#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: E00012 Uniform title: kāllotara Main title: kāllotara mahātantra Secondary title: bṛhadkālottara Manuscript : NGMPP Reel No. B 29/59 Manuscript No. pra - 89 Description: A version of the Kālottara called Bṛhadkālottara - the Great Kālottara, so called because of it size. Called Mahātantra in the collophon, Notes: Revision 0: Feb. 16, 2013 Part 1 Revision 1: Dec. 16, 2013 Part II added (now complete) Internet publisher : Muktabodha Indological Research InstituteMuktabodha Publication year : 2013 Publication city : Publication country : United States #################################################### oṃ namaḥ paraśivāya || kārtikeya uvāca sarvajñāya namastubhyaṃ sarvvakarta namostu te | aviluptasvarūpāya cinmātrāya namostu te || aviluptasvarūpāya cinmātrāya namostu te | pramāṇātītadehāya namaḥ śāntāya tejase || satsaṃvitkaraṇātīta hānādānāntarātmane | anādinidhaneśāya śivāya paramātmane || na(?)mastatvasamārūpāya vibhāgāyāmitātmane | jñāni jñātṛ tathā jñeya vyatiriktāya vai namaḥ || jñaptimātrasvarūpāya ānandabrahmaṇe namaḥ | avidyāvyatiriktāya vidyādehāya vai namaḥ || bhagavan devadeveśa sarvvānugraha śaṅkara | kathitantu mahātantraṃ vistareṇāśivāpahaṃ | alpāyuṣastvamī martyāḥ alpasatvālpabuddhamaḥ | avidyā durgrahagrastāśvi?ddhaṃ vānandavañcitāḥ || atastasnānamādāya ? sūtravat kathaya prabho | yena vijñātamātreṇa śivasāyojyayetāṃ vrajet || mantrāṇāṃ lakṣaṇaṃ brūhi snānapūjādi vistaraṃ | 1b) nityahomavidhānaṃ tu kuṇḍalakṣaṇameva ca || api vā sadvidhānaṃ tu āhutīnāṃ vinirṇṇayaṃ | sāmānyena viśeṣeṇa brūhi me atha lakṣaṇaṃ || dīkṣākarmavidhānañca kathayasva viśeṣataḥ | utpatti mayi tantrāṇāmavatāraṃ viśeṣataḥ || lakṣaṇasamayānāñca āśrayāṇāṃ ca varttanaṃ | lakṣaṇaṃ maṇḍalānāñca āyudhānāñca varttanam || sarasvatīvidhānañca vyākhyāpaṭalameva ca | anadhyāyavidhānañca sādhakācāryalakṣaṇaṃ || ghaṃṭāsūtravidhānañca kamaṇḍaluvidhiṃ tathā | prāyaścittavidhānañca vihitānāñca laṃghane || mṛtyuṃjayavidhānañca prāsādasya ca lakṣaṇaṃ | aṃśakasya vicārantu siddhisādhanameva ca || liṅgasthāpanaṃ caiva bhūparigrahapūrvvakaṃ | prāmādapiṇḍikānāñca pratiṣṭhāṃ bahudhā punaḥ || pavitrārohaṇaṃ yatnād brūhi vṛṣabhalakṣaṇaṃ | mahāsnāna pramāṇaṃ ca liṅgadvāravidhiṃ tathā || anteṣṭiliṅgadhūrañca vratānāṃ lakṣaṇaṃ tathā | puṣpādhyāyaṃ tathā śāntiṃ dhāraṇā ca lakṣaṇaṃ || evamādyāni deveśa krameṇa kathayasva me | p. 2a) iti kālottare mahātantre prathamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca paraṃ śāntaṃ niroga * * *? saṃ nityānandamayātmakaṃ | daśadhā tatsvarūpantu jñātavyaṃ krauñcasūdana || anirdeśamanādiñca sūkṣmaṃ dhruvamanāmayaṃ | vijñeyaṃ ca tathā nityamīśvara sarvagaṃ śivaṃ || parasyaivaṃvidhaṃ rūpaṃ vākpathātītagocaraṃ | sarvapramāṇarahitamardhatarddhata ? sūdanaṃ || parasyaivāpararūpamadda? śenyacyate mayā | sakalaniṣkalaśūnyaṃ kalāḍhyaṃ? khamalaṃkṛtaṃ || kṣapaṇaṃ kṣapamantu kaṇṭhoṣṭhañca dhūmaṃ smṛtaṃ | ityaṣṭadhā parākhyasya svarākhya ? kathitanmayā || sadāśivākhyadevasya śabdarūpasya ṣaṇmukha | tasyāṣṭadhā svarūpantu jñātavyaṃ bhuktimuktaye || anyathā bhavapāśaistu kathaṃ muktimavāpnuyāt | jñātvā sadāśivatatva śivaṃ yānti niraṃjanaṃ || acyutamavyayaṃ śāntaṃ nityānandanirāmayaṃ | sādhako vimalaśuddhaṃ tasmāt sakalamabhyaset || śabdarāśimayaṃ deva sakala paripaṭhyate | p. 2b) amṛtaścāsumāṃścendraśveśvaraścogra ūhakaṃ || ekapādaina ujākhye? upamīścāṃsumānaśaśī | ādisvarā vācakāstu vācyāmī parikīrtitāḥ || vyaṃjanānāṃ tu ye vācyāstān śṛṇuṣva śikhidhvaja | kāmadevaḥ śikhaṇḍī ca gaṇeśaḥ kaule śaṅkarī || ekanetro dvinetraśca triśikho dīrghavāhukaḥ | ekapādordhvacandraśca valayo yoginīpriyaḥ || śakṣīśvaro mahāgranthi tathaikasthād tadvadvantumvā? | nidhaśo nadīṃ padmaśca tathānyaḥ śākinīpriyaḥ | grasna?viśvā?bhīṣaṇaśca kṛtāntaḥ prāṇasaṃjñakaḥ || tejaśvī śakra udadhiḥ śrīkaṇṭhaḥ siṃha eva ca | śaśāṅkau viśvarūpī ca narasiṃhastathāntimaḥ || ete rudrāḥ samākhyātāḥ adhikārapade sthitāḥ | śābdaṃ rūpaṃ samāśritya jaṃtūnāṃ śivadāyinaḥ || viśvarūpaṃ paraṃ bījaṃ viśvātmā prabhuravyayaṃ | parasya vācaka jñeyaṃ viśvamāvṛtā tiṣṭhati || cidacittatva saṃtānato taḥ protamanena tu | viśvarūpamato yatnād yogibhiḥ yacyu? *? syate | anuloma pratiloma || p. 3a) sṛtya?mātrā samākrānta viśvarūpantu kārayet | aśumansaṃyutaṃ kṛtvā śaśibījaṃ vinyaset || sakalasya pravakṣyāmi mantroddharaṃ * *? sthitaṃ | īśāna mo? * *? krāntai prathamantu samuhyayet? || tṛtīyaṃ puruṣaṃ viddhi dakṣiṇaṃ pañcamaṃ tathā | saptamaṃ vāmadevantu sadyojātena tataḥ param || * * *? tu navamaṃ pañca brahmāṇi kīrtitāḥ | oṃkāradīpitā mantrā namaskārāntasaṃyutāḥ || kartavyā siddhidā puṃsā bhuktimuktipradāyinaḥ | * * * * * *? tīya hṛdayaścāśumāṅkitaṃ || ? caturthantu śiro viddhi īśvaraṃ nāmanāmataḥ | uhakantu śikhā jñeyā viśvarūpasamanvitāḥ || tamutragaṣṭasaṃkhyātanetrantu daśamaṃ mataṃ | astra śaśī samākhyātaṃ śivasaṃjñaṃ śikhidhvaja || namaḥ svāhā tathā vauṣaṭ hūṃ vaṣaṭ phaṭ krameṇa tu | jāta ṣaṭka hṛdādīnāṃ krameṇa viniyojayet ||? oṃkāradīpitā mantrā jātiyuktā phalapradāḥ | evaṃ brahmāṇi cāṅgāni kathitāni mayā tava || śivamantramato vakṣye prasādaṃ nāmanāmataḥ | śaśīnā * * * * * * * * * śurañjitaṃ || 3b) oṣadhākrānta śirasamūhakasyoparisthitaṃ | ardhacandrādhanādaśca biṃdudvitayamadhyagaḥ || tadastaṃ viśvasarvantu? kuṭilantu * *? tataḥ | eva prasādamantrasya devadevena bhāṣita || sakṛtsnā?raṇa mātreṇa sarvapāpakṣayo bhavet | saptadhā vartayed yastu sarvatīrthaphalaṃ bhavet || astrajña * * * * * * * *? snātako bhavet | sāṣṭottaraśataṃ japtvā triḥsaṃdhyaṃ parivartayet || pitṛn pitāmahāścaiva tathaiva prathita * *? hāna | akṣayaṃ śivalokantu yāti tasya prabhāvataḥ || etadarthaṃ mahāsena praśasyaṃ śivayogināṃ | atha citraṃ pavitrañca śivadṛṣṭyā karotya *? || * * * * *? dīkṣāyāṃ vighnānāṃ nāśane punaḥ | vināyakopataptānāṃ vakṣye pāśupataṃ punaḥ || śikhābījasamuddhṛtya phaṭkārāntantu vai? phaṭaṃ | ardhacandrāsanaṃ jñeyaṃ kāmadeva sa tarpakaṃ || mahāpāśupatāstrantu na śarīre niyojayet | ityekācaraṇaṃ khyāta sakalabhuktimuktidaṃ || brahmaṇoṅgāni? ca śivaṃ mahāpāśupataṃ tathā | 4a) lokapālāstrasaṃyuktaṃ dīkṣākāle śivaṃ yajet || oṃkārādinamontāśca loke? śāstrāṇi kalpayet | sadyojātaṃ mūrtimantraṃ prasādasya prakalpayet || prasādaṃ sakalaṃ proktaṃ niṣkalaṃ kathyate dhunā | iti kālottare mahātantre prasādoddharapaṭalaḥ || adhunā niṣkalakhyasya proddhāraḥ kathyate mayā | soṣadhaṃ viśvarūpantu rudrākhyaṃ sūryamaṇḍalaṃ (bottom of the page: visargarahitaṃ vindu) || candrārdhanādasaṃyogaṃ visaṃjñaṃ kuṭilantataḥ | niṣkala paramaṃ mantraṃ śivaṃ sākṣāt sadāśivaṃ || bhuktibhuktipradaṃ puṃsāṃ paṃcāṅgasahitaṃ vibhuṃ | sāśumānavirūpantu sa binduṃ hṛdayaṃ mahat || aṃśumān viśvarūpantu seśvarantu śiro mataṃ | ṣaṣṭhamena śikhājñeyāstatrataścāṣṭamaṃ bhavet || śaśināviśvarūpantu phaḍantamastramuccaret | praṇavādi namontāni śivāṅgāni prakalpayet || mūrtimantrantu hṛdbījaṃ pūjākāle prakalpayet | ekāvaraṇametantu sarvakāmārthasādhakaṃ || iti kālottare niṣkalamantrapaṭalaḥ || p. 4b) śūnyoddharaṃ pravakṣyāmi mahāpātakanāśanaṃ | sakṛtsmaraṇamātreṇa sarvāvastho pi sādhakaḥ || śivadehe layaṃ yāti kṣīrakṣīraṃ yathā?sthitaṃ | aśūmān viśvarūpantu sāmṛtaṃ śūnyasaṃjñakaṃ || brahmāṅgarahitaṃ yasmāt tena śūnyaṃ prakīrtitaṃ | praṇavaṃ mūrtivinyāse phaḍantaṃ vighnaśāntaye || etadrahasya paramaṃ nākhyeyaṃ yasya kasyacit | vālavālisamṛddhānāṃ strīṇāṃ vyādhitātmanāṃ || bhogināṃ yogināṃ caiva śūnyamuktaṃ śikhidhvaja | karmakāṇḍaviraktānāṃ nānāstrotāsti sāṅkari || pūjanājjapanāddhyānārdhaṃ dhanārttārayecchivaḥ | śūnyalakṣaṇamākhyātaṃ prāṇavajjāpayet sadā || iti kālottare śūnyamantroddharapaṭalaḥ || kalāḍhyasya pravakṣyāmi kramaprāptasya lakṣaṇaṃ | aṃśūmān viśvarūpākhyamūhakasyoparisaṃsthitaṃ || kalāḍhyantu vijānīyāt sarvaduḥkṛtanāśanaṃ | praṇavādi namontāñca kalāḍhyapaṭasaṃyutaṃ || pade tatparamaṃ bījaṃ bhavabandhavināśanaṃ | sakalasya yathāṅgāni tadvadvaktrāni cādiśet || 5a) mahāpāśupataṃ * rdhat? mūrtimantraṃ tadeva hi | ekāvaraṇametantu kalāḍhyasarvakāmadaṃ || iti kālottare kalāḍhyamantrapaṭalaḥ || khamalaṃ kṛta devasya mantroddharaṃ vadāmite | narasiṃhakṛtāntasthaṃ tejasaṃprāṇamūrdhvagaṃ || aṃśūmānūhakākrāntamadhorddhaṃ khamalaṃ kṛtaṃ | candrārdhanādanādāntaṃ brahma viṣṇuvibhūṣitaṃ || khamalaṃ kṛtamantrantu praṇavādi namontagaṃ | asya brahmāṇi cāṅgāni krameṇa kathayāmi te || udadhi narasiṃhaṃ ca sūryamātrāvibheditaṃ | yadākṛtaṃ tadā tasya brahmāṇāṃgāni coddharet || prathamaṃ tṛtīyaṃ caiva pañcamaṃ saptamaṃ tathā | sadyojātantu navamaṃ mūrdhvādīśādi saṃsthitā || dvitīyantu caturthañca ṣaṣṭhaṃ caivāṣṭagantathā | daśamaṃ dvādaśaṃ ceti hṛdādyājātisaṃyutā || paurvamīśaṃ mahāmantra gāyatrī indulāñchitā | sāvitrī īśvarā krāntā vā māyā hṛdayena tu || sadyojātena mūrti syāt khamalaṃ kṛtamuddhṛtaṃ || iti kālottare khamalaṃ kṛtamantrapaṭalaṃ || kṣapaṇasya pravakṣyāmi mantrodhāraṃ yathāsthitaṃ | p. 5b) pāpānāṃ caiva vighnānāṃ kṣapaṇāt kṣapaṇaṃ mataṃ || ojākhyamaṃśumadyuktaṃ prathamaṃ varṇamuddharet | aśūmānāṃśumākrāntaṃ dvitīyaṃ mantranāmakaṃ || aśūmānīśvaraṃ tadvat tṛtīyaṃ muktidāyakaṃ | uhakamaṃśumānakrāntaṃ varuṇaṃ prāṇa ojasaṃ || pañcamaṃ tu samākhyātaṃ kṛtāṃtaṃ tu tataḥ paraṃ | āśūmānudakaṃ prāṇaṃ saptamaṃ varṇamuddharet || padmamindrasamākrāntaṃ naṃdīśamekapāda dṛk | prathamacāntatoyojyaṃ mantrametaddaśākṣaraṃ || daśabījaṃ mahāmantraṃ kṣapaṇaṃ nāmanāmataḥ | sva?syādyaṃ tṛtīyaṃ caiva pañcamaṃ saptamaṃ tathā || sadyojātantu navamaṃ dvitīyāddhṛdayādikaṃ | daśārṇaṃ praṇavaṃ yantu phaḍantamastramuddharet || namaskārayatānātra brahmāṇāṃgāni nānyathā | dvitīyādaṣṭamaṃ yo vai daṣṭau vidyeśvarāmatāḥ || anante śaśca sūkṣmaśca tṛtīyaśca śivottamaḥ | ekanetraikarudraśca trimūrtiraparastathā || śrīkhaṇḍaśca śikhaṃḍī ca vidyeśāṣṭau prakāśitāḥ | śikhaṃḍitoṣyanantāntaṃ mantra cakragaṇeśvare || 6a) mūrtimantrantu praṇavaṃ kṣapaṇasya prakāśitaṃ || iti kālottare kṣapaṇākhyamantroddharapaṭalaṃ || kṣayamantrastha mantrasya proddhāraḥ kathyate mayā | dyāk padaṃ praṇavaṃ tasya ekavarṇaṃ śivātmakaṃ || vyomavyāpi caturthyantaṃ dvitīyaṃ pañcavarṇakaṃ | tṛtīyaṃ vyomarūpāya paṃcārṇamaparaṃ tathā || sarvavyāpi caturthyantaṃ śivāyetpathapañcamaṃ | tryakṣaraṃ tadvijānīyāt pañcaitāni śivāsya tu || aṅgānyuktāni śāstresmin teṣāṃ nāmāni me śṛṇu | sarvātmānaṃ śiraścaiva jvālinī piṅgalastathā || kramācchivāstramastrasya uktasaṃkṣepato mayā | anantāyetyanantasya vācakaṃ caturakṣaraṃ || anāthāyeti sūkṣmasya padaṃ syāccaturakṣaraṃ | anāśritāyapañcārṇaṃ padaṃśivottamasya ca || dhruvāya tryakṣaramantraṃ ekarudrasya tatpadaṃ | śāśvatāya caturvarṇameka netrasya kīrtitaṃ || saṃsthitāyapadaṃ jñeyaṃ yogapīṭhapurassaraṃ | aṣṭārṇantu vijānīyādvācakantu trimūrtitaḥ || śrīkaṇṭhasya padaṃ nityaṃ yogine pañcavarṇakaṃ | 6b) dhyānāhārāya paṃcārṇaṃ padametacchikhaṇḍinaḥ || caturthyantāni sarvāni vidyeśānāṃ mahātmanāṃ | namaḥ śivāyeti padaṃ ṣaḍarṇaṃ praṇavāditaḥ || caturthyantaṃ hi gāyatryā vācakaṃ sarvakāmadaṃ | sarvaprabhuścaturthyantaṃ paṃcārṇamantrasantatau || sāvitryā tadvijānīyāddīkṣā karmaṇi pūjane | śivāya padamanyacca caturthyantaṃ trivarṇayuk || vidyeśvarāṇāṃ vijñeyamupacāravidhau sadā | padamīśānamūrdhāya ṣaḍarṇaṃ kṛttikāsuta || tadīśānasya boddhavyaṃ saptārṇaṃ puruṣasya tu | syāt tatpuruṣavaktrāya aghora hṛdayāya ca || saptārṇavahurūpasya tadvadvāmasya kīrtitaṃ | yadvāmadevagūhāya sadya sa ta * *? kīrtyate || akṣaraiḥ saptabhistaddhi syāt sadyojātamūrtaye | pañcaitāni padāni syuḥ caturthyantāni brahmaṇāṃ || proktāni mantramukhyasmin sarvanāga? mayā tava | paṃcārṇamaparaṃ siddhaṃ caṇḍīśasya namo namaḥ || praṇavādi prayoktavyaṃ siddhaye'dhvarakarmaṇi | guhātiguhāyapadaṃ ṣaḍarṇaṃ hṛdayaṃ prabho || goptravarṇadvayaṃ tasya śiraḥ proktaṃ sanātanaṃ | 7a) caturvarṇāśikhājñeyā nidhanāyapadaṃhitaṃ || sarvavidyādhipāyeti kavacaṃ saptavarṇakaṃ | jyotīrūpāyapaṃcārṇamastramuktaṃ mahojasaṃ || netramaṣṭātmakaṃ proktaṃ parameśvarapūrvakaṃ | parāyacaṇḍanāthasya ṣaḍaṅgāni śubhāni tu || caturthyantāni sarvāni netrāntāni padāni tu | saptārṇamāsana tasya yatpadaṃ cetanātmakaṃ || acetanācetaneti pūjākāle prakalpyatāṃ | vyoma vyomapadaṃ yojyaṃ caturvarṇaṃ tathāparaṃ || vyāpin vyāpin punaryojya ṣaḍarṇaṃ paramaṃ padaṃ | tathārūpi taddvirabhyastaṃ ṣaḍarṇaṃ paramaṃ tathā || prathametirdvirabhyāsādboddhavyaṃ kṛttikāsuta | tejasteja iti proktaṃ caturvarṇaṃ padaṃ vibho || jyotirjyoti padaṃ taddhivijñeyaṃ caturakṣaraṃ | saptetāniccirabhyāsātpidā?nyuktāni sādhane || caṇḍīśasyosanaṃ muktvā ṣaḍanyāni padāni tu | āsane saṃprayojyāni devadevasya nitya sa || dharmajñānañca vairāgyaṃ aiśvaryaṃ karṇikā tathā | anantena sahetāni ṣaṭpadāni krameṇa tu || tryarṇaṃ padamarūpākhyaṃ tatonagni padaṃ śubhaṃ | tṛtīyaṃ * *? da dhūmākhyamabhasmākhyamataḥ paraṃ || 7b) padaṃ vā nādisaṃjñeyaṃ nānāneti padaṃparaṃ | dhūtrayeṇa ca yatproktaṃ tryakṣarāṇi śivasya tu || nirdeśe veditavyāni samyak sapta padāni tu | oṃ bhūstadvyakṣaraṃ jñeyaṃ tryakṣaraṃ vāpyatho bhuvaḥ || nidhanākhyaṃ tryakṣaraṃ syāt padaṃvyomaśarīriṇaḥ | pañcākṣarāvijānītyāt padaṃ yannidhanotbhavaṃ || dvyakṣarasyācchivapadaṃ dvyarṇasarvapadaṃ tataḥ | paramātmapadaṃjñeyaṃ samāsāccaturakṣaraṃ || maheśvareti taṅkacca mahādevapadaṃhitaṃ | asadma?veśvara evoktaṃ pañcārṇakrauñca sūdana || mahātejaḥ padaṃproktaṃ padaṃvarṇacatuṣṭayaṃ | padaṃpañcākṣaraṃ jñeyaṃ yogādhipatisaṃjñikaṃ || āmantraṇapadaṃ taddhi prayogāddhiniyojayet | (oṃ svāvarṇarddhaye nātra padamanyat prakīrtiaṃ || trīṇyetānyapi nirdeśe padānyuktāni śāsane | anidhanapadaṃ jñeyaṃ caturvarṇaṃ ṣaḍānāna || ṭhese three lines is bottom of page) anidhanāt padādyāvadyogādhipatisaṃjñakaṃ | padānāma bhavet saṃkhyā daśaikañca na saṃśayaḥ || āmantraṇapadānāntu tantre kālottarā cātmake | 8a) muñca muñca caturvarṇaṃ ṣaḍarṇaṃ prathathātmakaṃ || sarvasarvapadaṃ taṃtre boddhavyacaturakṣaraṃ | bhavayugmapadaṃ tadvaccatvāryetāni śāsane || dvirabhyāsa padāni sārdhārddhadvyāni? śikhidhvaja | bhavodbhavapadaṃsiddhaṃ varṇānāṃ tu catuṣṭayaṃ || padamaṣṭākṣaraṃ cānyat sarvabhūtasukhapradaṃ | sarvasānnidhyaśabdādyaṃ karāntaṃ padamanya tu || saptākṣaraṃ vijānīyāt paramaṣṭākṣaraṃ padaṃ | taddhirudraparāntasya brahmaviṣṇupurassaraṃ || etānyapi hi catvāri saṃbodhanapadāni tu | anacitadvirabhyastamaṣṭārṇaṃ padamucyate || asaṃstutamapi tathā tathā pūrvasthitaṃ padaṃ | pūrvasthitapadaṃ yāvada rūpākhyātmakaṃ kramāt || dvā triṃśadviniyojyāni keśarāṇyāsane vibhoḥ | sākṣin sākṣin caturvarṇaṃ dviruktyāpadasaṃtatau || boddhavyaṃ kamalaṃsau tadvācakaṃ padamuttamaṃ | turuśabdapadaṃproktaṃ viruktyācaturakṣaraṃ || pataṅgamapi ṣaḍvarṇaṃ parasyāt pūrvavasthitaṃ | caturvarṇaṃ dvirucānyapiṅgākhyamuditapadaṃ || 8b) tadvajjñānapadaṃ jñeyaṃ śabdaśabdapadaṃ tathā | sūkṣmasūkṣmapadasyāpi saṃkhyāśabdapadātmikā || dvyakṣaraṃ syācchivapadaṃ tacca saṃbodhanātmakaṃ | turvādau sarvaparyantān padānyaṣṭau śubhāni tu || śakrādāvīśaparyantantaṃ dikpālānāṃ mahātmanāṃ | vācakāni mahāsena yajñakarmaṇyanukramāt || tryakṣaraṃ sarvadapadaṃ sadāvidyādhipaḥ smṛtaḥ | āmantraṇapadantacca boddhavyaṃ śāstracintakaiḥ || paṃcākṣaraṃ brahmaśiraḥ praṇavādi namo namaḥ | tṛtīyamapi tadvarṇaṃ rudrāṇyāvācakaṃ padaṃ || śivāyapraṇavādyaṃ yaccaturvarṇaṃ puruṣṭrataḥ | namo namaḥ pāśupataṃ padaṃ syāccaturakṣaraṃ || caturthyantāni śaktyagaṃ pañcaitāni padāni tu | ekavarṇapadaṃ cānte vajrādīnāṃ vidhausthitaṃ || ekatravasamaṃtāni ekāśīti padāni tu | aṣṭaṣaṣṭādhikaṃ prokta varṇānī tu śatatrayaṃ || arcā tu devadevasya samastavyastarūpiṇaḥ | lakṣaṇamantramukhyānāṃ na ca vyāsāya yujyate || ekopi varṇo devasya vācakaḥ parikīrtitaḥ | sarva hyekasya yujyante yataste śivamūrtayaḥ || 9a) sarvakarmakarāḥ sarva sarvasarvārthasādhakāḥ | sarvarūpadharāḥ sarva sarvakāmoghaśaktayaḥ || śivadehodbhavāḥ sarva namīmāṃsyālpabuddhibhiḥ? | pramāṇamāgamaṃ jñātvāśuddhākāryā vimuktaye || siddhaye ca mahāsena sāśuddhātan phalaṃ kvacit | prāptaṃ taccālpamapyatra kiṃ punaḥ śivatāṃ parāṃ || iti kālottare mahātantre kṣayamantrasaṃjñake vyomavyāpini mantroddharapaṭalaḥ || īśvara uvāca śṛṇu ṣaṇmukha tatvena kaṇṭhoṣṭhasya tu lakṣaṇaṃ | viśvarūpaṃ samuddhṛtya tejasyuparisaṃsthitaṃ || narasiṃhaṃ tato'dhastāt kṛtāntaṃ tadadho nyaset | tasyādhaśakravarṇantu rasaṃ tu tadadho nyaset || prāṇā tu tadadhaḥ kṛtvā ūhakaṃ tadadhaḥ punaḥ | aṃśumānviśvamūrtisthaṃ kaṇṭhoṣṭhaparikīrtitaṃ || praṇavādi namontañca tena syāccaturakṣaraṃ | viśvarūpaṃ vakārasthaṃ kṛtvā sūryakalāhitaṃ || prathamantu tṛtīyaṃ ca pañcamaṃ saptamaṃ tathā | sadyodevā tu navamaṃ dvicatuṣaṭtathāṣṭamaṃ || daśamadvādaśaṃ caiva hṛdādyā jātimaṇḍitāḥ | 9b) kaṃṭhoṣṭhaṃ paramaṃ mantraṃ viśvabhūtārtisāmakaṃ || viṣabhūtārtiśamanaṃ duṣṭahiṃsakamardakaṃ | sarvaṃ tatbhedakaṃ mantraṃ jñeyaṃ cintāmaṇiryathā || iti mantrāṣṭakaṃ khyākaṃ śāstresmin kālasaṃjñake | saptakoṭyastu mantrāṇāṃ ekaikasyāsanaṃ sthitaṃ || iti kālottare kaṇṭhoṣṭhamantroddhārapaṭalaḥ || īśvara uvāca || athātaḥ sampravakṣyāmi saucaṃ lesena tattataḥ | bāhyāvayavasaṃśuddhiraṅgiḥśastamṛdāsaha || satyenavavasaḥ śuddhirindriyāṇāṃ yamādibhiḥ | satvasya samatādṛṣṭvā śuddhyarthamavicārataḥ || buddhirapi mahāsena sadyogāt parikīrtitā | prāṇāḥ śuddhyanti vidhivat prāṇāyāmabalāt sadā || dhyānācchuddhiḥ samādiṣṭāpradhānasya guṇātmanaḥ | cicchaktyāḥ śuddhyate hyātmā yathoktaṃ parameṣṭinā || gṛhītvā veṇavaṃ daṇḍaṃ mūrdhānamavaguṇṭhya ca | tato yāyātvahirmantrī vijanaṃ śalilāśrayaṃ || māṣarena śmaśāne ca tripathe vā catuṣpathe | mākule rājamārge vācane copavane tathā || devatā yatane vajryaṃ gorathyāyāṃ viśeṣataḥ | 10a) varcā mūtrādikaṃ vajryaṃ yasmāddhīkāṃti kṛtanaṃ || karṇe kṛtvā pavitrañca viṭmūtraṃ kārayet sadā | udagvaktreṇa tu divārātrau ca dakṣiṇānanaḥ || evamāvaśyakaṃ kṛtvā pāyuṃ loṣṭena majayet | nāvalokyaṃ svakaṃ vacanaṃ cākāśaṃ nirīkṣayet || gandhalepāpanodārthamucitaṃ śaucamācaret | vastraputena toyena nirmalenāvikāriṇā || gṛhṇasmaśikatā śastāḥ kṛmikeśādi varjitāḥ | prasannadeśasaṃbhūtāṃ sugandhāvitṛṇāṃ śurāṃ || liṅgamādau ca saṃgṛhyati sṛbhivāma pāṇinā | mṛdaṃbhasya kṣālayet prājñaḥ pāṇāvaṣyaṃ tarāṃtaraṃ || tāvatya eva dātavyāḥ paścātpāṇi dvayorapi | purīṣasyāpyathotsarge kṛte śaucaṃ vidhīyate || pāyoḥ saptamṛdo deyāḥ sākṣāmātrāvipaścitā | tisrasti srottare pāṇau paścāccaro bhayorapi || saptadatvā mahāsena kṣālayecca mṛdambhasā | tatotchāya? kaṭiścoruṃ jaṃghe ca caraṇau śanaiḥ || śodhayet mṛdamādāya vāmahastena pañcadhā | karo ca maṇivandhau? ca mṛttoyena viśodhayet || śaucametat gṛhasthānāṃ dvigupaścimāṃ madhyamāṃ | 10b) madhyage cārka yatnāt saṃdhyāsamabhyaset || utthitaḥ pūrvasaṃdhyāyāmarghaṃ pūrvānanena tu | ādityāya pradātavyaṃ japaṃ caivonchitena tu || madhyāhna samaye tadvaddadyāddakṣiṇānanena tu | sāyāhnāttiṣṭhaddatvārghamupavisya japettadā || purā tu vedikī saṃdhyā saivī hṛdayaṃ śivaṃ | mahāmudrau tato badhvākṣamasveti visarjayet || evaṃ saṃdhyā purā tatra snānapūrvasamācaret | iti kālottare saṃdhyāpaṭalaṃ || īśvara uvāca || nitya naimittikādīnāṃ snāpamādau samācaret | tadidānīṃ krameṇaiva śṛṇu ṣaṇmukha tatvataḥ || sarvakāmapradaṃ puṃsāṃ śāstresmin kālasūtrake | nyāsārcanādikaṃ kṛtsnā vidhisnānapurassaraṃ || yasmāttasmāntu sāmānyamādau snānaṃ pravakṣyate | nadīnadapravāheṣu palvaleṣu sarasma vā || taḍāge dīrghikāyāṃ vā devakhyāte tathā śubhe | 11a) puṣkariṇyāṃ viviktāyāṃ gṛhe vā snānamācaret || naktaye kārayet snānaṃ kāryamuddhṛtyadūrataḥ | snāyātkarma prasiddhyartha mṛdaṃsaṃgṛhyapūrvavat || bhūḥ saṃśodhyāsinā hṛdyāśuci deśi nidhāpayet | dvābhāgādañjaliṃ kṛtvā tīradeśe gṛhe'thavā || ādyaṃ bhāgaṃ malasnāne vidhisnāne parammataṃ | pādau jaṃghāru ca kaṭipāyuliṅgaṃ sphiṃ ca dvayaṃ || hastau prakṣālyavidhivat samācamya ca pūrvavat | mṛdamuddhṛtya cāstreṇa vimardya kacayo dvayoḥ || śiraḥ prabhṛti pādāntaṃ prayatne nālabhen sudhīḥ | nimarjjanantu kartavyaṃ malasnāna kṛte tadā || uttirāccalamadhyāntra saṃspṛśyapūrvavattataḥ | pitṛṇāṃ tarpanaṃ kāryaṃ ye tu dīkṣāvivarjitāḥ || karanyāsaṃ purākṛtvā vidhi snānaṃ samācaret | astra manusmṛtya mṛdaṃ saṃgṛha yatnataḥ || bhāgatraya pṛthak kuryāt hṛdayeṇa yathākramaṃ | astra japtaṃ tathā pūrva brahmajaptaṃ tu madhyamaṃ || 11b) tṛtīyaṃ śiva japtaṃ tu sakṛtamantreṇa mantrayet | astra japtena bhāgena digbaṃdhaṃ tatra kārayet || śiva japtena tīrthantu vartulaṃ bāhyasaṃsthitaṃ | uttarābhimukho bhūtvā śivatīrthantadā smaret || jaṭājūṭānniyatitaṃ gāṅgayaṃ pāpanāśanaṃ | brahmāṅgajaptabhāgena śarīramavaguṣṭha ca || śivamaṃtramanusmṛtya śivatīrthasya madhyataḥ | majjamenmajjanakurmācchivatīrthamanu smaret || cakravatkṣapacāreṇa samanvā malakādibhiḥ | tatrādau kārayet snānavidhisnānamataḥ paraṃ || vidhisnānaṃ tataḥ kāryamutplutyārkannirīkṣayet | tīrthantīre samākṛṣya hṛdāṃ cākuśamudrayā || snānaṃ mevaṃ vidhaṃ kṛtvā kaupīnaṃ parivartayet | dvādaśāṅgulavistīrṇa dīrghapaṭtriṃśadaṅgulaṃ || śatārddhasūtrakaṃ rajjuḥ kaupīnaṃ tryaṃśalaṃvitaṃ | acchidraṃ suśitaṃ sūkṣmaṃ vāsasī gṛhiṇohitaṃ || sottarīyo pavītañca trayāṇāṃ brahmasūtrakaṃ | uttarīyantu śūdrāṇāṃ tatodhāryanna cānyathā || yāvatpūjā vasānantu na corddha dhārayet kvacit | agramadhyāpasavyāstu devaviprapitṝn kramāt || 12a) namaḥ svāhā svadhā ceti kramāt teṣāṃ pratarpaṇaṃ | saṃhitāṃ tarpayet pūrvaṃ lokapālāṃ grahāṃstathā || yamāyadharmarājāya mṛtyave cāntakāya ca | vaivasvatāya kālāya sadyaḥ prāṇaharāya ca || atriścaiva bharadvājo viśvāmitraśca gālavaḥ | pulastyaścakratuścaiva tarpitāḥ sāṃtidāḥ sadā || pitara bhāryayet paścān mātṛkān paitṛkān punaḥ | tatastīrthaṃ samāhṛtya kartavyaṃ tu hṛdāhṛdi || sitapuṣpāṇi siddhārthaḥ nīladūrvākurāṃstathā | snātvā siraśi dātavyāstilakaṃ rocanāhitā || kilviyaṃ nirddahettīvramalakṣmī pratihanyate | vidhisnānaṃ samākhyātaṃ uddeśena tu ṣaṇmukha || iti kālottare vidhisnānapaṭalaḥ || īśvara uvāca || bhasmasnānaṃ tataḥ kāryaṃ jalasnānādanantaraṃ | jalasnānaṃ vinākāryamaśaktaḥ pāpanāśanaṃ || bhasmamuṣṭiṃ samādāya saṃhitā maṃtramaṃḍitāṃ | mastakāt pādaparyantaṃ malasnānaṃ purāhitaṃ || hṛnmantreṇa ca kartavyaṃ vidhisnānamataḥ paraṃ | īśānaṃ pañcadhā bhasma vikirenmūrddhni yatnataḥ || mukhe caturddhāvaktreṇa ghoreṇaivāṣṭadhā hṛdi | 12b) vāmena guhya deśe tu tridaśasthānabhedataḥ || aṣṭā bandhena sadyena pādānuddhulya? yatnataḥ | sarvāṅgārddvalanaṃ kāryaṃ sadyojātena tatvataḥ || dvijasyāddhūlanaṃ proktaṃ rājanyasyā nyathāhitaṃ | mukhaṃ vinā? tu tatsarvamuddhṛlpa?kramayogataḥ || lalāṭamātramurddhṛlya? vaiśyāḥ sūdraistripuṇḍrakaṃ | athavā tilakaṃ kāryaṃ japabhedāgrataḥ śṛṇu || prakhyālpa hastapādau tu samācamya ca pūrvavat | saṃdhyā pūjādikaṃ kārau japadhyānādi ṣaṇmukha || iti kālottare bhasmasnānavidhipaṭalaḥ || īśvara uvāca || yajanaṃ saṃpravakṣyāmi yathāvidhānupūrvaśaḥ | dvividhaṃ tacca vijñeyamadhikārānurūpataḥ || yatīnāṃ yoginā caiva bāhyo parata śaktiṣu | antaryāgantu vihitaṃ bāhyapūjā pareṣu ca || snātvā prāgvidhināmantrī śivārpitamanā sudhīḥ | māyādvāksamayamaṃ kṛtvā sparśaṃ ca parihṛtya vaiḥ || aiśānaṃ diśi saṃsthaṃ tu pūjāgāraṃ manoramaṃ | dvātriṃśadvastamānaṃ tu viṃśadvastamathāparaṃ || vahyastambhasamāyuktaṃ caturdvāraṃ satoraṇaṃ | 13a) suguptaṃ vijanaṃ ramyaṃ prakīrṇakusumaṃ śubhaṃ || sudhūpāmaudagaṃdhāyaṃ carcitaṃ candanādibhiḥ | vinā?noparisaṃcchannaṃ muktādāmāvalaṃbitaṃ || sitavastrapatākāḍhyaṃ suvicitra dhvajocchritaṃ | kuṃkumodakasaṃsiktaṃ kapūrakṣodadhūsaraṃ || niṣkampārci pradīpāḍhyaṃ darpaṇāṃśuprapūritaṃ | iti nityārcane śastaṃ mandiraṃ bhuktimuktidaṃ || evaṃ vidhaḥ saṃbhavato hyabhāvācca manoramaṃ | tatrādāvarghapātrantu kartavyaṃ praṇavena tu || catuḥśṛṅgathavṛtte vā sūryāyārghamprakalpayet | śivagāyatrimantreṇa praṇavena hṛdāthavā || sūryāyārghaṃ pradātavyaṃ sakṛnnityaṃ prapūjayet | arghapuṣpādi gandhaiśca dhūpadīpapuraḥsaraiḥ || pūjitavyaṃ prayatnena kṣamasveti visarjayet | gandhapuṣpākṣatopetaṃ punaḥ pātraṃ pūrayet || dvāradeśe ca śākhāyāṃ dvārapālān prapūjayet | dvāradakṣiṇaśākhāyāṃ nandīśvara *? nī yajet || mahākāla ca yamunaṃccārasyottaraśākhagaṃ | sarasvatīṃ gaṇeśaṃ ca śrīrūrcādugvareccayet || puṣpārghagandhadhvaryaśca? valinā pūjya ṣaṇmukha | tataḥ pāśupatāstreṇa puṣpaṃ nānā? ca vatkṣipet | 13b) cchoṭikā tritaye naiva tālmapārṣṇihatitrayaṃ | divyāntarikṣabhomānāntena śāntiḥ prajāyate || kṛtvāstreṇa diśābaṃdhaṃ kavacaināvaguṭhanaṃ | uttarābhimukhobhūtvā rucirāsanasaṃsthitaḥ || karo śodhyaśivāstreṇa bhūtaśuddhiṃ samācaret | dhvajamudrāṃ tato budhyā nāsāgramavalokayet || * * *? pradeśavistīrya?vahnikāryo kramāt ślagau? | kaṃdharāśaṅkuvat kuryāt sa yūgaṃcitamastakaḥ || pṛṣṭhavaṃśaṃ samunnāsya dantadantānnasaṃspṛśet | jihvāgra kiñcidunnyanātilaṃmnoṣṭhalocanaḥ? || karāvastreṇasaṃśodhya brahmāṅgāni kramānyaset | kaniṣṭhāmāditaḥ kṛtvā yāvadaṃguṣṭhagocaraṃ || īśādīni vinyasya jeṣṭhādi hṛdayādikaṃ | astraṃ ca talikāyāṃ tu śivaṃ hastataladvaye || kūrmamudrāṃ tato badhvā tatrātmānaṃ tu dhārayet | aśuddhaṃ svamarudra *? bhūtaśuddhiṃsamācaret || akṣeśamindriyamataṃ krameṇaivā nayet tataḥ | ātmanātmani kartavyamātmana'śodhanaṃ kramāt || malamāyā kalārūpaṃ śodhayeddeha? pādapaṃ | 14a) śodhayet praṇavai vatsa prāṇāyāmaistu pañcabhiḥ || recakena sakṛddagva māyā ca mastakāṃvadhi | tadbhasmāt plavanaṃ tacca plāvayedāśubhasmakaṃ || śakṛdau kārato yena recakātthaśikhidhvaja | ādhāraśaktiṃ vinyasya śaktyā padmaṃ tato nyaset || ātmānaṃ recake naiva tārābhaṃ tatra vinyaset | vidyāmuṣṭiḥstataḥ kāryā brahmaiva svagni gocarā || īśamūrddhāsaṃpravaktā ghorahṛdvāmaguhyakaḥ | sarvāṅgasiddhaye sadyomūrtiste naiva kalpayet || sakalastu bhaved deva pañcavaktraḥ sadāśivaḥ | sudhāmayaṃ tathaukāraṃ kuṃbhābhaṃ kamalāmalaṃ || saṃkṣobhārecake naiva vauṣaṭkārāntajātinā | tenāpūritamātreṇa saṃpūrṇā svatanuṃ smaret || tataḥ paraṃ samābāhya sa vāhyābhyantaraṃ śivaṃ | mūlena vauṣaḍantena sūryāyutasamaprabhaṃ || vyāpakatvena vinyasya brahmāṅgāni purānyaset | mahāmudrāṃ tato badhvā pañcavaktra tanurbhavet || uccāṭanaṃ tataḥ kārya tālavyā tu śivāśinā | tarjanāstrīvalokena kuryādāśāvirecanaṃ || 14b) varmaṇā yāgabhūmiṃ tu vastravadavaguṇṭhya ca | tatorghapātramādāya hemaṃ mṛtmayagocaraṃ? || aṣṭārṇaṃ kārayed yatnāt tadabhāvatāṃparitaṃ? | saṃhitāṃ maṃtritaṃ kuryād dhenumudrāmṛtī kṛtaṃ || śodhayedastramantreṇa puryavarmāvaguṇṭhitaṃ | śivabrahmāṅgamaṃtraśca pūjayet puṣpasaṃcayaḥ || ātmānaṃ pūjayet paścāt sthāna? śuddhi samācaret | tato dravyagaṇaṃ sādhyaṃ sakṛda bhukṣaṇena tu || tatrādau sthaṇḍile pūjyaṃ vāyavyāṃ gaṇanāyakaṃ | arghacandanadhūpā * *? rakena nagīyajā ||? oṃ namaḥ śivādibhya iti gurubhyastadanantaraṃ | sa pīṭhaliṅgamastreṇa sahya devavirecayet || ṣaḍakṣareṇamantreṇa tathā liṅgaṃ prapūjayet | vastrapuṣpāṅgarāgādi diśīśānyāṃ niveśayet || śivāstre japtakumbhena snāpayed vighnaśāntaye | liṅgavedīviniṣkrānta tacca srosaprakalpayet || arghaṃ sa kusumaṃ datvā liṅgavyāptiṃ tu bhāvayet | ādhāraśaktivinyāsaṃ vidhivat praṇavena tu || kaṃdabandhadharātatva kālāntaṃ padmanālakaṃ | pañcāsadbhāvasūtrantu tathā bhuvanaṃ kaṃṭakaṃ || 15a) māyātatva mahāgranthi vidyāṃ vidyaraviṃdakaṃ | vāmādyāḥ keśarasthāśca pūrvādi hṛdayāṇunā || manonmanīkarṇikāyāṃ tasyārddhamūrtikalpanāt | dharmādyān buddhitatve tu siṃharūpāstra pūjayet || dharmajñānaṃ ca vairāgyamaiśvarya vahnito nyaset | sitaraktapītakṛṣṇā svapṛṣṭhamavalokitaḥ || bījāṃkurākhyānantañca dharmādīni yathākramaṃ | ityātmatatvapīṭhādho brahmasthāne prapūjayet || padmañca karṇikā patre vāmādhyāḥ karṇikopari | manonmanī pīṭhapṛṣṭhe vidyā tatvāntagocaraṃ || ādhāraśakte vārabhya manonmanyantamāsanaṃ | saṃpūjyagandhapuṣpādyairāsanaparameṣṭhinaḥ || īśvarācchaktiparyantaṃ mūrtiḥ syādrudrasaṃjñake | tataḥparaṃ samābāhya vyāpakaṃ liṅgamūrdhaniḥ || iti lesena gaditāṃ vaśeṣeṇāvadhāraya | vidyātmabhedato mūrtiṃ vinyasyā bhayarūpiṇīṃ || śirāṃsi pañcabhiḥ pañca sa deśānena kalpayet | tatastatpuruṣeṇaiva vadanāni vibhoḥ smaret || nābhi hṛjjaṭharaṃ grivāṃ pṛṣṭhaṃ vyāpayathākramaṃ | 16b) aṃśadvayaṃ tathā caiva vakṣyaśca bahurūpiṇaṃ || kaṭiścaiva tathā pārśve sphicaumeḍhraṃgudastathā | ūrūdvitayamevaṃ syājjātanī ca yathākramaṃ || jaṃghe ca kramasaḥ paścād vāmadevena kalpayet | hastadvayaṃ tathā pādau bāhuyugma sa nāśikaṃ || śiraścaiva vibhonnityaṃ sadyojātena kalpayet | sakalastu bhave devamanyathā niṣkalaḥ śivaḥ || īśvaraḥ sa tu mantavyo viśvamūrtiranekadhā | saṃsthito yogasāmarthyānna ca sīdati karmaṇā || krīḍataḥ parameśasya mūrtireṣā hyaninditā | śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ svāṅgāttha? kiraṇojvalaṃ || cintayet pañcamurddhānaṃ devadeva maheśvaraṃ | tripaṃcanayanaṃ saumyaṃ pañcāsya vāruṇācanaṃ? || daśabāhuviśālākṣaṃ nāgayajñe pavītinaṃ | nīlanīrajanārā ca khaḍgākṣavalayā bhayaṃ || sa triśūlaṃ harasyāktaṃ dakṣiṇapañcavāhavaḥ | bījapūraṃ dhanuścarma varadañca kamaṇḍaluṃ || vāme tu devadevasya vāhavaḥ pañcakīrtitāḥ | īśānaṃ śuddhakundābhaṃ pūrvakuṃkumavannaraṃ || dakṣiṇe'ñjanavat ghoraṃ vāmadevaṃ sadottare | 16a) dāḍimīkusumaprakhyaṃ sadyaḥ paścima diggataṃ || himarāsivayākāraṃ pañcavaktraṃ sadāśivaṃ | aṅguṣṭhaparvamātraṃ tu dhyātavyaṃ karṇikopariḥ || evaṃ mantratanuṃ kalpya tatastaijoniveśayet | guruvaktrāpadeśena kartavyaṃ karaṇaṃ tataḥ || sāmarasyaṃ samāsādya śaktimantrātmaśaṅkaraṃ | hṛtpuṇḍarīkamadhyāntu sausumnaḥ prāṇavatsanā || dvādaśāntāt parāvṛtya recakena nyaset kramāt | śāntamudrāsamāsādya vyaṃjayet pratibimbavat || sakalayojayecchaktyā niṣkalaṃ śāśvataṃ paraṃ | ātmamūrtiriyaṃ prāhu vidyāmūrtau niyojayet || adhiṣṭhe yatayā tatra parāṃ mūrtiṃ prakalpayet | padmamudrāṃ purākramya śivasyāsanakalpanaṃ || āvāhanyā tathāvāhu namaskāreṇavandanaṃ | sthāpanaṃ śaśikarṇyā ca nirodhiniṣṭhurāhitāḥ || tadrūpāparavighnānāṃ kālakarṇyāpracāṭanaṃ | (āvāhanyā tathābāhu) mūrtimūrtimatāṃrekyaṃ saṃcintyaraviraśmivat | liṅgākhyāsannidhānena hṛdādīni tato nyaset || astraṃ karābhyā vinyasya kartavyaṃ svāgataṃ vibhoḥ | 16b) padbhyāṃ pādyaṃ pradātavyaṃ mukheṣṭhā ca manaṃ tataḥ || tatrārghasanmukhaṃ deyaṃ śivāt sadyovadhi kramāt | malasnānaṃ tataḥ kāryaṃ gandhatailāmalādibhiḥ || nirmacchayavacūrṇina tataḥ sānaṃ samācaret | payasā snāpayeddadhnāghṛtena madhunā tataḥ || snānaṃ hṛdāprakartavyaṃ pratyekāṃtaravāriṇā | puṣpadhūpāntare deyaṃ sarvagandhāsva paścimaṃ || śataṃ sāṣṭottaraṃ deyaṃ maḍukānāṃ krameṇa tu | vāmahasta tale kāryaṃ mantrakaṃ liṅgamastakāt || puṣpaṃ yatapūrvavinyastaṃ tadārgheṇavisarjjayet | gaḍḍukāmūlamantreṇa patāke nātha kaṃbunā || jalaṃ deyaṃ liṅgamūrdhni śeṣaṃ vedyāṃvinikṣipet | śataṃcāṣṭottaraṃ sārdhaṃ tatrādhoṣṭau sa deva hi || gaḍḍukāni pradeyāni yathāvidhiranukramāt | śuklahemaṃ sugandhañca suratnaphalaṃ puṣpakaṃ || kiṭakaṅkanahārādyai nānāratnavibhūṣayet | sarvoṣadhiyatadhānyaṃ snāpayet kra?masoṣṭabhiḥ || dravyālābhe mānasaṃ tu draṣṭavyādravyarūpiṇī | na vāmena spṛśi liṅga na kāryaṃ sūnyamastakaṃ || puṣpavat pūrvavinyastaṃ tadargheṇavisarjayet | vāsasā mṛduśuddhena vidhiyaṃ śivamārjanaṃ || 17a) śrīkhaṇḍakuṃkumeṇaiva śaśigranthāvilepayet | kaṭakaṅkaṃ na hārādi nānāratnaivibhūṣayet || ratnaiḥ suvarṇai vastraiśca tataḥ pūjāṃ prakalpayet | puṣpārghagandhapuṣpaiśca saṃpūjyaparameśvaraṃ || gandhapuṣpārgha dīpādīn sadyojātenakalpayet | prāṇāṅgarahitaṃ deyamatradhūpādikaṃ vibhoḥ || vastrālaṅkāratāmbūla vāmadeva na kalpayet | japahomārcanādīni tṛtīyena samarpayet || naivedyaṃ puruṣeṇaiva pūrvasyāṃ diśi vinyaset | īśāne na vibhoḥ kalpyāchatramānāmanādikaṃ || yānyanuktānikarmāṇi bahurūpeṇa kalpayet | nivartyevaṃ vibhoḥ pūjāmīśānamīśakoṇagaṃ || gokṣīradhavalaṃ dhyātvā pūjayet kusumādibhiḥ | karṇikāradalaprakhyaṃ prāgdale puruṣaṃ nyaset || aghoraṃ dakṣiṇasyāṃ tu bhināñajana ca yo pamaṃ | dāḍimīpuṣpasaṃkāsaṃ vāmadeva sadyottare || paścimasyā majātantu saṃkhakuṃdendusannibhaṃ | snānāyāṃ? hṛdayaṃ pūjyaṃ muktāphalasamadyutiṃ || svacchavaiḍūryasaṃkāsamīśānyāṃ tu śirohitaṃ | śikhāṃ tu nai-ṛte bhāge taḍit rūpaṃ? samaprabhāṃ || kṛṣṇavarṇantu kavacaṃ vāyavyaṃ diśivinyaset | 17b) netrantu purato deyaṃ somasūryāgni sa prabhaṃ || dalāgreṣu nyasedastraṃ jvalatpāvaka sa prabhaṃ | evaṃ vaktrāni cāṅgāni bhogasthāneṣu vinyaset || pratibimbasvarūpāṇi vibhūto vibhuvadyajet | pādyamācamanaṃ cārghaṃ dadyādvā cāṣṭapuṣpikā || pūjyaṃ nīlotpalādyaiśca kuṃdavaṃpakajātibhiḥ | kubja?dhūtūrakavakaiḥ karavīra sa pāṭalaiḥ || kadambadamanādyaiśca akhaṇḍeragu?psitaiḥ | naivedyaṃ vividhaṃ dadyānnānāpātreṣu bhaktitaḥ || pāyasaṃ saghṛtānmiśra phalamulāśukaṃ dadhi | khaṃḍakhādyānyanekāni muṅgamālyodanaṃ? tathā || aśokavarti saṣkulyā?pūpikāṃghātikāṃ tathā | kaṃdamūlāni śuddhāni vyañjanāni bahūni ca || ghanaṃ snigdhaṃ suśītañca kṣīraṃ devāya dāpayet | vaktrāṅgānāṃ pṛthak deyamabhāvādekatopi vā || anantādyādalāgreṣu vidyeśānastatra pūjayet | pīṭhakaṇṭhe gaṇeśāṃstu lokeśānapīṭhapādataḥ || tadastrāṃ sthiti deśe tu sthire brahmaśilopari | evaṃ svavyāptibhedena vibhorāvaraṇaṃ nyaset || evaṃ saṃpūjyavidhivat mukhavāsaṃ vibhodadet | sa candra caiva tāṃbūlaṃ hastodvartanameva ca || dīpamālātu pūrvasyāṃ dhūpaṃ dadyāt tataḥ kramāt | 18a) tatonirmatsanaṃ kāryamarghapādyādikaṃ kramāt || tato dhyānaṃ prakartavyamekāgramanasā sudhīḥ | brahmāṅgairāvṛtaṃ deva manantendrāstu gocaraiḥ || prāṇavarti tirodhena japaṃ kāryantu mānasaṃ | na dhyātā na tathādhyeyaṃ vikalpātītagocaraṃ || lolībhāvaṃ yadāprāptaṃ tadasti paramārthataḥ | mānasaṃ manasākāryaṃ bhāṣāntāloṣṭhaghā tataḥ || rudrākhyamālāṃ saṃgṛhya śatasāṣṭottarāṃ śubhāṃ | abhinnaiḥ kārayet tāntra pratyagraiḥ kaṇṭhakānvitaiḥ || ekavaktrestivaktraiśca śvaturvaktraiviśeṣataḥ | ṣaṭvaktraiḥ sarvasiddhyarthaṃ pañcavaktraistathaiva ca || saptāṣṭanavavaktraiśca daśaikādaśavaktrakaiḥ | akṣasūtraṃ prakartavyaṃmakṣamālātha ṣaṇmukha || hṛdāsaṃpūjyasūtraṃ ca candanaravaguṇṭhya ca | aṅguṣṭhenāmikāmadhye tarjanyā vā vivartayet || tatogre?vavisāne tu nāgendraparivartanaṃ | śatamaṣṭottaraṃ jāpyaṃ yadāsyātmaka laṃghanaṃ || nāsaṃkhyaṃ na paribhrānta japyaṃ kuryāt kadācana | aṣṭottaraṃ śataṃ yatnātmūlamaṃtraṃ japet sudhīṃ || dakṣajānuṃkṣitau kṛtvā japaṃ tu vinivedayet | śivena śivasavye tu gandhāsamākhyātaṃ yathāvadanupūrvaśaḥ || 18b) vilomaṃ nātrakartavyaṃ nanyūnaṃ nādhikaṃ kvacit | yathoktaṃ kārayet samākarmā?dehāntaṃ ṣaḍānana || samayī putrakācārya sādhakenaviśeṣataḥ | nityamevaprakartavyaṃ yāvajjīvaṃ śivājñayā || iti kālottare arjanavidhipaṭalaḥ || īśvara uvāca || pūrvasyāṃ kārayet kuṃḍaṃ vedāśraṃ hastasammitaṃ | ekatrimekhalaṃ vāpi pañca vā sthaṃḍilehitaṃ || āraṇyasaṃbhavo hyagni dvijamaṃdirayotha vā | sūryakāntātbhaye vāpi tathā vādho kulāhataṃ || pātre kṛtvā śivā prokṣu veṣṭayet kavacena tu | astreṇollekhanaṃ kuryāt samidagreṇamaṃtriṇā || tisraḥ pūrvamukhārekhā rekhakā cottarāmukhā | aṅguṣṭhānāmikāgreṇa kṛtvān kiraṇameva ca || nikuṭṭanantathā kārya varmaṇāsthakṣaṇantataṃ | catuṣpathamathāstīrya gāyatrī viṣṭare nyaset || hṛdāsaṃpūjya gāyatrīṃ gandhapuṣpaśragādibhiḥ | mṛtpātre tāmrapātre vā grāhayejjātavedasaṃ || 19a) svacūlukaiḥ stribhiḥ | mūlamantradaśāṃsena brahmāṅgāni japet tataḥ | nivedya hṛdayādīnāṃ śivaṃ saṃprārthya yatnataḥ || agnyāgāraṃ tato gatvā homaṃ kuryādvidhānataḥ | agni kāryantu nirvartya dikṣudeyo bahirvaliḥ || daśadikṣvindrapūrvāṇāṃ sarvānna haviṣā sutaḥ | samācamyāpasaṃspṛśya karanyāsantu kārayet || śivavaktragasahitaṃ śivakāryantu kārayet | pradīpadhūpanaivedya valohome viśeṣataḥ || svāhākāraḥ prakartavyaḥ śeṣa caiva namaskṛtiḥ | stotraistutvā praṇamāśaṃ kriyāṃ tasmai samarpayet || vilomārghaṃ tato datvā cintyayet tārakā kṛtiṃ | vahne visarjanaṃ kāryaṃ tatra cānyatra dhāraṇaṃ || īśānyāṃ caḍanāthaṃ tu hūṃ phaḍantena pūjayet | vastrānnagandhapānārghanirmālyādi pavitrakaiḥ || visarjyacārghapātraṃ ca samācamyāpasaṃspṛśet | nyāsaṃ kāryaṃ yathāśaktyā japtavyā śivasaṃhitā || śivārcanaṃ kuṇḍabāhye tridhā jñātvā? dhruveṇaivāvatārayet | 19b) yonau tu bījavat kṣiptvā sadvyomasthaṃ śivaṃ smaran || sadyojātena ca hṛdādadyādāhutipaṃcakaṃ | martyadhānaṃ bhaved etat tataḥ puṃsavadhāṃ bhavet || śirasā vāmadevena kuśāgra lavakaṃ kṣipet | puruṣo jāyate tena strī na ca napuṃsakaṃ || kṛtvā puṃsavanaṃ hyevaṃ śīmantaṃ kārayet tataḥ | vaktrāṇāṃ kalpanāṃ kāryā paṃcānāmanupūrvaśaḥ || kalpanāniḥ kṛtiḥ proktāḥ śāstresmin kṛttikā suta | deha kṛṣṭistataḥ kāryā sāṣṭatriṃśatkalātmikā || mukhaṣyāṇākṣikarṇā ca samādā manasā smaret | śikhayāghoramaṃtreṇa kāryaṃ karma trayaṃ tathā || vakṣaṇi?kalpyadehaṃ ca sasyaṃ datvakramāttrayaṃ | iti karmatrayaṃ nāma sīmantamaṣṭamehitaṃ || vaktrāṇāniḥ kṛtiḥ kliptirudghāṭaṃ kṛttikā suta | tatorajātakarmañca kāryaṃ vaktreṇa varmaṇā || tatogni vaktravaktreṇa kuryānnālāpanodanaṃ | analañca tathā prokṣya sadyaḥ sūtakaśuddhaye || rakṣārthaṃ jāta me? bhasmadarbhāstaraṇamārabhet | pūrva ca dakṣiṇe caiva tathā cottarapaścime || tataḥ paridhayo deyāḥ satvaro palāśavṛkṣajā | bāhumātramāṇena viṣṭaraṃ vā daśāṅgulaṃ || 20a) brahmaviṣṇuhareśānaṃ viṣṭarasthaṃ prapūjanaṃ | lokeśāḥ paritaḥ pūjyāḥ svāstravāhanasaṃyutāḥ || ādhānājjanmaparyantaṃ tilenāhutayo dadet | jātakarmasamākhyātaṃ nāmakarma tataḥ paraṃ || ājyena tata prakartavyaṃmājyaśuddhirathocyate | pratāpya śrukśruvā varmā vacchinnāgraiḥ kuśaiḥ spṛśet || agramagreṇamadhyañca mūlaṃ mūlena ca kramāt | triḥkṛtvevaṃ śivāstreṇa svadikṣu dakṣiṇato nyaset || pratāpayedagni kuṇḍe goghṛtaṃ tāmrabhājane | nirīkṣaṇaṃ tataḥ kāryaṃ mānausaṃsthāpayet tataḥ || darbhakāṃḍau samādāya nāmapyaśakṛtāspadau | aṅguṣṭhānāṃmikābhyāṃ tu plavanaṃ tatra kārayet || vācatrayasaṃmukhaṃ syāt saṃplavaṃ tu parāṅmukhaṃ | tatodarbhātmakaṃ gṛhya triḥprabhrāmya kṣipedadhaḥ || nīrājanaṃ samākhyātamavadyātantra dyotanaṃ | tadulmukaṃ kṣipedadyāpayagni karaṇaṃ śṛṇu || ulmukaṃ caiva trīn vārān prakṣipedājya madhyataḥ | paryagnikaraṇaṃ proktaṃ hṛdāsarva prakalpayet || dhenumudrāṃ tato badhvā patantamamṛtaṃ smaret | vaktrābhighorasaṃdhāne vaktre kṣa?