogāt, tat sarvadā sarvasya sphuret - na hi ghaṭasya ghaṭatvaṃ kecit pratyeva dṛśyeta, vā - pakṣāntare, asphuraṇasvabhāvatve'ṅgī kriyamāṇe kasyacinna sphuret, viśeṣābhāvāt, na caitadyuktaṃ sphuraṇāviṣṭasya ekasyaiva tatsphuraṇāt iti bhāvaḥ | nanu tarhi kimatra vācyamityata āha tasmāt iti | uttaramāha madīyam iti | madīyam - mama pramātuḥ saṃbandhi, sphuraṇam - prakāśarūpā sphartiḥ, spandanam - ghaṭaviṣayīkaraṇarūpaṃ kiṃciccalanam, āviṣṭam, iti, evamartho bhavatītyarthaḥ | nanu spandanaṃ kimucyate ityata āha spandanañca iti | kiṃcittvasya nirṇayaṃ karoti eṣaiva iti | calamābhāsate, calatayā calamābhāsate iti, prakāśasvarūpaṃ hi manāgapi nātiricyate, atiricyate iva iti tat [iti acalam - K. ṣ. ṣ.] acalameva ābhāsabhedayuktamiva [ābhāsabhedayuktameva - K. ṣ. ṣ.] ca bhāti | tata uktam :- ātmaiva sarvabhāveṣu sphurannirvṛtacidvapuḥ | aniruddhecchāprasaraḥ prasaraddṛkkriyaḥ śivaḥ || iti | tathā :- atikruddhaḥ prahṛṣṭo vā kiṃ karomiti vā mṛśan | dhāvanvā yatpadaṃ gacchettatra spandaḥ pratiṣṭhitaḥ || (spa. 22) iti | bhrameṇa dṛśyate ityarthaḥ | nanu pāramārthikameva kinna calanaṃ syādityata āha prakāśa iti | nā'tiricyate - calanarūpaviśeṣayuktaṃ na saṃpadyate, atinirmalatvena na kiṃcit - kalpatvāt, anyathā atinirmalatvāyogāt, atinirmalaṃ hi taducyate yat svayam asad iva paraṃ pratibiṃbatayā bhāsayati, atinirmalatvānaṅgīkāre tu prakāśatvā'yogaḥ, prakṛṣṭaṃ kāśanaṃ hi samalasya na saṃbhavati malāvṛtatvāt, na kiṃcit tve ca kiṃcid rūpasya calanasyāyuktatvaṃ sphuṭameva, na hi atimuktasāre vastuni sthūlasya avasthānasaṃbhavaḥ, tathāpi ca yat pratibiṃbatayā bhāsanaṃ tadeva kimcit tvena sādhitam, yadyapi asataḥ kiṃcit tvamayuktameva tathāpi satyatābhramagrastān pratyevamuktam ityalaṃ prapaṃcena | nanu yadi nātiricyate tarhi spando'sya nāstyevetyata āha atiricyata iva iti | pāramārthikatvaśaṅkānivāraṇaprayojanam iva śabdagrahaṇam | iti - ataḥ kāraṇāt | tat - prakāśasvarūpam, acalameva sat ābhāsabhedayuktamiva ca - calatvāakhyābhāsabhedasahitamiva ca, bhāti, tathāsvabhāvatvāt, na ca svabhāvasya paryanuyogo yukta iti bhāvaḥ | atra śāstrāntarasammatimāha tata iti | sphuran iti, sphurattāyukto bhavatītyarthaḥ | spandatattvaviviktaye - kiṃciccalanarūpaspandasvarūpavivecanārtham, ............ṣpandatattvaviviktaye | (spa. 21) iti | guṇādispandaniḥṣyandāḥ................| (spa. 19) iti ca | loke'pi vividhavaicitryayogena [loke'pi vividhavaicitryayoge'pi svarūpāt acalan jano gambhīraḥ spandavān iti ucyate - K. ṣ. ṣ.] spandavattvam | sattā ca bhavana - satatamudyuktaḥ sanniti sabandhaḥ, tatra atikruddhādyavasthāsu pratiṣṭhitaḥ spandaḥ viśeṣaspandādhārabhūtaḥ sāmānyaspando bhavati iti yojanā | guṇādispandaniṣyandāḥ guṇatrayapradhānāḥ sukhādispandapravāhāḥ, sāmānyaspandasaṃśrayāt labdhātmalābhāḥ santaḥ jñasya paripanthino na syuriti saṃbandhaḥ | etacca spandaṭīkāyāṃ vīkṣyamīha tu vimarśarūpasphurattāsvabhāvaspandanāmamātravyavahārodāharaṇamātra- mevopayogīti mūlakāreṇāpi tanmātrameva kathitam, asmābhiśca stokaṃ saṃbandhamātra - yojanā kṛtātivistarabhayāt prakṛtānupayogācca samyaṅnirṇayo na kṛta ityanyathā na bhramitavyamityalam | ayaṃ bhāvaḥ, yadi pratyavamarśo nāma na kiñcit syāt tadaiteṣu mahārahasyaśāstreṣu tatparyāyabhūtasphurattāyāstatsvarūpasya spandasya ca vyavahāro na syāt iti lokavyavahāramapyatra sādhakatvenāśrayati loke iti | vividhāni yāni vaicitryāṇi teṣāṃ yogena, spandavattvam, kiñcitkṣobhāveśāt acalatvena gambhīratvamiti vivekaḥ | etena sphurattābhāvaḥ citirūpasya pratyavamarśasya sādhitaḥ | prakāśaspando hi svarūpapratyavamarśavyatirikto na saṃbhavatyeva tatsannidhau tadvyatiriktasya sarvasya vahnisannidhāviva tūlarāśerasaṃbhavāt, pratyavamarśastu tadaiśvaryavijṛmbhāmayatvena kalpitaḥ, na tādṛśīmayogyatāmāvahatītyalam | kartṛtā sarvakriyāsu svātantryam | sā ca khapuṣ.pādikamapi vyāpnoti iti atha mahāsatā iti padaṃ vyācaṣṭe sattā ca iti | mahaditi avayavabhūtapadaṃ tāvadavasthāpya viśeṣyabhūtaṃ satteti avayavaṃ vyācaṣṭe bhavana iti | bhavane - sattāyām, kartṛtā padaṃ vyācaṣṭe sarva iti | ayaṃ bhāvaḥ, dhātupāṭhe tāvat asa bhuvi iti paṭhyate, bhūśca bhavanaṃ tacca prādurbhāvamātraṃ na tu navīna utpādaḥ | yaduktaṃ śrībhagavatā :- nāsato vidyate bhāvaḥ iti | tasmāddhātośca kartari laṭ tadupari ca śatṛpratyayaḥ so'pi sthānivadbhāvena kartaryeva, tataḥ śnasorallopaḥ ityalopaḥ, tataḥ supratyayaḥ, sanniti siddhyati, sa ca prādurbhavannityasyārthe, tasya sataḥ bhāvaḥ svarūpabhūto yena tat sannityacyate, sā sattā bhāve talprayogāt, etena pratyayena dharmiṇo niṣkṛṣṭaḥ kartṛtāsādhakaḥ bhavanakriyārūpaḥ kevalo dharma ucyate, sa ca phalataḥ prādurbhāvaḥ, tameva cāśritya sarvāḥ kriyāḥ svarūpaṃ labhante, pacatītyādau prayoge hi pacan bhavatītyādirartha eva paramārthato'sti bhavanābhāve pācakatvāyogāt, ato'sya prādurbhāvakriyākartuḥ sarvakriyākartṛtvaṃ siddhameva sarvatra | svātantryaṃ ca pratyavamarśa eva prakāśasya nānyat kiñcit | prādurbhāvaśca prakāśasya sarvadā sthitasyābhivyaktirūpaḥ svātmapratyavamarśa eveti siddhaṃ sattāyāḥ citirūpapratyavamarśatvam iti | asyā eva vikalparūpapratyavamarśatvanivāraṇāya mahacchabdaprayogaṃ saphalīkartumāha sā ca iti | sā ca - sattā ca, khapuṣpādikaṃ vyāpnoti sarvakriyāsvātantryāt, nāstītyukte hi asan bhavatīti phalato hi jñāyate, tataścedaṃ bhavanaṃ bhāvamātraniṣṭhabhavanavan na parimitam | nanu kathaṃ na parimitaṃ bhāvābhāvamātravyāpteḥ ? satyam, bhāvābhāvavyatiriktaṃ kimasti na vā ? na cet tadā phalitamasmanmanorathena, na hi asato'vyāpyatvaṃ yuktam, tathā cāsyāpi vyāpyatvaṃ kenāpahastitam | taduktam :- samudeti yathā bhāvairvinā bhānurnabhastale | vedyaṃ vinaiva bhagavan bhavān kena kṛtodayaḥ || mahatī, deśakālau nīlādivat saiva sṛjati iti tābhyāṃ viśeṣaṇīyā na bhavati, yat kila yena tulyakakṣyatayā bhāti tat tasya viśeṣaṇaṃ kaṭaka iva iti | asti cettarhi sutarām, svayameva tatrāpi bhavanavyāptyaṅgīkaraṇāt | nanu tarhi dvaitāpattiḥ | aho vismṛtiḥ, samanantarameva citikriyāyāstatkartuścaikatayā vyapadeśo darśitaḥ, atrāpi sa eva nyāyaḥ, ata eva vedāntibhirapi sattāmātrameva brahmaṇo rūpamuktam, yattu te vimarśāsahiṣṇutvamasya kathayanti tadanyat kiñcideva | asmābhirapi sadāśivatattvasya tathā kathanāt paramaśivāvasthāmanārūḍheṣvetaccodyānavakāśāt iti | svābhiprāyamupasaṃharati iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, iyaṃ sattā mahato - aparicchinnā bhavati, ata eva sūtre mahāsattetyuktam iti bhāvaḥ | deśakālāviśeṣiṇī iti padaṃ vyācaṣṭe deśa iti, saiva - pratyavamarśarūpā citireva, sṛjati - vimarśarūpatvena paramaprakāśasvarūpāccyāvayati, bhāsayatīti yāvat, vimarśarūpo visargo hi tridhā, sthūlaḥ, sūkṣmaḥ, paraśca | taduktam :- visargastraidhamucyate iti | tatra paraḥ ākāravācyaḥ ānandarūpatvāt, yenābhedapradhānasya śivatattvasya prādurbhāvaḥ | etacca nirābhāsāditi maṅgalaśloke pratipāditam | nanu kathaṃ tasyaivāhaṃvimarśarūpasya śaktitattvasya svāvirbhāvakatvaṃ yuktam ? satyam, atrāvirbhāvakatvakathanaṃ bodhanamātraprayojanameva, paramārthatastu sarvadā sarvamayameva tattattvam na tu kenāpi kvacideva | taduktam :- vastuni yo'sau nivasati kārtsnyena vismayanidhaye tasmai namo namaḥ śrīmate gurave | iti | gururatra vimarśaśaktyā sahaikībhūtaḥ paraḥ śiva eva jñeyaḥ | sūkṣmaḥ a ityanenocyate tena ca bhedābhedapradhānasya śivādeḥ śuddhavidyāntasya tattvavrātasya prādurbhāvaḥ | sthūlaśvāsaśca hakāravācyaḥ, tena bhedapradhānasya māyādestattvasamūhasya prādurbhāvaḥ | iti sphuṭameva sthūlabhāvenāsyā eva deśakālaprakṛtitvam | nanu sṛjatu tataḥ kim ityata āha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, tābhyām - deśakālābhyām, viśeṣaṇīyā na bhavati, na hi tatsṛṣṭasya tadviśeṣaṇatvaṃ yuktam, tatsṛṣṭeḥ caitrasya | na ca deśakālau vimarśena tulyakakṣyau bhātaḥ tayoḥ idantayā tasya ca ahantayā prakāśe tulyakakṣyatvānupapatteḥ | evaṃ deśakālāsparśāt vibhutvaṃ nityatvaṃ ca, sakaladeśakālasparśo'pi tannirmāṇayogāt iti tato'pi vyāpakatvanityatve | taduktam :- mahāsattā mahādevī viśvajīvanamucyate | iti | sāram iti yat atucchaṃ rūpaṃ tat iyameva vimarśaśaktiḥ, grāhyagrāha - pūrvaṃ tadaviśiṣṭatayā siddhasya tasyottarakāle tadviśeṣaṇatāyā vyarthatvāt | hetvantaramāha yat iti | kuto na tulyakakṣyau bhāta ityata āha tayoḥ iti | tayoḥ - deśakālayoḥ | tasya - vimarśasya, prakāśe - paraprakāśaviṣaye pratibimbatayā sphuraṇe, parapramātā hi svātmānamahamiti gṛhṇan tamahaṃbhāvamapi svātmaviśrāntyaiva gṛhṇāti, anyathā tasyāpi bāhyavikalpatvāpātāt, deśakālayostvidantayā grahaṇaṃ sphuṭameva, tathā ca tadgrahaṇakāle tasyā grahaṇaṃ nāsti, tadgrahaṇakāle ca tayoriti kā viśeṣaṇaviśeṣyabhāvakatheti bhāvaḥ | etena phalite vibhutvanityatve asyāḥ kathayati evam iti | deśānavacchede vibhutvaṃ kālānavacchede ca nityatvaṃ sphuṭameveti bhāvaḥ | nanu tarhi yathā na deśo deśasya kālaḥ kālasya vāparaḥ | tathā tvayyapi bhagavan na tau bhinnau kadācana || iti nyāyena deśakālasamānayogakṣematvamevāsyāyātam ityata āha sakala iti | tannirmāṇayogāt - deśakālasarjanasamaye tābhyāṃ sraṣṭatayā saṃbandhāt | tato'pi, deśakālābhyāṃ bahirapītyarthaḥ, tayoretadantargatatvāditi bhāvaḥ, tataśca nāsyāstābhyāṃ tulyau yogakṣemau ityabhiprāyaḥ | atra vṛddhasammatimāha mahā iti | viśvajīvanam ityanena deśakālāviṣṭatvamapyuktam, tayorapi viśvāntargatatvāt, yacca yena jīvyate na tattasya viśeṣaṇaṃ yuktam | saiṣā iti tāvadavasthāpya sāratayā iti padaṃ vyācaṣṭe sāram iti | sārapadavācyam āha atuccham iti | kāṇāṃ yat prakāśātmakaṃ rūpaṃ tasyāpi aprakāśavailakṣaṇyākṣepikā iyameva iti śrīsāraśāstre'pi nirūpitam :- yatsāramasya jagataḥ sā śaktirmālinī parā | iti | saiṣā iti śaktipratyabhijñānaṃ darśitam | hṛdayaṃ ca nāma pratiṣṭhāsthāna- atuccham - na tu bhāvarāśivat bhāvamātrasiddham, anyathā jagataḥ sāradānāyogāt, na hi śaśaśṛṅgasya dhanuṣaḥ sāradāne śaktirdṛṣṭā, yacca, jagatastucchatā kathyate tajjagattvāpekṣāmātreṇa, paramārthatastu sārāt prādurbhūtatvena tadapi sāra eva | iyam iti, samanantaraproktasvarūpā | nanu kathamasyāssāratvamityata āha grāhya iti | prakāśātmakaṃ rūpam - sāratayā sthitaḥ prakāśabhāgaḥ, ghaṭasāratayā sthitaḥ mṛdbhāga iva, tasyāpi - grāhyādigatasya prakāśātmakarūpasya ca, aprakāśebhyo yadvailakṣaṇyam - bhedaḥ, tasyākṣepikā - ākṣepakāriṇī, prakāśiketi yāvat | na kevalaṃ paraprakāśasyaiva vailakṣaṇyākṣepikeyamapi tu sarveṣāṃ grāhyagrāhakāṇām ityapiśabdābhiprāyaḥ | iti - etat, śrīsāraśāstre - mālinīvijaye, nirūpitam iti, śrīparameśvareṇetyarthaḥ | nanu tarhi jaḍebhyo vailakṣaṇyameva grāhyagrāhakāṇāmiyaṃ karoti sāratvaṃ tu prakāśasyaiva yuktam | punarapi vismṛtirjātā kiṃ kurmaḥ, prakāśādasyā na ko'pi bhedaḥ, bodhanārthamevaikatra tattve dvitvamāropitam | nanu ke te jaḍāḥ yebhyaḥ pratiyogibhūtebhyo vailakṣaṇyaṃ karoti, grāhyāścetteṣāmapi vailakṣaṇyameva sādhanīyam ? satyam, sārabhāgamapekṣya teṣāṃ jaḍebhyo vailakṣaṇyamatrābhipretam, yastu grāhyatākhyaḥ svabhāvaḥ sa bhedapratiyogyaveti na kāpyanupapattiḥ | nanu kena vākyenaitattatra nirūpitam ityata āha yatsāram iti | mālinī - nādiphāntavarṇasamāmnāyarūpamahāmaṃtravācyatvena trikaśāstrarataiḥ saṅketitā pratyavamarśaśaktiḥ, saiva hi svāntaḥ sarvaṃ jagaddhārayati, parā - parārūpā mahādvaitapradhānatvāt iti śabdaḥ śrīsāraśāstravākyasamāptau | sūtre sthāpitasya saiṣā ityasya vyākhyāṃ karoti śakti iti | śaktipratyabhijñānam - pratyavamarśarūpāyāḥ citeḥ pratyabhijñā, svadarśanarītyā pūrvaṃ nirṇīitāyāḥ punardarśanāntararītyā nirṇetumupāttāyāścānusandhānarūpaṃ pratyabhijñānamiti yāvat | hṛdayam iti vyācaṣṭe pratiṣṭhā iti | pratiṣṭhāyāḥ - mucyate, tacca uktanītyā jaḍānāṃ cetanam, tasyāpi prakāśātmakatvam, [prakāśātmatvam - K. ṣ. ṣ.] tasyāpi vimarśaśaktiḥ iti viśvasya parame pade tiṣṭhato viśrāntasya tasya [tiṣṭhato viśrāntasya idameva hṛdayam - K. ṣ. ṣ.] idameva hṛdayaṃ vimarśarūpaṃ paramantrātmakaṃ yatra tatra [tatra tatra - K. ṣ. ṣ.] abhidhīyate | sarvasya hi mantra eva hṛdayam, svasya viśvasya ca sthiteḥ, sthānam, vyavasthāpakatvāt, vimarśenaiva hi prakāśasya bhāvānāṃ ca svarūpavyavasthā bhavati, tatra pratiṣṭhitaspandarūpayā prakāśavyavasthā svabhāvamavabhāsasya iti nyāyena viśeṣaspandarūpayā bhāvavyavastheti vibhāgaḥ | hṛddeśe eva hi sarvabhāvavyavasthā sarvairanubhūyate iti sarvaṃ pratītisākṣikameva iti nyāyenāsyā api sarvavyavasthāpakatvena hṛdayatvameveti bhāvaḥ | tacca - hṛdayaṃ ca, ajaḍānām - grāhakarūpāṇāmajaḍavastūnām, cetanam - sāratayā proktaḥ paricchinnaḥ prakāśabhāga eva bhavati, tasyāpi - cetanasyāpi, prakāśātmakatvaṃ bhavati, śuddhaprakāśādutthitatvāt, tasyāpi - cetanātmatayā sthitasya śuddhaprakāśasyāpi, vimarśaśaktiḥ bhavati | madhye parameṣṭhinaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe viśvasya iti | arthāt viśvasya tattvaṣaṭtriṃśakātmano jagataḥ, parame pade - paramaśivarūpe saptatriṃśe sthāne | tiṣṭhataḥ ityasya paryāyamāha viśrāntasya iti | vigṛhītasya samastatvena parāmarśa karoti tasya iti | idaṃ vimarśarūpameva - pratyavamarśasvarūpameva, paṇḍitaiḥ tasya - parameṣṭhinaḥ, grāhakasāravijñānasāra - śuddhaprakāśa - sāratvāt, hṛdayam yatra tatra - sarvaśāstreṣu, abhidhīyate | etena proktā ityasya vyākhyā | kīdṛśam ? paramantrātmakam - mahāmantrasvarūpam | taduktam :- ādimāntyavihīnāstu mantrāḥ syuḥ śaradabhravat iti | hetugarbhamidaṃ viśeṣaṇam, yataḥ paramantrātmakaṃ tata eva hṛdayamityarthaḥ | mantraśca vimarśanātmā, vimarśanaṃ ca parāvākcchaktimayam | tata evoktam :- na tairvinā bhavecchabdo nārtho nāpi citergatiḥ | iti | tatra tāvatsamāpannā mātṛbhāvam........................ | nanu paramantrātmakatvaṃ kathamasya ? satyam, mantraḥ - guptabhāṣaṇam tacca vimarśa evāntaraśabdanarūpatvāt, taccāhaṃparāmarśatvāt, paratvañca asya vikalparūpebhyaḥ anyapratyavamarśebhyaḥ uttīrṇatvāt, athavā mantraśabdenātra lakṣaṇayā mantravīryaṃ lakṣyate, ataḥ paramantravīryarūpamityarthaḥ, mantravīryatvaṃ ca vimarśasya sphuṭameva, avimṛṣṭo hi mantro na kimapi phalaṃ dātuṃ samarthaḥ | taduktam :- tadāsya balino [balam - C.] matrāḥ sarvajñabalaśālinaḥ | pravartante'dhikārāya karaṇānīva dehinām || iti | sarvajñabalaṃ hyatrātmabalarūpaṃ vimarśanameveṣṭam | karaṇānāṃ ca sphuṭamātmabalena svakrāryasādhakatvam ityupamānatayā grahaṇam, mahāmantrasya ca śaivādinayeṣu bahuprakārāḥ bījavarṇasamudāyamayāḥ bahavaḥ saṅketāḥ, te atirahasyatvāt sphuṭamanukṛtya vaktumayogyā eveti nijanijagurubhya eva te mahāsevāpūrvamāsādanīyāḥ japyāśca, asmābhistu prasaṅgāttadvīryanirṇaya eva kṛtaḥ, paramārthavicāre tu vīryamātrāsādanameva japādeḥ - phalaṃ, adhigatamantravīryāstu vyavahārakathāsvapi mantrajapaniṣṭhā eva | taduktam :- kathā japaḥ iti | adhigamastu tasya sadāsthitasyāvadhānamātreṇa tatparatvameva na tvapūrvodhigamaḥ, avadhānaṃ ca śanaiḥ śanaiḥ japādidvāreṇa, yeṣāṃ tadrahita evādhigamastīvratarabhagavacchaktipātāghrātebhyastebhyo nama eva | taduktam :- na nyāyato na japataḥ syādyasyāvidhipūrvakam | evameva śivābhāsastaṃ numo bhaktiśālinam || iti | ye tu pratidinaṃ japaṃ kurvanto'pi tadvīrye'vadhānaṃ na kurvanti, sikatābhyastalārthināṃ teṣāṃ vidhireva trāṇam, adhigatamantravīryasya ca yugapadeva sarvamantroccāraṇamapi ityādi ca, ityāgameṣu | tatrabhavadbhartṛhariṇāpi :- na so'sti pratyayo loke yaḥ śabdānugamādṛte | anuviddhamiva jñānaṃ sarvaṃ śabdena gamyate || vagrūpatā cedutkrāmedavabodhasya śāśvatī | na prakāśaḥ prakāśeta sā hi pratyavamarśinī || iti | saiṣā saṃsāriṇāṃ saṃjñā bahirantaśca vartate | yadutkrāntau visaṃjño'yaṃ dṛśyate kāṣṭhakuḍyavat || saṃbhavatyevetyalaṃ prasaktānuprasaktyā | nanu kathaṃ mantrātmakatvena pratyavamarśasya hṛdayatvamityata āha sarvasya iti | sarvasya - samastasya cetanavargasya, acetanānāmetanniṣṭhatvenaiva svarūpalābhāt, anenaiva sarvabhāvābhāvavyavasthākaraṇāt, aṅguṣṭhapramāṇasya daharasya tu etadāśrayatvamātreṇa hṛdayatvāditi bhāvaḥ | nanu mantrasya hṛdayatvaṃ bhavatu vimarśasya tu kimanenāyātam ityapekṣāyāmuktamapi vimarśarūpatvamatisphuṭīkaraṇāya punaḥ kathayati vimarśanātmā iti | nanu tadvimarśanaṃ kiṃrūpamityata āha parā iti | parā yā vāk - samanantaroktā citirūpā, tasyā yā śaktistanmayam, viśeṣaspandarūpamityarthaḥ | evaṃ ca grāhakavargagatasya viśeṣaspandarūpasya pratyavamarśasya mantratvasādhanenāparimitapramātṛgatasya sāmānyaspandātmakasya pratyavamarśasya mahāmantratvamayatnasiddhameveti bhāvaḥ | atrāgamavākyānyudāharati tata eva iti | śrīśivena kartrā, ityādi - karma, ityevaṃ rūpeṣvāgameṣu uktamiti saṃbandhaḥ, taivinā, mantrairvinetyarthaḥ, pratyavamarśaprāṇatvāt sarvasyeti bhāvaḥ | tatra tāvat iti | mātṛbhāvam - avargādirūpavargāṣṭakātmabrāhmyādimātṛbhāvam, ādiśabdenānyeṣāṃ vākyānāṃ grahaṇam | śrībhartṛharivākyānyapyudāharati tatra iti | ityādi uktam iti yojanā | kimuktamityapekṣāyāṃ tadvākyānyekadeśatayā paṭhati na sosti iti | vāgrūpatā cet iti | saiṣā iti | ādiśabdenānyeṣāṃ tatratyavākyānāṃ grahaṇam | vākyatraye'pyatra pratyavamarśasya sarvātmakatvasādhanameva, vistarabhayātta na ityādi ca | tat etena viduḥ ityetat nirvāhitam | bauddhairapi adhyavasāyāpekṣaṃ prakāśasya prāmāṇyaṃ vadadbhiḥ upagataprāya eva ayam arthaḥ, abhilāpātmakatvāt adhyavasāyasya iti || 14 || nanu asaṃkhyaśaktiśreṇīśobhitavapuṣi paramaśive vimarśaśaktireva iyam itthaṃkāram abhiṣicyate kasmāt ityāśaṅkyāha :- prapañcitam | etadavaṣṭambhena svabhāvamavabhāsasya ityatra sthitasya viduḥ ityetasya nirvāhaṃ karoti etena iti | nirvāhitam - nirākāṅkṣīkṛtam, vādirūpasya kartṛbhāgasya pūraṇāditi bhāvaḥ | nanu kathaṃ nirvāhitaṃ bauddhairasyārthasyānaṅgīkaraṇāt ityāśaṅkyāha bauddheḥ iti | adhyavasāyāpekṣam, adhyavasāyāpekṣayetyarthaḥ | taduktam :- yathādhyavasāyaḥ prakāśaḥ iti | upagataprāyaḥ - bāhulyenāṅgīkṛtaḥ na tu sarvathā, tanmate vimarśasya bhramatvāt, bhramasyāpi bhrāntamidamiti bhrāntiviśiṣṭajñānaṃ prati pramāṇatvaṃ dṛśyata evetyalam | nanvadhyavasāyasya prāmāṇyamuktam na tu pratyavamarśasyetyapekṣāyāṃ hetumāha abhilāpa iti | abhilāpātmakatvāt - śabdarūpatvāt, tataścādhyavasāyasyāpi pratyavamarśatvameveti siddham | tanmate'pi pratyavamarśasya prakāśajīvitatvāt [prakāśajīvitatvamiti - C.] | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau || 14 || atha paṃcadaśaṣoḍaśayoḥ ślokayoravataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- asaṃkhyāḥ yāḥ śaktayaḥ - jagadgatapadārtharūpāḥ śaktayaḥ | taduktam :- śaktayo'sya jagat sarvaṃ śaktimāṃśca maheśvaraḥ | iti | tāsāṃ yā śreṇī - paṅktistayā śobhitam - viśeṣitaṃ vapuḥ - svarūpaṃ yasya tādṛśe, paramaśive - śivaśaktisāmarasyarūpe paramaśivākhye saptatriṃśe tattve, itthaṃkāram - itthaṃ kṛtvā, kuprakāreṇeti yāvat | kasmāt - kuto hetoḥ, iyam - samanantaroktasvarūpā, vimarśaśaktireva - ahaṃpratyavamarśaśaktireva, abhiṣicyate - abhiṣekayuktā saṃpādyate, ātmānamata evāyaṃ jñeyīkuryāt pṛthak sthiti | jñeyaṃ na tu tadaunmukhyāt khaṇḍyetāsya svatantratā || 15 || svātantryāmuktamātmānaṃ svātantryādadvayātmanaḥ | prabhurīśādisaṃkalpairnirmāya vyavahārayet || 16 || sarvāḥ śaktoḥ kartṛtvaśaktiḥ aiśvaryātmā samākṣipati | sā ca vimarśarūpā iti yuktam asyā eva prādhānyam iti tātparyeṇa uttaramuktam | śabdārthastu ayam, prakāśātmā parameśvaraḥ svātmānaṃ yuktā saṃpādyate, mahādhikāripade sthāpyate iti yāvat | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe | ātmānam iti | atra ṭīkā :- tatra prathamaṃ ślokadvayasya tātparyamāha sarvāḥ iti | aiśvaryātmā - aiśvaryarūpā [aiśvaryarūpaḥ - C.] samākṣipati - svāntaḥ karoti, sā ca - kartṛtvaśaktiśca, vimarśarūpā - pratyavamarśasvarūpā, vimarśapūrvameva karaṇasaṃbhavāt, yastu tatra kāyādivyāpāro dṛśyate sopi vimarśapūrvaka eveti sphuṭameva vimarśaśakteḥ kartṛtvam | iti - ataḥ kāraṇāt, asyā eva - vimarśaśaktereva, prādhānyam - sarvaśaktibhyaḥ pradhānatā | taduktaṃ śrīmattantrāloke :- tena svātantryaśaktyaiva yukta ityāñjaso vidhiḥ | iti | atra hyevamabhiprāyaḥ, tena iti pūrvāpekṣam, yataḥ svātantryaśaktireva pradhānaṃ tataḥ svātantryaśaktyā yukta eva bhavati bhagavān, tayaiva sarvaśaktyākṣepāt, iti vidhirāñjasaḥ prakaṭo bhavati saṅkṣepeṇa sarvasādhakatvāt iti | iti - evam, tātparyeṇottaramuktam - tātparyārtho'traivaṃ bhavati ityuktamityarthaḥ | akṣarārthakathanaṃ pratijānīte śabda iti | śabdārthameva darśayati ayam iti | prabhuḥ ityasya padasyārthamāha parameśvaraḥ iti | jñātā iti bhāvapradhāno nirdeśaḥ, jñātrekarūpatvāt ajñeyamapi jñeyīkaroti iti yat saṃbhāvyate kāraṇāntarasya anupapatteḥ darśitatvāt dṛḍhena saṃbhāvanānumānena, tadata [tata eva - K. ṣ. ṣ.] eva vimarśaśaktilakṣaṇāt kartṛtvāt hetoḥ bhavati, yato hi ayam ātmānaṃ parāmṛśati tato viśvanirbharatvāt tathā nīlāditvena cakāsti | nanu eṣaiva kutaḥ saṃbhāvanā, ātmānaṃ jñeyīkaroti iti ? āha, pṛthak jñātṛtvamekaṃ rūpaṃ yasya saḥ, tasya bhāvastattvam tasmāt, ajñeyamapi - jñeyatā'sahamapi, taduktam :- ātmā yadi bhavenmeyastasya mātā bhavetparaḥ | para ātmā tadānīṃ syāt sa paro yastu mīyate || iti | jñeyīkaroti - ajñeyaṃ sat svayaṃ svaśaktyāsvādanarūpakrīḍārthaṃ jñeyatayā bhāsayati | iti - evam, yatsaṃbhāvyate - sūtrasthakuryāditipadasthaliṅdyotyasaṃbhāvanā - viṣayatāṃ nīyate | kutaḥ saṃbhāvyate ? kāraṇāntarasya - svavyatiriktopādānādikāraṇānāṃ sāmagyāḥ, anupapattaḥ - ayogyatvāt, dṛḍhena - natvanyatarkavat śithilena, saṃbhāvanānumānena - syādetat iti ślokoktena saṃbhāvanārūpeṇānumānena darśitatvāt | yacchabdāpekṣāṃ pūrayati tat iti | tat - yacchabdoktaṃ vastu, ata eva iti sūtrasthaṃ padaṃ vyācaṣṭe ata eva iti | kartṛtvāddhetoḥ, svātantryāddhetorityarthaḥ | bhavati, siddhyatītyarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha yataḥ iti | hi - yasmātkāraṇāt, ayam - prakāśarūpaḥ paramātmā, yataḥ - yasmin svāṃśe, ātmānaṃ parāmṛśati - ahamiti parāmarśaviṣayatāṃ nayati, tataḥ - tasminnaṃśe, viśvanirbharatvāt - vastvavasturūpasarvajagadbharitatvena, tathā nīlāditvena - parāmarśānuguṇena nīlādibhāvena, cakāsti - bhāsate, tatsvabhāvatvāt | anyathā bhāvābhāvarūpajagadbhānāsaṃbhavāt | na ca svabhāvasya paryanuyogo yukta iti bahuvāramuktam | atra śiṣyaḥ praśnayati nanu iti | eṣā kā ityata āha ātmānam iti | iti śabdaḥ praśnaparisamāptau | uttaraṃ kathayati āha iti, gururiti śeṣaḥ | prakāśāt bahirbhūtā sthitiḥ yasya tādṛk jñeyaṃ naiva bhavati | tuḥ avadhāraṇe | tatra ca uktā yuktayaḥ | abhyuccayayuktimapi āha, yadi vyatiriktaṃ jñeyaṃ syāt tat jñātṛrūpasya ātmano yat etat jñeyaviṣayam aunmukhyaṃ svasaṃvedanasiddhaṃ dṛśyate tat na asya syāt, tena vyatiriktaviṣayaunmukhyena anyādhīnatvaṃ nāma pāratantryam asya ānīyate | pāratantryaṃ ca svātantryasya viruddham | svātantryameva ca ananyamukhaprekṣitvam [ananyamukhaprekṣitvalakṣaṇam - K. ṣ. ṣ.] kimāhetyapekṣāyāmāha pṛthak iti | asya padasya vigrahaṃ karoti prakāśāt iti | tu śabdārthamāha avadhāraṇe iti | etena pṛthaksthiti iti padamuttarārdhena yojanīyam iti sūcitam | sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇam iti nyāyena sūtre'nuktasyāpi evaśabdasya grahaṇam | uktāḥ, prāgivārthaḥ ityādinā | tatra - bahirjñeyāsaṃbhave, yuktayaḥ - mukhyayuktayaḥ, sākṣāttatsādhanena pravṛttatvāt | nanu tarhīdānīṃ maunameva kuru ityata āha abhyuccaya iti | abhyuccayayuktim - anvācayayuktim, apradhānayuktimiti yāvat, svatantratākhaṇḍanaprasaṅgadvāreṇa yuktitvāditi bhāvaḥ | āha ityasyākāṅkṣāṃ pūrayati tadaunmukhyāt ityādiślokaśeṣaṃ ca vyācaṣṭe yadi iti | vyatiriktam - svato bhinnam, tat - tadā, ātmanaḥ - prakāśarūpāparimitapramātuḥ | nanu kuto na syāt ityata āha tena iti | anyādhīnatvam - svavyatiriktajñeyavaśībhāvam, asya - ātmanaḥ, ānīyate - balātsaṃpādyate | nanu tataḥ kim ityata āha pāratantryaṃ ca iti | nanu tarhi svātantryameva māstu ityata āha svātantryameva ca iti | ananyamukhaprekṣitvam - svaprasiddhau parānapekṣā | ayaṃ bhāvaḥ - ātmā hi jñātṛtvenaivātmā bhavati, anyathā ghaṭāderapyātmatvaprasaṅgāt, ataḥ jñeyenaivātmasiddhiḥ, tacca yadi vyatiriktaṃ tarhi sphuṭaivātmano'nyāpekṣā, parāpekṣāgrasta ātmā cātmaiva ātmanaḥ svarūpam, iti vyatiriktonamukha ātmā anātmaiva syāt | anātmā ca jaḍo jñeyaṃ prati na unmukhībhavati iti prasaṅgaḥ | tataḥ prasaṅgaviparyayāt idamāyātam - avyatiriktonmukhaḥ svatantraḥ san ātmānameva jñeyīkaroti iti || 15 || na ca kevalaṃ nīlādirūpameva jñeyam, yāvat atyaktakartṛsvabhāvaṃ svātantryeṇa aparityaktameva santam ātmānaṃ nirmāya vyavahāreṇa dhyānopā - na syāt | svaṃ tattvaṃ hyātmā, yasya ca parāpekṣā tasya tadadhīnatāsamaye svaṃ tattvaṃ hīyate, parakīyatvāpātat, taddhānau ca sātatyagamanaṃ na syāt | sātatyagantṛtvaṃ hi ātmaśabdārthaḥ, tacca lakṣaṇayā svarūpe sadā tathaivāvasthānameva na kutrāpi sadāgamanam, tatra gata eva hi prāyastatrastha ucyate iti tāntena nirdeśaḥ | jñeyasya svāvyatiriktatve tu svādhīnatvameva, tacca nādhīnatvam, yatastadeva svātantryamiti | nanu ātmatvameva māstu ityata āha anātmā iti | nonmukhībhavati iti, tatrāśaktatvāt, na hi [na hi jalaṃ tṛṇabhādetautmukhyayuktaṃ dṛṣṭamiti bhāvaḥ - C.] jalaṃ tṛṇalābhaunmukhyayuktaṃ dṛṣṭamiti bhāvaḥ | nanu mā bhavatu ityata āha iti prasaṅgaḥ iti | etaccāniṣṭamevānubhavavirodhāt iti bhāvaḥ | nanu tarhi kiṃ kāryam ityata āha tataḥ iti | prasaṅgaviparyayāt - pūrvoktaprasaṅgasya viparyayāddhetoḥ, jñeyaṃ pratyātmana aunmukhyadarśanāditi yāvat | kimāyātamityata āha avyatirikta iti || 15 || atha dvitīyaślokaṃ vyākhyātuṃ saṅgatiṃ darśayati na ca iti | na kevalam ityasyākāṅkṣāṃ pūrayati yāvat iti | svātantryāmuktam iti vyācaṣṭe atyakta iti | nirmāya iti nigadavyākhyātam | saṅkalpena svayamatpādyetyarthaḥ | vyavahārayet iti vyācaṣṭe vyavahāreṇa iti | kṛdantatāvaśena prātipādikībhūtasubantasopasargadhātuprakṛtyarthaṃ sphuṭayati dhyāna iti, sanārcanopadeśādinā yojayati iti yat saṃbhāvyate tadapi ata eva iti saṃbandhaḥ | nanu svātantryayuktaṃ ca nirmāyate ca iti viruddham idam ? atrāha [tatra - K. ṣ. ṣ.], advayātmanaḥ saṃvidekarūpasya svātantryāt hetoḥ idaṃ na na yujyate, yat kila māyāpade atidurghaṭaṃ pratibhāti, tatsaṃpādane yat apratihataṃ svātantryaṃ tadeva punaḥ svātantryaśabdena darśitam | ata eva ityanena tu vimarśaśaktirūpam iti apunaruktam | atha vā ata eva svātantryāt iti sāmānādhikaraṇyena dhyānāderevātra vyavahāratvāt | tṛtīyayā ṇijantayujinā ca ṇijartha uktaḥ, tṛtīyāntavyavahāraśabdāt hastinā krāmatītivat ṇijutpatteḥ | yojayati - viṣayatvābhāve'pi svātantryāt viṣayatayā saṃbadhnāti | liṅarthamāha saṃbhāvyate iti | yacchabdākāṅkṣāṃ pūrayati tat iti | etena pūrvasūtrasthasyātaḥśabdasya hetutvenehāpi yojanā kṛtā | śiṣyo'tra praśnayati nanu iti | guruṇā dattamuttaraṃ kathayitumāha atra iti | kimāhetyapekṣāyāṃ sūtrastham advayātmanaḥ svātantryāt iti saṣṭhyantapañcamyantapadadvayaṃ vyācaṣṭe saṃvideka iti | na na yujyate, api tu yujyate ityarthaḥ | kuto yujyate ityata āha yat kila iti | māyāpade - bhedapade, atidurghaṭam - atiśayenāsaṃbhavopahatam | apratihatam - pratīghātarahitam, punaḥ śabdo vyatireke | ata eva ityanena iti, pūrvasūtrasthenehāpi yojitenāta eveti śabdena | vimarśaśaktirūpam - vimarśaśaktyākhyaṃ hetusvarūpam, apunaruktam, punaruktaṃ na bhavatītyarthaḥ [apunaruktam na bhavatītyarthaḥ - C.] | anyathā dvayorapi hetvoḥ svātantryavācakatvāt paunaruktyaṃ syāditi bhāvaḥ | matāntaramāha atha vā iti | ata eva svātantryāt, vimarśarūpāt svātantryāt hetorityarthaḥ | īśādisaṅkalpaiḥ ityasya vyākhyāṃ kartuṃ yojanāṃ karoti ślokadvayena saṃbandhanīyam | udāharaṇam atrārthe darśayati, nīlādinirmāṇavat asya svatantranirmāṇasya [svatantrarūpanirmāṇasya - K. ṣ. ṣ.] aprasiddhatvāt, īśvaro bhagavān ātmā nityo vibhuḥ svatantraḥ ityevamādau hi pramātuḥ, pūjayituḥ, dhyātuḥ vā'pṛthagbhūtaṃ tat prameyam, pūjyam, dhyeyaṃ ca bhāti iti tat tāvat nirmitam, na ca anīśvaram [anīśvararūpam - K. ṣ. ṣ.] | evaṃ hi īśvara iti, anīśvara iti saṃkalpadhyānādeḥ tulyatvaṃ syāt, na ca evam phalabhedasya upalabdheḥ iti, tasmāt udāharaṇam iti, sāmānye viśeṣarūpam, atrārthe - īśādisaṅkalpairnirmita - jñeyavyavahāraviṣaye, taduktam :- śivaścāluptavibhavastathāmṛṣṭo'vabhāsate | svasaṃvinmātramukure svātantryād bhāvanādiṣu || iti | nanu kimarthamatrodāharaṇaṃ darśayati ityata āha nīla iti, svatantranirmāṇasya - svātantryāmuktātmarūpeśādinirmiteḥ, aprasiddhatvāt - loke prasiddhya - bhāvāt | nanu kathaṃ svātantryayuktānāmīśādīnāṃ nirmitatvaṃ yuktamityata āha īśvaraḥ iti | īśvaraḥ ityenena īśa śabdavyākhyā, bhagavān ityādayastu ādiśabdagṛhītāḥ, apṛthagbhūtam - abhinnam, tat prameyam - īśādirūpaṃ prameyam, nirmitam - saṅkalpena saṃpāditam, prameyasya sphuṭameva nirmitatvānapāyāt iti bhāvaḥ | nanu tarhi nirmitatvena svātantryamuktameva bhavatu ityata āha na ca iti | kuto nānīśvaram ityata āha evaṃ hi iti | ādi śabdena pūjādergrahaṇam | nanu tulyataivāstu ityata āha na caivam iti | kuto naivam ityata āha phala iti | phalabhedasya - bhogamokṣarūpasya, nīlādisevanena hi bhogaḥ, īśādisevanena hi mokṣa iti bhāvaḥ | ye tu bhagavattīvrataraśaktipavitrīkṛtāḥ nīlāderapi yenaiva muhyati jaḍaḥ prājñastenaiva tarati saṃsārāt | piṇḍitamayopsu majjati tadeva pātrīkṛtaṃ plavate || svātantryaśūnyatābhāsanena svātantryayuktatābhāsanena ca yat idam ubhayaṃ jñeyaṃ ātmarūpameva parameśvaro bhāsayati tat vimarśaśaktibalāt eva, iti saiva pradhānam iti || 16 || nanu prakāśabalāt bhāvavyavasthā, sa ca prakāśo vimarśasāra iti vimarśābhede tadeva tat iti vaktuṃ yuktam īśvara ātmā ityādisaṃkalpeṣu ca nirmitasya idantayā parāmarśaḥ, svātantryaṃ tu ahaṃparāmarśarūpam, iti nirmitasya tadrūpatvābhāve kathaṃ svātantryāmuktatvam iti ? tat etat parihartumāha :- nāhantādiparāmarśabhedādasyānyatātmanaḥ | ahaṃmṛśyatayaivāsya sṛṣṭestiṅvācyakarmavat || 17 || svarūpe bhāvapratyayaḥ, ādigrahaṇāt ātmeśvarādiparāmarśaḥ, tiṅgrahaṇaṃ iti dṛśā mokṣaphalabhāgina eva, teṣāṃ kathā'nyaiva | taduktam :- bhuktvā bhogān bhavabhrāntiṃ hitvā lapsye paraṃ padaṃ | ityāśaṃseha śobheta śaṃbhorbhaktimataḥ param || iti | saṃṅk.epeṇa ślokadvayārthaṃ kathayatyupasaṃhārarītyā tasmāt iti | ubhayam - nīlādirūpamīśādirūpaṃ ca, tat - bhāsanam, iti - ataḥ kāraṇāt, saiva - vimarśaśaktireva, pradhānam, pradhānabhūtaprakāśajīvitatvāditi bhāvaḥ || 16 || atha saptadaśaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- tadeva, tadityarthaḥ, tadrapatvābhāve - ahaṃparāmarśaviṣayatvābhāve | parihartum - parihāraviṣayīkartum | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | nāhantāṃ iti | atra ṭīkā :- tal arthamāha svarūpe iti, na tu bhāve, asaṃbandhāt | svarūpaṃ hi dharmī bhāvastu svarūpagataḥ śabdapravṛttinimittabhūto dharmaḥ, iha ca dharmyevopayuktaḥ | kriyāvācipratyayopalakṣaṇam, karmagrahaṇam asattvabhūtaśaktirūpopalakṣaṇam | ādi śabdagrāhyamāha ātmā iti | ādi śabdena svatantra ityādīnāṃ grahaṇam | tiṅpratyayagrāhyamāha pratyaya iti | na svāntargatasvarūpasahitatiptas - ādipratyayamātraparam, api tu kriyāvācisarvapratyayaparam | pratyayagrahaṇamapyatropalakṣaṇameva, nipātānāmapyanena grahaṇāt | karma śabdagrāhyamāha asattva iti | asattvabhūtānām - sarvanāmaprayogāsahatvenā'dravyabhūtānāṃ yat śaktirūpam - śaktyākhyaṃ vastu tasyopalakṣaṇam, na tu kevalasya vācyabhūtasya kriyāmātrasya grahaṇaparam | tiṅādivācyam - kriyādi, nipātāvācyāḥ samuccayādayaśca bahiḥ svapradhānatayā sthitaṃ sarvanāmavyapadeśārhaṃ svarūpaṃ na vibhrati paraniṣṭhatvenaiva sthitatvāt, ata eva ca nipātānāṃ nipāta iti nāma sārthakam eva, nipatanti - sūcakatvena viṣayī - bhavanti paraniṣṭheṣvartheṣu iti nipātāḥ | tiṅādivācyākriyākārakāṇi ca sphuṭameva paraniṣṭhānyeva, paraṃ tu tadvācakānāṃ nipātatvena rūḍhirnāstyeva yataste yogamātreṇa tat ayam arthaḥ, aham ityevaṃsvarūpo [ityevaṃrūpaḥ - K. ṣ. ṣ.] yaḥ parāmarśo yaśca īśvaraḥ pramātā ātmā śiva ityādiḥ anantaprakāraḥ parāmarśaḥ, tasya yadyapi bhedo'nyonyarūpatā, tathāpi tadbhedāt hetoḥ asya ātmano nirmātṛrūpasya ahaṃparāmarśamayasya nirmeyarūpasya ca īśvarādiparāmarśāspadasya yo bhedaḥ śaṅkitaḥ sa na yuktaḥ | yata īśvara ityapi yaḥ parāmarśaḥ, sa īśanaśīle jñātṛtvakartṛtvatattve viśrāmyati, jñātṛtvādi ca jñānādau svātantryam ananya - nipātāḥ, vikalpādivācakānāṃ vādīnāṃ tu yogarūḍhyā nipātatvam, yadyapi kārakāṇāṃ bahiḥ pradhānaṃ svarūpaṃ vartata eva tathāpi tadartharūpatvenaiva na kārakatvena, kārakatvaṃ hi svarūpaniṣṭhaśaktimātrarūpameva, anyathā viditakāryakāraṇabhāvo bālaśchidādyarthaṃ pādukādi na gṛhṇīyāt ityalaṃ prapaṃcena | etadavaṣṭambhenārthakaraṇe pratijñāṃ karoti tat iti | ahantā śabde prakṛtiṃ vyācaṣṭe aham iti | talpratyayārthamāha svarūpāḥ [talpratyayārthamāha svarūpamiti - C.] iti | parāmarśaśabdasya prasiddhatvena nigadavyākhyānam | ādigṛhītaṃ vastu āha īśvara iti | bhedāt iti padaṃ vyācaṣṭe anyāya iti | teṣām - parāmarśānāṃ bhedastadbhedastasmāt tatrāhaṃparāmarśaḥ nirmātṛviṣayaḥ, īśvarādiparāmarśāḥ nirmeyaviṣayāḥ | pañcamyarthamāha hetoḥ iti | asya ātmanaḥ iti | padadvayaṃ vyācaṣṭe nirmātṛ iti | anyatā padaṃ vyācaṣṭe bheda iti | śeṣatvena yuktaḥ ityadhyāhṛtam | atra hetutvena sthitamuttarārdhaṃ vyācaṣṭe yataḥ iti | īśana iti | īśanam - samarthībhavanakriyā, śīlam - niṣprayojanā pravṛttiryasya tādṛśe | jñātṛtvarūpaṃ yat kartṛtvaṃ tasya yattattvaṃ tasmin, jñānapallavabhūtaiva hi kriyā vakṣyate iti bhāvaḥ | viśrāmyati iti | īś dhātoḥ kartari kṛtpratyayotpādāditi bhāvaḥ | nanu viśrāmyatu tataḥ kimityata āha jñātṛtva iti | jñātṛtvādi ca - jñātṛtvamādiśabdena kartṛtvaṃ ca, jñānādau - jñāne ādiśabdātkaraṇe ca, mukhaprekṣitvam avicchinnajñānayogaḥ, [avicchinnajñānādiśaktiyogaḥ - K. ṣ. ṣ.] avicchedaśca jānāmi karomi iti asmadarthaviśrāntiḥ iti asya īśvarasya ātmanaḥ sṛṣṭeḥ sṛjyamānasya ahaṃvimarśanīyatvameva | sṛṣṭeriti vā hetau pañcamī | asya īśvarasya yataḥ īśvarādisaṃkalpeṣu api ahaṃparāmarśanayogyasyaiva sṛṣṭiḥ | arhe kṛtyaḥ | yathā svātantryaṃ bhavati | kartari pratyayotpādāditi bhāvaḥ | tacca ananyamukhaprekṣitvaṃ bhavati, tacca avicchinnajñānayogo bhavati, vicchinnajñānayogo hi kādācitkatvena svavyatiriktahetvapekṣatvenānyamukhaprekṣitvagrasta eva | sa avichedaśca ahaṃ jānāmi, ahaṃ karomi, iti - evam, asmadarthe yā viśrāntiḥ - bhittitayā tadāśrayaṇam, sā bhavati, sphuṭaṃ jñānakaraṇayorasmadarthe'haṃpadārthe sthitatayā sphuraṇāt, iti - ataḥ kāraṇāt, asya iti padaṃ vyācaṣṭe īśvarasya iti | sṛṣṭeḥ iti padaṃ vyācaṣṭe sṛjyamānasya iti | etena karmaṇi ktinniti dyotitam | sṛjyamānasya, saṃkalpena bhāvyamānasyetyarthaḥ | ahaṃparāmarśanīyatvameva - ahaṃparāmarśaviṣayatvameva, sākṣāttatvābhāve'pi phalatastattvānapāyāt | pakṣāntaramāha sṛṣṭeriti vā iti | pañcamīṃ vyācaṣṭe yataḥ iti | asminpakṣe sṛṣṭeḥ ityasya bhāve ktin pañcamyantatā ca | nanu yogyatāyāḥ kuto'vagama ityata āha arhe iti | kṛtyaḥ - mṛśyatayā ityatra sthitaḥ kṛtyapratyayaḥ | ahamiti mraṣṭuṃ yogyaḥ - ahaṃmṛśyaḥ, tasya bhāvastattā tayetyarthaḥ, pūrvapakṣe tu karmaṇīti bhāvaḥ | tiṅvācya iti padasya arthopamāparasya vyākhyāṃ karoti yathā iti | vatipratyayārthamāha yathā iti | prakṛtyarthamāha kriyā iti | ādiśabdenopamādergrahaṇam | yathāsvam iti | tatra kriyāśaktiḥ tiṅprayogāvaseyaparāmarśaparamārthā, tiṅprayogenāvaseyaḥ - dyotyaḥ, yaḥ parāmarśaḥ sa eva paramārthaḥ yasyāḥ sā | dhātuvācyatvepi prakṛtipratyayau pratyayārthaṃ saha brūtaḥ kriyākārakasamuccayavikalpādiśaktayo yathāsvaṃ tiṅtṛtīyādicavādiprayogāvaseyaparāmarśaparamārthāḥ pākaḥ kartā samuccayo vikalpaḥ ityādiśabdaiḥ abhidhīyamānāḥ sattvabhāvamāpāditā api pacati caitreṇa ca vā ityevaṃrūpe [ityevaṃbhūte - K. ṣ. ṣ.] mūlaparāmarśe viśrāmyanti, anyathā tu tāḥ pratītā naiva bhaveyuḥ | tadvat iti nyāye tu pratyayarūpatiṅmātragrahaṇam, upalakṣaṇaṃ caitatkṛtpratyayādīnām, teṣāmapi kriyāyāṃ prayogāt | tathā kārakaśaktiḥ tṛtīyādiprayogāvaseyaparāmarśaparamārthā, tṛtīyāyā eva kartṛtvakaraṇatvadyotakatvāt, ādiśabdena caturthyādīnāṃ grahaṇam, tāsāmapi saṃpradānādidyotakatvāt, evaṃ sarvatra yojanā | vādi ityatrādiśabdenopamādidyotakasya ivādergrahaṇam, upamāśaktirapi hi ivādiprayogāvaseya - prarāmarśaparamārthaiva, tāśca śaktayaḥ evaṃvidhāḥ satyaḥ pākaḥ kartā samuccayo vikalpa ityādiśabdairabhidhīyamānāḥ | pāko hi bhāvavihitaghañantatvena kriyāmabhidadhāti, evaṃ kartrādikamapi kārakādīn ādiśabdenopamāderabhidhāyakasya sādṛśyādeḥ śabdajātasya grahaṇam | ata eva sattvabhāvamāpāditāḥ - sahajasvarūpatayā sthitāt adravyabhāvāt pracyāvya kalpite ayaṃ pākaḥ ityevamabhinavanāmaparāmarśasahe sattve - dravye tādātmyamāpāditāḥ, api pacati caitreṇa ca vetyevaṃrūpe mūlaparāmarśe viśrāmyanti, anyathā - mūlaparāmarśaviśrāmābhāve, tāḥ pratītā eva - labdhasvarūpā eva, na bhaveyuḥ | anena pākaḥ kriyate iti hyukte pacatyayamiti parāmarśe sadyo viśrāntirjāyate, na hi pāke nāma siddhaṃ vastu kutrāpi tiṣṭhati pūrvāparībhūtāvayavatvena siddhatvāsaṃbhavāt, tiṅpratyayasya tu tatraiva saṅketitatvāt jhaṭiti pratyāyakatvam, mūlatvaṃ ca tata eva prathamaṃ kriyāparāmarśotpādāt | siddhatayā kathanaṃ tu vyutpannaṃ pratyeva, atra svabuddhireva sākṣiṇīti na''yasyate | evaṃ kārakatvādikamapi kāryamātrādhigamyameva na siddhatayā sthitam, na hīdaṃ kārakamityukte vastusvarūpaṃ vinā kiñcillabhyate, kāryeṇa tu jñāyate'sya kārakatvaśaktirastīti, sattvasya ca sarvanāmaparāmarśasahatvam atrāpi | etaduktaṃ bhavati - parāmarśo nāma viśrāntisthānam, tacca pāryantikameva pāramārthikam, tacca ahamityevaṃrūpameva | madhyaviśrāntipadaṃ tu yat vastūpalakṣaṇaṃ yatra sarvanāma prayujyate | dravyamityucyate sortho bhedyatvena vivakṣitaḥ || iti vṛddhasammatyā jñeyam | upamānopameyabhāvarūpaṃ yojanāṃ karoti tadvat iti | evaṃ ca tiṅvācyakarmaṇīva tiṅvācyakarmavat iti saṅkṣepaḥ | etaduktaṃ bhavati | yathā pāka iti parāmarśaḥ tiṅvācye karmaṇi pacatītyevaṃrūpaparāmarśe eva phalato viśrāmyati, tatheśvara ityukte'haṃparāmarśe eva phalato viśrāmaḥ, anyatra svātantrya - rūpeśvaratvāsaṃbhavāt, yastu mūḍhānāṃ pākādisiddhatve īśvaraviṣaye ca svato bhinnatvena niścayaḥ sa bhrama eveti | atra svayamapi bhāvakathanaṃ pratijānīte etaduktaṃ bhavati iti | kimuktaṃ bhavati ityapekṣāyāmāha parāmarśo nāma iti | viśrāntisthānam iti, viṣayagrahe parāmarśānantarameva puruṣo hi tūṣṇīṃ tiṣṭhati, tūṣṇīṃbhāvaśca viṣayasukhānubhavaḥ, sa eva ca viśrāma iti sphuṭameva parāmarśasya viśrāntisthānatvam | tacca - viśrāntisthānaṃ ca, pāryantikameva - paryante bhavameva natvavāntaram, pāramārthikam - satyabhūtam, avāntaraviśrānti - sthānānāṃ paramārthato mārgarūpatvāt, tacca - pāramārthikaṃ viśrāntisthānaṃ ca, ahamityevaṃrūpameva, ahaṃparāmarśa evetyarthaḥ, viṣayakṛte sukhe viśrānto'pi hi paramārthataḥ svātmaviśrānta eva bhavati, taduktam :- dṛśyadarśanasaṃbandhe yatsukhaṃ pāramātmikam iti | ye tvetena viṣayarasikā api paramātmaviśrāntimabhinayanti teṣāṃ svavañcakatvameva, tatra viśrāntā hi kenāpi vastunā sadaiva sukhinassantaḥ pravāhavaśena viṣayebhyaḥ sukhaṃ prāpnuvanto'pi viṣayavaimukhyaparā eva, ātmanyeva sukhakārtvaniścayāt | yastu viṣayakāle eva sukhī sa viṣayamātrapara eva, sadā sukhitve cātmaiva sākṣīkāryo'nyathā svavañcakatvāpatterityalaṃ paracodanābhiḥ | nanu madhye sphuraṇaśīlaṃ viṣayaparāmarśanaṃ kutrāpasārayāmaḥ ityata āha yat iti | madhyaviśrāntipadam - īśvaraparāmarśarūpaṃ nīlādiviṣayaparāmarśarūpaṃ cāvāntaraviśrāntisthānam, grāma - vṛkṣamūlasthānīyaṃ grāmagamane tasya tadapekṣayā sṛṣṭatvam ucyate iti ko virodhaḥ | anena nīlādeḥ api idaṃ nīlam iti madhyaparāmarśe'pi mūlaparāmarśe ahamityeva viśrānteḥ ātmamayatvam upapāditameva | nīlam idam vedmi ityapi hi ahaṃ prakāśe itīyattattvam | yathoktam idamityasya ityādi | mūḍhastu nīlādivimarśāt eva arthakriyādiparitoṣābhimānī gamane vṛkṣamūlasthānīyam - vṛkṣamalasadṛśam, grāmaṃ gantā hi śrāntastāvadviśrāmārthaṃ vṛkṣatale tiṣṭhati, mūlaśabdasya talavācakatvaṃ lakṣaṇayā jñeyam | nanu madhyaparāmarśasya sṛṣṭatvaṃ kathamuktamityata āha tadapekṣayā iti | pāryantikaviśrāntisthānabhūtāhaṃparāmarśāpekṣayā tatpūrvakatvādasyeti bhāvaḥ | nanvīśvaraparāmarśasya pratyāsannatvenāhaṃparāmarśaviśrāntatvaṃ bhavatu, nīlādiviṣayaparāmarśasya kā vārtāṃ ityata āha anena iti | anena - īśvaraparāmarśasyāhaṃparāmarśaviśrāntisadhanena, upapāditameva - samarthitameva, viṣayatvāviśeṣāditi bhāvaḥ | atra ca bharaḥkṛtaḥ iti na punarāyasyate | nanu kathametadyuktam ityata āha nīlam iti | hi - yasmāt, nīlamidaṃ vedmi ityapi ahaṃ prakāśe [nīlamidamahaṃ vedmi iti ahaṃ prakāśe iti hi iyattatvam - K. ṣ. ṣ.] itīyat - etāvanmātraṃ tattvam - paramārthaḥ yasya tat, bhavati nīladvāreṇāhaṃparāmarśāt, anyathāhaṃprayogāsaṃbhavāt iti bhāvaḥ | atrā''cāryasammatimāha idam iti | ādi śabdena vicchinnavimarśasya ityādeḥ ślokaśeṣasya grahaṇam, atra ca pūrvaṃ vyākhyā kṛteti na punarāyasyate | nanu kathaṃ tarhi mūḍhā evaṃ na jānanti ityata āha mūḍhaḥ iti | atha ca yadyevaṃ tarhi kathamīśvarādiviṣayasyaiva svātantryāmuktatvamuktaṃ na nīlāderapītyata āha mūḍhaḥ iti | arthakriyādikṛtaḥ paritoṣaḥ - arthakriyādiparitoṣastamabhimanyata iti tādṛśaḥ, paramārthato'pekṣāgrastasya tasya saḥ paritoṣo'pi hastaṃ iti nīlādeḥ svātantryanirmuktatvam uktam | ātmādau tu tanmūlaparāmarśaviśrāntimantareṇa pratītiparisamāptim arthakriyāṃ ca mūḍho'pi na abhimanyata iti tasya nirmitau api anujjhitasvātantryam uktam || 17 || nanvevaṃ viśvaparāmarśānām aham ityeva viśuddhaikaparāmarśaviśrāntireva tattvam tat katham idam ucyate - jñānasmṛtyādikā asya śaktaya iti, jñānasya ca saṃśayanirṇayādibhedaḥ [nirṇayasaṃśayabhedāḥ - K. ṣ. ṣ.] nīlādīnāṃ ca vaicitryam ? iti āśaṅkāyāṃ parihāramāha :- nāyāti ityabhimānītyuktam | nirmitau api - sṛṣṭatve'pi, uktam iti, mūḍhaprabodhanamātraphalatvādasya śāstrasya, anyathā sarvathā'nirvācye tato'pi vyatīte prasiddhāt prasiddhe ca bhagavatsvarūpe kā prakriyājālapariniṣṭhateti bhāvaḥ | evamatra saṃṅkṣepaḥ | asyātmanaḥ - paraprakāśatayā īśvarādirūpatayā ca bhāvitasya paramātmanaḥ; ahantādeḥ parāmarśasya yo bhedaḥ bhinnaviṣayatākṛtastata anyatā - bhedo na bhavati kutaḥ ? asya sṛṣṭe - sṛjyamānasyeśvarādeḥ ahaṃmṛśyatayā, katham ? tiṅvācya iti | asyeśvarādeḥ sṛṣṭerhetoriti veti || 17 || athāṣṭādaśaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | atra ṭīkā :- viśvaparāmarśānām - ayamīśvara idaṃ nīlamityādīnāṃ sarveṣāṃ parāmarśānām, viśuddhaḥ - viṣayoparāgā'rūṣitatvena atiśuddho yaḥ parāmarśaḥ - prakāśasya svarūpamātra - niṣṭhohaṃparāmarśaḥ, sa eva, tattvam - pāramārthikaṃ svarūpam, tat - tadā, idaṃ kim ityapekṣāyāmāha jñāna iti | ādiśabdenāpohanasya grahaṇam | asya - prakāśasya, jñānasya iti | jñānasya saṃśayanirṇayādibhedaḥ nīlādīnāṃ ca vaicitryam, kathaṃ śaktirucyate iti saṃbandhaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | māyā iti | māyāśaktyā vibhoḥ saiva bhinnasaṃvedyagocarā | kathitā jñānasaṃkalpādhyavasāyādināmabhiḥ || 18 || anupapannam avabhāsanaṃ māyā iti ucyate, tataśca bhinnaṃ prakāśāt sarvam avabhāsajātaṃ māyā, tatra ca cittattvasyaiva svātantryaṃ māyāśaktiḥ, tayā bhinnaṃ yat saṃvedyaṃ pramātuśca anyonyataśca, māyāśaktyā bhinnena pramātuḥ anyonyato vedyācca karaṇavargeṇa yat saṃvedyaṃ sa eva gocaro viśrāntipadaṃ atra ṭīkā :- māyā padaṃ vyācaṣṭe anupapannam iti | anupapannam - upapattyasaham, avabhāsanam - bhedena vastūnāṃ sphuraṇam | phalitaṃ māyāsvarūpamāha tataśca iti | tataśca - tasmācca, bhinnam - bhedadharmitayā sthitam, prakāśāt - paramaprakāśākhyātpratiyoginaḥ, avabhāsajātam - nānāvidhabāhyāntarabhāvaviṣayo jñānasamūhaḥ | śakti padaṃ vyācaṣṭe tatra ca iti | tatra ca - avabhāsajāte māyāsvarūpe sati, svātantryam - avabhāsodbhāvane samarthatā, ananyamakhaprekṣitvamiti yāvat | yojanāmātraprayojanaṃ punarmāyāpadagrahaṇam | tṛtīyārthamāha tayā iti | bhinna ityādisamastapadasya vigrahaṃ vyākhyāṃ cāvayavavibhāgena karoti bhinnam iti | saṃvedya ityavayavaṃ vyācaṣṭe māyā iti | pramāturanyonyataśca iti padadvayasya vyavahitena bhinnam ityanena yojanā | kuto bhinnam ? pramātuḥ - grāhakāt, anyonyataśca ityarthaḥ | saṃvedya ityasya sāpekṣaśabdatvāt tadapekṣāpūrakasya karaṇavargeṇa ityasyādhyāhāraḥ | karaṇavargeṇa - bāhyāntararūpeṇa karaṇasamūhena, taddvāreṇeti yāvat | yatsaṃvedyam - saṃvedanaviṣayaḥ, arthād bāhyāntaraṃ bhāvajātam, saḥ - bhinnaṃ saṃvedyaṃ ca bhāvajātaṃ ca | ekenaiva tacchabdena yacchabdadvayasyākāṅkṣā pūritā | gocarā ityavayavaṃ vyācaṣṭe viśrānti iti | ayaṃ ca lakṣaṇāprayoga eva, gāva eva hi gocare viśrāmyanti | vigṛhītānāṃ padānāṃ samasanaṃ karoti yasyā iti, yogyatayā yasyāḥ tādṛśī satī, saiva pratyavamarśātmā citiḥ parāvāgrūpā jñānam iti, saṃkalpa iti, adhyavasāya iti ca ucyate, ādigrahaṇāt saṃśayaḥ smṛtiḥ ityādi | tathā hi - yat indriyeṇa sphuṭagrāhiṇā bāhyena viṣayeṇa sphuṭena ca niyantritaṃ saṃvittattvaṃ tat jñānam | manasā viṣayeṇa ca asphuṭena saṃkalpaḥ | buddhyā viṣayeṇa ca viṣayatvaparyantabhājā adhyavasāyo niścayaḥ | viṣayasya ca yat bhinnatvaṃ bahirantaḥ karaṇānāṃ ca tatprakāśābhedāt anupapannaṃ cittattvena bhāsyate [ābhāsyate - K. ṣ. ṣ.] iti bhede yato viśrāntiḥ, na tu bhedasya abhede īśvarasadāśivādivat, satī ityasyādhyāhāraḥ | saiva iti padaṃ vyācaṣṭe pratyavamarśa iti | jñāna ityādi padaṃ vyācaṣṭe jñānam iti | sarvatra iti śabdaḥ svāntaḥ - kṛtatṛtīyārthaḥ śabdasvarūpākṣepaparaḥ śabdasvarūpasyaiva nāmatvāt | kathitā iti padaṃ vyācaṣṭe ucyate iti | ādi śabdagrāhyaṃ vastu kathayitumāha ādi iti | ityādi grāhyamiti śeṣaḥ | ādiśabdena bhramajñānādergrahaṇam | jñānādīnāṃ svarūpakathanaṃ prakramate tathā hi iti | sphuṭagrāhiṇā - sarvadharmākṣepeṇa grahaṇāt sphuṭatayā vastugrahaṇaṃ kurvatā, sphuṭena - sannikarṣacatuṣṭayavaśena sphuṭatāṃ gatena | niyantritam - pramāṇatayā prameyatayā ca paricchinnatāṃ nītam, saṃvittattvam - aparicchinnaprakāśasvarūpam | jñānam iti | pramārūpamityarthaḥ | saṅkalpasya svarūpamāha manasā iti | adhyavasāyasvarūpamāha buddhyā iti | viṣayatvasya - bhāvagatasya viṣayabhāvasya yaḥ paryantastaṃ bhajatīti tādṛśena | tataḥ paraṃ hi bhāvasya viṣayībhāvo nastīti bhāvaḥ | nanu kathaṃ jñānādīnā bhinnatvaṃ yuktamityapekṣāyāṃ nirṇetumāha viṣayasya iti | prakāśena - paraprakāśena saha yaḥ abhedastasmāt | bhāsyate iti, māyāśaktyeti bhāvaḥ | iti - evam | yataḥ kāraṇād bhede viśrāntiḥ bhavati natvīśvarasadāśivādivat, ādiśabdena śaktyādergrahaṇam, bhedasyābhede viśrāntirbhavati, tataḥ - tasmātkāraṇāt, jñānasaṅkalpādayo bhinnā tato jñānasaṃkalpādayo bhinnāḥ tasya apradhvastasvasvabhāvābhedasya saṃvittattvasya anusaṃdhātuḥ śaktaya iti uktāḥ, saṃśayādayaśca bhinnā nīilādivaicitryaṃ ca iti sarvam akhaṇḍitam || 18 || nanu pratyavamarśātmatvaṃ citiśakteḥ saṅkalpasmaraṇādiśaktiṣu savikalpātmikāsu bhavati | yā tu nirvikalparūpā sākṣātkaraṇalakṣaṇā anubhavaśaktiḥ, tatra katham | pratyavamarśo hi abhilāpaviśeṣayojanāmayaḥ, [abhilāpabhedayojanāmayaḥ - K. ṣ. ṣ.] abhilāpaviśeṣayojanā ca saṅketasmaraṇam apekṣate | tacca saṃskāraprabodham | so'pi bhavanti, viṣayabhedenaiva jñānabhedasya yuktatvāt | jñānādīnāmapi śaktitvaṃ sādhayati tasya iti | tasya - paramaprakāśarūpasya | uktāḥ iti, māyāvat tatsāmarthyasiddhatvāditi bhāvaḥ | saṃśayādayaśca - ādiśabdagṛhītāḥ saṃśayādayaśca, śaktaya ityuktāḥ, nīlādivaicitryaṃ ca śaktirityuktamiti saṃbandhaḥ | iti - evam, sarvam - samastam, akhaṇḍitam - khaṇḍanā'sahaṃ bhavati, na hi māyāyāḥ kimapi duṣkaram iti sarvairaṅgīkṛtatvāditi bhāvaḥ || 18 || athaikonaviṃśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- pratyavamarśātmakatvam - pratyavamarśasvabhāvatvam | citiśakteḥ - caitanyaśakteḥ | anubhavaśaktiḥ - citiśaktiḥ, tatra - tasyāṃ śaktau, kathaṃ pratyavamarśātmakatvamiti saṃbandhaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha pratyavamarśo hi iti | abhilāpaviśeṣāṇām - pratipadārthe'bhinnatayā sthitānāṃ śabdānāṃ yā yojanā - smṛtyā yojanaṃ tanmayaḥ - tatsvarūpaḥ | nanu tataḥ kimityata āha abhilāpa iti | apekṣate iti, na hi pūrvagṛhītasaṅketasmṛtiṃ vinā jñātārthaḥ śabdo yojayituṃ śakyate iti bhāvaḥ | tacca - saṅketasmaraṇaṃ ca | so'pi - saṃskāraprabodho'pi | tādṛśī cāsau dṛk tādṛśadṛktām, sadṛśajñānamityarthaḥ | prathamasamaye - prathamatayā sthitanirvikalpajñānasamaye | tādṛśadṛśam, iti evaṃ prathamasamaye katham abhilāpayogaḥ iti parasyavyāmoham apohitumāha [apohayitum - K. ṣ. ṣ.] :- sākṣātkārakṣaṇe'pyasti vimarśaḥ kathamanyathā | dhāvanādyupapadyeta pratisaṃdhānavarjitam || 19 || iha tāvat caitanyasya ātmabhūto'ṅgulinirdeśādiprakhyo'bhilāpayogaḥ, anyathā bālasya prathamaṃ vyavahāre dṛśyamāne vyutpattireva na syāt | kalpajñānasamaye | parasya - tārkikādeḥ | apohitum - dūrīkartum | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | sākṣātkārakṣaṇe'pyasti iti | atra ṭīkā ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ tanoti iha iti | iha - bhāsamāne jagati, caitanyasya - prakāśasya, aṅgalinirdeśaprakhyaḥ - aṅgulyā kṛto yo nirdeśaḥ - vastunirdeśastasya prakhyaḥ - sadṛśaḥ | ādiśabdena śira - ādinirdeśagrahaṇam | abhilāpayogaḥ - śabdayogaḥ, tena sahāvyabhicāra iti yāvat | astīti śeṣaḥ | vyatirekarītyātra samarthanaṃ karoti anyathā iti | anyathā - bālasya - adya tāvadaśikṣitasya śikṣonmukhasya, na tu stanapāyinaḥ | prathamavyavahāre - tāvatkālamananubhūtāyāṃ vṛddhamadhyamavṛddhayorghaṭamānayanayetyādirūpāyāṃ vyavahṛtau, dṛśyamane sati, vyutpattiḥ - asya vākyasyāyamartha ityevamāvāpodvāpābhyāṃ saṅketagrahaṇakṛtā nipuṇatā, eva na syāt kā kathā tatkāryasya vyavahārasyetyeva - śabdābhiprāyaḥ | kuto na syāt ityata āha nirvikalpa iti | hi - yasmāt - bālo nirvikalpakajñānaparamparayā - idaṃprathamataḥ grahaṇavaśena śabdārtha - viṣayaparāmarśarūpavikalparahitaśravaṇendriyakṛtaśabdaśrutipramātṛrūpā nu-bhavaparamparābhāvena, nirvikalpakajñānaparaṃparayā [nirvikalpavijñānaparaṃparayā - K. ṣ. ṣ.] hi taṃ śabdaṃ śṛṇoti, tataḥ tamarthaṃ puraḥ paśyati, punastadviviktaṃ bhūtalaṃ paśyati iti ghaṭam ānaya naya iti vyavahārāt katham asya ayam artha iti hṛdi [asya ayamartho hṛdi parisphuret - K. ṣ. ṣ.] parisphuret, idam ghaṭa iti, idamānaya iti, idaṃ naya iti, itiyojanāprāṇo [idamiti - K. ṣ. ṣ.] hi ayamarthaḥ, yojanā ca vikalpa - taṃ śabdam - vṛddhenoccāritaṃ ghaṭānayananayanavācakaṃ śabdam, śṛṇoti | bahuvāraṃ śravaṇānantaraṃ saṅketagrahaṇasaṃbhavamapekṣya paramparayā ityuktam | tataḥ - tadanantaram | tamartham - vyavahāraviṣayaṃ ghaṭarūpamartham, puraḥ paśyati tatraiva sthitatvāt, punastadviviktaṃ bhūtalam - ghaṭarahitaṃ taṃ bhūpradeśam, paśyati, madhyamavṛddhenānayatiśabdaśravaṇe anyadeśaṃ pratyānītatvāt nayeti śabdavyavahāre tu anyatra nītatvāt, na tu tatra tasya ko'pi śṛṅgagrāhikayā śabdārthayoryojanāṃ kṛtvā darśayati asyāyamarthaḥ iti iti bhāvaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt, vyavahārāt - vṛddhenoccāryamāṇaśabdavācyāt madhyamavṛddhena kriyamāṇādānayananayanavyavahārāt | asya - taṭasthasya, bālasyeti śeṣaḥ | iti - etadvastu, hṛdi kathaṃ parisphuret | iti kimiti ? asya śabdasyāyamartho bhavati iti | asya ityasya kākākṣivadubhayatra yojanā | athavā ayamarthaḥ ityanenaivāsyāyamartha iti jñāyate | kuto na parisphuredityata āha yojanā iti | hi - yasmāt, ayamarthaḥ - asyāyamarthaḥ ityetadvastu, itiyojanā - evaṃrūpaṃ yojanaṃ prāṇo yasya tādṛśo bhavati | iti kimiti ? idam - vastu ghaṭa iti - ghaṭaśabdavācyaṃ bhavati, idam - vastu, ānayeti - ānayaśabdavācyaṃ bhavati, idam - vastu, nayeti - nayetiśabdavācyaṃ bhavati | tatra prathamaṃ ghaṭamānayeti śrute'khaṇḍo vākyārtha eva jñāyate, na tu pratipadam arthataḥ. punaḥ prasaṅgena ghaṭaṃ nayeti śrute ghaṭaśabdasyānvayena nayaśabdasya vyatirekeṇa ca jñāyate ghaṭapadasyāyamarthaḥ, ānaya - vyāpāraḥ | atha bālasya prāgjanmānubhūtasaṅketasmṛteḥ evam, tathāpi saṅketakāle śabdasyāyaṃ nayaśabdasyāyamiti ānayanayetyuktam, anyathā pratipadamarthajñānaṃ kadāpi na saṃbhavet | nanu yojanāpyatrāstyevetyata āha yojanā ca iti | vikalpavyāpāraḥ iti, anusandhānātmakatvāt iti bhāvaḥ | anusandhānakārivikalpābhāve hi ghaṭadarśanasamaye śabdasmṛtirnāsti, tasyāṃ cotpannāyāṃ tadatikrāntameveti saṃkalpa eva ghaṭo'pi jāta iti kiṃ kutra yojayet | śabdasmṛtirapi tasya durupapādaiva | nanu kathaṃ durupapādā samanantarameva hi śabdaḥ śrutaḥ, madhye ghaṭadarśanamātrameva saṃpannam, iti ghaṭadarśane jāte tadudbuddhena saṃskāreṇa ghaṭaśabdasmṛtiryuktaiveti | satyam, prathamaṃ ghaṭama, nayeti vyavahāre tasyākhaṇḍavākyārthapratītireva, ghaṭaṃ nayeti vyavahāre tu pratipadamartho jñāyate, tatra ca purātanasya ghaṭaśabdasyaiva svārthena saha smṛtyā yojanā kriyate eva | kintvakhaṇḍavākyārthe yā khaṇḍaśabdayojanā kriyate asya vākyasyāyamartha iti, tatra yā śabdasmṛtiḥ saivāsmābhirdurupapādatvenoktā | nanu sāpi na durupapādā madhyamavṛddhavyavahāradarśanamātrasyākhaṇḍavākyānubhūtervyavadhā nāt, anubhūteśca madhyamavṛddhavyavahāre tatkṛtasaṃskārodvodhāt akhaṇḍavākyasmṛtirayatnameva jāyate | satyam, sā smṛtā - khaṇḍapadapaṅktirakhaṇḍe vākyārthe yena smṛtena śabdarāśirūpeṇa parāmarśena yojyate, asyāyamartha iti tatsmṛtiḥ kathaṃ siddhyati ? na hi tadanubhavastasyādyatāvajjātaḥ, tadabhāve ca tasyā durupapādatvameveti sā smṛtiḥ tasya balasya caitanye svarūpatayā sthitaiva yuktā, paramārthavicāre tu tasyāḥ smṛterasyāyamartha ityapi rūpaṃ na bhavatyeva, asya padatrayasya saṃskṛtabhāṣāpekṣayā sāmānyatve'pi deśādibhāṣāpekṣayā viśeṣatvam ityaṅgulyādinirdeśaprakhyatvamuktam, aṅgulinirdeśo'pi vicāryamāṇo viśeṣa eva, ata eva prakhya ityuktam | ata āntaraḥ ko'pyasau caitanyaśaktirūpaḥ parāmarśaḥ, yena bālaḥ prathama svayameva yojanāṃ karoti, sā śaktiśca paśvādiṣvapi vartata eva, gavādayopi hi aṅgulyādinirdeśena vastu jānantyeva | taduktam :- bālāstiryakpramātāro ye 'pyasaṅketabhāginaḥ | te'pyakṛtrimasaṃskārasārāmenāṃ hi saṃvidam || bhinnabhinnāmupāśritya yānti citrāṃ pramātṛtām | sa śabdo viṣayatvena idaṃbhāvena pratyavamṛśyamānatvāt [apratyavamṛśyamānatvāt - K. ṣ. ṣ.] bhedāt pracyutya iti | pāṣāṇādiṣvapi tasyāḥ sthitiranivāryaiva, śaktiyuktacaitanyayuktatvāt, anyathā vṛddhyādyasaṃbhavāt | atra tarūṇāṃ caitanye svakīyaṃ keśādi, pāṣāṇānāṃ caitanye svakīyamasthijātaṃ sākṣitayā sthitamityalamanirvācyeṣu vastuṣu hetuparyeṣaṇābhiḥ | ata eva ca sarveṣāṃ jaḍājaḍānāṃ bhāvānāṃ bhagavatstutiparatvaṃ yat kathayanti tadyuktameva parāmarśamātrasya stutitvāt | parāmarśasya caitanyadvāreṇa sarvatragatatvena sādhanāt | caitanyasya ca sarvagatatvaṃ sanmātrabhāvena sarvasattādāyakatvena cinmātratādvāreṇa sarvajñāpakatvena ca dvividhameva, anyathā jagadgataṃ bhāvavṛndaṃ kiṃmayaṃ kena jñātaṃ ca bhavet | nanu parāmarśamātreṇa kathaṃ sarvotkarṣaparāmarśarūpastutikāritvaṃ yuktam ? satyam, sarvotkarṣaḥ - svātantryam, taccānanyamukhaprekṣitvaṃ tadeva cāhaṃparāmarśasya sādhitam sa eva sarvatra jaḍājaḍeṣu sāratayā sthita iti sarve eva bhagavatsvarūpā eveti kaḥ kaṃ ratūyādityalaṃ mūḍhasaṃbodhanārtha kalpiteṣu prapaṃceṣu sūkṣmekṣikābhiḥ | prakṛtamanusarāmaḥ | atra śiṣyaḥ praśnaṃ karoti atha iti | prāgjanmani - pūrvajanmani, anubhūto yaḥ saṅketaḥ - asyāyamartha ityevaṃrūpastasya smṛteḥ, evam, yojanaṃ bhavatītyarthaḥ | nanu prāgjanmaiva kimucyate ? śṛṇu, prathamaṃ tāvadayaṃ yata utthitastadevāsya prāgjanma tatra ca sava śaktitayā shtitamiti yadanena svatantryatayā nītaṃ tadasya prāgjanmakālīnamucyate, tadeva smarati iti kathyate | yadi tu nā'tra tvadbuddhiḥ samarthā tarhi pitā putrasya prāgjanmeti jānīhi | tata eva ca yadretasā sahāsyāgatam, tadeva cāsya prāgjanmakālīnaṃ tadeva ca smaratīti kathyate navīnaṃ janma ca putra eva | yadi cātrāpi tvadbuddhirna vyāpṛtā tarhi smṛtiśāstreṣu yasmātpūrvajanmano'yamāgatastadevāsya pāgjanma, tatraiva ca yadyadanena kṛtaṃ tadeva adṛṣṭavaśāt ayamiha smarati, navīnaṃ ca yatra punaryena bhāvena janma prāpsyatīti | atrottaramāha tathāpi iti | saṅketakāle - prāgjanmani sthite saṅketasamaye, sa śabdaḥ - adya yojanāhetutvena sthitaḥ parāmarśarūpaḥ śabdaḥ | idaṃbhāvena - idantayā, ayaṃ śabdo'syārthasya vācakaḥ ityevam | viṣaya vena - viṣayabhāvena, pratyavamṛśyamānatvāt - pramātrāparāmarśa - nirbhāsamāno vijñānaśarīre [vijñānaśarīraviśrāntīkṛtaḥ - K. ṣ. ṣ.] viśrāntaḥ san vācaka iti bhavati, tad vijñānasya svarūpaṃ cet bhāti tat abhilāpamayameva iti, yathā viṣayasya sukharūpatvābhāve'pi jñānaṃ sukhātmakaṃ tathā mā bhūta abhilāpātmā rūpādiḥ viṣayaḥ, tathāpi vijñānaṃ tadātmakaṃ avabhāsiṣyate | atra tu darśane viṣayīkṛtatvena, saṃpāditāt bhedāt pracyutya - parapramātuḥ śūnyapramātuśca vicchinnībhūya, nirbhāsamānaḥ - tasmin kāle bhāsamāḥ, vijñānaśarīre - buddhipramātari, viśrāntassan vācaka iti bhavati | parāpaśyantībhāvāt pracyuto madhyamābhāvamāgatya buddhipramātari nirūḍhaḥ śabdo hi svārthaniyamitaḥ san vācaka iti kathyate | tato'pi cyutastu vaikharībhāvamāgataḥ prāṇadeharūpapramātṛdvaye viśrāntaḥ tarām, tadvijñānasya - vācakaviśrāntisthānabhūtasya buddhipramātuḥ, svarūpaṃ ced bhāti - svaprakāśatvena sphurati, tat - tarhi, abhilāpamayameva - śabdamayameva, bhāti, vācakaviśrāntisthānasvabhāvatvāt | tajjanmāntare bālasyābhilāpaḥ svābhāvika eva siddha iti bhāvaḥ | iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | nana viṣayo'bhilāparūpo nāstīti kathaṃ vijñānaṃ tanmayatāyuktaṃ viṣayānuguṇenaiva vijñānotthānāt, anyathā tasyāpi parapramātṛtvānapāyāt ityata āha yathā iti | jñānam - vijñānam, bhāti - sphurati, viṣayakṛtatātkālikanairapekṣyavaśena svarūpabhūtasukhāvirbhāvāt | tathā - tadvat, tadātmakam - svātmaviśrāntābhilāpamayam | avabhāsiṣyate - svaprakāśatvena svayaṃ svaṃ prati bhāsanaviṣayībhaviṣyati, karmakartari ḷḍupari te ādeśaḥ | asmaddarśane tu viṣayo'pyabhilāpamaya eva ityāha atra tu darśane iti | atra darśane, śrīśaivanaye ityarthaḥ | taduktam :- anādinidhanaṃ bahma śabdatattvaṃ yadakṣaram | vivartaterthabhāvena prakriyā jagato yataḥ || viṣayasyāpi vimarśamayatvāt abhilāpamayatvameva vastutaḥ, staimityādyavasthāpi yadi na parāmarśamayī tarhi asyāṃ vikalpātmakapramātṛvyāpārānullāsāt saṃbhavaḥ śapathaparamārtha eva, smaraṇaṃ ca na syāt, rūpaviṣayādhyavasāyī hi yadi vikalpa udiyāt kimanyat, sarvacintāsaṃharaṇena staimityaṃ nāma na syāt, iti tatrāpi asti antaḥ parāmarśaḥ, sakalena ca śabdagrāmeṇa śabdanaṃ hi sahante vastūni, tatra ca niyataśabdayojanaṃ kriyate | tathā hi - bālasya puraḥ [purataḥ piṇḍe - K. ṣ. ṣ.] piṇḍe sahajo yaḥ parāmarśaḥ, aham ityavicchedena idam iti vicchedena iti | nanu yadi sarvamabhilāpamayameva tarhi kathaṃ staimityaṃ nāma saṃbhavati ityata āha staimitya iti | vikalpātmakaḥ - vikalparūpaḥ yaḥ pramātā - buddhipramātā tasya yo vyāpāraḥ - grahaṇarūpaḥ tasyānullāsāt | śapathaparamārthaḥ, śapathenaiva yadi kaścittatsattvamaṅgīkaroti tarhi taṃ pratyasti, anyathā tatsattāmeva ko'pi nāṅgīkaroti, sākṣyabhāvāt, sākṣī ca vijñānamayaḥ svātmaiveti bhāvaḥ | smaraṇaṃ ca - staimityādutthitasya uttarakālīnam staimityaṃ mamāsīt ityevaṃrūpā smṛtiḥ | nanu yadyevaṃ tarhi tatrāpyadhyavasāyaḥ sphuṭa eva bhavatu ityata āha rūpa iti | rūpaviṣaya adhyavasāyaḥ - parāmarśo'syāstīti rūpaviṣayādhyavasāyī, staimitye iti śeṣaḥ, yadi udiyāt, tarhīti śeṣaḥ | kimanyat - atrāṅgīkṛtādasmādadhyavasāyād bhinnam, sarvacintāsaṃharaṇena staimityaṃ nāma - sarvacintāsaṃharaṇarūpaṃ staimityākhyaṃ vastu kiṃ syāt, staimityādhyavasāyasyaiva staimityasiddhihetutvānna kimapi syādityarthaḥ | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | tatrāpi - staimitye'pi, antaḥ parāmarśaḥ asti | etenāyātaṃ sarvaśabdānāṃ sarvārthaviṣayatvaṃ kathayati sakalena iti | śabdanam - kathanam, vācakatayā saṃyojanam | atra samarthanaṃ karoti tathā hi iti | puraḥ piṇḍe - agragate gavādipiṇḍe | sahajaḥ - svābhāvikaḥ, na tu ihānubhūtaśabdasaṃskārarūpaḥ, parāmarśaḥ - prathamavyavahārayojanānimittabhūtaḥ, vāśabdadvayamubhayatravikalpapradhānatādyotanārtham | tatpṛṣṭhe - avicchadaparāmarśasya vā tatpṛṣṭhe eva gaura iti gauḥ iti vā śabda āropyate, so'pi abhyāsāt pramātṛmayo [pramātṛmayībhavati - K. ṣ. ṣ.] bhavati, tatpṛṣṭhe ca anyaḥ śukla iti, anyat balīvarda iti, [anyaḥ śukla iti, balīvarda iti evamanyat iti saṅketatattvam - K. ṣ. ṣ] ityevaṃ saṅketatattvam | tasmāt asti sākṣātkāre pratyavamarśaḥ | apiśabdasya ayamāśayaḥ | iha sākṣātkāro vastutaḥ paśyāmi ityevaṃbhūtavikalpanavyāpāraparyanta eva | vikalpo hi pratyakṣasya vyāpāra iti paro'pi manyate | na ca vyāpāraḥ tadvato bhinno yuktaḥ, tatsvarūpabhūto hi saḥ | bhavatu vā vicchedaparāmarśasya vā pṛṣṭhe, gaura iti deśabhāṣāśabdopalakṣaṇam, gauḥ iti nānāvidhaśāstrabhāṣāśabdopalakṣaṇam | āropyate iti, śuktikāyāṃ rajatamivāropaviṣayatāṃ nīyate, paramārthatastu kākavāśitādirūpasyāntaraparāmarśasyaiva sthitatvāt tasyaiva ca varṇaviśeṣaiḥ uparāgīkaraṇāt | so'pi - sa śabdo'pi, pramātṛmayaḥ - vijñānaśarīrāviṣṭaḥ | tatpṛṣṭha ca - proktaśabdadvayapṛṣṭhe ca, anyaḥ śuklaḥ ityāropyate, anyat balovardaḥ ityevamāropyate, ityevaṃ saṅketatattvaṃ bhavati, na tu ko'pi śabdaḥ kutrāpi niyato vartate, tattve hi sarvā bhāṣā ekarūpā eva bhaveyuriti bhāvaḥ | vimarśa ityantaṃ vyākhyātasya ślokakhaṇḍasya vācyamupasaṃharati tasmāt iti | etadvākyagatasya api śabdasyābhiprāyamāha apiśabdasya iti | sākṣātkāraḥ - pratyakṣīkaraṇam | kuto vikalpavyāpāraparyanta ityata āha vikalpo hi iti | pratyakṣasya - pratyakṣapramāṇasya | taduktam :- pratyakṣaṃ dvividhaṃ savikalpakaṃ nirvikalpakaṃ ca iti | paro'pi - tārkiko'pi na tu bauddhaḥ, tanmate vikalpasyāpratyakṣarūpatvāt | nanu tataḥ kim ityata āha na ca iti | tadvataḥ - vyāpāravataḥ | kuto na bhinna ityata āha tat iti | tataśca sphuṭameva sākṣātkārasya vimarśamayatvameveti bhāvaḥ | etattu vākyadṛṣṭyā sādhanam | atra bauddhamatamutthāpayati kṣaṇamātrasvabhāvaḥ sākṣātkāraḥ, tatrāpi asti vimarśaḥ | avaśyaṃ caitat | katham anyathā iti | yadi sa na syāt tat ekābhisaṃdhānena javāt gacchan, tvaritaṃ ca varṇān paṭhan, drutaṃ ca mantrapustakaṃ vācayan, na abhimatameva gacchet, uccārayet, vācayet vā | tathā hi - tasmin deśe jñānam - ācikramiṣā - ākramaṇam - ākrāntatājñānam - prayojanāntarānusaṃdhānam - tityakṣā deśāntarānusaṃdhiḥ, tatrāpi ācikramiṣā ityādināṃ yojanaviyojanarūpeṇa [saṃyojanaviyojanarūpeṇa - K. ṣ. ṣ.] pratyavamarśena [parāmarśena vinā - K. ṣ. ṣ.] vinābhimatadeśāvāptiḥ kathaṃ bhavet | evaṃ tvaritodgrahaṇavācanādau bhavatu vā iti | kṣaṇamātrasvabhāvaḥ - vikalpārūṣitaikakṣaṇasvarūpaḥ, bauddhamate sarvasya kṣaṇikatvāt | atrāpi vimarśasya sattvaṃ sādhayati tatrāpi iti | tatrāpi - kṣaṇamātrasvabhāve sākṣātkāre'pi | teṣāmatrānaṅgīkāramāśaṅkyāha - avaśyam iti | kathamityapekṣāyā kathamanyathā ityādiślokaśeṣamuttaratayā vyācaṣṭe katham anyathā iti | kathamanyathā iti padadvayaṃ vyācaṣṭe yadi iti | saḥ - vimarśaḥ | pratisandhāna iti padaṃ vyācaṣṭe tat iti | tat - tadā, ekābhisaṃdhānena - dhāvanaṃ karomītyādiprathamaparāmarśarūpeṇānusandhānena, abhimatam - iṣṭagantavyadeśādyeva | atra samarthanaṃ kartumārabhate tathā hi iti | tasmindeśe - prathamaṃ dhāvanaviṣayīkṛte deśe | jñānam - ito deśāddhāvanaṃ karomīti, tata ācikramiṣā - ākrāntumicchā, tata ākramaṇam - taddeśākrāntiḥ, tataḥ tityakṣā - tasya deśasya tyaktumicchā, tato deśāntarānusandhiḥ - dvitīyapadāśrayabhūtasya deśasya manasyabhisandhānam, tatrācikramiṣā, ādiśabdenākramaṇādeḥ deśāntarābhisandhānādeśca grahaṇam | ityādinā - ityevaṃrūpeṇa, yojanaviyojanarūpeṇa parāmarśena - asphuṭenāvaśyāṅgī - kartavyena ca, pratyavamarśena vinābhimatadeśāptiḥ kathaṃ bhavet, pratipadametāvataḥ mantavyam | tatra viśeṣataḥ sthānakaraṇākramaṇādiyogaḥ | atra ca yataḥ jñānecchā''krāntyādijālasya saṃbhava eva tatsaṃbhavāt na syādityarthaḥ | yena rūpeṇa ca tasya jñānādi tatra sthitaṃ tadeva sahajohaṃparāmarśa iti tatrāvadhānapareṇaiva bhāvyam | taduktam :- dhāvan vā yatpadaṃ gacchet tatra spandaḥ pratiṣṭhitaḥ | iti | na cātrāpyasaṃbhavo jñānādervācyaḥ, padadvayamadhyapradeśarūpasya sarvamayasya madhyapadasyātra sthitatvāt, madhyapadaṃ ca jñānājjñānāntaragamane sphuṭatarameva prabuddhānām, suprabuddhānāṃ sarvadā sarvaṃ tanmayameva, aprabuddhānāṃ tvatrādhikāra eva nāsti | taduktam :- ekacintāprasaktasya yataḥ syādaparodayaḥ | unmeṣaḥ sa tu vijñeyaḥ svayaṃ tadupalakṣayet || iti | śrīvasiṣṭhenāpi etadeva manasi kṛtvā deśāddeśāntaraṃ dūraṃ gatāyāḥ saṃvidaḥ kṣaṇāt | yadrūpamamalaṃ madhye tadrūpaṃ paramātmanaḥ || ityuktam | atraiva sthitiṃ kurvatāmaṇimādikamaiśvaryaṃ vighnatvenāvirbhavati | taduktam :- ato bindurato nādo rūpamasmādato rasaḥ | pravartante'cireṇaiva kṣobhakatvena dehinaḥ || iti | dehina ityanenaitat sūcitam - prathamaṃ yathātathābhūtādevotthāya [prathamaṃ yathā tayādevotthāya - C.] gantavyam anyathā madhyadhāmābhyāsino'pi madhye kṣobhā āyāntyevetyalam | ādiśabdagṛhīte tadgrahaṇavācanādau cāmuṃ nyāyam atidiśati evam iti | ādiśabdena tvaritaṃ kriyamāṇasya sarvasya kriyājātasya grahaṇam | tatrāpi vimarśasphūrtirastīti bhāvaḥ | taduktam :- ayamuccārayan vākyaṃ varṇādvarṇaṃ kathaṃ vrajet | yāvanna madhye viśrāntastvayi śuddhacidātmani || paścādbhāvisthūlavikalpakalpanā na saṃvedyate, tata eva tvaritatvam iti sūkṣmeṇa pratyavamarśena saṃvartitaśabdabhāvanāmayena bhāvyameva | saṃvartitā hi śabdabhāvanā prasāraṇena vivartyamānā sthūlo vikalpaḥ, yathā idamityasya prasāraṇā ghaṭaḥ śukla ityādiḥ, tasyāpi pṛthubudhnodarākāraḥ śuklatvajātiyuktaguṇasamavāyī ityādiḥ | dhāvu gatiśuddhau iti pāṭhāt dhāvistvaritagatau svaśaktivaśāt vartata iti || 19 || bhavatu evaṃ sūkṣmo vimarśaḥ prakāśaśarīrāveśī, yatra tu sthūlatvena iti | śuddhāhaṃparāmarśayukta eva śuddhacidātmeti nānyathā śaṅkyam | nanvetatkathamityapekṣāyāmāha tatra iti | tatra - tvaritodgrahaṇādau | sthānānām - kaṇṭhādīnām, karaṇānām - spṛṣṭatvādirūpāṇām | atra - tvaritodgrahaṇādisamaye, ca bhāvinī - tato viśramya sphuraṇaśīlā, na saṃvedyate - nānubhūyate | iti - ataḥ kāraṇāt, saṃvartitaśabdabhāvanāmayena - atisaṅkucitaśabdaparāmarśarūpeṇa, bhāvyameva, anyathā ekavarṇoccārānantaraṃ dvitīyavarṇajñānādyasaṃbhave dvitīyavarṇa - paṭhanamayuktameva syāditi bhāvaḥ | saṃvartitā - prathamaṃ tvaritapaṭhanarītyā saṅkucitā, śabdabhāvanā - varṇadvayamadhyagatā tatsaṃyojanahetupratyavamarśarūpā, vivartyamānā - sphuṭatāṃ nītā satī, sthūlo vikalpo bhavatīti yojanā | atrodāharaṇamāha yathā iti | ādiśabdena kriyādergrahaṇam | tasya - ghaṭaḥ śukla ityādeḥ | tatra ghaṭa ityasya prasāraṇamāha pṛthu iti | śukla ityasya prasāraṇā śuklatva iti | nanu kathaṃ dhāvatestvaritagativācakatvam ityata āha dhāvu gati iti | svaśaktivaśāt - svaśaktivaśena | dhātūnāṃ hi upasargairvināpi svaśaktyaiva nānārthatvam, yathā yauteḥ miśraṇāmiśraṇārthatvamiti bhāvuḥ | dhāvu gatiśuddhyoḥ iti praśastaḥ pāṭhaḥ | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau || 19 || atha viṃśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti bhavatvevam iti | atra ṭīkā :- evam - tvaduktaprakāreṇa, sūkṣmaḥ - śuddhāhaṃmātrasvarūpaḥ, prakāśaśarīrāveśo - vikalparūpatā sphuṭā, tatra śabdo nīlādivat eva pṛthak pratibhāsate - nīlam idam iti, sa kathaṃ prakāśasvarūpāt apṛthagbhūtaḥ syāt, śabdātmā ca vimarśaḥ, sa ca atra māyātmake bhedapade'pi prakāśāpṛthagbhūto bhavadbhiḥ iṣṭaḥ, tat etat kathaṃ pratipattavyam ityāśaṅkyāha :- ghaṭo'yamityadhyavasā nāmarūpātirekiṇī | pareśaśktirātmeva bhāsate na tvidantayā || 20 || kena etat uktam ghaṭa iti yaḥ sthūlaḥ śabdaḥ sa prakāśajīvita svabhāvo vimarśa iti | so'pi hi sthūlaḥ śabdo'rthavat pṛthagbhūta eva bhāti | tau nāmarūpalakṣaṇau śabdārthau ekarūpatayā so'yam ityevaṃrūpatvena parāmṛśaśantī adhyavasā [adhyavasāyaśaktiḥ - K. ṣ. ṣ.] yā sā parameśvaraśaktiḥ vimarśarūpā ātmava - prakāśasvarūpāviṣṭaḥ, prakāśasya taṃ vinā svarūpānudbhūteḥ, yatra tu - yasminnīlādau, kathaṃ pratibhāsate ityata āha nīlam iti, saḥ - vikalparūpaḥ śabdaḥ, atra puraḥsthitaḥ [paraḥ sthitaḥ - C.] api śabdo bhinnakramaḥ, tathā ca bhavadbhirapīṣṭa iti yojanā | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | ghaṭoyam iti | atra ṭīkā :- ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ tanoti kenaitat iti | punaḥ kimuktamastītyapekṣāyāmāha so'pi iti | punaḥ kasya prakāśajīvitatvamityata āha - tau iti | tau - prasiddhau, nāmarūpau - ghaṭa iti nāmedamiti rūpam lakṣaṇam - svarūpaṃ yayostau, śabdārthau | ekarūpatayā svayamevāsya padasya vyākhyāṃ karoti so'yam ityevam iti | parāmṛśantī - śabdārthaikīkaraṇarūpayā pratyabhijñayā parāmarśaviṣayatāṃ nayantī, ata eva tābhyāmatirekeṇa yukteti bhāvaḥ | adhyavasā - buddhivyāpārarūpamadhyavasānam, yā bhavati sā na tu ghaṭa iti sthūlaḥ śabdaḥ, parameśvara deva ahamityanavacchinnatvena bhāti, na tu kadācit idantayā vicchinnatvena bhāti vicchinnatvena avabhāse parapratiṣṭhatvāt punarvimarśāntareṇa bhāvyam, tatrāpi evam iti anavasthāto [anavasthā ataḥ - K. ṣ. ṣ.] nīlasya prakāśanameva na syāt pratiṣṭhālābhābhāvāt | tasmāt sarva eva vimarśaḥ prakāśāt avicchinna eva iti | adhyavasā iti, ātaścopasarge (pā. vyā. 3 - 3 - 16 ) ityaṅantaḥ striyām || 20 || śaktiḥ vimarśarūpa - nāmarūpoparāgepi paramārthatohamityeva vimarśarūpā satī | ātmavadeva - prakāśavadeva, ahamityanavacchinnatvena bhāti, tatsvabhāvabhūtatvāt, uparāgasya tu akiñcitkaratvāditi bhāvaḥ | nanu kuto na idantayā bhāti iyaṃ ghaṭādhyavasā iti bhinnatvena bhānādityata āha idantayā iti | parapratiṣṭhatvāt svātmaviśrāntyabhāvena viṣayaniṣṭhatayā grahaṇāt, punaḥ vimarśāntareṇa - svātmārohārthaṃ kṛtenānyena vimarśena, bhāvyam, vimarśa vinā svātmārohābhāvāt, svātmārohaṃ vinā ca saṃpannāpyadhyavasā'satkalpaiveti bhāvaḥ | nanu bhavatu vimarśāntaramapi tataḥ kim ityata āha tatrāpi iti | tatrāpi - tasminvimarśāntare'pi, evam, vimarśāntareṇa bhāvyamityarthaḥ, samānanyāyatvāditi bhāvaḥ | iti - evam, anavasthātaḥ - anavasthādoṣaprasaṅgāt, nīlasya prakāśanameva na syāt, pramāturadhyavasānagrahaṇamātra eva kṣīṇatvāditi bhāvaḥ | phalitaṃ svābhīṣṭaṃ siddhatvena kathayati tasmāt iti | sarva eva - ahaṃsvarūpaḥ nīlādirūpaśca sāmānyaviśeṣaspandātmakaḥ | iti śabdo vyākhyāsamāptau | adhyavasā iti padaṃ vyutpādayati adhyavasā iti | aṅa iti, bhāve vihitaḥ ityarthaḥ, striyāṃ ṭābantatvāt strīliṅga ityarthaḥ | adhyavaseti upasargadvayapūrvasya ṣo antakarmaṇi ityasyedaṃ rūpam, āde ca iti okārasyākāraḥ || 20 || nanu evaṃ sarvasyaiva jñānakalāpasya ahamityeva pratiṣṭhāne vedyabhūmisparśo nāsti vedyabhuvi ca deśakālayogaḥ na tu vedakāṃśe, deśakālayogābhāve ca yat idaṃ jñānānāṃ deśāpekṣayā pramātrādyaṃśāpekṣayā [svāṃśāpekṣayā jñānāntarāpekṣayā - K. ṣ. ṣ.] ca sakramatvaṃ lakṣyate tat kathaṃ syāt, kramābhāve ca ekatvameva vastuto bhavet, tataśca jñānasmṛtyādibhistadvān [jñānasmṛtyādiśaktibhistadvān - K. ṣ. ṣ.] parameśvaraḥ iti yat uktaṃ tat kathaṃ nirvahet ityāśaṅkāṃ śamayan pūrvoktamupasaṃharati :- kevalaṃ bhinnasaṃvedyadeśakālānurodhataḥ | jñānasmṛtyavasāyādi sakramaṃ pratibhāsate || 21 || athaikaviṃśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu evam iti | atra ṭīkā :- evam, samanantarokte prakāre satītyarthaḥ, pratiṣṭhāne - sthitau satyām, kuto nāstītyata āha vedya iti | ca śabdo hi śabdārthe, māstu deśakālasparśastataḥ kim ityata āha deśa iti | dośāpekṣayā pramātrādyaṃśāpekṣayā kathaṃ syāt, kālasyaiva kramahetutvānna syādityarthaḥ | nanu tadapi māstu ityata āha krama iti | nanvekatvameva bhavatu tato'pi kim ityata āha tataśca iti | tataśca - ekatve ca satītyarthaḥ | jñānasmṛtyādibhiḥ tadvān - jñānasmṛtyapohanaśaktimān | uktam iti, na cedantaḥkṛteti śloke ityarthaḥ | nirvahet - siddhiṃ gacchet | upasaṃharati, saṅkalayyakatra kathayatītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kevalam iti | satyam evam akramameva saṃvittatvam, kintu svaśaktivaśāt bhinnatvena bhāsitāni yāni vedyāni teṣāṃ mūrtibhedakṛto yo dūrādūravaitatyāvaitatyādiḥ deśaḥ, kriyābhedakṛtaśca [kriyābhedakṛtaśca ciraśīghrakramādirūpaḥ kālaḥ - K. ṣ. ṣ.] yaḥ ciraśīghrakarmādirūpaḥ kālaḥ, tau anurudhya chāyāmātreṇa avalambya, jñānasmaraṇādhyavasāyānāṃ svāṃśā iva bhānti niraṃśānāmapi, tadbhāsamānāṃśakṛtaśca sakramatvāvabhāsaḥ parasparāpekṣayā svāṃśāpekṣayā ca, yadyapi kālakrama eva sphuṭo vijñāneṣu bhāti na deśakramaḥ, atra ṭīkā :- kevalam iti padaṃ vyācaṣṭe satyam ityādinā kintu ityantena | svaśaktivaśāt ityasyopayogitvenādhyāhāraḥ | bhinnasaṃvedya ityādessamastapadasya vigrahaṃ vyākhyāṃ ca katoti bhinnatvena iti | saṃvedya padaṃ vyācaṣṭe vedyāni iti | vedyāni - nīlādayo viṣayāḥ, teṣāṃ yaḥ murtibhedaḥ - svarūpabhedaḥ - tena kṛtaḥ yo deśaḥ, deśo hi vastusvarūpabhedamātrameva | kiṃrūpo deśa ityapekṣāyāṃ tadviśeṣaṇamāha dūra iti | tathā yaḥ kriyābhedaḥ - ceṣṭābhedastena kṛtaḥ yaḥ kālaḥ, kīdṛśaḥ kālaḥ ityata āha cira iti | tau - deśakālau | anurodhataḥ ityasyārthamāha chāyā iti | chāyāmātreṇa - bhāsamātreṇa, na tu paramārthataḥ, avalaṃbya, āśrityetyarthaḥ, etena lyablope'yaṃ tasiliti sūcitam | pūrvārdhaṃ vyākhyāyottarārdhaṃ vyācaṣṭe jñāna iti | ādi śabdena jñānādyaṃśānāṃ grahaṇam | kathamādiśabdagṛhītā aṃśāḥ saṃbhavanti ityata āha svāṃśā iti | niraṃśānāmapi satāṃ svāṃśā iva bhānti, upādhivaśenākāśāṃśavaditi yojanā | te bhāsamānāśca te aṃśāstaiḥ kṛtaḥ - tadbhāsamānāṃśakṛtaḥ | sakramaṃ pratibhāsate iti vyācaṣṭe sakrama iti | tatra krama [tatra kṛta iti padena - C.] iti padena sūcanayā tadvyākhyā, avabhāsa ityanena pratipūrvabhāsṛdhātuvyākhyā | nana tathāpi vimūḍhasya parvatasaṃvedanaṃ vitatamiva badarasaṃvedanaṃ ca sūkṣmamiva bhāti iti deśakramo'pi darśitaḥ, tena vedyagatakramasvīkārābhāsāt sakramatvam ābhāsamānamapi na apāramārthikam ābhāsamānasya paramārthatvāt, tataśca yuktamuktam jñānādayo'sya bhagavataḥ śaktayaḥ iti | māyāśaktyā vibhoḥ iti ślokena svarūpavaicitryaṃ jñānānāṃ darśitam | anena tu deśakālavaicitryam iti viśeṣaḥ | iti śivam || 21 || iti śrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāsūtra - vimarśinyāṃ prathamae jñānādhikāre jñānaśaktinirūpaṇaṃ nāma pañcamamāhnikam || kramaśabdasya sāpekṣaśabdatvāt kimapekṣya sa kramaḥ pratibhāsate ityapekṣāyāṃ sūtre kṛtamapyetannirṇayaṃ karoti paraspara iti | na hi jñānādaya ekakāle eva saṃbhavantīti bhāvaḥ | na hi jñānaṃ yugapat prādurbhavati, api tu pramātrādyaṃśāvalaṃbakrameṇaiva, evaṃ smṛtyādyapi | śiṣyaśaṅkāṃ manasi kṛtvā nirṇayāntaramapi karoti yadyapi iti | api śabdo deśakramadarśanasya stokamayuktatāṃ sūcayati | phalitamāha tena iti | ābhāsamānasya ca pāramārthikatvaṃ prāgivārthaṃ iti ślokoktayuktyā jñeyam | etadavaṣṭambhena pūrvoktavastuno yuktatāṃ sādhayati tataśca iti | māyāśaktyā iti pūrvaślokena sahāsya punaruktatāṃ nivārayati māyā iti | anena - etena ślokena, iti viśeṣaḥ - evaṃ bhedo bhavati | iti śabda āhnikasamāptau | śivam iti maṅgalavācakaṃ paratattvaparāmarśasūcakañceti śivam || 22 || iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāsūtravimarśinīṭīkāyāṃ śrībhāskaryākhyāyāṃ jñānādhikāre pañcamamāhnikaṃ samāptam | śubhamastu sarvajagatām | atha ṣaṣṭhamāhnikam | svātmābhedaghanānbhāvāṃstadapohanaṭaṅkataḥ | chindanyaḥ svecchayā citrarūpakṛttaṃ stumaḥ śivam | evaṃ smṛtiśaktirjñānaśaktiśca nirūpitā | atha tadubhayānugrāhiṇī apohanaśaktirvitatya ślokaikādaśakena ahaṃ pratyavamarśo yaḥ prakāśātmā atha ṣaṣṭhāhnikaprārambhaḥ | svarūpastambhagā bhāvaputrikā vividhātmikāḥ | apohaśaktyāpāsyevodbhāvayantaṃ śivaṃ stumaḥ || atha jñānādhikāre ṣaṣṭhāhnikayākhyāmārabhamāṇastannirvighna- samāptaye paratattvākhyeṣṭadevatānusmaraṇarūpaṃ maṅgalaṃ samastāhnikābhiprāyasūcakaślokena śiṣyaśikṣārthaṃ nibadhnāti svātmābheda iti | atra ṭīkā :- vayaṃ taṃ śivam - prakāśasvarūpaparamātmatattvarūpaṃ śiveti prasiddhaṃ sukhakāri kimapyāntaraṃ tattvam, stumḥ - stutidvāreṇa tatsvarūpaṃ vimarśaviṣayatāṃ nayāmaḥ | tato yaḥ svecchayā - svātantryapreritayā kāryaikagamyayā'tisūkṣmayecchāśaktyā svarūpabhatayā, na tu laukikecchayā manodharmarūpayā, svātmanaḥ - prakāśarūpāt svasmāt, yaḥ abhedaḥ - bhedarāhityam, svasmin tādātmyenāvasthānamiti yāvat, tena ghanān - ekapiṇḍarūpān ghaṭādīniva mṛdantaḥ, bhāvān - grāhyagrāhakarūpān jaḍājaḍāna padārthān, te - bhāvāḥ, apohyante - svato'nyonyataśca bhedena bhāsyante'neneti tadapohanaśaktiriti yāvat, tadeva ṭaṅkam - pāṣāṇadāraṇaṃ karaṇam, tataḥ, tenetyarthaḥ | cchindan - svato'nyonyataśca bhedena bhāsayan | citrāṇi yāni rūpāṇi arthātteṣāṃ bhāvānāṃ svarūpāṇi tāni karoti - pratibiṃbatayā svātmanyāvirbhāvayatīti tādṛśo bhavati | sārvakālīnāṃ pratyata kālasyāpi sattāpradatvenātimahatīṃ svarūpatvena sthitāṃ sattāṃ ityādinā siddhe sarvasya jīvataḥ ityantena nirṇīyate | tatra ślokena pratyavamarśe avikalpo viśeṣaḥ iti sūcyate | tataḥ ślokena śuddhe'haṃpratyavamarśe'pohanavyāpārāsaṃbhavaḥ ucyate | tataḥ svadṛṣṭāveva tadupapattiḥ iti svātmani kartṛtvamābhāsya tadbhāvena bhajati | śastrasya chedanasya karaṇaṃ prati hetutvaṃ dyotayati | etenāpohanaśaktiratra nirṇīyata iti sūcitam | anyopi mahāśilpī sphāṭikaśilādeḥ ṭaṅkena khaṇḍān chindan citrāḥ putrikāḥ karoti, parantu vyatiriktān vyatiriktena karaṇena chindan vyatiriktāneva tān karoti | ayantu svātmana eva chindan svātmarūpāṇyeva rūpāṇi svasmādabhinnenecchāmātreṇa karoti iti vyatireko vyaṅgayaḥ | evaṃ maṅgalaṃ saṃpādya samastāhnikābhiprāyaṃ śiṣyabuddhisamādhānārthaṃ prathamameva kathayati evam iti | atra ṭīkā :- nirūpitā, samanantaroktāhnikadvayenetyarthaḥ | te ubhe - jñānasmṛtirūpaśaktī tayorubhayam - yugalakam anugṛhṇāti - apohitaviṣayapradānenānugrahaviṣayatāṃ nayatīti tādṛśī | kena ślokaikādaśakenetyapekṣāyāṃ ślokaikādaśakamādyantābhyāmupalakṣayati aham iti | nirṇīyate, pratipakṣadalanapūrvakaṃ niścayaviṣayatāṃ nīyate ityarthaḥ | sāmastyenābhiprāyamuktvā vyastatvenāpi kathayati tatra iti | tatra, ślokaikādaśakamadhye ityarthaḥ | pratyavamarśa - śuddhaprakāśagate'haṃpratyavamarśe | avikalpaḥ - dvayākṣepivikalpābhāvaḥ, viśeṣaḥ - laukikaparāmarśādviśeṣaḥ | sūcyata, sūcanāmātreṇa na tu sākṣāt kathyata ityarthaḥ | tataḥ - tadanantaram | apohanavyāpārasya, anyavyavacchedarūpasyeti bhāvaḥ, asaṃbhavaḥ - anyābhāvakṛtaḥ saṃbhavābhāvaḥ | svadṛṣṭau ślokena | tato'pi dvayena aśuddhasyāhamityavamarśasya vikalparūpatā | tataḥ ślokena anusaṃdhānasyāpi vikalparūpatā | evaṃrūpānusaṃdhānādirūpameva [evaṃ bhūtānusaṃdhānādirūpameva parameśvarasya sraṣṭṭatvam - K. ṣ. ṣ.] parameśvarasya sraṣṭṭatvam iti ślokena | tataḥ prakṛte cidātmanyarthāvabhāsasya sattopasaṃhriyate ślokena | tato dvayena tasyaivārthāvabhāsasyānubhavasmaraṇādau vaicitryamucyate, taduktiśca prakṛtāyāmīśvararūpasvātmapratyabhijñāyāmupayujyate iti ślokena | ityāhnikasya tātparyārthaḥ | atha granthārtho vyākhyāyate | uktamidam :- svabhāvamavabhāsasya vimarśam ...............| iti | tatra vimarśo'bhilāpātmanā śabdena yojita eva, tadyojanākṛtaṃ ca svadarśanabhūte śaivanaye | tadupapattiḥ - ahaṃpratyavamarśe'pohanavyāpāropapattiḥ | aśuddhasya - bhedākhyamalayuktadehādipramātṛgatatvena paramārthataḥ śuddhirāhityābhāvepi tadyuktasya | anusandhānasyāpi - pratyavamarśakāryasya yojanasyāpi, evaṃrūpānu sandhānādirūpameva - vikalpasvarūpānusandhānādisvarūpameva | cidātmani - śivasvarūpabhūte prakāśe | upasaṃhriyate - upasaṃhārarītyā kathyate | tasyaiva - saṃhṛtasyārthāvabhāsasyaiva, taduktiśca - vaicitryoktiśca | upasaṃhāraṃ karoti iti iti | iti - evam, āhnikasya tātparyārthaḥ, samastāhnikasya vyastatvena tātparyārtha ityarthaḥ | granthārthakathanaṃ pratijānīte atha iti | vyākhyāyate, vyākhyāviṣayatāṃ nīyata ityarthaḥ | svabhāvamavabhāsasya iti ślokavyākhyāvasare manasi sphuritaṃ śiṣyasyāśaṅkanīyaṃ vastu tadaśaṅkitamapi kṛpādṛṣṭyā nirṇet svayameva tadanuguṇām avataraṇikāṃ tādṛgapekṣārahitasyāpi prathamaślokasya karoti uktam iti | atra ṭīkā :- tadyojanākṛtam - śabdayojanākṛtam | śuddhe'pi - vikalpāsahepi | taduktam :- vikalparūpatvaṃ śuddhepi parameśvare prāptam, na caitadiṣṭaṃ tasya saṃsārapade māyātmanyupapatteḥ ityāśaṅkyāha :- ahaṃpratyavamarśo yaḥ prakāśātmāpi vāgvapuḥ | nāsau vikalpaḥ ca hyukto dvayākṣepī viniścayaḥ || 1 || prakāśasya śuddhasaṃvidrūpasya [viśuddhasaṃvidrūpasya - K. ṣ. ṣ.] dehādisaṃsparśairanāvilībhūtasya yaḥ ātmā jīvitabhūtaḥ sārasvabhāvo vicchedaśūnyo'ntarabhyupagamakalpo'nanya - vikalpātītavṛttitvāt pratyakṣopyasi vismṛtaḥ | puraḥsthito yathā bhāvaḥ cetasonyābhilāṣiṇaḥ || iti | nanu paramaśivamapi prāpnotvityata āha na ca iti | kuto neṣṭamityata āha tasya iti | tasya - vikalpasya | māyātmani - māyākāryabhedarūpatvena lakṣaṇayā tatsvarūpe | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | aham iti | atra ṭīkā :- prakāśātmā iti padaṃ vyācaṣṭe vigṛhṇāti ca prakāśasya iti | śuddha iti, śuddhā - saṃvedyā'rūṣitā, yā saṃvit - āntaraṃ saṃvittattvam, sā rūpaṃ yasya tādṛśasya | śuddhatve hetugarbhaṃ viśeṣaṇamāha dehādi iti | ādiśabdena prāṇādergrahaṇam | dehādibhiravacchinnatāmanānītasyetyarthaḥ [dehādibhiravacchinnatāmānītasya - C.] | ātmā ityavayavaṃ vyācaṣṭe jīvita iti | etena ṣaṣṭhītatpuruṣatvamasya dyotitam pratyavamarśaḥ ityasya viśeṣaṇatvañca | ahaṃpratyavamarśaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe aham iti | aham iti - śuddhe prakāśarūpe svātmani sthitatvāt aham ityevaṃ - rūpaḥ, na tu bhāvaviṣayatvena idam itirūpaḥ, pratyavamarśaḥ, prati - āntaratvena, avamarśaḥ - sūkṣmābhilāpena sparśanam aham iti pratyavamarśaḥ | nanu kīdṛgasā - mukhaprekṣitvarūpasvātantryaviśrāntirūpaḥ [ananyamukhaprekṣitvasvātantrya - K. ṣ. ṣ.] aham iti pratyavamarśaḥ asau vikalpo na bhavati | vikalpatvāśaṅkāyāṃ bījaṃ darśayati vāgvapurapi iti | viṣayarūpāt śrotragrāhyāt śabdādanya eva antaravabhāsamānaḥ saṃvidrūpāveśī śabdanātmābhilāpo vāgityanenoktaḥ - vakti arthaṃ svādhyāsena so'yamityabhisaṃdhānena [soyamityabhisaṃbandhena - K. ṣ. ṣ.] | yadi vāgvapuḥ, kasmānna vikalpaḥ ? āha - na hyasya vikalpalakṣaṇamasti, tathā hi - vividhā kalpanā vividhatvena ca śaṅkitasya kalpo'nyavyavacchedanaṃ vityapekṣāyāṃ svayamapi viśeṣaṇānyāha vicchedaśūnyaḥ iti | prakāśasvātmabhūtatvena tadvannityāvyabhicaritarūpa iti bhāvaḥ | etenāsya bāhyasparśavannavīnamutthānaṃ nivāritam, tathā antarabhyupagamakalpaḥ iti, svātmani yaḥ svātmāṅgīkārastadrūpaḥ, na tu bāhyābhyupagamatulya iti kalpagrahaṇam | tathā ananyamukhaprekṣitvarūpam - svagrahaṇe parāpekṣārāhityaṃ nāma yatsvātantryaṃ tatra yā viśrāntiḥ - āsvādarūpo viśrāmaḥ sā rūpaṃ yasya tādṛśa.ḥ | yacchabdākāṅkṣāṃ pūrayati asau iti | vāgvapuḥ iti viśeṣaṇasya hetugarbhatvaṃ sādhayitumāha vikalpa iti | bījam - hetum | vākśabdasyālaukikārthatvaṃ sādhayati viṣaya iti | antaravabhāsamānaḥ ityasya hetumāha saṃvit iti | tatra prakāśamātraniṣṭhatvena [nātrāprakāśamātraniṣṭhatvena - C.] taccharīraviśrāntaḥ ityarthaḥ | nanu tarhi vāgrūposau na syādityata āha śabdana iti | asya paryāyamāha abhilāpaḥ iti | vāgityanena, sūtrasthena vākśabdenetyathaḥ | iyaṃ parāmarśarūpā vāk sadyojāteṣu bāleṣu stanyābhilāṣayuktatayā'numīyate eva parantu sopi puṣṭiṃ gataiva bhavati, anyathā bahiḥ prasārāsaṃbhavāt, ataścāntareva gurupadeśādinā svayamevānubhāvyā | taduktam :- hanta bhaṇāmo mūḍhāḥ iti | paramārthavicāre tanmayībhāva eva siddhyati na tatrāvadhānam, bhedāpādakatvāt | vikalpaḥ, vividhatvaṃ ca vahnāvanagnisaṃbhāvanāsamāropanirāse'sati bhavat, dvayaṃ vahnyavahnirūpaṃ samākṣipati [ākṣipati - K. ṣ. ṣ.] tena vikalpe'vaśyaṃ taduktam :- tyajāvadhānāni iti | atopi paramārthavicāre siddhikathanamapi tatrāyuktameva | sarvadā sarvasya tanmayatvāt paraṃ suprabuddhā eva ................vijñāḥ prabudhānāmupadeśamātrayogyatvāt, aprabuddhānāṃ tatrāpyanadhikārāt | taduktam :- seyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya vaśavartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā || iti | alaṃ prasaṅgena | atropayogi vāk śabdasya vyutpādanaṃ karoti vakti iti | svādhyāsena iti, ayaṃ ghaṭaḥ iti hi ghaṭaśabdādhyāsapūrvaṃ ghaṭaśabdārtho niścīyate | so yamityabhisaṃdhānena - yaḥ ghaṭaśabdavācyaḥ soyaṃ puraḥsthito bhāvo bhavati, yojanayā ityarthaḥ | etenātra vācyavācakasaṅketakaraṇahetorāntarasya parāmarśasyaiva vāktvamuktam, na tu bāhyasya sthūlaśabdasya | atra śiṣyaḥ pacchati yadi iti | atra guruṇā dattamuttaraṃ kathayitumāha āha iti | kimāhetyata āha na hyasya iti | asya - pratyavamarśasya | kathamityapekṣāyāṃ samarthanamupakramate tathā hi iti | tatra vikalpa śabdasyāvayavārthamāha vividhā iti | vividhā - tadatadrūpā, kalpanā | dvitīyamarthamāha vividhatvena ca iti | caḥ samuccaye, vividhatvena - tadatadrūpatvena | kalpa padasyārthamāha anya iti | anyasya - atadrūpasya, vyavacchedanam - arthāt tadrūpād vyāvartanam | evamavayavārthaṃ kṛtvā upasargavācyasya vividhatvasya kāryamāha vividhatvañca iti | tāvad asati sati iti yojanīyam | samākṣipati - tacca niścetavyam atacca apohitavyaṃ [vyapohitavyam - K. ṣ. ṣ.] bhavati | tathā ca bhinnayoravabhāso hi syādghaṭāghaṭayordvayoḥ | prakāśasyeva nānyasya bhedinastvavabhāsanam || 2 || anyonyābhāvāgrahaṇāt pramātṛbuddhau sphuraṇaśīlaṃ karoti | upasargaprakṛtisamudāyakāryamāha tena iti | tena - tataḥ kāraṇāt | vikalpe - vikalpaviṣaye | tacca - vikalpaviṣayadvayamadhye puraḥsthitaṃ vastu ca | niścetavyam - astitva - niścayārhaṃ bhavati | atacca - [ataśca - C.] kevalaśaṅkāviṣayaṃ vastu ca | apohitavyam - nāstīti vyavacchedyam | bhavati, tacca vikalpakāryameva bhavatītyarthaḥ | paramārthatastu kalpapadasyaivātra sāmarthyaṃ niścayavyavacchedavācakatvāt | athavā kalpasyetyadhyāhāraḥ tathā caivamarthaḥ | tena vikalpe - vikalpapade sthitasya kalpasya tanniśceta - vyamatacca [ataśca - C.] vyapohitavyaṃ bhavati upasargeṇaikatra tadatattvāropaṇāditi bhāvaḥ || 1 || atha dvitīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti tathā ca iti | atra ṭīkā:- tathā ca, tadeva darśayiṣyāmītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | bhinnayoḥ iti | ghaṭe hi dṛṣṭe ghaṭasthāna evāghaṭo'pi yogyadeśābhimatasthānākramaṇaśīlo vijñānajanakaḥ svakāraṇopanītaḥ saṃbhāvyate paṭādisvabhāvaḥ, ato ghaṭāghaṭayordvayoravabhāsasya saṃbhāvanāt samāropaḥ sāvakāśo bhavati, aghaṭasya satyārope niṣedhanalakṣaṇopohanavyāpāraḥ [niṣedhalakṣaṇaḥ - K. ṣ. ṣ.] iti tadanuprāṇitā vikalparūpatā ghaṭa ityetasya niścayasya, liṅsaṃbhāvanāyām | yastvayaṃ prakāśo atra ṭīkā :- bhaṅgyā ślokaṃ vyācaṣṭe ghaṭe hi iti | ghaṭasthāne eva - ghaṭaviṣaye eva, ghaṭarūpatayeti yāvat | paṭādisvabhāvaḥ aghaṭopīti yojanā | kīdṛśaḥ aghaṭaḥ ? yogyaḥ - tadavasthāne yogyatābhāk yo deśaḥ - paṭādivyaktirūpaḥ deśaḥ, sa evābhimataṃ sthānaṃ tasya yadākramaṇaṃ tadeva śīlaṃ yasya tādṛśaḥ, arthāt paramārthato ghaṭasthāne saṃbhavasaha iti bhāvaḥ | saṃbhāvyate - tāvattādātmyābhāvagrahaṇāt syāditi saṃbhāvanā - viṣayatāṃ nīyate | prathamaṃ vyaktimātraṃ paśyan puruṣaḥ saṃkīrṇatayaiva bhāvasvarūpaṃ gṛhṇāti | taduktam :- gaurhi svarūpeṇa na gauḥ nāgauḥ iti | tataḥ tādātmyābhāvaṃ nirṇīya tatra tadvyavahāraṃ karoti, anyathā śuktikādau rajatabhramābhāvaprasaṅgāt | sādṛśyanimittoyaṃ bhrama iti cet sattārūpasamānadharmasya sarvatra bhāvāt sarvatraiva sādṛśyaṃ bhavatīti yatkiñcidetat | yastu sadya evāsaṃkīrṇatayā bhāvavyavahāraḥ so'bhyāsapāṭavakṛta evetyalam | nanu tataḥ kimityata āha ataḥ iti | ataḥ - avabhāsasaṃbhāvanāyā hetoḥ | samāropaḥ - adhyāsaḥ | nanu bhavatu samāropaḥ sāvakāśaḥ tataḥ kimityata āha aghaṭasya iti | niṣedhanalakṣaṇaḥ - aghaṭaniṣedhakaraṇasvabhāvaḥ, yukta iti śeṣaḥ | nanu tatopi kimityata āha iti | iti - ataḥ kāraṇāt, tadanuprāṇitā - apohanadattasattākā, atinniṣedhaparasya niścayasyaiva vikalpatvāditi bhāvaḥ | liṅo vācyamāha saṃbhāvanāyām iti | etena pūrvārdhaṃ gatavyākhyam | tathā nāma tasya sthāne yaḥ saṃbhāvyate sa tāvadaprakāśarūpo na bhavati tulyakakṣasya hi saṃbhāvanaṃ bhavati, na ca yatprakāśena kartavyaṃ tadaprakāśasya kadācit dṛṣṭam saṃbhāvanāropaṇādibalādeva ca asyāprakāśarūpatvaṃ vighaṭeta, ataḥ prakāśatulyasyānyasyāprakāśarūpasya bhedinastattulyakakṣyasyāpohanātmakabhedanavyā - pārāsāhiṣṇoravabhāsanameva nāsti, tadabhāve kasyāpohanam ? avabhāsa saṅkṣepaḥ | prakṛtatvāt ghaṭagrahaṇakāle bhinnayoḥ - sphuṭaṃ bhedena sthitayoḥ, dvayorghaṭāghaṭayoravabhāsaḥ syāt - bhavet, tāvattādātmyābhāvagrahaṇādityarthaḥ | tathā cātadvyapohanārthamatra vikalpo yukta eveti bhāvaḥ | uttarārdhaṃ vyācaṣṭe yastvayam iti | tasya - prakāśasya, sthāne - viṣaye, kuto nāprakāśarūpo bhavedityata āha tulya iti | tulyakakṣyasya - sadṛśabalasya, pratiyogina iti yāvat | saṃbhāvanam - saṃbhavaṃ prati preraṇam | nanu kathaṃ ghaṭāghaṭayostulyakakṣatvam ? satyam, yathā sattāyogana ghaṭasya bhāvabuddhijanakatvaṃ tathā'ghaṭasyāpītyetāvanmātreṇaivātra pratispardhitvarūpaṃ tulyakakṣatvamiti | nanu prakāśāprakāśayoḥ api tulyakakṣatvaṃ syādevetyata āha na ca iti | anyathā tamasopi padārthaprakāśakatvaprasaṅgāditi bhāvaḥ | tathāpi tulyakakṣatvamabhyupagamya doṣamāha saṃbhāvanā iti | saṃbhāvanāyā yadāropaṇādi, ādiśabdena vyavacchedagrahaṇam, tasya balāt, vighaṭet - naśyet | prāgivārtha iti nyāyena saṃbhāvanārthaṃ grahaṇenaivāprakāśatvābhāvāpātāt | phalitamāha ataḥ iti | ataḥ kāraṇāt | prakāśasyeva iti padadvayaṃ vyācaṣṭe prakāśa iti | anyasya iti padaṃ vyācaṣṭe aprakāśa iti | bhedinaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe tat iti | tattulyaprakāśasya - prakāśena saha tulyakakṣyasya | atrāpi vyākhyāṃ karoti apohana iti | tulyakakṣya eva hi pratispardhitayā bhedena puraḥ sthātuṃ śaknoti iti tulyakakṣyasyetyuktam | nāsti iti, na hi prakāśagrahaṇasamaye tamograhaṇaṃ saṃbhavatīti bhāvaḥ | tadabhāve - avabhāsābhāve, avabhāsasaṃbhavamabhyupagamyāpi doṣamāha prakāśa iti | prāgivārtha itya saṃbhave'pi prakāśarūpatvameva | na ca prakāśasya svarūpadeśakālabhedo yena dvitīyaḥ prakāśa ekasmādapohyeteti | hīti, yasmādevaṃ tato dvayābhāvādapohāsaṃbhave vikalparūpatvābhāvāt cinmātre parāmarśātmani ahamiti pratyavamarśa eva, na tu vikalpaḥ || 2 || nanu ghaṭe pariniṣṭhitarūpe dṛṣṭe taddarśanamupajīvatā vikalpena kathamaghaṭasya niṣedhanaṃ kriyate, na hyaghaṭasya kenacinnāmāpi gṛhītam, aghaṭavāsanāpi ghaṭe dṛṣṭe kathaṃkāraṃ prabudhyatām ? satyam, evaṃ śākyaḥ paryanuyojyo na tu vayam, yataḥ troktanyāyenetyarthaḥ | bhedasyāpyasaṃbhavaṃ vaktumāha na ca iti | bhedo yadi hyatrābhyupagamyate tarhi aprakāśāsaṃbhavopahatatvāt prakāśāntareṇa sahaiva sa vācyaḥ | na ca prakāśasya svarūpagato bhedo yukta iti bhāvaḥ | hi śabdasyārthamāha hīti | hiśabdadyotitaṃ pūrvaṃ pratyasya ślokasya hetutvaṃ sphuṭīkṛtya kathayati yasmādevam iti | tataḥ - tasmāt, dvayābhāvāt - prakāśāprakāśākhyayugalābhāvāt, apohāsaṃbhave - aprakāśāpohanāsaṃbhave | ahamiti - ahamityevaṃ sthitaḥ svasvarūpaparāmarśaḥ, pratyavamarśa eva - tadrūpaprakāśākhyasvarūpaparāmarśanamātrameva bhavati, na tu vikalpaḥ, atadrūpāprakāśavyavacchedanaṃ na bhavatītyarthaḥ | ayamatra saṅkṣepaḥ | arthāt ayamiti prakāśasya svagrahaṇasamaye prakāśasyeva - prakāśavat, anyasya bhedinaḥ - aprakāśarūpasya pratiyoginaḥ ghaṭagrahe aghaṭasyeva, tuḥ vyatireke, avabhāsanaṃ na bhavati ato'tra vikalpatvaṃ nāstīti | hi - yasmādevaṃ tataḥ pūrvaślokoktaṃ vastu yujyata eveti yojanā hi śabdena dyotyate | atha tṛtīyaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- pariniṣṭhitam - svākāramātre'vasānaṃ gatam rūpaṃ yasya tādṛśe | taddarśanam - ghaṭānubhavam upajīvatā - apekṣāviṣayatāṃ nayatā | kuto na kriyata ityata āha aghaṭa iti | sadṛśadarśanādeva hi vāsanā prabudhyate na ca ghaṭo'ghaṭasadṛśaḥ pratyata vilakṣaṇa iti bhāvaḥ | gururuttaramāha satyam iti, evam - anena tadatatpratibhābhājā mātraivātadvyapohanāt | tanniścayanamukto hi vikalpo ghaṭa ityayam || 3 || iha pramātā nāma pramāṇādatiriktaḥ pramāsu svatantraḥ saṃyojanaviyojanādyādhānavaśāt [saṃyojanaviayojanādyādhāravaśāt - K. ṣ. ṣ.] kartā darśitaḥ, tasya ca pramāturantaḥ sarvārthāvabhāsaḥ, cinmātraśarīro'pi tatsāmānādhikaraṇyavṛttirapi darpaṇanagaranyāyenāsti - ityapi uktam | evaṃ ca tatpratibhāṃ ghaṭābhāsam, atatpratibhāṃ ca aghaṭābhāsaṃ pramātā bhajate - sevate tāvat tadavikalpadaśāyāṃ citsvabhāvo'sau ghaṭaḥ prakāreṇa | śākyaḥ - kṣaṇikajñānarūpaṃ paramātmānamanicchan bauddhaḥ | paryanuyojyaḥ - codanīyaḥ | kuto na paryanuyojyā ityata āha yataḥ iti | yata evaṃ bhavatītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā tatra sthāpitaṃ yataḥśabdaṃ nirākāṅkṣayituṃ ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tadatat iti | atra ṭīkā :- pramāṇāt - ihaiva vakṣyamāṇasvarūpāt pramākaraṇāt | pramāsu - pramāṇasādhyeṣu jñāneṣu | svatantraḥ kartā iti yojanā, na tu hetukarteti bhāvaḥ | ādhānam - saṃpādanam | tena - cinmātraśarīreṇa, samānādhikaraṇyena - ekatayā vṛttiryasya saḥ | apiśabdadyotitamastitvāsaṃbhavaṃ dūrīkartuṃ darpaṇa iti dṛṣṭāntagrahaṇam | asti - tato bhedena sphurati, tathābhāsamānatvāditi bhāvaḥ | uktam iti, na cedantaḥ ityatretyarthaḥ | nanu tataḥ kim ityata āha evañca iti | tadatat iti samastapadaṃ vyācaṣṭe vigṛhṇāti ca tat iti | sevate ityanena kartaryatra kvip iti sūcitam | tāavat, atra kasyāpi vipratipattirnāstītyarthaḥ | tadavikalpadaśāyāṃ citsvabhāvaḥ - prāgivārthaḥ iti nyāyena citsvarūpaḥ | viśvam - bhāvarāśiḥ, śarīre yasya saḥ, ata cidvadeva viśvaśarīraḥ pūrṇaḥ, na ca tena kaścidvyavahāraḥ, [na kecid vyavahārāḥ - K. ṣ. ṣ.] tat māyāvyāpāramullāsayanpūrṇamapi khaṇḍayati bhāvam, tenāghaṭasyātmanaḥ paṭādeścāpohanaṃ kriyate niṣedhanarūpam, tadeva vyapohanamāśritya tasya ghaṭasya niścayanamucyate ghaṭa eva iti, evārthasya saṃbhāvyamānāparavastuniṣedharūpatvāt, eṣa eva paritaśchedāttakṣaṇakalpāt paricchedaḥ, hīti - yata evam, tasmāt yuktaṃ dvayākṣepī vikalpaḥ iti pūrvaślokoktena [tasmādyuktaṃ dvayākṣepī vikalpa iti pūrvaślokokte vastudvaye ślokadvayena hetū krameṇoktau - K. ṣ. ṣ.] vastudvayena hetū krameṇoktau yasmādevaṃ vikalpaḥ eva pūrṇaḥ, tena - viśvaśarīreṇa ghaṭena, na kaścid vyavahāraḥ saṅkīrṇatayā sphuraṇāt na kopi vyavahāraḥ sambhavatītyarthaḥ | tarhi kathaṃ tena vyavahāra ityata āha tat iti | māyāvyāpāram - bhedanarūpaṃ māyātattvasaṃbandhinaṃ vyāpāram | bhāvam - ghaṭarūpam, tena - māyāvyāpārollāsanena | ātmanaḥ - cinmātrarūpāt svasmāt, paṭādeśca - svāntargatādaghaṭācca, apohanam | kīdṛśam ? niṣedhanarūpam - niṣedhakaraṇarūpam, niścayanam - niścayakaraṇam, saṅkīrṇatānivāraṇena svātmamātre 'vasthāpanamiti yāvat | nanu kathaṃ niṣedhanaṃ gamyate ghaṭa evāyamityetanmātrameva tatra sphuratītyata āha ghaṭa eva iti | evārthasya, evaśabdārthasyetyarthaḥ | aparavastu - aghaṭarūpaṃ vastu | avadhāraṇaṃ hi phalato'nyaniṣedhanameveti bhāvaḥ | nanu tarhi paricchedaḥ ka ucyata ityata āha eṣa eva iti | eṣa eva - apoha eva, paritaḥ - abhitaḥ, parapramāturanyonyataśceti yāvat | chedanāt iti svayaṃ vyācaṣṭe takṣaṇāt iti, bhedena bhāsanāditi yāvat | hi śabdābhiprāyaṃ vaktumāha hīti iti | itiśabdaḥ śabdasvarūpākṣepaparaḥ | yataḥ - yasmāt, evam - etacchalokoktaṃ vastu, bhavati, tasmāt - tataḥ, dvayākṣepā iti yuktam - prathamaślokottarārdhaproktaṃ vikalpasya dvayākṣapitvaṃ yuktaṃ bhavati | nanu yadi dvayākṣepitvaṃ pratyanena hetutvamuktaṃ tarhi pūrvaślokoktābhyāṃ tato'hamiti śuddho vimarśaḥ na vikalpaḥ - iti ślokatraye [ślokatrayeṇa - K. ṣ. ṣ.] mahāvākyārthaḥ | śākyairapi pramāturevāyaṃ vyāpāra uktaḥ ekaḥ pratyavamarśākhyaḥ ityatra prapattā, kiṃ sādhitamityata āha pūrva iti | vastudvayena - pūrvārdhottarārdhābhyāmuktena vastudvitayena, hetū - hetudvayam, krameṇoktau iti | tatra dvitīyaślokapūrvārdhena prathamślokoktaṃ nāsau vikalpaḥ ityetatprati hetutvamuktam, uttarādhana tu tatraivoktaṃ pratyavamarśa iti prati hetutvam | yadyapi tatra pratyavamarśa ityasyānantaram eva śabdaprayogo nāsti tathāpi sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇamiti nyāyamāśrityaivamuktam | asya ślokasya śṛṅkhalābandhena parasparasaṃbaddhārthamāha yasmādevam iti | yasmādevam hi śabdatrayākṣiptaṃ vastu bhavati tataḥ kāraṇāt | ahamiti - ahamityetadvastu | śuddho vimarśaḥ bhavati, vimarśa eva bhavatīti yāvata | na vikalpaḥ, dvayakalpanāmiśro vikalpaḥ sarvo bhavatītyarthaḥ, iti - evam, ślokatraye - ślokānāṃ tritaye, mahāvākyārthaḥ - garbhīkṛtāvāntaravākyasamūhasya paramavākyasyārtho bhavati | atra cāyaṃ vibhāgaḥ | prathamaślokoktaḥ kuto na vikalpa [kuto vikalpa ityapekṣāyām - C.] ityapekṣāyāṃ sa hyuktaḥ ityādinā hetukathanam | bhavatu vikalpo dvayākṣepī viniścayaḥ, kim tena pratyavamarśasya pratyavamarśaikarūpatā vikalpatāniṣedhaścetyapekṣāyāmekenaiva hetudyotakena hinā pūrvārdhāparārdhagatahetudvayakathanam | tatra pūrvārdhena vikalpatāniṣedhaṃ prati heturuktaḥ, yatra dvayaṃ saṃbhavati tatraiva vikalpatā yathā ghaṭavimarśe, atra tu tathā neti vyatirekadvāreṇa | uttarārdhena tu pratyavamarśaikarūpatāṃ prati, yato'tra dvayagrahaṇaṃ saṃbhavati tatotra pratyavamarśatāmātratvamevetyanvayenaiva | atrāpi pūrvārdhe kathaṃ dvayorgrahaṇamatra saṃbhavatītyapekṣāyāṃ tṛtīyena ślokena hetukathanarītyā samarthanam | paramārthatastu prathamaślokoktavastuna eva sādhanamiti sphuṭameva ślokatrayasya saṃbaddhārthatvam | nanu śākyā etanna sahante ityata āha śākyairapi iti | ayaṃ vyāpāraḥ - iti svayam iti ca vadadbhiḥ, sa tvetaiḥ kathaṃ samarthyaḥ - ityāstāmetat || 3 || nanvevamahamityapi pratyavamarśe'nahaṃrūpasya ghaṭādeḥ pratiyogino'pohanīyasyāpohe vikalparūpatā kathaṃ na syāt ityāśayenāha :- cittattvaṃ māyayā hitvā bhinna evāvabhāti yaḥ | dehe buddhāvatha prāṇe kalpite nabhasīva vā || 4 || vimarśākhyo vyāpāraḥ | śākyaiḥ kīdṛśaiḥ ? | ekaḥ pratyavamaśākhyaḥ ityatra asmin śloke prapattā iti svayam iti ca vadadbhiḥ - kathayadbhiḥ | etena padadvayenaivāsyārthasya taiḥ pramātṛvyāpāratvamuktamiti bhāvaḥ | tathā caivamayaṃ śloka :- ekaḥ pratyavamarśākhyo jñāna ekatra hi sthitaḥ | prapattā tadatadrūpān bhāvān vibhajate svayam || iti | atrāyamarthaḥ | hi - yasmāt, ekatra jñāne - jñānakṣaṇe, ekaḥ pratyavamarśākhyaḥ - pratyavamarśa iti nāmadheyaḥ, prakṛtatvād vyāpāraḥ, sthito bhavati, tataḥ kāraṇāt prapattā - pramātā, tadatadrūpān bhāvān - padārthān, svakāle sthitān bhāvakṣaṇān iti yāvat, svayaṃ vibhajate - niśceyāpohyatvābhyāṃ vibhāgaviṣayīkaroti | tatra tadrūpāṇāṃ niśceyatvena sthāpanam atadrūpāṇāṃ tu apohyatayeti | atra ca prapattetyanena pramātuḥ kathanam, svayamityanena vibhajanarūpasya pratyavamarśasya tatsaṃbandhitvaṃ vibhajanasya ca pratyavamarśatvaṃ sphuṭameveti yuktamuktaṃ prapatteti svayamiti ceti | nanu tarhi śākyadarśanasyāpi śaivanayasamānatvamevāpatitamityata āha saḥ iti | saḥ - pratyavamarśaḥ, etaiḥ - śākyaiḥ, kathaṃ samarthyaḥ - samarthayituṃ yogyo bhavati, tatsamarthakasya pramātṛnityatvasyānaṅgīkārānna samarthya iti bhāvaḥ | nanu tarhyatra bharaḥ kārya ityata āha iti iti | iti etat āstām, aprakṛtatvena prapaṃcānarhatvāditi bhāvaḥ | ayamatra saṅkṣepaḥ | hi - yasmāt, tadatatpratibhābhājā - svāntaḥkṛtabhāvarāśitvena ghaṭāghaṭādijñānasevinā, mātrā - pramātraiva, atadvyapohanāt - aghaṭavyavacchedanāddhetoḥ, tanniścayanam - ghaṭaniścayanaṃ karma, paṃḍitaiḥ, kartṛbhiḥ ayaṃ ghaṭaḥ iti vikalpaḥ uktaḥ, ato dvayagrahaṇamatra saṃbhavatyeva yena pūrvoktavastunaḥ saṃbhava iti bhāvaḥ | mātrā iti kartari tṛtīyā || 3 || pramātṛtvenāhamiti vimarśo'nyavyapohanāt | vikalpa eva sa parapratiyogyavabhāsajaḥ || 5 || ahamityavamarśo dvidhā - śuddho māyīyaśca, tatra śuddho yaḥ saṃvinmātre viśvābhinne viśvacchāyācchuritācchātmani [viśvacchāyācchuritasvacchātmani - K. ṣ. ṣ.] vā | aśuddhastu vedyarūpe śarīrādau | tatra śuddhe'haṃpratyavamarśe pratiyogī na kaścidapohitavyaḥ saṃbhavati ghaṭāderapi atha caturthasya paṃcamasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | atra ṭīkā :- pratiyoginaḥ - viruddhatvena pratispardhibhūtasya [prati asya vibhūtasya - C.] ityāśayena - ityabhiprāyeṇa, etamevābhiprāyaṃ manasi kṛtveti yāvat | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe | cittattvam iti | atra ṭīkā :- ślokadvayasya tātparyārthaṃ vaktuṃ prakriyāṃ karoti aham iti | dvidhātvaṃ vibhajya kathayati śuddhaḥ iti | tatra śuddhaviṣayaṃ kathayati saṃvit iti | mātracā saṃvedyoparāganirāsaḥ | etena śivatattvasya grahaṇam | śuddhāśuddhavimarśaviṣayāṇāṃ sadāśivādīnāmapyatraiva samuccayena viṣayatvaṃ kathayati viśvacchāyā iti | viśvasya - idantāgrahaṇayogyasya vedyarāśeḥ, yā chāyā - pratibimbaḥ, tena churitaḥ - stokaṃ rūṣitaḥ yaḥ acchātmā - śrīsadāśivādirūpa ātmā tasmin | yadyapyetadarthaṃ śuddhāśuddhasyāpi vimarśasya kathanaṃ yuktaṃ tathāpi vistarabhayānna kṛtam, śuddhasyaiva prakāratvenāsya sūcanāmuttaraślokāvataraṇikāyāṃ kariṣyati | aśuddhasya viṣayamāha vedya iti | ādiśabdena prāṇādergrahaṇam | tatra śuddhasya vikalparūpatāṃ nivārayati tatra iti | tatra, śudhāśuddhavimarśamadhya ityarthaḥ | pratiyogī - samakakṣyatayā pratispardhī | apratiyogitvena - prāgivārthaḥ iti nyāyāgataprakāśarūpatākṛtena pratiyogitvābhāvena | api śabdena dehādipramātṝṇāmatra pratiyogitve kathaiva prakāśasāratvenāpratiyogitvenānapohyatvāt, ityapohyābhāve [ityapohyatvābhāve - K. ṣ. ṣ.] kathaṃ tatra vikalparūpatā | aśuddhastu vedyarūpe śarīrādau anyasmād dehāderghaṭādeśca vyavacchedena bhavan vikalpa eva - iti vākyārthaḥ | akṣarārthastu - cittattvaṃ prakāśamātrarūpaṃ hitvā sadapyapahastanayā apradhānīkṛtya bhinne dehādāvahameva dehādiḥ nīlādau prameye pramātā - ityabhimānena yo'haṃ sthūlaḥ ityādi - vimarśaḥ sa vikalpa eva na tu śuddhaṃ pratyavamarśamātram | atra hetuḥ - paro nāstīti sūcitam | nanu tataḥ kimityata āha iti iti | ityāpohyābhāve, evamapohyābhāve satītyarthaḥ | tatra - śuddhe prakāśe | aśuddhasya vikalparūpatvaṃ sādhayati aśuddhastu iti | pramātṝṇāṃ parasparaṃ sthitamapohyatvamabhipretyāha dehādeḥ iti | prameyamapekṣyāha ghaṭādeśca iti | vyavacchedena - apohena | vākyārthaḥ - tātparyārthaḥ | padārthakathanaṃ pratijānīte akṣarārthaḥ iti | padānāmapyavayavabhāvenārthakathanamabhipretyākṣaraśabdagrahaṇam | tu śabdo yathā - śabdārthe vyatireke ca | cittattvam iti padaṃ vyācaṣṭe prakāśamātra iti | tatra cicchabdasya prakāśamātrapadena vyākhyā, rūpapadena tu tattvapadasya | hitvā iti padaṃ vyācaṣṭe sadapi iti | apahastanayā - vakṣyamāṇena māyākṛtena pracchādanena | apradhānīkṛtya - kalpitapramātṛdharmatayā vibhāvya, dehādiniṣṭho hi jñānaṃ dehādiguṇatvenaivābhimanyate | bhinne - parasparaṃ ghaṭādyapekṣayā ca samakakṣye, pratiyogitayā sthite iti yāvat | ahamevetyabhimānena - evaṃ rūpeṇābhimānena, nīlādau prameye pramātā, pramātṛtvena sthita ityarthaḥ | sthūlaḥ ityādi iti | ādiśabdenāhaṃ pipāsāyukta ityādergrahaṇam | atra hetu kathayan dvitīyaślokacarturthapādasyāvataraṇikāṃ karoti atra iti | dvitīyaślokasya caturthapādaṃ vyācaṣṭe paraḥ iti | para ityavayavaṃ vyācaṣṭe dvitīyaḥ iti | pratiyogi padaṃ vyācaṣṭe tulya iti | pratiyogitāsādhanārthaṃ viruddhatāṃ sādhayati anyonya iti | anyonyaṃ yaḥ parihāraḥ - vyavacchedena avasthānaṃ dvitīyo dehādirghaṭādiśca yaḥ pratiyogī tulyakakṣyo'nyonyaparihārācca viruddhastasya yo'vabhāsaḥ - samāropaṇalakṣaṇaḥ, tasmādyato'sāvatanniṣedhānuprāṇito'hamityavamarśo [tanniṣedhānuprāṇitaḥ - K. ṣ. ṣ.] jātaḥ ahaṃ sthūlaḥ, na kṛśaḥ, na ghaṭādiḥ iti, śuddhaprakāśarūpasya apahastanaiva [apahastanameva - K. ṣ. ṣ.] dehāderbhedahetuḥ [bhede hetuḥ - K. ṣ. ṣ.], tadapahastane tu parameśvarasya svātmapracchādanecchārūpā'bhedāprakāśanaṃ bhrāntirūpaṃ prati svātantryarūpā tasmāt | avabhāsa ityavayavaṃ vyācaṣṭe samāropaṇa iti | anyatrānyāropaṇarūpaṃ jñānamityarthaḥ | avabhāsapadasya pañcamyantatayā vigrahaṃ karoti tasmāt iti | atanniṣedhena anuprāṇitaḥ - utthāpitaḥ atanniṣedhānuprāṇitaḥ ḍapratyayāntajanirūpasya jaḥ ityasyārthamāha jātaḥ iti | etenāsya hetugarbhaviśeṣaṇatvaṃ dyotitam | etaṃ vikalpamanusṛtya darśayati aham iti | etaccopalakṣaṇaṃ prāṇādiparāmarśasya | sāmānyena vyākhyātamapi dehe buddhau ityādi prathamaślokottarārdhaṃ viśeṣato vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti śuddha iti | śuddhaprakāśarūpasya iti bhāvapradhāno nirdeśaḥ, tena śuddhaprakāśarūpatvasyetyarthaḥ | apahastanaiva - māyākṛtaṃ pracchādanamātram | dehādeḥ iti | ādiśabdena prāṇādergrahaṇam | bhedahetuḥ - bhedakāraṇam | eva iti, nānyatkiñcidityarthaḥ | dehādirhi jāḍyādeva paramaprakāśād bhedena sphuratīti bhāvaḥ | nanu tasyāpahastanasya ko heturityata āha tadapahastane iti | tuḥ vyatireke | tadapahastane - prakāśarūpatvasyāpahastane, parameśvarasya - mahāsvātantryayuktasya maheśvarasya, māyāśaktirheturbhavati | māyāśaktiḥ kīdṛśī ? svātmanaḥ - prakāśarūpasya, yatpracchādanam - pratyuta jaḍadehādibhāvena darśanaṃ mitapramātṛn prati, tasya yā icchā saiva rūpaṃ yasyāstādṛśī, na tu dharāditattvavad bahiḥ pradhānatayā sthiteti bhāvaḥ | punaḥ kīdṛśī ? bhrāntirūpam - na tu paramārthatayā sthitam, abhedāprakāśanaṃ māyāśaktirhetuḥ, cidrūpasya cāpahastanaṃ dehādereva atyaktavedyabhāvasya bhinnasyaiva upapattiśūnyatayaiva pramātṛtvābhimānaḥ [pramātṛtābhimānaḥ - K. ṣ. ṣ.] | tathā ca dehābhimānabhūmikāyāṃ sthitāścārvākāḥ caitanyaviśiṣṭaḥ kāyaḥ puruṣaḥ iti kāyameva prati svātatantryarūpā, svātantryamiti yāvat | nanu tacchuddhaprakāśasyāpahastanaṃ kimucyata ityata āha cidrūpasya iti | upapattiśūnyatayā - upapattirāhityena, pramātṛtvābhimānaḥ - ahaṃ pramātetyabhimānaḥ | yadyapi tadavacchinnasya prakāśāṃśasyaiva saḥ paramārthato'sti tathāpi bhedakṛtāṃ tadasphūrtimapekṣyaivamuktam | atra matabhedamāśritya samarthanaṃ prakramate tathā ca iti | dehābhimānarūpā yā bhūmikā - kakṣyā tatra dehābhimānabhūmikāyām sthitāḥ cārvākāḥ - laukāyatikāḥ, kāyameva - pāṃcabhautikaṃ dehameva, prādhānyena - pradhānatayā, viśrāntisthānabhūta - paramātmarūpatayeti yāvat katham ? iti | iti kimiti ? caitanyaviśiṣṭaḥ - bhūmyantargatamadyamadaśaktinyāyena saṃyogaśaktiprāptacaitanyabhūtapaṃcakamayatvena caitanyayuktaḥ, kāya puruṣaḥ - ātmā bhavati | tathā ca śrutiḥ :- sa vā eṣa puruṣo'nnarasamayaḥ iti | na tvetadantargata etadvyatirikto mīmāṃsakādyabhimataḥ paralokī anyaḥ kāyīti bhāvaḥ | tathā ca kāyamātrārthameva yatnaṃ kuryāt, na tu paralokaśaṅkayā kāyasya tapaḥprabhatinā khedo deyaḥ | yaduktam :- yāvajjīvaṃ sukhaṃ jīvennāsti mṛtyuragocaraḥ | bhasmībhūtasya śāntasya punarāgamanaṃ kutaḥ || iti | ityādi te kathayanti | nanu prajñāpauruṣahīnānāṃ jīviketi bṛhaspatiḥ ityukterjñāyate bṛhaspatinaiva tanmatamuktam, vedepyasya matasya prāmāṇyaṃ dṛśyata e tathā ca śrutiḥ :- na pretya saṃjñāsti iti | etayā paralokābhāva eva phalataḥ uktaḥ | mṛtasya cetanāsaṃbhave paralokaḥ siddhyati nānyathā, tatkathamasya matasya sarva eva duṣṭatvaṃ kathayanti | satyam | prathamaṃ tāvadanye kathayanti kalau pāpipravṛttyarthametanmataṃ saṃpannamiti tattu nāsmanmana āvarjayati | yato'smākamayaṃ niścayaḥ, laukikāstāvaddehopayogibāhyavastuniṣṭhā eva santo dehamapi tatsādhanārthaṃ khedayantyeva dhanārjanādyarthaṃ tāḍanādisahanāt | nanu dehārthameva te tatsahante, satyam | taddhanamānīya lokaprasiddhyā viṣaya eva te vyayīkurvanti na tu bhogamātrameva sādhayanti iti jñāyate teṣāmayaṃ deho'pi vismṛtimeva gata iti | tataste nānāpadārtheṣveva ratāḥ mamatātiśayadvāreṇa cātraivātmabhrāntiṃ sevamānāḥ yathā dehameva tebhyaḥ āntaratayā sthitamātmatayā jānīyuḥ | tatra samyak sthitāśca śanaiḥ śanaistatopyantarāviśantyeveti cārvākamatasyāpi paropakāraniṣṭhatvameva, anyathā darśanatvāyogāt | sarvāṇi darśanāni hi paropakārārthameva kāñcitkāṃcidbhūmikāṃ dṛḍhīkurvanti, anyathā parapadadarśināṃ teṣāmavāntaraniṣṭhatā na yuktā | nanvanye kathayanti te tatpadaṃ na praviṣṭā ityavāntare eva lagnāḥ, satyam | yatrātisāmānyajanāḥ prāptāstatra te darśanakārā na saṃprāptā ityasaṃbhāvanīyamidam | yathā rājā mārgamadhye'dhvagārthaṃ gṛhādi kurvan na tatraiva viśrānta iti vaktuṃ yukto'nyatrottamasya svagṛhasya sthitatvāt, evamatrāpīti yatkiṃcidetat | tatra mamatāviṣayavastumadhye'pi putraviṣayā mamatā''ntayava, vede ātmā vai jāyate putraḥ iti śravaṇāt, putrārthaṃ ca dhanādi puruṣaḥ nirvicāraṃ vyayīkarotyeva, tatra premṇaiva tasya tathā pravṛttiranyatra tu lokaprasiddhyā, prema eva cāntaratāprāptau paramātmarūpam, ānandasvarūpatvāt, taduktam :- premaiva paramaṃ brahma prādhānyenāhuḥ | strībālamūrkhāṇāṃ tathābhimānāt tato'pi vivekayuktāḥ [vivekavantaḥ - K. ṣ. ṣ.] pākajotpattipariṇāmādibalādasthiraṃ śarīraṃ manvānāḥ prāṇaśaktisamadhiṣṭhānena ca vinā vikāraśatāveśaṃ śarīrasya paśyanto bubhukṣāpipāsāyogayogyaṃ prāṇamevātmānaṃ kecana śrutyantavidomanyate | tato'pi samadhikavivekabhājaḥ prāṇasyāpi anityatvādanusaṃdhānayogyatāmapaśyanto jñānasukhādyāśrayabhūtāṃ iti | yacca śāstre snehahasya rāgatvameva kathayanti tat aviṣayapravṛttereva [tadaviṣayapravṛtteva - C.] na tu svarūpataḥ | ataśca dhanādisnehayuktāścedatimūḍhā eva, putrasnehayuktā dehasneharahitāstathā | paramārthatastu idaṃ prema yathā yathā''ntaravastuviṣayībhavati tathā tathā śivameva, premṇaḥ paraniṣṭhāprāptistu paramāndībhāva eva, sa eva ca paramātmalābhaḥ | yastu sarvathā sneharahitaḥ sotropadeśa'yogya eva | sarvathā tadrahitatvaṃ ca kutrāpi na saṃbhavatyeva, paramapadārthamātrasnehasyaivāsnehakathanam [paraṃ padārtha - C.] | ayamevāśayaḥ sarvavādiviṣaye yojyaḥ, na punaḥ punarāyasyate, ityalaṃ prapaṃcena | prakṛtamanusarāmaḥ | ato viśiṣṭasya cārvākasya mataṃ kathayati strībāla iti | tathābhimānāt - dehātmābhimānāt | yadyapyeṣāmayaṃ samyak nāsti tathāpyasphuṭatayā'stīti siddhatayā kathanam | asmāddhetoḥ tato'pi - tebhyaścārvākebhyo'pi vivekayuktāḥ, etanniścayasya strībālādyaviṣayatvāditi bhāvaḥ | pākajānām - tārkikoktapiṭharapākapīlupākajātānāṃ rūpādīnāṃ yat utpattipariṇāmādi - matabhedenotpattipariṇāmāmādikam, tasya balāt, śarīramasthiraṃ manvānāḥ - jñātavantaḥ, prāṇaśakteryatsamadhiṣṭhānam - prerakatayā'ntaravasthānam, tena, vikāraśatāveśam - stambhādirūpavikāraśatagrastatvam, śrutyantavidaḥ - vedāntavidaḥ, lakṣaṇayā, anyo'ntara ātmā prāṇamayaḥ ityādivedavākyaniṣṭhāḥ cārvākāḥ, manyate, ta eva jānate na tu tathā saṃbhavatīti bhāvaḥ | anusandhānayogyatām - parāmarśaprāṇayojanāyogyatām | prāṇasya cātra buddhimeva kāṇādaprabhṛtaya ātmānamāhuḥ | apare tu tasyā api yogidaśāyāṃ vedyabhāvādaparatvaṃ manyamānāḥ asaṃvedyaparvarūpaṃ yanna kiṃcidrūpaṃ sakalavedyarāśivinirmuktaṃ śūnyatvānnabhastulyaṃ na tu mahābhūtākāśasvabhāvaṃ tat sthūlatvasūkṣmatvabhedena dvaividhyam | tatra prathamasya bhedasya dehādūrdhvameva sthitiḥ | dvitīyasya tu buddherurdhvamiti kadācicchūnyādanantaraṃ kadāciddehādanantaraṃ sthitaḥ prāṇanirdeśaḥ na pūrvāparavirodhāvahaḥ | buddhimeva - vijñānarūpaṃ buddhitattvameva | kāṇādaprabhṛtayaḥ iti, prabhṛtiśabdānnaiyyāyikavijñānavādibauddhādigrahaṇam, taduktam :- ātmā vijñānamayaḥ iti | yadyapi buddhiguṇayuktasya tairātmatvamuktaṃ tathāpi kriyākriyāvatorabhedamāśrityaivamuktam | śūnyavādimatamāha apare tu iti | apare, kartāraḥ | tasyā api - buddherapi | yogidaśāyām - yogyavasthāyām | yogī hi antaḥpraviṣṭaḥ baddhimapi dehavadeva paśyati | vedyabhāvādapa ratvam - nyūnatvam, manyamānāḥ santaḥ, tatpramātṛtattvam arthādātmānam āhuḥ | kīdṛśam ? sakalo yo vedyarāśiḥ tasmānnirmuktam, tānprati vedakatvāt, anyathā pramātṛtvāyogāt, tathā śūnyatvānnabhastulyam ākāśasadṛśaṃ na tu mahābhūtākāśasvabhāvam, tasya śūnyavādibauddhairātmatvāṅgīkaraṇāt | tatkim ? asaṃvedyaparva - asaṃvedyam, rūpam - svarūpaṃ yasya tādṛśam, yanna kiñcidrūpam - atisūkṣmatvena grahaṇāyogāt parimitatvāyogācca kiñcinna bhavati, na tu laukikābhāvarūpaṃ bhavati jagadbhāvena sphuraṇāsaṃbhavaprasaṅgāt, taduktam :- aśūnyaṃ śūnyamityuktaṃ śūnyañcābhāva ucyate | abhāvaḥ sa samādiṣṭo yatra bhāvāḥ kṣayaṃ gatāḥ || iti | tathā :- aśūnyamiva yacchūnyam pramātṛtattvaṃ [māhābhūtākāśasvabhāvaṃ pramātṛtattvam - K. ṣ. ṣ.] śūnyaṃ brahmavādinaḥ sāṃkhyaprabhṛtaya āhuḥ | tasminnapi vedye śūnyāntaraṃ tatrāpi śūnyāntaram - iti yāvadbhedaḥ tāvatkalpanā na truṭyatīti [na truṭyati tadarthamāha - K. ṣ. ṣ.] tadarthamāha kalpite iti | na cānavasthā paramārthaprakāśabalena yataḥ iti | etacceha śrīśaivanaye śuddhavidyātattvameva | atraiva hi vedāntiprabhṛtayo niṣṭhitāḥ, paramotkarṣasteṣāṃ sadāśivadaśā | apare ityasya prapañcaṃ karoti śūnya iti | śūnyabrahmavādinaḥ - vimarśaśaktirahitacinmātrākhyabrahmatattvaniṣṭhāḥ vedāntinaḥ, sāṃkhyāḥ - sāṃkhyaśāstraratāḥ, prabhṛtiśabdena pātañjalagrahaṇam | tatra brahmavādināmadvaite viśrāntiḥ sāṃkhyādīnāṃ tu dvaite eva, brahmavādyadvaitañcādvaitābhāsa [brahmavādidvaitaṃ ya - C.] eva viśvottīrṇasyaiva sarvatvakathanāt | advaitaṃ hi paramārtharūpaṃ tad bhavati yatra sarvaṃ tathaiva sthitaṃ sat ekatayā bhāti dvaitañcādvatañcāntaḥ karotītyāstāmetadavāntaram | prakṛtamanusarāmaḥ | kalpite ityasyābhiprāyamāha tasmin iti | tasminnapi - dehādāvapi, vedye - parimitatvena vedyatvānapāyāt svato bāhyaṃ prati vedakatve'pi svata āntaraṃ prati vedyatvākhyaguṇayukte sati, śūnyāntām - na kiñcidrūpaṃ pramātrantaram, apekṣata iti śeṣaḥ, tatrāpi śūnyāntaram, samānanyāyāt, iti - evam, yāvad bhedaḥ - parimitapramātraṅgīkārakṛto bhedo bhavati, tāvatkalpanā na truṭyati, iti - ataḥ, tadartham - kalpanātroṭanārtham, āha - kathayati, kalpite iti, etpadamityarthaḥ, kalpanātroṭanārthamevāyaṃ pramātṛpraprapañcaḥ kṛta iti na punaḥ kalpanāyāṃ prayojanamiti bhāvaḥ | etena nabhasi ityetasyaiva kalpite iti viśeṣaṇam, na tu dehādeḥ asya ajñaṃ prati sphuṭaṃ bahiḥ sthitatvāt, tasya tu pratibhayā kalpyamānatvāditi sūcitam | nanu tathāpyanavasthā syādevetyata āha na ca iti | kuto nānavasthetyata āha paramārtha iti | ayaṃ bhāvaḥ | dehādidvāreṇa prakāśa eva grahaṇaṃ karotīti tadvalenaivaiṣāṃ grāhakatvaṃ siddham | sarvasya prakāśo na tu dehādivaśāt, tathā tvabhimānamātraṃ [tathātvābhimānamātram - K. ṣ. ṣ.] dehaḥ [dehādiḥ - K. ṣ. ṣ.] pramāteti, saṅkocamātrarūpaṃ cittattvaṃ śūnyam, bhūtalaṃ yathā ghaṭābhāvaḥ, saṅkocoparivedyāṃśacchāyācchuritaṃ [saṃkocaḥ | aparavedyāṃśacchāyācchuritam - K. ṣ. ṣ.] tu cittattvameva buddhiprāṇadehādi iti | amī eva bhūmi - tatra ca dehādīnāṃ bahirajñaṃ prati sphuṭaṃ sthitatvādekasyaivāsya pramātṛtattvasya kalpanātroṭanārthaṃ kalpitatvam | upadeśyasya tāvat paramārthaprakāśānabhijñatvāt atraiva ca tatkathane'dhikārābhāvāt paraprakāśasthāne tāvadasyaivābhiṣeko dīyate nīcajanārthaṃ rājasthāna iva rājabhṛtyasya | atra niṣṭhitastu svayameva yogyatāsādanena tatparaprakāśasvarūpaṃ jñāsyatyevetyalaṃ prapañcena | etena phalitaṃ vastu kathayati tathā iti | tathā tu - tathā ca sati, dehaḥ pramātā bhavati, iti - etat, abhimānamātraṃ bhavati na tu satyavastu bhavati | nanu kathaṃ nabhasaḥ pramātṛtvaṃ yuktamiti śiṣyābhiprāyamāśaṅyāha saṅkoca iti | saṅkocamātram - svakīyāprasṛtimātram, na tvabhāvāsādanam rūpaṃ yasya tādṛśam, cittattvam - citaḥ svarūpam, śūnyaṃ bhavati, yathā sūryamaṇḍalātpatitaṃ bhūmaṇḍalaṃ tāvadaprāptaṃ teja iti bhāvaḥ | atra dṛṣṭāntaṃ sphuṭatayāpyāha bhūtalam iti | yathā saṅkocamātrarūpaṃ bhūtalaṃ ghaṭābhāvo bhavati ghaṭāspṛṣṭasya bhūtalasyaiva tārkikairapi ghaṭābhāvatvakathanāt | nanu dehāditvamasya kathaṃ saṃbhavatītyata āha saṅkocopari iti | saṅkocopari - proktasvarūpasaṅkocapṛṣṭhe, yā vedyāṃśacchāyā - svayaṃkalpitabāhyāntaravedyapratibiṃbam, tayācchuritam - vyāptaṃ yaccittattvam - [vyāptaṃ tu cittattvam - C.] citsvarūpam, buddhiprāṇādi bhavati | ādiśabdena chāyādhāpivedyagrahaṇam | eteṣāṃ dehādīnāṃ bhūmikātvaṃ nānāśāstreṣu proktaṃ nāmabhedādi ca kathayati amo iti | amo eva - dehādayaḥ, uttarottaram - krameṇa, yogapuṣṭatāsādanena ārohatām - pūrvasya pūrvasya vedyabhāvāpādanenottaramuttaraṃ kāviśeṣā uttarottaramārohatāṃ yogināṃ jāgradāditayā piṇḍasthāditayā cāgameṣu bhaṇyante, apahastanaṃ ca vyākhyāsyate :- kalodvalitametacca cittattvaṃ kartṛtāmayam | acidrūpasya śūnyādermitaṃ guṇatayā sthitam || svarūpatvenāśritavatām, yoginām - kośatattvavivekākhyayogayuktānāṃ puruṣāṇām, bhūmikā viśeṣāḥ bhavanti | tathā āgameṣu - nānāvidheṣu śrīśivaśāsaneṣu, jāgradāditayā - alaukikajāgratsvapnasuṣuptaturyabhāvena, tathā piṇḍasthāditayā - piṇḍasthapadarūparūpātītabhāvena ca, śrīśivena bhaṇyante - kathyante | tatra dehapramātuḥ jāgrattvam indriyairbāhyārthagrahaṇāt, ārohaścātra bāhyavadyāpekṣayā jñeyaḥ | asyaiva cāparimitabhāve śuddhavidyātvaṃ kriyāpradhānatvāt | buddhipramātuḥ svapnatvam, ābhāsarūpavedyagrahaṇāt, asyaiva cāparimitabhāve īśvaratvam | prāṇapramātuḥ savedyasuṣuptitvaṃ parimite svarūpamātre sthitatvāt, savedyatvaṃ cāsya sukhasaṃvedanāt, anyathā sukhamahamasvāpsamityauttarakālikaparāmarśāyogāt | aparimitabhāve tu etadeva sadāśivatattvam | śūnyapramātuścāpavedyasuṣuptatvaṃ nakiṃcidrūpa - parimitapramātṛrūpatvāt, aparimitabhāve tvasyaiva śivatvam | tatra ca parimitabhāve rūḍhiṃ gate yogī svayameva śanaiḥ śanairaparimitatāmāsādayatyeva | taduktam :- yadā tvekatra saṃrūḍhastadā layodbhavau | niyacchan bhoktṛtāmeti tataścakreśvaro bhavet || iti | ayaṃ hyatrābhiprāyaḥ | yadā yogī ekatra - parimite dehādau, saṃrūḍha :- samyak pramātṛbhāvena sthitaḥ, tadā tasyāpi - parimitatvekasāditasya dehasyāpi, layodbhavau niyacchan - vedyatāpādanena svanirmitatvaṃ [sunirmitatvam - C.] jānan san, bhoktṛtāmeti - tarayāpi parimitadehādipadaṃsyāpi vedakatāmāsādayati, tataḥ - tadanantaraṃ paripuṣṭyāsādanena, cakreśvaro bhavet - śuddhavidyādirūpabhedābhedābhedapradhānāparimitatvarūpo [śūddhavidyādirūpabhedabhedābhedaṃ - C.] bhavediti | iti, tatsthitam - aśuddhaḥ aham ityavamarśo vikalpa eva || 5 || dvividho'pi cāyam ahaṃ - pratyayo dvidhā - tatra jāgradādayaḥ prasidhāḥ | piṃḍādeḥ svarūpantu :- piṇḍaṃ kuṇḍalinīśaktiḥ padaṃ haṃsaḥ prakīrtitaḥ | rūpaṃ cidvindurityuktaṃ [rūpaṃ cidvindurityuktaḥ - C.] rūpātītaḥ paraḥ śivaḥ || ityādiṣu pradeśeṣu nirṇītam | atra ca piṇḍaṃ lakṣaṇayā piṇḍarūpadehāntagataḥ bhujagākāraḥ antraviśeṣaḥ, kuṇḍalinīśaktiḥ - kuṇḍalinītiprasiddhāyāḥ prāṇaśakte - stadantargatatvāt | haṃsaḥ - haṃseti śabdoccāraṇena prāṇaḥ | taduktam :- ṣaṭśatāni divā rātrau sahasrāṇyekaviṃśatiḥ | haṃsa haṃsetyamuṃ maṃtraṃ jīvo japati sarvadā || iti | jīvaśabdena prāṇa evātreṣṭaḥ, padatvaṃ cādhvādhāratvāt | taduktam :- adhvā prāṇe pratiṣṭhitaḥ iti | cidvinduḥ - vijñānarūpaḥ, prakāśavipruḍrūpatvañcāsya paricchinnatvena mūrtatvāt, paraḥ śivaḥ - anāśritaḥ śivaḥ, sa cātra śūnyam, rūpātītatvaṃ cāsyāgrahyatvāt, parimitatvamanapekṣyaivamuktam, aparimitarūpātītasyaiva śivatvāt, parimitatāyāṃ tu śūnyapramātṛtvādityalaṃ prapañcena | nanvapahastanaṃ kimucyata ityata āha apahastanañca iti | kutra vyākhyāsyata ityata āha kalodvalitam iti | iti śabdaḥ ślokasamāptau | asya vyākhyā tatraiva bhaviṣyatītīhi nāyastam | phalitamarthaṃ saṅkṣipya kathayati tat iti | tat - tasmāt, sthitam - siddham, aśuddhaḥ - bhedākhyamaladūṣitadehādiviṣayatvenāśuddhiyuktaḥ, ahamityavamarśaḥ - ahaṃvimarśaḥ, vikalpa eva bhavati, na paraḥ patyavamarśo bhavatītyarthaḥ | atha ṣaṣṭhasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti dvividhopi iti | atra ṭīkā :- dvividhopi ca, śuddhāśuddhātmakatayā sthitatvena prakāradvayayuktopi cetyarthaḥ | tatraivaṃ sati catuṣprakāratvamasyāpadyata iti bhāvaḥ | tatra prathamaṃ śuddhasya rūpadvayaṃ kathayati - anubhavamātrarūpaścānusaṃdhānātmā ca, śivātmani aham iti sadāśivātmani ahamidam iti śuddho dvidhā | aśuddho'pi ahaṃ sthūla iti, yo'haṃ sthūlo'bhavaṃ so'haṃ kṛśa, bālo, yuvā, sthaviraḥ, sa eva aham iti ca aśuddho dvividhaḥ | tatra śuddhe vikalparūpatvamapratiṣṭhameva ityuktam, aśuddhe tu anubhavarūpe vikalpatvamupapāditam, aśuddhe'pi tu anusaṃdhānātmakatayā abhedasya prasphuraṇāt kaścidavikalpakatvaṃ śaṅketa tasya vyāmohaṃ vyapohitumāha [vyapohayitum - K. ṣ. ṣ.] :- kādācitkāvabhāse yā pūrvābhāsādiyojanā | saṃskārāt kalpanā proktā sāpi bhinnāvabhāsini || 6 || dehe ityādi vartate, kādācitkaḥ kadācidbhavo [aniyatadeśakālākāraḥ - K. ṣ. ṣ.] niyatadeśakālākāro'vabhāso anubhava iti | anusandhānātmā - yojanarūpaḥ | aśuddhasyāpi bhedadvayaṃ kathayati ahaṃ sthūlaḥ iti | tatra - śuddhāśuddhamadhye | uktam iti, sākṣātkārakṣaṇepyasti ityatra | upapāditam - samanantaraṃ sādhitam | abhedasya - yo'haṃ sthūlo'bhūvaṃ so'haṃ kṛśaḥ ityādipratyabhijñārūpasyaikyasya | tasya - śaṅkāgrastasya, vyapohitum - chedayitum | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kādācitka iti | atra ṭīkā :- dehe buddhāvatha prāṇe kalpite nabhasīva vā ityasya padavṛndasyehāpyanuvartanaṃ karoti dehe iti | ādiśabdena buddhau ityādīnāṃ grahaṇam | vartate, anuvartate ityarthaḥ | dehādyanyapadārthaviśeṣaṇatayā kādācitka ityādi samastapadasya vigrahaṃ vyākhyāṃ ca karoti kādācitkaḥ iti | yasya dehādeḥ svalakṣaṇarūpasya, tatra yā pūrvābhāsena bālādiśarīrāvabhāsena yojanā yo'haṃ bālaḥ sa evādya yuvā ityanusaṃdhānam, ādi - grahaṇāduttareṇa bhāvinā ābhāsena saha yojanā sthaviro bhavitāsmi iti, sā yojanā sarvā kalpanā vikalpa eva, na tu śuddhaḥ pratyavamarśaḥ | atra dehāderviśeṣaṇaṃ hetutvāśayena - yato bhinnatāvabhāsitvameva [bhinnāvabhāsitvam - K. ṣ. ṣ.] dehādestadānīmapi kādācitka ityavayavaṃ vyācaṣṭe kadācit iti | asyāpi vācyamāha niyata iti | niyatayoḥ - niyatyā niyamitayoḥ, deśakālayorākāro yasya tādṛśaḥ | avabhāsaḥ - sphuraṇam, yasya dehādeḥ - dehādirūpasya pramātuḥ, svalakṣaṇarūpasya - ananuyāyisvarūpasya, pratyekaṃ bhinnatayā sthitasyeti yāvat | saptamyarthaṃ yojayati tatra iti | tādṛśe dehādāvityarthaḥ | pūrva ityādi samastapadaṃ vyācaṣṭe pūrva iti | pūrvābhāsa ityavayavaṃ vyācaṣṭe bāla iti | ādi śabdena yuvaśarīrādigrahaṇam | yojanāmevānukṛtya darśayati vyācaṣṭe ca yo'ham iti | ādiśabdagrāhyaṃ vastu vaktumāha ādi iti | yojanāmanukṛtyāha sthaviraḥ iti | bhavitāsmi - agre bhavitā, grāhyamiti śeṣaḥ | sā iti padaṃ vyācaṣṭe yojanā iti | api śabdārthamāha sarvā iti | apiśabdaḥ kārtsnye | kalpanā iti padaṃ vyācaṣṭe kalpanā iti | sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇamiti nyāyamāśritya eva śabaprayogaḥ | eva śabdavyāvartyaṃ svayamevāha na tu iti | śuddhaḥ - kalpanayā'miśraḥ, etena kalpanāyā api pratyavamarśatvamastyeveti dyotitam | bhinna ityādi samastaṃ padaṃ hetugarbhaviśeṣaṇatvena vyākhyātumāha atra iti | atra, kalpanātve ityarthaḥ | hetutvāśayena, hetutvasūcanārthamityarthaḥ | viśeṣaṇāntargataṃ hetutvaṃ sphuṭīkaroti yataḥ iti | bhinnatayā - parasparataḥ svaviṣayāt paraprakāśācca vyavacchedena, avabhāsitvam - avabhāsakartṛtvameva na tu śuddhaprakāśavat sarvānusyūtatvena sphuraṇam | tadānīm - avicchinnam, yadi hi tasya dehādeḥ sarvataḥ pūrṇatvam avacchedahīnatvaṃ paśyan anusaṃdhānam ahamidam iti vidadhyāt tadiyaṃ sadāśivabhūḥ kena vikalpāspadatvena bhaṇyeta [kena bhaṇyate - K. ṣ. ṣ.] yāvatā'vicchinne eva so'nusaṃdhiḥ | bhinnepi [bhinne hi - K. ṣ. ṣ.] kathamanusaṃdhānam iti cedāha saṃskārāt prāktanānubhavakṛtavāsanāprabodhajasmṛtivaśāt iti yāvat, prāṇe balābalavaśādanusaṃdhiḥ, buddhau jñānasukhāditāratamyāt, śūnye vaitatyāvaitatyayogāt, ayamapi vikalpa eva, evaṃ sa pramātṛbhāvagrahaṇe'pi | api śabdaḥ prameyabhāvagrahaṇe bhinnāvabhāsitvasyāvicchinnatve yuktatāṃ sūcayati | nanu pramātṛtvānyathānupapattyā bhinnāvabhāsitvaṃ vicchinnameva bhavatvityata āha yadi hi iti | pūrṇatvam iti, avacchedahīnatvam iti asya vyākhyā | paśyan - darśanakriyākartā pramātā, ahamidam iti, idaṃ kartṛ ahamevāsmi, mamaivaitadbhāvena bhānāt, vidadhyāt - kuryāt, tat - tadā, sadāśivabhūḥ - sādākhyatattvadaśā | vikalpāspadatvena - vikalpāśrayatvena | kena bhaṇyeta, sarvasya svāntarnigaraṇāt na ko'pi vaktuṃ śaknuyādityarthaḥ | tadvakṣyati nimeṣontaḥ sadāśivaḥ iti | kuto na bhaṇyetetyata āha yāvatā iti | so'nusandhiḥ - sadāśivabhūḥ, atra śiṣyaḥ praśnayati bhinnepi iti | na hi caitrasya svasmin maitratānusandhānaṃ yuktamiti bhāvaḥ | gururuttaraṃ kathayati āha iti | kimāhetyapekṣāyāṃ sūtrasthaṃ saṃskārāt iti padaṃ yojayati | saṃskārāt ityetatpadaṃ vyācaṣṭe prāktana iti | upacāramāśrityeyaṃ vyākhyā | nanu dehe evaṃ yojanā bhavatu prāṇe tu sā kathaṃ saṃbhavatītyata āha prāṇe iti | anusandhiḥ - yojanā, prāṇasyaiva balahetutvāditi bhāvaḥ | sa ca yo'haṃ pūrvamabalaḥ sa evādya balavān ityevaṃrūpo jñeyaḥ | vaitatyāvaitatyayogāt iti, śūnyamātṛtvameva śanaiḥ śanairvitatībhavat evāyaṃ ghaṭaḥ iti ghaṭādyanusaṃdhāne'pi vikalpatvaṃ mantavyam, kintu etāsu anusaṃdhānabhūmiṣu vidyāśaktirādhikyena aciradyutivaddīpyate [aciradyutivaduddipyate - K. ṣ. ṣ.] iti tāsāṃ parapadapariśīlanaprathamakalpābhyupāyatvamabhyupāgaman guravaḥ || 6 || paraśivībhavati, tasya ca madhye vaitatyāvāntaravaitatyayoryojanā saṃbhavatyevetibhāvaḥ | nanu kathamatra vikalpatvamityata āha ayam iti | ayamapi vaitatyāvaitatyānusandhirapi | bāhyavastupratyabhijñāsvapi vikalpatvamatidiśati evam iti | nanu paramārthataḥ ekavastuviṣayāsu dehādipramātṛviṣayakalpanāsu bāhyavastupratyabhijñāsu ca kathamanyavastuvyavacchedaprāṇo vikalpo yukta ityapekṣāyāṃ pakṣāntaramāha kintu iti | ādhikyena - vikalpāpekṣayā'dhikatayā deśakālādibhāgabhedasphūrttāvapi ākārasyaikatayā sphuraṇāt, vidyāśaktiḥ - bhedānnirgatā tāvadaprāptā'bhedā tadunmukhībhūtā bhedabījamāyātattvordhvavartinī śuddhavidyā | aciradyutivaddīpyate iti, tatkṣaṇamekatābuddhistatra sphuritāpi punarapi tasya vastuno'nyabhyo bhedasphūrteściraṃ sthātuṃ na śaknotīti bhāvaḥ | sā cāvasthā dṛḍhīkṛtābhedabhūmikānāṃ prabuddhānāmeva viṣayaḥ nāprabudhānām, na hyacarvitakhaṇḍasvādānāṃ leśataḥ tatsvādopalabdhiranyatra stokaṃ madhureṣu vastuṣu yujyate, pūrvajñātatatsvādānāmevātrāpi tadāsvādaparāmarśe śaktatvāt, suprabuddhānāṃ sarvadā sarvatra mahādvaitabuddhiyuktānāmatropekṣaivetyalam | etadavaṣṭambhena guruparamparātaḥ āyātaṃ saṃpradāyaṃ kathayati iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, tāsām - dehādipramātṛviṣayāṇāṃ yojanānāṃ bāhyavastuviṣayāṇāṃ ca, guravaḥ, parapadasya - paraśivākhyasyotkṛṣṭasthānasya, yat pariśīlanam - siddhasya yatparicayaviṣayīkaraṇaṃ na tu sādhanam, tasya prathamakalpābhyupāyatvam - prathamārambhakāraṇatvam, abhyupāgaman - aṅgīkṛtavantaḥ | nānāvidhairupāyaiḥ śrībhagavadanugraheṇa vā labdhaṃ parapadaṃ vyutthānakāle'pi evaṃvidhāsvavasthāsveva pariśīlanīyam iti gurubhiḥ paramparayā prabuddhebhyaḥ śiṣyebhyaḥ śikṣā dattā na tu bāhulyena prakriyāśāstreṣvetallikhitam | tena hi mūḍhā api viṣayagrastāḥ kleśakāriṇī nānāvidhānupāyāṃstyaktvātraiva lageyuḥ na ca tatprāpnuyuriti na ca dehādīnāṃ pūrvapūrvapramātṛvedyatā yena pramāturaprakāśe prameyaṃ na bhāti tatprakāśaśca na pūrvaprakāśaṃ vinā, so'pi na pramātrantaraprakāśaṃ vinā ityanavasthā syāt, api tu śuddhaprakāśa [viśuddhaprakāśaḥ - K. ṣ. ṣ.] eva viśvasya prakāśa iti nirūpayan guravaḥ ityasyābhiprāyaḥ | paramārthatastu nānāvidhopāyāśraye nānāvidhairupāyairāśritairapi bhagavacchaktipātaṃ vinā na kiñcitsetsyati, tatra pravṛttirapi vā tatkāryaivetyalam || 6 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti na ca iti | atra ṭīkā :- dehādīnāṃ pūrvapūrvapamātṛvedyatā - prāṇasya dehe vedyabhāvaḥ buddheśca prāṇe ityādirūpā, na ca bhavati, tadavacchinnatābhāvasya tadvat kalpitatvāditi bhāvaḥ | yena - ya yā pūrvaṃ pramātāraṃ prati vedyatayā, pramātuḥ - paraprakāśaṃ prati pramātṛtayā kalpitasya nabhasaḥ, aprakāśe - buddhipramātṛkṛtaprakāśābhāve sati, prameyam - paraprakāśākhyaṃ prameyam, na bhāti, svayamasiddhasya parasiddhipravṛttyayogāt | tatprakāśaśca - buddhipramātṛprakāśaśca, pūrvaprakāśaṃ vinā - prāṇapramātṛprakāśaṃ vinā na bhavati so'pi - prāṇapramātṛprakāśaśca, pramātrantaraprakāśaṃ binā - dehapramātṛprakāśaṃ vinā na bhavati | iti - evam, anavasthā syāt - dehapramāturapi pramātrantarāpekṣāpātāt tasyāpyanyasyāpekṣā tasyāpyanyasyetyādirūpamanavasthānaṃ syāt, na ca nabha-upari paraprakāśa iva dehasyādhaḥ kopi pramātāsti yenānavasthā na syāditi bhāvaḥ | tathā ca sarvaṃ sarvikayā''ndhyasyaiva sāmrājyaṃ syāditi bhāvaḥ | punaḥ kimastītyata āha api tu iti | api tu iti nirṇīte pakṣāntare, śuddhaprakāśa eva viśvasya - sarvasya nabha - ādeḥ pramātṛjātasya bāhyāntaratayā sthitasya prameyajātasya ca, prakāśo bhavati nabha - ādiniṣṭhasya pūrvaṃ prati pramātṛtvasyāpi tatpramātṛtvānapāyāt, na hi gṛhākāśakṛtaṃ kāryaṃ mahākāśakṛtaṃ na bhavatīti vaktuṃ yuktamiti bhāvaḥ | iti - evam, nirūpayan - yogyatayā niścayaviṣayī - uktayuktyā sadaiva sṛṣṭyādiśaktyaviyogo [sṛṣṭyādiśaktiviyogo'pi - K. ṣ. ṣ.] bhagavata ukto bhavati, iti darśayati :- tadevaṃ vyavahāre'pi prabhurdehādimāviśan | bhāntamevāntararthaughamicchayā bhāsayed bahiḥ || 7 || yat pūrvaṃ darśitaṃ dehe buddhau ityādi tat evam upapadyate, katham ? yadi vyavahāre māyāpade dehaprāṇādimapi prabhureva prakāśaparamārtha icchayā māyāśaktirūpayā, āviśan dehaprāṇādiprādhānyena svarūpaṃ pradarśayan antaḥ saṃvinmātre, bhāntam ahamityevaṃrūpam arthaugham icchayaiva bahiḥ kurvan, uktayuktyā - sadā sṛṣṭivinodāya iti pūrvaṃmuktayā yuktyā, iti - evam, darśayati - anugrāhyān prati prakaṭīkaroti | iti kimiti ? bhagavataḥ - svātantryākhyamahāśaktiyuktasya paraprakāśaya, sadaiva sṛṣṭyādiśaktyaviyogo bhavati, sa ca dviprakāratvena pūrvaṃ darśita eveti na punarāyastam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tadevam iti | atra ṭīkā :- pūrvam - cittattvaṃ māyayā hitvā ityatra śloke, evam, vakṣyamāṇavastuni satītyarthaḥ | upapadyate iti śeṣatvenādhyāhṛtam | atra śiṣya āha katham iti kathamupapadyata ityarthaḥ | gururuttaraṃ kathayati yadi iti | vyavahāre iti padaṃ vyācaṣṭe māyā iti, vyavahārayogye bhedaprāṇe māyātattvaviṣaye ityarthaḥ | sūtre ādi śabdena prāṇādigrahaṇam, atra tu ādi śabdena buddhyādergrahaṇam | prabhu śabdaṃ vyācaṣṭe prakāśa iti | antaḥ iti vyācaṣṭe saṃvit iti | bhāntam iti vyācaṣṭe ahamityevam iti | antarbhāne hi ahaṃbhāve vilaya eva | taduktam :- ahamityasya vicchinna idamiti bhāsayati tata etadupapadyate, anyathā tu anavasthā syāt | hetau liṅ | apiśabda evaśabdaśca bhinnakramau, yat etāvat uktam, taditi, tasmāt hetoḥ, evaṃ jātaṃ vakṣyamāṇarūpam, kiṃ tat ? yat kila prabhuḥ parasparaṃ vyavahārakāle krayavikrayaprekṣāvyākhyādau [kreyavikreyaprekṣāvyākhyādau - K. ṣ. ṣ.] caitramaitrādisaṃbandhino dehaprāṇādīn ekatayā tāvati vyavahāre [tāvati ābhāse - K. ṣ. ṣ.] āviśan antarbhāntameva anujjhitāntaḥprakāśameva santaṃ bahiḥ ekābhāsatayā bhāsayati iti iti | bhāvarāśivācakasya arthaugha śabdasya prasiddhatayā vyākhyā na kṛtā | bahiḥ iti padaṃ vyācaṣṭe idam iti | bhāsayet ityasya vyākhyāṃ karoti bhāsayati iti | tataḥ - tasmāddhetoḥ, etat - arthaughabhānam, anyathā - tadāveśābhāve, anavasthā - avataraṇikāyāṃ proktamanavasthānam | liṅarthamāha hetau iti | yataḥ arthaughaṃ bhāsayati tato jñāyate dehādiṣu viśatīti yojanā | bhinnakramau iti, dehaśabdena prabhuśabdena ca saṃbandhayogāditi bhāvaḥ | saṃbhāvanāyāmapi liṅa vyākhyātuṃ tadevam śabdayoḥ sphuṭatayā yojanāṃ karoti yat iti | yadetāvaduktam - samanantaraṃ proktam | tat śabdasyopanyāsapūrvaṃ vyākhyāṃ karoti tat iti, tasmāddhetoḥ, evaṃ jātam - siddham, kīdṛśam ? vakṣyamāṇarūpam - śeṣeṇa vakṣyamāṇasvarūpam | śiṣyaḥ praśnayati kiṃ tat iti, yajjātaṃ tatkiṃ bhavatītyarthaḥ | atrottaraṃ vaktuṃ vyākhyātamapi ślokaṃ punaḥ yojanāpūrvaṃ saṅkṣepeṇa vyācaṣṭe yat iti | krayavikraya - ityanena malinavyavahāragrahaṇam, prekṣā ityādinā śuddhavyavahāragrahaṇam, ekatayā - svābhinnatayā, tāvati vyavahāre, na tu sarvatra vyavahāreṣu tathā cātraiva mahādvataprāptiprasaṅgāt, ekābhāsatayā, yathāsvaṃ ghaṭādipadārthābhāsatayā na tu saṃbhāvyate ityetajjātam, iti saṃbhāvanāyāṃ liṅ | tena tena pramātrā saha asminkāle aikyaṃ sṛjyate, anyena pramātrā aikyaṃ saṃhriyate, ghaṭādimātrarūpe sthitiḥ kriyate, pūrṇasvarūpanimīlanāt tirobhāva ādhīyate, tāvatyābhāse aikyāvabhāsapūrṇatvavitaraṇāt [aikyāvabhāsanapūrṇatvavitaraṇāt - K. ṣ. ṣ.] anugrahaḥ kriyate, tena na kevalaṃ sarvābhāsatayā | etajjātam ityanena kiṃ tad iti praśnasya sphuṭatayā nirākāṅkṣīkaraṇam etena phalitam, tasya ca sṛṣṭyādipaṃcakṛtyakāritvaṃ kathayati tena iti | tena - dehādyāveśapūrvamarthaughabhāsanena, prabhuṇā tena, pramātrā saha - dehādipramātrā saha, asminkāle - āveśaviśeṣaṇībhūte samaye, aikyaṃ sṛjyate, anyathā tadāveśāsaṃbhavāt, anyena pramātrā saha - itaḥ pūrvamāveśaviṣayīkṛtena pramātrā saha, aikyaṃ saṃhriyate - vyāpakatve'pi anaunmukhyamātreṇa tadyogāt, tathā pūrṇasvarūpanimīlanāt - tadāveśānyathānupapattyā svakīyapūrṇasvabhāvasya tāvati bhāge saṅkocanāt, tirobhāva ādhīyate - saṃpādyate, tāvatyābhāse - tatkālakṛtārthāvabhāse, aikyāvabhāsapūrṇatvavitaraṇāt, ekyāvabhāsasya - ahaṃvimarśarūpaikyāvabhāsasya saṃbandhipūrṇatvadānāt, anugrahaḥ - svātmani layīkaraṇa mahāsṛṣṭiṣu mahāsthitiṣu mahāpralayeṣu prakopatirodhāneṣu dīkṣājñānādyanugraheṣu bhagavataḥ kṛtyapañcakayogaḥ yāvat satatameva vyavahārepi | yaduktam :- sadā sṛṣṭivinodāya sadā sthitisukhāsine | sadā tribhuvanāhāratṛptāya svāmine namaḥ || iti | pratikṣaṇamaviśrāntastrailokyaṃ kalpanāśataiḥ | kalpayannapi ko'pyeko nirvikalpo jayatyajaḥ || ityādi ca | tathā :- rūpaḥ anugrahaḥ, kriyate, arthāvabhāso hi ahaṃvimarśe vilīyate | taduktam :- ahamityasya vicchinnavimarśasya iti | sa cāhaṃvimarśaḥ prakāśasvarūpabhūta eveti bhāvaḥ | prakopatirodhāneṣu - prakopena yāni tirodhānāti teṣu, vyavahāre'pi - grāhyagrāhakodbhāvanena saṃpādite śuddhāśuddhavyavahāre'pi, na kevalaṃ mahāsṛṣṭyādiṣveveti api śabdābhiprāyaḥ | tatra mahāsṛṣṭyādiṣu sṛṣṭyāditvaṃ pūrvaṃ darśitameva, mitapramātṛvyavahāre'pi sadā sṛṣṭyādi tatraiva saṅkṣepeṇa nirṇītam, iha cāyaṃ dvitīyaḥ prakāraḥ svayamapi granthakāreṇa sphuṭaṃ nirṇīta iti atrāpi [na tatrāpi - C.] yojanīyaḥ, asmābhistu vistarabhiyā prapaṃco na kṛtaḥ | atra vṛddhasammatimāha yaduktam iti, kimuktamityapekṣāyāmāha sadā iti | asya ślokasya pūrvamarthanirṇayaḥ kṛta iti na punarāyastam, vaktavyaśeṣaṃ yadvartate tadihocyate | atra āhāra śabdenaiva tirodhānānugrahayorapi grahaṇam, tatra vyavahāre tirodhānānugrahau graṃthakṛtā iha darśitau, mahāsṛṣṭyāditrayānantarabhāvinau tu saṃhṛtasṛṣṭyādeḥ svātmani saṃskārabhāvena tāvadavasthāpanaṃ tataśca svātmani layīkaraṇamityevaṃrūpau jñeyau, etau ca tatra yojanīyāvevetyalam | anyadapi vākyadvayamudāharati pratikṣaṇam iti prākāmyam iti ca, ityetasmin vākyadvaye'pi ...........prākāmyamātmani yadā prakaṭīkaroṣi | vyaktoḥ................................................................. || iti ca || 7 || iha antararthābhāvabhāsaḥ sthita eva, tat kiṃ tatra kāraṇāntaracintayā iti prakṛtaṃ prameyam, tatsiddhaye upapattiḥ uktā, tena vinā icchārūpaḥ pratyavamarśo na syāt iti, tatprasaṅgāt pratyavamarśavikalpādisvarūpam upapāditam, iti śiṣyāṇāṃ dhiyaṃ samādhātuṃ prakṛtaṃ prameyam upapādayan upasaṃharati :- evaṃ smṛtau vikalpe vāpya pohanaparāyaṇe | jñāne vāpyantarābhāsaḥ sthita eveti niścitam || 8 || dvaye'pi sarvadā sṛṣṭyādikāritvameva proktamiti nātra prapaṃcaḥ kṛta ityalam || 7 || athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti iha iti | atra ṭīkā :- antaḥ - pūrṇaprakāśāntaḥ, sthita eva iti, anyathā prāgivetyatroktanyāyena prakāśāsaṃbhavāt, prakṛtam - ārabdham, prameyam - nirṇeyaṃ vastu, kīdṛśī asāvupapattirityata āha tena iti | etacca na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate iti ślokakhaṇḍenoktam, samādhātum iti, anyathā taddhiyaḥ [anyathā taddhiyaḥ vikṣiptetra vastujāte - C.] nikṣipte atra vastujāte samādhānaṃ na saṃbhavet iti | upapādayan - upapattyā sthāpayan | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | evam iti | atra ṭīkā :- evam śabdasya nimittavācakatvamabhipretya vyākhyāṃ karoti prakāśa iti | prakāśātmā - śuddhaprakāśarūpaḥ, vastutaḥ, na tvāpātataḥ, tena hi dehādereva nijanijaviṣayaṃ prati yathāsvaṃ pramātṛtvam | api śabdaḥ dehādipramātṛtābhimānanirāse śuddhaprakāśasya niḥsaṃśayāṃ pramātṛtāṃ dyotayati | evaṃśabdāpekṣitaṃ prakāśātmā parameśvara eva yato dehādipramātṛtābhimānadaśāyāmapi vastutaḥ pramātā, evam iti, ato hetoḥ idaṃ siddhaṃ bhavati - smaraṇe apohanajīvite ca vikalpe anubhavajñāne ca antarābhāsaḥ prakāśaviśrāntaḥ sthita eva, nātra saṃśayaḥ kaścit yadi hi dehādireva paramārthapramātā syat tat śarīrasya prāṇasya dhiyaḥ śūnyasya vā antarghaṭādi iti na kiṃcit etat - ghaṭādiparihāreṇa dehādeḥ sthitatvāt | paramārthaprakāśastu sarvaṃsahaḥ vastūktvā evam śabdamupanyasya vyācaṣṭe | evam ityetena evam śabdasya evaṃ sati itye vyākhyā kāryā iti sūcitam | kiṃ siddhaṃ bhavati ityapekṣāyām smṛtau ityādiślokaṃ vyācaṣṭe smaraṇe ityetena smṛtau ityasya vyākhyā | apohanajīvite ityanena apohanaparāyaṇe ityasya vyākhyā | antarābhāsaḥ iti, prakāśaviśrāntaḥ iti antaḥ ityasya vyākhyā, ābhāsaḥ iti arthābhāsavācakam kartṛtayā sthitam prasiddhatvena na vyākhyātam | evaṃ smṛtyādāvapi ābhāsaḥ antaḥ sthita eva bhavatīti yojanā | evañca sarvatra prakāśa eva pramātā iti bhāvaḥ | iti śabdaḥ pūrvavākyoktasamastārthākṣepaparaḥ | niścitam iti padaṃ vyācaṣṭe nātra iti | atra samarthanaṃ svayameva karoti yadi iti, antarghaṭādi iti, prāgivārthaḥ iti nyāyena ghaṭādi antarbhavediti yojanā | bhavatu tataḥ kim ityata āha na kiṃcit iti | kathaṃ na kiṃcit ityata āha ghaṭādi iti | na hi dehāntaḥ kopi ghaṭaṃ labhate iti bhāvaḥ | nanu tarhi prakāśāntarapi kathaṃ ghaṭādi syādityata āha paramārtha iti, sarvasahaḥ iti sarvaśaktiyuktatvāt anyathā sarvaprādurbhāvāsaṃbhavaḥ | iti tatrāntarviśvam, iti anāyāsasiddhametat || 8 || nanu antarābhāsavargasya bahirābhāsanaṃ yadi sarvatrāsti kastarhi smaraṇādau ābhāsabhedaḥ, na ca asau na saṃvedyate - sphuṭatāsphuṭatādiprasphuraṇasya [sphuṭāsphuṭatāṃ - K. ṣ. ṣ.] anapahnavanīyatvāt ityāśaṅkyāha :- kintu naisargiko jñāne bahirābhāsanātmani | pūrvānubhavarūpastu sthitaḥ sa smaraṇādiṣu || 9 || nanu śūnyapramāturapi kathamevaṃbhāvo na kalpyate ? satyam, evaṃ kalpite tu sa eva paraḥ prakāśaḥ syāt | astu kā hāniḥ, sthalādbuddhipramātṛbhāvānnirgatya na hi sadya eva pramātā vyāpakībhavati kintu kṣaṇaṃ leśataḥ saṃskārabhāvena sthitaṃ parimitatvam avaśyamanubhavatyeva sa eva ca śūnyapramātā, tataḥ svayaṃ sphuraṇaśīlāyāḥ aparimitatāyāḥ sphuraṇe tasyaiva śuddhaprakāśabhāvaḥ | yadyapi atrāpi śuddhavidyāditattvārohaṇarūpaḥ kramostyeva tathāpi tatra tādṛśo yatno nāsti ityevamuktamityalam | tatrāntaḥ - paramārthaprakāśamadhye || 8 || atha navamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- antarābhāsavargasya - prakāśāntargatasya ahantayā grahaṇayogyasya ghaṭādyā - bhāsasamūhasya, bahirābhāsanam - bahirdeśatvena aphuraṇam, idam iti grahaṇamiti yāvat | smaraṇādau iti | ādiśabdena saṅkalpādergrahaṇam, ābhāsabhedaḥ, anubhavāditi śeṣaḥ, ubhayatrāpyāntaratvāviśeṣāditi bhāvaḥ | nanu bhāstvābhāsabheda ityata āha na ca iti | na ca na saṃvedyate, api tu saṃvedyata eveti bhāvaḥ | kathaṃ saṃvedyata ityata āha sphuṭa iti | tatra sarvadharmākṣepeṇa idam iti grahaṇam sphuṭatāgrahaṇam, tadanākṣepeṇa tat iti grahaṇam asphuṭatāgrahaṇam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kintu iti | anubhavajñānasya idaṃ nīlam iti antaravabhāsaṃ [antarābhāsam - K. ṣ. ṣ.] bahirābhāsayataḥ svā'ntarbhāvābhāso [so'ntarbhāvābhāsaḥ - K. ṣ. ṣ.] naisargikaḥ - nisṛṣṭeḥ svātantryāt āyāto na tu smaraṇāderiva anyajñānakṛtavāsanādibalāt | smaraṇe utprekṣaṇe pratyakṣapṛṣṭhabhāvinī adhyavasāye ca yo'ntarnīlādyavabhāso bāhyatayā adhyavasāyitavyaḥ [bāhyatayā avabhāsayitavyaḥ - K. ṣ. ṣ.] nāsau svātmīyaḥ api tu pūrvānubhavasaṃskārajo'sau, tatra saṃskāro nāma anubhavasya atra ṭīkā :- antaravabhāsam - antaḥsthitaṃ nīlābhāsam, aham iti grahaṇayogyaṃ nīlābhāsamiti yāvat, bahirābhāsayataḥ - bāhye prakāśayataḥ, bahiravabhāsanamanukṛtyāha idam nīlam iti iti | svāntarbhāvābhāsaḥ - svāntaḥsthitabhāvābhāsaḥ | naisargikaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe nisṛṣṭeḥ iti, tatrāpi prakṛtyarthamāha svātantryāt iti, nisargo hi svabhāvaḥ sa ca paramārthataḥ svasvātantryameva, svarūpabhūtā nijā śaktireveti yāvat | ṭhañpratyayārthamāha āyātaḥ iti | atra vyatirekadṛṣṭāntamāha na tu iti, anyasya - pūrvānubhūtasya yajjñānam - anubhavaḥ tena kṛtaṃ yadvāsanādi - saṃskārādi tasya balāt, āyāta iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | etena pūrvārdhavyākhyā kṛtā | evamatra yojanā | uttarārdhe sthitam sa iti ihāpi yojanīyam | kintu - pakṣāntare, saḥ - antarābhāsaḥ, bahirābhāsanātmani - idantāgrahaṇasvabhāve jñāne nirvikalpānubhave, naisargikaḥ bhavati na tu smṛtyādāviva saṃskārakṛto bhavati iti | athottarārdhaṃ vyācaṣṭe | smaraṇe iti smaraṇa padavyākhyā ādi śabdagṛhītasya utprekṣaṇe ityasya ullekhanamarthaḥ, adhyavasāye ityasya savikalpānubhavaḥ, bāhyātayā'dhyavasāyitavyā - tat ityadhyavasāyaviṣayaḥ kāryaḥ, svātmīyaḥ - naisargikaḥ | punaḥ kīdṛśo'sāvityata āha kālāntare'pi anuvartamānatā, ato'sāvanuvartamāno'nubhavo yato nīlādyābhāsasaṃbhinnaḥ tataḥ tattādātmyāpannaṃ smaraṇādyapi tathā nirbhāsate, tata eva smaraṇakālasaṃbhavī ābhāsaḥ tadanubhavapūrvakālakalita eveti svayaṃ smaraṇādernirviṣayatvaṃ gṛhītagrāhitvaṃ ca uddhoṣyate | etadeva asphuṭatvam, iti siddho'nubhavasmaraṇādau ābhāsabhedaḥ antarābhāsavargasya bahirābhāsanam anyāvyavadhānena [bahirābhāsanam avyavadhānena - K. ṣ. ṣ.] sphuṭatā, vyavadhānena tu tātkālikatvābhāvāt asphuṭatā iti || 9 || nanu anubhavajñānāt aindriyakāt anyat sarvaṃ jñānaṃ vyavadhānena bahirābhāsanarūpaṃ prāptam ityāśaṅkya pravibhāgamāha :- api tu iti | nanu kathaṃ pūrvānubhavarūpaḥ iti padasya saṃskārajatvamarthaḥ ityata āha tatra iti | etatsamarthayituṃ saṃskārapadasya prathamamarthamāha saṃskāro nāma iti | kālāntare'pi viṣayagrahaṇakālāduttarasminkāle'pi, nīlādyābhāsasaṃbhinnaḥ - grahaṇakāle nīlādiviṣayoparaktaḥ, tattādātmyāpannam - tannīlam iti nīlatādātmyayuktam, tathā - pūrvānubhavavat | phalitamāha tataḥ iti | tasya anubhavasya yaḥ pūrvaḥ kālaḥ tena kalitaḥ - viśiṣṭīkṛtaḥ eva, na tu idānīntanatāyukta ityarthaḥ | etena pūrvānubhavarūpatvaṃ smaraṇasya siddham tadeva ca saṃskārajatvamiti bhāvaḥ | lokaprasiddhaṃ nirviṣayatvaṃ gṛhītagrāhitvaṃ cāsyaitadavaṣṭaṃbhena siddhatayā kathayati iti iti | iti, ataḥ kāraṇāt ityarthaḥ | asyaivāsphuṭatvamapi kathayati etad iti | nanu sphuṭatvaṃ kīdṛgasti ityapekṣāyāmāha antarābhāsa iti | anyāvyavadhānena - saṃskāravyavadhānarahitatvena | punarapi etatprasaṅgena asphuṭatvaṃ nirṇīyate vyavadhānena iti, vyavadhānena, saṃskārakṛtenetyarthaḥ | sarvadharmākṣepitvena tadanākṣepitvena ca grahaṇamatraiva viśrāmyatīti na pūrvāparavirodhaḥ śaṅkanīyaḥ iti || 9 || sa naisargika evāsti vikalpe svairacāriṇi | yathābhimatasaṃsthānābhāsanādbuddhigocare || 10 || yaḥ pratyakṣavyāpāram anupajīvan vyakṣepasāratayā manorājyasaṅkalpādivikalpaḥ sa svairaṃ kṛtvā svapreraṇena parapreraṇanairapekṣyeṇa svātantryeṇa carati udeti vyayate ca, tatra yo bahirābhāso [bahiravabhāsaḥ - K. ṣ. ṣ.] nīlādeḥ antarābhāsamayasya sa atha daśamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- sarvam - manorājyaṃ bhrāntijñānādi ca samastam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | sa naisargikaḥ iti | atra ṭīkā :- tacchabdasya yacchabdāviṣṭatvena vikalpe iti padasya vyākhyāṃ karoti yaḥ iti, pratyakṣavyāpāram - pratyakṣapramāṇavyāpāram, anupajīvan - anapekṣamāṇaḥ, vyākṣepasāratayā - cittavyākulatāmātrasāratvena, ādi śabdena bhrāntigrahaṇam | vikalpe ityasya viśeṣaṇībhūtaṃ svairacāriṇi iti kṛdantapadaṃ vyācaṣṭe vigrahapūrvaṃ svairam iti | svaira iti vyācaṣṭe svapreraṇa iti, manorājyādi hi puruṣasya svayamevotpadyate vilīyate ca na tu puruṣapreraṇāmapekṣate parasya tu kathaivātra nāsti | atrāpi paryāyamāha svātantryeṇa iti, etat svātantryaṃ ca manorājyādereva jñeyaṃ na puruṣasya anyathā virodhāpātāt | carati iti padaṃ vyācaṣṭe udeti iti, caraṇaṃ hyatra udayavyayāveva, yattu jitacittānāmatra stokaṃ svātantryaṃ vartate tadanapekṣyaivamuktam | sāmānyajanamanorājyāderevātra vaktumiṣṭatvāt | saptamyarthamāha tatra iti, tatra, evaṃvidhe vikalpe ityarthaḥ | saḥ ityasyārthamāha yaḥ iti | bahirābhāsaḥ - idantayā tattayā vā ābhāsaḥ | antarābhāsamayasya - paramārthataḥ svāntargatatvena aham iti grahaṇayogyasya | yacchabdākāṅkṣāṃ pūrayati saḥ iti | saḥ - naisargika eva, tathā hi aparidṛṣṭapūrvamapi śvetaṃ daśanaśatakalitakarayugalayuktaṃ dantinam antaḥ pramātṛbhūmau sthitaṃ bahiḥ antaḥkaraṇabhūmau svacchadhīdarpaṇātmikāyāṃ sa vikalpaḥ tātkālikameva bhāsayati [ābhāsayati - K. ṣ. ṣ.] || 10 || ābhāsaḥ, bāhyavastunirapekṣameva manomātrasaṃpādita ābhāsa iti yāvat | naisargika eva bhavati, saṃskārajastu na bhavati | kathaṃ naisargika ityapekṣāyāṃ samarthanaṃ prakramate tathā hi iti | aparidṛṣṭapūrvam - kadācidapi pūrvaṃ na dṛṣṭam, na hi vakṣyamāṇaguṇo hastī kadāpi dṛśyate iti bhāvaḥ | śvetam - sitam, daśanaśatakalitam, na tu dantadvayakalitam, karayoryugalam - dvayaṃ tena yuktam, natvekakarayuktam, dantinam - hastinam, pramātṛbhūmau - buddhipramātravacchinnaparapramātṛrūpaparaprakāśabhittau, sthitam - śaktibhāvena tiṣṭhat, anyathā nirgamāsaṃbhavāt | bahiḥ antaḥkaraṇabhūmau - prakāśāpekṣayā bāhyatvena sthitāyāmantaḥkaraṇabhittau, kīdṛśyām ? svacchā yā dhīḥ saiva darpaṇam - bāhyapratibiṃbayogyatvena mukuraḥ tadeva ātmā yasyāḥ tādṛśyām, sa vikalpaḥ - manorājyādirūpaḥ vikalpaḥ, tātkālikameva, na tvanyakālāvasthāyi, bhāsayati | atra ca buddhipramātuḥ svato bāhyagrahaṇamapekṣya pramātṛtvam, svāpekṣayā''ntaraṃ nabhaḥpramātāraṃ prati grāhyatvena antaḥkaraṇatvamiti na kiṃcidviruddham | nanu ya evaṃvidho hastī proktaḥ so'pi saṃskāraja eva, na hi sadyojātasya bālasya kadāpyevaṃvidhasya hastinaḥ citte sphuraṇaṃ yuktam, puruṣo hi manorājyādau svayameva kalpanayā anyatra dṛṣṭāni viśeṣaṇāni anyatra yojayati, saṃskāravaśena yadyapi bhinnatayā sthitāni tāni viśeṣaṇāni ekatra na dṛṣṭāni tathāpi bhinnatayā vyastatvena yatra tatra dṛṣṭānyeva tāni, na caitāvatā eṣām asaṃskārajatvaṃ vaktuṃ yuktam, satyam, paramārthastvayameva, kintu sthūlabuddhīn pratyevamuktam, te hi paramārthaṃvicāre anadhikṛtā eva | nanu tarhi asau paramārthaḥ svānugadayayā [sā (svā) na gadayayā - C.] sphuṭīkārya eveti cecchṛṇu, naisargikaḥ parāmarśaḥ sa eva, yaḥ pūrva sadyojātabālādiṣvapi stanyādyabhilāṣaprāṇatayā darśitaḥ | abhilāṣo hi yojanāprāṇa eva, yojanā cānusaṃdhānam, sa eva pratyavamarśaḥ | bahirapi hi vastuviṣayo'bhilāṣaḥ tatsukhakāritvānusaṃdhānarūpa eva | bālasya vastuviṣayo'bhilāṣaḥ tatsukhakāritvānusandhānarūpa eva tāvad bālasya vastugrahaṇaṃ na saṃbhavatīti asau oṣṭhagatamaṅgulyādikamapi stanatvena anusaṃdadhāti yena tatrāpi cayanaṃ karoti | ato'pi paramārthavicāre stanyamasau na kāṅkṣati stanyajñānābhāvāt, paraṃ tṛptimātraṃ kāṅkṣamāṇaḥ yatra tatra bhramati, mukhadvāracāṃcalyaṃ tu asya svabhāvabhatameva, tṛptyartaṃ taccaṃcalīkaraṇena jñāyate asya svātmani śaktibhāvena sthito yojanārūpaḥ parāmarśo'sti | yattu tasya pūrvajanmasaṃbandhitvaṃ kathayanti tadapi phalataḥ tadeva, paramārthavicāre hi sarveṣāṃ pūrvajanma sarvaśaktiyuktaṃ prakāśatattvameva, sthāvarā api hi nijaṃ svabhāvamādāya tata evottiṣṭhanti, teṣāmapyantaḥ saḥ pratyavamarśo vidyata eva anyathā tantūnāṃ svaṃ prati rasākarṣaṇāsaṃbhavāt | evaṃ saḥ sūkṣmaḥ pratyavamarśaḥ sarveṣu jñāneṣvastyeva, tatra anubhave sākṣādeva sthitaḥ tatpṛṭhabhāvini vikalpe pūrvānubhūta - vastuviṣayāyāṃ smṛtau ca, svairacāriṣu manorājyādiṣu tu kevalasaṃskārajatvabhrameṇa sthalabuddhīn prati kevalasaṃskārajatvamasyācāryeṇa sādhitam, na ca tadyuktam, yatra sthāvareṣvapi tasya sattā yuktatvena darśitā kā tatra manorājyādiṣu tadasattvakalpanā, paramārthavicāre hi yasya yasya sattā tasya tasya naisargikaḥ pratyavamarśo vidyate eva tadavyabhicāricinmātrarūpasanmātreṇaiva sarvapūraṇāt, ato'pi paramārthavicāre asattāyāmapi tenaiva pūraṇamasattvabhāvenaiva pūraṇāt, tathā hi bhairavaśabdasya sarvabhāvābhāvabharaṇakatṛtvamevārthaḥ, taduktam :- sa eva bhairavo devo jagadbharaṇalakṣaṇaḥ asmācca antarābhāsasaṃbhavasamarthanaprasaṅgāgatāt ābhāsabhedavicārāt śāstre yat prayojanaṃ mukhyatayā abhisaṃhitaṃ svātmani īśvarapratyabhijñānarūpaṃ tadadhikaraṇasiddhāntanītyā anāyāsasiddham iti darśayati :- ata eva yathābhīṣṭasamullekhāvabhāsanāt | jñānakriye sphuṭe eva siddhe sarvasya jīvataḥ || yadidaṃ yathābhīṣṭaṃ [yathābhīṣṭasya - K. ṣ. ṣ.] bahirasattvāt ananubhūtasyāpi samyak ullekhanam iti | etena sarveṣāṃ jagadgatānāṃ jaḍā'jaḍānāṃ satāmasatāṃ ca pratyavamarśayuktatvaṃ sādhitam | yasya ca pratyavamarśayuktatvaṃ tasya kathākaraṇe'pi yogyatvamiti sarve bhāvāḥ bhagavatstutiparā eveti yat kaiściducyate tadapi yuktameva | ato'pi paramārtha - vicāre sarve svayaṃ sa eveti kaḥ kaṃ stūyāt, svātantryarūpāhaṃparāmarśamayatvameva sarvatra siddhamityalaṃ svapratibhāmātragamye vastuni doṣāpādakena vākprapaṃcena || 10 || athaikādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti asmācca iti | atra ṭīkā : śāstre - asmin pratyabhijñāśāstre, abhisaṃhitam - granthakāreṇa manasi kṛtam, tat - prayojanam, adhikaraṇasiddhāntanītyā, yatraikāśrayeṇānyadvastu siddhyati so'dhikaraṇasiddhāntaḥ yathā śabdānityatvāśrayaṇena tadruṇatvasiddhiḥ, tasya yā nītiḥ tayā | anāyāsasiddham, ayatnasiddhamityarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | ata eva iti | atra ṭīkā :- ata eva iti vyācaṣṭe yadidam iti | yathābhīṣṭam - bāhyavastunairapekṣyeṇa svecchānuguṇatayā, yat ananubhūtasya - kadāpyanubhavaviṣayatāmanītasya avabhāsanaṃ ca vikalpasya prasaṅgāt darśitam asmādeva hetoḥ idamapi siddhyati - yaḥ kaścit kīṭo vā brahmā vā jīvanakriyāviṣṭaḥ tasya avabhāsanarūpā jñānaśaktiḥ ullekhanarūpā ca kriyāśaktiḥ naisargikī, tataḥ tasyāṃ bhūmau vyatirikteśvarakalpitapūrvasiddhasṛṣṭyupajīvanasaṃbhāvanāpi [vyatirikteśvaropakalpita - K. ṣ. ṣ.] nāsti, sitahastyādeḥ, ullekhanam - manasi kalpanam, avabhāsanañca - vikalpaghanībhāvena puraḥ sphuraṇam | taduktam :- svapnacaurādyupadrutāḥ | abhūtānapi paśyanti purato'vasthitāniva | iti | prasaṅgāt - pratyavamarśavivekaprasaṅgena | nanu tataḥ kimityata āha asmādeva iti | idam ityasyākāṅkṣāṃ pūrayati yaḥ iti | jīvanakriyāviṣṭaḥ - jīvan, sarvaṃ jaṅgamajātamiti yāvat | tasya - kīṭasya brahmaṇo vā, sarvasya jīvajātasya iti yāvat | naisargikī - svabhāvikī | nanu kiṃ sā sthāvarāṇāṃ nāsti, satyam | teṣāmapyasphuṭā'sāvastyeva parantu sphuṭatvāpekṣayā evamuktam | nānvastu tataḥ kim ityata āha tataḥ iti | tataḥ - tasmātkāraṇāt, puruṣeṇa tasyāṃ bhūmau - svairavicārimanorājyādibhūmau, svamaiśvaryameva - nijaṃ sahajaṃ svātantryameva, sphuṭaṃ pratyabhijñeyam - tat īśvaraviṣayam aiśvaryam mamaivedamaiśvaryamiti pratyabhijñāviṣayīkāryam, phalataḥ sa īśvaraḥ ayamahameveti pratyabhijñā kāryā iti bhāvaḥ | svamaiśvaryaṃ kīdṛśam ? jānāti karoti ca ityevaṃrūpam yat jñānakriyāsvātantryam - jñāne kriyāyāñca kartṛtvaṃ tadeva lakṣaṇaṃ svarūpaṃ yasya tādṛśam, kutaḥ svameva pratyabhijñeyam ? iti, iti kutaḥ ? tasyāṃ bhūmau, vyatiriktaḥ - svātmano bhinnaḥ ya īśvaraḥ tena kalpitā yā pūrvasiddhā - bāhyasṛṣṭivat manorājyādeḥ pūrvaṃ siddhatayā sthitā yā sṛṣṭiḥ - śvetādiguṇayuktahastirūpaṃ sarjanīyaṃ iti svamaiśvaryameva [svamevaiśvaryam - K. ṣ. ṣ.] sphuṭaṃ pratyabhijñeyaṃ jānāti karoti cetijñānakriyāsvātantryalakṣaṇam | ekavacanena sarvasya jīvajātasya vastuta ekeśvararūpatāṃ sūcayati | iti śivam || 11 || āditaḥ || 63 || vastu, tasya yadupajīvanam - saṃskāradvāreṇa apekṣaṇaṃ tasya saṃbhāvanāpi - tarkeṇa ūhanamapi, nāsti, sphuṭaṃ svayaṃ kalpitatvāt bahiḥ kadāpyadṛṣṭatvāt | api śabda sadbhāvasya tu kā katheti dyotayati, tasyāṃ bhūmau ityasya padadvayasya kākākṣivadubhayatra yojanam | ayamupadeśo'pi prabuddhaṃ pratyeva aprabuddhasya anadhikāritvāt, suprabuddhasya tu sarvadā sarvamātmatvena paśyataḥ tadapekṣāyā asaṃbhavāt, na cāprabuddhairapi etacchrutvā saṅkalpavivaśatayā sphurite manorājyādāvayaṃ bhramaḥ kāryaḥ sarvathā jitasaṅkalpānāṃ kadāpi dehasvabhāvavaśenāsphuritamanorājyānāṃ [dehasvabhāvavaśena sphurati - C.] prabuddhānāṃ bhātātmatattvānāṃ vyutthāne tatpratyabhijñākaraṇe tāvadasamarthānāmarthe asyopadeśasya sthitatvāt | kurvantu vā kā no hāniḥ ityalam | jīvataḥ ityatra sthitasyaikavacanasyābhiprāyaṃ vaktumāha ekavacana iti | sūcayati - sūcanayā kathayati na tu sākṣāt, sūcanaṃ ca dvyekayordvivacanaikavacane iti sūtrasāmarthyāditi bhāvaḥ | nanu tarhi sarvapadaṃ kimarthaṃ sthāpitam ? tad visphuṭameva kathayati, bhinnānām ekatra buddhyā melanaṃ hi sarvapadapravṛttinimittam, satyam, bhedagrastabuddhīn pratyevamuktam, te hi jīvataḥ iti śrūtvā kamapyekaṃ jīva pratyetaduktamiti jānīyuḥ, tāneva ca prati granthakaraṇamiti na kiṃcidviruddham | iti śabda ānhikasamāptau, śivam iti padaṃ maṅgalavācakaṃ paratattvasūcanaparañceti śivam || 11 || iti śrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāsūtra- vimarśinyāṃ prathame jñānādhikāre jñānaśaktinirūpaṇaṃ nāma ṣaṣṭhamāhnikam || 6 || iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāvimarśinīṭīkāyāṃ bhāskaryākhyāyāṃ jñānādhikāre ṣaṣṭhamānhikaṃ samāptam || 6 || atha jñānādhikāre ekāśrayanirūpaṇākhyaṃ saptamamāhnikamārabhyate | anantaśaktiratnānāṃ yadekāśrayasaṃśrayāt | vicitracandrikollāsasaṃsiddhistaṃ stumaḥ śivam || atha saptamāhnikaprārambhaḥ | yadekāśrayayogena nānāśakticayaḥ sphuṭam | śakyodbhāvanasāmarthyaṃ labhate taṃ stumaḥ śivam || atha jñānādhikāre saptamasyāhnikasya nirvighnavyākhyāsamāptaye pracayagamanāya ca tattvānusmaraṇarūpaṃ maṅgalaṃ śiṣyaśikṣāyai samastānhikatātparyasūcakaślokenopanibadhnāti ananta iti | vayaṃ tam - yacchabdāviṣṭe pūrvavākye proktam, śivam - śaktipiṇḍātmakaṃ prakāśaparamārtha svātmadevatārūpaṃ śivatattvam, stumaḥ - stutidvāreṇa parāmṛśāmaḥ, taṃ kam ? anantāni - aparicchinnāni yāni śaktiratnāni - uttamavastutvena ratnarūpāḥ jñānasmṛtyādiśaktisamūhāḥ teṣām, yadekāśrayasaṃśrayāt yaścāsau eka āśrayaḥ - śaktimattvena asādhāraṇaṃ sthānam tasya saṃśrayāt - avaṣṭaṃbhena, hetau iyaṃ paṃcamī | vicitrā ye candrikollāsāḥ - svaviṣayadyotakāḥ pramādirūpāḥ candrikāsphūrtayaḥ teṣāṃ saṃsiddhirbhavati, jñānādayaḥ śaktayo hi paraprakāśe sthitāḥ tata eva balaṃ labdhvā svaviṣayadyotanaṃ kurvanti | yadyapi śaktayo'sya jagat kṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ | iti nītyā sarve padārthāḥ śaktirūpā eva, tathāpi prastāvāpekṣayā jñānādiśaktīnāmeveha grahaṇaṃ kṛtam, yato jñānādiśaktibhirevātmasiddhiḥ tāvanmātrameva ca īśvaratvena pratyabhijñeyatvena iheṣṭam, tanmātraparatvādasya śāstrasya | etena jñānādiśaktīnāmekādhārasya nirṇayo'trānhike kriyate iti sūcitam | evaṃ smṛtyādiśaktīnāṃ vitatya svarūpamiyatā darśitam, yattu atra pramāturapi svarūpam unmīlitam tattāsāmeva śaktitvaṃ samarthayitum, na hi svantraṃ śaktisvarūpaṃ bhavitumarhati iti | adhunā tu tāsāṃ śaktīnām eka āśrayaḥ, sa ca tacchaktisaṃyojanaviyojanādisvācchandyayogāt maheśvaraḥ na tu jaḍasvarūpavahnyādivat dāhakapācakādiśaktyāśrayamātram iti yat ubhayam upakṣiptam na cedantaḥkṛtānantaviśvarūpaḥ ........| ityatra sūtre, tat vitatya nirṇetavyam | tatra ekamāśrayaṃ nirṇetum yā caiṣā pratibhā........................| ityādi ................vyavahāro'nubhūyate || evaṃ maṅgalaṃ saṃpādya samastānhikatātparyaṃ samastavyastatvābhyāṃ kathayati evam iti | atra ṭīkā :- nanu pramāturapi nirṇayo vartate eva tatkathamuktaṃ śaktīnāṃ svarūpam darśitam ityata āha yattu atra iti | unmīlitam - prakaṭīkṛtam, na tu nirṇītam, samarthayitum - sādhayitum | kuta ityapekṣāyāmāha na hi iti | nanvidānīṃ kiṃ kathayati ityata āha adhunā iti | tāsāṃ śaktīnāṃ yat saṃyojana - viyojanādi, ādiśabdena svasmin layīkaraṇam, tatra yat svācchandyam - svātantryam tasya yogāt, ubhayam - śaktyāśrayasyaikatvaṃ maheśvaratvañca, upakṣiptam - samarpitam, kathitamiti yāvat | kutretyapekṣāyāmāha na cet iti | tat yugalam, nirṇetavyam - avaśyaṃ nirṇeyam, anyathā maheśvaratvanirṇayāsaṃbhavāditi bhāvaḥ | tatra - tasya yugalasya nirṇetavyatve sati, ekam āśrayam - jñānādiśaktīnāṃ parapramātṛrūpamaheśvararūpamekaṃ sthānam | evaṃ sāmastyenābhiprāyamuktvā ityantaṃ caturdaśabhiḥ ślokaiḥ āhnikaṃ prastūyate | tatra ślokena eka āśrayaḥ svarūpata upakṣipyate | tato'pi dvayena vyavahāraḥ sarvaḥ sati ekasmin āśraye yujyate na asatīti anvayavyatirekātmā yuktirucyate | tato vyavahārasvarūpaṃ kāryakāraṇabhāvataḥ, smaraṇataḥ, satyāsatyapravibhāgataśca iti saṅkṣipya ślokena [saṅkṣipya ślokena ślokāṣṭakena - K. ṣ. ṣ.] ślokena ślokāṣṭakena ca pratipādyate | tataḥ ślokena sarvo'rtho nigamyate ityāhnikārthasaṅkṣepaḥ | atha ślokārtho vyākhyāyate | yaduktam sarvasya siddhe jñānakriye jīvataḥ iti tat katham ? yāvatā jñānādivyatiriktaḥ ko'sau anyo yasya te syātām, kāṇādadiśā hi dūṣitaḥ tadāśrayaḥ vyastatvenāpi kathayati tatra iti | tatra, ślokacaturdaśakamadhya ityarthaḥ | svarūpataḥ - svarūpamātreṇa, na tu samastadharmākṣepeṇetyarthaḥ, upakṣipyate - kathyate, anvayavyatirekātmā - anvayavyatirekarūpaḥ, ślokena ślokena ślokāṣṭakena ca, daśabhiḥ ślokairityarthaḥ | tatra ekena kāryakāraṇabhāvanirṇayaḥ, punarekena smṛtinirṇayaḥ, aṣṭakena satyāsatyapravibhāganirṇaya iti kramaḥ | nigamyate - nigamanaviṣayatāṃ nīyate | vyastatvakathanamupasaṃharati iti iti | ślokārthakathanaṃ pratijānīte atha iti | tatra prathamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti yaduktam iti | atra ṭīkā :- tat katham, tanna saṃbhavatītyarthaḥ, kuta ityapekṣāyāmāha yāvatā iti | yāvatā, yasmāt kāraṇādityarthaḥ | te - jñānakriye | nanu pūrvaṃ jñānādiguṇāśrayastato vyatiriktaḥ sādhita evetyata āha kāṇāda iti | svadarśanadṛśā - śaivamatadṛṣṭyā, tamekam - āśrayam | svarūpataḥ - svarūpamātreṇa, upanyasyati - samarpayati, kathayatīti yāvat | evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe yā caiṣā iti | tato bhinneṣu dharmeṣu.....................| ityādinā, tat etat āśaṅkya svadarśanadṛśā [svadarśanadiśā - K. ṣ. ṣ.] tamekaṃ svarūpata upanyasyati [upakṣipati - K. ṣ. ṣ.] :- yā caiṣā pratibhā tattatpadārthakramarūṣitā | akramānantacidrūpaḥ pramātā sa maheśvaraḥ || 1 || pratibhāti ghaṭaḥ iti yadyapi viṣayopaśliṣṭameva pratibhānaṃ bhāti tathāpi na tadviṣayasya svakaṃ vapuḥ, api tu saṃvedanameva tat tathā cakāsti māṃ prati bhāti iti pramātṛlagnatvāt | tathā ca vedaḥ :- atra ṭīkā :- akramā ityantaṃ ślokakhaṇḍaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti pratibhāti iti | viṣayopaśliṣṭameva - kartṛbhūtaghaṭādisaṃbaddhameva, pratibhānam - pratibhāti itikriyāsvarūpam, bhāti - pramātṝn prati sphurati, tat - pratibhānam, viṣayasya - ghaṭasya, svakaṃ vapuḥ - arthāt svaṃ [arthākhyaṃ nijam - C.] nijaṃ svarūpam, punastat kim ityata āha api tu iti | saṃvedanameva - pramātaniṣṭhā ghaṭaviṣayā saṃvedanākhyā kriyaiva, tat - pratibhānam, tathā - viṣayopaśleṣeṇa, cakāsti - sphurati | atra hetumāha māṃ prati iti | pramātṛnagnatvāt - āpātataḥ kartṛbhūtaghaṭaniṣṭhatvabhāge'pi paramārthataḥ māṃ prati bhāti iti evaṃ pramātureva tadbhittitvāt | ayamatra bhāvaḥ | pramātā prathamam arthitādivaśena svasya ghaṭasaṃvedane prodyogaṃ karoti anyathā ghaṭaprastāvasyaivāyogyatvāt, tatra tasya yadi ko'pi ghaṭavārtāṃ pṛcchati tadāṃ taṃ prati kathayati ghaṭaḥ pratibhāti iti, punaḥ pṛṣṭaḥ san kaṃ prati bhāti iti punarasau kathayati māṃ prati iti | prati śabdo hi ghaṭasya bhānaṃ prati kartṛtva - nivārakaḥ pramātari tadyogyatāsādhakaśca, anyathā bhāti iti brūyāt māṃ prati iti prayogarahite bhāti iti kathane tu pramātā bhittibhūtaṃ svātmānaṃ vismārya ghaṭameva uddhurīkaroti tadarthitātiśayena vivaśīkṛtatvāt, na ca tāvatā ghaṭasyaiva kartṛtvaṃ vaktumucitam svātmano vā udāsīnatvam, jaḍasya ghaṭasya kartṛtvāyogāt svātmana eva sarvatra svatantratāyogena sarvakartṛtvayogāt, yaduktam svatantraḥ kartā iti | tataśca sphuṭameva pratibhāti ghaṭaḥ ityatra bhānasya prati upasargasūcitaṃ pramātṛlagnatvaṃ pramātṛlagnatve ca bāhyatānupapattiḥ, tadanupapattau ca viṣayatvānupapattireva iti | atra śrutiṃ pramāṇīkartumāha tathā ca iti, vedavākyameva kathayati tameva iti | iyaṃ śrutiścaivam | na tatra sūryo bhāti na candratārakāḥ nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti | iti | atrāyamarthaḥ, tatra - tasmin paraprakāśe, tatsannidhau iti yāvat, sūryaḥ - bāhya - prakāśaśreṣṭhaḥ ādityaḥ, na bhāti - svaprādhānyena bhānaṃ prati kartṛtvaṃ na bhajati, cidākhyaṃ taṃ prati bhānena tallagnatvena bhānāt, na hi pramātāraṃ vinā ghaṭādivat sūryo'pi siddhiṃ labhate, tatsannidhau bhānaṃ tu paramārthataḥ tanniṣṭhameva, śilādau pādanyāso hi paramārthataḥ bhuvi eva | taduktam :- kathamanyathā bhavanti bhuvidattapādāni nṛṇām 'tameva bhāntamanu bhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti |' iti | śatrā aviratasphuraṇatvaṃ karmapravacanīyena tadīyasvātantryopakalpita - nirmāṇakriyājanito vedyavedakabhāvarūpo lakṣaṇātmā saṃbadho dyotitaḥ, iti | kuto'yamagniḥ iti, agnerbhāne kathaiva nāstīti bhāvaḥ | prakāśavyatiriktānāṃ vastūnāmabhānaṃ tu daṇḍāpūpikānyāyena sphuṭatarameveti na gṛhītam, vidyudanantaraṃ sūryābhānakathanasya yogyatve'pi prathamaṃ sūryābhānakathanaṃ tasya tatsamīpe vidyudāderapi atinyunatvasūcanaparam, anyathā tu śreṣṭhasya sūryasyābhāne kastadbhānaprasaṅgaḥ, tadaprasaktau kastanniṣedhaḥ | nanu tarhi kathamete bhānti ityata āha tameva iti | bhāntam - svaprakāśatvena aham iti satatameva sphurantam, tamevānu - taṃ parapramātṛrūpaṃ prakāśaṃ prati, sarvam - sūryādiprakāśajātam, bhāti, anyathā ahaṃ sūryaṃ paśyāmi ityādiprayogāsaṃbhavāt | bhāti iti prayogastu [prayogasya tu - C.] arthitādivaśena taduddhurīkaraṇapramātṛprayojanatvena, anyathā asiddhatvāt iti bhāvaḥ | phalitamāha tasya iti, ataḥ iti śeṣaḥ | ataḥ kāraṇāt idaṃ sarvam - idantāgrāhyaṃ sūryādirūpaṃ bāhyaṃ prakāśajātam, tasya bhāsā - tadāśrayeṇa etadviṣayeṇa ca prakāśena, vibhāti, svatantratayā viśiṣṭaṃ bhānaṃ prati kartṛtvamiva bhajati ityarthaḥ, yathā sūryādibhāsā ghaṭādikaṃ sarvaṃ vastujātamiti bhāvaḥ | atra svayamapi leśato'bhiprāyakathanaṃ karoti śatrā iti | śatrā - bhāntam ityatra sthitena śatṛpratyayena, aviratasphuraṇatvaṃ dyotitam iti saṃbandhaḥ anyathā bhātam iti brūyāt iti bhāvaḥ | anu śabdasyābhiprāyamāha karma iti | karmapravacanīyena - lakṣaṇakriyāvācakena anu śabdena, lakṣaṇātmā - vṛkṣamanu dyotate vidyut itivat lakṣaṇakriyārūpaḥ, saṃbandho dyotitaḥ, yathā hi vṛkṣeṇa vidyuto dyotanaṃ lakṣyate - prekṣakān prati darśyate, tathā parapramātṛbhānena sūryādibhānaṃ pramātṝn prati lakṣyate | nanu tatra vṛkṣaḥ sphuṭameva dṛśyate tena ca yuktameva vidyud kevalaṃ viṣayollekhanabalāt bahiḥ kramāvabhāsaḥ samarthitaḥ, sa sa darśanam, atra tu parapramāturbhānaṃ na sphuṭam iti kathaṃ tena etallakṣaṇam iti cet sa eva kaḥ ? dehādiḥ iti cet aho paropadeśādhikāritvam | parapramātā iri cet, saḥ bhāto na vā ? na cet, tat katham mayā iti prayogaḥ ? arthadarśanānantarameva tadvācakaśabdasphūrtiyogāt, bhāsate cet, adyaiva sadā vā ? adyaiva iti cet tarhi adyaiva aham iti prayogaḥ kṛtaḥ iti pūrvasmṛtirna yuktā hyo mayedaṃ bhaktam iti | adya tāvad bhātaḥ itaḥ parantu na jānāmi bhāsyati na vā iti cet, satyam, paradehāvacchinno yohaṃpratyayaḥ sa kiṃ tvadahamaḥ bhinnaḥ abhinno vā, yadi bhinnaḥ tarhi dehapramātṛtvābhimānastathaiva sthitaḥ ityata upadeśānadhikāritā tathaiva, yadi tu abhinnaḥ tarhi ākārakṛtasya vicchedasya anaṅgīkāre kā deśakālakṛtaṃ vicchedaṃ prati śaṅkā, iti parapramātuḥ sadā bhānaṃ sphuṭatarameva tenaiva ca sūryādibhānaṃ lakṣyate iti na kāpyanupapattiḥ | lakṣaṇātmā saṃbandhaḥ kīdṛśaḥ ityapekṣāyāṃ viśeṣaṇānyāha tadīya iti | tadīyam - parapramātṛsaṃbandhi yat svātantryam - sarvakāryeṣu ananyamukhaprekṣitvam, tena upakalpitā - tadbhāvitā yā nirmāṇakriyā, tayā janitaḥ, anyathā svātantryāyogāt, tathā, vedyavedakabhāvarūpaḥ - paramārthataḥ ghaṭagatavedyatvaparapramātṛgatavedakatvatadubhayaviṣayaviṣayī- bhāvakāraṇarūpḥ, āpātatastu ghaṭadehādiniṣṭhavedyavedakabhāvarūpaḥ | nanu yadi parapramātuḥ saṃvedanameva ghaṭādibhānaṃ tarhi tat saṃvedanarūpameva, na hi ghaṭādestadvyatirekeṇa kāpi siddhiḥ, tathā ca parapramātuḥ ekatvena saṃvedanasyāpyekatvameveti ghaṭāderapi tadvaśena ekatvamevāyātam iti kramasya tilāñjalireva deya ityata āha kevalam iti | kevalam - param, viṣayāṇām - vedyavastūnāṃ yat ullekhanam - bahirasattve'pi krīḍārtha svātantryeṇa vimarśanam, tasya balāt - vaśena | bahiḥ kramāvabhāsaḥ - bhinnabhinnapradārthaviṣayaṃ kramāvabhāsanam, samarthitaḥ - āpātena tāvat samarthanaviṣayīkṛtaḥ, anyathā upadeṣṭrupadeśyabhāvādyanupapatteḥ śāstrakaraṇasyāpyasaṃbhavaprasaṅgāt iti bhāvaḥ | uktaprakriyāvaṣṭaṃbhena tattatpadārtha iti samastaṃ padaṃ vyācaṣṭe vigṛhṇāti ca sa saḥ iti | tattad ityetayoḥ prathamaikavacanāntaṃ rūpam sa saḥ iti, kramayaugapadyādivicitrarūpo [sa sakramayaugapadya - K. ṣ. ṣ.] yaḥ padārthānāṃ vakṣyamāṇeśvarasvātantryarūpadeśakālaśaktyupakalpitaḥ kramaḥ deśakālaparipāṭī, tena rūṣitā pratibimbakalpatayā uparaktā, yā pratibhā uktā kevalaṃ bhinnasaṃvedya.............................| ityādinā | eṣā iti ca sarvasya svaprakāśarūpā, paramārthataśca antarmukhatvena prakāśamātraparamārthatayā bhedābhāvāt akramā, saiva maheśvaraḥ, anayorvyākhyāṃ karoti krama iti, ādiśabdena dūrādūrādigrahaṇam | vakṣyamāṇe - kriyādhikāre kathayiṣyamāṇe, īśvarasvātantryarūpe - parameśvarasaṃbandhimūrtivaicitryakriyāvaicitryagrahaṇākhyasvatantra- bhāvasvarūpe ye deśakālaśaktī tābhyām upakalpitaḥ - svāvacchinnatāvabhāsanena saṃpāditaḥ | krama iti padaṃ vyācaṣṭe deśa iti | deśakālaparipāṭī - etaddeśasthoyam etatkālagataśca ityādirūpaḥ sanniveśaḥ, tena - deśakālaparipāṭīrūpeṇa krameṇa | rūṣitā iti padaṃ vyācaṣṭe pratibiṃba iti | pratibiṃbakalpatayā - pratibiṃbasadṛśatvena, uparaktā - sphaṭikādīva nīlādinā uparāgaviṣayatāṃ nītā, yā pratibhā, uktā ityasya padasya śeṣatvena adhyāhāraḥ | kenoktā ityapekṣāyāmāha kevalam iti, anena ślokena ityarthaḥ | eṣā iti vyācaṣṭe sarvasya iti | sarvasya - samastacetanavargasya, svaprakāśarūpā, svaprakāśatvena svasaṃvedanasiddhetyarthaḥ | akrama iti padaṃ vyācaṣṭe paramārthataśca iti | āpātataḥ deśakāloparāgeṇa sakramatve'pi paramārthataḥ - satyadṛṣṭyā, ca śabdaḥ tu śabdārthe, paramārthatastu, antarmukhatvena - ahaṃjānāmi iti pramātṛlagnatvena, sphuraṇāt, tadvat aham iti grahaṇayogyatvena prakāśamātraparamārthatayā - śuddhaprakāśasāratvena, bhedābhāvāt - deśakālāvacchinnatākṛtabhedāsaṃbhavāt, akramā - deśakālaparipāṭyā aspṛṣṭā, na hi nīlādibhiruparaktamapi nirmalaṃ sphaṭikādi tatsparśabhāg avidyamāno'ntaḥ paricchedo deśataḥ kālataḥ svarūpataśca yasyāḥ citaḥ saṃvidaḥ tadeva rūpaṃ yasya iti, ata eva bahirmukhaprakāśātmakavijñānasvabhāvasya pramāṇavargasya yo'ntaḥ pratyābhāsam idam idam iti ananta - [iti anantavikalpamayaḥ - K. ṣ. ṣ.] bhavati iti kā kathā atinirmalāyāḥ pratibhāyāḥ deśakālakṛtasparśe iti bhāvaḥ | atha anantacidrūpaḥ ityādi ślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe saiva iti | sarvanāmnāṃ parāmarśanīyaparāmarśakaliṅgasahatvena sūtre pulliṃgatayā nirdiṣṭasyāpi tacchabdasya iha strīliṃgena nirdeśo na ayuktaḥ, saiva - proktasvarūpā pratibhaiva, maheśvaraḥ, evakāro mūḍhaśaṅkitasya bāhyasya devaviśeṣasya maheśvaratvavyāvartanaparaḥ | kīdṛśaḥ maheśvaraḥ ityapekṣāyāṃ maheśvaraviśeṣaṇāni sūtroktāni yojayati avidyamānaḥ iti | anantaḥ ityādisamastapadaṃ vyācaṣṭe vigṛhṇāti ca avidyamānaḥ iti | anta [anantapadaṃ vyācaṣṭe - C.] padaṃ vyācaṣṭe paricchedaḥ iti, tadeva - sā cideva, iti śabdena vigṛhītapadasya punaḥ samastatvena ākṣepaḥ | asya samastasya padasya pramātā iti padaṃ prati hetutvaṃ dyotayitumāha ata eva iti, yataḥ anantarūpaḥ tataḥ kāraṇādityarthaḥ | pramātā iti viśeṣaṇaṃ vyācaṣṭe bahirmukha iti | bahirmukham - ayaṃ ghaṭaḥ iti idantayā grāhakam, prakāśātmakam - bhāsakatvena paraprakāśaṃ bindurūpaṃ yat vijñānaṃ tadeva svabhāvaḥ - svarūpaṃ yasya tādṛśasya, pramāṇavargasya yaḥ antaḥ - sārabhūtaḥ, pratyābhāsam - samasteṣu ananteṣu padārtharūpeṣu ābhāseṣu, idam idam iti - anena prakāreṇa, anantakalpaḥ - paramārthataḥ śāntatve'pi mitapramātṝn prati ananta iva bhāsamānaḥ, vikalpamayaḥ - pratiyogivyavacchedalabdhasattākatvena vikalparūpaḥ, vimarśātmā - saṃskārajasmṛtiviṣayaśabdanarūpaḥ, pramāsamūhaḥ - phalabhūtaḥ pramāvargaḥ, tatra - tasmin pramāsamūhe, yat saṃyojanaviyojanaviśramaṇādi - ekaviṣayatayā sthāpanam, bhinnaviṣayīkaraṇam, aham iti parāmarśena svabhittau ārohaṇam, ādiśabdena apohanagrahaṇam, kalpaḥ vikalpamayo vimarśātmā pramāsamūhaḥ, tatra saṃyojanaviyojanaviśramaṇādirūpānekaprakārasvātantryaparipūrṇaḥ [viśramaṇādyaneka - K. ṣ. ṣ.] śuddhāhaṃpratyavamarśamayaḥ [śuddhaḥ ahaṃpratyavamarśamayaḥ - K. ṣ. ṣ.] pramātā sa bhaṇyate, ataśca bahirghaṭaprakāśaḥ ayaṃ ghaṭaḥ iti antarvikalpaḥ svīkṛta - grahaṇam, tadrūpañca tat anekaprakāraṃ svātantryaṃ tena pūrṇaḥ, tathāpi śuddhaḥ - vikalpāmiśraḥ yaḥ aham pratyavamarśaḥ tasya vikāraḥ, tatsvarūpaḥ iti yāvat, pramātā | vyākhyātasya pramātuḥ saḥ iti punaḥ parāmarśaḥ, bhaṇyate - kathyate, bhaṇyate iti śeṣatvena adhyāhṛtam, etena pramātṛ śabdasaya kartṛtṛjantatā sūcitā | atraivaṃ yojanā, ācāryeṇa kartrā yaiṣā pratibhā pūrvam uktā, sa maheśvaraḥ pramātā - maheśvararūpaḥ pramātā, paramātmeti yāvat, bhaṇyate iti viśeṣeṇa yojanā tu sphuṭaivati nāyastam, taduktam :- śabdasparśādayo vedyāḥ vaicitryājjāgare pṛthak | tato viviktā tatsaṃvidekarūpā na bhidyate || ityārabhya ayamātmā parānandaḥ parapremāspadaṃ yataḥ | ityantam, tathā :- evaṃ sa cit parānanda ātmāyuśca tathāvidham | paraṃ bramha tayoścaikyaṃ śrutyanteṣūpadiśyate || iti | parantu vedānteṣu niṣkṛṣṭasya saṃvittattvasya parameśvaratvam iha tu rūṣitasyāpi ityāstām | etena phalitaṃ siddhāntaṃ kathayati ataśca iti, yata etat ślokoktaṃ vastu bhavati tataḥ kāraṇāt, itīyat - ityetanmātram yat prakāśasya - śuddhaprakāśasya pūrṇa svarūpaṃ bhavati, etāvanmātrasyaiva paraprakāśarūpapramātṛtvasādhanāt iti bhāvaḥ | pūrvarūpaḥ aham iti tadubhayaviśrāntisthānam, itīyat [iti - iyat - K. ṣ. ṣ.] pūrṇaṃ prakāśasya svarūpam || 1 || atraiva upapattiṃ pradarśayitumanvayaṃ tāvadāha :- tattadvibhinnasaṃvittimukhairekapramātari | pratitiṣṭhatsu bhāveṣu jñāteyamupapadyate || 2 || itīyat kim ? bahiḥ - bāhyadeśe ayaṃ ghaṭaḥ iti, ghaṭaprakāśaḥ - ghaṭadarśanam | tathā antaḥ - hṛddeśe, svīkṛtapūrvarūpaḥ - gṛhītaprākkālīnaghaṭasvarūpaḥ, vikalpaḥ, tathā aham iti, tadubhayasya - ghaṭaprakāśaghaṭavikalparūpayugalakasya, viśrāntisthānam - layasthānam | etena ghaṭamahaṃ paśyāmi iti laukikavyavahārasyaiva pūrṇaprakāśabhāsakatvaṃ dyotitam | etacca dehādipramātṛbhāvānnirgatānāṃ prāptaparaprakāśagandhānāṃ dehasthitiṃ yāvat avaśyāśrayaṇīyaśuddhavyavahārakāle paraprakāśasparśasamarthānāṃ [paraprakāśasparśāsamarthānām - C.] prabuddhānāṃ varga pratyevoktam, aprabudhānāṃ dehādipramātṛbhāvaniścitānāṃ sarvadā tanmayānāṃ suprabuddhānāṃ ca atra anadhikārāt | dehādipramātṛbhāvānnirgame ca svamana eva sākṣitayā grāhyam, anyathā svavaṃcakatvāpatteḥ ityalam || 1 || atha dvitīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti atraiva iti | atra ṭīkā :- atraiva - pratibhāyāḥ pramātṛtve eva, upapattiṃ - yuktim, anvayam - yojanāmātram, tāvat iti, tadanantaraṃ sphuṭatayā upapattiṃ kathayiṣyāma iti bhāvaḥ | evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tattat iti | saṃvinniṣṭhā hi viṣayavyavasthitayaḥ iti yat ucyate tat na bhinnarūpa - pramātmakasaṃvinmātraviśrāntyā siddhyati api tu tāstā vibhinnāḥ saṃvido niścayarūpāḥ pramātmāno yāḥ tāni eva mukhāni dvārāṇi upāyā mārgāḥ taiḥ mukhaiḥ nadīsrotaḥ sthānīyaiḥ yadi amī bhāvā nīlasukhādaya uhyamānā ekasmin aham iti pramātṛrūpe mahāsaṃvitsamudre pratitiṣṭhanti ābhimukhyena atra ṭīkā :- ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti saṃvit iti | saṃvinniṣṭhāḥ - saṃvidbhittitvena sthitāḥ, viṣayavyavasthitayaḥ - nīlasukhādibhāvamaryādāḥ, bhinnarūpam - pratikṣaṇaṃ bhinnarūpam, tathā pramātmakam - proktapramāsvarūpam yat saṃvinmātram bauddhairātmatvena mataṃ vijñānam, tatra viśrāntyā - viśramaṇena, na sidhyati, nīlagrahaṇakāle hi pītagrahaṇaṃ na sidhyati, tadgrahaṇakāle ca tasya, pramātā cobhayatra bhinna eveti kastayoḥ svarūpaṃ bhedena vyavasthāpayet ubhayagrāhakasyaikastha pramātureva tadyogāt iti bhāvaḥ | punaḥ kathaṃ sidhyatītyapekṣāyāṃ pakṣāntaraṃ kathayati tattat iti samastapadasya yojanāṃ ca karoti api tu iti | etatpadaṃ vyācaṣṭe vigṛhṇāti ca tāstāḥ iti | saṃvit śabdaṃ vyācaṣṭe niścaya iti niścayarūpāḥ nīlasukhādiniścayarūpāḥ, tāni eva - saṃvida eva, mukha padaṃ vyācaṣṭe dvāra iti | asyaiva punaḥ paryāyadvayamāha upāyāḥ mārgāḥ iti, tṛtīyāvibhakteryojanāṃ karoti taiḥ iti | nadīsrotaḥ sthānīyaiḥ - nadīsrotaḥsadṛśaiḥ tairhi uhyamānaṃ tṛṇādi samudrāntaḥ praviśati iti ārthopamānatvena gṛhītāni sūtre'nuktānyapi | bhāva padaṃ vyācaṣṭe nīla iti | uhyamānāḥ - jale tṛṇādivat vivaśataḥ bhrāmyantaḥ, sthitasya pratitiṣṭhattvamayuktaṃ jñātvā uhyamānāḥ iti adhyāhṛtam | eka ityādi padaṃ vyācaṣṭe vigṛhṇāti ca ekasmin iti | uhyamānānāṃ srotodvāreṇa samudrapraveśayogyatvaṃ jñātvā samudragrahaṇam, mahāsaṃvitsamudre - mahāprakāśarūpe samudre, pratitiṣṭhatsu mukhyena viśrāntiṃ bhajante, tata eṣu parasparaṃ samanvayarūpaṃ yat jñāteyaṃ tat upapattyā ghaṭate, jñātīnāṃ bhāvaḥ tacchabdapravṛttinimittaṃ parasparaṃ jānīyuḥ iti, karma ca anyonyayogakṣemodvahanātmakaṃ jñāteyam, tacca samanvayābhi - prāyeṇa iha darśitam, na jaḍānāṃ svataḥ samanvayaḥ kadācidapi iti pratipādayitum || 2 || iti padaṃ vyācaṣṭe prati iti | prati ityavayavaṃ vyācaṣṭe ābhimukhyena iti, tiṣṭhat iti śatrantāṃ dhātuprakṛtiṃ vyācaṣṭe viśrāntiṃ bhajante iti, laḍādeśatvasāmānyamāśrityaivaṃ vigrahaḥ, ahaṃ ghaṭaṃ paśyāmi ityatra hi ghaṭaḥ darśanākhyasaṃviddvāreṇa ahaṃvācye parapramātari eva sphuṭaṃ viśrāntiṃ bhajati, tataḥ param aham svarūpe eva bruḍitatvāt | yattu kālāntare tasya punardarśanaṃ tat punarvicchinnasya tasya punastatra viśramaṇameveti na virodhaḥ | pratitiṣṭhatirūpeṇa bhāvena jñāteyopapattirūpabhāvalakṣaṇaṃ saptamyarthībhūtaṃ kathayati tataḥ iti | tataḥ - tadbhāvāddhetoḥ eṣu - bhāveṣu, yajjñāteyam - sambandhaḥ, tat upapadyate ityasya vyākhyāṃ karoti upapattyā iti | ghaṭate, yujyate ityarthaḥ | jñāteyam iti bhāvakarmaṇi vyutpādayitumāha jñātonām iti | taddhitapratyayavācyasya bhāvasyārthamāha tacchabda iti, tacchabda pravṛttinimittam - jñātiśabdapravṛttinimittam, yena dharmeṇa jñātiśabdaḥ prayujyate sa evātra bhāva ityarthaḥ | kiṃ tatpravṛttinimittamityapekṣāyāṃ tadevānukṛtya āha parasparam iti | parasparaṃ prati jñānameva jñāti śabdapravṛttinimittam iti bhāvaḥ | bhāvārthamuktvā karmārthamāha karma ca iti | bāndhavā hi na kevalaṃ parasparaṃ jānantyava kintu upakāraparā api bhavanti iti bhāvaḥ | nanviha kimastītyata āha tacca iti | tacca - jñāteyañca, iha - asmin śloke, darśitam iti, lakṣaṇayeti bhāvaḥ | na hi bhāvānāmacetanatvena mukhyārthadvayasaṃbhavaḥ iti paramārthaḥ | kuto na mukhyamevārthaṃ svīkariṣyāma ityata āha na iti | iti pratipādayitum, etatsūcayitum ityarthaḥ || 2 || tathā ca vyatirekamukhena etadevāha :- deśakālakramajuṣāmarthānāṃ svasamāpinām | sakṛdābhāsasādhyo'sāvanyathā kaḥ samanvayaḥ || 3 || arthānāṃ jaḍānām, tajjñānānāṃ tadvikalpānāṃ tanniścayānāṃ ca deśakramaṃ kālakramaṃ cātyajatām, svasamāpinām - svarūpamātrapratiṣṭhānām, kaḥ samanvayaḥ, na kaścit ityarthaḥ, yato hi asau samanvayaḥ sakṛdābhāsena deśakālākāramiśrīkaraṇātmanā yojanābhāsena sādhayituṃ śakyaḥ nānyathā, na hi pṛthak pṛthak parikṣīṇeṣu srotaḥ su taduhyamānāḥ tṛṇolapādayaḥ samanvayaṃ kaṃcit yānti iti | anekatvena deśakālādibheda [deśādibhedaḥ - K. ṣ. ṣ.] ityāśayena sakṛcchabdaḥ tanniṣedhatātparyeṇa prayuktaḥ || 3 || atha tṛtīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti tathā ca iti | spaṣṭam | evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | deśa iti | atra ṭīkā :- arthānām iti vyācaṣṭe jaḍānām iti | jaḍānām - nīlasukhādirūpāṇām, tajjñānānām - nīlasukhādyanubhavānām, vikalpa padena smṛtyādīnāmapi grahaṇa, arthatvañcaiṣāṃ paraprakāśaṃ prati vedyatvakṛtameva jñeyam | svasamāpinām iti vyācaṣṭe svarūpa iti | kuto na ityapekṣāyāmāha yato hi iti | sakṛdābhāsa iti padaṃ vyācaṣṭe vigṛhṇāti ca deśa iti | yojanābhāsena, paramārthataḥ bhedasya tathaiva sthitatvāditi bhāvaḥ, sādhayituṃ śakyaḥ iti, deśakālākāraiḥ bhinnatayā sthitānām nīlādīnāṃ kenāpi samānyena yojanaṃ hi saṃbandha iti bhāvaḥ | anyathā ityasya vistāraṃ karoti na hi iti | samanvayam - parasparamelanam | tatra ko'sau samanvaya ityāśaṅkya bahutaravyāpakaṃ kāryakāraṇabhāṣaṃ tāvat darśayati :- pratyakṣānupalambhānāṃ tattadbhinnāṃśapātinām | kāryakāraṇatāsiddhihetutaikapramātṛjā || 4 || iha agnau pratyakṣe dhūmaṃ nopalabhate, tato dhūmaṃ pratyakṣeṇa paśyati, agniṃ tu yadi na uapalabhate dhūmapi na upalabhate - iti pratyakṣābhyām anupalambhaiśca iti pañcakāt kāryakāraṇabhāvo dhūmāgnyoḥ siddhyati iti yaduktaṃ tat katham ? agnipratyakṣeṇa hi dhūme [dhūmena kiṃcid udvyūḍham - K. ṣ. ṣ.] na kiṃcit udvyūḍham agni - iti śabdaḥ anyathāśabdaprapañcasamāptau, sakṛta śabdasya bhāvamāha anekatvena iti | anekatvena - ābhāsānekatayā, deśakālādi - bhedaḥ bhavati, ityāśayena - abhiprāyeṇa, tanniṣedhatātparyeṇa - deśakālādibhedaniṣedhatātparyeṇa, sakṛt śabdaḥ prayuktaḥ, sūtre iti bhāvaḥ || 3 || atha caturthaślokasyāvataraṇikāṃ karoti tatra iti | spaṣṭam | evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | pratyakṣa iti | atra ṭīkā :- iha - asmin vyavahāraviṣaye jagati | nopalabhate iti, ārdrendhanasaṃyogā - bhāvāt, tataḥ - agnipratyakṣānantaramārdrendhanaprakṣepāt, iti paṃcakāt - evaṃrūpāt paṃcakāddhetoḥ | anvayavyatirekābhyāṃ vyāpteriti yāvat | tatra anvaye agnipratyakṣam, dhūmānupalambhaḥ, dhūmapratyakṣam, iti trayam, vyatireke agnyanupalaṃbhaḥ, dhūmānupalaṃbha iti dvayam, yaduktam, tārkikādibhiriti bhāvaḥ, tat katham, tanna sidhyati ityarthaḥ, kuto na sidhyati ityata āha agni iti, na kiṃcit udvyūḍham - leśatopi siddhirna dattā, kuto na udvyūḍham ityāśaṅkya siddhihetutā ityādi padaṃ vyācaṣṭe agnilakṣaṇe iti | agnilakṣaṇe - agnisvarūpamātre, lakṣaṇe dhūmāt bhinne aṃśe tasya avagamahetutvāt, svasvabhāvarūpe bhinne aṃśe viśrāntatvācca, paraviṣayānavagāhanāt jñānāntarasvarūpānāveśācca iti | pātiḥ jñāpanavācī patiśca viśrāntivācī prayuktastantreṇa | evaṃ dhūmānupalambhādau catuṣṭaye vācyam | tataśca agniḥ dhūmābhāvaḥ dhūmaḥ, agnyabhāvaḥ dhūmābhāvaḥ iti etāni aṃśe - samastakāryakāraṇabhāvaviṣayabhāgabhūte, tasya - agnipratyakṣasya, avagamahetutvāt - jñānakāraṇatvāt | asyaiva padasya dvitīyamarthamāha sva iti | viśrāntatvāt, pātitvādityarthaḥ | kuta etadityapekṣāyām atra hetudvaye krameṇa hetudvayamāha para iti | paraviṣayānavagāhanāt - dhūmajñānaviṣayadhūmānavagāhanāt, tathā jñānāntarasya - dhūmajñānasya yatsvarūpaṃ tatra anāveśāt - āveśā - saṃbhavāt | ca śabdo'tra kramadyotakaḥ na samuccayaparaḥ | iti śabdaḥ tattat iti samastapadavigrahavyākhyāsamāptau | nanu pātinām ityasyāvayavasya kathaṃ jñāpakatvaviśrāntatvarūpamarthadvayaṃ saṃbhavatītyata āha pātiḥ iti | pātiḥ - ṇijantaḥ patḷ gatau iti dhātuḥ | jñāpanavācī, gatyarthānāṃ jñānavācakatvena tatra ca ṇicprayoge jñāpanavācakatvāt, patiḥ - kevaloyaṃ dhātuḥ, viśrāntivācī, śrānto hi yadā viśrāmyati tadā patatyeva, tantreṇa - proktarūpeṇa, prayuktaḥ, kartari ṇinpratyayāntatvena prayogaviṣayīkṛta ityarthaḥ | imameva nyāyamanyatra catuṣṭaye'pyatidiśati evam iti, samānanyāyatvāditi śeṣaḥ | ata eva sūtre tatat iti vīpsā bhāvaḥ | dvitīyārdhaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti tataśca iti | tataśca - yataḥ evaṃ tataḥ kāraṇācca, yathā agniḥ, dhūmābhāvaḥ, dhūmaḥ, agnyabhāvaḥ, dhūmābhāḥ, vastūni yathā pṛthakpramātṛsaṃvedyāni dhūmāgnyoḥ kāryakāraṇatāṃ na gamayanti tathā ekapramātṛvedyānyapi, vikalpo'pi anubhavātiriktaṃ jñāpayan na pramāṇameva | yadā tu pratyakṣānupalambhasrotaḥpañcakena tāni pañca vastūni ekasaṃvitsamudraviśrāntāni kṛtāni tadā ekībhūtāni pramātrā svatantratayā anyonyasāpekṣāṇi na tu ghaṭapaṭādivat bhāsyante, sa eka [sa eva ekaḥ ābhāsaḥ - K. ṣ. ṣ.] ābhāsaḥ kāryakāraṇabhāvāvabhāsa iti na kiñcit avadyam || 4 || ityetāni vastūni - pratyakṣadvayānupalaṃbhatrayaviṣayībhūtaṃ vastupaṃcakam, pṛthag yaḥ pramātā tasya vedyāni - vedyatāṃ gatāni santi, dhūmāgnyoḥ kāryakāraṇatāṃ na gamayanti, na hi pareṇa gṛhītamagniṃ paro dhūmakāraṇatayā gṛhṇāti so'pi vā dhūmamagnikāryatayā iti bhāvaḥ | ekapramātaryapi vedyānyeva na tu viśrāntānyapi na tāṃ gamayanti ityāha tathā iti | nanu vikalpenaiva bhinnapramātṛvedyeṣu agnyādiṣu kāryakāraṇatāgrahaṇamastu, na hi vikalpasya kutrāpya - śaktiḥ asaṃbhavopahate'pi vastuni pravṛtteḥ ityata āha vikalpo'pi iti | atra upayogitvena bauddhamatasyāśrayaṇam | nanu tarhi pratyakṣadṛṣṭā kāryakāraṇatā kathaṃ sidhyati ityata āha yadā tu iti | yadā tu pratyakṣānupalaṃbhasrotaḥ - paṃcakena - nadīpravāhasthānīyena pratyakṣādipaṃcakena, tāni paṃca vastūni bhāvādivat ekasaṃvitsamudraviśrāntāni kṛtāni tadā ekībhūtāni santi, calitāni santīti yāvat, pramātrā - sarvādhārabhūtena grāhakeṇa, svatantratayā - svasmin sthitayā apratihatayā svātantryaśaktyā, parasparaṃ yuktatvena anyonyasāpekṣāṇi bhāsyante, na tu ghaṭapaṭādivat nirapekṣatvena bhāsyante, sa eka ābhāsaḥ - dvayormelanarūpa ābhāsaḥ, kāryakāraṇabhāvāvabhāsaḥ - kāryakāraṇatārūpaḥ ābhāsaḥ bhavati, iti - evam, na kiṃcidavadyam, kiṃciddoṣopahataṃ na bhavatītyarthaḥ || 4 || nanu pratyakṣānupalambhaiḥ yat kṛtaṃ tat smaraṇabalāt ekīkariṣyate [ekīkariṣyati - K. ṣ. ṣ.] uktaṃ tāvad atra - smṛtirapi anubhūtātirikte'rthe na vyāpriyate | sāpi ca vijñānasamanvayarūpā ekapramātṛsadbhāvaṃ vinā kathaṃ syāditi darśayati :- smṛtau yaiva svasaṃvittiḥ pramāṇaṃ svātmasaṃbhave | pūrvānubhavasadbhāve sādhanaṃ saiva nāparam || 5 || iha anubhūto viṣayaḥ prakāśate smṛtau, tatra viṣayasyāsau [sā smṛtiḥ - K. ṣ. ṣ.] smṛtiḥ na nūtanaḥ prakāśaḥ api tu asya sa prakāśaḥ prācyo'nubhava [sa prācya evānubhavaprakāśaḥ - K. ṣ. ṣ.] eva, sa cānubhavo atha paṃcamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- yat kṛtam - agnyādipaṃcakasya yaḥ upalaṃbhaḥ kṛtaḥ, ekīkariṣyate, pramātrā iti śeṣaḥ | guruḥ atrottaramāha uktam iti, atra - asmin viṣaye, pūrvamiti śeṣaḥ, anubhūtātirikte - pūrvānubhūtavyatirikte, sāpi - smṛtirapi, vijñānayoḥ - smṛtikālīnānubhavakālīnayoḥ jñānayoḥ, yaḥ samanvayaḥ - yojanam, ekaviṣayīkaraṇam iti yāvat, saḥ rūpaṃ yasyāḥ tādṛśī | iti darśayati, etadeva darśayatītyarthaḥ | evaṃ avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | smṛtau iti | atra ṭīkā :- anubhūtaḥ - pūrvānubhūtaḥ, viṣayaḥ - ghaṭādiḥ, tatra iti, tatra satītyarthaḥ, asau smṛtiḥ viṣayasya nūtanaḥ prakāśo na bhavati, api tu asya - viṣayasya sa prakāśaḥ - smṛtirūpaḥ prakāśaḥ, prācyo'nubhava eva bhavati, ekaviṣayatvāt, jñānarūpatvena jñeyarūpatvābhāvāt na jñānāntarasaṃvedyaḥ api tu svaprakāśaḥ, sa ca smṛtikāle yadi asan tat kathaṃ prakāśatām, bhavatu vā asau tathāpi smṛtiprakāśo'nubhavaprakāśa iti anyonyabhinnaṃ yugalam iti na kadācit smṛtiḥ syāt, tasmāt etat evamupapadyate, yadeva smṛti - svasaṃvedanam, tadeva anubhavasya svasaṃvedanam, na tu aparaṃ svasaṃvedanavyatiriktaṃ pratyakṣam anumānādikaṃ vā tatra kramate, tataśca tāvatkālavyāpi avicchinnamekaṃ yat svasaṃvedanaṃ tadeva pramātṛtattvam iti siddham | anyatra anubhavitari sa cānubhavaḥ - smṛtirūpatāṃ gataḥ prācyo'nubhavaḥ, jñānarūpatvena jñeyarūpatvābhāvāt jñānāntarasaṃvedyo na bhavati, dṛk svābhāsā ityuktanyāyeneti bhāvaḥ, api tu svaprakāśaḥ - svena svaṃ prati bhāsanaśīlaḥ bhavati, sa ca - anubhavaḥ, smṛtikāle yadi asan bhavati, tat - tadā, kathaṃ prakāśatām, na hi śaśaśṛṅgasya prakāśo dṛṣṭa iti bhāvaḥ | bhavatu vā asau, san vā bhavatvityarthaḥ, tathāpi - nūtanaprakāśatve'pi sati, smṛtirūpaḥ prakāśaḥ smṛtiprakāśaḥ, anubhavarūpaḥ prakāśaḥ anubhavaprakāśaḥ, anyonyabhinnam - parasparanirapekṣam | na syāt iti, yojakābhāvāditi bhāvaḥ | phalitamāha tasmāt iti | tataḥ evam - anena prakāreṇa, etat - smṛtisaṃbhavaḥ | evaṃ katham ityapekṣāyām sūtraṃ vyācaṣṭe etaduttaratvena yadeva iti | smṛtau svasavittiḥ iti padadvayaṃ vyācaṣṭe smṛti iti | smṛtau svasaṃvedanam - svarūpabhūtaṃ svavedanam smṛtisyasaṃvedanam, evaśabdavyāvartyamāha na tu iti, svasaṃvedanavyatiriktam - svarūpabhūtasaṃvedanavyatiriktam, tatra - tasyāṃ smṛtau, kramate - pragalbhate | tāvantaṃ kālam - smṛtyavadhiṃ kālam vyāpnotīti tāvatkālavyāpi, svasaṃvedanam smṛtyanubhavayoḥ saṃvedanam, bhāvadāyisaṃvedanamiti [sāvadāyisaṃvedanam - C.] yāvat | nanu pūrvaṃ smṛtyā pramātṛsādhanaṃ kṛtameva iti kimayaṃ piṣṭapeṣaṇasahodaraḥ punaḥ prayatna ārabdha ityata āha anyatra iti | anubhavitari, smartā anyo na upapadyate, ityanayā chāyayā smṛtyā pramātṛsiddhiḥ pūrvamuktā, idānīṃ tu svasaṃvedanaikībhāvena bhaṅgyantareṇa iti viśeṣaḥ || 5 || nanvanubhavātirikte'pi arthe santu vikalpāḥ pramāṇam, aprāmāṇyaṃ hi bādhabalāt bhavati, bādhābhāve tat kathaṃ syād ityāśaṅkya so'pi ayaṃ bādhyabādhakabhāvaḥ satyāsatyapravibhājanayā [satyāsatyapravibhājanāya - K. ṣ. ṣ.] viśveṣāṃ vyavahārāṇāṃ jīvitabhūto na ekena pramātṛtattvena vinā ghaṭata iti vitatya darśayati :- bādhyābādhakabhāvo'pi svātmaniṣṭhāvirodhinām | jñānānāmudiyādekapramātṛpariniṣṭhiteḥ || 6 || anyasmin sati anyaḥ smartāna upapadyate - upapattyā na ghaṭate, na hi anyadṛṣṭe anyasya smṛtirdṛṣṭeti bhāvaḥ | ityanayā chāyayā - racanayā pūrvaṃ smṛtyā - karaṇabhūtayā, pramātṛsiddhiruktā - kathitā, idānīntu - asmin śloke tu, svasaṃvedanaikībhāvena bhaṅgyantareṇa - sārabhūtasvasaṃvedanaikatvena racanāntareṇa, smṛtyā pramātṛ - siddhiruktā, iti - evam, viśeṣaḥ bhavati, tathā ca na paunaruktyāśaṅkā iti bhāvaḥ | evamatra saṅkṣepaḥ, smṛtau yaiva svasaṃvittiḥ - sārabhūtaṃ svasaṃvedanam, svātmasaṃbhave - smṛtyākhyanijasvarūpasya prakāśane bharaṇe ca pramāṇaṃ bhavati, saiva svasaṃvittiḥ pūrvānubhavasya sadbhāve pūrvānubhavasya prakāśane bharaṇe ca sādhanam pramāṇam āsīt, aparam - anyat pratyakṣādikaṃ nāsīt tasya tatrāśaktatvāt, tathā ca svasaṃvedanākhyaikapramātṛ - siddhiriti bhāvaḥ || 5 || atha ṣaṣṭhasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvanubhava iti | atra ṭīkā :- satyāsatyayoḥ yā pravibhājanā - vibhāgaviṣayīkaraṇaṃ tayā | evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | bādhyabādhaka iti | bādhābhāve prāmāṇyam ityetadartham avaśyasamarthyo yo bādhavyavahāraḥ so'pi katham iti api śabdasyārthaḥ | iha śuktyā tāvat rajatasya na kācit bādhā nāma kriyamāṇā dṛśyate, śuktijñānena rajatajñānaṃ bādhyate ityapi na yuktam, svasmin viṣaye ātmani ca svarūpe dvayoḥ jñānayoḥ pariniṣṭhitayoḥ viśrāntayoḥ anyonyaṃ virodhasya abhāvāt | atha [atha ayameva virodhaḥ parasparaparihārarūpaḥ - K. ṣ. ṣ.] ayaṃ parasparaparihāra eva virodhaḥ tarhi sarveṣāṃ jñānānāṃ virodhāt bādhyabādhaka - atra ṭīkā :- prathamam api śabdasyārthamāha bādhābhāve iti | etadartham - jñānaprāmāṇyārtham, avaśyasamarthyaḥ - avaśyaṃ sādhanīyaḥ, sopi katham, ekapramātṛ - pariniṣṭhitiṃ vinā syādityarthaḥ | arthaḥ, samuccayarūpa ityarthaḥ | evam api śabdārthamuktvā ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti iha iti | na dṛśyate iti, ata eva sūtre jñānānāmeva bādhyabādhakabhāvo nirdiṣṭa iti bhāvaḥ | ityapi - sūtre upātto jñānānāṃ bādhyabādhakabhāvo'pi, na yuktam, na yukto bhavatītyarthaḥ | kuta ityapekṣāyām, svātmaniṣṭhā iti padaṃ hetugarbhaviśeṣaṇatvena yojayati vigrahapūrvaṃ vyācaṣṭe ca svasmin iti | sva ityavayavasyārthamāha viṣaye iti, svakīye viṣaye ityarthaḥ | ātma ityavayavaṃ vyācaṣṭe svarūpe iti, ātmaśabdasya svarūpavācakatvāt | niṣṭhā iti padaṃ vyācaṣṭe viśrāntayoḥ iti, etena svātmaniṣṭhāni ca tāni avirodhīni ceti vigrahaḥ, dvayoreva virodhābhāvavivakṣayā bahuvacanasyātra taṃtratvaṃ sūcitam | athāsyaiva vākyasya dvitīyamarthamāha atha iti | atha - yadi, ayaṃ parasparaparihāra eva - anyonyābhāva eva, jñānānāṃ virodho bhavati, na hi śuktikājñānaṃ rajatajñānaṃ bhavatīti bhāvaḥ | tahi - tadā, sarveṣā jñānānāṃ virodhāt - anyonyābhāvā'vyabhicāreṇa siddhāt virodhāt, prakṛtatvāt bādhyabādhakabhāvasya, bhāvasya svātmani [bādhyabādhakabhāvasya pariniṣṭhaiva - K. ṣ. ṣ.] pariniṣṭhaiva na labhyeti sutarāṃ vighaṭeta satyetarapravibhāgaḥ | na ñapi atra tantreṇa vyākhyeyaḥ | etaduktaṃ bhavati - yadi jñānaṃ svayaṃ naśyati tadā kiṃ jñānāntareṇa asya kṛtam, na hi tena tatkāle'saṃbhavatā tasya viṣayā - svātmani pariniṣṭhā - niyatāvasthitiḥ, eva na labhyā ityasya śeṣatvena adhyāhāraḥ, labhyā na bhavati, atra bahuvacanaṃ pradhānameva | nanu kathamatrāyamartho yukta ityata āha na ñapi iti | atra - asmin viṣaye, tantreṇa - dīpavat sthitayā yugapat sarvopakārirūpayā tantravṛttyā, vyākhyeyaḥ, na kevalaṃ jñānānām ityantaḥ ślokakhaṇḍa eva tantreṇa vyākhyeyaḥ api tu buddhayā niṣkṛṣya nañ api iti api śabdārthaḥ | tatra pūrvārthe virodhipadasamastatayā vyākhyeyaḥ avirodhinām iti, dvitīye tu arthe buddhyā tato niṣkṛṣya na virodhinām iti vyākhyeyaḥ | anyathā labhyā ityadhyāhṛtena saha saṃbandhāyogāt | tathā caivamatra yojanā | jñānānāṃ bādhyabādhakabhāvo'pi ekapramātṛpariniṣṭhiteḥ - ekapramātṛviśrāntereva hetorudiyāt | kuta ityapekṣāyāṃ svātmaniṣṭhāvirodhinām iti hetugarbhaṃ viśeṣaṇam | yataḥ etāni jñānāni svaviṣaye svarūpamātre ca viśrāntāni na tu anyaviṣaye svarūpe ca vyabhicaraṇa - śīlāni bhavanti tata ityarthaḥ | na ca avirodhināṃ parasparaṃ bādhyabādhakabhāvo yuktaḥ, ekapramātṛviśrāntatve tu tatkṛtasya tasya yuktataiva iti bādhyabādhakabhāvasya svarūpalābha iti bhāvaḥ | atha ca asyāmevāpekṣāyāṃ yataḥ iti śeṣaḥ, yataḥ virodhināṃ parasparaṃ tādātmyābhāvāvyabhicāreṇa svabhāvena aviśeṣeṇa virodha - yuktānāṃ samastajñānānāṃ saṃbandhinaḥ, arthavaśena vibhaktipariṇāmaḥ, bādhyabādhaka bhāvasya svātmaniṣṭhā - yathāsvaṃ bādhyabādhakayorvyavasthā idaṃ bādhyam idaṃ bādhakamityevaṃrūpā, labhyā iti śeṣaḥ | labhyā na bhavati tataḥ sa bādhyabādhakabhāvaḥ ekapramātṛ - pariniṣṭhitaḥ udiyāt - ekapramātari pratitiṣṭhattve sati tu tatsvātantryavaśena bādhyabādhakabhāvasya svātmaniṣṭhā yukteti bādhyabādhakabhāvo'pi svarūpaṃ labhate eveti bhāvaḥ | vyākhyātasya jñānānām ityantasya ślokakhaṇḍasya pahāraḥ kartuṃ śakyaḥ, na rajatam ityapi jñāaṃ svaṃ rajatābhāvaṃ viṣayīkurvat na viṣayam apaharet rajatajñānasya | athāpi jñānāntareṇa nāśyate ityapi pakṣaḥ, tatrāpi sarveṣāṃ jñānānām iyameva saraṇiriti kiṃcideva bādhyam iti kathaṃ syāt ? yadā tu rajatajñānaṃ śuktijñānaṃ ca ekatra svasaṃvedane viśrāmyataḥ tadā etat upapadyate, tathā hi - ekatrāpi pramātṛtattve viśrāmyatāṃ jñānānāṃ atidurbodhatayā punaḥ saṅkṣepeṇa arthakathanaṃ pratijānīte etat iti | kimuktaṃ bhavatīti śiṣyapraśnamāśaṅkyāha yadi iti | jñānam - rajatajñānam, naśyati, ekakṣaṇāvasthāyitvāditi bhāvaḥ, jñānāntareṇa - śuktikeyam iti na rajatamidam [rajatamidam - C.] iti vā anyena jñānena | nanu tattarhyasya viṣayāpahāraṃ karoti ityata āha na hi iti | tena - jñānāntareṇa, tatkāle - rajatajñānasamaye | nanu śuktikeyam iti jñānaṃ śuktikāmātragrahaṇamātraniṣṭhatvena asya viṣayaṃ mā apaharatu na rajatam iti jñānantu apaharatyeva ityata āha na rajatam iti | na rajatam iti jñānam hi rajatābhāvaviṣayameva na rajataviṣayam, tathā ca kathamapaharaṇamiti bhāvaḥ | nāśanam abhyupetyāpi kathayati athāpi iti | tatrāpi - tasminnapi pakṣe, kiṃcideva - rajatajñānameva, kathaṃ syāt, na hi sarvāṇi jñānāni yugapat saṃbhavanti iti uttarajñānena pūrvaṃ jñānaṃ nāśyate eva iti sarvajñānānāṃ bādhyatvaṃ syānna kevalaṃ śuktiviṣayasya rajatajñānasyaiveti bhāvaḥ | evaṃ saṅkṣepeṇa arthakathanaṃ kṛtvā udiyāt ityādi avaśiṣṭaṃ ślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe yadā tu iti | svasaṃvedane - svasaṃvittirūpe pramātari, etat - jñānānāṃ bādhyabādhakabhāvaḥ | kathamityapekṣāyām samarthanamupakramate tathā hi iti | sā - viśrāntiḥ, saṃvedyate - anubhūyate, jñāne - viśeṣaṇe viśeṣye ca niṣṭhāṃ gataṃ jñānadvayam, viśrāmyantī ahaṃ paśyāmi iti viśrāmaṃ bhajamāne, parasparaṃ yaḥ uparāgābhāsaḥ - svaviśiṣṭabuddhijananarūpaḥ, tena, viśrāmyataḥ - viśrāmaṃ bhajataḥ, anyathā viśeṣaṇaviśeṣyabhāvajñānāsaṃbhavāditi bhāvaḥ | parasparānāśleṣeṇa - naikaprakāraiva viśrāntiḥ api tu vicitratayaiva sā saṃvedyate, tathā hi - nīlam iti utpalam iti jñāne pramātari viśrāmyantī parasparoparāgābhāsena viśrāmyataḥ | ghaṭa iti paṭa iti parasparānāśleṣeṇa, śuktikā iti na rajatam iti vā jñānaṃ rajatam iti jñānasya unmūlanaṃ tadīyavimarśātmaka - pramārūpavyāpārānuvartanavidhvaṃsaṃ kurvat pramātari pratiṣṭhāṃ bhajate | evaṃ kāryakāraṇa bhāvādau viśrāntivaicitryaṃ prameyāsaṃbhavi pramātrā svātantryeṇa nirmitaṃ tata eva asya pramāsvatantratādāyi vācyam | evamekatra pramātari pūrvajñānasya parasparānapekṣayā, na hi ghaṭapaṭayoḥ kāpi parasparamapekṣā dṛśyate, viśrāmyata ityanenaivātrāpi saṃbandhaḥ, kadāciddhi śuktikāyāṃ rajatajñāne śuktikeyam iti bādhotpādaḥ, kadācittu na rajatam iti, iti vā śabdaprayogaḥ | rajatam iti jñānasya, śuktikāviṣaye sphuritasyeti bhāvaḥ unmūlanam - nāśanam, asyaiva svayaṃ vyākhyāṃ karoti tadīya iti | tadīyā - rajatasaṃbandhinī yā vimarśātmakapramā - parāmarśarūpā pramā, tadrūpo yo vyāpāraḥ tatra yadanuvartanam - paścāllaganam, tasya vidhvaṃsam - nāśam, kurvat - pratyuta tadviruddhaśuktikāsaṃbandhivimarśātmakapramārūpa-vyāpārānuvartanaṃ kurvat, pratiṣṭhām - proktarūpāṃ viśrāntim | enameva nyāyaṃ kāryakāraṇabhāvādau saṃbandhanivahe atidiśati evam iti | prameyāsaṃbhavi - āpātataḥ acetaneṣu prameyeṣu asaṃbhavopahatam | tata eva - nirmiterhetoreva, asya - pramātuḥ, svatantratādāyi - svatantratodbhāvakam | vācyam - avaśyaṃ vaktavyam, etena sarveṣāṃ saṃbandhānām pramātṛsvātantryaprāṇatvamevoktam, anyathā āpātataḥ acetaneṣu paramārthataḥ śuddhacaitanyarūpeṣu bhāveṣu yathāsvaṃ svagṛhe sthiteṣu kā saṃbandhakalanā | taduktam :- bhāvānāṃ svagṛhe rūpaṃ tatsatyamitaranmṛṣā iti | atra ca pūrvavākyasthasya yacchabdasyāpekṣā, tathā ca bhāvānāṃ svagṛhe - śuddhaprakāśāntadaśarūpe nijagṛhe yadrūpaṃ bhavati tatsatyam - paramārthasat bhavati, itarat - pramātrā svakalpanayā kṛte yad bhavati tat, mṛṣā bhavati, atra ca yadyapi pramāturapi svagṛhe eva satyatvam parivarjanena yato niścitā sthitiḥ, iti bādhyabādhakavyavahāra [ataḥ bādhyabādhakavyavahāraḥ - K. ṣ. ṣ.] upapannaḥ, nīlādivat kila tānapi vyavahārān sa eva parameśvaraḥ svātantryāt ābhāsayati tat te'pi satyā eveti || 6 || tathāpi tad daṇḍāpūpikānyāyasiddhameva na yatnāpekṣam, ityalam | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | pūrvajñānasya - pūrvaṃ bhātasya śuktikāyāṃ rajatajñānasya, parivarjanena - pramātṛsvātantryakṛtena unmūlanena, niścitā - niścayaviṣayatāṃ gatā, sthitiḥ - śuktikājñānasvarūpam, iti - ataḥ kāraṇāt, upapannaḥ, upapattyā siddha ityarthaḥ | nanu kathamanayā iha bhramajñānaṃ darśyate ityata āha nīlādivat iti | tān vyavahārānapi - bhramajñānādirūpān vyavahārānapi, sa eva - satyājñānādinirmātṛtvenābhimata eva | tat - tataḥ kāraṇāt, te api - bhramajñānādirūpā vyavahārā api | iti śabdo vyākhyā - samāptau | ayaṃ bhāvaḥ | satyāsatyatayā mataṃ sarvaṃ bhāvavṛndaṃ yadi prakāśātmatayā dṛśyate tadā sarvam aviśeṣeṇa paramārthasadeva, yadi tu bhāvatayā tadā sarvamapamārthameveti kā bhramajñānaṃ prati asatyatvāśaṅkā iti || 6 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti atra iti | atra parakīyaṃ matam āśaṅkate dūṣayiṣyāmīti :- viviktabhūtalajñānaṃ ghaṭābhāvamatiryathā | tathā cecchuktikājñānaṃ rūpyajñānāpramātvavit || 7 || iha śuktikājñānaṃ svātmānaṃ saṃvidat svātmābhinnaṃ pramāṇatvaṃ [pramāṇam - K. ṣ. ṣ.] budhyate, tatparicchinatti iti nyāyāt, tatparicchedanāntarīyakaśca anyavyavaccheda ityaśuktijñānarūpasya rajatajñānasya apramāṇatvavedanaṃ tadeva ucyate yat etat śuktikāsaṃvedanābhinnapramāṇatvavedanam, na ca etat apūrvaṃ yat atra ṭīkā :- atra - asmin viṣaye, parakīyaṃ matam - bauddhamatam | kimarthamāśaṅkate ityata āha dūṣayiṣyāmi iti, dūṣaṇadhiyetyarthaḥ | evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | vivikta iti | atra ṭīkā :- iha - atra loke, śuktikājñānam - pūrvaṃ rajatajñānaviṣayīkṛtaśuktikāviṣayaṃ śuktikeyam iti jñānam, svātmānam - śuktikājñānarūpaṃ nijaṃ svarūpam, saṃvidat - svaprakāśatvena svasaṃvedanaviṣayatāṃ nayat, svātmābhinnam - svarūpatvena sthitam, pramāṇatvam - nijaṃ pramāṇabhāvam, budhyate - svātmavat anubhūyate | kutaḥ ? tatparicchinatti iti nyāyāt, bauddhairucyamānādasmānnyāyāddhetorityarthaḥ | tatparicchedanāntarīyakaśca - tadrūpasvātmaparicchedāvyabhicārī ca, anyavyavacchedaḥ - atadrūparajatajñānavyavacchedaḥ bhavati | taduktam :- tatparicchinnavarti anyabuddhyavacchinnavarti iti | iti - ataḥ kāraṇāt | aśuktijñānarūpasya - śuktijñānāpekṣayā'tadrūpasya, apramāṇatvavedanam - apramāṇatvajñānam, paṇḍitaiḥ tadevocyate yadetat śuktikāsaṃvedanābhinnapramāṇatvasaṃvedanam - śuktikājñānābhinnaṃ tatpramāṇatvajñānaṃ vastvantarajñānameva vastvantarābhāvajñānam iti, śuddhabhūbhāgagrahaṇameva hi ghaṭābhāvagrahaṇam [ghaṭābhāvajñānaṃ bhavati - K. ṣ. ṣ.] iti prasiddhametat | evam apramāṇatvasaṃvedanameva [apramāṇatāsaṃvedanam - K. ṣ. ṣ.] rajatajñānasya bādhyatvam ucyate, ataśca bādhyabhādhakatvam evaṃ siddham iti cet asmābhiḥ ucyate - tat kiṃ pramātraikyeneti || 7 || atra prasaṅgāt abhāvavyavahārasya siddhau tattvamupapādayiṣyan dṛṣṭāntameva tāvat paradarśane dūṣayati :- naivaṃ śuddhasthalajñānātsiddhyettasyāghaṭātmatā | na tūpalabdhiyogyasyāpyatrābhāvo ghaṭātmanaḥ || 8 || bhavati, etadapūrvam - navīnamullikhitaṃ vastu, yat - yataḥ kāraṇāt, vastvantarajñānameva vastvantarābhāvajñānaṃ bhavati, atadvyavacchedenaiva tadvyavasthāsaṃbhavāt | iti śabdo dārṣṭāntikoktipara uttarārdhavyākhyāsamāptau | samarthakaṃ dṛṣṭāntaṃ vaktuṃ tadvācakaṃ pūrvārdhaṃ vyācaṣṭe śuddha iti | hi - yasmāt śuddhabhūbhāgagrahaṇameva - ghaṭarahitabhabhāgagrahaṇameva ghaṭābhāvagrahaṇaṃ bhavati, na tu abhāvākhyasya svatantrasya grahaṇaṃ ghaṭābhāvagrahaṇaṃ bhavati, iti - evam, etat prasiddhaṃ bhavati, dṛṣṭāntasya sūtre yathātathāśabdābhyāṃ dyotitaṃ dārṣṭāntike yojanamiha hetuhetumadbhāvenaiva kṛtam | nanu etena bādhyabādhakabhāvasya kimāyātamityata āha evam iti | apramāṇatvasaṃvedanam - apramāṇatvajñānameva | phalitamāha ataśca iti | evam - anena prakāreṇa, siddham - siddhiṃ gatam, iti - evam, cet - yadi, asmābhiḥ - bauddhaprakhyaiḥ ucyate, cecchabdāpekṣitaṃ vastu sūtre'nuktamapi śeṣatvena vyācaṣṭe tat iti | tadā pramātraikyena kiṃ bhavati bādhyabādhakabhāvasya tadvinaiva siddhatvāt na kiṃcid bhavatītyarthaḥ || 7 || athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti atra iti | yo dṛṣṭānta uktaḥ sa eva na, kuta iti cet ucyate iha bhūtalaṃ na ghaṭaḥ iti tādātmyena abhāvo vyavahartavyaḥ kadācit, kadācit vyatirekeṇa iha bhūtale ghaṭo na iti | tatra śuddhabhūtalajñānāt ādyo'yaṃ vyavahāraḥ sidhyati, yatra dṛśyatvaṃ na upayogi, upalabdhilakṣaṇaprāptirapi hi yasya nāsti piśācādeḥ svabhāvabalāt, yasya vā śabdādeḥ tadgāhaka - atra ṭīkā :- prasaṅgāt - dṛṣṭāntīkaraṇarūpāt, tattvam - paramārtham, paradarśane - bauddhamate evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | naivam iti | atra ṭīkā :- naivam iti vyācaṣṭe yaḥ iti | ucyate iti pratijñāṃ saphalīkartuṃ śuddha ityādi pūrvārdhaṃ vyācaṣṭe iha iti | tādātmyena - sāmānādhikaraṇyena, kadācid, bhūtalasvarūpavyavasthākaraṇārthaṃ tādātmyābhāvagrahe ityarthaḥ | kadācit - bhūtale ghaṭābhāvagrahaṇakāle, vyatirekeṇa - vaiyyadhikaraṇyena, abhāvo vyavahartavya iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | tatra iti, dvayorvyavahārayormadhya ityarthaḥ | śuddhabhūtalajñānāt - ghaṭarahitabhūtalajñānāt, ādyaḥ - tādātmyābhāvarūpaḥ, vyavahāraḥ - abhāvavyavahāraḥ, yatra - yasmin ādye tādātmyābhāvavyavahāre, dṛśyatvam - abhāvapratiyoginaḥ avaśyaṃ draṣṭuṃ yogyatvam, nopayogi - upayuktaṃ na bhavati, bhūtalasvarūpavyavasthāyāṃ hi tadvyatiriktasya sarvasya dṛśyasya ghaṭādeḥ svabhāvaviprakṛṣṭatvādibalena adṛśyasya vā piśācāderaviśeṣeṇa tadātmatāyā abhāvo gṛhyate, na tu paramate saṃsargābhāve iha bhūtale nāstītyevaṃrūpe dṛśyasya ghaṭādereva na tvadṛśyasya [natvadṛśyasya vā piśācāderapi - C.] piśācāderapītyabhiprāyaḥ | atra svayamapi samarthanaṃ karoti upalabdhi iti | hi - yasmāt kāraṇāt, upalabdhireva lakṣaṇam - asādhāraṇo dharmaḥ tasya prāptiḥ - āsādanam, sattve upalambhayogyatvamiti yāvat | sā, svabhāvabalāt - tādṛksvabhāvatāvaśena, yasya piśācādernāsti śrotrādisāmagrīsākalyasya tatra ekajñānasaṃsargivastvantarapratipattyabhāvenā - niścayāt [pratipattyabhāvenāpi niścayāt - K. ṣ. ṣ.] tasyāpi tādātmyenāyamabhāvo [abhāvaḥ vyavahāryaḥ - K. ṣ. ṣ.] gṛhyate bhūtalaṃ na piśāco na na hi sannapi piśācādirupalabhyate tādṛksvarūpatvāt, vā - pakṣāntare, tadgrāhakam - śabdagrāhakaṃ yat śrotrādisāmagrīsākalyaṃ tasya | tatra - tasmin śuddhabhūtala - grahaṇasamaye | ekajñānena - sākalyakāryeṇānyadā sakalābhāvapratiyogigrāhakeṇa tenaiva jñānena, saṃsargi - saṃsṛjyamānam, tasya viṣayībhavaditi yāvat, yad vastvantaram - āntaraprāṇaspandādijanitaśabdādirūpaṃ kimapi vastu, tasya yā pratipattiḥ tasyā abhāvena - abhāvāt hetoḥ, aniścayāt hetoḥ, yasya śabdāderupalabdhilakṣaṇaprāptirnāsti, tasminsamaye grahaṇopāyābhāvāt yasya vastunaḥ upalambhayogyatvaṃ nāstīti yāvat, ādiśabdadvayena śrotretarendriyagrahaṇaṃ tadgrāhya śabdetaraviṣayagrahaṇañca | tasyāpi - svabhāvaviprakṛṣṭasya piśācadeḥ grāhakakāraṇa - sāmagrīviprakṛṣṭasya śabdādeśca, api śabdāt upalabdhilakṣaṇaprāptasya vastujātasyāpi grahaṇam, tādātmyena - tadātmatayā, sāmānādhikaraṇyeneti yāvat, ayamabhāvo gṛhyate | kutretyapekṣāyāmudāharaṇamāha bhūtalam iti, etena bhūtalasya piśācādyabhāvarūpatvameva sāmānādhikaraṇyenoktam | ayaṃ bhāvaḥ | puruṣaḥ vastu gṛhṇan taditarasarvavyatiriktameva gṛhṇāti, anyathā saṅkīrṇatāpattiḥ, taditarasarvavyatirekeṇa grahaṇameva ca phalataḥ taditarasarvābhāvagrahaṇam, taditarasarvaṃ ca dvividham, upalabdhu yogyamayogyañceti | tatra kiñcit svabhāvaviprakṛṣṭam, yathā piśācādi paramāṇvādi ca, kiñcittu grahaṇopāyaviprakṛṣṭaṃ yad gṛhyamāṇavastu - grāhakasāmagryā viṣayatāṃ na yāti iti upalabdhumayogyamapi dvividham | upalabdhuṃ yogyantu ekaprakārameva, tatra dvayorapi svabhāvaviprakarṣopāyaviprakarṣayorabhāvāt, anyathopalabhyatvāyogāt, iti sphuṭameva śuddhasthalajñānāt - kevalasthalajñānāt tasya sthalasyāghaṭātmatāsiddhiḥ - samastaghaṭādipadārthābhāvatāsiddhiriti | śabdaḥ iti, yatra tu dṛśyatvaṃ viśeṣaṇam avaśyam upayogi tatra vyatirekeṇa abhāve vyavahartavye na eṣo'bhyupāyaḥ || 8 || kuta iti cet - atiprasaṅgāditi brūmaḥ | tameva darśayati :- viviktaṃ bhūtalaṃ śaśvad bhāvānāṃ svātmaniṣṭhiteḥ | tatkathaṃ jātu tajjñānaṃ bhinnasyābhāvasādhanam || 9 || evaṃ pūrvārdhaṃ vyākhyāya kadācid vyatirekeṇetyasya vistāraṃ kartuṃ dvitīyamardhaṃ vyākhyātumāha yatra tu iti | yatra tu - yasmin dvitīye vyatirekeṇābhāvavyavahāre, saṃsargābhāvavyavahāre iti yāvat | abhāvo hi saṅkṣepeṇa dvidhaiva, tādātmyābhāvaḥ saṃsargābhāvaśceti | dṛśyatvaṃ viśeṣaṇam - upalabdhilakṣaṇaprāptirūpaṃ viśeṣaṇam, upayogi, bhavati, anyathā tatra sthitasyāpi svabhāvaviprakṛṣṭasya piśācādeḥ grāhakasāmagrīviprakṛṣṭasyāpi śabdāderabhāvaviṣayatvāpātāditi bhāvaḥ | tatra - tasmin, vyatirekeṇa - bhūtalādheyatvarūpeṇa bhūtalād bhedena, vyavahartavye - vyavahāraviṣaye abhāve, eṣaḥ - kevalabhūpradeśadarśanarūpaḥ, abhyupāyaḥ - taditarasarvābhāva - grahaṇopāyaḥ na bhavati, tatra bhūtalamātragrahaṇena tadgatasya kasyāpyabhāvo na vaktuṃ śakyaḥ, tatra sthitasyādṛśyasya piśācāderapi abhāvavyavahāraviṣayatvaprasaṅgāditi bhāvaḥ | evamatra yojanā, upalabdhiyogyasyāpi - upalabdhilakṣaṇaṃ prāptasyāpi, ghaṭātmanaḥ - ghaṭasvarūpasya, atra bhūtale śuddhasthalajñānāt abhāvaḥ sidhyet, upalabdhilakṣaṇaṃ prāptasya piśācāderabhāvasiddhau kā kathetyapiśabdābhiprāyaḥ, anye hi vādinaḥ upalabdhiyogyasya śuddhabhūtalajñānenābhāvaṃ sādhayantyeva, asmākaṃ tadapi neṣṭam || 8 || atha navamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti kutaḥ iti | atra ṭīkā :- kutaḥ - ghaṭātmanaḥ abhāvaḥ kutaḥ kāraṇāt na siddhyet, iti cet - evaṃ yadyavocaḥ, tadā atiprasaṅgāditi brūmaḥ, atiprasaṅga evātra heturiti bhāvaḥ | nanu kiṃrūpo'sāvatiprasaṅga iti śiṣyapraśnamāśaṅkyāha tameva iti | sūtrakāra eva darśayatīti vayaṃ kimarthaṃ yatāmaha iti bhāvaḥ | vidyamāne'pi ghaṭe bhūtalaṃ śuddhameva, na hi bhāvā miśrībhavanti, tataśca tadāpi śuddhabhūtalajñānam asti, iti satyapi ghaṭe katham abhāvo vyatirekeṇa na vyavahriyate atra bhūtale ghaṭo nāsti iti, tajjñānam iti viviktabhūtalabhāgajñānam, jātu iti kasyāṃcideva daśāyāṃ ghaṭāsaṃnidhānarūpāyām, bhinnasya ghaṭasya abhāvaṃ sādhayati na tu sarvadā iti kena prakāreṇa evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | viviktam iti | atra ṭīkā :- śaśvat iti padaṃ vyācaṣṭe vidyamānepi iti | api śabdādavidyamāne tu tarām, tathā ca śaśvat nityamityarthaḥ, viviktam iti vyācaṣṭe śuddham iti | śuddhameva - svarūpamātre sthitameva | kuta ityapekṣāyāma bhāvānāṃ svātmaniṣṭhiteḥ iti padaṃ vyācaṣṭe na hi iti | miśrībhavanti, saṅkīrṇībhavantītyarthaḥ, tathā codakāharaṇārthaṃ paṭasyāpi grahaṇamāpadyeteti bhāvaḥ | tataśca - tasmāddhetośca, tadāpi - ghaṭāvasthāne'pi | pūrvārdhāvaṣṭambhenottarārdhaṃ vyatirekarītyā vyācaṣṭe iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, satyapi ghaṭe katham - kena prakāreṇa, abhāvo vyatirekeṇa na vyavahriyate - vyavahāraviṣayatāṃ na nīyate | vyatirekamevānukṛtyāha atra bhūtale ghaṭo nāsti iti | vyatirekarītyottarārdhasya vākyārthamuktvā tasyaivānvayarītyā padārthamāha tajjñānam iti viviktabhūtalajñānam iti | jātu iti vyācaṣṭe kasyāṃcideva daśāyām ityādi | daśāmeva sphuṭayati ghaṭa iti | bhinna padasya vācyamāha ghaṭasya iti | abhāva ityādi padaṃ vyācaṣṭe abhāvam iti | sādhayati ityanena kartaryatra lyuṭ iti dyotitam | jātu śabdasya vyāvartyamāha na tu iti | kena prakāreṇa bhavet, na kenāpītyarthaḥ | avataraṇikāyāṃ hetutvenoktamatiprasaṅgaṃ sūcyatvenāha etena iti | āpatitam - bhavet, etena atra bhūtale piśāco nāsti ityapi syāditi āpatitaṃ mantavyam || 9 || nanvevaṃ vyatirekābhāvaniṣṭho vyavahāro loke tāvat avigītaḥ kasyāṃcideva daśāyāṃ dṛṣṭaḥ, tatra kā gatirityāśaṅkya cirantanairaparidṛṣṭaṃ tatsiddhiprakāraṃ darśayati :- kiṃ tvālokacayo'ndhasya sparśo voṣṇādiko mṛduḥ | tatrāsti sādhayettasya svajñānamaghaṭātmatām || 10 || iha bhāva eva bhāvāntarasya abhāva iti vyavahartavyaḥ iti ayaṃ tāvat aparityājyaḥ prātītikaḥ panthoḥ, tatra bhāvasya bhāvāntareṇa ya prasaṅgādāyātam, mantavyam - jñātavyam, niṣṭhiteḥ ityatra nergadanada iti ṣatvam, tena svātmasthiterityarthaḥ || 9 || atha daśamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | atra ṭīkā :- vyavahāraḥ - bhūtale ghaṭo nāstītyevaṃrūpaḥ, avigītaḥ - adūṣitaḥ, sphuṭa iti yāvat, kasyāṃcideva daśāyām - ghaṭādisannidhirūpāyām, gatiḥ - upāyaḥ, aparidṛṣṭam iti, kathanasya tu kā katheti bhāvaḥ, cirantanairhiśuddhabhūtaladṛṣṭerevābhāvasādhakatvamuktam na caitadyuktam, uktayukte | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kintu iti | atra ṭīkā :- ślokaṃ vyākhyāatuṃ prakriyāṃ karoti iha iti | prātītikaḥ - pratītisiddhaḥ, panthā - mārgaḥ, tatra - tasmin pathi, aparityājye sati, bhāvatadabhāvayoḥ - bhāvābhāvayoḥ | nanu tataḥ kimityata āha tataśca iti | vastvantarameva viśeṣataḥ ādhāryādhārabhāvaḥ sa eva bhāvatadabhāvayoḥ, tataśca bhūtale ghaṭavyatiriktaṃ vastvantaraṃ śilādikam ālokapuñjādikaṃ vā yat cākṣuṣe jñāne bhāti tadeva vyavahriyate bhūtale ghaṭābhāvaḥ, bhūtale ghaṭo nāsti iti vā, yatrāpi nāsti cakṣurvyāpāro netranimīlanasaṃtamasādau tatrāpi bhūtale ghaṭocitakaṭhinasparśaviviktaṃ mṛdum uṣṇaṃ śītam anuṣṇāśītaṃ vā gṛhṇan tameva atra ghaṭābhāva iti vyavaharati vāyusparśasya sarvagasya avaśyaṃbhāvāt, iti vākyārthaḥ | padārthastu - kiṃ tu iti svamatopakṣepāya svapratibhāpraśnaparāmarśaḥ, [pratibhāpraśnaparāmarśaḥ - K. ṣ. ṣ.] kiṃ punaratra nyāyyamiti tatrāha tatra bhūtale ālokacayaḥ tāvat asti jñeya; andhasya uṣṇādikaḥ sparśaḥ asti tasya ālokacayasya kathayati śilādikam iti | cākṣuṣe - cakṣuṣā kṛte, jñāne - pratyakṣajñāne, tadeva - śilādikam ālokapuñjādikaṃ [ālokapuṃjādikaṃ caiva - C.] vā | yatrāpi iti | ādi śabdena netropahatyādergrahaṇam, andhasya hi netropahatireva cakṣurvyāpārābhāve kāraṇam, viviktam - bhinnam, tameva - sparśameva | nanu yadi sparśo na bhavettadā kiṃ kāryamityata āha vāyu iti | padārthakathanaṃ pratijānīte padārthastu iti | kintu śabdasya sūcanīyamarthamāha svamata iti | svapratibhayā kṛtaḥ praśnaḥ svapratibhāpraśnaḥ, tasya parāmarśaḥ svapratibhāpraśnaparāmarśaḥ | praśnamevānukṛtyāha kim iti | iti śabdaḥ praśnānukṛtisamāptau | tatra - tasmin praśne | kimāhetyapekṣāyāṃ ślokārthaṃ karmatvena vyācaṣṭe tatra iti | tatra iti padaṃ vyācaṣṭe bhūtale iti | ālokacayaḥ - ālokapuñjaḥ, jñeyaḥ - dṛśyaḥ | yadyapi netrasahitasyāpi sparśosti tathāpi tasya tadapekṣā - bhāvādevamuktam | etena tatrāsti ityantaṃ kṛtavyākhyam | sādhayet sparśasya vā yat svajñānam anyaghaṭādiviviktena svena rūpeṇa jñānam tat kartṛ, tasya ālokādeḥ aghaṭarūpatāṃ ghaṭābhāvarūpatāṃ tatra bhūtale sādhayati iti śakyo'yamarthaḥ | śaki liṅ ca (pā. sū. 3 - 3 - 172) iti liṅ | āntaraprāṇaspandanajanitasūkṣmaśabdākarṇanācca śrotrādisākalyaṃ saṃbhavāyamānaḥ tameva śabdam ekajñānasaṃsargiṇaṃ śṛṇvan śabdāntaraṃ niṣedhayati na iha anyaḥ śabdaḥ iti | tatsūkṣmaśabdābhāvamapi ityādyavaśiṣṭaṃ ślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe tasya iti | tasya iti padaṃ vyācaṣṭe āloka iti | tatra netrasahitāpekṣayā āloka iti, andhāpekṣayā tu sparśasya vā iti, sambandhi iti śeṣaḥ | svajñānam iti vyācaṣṭe anya iti | etena svajñānam ityasya tṛtīyāsamāsatvaṃ dyotitam | tat - jñānam | aghaṭātmatām iti vyācaṣṭe aghaṭa iti, asyāpi paryāyamāha ghaṭābhāva iti | liṅarthamāha śakyoyam iti | nanu kathaṃ liṅo'yamartha ityata āha śaki iti | nanvālokacayadarśanena netrādisākalyaniścayayuktasya bhūtale samastālokacayavyatiriktanetradṛśyavastvabhāvajñānaṃ bhavatu, śabdāderabhāvajñānaṃ kathaṃ tatra syāt, na hi tadā tatra kasyāpi śabdasya śravaṇena śabdagrāhakaśrotrādisāmagrī - sākalyajñānamastyevetyata āha āntara iti | bahiḥ śabdābhāvepi hi pihitakarṇaḥ prāṇajanitamāntaraṃ satatamaccarantamanāhatākhyaṃ śabdaṃ śṛṇotyevetyevamuktam | eka - jñānena - samastaśabdagrahaṇayogyena śrotrakṛtena jñānena, saṃsargiṇam - saṃsṛjyamānam | nanvatyavahitatve tamapi na śṛṇotyevetyata āha tat iti | tasya sūkṣmatamasya śabdasyābhāvaḥ tam, sūkṣmatamaḥ yaḥ antarnādaḥ tatrāvahite śrotre yasya saḥ, vedayate - sūkṣmatamāntarnādāvahitaśrotro vedayate, rasagandhasparśābhāvo'pi dantodakarasaṃtripuṭikāgandhaṃ kāyīyaṃ ca sparśaṃ saṃvedayamānenaiva [saṃvedayamānenaiva saṃvedyaḥ - K. ṣ. ṣ.] rasābhāvo vedyaḥ, na hi ekajñānasaṃsargayogyavastvantaropalambhena vinā upalabdhikāraṇasākalyaniścayo'soti, iti ekānta eṣaḥ | acirapravṛttatattadviṣayānubhavakalpitasya [acirapravṛttitattadviṣaya - K. ṣ. ṣ.] anubhūyate, āntaraśabdānāṃ daśadhā bhinnatvāt | taduktam :- ghoṣādidaśadhā śabda bhajatitāya śaṃbhave iti | samādhau līnasya samastāntaraśabdābhāvabodhaḥ satatoccaradaparimitāhaṃparāmarśāvadhānakṛto jñeyaḥ, tadabhāvastvasaṃbhavopahata evetyalam | rasādyabhāvagrahaṇaṃ sādhayati dantodaka iti | dantodakarasam - rasanendriyasthite lālārūpe jale madhurādivastudarśanena prodbhavanaśīlaṃ śaktitayā sarvadā sthitaṃ rasaviśeṣam, saṃvedayamānena - anubhavatā, ata eva rasanendriyāvaikalyaṃ saṃbhāvayamānena, rasābhāvaḥ - āsvādābhāvaḥ, vedyaḥ bhavati | evamanyatrāpi yojanīyam | tripuṭikā - nāsāntarvartinī sarvadā gandhayuktā, taduktam :- evaṃ ghrāṇāntare gandho raso dantodake sphuṭaḥ iti | kāyīyam - kāyasaṃbandhinam, kāyasya pārthivatvena sphuṭaṃ sparśavattvāt | āntasya tejasaḥ netranimīlanenaiva dṛśyatvāt na netrasākalyajñānahetutvamasti iti tasya neha grahaṇam | pūrvaṃ sparśena andhasya tadādhāraghaṭābhāvajñānamuktam, iha tu kāyīyasparśenānyasparśābhāva iti na paunaruktyam | nanu kuta etadityata āha na hi iti | hi - yasmāt kāraṇāt | iti - eṣaḥ, ekāntaḥ - niścayaḥ bhavati | ityeṣu tadaiva dhvaṃsānāśaṅkanāt karaṇasya kāraṇasākalyaniścyaḥ kim ekajñānasaṃsargitayā iti cet na, tattadabhāvopalipsurhi prayatnena tattadindriyādhiṣṭhānaṃ vyāpārayanneva lakṣyate || 10 || kaḥ ? ekajñānasaṃsargayogyānāṃ madhye yadvastvantaraṃ tasya upalaṃbhena vinā upalabdhikāraṇasākalyasya niścayaḥ nāsti | ayamatrābhiprāyaḥ | puruṣasya tāvadabhāvagrahaṇe nijendriyasākalyatāpi nirṇeyā, anyathā indriyavaikalyadoṣakṛtatadvastugrahaṇābhāvena tadabhāvaṃ vadan upahāsaviṣayatāmeva bhajate, tannijendriyasākalyajñānañca na samasta - tadgrāhyagrahaṇāpekṣaṃ kintu tadgrāhyamadhye yadyekameva kaṃcidarthaṃ gṛhṇāti tenaiva tatsākalyaṃ jānāti mamendriyaṃ puṣṭameva vartata iti, tataścāgṛhītānāmanyeṣāmabhāvaṃ niścinoti, te iha na santīti | tatra tadindriyakāryaṃ sarvagrāhyajñānam ekajñānam, tadviṣayabhūtaṃ yadekaṃ vastu - saṃsargayogyavastvantaram, tasya yajjñānaṃ tena grāhakasāmagrīsākalyajñānam, anyathopāyaviprakarṣeṇāgṛhītamapi vastu nā'bhāva - vyavahārayogyaṃ piśāca iva svabhāvaviprakarṣeṇetyalam | atra śiṣyapraśnaṃ śaṅkate acira iti | acirapravṛttaḥ - samanantarasaṃpannaḥ yaḥ tattadviṣayānubhavaḥ tena kalpitasya - astitvena kalpyamānasya, karaṇasya - grāhakasākalyarūpasya pramāṇasya, tadaiva - samanantarameva, kriyamāṇavastugrahaṇasamaya eva, dhvaṃsanāśaṅkanāt - nāśaśaṅkākaraṇāyogāt, kāraṇasākalyaniścayaḥ bhavati | ataḥ ekajñāna - saṃsargitayā kiṃ bhavati, vyaktatvānna kiṃcid bhavatītyarthaḥ | uttaramāha na iti | atra hetumāha tattat iti | teṣāṃ teṣāṃ vastūnāmabhāvamupalabdhumicchuḥ tattadabhāvopalipsuḥ, teṣāṃ teṣām - tattadarthagrāhakāṇām, cakṣurādīnāmindriyāṇām adhiṣṭhānam - golakādirūpam, vyāpārayanneva - santi vā na veti jñānārthaṃ grahaṇa - vyāpāraṃ prati yojayanneva na tūdāsīnatayā sthāpayan, lakṣyate - dṛśyate | tathā caikajñānasaṃsargivastvantarajñānena grāhakasāmagrīsākalyajñānamavaśyopayogyeveti bhāvaḥ || 10 || athaikādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | nanvevam adṛśyāsyāpi piśācādeḥ niṣedhavyavahāro vyatirekeṇāpi prāpnoti, sa hi ālokapuñjo yathā ghaṭāt anyaḥ tadvat piśācāderapi | tadetat āśaṅkyāha :- piśācaḥ syādanāloko'pyālokābhyantare yathā | adṛśyo bhūtalasyāntarna niṣedhyaḥ sa sarvathā || 11 || ālokapuñjo yadyapi piśācād vyatirikto yadyapi ca āloko'sti apiśācātmā ityetāvat siddhyati tathāpi atra piśāco nāsti ityetat aśakyam adhyavasātum, ghaṭo hi ālokapūramadhye'pi asaṃbhāvyaḥ, ghaṭa - [aghaṭasaṃnidhau - K. ṣ. ṣ.] atra ṭīkā :- evam - tādātmyābhāvavadvyatirekābhāvavyavahāre'pi vastvantaradarśanasyaiva na tu śuddhabhūpradeśadarśanasya sādhakatve sati, adṛśyasya - sattvepi draṣṭumayogyasya, api śabdena tādātmyābhāvavyavahāre piśācaniṣedhasya yuktatāmeva sūcayati, iha tvayuktatām | vyatirekeṇāpi, bhūtale nāsti evaṃrūpe vyatirekeṇa niṣedhavyavahāre'pītyarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha sa hi iti | tadetat - samanantaroktaṃ vastu | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | piśācaḥ iti | atra ṭīkā :- piśācaḥ syādanālokopi etadvyācaṣṭe āloka iti | yadyapyālokapuñjaḥ - ālokacayaḥ, piśācād vyatiriktaḥ | etadeva punaḥ paryāyāntareṇa subodhīkartuṃ kathayati yadyapi iti | yadyapi ālokaḥ apiśācātmā asti ityetāvatsiddhyati | api śabdasūcitaṃ vastvāha tathāpi iti | tathāpi atra - bhūtale, piśāco nāstītyetadadhyavasātum - niścetum, saṃnidhau tatra ālokapūrāsamarpaṇāt, [ālokapūrāpasarpaṇāt - K. ṣ. ṣ.] ataśca siddhyatīdam atra ghaṭo nāsti iti, piśācastu tādṛksvabhāvo yo bhūtalamadhye ālokamadhye'pi vā bhavan bhūtalasya ālokasya vā tāṃ nibiḍatāṃ na vihanti [na pratihanti - K. ṣ. ṣ.] tataśca [ataśca - K. ṣ. ṣ.] ālokamadhye tasya saṃbhāvanāt kathaṃ vyatirekeṇa niṣedhavyavahāraḥ, evaṃ rūpamadhye rasādeḥ saṃbhāvanāt tasyāpi aniṣedhaḥ | yadyapi anālokaḥ ālokāt anyaḥ piśācaḥ tathāpi asau bhūtalasya antarmadhye'dṛśyo bhavati iti aśakyam, śakyaṃ na bhavatītyarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha ghaṭo hi iti | hi - yasmāt, ālokapūramadhye'pi - ālokacayamadhye'pi, api śabdād bhūpradeśe'pi, asaṃbhāvyaḥ - saṃbhāvayitumaśakyaḥ, kuta ? ghaṭasannidhau tatra - tasminnadhaḥ pradeśe, ālokapūrāsamarpaṇāt - vyavadhānakāritvenālokapuñjāvakāśādānāt, ālokamadhye dhāritaṃ chatrādikaṃ hi tāvati pradeśe chāyāmeva karoti, bhūtale tasyāsaṃbhavastu ālokapuñjavyatiriktatvena sphuṭa eva | ataśca iti idaṃ siddhyati iti | idaṃ kiṃ ? atra - bhūtale, ghaṭo nāsti | tu vyatireke, piśācaḥ tādṛk - tādṛśaḥ, svabhāvaḥ - svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ, bhavati, yaḥ bhūtalamadhye ālokamadhye'pi vā bhavan bhūtalasyālokasya vā tām - prasiddhām, nibiḍatām - ghanatām, na vihanti - na nāśayati śūnyaśarīratvāt | tataścālākamadhye tasya saṃbhāvanāt - saṃbhāvayituṃ śakyatvāt, vyatirekeṇa - bhūtalādheyatvena, niṣedhavyavahāraḥ kathaṃ syāt | enaṃ nyāyamanyatrāpyatidiśati evam iti | tasyāpi - rasāderapi | evaṃ vākyārthamuktvā yojanāsahitaṃ padārthamāha yadyapi iti | yadyapi, anālokaḥ ityasya vyākhyāṃ karoti ālokādanyaḥ iti | tathāpi saṃbhāvyate yathā, tadvadeva ālokasyābhyantarepi [ālokasyābhyantare so'sti - K. ṣ. ṣ.] so'sti iti saṃbhāvyata eva, tataśca yadyapi ālokastato'nyaḥ ityanena pathā niṣiddhaḥ piśācaḥ tathāpi sarvaprakāreṇa na niṣiddhaḥ iti tadabhāvanibandhanāḥ kathaṃ tatra vyavahārāḥ pravartantām iti ślokārthaḥ || 11 || evaṃ prasaṅgāt abhāvavyavahārasya tattvam upadarśya prakṛte yojayati :- evaṃ rūpyavidā bhāvarūpā śuktimatirbhavet | na tvādyarajatajñapteḥ syādaprāmāṇyavedikā || 12 || asau piśācaḥ, bhūtalasyāntaḥ madhye, adṛśyaḥ - atisūkṣmatvena draṣṭuṃ yogyo na bhavati iti saṃbhāvyate, etenātra saṃbhāvanāyāṃ liṅiti dyotitam, tadvadeva - tathaiva, ālokasyābhyantarepi so'stīti saṃbhāvyate eva, tataśca yadyapi ālokaḥ tataḥ - piśācāt, anyaḥ bhavati anyasyānyarūpatvāyogāt, ityanena pathā - tadātmatāmārgeṇa, piśācaḥ niṣiddhaḥ, tathāpi sarvaprakāraṇa na niṣiddhaḥ ālokavyatirekeṇāvasthānasya śaṅkāspadatvāt, iti - ataḥ kāraṇāt, tadabhāvanibandhanāḥ - piśācābhāvanibandhanāḥ vyavahārāḥ tatra - bhūtale, kathaṃ pravartantām - yenālokacayena ghaṭasyābhāvaḥ sādhyate tanmadhyepi tasya saṃbhavāspadatvena na pravartante ityarthaḥ | upasaṃhāraṃ karoti iti iti | iti - evam, ślokārthaḥ bhavati | evamatra yojanā | anālokopi piśācaḥ yathā bhūtalasyāntaḥ - adṛśyaḥ sattvepi draṣṭumayogyaḥ syāt tathā ālokābhyantare'pi syāt samānanyāyatvāt | ataḥ iti śeṣaḥ | ataḥ sa sarvathā niṣedhyo na bhavati | ālokarūpatāniṣedhaviṣayatvepi tadantarvartitāniṣedhāyogāt | ataśca tasya vyatirekeṇābhāvo bhūtale vyavahartumaśakya eveti bhāvaḥ || 11 || atha dvādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | evam iti | yathā āloko ghaṭābhāva iti āloke gṛhīte prāk gṛhītasya ghaṭasya na kiṃcit āyātam tathaiva śuktijñānaṃ rūpyajñānābhāva iti iyat saṃbhāvyate | yathā ghaṭajñānaṃ ghaṭajñānaprāmāṇyasaṃvit paṭajñānābhāvaḥ paṭajñānābhāvaprāmāṇyasaṃvit iyatā ca na pūrvapravṛttaṃ paṭajñānam apramāṇībhavati, eṣā hi tasya ghaṭajñānasya svarūpacintā sarvā na jñānāntarasya ādyasya kimapi ato jātam | evaṃ śuktiriyam iti, na rajatam idam iti ca jñānameva svātmanā prakāśatām, ahaṃ śuktau rajatābhāve ca pramāṇaṃ na tu rajate iti, tāvatā tu prāktanasya rajatajñānasya na kiṃcit vṛttam iti tadviṣayīkṛtaṃ rajataṃ katham asatyaṃ syāt || 12 || atra ṭīkā :- evam śabdaṃ vyācaṣṭe yathā iti | na kiñcidāyātam - na kāpi bādhā saṃpannā | rūpyajñānābhāva :- rajatajñānābhāvaḥ, iyat - etāvanmātram, saṃbhāvyate - saṃbhāvayituṃ śakyate na tu rūpyajñānasya bādhā saṃbhāvyate | etadeva savistaraṃ punarapi kathayati yathā iti | pūrvapravṛttam - ghaṭaviṣaye pūrvaṃ pravṛttam, paṭajñānam - paṭo'yamiti jñānam | kuta ityapekṣāyāmāha eṣā hi iti | jñānāntarasya - tatraiva krameṇa pravṛttasya paṭo'yamiti jñānasya | kimapi, kāpi bādhetyarthaḥ | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | prakāśanamevānukṛtya darśayati aham iti | etacca svātmanā prakāśanaṃ pramātṛdvāreṇaivāsya diddhyati, na hi jñānaṃ nāma pramāturbhinnaṃ yadahamiti parāmarśaṃ kuryāditi na ko'pi virodhaḥ | tāvatā tu - prakāśamātreṇa, kiñcit - kāpi bādhā, na vṛttam - na saṃpannam | iti - ataḥ kāraṇāt, tadviṣayīkṛtam - abādhitarajataviṣayīkṛtam, rajatamasatyaṃ kathaṃ syāt, bhramasthalepi ekaṃ pramātāraṃ vinā tasyāsatyatvaṃ na yuktamiti bhāvaḥ | saṃbhāvanāyāṃ liṅ || 12 || atha trayodaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvidam iti | nanvidamityanena tadeva parāmṛśyate yatra rajatajñānam abhūt tatraiva idānīṃ 'na rajatam' iti śuktiḥ iti ca jñānaṃ pramāṇabhūtaṃ jātam, tat ato'numīyate - tat [yat - K. ṣ. ṣ.] 