ñca samācaret || 20b) paścimādīśaparyanta svamaṃtrāhuti yogataḥ | vaktrābhighoraṃ kathitaṃ vaktrāṇāṃ dīpanaṃ paraṃ || śivāṇutā tu saṃdhānaṃ dvābhyāṃ tu parikalpayet | puruṣāghoravaktrābhyāmuttarapaścima dvaye || ekaikāhutihomena saṃdhānaṃ tatra kalpayet | dvābhyāṃ caiva tu vaktrābhyāmāhutyekaṃ pradāpayet || pañcāhuti prayogena vaktrasaṃdhānamīritaṃ | īśānaimakṣayaṃ homaṃ puruṣe aṇimādikaṃ || prāyaścittādikeghoraṃ tathā vai krūraṃ karmaṇi | vaśyākarṣaṇa home tu vāmadevena homayet || nityakarmavidhānantu vaktresmin paścimehitaṃ | evaṃ jñātvā mahāsena saṃkalpaṃ kuṃḍamānataḥ || vandhakīkaraṇaṃ hyevaṃ nānyathākārayet yuta | mukhyabhūtāsya hotavyaṃ gauṇānānyamukhāni tu || nāmakarma ca kartavyaṃ śivāgniriti tatvataḥ | śeṣasaṃskārasaṃsiddhyai paścāt pūrṇāṃ prapātayet || niḥkrāmanānnaprāsañca vratabandhanameva ca | cūḍāgodānaparyantaṃ vratāhaṃ pūrṇayā kṛtaṃ || athavānyaprakāreṇa śivāgniṃ kārayet kramāt | ātmavidyā śivākhyaṃ ca tridhāpūrṇāpradāpayet || śivāgni jāyate tena sarvasaṃskāravarjitaḥ | jñānāgni janayedvātha sarvakarmasusiddhidaṃ || 21a) hṛtpuṇḍarīkamadhyā tu sausumnena yathāsutaḥ | sūryāyuta pratīkāśaṃ nikṣipet kuṇḍamadhyagaṃ || nityanaimittike kāmye jñānāgniṃ tu śivapradaṃ | vāgīśvarīśvaraścaiva hṛtmantreṇavisarjayet || ājyapātraṃ samādāya śruveṇāhutayo dadet | sūryāyeti ca somāya tābhyāṃ svāhāntasaṃyutaṃ || agnaye sviṣṭa kṛtaye svāheti padamuccaran | juhuyāt? karmasaṃsiddhyai āhutīnāṃ catuṣṭayaṃ || tato hṛdayamantreṇa śivāgne svahṛdi nyaset | āsanaṃ kalpayet paścāt kuṇḍamadhye yathāvidhiḥ || karmāśayānurūpeṇa mūrtivaktraṃ prakalpayet | hṛdambujātparaṃ śāntamādheyatvena vinyaset || puṣpārghagandhadhūpādyaiḥ sakṛdevātra pūjayet | mahāmudrāṃ tato badhvā namaskārantu kārayet || tato mūlena homantu yathāśaktyā tu kārayet | brahmāṅgānāṃ daśāṃsena svāhāntaṃ homayet sadā || ghṛtena payasā vātha tailairvā ghṛtamiśritaiḥ | yavairvā brīhibhirvātha guggulena ghṛtena vā || nityahomaḥ prakartavyaḥ kāmyahomamathocyate | dūrvāghṛtājyaṃ śāntyarthaṃ samidhaṃsti madhu plutāḥ || jātīcampakapadmāni śrīpatrāṇi phalāni ca | śrī kāmānāṃ hitahomaṃ karaṃvīraṃ ca me hitaṃ || 21b) rājikālavaṇaṃ tadvat pītapuṣpāṇitambhane | tilājyaṃ karṣamātraṃ tu hotavyaṃ karmasiddhaye || tilān mṛgyātha juhuyāt yavādīn kambumudrayā | muṣṭinā taṇḍulānyena puṣpādīn kumbhakena tu || pāyasaṃvyañjanādīni patākena tu homayet | karkkadhūkapramāṇena guggulaṃ homayet sadā || ghṛtāktaṃ gāyasaṃ homaṃ hastārddhamātrapramāṇataḥ | grāsamātrasadāhomya modanasyāhuti trayaṃ || śruvamātraṃ vyaṃjanānāṃ bhakṣāhomyāsvamānataḥ | haparāmalavaddhāmyā lāvaṇaṃ karṣamātrakaṃ || lājā siddhārthakā homyāmuṣṭimātrapramāṇataḥ | phalānāṃ kusumānāṃ ca svapramāṇamabhīpsitaṃ || kaṃdamūlaphale svevaṃ saṃskṛteṣu ṣaḍānana | kaṃdamūlaphalānyevaṃ nitye kāmye ca śasyate | bhagadaranivṛtyai tu rājayakṣaṇi śaktunā | uccāṭane trayakaṃbukeśāsthāni ca homayet || tīkṣṇatailena samidho vibhītakasamudbhavāḥ | cintyaddhaprāṇi? sarvāṅgaḥ homo vidveṣakarmaṇi || ūrdhvaṃ śuklastu? kartavyastarubhiḥ kṛtaniścayaḥ | pretadāruśmaśānātkarasṛgmisraṃstu śasyate || uccāṭayati śukrasya nātra kāryāvicāraṇā | kaṭṭakaṇṭakinovṛkṣā jñātavyā hyavicārake || 22a) śāntapuṣṭivaśākarṣe kṣīriṇabhāraṃ smṛtāḥ | madhuḥ praśamyate homaiḥ śruvamātra caiva sādhane || catuṣpadānāṃ sarveṣāṃ māyaṣi śamyate payaḥ | palanātrañca madhuraṃ sadotkṛṣṭāpala dvayaṃ || sarvāpyāya na siddhyarthaṃ hotavyaṃ trimadhunā saha | nirddhūme homakarmastu praśastaṃ nānyathā śubhaṃ || pradīpta?dakṣiṇāvarte homaḥ sarvārthasiddhidaḥ | anyavarṇāñca gatvāśca śabdāścākṛtayastathā || vikārāśca śikhāścaiva jñātavyāḥ sādhakena tu | padmarāgadyutiḥ śreṣṭho lākṣīrasayamaprabhaḥ? || bālārkavarṇyahṛtantuka jayārthaṃ śamyate nṛṇāṃ | indragopakasaṃkāśā hitobhogethapāvakaḥ || śakracāpanibhaḥ śastaḥ kuṃkumāṣunibhastathā | raktavarṇaṃ sadāvāgniḥ praśastaḥ sarvasiddhidaḥ || taptacāmikaraprakhyā haritālanibhaścayaḥ | haridrāmanaśīla naṭīvarṇārocanābhaśca śamyate || staṃbhane pītavarṇastu raktānaśāvidhauhitaḥ | paṭhyadāñjananistriṃśa tulāvarṇe na siddhidaḥ || māraṇoccāṭanocchede karmaṇāsmin sadāhitaḥ | śaṃkhasphaṭikuṃdeṃdu varṇādyāyamusiddhidaḥ || śāntaike pauṣṭike caiva sobhanaḥ sarvadānanaḥ | 22b) mārjārākṣatitaḥ śastaḥ śukapicchābha eva ca || mayūrakaṇṭhasadṛśastathā pārāvatopasaḥ | vicitro hayamāno yaḥ sahasaiva prajāyane || jñātvā karmānurūpaṃsyād yasyayasyānurūpataḥ | karmaṇaḥ satataṃ grāhyastyājyāvā tadvilomataḥ || sugandhadravyagandhaugni ghṛtagandhā'thasobhanaḥ | āyuṣaḥ padmagandhaśca bilvagandhaśca ṣaṇmukha || ugragandhābhicāre tu praśastaḥ sarvadā nalaḥ | nīlotpalasamāgandhaḥ sobhāgyasasyate sadā || hūyamānāyadāvahniḥ murajāmbudaniḥsvanaḥ | tadāho tu vijānīyāt karmasiddhi samīpsitāṃ || jīmūtavallabhīsaṃkhamṛdaṃgaṃdhyatirūpakaḥ | sadyomiḥ siddhaye heturatonyaśca viparyayaḥ || cchatrākarabhṛguḥ śriṣṭodhvajacāmarasannibhaḥ | vṛṣakuñjarayonena tulyogniḥ puṣṭidaḥ sadā || vimānādi vitānānā prāsādānāñca yo bhavet | ākāre ca haṃsānāṃ mayūrāṇāñca śasyate || siṃhākṛtiryadāvahniḥ sadyaḥ siddhikaraḥ smṛtaḥ | ghanāḥ snigdhāḥ paṇḍitāśca nirddhumāścāti bhāsvarāḥ || bhṛgavaḥ sarvadāśastād siddhāye sarvavastunaḥ | 23a) rūkṣaścaṭacaṭāśabdastathāsimisimidhvaniḥ || kharoṣṭramahiṣādīnāṃ rūpamaṃtramasiddhaye | snigdhaḥ pradakṣiṇāvartaḥ suśabdaścaścāpi yo bhavet || vedyaḥ sārthapradāsiddhyarthamanyathā nisphalo bhavet | ghanāḥ snigdhāḥ piṇḍitāśca nirddhumāścāpi bhāsvarāḥ || evaṃ vidhāḥ praśamyante bhṛgavo nātra saṃśayaḥ | ullikheddhamudhyaṃyaścayaścādhaḥ śikha eva ca || nahetadbhuktimuktyarthaṃ śāstrakālottarātmake | pūrṇāṃ tatastu nikṣipya śakṛnsmṛtvā tu saṃhitāṃ || puṣpāñjali kṣipedvahnau kramāt mudrā pradarśayet | bhasmātā tilakaṃ kṛtvā phalaṃ saṃhāramudrayā || pūrakena hṛdikṛtvā śivahaste pradāpayet | pūjayet parayā bhaktyā puṣpārghyādi vilepane || stotraistutvā mahādevaṃ āgamāntaiḥ śivātmikaiḥ | dakṣajānuṃ nyased bhūmau dhāryapuṣpāñjaliṃ hṛdi || saṃhitāntu samuccārya śivaikāhitacetasā | pūjājapāgnikāryādyaṃ sukṛtaṃ yatmayārjitaṃ || tatphalaṃ parameśāna mayā tubhyaṃ samarpitaṃ | karmaṇāmanasā vācā tvaṃgati maheśvaraḥ || evamuktvā svaśabdena vibhoḥ saṃvyasamarpyayet | parāṅmukhaṃ tataścārghaṃ sadyojātācchivāvadhiḥ || 23b) astrāddhṛdaye paryanta gandhadhūpaśragādibhiḥ | mudrāṣṭakaṃ kramād deyaṃ śivasyātravisarjane || brahmāṅgāni tatoliṅge praveṣṭāni vicintayet | kṣamasveti mahādevaṃ saṃsthāpyaṃ ca samutsake || calācale vidhihyeṣaḥ phaḍile tu viśeṣataḥ | kiṃtu snānavidhihīnantu prāguktaṃ sthaṇḍilehitaṃ || gaṇeśasya gurostadvat tataḥ kāryaṃ visarjanaṃ | śivāgnerdvāraṇaṃ puṃṇyaṃ tasmāduddhṛtyavāhitaṃ || visarjayetha vā vahnau tataścārghavisarjayet | sarvagandhapahāraiśca aiśānyāṃ yāgamandire || vastrānnagandhanaivedya śivotthāni sarpyayet | namaścaṇḍīśvarāyeti visṛjyahṛdināhṛdi || kṣīrodanājyasātmaśrairvyañjaneśca nisamiyeḥ | vāhyabhūtavalideyaḥ sarvadevārcaneṣu ca || samācamyāpasaṃspṛśya saṃhitāṃ tu sahṛtsmaret | iti nityārcanavidhiḥ kathitāste mayāsuta || iti kālottare nityāvahnikapaṭalaḥ || īśvara uvāca || athātaḥ sampravakṣyāmi kuṃḍānāṃ lakṣaṇaṃ kramāt | mekhalānāṃ śrukśruvābhyāṃ tu pramāṇaṃ kṛttikāsutaḥ || caturasraṃ tu pūrvasyāṃ kuṇḍaṃsāmrājyasiddhiddhaṃ | 24a) śatrūṇāṃ stāpane śastaṃ yonyākhyamagnikoṇagaṃ || ardhacandrantu yāmyāyāṃ śatrūṇāṃ māraṇe sthitaṃ | trikoṇaṃ nair-ṛtekoṇe vidhūṇāṃ vyādhivarddhanaṃ || vāyavyāṃ tu ṣaḍaśraṃ hi śatrūṇāṃ cālanehitaṃ | saumyāyāṃ padmasaṃjñaṃ tu śrīmedhāpuṣṭidaṃ nṛṇāṃ || sarvakāmapradaṃ kuṇḍamīśānyāmaṣṭakoṇakaṃ | hāstistaṃkaṃ nihome tu vṛttaṃ vā caturaśrakaṃ || pūrvasyāṃ paścimasyāṃ vā yogapīṭhān prakalpayet | nityahome tu kartavyaṃ tathaiveśānagocare || nanyūnānādhikākāryā punaruktā ca garhitā | saṃpūrṇāphaladāpuṃsāśabalāgahitā tathā || kriyākriyājñaiḥ kartavyā svaśāstre tu yathoditā | ādyāvedāṅgulā kāryā tryaṅgulādvyaṅgulā tataḥ || gāṃbhīryaṃ mukhavat kuṃṇḍe yonivarddhana visvṛtā | nadāṅgulāntu dairghaiṇa gajoṣṭākārasannibhā || nābhiraṅgulamānena mekhalādhottare sthitā | kuṃḍarūpānusāreṇa yoniḥ kāryāḥ na cānyathā || yonāvabhāntarevātha kuṇḍarūpeṇa kalpayet | iti nityavidhau kuṇḍaṃ naimittikamathoṇḍate || sahaśrāyutahome tu hastahasta dvayaṃ mataṃ | catuṣṭaraṃ lakṣahome daśalakṣe tu ṣaṭkaraṃ || aṣṭahastaṃ koṭihomenorddhamasmāt paraṃ bhavet | 24b) dvikarasyātra kuṃḍasya mekhalā ṣaḍaṅgulā || vedāṅgulā madhyamā tu antimātribhiraṅgulaiḥ | catuṣṭarasya kuṇḍasya pūrvānemyaṅgulāṣṭakaṃ || ṣaḍbhiramadhyāṅgulaiḥ śastā tathaivātyāṅgulestribhiḥ | tatrādyā mekhalākāryā ṣaṭkarasya daśāṅgulā || aṅgulairaṣṭabhiścānyā vāhyanemiḥ ṣaḍaṅgulā | karārdhenāṣṭahastasya mekhalādyā tu kārayet || dvitīyā tṛtīyā tasyā daśāṣṭāṅgulisammitā | sarveṣā caiva kuṇḍānāṃ yoniḥ syādvāstike yathā || dvyaṅgulā dvayaṅgulāvṛddhi vistārāyāmatohitā | vibhāgaḥ kuṇḍayoganīnāṃ lakṣaṇaṃ leśataḥ śṛṇu || samantra caturasrantu vedāśranāmanāmataḥ | turyāgrenārddhakoṇārddha turyatyāgaparibhramāt || svakṣetrāṣṭau śatogre tu dadyāt tat tatkṣatrasaṃgamāt | hotāsanaṃ mataṃ kuṇḍaṃ śaktimaṃtreṣu jutidaṃ || vikārabhaktraṃ vedāśraṃ purutāṃśaddvayaṃ vinā | manubhāgasamaṃ sūtraṃ bhrāmayedarddha candravat || arddhacandramataṃ kuṇḍaṃ raudamaṃtreṣu siddhidaṃ | turyāśraṃ pūrvavat kṛtvā ṣaḍarśapurato nayet || lāncchayet tena mānena kṣetrārddhānmīna turyataḥ | 25a) ṣaṭsūtrapātanāt spaṣṭaṃ ṣaṭkoṇaṃ jāyate tadā || vāyavyānāṃ tu maṃtrāṇāṃ śaktānāṃ phalasiddhidaṃ | ṣaṭkoṇārdhaṃ trikoṇaṃ tu raudrāṇāṃ sarvasiddhidaṃ || arddhakoṇārddhakoṇe tu vasvaṃ satyāgato bhramāt | vartulaṃ sarvamaṃtrāṇāṃ siddhidaṃ nānṛtaṃ vacaḥ || padmaṃpadmākṛtiṃ kuryāt vṛttamānena ṣaṇmukha | madhyanemyāṃ? tu patrāṇi pūrvatatra karṇikā || āpa śrī kīrtidārogyaṃ sarvamaṃtreṣu śasyate | vikārāṃśaparityāgāt koṇādagraṃ tu lānchayet || dikṣusaṃsphālayet sūtramaṣṭāmrantena jāyate | kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ śrūkśrūtvālakṣaṇaṃ mataḥ || vāhumātrāprakartavyā śruvāvai kaṅkatī matā | śālacandanaśākonchāśiṃśapāsaralotbhavā || khādirāśvacchajāvātha kāryā vai śrukśruvastathā | vedikāṣṭāṅgulīkāryā tatkhātaṃ tryaṃgulaṃ mataṃ || pañcāṅgulantu vistārān kaṇṭhamaṅguṣṭamānataḥ | vistārā tryaṅgulaṃ kaṇṭhe vedivaṣvāpavedikā || saptāṅgulāthavā kāryā tat mukhaṃ pādavāhitaṃ | kaniṣṭhikā parīṇāhamājyanirgamanaṃ hitaṃ || daṇḍaviśāṅgulaṃ kāryaṃ mūle śrutāṃgule ghaṭaṃ | daṇḍāgre vedikā kāryādvyaṅgulā caturaṅgulā || vistarādvyaṅgulādaṇḍaṃ parīṇāhaṃ ṣaḍaṅgulaṃ | 25b) ekaṃ śruk syāt śruvastejo hāstikāguṣṭha garbhikaṃ || avaṭaṃgoḥ padākāraṃ karpāpūritapuṣkaraṃ | mūlāgraṃ maṃḍikākrāṃtaṃ daṇḍaṃ nālākṛtiṃ śubhaṃ || avaṭaṃ gajakuṃbhābhaṃ ślakṣṇadaṇḍena vāyutaṃ | śrukśruvau kathitau leśāt śātresmin kālasaṃjñake || iti kālottare kuṃḍotpādakaraṇapaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi mudrālakṣaṇamuttamaṃ | prayujyantercanavidhau home japavidhau valau || āsane padmamudrāntu kalpane darśayet sadā | āvāhanyā prakartavyaṃ śivasyāvāhanaṃ sadā || pādyārghyācamanādīti dhūpāntañca prakalpayet | sthāpanaṃ śaśikarṇṇyā ca śirobījamanu smaran || sannidhāne mahāmudrāmādisaṃdhyā tato nyaset | nirodhi niṣṭhurā deyā devadevasya yatnataḥ || kālakarṇā tathāmudrā vighnadhvaṃse tu baṃdhayet | liṅgākhyāmaṃtrasaṃdhāne kalānāṃ viniyojayet || namaskārātmikāmudrā maṃtrānāṃ vandane hitā | iti mudrāṣṭakaṃ bhaktyā tridhāśambhoḥ pradarśayet || uttānau tu karo kṛtvā hṛddeśe tu samāhitaḥ | aṅguṣṭhāvinipīḍye tu madhyato vinatāṅgulī || 26a) āvāhanī prayoktavyā devadevasya cārcane | tarjanyagrantu jeṣṭhāgre prayatnād viniyojayet || uttāno tu karo kṛtvā darśayecchaśikarṇikāṃ | vāmasya maṇivandhe tu savyaṃpṛṣṭha tato nyaset || madhyamāṃguṣṭhasaṃvyodvyānamudrā prakīrtitāḥ | tāthavānyaprakāreṇa vāmāṅguṣṭhāparī tataḥ || gṛhītvā tarjanīvāmāmuṣṭinā dakṣiṇena tu | hṛddhe kṛtvā tadaṅguṣṭhaṃ vāmāṃguṣṭhāṅguli dhvajaḥ || sarvāsāṃ caiva mudrāṇāṃ śivamantraṃ samuccaret | āsane padmamudrāṃ tu dhvajākhyāṃ dhyānakarmaṇi || hastābhyāṃ saṃspṛśet pādādūrddhaṃ yāvat samastakaṃ | tathā pādāvadhiṃ yāvat mahāmudrā tadā smṛtā || saṃnidhāne sadā yo ādimadhyāvasānataḥ | nipīḍayet tathāṅguṣṭhai hastayorubhayorapi || ubhau cāṅguli gabhasthau niṣṭhurāntāṃ pradarśayet | vibhau nirodhane yatnāt maṃtragrāmasya nityaśaḥ || aṅguṣṭhā connatau kṛtvā hastayorubhayorapi | ubhau vā vimukhā kṛtvā kālakarṇā pradāpayet || vighnānāṃ dhvaṃsanāthaṃ tu devadevasya yatnataḥ | aṅguṣṭāmuṃnataṃ kṛtvā muṣṭiṃ pāṇau tu dakṣiṇe || prakṣipedvasta madhye tu vāmahasya mantravit | dakṣiṇe tu tathā pāṇau śeṣāḥ kāryāḥ tathopari || 26b) liṅgamudrā mahāvīryā prayojyāliṅgapūjane | hṛddeśe vinipīḍyata hastayorūbhayostalau || namaskārassvakartavyo mantrāṇāmaṃtravandanai | prasāra mreḍhrabhau hastau * ddeśe viniyāmitā || aṅgulyā vistṛtāḥ kāryāḥ madhyeṅguṣṭa dvaya nyaset | śivasyāsana vinyāse padmamudrāmpradarśayet || iti mudrāṣṭakaṃ khyātaṃ taṃtre kālottarātmake | yathārcane tu havane japadhyāna vidhau tathā || mudrāṣṭaka prayatnena hṛtmantreṇātha darśayet | paṭāntarita mudrāstu darśayecca śivāgrataḥ || paṭāvaguṃṭhite naiva dhyānāntaryā samācaret | dhāraṇābhūtaśuddhistu yat kiñcit manasoditaṃ || iti kālottare mudrāpaṭalaḥ || athātaḥ saṃprakṣvamitadhivāsavidhikramaṃ | tithinakṣatrayogāśca yajñopakaraṇāni ca || deśaṃbhūdevasaṃyuktaṃ manāstikamaninditaṃ | saraddhamaṃtayo yogā dīkṣākarmavidhau vacaḥ || tayorasaṃ bhave varṣāṃ vinānyatrāpi śasyate | dīkṣāyāmabhiṣeke ca tathā mantrapari grahaṃ || vratagraha na mokṣe ca dravyālabhana karmaṇi | kārtikyāṃ caiva vaiśākhyāṃ svarbhā *? rapi darśane || 27a) mahendre malaye sahye śrīśaile himavat girau | pāriyāteṣudeviṃdhye śukṣimānṛkṣaparvate || gaṃgāyamunayodhotvantarvedyāṃ ca kārayet | sarasvatyāṃ dvayadvatyāṃ godāvaryā mayānnidhau || narmadākṛṣṇaveṇyāṃ ca siṃdhau pañca nade tathā | tuṃgabhadropakaṇṭhe ca candrabhāgopakaṇṭhataḥ || guhāyatanatīrtheṣu nadīnāṃ saṃgameṣu ca | bhuvaneṣu ca ramyeṣu vaneṣū pavaneṣu ca || bhūmiṃ tatra parīkṣyeta vakṣyamāṇa krameṇa tu | bhūmestu grahaṇaṃ kṛtvā likhet maṇḍalamuttamaṃ || caturthyāmathavāṣṭamyāṃ caturdaśyāṃ tathaiva ca | pūrṇamāsyāṃ prakartavyaṃ bhūtikāmaiḥ śite sadā || muktikāmaiḥ kṛṣṇapakṣe yat kiñcit karmamācaret | dinacchidrādi muktāśca yāścānyāstithayaḥ smṛtāḥ || candrasūryāparāge tu ṣaḍāsīti mukheṣu ca | grahanakṣatra yogeṣu viṣuvai mutsaveṣu ca || ayaneṣu ca sarveṣu yāgaṃ sarvārthasiddhidaṃ | trīṇyuttarā tathā kārye somyañca gurudevataṃ || yajamānānukūlenyesutīre nirupaplave | ucca sthiteṣu saumyeṣu krūre nīca sthite sati || yajñadravyāṇyaśeṣāṇi samāhṛtya prayatnataḥ | 27b) pūrvoktena vidhānena snātvā samyak sayantritaḥ || vidyākriyā tathā yoga caryāpādārtha tatvavit | śivaḥ śaktistathātmā ca pāśaśu trividhaḥ kila || bhogamokṣau ṣaṭpadārthāna yo vetyavaṃsadeśikaḥ | śitacandanaliptāṅgaḥ śvetamālyavibhūṣitaḥ || suślakṣṇasitavastrāḍhya sudhūpāgoda eva ca | mukuṭena vicitreṇa sphuramauṇi kṛtejasā || muktāphalayame śubhe kumūle ruktāsaṃyute | citre karṇāvalambe tu kaṇṭhamadhye vibhūṣitaṃ || sukṛtābharaṇaṃ bhadra brahmasūtrañca moktikaṃ | nirmitervartulairbhadraiḥ kaṭisūtrañca kārayet || reṇukena vicitreṇa madhye nīle na varcasā | padmarāgamaye nātha lakṣaṇairlakṣitena ca || kaṭake ca śubhe dhārye vajrapaṃktiṣu carcite | dhāryaṃ dakṣiṇa hastu ratnāḍhyaṃ yaṅgulīyake || jvāraṃ saṃpūjyavidhivat vighnānucchādayet tathā | digbaṃdhaṃ tatra kartavyaṃ kavacenāvaguṇṭhitaṃ || piṃḍadāhastataḥ kāryamamṛtīkaraṇaṃ tataḥ | vidyāṃ tu mānasaṃ kalpya karanyāsaṃ purāgataṃ || dehanyāsaṃ prakartavyaṃ kalākalitavigrahaṃ | 28a) paramīkaraṇaṃ caiva aṃtaryāgaṃ tataḥ paraṃ || mudrābandhaṃ tataḥ kāryaṃ marghapātra prakalpanaṃ | sthānaśuddhiṃ dravyaśuddhiṃ tataḥ paścāt samācaret || gaṇeśagurupūjāṃ ca vāyavyāṃ śivātmiti | madhye tu vāstupuruṣamekoccāreṇa pūjayet || pañcagavyavidhānañca kāryaṃ mantragaṇena tu | gomayaṃ caiva gomūtraṃ dadhikṣīraṃ ghṛtaṃ kramāt || sadyojātena vāmena ghoreṇa puruṣeṇa ca | īśyānacakramātmantrā śivenaiva kuśodakaṃ || vyastābhimantraṇaṃ kṛtvā paścādekatrakaṃrayet | gauvarṇe rājate tāmre pātre vā gṛtmayethavā || bhūyobhimantraṇaśataṃ mantrasaṃhitayā sakṛt | śivavadbhāvayennityaṃ mātmānaṃ deśikottamaḥ || sugandhagandhagandhāḍhyaṃ karaṃ kṛtvā tu dakṣiṇaṃ | tanmadhye vinyayed yat sad brahmāṅgasahitaṃ śivaṃ || gandhapuṣpapavitrādyaiḥ pūjayet parameśvaraṃ | tasmin tejaḥ paraṃ dhyātvā sarvakarmāṇi kārayet || śivahastamiti proktaṃ pāśānāṃ nāśane śubhaṃ | anenālacca mātrāstu paśavaḥ pāśagocarāḥ || niḥkrāntāḥ śivatāṃ yānti svacchandāvigatakṣarāḥ | bhavanti mantrasāmarthyācchāstrakālottarātmake || 28b) dīkṣādravyāṇi paścāntaṃ saṃprokṣya ca śivāmbhasā | tilālājāyavaścaiva dūrvāḥ siddhārthakādayaḥ || kusumāni ca vastrāṇi ratnānyā caraṇāni ca | naivedyapānagandhāḍhyā śivahastena saṃspṛśet || tadā pavitrabhūtāni bhavanti phalasiddhaye | svacchapānīyasaṃyuktaṃ ratnagarbhaṃ bharitaṃ || śivavastraparīdhānamarcāṣidhisamanvitaṃ | mantraivālabhyavidhivat kalasaṃ kāṃcanaṃ śubhaṃ || śivavacca samabhyarcya sthāpayedīśakoṇagaṃ | ṭaṅkanīṃ? ca? śivāstreṇa? tasya dakṣiṇa mānyaset || vikiraṃ kārayet paścād bījaiḥ siddhārthamiśritaiḥ | pūrvādiśānaparyantaṃ mahāpāśupataṃ paṭhan || vikiraṃ caikataḥ kāryaṃ kramādīśānagocare | īśakoṇāatsamārabhya pradakṣiṇamathāṃ nayet || aviśrāntāsaṃbho * gaṃ yāvat karṇantaśāṃkaraṃ | śitavastrakṛtāṭope kalasasya samīpataḥ || sthāpayedastra kalaśaṃ mṛṇan pāśupataṃ varaṃ | gandhapuṣpārcanaṃ kṛtvā tayoḥ śāntenathataḥ || praṇipātaśca suprītyāmasminsannidhī bhava | vijñāpyevaṃ śivaṃ śāntaṃ kalaṣo? vīcamīśvaraṃ? || 29a) kalaśasya niveśe tu nimitānyupalakṣayet | devāvimānadṛśyante nimittaṃ tacchubhaṃ mataṃ || kusumāni vicitrāṇi yadāvyomnaḥ yatanti ca | śasyatendra dhanuḥ puṃsāṃ saumyavṛṣṭirviśeṣataḥ || ulkapātetha bhūkaṃpe nirghāte ketu darśane | mahāvāyupravṛttiśca dhūmanīhāradarśanaṃ || pāṃśucātālivarṣaṃ vā ākāśe śakunārutaṃ | śikhihaṃsaśukādīnāmadhūrālāpana īṣyate || bhānuraśmi samāyogā daṃbhaḥ sa patanaṃ śubhaṃ | śaṃkhadundubhijīmūta vallakīnāṃ dhvaniḥ śubhā || ācāryavipranārīṇā narendrāṇāñca darśanaṃ | bhaumaṃ tu tat sadāśastaṃ madhumāṃsādi yatnataḥ || aṃbujānāṃ ca puṣpānāṃ vṛṣabhasya ca darśanaṃ | hayahasti vanaṃ? śastaṃ daśanaṃ cāti śasyate || kharoṣṭramahiṣavyālavratanagnādayo'śubhāḥ | vākyaśastaṃ sadāśastaṃ vāgdraṣṭaṃ neṣyate dhvaniḥ || akasmāt kalaho neṣṭaḥ pramādād dāruṇo ravaḥ? | prāmādāgāravṛkṣāṇāṃ sādhūnāṃ darśanantathā || yāgaḥ kāgaḥ śubheṣṭhevamasubheraghṛtasya? tu | aghoreṇa śataṃ homyaṃ phaṭkārāntena śāntaye || tatordhanaṃ vibhoḥ kāryaṃ pūrvavajryavyasaṃdayaiḥ? | 29b) anantena śaśca sūkṣmaśca tṛtīyaśca śivottamaḥ || ekanetraikarudraśca trimūrtiraparastathā | śrīkhakaṇḍaśca śikhaṇḍī ca pūrvataśceśvarāntikāḥ || ekmindrādisaṃpūjyastato vajrādayaḥ kramāt | svadikpatīnāṃ varṇena dhyātavyā hi mahātmabhiḥ || daṃṣṭākarālavikaṭairākāraistva? * nāyakāḥ | layedamatīmanaktrāstāmra? netrāmahābalā || piṅgabhrāṇāśrulomāmāvāmanāśca mahādbhijāḥ |? laṃvoṣṭā cipiṭaghrāṇāstaḍitpañjavayopamāḥ || svāyadhākaraśivasaḥ sarvayamoggaśaktayaḥ |? astrānāṃ nāyakāḥ pūjyā nityaṃ pāśupatena ca || astrāni vidhivat pūjya bhakṣapānasragādibhiḥ | vittasāṭhyavināpūjā sarvakāmaphalapradā || astrānnāṃ? kālakarṇā tu mudrāvighnāni sūdanī | vidyeśvarāṇāṃ liṅgākhyā lokeśānāṃ tathāñjaliḥ || kṛtvevaṃ sakalaṃ karma gururyajñavisāradaḥ | gandhāgni kuṇḍasāmīpyaṃ vighnānastreṇa kārayet || ullekhana mṛtkiraṇaṃ kuṭṭanābhyukṣya vistaraṃ | vāgīśānyā sa pūjā ca garbhadhāraṇameva ca || tataḥ puṃśravanaṃ kāryaṃ sīmantonnayanantathā | 30a) jātakarma ca kartavyaṃ śrukśruvābhyāṃ pratāpanaṃ || tataśvākyasya? saṃskārastathāhuti catuṣṭayaṃ | hutvā tu saṃskāravidhaupūrṇāmekāṃ pradāpayet || evaṃ kṛte tataḥ paścācchivāgni svahyavinyaset | agnikuṃḍāhataścāgnimuddhṛtyānyatra dhārayet || caruṃpāryaṃ puroḍāśaṃ vahnitā tena nānyathā | śuddhāntamāsanaṃ paścān nyastvā mūrtiṃ nyaset tataḥ || hṛtpradeśācchivāgnau tu vyāpakatvena vinyaset | saṃpūjyagandhapuṣpādyaiḥ mudrāvandhanapūrvakaṃ || pūrvoktavidhinā tatra homakarma samācaret | caruṃ sādhya yathānyāyaṃ śivāṅgaiḥ brahmabhiḥ sahaḥ || caruṃ tāmra mayaṃ śastaṃ tadantāvāt pakvamṛnmayaṃ | kṣālayadaśtramantreṇa sadyojātena pūjayet || kaṇṭhadeśe tathākauśāṃ vadhnīyāt tasya kaṇṭhakaṃ | ghṛtena mṛjyavāmena tataḥ karmasamārabhet || gavyena payasā purāśuśubheḥ śālitaṃḍulaiḥ | tadabhāvādyavaiḥ kṣunnargādhūmīvādalī kṛtaḥ || śyāmākataṃḍularvātha nīvārairvā ṣaḍānanaḥ | sughoraṃ kavacaṃ smṛtvā śanairmṛddhagninā pacet || na cātiśethilaḥ pāco na cāti vahu śaśyate | tulyāṃ sthitasya yatnena śivāṅgainabhighāraṇaṃ || 30b) saṃpātāhutayo deyā avatārya caruṃ tataḥ | ūrdhvavaktra manusmṛtya paritaḥ kṣālayet śanaiḥ || saṃpātāhutayo deyāḥ brahmabhiḥ spandirāśruvā? | saghṛtaṃ kāñcane kāyaṃ mṛnmaye vāpya bhāvataḥ || hutvābhāgaṃ śive samyak śeṣaṃ vai sādhakātmasu | pidhāya sthāpayitvā tu tataḥ śiṣyān praveśayet || brāhmaṇānukrameṇaiva prārthanānukrameṇa vā | parīkṣitān prayatnena bhaktiyuktān hṛdavratān || na śarīrasya saṃskārān jātena ca karmaṇaḥ | ātmanaiḥ kārayed dīkṣāmanādimalaguṇṭhinaḥ || nirodhaṃstasya kartavyo mantraiśca viṣaśaktivat | dīkṣaiva mokṣadā puṃsāṃ cidabhivyaktikāriṇī || śraddhayābhaktitaḥ sā tu dīkṣā prāpyāna cānyathā | asatyaṃ satyatāṃ yāti yāvannā vindate paraṃ || dīkṣāyā vidite tatve asatyaṃ manyate jagat | ṣaḍadhvadīkṣayātmā ca parānirvṛttimāpnuyāt || śiṣyāścopāṣitāḥ snātāḥ śrucayo vinayānvitā | śirastu śivahastena śirasāśiravāriṇā || prokṣayityaśivāstreṇa tāḍayed bhasmanāśanaiḥ | naveśyoparidarbhānāṃ tataścālabhanaṃ kuśaiḥ || 31a) udaṅmukhenasya guruṇā pūrvāsyena sumedhasā | sarvātmanā prakartavyaṃ karanyāsastu pūrvavat || brahmabhiḥ sakalīkṛtvā hṛnmantreṇārccayet paśuṃ | gandhapuṣpapavitraiśca dhūpāmodasamanvitaiḥ || kāryamasyārcanaṃ paścāt taṃ devāya pradāpayet | arcayitvā tataḥ paścāt kuṃḍasyātha samīpataḥ || kṛtvādhaḥ śirasaṃ śiṣyaṃ saṃpātāṃśca pratāpayet | sarvai mantrā yathānyāyyaṃ vahnau pūrṇā pradāpayet || eke kasya tu mantrasya sannidhāya samarpiṣā | trisraḥ trisraḥ pradātavyāḥ mantrairāhutayaḥ kramāt || svāhānte vauṣaḍantena tatra pūrṇā prapātayet | pāśaviśleṣaṇamokṣaphaḍantaṃ mantramuccaret || evaṃ kṛte tataḥ paścācchiṣyāmanupūrvaśaḥ | pañcagavyaṃ caru caiva dantakāṣṭhaṃ tato dadet || rājyagranthavraṇaṃ? śastaṃ kṣīravṛkṣasamudbhavaṃ | kaniṣṭhāṅgulivat sthaulyaṃ dīrghave dvādaśāṅgulaṃ || udagvaktreṇa sanakairddṛtān saṃghṛṣya leśataḥ | mukhaṃ prakhyālpa saṃtyajya nātidūraṃ vrajed yathā || pratyekaprāgudamīśordhva vaktraṃ syāt siddhayaḥ kramāt | śiṣyeṣu digvibhāgeṣu patite homamācaret || p. 31b) homaṃ tu sarpiṣākāryamastreṇāhutayaḥ śataṃ | adhovaktre dhruvaṃ mṛtyururddhva vaktre jayaṃ sadā || pūrvāsya śāntimāpnoti saṃtāpamagnidiggate | yāmyā yāmaraṇavidyaribhayaṃ nai-ṛtānane || paścimavaktre dhruvaṃ lābhaḥ puṣṭiścaivopa jāyate | uccāṭanantu vāyavyāmaiśānaṃ sarvasiddhaye || udagvaktre nipatitve cakravartitva māpnuyāt | deśikasyāpyabhiṣṭa syāt svasvasaṃtāna vṛddhaye || śiṣyaḥ sārddhantu guruṇā svayeddhe? yāgamandire | nīladaṃbhe pravistīrṇe kṛtarakṣe sudhūpite || sugandhagandhasaṃsiktāśu śukte kusumojvale | sakalīkṛta sarvāṅgā maunamāsthāya deśikaḥ || ṣaṭpakāraṃ tatodhvānaṃ śiṣyāṇāntu ta * smaret | āpādatalamastakaṃ saṃpradhāryātha nirmalaṃ || susūkṣmāṃ vyāpinīṃ devīṃ sarvatatvāvatāsitāṃ | saṃhitā tu japet paścāt vadhvamaṃṭrāṣṭakaṃ punaḥ || athavā vyomadevaṃ tu yāvan nidrā na jāyate | utthāyāvaśyakaṃ kṛtvā snātvā ramya ca pūrvavat || hastau pādau ca prakhyālya saṃdhyāvandhata pūrvavat | śitavastrāḥ susaṃvītāḥ kṛtaśau ca mumukṣvavaḥ || 32a) hṛṣṭāḥ vāksaṃyatāḥ snātāḥ puṣpahastāḥ subhāvitāḥ | guroḥ pādān samabhyarcya bhūtalpe copaviśya ca || praṇamya śirasāsarva guruvākyānuvartinaḥ | ācāroṇāpi praṣṭavyaḥ susvapnaḥ snigdhayāgirā || iti kālottare dīkṣādhivāsapaṭalaḥ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi sarvasādharaṇaṃ vidhiḥ | āhutīnā pramāṇaṃ tu ṣaḍadhvani yathāsthitaṃ || padādhvā bhuvanādhvāratatvādhvā ca tataḥ paraṃ | varṇādhvā mantrasaṃjñādhvā tadanu kramāt || pratādhvani prakartavyaṃ vāgīsyā vāhanārcanaṃ | paśunāṃ caiva saṃskārā daśapañca yathākramaṃ || prokṣaṇaṃ tāḍanaṃ caiva cchedanā karṣaṇaṃ grahaṃ | saṃyojanaṃ prakartavyaṃ garbhanipyattireva ca || jatanaṃ cādhikāraṃ ca bhogaṃ caiva layaṃ tathā | pāśacchedaṃ prakartavyaṃ śrotaḥ śuddhiviśeṣataḥ || tatrādau sthāpanaṃ kāryaṃ tatvādīnāṃ yathākramaṃ | āśrāvaṇaṃ prakartavyaṃ mābhūyo vadhyatāmiha || pratyadhvani prakartavyo saṃskārā daśapañca ca | paśūnāṃ pāśa nivṛttau nānyathā muktimāpnuyāt || trayo nava padājñeyā vyomavyāpi samudbhavāḥ | bhuvanānāṃ pramāṇaṃ tu navatirddhyadhikā matā || 32b) catutriṃśati tatvāni tathā varṇāni ṣaṇmukha | aṣṭau mantrā anantādyāḥ kālavidyāvadhi sthitāḥ || samamāhuti dānantu bhuvanādhva padādhvanoḥ | tatvavarṇādhvano homaḥ samaṃtvāhuti yogataḥ || caturguṇaṃ tu sakale tatvādhvani samādiśet | paktyāhuti pramāṇaṃ tu pratikarmaṇi ṣaṇmukha || mantrādhvani vijānīyād viguṇā tu kalādhvani | adhvanyante śivenaiva dadyādāhuti cāṣṭakaṃ || lesena kathitā saṃkhyā vistareṇocyate punaḥ | ekaikāhutidānena kamekavaṃ hṛdā hunet || śivenāhutayaścāṣṭau tadante saṃpradāpayet | ekatrāhutisaṃkhyā tu padādhvani nigadyate || triruttaraṃ sahaśraṃ syāt tathāśata catuṣṭayaṃ | evaṃ bhuvanamālāyāṃ dadyādāhutayaḥ kramāt || dviguṇāhutayo deyā bhuvanecci navātmake | āhutīnāṃ bhavet sāmyaṃ padādhva bhuvanā dhvanoḥ || dvirāhuti pradānena karmakaikaṃ tu kārayet | tripañca karmaṇi ca yaṃ varṇa tatvādhvani sthitaṃ || sadāśive pare tatve tatvādhvani caturguṇaḥ | aṣṭapaṃcāśatmamiśraṃ sahaśraṃ tātvike dhvani || varṇādhvani tathā proktāmāhutīnāṃ viniścayaḥ | 33a) śivenāhutayaścāṣṭau tadaṃte saṃpradāpayait || mahādhvanyucyate saṃkhyā kalādhvanānupūrvaśaḥ | ekaikasmiṃstu saṃskāre dadyādāhutayā daśa || śivenāhutayaścāṣṭau tadante saṃpradāpayet | sahaśraṃ dveśate cāṣṭau mantrādhvani vikalpitaḥ || mantrādhvani ca yo homād viguṇaḥ sakalādhvani | viṃśāhuti pradānantu pratikarmaṇi jāyate || śivenāhutayastadvadaṣṭau deyāḥ samāsataḥ | evaṃ saṃkhyā kalāmārge kathitā kṛttikāsuta || ityāhuti pramāṇaṃ tu kathitaṃ cādhva śodhane || iti kālottare sāmānyāhuti paṭalaṃ || padasaṃkhyā pramāṇena bhuvanādhvā nigadyate | mukhyāye bhuvaneśānāṃ śodhanīyāḥ prayatnataḥ || taiḥ śuddhairgauṇabhūtāstu śuddhiṃyāti na saṃśayaḥ | nyāsakāt sarddhane home sṛṣṭānyāsaṃ phalapradaṃ || vyutkrameṇa tu dīkṣāyāmadhvasaṃdhyatamācaret | atha kālānalo rudraḥ praṇavākṣarasaṃsthitaḥ || tasyorddhva narakaṃ ghoraṃmavīcī calamaḥ padaṃ | namo pade mahāghoraṃ kuṃbhīpākaṃ vyavasthitaṃ || rājarājeśvaraṃ tasmād rauravañca śivāya ca | mahātalaṃ ca vikhyātaṃ prathamaṃ natisaṃsthitaṃ || 33b) nāgāśva dānavāstatra nivasanti sahaśrasaḥ | namo padena saṃśodhyaṃ tadūrdhvastu rasātalaṃ || talātalaṃ dhruvenaiva śivāya sutalaṃ sthitaṃ | nitalaṃ natisaṃsthaṃ tu citalaṃ dhruvasaṃmataṃ || talaṃ sarvadasaṃsthaṃ tu pātālaṃ saptamaṃ śubhaṃ | tataḥ sarvapadenaiva bhūrlokaṃ parikalpayet || śivena ca bhuvo lokaṃ śodhitavya (?) kramānugaṃ | sūkṣmasūkṣmapadenaiva svarlokaśodhayecchiśauḥ || mahaḥ śabdapadenaiva jñānajñānajanātmakaḥ | piṅgapiṅga tayo viddhi pataṅge satvasaṃjñakaḥ || brahmabrahmasutādyāśca vimānasthā namaḥ punaḥ | idānī maṃtravāhyeṣu bhuvaneśāna pracakṣate || padapramāṇayuktāstu pradhānānetare punaḥ | anantādbrahmaṇāntañca rudrāṇāṃ saṃsthitaṃ śataṃ || tatra śodhyā mahāsena daśapūrṇā? ṣaḍānana | anantaḥ pālako vīro vitale sa pati vṛṣaḥ || vṛṣadhvat (?) sumanyaḥ śubhro lohitaḥ sarvatomukhaḥ | anantabalamāśritya prabhuśaktisamanvitāḥ || vicaranti mahādevā nāgarājatprapūjitāḥ | turuturupadenaiva anantaṃ tatra pūjayet || tena śuddhena śuddhāstu bhavanti nava suvrataḥ | evamanyatraboddhavyaṃ śodhanāt kramaṃ suta || 34a) mātṛvṛtaḥ piṅgalākhyo bhūtapālovali priyaḥ | sarvavidyāvidhātā ca sukhaduḥkhakarastathā || aiśānyāṃ saṃsthitāḥ rudrā daśete balaśālinaḥ | īśasyabalamākramya prabhuśakti samanvitāḥ || vicaranti mahādevā īśānena prabodhitāḥ | sākṣin sākṣin padenātra īśānaṃ śodhayet tataḥ || jaṭāmakuṭadhārī ca nānāratnadharastathā | nidhīśo rūpavānadhanyaḥ somyadehaḥ pramardanaḥ || supramāda prakāśaśca kāmarūpī ca supriyaḥ | somasya balamākramya prabhuśaktisamanvitāḥ || vicaranti mahādevā yakṣarākṣasapūjitāḥ | pūrvasthitapadenaiva yakṣeśānantu śodhayet || śīghrālaghurvāyuvegaḥ sūkṣmatījñakṣayāṃtakaḥ | paṃcāntakaḥ pañcaśikhaḥ kapaṭīmeghavāhanaḥ || vāyobalaṃ samākramya prabhuśakti samanvitāḥ | vicaranti mahādevā vāyurājasupūjitāḥ || vāyorāhutayo deyā tatrārccita padena tu | balaścāti balaścaiva pāśahastā bāhābalaḥ || ścetaśca svetabhadraśca dīrghabāhujalāntagaḥ | vaḍavāmukha bhīmaśca vāruṇyo diśisaṃsthitāḥ || vicaranti mahādevā jalarājasupūjitāḥ | 34b) anarcita padenaiva śodhanīyā prayatnataḥ || nai-ṛte māraṇāhantya krūradṛṣṭirbhayānakaḥ | ūrdhvaśehovirūpākṣā dhūmramāhita daṃṣṭracān || nai-ṛtebalamākramya prabhuśakti samanvitāḥ | vicaranti mahādevā rakṣyarājaprapūjitāḥ || brahmaviṣṇurudraparapadenaiva pratarpayet | yogyāmṛtkaṃharodhya?tāṃ kartṛsaṃjñakaḥ || kālodharmāpyadharmaśca saṃyoktāśca viyoktava | yamasya balamākramya prabhuśakti samanvitāḥ || vicaranti mahātejāyamarājasupūjitāḥ | sarvasānnidhyamuccārāyamaṃ tatra prapūjayet || agnirudrāhutāsī ca piṅgalaḥ khādakoharaḥ | jvalanodahano vakrabhasmāntaka kṣayāntakaḥ || agnerbalaṃ samākramya prabhuśakti samanvitāḥ | vicaranti mahādīptāḥ sarvabhūtapadārccitāḥ || kapālīśo hyajobuddho vajradehapramarddhakaḥ | vibhūtiravyayaḥ sāstāpinākītridaśārcitaḥ || indrasya balamākramya prabhuśakti samanvitāḥ | vicaranti mahātmāno bhavotbhavapadārcitāḥ || vidyādhipothasarvajña jñānabhugvedapāragaḥ | sureśaḥ sarvavit jyeṣṭhaḥ bhūtapālāvali priyaḥ || p. 35a) brahmaṇo balamākramya prabhuśakti samanvitāḥ | vicaranti mahādevā brahmāṃjñāparipālakāḥ || saṃtarpya tatra brahmāṇaṃ nityaṃ bhava padena tu | dharātatvaṃ kakārasthaṃ ṣoḍaśasvara bheditaṃ || kalānivṛttirevāstu śikhaṇḍī mantranāyakāḥ | sadyojātaṃ tu hṛdaye mantrau dvautatra yojayet || sarvatre vāstu mantraṃ tu tāḍanādau prakalpayet | śrīkaṇṭhamāpyatatve tu tadūrdhva kramasaṃsthitaḥ || trimūrtiprākṛte tatve ekanetrastu raṃjake | ekarudrastu puruṣe kalātatve śivottamaḥ || māyāyaṃ sūkṣmarudrastu śuddhā cānantasaṃjñakaḥ | mantramaṃtreśvarāṇāṃ tu viniyogāmayāditaḥ || brahmāṅgasaṃyutaścātra kathyamānaṃ kramāt śṛṇu | udake khasthitaṃ viddhi sarva sarva padasthitaṃ || amareśaṃ prabhāsaṃ ca naimiṣaṃ puṣkarantathā | āṣāḍhīsaṃ ca ḍiṃḍīsaṃ bhārabhūtiṃ salokulaṃ || bhuvaneśānā me teṣāmamareśaṃ tu śodhayet | tejastatvaṃ gavarṇañca prathamapramatha padaṃ || hariścandraśca śrīśailaṃ jalpamāmrātikeśvaraṃ | madhyamaṃ samahākālaṃ kedāraṃ bhairavaṃ tathā || guhyāni ca guhyame tantu hariścandra purassarāṃ | p. 35b) vāyutatvaṃ ghakārasthaṃ muñca muñca padānvitaṃ || gayāṃ caiva kurukṣetraṃ nākhalaṃ kanakhalaṃ tathā | vimalaṃ cāṭṭahāsañca māhendraṃ bhīmakeśvaraṃ || guhyāṣṭakaṃ samākhyātaṃ gayāṃ tatra prayojayet | uṃvarṇaṃ vyomatatvaṃ tu yogādhipatikaṃ padaṃ || vastrāpadaṃ rudrakoṭi avimuktaṃ mahālayaṃ | gokarṇaṃ bhadrakarṇañca svarṇākhyaṃ sthāṇumaṣṭakaṃ || pavitrāṣṭakame tantu pūjyaṃ vastrāpadaṃ sadā | gandha tatmātra tatvaṃ tu vavarṇaṃcchamalaṇḍakaṃ || mahātejodhipatikaṃ padamatra prakalpayet | cchagalaṇḍaṃ dviraṇḍañca mākoṭaṃmaṇḍaleśvaraṃ || kāliṃjarastathā tatra saṃkukarṇaṃsthalīśvaraṃ | sthūleśvarañca prathitacchamalaṃḍaṃ tu śodhayet || kasthaṃ turasatatmātraṃ sadbhāveśvara bhūṣitaṃ | piśāca bhuvaneśañca sadbhāvākhyā na śodhayet || javarṇaṃ rūpatatvaṃ tu mahādeva padānvitaṃ | rākṣasaṃ tatra saṃpūjya bhuvaneśaṃ mahābalaṃ || maheśvara padenaiva savarṇasparśātmasthitaṃ | yākṣyaṃ tatra kramāt pūjyaṃ bhuvaneśaṃ mahābalaṃ || śabdatatvaṃ ḷ? varṇañca paramātma padantataḥ | p. 36a) gandharva bhuvaneśānaṃ śodhitavyaṃ tu deśikaiḥ || ṭavarṇasthamupasthaṃ tu ṭhāntastha pāyusaṃjñakaṃ | pādatatvaṃ ḍakārasthaṃ pāyutatvaṃ ḍhasaṃmataṃ || vākatatvaṃ ṇakārāntaṃ tatra sarvapadasthitaṃ | vibhūti tatra bhuvanaṃ jñātavyaṃ kṛttikāsuta || ghrāṇajihvā tathovarṇā cakṣutvak dadhavarṇakau | śrotatatva nakārantu pavarṇaṃ manasthitaṃ || jñeyaṃ śivapadaṃ tacca saumyañca bhuvaneśvaraṃ | ahaṃkārephavarṇañca padañca nidhanodbhavaṃ || prājeśaṃ bhuvaneśānaṃ vavarṇa buddhitatvagaṃ | nidhanākhyaṃ padaṃ tatra brahmā ca bhuvanādhipaḥ || bhavarṇaṃ prokṣate tatve tathā jñeyaṃ padāṣṭakaṃ | anidhaneti padasvaśca dhruvaṃ bhuvaṃ dhruvantathā || praṇavaṃ bhūtridhādhūśca pratiṣṭhā tu kalāmatāḥ | trimurtiṃ prākṛte tatve svapadaistatra yojayet || akṛtañca kṛtañcaiva bhairavaṃ brāhmameva ca | vaiṣṇavaṃ svathakaumāraṃ somaṃ śrīkaṇṭhameva ca || tatordhva pauruṣaṃ tatvaṃ mavarṇaṃ ṣoḍaśeśvaraṃ | ṣadvāñca bhuvanaistadvadekamūrti samanvitaḥ || nānāveti padamanādābhasmādhūma ca | p. 36b) anagniśca arūpañca ṣaṭpakṣaḥ (?) parikīrtitāḥ | vāmobhīmastathā cograṃ sarvaśānaśca vīrakaḥ || pracaṇḍaśca pratiṣṭhāyāṃ vāmadevaśirastathā | athavā ekanetrastu mantrasyāt pauruṣe dhvani || rāgatatvaṃ pratiṣṭhāyā saṃsthitaṃ padapañcake | ṣoḍaśasvara saṃyuktaṃ gavarṇaṃ tatra saṃsthitaṃ || evaṃ śeṣāṇi tatvāni veṣṭitāni pṛthak pṛthak | rādikṣāṃtasthite naiva bījavyūhena pūrvavat || jyotijyoti padaṃ pūrvva tejastejaḥ padaṃ tathā | prathamaṃ prathamaṃ caiva arūpikhyāpi meva ca || umākāṃta gajauvuśca anantaikaśivastathā | bhuvaneśāmatāḥ pañca avidyākathyatedhunā || rephāvarṇaḥ kalāvidyā mantraścātraśivottamaḥ | aghoraṃ vā śikhāyuktaṃ padadvaya samanvitaṃ || vyomin vyomin pradaṃ pūrva cetanācetanaṃ paraṃ | krodheśvaraśca caṃḍaśca bhuvaneśau sthitau kramāt || tato nipatitatvaṃ tu lavarṇe pūrvavat sthitaṃ | sūkṣmarudraḥ sthito mantraḥ kalātatra vyavasthitā || padamekañca bhuvanaṃ sarvayogādhipateti ca | pañcāntakaika bhuvanaṃ kalātatvaṃ tataḥ paraṃ || p. 37a) vakāraṃ ṣaṭkajasthaṃ tu padadvaya samanvitaṃ | parameśvara padaṃ pūrvaṃ jyotirūpātha cātparaṃ || jyotipiṅgā bhuvaneśaṃ kalāmantraśca pūrvavat | kālatatvaṃ śavarṇasthaṃ pidāṣṭaka vibhūṣitaṃ || namo namo dhruvaścaiva dvipadaṃ bhuvanadvayaṃ | goptaguhyātiguhyāya śikhidaścaikavīrakaḥ || kalāvidyāsthitā tatra maṃtrasūkṣmaśca pūrvavat | māyātatvaṃ yakārasthaṃ padvyaṣṭakaṃ vibhūṣitaṃ || namo namo dhruvaścaiva vijñevyañca padatrayaṃ | sadyo jātaṃ vāmadevamaghoraṃ puruṣaṃ kramāt || īśānamūrdhvaparyantaṃ pañcakaṃ saptavarṇakaṃ | mahātejā vāmadevo bhavasarvārthapiṅgalaḥ || bhuvaneśo mataḥ ṣaṣṭā vidyātatve nigadyate | vidyātatvaṃ sakārasthaṃ padapañcakabhūṣitaṃ || bhuvaneśaistathāyuktamanantamanunāṃcitaṃ | śivāyasarvaprabhave śivāya nama uṃ iti || rudravyāhe jñavyāhaśca rājñīvyāhastṛtīyakaḥ | vigrahavyūhasaṃjñaśca vidyāvyūhaśca pañcamaḥ || havarṇamīśvaraṃ tatva padāṣṭakaṃ vibhūṣitaṃ | rudrāṣṭakasamāyuktaṃ kalādhvāśāntisaṃsthitaṃ || puruṣaṃ kavacaṃ cātra maṃtrau dvau tatra kalpayet | p. 37b) dhyānāhārapadenityaṃ śikhaṃḍī bhuvanādhipaḥ || nityaṃ yoginisaṃjñe tu śrīkaṇṭho bhuvanādhipaḥ | yogapīṭha trimūrtistu ekarudrastu śāśvate || ekanetro dhruvākhye ca anāsrite śivottamaḥ | anāthāya padaṃ sūkṣma bhuvanādhipatirmataḥ || anantāya pade jñeyā anantaścātra nāyakaḥ | tataḥ sadāśivaṃ tatvaṃ kṣavarṇodarasaṃsthitaṃ || kalāśāntiḥ sthitā tatra trivyūhañca catuḥpadaṃ | padaṃ śivāya prathamaṃ sarvavyāpi padaṃ tataḥ || vāmājyeṣṭhā ca raudrī ca vyūhanāṃdyaṃtrayena ca | vyomavyomādike jñeyaṃ jñānaśakti kriyā tathā || sarvavyāpi padenaiva śivāyeti padadvayaṃ | saṃsthitaṃ kramasastatraṃ sadyojātādi pañcakaṃ || vyomavyāpi padasthastu mañca maṃtra mahātanuḥ | śivatatvaṃ tadūrddhena ukāraṃ padabhūṣitaṃ || aprameyeka bhuvanaṃ śāśvataṃ dhruvamavyayaṃ | śāṃtātītakalādhvā ca ṣoḍaśaśvara veṣṭitaṃ || īśānanetra matrābhyāṃ saṃyutaṃ parameśvaraṃ | sāmānyenāṃ svasaṃdhānaṃ kathitaṃte śikhidhvajaḥ || iti kālottare mahātantre sāmānya sarvādhvapaṭalaṃ || 38a) īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣāmi dīkṣāṃ śivaphalapradāṃ | sa bījā caiva nirbījā dvividhā prakīrtitāḥ || sabījā sāsadā? jñeyā? dehamātreṇa bhogataḥ | prāgajitaphalaṃ tatra dagdhabījatvatāṃ nayet || amāmikaṃ tatastasya nirodhyaṃ viṣaśaktivat | ārabdha tanunātasya bhogācchivapadaṃ vrajet || sa bījā tena saṃproktā karmale sānuvartanaṃ | nirbījādehapātena śivatvaṃ pūrṇamāpnuyāt || trivandhanakṣayāt tasya māyāsahajakarmataḥ | sabījāpāstu samayān samarthaśrāvayedguruḥ || vālavāli savṛddhānāṃ bhogināṃ vyādhitātmanāṃ | teṣānirbījikā dīkṣā samayaḥ parivarjitāḥ || daridrāṇāmanāthānā dīkṣā vai mānasī matā | vaikalpaṃ vācikī kāryā praśastā bhāvitātmanāṃ || sparśādvā śivahastena spṛṣṭān śivapadaṃ nayet | ekatatvā tritatvā vā pañcatatvā vātmikā || ṣaṭtriṃśat tatvajātāvā ṣaṭprakārādhvasaṃgatā | śivatatva paraṃ jñātvā paśūnāṃ pāśahā bhavet || anyathā naiva mucyante paśavaḥ pāśasaṃcayāt | 38b) atha saṃkṣepato lesāt tadvidhānamathocyate || adhivāsaṃ pañcagavyañca caru vai dantadhāvanaṃ | krameṇa yatnato deya svapnānte karma ārabhet || sadyodhivāso vā kāryaḥ pañcagavyañcaruṃ vinā | snānaṃ kṛtvā tu vidhivat tato devān pitṛn yajet | dvāreśāna pūjyavidhivat praviśet paścimena tu || digbandhaṃ tatra kartavyamupaviśyāsane tataḥ | piṇḍadāhaṃ tataḥ kāryaṃ tatvasyāsaṃ tataḥ paraṃ || amṛtīkaraṇaṃ paścādāsanaṃ cintayet tataḥ | karanyāsavidhiḥ kāryo dehanyāsastataḥ paraṃ || sakalakaraṇaṃ paścāt vaktreragnāni kalpayet | dehapūjāṃ vinivṛtya tato ntaryāgamārabhet || mudrāvatyargha(?)pātrañca dvitaya tatra kalpayet | acalākhyaṃ śivasyāgre calaṃ paśuviśodhane || sthānaśuddhiṃ purākṛtvā dravyaśuddhiṃ tataḥ punaḥ | arghapātrodakenaiva sakṛt saṃprokṣya śodhayet || gaṇeśagurupūjāṃ ca kalaśadvitayaṃ yajet | maṇḍalaṃ śodhayet paścāt rajodeyaṃ muktaye || śivāmbasā tathānyāni prokṣayed astravāriṇā | śiva saṃpūjya tatrasthaṃ homaṃ kuryā tu pūrvavat || 39a) tataścānīyataṃ śiṣyaṃ vāhye prokṣyaśivāsinā | bhasmanāstre saṃtāḍya kuśairālabhātaṃ tridhā || praveśyābhyantaraṃ tasmāt dakṣiṇāmūrtigaṃ vibhoḥ | ādhārācchivaparyaṃta kalpayed dakṣiṇe kare || brahmāṅgāni nyaset tatra puṣpaṃ gandhādikaṃ tathā | tadvastaṃ śivamuccārya stasya mūrddhni pradāpayet || sadāśivaśivaprāptaṃ sāpekṣaṃ nirapekṣakaṃ | śivahastapradānācca samagnījātaye tadā || śravaṇādhyāyane sparśe yogyaḥ syāt nānyathā suta | śivahastāt paraṃ tasya bhasmavrataṃ samācaret || tasmin dine pare vātha netrabandha tu kārayet | paṭṭanetraṭṭakūlena kṣomakārpāsikena vā || netrapaṭṭena paṭṭābhyāṃ netramaṃtreṇa vandhanaṃ | paścādvāramathānīya puṣpāñjalisamanvitaṃ || uṅmukhaṃ kṣipet puṣpaṃ tatpātaṃ nāma tatkulaṃ | vahnisthānaṃ nayecchiṣyaṃ dakṣiṇāṅgasthamātmanaḥ || nyāsaṃ kṛtvā viśeṣeṇa śaktyāviṣṭarasasya tu | kartavyaṃ yatpurā proktaṃ tataḥ kāryamanugrahaṃ || dvijātiprakrameṇaiva paripakvakathā yataḥ | kuśāgre sparśanaṃ kṛtvā pañcadhā saṃskṛtasya tu || hṛdi nāma caturthyantaṃ tatra vāgīśvarī nyaset | 39b) tataḥ śiṣyasya saṃskārāḥ kāryāśca kramaso khilāḥ || daśa pañca prayatnena prāguktāhutiyogataḥ | ṣaḍadhvani prakartavyo kālarudrānvitā yajet || śrāvayet kālarudrantu neha vaṃdhyastvayā kvacit | yatasva(?) bhuvane tena bhuktā bhogālayaṃ gataḥ || śivājñayā punastasya tavandha kalpyate tvayā | anena kramayogena saṃśodhyasakalāvadhiḥ || śuddhe tu sakale tatve layaṃ kuryāt pare pade | samayīputrakābhyāṃ tu sādhakācāryayostathā || layaṃ śive prakartavyaṃ caturṇāmaviśeṣataḥ | cchikhācchedantu māyāyā tata snānaṃ tu kārayet || tatorddha śuddhamadhvānaṃ vidyeśvara sadāśivaṃ | śodhayet pūrvavidhināprāguktāhutiyogataḥ || pare