'prācyaṃ' rajatajñānam apramāṇam' iti, na hi etat saṃbhavati - viruddhaviṣayadvayāvagāhi [viruddhaviṣayāvagāhiṃ - K. ṣ. ṣ.] jñānadvayaṃ pramāṇam ekatra viṣayībhavati iti, tadayam ānumāniko bādhavyavahāro bhaviṣyati ityāśaṅkyāha :- dharmyasiddherapi bhavedvādhā naivānumānataḥ | svasaṃvedanasiddhā tu yuktā saikapramātṛjā || 13 || na kevalaṃ svasaṃvedanāt na siddhyati bādhā, yāvat anumānato'pi atra ṭīkā :- yatra - paramārthataḥ sthitāyāṃ yasyāṃ śuktau, tatraiva - tasyāṃ śuktāveva, pramāṇabhūtam - pramāṇatayā sthitam, jātam - sampannam | tat - tataḥ kāraṇāt | ataḥ - asmāddhetoḥ | kimanumīyate ityapekṣāyāmāha tat iti | kuto 'numīyate ityapekṣāyāmāha na hi iti | etacchabdākāṅkṣāṃ pūrayati viruddha iti | viruddha - viṣayadvayāvargāha - anyonyavyāvṛttasvarūpaśaktikārajatākhyaviṣayaviṣayam, jñānadvayam - pūrvavṛttaṃ rajatamidamitijñānaṃ tadanantaraṃ pravṛttaṃ śuktikeyamitijñānam, ekatra - ekasyāṃ śuktau | iti śabdaḥ prameyasamāptau | phalitamāha tadayam iti | ānumānika :- anumānasiddhaḥ | evamatra prayogaḥ | pūrvavṛttaṃ śuktāvidaṃ rajatamiti jñānamapramāṇam, idānīṃ tatraiva viruddhaśuktikeyamiti jñānotpādāditi | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | dharmī iti | atra ṭīkā :- pūrvārdhaṃ vyācaṣṭe na kevalam iti | svasaṃvedanāt - pratyakṣānubhavāt | kuta ityapekṣāyāṃ sūtroktaṃ hetuṃ yojayati dharmiṇaḥ iti | api śabdāt - na siddhyati, dharmiṇo'siddheḥ, apiśabdāt hetoḥ vyāpteśca, apiḥ ubhayatra neyaḥ, iha dharmiṇi siddhe siddhena hetunā smaryamāṇavyāptikena sādhyadharmāyogavyavacchedo'numānavyāpāraḥ [sādhyadharmāvacchedakaḥ - K.ṣ.ṣ.], iha ca prācye rūpyajñāne dharmiṇi aprāmāṇyaṃ sādhyo dharmaḥ tatra śuktikājñānaṃ vā, na rajatam iti jñānaṃ vā, tajjñānaviṣayīkāryatvaṃ vā viṣayagataṃ hetūkriyeta [hetūkriyate - K. ṣ. ṣ.] na caitat yuktam tatkāle prācyarūpyabodhasya dharmiṇo'bhāvāt, na cāpi tasya śuktijñānādayo dharmāḥ, na ca apakṣadharmāt sādhyasiddhiḥ, ataḥ smaryamāṇaṃ taddharmi syāt ityapi asat | atha śuktiḥ na rajatajñānasya viṣaya iti sādhyate śuktikājñāna samuccayavācinaḥ apiśabdāt | hetoḥ vyāpteśca, asiddheriti śeṣaḥ | ubhayatra neyaḥ, dharmyasiddherapi anumānatopīti dviryojanīya ityarthaḥ | kuta etadityapekṣāyāṃ samarthanaṃ karoti iha iti | sādhyadharmasya yaḥ ayogaḥ - asaṃbandhaḥ, tasya vyavacchedaḥ, sādhyadharmeṇa tadvattvamiti yāvat, anumānavyāpāraḥ, lakṣaṇayā anumānavyāpāra - viṣaya ityarthaḥ | rūpyajñāne - rajatajñāne | tatra - tasmin sādhyadharme | tābhyāṃ jñānābhyāṃ viṣayīkāryatvaṃ tajjñānaviṣayīkāryatvam, viṣayagatam - śuktigatam | hetūkriyeta iti saṃbhāvanāyāṃ liṅ | nanu trayamadhye kiñciddhetūkariṣyāma evetyata āha na caitat iti | kuto na yuktamityata āha tatkāle iti | tatkāle - śuktijñānakāle na rajatamiti jñānakāle vā, prācyaścāsau rūpyabodhaḥ - rajatabodhaḥ, tasya, prācyarūpyabodhasya, ādi śabdena na rajatamiti jñānasya viṣayagatasya tajjñānaviṣayīkāryatvasya ca grahaṇam | nanu te tasya dharmā mā santu tataḥ kimityata āha na ca iti | apakṣadharmāt, pakṣāvṛtterhetorityarthaḥ | smaryamāṇam - smṛtiviṣayīkriyamāṇam, tat - prācyaṃ rajatajñānam, asat iti, dharmisiddhāvapi hetorapakṣadharmatvāditi bhāvaḥ | prakārāntareṇānumānaṃ śaṅkate atha iti | viṣayatvāt iti, tat yadi idānīm tadā siddhasādhanam [tat siddhasādhanam - K. ṣ. ṣ.], atha pūrvam tadā tatpūrvasvasaṃvedanena bādhyaviṣayatā | kena caivaṃ vyāptirgṛhītā - yatra idānīm anyat jñānam tatra pūrvam anyat na bhavati iti, anumānāntareṇa iti cet, anavasthā | etena etat pratyuktam - ekasmin viṣaye kathaṃ jñānadvayaṃ syāt iti, ko hi ekaviṣayatāṃ tayorjñānayoḥ [dvayorjñānayoḥ - K. ṣ. ṣ.] jānīyāt, te hi tāvat iti - evam, sādhyata, tathā ca na dharmiṇaḥ siddhiḥ, nāpi hetorapakṣadharmatvamiti bhāvaḥ | nanvatra hetuḥ kaḥ kriyata ityata āha śuktikā iti | iti śabdaḥ pūrvapakṣasamāptau | atra pratisamādhānaṃ karoti tat iti | tat - śukteḥ rajatajñānāviṣayatvasādhanaṃ, yadi idānīm, kriyate iti śeṣaḥ, tadā siddhasādhanam bhavati pratyakṣasiddhatvāt | atha - yadi, pūrvam, tadānīmapi śuktiḥ na rajatajñānasya viṣayaḥ iti tacchukteḥ rajatajñānaviṣayatvasādhanaṃ kriyate, tadā svasaṃvedanena karaṇena, bādhyaviṣayatā - bādhyo viṣayaḥ sādhyaṃ yasya hetoḥ sa bādhyaviṣayaḥ, tasya bhāvastattā, bādhyaviṣayatvamiti yāvat, bhavati, atra hi svasaṃvedanameva sākṣi, pūrvaṃ śuktiḥ rajatajñānasya viṣaya āsīditi | tathā ca yathā agniranuṣṇo dravyatvāt ityatra bādhitaviṣayatvaṃ tathātrāpīti bhāvaḥ | atra doṣāntaramāha kena ca iti | bauddhamate nityasya pramāturasaṃbhavāt anumānāntareṇa ityuktam | anavasthā iti | tasyānumānasyāpyanyāpekṣā tasyāpyanyāpekṣetyevamādirūpamanavasthānam | etadavaṣṭaṃbhenānyadapi kiñcitpūrvapakṣavādyuktaṃ pratisamādhatte etena iti | pratyuktam - pratisamāhitam | etatkimityapekṣāyāmāha ekasmin iti | iti śabdaḥ pratyākhyeyavastusamāptau | kathaṃ pratyuktamityapekṣāyāmāha ko hi iti | tayorjñānayoḥ rajatamidam iti jñānasya śuktikeyam iti jñānasya ca, jānīyāt, bhavanmate ekasya nityasya pramāturasaṃbhavānna ko'pi jānīyāditi bhāvaḥ | nanu kuto na jānīyādityata āha te hi iti | te - svātmani svaviṣaye ca viśrāmyata iti uktam, iti anumānato'pi na bādhā, na ca tathābhūtamapi vyavadhānam atra pratītau saṃvedyate, svasaṃvedana - siddhatayā jhaṭiti bhāsanāt | ata eva etadapi aśakyaṃ vaktum - mā bhūt bādhā nāma iti | evaṃ parapakṣe'nupapattiṃ pradarśya svapakṣe ekapramātṛpariniṣṭhiteḥ udiyāt bādhyabādhakabhāva iti vākyena pratijñātaṃ nigamayati - yuktā sā ekasmāt pramātuḥ yadi jāyeta iti, sa eva hi tathā nirmātā iti vyākhyātameva, jñāne | upahāraṃ karoti iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, anumānatāpi bādhā na bhavati | evaṃ yuktito'numānaṃ nirasya svasaṃvedananirastatvamapyasya kathayati na ca iti | atra pratītā - asmin bādhapratītivyavahāre, tathābhūtaṃ vyavadhānam - anumānayogyahetugrahaṇavyāptismaraṇādirūpavyavadhānam [anumānayogyahetugrahaṇavyāptivyāptismaraṇaṃ - C], na saṃvedyate - nānubhūyate | kuta ityata āha sva iti | svasaṃvedanasiddhatayā - svasaṃvedanarūpapratyakṣasiddhatayā, jhaṭiti - hetugrahaṇavyāptismṛtyādikaṃ vinā | etadavaṣṭaṃbhenottarārdhaṃ vyākhyātuṃ bādhāyā anirvācyatvamāha ata eva iti | ata eva, yato jhaṭiti bhāsanamasti ataḥ kāraṇādityarthaḥ | etatkimityapekṣāyāmāha mā bhūt iti | etena svasaṃvedanasiddhā tu ityasya vyākhyā kṛtā | caturthapādaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti evam iti | parapakṣe - bauddhapakṣe, pratijñātam - pratijñāviṣayīkṛtam, nigamayati - nigamanaviṣayatāṃ nayati, madhya 'vayavatrayakathanamarthādeva jñeyam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā caturthaṃ pādaṃ vyācaṣṭe | yuktā iti | iti śabdaḥ caturthapādavyākhyāsamāptau | atra samarthanaṃ karoti sa eva hi iti | hi - yasmāt, sa eva - pramātaiva, tathā nirmātā - sthite caivaṃ yadi vyavahārasiddhaye'nyathānupapattirapyucyate tat ucyatāṃ kāmam, adhunā sarvaṃ siddhyati, iti || 13 || na kevalamete kāryakāraṇabhāvasmaraṇabādhāvyavahārāḥ sakalalokayātrā sāmānyavyavahārabhūtā ekapramātṛpratiṣṭhāḥ, yāvat avāntaravyavahārā api ye krayavikrayādayaḥ samalāḥ, upadeśyopadeśabhāvādayaśca nirmalāḥ, tepi ekapramātṛniṣṭhā eva bhavanti, vyavahārā hi sarve samanvayaprāṇāḥ [vyavahāro hi sarvaḥ samanvayaprāṇaḥ - K. ṣ. ṣ.] iti upasaṃhārakrameṇa darśayati :- itthamatyarthabhinnārthāvabhāsakhacite vibhau | samalo vimalo vāpi vyavahāro'nubhūyate || 14 || bādhakartā bhavati, pūrvāparavyāpitvāt | iti vyākhyātameva - pūrvakathitameva | vādibhiryo vyavahārānyathānupapattyā bādhyabādhakabhāvaḥ proktaḥ sopyekapramātraṅgīkāra eva siddhyatītyāha sthite ca iti | evaṃ sthite ca sati, anyathānupapattiḥ - bādhyabādhakabhāva vinā ayogyatā, arthāpattipramāṇena bādhyabādhakabhāvasādhanamiti yāvat | ucyate iti, vādibhiriti bhāvaḥ | adhunā - ekapramātraṅgīkāre, sarvam - sarvaḥ smṛtisaṃbandhanivahaḥ, sidhyati, yojakasyāṅgīkṛtatvāditi bhāvaḥ | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau || 13 || atha caturdaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti na kevalam iti | atra ṭīkā :- sakalā yā lokayātrā tatra sāmānyavyavahārabhūtāḥ - paramavyavahārarūpāḥ, eka - pramātari niṣṭhā yeṣāṃ tādṛśāḥ, tena labdhasattākā iti yāvat | samanvayaprāṇāḥ - saṃbandhajīvitāḥ | upasaṃhārakrameṇa - samastānhikārthopasaṃhārarītyā | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | ittham iti | 'tattadvibhinna iti ślokadvayoktena anena upapattiprakāreṇa, anvayavyatirekātmanā tathā ślokāntarairuktena vyavahārodāharaṇaprakāreṇa idamapi mantavyam - yat vibhau deśakālānavacchinne, ata eva atyarthabhinnaiḥ māyābalāt bhedaikaprāṇitaiḥ nīlasukhādyābhāsaiḥ pratibimbakalpaiḥ anatiriktatayā vartamānaiḥ, khacite svarūpānanyathābhāvena uparakte, viśrāntaḥ sarvo vyavahāro'nubhūyate, anubhava eva atra dṛḍhatamaṃ pramāṇam iti yāvat, atra ṭīkā :- ittham śabdaṃ vyācaṣṭe tattat iti | tattadvibhinna iti, ślokāntaraiḥ - tattadvibhinna ityādirūpairanyaiḥ ślokaiḥ, mantavyam - avaśyajñātavyam | idam ityasyākāṅkṣāṃ pūrayati yat iti | vibhau iti padaṃ vyācaṣṭe deśa iti | atyartha ityādisamastapadasya vyākhyāṃ vigrahaṃ ca karoti ata eva iti | ata eva, vibhutvādevetyarthaḥ | bhinnā ityavayavaṃ vyācaṣṭe māyā iti | bhedena ekam - kevalam prāṇitaiḥ - dattasattākaiḥ, arthāvabhāsa ityavayavadvayaṃ vyācaṣṭe nīla iti | yuktatayā biṃbapratibiṃbabhāvamāśrayituṃ viśeṣaṇamadhyāharati pratibiṃba iti | biṃbābhāvāt paramārthataḥ pratibiṃbavādasya śaithilyaṃ dyotayituṃ kalpap pratyayaḥ | etena phalitaṃ viśeṣaṇāntaramadhyāharati anatirikta iti | pratibiṃbaṃ hi ādarśāderabhinnamapi bhinnamiva bhāti | yadyapi vastupiṇḍarūpāyāḥ śakterevātra biṃbatvāt kalpappratyayo'yukta eva tathāpi laukikapratibiṃbavilakṣaṇatāprayojanosau na virodhāvahaḥ | khacite iti padaṃ vyācaṣṭe svarūpa iti | svarūpasya cinmātrākhyasya nijarūpasya yaḥ anyathābhāvaḥ - acidrūpatāsādanam, tena, uparakte - tatkṛtarāgamātrāspade | saptamyarthamāha viśrāntaḥ iti, adhikaraṇakārakasya viśrāntisthānatvāt | anubhūyate iti vyācaṣṭe anubhavaḥ iti | anubhavasya kenāpyanyena pramāṇena śaithilyotpādanāyogāt dṛḍhatamam ityuktam | nanu tarhi sarveṣāmeva paramātmatattvaprāptirayatnasiddhaiveti anubhūyate ca sopadeśaiḥ avadhānaparaiḥ [avadhānadhanaiḥ - K. ṣ. ṣ.] yena eṣāṃ yaiva saṃsāradaśāsaṃmatā [saṃsārasaṃmatā - K. ṣ. ṣ.] vyavahāradaśā saiva pramātṛtattvaprakhyātmikā śivabhūmiḥ | yaduktam :- '...................ṣaṃbandhe sāvadhānatā || ' kimarthaṃ śāstrāntareṣu yamaniyamādi śarīrakleśahetukamupāyatvenopadiṣṭamityata āha anubhūyate ca iti | ca śabdaḥ evaśabdārthe | sopadaṃśaiḥ - prathamaṃ yamaniyamādidvāreṇa cittaśuddhyāsādanena tīvratarabhagavacchaktipātaprāptamahāgurukṛtopadeśasamāhitaiḥ, tadanusāreṇa avadhānaparaiśca - vyavahāradaśāyāmapi priyāsaktakāminīnyāyena paramātmatattvaparāmarśanaparaireva na tu bhogaikāsaktatve'pi kṛtanirarthakatadabhimānaiḥ svavañcakaiḥ | anubhūyate - sarvo vyavahāraḥ paramātmani viśrāntaḥ anubhūyate | yena - anubhavena, eṣām - avadhānaparāṇām, caiva saṃsāradaśāsaṃmatā - bāhyajanaiḥ svadṛṣṭāntena bhramataḥ saṃsārāvasthātvenābhimatā, vyavahāradaśā - dehasthitiṃ tāvadaparihāryatvena śaithilyena kriyamāṇā bhojanādivyāpārāvasthā bhavati saiva teṣāṃ pramātṛtattvaprakhyātmikā - paramātmatattvajñānātmikā, śivabhūmiḥ - paraprakāśarūpaśivāvasthā bhavati, tatsamayepi vyavahāramūlaparapramātṛtattvātmatāsādanāt bāhyadṛṣṭyaiva vyavahāritvāt | taduktam :- yenaiva muhyati jaḍaḥ prājñastenaiva tarati saṃsārāt | piṇḍitamayo'psu majjati tadeva pātrīkṛtaṃ plavate iti | atrāyamarthaḥ | jaḍaḥ - proktayuktyanabhijñaḥ puruṣaḥ, yenaiva - bāhyavyavahāreṇa, muhyati - phalaprāptikṛtaṃ harṣarūpaṃ tadaprāptikṛtāmarṣarūpañca mohaṃ bhajati, dehamātraniṣṭhatvena tadupayogivastuviṣayavyavahāramātraikaratatvāt | prājñaḥ - cittaśodhanapūrvaṃ gurutaḥ siddhatve mandaśaktipātāghrātatvena, prāptasadgurupadeśatvena śāstrataḥ siddhatve tīvraśaktipātāghrātatvena, cittaśuddhipūrvaṃ prāptamahārahasyaśāstratvena svataḥ siddhatve tu śrībhagavatīvrataraśaktipātāghrātahṛdayatvena proktayuktijñaḥ puruṣaḥ | tenaiva - bāhya - vyavahāreṇa, saṃsārāt - rāgadveṣamayāt tarati - taduttīrṇatāmāsādayati, tanmūlasaṃbandhayojakaparamātmatattvamātraparatvena tatphalāprāptikṛtāmarṣabhāgī na bhavatīti yāvat, taddvāreṇa prāptamahāphalatvāt | kaściddhi varāṭikārthaṃ yatnaṃ kurvannakasmāccintāmaṇiṃ prāpnuvan varāṭikālābhālābhakṛtaharṣāmarṣabhāgī na bhavati | etena paratattvaparāmarśaparasya cittasya bhujyamānā api bhogā upakṛtimeva kurvanti na hānimiti dyotitam | tathā cāsmadīyaṃ vṛttam :- pravāhenāyātā upakṛtikarāścittaviṣayā yadicchidrairna tvaṃ kalita [kalitamiha - C.] iha saṅkalpanicayaiḥ | arandhrāyā nāvo jalamupakarotyeva niyataṃ bhajantīṃ sauṣiryaṃ bruḍayati tu tāmetadaniśam || iti | atra dṛṣṭāntamāha piṇḍitam iti | piṇḍitam - piṇḍabhāvena sthitam ayaḥ apsu - jaleṣu, majjati, tadeva - piṇḍitamaya eva, pātrīkṛtam - ghaṭādipātra - bhāvena saṃpāditam, sat plavate - uhyate, yukteḥ sarvaṃsahatvāditi bhāvaḥ iti | atra rahasyaśāstravākyamudāharati sabandhe sāvadhānatā iti | evamidaṃ padyam :- grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināntu viśeṣoyaṃ saṃbandhe sāvadhānatā || iti | atrāyamarthaḥ | sarvadehinām - tajjñānāmatajjñānāñca sarveṣāṃ prāṇinām, grāhyagrāhakasaṃvittiḥ - lakṣaṇayā grāhyagrāhakasaṃbandhajñānam | grāhyagrāhakasaṃbandhaḥ iti vā pāṭhaḥ | sāmānyā - sadṛśī bhavati | tajjñā api hi ajñā'viśeṣeṇaiva śarīrayātrānimittaṃ yāvaccharīraṃ vyavahāraṃ kurvantyeva | nanu tarhi eṣāmapi sāmānyajanatvamevāyātam ityata āha yoginām iti | tu vyatireke, yoginām vyavahāre'pi paramātmaparāṇām, ayaṃ viśeṣaḥ - ajñebhya utkarṣo bhavati | ayaṃ kaḥ ? saṃbandhe - grāhyagrāhakayojane, tatsamaye iti yāvat, yā sāvadhānatā - tadyojake pramātari yadavadhānaṃ bhavati | krayavikrayādirūpe samalavyavahāre'pi teṣāṃ na paramātmaviṣmṛtirjāyate iti sphuṭa eva teṣāṃ sāmānyajanebhya utkarṣa iti bhāvaḥ | etacca madhyadhāmābhyāsināmayatnameva siddhayati, iti | apratyabhijñātātmaparamārthānāṃ samalo vyavahāraḥ, anyeṣāṃ sa eva nirmalaḥ || iti śivam || 14 || āditaḥ || 77 || iti śrīmanmāheśvarācāryavaryotpaladevapādaviracitāyāmīśvara- pratyabhijñāyāṃ śrīmadācāryābhinavaguptakṛtavimarśinyākhyavyākhyopetāyāṃ prathame jñānādhikāre ekāśrayaṃ nirūpaṇaṃ nāma saptamamāhnikam || 7 || te hi grāhyagrāhakayormadhye kimapi tadyojakaṃ tattvaṃ yat idamasya grāhyam, idamasya grāhakam, iti parāmarśakaṃ bhavati tatra niṣṭhā eva bhavanti | taduktam :- ekacintāprasaktasya yataḥ syādaparodayaḥ | unmeṣaḥ sa tu vijñeyaḥ svayaṃ tamupalakṣayet iti | asmadīyaṃ padyamapi :- dehādristhamanodrumasthakalanāśākhālisandhyantarāt draṣṭuṃ jāḍyaharaṃ vimarśavibhavādunmeṣarūpaṃ ravim | lagnā ye satataṃ tadekamayatāṃ paśyanta ātmanyatho saṃsāre'pi ca tatprakāśavaśato bhāte'stu tubhyaṃ namaḥ || iti | nanu samale vyavahāre kathaṃ pramātṛtattvaprāptiryuktetyata āha apratyabhijñāta iti anyeṣām - pūrvaṃ bahuvidhairupāyaiḥ pratyabhijñātātmatattvānām, etena prabuddhānāmevātrādhikāra iti dyotitam | samalo vyavahāraśca krayavikrayādirūpaḥ ṛjutayā kṛtopi, vimalaḥ upadeśādirūpaḥ, deśakālaśāstraviruddhastu vyavahāra eva na bhavatīti nānyathā bhramitavyam | iti śabda āhnikasamāptau | śiva iti padaṃ maṅgalapratipādakaṃ paratatvasūcanaparañca | iti śivam iti śrībhāsakarakaṇṭhaviricatāyāṃ śrīpratyabhijñāsūtravimarśinīṭīkāyāṃ śrībhāskaryākhyāyāṃ jñānādhikāre saptamamāhnikaṃ samāptam | [śubhamastu | punaḥ prāraṃbho bhūyāt | oṃ śrīgurave namaḥ | oṃ śrī śivārpaṇamastu | oṃ śrīparaśivāya namaḥ | oṃ śrī parādevyai namaḥ | oṃ śrī svātmane śivāya namaḥ | oṃ jyotīrūpāya paramātmane namaḥ | oṃ śrī vighnahantre namaḥ | oṃ śrī pratibhādevyaiḥ namaḥ |] atha jñānādhikāre māheśvaryanirūpaṇaṃ nāmāṣṭamamāhnikaṃ prārabhyate | svasaṃvedanasaṃsiddhavyavahāravaśena yaḥ | nityaṃ maheśvaraḥ siddhaḥ siddhānāṃ taṃ stumaḥ śivam | atha aṣṭamāhnikaprārambhaḥ | prasiddhavyavahāreṇa smṛtimātraikasiddhinā | smṛtyāśrayaṃ svayaṃ siddhaṃ hṛdaye taṃ stumaḥ śivam || atha jñānādhikāre 'ṣṭamāhnikavyākhyānirvighnasamāptaye paratattvarūpeṣṭadevatā - parāmarśanarūpaṃ maṅgalaṃ manasānuṣṭhitamapi śiṣyaśikṣārtha [śiṣyaśikṣārthe - C.] sakalāhnikatātparyasūcanāpareṇa [sakalāhnikasūcanāpareṇa - C.] ślokenopanibadhnāti svasaṃvedana iti | vayaṃ tam - yacchabdāviṣṭe pūrvavākye proktasvarūpam, śivam - aparicchinnaṃprakāśasvarūpaṃ sarveṣāṃ bhāvānāṃ prakāśakāri sārapradañca kimapi tattvam, stumaḥ | taṃ kam ? yaḥ śivaḥ sidhānām - suprabuddhānāṃ na tu prabudhānām, teṣāmarthe evopadeśapravṛtteḥ, nāpyaprabudhānām, teṣāmatra kathāmātrepyanadhikārāt | svasaṃvedanasaṃsiddhaḥ - svapratītisākṣikaḥ, yaḥ vyavahāraḥ - dehasthitiparyantaṃ tyaktumaśakyā samalā krayavikrayādirūpā, vimalā vā upadeśādirūpā vyavahṛtiḥ, tasya vaśena - sāmarthyena, na tu kevalabhāvanādyapāyanicayenaiva | nityam - sadaiva, na tu kutrāpi parimite samādhisamaye eva, maheśvaraḥ - jñānakriyārūpamahaiśvaryayuktaḥ, siddhaḥ - svayaṃsiddhanijātmarūpatayā sthitaḥ, na tu bahiḥ sādhanīyatayā sthito bhavati, siddhā hi vyavahārasamaye'pi tatkāraṇasmṛtisaṃbandhādimūlabhūtayojaka- jñānakriyāśaktiyuktaparapramātṛrūpāntaratattvameva maheśvaratayā jānate na tu bahiḥ kamapi bhasmādibhūṣitaṃ mūḍhopāsāmātrārthaṃ kalpitaṃ parimitaṃ devaviśeṣam | so'pi evaṃ jñānasmaraṇapohanāni vyutpādya eṣāmekamāśrayaṃ [teṣām - K. ṣ. ṣ.] vinā vyavahāro na yuktaḥ iti nirūpitam etāvatā, kalpitaḥ kiṃ jñānakriyāsahitaḥ kriyate ? na cettarhi pāṣāṇopamaḥ sa na krīḍāśīlavācakadevaśabdavācyatāṃ bhajate, yadi tu tadyuktaḥ tarhi sa ātmaiveti kimarthaṃ kalpanayā svātmā khedyate, yā tu jñānakriyayoḥ parimitatvāparimitatvaśaṅkā sā upādhikalpitaiva, upādhirapyatra vicārito na tato 'tiricyate | atra cāgnikaṇa eva dṛṣṭāntīkāryaḥ, sa hi mahāgninā saha kamapi bhedaṃ naiva bhajate, śanaiḥ śanaiḥ śaktyāsādanena so'pi hi mahāgnireva bhavatītyalam | siddhānāṃ samādhideśo vyavahāradeśavyatirikto nāstyeveti tasyākathanam, bhavannapi vā samānaviśrāntisthānatayā avajñāpadameva | yadyapi teṣāṃ vyavahārapadamapyavajñāpadameva tathāpi samādhau viśrāntānāṃ vyavahārasamaye kṣobhabhājāṃ prabuddhānāmarthe evamuktam, yathā te'pi suprabuddhā bhaveyuriti | aprabuddhānāṃ yadyetaducyate tarhi svapravṛttyaiva vyavahārāvaṭalagnāste [vyavahāravaṭalagnā - C.] tato'pyadhaḥpātaṃ bhajeyuḥ | yadi tu te svapravṛttyaivātra viśanti viśantu, vidhireva trāṇaṃ teṣāṃ kariṣyati kimasmākamaśaktānāṃ tatra niṣedhapravṛttyā | taduktam :- teṣāmavaṭalagnānāṃ vidhistrāṇaṃ kariṣyati iti | etenātrāhnike māheśvaryanirūpaṇameva kariṣyatīti sūcitam | evaṃ maṅgalaṃ saṃpādya samastavyastatvābhyāmāhnikatātparya- nirūpaṇaṃ karoti evam iti | atra ṭīkā :- vyutpādya - pṛthak pṛthag āhnikatrayeṇa nirṇīya, aiṣām - jñānasmaraṇāpohanānām, ekamāśrayam - pramātṛrūpamekamadhikaraṇam, vyavahāraḥ - samastā samalā vimalā vā vyavahṛtiḥ, etāvatā, samanantaroktāhnikenetyarthaḥ | na cedantaḥ kṛtā ............................., ityatra yat uktam 'ekaḥ' iti tat parighaṭitam | antarābhāsasamarthanena 'antaḥkṛtānantaviśvarūpaḥ', ityapi nirūpitam | yadatraiva [yattatraiva - K. ṣ. ṣ.] 'maheśvaraḥ' iti uktam tanmāheśvaryaṃ svātantryarūpamupapādayitavyam, tacca jñānaviṣayaṃ kriyā - viṣayaṃ ca ityubhayaprakāram, tatra yato [tato bhagavān - K. ṣ. ṣ.] bhagavān jñātā kartā ca, yadyapi ca prakāśavimarśātmakaṃ cidekaghanam ekameva saṃvidrūpam, tathāpi vyutpādanāya na cedantaḥ kṛta ityatra, asmin śloke ityarthaḥ | ekaḥ iti jñānādyāśrayasyaikatvakathanam, tat - ekaḥ iti kathanam, parighaṭitam, ekāśraya - samarthanena? samarthitamityarthaḥ | antarābhāsānāṃ [anantarābhāsānām - C.] yat samarthanam - yuktyā sādhanam, tena, ityapi - ayaṃ ślokabhāgo'pi, nirūpitam prāgivārthaḥ ityatra nirṇītamityarthaḥ? | atraiva - na cedantaḥkṛta ityatra śloka eva, tanmāheśvaryam - maheśvaratvasamarthakaṃ maheśvarabhāvam, kīdṛśam ? svātantryarūpam - ananyamukhaprekṣitvarūpam, kartṛtvarūpamiti yāvat, upapādayitavyam, avaśiṣṭatvena sādhanīyamityarthaḥ | etena na cedantakṛta ityādipadanivaharūpasyāsya ślokasyaiva jñānādhikārasūtratvaṃ sūcitam, sa eva hi pūrvapakṣakṣodānantaraṃ bījatvena sthāpitaḥ tasyaiva ca pratipadaṃ nirṇayaḥ kṛtaḥ kriyate ceti | nanūpapādayitavyaṃ svātantryarūpaṃ māheśvaryaṃ kiṃprakāramityata āha tacca iti | tacca - māheśvaryaṃ ca, jñānaṃ viṣayaḥ yasya tādṛśam, kriyā viṣayaḥ yasya tādṛśam ityubhayaprakāram - dviprakāraṃ bhavati tatra - tasminnaiśvarye sati, yataḥ - yasmāt prakāradvayāddhetoḥ, bhagavān - aiśvaryayuktaḥ parapramātā, jñātā kartā ca bhavati, jñāne svatantro hi jñātā, kriyārūpe karmaṇi svatantraḥ kartā | nanu sarvatraiśvaryasyaikatvena prasiddhatvāt kathaṃ dviprakāratvamuktam ityata āha yadyapi iti | prakāśavimarśātmakam - sarvoparāgasahaprakāśatā - tatparighaṭita eva ayaṃ vibhāgaḥ, tena jñānātmakakriyāviṣayaṃ svātantryaṃ yadyapi kriyāśaktirūpaṃ tathāpi tat jñānādhikāra [tathāpi jñānādhikāra eva - K. ṣ. ṣ.] eva nirṇetavyaṃ tadviṣayatvāt evaṃ ca jñātṛśabdārthaḥ prakṛtitaḥ pratyayataśca saṃpūrṇatayā nirṇīto dṛksvarūpāmarśanarūpam, ata eva citā ekaghanam - atinibiḍam, tathā ekameva, na hi śaktiśaktimatorbhedo yukta iti bhāvaḥ | saṃvidrūpam - pramātṛtattvarūpaṃ bhavati | tathāpi vyutpādanāya - ajñabodhanārthāya, vibhāgaḥ - śivaśaktirūpaḥ śaktau kartṛtvajñātṛtvarūpaśca, tatparighaṭita eva - śāstrakārabhāvamāsādya tena nirmita eva bhavati | taduktam :- ekasminneva tattve śivaśaktivibhāgakalpanāṃ kurmaḥ iti | na ca prayojanāpekṣayā tāvat kalpite vastuni madhye ākṣepo yukta iti bhāvaḥ phalitamāha tena iti | tena - yato'yaṃ vibhāgaḥ paravyutpādanamātraprayojana eva bhavati tataḥ kāraṇāt, jñānātmikā - jñā avabodhane iti dṛśā jñānarūpā, kriyā - jñānātmakakriyā sā viṣayo yasya tādṛśam, svātantryam - tṛcpratyayavācyaṃ katṛtvam, yadyapi kriyāśaktirūpaṃ bhavati, kartṛtvaṃ hi kārakaśaktireva, sā ca karotīti kārakam iti vyutpattyanusāreṇa kriyaiva, tathāpi tat - svātantryam, jñānādhikāre eva na tu vakṣyamāṇe kriyādhikāre, nirṇetavyam - nirṇayaviṣayīkāryam, kutaḥ ? tadviṣayatvāt - jñānaviṣayatvāt, na hi ayaṃ niyamaḥ kriyāvacana eva dhātuḥ iti, gaḍi vadanaikadeśe ityādau tadvyatiriktavācakasyāpi darśanāditi bhāvaḥ | jñānādhikāre hi jñānaṃ tadviṣayaḥ kartā ca nirṇeyaḥ, yadi tu tasya jñānasyāpi dhātvarthatvena kriyātvamucyate tarhi asyāpi kriyādhikāre eva kathanaṃ yuktaṃ syāditi asyādhikārasya nirviṣayatvamevāpatet, yattu kārakaśaktitvena kartṛtvasya kriyātvamucyate tatrāṅgīkriyamāṇe kriyādvaitavāda evāpatet gauṇamukhyakārakamātrabharitatvājjagataḥ, ata eva ca jñātṛtve'ntargataṃ kartṛtvaṃ niṣkṛṣyāpi jñānādhikāra eva nirṇītam, jñānādhikārasya yena kartari jñātari ityupakrame śuddhe bhavati | tatra jñānaṃ nāma svayaṃbheditābhāsabhedopāśrayaniyantraṇāsaṃkucitam 'ahamiti' saṃvedanam | tatrābhāseṣu yat svātantryaṃ tadeva jñānāśaktiviṣayaṃ svātantryaṃ saṃpadyate iti | jñānakriye yataḥ iti paryante ca pratipādanam [pratipāditam - C.], kriyādhikāre tu tato niṣkṛṣya kālādibhāvena puṣṭiṃ gatasya kriyātattvasya tadviṣayasya ca nirṇayaḥ | prathamaṃ hi pramātā jānāmītyanubhavati, tataḥ karoti, tatra jānāmītyatra prakṛtyā jñānamucyate pratyayena tu kartṛtvam, parantu etat kartṛtvaṃ jñātṛtvameva, ajñāvabodhanārthantu pṛthagnidaśaḥ, yattu karotītyatra kartṛtvaṃ tat puṣṭirūpamanyat kiñcidevetyalamatigahaneṣu vastuṣu vyarthakalpanābhiḥ | etena phalitaṃ vastu kathayati evañca iti, jñānakriyayorekatve sati, jñātṛśabdārthaḥ - tṛcpratyayāptajñādhātvarthaḥ, prakṛtitaḥ - avabodha - vācinyāḥ prakṛteḥ, pratyayataśca - svāntaḥkṛtakriyākartṛvācitṛcpratyayācca, saṃpūrṇatayā - samyak pūrṇatayā, nirṇītā bhavati, jñānakriyātmakaikapiṇḍavācakatvena sthāpanāditi bhāvaḥ | nanu tataḥ kimityata āha tatra iti | tatra sati ācāryeṇa kartrā, tat - jñānaṃ karma, tātkālikākṣasāmakṣya ityādinā śuddhe jñānakriye yataḥ ityantena ślokaikādaśakena nirūpyate - nirūpaṇāviṣayatāṃ nīyate | kutaḥ ? iti, iti kutaḥ ? tadeva kartṛ, jñānaśaktiviṣayaṃ svātantryam - parākāṣṭhāprāptau parāhantārūpaṃ mahāsvātantryam, saṃpadyate | taduktam :- tataścakreśvaro bhavet iti | tadeva kim ? svayaṃbheditāḥ - apohanaśaktyā tena paraprakāśena svato bhinnatayā bhāsitāḥ ye ābhāsabhedāḥ - ghaṭapaṭādirūpāḥ, te upāśrayāḥ yasyāḥ tādṛśī yā niyantraṇā 'tātkālikākṣasāmakṣya........... |' ityādinā '...................śuddhe jñānakriye yataḥ |' ityantena ślokaikādaśakena tat nirūpyate | tatra abhāsāntarāpekṣī ca ābhāso'nyathā vā iti ślokena uktvā, sa eva ābhāsa eka iti ślokāntareṇa ucyate | arthakriyābhāso'pi tathaiva ābhāsaniyata iti ślokadvayena uktvā kasmin ābhāse sā arthakriyā iti punaḥ ślokadvayena | niyatarūpāśrayaṇam, tayā saṅkucitam - saṅkocaṃ gatam, tanmātrajñātṛtvena sthitamiti yāvat; ahamiti saṃvedanam, parimitāhaṃrūpamityarthaḥ | ata eva tatrābhāseṣu svātantryam - tāvanmātreṇa tu sarvatra svātantryarūpam | ayaṃ saṅkṣepaḥ | yataḥ parimitāhaṃrūpamaghaṭaghaṭādiṣu [parimitāhaṃrūpayāghaṭaghaṭādiṣu - C.] jñātṛtayā sthitaṃ jñānaśabdavācyaṃ vastu eva dehādyupādherniṣkṛṣṭamata eva parākāṣṭhāmāśritaṃ parāhantārūpaṃ sarvajñatvarūpaṃ [sarvajñatṛrūpam - C.] mahāsvātantryaṃ bhavati, ataḥ tadeva ādyantābhyāmupalakṣitena ślokaikādaśakena nirṇīyate iti | evaṃ sāmastyenāhnikābhiprāyamuktvā vyastatvena kathayati tatra iti | tatra - ślokaikādaśakamadhye, ābhāsāntarāpekṣā - sphuṭatāvasthāyāṃ darśanādyābhāsarūpavyatiriktābhāsāpekṣī, ābhāsaḥ - nīlādyābhāsaḥ, caḥ samuccaye, anyathā vā, sphuṭatvāvasthāyāmābhāsāntarānapekṣī cetyarthaḥ, vā śabdopī samuccaye eva, sa ābhāsaḥ eka eva iti, evakāro bhinnakramaḥ, ślokena, prathamenetyarthaḥ, ślokāntareṇa - dvitīyena ślokena, tathaiva - ābhāsānusāreṇaiva, ābāsaniyataḥ - nīlādyābhāsaniyataḥ, ślokadvayena - tṛtīyacaturthābhyām, punaḥ ślokadvayena - pañcamaṣaṣṭhābhyām, ābhāsāntaraiḥ citritaḥ - vicitrīkṛtaḥ ābhāsaḥ ābhāsāntaracitritābhāsaḥ, tasya bhittisthānīyam - ādhārabhūtam, āntaratvam - prakāśāntargatatvam, ābhāsāntaravicitritābhāsabhittisthānīyam [ābhāsāntaravicitrasya bhittisthānīyam - K. ṣ. ṣ.] āntaratvam iti ślokena | tato bāhyatvaṃ svarūpato vibhāgataśceti [vibhāgaśca ślokayugmena - K. ṣ. ṣ.] ślokayugmena | tataḥ ślokena jñānādiśaktyāśrayasya ekasya upasaṃhāraḥ | ślokāntareṇa maheśvaratvam upasaṃharatā bhāvinaḥ kriyādhikārasya upakṣepa iti saṅkṣepārtha āhnikasya | atha ślokārtho nirūpyate | nanu yadi parameśvaraniṣṭhatayaiva samasto'yaṃ vyavahāraḥ tat asya sphuṭatvāsphuṭatvaprāyaprasiddhavaicitryānupapattiḥ, yena kila ayam anuprāṇitaḥ sa eka eva bhagavān, na ca tadvyatirekeṇa vyavahārasya nijaṃ kiṃcana tattvam utpaśyāma ityāśaṅkyāha :- ślokena, saptamenetyarthaḥ, ślokayugmena, aṣṭamanavamābhyāmityarthaḥ | tataḥ - tadanantaram, ślokena, daśamenetyarthaḥ, ekasya, ekātmatayā sthitasya cidātmana ityarthaḥ, upasaṃhāraḥ - samastadharmākṣepeṇa saṅkṣepataḥ kathanam, ślokāntareṇa - ekādaśena, maheśvaratvam - cidātmagataṃ maheśvarabhāvam, iti - evam | ślokārthakathanaṃ pratijānīte atha iti | evaṃ samastavyastatvābhyāṃ sakalāhnikatātparyamuktvā prathamadvitīyayoḥ ślokayoravataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- parameśvaraniṣṭhatayaiva - yojakarūpaparapramātṛbhittitvenaiva, tat - tadā, asya - vyavahārasya, yena - bhittibhūtena yena pramātrā, anuprāṇitaḥ - dattasattākaḥ | nanu tarhi vyavahārastadvyatirikta evāstu ityata āha na ca tadvyatirekeṇa iti | tadvyatirekeṇa - parameśvararūpaparapramātṛvyatirekeṇa, itthaṃbhāve tṛtīyā | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamu?panyasya vyācaṣṭe | tātkālika iti | tātkālikākṣasāmakṣyasāpekṣāḥ kevalaṃ kvacit | ābhāsā anyathānyatra tvandhāndhatamasādiṣu || 1 || viśeṣo'rthāvabhāsasya sattāyāṃ na punaḥ kvacit | vikalpeṣu bhaved bhāvibhavadbhūtārthagāmiṣu || 2 || kevalam etāvatā ābhāsānāṃ bhedo na punararthāvabhāsasya svātmagataḥ kacidapi bheda iti ślokadvayasya saṃmelitasya saṃbandhaḥ | yasminneva kāle sa ābhāsa ābhāti tatkāle eva bhavati, yat akṣasāmakṣyaṃ bāhyendriyapratyakṣatvaṃ nāma ābhāsāntaraṃ paśyāmītyevaṃrūpaṃ tatsāpekṣāḥ tadvyāmiśrāḥ kvacit ābhāsā bhavanti, yatra sphuṭatāvyavahāraḥ | andhaviṣayaḥ andha - atra ṭīkā :- tatra prathamaṃ ślokadvayasyārthikaṃ saṃbandhaṃ kathayati kevalam iti | etāvatā, akṣasāmakṣyāpekṣitvānyathātvamātreṇetyarthaḥ | ābhāsānām - nīlādyābhāsānāṃ tajjñānādyābhāsānāñca, bhedaḥ - parasparato bhinnatā, punaḥ - pakṣāntare, svātmagato bhedaḥ, svagatabheda ityarthaḥ | saṃbandhaḥ - ārthikī yojanā | saṃbandhamuktvā vyākhyāṃ kartumārabhate yasminneva iti | yasmin kāla eva sa ābhāsaḥ nīlādyābhāsaḥ, ābhāti - phurati, tatkāle eva bāhyendriyapratyakṣatvaṃ nāma - bāhyendriyapratyakṣatvākhyamakṣasāma-kṣyama ābhāsāntaram - akṣasāmakṣyarūpaḥ anya ābhāsaḥ yad bhavati, kīdṛśam ? paśyāmi ityevaṃ rūpaṃ yasya tādṛśam, paśyāmotyevaṃrūpam, tatsāpekṣāḥ - ābhāsāntarāpekṣāyuktāḥ | etad vyācaṣṭe tadvyāmiśrāḥ iti | kvacid ābhāsāḥ - nīlādyābhāsāḥ, bhavanti | kvacicchabdadyotitaṃ viṣayaṃ sphuṭīkṛtyāha yatra iti | yatra, yasmin pratyakṣasthale ityarthaḥ | etena ābhāsāḥ ityantaṃ gatavyākhyam | anyathā ityādi śokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe andha iti | andhatamasa iti lakṣaṇāmāśritya vyācaṣṭe andhakārastha iti | sūtrasthana ādi śabdena vyādhyādinaṣṭakārasthapramātṛviṣayaḥ punaḥ yo'nyo vyavahārosphuṭatāmayaḥ tatra te ābhāsā anyathā, tathā hi jātyandhasya bāhyendriyapratyakṣatvalakṣaṇam ābhāsāntaraṃ naivāsti, dṛṣṭatastu andhībhūtasya saṃtamasasthitasya ca tātkālikaṃ tat nāsti api tu prāktanameva bāhyendriyapratyakṣatvam anusaṃdhatte || 1 || tasmāt arthāvabhāsasya keṣucidapi vikalpeṣu sattāyāṃ svarūpe viśeṣo'si iti saṃbhāvanā na kartavyā | te hi vikalpā bhāvivastugāmino vā bhaviṣyanniṣṭhā vā bhavantu vartamānaniṣṭhā vā atītavastuviśrāntā vā | etaduktaṃ bhavati - nīlamidaṃ paśyāmi, saṅkalpayāmi, utprekṣe, smarāmi, karomi vacmi [vedmi - K. ṣ. ṣ.] ityādau nīlābhāso'sau svarūpato'nūnādhikaḥ | evaṃ netrādeḥ pramāturgrahaṇam | asphuṭatāmayaḥ - asphuṭatārūpaḥ, tatra - vikalpamātrarūpe tasmin vyavahāre, anyathā, ābhāsāntaravyāmiśraṇārahitā ityarthaḥ | atra samarthanamupakramate tathā hi iti | andhībhūtasya - rogādinā naṣṭadṛṣṭeḥ, tātkālikam - darśanakālīnam, tat - akṣasāmakṣyam, anusandhatte - smarati | etena prathamaḥ ślokaḥ kṛtavyākhyaḥ || 1 || atha dvitīyasya ślokasya vyākhyāṃ phalitarītyā karoti tasmāt iti | tasmāt - yata ābhāsānām ābhāsāntaravyāmiśraṇātadabhāvakṛta eva bhedosti tataḥ kāraṇāt | sattāyām iti vyācaṣṭe svarū |? iti | saṃbhāvanā na kartavyā ityanena saṃbhāvanāyāmatra liṅibi sūcitam, bhāvi ityādi samastaṃ padaṃ vyācaṣṭe te hi iti | atra sāṅkṣiptārthakathanaṃ pratijānīte etad iti | kimuktaṃ bhavatītyapekṣāyā-māha | nīlamidaṃ paśyāmi iti nirvikalpānubhavagrahaṇam, saṃkalpayāmi iti savikalpānubhavagrahaṇam, utprekṣe iti bhramajñānādigrahaṇam, smarāmi iti smṛtijñānagrahaṇam karomi iti karmendriyavyāpāragrahaṇam, vacmi iti pradhānatvena vāgindriyavyāpārasya pṛthaggrahaṇam, paśyāmītyapi [paśyāmītyevam - K. ṣ. ṣ.] yaḥ pītādiṣu | te punarābhāsāḥ svātantryeṇa yadā bhagavatā sa.yojyante viyojyante ca tadā ayaṃ sphuṭatvādirvyava-hāraḥ, [sphuṭatvāsphuṭatvādivyavahāraḥ - K. ṣ. ṣ.] nīlamityābhāsasya utprekṣe ityādyābhāsāntaravyavacchedanena [vyavacchedena - K. ṣ. ṣ.] paśyāmīti ābhāsa-vyāmiśraṇāyāṃ sphuṭatāvyavahāraḥ | evaṃ traikālikavyavahāravaicitryopapattiḥ | parameśvarasvarūpāntarbhūtatve punarābhāsānāṃ na kutaścit vyavacchedaḥ na kenacit vyāmiśraṇā iti || 2 || ādiśabdenānyeṣāṃ sarveṣāṃ vyavahārāṇāṃ grahaṇam, nīlābhāsaḥ - darśanādikriyākarmabhūtanīlābhāsaḥ, anyūnādhikaḥ - anyūnātiriktaḥ, ekarūpa iti yāvat | darśanādi - kriyāṇāmapi anyūnādhikatvam atideśarītyā kathayati evam iti | evam - nīlavat, pītādiṣu yaṃ paśyāmītyapi - paśyāmītyevaṃrūpa ābhāso bhavati sopi svarūpato'nyūnādhiko bhavati iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | nīlābhāsaḥ pītadyābhāsasopalakṣaṇam, pītādyābhāsā-nāmapi anyūnādhikatvāt | paśyāmotyapi iti, apiśabdaḥ saṅkalpayāmītyādikriyā-bhāsopalakṣaṇaparaḥ, teṣāmapyananādhikatvāt | punaḥ - pakṣāntare, te - ābhāsāḥ, bhagavatā svātantryeṇa yadā saṃyojyante - parasparaṃ vyāmiśrīkriyante, viyojyante - bhinnatayā bhāsyante, tadā ayam - prasiddhaḥ, sphuṭatvāsphuṭatvādirvyavahāraḥ, bhavati, kathamityapekṣāyāmāha nīlam iti | vyavacchedanena - viyojanena, arthādasyaiva vyatyayenāsphuṭatāvyavahāraḥ | sarveṣu vyavahāreṣu sphuṭatvāsphuṭatve'tidiśati evam iti | nanu yadyayameva siddhāntastarhi dvaitāpattirityata āha parameśvara iti | punaḥ - pakṣāntare, parameśvarasvarūpāntarbhūtatve - parapramātṛrūpacitsvarūpāntarbruḍitatve | iti śabdaḥ saṅkṣiptārthakathanasamāptau | evamatra ślokadvayayojanā | kvacidābhāsāḥ - nīlādyābhāsāḥ tajjñānā-bhāsāśca, akṣasāmakṣyasāpekṣāḥ kevalaṃ bhavanti, anyatrāndhatamāsādiṣu anyathā bhavanti | punaḥ - nanvetat nīlādiṣu upapadyatāṃ yatra bāhyendriyavyapāro'sti, sukhādau tu tadabhāvāt kathaṃ vaicitryamityāśaṅkyāha :- sukhādiṣu ca saukhyādihetuṣvapi ca vastuṣu | avabhāsasya sadbhāve'pyatītatvāttahā sthitiḥ || 3 || gāḍhamullikhyamāne tu vikalpena sukhādike | tathā sthitistathaiva syātsphuṭamasyopalakṣaṇāt || 4 || sukhe srakcandanādike ca tatkāraṇe, duḥkhe ahikaṭakādau ca taddhetau atīte'nāgate vā yadyapi ābhāsaḥ sa eva tathāpi atītamidam pakṣāntare, arthāvabhāsasya sattāyām, lakṣaṇayā svarūpe, kvacidviśeṣo na bhavati | keṣu vikalpeṣu kīdṛśeṣu ? bhāvi bhavat iti || 2 || atha tṛtīyasya ślokasya caturthasya cāvataraṇikāṃ karoti nanvetat iti | atra ṭīkā :- etat - vaicitryam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe | sukhādiṣu iti | atra ṭīkā :- sukha padaṃ prasiddhatvena nigadavyākhyātam, saukhya ityādi padaṃ vyācaṣṭe srak iti | tatkāraṇe - sukhakāraṇe, ādiśabdadvayagrāhyaṃ vastvāha duḥkhe iti | atīta iti padaṃ vyācaṣṭe vyatīte iti | etadapi nigadavyākhyātam, asyopalakṣaṇatvamabhipret-yāha anāgate iti | anāgate, bhaviṣyatītyarthaḥ | avabhāsasya sadbhāve iti vyācaṣṭe yadyapi iti | sa eva, eka evetyarthaḥ | yadyapi tathāpi iti yojanā api śabdadyotyā [apiśabdadyotyagavyākhyātasyātīta - C.] | vyākhyātasya atīta śabdasya hetupañca-mīṃ vyākhyātuṃ yadyapītyasya cākāṅkṣāṃ pūrayitumāha anāgatamidam iti ābhāsāntareṇa yato vyāmiśraṇā anubhavāmīti ābhāsācca yato vyavacchedaḥ tena vidyamāneṣvapi teṣu tasya pramātuḥ tena prakāreṇa sthitirna bhavati yathā pūrvam abhūt aham adhunā sukho duḥkhīti samarjitatattannimittasāmagrīko vā iti || 3 || tathāpi iti | ābhāsāntaraṇa - vyatiriktenābhāsena saha, yataḥ - yasmāddhetoḥ | vyāmiśraṇā - miśrībhāvaḥ, yojaneti yāvat, arthāt arthāvabhāsasya, anubhavāmītyābhāsāt - vartamānatāvabhāsāt, vicchedaḥ - viyojanā, tena, vyāmiśraṇāvicchedābhyāṃ hetorityarthaḥ | satisaptamyarthamāha vidyamāneṣvapi iti | vidyamānatvaṃ cātra smaraṇakṛtameva jñeyam, anāgate tu manorājyakṛtam, teṣu - sukhādiṣu taddhetuṣu ca, tasya pramātuḥ iti śeṣatvenādhyāhṛtam | tathā sthitiḥ iti vyācaṣṭe tena iti | etenāśrāddhabhojītivadatra prasajyapratiṣedha iti dyotitam | tathā śabdākāṅkṣitaṃ vastvāha yathā iti | yathā sā sthitḥ pūrvamabhūt, katham ? iti, iti kimiti ? ahama - adhunā sukhī asmi, duḥkhī asmi iti, tathā ahamadhunā samarjitā - samyagarjitā tattannimittānām - sukhaduḥkhanimittānām, sāmagrī yena tādṛśaḥ asmīti vā | atra ca sūtrānurodhenaitanmātramuktam, upalakṣyatvena gṛhīte'nāgate evaṃ yojanā kāryā, yathā agre bhaviṣyati, adhunāhaṃ sukhī duḥkhīti samarjitatattannimittasāmagrīko veti, tathādya nāstīti | etena pūrvaślokavyākhyā sampannā | tathā ca yojanā | sukhādiṣu saukhyādihetuṣu ca vastuṣu satsvapi - smaryamāṇatayā manorājyaviṣayatvana ca vartamāneṣvapi, tathā avabhāsasya - sukhāvabhāsasya taddhetvavabhāsasya ca, sadbhāve'pi - smṛtirūpamanorājyarūpa-tvābhyāṃ sadbhāve'pi sati, pramātuḥ arthāt teṣu, tathāsthitiḥ - tathā sthitirna bhavati, kutaḥ ? atītatvāt, na hi atītaṃ smaryamāṇaṃ sukhādi taddheturvā tādṛgavabhāsate tathā upalakṣaṇatvamāśritya anāgatatvāt, na hi manorājyalikhitaṃ [manorājyalekhitam - C.] bhāvi sukhaṃ taddheturvā tādṛgavabhāsate iti || 3 || yadā tu vikalpena tāni vastūni bāḍham [gāḍham - K. ṣ. ṣ.] ullikhati tadā paunaḥ punyaviśiṣṭasukhataddhetūllekhanābhidhānakāraṇābhāsānupraveśāt ābhāsāntaravyāmiśraṇātmanā tenaiva asmaduktena prakāreṇa na punaranyena, tathā iti, sukhī ahamityādikena sthitiḥ bhavati iti saṃbhāvyam | ucitametat yatastadānīṃ atha dvitīyaślokavyākhyāṃ karoti yadā tu iti | vikalpena - smṛtimanorājyarūpayā vikalpasantatyā, tāni vastūni - sukhādirūpāṇi taddheturūpāṇi ca vastūni, bāḍham - arthitvahetukenātiśayena, paunaḥpunyena - āvṛttyā, yadviśiṣṭaṃ sukhataddhetūllekhanam tadeva abhidhānam - nāma yasya tādṛśaṃ yatkāraṇaṃ tasya yaḥ avabhāsaḥ tasya yo'nupraveśaḥ - vyāptiḥ, tasmāddhetoḥ | bhinnatayā sthitaṃ tathā śabdaṃ vyācaṣṭe tena iti | asmaduktena - tātkālikākṣa ityatroktena, sthiti śabdena saṃbaddhaṃ tathā śabdaṃ vyācaṣṭe sukhī iti, asmīti śeṣaḥ | ityādikena prakāreṇa, vartamānatayeti yāvat | sukhādermanovyāpāraikagamyamānatvena ullikhyamāna ityuktam | sukhahetau duḥkhahetau ca bāhyendriyavyāpāro yadyapi bhavatyeva tathāpyupacārādevamuktam | saṃbhāvyam ityanena saṃbhāvanāyāmātra liṅa iti dyotitam | sphuṭamasyopalakṣaṇāt iti vākyaśeṣasya avataraṇikāṃ karoti ucitamatat iti | avataraṇikāṃ kṛtvā vyākhyāṃ karoti yataḥ iti | tadānīm - gāḍhollekhanasamaye, asau - gāḍhollekhaḥ | nanu sūtre atīta grahaṇame-vāsti tvayā kathaṃ bhāvinopi vyākhyā kṛtetyapekṣāyāmāha atīta iti | anyathā tannirṇayo na bhavediti bhāvaḥ | etena dvitīyaślokasya vyākhyā kṛtā | tathā ca yojanā | tu śabdo vyatireke pūrvaślokoktavastuno vyatirekaṃ dyotayati | vikalpena - smṛtirūpeṇa manorājyarūpeṇa ca vikalpasantānena, atīte anāgate vā sukhādike, gāḍham - avicchinnapravāheṇa, ullikhyamāne sati, tathā - asmaduktaprakā-reṇa, ābhāsāntaravyāmiśraṇārūpeṇeti yāvat, tathā sthitiḥ - bhūtabhāvyanubha-vakālavat sphuṭatayā'vasthānam, syāt - bhavet | kutaḥ ? asya - sukhādyavabhāsasya sphuṭamupalakṣaṇāt sphuṭatvābhāsamiśraṃ sukhābhāsam upalakṣayati asau | atītagrahaṇaṃ bhāvino'pi upalakṣaṇam || 4 || nanu iyatā kimuktam bhavati - bāhyarūpāḥ sragādayaḥ sukhādihetavo bāhya-janitāśca sukhādayaḥ sukhyahamiti abhimānahetavaḥ iti, tataśca bāhyatvābhāve tajjanyatvābhāve ca na tathā [na tathā iti uktam syāt - K. ṣ. ṣ.] uktaṃ syāt, tatra ca ta eva na kecit, tataśca kathamuktam arthāvabhāsasya sattāyāṃ na kvāpi viśeṣa iti sattāyā eva abhāvāt ityāśaṅkyāha :- bhāvābhāvāvabhāsānāṃ bāhyatopādhiriṣyate | nātmā sattā tatasteṣābhāntarāṇāṃ satāṃ sadā || 5 || arthāt gāḍhollekhakṛtādupalakṣaṇāt, darśanāddhetorityarthaḥ | evañcātrābhā-sāntaravyāmiśraṇayaivābhāsavaicitryaṃ na svarūpata iti ślokadvayābhiprāyaḥ | upapūrvāt kṛtaṇico lakṣerlyuṭi rūpaṃ upalakṣaṇa iti || 4 || atha paṃcamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- iyatā - ślokadvayena | guruḥ yaduktaṃ bhavati tadāha bāhya iti | iti uktaṃ syād iti saṃbandhaḥ | iti kimityapekṣāyāmāha bāhya iti | atra śiṣya ākṣepaṃ karoti tataśca iti | tataśca - tasmāduktāddhetoḥ, na tathā uktam - vastu netyuktaṃ syāt | nanu tataḥ kimityata āha tatra ca iti | tatra ca, bāhyatvābhāve tajjātatvābhāve ca satītyarthaḥ | ta eva - sukhādaya eva, na kecit, kevalavikalpollikhitasya na kiñcittvāditi bhāvaḥ | nanu te kiñcinmā bhavantvityapekṣāyāṃ punarapi pūrvoktameva doṣaṃ prasañjayati tataśca iti | iti śabdaḥ uktam ityasya karmatvena yojanīyaḥ | asya hetumāha sattāyā eva iha sukhamasti mama, duḥkhaṃ nāsti mameti ye bhāvābhāsā abhāvābhāsāśca teṣāṃ bāhyatvaṃ nāma ātmā svarūpaṃ na bhavati, na hi sukhamityasya svarūpaṃ bāhyam iti vapuṣā bhāti, sukhasya hi sukhameva svarūpam kevalaṃ bāhyatvaṃ nāma abhāsāntaram īśvareṇa svātantryabalādeva yadā tatra sukhābhāse miśratayā bhāsyate tadā tat tasya upādhirūpatām uparañcakratāṃ viśeṣaṇatvaṃ gacchati, tataśca yathā nīlābhāsābhāve utpalābhāsasya na kiṃcit vṛttaṃ svarūpato rājābhāsābhāve vā puruṣābhāsasya, tathā bāhyatvābhāsābhāve'pi iti | na hi asati dharmiṇi dharmakalpanā yukteti bhāvaḥ | iti śabdaḥ samastāśa- ṅkyamānavastvākṣepaparaḥ | āśaṅkya, praśnottarapūrvamāśaṅkāviṣa- yatāṃ nītvetyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | bhāva iti | atra ṭīkā :- bhāvābhāsāḥ - sukhābhāsāḥ, abhāvābhāsāḥ - duḥkhābhāvābhā- sāḥ, teṣām - bhāvābhāvābhāsānām, bāhyatā iti prathamāntaṃ padaṃ vyācaṣṭe bāhyatvam iti | ātmā iti padaṃ vyācaṣṭe svarūpam iti | kuto na bhavatītyata āha na hi iti | hi - yasmāt | sukhamityasya - sukhākhyasya vastunaḥ, svarūpam - ātmā, bāhyam iti vapuṣā - bāhyatārūpeṇa, bhāti | na hīdaṃ bāhyamiti kopi sukhaṃ gṛhṇāti apitu sukham iti | tarhi bāhyatvaṃ bhāsamā- naṃ kimastītyata āha kevalam iti | ābhāsāntaram - sukhābhāsavyatirikta ābhāsaḥ | īśvareṇa - parapramātrā, yadā - yasmin bāhyatāgrahaṇakāle, bhāsyate - bhāsanaviṣayatāṃ nīyate | tat - bāhyatvam, tasya - sukhābhāsasya | upādhi padaṃ vyācaṣṭe uparañjakatām iti | paryāyāntaramāha viśeṣaṇatvam iti | phalitamāha tataśca iti | svarūpataḥ na kiñcid vṛttam - na kāpi svarūpahāniḥ saṃpannā | tathā - tadvat | sarvābhimatabāhyatvābhi- prāyeṇāprastutasyāpi kāntādergrahaṇam, sukhāderhi kecana sūkṣmadarśina eva bāhyatvamāmananti | mlānatā - śithilatā | etena ātmā ityantaṃ sukhābhāsasya duḥkhābhāvābhāsasya kāntābhāsasya ca na svarūpataḥ kācana mlānatā iti āntarāṇāṃ sadaiva sthitiḥ eṣām || 5 || iha antaḥkaraṇe buddhidarpaṇātmani nīlādīnāmavabhāsānām āntaratvamapyasti antaḥkaraṇamadhyebhavatvāt, bāhyatvamapi grāhyatārū- paṃ pramātuḥ vicchedenāvabhāsāt, bāhyatvaṃ ca kevalaṃ bāhyapratyakṣatā, atra ca avasthādvaye'pi vyākhyātam | sattā ityādivākyaṃ vyācaṣṭe iti iti | tataḥ iti padaṃ vyācaṣṭe iti iti | sattā iti padaṃ vyācaṣṭe sthiti iti | ābhāsaparāmarśakaṃ viśeṣyavā- cakaṃ teṣām iti padaṃ vyācaṣṭe āntarāṇām iti | satām ityasya āntarāṇām iti viśeṣaṇena saṃbandhaḥ | eṣāma ābhāsānāṃ kīdṛśānām ? āntarāṇāṃ satām, pramātraikyena vartamānānāmityarthaḥ | evamatra yojanā | paṇḍitaiḥ bhāvābhāvāvabhāsānāṃ bāhyatā upādhiḥ - viśeṣako dharma iṣyate, utpalasyeva nīlatvam, taiḥ paṇḍitaiḥ bāhyatā ātmā svarūpaṃ neṣyate | tataḥ kāraṇāt teṣām bhāvābhāvāva- bhāsānām āntarāṇāṃ satāṃ sadā sattā bhavati | tataśca bāhyatvābhāve na teṣāṃ sattāyā abhāvaḥ | tataśca tasyāṃ sattāyāṃ teṣāṃ viṣeṣa eveti bhāva iti || 5 || atha ṣaṣṭhasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti iha iti | atra ṭīkā :- antaḥ karaṇe - nīlādyapekṣayā''ntarasukhādigrahaṇasādhanatvenāntaḥ- karaṇatayā sthite, buddhidarpaṇātmani - nirmalatayā bāhyapratibiṃba- sahiṣṇutvena mukurasthānīye buddhitattve, nīlādīnāmavabhāsānām - nīlapītādyākārāṇāmābhāsānām, āntaratvamapyasti, kuta ityata āha antaḥkaraṇa iti, bhavatvāt - sphuratvāt, tathā bāhyatvamapyasti kutaḥ ? pramātuḥ - paraprakāśarūpāt pramātuḥ, vicchedenāvabhāsāt, anyathā idamiti nīlādisamakakṣatayā bhānāyogāt, arthakriyām amī kurvantyeva antato jñānaṃ svaviṣayam | yat punaḥ pramātṛtādātmyalakṣaṇam āntaratvaṃ tatra amī kathaṃ [kasmāt - K. ṣ. ṣ.] na kāṃcit arthakriyāṃ vidadhīran ityāśaṅkyāha :- āntaratvātpramātraikye naiṣāṃ bhedanibandhanā | arthakriyāpi bāhyatve sā bhinnābhāsabhedataḥ || 6 || caḥ tuśabdārthe | kevala bāhyatvaṃ ca bāhyapratyakṣatā - bāhyendriya- pratyakṣatā bhavati | nanvevaṃ bhavatu tataḥ kimityata āha atra ca iti | avasthādvaye'pi - bāhyatvāntaratvarūpe avasthāyugale'pi | amī - nīlābhā- sādayaḥ | antataḥ - paramārthataḥ, svaviṣayaṃ jñānamarthakriyām - svaviṣayajñānarūpāmarthakriyām | kurvantyeva - na tu na kurvanti, svānubhavasyātra sākṣitvāditi bhāvaḥ | punaḥ - pakṣāntare, yat pramātṛtādātmyalakṣaṇam - parapramātraikyasvarūpam, āntaratvaṃ bhavati | tatra - tasminnāntaratve, amī - nīlāvabāsādayaḥ kāṃcidarthakriyāṃ kathaṃ na vidadhīran - kathaṃ na kurvantīti saṃbhā- vyate, na ca sā dṛśyate iti saṃbhāvanāgarbhaṃ kathanam | etena yogināṃ sadā sarvaviṣayaṃ prativiṣayaṃ ca jñānaṃ vartata iti bhramopi nirasta eva jñātavyaḥ, dehopādhiṃ tāvat tadasaṃbhavāt | na hi sarvadāhe samarthopyag- nikaṇaḥ kaṇatvāvasthāyāṃ tatra samartho dṛśyate | nanu tarhi yogināṃ sāmānyajanebhyaḥ ko bhedaḥ iti cenna, taddṛṣṭayā hi bhedakalpanā kāpi na vidyata eva, tvaddṛṣṭayā bhavantī tu sā teṣāmetajjñānarūpā eva, na hi atiśayaprāptibhrameṇa grastāḥ sāmānyajanāḥ atra samāśvastā bhavanti | nanu tahāpi kathaṃ teṣāṃ yogitvamiti cet, satyam, te hi sarvasvarūpacinmātra- niśritāḥ svātmani tattvameva paśyanti, tena ca svātmānaṃ sarvavyāpakaṃ jānanti, tena cātitṛptāḥ na kimapi vāñchanti, na pravāhāgataṃ tyajanti | taduktam :- śāntairna gṛhyate kiñcinna ca santyajyate'pi ca | tyāgādāne na jānanti te'tastaiḥ śāntamāsyate || iti | atrāsmadīyaṃ padyamapi :- citā siddhaṃ yattu na tadaciditi vaktuṃ samucitam tayā 'siddhaṃ nācinna cidapi kadācit kvacidapi | cito dvāraiḥ siddha yadapi ca samastaṃ tadapi cit itīdaṃ buddhvāntaḥ kuru nijakṛtiṃ mūḍhavadimām || iti | nanu tarhi yogināṃ sarvajñatvaṃ sarvavyāpakatvaṃ ca kiṃ leśato'pi nāstīti cennaivam cinmātrasvarūpaṃ hi sarvasākṣitvena sarvajñam, sarvasattā- dāyakatvena ca sanmātratayā sarvavyāpakameva, tatraiva ca svātmatve niścitā- nāṃ teṣāmāntarasparśabhāvenobhayaṃ [antarasparśabhāvena - K. ṣ. ṣ.] vidyate eva taduktam :- didṛkṣayeva sarvārthān yadā vyāpyāvatiṣṭhate | tadā kiṃ bahunoktena svayamevāvabhotsyate || iti | atra hyayamabhiprāyaḥ | didṛkṣāsamaye draṣṭuḥ didṛkṣāviṣayīkṛteṣu bahuṣu vastuṣu yādṛśī sūkṣmasparśamātrarūpā vyāptirbhavati tādṛśyeva yoginaḥ sarvaviṣayatvenoktā, na tu tvadabhimatā, yayā'sau mahātuṣṇāgrastasya tava samastadeśakālagatān bhāvān kathayedyena tvadabhimatasiddhiḥ syāt | dehāsthitiṃ tāvattadasaṃbhavāt, paryante tu tvadabhimatāsiddheḥ, sā sukṣmā vyāptiśca mūḍheṣu tātkālikatṛptimātrarūpā vidyuddyotitaratnavat kṣaṇamātrameva sphurantī na viṣayībhavati | prabuddhānām anyatra samyagabhyastamātrāpi hastamāyātyeva, suprabuddhāstu sarvadā tanmayā eveti kāpekṣā teṣāṃ kṣaṇasthāyinyāmasyām | atisūkṣatvamevāpekṣya ca svayameva ityādyuktam | taduktam :- yadabhinnaṃ svasaṃvittau tatparasya yadocyate | tadā bhinnamivābhāti śābdīṃ bhūmimupāśritam || iti | bhavanti ca kadācidatinirmalebhyo yogibhyastapa - āddiprabhāveṇa deśakālaviprakṛṣṭaviṣayā ābhāsāḥ, parantu te'pi leśata eva bhavanti na tu sāmastyena, yena tvadāśā pūrṇā syāt | īśvarecchānusāreṇaiva ca te utpadyante na tvadicchānusāreṇa, svaprayojane vimukhānāṃ teṣāṃ tvatprayojanānusaraṇāyogāt | ye tu tadanusaranti tebhya aindrajālikebhyo pramātraikye iti, tannimittakaṃ yat āntaratvaṃ tasmāddhetoḥ, eṣām ābhāsānām arthakriyā na kācit asti, sā hi arthakriyā bhede sati bhavati, sa hi nīlābhāsaḥ pītābhāsāt yato bhidyate yataśca pramāturbhidyate tataḥ svena sādhyāṃ [svasādhyām - K. ṣ. ṣ.] niyatāṃ bhinnām arthakriyāṃ tasya pramātuḥ kuryāt, nama evetyalam prasaktānuprasaktyā | prakṛtamanusarāmaḥ | ityāśaṅkyāha iti, etāṃ śiṣyaśaṅkāṃ saṃbhāvya kathayatītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | āntaratvāt iti | atra ṭīkā :- pramātraikye - āntaratvāt iti padadvayaṃ vyācaṣṭe tannimittakam iti | tannimittakam - pramātraikyanimittakam | eteneyaṃ nimittasaptamīti sūcitam | paṃcamīvibhaktiṃ vyācaṣṭe tasmāddhetoḥ iti | eṣām iti padaṃ vyācaṣṭe ābhāsānām iti | arthakriyā viśeṣaṇaṃ bhedanibandhanā iti padaṃ hetugarbhatvena vyācaṣṭe sā hi iti | bhede sati, bhede nimittabhūte satītyarthaḥ | nanu kathamarthakiyā bhedesati bhavatītyapekṣāyāṃ samarthanaṃ karoti sa hi iti | yataḥ - yasmātkāraṇāt, bhidyate - bhagavadapohanaśaktyā svayaṃ bhedaviṣayatāṃ bhajate, karmakartari lakāraḥ | evamuttaratra | svena sādhyāṃ niyatām - svamātre lagnām, arthakriyām - svaviṣayajñānādirūpām, kuryāt iti | tathaiva bhagavanmāyāśaktyā utthānāditi bhāvaḥ | tadā - pramātrāntaratvāvasthāyām | nanu tarhi bhāvānāṃ kadāpi nārthakriyākā- ritvaṃ bhavet, te hi sadaiva pramātrantargatā eva, na tu kadācideva kenāpi kāraṇena, satyam, yathā bhāsamānā api bhāvāḥ sadā tadantargatā eva tathā tatkṛtārthakriyāpi [tat kṛtvā arthakriyāpi - C.] bhāsamānāpi tadantargatā eveti yathā na bhāvaiḥ pramātṛśarīre bhedāśaṅkā tathā tatkṛtayā'rthakriyayāpi sā na yuktā eva | na ca eṣa tadā bhedo'sti pramātraikyāt | sā hi arthakriyābhāsabhedaniyatā, tathā ca kāntābhāsasya bāhyatve'pi sati ābhāsāntarasya āliṅganalakṣa- ṇasya vyapagame dūrībhavati, iyam iti ca ābhāsāntarasya upagame'nyaiva prāktanāhlādaviparītā dṛśyate arthakriyā, ata ābhāsabhedābhāvaḥ yataḥ pramātraikyakṛte āntaratve tasmāt na arthakriyā iti | arthakriyābhāso'pi yeṣāṃ tu te bhāvā na bhānti teṣāṃ sā'rthakriyāpi na bhātyeva samānan- yāyatvāt, dehasthitiṃ tāvacca bhāvabhānaṃ tadarthakriyābhānañca durnivārameva | abhānantu anyabhāvena jñānamātrameva | taduktam :- prakāśamāne paramārthabhāne naśyatyavidyātimire samaste | tadā budhā nirmaladṛṣṭayo'pi kiñcinna paśyanti bhavaprapañcam || iti | atra ca nirmaladṛṣṭitvaṃ bhāvabhānarūpameva jñeyam, jñānino hi tīkṣṇekṣaṇatvena laukikanipuṇavadeva samyak paśyanti, anyathā jaḍatvāpātāt | taduktam :- te hyajñā nipuṇā iva iti | anyabhāvena jñānamapekṣya na paśyanti ityuktamityalaṃ prapañcena | etena arthakriyā ityantaṃ kṛtavyākhyam | nanu bāhyatve sā kinnibandhanās- tītyapekṣāyām api ityādi ślokaśeṣaṃ vyācaṣṭe sā hi iti | tasilarthaṃ vyākhyātuṃ hi śabdaprayogaḥ | sā iti padaṃ vyācaṣṭe arthakriyā iti | bāhyatve'pi ityatra yojayitu yuktamapyudāharaṇa eva yojayiṣyati ābhāsabhede niyatā ābhāsabhedaniyatā | kathamityapekṣāyāṃ samarthanamupakramate tathā ca iti | āliṅganalakṣaṇasya - tayā saha āliṅganasvarūpasya, vyapagame - dūrībhavane, dūrībhavati | iyam iti cābhāsāntarasya - ityaṃ kāntā dūre gatetyevaṃrūpasyānyasyābhāsasya, upagame - prāptau satyām, anyā - prahlādābhāvarūpā pratyuta santāparūpā, ataḥ - asmāddhetoḥ | iti śabdaḥ prameyasamāptau | nanvarthakriyābhāve bhāvābhāvayorasattvamevā- yātamiti [bhāve bhāvayorakṣatvam - C.] bauddhamatamāśaṅkyāha arthakriyā ca ābhāsāntarameva iti arthakriyākāritvamapi na bhāvānāṃ sattvam, yena tadabhāve svarūpato'bhāvaḥ [svarūpata evābhāvaḥ - K. ṣ. ṣ.] syāt || 6 || nanu ca bāhyābhāsavyatibhedanakāle āntarābhāso virodhāt vicchinna iti katham idam uktam āntarāṇāṃ ya ābhāsaḥ sa sadā iti ? etat pariharati :- cinmayatve'vabhāsānāmantareva sthitiḥ sadā | māyayā bhāsamānānāṃ bāhyatvādbahirapyasau || 7 || iha avabhāsānāṃ sadaiva bāhyatābhāsatadabhāvayoḥ api antareva iti | ābhāsāntarameva - bhāvā'bhāvābhāsādanya evābhāsaḥ | iti - ataḥ kāraṇāta, tadabhāve - arthakriyāyā abhāve, svarūpato'bhāvaḥ - bhāvābhāvābhāsayoḥ svarūpābhāvaḥ || 6 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu ca iti | atra ṭīkā :- bāhyābhāsena yad vyatibhedanam - viśiṣṭīkaraṇam, tasya kāle - samaye, yadā bāhyamidam iti vastu gṛhyate tadeti yāvat | āntarābhāsaḥ - āntarami- dam ityābhāsaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt | kimuktaṃ bhavatītyapekṣāyāmāha āntara iti | āntarāṇām - pramātrantaḥsthitānāṃ vastūnām, iti śabdaḥ uktisamāptau, etat - śaṅkitaṃ vastu, pariharati - ayuktatvena parihāraviṣaya- tāṃ nayatītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | cinmayatve iti | atra ṭīkā :- avabhāsānām - nīlasukhādirūpāṇāmābhāsānām, sadaiva iti vyācaṣṭe bāhyatābhāsatadabhāvayoḥ iti, bāhyatābhāsasamaye āntarābhāsasamaye vetyarthaḥ | pramātṛprakāśa eva sthitiḥ, yata ete cinmayāḥ, anyathā naiva prakāśeran iti uktaṃ yataḥ | yadā tu māyāśaktyā vicchedāvabhāsanasvātantryarūpayā [vicchedanāvabhāsana - K. ṣ. ṣ.] bāhyatvam eṣām ābhāsyate tadā tat avalambya avabhāsamānānām asau sthitiḥ bahirapi antarapi | nāyam antarābhāso bāhyatvasya virodhī pratyuta sarvābhāsabhittibhūto'sau, tat kathaṃ virodhaḥ iti yuktamuktam 'sadaiva āntarāṇāṃ sattā' iti || 7 || antareva iti vyācaṣṭe pramātṛ iti | eva śabdasya kākākṣivadubhayatra saṃbandhaḥ | kuta ityapekṣāyāṃ cinmayatve iti vyācaṣṭe yataḥ iti | yataḥ śabdena saptamīdyotyasya hetutvasya kathanam, sthiti śabdasya sphuṭatvena nigadavyākhyānam | sūtre'nuktamapi vyatirekarītyā hetumāha anyathā iti | uktam iti, prāgivārthaḥ ityatra | yataḥ iti hetutvadyotanārtham | pūrvārdhaṃ vyākhyāyottarārdhaṃ vyācaṣṭe yadā iti | vicchedena - parapramāturanyonya- taśca bhedena, avabhāsane - nīlādyavabhāsane, svātantryam - svatantratā, tadrūpaṃ yasyāstādṛśyā | eṣām - nīlādyābhāsānām, tat - bāhyatvam, avalambya - āśritya | asau iti padaṃ vyācaṣṭe sthitiḥ iti | api śabdāt antarapi ityuktam | etena bāhyatvāt ityatra lyablope pañcamīti dyotitam | sūtre'nukta- mapi phalitaṃ svābhiprāyaṃ kathayati nāyam iti | asau - antarābhāsaḥ, tatkathaṃ virodhaḥ iti na hi mṛdābhāso ghaṭābhāsavirodhīti bhāvaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt, iti - etat, ācāryeṇa yuktamuktam | iti kimiti ? sadaiva iti, āntarāṇām - āntaratvena sthitānāṃ nīlādīnām | evamatrottarārdhe yojanā | māyayā bhāsamānānām - bhedena bhāsamānānām, arthāt eṣāmāntarāṇāṃ nīlādyābhāsānām, māyayā bāhyatvāt - māyākṛtaṃ bāhyatvamāśritya, nanu bāhyatve sati arthakriyā, tacca bāhyendriyagamyatvam, na ca vikalpollikhitānāṃ tat saṃbhavati, tat katham amīṣām arthakriyā syāt, dṛśyate ca vikalpollikhitaḥ piśācādiḥ trāsādividhāyī ityāśaṅkyāha :- vikalpe yo'yamullekhaḥ so'pi bāhyaḥ pṛthakprathaḥ | pramātraikātmyamāntaryaṃ tato bhedo hi bāhyatā || 8 || vimarśaviśeṣarūpe vikalpajñāne ya ullikhyamānaḥ kāntācaurādiḥ arthaḥ sopi bāhyaḥ, na kevalaṃ bahiravalokyamānaḥ, yasmāt so'pi pramātuḥ sakāśāt pṛthageva prathate 'ayam' iti, yacca pramātari ahamityeva viśrāntatvaṃ tat āntaratvam, antariti nikaṭam, tacca kiṃcit apekṣya, apekṣaṇīyaśca asau sthitiḥ bahirapi bhavati | api śabdaḥ samuccaye, kākākṣivat māyāśabdas- yobhayato yojaneti || 7 || athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā :- tacca - bāhyatvañca, tat - bāhyendriyagamyatvam, amīṣām - vikalpolli- khitānām | māstvityata āha dṛśyate ca iti | ādi śabdena harṣādikāriṇyāḥ stryādergrahaṇam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | vikalpe iti | atra ṭīkā :- vimarśasya - sāmānyatayā sthitasya vimarśasya, viśeṣarūpe, vimarśaviśeṣarūpe, ullikhyamānaḥ - ullekhaviṣayatāṃ nīyamānaḥ, sopi - kāntācaurādirapi, yasmāt - yataḥ kāraṇāt, prathate - prakāśate | kathaṃ prakāśata ityata āha ayam iti, idantayetyarthaḥ | kutastadevāntaratvamityata āha antariti iti | nikaṭam - samīpam, tacca - nikaṭañca, apekṣya bhavatīti śeṣaḥ | apekṣaṇīyāntarābhāve, pramāturvyatiriktasyāpekṣaṇīyasyābhāve satītyarthaḥ | tataśca - tasmāddhetośca, tādātmyam - sarvatra pramātaiva apekṣaṇīyāntarābhāve, tataśca pramātari nikaṭaṃ tādātmya - prāptameva [tādātmyaṃ prāptam - K. ṣ. ṣ.] iti, tato yat bhinnaṃ tat bāhyameva iti yuktā ullekhasyāpi arthakriyā || 8 || nanu kumbhakārādivyāpāreṇa ghaṭādeḥ astu bāhyatvam, antaḥkaraṇa- gocarasya tu kiṃ kṛtaṃ tat ityāśaṅkya āha :- ullekhasya sukhādeśca prakāśo bahirātmanā | icchāto bharturadhyakṣarūpo'kṣyādibhuvāṃ [akṣādibhavām - K. ṣ. ṣ.] yathā || 9 || antarvikalpapratibimbitasya nīlādeḥ yo bahirātmanā pramātṛvicchinnena svabhāvena prakāśaḥ, sa bhartuḥ antarābhāsān bibhrato bahiḥ sṛṣṭiṃ ca puṣṇataḥ īśvarasyaiva icchayā, yathaiva cakṣurādiviṣayabhūtānāṃ pratyakṣa - aikyam prāptam, tādātmyaprāptam | iti - asmāt kāraṇāt | tataḥ - tasmāt kāraṇāt | tataḥ - tasmātpramātuḥ | iti - ato hetoḥ, ullekhasya - lakṣaṇayā ullekhaviṣayasya || 8 || atha navamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | ūllekhasya iti | ullekhasya iti padaṃ vyācaṣṭe antaḥ iti | bhartuḥ iti padaṃ vyācaṣṭe antaḥ iti | ḍubhṛñ dhāraṇapoṣaṇayoriti dhātvanusāreṇārthadvayaṃ kṛtam | icchayā ityanena tṛtīyārthe'tra tasil iti sūcitam | etena bhartuḥ ityanta gatavyākhyam | adhyakṣa ityādi dṛṣṭāntapadaṃ vyācaṣṭe yathaiva iti | akṣyādayaḥ - netrādayaḥ, teṣāṃ yāḥ bhuvaḥ - viṣayāḥ, tāsām, iti vigrahaḥ sūcitaḥ | adhyakṣarūpaḥ iti vyācaṣṭe pratyakṣa iti | nīlādīnām jñānaśabdavācyo bāhyātmanā prakāśo nīlādīnām | etaduktaṃ bhavati - kumbhakāravyāpāro nāma paramārthataḥ īśvarecchaiva tadavabhāsitakāya- spandaparyantā, na punaranyaḥ kaścana saḥ, tataśca tathā īśvarecchayā prakāśāt abahirbhūtā api nīlādyā bāhyakaraṇagocarībhūtāḥ kalpitāt pramātuḥ vicchinnarūpatvena [vicchinnarūpeṇa - K. ṣ. ṣ.] bāhyatvena bhāsante, tathā antaḥkaraṇagocarībhūtā api iti ko viśeṣaḥ | sukhaduḥkhaprāyāstu bharatādyuktarūpāḥ sthāyivyabhicārirūpā iti viśeṣyādhyāhāraḥ | durbodhatvamāśaṅkya punaḥ kathanaṃ pratijānīte etaduktaṃ bhavati iti | kimuktaṃ bhavatītyapekṣāyāmāha kumbhakāra iti | kīdṛśīcchā ? tadavabhāsitaḥ - īśvareṇaivāpohanaśaktyā'vabhāsitaḥ, yaḥ kāyaspandaḥ - kumbhakāraśarīraceṣṭā, saḥ paryantaḥ yasyāstādṛśī | antaḥsphuritecchaiva hi bāhyaspandabhāvena sphurati | taduktam :- loke'pi kila gacchāmītyevamantaḥsphuraiva yā | sā dehaṃ deśamakṣāṃścāpyāviśantī gatikriyā || iti | punaḥ - pakṣāntare, saḥ - kumbhakāravyāpāraḥ | nanvevaṃ bhavatu tataḥ kimityata āha tataśca iti | tataśca - tasmātkāraṇācca, yathā īśvarecchayā prakāśāt - parapramātuḥ, abahirbhūtā api - bahirdeśamagatā api, nīlādyāḥ - bāhyāntaḥ - karaṇāgrāhyāḥ nīlapītādayaḥ, bāhyakaraṇa- gocarobhūtāḥ santaḥ kalpitātpramātuḥ - dehādeḥ pramātuḥ, vicchinnarūpatvena bāhyavena - idantāgrāhyatvarūpeṇa bahirdeśasthatvena, bhāsante, tathā - tadvat, antaḥkaraṇagocarībhūtā api nīlādyāḥ vicchinnarūpatvena bāhyatvena bāsante, parapramātrapekṣayā antaḥkaraṇas- yāpi bāhyatvāt, anyathā idam iti grahaṇāyogāditi bhāvaḥ | bharatādau - bharataśāstrādau, uktarūpāḥ vibhāvādiśabdenoktarūpāḥ bharatādyukta- rūpāḥ, sukhaduḥkhaprāyāḥ, na tu sarvathā sukhaduḥkhamātrarūpāḥ, hāsādirūpatvasyāpi sthitatvāt, ratinirvedādayo'ntaḥkaraṇaikagocarībhūtā [antaḥkaraṇaikagocarāḥ - K. ṣ. ṣ.] bahirātmanā bhānti, saṅkalpeṣu yadyapi kṣetrajñasyaiva svātantryam tathāpi citparamārthatāyā nyagbhavayitum aśakyatvāt īśvarasyaiva tat vastutaḥ, yathoktaṃ granthakṛtaiva :- 'yadyapyarthasthitiḥ prāṇapuryaṣṭakaniyantrite | jīve niruddhā tatrāpi paramātmani sā sthitā || tadātmanaiva tasya syātkathaṃ prāṇena yantraṇā |' sthā?yivyabhicārirūpāḥ - sthāyyaṣṭakatrayastriśatsaṃkhyākavyabhicārirūpāśca, ratinirvedādayaḥ - lakṣaṇayā ratinirvedādisaṃyogaprādurbhūtaṃ rasāṣṭakam, antaḥkaraṇa- syaikam - kevalam, gocarībhūtāḥ, antaḥkaraṇaikagocarībhūtāḥ santaḥ, bahirātmanā bāhyatvena, bhānti | parapramāturvicchinnībhūtatvāta [vicchittībhūtāḥ - C.] nīlādīnāṃ dvividhakaraṇagrāhyatvena bāhyatvam, sukhādīnāntu antaḥkaraṇagrāhyatvamātreṇeti bhāvaḥ | laukika - sukhādīnāṃ tu tādṛkpuṣṭyabhāvād bharataśāstraprasiddharasagrahaṇam | yadyapi tatra duḥkhasyāpi sukharūpataiva tathāpi duḥkhatayā sphuraṇamapya- nivāryameva pānake iva maricatiktatāyāḥ | pānake bhātāpi hi maricatiktatā ''svādamadhikaṃ karoti | tathā vibhāvādisaṃyoge bhātamapi duḥkhamā- svādameva janayati, anyathā rasatvāyogāt, raso hi militavibhāvādisvādamātra- meva, taduktaṃ bharate :- vibhāvānubhāvavyabhicārisaṃyogādrasaniṣyattiḥ iti | nirvedasthāyikasya navamasya śāntarasasyehāprastutatvāt prakṛtarasāṣṭa- kasamakakṣatayā kathanamayuktameveti nānyathā śaṅkanīyam | nanu saṅkalpe sphuṭameva jīvasyaiva svātantryaṃ dṛśyate tvayā kathamīśvarasyocyata ityata āha saṅkalpeṣu iti | kṣetrajñasyaiva - dehābhimānino jīvasyaiva, nyagbhāvayitum - nāśayitum, tat - svātantryam, vastutaḥ - paramārthataḥ | na hi iti | yatra tu anicchoreva kṣetrajñasya svarasavāhivyākṣepasārā sāṅkalpikī sṛṣṭiḥ tatra sphuṭaḥ īśvarasyaiva vyāpāraḥ | tasmāt sāṅkalpikānāmapi bahirbhāve parameśvarecchaiva heturiti siddhāntaḥ || 9 || adhunā pūrvoktam aikyaṃ māheśvaryaṃ? ca nigamayati :- tadaikyena vinā na syātsaṃvidāṃ lokapaddhatiḥ | prakāśaikyāttadekatvaṃ mātaikaḥ sa iti sthitam || 10 || sa eva vimṛśattvena niyatena maheśvaraḥ || vimarśa eva devasya śuddhe jñānakriye yataḥ || 11 || gṛhādvahirnirgataṃ daipamarciḥ gṛhadvārasaṃbandhīti vaktuṃ yuktamiti bhāvaḥ | tathā cāsmadīyaṃ padyamapi :- pramātṛtvaṃ bhātaṃ yadapi ca śarīrādinivahe tathāpyetaddvārā sphurati nanu cinmātranabhasaḥ | gṛhadvārairjyotiḥ prasarati yadetadvahiridam gṛhāntaḥsthasyaiva bhavati khalu dīpasya niyatam || iti | atra śrīmadutpaladevasya sammatimāha yathoktam iti | granthakṛtā - śrīmadutpaladevena | kimuktamityapekṣāyāmāha yadyapi iti | arthasthitiḥ - arthaviṣayo jñānādivyavahāraḥ, niruddhā - niyatā | na hi prāṇapuryaṣṭakarahitād ghaṭāderarthasthitirdṛśyate | sā - arthasthitiḥ, tadātmanā - paramātmarūpeṇa, tasya - paramātmanaḥ, yantraṇā - paricchedaḥ | iti śabdaḥ prameyasamāptau | svarasavāhī - svecchayā prasaraṇaśīlaḥ yaḥ vyākṣepaḥ sa sāro yasyāstādṛśī | kadāciddhi jīvaḥ svecchāṃ vinaiva saṅkalpavivaśībhavati | phalitamāha tasmāt iti | rāddhāntaḥ - siddhāntaḥ || 9 || atha daśamaikādaśayoḥ ślokayoravataraṇikāṃ karoti adhunā iti | yat etat pūrvoktena granthena upapāditam, tat iti, tasmāt hetoḥ, saṃvidāṃ jñānānām aikyena vinā, lokapaddhatiḥ lokamārgaḥ sarvo vyavahāro na saṃbhavet, saṃbhavati ca ayam, tasmāt aikyam āsām | na caitat durghaṭam yato viṣayaprakāśa eva saṃvit ucyate, kevalaṃ viṣayoparāgamahimnā bahirmukhatayā nīlaprakāśo'nyaḥ, pītaprakāśaścānyaḥ, paramārthatastu prakāśasya deśakālākārasaṅkocavaikalyāt ekatvameva, ityeka eva prakāśo'ntarviśrāntaḥ, sa eva ca pramātā ucyate iti sthitam idānīmupapattitaḥ || 10 || atra ṭīkā :- aikyam - savidekatām | nigamayati - nigamaviṣayīkaroti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tadaikyena iti | atra ṭīkā :- tat iti padaṃ vyācaṣṭe yadetat iti | upapāditam - upapattyā sthāpitam, saṃvidām iti vyācaṣṭe jñānānām iti | lokapaddhati iti vyācaṣṭe lokamārgaḥ iti, asyāpi paryāyamāha sarvaḥ iti | āsām - saṃvidām, durghaṭam - asaṃbhavopahatam | kuta ityapekṣāyāmāha yataḥ iti | tarhi saṃvido bheda evāyāta ityata āha kevalam iti | bahirmukhatayā - idam iti bahirmukhatvena | nanu satyatayā kimastītyata āha paramārthataḥ iti | deśakālākāraiḥ yaḥ saṅkocaḥ - paricchedaḥ, tena vaikalyāt - rahitatvāt | na hi paricchedakaṃ prati paricchedyasya paricchedakatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | etena prakāśaikyāt iti kṛtavyākhyam | tadekatvam iti vyācaṣṭe ekavam iti | ekatvam - prakāśaikatvam | mātaikaḥ ityādi vyācaṣṭe ityeka eva iti | sa eva ca - prakāśa eva ca, sthitam - pratiṣṭhām gatam - idānīmupapattitaḥ iti padadvayaṃ śaṣatvanādhyāhṛtam | etena prathamasya ślokasya vyākhyā saṃpannā || 10 || na ca asya asau prakāśalakṣaṇaḥ svātmā nīlādyuparāgaśca parāmarśana- śūnya eva āste sphaṭikamaṇeriva, api tu sadaiva vimṛśyamānarūpaḥ, iti vimṛśadrūpatvam anavacchinnavimarśatā ananyonmukhatvam ānandaikaghana- tvam, [ānandaikaghanatvameva asya māheśvaryam - K. ṣ. ṣ.] tadevāsya māheśvaryam | sa eva hi ahaṃbhāvātmā vimarśo devasya krīḍādimayasya śuddhe pāramārthikyau jñānakriye, prakāśarūpatā jñānaṃ tatraiva svātantryātmā vimarśaḥ kriyā, vimarśaśca antaḥkṛtaprakāśaḥ, atha dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe na ca iti | vimṛśattvena iti vyākhyātuṃ prakriyāṃ tanoti na ca iti | asya - prakāśasya, svātmā - prakāśākhyo nijātmā, parāmarśanaśūnyaḥ - svakartṛkaparāmarśāviṣayaḥ, atra vyatirekadṛṣṭāntamāha sphaṭikamaṇeriva iti | yathā sphaṭikamaṇerātmā nīlādyuparāgaśca ahamiti idamiti ca parāmarśasyāviṣayaḥ tathāsya nāstītyarthaḥ | punarasyātmā nīlādyuparāgaśca kīdṛśostītyata āha api tu iti | api tu asya prakāśasya svātmā nīlādyuparāgaśca vimṛśyāmānarūpaḥ aham iti ayam iti ca vimarśaviṣayarūpayukto bhavatītyarthaḥ | vimṛśattvasya paryāyānāha anavacchinna iti | maheśvaraḥ iti vyācaṣṭe māheśvaryam iti | tadevāsyamāheśvaryaṃ bhavati, tenaivāsau maheśvaro bhavatītyarthaḥ | eva śabdena niyatena ityasya vyākhyā | pūrvārdhaṃ vyākhyāya uttarārdhaṃ vyācaṣṭe sa eva, iti | vimarśa eva iti vyācaṣṭe sa eva iti | idaṃbhāvasyāpi paramārthato'haṃbhāva eva viśrānteḥ ahaṃbhāvātmā ityuktatam | sa eva - prakṛtatvena [te eva prakṛtatvena prasiddhe eva - C.] prasiddha eva | devasya iti vyācaṣṭe krīḍādi iti | ādi śavdena vijigīṣādergrahaṇam | śuddhaṃ iti vyācaṣṭe pāramārthikyau iti | jñānakriyayoḥ pṛthak pṛthagvyākhyāṃ karoti jñānam iti | tatraiva - jñāna eva, iti vimarśa eva parāvasthāyāṃ jñānakriye, parāvasthāyāṃ jñānakriye, parāparāvasthāyāṃ tu bhagavatsadā - śivabhūvi idantāsāmānādhikaraṇ- yāpannāhaṃtāvimarśasvabhāve, aparāvasthāyāṃ ca māyāpade idaṃbhāvaprādhānyena vartamāne iti viśeṣaḥ | sarvathā tu vimarśa eva jñānaṃ tena vinā hi jaḍabhāvo'sya syāt iti uktam, sa eva ca kriyā iti bhāvinaḥ kriyādhikārasya upakṣepaṃ karoti iti | śivam || 10 || 11 || āditaḥ || 89 || svātantryātmā - kartitvarūpaḥ, vimarśaḥ - talantatṛcpratyayavācyo vimarśaḥ, kriyā bhavati | kartuḥ kriyāmayatvāt tṛcaśca kartari vihitatvāditi bhāvaḥ | nanu tarhi kriyaiva paryante viśrāmyatīti jñānasyāpradhānatvame- vāyātamityata āha vimarśaśca iti | antaḥkṛtaprakāśaḥ, sārabhūtapra- kāśa ityarthaḥ | etena vimarśaśakteḥ prakāśena saṃpuṭīkṛtatvasādhanameva | ata eva ca śrībahurūpākhye niṣkalatattvavācakasya bījasyādau ante cāvasthitiḥ madhye tu śaktirūpāyāḥ akārādirūpāyāḥ varṇasantaterityalaṃ rahasyoddhāṭanena | iti - ataḥ kāraṇāt, vimarśa eva - ahaṃparāmarśa eva, parāvasthāyām - śivabhuvi | na hi tatredantāyāḥ nāmāpyasti | idantāsāmānādhikaraṇyāpanno yo'hantāvimarśaḥ sa eva svabhāvaḥ yayorjñānakriyayoḥ te | ahamidamiti svarūpe ityarthaḥ | īśvaradaśāpyatraiva jñeyā | vartamāne - sthite, jñānakriye iti pūrveṇa saṃbandhaḥ iti - evam, viśeṣaḥ, jñānakriyayoriti śeṣaḥ | siddhāntaṃ kathayati sarvathā iti | asya - prakāśasya | uktam iti, svabhāvamavabhāsasya ityatra | sa eva ca - vimarśa eva ca, kriyā bhavati, puṣṭībhūya kriyābhāvena sphuraṇaśīlatvāt | iti - ataḥ, sa eva bhāvinaḥ - etadanantaraṃ sthitasya, upakṣepam - bījatvena vāpanam, karoti iti, tasyaitatpallavatvāt | iti śabdaḥ āhnikasamāptau, śiva padaṃ maṅgalaprati- pādakaṃ paratattvasūcakañca | iti śivam | iti śrīmanmāheśvarācāryavaryotpaladevapādaviracitāyāmīśvara- pratyabhijñāyāṃ śrīmadā cāryābhinavaguptakṛtavimarśinyākhya- vyākhyopetā-yāṃ māheśvaryanirūpaṇākhyamaṣṭamamāhnikam || 8 || prathamo jñānādhikāraśca samāptaḥ | iti śrīkaśmīramaṇḍalāntarvartyārādhyatamapādaśrīvaiḍūryakaṇṭhātmajā- vatārakaṇṭhapupraśrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāvimarśi- nīṭīkāyāṃ bhāskaryākhyāyāṃ jñānādhikāre'ṣṭamamāhnikam | samāptaścāyaṃ jñānādhikārākhyaḥ prathamo vimarśaḥ || tṛjvācyasya maheśvarasya kurute jñāvācyatāsādanāt svātantryasya susūtraṇāṃ saha tato vācyena bhāvena yā | puṣṭībhāvi kṛteḥ subījamuditā śaktiḥ sphuṭaṃ yatra sā vyākhyāto nanu bhāskareṇa sa iha jñānādhikāro mayā || nābhimāno manaḥ kāryaḥ śivaḥ kartātra yatsthitaḥ | tadaikyenābhimānaste yadyasti sa tu śobhanaḥ || śivaḥ kartā śivo draṣṭā śivaḥ pāṭhaka eva ca | vyākhyātā ca śivaḥ proktaḥ śivārpaṇamiti sphuṭam || atheśvarapratyabhijñāyāḥ kriyādhikārākhyaḥ dvitīyo'dhikāraḥ | vimarśinī vitataviśadasvātmādarśe svaśaktirasojjvalāṃ prakaṭayati yo mātṛsvāṃśaprameyataṭadvaye | bahutarabhavadbhaṅgībhūmiṃ kriyāsaritaṃ parāṃ prakaṭayatu naḥ śrīmāngaurīpatiḥ sa ṛtaṃ param || 1 || bhāskarī oṃ - svabhūmau yenāsyāmahamiti nijāmarśarasataḥ susiktā vyāsuptādvidimayasvabījādiva sadā | prakāśavyāptāyāṃ bhidi kusumitā bhedaphalinī kriyāvīrudrūḍhā tamiha hṛdi seve paraśivam || evaṃ jñānādhikārākhyaṃ prathamaṃ vimarśaṃ vyākhyāya kriyādhikārākhyasya dvitīyasya vimarśasya nirvighnaparisamāptaye pracayagamanāya ca manaso'ntaḥ samyaganuṣṭhitamapi bahiḥ śiṣyaśikṣārthaṃ paratattvānusmaraṇarūpaṃ maṃgalamāśīrītyā samastādhikāratātparyasūcakena ślokenopanibadhnāti vitata iti | yaḥ - sarveṣāmātmatvena prasiddhaḥ, śrīmān - ahaṃvimarśākhyamahā - svātantryarūpamāheśvaryayuktaḥ, ata eva gauryāḥ - atinirmalāyā asyā eva śakteḥ, patiḥ - śaktimattvena sthitatvād bhartṛrūpaḥ, vimarśanirbharaprakāśa iti yāvat | paramṛtam - nijasvarūpākhyaṃ pūrṇaṃ satyaṃ vastu, naḥ - svāṃśabhūtānāṃ parimitāhaṃviṣayāṇāṃ pramātṝṇām, prakaṭayatu - dehādinyakkāreṇa nijasvarūpatayā sphuraṇaśīlaṃ karotu, yena te svātmānaṃ tadrūpaṃ tadaiśvaryayuktaṃ cānubhavantīti bhāvaḥ | sa kaḥ ? yo gaurīpatiḥ vitataḥ - sarvavyāpakaścāsau viśadaśca - saṃkrāntabhāvavṛndakṛtalepa - gahityenātinirmalaśca yaḥ svātmā - prakāśākhyo nija ātmā, sa eva pratibiṃbasahiṣṇutvenā - darśaḥ, tasmina | parām - sarvaviṣayatvena pūrṇām, kriyāsaritam - jñānaśaktipuṣṭībhāvarūpāṃ karaṇasaśaktimeva nadīm, prakaṭayati - pratibiṃbabhāvena bahiḥ sphuraṇaśilāṃ karoti, anyathā bhāsamānatvā - yogāt | saritaṃ kīdṛśīm ? mātṛrūpāḥ - grāhakarūpāḥ ye svāṃśāḥ - rudrakṣetrajñarūpāḥ, parimitapramātāra iti yāvat, te ca prameyāṇi ca - tadviṣayībhūtaṃ grāhyajātaṃ ca, tānyeva taṭadvayam - āśrayaviṣayarūpaṃ tīradvayam, tatra, tanmadhye iti yāvat | svaśaktirasena - nijāmarśarūpajalena, ujjvalām - ramyām, dattasattāmiti yāvat | vimarśaśaktireva [vimarśaśaktereva - C.] jñānaśaktitvamāsādya kriyāśaktibhāvena sphurati | ahaṃ jānāmi ahaṃ karomi ityatra hi prathamamahaṃparāmarśaḥ jānāmīti bhāvena pariṇamate, tataḥ karaṇabhāvena sphurati, anyathā śilāderapi karaṇaprasaṅgāt, yuktañca nadyāstīradvayamadhye jalakṛtamujjvalatvam | punaḥ kīdṛśīm ? bahutaram bhavantyaḥ yāḥ bhaṅgyaḥ - kālādirūpāḥ vīcayaḥ, tāsāṃ bhūmim - ananyasādhāraṇaṃ sthānam | saritaśca svabhāvena bhaṃgyo bhavantyeva | iyameva ca bahiḥ sphuṭamanubhūyamānā parameśvaraśaktipātā - spṛṣṭānāṃ rāgadveṣādivivaśakāritvena saṃsārapadam, tatspṛṣṭānāṃ [tatsṛṣṭānām - C.] tu tatprāptau sopānabhūtā eva, mūlānveṣaṇā - dvāreṇa tatprāptikāritvāditi sāmānyadṛṣṭyā na darśanīyā | taduktam : - seyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā || iti | tathā parameśvarasthānuttarādibhāvena [anuttarābhibhāvena - C.] vyastatvenaṃ sphuraṇādakārādikalāviluptaikyarūpavibhavasya tataśca tatsvarūpaśabdarāśiprādurbhūtasvaravargakavargādyaṣṭakarūpamā tra - kasya [suravargaḥ - C.] saṃkalpavivaśatādvāreṇa paramārthaṃto bhokttṛtve'pi bhogyatāṃ gatasya ata eva paśutulyasyeyameva svātmapracchādanakrīḍā paryantabhūtaiva [paryantabhūteva - C.] | taduktam : - śabdarāśisamutthasya śaktivargasya bhogyatām | kalāviluptavibhavo gataḥ san [canda - C.] sa paśuḥ smṛtaḥ || iti | atrāyamarthaḥ | paṇḍitaiḥ saḥ - svāntaḥkṛtakulākulaparatattvarūpa - mahākulākhyapativācakatvena prasiddhaḥ | svāntarnigīrṇasakalavarṇa - kalāpaḥ pratyāhārarūpaḥ ahaṃ - śabdaḥ | paśuḥ - lakṣaṇayā paśuvācakaḥ, ata eva ca paśubuddhau anackahakāravācyajīvavāca - kāsmacchabdarūpatayā [paśubaddho vacchahakāra - C.] sthitaḥ, mūḍhān pratīti śeṣaḥ, mūḍhā hi vyākaraṇamātre prāptaniṣṭhāḥ kṛtāmādeśasupratyayāṃtakṛtāhādeśāsmacchabdarūpamevāhamiti śabdaṃ jānate, na tu anuttarāt pravṛttaḥ ityādinītyā'kārahakārasamudā - yarūpaṃ padatvasiddhaye kṛtasupratyayānta ahaṃ itipratyāhārarūpaṃ svarūpasahitamadhyagasamastavarṇagrāhakam | saḥ kīdṛśaḥ san ? śabdarāśeḥ - svāntarnigīrṇāt akārādihakārāntaśabdarūpavarṇa- samudāyāt uttiṣṭhatīti tādṛśasya, śaktivargasya - vargāṣṭakatanmayapadavākyātmakamātṛkācakrasya, bhogyatām - āyuktatām, ādheyatāmiti yāvat, gataḥ san, buddhipāṭavarahiteṣu hi varṇārabdhā api vargādayo varṇādheyataṃyā sphuranti, atra vargādāvetatsaṃkhyākā varṇā ityādiniścayadarśanāt | kuto bhogyatāṃ gata ityapekṣāyāṃ hetugarbhaṃ viśeṣaṇamāha kalā iti | kalābhiḥ - buddhipāṭavarahiteṣu tato bhinnatayā sphuradbhiḥ nijairakārādyavayavaiḥ, viluptaḥ vibhavaḥ - samastavarṇāntaḥ - kṛtirūpamaiśvaryaṃ yasya tādṛśaḥ, ekāśītimātrāmayatve'pi sārdhamātrādvayamātrabhāvena sphuraṇāt tasya mātṛkārūpaśaktivargabhogyatā saṃpanneti bhāvaḥ | atha ca paṇḍitaiḥ saḥ - pūrṇaprakāśarūpe svātmani ahaṃparāmarśakartṛtvena sthitaḥ vimarśasāraḥ prakāśaḥ, paśuvikalpākhyaiḥ pāśaiḥ baddhatvena paśuśabdavācyo jīvaḥ, smṛtaḥ | taduktam : - śiva eva gṛhītapaśubhāvaḥ iti | kīdṛśaḥ san ? śabdarāśisamutthasya - svarūpabhūtanijavimarśarūpā- nuttarādivācakākārādyāntaraśabdanarūpavarṇasamūhāt prādurbhū-tasya, śaktivargasya - brāhmyādiśaktirūpasya vargādimātṛkāṣṭakasya tathā tadārabdhasya padavākyasamūhasvarūpasya kṣudraśaktisamūhasya ca, bhogyatām - vikalpadvāreṇa parāyattatām, gataḥ san | kuto gata ityat āha kalā iti | kalābhiḥ - nijavimarśāṃśabhūtaiḥ akārādivarṇaiḥ, viluptaḥ - vyastatvena sphuraṇāt nāśitaḥ, vibhavaḥ - mātṛkodbhāvakatvākhyamaiśvaryaṃ yasya tādṛśaḥ | ayaṃ bhāvaḥ - pūrṇacidrūpaḥ paraśivākhyaḥ paramātmā svecchayā svātmaviśrāntanijāmarśaleśatayā'nuttarādivācakān akārādivarṇān prodbhāvya tatra ca yojanādvāreṇa vargāṣṭakaṃ nānāvidhaṃ padavākyasamūhaṃ ca prakaṭīkṛtya saṃskārabhāvena teṣāṃ vikalparūpatāṃ saṃpādya tato vikalpādhīnatāṃ svasya kṛtvā paśurūpajīvabhāvena sphurati | etadeva ca brāhmyādimātṝṇāṃ mātṛtvaṃ yattasya parivārabhāvena tiṣṭhanti, vikalpā hi cidrūpasya jīvasya parito vāraṇāt parivāra eva, mātṛśabdo hyatra parivāravācyeva na jananīvācakaḥ, vākprapaṃcaṃ prati tu kāraṇatvena jananīvācakamapi bhavatvityalamatibahvayā rahasyacarcayā | atha ca paṇḍitaiḥ saḥ - samastatattvādhāratayā prasiddhaḥ saptatriṃśaḥ paraśivaḥ, paśuḥ - pañcaviṃśāṇḍatattvarūpaḥ, smṛtaḥ | yadyapi sarvāṇi tattvāni tadrūpāṇyeva tathāpyadhikārāpekṣayaivamuktam | kīdṛśaḥ san ? śaktivargasya - tattveṣu yathāsvaṃ sthitasya śaktisamūhasya, [yathāsvaṃ sthitasya śaktibhogyatāṃ samūhasya - C.] bhogyatām - niyojakatve'pi niyojyatām, gataḥ san kutaḥ ? yataḥ kalābhiḥ - śivādibhūmyantatayā sthitaiḥ tattvarūpaiḥ svāṃśaiḥ, viluptavibhavaḥ - naṣṭapūrṇatvaḥ | śaktivargasya kīdṛśasya ? śabdarāśisamutthasya - śabdarāśirūpād bhairava kalpātparaśivāt prādurbhūtasya | taduktam : - ekāmarśasvabhāvatve śabdarāśissa bhairavaḥ | iti | etena kriyāśaktiratra nirṇetavyatvena sthiteti sūcitam | nanu pūrvaṃ jñānādhikārārambhe maṅgalaṃ kiṃ na kṛtam, satyam, tatra sakalaśāstra-nirvighnaparisamāptaye bahu maṅgalameva kṛtam, tenaiva tasyāpi samaṅgalatvaṃ jñātvā punarna kṛtam, nahi karṣaṇādyarthamānīta-mudakumbhādi maṅgalavastu tadanantarabhāvibījāvapanādyarthaṃ na bhavatīti vaktuṃ yuktam | iha tu vyavadhānāśaṃkayā punaḥ kṛtam | yadyapi paratattvanirṇayaparasyāsya śāstrasya kutrāpi vyavadhānaṃ na saṃbhavatyeva tathāpi śiṣyaśikṣārthaṃ granthakāraśailī na tyaktetyalam | yatra viśrāntimāsādya citraṃ krīḍāvijṛmbhitam | kriyāśaktipriyātyantaṃ [kriyāśaktiḥ priyā - K. ṣ. ṣ.] darśayettaṃ stumaḥ śivam || 2 || atha kriyāśaktisvarūpaṃ vitasya nirṇetum adhikārāntaram ārabhyate | tatra ślokāṣṭakena ata eva............................................, ityādinā yadavabhāsyate......................................, yasyāvaṣṭaṃbhayogena nānākrīḍāmayīṃ sthitim | nārīva bharturbhajate sā kriyā taṃ stumaḥ śivam || evamadhikāranimittaṃ maṅgalaṃ vidhāya prathamāhnikanirvighna-samāptihetubhūtamapi maṅgalaṃ tadabhiprāyasūcanapareṇa ślokenopanibadhnāti yatra iti | vayaṃ taṃ śivam - bahudhā proktasvarūpavibhavaṃ parameśvarākhyaṃ tattvam, stumaḥ | taṃ kam ? kriyāśaktipriyā - kriyāśaktirūpā kāntā, yatra - yasmin śive, viśrāntim, - viśrāmam, āsādya, yadabhinnatvena [yadbhinnatvena - C.] sthitveti yāvat | citram - asaṃbhavopahatatvenāścaryakāri nānāvidhaṃ ca, kriḍāvijṛmbhitam - kālādinirmātṛtārūpaṃ krīḍāvilasitam, atyantaṃ darśayet darśayituṃ śaktā bhavati, śakyatra liṅ, anyathā jaḍatvenākiñcitkaratvāditi bhāvaḥ | yuktañca priyāyā bhartari viśrāntimāsādya krīḍādarśanaṃ na tu citramiti vyatirekālaṅkāro vyaṃgyaḥ | apriyā tu tatrāśaktaiveti priyetyuktam | kriyāśakteścāhaṃ jānāmītyatra jñānaśakterivāhaṃ - karomītyatrāhaṃśabdavācye paramātmasvarūpe śive viśrāntiḥ sphuṭaiva, sphuṭaṃ pramātṛlagnatvenaiva sphuraṇāt | etena kriyāśakteratrāhnike nirūpaṇaṃ sthitamiti sūcitam | evaṃ maṅgaladvayaṃ saṃpādya kriyādhikārakathanaṃ pratijānīte, atha iti | atra ṭīkāḥ : - atha - jñānādhikārānantaram, vitatya ityanena jñānādhikāre saṃkṣepeṇa kriyāsvarūpanirṇayaḥ kṛta iti sūcitam | ārabhyate iti, sūtrakāreṇeti bhāvaḥ | ityantena parameśvare paramārthato'kramā kriyā, parimitasāṃsārikapramātṛkramāvabhāsanayogāt [parimitasāṃsārikapramātṛgatakrama - K. ṣ. ṣ.] sakramāpi ca, ityupapādyate | tathāhi ślokena uktapūrvapakṣapratikṣepaḥ | tataḥ ślokena sakramatvākramatvavivekaḥ | tataḥ ślokatrayeṇa kramasvarūpanirūpaṇam | tataḥ ślokadvayena sakramatvā - kramatvayorviṣayavibhāgaḥ, viṣayavibhāge ca sati vastutaḥ ekatraiva tayoḥ viśrāntiḥ, iti ślokena nirūpyate, iti tātparyam āhnikasya | āhnikābhiprāyaṃ sāmastyena kathayati tatra iti | tatra - pratijñātakriyādhikāramadhye, prathamamiti śeṣaḥ | ślokāṣṭakena, prathamāhnikārambhakeṇetyarthaḥ | ślokāṣṭakamādyantābhyāmupalakṣayati ata eva iti | iti upapādyate - evamupapattyā sthāpyate | iti kimiti ? parameśvare - śrīśivabhaṭṭārake, paramārthataḥ - satyadṛṣṭyā, kriyā akramā bhavati bhāsamānasya samastasya deśakālakṛtasya kramasya yugapattadantaḥsthitatvāt, dṛśyate ca sakramatvena bhāsamāneṣu mudrikayā saṃkrānteṣvakṣareṣu paramārthato'kramatvam; yugapadeva patrādau saṃkrānteḥ | atrāpi ca sarvaḥ kramaheturdeśādiḥ prāgivārthaḥ iti nyāyena prakāśaśarīrāntargata eva bhāti, iti tadantargatabhāvajātasakramatvasaṃpādanaśaktāvapi na taṃ sakramīkartuṃ śaktaḥ, yathātathā kalpitasya tatkramasyāpi tadantargatatvānapāyāt, anyathā mahādvaitāsiddheḥ, tadasiddhau ca tadviṣayatvena pravṛttasya śāstrajātasya nirviṣayatvāpātāt, tatra nirviṣayatve ca tena prasaṃgālocitasya taditaravyavahāra- jātasyāsamyakpratiṣṭhānālabdheḥ, tanmatabharitameva jagat syāditi bhāvaḥ | tathā sā kriyā parimitāḥ - parapramātraṃśarūpāḥ ye sāṃsārikāḥ - viśrāntipadāt pracyāvena saṃsṛtau sthitāḥ pramātāraḥ, teṣu yat kramāvabhāsanaṃ tasya yogāt, sakramā'pi bhavati | kathamupapādyate ityapekṣāyāṃ vyastatvena ślokāṣṭakābhiprāyaṃ kathayitumupakramate tathāhi iti | uktaḥ - jñānādhikāra prāraṃbhe proktaḥ, arthāt tatrānupayogitvena aprātasamāhitaḥ, yaḥ pūrvapakṣaḥ tasya pratikṣepaḥ - pratisamādhānam | tataḥ - tadanantaram, viṣayavibhāgaḥ - viṣayavibhajanam, bhinnaviṣayatayā kathanamiti yāvat | tayoḥ - sakramatvākramatvayoḥ, āhnikasya, prathamāhnikasyetyarthaḥ | atha ślokārtho [ślokārthastu nirūpyate - C.] vibhajyate | tatra pūrvokte jñānaśaktisamarthanopayoginimeye siddhe prameyāntaramapi ayatnataḥ siddham, iti adhikaraṇasiddhantadiśā darśayati : - kārikā : ata eva yadapyuktaṃ kriyā naikasya sakramā | eketyādi pratikṣiptaṃ tadekasya samarthanāt || 1 || yat tāvat uktam jñānānyeva anubhavavikalparūpādibhinnāni na teṣām āśrayo'sti kaścit, saṃskārācca smṛtiḥ siddhā jñānaṃ ca jaḍaṃ cet na arthasya prakāśaḥ, ajaḍaṃ cet deśakālasaṃkocavaikalyāt ātma-tattvāt abhinnam iti, tat tāvat pratikṣiptaṃ bhinnānāmanubhavādī-nāmanupapatteḥ vitatya darśitatvāt | na ca saṃskāramātrāt smṛtiḥ atha ślokārthakathanaṃ pratijānīte athaṃ iti | vibhajyate, vibhāgena kathyate ityarthaḥ | atha prathamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti tatra iti | atra ṭīkāḥ :- prameyāntaram - jñānaśaktisamarthanasamaye'nupayogitvena tatrāsamarthitaṃ kriyāśaktisamarthanopayogi anyat nirṇeyaṃ vastu, adhikaraṇasiddhāntadiśā - adhikaraṇasiddhāntarītyā | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | ata eva iti | atra ṭīkā - tatra prathamam api śabdābhiprāyaṃ kathayati yat iti | uktam iti, jñānādhikāre pūrvapakṣanirṇaye, teṣām - anubhavādīnām, āśrayaḥ - ātmasvarūpa ekādhāraḥ, pratikṣiptam - pratisamāhitam, kuta ityapekṣāyāmāha - bhinnānām iti | anupapatteḥ - anupapadyamānatāyāḥ | uktam - samyaṅ nirṇītam | tasya - parapramātuḥ, yat svātantryaṃ tenāvabhāsitāni yāni jñayāni taiḥ ya uparāgaḥ - svāvacchinnikaraṇam, tasya vaśāt - sāmarthyena | tasya - ityetadapyuktam, ajaḍameva ca asaṃkucitarūpaṃ jñānam, tatsvātantryāva-bhāsitajñeyoparāgavaśāt tu tasya [asya - K. ṣ. ṣ.] saṃkocāvabhāsa ityapi darśitaṃ yataḥ, na kevalam ato hetukalāpāt jñānaśakticodyāni nivāritāni, yāvat kriyāśaktiviṣayāṇyapi dūṣaṇāni ata eva hetukalāpāt [hetujātāt - K. ṣ. ṣ.] apasāritāni iti apiśabdaḥ [apasāritāni, iti apiśabdārthaḥ - K. ṣ. ṣ.] | ekā kriyā kramikā katham āśrayasya ekasvabhāvatve sati ghaṭate ? iti yaduktam, tathā tatra tatra sthite.................................., iti, dviṣṭhasyānekarūpatvāt.................., iti ca yaduktaṃ tadapi pratikṣiptameva, yataḥ iyati pūrvapakṣe iyadeva jīvitam jñānasya, yataḥ iti, tattāvat pratikṣiptam ityapi darśitam [ityetadapyuktam - ityapi darśitam -C.] - ityetadapyuktam | ato hetukalāpāt [tataḥ kāraṇāt - ato hetukalāpāt - C.] - tataḥ kāraṇāt, na kevalaṃ jñānaśakticodyāni nivāritāni - apasāritāni, yāvat - yāvatā, kriyāśaktiviṣayāṇyapi dūṣaṇāni - codyānyapi, ata eva hetukalāpāt apasāritāni - adhikaraṇasiddhantāvaṣṭaṃbhena nivāritāni | iti - etadartham | etadeva dyotayitumiti yāvat | apiśabdaḥ bhavati | evaṃ samuccayavāci api śabdābhiprāyamuktvā ślokaṃ vyācaṣṭe - ekā iti | ekasvabhāvatve, ekarūpatve satītyarthaḥ | uktam, jñānādhikārokte pūrvapakṣe iti bhāvaḥ | tathā śabdaḥ samuccaye, tadvadityarthaḥ | tatra tatra sthite iti, asmin śloke ityarthaḥ | iti ca, asmin śloke cetyarthaḥ | pratikṣiptameva - pratisamāhitameva, ata eva hetukalāpāt iti bhāvaḥ | apiśabdābhi-prāyakathane sthitaṃ sūtrasthasyāta evetyasya vācyabhūtamihāpi yojanīyam | ekasyāpi samarthanāt iti sūtrasthaṃ hetuṃ vyākhyātumāha ekamanekasvabhāvaṃ kathaṃ syāt iti | atra [tatra - K. ṣ. ṣ.] ca uktaṃ citsvabhāvasya darpaṇasyeva ekatānapabādhanena ābhāsabhedasaṃbhave ka iva virodha iti, tasmāt pratyabhijñānabalāt eko'pi asau padārthātmā svabhāvabhedān viruddhān yāvat aṅgīkurute tāvat te virodhādeva kramarūpatayā nirbhāsamānāḥ tamekaṃ kriyāśrayaṃ saṃpādayanti iti, tataśca saṃbandhādīnāmapi upapattiriti || 1 || nanu ca kramikatvameva kriyāyāḥ svarūpam, kramaśca kālakalanāhīne yataḥ iti | iyati pūrvapakṣe - jñānādhikāre prokte sarvasmin pūrvapakṣe | iyat kimityata āha ekam iti | nanvetadeva paramārthato'sti [paramātmataḥ - C.] ityatrāha atra iti | atra ca - asmin viṣaye ca | kimuktamityata āha citsvabhāvasya iti | ekatāyāḥ anapabādhanam - bādhā'viṣayīkaraṇam, ekatānapabādhanam, tena, ābhāsabhedasaṃbhave - nīlapītādyābhāsa-saṃbhave sati, virodhaḥ - ekasyānekasvabhāvatvavirodhaḥ, iti śabdaḥ ekatvasya samarthanāt iti hetoḥ vyākhyāsamāptau | etena phalitaṃ vastvāha tasmāt iti, pratyabhijñānabalāt - yo'haṃ ghaṭamadrākṣam so'haṃ spṛśāmītyādipratyabhijñāvaśataḥ, eko'pi san asau - prakāśarūpaḥ parapramātā, padārthātmā - nīlapītādisārabhūtaḥ, svabhāvabhedān - nīlapītādirūpān svarūpabhedān, viruddhan - parasparaparihāreṇa sthitatvāt virodhayuktān, iti sabdaḥ phalitasamāptau | atrāpi phalitamāha tataśca iti | ādi śabdena smṛtyādergrahaṇam | evamatra yojanā | pūrpakṣe yadapi ityādi yaduktam, tadapi - arthāt tatrānupayogitvenāpratisamāhitaṃ tadapi, ata eva - pūrvoktāddhetu- kalāpāddhetoḥ pratikṣiptam, kutaḥ ? ekasya paramātmatattvasya samarthanāt, ityādi kim ? ekā sakramā kriyā ekasya na bhavati || 1 || atha dvitīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu ca iti | atra ṭīkā :- kramikatvam - kramabhāvitvam, pūrvāparībhūtāvayavayuktatvamiti yāvat | cinmaye bhagavati nāsti, iti katham asya sā bhavedityāśaṅkyāha :- sakramatvaṃ ca laukikyāḥ kriyāyāḥ kālaśaktitaḥ | ghaṭate na tu śāśvatyāḥ prābhavyāḥ syātprabhoriva || 2 || utkṣipati apakṣipati hastam iti ye pūrvottare kṣaṇāḥ te kramavantaḥ, tatra yeṣāṃ ta eva kriyā kāṇādādīnāmiva [kriyā kāṇādānāmiva - K. ṣ. ṣ.] teṣāṃ sā sakramā pratyakṣeṇaiva bhāti | ye tu manyante tathābhūtapratyakṣaparidṛśyamānarūpabhedasaṃpādikā [tathābhūtaparidṛśyamānabhedasaṃpādikā - C.] yā asau kācit atīndriyā hastagatā śaktirvyāpārodbodharūpā nityānumeyā tasyāḥ kevalaṃ pūrvāparībhūtatvam anumīyate, iti laukikyāḥ kriyāyāḥ sakramatvaṃ kālaśakteḥ ābhāsavicchedanapradarśanasāmarthyarūpāt cinmaye - citsvarūpe. bhagavati - māheśvaryayukte parapramātari, asya - bhagavataḥ, sā - kriyā | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | sakramatvam iti | atra ṭīkā - tatra prathamaṃ sakramatvaṃ sādhayati utkṣipati iti | pūrvottare - utkṣepaṇāpakṣepaṇarūpāḥ, kṣaṇāḥ - kriyākṣaṇāḥ, kramavantaḥ - pūrvāparībhūtatvena kramaviśiṣṭāḥ, tatra - kramavattve sati, yeṣāṃ kāṇādādīnām iti sabandhaḥ, ādi śabdena naiyāyikādigrahaṇam | sā - kriyā, bhāti iti, utkṣepaṇādīnāṃ pratyakṣagamyatvāditi bhāvaḥ | ye tu, mīmāsakādayastu ityarthaḥ | kiṃ manyante ityapekṣāyāṃ vākyaṃ karmatvenāha tathābhūta iti | pratyakṣa [parimṛśyamānaḥ - C.] paridṛśyamānaḥ yaḥ rūpabhedaḥ caitrādihastatattaddeśasaṃyogaviśiṣṭatākṛtaḥ svarūpabhedaḥ tasya saṃpādikā - saṃpādayitrī, vyāpārasya - utkṣepaṇādeḥ karmaṇaḥ yaḥ udbodhaḥ tadrūpā | pūrvāparībhūtatvam - sakramatvam, laukikyāḥ - lokasaṃbandhinyāḥ, sakramatvam - kramasahitatvam | kālaśaktitaḥ iti vyācaṣṭe kāla iti | asyāpi vyākhyāṃ karoti ābhāsa iti | ābhāsānām - nīlapītādyābhāsānāṃ yadvicchedanam - pārameśvarāt śaktiviśeṣāt ghaṭate upapadyate, yā tu prabhoḥ saṃbandhinī tadavyatiriktā kriyāśaktiḥ śāśvatī kālena aspṛṣṭā tasyāḥ sakramatvam asti iti saṃbhāvanā'pi nāsti, yathā prabhoḥ sakramatvamasaṃbhāvyaṃ tathā asyā [tasyā api - K. ṣ. ṣ.] api | uktaṃ hi :- hastasya sakramatve tadgatā'pi kriyā tathā syāt iti || 2 || nanu kālo viśeṣa bhāvam upagacchan bhāvaṃ svena rūpeṇa avacchinatti tatra ko'sau kālo nāma ityāśaṅkyāha :- svaviśiṣṭatākaraṇenānyonyato bhedanam, tasya yat pradarśanam - bāhyabhūmau pramātṛviṣayīkaraṇam, tatra yat sāmarthyam - samarthatā, tadrūpāt, pārameśvarāt - parameśvarasambandhinaḥ | ghaṭate iti vyācaṣṭe upapadyate iti | etena ghaṭate ityantaślokakhaṇḍavyākhyā | na tu ityādi khaṇḍaṃ vyācaṣṭe yā tu iti | prābhavyāḥ iti vyācaṣṭe prabhoḥ iti | atrāpi paryāyamāha tat iti | sāśvatyāḥ iti vyācaṣṭe kālena iti | kālena aspṛṣṭā, kālakṛtaparicchedarahitā ityarthaḥ | saṃbhāvanāpi nāsti iti saṃbhāvanāyāṃ liṅ iti sūcitam | prabhoriva iti vyācaṣṭe yathā iti | asyā api - kriyāyā api | atra vṛddhasammatimāha uktaṃ hi iti | tadgatā - hastagatā, tathā syāt, sakramā syāt ityarthaḥ | iti śabdo vyākhyāsamāptau | etadeva ca | ucchalantyapi saṃvittiḥ kālakramavivarjanāt | tatraiva ca satī pūrṇā mānameyādirūpiṇī || 1 || pākādistu kriyā kālaparicchedāt kramāśritā | matāntyakṣaṇabandhyāpi na pākatvaṃ prapadyate || 2 || iti ślokadvayena śrītantrāloke nirṇītam || 2 || atha tṛtīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā - avacchinatti - avacchedaviṣayīkaroti, tatra, tatra sati ityarthaḥ | kālo - kālaḥ sūryādisaṃcārastattatpuṣpādijanma vā | śītoṣṇe vātha tallakṣyaḥ krama eva sa tattvataḥ || 3 || ye iyattayā pariniṣṭhitā ābhāsāḥ siddhāḥ, tadyathā candrasūryādīnāṃ sahakāramallikākuṭajādīnāṃ śītoṣṇādeḥ parabhṛtamadavilāsādeḥ ta eva kālaḥ yato'pariniṣṭhitaṃ gamanapaṭhanādi tairiyattayā pariniṣṭhīyate parivartakairiva kanakam | sa eva ca sūryādīnāṃ svabhāvaviśeṣastattvataḥ para - nāma - kālākhyaṃ vastu | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kālaḥ iti | atra ṭīkā :- sūryādisañcāraḥ iti vyācaṣṭe, ye iti | iyattayā - paricchinnatvena, pariniṣṭhitāḥ - pariniṣṭhāṃ gatāḥ, etanmātrasvarūpā iti sthitiṃ gatā ityarthaḥ | siddhāḥ - prasiddhāḥ, ābhāsānviśeṣato darśayituṃ pratijānīte tadyathā iti | yathāśabdākāṃkṣāṃ pūrayati, candra iti | sūtre'kṛtamapi candragrahaṇamihādiśabdenayogyatayā kṛtam | tattat ityādi samastapadaṃ vyācaṣṭe sahakāra iti | śītoṣṇe vā iti vyācaṣṭe śītoṣṇādeḥ iti tallakṣyaḥ iti vyācaṣṭe parabhṛta iti | parabhṛtamadavilāsādirhi śītoṣṇādinaiva lakṣyo bhavati | ābhāsāḥ [ābhāsāḥ ābhāsā iti savaḥ - C.] iti sarvaiḥ ṣaṭhyantaiḥ saha yujyate | ye ityasyāpekṣāṃ pūrayati te iti | te eva - ābhāsā eva, kālo bhavati | kuta ityapekṣāyāṃ sūtre'nuktamapi hetuṃ vaktumāha yataḥ iti | apariniṣṭhitam - svabhāvana pariniṣṭhāmagatam, nirmaryādamiti yāvat | taiḥ - suryasañcārādibhiḥ, iyattayā pariniṣṭhīyate - iyattayā sthāpyate, sūryodayādanantaraṃ gacchāmi, tadudayādārabhya tadastamayaṃ yāvatpaṭhāmi, ityevamādi samaryādīkriyate ityarthaḥ | kimiva kaiḥ ? kanakamiva - hemeva, parivarttakaiḥ, guñjādirūpaiḥ pratimānakhaṇḍaiḥ ityarthaḥ | krama eva ityādiślokaśeṣaṃ vyācaṣṭe sa eva iti | sa eva iti vyācaṣṭe śūrya iti | svabhāvaviśeṣaḥ - sañcārādirūpaḥ svabhāvabhedaḥ | tattvataḥ mārthataḥ kramo nānyaḥ kaścit kramo nāma, krama eva ca kālo nānyo'sau kaścit, iti evakāro bhinnābhinnakramo yojyaḥ, yaugapadyamapi dvayorābhāsayoḥ [yaugapadyamapi ābhāsayoḥ - K. ṣ. ṣ.] aparābhāsāpekṣayā krama eva, cirakṣiprādidhīrapi vitatānyatvavaśāt ābhāsabhede krama [ābhāsabhede kramarupa eva - K. ṣ. ṣ.] eva, paratvāparatvabuddhirapi sphuṭatvādinā tatraiva, iti tena tena pratimānavartakatulyena sūryasaṃcārādinā saha mīyamāno iti vyācaṣṭe paramārthataḥ iti | kramaḥ - bhāvagataḥ kramābhāsaḥ | eva - kāravyāvartyamāha nānyaḥ iti | kramo nāma - kramākhyaṃ vastu | nanvastu sūryādisañcārasya kramatvaṃ tataḥ kim ityapekṣāyāmatraiva tantrāśrayaṇena dvitīyamarthaṃ hetutvena yojayati krama eva ca iti | iha sa iti śabdena kālaparāmarśaḥ | ihāpi evakāravyāvartyamāha nānyaḥ iti | anyaḥ - kramavyatiriktaḥ asau - kālaḥ, iti - evaṃ, tatra prathame'rthe bhinnakramatvaṃ dvitīye tvabhinnakramatvam | nanu yaugapadyasya kālaviśeṣasya kathaṃ kramatvaṃ yuktaṃ tadvirodhitvādityata āha yaugapadyam iti | dvayorābhāsayoḥ - yugapadbhāvinaḥ ābhāsadvayasya, aparābhāsāpekṣayā - pūrvaṃ bhūtānyābhāsāpekṣayā [pūrvaṃ bhūtānyābhāsāpekṣayā - C.] bhāvyanyābhāsāpekṣayā vā | cirakṣiprādau kālaviśeṣe'pi kramatvaṃ kathayati cira iti | cirakṣiprādidhīrapi krama eva, kramaviṣayaiva bhavatītyarthaḥ, tatra vitatatve cirabuddhiḥ avitatatve kṣiprabuddhiriti vibhāgaḥ | tatrava - krame eva, kramaviṣaye evetyarthaḥ | tatra sphuṭatve aparavyavahāraḥ pratyakṣadṛṣṭajanmani aparo'yamiti vyavahāradarśanāt | ādiśabdagṛhītenāsphuṭatvena tu paravyavahāraḥ | atra phalitaṃ vastvāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, pratimānavartakatulyena - hemasthānīyo devadattābhāsasya vaicitryabheda ittham ucyate divasaṃ gacchati iti || 3 || nanu evaṃ kālo nāma bhāvasvabhāva [bhāvasvabhāvabhūta - K. ṣ. ṣ.] eva astu, kā asau kālaśaktiḥ ityāśaṅkyāha :- kramo bhedāśrayo bhedo'pyābhāsasadasattvataḥ | ābhāsasadasattve tu citrābhāsakṛtaḥ prabhoḥ || 4 || iha svabhāvabhedamātraṃ yadi kramātmā kālaḥ tadāṅgulī- catuṣṭayaṃ [tadaṅgulīcatuṣṭayam - K. ṣ. ṣ.] bhinnasvabhāvam iti bhinnakālaṃ bhavet, tasmāt aruṇābhāsasya pratimānakhaṇḍatulyena, tena tena sūryasañcārādinā saha mīyamānaḥ - tulanāviṣayīkṛtaḥ | hemasthānīyaḥ - kanakasadṛśaḥ, ittham ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati, divasam iti | divasam - sūryodayā- dārabhya tadastamayaparyantasthitim, tatsañcārarūpaṃ kālaviśeṣam | upalakṣaṇañcaitat samastānāṃ kṣaṇādirūpāṇāṃ kālabhedānām | iti śabdo vyākhyāsamāptau || 3 || atha caturthaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu evam iti | atra ṭīkā - evam, sūryasañcārādeḥ kālatve satītyarthaḥ, bhāvānām - sūryādīnām, yaḥ svabhāvaḥ - sañcārarūpaḥ saḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kramaḥ iti | atra ṭīkā - prakriyāpūrvaṃ pūrvārdhaṃ vyācaṣṭe iha iti | iha - bhāsamāne jagati, svabhāvabhedamātram - sūryādīnāṃ nityasañcārādirūpaḥ kevalaḥ svabhāvabhedaḥ | yadi kramātmā - kramarūpatayā sādhitaḥ, kālaḥ syāt, na tu taddyotitaḥ kāpyanyo'tīndriyaḥ bhavet, tadāṅgulīcatuṣṭayam - pāṇau yugapat sandhibandhena sthitaṃ tarjanyādicatuṣṭaym, bhinnakālam parasparāpekṣayākālabhedayuktam | bhavet, kuta ityapekṣāyāmāha bhinnasvabhāvam iti | iti - ataḥ, bhinnasvabhāvam - sadbhāvaḥ sphuṭaprabhāpuñjasaya ca asadbhāvaḥ ityevaṃbhūto yo bheda ābhāsasadbhāvāsadbhāvābhyāmanuprāṇitaḥ tatkṛtaḥ kramaḥ kālātmā, tau ca ābhāsānāṃ bhāvābhāvau na bāhyahetukṛtau iti vistārya upapāditam, iti ya eva saṃvitsvabhāva ātmā svpnasaṃkalpādau ābhāsavacitrya - bhinnasvarūpaṃ bhavati, na hi aṅgulīcatuṣṭayaṃ sandhibandhaikyepi [sandhibandhaikye'pi ca ekasvabhāvam - C.] ekasvabhāvam hrasvadīrghatvādikṛtasya bhedasya sphuṭatvāt, aṃguṣṭhasya tu tābhiḥ saha sandhibandhaikyaṃ nāstīti tasyāgrahaṇam | uktaprakriyāvaṣṭaṃbhena phalitarītyā vyākhyāṃ karoti tasmāt iti | bhedaḥ iti vyācaṣṭe aruṇa iti | ābhāsa sadasttvataḥ iti vyācaṣṭe ābhāsa iti | ābhāsayoḥ - aruṇābhāsasya sphuṭaprabhāpuñjābhāsasya ca yau sadasadbhāvau - krameṇa sadbhāvaḥ asadbhāvaśca tābhyām, anuprāṇitaḥ - dattasattakaḥ, anuprāṇitapadena tasilā dyotittaṃ hetutvamuktam | bhedāśrayaḥ iti vyācaṣṭe tatkṛtaḥ iti | tatkṛtaḥ ābhāsasadasadbhāvānuprāṇitabheda-kṛtaḥ | kramaḥ iti vyācaṣṭe kālātmā iti | śṛṅkhalābandhena vyākhyākaraṇam api śabdadyotyam | tathā caivamatra yojanā | kramaḥ - kramatayā sādhitaḥ kālaḥ, bhedaḥ - sūryādisañcārarūpasvabhāvabhedaḥ, āśrayaḥ heturyasya tādṛśo bhavati, na tu tadrūpo bhavati, aṅgulīcatuṣṭasyāpi bhinnakālatvāpātāt, bhedo'pi - kramahetuḥ bhedaścābhāsasadasattvato bhavati, sūryasañcāraviśeṣabhūtāruṇābhāsasadbhāvasphuṭaprabhāpuñja a-sadbhāvakṛto bhavatītyarthaḥ, anyathā sūryasañcārasya samānatvāt tadapekṣayā sādhitaḥ kālaḥ sarvatraikatāmāśrayediti bhāvaḥ | evaṃ tattatpuṣpādijanmādiṣvapi jñeyam, etadapekṣayāpi kālasādhanāt | nanu tarhi kālasya bhagavacchaktitvaṃ nāsti, bāhyavastujanyatvāditya-pekṣāyāmeta taduttaradyotakamuttarārdhaṃ vyācaṣṭe tau ca iti | ābhāsānām - aruṇābhāsasphuṭaprabhāpuñjābhāsādīnām, etena ābhāsasadasatve ityasya vyākhyānam | upapāditam, pūrvaṃ jñānādhikāre ityarthaḥ | citrābhāsakṛtaḥ iti vyācaṣṭe ya eva, iti | prasiddhatvena svapnādergrahaṇam, svasaṃviditaḥ iti nirmāṇe prabhuḥ prabhaviṣṇuḥ iti svasaṃviditastata eva tau bhavataḥ sa hi ātmani nīlādīn ābhāsān ābhāsayan citratayā aparimeyayā bhāsayati, tathāhi - lohitābhāsaṃ ghaṭābhāsam unnatābhāsaṃ dṛḍhābhāsaṃ ca sāmānādhikaraṇyena ghaṭābhāsaṃ paṭābhāsaṃ ca pṛthaktvāvabhāsena anyonyatra ābhāsābhāvena, svātmani tu ekarasenābhāsena, iyati ca na kramasya udayaḥ, yadā tu śaradābhāsaṃ hemantābhāsena ca sarvathaiva śūnyamābhāsayati hemantābhāsaṃ ca śāradābhāsena tadā kālātmā krama uttiṣṭhati, iti seyam itthaṃbhūtā bhāvavaiciṃtryaprathanaśaktiḥ [itthaṃbhūtābhāsavaicitryaprathanaśaktiḥ - K. ṣ. ṣ.] bhagavataḥ kālaśaktiḥ ityucyate || 4 || citrābhāsakṛttvameva sphuṭayati : - mūrtivaicitryato deśakramamābhāsayatyasau | kriyāvaicitryanirbhāsātkālakramamapīśvaraḥ || 5 || prasiddhaḥ | prabhoḥ iti vyācaṣṭe prabhaviṣṇuḥ iti | prathamāntatayā vyākhyā - tasya prabhoḥ ityasyāpādānapañcamyantatāṃ yojayati tataḥ iti | tau - ābhāsabhāvābhāvau, etena janikartuḥ prakṛtiḥ ityanenātrāpadā-natve pañcamīti dyotitam, sadasattvākhyayorjanikartroḥ prabhoreva prakṛtitvāt | athavā bhuvaḥ prabhavaḥ ityapādānatve pañcamī | atra samarthanaṃ karoti sa hi iti | aparimeyayā - aparicchinnayā, atrāpi samarthanaṃ kartumārabhate tathāhi iti | sāmānādhikaraṇyena - ekādhikaraṇatvena, ābhāsayati iti pūrveṇa sambandhaḥ | pṛthaktvāvabhāsena kīdṛśena ? anyonyatra - anyonyasmin, ābhāsābhāvena - ābhāsābhāvarūpeṇa, ghaṭe paṭābhāsābhāvāt paṭe ca ghaṭābhāsābhāvāt, atrāpi ābhāsayati iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | svātmani - cidrūpe svasmin, tu ekarasenābhāsena ābhāsayati, paramārthataḥ sarvasya cinmayatvāt | iyati ca kramasyodayo na bhavati, yugapadevaikajñānena sphuraṇāt | sarvathaiva - niḥśeṣameva, bhāvānāṃ advaicitryaṃ tasya yat prathanam - vistaraṇam, tatra śaktiḥ, ucyate, paṇḍitaiḥ kathyate ityarthaḥ | etena bhagavacchaktereva kālaśaktitvaṃ sādhitam ||4|| atha pañcamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti citra iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | mūrti iti | padārthasya svaṃ rūpaṃ mūrtiḥ, tasyā yat vaicitryaṃ vibhedaḥ, tadyathā gṛhamiti anyat svarūpam, prāṅgaṇamiti anyat, vipaṇiriti anyat, devakulamiti aparam, udyānamiti anyat, araṇyamiti tadanyatarat, [taditarata - K. ṣ. ṣ.] tasmāt vaicitryāt ābhāsyamānāt deśarūpo dūrādūravitatatvāvita-tatvādiḥ kramo bhagavatā avabhāsyate | yadā tu gāḍhapratyabhijñā-prakāśabalāt tadeva idaṃ hastasvarūpam iti pratipattau mūrterna bhedaḥ, atha ca anyānyarūpatvaṃ bhāti tadaikasmin svarūpe yadanyat anyat rūpaṃ tadvirodhavaśāt asahabhavatkriyā ucyate, [kriyā iti ucyate - K. ṣ. ṣ.] tasyā yat vaicitryaṃ parimitāparimitātmakaṃ [parimitāparimitarūpatātmakam - K. ṣ. ṣ.] tadekānusandhānena phalasiddhyādinibandhanavaśāt yathāruci carcitena nirbhāsayan kālarūpaṃ kramamevāvabhāsayati [kramameva bhāsayati - K. ṣ. ṣ.] | na caitat vācyam - ekasvarūpasya katham atra ṭīkā - mūrti padaṃ vyācaṣṭe padārthasya iti | tasyāḥ - mūrteḥ, vaicitrya padaṃ vyācaṣṭe vibhedaḥ iti | vaicitryaṃ darśayituṃ pratijānīte tadyathā iti | vipaṇiḥ - prāṅgaṇādapi bahirvartinī paṇyavīthikā | tasmāt udyānāt anyatarat, tadanyatarat, ābhāsyamānāt - ābhāsaviṣayībhūtāt, bhagavatā - bhāsane śakti yuktana paramātrā, avabhāsyate - avabhāsaviṣayīkriyate, anyathā gṛhastho'yam ityādivyavahārāyogāt iti bhāvaḥ | pūrvārdhaṃ vyākhyāyottarardhamapi vyākhyātumāha yadā tu iti | pratyabhijñāprakāśabalāt - pratyabhijñākhyajñānavaśāt, mūrteḥ hastādisvarūpasya, na kevalaṃ bhedaḥ api tu bhedo'pi ityāha atha ca iti | anyānyarūpatvam - utkṣepaṇāvakṣepaṇādiviśiṣṭatayā bhinnabhinnarūpatvam, bhāti pramātāraṃ prati sphurati | tadaikasmin - abhinne, svarūpe - hastākhyāyāṃ mūrtau, tat - anyadanyadrūpam, kriyā ucyate - kriyā kathyate | tatra saḥ pramātṛrūpo bhagavān, tasyāḥ - kriyāyāḥ, yat parimitāparimitātmakam - parimitarūpamaparimitarūpaṃ ca, vaicitryaṃ bhavati, tatra sūryasañcārāderaparimitatvaṃ devadatta-gamanādeḥ parimitatvam, tat nirbhāsayan - prakaṭayan | kālakramam iti vyācaṣṭe kāla anyat anyadrūpamiti ? yato na asau kaścit bhāvo ya evaṃ kalpyate; [vikalpyate - K. ṣ. ṣ.] saṃvideva hi tathā bhāti, tathā bhānameva ca tasyā [tathābhāsanameva cāsyāḥ - K. ṣ. ṣ.] aiśvaryam, na hi bhāsane virodhaḥ kaścit prabhavati, sa hi sukhaduḥkhāderbhāsanakṛta eva, tathā iti | avabhāsayati - bhāsayati, pūrvārdhasthakriyayā evottarārdhe'pi sambandhayojanā kṛtā | kena kṛtvā nirbhāsayan ? phalasiddhyādeḥ - grāmaprāptyādeḥ phalasya niṣpattyādeḥ, yannibandhanam - paricchinnīkaraṇam, tasya vaśāt - sāmarthyāt, yathāruci - rucyanusāreṇa, carcitena - kalpitena, tadekānusandhānena, vaicitryamadhye sūryasañcārādirūpasya ekasya anusandhānena - yojanena kṛtvā yenaivaṃ prayogaḥ divasaṃ grāmaṃ gacchati iti bhāvaḥ | anyathā tu gamanamapi pṛthakkriyā, divaso'pi pṛthak sūryakriyeti kā tasya tena tulaneti bhāvāntaram | tata śabdasya kākākṣinyāyena dviryojanā | atra śiṣyapraśnamāśaṃkya pariharati na ca iti | kimitya pekṣāyāmāha eka iti | iti śabdaḥ śiṣya- śaṅkāsamāptau | kuto na vācyamityata āha yataḥ iti | bhāvaḥ - nīlasukhādirūpaḥ padārthaḥ | evaṃ kalpyate - evaṃrūpakalpanāviṣaya-tāṃ nīyate | punaḥ kathaṃ bhāvabhānaṃ bhavati ityat āha saṃvideva iti | tathā bhāti - anyānyarūpatayā bhāti | kuto bhātītyata āha tathā iti | hi - yasmāt kāraṇāt | tathā bhānameva tasyāḥ - saṃvidaḥ, aiśvaryaṃ bhavati | taduktam : - asthāsyadekarūpeṇa vapuṣā cenmaheśvaraḥ | maheśvaratvaṃ saṃvittvaṃ [sarvatvaṃ - C.] tadatyakṣyad ghaṭādivat || iti | nanu saṃvido viruddhatayā bhānaṃ kathaṃ yuktaṃ ityata āha na hi iti | prabhavati - samartho bhavati | ābhāsane eva tadyogāditi bhāvaḥ | kuto na prabhavati ityata āha sa hi iti | hi - yasmāt, sukhaduḥkhādeḥ saḥ virodhaḥ bhāsanakṛta eva bhavati, tathā ca bhāsanalabdhasattākasya tasya bhāsanaṃ prati bādhakatvaṃ na yuktamiti bhāvaḥ | nanu kuto bhāsanakṛta evetyata āha tathā iti | bhāsanābhāva [tathā bhāsanābhāva - K. ṣ. ṣ.] eva hi virodhatattvam, etat apiśabdena īśvaraśabdena ca darśitam || 5 || nanu evam ābhāsaviṣayābyāmeva deśakālakramābhyāṃ bhavitavyam, anābhāsaśca pramātā, sa hi na kasyacit ābhāsate, tasya sarvam ābhāti yataḥ, tataśca tau pramātari katham, dṛśyete ca abhavam ahaṃ bhavāmi bhavitāsmi iti, gṛhe tiṣṭhāmi araṇye devagṛhe iti ca, kiṃ ca svayaṃ deśakālakramaśūnyasya kiṃ dūraṃ kim antikaṃ kiṃ vartamānaṃ kim atītaṃ kiṃ bhāvi, iti pramātrāśrayo bhāveṣvapi kramo na yuktaḥ, na ca pramātṛnirapekṣeṣvapi teṣu svātmani dūratvādi bhūtatvādi vā, tadetat samarthayitum āha : - hi - yasmāt, tathābhāsanasya - nīlādau pītatādyābhāsanasya, abhāvaḥ, eva virodhatattvam - virodhasvarūpaṃ bhavati | yat yatra bhāti na tat tatra viruddham, yattu na bhāti tadviruddhamiti bhāsanābhāvadattaviṣayo virodho bhāsane'kiñcitkara eva iti bhāvaḥ | nanu sūtre'nuktametat kuto vyākhyātamityata āha etat iti | etat ekasvarūpasya ityādigranthoktaṃ prakriyājālam, tatra īśvara padenaiśvaryasūcanam | api śabdena uktānuktasamuccayadvāreṇa sarvabhāvena bhāsanasūcanamiti vibhāgo jñeyaḥ || 5 || atha ṣaṣṭhasaptamayoḥ ślokayoravataraṇikāṃ karoti nanu evam iti | atra ṭīkā - evam, pūrvaślokokte vastuni satītyarthaḥ | anābhāsaśca - ābhāsarahitaśca, kuto'nābhāsa ityata āha sa hi iti | tau - deśakālau, darśanamevānukṛtyāha - abhavam iti | kālatrayamanukṛtya darśayitvā deśakramamapi darśayati gṛhe iti | pramātāraṃ prati bhāvānāmapi deśakālakramayuktatvaṃ na ghaṭate ityāha kiñca iti | bhāvānāṃ svabhāvato'pi deśakālakramayukatvaṃ nāśayati na ca iti | pramātaiva hi bhāvānāṃ deśakālaviśiṣṭatāṃ kalpayati iti bhāvaḥ | tadetat - samananta sarvatrābhāsabhedo'pi bhavetkālakramākaraḥ | vicchinnabhāsaḥ śūnyādermāturbhātasya no sakṛt || 6 || deśakramo'pi bhāveṣu bhāti māturmitātmanaḥ | svātmeva svātmanā pūrṇā bhāvā bhāntyamitasya tu || 7 || sarveṣu vastuṣu ekānekarūpeṣu yaḥ kālātmā kramaḥ tasya ya ākaraḥ - utpattinibandhanam iti vyākhyātaḥ, ābhāsasya bhāvābhāvakṛto bhedaḥ sa śūnyaprāṇabuddhidehādeḥ bhavati, iti saṃbhāvyate, yataḥ sa śūnyādiḥ vicchinnabhāḥ, na hi tasya bhāsanaṃ svarūpaṃ nīlādivat jaḍatvāt, api tu saṃvitsphuraṇamasya bhāsanam, tat yadā asya nāsti, yathā supte dehasya roktaṃ vastu | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | sarvatra iti | atra ṭīkā - sarvatra iti padaṃ vyacaṣṭe, sarveṣu iti | tatra pratyabhijñābalenaika-rūpatvaṃ deśādiviśiṣṭatayānekatvam | kālakramākaraḥ iti padaṃ vigrahapūrvakaṃ vyācaṣṭe, kāla iti | ākaraḥ iti padaṃ vyācaṣṭe, utapatti iti | utpattinibandhanam iti - utpattisthanamiti, vyākhyātaḥ - vyākhyāviṣaya-tāṃ nītaḥ, utpattinibandhanamiti vyākhyātaḥ | ābhāsabhedaḥ iti vyācaṣṭe, ābhāsasya iti | bhāvābhāvakṛtaḥ - aruṇasadbhāvasphuṭa-tejaḥ - puñjāsadbhāvādikṛtaḥ, etena madhyamapadalopyayaṃ samāsa iti dyotitam | vigṛhītaṃ padaṃ punaḥ samastatayā parāmṛśati sa iti | liṅo'rtha-māha saṃbhāvyate iti | saṃbhāvanāyāmatra liṅ | vicchinnabhāsaḥ iti viśeṣaṇaṃ hetugarbhatvena vyācaṣṭe | yataḥ iti, yataḥśabdo hetutvadyotanārthaḥ | śūnyādiḥ - śūnyādirūpaḥ pramātā, vichinnā bhāḥ - grahītṛsvarūpaḥ prakāśaḥ yasya, tādṛśavicchinnatvaṃ ca samanantarameva vakṣyati | kuta ityapekṣāyāmāha na hi iti | tasya - śūnyādeḥ | atrāpi hetumāha jaḍatvāt iti | tarhi kathamasya śūnyāderbhāsanam asti ityata āha saṃvit iti | saṃvidaḥ - āntarasya saṃvittattvasya, sphuraṇam - svātantryeṇodbhāvitaviṣayāveśanimittikā sphūrttiḥ | asya - śūnyādeḥ, bhāsanam - saṃsārayātrāpatitatve śūnyasya prāṇādeḥ, tadā asya bhāsanaṃ vicchidyate, iti ābhāsasadbhāvāsadbhāvakṛtaḥ kālakramo'sti, atīto'haṃ bāladehābhāsarūpaḥ, bhavāmi yuvadehābhāsarūpaḥ iti | sa ca yataḥ pramātā ahaṃbhāvasamāveśanāt aparipūrṇāt ata eva udriktakālakramavattvāt [udriktakālakramatvāt - K. ṣ. ṣ.] bhāveṣvapi kālakramam ābhāsayati, yo'haṃ bālo'bhavaṃ tatsahabhāvī svato bāhyaṃ prati grahītṛtayā sphuraṇaṃ bhavati | tat - proktarūpaṃ bhāsanam, asya - śūnyādeḥ | nanu kadāsya tannāsti ityapekṣāyāṃ tadasaṃbhavasthānāni darśayitumāha yathā iti | supte - suṣupte, dehasya - dehamātuḥ, tatra hi dehaḥ prameyatayāpi na sphurati kā kathā pramātṛtayā sphuraṇasya, saṃsārayātrāpatitatve - krayavikrayādirūpasaṃsāra-yātrāntargatatve, [krayavikrayādirūpaṃ - C.] ādiśabdena buddhipramātṛgrahaṇam | asya - śūnyādeḥ | phalitamāha iti ābhāsa iti | iti - ataḥ kāraṇāt | kālakramaḥ - kālākhyaḥ kramaḥ, ābhāsasadbhāvā-sadbhāvakṛto'sti | kālakramameva anukṛtya darśayati atītaḥ iti | atra ca bālābhāsasyāsadbhāvaḥ yuvābhāsasya tu sadbhāvaḥ, vṛddho bhaviṣyāmītyasyāpyupalakṣaṇamidam | iti śabdaḥ phalitakathanasamāptau | evaṃ parimitapramātuḥ sakālakramatvamupapādya sūtre'nuktamapya-vataraṇikāyāṃ śaṃkitaṃ bhāveṣu sakālakramatvamupapādayati sa ca iti | ahaṃbhāve - dehādiviṣaye parimitāhaṃbhāve, samāveśanaṃ tasmāt | aparipūrṇāt - paripūrṇatārahitāt, na tu parāhaṃvimarśavat paripūrṇa-svarūpāt | ataḥ - asmādahaṃbhāvasamāveśanāt, udriktaḥ - sātiśayaḥ kālakramo yaḥ saḥ vidyate yasya saḥ, tasya bhāvaḥ tattvaṃ tasmāddhetoḥ, bhāveṣvapi kālakramam ābhāsayati - svena samakakṣyatayā prakāśayati, svaṃ yathā'tītatvena vyavaharati tathā tatkālīnaṃ vastujātamapīti bhāvaḥ | svena samakakṣyaṃ bhāvaviṣayaṃ kālakramamevānukṛtyāha, yo'ham iti | tatsahabhāvī - bālatvasahabhāvī | etena śūnyādeḥ ityantaṃ vyākhyā - ghaṭābhaso'pi abhavat iti, na tu yaḥ sakṛd vibhātaḥ iti anyā vācoyuktyā avicchinnabhāsanaḥ pramātā saṃvidrūpaḥ, tasya svātmani kālakramaḥ, nāpi tadapeṣayā vedye bhāvajāte, taddhi tatra abhedena bhāti iti | evaṃ deśakramo'pi mitātmanaḥ paricchinnasvarūpasya śūnyādeḥ dehāntasya svātmani bhāti iha tiṣṭhāmi iti, svāpekṣayā ca bhāveṣvapi yat mama saṃyogapārimityena vartate tadantikam itarat dūram iti | amitasya svarūpeyattāśūnyasya tu saṃvittattvasya bhāvāḥ svātmanā ahaṃbhāvena yato bhānti tataḥ pūrṇāḥ - aparicchinnasvarūpeyattākāḥ, yataḥ tam | atha mātuḥ ityādiślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe na tu iti | vācoyuktyā sakṛdvibhāto'yamātmā ityevaṃrūpaśrutimūlayā ityarthaḥ | avicchinnabhāsanaḥ - sakṛdvibhātaḥ | pramātā - parapramātā, svātmani - cidrūpe nijātmani, kālakramaḥ - kālākhyaḥ kramaḥ, tasya na tu bhavati, iti sambandhaḥ | na hi tena dattasattākaḥ tasyaiva paricchinnatāmānetuṃ samartha iti bhāvaḥ | tadapekṣayā - pramātrapekṣayā, bhāvajāte - nīlasukhādibhāvasamūhe, vedye - bhāvajāte, kuto nāstītyata āha taddhi itiṃ | tat - vedyajātaṃ, tatra - parapramātari, iti śabdaḥ prameyaparisamāptau || 6 || deśakrame'pyenaṃ nyāyamatidiśaṃstadabhidhāyakaṃ dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe evam iti | mitātmanaḥ - parimitasvarūpasya | deśakramabhānamevānukṛtya darśayati iha iti | svāpekṣayā - parimitapramāturnijāpekṣayā | bhāveṣvapi bhāti iti pūrveṇa saṃbaṃdhaḥ | enam bhavasaṃbandhinaṃ deśakramamapyanukṛtya darśayati yat iti | saṃyogapārimityena - saṃyuktasaṃyogālpīyastvena, itarat - saṃyogāpārimityena vartamānam, iti śabdaḥ pūrvārdhavyākhyāsamāptau | dvitīyaślokasya pūrvārdhaṃ vyākhyāyottarārdhaṃ vyācaṣṭe amita iti | svarūpe yā iyattā tayā śūnyasya, bhāvāḥ - bāhyapadārthāḥ, svātmanā iti vyācaṣṭe ahaṃbhāvena iti | yato bhānti svātmā tasya tathābhūta eva iti samuccayopamā, taduktam - apūrvāparaṃ hi idaṃ mūrtitaḥ kriyātaśca sarvaṃ sarvataḥ pūrṇam iti | kriyāprasaṅgāt iha kālakramaḥ prākaraṇiko dṛṣṭāntatvena tatprasaṅgāt [etatprasaṃgāt - K. ṣ. ṣ.] deśakramo nirūpitaḥ, dṛṣṭāntaśca pūrvaṃ vācya iti vaicitryanirūpaṇāvasare deśakramasya ādau abhidhānaṃ nyāyyam, upsaṃhāre tu prākaraṇikasya kālakramasyaiva ādau nirdeśaḥ, paścāttu prāsaṅgikasya deśakramasya iti || 6 - 7 || nanu evaṃ satyapramātari [satye pramātari - K. ṣ. ṣ.] bhagavati nāstyeva kriyā iti āyātaṃ kālakramābhāvāt kramāśrayeṇa ca tasyā avasthānāt ityāśaṅkyāha :- iti, anyathā amitattvāyogāt iti bhāvaḥ | pūrṇāḥ iti vyācaṣṭe, aparicchinna iti | aparicchinnā svarūpasya iyattā yeṣāṃ te tādṛśāḥ, bhavantīti śeṣaḥ | svātmeva [svātmaiva - C.] iti hetubhāvena vyācaṣṭe yataḥ iti | svātmā - nijaṃ svarūpam, tasya - amitasya, tathābhūta eva - ahaṃbhāvena bhānāt pūrṇa eva, iti - evam, samuccayopamā bhavati | amitasya bhāvā api pūrṇāḥ bhavanti ātmāpi, iti sphuṭaṃ samuccayopamā, yathā - śroturvitantrīriva vādyamānā ityatra | atra vṛddhasammatimāha taduktam - iti | idam - aparimitaṃ pramātṛtattvam, iti śabdo vṛddhavākya-samāptau | atra pūrvāparavirodhitvaṃ śaṃkyamānaṃ nirasitumāha kriyā iti | prākaraṇikaḥ - prastutaḥ, kriyāvaicitryahetukatvāditi bhāvaḥ | tatprasaṃgāt - kālakramaprasaṃgāt, nyāyyam - nyāyādanapetam, iti śabdo vyākhyāsamāptau || 7 || athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu evam iti | atra ṭīkā - satyapramātari - paramārthapramātṛbhūte, tasyāḥ - kriyāyāḥ | evamavataraṇikāṃ kintu nirmāṇaśaktiḥ sā'pyevaṃ viduṣa īśituḥ | tathāvijñātṛvijñeyabhedo yadavabhāsyate || 8 || iha tattvataḥ parameśvarasya apratihatasvātantryarūpāvicchinna- svātmaparāmarśamayī [apratihatasvātantryarūpāvicchinnasvātmavimarśamayī -K. ṣ. ṣ.] ananyonmukhatārūpā icchaiva kriyā iti upasaṃhariṣyate adhikārāntare evam icchaiva hetutā kartṛtā kriyā iti | caitramaitrāderaṣi kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kintu iti | atra ṭīkā - prathamaṃ vākyārthaṃ kathayati iha iti | iha - asmin pratyabhijñāśāstre, parameśvarasya - prakāśākhyasya maheśvarasya, apratihatasvātantryarūpaḥ - pratighātarahitasvātaṃtryasvarūpaḥ, tathā'vicchinnaḥ - nityāvyabhicāratvena kadāpi vicchedamagataḥ yaḥ svātmaparāmarśaḥ - ahamiti nijāmarśaḥ, tanmayī, ananyonmukhatārūpā - ananyamukhaprekṣitā rūpā, icchaiva - icchākhyā śaktireva, kriyā - bhavati, puṣṭībhāvena tatparyantarūpā-sādanāt | iti - evam, adhikārāntare - uttarasmin adhikāre, upasaṃhariṣyate, ācāryeṇeti śeṣaḥ | evaṃ sati icchaiva hetutā kartṛtā kriyeti bhavati | etadeva punaḥ sadṛṣṭāntaṃ kathayati caitra iti | antaḥ pacāmi iti yaiva antaricchā saiva kriyā, tathā ca adhiśrayaṇādibahutara- spandanasaṃbandhe'pi pacāmi iti nāsya vicchidyate, yattu pacāmi iti icchārūpaṃ tadeva tathāspandanātmatayā [tathā spandanātmatyā - K. ṣ. ṣ.] bhāti, tatra tu na ko'pi [kaścit kramaḥ - K. ṣ. ṣ.] kramaḥ tattvataḥ | evam īśvarasyāmi īśe bhāse sphurāmi ghūrṇe pratyavamṛśāmi manasi | nanu kathamicchāyāḥ kriyātvaṃ yuktamityataḥ samarthanamupa-kramate tathā ca iti | asya - caitramaitrādeḥ adhiśrayaṇādīni - culhyāṃ sthālyadhirohaṇamadhiśrayaṇam, ādiśabdena darvīghaṭṭanādigrahaṇam, adhiśrayaṇādirūpāṇi yāni bahutaraspandanāni teṣāṃ sambandhe'pi pacāmi iti icchā na vicchidyate, adhiśrayaṇādi bhāvena tasyā eva puṣṭībhāvāsādanāt | kuto na vicchidyate ityata āha yattu iti | tuśabdo hetau, tu - yataḥ, tathāspandanātmatayā - adhiśrayaṇādispandanarūpeṇa | nanu tarhi icchākriyayorna kopi bheda ityata āha tatra iti | tatra - tasyāmicchāyām, tattvataḥ - paramārthataḥ, ko'pi kramaḥ na bhavati, samastasyāsya [samastā.........ṣakaraṇīyasya] karaṇīyasya siddhatayā sphuraṇāt, ata eva śrīspandaśāstreṣu devatāviṣayāyā icchāyā eva devatāprāptirūpatva-muktam | taduktaṃ tatra :- ayamevodayastasya dhyeyasya dhyāyicetasi | tadātmatāsamāpattiricchataḥ sādhakasya yā iti | tathā :- iyamevāmṛtaprāptirayamevātmano grahaḥ | iyaṃ nirvāṇadīkṣā ca śivasadbhāvadāyinī || iti ca | icchāmātrameva nairapekṣyakāritvena tadviṣayaprāptirūpaṃ sūkṣmadarśinaṃ prabuddhaṃ prati, yastu phalalābhaḥ, sa bāhyā- pekṣāgrastatvena kṣobharūpa eva, sthūladṛṣṭīnāṃ tu icchākālīnanaira-pekṣyaparāmarśāśaktatvena phalalābha eva paramārthaprāptiḥ, sa ca daivādhīnatvena bhaviṣyati na veti saṃśayagrasta eveti śrīspandaśāstrakārikādvayatātparyam | ye tu mūḍhā api vyarthaṃ tadabhimāninaḥ te phalalābhaikavivaśaṃ svamanaḥ eva tatra sākṣīkurvantu, anyathā svavañcakatāpatterityalam | dṛṣṭāntamuktvā dārṣṭāntikamāha evam iti | evam īśvarasyāpi - prakāśarūpasya parameśvarasyāpi, ityevaṃrūpaṃ yadicchātmakaṃ vimarśanam aham ityetāvanmātratattvaṃ na tatra kaścit kramaḥ, etadeva ca ucyate pramātṛprameyavaicitryakrama ullasatu ityamunā [ullasatu amunā vākyena - K. ṣ. ṣ.] vākyena, tadatrāpi na kaścit kramaḥ, yathā [yadā tu - K. ṣ. ṣ.] tu icchārūpaṃ pacāmi iti spandanātmatāṃ kāyaparyantāṃ gataṃ kramārūṣitam ābhāti īśe - īśiviṣayamudbhāvya tatkartā bhavāmi, bhāse - svabhānakartṛtva-purassaramīśanīyabhānakartā bhavāmi, evameva sphuraṇaghūrṇanayorapi yojanīyam | pratyavamṛśāmi - ahaṃparāmarśakartṛtvapūrvamidaṃ-parāmarśakartā bhavāmi, ityevaṃrūpaṃ yadicchātmakam - icchāmātra-rūpam, vimarśanam - cetanatvenāvyabhicāri parāmarśanaṃ bhavati, tatra kaścitkramo na bhavati, tadviṣayasya svasmin svatvena śaktitvena ca siddhatvāt, bāhyaṃ sāmānyaṃ janaṃ pratyevopadeśārthaṃ kramavācitiṅprayogāt, anyathā'syāpi sāmānyajanavat kṣobhāviṣṭatvā-pātena etāvatprapaṃcāśrayajagannirmātṛtvāsaṃbhavena, jagadbhānāa'saṃbhavaprasaṅgāt | yadyapi parameśvarasyecchākathana -mapyayuktameva, tathāpi asya brahmaṇaḥ īdṛgeva mahimā yat sarvarūpaṃ vapuriti [sarvarūpe vapuriti nītyāśravaṇena - C.] - nītyāśrayaṇena sarvamaye tatra tattve sarvaṃsahatvenājñajanabodhanārthaṃ tadyuktatvamāropyaiva- muktamityalaṃ kṛpālubhiḥ kṛpāvivaśatvenājñajanārthaṃ kalpitāsu yuktiṣu tamodarśanārthaṃ kalpitadīpamālāsahodarībhirvicāraṇābhiḥ | nanvicchāvācakeṣu vākyeṣu loḍādikameva dṛśyate tatra laṭā kimiti nirdeśa ityata āha etadeva iti | etadeva ca - samanantaroktaṃ vastveva ca, ityamunā vākyena ucyate | iti kimiti ? pramātṛ iti | nanu tarhi prathama- mevāmunaiva vākyena kiṃ noktam, kimiti dvitīyaḥ prayāsaḥ kṛtaḥ ? satyam, buddhān prati sātatyadyotanārthaṃ laṭprayoga eva yuktaḥ, ajñān prati tu sākṣādicchāvācakatvena loṭprayoga eveti na kiñcidviruddham | nanvatra vākye sakramatvamasti tadrahitatvaṃ vityata āha tat iti | atrāpi icchāmātrasyaiva tatsthitatvādbāhyasaṃcārasyābhāvācceti bhāvaḥ | dṛṣṭāntadārṣṭāntikayorubhayorapi icchāyāḥ bāhyasaṃcāraṃ kathayati yathā tu iti | tu vyatireke, yathā pacāmi itīcchārūpam - pacāmīti sthitamicchāsvarūpam, kāyaparyantām śarīraviśrāntām, spandanātmatāṃ gataṃ sat kramā''rūṣitam - pūrvāparībhūtāvayava tathā [tadā - K. ṣ. ṣ.] bhagavadicchā pramātṛprameyabhedaparyavasitā tatkramopaśliṣṭā bhāti darpaṇatalamiva vitatapravahannadīpravāhakrama-samāśliṣṭam, atra ca kevalaṃ darpaṇasya tathā icchā nāsti, parameśvarasya tu sā asti - iti ubhayathā asya kriyāśaktiḥ kramarūpakriyānirmāṇa-sāmarthyaṃ kramarūpakriyoparāgayogaśca iti | evaṃ deśakrame'pi vācyam, tatra tu asya cicchaktiḥ ucyate anyaiḥ, iha tu kriyāśaktireva sā svīkṛtā iti piṇḍārthaḥ | akṣarārthastu - tathā iti svarūpabhedena deśakramakāriṇā kriyābhedena ca kālakramasaṃpādakena upalakṣito yo vijñātuḥ śūnyādeḥ pramātuḥ bhedo'nyonyaṃ jñeyācca, evaṃ ghaṭādeḥ parasparaṃ jñātuśca sa bhagavatā avabhāsyate, tvena kramaviśiṣṭam, ābhāti, tathā bhagavadicchā pramātṛprameya-bhedaparyavasitā satī tatkramopaśliṣṭā - pramātṛprameyakramā''rūṣitā, bhāti, kimiva ? darpaṇatalamiva, yathā tat vitatapravahannadīpravāhakramasamāśliṣṭam bhāti tathetyarthaḥ | nanu tarhi dapaṇaparameśvarayoḥ sadṛśatvamevāyātamityata āha atra ca iti | atra ca - dṛṣṭāntadārṣṭāntikamadhye, sā icchā, ubhayathātvaṃ vibhajya darśayati krama iti | sāmarthyamatrecchārūpaṃ jñeyam, uparāgayogastu pratibimbagrahaṇam, iti śabdaḥ prameyasamāptau | deśakrame'pyenaṃ nyāyamatidiśati evam iti | tatra - deśakrame, asya - parameśvarasya, anyaiḥ - ito bāhyaiḥ, iha - kriyākrame, sā - icchāśaktiḥ | evaṃ vākyārthamuktvā padārthakathanaṃ pratijānīte akṣarārthastu iti | tu śabdo darśayiṣyāmītyarthe | akṣarārthameva darśayati tathā iti | tathā ityādi samastaṃ padaṃ vyācaṣṭe vigrahapūrvakaṃ tathā iti, tathā ityavayavaṃ vyācaṣṭe, svarūpa iti | vijñātṛ padaṃ vyācaṣṭe śunyādeḥ iti | etanniṣṭhatvena bhedasya pratiyogidharmikathanaṃ karoti anyonyam iti | vijñeya padaṃ vyācaṣṭe evam iti | etanniṣṭhatvenāpi bhedasya dharmipratiyogikathanaṃ karoti parasparam iti jñātuḥ iti ca | yaḥ ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati saḥ iti | saḥ - bhedaḥ īśituḥ iti padaṃ arthavaśāt tṛtīyāntatāṃ yat tadavabhāsanaṃ sā īśiturapi nirmāṇaśaktiḥ kriyāśaktiḥ na tu kevalaṃ śūnyādereva kriyā, yataśca tannirmitaṃ jñātṛjñeyakriyāvaicitryabhedam asau vidvān vetti aviratam [anavaratam -K. ṣ. ṣ.] tatraiva hi tat sphurati tato'pi tasya sā kriyāśaktiḥ | ato bhāsanavicchedanābhāvāt [bhāsanavicchedābhāvāt - K. ṣ. ṣ.] kramābhāve sthūladṛṣṭyā nītvā vyācaṣṭe bhagavatā iti | avabhāsyate iti nigadavyākhyātam, ṇijantoyaṃ prayogaḥ | uttarārdhaṃ vyākhyāya pūrvārdhaṃ vyākhyātuṃ yojayati yat iti | yattat ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati sā iti | sā iti kriyāśabdāpekṣaṃ strītvam | īśiturapi - bhagavataḥ parapramāturapi, apiśabdāt āpātataḥ śūnyāderapi grahaṇam | nirmāṇaśaktiḥ iti padaṃ vyācaṣṭe kriyā iti | śūnyādereva - āpātataḥ tadvattvenābhāsamānasya śūnyādereva | kutaḥ īśiturapi asti ityapekṣāyāṃ viduṣaḥ iti padaṃ hetugarbhaviśeṣaṇatvena vyācaṣṭe yataśca iti | videḥ sakarmakatvāt evam śabdaṃ karmatvena vyācaṣṭe tat iti | aviratam iti, na tu śūnyādivat kadācidevetyarthaḥ, yuktatayāsya padasyādhyāhāraḥ | vetti tataḥ kimityapekṣāyāmāha tatraiva iti | hi - yasmāt, tat - nirmāṇam, tatraiva - tasminnīśitaryeva sphurati, śūnyādyādheyatvena sphuraṇe'pi paramārthataḥ tatraiva sphuraṇāt, śūnyādestatsāratvena sthitatvādanyathā svarūpalābhāsaṃbhavāt | taduktam :- kathamanyathā bhavanti bhuvi dattapadāni nṛṇām iti | hi śabdākāṃkṣāṃ pūrayati tataḥ iti | tataḥ - tasmātsphuraṇāt hetorapi, tasya - parameśvarasya, sā - kriyāśaktirbhavati | taduktam :- jñānacikīrṣākṛtimattvaṃ kartṛtvam iti | apiśabdāt kramo bhedāśrayaḥ ityatroktanītyāpyasti iti sūcitam | phalitamāha ataḥ iti | ataḥ kāraṇāt, bhāsanavicchedābhāvāt - satatasphurattvena, kramābhāve sati yadyapi sthūladṛṣṭyā īśituḥ yadyapi asya bhavet kriyānupapattiśaṅkā, kiṃ tu evamasya kriyāśaktirupannā - iti saṃgatiḥ | iti śivam || 8 || āditaḥ 97 || iti śrīmadācāryotpaladevapādaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāyāṃ śrīmadācāryābhinavaguptapādakṛtavimarśinyākhyaṭīkopetāyāṃ kriyādhikāre kriyāśaktinirūpaṇaṃ nāma prathamamāhnikam || 1 || kriyānupapattiśaṃkā bhavati, yadāśrayaṇena sāṃkhyādibhirasyo- dāsīnatvamityuktamiti bhāvaḥ | kintu iti tathāpītyatrārthe, tathāp evam - uktaprakāreṇa, kriyāśaktirupapannā bhavati, na ca śaṃkanīyaṃ tadvattve'sya kṣobhāveśa iti, asamarthasyaiva tadyogāt, na hi dāhe śaktasyāgnestatra kṣobhāveśo dṛśyate, tadiyaṃ ghoṣaṇā sāṃkhyavedāntyādi gṛheṣu sphurattā kartā īśvara iti | nanu naiyāyikā api etadeva kathayanti, teṣāṃ kā vārtā ? satyam, yadi te api mahādvaitaniṣṭhā bhavayuḥ, tarhi bhavedeva teṣāmasmatsahṛdayatā, na ca te tatra niṣṭhā bhavantīti teṣāṃ dūrata eva tyāgaḥ | kartṛtāpi ca taistatra laukikī aṃgīkriyatre, natvanuttarasvarūpā, ityalaṃ paropakārārthaṃ tattadbhūmikā parighaṭṭanarateṣu kāruṇikeṣu vādiṣu codyacarcābhiḥ | evamatra yojanetyāha iti saṃgatiḥ iti | iti - evam, saṃgatiḥ, saṃbandho bhavatītyarthaḥ | iti śabda āhnikavyākhyāsamāptau, śivapadaṃ maṃgalavācakaṃ paratattvasūcanaparañca | evamatra sphuṭā yojanā | kintviti pakṣāntare, sā nirmāṇaśaktiḥ - kriyāśaktiḥ, viduṣaḥ - tadviṣayajñānayuktasya, īśituḥ - bhagavataḥ, parapramāturapi bhavati, sā kā ? tena īśitrā kartrā tathāvijñātṛ- vijñeyabhedaḥ yat avabhāsyate | iti śivam || 8 || iti śrīmatpūjyatamapādācāryaśrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāsūtra vimarśinīṭīkāyāṃ bhāskaryākhyāyāṃ kriyādhikāre prathamamāhnikam || 1 || kriyādhikāre dvitīyamāhnikam ______ virodhamavirodhaṃ ca svecchayaivopapādayan | bhedābhedau ca yo mantratattvavittaṃ stumaḥ śivam || 1 || āhnikam - 2 avirodhaṃ virodhaṃ ca bhedābhedāṃśca bhāsayan | svecchayā mantravīryajño yastaṃ hṛdi śivaṃ stumaḥ || atha kriyādhikāre dvitīyasyāhnikasya nirvighnaṃ vyākhyāsamāptaye sveṣṭadevatārūpaparatattvaparāmarśanarūpaṃ maṅgalaṃ kāyamanobhyāmanuṣṭhitamapi śiṣyaśikṣārthaṃ sakalāhnikatātparyasūcakena ślokenopanibadhnāti virodham, iti | vayaṃ taṃ śivaṃ stumaḥ, taṃ kam ? yaḥ śivaḥ svecchayaiva - ācchādanakrīḍā- viṣayānyonyapratighātabādhavidhurabhāvanirmāṇānyathānupapattya a śiṣyabodhanārthaṃ mahāgurubhirmahāśāstreṣu tadādhāracittābhāve'pi prakalpyoktayā nijecchayaiva, na tu proktavyatiriktaprayojanavivaśatayā kasyāpi svavyatiriktasya preraṇayā vā, virodham - parasparanirapekṣadharmya-pekṣayā tadābhāsanakāle tadanābhāsarūpaṃ virodham, tathā avirodham - parasparasāpekṣadharmitanniṣṭhadharmāpakṣayā yugapadābhāsarūpaṃ virodhābhāvam, tathā bhedābhedau - svayamudbhāvitaśivarudrapaśurūpa-pramātṛvargaviṣayatvena bhedanam, bhedābhedau, abhedaṃ ca, tatra śivapramātṛviṣayatvenābhedam, rudrapramātṛviṣayatvena bhedābhedau, paśupramātṛviṣayatvena bhedam | athavā'virodhaviṣaye'bhedaṃ virodhaviṣaye bhedam upapādayan - paramārthataḥ anupapattāvapi svabhāvabhūtamahādvaitarūpayā upapattyā sthāpayan san, sarvabharitasvarūpavaśena bhāsayan sanniti yāvat | yaduktam apratihatasāmarthyāt bhagavato nirmāṇaśaktiḥ iti, tadeva bāhyavādadarśanānupapadyamānakriyāsaṃbandhasāmānyādipadā rtha-rāśisamarthanamukhena nirvāhayituṃ kriyāsaṃbandhasāmānya...............| ityādi ............ṭena na bhrāntirīdṛśī | mantratattvavit - mantrasya - guptabhāṣaṇarūpasyāhaṃparāmarśasya tattvam - pāramārthikaṃ svarūpaṃ vetti - sarvānusyūtattvena sakalamantravīryatvena sthitatvādvānubhavatīti tādṛśaḥ, virodhāvirodhabhedāhedabhāsanasamaye'pi mahādvaitadarśīti yāvat | yadyapi vedanakartṛtvamatrādvaitavādinaṃ prati dvaitāvahatvena paramārthadṛṣṭyā vaktumayuktameva, tathāpyatiparamārthadṛṣṭyā- śrayeṇa svāntaḥkṛtadvaitādvaitamahādvaitaniṣṭhānāmetat kathanamapi nāyuktam, jaladhau hi jaladvaitarūpāstaraṅgāstadadvaitarūpaṃ jalaṃ cāntaḥ sphuratyeva, etena virodhāvirodhayoḥ bhedābhedayośca nirṇayo'trāhnike sthita iti sūcitam | atra cānyo'pi maṃtrī svaprabhoḥ śatrūṇāṃ parasparaṃ virodhaṃ bhedaṃ [bhedaṃ cānena mahatteṣṭāmavirodham - C.] cānena mahāntaṃ teṣāmavirodhamabhedaṃ copapādayan san mantravit bhavati, kintvasya rājñaḥ preraṇayā na tu svecchayā upapādayatīti vyatirekālaṃkāro vyaṅgyaḥ | bhedābhedāvityasyāvṛttyā pṛthagbhojanopayogipātrarūpayā dviḥ sambandhaḥ | atha sakalāhnikasya samastavyastatvabhyāṃ tātparyakathanaṃ karoti yaduktam iti | atra ṭīkā - uktam, pūrvāhnike iti bhāvaḥ | nirmāṇaśaktiḥ - kriyāśaktiḥ, bāhyavādayuktāni darśanāni - bāhyavādadarśanāni - sāmānyādvaitaniṣṭhatve'pi mahādvaitāratāni bauddhādiśāstrāṇi, teṣu anupapadyamānāḥ - ayogyatāmāsādayantaḥ ye kriyāsambandhasāmānyādipadārtharāśayaḥ - vakṣyamāṇāḥ kriyāsambandhādisamūhāḥ, teṣāṃ samartha ityantaṃ ślokasaptakena āhnikaṃ prastūyate | tatra prathamaślokena sūtrakalpena ekānekarūpasya kriyādeḥ bāhyavāde viruddhadharmādhyāsadūṣaṇena anupapadyamānasyāpyavaśyasamarthanīyaṃ vapuḥ iti darśyate | dvitīyena tatra upapattiḥ sūcyate | tṛtīyena nirvikalpakasaṃvedanasaṃvedyatve'pi vikalpakāle eva sphuṭameṣāṃ rūpam ityucyate | caturthapañcamābhyām ekānekasvarūpatāyā viṣayavibhāgaḥ cintyate | ṣaṣṭhena grahaṇakasūtrasūcitasaṃbandhasvīkṛtānāṃ kriyākārakabhāvādīnāṃ svarūpam ucyate | saptamena arthakriyopayoga iti saṃkṣepaḥ | nanvevaṃ tathā nirmāṇaśaktyā avabhāsanārūpayā yat nirmīyate tasyāvabhāsanaiva nirmāṇam, nānyat, sā ca dvicandrāderapi asti, nīlāderapi, nīlādiniṣṭhasya karmasāmānyasaṃbandhāderapi, tataśca asatyaṃ satyaṃ saṃvṛtisatyamiti ya evaṃprāyeṣu vyavahāraḥ sa kathaṃ saṃgaccheta nam - mahādvaitavaśena satyatayā sādhanam, tasya mukhena dvāreṇa | nirvāhayitum siddhīkartum, prastūyate - ārabhyate | tatra - proktābhiprāyaślokasaptakamadhye, sūtrakalpena - bahvarthasūcakatvātsūtrasadṛśena, kriyādeḥ - proktasya kriyāsambandhādeḥ, viruddhadharmāṇāṃ yaḥ adhyāsaḥ, tena yat dūṣaṇaṃ tena, anupapadyamānasyāpi - svarūpa - sattayāmayogyasyāpi, vapuḥ - kriyādyākhyaṃ svarūpam | tatra - pūrvaślokokte vastuni, upapattiḥ - yuktiḥ | eṣām - kriyāsambandhādīnām, grahaṇakasūtreṇa - kriyāsambandha ityādiprathamaślokarūpeṇa, sūcitaḥ yaḥ - saṃbandhastena svīkṛtānām | atha prathamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | atra ṭīkā - evam, pūrvāhnikokte vastuni satītyarthaḥ, nirmāṇaśaktyā - kriyāśaktyā, nirmīyate - saṃpādyate, avabhāsanaiva - avabhāsanamātram, na tu upādānagrahaṇapūrvaṃ karaṇam | evaśabdavyāvartyamāha nānyat iti, anupalabhyamānatvāditi bhāvaḥ | nanu tataḥ ko doṣa ityata āha sā ca iti | sā ca - avabhāsanā ca, apyasti ityasya sarvatra sambandhaḥ | nanu bhavatu tataḥ kim ityata āha tataśca iti | saṃvṛtyā satyaṃ saṃvṛtisatyam, bauddhamate kriyāsāmānyādeḥ vikalparūpatvenāvidyārūpayā saṃvṛttyā siddhatvāt | evaṃprāyeṣu - evamādiṣu vyavahārasthāneṣu, vyavahāraḥ - bhinnatayā sthitaḥ vyavahāraḥ | kuto na saṃgacchate ityapekṣāyāṃ hetumāha nirmeyatvāviśeṣāt ityāśaṃkya kriyādīnāmasatyatvaṃ tāvat nopapannam iti vadan dvicandrādīnāṃ tu itthamapi asatyatvam iti sūcayan āha - kriyāsaṃbandhasāmānyadravyadikkālabuddhayaḥ | satyāḥ sthairyopayogābhyāmekānekāśrayā matāḥ || 1 || cittattvāt anyatra yā kriyābuddhiḥ kartṛkarmakaraṇādiṣu caitrobrajati taṇḍulā viklidyante edhā jvalanti iti, tasyā ekānekarūpaścaitrādyartha āśrayaḥ ālambanam | tathāhi - tattaddeśakālākārabhinnaḥ tatra caitradeho'nekasvabhāvo'pi sa evāyam iti ekarūpatām nirmeya iti | vadan - sākṣātkathayan, itthamapi - nīlādibhiḥ saha nirmeyatvāviśeṣe'pi, sūcayan - sūcanāmātreṇa vadan | evam avatariṇakāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kriyā iti | atra ṭīkā - prathamaṃ kriyā ityādi vyācaṣṭe cittatvāt iti | cittatvāt - paramārthataḥ sarvakriyādhārabhūtāccitsvarūpāt, anyatra - ananurūpeṣu, kartṛkarmakaraṇādiṣu - katṛ kārake, karmakārake, karaṇakārake ca, ādiśabdāt saṃpradānādiṣu ca, yā kriyābuddhḥ bhavati sāpi gṛhyate, katham ? caitro vrajati kartṛbhūtaḥ caitro gacchati, taṇḍulāḥ - karmarūpāḥ taṇḍulāḥ, viklidyante - kledanakriyāviṣayī bhavanti, edhāḥ - karaṇabhūtānīndhanāni, jvalanti, upalakṣaṇañcaitat vipro gā gṛhṇātītyādeḥ | iti śabdaḥ kartrādiviṣayakriyābuddhinidarśanasamāptau | ekānekāśrayā iti, padaṃ vyākhyāsyan yā ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati tasyā iti | caitrādi [caitra ityādiśabdena - C.] iti, ādiśabdena taṇḍulādergrahaṇam | āśraya - padaṃ vyācaṣṭe ālaṃbanam iti | kathamityapekṣāyāṃ samarthanamupakramate tathā hi iti | te te ca te deśakālākārāḥ taiḥ viśeṣaṇatāṃ gataiḥ bhinnaḥ, - tatra - teṣu deśakālādiṣu, aneka - svabhāvo'pi - bahusvarūpo'pi, nirbhāsate - pratibhāsate, sa eva ca - aneka - aparityajanneva nirbhāsate, sa eva ca ekānekarūpā [ekānekarūpo'rthaḥ kriyā - K. ṣ. ṣ.] kriyā tathaiva pratibhāsanācca pāramārthikī, dvicandrādi tu tathābhāsamānamapi uttarakālaṃ pramāvyāpārānuvṛttirūpasya sthairyasya unmūlanena dvicandro nāsti ityevaṃ - rūpeṇa asatyam, iha punaḥ calati caitraḥ ityevaṃbhūto vimarśaḥ anuvartamāno na kenacit unmūlyamānaḥ saṃvedyate, dvicandrādi ca yadyapi hlādodvegayoḥ upayujyate, tathāpi dvicandrābhimānī na tāvatīṃ tatra arthakriyām abhimanyate, api tu yādṛśī ekena śaśinā kartavyā timirāpasāraṇādirūpā, tādṛśyeva apareṇa, iti na taddviguṇām arthakriyāṃ svabhāvasya ekatātyāganirbhāsa eva ca, ekānekarūpā - ekasya devadattakāyasya deśādiviśeṣaṇakṛtānekatāsvarūpā, kriyā bhavati, tatra deśabhedaḥ tattaddeśāsādanakṛtaḥ, kālabhedaḥ sūryasaṃcārādikriyārūpo bhedaḥ, ākārabhedaḥ pariṇāmāvasthādirūpa iti vibhāgaḥ | satyā iti vyācaṣṭe tathaiva iti | tathaiva - na tvauttarakālikabādhavaśenānyathāpi, pratibhāsanācca pāramārthikī bhavati bhāsanamātrasyaiva vastusvarūpapratiṣṭhāpakatvāt | ca śabdaḥ prakāśarūpatākṛtapāramārthikatvasamuccayārthaḥ, etenārthāyātamauttarakālikabādhāyuktasya dvicandrasyāsatyatvaṃ kathayati dvicandrādi iti | tathābhāsamānamapi tasmin samaye dvicandrāditvena bhāsamānamapi sat, pramāvyāpārasya yā'nuvṛttiḥ - anuvartanaṃ sā rūpaṃ yasya tādṛśasya, sthiratvaṃ hi kālāntare punastathaiva grahaṇameva, unmūlanena - bādhanena, kīdṛśenetyapekṣāyāmāha dvicandraḥ iti | asatyam - apāramārthikam | nanu ihāpi kathaṃ na kriyāyā unmūlanamastītyata āha iha punaḥ iti | saṃvedyate - anubhūyate, etena sthairya iti padaṃ vyākhyātam | upayoga padaṃ vyācaṣṭe dvicandrādi iti | ādipadena ekatra sarpe sarpadvaya-bhramagrahaṇam | tasyaivodvegakāritvāt, upayujyate - upayogaṃ karoti, kartari lakāraḥ, tāvatīm - dvicandrakaraṇīyām, punaḥ kiyatīmabhimanyate ityata āha api tu iti | tasyām - tatra adhyavasyati, tasyāṃ ca asau na upayujyate, vrajyāyāṃ tu yāmeva grāmaprāptim adhyavasyati tasyām avikalāyām upayogo'syā iti sthairyāt upayogācca ekānekarūpakriyātattvālambanabuddhiḥ [ekānekarūpakriyātatvālaṃbanā buddhiḥ - K. ṣ. ṣ.] satyaiva, evaṃ saṃbandhādiṣu kālaparyanteṣu vācyam uttarakārikāsu sphuṭīkariṣyati [sphuṭībhaviṣyati - K. ṣ. ṣ.] || 1 || nanvekatvam anekatvaṃ ca parasparaṃ viruddhe, katham ekatra vastuni dvicandrakartavyāyāmarthakriyāyām, asau - dvicandraḥ, vrajyāyām - satyatayā sādhanīyāyāṃ gamanakriyāyām, asyāḥ - vrajyāyāḥ, sthairyopayogayoḥ pratyekaṃ pañcamīyojanāṃ karoti, sthairyāt iti | ekānekarūpā yā kriyā tasyāḥ yat tattvaṃ - svarūpaṃ tat ālambanaṃ viṣayo yasyāḥ tādṛśī cāsau buddhiḥ sā ekānekakriyātattvālambana-buddhiḥ, satyaiva, na tu dvicandravat prathamaṃ satyā, uttarakāle tu asatyeti bhāvaḥ | pūrvāvasthitakriyādiṣu madhye kriyāmātrasyaiva nirṇītatvāt | sambandhādiṣvapyenameva nyāyamatidiśati evam iti | buddheḥ sarva- saṃbandhitvena kālaparyanteṣu [kālaparyantamityuktam - C.] ityuktam | nanu kathamatideśamātreṇātigahanasambandhādijñānaṃ bhavedityata āha uttara iti | sphuṭīkariṣyati, sūtrakāra iti śeṣaḥ || 1 || nanu iti | yasya kasyacidvastunaḥ parasparaviruddhayorekatvānekatvayoḥ sadbhāve syātām, tataścāyaṃ bādhakapramāṇakṛtaḥ sthairyonmūlanaprakāra ityāśaṅkyāha :- tatraikamāntaraṃ tattvaṃ tadevendriyavedyatām | saṃprāpyānekatāṃ yāti deśakālasvabhāvataḥ || 2 || aṃgīkriyamāṇe ekasyānekatvaṃ bādhakam, anekasyaikatvaṃ bādhakamityekatvānekatvayorbādhakapramāṇakṛtaḥ sthairyonmūlanaprakāra ityāśaṃkya tatparihartumāha tatra iti | atra ṭīkā - vastuni - devadattakāyādirūpe.................| evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe tatraikam iti | teṣu kriyādiṣu tatpramāṇabhūtam āntaram antarmukharūpaṃ tattvam ekam, tadevendriyavedyatāṃ prāpya ihāmutreti deśataḥ adhunā tadānīmiti kālataḥ, kṛśaḥ sthula ityādi svabhāvataḥ, anekatāṃ yāti | tatreti | teṣāṃ satyatve sthite sati | tatreti - tayorekatvānekatvayormadhye ekatvamevamanekatvamevamiti vakṣyamāṇaprakāreṇa yājanam | ekatvaṃ deśādyābhāsāmiśratāyāmantaḥkaraṇaikavedyatve cinmātratāyāṃ ca, anekatvamābhāsāntaramiśratāyāmubhayakaraṇavedyatve cidatiriktatābhāsane ceti ekatvānekatvayoḥ sphuṭo [ekānekatvayoḥ sphuṭo na viṣayabhedaḥ - C.] viṣayabhedaḥ | iha tāvat caitre calati dṛṣte na jātucit na calati ayam iti buddhiḥ jāyate - na rajatam itivat, dvicandre'pi nāyaṃ dvicandraḥ timiravaśāt aham upaplutanayanaḥ param evaṃ vedmi iti bhavati unmūlanā buddhiḥ | yattu uktam - ekameva katham anekaṃ bhavati iti, tatra ucyate - iha kāraṇameva katham akāraṇaṃ bhavati atha ucyate - viṣayabhedāt tathā iti, tadviṣayabhede etat na virudhyate iti kena ayaṃ vitīrṇo'vasaraḥ ? ekānekavastuniṣṭhāyāḥ kriyāyā ekānekatvaṃ satyamiti vyatirekadṛṣṭāntamukhena darśayati | iha - caitramaitrādergamanakriyāyām, caitre calati dṛṣṭe ayaṃ caitro na calatīti buddhirna jātucijjāyate, tasmāt calataścaitrasya tattaddeśakālākāraviśiṣṭatvādanekatvaṃ sa evāyamiti pratibhāsādekatvamityekānekarūpacaitrāśritatvāt tatsambandhinī [saṃbandhinī - C.] kriyāpyekānekarūpā | evaṃbhūtarūpā kriyābuddhirgantavyapradeśaprāpteḥ pūrvameva madhye rajatamitivanna vicchidyate, śuktiviṣaye bhūtapūrvā rajata buddhiḥ paścānna rajatamiti nivartyate tathā naiṣā | punarapi vyatirekadṛṣṭāntena dṛḍhī karoti | rajatabuddhivat dvicandre'pi nāyaṃ dvicandrastimiravaśādahamupapluta - nayanaḥ param kevalameva dvicandra iti vadmīti dvayabuddhyunmūlanaṃ [dva.........ḷanaṃ -C.] bhavati | bhavatā ekameva kathamanekaṃ bhavatīti yattūktaṃ tatra praśne ekasyānekabhavanaprakāra ucyate, aṅkurādi prati kāraṇabhūtaṃ bījādyeva ghaṭādi prati kathaṃ kāraṇaṃ na bhavati | athocyate viṣayabhedāttatheti bījaheturaṅkuro'nyaḥ [mṛjjanyoḥ.....ṭyevaṃ - C.] mṛjjanyo ghaṭo'nya ityevaṃ svasvakāryarūpayoḥ viṣayorbhedāt bījamaṅkurasyaiva kāraṇam na ghaṭasyetyucyate cet tarhi uktalakṣaṇabhede etad iti, bījasyāṅkuraṃ prati kāraṇatvaṃ ghaṭādi pratyakāraṇatvaṃ ca na virudhyate iti ayamavasaraḥ samayaḥ kena vitīrṇaḥ bījādeḥ ? kāraṇākāraṇatāparāmṛṣṭabījamaṅkuraṃ pratyeva kāraṇaṃ bhavati na tu ghaṭa ityevaṃ - saṃvedanena iti cet calati ityādau saṃvedanameva asmābhiḥ pramāṇīkṛtaṃ kimiti na sahyate, viṣayabhedo'pi ca atra vaktuṃ na na śakyate; tathāhi - ābhāsāntareṇa asaṃbhedane tadekābhāsamātram, ata eva anyāpekṣāviyogāt antaraṅgatvāt āntaram anuvartamānaṃ tathābhūtābhāsamātragrahaṇocitāntaḥkaraṇavedyatayā ca āntaraṃ tathāsvarūpāparicyuteḥ tattvam ābhāsāntarayogena tananasahiṣṇutvācca tattvam ekam iti pratīyate, tadeva deśābhāsena iha amutra iti, kālābhāsena adhunā tadānīmiti, svabhāvābhāsena kṛśaḥ sthūla ityādinā, miśratayā anekamiti bāhyendriyavedyatāyāṃ pratīyate | tathā svāminaścātmasaṃsthasya....................... | bhūtena svānubhavena iti cet calatītyādau api calato devadattasya tattaddeśakālākārabhinnatvādanekatvaṃ sa evāyamiti pratyabhijñā- viṣayatvādekatvamiti vastuta ekatvānekatve svasaṃvedanamevāsmābhiḥ pramāṇīkṛtam iti kimiti na sahyate | atra - ekānekatve, viṣayabhedo'pi vaktuṃ śakyata eva | tathāhi deśakālādīnām ābhāsāntareṇāsaṃbhedane [ābhāsāntareṇāsaṃvedane - C.] tat - caitrādirūpam, ekābhāsamātram ata eva iti, ekābhāsamātratvādevetarāpekṣāyogāt [tvādeveśāpekṣāyogāt - C.] anuvartamānam - avicchedena sphurat | āntaram - antarmukham | tathābhūta iti deśādyaviśiṣṭaikābhāsamātragrahaṇocitāntaḥ- karaṇavedyatayā cāntaraṃ tathāvidhāntarmukhasvarūpāparicyuteḥ tattvam - paramārthabhūtam || kiñca - guṇādisyandaniṣyandāḥ sāmānyaspandasaṃśrayāt | ityuktanītyā sāmānyaspandarūpatvena nikhilavyaktirūpā- bhāsāntaraygena tananasahiṣṇutvācca tattvam - sarvānusyūtam ekamiti ca pratīyate tadeva iti, eṣāmāntaraṃ tattvameva, ihāmutreti deśābhāsena adhunā tadānīmiti kālābhasena kṛśaḥ sthula ityādinā svabhāvābhāsena ca miśrībhutam ata eva anekamiti bāhyendriyavedyatāyāṃ pratīyate | kiṃ ca svāminaścātmasaṃsthasya iti uktanītyā viśvameva āntaraṃ sat ekam, tadeva sāntarviparivartinaḥ ubhayendriyavedyatvam iti vakṣyamāṇakāryakāraṇabhāvatattvadṛṣṭyā indriyavedyatāyāmanekam, deśādyābhāsamiśraṇāt iti | ekatvam - ābhāsāntarāmiśratāyāmantaḥ - karaṇaikavedyatve cinmātratāyām, anekatvaṃ punara - ābhāsāntaramiśratāyām ubhayakaraṇavedyatve cidatiriktatābhāsane ca, iti sphuṭo viṣayabhedaḥ, tasyaiva ca tathātvam iti parāmarśabalādeva kāraṇākāraṇavat upādānasahakārivat | atha vyapadeśamātram etat kāraṇam akāraṇaṃ ca ityādi, tadihāpi ekamanekamiti vyavahāramātram, nīlaṃ pītam avikalpakaṃ savikalpakam ityapi sarvaṃ māyāpade vyavahāramātram iti - ityatra sat svāmivad ekam - avibhaktam | tādṛgvidhaṃ viśvameva antarviparivartinaḥ ubhayendriyavedyatvamiti vakṣyamāṇakārya- kāraṇabhāvatattvadṛṣṭyā iti vastuna ekānekatve punarapi spaṣṭīkṛte [spaṣṭīkṛta - C.] deśakālādirūpābhāsamiśritāmiśritasyaiva | ekatvamābhāsāntarāmiśratāyām ityādinā sphuṭo viṣayabhedaḥ ityantena granthena vastuna ekatvānekatve punarapi viṣayabhedena spaṣṭīkṛte | tathātvam - sahajamekatvaṃ tadevedamiti pratyabhijñānabalādeva, yathā bījātmanaḥ | kāraṇākāraṇavadupādānasahakārivat iti | yathā ekasyaiva bījātmano vastunaḥ aṅkuraṃ prati kāraṇatvaṃ ghaṭādi pratyakāraṇatvamiti kāraṇākāraṇātmakaṃ dvirūpaṃ prāptam | kiñca ekasyaiva mṛdātmano vastunaḥ ghaṭaṃ pratyupādānatvamaṅkuraṃ prati sahakāritvamiti dvirūpaṃ prāptam | tadvadekasyaiva vastunaḥ antarantaḥkaraṇaika - sarvaṃ samānam, tasmāt ekatvānekatvavirodho na bādhakaḥ, tadetat evakāreṇa uktam | tatra iti, teṣu kriyādiṣu yat āntaraṃ tattvaṃ tadekam, tadeva indriyavedyatāṃ [indriyavedanīyatām - K. ṣ. ṣ.] prāpya deśādibhedāt anekatāṃ yāti iti saṃbandhaḥ, tatra iti satyatve sthite, tayorvā ekatvānekatvayoḥ madhye ekatvamevam anekatvamevam iti vā yojanā [iti yojanā - K. ṣ. ṣ.] || 2 || viṣayatvādekatvaṃ bahirdeśakālākārakalitatvenānekatva- mityekatvānekatvavirodho na bādhakaḥ || atha bījamaṃkuraṃ prati kāraṇaṃ ghaṭādi pratyakāraṇam, ādigrahaṇāt [ādigrahaṇād ghaṭaṃ - C.] mṛd ghaṭaṃ pratyupādānakāraṇamaṃkuraṃ prati sahakārikāraṇamitye-tādṛgvyavahāramātram na vastusvarūpaparāmarśanam [vastusvarūpaparāmarśa - C.] | tat tarhi, iha māyāpade'pi vastunaścinmayatve'pi antarekaṃ bahiranekaṃ nīlaṃ pītamavikalpakam savikalpakamityekānekanīlapītā - vikalpakasavikalpakajñātṛjñānādikaṃ [savikalpakaḥ jñātṛjñānaṃ] sarvaṃ vyavahāramātramiti [savyavahāramātramiti - C.] bhavaduktamasmaduktaṃ ca sarvaṃ samānam || tadet iti, ekānekatvam, tadevendriyavedyatām ityevakāreṇoktam, tadeva vivṛṇoti tatra iti || teṣu pūrvokteṣu, kriyādiṣu yad āntaraṃ tattvam iti, tadāśrayabhūtamahantārūpamekaṃ tattvaṃ yattadevendriyavedyatāṃ prāpya deśādibhedāt [deśāvibhedavat - C.] - bahiranekatāṃ yātīti saṃbaṃdhaḥ | tatreti satyatve [tatreti vā satyatve - C.] sthita ityādi iti vā yojanā ityetadantamanvaya [anvaya eva darśitam - C.] eva darśitaḥ || 2 || nanu evaṃ viṣayabhede abhyupagamyamāne yadā ekaṃ pratibhātaṃ bhavati tadā na anekam, anekapratibhāse ca na ekaṃ pratibhātam, iti katham ekānekarūpaṃ vastu syāt, tathāhi bāhyena indriyeṇa caitro vicitradeśakaḥ param anubhūyate, na tu anekābhāsasaṃmiśrīkāre bāhyendriyajasya avikalpakasya vyāpāraḥ - saṃnihitaviṣayabalotpatteḥ avicārakatvāt ityāhuḥ, vikalpenāpi mānasena tathābhūtaṃ vastu naiva spṛśyate iti kayā dhiyā vastu ekānekarūpaṃ gṛhyeta ? iti paravyāmohanibarhaṇāya āha - taddvayālambanā etā mano'nuvyavasāyi sat | karoti mātṛvyāpāramayīḥ karmādikalpanāḥ || 3 || nanu iti antarbahīrupatayā ekānekatvayorviṣyabhede abhyupagamyamāne tadvastu yadaikamiti pratibhāti tadaiva nānekaṃ bhāti, tasyaivānekatvena pratibhāse yadā tadevānekatvena pratibhāti tadaikatvapratibhāso nāsti iti kathaṃ vastu ekānekarūpaṃ syāt | ekasya cidvastunaḥ ekānekatve gṛhyamāṇe sati yugapadevaikatvānekatvābhāvādekānekatvaṃ na bhavatītyarthaḥ | tadeva pratipādayati tathāhi iti | gacchaṃścaitraḥ kevalaṃ bāhyendriyeṇaiva tattadvicitradeśago'nubhūyate | tasminnekasmiṃścaitradehe anekatvahetubhūtadeśakālādyābhāsasaṃmiśrīkāraṃ [anukatvahetubhūta -] prati vastumātrapratibhāsarūpasya deśakālādyaviśiṣṭavastumātra-viṣayasya nirvikalpasya vyāpāro nāstīti | sahasopanipatitaviṣayavaśotpannasya nirvikalpasya [nirvikalpaḥ syāt tadviṣamaviśeṣaṇaḥ bhūtavikalpasamaya - bhāvinaṃ - C.] tadviṣayaviśeṣaṇabhūtaṃ vikalpasamayabhāvinaṃ deśakālādiṃ pratyavicārakatvāt | sarvaścāyaṃ vikalpo anubhavamūlaḥ ityuktanītyā tatpṛṣṭhapātinā [tatpṛṣṭhanīyā - C.] mānasenāpi vikalpena tathābhūtamekānekaṃ vastu naiva spṛśyate | kintu naisargiko jñāne bahirābhāsanātmani | pūrvānubhavarūpastu sthitaḥ sa smaraṇādiṣu || ityuktanītyā nirvikalpakaviṣayavattvāttasya, iti kayā dhiyā iti itinirvikalpadhiyā savikalpadhiyā veti | anātmavādinaḥ jñānasantānameva tattvamiti manyamānasya parasya vyāmohanibahaṇāyāha taddvayā iti || iha jñānamālāyā antaḥsūtrakalpaḥ svasaṃvedanātmā pramātā jīvitabhūtaḥ iti upapāditaṃ prāk, sa ca svatantra ityapi nirṇītam, sa tu viśuddhasvabhāvaḥ śivātmā, māyāpade tu saṃkucitasvabhāvaḥ paśuḥ, tadasya manaḥsamullāsāvasare vikalpabhūmikāyāṃ sphuṭa ullāsaḥ, aindriyake nirvikalpake sadāśiveśvaradaśābhyudayāt, avikalpabodhābahirbhūtasya taddvaya iti, caitraghaṭādervastunaḥ taditi pūrvoktamevaikatvānekatvadvayamavalambanta [evamekatvānekatva - C.] iti taddvayālambanāḥ etāḥ iti, kriyāsaṃbandha ityanena grahaṇakasūtreṇa sūcitāstatkriyādyāśrayapramātṛprameyavyāpāramayīḥ vyāpārasvarūpāḥ kriyādibuddhīḥ [kriyādhibuddhiḥ - C.] || manaḥ [nanviti - C.] iti, nirvikalpavikalpānantarabhādhyavyavasāyātmaka [nirvikalpavikalpānantarabhāvi adhya .....viścayaḥ....ṣan anaḥ ....vyavasāyātmakaḥ sve sve vyāpārasādhanam - C] - niścayamantaḥkaraṇameva karoti iti saṃkalpābhimānādhyavasāyātmakasvasvavyāpārasādhanamantaḥka raṇameva karoti | iha jñānamālāyāḥ iti, anubhavādirūpāyā jñānaśaktyādyāhnikatrayanirūpitāyā jñānamālāyāḥ, antaḥ iti, antārūpatvena sūtrakalpadhārakaḥ jīvitabhūtaḥ kaścit pramātā astīti prāg iti ekāśrayanirūpaṇāhniṃke, upapāditam, saca pramātā maheśvaranirūpaṇenāṣṭamenāhnikena svatantra ityapi nirṇītam | sa ca sadgurukaṭākṣavedhena vigalitamāyākāluṣyo yadā bhavati tadā sa viśuddhasvabhāvaḥ śivātmā, idantāpratibhārūpe māyāpade punaḥ śivaikarūpo'pi tayā tirohitatvāt caitro'haṃ maitro'hamiti saṃkucitasvabhāvaḥ paśuḥ | asya - paśurūpasya pramātuḥ, manasa iti, proktarūpasyāntaḥ- karaṇasya, samullāsāvasara iti, saṃkalpābhimānādisvasvavyāpāraṃ prati samyagullāsāvasare, ahamatratyaḥ asmin kāle vartamānaḥ evamākāra iti vikalpabhūmikāyāṃ sphuṭa ullāsaḥ | deśakālādyaviśiṣṭāhamidamiti aindriyake nirvikalpake apratyabhijñā - vimarśavyāpāraḥ | paścādbhāvinaṃ vyavasāyaṃ niścayātmakaṃ vikalpakam anuvyavasāyaśabdavācyaṃ vidadhadantaḥkaraṇam etān kriyāsaṃbandhādivikalpān saṃpādayati | te ca vikalpāḥ taddvayam ekatvānekatvarūpam avalambante, nahi vikalpeṣu pratibhāsamānam avastusat [avastu tat - K. ṣ. ṣ.] iti hi uktam nato'pi prathamaṃ deśakālāviśiṣṭamevedamiti prathanakāle, [prathakāle - C.] ahamidamidamahamityasyaiva sadāśiveśvaratayābhyudayāt [sadāśiveśvaradayābhyudayāt - C.] evaṃbhūtamaindriyakaṃ nirvikalpaṃ vikalpabuddhirūpān kriyāsaṃbandhān na karotītyarthaḥ || sākṣātkārakṣaṇepyasti vimarśaḥ ityuktanītyā evaṃbhūtāvikalpakabodhābahirgatasya vimarśavyāpāraḥ | anuvyavasāyi iti, anu - paścādbhāvitvāt vyavasāyaśabdavācyaṃ [vyayasāyiśabdavācyam - C.] vyavasāyaṃ niścayātmakaṃ vikalpaṃ vidadhat, manaḥ iti, antaḥkaraṇametān kriyāsambandhādīn karoti saṃpādayati | taddvayālambanā iti, te ca vikalpāḥ ekatvānekatvarūpaṃ taddvayamavalambante | iha smṛtivikalpe tāvadartho'dhyavasīyate | anyathā suptamūrcchitakalpatāpattiḥ, evaṃ ca yāvadadhyavasāyo'rthasya tāvadarthāditi sāmarthyādidamabhyupagan-tavyam yat so'rthaḥ prakāśate | aprakāśamāne adhyavasātavye adhyavasāyo'ndhaprāyaḥ syādityatra na hi vikalpeṣu pratibhāsamānam [na hi vikalpeṣu pratibhānamastu sadityuktaṃ - C.] avastusadityuktam | sattā prākāśyameva hi - prakāśataiva va tutvam iti | na ca vikalpasya prakāśarūpatāṃ muktvā āropaṇāvyavasāyābhimānādināmadheyaṃ vyāpārāntaraṃ yuktaṃ, tato'bāhye bāhyam āropayanti ityādi vaco vastuśūnyam, tacca etat uktam bhrāntitve cāvasāyasya.................| ityatra | atha brūyāt paro yat indriyajñānena prakāśanīyaṃ svalakṣaṇaṃ tat kathaṃ vikalpaḥ spṛśediti, bhavedevaṃ - yadi vikalpo nāma svatantro bhavet, yāvatā pramāturasau vyāpāraḥ pramātā ca pūrvānubhavāntaḥ-svasaṃvedanarūpaḥ tadasya ca ayameva pūrvānubhavasaṃskāro yat vikalpanavyāpārakāle'pi pūrvānubhavātmatvam anujjhanneva āste, tataḥ pūrvānubhavo yāvat svalakṣa - iti śrīmattantravaṭadhānikoktanītyā vastunaḥ prakāśataiva vastutvam - svarūpam, vastunyaprakāśite vikalpasya tasmin vastuni idaṃ guñjāphalaṃ vā vahnirvā, guñjāphalameva vahniriti, mamaivedaṃ - guñjāphalamiti krameṇa manobuddhya haṃkāravyāpārasādhyaṃ - vyāpārāntaraṃ na yuktam | tato'bāhye bāhyam [tato abāhyaṃ bāhyaṃ - K. ṣ. ṣ.] ityādi, tataḥ iti, vastunaḥ prakāśaparamārthatvāt, abāhye jñānasantāne, svato'sadapi bāhyam nīlādi, śuktau rajatavad āropayantītyādi vaco vastuśūnyam, na paramārthaḥ | taccaitat iti, tadetat - prameyam | bhrāntitve cāvasāyasya | ityatroktam | anuvyavasāyi ityuktamuddiśyāha nirvikalpapramāṇādijñānena prakāśanīyaṃ vastu - kathaṃ vikalpaḥ spṛśed iti | bhinnaviṣayatvāditi paro brūyāt | bhavedevam iti, pramātāraṃ vinā yadi vikalpaḥ svayameva svatantro bhavet, tarhi tadā vikalpaḥ nirvikalpaviṣayaṃ spṛṣṭuṃ na samarthaḥ | yāvatā iti, vikalpaḥ pramātrā vinā viṣayapravṛttau svatantro na bhavati tasmāt asau vikalpaḥ, mānasaṃ vikalpajñānam, pramātuḥ eva vyāpāraḥ, pramātā ca ayaṃ ghaṭa iti pūrvānubhavāntarmukhasaṃskārātmakasvasaṃvedanarūpaḥ | tasya pramātuḥ ayameva iti, anubhavapṛṣṭhapātinirvikalpakavyāpāre pūrvānubhavātmatvam [pūrvānubhavatvam - C.] iti, pūrvānubhūtaṃ vastu taṃ deśaṃ taṃ kālamityetat tasya vastunaḥ tadviśeṣaṇabhūtayordeśakālayośca vimarśam anujjhanne - ṇaprakāśanātmā tāvat pūrvānubhavatādātmyāpannapramātṛtattva-vyāpāro'pi vikalpastadviṣaya eva, ata evamuktam ācāryeṇa pūrvānubhavasaṃskāraḥ pramāturayameva saḥ | yadapohanakāle'pi sa pūrvānubhavaḥ sthitaḥ || iti | tasmāt pramātuḥ yo vyāpāra ekatvānekatvasaṃyojanātmā sa eva prakṛto yatra tādṛśīḥ kriyādikalpanā ekānekavastuviṣayā etā iti grahaṇakavākyasūcitā mana eva karoti iti sthitam, yadyapi vāste yattadayaṃ vimarśa eva saṃskāraḥ pramātari saṃskārātmanā vartamānaḥ pūrvānubhavo yāvat - svaviṣayaprakāśanātmā tāvattādātmyāpannaṃ smaraṇādyapi tathā nirbhāsate ityuktanītyā tādṛgvidhapūrvānubhavatādātmyāpannaḥ pramātṛvyāpāro'pi vikalpaḥ tāvat pūrvānubhavaviṣaya eva | ata eva hetorācāryaiḥ śrīmadutpaladevapādairuktam :- pūrvānubhavasaṃskāraḥ pramāturayameva saḥ | yadapohanakāle'pi sa pūrvānubhavaḥ [yadapādana......bhavasthitaḥ - C.] sthitaḥ || ityādi | pramāturayameva pūrvānubhavasaṃskāraḥ yat pramātā apohanakālepi pūrvānubhavaḥ sthita iti | tasmād iti, pramātṛvyāpārarūpāt, ekaikasmin vastuni ekatvānekatvasaṃyojanātmā [ekātvānekatva......yo - C.] yo vikalpātmā vyāpāraḥ | vyāpāramayīḥ iti, sa vyāpāra eva prakṛtaṃ rūpaṃ yāsāṃ tādṛśīḥ kriyādikalpanāḥ, etāḥ iti grahaṇakavākyasūcitaḥ kriyādikalpanāḥ mana eva karotīti sthitam | tṛtīyenānirvikalpakasaṃvedanasaṃvedyatve'pi vikalpakāla eva sphuṭameṣāṃ rūpamiti avikalpe'pi sāmānyādyavabhāso ghaṭamātrāvabhāsādau, tathāpi na tadā sāmānyādi sphuṭam, samānoparañjakatve saṃbandhidvayodbhave kramikakṣaṇasaṃtānātyāge avayavakadambakasvīkāre avadhyavadhimatparigrahādau sāmānyasaṃbaṃndhakriyādravyadigādi-padārthasya paramārthataḥ sphuraṇāt, iti mānasavikalpagrāhyā ekānekarūpāḥ sāmānyādayaḥ iti sthitam | evaṃ ca saṃvṛtiḥ vikalpabuddhiḥ, tadvaśāt ucyatāṃ saṃvṛtisatyatvaṃ satyatvasyaiva tu prakāraḥ tat, iti dvicandrādivat na asatyatā || 3 || tatra ca ayaṃ saṃvidavataraṇakramo yat kriyāśaktereva ayaṃ sarvo pūrvoktanītyā viśeṣaṇaviśiṣṭaghaṭamātrāvabhāsādau avikalpe'pi sāmānyasambandhādyābhāso yadyapi, tadā iti nirvikalpāvasthāyām tathāpi sāmānyādi spaṣṭatayā na prakāśate | tadeva pratipādayati tathāpi sāmānyādi [tathā hi sāmānyādi - C.] ityanena | ghaṭagataṃ ghaṭatvaṃ sarvadeśagataghaṭānusyūtamiti samānoparañjakatve api dviṣṭhaḥ saṃbandha ityuktanītyā saṃbandhasya dviṣṭhatvāt rājñaḥ puruṣa iti vakṣyamāṇanītyā rājapuruṣātmakasambandhidvayodbhave gacchataścaitrasya kriyāyāḥ pūrvāpararūpapadavikṣepātmaka- kramikakṣaṇasantanātyāge [pūrvāpararūpapadavisneśātmaka kramakakṣaṇaṃ santāna - C.] ghaṭādermukhādikadambakāvayavasvīkāre, asmāddhaṭādayaṃ ghaṭaḥ pūrvabhāge sthitaḥ ayaṃ paścādbhāga iti, tasmāt caitrādayaṃ maitraḥ purata eva jātaḥ ayaṃ paścājjāta iti avadhyavadhimatparigrahādau iti krameṇa sāmānyādeḥ kālāntasya [kālāntarasya - C.] vastunaḥ sphuraṇānmānasavikalpagrāhyā ekānekarūpāḥ sāmānyādaya iti sthitam || evaṃ ca iti, asatyaṃ satyaṃ saṃviṛtisatyamiti bhavaduktā saṃvṛtiḥ vikalpajñānam | tadvaśād iti, paramārtharūpavikalpabuddhimayatvāt saṃvṛterapi satyatvamucyatām, tat saṃvṛtisattvaṃ satyasyaiva tu prakāra iti bhavadukteḥ saṃvṛtisatyarūpasya [sampratisatyam - C.] kriyādeḥ dvicandrādivat nāsatyatā || 3 || tatra - saṃvṛtisatyakathane'pi, ayam - kriyādikālaparyantaḥ sarva eva visphāraḥ, tatrāpi sambandha eva mūlabhūtaḥ, tathāhi - samānānāṃ yat ekaṃ bhāti tat sāmānyam, devadattasya yat vaitatyaṃ sā kriyā, avayavānāṃ yadaikyaṃ vaitatyaṃ ca deśataḥ so'vayavī, imam avadhiṃ kṛtvā ayam ittham tato'sya ayaṃ purastāt ityādirdik, asyāyaṃ kriyāpratānaḥ sahabhāvena āste vinābhāvena vā iti vartamānādiḥ kālaḥ, yāvat hi prātipadikārthasya pṛṣṭhapāti vapuḥ bhāti tadatiriktaṃ sarvaṃ saṃbandha eva iti kārakāṇāmapi saṃbandharūpataiva, kevalaṃ kvacit asau saṃbandho vyapadeśāntaragranthiṃ sahate, yathā sāsnādimatāṃ saṃbandho gāvaḥ iti ekavyapa - saṃbandhaḥ, kriyāśaktimayyāḥ saṃvida evāvataraṇakramaḥ, kriyāśaktimayī saṃvit kriyādirūpeṇāvatīrya sphuratītyarthaḥ | yathoktaṃ :- yato nāsau kaścidbhāvo [kaścidbhāvaṃ - C.] ya evaṃ vikalpyate saṃvideva hi tathā bhāti tathā bhānameva tasyā aiśvaryam iti | tatra - kriyādāvapi mūlabhūtaḥ kriyādiḥ kālaparyantaḥ sarvaḥ sambandharūpa eva || tadeva pratipādayati - tathāhi ityādinā || samānānām - ghaṭādivyaktīnām, yadekam - anusyūtaṃ bhāti tat - ghaṭatvaṃ sāmānyam | gacchato devadattasya deśataḥ kālataḥ ākārataśca yadvaitatyam ghaṭādermukhādyavayavānāmekaghaṭasvarūpaviśrāntatvāt yadaikyam tadādhārabhūtalavyāptyāṃ yat vaitatyaṃ ca so'vayavī, imam śailam avadhiṃ kṛtvā ayam - śailaḥ, itthaṃ - purastāt iti prāgādiḥ dik, asya - caitrasya, ayaṃ kriyāpratānaḥ tasya sahabhāvena vartate iti gacchatītirūpo [vartate gacchatītirūpo - C.] vartamānaḥ kālaḥ | gamanādirūpakriyāpratāne devadattena sahā'vartamāne [devadattena saha vartamānaiḥ - C.] abhūt bhaviṣyatīti bhūtādiḥ kālaḥ | ekāśrayarūpadevadattaniṣṭhatvāt ekatve'pi tattaddeśavyāptyā kriyāyāmekānekarūpatvam | evaṃ sāmānyādīnāmapyekānekarūpatvam | vṛkṣādervaṃ?stusattārūpaprātipadikārthapṛṣṭhapāti vṛkṣastiṣṭhati vṛkṣeṇa sthīyate ityādyadhikaraṇaparyantaṃ yāvadvapurbhāti tatsarvaṃ saṃbandha eva | asau saṃbandhaḥ kvacit sāmānyādivyavahāraṃ vyapadeśāntaragranthiṃ sahate tadānīṃ sāmānyādisaṃjñayā vyavahriyate | deśasahiṣṇuḥ tatra sāmānyādivyavahāraḥ, vyapadeśāntaragranthibhaṅge tu saṃbandhavācoyuktireva, ata eva diṣṭiprasthapalādipramāṇaparimāṇon-mānarūpaṃ [muṣṭiprasthapalādi - K. ṣ. ṣ.] tatra antargataṃ vā aṇumahadādi saṃkhyāpṛthaktvādi ca yat tat sarvaṃ saṃbandhasyaiva vijṛmbhitam, ye'pi sāmānyādi vastvantaram amaṃsata te'pi tatra samavāyam abhyupajagmuḥ jīvitatvena, samavāyaśca saṃbandhātmā tadanugrāhyo vā keṣāṃcit, yata āhuḥ - samavāyākhyāṃ tāṃ śaktimanugṛhṇāti [tāṃ śakti samavāyāsyāmanugṛhṇāti saṃbandhaḥ - K. ṣ. ṣ.] saṃbandhaḥ | iti atra dṛṣṭāntamāha yathā sāsnādimatāṃ kapilādigopiṇḍānāmanusyūto gotvarūpaḥ saṃbandho gāva iti bahuvacanātmakaikavyapadeśasahiṣṇuḥ, tatra - vyapadeśāntaragranthisahane, sataḥ sāmānyādinā sabandhasya vyavahāraḥ | uktarūpavyapadeśagranthyabhāve saṃbandhavācoyuktireva - sambandhaḥ sa ityeva vyahriyate | ata eva iti - kārakāṇāṃ saṃbandharūpatvāt, diṣṭihastādibhiḥ parimeyakṣetramānaṃ tasya pūrvāparābhyāṃ mānābhyāṃ saṃbandhaḥ [saṃbandhaṃ - C.] diṣṭimātrasya kṣetrasya pūrvāparadeśābhyāṃ [pūrvā?paradaśābhyām - C.] sambandhaḥ, prasthadravyayoḥ saṃbandhaḥ prasthadravyagatasya parimāṇasya pūrvāparaparimāṇābhyāṃ saṃbandhaḥ palāderunmānasya [phalādeḥ - C.] unmeyena svarṇādinā saha saṃbandhaḥ pūrvāparonmānābhyāṃ ceti pramāṇaparimāṇonmānarūpam | tatra diṣṭipramāṇaparimāṇāṃtargataṃ cāṇutvamahattvasaṃkhyā pṛthaktvādi ca yat tatsarvam - lokavyavahārarūpaṃ tatsarvam, saṃbandhasyaiva vijṛmbhitam | ye kecit sāmānyādisaṃbandhaṃ ghaṭavat padārthāntaram amaṃsata te'pi samavāyaṃ tatrābhyupajagmuḥ jīvitatvena samavāyaśca saṃbandhātmā tadanu grāhyaḥ iti saṃbandhānugrāhyaḥ samavāya iti keṣāṃcinmatam [iti keṣāñcinmate - C.] | tadevāha | samavāyākhyāṃ tāṃ śaktimanugṛhṇāti saṃbandhaḥ yadapi ca kārakaṃ tadapi kriyāmukhaprekṣi, sāpi kālaṃ prāṇeśvaram āśrayati, so'pi kriyādvāreṇa sarvabhāvātmā [sarvabhāvān sāpi - K. ṣ. ṣ.] sambandham uddhurayati iti saṃbandhādhīnaiva iyaṃ citrā lokayātrā | yadāha [tadāha - K. ṣ. ṣ.] ācārya eva :- bhedābhedātmasaṃbandhasahasarvārthasādhitā | lokayātrākṛtiryasya svecchayā naumi taṃ śivam || iti | ataḥ saṃbandhameva prathamaṃ nirūpayitum āha :- svātmaniṣṭhā viviktābhā bhāvā ekapramātari | anyonyānvayarūpaikyayujaḥ saṃbandhadhīpadam || 4 || iti | uktamevārthaṃ spaṣṭīkaroti yadapi ca kārakam iti | kriyāvimarśaviṣayaḥ kārakāṇāṃ samanvayaḥ iti vakṣyamāṇanītyā tiṣṭhatītyādimukhaprekṣi | sāpi - kriyā, svātmanaḥ prāṇeśvaraṃ bhūtādiṃ kālamāśrayati | so'pi kālastiṣṭhatyādikriyā-dvāreṇa tattiṣṭhatyādikriyāśrayabhūtasarvabhāvātmā sambandhamuddhurayatīti sambandhādhīneyaṃ vicitrā lokayātrā || yadāhācārya eva :- bhedābhedātmasaṃbandhasahasarvārthasādhitā | lokayātrākṛtiryasya svecchayā naumi taṃ śivam || iti lokayātrāyāḥ kriyārūpāyāḥ saṃbandhamayatvāt saṃbandhameva prathamaṃ nirūpayati | rājādyābhāsarūpāḥ puruṣādyābhāsarūpāśca bhāvāḥ svātmaniṣṭhāḥ - svasminneva rūpe viśrāntāḥ, ata eva viviktābhāḥ - anyonyabhinnaprakāśāḥ, rājā puruṣaśca bahistaṭasthau svātmaikaparisamāptau pramātṛbhūmau yadaikyaṃ gacchataḥ, na ca aikyamātraṃ tayoḥ bhedavigalanāpatteḥ, api tu paraspararūpaśleṣātmakaṃ yugapadeva nimajjadunmajjadbhedābhedakoṭidvayadolārohaṇalakṣaṇam anvayarūpam, tadā tāveva sambandhadhiya ālambanaṃ bhavato rājñaḥ puruṣaḥ iti, tathāhi - rājā yadā pūrvaṃ dhiyā gṛhīto'pi na svātmaviśrāntyā tuṣyati tadā rūpāntareṇa puṃsā śleṣaṃ bhajan kṛtārthī - bhavati, puruṣo'pyevaṃ sa ca eṣa rūpaśleṣa eka eva ubhayoḥ cidātmani ekapramātari - rājapuruṣādyābhāsagrāhake ekasmin pramātari, anyonyānvayarūpamaikyaṃ bhajante yadā tadā ta eva saṃbandhadhiyaḥ padam ālambanaṃ bhavanti || viviktābhāḥ iti, ubhayagrāhakapramātrantaḥkaraṇaviśrānteḥ pūrvaṃ bahistaṭasthau - anyonyāsaṃpṛktau, svātmaniṣṭhāḥ [svātmani niṣṭhā iti - C.] iti, ata eva svātmaikaparisamāptau - [svātmai parisamāptau - C.] svasvarūpamātraviśrāntau, tadubhayagrāhakapramātṛbhūmau [tadubhayagrāhakapramātṛbhūtau - C.] yadaikyaṃ gacchataḥ tadaikyaṃ tatpramātṛtādātmyarūpaṃ na bhavati | tayoḥ - rājapuruṣayoḥ, rājapuruṣatvavigalanāpatteḥ, api tu rājapuruṣeṇa paraspararūpa-śleṣātmakaṃ yugapad - ekadaiva nimajjadunmajjatpuruṣarājābhāsarūpa- bhedābhedasrotodvayavelārohaṇalakṣaṇasamanvayarūpaṃ yadaikyaṃ gacchataḥ tadā tāveva sambandhadhiya [saṃbandhiya - C.] ālambanaṃ bhavatḥ rājñaḥ puruṣa iti || tadeva pratipādayati tathā hi iti | puruṣadarśanāt pūrvaṃ rājābhāsagrāhakasya pramātuḥ dhiyā gṛhīto'pi puruṣābhāsaviviktasvātmaviśrāntyā yadā sa rājā na tuṣyati tadā rūpāntareṇa puṃsā [puṃsaḥ - C.] śleṣaṃ bhajan kṛtārthībhavati | puruṣo'pi svātmaviśrāntyā na tuṣyati, rūpāntareṇa rājñā śleṣaṃ bhajan kṛtārthībhavati | sa rājapuruṣayoḥ rūpaśleṣaḥ svayam eka eva cidātmani - pramātari tathā avasthānarūpaḥ pūrvapratilabdhasaṃvitpratiṣṭhaḥ tata eva adhikasaṃvinnimajjanāt anābhāsamānapṛthagbhavanalakṣaṇaḥ svātantrye viśrāmyati, iti tatraiva nirbhāsate samāskanditapuruṣaparamārtho'pi, evaṃ bahiranekatā, antastu paraspararūpaśleṣeṇaikyam, iti saṃbandhasya rūpam || 4 || jātidravyāvabhāsānāṃ bahirapyekarūpatām | vyaktyekadeśabhedaṃ cāpyālambante vikalpanāḥ || 5 || jātyavabhāsasya avabhāsamānarūpāyāḥ jāteḥ grāhikā yāḥ tathā iti, uktarūpeṇaikyena sthitaḥ rājñaḥ puruṣa iti pūrvapratilabdha saṃvit - pratiṣṭhaḥ [rājasaṃvitpratiṣṭhaḥ - C.] ata evādhikapuruṣasaṃvinnimajjanāt rājapuruṣayoḥ anābhāsamānapṛthagbhavanalakṣaṇaḥ svātantrye viśrāmyati, tatra - svatantre cidātmanyeva, nirbhāsate, samāskanditapuruṣaparamārtho'pi rājādyābhāsānantaram [rājādyābhāsānantaragotvaghaṭatva - C.] || 4 || gotvaghaṭatvādyekarūpatāmabhedarūpatāṃ bahireva tayoḥ kapilādirūpayā vyaktyā mukhādināvayavarūpeṇaikadeśena ca bhedamanekatvaṃ cāvalambante || tayorbhedābhedau [bhedābhedo - C.] bahireva | prakāśamānarūpāyā jāteḥ grāhikāḥ - grahītryaḥ pramātṛvikalpabuddhayaḥ, tā kalpanāḥ, tā na kevalaṃ saṃbandhavat antar ekarupatāṃ bahiśca anekarūpatām ālambante, yāvad bahirapi vyaktibhedalakṣaṇam anaikyaṃ bahireva ca tadanusyūtatārūpām ekatām ālambanatvaṃ nayanti | gāvaḥ iti hi pratibhāse pṛthakkṛtā [pṛthak ca tāḥ bahiḥ - K. ṣ. ṣ.] bahir vyaktayo bhānti, yena ca bahuvacanam, anuyāyi ca āsāṃ bhāti vapuḥ, yata ekaprātipadikārthaparāmarśānugamaḥ, ubhayaṃ ca tad bahireva imāḥ iti aṅgulyā nirdeśāt, kevalaṃ bāhyatvamapi sthite paramārthaprakāśāntarbhāve, iti na na kevalaṃ saṃbandhavadantareva ekarūpatāmālambante yāvad bahirapi kapilādivyktyanusyūtāṃ gotvarūpām [gotvarūpatāmekatām - C.] ekatām api ālambanatvannayanti [ālambanavannayanti - C.] tadeva saṃkṣepeṇopapādayati | gāvaḥ iti bahutvapratibhāse pṛthakkṛtāḥ [bahutvapratibhāṣe bahiḥ pṛthakkṛtaḥ - C.] - anyonyaṃ pṛthakkṛtāḥ, bahiḥ kapilādivyaktayo [kapilādivyatyayo - C.] bhānti yena - pratibhāsena anekatvadyotakaṃ bahuvacanam | iyaṃ gauriyaṃ gauriti, anuyāyi cāsām gavāṃ vapuḥ bhavati | yadā tu gotvarūpaikaprātipadikārthaparāmarśānugamaḥ [gotvarūpakaprātipadikārtha parāmarśānigamaḥ etadanuyīyi vapuḥ - C.] tadānuyāyi vapuḥ | ubhayam iti, ekatvānekatve, bahireva | ubhayasyāpi bahīrūpatāṃ pratyakṣeṇa darśayati imāḥ iti aṅgulyānirdeśāt ityanena | kevalaṃ bāhyatvamapi svātmanaḥ pūrvasaṃgaparamārthaprakāśāntarbhāve [pūrvasaṃga paramārthaḥ prakāśāntabhāve - C.] sati prakāśata iti tatra bāhyatvena vastūnāṃ bhedābhedau na dūṣaṇam | uktaṃ [ekataścaitat - C.] caitat :- cinmayatve'vabhāsānāmantareva sthitiḥ sadā | māyayā bhāsamānānāṃ bāhyatvāt bahirapyasau || tatra bhedābhedau dūṣaṇaṃ citrasaṃvedana iva | anena dravya'pi raktāraktādivirodhaḥ kṛtapratividhānaḥ, āntaraṃ tu aikyaṃ saṃbandhadvāreṇa tadvadeva sarvatra, evam avabhāsamānasya ghaṭa iti avayavidravyasya grāhikā yāḥ kalpanāḥ tā na kevalaṃ saṃbandhavat antarbahīrūpatayā ekānekaviṣayā yāvat bahirapyekaṃ niḥsaṃdhibandharūpatvena bhinnaṃ ca avayavalakṣaṇaikadeśadvāreṇa svīkurvate, ghaṭa iti hi niḥsandhibandhanaikaghanātmā vitatarūpaśca bhāti iti || 5 || ityatra | citrasaṃvedana iva iti citragatasya pataṅgasya pataṃgarūpeṇaikyam, bhedaḥnilānīlavarṇapakṣatvamanekatvam [nīlanīlavarṇa - C.] | anena nyāyena ghaṭādidravye'pi eko bhāgaḥ kāñcanaḥ eko rājataḥ iti raktāraktādivirodhaḥ parihṛtaḥ, sarvaṃ vastu saṃvinmayatvāt saṃvitsvarūpatvaṃ [saṃvidatasarvarūpatvam - C.] sahata ityarthaḥ | asyā jāteḥ saṃbandhadvāreṇāntaram apyekatvamasti [apyekamasti - C.] na kevalaṃ bahireva | sarvatra iti, sarveṣu bhāveṣu, āntaraṃ [antaram - C.] caikyaṃ saṃbandhadvārā | evam iti, jātivad | avabhāsamānasya ghaṭa ityavayavidravyasya grāhikāḥ yāḥ kalpanāḥ - vikalpabuddhayaḥ antarekaviṣayā bahiranekaviṣayā iti na bhavanti, bahirapyanekavastuviṣayāḥ | tāsāṃ vikalpabuddhīnāṃ bahirapyekānekarūpatvameva pratipādayati | niḥsandhibandharūpatvenaikarūpaṃ mukhādyavayavalakṣaṇaikadeśadvāreṇa [mukhādyavayavilakṣaṇaikadeśaṃ - C.] bhinnam anekarūpaṃ ca ghaṭādi svīkurvate | ghaṭa iti pratibhāsamāno bhāvaḥ niḥsaṃdhibandhanaikasamudāyamayaikarūpastattaddeśa- vyāpibhirmukhādyavayavairvitatarūpaśca bhātīti || 5 || kriyāvimarśaviṣayaḥ kārakāṇāṃ samanvayaḥ | avadhyavadhimadbhāvānvayālambā digādidhīḥ || 6 || kārakāṇāṃ kartrādiśaktyādhārāṇā dravyāṇāṃ ca yo'nyonyaṃ samanvayo dṛśyate, yathā mātṛmeyamānānāṃ mithaḥ sa'ntarlīnapramātmakakriyāviśeṣaparāmarśaikanimittakaḥ, nahi pramāparāmarśam antarvartinaṃ kārakāṇām - kartrādiśaktyādhārāṇāṃ vṛkṣādidravyāṇāṃ devadattaḥ kāṣṭhaiḥ sthālyāmodanamiti kartṛkaraṇādhikaraṇakarmarūpāṇām anvayo yaḥ sa pacatītyādi kriyāvimarśaviṣayaḥ - kriyāvimarśaikanimittaḥ, dikkālagrāhikā dhīḥ imamavadhiṃ kṛtvā asmādayaṃ pūrvajātaḥ atosyāyamagrajaḥ, bhānorudayagirimārabhya [bhānorudayagiriparyanta gamanam - C.] caramagiriparyantaṃ gamanaṃ divasaḥ, taṃ caramagirimārabya udayagiriparyantagamanaṃ rātririti avadhyavadhimadbhāvānvayālambā digādidhīḥ | kārakāṇām iti prathamādyadhikaraṇāntakartrādiśaktyā- dhārāṇāṃ kārakāṇām, caitramaitrādīnāṃ vṛkṣādīnāṃ ca dravyāṇām, devadattaḥ kāṣṭhaiḥ sthālyāmityādirūpo yo'nyonyaṃ samanvayo dṛśyate sa samanvayaḥ - sa pramātrantarlīnatat- pramātmakapacatyādikriyāparāmarśaikanimittakaḥ kārakāṇāṃ samanvayaḥ | kriyāvimarśaviṣayaḥ ityatra dṛṣṭāntamāha yathā mātṛmeyamānānām iti | mātuścaitrasya [mātuścaitrasya.....ḍestadubhaya - C.] meyasya ghaṭādestadubhayaniṣṭhasya bahirmukhasya bhānarūpasya jñānasya ca yathā paśyatyādipramārūpāyāṃ kriyāyāṃ mithaḥ samanvayaḥ tadvadatrāpi pramāturantavartinaṃ paśyatyādikriyārūpaṃ pramāparāmarśaṃ vihāya devadatto vṛkṣamityādirūpayoḥ vastunoḥ sākṣāt svata eva na sa samanvayo vimarśaviṣaya iti kārakāṇāṃ samanvayaḥ pacatyādi vihāya vastunaḥ sākṣāt anvayo'tra saṃvedyate, ananyatra bhāvarūpatānimittatā atra viṣayārthaḥ, kārakaśaktīnāmapi yaḥ svāśrayaiḥ saṃbandhaḥ so'pi kriyāparāmarśanimittakaḥ, dravyāṇāṃ ca śaktīnāṃ ca kriyayā sākaṃ sākṣāt saṃbandhaḥ iti iyaṃ kriyaiva bhagavatī etāvadvijṛmbhitaṃ saṃbandham āvirbhāvayati | asmādidaṃ pūrvaṃ paraṃ dūre ityevaṃ bahirbhinnatayāparāmṛśyamānayoḥ bhāvayorantar abhedanapūrvakaṃ [abhedapūrvakam - K. ṣ. ṣ.] bhedāvamarśamadhyam abhedaviśrāntaṃ ca yat rūpam āmṛśyate tat dig ityucyate | atra hi tayoḥ mukhādyavayavaviśeṣaparāmarśādaraḥ tatsaṃmukhatvaparāṅmukhatvādiniścayaḥ saṃyogasaṃyukta- saṃyogālpatādiparigrahaśca upayogi | kriyāparāmarśaikanimittaka iti kriyāṃ vinā atrānyatra bhavanāsahiṣṇutārūpā nimittatā viṣayārthaḥ | kārakāṇāṃ pramātṛparāmarśarūpayā kriyayā vinā svata eva samanvayo na saṃbhavatītyarthaḥ | prathamādikārakaśaktīnāmapi svāśrayaiḥ - dravyairvṛkṣādibhiryo'nyonyaṃ samanvayaḥ sa tiṣṭhatyādikriyāparāmarśaikanimittakaḥ vṛkṣastiṣṭhati vṛkṣaṃ paśyāmi vṛkṣeṇa sthīyate vṛkṣāya dadāti vṛkṣāt patati vṛkṣasyedaṃ sarvaṃ bhavati vṛkṣa tiṣṭhatīti iti dravyāṇāṃ śaktīnāṃ ca kriyayā sākaṃ sākṣāt saṃbandha iti iyatī saiva [caiva - C.] bhagavatī viśvavyavavahārahetubhūtā [viśyavyavahārahetubhūtaḥ prathamādyadhikaraṇānta - C.] prathamādyadhikaraṇāntakārakavijṛmbhitaṃ saṃbandhamāvirbhāvayati | bahirbhāvadvayamālokyāsmāt parvatādayaṃ pūrvaḥ ayamapara iti pramātrā bahirbhinnatayā cakṣurādibhiḥ parāmṛśyamānayoḥ bhāvayorantaḥ antaḥkaraṇe ekatra viśrāntatvāt abhedanapūrvakaṃ punarbahirmadhye madhyakoṭhau asmādidaṃ pūrvamityādyanyonyabhedāva- bhāsanātmakaṃ punarapi abhedaviśrāntaṃ cet dhruvamāmṛśyate tat sāmānyena digityucyate | atra - diksāmānye, tayoḥ - bhāvayormukhapṛṣṭhadakṣiṇottarāvayavaparāmarśādaraḥ ityanena diśāṃ prāgādivibhāgasaṃbhavaḥ | tadavayavasaṃmukhatvaparāṅmukhatvādiniścaya ityanena vidigādiviśeṣasaṃbhavaḥ | anena giriṇā saṃyuktaḥ iti saṃyogaḥ, vṛkṣādibhiḥ [saṃyutena giriṇā vṛkṣādibhiḥ saha saṃbandhaḥ - C.] saṃyuktena giriṇā saha saṃbandhaḥ saṃyuktasaṃyogaḥ, bhāvayoradūratvādiparigrahaśca dikparāmarśe upayogī | vastuviṣayatvana kālaparāmarśasya pūrvaparādirūpatve janmasthityalpatādivimarśaścirakṣi-prādirūpatve ca, pakṣyati pacati apākṣīt ityādau tu saṃbhāvitasya sphuṭasya sphuṭabhūtapūrvasya ātmīyasaṃvedanaspanditaprāṇā - vyavahārasādhanārthameva āśrayaṇīyaḥ, anyathā tadasaṃbhavāt | nanu śarāvatyaivayaṃ maryādā kṛtā, satyam, yena sā na dṛṣṭā sa kiṃ kuryāt, kiñca purasthairvastubhireva tatsiddhau kā tasyā apekṣā, anyacca tadvibhājitāyāṃ pūrvadiśyapi tadantargatavastvapekṣayā parādivyavahāro dṛśyate iti na kiñcidetat | nanu tarhi kathaṃ śāstreṣu tadvibhājakatvena tasyāḥ stutuiḥ kṛtā, taduktam : - sā naḥ pātu śarāvatī | iti | pūrvādideśavyavahāratveneti brūmaḥ, vastuvyavahārasya ca deśavyavahārāpekṣayāntaraṃgatvameva | kiñca sūryasya prathamodbhūtirapi merupārśvāpekṣayā vicitrā bhavati iti sarvo digvibhāgaḥ kalpanāprāṇa eveti diśa ekatvakathanamapi ayuktameva aparicchinnabhagavanmūrtirūpasya deśasya paricchinnaviṣayikatvā- yogādityalaṃ prapañcena | atra ca saṃyuktasaṃyogālpatādigrahaḥ dūratvādinirṇayārthamupayujyate | tathāhi draṣṭuḥ śarīreṇa saṃyuktā bhūstayā saṃyogaḥ devadattasya sa eva saṃyuktasaṃyogaḥ, sa ca yatrālpaḥ tatrādūratā yatra tu mahān tatra dūratā | paramārthatastu saṃyuktasaṃyogaḥ antaramevetyalam | ādiśabdagṛhītāṃ kāladhiyaṃ nirṇetumāha kāla iti | kālaparāmarśasya pūrvaparādirūpatve - pūrvatvarūpatve parattvarūpatve ādi śabdena madhyarūpatve | janman ārabhya sthitiḥ janmasthitiḥ, tasyā yat alpatādi ādigrahaṇāt bahutāmadhyamabhāvayorgrahaṇam, tasya vimarśaḥ upayujyate upayogī bhavati | tatrālpatāparāmarśena yūni parattvagrahaṇam, bahutāparāmarśena vṛddhe pūrvatvagrahaṇam, madhyatāparāmarśena madhyame madhyamatvagrahaṇam | iha pūrvaparattvayostārkikābhimata- parattvāparattvayoścaikatvameva | pūrvo hi paraḥ parastvaparaḥ pūrvetaratvāt | tathā cirakṣiprādirūpatve ca janmasthityalpatādivimarśa upayujyate | atrāpi ādiśabdena madhyamatāgrahaṇam | atrāpi alpatayā kṣipratāgrahaṇam | bahutayā ciratāgrahaṇam, madhyamatayā madhyabhāvagrahaṇamiti kramaḥ | yadyapi cirakṣipratādigrahaṇamādityasaṃcārātyalpatādivaśenāpi bhavati tathāpi prapañcabhiyātraiva niyatattvenoktaṃ tathā | tu vyatireke, pakṣyati, pacati, apākṣīt ityādau, bhaviṣyadvartamānabhūtagrahaṇe dityādikriyāntarasya phalaviśeṣasya ca odanādeḥ parāmarśa upayujyate, evaṃ saṃkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgaprabhṛtiṣu saṃbandharūpataiva vācyā, sarvathā ayaṃ sakṣepaḥ, yatra padārthābhāsasya ātmaviśrāntyā saṃtoṣamapuṣyataḥ ābhāsāntaraparāmarśaviśrāntisākāṅkṣatayā svarūpapariniṣṭhā [svarūpaniṭhā - K. ṣ. ṣ.] tatra saṃbandharūpataiva kriyāśaktivijṛmbhāmayī, tatrāpi bhāvāntarāpekṣayā saṃbandhāntaramapi astu, yathā saṃkhyādau samavāyaṃ manyante, na ca anavasthā bhavantyapi doṣāya, pūrvāparakalpasṛṣṭyanavastheva, iti yāvat | ādityādikriyāntarasya, svakriyāyāḥ bhinnāyāḥ ādityasañcārarūpakriyāyāḥ iti yāvat, ādiśabdena [ādiśabdena - C.] puṣpādijanmādeḥ grahaṇam tasya parāmarśaḥ, tathā odanādeḥ phalaviśeṣasya ca parāmarśa upayujyate yena śvaḥ adya hyaḥ ityādivacanaprayogaḥ [vacanasiti ādiprayogaḥ - C.] tatra dṛśyate iti bhāvaḥ | kriyāntarasya odanādeśca kīdṛśasya ? sambhāvitasya - pakṣyatītyatra bhaviṣyattvena saṃbhāvanāmātreṇa proktasya, tathā sphuṭasya pacatītyatra vartamānatvena sphuṭasya, tathā sphuṭabhūtapūrvasya apākṣīdityatrapratītatvena pūrva sphuṭībhūtasya, ātmīyam pramatuḥ nijaṃ yat saṃvedanaṃ tasya yat spanditam - sphuraṇam, grahaṇaṃ pratyunmukhābhāvaḥ iti yāvat, tadeva jīvitaṃ yasya tādṛśaṃ yat ādityādikriyāntaraṃ tasya | saṃkhyādāvapyenaṃ nyāyamatidiśati evam iti, sambandharūpataiva iti | pramātrapekṣābuddhisiddhatvena [pramātrapekṣayā buddhi - C.] yojanāprāṇatvāditi bhāvaḥ | saṃkṣepakathanaṃ pratijānīte sarvathā iti | ātmaviśrāntyā - padārthākhyanijarūpamātraviśramaṇena, santoṣam - prabhāturnirā- kāṃkṣatvam, apuṣyataḥ - akurvatḥ, svarūpapariniṣṭhā - svarūpavyavasthā, tatrāpi - saṃbaddhe svarūpe'pi | nanu kutraitadasti ityata āha yathā iti | atra hi pramātrapekṣābuddhisiddhatvena saṃkhyāyāḥ svarūpagrahaṇepi prathamaṃ sambandhāpekṣā tataḥ svāśraye'vasthānārthaṃ samavāyāpekṣā, ādiśabdena pariṇāmādigrahaṇam | nanu tarhi tatrāpi sambandhāpekṣāyāmanavasthā-pātaḥ syādityata āha na ca iti | bhavantyapi - sthitāpi satī | nahi uttarasaṃbandhasṛṣṭyā vinā pūrvasaṃbandhāvabhāse hāniḥ kācit yen mūle kṣatiḥ śaṃkyeta ||6|| evaṃ sakalalokayātrānuprāṇitakalpānalpasaṃbandhabandhurī- bhāvaṃ [saṃbandhabandhurībhāvabhāvam - K. ṣ. ṣ.] kriyāśaktivijṛmbhātmakam abhidhāya, tasya sthairyopayogau pūrvasūcitau nirūpayitumāha :- evamevārthasiddhiḥ syānmāturarthakriyārthinaḥ | bhedābhedavatārthena tena na bhrāntirīdṛśī || 7 || iha bhāvānāṃ na sattāsaṃbandhaḥ sattvam, avyāpakatvād anavasthā - atra dṛṣṭāntamāha pūrva iti | yathā sṛṣṭyanantaraṃ punaḥ punaḥ sṛṣṭyutpāde bhavantyapi anavasthā na doṣāya tathetyarthaḥ | kuto na doṣāyetyataḥ āha nahi iti | yena, yayā hānyetyarthaḥ, mūle kṣatiḥ uttarasya siddhiṃ vinā pūrvāsiddhirūpo mūlanāśaḥ saṃkyeta - śaṃkāviṣayo bhavet | taduktam :- mūlakṣatikarīmāhuranavasthāṃ hi dūṣaṇam | mūlasiddhau tvarucyāpi nānavasthā nivāryate || iti || 6 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā - bandhurībhāvam - udbhaṭatām kriyāśaktivijṛmbhātmakam - kriyāśaktivilasitarūpam, tasya - sambandhabandhurībhāvasya, pūrvasūcitau satyāḥ sthairyopayogābhyām ityatra sūcanayā kathitau | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe evameva iti | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti iha iti | iha - bhāsamāne'tra jagati, bhāvānām - nīlādīnāṃ sukhādīnāñca, sattāsaṃbandhaḥ - tārkikābhyupagatasattākhyaparajātisambandhaḥ, sattvam - astitvaṃ na bhavati | kuta ityapekṣāyāmāha avyāpakatvāt iti, tatra sattāyāḥ sāmānyadibhyo vyāvṛtteḥ avyāpakatvam, vaiyarthyādidoṣāt, na arthakriyā vastvantaratvāt, na tatkāritvaṃ sarvadā tadāveśādaśanāt, uktaṃ hi arthakriyāpi sahajā nārthānām.........|| iti | tatkāritvasya ca pratyakṣānupalambhātmakānvayavyatirekagamyasya apratyakṣatve sato'pi apratyakṣatvaprāpteḥ, nārthakriyākaraṇayogyatvaṃ tasya tatrāpyanuvṛtau anavasthā, sattāyāṃ hi sattāṃgīkriyate, tatrāpyanyā tatrāpyanyā iti anavasthā syāt | tathā viśeṣeṣu tadaṃgīkāre saṃśayasya tatrāpatteḥ punastannivṛttyarthaṃ viśeṣāntarānusaraṇe sphuṭānavasthā | tathā samavāye tadaṃgīkāre tadvṛttyarthaṃ samavāyāntarānusaraṇe'pyanavasthā | atha sāmānyadīnāṃ prātisvikena sattvenaiva sattāvyavahāraḥ iti na teṣāṃ tadapekṣeti nāyaṃ doṣaprasaṃgaḥ, tarhi dravyāditraye'pi tenaiva tadvyavahāraḥ iti tatrāsyā vyarthattvam, atha tadvinaiva tatra sattāvyavahāraḥ tarhi śaśa viṣāṇe'pi sattāprasaktiḥ | ādiśabenābhāve'pi sattābhyupagame yaḥ tasyāḥ svarūpavyāghātaprasaṃgastasya grahaṇam, abhāvo hyasattaiva | tathā arthakriyā - pratiniyatatvena sthitā bhāvaiḥ kriyamāṇārthakriyā, bhāvānāṃ sattvaṃ na bhavati, kutaḥ ? vastvantaratvāt - bhinnavastutvāt, sattāpi hi bhinnaṃ vastu arthakriyāpi bhinnaṃ vastu, tathā tatkāritvam - arthakriyākāritvam, sattvaṃ na bhavati, kutaḥ sarvadā tadāveśādarśanāt sattvaṃ hi bhāveṣu sarvadaiva sthitaṃ bhavati, tasya cārthakriyākāritā bhāve'ṅgīkriyamāṇe bhāvaḥ sarvadaivārtha-kriyāviṣṭaḥ syāt na ca taddṛśyate iti nārthakriyākāritvabhāvaḥ sattvasyeti bhāvaḥ | atra vṛddhasammatimāha uktaṃ hi iti | sahajā - svarūpabhūtā, iti śabdo granthakāravākyasamāptau | atra doṣāntaramāha tatkāritvasya ca iti | tatkāritvasya ca - arthakriyākāritvasya ca pratyakṣānupalaṃbhātmakau - pratyakṣānupalaṃbharūpau yau anvayavyatirekau tābhyāṃ gamyasya - prāpyasya, sattvāsattvābhyāṃ jñātuṃ yogyasyesi yāvat | apratyakṣatve - tatkālamanupalaṃbhe sati, sato'pi - sattāṃ bhajato'pi tadādhārasya vastunaḥ apratyakṣatvaprāpteḥ - tātkālikānupalaṃbhaprasaṅgāt, na ca tad yuktamiti bhāvaḥ | nanu tarhyarthakriyākaraṇayogyatvamātrameva sattvamastu yena noktadoṣaprasaṃgaḥ | yogyatā hi tasya sarvadaiva sthitetyata āha nārtha iti | kuta ityapekṣāyāmāha tasya iti | tasya - arthakriyākaraṇayogyatvasya, satyāsatyake niścayakāle duravadhāratvāt, [duravadhānatvāt - K. ṣ. ṣ.] sarvasya ca asya aprakāśamānatvena naraśṛṅgaprāyatvam, [aprakāśamānatve naraśṛṅgaprāyatvam - K. ṣ. ṣ.] arthakriyāntaraparyeṣaṇe [arthakriyākāritāntaraparyeṣaṇe - K. ṣ. ṣ.] ca anavasthā, iti prakāśamānataiva anunmūlyamānatathocitavimarśaparispandā bhāvasya sattvam, sā ca bhedābhedavapuṣāṃ saṃbandhādīnāmasti, iti - nirāśaṅkameva satyatvameva eṣām, [teṣām - K. ṣ. ṣ.] tathāpi yadi paro'nubadhnīyāt - iha lokaḥ satyāsatyake niścayakāle, bhāvapradhāno nirdeśaḥ, satyatvāsatyatvasaṃbandhiniścayasamaye, duravadhāratvāt - nirṇetumaśakyatvāt, sattvāsattvavaśenaiva hi satyatvāsatyatvaniścayo bhavati iti bhāvaḥ | sāmastyenāpi doṣaprasaṅgamāha sarvasya iti | sarvasya ca asya pakṣatrayasya, aprakāśamānatvena naraśṛṅgaprāyatvam naraśṛṅgasadṛśatvam, atyantābhāva iti yāvat bhavati, na hyarthakriyāditrayaṃ prakāśamānaṃ sattāyuktasyaiva prakāśamānatvayogāt, sattāyāśca baudhamate'rthakriyārūpatvenātmā- śrayāpatterarthakriyāgatatvāyogāt, sattāyā asaṃbhaveneti bhāvaḥ | nanu etaddoṣanivāraṇārthaṃ arthakriyāntaramevāṅgīkurmaḥ ityata āha arthakriyāntara iti | arthakriyāntarasya - anyasyā arthakriyāyāḥ, paryeṣaṇe - anusaraṇe pūrvasyā arthakriyāyāḥ sattvabhāvenāṅgīkāre iti yāvat, anavasthā - mūlakṣatikarī anavasthā syāt tasyā api arthakriyāntarasāpekṣatvāt | iti - ataḥ kāraṇāt, prakāśamānataiva - kaivalaṃ prakāśakartṛttvameva, bhāvasya - nīlasukhādeḥ vastunaḥ, sattvam - svarūpaṃ bhavati, vyavasthāpakatvadvāreṇa tanmayatāsādanāt | kīdṛśī ? anunmūlyamānaḥ - avādhyamānaḥ, tathocitaḥ - tasmin prakāre yogyaḥ, vimarśaparispandaḥ - vikalpākhyo vyāpāraḥ yasyāḥ sā, anyathā śuktikāviṣayasya rajataprakāśasyāpi rajatasattvabhāvaḥ syāditi bhāvaḥ | sā ca - prakāśamānatā ca, bhedābhedavapuṣām - ekānekasvabhāvatvena sādhitānām sambandhādīnām - sambandhānām ādiśabdāt sāmānyādīnāṃ ca, asti | iti - ataḥ, eṣāṃ nirāśaṃkam - niḥsaṃśayaṃ satyatvaṃ bhavati, tathāpi - evamapi sati, paraḥ - bauddhaḥ, anubadhnīyāt - anubandhaṃ kuryāt | anubandha - prācuryeṇa arthakriyārthī tatkāriṇi satyatvaṃ vyavaharati, tat kiṃ saṃbandhādīnām asti iti, tadasya hṛdayam āśvāsyate, yadi na kupyasi tat sarvatraiva vyavahāre yatrāpi sphuṭā saṃbandhādidhīḥ na udeti evameva tatrāpi, iti saṃbandhādirūpatayā bhedābhedavān yo'rthaḥ tenaiva athakriyā, na tu svātmamātraviśrāntena kācidapi kadācidapi arthakriyā, tathāhi sukhena smaryamāṇena abhilāṣaḥ, ityāi krameṇa sarvo vyavahāraḥ sukhābhāsaśca yo'nubhūtaḥ sa eva abhilaṣyate na tu anyo'nanubhūtaḥ, sa eva ca yadi prāpyate tadabhilaṣitaṃ prāptam iti tuṣyate yadi ca tat tadeva tarhi kim abhilaṣyate - prāptatvāt, atha atadeva tathāpi katham arthyate - ajñātatvāt, tasmāt etat evaṃ bhavati - yadi tadeva ca atadeva ca tadapi ca atadapi ca iti | evaṃ sukhasādhaneṣu vācyam | taduktam ācāryeṇaiva :- svarūpamāha iha iti | prācuryeṇa - bāhulyena, tatkāriṇi - arthakriyākāriṇi, tat - satyatvam, kimasti, nāstītyarthaḥ | iti śabdo bauddhānubandhasamāptau | tat - tarhi, asya - parasya, saṃmukha eva samāśvāsanaṃ karoti, yadi iti tat tadā, sarvatra kutretyapekṣāyāmāha yatra iti sphuṭā - prakaṭā, tatrāpi - tasmin viṣaye'pi, bhedābhedavān - ekānekasvabhāvatvena bhedābhedayuktaḥ, kācidapi, na kāpītyarthaḥ | kadācidapi, jātvapītyarthaḥ | atra samarthanamupakramate tathāhi iti | sukhena kapitthādivastukṛtena anukūlavedanīyena guṇaviśeṣeṇa, abhilāṣaḥ - kapitthādivastu pratyautsukyam, ādi śabdena kapitthādiviṣayāharaṇādiparigrahaḥ | nanu tarhi sukhagrahaṇam sāmānyādisparśārūṣitameva syāt ityata āha sukha iti | tuṣyate - tṛptena bhūyate kṛtakṛtyatvāsādanāt, tathāca sukhagrahaṇākhye vyavahāre'pi sambandhadhīrudetyeveti bhāvaḥ | nanu tatra kathamekānekasvabhāvatvamityapekṣāyāmāha yadi iti | tat - anubhūyamānasukham | tadeva - pūrvānubhūtaṃ sukhameva, prāptatvāt iti | nahi prāpte'bhilāṣo yuktaḥ iti bhāvaḥ | atadeva - anyadeva, tadeva ca atadapi bhavati, atadeva ca tadapi bhavati iti sambandhaḥ | iti śabda ekānekasvabhāvatāsādha samāptau | kapitthādāvapi amuṃ vyāyamatidiśati evam iti | atra cācāryasammatimāha taduktam iṣṭārthitāyāmiṣṭaṃ vā vimṛśyeteṣṭakāri vā | na cāpyadṛṣṭamiṣṭaṃ dyaurapīṣṭā'dṛṣṭabhogabhūḥ || dṛṣṭaṃ ca saha dṛṣṭyaiva vinaṣṭamiti kārthitā | draṣṭraikyena [draṣṭraikena - K. ṣ. ṣ.] vimṛṣṭaṃ tat........................|| iti | kimuktamityapekṣāyāmāha iṣṭa iti | atrāyamarthaḥ - dhīmatā iṣṭārthitāyām - lakṣaṇāśrayeṇa iṣṭārthitāsamaye iṣṭasādhanārthitāsamaye ca iṣṭaṃ vā iṣṭakāri vā iṣṭasādhanaṃ vā ubhayatrāpi vāśabdaḥ dvayorapi prādhānyadyotanārthaḥ | vimṛśyeta - vicāraviṣayatāṃ nīyeta, kiṃ pūrvadṛṣṭametadyuktamutādṛṣṭamiti | vimarśasiddha vastu svayameva siddhatvena kathayati nacāpi iti | tat iṣṭamadṛṣṭaṃ na ca api bhavati, yatastattve adṛṣṭabhogabhūḥ - ananubhūtabhogasthānam, dyaurapi iṣṭā syāt | iha ca pratyakṣānubhūtaviṣayeṣṭatāpekṣayaivamuktam, āgamasiddhaviṣayeṣṭatā [āgāmisiddhaviṣayaṣṭatā - C.] tvihāpi vidyate eva | nanu tarhi dṛṣṭasyaiveṣṭatvaṃ bhavatvityata āha dṛṣṭaṃ ca iti | vinaṣṭam iti, kṣaṇikatvāditi bhāvaḥ | iti - ataḥ kārthitā nahi vinaṣṭe arthitā yukteti bhāvaḥ | nanu tarhi kiṃ kāryamityata āha draṣṭraikyena iti | ataḥ asmābhiḥ tat - iṣṭam, draṣṭraikyena vimṛṣṭam - draṣṭrā saha ekatvana vimṛṣṭam, draṣṭari saṃskārabhāvena sthitaṃ vimṛṣṭaṃ vicāritamiti yāvat | sarvaṃ vastu pūrvānubhūtasukhatvatatsādhanatvasmṛtyaivopādīyate iti bhāvaḥ | nanu tarhi prathamaṃ kathamupādānamastīti cet saṃśayeneti būmaḥ | tarhi tatra saṃbandhānapekṣā, naitat, saṃśayo hi dvikoṭiniṣṭhatvena yojanāprāṇa eva, athavā pūrvasādhitā kāpyāntarī yojanā sarvavyavahārasādhanaṃ yayā sadyojātabāleṣvapi stanyaviṣayo vyavahāro dṛśyate ityalaṃ punaḥ purvā rahasyodghāṭanena | iti śabda ācāryavākya - samāptau | ādi śabdaḥ anyeṣāṃ tatratyavākyānāṃ grahaṇaparaḥ | uktaprakriyā - ityādi | evaṃ ca ābhāsātmani asmin asaṃvedyamapi ābhāsāntaraṃ sāmānyasaṃbandharūpatayā anupraviṣṭam, anyathā na kathaṃcidvyavahāraḥ iti sakaladeśakāladaśāpuruṣopayogī yadi ayaṃ [eṣa vyavahāraḥ - K. ṣ. ṣ.] vyavahāro na satyaḥ tarhi na anyasya satyatvaṃ vidmaḥ - iti na atra bhrāntiḥ iti bhramitavyam | iti śivam || 7 || āditaḥ || 104 || phalitavastvavaṣṭambhena ślokasya yojanāṃ karoti evaṃ ca iti | evaṃ ca evaṃ ca sati, asmin ābhāsātmani, bhāsamāne ābhāsarūpe nīlasukhādibhāva jāte, asaṃvedyamapi, saṃvedyasya tu kathaiva nāsti iti bhāvaḥ | ābhāsāntaram - sphuṭatayā'gṛhīto'pi anyaḥ ābhāsaḥ, sāmānyasaṃbandharūpatayā'nupraviṣṭaṃ bhavati, anyathā - tadabhāve, vyavahāraḥ kathañcidapi na syāt samanantaramevoktatvāt | sakaladeśakāladaśāpuruṣopayogī - samasteṣu deśeṣu kāleṣu daśāsu puruṣasya upakārī, ayaṃ vyavahāraḥ yadi satyo na bhavati vayaṃ tarhyanyasya satyatvaṃ na vidmaḥ, iti - ataḥ kāraṇāt puruṣeṇāsmin viṣaye na bhramitavyam - bhramo na kāryaḥ, iti kimiti bhrāntiḥ - ayaṃ vyahāraḥ bhrāntiḥ bhramasiddhatvena bhrāntirūpaḥ bhavati | nanu tarhi kathaṃ granthakṛtaivānyatroktam | rajvāṃ nāsti bhujaṅgastrāsaṃ kurute ca mṛtyuparyantam, | bhrāntermahatī śaktirniścetuṃ kena śakyate nāma || iti | satyam, māyādhovartinaḥ pratyevamuktam, teṣāṃ hi bhrāntirūpā māyā tāvadāśrayaṇīyā, ye tu taduparigataṃ śuddhavidyātattvaṃ prāptā ata eva māyātattvānnirgatāste samastaṃ jagat bhānamātrasiddhatvena paramārthasatyaśuddhaprakāśarūpameva paśyanti, prakāśo hi bhānameva, paraṃtu viṣayoparāgarahitam | nanu tarhi viṣayoparāgasya tad vyatiriktatvamāyātam, na, tasyaiva taduparāgīkaraṇāyogāt, sarvaṃ vā yathāsthitam eva bhavatu, mahādvaitaniṣṭhānāṃ na kāpi hāniḥ | mahādvaite hi bhedasya tattvenābhedasyābhedakatvenaikaprakāśarūpatvaṃ na vighaṭate'nyathādvaitābhāsatvāpātāt, yathā parṇe bhāsamānaṃ rekhāvṛndaṃ parṇameva tathā prakāśe bhāsamānaṃ bhāvavṛndaṃ prakāśa eva, tadabhāve'prakāśo'prakāśa eva bhavet | taduktam :- asthāsyadekarūpeṇa vapuṣā cenmaheśvaraḥ | maheśvaratve saṃvittvaṃ tadatyakṣyat ghaṭādivat || iti śrīmadācāryotpaladevapādaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāyāṃ śrīmadācāryābhinavaguptapādakṛtavimarśinyākhyaṭīkopetāyāṃ kriyādhikāre bhedābhedāvamaśanaṃ nāma dvitīyamāhnikam || 2 || atra hi maheśvaraśabdena vimarśākhyamāheśvaryayuktaḥ prakāśaḥ eva uktaḥ saṃvittvaṃ tu bhāvabhāvena bhānam iti | yattvajñadṛṣṭyā satyatvaṃ tadanyat kiñcideva satyābhāsarūpatvāditi tairapyayamabhimāno na kāryaḥ vayaṃ bhāveṣu satyatvadarśinaḥ iti, teṣāṃ bhrāntipade'pyanārūḍhatvādityalam | iti śabdaḥ āhnikasamāptau, śivaśabdaḥ maṅgalavācakaḥ paratattvasūcanaparaśceti śivam || 7 || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrībhāskarakaṇṭha- viracitāyāṃ śrīpratyabhijñāsūtravimarśinīṭīkāyāṃ bhāskaryākhyāyāṃ kriyādhikāre dvitīyamāhnikam || 2 || kriyādhikāre tṛtīyamāhnikam | _______ pramāṇāni pramāveśe svabalākramaṇakramāt | yasya vaktrāvalokīni prameye taṃ stumaḥ śivam || 1 || bhāskarī svabalākramaṇadvārā yasyāvaṣṭaṃbhamīhate | pramāṇanicayaḥ spraṣṭuṃ pramāṃ taṃ saṃstumaḥ śivam || atha kriyādhikāre tṛtīyasyāhnikasya nirvighnavyākhyāsamāptaye pracayagamanāya ca svāntaranuṣṭhitamapi tattvānusmaraṇarūpaṃ maṃgalaṃ śiṣyaśikṣāyai bahirapi sakalāhnikatātparyasūcakena ślokena nibadhnāti pramāṇāni iti | vayaṃ tam - pramāṇānugrāhakatvena prasiddham, śivam - prameyasparśānārūpitapramārūpaprakāśasvarūpaṃ śivākhyaṃ paramavastu stumaḥ - utkarṣaparāmarśaviṣayatāṃ nayāmaḥ | taṃ kam ? pramāṇāni - etadāhnikaprathamaśloke vakṣyamāṇasvarūpāṇi bahirmukhavedanarūpāṇi pramākaraṇāni, prameye - prameyākhyaviṣayaviṣaye, pramāveśe - pramākhyaphalaviṣayī - bhavane, lakṣaṇayā tatkaraṇe iti yāvat | yasya - śivasya vaktrāvalokīni - mukhaprekṣīṇi bhavanti, pramāṇaṃ hi prameyaviṣayapramājananodyuktaṃ sadāntaraṃ pramātṛtattvamevāvaṣṭaṃbhakatvenāpekṣate, anyathā jaḍasya tasya tatrāśaktatvāt, taduktam :- pramāṇānyapi vastūnāṃ jīvitaṃ yāni tanvate | teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ || iti | katham ityapekṣāyāmāha svabala iti | svabalasya - ātmabalasya yadākramaṇam - avalambanaṃ tasya kramāt, krameṇetyarthaḥ | tatsamaye hi tāni pramāṇāni pramāturbalamapekṣante eva pramātā ca paramārthataḥ śiva eveti tadbalākramaṇameva teṣāṃ śivavaktrāvalonamiti bhāvaḥ | taduktam : - karaṇāniva dehinām iti | atra hi mantrāṇāṃ svādhikārapravṛttau svabhāvavaśena sthite ātmabalā - evaṃ kriyāśaktivisphāranirūpaṇaprasaṅgena saṃbandhapuraḥsaraṃ sāmānyādīnāṃ tattvam upapāditam, adhunā tu saṃbandhatattvameva ekaghanatayā vyutpādanīyam | tacca dvividhameva paramārthataḥ jñāpyajñāpakatā kāryakāraṇatā ca, tatra pūrvasyāṃ mānameyabhāvādicintāspadabhūtāyāṃ sarvam uktacaraṃ vakṣyamāṇaṃ ca āyattaṃ - pramāṇādhīnā vastusiddhiḥ iti tatra kramaṇe karaṇaiḥ svādhikāre kriyamāṇamātmabalākramaṇaṃ dṛṣṭāntīkṛtam, karaṇānīva ca pramāṇāni pramākaraṇatvāt, prasiddhaṃ vastu ca dṛṣṭāntīkriyate iti sphuṭameva pramāṇānāṃ prameyaviṣayapramājanane svabalākramaṇakrameṇa śivamukhāvalokitvam | ayameva cābhiprāyaḥ yathā hyartho sphuṭo dṛṣṭaḥ sāvadhāne'pi cetasi | bhūyaḥ sphuṭataro bhāti svabalodyogabhāvitaḥ || ityatra kārikāyāmapi śrīspandaśāstre'bhipretaḥ | ceto hi bahirmukhabodharūpatvena pramāṇameva, bhānaṃ pramā, svabalodyogabhāvanaṃ svabalākramaṇamiti, etena pramāṇādinirṇayamatra kariṣyatīti sūcitam | evaṃ maṃgalaṃ saṃpādya samastāhnikatātparyakathanaṃ samastavyastatvābhyāṃ karoti evam iti atra ṭīkā - kriyāśakteryaḥ visphāraḥ - sāmānyādibhāvena viśiṣṭaṃ sphuraṇaṃ tasya nirūpaṇaprasaṃgena, saṃbandhapurassaram - saṃbandhapradhānam, tena dattasattākamiti yāvat | upapāditam - upapattyā sthāpitam, ekaghanatayā - ekapiṇḍatayā, niḥsaṃdhibandhatveneti yāvat | vyutpādanīyam - kathanīyam | tacca - saṃbandhatattvaṃ ca | paramārthataḥ ityanena saṃyogādīnāṃ kālpanikatvaṃ darśitam | yadyapi tārkikādibhiḥ saṃyogasamavāyayoreva sahajatvamuktaṃ tathāpi tayorvyavahāre tādṛgupayogābhāvādevamuktam, iha vyavahāramātrasatyatvasādhanāt dvaividhyameva vibhajya darśayati jñāpya iti | tatra - dvayormadhye | pūrvasyām - jñāpyajñāpakabhāvarūpāyām, ādiśabdāt mātrādigrahaṇam, uktacaram - pūrvamuktam | āyattam - adhīnam | kuta ityapekṣāyāmāha pramāṇa iti | itiśabda evaṃśabdārthe | nanu tataḥ tatra prasiddheḥ, evaṃ ca prakṛtasamarthanīyavastūpayogitayā svayaṃ ca saṃbandha rūpatayā avaśyavicāryāṃ mānādisthitiṃ nirūpayitum idametādṛk................................| ityādi, ...............īśādivyavahāraḥ pravartyate || ityantaṃ ślokasaptadaśakena āhnikāntaramārabhyate | tatra ślokadvayena pramāṇatatphalasvarūpam, tataḥ prameyasya svarūpaṃ nirūpayituṃ pratyābhāsaṃ pramāṇasya vyāpāro na tu svalakṣaṇātmakavastvekaniṣṭhatāniyamena - iti darśayituṃ pratyavamarśabalena ābhāsavyavasthā, iti daśabhiḥ ślokaiḥ ucyate, tatprasaṃgāt mithyājñānasvarūpaṃ ślokena, prameyasvarūpasiddhiśca prakṛtamapi īśvaravādam avalambya ghaṭate - iti ślokena upadarśyate, sa ca eṣa sarvaḥ pramāṇatatphalaprameyādipravibhāgaḥ sati pramātari pradarśitarūpe, tato na tasya prameyatā yena atrāpi pramāṇavyāpārasaṃbhavaḥ, kevalaṃ vyavahāramātrasiddhiphalaṃ pramāṇam atra, iti ślokatrayeṇa - iti tātparyārthaḥ | yaduktam kriyāsaṃbandhādibuddhayo na bhrāntisvabhāvāḥ iti, tadeva nirṇetuṃ pramāṇatatphalasvarūpaṃ tāvat prasiddhamanuvadati | kimityata āha evaṃ ca iti | prakṛtam - ārabdaṃ yatsamarthanīyaṃ vastu - kriyāśaktirūpaṃ samarthanīyaṃ vastu tatropayogitayā | mānādisthitim - mānameyādivyavasthām | āhnikāntaram - anyadāhnikam | tatra - ślokasaptadaśakamadhye | tatphalasvarūpam - pramāsvarūpam | tataḥ - tadanantaram pratyābhāsam - sarveṣvābhāseṣu, svalakṣaṇātmakam - svalakṣaṇarūpaṃ yadvastu tatra yā ekaniṣṭhatā tasyā yo niyamastena, ślokena trayodaśenetyarthaḥ | ślokenopadarśyate iti, caturdaśenetyarthaḥ | pradarśitarūpe - jñānādhikāre nirṇītasvarūpe pramātari sati bhavatīti sambandhaḥ | tasya - pramātuḥ, atrāpi - pramātaryapi, atra - asminpramātari tātparyārthaḥ - samastāhnikasya vyastatvenābhiprāyaḥ | atha prathamadvitīyayoḥ ślokayoravataraṇikāṃ karoti yaduktam iti | spaṣṭam idametādṛgityevaṃ yadvaśādvyavatiṣṭhate | vastu pramāṇaṃ tatso'pi svabhāso'bhinavodayaḥ || 1 || so'ntastathāvimarśātmā deśakālādyabhedini | ekābhidhānaviṣaye mitirvastunyabādhitā || 2 || yasya vaśāt - sāmarthyāt, vastu nīlasukhādikaṃ vyavatiṣṭhate - niyatāṃ prakāśamaryādāṃ na ativartate idamiti svarūpeṇa etādṛk iti ca viśeṣaṇabhūtanityatvānityatvādiyogena, talloke pramāṇam iti sthitam, tacca vivecakena vicāryam - iha vastunaḥ svarūpaṃ evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe | idametādṛk iti | atra ṭīkā - yadvaśāt iti vyācaṣṭe yasya iti | yasya - vakṣyamāṇasvarūpasya vaśāt ityavayayavaṃ vyācaṣṭe sāmarthyāt iti | nīla ityanena bāhyavastuparāmarśaḥ | sukham ityanena āntaravastuparāmarśaḥ | ādi śabdena sarveṣāṃ bāhyāntaravastūnāṃ grahaṇam | vyavatiṣṭhate iti vyācaṣṭe niyatām iti | nīlasukhādirūpeṇaiva bhāsate ityarthaḥ | idametā - dṛgityevam iti avayavasamudāyarūpaṃ padaṃ vyācaṣṭe idam iti | idam ityavayavaṃ vyācaṣṭe svarūpeṇa iti | etādṛk ityavayavaṃ vyācaṣṭe viśeṣaṇa iti | viśeṣaṇabhūtāni ca tāni nityatvānityatvādīni [nityatvānityatvānirtyatvarūpā dharmasteṣām - C.] - nityatvānityatvādirūpā dharmāḥ teṣāṃ taiḥ saha vā yo yogaḥ - sambandhastena | tṛtīyāvibhaktyā evaṃśabdavyākhyā | sthitam iti yogyatayāvyāhṛtam | etena tat ityantaṃ vyākhyā kṛtā | tathā caivamatrayojanā | svātmavaśenaiva na tāvat vyavatiṣṭhate - jaḍatvāt, mama nīlaṃ prakāśate caitrasya veti ca tadā kathamavabhāsaḥ, tasmāt anyavaśena vyavatiṣṭhate, anyo'pi cet jaḍaḥ tat andhena andhasya hastādānam, tasmāt anyo'sau saṃvidātmā, so'pi yadi śuddho nirviśeṣo na tarhi nīlasyaiva vyavasthāhetuḥ bhavet - pītādāvapi tasya tathātvāt, tadasau nīloparakto yadvaśādvastu idametādṛgityevam - idamityevam etādṛgityevam ca vyavatiṣṭhate loke tatpramāṇamiti sthitam | atra durbodhatvena vicāraṃ vidheyatvena pratijānīte, tacca iti | tacca proktasvarūpaṃ vastu svarūpadharmavyavasthāpakaṃ pramāṇaṃ ca, vivecakena - vicārakena, vicāryam - vicāraviṣayīkāryam | vicārameva karoti iha iti | iha - bhāsamāne jagati | tāvat iti | nātra kasyāpi vipratipattiriti bhāvaḥ | svātmavaśena - vastusvarūpasāmarthyena na vyavatiṣṭhate, niyatayā maryādayā na vartate ityarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha - jaḍatvāt iti | jaḍo hi na svayaṃ vyavasthāṃ kartuṃ śaktaḥ, cetanādeva svarūpalābhāt | hetvantaramāha mama iti | tadā, yadi vastutaḥ svātmavaśenaiva vyavasthā bhavettadā ityarthaḥ | iti - evam, ābhāsaḥ - sphuraṇam, kathaṃ ca - syāt, na syādityarthaḥ | iti kimiti ? mama nīlaṃ prakāśate, caitrasya vā prakāśate iti pramātṛlagnatayāvabhāso na syāditi bhāvaḥ | yadyapyanyabhāsanamanyasya gocare na, tathāpi vyavahāravaśenaivamuktam | phalitamāha tasmāt iti | tasmāt tattadvastu anyavaśena vyavatiṣṭhate | tasyānyasya vicāraṃ karoti anyo'pi iti | anyopi - ahaṃrūpaścaitrarūpo vā, cet - yadi, jaḍo bhavet tat - tadā idam andhenāndhasya hastādānam - hastāvalaṃbaḥ bhavati | atrāpi phalitamāha tasmāt iti | tasmāt - tataḥ kāraṇāt | asau, anyaḥ saṃvidātmā - cetanaḥ yukta iti śeṣaḥ | nanu sa saṃvidātmaiva bhavatu tataḥ kim ityata āha - so'pi iti | so'pi - saṃvidātmāpi, yadi śuddhaḥ, ata eva nirviśeṣaḥ sarveṣu nīlādiṣvabhedena pramātṛtayā sthito bhavati, tarhi - tadā, nīlasyaiva vyavasthāhetuḥ - kevalaṃ nīlagrāhakaḥ, na bhavet, api tu pītādāvapi tasya - saṃvidātmanaḥ, tathātvāt - vyavasthāpakatvāt, anyathā śuddhatvāyogāt | tat - tasmātkāraṇāt asau - ābhāsaḥ, nīloparaktaḥ - viṣayatayā sthitena nilla - nīlonmukho nīlaprakāśasvabhāva ityābhāsaḥ san nīlasya vyavasthāpakaḥ, tatprakāśasvabhāvataiva hi tadvyavasthāpakatā, sa ca nīlasya prakāśo yadi avyatiriktasya, tat pītasyāpi syāt - prakāśātmaka - cittattvatādātmyāviśeṣāt, tena vyatiriktīkṛtasya nīlasya sa prakāśaḥ | nīlaṃ ca ittham tato vyatirekābhāsayogyaṃ yadi so'pyā - bhāso mahataḥ prakāśāt vyatiricyate, [vyatiricyeta - K. ṣ. ṣ.] mahāprakāśāvyatireke tasya tato nīlādeḥ vyatirekābhāvaprasaṃgāt, mahāprakāśācca na vyatirekaṃ dravyeṇoparaktaḥ [nīladravyeṇa svoparaktaḥ kṛtaḥ] kṛtaḥ, tathā nīlonmukhaḥ, ata eva nīlaprakāśasvabhāvaḥ, iti - evaṃrūpaḥ san, nīlasya vyavasthāpakaḥ, sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇam iti nyāyena nīlasyaiva vyavasthākārī bhavati | kuta ityapekṣāyāmāha - tat iti | hi - yasmāt, tatprakāśasvabhāvataiva tadvyavasthāpakatā bhavati | nanu tato'pi kim ityata āha sa ca iti | avyatiriktasya - asmādabhinnasya nīlasya, tat - tadā, syāt iti | anena nyāyena tasya pītādapyabhinnatvāt iti bhāvaḥ | kuta ityapekṣāyāṃ svayamapi amumeva hetumāha prakāśātmaka iti phalitamāha tena iti | saḥ - viṣayatayā sthitaḥ | nanu taṃto vyatirikta eva bhavatu tataḥ kim ityata āha nīlaṃ ca iti | ittham, evaṃ satītyarthaḥ | tataḥ - svaviṣayaprakāśāt, vyatirekarūpo ya ābhāsaḥ tatra yogyaṃ vyatirekābhāsayogyam | itthamityasyākāṃkṣāṃ pūrayati yadi iti | so'pyābhāsaḥ - nīlaprakāśarūpa ābhāsaḥ, vyatiricyate - vyatirekaṃ bhajate, anyathātaddvāreṇaivānenāpi sahaikatāsādanāditi bhāvaḥ | svayamapyatra hetumāha mahā iti | mahāprakāśāvyatireke - mahāprkāśena sahābhinnatve sati, tasya - nīlaprakāśasya, vyatirekābhāvaprasaṃgāt, vyatirekaprayogikābhāvākhyāniṣṭā- patterityarthaḥ | nanu tarhi kiṃcidapi sahate, iti nūnaṃ tena [nūnaṃ mahāprakāśena saṃkoca - K. ṣ. ṣ.] saṃkoca ātmani nirbhāsanīyaḥ, saṃvido vastūnāṃ ca saṃkocanaprāṇo [anyonyasaṃkocanaprāṇaḥ - K. ṣ. ṣ.] navyartharūpo'sau śūnya ityucyate, saṃkocāvabhāsa eva ca māyīyapramātuḥ utthānam, ata ekayā sṛṣṭiśaktyā pramātṛpramāṇaprameyollāsaḥ paramārthataḥ, tena - śūnyadhīprāṇadehā - mahāprakāśo'pi nīlāderbhinno bhavatu yena noktadoṣaprasaṃga ityata āha na sahate iti, sahatvāyogyatvāpātāt, iti bhāvaḥ | phalitamāha iti nūnam iti | iti - ataḥ kāraṇāt | nūnam - niścaye, tena - mahāprakāśena, ātmani - nīlaviṣayatayā saṃcāryamāṇe svātmabhāge, saṃkocaḥ - parimitatā, svasmāt nīlācca bhedaḥ, nirbhāsanīyaḥ - paramārthataḥ sannapi svaśaktivaśena bhāsayituṃ yogyaḥ | nanu bhāsayatu tataḥ kim ityata āha saṃvidaḥ iti | paṇḍitaiḥ asau - nirbhāsanīyaḥ saṃkocaḥ, śūnya iti - śūnyapramāteti, ucyate | kuta ityapekṣāyāṃ hetugarbhaṃ viśeṣaṇamāha nañartharūpaḥ iti | yataḥ sarvabharitamahāprakāśānnirgatatvena tāvadviṣayopaśleṣarāhityena ca na kiñcidrūpatvād abhāvarūpa ityarthaḥ | nañarthasya cābhāvasya śūnyatvaṃ sphuṭameva, paramārthato nañarthābhāvatvena rūpapadagrahaṇam | punaḥ kīdṛśaḥ ? saṃvidaḥ vastūnāṃ ca nīlādīnāṃ ca yatsaṃkocanam - anyonyato'vyāpakatāsaṃpādanam tadeva prāṇaḥ yasya saḥ, tena labdhasattāka ityarthaḥ | asyaiva grāhakatvaṃ kathayati - saṃkoca iti | māyīyapramātuḥ, parapramātṛvyatiriktasya grāhakasyetyarthaḥ | utthanam - prādurbhāvaḥ | etena phalitaṃ vastu kathayati ata ekayā iti | ataḥ kāraṇāt, ekayā - natu pratyekaṃ bhinnatayā sthitayā, sṛṣṭiśaktyā parapramātṛgatayā kartṛtvajñātṛtvarūpayā sṛṣṭiviṣayatvena sṛṣṭirūpayā śaktyā, paramārthataḥ pramātṛpramāṇaprameyollāsaḥ - śūnyādirūpāṇāṃ pramātṝṇāṃ pramāṇānāṃ nānāvidhānāṃ prameyānāṃ ca prādurbhāvo bhavati, yugapadeva sarvaṃ prādurbhavatīti bhāvaḥ, yadyapi nāsargaṃ brahma vidyate iti nyāyena sarvadaivātra sarvamastyeva, tathāpi śiṣyabodhanārthaṃ prakalpyaivamuktam | atrāṣi phalitamāha tena iti | tena - dyupādhyāśrayasvīkārātmakasaṃkocaparigrahasaṃkucitāt māyāpramātuḥ anantakālāntarmukhasaṃvedanarūpāt sa pramāṇābhimata ābhāso yāvat prameyonmukhatāsvabhāvaḥ tāvat prameyasya deśakālākārābhāsasaṃbhedavattvāt so'pi tathaiva kṣaṇe kṣaṇe anyānyarūpaḥ, [anyānyābhāsarūpaḥ sraṣṭavyaḥ - K. ṣ. ṣ.] sraṣṭavyaḥ, taduktam abhinavodayaḥ yata ekayā sṛṣṭyā pramātrādyullāsaḥ tataḥ kāraṇāt, yāvat - yāvati samaye, śūnyadhīprāṇadehādirūpāḥ, ādiśabdena prameyagrahaṇam | jaḍābhāvāvasthāyāṃ teṣāmapi pramātṛtvāt, ye upādhayasteṣāmāśrayaḥ - āśrayaṇaṃ tasya yaḥ svīkāra aṃgīkaraṇaṃ tadātmako yaḥ saṃkocastasya yaḥ parigrahaḥ tena saṃkucitāt - svātantryeṇa sādhitasaṃkocabhāvāt, māyāpramātuḥ mahāprakāśarūpātpara-pramāturbhinnatayā prādurbhūtāt bhedaprāṇatvena māyāśritātpramātṛtatvāt | kīdṛśāt ? anantakālam - aparicchinnakālam, sarvadeti yāvat, antarmukham - bāhyonmukhatāsamaye'pyahaṃ [bāhyonmukhasamaye'pi - C.] paśyāmītyahaṃparāmarśaikaniṣṭhatvena svamātraviṣayaṃ yat saṃvedanam - parāmarśākhyo vyāpāraḥ tat rūpaṃ yasya tādṛśāt | saḥ - prasiddhaḥ, pramāṇābhitaḥ - pramāṇeti nāmnā saṃmataḥ ābhāsaḥ - bhavati | kīdṛśa ityapekṣāyāmāha prameyonmukhatā iti | etena saṃkucitasya mahāprakāśasyāha-mityantarmukhatāvasthāyāṃ pramātṛtvam, idamiti vāhyonmukhatāyāṃ pramāṇatvam | asminsamaye'haṃpaśyāmītyantarmukhatāyāḥ sphuraṇāt pramātṛtvasya aparicchinnatvameveti sūcitam | yāvadityasyākāṃkṣāṃ pūrayati tāvat iti tāvat - tasminsamaye eva, tathā - tadvat, so'pi - pramāṇābhāso'pi kṣaṇe kṣaṇe anyānyarūpaḥ - na tvantarmukhapramātṛvadekarūpaḥ, sraṣṭavyaḥ - sarjanīyaḥ | kuta iti hetvapekṣāyāmāha prameyasya iti | prameyasya - pramāṇaviṣayasya, yat deśakālākārābhāsaiḥ, saṃbhedattvam uparaktatvaṃ tat vidyate yasya tasya bhāvastatvaṃ tasmāt, kṣaṇe kṣaṇe, deśādikṛtabhedena navīnatayā sphuraṇāditi yāvat, pratiprameyaṃ hi pramāṇaṃ bhinnameva yuktamiti bhāvaḥ | nanvetatkenoktam ityapekṣāyāmavaśiṣṭaṃ svābhāsaḥ ityādiślokakhaṇḍaṃ vyākhyāsyan tadantargatam abhinavodayaḥ itipadametadvācakatvena yojayati iti - abhinavaḥ - kṣaṇaparivāsamlānyāpi [kṣaṇavāsaparimlānyāpi - K. ṣ. ṣ.] na kalaṅkitaḥ, tena navanavodaya ityuktaṃ bhavati, so'pi yadi tathābhūto māyāpramātṛlagno na bhavet tato mama nīlāvabhāso yasya tasyaiva pītābhāso mama iti na syāt, asti ca idaṃ svasaṃvedanaṃ - yat sarvatra abādyamānam, ityevaṃ svatvena ābhāsamāno ya ābhāso - navanavaprameyaunmukhyāt navanavodayaḥ sa pramāṇam yataḥ pramāṃ vidhatte | kāsau ? pramāṇaphalasvabhāvā iti cet, āha - sa eva bodharūpa ābhāso mitiḥ pramāṇaphalam iti saṃbandhaḥ | taduktam iti | anena padenaivoktamityarthaḥ | asya padasya vyākhyāṃ karoti abhinava iti | abhinava ityavayavaṃ vyācaṣṭe kṣaṇa iti | kṣaṇaṃ yo parivāsaḥ - avasthānam, tatkṛtā yā mlānistayā | etena phalitamarthamāha tena iti | etena abhi padasya vīpsāvācakatvaṃ dyotitam | sopi svābhāsaḥ iti vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti so'pi yadi tathābhūtaḥ iti | sopi - proktasvarūpaṃ tatpramāṇamapi, idam - ayamābhāsaḥ, svasaṃvedanam - svānubhavasiddham, yad ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati iti iti | yadidamasti ityataḥ kāraṇāt | evaṃ bhavati | evaṃ kim ityapekṣāyāṃ svābhāsa iti avayavavibhāgena vyācaṣṭe svatvena iti | svatvena - grāhakāśrayamamatāviṣayatvena, sa pramāṇam [sa eva pramāṇamiti - C.] ityantaṃ yojanā sūcitā | evamatra yojanā - so'pi - pramāṇamapi abhinavodayastathā svābhāso bhavati, iti | kutaḥ pramāṇamityapekṣāyā-madhyāhṛtya hetumāha yataḥ pramām iti | etena prathamaślokaḥ kṛtavyākhyaḥ | atha dvitīyaṃ ślokaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti kāsau iti | pramāṇaphalasvabhāvā - karaṇabhūtapramāṇaphalasvarūpā, aso - pramā kā bhavati iti cet - evaṃ yadi avocastat, āha - ācāryaḥ kathayati | kimāhetyapekṣāyāmetaduttararūpaṃ dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe sa eva iti | saḥ iti vyācaṣṭe sa eva iti | sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇamiti nyāyamāśritya evaśabdaprayogaḥ | evaśabdena tathāśabdasya samuccayārthatvaṃ dyotitam, sa eva mitiśceti | mitiḥ iti vyācaṣṭe pramāṇa iti | iti saṃbandhaḥ - nanu evaṃ paryāyatvamuktaṃ bhavet na tu phalabhāvaḥ, [phalasvarūpam - K. ṣ. ṣ.] āha - vāhyonmukhatayā prakāśarūpayā [prakāśarūpatayā - K. ṣ. ṣ.] tatra tat pramāṇam, yā tu tasyaiva antarmukhātmā vimarśarūpatā prāk upapāditā tatsvabhāvena kevalaṃ viṣayadaśāsaṃkucitena sa eva bodhaḥ phalam, yathāhi yaḥ śūro'haṃ sa eva vijayī iti ekaniṣṭhe śūratvavijayatve vivekavatā hetuphalabhāvena vyavasthāpyete, yato hi ahaṃ śūraḥ tato vijayī iti | evaṃ yato nīlaprakāśaḥ tato nīlamidam atra dvitīyaśloke evameva saṃbandhaḥ | antarvimarśātmā iti padadvayaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti nanu evam iti | evam - anena prakāreṇa, paryāyatvam - paryāyabhāvaḥ, na tu phalabhāvaḥ iti, phalaṃ hi karaṇādibhinnameva yuktam, yathā paraśoḥ chidā, na cātra tat, dvayorapyekabodharūpatvāditi bhāvaḥ | atrottaraṃ kathayati - āha iti | sūtrakāra iti śeṣaḥ | kimāhetyapekṣāyāmetadeva padadvayaṃ vyācaṣṭe bāhya iti | tatra - pramāṇatvaphalatvadvayamadhye, tat - vastuvyavasthāpakaḥ bodhaḥ, prakāśarūpayā bāhyonmukhatayā - idaṃ paśyāmītyādirūpayā, pramāṇaṃ bhavati | tu - vyatireke, tasyaiva - bodhasya, yā'ntarmukhātmā vimarśarūpatā - ahamiti sthitā vimarśasvarūpatā, prāk - jñānādhikāre, upapāditā - upapattyā sthāpitā, tatsvabhāvena - tena svarūpeṇa, sa bodha eva - pramāṇarūpo bodha eva, phalaṃ bhavati | tatsvabhāvena kīdṛśena ? kevalaṃ viṣayadaśāsaṃkucitena - viṣayoparāgavaśataḥ parimitatāṃ gatena, anyathā pramātṛtvāpātāt, antarmukho bodho hi viṣayoparāgāvasthāyāṃ pramārūpaḥ, tadanārūṣitatve pramātṛrūpaḥ | paramārthavicāre tu paramaprakāśādviccinnībhūtaḥ prakāśaḥ svarūpeṇa pramātā, bāhyonmukhatāyāṃ pramāṇam, punaḥ svarūponmukhatāyāṃ pramā, āśthānībhāve prameyamiti | ekasya karaṇaphalabhāve dṛṣṭāntamāha yathāhi iti | yathāhiśabdo dṛṣṭāntatvadyotakaḥ | ekaniṣṭhe - ekapuruṣaviṣaye | vyavasthāpanameva darśayati yato hi iti | dārṣṭāntikayojanāṃ karoti evam iti | parāmarśaḥ - pramā, atra vṛddhasammatimāha iti parāmarśa iti ekarūpatve'pi hetuphalabhāvaḥ, yathoktaṃ tadvaśāttadvyavasthānāt........