śive layaṃsteṣāṃ kartavyo viṣuvena tu | viṣuvatsaṃprayogeṇa deśiko mocayet paśūn || yogaṃ tu viṣuvaṃ prāpya konamucyeta bandhanāt | śiṣyātmā citsthitiṃ kṛtvā vācyaṃ tu vācakaṃ tathā || śaktimatoriti sarvamekā kāreṇa bhāvayet | iti gho?janikā kāryā citsyaṃdānandamaṃdire || adhikārapadaṃ teṣā pṛthak tatveṣu bhāvayet | samayī gahane bhoktā adhikāritayā sthitaḥ || 40a) putrakaḥ śivatatve tu samayācāravarjitaḥ | hotavyāstasya samayādīkṣā kāle krameṇa tu || sāmarthyāt pālayed vātha śive nitye sadā sthitaḥ | śive layaṃ sādhakasya bhogatasya śvare pade || śive layaṃ deśikasya bhogastasya śadāśive | jñātvevaṃ yojya guruṇā tatve tatve hyanukramāt || pūrṇa śive ta dātavyā sarveṣā vai śivena tu | varjyamanyatra yuktena adhikāraṃ tataḥ kramāt || sadyonirvāṇadā cānyo dehānte cāparāmatā | savījāvījābhedena dvitīyā ca dvidhā sthitā || nibījāsamayehinā sabījā naiva samanvitāḥ | ācāryatvaṃ dvitīyāyāṃ nirbījāyāṃ śivaṃ yajet || nirbījāśivadharmākhyā sabījālokadharmiṇī | evaṃ sapāpyate dīkṣā samayān śrāvayet tataḥ || dīkṣaiva mokṣadā pusāmāmūlāt malakṛntanī | gaṇeśaguruviśveśapūjākārī bhavet tadā || dhyānadhāraṇayogena jñāne śāśvati te tathā | dīkṣayaiva hi jāyante puṃso janmanā paścime || iti kālottare dīkṣāpaṭalaṃ || īśvara uvāca || samayīputrakābhyāṃ tu sādhakasya viśeṣataḥ | 40b) nityakrameṇa kathitaṃ yāvajjīvaṃ śivājñayā || snānaṃ pūjā japo dhyānaṃ homaṃ caiva tu pañcamaṃ | iti nityaṃ sadākuryānnityān saṃprocyate punaḥ || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi | pañcadaśyāṃ dinadhvaṃse saṃkrāntau dakṣiṇāyane || māsavṛddhau dinādhikṣe ṣaḍaśīti mukheṣvapi | ravīndragrahane caiva dviguṇāccājapādikaṃ || iti nityāṅgamevoktaṃ naimittikamathocyate | dīkṣācaiva pratiṣṭhā ca jñeya naimittikaṃ dvidhā || nityanaimittikaṃ kāmyamācāryasyāadi taṃ trayaṃ | guruṇāpi trayaṃ kāryaṃ sthāpanena ninā suta || nityāditritayaṃ kāryaṃ vyākhyānaṃ deśikena tu | nityaṃ kāmyaṃ sādhakasya svaśāstroktaṃ ṣaḍānana || samayīputrakābhyāṃ tu nityameva prakīrtītaṃ | svaśāstroktaṃ prakartavyaṃ paraśāstraṃ vivarjayet || gurubhrātṛ matannityaṃ kartavyaṃ putrakena tu | samayasthena vā kāyanna kāryaṃ sādhake tu || sarūje bheṣajāśantai vaurarājabhaye tathā | sūtakṣā saha saṃsparśāntadā pūjā prayatnataḥ || paraṃ nityaṃ prakartavyaṃ guruṇā sādhakena vā | na kāmyaṃ nisunaiṇaiḥ kāryaṃ prāyaścittaṃ samācaret || guru ca śivavat pūjyaṃ na ca karmaṇi yojayet | 41a) nityevāpyathakāmye vā prāyaścitte japārcane || pūjyanīyaṃ mahādevaṃ nāparaṃ manasā smaret | guruvad gurubhāryāsu tatputreṣu pravartanaṃ || nagnāṃ na paśyed vanitāṃ kamārīṃ pūjayet sadā | parihāso na kartavyo gurudevāgnisannidhau || viḍmūtraṣṭī ca nādīnistadaṃbhastatra varjayet | vāmācārānuraktānāṃ nidā yatnena varjayet || hīnāṅgamadhikāṅgānāṃ jātividyāśrutātmanāṃ | samaṃ hāsyaṃ tathā nidāṃ yatnāt teṣu vivarjayet || yatistrī naiva bhuñjīyāt bhaṅgurāṅgī viśeśataḥ | vīrabhāryāṃ na bhuṃjīta tathā caiva rajasvalāṃ || ṛtukālābhigāmī syāt parvakāleṣu varjayet | śivameva pūjyaṃ na pūjyaṃ cāparaṃ kvacit || nānātvaṃ naiva kartavyaṃ śivasya paramātmanaḥ | nityahānirna kartavyā saṃdhyālopaṃ vivarjayet || cittonmādaṃ pramādañca kāmakrodhañca sāhasaṃ | vicikitsā paraṃ dhairyaṃ kuhakaṃ jihmūtāṃ tathā || anudyogamanutsāhaṃ nāstikatvañca saṃbhramaṃ | nāstikaṃ bhinnamaryādaṃ śivaśāstrasya dūṣakaṃ || mahāpātakaduṣṭānāṃ saṃbhāsaṃ naiva kārayet | lolyaṃ darpya tathā bhrānti lokayātrāṃ vivarjayet || p. 41b) na vāmahastena pūjāṃ kartavyā manasā api | vāmahastena liṅgantu na saṃspṛśet kadācana || vāmācāra na kartavyaṃ atovāma? phalapradaṃ | na vāmāṃ kṣobhayetmaṃtrītāsuhāsyaṃ visarjayet || vratapūjādikaṃ yacca paroktaṃ parivarjayet | svaśāstroktaṃ prakartavyaṃ kriyākāṇḍamaluptakaṃ || sahayatna tathālaṣma varjayet sādhayettata | naniṃdyātkāraṇaṃ devaṃ na śāstraṃ śivabhāṣitaṃ || paiśūnya yatnato varjyaṃ liṅgahāyāṃ? na laṃghayet | ṛtumatyā tu ṣatpṛsthaṃ? pakvamannaṃ vivarjayet || paryakaṃ khaṭvāmuṣalaṃ dehalī mārjinī tathā | kaṃḍanīṃye manā caiva cūllīpabhyāṃ na saṃspṛśet || dvijātīn prāṇināgāśca pādenana ca saṃspṛśet | nirmālyaṃ devadevāndhanāmnīyāt? na vilaṃghayet || devadravyaṃ gurudravyaṃ nacātmanyupayojayet | upekṣāpyathavādāna rakṣitavyaṃ prayatnataḥ || gurudevāgni kāryāṇi viruddhānyavikārayet | pūjāhomādikaṃ karma na cātmanyupayujyate || śaṅkaraṃ tārcitaṃ yāvat tāvannānyaṃ samācaret | śivatatve sthitāye tu sevyāśṛvibudhaiḥ śiva || 42a) vasthivavaktrāstu draṣṭavyāḥ śivamicchatā | bhayadāridrya rāgebhyo rakṣitavyāḥ prayatnataḥ || sā parādhāśca patayā nirvāsyā naiva kārayet | narātrau tu bahiyāsā * * * * * * * na || śmaśāne devatāgāre nadīkūpataṭethavā | rānyāgāre tathāranye āśrayaṃ tatra varjayet || nānā tapatrānāṃ daṇḍīna vṛkṣaṃ? * * * * * | nābhi * * prakartavya nābhikaṅka? sakaṃvadet || putrakācāryapuratonya satyaṃ bhāvayet sadā | aśileścāpadmatamālaiḥ kavelā? * * * * || * * * * * * * * * sphuṭanaṃ nirarthakaṃ | vastrasayyāsana kuryāt pṛthakamānocita śubhaṃ || jñāpaiśca dīpyasutraiśca saṃgamena vivarjayet | krūrai * * * * * * * * samavivarjayet || devamābrāhmaṇānāñca vandanakārayetsadā | brāhmaṇasvaṃ na kartavyaṃ rājasvaṃ sthāpanadbhavaṃ || paraṃ svaṃ yatīto ca * * * * * vivarjayet | adhīratva mamasvādaṃ duḥkhairduḥkhaṃ vivarjayet || kṛta *? tāṃ ca mātbhāryai kāryāṇāṃ parivarjayet | nirgamatvamahaṃ kāra prāṇi hiṃsāñca * * *? t || 42b) paśuśāṃstraṃ kṣatu?siddhiṃ bhūtavādaṃ na kārayet | nirlajjatvaṃ na kartavyaṃ sarvayogāpajīvanaṃ || viṣagonāśatopādiśastra krīḍāṃ vivarjayet | svaśāstregopaya * * * * * * * *? tathā? || svaya sa pālayannitya paradhamai? vivarjayet | caurarājakadhyapurvaṃ dūrataḥ parivarjayet || pramodaṃ sāhasaṃ caiva tathāliṃgāyajīvanaṃ | anyaliṅga * * *?varjayecca bhiya? * * * || taditiṃ na svaṃ prāṇai cavaraṃ naiva saṃsaye? | adīkṣitasya saṃsparśaṃ pūjākālevivarjayet || śayananaiva kartavyaṃ divānidrāvivarjayet | * * pūjā kalijapahomamalātsargaviśeṣataḥ ||? snānatojanakāle ca maunaṃ malena vārayet | dākṣāyāsyāṃ pratiṣṭhāṃ ca saṃpastavarjayet sadā ||? caturthāśramasaṃprātā si * * *? tayo mataṃ | yātittāmubhayorjāyenvartuḥ kārāyakasya ca || ddha?yoranugrahaḥ kāryā vyākhyāna sthāpana sadā | evamādīni cānyāni tu mayā atri? pālayet || prāṇi hiṃsāṃ prayatnena manasāparivarjayet | prāṇināṃ prati kūlaṃ vetmanamānaivakārayet || etadeva paradhagna etadeva paraṃ tapaḥ | na śūnyamastakaṃ liṅgaṃ dṛṣṭvā yāyātkadācana || 43a) iti kālottare samayapaṭalaḥ || īśvara uvāca || dīkṣānte ca pratiṣṭhānte pavitrāntethakārayet | yogaṃ caṇḍeśvarasyaiva śṛṇu ṣaṇmukha tatvataḥ || turyāśraṃ pañcahastaṃ tu kṣetraṃ dvādaśāṃdhābhajet | ekekaṃ saṃtyajed bhāgaṃ tasya tatpārśvayordvayoḥ || madhyato bhrāmayet sūtra candrapuraṃ bhavet | hastamātraṃ tu tatmadhye kamalaṃ cāṣṭapatrakaṃ || ekadāraṃ prakartavyaṃ śuklamajāṃ bhujaṃhitaṃ | āpītamarddhacandraṃ tu vedāśraṃ gaganaprabhaṃ || dvāraṃ siṃdūrasaṃyuktaṃ karṇikākanakaprabhāṃ | yogapīṭhapadenaiva pīṭhaṃ candrasya kalpayet || athavātārakeṇaiva ṣaḍutthaṃ manasāsmaret | pūrvokteṇaiva mantreṇa caṃḍeśaṃ pūjya yatnataḥ || saṃpūjyagandhapuṣpādyaiḥ bhakṣyabhojyavibhūṣaṇaiḥ | tarpyayedājyaśeṣeṇa śatamaṣṭottareṇa tu || viṃśatyāhuti homena hṛdādīṃstarpayet kramāt | yaddattaṃ devadevāya taccaṃḍāya prakalpayet || lohaṃ bhuvarjayet yatnāt dvipadāśca catuṣpadāḥ | manayoratnanicayaṃ deva svaṃparikīrtitaṃ || śeṣaṃ caṇḍāyadātavyaṃ yat kiñcicchivakalpitaṃ | rajorekhā svadūrasthaṃ manasā naiva laṃghayet || 43b) caṇḍeśāya tu yad dattamagādhāmbhasi nikṣipet | bhasmāraśeṣaṃ vā kārya tadeyaṃ naiva bhakṣayet || ato nyathā pravṛttānāṃ śivājñāṃ bhaṅgakāriṇāṃ | śāstā caṇḍeśvarasteṣā dīkṣitānāmapi prabhuḥ || caṃḍeśvaraprayatnānāṃ na bhayaṃ vidyate kvacit | tasmādārādhakānāṃ tu śaivaṃ panthānamāśritāḥ || śūlaṭaṅkadhavaṃ dhyāyetkaḍamaḍatvakṣasūtrikaṃ | mahābhujaṃ mahoraskaṃ bhinnāñjana ca yopamaṃ || eva vaktraṃ trinetrañca ṭaṅkākṣamabhayapradaṃ | vyaktāvyaktādike liṅge maṇḍale sthaṇḍile nale || cale sthire tathā ratne maṇi citrādike tathā | gandhānnasaṃbhavelliṅge sṛṅgaśmaphalakalpite || tathāpuṣpa maye liṅge caṇḍapūjāniyāmikā | tatoyāgasamāptau tu bhūdeśe svastikāṅkite || kuryādavabhṛthasnānamātmane dīkṣitasya ca | bhūramaṅgalanirghoṣaṃ kartavyaṃ svastivācanaṃ || ātmadyavandinirghoṣaṃ stotramantrātpaṭhet vahūn | kalasena śivasthena sarvaduḥkhanivāriṇā || snātaḥ saṃpujayet paścāt deśikañca guruntathā | deśike dakṣiṇāṃ dadyād yathāśaktyā gajādikaṃ || viparyaṃ vā kūṭṭan? grāmān grāmaṃ vā kṣetrameva ca | 44a) ācāryānātadūrddhena sādhakānāṃ tadarddhakaḥ || putrakāṇāṃ tu pādena yathāśaktyā pareṣu vā | dīkṣitā pūjitāṃ vyāstu paśavo bhojayet sadā || liṅgāgni gurudevasya nāntaramanasāsmaret | pratyakṣa pūjanaṃ kāryaṃ gurorevaṃ mayoditaṃ || parokṣe vā guroḥ pūjā kartavyāmantrapūrvikā | hastyaśca rathayodhānā secanaṃ cāstravāriṇāṃ || kartavyaṃ vighnaśamanaṃ saṃgrāme jayakāraṇaṃ || iti kālottare caṇḍayāgapaṭalaṃ || īśvara uvāca || ācāryasyābhiṣekārtha na ca nābhaṃ tu vartayet | kāmyānāṃ caiva sarveṣāṃ na ca nābhaṃ phalapradaṃ || aiśānyādiśikartavyaṃ yajanaṃ parameṣṭinaḥ | catuṣpādārtha kuśalaṃ ṣaṭpadārthaika vaidinaṃ || tathā sāhasikaṃ vīraṃ sarvabhūtahite rataṃ | gurubhāmabhisiñceta cīrṇavidyā vrataṃ naraṃ || śivaṃ brahmāṇi cāṅgāni japtavyāḥ prāk śivālaye | sannivesmendriyagrāmavarṣamekaṃ śuciṣmatā || nityaṃbhikṣābhujobhūtvā kuśasaṃstaraśāyinaḥ | pūjāgni havanodyuktaścetasābhāvitātmanā || vidyālavastaṃ? lakṣeṇa samāptamaṇḍale guruḥ | 44b) navapadmakṛte hyevaṃ yajanīyaṃ tu pūrvavat || tatobhiṣeka yogyaḥ syāt nānyathā vidyate kvacit | śāpānugraha sāmarthyād gurustena praśasyate || vratametatparaṃ puṇyaṃ siddhāvapi niyojayet | sādhakasyātmasiddhyarthamidānīsaṃvidhīyate || mūlārkayāgamiṃdaurvā śravaṇena sahaikataḥ | śuklapakṣe ca sutithau suyoge cottarāyaṇe || aṣṭamyāṃ vā caturdaśyāmabhiṣekapraśasyate | maṇḍalasya śadigbhāge snānārthaṃ bhadrapīṭhakaṃ || dvihastavedikāpṛṣṭhe sthāpyamaṣṭāṃgulocchate | vitānoparisaṃcchanne puṣpamālāvalaṃvite || paritāvaijayaṃtībhidūṣitayāgamaṇḍapaṃ | puṣpākṣatatilālājā siddhyarthaprakarānvite || vicitrapavitravallibhiḥ svastikādyaiḥ suśaubhite | kalvayet tatra pīṭhantu ṣaṭtriṃśāṅgulasammitaṃ || vedāśraṃ tat prakartavyaṃ catuḥ pādākṣalāṃcchataṃ | caturbhāgo cchṛtaṃ śastaṃ tathā pāde pravistaraṃ || patravallīsamāyuktaṃ madhye padmaṃ samutkiret | kṣīravṛkṣāt savaṃ śastaṃ kāyavāsutsamodbhavaṃ || caturaṅgulahānyā tu sādhakādi prakalpayet | 45a) kalasairambusaṃpūrṇaiḥ śrukmūtra kṛtakaṇṭakaiḥ || saṃkhasvastikapadmadvaiḥ ratnagarbhaiḥ manoramaiḥ | saṃpūjyadaśa kṛṣtāśca? śivāstre madhyatasthite || aṣṭānāṃ vinyased yatnādanantyadyaṣṭakaṃ kramāt | maṇḍalapūjyajuhuyācchivaṃ yāgaṃ vidhānavit || saṃsnāpya vidhinā mantrīcakravṛtyupacārakaiḥ | śitavastrottarīyaṃ ca sarvabhuṣaṇamadūṣataṃ || mukuṭaṃnāṅgahāraiśca keyurakaṭakādibhiḥ | ramaṇīyakuṇḍalopetaṃ raśmabhadrāṅgulīyakaṃ || saṃkhaduṃdubhinighoṣi vināvāditanisvanaiḥ | gatiśca jayaśabdaiśca vaṃdibhyastapanādikaiḥ? || sthāpayed bhadrapīṭhaṃ tu maṇḍalasya tu paścime | maṃtrapīṭhatvamāpannaikaśapuṣpākṣatottare || adhikārapade tasmin napaveśyatamaccayet | sakalīkṛtyavidhivat śivahastaṃ prakalpayet || vastraśraggandhadhūpādyaiḥ saṃpūjya ca vidhānataḥ | yogapaṭṭākṣasūtrañca saṃhitā pustakaṃ dadet || aṣṭāṅgulākartarī ca dātavyā karaṇī tathā | sūtraṃ sakhaṭṭikā deyā cchatraṃ vai pāduke śubhai || vyajanaṃ cāmaraṃ caiva yānaṃ ramyaṃ yathāruciḥ | evaṃ saṃpūjayecchiṣyamadhikārasamarpitaṃ || 45b) tato'bhivādayecchiṣyamācāryaḥ pradadau guruḥ | praveśya maṇḍalaṃ paścād dakṣiṇāṃ mūrtimāśritaḥ || adyaprabhṛti kartavyaṃ śivajñānānurāśināṃ | suciṣmatāṃ vinītānāṃ śivaikākāhitamānasāṃ || pragalbhamati yuktānāṃ śivaikāhita cetasāṃ | itthaṃ guṇaratāmeva mumukṣūṇāmanugrahaḥ || kartavyastva vikalpena śivājñānuvidhāyinā | adyaprabhṛtisaṃkrānto hṛdhikāro mayā tvayi || sa kartavya tvayā tāvad yāvat saṃkrāmitonyataḥ | praṇamyapurato devaṃ pratipadyayathoditaṃ || *? yoda? vighnato smākamidamastutvadicchayā | homaṃ paścāt prakurvītamaśettarapadādhvaraṃ || pūrṇāśivena dātavyā brahmāṅgai homamācaret | trirāhuti pradānaṃ tu kartavyaṃ guruṇā tataḥ || tataḥ śive layaṃ kuryādadhikāraṃ sadāśivaṃ | adhikārerpite tasmin vānaḥ prasthatvamabhyagāt || āhutīnāṃ sahaśraṃ tu juhuyādvā śivena tu | adhikāraṃ punardattaṃ śivena paramātmanā || tvayā punaḥ prakartavyaḥ adhikāraṃ yadicchayā | yāvad dehāṃta paryantaṃ kartavyaṃ vā yathāruciḥ || ācārya vratamācaryaścaret sarvavratottamaṃ || 46a) iti kālottare ācāryābhiṣekapaṭalaṃ || īśvara uvāca || samayī putrakābhyāṃ tu dīkṣānte cābhiṣecanaṃ | pūrvoktena vidhānena yāgapūrvādikaṃ bhajet || homaṃ tu pūrvat kāryaṃ padādhvani yathoditaṃ | śivāṅgānāṃ ca homaṃ tu layaṃ tatve ca kārayet || pūrvoktavidhinātmabhyāmadhikāraṃ punaḥ śṛṇuḥ | māyā tatve tu samayī śiva tatve tu putrakaṃ || sādhakaśceśvare tatve deśikastu sadāśive | ityetadadhikāraṃ tu dīkṣitānāṃ tu kārayet || śatārddhañca śataṃsārddhaṃ dviśatañca sthitaṃ hunet | sarpiṣā śruvamāpūrya tataḥ pūrṇā pradāpayet || evaṃ kṛtedhikāratvaṃ śivapūjopajāyate | samayī pūjakābhyāṃ tu sādhakomantrasādhane || avighnoyaṃ bhavatvadyapūjānāṃ siddhisādhanaṃ | svājñāṃ tu dāpayet paścādabhiṣesvāḥ krameṇa tu || ācāryā kramaśaḥ khyātāḥ śāstresmin kālasaṃjñakai || iti kālottare mahātaṃtre samayīputrakasādhakābhiṣekapaṭalaṃ || īśvara uvāca || śivatatvāparācchāṃtāt pāraṃparya yathāsthitaṃ | taṃtrāṇāṃ daśasaṃkhyānāṃ kramaṇaivāvadhārayaḥ || 46b) kāmikaṃ yāgajaṃ ca? nādaciṃtāṃkāraṇājitaṃ | dīptasūkṣmaṃ ca sāhaśramaṃśumāṃśuprabhaṃ tathā || urddhavatkāddhiniḥ krāntaṃ daśadhā taṃtrasaṃcayaṃ | śivabhedābhyamīkhyātā viśeṣameva dhāraya || ekaikasya pramāṇaṃ tu triṃśannakṣāṇi ṣaṇmukha | śāṃtyatītaḥ kāmikākhyaṃ śāṃtyeve yogajaṃ vibhoḥ || aciṃtyaṃ viddhi vidyātaḥ pratiṣṭhākāraṇātmakaṃ | nivṛttirajitaṃ nāma śivasya vadanāni tu || dīptaṃ śivasya hṛdayaṃ sūkṣmākhyaṃ tu śirastathā | sāhaśraṃ tu śikhyaśaṃbhāraṃśumāsyāntanutrakaṃ || suprabhaṃ locanaṃ jñeyaṃ somasūryāgnisaṃdhitaṃ | athāratārakān vakṣye krameṇaiva gurukramaṃ || kāmikaṃ praṇavākhyasya sudhākhyasya tu yogajaṃ | dīptābhyāṃ syādaciṃtyaṃ tu kāraṇākhyasya kāraṇaṃ || vyajitaṃ ca śivākhyasya dīptamīśasya bhāṣitaṃ | sūkṣmasūkṣmasya kālasya sahaśrākhyaprakāśitaṃ || śuprabhaṃ tadaśeśasya aṃśusaṃjñasya aṃśumān | sadāśivena taṃtrāṇi kathitānyeṣu tatvataḥ || evaṃ prāthamikaḥ proktaḥ punarunyā gurukramaḥ | 47a) praṇavātrikalaḥ prāptaṃ kāmikaṃ trikalāddharaḥ || śudhāṃ syād? yāgajaṃ taṃtraṃ bhasmasaṃjñaṃstataḥ prabhuḥ | dīptarudrādaciṃtyaṃ tu gopateśca tatombikā || kāraṇāt kāraṇaṃ sarvastataḥ prāptaḥ prajāpatiḥ | ajitaṃ suśivaḥ prāptaṃ umayāpyacyutastataḥ || īśād dīptāt trimūrtistu tataḥ prāptā hutāśanaḥ | sūkṣmasūkṣmād bhavaḥ prāptaḥ tasmāt prāptaḥ prabhañcanaḥ || kālasaṃjñāt sahaśrārddhaṃ bhīmo vāyustataḥ punaḥ | daśeśāt suprabhaṃ tatra vigrahīśastataḥ śaśī || aṃśumānaṃśusaṃjñā tu prāptograstato ravi | evamete samākhyātāḥ śivabhedā daśaiva tu || sūtrāṇi cātra vakṣyāmi taṃtrāṇāṃ daśasaṃkhyayā | athāto maṃtratatvārtha kriyāsaṃgrahalakṣaṇaṃ || īśānasya samāsena āditantre pradarśitaṃ | ādisūtramidaṃ tantra kāmikākhye prakāśitaṃ || dvātriṃśaccaiva lakṣāṇi mantrāṇāmamitaujasāṃ | ṣaṭtriṃśaccaiva tatvāni nityanaimittikī kriyā || sāretaravibhāgañca stasmin stantre pradarśitaṃ || 1 || athātastatvasadbhāvaṃ puruṣasyocyate dhunā || bhuktimuktipradaṃ puṃsāṃ mudrāmaṇḍalalaṃkṛtaṃ | 47b) ityevaṃ yogajaṃ sūtraṃ kathitaṃ parameṣṭhinā || viveko yatra tatvānāṃ puruṣasyātra vidyate | mahādeva svarūpaṃ tu mudrāmaṇḍalalaṃkṛtaṃ || dvātriṃśacca sahaśrāṇi mudrāṇāṃ maṇḍalātmanā | bhuktimuktipradaṃ puṃsāṃ yogaje sūtramīritaṃ || athogramaṃtrasaṃtaptāḥ puṃmāyā'nyatra kuṇṭhitāḥ | śivaśaktiprabhāvena maṃtrārādhanapūrvakaṃ || idaṃ sūtramacintye tu kathitaṃ mantrapūrvakaṃ | ugramaghoramityāhustajjapāt māpasaṃcayaṃ || avidyāyāstu dīryāti saṃvijñāna prajāyate | mudrāṇāṃ caiva maṃtrāṇāṃ lakṣamātraṃ pradarśitaṃ || acintye tu mahātantre sūtrameva pradarśitaṃ | atha vāmānuraktānāṃ vāmaśaktyā dadedadhaḥ || vivekaṃ janayet juyā yena yogaṃ pravartate | idaṃ tu kāraṇaṃ sūtra prāguktaṃ śaṅkareṇa tu || vāmācārānuraktānāṃ vāmadevo niyāmakaḥ | kālāntaravasād bhūyo vivekān prāpnuyāt paraṃ || siddhisādhanamantrāṇāṃ mudrāmaṇḍalajātiṣu | daśalakṣāṇi coktāni tantre smin kāraṇātmake || atha satkarmaraktānāṃ śivatatvaṃ pradarśyate | mantramudrāgaṇenaiva maṇḍalārcanapūrvakaṃ || 48a) ādisūtramidaṃ taṃtre ajitākhye prakīrtitaṃ | samādhidhyānayuktānāṃ pūjāhomaratātmanāṃ || prāṇihiṃsāviraktānāṃ tatvajñānaṃ prajāyate | yena jātena bhūyopi nāvidyā vādhyate kvacit || mudrāmaṇḍalamaṃtrāṇāṃ daśalakṣāḥ pradarśitāḥ | ajitaṃ nāmayaṃ taṃtraṃ tasmin yatnāt prakīrtitaṃ || atha sarvātmanā tatvamātmanātra pradaśyate | yogasaṃbhavato viddhi tatvaṃ tat pārameśvaraṃ || ādisūtramidaṃ jñeyaṃ dīptākhya? taṃtranāyake | yatra sarvātmanā proktaṃ pavatmātmavivecanaṃ || yenābhivyajyate puṃsāṃ vivekaṃ tatvalakṣaṇaṃ | dhāraṇā vadva lakṣasya parāvyāptiḥ prajāyate || lakṣamekaṃ samāsena dhāraṇānāṃ pradarśitaṃ | mantrāṇāṃ tatsadevātra karaṇānāṃ tathaiva ca || ādisūtrasya yad vyākhyā dīptākṣasya pradarśitā || 6 || atha sarvātmano yogaḥ sarvadaḥ kathyate mayā || satyaṃ kuru prayatnena tatra tatra sadaiva hi | ādisūtramidaṃ jñeyaṃ sūkṣmākhye taṃtranāyake || sarvātmanā cintya tu kathyamānā mayādhunā | tatrāsthā yatnataḥ kāryā svarūpapratipattaye || kuru kuru padenaiva śiromaṃtraparigrahaḥ | 48b) maṃtrāṇāṃ maṇḍalānāṃ ca mudrāṇāṃ kāraṇātmanā || lakṣadvayaṃ samākhyātaṃ sūkṣmākhya taṃtra sattame | athāto jvālinī jñānāt śivasya paramātmanaḥ || dhāraṇānāṃ dvilakṣeṇa maṃtramaṇḍalasaṃcayāt | ādisūtramidaṃ tatre sāhaśre kṛttikāsuta || jvālinī paramāśaktiḥ śivasyāśivahāriṇī | aviluptasvarūpā sā dhāraṇādhyānayogataḥ || mudrāvadhaṃ krameṇaiva mokṣamakṣayakatṛṇāṃ | mudrāmaṃḍalamaṃtrāṇāṃ dhāraṇānāṃ viśeṣataḥ || lakṣaikaikaṃ samākhyātaṃ sāhasre taṃtrasaṃjñake | atha sarvajñadevasya tanuṃ saṃciṃtya tatvataḥ || tatmayastallayo bhūtvā tatsvarūpapadaṃ viśeṣata | ādisūtramidaṃ viddhi aṃśumānantantrasaṃjñake || ekādevā dvitīyāsti kaścidekamuṣṭaṇvattiḥ sarvase caikaḥ |? ekā devābhāti bhedapravṛtyāsvasthaścandrādarpaṇe cātha rūpe | tanuśabdena kavaca prākṛtaṃ mohapañjaraṃ | tadvicārātmavijñānamaṃśusaṃjñaprakīrtitaṃ || athātastejasaṃ sarva yat kiṃciccidanmataṃ | sadaśadrūpakalpaṃ vā vijñeyaṃ tacchṛṇuṣvataḥ || ādisutramidaṃ jñeyaṃ suprabhe taṃtrasaṃjñake | somasūryātmakaṃ sarva jagatsthāvarajaṃgamaṃ || 49a) cidacittatvasaṃtānaṃ vidyāvidyāmayaṃ sphuṭaṃ | heyopādeyatā tatra jñātavyā deśikena tu || niṣkalaṃ kathitaṃ jñānaṃ suprabhe taṃtrasaṃjñake | ityetaddaśataṃtrāṇi śivakāryot satāni ca || 10 || pañca brahmāṇi cāṅgāṇi tāniśaṃbhoḥ sthitāni ca | teṣāṃ caiva tu sūtrāṇi tvatprītyā darśitā mayā || vyākhyākāle pradaśyāmi śiṣyāṇāṃ sthiramedhasāṃ | iti kālottare mahātaṃtre śivabhedapaṭalaṃ || īśvara uvāca || aṣṭādaśapramāṇena saṃkhyayā śṛṇu ṣaṇmukhe | trayastriṃśati lakṣāṇi pratyekaṃ saṃkhyayā sthitaṃ || vijayaṃ pārameśaṃ ca nisvāsaṃ paratasthitaṃ | prodgītamatha vimvākhyaṃ siddhaṃ santya na saṃjñakaṃ || nārasiṃhaṃ tathākhyātaṃ candrahāsamataḥ paraṃ | vīrabhadraṃ tataḥ paścāt svayaṃ bhuvanamantaraṃ || visaraṃ rauvavākhyaṃ ca mākoṭaṃ kiraṇāhvayaṃ | lalitaṃ ca nalaṃ caiva parākhyāṃ cāṃtimaṃ smṛtaṃ || rudrabhedāstvamī khyātā bhuktimuktyāstu sādhakāḥ | mūrdhato vijayaṃ jātaṃ lalāṭāt pārameśvaraṃ || netrebhyaścaiva nisvāsaṃ trikhaṃḍaṃ nirgataṃ purā | śravaṇābhyāmathodgīta dvikhaṃḍaṃ bhuktimuktaye || 49b) triṃśat prakāraṃ vijñeyaṃ mukhorddhamukhabiṃbakaṃ | triskandhaṃ tu tathā siddhaṃ grīvāśābhyāṃ samutthitaṃ || dvikāṃḍaṃ caiva saṃtānaṃ kakṣadeśād vinirgataṃ | ekabhedaṃ nārasiṃhaṃ vakṣadeśād vinirgataṃ || staṃnābhyāṃ candrahāsākhyaṃ dvibhedaṃ nirgataṃ vibhoḥ | hṛdgrīvād vīrabhadrākhyaṃ tat dvibhedaṃ pracakṣate || āgneyaṃ vāthulājñaṃyatajaṭharādekabhedakaṃ | svāyaṃbhuvanābhireśād bhedekena visarpitaṃ || visaraṃ pārśvayojātaṃ vibhedaṃ śivakāyataḥ | rauravaṃ pṛṣṭhadeśāntu bhedaikena vyavasthitaṃ || mākoṭaṃ kaṭito jātaṃ tribhedaṃ tacca śāṃkari | ekabhedaṃ tu kiraṇaṃ prajanāṃ tu vinirgataṃ || kuvayaśmāntu lalitaṃ siddhyaṃtaṃ taddhi bhedajaṃ | dvibhedaṃ saurabhaṃ pañca jānubhyāṃ parameṣṭhinaḥ || aṣṭādaśaite vijñeyā padhānāstaṃtu nāyakāḥ | tatsaṃjñā evayo dvayoḥ jñānānāṃ tu prakāśakāḥ || jñānaiḥ saha tathotpannāḥ saṃkhyātāṣṭadaśātmakāḥ | rudravacchātra saṃjñā tu vijñātavyāḥ parasparaṃ || upabhedā hi vahava kathyante leśato mayā | vijaya vṛṣabharaudraṃ mohanaṃ padmasaṃkukaṃ || vijayaṃ pañcadhākhyātaṃ saptadhā pārameśvaraṃ | pauṣkaraṃ haṃsamātaṅgaṃ yakṣiṇī vāmadevakaṃ || 50a) dadhīciḥ saptamaṃ jñeyaṃ pratiṣṭhā pārameśvaraṃ | niḥsvāsaṃ triprakāraṃ tu trikāṇḍantu vidhīyate || niḥsvāsakārikā caiva uttaratritayaṃ smṛtaṃ | udgītaṃ prathamaṃ taṃtraṃ prodgītaṃ tadanantaraṃ || triṃśadsadavibhinnantu saṃsthitaṃ mukhabiṃbakaṃ | mukhabiṃbaṃ hayagrīvaṃ vikaṭaṃ jñānapuṃjakaṃ || arṇaraṃ mohacūrṇākhyaṃ vimalaṃ bhāsuraṃ tathā | patahrukaṃ naṃ guhyaṃ vavanateyakaṃ || atiguhya tatotsāha viśvarūpaṃ vibhāvasaṃ | dhūlibhedaṃ mahocchvāsaṃ saṃtānākhyaṃ tathāmṛtaṃ || keśaraṃ tilakaṃ kambu koṭisaṃjñaṃ tu mānasaṃ | mukhabimbasya bhedāni kathitāni mayā tava || siddhaṃ ca vāsukiścaiva caṇḍākhyaṃ siddhanirgataṃ | saṃtānaṃ rudrasaṃtānaṃ santānaṃ dvividhamataṃ || ekabhedaṃ sadā jñeyaṃ nārasiṃhi śikhidhvaja | sūryabhedaṃ candrahāsaṃ candrahāsaṃ dvibhedajaṃ || mahākāla vīrabhadraṃ dvibhedaṃ vīrabhadrakaṃ | ekabhedaṃ tathāgneyā vāthulāhuṃ tu yat smṛtaṃ || tathā svāyaṃbhuvaṃ jñeyaṃ bhedakena vyavasthitaṃ | viśaraṃ keśarāhuñca visarañca dvidhā mataṃ || rauravamekabhedaṃ tu mākoṭantu tribhedajaṃ | mākoṭaṃ brahmapīṭhañca tathā nirvāna saṃjñakaṃ || 50b) ekabhedaṃ tu kiraṇākhyaṃ dvibhedaṃ lalitaṃ mataṃ | lalitaṃ tu vanākhyañca dvibhedaṃ lalitaṃ sthitaṃ || vyākhyākāle tu guravaḥ tatrāṇāñca prakāśayet | saurabheda parākhyaṃ ca dvividhaṃ ca parāhvayaṃ || (ṭhis line top of page) anyathā kṛtakānāṃ tu prāmāṇyaṃ samprajāyate | jñānaprakāśakāstatra sajātā śivadehataḥ || jñānaiḥ saha tathotpannāḥ kathayantyanupūrvaśaḥ | anādi sūryo bhagavān vijayasya prakāśakaḥ || śrīrūpaḥ pārameśasya nisvāsasya daśākṣaraḥ | prodgītasya tu rudrākhyaḥ praśamo mukhabimbake || bindudhyāyīti siddhasya santāne śivasaṃjñakaḥ | saumyaṃ tu nārasiṃhasya candrasyānantasaṃjñakaḥ || sarvātmā vīrabhadrasya vyomāccāgneyasaṃjñikaṃ | nidhanasya svayaṃbhuvaṃ visaraṃ tejasaḥ smṛtaṃ || rauravaṃ brahmaṇeśasya śivākhyasya tu mākuṭaṃ | * * * * * * * * vyoma agneya saṃsthitaṃ || vidyālayā tu lalitaṃ bhairavaḥ samāptavān | kiraṇadeva pitṛtolebhe saṃvartako muniḥ || saurabhe yaṃ deva pateddharmo devāmuvāptavān | aṣṭādaśānāṃ taṃtrāṇāṃmitijñānāvatārakāḥ || guravaḥ kathanīyāstu vyākhyāraṃbhe sadā dhruvaṃ | 51a) catuṣpaṃcāsatsaṃkhyāstu vyākhyayāste su medhasāṃ || 1 || aṣṭādaśānāṃ taṃtrāṇāṃ krameṇa śṛṇu ṣaṇmukha | ādisūtrāṇi yatnena yastaṃtrārtha vidhāraṇaṃ || ṣaṭpadārthāśca sūtre tu taṃtre pradarśyate | athānanteśvaraṃ devaṃ sarvajñānottareśvaraṃ || ādisūtramidaṃ taṃtre vijayesan prakīrtitaṃ | atrānaṃ teti śabdena padasya tu parigrahaḥ || vyomavyāpi samutthasya yataḥ tatpada mucyate | anantāyeti taddehaḥ śivasya paripaṭhyate || tathā ceśvara śabdena padaṃ śābhātameva ca | saṃgraha kathitastatre vijya(?)prākhya ṣaḍānana || 2 || athātaḥ sarvayogeśa gaṇamātṛnimevitaṃ | sarvamantra mahāyoga vidhiṃ vakṣyāmi śāsvataṃ || ādisūtramidaṃ tatraṃ bhāṣitaṃ parameśvaraṃ | sarvayogeśa śabdena gṛhītaṃ taṃtra kāraṇaṃ || patiśabdena tatvaṃ tu gṛhītamīśvarātmakaṃ | tathāśāsva śabdena padaṃ śāsvata meva ca || īśvarācchiva tatvātaṃ sūtreṇānena darśitaṃ | athātaḥ sarvavijñāna sūti kṛtpramathāśrayaṃ || pravakṣāmi mahātaṃtraṃ yogayogeśvarācitaṃ | 51b) ādisūtramidaṃ tantre nisvāse paribhāṣitaṃ || vijñānasūtivacanād vidyātatva parigrahaḥ | pramathośrapaśabdātva yogapīṭhapadasya ca || vidyāvidyātmakaṃ sarva vidyayāmṛtamāpnuyāt | yogapīṭhapadenaiva sāvibhogasanesthitāṃ || 3 || athātaḥ sarvamantrāṇāṃ preritāraṃ prakalpakaṃ | nidhanāntakaraṃ devaṃ praṇipatya svayaṃ bhuvaṃ || ādisūtramidaṃ tantre prodgītesaṃ prabhāṣitaṃ | nidhanāntaka śabdena kālatatva parigrahaḥ || padasya nidhanāyeti nidhanāntyā parigrahaḥ | sarvajña sadyakartā ca sūtreṇānena kīrtitaḥ || 4 || evaṃ triṃśati ye kalpayogi yogī maheśvaraḥ | umayāsahitaṃ śāntaṃ devāsuragaṇārcitaṃ || ādisūtramidaṃ tantre stapitaṃ mukhabimbake | atra kalpasya sambanvādātma tatva parigrahaḥ || tathā ca yogi sambanvājityaṃ yogipadasya ca | iti sūtra nirgaditaṃ bimbākhya mukhabimbake || 5 || athātaḥ śivajaṃ sūtraṃ pravakṣyāmyantarāśrayaṃ | muktidaḥ sādhakaḥ śrīmān sarvaśaktibhṛtātmanāṃ || ādisūtramidaṃ tantre proktaṃ siddhe mahodaye | 52a) atrāpi śivaśabdāktyā śivatatvaparigrahaḥ || muktidaṃ sādhakoktyā ca vyomavyāpi padasya tu | śiva tatvān yuktānāṃ vyomarūpāṃ tanuṃ vrajet || athātaḥ sarvato bhadra guṇanirvāṇarūpakaṃ | śivātmakaṃ mahājñānaṃ pravakṣyāmi hitārthavaiḥ || ādisūtramidaṃ tantre santāne samprabhāsitaṃ | sarvato bhadraśabdoktyā māyā tatva parigrahaḥ || tathā ca śivaśabdoktyā yogapīṭha parigrahaḥ | triguṇā tu matāmāyā yato'vidyā prakīrtitāḥ || śivaśabdapadenaiva tajjñānādvilayaṃ vrajet || 7 || athātaḥ karmavijñapti sarvamuktyarthakāraṇaṃ | jñānodayaṃ mahāprāptiḥ paśunāma śivāpahaṃ || ādisūtramidaṃ tantre nārasiṃhe prakāśitaṃ | karmavijñapti śabdena tannyāsaṃ kārayet kramāt || jñānodayaṃ prajāyeta sarvamuktyartha kāraṇaṃ | tatvaṃ sadāśivodgītaṃ kriyāśāntiśca karmataḥ || sarvayoga padaṃ caitatsaṃgṛhītaṃ śivasya tat || 8 || athānalavapurdevaṃ sarvajñānātmaka vācakaṃ | pravakṣya tantradhātāra yogamukti vibhūtidaṃ || ādisūtramidaṃ tantre vīrabhadre prabhāsitaṃ | 52b) tatrānalavaputvena tatvamuktaṃ sadāśivaṃ || yogamukti vibhūtyuktyā vyomavyāpī padagrahaḥ || 9 || athātaḥ sarvavijñāna bījakalpanirdarśanaṃ | yugamanvaṃtaraṃ saṃdhyākāla saṃkalpitāśrayaṃ || ādisūtramidaṃ tantre candrahāse prakāśitaṃ | tatrāpi kālatatvasya jñānabīja parigrahāt || padaṃ tadeva niryākhya sarvavijñāna darśanāt || 10 || athāt svāvimalovaddhaṃ punarmuktasta dīkṣayā | vijñeyaḥ sa tridhāvasthaḥ kevalaḥ sakalo malaḥ || paramā tatra saṃgṛhya avidyayā vṛtaḥ paraḥ | kamalāvadhāte saiva trivandhān mucyate punaḥ || ātmā caturvidhaḥ proktaḥ paramātmā parigrahāt || 11 || atha mantrāmbujāsīnaṃ navanābhaṃ mahāśivaṃ | śivākhyamatulaṃ vaktraṃ pravakṣyāmyuttarāśrayaṃ || ādisūtramidaṃ tantre visare virajā hvaye | asmin śivākhya śabdena śivatatva parigrahaḥ || tathā ca mantra śabdena vyomavyāpī padasya tu || 12 || athāto nādimadhyānta paśupāśājjitātmanāṃ | tadvicchitye paraṃ śaivaṃ mahājñānāsimuttamaṃ || ādisūtramidaṃ tantre raurave samprabhāṣitaṃ | 53a) atrāpi pāśaśabdoktyā pāśatraya parigrahaḥ || ātmā ca trividho vaddhaḥ paśuśabda parigrahāt | anādi padaśabdena proktaḥ pada parigrahaḥ || 13 || atha śānti viyogākhyaṃ siddhimukti pradāyakaṃ | jñānaṃ śivānanādgītaṃ pravakṣyāmya dharottaraṃ || ādisūtramidaṃ tantre mākoṭe mukuṭīhvaye | atrādharottaroktyā tu tatvasya niyate grahaḥ || tathā ca muktyuktā dhyānāhāra padasya tu || 14 || paśupāśapatijñāna vicāra pratipādakaṃ | kriyācaryā samopetaṃ yogabhūmi śarāvahaṃ || ādisūtramidaṃ tantre kiraṇākhya prabhāṣitaṃ | catuṣpāda ṣaṭpadārtha jñānamātmaprakāśakaṃ || yogaśabdaparoktyā tu gṛhītaṃ paramaṃ padaṃ || 15 || ataḥ paraṃ mahājvālaṃ raśmisaktācca vigrahaṃ | śivātmakaṃ mahājñānaṃ sarvajñānottarottaraṃ || ādisūtramidaṃ tantre siddhānte lalitāhvaye | tatra jvālārtha samvandhān tatvaṃ proktaṃ sadāśivaṃ || evaṃ sarvātmakoktyā tu sarvavyāpi prakīrtitaṃ || 16 || nādākhyaṃ yatparaṃ bīja sarvabhūteṣvavasthitaṃ | muktidaṃ paramaṃ divyaṃ sarvasiddhipradāyakaṃ || 53b) ādisūtramidaṃ tantre āgnyeyā vāthulāhvaye | atra nādākhya śabdena sarvaprabhavatā vibhoḥ || muktiśabda padenaiva kartājñāto sadāśivaḥ | idamevādisūtraṃ tu śāstresmin kālasaṃjñaikaṃ || 17 || athāvānta mahāliṅgaṃ puruṣātīta vācakaṃ | jñānaṃ śivātmakaṃ sūkṣmaṃ sarvavijñaptikāraṇaṃ || ādisūtramidaṃ jñeyaṃ saurabheye panāhvaye | athāvyaktaṃ mahāliṅgaṃ proktā tatvaṃ guṇātmakaṃ || tathā śivātmakoktyā tu śivameva padaṃ smṛtaṃ | tasya vārasya ye mantrā vācakāḥ śaktirūpiṇaḥ || ata etat padenoktaṃ puruṣātīta vācakaṃ || 18 || ityaṣṭādaśasūtrāṇi rudrākhyāni tu ṣaṇmukha | vyākhyākāle pradarśyāni śiṣyāṇāṃ bhāvitātmanāṃ || ityetacchivakāyaṃ tu daśāṣṭādaśadhāsthitaṃ || 19 || iti kālottare mahātantre tantrotpatti vyākhyā paṭalaṃ || īśvara uvāca || pravakṣye śivasadbhāva padaṃ śānta prakāsakaṃ | omityekākṣaraṃ brahma mantratantrādi lakṣaṇaṃ || mahadādi viśeṣānta vyāpakaṃ padamadhyayaṃ | otaprotaṃ jagat tena mātrābhiḥ sarvato bhṛśaṃ || tribhiḥ padaistu vibhunā sa devāsuramānuṣaṃ | 54a) dānayajñatapodhyāna vedādhyayanakarmaṣu || oṃkārādyabhisamvandhā mantravadbhiḥ prakīrtitaḥ | tasmādihāpi praṇavamagre mantrapadaṃ vibhoḥ || nyasya paścāt kalānīkavarjitaṃ vyoma ucyate | vyomatyākāśasaṃjñeyaṃ nimittāt paribhāṣyate || vyāpakatvādameyatvādvyoma ityabhidhīyate | tadvyāpayati yasmāt sa bhagavān parameśvaraḥ || śaktiraśmi samūhena tasmād vyāpī sadāśivaḥ | tadeva rūpaṃ bhagavān vibharti prabhuravyayaḥ || tena dharmeṇa yuktatvāt vyomarūpeti cocyate | tasmai śivāya mahate sarvagāya mahātmane || vyāpine vyomarūpāya parāyaprabhave namaḥ | sarvaniravaśeṣaṃ yat vyoma uktaṃ parāparaṃ || tataṃ yasmāt bhagavatā sarvavyāpī tato bhavaḥ | śāntatvāt sarvakartṛtvaṃ bhāvāt paramakāraṇāt || śiva ukto mahātantre mantravidbhiḥ sadāśivaḥ | tasmai śivāya gurave vītarāgakalāpa vai || ameyatvādanantāya ajatvācca prakīrtyate | anādi śiva sadbhāva yuktatvāt parameśvaraḥ || sarveṣāṃ svāmibhāvācca anātha iti śāśvate | anāśritaḥ svāśrayatvādanyāśrayanivarjitaḥ || āśrayānasamatvācca anāśrita iti smṛtaḥ | vaināsikatvāt sarveṣāṃ bhuvanānāṃ sadāśive || 54b) dhruveti saṃjñitaṃ nāma sadānityatva lakṣaṇaṃ | praśāsti kāraṇatvena śāmyā yasmān na kasyacit || atītaśāsvatatvācca śāsvato bhagavān śivaḥ | yogāsya śivasadbhāvaḥ sadāśivamanāmayaṃ || tasmin vyavasthito yasmāt yogapīṭhastha ucyate | anādi śivasadbhāva yoga uktaḥ sadāśivaḥ || mantrayogamaye pīṭhe tatrasthastena cocyate | avyucchinnena yogena śāśvate nānuraṃjitaḥ || nityaṃ yogīti tenoktaḥ śivatatvārthako vidaiḥ | dhyānaṃ cintā bhāvanārtha kalpanā manasaḥ kriyā || manasaḥ paripūrṇatvāt paritṛpto bhavodbhavaḥ | svasthatvātsu praśāntatvāt paranirvāṇamuttamaṃ || dhyānāhāraṃ bhagavatini tṛptasya lakṣaṇaṃ | praṇavaṃ pūrvamuddiśya saṃśayacchedakārakaṃ || namaḥ śivāya śāntāya jagataḥ prabhavāya ca | iti saṃbhāvya deveśaṃ guṇaiḥ pūrvamudāhṛtaiḥ || tanuṃ pañcamahāmantraṃ lakṣaṇāṃ saṃpravakṣate | iṣṭa agre sa bhagavānīśānībhiḥ śivo vyayaḥ || jagat kṛṣṇaṃ mahātantra śaktiyoga marīcibhiḥ | īśānamurddhnā tenāyaṃ yuktāmantreṇa kāraṇaṃ || mahāmāyotthajālena vyaye tatanurīśvaraḥ | paramaṃ vacati jñānaṃ yat tat pūrakamuttama || sarvajña śiva sadbhāva prakāśa karaṇaṃ paraṃ | 55a) tena mantreṇa mantre mantrakṛt parameśvaraḥ || prayuktaṃ pūrayet kṛtsnaṃ tena tat puruṣaḥ smṛtaḥ | tasmai puruṣa vaktrāya aghora hṛdayāya ca || aghoharaṇa śīlatvāt hṛdayaṃ cocyate budhaiḥ | aghoraṃ śāntamityuktaṃ sadbhāvo hṛdayaṃ prabhoḥ || tena cāndreṇa yuktatvādaghora hṛdayaḥ śivaḥ | vāmotha viparītatvāt saṃsāroddharaṇādapi || sarvabhāveṣu gūḍhatvād guhya ityabhidhīyate | devo divi sthita tvāt kṛdīvyadi yasmācca tena vā devaḥ || paramati guhyāta guhya ata evoktaṃ śivo nāma | mantreṇa tena yuktoyaṃ guhya ityabhidhīyate || sadyaḥ prasādānāktakṣipramaramāśuriti paryāyāḥ | gahanena jāyatesmin pradhāna puruṣāntike ghore || yasmāt tasmāt sa bhagavān jāta iti cocyate devaḥ | sadyo jātena mantreṇa yuktatvāt parameśvaraḥ || śivamūrtividhānajñaḥ sa mūrtiriti paṭhyate | ete mantrai mahāguhyairmūrti bhagavataḥ priyāṃ || nigūyaṃ sarvatatveṣu dhyāyen nityaṃ samāhitaḥ | durvijñeyaṃ padāthānāṃ tatvānāṃ gahanasya ca || sthityutpatti vināśānāṃ guhyādguhyeti varṇitaḥ | guhyāti śayaṃ yuktatvādati yuktā maheśvaraḥ || 55b) prakṛte gopatya goptāsaṃsārasya sadāśivaḥ | nidhanaṃ nāśamityuktaṃ tasya kartā sadāśivaḥ || tenoktaṃ nidhanetyevaṃ jagataḥ parameśvaraḥ | sarvāsāmeva vidyānāṃ vidyārājñāṃ tathaiva ca || vidhātā parameśāno yasmāt tasmācchivodhipaḥ | jyotiprakāśarūpāṇāṃ darśanākṛtilakṣaṇaṃ || aśeṣohāsakaraṇāt jyotīrūpā śivo vyayaḥ | parameśvara rudrāṇāṃ sthitisaṃhārakarmiṇāṃ || kāraṇecchāpravṛtti tvāt parastasmāt maheśvaraḥ | tasmai devyati devāya parāya paramāya ca || yāthā tathā guṇoghana yuktāya paramātmane | cetanā sarvabhūtānāṃ sukhaduḥkhādi lakṣaṇā || sāvenna vidyate yasmāt tena devo hyacetanaḥ | acetano hyavindvatvāt sūkṣmatvāccāpya cetanaḥ || cetanāmagatvādacetana iti smṛtaḥ | dvirabhyāsa padaṃ cāsyasaṃśayacchedakāraṇaṃ || vyomādiṣvapi bodhavyaṃ dvirabhyāsa padeṣu vaiḥ | dhyāne hi pūrvamevoktaṃ gaganākhyaṃ samāsataḥ || tena dharmeṇa yuktatvād bhagavān vyoma ucyate | paraṃ vyomā paraṃ caiva tantre smin samudāhṛtaṃ || māyātītaṃ paraṃ vyoma sāṃjanatvaṃ paraṃ smṛtaṃ | viraṃjana padaṃ vyomni nityasthaḥ kāraṇovyayaḥ || 56a) sāṃjanaiḥ śaktikiraṇairadhiṣṭayati śaṅkaraṃ | vyomavyometi tenoktaḥ kāraṇena sadāśivaḥ || vyāpakatvācca sarvasya vyāpī sa parikīrtitaḥ | rūpiṇāṃ parameśānāṃ brahmādīnāṃ sadāśivaḥ || jñānagamyomahāmantra yogayogī maheśvaraḥ | sraṣṭatvāt sarvabhūtānāṃ sarvajñatvācca kāraṇāt || anādimatvād bhagavān prathamastu nirucyate | sarveṣāṃ tejasāgādi vidhivat bhagavān śivaḥ || prakāśakaraṇatvājya tejasteja iti smṛtaḥ | yadiṃ dhanādi saṃyogān somārka maṇijañcayat || tejastasmāt susaṃpūrṇaṃ kāraṇaṃ jyotiruttamaṃ | tad dūmabhasma rahitaṃ tejasāmanuraṃjakaṃ || saivaṃ paramanunirvāṇamādyataṃ jyotiṣāṃ viduḥ | anādinidhanābhāvān nitya tvāt tejasāṃ nidhiḥ || anādiriti vijñeyaṃ vāmadevasya śāśvataṃ | nānāmati ca yat proktaṃ guhyamaṃtra padaṃ vibhoḥ || parameśvara kṣetrajña pitāmaha iti trikaṃ | nā iti puruṣasyākhyā prathitā parameśvarasya devasya | pūrayati poṣayati ca yasmāt tasmācchiva khyātaḥ || puruṣaḥ dhu dhu dhū saṃhāraḥ proktaḥ puruṣa trayakāraṇasya deva * *? guhye maṃtrapade smin saṃhārakarapadaproktaṃ || oṃ bhūḥ mahāvāvītva padaṃ tadvat dhīmaheti padantataḥ | 56b) dhiyo maheti vyākhyeyaṃ tatpadaṃ pūrvavad bhavet || asmākaṃ naḥ padaṃ prāhuḥ rudraḥ kartari yojayet | pracodayāccattarvarṇaṃ padaṃ pada vido viduḥ || gāyatryācchandaḥ kathitaṃ padāṣṭaka mahādyuti || ekādaśa padaṃ jñeyaṃ maghoraṃ ghoranāśanaṃ | pañcamyanta padānisyuḥ ṣaḍevāthā vyayapadaṃ || avyayaṃ cātramantravyaṃ sarvatyā mantraṇe hitaṃ | namaḥ kartari vaktavyaṃ svakarmaṇi niyojitaṃ || anuṣṭupacchandavṛttena saṃsthitaṃ mantranāyakaṃ || vāma devāya padaṃ ceti caturthāntaṃ samādiśet | namaḥ padaṃ dvyakṣaraṃ syājjyeṣṭhāyeti padaṃ tathā || tryakṣarantaccaturthāntaṃ namaḥ śabdapadantataḥ | jyeṣṭhāyeti caturthyantaṃ namontaṃ kārayet tathā || rudrāyeti caturthyantaṃ namontaṃ tadva deva hi | kālāyeti padaṃ tadvannatyaṃtaṃ samudāharet || kalavikaraṇāya padaṃ saptārṇa natibhūmitaṃ | balavikaraṇāya padaṃ caturthyantaṃ nati yutaṃ || balapramathanāyeti saptārṇaṃ natināyutaṃ | aṣṭākṣaraṃ caturthyantaṃ sarvabhūtadamanāya namaḥ | tatapadaṃ paścāt manonmanāyāṃ na saṃyutaṃ || namaskāraṃ tataḥ paścād vāmadeva svayaṃ prabhuḥ | aṣṭādaśa padaprāhuḥ caturthyantāni pūrvaśaḥ || 57a) namaḥ śabda padānyatra tava saṃkhyā'parāṇi tu | sadyojātaṃ karmapadaṃ caturthaṃ samudīritaṃ || prapadyāmi caturvarṇaṃ padaṃ tantra kriyātmakaṃ | sadyojātāyaśabdantu pañcārṇaṃ tata samādiśet || ceti pātaṃ samākhyātaṃ namaḥ śabdapadaṃ tataḥ | bhave bhave padaṃ proktaṃ caturakṣarasammitaṃ || neti nipītamākhyātaṃ tathā cāti bhava padaṃ | bhajanyati padaṃ cānyatmāṃ karmapadamīritaṃ || bhavod bhaveti ca padamāmantraṇa padaṃ smṛtaṃ | ekādaśapadaṃ proktaṃ sadyojātaṃ padeśvaraṃ || itye tat kathitaṃ leśāt brahmaṇā lakṣaṇaṃ sphuṭaṃ | adhunā cāṅga ṣaṭkasya padasaṃkhyā nigadyate || praṇavākhyaṃ padaṃ pūrvaṃ namaḥ śabdamataḥ paraṃ | pañcākṣaraṃ caturthyantaṃ padaṃ syāt paramātmane || parāyeti padaṃ cānya tryakṣaraṃ syāccaturthakaṃ | parameśvara śabdantu parāyāṣṭākṣara padaṃ || yogāya tryarṇamuddiṣṭa ṣaḍarṇaṃ yogasambhava | caturthyanta padaṃ kārya kareti yugmasaṃyutaṃ || kuruyugma padaṃ tatra tathā sadya padaṃ dvidhā | bhaveti ca dvidhāyojyaṃ bhavodbhava padaṃ tataḥ || vāmadeva padaṃ likhya sarvakāryākṣarānvitaṃ | tathā praśamanaṃ yojyaṃ sadāśva padaṃ tataḥ || prasanneti tataḥ kṛtvā namostute tantrajñaiḥ | p. 57b) sākṣāt sarvapaśūnāṃ dharmādharmādikaṃ kṛtaṃ karma || sākṣīva sarvatākṣaḥ paśyati bhagavān taḥ sākṣī | tvaritaṃ śivasā yojyaṃ prayacchate sādhakasya deveśaḥ || bhuviti mantrāsvīyaṃ? kṣipracānvadevadevasya | tejomartyabhidhāna pataṅga śṛti mantralakṣaṇaṃ proktaṃ || piṅgātpati tejasthaṃ rūpaṃ pravadanti mantra tantrajñaḥ | jñānaṃ śivapade bodhaḥ samyakṣedaṃ parāparaṃ || rūpaṃ taccānyasmin tantreṇa vidyate sarvadāśatvāt | yāvān varṇavivekaḥ saṃyoga vibhāgalakṣaṇaḥ sūkṣmaḥ || śrotrendriyārthaḥ paramaḥ śabdāsaukāraṇaiśyataḥ | sūkṣmā hyacintya rūpo vyākhyātaḥ pūrvameva tantresmin || dvirabhihitaḥ parama śivaḥ saṃśayavinivṛti darśibhiḥ sarvaḥ | sarvaśaḥ sarvaparaḥ sarvaśaḥ kṛtsna taṃtraśca || sarvātmā sarveṣāṃ prabhavasthiti vallayakṣacchivaḥ | paramaḥ sarvamiti niravaśeṣaṃ parāpara jñānamūttamaṃ guhyaṃ || māthovandhavimokṣaṃ dadāti sarvastasmāt | śiva iti samātmakatvā cchāntatvādīśvara śivaḥ proktaḥ || tasmai śivāya kurute nama iti śāntāya devāya | nama iti prahṛtṛ ayaṃ dhātvarthaḥ procyate vicārajñaiḥ || kāryakāraṇa vibhāgantu? kṛte? parameśa yogañca | 58a) yugmāyugmaṃ proktaṃ taṃtraikaṃ kāraṇasya devasya | kāryatva viyogakaraṃ kurute vinivṛtti hetvarthaṃ || evaṃ brahmādīnāṃ yugmāyugmaṃ punarnamaskāraḥ | kāraṇakāryavibhāgacchinatti māyājanaṃ sarvaṃ || anyat saṃyogakaraṃ nama iti parasya devasya | atha brahmapadānāntu saṃkhyākalpaṃ nigadyate || īśānaḥ prathamāntatra padatryarṇantakartari | parataḥ sarvavidyānāṃ paṃcārṇaṃ dvitīyaṃ padaṃ || atra nirdāraṇe ṣaṣṭhīvyākhyayā mantravārtike | īśvaraḥ kartari prāhupadaṃ tryarṇaṃ prakīrtitaṃ || parataḥ sarvabhūtānāṃ pañcārṇāṃ padamādiśet | ṣaṣṭhī nirddhāraṇe cātra kriyājāti guṇātmikā || brahmaṇaśceti sambandha punaścādhipati kriyā | dvyakṣaraṃ brahmaśabdañca śivaḥ katṛ padantataḥ || meti karma padaṃ kāryaṃ mastvityevaṃ kriyāpadaṃ | āgantu padaṃ tantu vijñeyantu sadāśivaḥ || ekādaśapadaṃ jñeyaṃ manuṣṭamvṛttamekakaṃ | īśāno leśataḥ khyātaḥ puruṣantu nigadyate || padaṃ tat puruṣāyeti caturthya taṃ samādiśet | vidmaheti padaṃ paścād dvitīyaṃ tryakṣaraṃ smṛtaṃ || kriyāpadaṃ purākhyātaṃ mahādevāya kathyate | caturthyantaṃ tryahaṃ mantra padamudāhṛtaṃ dvirabhyastaṃ || 58b) pramathati pāśānva hyaśaḥ pramathetyabhidhīyate tena | rāraṇārthenāmaśūnyaṃ bhrātā mahato bhayādyataḥ || sarvaśaraṇacaraṇācca devaḥ sarva iti bhāvyate tajñāḥ | bhavabhavabhavod bhaveti ca bhāvayitavyā bhava prakṛti kartā || āmantraṇāviyukta guhyapadaiḥ stūyate śambhuḥ | sarveṣāṃ bhūtānāṃ saṃsāraniyojakaṃ paraṃ sūkṣmaṃ || sukha * * ntikamasakṛtamanupamapupayacchate devaḥ | yānnidhyamantroyaṃ smṛti mātrasādhakasya śivaliṅge || kurute yasmāt tasmāt sānnidhya karaḥ śiraḥ proktaḥ | brahmāviṣṇuśca rudraśca strayoṣi sarvasya kāraṇaṃ jagataḥ || tebhyaḥ parāparajñaiḥ paramaśivaḥ procyate kartā | sūkṣmāṇāṃ sūkṣmatvād vikaraṇadharmeṣu vikaraṇo bhagavān || guhyeṣvapi guhyatvādacintyabhāvo hyacintatvāt | jñānānāṃ sarveṣāmapragamatvādanarcito devaḥ || tasmādanarcita iti bhagavānuktaśca mantre smin | nastūyate stuto vā brahmādibhirapyadṛṣṭapūrvatvāt || tasmādasaṃstuta iti ca bhagānuktaśca tantre smin | na sthāpyate sthito vā nityatvacchivaḥ pare vyomni || pūrva sthitopyabhihitaḥ parameśo mantrastitva padārtha vācakaḥ śabdaḥ | 59a) śivamantrapadārthānāṃ saṃśraya vinivṛtti hetvarthaḥ | oṃ bhuva iti yatproktaṃ bhuvanāni yathākramaṃ || śuddhāśuddhātya śeṣyaṇi nidhaneśavasāni tu | oṃ svaḥ prabhoḥ padamidaṃ paramaṃ yatprakīrtitaṃ || tadvyayaṃ yogibhirnityaṃ śivatatvārthako vidaiḥ | anidhana iti yatproktaṃ tannityaṃ sukhaṃ vadanti devasya || na vinaśyatīti bhagavān nidhana iti tena devaśaḥ | saṃhṛdati devadevā visṛjati yasmācca sarvabhūtāni śivatatvavidhānajñaruktyanidhanodbhavo rudraḥ | śivaḥ sarvati yaduktatva śivābhāvācchivasya devasya | paramātmani sthitatvāt sarveṣāṃ tena paramātmā | mahatāṃ parameśānāṃ sarveṣāṃ pralayasvargakartṛṇāṃ | pūjyaśvaraśca bhagavān teneha maheśvaraḥ śambhuḥ | mahān bhavati sarveṣāṃ pūjyatvādyogināṃ śivaḥ | devādivisthitvācca mahādevastato bhavaḥ | sarvaśvara prasaṅgādanīśvarepīśvarābhidhānācca | sadbhāveśvaraśabdaḥ sadāśivaḥ sūribhiḥ proktaḥ | mahatāmayi sarveṣāṃ paramaśivastejasāṃ mahātejaḥ | yogī ca yogināmapi yogādhipatirbhavat tasmāt | muñcati gahanavivandhānmāyā viṣayatvayoktavandhana | māyābhijñā bhagavān dīkṣāni punena hastena | muñceti tena samanvitaṃ | 59b) saptamāntaṃ tataḥ svāhā hṛdayaṃ sarvasiddhidaṃ | sarvātmā hṛdayaṃ proktaṃ saptatyakṣarasaṃyutaṃ || oṃkāraṃ prathamoddhṛtya saśivañca śivantathā | namaskāra samāyuktaṃ śiraścāṣṭākṣaraṃ mataṃ || vedādyaṃ śivamuddhṛtya hṛdaye jvālinistathā | svāhāntantu śivaṃ proktaṃ śikhā caikādaśākṣaraṃ || śivātmakaṃ padaṃ pūrvaṃ mahāteja padaṃ tataḥ | sarvaṅgañca tataḥ paścāt prabhuravyayameva ca || āvartayet mahāghoraṃ kavacaṃ piṅgalantathā | āyāhi piṅgalapadaṃ mahākavacasaṃyutiṃ || śivājñayā padaṃ paścācchadayaṃ vandhavandha ca | pūrṇapūrṇapadaṃ yojyaṃ tathā kakikakīti ca || sūkṣmasūkṣmapadaṃ tasmāt tathā vajradharaṃ padaṃ | vajrapāśadharaṃ tasmāt tathā vajrāsanīti ca || punarvajra śarīrañca tathā mama śarīra ca | anupraviśya padaṃ yojyaṃ sarvaduṣṭapadantataḥ || stambhayeti dvidhā kṛtvā hūṃkārāntaṃ tataḥ kramāt | akṣarāṇāṃ tu kavacaṃ śataṃ pañcākṣarādhikaṃ || netrantu tryakṣaraṃ prāhurājyaṃ saḥ iti kīrtitaṃ | uddharet praṇavaṃ pūrva prasphurasphuramuccaret || ghoraghorataraṃ paścāt tanurūpapadaṃ tataḥ | caṭaśabdaṃ dvidhā kṛtvā tathā pracaṭamuddharet || kaheti ca dvidhā kāryā vameti ca dvidhā matā | ghātayeti dvidhā * * * * * * * * * * || 60a) page 59a is not clear 61b) * * * * * * steṣāṃ ḍātṛṇāṃ? kīrtitaḥ kramāt | gurorapyagratasteṣāṃ jyeṣṭhānāṃ deyamāsanaṃ || yathānukramaśuśra'ṣāṃ vandanādīni cādarāt | kāryānyānyasaṃhṛṣṭaiḥ parokṣantu guroḥ sadā || samayī putrakābhyāṃ tu sādhakāvyayayostathā | layaḥ śive tu sarveṣāmadhikārobhilāsataḥ || māyādhikārī samayīnityakarmaikapeśalaḥ | putrakaḥ śivatatve tu niyuktaḥ * * * * *? || dhvastādhikāraviṣayo vītarāgaśca sarvaya | sādhakaścābhilāpī syānniyuktaścaiśvare pade || guruścaivādhikārī tu niyuktā guruṇā purā | bhoga * * * * * *? layastasya pare pade || eteṣāṃ śivabhaktaiśtu bhaktiḥ kāryā yathākramaṃ | śivadhyāna parobhūtvā karmaṇā manasā śivā || nāśaktaḥ sarvadā tiṣṭhet kṣaṇamekamapi kvacit | śaktiḥ pañcaprakāre smin boddhavyā śivasāśane || yogābhyāso japaḥ śāstraṃ liṅgārādhanameva ca | ācāryau pāsa na cānyat pañcamupari kīrtitaṃ || vajra * *? tu saṃproktaṃ caturṇāmapyanikṣitaṃ | tanmūlāni yato nyāni tasmād yatna pare naraiḥ || gurunityaṃ samārādhyo yatprasādāt paraṃ padaṃ | prāpyate cāparaṃ cintyaṃ nanā ṛddhiguṇāṃnvitaṃ || 60a) caturṇāmāśramāṇāṃ tu vartanaṃ kathayāmite | saṃkṣepeṇa mahāsena yena yāti paraṃ padaṃ || samayī sarvadā yattā guroḥ sarvātmanāsphuṭaṃ | yadāstadā samuktātmā nānyathā mucyate bhavān || gurukule dāsavannityaṃ dīkṣāmāśrityamokṣadāṃ | prāgukta samayastasya caryāto mucyate sphuṭaṃ || sāmānyācārasampannā gurudevāti tatparaḥ | yatra tatra sthitaḥ śāntaḥ saputraka iti smṛtaḥ || dīkṣā pratiṣṭhā vyākhyāśca satvānāmanukampanaṃ | kartavyaṃ guruṇāsamyak siddhāntoktaṃ samācaret || guruśca deśikaścaiva tathācāryastṛtīyakaḥ | trayāṇāṃ sa viśeṣeṇa vibhāgaṃ leśataḥ śṛṇu || dīkṣāṃ karoti kṛpayā jaṃtunāṃ bhuktamuktaye | gururevaṃ vidhaḥ khyātaḥ śivavat pūjayet sadā || vyākhyā pratiṣṭhā yat kiṃcit tena caryā prayatnataḥ | dīkṣopadeśa kṛdyasmād gurustena prakīrtitaḥ || vyākhyānaṃ kurute puṃsāṃ deśikastena kathyate | vyākhyādīikṣāpratiṣṭhādi karoti ca vinā sadā || ācāryaḥ kathyate tena pratiśiṣyo padeśataḥ | ityetantrividhaṃ proktamācāryamihatatvataḥ || na niyojyānya karmeṣu dīkṣākṛta kutrakrmasu | trayodaśavidhaṃ syāsya tasya lakṣaṇamucyate || 60b) vyākhyākāle tu guruṇā śiṣyaṃ jñeyaṃ prayatnataḥ | śiṣyaṃ jñātvā prayatnena tato vyākhyā samārabhet || āccālako nirādhāraḥ pramādī tāmaso paraḥ | kṣatadhṛgvādhakaścaiva pālako golakastathā || ghoreyānupatiścaiva pāvakondhuśca kīrtitaḥ | vicāradhīśca vijñeyāḥ śidhyāścātra trayodaśa || sarvamantrārthamāge smin praviśyāthā ca gāhanāt | itaścetaśca sambandhādasambandha camektiṣu || praviśyāḍvālamedyo sābuktaṃ śāḍbālakaḥ śiṣuḥ || 1 || gṛhītasyāpyathārthasya sthātuṃ nāsti samāśrayaḥ | proktā hyādhāradorbalyānnirādhāraḥ śikhidhvaja || 2 || nonmṛjetyaktamālasyā cchrotuṃnaivāviniścayāt | pramādītyucyate tantre śiṣyaḥ kāraṇāt kīrtitaḥ || 3 || prayatnādapi yuktoyaḥ śrotuṃ nidrāvasaḥ sadā | tiṣṭhetyāpūrṇayonāpi saśiṣyastāmaso mataḥ || 4 || ādāvapyante nipuna yojñātvā śāstramīśvaraṃ | namacchidramanuprāpya vidhānaṃ prativaktiyaḥ || sajñeyaḥ kṣataṃ dhṛkacchiṣyaḥ pañcamaḥ śiṣyasantanu || 5 || prakrāntavatmanonyatra cyutamarthasthito gataḥ | 61a) pṛccha * * *? kaḥ proktaḥ śiṣyaḥ sādhakavartmani || 6 || tūṣṇīṃ nityaṃ vijānanyaḥ yogekamapinikacaṃ | na pṛcchet svalpa manyatra yānti māśritya datāni? || madhyanaka? iti * * * * *? yanirakṣaṇāt || 7 || anadhāryaguroḥ guro samyakaśāstramādāyadarśanāt | namayā kiñcidapya smācchrataṃ syāt śālakaḥ śiva || 8 || * * * * * * * * * * * *##? utkṛṣṭavācya mānedhi svatvā paureyakastu saḥ || 9 || pṛṣṭhāvāpyatha vāpṛṣṭha picchakārārthayorapi | ajānaṃpā caivaṃ syā *? yāva *? patiḥ sadā || 10 || ? athoktaṃ guruṇāsarvamavicāryāgni vatsadā | grasate rājyamārgeṇa sa śiṣyaḥ pāvako mataḥ || 11 || nīyate tena * * * * * * *? rtha vicārataḥ | prayātyakṛṣṭavadanaḥ sondhurandhurivasthitaḥ || 12 || ? pravicārya vidhau samyak gṛhyātyarthā guroḥ sadā | vidyāvadhīḥ samuddiṣṭaḥ pravaraḥ śiṣyasaṃtatau || 13 || iti śiṣyāsamākhyātāḥ guroratra mahātmanaḥ | mumukṣuṇāṃ sa ekasyāt tathā tantra vidāṃ sadā || yena yena prakāreṇa yo * * * * * * * *? | 61b) tasya tasya tadā vyākhyā kartavyā guruṇā sadā || vaisamyo varṇate yatra koṭidvaya pada kramāt | dṛśyate tena tatrārtha vastunaḥ sāmātā vrajet || tanmārgastha ta *? raṃ padaṃ * * * * * * *? | * * * * * * * * * * * *##? kṛṣṇa? dvitāntaṃ? kartavyaṃ ni *? haṃ daśadhā tataḥ | prathamaṃ madhyamaṃ caiva cottarā puruṣavidhā || vacana traya yoge * * * * * * * * *? | * * * * * * * * * * *? dimadhyamaṃ tataḥ || asmadyuttamaṃ vināsādhā tu mādau nirūpayet | pañcārthaṃ prātipatikaṃ trikatāṃ sphuṭa * * *? || * * * * * * * * * * * * * * * * |? ātmane padanirddeśaṃ parasmai ubhayātmakaṃ || vibhaktayastathā sapta pratyekābhi vidhā matā | eka dvi tri bahusaṃkhya * * * * * * * *? || * * *? mātre savemā? tathā vā mantraṇe hitaṃ | śiṣyaḥ karmaṇi karaṇe saṃpradāne prakalpayet || aṣādāne tu pañcamī sambandhe ṣaṣṭhīnirddhāra | * * *? viṣaye saptamī yojyā jñātvā cārthasya saṃgatiṃ || apekṣātaḥ kārakāṇāṃ niyogo darśyate tadā || syādityādyaistu kartavya vibhaktinī guruttamaiḥ | ṣaṣṭhyarthe saptamī yojyā saptamyarthe tu sā punaḥ || 62a) anena kramayogena vābhicāraṃ samācaret | arthānusārato yojyāḥ kārakāḥ saptakarmabhiḥ || śrutenānumitenaiva tathā vyāha rataḥ sadā | śākhyākāryāprayatnena pade vākya purohitaṃ || nāgnāḥ samāsaḥ kartayo yuktārthena tu nānyathā | upasamovidhirnābhi sa dūvāvākyameva vā || tulyādhi * * * * * * * * *? karmadhārayaḥ | saṃkhyāpūrvādirgujñayaḥ tathā tatpuruṣa dvayaṃ || vajravrīhistathā jñeyā avyayī pūrvagauravāt | evaṃ tāvat prakartavyaṃ * * * * * * * *##? * * * * *? nikhilaḥ samyagarthyevadhācitaḥ | sukhamevavicāroktyā yathoktaṃ śāsane mayā || taṃ tathaiva prakartavyaṃ vyākhyātā yuktidaḥ sphuṭaṃ | dvedhā *? saṃsmṛ *? na gacche dvayo pādeyanāgamī || viruddhavākyaṃ sandigdhamayuktaṃ viṣagaṃ samaṃ | śāstrayuktyā prakartavyaṃ tasyābhiprāpato diśet || śiṣyeṇa guruṇākāyaṃ ṣaṭpadārthaprasādhanaṃ | prāksacitādvirodhoktyā vivṛṇoti padā guruḥ || tadā praṣṭaradoṣosti sūtrajāśnikṣate gurauḥ | prasiddhā * * * * * * * *? trya nidarśanāt || 62b) dviruddhamanyathānīya saṃyojayati kutracit | tasmin napi na doṣāsti praṣṭraḥ ṣaṇmukha tatvataḥ || prakṛtājyastu yatra vicāryate | asambandhavirodhoktyā praṣṭamaṃ prayatnataḥ | navaprakaraṇe pūrvaṃ prakṛtorthāṃdhunānyathā || kimarthavaktibhagavataṃ tatsāmena nayedguruḥ | nānyathāsya padasyārtho gacchatyevaṃ kadācana || kimarthaṃ bhagavan spṛṣṭaṃ cānyarthevaṃ prabhāṣate | padaprabhokṣave tatra nadeṣosti? kadācana || adhyāye sminyathāratvaṃ? vastasaṃtānamādarāt | vihāyavalato nātra sambamdhājita vatsanā || netramutsahatetyuktyā tatpraśnaṃ paṭalātmakaṃ | padavākyapramāṇaṃ ca sambandhaṃ paṭalantathā || etāḥ pañcaprakārebhyo yaḥ pṛcchatānyathā śiśuḥ | taddhantu? śakṣate netraṃ taṃ tathaiva vicāryate || yeṣāṃ virodhataḥ sarvaṃ yātitaṃtre śivātmakaṃ | tathācāryeṇa vaktavyaṃ nānyathā kṛttikāsutaḥ || samāpte tu guroḥ vādāsraṇanāśirasāsudhāḥ |? hṛtvā ca vāṅgaśuśrakhyāṃ samākṣamāyayedguruṃ || evaṃ kurute vyākhyāṃ prasaste vadanaḥ sadā | sa gurustārayecchiṣyāt stasmāt saṃsārī sāgarāt || 63a) yaścainaṃ śṛṇu pādbhaktyā śivārpita manaḥ sadā | sa yogyā gurusaṃtāna mārgaṃ pālayituṃ kṣamaḥ || iti kālottare vyākhyāpaṭalaṃ || īśvara uvāca || dīkṣā viśeṣayā pūrvaṃ pratiṣṭhāyāṃ viśeṣataḥ | kasmānameṣu? sarveṣu nānāsiddhiprasādhane || gaṇeśaṃ pūjayed yatnān nirvighnā nānyathā bhavet | sarvagrahāya taptānā siddhiyeṣu na jāyate || karmacchidraṃ bhāvayed yeṣāṃ taiḥ pūjo vighnanāyakaḥ | vijaye caiva yotāyāṃ? kanyāyāṃ caraṇe tathā || putrakāmaiḥ sadā pūjyo vighnaśovighnamardakaḥ | trihaste tu punyakṣetre samaṃtādarkṣvabhājite || catuṣpadaṃ trikoṇe tu tridalaṃ kamalaṃ likhet | tatpṛṣṭhāpadikā vīthī bhāgikartṛ dalākṣayuk || vasu veda puteścāṣṭe stridalaiḥ padamuṣṭikāḥ | tatordha vedikā deyā bhāgamātrapramāṇataḥ || dvāraṃ padmamitaṃ kaṇṭhāṃ dupakaṇṭhavivartitaḥ | dvāropadvāraracitaṃ maṇḍalaṃ vighnasūdanaṃ || āraktaṃ kamalaṃ madhye vāhe padmāni tadbahiḥ | śitā tu vīthikā kāryā dvārakāṇi yathecchayā || karṇikāpītavarṇā tu keśarāṇi tathā punaḥ | gaṇeśasya priyannityaṃ maṇḍalaṃ vighnaṃ mardanaṃ || madhye gaṇe patiṃ pūjyaṃ nāmādyaṃ saṃvarāṃkitaṃ | 63b) devāśatru samākrātāṃ puruṣeṇa śirohataṃ || mantrametat mahādīptaṃ dhruvādyaṃ natinā yutaṃ | vighnaśvarādyāḥ purataḥ pūjanīyā viśeṣataḥ || vighneśvaraṃ gaṇeśañca gajāsyaṃ gajavāhanaṃ | gajākṣaṃ gajaśīrṣantu gāṅgeyaṃ gaṇanāyakaṃ || tridhā tu gagaṇaṃ gauṇaṃ gopatiṃ pūrvayaktigaṃ || 12 || vighnatrāsaṃ mahākāyaṃ laṃboṣṭhaṃ laṃbakarṇakaṃ | laṃbodaraṃ mahābhīmaṃ vikṣataṃ pārvatī priyaṃ || ugraṃ bhayāvahaṃ bhadraṃ bhayaghnaṃ bhayasūdanaṃ | dvādaśaite pūjitavyā dakṣiṇāṃ paṃktisaṃsthitāḥ || 13 || devatrāsaṃ mahānādaṃ bhāsuraṃ udbhaṭasvanaṃ | sūḍaṃ sauḍaṃ mahābhīmaṃ manmathaṃ madhusūdanaṃ || sudaraṃravisaṃghraṣṭaṃ paścimasthān prapūjayet || 13 || brahmeśvaraṃ brahmanābhīṃ nivṛttiṃ pralayaṃ layaṃ | nṛtya priyaṃ tathā laulyaṃ vikarṇakarmavatsalaṃ || kṛtāṃtaḥ kāladaṇḍaśca kīnāśaścottarāṃ diśi | ityete pūjitavyāstu puṣpagandhārghavistaraiḥ || pūrvavat sthāpayet kumbhaṃ saṃpūjyavidhivistaraiḥ | ayutaṃ tu japenmantraṃ homayecca daśāṃśataḥ || śeṣāṇāṃ tu daśāhutyā japādvo mantrakārayet | pūrṇaudatvābhiṣekatva kartavyaṃ siddhimicchatā || 64a) sarvatro pratiśaktistu durddharṣya tridaśairapi | abhiṣekaṃ tataḥ kāye guru saṃpūjya bhaktitaḥ || gajāśvabāhanādyaiśca bhūmihema mayopamaiḥ | evaṃ kṛtena gaṇāṃ tu siddhayaḥ saṃbhavanti hi || sarvatraivādhikārī syān nāsyai pītrye tadusprabheḥ? | karmārambhaiṣu sarveṣu mahāsiddhiśca ṣaṇmukha || iti kālottare gaṇapatipūjāpaṭalaḥ || īśvara uvāca || maṇḍalaṃ saṃpravakṣyāmi vāksiddhi na jāyate | iharaṃ kālasaṃyuktaṃ manuṃ candrasamāyutaṃ || niśayopīśaraṃ kāryaṃ manunācandrasūryavat | tryakṣaraṃ paramaṃ mantraṃ na deyaṃ yasya kasyacit || ṣatrūnchamāsanaṃ mantraṃ praṇavena samādiśet | dhatvākuṃdendu saṃkāsāṃ trinetrāṃ cāruhāsinīṃ || surūpāṃ saumyavadanāṃ padmasthāṃ mukuṭojvalāṃ | pañcāsadvarṇamālāṃ tu muktāmugdaumabhūṣitāṃ || varadābhayasaṃyuktāṃ sūtraprabhākamaṇḍitāṃ | evaṃ vidhāṃ bhagavatīṃ vāgīśīṃ vāksusiddhidaṃ || śucinālakṣajāpaṃ tu kartavyaṃ mānasaṃ sadā | mastakā skandhaparyantaṃ praviśantīṃ vicintayet || 64b) akārādi kṣakārāntaṃ varṇamālāṃ vibhāvayet | muktāmaṇi ca paprakhyāṃ prāṇavalliṃssadā smaret || karanyāsaṃ purukāryaṃ sakṛtmantreṇa mantriṇā | mūrdhni hṛdguhyadeśe tu kramād varṇatrayaṃ nyaset || yakṣaducāraṇenaiva sūvinyāsaṃ samādiśet | mantragrahaṇakāle tu maṇḍalaṃ tatra kārayet || turyāsramindra bhaktaṃ tu bhāgābhyā kamalaṃ hitaṃ | vīthikāryādakājānyatra? vallībibhūṣitā || catuṣpadāni padmāni tatoṣṭau tatra vartayet | vīthikāpaṭikāvāhye dvārāṇi dvipadāni tu || padmamānametadeva kapālamantratāni? tu | upadvārāṇi tadvacca koṇavandhadvipaṭṭakaṃ || śitāni navapadmāni karṇikākanakaprabhāḥ | keśarāṇi vicitrāṇi koṇaraktena pūrayet || vyomarekhāṃtaraṃ kṛṣṇaṃ dvārāṇindrānu mānataḥ | madhyapadma sadāpūjyā nāmnā caiva sarasvatī || vāgeśvarī pūrvakaje hṛllekhāṃ vahni paṅkaje? | citravāgeśvarīyāmye gāyatrī nai-ṛtekaje || viśvarūpāntu vāruṇyo paścime śāṃkarī nyaset | manisaṃjña? tu vāyavya vyamā modakamala dhṛtiṃ || sāvitrī sarvakapale bhyastavyā vāksusādhane | 65a) saraśvatyādi bījastu svasaṃjñānatisaṃyutaṃ || dhyātavyāstadvad devatāścaturddhā vākprasādhane | home daśāṃśataḥ kāryaṃ kāpilena ghṛtena tu || saṃskṛtaṃ prākṛtaṃ caiva karoti lalitaṃ sphuṭaṃ | sālaṃkāraṃ mahākāryaṃ sarvaśāstra vido bhavet || iharahasya paramaṃ na deyaṃ yasya kasyacit | śiṣyāṇāṃ vākprasiddhyarthaṃ dātavyaṃ nānyathā suta || iti kālottare mahātantre vāgīśvarī pūjāpaṭalaḥ || īśvara uvāca || maṇḍalāni śivasyāṣṭau vakṣyahaṃte śikhidhvaja | sarvato bhadra saṃjñañca naranābhaṃ tataḥ paraṃ || mahāmaṇḍalasaṃjñaṃ ca paṃcākṣaṃ sarvakāmadaṃ | vighnavidhvaṃsanaṃ nāma ariṣṭaghnati kathyate || aghonirmācanaṃ kāryambu dvyādhāraṃ tathāṣṭamaṃ | viśodhyāmavanīmādau kārayed darppaṇāhatiṃ || śaṃjyanā sādhayet prācīmiṣṭacchāyāṃ ca vaiṣṇavīṃ | citrasvābhyantareṇātha dṛṣṭisūtreṇa vā punaḥ || pūrvāparāyataṃ sūtramāsphālya madhyato hyayet | koṭadvayaṃ tu tatmadhyā dahayed dakṣiṇottaraṃ || matsya dvaya prakartavyaskālayet dakṣiṇottaraṃ | manakṣetrārdha mānena koṇasaṃpātamānayet || evaṃ vai sūtra turyasya sphālanāccaturasraka | jāyate tatra kartavyaṃ bhadraṃ vedakaraṃ śubhaṃ || 65b) vasubhakte purākṣetrai kamalaṃ dvipadaṃ mataṃ | vīthikā tatra bhāgena dvāraṃ dvipadikaṃ hitaṃ || padmamānena tatkāryaṃ kapolena vibhūṣitaṃ | koṇavandhaṃ tataḥ tatkāryaṃ dvipadaṃ tatra vartayet || śuklavarṇantu kamalaṃ karṇaikā kāṃcanaprabhā | keśarāṇi vicitrāṇi mūlasaṃdhyā tato likhet || lokapālānurūpeṇa dvārāṇi paripūrayet || vyomarekhāntarālantu kāryavaiḍuryasannibhaṃ | aruṇaṃ koṇavandhantu pītaṃ vyayasitaṃ hitaṃ || iti bhadraṃ samākhyātaṃ śivasyādhāramīśvaraṃ | nitye naimittike kārya bhadraṃ bhadraprasiddhaye || atha padmavidhānaṃ tu leśataḥ kathyate mayā | asaṃsaktaṃ tu saṃśaktaṃ kamalaṃ dviḥprakārakaṃ || bhuktimuktipradaṃ puṃsāmasaṃśaktaṃ sadā hitaṃ | mumukṣaṇā hitaṃ nityaṃ saṃśaktaṃ pārvatīsuta || taccekaikaṃ tridhā jñeyaṃ guruṇā karmavedinā | vāle pravāthavṛddhaśca nāmataḥ phalasiddhidā || iti matvā tataḥ padma vartayedanupūrvaśaḥ | padmakṣetre tu sūtrāṇi digvidikṣu vinikṣipet || vṛttāni pañcakalpāni padmakṣetrasamāni tu | prathame karṇikā tatra puṣkarairnavabhiryutā || 66a) keśarāṇi dvitīye tu caturviṃśatisaṃkhyayā | dalasandhistṛtīye tu gajakumbhāṃ kṛtiḥ sadā || caturthe tu dalāgrāṇi ṣyāmarūpantu pañcame | vyomarekhā tadante tu na sthulā na kṛśā hitā || saṃśaktaṃ kamalaṃ proktaṃmasaṃśaktamathocyate | asaṃśaktaṃ dalākrātaṃ digbhāge vistarā tyajet || bhāgadvayaparityāgāt vasvaṃśaivartayed dalaṃ | sandhivistarasūtreṇa tanmātrāktācchayed dalaṃ || savyāsavyakrameṇaiva vṛddhapadmaṃ bhavet tadā | athavā sandhimadhyāt tatrāmayedarddhacandravat || sandhidvayograsūtraṃ vācālapadmaṃ tadā bhavet | sandhisūtrāṅgamānena pṛṣṭataḥ parivartayet || tīkṣaṇāgraṃ tu yuvā tena kamalaṃ bhuktimuktidaṃ | muktaye vṛddhaṃ pūtrantu kālaṃ vasyā diśiddvisu || yuvādalaṃ prayatnena sarvakarma praśamyate | caturbhumaṃ vā kartavyaṃ saṃśaktaṃ vyomavarjitaṃ || vyomarekhāntu kintvatra dalāgrānte vivartayet | iti leśena kamalamaṣṭapatraṃ pradarśitaṃ || sarvasādhāraṇā jñeyaṃ vināvighneśamaṇḍalaṃ || maṇḍalaṃ navanābhākhyaṃ kathyamānaṃ śṛṇuṣṭha tata | aṣṭahastaṃ purākṣetraṃ daśahastamathā śriye || 66b) digsaṃkhyāsyātmakairbhāgaiḥ samantād vartayet punaḥ | samantāt ṣaṣṭhibhāgaṃ tu madhye mbu kamalaṃ bhavet || padikā vīthikā kāryā dvārāṇi padmānanaḥ | kaṇṭhopakaṇṭhayuktāni kaṇṭhāṃvartyad viṣaṭrikaṃ || ityetatmadhya kamalaṃ vīthidvārasamanvitaṃ | kathite taṃ samāsena tadbāhye vīthikā matā || pañcabhāgamitā sā tu samantād daśabhāgikā | digvidikṣu tataḥ kārya pūrvavat kṛttikāsuta || padmāṣṭakaṃ vidhānena dvārapadma savīthikaṃ | tadvāhye pañcapadikā vīthikā patrabhūṣitā || padmavat gārakathintu padikamupakaṇṭhakaṃ | kapālaṃ padikaṃ kāryaṃ dikṣu dvāratrayaṃ sphuṭaṃ || koṇavandhaṃ tripaṭṭaṃ tu dvipaṭṭaṃ vajravat bhavet || madhye tu kamalaṃ śuklaṃ māyītaṃ pūrvagocare | āmreyyāṃ raktavarṇaṃ tu nīlākṣaṃ dakṣiṇe sthitaṃ || nair-ṛtyā pītakṛṣṇaṃ tu śuklaṃ vāruṇadiksthitaṃ | ādhūmraṃ vāyukoṇe tu raktapītaṃ tathottare || īśāne mauktikaprakhya śuklaṃ vā navaṣaṭkajaṃ | padmagauramatho vāpi raktagauramathāpi vā || vyomavyāpi śivasyaiva na vādhvaravidhauhitaṃ | navanābhaṃ samākhyātaṃ prasādākhyaṃ śivasya vā || 67a) madhyapadmaśivaṃ pūjya lokeśāṃścāpareṣu ca | astrāṇi bāhyavīthau tu bhaktyāsaṃpūjyayatnataḥ || aśvamedhasahasrāṇi rājasūyaśatāni ca | yo smin maṇḍalamadhye tu pūjyayet parameśvaraṃ || nāsau lipyati pāpena padmapatramivāmbhasā | nitye naimittike kāmye kartavyā bhuktimuktaye || mahāmaṇḍalaṃ saṃjñantu vakṣyehaṃ sarvasiddhidaṃ | aṣṭahastaṃ purākṣetraṃ viṃśabhāgaṃ vivartayet || dvipadaṃ kamalaṃ madhye vīthikāpadikā hitā | digvidikṣustatoṣṭau ca nīlāktānivivartayet || madhyapadmapramāṇena viṃśatpatrasamāni ca | dalasandhi vihīnāni nīlaiṃdīvanakāni ca || tatpṛṣṭhe padikāvīthī svastikāni tadūrdhvataḥ | dvipadāni tathā cāṣṭau kṛtibhāga kṛtāni tu || vartayet svastikāṃstatra gurorājñāvidhānataḥ | vīthikāpūrvavad bāhye dvārakāni kamalaṃ tathā || upakaṇṭha yutānyaiva koṇabandhaṃ sa paṭṭikaṃ | madhyāhnaṃ hi makundābhaṃ karṇikā pītakeśaraṃ || asaṃśaktaṃ dalaṃ śastaṃ vyomavadvyoma kalpanaṃ | koṇāni soṇavarṇāni vīthikā kanakaprabhā || śyāmarūpānyutpalāni karṇikākārakarṇikaṃ | 67b) nārāvarṇāsvastikāsyu vīthikāpatravartitā || nānāvidhāni dvārāṇi rajasā paripūrya ca | mahāmaṇḍalaṃ saṃjñaṃ tu śivasya hṛdaya priyaṃ || pavitrā ye haṇeśastaṃ dīkṣāyāṃ ca viśeṣataḥ | sarvān kāmān vāpnoti mahāmaṇḍalapūjanāt || pañcākṣaṃ sampravakṣyāmi vratānāṃ tu samarpaṇe | liṅgodvāre ca kartavyaṃ aṇimādiṣu siddhaye || pañcahaste same kṣetre samantā bindubhājite | dvipadaṃ kamalaṃ madhye vīthikāpadikā tataḥ || dvikṣapadma catuṣṭaṃ ca madhyavat parivartayet | tat pṛṣṭhe padikāvīthī dvārāṇi dvipadāni tu || kaṇṭhopakaṇṭhayuktāni vicitraṃ koṇasaṃgamaṃ | madhyābjaṃ sasitaṃ nityaṃ pitakarṇikeśaraṃ || āpītaṃ pūrvapadmaṃ tu vaiḍūryābhaṃ tu dakṣiṇaṃ | uttaraṃ sphaṭikabhañca kundābhaṃ vāruṇaṃkajaṃ || raktābhākāñcana prakhyā vīthikā prathamā parā | lokeśaprāptati rūpāṇi dvārāṇi śikhivāhana || pañcākṣa maṇḍalamidaṃ kathitaṃ tavasuvrataḥ || sarvakāmapradaṃ vakṣye maṇḍalaṃ sarvakāmadaṃ | vikāravakte turyāsre samantād daśabhiḥ karaiḥ || 68a) padikāvīthikā bāhye dvārāṇi dvipadāni tu | padmamānena kāryāṇi sa kaṇṭhāni tu vartayet || asaṃśaktaṃ koṇabandhaṃ māraktaṃ pūrayet sudhīḥ | pītaṃ kṛṣṇaṃ sitaṃ raktaṃ dvārāṇi tatra pūrayet || vīthikākāñcanaprakhyā patravallī vibhūṣitā | śitavarṇantu kamalaṃ nānā śobhāsamanvitaṃ || sarvakāmapuraṃ śastaṃ prasādasya mahātmana | sarvān kāmān vāpnoti prasādasya tu pūjanāt || sarvakāmapradaṃ puṃsā sarvakarma supūjitaṃ || maṇḍalañcaiva me vātra vighnadhvaṃsyeti śasyate | kintu vīthau svastikāsyurariṣṭadhvaṃsanātmakaṃ || ariṣṭān dhvaṃsayed yasmādariṣṭadhvaṃsanātmake | ariṣṭān dhvaṃsayed yasmādariṣṭadhvaṃsanaṃ tadā || kathitaṃ devadevena śivena paramātmanā || caturhastaṃ purākṛtvā vṛttaṃ caiva karadvayaṃ | vīthikāhastamātrā tu dvārabandhaṃ karātmakaṃ || prāgvṛttasya vṛttaṃ tu marma syāt soḍaṣāṅgulaṃ | tathaiva dikṣu vṛttāni kamalaiḥ sahitāni ca || padmāni pañcaśuklāni śyāmaṃ vṛttāntaraṃ hitaṃ | koṇāni pāvakābhāni vīthikākāñcanaprabhā || dvārāṇi lokapālai va? vicitrāṇyatha vartayet | 68b) madhye tu niṣkalaṃ pūjyaṃ hṛdayādīni pūrvataḥ || astaṃ vidikṣu nyastavyaṃ netra brahma vinā śivaṃ | pañcāṅgantu śivaṃ pūjyaṃ prāgvad dvārādi varjitaṃ || maṇḍale smin sa cāpūjyaṃ niṣkalāakhyaṃ paraṃ śivaṃ | niṣkale parameśāne nānyasyādhāramādiśet || sarvakāmapadaṃ nṛṇāṃ maghanirmā ca nārcitaṃ | aghanirmācanaṃ dṛṣṭā sadyaḥ pāpād vimucyate || aśvamedhasahaśrāṇi kalālārghanti ṣoḍaśīṃ || budvyādhāramato vakṣye śatabhāga kṛte pure | samantāt tithibhāge tu kamalaṃ tatra vartayet || tadbāhye dikṣu liṅgāni kramādaṣṭau vivartayet | mekhalāyugasaṃyuktaṃ kaṇṭha dvipadikaṃ hitaṃ || tribhiḥ padaistu bhadraṃ syāt koṇebhaṃgalatātmakaṃ | vīthīdvāravihīnaṃ tu vīthīdvāra yutaṃ kvacit || latā indu vimānaistu latāstambhaiḥ kvacit mataṃ | latāvimānaliṅgaṃ vā budvyādhāraṃ prakalpayet || ācāryabuddhimāśritya nānārūpatvamāgataṃ | budvyādhāraṃ tadājñeyaṃ sarvakāmaphalapradaṃ || sarveṣāṃ caiva mantrāṇāṃ pīṭhatve parikalpitaṃ | iti maṇḍalavṛttā tu kathitaṃ tava leśataḥ || 69a) iti kālottare mahātantre mantrapaṭalaṃ || astrāṇāṃ saṃpravakṣyāmi daśānāṃ vartane sphuṭaṃ | na vibhakte tu turyāsre vikāraiḥ kamalaṃ mataṃ || tatpṛṣṭāpārśvayoragre kuryāccaturbhrameṇa tu | padārddhāt padamadhyāntu khaṇḍacandra dvayaṃ dvayaṃ || bhāgatrayocchritaṃ bhāge taṃ cchṛsaṃ dviguṇaṃ likhet | evaṃ śṛṅga dvayaṃ vartya sutīkṣṇāgraṃ vahibhramāt || madhyaśṛṅgasya mūlantu padārddhena tu vistṛtaṃ | tatmadhya padikaṃ kāryaṃ tadagra tīkṣṇavarjasaṃ || ityevaṃ madhyaśṛṅgaṃ tu kāryamutpala patravat | anena vidhinā vatsa kartavyaṃ tu caturmukhaṃ || śeṣasūtrāṇi lopyāṇi madhyendu himavarcasaṃ | śṛṅgāni kṛṣṇavarṇāni tanmadhyamaruṇaprabhaṃ || caturmukhaṃ mahāvajramindrāstraṃ tu prakāśitaṃ | agnyāstraṃ śaktisaṃjñaṃ tu kathyamāna śṛṇuṣva tat || caturasraṃ caturbhaktaṃ samaṃtāt kārayet puraṃ | bhāgatraya parityāgāt śaktikṣetraṃ prajāyate || tasyorddhvabhāgaṃ tadvacca samantād bhājayet puraḥ | tatmadhyād bhrāmayed vṛttamagrābhāgadvayaṃ vinā || hīnacandrākṛti yena jāyate suparisphuṭaṃ | tadantare bhramaṃ cānyantīkṣṇavaktraṃ tu kārayet || vṛttaṃ tadantare kāryaṃ catuṣpādaṃ sa candravat | trikoṇaśṛṅgaṃ kartavyaṃ madhyaśṛṅgaṃ śikhidhvaja || 69b) catuṣpadaṃttatadadho vedikā kamalānvitā | vistṛtābhāgamātreṇa tadadho daṇḍakalpanā || śaktiśṛṅgatrayaṃ kṛṣṇaṃ tatmadhyaṃ pāvakaprabhaṃ | kamalapītavarṇantu daṇḍaṃvidrusamaṃ nibhaṃ || agnyastraṃ śaktisaṃjñaṃ tu kathitaṃ leśato mayā || samāstraṃ caiva kaṃkālaṃ kathyamānaṃ śṛṇuṣva tat | caturasre caturbhāge bhāgatrayavivartayet || yamāstravartayet tatra tadbhāgād vacanaṃ likhet | lalāṭanāśācibukāḥ karṇanetramukhadhruvaḥ || smaśru mūrdhajvālaṃ ca draṃṣṭrālaṃ bhīmavaktrakaṃ | tatpadāt tadadho daṇḍaṃ kartavyaṃ kāñcana prabhaṃ || iṣat kṛṣṇakarālaṃ ca yamāstraṃ kathitaṃ mayā || khaḍgastu lakṣaṇaṃ vakṣye turyāsre vedabhājite | trihānyodaśadhābhāgaṃ kartavyaṃ khaḍgasiddhaye || tatkṣetraṃ yaccaturddhā tu tatmūlaṃ tadvibhājayet | ūrdhvabhāgikāṃ cārddhāt padācca talikāṃ likhet || pragrahaṃ sārddhabhāgena kartavyaṃ tadyavākṛtiṃ | pādenādho likhet tatra talikā vāyatā matā || tasyai na mūlabhāgaṃ tu caturthāntaṃ tathā bhajet | dvibhāgaṃ tulya yavakaṃ tad bhāgena tu vinyaset || arddhacandrantu tadūrdhve tat madhyāt parivartayet | 70a) caivaṃ? * * * *? kādyaṃ? * *? jñeṃ vartayet tataḥ || padbhāgā tu caturbhistu vistāraṃ tasya kalpayet | yāvadagre tu vistāraṃ tatmātreṇa tu cūlikā || pragrahasya tu madhye tu kamalaṃ kāñcanaṃ prabhaṃ | ūrdhvantu talikāśrutkā tathādye * *? laṃ likhet || pavodaraṃ? cārdhacandraṃ ca hemābhaṃ pūrayet sadā | tadūrdhaśyāmamāyābhaṃ khaḍgāstraṃ rākṣasārcitaṃ || pāśākhyaṃ vāruṇāstraṃ tu kathyate kṛtikāsuta | hastamātraṃ tu vedāśraṃ vistārād ravivat bhavet || ūcchrayaṃ? tu tadarddhena pāśāṃgāni vivartayet | vistārādravibhāgasya madhye nābhi trayaṃ bhajet || ucchrayākhya dīpaṃ jīvaṃ mūlārddhaṃ vāṅgajodbhavaḥ | bhāgorddhena bhramaṃ tasmāt tasmād bhāgena cāparaṃ || tadūrdhaṃ bhāgabhāgena vṛttantu tritayaṃ mataṃ | yathordhvasaṃdhitritayaṃ mūlasaṃdhistaithā trayaṃ || vṛttatrayaṃ paribhrāmya svabudvyālo payet tataḥ | adhaḥ yucchaṃ prakartavyaṃ nirgamaṃ valanodbhavataḥ || svakṣetrāt pādato vaktraṃ netrabhrānāsikānvitaḥ | nānyatāvartayed yastaṃ yathāsavyaṃ tathetaraṃ || tatsūtreṇa mukhaṃ tasya vartyapippalapatravat | akṣiṇī ādisūtre tu pucchaṃ syādviguṇa hyavaḥ || tacca kuṇḍalavat kāryaṃ kramāt * *? na? yansuta? | vakṣanetraṃ nitiṃ? vaktraṃ kṛṣṇāṅgaṃ maṇḍalāṃkitaṃ || 70b) vāruṇāstraṃ mahāvīraṃ pāśākhyaṃ kathitaṃ mayā || vāyavyamakuśāstraṃ tu saṃkṣepeṇāvadhāraya | vedāsraṃ vasuva * * * * * * * * * *? || aṣṭamaṃ saṃja?sūryaccandraṃ pādahīnaṃ tathottare | tadadhomalasārantu bhāsārddhena vinirddiśet || mūle tu kalasaṃ tasya daṇḍamaṅguṣṭhavad bhavet | ākṛṣṇamaṃkuśākāyaṃ maṇḍi * * * * * *? || āraktaṃ kāñcanābhaṃ ca daṇḍaṃ vā hemavarcasaṃ | vāyavyāstraṃ samākhyātamaṃkuśaṃ nāmanāmataḥ || caturasre caturbhaktre bhāgatrayavivarjanāt | śamnaṃ buddhiva * * * * * ge * yatho bhajet ||? mūlabhāge punarva? cairbhuktvāmuktiṃ? vivartayet | bhāgamātrorddhatalikā vistārāhye? *? toginiḥ? || caturbhāgerdha candrantu tena vṛttāśriyaṃ bhajet | vistārācchrayetagrāhye? padikaṃccipadaṃ? kramāt || yacodarākṛtiḥ kāryā tadadhaścarkalaṃ likhet | sārddhabhāgena madhyāntu vartayedarddha candravat || gadā tu dvipadādarghyā tāstakaṃ tatra vartayet | tanmadhyād vartayedūrddhvaṃ khaṇḍacaṇḍā kṛtiṃ śubhaṃ || navaparvā gadākāryā nānāratna samujvalā | kuberāstraṃ gadānāma śaṅkarāstu mataḥ paraṃ || 71a) yadā śrāddhaṃ tatogṛhya vistārādaṃkabhirbhajet | tadūrddhādhastathā kṛtvā bhāgaṃ bhāgaṃ tu pārśvayoḥ || tadadho bhāgamekantu purāsaṃkhyānigadyate | manusaṃkhyānibhāgāni nārakārddhantu vistṛtaṃ || vimbabhāvavibhaktaṃ tu mūlādūrddhaṃ samucchṛtaiḥ | vāyu nair-ṛtakoṇābhyāṃ dvāvṛtyai pañcabhāgikā || abhyāṃ mantakṣayaṃ kāryaṃ tripadānuparibhramāt | tato bhāgāṣṭakaṃ madhyādut bhajedarddha candravat || antarmukhaṃ tu kartavyaṃ dvitīyaṃ padikaṃ tataḥ | kiṃtu navapadaṃ bhrāmya tripadānta bhramāvadhi || candrārdhakoṭitoneyamūrddhajīvaṃ caturthakaṃ | bahirbhramācchālasṛṃgaṃ tatopyaṃtaratoparaṃ || yathaikaṃ pārśvaśṛgantu vartayedaparaṃ tathā | nivartyapakṣaśṛṃgau tu padāvartana vartayet || mūlārddhapadaṃ syārddha madhyaśṛṃgaṃ samānabhet | vedikā vṛttamadhyasthā padadīrghyā dvipadocchṛtā || catuḥpadaṃ tu kamalaṃ tatra kārya savīthikaṃ | vīthikayorddharekhā tu vṛtta dvitayamantagā || triguṇaṃ dviguṇaṃ vātha daṇḍasyācchulamānataḥ | dvibhāgavistṛtaṃ daṇḍaṃ tadadho mūlavartanā || bhāgabhāgaṃ tu tatpārśve datvāsūtraṃ tatogrataḥ | samasūtraṃ trikoṇantu śūlamūlantu vartayet || mūlāgre paritaḥ kāryaṃ dvirekhaṃ khaṃḍa candrakaṃ | 71b) śūlācakāgradeśe tu khaṇḍacandra dvayaṃśitaṃ || śṛṅgatrayaṃ sadākṛṣṇaṃ tanmadhyavaruṇaṃ hitaṃ | candrarekhāśitāśastā vedikākanakaprabhā || padmaṃ kuṃdendu varṇābhaṃ daṇḍakṛṣṇāṃjanaṃ prabhaṃ | śūlaṃ pāvakasakāśaṃ rudrāstraṃ kathitaṃ mayā || brahmāstraṃ kamalaṃ jñeyaṃ lakṣaṇaṃ tasya kīrtitaṃ || viṣṇorastramathovakṣye nāmnā caiva sudarśanaṃ | padmakṣetrantu daśadhā vṛttavat kalpayet purā || prathame karṇikā kāryā keśarāṇi dalāni ca | dalasandhi dalāgrāṇi vyomarekhā yutāni ca || śuddhakundendu saṃkāśaṃ kamalaṃ pañcabhāgikaṃ | vaktranābhistu bhāgena nemibāhye tu bhāgikā || cakrārakāṇikāryāṇi tripadāni krameṇa tu | dvādaśādaṃ likheccakramekaikaṃ navabhāgikaṃ || dvādaśāraṃ likheccakraṃ samantād vedavarjitaṃ | kṣetramārakasaṃsthaṃ tu triśṛṃgādānakaṃ likhet || araktasya tu yat kaṇṭhaṃ samantād dvipadaṃ hitaṃ | arddhacandrā tu tadbāhye bhramādantarmukhau sthitau || vistārāt padikākāryā vracchrayāt padiko matau | arddhacandraṃ tataḥ kāryamadharorddhasya madhyataḥ || 72a) vaktrārakaṃ bhavet yevaṃ paraśvadha samākṛti | arddhādarddhārakaṃ kāryaṃ dakṣiṇāvartamaṃtagaṃ || athaccārakahīnantu cakraṃ kāryajanārddhane | avavindaṃ śitaṃ madhye nābhiṃ kanakavarddhito | rātrāvartena pūryāṇi sadācakrārakāṇi tu || nemīdaradasaṃcchinnā viṣṇustraṃ cakramīritaṃ || iti kālottare mahātaṃtre mastravartanapaṭalaṃ || īśvara uvāca || astrayāgaṃ purākāryaṃ sarvakarmasusiddhidaṃ | sarveṣāṃ caiva pāśānāṃ mādaukāryaṃ śivapradaṃ || caturhastaṃ purākṣetraṃ samantādvedavartitaṃ | bhāgābhyāṃ dvitīya jīvād brahmasūtrāt paribhramāt || kṣetramadhyendra candraṃ tu bhrameṇāt saṃprajāyate | ūrddhādho bhāgasaṃyogaṃ yathā tatra prajāyate || catuṣ.kāṣṭamataṃ padmaṃ dvārakaṇṭhaṃ tadarddhataḥ | vistareṇa tu kartavyaṃ viśeṣamavadhāraya || kaṇṭhaṃ caiva kapolaṃ vā bhāgārddhena vinirdiśet | śuklavarṇaṃ bhavet padmaṃ candrārdhamañjana prabhaṃ || pītadvāraṃ karṇikā ca ṭaṃkākhyo smin prapūjayet | evaṃ niṣpād papīṭhantu praṇave nāśanaṃ nyaśet || madhye pūjyaṃ śivāstrantu vajrādīn pūrvataḥ kramāt | vaktraṃ nair-ṛtaḥ patre tu padmamīśāna patrake || 72b) oṃkārasaṃjñānatinā caturthyantena cārcanaṃ | puṣpagandhārghadīpādyaiḥ pūjanīyāḥ prayatnataḥ || mudrā vai kālakarṇī tu vadhvā caiva prayatnataḥ | dhyānaṃ pūrvāditaṃ kāryaṃ vajrādīnāṃ krameṇa tu || atha pāśupatasyaiva leśādvyānaṃ śṛṇuṣvatat | pañcavaktraṃ mahāghoraṃ daśābāhuṃ trilocanaṃ || vikṛtaṃ bhāsuraṃ cograṃ piṅgabhrūsmeśrumūrdhvajaṃ | khaḍgakheṭakanārā ca dhanuḥ sūtrakamaṇḍaluḥ || śaktiśūlaṃ paraśuñca brahmadaṇḍakarānvitaṃ | ekapādaṃ dvipādaṃ vā samapādaṃ sujājvalaṃ || sarvāṅgabhujasampannaṃ nāmayajñopavītinaṃ | dhyātavyaṃ sādhakendreṇa praṇatārtivināsanaṃ || karmacchidre samutpanne bhaye vā kalaha sthitau | astrayāgābhiśeṣekeṇa sarvavighnavyapohanaṃ || iti kālottare mahātaṃtre astrayāgapaṭalaṃ || grahaṇāṃ maṇḍale pūjā kartavyā tu catuṣkare | bhūtabhakte purākṣetre padikaṃ kamalaṃ bhavet || kamalānāñca madhye tu tyaktvā tatrāṅgula dvayaṃ | navapadmāni kalpāni dvārāṇi kamala yathā || dvārabhāgaṃ dvidhā kṛtvā kaṇṭhādi racanānvitaṃ | 73a) padmāni graharūpeṇa prapūryāṇi gurūttamaiḥ || āraktaṃ bhāskaraṃ padmaṃ bhūmijasya tathā hitaṃ | śuklamindorbhārgavasya pītaṃ candra sūtasya ca || tathā devaguroḥ śastaṃ saucasya kṛṣṇavarcasaṃ | raktasyāmaṃ devaśa audhūmābhaṃ kenavehitaṃ || svavarṇenārghagandhādīn puṣpanaivedyakāni ca | bhānurmadhye śaśīpūrvamāheyaṃ vahni diggataṃ || dakṣiṇasyāṃ budhaḥ śukrastu nair-ṛtyāṃ bhṛgunandanaḥ | kavivāruṇadigbhāge śaniṃ syād vāyu gocare || śīrṣaśeṣamuttarasyāṃ keturīśāna gocare | saṃtāpaṃ kṛntayenmadhye tatsthāne pūjayed raviṃ || ekaikasyāhutīnāṃ tu śataṃ gavyena homayet | sarva ekādaśasthāstu bhavanti grahapūjanāt || hemavastrānnagacitaṃ tathāśvaṃ dāpayed guroḥ | yātrāraṃbhe viṣa?deva sarvotpāte śiva pradāṃ || grahaśāṃtiḥ prakartavyāḥ grahāṇāṃ vidhure sati | itye tat graha yogantu saṃkṣepāt kathitaṃ tava || iti kālottare mahātaṃtre grahayāgapaṭalaṃ || astraśānti tato vakṣye yathāvidhānupūrvaśaḥ | divyāntarikṣabhaumānāmutpātānāṃ viśeṣataḥ || grahalutādi samane jvarāpasmāravañcane | 73b) pararāṣṭrabhaye kāryā mahāvyādhi prakopane || vināyakopa taptaiśca śānti kuryāt prayatnataḥ | aghorāstraṃ purājaptvā lakṣamātraṃntu suvrataṃ || vasvāditya grahādīni krodhobhūmāni yojayet | lakṣajāpeṇa divyānāmutpātānāṃ vināśa kṛt || tilājyāhuti homeṇa tatsaṃkhena śikhidhvajaṃ | tadadvādvyomajātānāṃ vināśayet || kevalena ghṛtenaiva tatraṣṭhīmācchikhidhvaja | lakṣapādena homena utpātānāvināśayet || ghṛtagugulahomena nāśayedanṛtaṃ vacaḥ | bhūrvāmṛtājyahomena sarvavyādhīrnnikṛntayet || lakṣapādajapād vatsa havanāt pārvatī suta | sahasreṇa tu duḥsvapnaṃ ghṛtahomena nāśayet || ayutāt grahadoṣāṃśca yavairghṛtavimiśritaiḥ | vināyakārtisamanamayutena ghṛtasya tu || vetālotthāpane śānti dvyāyutāṃ goghṛtena tu | mahāvṛkṣasya bhaṅge tu dhvajabhaṅge viśeṣataḥ || svajanānāṃ virodhe ca vyālakāka gṛhe sthite | araṃṇyānāṃ praveśeṇa gṛdhrabhāsādike gṛhe || dūrvāmṛtājyahomena tryayutāṃ cchantimādiśet | dāruṇe bhūmikampe ca ulkāpāte śikhidhvaja || ayutāntilahomena na saghṛte śāntikaṃ bhavet | 74a) śravanti rudhiraṃ patra śūnyadeva drumādayaḥ || dhvananti cārudantyatra nṛtyanti ca hasanti vā | ayutād yaṅgule naiva śāntikaṃ nānyathā bhavet || grahaṇe candrasūryābhyāṃ pratibimbaviśeṣataḥ | dvyayutāt ghṛtahomena śāntikaṃ tadrakārayet || akālaphalapuṣpāṇāṃ pakṣiṇāṃ darśanethavā | ayutādamṛtāhomācchāntikaṃ tatra jāyate || ḷtābhaye samutpanne cchinnayā saghṛtena tu | ayuta dvaya homena śāntikaṃ tatra jāyate || lakṣeṇarāṣṭrabhaṅge tu tilājyena na śāntikaṃ | mārīprajāyate yatra pararāṣṭra catuṣpade || tryayutān ghṛtahomena śāntikaṃ tatra jāyate | dvipadānāṃ padāmārīdurbhikṣyaṃ vā prajāyate || lakṣārdhena mahāśāntirāsu yatra ghṛtena tu | hastimārīprasātyartha tathāhomaṃ prakalpayet || kariṇīdantavṛddhau tu hāstinīmadadarśane | kavandhadarśane rātrau svapne homaṃ yathāpurā || ayutādāśuśāntiḥ syācchāstre smin kālasaṃjñake | akālabhaṃgarbhayāne? tu ghṛtahomena śāntikaṃ || kanyā prajā bhaved yatra śatataṃ tatra śāntikaṃ | ayutā kṛti homena mārjaguggulahomataḥ || yeṣāṃ vakulahāni syāt strī vā garbhaṃ na gṛhṇati | 74b) napuṃsakaṃ vājāyejātaṃ yatra vinaśyati || kṣīrāmṛtājyahomena śāntikaṃ nānyathā bhavet | vikṛtā yatra jāyaṃte ruḍaṃ vā jāyate kvacit || vijātayo vivarlloścakeviccā? paśurūpiṇaḥ | tatrāyuta ghṛtenaiva śāntikamamṛtāsaha || mahāvyādhi bhayaṃ yatra mahāmārīthavā bhavet | sarvārtha ghṛtalājādiḥ śāntikaṃ tatra kārayet || karmalope tu varṇānāṃ svajanānāṃ virodhataḥ | tatrā yutena śāntiḥ syāt paurve homena ṣaṇmukha || yātrākāle yutaṃ homyaṃ kāpilaṃ ghṛtasammitaṃ | tilājyahomakāraṇāduttamāsiddhisādhane || madhyamāyāṃ tadardhena tatpādādadhamāsuca | yathājāyatathāhomaḥ śastraśāntau prakalpayet || aghorāstraprapannānāṃ vighnāyānti diśodaśaḥ | aghorāstraṃ mahāstraṃ tu jñeyaṃ pāśupatasya ca || tasmāt sarvaprayatnena aghorāstra samabhyaset | aṅganyāsaiḥ purākāryā hṛdayādi prabhedataḥ || hṛdayaṃ śirasaṃ caiva śikhāṃ kavacameva ca | astra prakalpayed yatnādekavṛdvyāditaḥ kramāt || jāti yogaṃ prakartavyaṃ ṣaḍa"gañcaitato nyaset | netravedamayavarṇaṃ sārddhaṃ śivamukhātmataṃ || 75a) japtavyaṃ sādhakendreṇa nyāsaṃ kṛtvā tu pūrvaśaḥ | dhyātavyaṃ pañcamūrddhānaṃ daśavāhuṃ sutejasaṃ || bhinnājena vaye prakhyaṃ piṅgatrāsmaśrumūrdhajaṃ | goṇāsābharaṇaṃ devaṃ vyālayajñe pavītinaṃ || himakundendu daśanaṃ koṭarākṣaṃ subhīṣaṇaṃ | khaḍgacarmadharaṃ devaṃ saracāpasamanvitaṃ || paraśvadhagadāvajraśūlagrahaṇodyataṃ | daṃḍākuṃśadharaṃ devaṃ praṇatārttivināśanaṃ || evaṃ vidhaṃ sadā dhyeyaṃ pūjitavyaṃ prayatnataḥ | japtavyaṃ parayā bhaktyā homaṃ kuryādaharniśaṃ || yāvad bhūrita śānti syād yāvad vā siddhisādhanaṃ | tāvajjapārcanaṃ homaṃ kartavyaṃ siddhimicchatā || astrajāpī bhaved yatra tatra śāntiḥ sadābhavet | sarvabādhāpraśamanaṃ tatra tatra prajāyate || astrajāpī sadāpūjyo yathau vai bhagavacchivaḥ || iti kālottare mahātantre astrapaṭalaṃ || atha pāśupatāstreṇa śāntikaṃ kārayed yathā | kathayāmi samāsena saṃkṣepeṇāvadhārayaḥ || divyāntirikṣabhaumānāmutpātānāṃ śikhidhvaja | nāśayellakṣajāpeṇa tathā homena ṣaṇmukha || pūrvoktotpātaśasane tathā homājapaḥ smṛtaḥ | kiṃtu paṃkti guṇaṃ kāryaṃ tadotpātanivāraṇaṃ || 75b) mahāpāśupate nātha kartavyaṃ pādataḥ sadā | sāṣṭauttaraṃ śata yasya hraddharuṇi? vyavasthitaṃ || tasyāpunaikahomena kṛntayet sakalā padaḥ | tadarthaṃ sampravakṣyāmi mantramālā yathā sthitaṃ || oṃ namo bhagavate pāśupatāya atulabalavīryaparākramāya tripañca nayanāya nānārūpāya nānāpraharaṇodpatāya sarvāṅgavaktrāya bhinnāṃjanadayaprakhyāya śāśanavetālapriyāya sarvavighnanikṛtaṃ nārhāya sarvasiddhipradāya bhaktān kampine | asaṃkhyavaktrabhujapādāya | paṭhitasiddhaya vetālaviḍāsine | sākinīkṣobhajanakāya vyādhinigrahakāraṇe | pāpabhakṣāya somasūryāgni netrāya viṣṇukavacāya indravajrahastāya yamadaṇḍāya varuṇapāśārudratriśūlāya jvalanajihvāya sarvarogavidrāvanāya grahanigrahakāraṇe duṣṭanāgakṣayakāriṇe | oṃ kṛṣṇapiṅgalāya phaṭ | krūrāya phaṭ | vajrahastāya phaṭ | indrāya phaṭ | śaktaye phaṭ | agnaye phaṭ | daṇḍāya phaṭ | yamāya phaṭ | khaḍgāya phaṭ | nair-ṛtāya phaṭ | varuṇāya phaṭ | pāśāya phaṭ | dhvajāya phaṭ | aṃkuśāya phaṭ | 76a) vāyave phaṭ | gadāyai phaṭ | kuberāya phaṭ | triśūlāya phaṭ | īśānāya phaṭ | mudgarāya phaṭ | cakrāyai phaṭ | padmāya phaṭ | nāgāstrāya phaṭ | khādakāstrāya phaṭ | muṇḍāstrāya phaṭ | kaṅkālāya phaṭ | iśānāstrāya phaṭ | picchakāstrāya phaṭ | kṣurikāstrāya phaṭ | mātrāstrāya phaṭ | brahmāstrāya phaṭ | śaktyastrāya phaṭ | gaṇāstrāya phaṭ | siddhāstrāya phaṭ | pilipicchāstrāya phaṭ | gandharvāstrāya phaṭ | pūrvāstrāya phaṭ | dakṣiṇāstrāya phaṭ | vāmāstrāya phaṭ | paścimāstrāya phaṭ | mātrastrāya phaṭ | sākiṇyastrāya phaṭ | yoginyastrāya phaṭ | ḍākinyastrāya phaṭ | ḍāmarikāstrāya phaṭ | lomāstrāya phaṭ | śivāstrāya phaṭ | īśānāstrāya phaṭ | tatpuruṣāstrāya phaṭ | aghorāstrāya phaṭ | vāmāstrāya phaṭ | sadyojātāstrāya phaṭ | hṛdayāstrāya phaṭ | śirīstrāya phaṭ | śikhāstrāya phaṭ | kavacāstrāya phaṭ | netrāstrāya phaṭ | mahāstrāya phaṭ | garuḍāstrāya phaṭ | puruṣāstrāya phaṭ | rākṣasāstrāya phaṭ | dānavāstrāya phaṭ | grahāstrāya phaṭ | haḥ astrāya phaṭ | 76b) kṣaḥ narasiṃhāstrāya phaṭ | vārāhāstrāya phaṭ | sarvāstrāya phaṭ | vaḥ phaṭ | la phaṭ | yaḥ phaṭ | maḥ phaṭ | triṃ phaṭ | proṃ phaṭ | prīṃ phaṭ | bhūḥ phaṭ | bhuvaḥ phaṭ | svaḥ phaṭ | mahaḥ phaṭ | janaḥ phaṭ | tapaḥ phaṭ | satyaloka phaṭ | sarvamābhāsa phaṭ | sarvatatva sarvaprāṇai phaṭ | sarvanāḍī phaṭ | sarvakāraṇa phaṭ | sarvadeva phaṭ | hrīṃ phaṭ | hūṃ phaṭ | krauṃ phaṭ | laṃ phaṭ | bhairavāstrāya phaṭ | māyāstrāya phaṭ | kāmāstrāya phaṭ | kāyāstrāya phaṭ | kṣetrāpālāstrāya phaṭ | krūrāstrāya phaṭ | bhāskarāstrāyai phaṭ | candrāstrāya phaṭ | vighneśvarāstrāya phaṭ | khāṃ khauṃ phaṭ | kṣāṃ kṣīṃ phaṭ | bhrāmaya bhrāmaya phaṭ | saṃtāpaya 2 phaṭ | cchedya 2 phaṭ | unmūlaya 2 phaṭ | trāsaya 2 phaṭ | saṃjīvaya 2 phaṭ | vidrāvaya 2 phaṭ | sarvaduritaṃ nāśaya 2 phaṭ | sarvadāvartanādevasarvavighnānvināśayet | mahāstreṇa mahāśāntirjāyate | netra saṃśayaḥ kūṣmāṇḍāya yāntadhyānāśca dumbarāye vināyakāḥ | śatāvartana teṣāṃ tu śāntirbhavati nānyathā | jvaraḷtādayo doṣāḥ parakhākhodakādayaḥ | saptāvartanayāṃ sānti tapaḥ? sūryādaye yathā | 77a) uttamādhamasiddhīnāṃ japtavyaṃ siddhimicchatā | asya lakṣārddha jāpena rudratulyo bhavennaraḥ || nigrahānugrahe śaktaḥ saṃbhavennānyathā suta | homastu japavat kāmaḥ śastrajāpeṣu sarvasu || tadāsamartho bhavati sādhakaḥ siddhi sādhane | divyāntarīkṣabhaumānāṃ mutpātānāṃ vimardane || nāśayet nātrasaṃdehaḥ namaḥ sūryodaye yathā | guggulena ghṛtenaiva sahasrāhuti yogataḥ || nāsayet sarvaduritānastrarājaprabhāvataḥ | ya idaṃ paṭhate nityaṃ sakṛdvighnai na bādhyate || iti kālottare mahātantre pāśupatāstrapaṭalaṃ || athātaḥ pāśupatermahāpāśupatāstraṃ pravakṣyāmi tadyathā | oṃ haḥ phaṭ | oṃ ślīṃ hūṃ phaṭ | kṣū phaṭ | kṣa phaṭ | jña phaṭ | hraḥ phaṭ | śrīṃ phaṭ | sraḥ phaṭ | strīṃ phaṭ | straḥ phaṭ | rīṃ phaṭ | raḥ phaṭ | lrīṃ phaṭ | lraḥ phaṭ | vrīṃ phaṭ | vraḥ phaṭ | srīṃ phaṭ | sraḥ phaṭ | bhrīṃ phaṭ | bhraḥ phaṭ | vrīṃ phaṭ | braḥ phaṭ | hrīṃ phaṭ | hraḥ phaṭ | prīṃ phaṭ | praḥ phaṭ | trīṃ phaṭ | traḥ phaṭ | drīṃ phaṭ | draḥ phaṭ | dhrīṃ phaṭ | dhraḥ phaṭ | drīṃ phaṭ | draḥ phaṭ | hrīṃ phaṭ | hraḥ phaṭ | 77b) brīṃ phaṭ | braḥ phaṭ | cchrīṃ phaṭ | cchraḥ phaṭ | jrīṃ phaṭ | jraḥ phaṭ | grīṃ phaṭ | graḥ phaṭ | krīṃ phaṭ | kraḥ phaṭ | khrīṃ phaṭ | khraḥ phaṭ | grīṃ phaṭ | graḥ phaṭ | ghrīṃ phaṭ | ghraḥ phaṭ | hrīṃ? phaṭ | ūḥ phaṭ | aṃ phaṭ | āṃ phaṭ | i phaṭ | ī phaṭ | uṃ phaṭ | ūṃ phaṭ | ṛṃ phaṭ | ṝṃ phaṭ | ḷ phaṭ | ḹ phaṭ | eṃ phaṭ | aiṃ phaṭ | oṃ phaṭ | auṃ phaṭ | aṃ phaṭ | aḥ phaṭ | hā hā phaṭ | kṣraṃ phaṭ | kṣrāṃ phaṭ | sa srā phaṭ | śa śrā phaṭ | cchrṛk 2 phaṭ | kṣrīṃ kṣrau cchṛk 2 | jrīṃ jrauṃ cchṛka 2 | cchṛka cchṛka phaṭ 5 | hrīṃ 21 phaṭ 20 phaṭ hūṃ hūṃ phaṭ hūṃ 120 | auṃ auṃ kṣaḥ phaṭ phaṭ 20 | phaṭ haḥ 20 chaṭa hrauṃ 20 phaṭ hraiṃ 20 phaṭ 10 groṃ 20 phaṭ 20 srauḥ 11 phaṭ 11 hrīṃ hraṃ phaṭ | ha hā ha hā ha hā ha ha ha ha ha ha ha hā ha hā hā hā hā hā hā hā hā phaṭ 8 | hūṃ praiṃ pha 10 hana hana phaṭ 10 daha 2 phaṭ 2 paca 2 phaṭ 2 matha 2 phaṭ 2 sarvān duṣṭān cūrṇaya 2 phaṭ 2 ghātaya 2 phaṭ 2 sarvaduritānvidhvaṃsaya 2 phaṭ 2 sarvagrahān mardaya 2 phaṭ 2 | sarvavighnān vitrāsaya 2 phaṭ 2 sarva pāpān bhasmasāt kuru 2 phaṭ 2 sarvavyādhīn bhakṣaya 2 phaṭ | 78a) sarva jvarān pātaya pātaya phaṭ | sarvāpasmārān daha 2 phaṭ 2 sarvanāgān nirviṣaṃ kuru 2 phaṭ sarvān mādān drāvaya 2 phaṭ | 2 | sarva kuhakān cchinda 2 phaṭ | 2 | parayaṃtrān grasa 2 phaṭ 2 para kṛtyān cūrṇaya 2 phaṭ phaṭ paramantrān vidāraya phaṭ | paradhyānān bhasmaṃ kuru 2 phaṭ sarvajñadaha 2 phaṭ 2 śirovedanā karṇa vedanā cakṣurvadanā hṛdvedanā pārśvavedanā koṣṭhai vedanāpāyu vedanā pādavedanāni kṛṃtaya 2 phaṭ 2 | rudra satyena viṣṇusatyena brahmasatyena sarvaduṣṭāṃstaptaya 2 bhaṃjaya 2 mārjaya 2 pātaya 2 phaṭ 50 oṃ mahāpāśupatāya trinayanāya pañcāśadvarṇadehāya somasūryadraṃṣṭrāya digbhujāya namaḥ svāhā | vaṣaṭ vauṣaṭ hūṃ phaṭ praharaṇāya yamabhujaṅgahārāya rudrahṛdayāya brahmaśiro ruhāya viṣṇukavacāya devadaityadānava nāgayakṣarākṣasapiśācapretabhūtaḍākinī sākinī siddhavidyādharāṇāṃ samayavyutānāṃ pātaya 2 phaṭ 108 ya idaṃ paṭha mānasya samīhita vighnakāriṇāṃ mantrabalaṃ dhyānabalaṃ dravyabalaṃ svāhā balaṃ bhasmasāt kuru 3 78b) paḥ phaṭ 108 hūṃ phaṭ 20 śivāstrāya phaṭ 10 hrīṃ hūṃ muṃḍāstrāya phaṭ 10 oṃ hruṃ hrauṃ brahmaśire phaṭ 10 hetraupicchikāstrāya apratihatamativīryaparākramāya phaṭ jñaṃ aghorāstrāya phaṭ | 50 oṃ ślīṃ paśūṃ jñaṃ phaṭ hāḥ 20 haṃ 20 mahāsvādakāstrāya phaṭ | oṃ kṣāṃ kṣauṃ dakṣaḥ svauṃ garuḍāstrāya phaṭ | 20 oṃ varga 2 mudarśana mahācakarājāya para ṛtyācchinda 2 phaṭ 20 oṃ āṃ vaināyakāstrāya hūṃ phaṭ 20 oṃ gandharvāstrāya phaṭ | 60 | oṃ huṃ hraṃ nāgāstrāya phaṭ 20 oṃ hraṃ hrīṃ halalaṃ daityāstrāya phaṭ 20 lāmāstrāya phaṭ 20 hūṃ ḍaṃ maṃ raṃ kaṃkālāstrāya phaṭ 20 hā hāṃ hāṃ hūṃ hūṃ huṃ kṣaḥ narasiṃhāstrāya phaṭ praṃ kraḥ praṃ kraḥ rekha 3 svuḥ 3 picchikāstrāya phaṭ 20 haṃsāya phaṭ paramahaṃsāya phaṭ | chraka phaṭ hūṃ oṃ namo bhagvate paṭhita siddhāya mahāpāśupatāstrāya namo namaḥ | brahmāstrāya cchagalāstrāya rūpāstrāya sarveṣāṃ duṣṭānāṃ nipātayaḥ 2 garbhān pātaya devāsurāṇāṃ martyānāṃ samayasthitānāṃ bhasmaśāt kuru 2 phaṭ phaṭ || ya idaṃ paṭhate nityaṃ trikālaṃ sivasaṃ nidhau | sarvān kāmān vāpnoti vinā vighaniśca ṣaṇmukha | 79a) divyāntarikṣabhaumānāṃ mutpātānāṃ vināśakṛt || sarvotpāteṣu mantroyaṃ nāśanena paraṃ paraṃ | sarvārambhaṃ parityaktvā astrajāpaṃ samārabhet || iti kālottare mahātantre mahāstrakathanapaṭalaṃ || śivaśāntiṃ pravakṣyāmi samāsāt krauṃca sūdana | divyot pāteṣu sarveṣu vyomajeṣu viśeṣataḥ || bhaumāt pāteṣu sarveṣu dūrnnimittepi śākari | caturhaste pure bhadre caturcaṇau paśobhite || pūjayet tatra deveśa kuṃbhe vai maṇḍale tathā | īśānaṃ karṇikāyāntu brahmāṅga sahitaṃ nyaset || puruṣaṃ pūrvapatreṣu aghoraṃ dakṣiṇe dale | vāmaṃ vāmadale pūjyaṃ brahmāṅga sahitaṃ śivaṃ || sadyojātaṃ vāruṇe tu hṛdayādyāstrakoṇagāḥ | sarvasyo diśi netrantu rakṣaṇaṃ sarvadikṣu ca || candranetrendu kalikān mantrān sūtraprapūjayet | ekaikasyāhutīnāñca sahaśrārddhantu homayet || ghṛtena guggulenaiva divyot pāteṣu śāntaye | tadardhādantarikṣottha duritānāṃ vimardane || amṛtāghṛtahomena bhūtapatre ghṛtena vā | tadarddhā homajānāṃ tu tilairghṛtavimiśritaiḥ || śāntiḥ prajāyate vatsa grahadoṣe tathaiva ca | vināyakopa taptānāṃ vyomavacchāti kalpanā || mahāvṛkṣasya bhaṅge tu dhvajabhaṅgeṣu tena tu | āraṇyānāṃ praveśena vāmavyālādikeṣu ca || ayutamāhutīnāṃ tu tilājyena tu kārayet | hastipāte mahāśānti divyavacca samācaret || lūtāgardabharisphoṭe ayutaṃ trimadhuplutaṃ | kākolūkakaṣālādi praviṣṭe mandire kvacit || ayutadvaya homena śāntikaṃ ghṛtataṇḍulaḥ | ulkāpāte tu nirghāte grahaṇe candrasūryayoḥ || bhaumāṅgame mahāsena gandharvāṇāṃ tu darśane | gandharvanagare tadvat dhvajabhaṅge viśeṣataḥ || mahādruma prabhaṅge ca kīlola śravaṇena ca | rakta vṛṣṭau vasā vṛṣṭau vajrapāte mudāruṇe || rikṣatā yatra jāyaṃte yugmaruṃḍāṇḍajastathā | kumāryaḥ śatataṃ yatra jāyaṃte vāna puṃsakāḥ || jātā yatra na kalpanti dvipadā vā catuḥ padā | mārī prajāyate yatra bhayaṃ vā rākṣaseṣu ca || śivaśāntistadā tatra kartavyā siddhimicchatā | divyānāṃ lakṣahomena śāntikantu japantathā || vyomajānāṃ tadardhena japena havanena ca | tadarddhā haumajānāṃ ca tat sad vā dāruṇeṣu ca || divyānāṃ tu tilājena vyomajyenāṃ ghṛtaguggulaṃ | madhuplutadūrvayā bhaumajānāṃ tu śāntikaṃ || 80a) pañcamaṃ tu tanu śrīmāṃ tatra * * * śāntike || hoṃ īśānāya * *? | oṃ hoṃ īśānavaktra tatpuruṣāya * *? | oṃ hāṃ īśānavaktrāyā aghorāya * *? | oṃ hāṃ īśānavaktrāya vāmadevāya * *? | oṃ phoṃ īśānavaktrasadyojātāya * *? | iti īśānabrahmāṇi anenaiva tathāṅgāni | svavarṇaiścaiva sarveṣāṃ brahmāṇyaṅgāni kalpayet | āsanaṃ praṇavenaiva mūrti te naiva vai dvidhā || pādyācamanapūrvāṇi dātavyā bhārakeṇa tu | evaṃ jñātvā mahāsena śivaśāntiṃ samārabhet || iti kālottare mahātantre śivaśāntipaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi rahasya paramādbhutaṃ | yanna kasya cidākhyātaṃ tadidānī nigadyate || mantrarājavidhānantu samāsāt krauñca sūdana | mantrarājaṃ mahāmaṃtraṃ sarvapāpakṣayaṃkaraṃ || saptakoṭyastu maṃtrāṇāṃ yasyāsana gatā sthitāḥ | bhavāntakaṃ duḥkhaharaṃ mahābhāgā pradaṃ śubhaṃ || uttamādhama madhyānāṃ vighnānāṃ dhvaṃsanaṃ paraṃ | vividhaut pātasamanaṃ sarvavyādhinikṛṃtanaṃ || sarvapāpaharaṃ devaṃ sarvaduṣkṛtanāśanaṃ | 80b) prāyaścitteṣu sarveṣu samarthāmaṃtrarāṭ svayaṃ || grahāṇāṃ grasanaṃ devaṃ nāgānāgarbhakṛntanaṃ | piśācabrahmavetāla ḍākinīnāṃ bhayapradaṃ || duṣṭārimardanakaraṃ kṛtyā ghoghothanāśanaṃ | sarvakāmapradaṃ devaṃ sarvamārīvināśanaṃ || bhuktidaṃ bhuktikāmānāṃ muktikāmeṣu mokṣadaṃ | bahunātra kimuktena mantracintāmaṇi nṛṇāṃ || saubhāgyaṃ durbhagānāntu alakṣmīvinivāraṇaṃ | sarvāpāsaharaṃ devaṃ tasya kalpaṃ nigadyate || dvātriṃśadakṣaraṃ ghoraṃ yat purākathitaṃ tava | tārakāḍhyaṃ tu maṃtavyamekavīraṃ śivapradaṃ || brahmāṅgarahitaṃ devamaghoraṃghoranāśanaṃ | sakṛtkarābhyāṃ vinyasya karanyāsaṃ tadā bhavet || āpādāt mūrdhni paryantaṃ sakṛnnyastvā śucirbhavet | mastakāt pādaparyantaṃ sakṛd dehe tu vinyaset || dehanyāse kṛte paścādantaryāgaṃ samārabhet | pūjājapādi havanaṃ kartavyaṃ vāhyameva ca || dhyātavyaṃ pañcamūrddhānaṃ daśadhāhvindu? mālinaṃ | sādhakāśayarūpeṇa tasya dhyānaṃ na cānyathā || śāntike pauṣṭike śuklaṃ raktaṃ vasyeraśasyate | stambhane pītavarṇantu dhūmramuccāṭane hitaṃ || māraṇe * *? varṇe karṣaṇe kapilaṃ hitaṃ | 81a) mohane tadva deva syāt jñātvā karmaṃ vicintayet || budvyāpraṇavaṃmuccārya sakṛt puṣyeṇa vāsanaṃ | āśakteḥ śaktiparyantaṃ vyāptyā tatra prakalpayet || tatordha paramāmūrti dvātriṃśārṇi na kalpayet | īśvarācchaktiparyantaṃ kalākālatavigrahaṃ || śato na mantrarājena paramādāhayet tataḥ | āvāhya pūrvavidhinā tathā saṃpūjya bhaktitaḥ || mantrasya pūrvasavā tu kartavyāśeka pūrvakaṃ | aghorākṣaralakṣantu japtavyaṃ sādhakena tu || dakṣiṇāṃ mūrtimāśritya homaṃ kuryād daśā mataḥ | guggulena ghṛtenaiva kāpilena ṣaḍānana || mantrasiddhistathā siddhaḥ karoti janmanepsitaṃ | uttamādhamamadhyāstu sādhayennānṛtaṃ vacaḥ || siddhayo ghorarūpeṇa sādhayetmanasepsitaṃ | yān yān kāmayate kāmān stāṃ stān kāmān vāpnuyāt || uttamā lakṣajāpena siddhayaḥ sādhayed dhruvaṃ | tathā guggulahomena tadarddhāt madhyamā suca || lakṣapādātṛnyasāstrasiddhayo japahomataḥ | sādhayennātrasaṃdehaḥ satyaṃ satyaṃ mahātapaḥ || trividhaut pātaśamanamevameva prakalpayet | sarvotpātapraśamane nānyatrātāsti śāṅkari || 81b) aghorānnāparaṃ mantraṃ prāyaścitteṣu dṛśyate | aghorānnāparaṃ mantraṃ mukhaṃ saṃpādayiṣyati || aghorānnāparaṃ mantraṃ kalimāsādya siddhidaṃ | siddhimantramaghorantu na cātrāśaṃkṣaṃ kalpanā || tasmāt sarvaprayatnena aghoraṃ sarvadābhyaset | tiṣṭhan jāgran japan gacchan bhujāno maithune rataḥ || aghorāpita cetasko muktibhāk sa ca nānyathā | abrahmacārī brahmacārī asnātaḥ snātako bhavet || sakṛt smaraṇamātreṇa sarvapāpakṣayo bhavet | āvartya pañcavārantu sarvatīrthaphalaṃ labhet || sarvayajñaphalaṃ yāti saptavārānu vartayet | trisaptavāramāvartyapūjānte niṣamena tu || pūjāphalaṃ samastantu prāpnayācchāstrabhāṣitaṃ | sarvavādān parityajya mantravādaṃ samabhyaset || mantramūlāni vādāni tasmān mantra paro bhavet | tatrāpya ghorajāpaṃ tu kartavyaṃ mantra cintakaḥ || divyāntarikṣa bhaumānāṃ vighnānāṃ vinicāraṇaṃ | aghorāstreṇa kartavyaṃ sarvot pāteṣu vāraṇaṃ || dvāvimomantrarājānau sūryasyā parisaṃsthitau | dvātriṃśārakṣarakaṃ ghoramaghorāstraṃ viśeṣataḥ || tasmāt sarvaprayatnena mantradvitayamabhyaset | pūrvamevā prakartavyā yatnāt mantra dvavasya tu || 82a) tadādaheta vighnāṃśca yathākālaḥ svayaṃ śivaḥ | ūpāṃśumānasaṃ bhāṣyaṃ japayajñaṃ tridhā sthitaṃ || mānasamuttamaṃ jñeyaṃ sātvikaṃ tu japaṃvaraṃ | upāṃśu madhyamaṃ viddhi rājasaṃ pārvatī suta || adhamantramataṃ bhāsyaṃ tāmasaṃ tena kīrtitaṃ | uttamādhamamadhyānāṃ siddhīnāmevasādhane || kartavyaṃ suprayatnena aghorāstra puraḥsaraṃ | bhāvitavyaṃ prayatnena yatnāt mantravare purā || pūrvaṃ sevā tu nirvatya siddhayaḥ sādhayet tataḥ | siddhyanti tasya karmāṇi nānyathā krauṃca sūdana || vidyātatve tu yo bhāga uttamo siddhiriṣyate | madhyamākhya caratvaṃ tu adhamāñjanapāduke || adhamādhamasiddhīśca vasyākarṣaṇamohaṇaṃ | sādhayen nātrasaṃdeho mantrarājaprabhāvataḥ || mantrarājamavjñāya siddhayoyastu sādhayet | havane muṣṭinākāśaṃ kṣuddhartaḥ kaṇṭhayet tuṣān || tasmāt sarvaprayatnena aghorasādhayet sadā | yaiḥ kecit mantrasiddhāstu devagandharvadānavā || sarvate vasagāstasya ghorasiddhasya saṃsthitāḥ | mantrasiddhāḥ kadācicca kālato nirdhanaṃ gatāḥ || aghoramantrasiddhāyet makṣayāmitatejsasaḥ | 82b) atiraskṛtavīryāste sarvavāmoghaśaktayaḥ || bhavanti sādhakendrāstu sarvavāmoghaśaktayaḥ | mantrāstu tasya siddhyanti yastu pūjārataḥ sadā || siddhayasteṣu siddhyanti yeṣu pūjārataḥ sadā | siddhayasteṣu siddhyanti nityaṃ ye mantrajāpinaḥ || mantrāstu phaladāsteṣāṃ havane kṛta buddhayaḥ | pūjāhomaṃ japaṃ naiva tasmāntritayamabhyaset || jñātvā tu paramaṃ rūpamaghorasya mahātmanaḥ | jñānaprapadyate yogī jñeyāśaparivarjayet || śantātsaṃcinmayaṃ brahma nirvikalpamarūpakaṃ | sarvapramāṇarahitaṃ svasaṃvedyamavācakaṃ || śraddhayātapasābhaktyā japahomārcanādibhiḥ | mahāpuruṣasaṃpakkaṣṭiṃ? jñānāttīrthā na secanāt || upadeśāt tathābhyāsā niyamaiḥ sa vratastathā | prāpyate paramaṃ rūpaṃ sa ca satyadavarjitaṃ || nādvaitaṃ na tathādvaitaṃ na dravyaṃ na guṇaṃ tathā | na tad brahmādayo devāḥ paryupāsatanityasaḥ || tadarthaṃ jñāpayejjaṃtu tarpayanti aharniśaṃ | sīdanti ca mahāmohājjāyanti ca mriyanti ca || 83a) tasmāt sarvaprayatnena niṣkalaṃ paryupāsyate | yena smāritamātreṇa na bhūyo janmamāpnuyāt || nāghoraḥ pūjayet ghoraṃ nāghoro muktibhāgbhavet | sarvadā sarvathadā sarvathāghoraṃ sarvāvasthāsu yaḥ smaret || prāpyate paramaṃ sthānaṃ nā punarāvṛtti lakṣaṇaṃ || iti kālottare mahātantre aghorakalpaṃ śāntipaṭalaṃ || īśvara uvāca || rudraśāṃtyā mahāśānti yatnena kriyatetha vā | atra yāgaṃ mahāsena samāsāt kathitaṃ tava || ariṣṭaṃ dhvaṃsanaṃ kāryaṃ maṇḍalaṃ yat purohitaṃ | pañcahastaṃ caturhastaṃ vasuhastamathāpi vā || rudrapūjāvilomena kartavyā kṛttikāsuta | vasvagnisaṃkhārudrāstu rudraśāntiṃ prakalpayet || rudrañca vṛkṣaṃ caiva avimuktamasambhavaṃ | puruṣañceti pañcetānī śānyāṃ prakṛto nyaset || 5 || uttare tu dale pañca rūpāntāt kramasocayet | viśvākhyantu mahāviśvaṃ karālaṃ vikṛtaṃ tathā || 83b) ante vā vikṛtākhyaṃ tu pañcāmī puruṣe sthitāḥ || 5 || catvāri piṅgalākhyāni nipato vāyupatragāḥ | ekaśvetaḥ stathākṛṣṇa caturtho madhu saṃjñakaḥ || 4 || anantaśca tathādraśca śuṣkaścāvaparogaṇaḥ | kālatatve tu vāruṇyāṃ sthitārudra mahābalāḥ || 4 || karālavikarālā ca māyāyāṃ nair-ṛte dale 2 | catuḥ sahasraṃ vidyāyāṃ yāmya patre vyavasthitaṃ || śīrṣākhyaṃ vaktrasaṃjñaṃ ca karākhyaṃ caraṇānvitaṃ | liṅgātmakaṃ caturthantu nāstavyaṃ tatva vedinā || 4 || ekadvitrijaṭāṃtāśca rudrāvahneśvare sthitāḥ | svāhāsvadhāvaṣaṭkāra ho?trarudra trayaṃ punaḥ || 6 || ṣaṭjātyaṃ tāśca pūrvasyāṃ rudrā syuḥ sakale dhvani | bhūtataṃtraṃ mahābhūtaṃ paśuṃ tatra umāpatiṃ || sarvabhūta tathākālaṃ ṣaṭpūjyāḥ śikhivāhana || 6 || umāmaheśvaro madhye pūjyā tatva śivātmake || 2 || śitapuṣpaiḥ sugandhaiśca candranāḍhyai vilepanaiḥ | saṃpūjyavidhivadrudrāṃ pāyasena ghṛtena ca || tatveśvarāṃ sikhaṃḍyādi vilomenārcayet tataḥ | anantātaṃ śivaṃ madhye navatatvaṃ śṛṇuṣvataḥ || praṇavāt dhruvaprayantaṃ śivapadapīṭhaṃ mahābhuvaṃ madhye || 1 || 84a) śāśvata tatpuruṣāntaṃ pīṭhaṃ sadāśivaṃ prāksaṃsthe | īśvarapīṭhamaghoraṃ jyotīrūpāvadhirjvalana diksaṃsthaṃ || parameśādi jyotirvidyāpīṭhaṃ tu sthitaṃ ca tadvyomā | māyāpīṭhamarūpaṃ bhuvaḥ padāntaṃ niśā carāvasthaṃ || 5 || svaḥ padato devāntaṃ pīṭhakālātmakaṃ jaladasaṃsthaṃ | sadbhāvataḥ sukhāntaṃ pavanāśāsaṃsthitaṃ niyati pīṭhaṃ || 7 || sā nidhyāt piśāntaṃ pīṭhaṃ samyak sthitaṃ tathā pākṣaṃ || 8 || jñānāt mukti padāntaṃ pīṭhaṃ prakṛtisthitaṃ diśī śānyāṃ || 9 || iti pada mahādhvaroyaṃ saṃpūjyo nyāsamātreṇa | ekaika pada vibhāgādamṛtapuṭāntasthitāḥ śivā || sarvajyaṃkāraparimaṇḍalaparigaṇitāḥ | praṇavasaṃdīptāḥ | sarvāvasānatanayastvā rūḍhāḥ pūrvapīṭhapāde tu | pūrvasthitaviniviṣṭāḥ pūjyāścānaccitapadena | prahvena stotaṃvyāḥ sarvarudrāḥ kramāditāḥ pūrva || ājyaṃ kṣīraṃ dadhimadhuphalādayo brīhayomakhāsnātāḥ | khaṇḍakṛto bhakṣagaṇaḥ payasā pūrvānnavargaśca | sa caruḥ sa puroḍāśaḥ pravibhāgapradarśitaḥ || 84b) saṃkhyāstavavibhāgañca dravyamāhutilakṣaṇāḥ | tatrādyakhaṇḍai kathitaṃ dvitīyaistutirucyate || stresatasā bhagavatī mantrakhaṇḍaṃ tṛtīyakaṃ | khaṇḍadvayantu padya na mantra gadyena kathyate || vibhāgakhaṇḍādaparaḥ stuti khaṇḍaṃ nigadyate || rudraśānti pravakṣyāmi śivāṃ sarvārthasādhanī | mānuṣāṇāṃ himarthāya samaṃ rudreṇa bhāvitāṃ || sarvavighnāḥ praṇaśyanti śrutvaināṃ pāpanāśanī | duḥsvapnā vyādhayaścaiva grahāścaiva diśodaśaḥ || bahurūpāya sarvāya viśvarūpahaṃ rūpa ca | pārvatyā sahitāyai vasahanaṃdīśvarāya ca || rudraśānti namasyāmi vetālānāṃ vināśanīṃ | nagaṇāmupasṛṣṭānāṃ devāya tataveśmasu || yeṣāṃ na garbhasaṃbhūtiḥ kulahāniśca jāyate | yatra jātā vinaśyaṃti bhavaṃti ca napuṃsakāḥ || mārīcotpadyate yatra satataṃ ca gṛhe grahāḥ | garbhaḥ patatya kāle ca ruḍaṃ vā yatra jāyate || durbhikṣeṇaiva pīḍyante rāṣṭrātpātaśca dāruṇaiḥ | gaṇā yatra virudhyante ḍātaraścāpyanekaśaḥ || pitāmātāstathā caiva kandalopahate gṛhe | paśyanti ca kapiṃ svapne bījaṃ kṣetreṇa rohati || yo vātha paśavaścaiva dā * *? karmakarāstathā | 85a) gṛhesthitā virudhyante tatraśāntiṃ prayojayet || kūpo vā garjate yatra pṣṭhavaṃśaśca bhidyate | taravonāhutāścaiva sravanti rudhena bahuḥ || deva * * * * * * * * * * * * * * *? | akālaṃ puṣpitā vṛkṣāḥ phalitāścāṣyanekaśaḥ || ulkāpātāśca jāyaṃte bhūmikampāśca dāruṇāḥ | nimitteraśubhairetiranyaścāgni sadā * *? || * * * * * *? bhūtvā tatra śāntipayojayet | rudraśāntisamutpattau kathāṃ vakṣyāmi tatvataḥ || girisaṃjanako nāma śailarājasya murddhani | nānā * * * * * * * * * * * * *? tat || sthanā sthitaṃ rudraṃ paraṃ tu tahite rataḥ ṣaṇā |? yakṣarākṣasakūṣmāṇḍairvṛtaṃ bhūtaiṃranekaśaḥ || tato devagaṇāḥ sarva * * * * * * * *? | brahmāsamagra * * *? sarvayānti maheśvaraṃḥ || ṛsyajyaḥ? somabhiḥ stotrai pavitraiśca varapradaiḥ | umayāsahitaṃ stutvā nīlakaṇṭhavṛṣadhvajaṃ || * * * * * * * * * * * *##? viditaṃ taistu deveśaḥ mānavī duḥkhitā prajā || tasyāḥ śāntiṃ prayacchatvaṃ sarvagrahavimocanī | devānāṃ vacanaṃ śrutvā harastricca vaneśvaraḥ || * * * * * *? sarvān kṣipramānayatān grahān | 85b) agnirvāyuśca bhagavān lokapālān viśeṣataḥ || sarvavaijanapālāśca rāṣṭrapālāśca durjayāḥ | devyabhūtagaṇāyakṣā gandharvāragarākṣasāḥ || kūṣmāṇḍādārūṇāghorāṃ guhyakāśca dhanurdharāḥ | devāyatana pālāśca bhūtagrāmaniśācarāḥ || kālakarṇā mahākālā ye cānya himakāgrahāḥ | ahasmā * * * * * * * * *? grahāstathā || hṛdrāyoḥ? kukṣirogāśca mukharogā jvarākṣayāḥ | śiro rogā mātrarogā nāyakāśca sudāruṇāḥ || ete cānya devahavo vyādhayaḥ parikīrtitāḥ |? te grahāḥ svagaṇaiḥ sārddhamupanītaṃ harāntikaṃ || vijñāpayaṃti deveśaṃ praṇipatya muhurmuhuḥ | tejaḥ sārdumaśaktāsmaḥ kiṃ punaryā samīkṣituṃ ||? tīkṣṇa?payamahādeva kiṃ kartavya tavājñayā |? anuvāda mahādevaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ || mānuṣāduḥkhitāḥ kena kasya doṣenadāpunaḥ |? teṣā? * * *? maḥ prāhavākṣaṃ lokeśvarāgrataḥ || 86a) eṣā vṛttirihāsmākaṃ brahmadatto hayaṃvaraḥ | ye grastāstamasā loke mānuṣāḥ pāpakāriṇaḥ || atyarthaṃ haṃtu kāmāśca balikāmāśca ye grahāḥ | harṣitā duḥkhitāścaiva naṣṭabhraṣṭāṃśca mānavān || nānā ciṃtābhi kṛtyāṃstu cchidramīkṣā viṃśatite | etat te kathitaṃ deva prasīdabhagavan mama || ājñāpayasuraśreṣṭha kartavyaṃ kimataḥ paraṃ | evamuktastu bhagavān strovakaḥ? parameśvaraḥ || rudraśāntimimāprāha varado bhūtavāhanaḥ | yastraṃ vidyāmimā śrutvā hyakona nivartate || saptadhā sphuṭate murddhnā rudradaṇḍena hanyate | saptajanmasahaśrāṇi caurave pacyate grahaḥ || punaśca sa mahāghore yomaṃ vidyāṃ vyati kramet | eva muktāstu bhagavān grahāṇāmagrataḥ sthitaḥ || samayān śrāvayitvā tu prāhavidyāṃ mimāṃ prabhuḥ | idaṃ stutvā mahādevaṃ bhavānīṃ brahmaṇā purāḥ || aprameyāya dhṛṣyāya namaḥ svasti parāyaṇa | 86b) oṃkārātha vaṣaṭkāro brahmasvāhā svadhāstathā || sāvitrī bhūta sāvitrī rudrasāvitri eva ca | rudrāṇī brahmasāvitrī daivī caiva saraśvatī || umākṛṣṇā śivā caiva yo nityā hṛdisaṃsthitāḥ | surāsuramanuṣyeṣu sthāvareṣu careṣu ca || stutvaivaṃ purato devā jagmuḥ svabhuvanāni ca | kathā stotre tu kathite mantrakhaṇḍāni gadyate || pūjane tu namaskāraṃ svāhāntaṃ havane hitaṃ | āpyāyane vaṣaṭkāraṃ praṣṭau vauṣaṭ niyojayet || ṭhakāra dvitaya sthāne jātiyogaṃ tu kārayet | iti sāṃketikaṃ proktaṃ sthānaṃ nāmnā yato hitaṃ || oṃ rudrāya namaḥ * *? | oṃ vṛṣabhāya namaḥ * *##? oṃ avimuktāya namaḥ * *? | oṃ asaṃbhavāya namaḥ * *? | oṃ puruṣāya namaḥ * *? | īśāna patre rudrapañcakaṃ || oṃ viśvarūpāya namaḥ * *? | oṃ mahāviśvarūpāya namaḥ * *? | oṃ karālarūpāya namaḥ * *? | oṃ vikṛtarūpāya namaḥ * *? | oṃ avikṛtarūpāya namaḥ * *? | uttarapatre pauruṣe pañcarūpānāṃ rudrāḥ || oṃ ekapiṅgalāya namaḥ * *? | oṃ svetapiṅgalāya namaḥ * *? | oṃ kṛṣṇapiṅgalāya namaḥ * *? | 87a) oṃ madhupiṅgalāya namaḥ * *? | oṃ niyatau vāyupatre || oṃ anantāya namaḥ * *? | oṃ ādrāya namaḥ * *? | oṃ śruṣkāya namaḥ * *? | oṃ payogaṇāya namaḥ * *? | kālatatve vāruṇāṃ catvāraḥ || oṃ karālāya namaḥ * *? | oṃ vikarālāya namaḥ * *##? oṃ sahaśraṣīrṣāya namaḥ * *? | oṃ sahaśravaktrāya namaḥ * *? | oṃ sahaśrakaracaraṇāya namaḥ * *? | oṃ sahaśraliṅgāya namaḥ * *? | catuḥsahaśrasaṃjñā vidyātatve dakṣiṇadale || oṃ ekajaṭāya namaḥ * *? | oṃ dvijaṭāya namaḥ * *##? *? | oṃ svadhākārāya namaḥ * *? | oṃ vaṣaṭkārāya namaḥ * *? | vahni patre || īśvaratatvasthitā ṣaṭrudrāḥ || oṃ bhūtapataye namaḥ * *? | oṃ mahābhūtapataye namaḥ * *? | oṃ paśupataye namaḥ * *? | oṃ umāpataye namaḥ * *? | oṃ sarvabhūtapataye namaḥ * *? | oṃ kālādhipataye namaḥ * *? | sadāśivatatve ṣaṭpūrvadale || oṃ umāyaika rūpadhāriṇe namaḥ * *? | oṃ kuru 2 ruṇḍini 2 rudrosi devānāṃ devadevaviśākha hanahana daha daha paca 2 matha 2 kuru 2 muru 2 rudraśānti manusmarakṛṣṇapiṅgala akālapiśācādhipataye viśveśvarāya namaḥ | ityumāmaheśvarau karṇikāyāṃ śiva tatve || oṃ vyomavyāpine vyoma rūpāya sarvavyāpine śivāya anantāya anāthāya anāśritāya dhruvāya iti śivatatve nava padāni || śāśvatāya yogapīṭhasaṃsthitāya nityaṃ yogine dhyānāhārāya oṃ namaḥ śivāya | sarvaprabhava īśānamūrddhāya tatpuruṣavaktrāya pūrvadale sādākhye || aghorahṛdayāya vāmadevaguhyāya sadyojātamūrtaye oṃ namo namaḥ | guhyāti guhyāya gopte anidhanāya sarvayogāvikṛtāya jyotīrūpāya īśvaratatve'gni dale || parameśvara parāya acetanā cetanavyomin 2 vyāpin? 2 arūpin 2 prathama 2 tejastejajyoti jyoti vidyātatvayāmyadigdale || arūpa anagni | adhūma abhasma anyaden nānānā dhū dhū dhū oṃ bhūḥ oṃ bhuvaḥ śradhātatve? nairā? dale || oṃ svaḥ anidhananidhananidhanodbhavaśivasarvaparamātmana maheśvara mahādevakālatatve vāruṇadale || 87a) sadbhāveśvara mahāteja yogādhipataye muñca 2 pramatha 2 sarva 2 bhava 2 bhavodbhava sarvabhūtasukhaprada vyayavyadale niyati tatve || sarvasānidhya karabrahma viṣṇurudra para anarcita anarcita asaṃstatra 2 pūrvasthita | sākṣi 2 turu 2 pataṃga 2 piṅga 2 puruṣatatve uttaradale || jñāna 2 śabda 2 sūkṣma 2 śivasarvada oṃ namaḥ śivāya | oṃ namo namaḥ śivāya namo namaḥ oṃ prakṛtitatvamīśānadale || rudraśānti japaṃ nityaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate | upadraveṣu sarveṣu sarvotpāteṣu ṣaṇmukha || mucyate nātrasaṃdeha satyaṃ satyaṃ śikhidhvaja | sthāpanārcana karmādi dīkṣāṃcārabhyayo budhaḥ || paścān na kurute sākṣādiṣṭāpūtaviyujyate | rogāt payanimittāptau deśaśāntyā karmasu || śmaśāneṣu ca nityeṣu māriyāvat pravartayet | śānti naṣṭo tathā karṣe vasyoccāṭanamāriṇe || nāyaikṣaṇiyaḥ kālasyād bhātike? nāpi nityaśaḥ || iti kālottare mahātantre rudraśāntipaṭalaḥ || dīkṣitānāṃ krameṇaiva śivāvāraṃ nigadyate | 87b) kiṃ varjyaṃ kiṃ ca kartavyaṃ śivamārga sthiteṣvatha || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayo yathā | vyatīpāteṣu sarveṣu dinavṛddhādi nakṣaye || saṃkrāntyā ca panānyāṃ? tu ṣaḍagīti mukheṣva ca | dviguṇaṃ pūjanaṃ homaṃ jāgraṃ naṣṇa? na vartanaṃ || bhiteṣu rakṣaṇaṃ kāyaṃ vāncchulāñca? tapasviṣu | kāruṇyaṃ sarvabhūteṣva kṣamāsatyamavāpalaṃ || anṛtaṃ gurudevyarthaṃ na doṣāyaprakalpane | adaṇḍasyā sahāyasya nādanaṃ śayanaṃ kvacit || rudrākhya kaṭakaṃ kāryaṃ visamaṃ vā samaṃdṛḍhaṃ | ekatripañcavadanaṃ pa *? lābhaṃ tu dhārayet || dvicatuḥ ṣaṇmukhaṃ śastamavraṇaṃ tīkṣaṇakaṇṭakaṃ | savraṇaṃ krimi jyaṣṭhaṃ ca kaṭakai rahitaṃ tathā || vaktrādhāraṃ nighṛṣṭañca rudrākhayaṃ naivadhārayet | dakṣabāhu śikhāyāṃ dvyadhāryantu caturūṇanaṃ || abrahmacārī brahmacārī asnātaḥ snātako bhavet | rudrākṣasmaraṇe naiva rudraloke mahīyate || vāṅmanaḥ kāyikaṃ pāpaṃ dahatyagni nibandhanaṃ | tasmāt sarvaprayatnena rudrākhyaṃ dhārayet sadā || adhāraṇāt mahāyeṣaḥ siddhayastasya dūrataḥ | rudrākṣaṃ dhāraṇīyaṃ tu dīkṣitaiścāpya dīkṣitaiḥ || 88a) nityaṃ hemamayādhāryā mudrikā dakṣiṇe kare | padmarāgānnikāryānīlai nara catāthavā || dhāryāvicitraruṣmādyaiḥ kuṇḍale ravitānvite | na ca saptadasārddha syāt trirūraṃ deśikāditaḥ || trisūtraṃ tṛvṛttaṃ taṃ vṛttaṃ ghṛṣṭaṃ suvartitaṃ | dviguṇaṃ kapi badhvena nayedāmastakāntikaṃ || tasmāt tadviguṇaṃ kuryāt graṃthi tasya viveṣṭanāt | upavītaṃ nṛpādīnāṃ taṃ tridvyekasaraṃ kramāt || pūjā tat mātrakaṃ dhāryaṃ norddhaṃ teṣāṃ vidhāraṇaṃ | śivasaṃjñā dvijasyaiva kavacākhyā nṛpasya ca || vaiśyānāṃ devasaṃjñā ca mudrāṇāṃ ca gaṇāntikaṃ | puṣpapātānusāreṇa saṃjñā tat mātrato hitā || anārthaṃ durbalaṃ bhītaṃ durgasthaṃ na parityajet | gavāmunthāpanaṃ kāryaṃ magnānāṃ kardamādiṣu || caturṇāmapi varṇānāmācāryandha mihodidaṃ | sarveṣāṃ caiva varṇānāṃ dvijonugraha kṛnmataḥ || trayāṇāṃ kṣatriyāṃ dvābhyāṃ vaiśyaḥ śūdraiḥ svayonije | saṃsparśāt kārukādīnāṃ hotṛstu parivarjayet || 88b) evaṃ cānugrahaḥ kāryaḥścaturbhirapi deśikaiḥ | dvijasyā śramadharmitvaṃ caturdhā parikīrtitaṃ || brahmacārī gṛhasthaśca vānaṃ prasthāyati kramāt | gṛhasthaśramadharmitvaṃ kṣatriyāṇāṃ na cāparaṃ || bhāyasyaṃ? vā punasteṣāṃ brahmacaryādvidhīyate | āśramāṇā tu bhedosti niṣṭhābhedo na vidyate || ekaḥ phalaṃ dvayaṃ bhuṃkte mokṣaṃ sādhāraṇaṃ dvayoḥ | brahmacārī dvidhā proktā bhātiko naiṣṭhiko'paraḥ || bhautikastrividho jñeyaḥ saṃkṣepeṇocyate yathā | vidyā snātaka evādyā vratasnātakaścāparaḥ || ubhayasnātakaścānyo bhautikastrividhopi hi | vidyānutasamāptau tu gṛhitvaṃ tasya kīrtitaṃ || dvitīyo naiṣṭhikaḥ proktā dehāntaṃ tasya vartanaṃ | sumekhalī jaṭīdaṃḍī muṃḍī vā tikṣukaḥ śuciḥ || nityaṃ gurukule vāsaḥ saṃyamī satya bhāṣitā | trikālā snāpitā krodhaḥ kṣāntiryā brahmacāriṇe || nivartanaṃ naiṣṭhikasya aghorāyutavartanāt | kṛtvā vrateśvaraṃ yogaṃ vratamokṣastadā bhavet || snānaṃ devārcanaṃ homaṃ dānaṃ ca pitṛtarpaṇaṃ | svadārarakṣaṇaṃ kāryaṃ prīti vai śāśvatī tathā || 89a) caturvidhau gṛhasthastu boddhavyaḥ pārvatī suta || vane nāsāgni havanaṃ śuddhamūlaphalāśanaṃ | bhūśayyājitadhāritvaṃ pratigrahavivarjanaṃ || trikālaṃ plavanaṃ homaṃ pūjādhyānamaharniśe | sarvendriya nirodhaśca vṛttireṣā ca na sthite || sarvakriyā parityāgo vivāsākathavalkalī | sarvatra samadarśitvaṃ sukhaduḥkhādi kāritā || savāhābhyantaraṃ śaucamaruṇye dhyānanityatā | priyāpriyaparityāgo yativṛttirudāhṛtā || catuṣkametat kathitaṃ ekaikaṃ tu caturvidhaṃ || iti kālottare mahātantre āśamapaṭalaṃ || īśvara uvāca || punareva pravakṣyāmi caturddhā śiva gocaraṃ | śivaḥ śikhā tathā jyotiḥ sāvitryaśceti gocarāḥ || gocarantu kulaṃ jñeyaṃ tena jñeyastu dīkṣitaḥ | taccihnatā śaivāḥ śeṣāḥ yā maṇḍino matā || caturddhā śiva dehantu gocaratve prakalpayet | mantravācyaṃ śivakulaṃ nādaṃ candra kalāśikhā || bindvarddhacandra jyotyākhyaṃ sāvitrīmīśvaraṃ tataḥ | āśivādīśvarāntantu jñeyā vā gocara sthitiḥ || śivāvaraṇavijñānaṃ nābhirmātraṃ yadā tadā | vāgvīramātmavijānavījayuktaṃ śivāgame || 89b) nityā nandātmakaṃ jñeyaṃ tatkulaṃ śivaṃ saṃjñake | nādaśaktistato tātmaparamaṃ? brahmaṇaḥ padaṃ || ānāviddhādaśāntaṃ vā nādasūryavibheditaṃ | mantramuktā kalāyantra śikhayā protamātaraṃ || śikhā kulaṃ tadā jñeyaṃ nādatatvābalambanāt | saṃsthānaṃ bindu tatve tu padasādā śivātmake || paśupāśabalādvastraṃ virāme? jyotisaṃjñake | vyāmiśraṃ tantra sarveṣāṃ kule sāvitri saṃjñake || śivaḥ śaktiśca sakalaṃ bhūdadhaścaiśvarātmakaṃ | tatra tatra ca bhoktaṃ tvāttakasya tasya hi tatkulaṃ || śivaḥ śikhā tathā jyoti deyaṃ sāvitrikaṃ kulaṃ | ekaikasya caturddhānyā balibhedoti gṛdyate? || prājāpatyā mahīpālaḥ kapotā granthikastathā || ete bhedāḥ samākhyātāḥ gocare śivasaṃjñake | kuṭilāścaiva vetālā padmauhaṃ sā śikhākule || 90a) dhṛtarāṣṭrā vakākaṃ kāgopālā jyoti saṃjñake | kuṭilāmāṭharāścaiva guḍikādaṃḍino pare || sāvitri gocare proktā vṛttireṣāṃ śṛṇuṣva tat || ahiṃsā guruśuśruṣā svādhyāyaḥ saucasaṃyamaḥ | satyamasteya metaddhi prājāpatya mataṃ hitaṃ || kṣayapuṣṭyartha vidveṣa karmabhiḥ śāntikādibhiḥ | pālayanti mahīṃ yasmāt mahīpālāstu sādhakāḥ || patitāt ye kaṇān bhūmau saṃharanti kapotavat | taddhṛtyā jīvitaṃ teṣā kaṣotāste tu sādhakāḥ || vṛhat kṛtvā tu saṃgranthaṃ sahasaiva tyajaṃti ye | hyatabhugdevatārthantu granthikāḥ sādhakā matāḥ || sariṃtsāgara kulāste kuṃṭi kṛtvā sthitāstu | kuṭilāḥ sādhakā jñeyāḥ śivārādhana tatparāḥ || tīrthāśaktāḥ sapatnīkāḥ yathālaccāpajīvinaḥ | mahāsāhasasaṃyuktā vetālāste tu sādhakāḥ || saṃyatāḥ kamalā śaktā rājya kāmārtha sādhakāḥ | 90b) padmāste sādhakāḥ khyātā bhikṣācaryāratāḥ sadā || jñānayogasamāyuktā daityavyaraisthitāstu ye | haṃsāste sādhakāḥ khyātāḥ svayamutpannasaṃvidaḥ || brahmacaryeṇa satyena tathālabdha tathāpi ca | jitaṃjagatsamastaṃ vai dhṛtarāṣṭrā matāstute || sadāścaranti? ye jñānaṃ vratadharmamathāpi vā | svārthaika gatiniṣṭhāsu vakāste sādhakā matā || jalāśrayaṃ samāśritya sthitāścotkṛṣṭasiddhaye | visasṛṃgāṭakā hārāste vaikaṃkāstu sādhakāḥ || gābhiḥ sārddhaṃ vrajaṃtyatra goṣṭa ca nivasaṃti ye | pañcamavyāsanāye tu gopālāste tu sādhakāḥ || kṛcchracāndrāyaṇādyaiśca kṣapayanti svakaṃ vapuḥ | tuṭimātrāsinaste tu tuṭilāḥ sādhakā matāḥ || kaṃdamūlaphalā kṛtvā kuśamayī patnī medhayā gṛha medhanī | bhaikṣavṛttiratāḥ śuddhā māṭharāste tu sādhakāḥ || grāsamātrasamānābhirathāṣṭarabhiḥ suyantritāḥ | kaṃdamūlaphalānthābhirguḍikāste tu sādhakāḥ || svadehadaṇḍane yuktā rātrau vīrāsane ratā | 91a) daṇḍinaḥ sādhakākhyātāḥ savaṃ metat tavoditaṃ || sāmānyā vā viśeṣasthā vratino gṛhiṇopi vā || iti kālottare mahātantre gocarapaṭalaṃ || īśvara uvāca || brahmacārī gṛhasthaśca deśikastu dvidhāmaḥ | tayorvarjyaṃ sarvajya vā kathayāmi tavākhilaṃ || māṃsamudraṃ varāśvacchaṃ haridrāpānavarjanaṃ | tathāstrīraṃga saṃskāra gītavāditra nartanaṃ || śivasambandhinaṃ muktvā gītaṃ tauryādi nṛttakaiḥ | vikāle bhojanaṃ dāna vratināṃ varjanaṃ hitaṃ || mālālaṃkāragandhāśca varjayed yāgavarjanaṃ | madhvāpatsu na duṣyena mānaśastrādi phalguṣaṃ || brahmacaryarataḥ śuddhā na vratī śnātako mate | te nyapyevaṃ vidhaṃ vasturarjanīyaṃ puroditaṃ || sopyukto deśikastaṃtre padino siddhisādhakaḥ | naiṣṭhikasya vrataṃ kaṣṭaṃ tanniṣiddhaṃ tu bhautike || gurustrigamanaṃ cauryaṃ puṇyakāle rati kriyā | kṣurakriyā ghṛtābhādyaṃ? gṛhiṇo varjanaṃ mataṃ || puṣpālaṃkāragandhāḍhyaṃ svato vāpi tathā balā | 91b) rogagandhā na duṣyanti bhojanaṃ śakti kāraṇaṃ || hastamātraṃ tu vedāsraṃ caturekhantu maṇḍalaṃ | ācāryasya tu kartavyaṃ bhojanārthena nityaśaḥ || ekaika rekhāhīnaṃ tu sādhakādiṣu kīrtitaṃ | keśānāṃ dhāraṇāṃ śastaṃ muṇḍanaṃ vā yathaicchayā || jaṭādharāstu patayo bhasmāṅkita śarīriṇaḥ | jaṭānāṃ veṣṭanaṃ kuryāt śiromuṇḍaṃ na veṣṭayet || tāśvakāyo hi bhogānāṃ vṛttāvyaveṇikātha vā | kanakākhyāstu vṛttāśca jaṭākāryā vijānatā || viṣamānāgabhogābhāṃ navaṣaṭkaika ṣoḍaśaḥ | itarāstu pathicchāato yathāśāstra sthitistathā || tatvavarṇa kalājñāna padasthānādi kalpitā | kṣetraṃ suvartitaṃ kṛtvā kūṭilastat pūrvajena tu || bhasmāśraya kartavyāḥ dṛḍhavocchāṇakopi vā | vitastyā yāmataḥ śastaḥ sūtrajeṣṭāṅgulocchṛtaḥ || uttarīyo cchrayāt kāryaṃ dvādaśāṅgulasammitaṃ | caturaṅgulavistīrṇaṃ tasya madhye susaṃgaḥ prataṃ || athavālābukaṃ kāryaṃ ṣoḍaśāṅgulasammataṃ | 92a) bhasmādhāraṃ prayatnena varjayet bhādyasaṃbhavaṃ || daṇḍamātmasamaṃ kāryaṃ sthulamaṅguṣṭhavatsamaṃ | athavā hastamātraṃ vārāṃsaṃkhādiraśaiśavaṃ || 2 || dvādaśāṅgulavistīrṇa mṛcchapādaṅgulāṣṭakaṃ | bhikṣāpātraṃ prakartavyaṃ tāmraṃ vā patra kalpitā || palāśamadhu patraiśca kadambāmraiśca campakaiḥ | varjayentu vaṭāśvatthaḥ piśācārkādi keśvaraṃ || cāturvarṇaṃ carairsaikṣaṃ abhiśastaṃ vivarjayet | tathā patita saṃbhūtaṃ bhikṣākāryā yathāvidhiṃ || daṇḍastraṃ hṛdayaṃ pātre nyambāyāyāt? śivaṃ smaran | pātrai prapatitaṃ raikṣyaṃ bhuṃjīyāt bhūgataṃ tyajet || sthātavyaṃ na ciraṃkāraṃlaṃ nivarta ca nivartanaṃ | maunaṃ prayatnataḥ kāryaṃ pātrapuraṇatotha vā || kaṇabhikṣātha vā kāryā vahudevasikānavā | bhikṣāmānīyatāmeva sthāpya sthāne śite śame || hastapādādikaṃ kṣālya pūrvavadvācamedbudhaḥ | hṛdāsaṃprokṣataṃ dadyācchivāya gurave punaḥ || 92b) bhojanaṃ parataḥ kāryaṃ tryakṣareṇābhi mantritaṃ | tadāmṛtaṃ bhavatyāsu tatkhyatā mṛtyujimbhavet || maunamāsthāya bhoktavyaṃ na rātryānu vidhārodhakṛta | evaṃ bhikṣāṭanaṃ proktaṃ sarvasāmānyalakṣaṇaṃ || nāsti bhikṣāsamaṃ puṇyaṃ nāsti bhikṣā samaṃ tapaḥ | sarvatīrtheṣu yatpuṇyaṃ sarvayajñeṣu yatphalaṃ || yatphalaṃ sarvadāneṣu tathā cāndrāyaṇādiṣu | tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ bhikṣāsīprāpnuyānnaraḥ || pāke nivartite yatrā tithiryāti parāṅmukha | devāśca pitaraḥ sarveṣānti tasmāt parāṅmukhā || prāpte kāle tu dātavya vicāreṇa prayatnataḥ | kulānuddharate so hi daśapūrvān daśāparān || sarveṣā caiva pātrāṇāṃ pātraṃ caivātithiḥ paraṃ | hīnāṅgamatha vā pūrṇāṅgaṃ na vrataṃ jātireva vā || avicāreṇa pūjyastu sośvamedhaphalaṃ labhet | saṃprāptakāle yo bhaikṣyaṃ dūrataḥ parivarjayet || tasya puṇya phalaṃ sarvaṃ gṛhītvā yāti yā tithiḥ | 93a) aniṣpanne yadāpāke prārthayedavicārataḥ || brahmaghnaḥ kathyate sohi vahurūpa śatācchruciḥ | evaṃ jñātvā prayatnena kāryaṃ bhikṣāṭanaṃ sadā || siddhayastasya siddhyanti bhikṣāsī yo jitendriyaḥ | sarvapratigrahāḥ proktā vinābhikṣāṃ śikhidhvaja || iti kālottare mahātantre samayapaṭalaṃ || kārtikeya uvāca || gurudvayaṃ dvayoḥ proktaṃ bhautikaṃ naiṣṭhikaṃ kramāt | anugrāhyavibhāgaṃ tu na jñānaṃ tatvato mayā || īśvara uvāca || śṛṇu ṣaṇmukhatatvena mokṣaṃ bhogaṃ yathā sthitaṃ | brahmacārī gṛhasthaśca dvividho deśako mataḥ || dīkṣāpratiṣṭhayoretā vubhāvapyadhikāriṇau | kintu mokṣaika cittānāṃ vibhūti vimukhātmanāṃ || brahmacārī gurujñeyo gṛhīsyācca dvayārthināṃ | pūrvavarṇāśramānāṃ hi sve sve karmaṇi tiṣṭhatāṃ || utpannatatva tajñānānāṃ mokṣaḥ sādhāraṇaḥ smṛtaḥ | patīnāṃ tu patitva ve gṛhasthairevamādrite || 93b) gṛhastha evataireva yajñārthibhirupāsyate | gṛhasthāditareṣāṃ tu nāsti bhogādhikāritā || tasmāt gṛhī guruḥ kāryā bhogamokṣābhayārthibhiḥ | liṅgināṃ tu namaskārāt sā sahaśraphalaṃ labhet || go sahaśra phalaṃ yāti svaguroḥ pāda vandanāt | te nāsau prāpnuyāt sajyaṃ yad vṛttaṃ śiva liṃgine || tena tṛptena tṛgnaṃ tu jagatasarvaṃ carācaraṃ | tena tuṣṭena tuṣṭastu bhavad deva sadāśivaḥ || tasmāt sarvaprayatena pūjayecchivaliṅganaḥ | bauddhavaiṣṇapaṃcārtha śaurakālamukhādiṣu || śaivaḥ sarvādhikārī syānna śaivemī kathaṃcanaḥ | vāsanā tatra bhedena boddhavyāḥ paśavastviha || dīkṣitānāṃ pravakṣyāmi vibhāgaṃ ṛcchasaṃbhavaṃ || gṛhastho brahmacārī ca dīkṣatādvividho mataḥ | piturabhāvāt putrāstu dāpādāsyuḥ śikhidhvajaḥ || ṛepeat page 94 ṁ 95 94a) urasātsamabhāgena tadvat kanyāviśeṣataḥ | ṛccheśreṣṭhataro jeṣṭhastathānye samavartinaḥ || pitāharedaputrasya mātā ca tadabhāvataḥ | pitṛvyāstadabhāve tu tathānye piṇḍadāyinaḥ || pitṛpakṣodbhavāḥ? kecit svagotraprabhavā yadā | abhāvāt pitṛpakṣasya ricchino mātṛpakṣajāḥ || tadabhāvādvaredrājā vittaṃ pakṣadvayaṃ vinā | evaṃ mātāmahādīnāṃ pautrādau ṛcchinaḥ smṛtāḥ || vivāhitā prajānārī bhartṛpakṣakulaṃ vinā | pitṛpakṣod bhavaiḥ ṛcchaṃ prārthitavyaṃ prayatnataḥ || prabhutvādaṃ mevotthaṃ hi vittaṃ grāhyaṃ samāsataḥ | evaṃ grāmyajanānāṃ tu tathā śaktāttarātmanāṃ || satsvapatyeṣu teṣāṃ tu grāhyaṃ ṣaḍbhāgamānataḥ | vidhānasaṃbhavadravye rājābhāgīna cetaraḥ || mahārthadaṃ tinosvādīn nṛpatestu samarpayet | na grāhyaṃ draviṇaṃ viprāccaturvarṇavahiḥkṛtaṃ || 94b) kaivartakādikaṃ grāhyamupasparśi samudbhavaṃ | tatna? plāvyudbhavaṃ vātha cailaplāvīcināharet || ityaṣṭā daśadhā ṛcchaṃ śāstrabudvyā vibhāvayet | prakalpāmantaraṅgatvaṃ vahiraṅgatvameva ca || piṇḍadātṛtva sāreṇadāpādāḥ syurna cānyathā | gṛhastha ṛcchaṃ kathitaṃ procyate brahmacārijaṃ || brahmacāryudbhave ṛkṣarikṣinastu svasatatauḥ || svasaṃtaterabhāvācca dāyādāścānyasaṃtateḥ | evaṃ tu ṛcchinaḥ proktā varjayet tadaliṃginaḥ || svasaṃtaterabhāvācca tathā vā paramaṃ tateḥ | cittaṃ hanati vai rājā na tena ṛṇavān bhavet || likhitaṃ sākṣiṇo bhukti ṛṇināṃ trividhā pramā | na pramāṇaṃ vinā bhukti pramāṇaṃ sākṣiṇaṃ vinā || strībālanṛpajaṃ dravyaṃ nabho senāpahīyate | yatra bhogavihīnaṃ tu triṃśavarṣaṃ vinā hitaṃ || śrāvitaṃ lekhyavidhinā nṛpāgre cittahṛtpunaḥ | 96a) nirīkṣasākṣiṇo yatnādubhayānumate sati || vāgdaṇḍasteyayuddheṣu na parikṣāśca sākṣiṇaḥ | vyavahāre pratijñāntu sārabhūtāṃ vicārayet || tayāhīno hatovādī tayā dṛṣṭe jayī bhavet | dharmaśāstrārtha kuśalai vivādāni parikṣayet || punareva pravakṣyāmi vicāraṃ tasya ṣaṇmukha || upakurcāṣaṇakānāṃ tu śivajñānavidhauyināṃ | brahmacārī pade sthitvā kṛtvā caiva pratigrahaṃ || vitta bhūmyādikaṃ vatsa gṛhasthāśramamabhyagāt | teṣāṃ rikṣavibhāgaṃ tu kalpanīyaṃ gṛhasthavat || mātṛputrādibhrātṛṇāṃ pravibhāgaṃ prakalpayet | trividhena pramāṇena sākṣipūrvasamaṃ tataḥ || aṣṭādaśa padaṃ cātra vyavahāraṃ parīkṣayet | itye tat pravicāraṃ tu saṃkṣepānte pradarśitaṃ || śrutena vayasā jātyā samāyuktotha kanyasaḥ | tatrābhāvādyā yatnena guruvat pūrvadīkṣitaḥ || 96b) pratīkṣaṇī yo jyeṣṭhena guruvaccābhivādayet | sa pūjyaḥ parayā bhaktyā svaguruvaddine dine || tadabhāvāntu tadbhāryāḥ pūjanīyāḥ prayatnataḥ | na guruḥ strī kvacit kāvyā na tasmād grāhayedaṇūn || samayā strī samodeyāḥ na kāryā liṅginaḥ kvacit | na tāṃ namet kadācicca na nagnā na balokayet || jeṣṭhā bhrātā sadā pūjyaḥ śāstragandhayet tataḥ | athavānyatamācchāstraṃ śrotavyaṃ karmasiddhaye || guruvat pūjayen nityaṃ nānyatvaṃ parivarjayet | vādako vodhakaścaiva mokṣadastu tṛtīyakaḥ || śivavat pūjayet sarva yatasta mokṣadā nṛṇāṃ | yaḥ prerayati jaṃtūnāṃ śive paramakāraṇe || preraṇāccodakaḥ prāhu guruddhaureya uttamaḥ | dīkṣāguru mokṣadaṃstu bodhakaḥ śāstradarśakaḥ || bodhakastu prayatnena pūjitavyaḥ sadaiva hi | itye tat kathitaṃ leśānniyogaṃ gurusaṃsthitaṃ || iti kālottare mahātantre guruvicārapaṭalaṃ || 97a) īśvara uvāca || aṃśakaṃ saṃpravakṣyāmi sādhakānāṃ phalapradaṃ | vicāraṃ cānukartavyaṃ mantrāṇāmaṃśakena tu || aṃśakena vināmantrā nirbījāḥ phalavarjitāḥ | yathābijaimakāle tu phaladaṃ naiva dṛśyate || uṣarepyathanikṣipta bījaṃ phalavivarjitaṃ | taddhadaṃśakahīnaṃ tu na mantraṃ vājiyet kvacit || atośakātridhāvakṣye jñātvā tu siddhyarho bhavet | bhūmau tu mātṛkāṃ likhya kūṭaṣaṭavivarjitaṃ || mantrākṣarāṇi viśleṣā anusvāraṃ nayet pṛthak | sādhakasya tu yā saṃjñā tathā viśleṣaṇaṃ tathā || mantrasyādau tathā cānte sādhakārṇāniyojayet | siddhaḥ sādhyaḥ susiddhāriḥ saṃjñāto gaṇayet kramāt || mantrasyādau tathānte ca siddhidaṃ syācchubhāṃśataḥ | siddhāṃdiścāṃta siddhaśca tatkṣaṇādeva siddhyati || susiddhādi susiddhāntaṃ siddhavat parikalpayet | arināmādau tathānte ca dūrataḥ parivarjayet || 97b) siddhaḥ susiddhaścaikārthai ariḥ sādhyastathaiva ca | ādau siddhasthito mantre tadante tadvadeva hi || ādau susiddho vā viddhi tadante tadvadeva hi | madhye ripu sahasrāṇi na yeṣāya bhavanti hi || siddhaḥ siddhatya saṃdehādudāsino dvitīyakaḥ | susiddhaḥ phaladaḥ kṣipramarināśakaro dhruva || ādyannāri samākāntaṃ mṛtyudantena varjayet | aryantaśca susiddhādi siddhāntye'ripunaḥ purā || itye tadaṃśakaṃ jñātvā maṃtraṃ śiṣyāya cārghayet | prasādapraṇavābhyāṃ tu mādyāvarṇasya ṣaṇmukha || navātmaghoradevābhyāṃ nāśakaṃ parikalpayet | sarvānugrāhakāhyete maṃtrarājeśvarā matāḥ || samarthāḥ sarvakāryeṣu nāṃśakaṃ teṣu kalpayet | athavānya prakāreṇa aṃśakaṃ kalpayet sudhīḥ || brahmaviṣṇīśaśakrā hi yakṣagandharvarākṣasāḥ | daityavidyādharāḥ kṣudrā jñeyā śuddhastadaṃśakāḥ || prātasnāyī dvijāśakta śauca kṛtsnaṃ yatoghṛṇī | 98a) brahmavidyātma saṃyuktā jñeyo brahmāṃśakaḥ sa ca || māyī satva yuto vīraḥ strī priyomatsarī dṛḍhaḥ | kāryopāyasadābhijño jñeyosau vaiṣṇavāṃśakaḥ || rudrabhaktoḍhyamīvīraḥ piśācanilayānayaṃ | mahāvratapriyaḥ prājña jñeyārudrāṃśako naraḥ || gītanṛtyātapatrāśca dantidarśana tatparaḥ | tadaiśvarya kathāśakto jñeyaḥ paurandarāṃśakaḥ || kṣīrājīvānilodyāna? guḍakhaṃḍodana priyaḥ | stavvākṣo nāgakanyārthī jñeyo nāgāṃśako naraḥ || kaṭakāṃgadahāraiśca bhūṣābhūpaṇa bhāvitaḥ | satvayuktāṅgasampannā jñeyā yakṣeśvarāṃśakaḥ || gītyanṛtya priyo mālya vastrasaggaṃdhasuṃdaraḥ | tadaiśvaryābhilāṣī yo gandharvāsanarottamaḥ || kravyāsaggandhadaśī ca sa varāṃ rasana priyaḥ | bhṛkuṭībhaṅgabhīmākhyā jñeyāsau rākṣasāṃśakaḥ || gambhīrāccivadakṣobhyā dharārandhranivadhadhīḥ | 98b) mahāhava kathālāpī jñeyo daityāṃśako naraḥ || rocanaṃ jananiṃ striṃśavidyāsiddhisamīhakaḥ | taddṛḍha cetāḥ svotkarṣī jñeyā vidyādharāṃśakaḥ || dīnābhitāmalākrāntaḥ pratigandhāmiṣa priyaḥ | sa kṣudrātī varanvrārtiḥ piśācāṃśaḥ sa ucyate || śuddhāṃśakāḥ samākhyātāḥ miśrāṃśa kathyate punaḥ | surakta nakhaśrajñāgra prabhāmaṃḍalamaṃḍitaṃ || gūḍhagunhāṅgulīparva kūrmapṛṣṭha padaḥ punaḥ | suvṛttajaṃ prājāndhagraraṃbhāstambhasamorukaḥ || nitambataṭavistīrṇastribalī bhaṅgabhaṅguraḥ | ākṣāmamadhya deśānta vistīrṇakamalālayaḥ || kambukaṇṭha subimboṣṭha pralambabhujapaṃjaraḥ | protuṅgasamanāsāgra vilola capale kṣaṇaḥ || svadantarasmiśuddhāsyaḥ kārmukadrūpumāṅkitaḥ | lalāṭatadavistāraḥ śiracchatrasuśobhitaḥ || mahāmayūrapicchāgra nīlavaktra śiroruhaḥ | 99a) satvabuddhi balākrāntaḥ kṣānti prīti samanvitaḥ || utsāhaharṣasampanno rudrabhaktāni vartakaḥ | miśrāṃśaka yuto dhanyaḥ sarvāhaḥ sarvasiddhiṣu || pratipatpūrṇimā tantra sakalādyā dvidhā sthitāḥ | kaṇṭhoṣṭhāntu sakṛtmadhye pakṣayormātṛbhiḥ saha || evaṃ jñātvāṃśakaṃ dadyāt maṃtraṃ tasya yathā hitaṃ | ekākṣaraṃ samārabhya ṣaḍaṃtaṃ mantra ucyate || saptākṣarād bhaved vidyā yāvat pañca daśāvidhaḥ | saptākṣarā bhaved bālā yāvaddhiśākṣarāvadi || tatorddhantu yuvāvidyā varṇād dvātriṃśadaṅgatāntagāḥ | tadūrdhaṃsthanirojñeyā yāvadvarṇa śatatrayaṃ || śatatrayāṃta kumārī syācchatānāṃ tu catuṣṭayaṃ | tataḥ sahaśravarṇāntaṃ vṛtsavidyā prakīrtitāḥ || sahaśrāt parato vidyā daṇḍaṃketi prakīrtitāḥ | dvisahaśraṃ stavaṃ viddhi sakṣaṃjjaptena siddhyati || pūrvāsaṃdhyā tu vālānāṃ japahomārcane hitāḥ | 99b) sūryodaye kumārīṇāṃ prahare yovanasthitāṃ || madhyāhnasthavirāṇāṃ tu vṛddhānāṃ maparāhnikaṃ | daṇḍakānāntu saṃdhyāyāṃ nakteśeṣeṣu pūjanaṃ || mantrāṇāṃ caiva pūrvāhne japahomādikaṃ hitaṃ | anyathā kurute yastu vighnaiḥ sarvabhibhūyate || na siddhyati manāntasya yat sādhayitu mīhate | naivedyaṃ caiva sarveṣāṃ pāyasaṃ sa ghṛtaṃdadhiṃ || modakāni vicitrāṇi khaṇḍakhādyānyanekaśaḥ | kālaṃ jñātvā prayatnena siddhidā nānṛtaṃ vacaḥ || kakārādi hakārāntā kramāt pakṣāśitāśitī | ādi pakṣastu ṝ? ḹ? ṇairhīno vatsa nigadyate || evaṃ daśasvarān viddhi napuṃsaka vivarjitān | anusvaravisargeṇa vināmātrā tridhā nyaset || hrasvāḥ śuklāḥ samādiṣṭāḥ dīrghāḥ kṛṣṇāstu vai tridhā | pratipatpramukhāstatra tithayaḥ parikalpayet || bālyakumārāyuvatī vṛddhāṃcāṃtakarī tathā | 100a) tithayaḥ pañcavijñeyāḥ pratipakṣe tridhā sthitāḥ || janmahānivināśaṃ ca kramādekaika pañcakaṃ | uditodamitaḥ saṃdhyā bhrāmitostamitastathā || udaye śāntikādīni karmāṇi hasite tathā | vasyākarṣaṇa staṃbhañca saṃdhyākāle prakalpayet || vidviṣoccāṭane śastaṃ bhrāmitaṃ pārvatī sutaḥ | astamastamite śastaṃ jñātvā kālaṃ prasiddhyati || ekaikasya tu kālasya jñeyāḥ ṣaṭkṛttikādayaḥ | tatrāpyabhyṃtaraṃ kālaṃ vijñeyañca tridhāsthitaṃ || śāntikādīni karmāṇi iḍācāreṇa siddhidā | vasyākarṣaṇamohāni piṅgalena prasiddhyati || māraṇoccāṭanādīni viṣuvasthena bhāvayet | ekaikaṃ pañcadhā jñeyaṃ nāḍīcāraṃ prayatnataḥ || pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśameva ca | adhaḥ spṛk pravahe yasmāt pṛthivīnāmanāmataḥ || ūrddhaṃ tejaḥ pravahati tābhyāṃ madhye dravo mataḥ | raṃdhapārśve vahe vāyuḥ sarvavyāpya vaheśvaraṃ || 100b) staṃbhanaṃ pārthive mārge śāntikaṃ vāruṇe hitaṃ | vasyākarṣaṇamohādīṃstejasena na saṃśayaḥ || bhramaṇaṃ vāyumārgeṇa samaraṃ śūnyageṇa tu | itye talleśataḥ khyātaṃ kālasya kalanaṃ mayā || anena tu vināvatsa na kiṃcidapi siddhyati | tasmāt sarvaprayatnena kālajñānaṃ samabhyaset || iti kālottare mahātaṃtre aṃśakakālalakṣaṇapaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi gaurīsadbhāvamuttamaṃ | yanna kasya cidākhyātaṃ tava snehāt ṣaḍānana || sarvasaubhāgyamatulaṃ śrī medhākānti putradaṃ | bhūtikāmaiḥ sadāmevāmāyupuṣṭivivarddhanaṃ || maṃtradhyānaṃ maṇḍalañca mudrāsādhānameva ca | pañcaprakāraṃ saṃkṣepāt kalpaṃte kathayāmyahaṃ || citrabhānuṃ śivaṃ kālaṃ mahāśaktisamanvitaṃ | uhāḍhyaṃ parato dhṛtya sa devamadhikāriṇaṃ || dvitayatārakākrāntaṃ gaurinati padānvitaṃ | caturthyataṃ prakartavyaṃ gauryātasvarṇavācakaṃ || 101a) tatrāḍhya tritaye naiva jātiyuktāṅga ṣaṭkakaṃ | āsanaṃ praṇaveṇaiva ṣoḍhāvidyāntamuccaret || iśvarā cchakti paryantaṃ mūrti svahṛdayena tu | gaurīmaṃtraṃ samākhyātaṃ śivamaṃtramathocyate || uhakaśca tathākālaṃ śivabījaṃ samuddharet | prāṇaṃ dīrghaśvarākrāntaṃ ṣaḍaṅgaṃ jātisaṃyutaṃ || āsanaṃ praṇavenātra ṣaḍutthaṃ tu sakṛnnyaset | mūrtinyāsaṃ hṛdācātra dhūpadīpādikantathā || yāmalaṃ kathitaṃ vatsa ekavīramataḥ śṛṇu | vyāpakaṃ śṛṣṭisaṃyuktaṃ vahnimāyā kṛṣāṇugaṃ || śivaśaktimayaṃ bījaṃ hṛdādi vidhivarjitaṃ | sarvakāmapradaṃ vatsa bījaṃbījaparaṃ viduḥ || dhyānamantraṃ pravakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ | dvyaṅgulāṃ tu samārabhya yāvad ratnāgulāvadhiḥ || gṛhe tu yatnataḥ kāryā vahiprāsādamānataḥ | hemaraupyamayīśāstā pittalāmadhukāṣṭhajā || śvetacandanaśrīvāsadeva dārumapī śubhā | 101b) avyaktā yatnataḥ kāryā pañcapiṇḍi śivānvitā || koṇeṣu pañcavṛttāni tadūrdhve pañcamaṃ bhavet | lalitā śubhagā gaurī kṣobhaṇī śaktireva ca || āgneyī rakṣavāyavyairośānī vṛttavad bhavet | vāmājeṣṭhākriyājñānī dikṣupūrvādino nyaset || sa pīṭhāvaraṇairyuktā vāmabhāge śivaḥ sthitaḥ | avyaktaṃ tu śivaṃ kuryāllakṣmarekhāvivarjitaṃ? || etadavyaktarūpaṃ tu śivayoḥ parikīrtitaṃ | bhuktimuktipradaṃ jñeyaṃ strīṇāṃ caiva viśeṣataḥ || vyaktarūpāmato vakṣye sarvasādhāraṇāṃ śivāṃ | dvinetrāṃ vā trinetrā vā śuddhāṃ vā śaṃkarānvitāṃ || samāṃghriviṣṭāpaṅkaja saṃsthitā dvicaturbhujā | padmapīṭha dvayasthā vā siṃhadharmasthitāpi vā || gaurī yathāyathaṃ sthāpyā tatrādyā dvibhujā satī | śrugakṣasūtrakalikāḥ salākāt palapiṇḍikāḥ || saraṃvara vā savyena pāṇinānyat maṃvahaṃ | vāmena pustatāmbūladadaṇḍābhayakamaṇḍaluṃ || 102a) gaṇeśadarpaṇeṣṭhāsāṃdadyādvekaikaśaḥ kramāt | aṣṭānāṃ sadyahastānāṃmekaikasya taresthite || mūrchanādaṃṣṭrabhirbhedaiḥ syāccatuṣaṣṭhivadvidauḥ | yathoktayoraṣṭakayoḥ pratipārśvadvayaṃ dvayaṃ || vibhratī tu caturhastā bhedāṣṭagiribhedataḥ | pratyaṣṭakaṃ hi yugmāni syuraṣṭapañcasaṃkhyayā || teṣāmanyonyamūrcchāyāmuktāsaṃkhyāpravartate | mukhadaśyāmadṛśyāṃ vā vyaktaṃ vādhvaprakalpayet || liṅgavat sā tu boddhavyā vyaktāvyakto bhayātmikā | avyakaṃ rūpasauryāyat avyaktaṃ kārayecchivaṃ || avyaktaṃ vā śivaṃ kuryād vāktā vā parameśvarī | vyaktarūpaṃ dvayaṃ vātha kartavyaṃ lakṣaṇānvitaṃ || aṣṭatālocchritā gaurī navatāla śivo bhavet | hrasvāsana kṛṣākāryā vikṛtā vā śivapradā || arddhanārīśvaraṃ vātha kartavyaṃ supramāṇataḥ | iti dhyānaṃ samākhyātaṃ mudrā vai kathayāmite || āsane padmamudrāntu prāguktāṃ parikalpayet | 102b) liṅgamudrā śivasyoktā mudrā vā vāhanī dvayoḥ || gauryā vai śaktimudrā tu yonimudrā tu yā smṛtāḥ | anyonyāṃguli saśleṣādaṅguṣṭau madhyamo nyaset || tarjanī cocchate cobhe śaktimudrā śivapradā | kṣobhaṇī sarvasatvānāṃ mantrapūrvā ṣaḍānana || maṇḍalaṃ sampravakṣyāmi yathāvadanu pūrvaśaḥ | caturaśraṃ caturhastaṃ samantād vasubhājitaṃ || madhye koṣṭhacatuṣṭhe tu tridalaṃ parikalpayet | tryaśrordha cāndracandrantu vipadaṃ dviguṇaṃ kramāt || dvipadaṃ dārakaṃthantu dviguṇamupakaṃṭhataḥ | evaṃ dvāracatuṣkantu vartitavyaṃ prayatnataḥ || dvārābhyāṃ koṇadeśaṃ tu dvipadaṃ vajravatmataṃ | pārśve dvārardha pasyātra kaṇṭhasārddhapadaṃ vinā || trikoṇamadhye kamalaṃ sāṣṭapatraṃ sa karṇikaṃ | śuddhakundendu varṇābhaṃ trikoṇaṃ raktavarcasaṃ || arddhacandraṃ tadūrdhena pītaṃ kāñcana saprabhaṃ | dvārāṇi pītaṃ kṛṣṇāni koṇaṃ vajrāñjana prabhaṃ || 103a) evaṃ nivartyadidhat maṇḍalaṃ bhāgyavarddhanaṃ | athavā sarvato bhadraṃ maṇḍalaṃ parikalpayet || pūjayet tatra vidhivat sthaṇḍile vā susobhane | āhvānaṃ kārayet tatra sthāpanaṃ rodhanaṃ tathā || sannidhānaṃ prakartavyaṃ saṃmukhī karaṇaṃ tataḥ | ahanyahani kartavyaṃ sthaṃḍilantu prayatnataḥ || dharā vidyā vadhiṃ yāvadāsanaṃ tu sakṛn smaret | iśvarācchakti paryantaṃ tatoṣe mūrti kalpanā || paramāvāhayecchatra śaktitatvaṃ parāparaṃ | ityeṣā vāhanā kāryā pratimādiṣu sādhakaḥ || dhyātayā sādhakendreṇa striyā vā bhāgyasiddhaye | pañcāmṛtādi nāgnāpyā vilipyaṃ kuṃkumādibhiḥ || raktavastrāṇi deyāni kusumāni viśeṣataḥ | sugandhāni śuklāni gandhayuktāni vā pare || dhūpakṛṣṇā gururdeyaḥ śihnakaṃ vā śaśī yutaṃ | khaṃḍakhādyāni deyāni pavitrāṇi vahūni ca || kathitaṃ khaṃḍasaṃmiśraṃ kṣīrapānaṃ pradāpayet | kandamūlaphalādīni padāt manasi rocate || 103b) tāṃbūlaṃ candrasaṃhitaṃ nānā bhogaṃ samarpayet | uttarābhimukho bhūtvā pūjayet parameśvarīṃ || sa pūjya parayā bhaktyā japaṃ kāryaṃ prayatnataḥ | sāṣṭottara sahasre tu śataṃ vā pratyahaṃ suta || home tadvat prakartavyamaṅgānāṃ tu daśāśataḥ | svaśaktyā tu śive jāpaḥ tathā homaśca śāṅkari || padmābhe havanaṃ śastaṃ turyāsre tadabhāvataḥ | hastamātre same kuṃḍi mekhalā tritayānvite || arghapātrādake naiva śakṛn kuṇḍantu prokṣayet | śrukaśruvohomadravyāṇi siddhidāni na cānyathā || jñānāgniṃ kalpayet tatra hṛdayāmbujasaṃsthitaṃ | sausumnavatmanānyasya saṃpūjya ca vidhānataḥ || gaurī rūpe śatadvyātvā paścāt pūrṇāṃ pradāpayet | śa * *? saṃbhaved deva nityanaimittikādiṣu || sarvān kāmān vāpnoti jñānāgnerhavanātasuta || ahanyahani homaṃ tu jātī puṣpaistu kalpayet | caṃpakairvā palāsairvā karavīrairghṛtaplutaḥ || 104a) kamalairnīlapadmairvā śrīphalairmadanairadha | pūgairjāti phalairhomaiḥ kuṃkumaiḥ keśareṇa vā || karpūreṇa prakartavyaṃ candanena viśeṣataḥ | kapilāghṛtahomastu tathā guggulusaṃyutaḥ || dūrvāhomastathā śastā lājāhomāviśeṣataḥ | kandapuṣpaihito homo jātīpuṣpairviśeṣataḥ || sumanāpuṣpahomastu unmatta varjayet sadā | dūrvāmṛtājya homastu trimadhuḥ śasyate punaḥ || tathā siddhārthakai homā brahmavṛkṣasya kudmalaiḥ | tatpārśve komalaiḥ patrai śākhāsaḥ komalāsu ca || vasye lavaṇahomantu sa jihvātailasaṃsthitaiḥ | ākarṣaṇe tathā caite homajño homamācaret || nāgakeśaracūrṇena stambhane homamiṣyate | āpyāyane śuklavarṇā raktāvasye praśasyate || stambhane pītavarṇā kṛṣṇā vai kūrakarmaṇi | pūrṇā paścāt pradātavyā tripuṃḍraṃ kārayet tataḥ || homaṃ samarpayed devyā namaskṛtya punaḥ punaḥ | astrāt bhūlāvadhiṃ? yāvat vilomārgha prakalpayet || 104b) pratimāyāṃ prakartavyaṃ naiva tatra visarjanaṃ | visarjane sthaṇḍilegnau maṇḍalegnau prakalpayet || paścād bhūta balirdeyaḥ kṣetre śasya tathā bahi | samācamye kṛtanyāsaḥ saṃsmarecchaktimavyayaṃ || saptavāraṃ prayatnena ācāryādīṃśca tarpayet | kumārī pūjayed yatnāt pañcasaptāṣṭa vā sadā || striyaḥ prayatnataḥ pūjyā bhartṛyuktāḥ śikhidhvaja | devyādaṃttaṃ tu yat kiṃcit kumārībhyaḥ pradāpayet || śivabhakteṣu vā dadyāt tāsnīyāt tat svayaṃ kvacit | itye tat sa rahasyantu subhagā yāgamīritaṃ || jayārthā jayamāpnoti pūtrārthā labhate sutān | kanyārthā labhate kanyāṃ dhanārthī cāpnuyāddhanaṃ || durbhayā subhagatvaṃ ca prāpnuyāccāpyakhaṇḍitaṃ | akhaṇḍita pratāpañca japamāpnoti bhūpatiḥ || vilabhedavanī sarvā navakhaṃḍā samāgarūṃ? | saptalakṣa kṛte jāpye yadā siddhi prajāyate || 105a) vasaṃ na pati cendrādīn mānavādiṣu kā kathā | ityasyā pūrvase vā tu kartavyā sādhakena tu || strīṇāṃ vā puruṣāṇāṃ vā dīkṣāṃ kṛtvā tu dāpayet | asmin maṃtravare vatsa nāṃśakaṃ parikalpayet || kalpabhiḥ kārayed dīkṣāṃ śatāhutyā yathākramaṃ | pañca pañca kalpa homyāḥ śaktau pūrṇāniyojanaṃ || samayī putrakābhyāśca sādhakācāryakāṃstathā | sarveṣāṃ yojanā kāryā śaktitatva śikhidhvaja || māyā tatve tu samayī śakti tatve tu putrakaḥ | iśvare sādhako bhogaḥ ācāryaḥ sakale sthitaḥ || evaṃ jñātvā prayatnena layabhāgau prakalpayet | ajñātvā layabhāgau tu yo dīkṣāṃ kurute guruḥ || ācāryaḥ sahaśiṣyastu narake raurave pacet | deśikena prayatnāt tu jñātvā dīkṣāṃ samācaret || dīkṣāṃte samayāḥ srāvyāḥ sādhakāvara yoṣitaḥ | kalpāstrī deva viprāṇāṃ guruṇāṃ ca viśeṣataḥ || 105b) śāstrāgni sādhakādīnāṃ niṃdā yatnena varjayet | parihāso na kartavyo nāpamānaṃ kadācana || dravyāpaharaṃ vairañca manasā parivarjayet | cāpalāṃ ca tathālolya gurvājñā laṃghanaṃ tathā || na strīto grāhayed dikṣā vrataṃstrīṣu vivarjitaṃ | siddhamaṃtraṃ prayatnena sarvato grāhayet sadā || na cātrakālaniyamo nāṃśakaṃ tatra kalpayet | raktavastrāṇi dhāryāṇi kajjalaṃ pāvakaṃ tathā || kajjalāktau sadānetrā pādaulaktakarañjitau | sugandhipuṣpaiśirasidhyaritavyaṃ prayatnataḥ || mukhaṃ tāṃbulasaṃyuktaṃ grīvāṃgraiveyakānvitāṃ | hastābhyāṃ kaṅkaṇaudhāryā kuṇḍalau cāṅgulīyakau || sugandhaṃ raktavastrāṇi dhāritavyāni sarvadā | ramaṇaṃ tu divāvarjaṃ tathā parvasu sarvadā || rajasvalāyā kartavya mantaryāgaṃ prayatnataḥ | parocchiṣṭa na bhuṃjīyāt bhunnaṃ na doṣabhāk || śayyāsanādi pānañca pāduke parivarjayet | guruṃ dṛṣṭvā prayatnena gāvodūrābhuvaṃ dayet || 106a) trikālapūjanaṃ kāryamekakālamathāpi vā | yāvan na pūjitā gaurī na tāvad bhakṣaṇaṃ hitaṃ || tāṃbulavastragandhāḍhai pūjayitvā tu dhārayet | prabhāta samaye bhaktyā bhavānīṃ pūjayet sadā || nānātvaṃ naiva kartavyaṃ mūrtau maṃtraṃ kadācana | kaṇḍanīṃ pīṣaṇīṃ brallī? mārjanīṃ dehalīṃ tathā || kanyā strī bālakhaḍgañca śastraṃmagni dvijaṃ guruṃ | sthaviraṃ karkarīṃ ratnaṃ vastraṃ pādena na spṛśet || vāmahastena pūjā tu varjanīyā śikhidhvaja | tailamāṃsādikaṃ vatsa varjyaṃ parvaṇi parvaṇi || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pūrṇamāsyāṃ viśeṣataḥ | saṃkrāntau grahaṇe caiva ṣaḍasīti mukheṣu ca || viśeṣapūjā kartavyā ācāryaṃ pūjayet sadā | tṛtīyāyāṃ garaḥ kāryaḥ caturthyāṃ pūjanaṃ tathā || devyādattaṃ tu naivedyaṃ kumārīṣu pradāpayet | adīkṣitānāṃ purataḥ pūjanaṃ parivarjayet || parivāryaḥ kumāryastu tadabhāvāntu yoṣitaḥ | suraktāḥ subhagāḥ kāryā tilakaṃ secanā hitaṃ || 106b) śitapuṣpāṇi siddhyarthā nīladūrvāṅkurastathā | nityaṃ śirasi dātavyā devyāmaṃtreṇamaṃḍitāḥ || ādarśadhārayennityaṃ na citiṃ na śavaṃ spṛśet | na calanaṃ tathā puṣpaṃ mṛtapuṣpāśca ve suta || na spṛśet bhartṛhīnāṃ tu kāpilā vāthakāñcanaṃ | kuṇṭhinaṃ kahakhaṃjāṭaṃkekaraṃ kaṭināśayaṃ || ? liṅgāyajībhinaṃ rajyaṃ tathā bhasmāṃkarodbhavaṃ | trikarṇasūdaliṅgañca muṣṇīmaramasat kriyāṃ ||? haitukaṃ vetitaṃ caiva śivanindāratāśca ye | nāstikābhinna paryāya na pūjā manasā kvacit || madyamāṃsāni pādāni prayatnāt parivarjayet | khaṇḍakhādyāni deyāni lehaye yāni yatnataḥ || aparyuṣita bhakṣāṇi dātavyāni prayatnataḥ | tailapakvāni varjyāni bhakṣadīrghāni yatnataḥ || raktāstu vartayo deyā raktapuṣpāṇi yatnataḥ | sugandhāni ca śuklāni kamalāni maruntathā || raktāśokasāpuṣpaistu karavīraistu pūjayet | 107a) khaṇḍakhādyāṃ tu yat pakvaṃ naiva paryuṣita bhavet || kūthitaṃ śitalaṃ deyaṃ kṣīraṃ caiva dadhi tathā | karpūraṃ yuktamudakaṃ vastrapūtaṃ pradāpayet || pūtaṃ vai vā gamotthaṃ tu kartavyaṃ netaradvitaṃ | bhaṭrājñā pālanaṃ kāryaṃ karmaṇā manasā girā || pūjāvratādikaṃ tyaktvā bhaṭrājñā śirasārcayet | na bhartya saduśo? vatsa strīṇāṃ vai tārako guruḥ || dharmārthakāmamokṣeṣu bhartā vai ko gururviduḥ | bhartajñā pālanāddharmāścārtho bhartyajñapālabhet || bhartṛtaśca bhavet kāmo mokṣoṣa bhartṛ secanāt | evaṃ jñātvā prayatnena bhartājñāṃ naiva laṃghayet || anayā pūjyamānayā subhagatvaṃ prajāyate | pālanāt samayānāṃ tu prāpnuyāt manasepsitaṃ || laṃghanāt samayānāṃ tu daurbhāgyaṃ pratipadyate | dāridraṃ duḥkhasaṃtāpaṃ viyogaṃ vāndhavaiḥ saha || tasmāt sarvaprayatnena samayāt pālayet sadā | nibhaṃ yatvamamaryādā satyaṃ sāhasrakaṃ tathā || 107a) daināmaklīvahāsyaṃ ca śayanaṃ śūnya veśmasu | vāpī kūpa mahāvṛkṣa devatā yataneṣu ca || śayanaṃ rodanaṃ caiva bhojanañca viśeṣataḥ | na rātrau pūjanaṃ śastaṃ bhojanañca viśeṣataḥ || aṭṭahāso na kartavyo dūṣaṇaṃ manasā kvacit | prāṇihiṃsā na kartavyo paracchidraṃ na darśayet || dīrghasūtraistathā mukhaiḥ saṃgamaṃ parivarjayet | tapasviṣu sadādānaṃ śivabhakteṣu nānyathā || na paṭhet paśuśāstraṃ tu bhūtavādaṃ vivarjayet | dayā tu sarvadā kāryā bhūtānāmabhayaṃ tathā || abhayāt parataraḥ puṇyaṃ na bhūtaṃ na bhaviṣyati | satyamabhaya dānaṃ tu na dānaṃ cāndrāyanādikaṃ || tat snānamabhayaṃ nāmana bhujāṅgavisevanaṃ | ? jñānināṃ paramaṃ jñānamahiṃsā sarvajantuṣu || sarvayajñādi tīrthāni tapāṃsi niyamā yasā | dānāni pūjā homādi kalānārghanti ṣoḍaśīṃ || abhayasya pradāne hi na bhūsanāṃ kṛttikāsuta | tasmādahiṃsyā bhūtāni śāstre smin kāla sūtrake || idaṃ gaurī vidhānaṃ tu kathitaṃ te samāsataḥ | 108a) nādīkṣiteṣu dātavyaṃ nā bhakteṣu kathaṃcana || iti kālottare mahātaṃtre gaurīyāgapaṭalaṃ || īśvara uvāca || mṛtyuṃjayaṃ pravakṣyāmi yathāvidhānapūrvaśaḥ | vedāśrasyārdha koṇaṃ tu kṛtvā vede stri hānitaḥ || vṛttavat kārayet kumbhaṃ sa vaktraṃ vāsanānvitaṃ | paścimaṃ vāhayed dvāraṃ tanmukhaṃ paścimā nanuṃ || pūrvāmukhena kartavyaṃ pīṭhaṃjyaṃkāra kṛptitaḥ | karṇikāyāṃ tato mūrtiṃ praṇavena prakalpayet || oṃ juṃ sa tryakṣareṇaiva paraṃ tatvaṃ niveśayet | vauṣaḍantena maṃtreṇa kumbhamudrāṃ tu darśayet || vighnānāṃ sanaṃ putra asya homāt prajāyate | mṛtyuṃjayati sarveṣāṃ ye nityaṃ bhakti saṃyutāḥ || athavā sthaṃḍile kāryaṃ yajanaṃ kṛttikāsuta | ācārye mūrtiyaścaiva astrajāpī tṛtīyakaḥ || śuklāvaradharāḥ sarva yāgadevakṛtārcanā | ayutantu japen samyak tathā homaṃ samārabhet || homayet kṣīra dūrvājyamamṛtāñca punanavāṃ | 108b) pāyasaṃ ca puroḍāśaṃ samidhaḥ kṣīravṛjyajā || caturmukhaṃ caturbāhuṃ candramaṇḍalamadhyagaṃ | kalaśaṃ dhāriṇaṃ dvābhyāṃ varadābhayabhūṣitaṃ || karpūrakṣodaviśvāṅga puṣpasraggandhavigrahaṃ | evaṃ dhyātvā prayatnena tato mudrā pradarśayet || vāmahasta tale yojyamuṣṭiṃ dakṣasya śobhanaṃ | kumbhamudrāsamākhyātā tatse koṣṭaśatena tu || evaṃ mṛtyuharaṃ devaṃ japtavyaṃ tu dine dine | ārogyaṃ puṣṭiraiśvaryaṃ vṛddhistasyāyuḥ suta || oṣadhaṃ yāgapūrvantu rasāyanavidhau paraṃ | mṛtyuṃjayaṃ samākhyātaṃ mṛtyurogaharaparaṃ || iti kālottare mahātaṃtre mṛtyuṃjayapaṭalaṃ || vrateśvarāḥ smṛtāḥ pañca teṣāṃ pañcāhakaṃ paraṃ | kathitaṃ sa viśeṣeṇa maṇḍalaṃ bhūtivardhanaṃ || iśānādīni vaktrāṇi kathitāni mayāpurā | sakalasyāṅga bhūtāni kalāḍhyasya tathaiva ca || khamalaṃ kṛtamaṃtrasya duḥkhakṣapaṇa kasya ca | kaṭhoṣṭhasya samāsena brahmāṇi kathitāni tu || 109a) eteṣāṃ caiva madhyā tu pañcapūjāśca bhaktitaḥ | śuddhavidyāvadhiṃ yāvat praṇave nāsanaṃ nyaset || pūjā tu pūrvavat teṣāṃ kartavyānukrameṇa tu | trinetraṃ śuddhakuṃdābhamīśānamadhyamāṃbuje || kamaṇḍaludharaṃ devamakṣasūtrakarārghitaṃ | dhyātavyaṃ parameśānaṃ praṇatārti vināśanaṃ || kuṃkumābhantu puruṣaṃ pūrvasyāṃ paṅkaje nyaset | triśūlābhayahastañca jaṃtunāmabhayapradaṃ || ekavaktraṃ trinetrañca karālaṃ kṛṣṇavarcasaṃ | kapālamālāvaraṇaṃ khaḍgakheṭakadhāriṇā || dakṣiṇe kamale pūjyamaghoraṃ ghoranāśanaṃ | dāḍimī kusumaprakhyaṃ javāsiṃdura sa prabhaṃ || nīlotpaladharaṃ devaṃ bījapūrakarārghitaṃ | kamale vāmadevaṃ tu saumyāyāṃ diśivinyaset || himābhradhavalaṃ devaṃ trinetraṃ dvibhujaṃ vibhuṃ | nārā ca kārmukadharaṃ saumyāmyaṃ cārulocanaṃ || sadyojātaṃ smarānnakuṃdābhaṃ vāruṇekaje | dvibhujāścaika vaktrāśca trinetrāḥ padmamadhyagāḥ || 109b) dhyātavyoḥ sādhakendreṇa svavarṇairdikṣusaṃsthitāḥ | tripañcanayanā vātha tadādaśa bhujā smaret || svena svena tu varṇena teṣu vaktrāṇi kalpayet | evaṃ vrateśvarāḥ proktāḥ pūjanīyāstu pūrvavat || ekaikasya tu vaktrasya jape dṛṣṭaśataṃ śataṃ | tarpayet tu tilājena tadvadaṣṭaśataṃ śataṃ || tarpayitvā praṇamyaśaṃ vratameṣāṃ samarghayet | jaṭāsamarpaṇaṃ kāryamīśānasya prayatnataḥ || daṇḍaṃ caiva tu kaupīnaṃ puruṣāya samarpayet | bhasmādhāramaghorāya bhikṣāpātraṃ sadottare || brahmadaṇḍaṃ prayatnena sadyojātāyanirviśet | vrataṃ samarpayitvācca svena svena visarjanaṃ || jaṭāvatāraṇaṃ yacca kṛtaṃ tīrthe vinikṣipet | mudrāṣṭakaṃ krameṇaiva prativaktre pradarśayet || mudrāṃ datvā krameṇaiva kramāt teṣāṃ visarjanaṃ | itye tat kramaśaḥ proktaṃ vrateśānāṃ visarjanaṃ || kurvīt * * * * * * * * * * * * * *? | 110a) evaṃ kṛte vāhādi kartavyaṃ jāti sammataṃ || iti kālottare mahātantre vrateśvarapaṭalaṃ || īśvara uvāca || gurudhāmaṃ * * * * * * * * * * * *? | * * * * * * * * * * *? siddhisādhane || vivāhayātrāsamaye duṣṭadusvapnadarśane | svapnaprāptairtathā maṃtra yāgārara * * * *? || * * * * * * * * * * * * * * * *? | * * * * * * * * * * * *##? ṣaṭtriṃśāṅgulamānantu yogapīṭhaṃ purohitaṃ | tasyāmanaṃ tu saṃkalpya mūrti * * * * * * *##? * * * * * * * * * * * *##? yudhāgandhādibhiḥ pūjya hṛnmaṃtreṇa prayatnataḥ || śivaṃ sāṣṭottaraṃ japtvā tathā homaṃ samācaret | guruṃ * * * *? dhyātvā praṇipatya punaḥ punaḥ || hastāśca grāme nivasaṃdīkṣānmānapunarvadet | karomi tvat puro deva maṃḍalaṃ parameṣṭhine || ādi tvat prasādena yena siddhaṃ labhāmyahaṃ | 110b) vidhānametat kathitaṃ gu *?ḥ śivapare mate || athasannihitaṃ vātha pūrvavat pūjayet guruṃ | ājñāṃ gṛhītvā yatnena tataḥ karmasamārabhet || iti kālottare mahātaṃtre guruyāgapaṭalaṃ || īśvara uvāca || anadhyāyān pravakṣyāmi saṃkṣepān krauñca sūdana | pūrṇāriktāṣṭamī jñatā ṣaṣṭhī ca pratipaddvayaṃ || vyatīpāteṣu saṃkrāṃtau tathā tisroṣṭakāsu ca | saṃdhyāstanitanirghāte diśādāhe viśeṣataḥ || mṛte munijane siddhe mṛte mahati rājati | tārakolkāni pāne ca dhūmaketu nidarśane || nīhāreti valavāyostathākālapravarṣaṇe | hakalaṃ sākhamāṃḍukamārjāraścāntare kṛte || anadhyā yogate sarpa trirātraṃ dānapūjanaṃ | candrārka grahaṇe tadvat tathā śakron saveṣṭa ca || pavitrārohaṇe saptakartavyaṃ dānapūjanaṃ | athānyā lakṣaṇakān vakṣye saṃkṣepaṇāvadhāraya || tapasvījanasaṃmarda yogajāśca pramarda *? | 111a) * * * * * * * * * * * *? pracodane || duṣṭanṛpe tathā krūre kāntakāṇāṃ ca darśane | sa dūrā svāgate iṣṭe goṣunṛpānamaveṣu ca || kṣaṇikāraṃga gīte ca vāṃti śānti tathottare | anadhyākhilā jñeyā boddhavyamarcanaṃ dvidhā || iti kālottare mahātaṃtre anadhyāyanapaṭalaṃ || 111a) īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi pavitrārohaṇamuttamaṃ | dīkṣāṅgaṃ sammṛtaṃ nityaṃ nityaṃ tu tṛtayātmakaṃ || dravyamantrakriyopetaṃ vikalaṃ viphalaṃ nṛṇāṃ | ato nityāṃgamevāhuḥ pavitrārohaṇaṃ yat || uktaṃ vai kalpate ghorātyunātyeva pavitrakaṃ | tasmāt kāle prakartavyaṃ prāguktaṃ parameṣṭhinā || tena sāsvatsarīpūjāṃ saṃpūrṇā jāyate sphuṭaṃ | yastu saṃpūjyayet bhaktyā dinaikaṃ parameśvaraṃ || tasya puṇyaphalaṃ vaktu na śaknomi śikhidhvaja | brahmopendrādibhi devaiḥ manasā pūjitaṃ purā || ārādhya paramaṃ sthānaṃ tasmāt ko vā na pūjayet | ṇOṭE īṭ āPPEāṛṣ ṭḥāṭ ṭḥEṛE īṣ ā ḍṛOP Oūṭ ḥEṛE. ṭḥE ḻīṇE āṭ ṭḥE Eṇḍ OF ṭḥE PṛEVīOūṣ FOḻīO īṣ coṃPḻEṭE, ḥEṛE ḥOWEVEṛ īṭ BEṅīṇṣ āBṛūPṭḻY īṇ ṭḥE ṃīḍḍḻE OF ā ḻīṇE 111b) * * * * * * * * * * yatnena kalpayet | tatvabhedena liṅgānāṃ granthayo nānyathā hitāḥ || yasmin tatve tu yasyaiva prāpti vakṣyāmi cāgrataḥ | tatvavarṇakalāmantrai padairvā bhuvanaistathā || tatsaṃkhyayā pavitrāṇāṃ granthayaḥ parikalpayet | ekāṅgulāt karātantu vyāptirvyāptikrameṇa tu || dharādiprakṛtiprāta tatvanyāsaṃ samādiśet | evaṃ vai hastaliṅgānāṃ puruṣāntaṃ śivāntikaṃ || tatvanyāsaṃ samākhyātaṃ sthāpane tat prakalpanaṃ | liṅgamānena saṃkalpyaṃ pavitraṃ sthaṃḍile tathā || citre vai gandhaliṅge tu tadvartāt kālike hitaṃ | kalase vā jale vahnau hastamātraṃ prakalpayet || tṛtayaṃ mūrddhni liṅgānāṃ śivavidyātmasaṃjñakaṃ | liṅgamūrddhnā parīṇāhaṃ yathā caivātmakaṃ tathā || vidyātmakasya pariṇāhaṃ tathā bhāga dvayaṃ vinā | tasmāt bhāgadvayaṃ nyūnaṃ śivākhyaṃ yat pavitrakaṃ || mastakāt piṇḍikāntantu caturthasārvadaivataṃ | yāṣṭottaraśatenaiva tadarddhena tadardhataḥ || 112a) mūrddhni trayaṃ pradātavyaṃ sarveṣāṃ sārvasiddhidaṃ | tṛtayaṃ vātha kartavyaṃ nityaṃ sāṣṭaśatena tu || arddhāt pādena vā kāryaṃ tritayaṃ vittakarjitaiḥ | evaṃ ca vyaktaliṅgeṣu yathā vyaktaṃ tathā hitaṃ || daśadvādaśavṛddhiḥ syāt taṃtūnāṃ daśahastataḥ | bhūtavedakaraistaṃtu vyaktāccāyāstadaṃtikaṃ || yathā'vyakte pavitraṃ tu vyaktāvyakte tathā hitaṃ | mastakājjānuparyantaṃ caturthantu pavitrakaṃ || caturthaṃ pīṭhaparyantaṃ śivāt kālāgnigocaraṃ | vyakte trayaṃ dvayaṃ vātha pañcakaṃ vā prakalpayet || asyāṅgāt kevalaṃ yāvat mahāntaṃ tadanantaraṃ | sūtrakaṇṭha dvayaṃ dveyameka vā navatantuyuk || svavigrahe tathaikañca gurorbhrātṛgaṇasya ca | caṇḍiśakṣetrapālābhyāṃ lokeśavasurandhrabhiḥ(?) || ghaṃṭākṣasūtrayostadvat pavitraṃ caturaṅgulaṃ | pātrādīnāṃ trimūtyā tu veṣṭanaṃ kārayet sadā || gṛhaliṅgānalaṃ sthānyaṃ tyāgaṃ syāt mṛnmayātmanāṃ | śrukśruvābhyāṃ yatrayogaḥ pāṭṭake yogapaṭṭakau || vitānacchapātrānāṃ parityāgo vidhīyate | 112b) sūtrakena tu saṃveṣṭraṃ svagṛhaṃ vā śivālayaṃ || evaṃ kṛtervyapātreṇa nityakarmasamārabhet | tatrādau pūjayet sūryaṃ nityavad vidhipūrvakaṃ || tasmin gandhapavitraṃ tu datvā vai vakṣamāpayet | dvāreśān pūjyagarbhe tu vighnānunmādayet kramāt || nārācavat kṣipet puṣpa gṛhamadhye śivāśinā | dvāreṇa paścime naiva praviśennetareṇa tu || tālāpārṣṇi krameṇaiva śatramantramanusmaran | dikṣu nyaset cāstrantu kavacenāvaguṇṭhanaṃ || bhūtasuddhiṃ dhāraṇābhiḥ sakalīkaraṇaṃ tathā | antaryāgaṃ vahiḥ pūrvaṃ mantraiścaivārghakalpanā || aṣṭāṅgamarghapātraṃ tu kāryamācamanādikaṃ | bhūmeḥ parigrahaḥ kāryaḥ śāstradṛṣṭena vandhanaṃ || dahanāpyāyane kārya amṛtakaraṇācchuciḥ | dravyāṇāṃ prokṣaṇaṃ kāryamarghapātrodakena ca || tāḍanaṃ cāstramantreṇa kṛtvā prokṣaṇaṃ hitaṃ | āpyāyanaṃ prakartavyaṃ dhenumudrāṃ pradarśayet || 113a) vāyavye pūjayet sarvān gaṇeśāṃśca yathā kramāt | aiśānyāṃ ca guru pūjya śakṛt puṣpādibhiḥ kramāt || tataḥ pāśupatāstantu koṇe naiśācarercayet | vikiraṃ kārayet paścāt lājāsiddhārthakādiṣu || ārākṣasātkaparyantaṃ daśadikṣu yathā kramāt | aiśānyāṃ kalaśaṃ pūjya astaṃ tasyāgrataḥ sthitaṃ || puṣpagandhākṣatai hyadyai naivedyai khaṇḍakalpitaiḥ | samabhyarcya namaskṛtya mudrā vadhvā tu pūrvavat || pūrvādikramayogena lokeśān kumbhagā nyaset | yathā gandhapradīpādyairbhaktyā saṃpūjya yatnataḥ || nair-ṛtyāṃ vinyased vitkramaśānyāṃ kamalodbhavaṃ | avyucchinnāṃ tato dhārā kalaseṣvantasa? dadet || prāvṛtya śivakumbhañca śastrakumbhasya pṛṣṭhataḥ | śivājñayā tu lokeśān guruṇā pratibodhayet || yajñasaṃrakṣaṇārthāya vighnānāṃ dhvaṃsanāya ca | yūyaṃ svavāhanāstrestu? sannaddhā syuḥ śivāya ca || tato vikirapṛṣṭhe tu karkarī tu nidhāpayet | bhūtisiddhārtha darbhastu prākāra parikalpayet || 113b) * * * * * * * * *? pūjyavidhivistaraiḥ | mudrāpradarśanaṃ kārya liṅgaṃ saṃstrāpayet tataḥ || pūrvoktavidhinā sarva kartavyaṃ ca yathoditaṃ | * * * * * * * * * * * * * * * * ||? Folio 113b - 114b unclear 115a) * * * * * * *? ntu sthāpyamanyatra rakṣitaṃ | tatra vyāhyatiṃ homantu kāryaṃ vyastasamastakaiḥ | nirodhantu tatraiva kāryaniṣṭhuramudrayā || kuṇḍasthamanalaṃ śeṣaṃ namaskṛtya visarjayet | ahanyahani kartavyaṃ kuṇḍasyāllekhanan tataḥ || śivāgnerjanana varjyaṃ vidhṛtaṃ tatra nikṣipet | yat kiñcit pūjitaṃ tatra śivaveśmani codarāt || visarjanena kartavyaṃ laṅghanaṃ vātha kārayet | vāhye maṇḍayaikaṃ kāryaṃ kapilāgomayena tu || prāsayet pañcagavyantu samācampāya? saṃspṛśet | syāmākaṃ kṣīrasaṃsiddhaṃ ghṛtakhaṇḍapariplutaṃ || āghāradvayasampannaṃ caruṃ prāsya tataḥ śuciḥ | samācamya tataḥ paścāt daṇḍakāṣṭhantu kārayet || samācamyāpasaṃspṛśya nyāsaṃ kṛtvā tu pūrvavat | kuśaśayyāṃ samāruhya pūrvadakṣiṇamūrdhvagaṃ || rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ nānātoṭyādinartanaiḥ | tataḥ prabhāte cotthāya snānaṃ kṛtvā tu pūrvavat || nityaṃ nivartayet pūrvaśāstradṛṣṭena karmaṇā | viśeṣapūjā kartavyā kartavyaṃ vahni tarpaṇaṃ || 115b) śivavidyātmasūtrāṇi turyaṃ tu kalase nyaset | karkaryā astramantreṇa vibhoḥ paścāt samarpayet || gandhapuṣpādisaṃyuktaṃ pavitraṃ śivamatritaṃ | śatamaṣṭottaraṃ japtvā śivamūrddhni pradāpayet || dātavyaṃ sṛṣṭimārgeṇa sudhākallolasaṃnnibhaṃ | vidyātmakaṃ tadarddhena pādātmākhyapavitrakaṃ || mumukṣubhirvilomena ātmavidyāśivātmakaṃ | cāturmāsya caret tatra vrataṃ caiva śivātmakaṃ || svaśaktyāvātha kartavyaṃ bhautikairvratamuttamaṃ | māsadvayaṃ tu pakṣaṃ vā athavā dinasaptakaṃ || pavitrakaṃ samuttāryaṃ śucideśe nidhāpayet | tataḥ pūjāvasāne tu liṅgaṃ mūrddhni nidhāpayet || pavitrakaṃ samāropya ahanyahani yatnataḥ | pūjāhomādikaṃ sarvaṃ vratānte dviguṇaṃ bhavet || nyūnādhikaviśuddhyarthamasinā homamācaret | vrataṃ samarpyayecchambhārastu me yaddhṛdi sthitaṃ || mumukṣūṇāmakāmena śivāya vinivedayet | 116a) tatastu pūjayet samyak ācārya sādhakādayaḥ || śivabhaktāni cānyāni svakuṭṭambagaṇaṃ ca yat | hema bhūvastu yānānairyathāśaktyā prapūjayet || śilpinodāsabhṛtakādāsyo vai karmajīvinaḥ | nareśvarāḥ prayatnena pūjitavyā maṇīṣiṇā || sadāśivaḥ prasannāstu kriyāpūrṇā bhavanviti | pavitrārohaṇānte tu caṇḍayāgaṃ samācaret || pūrvoktavidhinā pūjyaṃ pure vedakarānvite | aiśānīdiśamāśritya kartavyādi samanvitaṃ || saṃpūjya śivavad bhaktyā paścādavabhṛthaṃ caret | sarvayajñeṣu tat puṇyaṃ sarvatīrtheṣu yat phalaṃ || sarvadāneṣu yat puṇyaṃ tapaḥ sarveṣu yat phalaṃ | tat phalaṃ koṭiguṇitaṃmabhiṣekādavāpyate || sarvavighnāni naśyanti grahā vai vyādhayastathā | vināyakopaghātāśca kṛtya khākhodakādayaḥ || bhasmasād yānti te sarva snānasyāsya prabhāvataḥ | snānāṃ te ca guruṃ devān yathāśaktyā tu dakṣayet || ātodyavandighoṣeṇa namaskṛtya gurūttamān | 116b) abhīṣṭaphalamāpnoti pavitrārohaṇena tataḥ || iti kālottare mahātantre pavitrārohaṇapaṭalaṃ || īśvara uvāca || mārgasthāḥ sādhakādyāśca luptācārā vrajaṃtyadhaḥ | pālanīyastatastasmādācāraṃ śivabhāṣitaṃ || daivādromāt tathā mohādyadidoṣamupāgataṃ | snānaṃ jayopavāsaṃ ca homaṃ vai gaḍḍukāni ca || pañcagavyāsanaṃ dānaṃ maladuḥkṛtanāśanaṃ | damenāpi mahāsena jñātvā karmavalāvalaṃ || atyantasaruje dehe corarājabhaye tathā | agnivāri bhaye caiva sūtake ca tathā punaḥ || gurudevāgnikārye ca nityahānirna doṣabhāk | samayī putrakābhyā tu nityamuktaṃ śivena tu || svakīyaṃ parakīyaṃ vā kāryaṃ śrotasisaṃsthitaṃ | nityādi trikayaṃ kāyaṃ guruṇā sādhako dvayaṃ || gurustu bhaktitaḥ pūjyo na ca karmaṇi yojayet | prāyaścitte tathā nitye svagururyadi yojitaḥ || prāyaścittaṃ tadā kāryaṃ lakṣaikaṃ dakṣiṇasya tat | 117a) tasmāt sarvaprayatnena svaguruṃ na niyojayet | svaguro yo bhaved bhrātā guruputraṃ viśeṣat || ājñādānena teṣāṃ tu lakṣapādena śuddhyati | dīkṣāṃtairaiva kartavyā pavitrārohaṇaṃ tathā || guruputraṃ yadāyogyaṃ tyaktvānyaṃ parikalpayet | niṣphalā tasya vai dīkṣā mahākalpaṃ vrajaṃtyadhaḥ || guroruccāsane naiva manasā cāruhet kvacit | khaṭvāyāṃ pāduke vādhva śayanaṃ naiva kārayet || aśīlavacanoṅgāre tathā māyādi vañcane | aputrād ghorajāpena tathā naktena śuddhyati || gurorājñāmatikramya dvyayutān nānyathā śuciḥ | praṇāmapuṣpapātena prayatnāt pūjayed guruṃ || go sahasraphalaṃ prāpyaṃ guroḥ pādādi vaṃdanāt | kulīnaḥ svakriyāyukti śāstrābhyāse rato guruḥ || ahaṃkāravinirmuktaḥ paradāravivarjitaḥ | śuddhamārgaikasaṃśakta dapyadākṣiṇyasaṃyutaḥ || parāpavādanimuktasatvayukto dṛḍhavrataḥ | tīrṇavidyāvrataḥ snātaḥ siddhisādhana tatparaḥ || 117b) nibhītaśca prasannātmā śivabhakteṣu vatsalaḥ | evaṃ vidho guruḥ kāryā viparītastva śobhanaḥ || guruḥpitāsamākhyātā ārādhyādeśikādayaḥ | ārādhyaśca tathācāryā jyeṣṭhā bhrātāthasādhakaḥ || baṃdhuśca putrakaḥ proktā bhrātṛtve samayī hitaḥ | uttarottarabhāvena kalpayeccottarottaraṃ || grahasthā brahmacārī ca prāyaścittī dvidhāsthitaḥ | bhautikasya pravakṣyāmi naiṣṭhikasya viśeṣataḥ || sakāmyakāmabhedena pratyekaṃ dvividhaṃ bhavet | niskāmasya tu yā śuddhiḥ sakāme dviguṇā matā || sa kāmasya tu yā śuddhi bhautikasya prakīrtitā | niskāmanaiṣṭhikasyāpi śuddhiruktā kapardinā || dviguṇā tu sa kāmasya nityādīnāmati kramāt | ekakālaṃ trikālaṃ vā pūjanīyā maheśvaraḥ || prātamadhyāhna samaye aṣṭame praharārdake | astaṃ yāteravo pūjā na kartavyo kadācana || 118a) vinā * *? grahavatsa tathā vai sādhakeṣu ca | ekāha pūjā lope tu? sahaśraṃ dakṣiṇaṃ japet || pramāde sati saṃpāte prāyaścittamakāmataḥ | dviguṇaṃ kāmataḥ kārya dviguṇaṃ pūja * * *? || * * * * *? kānāṃ tu prāyaścitta prakalpayet | devādrogāt tathā mohājaurarājabhaye tathā || ebhirdoṣairakāmatvā śeṣajñeyaṃ tu kāmataḥ |? ekāhaṃ * * * * * * * * *? dināvadhiḥ || vardhayet triśataṃ tasmāt pūjāhomādikaṃ tathā | ekādaśaditādūrddhaṃ yāvat makṣaṃ samāpyate || tāvad vilopaye mantrajñaḥ dakṣiṇa tryayantaṃ? *? | * * *? pakṣā ṛtuṣavarcayeda yutāyutaṃ || urddhasya sādṛtā vṛtyai abdānnā yutāyutaṃ | kuryādvā daśamāsāntaṃmaghoraṃ parivartanaṃ || homalopetvevameva? prāyaścittaṃ samādiśet | aṣṭamyādiṣu yā pūjā dviguṇāparikīrtitā || caturguṇaṃ tu tallope prāyaścittaṃ tu nityaśaḥ | pavitrārohaṇaṃ caiva māṣāḍhādi traye kṛtaṃ || 118b) lakṣadvayamaghorasya tathā cāndrāyaṇācchuciḥ | pūjāsaṃdhyā japaṃ homamajīrṇavarjayet sadā || pramādāt kurute yastu sahaśraṃ dakṣiṇaṃ japet | dūnāyātoniḥ? mahāyoddhā yutaṃ dakṣiṇaṃ japet || * *? hāya caturthāsaṃsaṃyutaṃ praviset gṛhaṃ |? saṃdhyāvilāṣe tu sakṛt sadyojāta śatācchuciḥ || akāmataḥ samākhyātaṃ kāmato dviguṇaṃ varet | bhautike samākhyātaṃ naiṣṭhike dviguṇaṃ tataḥ || caturguṇaṃ kāmasya naiṣṭhikasya prakalpitaṃ | dvitrya hyāditilo yatra sahaśraṃ dakṣiṇaṃ japet ||? *? hṛde * * * * * * * * *##? svayaṃ kartu me śakto yaḥ prāyaścitta sa duṣkaraṃ || bhrātṛbāṃdhavamitraiśca kartavyaṃ dviguṇaṃ punaḥ | guruṇā guru putreṇa prāyaścittaṃ tu śeṣyajaṃ || na kartavyaṃ mahāsena śeṣatañcaiva kārayet | phalamūlaṃ tathā puṣpamannavāyaccare cayet || tattadādau guru deyaṃ paścādātma niyojayet | 119a) sāmānyasidhārakṣārthaṃ prāyaścittādike punaḥ | sarvārtheṣu na yoktavyaḥ svamantraḥ pārvatīsuta || gāruḍaṃ bhūtakarmā ca lobhān mohān na kārayet | pramādāt kurute yastu dakṣavaktrā yutāchuciḥ || ye kurvanti gurornindāṃ samayī putrakādiṣu | tasmāt sthānāt vrajeddūraṃ sadyojātaśataṃ smaret || karmanā manasā vācā na kuryāt paradārikaḥ | śuddhirlakṣārddhajāpena mohādyadi samācaret || kanyā yā dviguṇaṃ kāryaṃ tathā varṇāntareṣu ca | ajñātvā bhakṣitaṃ yena paścāt jñātaṃ ṣaḍānana || spṛṣṭamannādikaṃ caiva madirāsavakādibhiḥ | reto mūtrapuriṣotthaṃ kākaśvānāvalīditaṃ || viccarāha tathā gṛdhaḥ gomāyukapi kukuṭaiḥ | saṃspṛṣṭasaṃtyajenyapi śūdrādyucchiṣṭadūṣitaṃ || abhojyānna tu vā bhuktvā secitānyastriyā tu vā | snātvā kṛtvātvahorātra pañcagavyaṃ samācaret || sahaśraṃ pratisaṃdhyā yā dvātriṃśārṇasamabhyaset | 119b) tridinaṃ nakta bhojī syāt trisnāyī dhyāna tatparaḥ | yadvā deyaṃ caturthehni sahaśraṃ homayet tataḥ || pūrvavat bhojanaṃ datvā naktāsī śuddhyate tadā | śivārpitaika cintastu nṛpasyaivaṃ vidhīyate || tridhā snānaṃ vaiśyasya sakṛcchūdrasya kīrtitaṃ | kāmato dviguṇaṃ kāryaṃ sarveṣāṃ parikīrtitaṃ || snātvā tu pañcagavyaṃ tu pratyekaṃ śatakalpitaṃ | pātavyaṃ vai trirātraṃ tu dvātriṃsārṇaṃ samabhyaset || tasya nirṇāsamāyāti mahāpātakasaṃcayaṃ | steyaṃ parastrī saṃbhogaṃ surāpānādikañca yat || kāmato brāhmaṇān hatvā gavā madhya sthitaṃ japet | suyantritamaghorantu anisaṃvatsara dvayaṃ ayaṃ || citānnalaṅghasītrisnāyī nyāsa kṛt sadā | saṃvatsara dvitayasyānte śivakṣetraṃ tadā vrajet || tatra kuryād vrataṃ śaktyā kṛcchracāndrāyaṇaṃ kvacit | vratānte pūrvavad dīkṣā grāhya pañcābja pūrvavat || sarvasvaṃ ca gurordadyād deśikā cāryayostathā | surāpītvā tu vamanaṃ kartavyaṃ sa viśeṣakaṃ || 120a) tryahamuṣṇaṃ pibet toyaṃ saghṛtaṃ ghorajāpinaṃ | śivāyatanamāsādya tṛtayaṃ tryayutaṃ japet || steyaṃ vā kāmataḥ kṛtvā hemarukmādikaṃ tu vai | pañcāyuta pramāṇena vijanasthaḥ samāhitaḥ || tryayutaṃ vahurūpasya japet te nānyathā śuciḥ | payomūlaphalāhāra śuddhirye tvarccane hutau || kāmataḥ saṃtyajedbhūyo dravyametat samācaret | dviguṇaṃ tadabhāvācca jāpaṃ pūrvoditaṃ caret || gurustrī gamane caiva prāyaścittaṃ na vidyate | tathā śiva vratacare deśike sādhake tathā || teṣāṃ tukta pātaina lakṣajāpena śuddhyati | daṃḍaghātādike naiva yadā raktaṃ na dṛśyate || tadarddhā chudhyate mantrī pārthayet tāpayet tataḥ | spṛṣṭaṃ rajasvalāṣyannaṃ bhuṃkte yadyapya kāmataḥ || śuddhyatya yuta jāpena nirāhāreṇa nānyathā | kāmato dviguṇaṃ caiva snātvā homād viśuddhyati || yat kiñcit svayamagnīyānnā? datvā parameṣṭhinaḥ | gurave vā pramādena tathā vyaṣṭa śataṃ japet || mṛtake sūtake vātha bhakṣitaṃ mṛtasūtake | 120b) kāmatoghoramastrasya sahaśraṃ parivartayet || gaṇānnaṃ gaṇikānnañca