| iti | kiṃ ca iha vyāpārarūpameva phalaṃ vyāpāraśca vyāpriyamāṇāt vyāpāryamāṇāt vā ananyākāra eva siddhaḥ, iti - abhedaḥ pramāṇaphalayoḥ vimarśabalena ca yataḥ pramāṇaṃ vimarśaśca śabdajīvitaḥ śabdaśca ābhāsāntaraiḥ deśakālādirūpairanāmṛṣte ekatraivābhāsamātre pravartate - ghaṭa iti lohita iti, tato deśakālābhāsayoḥ svalakṣaṇatvārpaṇa - pravaṇayoḥ anāmiśraṇāt sāmānyāyamāne ābhāse pramāṇaṃ pravartate yathoktam iti | kim ityapekṣayāmāha tadvaśāt iti | tadvaśāt iti hetubhāvakathanam, tadvyavasthānāt iti phalabhāvakathanam, iti śabdaḥ uktasamāptau | pakṣāntaramāha - kiṃ ca iti | iha - asminsaṃvedanapathe, vyāpriyamāṇāt - pramātuḥ, vyāpāryamāṇāt - pramāṇāt, ananyākāra - eva - abhinna [abhinnava eva - C.] eva | deśakālādyabhedini iti vyācaṣṭe vimarśabalena iti | yataḥ kāraṇāt pramāṇaṃ vimarśabalena bhavati, vimarśābhāve hi pramāṇagṛhītamapi vastu agṛhītakalpameva, vimarśaśca śabdaḥ jīvitamasyeti tādṛśaḥ bhavati śabdasmṛtirūpatvāt | śabdaśca deśakālādirūpaiḥ - deśakālākāra-svarūpaiḥ ābhāsāntaraiḥ - vastumātrāvabhāsādanyairābhāsaiḥ anāmṛṣṭe - amṛṣṭe, ekatraivābhāsamātre - sāmānyarūpe kevale ābhāse, pravartate - pravṛttiṃ bhajate | kathamityapekṣāyāmāha ghaṭa iti | ghaṭa iti - ghaṭatvaparāmarśaḥ, lohita iti tadrūpaparāmarśaḥ, tataḥ - tasmāt, svalakṣaṇatvasya - svalakṣaṇabhāvasya yadarpaṇam - saṃpādanam, tatra pravaṇayoḥ, tattaddeśakālāvacchinnameva hi svalakṣaṇaṃ svaṃ la - lakṣaṇaṃ bhavati, deśakālānavacchinnasya sāmānyatvāt | īdṛśayoḥ deśakālābhāsayoḥ anāmiśraṇāt - miśrībhāvābhāvāt, sāmānyāyamāne - paramārthataḥ sarvato vyavacchedena sthitatvābhāvāt sāmānyatvābhāve'pi sāmānya iva sthite, ābhāse - ghaṭābhāse lohitābhāse vā, pramāṇaṃ pravartate, pravṛttiṃ bhajate, na tatsvalakṣaṇatvāpādakayordeśakālayoḥ, pṛthak pramāṇapravṛttiviṣayatvāt, anyathā ayam ityapi hi avabhāsa ābhāsāntarānāmiśre puro'vasthite bhāvāvabhāsamātre, [puro'basthitāvabhāsamātreṃ - K. ṣ. ṣ.] iti uktaṃ śrīmadācāryapādaireva - niyate'pyayamityevaṃ parāmarśaḥ puraḥsthite | sarvabhāvagatedantāsāmānyenaiva jāyate || iti | tata ābhāsamātrameva [tata evābhāsamātrameva - K. ṣ. ṣ.] vastu, svalakṣaṇaṃ tu tadābhāsasāmānādhi - tayorapyetadrūpatvāpātāt, pramāṇabhedādeva hi prameyabheda iti bhāvaḥ | nanu ghaṭa ityābhāse'yaṃ nyāyo bhavatu, ayam iti yo'ṅgulīnirdeśenāvabhāsaḥ tatra tu svalakṣaṇasya sphuṭameva grahaṇam ityata āha ayam ityapi iti | ābhāsāntarānāmiśre deśakālābhāsamiśrībhāvarahite, bhāvābhāsamātre, ghaṭābhāsamātre lohitābhāsamātre vā, kenoktam ityapekṣāyāmāha - ācārya iti | kena vākyenoktam ityata āha niyate iti | ayamatrārthaḥ ayamityevaṃ parāmarśaḥ puraḥsthite niyate'pi - argre sthite parimite ghaṭādāvapi, api śabdena aniyate'tra sandeha eva nāsti iti sūcitam | sarvabhāveṣu gatā yā idantā tasyāḥ sāmānyenaiva sādhāraṇyenaiva, jāyate | ayaṃ bhāvaḥ - puruṣo'yamiti purogataṃ niyataṃ ghaṭādigrahaṇamapi tatsvalakṣaṇaṃ na gṛhṇātyeva, anyathā sarvasāmānyedaṃśabdoccārāyogāt, yadā tvanyaiḥ pramāṇairgṛhītayordeśakālayostatra yojanāṃ karoti ayamidānīmiha iti tadaiva tatsvalakṣaṇagrahaṇam deśakālavaśenaiva tasyāsādhāraṇasvarūpatvabhāvanāditi | iti śabda ācāryavākyasamāptau | phalitamāha tataḥ iti | tataḥ - tataḥ kāraṇāt, [kāraṇāt - C.] ābhāsamātrameva - kevalaḥ sāmānyābhāsa eva, bhavati, svaprādhānyena sthitatvena deśādiyojanānapekṣatvāt | svalakṣaṇaṃ vastu na bhavati, deśādiyojanāprāṇatvena kālpanikatvāt | etena sāmānyasyāvastutvaṃ kathayatāṃ bauddhānāṃ sthūlabuddhitvaṃ darśitam | nanu tarhi svalakṣaṇagrahaṇaṃ kathaṃ siddhyati ityata āha svalakṣaṇaṃ tu iti | svalakṣaṇam - anyānanuyāyi svarūpam, tadābhāsānāṃ - deśakālavasturūpābhāsānāṃ yaḥ sāmānā - karaṇyābhāsarūpam ābhāsāntaram ekam anyadeva, tatra ca pṛthageva ca pramāṇaṃ, tatparaṃ miśrīkāreṣu teṣu ābhāseṣu gṛhītagrāhi na pramāṇam iti agre bhaviṣyati, adhyavasāyasya asmaduktanayena śabdapraṇitasya prayābhāsaviśrāntau tadapekṣamapi prāmāṇyaṃ vadatā pratyābhāsaniṣṭhameva prāmāṇyamupetyam, ityāstām, kimavāntareṇa | dhikaraṇyābhāsaḥ - miśratābhāsastadrūpaṃ sat, ābhāsāntaraṃ vastvābhāsādanya evābhāso bhavati | tatra cānyadeva pṛthak pramāṇaṃ bhavati etena tārkikamatanirāsaḥ | te hyekasyaiva pramāṇasya sāmānyasvalakṣaṇaviṣayatvaṃ kathayanti, tatrāpi ca svalakṣaṇasya śreṣṭhatvamiti | svalakṣaṇagrāhakasya pramāṇasyāpramāṇatvaṃ sādhayati tatparam iti | tat - pramāṇam, miśrīkāreṣu - miśrīkārarūpeṣu, teṣu ābhāseṣu param - kevalam gṛhītagrāhi bhavati | prathamaṃ hi sāmānyāditrayaṃ svasvaviṣayaiḥ pramāṇairgṛhītameva, tadanantaramidaṃ pramāṇaṃ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvena yojanāmātrameva karoti, ityatastatpramāṇaṃ na bhavati, agṛhītagrāhitvātpramāṇasya | taduktam :- anadhigatārthādhigantṛ pramāṇam | iti | yadyapyetaddarśane bhāte sarvatra prāmāṇyameva, tathāpi bauddhādibhaṃgārthamevamuktam | nanvasminvastuni vistāro yukta ityata āha agre iti | ata iha na tanyate iti bhāvaḥ | bauddhairdūṣitamadhyavasāyaprāmāṇyaṃ [bauddhairdūṣitaṃ madhyaprāmāṇyam - C.] siddhatayā darśayati adhyavasāyasya iti | asmaduktanayena - asmaduktarītyā, śabdaprāṇitasya smṛtidvāreṇa vikalpabhāvamāgatya śabdena dattasattākasya, adhyavasāyasya - sāmānyaviṣayasya vikalpakāryasyādhyavasāyasya, pratyābhāsaviśrāntau - grahaṇānyathānupapattyā pratyābhāsaṃ paryavasitatve sati, tadapekṣamapi - adhyavasāyāpekṣāyuktamapi, na tu prakāśamātrāpekṣam, prāmāṇyaṃ vadatā - kathayatā śaivena arthāttasyādhyavasāyasya pratyābhāsaniṣṭham - sarveṣvābhāseṣu na tu yojanāmātreṇa niṣṭhā yasya tādṛśam, prāmāṇyamupetyam - aṃgīkāryam, iti - etat, āstām bhavatu, yataḥ avāntareṇa - aprakṛtena, kim, na kiñcidityarthaḥ | nanu yadi vimarśaḥ pramāṇavyāpāraḥ sa tarhi dvicandre'pi asti ? maivam, sa hi saṃskārayogāt ātmānamabhimatprasiddharthakriyā- prāptiparyntamanubandhayan [anuvartayan - K. ṣ. ṣ.] anunmūlitavṛttiḥ sthiraḥ san tathā bhavati, madhye punarunmūlanaṃ cet sahate na tarhi asau tathā vimarśaḥ, nāyaṃ vimarśaḥ pūrvamapi - ekena antarmukhena vapuṣā pūrvameva - tasya nirmūlanāt, svasaṃvit atra ca sākṣiṇī, tadaiva na idaṃ rajatam iti vṛttapūrvasyaiva vimarśasya avimarśīkaraṇaṃ saṃvedyate | abādhitā iti padaṃ vyākhyātumāha nanu iti | saḥ - vimarśaḥ, uttaramāha maivam iti | kuta ityapekṣāyāmāha sa hi iti | hi - yasmāt, saḥ - vimarśaḥ, saṃskārayogāt - saṃskāravaśataḥ, abhimatā cāsau prasiddhā ca yā'rthakriyā tasyāḥ yā prāptiḥ sā paryante yatra tat, tāvatkālamiti yāvat | ātmānam - paravimārśākhyaṃ svarūpam anubandhayan - anuvartayan, ata eva anunmūlitavṛttiḥ - abādhitavṛttiḥ san, tathā - mitirūpam bhavati | punaḥ - pakṣāntare, madhye cet - yadi, unmūlanam - bādhām, sahate tarhi asau - vimarśaḥ, pūrvamapi tathā - mitirūpo na bhavati | kuta ityapekṣāyāṃ hetumāha ekena iti | ekena - ekatayā sthitena, avyabhicāreṇeti yāvat, antarmukhena vapuṣā - svarūpeṇa, na dvicandra iti rūpeṇa [iti rūpāvyabhicāriṇe mitye - C.] vyabhicāriṇeti yāvat | pūrvameva - pūrvakāla eva, tasya - dvicandravimarśasya unmūlanāt - bādhanāt, dvicandro nāsīditi dvicandrapratyayasya pūrvameva sthitatvenonmūlanamapi pūrvakālīnameva yuktamiti evaśabdaprayogaḥ | nanu kimatra pramāṇam ityata āha svasaṃvid iti | kutaḥ sākṣiṇī ityata āha tadeva iti | arthavaśena svasaṃviditi padaṃ tṛtīyāntīkāryam, yatastayā svasaṃvidā vṛttapūrvasya - pūrvasaṃpannasyaiva vimarśasyāvimarśīkaraṇam - lakṣaṇayā ayamitirūpatākaraṇam saṃvedyate - anubhūyate, katham ? iti, kimiti ? idam - adya śuktitayā puro bhāsamānaṃ vastu, tadaiva - pūrvameva, rajataṃ na āsīt, natu pūrvaṃ rajataṃ bhūtvādya śuktibhāvaṃ uktaṃ ca etat bādhavicāre, vakṣyate ca rajataikavimarśa........... ityatra, evaṃ sthite dvicandre'pi yāvat parakutūhalasaṃpādanamartha- kriyāsaṃmatam apūrvavastudarśanāya cikīrṣati tāvat avajñopahāsaśokādivivaśaḥ parajanavacanākarṇanena samunmūlyamānaṃ prācyaṃ dvicandro'yam iti parāmarśaṃ svasaṃvedanādeva abhimanyate | nanvevaṃ yatra arthakriyāṃ na anvicchati tatra kathaṃ bādhābādhavyavahāraḥ ? mā bhūt - kiṃ naḥ truṭitam pravṛttirhi na sarvatra pramāṇata eva, kiṃ tarhi kvacana saṃśayata eva, arthapakṣādhikyāt arthitvatāratamyādapi vā kṛṣyādau saviṣānna - gatamiti | pūrvametaduktamiti smārayati [pūrvametaduktassmārayati - C.] - uktaṃ ca iti | vakṣyate iti | rajataikavimarśa ityatra, vakṣyamāṇe'smin śloke ityarthaḥ | etena siddhaṃ vastu kathayati evaṃ sthite iti | arthakriyāsammatam - arthakriyātvenābhimatam, avajñopahāsābhyām - parakṛtayāvajñayā [parakṛtatayāvajñayā - C.] upahāsena ca ye śokādayasteṣāṃ vivaśaḥ - āyattatāṃ gataḥ san samunmūlyamānamabhimanyate - bādhyamānaṃ jānātīti saṃbandhaḥ | atra śiṣyaḥ praśnaṃ karoti nanvevam iti | anvicchati - prāpnoti | uttaramāha mā bhūt iti | truṭitam - naṣṭam | kuto na truṭitam ityata āha pravṛttirhi iti | nanu kenānyenāpi pravṛttirastītyata āha kiṃ tarhi ti | kvacana - atiprayāsarahite dhanavyayarahite kutrāpi vastunītyarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha artha iti | arthapakṣasya yadādhikyam - adhikatā, atisādhanīyatā tasmāt | atrāpi hetuṃ dṛṣṭāntarītyāha kṛṣyādau iti | puruṣo hi tatphalasiddhau aniścita eva kṛṣyādau pravartate | jīvanopāyatvena tatphalasyaśālyāderapyuttamatvāt | saṃśayena pravṛttau hetvantaraṃ pakṣāntararītyāha arthitva iti | arthitvasya - arthādhikyābhāve'pi sākāṃkṣatvasya yat tāratamyam - mūḍhatvādinā parā kāṣṭhā tasmāt | atrāpi hetuṃ sadṛṣṭāntamāha saviṣa bhojane niścitasaṃbhāvitadṛṣṭapratyavāye ca cauryādau pravṛttidarśanāt, tat arthitvātiśayaḥ lokasya tāvat [pravṛtau tāvat nibandhanam - K. ṣ. ṣ.] pravṛttau nibandhanam, sa ca pravṛttaḥ [lokaśra pravṛttaḥ - K. ṣ. ṣ.] kvacana anunmūlitapramitikaḥ pramāṇatāṃ pratipadyate, kvacit anyathā - bhavan viparyayamiti | evam ājanma yato'nena abhyasta ājanmaśatebhyo vā pramāṇāpramāṇavibhāgaḥ tato maṇirūpyādivat tatsvarūpam iti | niścitasaṃbhāvitadṛṣṭapratyavāye, saviṣānnabhojane niścitadṛṣṭapratyavāyatvam, cauryādau saṃbhāvitadṛṣṭapratyavāyatvamiti krameṇa yojanīyam | ādi śabdena parahiṃsanādigrahaṇam | niścitadṛṣṭapratyavāyāṃ saviṣānnabhojanapravṛttau mama maraṇaṃ na bhavedeveti tarkarūpaḥ saṃśayo vartata eva, tarkasya ca niścayasaṃśayāntarālavartitvena saṃśayapratyāsannatvaṃ vartata eveti na virodhaḥ | arthapakṣādhikyaṃ yuktatatvenāvasthāpyārthitvapakṣaṃ phalitatvena kathayati tat iti | tat - tasmātkāraṇāt, athitvātiśayaḥ - lokasya tāvat pravṛttau nibandhanam - kāraṇaṃ bhavati | sa ca - lokaśca, kvacana, pramāsthale ityarthaḥ | kvacit, dvicandrādirūpe apramāsthale ityarthaḥ | anyathā bhavan, unmūlitapramitikaḥ sannityarthaḥ, viparyayam - apramāṇatām, pratipadyate | iti śabdaḥ prameyasamāptau | atrāpi phalitaṃ kathayati evam iti | evaṃ sati, tataḥ - tasmāddhetoḥ, puruṣaḥ āpātamātra eva, na tu mahāvicārānantarameva, tatsvarūpam - pramāyāḥ svarūpam vilakṣaṇamīkṣate - paśyati, katham ?, maṇirūpyādivat, sphaṭikarajatayorivetyarthaḥ | ādi śabdena padmarāgādergrahaṇam | evaśabdo vicārānantaraṃ tadvailakṣaṇyekṣaṇasyātisphuṭatvaṃ dyotayati | tataḥ kutaḥ ? yato'nena - puruṣeṇa, ājanma - janmana ārabhya, ājanmaśatebhyo vā - pūrvāṇi janmaśatānyārabhya vā, pramāṇāpramāṇavibhāgaḥ abhyastaḥ - abhyāsaviṣayatāṃ nītaḥ, sarvatra niścayena pravṛttau tasya kutrāpi aprāmāṇyaṃ na bhavedityevaṃśabdābhiprāyaḥ | ājanmaśatebhyo vā ityanena vikalparītyā kathanena janmāntarasya pūrvasya [āpūrvajanmaśatebhyo'pi vā - K. ṣ. ṣ.] bhāvinopi śaithilyaṃ āpātamātra eva vilakṣaṇamīkṣate, asti hi tasya paramārthato vailakṣaṇyaṃ dyotitam | nanu tarhi kathaṃ śāstreṣu janmāntaraprasiddhirasti ? satyam, keṣu asti, [śahita - C.] adhyātmaśātraṣu vā ? adhyātmaśāstreṣu tāvadetat janmāpi paramārthato'satyatayā [paramārtho satyatayā - C.] saṃbhāvitam, kā kathā janmāntarasya, yā tvatrāpi kadācijjanmāntarakathā dṛśyate, sā'vasthāpekṣayā pitṛputrādibhāvāpekṣayā vā bhavatyeva, na tu sa eva jīva ekato nirgatya iha loke'nyaṃ dehamāśrayatītyatra kimapi pramāṇaṃ dṛśyate | nanu kathaṃ na dṛśyate ? śrīmadbhagavadgītādau vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya ityādivākyadarśanāt | satyam, atrāpyavasthābheda eva tātparyam | tathā hi - śrībhagavatā tatraiva dehino'sminyathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā ityādikathanāt | nanvavasthābhedo'tra dṛṣṭāntatayā gṛhītaḥ na tu dārṣṭāntikatayā sthitaḥ | satyam, tajjñānprati dṛṣṭāntarītyā etatsūcitam, tajjñā hi tajjñeṣu sūcanayaivārthānkathayanti, avasthābhedasya janmatvaṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāmasmābhirlīlopākhyāne vistareṇa nirṇītam | athavā śrībhagavato'maraṇaviṣayaṃ sukhamevātra vivakṣitam | tathā caivamatrābhiprāyaḥ - yathā vāsasastyāge kaṣṭaṃ nāsti, tathā maraṇe'pi | kiṃ ca dehābhimāninaṃ pratyevaṃ kathanaṃ yuktameva, sa hi etacchutvā paralokabhayena yatra tatra pravṛttiṃ na kurute, etena smṛtiśāstrābhiprāyo'pi uktaprāya eva, tata eva śrībhagavatātra dehina ityuktam | putrasyottarajanmatvaṃ śrutyā sphuṭamevoktam | ātmā vai jāyate putraḥ iti | tathā ca pituḥ pūrvajanmatvaṃ sphuṭameva yathā vetasaśākhāderāropyamāṇasya yato'sāvanītaḥ sa vṛkṣaḥ pūrvajanma tacchākhāyā utpanno vṛkṣaḥ uttarajanmeti ko doṣaḥ | kiṃ caikacittattvāpekṣayā sarvāṇi janmamaraṇāni ekaviṣayāṇyeva, tathā cānyajīvajanmamaraṇādināpi [anyajīvana janmamaraṇādināpi] anyajīvasya janmamaraṇādimattvaṃ yuktameva, tathā ca kāraṇabhedādikṛtam, tataśca yadārtiṃ parimitāṃ sahyām abhimanyate tata eva arthitāmahāgraheṇa yatra tatra na preryate tadā visaṃvādabhīruḥ niścitaprāmāṇyāt bodhāt adṛṣṭe dṛṣṭe'pi vā pravartamāno na visaṃvādyate, iti sa - prekṣāpūrvakāri bhaṇyate, tena laukikaṃ pramāṇasvarūpam anūditaṃ sāmānyasaṃbandhādijñāne'pi mohāt aprāmāṇyaśaṃkāṃ śamayitum, ataeva vibhāgaviśeṣalakṣaṇaparīkṣādibhiriha na āyāsito yathā'bdau kṣipto jalakuṃbhaḥ punarnavīnamuddhṛto yadā bhavet tadaikatvāpekṣayā tadgataṃ jalamapi parilīya, navīnam, punarutthitaṃ vaktuṃ śakyate, evaṃ mṛto'pi jīva ekatvenānyajīvāpekṣayā jāta ityapi vaktuṃ śakyata evetyalamucchṛṃkhalajananiyamanārthaṃ kalpitaśṛṅkhalārūpavaidikavidhiniṣedhacodanātroṭanena [troranena - C.] | mahājanāstu svayameva svabhāvena niyamitāḥ santaḥ etatparamārthaṃ jñāsyanta eva | yaduktam :- viṣayaḥ pratiṣedhāśca svabhāvo viditātmanām | niyāmakāstu mūrkhāṇāṃ caurāṇāmiva śṛṃkhalāḥ || iti | nanu vimarśadvayasya paramārthato yadi pramāṇatvāpramāṇatvavailakṣaṇye heturnāsti tarhi kathamabhyāsapāṭavepyāpātepi bhānaṃ yujyate, tadvisphuṭahetukasyaiva yuktam ityapekṣāyāmāha asti hi iti | tasya - pramāṇāpramāṇatvasya, phalitaṃ vastu saṃgṛhya kathayati, tataśca iti | sahyām - soḍhuṃ śakyām, yatra tatra - saṃśayite vastuni, tataḥ - ārteḥ sahyatvāt, visaṃvādabhīruḥ - vipralaṃbhabhītaḥ [vipralaṃbhāpītaḥ - C.] san, adṛṣṭelakṣaṇayādṛṣṭaviṣaye yāgādau, saḥ - puruṣaḥ, prekṣāpūrvakārī vicārapūrvakārī, bhaṇyate - kathyate, prāmārāyaniścayānantaraṃ pravṛtterityarthaḥ | etadavaṣṭambhena loke prasiddhasya pramaṇakathanasyānuvādatve yuktatāṃ sādhayati tena iti | tena - yataḥ pramāṇena vastu nirṇīyānantaraṃ pravṛtta eva puruṣaḥ prekṣāpūrvaṃkārī bhaṇyate, tataḥ kāraṇāt sūtrakṛtā sāmānyasambandhādijñāne'pi - vyavahārakāraṇatvenātiprasiddhe sāmānyādijñānepi, mohāt aprāmāṇyaśaṃkām - bauddhairmohavaśenotpāditāmapramāṇatvaśaṃkām, śamayitum - dūrīkartum, pramāṇasvarūpamanūditam - loke lokaḥ | yat yat avādhitasthairyam ata eva apratihatānuvṛttikaṃ vimarśaphalaṃ vidhatte tattad bodharūpaṃ bodhyaniṣṭhaṃ pramātṛsvarūpaviśrāntaṃ pramāṇam iti | tacca aindriyake vodhe sukhādisaṃvedane yogijñāne ca avivādameva, mukhyatayaiva prameyarūpe ābāse sākṣāt viśrānteḥ | prasiddhatvepi anuvādarityā punaḥ kathitam, atikāṃkṣitaṃ vastu hi punaḥ punaḥ kathyate aiveti bhāvaḥ | nanu tarhi vibhāgādi kathaṃ na kṛtamṛtyata āha ata - eva iti | ata eva - anuvādāddhetoreva, sāmānyalakṣaṇānuvādamātreṇābhipretasiddheḥ loke prasiddhānāṃ vibhāgādīnāmanuvādo na kṛta eveti bhāvaḥ | nanu loke kathaṃ pramāṇasāmānyalakṣaṇādeḥ prasiddhatvamasti yenānūditamityuktam ityapekṣāyāṃ lokaprasiddhaṃ pramāṇasāmānyādilakṣaṇādi kathayati yat iti | apratihatānuvṛttiryasya tādṛśam, svarūpaviparyayāsahamityarthaḥ | vimarśaphalam - vimarśākhyaṃ phalaṃ pramāṇamiti yāvat | bodhyaniṣṭham ityanena pramāturvyāvṛttikāriṇo bāhyonmukhatvasya kathanam, pramātṛsvarūpaviśrāntam iti, tadāśrayatvāt anyathā bāhyaviṣayatvāyogāt iti bhāvaḥ | sā ca pramātṛviśrāntirahaṃ paśyāmiti prayoge sphuṭaiva, iti śavdo lokaprasiddhapramāṇasāmānyalakṣaṇasamāptau | asya sāmānyalakṣaṇasya viśeṣeṣu viśrāntiṃ darśayati tacca iti | tacca - proktaṃ sāmānya lakṣaṇaṃ ca, aindriyake bodhe - bāhyendriyakṛte paśyāmiti kriyāvācye jñāne, sukhādisaṃvedane - antarindriyamanaḥkṛte sukhādijñāne, kuta ityapekṣāyāmāha mukhyatayaiva iti | natvanumānādivatpratyakṣasāpekṣatvena, pratyakṣapūrvakatvāt anumānasya | sākṣāt iti, na tvanumānādivalliṅgajñānādivyavadhānenetyarthaḥ | etena pratyakṣapramāṇasya sāmānyalakṣaṇayojanam, viśeṣalakṣaṇaṃ tu aindriyake ityādi - viśeṣaṇasūcitameva jñeyam | nanu tārkikairbodhābodharūpāyāḥ sāmagryā abodharūpasyendriyādervā pramāṇatvamuktam, iha kathaṃ bodhamātrasyaiva ? satyam, sāmagryā yat pramāṇatvamuktaṃ tadyuktameva, tadantargataṃ hyasmābhiruktaṃ pramāṇamapi bhavati evānyathā sāmagrītvāyogāt | yattvindriyāderuktaṃ tadayuktameva sarvadā jñānotpādaprasaṃgāt, na hīndriyaṃ jīvataḥ kutrāpiṃ kṣane'sannihitamiti vaktuṃ śakyate, atiśayaśca karaṇasya tatsannidhāvavaśyaṃ phalotpāda eva nānyat kiñcit, yacca gauṇatvasādhanaṃ tatkuśakāśāvalaṃbanameva | bāhyonmukho bodhastu bāhyaparāmarśamavaśyameva janayati iti tasya sātiśayatvam | yastu pramāṇaphalayorabhedaḥ śaṃkitaḥ, sa bāhyā - anumānajā tu pratītiḥ ābhāsāntarāt kāryarūpāt svabhāvabhūtāt vā ābhāsāntare pratipattiḥ, vastvantarasya ca tena sākaṃ kāryakāraṇabhāvaniyamaḥ sāmānādhikaraṇyaniyamaśca īśvaraniyatiśaktyupajīvana eva avadhāryo bhavati na anyathā | tena yāvati niyatirjñātā tāvati deśe kāle vā anumānaṃ pramāṇam | āgamastu nāmāntaraśabdanarūpo [nāmāntaraḥ śabdanarūpaḥ - K. ṣ. ṣ.] dṛḍhīya stamavimarśātmā citsvabhāvasya īśvarasya antaraṅga eva vyāpāraḥ ntarmukhatvanivārita evetyalaṃ prapaṃcena | anumāne'pi pramāṇasāmānyalakṣaṇayojanāṃ karoti anumāna iti | tu śabdaḥ pratyakṣapramāṇādvyatirekadyotakaḥ | kāryarūpāt - agnyanumāne dhūmarūpāt, svabhāvabhūtāt vṛkṣānumāne śiṃśapārūpāt, ābhāsāntare - agnirūpe vṛkṣarūpe vā | nanu tatra kāryakāraṇabhāvastādātmyaṃ vā kathaṃ bhavati ityata āha vastvantarasya iti | vastvantarasya - ghūmarūpasya śiṃśapārūpasya vā, tena sākam, agninā vṛkṣeṇa vā sahetyarthaḥ | sāmānādhikaraṇyaniyamaḥ - tādātmyasaṃbandhaniyamaḥ | īśvaraniyatiśaktyupajīvanaḥ - īśvarasaṃbandhiniyatiśaktiniyatatvena tatsāpekṣaḥ | phalitamāha tena iti | tathā ca nārikeladvīpadeśavāsināṃ na ghūmenāgnyanumānasiddhiḥ [agnyanumānamitisiddhiḥ - C.], vismṛtavyāptikānāṃ vā vismṛtikāle agṛhītavyāptikānāṃ ca tasminkāle iti bhāvaḥ | etenānumānākhye pramāṇe pramāṇasāmānyalakṣaṇaṃ yojitam, viśeṣalakṣaṇaṃ tvābhāsāntarādābhāsāntare pratipattirityevaṃ rūpaṃ sākṣātkathitaṃ jñeyam | āgamapramāṇe'pi sāmānyalakṣaṇaṃ yojayati āgamastu iti | tu śabdaḥ pūrvapramāṇadvyādvyatirekadyotakaḥ, āgamo nāma - āgamākhyaṃ vastu, citsvabhāvasya - citsvarūpasya, prakāśarūpasyeti yāvat | antaraṃgaḥ - svabhāvatayā sthitaḥ | vyāpāro bhavati | kuta ityapekṣāyāṃ hetugarbhaṃ viśeṣaṇamāha āntaraśabdanarūpaḥ iti | āntaram parābhāvena sthitatvepi paśyantībhāvamāgatya madhyamābhāvena sthitvā parimitapramātṛdvāreṇa vaikharībhāvena sthitaṃ ca yat śabdanam - jalpanam tadrūpaṃ yasya tādṛśaḥ, ata eva dṛḍhīyastamaḥ - atiśayena dṛḍhaḥ, svarū - pratyakṣāderapi jīvitakalpaḥ tena yat yathāmṛṣṭaṃ tata [yat yat āmṛṣṭam - K. ṣ. ṣ.] tathaiva yathā naitat pādavyabhicārīti yāvat, yaḥ vimarśaḥ - ahamiti parāmarśaḥ, tasmādātmā svarūpalābhaḥ, bahiḥ saṃcāra iti yāvat, yasya tādṛśaḥ | taduktam :- āgataṃ śivavakrāttu gataṃ ca girijāmukhe | mataṃ śrīvāsudevena āgamastena kīrtitaḥ || iti | atrāyamabhiprāyaḥ | yaḥ śivaḥ prakāśastasya mukhādāgataṃ tatra prathamaṃ parābhāvena sthitatvāt paśyantībhāvamāgatamityarthaḥ, tatra bhātamiti yāvat | tathā girijāmukhe, girijā avicaladrūpāt [acirvalarūpāt - C.] parameśvarādutthitā vimarśeśaktistasyā mukhe gatam - madhyamābhāvena tayā parāmṛṣṭamityarthaḥ | tathā śrīvāsudevena - bhedapradhānapramātṛvargavyāpakena devena, matam, idaṃ śāstramāgamaḥ kīrtitaḥ varṇatrayeṇaivaṃ sūcanāditi bhāvaḥ | sandhyabhāvo'traiśvara iti na doṣaḥ | etenāgamaśāstreṣu sthitaṃ śrīdevyucāca, śrī bhairava uvāca ityādi prayogajātamapi samarthitaṃ jñeyam, bhairavo hi sarvabharitaḥ prakāśa eva, devī tu krīḍāśīlā vimarśaśaktiḥ, vacanaṃ tu parāpaśyantīmadhyamāvaikharībhāvena caturvidham | tataḥ śāstrasya prakāśe parābhāvena satatamavasthānam, tato nirgamaunmukhye paśyantībhāvena tatraiva bhāsanan, tato vimarśe madhyamābhāvena rūḍhiḥ tadaiva tadvimṛṣṭamiti procyate, tato bāhye śāstrakāreṣu baikharībhāvena sthitiḥ, tatra ca maulikamutthānamapekṣya bhairavadevīsaṃvādakathanam | nanu tarhi sarvatraivadeva bhavet | bhavatu kāhāniḥ, tajjñānprati, atajjñeṣu tvetat kathanamayuktameva, ata eva kāruṇikairna sarvatraiṣā ghoṣaṇā kṛtā, asmābhistu vyākhyāyāmudyatatvenaiṣo'rthaḥ sphuṭīkṛta eva | nanu tarhi rahasyodghāṭanaṃ saṃpannam ? na saṃpannam, anadhikāriṇāmatra viśvāsābhāvāt, adhikāriṇāṃ tu tatsaṃbhave'pi ucchṛṃkhalatvāyogāt, udghāṭanaṃ hi ayogye sthāne prāptirevatyalaṃ prapaṃcena | evaṃ cāntaraśabdanarūpasyāgamasya antaraṃgatvaṃ sphuṭameva, prakāśasya vimarśasvabhāvatvāt | punaḥ kīdṛśo'sau ? pratyakṣāderapi - pratyakṣānu - mānayorapi, jīvitakalpaḥ - jīvitasadṛśaḥ, tayorapi vimarśaprāṇatvena sādhanatvāt | etena bāhyavādanirāsaḥ, teṣu hi pratyakṣāpekṣatvaṃ śabdapramāṇasyoktam | kuta ityapekṣāyāṃ vākyaṃ hetutvenāha tena iti, yataḥ tena - āgamena, yat yathāmṛṣṭaṃ - parāmṛṣṭam, uktamiti yāvat, tat tathā bhavati | atra pratyakṣaphalaṃ viṣāpasāramantramudāharati yathā iti | iti śabdo mantrasamāpsau | śāstrāntarāṇāma - viṣaṃ māṃ mārayati garuḍa eva aham iti | tatra tu tathāvidhe śabdanātmani vimarśe ānukūlyaṃ yo bhajate śabdarāśiḥ so'pi pramāṇam, yathā - veda siddhāntādiḥ, anyo'pi vā bauddhārhatāgamādiḥ, tena hi yat śabdanam utpāditaṃ jyotiṣṭomakārī ahaṃ svargaṃ gantā iti dīkṣito'ham apunarāvṛttibhāgī iti kāruṇiko'haṃ buddhapadaṃ gantā iti gāḍhakleśasahiṣṇuraham arhatpadaṃ prapattā iti, tatra na viparyaya udeti, tadā śvastasyaiva tatra anuṣṭhānayogyatvāt, anyasya tu dṛḍhapratipattirūpatvābhāvāt apramāṇameva tathāvimarśanātmakaṃ śabdanam | nanvevaṃ tadeva śāstraṃ kaṃcitprati pramāṇaṃ kaṃcitprati na iti syāt, na caitadyuktam - apakṣapātitvātpramāṇasya iti, atattvajño'si pratītivṛttasya, tathāpi pyetadānukūlye pramāṇatvaṃ kathayati tatra iti | tatra, tatra satītyarthaḥ, tathāvidhe - āgamaśāstrarūpe, ānukūlyam - anuvartitvam | nanu ko'sau śabdarāśirityata āha veda iti | anyaḥ - vedaviruddhaḥ, kuta ityapekṣāyāmāha tena hi iti | tena - vedādinā, prapattā, prāpītyarthaḥ kuto nodetītyata āha tadāśvastasya iti | anyasya - anāśvastasya, taditi śeṣaḥ | apramāṇameva, na tu pramāṇamapīti bhāvaḥ | etena viṣāpasāraṇamantrasyāpyāśvāsapūrvaṃ japādinaiva phalasādhakatvamuktam | tathā ca paṭhanamātreṇaitatphalābhilāṣiṇāṃ mahājanānāmapyupahāsapātratvameva dṛśyate | sāmānyajanarūpāṇāmapi gāruḍikānāmetādṛṅmantrasiddhiriti na kāpyanupapattiḥ, taduktam :- tadākramya balaṃ mantrāḥ sarvajñabalaśālinaḥ | pravartante'dhikārāya karaṇānīva [kāraṇānyeva - C.] dehinām || iti | atra tacchabdenātmabalaparāmarśaḥ taccāśvāsadārḍhyameva na tvātmagrahaḥ, tadyuktānāṃ sarveṣu śabdeṣu mantratādarśitvena mantrāpekṣārāhityāt | atra śiṣyaḥ praśnayati nanvevam iti | evam, evaṃ satītyarthaḥ, kañcit - kamapi prameyabhāgam, iti syāt, etadāgatamityarthaḥ | nanvetadeva bhavatu kā hānirityata āha na caitat iti | kuto na yuktamityata āha apakṣapātitvāt iti, na hi pramāṇasya pakṣapātitā yuktā iti bhāvaḥ | iti śabdaḥ praśnasamāptau | uttaramāha atatvajño'si iti | pratītivṛttasya - pratītisvarūpasya | nanu tarhi nopekṣyase, apakṣapāti pramāṇam iti kaḥ asya vacanasya arthaḥ, kiṃ yat ekasya nīlajñānaṃ pratyakṣarūpaṃ tat kiṃ sarvasya nīlaṃ bhāsayati dhūmajñānaṃ vā agnim, tvaṃ prātarnidhimanena vidhinā labdhāse iti ca yaḥ siddhādeśa [siddhādeśarūpa āgamaḥ - K. ṣ. ṣ.] āgamaḥ sa kiṃ sarvānprati pramāṇam, atha kasyāpi kadācit kiṃcit, tathā ihāpi dṛḍhavimarśanarūpaṃ śabdanam āsamantāt arthaṃ gamayati iti āgamasaṃjñakaṃ pramāṇaṃ sarvasya tāvat bhavati, tatra yathā mithyājñānasahāyatāṃ [mithyājñāne sahāyatām - K. ṣ. ṣ.] bhajamānam ālokendriyādikam apramāṇatāsavivam apramāṇam, na ca etāvatā samyagjñānarūpasya [samyakjñānasvarūpasya - K. ṣ. ṣ.] maunameva kuru ityapekṣāyāmāha tathāpi iti | nopekṣyase - upekṣāviṣayatāṃ na nīyase, anugatattvāditi bhāvaḥ | śiṣyoktottarāvaṣṭaṃbhenotaraṃ dātuṃ śiṣyaṃ pratyeva praśnaṃ karoti apakṣapāti iti | arthaḥ - abhidheyam, dhūmajñānaṃ vā sarvasyāgniṃ bhāsayati iti saṃbandhaḥ | siddhādeśaḥ, tapa ādinā siddhiyuktāḥ siddhāstaiḥ kṛta ādeśaḥ - ājñā siddhādeśaḥ, atrāyuktatāṃ jñātvā pakṣāntaraṃ śiṣyamukhenaiva kathayati atha iti | śiṣyottarānusāreṇaivottaraṃ karoti tathā ihāpi iti | āgamaśabdasyānvarthatāṃ darśayitumāha āsamantāt iti | āgamasaṃjñakaṃ śabdanaṃ tāvatsarvasya pramāṇaṃ bhavati iti saṃbandhaḥ | atra kasyāpi vipratipattirnāstīti tāvacchabdābhiprāyaḥ | nanu tarhi etena śāstreṇa sarveṣāṃ śūdrādīnāṃ kathaṃ nādṛḍhavimarśanarūpā pramā bhavati, yena pakṣapātitā na bhavet, ityapekṣāyāmadhikāribhedaparāṇāṃ śāstrāṇāmevāyaṃ doṣo na tatkṛtabāhyonmukhasamyagjñānarūpasya pramāṇasyetyabhiprāyeṇa bhaṃgyā sadṛṣṭāntamuttaramāha tatra iti | tatra, āgamasaṃjñake śāstre pramāṇe satītyarthaḥ, mithyājñānasahāyatām - mithyājñānasyabāhyonmukhāsamyagjñānarūpasya pramāṇābhāsasyotpāde sahāyabhāvam bhajamānam, jñānakartari iti śeṣaḥ | na hyālokendriyādikaṃ vinā mithyājñānottpādoṃ yukta iti bhāvaḥ | ālokendriyādikam - ādiśabdenendriyārthasannikarṣādergrahaṇam | apramāṇatāsacivam - mithyājñānāpramāṇye sacivaṃ sat, apramāṇaṃ bhavati, kācakāmalādidoṣopahatatvāt | na caitāvatā samyagjñānarūpasya - pratyakṣapramāṇa - pratyakṣasya kācit pakṣapātitā, tathā sa eva jyotiṣṭomādiśabdaḥ śūdrāderadṛḍhavimarśātmani ata evāpramāṇe āgamābhāse sācivyaṃ vidadhadapi dṛḍhavimarśātmakasatyāgamarūpaśabdanalakṣaṇapramāṇopa- yogitāyāṃ prāmāṇyaṃ bhajan na pakṣapātāpakṣapātadoṣapratikṣepayogyaḥ, sarva eva hi āgamo niyatādhikārideśakālasahakāryādiniyantritameva vimarśaṃ vidhatte, rūpasya sākṣātkāriṇyāḥ pramāyāḥ kaṃcitpuruṣaṃ pratyeva karaṇe, kācit - kāpi, pakṣapātitā - pakṣapātayuktatvaṃ na bhavati, rogādirāhityavaśena tatkāritvāt | tathā sa eva jyotiṣṭhomādiśabdaḥ - brāhmaṇāderadhikāriṇaḥ prati āgame pramāṇatākārī jyotiṣṭomādividhiśabdaḥ, śudrādeḥ - adhikārarahitānāṃ śūdrastryādīnām, adṛḍhavimarśātmani - adṛḍhavimarśarūpe, ata evāpramāṇe - śūdrādikaṃ prati pramāṇatayā sthāpite'pi paramārthato'pramāṇe, ata eva āgamābhāse - paramārthata āgamatvābhāve'pi tadvadābhāsamāne, sācivyam - sahāyatām, vidadhadapi, vede eva hi śūdrādeḥ vedavyatirikte smṛtyādirūpe śāstrābhāse'dhikāro vihitaḥ | dṛḍhavimarśātmakaṃ yat satyāgamarūpaṃ śabdanaṃ tadeva lakṣaṇaṃ svarūpaṃ yasya tādṛśaṃ yat pramāṇaṃ tasyopayogitāyām - sāhāyye, pakṣapātāpakṣapātadoṣapratikṣepayogyaḥ, [pratikṣepasevayogyaḥ - C.] adhikārabhedakathanamātradoṣavaśena tadāyātena pāramārthikatvābhāvānna bhavatītyarthaḥ | kuto na bhavati ityata āha sarva eva iti | hi - yasmāt, sarvaḥ - vidhi rūpo niṣedharūpo vā, āgamaḥ, niyatāḥ ye adhikārideśakālasahakāryādayaḥ taiḥ niyantritam - niyatameva na tvaniyatam, vimarśam - pramārūpaṃ phalam, vidhadhatte - karoti | tathā cānadhikāritve'pi vedāntādiśāstreṣvavagāhanaṃ kurvatāṃ svavañcakatvameva, yasyaiva hi tenaiva śāstreṇādhikāro vihitaḥ tasyaiva tatra pravṛttiḥ kāryā'nyeṣāṃ tu pravṛttānāṃ doṣāpāta evetyalaṃ prapaṃcena | tatra adhikāriniyamaḥ svargakāmo yajeta iti | deśaniyamaḥ same deśe yajeta iti | kālaniyamaḥ udite juhoti sāyaṃ prātaḥ sandhyāmupāsīta iti | sahakāritvaṃ tu sarveṣāṃ yojanīyam | ādiśabdena dravyādigrahaṇaṃ yathā payasā juhoti jantila yavāgvā juhuyāt iti | athavā sahakāryapi pṛthagniyata eva, yathā yajñe patnyāḥ sahakāritvam vidhirūpo niṣedhātmā vā | tena prasiddhiḥ [ata eva prasiddhiravigītā hi satyā vāgaiśvarī matā | tayeti yatra hi yadā yattadgrāhyamaśaṃkitaiḥ || - K. ṣ. ṣ.] iti śloke yatra yadā ityuktam, tena - pratyakṣāgamau bādhakau anumānasya, iti tatrabhavadbhartṛ - yajñasaṃyoga eva patnīśabdasādhanāt | etena phalitaṃ vastu kathayati tena - iti | yataḥ adhikāryādiniyamaḥ tataḥ kāraṇādityarthaḥ | tathācaivamayaṃ ślokaḥ - prasiddhiravigītā hi satyā vāgaiśvarī matā | tayā yatra yadā siddhaṃ etadgrāhyamasaṃśayam || iti avigītā - vedāviruddhā, tathā ca prasiddhamapi vedaviruddhaṃ cettyājyameva | prasiddhirityanenāviditakartṛkaṃ paraṃparāgatamupadeśajātaṃ gṛhītam | aiśvarī vāk - īśvarasaṃbandhinī vāk, āgamavāgityarthaḥ | tayā - īśvarīyavācā, yatra yasminnadhikāriṇi deśe vā, yadā - yasminkāle | evaṃ ca sarvam āgamaśāstraṃ paraṃparāgatameva | tathā cātra śrīmattantrāloke prasiddhinibandhakāriṇāṃ śrīmaṭhikāgurūṇāṃ nirṇayaḥ kṛta evetyalaṃ rahasyeṣu sūkṣmekṣikābhiḥ | nanu kimete upadeśāḥ vede na santi yena prasiddhiḥ śaraṇīkṛtā | satyam, na bhaviṣyantyapi, na hi śrīparameśvarasyaiśvaryametāvanmātre samāptiṃ gatam | santo'pi vā'tirahasyatvena tatra vyākhyākṛdbhirna sphuṭīkṛtāḥ, iti karṇopakarṇikayā mahāgurubhirmahāśiṣyeṣu sūcitāḥ, dayāvadbhiḥ maṭhikāgurubhiḥ prakaṭīkṛtāḥ | teṣāṃ hyayamabhiprāyaḥ | yeṣāmadhikāraste'yatnaṃ jñāsya - hari nyāyabhāṣyakṛtprabhṛtayaḥ, tasmāt pramāṇalakṣaṇe jñāte sarvaṃ pramāṇasvarūpaṃ jñātaṃ bhavati kiṃ viśeṣalakṣaṇaiḥ, yastu avisaṃvādakatvaṃ tasya lakṣaṇam āha tenāpi prāpakatvaṃ pravartakatvaṃ pravṛttiyogyaśakyaprāptikavastūpadarśakatvaṃ pramāṇalakṣaṇaṃ bruvatā na kiṃcit pramāṇābhimatabodha - ntyeva, ye tvanyathā te śrāvyamāṇā api jalagatanalinīdalavanna tatsparśaṃ kartuṃ śaknuvantyeva, kiṃ ca taistatrādhikāriniyamaḥ sthāpita eveti na ko'pi virodhaḥ | nanu taistatra dīkṣāniyamaḥ sthāpitaḥ, tatra keciddīkṣitā apyanadhikāriṇo dṛśyante, kecitvakṛtadīkṣā apyadhikāriṇastatra kiṃ kāryam | satyam, tatra prathamamanadhikāridīkṣādāne na guruṇāṃ lobhādidoṣa eva kāraṇam | kadācittu mahāguravo'pi sāmānyadṛśā sarvatra pravṛttā dṛśyanta eva, tatra cānadhikāriṇāṃ śiṣyāṇāṃ svakīyā bhāgyālpataiva, yathā gaṅgāṃ prāptānāṃ kuṃbhādirahitānām | ye tu mahāguruṇāmanuvṛttiparā eva, teṣāmavaśyameva ko'pyatiśayo jāyate | the tu dīkṣārahitā apyadhikāriṇasteṣāṃ bāhyānadhikāreṇaitacchāstraṃ bhayenāspṛśatāmuttarottaraṃ [bhayennāṣṭasatām - C.] bhaktyāveśe mahādhikāritvaṃ jāyate | kālena mahāgurusaṃyoge dīkṣayā mahāphalayogitvaṃ bhaviṣyati, tadaprāptau tu tadantare mṛtānāṃ paramaphalālābhaḥ | ye tu bhaktyāveśena bāhyādhikāraṃ nāpekṣante, te'pi kecit kālena bhakteścyavante, kecittu bhagavatkṛpayā phalabhājo'pi bhaviṣyanti eva | sarvathā bāhyādhikāre'pi yathā tathā yatanīyameva, tadasaṃbhave tvanyaśāstreṣu ratiḥ | tena iti | āhuriti śeṣaḥ | etenāgamapramāṇe pramāṇasāmānyalakṣaṇayojanā kṛtā | atra ca viśeṣalakṣaṇamāntaraśabdanamūlatvameva | lokaprasiddhaviśeṣalakṣaṇakathanamupasaṃharati tasmāt iti | tasmāt - yatastarkaśāstreṣu viśeṣalakṣaṇānāṃ prasiddhirasti tataḥ kāraṇāt ityarthaḥ | pramāṇalakṣaṇe - pramāṇasāmānyalakṣaṇe | atra bauddhaiḥ kṛtaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ kathayati yaḥ iti | tasya - pramāṇasya, taduktam - pramāṇamavisaṃvādi iti | pramāṇābhimataḥ - yo bodhastatra viśrāntam, svarūpam, lakṣaṇayā lakṣaṇam, noktam - iti, avisaṃvādakatvādi hi pravṛtteḥ kāryaṃ na pramāṇasya, tasya prakāśa - viśrāntaṃ svarūpam uktam, tacca [tacced - K. ṣ. ṣ.] anenaiva [ anena - K. ṣ. ṣ.] lakṣaṇena nirvāhyate tat nirvyūḍhaṃ bhavati, anyathā mukhabhaṅgamūrdhakampāṅgulīmoṭanādimātratattvaṃ tat, iti alaṃ vistareṇa || 2 || katvāditi bhāvaḥ | tacca - pramāṇasvarūpaṃ ca, anenaiva - tatsūtroktena, nirvāhyate - sādhyate, nirvyūḍham - siddham, anyathā, - anena lakṣaṇenāpi nirvāhābhāve, tatpramāṇaṃmanyaiḥ kṛtāni pramāṇalakṣaṇāni upahāsapātrameveti bhāvaḥ | upahāse hi mukhabhaṃgādi kriyata eveti tadgrahaṇam | vistārakathanaṃ niṣedhayati alam iti | etenā'nyopi prapaṃcaḥ karaṇīyo'styeva paraṃ na kriyata iti sūcitam | ekābhidhānaviṣaye ityasyottaraśloke nirṇayo bhaviṣyatīti iha na vyākhyātam | evamatra dvitīye śloke yojanā saṃkṣiptārthaśca | saḥ - pramāṇatayābhimato bodhaḥ, tathā tadvat, pramāṇatayā bhavanavat iti yāvat, antarvimarśātmā - pramāṇatāvasthāyāmāgataṃ bahirmukhatvaṃ vihāya punarantarmukhavimarśarūpatāṃ prāptaḥ san, abādhitā - iti bādhāsahā pramā bhavati, mitiśca bhavatīti tathā śabdavaśena samuccayena yojanā | nanu tarhi tasya pramātṛtvamevāgacchati, antarmukhasya bodhasya pramātṛtvamevetyata āha vastuni iti | vastuni - vastuviṣaye sā mitiḥ, saṃkocāvasthāyāṃ sā mitirbhavatītyarthaḥ | tathā ca na tasyā antarmukhepi pramātṛtvam | pramātuḥ sārabhūtamahāprakāśāpekṣayā paricchinnatve etadapekṣayā'paricchannatvāditi bhāvaḥ | bahirmukhatāmāgataṃ pramātuḥ svarūpaṃ pramāṇaṃ bhavati, punarantarmukhatāmāgataṃ tāvadatyaktaviṣayoparāgavat pramā syāt, tataḥ kṣaṇena saṃkocatyāge eṣā pramāpi pramātṛrūpaiva bhavati, pramātāpi yadi tajjñatvena tasmin samaye eva kuta utthiteyaṃ kutra līnā ceti pramāmūlānveṣaṇadvāreṇa svaṃ rūpaṃ prakaṭīkaroti, tadā pramāvat svayamapi paraprakāśe līnībhavati, saiva ca pratyabhijñā sa īśvaro'hamevetyevaṃrūpā, asyaiva copāyasya mārgo navaḥ iti padadvayenāpūrvopāyatvaṃ kathayiṣyati, prasiddhayamaniyamādyupāyavyatiriktatvāt, iti rahasyasaṃkṣepaḥ | vastuni kīdṛśe ? deśa kālādyabhedini, tathaikābhidhānaviṣaye iti || 1 || 2 || ........ nanu ca ekābhidhānaviṣaye mitiḥ iti yat uktam, tatra - ekamabhidhānaṃ bāhye svalakṣaṇa eva pravartate yadi, tatkatham uktaṃ pratyābhāsaṃ pramāṇam, ābhāsamiśrīkaraṇābhāsastu svalakṣaṇaṃ ityāśaṅkāṃ śamayan pramāṇasya yat prameyaṃ tat paramārthato nirūpayitum āha - yathāruci yathārthitvaṃ yathāvyutpatti bhidyate | ābhāso'pyartha ekasminnanusaṃdhānasādhite || 3 || yadyapi ghaṭa iti bahiḥ paridṛṣṭa eko'rthaḥ tathāpi tāvāneva asau na, api tu pṛthaṅnirbhajyamānatāmapi sahate, tathāhi - svatantraṃ vā vivecanam arthitvānusāreṇa vā pūrvaprasiddhyupajīvanena vā, tatra tridhāpi atha tṛtīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti - nanu ca iti | atra ṭīkā - ekābhidhānaviṣaye - ekanāmaviṣaye, tatra - tasmin ukte, bāhye - bahiḥsthite, svalakṣaṇe - vastunaḥ sāmānyākāravyatirikte asādhāraṇe svarūpe eva natu sāmānyākāre | kimuktam ityapekṣāyāmāha pratyābhāsam iti | pratyābhāsam - pratyekaṃ sarveṣu dharmidharmarūpeṣvābhāseṣu, ityāśaṃkām - evaṃrūpāmāśaṃkām, paramārthataḥ ityanena pūrvoktasya prameyanirṇayasya śaithilyaṃ dyotitam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe, yathāruci iti | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti, yadyapi iti | tāvāneva - eka eva | tarhi kiyānasau ityapekṣāyāṃpakṣāntaramāha api tu iti | pṛthaṅnirbhajyamānatām - pṛthagvibhāgaviṣayatām, bahurūpatāmiti yāvat | katham ityapekṣāyāṃ samarthanamupakramate tathāhi iti | samarthanaṃ kurvan ślokaṃ vyācaṣṭe svatantraṃ vā iti | yathāruci iti vyācaṣṭe svatantram iti | yathārthitvam iti vyācaṣṭe arthitva iti | yathāvyuttpatti iti vyācaṣṭe prasiddhyupajīvanena iti | pūrvaprasiddhyapekṣayetyarthaḥ | tatra - tatra sati, tridhā - vivecane kriyamāṇe pṛthageva bhānti ābhāsāḥ, nanvevaṃ cet katham ekaṃ svalakṣaṇaṃ ? ucyate - teṣāṃ pṛthak bhāsamānānāmapi ābhāsānāṃ yo vimarśaḥ anuprāṇitabhūtaḥ sa kadācit pratyābhāsameva viśrāmyati, tadā parāparasāmānyagrahaṇam [parāparasāmānyavyavahāraḥ - K. ṣ. ṣ.], kadācit punaḥ guṇapradhānatāpādanena atra idam ittham iti miśraṇāprāṇo [vyāmiśraṇāprāṇaḥ - K. ṣ. ṣ.] vimarśaḥ tadā tadekaṃ svalakṣaṇam | apiḥ bhinnakamaḥ, anusandhānena miśratāvimarśena sādhito ya eko'rthaḥ proktaprakāratrayeṇa | tathā cottaraśloke prakāratrayaṃ darśayiṣyatyeva iti harṣacarite śrīkaṇṭhākhyajanapadavarṇane sthitamapyetatprakāratrayaṃ vistarabhayānna darśitam | atra śiṣyaḥ praśnaṃ karoti nanvevam iti | uttaramāha ucyate iti | pratijñāṃ saphalīkaroti teṣām iti | teṣām ābhāsānām - pūrvoktānāṃ deśādirūpāṇāmābhāsānām, na tvanyeṣāṃ rucyādimedavaśena sthitānām | vimarśaḥ - ghaṭo'yaṃ ghaṭo'yamiti vimarśanam, anuprāṇitabhūtaḥ - grāhakatvena sattādāyakaḥ, pratyābhāsam - sarveṣvābhāseṣu, pratyekaṃ pradhānatayā yatra teṣāṃ yojanārahitaṃ yathāsvaṃ grahaṇam ityarthaḥ | tadā - tasminkāle, parāparasāmānyagrahaṇam - sattārūpagotvādirūpasāmānyadvayagrahaṇam, saditigrahaṇena sattāgrahaṇam pṛthak pṛthageva, atredaṃ saditi yojanārāhityāt, tathāparasāmānye deśakālagrahaṇaṃ pūrvavadeva pṛthak pṛthak, gauriti gojātigrahaṇam, śukleti śuklatvajātigrahaṇaṃ caleti calanatvagrahaṇam, ḍittheti ḍitthatvagrahaṇam pṛthakpṛthagevāyamatra gauḥ śuklaścalo ḍitthasaṃjña iti yojanayā'grahaṇāt | punaḥ pakṣāntare, guṇapradhānatāpādanena - viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasaṃpādanena, atra - asmindeśe kāle ca, idam - etadvastu, ittham - etairguṇairyuktam, miśraṇāprāṇaḥ - yojanāprāṇaḥ, svalakṣaṇam - asādhāraṇaṃ svarūpam, tadanyasya taddeśādiviśeṣyatvāsaṃbhavāt iti bhāvaḥ | aperbhinnakramatvaṃ darśayan anusandhānasādhite iti vyācaṣṭe anusandhānena iti | anusandhānetyavayavaṃ vyācaṣṭe miśratā - iti | saptamīyojanaṃ karoti tatra iti | ati - svalakṣaṇātmā tatra ekasminnapi sati ruci - svātantryam, arthitvam - arthakriyābhilāṣaparavaśatām, vyutpattiṃ - vṛddhavyavahāraśaraṇatāṃ ca anatikramya bhidyata eva ābhāsaḥ || 3 || kva yathā iti nidarśayitum āha - dīrghavṛttordhvapuruṣadhūmacāndanatādibhiḥ | yathābhāsā vibhidyante deśakālavibhedinaḥ || 4 || durbodhatvena punaryojanāṃ karoti ekasminnapi [tatraikasminnapi - C.] iti | evamatra sphuṭā yojanā | anusandhānasādhite ekasminnapi vastuni sati deśādidharmamiśrīkāreṇa svalakṣaṇe ekatrāpi sati, yathāruci - rucyanusāreṇa, tathā yathārthisvārthitvānusāreṇa, tathā yathāvyutpatti - prasiddhyanusāreṇa, arthāttasminnekatra vastuni ābhāsā bhidyante, anyathā harṣacarite ekasya śrīkaṇṭhākhyajanapadasya saṃgītaśālādibhāvena varṇanāyogāt | tathā ca pratyābhāsaṃ bhinnasya svalakṣaṇasyāpi ekābhidhānaviṣayatvamavataraṇikāyāṃ śaṅkitaṃ taddvāreṇa pramāṇasya pratyābhāsaviṣayatvakathanāyogyatvaṃ svalakṣaṇasyaiva pramāṇaviṣayatvāpādanaṃ ca yuktamiti bhāvaḥ || 3 || atha caturthasya paṃcamasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti - kva yathā iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe dīrgha iti | tathaiva sadghaṭadravyakāñcanojjvalatādayaḥ | ābhāsabhedā bhinnārthakāriṇaste padaṃ dhvaneḥ || 5 || iha tāvat ekasminnapi cetanatayā prasiddhe puruṣasvalakṣaṇe vitatadeśavyāpitāṃ dīrghatāmeva kadācit vimṛśati, yā taruṇāmapi asti, niḥsaṃdhibandhanarūpatāṃ [niḥsandhibandharūpatām - K. ṣ. ṣ.] vā vṛttatāṃ yā śilānāmapi saṃbhavinī, ūrdhvadigākramaṇarūpāṃ vā ūrdhvatāṃ yā sthāṇorapi saṃbandhinī, gamanāgamanādisvatantrabhāvayogyatārūpaṃ vā puruṣatvaṃ yad anyapuruṣasādhāraṇam | tathā hi - svatantrayā vā icchayāṃ rucirūpayā yāvadevaṃ kuryāt [rucirūpayā evaṃ kuryāt - K. ṣ. ṣ.] yathoktam yā ta vyākṣepasāratvāccetasaḥ svarasodgatā atra ṭīkā - dīrgha iti samāsāvayavaṃ vyācaṣṭe iha iti | puruṣasvalakṣaṇe - puruṣasyāsādhāraṇe svarūpe | yadyapi svalakṣaṇasya cetanatvaṃ na yuktaṃ tathāpi lakṣaṇayaivamuktam | vitatadeśavyāpitām - vistīrṇadeśavyāpitvarūpām, dīrgho hi vitatadeśavyāpako bhavati, anyathā dīrghatvāyogāt, kadācit - tadrucitvādiyuktatvāvasthāyām [taducitādyavasthāyām - C.] | nanu sā dīrghataiva tasya svarūpaṃ bhavatvityata āha yā iti | tathā ca na tasyā etatsvarūpatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | vṛtta ityavayavaṃ vyācaṣṭe niḥsandhi iti | niḥsandhibandhanarūpatām - ekaghanatārūpām, ūrdhvatām - unnatatvam, gamanāgamanādiṣu yaḥ svatantrabhāvaḥ - svatantratā tatra yā yogyatā sā rūpaṃ yasya tādṛśam | atra samarthanamupakramate tathā hi iti | svatantrayā icchayā - prayojanānusandhānavirahitena icchā mātreṇa | ruci iti | yāvadevaṃ kuryāt, dīrgho'yamityādi vyavahāraṃ kuryāt ityarthaḥ | atra vṛddhavākyamudāharati yathoktam iti | atrāyamarthaḥ | sā rucirbhavati | sā kā ? yā cetasaḥ - manaso vyākṣepasāratvāt - vyākulatāsāratvāt, vyākulatāvaśena, svarasodgatā bhavati - prayojanamanapekṣyodgatā iti | vitatadeśavyāpina eva vā arthān [arthāt - K. ṣ. ṣ.] tirodhilakṣaṇām arthakriyām arthayamāno vibhajet, evaṃ vyavahāre vṛddhaiḥ kīdṛk dīrghaṃ nāma gīyate iti vyutpitsamāno vyutpādayitumucchuḥ vā vibhāgaṃ kuryāt | ityevaṃtatra ābhāsānāṃ bhedaḥ | ekasvalakṣaṇaṃ tu - ekasmin deśābhāse kālābhāse ca viśrānteḥ, deśakālābhāsāveva hi sāmānyarūpatāprayojakavyāpitvanityatvakhaṇḍanāvidhānasavidhavṛ ttī viśeṣarūpatāṃ bitarataḥ | evaṃ puruṣatvavat anye'pi brāhmaṇādyābhāsā api nirūpyāḥ, evam atra tāvat prasiddhatara ābhāsabhedo - jaḍājaḍasādhāraṇabahutaradharmāspadatvāt bhavatīti yāvat | kadāciddhi puruṣo vyākulatāvaśena prayojanamanapekṣya yena tena śabdena vyavaharati, sa vyavahāraścābhāsapūrvaeva, anyathoccārāsaṃbhavāt | iti śabdaḥ samāptau | vitatadeśavyāpinaḥ - dīrghān, arthān - vastunaḥ, tirodhilakṣaṇām [tirodhilakṣaṇā santavānarūpām - C.] - antardhānarūpām, arthayamānaḥ - kāṃkṣamāṇaḥ, evam - dīrghoyamiti, iti vyutpitsamānaḥ - evaṃ svayameva svasya vyutpattiṃ kartumicchan | iti kimiti ? vṛddhaiḥ - kartṛbhiḥ, dīrgha nāma - dīrghākhyaṃ vastu, kīdṛk - kīdṛśam gīyate iti | vā pakṣāntare | anyaṃ vyutpādayitum - vyutpattiyuktaṃ kartum icchuḥ san, vibhāgaṃ kuryāt - dīrgho'yamiti vibhajanaṃ kuryāt | etena vyutpattikaraṇasamaye eva vyutpatterābhāsakāraṇatvamiti sūcitam | upasaṃhāraṃ karoti ityevam iti tatra - ekasmin puruṣasvalakṣaṇe | nanu tarhi ekatvaṃ na yuktamityapekṣāyāṃ madhye deśakālavibhedinaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe eka - iti | viśrānteḥ, idamatrasthitamiti pratītiviśrāmādityarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha deśa iti | sāmānyarūpatāprayojake ye vyāpyatvanityatve tayoryat khaṇḍanāvidhānam - parimitatāpādanadvāreṇa nāśanaṃ tasya savidhā vṛttiḥ - vyāpāraḥ yasya tau | tatra deśena vyāpyatvakhaṇḍanā kālena nityatvakhaṇḍaneti kramo jñeyaḥ | viśeṣarūpatām - svalakṣaṇatām, puruṣagateṣvanyeṣu dharmeṣvapi amuṃ nyāyamatidiśati evam iti | prasiddhataraḥ - atiśayena prasiddhaḥ | kuta ityapekṣāyāṃ hetumāha jaḍā iti | jaḍājaḍasādhāraṇaḥ - cetaneṣu puruṣādiṣu tarvādiṣu [taru......... C.] aceteneṣu ca tvāt, anena nidarśanena dhūme'pi dhūmatvacāndanatva- śrīkhaṇḍacandanotthitatvādayaḥ [candanatva - K. ṣ. ṣ.] prasiddhā ābhāsabhedā vibhajanīyāḥ | prasiddhena dṛṣṭāntena aprasiddhabhāgo'pi yo ghaṭaḥ tatrāpi ābhāsabhāgabhedo bhavati, tathāhi - kiṃcidapi atra nāsti iti hṛdbhaṅgamiva āpadyamāno ghaṭaṃ paśyan sādhāraṇatvena sthitāḥ ye bahutaradharmāḥ - dīrghatvādirūpāḥ atibahavo dharmāste evāspadaṃ yasya sa tasya bhāvastatvaṃ tasmāt, tadviṣayatvāditi yāvat | dhūma ityādibhāgaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti anena iti | anena nidarśanena dṛṣṭāntena dhūmatvaṃ ca cāndanatvam candanādutthitatvaṃ ca śrīkhaṇḍaśvetacandanotthitatvādayaśceti vibhajanīyāḥ - rucyādiviṣayatvena vibhāgaviṣayīkāryāḥ, tatra kṛṣṇatvārthī ghūmatvam, saugandhyārthī cāndanatvam ityādiprakāreṇa vibhāgaḥ kāryaḥ | prasiddhatvaṃ cātra bhedasya dhūmatvacāndanatvādeḥ bhinnendriyagrāhyatvena sphuṭaṃ bhinnatvena bhānāt, ekavastugatatvena bhedasya sphuṭataratvābhāvāt, tarapo'tra prayogaḥ prasiddhataraprasiddhadṛṣṭāntadvayāvaṣṭaṃbhena || 4 || dārṣṭāntikaṃ kathayituṃ dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭeṃ prasiddha iti | aprasiddhaścāsau bhāgaḥ aprasiddhabhāgaḥ, aprasiddhatvaṃ cātra ghaṭasyaikatvenaiva sphuraṇāt, tadgatābhāsabhedasya tu prākaṭyābhāvāt [prakakṣyābhāvāt - C.] | tatrāpi - tasmin ghaṭe'pi, ābhāsabhāgānām - satvaghaṭatvādirūpāṇām bhedaḥ | ābhāsabhāgabhedameva darśayati tathāhi iti, hṛdbhaṅgam - hṛdayabhaṃgam, āpadyamānaḥ - prāpnuvan, vastvadarśanena asti idam iti sattvābhāsameva paśyati, aparān ābhāsān nāmnāpi tu nādriyate, tathā udakāharaṇārthī ghaṭābhāsam, svatantranayanānayanayogyavastvarthī dravyābhāsam, mūlyādyarthī kāñcanāvabhāsam, hṛdyatārthī aujjvalyābhāsam, ādigrahaṇāt dṛḍhatarabhāvārthī dārḍhyābhāsam iti draṣṭavyam, evaṃ rucivyutpattyorapi yojanīyam | evam ete ābhāsabhedā eva vastu ābhāsamānatāsāratvāt vastutāyāḥ | yo'pi ābhāsasya prāṇabhūto vimarśaḥ so'pi pratyābhāsameva, śabdasya abhijalpātmano bodhajīvitaprakhyasya pratyābhāsameva viśrānteḥ, hi puruṣasya hṛdayaṃ bhajyate eva, satvābhāsam - satvarūpamābhāsam, aparān - ghaṭatvādirūpān, nādriyate iti, tatsattāmātrasyaivātrārthitva-viṣayatvāt | tathā - tadvat, dravyasya ānayanādiyogyatāmapekṣya [dravyasyānayatanādi - C.] svatantra ityuktam | ādriyate iti sarvatra yojanīyam | mūlyādyarthī iti | ādiśabdena nānābhūṣaṇādinirmāṇagrahaṇam | aujjvalya iti | ujjvalo hṛdyo bhavati | ādiśabdagrāhyaṃ vastu kathayati dṛḍha iti | ādiśabdena jalamātreṇa śuddhyarthī jalāharaṇayogyatābhāsamityādergrahaṇam | rucivyutpatyorarthitvayojanāmatidiśati evam iti | evam - arthitvavat | tatra vyutpatteḥ śikṣākālamātre sthitatvāt, ruceḥ cittavyākṣepasāratvāt | sarvavyavahāreṣvarthitvasyaiva prādhānyāt sākṣād yojanā darśitā | tatra prasiddhatarā'prasiddhasthānadvayayojanena madhye sthite prasiddhe sthāne yojanamapyayatnameveti jñeyam | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | kuta ityapekṣāyāmāha ābhāsa iti | na hyābhāsāviṣayīkṛtaṃ vastu vastu bhavatīti bhāvaḥ | nanvābhāsasyaiva eṣā vārtā bhavatu tatsamanantarabhāvivikalpasya kiṃ bhedo'sti na vā ityapekṣāyāṃ padaṃ dhvaneḥ iti vyācaṣṭe yo'pi iti | prāṇabhūtaḥ - jīvitabhūtaḥ, parāmarśaṃ vinā hyābhāso'satkalpa eveti bhāvaḥ | pratyābhāsameva iti, bhinna eva bhavatīti bhāvaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha śabdasya iti | abhijalpanātmanaḥ - jalpanarūpasya, vyaktavāgrūpasyeti yāvat | etena samudraghoṣādernirāsaḥ | vimarśamūlasya śabdasya pratyābhāsabhedasādhane vimarśasyāpi tadayatnasiddhameveti na ko'pi virodhaḥ | sat ghaṭo lohitaḥ ityādi | arthakriyākāritvamapi anvayavyatirekābhyāṃ pratyābhāsameva niyataṃ - sadābhāsena hṛdbhaṅgaparihāramātrasya saṃpādanāt, tatra ābhāsāntarasya yā apekṣā sā agnyābhāsena arthakriyāyāṃ sādhyāyāṃ pātrābhāsasya iva tadābhāsanāntarīyakatvena ābhāsāntarasyāpi niyatasya [aniyatasya - K. ṣ. ṣ.] apekṣaṇāt | evaṃ yena yena mukhena artho vicāryate tena tena ābhāsamātrātmaiva tathaiva pratibhāsanāt vimarśanāt arthakriyā - athavā dhvaneriti grahaṇādevamuktam | viśrāntimevābhinīya darśayati sat iti | ādiśabdena dravyamityādergrahaṇam, viśrāntiviśeṣaṇatvena yojanīyam | arthakriyākāritvasyāpi pratyābhāsaṃ bhinnatvaṃ kathayan bhinnārthakāriṇaḥ iti vyācaṣṭe artha iti | tatra yasyānvayena yasyā arthakriyāyā anvayaḥ yasya vyatirekeṇa tu vyatirekaḥ tasya tatkāritvaṃ niyameneti saṃkṣepaḥ | atra hetukathanaṃ karoti sadābhāsa iti | mātracā ghaṭādyābhāsasādhyāyāḥ udakāharaṇādyarthakriyāyā nirāsaḥ | nanu tasya sattvaṃ kenāpi udakāharaṇādiprayojanena kāṃkṣati iti tatsaṃpādanamapi satvakāryameva, yadarthaṃ hi yadapekṣate sā tasyārthakriyaivetyata āha tatra iti | tatra - sattve, ābhāsāntarasya - udakādyāharaṇarūpasya, pātrābhāsasya - iti | anyathā'gnyānayanāsaṃbhavāt iti bhāvaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha tadābhāsa iti | tadābhāsena - sattvābhāsena yat nāntarīyakatvam - avinābhāvaḥ tena, niyatasya - avaśyaṃbhāvinaḥ, ābhāsāntarasya - udakāharaṇādirūpasyānyasyābhāsasyā'pekṣaṇāt | agnyābhāsena pātrābhāso niyato'pekṣyate eveti dṛṣṭāntīkṛtaḥ | prakriyāmupasaṃharati, evam iti | mukhena - sattvādinā dvāreṇa, arthaḥ - ghaṭādiḥ, ābhāsamātrātmaiva - ābhāsamātrarūpa eva, tathaiva - ābhāsa mātrabhāvenaiva, pratibhāsanāt - sphuraṇāt, vimarśanāt - vimarśakaraṇāt, iti karaṇācca iti siddham | evaṃ prasiddhataraprasiddhāprasiddhatvātiśayena eko'pi artho granthakāreṇa traidhaṃ nirūpito dīrghavṛtteti dhūmeti saddhaṭeti || 5 || siddham, etatsiddhaṃ bhavatītyarthaḥ | sthānatrayaṃ vibhajya darśayitumupasaṃhāraṃ karoti evam iti | tatra prasiddhasya prasiddhatareṇa hastādānam, aprasiddhastha tu prasiddheneti jñeyam | rūpatrayameva darśayati dīrgha iti | evamatra piṇḍārthaḥ | dīrghavṛttordhvaṃpuruṣāśca dhūmacāndanatādayaśca te yathā prasiddhataratvena sthitāḥ dīrghādirūpāḥ ābhāsāḥ, tathā prasiddhatvena sthitāḥ ghūmādaya ābhāsāḥ, deśakālavibhedinaḥ - deśakālabhedarūpasya taddeśatvena tatkālatvena ca sthitasyaikasya vastusvalakṣaṇasya saṃbandhino'pi santaḥ, bhidyante - rucyādivaśena bhedena bhāsante, tathā - tadvad taddṛṣṭānteneti yāvat, aprasiddhāḥ saddhaṭadravyakāñcanojjvalatādayaḥ ābhāsabhedāḥ bhidyante - rucyāditrayavaśena bhedabhāsādayanti | tatra dīrghādīnāṃ kadācit rucyā''bhāsanaṃ kadācidarthitvena kadācidvyutpatyā | tatra teṣāṃ dīrghādīnām ābhāsānāṃ dhūmādyābhāsānāṃ ca rucau anyathātvam, arthitve'nyathātvam, vyutpatau cānyathātvam, rucau hi niṣprayojanaṃ tathā sphuraṇam, katham ? .....'rthitve atiprāpyatvena, vyutpattau śikṣāmātrārthameva, yathātra vyutpannaḥ syāditi | iti sarvatra rucyāditrayayojanaṃ kāryam | tatra ruciḥ - niṣprayojanaṃ vastuno jñāne nirdeśe vā, arthitvam sarvavyavahāreṣu, vyutpattiḥ śikṣāgrahaṇasamaye śikṣādānasamaye ceti | tathā te - ābhāsabhedāḥ, bhinnārthakāriṇaḥ - bhinnārthakriyākarāḥ, tathā, dhvaneḥ śabdasya tanmūlasya vimarśasya ca padaṃ - viṣayaḥ bhavanti, dīrghasya tirodhānarūpārthakriyākāritvāddīrghoyamiti vimarśena grahaṇāt dīrgho'yamiti śabdaviṣayatvācca | evaṃ sarvatra jñeyam | 4 | 5 | nanu evaṃ pratyābhāsameva vastutve eko ghaṭātmā na vastu syāt ityāśaṃkyāha ābhāsabhedādvastūnāṃ niyatārthakriyā punaḥ | sāmānādhikaraṇyena pratibhāsādabhedinām || 6 || ābhāsānāṃ miśraṃ yadrūpaṃ tatra avaśyaṃ kaścidābhāsaḥ pradhānatvena anyābhāsānāṃ viśrāntipadīkāryaḥ [viśrāntipadīkartavyaḥ K. ṣ. ṣ.] sa teṣāṃ samānamadhikaraṇam, tena atha ṣaṣṭhasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvem iti | spaṣṭam | evam - vataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe ābhāsa iti | atra ṭīkā :- prathamaṃ sāmādhikaraṇyena iti padaṃ vyācaṣṭe ābhāsānām iti | miśram - miśratayā sthitam, svalakṣaṇarūpamiti yāvat | tatra - tasminmiśrakhape, viśrāntipadīkāryaḥ - viśrāntisthānatayā bhāvanīyaḥ, hṛdbhaṃganivṛtyarthitve satvābhāsa iva ghaṭābhāsādīnām, athavā udakāharaṇārthitve ghaṭābhāsa iva satvābhāsādīnām | saḥ - pradhānīkṛta ābhāsaḥ, teṣām tadvyatiriktānāmābhāsānām | samānamadhikaraṇam ekaṃ sthānaṃ tatraiva dharmatvenāropaṇāt | taddhitapratyayavyākhyāṃ karoti tena iti | tena - samānādhikaraṇena, saha teṣām - ādheyabhūtānāmābhāsānām, yaḥ saṃbandhaḥ - ādhārādheyabhāvākhyaḥ | tṛtīyāyojanaṃ karoti tena saha yasteṣāṃ saṃbandhaḥ tat sāmānādhikaraṇyam, tena upalakṣito yaḥ pratibhāsaḥ - arthonmukhaḥ prakāśaḥ tadanuprāṇakaśca [tadanuprāṇakaśca kaścana padātmā - K. ṣ. ṣ.] napadātmā parāmarśaḥ - tasya sarvasya ekābhāsaviśrāntatāniyamāt, tasmāt taṃ sāmānādhikaraṇyābhāsaṃ samanuprāṇayati yo vākyātmā vākyārthaparāmarśarūpo vimarśaḥ - iha idānīṃ eṣa ghaṭo'sti ityevaṃrūpaḥ tato hetoḥ ye abhedina iti | upalakṣitaḥ - viśiṣṭīkṛtaḥ | etenopalakṣaṇe iyaṃ tṛtīyeti dyotitam | pratibhāsāt iti padaṃ vyācaṣṭe arthonmukhaḥ iti | arthonmukhaḥ - arthaṃ viṣayīkartuṃ pravṛttaḥ, prakāśāvyabhicāreṇa vimarśasyāpi grahaṇaṃ karoti tadanu iti | tadanuprāṇakaḥ - prakāśasyāsatkalpatānivārakaḥ, [asatkalpanivārakaḥ - C.] yaḥ napadātmā - napadam ātmā rūpaṃ yasya saḥ napadātmā, parāmarśaḥ - vimarśaḥ | kuto napadātmetyapekṣāyāmāha tasya iti | tasya sarvasya - padātmanaḥ parāmarśasya, ekābhāsaviśrāntatāniyamāt - vākyābhāsarūpaikābhāsaviśrāntatvaniyamāt, na hi padasya svarūpe prādhānyaṃ tasya vākye bruḍitatvāt iti bhāvaḥ | tarhi kiṃrūpaḥ sa parāmarśaḥ ityapekṣāyāmupasaṃhārarītyā kathayati, tasmāt iti | tasmāt - tataḥ kāraṇāt, sāmānādhikaraṇyābhāsam - upalakṣaṇatvena sthitaṃ pūrvoktaṃ sāmānādhikaraṇyābhāsam, samanuprāṇayati - puṣṭīkaroti, yo vākyātmā - vākyasaṃskāratvena sthitaḥ, vākyārthaparāmarśarūpo vimarśaḥ - parāmarśastadanuprāṇakaḥ padātmaparāmarśavyatiriktaḥ, vākyātmā ca yaḥ parāmarśa iti yāvat | vākyātmānaṃ parāmarśamevānukṛtyāha iha iti | iha asmin deśe, idānīm - asmin kāle, eṣaḥ - evaṃguṇakaḥ, ghaṭaḥ asti | tatra iheti deśābhāsaḥ, idānīmiti kālābhāsaḥ, eṣa iti guṇābhāsaḥ, ghaṭa iti jātyābhāsaḥ | atra ca ghaṭābhāsasyaiva samānā ekasvalakṣaṇatām prāptā [ekasvalakṣaṇatāmātāḥ - K. ṣ. ṣ.] na ca svarūpabhedam [na tu - K. ṣ. ṣ.] ujjhantaḥ teṣām anyā viśiṣṭā samuditā [samuditarūpā - K. ṣ. ṣ.] arthakriyā | ābhāsavimarśabhede punaranyā niyatā ekaikamātrarūpā | ābhāsapratibhāsaśabdābhyāṃ sūtre vimarśo'pi ākṣipto mantavyaḥ | punaḥ śabdo viśeṣadyotakaḥ kākākṣivat ubhayatra dhikaraṇatvaṃ | tadāśrayatvenaivānyābhāsasthāpanāt | yo ye ityasya dvayasyākāṃkṣāṃ pūrayan pratibhāsāt iti paṃcamīyojanāṃ karoti tataḥ iti | tataḥ - pratibhāsādvākyātmakaparāmarśācca hetoḥ | abhedinām iti vyācaṣṭe eka iti | ekasvalakṣaṇatāṃ prāptāḥ - deśādimiśratāvaśenaikasvalakṣaṇabhāvaṃ gatāḥ | nanu tarhyekatvameva teṣāṃ bhavatu ityata āha na ca iti | nacojjhanta iti yojanā, deśādīnāṃ pṛthageva sphuraṇāditi bhāvaḥ | ṣaṣṭhīyojanaṃ karoti teṣām iti | vastūnām iti | prasiddhatvena na vyākhyātam | anyaśabdārthavāci punaḥ śabdaṃ vyācaṣṭe anyā iti | punaḥ anyā, pratyekakāryāya [pratyekakāryāyābhinnā - C.] bhinneti yāvat | ata - eva viśiṣṭā tathā samuditā kutrāpi na niyamitā, sarvāṃbhāsasādhyatvenābhimateti yāvat | arthakriyā bhavati | ābhāsabhedātpunarniyatārthakriyā iti vyācaṣṭe ābhāsa iti | ābhāsavimarśabhede sati anyā niyatā ekaikamātrarūpā - pratyekaṃ bhinnasvarūpārthakriyā bhavati | iha tu vimarśaḥ padasaṃskārarūpa eva jñeyaḥ ekābhāsotthitatvāt | nanu sūtre vimarśasya nāmāpi na gṛhītamiti kathaṃ vyākhyāyāṃ tasya yojanaṃ kṛtam ityata āha ābhāsa iti | ākṣiptaḥ - anuprāṇakatvenākṣepaviṣayatāṃ nītaḥ | nanveka eva punaḥ śabdo dṛśyate, vyākhyāyāṃ kathaṃ dviryojita ityata āha punaḥ śabdaḥ iti | ubhayatra - samuditaniyamitārthakriyārūpe yojyaḥ | bahuvacanena aikye'pi svarūpabhedāparityāga uktaḥ, tatra ca aikyāvabhāse paratantraṃ sat pṛthaktvaṃ yadā ābhāsānāṃ tadā samānarūpavyaktyuparañjakatvena pāramārthikaṃ sāmānyarūpatvam, ghaṭābhāsasya tu śuddhasya svatantraparāmarśe yogyatāmātreṇa sāmānyarūpatā na vastuto - sthānadvaye | abhedinām iti bahuvacanābhiprāyamāha bahuvacanena iti | anyathaikatvamevātrayuktaṃ syādityarthaḥ | evamatra yojanā - sāmānādhikaraṇyenopalakṣitātpratibhāsāt - pratibhāsavimarśaikyāddhetorabhedināṃ vastūnāmarthakriyā punaranyā samuditā bhavati, tathābhāsabhedāt - ābhāsaparāmarśabhedāt punaḥ anyā niyatā bhavati, iti punaḥśabdasya dviryojanā [hati punaḥśabdasya triryojanā - C.] | pratyābhāsaṃ sthitasya ābhāsamiśrībhāvena labdhasattāke svalakṣaṇe sthitasya sāmānyadvayasya yogyatāmātreṇa sākṣācca sattvaṃ kathayati tatra iti | tatra - pratyābhāsasthitasvalakṣaṇasthitasāmānya-dvayamadhye, yadā aikyāvabhāse - pratyekaṃ deśādīnāmaikyāvabhāse deśo'yaṃ deśoyam ityādirūpe, ābhāsānām - deśādirūpāṇāṃ pratyekaṃ sthitānāmābhāsānāṃ sat - vartamānam, pṛthaktvam - pratyekabhāvaḥ, sve sve rūpe niṣṭhatvamiti yāvat | paratantraṃ - dharmatayā bhāsanaṃ bhavati, tadā samānarūpā yā vyaktayaḥ - bahiḥsthitā - ādhārabhūtā vyaktayaḥ, tāsāmuparañjakatvenasvaviśiṣṭīkaraṇena, pāramārthikam - sahajam, sāmānyarūpatvaṃ bhavati sāmānyasya dravyādiniṣṭhatvenaiva sthitatvāt, deśatvaṃ nāma sāmānyaṃ hi deśākhyavyaktirūpadravyaparatantrameva dṛśyate, na ca vyaktereva svalakṣaṇatvaṃ vācyam, tasya pramātṛkṛtadeśakālayojanāprāṇatvāt, asyāstu bahiḥsthitatvāt, anyathā sāmānyavyaṅjakatvāyogāt | tu vyatireke, śuddhasya - anyābhāsasamānādhikaraṇatvenāsthitatvāt [anyābhāsasamānādhikaraṇatvena sthitatvāt - C.] tadbhedāmiśrasya, ghaṭābhāsasya - udakāharaṇārthitvādinā pradhānatayā sthitasya ghaṭākārasyābhāsasya, ghaṭasvalakṣaṇasyeti yāvat | svatantraparāmarśe - pṛthagvastutvābhāsena dharmitayā parāmarśe sati, yogyatāmātreṇa - kevalayā yogyatayā, bhāvini svābhāvikadharmatayā bhāne samucitatveneti yāvat | sāmānyarūpatā dravyādanyo hi sarvaḥ padārthaḥ paratantratāsāraḥ, evam eko'pi ghaṭātmā ca ityapi [eko'pi ghaṭātmā ityapi - K. ṣ. ṣ.] satyameva - ābhāsavimarśārthakriyābalena tathā vyavasthāpanāt [tathā avasthāpanāt - K. ṣ. ṣ.] iti || 6 || nanu ekenaiva arthakriyā na tatra, api tu ābhāsasamudāyāt arthakriyāsamudāyaḥ, ābhāsāśca bhinnā api yadi ekām arthakriyāṃ kartuṃ miśrībhavanti, tadā kasteṣām iyattāvadhiḥ iti codyam apavadati | pṛthagdīpaprakāśānāṃ srotasāṃ sāgare yathā | aviruddhāvabhāsānāmekakāryā tathaikyadhīḥ || 7 || bhavati, vastutaḥ - paramārthato na bhavati, yojanāprāṇadharmitayā bhānarūpe'sminkāle na bhavatīti yāvat | samānavyaktigatasya dharmasyaiva pāramārthikasāmānyarūpatvāt | kuta ityapekṣāyāmāha dravyāt iti | anyaḥ - guṇādirūpaḥ, tathā ca sāmānyasyāpi dravyānyatvena paratantratvameva yuktamiti bhāvaḥ | phalitaṃ svābhīṣṭamupasaṃharati evam iti | ghaṭātmā ca - ghaṭasvarūpaṃ ca, apiśabdena bhinnatayā sthitānāmābhāsānāṃ pāramārthikaṃ satyatvaṃ dyotayati | atra hetumāha ābhāsa iti | ābhāsaḥ - ghaṭaprakāśaḥ, vimarśaḥ - ghaṭaparāmarśaḥ | arthakriyā-udakāharaṇam, tāsāṃ balena, tathā vyavasthānāt - ekatvavyavasthiteḥ | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau || 6 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā - ābhāsasamudāyāt - ābhāsasamūhāt, teṣāṃ - ābhāsānām, iyattāvahiḥ - miśrībhāvāvasānamaryādā, keṣāṃcideva kutracideva miśrībhāva iti yāvat | codyam - śiṣyākṣepam, apavadati - pratisamādhatte [pratisamādadhate - C.] | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe pṛthak iti | pṛthak vatinyo yāḥ pradīpasya prabhāḥ sūkṣmatamāvalokanasāmarthyā [sūkṣamatamā avalokanasāmarthyā - K. ṣ. ṣ.] dhānalakṣaṇāṃ yām arthakriyā na kṛtavatyaḥ tāmeva ekabhavanābhyantaraṃ saṃmūrchitātmānoṃ vidadhate, na tatra arthakriyāṇāṃ samudāyo'sti | sāgarapatitāni ca srotāṃsi vahutarataraṅgāraṃbhārthakriyākārīṇi | tadvat ghaṭaḥ kāñcano lohitaḥ tato'yaṃ śivaliṅgaśiromārjanocitasalilāharaṇārthakriyocito [śivaliṅgaśiraḥsamāvarjanocitasalila - K. ṣ. ṣ.] dṛṣṭamātra eva tīvraprītilakṣaṇārthakriyākārī; iti siddhamevārthakriyākāritvam | yat punarābhāsānāṃ miśraṇe kā sīmā iti ? tatra ucyate - yeṣām avirodhaḥ ta eva ābhāsā miśrībhavanti, nahi rūpābhāso mārutābhāsena miśrībhavati - virodhāt, so'pi ca niyatiśaktyutthāpitaḥ | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti pṛthak iti | sūkṣmatamasya - atisūkṣmasya yadavalokanam darśanam tatra yatsāmarthyādhānam - samarthatāsaṃpādanam - , tat lakṣaṇam svarūpaṃ yasyāstādṛśīm, na kṛtavatya - nākurvan, tāmeva - sūkṣmatamāvalokanasāmarthyādhāna-lakṣaṇāmarthakriyāmeva, saṃmūrchitaḥ - samudāyasthityā vṛddhiṃ gata ātmā yāsāṃ tādṛśyaḥ, vidadhate - kurvate | ekaṃ dṛṣṭāntamuktvā dvitīyamapi kathayati sāgara iti | bahutarataraṅgāṇāṃ ya ārambhaḥ sa eva arthakriyā tāṃ kurvantīti tādṛśāni bhavanti iti saṃbandhaḥ | dṛṣṭāntadvayamuktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati tadvat iti | ayaṃ ghaṭaḥ śivaliṅgaśiraso yanmārjanam kṣālanaṃ tatrocitaṃ yatsalilaṃ tasya yadāharaṇam tadevārthakriyā tatrocito yogyaḥ, śivaliṃge kāñcanaghaṭenaiva snānasya vihitatvāt | dṛṣṭamātra eva - kevalaṃ dṛṣṭa eva, ekārthakriyākāritvam iti, samudāyasyeti śeṣaḥ | samudāyādekāmarthakriyāṃ sadṛṣṭāntamuktvā''bhāsānāṃ miśrībhāve iyattāvadhiṃ kathayati yatpunaḥ iti | sīmā - maryādā | iyattāvadhiriti yāvat | yeṣām - yeṣāmābhāsānām | sāmānyaṃ viśeṣeṇa samarthayati nahi iti | virodhāt iti, vāyo rūparāhityāditi bhāvaḥ | nanu kathaṃ mārutarūpayorvirodho'stītyata āha so'pi ca iti | so'pica - pṛthak ye dīpaprakāśāḥ teṣāṃ saṃbandhi yadekaṃ sāgare srotasāṃ ca yadekaṃ vastu tena kāryā yathā aikyaghīḥ tathā aviruddhā ye avabhāsā ghaṭalohitakāñcanādayaḥ teṣāṃ saṃbandhi yadekaṃ svalakṣaṇaṃ tatkāryā aikyadhīriti saṃbandhaḥ, aikyadhiyā - pratibhāso vimarśo'rthakriyā ca iti svīkṛtam || 7 || nanvevaṃ pratyābhāsaṃ pramāṇasya viśrāntatvāt agnyābhāse agnijñānaṃ pramāṇaṃ dhūmajñānaṃ ca dhūmābhāsamātre kāryakāraṇabhāvāvabhāso'pi tāvanmātre, tataśca dhūmābhāso'pi agnyābhāsaṃ vyabhicaret ityādi bahutaropaplavaprasaṃgaḥ iti śaṃkām apohitum [vyapohitum - ṇ. ṣ. ṣ.] āha virodho'pi ca, na ca niyateḥ paryanuyogo yukta iti bhāvaḥ | prakriyāṃ saṃpādya sūtrayojanāṃ karoti pṛthak iti | ekaṃ vastu iti saṃbandhaḥ | vastu śabda ubhayatra svalakṣaṇavācī | tena - vastunā, kāryā - saṃpādyā, svalakṣaṇam - deśakālādiyojanānuprāṇitam anyānanuyāyi svarūpam | saṃbandhaḥ, ślokasyeti śeṣaḥ | nanvaikyadhīḥ svalakṣaṇakāryā bhavatu, arthakriyā kathamekā jñeyā ityata āha aikyadhiyā iti | aikyadhiyā kartryā, iti - etat svīkṛtam svakāraṇatvena lakṣaṇayā gṛhītam | iti kimiti ? pratibhāsaḥ vimarśaḥ arthakriyā iti | tenaikapratibhāsaḥ ekavimarśaḥ, ekārthakriyā ca ekakāryā bhavati iti yojanīyam | pratibhāsāditraye evaikyadhīrbhavati ityatra na ko'pi virodhaḥ || 7 || athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | atra ṭīkā - evam - uktaprakāreṇa, pratyābhāsam - pratyekamābhāseṣu, tāvanmātre - agnyābhāsadhūmābhāsakāryakāraṇabhāvābhāsamātre, tataśca - tato hetośca, vyabhicaret iti, bhinnapramāṇavedyatvāditi bhāvaḥ | ādiśabdenānyeṣāṃ vyabhicārāṇāṃ grahaṇam | apohitum [apohayitum - C.] - dūrīkartum | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe tatra iti | tatrāviśiṣṭe vahnyādau kāryakāraṇatoṣṇatā - - tattacchabdārthatādyātmā pramāṇādekato mataḥ || 8 || tatreti - pratyābhāsaṃ pramāṇaṃ viśrāmyati, ityasminnapi pakṣe na kaścit doṣaḥ, tathāhi - - aviśiṣṭo yadyapi vahnyābhāso deśakālābhāsapramukhaiḥ ābhāsaiḥ asaṃkīrṇatvena sāmānyamātrarūpatvāt tathāpi sa evābhāso yāvadbhirābhāsairavinābhūto bhagavatyā niyatiśaktyā niyamitaḥ tāvato'vabhāsān svīkṛtyaiva pramāṇakṛtāṃ niścayapadavīm avatarati | tataśca [tathā ca - K. ṣ. ṣ.] vahnyābhāsa indhanakāryatbābhāsena dhūmakāraṇatābhāsena uṣṇasvabhāvatābhāsena ca svābhāvikāvyabhicaritaniyamaḥ [svābhāvikāvyabhicaritasāhacaryaḥ - K. ṣ. ṣ.] pratīyamāno viśvatraiva sarvadaiva ca tathā pratīto bhavati - ekatvāt tasya | asvābhā - atra ṭīkā - tatra iti padaṃ vyācaṣṭe pratyābhāsaṃ iti | api na kaściddoṣaḥ iti śeṣatvenādhyāhṛtam | kathaṃ na doṣa ityapekṣāyām aviśiṣṭe ityādi vyākhyāsyan samarthanamupakramate tathā hi iti | tathāhītyasyākāṃkṣāṃ pūrayati aviśiṣṭaḥ iti | aviśiṣṭaḥ - svalakṣaṇatāmaprāptaḥ | kuto'viśiṣṭa ityapekṣāyāṃ hetumāha deśa iti | pramukha śabdenākārādigrahaṇam, asaṃkīrṇatvena - amiśratvena, sa evābhāsaḥ - vahnyābhāsa eva, ābhāsaiḥ - kāryakāraṇatādirūpaiḥ, avinābhūtaḥ - vyāptaḥ, tāvataḥ - tān samastān, pramāṇakṛtām - pramāṇasaṃpāditām, niścayapadavīm - pramāviṣayatām, avatarati - avagāhate, tādṛksvabhāvatvāt iti bhāvaḥ, phalitamāha tataśca iti | tataśca - tasmāddhetośca, vahnyābhāsaḥ - vahnirūpābhāsaḥ, bahnerindhanakāryatvam indhanadyotyatvakṛtaṃ jñeyam | svābhāvikaḥ - svabhāvādāgataḥ, ata evāvyabhicarito niyamaḥ yasya saḥ - svābhāvikāvyabhicaritaniyamaḥ, viśvatra - sarvadeśeṣu, sarvadā - sarvakāleṣu, kutaḥ pratīto bhavati ityapekṣāyāmāha ekatvāt iti | viko'pi yaḥ svabhāvaḥ puruṣakṛtasamayādimukhaprekṣī, tadyathā - agniśabdavācyatvaṃ ghaṭapratipattikāritvamityevamādiḥ, so'pi ekapratyakṣādevaniścīyate, tasya hi pramātuḥ kṛtrimeṇa itareṇa vā rūpeṇa ābhāsāntaranāntarīyakatayā asau vahnyābhāsaḥ saṃviditaḥ sarvadeśakālagataḥ tathā [tathaiva saṃviditaḥ - K. ṣ. ṣ.] saṃviditaḥ, iti tatra kiṃ pramāṇāntareṇa | tasya tasya - vahneḥ, ekatvāt - sāmānyadvāreṇa sarveṣu deśeṣu kāleṣu caikatayā sthitatvāt | etena pūrvārdhavyākhyā saṃpannā | pūrvārdhena saha samastatayā sthitaṃ tattat ityādyuttarārdhagataṃ vyākhyātumāha asvābhāvikaḥ iti | asvābhāvikaḥ - puruṣakṛtasaṃketasiddhatve-nāgantukaḥ, svabhāvaḥ - vahnisvarūpam, kathamasvābhāvikaḥ ityata āha puruṣa iti | puruṣeṇa - ādipuruṣeṇa sāmānyapuruṣeṇa vā kṛto yaḥ samayaḥ asyāyamarthaḥ ityevaṃrūpaḥ saṃketaḥ sa ādiryasya bṛddhavyavahārādestasya mukhaṃ prekṣate iti tādṛśaḥ | ko'sau svabhāvaḥ ityapekṣāyāmāha tadyathā iti | vahneḥ agniśabdavācyatvaṃ hi puruṣasamayasiddhameva, na sahajam | ādiśabdagṛhītaṃ vastu kathayati ghaṭa iti | pradīpabhāvena ghaṭaprakāśakatvamityarthaḥ | tadapi hi vahnau na svābhāvikamapi tu niyatiśaktikṛtatvāt svarūpādvyatiriktameva, kādācitkatvāt, svarūpasya [rūpasya ca sadā sthitatvāt - C.] ca sadāsthitatvāt | ityevamādiḥ - ityādirūpaḥ, ādiśabdena gandharasaśūnyatvādergrahaṇam | soa.pi - yacchabdoktaḥ sarvaḥ asvābhāvikaḥ svabhāvo'pi, ekapratyakṣādeva - ekasmātpratyakṣa-pramāṇādeva | kuta ityapekṣāyāṃ vākyena hetumāha tasya iti | tasya - vahnigrāhakatayā sthitasya, kṛtrimeṇa puruṣasamayamukhaprekṣiṇā, itareṇa - akṛtrimeṇa rūpeṇa, upalakṣitāni yāni ābhāsāntarāṇi - vahnyābhāsādanye ābhāsāḥ sadādyābhāsāstairyā nāntarīyakatā - sāhacaryaniyamo vyāptiriti yāvat, tayā saṃviditaḥ - prathamaṃ samyagjñāto bhavati, ataḥ sarvadeśakālagataḥ sa tathā saṃviditaḥ - ābhāsāntaranāntarī yakatayā saṃviditaḥ syāt, iti kiṃ tatra pramāṇāntareṇa ekena pramāṇenaiva siddatvāt na kiñcidityarthaḥ | tattacchabdārtha ityasya samāsāvayavacatuṣkasya sūcanīyaṃ vastu vigrahadvāreṇa darśayati tasya iti | tasya tasya ityasyārthamāha yathecchaṃ puruṣasamayena niyujyamānasya śabdasya artho'yaṃ jvaladbhāsvarākāra ābhāsa ityanena niyatiśaktireva sarvatra śaraṇam iti piśunayati | etaduktaṃ bhavati - yatkiṃcit kṛtrimam itaradvā bhāvābhāsasya ābhāsāntareṇa nāntarīyakatayā [nāntarīyakatvaṃ - K. ṣ. ṣ.] pratibhāti tatra niyatiśaktimātrameva paraṃ vijṛmbhate | tattu niyatirūpaṃ [niyatiśaktirūpam - K. ṣ. ṣ.] pūrvāparavitatakālam - indhanakāryatve ghhūmakāraṇatve uṣṇasvabhāvatve ca ābhāsamāne, anaticirakvālaṃ tu vahnyādiśabdavācyatāvabhāsādāviti [vahnyādiśabdavācyatvābhāsādāviti - K. ṣ. ṣ.] viśeṣaḥ | tataśca niyatiśaktyupajīvanena dhūmābhāso'pi agnyābhāsāvyabhicārī iti na kaścit viplavaḥ | yatheccham iti | ityanena - etena, piśunayati - sūcayati, daṇḍāpūpikānyāyeneti bhāvaḥ | yatra hi puruṣakṛtayā niyatyā śabdānāṃsvārthe sthitiḥ tatrakaḥ saṃśayaḥ īśvaraniyaterābhāsamiśrībhāvaniyamane iti | etenoktaṃ vastu saṃgraheṇa kathayati etat iti | kimuktaṃ bhavatītyata āha yatkiñcit iti | bhāvābhāsasya - vahnyābhāsādirūpasya padārthābhāsasya, nāntarīyakatayā - vyāptyā, sāhacaryeṇeti yāvat | param - kevalam | niyaterviṣayakṛtaṃ viśeṣaṃ darśayati tattu iti | niyatirūpam - niyatiśaktisvarūpam | tatra indhanakāryatve bhāsamāne pūrvakālaṃ bhavati vahneḥ pūrvasthitatvāt, anyathendhanakāryatāniyamāyogāt, tathā ghūmakāraṇatve'vabhāsamāne aparakālaṃbhavati, anyathā ghūmakāraṇatvaṃ pratikaṃ niyamayet, tathoṣṇasvabhāvatve'vabhāsamāne vitatakālaṃ lakṣaṇayā sarvakālaṃ bhavati, vahneḥ sarvadoṣṇatvaniyamāt, tathā vahnyādiśabdavācyatāvabhāsādau anaticirakālaṃ bhavati, asya samayasya madhye kalpitatvenānāditvābhāvāt anyathā puruṣakṛtatvāyogāt, iti viśeṣaḥ, evaṃrūpo viśeṣo bhavatītyarthaḥ | phalitaṃ svābhiprāyaṃ kathayati tataśca iti | niyatiśaktyupajīvanena - niyatiśaktyapekṣayā, evameva niyateḥ sthitatvāt iti yāvat | viplavaḥ - niyamavidhuratā | yojanāṃ darśayan prathamaṃ kāryatā kāraṇatā uṣṇatā ca tasya tasya śabdasyārthatā tattacchabdā-bhidheyatā, ādigrahaṇāt - gandharasaśūnyatā ūrdhvadiksaṃyogitā jala-virodhitā ca, ityevaṃbhūto ya ātmā svabhāvo vahnyādau sa ekasmādeva pramāṇāt mataḥ - saṃvidita iti yāvat | avicchedaḥ [adheṃ chedaḥ - K. ṣ. ṣ.] iti kāvye ayaṃ samayo, na granthe, iti dvitīyatṛtīyapādayoḥ sāmastye'pi adoṣaḥ | pṛthagbhāvapratyayaprayogo vastvantarāpekṣānapekṣātaḥ kṛtakatvākṛtakatvā-bhyāṃ vargabhedaṃ sūcayitum || 8 || kāryakāraṇa ityādirūpasya dīrghasamāsasya vigrahaṃ darśayati kārya iti | ādiśabdagṛhītaṃ vastu darśayitumāha ādi iti | ityevaṃbhūtaḥ - ityevaṃrūpaḥ | ātma śabdavācyamāha svabhāvaḥ iti | etannaye sarveṣāṃ dharmāṇāṃ svarūpatānapāyāt ātmaśabdagrahaṇam | bahnyādau iti | ādi śabdena sarveṣāṃ padārthānāṃ grahaṇam | pramāṇāt ityekavacanasya vyākhyāṃ karoti ekasmāt iti | mataḥ ityasya vyākhyāṃ karoti saṃviditaḥ iti | yāvat śabdaḥ paryāyatva-sūcanārthaḥ | pūrvottarā'vasthitānāṃ śabdānāṃ samasane doṣaṃ nivārayati, avicchedaḥ kārya iti śeṣaḥ | granthe, saṃgraheṇa mahārahasyavācake padasan-darbhe ityarthaḥ | adoṣaḥ, doṣābhāva ityarthaḥ | samāsānte sthitenaikena bhāva pratyayenāpi siddhau pratyavayavaṃ sthitasya bhāvapratyayasyābhiprāyamāha pṛthak iti | bhāvapratyayaprayogaḥ - talaḥ prayogaḥ, vastvantarasya - samayādeḥ, vargabhedaṃ iti, evaṃ bhāvasvabhāvavyavasthāpanaṃ pratyābhāsaviśrāntena ekena pramāṇena [ekenaiva pramāṇena - K. ṣ. ṣ.] kriyate, teṣāmapi ābhāsānāṃ yathocitaṃ yadanyonyanāntarīyakatvaṃ tat ekena saṃvedanarūpeṇa tadanekaprami- tābhāsaviṣayapūrvapravṛttasaṃvedanakalāpānuprāṇakāntarmukhasv arūpeṇa niścīyate, tacca aikyābhāsamātre anusaṃdhānarūpaṃ pramāṇam, anusandhīya-māneṣu tu ābhāseṣu gṛhītagrāhitvāt apramāṇam, tatra tu pratyekaṃ prācyameva pramāṇam | bhāvasvabhāvavyavasthāpanātmakamānasapravṛttyatiriktakāyapra- vṛttyupayogastu yathā pramāṇaviṣayaḥ taṃ samānāṃ samūho hi vargaḥ, tatraiva caiko bhāvapratyayo yuktaḥ, na visadṛśa-samūhe iti bhāvaḥ | tatra kāryakāraṇabhāvāderakṛtakatvam śabdābhidheyatvādeḥ kṛtakatvamiti || 8 || atha navamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā - evam - pūrvaślokoktaprakāreṇa, bhāvasvabhāvavyavasthāpanam - vahnyādisvarūpasya maryādayāvasthāpanam, pratyābhāsam - bhāvagateṣu sarveṣvābhāseṣu, viśrāntenaikena pramāṇe kriyate pṛthak pṛthak ekaikapramāṇena vahno indhanakāryatādi - svabhāvavyavasthāpanāt | teṣām ābhāsānām - indhanakāryatādyābhāsānām, yathocitaṃ yadanyonyanāntarīyakatvam - parasparaṃ sāhacaryaniyamaḥ, tat saṃvedanarū-peṇa - saṃvedanasvarūpeṇa, niścīyate, saṃvedanarūpeṇa kīdṛśena ? te ca te aneke pramitā ābhāsāste viṣayāḥ yasya tādṛśaḥ pūrvavṛttaḥ - pūrvasaṃ-pannaḥ, saṃvedanakalāpaḥpramāsamūhaḥ, tasyānuprāṇakaṃ - sattādāyi antarmukhaṃ svarūpaṃ yasya tādṛśena, sakala - vimarśarūpeṇetyarthaḥ | anusandhānarūpam - pūrvagṛhītābhāsayojanārūpam, tacca - saṃvedaṃna-rūpaṃ ca, aikyābhāsamātre pramāṇaṃ bhavati, yojanārūpatvāt | tu vyatireke, anusandhīyamāneṣu tu ābhāseṣu gṛhītagrāhitvāt apramāṇaṃ bhavati, te hi yathāsvaṃ svaviṣayena pramāṇenaiva pūrvaṃ gṛhītāḥ, anena tvanusandhī-yante, anyathaikyena grahaṇāsaṃbhavāt | katham ityapekṣāyāmāha tatra iti | tu śabdo hiśabdārthe, tu - yasmāt tatra - teṣvābhāseṣu prācyameva - grahaṇa- kālīnameva, pramāṇaṃ bhavati | nanvevaṃ sati kāyapravṛttirayuktaiva, kimarśa-mātrasādhyatvāt arthakriyāyāḥ tasya ca mānasapravṛttimātrasādhyatvāt ityata āha bhāva iti | yathā - yena prakāreṇa | prakāraṃ darśayitum āha - sā tu deśādikādhyakṣāntarabhinne svalakṣaṇe | tātkālikī pravṛttiḥ syādarthinaḥ ......................... bāhya tāvat arthakriyā svalakṣaṇataḥ, svālakṣaṇye ca deśakālābhāsa-yojanasyaiva antaraṅgatvam tatrāpi ca viśeṣarūpatāpi parāmarśa vinā na kiṃcit, parāmarśedvāreṇa tu pramātari viśrāmyantī pramātuḥ saṃvedanaikarūpasya deśakālāyogena aikyāt abhyujjhatyeva viśeṣarūpatām, iti sarvatra advayaṃ paramārthataḥ, tathāpi tu yā viśeṣarūpatā bhāti tasyāṃ [tasyāḥ - K. ṣ. ṣ.] parameśvarasvātantryameva nimittaṃ yat, tat māyāśaktirityucyate | tatra evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe sā tu iti | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti bāhyā iti | bāhyā iti, bāhyavastu-sādhyatvāditi bhāvaḥ | tāvat, nātra kasyāpivipratipattirityarthaḥ | svalakṣaṇataḥ - deśādyābhāsayojanāsiddhāt [deśādyābhāsayojanāsiddhatvāt - C.], vastuno-'nyānanuyāyisvarūpāt, svālakṣaṇye ca - svalakṣaṇabāve ca, antaraṅgatvam - asādhāraṇakāraṇatvam | deśādiyojanenaiva hi sāmānyaṃ svalakṣaṇībhavati | tatrāpi ca - tasmin svalakṣaṇe ca, parāmarśaṃ vinā - viśeṣāmarśanaṃ vinā, na kiñcit - na kimapi bhavati, parāmṛṣṭameva hi vastu svarūpaṃ labhate | nanu parāmarśo'pi bhavatu ityata āha parāmarśa iti | parāmarśadvāreṇa - parāmarśamukhena, saṃvedanaikarūpasya - nityavyāpakasaṃvedanaikasvarū-pasya, deśakālāyogena - deśādyasaṃbandhāt, aikyāt hetoḥ, sā viśeṣarūpatā viśeṣarūpatāmabhyujjhatyeva - jahātyeva, iti - ataḥ kāraṇāt, advayam - dvaitābhāvaḥ paramārthato bhavati, tathāpi tu yā viśeṣarūpatā bhāti - vāhyavastuviṣayatvena sphurati, tasyāṃ yat parameśvarasvātaṃtryameva bhavati nimittaṃ tat paṇḍitaiḥ māyāśaktirityucyate asaṃbhavopahatavastubhānaheto-reva māyātvakalpanāt | uktaprakriyāvaṣṭaṃbhena sūtre yojanāṃ karoti tatra iti | viśeṣasādhyārthakriyāviśeṣeṇa yo'rthī tasya yā svalakṣaṇe tasmin viśeṣarūpe arthe tatkālabhāvinī vāṅmanaḥ kāyapravṛttiḥ sā deśe, ādigraha-ṇāt kāle svarūpāntare tadanusandhānādau [svarūpānusaṃdhānādau - K. ṣ. ṣ.] ca yāni adhyakṣāntarāṇi bahūni pratyakṣāṇi teṣāṃ bhinne bhede nimitte sati bhavati, na anyathā | naikaikataḥ pramāṇāt sā pravṛttiḥ api tu pramāṇasamūhā-deva | samūhatā ca parasya na upapannā, asmākaṃ tu ekasvasaṃvedanaviśrāntimayī sā tatra sati | arthinaḥ iti vyācaṣṭe viśeṣa iti | viśeṣeṇa - svalakṣaṇena sādhyo yorthakriyāviśeṣaḥ tenārthī - arthitvayuktaḥ, tatkāṃkṣāyukta iti, yāvat | ṣaṣṭhīyojanāṃ karoti tasya iti | svalakṣaṇe iti vyācaṣṭe tasmin iti | tātkālikī iti vyācaṣṭe tatkāla iti | grahaṇakālabhāvinītyarthaḥ | pravṛttiḥ iti vyācaṣṭe vāk iti | pravṛttestrividhatvādevamuktam | deśa ityādi samastaṃ padaṃ vigrahapūrvaṃ vyācaṣṭe deśe iti | ādiśabdagrāhyaṃ vastu kathayati kāle iti | svarūpāntare - deśādisvarūpādbhinne tadavacchinne vastusvarūpe, tasyaiva vastusvarūpasya yaḥ anusandhānādiḥ, ādiśabdena deśādyanusandhānagrahaṇam, tatra adhyakṣānta-rāṇi - aikyagrāhakāt pratyakṣādanyāni, bahūni - viṣayabahutvena bahutayā sthitāni, pratyakṣāṇi - bāhmamānasarūpāṇi teṣām bhinne iti vyācaṣṭe bhede iti | etena bhāve kto'treti vidyotitam, nimitte saptamīti ca | saṃgraheṇāmumevārtha punaḥ kathayati naikaikataḥ iti | prathamaṃ hi puruṣa iha idānīmayamiti pratyekaṃ deśādikaṃ pramāṇairgṛhītvā tato vikalpena sarveṣāṃ yojanāṃ kṛtvā vāgādi-kaṃ tatra pravartayati | yadyapi svalakṣaṇagrahaṇamekasmādeva pramāṇātpūrva-muktaṃ tathāpi mūle sthitāṃ pratyābhāsapramāṇapravṛttimapekṣyehaivamukta-miti pūrvāparavirodho na śaṃkanīyaḥ | athavā svalakṣaṇasya grahaṇamekasmāt-pramāṇāduktam, pravṛttistu bahubhiḥ pratyakṣairiti pūrvāparavirodhāśaṃkaiva nāsti, grahaṇaṃ hyāpātamātre'pi bhavati pravṛttistu mūlavicārānantaramevet-yalam | nanu svābhāso'bhinavodayaḥ ityatra pramāṇānāṃkṣaṇikatvamevokta- miti kathaṃ teṣāṃ samūhaḥ saṃbhavatītyata āha samūhatā ca iti | parasya - bauddhasya, asmākam - śrīśivanaye niṣṭhitānām, sā - samūhatā | nanu kutroktamityapekṣāyāṃ 115) yujyate, iti uktaṃ prāk na cedantaḥ kṛtā .................| (2|3|7) ityatra | iyameva ca sā pramāṇānāṃ yojanā, yojikā ca yuktirityucyate | gandha-dravyādiyuktivat | evaṃ pratyakṣasamūhādeva pravṛttiriti tātparyam | deśādi-keṣvadhyakṣeṣvapi [deśādikeṣvapyadhyakṣeṣu satsu - K. ṣ. ṣ.] deśābhāsādiyojanāyāmapi [deśābhāsayojanāyāmapi - K. ṣ. ṣ.], antah. - pramātari abhinnaṃ yat svalakṣaṇaṃ tatra iti vā saṃgatiḥ | deśādikairadhyakṣāntaraiḥ pratyakṣībhūtairābhāsāntarairbhinne svalakṣaṇe nimitte sati prabṛttiḥ, iti vā yojanā | atrāpi prameyavahutvanirūpaṇadiśā tadanuyāyitvena abhidhīyamānaḥ pramāṇasamūho nimittatvena ukto bhavati | pūrva vyākhyātaṃ ślokamanusmārayati na cet iti | asmin śloke hi sarvasaṃvinmayapiṇḍamayamekaṃ tattvamātmatvena sādhitam | tatraiva ca pramāṇasamūhasyāpi sthitiryuktaiveti bhāvaḥ | asyāḥ samūhatāyā eva yuktiriti nāma kathayati iyameva iti | sā - samūhatā | atra dṛṣṭāntamāha gandha iti | saṃgraheṇāsya ślokasya tātparyaṃ kathayati evam iti | deśādika iti samastapadasyānyathā yojanāṃ karoti deśādika iti | deśādikeṣvadhyakṣeṣvapi deśābhāsādiyojanāyāmapi | antaḥ ityasya vyākhyāṃ karoti pramātari iti | abhinne ekasmin sati, etena karmaṇi ktaprayoga iti dyotitam, svalakṣaṇe iti nimittasaptamī | saṅgatiḥ - saṃbandhaḥ | anyathā punaryojanāṃ karoti deśādikaiḥ iti | nanvanena vyākhyādvayena kiṃ phalitamityata āha atrāpi iti | atrāpi - asmin vyākhyādvaye'pi, tadanuyāyittvena - prameyabahutvānugatatvena, atrāpi pratyakṣasamūhādeva pravṛttiriti bhāvaḥ | etena arthinaḥ ityantaṃ vyākhyā saṃpannā | evamatra sphuṭā yojanā | tu śabdaḥ ekasmāt pramāṇāt kāryatādyābhāsakadaṃbakāt pakṣāntaradyotakaḥ | sā kartrī deśādikādhyakṣāntarabhinnasvalakṣaṇe bhavati, sā kā, yā arthinastātkālikī pravṛttiḥ syāditi | nanu kiṃ prātyakṣyāmeva pravṛttau pramāṇasamūha upayogī ? netyāha ................... apyanumānataḥ || 9 || na kevala pratyakṣataḥ pravṛttiḥ deśādikādhyakṣāntarabheda- rūpapramāṇasamūhanimittā yāvat anumānato'pi tathaiva | dhūmābhāsamātre agnyā - bhāsamātre dhūmasyāgnyābhāsāvyabhicāritve parvatābhāse ca yāni pratyakṣāntarāṇi yacca tadgṛhītātirikte ayogavyavacchede agniratra ityevaṃbhūte pṛthak anumānaṃ pramāṇam tatsamūhādeva arthinaḥ tātkālikī pravṛttiḥ iti saṃbandhaḥ || 9 || evaṃ vimarśabalādeva bhedābhedavyavasthā, tadeva hi parameśvarasya saṃvedanātmanaḥ śivanāthasya svātantryaśaktivijṛmbhitam; tataśca paraiḥ yat ucyate dūrāntikādau arthasya abhedaḥ iti tadapi upapadyate na tu anyathā kathaṃcit, - iti nirūpyate | śiṣṭasya api ityādeḥ ślokakhaṇḍasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | prātyakṣyāmeva - pratyakṣasaṃbandhinyāṃ tadanantarabhāvinyāmiti yāvat | atrottaraṃ kathayati netyāha iti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokakhaṇḍamupanyasyati apyanumānataḥ iti | etadvyācaṣṭe na kevalam iti | tathaiva, deśādikādhyakṣāntarabhedarūpa-pramāṇasamūhanimittaivetyarthaḥ | etadeva vistareṇa kathayitumāha dhūma iti | dhūmābhāsamātre - liṃgarūpe, agnyābhāsamātre - vyāptikālīne, dhūmāgnyābhāsāvyabhicāritve - sāhacarye, parvatābhāse - pakṣe, tebhyo gṛhītebhyo ghūmādibhyaḥ atirikte - tadgṛhītātirikte, ayogavyavacchede - agnyasaṃbandhavyāvṛttau, tadvattve iti yāvat | ayogavyavacchedasvarūpaṃ darśayati agniḥ iti | pṛthak - pratyakṣebhyo bhinnam, tatsamūhāt - pratyakṣānumānapramāṇasamūhāt, iti saṃbandhaḥ, asya ślokakhaṇḍasyaivaṃ yojanā bhavati ityarthaḥ || 9 || - atha daśamasyaikādaśasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti - evam iti | atra ṭīkā - evam - uktanyāyena, tadeva - vimarśa eva, saṃvedanātmanaḥ - prakāśarūpasya, dūrāntikatayārthānāṃ parokṣādhyakṣatātmanā | vāhyāntaratayā doṣairvyañjakasyānyathāpi vā || 10 || bhinnāvabhāsacchāyānāmapi mukhyāvabhāsataḥ | ekapratyavamarśākhyādekatvamanivāritam || 11 || pratibhāsamātreṇa vyavasthāṃ kurvaṃtaḥ kathaṃ dūrādūrayorvastunorabhedaḥ, pratibhāsasya sakalāsakalāvṛtānāvṛtāditayā yathākathaṃcidapi bhedāt ? nanu vimarśe'pi pratyābhāsaṃ tathaiva bhinnatā, ? satyam, tathāpi tu paro yo vimarśaḥ sa evāyaṃ padārthaḥ iti ekapratyavamarśarūpaḥ, tena prāṇitakalpena ā samantāt khyānaṃ prathanaṃ yasya mukhyāvabhāsasya ekarūpabhāvābhāsasya, paraiḥ - tārkikaiḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe dūrāntika iti | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti pratibhāsa iti | pratibhāsamātreṇa - vimarśarahitena prakāśena, vyavasthām - nīlādi-vyavasthām kurvataḥ bauddhasyeti śeṣaḥ | kuto nābheda ityapekṣāyāmatra hetumāha pratibhāsasya iti | tatra dūre'sakalaḥ adūre sakalaḥ tathā dūre āvṛtaḥ adūre'nāvṛtaḥ, ādiśabdenāsphuṭatvasphuṭatvayorgrahaṇam [ādiśabdenāsphuṭatvayorgrahaṇam - C.] | yathākathañcit, yena kena prakāreṇetyarthaḥ | atra śiṣyaḥ praśnayati nanu iti | tathaiva - ābhāsavat, sakalāditayetyarthaḥ | uttaramāha satyam iti | paraḥ - [parasāmānyarūpaḥ - C.] sāmānyarūpaḥ, kīdṛśaḥ, ityata āha sa evāyam iti | tena - paravimarśena, prāṇitakalpena - satkalpatvakāriṇā, ā iti nipātasya vyākhyāṃ karoti samantāt iti | khyā iti kṛtpratyayāntadhātuprakṛtiṃ vyācaṣṭe khyānam iti | asyāpi paryāyamāha prathanam iti | pratyavamarśenaiva hi avabhāsaḥ sphuratīti bhāvaḥ | mukhyāvabhāsa iti vyācaṣṭe ekapratyavamarśe taducito'pi [ataducitaḥ - K. ṣ. ṣ.] hi astyekāvabhāsaḥ, ābhāsavimarśayoranyonyamaviyogāt | tasmāt mukhyāvabhāsādekatvamapratihatamāste | yadevānumitaṃ tadeva dṛṣṭam, - ityatra pratyakṣaparokṣatārūpeṇātmanā svabhāvena bhinnā avabhāsacchāyā amukhyo'vabhāso yeṣāṃ teṣām ekatvaṃ mukhyāvabhāsata ekapratyavamarśānuprāṇitāt, - iti saṃgatiḥ | bāhyāntaratayā bhinnāvabhāsānāmaikyaṃ yathā yadeva dṛṣṭaṃ tadevāntarahamullikhāmi, - iti | vyañjakānāṃ dīpālokādīnāṃ doṣairbhinnāvabhāsānām aikyam, yadeva raktotpalaṃ dīpena nīlaṃ dṛṣṭaṃ tadeva sūryāṃśubhirlohitaṃ paśyāmi, iti | eka iti | sāmānyarūpāvabhāsasyetyarthaḥ | nanvekarūpo'vabhāso 'tra nānubhūyate, ityata āha eka iti | hi - yasmāt, ekapratyavamarśe - sphuṭamevānubhūyamāne so'yaṃ padārtha iti sāmānyapratyavamarśe, taducitaḥ - tadyogyaḥ, ekāvabhāsaḥ - sāmānyāvabhāsaḥ astyeva, kutaḥ, ābhāsavimarśayoranyonyamaviyogāt, vimarśo hyavabhāsaṃ tatsaṃskāraṃ vā binā nottiṣṭhatyeva avabhāso'pi vimarśaṃ vinā'satkalpa iti | tasilo yojanāṃ karoti tasmāt iti | ekatvamanivāritam iti vyācaṣṭe ekatvam iti | apratihatam - pratīghātarahitam, āste - tiṣṭhati | dūrāntikatayārthānām ityasyaitena yojanā kṛtā | evamatra saṃbandhaḥ | bhinnāvabhāsacchāyānām iti viśeṣaṇamuttaratra vyākhyāsyamānamapi ihāpi yujyate eva tenaivaṃ yojanā | dūrāntikatayā bhinnāvabhāsacchāyānām - bhinnā'mukhyapratibhāsānāmapi, arthānām - nīlādīnām, ekapratyavamarśākhyāt, ayamiti sāmānyapratyavamarśavaśena sphuritāt, mukhyāvabhāsataḥ ekatvamanivāritaṃ bhavati | evamuttaratrāpi yojanā kāryā | parokṣādhyakṣatātmanā - ityasya yojanāṃ karoti yadeva iti | saṃgatiḥ, anivāritam ityanena saṃbandhaḥ ityarthaḥ | bāhyāntaratayā iti yojayati vāhya iti | iti śabdo yojanāsamāptau | atrāpi yojanā pūrvavadeva kāryā | vyañjakasya doṣaiḥ iti yojayati vyañjakānām iti | anyathāpi vā iti yojayati anyenāpi [anyena vāpi - K. ṣ. ṣ.] prakāreṇa indriyāpāṭavādinā ekapārśvasaṃmukhatvādinā vā yeṣāmavabhāsacchāyā bhinnā, teṣāmapi mukhyapratyavamarśānuvartyavabhāsasvarūpabalāt aikyameva, - iti sthitam || 10 - 11 || nanu dūrādūrādāvastu sa evāarthaḥ pramātradhyavasitārthakriyāṃśe tathaivopayogāt, bāhyāntaratvādau katham, āntarasyārthakriyāyāṃ pramātradhyavasitāyāmanupayogāt - iti bhrāntiṃ bhaṅktumāha anyenāpi iti | anyaṃ prakārameva sphuṭayati indriya iti | ādiśabdena vyādhyādikṛtavikārādergrahaṇam [vyākhyādikṛta - C.] | ekasminpārśve yat saṃmukhatvādi tena | ādiśabdena dvitīyapārśvavaimukhyagrahaṇam | tābhyāmapi hyekamapi vastu bhinnamiva bhāti | mukhyaṃ pratyavamarśamanuvartate iti tādṛśaṃ yat avabhāsasvarūpam mukhyāvabhāsasvarūpam tasya balāt, sthitam, sthitiyuktaṃ bhavatītyarthaḥ || 10 || 11 || atha dvādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti - nanu iti | atra ṭīkā - dūrādūrādau iti | ādiśabdena parokṣādhyakṣatvagrahaṇam | sa evārthaḥ, eka evārtha ityarthaḥ | kuta ityata āha pramātṛ iti | pramātrā'dhyavasitaḥ - nirṇīto yaḥ arthakriyāṃśaḥ tasmin, tathaiva - tadvat, upayogāt, - dūre parokṣe vā sthitaṃ hi adūre'dhyakṣe ca sthitaṃ vā nīlaṃ svaviṣayajñānarūpāyāmarthakriyāyāṃ hi sadṛśamevopayogaṃ karoti, yastu maṃdatvādibhedaḥ so'kiñcitkara eva | tu, viśeṣe bāhyāntaratvādau sa evārthaḥ katham, na yuktamityarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha āntarasya iti | nahyantarullikhito'gniḥ bāhyāgnisādhyāyāṃ śītāpaharaṇarūpārthakriyāyāmupayukto bhavatīti bhāvaḥ | bhaṃktum - troṭayitum [toṣayitum - C.] | evamavatariṇakāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe arthakriyā iti | arthakriyāpi sahajā nārthānāmīśvarecchayā | niyatā sā hi tenāsyā nākriyāto'nyatā bhavet || 12 || iha kāryakaraṇatā [kāryakāraṇatoṣṇa - K. ṣ. ṣ.] (2|3|8) ityatra svarūpamivārthakriyāpi yā madhye gaṇitā, sā sahajārthasvarūpabhūtā na bhavati, tatkāritvaṃ hi yasmāt īśvarecchayā niyataṃ bhavane cābhavane ca | yato naiṣā svarūpaṃ, tena tasyā akaraṇāt hetorbhāvasyānyatvaṃ nāśaṅkanīyaṃ svarūpabhedāt hi saṃbhāvyetānyatvaṃ, na ca svarūpam arthakriyākāritvam, - ityuktaṃ vakṣyate ca bahuśaḥ | svarūpaṃ ca pratyavamarśavalādekameva bāhyāntarādāvapi, iti || 12 || atra ṭīkā - arthakriyā iti vyācaṣṭe iha iti | iha - asmin śāstre, kāryakāraṇatā ityatra, tatrāviśiṣṭe, ityādi ślokasthe'tra padakadaṃbake, svarūpamiva - kāryatādisvarūpavat, sahajā ityasya vyākhyāṃ karoti artha iti | na iti vyācaṣṭe na bhavati iti | īśvarecchayā ityādi sā hi ityantaṃ hetutvena vyācaṣṭe tatkāritvam iti | hi - yasmāt, tatkāritvam - agneḥ śītanivṛttikāritvam, nijārthakriyeti yāvat | bhavane - sattāyām, abhavane ca - asattāyām īśvarecchāniyataṃ bhavati taduktam - daivaṃ caivātra paṃcamam iti | daivaṃ hi krīḍāśīlaparameśvarasaṃbandhī icchāviśeṣa eva devasyedamiti yogavalāt | īśvarecchāpreritā eva hi bhāvāḥ svasādhyāmarthakriyāṃ saṃpādayanti na tu svarūpamātreṇa | anyathā bhāvānāṃ vaiphalyaṃ kadāpi na syāt, dṛśyate ca śītajvare'gnerapi śītanivāreṇe asāmarthyam ityalam | tena ityādi ślokakhaṇḍaṃ vyākhyātuṃ tena ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati yat iti | eṣā - arthakriyā, tasyāḥ - arthakriyāyāḥ, api śabdād dūrāntikādāvapi | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau || 12 || nanu vimarśabalādeva yadi vastūnāṃ bhedābhedavyavasthā tarhi idānīṃ trijagati nivṛttā bhrāntisaṃkathāḥ, śuktikāyāmapi satyarajatataiva āpatati idaṃ rajatam iti vimṛśyamānatvāt, tataśca bhrāntyabhāve bādhānupapatteḥ kimarthamuktaṃ mitirvastunyabādhitā (2 | 3 | 2) iti | vyabhicārābhāve hi abādhitā ityasya viśeṣaṇasya vyavacchedyaṃ na labhyate, ityāśaṅkāṃ nirasyati rajataikavimarśe'pi śuktau na rajatasthitiḥ | upādhideśāsaṃvādād dvicandre'pi nabho'nyathā || 13 || idaṃ rajataṃ sthiraṃ sarvaṃpramātṛsādhāraṇam arthakriyāyogyam iti idamaṃśe rajatādyaṃśeṣu tatsaṃmelanāṃśe ca ābhāsavimarśanabalāt na tāvat kiṃcit mithyātvam | kiṃtu uttarakālaṃ yo bhaviṣyati atha trayodaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti - nanu iti | atra ṭīkā - nanu bhrāntisaṃkathā nivṛttā bhavatu tataḥ kim ityat āha śukti iti | āpatati - balādāyāti | kuta ityapekṣāyāṃ hetumāha idam iti | nanu tato'pi kim ityata āha tataśca iti | uktam iti, prāgiti bhāvaḥ | atra vākyena hetumāha vyabhicāra iti | vyavacchedyam - vyāvartyam, nirasyati - dūrīkaroti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe rajataika iti | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti idam iti | idamaṃśe - idamityasmin bhāge, rajatādi iti | ādiśabdena sthirādyaṃśagrahaṇam | teṣām - idamaṃśādīnāṃ yaḥ saṃmelanāṃśaḥ sāmānādhikaraṇyena yojanarūpo bhāgaḥ tasmin | kiñcit - leśenāpi, mithyātvaṃ na bhavati iti saṃbandhaḥ | prakāśavimarśāveva hi vastusvarūpavyavasthāpakāviti bhāvaḥ | nanu tarhi satyarajatajñānātko'sya bhedaḥ ityata āha kintu iti | kintu - pakṣāntare, uttarakālam - bādhakāle, yaḥ bhaviṣyati vimarśo nedaṃ rajataṃ vastu sthiraṃ pramātrantaragamyamabhimatakāryakāri iti tadvimarśavimarśanīyam yat tatpūrvavimarśakālasamucitameva rūpaṃ tat tasmin pūrvavimarśakāle naivāmṛśyate, bhāvyaṃ ca tenāmarśanīyena | vimarśaḥ, kiṃrūposau vimarśa ityapekṣāyāmāha nedam iti | abhimatakāryakāri - rajatakāryakāri | iti śabda auttarakālikavimarśasvarūpadarśanasamāptiparaḥ | tat - saḥ vimarśaḥ, vimarśavimarśanīyam - vimarśena kṛtvā vicāraṇīyo bhavati | sāmānyatvena napuṃsakaliṃgena nirdeśo nāyuktaḥ avyaktaliṃgaṃ liṃgānām iti | sphuṭameva hi bādhotpatteḥ pūrve tasya jñānasya satyatvam, tadutpādanānantaraṃ tu tadvimarśo yuktaḥ kimayaṃ bādhaḥ satyo'nyathā veti | nanu kathaṃ [kimayam - C.] tadvimarśavimarśanīyaṃ bhavatītyata āha yat iti | yat - yataḥ kāraṇāt, arthāt tena uttaravimarśena | tasmin pūrvavimarśakāle, tatpūrvavimarśakālasamucitam - tasya pūrvakālavimarśasya yogyam tat - prasiddhaṃ rūpam, naivāvamṛśyate - naivāvasīyate, yataḥ pūrvasmādvimarśāt navīno'sau vimarśo viruddha utpadyate, tato'sya vimarśo yukta eva, tadanukulotpāde tu nāsya vicāro yuktaḥ syāditi bhāvaḥ | nanu yadyuttarakāle vimarśo notpadyate tarhi tasya pūrvasya satyatvaṃ na vyāhanyate evetyata āha bhāvyaṃ ca iti | tenāmarśanīyena - vimarśanīyatvenoktenottarakālavimarśena bhāvyaṃ ca - avaśyameva bhāvyam rajatabhāvena gṛhītā śuktirhi na rajatakārye samartheti rajatārthinastatra pravṛttasya avaśyameva nedaṃ rajatam [na bhedarajatamiti vimarśo - C.] iti vimarśo'vaśyabhāvyeva | yastu anartho tṛṇādinyāyena tatropekṣāyuktastasya carcaiva neha yuktā [vacaivo neha yuktaḥ - C.] | tatraiva kāle nedaṃ rajataṃ abhūt [nedaṃ rajataṃ hi abhūt - K. ṣ. ṣ.] iti hi uttaraḥ parāmarśo na tu uditapratyastamitāyāṃ śatahradāyāmiva idānīmeva idaṃ na iti vimarśaḥ; tato yāvatā pūrṇena rūpeṇa prakhyātavyaṃ vimarśaparyantaṃ tāvat na prakhyāti, ityapūrṇakhyātirūpā akhyātireva bhrāntitattvam | tadvaśena hyasadviparītānirvācyādikhyātayo'pi ucyantām | apūrṇakhyātirūpatvamasya śuktikārajatajñānasya sādhayati tatraiva iti | hi - yasmāt, tatra - tasmin rajataparāmarśe, kāle - agre nedaṃ rajatamabhūt iti - idaṃ rajataṃ nāsīt kintu mayā bhrameṇaiva jñātamityevamuttaraḥ parāmarśo bhavati | na tu uditapratyastamitāyām - kṣaṇādutpannavinaṣṭāyām, śatahradāyāmiva - vidyutīva, nedam iti - vimarśo bhavati | tataḥ - tataḥ kāraṇāt, yāvatā pūrṇena rūpeṇa - vimarśaparyantena idaṃ rajatam iti vimarśaparyantam - satyavimarśaparyantam, viśrāntiparyantam iti yāvat, agre sthitaṃ vastu prakhyātavyam - prakaṭīkaraṇīyam āsīt tāvanna prakhyāti - na prakaṭīkaroti bhrāntiḥ, iti - ataḥ kāraṇāt, apūrṇakhyātirūpā - apūrṇajñānarūpā na tu khyātyabhāvarūpā, akhyātiḥ - ajñānam, bhrāntitattvam - bhrāntisvarūpaṃ bhavati | khyātyabhāvarūpatve tu rajatabhāvena jñānamapyayuktameva syāt iti bhāvaḥ | īṣadarthe'tra nañ natvabhāve | nanvanye vādino bhrāntau asatkhyātitvādibhāvena vyavahāraṃ kurvanti ityata āha tadvaśena iti | tadvaśena - apūrṇakhyātivaśena taistairvādibhiḥ asadviparītānirvācyādikhyātayaḥ ucyantām kā hāniḥ, apūrṇajñānaṃ tvatra tāvadasti śukteḥrajatatayā grahaṇāt iti bhāvaḥ | ādiśabdenātmakhyātigrahaṇam | atra vādino bhrānteḥ nanu satyarūpyajñānamapi apūrṇakhyātiḥ | tatastarhi kim ? idam, ataḥ sarvaṃ bhrāntiḥ, - ityāgacchet | diṣṭyā dṛṣṭirunmīliṣyati [unmimīliṣati - K. ṣ. ṣ.] āyuṣmataḥ, māyāpadaṃ hi sarvaṃ bhrāntiḥ, tatrāpi tu svapne svapna iva khyātipaṃcakarūpatvaṃ pṛthak pṛthak kathayanti | tatra śūnyavādibauddhamate asatkhyātiḥ | te hi asattatra rajataṃ bhātīti kathayanti | bhāṭṭādayastu viparītakhyātiṃ kathayanti, yataste'nyadeśakālagataṃ rajataṃ tadviparītānyadeśakālagatatvena saṃskāravaśena puruṣo gṛhṇāti iti kathayanti | anirvācyakhyātirvedāntimate, te tu sadasadbhyāmanirvacanīyatvameva bhrānteḥ kathayanti, bhānenā'sattvāyogāt, hastagrahābhāvena sattvāyogāditi | vijñānavādibauddhamate ātmakhyātiḥ, te hi ātmaiva bhrāntau bahirvastutvena bhātīti kathayanti taduktam - yadantarjñeyatattvaṃ tadvahirvadavabhāsate iti | suśikṣitamate tu apūrṇakhyātirūpā akhyātiḥ | iyameva ca grantha - karturiṣṭā ityalaṃ prapaṃcena | atra madhye śiṣyaḥ praśnayati nanu iti | apūrṇakhyātiḥ - apūrṇakhyātirūpameva bhavati, paraprakāśarūpatājñānasyaiva pūrṇakhyātitvāditi bhāvaḥ | gururapi śiṣyībhūya pṛcchati tataḥ iti | tarhi - yadyevaṃ bhavet, tataḥ kim, ko doṣaḥ syādityarthaḥ | śiṣyo doṣamāvirbhāvayati idam iti | ataḥ iti - idam, āgacchet, itīdaṃ kim ? sarvaṃ bhrāntiḥ - bhāsamānaṃ samastaṃ vastujātaṃ śuktikārūpyanyāyena bhrāntirbhavati | gururiṣṭāpattiṃ sūcayan śiṣyasya protsāhanaṇ karoti diṣṭyā iti | diṣṭyā, ānande, āyuṣmataḥ - tava, dṛṣṭiḥ - pūrṇadṛṣṭiḥ, unmīliṣyati - prakaṭībhaviṣyati, sarvapadārthaviṣayāyāḥ bhrāntestarki tatvāt | āgacchet iti tarkarītyāṃgīkārāt unmīliṣyati ityuktamanyathā unmīliteti brūyāt | kathamiyaṃ dṛṣṭirityata āha māyā iti | māyāpadam māyāviṣayo bhedaḥ | māyordhve tu punarapi sarvaṃ satyabhūtameva [sarva sarvyabhūtam - C.] ityāstāmetat | nanu yadi satyatayā bhāsamānaṃ padārthajātaṃ bhrama eva tarhi prasiddho gaṇḍe sphoṭa iva apareyaṃ bhrāntirucyate, anuvṛttyucitasyāpi vimarśasyāsthairyāt | ataśca pṛthak idantādyābhāseṣu na kācana bhrāntiḥ, melanāṃśe tu vimarśānuvṛttinirmūlanaṃ vimarśodayakālādeva ārabhya bādhakena kriyate, iti tatraiva bhrāntibhāvaḥ, - iti siddham | rajatasya śuktikayā saha yadyapi eko vimarśaḥ tathāpi śuktau rajatasya tena jñānena bhramaḥ kimasti ityata āha tatrāpi iti | aparā bhrāntitvena prasiddhā | nanu prasiddhāyā bhrānterbhrāntitvaṃ yuktameva satyarūpyajñānasya kathaṃ bhrāntitvaṃ yuktam ityata āha anuvṛtti iti | anuvṛttau ucitaḥ anuvṛttyucitaḥ tasya, api śabdena prasiddhabhrāntiparāmarśasyāsthairye na kāpyasaṃbhāvaneti dyotitam | anuvṛttyucitasya parāmarśasyāsthairye ca parāhaṃbhāvaparāmarśarūpatākṛtameva jñeyam, paryante hi sarvamahaṃparāmarśaviṣayatvenava yogināṃ sphurati, anyathā teṣāmapyajñānitvameva | taduktam - etadandhakāraṃ yad bhāveṣu prakāśamānatayā svātmānatirikteṣvapi bhavati anātmābhimāno'yam iti | uktaprakriyayā phalitaṃ svābhiprāyaṃ kathayati ataśca iti | pṛthak - svasvaviṣaye, na kācana, na kāpītyarthaḥ | idamiti hi satyatayā'grasthavastuviṣayam, rajatamiti tu smaryamāṇarajataviṣayam, anyathā dṛṣṭarajatasyāpi śuktau rajatabhramāpatteḥ | evaṃ sthiratvāderapi satyatvaṃ yojyam | nanu tarhi mithyātvaṃ kutrāṃśe bhavati ityata āha melanāṃśe tu iti | melanāṃśe yadevedaṃ tadeva sthiratvādiguṇayuktaṃ rajatamiti samānādhikaṇatayā sthāpanarūpe bhāge tu, vimarśasya - pūrvavimarśasya yā anuvṛttiḥ tasyāḥ nirmūlanam, vimarśodayakālāt - pūrvavimarśodayasamayāt, vādhakena - uttaraparāmarśena kriyate iti, nedaṃ rajatamabhūdityevamutpādāditi bhāvaḥ | iti - ato hetoḥ, tatraiva - melanāṃśe eva, bhrāntibhāvaḥ - bhramatvam | uktaprakriyāvaṣṭaṃbhena sūtre yojanāṃ karoti rajatasya iti | tatrāpiprathamaṃ rajataikavimarśepi iti samastaṃ padaṃ vyācaṣṭe rajatasya iti | śuktikayā saha iti atrānurādhenādhyāhṛtam | athavā uktārthānāmaprayoga iti vacanenaitadgrahaṇam | api śabdaṃ vyācaṣṭe tathāpi iti | śuktau - iti nigadavyākhyātam | rajatasthitiḥ iti vyācaṣṭe rajatasya iti | yā dattā sthitiḥ idaṃ rajatam iti sā na, yata upādhirūpo yo deśaḥ atra rajatam iti rajatacchāyām ātmanoparañjayan śuktideśaḥ, tasyāsaṃvādāt, samyagvimarśānuvṛttyābhāsanaṃ saṃvādanam vadiḥ atra bhāsanaviṣayaḥ, tasyābhāvāt kāraṇāt | tena jñānena - bhrāntijñānena, sthitimanukṛtya darśayati idaṃ rajatam iti | yā ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati sā iti | na ityapi nigadavyākhyātam, na bhavatītyarthaḥ | kuta ityapekṣāyām upādhideśāsaṃvādāt iti hetutvena yojayituṃ vyācaṣṭe yataḥ ityādi | upādhirūpaḥ - viśeṣaṇarūpaḥ yaḥ deśa iti padaṃ vyācaṣṭe atra iti | atra rajatam iti - anena prakāreṇa, ātmanā - ādhārabhāvena sthitena idaṃśabdavācyena nijasvarūpeṇa, rajatacchāyām - tajataracanām, uparañjayan - uparāgayuktāṃ kurvan, svasvarūpādheyatvāvacchinnatvena bhāsayan itiyāvat, anyathā upādhitvāyogāt iti bhāvaḥ | śuktideśaḥ - śuktisvarūpo deśaḥ | yaḥ ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati tasya iti | tasya - śuktideśasya, asaṃvādāt iti vyākhyāsyan sam śabdaṃ vyācaṣṭe samyak iti | atrāpi paryāyamāha vimarśa iti | vimarśānuvṛttyā - atra rajatamiti vimarśānuvartanena | vāda iti padaṃ vyācaṣṭe bhāsanam iti | bhāsanam, upādhibhāvena sphuraṇamityarthaḥ | saṃvāda iti saṃkalayya vyācaṣṭe saṃvādanam iti | bhāvaghañantasya bhāvalyuḍanteneyaṃ vyākhyā | nanu kathamatra bhāsanamarthaḥ ityata āha vadiḥ iti | yataḥ iti padaṃ yuktatvenātraiva yojanīyam | yataḥ kāraṇāt, vadiḥ - vadiriti dhātuḥ | atra - asminviṣaye, bhāsanaviṣayaḥ - bhāsanavācī bhavati | anekārthatvāt dhātūnāmiti bhāvaḥ | athavā yataḥ ityasya sthāne kutaḥ iti pāṭhaḥ | tathā ca na kāpi kaṣṭakalpanā | vyastatvasamastatvābhyāṃ vyākhyātasya nañaḥ pañcamyāśca yojanārthaṃ parāmarśaṃ karoti tasya iti | tasya - upādhideśasaṃvādasya, abhāvāt - asattvāt | pañcamyā dyotitaṃ hetutvaṃ sphuṭaṃ kathayati kāraṇāt iti | yata uttarakāle rajatārthitve sati pravṛttyanantaraṃ sā śuktiḥ rajatatvādhāratvena na sphurati, tataḥ idaṃ rajatamiti pūrvaṃ rajatasya śuktyā saha ekasminnapi vimarśe sati śuktau rajatasthitirnabhavatīti piṇḍārthaḥ | rajatasya śuktyā sahaikavimarśaḥ rajataikavimarśaḥ, rajatasya bhramajñānena dattā nanvevaṃ bhavatu śuktikārajate, dvicandrajñāne tu dvau candrau ityābhāse śuktikayeva melanaṃ na kenacitsākamābhāsate yatra bādhaḥ syāt, ekābhāsāṃśe ca na bādhaḥ, - ityuktaṃ bhavataiva | ka etadāha - melanaṃ na kenacitsaha iti | evaṃ hi sati svālakṣaṇyena niyatadeśakālatayā kathamābhāsaḥ, ? taddeśakālābhyāṃ saha tatrāpi asti melanābhāso yadvimarśo'nuvivṛtsurnirudhyate [nirūpyate - K. ṣ. ṣ.], dvitvābhāsacandrābhāsayorapi melanābhāse sthitiḥ rajatasthitiriti vigrahaḥ | upādhipadaprayogaḥ pāryantikapratītimapekṣya kṛtaḥ | āpāte tasya rajatatvena sphuraṇāt | etena saṃvādādityantaṃ vyākhyā saṃpannā | dvicandre'pi ityādiślokaśeṣaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti nanu iti | evam ayaṃ nyāya ityarthaḥ, dvau candrau ityābhāse, etadābhāsarūpe ityarthaḥ | śuktikayeva - rajatasya śuktikayā sahevetyarthaḥ | kenacit sākam, dvitvasya kenāpi sahetyarthaḥ | yatra - yasminmelane, ekasyābhāsaḥ - ekābhāsaḥ, tadrūpo yaḥ aṃśastasmin | guruḥ ślokakhaṇḍaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ kurvan uttaraṃ kathayati ka etat iti | etacchabdākāṃkṣāṃ pūrayati melanaṃ iti | iti śabdo vākyasamāptau | melanābhāvāyogyatāṃ samarthayati evaṃ hi iti | hi - yasmāt, evam - melanābhāve, sati, niyatadeśakālatayā - idānīmatra nabhasi dvau candrau iti niyatadeśakālamelanayā siddhena svālakṣaṇyenābhāsaḥ kathaṃ syāt, melanārūpāyā yojanāyā abhāvānna syādityarthaḥ | sāmanyasya hi deśādiyojanenaiva svalakṣaṇateti bahuvāramuktam iti bhāvaḥ | phalitamāha tat iti | tat - tataḥ kāraṇāt, tatrāpi - dvicandrajñāne'pi, deśakālābhyāṃ saha melanābhāsaḥ - melanam [melanābhāsaḥ asti melanaṃ kiṃ - C.] asti, kiṃ bādhakeneti śeṣaḥ | bādhakena kartrā | yat - melanam anuvartitumicchuḥ anuvivṛtsuḥ san vimarśaḥ karma nirudhyate nātra nabhasīdānīṃ dvau candrāviti nirodhaviṣayatāṃ nīyate, pratihanyate iti yāvat | nanvetena dvicandrābhāsasya svarūpe na ko'pi nirodhaḥ saṃpannaḥ | deśakālamelanāmātratvenaiva tasya sthitatvādityata āha dvitva iti | vācyam - avaśyaṃ vaktavyam | nahi deśakālābhyāṃ niṣkṛṣṭasya parimitavastunaḥ sattā dṛśyate iti bhāvaḥ | etad - vimarśānuvṛttivyāvartanaṃ vācyam | tadetadāha - dvirūpe candre'pi, na kevalaṃ rajata eva | nabhaḥ iti deśaviśeṣaḥ kaścit | anyathā iti dvicandrāvaruddho yovimṛṣṭaḥ sa na tathā, - iti bādhakena unmūlitaprācyavimarśānuvṛttikaḥ kriyate, - iti | evamābhāsastanmelanaṃ ca niyamānu prāṇitam - ityetāvadeva prameyam | etānyeva āgame tattvāni vakṣyante | vastu tattvaṃ prameyam - iti paryāyāḥ [paryāyaḥ - K. ṣ. ṣ.] | tathā ca kāṭhinyābhāsa iti pṛthivī, lohitābhāsa iti rūpaṃ tejaśca, melanābhāso rajaḥ, saṃniveśastu niyatirūpaḥ, niyatirhi niyamaḥ, sa ca abhāvaprāṇaḥ, abhāvasphuraṇameva vaṣṭaṃmena sūtrakhaṇḍaṃ vyākhyātumāha tadetat iti | tadetat - samanantaroktaṃ vastu, āha iti, sūtrakhaṇḍeneti śeṣaḥ, āheti nirākāṃkṣīkartuṃ sūtrakhaṇḍameva vyacaṣṭe dvirūpe iti | etena dvirūpaścandraḥ - dvicandrastasmin iti vigrahaḥ sūcitaḥ | nabhaḥ iti vyākhyātumupanyasyati nabhaḥ iti iti | deśa viśeṣa iti, na tu na kiñcidrūpaḥ | anyathā pakṣyādyādhāratvāyogāditi bhāvaḥ | anyathā iti vyācaṣṭe dvicandra iti | yaḥ - nabhodeśaḥ, dvicandrāvaruddhaḥ - dvirūpacandrāvaruddhaḥ, vimṛṣṭaḥ - pūrvavimarśena vimarśaviṣayatāṃ nītaḥ, saḥ tathā - dvicandrāvaruddhaḥ na bhavati, iti bādhakena - evarūpeṇa bādhakena, unmūlitā prācyavimarśasyānuvṛttiryasya tādṛśaḥ kriyate | iti śabdaḥ vyākhyāsamāptau | evamatra vākyakhaṇḍe yojanā | nabhaḥ api kartṛ dvicandre'nyathā bhavati uktanyāvāditi bhāvaḥ atra pramāṇanirṇayānantaraṃ prameyaṃ nirṇetuṃ phalitaṃ siddhāntamupasaṃhārarītyā kathayati evam iti | tanmelanam - ābhāsamelanam | niyamānuprāṇitam - niyatikṛtaniyamavyavasthāpitam | prameyasyaiva tattvabhāva ityāha etānyeva iti | āgame - vakṣyamāṇe āgamakāṇḍe | nanu kathamāgame prameyasya tattvaśabdena nirdeśa ityata āha vastu iti | paryāyāḥ - paryāyabdā ityarthaḥ | ghaṭadṛṣṭāntena sarvasya prameyajātasya sarvatattvarūpatvaṃ kathayati tathā ca iti | kāṭhinyābhāsah. - ghaṭe sphuṭaṃ sthitaḥ kāṭhinyarūpa ābhāsaḥ, rajaḥ - rāgatatvaṃ rāgasya melanarūpatvāt, sanniveśaḥ - racanā, niyatirūpaḥ - niyatitattvarūpaḥ | nanu kathaṃ sanniveśasya niyatitvamityata āha niyatiḥ iti | niyamaḥ - parameśvarakṛto niyamaḥ, sa ca - niyamaśca, abhāvaprāṇaḥ - abhāvadattasattākaḥ, tādātmyābhāvenaiva hi ca pṛthivyābhāsasya vicitratayā cakāsat pṛthubudhnodarākāratā, bhedābhāsaśca māyā, tatpṛṣṭhe satyaprakāśābhāsaśca śivatattvam, - ityāstāṃ tāvat | agre bhaviṣyati etat | sarvathā tāvadatra prameye bhagavata eva bhedane ca abhedane ca svātantryaṃ ghaṭagatābhāsabhedābhedadṛṣṭireva ca paramārthādvayadṛṣṭipraveśe upāyaḥ samavalambanīyaḥ, na tu vyavahāro'pi ayaṃ parameśvarasvarūpānupraveśavirodhī, iti pratipāditam || 13 || bhāvaḥ svasvarūpe niyato bhavati, pṛthivyābhāsasyābhāvasphuraṇameva ca vicitratayā - vaicitryeṇa - cakāsat - bhāsamānameva sat, pṛthubudhnādarākāratā - etadrūpaḥ ghaṭaniyataḥ sanniveśaḥ bhavati, mṛddhi svarūpaṃ jahatī ghaṭasanniveśaṃ gṛhṇāti, anyathā ghaṭasya mṛdā saha saṃkīrṇatā''patet, bhedābhāsaśca - ghaṭagataḥ svagatabhedaḥ, māyā - māyātattvaṃ bhavati, tatpṛṣṭhe - bhedābhāsarūpe māyāpṛṣṭhe, satyaprakāśābhāsaśca - ghaṭo bhāti iti bhānakartṛtvarūpa ābhāsaśca, śivatattvaṃ bhavati, atra ca sarveṣāmeva tattvānāṃ yojanaṃ kāryatvena [yojanaṃ kāryam | tvena jñātvā - C.] jñātvāha āstām iti | agre iti, āgamakāṇḍe, etat - prativastu sarvatattvayojanam | siddhāntaṃ kathayati sarvathā iti | atra - bhāsamānaghaṭādirūpe, bhedane - bhedakaraṇe, bhedena bhāsane iti yāvat | prakāśavaśenaiva hi bhedābhedavyavasthāpanaṃ bhavati | etadavaṣṭaṃbhena mokṣamārgaṃ prati navīnaṃ mārgaṃ darśayati ghaṭagata iti | ghaṭagato ya ābhāsabhedaḥ - ghaṭādimāyāntasakalatattvābhāsarūpaḥ bhedaḥ, tathā'bhedaḥ - śivatattvāntarūpo'bhedaḥ, tayordṛṣṭiḥ, sā eva ca [sa eva ca - C.] paramārthādvayarūpā yā dṛṣṭistasyāṃ yaḥ praveśastasmin, upāyaḥ samavalaṃbanīyaḥ - āśrayaṇīyaḥ | natvayaṃ vyavahāro'pi - ghaṭādiviṣayo vyavahāro'pi, parameśvarasvarūpe yo'nupraveśastasya virodhī bhavati, taddvāreṇāpi tatsvarūpaparyeṣaṇārūpeṇa tatsārabhūtaparameśvaratattvalābhāt | api śabdena samādhikṛtaparameśvarasvarūpānupraveśahetunā sahāsya samuccayo dyotyate | vedāntādinirṇītādvayābhāsasya bāhyavyavahāraṃ pratyupeyatvābhāvamapekṣya paramārthapadagrahaṇam | na caitāvatā padārthāpekṣāgrastairapi ayamabhimāno dhāryaḥ | padārtheṣu mamatārahitānāṃ pravāhāgatapadārthavyavahāre padārthānapi śivabhāvena gṛhṇatāmevātrādhikārāt | mamatārāhitye ca svamana eva sākṣitayā grāhyamanyathā svavañcakatāpatterityalam || 13 || etadeva sphuṭayan sakalaprameyasiddhiḥ parameśvara eva āyattā, iti nirūpayati | guṇaiḥ śabdādibhirbhedo jātyādibhirabhinnatā | bhāvanāmitthamekatra pramātaryupapadyate || 14 || eha anuvṛttaṃ vyāvṛttaṃ ca cakāsadvastu katareṇa vapuṣā na satyamucyatām ubhayatrāpi bādhakābhāvāt, satyato hi yadi bādhaka eva ekatarasya syāt tattadudaye sa eva bhāgaḥ punarunmajjanasahiṣṇutārahito vidyudvilāyaṃ vilīyeta; na caivam, ata- eva bhedābhedayorvirodhaṃ duḥsamarthama - atha caturdaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti etadeva iti | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti iha iti | anuvṛttam - sāmānyākāradvāreṇa, vyāvṛttam svalakṣaṇadvāreṇa, cakāsat - bhāsamānam, vapuṣā - svarūpeṇa ucyatām iti, api tu sarveṇa vapuṣā satyamucyatāmityarthaḥ | atra hetumāha ubhayatrāpi iti | ubhayatra, anuvṛtte bhāge vyāvṛtte ca bhāge ityarthaḥ | nanvatra bādhako'pi [navatrābādhako'pi - C.] bhavatu | kā hānirityata āha satyataḥ iti | satyataḥ - paramārthena, ekataratra, vyāvṛttānuvṛttabhāgayormadhyādekatretyarthaḥ | tat - tadā, tadudaye - bādhakodaye, sa eva bhāgaḥ - bādhaviṣayo bhāgaḥ, paurvakālikamunmajjanamapekṣya punaḥ śabdaprayogaḥ | vidyudvilāyam vilīyeta, vidyudiva vilīyetetyarthaḥ | upamāne karmaṇi ca iti ṇamul, na caivam, satyato bādhaka ekataratra na cāstītyarthaḥ | bhedābhedayoḥ - anuvṛttabhāgagatasya [anuvṛttabhāgagatasya] bhedasyābhedasya ca, phalataḥ ekavastugatayorbhedābhedayorityarthaḥ | duḥsamartham - samarthayitumaśakyam, ekaiḥ - bhimanyamānairekairavidyātvena anirvācyatvam, aparaiśca ābhāsalagnatayā sāṃvṛtatvam abhidadhadbhiḥ ātmā paraśca vañcitaḥ | saṃvedanaviśrāntaṃ tu dvayamapi bhāti saṃvedanasya svātantryāt | sarvasya hi tiraśco'pi etat [sarvasya tiraśco'pi - K. ṣ. ṣ.] svasaṃvedanasiddhaṃ - yat saṃvidantarviśrāntamekatāmāpādyamānaṃ jalajvalanamapi aviruddham, tata eva uktam ata eva yathābhīṣṭasamullekhā............ (1| 6 | 11) vedāntibhiḥ, avidyātvena - lakṣaṇayā'vidyākāryatvena, anirvācyatvam - sattāsattābhyāmanirvacanīyabhāvam | vedāntimate hi avidyā tatkāryaṃ cānirvacanīyameva, aparaiḥ - bauddhaiḥ, ābhāsalagnatayā - ābhāsamātraviśrāntatayā, vaikalpikatvena vahirasattvāditi bhāvaḥ, saṃvṛtattvam, saṃvṛtisiddhatvam, abhidadhadbhiḥ - kathayadbhiḥ | vañcitaḥ iti, mūḍhatveneti śeṣaḥ | mūḍha eva hyātmānaṃ paraṃ [mūḍha eva hi ātmānaṃ ca vaṃcayati - C] ca vañcayati, yastu parameva vañcayati sa khalastato'pyaparapadasthaḥ | nanu tarhi kīdṛśaṃ taddvayamasti ityata āha saṃvedana iti | saṃvedane - prakāśe tadavyabhicāriṇi vimarśe ca viśrāntam, saṃvedanaviśrāntam - tena satyatayā nirṇītamityarthaḥ | nanu kathaṃ saṃvedanaṃ svasmin viruddhayorviśrāntiṃ dadhātītyata āha saṃvedanasya iti | na hi svatantrasya kutaścitpratīghātaḥ svatantratāhāneriti bhāvaḥ | atrāpi vākye hetuṃ kathayati sarvasya iti | hi yasmāt, sarvasya - samastasya cetanavargasya, tiraścopi - tanmadhye'tijaḍasya paśorapi, etat svasaṃvedanasiddhaṃ bhavati | etat kim ? jalajvalanamapi - viruddhatayā prasiddhaṃ jalāgnyoryugalakamapi, saṃvidantarviśrāntaṃ sat aviruddham yat bhavati, bahiriva parasparaṃ bādhyabādhakatvābhāvāt | pūrvoktamatra nidarśanatvena smārayati tata eva iti | kimuktamityapekṣāyāṃ [kimuktamityapekṣāyāṃ ślokaṃ stokena nirdiśati ata-eva iti | kimuktamityapekṣāyāṃ kārikāmekadeśena darśayati ata-eva iti | - C.] kārikāmekadeśena darśayati ata eva iti | ataśca guṇairupādhirūpairupādhitayā [viśeṣādhāyitayā - K. ṣ. ṣ.] vivakṣitaiḥ śabdādibhirvā daṇḍādibhirapi vā yo bhedaḥ, jātivaśāt sādṛśyāt bhedāgrahaṇādvā, yaśca abhedo bhāvānām itthamityuktanītyā kriyāsaṃbandha (2| 2| 1) ityataḥ prabhṛti nirūpitaḥ, sa ekatrapramātari sakalapramāpramāṇasaṃyojanaviyojanādivicitrāsaṃkhyakṛtya- prapañcocitasvātantrye bhagavatyasmadīyahṛdayaikāntaśāyini śivaśabdavyapadeśye sati upapadyate, nānyathā | iti | uktaprakriyāvaṣṭaṃbhena ślokaṃ vyācaṣṭe ataśca iti | guṇaiḥ iti padaṃ vyācaṣṭe upādhirūpaiḥ iti | atrāpi vyākhyāṃ karoti upādhitayā iti | guṇo hi viśeṣaka eveti bhāvaḥ | ādi śabdagṛhītaṃ vastu kathayati daṇḍādibhirapi iti | śabdādibhiḥ iti, ādiśabdenarūpādigrahaṇam | daṇḍādibhiḥ ityādiśabdena tu kuntādigrahaṇam | sūtrasthasyaikasya ādi śabdasya rūpādi kuntādi ca grāhyamiti na ko'pi virodhaḥ | jātyādibhirabhinnatā iti vyācaṣṭe jāti iti | atrāpyādiśabdagrāhyaṃ vastu kathayati sādṛśyāt ityādi | bhāvānām iti nigadavyākhyātam | ittham iti padaṃ vyācaṣṭe uktanītyā iti | nirūpitaḥ ityasya kriyātvenādhyāhāraḥ | yacchabdadvayasyākāṃkṣāṃ pūrayati saḥ iti | saḥ - bhedaḥ abhedaśca, ekatra pramātari iti vyācaṣṭe sakala iti | viyojanādi iti | ādiśabdena viśrāntidānādergrahaṇam | svatantro'pyaśaktaḥ akiñcitkara eva ityata āha bhagavati iti | tādṛśasya bahiḥsthasya nāntargateṣu saṃvedaneṣu prerakatvaṃ yuktamityata āha asmadīya iti | asmadīye hṛdaye ekāntena - niścayena śete sāratayā prerakatayā ca tiṣṭhatīti tādṛśe | na anyathā iti | tasmin asati na yujyate ityarthaḥ | bhedo'pi hi tāvaddharmipratiyogidvayaveśenaiva siddhi labhate ayamasmād bhinnaḥ iti | tatra prathamānirdiṣṭasya dharmiṇaḥ pañcamīnirdiṣṭasya pratiyoginastaddvayalabdhasiddherbhedasya ca bhinnabhinnasvaviṣayajñānamātreṇa grāhyasya yadyekaḥ jñānatrayapiṇḍātmā tatsārabhūto vā yojako na syāt, kathaṃ bhedadharmagrahaṇaṃ siddhyet, abhedena grahe tu yojakāpekṣā'yatnasādhyaiveti kiṃ tatsādhanenetyalam | viśeṣaṇānyeva ca bhedakāni - iti kimantyairanyairviśeṣaiḥ ayaṃ sa paramāṇurya [ayaṃ ca paramāṇuḥ - K. ṣ. ṣ.] etaddeśādiviśiṣṭaghaṭārambhaṇakālasthitapaścāttanasaṃghaṭi- tadvyaṇukārambhakāle [etaddeśādiviśiṣṭaghaṭāraṃbhaṇakāle paścāttana - K. ṣ. ṣ.] pūrvaṃ militaḥ | ayaṃ sa ātmā, yaḥ purā svargasadane surayoṣitamimāmitthaṃ parirabdhavān, - iti iyataiva yogisarvajñādīnāṃ nanu tarkaśāstreṣvantyaviśeṣaireva [anyaviśeṣaiḥ - C.] nityadravyāṇāṃ bheda uktaḥ, tvayā kathaṃ sāmānyena śabdādīnāmeva bhedakatvamuktamityata āha viśeṣaṇānyeva ca iti | anyaiḥ - śabdādibhyo bhinnaiḥ, guṇapadārthādbhedenoktatvāditi bhāvaḥ | antyaiḥ viśeṣaiḥ, antyaviśeṣairityarthaḥ | nanu yogināṃ kathamatisūkṣmeṣu paramāṇvādiṣu sthūlaiḥ śabdādibhirbhedajñānaṃ saṃbhavet ityata āha ayam iti | ayaṃ saḥ paramāṇuḥ bhavati | saḥ kaḥ ? yaḥ etaddeśādiviśiṣṭaḥ - etaddeśakālāvacchinnaḥ ghaṭaḥ tasya ya āraṃbhakālastasmin sthitaṃ yat paścāttanam - paścādbhavam saṃghaṭitam - militam dvyaṇukaṃ tasya ya āraṃbhakālastasmin | militaḥ - anyenāṇunā saha saṃyuktaḥ | pūrvam iti | dvitīyāṇvapekṣayetiśeṣaḥ | iyataiva - saṃyogākhyaguṇamātreṇaiva, tatra paramāṇoḥ paramāṇvantareṇa saṃyogaḥ, ātmanastu surayoṣitā saha | nanu dehasya surayoṣitā saha saṃyogaḥ, natvātmanaḥ [nātmanā - C.] iti cet, satyam, sthūladṛṣṭibhistārkikaiḥ saha saṃvāde nedṛśīnāṃ sūkṣmekṣikāṇāmavasaraḥ, paramārthavicāre hi śivamaye sarvajagati kaḥ sarvajñayogivibhāgaḥ, kaśca nityānityadravyavibhāgaḥ, ko vā antyaviśeṣaviṣayo nirṇayaḥ | yādṛśo yakṣastādṛśo baliḥ iti nītimāśritya śiṣyānukaṃpayā yatra tatra pravṛtteṣu mahācāryeṣu codyacuñcubhāvo [codyacañcubhāvaḥ - C.] na yukta eva | athavā mahādvaite sarvasādhanaṃ sarvanirākaraṇaṃ ca saṃbhavasahamevānyathā'dvaitābhāsatāpātādityalam | atra bahuvaktavyatāmāśaṃṅkyāha siddhaḥ paramāṇvātmādiṣu bhedāvabhāsaḥ, - ityalamavāntareṇa | siddhaṃ tāvat bhedābhedarūpaṃ prameyatattvam ekapramātṛviśrāntyā niḥśaṅkatāṃ śrayati, iti || 14 || nanvevaṃbhūto yadyayaṃ pramātā tatrava tarhi pramāṇopanyāse prayatanīyaṃ na prameye, yadāha pradhāne hi yatnaḥ phalavān iti | tadetadāśaṅkya prathamopakṣiptameva prameyaṃ smārayatyācāryaḥ | tathā hi | ajaḍātmā niṣedhaṃ vā siddhiṃ vā vidadhīta kaḥ | (1| 1| 2) iti | yadvastu tadevedānīṃ jñāte pramāṇasvarūpe parameśvarasvarūpe ca nirvāhaṇārham, evaṃ bhūtaṃ hi pramāṇaṃ tadevaṃbhūte hi bhagavati kathaṃ kramatām, iti | tadetat sphuṭayitumāha - viśvavaicitryacitrasya samabhittitalopame | viruddhābhāvasaṃsparśe paramārthasatīśvare || 15 || alam iti | avāntareṇa - aprakṛtena | iha yathā tathā pramātraikyamātrasyaiva prakṛtatvāditi bhāvaḥ | phalitaṃ siddhāntaṃ siddhatayā kathayati bhedābhedarūpam iti | tatra sāmānyabhāvenābhedarūpam | svalakṣaṇabhāvena bhedarūpam iti vibhāgaḥ | etena pūrvādhikāreṇa sahāsyādhikārasyaikābhidheyatvaṃ sūcitam || 14 || atha paṃcadaśasya ṣoḍaśasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevaṃbhūtaḥ iti | atra ṭīkā - prapaṃcena [nanvevaṃbhūta iti | atra prapaṃcena kathanamupakramate | C.] kathanamupakramate tathāhi iti | yadvastu bhavati, pūrvapratijñātaṃ bhavati, tadevedānīṃ pramāṇasvarūpe jñāte sati nirvāhaṇārhaṃ, bhavati | iti kimiti ? ajaḍātmā ityādi yojanā | vastu - nirṇeyaṃ vastu, nirvāhaṇārham, nirvāhaṇayogyam, upasaṃhārayogyamiti yāvat | nirvāhaṇamevānukṛtya darśayati evaṃbhūtam iti | tat - proktarūpam, navanavodayaśīlamiti yāvat | evaṃbhūte - sarvajñānaikyarūpe, kramatām, grahaṇe yogyaṃ bhavet ityarthaḥ | sphuṭayitum - sphuṭīkartum, āha - kathayati | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe viśva iti | pramātari purāṇe tu sarvadā bhātavigrahe | kiṃ pramāṇaṃ navābhāsaḥ sarvapramitibhāgini || 16 || parimitapramātṛlagno navanavābhāsaḥ prameyonmukhaḥ pramāṇam ityuktam | tatra prakāśavapuṣi prakāśamātrasvabhāve pūrvasiddhe kaḥ pramāṇasyopayogaḥ saṃbhāvanā vā | tathā ca pūrvasiddhe pramātari sati tallagnaprakāśāntarbhūtavimarśamayīm abhūtapūrvāṃ prameyasya siddhiṃ vitarati pramāṇam | pramātuścāsiddhasya [ādisiddhasya - K. ṣ. ṣ.] kiṃ lagnā siddhirastu | viśvavaicitryaṃ hi tatra parameśvare prakāśaikātmani sati bhāti yathā citraṃ bhittau | yadi hi nīlapītādikaṃ pṛthageva parāmṛśyate tadā svātmaviśrānteṣu teṣu tathaiva [tathā vā - K. ṣ. ṣ.] anyonyaviṣaye atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ kurvan upayogitvana pūrvamuktaṃ pramāṇalakṣaṇamanusmārayati parimita iti | parimitapramātṛlagnaḥ - grāhakaviśrāntaḥ, ābhāsaḥ - jñānam, uktam iti | idametādṛg ityatra śloke, tatra - evaṃ pramāṇasvarūpe sati | prakāśavapuṣi iti svayameva vyācaṣṭe prakāśamātra iti | upayogasyātyantamayogyatāṃ jñātvāha saṃbhāvanā vā iti | etadeva samarthayitumāha tathāca iti | sati - sattāṃ bhajati, tallagnaḥ - pramātṛviśrānto yaḥ prakāśastasmin antarbhūto yo vimarśastanmayīm, pramārūpāmiti yāvat | vitarati - dadhāti, karotīti yāvat | pramāṇaniṣṭhām anadhigatārthādhigantṛtāmapekṣya abhūtapūrvām ityuktam | asiddhasya iti | tatrāpi pramāṇopayogāṃgīkāre pramāṇapravṛtteḥ pūrvasiddhirahitasyetyarthaḥ | kiṃ lagnā - kutraviśrāntā sakalaviśrāntidhāmnastasya svaviṣayajñānaviśrāntisthānatvāṃgīkāre ātmāśrayādipātāt | anyasya viśrāntisthānasyānupalaṃbhāt iti bhāvaḥ | nanuṃ viśvaṃ yatra viśrāmyati tatraiva tadapi viśrāmyatvityata āha viśva iti | tatra - sādhanīyatvena sthite, kathaṃ bhātītyapekṣāyāmāha yathā iti, yathā citraṃ bhittau bhāti tathetyarthaḥ | nanu svapradhānameva viśvaṃ bhavatu, tathā caitatsiddhistatraiva viśrāmyatītyata āha yadi hi iti | pṛthageva - svapradhānatvena bhinnameva, na tu pramātṛviśrāntatayā | yadītyasyākāṃkṣāṃ pūrayati tadā iti | teṣu - nīlapītādikeṣu, tathaiva - jaḍāndhabadhirakalpāni jñānāni svaviṣayamātraniṣṭhitāni, vikalpāśca tadanusāreṇa bhavantaḥ tathaiva, iti citram idam iti kathaṃkāraṃ pratipattiḥ | ekatra tu nimnonnatādirahite bhittitale rekhāvibhaktanimnonnatādivibhāgajuṣi gambhīranābhirunnatastanīyam iti citrāvabhāso yuktaḥ, tadvat ekaprakāśabhittilagnatvena vaicitryātmakabhedopapattiḥ, iti bhāvabhedagrahaṇaprakāśabhitteranapāyinīṃ svaprakāśatāmāha | tatra svaprakāśe kiṃ pramāṇena ? | athocyate pūrvamasya prakāśo na bhavati, tarhi sa eva nāsti iti syāt prakāśamātrarūpatvāt tasya | na ca asya nāsti, ityabhāvena sparśa upapannaḥ, yato hi asāveva paramārthataḥ san, prakāśasyaiva sattvāt, sataśca asadrupatvāyogāt | athocyate - īśvaratā tasyāpra - nīlapītādivadeva, jaḍāndhabadhirakalpāni - jaḍāndhabadhirasadṛśāni, svaviṣayamātraniṣṭhitāni - svaviṣayībhūtanīlapītādigrahaṇamātre samāptiṃ gatāni, vikalpāśca - nīlapītādijñānānantarabhāvino nīlapītādivikalpāśca, tadanusāreṇa bhavantaḥ - jñānānusṛtyā sattāṃ labhamānāḥ, tathaiva - jaḍāndhabadhirakalpāḥ, iti - ataḥ kāraṇāt, iti pratipattiḥ kathaṃ kāram - kathaṃ kṛtvā syāt | iti kimiti ? idam - viśvam, citram - ālekhyabhāvena sthitaṃ bhavati | punaḥ kutra citrapratipattiryuktā ityata āha ekatra iti | tu vyatireke, citrāvabhāsaḥ - ālekhyabhūtāyāḥ striyo jñānam | dṛṣṭāntamuktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati tadvat iti | vaicitryātmakaḥ - viśvavaicitryarūpaḥ yo bhedaḥ tasya upapattiḥ - citrabhāvenāvasthānayogyatā, bhavatīti śeṣaḥ | etena pūrvaślokapūrvārdhe vyākhyātam | iti - ataḥ kāraṇāt, ācāryaḥ, bhāvānāṃ yat bhedena grahaṇam tadrūpo yaḥ prakāśaḥ - parimitajñānam tasya bhitteḥ bhittibhūtasya parapramātuḥ, svaprakāśatām - svaprakāśabhāvam, āha - bhātavigrahe ityanena kathayati | viruddhe - ityādipadaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti athocyate iti | asya - pramātuḥ, sa eva - pramātaiva, iti syāt - evaṃbhavet | kuta ityapekṣāyāmāha prakāśamātra iti | tasya - pramātuḥ na hi yo yatsvabhāvaḥ sa tadabhāve sanniti vaktuṃ yogyaḥ iti bhāvaḥ | nanu māstu asau ityapekṣāyāṃ paramārthasati iti vyācaṣṭe na ca iti | asya - prakāśasvabhāvasya pramātuḥ | kuta ityapekṣāyāmāha yato hi iti | prakāśasyaiva sattvāt iti, yataḥ prakarṣeṇa mitā pramāsyate tadapi na, yato hi asau pramātṛtvena cet na cakāsyāt [nācakāsyat - K. ṣ. ṣ.] kasyāyamudyamaḥ, cakāsti cet tarhi pramātṛtaiva īśvaratā, tadāha īśvare pramātari sarvadā bhātavigrahe iti | viśeṣeṇa gṛhyate iti vigraho'sādhāraṇaṃ svarūpam, ata eva svatantraprakāśarūpatvāt abhāvasparśāyogenābhāvānupraveśanena [abhāvasparśāyogye abhāvānupraveśanena - K. ṣ. ṣ.] yaḥ kālavyavahāraḥ so'tra nāsti, - iti purāṇe ityuktam | tatra kiṃ pramāṇaṃ, kutaḥ prayojanātpramāṇaṃ, kāśanaśīlatvātprakāśa evāsti kriyākartā bhavati na tvaprakāśaḥ | bahirapyatrāstīti sthāne'tra prakāśate iti kathayanti | sato'pi tasyāsattvaṃ bhavatu, ityata āha asataśca iti | viruddhatvāditi bhāvaḥ | īśvare pramātari sarvadā bhātavigrahe iti viśeṣaṇatrayaṃ yojayitumavataraṇikāṃ karoti athocyate iti | pramāsyate - pramāviṣayīkariṣyate | kuta ityapekṣāyāmāha yato hi iti | cakāsyāt - svaprakāśatvena sphuret | ayamudyamaḥ - īśvaratāpramāviṣayīkaraṇarūpaḥ udyogaḥ, pramātṛtaiva īśvaratā iti | tathā ca neśvaratāyāḥ pramāviṣayīkaraṇāpekṣā, na hi pramātā pramāviṣayīkaraṇe yogyaḥ | taduktam - ātmā yadi bhavenmeyastasya mātā bhavetparaḥ iti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā viśeṣaṇatrayaṃ yojayati tadāha iti | sūtrakāra iti śeṣaḥ | kimāhetyapekṣāyāṃ viśeṣaṇatrayamanukṛtyāha īśvare iti | vigrahapadadurbodhatvena pṛthakkṛtya vyācaṣṭe viśeṣeṇa iti | viśeṣeṇa - viśeṣabhāvena, svalakṣaṇatayeti yāvat | etadavaṣṭaṃbhena purāṇe iti padaṃ vyācaṣṭe ata eva iti | svatantraprakāśarūpatvāt - sarvadā bhāta iti padenoktatvāt, svapradhānaprakāśasvarūpatvāt | abhāvasparśāyogena - prāgabhāvasparśābhāvena, kālavyavahāraḥ - utpattikālavyavahāraḥ, atra - asminpramātari, purāṇo hi prāgabhāvapratiyogyeveti bhāvaḥ | kiṃ pramāṇam iti vyākhyātumupanyasyati kiṃ pramāṇam iti | kiṃ śabdasyāvyayatvenārthatraye yojanāṃ karoti kutaḥ kastatra pramāṇasyopayogaḥ, - iti, tatra ca kiṃ pramāṇam na kiñcit upapattyā ghaṭate ityarthaḥ | yataḥ pramāṇaṃ nāma navābhāsarūpaṃ [abhinavābhāsarūpam - K. ṣ. ṣ.] pramātari pramitilakṣaṇāṃ viśrāntiṃ vidadhat pramāṇaṃ bhavati, pramātā cāvicchinābhāsaḥ sarvāśca pramitīḥ svātmani antarmukharūpe bhajate | tat tasmin kathamabhinavābhāsastatpramitiśca [abhinavaḥ ābhāsaḥ - K. ṣ. ṣ.] kutra viśrāmyatu tasmāt dehaprāṇapuryaṣṭakaśūnyaprāya eva pramātāra pramāṇamucyatām | tatrāpi ca vedyāṃśe yadi nāma, na tu kathaṃcit saṃvidaṃśe, tatrāpi iti | navābhāsaḥ iti vyācaṣṭe yataḥ iti | pramāṇaṃ nāma - pramāṇākhyaṃ vastu, navāvabhāsarūpam iti, abhinavodayaḥ ityanenoktatvāditi bhāvaḥ | pramitilakṣaṇām - pramārūpām, viśrāntim - bāhyavastuviśrāntim, avicchinnābhāsaḥ - avicchinnaprakāśaḥ, bhajate - viśrāntidhāmatayā sevata ityarthaḥ | tat - tataḥ kāraṇāt, tasmin - pramātari, abhinavābhāsaḥ - abhinavābhāsarūpaṃ pramāṇam, tattvavyavasthāpaka iti śeṣaḥ | nahyavicchinnābhāse vicchinābhāsastattvavyavasthāpaka iti yuktam | anyamapi doṣaṃ kathayati tatpramitiśca iti | tatpramitiśca - pramātṛviṣayā pramāṇakṛtā pramā ca, kutra viśrāmyatu, pramāṇakṛtāḥ sarvāḥ pramitayo hi pramātari viśrāmyanti tasya tatsvabhāvatvāt, anyathā sarveṣu prayogeṣu ahaṃ jānāmityādirūpeṣu ahaṃśabda - prayogāyogāt | ātmapramitistu svayaṃ sādhyamāne tasmin viśrāntiṃ na bhajate eveti tasyā viśrāntyabhāva eva āpatediti bhāvaḥ | phalitamāha tasmāt iti | dehaprāṇapuryaṣṭakaśūnyaprāye - dehaprāṇabuddhiśūnyakalpe, prāyagrahaṇena pāramārthikapramātṛtvānarāsaḥ | anyathā pramāṇaviṣayatvakathanāyogāt | dehādicatuṣṭayaṃ hi svato vāhyaṃ prati pramāṇabhūtamāntaraṃ prati prameyabhūtameva | tatrāpi ca - dehādāvapi ca, vedyāṃśe - vedyabhāge prameye, tat - pramāṇaṃ yadi nāma bhavet, na tu kathaṃcit - kenāpi prakāreṇa, saṃvidaṃśe - pramātṛbhāge tat pramāṇam bhavati, yadyapi vāhyavastūnāmapi prameyabhāge eva pramāṇapravṛttirna tu bhānarūpe saṃvidbhāge tathāpi tāvadāstāmetat aprakṛtatvena | tatrāpi - tasmin dehādigate saṃvidaṃśe'pi, viṣayonmukhe tata eva saṃkucitatvāt abhinavābhāse saṃkocavihīnasatyapramātṛlagnatāpekṣayā kathyatāṃ svasaṃvedanaṃ pramāṇam | saugatenāpi mamedaṃ jñānam iti kalpitapramātṛlagnameva tadupetyam na tu paramārthapramātari pramāṇena kiṃcit | uktaṃ ca mayaiva yatprameyīkṛto'smīti sarvo'pyātmani lajjate | kathaṃ prameyīkaraṇaṃ sahatāṃ tanmaheśvaraḥ || iti || 16 || nanvevaṃ yadi bhagavati pramāṇamanupayogyanupapatti ca kimarthaṃ viṣayonmukhe tata eva - viṣayonmukhatvādeva, saṃkucitattvāt - saṃkocaviṣayatvāddhetoḥ, abhinavābhāse - abhinavābhāsarūpe, ata eva saṃkocavihīnaḥ yaḥ satyapramātā prakāśākhyaḥ paramārthapramātā tasmin lagnatāpekṣayā na tu paramārthataḥ, svasaṃvedanam - svarūpabhūtaṃ saṃvedanam, pramāṇaṃ kathyatām, avacchinnatvenānavacchināṃ parasaṃvidaṃ prati prameyatvāt anyathā'syaiva para saṃvittvāpātāt iti bhāvaḥ | nanu vijñānavādī taṃ svaviśrāntameva kathayati, anyathā vijñānavāditvāyogāditi ata āha saugatena iti | tat - saṃvidaṃśarūpaṃ jñānam, upetyam aṃgīkāryaṃ, saugatānāṃ paramārthapramātranaṅgīkāramapekṣya kalpitetyuktam | paramārthapramātari - paraśivarūpe satyapramātari, kiñcit - kimapi | taduktam pramāṇānyapi vastūnām iti | atra svakīyaṃ padyaṃ dṛṣṭāntayitumāha uktaṃca iti | kimuktamityata āha yat iti | yat - yataḥ kāraṇāt, sarvopi - samasto'pi janaḥ, iti - evam, lajjate - lajjākartṛtvaṃ bhajate | iti kimiti ? anena asmi - ahaṃ prameyīkṛtaḥ - jñātaḥ, kiṃsāro'yamiti nirṇītaḥ, tolita iti - yāvat | tat - tataḥ kāraṇāt, ayaṃ maheśvaraḥ prameyīkaraṇaṃ kathaṃ sahatām, anīśvaro hi balādāyātena prameyīkaraṇenāsamarthatvātkevalaṃ lajjate eva, īśvarastu samarthatvāttanna sahate eva leśatopi, svātmarūpasya parameśvarasya prameyatā na yuktaiveti bhāvaḥ || 16 || atha saptadaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti - nanvevam iti atra ṭīkā - evam - uktaprakāreṇa, anupapatti ca - upapattirahitaṃ ca, ayuktaṃ ceti tadviṣayaṃ śāstram, taddhi pramāṇameva, parārthānumānātmakaṃ hi śāstram, tatra ca pramāṇādiṣoḍaśapadārthatattvamayatvameva paramārthaḥ | yattu saugataiḥ pañcāvayavatvādi dūṣyate tadāgrahamātraṃ, ṣoḍaśasu hi padārtheṣunirūpyamāṇeṣu samyak pratipādyaṃ paraḥ pratipādyate, [pratipadyate - K. ṣ. ṣ.] hitāhitaprāptiparihārayoḥ ityādinā ca granthena | parasya kiṃ prayojanam, taddhi parasya pratipattyaiḥ, sā ca parārthānumānāt, tatra ca pratijñāderupayogaḥ iti | tat paripūrṇaparapratipattikāri paramārthataḥ sakalameva śāstraṃ parārthānumānam āgamavyatiriktaṃ nyāyanirmāṇavedhasākṣapādena nirūpitam | iti atrāpi pūrvoktameva kiṃtu mohavaśāt (1| 1| 3) iti smārayitumāha | yāvat | tadviṣayam - bhagavadabhidhāyakam, tat - śāstram, kutaḥ pramāṇamevetyata āha parārtha iti | parārthānumānātmakam - parārthānumānarūpam, tatra - tasmin śāstre, prācurye mayaṭprayogaḥ, saugataiḥ - bauddhaiḥ dūṣyate - pratyākhyāyate, pratijñādestanmate pratyākhyānāt | tat - dūṣaṇam, āgrahamātrameva, haṭhamātramevetyarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha ṣoḍaśasu iti | pratipādyam - abhidheyaṃ vastu, pratipādyate - jñāpyate, paraḥ - bodhyamānaḥ, granthena - bauddheraṃgīkriyamāṇena vākyasandarbheṇa, ādi śabdenānyeṣāṃ vākyānāṃ grahaṇam | parasya - saugatasya, yadeva prayojanaṃ tadevāsmākamapi ityata āha taddhi iti | tat - sa granthaḥ, parasya bodhyamānasya, sā ca - parapratipattiśca, tatra ca - parārthānumāne ca, iti śabdaḥ prameyasamāptau | etena saugato'pi paṃcāvayavatvādau yuktyāṃgīkāraṃ kāritaḥ | phalitaṃ kathayati tat iti | tat - tato hetoḥ, āgamavyatiriktam - āgamaśāstravyatiriktam, tasya mahārahasyopadeśakatvena pratyakṣādapi śreṣṭhatvenānumānatvakathanāyogāt | nyāyanirmāṇavedhasā - nyāyaśāstrakaraṇe brahmatulyena, nyāyaśāstra - kāriṇeti yāvat | iti - ataḥ kāraṇāt, evamāśaṃkyeti yāvat | atrāpi - asmin vyākhyāsyamāne śloke'pi, api śabdaḥ pūrvaślokena samuccayadyotakaḥ | tatrāpi pūrvoktasmāraṇatvāt, smārayitum - vismṛtiśīlān smṛtiṃ prati prerayitum, apravartitapūrvo'tra kevalaṃ mūḍhatāvaśāt | śaktiprakāśeneśādivyavahāraḥ pravartyate || 17 || iha parameśvarasyedameva paraṃ svātantryaṃ - yat asmādṛkprācyapaśudaśāviśeṣāsaṃbhāvyamānātiduṣkaravastu- saṃpādanaṃ [asmādṛśe prācyapaśudaśā - K. ṣ. ṣ.] nāma | itaśca kim atiduṣkaraṃ bhaviṣyati, - yatprakāśātmani akhaṇḍitatādrūpye eva prakāśamāne prakāśananiṣedhāvabhāsaḥ prakāśamānaḥ | tasmāt parameśvarasya [parameśvarasyedaṃ tat paraṃ - K. ṣ. ṣ.] tatparaṃ svātantryaṃ yat tathānavabhāsanaṃ [tathāvabhāsanam - K. ṣ. ṣ.] paśurūpatāvabhāsanaṃ nāma grāhakāṃśasamutthāpanaṃ āha iti, arthataḥ iti bhāvaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe - apravartita iti | atra ṭīkā - mūḍhatāvaśāt iti padaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti iha iti | param - niratiśayam, asmādṛśānāṃ yaḥ prācyapaśudaśāviśeṣaḥ - pūrvakālīnaḥ paśvavasthāviśeṣaḥ, tatrāsaṃbhāvyamānāni yāni atiduṣkarāṇi vastūni - sadāśivādidharāntāni tattvāni, teṣāṃ saṃpādanam - udbhāvanam | nanu kathaṃ vastūnāmatiduṣkaratvam ityata āha itaśca iti | itaḥ ityasyāpekṣāṃ pūrayati yat iti | prakāśātmani - prakāśarūpe parapramātari, akhaṃḍitam tādrūpyam - prakāśarūpatvaṃ yasya tādṛśe, prakāśanasya yo niṣedhaḥ tasyāvabhāsaḥ - na prakāśate ityevaṃrūpaḥ, prakāśamānaḥ - sphuraṇaśīlaḥ, asyaivaṃrūpasya svātantryasya vedānteṣu pratibandhatvena vyavahāraḥ | taduktam - pratibandho'sti bhātīti vyavahārārhavastuni | tannirasya viruddhasya tasyotpādanamucyate || iti | phalitamāha tasmāt iti tasmāt - tataḥ kāraṇāt, parameśvarasya tat paraṃ svātantryaṃ bhavati, tat kim ? yat tathānavabhāsanam - parameśvara - taddvāreṇa ca grāhyollāsanamapi | saiṣā bhagavato māyāśaktirucyate | yathoktam | māyā vimohinī nāma.................... iti | tadevaṃbhūtānmāyāśaktirūpāt svātantryāt yā mūḍhatā vinaṣṭapūrṇacetanatā svātmavartina icchāspandodayasphuṭasphuritaviśvabhāvanirbharatātmanaḥ [icchāspandodayasphuṭasphuritaviśvabhāvanirbharitātmanaḥ - K. ṣ. ṣ.] pūrṇatvasya, smṛtyādiśaktyātmanaḥ svātantryasya, deśakālasaṃkocavaikalyāt ayatnasiddhabaibhavanityatādharmasya ca prakāśamānasyāpi bhāvenāprakāśanarūpaṃ grāhakāṃśasamutthāpanaṃ bhavati, tathā yat taddvāreṇa ca - grāhakāṃśasamutthāpanadvāreṇa ca, grāhyollāsanam bhavati | saiṣā - proktasvātantryarūpā | atra vṛddhasammatimāha yathoktam iti | vimohinī - vimohakāriṇī, iti śabdaḥ vṛddhavākyasamāptau | uktaprakriyāvaṣṭaṃbhenāmuṃ padaṃ vyākhyāsyan upasaṃhāraṃ karoti tadevam iti | evaṃ bhūtāt - paśutāvabhāsanarūpāt, svātantryāt - svatantratāyāḥ hetoḥ | mūḍhatā ityavayavaṃ vyācaṣṭe vinaṣṭa iti | asyāpi padasya svayameva vyākhyāṃ kurvan pūrṇa ityavayavasya vyākhyāṃ karoti svātma iti | svātmani vartate iti tādṛśasya, tathā icchārūpo yaḥ spandaḥ tasyodayena sphuṭaṃ yathā bhavati tathā sphuritāḥ ye viśve bhāvāḥ padārthāḥ tairyā nirbharatā tadātmanaḥ tadrūpasya, pūrṇatvasya - pūrṇabhāvasya | kiṃ rūpasya ? smṛtyādiśaktyātmanaḥ svātantryasya - smṛtyādiśaktitrayarūpasvātantryarūpasya, etena cetanatā ityavayavavyākhyā, punaḥ kīdṛśasya ? deśakālasaṃkocavaikalyāt - deśakālakṛtasaṃkocarāhityāt, ayatnasiddhau vaibhavanityatādharmau vibhutvanityatākhyaṃ dharmadvayaṃ yasya tādṛśasya | tatra deśakṛtasaṃkocavaikalyāt, vaibhavadharmasyāyatnasiddhatā, kālakṛtasaṃkocavaikalyāt nityatādharmasyāyatna siddhateti kramo jñeyaḥ | vinaṣṭa - yadaprakāśamānatayā abhimananam, tasyā vaśāt sāmarthyāt, pūrvaṃ yo na pravartitaḥ samanantaraślokadvayoktasvarūpe pramātari bhagavati īśvaratvādinā uktenaiva pūrṇatādinā [pūrṇatvādinā - K. ṣ. ṣ.] vyavahāro yaḥ khalu aham iti bhāti sa pūrṇaḥ vibhuḥ svatantro nityaḥ, - ityevamādirūpaḥ taṃ pravartayantu vyavahāraṃ lokā iti | etena śaktīnām icchājñānakriyāṇāṃ prakāśakena pratyabhijñārūpeṇa vyavahārasādhanaparārthānumānātmanā śāstreṇa taṃ vyavahāraṃ pravartayatāṃ tatsamarthācaraṇaṃ kriyate | pravartyate iti dvau ṇicau | kevalamiti na tu kiṃcidapūrvaṃ kriyate, nāpi tattvato'prakāśamānaṃ prakāśyate, prakāśamāna eva yat na prakāśate ityabhimananaṃ ityavayavamapi vyācaṣṭe yat iti | abhimananam ityanenāprakāśamānatāyā apāramārthikatvaṃ dyotitam | ṣaṣṭhīyojanaṃ karoti tasyā iti | tasyā - mūḍhatāyā ityarthaḥ | vaśāt iti vyācaṣṭe sāmarthyāt iti | apravartitapūrvaḥ iti vyācaṣṭe pūrvam iti | pūrvam - mūḍhatāvasthāyām | īśādivyavahāraḥ iti vyācaṣṭe pūrṇa iti | pūrṇatādinā - pūrṇatādibhāvena | kīdṛśo vyavahāra ityapekṣāyāmāha yaḥ khalu iti | tam vyavahāramiti yojanā, pravartayantu - pravṛttiviṣayatāṃ prati prerayantu | iti - evam, śaktiprakāśena iti vyācaṣṭe etena iti | etena - kriyamāṇena, prakāśakena - jñānakāriṇā, etena prakāśa iti padasya kartari sādhanamiti dyotitam | pratyabhijñārūpeṇa - pratyabhijñāsādhakatvāt pratyabhijñāsvarūpeṇa | pratyabhijñākhyeneti yāvat | pravartyate iti vyācaṣṭe pravartayatām iti | pravartayatām - pravṛttiviṣayatāṃ nayatām lokānām, tatsamarthācaraṇam - tasmin vyavahārapravṛttiviṣayatānayane samarthācaraṇaṃ kriyate | pravartyate iti, asmin prayoge ityarthaḥ | dvau ṇicau iti | dvayorapi ṇeraniṭi iti luptatvāditi bhāvaḥ | tatra pravartamānaṃ prerayatīti eko ṇic, vyavahāraṃ pravartayataḥ prerayatīti dvitīyo ṇic | kevalam ityasyābhiprāyamāha na tu iti | tattvataḥ - paramārthataḥ, aprakāśamānam - aprakāśakartṛbhūtam | punaḥ kiṃ kriyate ityata āha - prakāśamāna eva iti | nanu kiṃ vyarthena tadapasāraṇenetyata āha tadapasāryate | tadapasaraṇameva hi parameśvaratālābho muktiḥ, tadanapasaraṇameva saṃsāraḥ, abhimananamātrasāraṃ hi etaddvayam, ubhayamapi cedaṃ bhagavadvijṛmbhitameva | etaduktaṃ bhavati - yathā bhautasya bhāsamāne evātmani apahārito'ham iti mohānmanyamānasya moho'pasāryate, - kaḥ khalu tvaṃ ?, yasyedṛśaṃ vastraṃ mukhamīdṛśam - iti cet, paśya tadasti bhavataḥ - iti punaḥ punarabhidadhatā na ca asya apūrvaṃ kiṃcana racitam, tathā paśulokasya bhāsamāna eva ātmani nāhamīśvaraḥ ityādi mohādabhimanvato moho'pohyate | yo hi jñānakriyāsvātantryayuktaḥ sa īśvaro yathā siddhāntapurāṇādiṣu prasiddhaḥ, tathā ca tvam - iti | yadi vā yasmin yadāyattaṃ sa tatreśvaro rājeva svamaṇḍale, tathā ca tvayi tadapasaraṇameva [tadapasāraṇameva - C.] iti | parameśvaratālābhaḥ - parameśvaratālābharūpaḥ | etaddvayam - muktiḥ saṃsāraśca | idam - muktisaṃsārarūpam | nanvetena kimuktam ityata āha etaduktaṃ bhavati iti | bhautasya - bhūtāviṣṭasya, iti - evam, punaḥ punarabhidadhatā puruṣeṇa moho'pasāryate | iti kimiti ? kaḥ khalu iti | he bhūtāviṣṭa ! khalu - niścaye tvaṃ kaḥ asi ? tvaṃ cet iti kathayasi, iti kimiti, yasyedṛśaṃ vastraṃ bhavati, tathā yasyedṛśaṃ mukhaṃ bhavati sa evāhamasmi, tarhi tvaṃ paśya tat - tādṛśaṃ vastraṃ mukhaṃ ca bhavataḥ asti | iti śabdaḥ bhautamohāpasāraṇasamāptau vākyārthākṣepe ca | asya - bhautasya na racitam - na kṛtam, siddhasyātmano darśanāt iti bhāvaḥ | dṛṣṭānte dārṣṭāntikayojanāṃ karoti tathā iti | bhāsamāna eva - ahaṃtāviṣayatvena nityaṃ sphuraṇaśīle eva, apohyate - apasāryate, kathamapohyate ityata āha yo hi iti | nanvīśvarasya sarvaviṣaye jñānakriye jīvasya tu kiñcinmātraviṣaye iti kathaṃ tayorekatvam | satyam, yathā'tisūkṣmopyagnikaṇaḥ dāhakatvena mahāgnicayādabhinna eva, tathā jīvo'pi jñānakriyāsvatantratvena īśvarābhinna eva, dṛṣṭānte saṃbhavatyapi upādhikṛtaḥ kaṇacaya bhāvarūpo bhedaḥ dārṣṭāntike tu so'pi na saṃbhavati eva upādherapi tattvānapāyāt, na hi sa eva tasminnupādhiriti yuktam | pakṣāntaramāha yadi vā iti | āyattam - vaśe sthitam, viśvamāyattamiti yojanā, jīvāyattatvaṃ ca viśvasya viśvam, - iti īśvaratāvyavahāro nānyanimittakaḥ, - iti vyāptiḥ | yat khalu yallagnaṃ bhāti tattena pūrṇaṃ nidhānamiva maṇibhiḥ tvallagnaṃ ca viśvam, - iti | yasya yadantarvarti bhāti, sa tāvati vyāpakaḥ samudga eva maṇiṣu, tvayi ca saṃvidrūpe dharādisadāśivāntaṃ śāstra jñānakriyāyattatādvāreṇa jñeyam | anyanimittakaḥ - āyattatāvyatiriktanimittakaḥ | anyamapi prakāraṃ kathayati yat khalu iti | yaḥ lagnaḥ yasmin tat yallagnam, tena - lagnena, tvallagnam iti | ahaṃ jānāmīti tvallagnajñānasiddhatvāditi bhāvaḥ | caturthamapi prakāraṃ kathayati yasya iti | antavartitvaṃ cātra tanmayatvameva jñeyam na madhyadeśavartitvam | svapnajagataśca sphuṭaṃ svapnadraṣṭrantarvartitvam, iti nāyastam | ghaṭādisadāśivāntam, tattvapaṃcatriśatkarūpam ityarthaḥ | paṃcamaṃ [ṣaṣṭhaṃ prakāram - C.] prakriyoktaṃ viśvam, - iti | yasmin sthite yadudeti līyate ca tat tatpūrvāparabhāgavyāpi yathā bhūmāvaṅkuraḥ, tathā ca tvayi prakāśarūpe viśvam, - iti | evam anye'pi dharmāḥ sahasraśo'pi āgamādisiddhā yojyāḥ | tadevaṃ vyapohite vyāmohe sthite'pi tatsaṃskāramātradhṛte [tatsaṃskāramātravidhṛte - K. ṣ. ṣ.] śarīrādau anātmatābhimānapuraḥsara evātmatābhimāne ghaṭādau ca prakāśamāna evānātmatābhimāne jñātendrajālatattvasya paśyato'pi indrajālaṃ yathā na tattvato vyāmohaḥ tathā pratyabhijñātātmasvarūpasya | tato nivṛtte prayāṇaprāpitaparyante dehe parameśvarataiva | abhyāsabhāvanā - prakāraṃ kathayati yasmin iti | pūrvāparabhāgavyāpi - ādyantabhāgavyāpakaṃ | anye - prokteśvaratādi dharmavyatiriktāḥ, āgamādi iti, ādiśabdena vedāntigrahaṇam | upasaṃhāraṃ karoti - tadevam iti | tadevaṃ sati vyāmohe - svātmani anīśvaratārūpe mohe, vyapohite - apasārite sati, tathā tatsaṃskāramātradhṛte - pūrvakālīnavyāmohasaṃskāramātradhṛte, śarīrādau ādiśabdena prāṇādigrahaṇam | anātmābhimānapuraḥsara ātmatābhimāne sthite sati | tatra samādhikāle anātmatābhimānaḥ vyutthānakāle avaśyakāryavyavahṛtivaśena ātmatābhimāna iti kramo jñeyaḥ | tathā ghaṭādau - paramārthata ātmabhāvena sthite padārthajāte, anātmatābhimāne prakāśamāna eva - vyavahāravaśena bhāsamāne eva sati, pratyabhijñātātmasvarūpasya - īśvaratayā pratyabhijñāviṣayīkṛtātmasvarūpasya yoginaḥ, tathā vyāmohaḥ - dehamātrātmābhimānasatyatārūpaḥ, ghaṭādyanātmābhimānasatyatārūpaśca, viśiṣṭaḥ samantātsthitaḥ, mohaḥ na bhavati | tathā katham ? yathā - jñātendrajālatattvasya - nirṇītendrajālarahasyasya, indrajālaṃ paśyato'pi - mantrasvabhāvavaśena darśanaviṣayatāṃ nayato'pi, vyāmohaḥ - tatsatyatārūpo bhramo na bhavati tathetyarthaḥ | jīvanmuktimuktvāvidehamukti kathayati tataḥ iti | prayāṇena maraṇena prāpitaḥ paryantaḥ yasya tādṛśe parameśvaratā iti, sarvavyāpakatālābhāditi bhāvaḥ | taduktam - sūryo bhūtvā pratapati viṣṇuḥ pāti jagatrayam | rudro bhūtvā saṃharati sṛjatyeṣa pitāmahaḥ | balena tu śiva śāsanopadiṣṭena dehaghaṭādāveva parameśvaratāsamāveśamabhiniviśya paśyata ihaiva śarīre pārameśvaryāśadharmodgamaḥ, na tu vastutaḥ pūrṇatā, dehatvasyaiva saṃkocaprāṇasya galane yathāsthitaviśvātmakatāpatteḥ | yasya tu vyavahārasādhane hetukalāpe'pi asiddhatābhimānaḥ, iti | jīvanmukteḥ parāṃkāṣṭhāṃkathayati abhyāsa iti | śivaśāsanopadiṣṭena - śivaśāstrakathitena, abhiniviśya - abhiniveśaṃ kṛtvā, haṭheneti yāvat | abhiniveśaśca avicchinnaparāmarśamātrarūpo jñeyaḥ | kuto na pūrṇateti āha dehatvasya iti | galane - nāśe, videhamuktau iti yāvat | yathāsthitaviśvātmakatāpatteḥ, pāramārthika sarvātmatālābhāt ityarthaḥ | etena jīvanmuktividehamuktyormahānbhedaḥ uktaḥ | jīvanmuktirhi tattvadarśitvamevāsvādasahitam, videhamuktitastu tattve layaḥ | paraṃ tu jīvanmuktiṃ vinā videhamuktirduṣprāpaiva | yattu bhagavatoktam | prayāṇakāle'pi ca iti | tadapi jīvanmuktiviṣayameva | prayāṇasamaye'pi hi jīvatvameva, mṛtasya prayāṇāyogāt | yathā tathā tu sarvadaiva paratattvaniṣṭhenaiva bhāvyamubhayalokahitatvāt | taduktam - bhuktvā bhogān bhavabhrāntiṃ hitvā lapsye paraṃ padam | ityāśaṃseha śometa śaṃbhoḥ bhaktimataḥ param || iti | śaṃbhorbhaktirhyatraparatattvaniṣṭhaiva, na tu kalpitākāraniṣṭhatvam | paratattvaniṣṭho hi yathāprāptaṃ kurvanneva paratattvaniṣṭho bhavati | tena ca tasyobhayorapi bhogamokṣayoḥ siddhireva | tatra bhogaikaratatvaṃ mūḍhatvameva mokṣaikaratatvamasaṃbhavopahatamubhayaniṣṭhatvaṃ tu śreṣṭhataram | tatra bhogasādhane smṛtiśāstraṃ pramāṇam | mokṣasādhane ca patiśāsanādīni | nanu kecid bruvanti mokṣaḥ sarveṣāṃ dehapāte svayaṃbhāvyeveti bhogaikapareṇaiva bhāvyam | satyam, mokṣasteṣāmaniṣṭho'stīṣṭo vā iti nirṇeyam | yadyaniṣṭastarhi taiḥ saheyaṃ carcaiva na yuktā, yadi tviṣṭastarhi teṣāṃ vācyam, iṣṭaṃ yadi satvarameva siddhyati tadiṣṭatarameveti mokṣārthemudyamaḥ dinānudinaṃ vṛddhiṃ neyaḥ | paramārthavicāre tu dvayamapyetadīśvarāyattameveti yadyapi sa eva sarvatra pramāṇaṃ tathāpi bhagavataiva dattasāmarthyāni nijabāhyāntaḥkaraṇāni api vyāpārayitavyāni | yastu na vyāpārayati tāni tasya tatra pravṛttirbhagavataiva ruddhā iti ko'bhyupāyaḥ | ityalamanākhyeṣu vastuṣu prasaṃgaparaṃparābhiḥ | yato yadbhagavataḥ tasya tatrāpi vyavahārasādhanaireva vyāmoho'pasāryaḥ | yasya tu sarvathā nāpasarati, tatreśvaraśaktivalānmūḍhataiva, tasyāpi karṇapathagamanāt saṃskārapākenāvaśyaṃ kadācidbhaviṣyatyeva svarūpalābhaḥ iti | tadevaṃ [svarūpalābhaḥ | tadevaṃ kartari ....................K. ṣ. ṣ.] karaṇīyam tatsvayameva sarvān kārayati | nanu yadi abhyāsabhāvanābalenaiva pārameśvaryāṃśadharmodgamaḥ tarhi kṛtamanayā vyavahāreṇa paratattvasādhanaparayā navamārgapradarśinyā pratyabhijñayetyata āha yasya tu iti | tu vyatireke | yasya puruṣasya arthādabhyāsādinā sādhitaparatattvanirṇayasya, vyavahārasādhane hetukalāpe - hetu samūhe asiddhatābhimānaḥ, lakṣaṇayā tanniṣṭhān mahāgurūn prati asiddhāḥ ete ityevaṃrūpaḥ abhimāno [ityevaṃrūpaḥ abhimāno na bhavati - C.] bhavati, tasya - sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇamiti nyāyena tasyaiva, natvabhyāsādirahitasya | tatrāpi - dehasthitiṃ yāvat praheye vyavahāre'pi, vyavahārasādhanaireva - [vyavahārasārasādhanaireva - C.] smṛtyādirūpairvyavahārakāraṇairvastubhireva, vyāmohaḥ apasāryaḥ pratyabhijñoktanayena nāśanīyaḥ, yena teṣāṃ śuddhe vyavahāre pravṛttiḥ tatkāriṣu mahāguruṣu ca bhaktirutpadyate iti bhāvaḥ | evaṃ ca ye kecidevaṃ kathayanti - vyavahāraratānāmeva vyavahārasādhanairupadeśaḥ kārya iti, te tu taiḥ avaṭapatitā avaṭāntare pātyanta evetyalaṃ paracodyāvirbhāvanena khalatvāvyabhicāriṇā | nanu evamuktopi yadi na śṛṇoti tarhi kiṃ kāryamityata āha yasya iti | abhyāsādivaśena kiñcinmohāpasāraṇamapekṣya savathā ityuktam, yogyatvepi vyavahārepi paramārthadṛṣṭiyuktānmahāgurūnapekṣyaivamuktam | yathā samrāḍapekṣayā māṇḍalikasyānīśvaratvamiti | nanu tarhi tasya kadāpi kimetaccitte na lagiṣyatītyata āha tasyāpi iti | tasyāpi kālenaitaccitte lagiṣyatyeveti bhāvaḥ | nanu yasyaitatkarṇapathaṃ na gatam tasya kā vārtā ? satyam, prathamabhagamanamevāsaṃbhavopahatam [prathasamagamanamevāsaṃbhavopahatam - C.], tatsaṃbhave'pyabhyāsa mahāniṣṭhatāyāmayamarthaḥ svayaṃ sphuriṣyatyevānyathā svataḥ siddhāsaṃbhavāpatteḥ, kathitāśca śāstre svataḥ siddhāḥ | dṛṣṭāśca śāstrādhyayanena vinaiva evaṃvidhopadeśakartāro mahāgurava kartari (1|1|2) ityādiślokadvayena yaduktaṃ tadeva viśvavaicitrya ityādiślokatrayeṇopaskṛtya punarnirūpitam, evaṃ bhūtaṃ tāvat pramāṇam tadevaṃ - bhūte bhagavati kathamupapadyatām | tataśca yuktamuktaṃ śāstrādāviti bhaṅgyantareṇa idānīṃ tadeva nirvāhitam - iti śivam || 17 || āditaḥ || 120 || iti śrīmadabhinavaguptācāryaviracitāyāṃ pratyabhijñāsūtravimarśinyāṃ kriyādhikāre mānatatphalameyanirūpaṇaṃ nāma tṛtīyamāhnikam || 3 || ityalaṃ prapaṃcena | bhaviṣyati iti, atra vyāmohāpasāra iti śeṣaḥ, iti śabdaḥ prameyasamāptau | upasaṃhāraṃ karoti tadevam iti | śāstrādau jñānādhikāra prathamāhnikaprāraṃbhe ityarthaḥ | upaskṛtya - upaskārayuktaṃ kṛtvā, saviśeṣamitiyāvat | guṇādhānaṃ hi upaskāraḥ sa eva viśeṣa iti | siddhāntaṃ kathayati evaṃ iti | evaṃbhūtam - navanavābhāsarūpaṃ prameyatāsahaṃ ca | evaṃbhūte - nitye svaprakāśe ca | uktam - siddhiṃ vidadhīta kaḥ ityevaṃ rūpaṃ vastu, śāstrādau, kartari ityevaṃ rūpe śāstraprāraṃbhe ityarthaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt, idānīm - kriyādhikāratṛtīyāhnikāntasamaye, tad eva bhagyantareṇa - anyathā racanayā, nirvāhitam - siddhīkṛtam, prārambhopanyastavastunirvāhaṇaparatvāt sarvaśāstrāṇām iti bhāvaḥ | iti śabdaḥ āhnikavyākhyāsamāptau | śiva - padaṃ maṃgalavācakaṃ paratattvasūcana - parañca iti śivam || 17 || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavarya śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāsūtravimarśinī- ṭīkāyāṃ śrībhāskaryākhyāyāṃ kriyādhikāre tṛtīyamāhnikaṃ samāptam | iti śam kriyādhikāre caturthamāhnikam bhāvānābhāsayan kartā nirmale svātmadarpaṇe | kāryakāraṇabhāvaṃ ca yaścitraṃ taṃ stumaḥ śivam || bhāskarī svabhittidarpaṇe bhāvānbhāsayedyo'ti nirmale | kāryakāraṇabhāvañca teṣāṃ taṃ saṃstumaḥ śivam || atha kriyādhikāre caturthāhnikasya nirvighnavyākhyāsamāptaye pracayagamanāya ca kāyamanobhyāṃ kṛtamapi paratattvarūpeṣṭadevatānamaskāralakṣaṇaṃ maṅgalaṃ sakalāhnikatātparyasūcakena ślokena śiṣyaśikṣārthaṃ vāgviṣayīkaroti bhāvān iti | vayaṃ taṃ śivam - sarvābhāsakarūpaṃ sarvakartṛrūpaṃ ca śivam stumaḥ | taṃ kam ? kartā - sarvakartṛtayā sthito yaḥ śivaḥ, nirmale - svayaṃ bhāsanayogyatvena parabhāsanarūpa pratibimbasahiṣṇutayā ca malarahite, svātmadarpaṇe - cinmātrākhyanijarūpamukure, bhāvān - sadāśivādi dharaṇyantaṃ sthitaṃ tattvavṛndam, ābhāsayan - jñātṛtvāvasthāyāṃ pratibimbabhāvena bhāsanaśīlān kurvan bhavati, tataḥ citraṃ kāryakāraṇa bhāvaṃ ca - nānāvidhaṃ kāryakāraṇabhāvaṃ ca bhāsayan kartā bhavati | pūrvāhnikoktajñāpyajñāpakabhāvapūrvaṃ kāryakāraṇabhāvamābhāsayan bhavatīti yāvat | etenātrāhnike kāryakāraṇabhāvo bhaviṣyatīti sūcitam | bhāserṇijantasya prathamāsamānādhikaraṇe śatṛprayoge rūpam | tatra ca bhāvāḥ svayameva bhāsanakartāraḥ, ayantu teṣāṃ tatra kriyāśaktisphāraprāyasaṃbandhaprasaṅgāt [saṃbandhābhidhānaprasaṅgāt - K. ṣ. ṣ.] jñāpyajñāpakabhāvasya tattvaṃ prasādhya, kāryakāraṇabhāvasya tattvaṃ prasādhayituṃ ślokaikaviṃśatyā āhnikāntaramārabhyate, - eṣa ca ityādi evamicchaiva hetutā kartṛtā kriyā ityantam | tatra ślokena svamate kartṛkarmabhāva eva kāryakāraṇabhāvaḥ, - ityupakṣipyate | tataḥ ślokatrayeṇa jaḍasya kāraṇatvaṃ parākriyate | tataḥ ślokaṣaṭkena cetanasyaiva kartṛtārūpā kāraṇatā prasādhyate | tataḥ prasaṅgādanumāne niyatiśaktiravaśyopajīvyā, - iti ślokatrayeṇocyate | tataḥ saugatoktakāryakāraṇaparamārtho'pi [saugatoktakāryakāraṇabhāvaparamārtho - K. ṣ. ṣ.] asmanmatamevāvalambate, no cet na kiñcit, - iti tribhiḥ ślokaiḥ | sāṃkhyopadarśito'pi kāryakāraṇabhāvo nopapadyate, yadyasmaduktaṃ cetanasya kartṛtvaṃ nāṅgīkriyate, - iti tribhiḥ | cetanasyāpi anīśvaratāyāṃ naitadghaṭate, - iti dvābhyāmiti saṃkṣepārthaḥ | granthastu [granthārthastu - K. ṣ. ṣ.] vyākhyāyate | bhāsane preraṇāṃ karoti, preraṇā eva ca samarthācaraṇam | evaṃ maṅgalaṃ saṃpādya sakalāhnikatātparya samastavyastatvābhyāṃ kathayati kriyā iti | atra ṭīkā - kriyāśakteryaḥ sphāraḥ - sphuraṇam, vijṛmbhaṇamiti yāvat, tatprāyaḥ - tatkalpaḥ yaḥ sambandhaḥ tasya prasaṅgāt, na tu prastutatveneti bhāvaḥ | tattvam - svarūpam, prasādhya - pūrvāhnike prakarṣeṇa sādhayitvā | evaṃ sāmastyenābhiprāyamuktvā vyastatvena kathayati tatra iti | tatra - ślokaikaviṃśatimadhye, upakṣipyate, kathyate ityarthaḥ | evam śabdaḥ karaṇādeḥ kāraṇatvavyāvartanasūcanaparaḥ, tataḥ - tadanantaram, śloka iti, dvitīyatṛtīyacaturthairityarthaḥ | parākriyate - nivāryate, avaśyopajīvyā - avaśyāpekṣaṇīyā, ślokatrayeṇa, ekādaśadvādaśatrayodaśaślokairityarthaḥ | tataḥ [tat - C.] saugatoktakāryakāraṇaparamārthaḥ tribhiḥ, caturdaśapañcadaśaṣoḍaṣarūpairityarthaḥ, kuto nopapadyata ityata āha yadi iti | tribhiḥ iti | evaṃ kriyāśaktimukhena pramātrekarūpatāṃ bhagavati vyavahartavyāṃ prasādhya, kartṛrūpatāpi tata evāyatnasiddhā, - iti darśayitumāha eṣa cānantaśaktitvādevamābhāsayatyamūn | bhāvānicchāvaśādeṣā kriyā nirmātṛtāsya sā || 1 || co'vadhāraṇe | eṣa eva purāṇaḥ pramātā amūn bhāvān ābhāsitapūrvān ābhāsān [ābhāsamānān ābhāsayati avicchinnena prabandhena - K. ṣ. ṣ.] ābhāsayati avicchinnena prabandhena | katham, icchāyā īśiturabhināyā avikalparūpāyā akramāyā vaśena sāmarthyena | kutrāsya te bhāvāḥ sthitāḥ ? āha; anantaśaktitvāt iti | viśve hi bhāvāstasyaiva śaktirūpeṇa svarūpātmatvena sthitāḥ; saptadaśāṣṭadaśaikonaviṃśatirūpairityarthaḥ | dvābhyām, viṃśatyekaviṃśatirūpābhyāmityarthaḥ | atha prathamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe eṣa ca iti | atra ṭīkā - eṣaḥ iti vyācaṣṭe purāṇaḥ iti, amūn bhāvān iti vyācaṣṭe ābhāsita iti | pūrvaṃ na tvadyaiva ābhāsitān ābhāsitapūrvān, svarūpatvādanāditvena sthitāniti yāvat | ā samantāt bhāsante iti ābhāsāḥ, tān, athavā''bhāsamātrasāratvenābhāsarūpānityarthaḥ | ābhāsayati iti nigadavyākhyātam | vartamānatābhiprāyamāha avicchinnena iti | vartamānatā hi sphuṭaṃ sātatyadyotanaparā, anyathā bhāsayediti brūyāt | icchāvaśāt iti vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti katham iti | etaduttaratvenaitatpadaṃ vyācaṣṭe icchāyāḥ iti | īśituḥ - icchāyāḥ kartuḥ, śaktitadvatorabhedamapekṣyāha abhinnāyāḥ iti | laukikecchāyāḥ asyāḥ śreṣṭhatvaṃ kathayitumāha avikalpa iti | avikalparūpāyāḥ, eṣaṇīyoparāgarahitāyā ityarthaḥ | anantaśaktitvāt iti vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti kutra iti | viśve - sarve, asya - purāṇapramātuḥ, svarūpātmatvena - svarūpabhāvena, śaktirhi śaktimataḥ svarūpameva | ityuktaṃ svaminaścātmasaṃsthasya...............1 | 5 | 10 | ityatra | yadetadābhāsanaṃ yāsāvicchā, sā kriyā, asya bhagavato nirmātṛtvam || 1 || nanu bījādaṅkura udbhavan dṛśyate, na ca atra kaściccetano'nupraviśan dṛṣṭaḥ, tatkathametaduktam ?, - ityāśaṅkyāha jaḍasya tu na sā śaktiḥ sattā yadasataḥ sataḥ | kartṛkarmatvatattvaiva kāryakāraṇatā tataḥ || 2 || jaḍasya bījasyaivaṃbhūtaṃ sāmarthaṃ nāsti yat asadrūpaṃ sadrūpaṃ vāṅkura taduktam - śaktiśca śaktimadrūpād vyatirekaṃ na vāñchati | tādātmyamanayornityaṃ vahnidāhakayoriva || iti | kutroktamityata āha svāminaḥ iti | atra, asmin śloka ityarthaḥ | eṣā ityādi ślokaśeṣaṃ vyācaṣṭe yadetat iti | etacchabdena vyavahitā - vyavahitayoḥ parāmarśaḥ | asau - ābhāsanaviṣayā, nirmātṛtvam, nirmātṛrūpetyarthaḥ | sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇamiti nītyā, na tu anyā sthūlā karaṇarūpetyarthaḥ || 1 || atha dvitīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe jaḍasya iti | atra ṭīkā - jaḍasya iti vyācaṣṭe bījasya iti | sā iti vyācaṣṭe evaṃ bhūtaṃ iti | śaktiḥ iti vyācaṣṭe sāmarthyam iti | sattā iti vyākurvan evaṃbhūtamityasyākāṃkṣāṃ pūrayati yat iti | sadrūpam iti paridṛśyamānasattāvantaṃ karoti | bījādaṅkuro jāyate, - iti nāṅkurasya mahimā asattvāt; aṅkuro jāyata, - iti ca mahimā kathaṃ bījasya, tato'ṅkurādanyatvāt | yata evaṃ tasmāt kāryaṃ kriyāśaktyā bhāsyamānaṃ [avabhāsyamānam - K. ṣ. ṣ.] karmaiva iti kṛtyenaiva āviṣkṛtam, kāryate anena kartāṃ tatsamarthācaraṇena, - iti kāraṇamapi kartari cetane viśrāmyati | asataḥ sataḥ iti asadrūpasya sata ityarthaḥ | vārtho vātra garbhīkṛtaḥ, asato'ṅkurasya sato vā bījasya - iti | aṅkurasya sato'sato vā ityevaṃ vā || 2 || nanu jaḍasya kathameṣā śaktirna bhavati, - ityāha yadasattadasadyuktā nāsataḥ satsvarūpatā | sato'pi na punaḥ sattālābhenārthaḥ.......... sadvā kāryamasadvā saṃbhāvyate | ubhayātmakam anubhayātmakamanirvācyam, sāṃkhyamatāpekṣayā, teṣāṃ mate hi satkāryam, asadrūpam iti tārkikamatāpekṣayā | atra samarthanaṃ karoti bījāt iti | asattvāt iti, na hi śaśaśṛṅgasya ktāpi mahimā dṛśyate iti bhāvaḥ | etena pūrvārdhasya vyākhyā saṃpannā | uttarārdhaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti yata evam iti | evam - jaḍasya sā śaktirna bhavati ityevam, bhāsyamānam - bhāsanaviṣayīkṛtam | kṛtyena - ṇyatā, āviṣkṛtam - sūcitam, karmaṇi vihitatvāditi bhāvaḥ | etena kāryasya karmatattvatā sādhitā | kartā - svatantrakartā, tatsamarthācaraṇena - preraṇarūpeṇa tatsamarthācaraṇena, kartari - hetukartari, etena ṇijantātkaroteratra kartari lyuḍiti sūcitam | etena kāraṇasya prayojakakartṛtattvatā sādhitā | vyākhyātamapi asataḥ sataḥ iti padadvayaṃ prakāratrayeṇa pṛthak vyācaṣṭe asadrūpasya iti | sataḥ, vartamānasyetyarthaḥ | vā arthaḥ vikalpaḥ | atra tṛtīyaḥ prakāra eva yuktaḥ sa eva ca pūrvaṃ gṛhītaḥ || 2 || atha tṛtīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe yat iti | atra ṭīkā - saṃbhāvyate - saṃbhāvayituṃ śakyate | nanu vedāntibhirubhayātmakatve'pi anu- iti tu svavācaiva virudhyate tat kimanena | yadi asan ghaṭaḥ, tarhi tasyāsadrūpataiva paramārthaḥ [paramārthataḥ - K. ṣ. ṣ.] iti kathaṃ svarūpaviruddhaṃ sattvamabhyupagaccheta, na hi pādapatanaśatairapi nīlamātmani pītimānaṃ mṛṣyate | atha sanneva ghaṭastarhi kimanyat upayācyate daṇḍacakrasūtrāt | abhivyaktiviṣayatvasphuṭatvādayo'pi sadasadrūpatayā cintyāḥ || nanvevaṃ tūṣṇīmāsyatām, naitadapi yuktam ityāha ....................................................... atha cocyate || 3 || tadavaśyasamarthyo'yamartha iti yāvat || 3 || bhayātmakatārūpamanirvācyatvamatra saṃbhāvyata ityata āha ubhayātmakam iti | virudhyate iti, ubhayātmakatvānubhayātmakatvayoḥ sphuṭaṃ virodhāditibhāvaḥ | anena - anirvācyatvapakṣeṇa, paramārthaḥ - satyaṃ svarūpam | abhyupagacchet - aṅgīkuryāt | kuta ityapekṣāyāmāha na hi iti, pītimānam - pītatām, mṛṣyate - sahate | anyat - sattāvyatiriktaṃ vastu, daṇḍacakrasūtrāt, etadrūpāddhe torityarthaḥ | nanvatrābhivyaktiḥ sphuṭatvādi [sphuṭatvādaṇḍādibhiḥ - C.] ca daṇḍādibhiḥ sādhyata ityata āha abhivyakti iti | cintyāḥ - iti, yadi sadrūpāstarhi tatsādhanamaphalameva [tatsādhane mahalameva - C.], yadi tvasadrūpāstarhi tatsādhanamasaṃbhavopahatamevetibhāvaḥ | etena arthaḥ ityantaṃ vyākhyā saṃpannā | atha cocyate iti vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | atrottaraṃ kathayati naitat iti | kenāha ityapekṣāyāṃ vyākhyeyaṃ ślokakhaṇḍamupanyasyati atha cocyate iti | atra vākyena paryāyatvena bhāvaṃ kathayati tadavaśya iti, tat - tato hetoḥ, ayamarthaḥ - kāryakāraṇabhāvākhyo'rthaḥ, avaśyasamarthyaḥ - avaśyasamarthanīyo bhavati | yato loke iyaṃ kāryakāraṇatocyate tataḥ samarthanīyetibhāvaḥ | etena uttaraślokasthaṃ kāryakāraṇatā loke iti padadvayamihaiva yojanīyamiti sūcitam || 3 || tataśca itthamupapadyata [upapādyate - K. ṣ. ṣ.] iti darśayati kāryakāraṇatā loke sāntarviparivartinaḥ | ubhayendriyavedyatvaṃ tasya kasyāpi śaktitaḥ || 4 || kumbhakārahṛdaye antarmanogocaratvāt pūrvamapi svasaṃvidekātmatayā vicitratvena viśvasya bhedābhedātmanā parivartamānasya spandanena sphurato atha caturthasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti tataḥ iti | atra ṭīkā - ayamartha iti śeṣaḥ | ittham - vakṣyamāṇena prakāreṇa, upapadyate - ghaṭate | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe kārya iti | atra ṭīkā - kāryakāraṇatā loke iti padadvayaṃ pūrvaśloke yojitatvena vihāya sāntarviparivartinaḥ ityādi vyākhyātuṃ tāvat antarviparivartinaḥ iti samastaṃ padaṃ vigrahapūrvaṃ vyācaṣṭe kumbhakāra iti | tatrāpi antaḥ iti avayavaṃ vyācaṣṭe kumbhakāra iti | manogocaratvāt - icchādvāreṇa manoviṣayatvāt, pūrvamapi - nirmāṇādagrepi | avyayatvena sarvaliṅgatvāt antarityasya tṛtīyārthadyotakatvam, antaḥ śabdasya saṃvidātmatvaṃ pūrvamevoktam | vi ityupasargaṃ vyācaṣṭe vicitratvena iti | viśvasya iti viśeṣyatvenākṣiptam, anyathā viśeṣaṇasya nirviṣayatvāpatteḥ | taccātra [tataścātra ghaṭa eva bhedābhedātmano iti vicitratvenotpannena yojanīyam - C.] ghaṭa eva | bhedābhedātmanā iti vicitratvena ityanena yojanīyam | bhedābhedarūpayā vicitratayetyarthaḥ | parivartinaḥ iti vyācaṣṭe parivartamānasya iti, atrāpi svayameva vyākhyāṃ karoti spandanena iti | spandanena - parāmarśarūpeṇa, sphurataḥ - bhedābhedabhāvena bhāsamānasya, padārthavargasyeti yāvat | tatra sāmānyabhāvenābhedaḥ svalakṣaṇa - yat antaḥkaraṇabahiṣkaraṇadvayavedyatvamābhāsyate, eṣaiva sā kāryakāraṇatā | ubhayagrahaṇamupalakṣaṇam, yasya yāvati pūrṇāthakriyā [yasya yāvati pūrṇārthakriyāsamāptiriti yāvat - K. ṣ. ṣ.] samāptiriti yāvat | sukhādīnām antaḥkaraṇaikavedyatāpādanameva nirmāṇam | na ca kumbhakāre prāṇapuryaṣṭakabuddhiśūnyadehaprāye tadetat sthitam, etasyāpi [tasyāpi - K. ṣ. ṣ.] jaḍatvāt | tataḥ saṃvideva viśvamātmani bhāsayati śaktivaicitryāt | tasya kasyāpi iti pūrvamuktasya acintyāparyanuyojyamahimna ityarthaḥ | na ca vācyam ubhayendriyavedyatvamapi bhāvena bheda iti kramaḥ | ubhaya iti samastaṃ [ubhayam iti vyācaṣṭe samastam - C.] padaṃ vyācaṣṭe yat iti | ābhāsyate - svayameva bhāsaviṣayatāṃ yāti, karmakartari lakāraḥ | eṣā ityanena vākyārthaparāmarśaḥ | ubhayendriyavedyatvamiti yāvat | ślokasthaṃ sā iti padaṃ vyācaṣṭe kāryakāraṇatā iti | sāmarthyatvenoktetyarthaḥ | kārye - kāryaviṣaye kāraṇatā kāryakāraṇatā | arthakriyā ityasya paryāyamāha samāptiḥ iti | svarūpagrahaṇamiti yāvat | anyathānumānādivedyasya grahaṇaṃ na syāditi bhāvaḥ | nanu sukhāderubhayendriyavedyatvaṃ nāstīti tasya kāryatvaṃ na prāpnotītyata āha sukhādīnām iti | tasya kasyāpi ityādi vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti na ca iti | tadetat - sādhyamānaṃ kāraṇatvam, etasyāpi - kumbhakāraprāṇāderapi | phalitakathanarītyā tasya ityādi vyācaṣṭe tataḥ iti | tasya kasyāpi ityasya vyākhyā saṃvid ityanena | śaktitaḥ ityasya vyākhyā śaktivaicitryāt ityanena | etena śaktitaḥ ityasya śaktibhya ityartha iti dyotitam | nanu tasya kasyāpi ityanena saṃvido na grahaṇam ityata āha pūrvam iti | acintyāparyanuyojyamahimatvaṃ ca saṃvida eveti bhāvaḥ | nanvabhivyaktyādiviṣaye yat sadasattvābhyāṃ cintyatvamuktaṃ tadubhayendriyavedyatve'pi samānamityata āha na ca iti | cintyamityarthaḥ | kuto na vācyamityata āha sadasad vā iti | yato'yamatra paramārthaḥ - yathā darpaṇāntaḥ kumbhakāranirvartyamānaghaṭādipratibimbe darpaṇasyaiva tathābhāsanamahimā [tathāvabhāsanamahimā - K. ṣ. ṣ.], tathā svapnadarśane saṃvidaḥ, tathāpi tanmahimnaiva etena edaṃ bahiḥ sphuṭarūpaṃ kriyata ityabhimāna ullasati | evaṃ saṃvinmahimnā kumbhakṛti daṇḍacakrādau ghaṭe sthite [ghaṭe'vasthite - K. ṣ. ṣ.] tanmahimnaiva abhimāno jāyate; yathā mayā idaṃ kṛtam, anena idaṃ kṛtam, mama hṛdaye sphuritam, asya hṛdaye sphuritamiti | tatra jaḍasya mṛdāderdūrāpeto'bhimāna iti saṃvitsvabhāve kartṛtvaṃ vyavasthāpyate | yato'yam iti | atra - asminviṣaye | ka ityata āha yathā iti | darpaṇāntaḥ - mukuramadhye, nirvartyamānaḥ - asminsamaya eva kriyamāṇaḥ, na tu nirvartitaḥ, ādi śabdena kumbhakāranirvartyamānatādigrahaṇam | tathā bhāsanamahimā - ghaṭasya kumbhakāranirvarttyamānatayā bhāsanarūpo mahimā, saṃvidaḥ - svapnasaṃvidaḥ | atrāpi kumbhakāranirvartyamānatāgrahaṇameveṣṭam | nanu tatrāpi kathaṃ kumbhakāreṇāyaṃ ghaṭaḥ kriyata ityabhimāno dṛśyata ityata āha tathāpi iti | yadyapi kumbhakāreṇa nirvartyamānatayaivagrahaṇamasti tathāpītyarthaḥ | tanmahimnā - pratibimbaviṣaye darpaṇamahimnā svaviṣaye saṃvidaḥ mahimnā, etena - kumbhakāreṇa, kriyate iti, natvahaṃ svāntarbhrameṇaiva paśyāmītyarthaḥ | ullasati - sphurati, darpaṇābhāve hi ghaṭopi na bhāyāt, nāpi kumbhakāraḥ, nāpi tena tasya nirvartyamānatvam | atra hi pṛṣṭhe ghaṭaṃ kṛtavataḥ kumbhakārasya puraḥsthe darpaṇe pratibimbatayā grahaṇamiṣṭam, na tu sākṣāt, tathā svapne'pi ghaṭasya kumbhakārakriyamāṇatayaiva grahaṇamiṣṭam, ato'trāpi svapnasaṃvida evaitaddarśane sāmarthyamityalaṃ prapañcena | dṛṣṭāntadvayamuktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati evam iti | saṃvinmahimnā - ghaṭanirmāṇapravṛttakumbhakāragrahaṇapravṛttāyāḥ saṃvidaḥ mahimnā, sthite sati - saṃvinniṣṭhā vastusthitaya iti nyāyena siddhe sati | ghaṭa ityasyānantaraṃ samuccayavācakaśabdādhyāhāraḥ | abhimānaṃ darśayati yathā iti | tatra - tasminghaṭavyavasthākaraṇe, saṃvitsvabhāve - saṃvitsvakhye, vyavasthāpyate - samaryādīkriyate, nanu bhāvarūpameva itthaṃ bhāsyatāṃ kiṃ dvayendriyavedyatvenoktamatra, sphuṭamarthakriyākṣamaṃ rūpamanenoktam, - iti ko virodhaḥ || 4 || anena ca vicāreṇa prakṛtamapi kriyāsvarūpaṃ siddhaṃ bhavati, - iti darśayati evamekā kriyā saiṣā sakramāntarbahiḥ sthitiḥ | ekasyaivobhayākārasahiṣṇorupapāditā || 5 || saiṣeti, yasyāḥ svarūpata āśrayataśca nopapadyate iti upālambhaḥ tatraiva yuktatvāditi bhāvaḥ | taduktam - kumbhakārasya yā saṃviccakradaṇḍādiyojane | śiva eva hi sā yasmātsaṃvidaḥ kā viśiṣṭatā || tasmādekaikanirmāṇe śivo [śive - C.] viśvaikavigrahaḥ | karteti puṃsaḥ kartṛtvābhimāno'pi vibhoḥ kṛtiḥ || iti | atra śiṣyaḥ praśnaṃ karoti nanu iti | ittham, tvaduktaprakāreṇetyarthaḥ | gururuttaraṃ kathayati uktamatra iti | atra, asminviṣaye ityarthaḥ | kimuktamityata āha arthakriyākṣamam iti | anena, ubhayendriyavedyatvenetyarthaḥ | yattūbhayendriyavedyatvena svalakṣaṇasyākṣepaḥ tatastasyaivābhidhānaṃ yuktamitibhāvaḥ | ko'tra virodhaḥ, nātra virodho'stīti bhāvaḥ | evamatra yojanā, tasya kasyāpi śaktitaḥ siddham antarviparivartinaḥ ubhayendriyavedyatvam, sā kāryakāraṇatā bhavati iti | kāryakāraṇatā loke iti atha cocyata ityanena sambadhyate || 4 || atha pañcamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti anenaca iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe evam iti | atra ṭīkā - saiṣā iti vyācaṣṭe yasyāḥ iti | upālambhaḥ - mṛṣā pratyākhyānam, kṛtaḥ, sā upapattyā sthāpitā | yataḥ saṃvidrūpādāntarāt prabhṛti indriyagocaratayā bahiṣparyantatayā sthitirābhāsanārūpā, tata eva vedyātmakakarmāliṅganena sakramā tāvadupapannā, kartṛkarmaikāśrayatādātmyācca ekā | sa caika āśrayaḥ saṃvidrūpatvena svacchatvasvatantratvābhyāmubhayamapyantarbahīrūpaṃ sahata iti || 5 || kriyayā saha yojanārthaṃ punaḥ parāmarśaṃ karoti sā iti | upapāditā iti padaṃ vyācaṣṭe upapattyā iti | upapattyā - yuktyā, sthāpitā - svayameva sthitavatī satī tatsamarthācaraṇaviṣayatāṃ nītā | antarbahiḥ sthitiḥ iti viśeṣaṇaṃ hetutvena vyācaṣṭe yataḥ iti | sthiti padaṃ vyācaṣṭe ābhāsanārūpā iti | sattā yasyāḥ seti śeṣaḥ | tatra saṃvidrūpasyābhāsanā aham iti, bāhyasya tu karaṇarūpeti kramo jñeyaḥ | etaddhetutvena sakramā iti padaṃ vyācaṣṭe tata eva iti | vedyātmakam - vadyarūpaṃ yatkarma - kāryam, tasyāliṅganena, bahirviṣayīkaraṇenetyarthaḥ | tāvadupapannā itthadhyāhṛtena pāramārthikatvanivāraṇaṃ [pāramārthikanivāraṇam - C.] kṛtam, anyathā vyākhyāsyamānaikatvāyogāt | ekā iti ekasya iti ca padaṃ vyācaṣṭe kartṛkarma iti | nanu ko'sau kartṛkarmarūpa eka āśrayaḥ yena tādātmyaṃ bhajate ityapekṣāyām ubhaya iti vyācaṣṭe sa caika iti | saṃvidvyatirekeṇa svacchatvasvatantratayorayuktatāmapekṣya saṃvidrūpatvena ityuktam | ubhaya iti padaṃ vyācaṣṭe anta iti | tatra svacchatvenāntārūpatvam svatantratvena bahīrūpatvamiti kramaḥ | āntaratvaṃ hi sāratvaṃ tacca sūkṣmasyaiva saṃbhavati, sūkṣmatvasya parākāṣṭhā ca sattve'pyamānameva | tacca cidrūpasyātiśuddhasphaṭikadarpaṇanyāyena [sphāṭikadarpaṇanyāyena - C.] sphuṭameva | svatantratvaṃ ca svecchayā sarvakāritvaṃ, taccātra sarvāntaratve'pi bahirbhāvāsādanameva | svecchayā nīcayogye'pi karmaṇi pravṛtto hi samrāṭ svatantra ucyate iti sarvamanavadyam | sahate iti, sarvasahattvāditi bhāvaḥ | taduktam - asya brahmaṇa īdṛgeva mahimā yatsarvarūpaṃ vapuḥ iti | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau || 5 || nanu bhavatu ghaṭādāvevaṃ, yatra tu bījāṅkurādau cetanānupraveśo na dṛśyate tatra kathaṃ bījasyaivāṅkuraḥ kāryo na bhavati ? ityāśaṅkyāha bahistasyaiva tatkāryaṃ yadantaryadapekṣayā | pramātrapekṣayā coktā dvayī bāhyāntarasthitiḥ || 6 || mātaiva kāraṇaṃ tena sa cābhāsadvayasthitau | kāryasya sthita evaikastadekasya kriyoditā || 7 || antarābhāsamānasya tathārūpāparityāgenaiva bahirābhāsanaṃ nirmāṇam | tataśca yad vastu yamapekṣya antarityuktaṃ tad vastu tasyaiva āntararūpaviparivṛttimātrasya [āntaravasturūpaviparīvṛttimātrasya vahiṣkaraṇārhaṃ bhavati | K. ṣ. ṣ.] vahiṣkāryaṃ bahiṣkaraṇārhaṃ bhavati | saṃvidrūpaṃ ca atha ṣaṣṭhasya saptamasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe bahiḥ iti | atra ṭīkā - ślokadvayaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti antaḥ iti | antarābhāsamānasya - mṛdrūpatvena mṛdantarābhāsamānasya ghaṭasya, tathārūpāparityāgena - āntararūpāparityāgena, ghaṭo hi ghaṭabhāve'pi mṛttvaṃ na jahātyeva, na tu tyāgena, bahirābhāsanam - mṛdvyatiriktatayābhāsanam, ghaṭo'yam iti ābhāsanam iti yāvat | nirmāṇam - karaṇam, bhavati | nanvevaṃ bhavatu tataḥ kimityapekṣāyāṃ prathame śloke yojanāṃ karoti tataśca iti | tataśca - tato hetośca, ityuktam - iti kathitam | tadvastu - ghaṭākhyaṃ vastu, tasyaiva - mṛdrūpasya bhāvasyaiva, natvanyasya kasyāpi | sūtre vyavahitatvena sthitamapi bahiḥ iti kāryam iti ca padadvayaṃ saṃyojya vyācaṣṭe vahiṣkāryam iti | atra paryāyamāha bahiṣkaraṇārham iti, arhe kṛtyapratyayaḥ | tasya kīdṛśasya ? āntararūpeṇa, bhāvapradhāno nirdeśaḥ, āntararūpatvena sāratvena, viśeṣeṇa paritaḥ vṛttimātram - kevalaṃ vartanaṃ yasya tādṛśasya, ghaṭasya hyāntaraṃ rūpaṃ mṛdeva | etena pūrvārddhe gatavyākhyam | nanvevaṃ bhavatu tataḥ kim ityapekṣāyāmuttarārdhaṃ vyācaṣṭe saṃvidrūpañca iti | pramātāramapekṣya antarābhāsino bhāvāstadapekṣayaiva bāhyābhāsā iti tenaiva eteṣāṃ [teṣām - K. ṣ. ṣ.] bahiṣkaraṇābhāsanaṃ [bahiṣkaraṇāvabhāsanam - K. ṣ. ṣ.] yuktam | tataśca pramātaiva kāraṇaṃ bhavati na jaḍaḥ hyarthe caḥ | yasmāt sa pramātā kāryasyāntarbahirābhāsanadvayanimittatayā sthitastena vinā tadapekṣasyābhāsadvayasyānupapatteḥ, tasmādekasya pramātureva na tu kathaṃcit jaḍasya uditā prasādhitarūpā kriyā nirmātṛtā bhavatīti || 7 || antarābhāsinaḥ - icchāviṣayatvānyathānupapattyā prāgivārthaḥ ityatroktanyāyena vā aikātmyena bhāsanaśīlāḥ, bhāvāḥ - sarve padārthāḥ, tadapekṣayaiva - saṃvidrūpamātrapekṣayaiva [saṃvidrūpamātrāpekṣayā - C.] | yogyatayā pūrvārdhoktasya vastuno'trāpi yojanāṃ karoti iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, tenaiva - āntararūpatvena sthitena pramātraiva, eteṣām - bhāsamānānāṃ sarveṣāṃ bhāvānām, bahiṣkaraṇābhāsanaṃ yuktam bhavati | phalitaṃ kathayan dvitīyamapi ślokaṃ vyācaṣṭe tataśca ityādi | tena iti vyācaṣṭe tataśca iti | mātaiva iti vyācaṣṭe pramātaiva iti | evaśabdavyāvartyaṃ kathayati na jaḍaḥ iti | sacābhāsadvayasthitau ityāderyojanāṃ kartumāha hyarthe iti, caḥ - sa ca ityatra sthitaḥ ca śabdaḥ, hyarthe hi - śabdārthe | yojanāṃ karoti yasmāt iti | saḥ iti vyācaṣṭe pramātā iti | kāryasya iti nigadavyākhyātam | ābhāsadvayasthitau iti vyācaṣṭe antaḥ iti | saptamīyojanāṃ karoti nimittatayā iti | etena nimittasaptamīyam iti dyotitam | tat iti vyācaṣṭe tasmāt iti | ekasyaiva iti vyācaṣṭe pramātureva | evakāravyāvartyamāha na tu iti | uditā iti vyācaṣṭe prasādhita iti, prasādhitarūpā - pūrvaṃ prasādhitasvarūpā | kriyā iti padaṃ vyācaṣṭe nirmātṛtā iti | bhavati iti śeṣatvenākṣaptam | iti śabdaḥ śloka dvayavyākhyāsamāptau | evamatra ślokadvaye yojanā | tasyaiva tadbahiṣkāryam - svato bahiḥ kāryatvena bhāsanayogyaṃ bhavati | tasya kasya ? tat kim ? yadapekṣayā, etadeva draḍhayati ata evāṅkure'pīṣṭo nimittaṃ parameśvaraḥ | tadanyasyāpi bījāderhetutā nopapadyate || 8 || yata evaṃ cetana eva nirmātā, ata eva naiyāyikādibhiraṅkurādau yasminniti yāvat, yadantaḥ bhavati | paṇḍitaiḥ dvayī - dvirūpā bāhyāntarasthitiḥ pramātrapekṣayoktā - pramātureva, tadvyatiriktasyānyasyābhāvāt | tataśca pramātṛkāryatvameva sarveṣāṃ bhāvanāmitibhāvaḥ | tena - tataḥ kāraṇāt, mātaiva - pramātaiva, bhāvānāṃ kāraṇaṃ bhavati | ca - yasmāt, saḥ - ekaḥ pramātaiva, kāryasya ābhāsadvayasthitau [bāhyāntarasthitau - C] kāraṇam - bāhyāntarasthitinimittam uktaḥ | tat - tataḥ kāraṇāt, uditā - pūrvaṃ sādhitā, kriyā ekasya - pramātuḥ saṃbandhinī bhavati | anyanimittatābhāsanasyāpi svapne ghaṭe kulālanirmīyamānatābhānasyeva pramātṛhetutā'napāyāt | na hi pramātrā'gṛhīto heturheturbhavatīti bhāvaḥ iti || 6 || 7 || athāṣṭamasya [saptamasya - C.] ślokasya avataraṇikāṃ vinaiva vyākhyāṃ kartumupanyāsaṃ karoti ata eva iti | atra ṭīkā - ata eva iti vyācaṣṭe yata evam iti | evam - uktaprakāreṇa, nirmātā - kartā, kāraṇamiti yāvat, naiyāyikādibhiḥ ityasya śeṣatvena adhyāhāraḥ | ādi śabdena vaiśeṣikādigrahaṇam | iṣṭaḥ iti nigada - buddhimāneva parameśvaro hetutvena iṣṭaḥ | nanu taiḥ nimittakāraṇatāsya aṅgīkṛtā kriyāvibhāgādikramāyātaparamāṇvādidvārakatayā, samavāyikāraṇanijāvayavārambhaparamparayā tu tata īśvarādanyasyāpi bījabhūmijalāderhetutā kathitā | satyam kathitā, sā tu nopapadyate, uktayuktyā jaḍasya hetutāyogāt; tataśceśvara eva bījabhūmijalābhāsasāhityenāṅkurātmanā bhāsate, - itīyānatra paramārthaḥ || 8 || nanuparidṛṣṭabījādivyatiriktabuddhimatkāraṇakalpanena vinā kimuparu dhyata iti parasya bhrānti bhindannāha vyākhyātam | etena pūrvārdhavyākhyā saṃpannā | athottarārdhaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti nanu iti | tu vyatireke, taiḥ - naiyāyikādibhiḥ asya - īśvarasya, kriyāvibhāgādikrameṇa - pūrvaṃ kriyā, tato vibhāgaḥ, tataḥ pūrvasaṃyoganivṛttiḥ, tata uttarasaṃyogotpādādiritikrameṇa, āyātā yā paramāṇvādidvārakatā - paramāṇuhetutā, ādi śabdena dvyaṇukahetutā, tayā siddhayā, samavāyikāraṇabhūtā ye nijāvayavāstairyā ārambhaparamparā - dvyaṇukādyārambhapaṅktiḥ tayā hetubhūtayā, tata īśvarāt - tasmādīśvarāt, anyasyāpi - vyatiriktasyāpi, bījabhūmijalāderhetutā kathitā, nahīśvarasya vyāpakasya kriyāvibhāgādi yujyate iti bhāvaḥ | evaṃ praśnarītyāvataraṇikāṃ kṛtvottararītyottarārddhaṃ vyācaṣṭe satyam iti | sarvaṃ vākya sāvadhāraṇamiti nyāyena kathitaiva iti yojanīyam | eva śabda vyāvartyamāha sā tu iti | sā - bījādinimittatā | etena hetutā ityasya vyākhyā | upapadyate iti nigadavyākhyātam | spaṣṭatvena nānyad vyākhyātam | atra hetumāha ukta iti | etacca kṣityādeḥ paramārthataḥ sthitāṃ cetanatāmanapekṣyoktam | arthabuddhyāviṣṭaṃ śiṣyaṃ pratyevamuktam | phalitarītyā siddhāntaṃ kathayati tataśca iti | sāhityena - sahitatayā, taiḥ saha sametyeti yāvat | aṅkurātmanā - bījādikāryatayā prasiddhāṅkurabhāvena, iyān - etāvanmātram, paramārthaḥ - satyavastu || 8 || atha navamasya ślokasya vyākhyāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā - uparudhyate - prativadhyate, karmakartari lakāraḥ, parasya - bauddhasya, bhrāntim - tathā hi kumbhakāro'sāvaiśvaryaiva vyavasthayā | tattanmṛdādisaṃskārakrameṇa janayed ghaṭam || 9 || tathā hi iti nidarśanopakrameṇa vyāptirevaṃbhūtaiva dṛṣṭā, - iti draḍhayati | jaḍā hetavaścetanapreritāḥ kāryaṃ kurvanti, mṛdādayo yadi hi sannidhānamātreṇa [yadi sannidhimātreṇa - K. ṣ. ṣ.] vidadhyuḥ kumbhakāreṇa kimatra kṛtyam | śivikastūpakādiparamparayā te janayanti; sā ca kumbhakārāyattā iti cet siddhaṃ naḥ sādhyam - śivikasaṃpādane'pi te cetanapreraṇāmapekṣante iti | tajjaḍakāraṇānāṃ cetanapreraṇāmantareṇa na kvacit kāryakāritvam | yadi hi syāt bhramam, bhindan - nāśayan | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe tathā hi iti | atra ṭīkā - tathāhi iti vyācaṣṭe tathāhi iti | nidarśanopakrameṇa - dṛṣṭāntārambheṇa, dṛḍhayati iti, dṛṣṭāntenaiva dārṣṭāntikadṛḍhatvāpādanāt iti bhāvaḥ | ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti jaḍāḥ iti | cetanena - kumbhakārādinā preritāḥ | kāryam - ghaṭādikam | ke te jaḍā ityapekṣāyāmāha mṛdādayaḥ iti | atra samarthanaṃ karoti yadi hi iti | sannidhānamātreṇa - cetanapreraṇārahitena sannidhānena | vidadhyuḥ - kuryuḥ | atra - asminghaṭe, kṛtyam - kāryam | atra śiṣyaḥ praśnaṃ śaṅkate śivika iti | te - mṛdādayaḥ, sā ca, śivikastūpakādiparamparā ca, kumbhakārāyattā, ghaṭāpekṣayā prathamotpādāditi bhāvaḥ | śaṅkite uttaramāha siddham iti, sādhyam - sādhayitumiṣṭaṃ sarvatra cetanakartṛtvam | tadeva darśayati śivika iti | śivikasampādane - prathamābhāviśivikākhyākārakaraṇe, te - mṛdādayaḥ, iti śabdaḥ siddhasādhyadarśanasamāptau | api śabdena yatrāpūrṇaghaṭarūpaśivikasaṃpādane cetanāpekṣā tatra ghaṭakaraṇe tadapekṣāyāḥ kā cinteti daṇḍāpūpikānyāyaḥ sūcitaḥ | phalitaṃ kathayati tat iti, kvacit - kutrāpi deśe kāle vā | vyatireke vyāghātamāha yadi hi iti | syāt iti, samānanyā mṛdādīnāmapi syāt, iti ekānta eṣaḥ | tataśca yat acetanaṃ kāryakāri tat cetanāpekṣaṃ mṛdādaya iva, tathā ca bījādi, - iti svabhāvaḥ | acetanakāryakāritvaṃ hi kādācitkatvāt sanimittam, na cānyadasya nimittamupapadyate anupalambhāt, iti tat [iti cetanapreraṇam - K. ṣ. ṣ.] cetanapreraṇaṃ yadi na nimittīkuryāt vyāpakaviruddhamanimittakatvaṃ [vyāpakaviruddhamanyanimittakatvam - K. ṣ. ṣ.] prasajyeta; na ca yuktaṃ tat, mṛdādāvapi tasyaiva [tasya prasaṅgāt - K. ṣ. ṣ.] prasaṅgāt, iti siddhā vyāptiḥ | ataśca kumbhakadeva yatvāditibhāvaḥ | siddhamabhīpsitaṃ saṃgraheṇa kathayati iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, eṣa ekāntaḥ - niścayo bhavati | jaḍānāṃ cetanāpekṣatve na ko'pi sandeho'stītibhāvaḥ | atra phalitamāha tataśca iti | tathā ca - yato'cetanaṃ kāryakāri ca ataścetanāpekṣam iti svayameva yojanīyam | iti svabhāvaḥ - ayaṃ svabhāvo bhavati | na rūpādisiddham bhavatīti bhāvaḥ | kathamityapekṣāyāmatra samarthanaṃ karoti acetana iti | kādācitkatvāt - kadācidbhavatvāt, ananyathāsiddhaniyatabhāvyanyacetanasannidhikāla eva bhavanaśīlatvāditi yāvat | nanu tannimittaṃ cetanavyatiriktameva bhavatu ityata āha na ca iti | anyat - cetanavyatiriktaṃ kimapi vastu, asya - acetanakāryakāritvasya, kuto nopapadyata ityata āha anupalambhāt iti | nahyanupabdhasyopapannatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt, tat - acetanakāryakāritvam, yadi cetanapreraṇāṃ na nimittīkuryāt tadā tasya animittakatvam - nimittarahitatvam prasajyeta | animittakatvaṃ kīdṛśam ? vyāpakaviruddham, vyāpakena - cetanāpekṣārūpeṇa, viruddham - virodhayuktam, tena bādhyamānamiti yāvat | nahyanimittasya sāpekṣatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | dhūmenāgnyanumānena cāgnideśagataṃ śītaṃ vyāpakaviruddham | nanu vyāpakaviruddhamapyanimittakatvamatra bhavatu ityata āha na ca iti | tat - animittakatvam | tasyaiva - animittatvasyaiva, prasaṅgāt - aniṣṭatayā prāpteḥ | nahi mṛdādi cetanānapekṣaṃ dṛśyata iti bhāvaḥ | phalitamāha iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, acetanakāryakāritvacetanāpekṣatvayoḥ vyāptiḥ siddhā bhavati | tatreśvaraḥ | tadetadāha - īśvararūpayā [īśvararūpā yā vyavasthā tayā - K. ṣ. ṣ.] vyavasthayā yaḥ sa sa mṛddaṇḍacakrādīnāṃ saṃskāraḥ, mṛdo mardanaṃ, daṇḍasya praguṇatvaṃ, cakrasya parivartanam ityādiḥ, tadārambho yaḥ kramaḥ śivikastūpakādirūpaḥ, tena ghaṭaṃ niyogato janayati, nānyathā [nānyathā, - iti niyoge liṅ - K. ṣ. ṣ.], - niyoge liṅ | kiṃ ca yadi na krudhyate vastutaḥ kumbhakāro'pi aiśvaryaiva svatantraviśvātmatārūpayā vyavasthayā mṛdādi - atrāpi phalitaṃ kathayati ataśca iti | tatra - ghaṭe, mṛdādiprerakatvāditi bhāvaḥ | uktaprakriyāvaṣṭambhena ślokasya vyākhyākaraṇaṃ pratijānīte tadetadāha iti | kenāhetyapekṣāyāṃ ślokaṃ vyākhyātumārabhate īśvara iti | kumbhakāra iti padaṃ kumbhakṛdeva tatreśvaraḥ ityanena kṛtavyākhyam | aiśvaryaiva vyavasthayā iti vyācaṣṭe īśvara iti | īśvara iva rūpaṃ yasyā sā īśvararūpā tayā, vyavasthayā - racanayā, īśvarasambandhinyā vyavasthayā, īśvaravaditi yāvat | ādi śabdena sūtrādīnāṃ grahaṇam | saṃskārameva krameṇa darśayati mṛdaḥ iti | mardanam - piṇḍīkaraṇayogyatāsaṃpādanam | praguṇatvam - cakrarandhre ṛjutayā sthāpanam | ādi śabdena rajjorveṣṭanādergrahaṇam | tena - saṃskāreṇa ārambho yasya saḥ tadārambhaḥ | kramasya svarūpaṃ darśayati śivika iti | tṛtīyāyojanāṃ karoti tena iti | liṅarthamāha niyogataḥ iti | niyogataḥ, niyamenetyarthaḥ | niyogavyāvartyamāha nānyathā iti | nanu niyogo'tra kasyārthaḥ ityata āha niyoge iti | etena dṛṣṭāntavākyatvamasya dṛḍhīkṛtam | dārṣṭāntikayojanaṃ tu svayameva nipuṇaḥ kariṣyatyeva | tathā caivamatra yojanā | asau mṛdādikaṃ prati prerakatvena tadīśvaratayā sthitaḥ kumbhakāraḥ, aiśvaryā vyavasthayaiva tattanmṛdādisaṃskārakrameṇa ghaṭaṃ janayet - niyamena janayati iti, tatheśvaropyaṅkurādīn janayatīti dārṣṭāntikayojanā svayameva kāryā | atra ca sādhyasyāpīśvarasyopamānīkaraṇaṃ śāstramapekṣya kṛtaṃ na virodhāvaham | nanu yadyevaṃ tarhi dṛṣṭānte ghaṭe kumbhakārasyaiva paramārthataḥ kartṛtvamāyātamitīśvarasya sarvakartṛtvaṃ na yuktamityapekṣāyāmasyaiva ślokasya dvitīyāṃ vyākhyāṃ kartumavataraṇikāṃ karoti kiñca iti | aiśvaryā - īśvare paramārthataḥ sthitayā, saṃskārāpekṣayā pradarśitaniyatyabhidhānanijaśaktivijṛmbhāto ghaṭa janayet; anyathā acetanā mṛdādayaḥ kathaṃ kumbhakārecchāmanurudhyeran, tantavo'pi vā paṭasaṃpādanecchāṃ kiṃ nādriyeran | tadetadapi uktam anenaiva sūtreṇa tathā hi iti | nanvevaṃ kumbhakṛto nāsti kartṛtvam, - iti samutsīdet dharmādharmavyavasthā | yadi pratyeṣi yuktyāgamayoḥ tadevameva | tathāpi samastetaranirmāṇamadhya eva idamapi parameśvareṇaiva nirmitaṃ yadavicalastasya kumbhakārapaśormithyākartṛtvābhimānaḥ pratibhuva iva adhamarṇatābhimānaḥ | yadi punarīśvarasyecchaiva iyamīdṛśī mā asya anurudhyeran - anugaccheyuḥ | īśvarakṛtayā niyatyaiva kumbhakāro'pi mṛdādika ghaṭakaraṇe prerayituṃ śaknotīti bhāvaḥ | evamatra yojanā | asau - īśvarapreritaḥ kumbhakāraḥ īśvarasthitayā vyavasthayaiva ghaṭaṃ janayet na svatantratayā | vyavasthayā kīdṛśyā ? tattanmṛdādisaṃskārakrameṇa, pradarśitaniyatiśaktivijṛmbhārūpayetyarthaḥ | yuktatvenāsya padasyādhyāhāraḥ | anyathā sa kumbhakāraḥ ghaṭakaraṇe tantūnapi prerayediti bhāvaḥ | nanviyaṃ vyākhyā kasya ślokasya kṛtetyata āha tadetat iti | kena sūtreṇetyapekṣāyāṃ sūtraṃ bhāgena darśayati tathāhi iti | tṛtīyāmapi vyākhyāṃ kartumavataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | evam - uktaprakāreṇa, samutsīdet - naśyet | iti, sarvatreśvarakartṛtvābhimānamabhinīya sarve utpathagāmina eva bhaveyuriti bhāvaḥ | dharmādharmavyavasthā - dharmādharmamaryādā | uttaramāha yadi iti | yadi yuktyāgamayoḥ - yuktau āgame ca, pratyeṣi - pratīti karoṣi, tadevameva bhavati | nanu tarhi dharmādharmavyavasthānāśaḥ kathaṃ nivāryate ityapekṣāyāmavataraṇikāviṣayīkṛtaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe tathāpi iti | samastaṃ yat itarat - svasmād vyatiriktaṃ bhāvajātam, tasya yannirmāṇaṃ tasya madhye | idaṃ kimityayekṣāyāmāha yat iti | yastvadhamarṇamaraṇādivaśena [yattvadhamarṇādi - C.] pratibhuvo'dhamarṇatvābhimānaḥ sa iha na vivakṣitaḥ, tasya satyarūpatvāt | nanu tarhi kadāsyāsāvabhimāno naśyati ityata āha yadi iti | īdṛśī ketyapekṣāyāmāha mā - asya abhimāno'yam udgamat iti, tadā nāsau kartā kaścit | tadidamapi uktaṃ sūtreṇaiva tathā hi iti | kumbhakārasyāpi mṛdādisaṃskāra krameṇa kiṃ ghaṭaṃ janayāmi, uta na janayāmi iti ya ekapakṣaniścayāya saṃpraśnātmā vicāraḥ, sa īśvarasaṃbandhina eva vividhāt svarūpāvacchādanatattvaprakāśanarūpāt avasthānāt, - iti saṃpraśne liṅ | tasmāt vastuta īśvara eva sarvatra kartā, ahaṃ ca sa eva iti na parimite iti | asya - kumbhakārasya, abhimānaḥ - ghaṭakartā'hamityabhimānaḥ mā udgamat - mā udetu | iti śabdaḥ īśvarecchāsamāptau | asau - kumbhakāraḥ, īśvara eva pramātṛṣu kartṛtā'bhimānamutpādya dharmādharmavyavasthāṃ rakṣatīti bhāvaḥ | nanu tarhi galitābhimānānāmutpathagamanameva prāpnoti iti cet aho naipuṇyam, galitābhimānānāṃ panthā api vismṛtimeva gacchati iti kā kathotpathagamanasya | parantu te purātanasaṃskāravaśena pravāhāgataṃ deśakālāviruddhaṃ karmaiva dehasthitiṃ tāvatkurvantītyalaṃ prapañcena | nanviyaṃ vyākhyā kutra kṛtetyapekṣāyāmāha tadidam iti | evamatra yojanā | asau mithyābhimānena yuktaḥ kumbhakāraḥ, aiśvaryā vyavasthayā - īśvarasambandhinyā icchayaiva, tattanmṛdādisaṃskārakrameṇa ghaṭaṃ janayet - ghaṭajananābhimānaṃ kuryāt, abhimānābhāve kartṛtvābhāvāditi bhāvaḥ | atra vyākhyā traye'pi niyoga eva liṅ | atha caturthī vyākhyāṃ kartumavataraṇikāṃ karoti kumbhakārasyāpi iti | saṃpraśnātmā - saṃpraśnarūpaḥ | nanvatra saṃpraśnaḥ kasya padasyārtha ityata āha saṃpraśne iti | evamatra yojanā | asau - ghaṭakaraṇe udyuktaḥ kumbhakāraḥ vividhayā nānārūpayā, svarūpāvacchādanatattvaprakāśanarūpayā [svarūpāvacchānantatva - C.], avasthayā - avasthānena, tattanmṛdādisaṃskārakrameṇa ghaṭaṃ janayet - ghaṭajananaṃ prati niścitaḥ, ekapakṣaniścita iti yāvat, bhavatīti | etena siddhaṃ vastvavadhāna viṣayīkāryatvenādiśati tasmāt iti | tasmāt - tataḥ kāraṇāt, īśvara eva sarvatra kartā bhavati anyakartṛtvasyāpi paramārthatastatraiva viśrānteḥ | ahaṃ ca sa eva - asmi tanniṣṭhakartṛtvādiyogāt, dāhakatvaśaktiyukto'gnikaṇo'pi hi agnireveti bhāvaḥ | iti ahaṃ parimite - etaddehaviṣaye eva, kartā, api tu sarvatra kartā, - iti etāvati sarvathā hṛdayena avadhātavyam iti sthitam || 9 || dṛśyate'sya [dṛśyate cāsya - K. ṣ. ṣ.] cetanasya svātantryameva sarvatra jṛmbhamāṇaṃ jaḍānapi yat svātmatāmāpādayati, na tu jaḍānāṃ vastvantarāviṣkaraṇe sāmarthyam, - iti yaduktaṃ, tat sarvavādiprasiddhanidarśanena draḍhayati yogināmapi mṛdbīje vinaivecchāvaśena tat | ghaṭādi jāyate tattatsthirasvārthakriyākaram || 10 || yadiha cetanapreritaṃ kāraṇam iti prasiddhaṃ mṛdādi, yacca tadanapekṣaṃ kāyakartā nāsmi, api tu sarvatra kartā asmi īśvarakartṛtvenaiva tattvāt, iti etāvanmātre avadhātavyam - avadhānaṃ kāryem | taduktam - karmaṇyakarma yaḥ paśyatyakarmaṇi ca karma yaḥ | sa buddhimān manuṣyeṣu iti || iti - etat, sthitam - sthitiyuktaṃ bhavati || 9 || atha daśamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti dṛśyate'sya iti | atra ṭīkā - cetanasyaiva iti yojanā | sarvatra - sarveṣu jaḍavastuṣu, svātmatām - svātantryarūpāṃ cetanatām, āpādayati - prāpayati | nanu teṣāṃ sā cetanatā svakīyaivāstvityata āha na tu iti | dṛḍhayati - dṛḍhīkaroti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe yoginām iti | atra ṭīkā - vyatirekabhaṅgyā ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti yadiha iti | kāraṇamiti, kāraṇatayetyarthaḥ | tadanapekṣam - cetanānapekṣam | tat - tadā, bījādi ghaṭāderaṅkurādeśca janakaṃ, tadeva yadi paramārthataḥ kāraṇaṃ syāt tat tadvyatirekeṇa ghaṭāṅkurādeḥ kathaṃ yogīcchāmātreṇa janma syāt, akāraṇakatvaprasaṅgāt [akāraṇatva prasaṅgāt - K. ṣ. ṣ.] teṣāṃ vā akāraṇatvaprasaṃgāt [akāraṇatvāpatteḥ - K. ṣ. ṣ.] athocyate - anye eva te ghaṭāṅkurādayo mṛdbījādijanyāḥ, anye eva ca yogīcchādijanyāḥ, - iti, tatrāpi prabodhyase - vimarśābhedāt tāvadabheda, - iti pūrvameva uktam; tatrāpi yogī khalu apratihatecchaḥ, tasya ca icchā tādṛgeva ghaṭo bhavatu yo mṛdādikṛtakumbhasaṃbhavabhūryarthakriyākaraṇacatura- vṛttiriti | tadetadāha - tasya tasya sthirasya arthakriyāntarānubandhinaḥ kālāntarānubandhinaśca svasya ātmīyastha arthakriyāviśeṣasya karaṇe hetutacchīlānukūlarūpaṃ ghaṭādi jāyate, - iti | ye tvāhuḥ - nopādānaṃ vinā ghaṭādyutpattiḥ, yogī tu icchayā paramāṇūn paśyan saṃghaṭṭayatīti | tadvyatirekeṇa - mṛdvījādivyatirekeṇa | kuto na syādityapekṣāyāṃ vikalparītyā hetudvayamāha akāraṇakatva iti | akāraṇakatvaprasaṃgāt - ghaṭāṅakurādeḥ kāraṇarahitatvaprasaṅgāt, vā - pakṣāntare, teṣām - mṛdādīnām, akāraṇatvaprasaṃgāt - ghaṭāṅkurādīn prati kāraṇatvābhāvaprasaṃgāt | atra śiṣyaḥ praśnaṃ śaṅkate athocyate iti | uttaramāha tatrāpi iti | anyatkiñcidapi kathayetyapekṣāyāmāha tatrāpi iti | tādṛgeva, tādṛśyevetyarthaḥ | tādṛk kā ityapekṣāyāmāha ghaṭo bhavatu iti | tattat ityādi samastaṃ padaṃ vyācaṣṭe tasya tasya ityādi | tattat iti vyācaṣṭe tasya tasya [tat tat iti vyācaṣṭe tasya iti - C.] iti | sthira iti vyācaṣṭe arthakriyāntara iti | asyā arthakriyāyā anyāḥ arthakriyā - arthakriyāntarāṇi, tadanubandhinaḥ, tadanuvartina ityarthaḥ | sva ityavayavaṃ vyācaṣṭe ātmīya iti | kṛño vācyamāha karaṇe iti | ta pratyayavācyamāha hetu iti | atra tārkikamataṃ pratyākhyātumupanyasyati, ye tvāhuḥ iti | iti śabdaḥ śaṅkitapraśnasamāptau | te vācyāḥ - yadi khalu anvayavyatirekāgamādiparidṛṣṭaḥ kāryakāraṇabhāvo yogiṣu na viparyeti, - iti hṛdayamāvarjayati vaḥ tat kiṃ paramāṇugraheṇa; no cet ghaṭasya kapālāni [kapālādi - K. ṣ. ṣ.] śarīrasya svāvayavāḥ, teṣāṃ nijaṃ nijaṃ prasiddhaṃ tṛṇaśastilaśo'pi anyathābhavanamasahamānaṃ laukikameva kāraṇam, iti ghaṭe mṛddaṇḍacakrādi, dehe strīpuruṣasaṃyogādi ubhayamapekṣyaṃ [sarvamapekṣyam - K. ṣ. ṣ.] paridṛṣṭadīrghatarakālaparivāsamiti | yogīcchayā tu samanantaroditaghaṭadehādisaṃbhavo duḥsamartha eva | cetana eva tu tathā tathā bhavati | bhagavān bhūribhargo mahādevo niyatyanuvartanollaṅghanaghanatarasvātantryaḥ, - ityatra pakṣe niyatyanuvartinaḥ laukike prasiddhe kāryakāraṇabhāve svātantryaṃ, atra pratyākhyānaṃ karoti te vācyāḥ iti | viparyeti - vyabhicarati | vo hṛdayamāvarjayati iti saṃbandhaḥ | paramāṇugraho hyanvayavyatirekādisiddhau vyabhicārārthameva kalpyata iti bhāvaḥ | no cet, yadi nāvarjayatītyarthaḥ | kapālāni kāraṇamiti śeṣaḥ | teṣām - kapālānāmavayavānāñca, tṛṇaśastilaśaḥ, leśenāpītyarthaḥ, anyathābhavanam - vyabhicāram, apekṣyam - apekṣaṇīyam | ubhayaṃ kīdṛśam ? paridṛṣṭo dīrghatarakālaṃ parivāsaḥ - kāraṇenāvasthānaṃ yasya tādṛśam | duḥsamartha eva, samarthayitumaśakya evetyarthaḥ | nanu tvanmate'pi duḥsamartha evā'yamartha ityata āha cetana iti, tu - pakṣāntare, asmatpakṣe iti yāvat | cetana eva tathā tathā bhavati - tattadbhāvarūpeṇa sphurati, tathā ca nāyamartho duḥsamarthaḥ, na hi svatantrasya kimapyaśakyamiti bhāvaḥ | sthūladṛṣṭiśaivapakṣe'pi virodhā'bhāvaṃ kathayati bhagavān iti | bhagavān - māheśvaryayuktaḥ, bhūribhargaḥ - bahutejāḥ, mahādevaḥ, niyateḥ ye anuvartanollaṅghane tatra svātantryaṃ yasyedṛśaḥ bhavati | ityatra pakṣe - asminpakṣe, niyatyanuvartinaḥ [niyatyanukṛtinaḥ - K. ṣ. ṣ.], laukikasyeti yāvat | laukike prasiddhe kāryakāraṇabhāve svātantryaṃ bhavati | tu vyatireke | tadullaṅghanamādriyamāṇasya tu yogiprāyaprasiddhe lokottare, - iti na kaścit virodhaḥ | iyāṃśca loke eva | paramārthatastu sa eva kramākramarūpaviśvasṛṣṭyādikṛtyapañcakaprapañcasvabhāvaḥ prakāśate | cetano hi svātmadarpaṇe bhāvān pratibimbavadābhāsayati iti siddhāntaḥ | yadāha pūrvaguruḥ nirupādānasaṃbhāramabhittāveva tanvate | jagaccitraṃ namastasmai kalāślādhyāya śūline || (stavaci. 9 ślo.) iti || 10 || nanu yadi prasiddhakāraṇollaṅghanenāpi tatkāryaviśeṣatulyavṛttānyeva [tatkāraṇajanyakārya - K. ṣ. ṣ.] kāryāṇi jāyante, bhagnāstarhi anumānakathāḥ | tathā hi kathamanyadanyatra tadullaṅghanam - niyatyullaṅghanam, ādriyamāṇasya - ādaraviṣayatāṃ nayataḥ, yogina iti yāvat | yogiprāyaprasiddhe - yogiṣu prāyeṇa prasiddhe, ata eva lokottare kāryakāraṇabhāve svātantryaṃ bhavati | laukikabhāvena ca bhagavato mahādevasyaiva sthitatvāditi bhāvaḥ | nanu tarhyasya pakṣasya tvatpakṣātko bhedaḥ ityata āha iyāṃśca iti | iyāṃśca - tvatpakṣe proktaṃ vastu ca, loka eva bhavati bhedarūpatvāt | nanu tarhi paramārthataḥ kimastītyata āha paramārthataḥ iti | sa eva - bhagavāneva, kramākramarūpaṃ yadviśvaṃ tasya yatsṛṣṭyādipañcakṛtyam - sṛṣṭisthitidhvaṃsapidhānānugraharūpaṃ kṛtyapañcakam, tadeva svabhāvaḥ - svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ | prakāśate | teṣāṃ mate bhagavataḥ kṛtyapañcakavyatiriktatvam, asmanmate tatsvarūpatvamiti bhāvaḥ | kathaṃ prakāśate ityato hetumāha cetano hi iti | na ca darpaṇātpratibimbasya bhedo yukta iti bhāvaḥ | iti siddhānto bhavati | atra dṛṣṭāntatvena śrī bhaṭṭanārāyaṇavākyamudāharati yadāha iti || 10 || athaikā daśaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā - prasiddhakāraṇānām - mṛdādīnām, yat ullaṅghanaṃ tena | tebhyaḥ - prasiddhakāraṇebhyaḥ ye kāryaviśeṣāḥ - ghaṭādirūpāḥ kāryabhedāḥ, teṣāṃ tulyaṃ vṛttaṃ svarūpaṃ yeṣāṃ tāni | kathaṃ bhagnāḥ ityapekṣāyāṃ samarthanamupakramate tathā hi iti | anyat - mṛdādi, niyamavadbhavet ityāśaṅkya prāmāṇikatarammanyaistādātmyatadutpattī niyamanidānamupagate | na hi niḥsvabhāvaṃ vastu bhavati, nāpi bhinnasvabhāvaṃ svabhāvabhedena bhedāt | paryāyaśastatsvabhāvadvayābhāve ca niḥsvabhāvatāprasaṅgāt | evaṃ nirhetuke bhinnahetuke ca kārye vācyam | anyatra - ghaṭādau, kathaṃ bhavet, sarvabhāvānāṃ svātmamātraparyavasānānna bhavediti bhāvaḥ | ityāśaṅkya - evaṃ śiṣyakṛtaṃ praśnaṃ śaṅkitvā, prāmāṇikataramātmānaṃ manyante iti tādṛśaiḥ, na tu paramārthataḥ prāmāṇikatarairityarthaḥ | yoginirākaraṇe tātparyavattvena bauddhairiti yāvat | niyamanidānam niyamakāraṇam, upagate, aṅgīkṛte ityarthaḥ | tatra tādātmyasya niyamanidānam vṛkṣo'yaṃ śiṃśapātvāt ityatra | atra hi vṛkṣapratiyogikaḥ śiṃśapādharmiko bhedaḥ sphuṭatara eva | tadutpattiniyamanidānam parvato vahnimān dhūmavattvāt ityādau | atrāpi agniprakṛtikā dhūmadharmiṇī utpattiḥ sphuṭaiva | kathametadityapekṣāyāṃ samarthanaṃ karoti na hi iti | tatra śūnyavādinaṃ pratyāha niḥsvabhāvam iti | hi - yasmāt, vastu niḥsvabhāvaṃ na bhavati, vastutvāyogāt | kṣaṇikavādinaṃ pratyāha nāpi iti | bhedāt, tasyaiva tasmād bhedāpātādityarthaḥ | svabhāvabhedenaiva vastubheda iti bhāvaḥ | dvitīyamapi prasaṅgaṃ kathayati paryāyaśaḥ iti | paryāyaśaḥ - krameṇa, tasya - bhinnasya, svabhāvadvayasya abhāve, niḥsvabhāvatā prasaṅgāt, kṣaṇe kṣaṇe bhinnaṃ vastu hi pūrvasvabhāvasya tyāge uttarasvabhāvasya tāvadanāgame [pūrvasvabhāvasya tyāge uttarasvabhāvasya tāvadanāgamena ca - C.] ca krameṇa abhāvagrastameva bhavet athavā pūrvasvabhāvakāle uttarasvabhāvasyābhāvaḥ uttarasvabhāvakāle ca pūrvasvabhāvasya, tataśca tasya niḥsvabhāvatvamevāgacchet, na hi ubhayatrāpi ca hetukataiva vyavasthā | svahetuta eva hi śiṃśapā vṛkṣasvabhāvāvyabhicāriṇī jātā, svahetutaśca hutabhugdhūmajananasvabhāvaḥ, tadidānīṃ niyatyullaṅghini kāryakāraṇabhāve sarvamidaṃ vighaṭeta | yogīcchayā hi śiṃśapāpi avṛkṣasvabhāvā bhavet, dhūme tu dviguṇaṃ codyam; agnyādisāmagrī yogīcchodbhūtā dhūmaṃ na janayet, yogīcchā vā anagnikaṃ dhūmam, - iti na syādanumānam, asti ca talloke, ityāśaṅkyāha yoginirmāṇatābhāve pramāṇāntaraniścite | kāryaṃ hetuḥ svabhāvo vāta evotpattimūlajaḥ || 11 || yogīcchāpi sarvathā tādṛśameva na tu vṛścikagomayādisaṃbhūtavṛścikādinyāyena kathaṃcit rasavīryādinā bhinnaṃ kāryaṃ janayati, - iti yat āgantukasya svabhāvatvaṃ yuktam iti bhāvaḥ | sattā hi svabhāvaḥ | evañca yo yasya svabhāvaḥ sa tato na vyabhicarati iti tādātmyasya niyamanidānatvaṃ samarthitam | tadutpatteḥ niyamanidānatvaṃ samarthayituṃ svabhāve proktaṃ nyāyaṃ hetāvatidiśati evam iti | tatra nirhetukatve utpattyayogaḥ, bhinnahetukatve tu bhedāpāta iti paryāyaśaḥ yojyam | evañca yo yasya hetuḥ sa tato na vyabhicarati iti utpatterapi niyamanidānatvaṃ samarthitam | tārkikābhimatam utpattimātrasya niyamanidānatvaṃ kathayitumāha ubhayatrāpi iti | vyavasthā - niyamarūpā maryādā | kathamityapekṣāyāmāha svahetutaḥ iti | phalitamāha tat iti | idam - pūrvoktaṃ prakriyājālam, niyatyullaṅghini - pūrvoktaniyamavyabhicāriṇi, vighaṭet - naśyet | kuta ityapekṣāyāmāha yogīcchayā iti | na hīcchāyāḥ kutrāpyabhidhāto yukta iti bhāvaḥ | dviguṇameva codyaṃ darśayati agnyādi iti | dhūmaṃ na janayet iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | nanu māstu anumānamityata āha asti ca iti | tat - anumānam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe yogi iti | atra ṭīkā - ata eva iti vyācaṣṭe yogī iti | tādṛśameva - bāhyakāraṇajanitasadṛśameva, tadvadevārthakriyākaramiti yāvat | vṛścikāt gomayādeśca saṃbhūtā ye vṛścikādayaḥ teṣāṃ yo nyāyaḥ tena | ādi śabdena malamūtrādijanitakīṭādigrahaṇam | kathitamata evāsmādeva hetoḥ kāryaṃ vā dhūmādi agnyādyanumāne [agnyanumāne - K. ṣ. ṣ.] śiṃśapātvādisvabhāvo vā vṛkṣatvādyanumāne evaṃ heturbhavati | yadi pramāṇāntareṇa lokaprasiddhyā yoginirmāṇatvasyābhāvo niścito bhavati nānyathā | ata evānumāne janmāntarābhyāsalokaprasiddhyādikamavaśyo- pajīvyam, sā ca śrutānumānaprajñayorbījam, - iti ca ṛtaṃbharāviṣayamuvāca patañjaliḥ | tatra rasabhinnatvaṃ gomayājjātasya vṛścikasya, vīryabhinnatvaṃ tu vṛścikājjātasya iti kramo jñeyaḥ | na hi vṛścikād gomayācca jātau vṛścikau sadṛśau bhavataḥ rasasya durbalatvāt vīryasya tu atibalatvāt iti | arthakriyā tayorna sadṛśīti bhāvaḥ | kathitam iti, pūrvaśloke, kāryam iti vyācaṣṭe dhūmādi iti | tatkārye kutra heturityapekṣāyāṃ sūtre'nuktamapi vastu adhyāhṛtya kathayati agnyādyanumāne iti | kadetyapekṣāyām evam ityasyākāṃkṣāṃ pūrayan prathamārdhaṃ vyācaṣṭe yadi iti | nānyathā iti, tatra hi tena na tat kāryaṃ janitaṃ kintu yogiprabhāvataḥ tadicchāmātreṇa tatsampannamiti kathaṃ tasya tatra hetutvamiti bhāvaḥ | etadavaṣṭambhena anyatkiñcidapi patañjaliśāstraprasiddha kathayati ata eva iti | yato lokaprasiddheḥ atrāvasyopayogitvamata eva hetoḥ, patañjaliḥ - bhagavān anantaḥ, anumāne janmāntarābhyāsalokaprasiddhyādikam - bālasya stanyānumāne pūrvajanmābhyāsam, agnyanumāne prasiddhim, ādi śabdena adṛṣṭagrahaṇam, avaśyopajīvyam [avaśyopasandhānam - C], avaśyāpekṣaṇīyam, uvāca - svaśāstre kathayatisma | janmāntarābhyāsaprasiddhyādika kīdṛśam ? ṛtaṃbharāviṣayam, patañjaliśāstre ṛtaṃbharāsādhyatvenoktamityarthaḥ, na ca tailapāyikādivat vyarthā iyaṃ saṃjñā | ṛtam - satyam vibhartīti ṛtambharā ityanvarthatvāt, tenāsatyāyā lokaprasiddherna lokaprasiddhitvam [tenāsatyā yā lokaprasiddherna lokaprasiddhiḥ - C.] | asyā aiśvarīvāgiti anye ca yauktikā yogipratyakṣakalpapratyakṣasadbhāvaṃ samastavastugrahaṇāya kalpitavantaḥ | sāṃvyavahārike ca pramāṇe nāsmākaṃ bharaḥ, prakṛtaṃ hi asmākamīśvarasvarūpam, tacca svaprakāśameva [tacca svaprakāśamevānyaprameyoparodhe'pi - K. ṣ. ṣ.], prameyoparodhe'pi noparudhyata ityuktamasakṛt | nanu svabhāvahetau kimanayā cintayā ?, āha - vṛkṣatvāvyabhicāriṇyāḥ śiṃśapāyā utpatteryanmūlaṃ kāraṇaṃ tata nāmānuttaraśāstrīyāḥ kathayanti | kutra sūtre uvācetyata āha | sā ca - iti | sā ca - pūrvajanmābhyāsaprasiddhyādibhāvena proktā ṛtambharā ca, śrutānumānaprajñayoḥ - prasiddhijñānānumānajñānayoḥ bījaṃ bhavati | kadāciddhi lokā api manaḥśuddhivaśena bhāvivastu pratyakṣameva paśyanti, tacca tārkikāḥ prātibhaṃ pratyakṣamiti kathayanti yathā kanyā bravīti śvo me bhrātāgantā | anyeṣāṃ svayaṃkalpitayuktimātraśaraṇānāṃ vādināṃ matamāha anye iti | yauktikāḥ - yuktimātrapramāṇāḥ, yogipratyakṣakalpam - yogipratyakṣasadṛśam, pratyakṣaṃ tasya sadbhāvam, kalpitavantaḥ - yuktyā sādhayanti sma | nanvatra pratisamādhānaṃ kartavyamityata āha sāṃvyavahārike iti | sāṃvyavahārike - samyagvyavahārādāgate, bharaḥ - arthitvodrekaḥ | kuta ityāha prakṛtaṃ hi iti | prakṛtam - prastutam, prameyoparodhe'pi - prameyāṇāṃ viṣayīkaraṇe'pi, na, uparuddhyate - pramāṇena viṣayīkartuṃ śakyate | sugamatvena svabhāvo vā ityasya yojanā na kṛtā | utpattimūlajaḥ iti vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti nanu iti | svabhāvahetau - svabhāvākhye hetau, anayā - kārye'yogyayā [kārye yogyayā - C.], niyatyadhīne svabhāve yoginirmāṇatā'yogāditi bhāvaḥ | avataraṇikāṃ kṛtvā vyākhyānaṃ karoti āha iti | sūtrakāra iti śeṣaḥ | kimāhetyapekṣāyāmasyapadasya vigrahapūrvaṃ vyākhyāṃ karoti | vṛkṣatva iti | utpattikriyāyā apekṣāṃ pūrayituṃ kartāramadhyāhṛtya kathayati vṛkṣatva iti | mūla ityavayavaṃ vyācaṣṭe kāraṇam iti | bījarūpamityarthaḥ | eva sa tanmātrānubandhī svabhāvo jāyate, - iti; tataśca ekasāmatryadhīnasya rūpāde rasato gatiḥ | hetudharmānumānena dhūmendhanavikāravat || iti svabhāvaheturnyāyaḥ | nanu ca vṛścikādīnāṃ kīṭagomayādyanekakāraṇakatvaṃ tāvat dṛṣṭaṃ, rasavīryādibhedastu tatra, - ityanyadetat | tadyogijanya - tanmātrānubandhī - śiṃśapāmātrānuvartī, na tu tadvatsānubandhī, jāyate iti kartṛvihitasya [pañcamyāmajātau | pā. 3 - 2 - 98 |] ḍa pratyayāntasya janervyākhyā, iti śabdo padasya vyākhyāsamāptau, ata eva svabhāvasyāpi kāryatvāvyabhicārāt asyāścintāyā atrāpyavakāśa iti bhāvaḥ | ataḥ phalitamanyatkiñcidāha tataśca iti | yataḥ svabhāvaḥ tanmātrānubandhī jāyate tataḥ kāraṇācca, rasataḥ - rasākhyāt hetoḥ, ekasāmagryadhīnasya - rasena sahaikasāmagryadhīnasya, tanmātrānubandhina iti yāvat | na tu kāraṇatayā sthitasya, rūpādeḥ [svarūpādeḥ - C.] - rūpasya sparśasya ca, gatiḥ - jñānam, hetudharmānumānena - hetunā yaddharmānumānam - tanmātrānubandhinaḥ anyadharmasyānumānam, tena bhavati | na tu kāryeṇa rasena tatrarūpādikāraṇānumānamiti bhāvaḥ | athavā ṣaṣṭhyarthe tasil | rasasyeti bhāvaḥ | atra dṛṣṭāntamāha dhūma iti | yathā agnau dhūmena indhanavikārānumānaṃ hetudharmānumānena bhavati tathetyarthaḥ | iti - evam, svabhāvaheturnyāyaḥ bhavati | utpattimūlajaḥ ityasyāparāṃ vyākhyāṃ kartumavataraṇikāṃ karoti nanu iti | nanu tatra rasavīryādibheda ukta evetyata āha rasa iti | anyadetat iti | nahi rasavīryādibhedena vṛścikasvabhāvabhedo vaktuṃ śakya iti bhāvaḥ | phalitamāha tat tvamavahnikasyāpi dhūmasya sahyaṃ nāma, svabhāvasya tu kathaṃ viparyāsasaṃbhāvanā | na hi nīlaṃ sadevānīlaṃ yogīcchayā bhavati, - iti kaścit prāmāṇikaḥ pratīyāt | ucyate | iha dvividho hi svabhāvaheturantarlīnakāryakāraṇabhāvastadviparītaśca; vahnimānayaṃ parvato dhūmavattvāt iti, anityo'yaṃ kṛtakatvāt iti | tatra ādyasya tāvat kāryakāraṇabhāva eva mūlam - iti kiṃ tatrocyate | aparastu vicāryate, yadi tāvat kṛtakatvasya kāraṇāyattatvaṃ nāma svabhāvaḥ katham abhavanaparicchinnabhavanasvabhāvatā nāmānityatvaṃ svabhāvaḥ syāt ābhāsabhedāt | abhede tu ābhāsasya hetusiddhāveva sādhyasya siddhatvāt, yadi paraṃ vyavahāraḥ sādhyate, iti | sahyaṃ nāma iti | anekajatvāditi bhāvaḥ | kuto na viparyāsasaṃbhāvanā ityata āha na hi iti | atrottaraṃ kathayituṃ pratijānīte ucyate iti | pratijñāṃ saphalīkaroti iha iti | hetudvayaṃ krameṇa darśayati vahnimān iti | tatra - hetudvayamadhye, ādyasya - antarlīnakāryakāraṇabhāvasya, aparastu - tadviparītaḥ | vicārameva karoti yadi iti | kāraṇāyattatvam - kāraṇādhīnasvarūpalābhatvam | abhavanena - asattayā paricchinnabhāvatvena [abhavanena - asattayā paricchinnabhāvitvena paricchedaviṣayīkṛtaḥ - C.], paricchinnam - paricchedaviṣayatāṃ nītaṃ yadbhavanam - sattā, tatsvabhāvatā nāma - tadrūpākhyam, anityatvaṃ svabhāvaḥ syāt, ābhāsabhedāt iti | na hi kāraṇāyattatvabhavanasvabhāvatvarūpayorābhāsayorekatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | nanu kathamābhāsabheda ityata āha abhede tu iti | sādhyasya siddhatvāt iti | sādhyasiddhatvākhyāśrayāsiddhibhedaprasaṃgāt, saṃśayita eva hi anumānasyā''śrayo yuktaḥ na tu siddhe | śiṣyoktaṃ pakṣāntaraṃ śaṃkate yadi param iti | param - kevalam, sādhyate - ayamanitya iti vyavahartavyaḥ kṛtakatvāditi sādhanaviṣayatāṃ nīyate | kathamiti śaṃkāyāmāha tarurayaṃ vṛkṣatvāt, - iti nyāyena, vyavahāraśca jñānābhidhānātmā kārya eva, tatra [tatraiva - K. ṣ. ṣ.] ca niyatiśaktiraṅgīkṛtā bhavatāpi | tasmāt sarveṣu svabhāvahetuṣvābhāsabhedaṃ vinā vyavahāramātrasādhanameva, hetvābhāsamayatvādevānadhiko hi tatra sādhyābhāsaḥ, vyāvṛttīnāmeṣaiva vārtā, sāmānyānāmiyameva saraṇiḥ | tasmāt niyataḥ [niyatiśaktyāyattaḥ - K. ṣ. ṣ.] śiṃśapābhāsavṛkṣābhāsayoḥ pūrvanītyā sāmānādhikaraṇyābhāso hetubalāt | tataḥ svabhāvo'yaṃ taruḥ iti | taruriti vyavahartavya ityarthaḥ | iti nyāyena - anena nyāyena ityarthaḥ | śaṃkite pakṣe'pi uttaramāha vyavahāraśca iti | jñānābhidhānātmā - prakhyopākhyārūpaḥ, jñānarūpaḥ śabdanarūpaśceti yāvat | nanu sa vyavahāraḥ kāryo bhavatvityata āha tatra ca iti | tatra - tasmin kārye vyavahāre ca, bhavatāpyaṅgīkṛte iti yojanā, anyathā vyavahārasāṃkaryāpatteriti bhāvaḥ | phalitamāha tasmāt iti | svabhāvahetuṣu - svabhāvarūpeṣu hetuṣu, ābhāsabhedaṃ vinā - ābhāsabhedaṃ vihāya, ābhāsabhede vyatirikto viṣayī iti yāvat | kuta ityapekṣāyāmāha hetvābhāsa iti | anyathā iti śeṣaḥ | hetvābhāsamayatvāt, sādhyābhedarūpāśrayāsiddharūpatvādityarthaḥ | kuto hetvābhāsamayatvamityata āha anadhikaḥ iti | anadhikaḥ - hetorananyūnānatiriktaḥ, tadrūpa iti yāvat | nanu aśvo'yamanaśvavyāvṛttaḥ ityādau svabhāvahetuviṣaye kā vārtā ityata āha vyāvṛttīnām iti | atrāpi vyavahāramātrasādhanamiti bhāvaḥ | saraṇiḥ - vartanī, ayaṃ gauḥ gotvāśrayatvāt ityatra sāmānyasya svabhāvahetutvam | phalitaṃ kathayati tasmāt iti | niyataḥ - niyamaviṣayatāṃ prāptaḥ, pūrvanītyā - pūrvoktanītyā, sāmānādhikaraṇyābhāsaḥ - tādātmyābhāsaḥ, ekasvabhāvatvābhāsaḥ iti yāvat | hetubalāt bhavati | na hi vījādanutpannā śiṃśapā vṛkṣasvabhāvā | tataḥ - tasmāt kāraṇāt, ayaṃ svabhāvaśca hetuhetumadbhāvamūla eva, tata eva sāmānyenedamuktaṃ draṣṭavyaṃ - sarvaḥ svabhāvaheturutpattimūlajaḥ, - iti | ābhāsā eva ca vastu, - iti ca samarthitaṃ prāk | tataśca śiṃśapāyāmekasyāmeva sṛjyamānāyāṃ śākhādimadarthāntarāṇāmasṛṣṭervṛkṣābhāsasya [śākhādipadārthāntara - K. ṣ. ṣ.] sāmānyātmanaḥ sādhyasya nāmāpi nāsti, - iti saṃbhāvyata eva | yattu tadekarūpaṃ viśiṣṭaṃ vṛkṣatvaṃ tat khalu śiṃśapātvameva tacca siddham, - iti na sādhyam | kāraṇāyattamidam, - ityābhāse'pi na syādanityatābhāsaḥ | evamarthakriyākāritvābhāve'pi kṣaṇikatvābhāsābhāvaḥ iti niyatyapekṣayaiva sarve svabhāvahetavo nānyathā, - ityekānta eṣaḥ || 11 || hetuhetumadbhāvamūla eva - kāryakāraṇabhāvamūla eva bhavati | tata eva - tasmāddhetoreva, idam - pūrvoktaṃ vastu, sāmānyena - na tu viśeṣeṇa, uktaṃdṛṣṭavyam - jñātavyam | kenoktamityapekṣāyāmavataraṇikāviṣayīkṛtaṃ sūtrapadamupanyasyati utpatti mūlajaḥ iti | tathā ca dhūmādivadatrāpi yogijanyatvaṃ yuktamitibhāvaḥ | viśeṣyaṃ vinā viśeṣaṇāyogyatāṃ jñātvā sarvaḥ svabhāvahetuḥ ityuktam | utpatteḥ - kāryakāraṇabhāvākhyāt, mūlāt jātaḥ, utpattimūlajaḥ iti vigrahaḥ | ābhāsapakṣamāśritya vyavahārasādhanavyatireke'pi sādhyābhedadoṣaṃ nivārayitumāha ābhāsāḥ iti | yataḥ svabhāvasyotpattimūlatvameva tataḥ kāraṇācca, ekasyāmeva śiṃśapāyāṃ sṛjyamānāyāṃ satyām, śākhādimanti yāni arthāntarāṇi - anye vṛkṣāḥ teṣām, asṛṣṭeḥ, sāmānyātmanaḥ - sāmānyarūpasya, sādhyasya - śiṃśapāviṣaye sādhanīyasya, vṛkṣābhāsasya sthitatvāt | tadekarūpam - sṛjyamānaikarūpam, viśiṣṭam - viśeṣarūpam | tathā ca nātra sādhyābhedadoṣaḥ, siddhena viśeṣaṇena sādhyasya sāmānyasya sādhanāditibhāvaḥ | anityatvakṛtakatvayorapi ekatvaṃ nivārayati kāraṇa iti | tathā ca nātrāpi sādhyābheda iti bhāvaḥ | prasaṃgenānyatrāmuṃ doṣaṃ nivārayati evam iti | nanvevaṃ sati kathamatraikasvabhāvatvam, satyam, vipratipannaṃ prati nāsti, adhunā tu sādhyate, sādhanārthameva ca siddhasyāpi sādhyatvamāropyate vipratipannabodhārtham, anyathā hetvābhāsatāpatterityalaṃ prapañcena | siddhāntaṃ phalitarītyā kathayati iti iti | iti - ataḥ kāraṇāt, eṣaḥ ekāntaḥ - niścayo bhavati | eṣa kaḥ ? sarve svabhāvahetavo niyatyapekṣayaiva bhavanti na tu yogīcchayā, anyathā na bhavanti nanvābhāsavastutvavāde'nābhātasya agneravastutvam, - ityanābhātena kathaṃ dhūmo janyate, tataśca dhūmādagneḥ kāraṇasya kathamanumānam ? ityāśaṅkya samarthayitumāha bhūyastattatpramātrekavahnyābhāsādito bhavet | parokṣādapyadhipaterdhūmābhāsādi nūtanam || 12 || ekavāraṃ yāvat mahānase pratyakṣānupalambhabalenāgnyā- bhāsadhūmābhāsayoḥ utpattimātre tadanuvartanāditi bhāvaḥ | etaduktaṃ bhavati | prāyo vastu prasiddhāt svakāraṇādeva jāyate, kadācittu yogīcchayā [kadācittu yogīcchayāpi na viparyāso yuktaḥ - C.] viparyāso yuktaḥ, iti svabhāvahetau utpattimātre yogīcchākāraṇatvā'bhāvo nirṇeyaḥ, na svasādhyasādhanakāle, iti na kāpi anumānasya kṣatiriti | yogiviṣaye tu vicāraḥ pūrvam cidātmaiva hi devo'ntaḥ ityatra kṛta eveti na punarāyasyate | atra śloke evaṃ yojanā | ata eva - yato yogī api icchāmātreṇa kārye janayati asmāt kāraṇāt, yoginirmāṇatābhāve pramāṇāntaraniścite sati kārye hetuḥ bhavati - svakāraṇaṃ prati hetutāṃ bhajati nānyathā | tathā svabhāvo vā heturbhavati | kuta ityapekṣāyāṃ viśeṣaṇadvāreṇa hetumāha utpatti iti | etena utpattimātre eva yoginirmāṇatvā'bhāvo nirṇeyaḥ na svasādhyasādhane - iti dyotitamam || 11 || atha dvādaśaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā - anābhātasya - parvatasthatvena ābhāsāviṣayatāṃ gatasya | katham iti, ajanakatvānna yuktamityarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe bhūyaḥ iti | atra ṭīkā - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti ekavāram iti | pratyakṣānupalambhayoryadvalaṃ tena | tatra mahānase dhūmābhāsāgnyābhāsayoḥ pratyakṣatvam, mahāhṛde tayoranupalambhaḥ | kāryakāraṇabhāvo gṛhītaḥ | tatra vijñānavādino darśane pratisantānamanyaścānyaścābhāsaḥ, - iti svābhāsayoreva kāryakāraṇatā gṛhītā na tu santānāntaragatayostadīyavṛttāntasyāsaṃvedanāt | tataścedānīmanumānaṃ na bhavet svasantānagatāt dhūmābhāsāt krimisarvajñādipramātṛsantānāntaraniṣṭhasyāgnyābhāsasya iti niścayaḥ | iha tu darśane vyāptigrahaṇāvasthāyāṃ yāvantastaddeśasaṃbhāvyamānasadbhāvāḥ pramātārastāvatāmeko'sau dhūmābhāsaśca vahnyābhāsaśca vāhyanaye iva, tāvati teṣāṃ parameśvareṇaikyaṃ nirmitam, - iti hi uktam | tataḥ svaparasantānaviśeṣatyāgena pratisantānam - sarveṣu vijñānasantāneṣu, iti - ataḥ kāraṇāt, vijñānavādinā svābhāsayoḥ - svajñānasantānagatayoḥ [sajñāta santānagatayoḥ - C.] dhūmābhāsavahnyābhāsayoḥ, kāryakāraṇatā gṛhītā | eva kāra vyāvartyamāha na tu iti, santānāntaragatayoḥ - gṛhītṛvyatiriktasantānagatayoḥ | kuto na gṛhītetyata āha tadīya iti | tadīyavṛttāntasya - santānāntaravṛttāntasya, asaṃvedanāt - ananubhūteḥ | na hyanyasya vijñānamanyasya viṣayībhavituṃ yuktam | tataśca - tasmātkāraṇācca, idānīm - anumānakāle, svasantānagatāt - anumātṛvijñānasantānagatāt | parvate hi krimyādayo dāvāgnimadhyagatāstadanubhavayuktāḥ syureveti krimigrahaṇam, sarvajñānāṃ ca sarvaviṣayaṃ jñānaṃ bhavatyeveti tadgrahaṇam | ādiśabdena parvatagānāmanyeṣāṃ prāṇināṃ grahaṇam | nanvetat tvaddarśane'pi samānamityata āha iha tu iti | ihadarśane - śaivanaye, taddeśe - mahānasadeśe, saṃbhāvyamānaḥ sadbhāvaḥ yeṣāṃ te | ekaḥ iti, bahiḥsthatvāṅgīkārāt, bāhyaṃ vastu hi sarvān prati sādhāraṇameva, vijñānamātrarūpaṃ tu vijñātāraṃ pratyeva | bāhyanaye iva - tārkikanayavat, tāvati - mahānasagate dhūmābhāse agnyābhāse ca, teṣām - taddeśasthapramātṝṇām, aikyam - ekatām, tadgrahītṛrūpamekatvamiti yāvat | bahiḥsthaṃ vastu hi sarvo niyatiśaktyā sādhāraṇyena gṛhṇāti | phalitamāha tataḥ iti | tataḥ - uktātkāraṇāt, svaparasantānayoryo viśeṣaḥ tasya tyāgena, sāmānyeneti dhūmābhāsamātraṃ vahnyābhāsamātrasya kāryam, - iti vyāptau gṛhītāyāṃ bhūyo'pi parvate yo dhūmābhāsaḥ so'pi agnyābhāsādeva [bahnyābhāsādeva - K. ṣ. ṣ.] iti vyāptiṃ smṛtvānumimīte atra parvate agnyābhāsaḥ iti | tāvati dhūmābhāsaviśeṣe pramātrantaraiḥ sahaikībhūya vahnyābhāsasāmānyāṃśe parokṣarūpāṃśasahite viśeṣābhāsāntaravivikte pramātrantaraiḥ sākamekībhavati, iti yāvat | bhūya iti vyāptiṃ gṛhītvā punarapi yo dhūmābhāsaḥ, ādigrahaṇādaṅkurābhāsādirgṛhyate yāvat | dhūmābhāsamātraṃ vahnyābhāsamātrasya, na tu svasantānagataḥ svasantānagatasyaiva, kāryaṃ bhavati, iti - ataḥ vyāptau - yatra dhūmābhāsaḥ tatra vahnyābhāsa ityevaṃ rūpāyām, gṛhītāyām - mahānasādau grahaṇaviṣayīkṛtāyāṃ satyām, bhūyo'pi - punarapi, dhūmābhāsaḥ - svasantānagaḥ dhūmābhāsaḥ, agnyābhāsādeva - parasantānagāt agnyābhāsādeva, anumimīte - puruṣaḥ anumātṛtvaṃ bhajati | etena kimuktaṃ bhavatītyata āha tāvati iti | saḥ anumātā tāvati - tāvanmātre, na tu sarvatra, anyathā sarvajñatvāpatteḥ, dhūmābhāsaviśeṣe - parvatasthe dhūmābhāse, pramātrantaraiḥ - taddeśasthaiḥ taddhūmagrāhakaiḥ anyaiḥ pramātṛbhiḥ, sahaikībhūya - dhūmābhāsagrahaṇenaikatāmāsādya, parokṣarūpaḥ - atīndriyatvena parokṣabhūto yoṃ'śastena sahite | athavā bhāvapradhāno nirdeśaḥ, parokṣatārūpo yaḥ aṃśastena sahite, parokṣe iti yāvat | tathā viśeṣabhūtāni yāni ābhāsāntarāṇi - sāmānyāśrayabhūtāḥ sarve vahnivyaktyābhāsāḥ, tebhyo vivikte - bhinne, vahnyābhāsasya yaḥ sāmānyāṃśaḥ tasmin, pramātrantaraiḥ sākam - taddeśasthaiḥ anyaiḥ pramātṛbhiḥ saha, ekībhavati - vahnyābhāsagrahaṇadvāreṇa ekatāmāsādayati, iti yāvat, ayamevārtho bhavatītyarthaḥ, na tu vijñānavādidarśane iva tadgṛhītena dhūmābhāsena tasyaivāgnyābhāsagrahaṇamiti bhāvaḥ | uktaprakriyāvaṣṭambhena ślokasya yojanāṃ karoti | bhūyaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe vyāptim iti | punarapi ityanena api śabdasya bhinnakramatvaṃ dyotitam | dhūmābhāsādi iti | ādipadagrāhyaṃ kathayati ādigrahaṇāt iti | nūtanam so'pyābhāso nūtano'pūrvo na tu dhūmajadhūmavadapratyagraḥ | sa ca adhipaterasaṃcetyamānāt vahnyābhāsāt bījābhāsādeva vā bhavet tata eva janituṃ śaknoti nānyataḥ | śaki liṅ | sa cābhāsasteṣu teṣu pramātṛṣveka eva, anekatve na tu yujyate evaitadityāśayaḥ | yataśca sa eko'dhipatiśca vahnyābhāso dhūmakāraṇaṃ, tato dhūmābhāso'syaivāgnyābhāsasyāvyabhicaritaṃ kāryaṃ liṅgaṃ yogikṛtatvābhāve niścite sati, - - iti tasmāt kāryāt so'numīyate yataḥ parokṣo'sāvadhipatitvādeva || 12 || iti vyācaṣṭe apūrvaḥ iti | tatkālamevāgnerutthitatvāditi bhāvaḥ | dhūmadhvajavat - vahniśāntyanantaramapi gopālaghaṭikāntaravartidhūmotthitadhūmavat, apratyagraḥ - cirakālīnaḥ, sa ca - saḥ dhūmābhāsaśca, adhipateḥ iti kāraṇavācakaṃ sugamatvena nigadavyākhyātam | parokṣāt iti vyācaṣṭe asaṃcetyamānāt iti | vahnyābhāsāt ityapi nigadavyākhyātam | atrāpi ādiśabdagrāhyaṃ vastvāha bījābhāsādeva vā iti | bhavet iti vyācaṣṭe tata eva iti | tata eva - vahnyābhāsādeva | tattatpramātreka iti bhinnīkṛtya vyācaṣṭe sa cābhāsaḥ iti nanvanekeṣvaneka eva kathaṃ na bhavedityapekṣāyāṃ bhāvaṃ kathayati anekatve iti | etat - eṣaḥ vahnyābhāsaḥ, ityāśayaḥ, ayaṃbhāva ityarthaḥ | vahiḥsthaṃ vastu sarvapramātṛsādhāraṇameveti tātparyam | etenāsya ślokasya vyākhyā sampannā | tathā ca yojanā | bhūyo'pi na kevalaṃ vyāptigrahaṇakāla eva api tu anumānakāle'pi, nūtanam - agnyādeḥ saha utthitaṃ dhūmābhāsādi, adhipateḥ - kāraṇa bhūtāt, parokṣāt - adṛśyatvena parokṣatayā sthitāt, divā hi parvate dhūmābhāsa eva pratyakṣo na agnyābhāsaḥ | evaṃ vidhāt tattatpramātrekavahnayābhāsāditaḥ bhavet - bhavituṃ śaknoti iti | kāryamavyabhicāryasya liṅgam iti uttaraślokakhaṇḍam yuktatvena iheva yojayati | kāryaṃ liṅgam - kāryarūpaṃ liṅgam, kāraṇatvena gamakatvāt | pūrvoktaṃ vastu śeṣatvena atrāpi adhyāhārarītyā yojayati yogi iti | iti - ataḥ kāraṇāt, tasmāt - dhūmābhāsarūpāt, saḥ agnyābhāsaḥ, kuto'numīyate ityata āha yataḥ iti | yataḥ asau parokṣo bhavati | parokṣasya hi anumeyatvameva yuktam | kutaḥ parokṣatvādanumīyata ityata āha adhipatitvādeva, yato'sau kāraṇaṃ bhavatītyarthaḥ | anyathā sarveṣāṃ parokṣavastūnāṃ tena dhūmābhāsena anumānamāpatediti bhāvaḥ || 12 || nanvevaṃ gopālaghaṭikāntarālaciroṣitanirgatādapi dhūmābhāsāt syāt vahnyābhāsānumānam, - ityāśaṅkyāha kāryamavyabhicāryasya liṅgamanyapramātṛgāt | tadābhāsastadābhāsādeva tvadhipateḥ paraḥ || 13 || paro nūtanādanyo yo dhūmābhāsaḥ sa dhūmābhāsādeva pramātrantaravartino'dhipatirūpāt parokṣāt, - iti tathābhūtāt dhūmābhāsāt kathamakāraṇabhūto atha trayodaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā - gopalaghaṭikāyām - gopālaiḥ śītakāle gavāṃ sthāpanārthaṃ racite vipularandrarahite kuṅīraviśeṣe, ciram - bahukālam, uṣitaḥ nirgamopayogivipularandhrarahitatvena agninirvāṇānantaramapi [agninirvāṇānantaramapīti yāvat sthitaḥ - C.] sthita iti yāvat, tataḥ tatsūkṣmarandhrānnirgataśca tasmāt | ekatra sañcīyamānadhūmarāśimadhyādutthitāt dhūmāt iti yāvat | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe kāryam iti | atra ṭīkā : - liṅgam ityantaṃ pūrvaślokena yojitam iha tu anya ityādi vyācaṣṭe | paraḥ iti | tatrāpi paraḥ iti padaṃ vyācaṣṭe nūtanāt iti | nūtanādanyaḥ - sākṣādagnerutthitādanyaḥ, apratyagra iti yāvat | dhūmābhāsādeva - agninirvāṇānantaramapi gopālaghaṭikāntarālasthitadhūmābhāsarāśereva, natvagnyābhāsāt | pramātrantaravartinaḥ - gopālaghaṭikāntarālavartipramātṛsantānagāt, teṣāmetadanubhavāt, adhipatirūpāt - nirgamyamānasya dhūmasya kāraṇabhūtāt dhūmacayāt, iti - vahnyābhāso'numīyatām ityabhiprāyaśeṣaḥ | kuśalāśca lakṣayantyeva vivekam, asyārthasyānumānikabahutaravyavahāropayogino yatnena vyutpattiḥ kāryā, - ityāśayena nūtanamiti yatsūcitaṃ [yadeva sūcitam - K. ṣ. ṣ.] tadeva vyavacchedyadvāreṇa sphuṭīkṛtam || 13 || nanu caivaṃ dhūmābhāso vahnyābhāsāt, - ityaṅgīkṛtaṃ cet tarhi cetanasyaiva kartṛtvam, - iti yaduktaṃ tat kathaṃ ? tathāhi bīje satyaṅkuro bhavati iti yadetat dṛṣṭaṃ dhūmāgnivadeva tat kathamanādarāspadam ? ityāśaṅkyāha asmin satīdamastīti kāryakāraṇatāpi yā | sāpyapekṣāvihīnānāṃ jaḍānāṃ nopapadyate || 14 || ataḥ kāraṇāt, abhiprāyaḥ, na tu vācyā'rthaḥ | kuśalāśca iti | ityāśayena - anenābhiprāyeṇa, vivekaṃ lakṣayantyeva | iti kimiti ? asyārthasya ityādi | asyārthasya, anumānasyetyarthaḥ | asya vākyayasya nūtanapadavyāvartyapradarśakatvaṃ kathayati nūtanam iti - anena padena yatsūcitaṃ tadeva natvanyatkiñcit vastu | vyavacchedyasya yaddarśanaṃ tasya dvāreṇa, na tu sākṣāt, sphuṭīkṛtam - prakaṭīkṛtam | evamatra yojanā | paraḥ - nūtanādanyaḥ, tadābhāsaḥ - gopālaghaṭikāntarālaciroṣitanirgatadhūmābhāsaḥ, anyapramātṛgāt - gopālaghaṭikāntarvarti pramātṛsantānavartinaḥ, tadanubhavagocarāt iti yāvat, adhipateḥ, adhipateḥ - kāraṇabhūtāt, tadābhāsādeva - gopālaghaṭikāntarvartidhūmarāśirūpādābhāsādeva bhavan na tu vahnyābhāsāt, tasya śānteḥ, iti na tataḥ vahnyābhāsānumānam || 13 || atha caturdaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā : - katham iti na yuktamityarthaḥ | kuta ityapekṣāyāṃ samarthanamupakramate tathāhi iti | anādarāspadam - anādaraviṣayaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe asmin iti | eka eva bhāvastāvat na kāryakāraṇabhāvaḥ, bhāvadvayamapi ca na yugapadbhāvi kāryakāraṇarūpaṃ ghaṭapaṭavat, kramabhāvyapi nāniyatakramakaṃ nīlapītādijñānavat, niyatakramikatve'pi na pūrvabhāvi kāryamuttarakāla bhāvi ca kāraṇam, - ityevaṃ niyatapūrvabhāvaṃ kāraṇaṃ niyataparabhāvaṃ ca kāryam, - iti parasya tāvanmatam | tatra svarūpādanadhikā cet pūrvatā paratā ca tat bhāvadvayamātraṃ sa ca sa ca, - iti | cārtho'pi vā na kaścit tasyāpyapekṣārūpatvāt sa sa ityeva hi syāt | atha pūrvatā nāma prayojakasattākatvaṃ paratā ca prayojyasattākatvaṃ tarhi bījasyāṅkuraprayoktī sattā aṅkuraviśrāntā aṅkurāntarbhāvamātmanyānayati, atra ṭīkā : - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti eka eva iti | tāvat iti, nātra kasyāpi vipratipattiriti bhāvaḥ | nanu tarhi bhāvadvayam eva kāryakāraṇabhāvo bhavatvityata āha bhāvadvayamapi iti | yugapadbhāvi - yugapadbhavanaśīlam | nanu tarhi, kramamāvyeva bhavatu ityata āha krama iti | aniyataḥ kramaḥ yasya dvayasya tādṛśam | nanu niyatakramatvamapyatrāstu tataḥ kimityata āha niyata iti | ityevaṃ na bhavatīti yojanā | tarhi kimastītyata āha niyata iti | niyata ityatra ananyathā siddhatvamapi yojanīyam, anyathā tanturūpasyāpi paṭaṃ pratikāraṇatvaṃ syāt | parasya - bāhyasya tārkikādeḥ | nanu bhavatvetanmataṃ tasya tataḥ kimityata āha tatra iti | svarūpāt - kāryakāraṇayoḥ svabhāvāt, paratā - paścādbhāvitā, bhāvadvayamātram - kāryakāraṇarūpam, na tu bhāvaśabdapraveśo'trayukta iti bhāvaḥ | bhāvadvayameva samuccayena darśayati sa ca sa ca iti | cā'rtho'pi - samuccayo'pi, kutaḥ ityapekṣāyāmāha tasya iti | tasya - samuccayasya, samuccayo hi kāṃacit kriyāṃ guṇādikaṃ vā apekṣya bhavati, na svatantraḥ | punastasya bhāvadvayasya kathaṃ prayogaḥ syādityata āha sa sa iti | śiṣyapraśnamāśaṃkate atha iti | prayojikā - anyasya saṃpādayitrī, sattā yasya tādṛśam | prayojyā - saṃpādyā sattā yasya tādṛśam | śaṃkite praśne uttaraṃ kathayati tarhi iti | aṃkure antarbhāvaḥ aṃkurāntarbhāvaḥ, aṃkurarūpatvamiti yāvat yo hi yatra viśrānto bhavati sa tadrūpa eva bhavati ghaṭe viśrāntā mṛdiva ghaṭarūpā iti bhāvaḥ | nanu aṅkurasya tatrābhāva evāstītyata aṅkurābhāve prayoktṛtvamātraṃ syāt tadapi na kiṃcit anyāpekṣatvāt tasya | evaṃ prayojyasattāke'pi vaktavyam | evaṃ na kevalaṃ [vaktavyam, - na kevalam - K. ṣ. ṣ.] bhāvamātrameva kāryakāraṇatā ityādayaḥ pakṣā nopapannā, yāvat asmin sati iti bhūtavibhaktyā saptamyā prayojakasattākatvam, idamasti iti bhāvyamānavibhaktyā prayojyasattākatvam, - ityevaṃrūpāpi yā kāryakāraṇatāsāpi nopapadyate pramāṇena na saṃbhavati jaḍānām, anyonyāpekṣā hi atra jīvitaṃ sā ca jaḍānāṃ na saṃbhavati || 14 || āha aṃkurābhāve iti | prayoktṛtvamātram - svarūpe līnaṃ prayojakatāmātram, tadapi - prayoktṛtvamātramapi, na nirviṣayasya sattā yukteti bhāvaḥ | kuta ityapekṣāyāṃ svayamapi hetuṃ kathayati anya iti | anyāpekṣatvāt - prayojyāpekṣatvāt | tasya prayoktṛtvasya | prayoktari proktaṃ nyāyaṃ prayojye'pyatidiśati evam iti | evamati - deśayojanam [sati yojane - C.] aṃkurasya bījaprayojyā sattā bījaviśrāntā bījāntarbhāvamātmanyānayati, bījābhāve prayojyatāmātraṃ syāt, tadapi ca na kiñcit, anyāpekṣatvāttasyeti | uktaprakriyā'vaṣṭambhena sūtre yojanāṃ karoti evam iti | evaṃ sati, ityādayaḥ pakṣāḥ na kevalaṃ [ityādayaḥ pakṣāḥ kevalaṃ nopapannā na bhavanti - C.] nopapannāḥ bhavanti | ityādayaḥ ke ? kāryakāraṇatā ekaṃ bhāvamātram - tadvācyaḥ kevalo bhāvo bhavatīti | etena sāpi ityatra sthitasya apiśabdasya anukramasamuccayadyotakatvaṃ sūcitam | punaḥ kimanyadapyanupapannaṃ bhavatītyata āha yāvat iti bhūtavibhaktyā - siddhavācakavibhaktirūpayā saptamyā ṅi pratyayarūpayā, bhāvyamānavibhaktyā - sādhyavācinyā tip vibhaktyā | nopapadyate iti vyācaṣṭe pramāṇena na saṃbhavati iti | keṣāmityapekṣāyāmāha jaḍānām iti kuto na saṃbhavatītyapekṣāyām apekṣāvihīnānām iti viśeṣaṇaṃ hetutvena vyācaṣṭe anyonya iti | atra - asyāṃ kāryakāraṇatāyām, na saṃbhavati iti | na hi jaḍānāmapekṣā yukteti bhāvaḥ | evamatra yojanā | atra asminkāraṇarūpe mṛdākhye vastuni sati, idam katham ? iti cet ucyate na hi svātmaikaniṣṭhānāmanusandhānavarjinām | sadasattāpade'pyeṣa saptamyarthaḥ prakalpyate || 15 || jaḍāḥ kilānyonyarūpamanusandhātumaprabhaviṣṇavaḥ, anyonyānusaṃdhānarūpatvaṃ jaḍaviruddhena caitanyena vyāptam, anusaṃdhānaṃ cāpekṣā caitanyasvarūpameva, anyatra tu sopacaritā | ato'nusandhānavihīnatvājjaḍo bhāvaḥ svātmamātraviśrāntisantoṣasaṃkucitaśarīraḥ kathaṃ paratra kāryarūpa ghaṭākhyaṃ vastu saṃbhavati, iti - evam, yā kāryakāraṇatā bhavati sāpi apekṣāvihīnānāṃ jaḍānāṃ nopapadyate iti | apekṣāvihīnānām iti hetugarbhaṃ viśeṣaṇam | api śabdādanyairvādibhiryāni kāryakāraṇalakṣaṇāni proktāni tānyapi nopapadyante iti jñeyam || 14 || atha pañcadaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti katham iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe na hi iti | atra ṭīkā : - anusandhānavarjinām iti vyācaṣṭe, jaḍāḥ iti | anyonyarūpam - parasparasya svarūpam, anusandhātum - anusandhānaviṣayīkartum, aprabhaviṣṇavaḥ - asamarthāḥ, na hi ghaṭaḥ paṭasvarūpamanusandhātuṃ śaktaḥ sa vā tasyeti bhāvaḥ | punaḥ keṣāmanusandhāne prabhaviṣṇutvamityata āha anyonya iti | anyonyasminnanusandhānam - anyonyānusandhānam, tadrūpaṃ yasya yasya bhāvaḥ tattvam | vyāptam iti, yatra yatra hi anusandhānaṃ tatra tatra caitanyam, anyathā ghaṭasyāpi paṭaviṣayānusandhānaprasaṃgāt | kuto vyāptamityata āha anusandhānam iti | apekṣā - apekṣārūpam, ca śabdo hi śabdārthe | nanu ghaṭo mṛdamapakṣate iti vyavahāraḥ kathaṃ dṛśyate ityata āha anyatra iti, anyatra - jaḍe, sā - apekṣā, upacaritā - upacāreṇa sidhā, agnirmāṇavaka itivaditibhāvaḥ | etadavaṣṭambhena svātmaikaniṣṭhānām iti vyācaṣṭe ataḥ iti | bhāvaḥ - nīlādi vastu, svātmamātre - bhāvarūpe kevale svasvarūpe, yā viśrāntiḥ - avasthānam, tayā yaḥ santoṣaḥ - anyatra prasāracāñcalyarāhityam, tena saṃkucitaṃ śarīraṃ yasya tādṛśaḥ | paratra - svavyatirikte vastuni, prasaret - anusandhānarūpaṃ prakṛṣṭaṃ sañcāraṃ bhajet | prasaret | tataśca yadi bījaṃ sadaṅkuro'san athāpi viparyaya ubhayamapi vā sat yadi vāsat, athāpi ekaṃ sopākhyamanyat nirupākhyam, dvayamapi vā sopākhyaṃ nirupākhyaṃ vā, tathāpi prātipadikārthamātraṃ dharmāntareṇa samuccayādināpyanāliṅgitamavatiṣṭhate, tasya samastasyāpekṣārūpatvena caitanyaviśrāntatvāt || 15 || nahi santuṣṭasya sañcāro yukta iti bhāvaḥ | phalitaṃ kathayannuttarārdhaṃ vyācaṣṭe tataśca iti | tatrāpi sadasattāpade iti vyācaṣṭe yadi iti | viparyayaḥ - bījamasat aṃkuraḥ sannityevaṃrūpavyatyāsaḥ | ubhayam - bījamaṃkuraśca, ekam - bījam aṃkuro vā ekaṃ vastu, anyat - aṃkuro vā bījaṃ vā anyavastu | sopākhyam iti, sat padavyākhyā, sata eva hi upākhyā saṃbhavati | nirūpākhyam iti asattā padavyākhyā | saptamyarthaḥ iti vyācaṣṭe tathāpi iti | prātipadikārthamātram - bhāvasvarūpamātram | ādi śabdena anyadharmagrahaṇam | na prakalpyate ityasya sūcanayā arthaṃ karoti anāliṅgitamavatiṣṭhate iti, apekṣāmūlatvena na spṛśyate ityarthaḥ | samuccayādināpi iti, api śabdena saptamyarthasya prayojakatvākhyasya dharmasya atra kathāpi nāstīti sūcitam | kuta ityapekṣāyāmāha tasya iti | tasya - samuccayādirūpasya | evamatra saṃkṣiptārthaḥ | hi - yasmāt, anusandhānavarjitānām - anyonyaviṣayānusandhānarahitānām, ata eva svātmamātre tiṣṭhantīti tādṛśānām, arthāt jaḍānāṃ bījāṃkurādīnām, sattāpade'pi, apiśabdo'bhivyāptau, matabhedena sattāviṣayatve asattāviṣayatve'pi aṃgīkṛte sati, eṣaḥ - pūrvasmin śloke asmin ityanenoktaḥ, saptamyarthaḥ - prayojakatvam, na kalpyate - na yujyate, anusandhānarūpāpekṣāmūlatvāt tasyāśca cetanamātre yuktatvāt | saptamyarthaḥ upalakṣaṇam astīti tiṅarthasyāpi, prayojyatvamapi acetaneṣu na yujyata eveti | athavā uttaraśloke tiṅvācyāyāḥ kriyāyāḥ acetaneṣu ayogyatāṃ sākṣādeva kathayati || 15 || yasmādacetaneṣu nāpekṣopapadyate ata eva vibhaktyarthaḥ pramātrekasamāśrayaḥ | kriyākārakabhāvākhyo yukto bhāvasamanvayaḥ || 16 || saptamīrūpāyā vibhakteranyasyā api vā yo'rthaḥ kriyākārakabhāva lakṣaṇaḥ sa eva tāvadbhāvānāṃ samanvayo nānyaḥ śuṣkaḥ kaścit | sa ca yadi svatantre cidrūpe bhāvadvayaṃ viśrāmyati tadopapadyate, anyathā tu na kathaṃcit | tathā hi vikalpenāpi asau vyavahriyamāṇo na vastuniṣṭhatayopapadyate, atha ṣoḍaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti yasmāt iti | spaṣṭam | ślokamupanyasya vyācaṣṭe ata eva iti | atra ṭīkā : - vibhaktyarthaḥ iti vyācaṣṭe saptamī iti | anyasyāḥ - tiṅrūpāyāḥ dvitīyādirūpāyāśca | kriyā iti padaṃ vyācaṣṭe kriyā iti | kriyākārakabhāvalakṣaṇaḥ - kriyākārakabhāvasvarūpaḥ | bhāvasamanvayaḥ iti vigṛhṇāti bhāvānām iti, śuṣkaḥ - niḥsāraḥ, saṃyogādirūpa iti yāvat | sa ca - proktaḥ samanvayaśca, bhāvadvayam - samanvayāśrayaṃ vastudvayam, cidrūpe viśrāmyati, cidrūpeṇa gṛhītaṃ bhavatītyarthaḥ | pramātrekasamāśrayaḥ iti vyācaṣṭe svatantre iti | yuktaḥ iti vyācaṣṭe upapadyate iti | anyathā - viśrāntyabhāve, etena sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇam iti nyāyena pramātrekasamāśraya eva yuktaḥ iti yojanīyam iti sūcitam | pūrvaślokasya hetudyotakam ata eva iti sugamatvena na vyākhyātam | atra samarthanamupakramate tathāhi iti | vikalpena vyavahriyamāṇo'pi - pramātrabhāve'pi yathā tathā vikalpaviṣayībhūtaḥ, asau - kriyādisamanvayaḥ, vastuniṣṭhatayā - vastuviśrāntatayā, nopapadyate, vastuviśrānto na bhavatīti yāvat | nanu vikalpasya svayaṃ vastuniṣṭhatvaṃ nāsti iti kathaṃ tena vyavahriyamāṇasya vastvanusaraṇaprāṇo hi vikalpo'nubhavānusāritayaiva bhavati, sā ceha nāsti vastvaprabhavatvena [vastuprabhavatvena - K. ṣ. ṣ.], vastvanusārī hi anubhavo, vastu ca svātmaniṣṭham - ityuktam | tasmāt bīje sati aṅkuro, vahnau sati dhūmaḥ, - iti ca svatantracidrūpapramātṛviśrāntatve sarvametadyujyate nānyathā, iti || 16 || nanu prayojyaprayojakasattākatālakṣaṇāpekṣā [prayojyaprayojakasattākatvalakṣaṇā - K. ṣ. ṣ.] yadi svātmaikaniṣṭhatve samanvayasya tadbhavedityata āha - vastvanusaraṇa iti | hi - yasmāt, vastvanusaraṇaprāṇaḥ - vastvanusaraṇena labdhasattākaḥ, vastvanusarīti yāvat | vikalpaḥ anubhavānusāritayaiva - kevalamanubhavānusāritvenaiva | nanvatrāpi anubhavānusāreṇa vastuniṣṭhā astu ityata āha sā ca iti | sā ca - anubhavānusāritā ca, iha - kriyāsamanvayavikalpe | kuta ityapekṣāyāmāha vastvaprabhavatvena iti | vastuje eva vikalpe anubhavānusāritvaṃ bhavatīti bhāvaḥ | nanu kuto hetoḥ vastvaprabhavatvena anubhavānusāritā iha nāsti ityata āha vastvanusārī hi iti | hi - yasmāt, anubhavaḥ vastvanusārī bhavati | nanvatra vastu astyevetyata āha vastu ca iti | vastu ca - samanvayāśrayaṃ vastu ca, svātmaniṣṭham - svātmamātraniṣṭham, pramātāraṃ vinā svaviṣayānubhavotpāde'samarthamiti yāvat, bhavati, ataḥ sato'pi tasya asatkalpatvameveti bhāvaḥ | phalitamāha tasmāt iti | evamatra śloke yojanā | yato jaḍabhāvānāṃ svātmamātraniṣṭhānāṃ saptamyarthaḥ nopapadyate ata eva hetoḥ kriyākārakabhāvākhyaḥ - kriyākārakabhāvanāmakaḥ, [ - - kriyānāmakaḥ - C.] vibhaktyarthaḥ - samastasuptiṅādivācyabhūtaḥ, bhāvasamanvayaḥ - jaḍabhāvāśrayaḥ saṃbandhaḥ, pramātrekāśraya eva - cetanaikaviśrāntaḥ sanneva yukto bhavati nānyathā | pramātragṛhītaṃ hi jaḍavastu sarvathā'satkalpameveti bhāvaḥ | iti || 16 || atha saptadaśaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti atra ṭīkā : - prayojyā prayojikā ca sattā yayoḥ kāryakāraṇayoḥ tau prayojyaprayojakasattākau tayorbhāvastattā, tat (sā ?) lakṣaṇam - svarūpaṃ yasyāḥ sā | svātmaikaniṣṭhatve - nopapadyate, tarhi kāryakāraṇayostādātmyavādināṃ sāṃkhyānāṃ mate sā saṃbhavatyeva, tat kiṃ caitanyavijṛmbhātmakakartṛvādasamarthanena ? ityāśaṅkyāha parasparasvabhāvatve kāryakāraṇayorapi | ekatvameva bhede hi naivānyonyasvarūpatā || 17 || yadi bījasyāṅkuraḥ svabhāvastarhi aṅkura eva na bījaṃ syāt kiṃcit viparyayo vā syāt, - iti kiṃ kāraṇaṃ kiṃ vā kāryam; atha anyadvijamaṅkuro'nyaḥ, tarhi na parasparātmakatvam, bhedābhedau hi ekadaikaviṣayau viruddhāveva || 17 || nanvevamapi bījamaṅkurādivicitramavabhātaṃ dīrghadīrghaparāmarśaśālibhiḥ srotovadavicchinnasvarūpameva nirbādhaṃ pratyavamṛśyate | tathā ca kva gataṃ bījam, - iti praśne vaktāro bhavanti, na kutracit gatamaṅkurātmanā pratyekaṃ svātmaikamātraviśrāntatve sā - apekṣā, saṃbhavatyeva iti, tādātmya niṣṭhatvena svātmaikaniṣṭhatvābhāvāditi bhāvaḥ | tat tataḥ kāraṇāt, caitanyavijṛmbhātmakaḥ - caitanyavilāsarūpaḥ yaḥ kartṛvādaḥ tasya samarthanena, sādhanenetyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe paraspara iti | atra ṭīkā : - viparyayaḥ - bījameva nāṃkuraḥ kiñcidityaivaṃ rūpaḥ | kuto na parasparātmakatvamityata āha bhedā'bhedau hi iti | ekadeśaviṣayau - ekadeśagatau || 17 || athāṣṭādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevamapi iti | atra ṭīkā : - dīrghadīrghaḥ yaḥ parāmarśaḥ tena śālate iti tādṛśaiḥ, na tu bījaparāmarśaniṣṭhaiḥ kartṛbhirityarthaḥ | nirbādham - auttarakālikabādhārahitam, pratyavamṛśyate - parāmarśaviṣayatāṃ nīyate | pratyavamarśameva daśayati tathā ca iti, vaktāraḥ - iti viśeṣyasya [viśeṣaṇasya - C.] dīrghadīrghaparāmarśaśālinaḥ iti viśeṣaṇatvena [viśeṣyatvena - C.] yojanīyam | kiṃ vaktāro bhavantītyapekṣāyāmāha na kutra iti | tat - bījam | vartate, aṅkurībhūtamayamaṅkurastat iti | evaṃ pradhānaṃ mahadādidharāntībhūtaṃ yāvadvitatībhūtamanantasargapralaya- paramparātmatāṃ prāptam, - iti vitatagrāhiṇī pratītiḥ | bhāgābhiniveśavaśāt tu kāraṇakāryatāparikalpanaṃ [kāryakāraṇatāparikalpanam - K. ṣ. ṣ.] tasyaiva bhāvasya viśasanaprāyam, - ityāśaṅkyāha ekātmano vibhedaśca kriyā kālakramānugā | tathā syātkartṛtaivaivaṃ tathāpariṇamattayā || 18 || iha dīrghadarśinā patyakṣānumānāgamānyatamapramāṇa- mūlāṃ pratyabhijñāmāśritya tadevedaṃ sukhaduḥkhamohasāmya- manantaprakāravaiṣamyāvalambanena iti śabdaḥ prameyaparisamāptau | dṛṣṭāntamuktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati evam iti | evam - tadvat, pradhānam - prakṛtitattvam, mahadādi - mahattattvamārabhya, dharāntībhūtam - dharābhāvaṃ tāvat pariṇatam | tathā yāvadvitatībhūtam - yathocitavistārabhāvena pariṇatam | tathā anantā - anantavastuniṣṭhatvena aparicchinnā yā sargapralayaparamparā, tadātmatām - tadbhāvam, prāptam bhavati | iti - evam, vitatagrāhiṇī - ekasya pradhānasya vistīrṇatayā grahaṇakāriṇī, pratītiḥ bhavati | nanu tarhi kathaṃ mahadādīnāṃ kāraṇādibhāvena bhedena grahaṇaṃ dṛśyate ityata āha bhāga iti | bhāgeṣu - mahadādirūpeṣu yaḥ abhiniveśaḥ bhedena grahaṇarūpo haṭhaḥ, tasya vaśāt - sāmarthyāt, kāraṇakāryatāparikalpanam - kāryakāraṇabhāvaparikalpanaṃ bhavati, tatra pradhānādiṣu kāraṇatāmātraparikalpanam, mahadādiṣu tu kāryakāraṇatāmātraparikalpanamiti vibhāgaḥ | kāraṇakāryatāparikalpanaṃ kim ? tasyaiva bhāvasya - pradhānarūpasya vastunaḥ eva, viśasanaprāyam - saraṇakalpam, rūpāntaragrahaṇarūpamiti yāvat | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe ekātmanaḥ iti | atra ṭīkā : - ekātmanaḥ iti vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti iha iti | iha - bhāsamāne jagati, dīrghadarśinā - natvāpātadarśinā kartrā, pratyakṣānumānāgamānāṃ madhye yat anyatamaṃ pramāṇaṃ tadeva mūlaṃ yasyāḥ tādṛśīm, pratyabhijñāmāśritya iti - evam viśvībhūtam, - iti samarthyate | tatra pratyabhijñānabalena yadekātmakamekasvabhāvaṃ tasya yo bhedo'nyānyarūpatā iyameva sā kriyocyate, yataḥ kālalakṣaṇena krameṇānugatā, te hi anyānyasvabhāvā yugapat na bhānti, pūrvāparībhūtarūpataiva ca kriyocyate | yata evaṃ kriyā tathā iti tena prakāreṇa pradhānādeḥ kriyāviśeṣalakṣaṇena kartṛtaiva syāt, natu śuṣkaṃ kāraṇatāmātraṃ, yato hetoḥ tathā iti tena tena mahadādiprakāreṇa satatameva kramikāṃ tathābhāsanarūpāṃ pariṇāmalakṣaṇāṃ kriyāmāviśataḥ pariṇamattā samarthyate - samarthanāviṣayatāṃ nīyate | iti kimiti ? idam - agre bhāsamānaṃ vastujātam, tadeva sukhaduḥkhamohasāmyam - guṇatrayasamānatārūpam pradhānameva bhavati nānyat kiñcit ? idaṃ kīdṛśam ? anantaprakāram - bahuprakāram, yadvaiṣamyam - mahadādirūpā viṣamatā, tasya avalambanena āśrayaṇena, viśvībhūtam - jagadbhāvena pariṇatam, iti | uktaprakriyāvaṣṭambhena ekātmanaḥ iti vyācaṣṭe tatra iti | tatra - ukte vastuni sati, pratyabhijñābalena - pratyakṣādyanyatamamūlapratyabhijñānabalena, ekasvabhāvam - pradhānākhyamekasvarūpam | ṣaṣṭhīyojanāṃ karoti tasya iti, vibhedaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe bhedaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe bhedaḥ iti | atrāpi paryāyamāha anyānya iti | sā - pūrvasādhitā | kriyā iti nigadavyākhyātam | ucyate iti śeṣatvena adhyāhṛtam | kālakramā'nugā iti hetugarbhaviśeṣaṇatvena vyācaṣṭe yataḥ iti | kālalakṣaṇena - kālasvarūpeṇa, etena kālakramaḥ anugaḥ yasyāḥ seti vigraho darśitaḥ | kathamityapekṣāyāṃ samarthanaṃ karoti te hi iti | hi - yasmāt, te - mahadādirūpāḥ | anye anye - bhinnabhinnāḥ | mā bhāntu tataḥ kim ityata āha pūrva iti | sphuṭaṃ hi pākakriyā viklittyādibhāvena pūrvāparībhūtarūpeta bhāvaḥ | pūrvārdhaṃ vyākhyāya uttarārdhaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti yataḥ iti | evam - kālakramā'nugā, tathā iti vyācaṣṭe tena iti | pradhānādeḥ iti śeṣatvena adhyāhṛtam | evam śabdaṃ vyācaṣṭe kriyā iti | śuṣkam - kartṛtārahitam, kriyāviṣṭaṃ hi kārakaṃ kārakamiti bhāvaḥ | tathāpariṇamattayā iti vyākhyātuṃ yojanāṃ karoti yataḥ iti | tatra tathā ityavayavaṃ vyācaṣṭe tena iti, ādi śabdenā'haṃkārādīnāṃ grahaṇam | satatameva iti yogyatayā adhyāhṛtam | pariṇāmakriyākartāramadhyāharati kramikām iti | tathābhāsanarūpām - mahadādibhāvena sphuraṇarūpām, āviśataḥ ityanena kiṃcidrūpaṃ parivarjya tyaktvā vyāvartyamanuvartanīyaṃ [anuvartayitavyam - K. ṣ. ṣ.] ca vyavasthāpya nirvartyamānatṛtīyarūpaprahvatā [nivartyamāna - K. ṣ. ṣ.] pradhānādestayā hetubhūtayā || 18 || nanu pradhānaṃ pariṇāmakriyāyāṃ kartṛrūpamiyatā samarthitam, - iti ko doṣo, na hi puruṣavadasyākartṛtvamiṣyate ? ityāśaṅkyāha agre sthitasya pradhānādeḥ ityasya yojanā | pariṇamattayā ityasya pari ityavayavaṃ vyācaṣṭe pari iti | atrāpi paryāyamāha tyaktvā iti | vyāvartyam - tyājyam, kiñcidrūpaṃ tyaktvā iti yojanā | pari ityasya dvitīyamarthamāha anuvartanīyam iti | anuvartanīyam - siddhatayā grāhyam, vyavasthāpya - viśeṣeṇa sthāpayitvā | ṇamattā ityavayavaṃ vyācaṣṭe nirvartyamāna iti | nirvartyamānam - itaḥ paraṃ saṃpādyamānam, tṛtīyaṃ rūpam - vyāvartyānuvartyāpekṣayā tṛtīyabhūtam, rūpam, tatra prahvatā - prahvībhāvaḥ, nyagbhavanam, [nyagbhāvanam - C.] tadbhāvena sphuraṇamiti yāvat | tṛtīyāyojanaṃ karoti tayā iti | tṛtīyārthamāha hetu iti | hetāviyaṃ tṛtīyā | evamatra śloke yojanā | ca śabdaḥ evārthe, ekātmanaḥ - ekapratyabhijñānavalenaikasvabhāvasya pradhānādeḥ vibhedaśca - vibheda eva, kriyā bhavati | kutaḥ ? yataḥ sā kālakramā'nugā - pūrvāparībhūtarūpā, ekasya vibhedaśca kālakramā'nugatvameveti bhāvaḥ | evaṃ sati tathā - tena tena pradhānādeḥ kriyāveśalakṣaṇena prakāreṇa, pradhānādeḥ kartṛtaiva syāt | kayā hetubhūtayā ? tathāpariṇamattayā, mahadādibhāvena pariṇamatvena hetubhūtenetyarthaḥ | iti || 18 || athaikonaviṃśatiślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā : - iyatā - etena prapañcena, asya - pradhānasya | iṣyate iti, sākhyairiti na ca yuktaṃ jaḍasyaivaṃ bhedābhedavirodhataḥ | ābhāsabhedādekatra cidātmani tu yujyate || 19 || evamityabhinnarūpasya dharmiṇaḥ satatapravahaddharmabheda- saṃbhedasvātantryalakṣaṇaṃ [satatapravahadbahutarabhedasaṃbheda - K. ṣ. ṣ.] pariṇamanakriyākartṛkatvaṃ yaduktaṃ tat pradhānāderna yuktaṃ jaḍatvāt, jaḍo hi nāma pariniṣṭhitasvabhāvaḥ prameyapadapatitaḥ sa ca rūpabhedādbhinno vyavasthāpanīyo nīlapītādivat, ekasvabhāvavattvāccābhinno nīlavat, na tu sa eva svabhāvo bhinnaścābhinnaśca bhavitumarhati vidhiniṣedhayorekatraikadā kartṛtvena [kartṛtvenetiyojanīyam - C.] yojanīyam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe na ca iti | atra ṭīkā : - evam ityasya kartṛvācakatvena vyākhyāṃ karoti | abhinnarūpasya - ekarūpasya, dharmiṇaḥ - bījarūpasya, satatam - avicchinnaṃ yathā bhavati tathā pravahantaḥ - sañcarantaḥ ye dharmabhedāḥ - aṃkurādidharmaviśeṣāḥ, teṣāṃ yaḥ saṃbhedaḥ - samavāyaḥ tena, tadbhāveneti yāvat, svātantryalakṣaṇam - svātantryarūpam, yat pariṇamanakriyākartṛtvam, yat śabdākā/kṣāṃ pūrayati tat iti | tat - yacchabdakathitaṃ vastu, pradhānādeḥ iti | ādiśabdena mahadādergrahaṇam | jaḍasya iti viśeṣaṇaṃ hetutvena vyācaṣṭe jaḍatvāt iti | na yuktam iti nigadavyākhyātam | ca śabdasya pādapūraṇārthatvāt vyākhyā na kṛtā | katham ityapekṣāyāmatra samarthanaṃ karoti jaḍo hi iti | pariniṣṭhitasvabhāvaḥ - paricchinnasvarūpaḥ, sa ca - jaḍaśca, bhinno vyavasthāpanīyaḥ - bhedenavyavasthāpayituṃ yogyaḥ | abhinnaḥ ityapi vyavasthāpanīyaḥ ityanena yujyate, sa eva, eka evetyarthaḥ | virodhāt | kaścit svabhāvo bhinnaḥ kaścit tvabhinnaḥ, - iti cet, dvau tarhi imau svabhāvāvekasya svabhāvasya bhavetām, na caivaṃ yuktaṃ bhedābhedavyavasthaivamucchinnā sarvavastuṣu | iti nyāyāt | evaṃ jaḍasya idam iti pariniṣṭhitābhāsatayā sarvataḥ paricchinnarūpatvena prameyapadapatitasya nāyaṃ svabhāvabheda ekatve satyupapadyate | yattu prameyadaśāpatitaṃ na bhavati kiṃ tu cidrūpatayā prakāśaparamārtharūpaṃ cidekasvabhāvaṃ svaccham, tatra bhedābhedarūpatāpalabhyate; anubhavādeva hi svacchasyādarśāderakhaṇḍitasvasvabhāvasyaiva parvatamataṅgajādirūpasahasrasaṃbhinnaṃ vapurupapadyate | na ca rajatadvicandrādi yathā śuktikaikacandrarūpatirodhānena [svarūpatirodhānena - K. ṣ. ṣ.] vartate, tathā darpaṇe parvatādi | darpaṇasya hi tathāvabhāse darpaṇataiva sutarāmunmīlati - nirmalo'yamutkṛṣṭo'yaṃ darpaṇaḥ ityabhimānāt | na hi parvato bāhyastatra saṃkrāmati svadeśatyāgaprasaṅgādasya, na ekatra - ekasmin deśe, ekadā - ekasmin kāle | nanu bhavetāṃ ko doṣaḥ ityata āha na ca iti | kuto na yuktamityata āha bheda iti | evam - ekasya svabhāvadvayāṅgīkāre | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | idamiti pariniṣṭhitābhāsatayā - idam iti paricchinnābhāsaviṣayatayā, sarvataḥ - svavyatiriktebhyaḥ sarvavastubhyaḥ | pūrvārdhaṃ vyākhyāya uttarārdhaṃ vyācaṣṭe yattu iti | tatra - tasmin cidekasvabhāve svacche, yujyate iti vyācaṣṭe upapadyate iti | kathaṃ yujyate ityapekṣāyāṃ dṛṣṭāntadvāreṇa samarthanaṃ karoti anubhavādeva iti | hi - yasmādarthe, saṃbhinnam - miśrībhūtam, vapuḥ - svarūpam, rūpatirodhānena - sahajasvarūpānabhivyaktyā, tathā darpaṇe parvatādi kartṛ rūpatirodhānena, na ca vartate iti yojanīyam | kuto na vartata ityata āha darpaṇasya hi iti | tathāvabhāse - parvatādyavabhāse, unmīlati - spuṭībhavati, na tu tirodhānaṃ bhajatītyarthaḥ | kutaḥ unmīlatītyata āha nirmalo'yam iti | nanu bāhyaḥ parvata eva tatrāgatya tiṣṭhatītyata āha nahi iti | asya - parvatasya, nahi parimitasyaikadā sthānadvaye cāsya pṛṣṭhe'sau bhāti darpaṇānavabhāsaprasaṅgāt?, na ca madhye nibiḍakaṭhinasapratighasvabhāvasya tatrānupraveśasaṃbhāvanā- bhāvāt, na paścāt tatrādarśanāt dūratayaiva ca bhāsanāt, na ca tannipatanotphalitapratyāvṛttāścākṣuṣā mayūkhāḥ parvatameva gṛhṇanti, bimbapratibimbayorubhayorapi parvatapārśvagatadarpaṇābhāse'valokanāt | [pārśvagatadarpaṇāvabhāse - K. ṣ. ṣ.] tasmāt nirmalatāmāhātmyametat yadanantāvabhāsasaṃbhedaścaikatā ca | giriśikharoparivartinaścaikatraiva bodhe nagaragatapadārthasahasrā- bhāsaḥ, - iti cidrūpasyaiva kartṛtvamupapannam, abhinnasya bhedāveśasahiṣṇutvena kriyāśaktyāveśasaṃbhavāt || 19 || avasthānaṃ yuktamiti bhāvaḥ | asya - darpaṇasya, asau - parvataḥ, pṛṣṭhe - pṛṣṭhadeśe, kutaḥ ityata āha darpaṇa iti | nahi darpaṇapṛṣṭhe sthitaṃ vastu bhāsate iti bhāvaḥ | madhye - darpaṇamadhyadeśe, na ca bhātīti pūrveṇa saṃbandhaḥ | paścāt - darpaṇapaścādbhāge, tatra - paścādbhāge, purata eva - darpaṇa purobhāge eva, tatra - tasmin darpaṇe yannipatanam tena utphalitāḥ utthitāḥ - ata eva pratyāvṛttāśca - pratīpamāgatāśca | cākṣuṣāḥ - netrasaṃbandhinaḥ, mayūkhāḥ - raśmayaḥ, parvatameva - sahajaparvatameva, na tu darpaṇe pratibiṃbatayā sthitam | kuto na gṛhṇantītyata āha bimba iti | biṃba pratibiṃbayoḥ - sahajasya parvatasya pratibimbitasya [pratibimbatayā - C.] parvatasya ca, tatra pārśvagatadarpaṇābhāse iti pratibimbe eva yojanīyam | nahi bimbaṃ parvatanikaṭasthadarpaṇe dṛśyate, svaprādhānyena tasya darśanāt | phalitamāha tasmāt iti | etatkimityata āha anantāvabhāsasaṃbhedaḥ - anantāvabhāsayogitvam | ekatā ca - ekatvañca | etadddvyamityarthaḥ | nanu darpaṇasya nirmalatve'pi cetanatvaṃ nāsti, tathā pratibimbād bhedena sphuraṇañca dṛśyate iti kathamasya dṛṣṭāntatvaṃ yuktamityata āha giri iti | giriśikharoparivartinaḥ - giriśikharasthapuruṣasaṃbandhinaḥ, nagaragatapadārthasahasrā- bhāsaḥ - nagaragatapadārthasahasrajñānam, tadbhāvāsādanamiti yāvat | evamatra yojanā | evam - pūrvoktaṃ pariṇāmakriyākartṛtvam, [pariṇamanakriyākartṛtvaṃ tat yacchabdākā/kṣām - C.] jaḍasya - pradhānasya, na yuktam, kutaḥ ? bhedābhedavirodhataḥ - jaḍasya bhedābhedau ayuktāveva, tu - nanvetāvatā vijñānameva brahmarūpamimāṃ viśvarūpatāvaicitrī parigṛhṇātu kimīśvaratākalpanena [kimīśvaratāparikalpanayā - K. ṣ. ṣ.] vāstave'pi cidekatve na syādābhāsabhinnayoḥ | cikīrṣālakṣaṇaikatvaparāmarśa vinā kriyā || 20 || cidrūpasyaikatvaṃ yadi vāstavaṃ bhedaḥ punarayamavidyopaplavāt, - ityucyate [ityucyate kasyāyam - K. ṣ. ṣ.] tadā kasyāyamavidyopaplavaḥ, - iti na [kasyāyamavidyopaplava iti na saṃgacchate - K. ṣ. ṣ.] saṃgacchate vyatireke, tat ekatra cidātmani yujyate, kutaḥ ? ābhāsabhedāt, atinirmalatvena ābhāsabhedasahiṣṇutvāditi bhāvaḥ | iti || 19 || atha viṃśasya ślokasyāvataraṇikāṃ nanvetāvatā iti | atra ṭīkā : - etāvatā - uktena prapañcena, vijñānam - nirvimarśaḥ prakāśaḥ, brahmarūpam, vijñānaṃ brahma iti śruteriti bhāvaḥ | imām - purobhāsamānām, īśvaratākalpanena - vimarśarūpaiśvaryavikalpanena, ityāśaṃkya - vedāntyuktametadāśaṃkāviṣayatāṃ nītvā | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe vāstave'pi iti | atra ṭīkā : - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti cidrūpasya iti | vāstavam - sahajam, punaḥ śabdaḥ pakṣāntare, ayam - bhāsamānabhāvarūpaḥ, avidyayā - upaplavātmayā kṛtādupaplavāddhetoḥ, ucyate, vedāntibhiriti bhāvaḥ | tathā ca śrūtiḥ | ekamevādvitīyaṃ brahma iti | tathā - indromāyābhiḥ pururūpa īyate iti ca | yadītyasyākāṃkṣāṃ pūrayati tadā iti | na saṃgacchate - na yujyate | brahmaṇo hi vidyaikarūpasya kathamavidyārūpatā, na cānyaḥ kaścidasti vastuto jīvādiryasyāvidyā bhavet | anirvācyeyamavidyā, - iti cet, kasya anirvācyā, - iti na vidmaḥ; svarūpeṇa ca bhāti, na cānirvācyā, - iti kimetat ?; yuktyā nopapadyate, - iti cet saṃvedatiraskāriṇī [saṃvedanatiraskāriṇī - K. ṣ. ṣ.] kā khalu yuktirnāma, anupapattiśca bhāsamānasya kānyā bhaviṣyati | sadrūpameva brahmābhinnaṃ cakāstyavikalpake, [cakāstyavikalpena - K. ṣ. ṣ.] vikalpabalāttau bhedo'yam, - iti cet, kasyāyaṃ vikalpanavyāpāro nāma ? brahmaṇaścet, avidyāyogo na ca anyo'sti; avikalpakaṃ ca satyaṃ vikalpakamasatyam, - iti kuto vibhāgo bhāsamānatvasyāviśeṣāt | bhāsamāno'pi bhedo brahmaṇaḥ - vyāpakasya cittattvasya, vidyaikarūpasya - jñānaikarūpasya, tathā ca śrūtiḥ | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma iti | na hi prakāśasya tamorūpatvaṃ yuktamiti bhāvaḥ | yasya - yasya jīvādeḥ, anirvācyā - etadāśriteti vaktumaśakyā, kimetat, na kiñcidetaditi bhāvaḥ | yo hi bhāti sa vaktumapi śakyate iti bhāvaḥ | saṃvedatiraskāriṇī - anubhavāpahnavakāriṇī | nanvatrānupapattirasti ityata āha anupapattiśca iti | anyā - bhāsamānasvarūpaviruddhā, sadrūpam - tanmātrasvarūpam, abhinnam sajātīyavijātīyasvagata- bhedarahitam, avikalpake - nirvikalpāvasthāyām, vikalpanavyāpāraḥ - vikalpākhyo vyāpāraḥ, avidyāyoga iti yāvat, tadā prāpta iti śeṣaḥ | tadā avidyāyogaḥ prāptaḥ, vikalpasya avidyārūpatvāt | nanvanyasya bhavatu ityata āha na ca iti | anyaḥ - brahmavyatiriktaḥ ko'pi, kutaḥ - kasmāddhetorāgataḥ | nanvavikalpake anyathā bhāsamānatvaṃ vikalpetvanyathā iti tatkṛto'yaṃ satyāsatyavibhāgaḥ ityata āha bhāsamānatvasya iti | yadeva bhāsamānatvaṃ bādhitaḥ, - iti cet, abhedo'pi evam, bhedabhāsanena tasya bādhāt | viparītasaṃvedanodaya eva hi bādho nānyaḥ kaścit | bādho'pi ca bhāsamānatvādeva san nānyataḥ, - iti bhedo'pi bhāsamānaḥ kathamavidyā | bhāsanamavadhīrya āgamapramāṇako'yamabhedaḥ - [āgamaikapramāṇakaḥ - K. ṣ. ṣ.] iti cet āgamo'pi bhedātmaka eva vastubhūtaḥ [bhedātmaka evāvastubhūtaḥ - K. .ṣ. ṣ.] pramātṛpramāṇaprameyavibhāgaśca, - iti na kiṃcidetat | tasmāt vāstavaṃ cidekatvamabhyupagamyāpi tasya kartṛtvalakṣaṇā bhinnarūpasamāveśātmikā kriyā nopapadyate; parāmarśasvarūpaṃ [parāmarśalakṣaṇam - K. ṣ. ṣ.] tu satyarajatasya tadeva śuktikārajatasyeti bhāvaḥ | evam, bādhita ityarthaḥ | kutaḥ ityapekṣāyāmāha bheda iti | nanu kathamabhedabādho yukta ityata āha viparīta iti | viparītasaṃvedanodayaḥ - viparītavastujñānaprādurbhāva eva, anyaḥ - tadvyatiriktaḥ | kathamavidyā, na avidyārūpa ityarthaḥ | bhāsamānam - vyāvahārikaiḥ pratyakṣādibhiḥ sphuraṇam, avadhīrya - upekṣya, āgamapramāṇakaḥ - neha nānāsti kiñcana ityādiśrutipramāṇakaḥ | bhedātmaka eva vastubhūtaḥ - bhedapradhāna eva san paramārthabhūto bhavati, sattāṃ labhate iti yāvat | taduktam - yadabhinnaṃ svasaṃvittau tatparasya yadocyate | tadā bhinnamivābhāti śābdīṃ bhūmimupāśritam || iti | pramātṛpramāṇaprameyavibhāgaśca bhedātmaka eva vastubhūta iti yojanā | na kiñcidetat, etad vedādyuktaṃ vastu na kiñcid bhavatītyarthaḥ | uktaprakriyāvaṣṭambhena ślokaṃ vyācaṣṭe tasmāt iti | ābhāsabhinnayoḥ ityato niṣkṛṣya cittatvaṃ tasya ityanenoktam | tasya, vāstavaikatvādhārasya cittattvasyetyarthaḥ | pūrvoktaṃ kriyāsvarūpamanuvadati kartṛtva iti | kartṛtvalakṣaṇam - kartṛtvasvarūpam, yat abhinnam - karturbhedarahitam, rūpam - svarūpam, tatra yaḥ samāveśaḥ, arthāttasya kartureva samyagāveśanam, sa ātmā yasyāstādṛśī | svātantryaṃ yadi bhavati tadopapadyate sarvam | parāmarśo hi cikīrṣārūpecchā, tasyāṃ ca sarvamantarbhūtaṃ nirmātavyamabhedakalpenāste, - ityuktaṃ svāminaścātmasaṃsthasya.........| (1/5/10) ityatra | tena svātmarūpameva viśvaṃ satyarūpaṃ prakāśātmatāparamārthamatruṭitaprakāśābhedameva sat prakāśaparamārthenaiva bhedena bhāsayati [bhedena prakāśayati - K.ṣ.ṣ.] maheśvaraḥ, - iti tadevāsyātidurghaṭakāritvalakṣaṇaṃ svātantryamaiśvaryamucyate | ābhāsabhinnayoriti kriyāpekṣā saṃbandhasāmānye ṣaṣṭhī, paścādyathocitaṃ vibhajyate | ābhāsena bhinnau jaḍājaḍābhāsau, jaḍoghaṭādiḥ karmarūpaścidābhāsaḥ na syāt iti vyācaṣṭe nopapadyate iti | cikīrṣā ityādi vinā ityantaṃ vyācaṣṭe parāmarśa iti | parāmarśasvarūpam - vimarśasvarūpam, sarvam - samastaṃ kriyādi | cikīrṣā iti vyācaṣṭe parāmarśo hi iti | tasyām - cikīrṣārūpāyāmicchāyām, nirmātavyam - nirmeyavastu, abhedakalpena - abhedaracanayā, icchā hi iṣyamāṇamayī evodeti iti bhāvaḥ | taduktam - ayamevodayastasya dhyeyasya dhyāyicetasi | tadātmatāsamāpattiricchataḥ sādhakasya yā || iti | kutroktamityata āha svāminaśca iti | ityatra, asmin śloke ityarthaḥ | atra hīcchādvāreṇa sarvaṃ kartṛgataṃ sādhitam | phalitamāha tena iti | tena - tataḥ kāraṇāt, maheśvaraḥ - paraḥ śivaḥ, svātmarūpameva - icchāviṣayatānyathānupapattyā svātmarūpameva sat, ata eva satyarūpam, tathā prakāśātmataiva paramārthaḥ - sahajaṃ rūpaṃ yasya tādṛśam | tathā atruṭitaḥ prakāśāt - mahāprakāśāt abhedaḥ yasya tādṛśam | na hi mṛdo ghaṭatvāsādane'pi mṛttvaṃ truṭyatīti bhāvaḥ | evaṃvidhaṃ viśvam - jagat, prakāśaparamārthenaiva - prakāśaprāptasattākenaiva, bhedena bhāsayati - svato bhinnatayā bhāsayati tatra śaktatvāt, na cātra paryanuyogo yuktaḥ agnerapi dāhyadāhe tathāpātāt | tadeva - viśvaprakāśanameva, asya - maheśvarasya | ābhāsabhinnayoḥ iti | ṣaṣṭhyarthamāha kriyā iti | vibhāgameva darśayati ābhāsa iti | jaḍājaḍau eva vibhajya kathayati ghaṭādiḥ iti | ṣaṣṭhī - kartṛrūpaḥ - iti tayoḥ kriyā, ekasya kriyamāṇatvamaparasya kartṛtvaṃ na bhavet | cikīrṣārūpeṇa nirmātavyābhedaparāmarśātmanā [nirmātavyabhāvavargābhedaparāmarśa - K. ṣ. ṣ] vinā ekā cāsau kriyā kathaṃ bhinnayoḥ svabhāvabhūtā bhavat | kāryakāraṇatāprastāvāt kartṛkarmaṇī ukte, kārakāntarāṇyapi tu ekakartṛtvānupraveśīni paramārthato'nyathā karaṇādau bhinne kārakavrāte kathamabhinnā sā | yadi vā ābhāsena yau bhinnau jaḍacetanau tayoryā cikīrṣā ekasyeṣyamāṇatā, parasyaiṣitṛtā tatsvabhāvamekatvaparāmarśaṃ vinā, - iti | yadvā ābhāsabhinnayoḥ ahamidam iti yaḥ parāmarśa ekaviśrānti - yojanāṃ karoti tayoḥ iti | kriyayā saha yojanāṃ karoti kriyā iti | na syāt ityanena yojanaṃ karoti ekasya iti | ekasya - jaḍasya, kriyamāṇatvam - karaṇarūpā kriyā, aparasya - ajaḍasya, kartṛtvam - kartṛtvarūpā kriyā | cikīrṣālakṣaṇaikatvaparāmarśa vinā iti yojayati cikīrṣā iti | nirmātavyasya yaḥ abhedena - svābhedena parāmarśaḥ tadātmanā, vinā - ṛte, ekā ca - ekarūpā ca, bhinnayoḥ - jaḍājaḍayoḥ, tatsānnidhye tu bhavedeva, parāmarśasya sarvesahatvāditi bhāvaḥ | nanvatra kartṛkarmaṇoreva carcā kṛteti kārakāntarāṇāṃ kā vārtetyata āha kārya iti | kārakāntarāṇi - karaṇādīni, ekam - kartṛniṣṭhaṃ yat kartṛtvaṃ [ekaṃ kartṛniṣṭhaṃ yat kartṛkatvam - C.] tatra anupraveśaḥ - upakārakatvena paścātpraveśaḥ eṣāmastīti tādṛśāni | anyathā - anupraveśābhāve, karaṇādau - karaṇādirūpe, bhinne - kartṛkarmavyatirikte, abhinnā - ekā | ekatrā'nupraveśe tu bahūnāmekakriyatvaṃ saṃbhavatyeveti bhāvaḥ | anyathā yojanāṃ kartuṃ pakṣāntaramāha yadi vā iti | cikīrṣā padaṃ dvaividhyena vyācaṣṭe ekasya iti | ekasya - jaḍasya, iṣyamāṇatā - iṣikarmatvam, parasya cetanasya, eṣitṛtā - iṣi kartṛtvam, tatsvabhāvam - tallakṣaṇam, iti - evaṃ yojanā | punaranyathā yojanāṃ karoti yadvā iti | ekatra - cittattve yā viśrāntiḥ sā rūpaṃ yasya tādṛśaḥ | etena ābhāsabhinnayoḥ ityasya parāmarśa śabdena saha saṃbandhaḥ kṛtaḥ | punarapyanyathā yojanāṃ karoti ābhāsa iti | etena ābhāsabhinnayoḥ ityasya ekatva ityanena rūpaścikīrṣātmā taṃ vinā, - iti | ābhāsabhinnayorekaparāmarśaṃ vinā cikīrṣālakṣaṇā kathaṃ kriyā, - iti vā | evaṃ kriyāṃ vā cikīrṣā vā parāmarśaṃ vā apekṣya ṣaṣṭhī, nityasāpekṣatvācca samāsaḥ || 20 || etat upasaṃharati itthaṃ tathā ghaṭapaṭādyābhāsajagadātmanā | tiṣṭhāsorevamicchaiva hetutā kartṛtā kriyā || 21 || yathā [yato - K. ṣ. ṣ.] na jaḍasya kāraṇatā na kartṛtā, tathānīśvarasya cetanasyāpi, saṃbandhaḥ kṛtaḥ | etāḥ yojanāḥ saṃkalayya darśayati evam iti | ṣaṣṭhī, ṣaṣṭhīdvivacanamityarthaḥ | nanvevaṃ sati sāpekṣasya cikīrṣāśabdasya parāmarśaśabdasya ca samāso na prāpnoti sāpekṣamasamarthaṃ bhavati iti hi uktam, padavidhistu samartha eva bhavati ityata āha nitya iti | keciddhi anityasāpekṣāḥ yathā ṛddhasya rājñaḥ puruṣaḥ iti | atra sāpekṣasya rājan śabdasya puruṣaśabdena samāso na yukta eva | kecittu nityasāpekṣāḥ yathā devadattasya gurukulam ityatra sāpekṣasyāpi guruśabdasya kulaśabdena saha samāsaḥ yujyata eva iti | ekatvena saṃbandho'pi phalataḥ parāmarśenaiveti tasya pṛthak kathanaṃ na kṛtam | evamatraśloke yojanā | cidekatve vāstave'pi sati, ābhāsabhinnayoḥ kriyā na syāt | kaṃ vinā ? cikīrṣālakṣaṇaikatvaparāmarśaṃ vinā | tatsattvaṃ tu syādeveti bhāvaḥ | athavā ābhāsabhinnayoḥ cikīrṣālakṣaṇaikatvaparāmarśaṃ vinā kriyā na syāditi yojanā | athavā kayoḥ parāmarśaṃ vinā ? ābhāsabhinnayoḥ parāmarśaṃ vinā iti yojanā | athavā ābhāsabhinnayoḥ ekatvaparāmarśaṃ vineti saṃbandhaḥ | cikīrṣālakṣaṇā iti kriyā viśeṣaṇam || 20 || athaikaviṃśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti etat iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe ittham iti | atra ṭīkā : - ittham iti padaṃ vyācaṣṭe yathā iti | kāraṇatā iti sāmānyābhiprāyeṇoktam | ityanenaiva hetutāprakāreṇedaṃ [hetuprakāreṇa - K. ṣ. ṣ.] jātaṃ [idaṃ jātaṃ, ya eva K. ṣ. ṣ.] yat ya eva tathā cikīrṣustasyaiva sā cikīrṣā bahiṣparyantatāṃ prāptā kriyā ityabhidhīyate, saiva ca kartṛtā tadeva ca hetutvaṃ nānyat kiṃcit | tena ghaṭastiṣṭhati ityayamarthaḥ - ghaṭātmanā tiṣṭhāsuḥ svātantryāt sthānamabhyupagacchan na tu tadrūpamasahamāno yo maheśvaraḥ prakāśaḥ sa tiṣṭhati - iti | ghaṭapaṭādyābhāsarūpaṃ yatkila jagat tadātmanā yaḥ tathā iti tena tena tajjagadratajanmasthi - kartṛtā iti tu prādhānyāt viśeṣābhiprāyeṇa | hetutāprakāreṇa, hetutāvyavasthāpanaprakāreṇetyarthaḥ | jātam - siddham | idaṃ kimityapekṣāyāmāha - yat iti | yojanāṃ kurvan yat ityasya vākyenākāṃkṣāṃ pūrayati ya eva iti | tathācikīrṣuḥ - tathā kartumicchuḥ, tasyaiva - tathācikīrṣoreva, sā cikīrṣā - tathecchā, etena tathā śabdaḥ icchā śabdena yojanīyaḥ iti sūcitam | bahiṣparyantatām - bāhyāvayavaceṣṭhārūpatām, saiva ca - proktarūpā kriyaiva ca, tadeva ca, sā kriyaiva cetyarthaḥ | hetutvāpekṣaṃ napuṃsakatvam | anyat - icchārūpacikīrṣāvyatiriktam | atra cikīrṣā padena icchā śabdasya vyākhyā tathaiva ca cikīrṣorākṣepa iti na ko'pi virodhaḥ | athavā tiṣṭhāsoḥ iti viśeṣaṇavaśena viśeṣyarūpasya cikīrṣorākṣepaḥ | cikīrṣureva hi parameśvaraḥ kāryabhāvena tiṣṭhati iti hetutā kartṛtā padayoḥ kriyāviśeṣaṇatvena saiva ca ityādinā yojanaṃ sphuṭameva | ghaṭapaṭādyātmanā tiṣṭhāsoḥ iti vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti tena iti | tiṣṭhāsuḥ - sthātumicchuḥ, sthānam - sthitim, svarūpasattāmiti yāvat, abhyupagacchan - aṃgīkurvan, atra hetuḥ svātantryāt iti | na hi svatantrasya kuto'pi pratighātaḥ, svātantryahāneriti bhāvaḥ | tadrūpam - bhāvapradhāno nirdeśaḥ, ghaṭarūpatām, na asahamānaḥ, api tu kiñcittvena sahanaśīlaḥ ityarthaḥ | iti śabdaḥ arthakathanasamāptau | avataraṇikāviṣayīkṛtasya vigrahapūrvaṃ vyākhyāṃ karoti ghaṭa iti | tadātmanā - tatsvarūpeṇa | tathā śabdamatrāpi madhye tantreṇa yojayitumupanyasyati | tathā iti iti | asyaiva vyākhyāṃ karoti tena tena iti | te te ca te jagadgatā janmasthityādatho tyādibhāvavikāratadbhedakriyāsahasrarūpeṇa yaḥ sthātumicchuḥ svatantraḥ, tasya yā evamiti vicitrarūpecchā saiva kriyā, - iti saṃbandhaḥ | tena maheśvara eva bhagavān viśvakartā, - iti śivam || 21 || iti śrīmadācāryotpaladevaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāyāṃ śrīmadācāryābhinavaguptakṛtavimarśinyākhyaṭīkopetāyāṃ kriyādhikāre kāryakāraṇatattvanirūpaṇaṃ nāma caturthamāhnikam || 4 || sampūrṇaścāyaṃ kriyādhikāro nāma dvitīyo vimarśaḥ || 2 || bhāvavikārāḥ tadbhedarūpaṃ yatkriyāsahasram - jāyate ityādirūpam, tadrūpeṇa, yaḥ sthātumicchu | viśeṣyaṃ kathayati svatantraḥ iti | ṣaṣṭhīyojanāṃ karoti tasya iti | evam iti vyācaṣṭe vicitrarūpā iti | yā ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati saiva iti | phalitaṃ kathayan kartari jñātari iti prathamaślokasya nirvāhaṃ karoti tena iti | etena jñātṛtvamapyayatnasiddhameva, jñātṛtvavyatirekeṇa kartṛtvāyogāt | iti śabdaḥ āhnikasamāptau śiva padaṃ maṅgalavācakaṃ paratattvasūcakaṃ ca | evamatra śloke yojanā | ittham - uktenaprakāreṇa, ghaṭapaṭādyātmanā tiṣṭhāsoḥ svatantrasya cikīrṣoḥ parameśvarasya, evam - vicitrarūpā tathecchaiva kriyā bhavati | kriyā kā ? hetutā tathā kartṛtā, etaddvayarūpetyarthaḥ | tathā śabdasya tantreṇa dviryojanā | iti śivam || 21 || iti śrīmatkāśmīramaṇḍalāntarvartyārādhyapādasvataḥsiddhamahā- māheśvaraśrīvaiḍūryakaṇṭhaputraśrīmadavatārakakaṇṭhātmaja- śrībhāsakarakaṇṭhaviracitāyāṃ bhāskaryākhyāyāṃ śrīpratyabhijñāsūtravimarśinīṭīkāyāṃ kriyādhikāre caturthamāhnikam | kriyādhikārākhyo dvitīyo vimarśaḥ samāptiṃ gataḥ | iti śivam | tṛjvācyasya maheśvarasya kurute kṛñvācyatāsādanāt | svātantryaṃ paripūritaṃ saha talo vācyena bhāvena yā || puṣṭībhūtavideḥ svarūpamuditā śaktiḥ sphuṭaṃ yatra sā | vyākhyāto'dya mayā'dhikāra iha so'yaṃ bhāskareṇārthataḥ || nābhimāno manaḥ kāryaḥ śivaḥ kartā'tra yatsthitaḥ | tadaikyenābhimānaste yadyasti sa tu śobhanaḥ || śivaḥ kartā śivo dṛṣṭā śivaḥ pāṭhaka eva ca | vyākhyātā ca śivaḥ proktaḥ śivārpaṇamiti sphuṭam || āgamādhikāre prathamamāhnikam | vimarśinī yaṃ prāpya sarvāgamasindhusaṅghaḥ pūrṇatvamabhyeti kṛtārthatāṃ ca | taṃ naumyahaṃ śāṃbhavatattvacintāratnaughasāraṃ paramāgamābdhim || bhāskarī atra ṭīkā: - śivāccinmātrākhyādatimitatanorāgata- matho śivāyāstanmūrternanu vadanamāmarśavapuṣaḥ | gataṃ sadbhiḥ sarvairmatamatha ca gāṅgeyajalavad bahusrotoyuktaṃ satatamiha śastraṃ hṛdi bhaje || 1 || atha tṛtīyavimarśarūpasyāgamādhikārasya nirvighnaparisamāptaye, pracayagamanāya ca manasānuṣṭhitamapi bahiḥ śiṣyaśikṣārthaṃ paratattvavācakāgamaśāstranamaskāralakṣaṇaṃ maṃgalaṃ sakalādhikāratātparyasūcakena ślokenopanivadhnāti yaṃ prāpya iti | aham - abhinavaguptācāryākhyaḥ, śāṃbhavam - sakalakalyāṇaprādurbhāvasthānaśivaśaktyaikyarūpaparaśiva- saṃbandhi yat tattvam - svāntaḥkṛtasadāśivādidharaṇyantatattva- catustriṃśakaṃ mahāprakāśamayamanāropitaṃ svarūpam tasya yāḥ cintāḥ - vicāraṇāni tā eva ratnāni - atyupādeyattvena maṇayaḥ teṣāṃ yaḥ oghaḥ - samūhaḥ, sa eva sāraḥ yasya, anyacintānāṃ jalasthānīyatvāt - tam | ata eva param - vedādimahāśāstrebhyaḥ uttirṇam, teṣāṃ sādākhyatattve eva tāvadviśrānteḥ tadupari sparśāsaṃbhavāt, īdṛśaṃ tam - sarvatra prasiddham, āgamābdhim - śrīśivādāgataṃ girijāmukhe gataṃ śrīvāsudevasya matamiti niruktyā prasiddhaṃ śāstrarūpaṃ samudram, naumi - sarvotkṛṣṭavastuparatvena sarvotkṛṣṭatvayuktatvāt prahvībhāvaviṣayīkaromi, aṣṭāṃgapraṇativiṣayatāṃ nayāmi iti yāvat | taṃ kam ? sarve ye āgamāḥ - vedādirūpāṇi śrīmatsadāśivodāraprārambhaṃ vasudhāntakam | yadantarbhāti tattvānāṃ cakraṃ taṃ saṃstumaḥ śivam || śāstrāṇi, te eva sindhavaḥ - svalpaviṣayattvena nadyaḥ, tāsāṃ saṃghaḥ - samūhaḥ | yam - proktasvarūpamāgamābdhim, prāpya - madhye yatkiṃcidbhedoddīpakamabhidhāyāpi paryante upadiṣṭamadvaitaṃ mahāsaṃrambheṇa leśena abhidhāya, pūrṇatvam - tena sahaikārthatāniṣṭhatākṛtaṃ tadaikyarūpam, pūrṇabhāvena sphuratīti yāvat, tathā kṛtārthatāṃ ca - sādhitasādhanīyatāṃ ca, abhyeti - ataḥ paraṃ sādhanīyābhāvāt sādhanīyāvaśeṣe'pi āgamābdhikṛtasādhanenaiva sādhanā, sindhavaśca ratnasāramabdhimāgatya pūrṇatvaṃ yānti kṛtārthatāṃ ca, tataḥ paraṃ pūrṇābdhibhāvenaiva sphuraṇāt tatkāryeṇaiva ca kāryavattvāt iti dhvaniḥ | etenātrāgamādhikāre āgamaśāstroktaṃ vastu pūrvoktasya sādhakatvena kathayiṣyati iti sūcitam | āgamaśāstraprāmāṇye ca pūrvaṃ kṛta eva bhara iti na punarāyastam | śrīśivādidharaṇyantaṃ tattvacakraṃ sphuradvapuḥ | yadantarbhāti yatsāraṃ hṛddeśe taṃ stumaḥ śivam || athātrādhikāre prathamāhnikasya nirvighnasamāptaye sveṣṭadevatārūpaparatattva - parāmarśalakṣaṇaṃ maṃgalaṃ svāntaranuṣṭhitamapi bahiḥ śiṣyaśikṣārthaṃ sakalāhnikatātparyasūcakena ślokenopanivadhnāti śrīmat iti | vayaṃ taṃ śivam stumaḥ - samyak parāmarśaviṣayatāṃ nayāmaḥ | taṃ kam ? śrīmān īśvarādyapekṣayā aiśvaryayuktaḥ yaḥ sadāśivaḥ sa eva udāraṃ yathā bhavati tathā prāraṃbhaḥ yasya tādṛśam, tathā vasudhā ante yasya tādṛśam, tattvānām - vakṣyamāṇasvarūpāṇām, cakram - catustriṃśatsaṃkhyākatattvarūpaḥ samūhaḥ, yadantaḥ - yatsvarūpabhittilagnaṃ sat, bhāti - svasvarūpeṇa pṛthak pṛthak sphurati, anyathā niḥsāratvena bhānāyogāt, etena tattvanirṇayo'tra bhaviteti sūcitam | nanvanyatrāgamaśāstreṣu | yatparatattvaṃ tasmin vibhāti ṣaṭtriṃśadātma jagat iti nyāyena saptatriṃśaparaśivāntaḥ śivādidharaṇyantatattva- ṣaṭtriṃśakasya bhānamuktam | iha kathaṃ sadāśivādidharaṇyantasya tattvacatustriṃśakasya śivatattvāntarbhānam | satyam, mālinīśāstrādirūpeṣu paramādvaitapareṣu sāraśāstreṣu tathaivoktamasti, tatra evamadhikāradvayena jñānakriyāsvarūpaṃ vitatya nirṇītam | athedaṃ vaktavyaṃ kriyā nāma viśvapadārthāvabhāsanalakṣaṇā ityuktaṃ samanantarameva, ke ca te viśve padārthāḥ, iti | tatrābhāsarūpā eva jaḍacetanalakṣaṇāḥ hyayamabhiprāyaḥ, sadāśivatattvāntaḥ śuddhavimarśarūpaśaktisparśaḥ puṣṭo nāsti, vedāntābhimatanirvimarśaprakāśarūpaśāntabrahmatattvarūpatvāt tasya, iti vimarśarūpā śaktirapi paṃcatriṃśatvena kathanīyaiva, tadyuktaḥ śivopi sadāśivādanya eveti tasya ṣaṭtriṃśattvam, etayośca svarūpaṃ svayameva vakṣyati, tatra ca yadyapi tattvataḥ śivaparamaśivayoraikyameva tathāpi svarūpanirdeśābhiprāyeṇa anāśritaśivattvena kathanam, vyāpakatvābhiprāyeṇa paraśivattvakathanam, na hi vyāpyamadhye vyāpakasya samakakṣatayā grahaṇaṃ yuktam, yathā kṛtormikāsaptakasya madhye samastasya suvarṇasya aṣṭamattvakathanam, yastu śiṣṭaḥ tatra suvarṇaleśastasyāṣṭamattvakathane'pi na doṣaḥ iti na ko'pi virodhaḥ | yatvaṣṭātriṃśatvamapyatra kathayanti tacchiṣyopadeśakāle tasya meyattvamāpatedityabhiprāyeṇa, paramārthena tu saptatriṃśattvakathanamapyatrāyuktameva, nahi svavyāpyena vyāpakasya paricchedo yuktaḥ, na hi kośāntargataḥ kośakāraḥ kośaṃ mātuṃ śaktaḥ iti | pratyabhijñādirūpeṣu prakriyāśāstreṣu tu tattvasvarūpakathanamātrameveṣṭaṃ na mahādvaitakathanamiti śivatattvaparyantameva nirṇayaḥ kṛtaḥ atasteṣāṃ bhedadarśanatvameva | parantu mahādvaitaṃ prati paropāyatvaṃ teṣāṃ vartate, bhinnā hi śāstrāṇāṃ pravṛttiradhikāryupayogārthamiti prāṅnirṇītamevetyalaṃ vistareṇa, athavā tasya tattvasya prameyatāpāto māstvityabhiprāyeṇa akathanam | evaṃ maṃgalaṃ saṃpādya samastamāhnikābhiprāyaṃ kathayati asyādhikārasya cābhiprāyakathanapūrvakaṃ purvādhikāradvayena saha saṃgatiṃ ca darśayati evam iti | atra ṭīkā: - adhikāradvayena, jñānakriyārūpeṇetyarthaḥ | punastarhi maunameva kuru ityata āha, atha iti | vaktavyam iti, śeṣatveneti bhāvaḥ | kimityapekṣāyāmāha kriyā iti | viśveṣām - sarveṣām, padārthānāṃ yadavabhāsanam - sāradatvena prakāśakatvena ca bahiḥ prakāśanam, tallakṣaṇaṃ svarūpaṃ yasyāḥ sā | anantaram - pūrvādhikāre, te - avabhāsaviṣayībhūtāḥ | iti śabdaḥ vaktavyasamāptau, ābhāsarūpāḥ - ābhāsasiddhattvena tanmātrarūpāḥ | nanu pratyakṣasiddhānāṃ padārthānāṃ kiṃ padārthāste ca kiyatā rūpeṇa saṃgṛhyante, nahi pratyakṣaṃ māyāpramātuḥ sarvatra kramate | anumānamapyevam, na hi yadyadasti tatra tatra liṅgavyāptyādi grahaṇasaṃbhavaḥ | āgamastvaparicchinnaprakāśātmakamāheśvaravimarśaparamārthaḥ kiṃ na paśyet, iti tadanusāreṇa padārthanirṇayaṃ viśvaprameyīkaraṇapratilabdhatadviśvottirṇapramātṛpadahṛdayaṅga- mīkārābhiprāyeṇa [hṛdayaṃgamīkaraṇābhiprāyeṇa - K. ṣ. ṣ.] nirūpayitumācārya āgamādhikāraṃ tṛtīyamārabhate | tatra ślokaikādaśakena evamantarbahirvṛttiḥ ityādinā sthūlasūkṣmatvabhedataḥ ityantenāgamasiddhaṃ śivādidharaṇīprāntamekaikābhāsarūpatātmakaṃ rūpasaṃgrahakaraṇenetyata āha, na hi iti | kramate - pragalbhate, śaktaṃ bhavatīti yāvat, nanu tarhyanumānasyātrābhiṣekaṃ dāsyāmaḥ ityata āha anumānam iti | evaṃ na kramate ityarthaḥ | atra samarthanaṃ karoti na hi iti | nanu tarhi śabdapramāṇarūpasya śāstrasyāpyatra kā śaktirityata āha āgamastu iti | āgamaḥ - śrīśivādipraṇītaṃ śāstram, aparicchinnaprakāśātmakaḥ - aparicchinnaprakāśarūpaḥ, mahāprakāśasvarūpa iti yāvat, yaḥ maheśvaravimarśaḥ sa eva paramārthaḥ - maheśvarasaṃbandhī svāśrayaḥ svaviṣayaśca ahaṃparāmarśaḥ mūlaṃ yasya tādṛśaḥ | taduktam : - āgataṃ śivavaktrāttu gataṃ tu girijāmukhe | iti | atra hi śivaḥ prakāśaḥ girijā parāmarśaḥ | kiṃ na paśyet - sarvaṃ vimṛṣṭaṃ śakta iti yāvat | iti - ataḥ kāraṇāt, tadanusāreṇa - āgamānusāreṇa, padārthanirṇayam - śivādidharaṇyantatattva- ṣaṭtriṃśakanirṇayam, viśvasya - tattvaṣaṭtriṃśakarūpasya jagataḥ yat prameyīkaraṇam - kathanadvāreṇa siddhaṃ paramārthato'prameyatvepi prameyatāsaṃpādanam, tena labdham - atadvyāvṛttikārītyādisiddham | tasmād viśvasmāt - jagataḥ uttirṇam pramātṛpadaṃ tasya yo hṛdayaṃgamīkāraḥ - upādeyatvena grahaṇam, tasyābhiprāyeṇa, prameyadarśanena hi svayamevāprameyavastusparśo bhavitetyāśayeneti yāvat | evamadhikārābhiprāyamuktvā āhnikābhiprāyaṃ sāmastyena tāvat kathayati tatra iti | tatra, adhikāramadhye ityarthaḥ | āgamasiddham - patiśāstrasiddham, darśanāntare sāmānyam iti yadvyavahṛtaṃ, yasya sāmānādhikaraṇyayogādanantasvalakṣaṇāvabhāsanavyūhaviśeṣa- pūrvakaḥ samasto'yaṃ śarīrabhuvanādivibhavaḥ, taṃ parameśvarāgamasiddhaṃ yuktyāpyavagataṃ [anugatam - K .ṣ. ṣ.] pratyekatastattvagrāmaṃ darśayati ityāhnikatātparyam | tatrādhikārasaṃgatiṃ yojayan pūrvapakṣapratikṣepaṃ copasaṃharan śivatattvasvarūpameva darśayitumāha evamantarbahirvṛttiḥ kriyā kālakramānugā | mātureva tadanyonyāviyukte jñānakarmaṇī || 1 || ekaikam - pratitattvaṃ yā ābhāsarūpatā tadātmakam - tatsvarūpam, tathā ca mahā'dvaita rūpamiti bhāvaḥ | mahādvaite hi bhedo'pi bhāsanayogya eva, anyathā apūrṇatvāpātāt | tathā darśanāntare - hato vyatirikte, sāmānyam iti vyavahṛtam, ābhāsasāmānyatayā vyavahāraviṣayīkṛtam ityarthaḥ | atra bhedasparśāyogo'pūrṇatāpādakaḥ asaṃbhavopahataśceti bhāvaḥ | yat - yaḥ tattvagrāmaḥ, tathā yasya - tattvagrāmasya, sāmānādhikaraṇyayogāt - ekādhāratvavaśena, anantasvalakṣaṇānām yat avabhāsanaṃ tadeva vyūhaviśeṣaḥ - racanāviśeṣaḥ, saḥ pūrvaṃ yasya tādṛśaḥ vibhavaḥ - aiśvaryam, bhavatīti śeṣaḥ - tattvānāṃ? sāmānādhikaraṇye eva hi śarīrādivyavahāro bhavatīti bhāvaḥ | tatra samānamadhikaraṇañca prādhānyāpekṣayā ādheyabhūtatatvānāṃ madhye kimapyekaṃ tattvaṃ bhavati na tebhyaḥ pṛthak | yuktyāpi ityatra apiśabdaḥ samuccaye | avagatam - astittvena jñātam, pratyekataḥ - prātisvikasvarūpayuktam, tattvagrāmam - tattvasamūham | atha prathamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti tatra iti | atra ṭīkā : - adhikārasaṃgatim - asyādhikārasya pūrvādhikāreṇa saha saṃbandham, pūrvapakṣasya kāryakāraṇabhāvaviṣayasya yaḥ pratikṣepaḥ - pratisamādhānam, tam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe, evam iti | evamiti, yataḥ paradarśanoktaḥ kāryakāraṇabhāvo jaḍarūpapratiṣṭho na kathaṃcidupapannaḥ, kintu cidrūpa evāntarbahirātmanā prakāśaparamārthenāpi vapuṣā tathābhāsanarūpeṇa [tadābhāsarūpeṇa - K. ṣ. ṣ.] vartamānaḥ kālakramamākṣipan kriyābhidhīyate, tasya pramātureva jñānaśaktivapuṣo dharmastat [jñānaśaktivapuṣo dharmaḥ; tat iti tasmādaviyuktaṃ - K.ṣ.ṣ.] iti | tasmādaviyuktaṃ jñānaṃ kriyā ca | jñānaṃ vimarśānuprāṇitam, vimarśa eva ca kriyeti | na ca atra ṭīkā : - evam śabdaṃ vyācaṣṭe yataḥ iti | paradarśanoktaḥ - śaivanayavyatiriktadarśanaproktaḥ, antarbahirātmanā - paramārthataḥ cidrūpeṇābhāsatā, idantayā bhāsanaśīlena ityarthaḥ, tathābhāsanarūpeṇa - kāryakāraṇabhāvenābhāsarūpeṇa, vapuṣā - svarūpeṇa, tat - sā kriyā | iti śabdaḥ samāptau, mātureva ityantaṃ vyākhyā samāptau | evamatra yojanā | evam - acetanaviṣaye kāryakāraṇabhāve anupapanne sati | kālakramānugā - kālarūpakramānusāriṇī, tathā antarbahirvṛttiḥ - paramārthataścidrūpatve'pi ābhāsataḥ tadvyatiriktatayā bhāsamānā, kriyā mātureva bhavati, cetana - syaiva bhavatītyarthaḥ | tat ityādi avaśiṣṭaṃ ślokakhaṃḍaṃ vyācaṣṭe tasmāt iti | aviyuktam - abhinnam, karma iti padaṃ vyācaṣṭe kriyā ca iti | jñānakarmaṇoraviyogameva darśayati jñānam iti | vimarśānuprāṇitam - vimarśadattasattākam | yaduktam prāk svabhāvamavabhāsasya | iti | nanvetena karmaṇaḥ kimāyātamityata āha vimarśa eva ca iti, jñānaśaktivihīnasya kriyāyogaḥ iti | tadetadaviyuktajñānakriyārūpaṃ kriyādvāreṇa sakalatattvarāśigatasṛṣṭisaṃhāraśatapratibimbasahiṣṇu [pratibiṃbanasahiṣṇu - K. ṣ. ṣ.] yat tadupadeśabhāvanādiṣu tathābhāsamānamanābhāsamapi [anābhāsarūpamapi - K. ṣ. ṣ.] vastutaḥ śivatattvamityuktaṃ bhavati || 1 || nanyevaṃbhūtaṃ śivatattvaṃ cet tarhi tato'natiricyamānamidaṃ viśvamiti bāhyakriyāyā api vimarśasthūlatārūpatvāditi bhāvaḥ nanu tathāpi kriyāyāḥ jñānaikarūpatvaṃ nāyātamityata āha na ca iti | iti śabdaḥ jñānakarmāviyogasamāptau | phalitaṃ kathayati, tadetat iti | tat - tasmātkāraṇāt | etat - kartṛ, śivatattvamityuktaṃ bhavati | arthādeva ca vimarśākhyaṃ vastu śaktitattvamityuktaṃ bhavati ityapi mantavyam, śaktitattvasya śuddhāhaṃvimarśarūpatvāt | tatkim ? etat ityādi yat ityantam | tatra yat ityasya viśeṣaṇadvayamāha aviyukta iti | tat ityasya api viśeṣaṇadvayamāha upadeśa iti | vastuta anābhāsam api upadeśabhāvanādiṣu tathābhāsamānam - upadeśyabhāvyatvādinā bhāsanaśīlam, tatra śaktattvāditi bhāvaḥ | pratibiṃbasahiṣṇu ityanena pratibiṃbayogyasyāpūrṇasya cittattvasya śivattvama, pratibiṃbādhārasya pūrṇasya cittattvasya paramaśivatvamiti dyotitam | tathā ca etena paramaśivākhyaṃ saptatriṃśaṃ tattvaṃ, śivākhyaṃ ṣaṭtriṃśaṃ śaktyākhyaṃ paṃcatriṃśaṃ tattvaṃ coktam iti jñeyam || 1 || atha dvitīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvem iti | atra ṭīkā : - evaṃbhūtam - sarvapratibiṃbasahiṣṇu, sarvabhāvena sphuraṇaśīlamiti yāvat tataḥ - tasmāt śivatattvāt, anatiricyamānam - anyūnātiriktam, tadekarūpamiti kimanyat tattvaṃ syāt | ekacittattvaviśrāntau ca tattvānāṃ kathaṃ kramo bhavet, deśakālābhedāt ? evametat [evamevaitat - K. ṣ. ṣ.] kiṃtvāntaradaśodrekātsādākhyaṃ tattvamāditaḥ | bahirbhāvaparatve tu, parataḥ pārameśvaram || 2 || yadyapyekameva śivatattvaṃ tathāpi tadīyameva svātaṃtryaṃ svātmani svarūpabhedaṃ tāvatpratibimbakalpatayā darśayati | svarūpavaicitryameva deśakālakramaḥ | mūrtikriyāvaicitryamayo hi asau | tataścāntarī jñānarūpā yā daśā tasyā udrekābhāsane sādākhyam sadākhyāyāṃ bhavam | yāvat | anyat - śivatattvavyatiriktam, kiṃ syāt, bhavet ityarthaḥ | atrāṅgīkāraṃ karoti evam iti | etat evameva bhavatītyarthaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | kintvāntara iti | atra ṭīkā : - avataraṇikāyām evametat ityanenopasaṃhṛtaṃ pakṣamapekṣya anyapakṣadyotakaṃ kintu iti padaṃ vyācaṣṭe yadyapyekam iti | tadīyam - śivatattvasaṃbandhi, svātmani - śivarūpe svasmin, svarūpabhedam - sadāśivādibhāvena sthitam svarūpabhedam, pratibiṃbatayā pratibiṃbarūpatvena, darśayati - svarūpabhūtān pramātṝn prati sphuṭīkaroti | kutaḥ ityapekṣāyāmāha mūrti iti | asau - deśakālakramaḥ, tatra mūrtivaicitryamayo deśakramaḥ kriyāvaicitryamayaḥ kālakramaḥ iti vibhāgaḥ, ubhayatrāpi cātra svarūpavaicitryameva, na hi kriyā svarūpād bhinneti bhāvaḥ | sāmānyenoktaṃ vastu viśeṣeṇa vaktuṃ phalitarītyā śloke yojanāṃ karoti tataśca iti | āntara ityādi padaṃ vyācaṣṭe jñāna iti | jñānarūpā - asphuṭaparāmarśabodharūpā, anyathā śivatvāpātāt | tasyāḥ - daśāyāḥ, udrekābhāsane - kriyāṃ nyakkṛtya pradhānatayā sphuraṇe sati, sādākhyam iti padaṃ vyācaṣṭe sadākhyāyām iti | nanvetena kimuktaṃ yataḥ prabhṛti saditi prakhyā | sadākhyāyāśca sadāśivaśabdarūpāyā idaṃ vācyaṃ tattvam | sṛṣṭikramopadeśādau prathamamucitam | tatsādākhyaṃ tattvam | bahirbhāvasya kriyāśaktimayasya paratve udrekābhāse sati pārameśvaraṃ parameśvaraśabdavācyamīśvaratattvaṃ nāma | tacca [tataśca - K. ṣ. ṣ.] sādākhyasya paścāducitāvabhāsanam | bhavati ityata āha yataḥ iti | saditi prakhyā - saditi prasiddhiḥ, ataḥ pūrvaṃ hi śaktyādau asadityanena pratiyoginā parimitīkṛtā sattāpi na yukteti bhāvaḥ | sādākhyamiti prakārāntareṇa vyācaṣṭe sadākhyāyāḥ iti | pūrvaṃ tu tatra bhavaḥ | iti aṇ pratyayo vihitaḥ, iha tu tasya vācyam iti, tena sadākhyāyā vācyaṃ tattvaṃ sādākhyam iti vigrahaḥ | āditaḥ iti vyācaṣṭe sṛṣṭi iti | sṛṣṭikrameṇa - avarohakrameṇa yaḥ upadeśādiḥ tasmin, ādiśabdena parāmarśādergrahaṇam, ārohakrameṇa tu sadāśivatattvasyāntyatvameveti bhāvaḥ | ucitam iti, jñānasyaiva sṛṣṭikrameṇa prathamatvāditi bhāvaḥ | prathamārdhaṃ vyākhyāya dvitīyārdhaṃ vyācaṣṭe tat iti | tadityasya kartṛtvenādhyāhāraḥ, adhyāhṛtasyāsya vyākhyāṃ karoti sādākhyam iti | bahirbhāva ityādi vyācaṣṭe bahirbhāvasya iti | yadyapi parameśvarapadaṃ śivatattve eva yuktaṃ tathāpi lakṣaṇayā prayuktamihāpi, parameśvarapadasya vācyaṃ pārameśvaramiti vigrahaḥ | iha tu sā vimarśaśaktiḥ svayamapi sphuṭībhavati svapratiyoginīmidantāmapi stokamunmīlayati yena ahamidam iti ahamaḥ prādhānyena idamastvaprādhānyena parāmarśaḥ | ayameva ca bahirbhāvākhyāyāḥ kriyāśakterudrekaḥ | ahaṃvimarśa eva idaṃvimarśabhāvenāpi sphurati | atraiva ca śuddhāhaṃparāmarśasya vikalparūpatāsūtraṇaṃ ca jñeyam | parataḥ iti vyācaṣṭe tacca iti | tacca - īśvaratattvaṃ ca, paścāt - jñānānantaram kriyodreke yuktam iti bhāvaḥ | atrāpi sṛṣṭikramopadeśādāviti yojyam | pūrvārdhe'vaśiṣṭaṃ tattvam iti padaṃ vyākhyātumetasya etaduktaṃ bhavati | iha tasya bhāvastattvam, - iti bhinnānāṃ vargāṇāṃ vargīkaraṇanimittaṃ yadekamavibhaktaṃ bhāti tattattvam | yathā girivṛkṣapuraprabhṛtīnāṃ nadīsaraḥsāgarādīnāṃ ca pṛthivīrūpatvamabrūpatvaṃ ceti | tataśca śuddhacaitanyavargo yo mantramaheśvarākhyaḥ, tasya prathamasṛṣṭāvasmākamantaḥ- karaṇaikavedyamiva dhyāmalaprāyamunmīlitamātracitrakalpaṃ yadbhāvacakram, tathā [bhāvacakraṃ, saṃhāre ca - K. ṣ. ṣ. ] saṃhāre ca dhvaṃsonmukhatayā tathābhūtameva ślokasya saṃgraheṇābhiprāyaṃ vaktuñcāvataraṇikāṃ karoti etaduktaṃ bhavati iti | kimuktaṃ bhavatītyata āha iha iti | bhinnānāṃ vargāṇām - bhedena sthitānāṃ bahūnāṃ vargāṇām, vargīkaraṇanimittam - ekavargīkaraṇam, yena dharmeṇa bhinnā - api samatayā bhāntīti yāvat | samānānāṃ samūho hi varga iti bhāvaḥ, ekam - bahuṣvaṅgeṣu ekatvena sthitam, ata eva avibhaktam - vibāgarahitam | atra vāhyasiddha vastu udāharaṇattvena kathayati yathā iti | iti śabdaḥ tattvaśabdavyākhyāsamāptau | phalitaṃ kathayati tataśca iti | tataśca yato vargāṇāṃ vargīkaraṇaṃ tattvam tataḥ kāraṇācca, maṃtramaheśākhyaḥ - maṃtramaheśeti rūḍhaḥ yaḥ śuddhacaitanyavargaḥ - abhedagrāhī caitanyasamūhaḥ tasya prathamasṛṣṭau - savimarśacaitanyarūpaśivapadātpracyāva- rūpāyāmavaroharūpāyāṃ navīnāyām sṛṣṭau, dhyāmalaprāyam - tāvadanudbhūtatvena asphuṭam, tathā unmīlitamātracitrakalpam - maśyādinā likhitamātraṃ na tu gairikādibhiḥ puṣṭīkṛtam, yat citram - ālekhyam, tena sadṛśam | yadbhāvacakram - idantāgrāhyaṃ vastujātam, pratibimbaprāyatayā - pratibimbakalpatayā, cakāsti - bhāti | tathā punaḥ saṃhāre ca - ārohakramarūpe saṃhāre ca, dhvaṃsonmukhatayā - nāśonmukhatayā yad bhāvacakraṃ tathābhūtameva - dhyāmalaprāyaṃ unmīlitamātracitrakalpaṃ pratibimbakalpatayā cakāsti | keṣāṃ kimiva cakāsti ? asmākam - māyāpramātṝṇām, antaḥkaraṇaikavedyamiva - kevalāntaḥ cakāsti pratibimbaprāyatayā, tasya caitanyavargasya tādṛśi bhāvarāśau tathāprathanaṃ nāma yaccidviśeṣatvaṃ tatsadāśivatattvam | mantreśvarādirūpasya tu caitanyarāśeḥ sphuṭībhūtamasmadbahiṣkaraṇasaraṇisaṃprāptabhāvavargapratimaṃ viśvaṃ pratibimbakalpatayā [pratibiṃbatayā - K. ṣ. ṣ.] bhāti, tasya tu tat tathāprathanamīśvaratattvam | yastu sadāśivabhaṭṭāraka īśvarabhaṭṭārakaśca dhyeyopāsyādirūpatayā sa brahmaviṣṇutulyaḥ pṛthageva mantavyo na tu nāmasārūpyāt bhramitavyam | yathāhureke brahmaviṣṇurudrā api tattvamadhye kiṃ na gaṇitāḥ iti || 2 || karaṇagrāhyaṃ vastu iva, antaḥkaraṇena hi vastu asphuṭatayaiva gṛhyate, tasya - proktasya caitanyavargasya tādṛśi - dhyāmalaprāyādirūpe, bhāvarāśau - bhāvarāśiviṣaye iti yāvat, tathā prathanaṃ nāma - proktadhyāmalaprāyādibhāvena sphuraṇākhyam, yat cidviśeṣatvam - cidviśeṣabhāvo nāma dharmo bhavati, tat sadāśivatattvaṃ - bhavati | sarvatra bhāvarāśau asphuṭapratibiṃbatvam, naṣṭaprāyatvadarśanameva sadāśivāṃvastheti bhāvaḥ | tathā ca ahantayā grahaṇasya śivaśaktitattvarūpatvam svayameva jñeyam | pramātā cātra svayaṃ śiva eva, tatra parāhantāyā eva prādhānyāt | paraśivāvasthā tu sarvadā sarvamayī eva iti na tatra kāpi viśeṣakalpanā | atra tu sarveṣāmeva sarvathā pramātṛtvamiti śrīgurubhya eva śrutam | nanu sadāśivatvamevaṃ bhavatu, īśvaratvaṃ tu kīdṛśamastītyata āha mantreśvara iti | maṃtreśvarādirūpasya, īśvaratattvavidyātattvarūpe padadvaye sthitayoḥ maṃtreśvaramaṃtrarūpayoḥ pramātrorityarthaḥ, pratibiṃbakalpatayā ityanena māyāpramātṛnirāsaḥ, teṣāṃ hi viśvaṃ satyatayaiva bhāti na pratibimbatayā, pratibimbatayā darśanameva īśvaratattvāsādanaṃ śuddhavidyātattvāsādanaṃ ca bhavatītyabhiprāyaḥ | nanu yathā sadāśivādestattvarūpatā asti tathā viṣṇvāderapi kathaṃ nāstītyapekṣāyāmāha yastu iti | upāsyādirūpatayā iti | ādiśabdena pūjyādigrahaṇam, kalpyate iti śeṣaḥ | pṛthak - tattvarūpābhyāṃ bhinna eva | nanu keṣāmayaṃ bhramo jāta ityata āha yathāhuḥ iti || 2 || nāmadheyāntaramapyatra tattvadvaye darśayati īśvaro bahirunmeṣo, nimeṣo'ntaḥ sadāśivaḥ | sāmānādhikaraṇyañca, sadvidyāhamidaṃdhiyoḥ || 3 || yasyonmeṣādudayo jagataḥ, ityatra īśvaratattvamevonmeṣa- śabdenoktam, viśvasya hi sphuṭatvabāhyatvamunmeṣaṇam [sphuṭatvaṃ - K. ṣ. ṣ.] nimeṣaṇaṃ tvasphuṭatvāpādanamahantārūpatodrecanam [antārūpatodrecanam - K. ṣ. ṣ.] iti nimeṣaḥ sadāśivatattvam | yato jagataḥ pralaya iti | śoddho'yaṃ spandaḥ parameśvarasyācalasyāpyaprarūḍharūpāntarāpattilakṣaṇaḥ atra ṭīkā : - tṛtīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nāmadheyāntaram iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | īśvaraḥ iti | atra ṭīkā : - kuta uktam ityata āha, viśvasya hi iti | sphuṭatvaṃ ca bāhyatvaṃ ca tat sphuṭatvabāhyatvam samāhāre dvandvaḥ | ahantārūpatāyāḥ - āntaratvasya, udrecanam - adhikīkaraṇam, ahantārūpatodrecanam kutaḥ sadāśivatattvamityata āha yataḥ iti | sadāśiva eva jagataḥ pralayaḥ tataḥ paraṃ jagatsparśā - saṃbhavāt, iti śabdaḥ pūrvārdhavyākhyāsamāptau | sadāśiveśvaratattvayoḥ śuddhaspandatvaṃ kathayati śuddhoyam iti | acalasyāpi - paramārthataḥ svarūpe sthitatvāt calattārahitasyāpi, parameśvarasya - śivaśaktisamudāyarūpasya, ayam - sadāśiveśvararūpaḥ spandaḥ śuddhaḥ bhavati, kīdṛśaḥ ? aprarūḍhā - prarohamagatā asphuṭā, asphuṭapratibimbabhāvena jagatsphuraṇāt dārḍhyamagatā iti yāvat, yā rūpāntarāpattiḥ [yā bhedāpattiḥ sā - C.] bhedāpattiḥ sā lakṣaṇam - svarūpaṃ yasya saḥ | kutaḥ spanda ityapekṣāyāṃ kiṃciccalanātmatayā sphuradrūpatvāt | parameśvarasya hi paramārthata etāḥ śaktayo yastattvagrāmaḥ, kācittu śaktiranyabahutaraśaktikroḍī kāraṃ kurvatī nikaṭatvādupāsyā ghaṭasyeva ghaṭatvātmikā, kācidanyāpekṣiṇī svarūpamātraniṣṭhā dūrā ghaṭasyeva sattātmikā | evaṃ nimeṣonmeṣaśaktī eva sadāśiveśvarau tayostvadhiṣṭhātṛdevate api tathānāme || atha tadadhiṣṭhātṛdvayagataṃ [tadadhiṣṭhātṛdevatādvayagatam - K. ṣ. ṣ.] karaṇaṃ vidyātattvamāha | prakāśasya yadātma - hetumāha kiṃcit iti | anyathā sadāśivetyādyābhāsāntarāyogāt iti bhāvaḥ | spadi kiñciccalane iti dhātvanusāreṇa ayamarthaḥ kṛtaḥ yadyapi sāraśāstreṣu śaktereva spandatvamuktaṃ tathāpīha prakriyāśāstre proktanītyā sadāśivāderuktam, śaktiśivayoreva hi [śaktiśivayoreva bahiḥ iha śāstre - C.] iha śāstre paramārthasvarūpatvaṃ na paraśivasyetyalam | śuddhatvasya naikaṭyakṛtatvaṃ sādhayati, athavā tayostattvayorupāsyatvaṃ kathayati parameśvarasya iti | hi - yasmāt, parameśvarasya etāḥ śaktayo - bhavanti, etāḥ kāḥ ? yaḥ tattvagrāmaḥ - sadāśivādirūpaḥ tattvasamūhaḥ bhavati | upāsyā iti, tāvanmalānāsādanāt satvaraṃ śaktimatprāpakatvāt vā upāsituṃ yogyā | sadvastvanveṣaṇe hi ghaṭaḥ cireṇa prāpyate ghaṭatvayuktavastvanveṣaṇe tu sadya eveti bhāvaḥ | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | śivasya śaktimataḥ iti śeṣaḥ, adhiṣṭhātṛdevate - prerakatayā sthitaṃ devatādvayam, tathānāme - sadāśiveśvarākhye ityarthaḥ | tatra śivaśaktitattvayoradhiṣṭātṛbhāvaḥ tattvadvayasyaiva svayaṃ tadrūpatvāt | sadāśivatattve sadāśivo'dhiṣṭhātā, īśvaratattve īśvaraḥ, vidyātattve sadāśiveśvarau, tato māyāpade rudraḥ viṣṇubrahmāṇau ca | taduktam - brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ | iti | etat ca saṃhārakrameṇoktaṃ na sṛṣṭikrameṇeti nānyathā śaṃkanīyam | athottarārdhaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti atha iti | tadadhiṣṭhā - mātraviśramaṇamananyonmukhasvātmaprakāśatāviśrāntilakṣaṇo vimarśaḥ so'ham iti ucyate | yastvanyonmukhaḥ sa idam iti | sa ca svaprakāśamātre punarananyonmukharūpe viśrāmyati paramārthataḥ | tatrādye vimamarśe [ādye vimarśe'pi - K. ṣ. ṣ.] śivatattvam dvitīye vidyeśatā madhyame tu rūpe ahamidam iti samadhṛtatulāpuṭanyāyena yo vimarśaḥ sa sadāśivanātha īśvarabhaṭṭārake ca, idaṃbhāvasya tu dhyāmalādhyāmalatākṛto viśeṣaḥ | ye ete tṛdvayagatam - sadāśiveśvaratattvagatatadākhyādhiṣṭhātṛdvaya- gatam, karaṇam - preraṇopāyaḥ, vidyātattvam - śuddhavidyātattvam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā uttarārdhaṃ vyācaṣṭe prakāśasya iti | ahamidaṃdhiyoḥ iti vyācaṣṭe prakāśasya iti | ātmamātraviśramaṇam svayaṃ vyācaṣṭe ananya iti | ananyonmukhaḥ - abāhyonmukhaḥ ata eva svātmaprakāśatāyāṃ yā viśrāntiḥ | sā lakṣaṇam svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ | yat ityasyākāṃkṣāṃ pūrayati saḥ iti | saḥ, tadviśramaṇamityarthaḥ, adhyāhāryavimarśaśabdāpekṣaṃ puṃstvam | ahamitvavayavaṃ vyākhyāya idam ityavayavaṃ vyācaṣṭe yastu iti | anyonmukhaḥ bāhyonmukhaḥ | nanu tarhi bhedāpattirityata āha sa ca iti | punaḥ iti, ārohasamaye ityarthaḥ | madhye mṛṣaiva bhātītyarthaḥ | nanu tarhi proktatattvadvayātko'syāḥ bhedaḥ ityapekṣāyāṃ vibhāgaṃ karoti tatra iti | tatra, aham idam ahamidam idamaham iti vimarśacatuṣṭayamadhye ityarthaḥ | ādye vimarśe aham ityatra ityarthaḥ | etacca śaktiśivayoraikyamāropyoktam, dvitīye idam ityatra vidyeśatā - lakṣaṇayā śuddhavidyāttvam, vidyeśā hi vidyārūpā eva bhavanti, upāsanāmātrārthaṃ kalpitatvāt, dvitīye iti sūtrāpekṣayā uktam, anyathā madhyāsaṃbhavāt | madhyame - arthājjñāte ahamidam idamaham iti parāmarśadvaye | nanu tarhi sadāśiveśvarayorekatvamevāyātamityata āha - idaṃbhāvasya iti | dhyāmalatā - asphuṭatvam, tatra sadāśivatattve idaṃbhāvasya dhyāmalatā, īśvaratattve tvadhyāmalateti vibhāgaḥ | nanu tarhi sadāśivatattve samadhṛtatulāpuṭanyāyo na yuktaḥ, satyam, vistarabhiyā atraivamuktamanyathā tu sadāśivatattve ahaṃbhāvasya prādhānyameva vartate ityalam | nanu yadi śuddhavidyā aham iti idam iti dhiyau tayormāyāpramātari pṛthagadhikaraṇatvam aham iti grāhake idam iti ca grāhye, tannirāsenaikasminnevādhikaraṇe yatsaṃgamanaṃ saṃbandharūpaṃ prathanaṃ [saṃbandhasvarūpaprathanam - K. ṣ. ṣ.] tat satī śuddhā vidyā, aśuddhavidyāto [śuddhā vidyā; ato'śuddhavidyātaḥ - K. ṣ. ṣ.] māyāpramātṛgatāyā anyaiva | tatra yadā aham ityasya yadadhikaraṇaṃ cinmātrarūpaṃ tatraivedamaṃśamullāsayati tadā tasyāsphuṭatvāt sadāśivatā ahamidam iti | idamaham iti tu idamityaṃśe sphuṭībhūte'dhikaraṇe yadāhamaṃśavimarśaṃ niṣiñcati tadeśvaratā, - iti vibhāgaḥ || 3 || vāmapīdantāyāḥ uddhurībhāvastarhi māyāyā asyāḥ ko bhedaḥ ityapekṣāyām sāmānādhikaraṇyañca iti vyācaṣṭe ye ete iti | pṛthagadhikaraṇatvameva sphuṭayati, aham iti | grāhake - pramātṛtayābhimate śūnyādau, grāhye - prameye, nanvatra śuddhavidyātattve kimastītyata āha tannirāsena iti | tasya - pṛthagadhikaraṇasya nirāsena - ārohadaśāyāṃ dūrīkaraṇena avarohadaśāyāṃ tu svabhāvenaiva, ekasminnevādhikaraṇe - cinmātre ekādhāre eva, yatsaṃgamanam - bhedābhedagrastatvena saṃgamanam | saṃgamanam iti svayaṃ vyācaṣṭe saṃbandharūpaṃ prathanam iti, cidbhāgāpekṣayā'hamiti yojanam, cetyatāpekṣayā tu idam iti yojanam | tat - proktasvarūpaṃ vastu | satī ityavayavaṃ vyācaṣṭe śuddhā iti | vidyā iti nigadavyākhyātam | kutaḥ śuddhetyapekṣāyāmāha aśuddha iti, asya śuddhavidyātattvasya sadāśiveśvararūpatāṃ viṣayabhedena darśayati tatra iti | adhikaraṇam - viṣayāśrayabhūtam, ullāsayati - ata evotthitametaditi jānāti, ullāpayati iti vā pāṭhaḥ | niṣiñcati - antarbhāvayati, vibhāgaḥ - śuddhavidyāviṣaye iti bhāvaḥ | tatrāvarohe asyāḥ sadāśivapadānantaram īśvarapadāśrayaṇam, ārohe tu, īśvarapadānantaraṃ sadāśivapadagrahaṇam iti, adhiṣṭhātṛrūpayoḥ sadāśiveśvarayoriyaṃ karaṇam krameṇa bhedābhedarūpādhvadvayaprāpakatvāt iti jñeyam || 3 || nanu kasmādiyaṃ śuddhā vidyā ityāha idaṃbhāvopapannānāṃ vedyabhūmimupeyuṣām | bhāvānāṃ bodhasāratvādyathāvastvavalokanāt || 4 || avalokanaṃ prathanaṃ vedanaṃ vidyā, yathāvastutvaṃ vastvanusāritvaṃ ca; tasyāḥ śuddhiraviparītatā | vedyadaśāṃ copagatavatāmaṅgīkṛtavatām, ata evedamityevaṃbhūtenocitena parāmarśenopapannānāṃ parāmṛśyamānānāṃ bhāvānāṃ bodha eva prakāśātmā sārarūpaṃ vastu, prakāśaścānanyonmukha - atra ṭīkā : - atha caturthasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | idaṃbhāva iti | atra ṭīkā : - prathamaṃ yathāvastvavalokanāt ityasya avalokanāt ityavayavaṃ bahubhiḥ paryāyairvyācaṣṭe prathanam iti | yathāvastu ityāsyātra yojanāṃ karoti vyācaṣṭe ca vastvanusāritvañca iti | tasyāḥ - vidyāyāḥ, etena bhāvapradhāno'yaṃ nirdeśa iti sūcitam | tathācaivamatra yojanā | yathāvastu - vastu yathā bhavati tathā, yat avalokanam - vidyā, tattvāt iyaṃ sadvidyā iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | satī padavācyasya śuddhi padasya paryāyāntaramāha aviparītatā iti | vedyabhūmimupeyuṣām iti vyācaṣṭe upagata iti | atrāpi paryāyamāha aṃgīkṛta iti | etadavaṣṭaṃbhena idaṃbhāvopapannānām iti vyācaṣṭe ata eva iti | idaṃbhāvasya svarūpamāha parāmarśena iti | upapannānām iti vyācaṣṭe parāmṛśyamānānām iti | bhāvānām iti nigadavyākhyātam | bodhasāratvāt iti vyācaṣṭe bodha eva iti | etena bodhasyātra bhaṃgyā vimarśa eva vācyatayoktaḥ, tena bodhasāratvāt, ahaṃ - vimarśātmāhamiti | tadeṣāṃ yadeva pāramārthikaṃ rūpaṃ tatraiva prarūḍhatvāt ahamidamityasya [ahamityasya - K. ṣ. ṣ.] śuddhavedanarūpatvam || 4 || adhiṣṭhātṛrūpāddevatādvayāt tattvadvayaṃ vibhaktam, - ityetadbhaṅgyā pratipādayatyāgamavyavahāreṇa | vimarśasāratvādityarthaḥ | phalitaṃ kathayati tat iti | prarūḍhatvāt ahamidam ityasya - sadāśivādigatasya parāmarśasya śuddhavedanasvarūpatvam - śuddhavidyārūpatvam, āpātataḥ bhedepi paramārthataḥ abhede viśrāntatvāt iti bhāvaḥ | evaṃ cātra saṃgrahaḥ | nityāvyabhicaradrūpayoḥ prakāśaśuddhāhaṃvimarśayoḥ śivaśaktitattvavyavahāraḥ, [śivatattvavyavahāraḥ - C.] vedyatvābhāvātpramātṛtvamapyatra śivasyaiva bhāvānāñcāhantayaiva grahaṇam | aparimitāhantedantāviṣaye sadāśivatattvavyavahāraḥ | atra tu vedyatodbhavena maṃtramaheśvararūpaḥ cetanavargaḥ pramātā, bhāvānāntu stokamidantāsparśarūṣitayā ahantayā grahaṇam, yatsarvamidaṃ tadahameva natvidamākhyaṃ kimapi vastu bhavati, ekasya cinmātrasyaiva sattvāt iti | tayorevāhantedantayoḥ samatve īśvaratattvavyavahāraḥ | atra mantreśvaraḥ pramātā, bhāvānāṃ tu samadhṛtatulānyāyena idantā'hantābhyāṃ grahaṇam | ciccetyabhāgayoḥ idamiti viṣaye tu śuddhavidyātattvavyavahāraḥ, bhāvānāntu stokam ahantāspṛṣṭayā idantayā grahaṇam paraṃ tu [paraṃtvaśuddhā - C.] śuddhāhasphūrtirapyasphuṭā vartate eva, anyathā māyātattvāpātāt tatra hi pralayākalākhyaḥ śūnyarūpaḥ pramātā, na cātrāhantedantayoḥ parasparaṃ prati sphuṭaṃ pratiyogitvaṃ śaṃkyam yena vikalparūpatāpātaḥ syādapi tūbhayamapyatra paryāyeṇa aparimitameva, māyāpade tu tayoḥ parasparaṃ prati sphuṭaṃ pratiyogitvameva | yastu paraśivaḥ sarvatra sarvadā sarvamaya eveti na tasyeha prastāvaḥ iti || 4 || atha paṃcamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti adhiṣṭhātṛ iti | atra ṭīkā : - taddvayam - devatādvayam, sadāśiveśvararūpam, āgamavyavahāreṇa - sāra - śāstravyavahāreṇa | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | atra iti | atrāparatvaṃ bhāvānāmanātmatvena bhāsanāt | paratāhantayācchādātparāparadaśā hi sā || 5 || paratā [paratvaṃ pūrṇatvam - K. ṣ. ṣ.] pūrṇatvamananyā- pekṣāhamiti, aparatvam apūrṇatvamanyāpekṣitedamiti [apūrṇatānyāpekṣedamiti - K. ṣ. ṣ.] | atra ca tattvadvaye bhāvānāṃ dhyāmalādhyāmalarūpāṇāmubhayāṃśasparśāt parāparatvamiti | vedyabhāvaniṣṭhā daśā tattvasvarūpā tadavabhāsayitṛmantreśvarādi- atra ṭīkā : - prathamam paratā iti vyācaṣṭe pūrṇatvam iti | pūrṇatvasyāpi paryāyamāha ananya iti | ahantayācchādāt iti vyācaṣṭe aham iti aparatvam api vyācaṣṭe apūrṇatvam iti | atrāpi paryāyamāha anyāpekṣitā [anyāpekṣatā - C.] iti | anātmatvena bhāsanāt iti vyācaṣṭe idam iti | atra iti padaṃ vyācaṣṭe tattvadvaye iti | sadāśivarūpe īśvararūpe cetyarthaḥ, bhāvānām iti vyācaṣṭe dhyāmalādhyāmalarūpāṇām iti | tatra sadāśivadaśāyāṃ dhyāmalatvam īśvaradaśāyāmadhyāmalatvamiti vibhāgaḥ | parāparadaśāhi sā iti vyācaṣṭe ubhayāṃśa iti | vidyāyāḥ iti śeṣaḥ | iti śabdaḥ vyākhyāsamāptau | evamatra paryavasito'rthaḥ | atra - sadāśiveśvarākhye tattvadvaye, bhāvānām - bāhyāntarapadārthānām, anātmatvena bhāsanāt - idantayā bhāsanāt, aparatvaṃ bhavati | tathā ahantayā''cchādanāt - ahantvena valanāt, ahantayā grahaṇāditi yāvat, paratvaṃ bhavati | hi iti ataḥ śabdārthe, ataḥ kāraṇāt sā - sadvidyā parāparamayī bhavati, ubhayatattvasamudāyarūpatvāditi bhāvaḥ | bhāsanāt chādāt iti etābhyāṃ śabdābhyām sūcitaṃ tattvānāṃ vedyabhāvamavalaṃvya tattvādhiṣṭhātṛpramātṛpramātṛ- tadgatavidyāvibhāgaṃ karoti vedya iti | vedyabhāvaniṣṭhā daśā tattvasvarūpā bhavati, vedyabhāva eva tattvabhāvo bhavatīti śuddhapramātṛsaṃvedyavastusārā | yā tu tanniṣṭhasaṃvedanadaśā sā śuddhā vidyā, tatpramātradhiṣṭhātṛtvaṃ [tatpramātṛvargādhiṣṭhātṛtvam - K.ṣ.ṣ.] śrīsadāśiveśvarabhaṭṭārakarūpatā iti saṃkṣepaḥ || 5 || evamekeṣāṃ mate aham ityācchādako yo bhāgaḥ tatprathāpradhānā śuddhavidyā | anye tu manyante, - yo'sāvidaṃbhāga ācchādanīyastasya yadavabhāsanaṃ tatpradhānā śuddhavidyā | anyathā hi sa idamaṃśaḥ kena bhāsyatāṃ māyāyāstatrābhāvāt bhāve vā prarohaprasaṅgāt; ata eveyaṃ prarohāsahiṣṇuṃ yata idantāṃ bhāsayati tataḥ śuddhā | bhāsanācca vidyeti | tata evāprarūḍhamāyākalpatvāt mahāmāyeyaṃ śrīrauravādigurubhirupadiṣṭā, tadetadāha | yāvat | kīdṛśī ? tadavabhāsayitāro ye maṃtreśvarādayaḥ śuddhapramātāraḥ teṣāṃ saṃvedyaṃ yadvastu saḥ sāraḥ yasyāḥ sā, tadrūpeti yāvat | atyāsannatvena maṃtreśānāṃ sākṣād grahaṇam, ādiśabdena maṃtramaheśvarāṇāṃ grahaṇam | tanniṣṭhasaṃvedanadaśā - śuddha - pramātṛgatā jñānadaśā, tatpramātradhiṣṭhātṛtvam - maṃtreśvarādiprerakatvam, iti saṃkṣepaḥ, iti saṃkṣiptārtho bhavatītyarthaḥ || 5 || atha ṣaṣṭhasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā : - śuddhavidyā iti, cidbhāgasya śuddhavidyārūpatvāditi bhāvaḥ | tatpradhānā - avabhāsapradhānā, anyathā - avabhāsanasya prādhānyābhāve | nanu māyāpade tasya bhāsanamastyevatyata āha māyāyāḥ iti | tatra - śuddhavidyātattve, prarohaprasaṃgāt - māyāviśrāntiprasaṃgāt, tathā ca bhedāpattiḥ syāditi bhāvaḥ | phalitamāha ata eva iti | prarohāsahiṣṇum - ahantācchādyatvena viśrāntthasaham, aprarūḍhamāyākalpatvāt - śithilamāyāsadṛśatvāt | iyam - śuddhavidyā, tat etat - samanantaroktaṃ vastu | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | bhedadhīḥ iti | bhedadhīreva bhāveṣu karturbodhātmano'pi yā | māyāśaktyeva sā vidyetyanye vidyeśvarā yathā || 6 || māyāpramātari śūnyādirūpe'pyanullasite, cinmātra eva pramātari kartari ca sati cidekarūpeṣvapi bhāveṣu yadacidrūpatayā bhedaprakāśanalakṣaṇaṃ [tadaprakāśanalakṣaṇam - K.ṣ.ṣ.] svātantryaṃ sā śuddhavidyā māyāśaktyā tulyā, vedyabhāge bhedaprakāśanāt | na ca māyaiva, grāhakasya cinmātrabhāge tāvadaviparyāsanāt, yena prakāreṇa vidyeśvarā bhagavanto'nantādyā vartante | te hi śuddhacinmātragṛhītāhaṃ bhāvāḥ svatastu bhinnaṃ vedyaṃ paśyanti, yathā dvaitavādināmīśvaraḥ | evaṃ grāhake'śataścaitanyarūpāt paramārtharūpe grāhyaviparyāsanaśaktiḥ śuddhavidyā vidyeśvarāṇām || 6 || atra ṭīkā : - anullasite'pi iti yojanā | apiśabdastadullāsane bhedaprakāśanasya yogyatāṃ sūcayati | bhāveṣu - śūnyādirūpeṣu mātṛmeyarūpeṣu samasteṣu padārtheṣu bhedaprakāśanalakṣaṇam - cidrūpatvena jñātāt svasmāt bhedena bhāsanasvarūpam | kutaḥ māyāśaktyā tulyā ityata āha vedya iti | tarhi māyārūpaiveyamastītyata āha na ca iti | aviparyāsanāt - acidrūpatākhyaviparyāsakaraṇābhāvāt | vidyeśvarā yathā iti vyācaṣṭe yena iti | anantādyāḥ iti | ādiśabdena śivottamādīnāṃ grahaṇam | te - vidyeśvarāḥ, dvaitavādinām - tārkikādīnām | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | caitanyarūpāt aṃśataḥ iti yojanā | grāhyasya yat viparyāsanam - acidrūpatākaraṇam, tatra yā śaktiḥ sā, vidyeśvarāṇām - anantādīnām, upalakṣaṇaṃ caitat śuddhavidyātattvasthapramātṝṇām | evamatra śloke yojanā | bodhātmano'pi kartuḥ sakāśāt māyāśaktyā ivamāyāśaktikṛtabhedadhīvat yā bhāvānāṃ bhedadhīḥ bhavati sā vidyā bhavati, iti evam, anye rauravādiguravaḥ āhuriti śeṣaḥ || 6 || pare prāhuḥ - bhagavataḥ paramaśivasyāprarūḍhabhedāvabhāsanaṃ sadāśiveśvaratā | tatrāsphuṭe [asphuṭatve - K.ṣ.ṣ.] bhede icchāśaktirīśvarasya vyāpriyate, sphuṭatve jñānaśaktiḥ, prarūḍhe tu bhede grāhyaviparyāse'pi grāhakacinmātratāyāṃ vidyeśvareṣu kriyāśaktiḥ grāhyagrāhakaviparyāsadvayaprarūḍhau tu māyāśaktiḥ, sā ca paśupramātṛṣu, grāhakagrāhyobhayaviparyāsasaṃskāre tu avinivṛtte'pi yadetat vastuparamārthaprathanaṃ tatra vidyāśaktivyāpāro yogijñāniprabhṛtiṣvapaśupramātṛṣu | tadetaddarśayati | tasyaiśvaryasvabhāvasya paśubhāve prakāśikā | vidyāśaktiḥ ........................... paśubhāve viparyāsaikarasatvalakṣaṇe pāśanīyatve'svataṃtra- tve dṛśyadraṣṭṭadarśanabhede atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti pare iti | atra ṭīkā : - anye trikaśāstrapāradṛśvānaḥ, aprarūḍhaḥ - śithilatvena viśrāntyasahaḥ yo bhedastasyāvabhāsanam - svātantryeṇa prakāśanam, sadāśiveśvarayorbhāvaḥ sadāśiveśvaratā, asphuṭe bhede - dhyāmalatve, īśvarasya - śrīśivabhaṭṭārakasya, prarūḍhe - bhedaviśrāntau, vidyeśvareṣu - śuddhavidyāpramātṛṣu | arthāt maṃtramaheśvareṣu, icchāśaktiḥ maṃtreśeṣu jñānaśaktiriti jñeyam | grāhyagrāhakayoḥ yadviparyāsadvayam acidrūpatayā iva bhāsanarūpam, tasya prarūḍhau viśrāntau, sā ca - māyāśaktiśca, vastūnām - bhāvānām yat paramārthaprathanam cinmātrākhyasahajasvarūpasphuraṇam, tatra - tasmin prathane sati, tadetat - samanantaroktaṃ vastu | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | tasyaiśvarya iti | atra ṭīkā : - paśubhāve iti vyācaṣṭe viparyāsaika iti, viparyāse - cinmayeṣvapyacinmayatājñānarūpe, ekaḥ rasaḥ yasya tasya bhāvastattvam lakṣaṇam - svarūpaṃ satyapi jāte pūrvoktayuktibalena yadetadaiśvaryamuktaṃ tasya yā prakāśikā parameśvaraśaktiḥ - yadvaśāt kecideva tā yuktīrādṛtya tadāśvastahṛdayāḥ kṛtino bhavanti - sā vidyāśaktiḥ | ayameva ṣaḍardhasārādidṛṣṭo'pyasyācāryasya hṛdayamāvarjayati pakṣaḥ, anye ityanukteḥ | etadānantaryaucityena ca māyātattvanirūpaṇāt tadāha .............ṭirodhānakarī māyābhidhā punaḥ || 7 || yasya tādṛśe | dvitīyāṃ vyākhyāṃ karoti pāśanīyatve iti | bandhyatve [badhyatve - C.] ityarthaḥ, vyākhyāntaramapyāha asvatantratve iti | asyaiva punarvyākhyāntaramāha dṛśya iti | lakṣaṇayā grāhyagrāhakarūpabhedajñāne, jāte satyapi, jāte ityasya yuktvena adhyāhāraḥ | tasya - aiśvaryasya, kecideva - śaktipātagṛhītāḥ kecitpuruṣā eva | kutaḥ āvarjayatītyata āha anye ityanuktaḥ iti | yeṣāṃ mataṃ na rocate teṣām anye ityanena nirdeśaḥ kriyate, atra tu na kṛtaḥ iti jñāyate ayameva pakṣaḥ ācāryasyābhipreta iti bhāvaḥ | etena vidyāśaktiḥ ityantaṃ vyākhyā saṃpannā | evamatra yojanā | pramātuḥ jāte iti śeṣaḥ | pramātuḥ paśubhāve paśutve jāte'pi sati, tasya - pūrvoktasya, aiśvaryasvabhāvasya - aiśvaryasvarūpasya, vidyāśaktiḥ prakāśikā bhavati iti, na tu idantāprakāśinī bhavatīti bhāvaḥ | tirodhānakarī ityādi vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti etad iti | etasyāḥ - śuddhavidyāyāḥ yad ānantaryam anantaratā, tatra yadaucityaṃ tena, māyātattvanirūpaṇāt hetoḥ tat - māyātattvam āha - kathayati | aucitya ityanena śuddhavidyātattvaniṣṭhānāmapi kadācit dehasthitiparyantaṃ nikaṭavartini mātṛmeyatayā sthite māyāpade'pi avasthānaṃ bhavatyeveti dyotitam | māyāśaktiḥ punaracidrūpe śūnyādau pramātṛtābhimānaṃ prarūḍhaṃ dadhatī bhāvānapi cinmayān bhedenābhimāanayantī sarvathaiva svarūpaṃ tirodhatte āvṛṇute vimohinī sā | tirodhānamatra na vilayanarūpaṃ [vilayarūpam - K.ṣ.ṣ.] mantavyaṃ, yat kṛtyapañcakamadhya āgameṣu gaṇyate, dīkṣitasyāpi gurumantrādinindanaprāyamapi tvāvaraṇameva || 7 || tirodhānamāvaraṇarūpaṃ sphuṭayati evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe tirodhāna iti | māyā iti nigadavyākhyātam | punaḥ śabdaḥ śuddhavidyāyāḥ vyatirekadyotakaḥ | prarūḍham - viśrāntam, etena śuddhavidyāyāḥ nirāsaḥ, tatra hi śūnyādau pramātṛtābhimānaḥ aprarūḍhavtena sphuratyeva yena tatrasthānāṃ māyāsparśo gaṇyate, cinmayānapi bhāvān iti yojanā, bhedena - citaḥbhinnatayā, svarūpam - ātmanaḥ bhāvānāñca pāramārthikaṃ cidākhyaṃ svarūpam, tirodhānakarī iti vyācaṣṭe āvṛṇute iti | āṅ pūrveṇa vṛñā tirodhānapadavyākhyā, tiṅā kartṛpratyayāntasya kṛñaḥ | kutaḥ ityapekṣāyāmāha vimohinī iti | vimohakārī hi aindrajālikaḥ svamapi vismārayati svakīyaṃ vastvapīti bhāvaḥ | nanu tirodhānaṃ sṛṣṭyādi bhagavatkṛtyapaṃcakavartyevāsti uta anyat ityata āha tirodhānam iti | vilayanarūpam - saṃskāranāśasvarūpam | punaḥ kimastītyata āha dīkṣītasyāpi iti | gurumaṃtrāderyannindanaṃ tat prāyaḥ bāhulyena yatra - āvaraṇe tādṛśam | māyāgrasto hi dīkṣito'pi gurumaṃtrādinindanaparo bhavati ityanyeṣāṃ kā kathā iti api śabdābhiprāyaḥ | api tu iti padaṃ dīkṣitasya ityataḥ pūrvaṃ yojanīyam || 7 || athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti tirodhānam iti | atra ṭīkā : - spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | bhede iti | bhede tvekarase bhāte'haṃtayānātmanīkṣite | śūnye buddhau śarīre vā māyāśaktirvijṛmbhate || 8 || suṣupte pralaye na ityabhāvasamādhau ca tāvacchūnyamākāśakalpamanātmarūpaṃ vedyabhāvocitam aham ityātmatvena vīkṣyate; ucchvasananiḥ - śvasanādau vā ahamucchvasibhi, - iti prāṇo vāyukalpaḥ sthāvarajaṅgamajighatsāmanyuprajvalanādau vā prāṇa eva tejaḥsamupavṛṃhitaḥ, svacchodakāśayakalpā vedyapratibimbanavatī vā buddhirabhiniviśyate antarahaṃ vedmi duḥkhyahamiti cintādyavasthāsu, śarīrameva [śarīrameva - K.ṣ.ṣ.] tu pṛthivīprāyaṃ kṛśo'hamityādidaśāsu atra ṭīkā : - bhedesvekarase bhāte ityetatsugamatvena vihāya ahantayā ityādi vyācaṣṭe suṣupte iti | bhedasyaikarasena bhānamaṃtra bhāvajātasya acidrūpatayā jñānameva jñeyam, pralaye - mūrchāvasthāyām na ityabhāvasamādhau - ahaṃ nāsmi ityevaṃrūpe bhāvanāsādhite samādhāne śūnye iti vyācaṣṭe, ākāśakalpam iti | anātmani iti vyācaṣṭe vedyabhāva iti | anātmā hi vedyabhāvamevārhati | ahantayā īkṣite iti vyācaṣṭe aham iti iti | vīkṣyate iti, pramātrā iti śeṣaḥ, pramātrā'nubhūyate ityarthaḥ, anyathā na kiñcidāsam iti smṛtyanupapatteḥ iti bhāvaḥ | yogyatayā''kṣiptaṃ prāṇe iti yojayati, ucchvasana iti | vāyukalpaḥ - vāyurūpaḥ, ātmatvena vīkṣyate iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | sthāvarajaṃgamānā yā jighatsā tatra yaḥ manyuprajvalanādiḥ tasmin, tejaḥsamupavṛṃhitaḥ - tejasā puṣṭi nītaḥ, atrāpi pūrveṇaiva saṃbandhaḥ | buddhau iti yojayati svaccha iti | svacchodakāśayakalpā - svacchajalāśayasadṛśī, abhiniviśyate - pramātrā ātmasthāne sthāpyate, kadā sthāpyate ityata āha cintādyavasthāsu iti | iti kimiti ? antaḥ iti antaḥ pradeśo hi buddhireveti bhāvaḥ | śarīre iti yojayati śarīrameva tu iti | eva śabdena tadavacchinnacaitanyavyavacchedaḥ | ahamityātmatayā bhāti | sarvameva [sarve caivedam - K.ṣ.ṣ.] cedaṃ śūnyādi vastutaścinmātrasārameva māyayaiva tāvadacidrūpatayā bhāsitam | tathāvidhameva tu sat ahamiti saṃvidrūpatābhiniveśasthānaṃ saṃpāditamapraśāntajaḍabhāvameva iti atiduṣkaravastusaṃpādanāpratīghātarūpā [duṣkaratamavastusaṃpādanā - K.ṣ.ṣ.] parameśvarasya māyāśaktiḥ, - māyāśaktirvijṛmbhate iti vyācaṣṭe sarvameva ca iti | tathāvidhameva tu sat - acidrūpatayā bhāsitameva tu sat, etena cidrūpatājñāne tu tasyāpyātmatvaṃ yuktameveti dyotitam | saṃvidrūpatayāḥ yaḥ abhiniveśaḥ tasya sthānam, ahantāviṣayamiti yāvat | apraśāntajaḍabhāvameva iti, jaḍabhāvasya praśāntau tu ahantāviṣayatvaṃ tasya yuktameveti bhāvaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt, atiduṣkaraṃ vadvastu - cidrūpāṇāṃ bhāvānāṃ bhedanarūpam, apraśāntajaḍabhāve [apraśāntajaḍabhāve tadekabhede narūpe śūnyādau ca ahantāviṣayīkaraṇarūpam ca - C.] tadekabhede narūpe śūnyādau ahantāviṣayīkaraṇarūpam, tasya yat saṃpādanaṃ tatra yaḥ apratīghātaḥ saḥ rūpaṃ yasyāḥ tādṛśī | taduktam - aghaṭitaghaṭanāpaṭīyasī ityetat vijṛmbhate ityanena darśitam | vāgrahaṇena vedyarūpāṇāṃ sutadhanadārādināmapyahaṃtābhiniveśaviṣayatvamasaṃkhyātaṃ sūcayati || 8 || nanvacidrūpatvādanātmā yadi śūnyādistadātmatayāsau abhiniviśyamānaścidrūpa eva, - iti sarvajñatvasarvakartṛtvādiviśuddhaiśvaryadharmaiva syāt, - ityāśaṅkyāha yaśca pramātā śūnyādiḥ prameye vyatirekiṇi | mātā sa meyaḥ sankālādikapañcakaveṣṭitaḥ || 9 || syādaiśvaryadharmayogaḥ śūnyādeḥ yadyahamityabhiniviśyamāno'pi meyatāṃ iti | vā śabdābhiprāyamāha vāgrahaṇena iti | asaṃkhyātam - sūtre sākṣādanuktam, atijaḍatvena puruṣo hi vāhyavastvapi svātmatvenābhimanyate, anyathā tadarthaṃ kleśasahanāyogāditi bhāvaḥ || 8 || atha navamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvacidrūpatvāt iti | atra ṭīkā : - tadā - māyādaśāyām | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe | yaśca iti | atra ṭīkā : - ślokaṃ vyākhyātumavataraṇikāyāṃ śaṃkitasya vastunaḥ vyāpakāropaprasaṃjanārthaṃ tarkarītyā aṃgīkāraṃ karoti syāt iti | aiśvaryadharmayogaḥ, avataraṇikāyāṃ śaṃkitaḥ ityarthaḥ | nanu tarhi so'sya bhavatvityata āha yadyaham iti | saḥ śūnyādiḥ pramātā ahamityabhiniviśyamāno'pi ahamiti svasya [svasyāgrahaṇakurvannapi - C.] grahaṇaṃ kurvannapi, meyatām - tāvatsvabhāvena sthitaṃ meyabhāvam, aham isyabhiniviśyamāno na ca jahātīti sūcanayā vyāpakaprasaṃjanam, yatra yatra hi aiśvaryayogaḥ tatra tatra meyatāhānam api śabdaḥ aham ityabhiniveśasya meyatāhānau hetutvaṃ jahyāt | tathāhi sati prameyamapyasya nīlādivyatiriktatayā naiva bhāseta | yāvatā yaḥ śūnyādiḥ pramātā kathitaḥ, sa yāvadeva svarūpādvyatirekābhimate nīlādau prameye pramātā [nīlādau prameye mātā - K.ṣ.ṣ.] tāvadeva svayamapi meyabhūtaḥ eva san mātā | meyaṃ hi mīyamānatvādeva parimitam, - iti tādṛśādeva meyāntarādupapannavyatirekam, na tvevaṃ cidrūpamaparimitatvāt | dyotayati | nanu meyatāṃ jahātu [nanu meyatāṃ jahātveva - C.] ityata āha tathā iti | hi - yasmāt, tathā sati - meyatāhāne sati, asya - śūnyādeḥ pramātuḥ nīlādi prameyaṃ vyatiriktatayā na bhāseta | kuto na bhāseta ityapekṣāyāmāha yāvatā iti | yāvatā - yasmāddhatoḥ, yaḥ śūnyādiḥ pramātā kathitaḥ - śāstreṣūktaḥ, saḥ yāvadeva - yasmin kṣaṇe eva, svarūpādvyatirekābhimate - idantā'hantāgrahaṇānyathānupapatyā svato bhedenābhimate, nīlādau prameye pramātā bhavati, tāvadeva - tasminneva kṣaṇe natu tadanantaram, meyabhūta eva - āntaraṃ cidrūpaṃ prati meyatayā sthitaḥ, san mātā bhavati, grāhakarūpatādattahastāvalambena mātṛtvayukto bhavati, māṇḍalika iva samrājo'vaṣṭambhena svamaṇḍale rājā, anyathā svameyād vyatirekeṇa na māyāditi bhāvaḥ | nanu kathamasau meyaḥ san mātā bhavatītyata āha meyaṃ hi iti | hi yasmāt, meyam, mīyamānatvāt parimitaṃ sat tādṛśāt - svasamānayogakṣemāt, meyāntarāt upapannavyatirekaṃ bhavati, natu cidrūpam aparimitattvāt evaṃ bhavati, taddhi śūnyādipramātṛgrahaṇakāle śūnyādi svātmasātkaroti, anyathā śūnyādiḥ nīlāderiva tadapi śūnyādeḥ vyatirekeṇa bhāyāt, na ca bhāti, nahi tatra nīlamiva śūnyādipramātuḥ śūnyādirapi cidrūpādvyatirekeṇa bhāti, dvayasyaiva sphuraṇāt | nanu tarhi asatyasvarūpaṃ śūnyameva kimiti bhāti, na satyarūpaṃ cidrūpam | satyam tasminkāle atinirmalatvena śūnyādyuparakto'sau jaḍān prati tadrūpa eva bhāti, ye tu madhyadhāmābyāsinaḥ te tatra śūnyādi na kiṃcit paśyanti ityalam | evaṃ sthitamatra śūnyādi ahantayā grahaṇe'pi āntaraṃ cidrūpaṃ prati meyatāṃ na jahātyeva, anyathā tasminneva kāle cidrūpa iva śūnyādibhāvena parimitatvaṃ ca śūnyāderahaṃbhāvasya yat tadeva kālādipañcakam | tathā hi kālaḥ kramamāsūtrayan pramātari vijṛmbhamāṇastadanusāreṇa prameye'pi prasarati, yo'haṃ kṛśo'bhavaṃ sa sthūlo varte bhaviṣyāmi sthūlataraḥ ityevamātmānaṃ deharūpaṃ kramavantamiva parāmṛśaṃstatsahacāriṇi prameye'pi bhūtādirūpaṃ kramaṃ prakāśayati | asya śūnyāderjaḍasya vidyā kiṃcijjñatvonmīlanarūpā buddhidarpaṇasaṃkrāntaṃ bhāvarāśiṃ nīlasukhādiṃ vivinakti | kalā kiṃcitkartṛtvopodvalanamayī kāryamudbhāvayati, kiṃcijjānāmi | kiṃcitkaromi, - iti | atra cāṃśe tulyepi [tulye kiṃcittve - K. ṣ. ṣ.] kiṃcittve kasmādidameva śūnyādiḥ [cidrūpa - iva śūnyādibhāvena nīlādirūpatayā - C.] nīlādirūpatayā sphuret, naca sphurati grāhyagrāhakayoḥ sphuṭaṃ bhedena sphuraṇāt iti na tasya aiśvaryayogo yuktaḥ tadgrāhakasya cidrūpasyeva iti | asya śūnyādipramātṛgasyāparimitabhāvasyaiva kālāditattvapaṃcakarūpatāṃ kathayati parimitatvaṃ ca iti | parimitatvaṃ ca - svameyādvyatirekeṇa bhānanimittakaḥ parimitatvākhyo guṇaśca, kālādipaṃcakaṃ - māyānantarabhāvi kālavidyākalārāganiyatirūpaṃ pañcakaṃ bhavatītyarthaḥ | etadeva sādhayitumāha tathāhi iti | āsūtrayan prathamatvena udbhāvayan, pramātari - śūnyādirūpe pramātari, tadanusāreṇa - pramātranusāreṇa, prasarati - saṃcāraṃ karoti, tadanusāraṃ prasāraṃ darśayati yo'ham iti | varte, bhavāmityarthaḥ, ātmānam - pramātāram, tatsahacāriṇi - tadviṣayabhūte, prameye - nīlādau, prakāśayati, ajñāsiṣam, jānāmi, jñāsyāmi iti prakaṭīkaroti ityarthaḥ | kālanirṇayaṃ kṛtvā sūtre ādiśabdena gṛhītasya vidyātattvasya nirṇayaṃ karoti asya iti | nīlasukhādim - nīlasukhādirūpam, vivinakti - vyavasthāpayati | kalātattvanirṇayaṃ karoti kalā iti | tatra vidyāsvarūpaṃ darśayati kiṃcijjānāmi iti | kalāyāḥ svarūpaṃ darśayati kiṃcitkaromi iti | rāgasya svarūpaṃ darśayati atra cāṃśe iti | atra cāṃśe - jñeyarūpe kāryarūpe cāṃśe, tulyepi kiṃcittve - kiṃcidvastubhāve, idameva - kiṃcit - ityatrārthe'bhiṣvaṅgarūpaḥ pramātari dehādau prameye ca guṇādyāropaṇamaya [guṇāropaṇamaya - K. ṣ. ṣ.] iva rāgo vyāpriyate | na ca tadbuddhigatamavairāgyameva, taddhisthūlaṃ vṛddhasya pramadāyāṃ na bhavedapi, rāgastu bhavatyeva | buddhidharmāṣṭake'pi ca dṛṣṭo'bhiṣvaṅgaḥ | atraiva kasmādabhiṣvaṅga - ityayamartho niyatyā niyamyate iti | evaṃ kalāvidyākālarāganiyatibhirotaproto māyayāpahṛtaiśvaryasarvasvaḥ san punarapi prativitīrṇatatsarvasvarāśimadhyagatabhāgamātra evaṃbhūto'yaṃ mitaḥ pramātā bhāti - idānīmidaṃ kiṃcijjānānaḥ, idaṃ kurvāṇo'tra rakto'traiva ca yaḥ so'ham - iti | eṣāṃ ca bhinnaviṣayatvamapi iṣṭatvena āśritaṃ kāryaṃ vā vastu eva, kiṃcid - bhavati, upādānaviṣayīkṛtaṃ bhavatīti yāvat | iti - evaṃ kenāpyākṣepe kṛte sati iti yāvat | atrārthe - asminviṣaye, abhiṣvaṃgarūpaḥ - āsaktirūpaḥ, tathā guṇādīnāṃ yat āropaṇam - asatvepyāropaḥ tatprācuryeṇa prakṛtamasmin tādṛśe iva, rāgaḥ - rāgatattvam, vyāpriyate - vyāpāraṃ karoti | kutra ityapekṣāyāmāha dehādau prameye ca pramātari prameye cetyarthaḥ, tatra pramāturāśrayatvena vyāpāraviṣayatvaṃ prameyasya tu viṣayatveneti vibhāgaḥ | nanu buddhidharmabhūtāvairāgyarūpasya rāgasya kathamaṇūpari sanniveśaḥ ityata āha taddhi iti | tat - buddhigatamavairāgyam, rāgaḥ - tattvāntaravartī rāgaḥ ayaṃ rāgo jīvasyāntaḥsvabhāvabhūta eva na bāhyavairāgyā'bhāvaḥ iti bhāvaḥ | nanu tarhi buddhigatattvameva avairāgyasya mā bhavatu ityata āha buddhi iti | abhiṣvaṅgaḥ - rāgaḥ tatrāpi sthūlatayā''stīti bhāvaḥ | etena vidyāyā api buddhidharmajñānavyatirekaḥ svayameva jñātavyaḥ | niyateḥ svarūpaṃ darśayati, atraiva iti | atraiva asminniṣṭe vastunyeva, niyamyate - niyamaviṣayatāṃ nīyate | upasaṃhāraṃ karoti ityevam iti | otaprotaḥ - balitaḥ baddha iti yāvat, prativitīrṇa tatsarvasvarāśigatāt - sarvajñatvasarvakartṛtvādirūpamāheśvaryarāśigatāt bhāgamātraṃ yasya tādṛśaḥ, sarvajñatvabhāgaṃ vidyāyāḥ sarvakartṛtvabhāgaṃ kalāyāḥ kathaṃ bhātītyata āha idānīm iti | idānīm ityanena kālanirdeśaḥ jānānaḥ ityanena vidyānirdeśaḥ, kurvāṇaḥ ityanena kalānirdeśaḥ rakta ityanena rāganirdeśaḥ, eva kāreṇa niyaternirdeśaḥ so'ham ityanena kalādipañcakasya pramātari bhavati kadācit, yathānyatra rakto'pi niyatyānyat kāryate iti | ete ca pramātṛlagnatayaiva bhānti, - iti tasyaiva śaktitarūpāḥ pratipramātṛbhinnā eva, kadācit tu naṭamallaprekṣādāvīśvarecchayā ekībhaveyurapi | na hyeteṣāmīśvarecchātiriktaṃ [eṣām - K. ṣ. ṣ.] nijaṃ kimapi jīvitamasti, - ityasakṛduktaṃ vakṣyate ca || 9 || yaduktamidamityatra prameye vyatirekiṇi mātā, - iti tatra tatprameyaṃ darśayati | trayoviṃśatidhā meyaṃ yatkāryakaraṇātmakam | tasyāvibhāgarūpyekaṃ pradhānaṃ mūlakāraṇam || 10 || vyāpāradarśanam prameyaviṣayatvaṃ tu sphuṭameveti na ko'pi virodhaḥ | evamekaviṣayatvena kālādipañcakaṃ darśayati eṣāṃ ca iti | tadeva darśayati yathā iti | nanu kathameṣāṃ pramāturāntaratvamityata āha ete ca iti | tasyaiva - pramātureva, kadācittu ityanena eteṣāṃ sarvadā pratipramātṛbhinnatvameva dyotitam | naṭādiprekṣāyāṃ hi bahūnāmapyeka eva kālādyāmāso dṛśyate | nanvīśvarecchāyāḥ ko'trādhikāro'sti ityata āha nahi iti | eteṣām - kālādīnām jīvitam - sattā | evamatra saṃkṣepaḥ | yaḥ - śūnyādiḥ, vyatirekiṇi svato bhinne prameye, mātā bhavati, sa meyaḥ san - āntaraṃ cittatvam prati meyībhavan eva mātā bhavati, anyathā svayamasiddhaḥ san kathaṃ paratra siddhi kuryāt, ata evāsau parimitatvāt kālādipañcakaveṣṭitaḥ bhavati | meyabhāvagamanameva tasya kālādipariccheda iti bhāvaḥ | yastu vyatirekiṇi mātā na bhavati saḥ svayaṃ na meyībhavati eva yathā cittattvam, taddhi śūnyādibhāsanasamaye tadrūpameva bhavati iti || 9 || atha daśamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti yaduktam iti | spaṣṭam, evam avataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe trayoviṃśatidhā iti | yat kāryakaraṇarūpaṃ trayoviṃśatiprakāraṃ, yacca tasya mūlabhūtaṃ kāraṇaṃ sarvakāryakaraṇāvibhāgarūpaṃ pradhānaṃ nāma tatsarva meyam - iti sambandhaḥ | yogimantratadīśvaraprabhṛtīnāṃ hi bhūtatanmātrakaraṇapradhāna- vaśīkārayogitvāt sarvameva prameyam | saṃsāriṇāmapyanumānā- gamādidiśā prameyameva, itīyat prameyam | kālādayastu prameyā api pramātaryeva lagnāḥ, - iti pramātṛśaktisvabhāvatvāt na prameyatvenehāvasare māyāpramātṛvyatiriktaprameyaprastāve [prastāvātmani - K. ṣ. ṣ.] gaṇitāḥ | vastuto hi atratyo'yaṃ [atra yo'yaṃ pramātā sa prameya eva - K. ṣ. ṣ.] pramātāpi prameya eva, sa tu pramātrīkriyamāṇa ācchāditaprameyatāka ihocyate || 10 || nanvatra trayoviṃśatau kiṃ kāryaṃ kiṃ karaṇam ? ityāśaṅkyāha trayodaśavidhā cātra bāhyāntaḥkaraṇāvalī | kāryavargaśca daśadhā sthūlasūkṣmatvabhedatā || 11 || pramātuḥ pūrvaṃ karaṇopayogaḥ, - ityatrādau trayodaśa karaṇāni; tatra atra ṭīkā : - yacca iti, yuktatvena ca śabdādhyāhāraḥ tasya - kāryakaraṇarūpasya meyasya, kāryakaraṇānāṃ yaḥ avibhāgaḥ saḥ rūpaṃ yasya tādṛśam, avyaktarūpamityarthaḥ | nanu kālādīnāmapi prameyatvaṃ sphuṭameva iti iyat iti kimuktamityata āha kālādayastu iti | ādiśabdena vidyādergrahaṇam | māyāpramātuḥ vyatiriktāni yāni prameyāṇi teṣāṃ yaḥ prastāvaḥ, tasmin | prameyatvena gaṇitāḥ - iti yojanā | atratyaḥ - māyāpadasaṃbandhī, pramātrīkriyamāṇaḥ - paramārthataḥ apramātṛtve'pi sa iva saṃpādyamānaḥ, iha - asminnavasare || 10 || athaikādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti, nanvatra iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe trayodaśa iti | atra ṭīkā : - pramātuḥ pūrva karaṇopayogaḥ iti, anena nyāyenetyarthaḥ, ādau buddhiravyavasāyasāmānyamātrarūpā, grāhyagrāhakābhimāna- rūpo'haṃkāraḥ, saṃkalpādikāraṇaṃ manaḥ, - ityantaḥkaraṇaṃ tridhā buddhau śabdādyadhyavasāyarūpāyāmupayogīni buddhīndriyāṇi pañca - śrotraṃ, tvak, cakṣuḥ, jihvā, ghrāṇam, - iti | karmaṇi tūpayogīni pañca karmendriyāṇi | tathā hi - tyāgo grahaṇamiti [tyāgo grahaṇaṃ dvayam, - iti - K. ṣ. ṣ.] dvayam, - bahirviṣayaṃ yat tatra pāṇiḥ pāyuḥ pādaḥ, - iti karaṇāni | etadevāntaḥ prāṇe yena kriyate tadvāgindriyam | tatprakṣobhapraśāntyā viśrāntikriyopayogī upasthaḥ | sarvadehavyāpakāni ca karmendriyāṇyahaṅkāraviśeṣātmakāni | tena cchinnahasto bāhubhyāmādadānaḥ pāṇinaivādatte, evamanyat | kevalaṃ tattatsphuṭapūrṇavṛttilābhasthānatvāt pañcāṅgulirūpamadhiṣṭhānamasyocyate, - ityevaṃ karaṇāni trayodaśa | eṣāṃ ca kāryatve'pyasādhāraṇena karaṇatvena prathamam, tatra - trayodaśakamadhye, adhyavasāyaḥ - viṣayābhimukhyena idam iti jñānam | grāhyagrāhakābhimānaḥ idaṃ mama grāhyam ahamatra grāhakaḥ ityevaṃrūpaḥ abhimānaḥ, na tu buddhau uditā pratiyogirahitā ahantā | buddhindriyāṇi - jñānendriyāṇi | kathameṣāṃ karmaṇyupayoga ityata āha tathāhi iti | itidvayam, evaṃrūpaṃ karmadvayam ityarthaḥ, bahirviṣayam - bāhyavastuviṣayam, tatra - tasminkarmadvaye, karaṇāni - karaṇatrayam | etadeva - proktatyāgagrahaṇarūpaṃ dvayameva | antaḥprāṇe yena kriyate - antaḥ pradeśasthasya prāṇasya tyāgagrahaṇe yena kriyate iti yāvat, tat - vāgindriyam, na tu vāgeva, etena prāṇaprayatnasya vāgindriyatvamuktam, tatprakṣobhasya prāṇakṣobhasya praśāntyā, viśrāntikriyopayogī upasthaḥ - puṃstrīlakṣaṇākhyamindriyaṃ bhavati, saṃyogakāle hi prāṇaḥ svabhāvena praśāmyati iti tatpraśāntyā ityuktam | anyat - chinnapādādeḥ gamanādi | nanu yadi sarvaśarīravyāpīni karmendriyāṇi tarhi kathameṣāṃ pāṇyādisthānaniyama ityata āha kevalam iti | tāśca tāḥ sphuṭāḥ pūrṇāśca vṛttayaḥ tāsāṃ yaḥ lābhaḥ tasya sthānatvāt, yādṛśaṃ grahaṇaṃ hi pañcāṅguliyuktena pāṇinā bhavati na tādṛśam bāhvādinā, evaṃ sarvatra svayameva yojanīyam | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | eṣām - trayodaśakaraṇām | vyapadeśaḥ | sthūlaṃ kāryaṃ pṛthivī, āpaḥ, tejo, vāyuḥ, nabhaḥ, - iti pañca bhūtāni | sūkṣmameṣāmeva rūpaṃ, gandho, raso, rūpaṃ, sparśaḥ, śabdaḥ, - iti | tatraikaikaguṇamākāśādi, ekaikavṛddhaguṇaṃ vā, - iti darśanabhedaḥ, - iti na vivecito'nupayogāt | tatra sthūlaṃ vibhaktamavibhāgasyānumāpakam, - iti sthūlarūpopakramamuktam | atra [tatra - K. ṣ. ṣ.] pṛthivyādyābhāsā eva miśrībhūya ghaṭādisvalakṣaṇībhūtāḥ karmendriyairūpasarpitāḥ, buddhīndriyairālocitāḥ, antaḥkaraṇena saṃkalpitābhimataniścitarūpāḥ, vidyayā vivecitāḥ, kalādibhiranurañjitāḥ, pramātari viśrāmyanti, - iti tātparyam | etacca vistaratastatpradhāneṣu tantrālokasārādiṣu mayā nirṇītam, - itīhānupayogānna vitānitam, - iti śivam || 11 || iti śrīmadācāryotpaladevaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāyāṃ śrīmadācāryābhinavaguptaviracitavimarśinyākhyaṭīkopetāyā- māgamādhikāre tattvanirūpaṇākhyaṃ prathamamāhnikam || 1 || sthūla ityādi vyācaṣṭe | darśanabhedaḥ - matabhedaḥ | vibhaktam - vyaktam | avibhāgasya - avyaktasya, atra - sthūlamadhye | nanvatra bharaḥ kiṃ na kṛtaḥ ityata āha etacca iti | na vitānitam - na vistāritam | ayaṃ tattva niścayaśca śrītantrālokasya navame āhnike mayaiva samyak kṛto'sti | iha tu vistārabhiyā mūlakārānusṛtyā ca na kṛtaḥ, iti tata eva avadhāryamitibhāvaḥ | iti śabdaḥ āhnikasamāptau | śiva śabdaḥ maṃgalavācakaḥ paratattvavacanaparaśceti śivam || 11 || iti śrīmadbhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīpratyabhijñāvimarśinīṭīkāyāṃ bhāskaryākhyāyām āgamādhikāre prathamamāhnikaṃ samāptam || āgamādhikāre dvitīyamāhnikam | vimarśinī | akhaṇḍitasvabhāvo'pi vicitrāṃ mātṛkalpanām | svahṛnmaṇḍalacakre yaḥ pathayettaṃ stumaḥ śivam || bhāskarī ekacitsārarūpo'pi mitamātṛmayīṃ sthitim | svāntardhārayatīveha yastaṃ citte stumaḥ śivam || athāgamādhikāre dvitīyāhnikasya vyākhyānirvighnaparisamāptaye pracayagamanāya ca svāntaranuṣṭhitamapi bahiḥ śiṣyaśikṣārthaṃ sveṣṭadevatāparāmarśanarūpaṃ maṅgalaṃ sakalāhnikatātparyasūcakena ślokenopanibadhnāti akhaṇḍita iti | vayaṃ taṃ śivam stumaḥ | taṃ kam ? yaḥ śivaḥ akhaṇḍitaḥ - yathā tathā kalpitāyāṃ khaṇḍanāyāmapi sākṣitvena sāratvena ca sthitatvāt paramarthataḥ khaṇḍanārahitaḥ, svabhāvaḥ - vimarśakhacitaṃ prakāśākhyaṃ svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ api san, svahṛnmaṇḍalacakre - akhaṇḍacidrūpe nijahṛdayamaṇḍalacakre, vicitrām - nānāvidhām, mātṛkalpanāṃ prathayet - sphārayet | etena mātṛvicāro'trāhnike bhaviteti sūcitam | evaṃ maṅgalaṃ kṛtvā āhnikābhiprāyaṃ samastatvavyastatvābhyāṃ kathayati evam iti | evaṃ tattvarāśau nirṇīte etadantarbhāvenoktamapi mukhyatayā nirṇetavyaṃ pramātṛtattvaṃ vitatya nirṇetuṃ tatraitanmātṛtāmātra ityādi vyāno viśvātmakaḥ paraḥ ityantairviṃśatiślokairāhni- kāntaraṃ prastūyate | tathāhi - pramāturatra svarūpapratyabhijñānamupadiśyate śāstre | sa hi heyamupādeyaṃ ca svaṃ svabhāvaṃ vidvān paramopādeyarūpaṃ śivasvabhāvaṃ svātmānamabhedenā - viśan jīvanneva mukto bhavati, - iti | tatra ślokena brahmāditrayasvarūpam, tato'pi dvayena heyopādeyapramātṛtattvam, tatastadupayogimalasvarūpam, tatkṛtaṃ ca pramātṛbhedaṃ ślokasaptakena, dvayena samāveśasvarūpam, ślokapañcakena pramātureva suṣuptādyavasthāḥ, trayeṇa tāsāṃ heyopādeyavibhāgaṃ nirūpayati, - ityāhnikatātparyam | granthārthastu nirūpyate || tatraitanmātṛtāmātrasthitau rudro'dhidaivatam | bhinnaprameyaprasare brahmaviṣṇū vyavasthitau || 1 || tatreti, evaṃbhūte'sminnāgamasiddhe yuktyanugate ca tattvasvarūpe sati yadetat kālādipañcakaveṣṭitaṃ pramātṛtārūpam, tadeva yasyāṃ śuddhamupasaṃhṛtaprameyajātaṃ bhavati daśāyāṃ saṃhārākhyāyāṃ tasyāmadhiṣṭhātṛdevatātvaṃ taddaśāsaṃpādanena svopāsakalokasya taddaśādhyānāveśasamāpannasya svābhimukhyasaṃpādanena ca bhajamāno bhaṭṭāraka īśvara eva rudro bhagavān, yo etadantarbhāvena - tattvarāśyantarbhāvena | heyam - māyāparyantavarti, upādeyam māyordhvavarti sadāśivāntam | iti śabdaḥ samastatvenābhiprāya - kathanasamāptau | vyastatvena kathayati tatra iti | tadupayogi - heyopādeyapramātṛtattvopayogi, malasvarūpam - āṇavādimalatrayarūpam, tatkṛtam - malatrayakṛtam | atha prathamaślokamavataraṇikāṃ vinaivopanyasya vyācaṣṭe tatra iti | atra ṭīkā : - tatra iti vyācaṣṭe evaṃ bhūte ityādi sati ityantam | etanmātṛtāmātrasthitau iti vyācaṣṭe yadetat iti | pramātṛtārūpam tadeva - pramātṛtārūpameva, yasyām - saṃhārākhyāyāṃ daśāyām, upasaṃhṛtaprameyajātam ata eva śuddham bhavati | tasyāmadhiṣṭhātṛdevatātvaṃ bhajamānaḥ īśvaro bhaṭṭāraka eva - śuddhavidyāyāṃ sthitaḥ īśvaro bhaṭṭāraka eva, bhagavān rudro bhavati, māyāpade'pi prāṇāpānātmakadharmādharmasūryendudinaniśādivimukta- madhyamajyotīrūpapramātṛsvarūpasparśād [dinaniśādimuktamadhyamajyoti - K. ṣ. ṣ.] unmīlitatṛtīyanetraḥ | bhinnasya tu prameyasya prasare saṃpādane'dhiṣṭhātṛdevatātvaṃ bhajan brahmā, prasṛte bhinne prameye tatsaṃtānapravahaṇalakṣaṇe prasare'dhiṣṭhātṛdevatā viṣṇuḥ, ata eva tayoḥ prameyaprasararūpasya idaṃ nīlam ityevaṃ prakāśātmanaḥ prādhānyāt aham iti pramātṛdaśāveśaśūnyatvāt na tṛtīyanetronmīlanam | devataiva daivatam | prasara utpattiḥ saṃtānaśca || 1 || rudrabhāvamāgacchatīti yāvat | kena hetunā bhajamāna ityapekṣāyāmāha taddaśā iti | yataḥ taddaśādhyānasamāveśayuktasya taddaśādānaṃ svābhimukhyasampādanañca karotītyarthaḥ | bhagavān rudraḥ kaḥ ityapekṣāyāmāha yaḥ iti | yaḥ - bhagavān rudraḥ, prāṇāpānātmakau yau dharmādharmau tathā sūryendū tathā dinaniśe, ādi śabdena jñānādigrahaṇam, tato vimuktam - ubhayasparśā'rūṣitam, yanmadhyamajyotiḥ - bāhyāntarakumbhakaprāpyaḥ madhyāvasthākhyaḥ prakāśaḥ, tadrūpaṃ yat pramātṛsvarūpam - śūnyasvānnirgatasya tāvadaprāptaśivabhāvasya cinmātrarūpasya pramātuḥ svarūpam, tasya sparśāt - unmīlanāmātrāt, unmīlitatṛtīyanetraḥ - prādurbhūtatṛtīyanetraḥ, pramātṛrūpasya prāṇaḥ sūryākhyaṃ dakṣiṇanetram, apānaḥ candrarūpaṃ vāmanetram, dvādaśāntahṛddeśagataṃ tanmadhyāvasthākhyamagnirūpaṃ tṛtīyanetraṃ yena trinetratvaṃ tasya kathayanti | etena śrīviṣṇoḥ kriyāśaktidvaiguṇyameva bāhucatuṣṭayam | śrībrahmaṇaḥ vaikharībhāvāpannavedacatuṣṭayodbhāvanameva caturmukhatvamityādi jñeyam | natvasambhavopahateṣvatiśayeṣu mantavyamityalam | dvitīyamardhaṃ vyācaṣṭe bhinna iti | prasarasya dvividhaṃ vācyaṃ kathayati utpattiḥ santānaśca | tatra brahmapakṣe utpatīḥ, tasya hi prameyotpattau adhiṣṭhātṛtvam | viṣṇupakṣe santānaḥ, viṣṇurhi utpannaṃ prameyajātaṃ pravāheṇa prasārayan adhiṣṭhātā bhavati pūrvaṃ śuddhe'dhvani tu sadāśiveśvarabhaṭṭārakayoradhiṣṭhātṛtvamuktameveti kāraṇāni pañca kṛtyapañcake | taduktam: - brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ iti | paramārthatastu sarvametacchrīśive eva viśrāmyatīti tasyaiva pañcakṛtya kāritvamuktam || 1 || yadetanmātṛtāmātramuktaṃ tasya vibhāgamāgamikaṃ ca saṃjñābhedaṃ nirūpayati | eṣa pramātā māyāndhaḥ saṃsārī karmabandhanaḥ | vidyābhijñāpitaiśvaryaściddhano mukta ucyate || 2 || svāṅgarūpeṣu bhāveṣu pramātā kathyate patiḥ | māyāto bhediṣu kleśakarmādikaluṣaḥ paśuḥ || 3 || māyayāndho vimohitaḥ, ata eva karmāṇi svātmano bandhakānyabhimanyamāna eṣa iti kālādiveṣṭitaḥ śūnyādipramātā saṃsarati, - ityataḥ saṃsārī | deho'pi hi svarūpasādṛśyaṃ bālyayauvanādiṣvanuvartayan saṃsaratīva | buddhyādestu janmāntare'pi saṃsaraṇam | vidyayā tu svarūpa - prakāśanaśaktyā pratyabhijñāpadaṃ prāpitamaiśvaryaṃ yasya, ata eva śarīrādyapi viśvamapi [viśvamapi saṃvedanameva - K. ṣ. ṣ.] ca saṃvedanamevābhimanyamāno'ta eva cideva ghanā anyācidrūpavyāmiśraṇaśūnyā atha dvitīyasya tṛtīyasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti yadetat iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe eṣa iti | atra ṭīkā : - māyāndhaḥ iti vyācaṣṭe vimohitaḥ iti | etaddhetukatvena karmabandhanaḥ iti vyācaṣṭe ata eva iti | eṣa iti vyācaṣṭe kālādi iti | pramātā iti vyācaṣṭe śūnyādi iti | saṃsārī ityasya vyākhyāṃ karoti saṃsarati iti | nanu ceha jaḍasya kathaṃ saṃsaraṇamityata āha deho'pi iti | paramārthena saṃsaraṇābhāvāt iva śabdopādānam, janmāntare'pi putrādirūpe'nyajanmanyapi, putrasya hi pitureva buddhirbījabhāvena āgacchati, anyathā sadyojātasya bālādestadayogāpātāt, [tadayogāt - C.] yattu agre tatprākaṭyaṃ tadvistārāptimātrakṛtameva jñeyam ityalaṃ rahasyodghāṭanena | vidyā ityādi samastaṃ padaṃ vyācaṣṭe vidyayā iti | aiśvaryam - jñātṛtvakartṛtvarūpā īśvaratā | pratyabhijñāsādhyaṃ vastu adhyāhṛtya kathayati ata eva iti | viśvamapi - bāhyaṃ prameyajātamapi, ca śabdaḥ yasya rūpam, sa punarjanmabandhavirahāt dehe'pi sthite mukta iti vyapadeśayogyaḥ | patite tu śiva ekaghanaḥ iti kaḥ kuto muktaḥ | bhūtapūrvagatyā tu pramātrantarāpekṣayā muktaḥ śivaḥ, - iti vyavahāraḥ | yaścāsau muktaḥ sa bhāvān svāṅgavadabhimanyamānaḥ pramimīte iti sa teṣāṃ svāmī, svarūpaparamārthasamarpaṇācca pālakaḥ iti patirupadiṣṭaḥ śāstre | māyāśaktikṛtabhedān vyatiriktāneva sato yadā mimīte tadā taireva meyaiḥ pāśarūpaiḥ pāśitaḥ iti paśuruktaḥ | tathāhi vedyarāśivaśādevāsyā - vidyāsmitārāgadveṣābhiniveśādayaḥ kleśāḥ, dharmādharmādirūpāṇi karmāṇi, ādipadādāśayarūpā vāsanā, phalabhogarūpo vipākaḥ, - iti kāluṣyamanantaprakāram, yataḥ pāśitatvāt paśuḥ ityuktaḥ || 3 || samuccaye, saṃvedanameva - jñānasvarūpameva | etaddhetukatvena cidghanaḥ iti vyācaṣṭe ata eva iti | cit eva ghanā, anyena svavyatiriktena acidrūpeṇa yad vyāmiśraṇaṃ tena śūnyā, rūpaṃ yasya saḥ | muktaḥ iti vyācaṣṭe sa punaḥ iti | ucyate iti vyācaṣṭe vyapadeśayogaḥ iti | jīvanmuktatāmuktvā tadanantarabhāvinīṃ videhamuktatāmarthādeva yojayati patite tu iti | patite, dehe patite satītyarthaḥ | nanu tarhi tasya muktaḥ śiva iti kathaṃ vyapadeśa ityata āha bhūta iti | bhūtapūrvā - pūrvaṃbhūtā yā gatiḥ tayā | dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe yaścāsau iti | kuto'bhimanyamāna ityapekṣāyāṃ pramātā ityasya vigrahaṃ karoti pramimīte iti | saḥ - pramātā, teṣām - bhāvānām, patiḥ iti vyācaṣṭe svāmī iti | asya padasya dvitīyāṃ vyākhyāṃ karoti svarūpa iti | svarūpameva paramārthaḥ - sahajaṃ vastu, tasya samarpaṇāt | nanu kimayamarthaḥ svabuddhyaivokta ityata āha upadiṣṭaḥ iti | pūrvārdhaṃ vyākhyāyottarārdhaṃ vyācaṣṭe māyā iti | pāśitaḥ - baddhaḥ, iti - ato hetoḥ, kleśakarmādikaluṣaḥ iti vyācaṣṭe tathā hi iti | asya - pramātuḥ, etaddhetukatvena paśuḥ iti vyācaṣṭe yataḥ iti | yataḥ - yasmātkāluṣyāddhetoḥ, pāśitatvāt - baddhatvāt || 3 || yadevaitatpaśurūpaṃ tadevāgameṣu trividhaṃ malam, - ityāha | svātantryahānirbodhasya svātantryasyāpyabodhatā | dvidhāṇavaṃ malāmidaṃ svasvarūpāpahānitaḥ || 4 || bhinnavedyaprathātraiva māyākhyaṃ janmabhogadam | kartaryabodhe kārma tu māyāśaktyaiva tattrayam || 5 || iha jñātṛkartṛrūpaṃ tāvaccittattvasya svarūpaṃ, tasyāpahāro nāmāṇavaṃ malaṃ yenāsāvaṇuḥ saṃkucito jātaḥ | tatra svarūpasya nimīlanaṃ saṃkocaḥ | tatsthite bodharūpe kartṛtvalakṣaṇasya svātantryātmanaḥ svarūpāntarasya nimīlanaṃ viparyayo vā, - ityubhayathāpyāṇavaṃ malaṃ svarūpāpahānirūpamekameva | atraiveti, satyāṇave male dviprakāre svarūpasaṃkoce vṛtte bhinnasya atha caturthasya pañcamasya ca ślokasya vyākhyāṃ karoti yadeva iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokadvayamupanyasya vyācaṣṭe svātantrya iti | atra ṭīkā : - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti iha iti | iha - atra śivādvayaśāstre, tasya - jñātṛkartṛtvarūpasya svātantryasya, yena - malena, asau aṇuḥ - śūnyādi - pramātā, tatra iti | tasmin āṇave male ityarthaḥ | nimīlanam ityasya svayameva paryāyamāha saṃkocaḥ iti, sa ca vidyākalā'vacchedarūpo jñeyaḥ | uktaprakriyāvaṣṭambhena ślokaṃ vyācaṣṭe tat iti | tat - yataḥ jñātṛkartṛrūpasya saṃkoca eva na tu svarūpato nāśaḥ tataḥ kāraṇāt, bodharūpe sthite sati, jñātṛtve sthite satīti yāvat, katṛtvalakṣaṇasya - kartṛtvarūpasya, svātantryātmanaḥ - svātantryasvabhāvasya, svarūpāntarasya - jñātṛtvād vyatiriktasya svarūpasya, nimīlanam - sūtre hāni śabdenoktaḥ saṃkocaḥ, viparyayo vā - sūtre abodhatā śabdenoktaḥ bodhaviparyayo vā, ityubhayathāpi - evaṃ prakāradvayenāpi | dvitīyaṃ ślokaṃ vyākhyāsyan tadantargataṃ atraiva iti padadvayam vyācaṣṭe satyāṇavamale iti | bhinnavedyaprathā iti vyācaṣṭe bhinnasya iti | yatprathanaṃ tasya māyīyam iti saṃjñāmātram | māyākṛtatvena māyīyatā malatrayasyāpi | tatra karturabodharūpasya dehāderbhinnavedyaprathane sati dharmādharmarūpaṃ kārmaṃ malam, yato janma bhogaśca sa ca niyatāvadhikaḥ, iti jātyāyurbhogaphalaṃ karma ityuktaṃ bhavati || 4 || 5 || saṃjñāmātram [saṃjñāmātramiti, tailapāyikādivaditibhāvaḥ | anyathā māyāśaktyaiva tattrayamiti kathanamayuktaṃ syāditi bhāvaḥ | kutaḥ saṃjñāmātramityata āha māyā iti | janmabhogadam - C.] iti, tailapāyikādivaditi bhāvaḥ, kutaḥ saṃjñāmātramityata āha māyā iti, anyathā māyāśaktyaivatattrayam iti kathanamayuktaṃ syāditi bhāvaḥ | janmabhogadam ityādyavaśiṣṭaṃ vyācaṣṭe tatra iti, sa ca - bhogaśca, niyatāvadhikaḥ - kārmamalasthiti tāvat sthitibhāg bhavati, iti - ataḥ kāraṇāt, iti - kartṛ, uktaṃ bhavati, iti kimiti ? karmajātyāyurbhogaphalam janmāyurbhogaphalam bhavati | evamatra saṃkṣiptārthaḥ | idam āṇavamalaṃ kartṛ aparimitasya pramātuḥ avyu?bhāvāpādakaṃ malam, iti - evaṃ svasvarūpāpahānitaḥ dvidhā bhavati, iti kimiti ? bodhasya cinmātrasya, svātantryahāniḥ - jñātṛtvasya saṃkocaḥ ekaḥ prakāraḥ, tathā svātantryasya - kartṛtvasya abodhatā - bodhavyatiriktatābhimānaḥ dvitīyaḥ prakāraḥ | atraiva - dvirūpe āṇave male sthite sati, bhinnavedyaprathā māyākhyaṃ malam - māyīyaṃ athaiṣāṃ malānāṃ viviktaviṣayanirūpaṇāt svarūpaṃ sphuṭīkartuṃ svātantryahānirbodhasya ityasya tāvadviṣayamāha | śuddhabodhātmakatve'pi yeṣāṃ nottamakartṛtā | nirmitāḥ svātmano bhinnā bhartrā te kartṛtātyayāt || 6 || yeṣāṃ cinmātrameva paramārtho na tu aham iti svātmaviśrāntyānandarūpaṃ paramaṃ svātantryam | te parameśvareṇa tathā nirmitāḥ svātmanaḥ sakāśādvyatiriktāḥ | atra hetuḥ - kartṛtāyā uttamasvātantryalakṣaṇāyā atyayāt abhāvāt; parameśvarasya tūttamasvātantryāviyuktabodharūpatvam, - ityabhiprāyaśeṣaḥ || 6 || malaṃ bhavati | kartari abodhe - bodhavyatirikte - bodhavyatiriktasvarūpe sati kārmamalaṃ bhavati, kīdṛśam ? janmabhogadam, tattrayaṃ māyāśaktyaiva || 5 || atha ṣaṣṭhasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti athaiṣām iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe śuddha iti | atra ṭīkā : - śuddhabodhātmakatve'pi iti vyācaṣṭe yeṣām iti | suddha padasya mātracā vyākhyā, paramārthaḥ - paramātmatayā'bhimataṃ viśrāntisthānam | nottamakartṛtā iti vyācaṣṭe na tu iti | svātantryam - vimarśaśaktirūpā svatantratā | dvitīyamardhaṃ vyācaṣṭe te iti | te - sāṃkhyādirūpāḥ, bhartrā iti vyācaṣṭe parameśvareṇa iti | tathā - tena prakāreṇa | yuktatvena asya adhyāhāraḥ | vyatiriktāḥ nirmitāḥ iti yojanā | kartṛtātyayāt ityasya hetutvena yojanāṃ karoti atra hetuḥ iti | śuddhabodhasya kiṃ parameśvaratvaṃ nāstītyapekṣāyāmasyābhiprāyamāviṣkaroti parameśvarasya iti | aham iti vimarśaśaktiyuktasya bodhasyaiva parameśvaratvaṃ na sāṃkhyādimatasya śuddhabodhasyeti bhāvaḥ || 6 || nanvasmāddhetorbhavatu parameśvarāt teṣāṃ bhinnatvamanyonyatastu kathaṃ bhedo bodharūpasya vyāpitvanityatvakṛtasya ca deśakālābhedasya samānatvāt; anyonyabhedābhāve ca nirmitāste iti kathaṃ bahuvacanam ? ityāśaṅkāṃ vyapohati | bodhādilakṣaṇaikye'pi teṣāmanyonyabhinnatā | tatheśvarecchābhedena te ca vijñānakevalāḥ || 7 || iha hi sarvatrāpratihataśaktiḥ parameśvara eva tathābubhūṣaṃstathā [tathā vubhūṣuḥ - K. ṣ. ṣ.] tathā bhavati, natvanyaḥ kaścit paramārthato'sti, - ityasakṛduktam; tataśca vyāpakanityabodhasvabhāvo'pi ahaṃ bhedena nirbhāse ityevaṃbhūteneśvarecchāviśeṣeṇa teṣāṃ śarīrādiśūnyāntapramātṛpadottīrṇānāṃ bodhatvanityatva - vibhutvādidharmajātasyaikye'pyanyonyaṃ bhedaḥ, te ca śāstre vijñānakevalā uktāḥ | tatra vijñānakevalo malaikayuktaḥ, - ityādau vijñānaṃ bodhātmakaṃ rūpaṃ kevalaṃ svātantryavirahitameṣāmiti || 7 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvasmāt iti | atra ṭīkā: - asmāddhetoḥ - kartṛtātyayāddhetoḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe bodhādi iti | atra ṭīkā: - ślokaṃ vyākhyātuṃ pūrvoktāṃ yuktimanusarati iha hi iti | tathābhavitumicchan tathā bubhūṣan, tathā tathā bhavati - tathā tathā vastusvarūpo bhavati | etadavaṣṭambhena ślokaṃ vyācaṣṭe tataśca iti | kutroktā ityapekṣāyāmāha tatra iti | ityādau - evamādau vākyakadambake | vijñānakevalāḥ iti vyācaṣṭe vijñānam iti || 7 || evaṃ svātantryahānirbodhasya ityasya bhāgasya vijñānākalaviṣayatā - muktvā svātantryasyāpyabodhatā ityamumaṃśaṃ viṣayapradarśanena spaṣṭayati | śunyādyabodharūpāstu kartāraḥ pralayākalāḥ | teṣāṃ kārmo malopyasti māyīyastu vikalpitaḥ || 8 || śūnye jaḍatvādabodharūpe eva, yadi vā prāṇe buddhau vā yeṣām ahamiti camatkārayogāt kartṛtvaṃ te pralayena kṛtāḥ akalāḥ kalātattvopalakṣitakaraṇakāryarahitā abodharūpāḥ kartāraśca | pralayāvadhi hi te tathākṛtāḥ [tathābhūtāḥ - K. ṣ. ṣ.] uttarakālaṃ tu kāryakaraṇasaṃbaddhā eva bhavanti; yatasteṣāṃ na kevalamuktasya āṇava eva malo yāvat kārmo'pi vāsanāsaṃskārarūpo dharmādharmātmāstyeva | yadyevam, bhinnavedyaprathāpyeṣāṃ syāt | satyam, savedye [savedyarūpe - K. ṣ. ṣ.] suṣuptapade, 'pavedye tu na bhavati; tena māyīyo mala eṣāṃ vikalpito vyavasthitaviṣayatvena | tathā hi - ke'pi śūnyādibhāgaviśrāntā gāḍhanidrājaḍīkṛtā apavedyasuṣuptapadabhājaḥ | anye tu buddhyādiniṣṭhāḥ sukhaduḥkhavaśeṣasāmānyātmakabhinnavedyasaṃvedanayoginaḥ savedyasauṣuptapadalīnāḥ | athāṣṭamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe śūnye iti | atra ṭīkā : - ādi śabdagṛhītaṃ vastu pakṣāntararītyā kathayati yadi vā prāṇe iti | ahamiti camatkārayogāt - ahamityāsvādayogāt, śūnyādāvātmābhimānapūrvamiti yāvat | pralayena - mūrcchārūpeṇa pralayakālena, pralayāvadhi - pralayakālaṃ tāvat, tathā kṛtāḥ - akalāḥ kṛtāḥ, uttarakālam - pralayānantaram, kuto bhavantītyata āha yataḥ iti | atra śiṣyaḥ praśnayati yadyevam iti | eṣām - pralayākalānām, uttaramāha satyam iti | savedye - sukhākhyavedyasahite, suṣuptapade teṣāṃ bhinnavedyaprathā satyamastīti yojanā | vyavasthitaviṣayatvena - bījabhāvasthitanānārūpavastuviṣayatvena, atra samarthanaṃ karoti tathāhi iti | sthūladehendriyātmakakāryakaraṇaviyogarūpatvaṃ tu paralayākalalakṣaṇaṃ sarveṣāṃ tulyam || 8 || evaṃ svātantryasyāpyabodhatā ityevamaṃśaḥ sphuṭīkṛtaḥ, prasaṅgācca kārmamalasya viṣayo darśitaḥ, māyāmalasya ca pākṣikatvamuktam | adhunā punarāṇavakārmamaladvayābhāve'pi śuddho'stimāyākhyasya malasya viṣayaḥ, - iti darśayati bodhānāmapi kartṛtvajuṣāṃ kārmamalakṣatau | bhinnavedyajuṣāṃ māyāmalo vidyeśvarāśca te || 9 || ye cinmātramevātmatayā paśyanti aham iti ca camatkārollāsāt kartārastata eva sarvajñāḥ sarvakartāraśca te vidyeśvarāḥ | kintu tanukaraṇabhuvanādi yadeṣāṃ vedyatayā kāryatayā ca bhāti, tat kuvindapaṭadṛṣṭyā bhinnameva sat - ityasti vidyeśvarāṇāṃ māyākhyamalayogaḥ || 9 || atha malatrayasyāpi yaugapadyena yo viṣayastaṃ darśayitumāha | devādīnāṃ ca sarveṣāṃ bhavināṃ trividhaṃ malam | tatrāpi kārmamevaikaṃ mukhyaṃ saṃsārakāraṇam || 10 || sarveṣām - savedyasuṣuptapadasthānām - apavedyasuṣuptapadasthānāñca, tulyam iti, sarveṣāṃ suṣṭhu suptatvena sthūladehādyabhimānābhāvāditi bhāvaḥ | evamatra saṃkṣiptārthaḥ | tu - vyatireke, śūnyādyabodharūpāḥ kartāraḥ pralayākalāḥ bhavanti | teṣām - pralayākalānām, kārmo malo'pi - saṃskārarūpaḥ kārmākhyo malo'pi, asti, na kevalaṃ saṃskārābhāvarūpaḥ āṇavaḥ | tu - vyatireke | teṣāṃ māyīyo malo'pi kalpitaḥ bhavati, saṃskārabhāvena sthitatvāt || 8 || atha navamaślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā : - pākṣikatvam - savedyasuṣuptapakṣaniṣṭhatvam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe bodhānām iti | atra ṭīkā : - vidyeśvarāḥ - śuddhavidyāniṣṭhāḥ mantrākhyāḥ pramātāraḥ || 9 || atha daśamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti atha iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ iha vidyeśvaravijñānākalāstāvanna bhavino māyāntādhvātikramaṇāt; pralayākalā api kaṃcitkālamavidyamānabhavāḥ | ye tvete māyātattvāntarālaparivartino devādayaḥ sthāvarāntāścaturdaśa [caturdaśadhā - K ṣ. ṣ.] śāstreṣu parigaṇitāste sarve bhavinaḥ saṃsāriṇaḥ, teṣāṃ ca trayo'pi yugapanmalāḥ | nanu malatrayamadhye katamo malaḥ saṃsaraṇameṣāṃ saṃpādayet ? āha, tatrāpi teṣu triṣvapi satsu kārmaṃ malaṃ mukhyatayā saṃnipatya saṃsaraṇe kāraṇam | yathoktam | kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe devādīnām iti | atra ṭīkā : - caturdaśa iti | taduktam : - aṣṭavikalpo daivaḥ tiryagyoniśca pañcadhā bhavati | mānuṣyaścaikavidhaḥ [mānuṣaśca - C.] samāsato bhautikaḥ sargaḥ || paiśāco rākṣaso yākṣo gāndharvaḥ śākra eva ca | saumyastathānyaḥ [saupyastathānyaḥ - C.] prājeśo brāhmaṇya ityaṣṭadhā smṛtaḥ || iti | aṣṭavikalpo daivaḥ | paśu mṛga - pakṣi sarīsṛpa sthāvarabhedastiryagyoniḥ pañcadhā, vijñānākalāḥ - vijñānakevalāḥ, bhavinaḥ [bhāvinaḥ - C.] - saṃsāriṇaḥ, punaḥ ke bhavinaḥ santītyata āha ye tu iti | praśnaṃ karoti nanu iti | uttaraṃ kathayati āha iti | sannipatya - anyābhyāṃ militvā, atrāgamavākyamudāharati yathoktam iti | karmatastu śarīrāṇi viṣayāḥ karaṇāṇi ca | iti tanukaraṇaviṣayasaṃbandha eva ca vartamāno bhaviṣyaṃśca, - ityanavarataṃ prabandhato vartamānaḥ saṃsaraṇamucyate | āṇavamāyāmalau tu yadyapi na kāraṇaṃ saṃsāre, tathāpi kārmeṇa vinā tau dehādivicitrabhāvābhinirvartanaśaktiśūnyau vijñānākalādiṣu, - iti mukhyaṃ kārmameva malaṃ saṃsārakāraṇaṃ tatra tatra śāstre gaṇyate | ata eva tadupakṣaye vṛtte dattastāvadasaṃsaraṇasopānapadabandhaḥ, - ityāśayena karmabandhābhimānaparihānireva yatnataḥ sāṃkhyapurāṇabhāratādiśāstreṣūpadiśyate | evaṃ malatrayasyaikaikabhedaistribhirdvibhedaistribhistribhedenaikena, iti sapta pramātāra uttiṣṭhanti | tathā ca śāstre śivādisakalāntāśca śaktimantaḥ sapta | nanu saṃsaraṇākhyo bhavaḥ kimucyata ityata āha nanu iti | navīnānāmutpattimapekṣya bhūta iti noktam | nanu tarhi āṇavamāyīyau tatra vyarthāvevetyata āha āṇava iti | etena phalitaṃ vastvāha ata eva iti | tadupakṣaye - kārmamalakṣaye, vṛtte - sampanne, padabandhaḥ - padasparśaḥ | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | evam - uktaprakāreṇa | iti - evam, malasaptakeneti yāvat | saptapramātāraḥ - śivādayaḥ sakalāntāḥ, uttiṣṭhanti - saṃpadyante | iti katham ? malatrayasya tribhiḥ ekaikabhedaiḥ, kevalena pratyekaṃ malatrayeṇetyarthaḥ | tathā tribhiḥ dvibhedaiḥ - āṇavamāyīyābhyām, āṇavakārmābhyām, māyīyakārmābhyām, ityevaṃ dvayatrikeṇeti yāvat | tathā ekena tribhedena, ekībhūtena malatrayarūpeṇa ekena trikeṇetyarthaḥ | tatra kevalena āṇavamalena śivatattvamuttiṣṭhati, śakterbhinnatayā gaṇanayā āpātataḥ tadrahitatayā sphuraṇāt, tasyaiva ca svātantryahānitvāt | yadyapyāṇavamaladvitīyabhedena svātantryābodhatārūpeṇa śaktitattvasyotthānam, tathāpi tadiha na gaṇitam, aprakṛtatvāt | śaktimatāṃ nirṇayasyaiva prakṛtatvāt | śivādbhedena gaṇitā śaktirabodhakalpatvamāśrayatyeva, saiva svātantryasyā'bodhatā, kevalena āṇavena śivotthānam, kevalena māyīyamalena mantra maheśvarotthānam kevalena kārmamalena mantrotthānam, āṇavamāyīyābhyāṃ mantrākhya vidyeśotthānam, āṇavakārmābhyāṃ vijñānākalotthānam, māyīyakārmābhyāṃ pralayākalotthānam, āṇavāditrikeṇa sakalotthānamiti kramaḥ | atrāgamaśāstramudāharati tathā ca ityuktam | tatrāpyavāntarabhedena guṇamukhyatābhedena vikalpasamuccayatādibhedena cānantaprakāratvamiti || 10 || asya ca malatrayasyodbhavatirobhāvabhedāt saṃsāriṇāṃ prakāradvayam, - iti darśayati kalodbalitametacca cittattvaṃ kartṛtāmayam | acidrūpasya śūnyādermitaṃ guṇatayā sthitam || 11 || mukhyatvaṃ kartṛtāyāśca bodhasya ca cidātmanaḥ | śūnyādau tadguṇe jñānaṃ tatsamāveśalakṣaṇam || 12 || etacceti, yat tridaśādīnāṃ bhavināṃ caitanyaṃ kartṛtāṃśasya prādhānyānmalena saṃvidbhāgasya nimajjitatvāt kartṛtāmayam cidrūpasya tattvaṃ svātantryam, kalākhyena parameśvaraśaktyātmanā tattvena upodvalitam anuprāṇitam, malena nyakkṛtaṃ sadudbodhitam, śūnyāderdehaparyantasya iti | saptake'pi avāntarabhedena bahutvaṃ kathayati tatra iti | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau | etena ūrdhvamapi śivatattvāntaṃ māyātattvasya vyāptirdarśitā, anyathā ekatra tattve kāṃ śivādikalpanā | śivasyāṇavamalādutthānañca tatparāmarśakāṇavamalasaṃskāravaśena jñeyam | anyathā ekasmin pūrṇe tattve kā śivādikalpanā | evaṃ sadāśivādau jñeyam || 10 || athaikādaśasya dvādaśasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti asya ca iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe kalodvalitam iti | atra ṭīkā : - etacca iti vyācaṣṭe yata iti | bhavinām - saṃsāriṇām, malena - kārmamalena, kartṛtāmayam - sthūlakartṛtāsvarūpam, cittattvam iti vyācaṣṭe cidrūpasya iti, kalākhyena [cittattvam iti vyācaṣṭe kalākhyena iti - C.] iti | atra paryāyāntaramāha malena iti | śūnyāderguṇatayā sthitam iti vyācaṣṭe śūnyādeḥ iti | ṣaṣṭhyarthamāha māyāpramātuḥ saṃbandhi, tat guṇatvena apradhānatvena sthitam, yato mitam idantāpannadehādiśūnyāntaprameyabhāganimagnatvāt prameyam, yo gauro, yaḥ sukhī, yastṛṣito, yaḥ sarvarūparahitaḥ so'ham, - iti hi idantaivāntarnītāhaṃbhāvā [idantaivāntarlīnāhaṃbhāvā - K. ṣ. ṣ.] saṃsāriṇāṃ parisphurati | seyaṃ jāgratsvapnasuṣuptarūpā saṃsārāvasthā | yadā tūktagurupadeśādidiśā tenaivāhaṃbhāvena svātantryātmanā vyāpakatvanityatvādidharmaparāmarśamātmani vidadhatā tataḥ śūnyādeḥ prameyādunmajjyevāsyate tadā turyātītāvasthā | yadāpi parāmṛṣṭatathābhūtavaibhavādi- nityaiśvaryasaṃbhedenaivāhaṃbhāvena [parāmṛṣṭatathābhūtavaibhavanityaiśvaryādidharma- saṃbhedenaivāhaṃbhāvena - K. ṣ. ṣ.] śūnyādidehadhātvantaṃ siddharasayogena sambandhi iti | etaddhetukatvena mitam iti vyācaṣṭe yataḥ ityādi prameyam ityantam | nanu kathaṃ pramātuḥ svarūpasya prameyatvaṃ yuktamityata āha yo gauraḥ iti | gauraḥ iti padena dehapramātuḥ parāmarśaḥ | yaḥ sukhī iti buddhipramātuḥ, tṛṣitaḥ iti prāṇapramātuḥ parāmarśaḥ | sarvarūparahitaḥ iti śūnyapramātuḥ parāmarśaḥ | saṃsāriṇām antarnītāhaṃbhāvā idantaiva parisphurati iti | so'ham iti hi paramārthataḥ ahantāsāmānādhikaraṇyena tacchabdākṣiptayacchabdānurodhataḥ idantāviṣayasyaiva grahaṇam | smṛtinirṇaye cātra bharaḥ kṛta eveti na punarāyastam | seyam - antarnītāhaṃbhāvā idantaiva, saṃsārāvasthā, saṃsāradaśā, tatra prameyapradhānāyāṃ dehapramātravasthāyāṃ jāgradavasthā, pramāṇapradhānāyāṃ dhīpramātravasthāyāṃ svapnāvasthā, pramātṛpradhānāyāṃ prāṇaśūnyapramātravasthāyāṃ suṣuptāvasthā iti kramo jñeyaḥ | dvitīyaṃ ślokaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti yadā tu iti | ātmani - satye cidātmani, prameyāt - āpātataḥ pramātṛtve'pi paramārthena prameyarūpāt, unmajyeva - utthāyeva, tadā turyātītāvasthā, paramārthataḥ unmajjanā 'yogyatāmapekṣya iva śabdopādānam | parāmṛṣṭaṃ [parāmṛṣṭaṃ tathā bhūtaṃ vaibhavādi nityaiśvaryaṃ - yat vyāpakatvādi - C.] tathā bhūtaṃ yat vaibhavādinityaiśvaryam - vyāpakatvādirūpamaiśvaryam, tasya saṃbhedaḥ yasya tādṛśena, siddharasasya - tāmrādau vidhyate, tadāsyāṃ turyadaśāyāṃ tadapi prameyatāmujjhatīva | seyaṃ dvayyapi jīvanmuktāvasthā samāveśa ityuktā śāstre | samyagāveśanameva hi tatra tatra pradhānam, tatsiddhaye tūpadeśāntarāṇi | yathā gītam | mayyāveśya mano ye māṃ | (gī. 12/2) iti | athāveśayituṃ cittaṃ | (gī. 12/9) ityādi ca | samāveśapallavā eva ca prasiddhadehādipramātṛbhāgaprahvībhāvabhāvanānuprāṇitāḥ parameśvarastutipraṇāmapūjādhyānasamādhiprabhṛtayaḥ karmaprapañcāḥ | yadgītamapi | abhyāse'pyasamarthaḥ sanmatkarmaparamo bhava | (gī. 12/10) iti | dehapāte tu parameśvara evaikarasaḥ, - iti kaḥ kutra kathaṃ samāviśet | tadetadāha - yat punaḥ kartṛtāyā mukhyatvaṃ tannāntarīyakaśca śūnyāderguṇabhāvaḥ, suvarṇatā''pādakasya pāradādeḥ siddharasasya, yo yogaḥ tena, vidhyate - vyāpyate, sarvatrāhantāgrahe hi dehādirapi tathaiva gṛhyate | tadapi - śūnyādyapi, ujjhatīva, tatrāpi cinmātrarūpatvena grahaṇāt, anyathāhaṃparāmarśaviṣayatvāyogāt | dvayī api - dehābhimānasparśarūṣitā turyāvasthā tadabhimānasparśarahitā turyātītāvasthā, samāveśa iti - paratattvena sahaikībhāvavācakena samāveśa - śabdena, śāstre - adhyātmaśāstre | nanu śāstre bahūktamasti ityata āha samyak iti | tatra tatra - teṣu teṣu śāstreṣu | atra śrībhagavatā svayaṃ proktaśrīgītāśāstravākyamudāharati yathā gītam - iti | kiṃ gītamityapekṣāyām āha mayyāveśya iti | āveśya - yojayitvā | nanu satsvapi prasiddheṣu stutyādiṣu kimiti samāveśa evetthamuktaḥ ityata āha samāveśa iti | dehādirūpā ye pramātṛbhāgāḥ teṣāṃ yat prahvībhāvabhāvanam - parapramātāraṃ prati guṇībhāvāpadanam - nāmanaṃ ca tena anuprāṇitāḥ - sandīpitāḥ, atrāpi śrīgītāvākyamudāharati abhyāse iti | nanu jīvanmuktirdvayarūpiṇī bhavatu, videhamuktistu kīdṛśī bhavati ityata āha deha iti | dehapāte - videhamuktyavasthāyām, tadetat - samanantaroktaṃ vastu | tasmiṃścāpyacidrūpe guṇībhūte svātantryasyāpyabodhatā iti malavyāpārasyāpahastanāt cito yaḥ paro'pyātmabhāgo [yo'paro'pi - K. ṣ. ṣ.] bodhalakṣaṇo malena nyakkṛto'bhūt tasyāpi adhunonmagnatvena mukhyatvam | yacca tat kartṛtāyā [yacca kartṛtāyāḥ - K. ṣ. ṣ.] mukhyatvam unmagnatā, idameva jñānamajñānātmakamalapratipakṣatvāt; tadetanmukhyatvaṃ samāveśasya lakṣaṇaṃ yena dehasthito'pi patiḥ iti muktaḥ iti śāstreṣūktaḥ || 12 || evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe yatpunaḥ iti | tannāntarīyakaḥ - kartṛtāmukhyatvāvinābhāvī, guṇabhāvaḥ - apradhānatvam, tasmin - śūnyādau ca, apahastanāt - nimīlanāt, citaḥ - cinmātrasya paro'pi - uttīrṇo'pi san, ātmabhāgaḥ - svāṃśaḥ, nyakkṛtaḥ - tiraskṛtaḥ, tatkartṛtāyāḥ - citkartṛtāyāḥ, tadetat mukhyatvam - proktaṃ cidbhāgasya mukhyatvam, lakṣaṇam - svarūpam, yena - yena mukhyatvena, dehasthito'pi - jīvannapi puruṣaḥ | evamatra ślokadvayasya saṃkṣiptārthaḥ | etad - dehādibhāvamāgataṃ sakalapramātṛrūpam, cittattvam - citaḥ svarūpam, acidrūpasya jaḍasya dehādeḥ śūnyādipramātṛcatuṣṭa- yasya, guṇatayā sthitam - dharmatayā sthitaṃ bhavati | kīdṛśam ? kalayākiñcitkartṛtvarūpeṇa kalātattvena, upodvalitam - anuprāṇitam, ata eva kartṛtāmayam - kartṛtāsvarūpam | kuto guṇatvena sthitamityapekṣāyām viśeṣaṇaṃ hetutvenanāha mitam iti | yataḥ tārkikāḥ hi pramātāraṃ prati jñānasya guṇatvameva kathayanti | tu - vyatireke | kartṛtāyā mukhyatvaṃ yad bhavati śūnyādau tad guṇe sati, guṇatvena nanvevaṃ patyuḥ samāveśātmikā turyatadatītarūpā bhavatu daśā, paśostu kathaṃ suṣuptasvapnajāgraddaśābheda āgameṣūktaḥ, - ityāśaṅkya suṣuptasvarūpameva tāvadācaṣṭe ślokatrayeṇa | śūnye buddhyādyabhāvātmanyahantākartṛtāpade | asphuṭārūpasaṃskāramātriṇi jñeyaśūnyatā || 13 || sākṣāṇāmāntarī vṛttiḥ prāṇādiprerikā matā | jīvanākhyāthavā prāṇe'hantā puryaṣṭakātmikā | tāvanmātrasthitau proktaṃ sauṣuptaṃ pralayopamam || savedyamapavedyaṃ ca māyāmalayutāyutam || 15 || iha cittattvaṃ svasvarūpamācchādayat jñeyarūpeṇa buddhyādinā dehāntena ghaṭādinā vābhāsate [bhāsate - K. ṣ. ṣ.] ekameva cedaṃ svātantryavijṛmbhitaṃ, na tvatra jñāte satīti yāvat, cidātmanaḥ - cidrūpasya bodhasya ca mukhyatvaṃ yad bhavati tat samāveśalakṣaṇam - turyaturyātītasamāveśasvarūpaṃ jñānaṃ bhavati iti | taduktam : - sarvadharmānparityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja iti | atra hi dharma śabdena śūnyādipramātṛprameyavarga- grahaṇam mām ityanena cidrūpasya, śaraṇavrajanaṃ cātra samāveśa evetyalaṃ bahunā || 12 || atha trayodaśasya caturdaśasya pañcadaśasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | spaṣṭam | evamvataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vvyācaṣṭe śūnye iti | atra ṭīkā : - prathamaṃ ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti iha iti | iha - atra jagati, ābhāsate - sphurati | taduktam | cidghano'pi jaganmūrtyāśyāno yaḥ sa jayatyajaḥ | svātmapracchādanakrīḍāvidagdhaḥ parameśvaraḥ || vāstavaḥ kramo vā bhedo vā | tatrāpi tu svātantryāt kramaśca bhedaścābhāsate | tadevaṃsthite yaścittattvasya svarūpācchādanabhāgaḥ sa evottarabhāgāntarāsaṃkīrṇo yadā viśrāmyati tadanudayādvā tatpradhvaṃsādvā pralaya iva tadanādaraṇādvā nidrāsamādhimūrcchādāviva, tatraiva cāhantārūpaṃ kartṛtāyāḥ padaṃ parāmarśo'sphuṭatvādarūpātmanā saṃskāreṇa śuddhena vedyapadavīmaprāptena yukto bhavati, tadā saivāvasthā netyevaparāmarśaleśānapekṣita - [netyeva parāmarśaśeṣā anapekṣitaniṣedhyabuddhyādi - K. ṣ. ṣ.] idam - jagadrūpam, atra - asminsvātantrye | nanu tarhi kathaṃ tannirmiteṣu bhāveṣu kramo vā bhedo vā dṛśyata ityata āha tatrāpi tu iti | tatrāpi, evaṃ satyapītyarthaḥ | ekasya svatantrasya kramabhāsanaṃ bhedabhāsanamapi vā svātantryameveti bhāvaḥ | uktaprakriyāvaṣṭambhena ślokaṃ vyācaṣṭe tadevam iti | svarūpācchādanabhāgaḥ - svarūpācchādanāṃśaḥ, uttarabhāgāntaraiḥ - bhūtabhāvipadārtharūpaiḥ anyairaṃśaiḥ, asaṃkīrṇaḥ | tadanudayāt - uttarabhāgānudayāt, anudayāt ityavarohābhiprāyeṇa, pradhvaṃsāt ityārohābhiprāyeṇa, atra dṛṣṭāntaṃ darśayati pralaye iva iti | tadanādaraṇāt, uttarabhāgopekṣayā, tatra dṛṣṭāntamāha nidrā iti | tatraiva ca śūnyāravye tasmin viśrāntikāle eva | pada śabdaṃ vyācaṣṭe parāmarśaḥ iti | asphuṭa ityādi samastaṃ pada vyācaṣṭe asphuṭatvāt iti | mātracaḥ vyākhyāṃ karoti śuddha iti | taddhitapratyayavyākhyāṃ karoti yuktaḥ iti | śūnye iti vyācaṣṭe tadā iti | tadā - tasmin kāle, saivāvasthā śūnya ityucyate paṇḍitairiti śeṣaḥ | kīdṛśī ? netyeva - na ityetāvanmātrarūpaḥ yaḥ parāmarśaleśaḥ tena anapekṣitaḥ - viṣayatvena na apekṣāviṣayīkṛtaḥ, niṣedhyabuddhyādiviṣayaḥ - uttarakāle niṣedhanīyabuddhyādiviṣayaḥ, suspaṣṭaḥ parāmarśaḥ tena saṃbhedaḥ saṃbandhaḥ yasyāḥ | niṣedhaparāmarśe hi niṣedhyaparāmarśo'vaśyaṃbhāvī eva, anyathā kiṃ viṣayaḥ saḥ syāt | asyām avasthāyāṃ tu sa na yuktaḥ suṣuptatvahāneḥ | kiñca niṣedhyaparāmarśo'pyatra na yukta eva, uttarakāle eva na kiñcidavediṣamiti parāmarśotpādāditi bhāvaḥ | niṣedhyabuddhyādiviṣayasuspaṣṭaparāmarśasaṃbhedāpi avaśyaṃbhāviniṣedhyayogāt akiñcino'ham itivat [ityevaṃbhūtaparāmarśavat - K. ṣ. ṣ.] svīkṛtasāmānyākāraniṣedhyā, ata eva saṃskāraśeṣīkṛtajñeyā [saṃskāraśeṣīkṛtajñeyarūpā - K. ṣ. ṣ.] śūnya ityucyate | tathāvidhe buddhyādīnāṃ dehādinīlāntānāmabhāvarūpe śūnyatvamucyate, yatastatra jñeyānāṃ śūnyatā abhāvarūpatā saṃskāraśeṣatā | iyameva hi sarvatrābhāvo na tu satāṃ sarvātmanā vināśaḥ | tādṛśī api avaśyaṃbhāviniṣedhyayogāt - uttarakāle avaśyaṃbhāviniṣedhanīyayogāt, akiñcino'hamitivat - evaṃ rūpasāmānyato niṣedhavat, svīkṛtaḥ sāmānyākāraḥ - buddhyādiviśeṣarahitaḥ niṣedhyaḥ yayā sā, tatparāmarśābhāve'pi phalataḥ tadyukteti yāvat | ata eva - asmāddhetoreva, saṃskāraśeṣīkṛtaṃ jñeyam buddhyādirūpaṃjñeyavastu yayā sā, anyathā'gre tatprādurbhāvāyogāditibhāvaḥ | saptamīyojanāṃ karoti tathāvidhe iti | buddhyādyabhāvātmani [buddhyādibhāvātmani - C.] iti vyācaṣṭe buddhyādīnām iti | kutaḥ śūnyatvamucyate ityapekṣāyām jñeyaśūnyatā iti vyācaṣṭe yataḥ iti | tatra - tasmin śūnye, abhāvarūpatāmapi prakaṭīkaroti saṃskāra iti | nanu anyatra abhāvaḥ kīdṛśo bhavati ityata āha iyameva iti | iyameva - saṃskāraśeṣataiva, sarvātmanā - niḥśeṣeṇa, taduktam; - nābhāvo vidyate sataḥ iti | evamatra śloke yojanā buddhyādyabhāvātmani tathā ahantākartṛtāpade uttarakāle na kiñcidavediṣam iti smṛtirūpaparāmarśānyathānupapatteḥ ahantā - rūpakartṛtāparāmarśayukte, tathā asphuṭam arūpaṃ saṃskāramātramasminnastīti tādṛśe, śūnye - suṣuptarūpe śūnyapade, jñeyaśūnyatā - jñeyarāhityam, jñeyasya saṃskāramātreṇāvasthānamiti yāvat, bhavati iti | tatraiva śūnye pramātari samavetā prāṇāpānasamānodānavyānātmake vāyucakre preraṇātmikā śaktiḥ, sā ca vidyākalayoḥ papañcabhūtau yau krameṇa buddhīndriyakarmendriyavargau tayorāntarī vṛttiḥ | bāhyā hi tayoḥ śabdādyālocanaśabdābhivyaktisthānābhihananādikā vṛttiḥ | taduktam sāmānyakaraṇavṛttiḥ prāṇādyā vāyavaḥ pañca | (sāṃ. 29 kā.) iti | evaṃ śūnya evāhantā akṣacakropodvalitā jīvanam, iti sa śūnya eva jīvaḥ saṃsarati | yadi vendriyaśaktīnāmeva yāntarī sādhāraṇa - prāṇanātmikā prāṇaśabdavācyā prāṇādimārutaviṣeṣapreraṇāmayī saiva aham ityadhiśayānā jīvanam, tadā prāṇa eva jīvaḥ saṃsārī, sa eva śūnyaḥ, prāṇaśca puryaṣṭakaśabdavācyaḥ, prāṇādipañcakaṃ buddhīndriyavargaḥ atha dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe tatraiva iti | samavetā iti | sā iti vyācaṣṭe śūnye iti | prāṇādiprerikā iti vyācaṣṭe prāṇa iti | akṣāṇānmātarīvṛttiḥ iti vyācaṣṭe sā ca iti | sā ca - śaktiśca, prapañcabhūtau - upaplavabhūtau, āntarī vṛttiḥ - āntaro vyāpāraḥ, tayoḥ - buddhindriyakarmendriyavargayoḥ, tatra śabdādyālocanaṃ buddhīndriyavṛttiḥ śabdābhivyañjanasthānahananādi karmendriyavṛttiriti kramo jñeyaḥ | jīvanākhyā iti vyācaṣṭe evam iti | śūnye eva ahantā - śūnyapramātṛgatā'hantā eva, iti - ataḥ kāraṇāt, yaḥ jīvaḥ saṃsarati saḥ śūnya eva - śūnyapramātaiva bhavati | athavā ityādi vyācaṣṭe yadi vā iti | adhiśayānā - āśritavatī | nanvatra kasya jīvatvamityata āha tadā iti | puryaṣṭakātmikā iti pakṣadvaye'pi yojayati sa eva iti | sa eva - prāṇa eva | kutaḥ prāṇasya puryaṣṭakavācyatvamityata āha prāṇādi iti | prāṇādyaṣṭakavyañjakatvādevāsya karmendriyagaṇo niścayātmikā ca yato dhīrvyajyate | tanmātrapañcakaṃ mano'haṃbuddhaya ityanye tanmātrodayarūpeṇa mano'haṃbuddhi . | (spa. 4/9) iti | bhūmirāpo'nalaṃ. | (gī. 7/4) iti ca vadantaḥ | evaṃ yadubhayātmakaṃ puryaṣṭakaṃ tāvatyeva śuddhe yā viśrāntiḥ, tasyāṃ puryaṣṭakatvamiti bhāvaḥ | anyetvanyathā kathayanti ityāha tanmātrapañcakam [prāṇādipañcakam - C.] iti | anye iti - evam, āhuriti śeṣaḥ | iti kimiti? tanmātrapañcakam iti | etadādi buddhyantaṃ puryaṣṭakam, [etadādi buddhyantam pañcakaṃ puryaṣṭakam - C.] natvetadvyañjakaḥ prāṇa iti bhāvaḥ | anye kīdṛśāḥ ? iti vadantaḥ | iti kimiti ? tanmātrodaya iti | tathā iti ca vadantaḥ | iti kimiti ? bhūmiḥ iti | taduktam :- tanmātrodayarūpeṇa mano'haṃ buddhinā puryaṣṭakena saṃruddhaḥ ityādi | evamatra ślokadvaye yojanā paṇḍitānām | akṣāṇām - sarvendriyāṇām, āntarīvṛttiḥ - āntaravyāpārarūpā, tathā prāṇādiprerikā sā ahantā jīvanākhyā matā | athavā prāṇe sthitā ahantā jīvanākhyā matā, ahantā kīdṛśī ? puryaṣṭakātmikā, puryaṣṭakarūpetyarthaḥ, iti | atha tṛtīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe evam iti | tāvat śabdāpekṣitaṃ vastu kathayati yat iti | ubhayātmakam - śūnyaprāṇagatā'hantātmakam, mātraco vyākhyāṃ karoti śuddhe iti | sthiti padaṃ vyācaṣṭe viśrāntiḥ iti | satyāṃ yadahantāyāḥ suṣuptāyā bodhalakṣaṇaṃ bhāvarūpaṃ karma ca kriyāsvabhāvaṃ tat sauṣuptam | malena hi pramātā suptaḥ kalayā tvasupta iva, atra tannimajjane [nimajjanena - K. ṣ. ṣ.] suṣṭhu suptastasya bhāvaḥ karma vā, - iti | tatra śūnyasauṣupte na kiñcidvyatiriktaṃ vedyam, - iti māyīyamalābhāvādapavedyaṃ tat; prāṇasuṣupte tu sparśakṛtasya sukhaduḥkhāderbhāvāt māyākhyamasti malam, - iti savedyaṃ tat | evaṃ gāḍhāgāḍhasuṣuptadvitayavat pralayo'pi mantavyaḥ | sa paraṃ dehādipradhvaṃsānudayakṛtaściratarakālaśca | suṣuptaṃ tu dehādyanādarakṛtamacirakālaṃ ca, - iti viśeṣaḥ | tatrāpi śramakṛtaṃ nidrā, dhātudoṣakṛtaṃ mūrcchā, dravyakṛtaṃ madonmādādi, svātantryakṛtaṃ samādhiḥ, - ityādyavāntarabhedāḥ | kecittu samādhirūpaṃ savedyamanyadapavedyam, - iti prapannāḥ || 15 || nanvevaṃ sphuṭavedyapadavinirmuktā suṣuptāvasthāstu, svapnajāgraddaśayostu sphuṭavedyāvabhāsayoginyoḥ ko bhedaḥ ? ityāśaṅkya ślokadvayena bhedamāha saptamīyojanāṃ karoti tasyāṃ satyām iti | sauṣuptam iti bhāve karmaṇi ca vyācaṣṭe ahantāyāḥ iti | ahantāyāḥ iti viśeṣyādhyāhāraḥ | sauṣuptam iti anyathā vyācaṣṭe malena iti | atra - asyāṃ suṣuptau, tanni majjane - kartṛrūpakalātattvanimajjane sati | uttarārdhaṃ vyācaṣṭe tatra iti | tatra, susuptadvayamadhye ityarthaḥ | etena na kiñcidavediṣam iti śūnyasuṣuptam | sukha mahamasvāpsam iti prāṇasuṣuptam iti dyotitam | madhye tyaktaṃ pralayopamam iti padaṃ vyācaṣṭe gāḍha iti | nanu tarhi pralayasuṣuptayoḥ ekatvamevāyātamityata āha sa param iti | avarohamapekṣya anudaya ityuktam, ārohamapekṣya pradhvaṃsa iti proktam | anādaraḥ - nidrādoṣādikṛtā upekṣā | suṣupte'pi hetubhedena nāmabhedānāha tatrāpi iti | dravyam - madyādi | anyeṣāṃ matamāha kecittu iti, pratipannāḥ - aṅgīkṛtavantaḥ || 15 || atha ṣoḍaśasya saptadaśasya ca ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe manomātra iti | manomātrapathe'pyakṣaviṣayatvena vibhramāt | spaṣṭāvabhāsā bhāvānāṃ sṛṣṭiḥ svapnapadaṃ matam || 16 || sarvākṣagocaratvena yā tu bāhyatayā sthirā | sṛṣṭiḥ sādhāraṇī sarvapramātṝṇāṃ sa jāgaraḥ || 17 || bāhyendriyāṇi [bāhyendriyādhiṣṭhānāni - K. ṣ. ṣ.] cakṣurgolakādīni nimīlitāni nidrāyamāṇasya lakṣyante na ca teṣu nimīliteṣu bāhyendriyagrahaṇavyāpāro dṛṣṭaḥ, tena śuddha eva manomārge rūpasparśādayo bhāvā akṣagrahaṇasamucitena spaṣṭena vapuṣā bhāsanayogyāḥ parameśvareṇa sṛjyante, na tvaṇunā, aniṣṭasyaiva darśanāt, iṣṭasyāpi deśakālāntarādiyogena | ata eva manomātrasthitatvādeva na pramātrantarasādhāraṇīyaṃ sṛṣṭiḥ | yattu tatra bāhyendriyaviṣayatvaṃ pramātrantarasādhāraṇyaṃ cakāsti, tadyadyapi yāvadbhāti tāvat tathaiva, tathāpyuttarakālaṃ prabuddhasya na tathā, - iti parāmarśena tadrūpaṃ nirmūlatvenāvabhāti, - atra ṭīkā : - manomātra iti vyācaṣṭe bāhyendriyāṇi iti | nidrāyamāṇasya - nidrāmācarataḥ, śuddhe - bāhyendriyasparśānārūṣite | bhāvānām iti vyācaṣṭe rūpa iti | spaṣṭāvabhāsā iti vyācaṣṭe akṣa iti | sṛṣṭiḥ iti vyācaṣṭe sṛjyante iti | natvaṇunā - aṇunā jīvena na tu sṛjyante | kuto na sṛjyante ityata āha aniṣṭasyaiva iti kadācitsvapne aniṣṭameva kevalaṃ dṛśyate ato jñāyate tajjīvena na sṛjyate | na hi kasyāpi svāniṣṭasarjanaṃ yuktam | yattu kenāpi kāraṇena tadeva dṛśyate tatreśvarakṛtatvaṃ sphuṭameveti | dvitīyamapi hetumāha iṣṭasyāpi iti | darśanāt iti atrāpi saṃbadhyate | yadi svapne jīvasya nirmātṛtvaṃ syāt tarhi kadācit kutracideveṣṭadarśanamayuktaṃ syāditi bhāvaḥ | etena phalitaṃ prasiddhaṃ vastu kathayati ata eva iti | iyam - svapnarūpā, na hi anyamanogatamanyasya gocarībhavituṃ yuktamiti bhāvaḥ | vibhramāt akṣaviṣayatvena iti vyācaṣṭe yattu iti | tatra - tasminsvapne, cakāsti - bhāsate | tathaiva, satyabhūtamityarthaḥ | na tathā iti parāmarśena - jāgradavasthāyāṃ sthitena iti bhrāntam | yāni hi pramātrantarāṇi svapne svendriyāṇi ca bhānti, etāni prabodhakālabhāvibhireva tairabhinnāni, - iti niścayaḥ, prabodhakāle ca na tathā, - iti niścayānuvṛttirapahṛtaiva | tenobhayamapi bhrāntamucyate; bhrāntatvameva cāsthairyam | evamindriyāviṣayatvenaivāsādhāraṇatvamākṣiptam, vibhrameṇaiva cāsthairyaṃ....................| iti svakaṇṭhena, tat jāgratpratiyogidharmanirūpaṇāvasare'pi na darśitam | evaṃbhūtā yā sṛṣṭiḥ sā paśoḥ svapnasamaye bhāvāt svapnapadaṃ svapnakāle viṣayaḥ iti, tathābhūtaviṣayaṃ pramātṛttvaṃ paśoḥ svapnāvasthā iti yāvat | akṣagrahaṇaṃ bāhyendriyadaśakasyopalakṣaṇam | asatyatvaparāmarśena, tadrūpam - svapnapadārtharūpam, nirmūlatvena - bādhyatvena, iti - ataḥ kāraṇāt, bhrāntam - bhramasiddham | taduktam :- svapno jāgratyasadrūpaḥ iti | yattu jāgratsvapno'pyasadvapuḥ iti nītyā jāgarasyāpyasatyatvameva tadiha aprastāvahatamiti na vaktuṃ yuktam | kathaṃ bhrāntamityapekṣāyāmāha yāni iti | taiḥ - pramātrādibhiḥ, prabodhakāle ca na tathā iti, mayā yatsvapne dṛṣṭaṃ tat tathā na bhavati | evaṃ niścayānuvṛttiḥ - svapnaniścayānuvartanam, apahṛtaiva - unmūlitaiva bhavati | tena - tataḥ kāraṇāt, ubhayamapi - pramātrantarāṇi indriyāṇi ca, svapne bhrāntam - bhramasiddhamucyate | nanu tatra asthairyatvaṃ kathamastītyata āha bhrāntatvameva iti | upasaṃhāraṃ karoti evam iti | tat - asādhāraṇatvam asthairyañca, jāgrataḥ - jāgraddaśāyāḥ pratiyogibhūtāḥ - pratipakṣatvena sthitāḥ ye dharmāḥ - asādhāraṇatvādirūpāḥ dharmāḥ, teṣāṃ yannirūpaṇaṃ tasya avasare | svakaṇṭhena na darśitam - sākṣānnoktam | na hi ākṣepamātrasiddhe yatno yukta iti bhāvaḥ | svapnapadam iti vyācaṣṭe svapnakāle iti | padam ityavayavaṃ vyācaṣṭe viṣayaḥ iti | atra paryāyāntaramāha tathābhūta iti | akṣa śabdasya daśendriyopalakṣaṇatvaṃ kathayati akṣagrahaṇam iti | yatra tu bāhyākṣaviṣayaṃ sarvapramātṛsādhāraṇatvaṃ ca niścayānuvṛttyā bādhārahitayā paramārthatvena cakāsti, tata eva sthairya viṣayasya sā sṛṣṭiḥ paśoḥ jāgaraḥ; tadviṣayaṃ pramātṛtvaṃ jāgarāvasthā, - iti yāvat | yāvaccānuvṛttisthairyaṃ niścayasya cakāsti tāvajjāgaraḥ | tanmadhye [tanmadhye eva ca - K. ṣ. ṣ.] ca niścayānuvṛttinirmūlanāt svapnaḥ, - ityavabhāsasāratvāt vastūnāṃ, svapne'pi dīrghe yatra svapnāntaraṃ sa tadapekṣayā jāgradeva; jāgradabhimatamapi vā dīrghadīrghaṃ kālāntare niścayānuvṛttinirodhājjāgradantarāpekṣayā svapna eveti mantavyam || 17 || āsāṃ tisṛṇāṃ heyatvapradarśanena turyāvasthātaḥ prabhṛtyupādeyatvaṃ sūcayati dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe yatra tu iti | anuvṛttirūpaṃ sthairyam anuvṛttisthairyam | jāgranmadhye'pi svapnaṃ sādhayati tanmadhye iti | tanmadhye ca - jāgranmadhye ca, niścayānuvṛttinirmūlanāt - tatkālajātanaṣṭavastuviṣayaniścaya - nirmūlanena, svapnaḥ iti bhavati | kutaḥ ? vastūnāmavabhāsasāratvāt, yathāvabhāsameva hi vastūni vyavasthāpyante iti bhāvaḥ | svapnamadhyepi jāgratsādhayati yatra iti | svapnāntaram - anyaḥ svapnaḥ | nanvasya svapnasya jāgaratvaṃ sphuṭamevāstīti kathaṃ svapnavyavahāraḥ ityata āha jāgradabhimatamapi iti | jāgrat iti abhimataṃ jāgradabhimatam | kālāntare - svapnadvayātprabodhasamaye | taduktaṃ śrīvaśiṣṭhena :- jāgraccetkṣaṇadṛṣṭaṃ syātsvapnaḥ kālāntarasthitaḥ | tajjāgratsvapnatāmeti svapno jāgrattvameva ca || iti || 17 || athāṣṭādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti āsām iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe heyā iti | heyā trayīyaṃ prāṇādeḥ prādhānyātkartṛtāguṇe | taddhānopacayaprāyasukhaduḥkhādiyogataḥ || 18 || yatrāyaṃ pramātā tyāgopādānatadicchāprayatnādikaṃ parikleśaṃ paśyati, tadevāsya heyatayā bhāti | sa cāsya sukhaduḥkhayogavaicitryeṇaiva kṛtaḥ, taccaitadavasthātraye saṃbhavati; yataḥ kartṛtārūpaṃ svātmaviśrāntyananyaunmukhyalakṣaṇa- mānandaikaghanaṃ [svātmaviśrāntyānanyaunmukhya - K. ṣ. ṣ.] yaccinmayaṃ vapuḥ, tadyadā prāṇādimat śūnyapūryaṣṭakadehādibhūmiṣu [prāṇādivṛttiśūnya - K. ṣ. ṣ.] guṇatāmabhyeti, tadā tasmin guṇībhūte prāṇādeḥ prādhānyaṃ sphurati | tathā ca tasya cidrūpasya yathā yathā hānistathātathā duḥkhopacayo, yathāyathā kiñcidunmajjanaṃ tathātathā sukhopacayaḥ | tathāhi bubhukṣākāle prāṇasyaivodrekāt duḥkhaṃ, tṛptau tasya nyagbhāvādahantodreke sukhaṃ yuktam [sukham | evaṃ - K. ṣ. ṣ.] evaṃ śrāntasya mardanāmardane dehaprādhānyāprādhānye mantavye | atra ṭīkā : - ślokaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti yatra iti | ādi śabdena sukhādigrahaṇam, sa ca - parikleśaśca, asya - pramātuḥ | taccaitat - samanantaroktaṃ tyāgopādānatadicchādikam, avasthātraye - jāgratsvapnasuṣuptarūpe | kutaḥ saṃbhavatītyapekṣāyāmāha yataḥ iti | svātmani - cidrūpe svātmatattve yā viśrāntiḥ - ahaṃparāmarśarūpo viśrāmaḥ, tatra yat ananyaunmukhyam - parāpekṣārāhityam, tadeva lakṣaṇam - svarūpaṃ yasya tādṛśam | tat - cinmayaṃ vapuḥ, prāṇādimat - jīvanākhyavṛttimat sat, guṇatām - guṇabhāvam | nanu tena kiṃ setsyatītyata āha tathā ca, iti | tathā ca, prāṇādiprādhānye satītyarthaḥ | hāniḥ - guṇībhāvaḥ, prāṇādibhāve nyagbhāvanamiti yāvat | kathamityapekṣāyā samarthanaṃ karoti tathāhi iti | tasya - prāṇasya, prāṇa pramātuḥ, yuktam - nyāyyam | dehapramātaryatidiśati evam iti | śramasamaye dehasya prādhānyam mardanasamaye aprādhānyamiti kramo - yastu samāveśatattvajñastasya tatkāle [tattatkāle - K. ṣ. ṣ.] duḥkhānudaya eva | yadāha durbalo'pi tadākramya yataḥ kārye pravartate | ācchādayedbubhukṣāṃ ca tathā yo'tibubhukṣitaḥ || (spa. 3 8) iti | evaṃ prāṇādeḥ prādhānye kartṛtāyā guṇabhāve sukhaduḥkhavaicitryaśatayogaḥ prayāsabhūmiḥ, - iti jāgratsvapnasuṣupte prāṇādiprādhānyaṃ kartṛtānyagbhāvaścāsti, - iti tat trayameva heyam | kartṛtāprādhānyonmeṣāttu turyarūpātprabhṛti tatsthairyātmakaturyātītadaśāntamupādeyam, ekarasānandaghana - jñeyaḥ | nanu sarveṣāṃ dehādiprādhānyaṃ samamevāsti uta na ityapekṣāyāmāha yastu iti | samāveśasya - samanantaroktasya tattvaṃ jānātīti tādṛśaḥ | tatkāle - bubhukṣādivaśāgataprāṇādi- prādhānyakāle | atha śrīspandavākyamudāharati durbalo'pi iti | asyaiva ślokasya tṛtīyaṃ pādamāha ācchādayet iti | tatra prathame pāde sahajasvarūpanibhālanakṣa?masya samāveśatattvajñasya kṣīṇatāsamaye dehaprādhānyanivāraṇam | tṛtīyena tu vabhukṣāsamaye prāṇaprādhānyanivāraṇam sāmānyadṛṣṭāntena nirvāhitam | uktaprakriyāvaṣṭambhena śloke yojanāṃ kariṣyan upasaṃhāraṃ karoti evam iti | evam - uktanyāyena, prāṇādeḥ prādhānyāt iti vyācaṣṭe prāṇādeḥ prādhānye iti | kartṛtāyāḥ - ahantāyāḥ, kartṛtāguṇe iti vyācaṣṭe kartṛtāyā guṇabhāve iti | dvitīyamardhaṃ vyācaṣṭe sukha iti | iyaṃ trayī heyā iti vyācaṣṭe jāgrat iti | tattrayam - jāgradādirūpaṃ trayam | etena phalitaṃ turyatadatītayorupādeyatvaṃ kathayati kartṛtā iti | kartṛtāprādhānyonmeṣāt - parāhantā prādhānyaprādurbhāvāt, tatsthairyātmikā yā turyātītadaśā tadantam tatsthairyātmaka - turyātītadaśāntam | kutaḥ upādeyatvamityata āha eka iti | ekarasaḥ - mahādvaitamayaḥ tathā ānandaghanaḥ yaḥ svabhāvaḥ - sahajaṃ rūpam tasya lābhe sati, upāditsājihāsayoḥ - vastuviṣayayoḥ upādānecchāhānecchayoḥ yat vaivaśyam - vivaśatā tasya praśamāt, turyatadatītayorhi sahajasvarūpalābhena vastuviṣayāḥ hāno - pādānecchāḥ na sphurantyeva | svabhāvalābhe upāditsā - jihāsā - vaivaśya - pariśrama-praśamāt, - iti tātparyam || 18 || nanu prāṇādiprādhānyaṃ heyatāyāṃ kāraṇamuktaṃ taccejjāgradāditraya eva tarhi turyādau tadabhāvāt tatsamāveśe vyutthānānupapattiḥ, - iti ślokadvayena śaṅkā pariharati | prāṇāpānamayaḥ prāṇaḥ pratyekaṃ suptajāgratoḥ | tacchedātmā samānākhyaḥ sauṣupte viṣuvatsviva || 19 || madhyordhvagāmyudānākhyasturyago hutabhuṅmayaḥ | vijñānākalamantreśo vyāno viśvātmakaḥ paraḥ || 20 || prāṇa iti prāṇāpānarūpā [prāṇanarūpā - K. ṣ. ṣ.] jīvanasvabhāvā yeyaṃ cidrūpasya sthitiḥ, sā tāvatsāmānyaparispandarūpā, dehaprāṇāderacetanasya cetanā evamatra saṃkṣiptārthaḥ | puruṣeṇa iyaṃ trayī - jāgradāditrayam, heyā, kutaḥ ? prāṇādeḥ prādhānyāt, tathā kartṛtāguṇe bhāvapradhāno nirdeśaḥ, parāhantāyāḥ apradhānatve sati, tat hānopacayaprāyam - prāṇahānopacayarūpaṃ yat sukhaduḥkhādi tasya yogataḥ - yogāt || 18 || athaikonaviṃśaviṃśayoḥ ślokayoravataraṇikāṃ karoti nanu iti | atra ṭīkā : - tadabhāvāt - prāṇāpānādiprādhānyābhāvāt, tatsamāveśe - cittattvalayarūpe prāṇādisamāveśe, vyutthānānupapattiḥ - vyutthānāyogyatā syāt, punaḥ prāṇādi - niṣṭhaiva vyutthānamitibhāvaḥ | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe prāṇa iti | atra ṭīkā : - prāṇāpānamayaḥ prāṇaḥ iti vyācaṣṭe prāṇāpāna iti | jīvana svabhāvā - jīvanarūpā sthitiḥ bhavatīti saṃbandhaḥ | sā - prāṇāpānarūpā cidrūpasya yamānatāsaṃpādanātmikā ahamitisvātantryāropasārā [aham iti svātantryāropasārā - K. ṣ. ṣ.] satī vikalpaparāmarśamayī [vikalparūpaparāmarśamayī - K. ṣ. ṣ.] saiva prāṇāpānādiviśeṣātmanā [prāṇādiviśeṣātmanā - K. ṣ. ṣ.] pañcarūpatāṃ bhajate | tatra kiñcijjahatī kvacitpatantī ca śvāsaniḥśvāsarūpā [praśvāsaniḥśvāsarūpā - K. ṣ. ṣ.] krameṇa praṇātvamapānatvaṃ ca viśeṣaṃ darśayati | tadidaṃ viśeṣadvayaṃ jāgrati tāvat sphuṭameva dehāt prasṛtya viṣaye viśrānteḥ, tato'pi dehe; smṛtyādau vābhyantare vedye viśrānteḥ prāṇāpānayoḥ suspaṣṭatvāt | svapne'pi taddvayamastyeva; svapato'pi hi prāṇāpānau nirgamapraveśātmānau sphuṭameva pareṇa [sphuṭamevāpareṇa - K. ṣ. ṣ.] lakṣyete | svayameva ca vedyasaṃvedanāt tyāgopādānarūpā sthitiḥ sthitiḥ, cetanāyamānatāsaṃpādanātmikā - cetanībhavanasaṃpādanasvarūpā, cidāveśenaiva hi prāṇādi cetanībhavati | aham iti yaḥ svātantryeṇa āropaḥ - prāṇādau āropaṇam saḥ sāraḥ yasyāḥ sā tādṛśī, vikalpaparāmarśamayī - dvayākṣepitvena vikalparūpāhaṃparāmarśarūpā bhavatīti yojanā | saiva - cidrūpasya sthitireva, prāṇāpānādiviśeṣātmanā - prāṇāpānodānasamānavyānabhāvena, tatra - pañcarūpamadhye, sā cidrūpasya sthitiḥ kiñcit - hṛddeśākhyaṃ parimitaṃ vastu, jahatī satī ata eva śvāsaniḥśvāsarūpā satī krameṇa pāṇatvam - prāṇabhāvam, apānatvam - apānabhāvam ca darśayati, bahirnirgamakārī hi prāṇaḥ antaḥpraveśakārītvapānaḥ | pratyekaṃ suptajāgratoḥ iti vyācaṣṭe tadidam iti | tat - pūrvoktam, viśeṣadvayam - prāṇāpānarūpaṃ bhedadvayam, tāvat iti, nātra kasyāpi vipratipattiriti bhāvaḥ | prasṛtya - nāsikādvāreṇa, adhodvāreṇa dvādaśāntaṃ tāvat nirgatya, viṣaye - bāhyavāte | jāgrati prāṇāpānasattāmuktvā svapne'pi kathayati svapne'pi iti | pareṇa - anyena jāgratā, vedyasaṃvedanāt - svapna sthavastvanubhavāt, tyāgopādānarūpā - hṛddeśatyāgopādanasvarūpā, sthitiḥ saṃvedyata eva, tena prāṇanā prāṇāpānaviśeṣadvayamayī jāgrati, tathā svapne; suptaṃ svapnaḥ, tadeva tu yadā sutarāṃ puṣṭaṃ bhavati, tadā suṣuptaḥ pramātā, tasyedaṃ sauṣuptaṃ padam | tat dvividhamapi samānākhyarūpaviśeṣaṃ [samānarūpaṃ viśeṣam - K. ṣ. ṣ.] prāṇīyaṃ svīkaroti | savedye tāvatsuṣupte yadyapi prāṇāpānaspando lakṣyate, tathāpi tayormadhye yā viśrāntirhṛdayasadane nirindriye pradeśe tadeva mukhyataḥ suṣuptamiti | tatra prāṇāpānayoryaśchedo viśrāntiḥ kaṃcitkālaṃ tadātmā sakalarasādivargasyordhvādhara- tiryakṣu samānīkaraṇavyāpārātmā, tata eva hṛtpadmavikāsadānādbhuktapītajaraṇakārī samāno dinarātrirūpayoḥ prāṇāpānayoḥ kaṃcitkālaṃ sāmyādvicchedācca viṣuvatkālatulyaḥ | viṣuṃ vyāptiṃ samānīkaraṇamarhati, - iti, tadarham (pā. sū. 5/1/117) iti vatiḥ | prāṇāpānayoḥ sattā, saṃvedyate - jñāyate eva, prāṇacāraṃ vinā vedyasaṃvedanāyogāt | phalitamāha tena iti | prāṇanā - prāṇanarūpā cidrūpasya sthitiḥ, tathā svapne iti | tathā - tadvat, svapne prāṇanarūpā cidrūpasya sthitiḥ prāṇāpānaviśeṣadvayamayī bhavati | dvitīyamardhaṃ vyācaṣṭe suptam iti | tadeva - suṣuptameva, tasya - pramātuḥ, sambandhi ityarthaḥ | tat - sauṣuptapadam | etena sauṣupte ityasya vyākhyā kṛtā | api śabdaḥ sākalye, samānākhyo yaḥ rūpaviśeṣastam samānākhyarūpaviśeṣam, prāṇīyam - prāṇasambandhi, savedye - vedyasahite sukhamahamasvāpsam ityauttarakālika parāmarśānumeye, tayoḥ - prāṇāpānayoḥ, chede ityavayavaṃ vyācaṣṭe viśrāntiḥ iti | kañcitkālam iti, yāvat na kiñcidrūpatā bhavati tāvatkālamityarthaḥ, tadātmā - chedātmā, rasādi iti, ādiśabdena annādigrahaṇam | tata eva - samānīkaraṇavyāpārāddhetoreva, bhuktapītayoryajjaraṇam - jīrṇatāpādanam tatkarotīti tādṛśaḥ | viṣuvatsviva iti vyācaṣṭe dina iti | dinarātrirūpayoḥ - uṣṇaśītatvavaśena dinarātrirūpayoḥ, sāmyāt - samatvāddhetoḥ, vicchedācca - hṛddeśe viśrānteśca, viṣuvatkālatulyaḥ - viṣupadākhyakālasadṛśaḥ, tatra hi dinarātryoḥ samatvameva bhavati | viṣḷ vyāptau iti ghātvāśrayaṇena vigrahaṃ karoti viṣum iti | vyāpti padasyāpi lakṣaṇāmāśritya paryāyamāha samānīkaraṇam iti | asamānānāṃ upamāne vatereva cāvyayatvam udvato nivataḥ iti prayogāt; taddhi nyāyasiddhaṃ na vācanikam | viśeṣaṃ vā dinarātritadūnādhikatvalakṣaṇaṃ suvati prerayatyaviratam, - iti śatari viṣuvat | tatra ca viṣuvati vicchidyamānasya prāṇāpānasya saṃskārarūpatayā sadbhāvaḥ, saiva hi vicchedo na tu sarvātmanā nāśo'sti, - ityuktamasakṛt | tataśca hānādānayorbījarūpatā samānatāsaṃpādanaṃ samānīkaraṇam, tacca vyāpakasya na saṃbhavati | nanvatra kena sūtreṇa vatirityapekṣāyāmāha tadarham iti | anena sūtreṇetyarthaḥ | nanvatrāvyayatvena saptamī bahuvacanaṃ na prāpnoti ityata āha upamāne iti | prayogāt, etadvaidikaprayogadvayadarśanāddhetoriti bhāvaḥ | anyathā atra ṣaṣṭhyekavacanāntatvaṃ yuktaṃ na syādityāśayaḥ | udaḥ neśca [niraśca - C.] upasargācchandasi dhātvarthe iti vatiḥ, tataḥ ṣaṣṭhyekavacanam ṅas | nanu kutaḥ upamānavaterevāvyayatvama ityata āha taddhi iti, tat - avyayatvam, nyāyasiddham - taddhitaścāsarvavibhaktiḥ iti nyāyena siddhamityarthaḥ | vācanikam - pāribhāṣikam, ṣu prasavaiśvaryayoḥ iti dhātvāśrayaṇena vigrahaṃ karoti viśeṣam iti - vi ityupasargaṃ vyākhyāya taṃ sphuṭīkṛtya darśayati dina iti | vā pakṣāntare | dinarātrī ca tadūnādhike ca, bhāvapradhāno nirdeśaḥ, dinarātrī tadūnādhikatve ca lakṣaṇam - svarūpaṃ yasya tādṛśam, prerayati - nivārayati | viṣuvatsamaye hi kālaḥ sarvo galatyeva, anyathā āgamaśāstreṣu tatrāvadhānam avaśyānuṣṭheyatayā na brūyāt, śatari - vipūrvāt ṣuvateḥ śatṛpratyaye vihite idaṃ padaṃ sidhyatītyarthaḥ | nanu tatra prāṇāpānavigalanena turyataivāpatet ityata āha tatra ca iti | vicchidyamānasya - hṛddeśe viśrānti bhajataḥ, prāṇāpānasya iti samāhāre dvandvaḥ | saiva - saṃskārarūpataiva, taduktam :- nābhāvo vidyate sataḥ iti | phalitamāha tataśca iti | hānādānayoḥ - prāṇāpānaniṣṭhayoḥ hṛddeśatyāgādānayoḥ | suṣupteḥ; iyati ca sarvaḥ pralayākalāntaḥ paśuvargaḥ | yadā tu sā prāṇanāvṛttirvāmadakṣiṇamārgau khilībhāvayantī madhyarūpeṇordhvena pravahati, tadā tatpravahaṇaṃ sakalasya bhedasyābhedasāratādānalakṣaṇaṃ vilāpanamāśyānasyeva sarpiṣo vidadhatī udānavṛttirvijñānākalādārabhya sadāśivāntam, sā ca turyātmikā daśā | māyordhve hi vijñānākalāḥ, - iti tataḥprabhṛti bhedagalanaṃ pravartate | vilīne tu bhede sarvavedyarāśirūpatattva- bhūtabhuvanavargātmakadehavyāpanarūpeṇa [.........vargātmakadehavyāpārarūpeṇa - K. ṣ. ṣ.] prāṇavṛttirvyānarūpā viśvātmakaparamaśivocitā turyātītarūpā | prāṇa eva pramātā prāṇāpānarūpaḥ samānarūpa udānarūpo vyānarūpaśca, - iti sāmānādhikaraṇyam, nanvatra keṣāṃ sthitirityata āha iyati ca iti | antaḥ ityanena vijñānākalānāmapyatra leśataḥ sthitirastyeveti dyotitam | dvitīyaṃ ślokaṃ vyācaṣṭe yadā tu iti | prāṇanāvṛttiḥ - cidrūpasya prāṇanākhyā sthitiḥ, khilībhāvayantī - nyagbhāvayantī, upekṣāviṣayatāṃ nayantīti yāvat | madhyarūpeṇa - suṣumṇākhyanāḍīsvarūpeṇa, ūrdhvena, atiśreṣṭhatvāt ūrdhvadeśarūpeṇetyarthaḥ | vilāpanam - layīkaraṇam, āśyānasya - ghanībhūtasya, udānavṛttiḥ - udānākhyaḥ prāṇavyāpāro bhavati | nanu tasyāḥ pracāraḥ kutretyapekṣāyāṃ vijñānākala iti padaṃ vyācaṣṭe lakṣaṇayā vijñāna iti | madhyagānāṃ maṃtrādīnāmudānavṛttiviṣayatvam ayatnasiddhameva jñeyam | sāca - proktā udānavṛttiśca, tataḥ prabhṛti - vijñānākalāt prabhṛti, āśyānasya sarpiṣa iva ityanena hutabhuṅmayaḥ iti padaṃ sucanayā vyākhyātam | hutabhujaiva āśyānībhūtaṃ sarpirlīyate, madhyanāḍyāśca agnināḍītvamāgameṣu prasiddham, vāmadakṣiṇanāḍyostu somasūryanāḍībhāvaḥ | vyānaḥ iti ślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe vilīne tu iti | sarvavedyarāśirūpaḥ yaḥ tattvabhūtabhuvanavargātmakaḥ - tattvādirūpaḥ dehaḥ tatra yad vyāpanaṃ tena rūpeṇa, paramaśivocitā - śivaśaktyaikyarūpaparamaśivayogyā, turyātītarūpā, turyātītadaśārūpā bhavatītyarthaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt, sāmānādhikaraṇyam sūtre ekayā prathamāvibhaktyā nirdeśaḥ | vijñānākalaścāsau [sāmānādhikaraṇyāt vijñānākalaścāsau mantraścāsau - K. ṣ. ṣ.] mantraścāsau vargāpekṣayā, īśaśca sadāśiveśvararūpo yo'sau, - iti sa udānaḥ etaduktaṃ bhavati, yadyapi turyatadatītayorapyasti prāṇanā - anyathā jīvatvasya vyutthānasya cānupapatteḥ - tathāpi bhedopasaṃhāreṇābhedaviśrānti- pradhānatvādanayordaśayoḥ [abhedaviśrāntiprādhānyāt - K. ṣ. ṣ.] sukhaduḥkhādivaicitryāyogāt ekaghanasvātma viśrāntyātmakaparamānandamayatvenopādeyataiva | suṣuptādau tu saṃskārarūpatvāsphuṭavedyollāsasphuṭavedyāvabhāsarūpasya bhedasya vidyamānatvāt asti sukhaduḥkhādivaicitryam, - iti heyataiva, - iti yuktamuktaṃ heyā trayīyam ityādi | bhagavataśca viśvaśarīrasya prāṇāpānasamānodānavyānarūpataiva [prāṇāpānasamānodānavyānarūpatayaiva - K. ṣ. ṣ.] sakalagatollāsapraveśapralayākalavijñānākalādivargaśivarūpatā [vijñānākalādivargasadāśivarūpatā - K. ṣ. ṣ.] - ityapyanena darśitam | yathoktam īśaḥ kutaḥ ? sadāśiveśvararūpatayā, iti yojyam | iti udānaḥ - vijñānākalamantreśaḥ udāno bhavatītyarthaḥ | etena vijñānākalamaṃtreśaḥ ityatya karmadhārayamāśrītya vigrahaḥ | abhiprāyakathanaṃ pratijānīte etaduktaṃ bhavati iti | etacchabdākāṃkṣāṃ pūrayati yadyapi iti | prāṇanā - jīvanarūpaḥ prāṇavyāpāraḥ | anyathā - prāṇanābhāve, bhedopasaṃhāreṇa - bhedagalanāt, abhedaviśrāntipradhānatvāt ityanena gauṇatvena dehasvabhāvavaśena bhedaviśrāntirapi bhavediti sūcitam | anayordaśayoḥ - turyatadatītarūpayoḥ | nanu suṣuptādau kathamanupādeyatā astītyata āha suṣuptādau [āsuṣuptādau - C.] iti | saṃskārarūpatvena yaḥ asphuṭavedyollāsaḥ sa eva sphuṭaṃ kṛtvā vedyavabhāsaḥ saḥ rūpaṃ yasya tādṛśasya | abhiprāyāntaramāha bhagavataśca iti | bhagavataḥ - paramaśivasya, ca samuccaye, viśvaśarīrasya - śivādidharaṇyantaṣaṭtriṃśattattvātmakajagaccharīrasya, prāṇāpānasamānodānavyānarūpataiva - sakalapralayākalavijñānākalādivargaśivarūpatā bhavati, ādi śabdena ṣaṭtriṃśadātmakaṃ viśvaṃ śambhoḥ prāṇādiśaktayaḥ | iti || 20 || āditaḥ 171 || mantrādigrahaṇam | ityapi - etadapi, anena - sūtreṇa, darśitam - sūcanayā prakaṭīkṛtam | na kevalamavasthāpañcakasya heyopādeyatāmātraṃ api tu prāṇāpānādeḥ sakalādirūpatā'pi darśitā iti api śabdābhiprāyaḥ | tatra prāṇāpānarūpatāyāḥ sakalarūpatā, samānarūpatāyāḥ pralayākalatā, udānarūpatāyāḥ vijñānākalādivargarūpatā, vijñānākalamaṃtramaṇtreśvaramaṃtramaheśvararūpatā, vyānarūpatāyāḥ śivarūpateti vibhāgaḥ | bhedadarśane tu mukhanāsikābhyāṃ niṣkramaṇāt prāṇaḥ, rasasyādhonayanāt apānaḥ, tasyaiva samīkaraṇāt samānaḥ, tasyaivordhvanayanāt, udānaḥ, tasyaiva garbhanāḍīvitananāt vyānaḥ ityevaṃ śarīramātragatatveneva prāṇādipañcakanirṇayaḥ iti | āgamaṃ saṃvādayati yathoktam iti | iti śabdaḥ āgamāvākyasamāptau āhnikavyākhyāsamāptau ca | śiva padaṃ maṅgalavācakam paratattvasūcanaparañca | evamatra ślokadvaye saṃkṣepaḥ | suptajāgratoḥ prāṇaḥ jīvanam, pratyekaṃ prāṇāpānamayaḥ, sphuṭaṃ darśanāt, saḥ prāṇaḥ sauṣupte - suṣuptyavasthāyām, tacchedātmā - prāṇāpānacchedarūpaḥ samānākhyo bhavati, tatra hi kiñcitkālamapāno hṛddeśa eva līno bhavati, prāṇastu nottiṣṭhati, taduktam : - yadā prāṇaḥ purītati praviśati tadā suṣuptiḥ iti | sauṣupte keṣviva ? viṣuvatsviva - viṣupadeṣviva, tatrāpi hi dinarātryoḥ kañcitkālaṃ samataiva bhavati iti tat upamānatvena gṛhītam | udānākhyaḥ prāṇaḥ turyagaḥ bhavati | kīdṛśaḥ ? madhyaiva - madhyanāḍī eva ūrdhvam - ūrdhvadeśaḥ tatra gacchatīti tādṛśaḥ, tathā hutabhuṅmayaḥ - agnirūpaḥ, agnināḍīgatatvāt, tathā saḥ udānaḥ vijñānākalamantreśaḥ bhavati | vyānaḥ - vyānākhyaḥ prāṇaḥ, paraḥ paraśivarūpo bhavati, ata eva viśvātmakaḥ - sarvasvarūpaḥ, ata eva ca tadatītamatvamasya arthāt jñeyam | iti śivam | iti śrīmadācāryotpaladevaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāyāṃ śrīmadācāryābhinavaguptaviracitavimarśinyākhyaṭīko- petāyāmāgamādhikāre pramātṛtattvanirūpaṇākhyaṃ dvitīyamāhnikam || 2 || saṃpūrṇaścāyamāgamādhikārastṛtīyaḥ || iti śrīmatkāśmīramaṇḍalāntarvartyārādhyapādaśrīvaiḍūrya- kaṇṭhātmajaśrīmadavatārakakaṇṭhaputraśrīmadbhāskarakaṇṭha- viracitāyāṃ śrīpratyabhijñāvimarśinīṭīkāyāṃ śrībhāskaryākhyāyāmāgamādhikāre dvitīyamāhnikaṃ samāptam | samāptaścāyaṃ tṛtīyo vimarśaḥ | iti śivam | tattvānāṃ pravivecanaṃ kṛtamidaṃ yatrāsti samyaktayā vyākhyāto nanu bhāskareṇa sa ihādhyāyastṛtīyaḥ sphuṭam | sadyuktyāgamanāmadheyasahito buddhyādhikāro mayā śrīmatsadgurusaṃpradāyavaśataḥ śāstrānusārāttathā || nābhimāno manaḥ kāryo śivaḥ kartātra yatsthitaḥ | tadaikyenābhimānaste yadyastyastu sa śobhanaḥ || śivaḥ kartā śivo draṣṭā śivaḥ pāṭhaka eva ca | vyākhyātā ca śivaḥ proktaḥ śivārpaṇamiti sphuṭam || tattvasaṅgrahādhikāre prathamamāhnikam vimarśinī anantamānameyādivaicitryābhedaśālinam | ātmānaṃ yaḥ prathayate bhaktānāṃ taṃ stumaḥ śivam || bhāskarī anantameyādivicitratāyāmevaikatāṃ yo mahatīṃ bibharti | pūrṇātipūrṇo bhagavān na kiñcidrūpaḥ sa āścaryamayaḥ śivo'vyāt || athaikāhnikarūpasya caturthavimarśasya āgamārthasaṅgrahādhikārākhyasya nirvighnasamāptaye evaṃ svasaṃvedanopapattyāgamasiddhaṃ maheśvararūpamātmasvarūpaṃ yadadhikāratrayeṇa vitatya nirṇītaṃ tadeva saṃkṣepeṇa śiṣyabuddhiṣu niveśayitumāgamārthasaṃgrahaṃ ślokāṣṭādaśakena darśayati svātmaiva sarvajantūnāma ityādinā utpalenopapāditā ityantenaikenāhnikena | tatra ślokena pāramārthikaṃ rūpamuktā ślokanavakena bandhasvarūpaṃ pramātṛprameyatattvadarśanadiśā, saptakena pratyabhijñātmakaṃ mokṣatattvaṃ, ślokenopasaṃhāraṃ darśayati, - iti tātparyam | granthārthastu nirūpyate | svātmaiva sarvajantūnāmeka eva maheśvaraḥ | viśvarūpo'hamidamityakhaṇḍāmarśabṛṃhitaḥ || 1 || pracayagamanāya ca svāntaranuṣṭhitamapi bahiḥ śiṣyaśikṣārthaṃ paratattvānu smaraṇarūpaṃ maṅgalaṃ sakalādhikāratātparyasūcakaślokenopanibadhnāti ananta iti | vayaṃ taṃ śivam stumaḥ | taṃ kam ? yaḥ śivaḥ bhaktānām - atitīvraśaktipātāghrātahṛdayatvena samāveśarūpabhajana- śālinām, anantamānameyādināṃ yad vaicitryam - vicitratā, nānātvena spūrtiriti yāvat, tadevābhedaḥ - svāntaḥkṛtadvaitādvaitarūpātipūrṇatāsvabhāvaṃ mahādvaitam, tena śālate iti tacchīlam | ātmānam - pūrṇaprakāśarūpam svarūpam | prathayate - svaprakāśatvena svayaṃ prathanaśīlaṃ sat tatsamarthācaraṇarūpaprayojakavyāpāreṇa tatra prerayati | rāhoḥ śira itivat prayogaḥ | na hi svasmāt ko'pi bhinnaḥ, taddvāreṇa tadvyatireko vā | advaitaprāptapratiṣṭhā bhaktā hi dvaitāvasthāyāṃ mahādvaitaṃ paśyanti | taduktam : - bhuktvā bhogān bhavabhrānti hitvā lapsye paraṃ padaṃ | ityāśaṃseha śobheta śambhorbhaktimataḥ param || evaṃ maṅgale kṛte ekāhnikarūpādhikāratātparyaṃ samastavyastatvābhyāṃ kathayati evam iti | atra ṭīkā : - svasaṃvedanopapattyā - svānubhavayuktyā, niveśayitum - saṃkrāmayitum, athāvataraṇikāṃ vinā prathamaślokamupanyasya vyācaṣṭe svātmaiva iti | iha jaḍāstāvaccetananimagnā eva bhāntiḥ; idamiti hi jaḍaparāmarśo'hamiti saṃvitparāmarśa eva viśrāmyati | tataśca jaḍā nirātmāna iti jantava eva jīvāḥ sātmānaḥ, teṣāṃ ca maheśvara eva svātmā sa eva maheśvaro na tvanyaḥ kaścit | yataḥ saṃvitsvabhāvo'sau, saṃvidaśca na deśena na kālena na svarūpeṇa ko'pi bhedaḥ, kāmaṃ dehaprāṇādayo bhidyantāṃ, te tu jaḍapakṣyāścetananimagnā eva, - ityeka eva cidātmā svātantryeṇa svātmani yato vaiśvarūpyaṃ bhāsayati, tato maheśvaro'ntarnītāmidantāṃ atra ṭīkā: - jantūnām iti vyācaṣṭe yuktipūrvakam iha iti | iha - bhāsamāne jagati, cetananimagnāḥ - grahaṇadvāreṇa cetane viśrāntāḥ | kuto bhīntītyapekṣāyāmāha idam iti | idam iti - idam ityevam, jaḍaparāmarśaḥ - cetanāśrayaḥ jaḍaviṣayaḥ parāmarśaḥ | aham iti saṃvitparāmarśe - aham ityevaṃrūpe saṃvidāśraye tadviṣaye ca parāmarśe | phalitamāha tataśca iti | nirātmānaḥ - nirātmakalpāḥ, iti ataḥ kāraṇāt, ṣaṣṭhīyojanāṃ karoti teṣām iti | teṣāñca - jantupadavācyānāṃ jīvānāñca, svātmaiva maheśvaraḥ maheśvara eva svātmā iti yojanādvayena atyantabhedābhāvaḥ sūcitaḥ | evakāradvayavyāvartyamāha natvanyaḥ iti | kutaḥ ityapekṣāyāṃ svayameva hetuyojanāṃ karoti eka iti padaṃ vyācaṣṭe ca yataḥ iti | asau - svātmarūpo maheśvaraḥ | nanu saṃvitsvabhāvo'sau tataḥ kimityata āha saṃvidaśca iti | kāmam iti niścaye | jaḍapakṣe bhavāḥ jaḍapakṣyāḥ, viśvarūpaḥ iti viśeṣaṇaṃ hetutvena yojayati svātantryeṇa iti | vaiśvarūpyam - viśvarūpatām | ahamidam iti padaṃ vyākhyāsyan phalitamāha tataḥ iti | antarnītām - svātmani layīkṛtām, kṛtvā parānunmukhasvātmaviśrāntirūpāhaṃvimarśaparipūrṇaḥ, ata eva sarvajñasarvakartṛtve [sarvajñatvasarvakartṛtve - K. ṣ. ṣ.] nāsya yatnopapādye | vicitrabuddhikarmendriyaviṣaye hi yathā jñātṛtvakartṛtve ekasyaivātmanastathendriyasthānīyarudrakṣetrajña- sahasraviṣayasya bhāvarāśeryajjñānaṃ karaṇaṃ ca tadekatra cidātmani, - iti || 1 || nanu yadyeka evāyaṃ maheśvararūpa ātmā kastarhi bandho yadavamocanāyāyamudyamaḥ ? ityāśaṅkyāha tatra svasṛṣṭedaṃbhāge buddhyādi grāhakātmanā | ahaṃkāraparāmarśapadaṃ nītamanena tat || 2 || tatraivaṃ svātmani maheśvare sthite tasminneva prakāśarūpe svātmadarpaṇe tenaiva parameśvareṇa svātantryāt tāvatsṛṣṭaḥ saṃkocapuraḥsara idaṃbhāgaḥ, ata eva - ahaṃvimarśaparipūrṇatvādeva, sarvajñasarvakartṛtve - sarvajñatvaṃ sarvakartṛtvañca, asya - svātmamaheśvarasya, kuto na yatnopapādye ityata āha vicitra iti | vicitrabuddhikarmendriyaviṣaye - sādhyatvena vicitrabuddhikarmendriyaviṣayabhūte, ātmanaḥ - dehāvacchinnātmatattvasya | dṛṣṭāntamuktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati tathā iti | rudrāḥ - māyordhvavartinaḥ pramātāraḥ | iti śabdaḥ ślokavyākhyāsamāptau || 1 || atha dvitīyaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe tatra iti | atra ṭīkā: - tatra iti padaṃ satsaptamīmāśritya vyācaṣṭe evam iti | tatra iti śabdasya tantreṇa ādhārasaptamīmāśritya vyākhyāntaraṃ karoti tasminneva iti | anena iti vyācaṣṭe tena iti | tena - svātmarūpeṇa, svasṛṣṭedaṃbhāge iti vyācaṣṭe svātantryāt iti | saṃkocapuraḥsaraḥ - saṃkocapūrvakaḥ | buddhyādi tanmadhye yadetadbuddhiprāṇadeharūpamidantayā vedyaṃtadbuddhyādibhinnasya [tadbhinnasya - K. ṣ. ṣ.] vedyasya grāhakatayā samucitam idaṃbhāvābhibhavāprabhaviṣṇutvāt kṛtakenāpūrṇenāhaṃ bhāvena parāmarśena bhāsamānaṃ cakāsti ahaṃ devadatto'haṃ caitra iti || 2 || nanvevamapyastu, tathāpi kasya bandhaḥ ? īśvaravyatirikto hi ko'nyo'sti ? tadetat parihartumāha - iti vyācaṣṭe tanmadhye iti | tanmadhye - idaṃbhāgamadhye, ādi śabdagṛhītaṃ vastu kathayati prāṇa iti | idantayā vedyam - cidrūpaṃ svaṃ prati vedyatayā sthitam | tadbuddhyādibhinnasya - tasmād buddhyādeḥ bhinnasya, vedyasya - nīlasukhādeḥ, grāhakātmanā iti vyācaṣṭe grāhakatayā [grāhakatvena - C. ] iti | grāhakatayā samucitam - ahaṃbhāvaparāmarśayogyaṃ sat, idaṃbhāvasya yaḥ abhibhavaḥ tatra aprabhaviṣṇutvāt - asamarthatvena, kṛtakena - asahajena satā, ahaṃbhāvena parāmarśena - ahantayā parāmarśena, bhāsamānaṃ cakāsti | kathaṃ cakāstītyapekṣāyāmāha ahaṃ devadattaḥ iti | evamatra śloke sphuṭā yojanā | tatra sati svātmani maheśvare sati anena - svātmanā maheśvareṇa, kākākṣinyāyena punaḥ tatra iti yojanīyam | tatra - prakāśarūpe svātmani bhittau, svasṛṣṭedaṃbhāge - svayamutpādite idaṃbhāgamadhye, lakṣaṇayā svayaṃsṛṣṭadaṃbhāvaviṣayavedyagrāmamadhye, tat buddhyādi, svaṃ prati vedyatve'pi bāhyaṃ prati vedakatvena prasiddhaṃ buddhyādikam, grāhakātmanā - nīlasukhādikaṃ prati grāhakatayā, ahaṃkāraparāmarśapadam - ahaṃparāmarśaviṣayatāsthānam, nītam - svātantryeṇa prāpitam | ata eva ekeśvaravāde'pi baddhasya grāhakasya buddhyādeḥ mocanāya udyamo yukta eveti bhāvaḥ || 2 || atha tṛtīyasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe sasvarūpa iti | sa [svasvarūpāparijñānamaya - K. ṣ. ṣ.] svarūpāparijñānamayo'nekaḥ pumān mataḥ | tatra sṛṣṭau kriyānandau bhogo duḥkhasukhātmakaḥ || 3 || satyam, paramārthato na kaścid bandhaḥ kevalaṃ svasmādanuttarāt svātantryāt yadā svātmānaṃ saṃkucitamavabhāsayati sa eva, tadā svasya pūrṇasya rūpasya yadaparijñānaṃ bhāsamānatve'pyaparāmarśarūpaṃ tadeva kāraṇatvena prakṛtaṃ yasya sa pūrṇatvākhyātimātratattvaḥ puruṣaḥ ityucyate | ata evānekaḥ tattaddehaprāṇabuddhiviśeṣeṇa saṃkocagrahaṇāt | sa ca pumān bhoktā sambandhanaṃ [sambandham - K. ṣ. ṣ.] bhogalakṣaṇamanubhavati | bhogaśca nāma tasya yau kalpitau kriyānandau, kalpitā kriyā duḥkham, rajo hi prakāśāprakāśa- cāñcalyarūpaṃ duḥkhamucyate; prakāśarūpaṃ ca sattvaṃ sukham; tamastvaprakāśarūpo madhye viśramaḥ pralayasthānīyaḥ || 3 || atra ṭīkā : - svarūpāparijñāna iti vyācaṣṭe satyam iti | avataraṇikāyāṃ śaṃkitaṃ vastu apekṣyaiva aṅgīkāravācakaṃ satyam iti padaṃ prayuktam | sa eva - svātmarūpaḥ parameśvara eva, aparāmarśarūpam, na tu jñānābhāvarūpam, tasyāsaṃbhavopaha- tatvāditi bhāvaḥ | mayaṭo vyākhyāṃ karoti tadeva iti, prakṛtam - prācuryeṇa prastutam | vigrahaṃ kṛtvā abhidheyaṃ kathayati pūrṇatva iti | pumān iti vyācaṣṭe puruṣaḥ iti | kathamaneka ityapekṣāyāṃ svayameva hetuyojanāṃ karoti tattat iti | viśeṣeṇa viśeṣabhāvena ityarthaḥ | nabhasaḥ tādṛksaṃkocābhāvena agrahaṇam | pūrvārdhaṃ vyākhyāya uttarārdhaṃ vyākhyātuṃ saṅgatiṃ karoti sa ca iti | saṃbandhanam - viṣayaiḥ saha saṃbandhanam | saṅgatiṃ kṛtvā uttarārdhaṃ vyācaṣṭe bhogaśca iti | duḥkhasukhātmakaḥ iti vyācaṣṭe duḥkham iti | nanu kathaṃ kṛtivācinyāḥ kriyāyāḥ duḥkharūpatvamityata āha rajaḥ iti | rajaḥ - kriyārūpapravṛttivācī rajoguṇaḥ, sattvam - sattvākhyo guṇaḥ, etatprasaṅgena tamoguṇasyāpi nirṇayaṃ karoti tamaḥ iti pralayasthānīyaḥ - pralayasadṛśaḥ, na tu sākṣātpralayarūpaḥ, tatra sarvaguṇadhvaṃsanāt || 3 || nanu sṛṣṭāvityanena kiṃ vyavacchedyaṃ kiṃ ca saṃgrāhyam ? ityāha - svāṅgarūpeṣu bhāveṣu patyurjñānaṃ kriyā ca yā | māyātṛtīye te eva paśoḥ sattvaṃ rajastamaḥ || 4 || viśvarūpasya bhagavataḥ svarūpabhūta eva viśvatrayaḥ prakāśo yaśca vimarśaḥ, te tāvajjñānakriye svarūpadvayaparamarśāparityāgenaiva [svarūpaparāmarśa - K. ṣ. ṣ.] tu yadvibhinnatayāpi [yadbhinnatayāpi - K. ṣ. ṣ.] vimarśanaṃ svarūpaparāmarśa eva viśrāntam ahamidamitisadāśiveśvara- paramārtha sā bhagavato māyāśaktiḥ, tā etāstisraḥ śaktayo bhagavati naisargikyo'sṛṣṭāḥ [dṛṣṭāḥ - K. ṣ. ṣ.] | atra ṭīkā : - atha caturthaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe svāṅga iti | atra ṭīkā : - patyuḥ iti vyācaṣṭe viśvarūpasya iti | svāṅgarūpeṣu bhāveṣu iti vyācaṣṭe svarūpa iti | viśvatra - sarvatra bhāvajāte | jñānam iti vyācaṣṭe prakāśaḥ iti | kriyā iti vyācaṣṭe vimarśaḥ iti | te - prakāśavimarśau | kriyāśabdāpekṣaṃ strītvam | māyā iti vyācaṣṭe svarūpadvaya iti | svarūpadvayasya - prakāśavimarśarūpanījarūpadvayasya, yaḥ parāmarśaḥ tasyāparityāgenaiva, vibhinnatayāpi vimarśanam - svato bhedena parāmarśanam, api śabdāt abhinnatayā parāmarśanañca grāhyam | kīdṛśaṃ vimarśanam ? svarūpa iti, ata eveti śeṣaḥ | ata eva aham idam iti sadāśiveśvarau paramārthaḥ - sahajaṃ svarūpaṃ yasya tādṛśam, bhagavataḥ - patyuḥ, na tu paśoritiṃ bhāvaḥ | etāsāṃ tisṛṇāṃ sṛṣṭa padavyavacchedyatvaṃ darśayati etāḥ iti | svarūpāparijñāne tu bhinneṣu bhāveṣu jñānaṃ kriyā, śuddhameva bhinnatvaṃ prakāśavimarśaśūnyam, - iti paśoḥ prakāśaḥ prakāśāprakāśāvaprakāśaśca iti krameṇa sukhaduḥkhamohalakṣaṇāni prakāśakriyāniyamaśīlāni [niyamanaśīlāni - K. ṣ. ṣ.] sattvarajastamāṃsi || 4 || nanu caivaṃ sati yathā parameśvarasya jñānakriyāmāyā avyatirekiṇyaḥ śaktayaḥ, - ityucyante, tadvat paśoḥ sattvarajastamāṃsi prasajyante, vyatiriktāni ca tāni puṃsttvād gaṇyante, tadetat katham ? iti saṃśayaṃ śamayati bhedasthiteḥ śaktimataḥ śaktitvaṃ nāpadiśyate | eṣāṃ guṇānāṃ karaṇakāryatvapariṇāminām || 5 || asṛṣṭāḥ iti, svarūpatvena sthitatvāditi bhāvaḥ | te eva ityādi ślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe svarūpa iti | svarūpāparijñāne - māyākṛte pāramārthikasvarūpāparijñāne sati | bhinnatvam ityanena lakṣaṇayā māyāgrahaṇam | śuddhameva ityasyārthaṃ sphuṭīkaroti prakāśa iti | patyurmāyā hi prakāśavimarśamayī eva, iyantu tadrahitetyarthaḥ | satvaṃ rajastamaḥ iti yojanāpūrvaṃ vyācaṣṭe krameṇa iti | tatra sattvaṃ sukhalakṣaṇam prakāśaśīlam | rajaḥ duḥkhalakṣaṇaṃ kriyāśīlam | tamaḥ mohalakṣaṇaṃ niyamaśīlam iti kramo jñeyaḥ | niyamaḥ mauḍhyenāpravṛttiḥ || 4 || atha pañcamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu caivam iti | atra ṭīkā : - tadvatprasajyante, śaktitvena prasajyante ityarthaḥ | gaṇyante iti | prakṛtyādeḥ puruṣād bhedena gaṇanāditi bhāvaḥ | sattvarajastamasāṃ hi sāmyāvasthā prakṛtiḥ tatkāryāṇi ca mahadādīni sattvādirūpāṇyeva | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe bheda iti | satyam evaṃ syāt yadi bhedagraho na bhavet, bhedastvayaṃ [bhedavyavahārastvayam - K. ṣ. ṣ.] vicāryate | tatra ca saṃkucitacinmātrasvabhāvaḥ [saṃkucitasvabhāvaḥ - K. ṣ. ṣ.] puruṣo, nāsya naisargikaṃ bhāvaviṣayaṃ prakāśanādi rūpaṃ sarvadā tatprasaṅgāt, api tvanyasaṃbandhakṛtam | tataśca tasmāt paśoḥ śaktimattvena śaṅkyamānād bhedena yata etāni sattvā dīni, tataḥ śaktayo vyatirekamuktāḥ - iti nocyante kiṃ tūpakaraṇatvāt atra ṭīkā : - avataraṇikāyāṃ śaṅkitasya vastunaḥ parihāramāha yadi iti | bhedagrahaḥ - guṇānāṃ puruṣād bhedena grahaṇam, ślokaṃ bhaṅgyā vyākhyāsyan bhedavicāraṇameva pratijānīte bhedastvayam iti | bhedavicāraṇameva karoti tatra ca iti | saṅkucitam - svātantryavaśena saṅkocamāgatam, yaccinmātram tatsvabhāvaḥ - svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ, puruṣaḥ - jīvākhyaḥ aṇḍaḥ | asya - puruṣasya, prakāśanādi - prakāśaprakāśau, naisargikaṃ rūpam, sahajaṃ svarūpamityarthaḥ | kuta ityapekṣāyāmāha sarvadā iti | tatprasaṅgāt - bhāvaviṣayaprakāśanādiprasaṅgāt, nahi kṣaṇamapi svabhāvatyāgo yukta iti bhāvaḥ | punaḥ kathaṃ tasya bhāvaviṣayaṃ prakāśanādi bhavatītyata āha api tu iti | anyasaṃbandhakṛtam - vyatiriktakaraṇasaṃbandhakṛtam | ślokayojanāṃ kartuṃ phalitamāha tataśca iti | bhedena iti, bhedena bhavantītyarthaḥ | tataḥ - tataḥ kāraṇāt, sattvādīni śaktaya iti nocyante iti saṃbandhaḥ | śaktayaḥ kīdṛśyaḥ ? vyatirekamuktāḥ, śaktimato'vyatirekiṇya ityarthaḥ | taduktam : - tādātmyamanayornityaṃ bahnidāhakayoriva iti etena eṣāṃ guṇānāṃ śaktimato bhedasthiteḥ śaktitvaṃ nāpadiśyate iti padasamūhaḥ kṛtavyākhyaḥ | nanu guṇānām ityuktaṃ tadguṇatvaṃ kathameṣāmityapekṣāyāmāha kintu iti | upakaraṇatvāt - parameśvarasya bāhyotpādaṃ prati upakaraṇabhāvāt, tena āyātādapradhānatvāditi bhāvaḥ | taduktam : - śaktyaṇḍamṛtpiṇḍamupādadāno māyāṇḍacakrabhramaṇakrameṇa | mūlāṇḍadaṇḍena..........brahmāṇḍabhāṇḍaṃ bhagavānkulālaḥ || guṇā ityucyante | nanu puruṣāt kimiti te bhedenocyante ? ucyate, iha sukhaduḥkhamohapariṇāmarūpametatkaraṇatrayodaśakaṃ [ucyate, sukhaduḥkhamohapariṇāmarūpam - K. ṣ. ṣ.] kāryadaśakaṃ ca sukhādisvabhāvatvenānubhūyate, - iti sukhaduḥkhamohāḥ karaṇakāryavargatādātmyavṛttayo yadi puruṣavyāpi tādātmyaṃ bhajeran tarhi puruṣaḥ kāryakaraṇaparyantasṛṣṭimayaḥ saṃpannaḥ, pariṇāmaśca dūṣitaḥ - iti svātantryaśaktyā puruṣo viśvarūpaḥ, - ityāyātam | tathā ca na kaścit puruṣa īśvara eva, tasmāt apratyabhijñānamayapuruṣasvarūpavicāre sattvādayo bhinnā eva, - iti sthitam || 5 || iti | atra hi mūla śabdena sattvādisāmyāvasthārūpāyāḥ prakṛtergrahaṇam, daṇḍasya copakaraṇatvaṃ prasiddhameveti na virodhaḥ | karaṇa ityavaśiṣṭapadaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti nanu iti | te - guṇāḥ | atra parihāraṃ vaktuṃ pratijānīte ucyate iti | pratijñāṃ saphalīkartumavataraṇikā - viṣayīkṛtaṃ padaṃ vyācaṣṭe iha iti | etat - puraḥ sthitam, kāryadaśakam, sūkṣmabhūtarūpaṃ śabdādipañcakam sthūlabhūtarūpamākāśādipañcakañcetyarthaḥ | sukhādi iti | ādi śabdena duḥkhamohayorgrahaṇam | sukhaduḥkhamohāḥ sukhādirūpaṃ guṇatrayam, karaṇakāryavargeṇa saha tādātmyena vṛttiryeṣāṃ te tādṛśāḥ | pariṇāmaśca - guṇatrayasya buddhyādibhāvena pariṇāmaḥ, dūṣitaḥ iti, puruṣasyaiva tadbhāvāṅgīkārāditi bhāvaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt | nanvetadāyātu kiṃ tata ityata āha tathā ca iti, tathā ca sati, kaścit - ko'pi jīvaḥ puruṣaḥ na syāt api tu sarvaḥ īśvara eva syāt viśvarūpatvāt iti bhāvaḥ | phalitamāha tasmāt iti | apratyabhijñānamayaḥ - parameśvareṇa saha so'ham iti pratyabhijñāmaprāptaḥ yaḥ puruṣaḥ - aṇḍaḥ, tasya yatsvarūpaṃ tasya vicāre, sattvādayaḥ bhinnāḥ eva bhavanti, anyathā tasyeśvaratvāpātāt | iti - evam, sthitam - sthitiyuktaṃ bhavati || 5 || nanu jñānādīni kathaṃ sattvādirūpāṇi paśuṃ prati ? ityāha sattānandaḥ kriyā patyustadabhāvo'pi sā paśoḥ | dvayātmā tadrajo duḥkhaṃ śleṣi sattvatamomayam || 6 || iha tāvat patirviśvasyāvabhāsavaicitryalakṣaṇena [viśvasyāvabhāsamānavaicitrya - K. ṣ. ṣ.] sṛṣṭyādinā pālayitā svaprakāśasvabhāvaḥ, tasya viśvapateryā sattā bhavanakartṛtā sphurattārūpā pūrvaṃ vyākhyātā sā sphurattā mahāsattā (ī. pra. 1/5/14) ityatra, saiva prakāśasya vimarśāvyatirekāt vimarśātmakacamatkārarūpā satī kriyāśaktirucyate, paraunmukhyatyāgena svātmaviśrāntirūpatvācca saiva ānandaḥ; tadevaṃ bhagataścidātmatayaiveyadrūpatā | paśostu sattā tadabhāvaśca atra ṭīkā : - atha ṣaṣṭhaślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe sattā iti | atra ṭīkā: - patyuḥ iti vyācaṣṭe iha iti | avabhāsasya yadvaicitryaṃ tadeva lakṣaṇaṃ yasya tādṛśena, avabhāsanamātrasāreṇeti yāvat | sṛṣṭyādinā - sṛṣṭisthitidhvaṃsapidhānānugrahapañcakena, pālayitā - rakṣitā pālanātpatirucyate iti nyāyāditi bhāvaḥ | ṣaṣṭhīyojanāṃ karoti tasya iti | sattā iti padaṃ vyācaṣṭe bhavana iti | bhavanakartṛtā - bhū kriyākartṛtvam, astīti sat tasya bhāvaḥ sattā iti nyāyāt iti bhāvaḥ | kutra vyākhyātaḥ ityata āha sā sphurattā iti | iti, asmin śloke ityarthaḥ | kriyā ityasya yojanāṃ karoti saiva iti | saiva - sattaiva, vimarśātmakaḥ - ahaṃvimarśarūpaḥ yaścamatkāraḥ - svarūpāsvādaḥ, saḥ rūpaṃ yasyāḥ sā | ānanda ityasyāpi yojanāṃ karoti paraunmukhya iti | saiva - sattaiva | upasaṃhāraṃ karoti tadevam iti | iyadrūpatā - sattānandarūpatā | etena patyuḥ ityantaṃ vyākhyātam | tadabhāvaḥ ityādi ānandaśca tadabhāvaśca saṃkucitatadrūpatvāt, tena yo'sau sattānandabhāgastatprakāśasukhavṛtti sattvam, yastadabhāvastadāvaraṇamoharūpaṃ tamaḥ, ete ca te sattvatamasī nīlānīlavat parasparaparihāreṇa yadyapi vartete kāryakāraṇatvavat [kāryatvakāraṇatvavat - K . ṣ. ṣ.] tathāpi ekaparāmarśagocarīkāryadharmyapekṣayā [dharmāpekṣayā - K. ṣ. ṣ.] citrapataṅgasaṃgatanīlānīlātmakarūpanyāyenānyonyamiśratayāpi bhātaḥ, ato yo'yaṃ dvayātmā miśrasvabhāvaḥ tadrajoguṇaḥ, ata eva prakāśāprakāśasvarūpayoḥ sattvatamasoratra śleṣeṇāvasthānam iti duḥkhatvam; priyaputrāderekaghana eva hi prakāśaḥ sukham; ekaghana evāprakāśo mohaḥ | yastu kathañcitprakāśo yathā savyādhikadeharūpatayānabhimatayā, kathañciccāprakāśo yathā gatagadakalyāṇadharmayogitayābhimatayā tadeva duḥkhatvam; ayameva ca vyācaṣṭe paśostu iti | tadabhāvaḥ - sattābhāvaḥ | kutaḥ ityapekṣāyāmāha saṃkucita iti | nanu tataḥ kimityata āha tena iti | prakāśasukhavṛtti - prakāśasukharūpam, sattvam - sattvaguṇaḥ, tadabhāvaḥ - sattānandabhāgābhāvaḥ, tamaḥ - tamoguṇaḥ | kāryakāraṇatvavat ityasyottaravākyena saṃbandhaḥ | kāryakārṇatvayoḥ ekatra dharmiṇi yugapatsphuraṇāt | ekaparāmarśena gocarīkāryaḥ yaḥ dharmī tasyāpekṣayā, citrarūpayuktaḥ pataṅgaḥ citrapataṅgaḥ, tatra saṅgataṃ yannilānīlātmakaṃ rūpaṃ tasya nyāyena | etadavaṣṭambhena dvayātmā iti padaṃ vyācaṣṭe tad iti | rajaḥ iti vyācaṣṭe rajoguṇaḥ iti | śleṣi iti vyācaṣṭe duḥkham iti ca yojayati ata eva iti | atra - rajoguṇe, śleṣeṇa - saṃgatyā, duḥkhatvam - duḥkhabhāvaḥ | duḥkhatvameva sādhayati priya iti, prakāśaḥ - agrastatvena prakaṭatā | sukhamohayoḥ sādhanaṃ kṛtvā abhiṣṭasya duḥkhasyāpi karoti yastu iti | kathañcit - kenāpi bhāgena, anabhimatayā - aniṣṭayā savyādhideho hi maraṇameva kāṅkṣate, dehāpekṣaiva hi prakāśaḥ, dehānapekṣātvaprakāśaḥ [dehāpekṣātvaprakāśaḥ - C.] gatagadasya [āgatagadasya - C.] kalyāṇadharmayogitā tayā | tadeva - prakāśāprakāśasvarūpameva, ayameva - duḥkhameva, pūrvāparībhāvasāraḥ kriyāparamārthaḥ | atrānubhayarūpatvaṃ tu nāsti, pratītau kasyāṃcit kalpitākalpitarūpāyāmananupraveśāt tasya | tathā hi - nīlaṃ tāvadakalpitarūpāyāṃ dhiyi bhāti; nīlābhāvastu tuccho'pi kalpanākalpita ābhāsamānatvāt tāvadvyavahāra- paramārthaḥ, tadubhayavyāmiśraṇāttu nīlānīlaṃ bhātu nāma, yattvanubhayarūpaṃ tannilapratītyā tāvadakalpitayā na viṣayīkṛtaṃ cet tat kalpitāmanīladhiyamanudhāvet, atha tāṃ kalpitāṃ dhiyaṃ nāviśatyakalpitayā viṣayīkṛtaṃ nīlameva syāt, - iti na paśoścaturtho'sti guṇaḥ | apiśabdaścārthe, [apiścārthe - K. ṣ. ṣ.] paśoḥ sā sattā sattvam, tadabhāvastamaḥ, dvayātmā rajaśca, - iti saṃbandhaḥ || 6 || kriyāparamārthaḥ - kriyāsahajasvabhāvaḥ | rajoguṇasya pravṛttirūpatvāt pravṛtteśca sphuṭaṃ kriyātvāditi bhāvaḥ | nanvanubhayarūpaścaturtho'pi guṇaḥ astu ityata āha anubhaya iti | ananupraveśāt - saṃkrāntyabhāvāt | tasya - anubhayarūpasya | atra samarthanamupakramte tathā hi iti | tāvat ityanena pāramārthikākalpitatvanirāsaḥ | dhiyi - nīlabuddhau, tadubhayamiśraṇāt - nīlānīlavyāmiśraṇāddhetoḥ, nāma ityanena asya bhānasya asambhavopahatatvaṃ dyotitam | cet na viṣayīkṛtam iti yojanā, anudhāvet iti, svagrahaṇārthamiti bhāvaḥ | atha śiṣyaḥ praśnaṃ karoti api iti | atrāpi doṣamāpādayati akalpita iti | api śabdārthamāha api śabdaḥ iti | cārthe samuccayārthe ityarthaḥ | saṃbandhaṃ sphuṭīkṛtya darśayati paśoḥ iti | sattvam - sattvaguṇaḥ, tadabhāvaḥ - sattvābhāvaḥ, tamaḥ - tamoguṇaḥ | evamatra sphuṭā yojanā | patyuḥ - parameśvarasya, sattā - nijaṃ sphurattārūpaṃ bhavanam, ānandaḥ bhavati tathā kriyā bhavati, trayasyāpi paramārthataḥ śaktitvena tatra ekatvāt | paśoḥ baddhasya jīvasya, tadabhāvo'pi sattānandābhāvo'pi, api - śabdāt tadbhāvaśca, dvayātmā - sattānandabhāvābhāvarūpā sā ānandarūpā tat - prasiddhaṃ rajaḥ bhavati | rajaḥ kim ? kriyā, pravṛttirūpatvena kriyāparamārthamityarthaḥ | punaḥ kim ? duḥkham - duḥkharūpam, tathā sattvatamomayam, ata eva śleṣi - śleṣayuktam, evaṃ tāvat patipaśurūpaṃ pramātṛtattvaṃ saṃkṣepeṇa nirṇītam; atha prameyatattvaṃ nirṇetuṃ patyau tāvat itthamidaṃ prameyatattvam iti nirṇetumāha - ye'pyasāmayikedantāparāmarśabhuvaḥ prabhoḥ | te vimiśrā vibhinnāśca tathā citrāvabhāsinaḥ || 7 || ihābhāsā eva tāvadarthāḥ, - ityuktam, te ca parāmarśaikyena kadācinmiśrīkriyante yadā viśeṣarūpatā, kadācidamiśrā eva parāmṛśyante yadā | samānyarūpatā, te ete ubhayātmāno'pyarthā [ubhayātmāno'pyasāmayikena - K. ṣ. ṣ.] asāmāyikenākalpitenedaṃbhāvena arthādeva sattānandabhāvasya sattvabhāvaḥ, tadabhāvasya tamobhāvaḥ, kiryātūbhayatra samānā, kintu patyau śaktitvena sthitā, paśostu rajoguṇatvena iti na tasyā abhāvo'tropayogī | yadyapi sattāyā abhāvo'pi asaṃbhavopahata eva tathāpyaparimitāṃ sattāmapekṣyaivamuktam || 6 || atha saptamasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe ye'pi iti | atra ṭīkā : - ślokavyākhyopayogitvena pūrvoktaṃ vastu smārayati iha iti | te ca - ābhāsāśca, kadācit ityanena vaktumiṣṭaṃ vastu prakaṭīkaroti yadā iti | viśeṣarūpatā - svalakṣaṇatā, tatra hi deśādyābhāsāḥ miśrāḥ bhavantyeva | te ete ābhāsāḥ, ubhayatmānaḥ - miśrāmiśrasvabhāvāḥ, arthāḥ - nīlasukhādayaḥ | etena vimiśrā vibhinnāśca iti padadvayasya vyākhyā | asāmayika iti samastaṃ padaṃ vigrahapūrvakaṃ vyācaṣṭe asāmayikena iti | asāmayikena iti sahajaparāmarśarūpeṇāṅgulinirdeśādiprakhyena [sahajabhedaparāmarśarūpeṇa - K. ṣ. ṣ.] gocarīkāryāḥ prabhorapi na kevalaṃ sadyojātabālāderyāvadīśvarasyāpi, tathā tena sāmānyaviśeṣaprakāreṇa citratayāvabhāsante | citratvaṃ hi tayoḥ - yanmiśratvamamiśratvaṃ ca yugapadekāhantāviśrāntaṃ bhāti, - iti īśvaradaśāyāṃ bhāvollāsanāntarīyakatvena saṃvitsaṃkocarūpaṃ niṣedhyānuparaktanañartha?mātrarūpaṃ śūnyaṃ saṃvitprakāśenaiva prakāśamānamahantāniṣedha- rūpāmasāmāyikībhidantāmullāsayati || 7 || vyācaṣṭe akalpitena iti | idantā ityavayavaṃ vyācaṣṭe idaṃbhāvena iti | parāmarśa ityavayavaṃ vyācaṣṭe sahaja iti | sahajaparāmarśarūpeṇa, na tu saṃketaviṣayīkṛtaśabdasmṛtirūpaparāmarśarūpeṇa, ata eva aṅgulyādinā yo nirdeśaḥ tasya prakhyena - sadṛśena | bhuvaḥ ityavayavaṃ vyācaṣṭe gocarīkāryāḥ iti | etena asāmayikasya idantāparāmarśasya bhuvaḥ - gocarāḥ iti vigrahaḥ sūcitaḥ | api śabdābhiprāyaṃ kathayati prabhorapi iti | etena api sabdo bhinnakrama iti sūcitam | tathā asāmayikedantāparāmarśagocarīkāryāḥ etena sadyojātabālavat sāmānyedantāparāmarśena bhāvasphuraṇam īśvarāvastheti sūcitam | tathā iti vyācaṣṭe tena iti | citrāvabhāsinaḥ iti vyācaṣṭe citratayā iti | kuta ityapekṣāyām samarthanaṃ karoti citratvaṃ hi iti | ekāhantā - viśrāntam - ekapramātari viśrāntam | etena phalitam īśvaradaśāyāḥ svarūpaṃ sākṣātsphuṭīkṛtya kathayati iti iti | iti - ataḥkāraṇāt, sūnyam - pratyāsannatvena māyāpadagataḥ śūnyapramātaiva, īśvaradaśāyām - īśvarāvasthāyām, ahantāniṣedharūpām - nāham iti rūpām, asāmayikīm idantām - śironirdeśaprakhyām idantām, ullāsayati - sphārayati | śūnyam kīḍrśam ? bhāvānām - svato vyatiriktatayā vedyānā nīlasukhādīnām, yaḥ ullāsaḥ - svato bhedena nirvikalpakaṃ sphuraṇam, tasya yat nāntarīyakatvam - vyāptiḥ tena, saṃvitsaṅkocarūpam, anyathā aham iti grahaṇaprasaṅgāt | tathā niṣedhyānuparaktaḥ - pratiyogisparśarahitaḥ, nañarthaḥ - abhāvaḥ, tanmātraṃ rūpaṃ yasya tādṛśam, na tu nāham ityevaṃ rūpam, ata eva saṃvitprakāśenaiva - saṃvitprakāśabhāvenaiva, na tu māyāpadavat na kiñcidbhāvena prakāśamānam - svaprakāśatvena svaṃ prati bhāsamānam || 7 || evaṃ tāvadīśvararūpasya patyuritthaṃ prameyatattvaṃ, paramaśive tu bhagavati prameyakathaiva kathamuttiṣṭhati, prameyakathotthāpakatvameva bhagavataḥ sadāśiveśvaratvam; ato'dhunā paśuṃ prati kīdṛk prameyasya vṛttāntaḥ, - iti sandehamapohati ślokatrayeṇa - te tu bhinnāvabhāsārthāḥ prakalpyāḥ pratyagātmanaḥ | tattadvibhinnasaṃjñābhiḥ smṛtyutprekṣādigocare || 8 || tasyāsādhāraṇī sṛṣṭirīśasṛṣṭyupajīvinī | saiṣāpyajñatayā satyaiveśaśaktyā tadātmanaḥ || 9 || svaviśrāntyuparodhāyācalayā prāṇarūpayā | vikalpakriyayā tattadvarṇavaicitryarūpayā || 10 || turviśeṣaṃ dyotayati, pratyagātmanastu itthaṃ prameyarūpā arthāḥ, na tvīśvaravaduktanayeneti | bhinna iti miśrāmiśratayā bhidyamāna ābhāso yeṣāmarthānāṃ te viśeṣasāmānyātmāno'rthāḥ pratyagātmanaḥ pratipuruṣamavyāmiśra - [avimiśrasvasaṃvedana - K. ṣ. ṣ.] atra ṭīkā : - athāṣṭamanavamadaśamaślokānāmavataraṇikāṃ karoti evam iti | spaṣṭam | atha ślokamupanyasya vyācaṣṭe te tu iti | atra ṭīkā : - dyotayati iti | nipātānāṃ dyotakatvāditi bhāvaḥ | nanu ko'sau viśeṣa ityāha pratyagātmanaḥ iti | ittham - vakṣyamāṇaprakāreṇa | iti iti viśeṣakathanasamāptau | bhinna iti samastaṃ padaṃ vigrahapūrvakaṃ vyācaṣṭe miśra iti | tatra miśrāḥ - svalakṣaṇarūpāḥ, amiśrāḥ - sāmānyarūpāḥ | avabhāsa ityavayavaṃ vyācaṣṭe ābhāsaḥ iti, bhinnāvabhāsa ityavayavadvayasya bahubrīhiṇā samāsaṃ kṛtvā vyākhyāṃ karoti viśeṣasāmānyātmānaḥ iti | arthāḥ iti nigadavyākhyātam | etena bhinnāvabhāsāśca te arthāśceti vigrahaḥ sūcitaḥ | pratyagātmanaḥ iti vyācaṣṭe pratipuruṣam iti | prati ityavayavaṃ vyācaṣṭe svasaṃvedanāvagamasvarūpasyāsaṃkīrṇāhaṃprakāśātmanaḥ prakalpyāḥ kalpanīyāḥ, [vikalpanīyāḥ - K. ṣ. ṣ.] pratiprāṇisvavāsanānusāreṇa vibhinnābhiḥ saṃjñābhiḥ priyo'yaṃ śatrurayam ityādikābhirbhāvanāviśeṣānusāreṇa tattadvicitrasukhaduḥkhādyupayuktābhiḥ smaraṇe utprekṣaṇe saṃkalpane'nyatrānyatra ca vikalpayoge | etaduktaṃ bhavati - īśvarasya vikalpātmakatāmantareṇa śuddhavimarśaviṣayībhāvyā arthāḥ, paśostvanyonyāpohanahevākini vikalpe samārūḍhāste'rthā bhavanti, sāṃsārikahānādānādivyavahāropayogāt iti | nanvavikalpyatve yāvānevārthastāvāneva yadi vikalpyatve tatkoviśeṣaḥ prameyasya patipaśurūpatāyām ? ucyate, tasyeti, paśukartṛkā sṛṣṭi - avyāmiśra iti | avyāmiśram - viṣayāvacchedena anyena saha vyāmiśratām agataṃ yat svasaṃvedanam - svarūpabhūtaṃ saṃvedanam, tadeva avagamaḥ - jñānam, saḥ svarūpaṃ yasya | atrāpi paryāyamāha asaṅkīrṇa iti | pratipuruṣaṃ niyatāhaṃprakāśa - rūpasyetyarthaḥ | prakalpyāḥ iti vyācaṣṭe kalpanīyāḥ iti | kāmirityapekṣāyāṃ tattadvibhinna iti padaṃ vyācaṣṭe pratiprāṇi iti | pratiprāṇi yā svavāsanānijo bhāvanārūpaḥ saṃskāraḥ, tasya anusāreṇa - anurodhena | yuktatvena adhyāhṛtya etat kathitam | saṃjñāḥ eva sphuṭīkaroti priyo'yam iti | nanu tābhiḥ saṃjñābhiḥ ka upayoga ityapekṣāyāṃ svayameva kiñcit kathayati bhāvanā iti | nanu tāḥ saṃjñāḥ kutra upayuktā ityapekṣāyāṃ smṛtyutprekṣādigocare iti vyācaṣṭe smaraṇe iti | ādi śabdagrāhyaṃ vastu kathayati saṅkalpane iti | priye hi smṛte sukhamutpadyate śatrau tu duḥkhamiti svayaṃ yojanīyam | nanvetena kimuktaṃ bhavatītyata āha etaduktaṃ bhavati iti | uktameva darśayati īśvarasya iti | śuddhavimarśaviṣayībhāvyāḥ - aṅgulīnirdeśaprakhyedantāvimarśaviṣayībhāvayogyāḥ | anyonyāpohanahevākini - parasya vyāvṛttikaraṇahaṭhayukte, vyavahāropayogāt iti | anyathā saṅkīrṇatvena vyavahāro na yuktaḥ syāditi bhāvaḥ | atha dvitīyasya ślokasya ṭīkāṃ karoti nanu iti atra ṭīkā : - patipaśurūpatāyām - lakṣaṇayā īśvaraprameyatābhāve paśuprameyatābhāve ca | steṣāmarthānāmīśvarasṛṣṭānāmuparivartinī, ata eva tāmīśvarasṛṣṭimupajīvantī asādhāraṇī pratipramātṛniyatā | tadyathā idaṃ hṛdyam iti yena sṛṣṭaṃ tat tasyiva tadā nānyasya | nanu yadi paśorapi sṛṣṭiśaktirasti tarhīśvara eva ? satyam, īśvara evāsau | nanvevaṃ sādhāraṇatvaṃ kasmāt sṛṣṭerna bhavati ? bhavet yadi svaśaktiṃ parijānīyāt, yāvatā sā tasyāparijñātā paravaśasyaiva sato vikalpakriyā vikalpanaśaktirudeti | nanu kena sā tasyotthāpyate ? āha - īśvararasya parāmarśarūpatayā śabdarāśilakṣaṇasya avataraṇikāṃ kṛtvā ślokaṃ vyākhyātuṃ parihārakathanaṃ pratijānīte ucyate iti | tasya ityasya kartari ṣaṣṭhītvaṃ darśayati paśukartṛkā iti | sṛṣṭiḥ iti nigadavyākhyātam | uparivartinī iti | īśvarasṛṣṭaputrādyupari eva hi puruṣo hṛdyatvādi sṛjati | etacca yuktatvena arthādevānītam | etadavaṣṭambhena īśasṛṣṭyupajīvinī iti vyācaṣṭe ata eva iti | upajīvantī - apekṣamāṇā, anyathā nirviṣayatvāditi bhāvaḥ | asādhāraṇī iti vyācaṣṭe pratipramātṛniyatā iti | niyatatvameva darśayati tadyathā iti | atra śiṣyaḥ praśnayati nanu iti | guruḥ paramārthadṛṣṭimāśritya aṅgīkāraṃ karoti satyam iti | asau - paśuḥ | punarapi śiṣyaḥ praśnayati nanvevam iti | evaṃ satītyarthaḥ | kasmānna bhavati iti | īśvarasṛṣṭeḥ sādhāraṇatvameva yuktamiti bhāvaḥ | guruḥ uttarayati bhavet iti | bhavet, syādityarthaḥ | tarhi bhavatyeva ityata āha yadi iti | paśuriti śeṣaḥ | na tu jānātīti bhāvaḥ | nanu kathaṃ na jānātītyapekṣāyāmavaśiṣṭaṃ dvitīyaślokasyottarārdhaṃ tṛtīyaślokaṃ ca vyācaṣṭe yāvatā iti | yāvatā - yasmātkāraṇāt, sā - sṛṣṭirūpā | tasya - paśoḥ, vikalpakriyā - vikalpakriyārūpā, vikalpanaśaktiḥ - vikalpakaraṇaśaktiḥ | udeti - utpadyate | nanu sā udetu, paravaśaśakteḥ svayamutthānāsaṃbhavāt kastāmutthāpayatītyāha nanu iti | uttaraṃ kathayati āha iti | kimāhetyapekṣāyām īśaśaktyā iti vyācaṣṭe īśvarasya iti | parāmarśarūpatayā - āntaraśuddhaparāmarśabhāvena, śabdarāśilakṣaṇasya - akārādiśabdarāśisvabhāvasya | īśa padena śakti padasya samāsaṃ kurvan madhye svaviśrāntyuparodhāya yā śaktiḥ svarūpaviśrāntilakṣaṇapāramaiśvaryoparodhaprayojana- brāhmyādidevatācakramayī [svarūpaviśrāntilakṣaṇa - pāramaiśvaryoparodhaprayojanā brāhmyādidevatā - cakramayī - K. ṣ. ṣ.] taistaiḥ kakārādivarṇavaicitryairvicitrā, tayā yāsau vikalpakriyā tasya paśorekatra nirūḍhyabhāvāt cañcalā, tena mitramidaṃ [mitramayam - K. ṣ. ṣ.] śatrurayam ityādivarṇavaicitryānuviddhā, [anuviddhatayā - K. ṣ. ṣ.] tayā vikalpanakriyayā tadātmana īśvarasvabhāvasyaiva paśorasādhāraṇī sṛṣṭiḥ | iti yojanāpūrvaṃ vyācaṣṭe svarūpa iti | sva ityavayavaṃ vyācaṣṭe svarūpa iti | caturthīvibhakti vyācaṣṭe prayojana iti | śakti padaṃ vyācaṣṭe brāhmyādi iti | svarūpaviśrāntilakṣaṇaḥ - svarūpaviśrāntisvarūpaḥ yaḥ pāramaiśvaryoparodhaḥ - pāramaiśvaryākhyadharmāśrayaṇam saḥ prayojanam yasya tādṛśam yat brāhmyādidevatācakram - avargādiśavargāntarūpaṃ brāhmyādimātṛkā'ṣṭakam, tanmayī - tatsvarūpā | tattadvarṇa ityādipadam etadviśeṣaṇatvena vyācaṣṭe taistaiḥ iti | avarge tādṛgvaicitryābhāvamapekṣya [tādṛgvaicitryābhāvamupekṣya - C.] kakārādi ityuktam | akārasya hi śaktipañcakavaśena vaicitryaṃ hi kavargaḥ, ikārasya ca cavargaḥ ityādi | tayā - proktayā śaktyā, yā'sau vikalpakriyā, vikalpo hi varṇamaya eva śabdasmṛtirūpatvāt | calayā iti viśeṣaṇatvena vyācaṣṭe tasya iti | tasya - etadāśrayatvena sthitasya, paśoḥ - aṇoḥ, nirūḍhyabhāvāt - viśrāntyabhāvāt, cañcalā, etatphalitatvena tattad iti padamatra viśeṣaṇatvena yojayati tena iti | tena - cañcalatvena, mitramidam śatrurayam ityādi yat varṇavaicitryam tena anuviddhā - vyāptā, proktaviṣeṣaṇasya padasya punaḥ parāmarśaṃ karoti āśaṅkāyāṃ proktasya kena ityasya viṣayadānena ākāṅkṣāṃ ca pūrayati tayā vikalpanakriyayā iti | tadātmanaḥ iti samastaṃ padaṃ vigrahapūrvakaṃ vyācaṣṭe īśvara iti | etena tasya - īśvarasya, ātmanaḥ paśoḥ iti tadātmanaḥ iti ṣaṣṭhītatpuruṣaḥ sūcitaḥ | asādhāraṇī sṛṣṭiḥ vikalpasṛṣṭiḥ, bhavatīti śeṣaḥ | sugamatvena pañcavaktraścaturdanto hastī nabhasi dhāvati | ityapivimiśratāyāṃ [vimiśratayā - K. ṣ. ṣ.] vikalpasṛṣṭiḥ, tānābhāsān īśvarasṛṣṭānevopajīvati iti sarvā pāśavī [pāśavī pratyayasṛṣṭiḥ - K.ṣ.ṣ.] sṛṣṭiḥ pratyayasṛṣṭirīśvarasṛṣṭyupajīvinītyuktam || 10 || prāṇarūpayā iti na vyākhyātam | īśasṛṣṭyupajīvinī ityasya samarthanaṃ karoti pañca iti vimiśratāyām - dantādigate apūrvapañcatvādiyojane, hastini apūrvanabhodhāvanayojane ca, tān ābhāsān - dantapañcakādirūpān ābhāsān, upajīvati - apekṣate, sarvaṃ hi etat yatra tatra vyastatvena īśvareṇaiva sṛṣṭamasti, jīvastu tatra svecchayā yojanāmātrameva karoti | īśvarasṛṣṭatvābhāve tu saḥ kiṃ kena yojayediti bhāvaḥ | iti - ataḥ kāraṇāt, sarvā pāśavī sṛṣṭiḥ - jīvasṛṣṭiḥ, pratyayasṛṣṭiḥ - vikalpasṛṣṭiḥ, īśvarasṛṣṭyupajīvinītyuktam, etatkathitamityarthaḥ | evamatra ślokatraye saṃkṣiptārthaḥ | tu - vyatireke, pratyagātmanaḥ - pratipuruṣaṃ sthitasya paśurūpasya jīvasya kartuḥ, te bhinnāvabhāsāryāḥ - sāmānyaviśeṣarūpāḥ ābhāsasārāḥ parasparataḥ svataśca bhinnāḥ nīlasukhādirūpāḥ padārthāḥ, smṛtyutprekṣādigocare - smṛtyādiviṣayībhāve, tattadvibhinnasaṃjñābhiḥ [tattadvaicitrya - C.] - tābhiḥ tābhiḥ bhinnapaśutvādirūpābhiḥ ḍitthatvādirūpābhiśca saṃjñābhiḥ, prakalpyāḥ - prakarṣeṇa kalpanīyāḥ, bhāvanāviśeṣeṇa sukhaduḥkhādyutpādakatvāt, tasya pratyagātmanaḥ sṛṣṭiḥ - bhinnāvabhāsārthaviṣayatattvasaṃjñākalpanarūpā vikalpasṛṣṭiḥ, asādhāraṇī bhavati | nahi ekasya mitrādi anyasyāpi tadeva | tathā īśasṛṣṭyupajīvinī - īśasṛṣṭyuparisthitatvena tadapekṣiṇī bhavati | īśasṛṣṭe puruṣe eva hi upari jīvaḥ mitratvaṃ yojayati nanvevaṃ yadi pāśavī sṛṣṭiḥ saṃsārarūpā tarhi pārameśvarī sṛṣṭiḥ paśoḥ kiṃ kuryāt ? iti nirṇīyate - na tu svarūpeṇāpi taddehaṃ sṛjati, sā eṣā api - proktajīvasṛṣṭirapi, ajñatayā satyā eva - svaśaktitvena ajñātatayā vartamānaiva, anyathā asyā'pi īśvaratvāpātāt, tadātmanaḥ - tasyeśvararūpasya paśoḥ sambandhinyā, calayā tathā prāṇāt rūpaṃ yasyāḥ tādṛśyā, prāṇasiddhayā, tathā tattadvarṇavaicitryacitrayā vikalpakriyayā bhavati | vikalpanenaiva hi jīvaḥ sarvānābhāsānutpādayati | nanu tasya paśoḥ kena hetunā sā vikalpakriyā astītyapekṣāyāmāha svaviśrāntyuparodhāya iti | īśaśaktyā iti yojanīyam | svaiśvarya - viśrāntyāśrayaṇāya yā īśasya śaktiḥ - avargādi rūpavargāṣṭakavācya - brāhmyādimātraṣṭakarūpā śaktiḥ tayā, svāṃ śaktim udbhāvya svamaiśvaryaṃ prakaṭīkaroti | paśurūpaṃ jīvañca tadrūpavikalpavaśena paravaśīkaroti | taduktaṃ spandaśāstre - śabdarāśisamutthasya śaktivargasya bhogyatām | kalāviluptavibhavo gataḥ san sa paśuḥ smṛtaḥ || iti | atra ca kriyādhikāre kṛtaiva vivṛtiriti na punarāyastam | īśvaraśaktyā kīdṛśyā ? tattat yadvarṇarūpam - kakārādivarṇarūpam, vaicitryaṃ tena citrayā - āścaryakāriṇyā, brāhmīvācakādavargāt vaicitryarūpaṃ māhaiśvaryādivācakaṃ kavargādisaptakaṃ jāyate | tatra avarṇāt kavargaḥ hakāraśca [kavargaḥ hakāraśca iti ca - C] akuhavisarjanīyānāṃ kaṇṭhaḥ iti vacanāt | akāra eva hi kaṇṭhe sthūlatvamāsādya kavargahakāravisarjanīyabhāvena sphurati | ikārāt cavargaḥ yakāraśca icuyaśānāṃ tālu iti vacanāt, evaṃ sarvatra yojanīyam | yā tu avarge akārādibhya ākārādyutpattiḥ sā sūkṣmatvena neha gaṇanīyā | tathā hi akāraḥ cicchaktiyukte anuttare svarūpe saṃketitaḥ | tasyaiva svāntarlīnā''nandaśaktiprādurbhāve ākārabhāvena sphuraṇam | tasyaiva cinmayatvena icchāśaktiprādurbhāve ikārodayaḥ | tasyā sādhāraṇo'nyathā caiśaḥ sargaḥ spaṣṭāvabhāsanāt | vikalpahānenaikāgryāt krameṇeśvaratāpadam || 11 || aiśvaraḥ sargodvidhā, sādhāraṇañca ghaṭādirasādhāraṇaśca anyathā [anyathā iti nirdiṣṭaḥ - K. ṣ. ṣ.] nirdiṣṭo eṣaṇīyākhyaviṣayalāme īkārodayaḥ | unmeṣākhyajñānaśakti- prādurbhāve ukārodayaḥ | tasyaiva sthaulyarūpa ūha prādurbhāve ūkārodayaḥ | tataḥ kasyāpi varṇasya anutpādakaḥ icchāśaktyuddīpanarūpaḥ ṛkāraḥ | agnivācako hi rakāraḥ, icchāśaktiḥ ikāraḥ, tayo saṃyogaḥ ṛkāraḥ | tasya puṣṭatā ṝkāraḥ | tathā icchāśakteḥ āsvādarūpaḥ ḷkāraḥ | lakāro hi dantyatvena rasavācakaḥ, rasa eva cāsvādaḥ, ikāreṇa militaḥ sa eva ḷkāraḥ | tatsthaulyaṃ ḹkāraḥ | anuttarecchayoḥ saṃyogaḥ ekāraḥ | punaḥ anuttareṇa pramātrā saṃyogaḥ aikāraḥ | anuttarasya unmeṣeṇa saṃyogaḥ okāraḥ | punarapi anuttareṇa pramātrā saṃyoge aukāraḥ | anuttarasya stokaṃ puṣṭatāpattiḥ visarjanīyaḥ | unmeṣasya stokaṃ puṣṭatāpattiḥ anusvāraḥ | etāvat paryantaṃ sūkṣmasṛṣṭiḥ | iyameva ca kalāviluptavibhavaḥ ityanena padenoktā | akārādikalābhirhi bhedāpādikābhiḥ śrīśivasyakatvalakṣaṇo vibhavo vilupyata eva | itaḥ paraṃ tu sthūlasṛṣṭiḥ akāra - ikāra - ukāra - ṛkāra - ḷkārasthūlatārūpatvāt kavargādi saptakasyetyalam prapañcena | tattadvarṇa iti padaṃ tantreṇobhayatra sambandhanīyam || 10 || athaikādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanvevam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe sādhāraṇa iti | atra ṭīkā : - aiśaḥ iti padaṃ vyācaṣṭe aiśvaraḥ [aiśa - C.] iti | dvidhātvameva sphuṭīkaroti sādhāraṇaśca iti | anyathā nirdiṣṭaḥ ityanena anyathā ityasya dvicandrādiḥ; tasya ca sāmānyalakṣaṇaṃ spaṣṭāvabhāsanaṃ nāma | so'yaṃ sargo yadā vikalpahānakrameṇa tasminnirvikalpakaparigṛhīta eva spaṣṭā'bhertha ekāpratvamavalambya ahamidam ityaiśvaryaparāmarśapadaṃ bhavati tadā antarlakṣyabahirdṛṣṭinimeṣonmeṣaparihāradiśā [nimeṣonmeṣaparihāropadeśadiśā - K. ṣ. ṣ.] krameṇa abhyāsatāratamyena paśoḥ paśutvaṃ pratihantīśvaratvaṃ ca darśayati | kiṃ ca yo'yaṃ vikalpasargaḥ vyākhyā | spaṣṭāvabhāsanāt iti yojayati tasya ca iti | tasya dvividhasya sargasya spaṣṭāvabhāsayuktatvāditi bhāvaḥ | pūrvārdhaṃ vyākhyāya uttarārdhaṃ vyācaṣṭe so'yam iti | so'yam sargaḥ - dvividhaḥ aiśaḥ sargaḥ | vikalpahānena krameṇa iti padadvayaṃ vyācaṣṭe yadā iti | vikalpahānakrameṇa - tattvābhyāsādisādhitavikalpatyāgakrameṇa | tasmin - aiśasargarūpe, ekāgratvam - ekāgrabhāvam | avalambya - āśritya | etena aikāgryāt iti lyablope pañcamīti dyotitam | īśvaratāpadam iti vyācaṣṭe aham idam iti aiśvaryaparāmarśapadam - īśvarasambandhiparāmarśapadaṃ bhavati | yadā ityasyākāṃkṣāṃ pūrayituṃ phalitarūpaṃ kiñcitsvayameva kathayati | tadā iti | tadā antarlakṣya - bahirdṛṣṭinimeṣonmeṣaparihāradiśā antarlakṣyo bahirdṛṣṭirnimeṣonmeṣavarjitaḥ | eṣā vai śāmbhavī mudrā sarvaśāstreṣu gopitā || iti mahārahasyaśāstroktakrameṇa, abhyāsatāratamyena - abhyāsaparākāṣṭhāsādanena, paśoḥ paśutvaṃ pratihanti - nāśayati, īśvaratvam - paramārthena sthitam īśvaratvam, ca darśayati - prakaṭīkaroti | taduktam : - seyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā || iti | tatra antarlakṣya ityasyāyamartho bhavediti śeṣaḥ | puruṣaḥ antaḥ - sarvāntaḥ sāratvena sthitaṃ śuddhacinmātrākhyam āntaraṃ vastu, lakṣyam - avadhānaviṣayo yasya pāśava uktaḥ so'pi yadi anyathā iti pūrvoktarūpavaiparītyena parijñātayeśaśaktyā parijñātatādātmyasya bhavati tadā so'pi sādhāraṇa evāpyāyanābhicaraṇaśāntyādivikalpa iva nyastamantrasya bhāvitāntaḥ - karaṇasya || 11 || tādṛśaḥ | tathā bahiḥ - bāhye - kutrāpi dhāraṇayā gṛhīte bāhyavastuni, dṛṣṭiḥ - cakṣuḥ yasya tādṛśaḥ | tathā nimeṣonmeṣābhyāṃ tatraiva vastuni baddhadṛṣṭitvena varjitaḥ bhavet, svabhāvavaśenaiva dṛṣṭikṣaye nirvikalpatvāsādanāt, anyathā cinmātrāvadhānaparasyāpi svabhāvavaśena bāhyasaṃkalpasphuraṇāt | mūḍhasya tu unmeṣanimeṣatyāgena siddhā'pi nirvikalpatā jāḍyarūpaiva iti antarlakṣya ityuktam | athavā antarlakṣyatvaṃ sarvatra cinmayatābhāvanam | bahirdṛṣṭitvaṃ laukikavat bāhyavastuṣu vyavaharaṇam | unmeṣa nimeṣarāhityam tadviṣayasaṃkalpavikalparāhityam uktam ityalaṃ rahasyoddhāṭanena | paṇḍitaiḥ eṣā sarvaśāstreṣu gopitā śāmbhavīmudrā - śāmbhavopāyarūpā mudrā - ānandapradāyinī viśiṣṭāvasthitiḥ, proktā ityetena sādhāraṇaiśasargadvāreṇa nirvikalpatāsādanamuktam | adhunā anyathā ityanenoktam asādhāraṇasargadvāreṇāpi tadāsādanaṃ pakṣāntararītyā kathayati kiñca iti | pāśavaḥ - paśuniṣṭhatvena īśvareṇotpāditaḥ dvicandrādirūpaḥ, pūrvoktarūpavaiparītyena parijñātayā - mātṛkābhāvavaiparītyena jñātayā, śuddhā'haṃ parāmarśabhāvena jñātayeti yāvat | parijñātaṃ tādātmyam - īśvareṇa saha svasyaikātmyaṃ yena tādṛśasya, bhavati | tadāso'pi - sargaḥ, sādhāraṇa eva bhavati yena yogikalpitaṃ vastu sarva eva puro'nubhavanti | na ceha īśvaro'ham iti vācā kṛtena abhimānena bhramitavyam | atra hi bhāvanādārḍhyamupayuktam anyathā aindrajālikamāyotpādakeṣu mantreṣu bhāvanādārḍhyaṃ na kuryuḥ | na ca sahajajñānayuktairatra bhramitavyam ityalaṃ bahunā | atra dṛṣṭāntamāha āpyāyana iti | āpyāyanam - puṣṭiḥ, abhicaraṇam abhicāraḥ, śāntiḥ - śāntikarma, ādi śabdena samastamantrādisādhyavastugrahaṇam | nyastamantrasya - prayuktamantrasya māntrikasyetyarthaḥ | mantroccāraṇamātreṇa etadabhimānagrastān prati uktam bhāvitāntaḥkaraṇasya iti | mantre bhāvanāyuktacittasyetyarthaḥ || 11 || evaṃ vikalpanirhvāsena nirvikalparūpasātmībhāve viśvātmakasākṣātkāralakṣaṇaḥ [viśvātmasākṣātkāralakṣaṇaḥ - K. ṣ. ṣ.] svapratyaya eva mokṣo darśitaḥ, adhunā vikalpanirhvāsābhāve'pi taṃ darśayati - sarvo mamāyaṃ vibhava ityevaṃ parijānataḥ | viśvātmano vikalpānāṃ prasare'pi maheśatā || 12 || nahi saḥ pratyagātmā [nahi pratyagātmā nāma - K. ṣ. ṣ] nāma paśuḥ kaścidanyo yo'ham, api tu parigṛhītagrāhyagrāhakaprakāśaikaghanaḥ paro yaḥ sa evāhaṃ sa cāhameva, na atha dvādaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | atra ṭīkā : - vikalpanirhvāsena - vikalpahānena, nirvikalparūpeṇa yaḥ svātmībhāvaḥ - aikyam, tasmin | viśvātmakasākṣātkāralakṣaṇaḥ - paraśivasākṣātkāra - svarūpaḥ, svapratyaya eva - ātmajñānameva, na tu vyatiriktaparameśvarapratyayaḥ | vikalpanirhvāsābhāve'pi - vikalpahānābhāve'pi, tam - mokṣam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe sarvo mama iti | atra ṭīkā : - viśvātmano mama iti bhāgaṃ vyākhyātuṃ prakriyāṃ karoti na hi iti | hi - yasmāt, saḥ pratyagātmā nāma - pratyagātmākhyaḥ, paśuḥ - aṇuḥ, anyaḥ - parameśvarādbhinnaḥ kaścinna tu asti | saḥ kaḥ ? yaḥ aham mama iti ṣaṣṭhyantapadena svāmitvena ukto'stīti yāvat | punaḥ aham iti ko'stītyapekṣāyāṃ pakṣāntararītyā kathayati api tu iti | parigrahītau - sākṣitvena sthitvā grahaṇaviṣayīkṛtau, grāhyagrāhakau yena tādṛśaḥ yaḥ prakāśaḥ tena ghanaḥ - nibiḍaḥ | yaḥ paraḥ - sarvottīrṇatve'pi sarvamayaṃ vastu bhavati sa evāham | nanu tvaṃ saḥ bhava, sa tu tvaṃ nāsti, tasya sarvatvāt ityata āha sa ca iti | sa ca - paraśca, ahameva, sarvatrāpi aham ityeva sthitatvāt | sthāvareṣvapi tvanyaḥ kaścit; ato vikalpasṛṣṭirapi mama svātantryalakṣaṇo vibhavaḥ, - ityevaṃ vimarśe dṛḍhībhūte satyaparikṣīṇavikalpo'pi jīvanneva muktaḥ | yathoktam - śaṅkāpi na viśaṅkyeta niḥśaṅktvamidaṃ sphuṭam | iti || 12 || hi ahaṃ pratītirastyeva anyathā vṛkṣasya svaṃ prati rasākarṣaṇāyogāt | tu vyatireke, anyaḥ kaścit ahaṃ na bhavati, idantāviṣayatvena jaḍatvāpātāt | etadavaṣṭambhena ślokaṃ vyācaṣṭe ataḥ iti | tatrāpi sarvo'yam iti vyācaṣṭe vikalpasṛṣṭiḥ iti | api śabdāt īśasṛṣṭergrahaṇam | mama - paramārthataḥ proktarūpasya, āpātatastu dehādipramātṛtvena sthitasya asmacchabdavācyasya vastunaḥ sambandhi | vibhavaḥ iti vyācaṣṭe svātantrya iti | svātantryameva hi vibhavaḥ na draviṇādīti bhāvaḥ | ityevaṃ parijānataḥ iti vyācaṣṭe ityevam iti | vikalpānāṃ prasare'pi iti vyācaṣṭe aparikṣīṇa iti | api śabdena teṣāṃ bāhulyena vikalparāhityameva bhavet, parantu dehasvabhāvavaśena kadācidāgatānāṃ vikalpānāṃ prasare'pi teṣāṃ maheśataiveti jñeyam | na tu sarvadā vikalpagrastedhvayaṃ vidhiḥ, asya parāmarśasya tatrābhāvāt | api śabdaḥ kākākṣinyāyena dviryojanīyaḥ | maheśatā iti padaṃ vyācaṣṭe jīvanneva muktaḥ iti | muktirhi maheśabhāvāsādanameveti bhāvaḥ | jīvatvaṃ cātra vikalpaprasareṇaivākṣiptam | atra pūrvācāryasammati kathayati yathoktam iti | kimuktamityata āha śaṅkāpi iti | atrāyamarthaḥ | yogavaśena prakṣīṇībhūtābhirvastuśaṅkābhiralam | yogināṃ śaṅkāpi - kadāciddehasvabhāvena āgatā vikalparūpā śaṅkāpi, na viśaṅkyeta - na viśaṅkanīyā, kimarthamiyamāgatā iti na śaṅkāviṣayīkāryā, kṣobhāvahatvāditi yāvat | kintu anādaraviṣayatāmeva neyetibhāvaḥ | taduktam :- anādaraviraktyaiva na paśyantaundriyasaṃvidaḥ | iti | idaṃ sphuṭam - prakaṭam, niḥśaṅkatvaṃ bhavati - śaṃkāgrastasya sphuṭameva saśaṅkatvāt iti | na ca sarvadā vikalpagrastairayamabhimānaḥ kāryaḥ, asambhavopahatatvāt, nanvevaṃ baddhamuktayoḥ prameyaṃ prati ko bhedaḥ ?, ucyate - meyaṃ sādhāraṇaṃ muktaḥ svātmābhedena manyate | maheśvaro yathā baddhaḥ punaratyantabhedavat || 13 || śrīmatsadāśiveśvarapadādārabhya krimiparyantapramātṛvargādhiṣṭhātṛ yadahamitirūpaṃ - ye tu vikalpagrastatve'pi svātmānaṃ tathā na jānate, sannipātadoṣagrastebhyastebhyo dūrato nama eva kāryamityalaṃ bahunā | sargaḥ ityasya sthāne sargaḥ iti praśastaḥ pāṭhaḥ | sarva śabdo hi sāmānyena jīveśasṛṣṭyoḥ ākṣepaṃ karoti, na tu vikalpasṛṣṭereva | sargaḥ iti pāṭhe tu ayam ityanena prakṛtavikalpaparāmarśaḥ | sarga padena sṛṣṭyabhidhānam | ayaṃ sargaḥ, jīvasṛṣṭirūpā vikalpasṛṣṭirityarthaḥ | api śabdāttu īśasṛṣṭergrahaṇam | kāśmīrikalekhakaistu stokaṃ sādṛśyavaśena sarga ityasya sthāne sarva iti pāṭho likhitaḥ | sahṛdayā evātra pramāṇam | kutrāpyādarśe so'ham ityapi pāṭho'sti, sa tu na yuktaḥ | mama viśvātmanaḥ ityasya vyākhyārthaṃ kṛtena prapañcena kṛtabhramasiddhatvāt [ityasya vyākhyārthaṃ kṛtena prapañcena kṛtabhramasiddhatvāt - C.] | etanmātranirṇayapare'tra śāstre sthitasyāsya ślokasyānuvādakatvāpatteśca | na ca sūtreṣvanuvādoyuktaḥ | ṭīkākāreṇa tu viśvātmanaḥ ityasya vyākhyānurodhena kṛtopyanuvādo na doṣamāvahatītyalaṃ bahunā pratibhānviteṣu, tadrahitānāntu atrānadhikārāt | athavā sarva śabda eva sṛṣṭivācakaḥ, ayam śabdena tu tasya prakṛtavikalpabhāvena paricchedaḥ kriyate iti || 12 || atha trayodaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe meyam iti | atra ṭīkā : - ślokaṃ vyākhyātumavataraṇikāṃ karoti śrīmat iti | adhiṣṭātṛ, prerakam, tadevātmatayābhiniviśate muktaḥ, tataśca viśvasyāpi prameyaṃ mamāpi, mama prameyaṃ viśvasyāpi, prameyaṃ cedaṃ mamaivāṅgabhūtaṃ prameyāntaramapi tathā, - ityanena krameṇa prameyaṃ parasparataśca pramātṛvargāccāvyāvṛttam, - ityekarasābhedaviśrāntitattvamasya sarvaṃ parāmarśapadamupaiti | baddhasya tu sarvametadviparītam, - ityekarasabhedaviśrānta evāsau || 13 || nanu sadāśiveśvarabhuvi jīvanmuktipade baddharūpapaśupramātṛviṣaye ca prameyavṛttāntaḥ parīkṣitaḥ, paramaśive tu kathamasau ? ityāśaṅkyāha - sarvathā tvantarālīnānantatattvaughanirbharaḥ | śivaḥ cidānandaghanaḥ paramākṣaravigrahaḥ || 14 || na khalu bhagavati śrīparamaśive prameyakathā kācidasti, tattvaughasya abhiniviśate - manyate | etena manyate ityasya vyākhyā | anyathā muktatvāyogāditi bhāvaḥ | etadavaṣṭambhena ślokaṃ vyācaṣṭe tataśca iti | viśvasya - sarvasya pramātṛvargasya | etena meyaṃ sādhāraṇam ityetayorvyākhyā | svātmābhedena iti vyācaṣṭe mamaivāṅgabhūtam iti | tathā - mamāṅgabhūtam | avyāvṛttam - abhinnam | ekaraso yaḥ abhedaḥ tatra yā viśrāntiḥ sā eva tattvaṃ yasya tādṛśam | asya - muktasya, parāmarśapadam - parāmarśaviṣayam, upaiti iti, sarvatrā'hamiti grahaṇāditi bhāvaḥ | maheśvaro yathā iti dṛṣṭāntapadaṃ sugamatvena na vyākhyātam | baddhaḥ ityādyavaśiṣṭaṃ ślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe baddhasya iti | etat svakīyaṃ parakīyañca prameyamityarthaḥ | viparītam - svataḥ anyataśca vyāvṛttam, asau - baddhaḥ || 13 || atha caturdaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe sarvathā iti | atra ṭīkā : - sarvathā - sarvaprakāreṇa, yat yathā asti tasya tathaiva sthityā | na tu anyathābhāvā''sādanenetyarthaḥ | tatra - tasmin paraśive, antaḥ tattvaughasya - śivādi sarvathā tatra cidrūpatāmātraviśrāntatvena līnatvāt, tataśca sāvasthā saṃvitsvabhāvena svātmaviśrāntyānandena akṛtrimanaisargikaparāmarśātmakasvātmacamatkāralakṣaṇenaika- ghanā avicchinnatadrūpā paramākṣareṇa vigrahavatī bhagavato viśvamayasyānavacchinnānuttaradhāmno [anavacchinnānuttaradhāmno galitaprameyakathā - K. ṣ. ṣ.] nityaśuddhasyagalitaprameyakathā sarvorttīrṇā vyapadiśyate || 14 || dharaṇyantasya tattvagrāmasya | etaddhetukatvena uttarārdhaṃ vyācaṣṭe sāvasthā iti | sāvasthā - pūrvoktā'vasthā | cit ityādi samastaṃ padaṃ vigrahapūrvakaṃ vyācaṣṭe saṃvit iti | tatrāpi cidrūpatā ityavayavaṃ vyācaṣṭe saṃvitsvabhāvena iti | ānanda ityavayavaṃ vyācaṣṭe svātma iti | svātmani viśrāntirūpaḥ ānandaḥ svātmaviśrāntyānandaḥ tena | svātmaviśrāntyānandasya svarūpaṃ darśayati akṛtrima iti | akṛtrimaḥ - viṣayasādhitattvābhāvena akalpitaḥ, ata eva naisargikaḥ - svābhāvikaḥ, tathā parāmarśātmakaḥ - aham iti parāhantāparāmarśarūpaḥ yaḥ svātmacamatkāraḥ - svātmāśrayaḥ svātmaviṣayaśca āsvādaḥ, saḥ lakṣaṇam - svarūpaṃ yasya tādṛśaḥ, tena | ghanaḥ ityavayavaṃ vyācaṣṭe ekaghanā iti | atrāpi paryāyamāha avicchinnatadrūpā iti | avicchinnaṃ tadrūpaṃ yasyāḥ sā | paramākṣaravigrahaḥ iti vyācaṣṭe paramākṣareṇa vigrahavatī iti | paramākṣareṇa - sarvottīrṇāvināśisvabhāvena, vigrahavatī - vigrahayuktā | paramākṣarasvarūpetyarthaḥ | sūtroktasāmānādhikaraṇyopapādanāya asyāḥ avasthāyāḥ paramaśivasambindhitvaṃ kathayati bhagavataḥ iti | viśvamayasya - pūrṇatvena viśvanirbharasya, tathā anavacchinnam - anuttaraṃ dhāma yasya tādṛśasya | nityaśuddhasya, nityaśuddhaprakāśa - rūpasyetyarthaḥ | āścaryaṃ ca viśvamayasya anavacchinnānuttaradhāmatvam | na hi aṅginaḥ svāṅgaiḥ ko'pi vikāra iti tu parihāraḥ | galitā prameyakathā yasyāmavasthāyāṃ sā galitaprameyakathā, ata eva sarvottirṇā, viśvottīrṇarūpetyarthaḥ | vyapadiśyate iti | vyapadeśamātramevedam, paramārthatastu sa eva sarvathā sarvaṃ svayameva bhavati ca na bhavati ca sarvaṃsahatvāt iti kā sūtre sāmānādhikaraṇyadyotitā sambandhitvakatheti bhāvaḥ || 14 || evamadhikāracatuṣṭayoktaṃ yadvastu tatphalitamāha - evamātmānametasya samyagjñānakriye tathā | jānanyathepsitānpaśyañjānāti ca karoti ca || 15 || evamiti, īśvararūpamātmānaṃ tasya ca svāvyatirikte svātantryamātrarūpe jñānakriye jānan evaṃbhūto'yamātmā na tu kāṇādādidarśitaḥ, itthaṃ ca jñānakriye na tu tasya vyatirikte kecana iti parāmṛśan, yadyadicchati tattajjānāti karoti ca samāveśābhyāsaparo'nenaiva śarīreṇa | atatparastu sati dehe jīvanmuktastatpāte parameśvara eveti || 15 || atha pañcadaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti evam iti | spaṣṭam | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe evam iti | atra ṭīkā : - evam śabdaṃ vyācaṣṭe īśvararūpam iti | ātmānam iti nigadavyākhyātam | etasya iti vyācaṣṭe tasya ca iti | tasyātmanaḥ ityarthaḥ | jñānakriye iti vyācaṣṭe svāvyatirikte iti | śaktibhāvena sthitatvāditi bhāvaḥ | etena tathā śabdasya samuccayadyotakatvaṃ sūcitam | paśyan ityasya vyākhyāṃ karoti jānan iti | paśyan ityantaṃ kṛtāṃ vyākhyāṃ saṅgraheṇa punaranuvaditi evaṃ bhūtaḥ ityādi parāmṛśan ityantam | yathepsitān ityādi avaśiṣṭaṃ ślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe yat iti | samāveśasya - parameśvaraikyarūpatābhavanarūpasya abhyāsaḥ tatra paraḥ - ekaniṣṭhaḥ tatparaḥ | atatparaḥ - jñānitve'pi bāhyavyavahāre saktaḥ | tatpāte - dehapāte | iti śabdaḥ samastaprakriyāsamāptau | etacca śrī spandaśāsane tadāsyākṛtrimo dharmo jñatvakartṛtvasvalakṣaṇaḥ | yatastadīpsitaṃ sarvaṃ jānāti ca karoti ca || iti ślokenoktaṃ || 15 || asyārthasya svapratyayasiddhasyāpi guruparamparopadeśa upodbalako vaktavyaḥ, śāstradṛṣṭirhi darśitāgamādhikāreṇa | evaṃ gurutaḥ śāstrataḥ svataḥ etad dṛḍhīkṛtaṃ bhavati, ityabhiprāyeṇa gurupāramparyaṃ darśayati iti prakaṭito mayā sughaṭa eṣa mārgo navo mahāgurubhirucyatesma śivadṛṣṭiśāstre yathā | tadatra nidadhatpadaṃ bhuvanakartṛtāmātmano vibhāvya śivatāmayīmaniśamāviśansiddhyati || 16 || asmatparameṣṭhibhaṭṭārakaśrīsomānandapādaiḥ śivadṛṣṭiśāstre'yamabhinavaḥ sarvarahasyaśāstrāntargataḥ sannigūḍhatvādaprasiddho bāhyāntaracaryāprāṇāyā - atha ṣoḍaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti | asyārthasya iti | atra ṭīkā : - asyārthasya - saḥ svatantraḥ parameśvara evāham ityevaṃrūpasya rahasyārthasya, svapratyayasiddhasyāpi - svānubhavasiddhasyāpi, upodbalakaḥ - upodbalanakārī | nanu śāstradṛṣṭirapyatropayuktā vartata evetyata āha śāstra iti | phalitamāha evam iti | evam - guruparamparopadeśasya etadarthopodbalakatve [etadarthopodbalake sati - K. ṣ. ṣ.] sati, ācāryaḥ ityabhiprāyeṇa - anenābhiprāyeṇa, gurupāramparya darśayati - prakaṭayati | iti kathamiti ? etat - ayamarthaḥ, gurutaḥ śāstrataḥ svataḥ dṛḍhīkṛtaṃ bhavati iti | evamavataraṇikāṃ kṛtvā ślokamupanyasya vyācaṣṭe iti iti | atra ṭīkā: - mahāgurubhiḥ iti vyācaṣṭe asmat iti | śivadṛṣṭiśāstre - śivatattvaprakaṭatāhetubhūtatvena jñivadṛṣṭi padavācye | ayam abhinavaḥ iti vyācaṣṭe sarva iti | nighūḍhatvāt iti | tatra anyairupāyaiḥ sahoktatvena vivicya pratibhārahitairdurlabhatvādityarthaḥ | nanu teṣāṃ rahasyaśāstrāṇāṃ rahasyatvaṃ kiṃ rūpamasti | na hi tatkāriṇaḥ pakṣapātagrastā bhaveyuḥ | satyam | tatra pakṣapātakathā nāstyeva, paraṃ tatra taiḥ kenāpi kāraṇena hṛdyaṃ vastujātaṃ sevyatvena uktam | saṃsārādutthitā hi sarvathā bhogebhyo nivṛttiparāḥ pravāhāgatānapi bhogān na bhuñjate | na ca mādikleśaprayāsakalāvirahāt sughaṭastāvaduktaḥ, sa evātra prakaṭatāṃ paravādakalaṅkaśaṅkāpasāraṇena nītaḥ | yata evaṃ śāstragurusvapratyayasiddho'yamarthaḥ, tadyuktam | dehasthiti tāvad bhoganivṛtterasambhavopahatvāt | bhāgataḥ karaṇasya parihāryatvāt | bhuktvā bhogān bhavabhrāntiṃ hitvā lapsye paraṃ padam | ityāśaṃseha śobheta śambhorbhaktimataḥ param || iti śībhaṭṭanārāyaṇādibhirāśaṃsāviṣayīkṛtatvācca | kiñca tadutthahṛdayāhlādo'pi tān prabuddhān prati parānandoddīpaka eva bhavet | aprabuddhāstu tacchravaṇena viśeṣeṇa viṣayaśvabhrapatitā eva bhaviṣyantīti teṣu darśanāyogyatvena teṣāṃ mahārahasyatvamuktam | na tu pakṣapātābhiprāyeṇa | ye tu mūḍhāḥ viṣayagrastāḥ adhikāraṃ vinaiva tāni śāstrāṇyavagāhante svavañcanapareṣu teṣu dayā kāryā | aśṛṇvate tu dūrata eva namaḥ kāryam | nanu yadi tatra ānandamārgaḥ suprāpyo'sti tarhi sarvān prati taddarśanaṃ yuktameveti cenna, prabuddhānprati tathātve'pi aprabuddhānprati tathātvābhāvāt | yathāśvabhradeśāgre sthitaḥ puruṣaḥ stokāntare śvabhrāntare sthitaṃ ratnaṃ paśyan pratyāsannatve'pi pātabhayena na plutyā gṛhṇāti, kintu tato'vatīryaṃ punaḥ śvabhrāntaramāruhyaiva gṛhṇāti, tathā rahasyaśāstreṣu sevyatvena proktaṃ vastujātam ānandoddīpakatve'pi viṣayāvaṭabhayāt asamarthairna grāhyam, kintu śamādidvāreṇa tatprāptyarthaṃ yatnaparaireva bhāvyam | nijasamarthatvāsamarthatvayoḥ svātmaiva sākṣīkāryaḥ, anyathā svavañcakatvāpatteḥ | yastu mūrchāgrastatvena svapātamapi nānubhavati tadavasthāyāṃ bhagavāneva śaraṇamityalaṃ prapañcena | nanu tarhi kathaṃ teṣu rahasya - śāstreṣu sphuṭaṃ teṣāṃ dravyāṇāmaviśeṣeṇa namaskāryatvamuktam | satyam | ānandoddīpakatveana tatra namaskāro'pi yukta eva, sevanaṃ tu ayuktameva, yathā aśucijanaghaṭāntargato gaṅgodabindurnamaskārayogyatve'pi pānā'yogya evetyalaṃ prasaktānuprasaktyā | sūtroktaṃ sughaṭatvaṃ sādhayituṃ hetumāha bāhyāntara iti | bāhyacaryā - yajñādi, āntaracaryā - bhāvanādi | sughaṭaḥ - suprāpyaḥ | ucyate sma iti vyācaṣṭe uktaḥ iti | nanu tarhi tairevāyaṃ mārgaḥ uktaḥ, tvayā kimayaṃ vyartho yatnaḥ kṛta ityata āha sa eva iti | natvapūrvaṃ kiñcitkṛtamiti bhāvaḥ | pūrvārdhaṃ vyākhyāyottarārdhe vyācaṣṭe yata evam iti | tatrāpi tat iti vyācaṣṭe yataḥ iti | taditi tasmādatra prameyapade [prameye padaṃ parāmarśam - K. ṣ. ṣ.] parāmarśaṃ viśramayan viśvakartṛtvalakṣaṇamaiśvaryamātmano vibhāvya dārḍhyena yadā parāmṛśati tarhi tatparāmarśamātrādeva tāvajjīvanmukto bhagavāñchiva eva | yathoktaṃ parameṣṭhipādaiḥ jñāte śivatve sarvasthe pratipattyā dṛḍhātmanā | karaṇena nāsti kṛtyaṃ kvāpi bhāvanayāpi vā || sakṛjjñāte suvarṇe kiṃ bhāvanākaraṇādinā | sarvathā pitṛmātrādi tulyadārḍhyena satyatā || (śi . dṛ.) ityādi | tāṃ vibhāvya yadyaniśamāviśati śarīraprāṇabuddhiśūnyebhyo'nyatamaṃ dvayaṃ sarvaṃ vā tatraiva nimajjayati, anavarataṃ tattāṃ tāṃ vibhūtiṃ mahāvibhūtiparyantāṃ [paravibhūtiparyantām - K. ṣ. ṣ.] labhate || 16 || iti | evam - uktaprakāreṇa, atra iti vyācaṣṭe prameyapade iti | prameyapade - nirṇeyavastuni | padaṃ nidadhat iti vyācaṣṭe parāmarśaṃ viśramayan iti | bhavanakartṛtām iti padaṃ vyācaṣṭe viśvakartṛtvalakṣaṇamaiśvaryam iti | ātmano vibhāvya iti nigadavyākhyātam | atra madhye kiñcid yuktatvena svayaṃ kathayati dārḍhyena iti | tat śabdākāṃkṣāṃ pūrayituṃ śivatāmayīm ityavaśiṣṭa ślokakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe tat iti śiva eva bhavatīti śeṣaḥ | atra śivadṛṣṭivākyānyudāharati yathoktam iti | ityādi iti | ādi śabdena anyeṣāṃ tatrasthavākyānāṃ grahaṇam | atra ca prathamameva vyākhyā kṛteti na punarāyasyate | aniśam iti padasyābhiprāyaṃ prakaṭayati yadi iti | aniśam - satatapravāheṇa, anyatamam - ekam, tat - tadā, tāṃ tāṃ vibhūtim - siddhinivaham | taduktam : - ato bindurato nādaḥ rūpamasmādato rasaḥ | pravartante'cireṇaiva kṣobhakatvena dehinaḥ || iti | nanu tarhi tasya avāntare eva sthitirbhavedityata āha mahāvibhūti - paryantām iti | madhye kṣudrasiddhiprādurbhāve'pi paryante tasya paraśivaikyarūpamahāsiddhiprāptireva bhaviṣyatīti bhāvaḥ || 16 || nanu yadyātmākhyaṃ vastu tadeva tarhi tasya pratyabhijñānāpratyabhijñānayoraviśeṣaḥ, na hi bījamapratyabhijñātaṃ sati sahakārisākalye nāṅkuraṃ janayati, tat ka ātmapratyabhijñāne nirbandhaḥ ? ucyate, dvividhārthakriyāsti, bāhya cāṅkurādikā, pramātṛviśrānticamatkārasārā ca prītyādirūpā | tatrādyā satyaṃ pratyabhijñānaṃ nāpekṣate, dvitīyā tu tadapekṣate eva | atha saptadaśasya ślokasyāvataraṇikāṃ karoti nanu iti | tadeva - śivarūpameya cet tarhi tasya - śivātmano vastunaḥ, pratyabhijñānāpratyabhijñānayoraviśeṣaḥ, bījaṃ pramātrā apratyabhijñātamapi salilādisahakārisākalye kimaṅkuraṃ na janayati | pramātrā apratyabhijñātamapi [nahi pratyabhijñāyaivoktaṃ bījam ..........C.] bījam aṃkuraṃ janayatyeva | tadvadātmākhyaṃ vastu apratyabhijñātamapi śivarūpameva | ātmā īśvara iti pratyabhijñāne ko nirbandhaḥ | apratyabhijñāne'pyātmā īśvara eva | parihāramāha - ucyate iti | aṃkurātmakajaḍarūpabījādyarthakriyā bāhyā, ahaṃrūpapramātṛviśrānticamatkārasārā ca prītyādirūpā, iti dvividhārthakriyā | bhavaduktaṃ satyam, tatra - tayormadhye, ādyā pratyabhijñānaṃ nāpekṣate | dvitīyā - prītyādirūpārthakriyā, pratyabhijñānam apekṣate eva | iha ca ahaṃ maheśvaraḥ ityevaṃ bhūtacamatkārasārā parāparasiddhilakṣaṇā jīvanmuktivibhūtiyogamayyarthakriyā, itīśvarapratyabhijñānamatrāvaśyāpekṣaṇīyam | nanu pramātṛviśrāntisārārthakriyā pratyabhijñānena vinā na dṛṣṭā, sati tatra dṛṣṭā, iti kvaitudupalabdhamityāśaṅkyāha - taistairapyupayācitairupanatastanvyāḥ sthito'pyantike kānto lokasamāna evamaparijñāto na rantuṃ yathā | lokasyaiṣa tathānavekṣitaguṇaḥ svātmāpi viśveśvaro naivālaṃ nijavaibhavāya tadiyaṃ tatpratyabhijñoditā || 17 || tadeva darśayati iha iti | iha - īśvarapratyabhijñākhye śāstre, ahaṃ caitraḥ ahaṃ maitraḥ sadgurukaṭākṣāt aham īśvaraḥ eva ityevaṃ bhūtacamatkārasārā, parasiddhiḥ - jīvanmuktiḥ, aparasiddhivibhūtiḥ - sṛṣṭyādinā viśvavaśīkaraṇakṣamā vibhūtiḥ, ityetadubhayalakṣaṇā, iti asthāmarthakriyāyām yaḥ purāṇāgamādiprasiddhaḥ īśvaraḥ sa evāham itīśvarapratyabhijñānamavaśyāpekṣaṇīyameva | punaścodayati - pramātṛviśrānticamatkārasārārthakriyā pratyabhijñānena vinā na dṛṣṭā pratyabhijñāne sati arthakriyā dṛṣṭā iti kvaitadupalabdham ityāśaṃkyāha taistaiḥ iti | kāntaḥ - abhīṣṭo nāyakaḥ dvīpāntarasthitaḥ, taistaiḥ - dūtīsampreṣaṇairdevatāprārthanaiḥ, yasmin kasmiṃścinmahājanasamudāyarūpe mahotsave ekatra maṇḍape samāgatya savidhe ca sthito'pi, cirakālamākāṅkṣitaḥ daivayogāt savidhe sthito'pi, rūpādiguṇasaṃpadā dūtīmukhāt yathāpūrvaṃ śrutaḥ, evam iti tathā na parijñātaḥ - svasamīpetarajanasamānatayā sa evāyamityaparijñātaḥ, rantuṃ yathā na alam, lokasya - pramātṛvargasya, eṣaḥ - ātmā, tathānavekṣitaguṇaḥ - antaḥsthitatve'pi apratyabhijñāteśvaralakṣaṇaḥ apratyabhijñātātmanijavaibhavaḥ yaḥ viśvakartṛtvajñatvapūrṇatvanityatvaviśvavyāpakatvādiguṇaḥ ahamitirūpaḥ svātmā viśveśvaraḥ, lokasya - janasya ahamiti prathamānopyātmā aham īśvaraḥ iti pratyabhijñānātmakanijavaibhavāya nālam - samartho na bhavati, tat - tasmāt, iyam - sarvadāprakāśamānasvānubhavasiddhā, sa eveśvaro'ham yadā nāyakaguṇasaṃśravaṇapravṛddhānurāgā kāminī taddarśanameva paramupādeyamākāṅkṣantī divāniśamavaśahṛdayā devatopayācitāni dūtīsaṃpreṣaṇāni madanalekhadvārakātmāvasthānivedanāni kurvāṇā virahakṣāmībhavadgātralatikā tiṣṭhati, tadā tadupayācitavaśāt aśaṅkitameva savidhavartini priyatame'valokite taistairutkarṣaviśeṣaiḥ parāmarśapadavīmagacchadbhirjanasādhāraṇatāmāpādite saṃpannamapi priyatamāvalokanaṃ na hṛdayaṃ pūrṇīkaroti; tathā svātmani viśveśvare satataṃ nirbhāsamāne'pi tannirbhāsanaṃ na hṛdayasya pūrṇatāmādhatte; yataḥ sopyātmā viśvajñatvakartṛtvādyapratihatasvaśaktilakṣaṇapāramaiśvaryotkarṣa- yogena na parāmṛṣṭaḥ - iti bhāsamānaghaṭāditulyavṛttānto jātaḥ | yadā tu dūtīvacanādvā tallakṣaṇābhijñānādvopāyāntarādvā tānutkarṣān hṛdayaṅgamīkaraṇenāmṛśati, tadā tatkṣaṇamadbhutaphullanyāyenaiva tāvat kāmapi pūrṇatāmabhyeti, paribhogābhyā - sarase tu viśrāntyantarāṇyapi labhate; tadvadātmani guruvacanājjñānakriyā - lakṣaṇaśaktyabhijñānādervā yadā pāramaiśvaryotkarṣahṛdayaṅgamībhāvo jāyate, iti pratyabhijñā uditā - kṛpāgṛhītamānuṣavigraheṇa parameśvareṇopadiṣṭā | tadā tadupayācitasya - tanvyāḥ upayācitasya vaśāt, avicāritameva priyatame savidhavartini avalokite tasya kāntasya rūpādiguṇavargātiśayaiḥ sa evāyam iti hṛdayaparāmarśapadavīmagacchadbhiḥ svasamīpasthitajanasādhāraṇatām āpādite, sampannamapi - prāptamapi priyatamasyāvalokanaṃ tasyāḥ tanvyāḥ hṛdayaṃ na pūrṇīkaroti | janasya svātmani viśveśvare satataṃ nirbhāsamāne'pi tannirbhāsanam - svātmano viśveśvarātmanirbhāsanam, hṛdayasya na pūrṇatāmādhatte, yataḥ, tasmāt kāntavat so'pi janasya svātmā - janasya aham iti pratītaḥ so'pi svātmā, viśvajñatvādyapratihataśaktilakṣaṇapārameśvarot- karṣayogena na parāmṛṣṭaḥ iti bhāsamānaghaṭāditulyavṛttānto jātaḥ, svayaṃ cetano'pi svā'pratyabhijñānāt cetyatulyo jāta ityarthaḥ | adbhutaphullanyāyena tenāmarśena kāmapi vācāmagoarāṃ pūrṇatām abhyeti | kāntāyāḥ svākāntapratyabhijñānavat ādi guruvacanāt saṃpannāt īśvaraśaktipratyabhijñānādeva viśvamayaviśvottirṇaḥ parameśvaro'hamiti utkarṣo jāyate | tadā - tasminnavasare mahānandātmikā tadā tatkṣaṇameva pūrṇatātmikā jīvanmuktiḥ; samāveśābhyāsarase tu vibhūtilābhaḥ - iti tasya pratyabhijñaiva parāparasiddhipradāyinī bhavati || 17 || sarvopakārakaṃ mahāphalamidaṃ śāstraṃ prasiddhānvayayogena nāmadheyaprasiddhyā ca tadutkarṣasmaraṇadvārajanitasaṃbhāvanāpratyayalakṣaṇapravartaka - saṃvedanayā janaṃ pravartayituṃ piturnāmnā copasaṃhāraṃ darśayati janasyāyatnasiddhyarthamudayākarasūnunā | īśvarapratyabhijñeyamutpalenopapāditā || 18 || jīvanmuktiḥ | pratyabhijñātasvātmamaheśvarasamāveśābhyāsarase tu śivādikṣityantaviśvavaśīkaraṇakṣamavibhūtilābha iti tasya svātmana īśvaro'ham iti pratyabhijñaiva jīvanmuktivibhūtirūpasiddhidvayapradāyinī bhavati | yathoktam: - avasthitamavasthitaṃ na punaratra citraṃ mahān idaṃ prathamikārasaḥ sa khalu deśikāpāṅgabhūḥ | priyā na kimiyaṃ priyo na kimayaṃ kimetāvatā na cedayamudāradhīrucitakākureko janaḥ | iti || 17 || nātra kaścinniyama iti darśayati | prathamasūtravyākhyānoktanītyā sarvavarṇopakārakam ityanena vākyena etatsūtragatasya janasya iti padasya arthagatyā prāyeṇa vyākhyā darśitā | mahāphalam - jīvanmuktivibhūtyātmakaparāparasiddhirūpamahāphalapradam ityanena sūtragatasya ayatnasiddhyartham iti padasya vyākhyā arthagatyā darśitā | idam śāstram ityanena padadvayena iyam īśvarapratyabhijñā iti padadvayasya vyākhyā darśitā | prasiddhānvayayogena nāmadheya - prasiddhyā ityanena padadvayena udayākarasūnunā utpalena iti padadvayasya vyākhyā darśitā | kiñca udayākarasūnunā ityanvayaprasiddhyā utpalena iti svanāmaprasiddhyā svānvayasvanāmotkarṣasmaraṇadvārajanitasya idamitthameva bhavati nānyathā iti saṃbhāvanātmakaviśvāsalakṣaṇasya svoktaṃ śāstraṃ prati pravartakasaṃvedanasya yojanāt, janaṃ pravartayitum - saṃvedanaṃ jane, yojyajanaṃ śāstre pravartayitum, upasaṃharati janasya iti | yasya kasyacijjantoriti nātra jātyādyapekṣā kācit - iti sarvopakāritvamuktam | ayatnena siddhiḥ parāpararūpā yathā syāt - iti mahāphalattvam | udayākaraputraḥ śrīmānutpaladevo'smatparamagururidaṃ śāstramakārṣīt - iti tatprasiddhyā janaḥ pravartate - iti pravartanādvāreṇa so'nugṛhīto bhavati - ityubhayanāmanirdeśaḥ | iyamiti hṛdayaṅgamatāmupapattiśatairānītā | iti śivam || 18 || āditaḥ 190 || eṣābhinavaguptena sūtrārthapravimarśinī | racitā pratyabhijñāyāṃ laghvī vṛttirabhaṅgurā || yasya kasyacit jāyamānasya jantoḥ ityādinā brāhmaṇādivarṇāpekṣā ādi śabdena tatrāpyadhikāryapekṣā kācinnāstīti asya śāstrasya sarvopakāritvamuktam | etacchāstraśravaṇena parāpararūpā siddhirayatnena syāt iti mahāphalatvaṃ darśitam | prasiddhyā janaḥ pravartyate iti pravartanādvāreṇa ca jano'nugṛhīto bhavatīti ubhayanāmanirdeśaḥ | iyam iti svapratyayaviṣayatva - sūcakena padena janasya upapattiśataiḥ hṛdayaṅgamatvamānītā śrīmadīśvarapratyabhijñeyam | iti śivam | śivāt prasṛtatvāt janasya śivaprāptihetutvāt svayaṃ śivarūpatvācceti śivam | jīvanmuktivibhūtyātmakaparāparasiddhidvayapradaṃ maṅgalam || 18 || eṣā iti, svānubhavasiddhā, kiñca eṣā iti janasya svānubhavasiddhatvena dṛśyamānā, śrīmadabhinavaguptanāmadheyenācāryeṇa kathañcidāsādya ityādi utpale nopapāditā ityantasūtrārthasya prakarṣeṇa vimarśinī - sutrārthaṃ niśśeṣeṇa dyotayantī, pratyabhijñākhye śāstre laghvī - śāstrārthamaśeṣaṃ saṃkṣepeṇa darśayantī, abhaṅgurā - bauddhādisiddhāntaiḥ bhaṅktumaśaktyā, vṛttiḥ - vispaṣṭatvena prakāśikā padavī, racitā sābhiguptaṃ yat purāṇaṃ ca prasiddhimat | hṛdayaṃ tatparollāsaiḥ svayaṃ sphūrjatyanuttaram || iti svoktanītyā anuttarātmakasvahṛdayasphūrjanena racitā - sphāritā | laghvī ityanena padena punarapi svamukhena pratyabhijñāśāstraṃ prati bṛhatī kācid vimarśinī bhaviṣyatīti sūcitam | vākyapramāṇapadatattvasadāgamārthāḥ svātmopayogamupayāntyamutaḥ svaśāstrāt | bhaumān rasāñjalamayāṃśca na sasyapuṣṭau muktvārkamekamiha yojayituṃ kṣamo'nyaḥ || ātmānamanabhijñāya vivektuṃ yo'nyadicchati | tena bhautena kiṃ vācyaṃ praśne'sminko bhavāniti || iti śrīmadācāryotpaladevaviracitāyāmīśvarapratyabhijñāyāṃ śrīmadācāryābhinavaguptaviracitavimarśinyākhyaṭīkopetāyāṃ tattvasaṅgrahādhikāraḥ | samāptā śrīmadīśvarapratyabhijñā || vākyam - mīmāṃsāśāstram, pramāṇam - nyāyaśāstram, sadāgamāḥ - śivaproktāḥ āgamāḥ, amutaḥ - pratyabhijñākhyāt, suśāstrāt - śobhanāt sarvottarāt amutaḥ svānubhavasiddhāt śāstrāt, svātmopayogam - maheśvararūpasvātma - parāmarśātmakamupayogam - prayojanam upayānti - samīpe prāpnuvanti iti, anena śāstreṇa vinā vākyādīni śāstrāṇi kevalaṃ svayameva svātmopayogaṃ nāyānti | tatra dṛṣṭāntamāha bhaumān - bhūmigatān rasān jalamayāṃśca grīṣmādeva kṣīṇān svamarīcicakrāntarniveśya varṣiṇyādimarīcibhiḥ sasyapuṣṭyai yojayitum arkaṃ vinā ko'nyaḥ kṣamaḥ | aham iti prathamānam ātmānam - jñānakriyātmakaśaktipratyabhijñāneneśvarātmakam, anabhijñāya, anyat - vākyapramāṇādiśāstram, vivektumicchati, tena bhūtāviṣṭasamānena svarūpapracchādanātmakamāyābhūtāviṣṭena ko bhavān iti praśne kiṃ vācyam, na kimapītyarthaḥ | yathā caitro bhūtāviṣṭaḥ svapitrādinā saṃketitaṃ svanāmadheyaṃ na jānāti tadvanmahāmāyābhūtāviṣṭaḥ ātmana ādisiddhaṃ maheśvaratvaṃ na jānātītyarthaḥ || iti pratyabhijñāsūtravimarśinīvyākhyā samāptā || ########### END OF FILE #######