patitānāṃ paraṃ tathā | sīmanto nayane caiva nāmadheye tathā puna || annaprāsana kāle tu bhuṃkte pañca śataṃ japet | yaḥ pañcatvaṃ prapātasya bhuktvā sambarādipi || sadyaḥ śrādvāt samārabhya dakṣiṇasyā yutaṃ japet | kāmādakāmato vāpi sakṛcchudre caturguṇaṃ || vṛkṣārāmavāpī kūpapuṣkariṇī śivālaye | vivāhe tu vṛṣotsarge godāneṣṭa śataṃ japet || nivedhānmāṃsamadhyādau prasādād bhakṣataṃ yadā | aghorasyāyutaṃ japtvā tadāśuddhimavāpnuyāt || maithunyahārapānānāṃ niyamasyāpyarakṣaṇāt | abhyaṅgapātavastrayai sajñāṃśārddhena śuddhyati || bhakṣānna bhogalopācca śuddhi syāt pañcabhiḥ śataiḥ | adhaḥ śayanasaṃkalpalopyadastraṃ japecchataṃ || grahabhūtapiśācādi vicchede tu kṛte sati | śata trayamaghorasya japet tu nānāpā? śuciḥ || 121a) uparodhāt tathāgnehāta kṛtvā śāntika pauṣṭikau | śatatrayād bhavecchruciḥ sūtake pūjanaṃ vinā || śivadharmasthitānāṃ tu prāyaścittamudīritaṃ | lokadharmasthitānāṃ ca mṛtake pūjite thavā || antaryāgantu taireva kartavyaṃ tadvidā tathā | uccāṭanādayaḥ kṛtvā aghorasyā yutā śuciḥ || na māraṇaṃ tu maṃtreṇa kuryāt maṃtrī na kasyacit | devapratiṣṭā dīkṣāṃ ca kṛtvā kṣetrādiṣu triṣu || aghorasyā yutācchuddhiḥ nirāhārai kṛtaḥ śuciḥ | paṭṭakāpyāṃ? samaurddhaṃ rakṣaumamuṃjantu veṣṭanaṃ || carma pratigrahaṃ caiva gṛhītaṃ yatra vā kvacit | japtavyaṃ sa viśeṣeṇa triśataṃ dakṣiṇasya tu || kṣīraṃ dadhighṛtaṃ caiva madhumāsādikañca yat | lavaṇaṃ tailatīkṣṇādi gandhāni vividhāni ca || triśataṃ dakṣiṇaṃ syaiva japataḥ śudhyate tadā | rajatamaṇayo hemavidrumaṃ moktikaṃ tathā || gavāśca vṛṣabho hastī striyaṃ vāścataraṃ varaḥ | ramyā śivālayaḥ sarva vahurūpā yutācchruciḥ || maṭhapratigrahe kuryājjāpaṃ ghorārddhalakṣataḥ | pāpānāmapyanekānāṃ saṃkare sati ṣaṇmukha || dvātriṃśākṣarakaṃ jāpyaṃ tadā śuddhimavāpnuyāt | annasaṃkara doṣācca bhāṇḍasaṃkarakastathā || śatatrayaṃmaghoreṇa ayutād yonisaṃkarāt | kāṣṭhātpala tṛṇādīnāharaṇāccha tataḥ śuciḥ || svedaka prāṇighāte tu nirarthaka hatepi vā | sadyojāta śataṃ jāpyamakāmāntu tadarddhataḥ || ākhutaśca śatanaiva mārjāre tu sahaśrataḥ | svasṛgālavadhe caiva dviguṇaṃ kapikukuṭe || sarpādmaṇḍajaghāte tu haṃsādiṣu kṛmiṣvapi | siṃhādi mṛgahānā tu ajādi paśu ghātane || tathā catuḥśatāstraṃ tu vahurūpasya vai japet | svasṛgālādi sarpyarvā yadi daṣṭaḥ pramādataḥ || snātvā sitābunāpyastramaghoraṃ cāpataṃ japet | svapaca mleccha cāṇḍāla bauddha? kāpālikaiḥ saha || vākkasaḥsyasadyai hṛdāya śmaśānadruma sparsanāt |? kṛtvā snāna sa cailaṃ tu dakṣiṇasya śataṃ japet || vāmāt sa spandane caiva tathā dusvapna darśane | 121a) aniṣṭa cintane caiva bhāsanāda nṛtasya ca | karmaṇā manasā vācā sahasraṃ hṛdayaṃ japet || akāmataḥ prasuptasya śukrādi spandane sati | snātvā purā sa cailantu astra mantra śataṃ japet || kāmato garbha pāte ca tṛtīyasyā yutaṃ japet | dhenuṃ prasādatvā lakṣārddhena tu śuddhyati || dhenūnāṃ tu śataṃ deya lakṣārddhaṃ japataḥ śuciḥ | bhuṃkte paṃktau tu sudrasya sahaśrāt kāmataḥ śuciḥ || karmaṇā manasā vācā sādhakādiṣu khedane | samācaret tathā kiñcinnivedaṃ yena jāyate || kṛtvā purā trirātraṃ tu dvātriṃśārṇā yutācchuciḥ | devālaye tu yaḥ kuryāt purīṣaṃ mutrameva vā || devatā yatane rāme śivakṣetre viśeṣataḥ | sahaśramekaṃ japtavyaṃ kāmācca dviguṇācchuciḥ || strīsūdravālakaṃ hatvā kāmato vātha kāmataḥ | dve yute cāyutānyaṣṭau japtvā ghoreṇa śuddhyati || nādhikārī hyanuṣṭhāne daśāhaṃ tu bhavedvijaḥ | dvādaśāhaṃ nṛpasyaivaiśyapañcadaśastathā || 121b) nivartate japadhyāne śudro māsaṃ prayatnataḥ | nirvāṇa dīkṣānāṃ tu sūtakaṃ naiva vidyate || vidyate sūtakaṃ teṣā lokadīkṣānusārataḥ | śikhācchedo nayatrāsti sā dīkṣā lokikī matā || antaryāgaṃ prakartavyaṃ lokikairapi dīkṣitaiḥ | japapradakṣiṇādīni kartavyāni prayatnataḥ || svajāte dīkṣitasyātha ucchiṣṭācchiṣṭasaṃkarāt | snātvā japetmūla mantraṃ śatamaṣṭottarāṅkitaṃ || kārukādi gṛhe bhuktvā taḍāgārāmasthāpane | tathānya liṅgināṃ bhuktvā sahaśraṃ dakṣiṇaṃ japet || brahmacārī gṛhasthaśca bhojyānnaunāparau kvacit | vānaprastha yatīnāṃ tu pūrvavaddakṣiṇaṃ japet || dvijāteścopavāse tu vihatastādṛśo japan | yogohāccaiva pāpiṣṭo gurūṇāṃ sa pathaṃ kṛtaṃ || dadāti cānyo duṣṭātmā tābubhau narakaṃ vrajet | saṃkareṣu ca sarveṣu cetasaiḥ śuddhikāraṇāt || aghoramantro japtavyo yāvaccittaṃ prasīdati | japānne tīrthasevāyāḥ śivārādhana yogataḥ || 122a) gaḍḍukānāṃ pradānena tilājya havanena tu | ācārya sannidhānena saṃhitā śrāvaṇena ca || deva go dvija sevāyāṃ kilviṣaṃ śataso nayet | meghamuktā yathā bhānustadvalloke virājate || tasmādaghanivṛtyarthaṃ prāyaścitta samācaret | sarvadā kīrtiśāṃtyarthaṃ lokedharo vyavasthitaḥ || iti kālottare mahātaṃtre prāyaścittapaṭalaṃ || īśvara uvāca || liṅgāśrayamato vakṣye prāyaścittaṃ śikhidhvajaṃ | liṅgaṃ tu trividhaṃ proktaṃ vyakto bhayā kṛtiḥ || liṅgaṃ bhedo na kartavyaḥ prāyaścitta vidhiṃ prati | tulyaṃ trayāṇāṃ tatvaṃ tu deśikena pratiṣṭhitaṃ || prāyaścitta nimittaṃ tu liṅgabhedo na vidyate | yāgeśvaraṃ calaṃ viddhi sthiraṃ caiva dvitīyakaṃ || prāksiddhaṃ ca tathā sthāpyaṃ dvividhaṃ liṅgamādiśet | sādyānuropitaṃ pūrvamaparaṃ tadvinā sthitaṃ || advaitaṃ ca tathā dvaitaliṅgantu dvividhaṃ bhavet | athāsādhāraṇaṃ pūrvamanyat sādhāraṇaṃ vinā || 122b) svayaṃ vasvaṣṭaliṅge tu aparādhi viśodhanaṃ | paraikṛteparādhi tu śuddhistatra vidhīyate || sveṣṭaliṅga sādhake ca dvaya syātra viśodhanaṃ || aparādho dvidhā jñeya svakṛtyaścāparaiḥ kṛtaḥ | ekaikaṃ dvividhaṃ jñeyaṃ sa kāmākāmabhedataḥ || dvividhaḥ śopi vijñeyo bhautikau naiṣṭhikastathā | bhautiko dvividho jñeyaḥ samayyādiśca deśikaḥ || liṅgāparādhakartṛṇāṃ śodhanaṃ kathyate punaḥ | calasthāpyādapya cale sthāpye dviguṇaśodhanaṃ || pūrvasiddhe cale śuddhiṃ dviguṇāparikalpayet | sthire caturguṇā śuddhiḥ prāk siddhe śuddhimādiśet || sādhāraṇāt tathā sādhye dviguṇā śuddhirīritā | dvaitā dvaita saṃjñe tu dviguṇāṃ śuddhimādiśet || yā tu sādhāraṇe śuddhirdviguṇādviguṇo matā | sveṣṭaliṅgāparādhaṃ tu pareṇa ca kṛtaṃ yadā || dviguṇaṃ svakṛtaṃ prāhuḥ prāyaścitta viśuddhaye | niṣkāmasya sakāsya svayameva paropi vā || 123a) jñātvā jñātvā prakartavyaṃ prāyaścittaṃ śikhidhvaja | sādhakebhyo deśikasya śodhanaṃ dviguṇaṃ mataṃ || bhautikā naiṣṭikānāṃ tu śodhanaṃ dviguṇaṃ hitaṃ | varṇeṣu varṇavāhyeṣu duṣṭe liṅgaviśodhanaṃ || tathaiva sparśite liṅge śodhanaṃ purataḥ śṛṇu | caturvarṇātmako vargā naṭakai vartako paraḥ || upasparśād bhavecchuddi vargāta dvitayo mataḥ | kākādi vargastṛtīyaḥ snānaṃ yenopajāyate || svapacādiścaturthastu sa cailaṃ jalato viśet | saṃsparśena mahāsena caturvargaḥ prakīrtitaḥ || liṅgāśritānāṃ doṣāṇāṃ pramāṇa kathyate punaḥ | yeṣu saṃjāta mātreṣu prāyaścitī bhavennaraḥ || pātakaṃ prathamaṃ proktaṃ liṅgacchāyānu laṅghanaṃ | śatatrayeṇa śuddhiḥ syādaghoraparivartanāt || parivartito liṅge tu sahaśrā ghorataḥ śuciḥ | tricaturluṃṭhite liṅge vivartita mahītale || śuddhiścaivā yute naiva lakṣā abhracyute śuciḥ | abhighāte tu saṃyāte dvyayutācchuddhimādiśet || 122b) adūrādayutenaivā abhighātācchuddhidaṃ bhavet | pādasparśe laṅghane ca tryayutācchuddhimādiśet || tathā pādarajasparśe śuddhiruktākapardinā | tryayutācchūṣma duṣṭe tu dvyayutāccatadambhasya || sūtrasutrodakeṇaiva lakṣapādaṃ vinā śuciḥ | raktaśukrarajaḥ sparśāllakṣācchuddhirudāhṛtā || tatsaṃśiktodakasparśāt pādenyalakṣitaḥ śuciḥ | viṣṭhāsparśād dvilakṣāntu pādenātra tadaṃbhasā || nirmālya gartyallakṣeṇa patanācchuddhimādiśet | viṣṭhāgarte nipātācca sārddhalakṣācchucirmatā || sthirasyānmūlanāllakṣācchuddhiḥ syāsthāpane punaḥ | samutsakānnarasthe tu samutsaka vivarjite || samutsaka liṅge tu hastāt prapatite sati | ayutaṃ hasta mātreṇa kalā tūnādhikaṃ tataḥ || samutsaka vihīne tu hastāt prapatite śive | hastamātra pramāṇācca pūrvoktād dviguṇācchuciḥ || ayutādagninālīde tu yadikānti na hīyate | kāntihīne śucirlakṣāt parityāge kṛte pare || 123a) vyaṅgite pyathavicchāye nadī gartādi pātataḥ | hate naṣṭe nipatite mahāgarta pramādataḥ || svakākālīdite liṅge nīte vā gṛdhracākṣmabhiḥ | hatairājñātaskarairvā svapacairvātha secite || viruddhavargadvitaya spṛṣṭe tyāgo vidhīyate | lakṣaikaṃ tu payed yatnāt tadrūpaṃ sthāpayet punaḥ || tadā śuddhimavāpnoti sādhakodagdha kilviṣaḥ | anyathā naiva mucyeta vidhi vaikalpasaṃbhavāt || evaṃ caivākṣasūtrasya prāyaścittaṃ samārabhet | kintu liṅgādi tārddhena śuddhimatramādiśet || liṅgaṃ pādena ghaṃṭāyāmaparādheṣu liṅgavat | prāyaścittaṃ pradātavyaṃ guruṇātaṃtra vedinā || brāhmaṇādi caturvaṇaiḥ śivadīkṣā vivarjitaiḥ | sveṣṭaliṅga yadāduṣṭe prāyaścittaṃ samācaret || ekadvitricatuścāntaiḥ śataiḥ śuddhirudāhṛtā || kaivartavargaiḥ saṃdṛṣṭe sveṣṭaliṅge pramādataḥ | 123b) ayutācchuddhimāpnoti sādhako nānyathā śuciḥ || spṛṣṭe kākādi vargastu stryayutācchuddhyate naraḥ || vedāyutenasaṃśuddhiḥ duṣṭe tu svapacādibhiḥ | evaṃ saṃsparśite liṅge sārddha dviguṇataḥ śuciḥ || svaśroto dīkṣitai liṅge spṛṣṭe tatra na doṣabhāk | vāmadakṣiṇamārgasthaiḥ spṛṣṭaṃ liṅgaṃ pramādataḥ || ayutā cchudhyate maṃtrī mahāsnānena nānyathā | vāmadakṣiṇamārgasthaṃ saṃparkaṃ parivarjayet || śate naiva tathā lāyād dviśatān sparśataḥ śuciḥ | pañca pātakaṃ yuktānāṃ darśanaṃ parivarjayet || ālāpādayutācchuddhiḥ dviguṇāt sparśataḥ śuciḥ | śayanāntrāyutācchuddhirbhojanāllakṣataḥ śuciḥ || bauddhacārvākasaṃsparśāt śivaniṃdā pareṣu ca | sa cchāstra dūṣakāye ca patitānāṃ viśeṣataḥ || saṃparkayatnato varjyaṃ saṃsparkādviśatā cchuciḥ | kaulikāpālikānāṃ tu saṃparkaṃ parivarjayet || 124a) pañcārtha kālavaktrānāṃ vivādaṃ naiva kārayet | saṃbhāsanaṃ tathā sparśaṃ dūrataḥ parivarjayet || tathā sāṃkhyamatācāryaiḥ sa satkāryānu buddhibhiḥ | vivādo naiva kartavya tadvacca paśulolupai || digambaraiḥ sveta padaiḥ saṃsparśaṃ pariparirjayet | tathā bhāgavatai sārddhaṃ vaktavyaṃ naiva kārayet || varjitānāṃ tu mūḍhātmā yaḥ karotyeva saṃgatiṃ | vṛthāpariśramastasya na tacchiva padaṃ labhet || na ca dveṣaḥ prakartavyo naiva vādaḥ kadācana | yaḥ karoti hi mṛdātmāsau yutācchuddhi māpnuyāt || lakṣārddhaṃ japelliṅgasya mahāsnānaṃ samācaret | dvyayutāntu mahāpūjā kartavyā sveṣṭa pūjite || yatra vai lakṣajāpaṃ tu tatra bhūyonuropaṇaṃ | payodadhighṛtādīnāṃ sahasrāṣṭottara dvaye || mahāsnānaṃ palādīnāṃ phalānāmaṃpi tat samaṃ | jātīpūgaphalānāñca sahasradvitayena ca || kakkolājātipunnāga śrīphalānāṃ tathaiva ca | 124b) raktāvarti yutā sā tu divyagandhasamanvitā | mahāvarti tadvadeva śivasyāgre prakalpayet || mahāsnānaṃ samākhyātaṃ mahāpūjā tadarddhataḥ | ayute copavāsaṃ tu pratyekaṃ parikalpayet || daśāṃsena japāddhomaṃ viṃśatyaṃśena gaḍukāṃ | satyaṃ vrataṃ brahmacaryaṃ bhūśayyāṃ nakta bhojanaṃ || tailābhyaṅga parityāgaḥ satya vāk snāna tatparaḥ | kartavyaṃ śāstra nipuṇaiḥ japāntaṃ yāvadeva hi || prāyaścitta samāptau tu deśikān pūjayet kramāt | bhūhemavastrapānādyairyathāśaktyāthatoṣayet || prāyaścittaṃ yadā kaścit kartuṃ no śaknuyāt kvacit | prārthyānyaiśca prakartavyaṃ yathoktād dviguṇaṃ punaḥ || na prārthyaṃ naiva kartavyaṃ guruṇā mantra vedinā | śivavat pūjayet kiṃtu svaguruṃ śivasāsane || vālavāliśavṛddhānāṃ bhaugināṃ vyādhitātmanāṃ | strīṇāṃ vai kārukādīnāṃ prāyaścittaṃ na vidyate || yato nirbījikādīkṣā teṣu kāryā na cāparā | 125a) samayācāra rahitā dīkṣaiva mokṣadā smṛtā | nirapekṣā tu sā dīkṣā sā pekṣā vījasaṃyutā || bhaktānāṃ susamarthānāṃ sa bījādeśikeṣvapi | strīvālābhaktito vātha liṅgārcanarato yadā || vyatikrame samutpanne prāyaścittaṃ pradāpayet | prāguktā pādatasteṣāṃ prāyaścittena śodhanaṃ || viśeṣapūjanaṃ dānaṃ dātavyaṃ nānyathā śuciḥ | liṅgavaddhomalope tu prāyaścittaṃ samācaret || māsatrayāntare devādakṛtvā tu pavitrakaṃ | lakṣadvayaṃ japedghora śuddhi cāndrāyaṇena tu || atyaṃta pīḍite dehe nṛpa caura bhaye tathā | sūtake vā na kartavyaṃ pūjanaṃ nāti doṣabhāk || kiṃ tvatra mānasaṃ kāryaṃ yāgaṃ sarvārthasādhakaṃ | pūjayetsaunyatataistu samayī putrakocitaiḥ || svaśrotaḥ saṃsthitaiḥ pūjyaṃ na pūjyaṃ vāmadakṣiṇaiḥ | svagururna niyoktavyaḥ pūjana jāpyādi karmasu || śivavacca guruḥ pūjyaṃ pitṛvaddeśikaḥ punaḥ | sādhakāstadvadevāhuḥ putrakāḥ bhrātṛvatsadā || 125b) mitravatsamayasthāśca draṣṭavyā śivamicchatā | sātyarthe deśikā yojyāḥ pratiṣṭhāyāṃ viśeṣataḥ || sādhane ca tathā yojyaḥ sādhakāsta?ṣṭhabhāvataḥ | svakīya parakīyo vā niyojyastu śivārcane || samayī putrako vātha nāsnīyāt pūjanaṃ vinā | ataśca parato deva saṃpūjyamṛtake sati || gṛhiṇī sūtasaṃyogāt sūtakī tena nānyathā | parapākī viśeddure tadā yogyastu pūjane || sūtake yadivedsujña? saṃsparśādvātha sūtakī | antaryāgantu tatrāpi sūtake sanikārayet || praṇāmastotrakādyaiśca saṃtoṣyaḥ paramaḥ śivaḥ | śodhane caiva māyāyāḥ śikhācchede kṛte sati || sūtakaṃ mṛtakaṃsteṣāṃ na kalpaṃ pūjane | pūjākāle tu devasya vipruṣoṅga patanti ca || prāyaścittaṃ tadā kalpyaṃ krameṇaiva ṣaḍānana | āpādājjānu paryantaṃ sadyojātaṃ tu saptadhā || saṃsāredvidhivatmaṃtrī tataḥ śuddho bhavet naraḥ | 126a) jānuto guhya paryantaṃ viprupotsa patati cet | trisaptavāraṃ vāmantu smaraṇādeva śuddhyati || āguhyantu hṛdayān tantu vahurūpaṃ tathā smaret | hṛdayāt mastakān tantu śiktaṃvetsthānamācaret || kitviśamyage? taṃ jāpyaṃ śuddhyate tena nānyathā | akāmā bhautikau yastu kuryāntirmālyalaṅghanaṃ || tasyāyutena śuddhisyāccheśeṣu triṣu pūrvavat | devacaṇḍagurudravyalakṣayitvā hyakāmataḥ || bhotiko lakṣapādena śuciḥ śeṣantu pūrvavat | yat nirmālyena saṃspṛṣṭa tadbhuñjana puruṣeṇa vā || pādonnantatra śuddhiḥ syāt sparśa laṅghana bhakṣaṇe | anumatsa praviṣṭaṃ yaccandanādi pramādataḥ || tatra pādena nirmālyā cchuddhiliṅgādi śodhanaṃ | devadravyaṃ gurudravyaṃ caṇḍadravyaṃ śvarasya ca || bhakṣayekṣā pradānācca prāyaścittī bhaven naraḥ | pradāne laṃghane tulyamupekṣayāṃ tadarddhataḥ || gurudeva tadarddha tadvijātīrnā dravyaṃ yatnena varjayet | advaitaṃ pūjayed yastu dvaitaṃ liṅgapramādataḥ || 126b) akāmāllakṣapādantu tṛtīyeṣvapi pūrvavat | evaṃ vai dvaitamantre tu nirācāre vivarjayet || avisarjaterghapātre tu bhagne vātha pravartate | dviśatācca sahasrañca kramād vai pañcabhiḥ śuciḥ || kīṭāmipādine vedya pradarśane śatataḥ śuciḥ | vātārighātau cotpanne sāmānye kṛttikāsuta || nṛpāritoyahyatabhuka sakāsāttaskarasya ca | tatrāpya dviśataṃ jāpyamaghoraṃ ghoraśāntaye || deśaṃ kālavalaṃ jñātvā prāyaścittaṃ pradāpayet | tripañcasaptadaśabhirācāryaiḥ śāstrapāragaiḥ || na mūrkhairdīrghasūtrairvā nāstikairvāpi hetukaiḥ | svaśāstra niyatābhyāsaiḥ prāyaścittaṃ pradāpayet || yathāśāstropadiṣṭaṃ tu na nyūnaṃ nādhikaṃ kvacit | nyūnādhika pradānena deśikaḥ pāpabhāg bhavet || tasmāt sarva prayatnena śāstrācāraṃ samācaret || iti kālottare mahātantre prāyaścittapaṭalaṃ || 127a) īśvara uvāca || akṣasūtravidhānantu kathyamānaṃ śṛṇuṣvataḥ | śatenāṣṭottareṇaiva uttamaṃ parikīrtitaṃ || tadarddhātmadhyamaṃ śastaṃ tadarddhātkanāśaṃhitaṃ | rudrākṣajaṃ mahābhṛtyai muktidaṃ paramaṃ śubhaṃ || ekavaktraistrivaktraiśca caturvaktraiśca pañcabhiḥ | ṣaṭvaktrairvādhvakartavyaṃ stasmātmiśraistu varjayet || mukhai mukhaṃ prakartavyaṃ mukhaṃ mūle vivarjayet | evaṃ vai sarvaratnānāṃ vṛkṣajeṣu jaleṣu ca || putrajaṃ putrajīvārthaṃ padmajaṃ cāṇimādiṣu | iṃdrākṣaṃ rājyadaṃ sūtraṃścakrākṣaṃ tadvadeva hi || ariṣṭasamaneśastaṃ māriṣṭaṃ sūtranāyakaṃ | hematāramayaṃ bhūto śeṣalohocchita punaḥ || trapusīsāyasaṃyojyaṃ mahāśaṃkhaṃ ca māraṇai | āpyāyane saṃkhasūtramauktikaṃ putravarddhanaṃ || sphāṭikaṃ bhūtidaṃ puṃsāṃ vasye vidrumasambhavaṃ | mṛtmayaṃ tadabhāvāntūccāṭe rājavartanaṃ || sarvakāmapradaṃ puṃsāṃ sūtraṃmaṇimayaṃ hitaṃ | ratnajaṃ bhuktimuktyarthaṃ śasyajaṃ śasyavṛddhaye || athavātūtthitaṃ śastaṃ rasyasyaiva tu sādhane | athavā sarvajanaivakartavyaṃ vandhitena tu || arcane yakṣamātṛṇāṃ sādhane guhyakeṣu ca | sūtradravyaṃ mayāproktaṃ pramāṇaṃ kathyate punaḥ || dhātrīphalapramāṇena jeṣṭhametadudāhṛtaṃ | vacarāṇḍapramāṇena caṇakātmadhyamādhamaṃ || navatritantunā proktaṃ kartavyaṃ pūrvavacchubhaṃ | nāgapāśaṃ tu sāvitraṃ rudrākṣaṃ vātha granthanaṃ || granthārdhakantu mevākhyaṃ kartavyaṃ naiva laṃghayet | kṣālayet sadyojādevena vāme devena gharṣayet || dhūpayedbahurūpeṇa lepayen puruṣeṇa tu | mantrayet pañcame naiva pratyekaṃ tu śataṃ śataṃ || meruṃ ca pañcame naiva tathāghoreṇa mantrayet | mudrāṣṭa pradarśitavyaṃ pratyekaṃ pūjayet kramāt || meruṃ ca pañcabhiḥ pūjyaṃ pūrvavacca yathāśivaṃ | anāmāṅguṣṭhā vyukramājāpaṃ kuryāt tu mānasaṃ || 128a) sāṣṭottara śatainaiva phalaṃ koṭiguṇaṃ bhavet | madhyamāṅguṣṭhā vā kramya jāpaṃ kuryādupāṃśukaṃ || tadalakṣaphalaṃ tasya śatajāpān prajāyate | tarjanyaṃguṣṭha cākramya japaṃ bhāṣyaṃ tu kārayet || akṣarākṣarasaṃtānaṃ na drutaṃ na vilaṃvitaṃ | phalaṃ sahasra guṇitaṃ prāpnuyānnānṛtaṃ vacaḥ || bhuktaye sṛṣṭi mārgeṇa karṣayedakṣasūtrakaṃ | ūrddhamārgeṇa muktyarthaṃ karṣayecca śanaiśanaiḥ || meru na laṅghayet mantrī laṅghanād doṣa bhāg bhavet | sahaśraṃ bahurūpasya japtavyaṃ tena śuddhyati || pramādāt patite bhūmau japtavyaṃ tu śatadvayaṃ | pādābhyāṃ patanāntasya sahasraikaṃ japet tadā || vastre vā patitaṃ tacca śataikācchuddhimāpnuyāt | yathāliṅga tathā tasya prāyaścittaṃ purohitaṃ || kintu pādena prakartavyaṃ nānyathā siddhimāpnuyāt | meruhīnākṣa mālā tu kartavyā vā prayatnataḥ || tasya śataṃ guṇaṃ puṇyaṃ tadākāryākṣamālikā | 128b) tasyā na laṃghane doṣo yato meru vivarjitā | patane ca tathānyeṣu prāyaścittaṃ tu sūtravat || iti kālottare mahātantre akṣasūtramālāpaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi ghaṇṭālakṣaṇamuttamaṃ | yasyāḥ śabdena vighnāstu yānti sarvadiśodaśaḥ || vyādhayo durgrahāḥ sarva tathogrāśca vināyakāḥ | dusvapnarākṣasā duṣṭāḥ vetālā bhairavāḥ śivā || ḍākinyo bhūtasarpāśca sarpyāḥ karkoṭakādayaḥ | valikāmāhantu kāmāratikāmāstathā pare || ghaṇṭāninādaśravaṇādvatavīryā bhavanti ca | tasmāt sarvaprayatnena pūjākāle sadāhanet || tasyāmānaṃ pratiṣṭā ca kathayāmi tathādhunā | vedāśraṃ triguṇaṃ kṛtvā pratyaśraṃ cāṣṭadhā bhajet || ravakṣetramadhobhāge madhyakṣetre grahaḥ smṛtaḥ | triśūlaṃ vṛṣabhaṃ vātha yathāśāstraṃ prakalpayet || 129a) arddhacandraṃ ravakṣetre madhyādūrddhavivarddhayet | vasvaṃśapārśvato datvā tanmukhā mūlatopi ca || viparītena pṛṣṭe tu candralekhe vavartayet | aṣṭāṃśāllālanaṃ śastraṃ nirgamaṃ cāṣṭamāṃśataḥ || madhyakṣetraṃ tu nirvartya pragrahaṃ kārayet tataḥ | sārakaṃ dvipadaṃ śastaṃ vistṛtañca catuṣpadaṃ || ucchrayeṇa samaṃ ślakṣu? tatorddhamalasārakaṃ | catuṣpadantu vistārā dvipadaṃ tat samunnataṃ || tadūrddhaṃ kārayecchulamathapāśupataṃvaraṃ | vṛṣaṃ vātha prakartavyaṃ kamalaṃ vā suśobhanaṃ || evaṃ ghaṇṭā prakartavyā pañcalohasamudbhavā | ravakṣetrodbhavaṃ kāryaṃ tārajaṃ vātha hemajaṃ || nānāratnamayaṃ śastaṃ lalanaṃ tīkṣaṇalohajaṃ | nirvartyevaṃ prayatnena kṣālayed bhasma vāriṇā || pañcagavyena saṃprokṣa snāpayed gandhavāriṇā | aghoreṇaiva saṃpūjya puṣpadhūpārghavistaraiḥ || sahaśrāṣṭottareṇaiva vahurūpeṇa mantrayet | 129b) sarveṣāṃ caiva duṣṭānāṃ bhrāsaṃ tu janayet sadā | prīṇāti sarvamantrāṇāṃ śastramastreṇa cālayet || dhūpadāne cālitavyā tadrutā na vilaṃvitā | pūjānte yatnataḥ sthāpyā yathābhaṅgaṃ na jāyate || laṃghanādi pramāhe tu prāyaścittaṃ tu liṃgavat | kiṃ tvaṣṭāṃśena kartavyaṃ sthāpitāyāṃ na cānyathā || sthāpitā yāstu ghaṃtā yā na sā duṣṭavimardinī | kiṃtu tālikānāntu vighnānāṃ drāvaṇī parā || yadā bhūmau patet kasmāt tadā ghoraśataṃ japet | bhagna yā tu sahaśrantu japtvānyāṃ kārayet tadā || tan madhye nāpareṇaiva pūjayitvā tu kārayet | sarvān kāmānavāpnoti ghaṃṭā pāścālanena tu || iti kālottare mahātantre ghaṃṭālakṣaṇapaṭalaṃ || īśvara uvāca || puṣpādhyāyaṃ pravakṣyāmi yathāvadanu pūrvaśaḥ | hitāyasādhakānāñca sarvakāmaphalāptaye || (dyadādyatmani? tulyañca ḍamaruṃ vādyate śubhaṃ | tathālayanivṛtāñca pujānapūryanamādiśet || ṭhis two line is bottom of page) pratyagraiḥ kusumaiḥ pūjyamakhaṇḍarajyagupsitaiḥ | 130b) vakapuṣpaiḥ sadāpūjyaḥ śivaḥ sarvāthakāmadaḥ || na merupatraiśca phalaistathā kuṃkumakeśaraiḥ | sugandhapuṣpairyatnena brahmapadmairviśeṣataḥ || ityuttameḥ prayatnena puṣpaiḥ pūjyo maheśvaraḥ | teṣāṃ paryuṣitatvaṃcca sthitaṃ samvatsarāvadhi || padmāni śitaraktāni kumudānyutpalāni ca | śuklapadmāni pītāni punnāgaṃ vilvapatrakaṃ || iti pradhānapuṣpāṇi madhyamāni prakīrtitaṃ | eṣāṃ paryuṣitāśaṃkā kāryā pañcadinorddhataḥ || kundakubjakadrāramallikāgastya kiṃsukā | arkadhutūrabhṛṅgākhyā surabhīdumvikā tathā || tilakāśokajātī ca mālatī jāti campakāḥ | mandāraṃ maruvaṃ caiva varddharīkāṣṭacaṃpakaṃ || madanaṃ damanaṃ caiva droṇāhaṃ pāṭalā dvayaṃ | yuthikā pāravaṃ caiva tamālaṃ karṇikārakaṃ || āḍharūpaṃ samī caiva kuśā vai saṃkhapuṣpikā | dvidhā kadambapatraṃ ca sumanā keśaraṃ tathā || 130b) jayaṃtī ca valāmoḍhā caturthī vijayī tathā | sthalanīlotpalaṃ śastaṃ tathānyasthala paṅkajaṃ || gairikā brahmapuṣpāṇi tagarikā vinākilaṃ | govindapuṣpadātavyaṃ tathā karpūrapatrikā || gopālasūryaṃ sūrya ki tvat svapnañca madhyamaṃ | kāśāyaṃ karkaṭīpuṣpaṃ keralī dāpayet sadā || varjayet ketakī puṣpaṃ kuṣmāṇḍaṃ nimbasambhavaṃ | paiśācaṃ śālmalī jātaṃ girikarṇikasambhavaṃ || iti puṣpāṇi deyāni pratyagrāṇi ṣaḍānana | divyoṣadhīnāṃ patrāṇi puṣpāṇi ca phalāni ca || dātavyāni prayatnena kuśapuṣpāṇi yatnataḥ | rūpaghrāṇayutānyāni dātavyāni prayatnataḥ || rūpaghrāṇi vihīnāni prāguktāni vināsuca | varjitāni prayatnena aprasiddhāni ṣaṇmukha || bhuktaye gandhapuṣpāṇi rūpayuktāni muktaye | uktebhyo nyatamagrāhyaṃ siddhārthasādhakena tu || iti kālottare mahātaṃtre puṣpapaṭalaṃ || 131a) īśvara uvāca || aṣṭapuṣpī vidhānantu śṛṇu ṣaṇmukha tatvataḥ | aṣṭāpuṣpāṇi deyāni śivasya parameṣṭhinaḥ || puṣpāṣṭakapradānena pūjito bhavati śivaḥ | ahiso prathamaṃ puṣpamindriyāṇāntu nigrahaṃ || kṣāntipuṣpaṃ dayāpuṣpaṃ jñānapuṣpaṃ paraṃ mataṃ | tapaḥ puṣpaṃ matyapuṣpa bhāvapuṣpaṃ tathāṣṭamaṃ || varasthitānāṃ kathitāṃ yatīnāṃ cāṣṭapuṣpikā | anayā jñātamātreṇa jīvanamuktitvamāpnuyāt || muṣṭapuṣpī vidhānantu punareva nirādyate | vāruṇaṃ śalilaṃ puṣpaṃ somyaghṛta payodadhi || prājāpatya tathānnādi āgneyadhūpadīpanaṃ | phalapuṣpādikañcaiva vānaspatyantu pañcamaṃ || pārthivaṃ kandamūlādirvāyavyaṃ gandhacandanaṃ | śrarddhākhyaṃ śivapuṣpaṃ tu kathitā cāṣṭapuṣpikā || ādyānāṃ sarvadā śastaṃ samavasthita cetasāṃ || 131b) punareva pravakṣyāmi aṣṭapuṣpī yathāsthitāṃ | āsane prathamaṃ puṣpaṃ dātavyaṃ śuddhacetasā || mūrtidānaṃ hṛdākāryaṃ puṣpaiṇevā pareṇa tu | pañcapraṣṭaṃ pradānena paṃcāṅgāni prakalpayet || śiva tathāṣṭame naiva kathitā cāṣṭapuṣpikā | athavā tasya dātavyaṃ brahmāṅgaiḥ pañcapuṣpakaṃ || īśānaṃ netramantreṇa tanu tat puruṣeṇa ca | aghoraṃ śikhayā yuktaṃ vā mantraśirasānvitaṃ || sadyojātantu hṛnmantraṃ puṣpaṃ vai pañcamaṃ mataṃ | śeṣamāsanamūrtyākhyaṃ paraṃ caivāmuṃmaṃ punaḥ || mūlapuṣpāṇi padmādyā vaktrāṅgarahitaṃ vibhoḥ | etāni cāṣṭapuṣpāṇi sarvasādhāraṇāni ca || sarvasiddhi pradāne ca tathā sarvāśrameṣu ca | sarveṣāṃ caiva varṇānāṃ sarvasādhāraṇāni ca || ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ pūjayecchivaṃ | prātarmadhyāhna samaye tathā cāstamiteravau || pūjayet parayā bhaktyā aṣṭapuṣpā vidhānataḥ | 132a) daridrāṇāmanāthānā vālastrī vāliśeṣu ca | bhogināṃ vyādhi puṣṭānāṃ tathā dhyānārpitātmanāṃ || śivaśāstrānuraktānā nānāsiddhi hitātmanāṃ | anuraktaviraktānāṃ kathitā cāṣṭapuṣpikā || iti kālottare mahātantre aṣṭapuṣpikāpaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi vratāni tu yathākramaṃ | aṣṭamyāṃ tu caturdaśyāṃ pakṣayorubhayostathā || upoṣya sayato bhūtvā trividhināntarātmanāṃ | tato parehni śucinā viśeṣān pūjayecchivaṃ || pūrvoktena vidhānena japahomādi mācaret | pūjayet parayā bhaktyā guruṃ vā sādhakādikaṃ || tataśca pañcagavyantu prāsayecculukaistataḥ | samācampopasaṃspṛśya haviṣyānnena vartanaṃ || anena vidhinā yatnād yāvajjīvaṃ vrataṃ caret | pitṛn pitāmahaṃ caiva tathaiva prapitāmahaṃ || vāsayecchiva lokestu vratasyāsya prabhāvataḥ | 132b) etacchiva vratanāmavratānāmuttamottamaṃ | aśaktānāṃ tu naktañca vrataṃ pāpaharaṃ paraṃ || brahmacaryamadhaḥ śayyā snānaṃ tailādi varjanaṃ | haviṣyamannaṃ satyañca vratasthe naiva kārayet || etad vrataṃ paraṃ vatsa yatīnāṃ sarvadāhitaṃ | aṣṭaṃmyāṃ ca caturdaśyāṃ ṣaḍaśīti mukheṣu ca || gṛhasthāni yamenaiva naktaṃ samāsa caret | punareva pravakṣyāmi vratānāṃ paramaṃ vrataṃ || kartavyaṃ parayā bhaktyā mahāpāpakṣayaṃkaraṃ | śivasā yojyadaṃ yasmāt tasmād yatnāt samācaret || māghaśuklatrayodaśyāmupoṣya ca prayatnataḥ | nityakṛtyantu nirvartya bhadraṃ yatnena vartayet || maṃḍape vedikā madhye vitānadhvajaśobhite | vaijayantī samāyukte nānā sragkandhamaṃḍite || pūjayet tatra deveśaṃ yathā vibhavavistaraiḥ | mātrāṣṭaka trayaṃ pūrvamuddhṛtya ca satārakaṃ || śivāya sa namontantu mantra caitannavākṣaraṃ | 133a) anena pūjayet tatra śivaṃ paramakāraṇaṃ || kundapuṣpāyute naiva lakṣanātha prapūjayet | yathāsambhavato vātha kundapuṣpaiḥ prapūjayet || aguruṃ malayaṃ candraṃ kuṃkumantu rasaṃ dadet | dīpānāṃ tu śataṃ dadyāt mahāvarti catuṣṭayaṃ || naivedyāni vicitrāṇi phalamūlāni bhūrisaḥ | ādrakaṃ kṣīrapānaṃ ca śivasyāgre pradāpayet || sahaśraṃ caiva japtavyaṃ proktamantraṃ ca ṣaṇmukhaḥ | home tathā prakartavyaṃ guggulena ghṛtena ca || rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ nānā toraveṇa tu | tataḥ prabhāta samaye nityaṃ kṛtvā tatorddhataḥ || śivaṃ saṃpūjya tatrasthaṃ prāguktena krameṇa tu | homastu pūrvavat kāmaḥ śivasyāgrai vrajet tataḥ || brahmoktaṃ tantri bhāgantu śivāya vinivedayet | tathānnahemapātre tu ācāryāya pradāpayet || suvarṇapaśu gobhūmistasmai deyaṃ yathākramaṃ | vrataṃ samarpayed bhaktyā śivāya niyamena tu || visarjya parameśānaṃ tathāmno saṃprapūjitaṃ | 133b) tataḥ saṃprāsanaṃ kuryāt naktakālena cānyathā | brahmakurcāvaśeṣantu haviṣyānnena vartanaṃ || vratametat samākhātamāyuḥ śrīkīrti putradaṃ | dehānte śivaloke tu modate pitṛbhiḥ saha || caitraśuklacaturdaśyāṃmupoṣya vratamācaret | vartayet sarvabhadraṃ ca prāgukte yāgamaṇḍape || viśeṣasnapanaṃ kāryaṃ nityakṛtyādanantaraṃ | sādhakena purākāryaṃ śivasya ca viśeṣataḥ || tatra kumbhoṣṭake naiva yathānu krama yogataḥ | sādhakena prakartavyamabhiṣekaṃ yathākramaṃ || sa devabhūtajaṭābhyā tathaiva ca śatāvara | abhayā sahasaṃyuktaṃ kalasaṃ prathamed bhavet || sadyojātābhi jyaptena tena snāyā tu sādhakaḥ | sveta candana yuktena vāmamantrābhiṣecanaṃ || kuṃkumodaka kuṃbhena śatāvartana pārataḥ | puruṣeṇa tathā snānaṃ mṛgasiddhārtha rocanaiḥ || pañcamaṃ śaśi saṃmiśraṃ secanaṃ pañcamena tu | phalakuṃbhena ca hṛdā hyekaḥ kāryā vijānatā || 134a) śirasā hemagarbheṇa śikhā vajrodakena tu | snānamevantu nivartya kāmāyāgaṃ samārabhet || phalānāntu sahasrena mahāsnapana mārabhet | sāṣṭottaraśate nātha phalānāṃ vā ṣaḍānana || payasā ca tathā dadhnā ghṛtena madhunā kramāt | gandhodakena saṃsnāpya rocanāyāḥ phalena tu || palyardheṇaiva candreṇa phalapuṣpodakena ca | samālabhya tato bhaktyā vastrairācchādyaśobhanaiḥ || dīpamālyagrato deyā naivedyaṃ pānakāni ca | tato damanakaiḥ pūjyaḥ śivaḥ paramakāraṇaḥ || dhūpaṃ kṛṣṇā'guruṃ dadyāccandrakuṃkumakeśaraṃ | vānaraṃ vānameruṃ saṃdhayaṃ syād vāyugocare || evaṃ kṛtvā japaṃ kāryaṃ sahasraṃ bhāvitātmanā | homaṃ tathā gugulena mulamantreṇa kalpayet || homaṃ kṛtvā yathā nyāyaṃ śivāya vinivedayet | ācāryān sādhakādyāṃśca samayī putrakāṃstathā || pūjayet parayā bhaktyā vastrahemānupūrvakaiḥ | rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ prāsanaṃ tatra kathyate || 134b) kāpilaṃ prāsayet kṣīramakhaṇḍaṃ sa ghṛtānvitaṃ | etad vratottamaṃ nāma tatra puṇyaphalaṃ śṛṇu || aśvamedha sahaśrāṇi vājapeya śatāni ca | vratasyāsya mahāsena kalānārghanti ṣoḍaśīṃ || kulānyuddharate yasmād daśapūrvaṃ daśāparaṃ || vaiśākhamāse kartavyaṃ vratamevaṃ yathoditaṃ | kintu dhuttūrapuṣpaistu pūjayet parameśvaraṃ || anena vrata puṇyena śivasyānucaro bhavet | jyeṣṭhaśuklatrayodaśyāṃ rathayātrāṃ prakalpayet || phālguṇe vā tathā caitre kārtike sarvasiddhidaṃ | śitapakṣe tathāṣṭamyāṃ caturdaśyāṃmathāpi vā || mātṛṇāṃ śuklapakṣe tu nāgadaitya graheṣvapi | saptamyāṃ ca trayodaśyāṃ kuryāt kuṇḍalavarddhanaṃ || mahāpaṭaṃ vicitrantu samastaṃ bhrāmayet pure | kiṃkinī dāmasaṃyuktaṃ racanāṃ vāmarānvitaṃ || gurūṇāṃ ghoramantreṇa śataṃ japtaṃ tu kārayet | dvārasyāgre tu saṃsthāpya kāryaṃ vāditra nartanaṃ || 135a) mahāpaṭaṃ tathānyaṃ ca vāhyadeśe tu kārayet | paurāṇikī kathālāpaṃ tatra sītādi vartanaṃ || evaṃ kṛte dvitīyehni pūjāṃ kṛtvā viśeṣataḥ | pūjitavyaṃ prayatnena bhautike naiṣṭhikaiḥ kramāt || ācāryāḥ sādhakaundrāśca samayī putrakādayaḥ | tatonte rathayātrā tu kartavyā sādhakena tu || nānāvastraiḥ suracitaṃ patākādhvajamaṇḍitaṃ | kiṃkiṇī cāmarairyuktaṃ vṛṣamālāpaṭānvitaṃ || dvāreṣu dvārapālāṃśca paṭasthāṃ tatra kārayet | vajrādīni tathāstrāṇi sākārāṇi prakalpayet || paṃcāyatana yuktāpi na vā yatanatopi vā | athaikā yatanaṃ kāryaṃ vṛṣabhāgravibhūṣitaṃ || vṛṣabhairbījibhirvātha kuṃjaraiḥ karṣayed rathaṃ | nṛtyaṃ gītaṃ tadagre tu dhūpaṃ nānā vidhaṃ dadet || yajamānena saṃprārthya pabhrāmyo nagare rathaḥ | rathayātrā vasāne tu rathasthaṃ parameśvaraṃ || uttārya bhadrapīṭhi tu śivasyāgre tu nidhāpayet | 135b) tataḥ saṃpūjya yatnena puṣpadhūpāntakaiḥ kramāt | rathayātrā phalaṃ śambhoḥ śakti haste samarpayet || rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ gītavāditra nartanai | itihāsapurāṇottha kathābhiḥ krauñcasūdana || viśeṣapūjā kartavyā tṛtīyehni prayatnataḥ | saṃpūjya parayā bhaktyā deśikaiḥ śivayogibhiḥ || devasya purataḥ kāryaṃ prayatnād valimaṇḍalaṃ | rudrādi kramayogena nānā bhakṣastu pūjayet || pakvāgnaiḥ suvicitraiśca piṣṭasaṃkalpasālibhiḥ | śitapītādi varṇatve śālayastatra kalpayet || nirvartya parayā bhaktyā śivāya valimaṇḍalaṃ | itihāsapurāṇottha nāndīśabdaṃ samuccaret || modante pitarastasya nāndīghoṣeṇa nānyathā | nāndī ghoṣaṃ prayatnena śivāya vinivedayet || pitṛn pitāmahāścaiva tathaiva prapitāmahān | putrapautrān prapautrāśca tārayet kimataḥ paraṃ || 136a) sā lupta piṇḍāye kecit tadā kiñca hatā punaḥ | pititā vātha dagdhā vā nandīghoṣaṃ prakalpayet || vastronupānagandhaiśca tathā vai draviṇena ca | pānairnānāvidhaiścaiva tāpayet tat prayatnataḥ || āṣāḍhasya caturdaśyāśitāṣṭamyāṃ viśeṣataḥ | snāpayet parameśānaṃ pañcagavyena bhūriṇā || pralipya candane naiva dhūpaṃ dadyācca gugguluṃ | pāyasaṃ ghṛtasaṃyuktaṃ śivāya vinivedayet || saṃpūjyaparayā bhaktyā padmānāmayutena ca | sahasreṇa tadarddheṇa yathā saṃbhavato'thavā || homaṃ padmai prakartavyaṃ prayatnācca ghṛta pluteḥ | vrataṃ padmātmakaṃ śambhoḥ savya haste samarpayet || gavyajānuṃ nyased bhūmau savye puṣpaṃ tu kārayet | saṃhitāṃ tu sakṛt smṛtvā devāya vinivedayet || ācāryān śivabhaktāśca bhūvastrādibhirarcayet | prāsanaṃ goghṛte naiva kartavyaṃ culuka trayaṃ || sarvakāmapradaṃ nāma vrataṃ brahmātmasaṃjñakaṃ || 136b) śrāvaṇe śuklapakṣe tu caturdaśyāṃ viśeṣataḥ | snāpayet parayā bhaktyā śivaṃ pañcāmṛtena tu || vilepayet kuṃkumeṇa vastrairācchādayet tataḥ | dīpānāṃ tu śataṃ dadyāt mahāvarti catuṣṭayaṃ || śatekaikeṇa kalpāstu raktavastrāstu vartayaḥ | khaṇḍakhādyānyanekāni phalamūlāni kalpayet || ghanaṃ pakvaṃ dadet kṣīraṃ sītalaṃ candrasaṃyutaḥ | nīlotpalaiḥ tat pūjyaścāyutena prayatnataḥ || yathālābhena vā pūjyaṃ jāpaḥ sāhaśriko bhavet | tathyahomaḥ prakartavyastilairghṛtavimiśritaiḥ || vrataṃ nivedayet paścācchivāya vidhipūrvakaṃ | anena vratamukhyena prīyatāṃ me sadāśivaḥ || tatastu deśikādyāṃśca yathāśaktyā prapūjayet | prāsanaṃ kaliṃpilājena kartavyaṃ siddhimicchatā || śrīkāmaiḥ putrakāmaiśca prītikāmaiśca kārayet | rājasūya phalaṃ yāti vratasyā syānu secanāt || evaṃ bhādrapadaṃ kuryāt kanavīraiḥ prapūjanaṃ | snānaṃ saṃpūjanaprāgvadarcanaṃ prāsanaṃ tathā || 137a) prītikāmaḥ sadā kuryāt cakravartitva māpnuyāt || na meruvakapuṣparvāmāsi āśvayuje yajet | snapanaṃ pañcagavyena secanānu vilepanaṃ || pūjayet mallikā puṣpaiḥ sumanā saṃbhave ratha | dadhnā tu prāsanaṃ tatra putrakāmena kārayet || aśvamedhaphalaṃ yāti vratasyāsya prabhāvataḥ | kārtikīmāsisaṃprāpte caturdaśyāṃ śite dine || upoṣyamaśucirbhūtvā pūjayet parameśvaraṃ | mahāsnānaṃ prakartavyaṃ sahaśraikena mānataḥ || payasā ca tathā dadhnā ghṛtena madhunā tathā | tathā gandhodake naiva saṃpūjya ca vidhānataḥ || vilvapatraistu saṃpūjya kuṃkume keśareṇa ca | dātavyādīpamālā tu mālāvati catuṣṭayaṃ || dhūpaṃ kṛṣṇāgaruṃ deyaṃ sa candraṃ kuṃkumānvitaṃ | bhakṣāṇi vividhānyatra śākamūlaphalāni ca || dātavyāni prayatnena sahaśraṃ parivartayet | tathāhomaḥ prakartavyaḥ guggulena ghṛtena tu || 137b) ācāryāstatra vai pūjyā daśadvādaśapañca vā | suvarṇaratnavastraiśca bhūmiyānairviśeṣataḥ || rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ prabhāte pūjayet tathā | vrataṃ samarpayet paścācchivāya paramātmane || prāsayed brahmakūrcantu kramaprāptaṃ nirucyate | gomūtraṃ gomayaṃ kṣīraṃ dadhisarpikuśodakaṃ || grāhyaṃ vai kāpilaṃ yatnāt pañcabrahmābhimaṃtritaṃ | gomutra gopalamātraṃ vāmadevābhimantritaṃ || karṣārddhaṃ gomayanyaiva sadyojātābhimaṃtritaṃ | aṣṭadhā ghoradevantu palamātre ghṛte nyaset || puruṣeṇa prayatnāntu tripalaṃ dadhi mantrayet | īśānena palānyaṣṭo kṣīrasyevābhi mantrayet || kuśodakaṃ śive naiva śatāvartya paladvayaṃ | parito homakuṃḍāya vekaikantu kramān nyaset || sāṣṭottaraśataṃ naiva tatra sarvābhi maṃtrayet | taṃtribhāgaṃ samuddhṛtya śivāya vinivedayet || ācāryāyatadvacca hemapātre samarpayet | 138a) sa vrato bhūmiṃ saṃyuktau varāśvaṃ hemasaṃyutaṃ | dānaśopaṃ tatastrāṃśaṃ pūjānte brahmamaṃtritaṃ || atītya paścimāṃ saṃdhyā saṃprāpya brahmakūrcakaṃ | brahmabhiḥ kalpitaṃ yasmād brahmahatyāṃ vyapohati || tenāyaṃ brahmakūrceti khyātaṃ brahmādi sevitaṃ | mucyate pañcapāpebhya ihajanmādyasaṃcitaṃ || dīkṣānte ca pratiṣṭhānte pavitrānte ca kārayet | āṣāḍhe kārtike vātha caitramāghetha phalgune || yaḥ pibet prayato bhaktyā śivasā yojyatāṃ vrajet || iti kālottare mahātaṃtre brahmakūrcavidhiḥ || īśvara uvāca || caturdaśyāṃ viśeṣeṇa mārgaśīrṣasya ṣaṇmukha | snāpayet pūrvavidhinā vittasādhyaṃ vināyuta || sugandhipuṣpaḥ saṃpūjyaṃ caṃpakairvā viśeṣataḥ | japahomādikaṃ karma prāguktaṃ ca samācaret || gomekāṃ dakṣiṇāṃ dadyādācāryāya prayatnataḥ | prāsanaṃ brahmakūrcantu kartavyaṃ pūrvavat suta || pauṣpe caiva śivaṃ pūjya arkapuṣpaistu lakṣataḥ | snapanaṃ prāsanaṃ dānaṃ kārtike tu yathā tathā || ya evaṃ kurute yatnād vidyā tatva patirbhavet | yāvajjīvaṃ prakartavyaṃ pratisamvatsaraṃ suta || samarpayed vrataṃ tajñā mokṣamakṣayamicchatā | āgamotthita kāryāṇi vratāni niyamāni ca || parataṃtrādi tānyasmin varjanīyāni yatnataḥ || iti kālottare mahātaṃtre vratayātrāpaṭalaṃ || īśvara uvāca || daridrāṇāmanāthānāṃmakṣamāṇāṃ viśeṣataḥ | vālavṛddhānāṃ turāṇāṃ ca bhogiṇāṃ strīṣu vāliṣu || vidhānaṃ teṣu vakṣyāmi yathāmucyanti ṣaṇmukha | bhūtāyāṃ phālgune kuryānnityakṛtyatvanantaraṃ || rātrau viśeṣa pūjāntu mahāsnapanasaṃbhṛtā | mahādīpa dvayaṃ deyaṃ śatamaṣṭottaraṃ punaḥ || sa ghṛtaṃ guggulaṃ dhūpaṃ śivaṃ paśupatiṃ yajet | khaṇḍakhādyānyanekāni bhakṣāṇi vividhāni ca || śuddhāni mṛdumaṣṭāni śālibhakṣāṇānekaśaḥ | saṃpūjyaparameśānaṃ śivaṃ paramakāraṇaṃ || 139a) śivabhaktāstraye viprāḥ pūjitavyāḥ śivāgrataḥ | yathāsāmarthyato bhaktyā vittasāṭhyaṃ vināsuta || rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ śivasyāgraṃ śivaṃ yajet | evaṃ vratavaraṃ śambhoḥ prabhāte pūjya nivartayet || śivodātā śivobhoktā śivaḥ sarvamidaṃ jagat | śivo yajati sarvatra yaḥ śivaḥ mohameva ca || karmaṇā manasā vācā duṣkṛtaṃ yanmayākṛtaṃ | nyūnādhikaṃ mahādeva draṣṭavyaṃ ca kriyātmakaṃ || tatsarva parameśāna gṛhāṇaparameśvara | nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ yatkṛtaṃ tu mayāśiva || tatsarvaṃ parameśāna mayātubhyaṃ samarpitaṃ | kālātmanā tvayā deva sthitosi cidacityate || kliṣṭamakliṣṭamevāstra sāmyayātvadhikaṃ punaḥ | kṛpayā sarvabhūtānāṃ kuru deva jagatpate || na kṛtaṃ tu mayā kiṃcid vrataṃ dānādikaṃ kvacit | anena vratamukhyena sarvasaṃpāditaṃ mayā || vratadānādikaṃ śaṃbhoḥ tvat prasādān tvadājñayā | idaṃ vratavaraṃ deva mayātubhyaṃ samarpitaṃ || 139b) paridreśca parītaiśca yatibhiryogibhistathā | vālavāliśavṛddhaiśca strīnarairvyādhi pīḍitaiḥ || prayatnān phālgune kāryaṃ śivasyāgre tu jāgaraṃ | ye tasmin bhūtadivase viśeṣānnārcayanti ca || śāsto bhūtapatisteṣāṃ bhūtaiśca paribhūyate | phālgune caiva bhūtānāṃ tasmāt bhūtamati jayet || aṣṭamyāṃ tu caturdaśyāṃ vratānyuktāni pūrvavat | tāni sarvāṇi te naiva vratānyeva kṛtāni ca || iti kālottare mahātaṃtre phālguṇakṛṣṇacaturdaśīvratapaṭalaṃ || īśvara uvāca || caitraśuklān samārabhya vratārthamathavocyate | upoṣyaśucinā ṣaṣṭhyāmviśeṣāt ṣaṇmukha yajet || mṛdayāṃ pratimāṃ kṛtvā paṭe kuryād viśeṣaḥ | ṣaṇmukha dvādaśabhujaṃ vālavat kāñcana prabhaṃ || mayūravāhanaṃ devaṃ sarvalāvaṇyapūritaṃ | śaktighaṇṭapatākākṣapāśakurkuṭabhūṣitaṃ || 140a) daṇḍābhayausavaradaṃ viṭkeṣuvisarājitaṃ? | saṃpūjyaparayā bhaktyā śuklapuṣpāpacārataḥ || naivedyagandhavastrādīn śuklānyeva pradāpayet | brāhmī rasaṃ samādāya kāpilājya palaṃ tathā || garaśvatyānunā mantrā sahaśrāṣṭottareṇa tu | ācārya pūjyayed bhaktyā vastra hemānnavāhanaiḥ || brāhmīrasaṃ ghṛtaṃ paścād vratānte prāsanāhataṃ | māsi māsi prakartavyaṃ yāvat samvatsarāvadhiḥ || brahmacaryeṇa śucinā aṣṭamekaṃ yadācaret | mahākavirbhavet sohi bhuvi vācaspatiryathā || śakṛd gṛhnāti śāstrāṇi vādināṃ mūrddhni tiṣṭhati | rakṣo vināyakāstasya grahā nānā vidhāstathā || ḍākinyā ḍāmarikāsteṣā na hiṃsanti kadācana | skanda grahā mahāghorāstathā pasmāra dugrahāḥ || na hiṃsanti mahāsena vratasyāsya prabhāvataḥ | idaṃ vratatamaśreṣṭhaṃ kartavyaṃ bhūtivarddhanaṃ || ṣaṇmukha pārvatī putra skandhaṃ guhyaṃ kumārakaṃ | 140b) kārtikeyaṃ tathā vālaṃ tathānyaṃ krauñca sūdanaṃ | tārakārāti saṃjñañca tathānyaṃ kṛtikāsuta || vaiśākhañca viśākhañca māsi māsi prapūjayet | sūryaṃ sūryakalāyuktaṃ śaśinā mūrddhni bhūṣitaṃ || krameṇa mantrā boddhavyā dvādaśānāṃ śikhidhvaja || iti kumāravrataṃ || caitraśuklanavamyāṃ tu mātṛvrataṃ samācaret | catuḥṣaṣṭistu saṃpūjyā bhairaveṇa samanvitāḥ || sraggandhavastranaivedyaiḥ prabhūtaiḥ suśitaiḥ śubhaiḥ | kanyāpi varamāpnoti vahuputrāsti yo bhavet || rājāvijayamāpnoti bhuṃkte rājyamakaṃṭakaṃ | brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ ye cānye sūdrajātayaḥ || sarvatrajayamāpnoti bhaye nyāpi vivarjitāḥ | mātaraścaiva saṃpūjyā yathāśaktyā prayatnataḥ || tadagre śivabhaktāṃstu vratācārāviśeṣataḥ | evaṃ kṛtvā vidhānena sarvatra japamāpnātiyāt || brahmāṇī caiva māhesī kaumārī vaiṣṇavī tathā | vārāhī aindrī cāmuṇḍā yogeśī gaurī cāmbikā || 141a) āgneyī vāruṇī caiva vāyavyā vyomasaṃjñakā | (bhuruṃṇṭhā? ca tathā rātriḥ suptarātri?) laṃ padāgajavaktrā gāruḍī ca jayāṃ jayet | vijayā ca jayaṃtī ca tathā cānyā parājitā || siddhāraktā tathā śuklā utpalāṃ pūjayet tathā | bhuruṇṭhā ca tathā rātriḥ sukharātristathā punaḥ || kālarātri mahākālī mṛtyudutī viśeṣataḥ | śivadūtī varṣakarṇā pūjitavyāghaghodarī || pūjitavyā galagarjā tathā ulkāmukhī punaḥ | haṃsavaktrāśca vaktrā ca siṃhavyāghramukhī tathā || jīcūlūkamukhā devī mārjārī-ṛkṣavānarī | uṣṭramukhī vā navamukhī gomukhī sumukhī tathā || bhairavī caiva saṃpūjyā tathā vai kṛṣṇaraivatī | śuṣkaraivati saṃjñā ca tathā saṃku na raivatī || laṃkeśvarī bhadrakālī śrīghoṇā siddhireva ca | ghaṃṭākarṇī tathā nidrā mātaraḥ parikīrtitāḥ || navamyāṃ pūjayed yastu māsi vāśva yuje yadā | akhaṇḍita prabhāvāstu bhavantai nātrasaṃśayaḥ || 141b) ahanyahani yo bhaktyā smaret pūjā vasānataḥ | grahadoṣānnavādhante parakṛtyā viśeṣataḥ || duḥsvapnāvyādhayo bhūtā hiṃsakāśca vināyakāḥ | skandha grahā pūtanāśca ḍā*?ḍamarikāstathā || smaraṇāt tasya naśyanti mārīdurbhikṣaṃ kalmaṣaṃ | ulūkaṃ kākavandyā ca supūjā caiva jāyate || iti mātṛvrataṃ || caitraśuklatrayodaśyāṃ anaṃmaṃtu paṭe likhet | nīladūrvākurasyāmahaste mātraṃ pramāṇataḥ || rati prītyo bhavormadhye yoṣyaśāyakadāpadhṛka | prayakasaṃsthitaḥ kāryaḥ sarvatulya na madhyataḥ || nāna puṣpaistu saṃpūjya vastranaivedya dīpakaiḥ | dhūpairnānā vidhai hṛdaurnānā todyaraveṇa tu || puṣpamaṇḍala madhye tu ramyādyāne tu pūjayet | ācāryāni vidhayā śaktyā pūjitavyaḥ prayatnataḥ || tastu hemānnaghanaiśca yathāśaktyā tu bhaktitaḥ | pumān kāmatva māpnoti sarvasyaiva priyo bhavet || saubhāgyaṃ prāpnuyānnārī ihaloke paratra ca | 142a) māsi māsi yajed vātha yathānukramayogataḥ | ekasmin vādine vatsa vatsare tu samarcayet || madanaṃcitta bhū kāmaṃ manmathaṃ tu rati priyaṃ | anagnaṃ caiva kandarpyaṃ saṃpūjya makaradhvajaṃ || kusumāyudhasaṃjñañca tathā pūjyamano bhavaṃ | tathā viṣamavāṇaṃ ca dvādaśaṃ tu rati priyaṃ || māsi bhādrapade yatnādanagnaṃ pūjayet sadā | ityetanniyame naiva kāmavrataṃ samācaret || iti kāmavrataṃ || gaurīvratamato vakṣye strīṇāṃ saubhāgyavarddhanaṃ | caitraśuklatṛtīyā yā gaurīvrataṃ samācaret || upoṣya tat prayatnena vidhānamidamācaret | raktāṃvaravarobhūtvā krodhalobhavivarjitaḥ || sthaṇḍile hastamātraṃ tu kartavyaṃ gandhamaṇḍalaṃ | kuṃkumendu suśītena vartulaṃ parivartayet || tatra madhye pūjitavyā pratimālohasambhavā | madhujātadabhāvāntu surāṅke nātha nirmitā || raktacandanajāvātha kartavyā sā pramāṇataḥ | pañcavṛtāthavā pūjya caitramāse vidhānataḥ || 142b) raktapuṣpaistu saṃpūjya jātī campakasaṃyutaiḥ | pāṭalaiḥ karavīraiśca raktapadmairyathā tathā || pāritai mallikākukṣai tathā raktotpalairalaṃ | sthalapadmaiḥ kiṃsukaiśca sumanotpalakaṃṭakaiḥ || evaṃ puṣpairna cānyaiśca pūjanīyā prayatnataḥ | indunā kuṃkume naiva bhūyo bhūyaḥ samālabhet || nānā vidhāni ratnāni mukuṭaṃ kaṭakāni ca | kuṇḍalā bharaṇā nātra racanādīni dāpayet || bhakṣāṇi yatnato dadyāt ghṛtakhaṇḍayutāni ca | śītalañca ghanaṃ dugdhaṃ tathā śikhariṇīṃ punaḥ || pānakaṃ caiva pānīyaṃ sa candraṃ dāpayet tataḥ | raktavastrāṇi deyāni khānapānāni vā punaḥ || ācāryaṃ caiva pūjānte pūjanīyaṃ prayatnataḥ | hemavastrānna pānaiśca cittasāṭhyaṃ vināsuta || * * * * * * * * * * * * * * * * |? devīnāmāni vakṣyāmi māsi māsi yathākramaṃ || * * * * * * * * * *? vadanupūrvaśaḥ | 143a) gaurī umā ca lalitā subhagābhagamālinī | manonmanī bhavāni ca kāmadā bhogavarddhinī || aṃbikā ca tathā kṛṣṇā ruḍhālī pūjayet kramāt | ityetāḥ śitapakṣe tu kṛṣṇa pakṣe tathā śṛṇu || ratiḥ prītirddhṛtivṛddhi mati yṛṣṭiśca? kīrtitāḥ | prajñāmedhā tathā caryā śrīrakṣā kīrtireva ca || sitāsitābhyāṃ pakṣābhyāṃ vrataṃ yatnāt samācaret | aśaktatvādabhāvācca dravyāṇāṃ ca śite hitaṃ || māsi māsi prakartavyamabhāvācca dvatsare hitaṃ | prāsanaṃ tatra kartavyaṃ śāstrokte naiva vartmanā || pratimāsi pravakṣyāmi śuklapakṣe krameṇa tu | kṣīraṃ dadhighṛtaṃ caiva gomūtraṃ ca kuśodakaṃ || vilvapatrodakaṃ caiva tathānyaṃ candanodakaṃ | tathā tilodakaṃ caiva padmakeśarameva ca || nāgakeśarasaṃjñañca lavaṅgaṃ śaśimeva ca | śuklapakṣe tu kathitaṃ caitrāt prabhṛti ṣaṇmukhaḥ || kṛṣṇapakṣe prāsanaṃ tu kathamānaṃ śṛṇuṣvataḥ | valāṃ kakkolakaṃ caiva prāsayeta śatāvarīṃ || 143b) * * * suradāruñca māricā śaṃkhapuṣpikāṃ | śairīsaṃsurabhiryuktaṃ raktañca mauktikaṃ tathā || tārodakaṃ dvādaśamaṃ prāsanaṃ kathitaṃ tava | iti gaurī vratakhyātaṃ saubhāgyaṃ strīṣu putradaṃ || āyurārogyavat strīṇāmihaloke paratra ca | idaṃ vrataṃ varaṃ tyaktā strīṣu nānāṃ vrataṃ hitaṃ || tasmāt sarva prayatnena gaurīvratasamācaret | arcanaṃ raktavastrañca tāṃbulaṃ kuṃkumaṃ tathā || darpaṇaṃ vyajanaṃ cchatramāsanaṃ pānamuttamaṃ | gṛhopakaraṇaṃ sarvaṃ hemajaṃ vātha tāmrajaṃ || tāvanti caiva dātavyamācāryā ca prayatnataḥ | strīṇāṃ caiva kumārīṇāṃ vastrānyā bharaṇāni ca || dātavyāni prayatnena yadicchedbhūtimātmanaḥ | ityetat sava *? syaṃ? kumārīvratamudāhṛtaṃ || iti gaurīvrataṃ || nakṣatratithiyāgañca grahayogamataḥ śṛṇu | aṣṭamyāṃ tu caturdaśyāṃ pakṣayorubhayostathā || aśvinī rohiṇīti *? maghāsvāti tathaiva ca | śravaṇaraivatī caiva yadā bhavati ṣaṇmkha || 144a) bhāskaraṃ candramādityaṃ kaviḥ somasato guruḥ | nakṣatrāṇi krameṇaiva yadi syustithitaḥ suta || suśvinyāditya vāre tu yadi śuklācaturdaśī | snānaṃ viśeṣataḥ kāryaṃ śivasya paramātmanaḥ || aṅgarādyaṃ rocanāyā raktapuṣpaiḥ prapūjayet | kapilājyaṃ tathākṣīraṃ naivedyaṃ parikalpayet || dīpamālāghṛte naiva tilatailena vāhitaṃ | ghṛtāktaṃ gugguluṃ dhūpaṃ śivasyāgre prakalpayet || śivabhaktāya viprāya hemadānaṃ prakalpayet | āsanaṃ kuṃkume naiva kartavyaṃ sādhakena tu || etat sūryavrataṃ kāryaṃ bhaktyā putrārthe bhinnaraiḥ | putrāstustasya jāyante sarvalakṣaṇasaṃyutā || iti suryavrataṃ || candrāṣṭamyāṃ rohiṇī syāt tadā candravrataṃ caret | śivaṃ saṃpūjya vidhivat snānaiḥ paṃcāmṛtādibhiḥ || vilepanantu candreṇa candanena tu vāhitaṃ | śuklavastraistathā puṣpai pūjayet parameśvaraṃ || naivedyaṃ kṣīrakuṃbhaistu sitasarkarā yutaṃ | 144b) prāsanaṃ candane naiva rātrau jāgaraṇahitaṃ | āyuḥ kāmaiḥ sadākāryaṃ kīrtiśrī sādhane hitaṃ || iti candravrataṃ nāmahāradānena jāyate | iti somavrataṃ || śuklapakṣe caturdaśyāṃ yadā tithyārkasaṃbhavaṃ | pūjayet pūrvavidhinā sopavāse na liṃgināṃ || kuṃkumenāṃgarāgaṃ tu gandhapuṣpaiḥ prapūjayet | pāyasaṃ saghataṃ deyaṃ śivāya prasthamānataḥ || bhūmidānaṃ prakartavyaṃ śivabhaktāya yatnataḥ | anena vratamukhena pṛthvīpatitvamāpnuyāt || etad bhūmivrataṃ nāma pṛthvīpālastu kārayet || iti bhūmivrataṃ || vṛhaspatimaghāyogaṃ caturdaśyāṃ yadā bhavet | upoṣya pūjayet tasyā devadevaṃ maheśvaraṃḥ || mahāsnāna pracāreṇa mahāvarti puraḥsaraiḥ | aṅgarāgaṃ candanena śuklapuṣpaiḥ prapūjayet || dhūpaṃ * * * laṃ deyaṃ laghunā candrasammitaṃ | śitavastrāṇi cāśvañca ācāryāya pradāpayet || 145a) jātī phalauḥ? prāsanañca rātrau jāgaraṇaṃ hitaṃ | etadevavrataṃ nāma āyuśrī kīrtivarddhanaṃ || iti devavrataṃ || budhasvātyātmakaṃ yogaṃ yadāṣṭamyāṃ prajāyate | upoṣitena vidhinā mahāsnāna puraḥsaraṃ || pūjayet virūpākṣamaṅgarāgaṃ catuḥsamaṃ | mahāvarti dvayaṃ deyaṃ dīpaṃ sāṣṭottaraṃ śataṃ || laghukuṃkumadhūpantu śitapuṣpaiśca pūjayet | khaṃḍakhādyānyanekāni naivedyaṃ tu prakalpayet || ācāryāya śivasyāgre deyañca mukuṭādikaṃ | rasanā kuṃḍalaṃ caiva kaṅkaṇaṃ mudrikā dvayaṃ || vāhanaṃ vegadaṇḍantu tadabhātrā dvayottamaṃ | saṃpūjya parayā bhaktyā annaṃ sasarkaraṃ ghṛtaṃ || rājarājeśvara padaṃ prāpnuyādromasaṃkhyayā | rājarājeśvaraṃ tena vratametat prakāśitaṃ || rājarājeśvaravrataṃ || śukraśravaṇa yogantu yadāṣṭamyāṃ prajāyate | caturdaśyāmathovatsa tadāvrataṃ samācaret || upoṣitena vidhinā mahāsnānaṃ samācaret | 145b) aṅgarāgaṃ candanena gorocanākuṃkumena ca | mahādīpaṃ catuṣṭayaṃ dhūpaṃ kṛṣṇāguruṃhitaṃ || naivedyaṃ ghṛtabhūyiṣṭhaṃ pāvakena samanvitaṃ | bhogāni vividhānyatra śivasyāgre prakalpayet || ācāryaṃ pūjayitvā tu vastra hemānna bhūṣaṇaiḥ | pratyagraṃ kuṃjaraṃ tasmai śivasyāgre prakalpayet || ṛgyajuḥsāmatharvāṇamekaikaṃ tadvadeva hi | idaṃ mahāvrataṃ nāma mayā te parikīrtitaṃ || vilasedavanīṃ sarvāṃ saptadvīpāṃ sa sāgarāṃ | rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ mahāvibhavasaṃyutaṃ || pitṝn pitāmahāṃścaiva tathaiva prapitā mahān | putraṃ pautrān prapautrāśca śivalokena yatphalaṃ || idaṃ mahāvrataṃ nāma kartavyaṃ pṛthivīśvaraiḥ || iti mahāvrataṃ || raivatī candrayoge tu śitāṣṭamyāṃ yadā bhavet | bhūtāyāṃ vā mahāsena tadā vratamidaṃ śṛṇu || mahāsnānaṃ prakartavyaṃ nityakṛtyādanantaraṃ | candreṇaivāṅga rāgaṃ tu ratnapūjāṃ prakalpayet || 146a) śitapuṣpāṇi deyāni bhūṣaṇāni vahūni ca | candrame ca daheddhūpaṃ naivedya pāyasaṃ ghṛtaṃ || śvetāśvaṃ taruṇaṃ saumya śivāya vinivedayet | aśvāṣṭakaṃ kuṃjarañca ācāryāya pradāpayet || ṛgyajuḥ sāmatharvāṇāṃ pratyaśvaṃ kuṃjaraṃ tathā | rājyārthī labhate rājyaṃ yāvadā bhūmiṃ sa plavaṃ || putrārthī labhate putrān vasukulā parā kramāt | bhogārthī labhate bhogān vidyātatve tu śāsvatān || yāyān kāmayate mantrī anatān kāmān vāpnuyāt | viśvarūpamidaṃ tena vratametadudāhṛtaṃ || kuśodakaṃ prāsanantu rātrau jāgaraṇaṃ tataḥ || iti viśvarūpavrataṃ || nakṣatratithi yogena tithīnāṃ grahayogataḥ | punareva pravakṣyāmi vratāni tu yathāsthitaṃ || rohiṇyā cāṣṭamī yogaṃ yadā bhavati tatvataḥ | viśeṣapūjā kartavyā putrakāmaiḥ prayatnataḥ || pauṣaśuklacaturdaśyāṃ guruyogaṃ yadā bhavet | atha vā somasaṃyogād viśeṣā pūjyaśaṅkaraṃ || 146b) pāyasaṃ ghṛtasaṃmiśraṃ śivāya vinivedayet | dhūpadīpau pahārādyaiḥ pūrvavat pūjayecchivaṃ || prāsanaṃ tu ghṛtaṃ kāryaṃ sarvakāmavrataṃmidaṃ | āditya raivatī yogaṃ caturdaśyāṃ yadā bhavet || aṣṭamyāṃ tu maghāyogā cchivaṃ saṃpūjya pūrvavat | vilvantu prāsane śastamādityavratamīritaṃ || ārogyaṃ jāyate tasya putravandhu gaṇaiḥ saha | rohiṇī candrayogañca caturdaśyāṃ yadā bhavet || aṣṭamyāṃ mṛgasaṃyogāt tadā candravrataṃ caret | prāguktena vidhānena śivaṃ pūjyavidhānataḥ || dadhikṣīraṃ tu naivedyaṃ prāsanaṃ kṣīrameva ca | kīrtimārogyamaiśvaryaṃ prāpnuyānnānṛtaṃ vacaḥ || aśvinī bhaumasaṃyogaṃ caturdaśyāṃ yadā bhavet | aṣṭamyāṃ bharaṇī yogāt tadā somavrataṃ caret || saṃpūjya parayā bhaktyā śivaṃ paṃcopacārataḥ | raktotpala prāsanaṃ tu sāmrājyaṃ prāpnuyāt suta || rohiṇī budhasaṃyogaṃ caturdaśyāṃ yadā bhavet | 147a) aṣṭamyāṃ vā mahāsena budhavrataṃ samācaret | śivaṃ pūjyavidhānena mahāsnānapuraḥsaraṃ || mahāvarti samopetaṃ prāsanaṃ pāyasaṃ ghṛtaṃ | putrārthī dārapaśuvat tasya varddhati cānyathā || raivatī gurusaṃyoga caturdaśyāṃ yadā bhavet | aṣṭamyāṃ tithi yogād guruvrataṃ tadā caret || prāsanaṃ kapilājyantu brāhmī rasasamanvitaṃ | vāgīśatvamavāpnoti vratasyāsya prabhāvataḥ || śravaṇaṃ bhārgava yutaṃ caturdaśyāṃ yadā bhavet | śukavrataṃ tadā viddhi punarca aṣṭamī yadā || saṃpūjyaparameśānaṃ yathāvibhavavistaraiḥ | prāsanaṃ madhu caivātra mahājñānamahāpnuyāt || bharaṇīśaniyogantu caturdaśyāṃ yadā bhavet | etacca yogaṃ tathāṣṭamyāṃ tadā vratamidaṃ caret || śivaṃ saṃpūjyavidhivat prāsanaṃ śamyage vaca | śanirekādaśasthaṃ hi phalaṃ dadāti śobhanaṃ || viruddhaṃ śobhanaṃ vatsa tadarthantu vrataṃ caret | hemarukmaṃ pravālañca krokaraṃ muktireva ca || 147b) śaṃkhaṃ satāraṃ lohañca kramād yatnena dāpayet | yathāsaṃbhavato vatsa ācāryāya prayatnataḥ || iti kālottare mahātantre grahavratapaṭalaṃ || kārtikeya uvāca || vratāni sa viśeṣeṇa māsi māsi vada prabho | yāvadvaivatsaraṃ kṛtsaṃ prāṇināgneha vatsa || īśvara uvāca || kṛṣṇāṣṭamyāṃ mārgaśīrṣe naktabhojī yadā bhavet | saṃkaraṃ nāma vai rudraṃ bhavānyā saha pūjayet || iharaṃ vindunā devīṃ mahatūśaṃkaraṃ mamaḥ | svamantrau paripūjā tu viśeṣaṇaiva kārayet || agniṣṭomasya yajñasya phalaṃ śataguṇaṃ labhet | gomutraculukaṃ pītvā haviṣyānnaṃ tu kārayet || saṃbhurudrañca sarvāṇyapoṣyasaṃpūjyapūrvavat | śivabhaktāstu saṃpūjya kṛṣṇāṣṭamyā śikhidhavaja || ācārya pūjānnirvartya goghṛtaṃ tripalaṃ pibet | haviṣyānnaṃ tato bhuktvā vājapeya phalaṃ labhet || māghamāseśvaraṃ nāma kṛṣṇaṣṭamyāṃ prapūjayet | 148a) aṃbikā sahasaṃyuktaṃ pūrvavat maṃtrasaṃyutaṃ | śaivācāryā na pūjayitvā kṣīraprāśāpalatrayaṃ || gomedhaśatapuṇyantu prāpnuyānnātrasaṃśayaḥ | phālguṇasyā śitāṣṭamyāṃ mahādevaṃ samarcayet || mālinī sahasaṃyuktaṃ nityakṛtyādanantaraṃ | śivabhaktāyabhūrdeyā tilasaṃprāsayet palaṃ || rājasūyā yutaphalaṃ labhante śivayoginaḥ | caitre sthāṇumindrāṇīṃ kṛṣṇāṣṭamyāṃ prapūyet | śivabhaktaṃ viśeṣeṇa pratyaṣṭamyāṃ prapūjayet | suvarṇavastre bhūmyādye vittasāṭhyaṃ vinā tataḥ || īśadṛgbaṃdhavaṃ prāsya aśvamedha phalaṃ labhet | vaiśākha śivanāmānaṃ śaktyā sahasamarcayet | pūrvoktena vidhānena śivabhaktaṃ sadārcayet | kuśodakaṃ rasaṃ prāsya naramedhaphalaṃ labhet || jeṣṭhapaśupati pūjya pārvatyā sahitaṃ sadā | nityaṃ nirvartya tatraiva saṃpūjyavidhināsuta || goviṣāṇodakaṃ prāsya gomedhaphalamāpnuyāt || 148b) āṣāḍhe cograrudrantu manonmanyā mahārcayet | kuśodakaṃ tu saṃprāsya rājyasūyaphalaṃ labhet || śrāvaṇe sarvanāmānaṃ vāmaśaktyā mahārcayet | padmākṣantu saṃprāsya sarvayajñaphalaṃ labhet || māsi bhādrapadeṣṭamyāṃ tryaṃbakaṃ nāmapūjayet | jyeṣṭhāśakti samāyuktaṃ prāguktena vidhānataḥ || prāsayeddhitva patrantu gurupūjādanantaraṃ | samyak kratuśataṃ tena kṛtaṃ bhavati nānyathā || māsi āśva purupūjyaṃ īśvaraṃ kāṃtayo saha | ratnodaṃkaṃ tu saṃprāsya pauṇḍarīkā yutaṃ labhet || kārtike rudra nāmānaṃ manonmanyā mahārcayet | guruṃ saṃpūjyavidhivat prāsayet tu gavyaṃ dadhi || agniṣṭomāyutaṃ tena iṣṭaṃ bhavati ṣaṇmukha | varṣānte bhojayed viprān śivabhakti parāyaṇān || bhūmikuṃjara pānaiśca ratnadraviṇavistaraiḥ | pūjayet parayā bhaktyā vratānāṃ yo gururbhavet || 149a) vittasāṭhyātmahāsena na tatphalamavāpnuyāt | pauṣamāse tu saṃprāpte pakṣayorubhayoḥ suta || caturdaśyāmathāṣṭamyāṃ pūrṇamāsyāmathāpi vā | nityaṃ nirvartyavidhivat tataḥ kāmyaṃ samācaret || viśeṣapūjā tatraiva kartavyā śuddhacetasā | naivedyapāvakaprasthaṃ khaṇḍakṣīrādi saṃskṛtaṃ || rudrasaṃkhyā tu vai viprān bhojayeccaiva dakṣayet | vitastimātraprakṛtiṃ yavāṣṭakavinirmitā || saśṛṅgakhuralāṃgulyaṃ kṛtabhūṣāṃ tu kārayet | śivāya tu pradātavyā kapilā gurave tataḥ || savānasamāyuktā vratapuṇyamataḥ śṛṇu | sūryakoṭipratikāśai vimānaiḥ sārvakāmikaiḥ || rudravṛndasamākīrṇaiḥ rudrakanyāsamāvṛttaiḥ | vṛṣabhasya *?nairyukta nānāgītaravānvitaṃ || trisaptakulasaṃyuktaṃ yotyasau yatraśaṅkaraiḥ | yāvattadromasaṃkhyānaṃ tatprasūti kuleṣu ca || 149b) tāvadyugasahaśrāṇi rudraloke mahīyate | sāmīpaṃ tu samāsādya sā yojyaṃ yāti cāṃ tataḥ || anena vidhinā māyākhaḍgaṃ piṣṭamayaṃ śive | samarpya ca vidhānena cakravarti padaṃ labhet || phālgune tu yathā cakraṃ nivedya indra padaṃ labhet | caitra? śruvaṃ piṣṭamayaṃ nivedya ca śivāgrataḥ || samucyate brahmahastatyāṃ śivalokamavāpnuyāt | vaiśākhe māsi daṇḍāstraṃ śivasyāgre nivedayet || hastorddhaṃ piṣṭakaṃ kāryaṃ pūjānte vinivedayet | mucyate pañca pāpebhyo rudraloke mahīyate || jeṣṭhapiṣṭha mayaṃ cakraṃ śivāya vinivedayet | mucyte tu kṛta *? tvāt rudralokañca gacchati || āṣāḍhe piṣṭajaṃ pāśaṃ śivāya vinivedayet | mucyate duḥkṛtaiḥ parvairihajanmonyasañcitaiḥ || dhvajaṃ piṣṭamayaṃ yastu śivasyāgre nivedayet | śrāvaṇe tu vidhānena mokṣayaṃ mokṣamāpnuyāt || 150a) māsi bhādrapade yastu gadāṃpiṣṭa mayīṃ dadet | nidhīśatvaṃ tu saṃprāpya śivaloke mahīyate || māsi āśvayujeśūlaṃ hastārddhaṃ piṣṭasaṃbhavaṃ | śivāya puratodeyaṃ bhrūṇahatyāṃ vyapohati || kārtike tu yadā cakraṃ śivasyāgre samarpayet | saptajanmakṛtaṃ pāpaṃ dahatyagniravendhanaṃ || māsi vai mārgaśīrṣe tu kamalaṃ piṣṭasambhavaṃ | śivāya vinivedyevaṃ sarveśvaryamavāpnuyāt || sarveṣā caiva naktaṃ tu vratānāṃ kīrtitaṃ | mayānitya pūjā tu nirvartya kāmyapūjāṃ tu kārayet || māsi māsi guro pūjā kartavyaṃ tu pratighaṇaṃ | mahāpūjā vatsarānte kartavyaṃ tu vidhānataḥ || guravo dakṣitavyāstu hemavastrānna vāhanaiḥ | tataḥ phalamiyāt pūrṇaṃ yathoktaṃ kṛtikāsuta || vittasāṭhyāt mahāsena iṣṭāmūrtaiviyujyate | aśvaṃ vai mārgaśīrṣe tu yaśca ṣiṣṭamayaṃ dadet || śivasaṃpūjyavidhivat sūryaloke mahīyate | 150b) divyaṃ varṣasahaśraṃ tu tadente syāt mahīpatiḥ | pauṣyapiṣṭa mayī dantau śivasyāgre nivedayet || trisaptakulasaṃyuktaḥ śivaloke mahīyate | divyaṃ varṣasahaśraṃ tu tadante syāt mahīpatiḥ || cakravartī mahāvīraḥ sarvaiśvarya samanvitaḥ | māgharāśvarathaṃ yastu śivāyavinivedayet | uddharet sohi narakāt pitarau rauravāditaḥ || śivaloke tu vasate divyaṃ varṣāyuta trayaṃ | tadante tu mahīṃ kṛtsnāṃ navakhaṇḍapatirbhavet || phālgune vṛṣayūthaṃ tu piṣṭotthaṃ rudrasaṃkhyayā | naivedyantu śirasyāgre trailokyādhipatirbhavet || divyaṃ varṣasahaśrantu tadante syāt mahīpati | caitre gṛhamikṣu mayaṃ dāsadāsisamanvitaṃ || gṛhopakaraṇairyuktaṃ vicitrā *? lacarcitaṃ | pūjānte parayā bhaktyā śivāya vinivedayet || divyavarṣa śatānyaṣṭo rudraloke mahīyate | jāti smaratadanteṣu cakravarti padaṃ tiyāt || 151a) māsi vaiśākhasaṃjñe tu saptavrīhi sarāvakān | śivāya purato dadyāt pūjānte prīti revasā || sayāṃti śivayojyaṃ ca raṃdhrabhiḥ sahito naraḥ | palānāṃ dveśate yastu guggulaṃ tu dahet sudhīḥ || jyeṣṭhamāse śivasyāgre pūjāṃte bhaktisaṃyutaḥ | trisaptakulasaṃyuktaḥ śivaloke mahīpate || tadaṃteṣu pṛthivī bhuṃkte navakhaṇḍāṃ sa sāṃgarāṃ | vartimaṇḍalakaṃ kāryaṃ āṣāḍhe sūlapāṇinaḥ || nānābhakṣairviracitaṃ nānāsyalpopaśobhitaṃ | nānācitrasamākīrṇaṃ kartavyaṃ balimaṇḍalaṃ || saṃpūjyaparameśānaṃ tatastasya nivedayet | pitṛpitāmahāṃścaivaṃ tathaiva prapitāmahān || putrapautrāsamāyuktaḥ śivaloke mahīpate | divyavarṣasahasrāṇi tadante pṛthivīpatiḥ || śrāvaṇe māsi devasya vimānaṃ puṣpasaṃbhavaṃ | pūjāvasāneḥ dātavyaṃ vicitraracanākulaṃ || varṣāyutapramāṇaṃ tu rudraloke mahīpate | yogīśo jāyate cāṃte yenamokṣaṃ vrajiṣyati || māsi bhādrapade yastu rudrapūjāntare yadā | 151b) gugguluṃ prathamaṃ dhūpaṃ suradāruṃ tato dahet || vilvamajjāghṛtaṃ tadvaṃ tathā nānāghṛtānvitam | paṃcamaṃ aguruṃ deyaṃ dhūpaṃ sarvātmanā vibhoḥ || māsamekaṃ dahed yastu nairantaryeṇa ṣaṇmukha | yātisāṃ yojyatāṃ śaṃbhoḥ sa putra paśuvāndhavaiḥ || yastvekaṃ yatra puṭakaṃ pūraye kṣīrasarpiṣā | māsamaśvayujaṃ śaṃbhoḥ nairantaryeṇa bhaktitaḥ || tasya puṇyaphalaṃ vaktu na śaknosmi ṣaḍānanaḥ | tatkulopatitā ye tu ḍiṃvāḍivāhatāḥ punaḥ || te prayāṃti mahāmerau rudraloke yathāsukhaṃ | varṣāyutāyutaṃ sāgraṃ tadaṃte tu nareśvarāḥ || jāyante śivabhaktāśca jñānino vītakilviṣāṃ | śivadīkṣāsamāsādya te yāṃti paramāgatiṃ || vastrādhṛtamikṣurasaṃ puṭakaṃ tu śivāgrataḥ | pūjāṃte dāpayed yastu māsamātraṃ niraṃtaraṃ || dehānte rudraloke tu modate vāṃdhavaiḥ saha | vratāṃte caiva saṃpūjya śivabhaktā yathāvidhiḥ || hemavastrā na pānai vinnasādhyavināsuta | athātaḥ saṃpravakṣyāmi merudātaṃ yathākramaṃ || 152a) kārtikāṃ tu samārabhya meruvratasamācaret | kārtikyāṃ ratnamerustu dātavyastu śivāgrataḥ || sarveṣāṃ caiva merūṇāṃ pramāṇaṃ kramataḥ śṛṇu | vajrapadma mahānīla sphāṭikaṃ nīlasaṃjñakaḥ || puṣpamārakataṃ muktvā grāhyāḥ svavibhavena tu | prasthamātrāstu saṃgrāhyā prasthasyārddhārddhameva ca || yaṃthāśaktyāthavā deyā vittasāṭhyaṃ vināsute | merorvibhāgaṃ vakṣyāmi śivasyāgre yathārcayet || karṇikāyāṃ nyaset meruṃ brahmaviṣṇvīśabhūṣitaṃ | tat pūrvamālyavānaugai? parvataṃ pūjayet tadā || tatpūrve bhadrasaṃjñastu aśvavakṣābhātaḥ? paraṃ | merutaḥ pūrvadigbhāge pūrvapūrvatara trayaṃ || kathitaṃ sa viśeṣeṇa dakṣiṇasyāṃstataḥ paraṃ | niṣadhaṃ hemakūṭaṃ ca himavāṃśca tathā trayaṃ || evamuttarabhāge tu nīlaḥ śvetaśca śṛṃgarāt | paścime gaṃdhamālyākhyaṃ ketuṃ vai ketu mālyakaṃ || evaṃ dvādaśasaṃyuktaṃ tu meruṃ parvatanāyakaṃ | sopavāsaḥ śucirbhūtvā viśeṣāt pūjayecchivaṃ || mahāsnānaṃ prakartavyaṃ mhāpūjāmathāpi vā | pūjānte devadevāgre ratnameruṃ prakalpayet || dātavyaṃ śivaviprāya śivamaṃtraṃ sadā smaran | 152b) vastrāśca sahitaṃ meruṃ tatra puṇyaphalaṃ śṛṇu | lakṣayojana mānasya meroryai paramāṇataḥ || tāvat kalpasahasrāṇi śivaloke mahīyate | uddhare narakāt sohi trisaptakulasaṃtatiṃ || tadatvayakṛtāye tu ḍiṃvā ḍiṃvāhatā narāḥ | mahāpātaki naśvāno tathā viśvā sa ghātakāḥ || gurudroha kṛtā ye tu bhrūṇahā pitṛghātakāḥ | praśave tu mṛtānārī kumāri sūladūṣitā || te tu rudrasya sāmīpyaṃ satayata merudā tataḥ | merudānaṃ ca manasā yaḥ smare tu śivāgrataḥ || yātyasau śivalokaṃ tu dehānte dhautakilviṣaḥ | hemameru pramāṇaṃ tu phalaṃ caiva śṛṇuṣvataḥ || palānāṃ tu sahasreṇa madhyameruṃ prakalpayet | śṛṃgatrayasamāyuktaṃ brahmaviṣṇuharānvitaṃ || ekaikaṃ parvataṃ tasya śataikaikena kārayet | meruṇā sahapūrve ca vikhyātā sūtraṣodaśa || evaṃ śivāgrato meru dātavyastu prayatnataḥ | ayaneṣu ca sarveṣu grahaṇeṣu viśeṣataḥ || ācāryāya pradātavyaṃ saṃhitā pāragāya ca | pūrvoktasya mahāmeroḥ sanagasya mahātmanaḥ || śivaloke vase śohi yāvantaḥ paramāṇavaḥ | 153a) pitṛnpitāmahāṃścaiva tathaiva prapitā mahān | putrān pautrān pautrāṃśca tārayet kimataḥ paraṃ || bhogāṃ bhuktvā mahīṃ kṛtsnāṃ bhukte śiva vibhāṣitaḥ | daridrāraupya meruṃ tu hemamānena kārayet || parvatā dvādaśa tathā saṃkalpo racanānvitāḥ | uttare hṛyabhede tad dvayaṃ vā grahaṇa dvaya || prāguktaṃ tu phalaṃ tasya bhavate nātrasaṃśayaḥ | bhūmi merupramāṇaṃ tu kathyamānaṃ śṛṇuṣvatha || viṣayaṃ maṇḍalaṃ vātha grāmaṃ vā parvataṃ smaret | śeṣāstu daśamāsena nagā syuḥ parisaṃkhyayā || bhūmiparvatapuṇyaṃ tu ko vā varṇayituṃ kṣamaḥ || paramāṇu vaṣaṃ? yāvakṣitaśo bhavate suta | tāvat koṭi sahasrāṇi śivaloke mahīyate || bhogān bhuktvā tato rājā jāyate yogināṃ kule | jñānaprāptyā tadā tasya punarjanma na vidyate || hasti merumato vakṣye saṃkṣepāt pārvatīsūta | na vṛddhā na tatho vālā daṃtapucchasuśobhitāḥ || śūraṃ sarvaguṇo petaṃ ghaṃṭācāmarabhūṣitaṃ | nakṣatramālāsaṃyuktaṃ śāstraṃ dhvajavibhūṣitaṃ || divyavastrasamāyuktaṃ suvarṇaracanāyutaṃ | sūryasya grahaṇaṃ deyaṃ gurave tu śivāgrataḥ || 153b) te tadante na daṃtantu lakṣayojanaparvataṃ | gurutrayasaṃyuktaṃ parvata dvādaśānvitaṃ || mucyate sarvapāpebhyaḥ śivasya yojyatā vrajet | pitarastasya modante rudraloke samaṃ tataḥ || etat samāsataḥ khyātaṃ hastidānaṃ mayā sutaḥ | athāśca meruṃ vā deyaṃ yaddantaṃ raciṇā purā || svetairvinītaiḥ na vālaḥ kalpayet ya ca saṃkhyayā | madhyameruṃ kalpitavyaṃ ravisaṃkhyaṃstu parvatāḥ || sa vastraheya pāraiśca saptayadhvajabhūṣitaiḥ | vaiśākhyāṃ vātha kārtikyāṃ dātavyaṃ tu śivāgrataḥ || viprāya śiva bhaktāya saṃhitā pāragāya ca | tasmai deyaṃ yathoṃ ca heyameru vidhānataḥ || saṃpūjyaparayā bhaktyā hemakaṃkaṇakuṇḍalaiḥ | rasanā mukuṭe naiva aṃgulīdvayameva ca || sarveṣāṃ caiva dānānāṃ bhūṣaṇairbhūṣayet tadā | akṛttrimairbhuṣaṇaistu rājāmerau vibhūṣayet || aśvameru pradānena rudraloke mahīyate | yāvantyaśceṣu romāṇi tāvadvarṣā yutāni ca || mahākalpa sahasrāṇi rudraloke mahīyate | aśvā bhāvācca dāridro gomeruṃ vā prakalpayet || 154a) aśvapramāṇena phalaṃ vai tatsamaṃ labhet | athavā vastra merustu dātavyastu śivāgrataḥ || divyairśvarya padairyāti nānā varṇaistu parvataṃ | madhyameruḥ kalpanīyo vastraiḥ śeṣāṃstu kalpayet || bhāvavastrasya mānena nanāvarṇaiḥ suśobhanaiḥ | pratyekaṃ parvataṃ kalpāṃ hemaṃ sṛṃgaṃ suvarṇakaṃ || śivabhaktāya viprāya dātavyaṃ tu śivāgrataḥ | divyaiśvarya padaṃ yāti sahasrakulasaṃbhavaṃ || divyaṃ varṣaśataṃ samyak kuryād bhāgaṃ yathepsayā | cakravartitva samprati jñānavyaktāyate tadā || śive layaṃ tato yāti na bhūyo janmamāpnuyāt | athavā ghṛtamerustu dātavyaḥ kathyate mayā || meruḥ palānāṃ madhye tu sahasre paṃcabhairhitaḥ(?) | śataiḥ paṃcabhirekaikaṃ parvataṃ tatra kalpayet || tṛśṛṃgaṃ tṛpalaṃ meruṃ kāṃcanaṃ devatānvitaṃ | ekaikaṃ palikaṃ śeṣaṃ parvatāvastrabhūṣitāḥ || kṛtvā pūjāviśeṣeṇa śivasyāgre prakalpayet | (paṃcakhārimitaṃ meruṃ dhāmānaparikalpayet || ekaikakhāri) śivabhaktāya viprāya dātavyaṃ śivamicchatā | 154b) kulamuddharate sohi mātṛkān pitṛkān tathā | divyaṃ varṣaśataṃ sāgraṃ rudraloke mahīyate || bhārate pṛthivī khaṇḍe patirbhavati nānyathā | evaṃ vikhaṇḍameruṃ tu śitakhaṇḍena kalpayet || rudraloke padaṃ yāti pitṛbhiḥ saha modate | atha vā dhānyameruṃ tu śivasyāgre prakalpayet || paṃcakhāri mitaṃ meruṃ dhāmya na parikalpayet | ekaika khāri mātreṇa parvataṃ śeṣanirdiśet || pūrvavadvemaśṛṃgaṃ ca sa vastraṃ parikalpayet | śivapūjāvasāne tu śivaviprāya dāpayet || kalpakoṭisahasrāṇi śivaloke mahīyate | pitarastasya modante brahmaloke tathāciraṃ || etadaṣṭrāṃśamātena tilameruṃ prakalpayet | śṛṃgāṇi pūrvavat tasya tathācānya nameṣu ca || tilameruḥ pradātavyaḥ śivasyāgre guruḥ sadā | prajāti śivasāyojyaṃ vaṃdhubhiḥ sahito naraḥ || daśakoṭisahaśrāṇi bhuktabhogānyathecchayā | samaste medinīṃ bhukte śive paścāt pralīmate || iti dvādaśasaṃkhyātāḥ parvatā kathitāstavaḥ | atramaṃtraṃ tathā kālaṃ jñātvā meruṃ pradāpayet || 155a) ayaneṣu ca sarveṣu grahaṇe tu viśeṣataḥ | merupradānaṃ kartavyaṃ upoṣya śucinā sadā || namaḥ kāṃcana dehāyā dvipravadāya? vai namaḥ | brahmaviṣṇviśa śṛṃgāya dharānābhi sthitāya ca || nagadvādaśanāthāya sarvapāpāpahāriṇe | śivabhaktāya śuddhāya trāṇaṃ me kuru sarvathā || niḥpāpaḥ pitṛbhiḥ sārddhaṃ śivaṃ gacchāmi hūṃ namaḥ | tvaṃ śivastu śivasyārthe śivohaṃ ca śivāya ca || nivedayāmi bhaktyā tu pitṛṇāṃ tāraṇāya ca || iti maṃtramerudānaṃ samāptam || pṛthivī dānamevātha śṛṇu leśena ṣaṇmukha | uttamā madhyamā kanyā pṛthivī vividhā matā || śatakoṭiryojanānāṃ uttamāparikīrtitāḥ | saptadīpā vasānāṃ tu madhyamāsamudāhṛtā || jaṃbūdīpāvadhiḥ kanyāḥ trividhaṃ parikalpayet | uttamāpaṃcabhirbhāraiḥ kāṃcanena prakalpayet || tadarddhāttārajaṃ kūrmaṃ tathā padmaṃ samādiśet | uttamā kathitā pṛthvī tryaṃsena madhyamā matā || kanyasāta tribhāgena trihāryo kūrmapaṃkaje | samājyaḥ sāmarthānāṃ tu śivabhakteṣu nivartayet || 155b) catuḥpadāṃ ṣaṭpadārthā saṃhitā pāṭhitāya ca | tasya pādaṃ pradātavyaṃ pṛthvīkūrmakajeṣu ca || seṣeṣu ca yathānyāyaṃ jñānaṃ jñātvā nivedayet | sūryasya grahaṇe vatsa śivasyāgre pradāpayet || meruvat kalpayet tatra parvatāśca trayodaśaḥ | sahasreṇa palānāṃ tu tatra meruṃ prakalpayet || sahasra dvitaye naiva kalpyā dvādaśa parvatāḥ | catuśatasamāyuktā pratyekaṃ * guhāḥ śata || tathā vai dīśayaḥ kalpya nakṣatrāṇi tadarddhataḥ | dvīpāstu grahavat kalpyā jāmbūsaṃjñāstu tatvataḥ || ārādyāstu? tathā sapta devapitraṣṭakaṃ tathā | mṛgādyāśca tathā ṣaṭkaṃ plutaṃ brahmādayastrayaḥ || pātālasaptakaṃ kalpyaṃ dūrlokāścaiva sapta ca | sahasrakhaṇḍakūrmaṃ ca navakhaṇḍaṃ kajodbhavaṃ || evaṃ kalpaśivasyāgre śivavipreṣu dāpayet | ahīnāṃgasuvṛtteṣu vedasiddhānta vediṣu || dātavyā pṛthivī teṣāṃ vahurūpaṃ smaraṃ tadā | rāhuṇā gṛhyamānasya sūryaviṃbasya nirvapet || pṛthvīdānaṃ prakartavyaṃ yathānukramayogataḥ | samyak same ca dātavyā tathā pūrvāditā nagāḥ || grahāyakṣārāsayastu dvipāstu kṣāravṛt tathā | 156a) evaṃ saṃkalpāvidhivacchivasyāgre pradāpayet | paramāṇu vayaṃ yāvad brahmāṇḍasya bhavantiha? || tāvat kalpa sahasrāṇi śivaloke mahīyate | pitarastasya naṃdante *? gaṃ? yāti yathāsukhaṃ | rudrāyuryāvattāvate? rujaloke vasaṃti ca || mahībhujastadante tu śivabhaktā bhavaṃti hi | prajāyata teṣāṃ śivabhāvānu dīkṣayā || itye tatpṛthivī dānaṃ kathitaṃ te mayā śuta | yaḥ paśyati mahādānaṃ sopi svarge vasatpalaṃ || kalpapādaṃ dānaṃ vā kartavyaṃ tu śivāgrataḥ | palānāṃ tu sahasraikaṃ kalpayet kalpapādapaṃ || mūlaṃ daṇḍa sa patraṃ ca phalapuṣpe samanvitaṃ | paṃcaskandhaṃ tu saṃkalpye paṃcānāṃ dāpaye śudhīḥ || sadyojātena maṃtreṇa deyaṃ grāhyaṃ śivāgrataḥ | divyairvimānairdehāte śivaloke mahīyate || yathepsitāllabhenkāmān kalpapādapadānataḥ | pitarastasya modaṃte satyaloke yathāsukhaṃ || divyaṃ varṣasahasraṃ tu nānābhāgasamanvitāḥ | etadarthaṃ hi pitaraḥ śaṃśaṃti kulasaṃtatiṃ || śivabhaktāśca dātāro bhaviṣyaṃti kadācana | tārayaṃti pitṛn sarvātkalpa? pādapadānataḥ || 156b) kalpapādapadānaṃta ye paśyaṃti? mahātmānaḥ | svargasthāne mahābhogāṃte labhante nirantaraṃ || śivāgre kāmadhenuṃ tu tulānāṃ paṃcabhiḥ śataiḥ | yo dadāti mahāsena rā * *? ditākṣaraṃ? || tena daṃtaṃ bhavet sarvamābrahma bhuvanāṃtikaṃ | devatāstaccharīre tu yathātiṣṭhaṃti tacchṛṇu || śṛṃgamule sthitā devā brahmaviṣṇumaheśvarāḥ | śiro madhye mahādevaḥ * *? treva samanvitaḥ || lalāṭāgrejamā?devīnāśī deśeṣaḍānāna | kaṃcanāśvatarau? nāgau nāśāpuṭasamāśritau || karṇābhyāṃmaśvinau viddhi cakṣubhyāṃ śaśibhāskarau | vasavodaṃtadeśe tu tri *? yāṃ garuṇasthitaḥ || vāgīśvarī ca huṃkāre yamayukraśca gaṇḍayoḥ | oṣṭhosādhyasahasro kṣomo grīvāyāṃ sadā sthitaḥ || ṛkṣāṇi vaktradeśe ca saṃdhyācorasiṃ saṃsthitāḥ | jaṃghāyāṃ saṃsthito dharmaḥ catuṣkā ca samanvitaḥ || kharamadhye ca gaṃdharvā kharāgreṣu pannagāḥ | khurāṇāṃ sandhimārgeṣu gaṇāścāpsarasaṃsthitāḥ || rudraikādaśikā pṛṣṭe ca śaraḥ sarvasandhiṣu | yonau tu sarva pi * * * * * * * * * *? || Folio 157 unclear 158a) * *? tsarvā prayatnaina bhūmidānaṃ tu pālayet | vratāni tu daridrāṇāṃ śṛṇu tatvena ṣaṇmukha || māghaśuklacaturdaśyāmupoṣya niyamasthitaḥ | śivāya paurṇamāsyāṃ tu dātavyaṃ ghṛtakaṃvalaṃ || kṛṣṇagomithunaṃ paścāt svarūpaṃ vinivedayet | divyaṃ varṣaśataṃ sārddhaṃ śivaloke mahīyate || phālguṇe ekabhaktaṃ tu niyamasthena kārayet | syāmākakṣīranīvāraijitakrodho jiteṃdriyaḥ || caturmāsyamathāṣāḍhyāmupavāsarato bhavet | paurṇamāsyāṃ tu saṃsnāpya śivaṃ bhaktyā vidhānataḥ || mṛdāṣṭakena vidhinā paṃcagavyena yatnataḥ | saṃpūjya ca vidhānena raktrau go mithunaṃ dadet || prayāti śivasā yojyaṃ vaṃdhubhiḥ sahito naraḥ || caitramāse tu saṃprāpte yaḥ kuryādeka bhojanaṃ | piṣṭakaṃ payasā yuktaṃ bhuṃjāno vijiteṃdriyaiḥ || dadyā go mithunaṃ śaṃbhoḥ pūjāṃte sarvakarmasu | yā yā cchivapuraṃ ramyaṃ suprāpya sukṛtātmabhiḥ || vaiśākhamāse prāpte yaḥ kuryādeka bhojanaṃ | mālyodanaṃ tu sa kṣīraṃ bhuṃjīyāmujiteṃdriyaḥ || saṃpūjyaparameśānaṃ dadyā gomithunaṃ śubhaṃ | prayāti śivasā yojyaṃ vaṃdhubhiḥ sahito naraḥ || 158b) jyeṣṭhamāse tu saṃprāpte yaḥ kuryānakta bhojanaṃ | śāsyādanena bhuṃjīyādājyakṣīrapariplutaṃ || upoṣyapūrṇamāsyāṃ tu śivaṃ pūjyavidhānataḥ | dhūmravarṇaṃ tu go yugmaṃ śivāya vinivedayet || śivaloke mavāpnoti kṣayena parivarjitaṃ | āṣāḍhamāse saṃprāpte kartavyamekabhojanaṃ || jiteṃdriyeṇa kartavyaṃ śaktra?gorasabhojanaṃ | dadyā gomithunaṃ gauraṃ śivāpālaṃ kṛtaṃ śubhaṃ || aṇimādi guṇaiḥ svaryaiḥ śivaloke mahīyate | saṃprāpte śrāvaṇe māsi yaḥ kuryānnakta bhojanaṃ || jiteṃdriyeṇa bhoktavyaṃ payasāṣaṣṭakodanaṃ | śvetāgrapādapau vadadyā go mithunaṃ vibhoḥ || trisaptakulasaṃvyaktaḥ śivaloke sa tiṣṭhati | prāpte bhādrapademāsi kartavyaṃ naktabhojanaṃ || haviḥ śeṣa tu bhuṃjīyācchirapūjyavidhānataḥ | upavāsaṃ caturdaśyāṃ pūrṇamāsyāṃ śivaṃ yajet || nīlaṃ go mithunaṃ deyaṃ rudrasāyojyatāṃ vrajet | māsi cāśva yuje prāpte ekabhaktaṃ tu kārayet || ghṛtodanaṃ tu bhuṃjīyāt brahmacaryeṇa vartanaṃ | 159a) pūjānte pūrṇamāsyāṃ tu kṛṣṇaṃ gomithunaṃ dadet || mucyate paṃcapāpebhyo rudraloke mavāpnuyāt | saṃprāptakārtike māsi kartavyaṃ naktabhojanaṃ || kṣīrodanaṃ tu bhuṃjīyād brahmacaryaṃ dṛḍhavrataḥ | dadyā gomithunaṃ raktaṃ śivaloke mavāpnuyāt || māse vai mārgaśīrṣe tu yaḥ kuryāṃ naktabhojanaṃ | yavānaṃ payasā yuktaṃ bhuktānnaṃ saṃyateṃdriyaḥ || dadyā gomithunaṃ dhūmraṃ śūlaṃ ca samalaṃkṛtaṃ | śivasāyojyamāyāti vaṃdhubhiḥ sahito naraḥ || pauṣamāse tu saṃprāpte kartavyaṃ naktabhojanaṃ | gomūtrapāvakaṃ sādhyaṃ bhoktavyaṃ tu jiteṃdriyeḥ || upoṣyamāsyāṃ tu śivaṃ pūjyavidhānataḥ | dadyāgomithunaṃ raktaṃ sālaṃkāraṃ śivāya ca || prāptotye svaryamatulaṃ rudratulya parākramaḥ | ācāryāya vratāṃte ca pratimāsa śivāgrataḥ || bhūhemavastraratnādi dātavyāni prayatnataḥ | niyamya paścād yatnena śivavacca kṣamāpayet || maṃtrapūjāvihīnaṃ tu yatkṛtaṃ vidhivarjitaṃ | niḥphalaṃ bhavate puṃsā susaṃpūrṇasamācaret || umāmaheśvaraṃ nāmavrataṃ śṛṇusamāsataḥ | 159b) bhartṛ yuktāsunārīṣu na vrataṃ nopacāsanaṃ | pārvatyā pṛcchitaḥ saṃbhu vrataṃ me brūhi śaṃkara || tena saṃprīta manasā vrataṃ me tadudāhṛtaṃ | śṛṇu devi pravakṣyāmi vratānāṃ paramaṃ vrataṃ || strībhiḥ prayatnataḥ kāryaṃ prayatnāṃ tu tadā jñayā | pūrṇamāsyāmamāvāsyāṃ caturdaśyāṃṣṭamīṣu ca || naktamabdaṃ prakurvīta haviṣyāṃte na vartanaṃ | brahmacaryaṃ prakartavyaṃ tilāṃjana vivarjitaṃ || bhūmiśāyī tathā satyaṃ pratimāsamudāhṛtaṃ | umāmaheśvarau kāryau surūpau hemasaṃbhavau || abhāvāntārajau kāryau vitasti vā tadarddhataḥ | caturbhujaḥ śivaḥ kāryaṃ dvibhujā parameśvarī || vṛṣārūḍho prakartavyau surūpau na ca yauvanau | kārtike vāmabhāge gaṇeśaṃ śivadakṣiṇe || nadī madhya gataḥ kāryaḥ sūlahastastrilocanaḥ | evaṃ saṃpūjyavidhivat tāmrabhājanamadhyagaṃ || raktavastrā vṛttaṃ kṛtvā saṃpūjya vidhinā tataḥ | samupāṣya caturdaśyāṃ pūrṇamāsyāṃ samarcayet || 160a) rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ vratānāṃ kṛtikāsuta | saṃpūjyaparayābhaktyā śivaṃ paramakāraṇaṃ || gandhamālairalaṃ kṛtya raktavastraiśvaśobhanaiḥ | bhakṣabhojyairviśeṣeṇa vitānadhvajadarpaṇeḥ || cāmarairvyajanaiścaiva nānābhogairvidhānataḥ | saṃpūjya śivabhaktyāśca rudrasaṃkhyāśca yugmasaḥ || bhojanaṃ te pradātavyaṃ yugmaṃ vātha pratarpayet | yathāśaktyā dakṣiṇā ca dātavyā sādhyavarjitā || tāmrapātrasthitā deva pātraṃ vastreṇa guṃṭhayet | śirasyā pāyataṃ pātraṃ vitānacchātraśobhitaṃ || śaṃkhavāditraghoṣeṇa śivasyā yatanaṃ vrajet | liṃgamūrtirmaheśasya vratametat samarpayet || pradakṣiṇīkṛtya śivaṃ praṇipatyamāpayet | umāmaheśvaraṃ nāma hitaṃ strīṣu vratottamaṃ || vaiśākhyaṃ vātha kārtikyāṃ vratāraṃbha prakalpayet | vratasyāsya mahāsena ko guṇāṃ varṇituṃ kṣamaḥ || kiṃtu vakṣyāmi saṃkṣepā cchṛṇuṣvaika manāsuta | * *? n bhogānavāpnoti śuddha vidyāṣṭamadhyagāṃ || sarvaiśvaryaṃ guṇopetān satbhireva mahātapaḥ | 160b) sarvajñātā tṛptiranāvibodhaḥ svataṃtratā nityamaluptaśaktiḥ | anantaśaktitvamavāpya yatnānirāmayaṃ yastu padaṃ prayāti || athaliṃgavrataṃ nāma kramaprāptaṃ nigadyate | saṃsnāpya devadeveśaṃ yatnāt paṃcāmṛtena tu || śitacandanatoyena snāpyaliṃgaṃ vilipya ca | śvetairvikaśitai padmaiḥ saṃpūjyapraṇipatya ca || naivedyādi tato dayāt khaṇḍakṣīrājyasaṃyutaḥ | ghārikaṃ kiraṇaṃ caiva lāvakaṃ modakaṃ tathā || pūrayecca śivāgraṃ tu tato vidhi samācaret | paṃkaje vimale śuddhe nicchidre puṣpite śubhe || karṇikāyāṃ tu saṃsthāpya liṃgaṃ vai gaṃdhasaṃbhavaṃ | aṃguṣṭhanātrapramitaṃ pīṭhanālakabhūṣitaṃ || sthāpya dakṣiṇamūrtau tu vilvapatrai samarcayet | aguruṃ dakṣiṇe pārśve manasilā brahmasaṃsthitā || vaiṣṇavyā caṃdanaṃ sthāpya viṣṇukāntā pūrvadiggataṃ | sugandhaiśca vicitraiśca kuṃkumaiḥ pūjayaicchivaṃ || agaruṃ silphakaṃ caṃdraṃ suraktaṃ dhūpamīritaṃ | vikeśāni vicitrāṇi sūkṣmavāsāṃsi dāpayet || mahāvarti catuṣkaṃ tu dīpaṃ sāṣṭottaraṃ tathā | nivedya śiva maṃtreṇa triḥkṛtvā tu pradakṣiṇaṃ || 161a) sarvopahāraṃ sa yuktaṃ liṃgaṃ liṃge samarpayet | idaṃte devadeveśa tulyaṃ liṃgaṃ samarpitaṃ || etalliṃgavrataṃ nāma vratānāṃmuttamottamaṃ | anena vidhinā devā brahmaviṣṇutthatāṃ gatāḥ || vratenānena devatvaṃ prāptaṃ ca manasepsitaṃ | amāvāsyāṃ viśeṣeṇa pūjayitvā maheśvaraṃ || naktaṃ tu carate yastu yāvajjīvaṃ śivājñayā | guruṃ pūjyavidhānena vastra hemānnapānakaiḥ || rātrau jāgaraṇaṃ kāryaṃ śivasyāgre prayatnataḥ | etacchitavrataṃ nāma śivatvaṃ jāyate nṛṇāṃ || brahmacāri sahasrebhyo vedādhyāyī viśisyate | vedadhyāyi sahasrebhyo hyagnihotrāṃviśiṣyate || agnihotrisahasrebhyo yajñayojjī viśiṣyate | yajñayoji sahasrebhyo maṃtrayojī viśiṣyate || maṃtrayoji sahasrebhyo satrayojyadhikāmataḥ | satrayoji sahasrebhyo sarvavidyā gamaḥ paraḥ || sarvavidyārtha koṭīnāṃ śivabhakto viśiṣyate | tasmai deyaṃ prayatnena tatogrāhyaṃ vidhānataḥ || bhaktyādevaṃ śivaṃ tasmādarcayecchāṃta mānasaḥ | pṛthivyāṃ yoniḥ tīrthānāṃ puṇyānyāyatanāni ca || vasaṃti liṃgamūle tu tasmālliṃgaṃ samarcayet | 161b) ekakālaṃ trikālaṃ vā catuḥkālamathāpi vā | apūjyaparameśānaṃ bhuṃktai yastu pramādataḥ || prāyaścit prakartavyamanyathā narakaṃ vrajet | pūjālopya na kartavyaḥ sūtakemṛtakethavā || janavudbudavajjīvāstasmālliṃgaṃ sadārcayet | gītanṛtyopahāreṇa saṃkhatrāditra niḥsvanaiḥ || vidhūyasarvapāpāni śivaloke sa gacchati | yogāṃpayasvinīṃ dadyātaruṇīṃ bhūṣaṇānvitaṃ || dakṣiṇāmūrtimāsādya śivabhaktāya bhaktitaḥ | kārtikyāṃ vātha vaiśākhyāṃ tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu || pṛthivīmtanadantā tu sa sailavanakānanā | vṛṣonsargaṃ tu kārtikyāṃ kartavyaṃ viṣuve tathā || nīlavṛṣe samusṛjya prāpnoti paramāgatiṃ | naṃdaṃti pitarastasya brahmaloke na saṃśayaḥ || atha liṃgavratānyatra śṛṇulesena ṣaṇmukha | kārtikyāṃ tu samārabhya vrataṃ vai saṃsita vrataḥ || kārtikasya caturdaśyāṃ śuklāyāṃ pūjayecchivaṃ | mahāsnānaṃ prakartavyaṃ mahāpūjāthavā punaḥ || liṃgavratānāṃ sarveṣāṃ tathā naktena vartanaṃ | pūjā kṛtvā prayatnena vastranaivedyakādibhiḥ || 162a) śālipiṣṭamayaṃ liṃgaṃ kuryādratnipramāṇataḥ | tilaprasthaṃ suvarṇaṃ ca liṃgasyo parisaṃnyaset || dhūpaṃ vai kaṃduruṃ deyaṃ caṃdanaṃ vāguruṃ tathā | śivarūpāya dātavyaṃ śivaṃ yadakṣayaṃ tadā || saṃpūjya pūrvavalliṃgaṃ mahāsnānena tatvataḥ | vilepya kuṃkume naiva śivaṃ te naiva pūjayet || svetacaṃdana liṃgaṃ tu kartavyaṃ pūrvamānataḥ | suvarṇaṃ taṃḍulaṃ prasthaṃ puṣpedhāryaṃ śivāgrataḥ || karpūre ca dhūpaṃ tu caturdikṣu prakalpayet | mahāvartāṣṭakaṃ deyaṃ dadhipātre śatāṣṭakaṃ || evaṃ kṛtvā vidhānena liṃgaṃ liṃgāyanirvapet | iśānarudrasaṃjñāya ācāryāya prayojayet || śivasā yojyatāṃ yāti vratenānena ṣaṇmukha | pauṣyaśuklacaturdaśyāṃ dūrvavat pūjayecchivaṃ || pūjāṃte gugguluṃ śubhraṃ śivasya purato dahet | pāyasaṃghṛtasaṃmiśraṃ sakhaṇḍaṃ prasthasammitaṃ || naivedyaṃ purato deyaṃ patākā śaktisaṃkhyayā | dhvajaṃ tathā punaḥ śvetaṃ liṃgaṃ vai śālipiṣṭajaṃ || tilāḍhakaṃ suvarṇa ca liṃgadakṣiṇa dik nyaset | śaṃkarākhyasya rudrasya vratametat samarpayet || 162b) māghaśuklacaturdaśyāṃ śivaṃ saṃpūjyapūrvavat | śālyodanaṃ kṛtaṃ liṃgaṃ tilaprasthaṃ suvarṇakaṃ | śivasya dakṣiṇe bhāge dhāritavyaṃ prayatnataḥ || sthaṃ? godanaṃ ghṛtaṃ caiva pūrvasyāṃ prasthasammitaṃ | aguruṃsilhakaṃ caṃdraṃ daheddhūpaṃ śivāgrataḥ || vrataṃmekaṃ vidhānena ugrarudrāya nirvapet | vratāṃte tu guruṃ bhaktyā yathāśaktyā prapūjayet || phālgunaśuklacaturdaśyāṃ śivaṃ pūjyavidhānataḥ | guggulaṃ saghṛtaṃ dhūpaṃ mahāvarti catuṣṭayaṃ || modakāni vicitrāṇi kṣīrideyā ghṛtaplutā | coktena? vidhānena tathā liṃgaṃ nivedayet || sarvāvayavatapūjyamācāryaṃ bhūridakṣiṇaṃ | evaṃ kṛtvā mahāsena prāpnoti na *? naṃ kvacit || caitraśuklacaturdaśyāṃ śivaṃ pūjyavidhānataḥ | rocanāpalamātreṇa tena liṃgaṃ vilepayet || naivedyaṃ pāyaprasthaṃ khaṇḍalaḍukasaṃyutaṃ | sa ghṛtaṃ gugguluṃ deyaṃ palānāṃ tu śataṃ * *? || nivedayet piṣṭaliṃgaṃ tilaprasthaṃ sa hemaṃ yuk | śivadakṣiṇadigbhāge sthāpitavyaṃ prayatnataḥ || bhavarudrāya nivartya ācāryaṃ pūjayet tataḥ | evaṃ kuryāt prayatnena mokṣamakṣayamicchatā || caturdaśyāṃ śuklapakṣe vaiśākhasya prayatnataḥ | 163a) śivaṃ pūjyavidhānena mahāsnapanaṃ pūrvakaṃ | vilipya kuṃkume naiva damanairarcayecchivaṃ || liṃgaṃ piṣṭamayaṃ kṛtvā hemapuṣpavibhūṣitaṃ | tilaprasthaṃ suvarṇaṃ ca liṃgaṃ dakṣiṇaṃ dik nyaset || mahāvarti dvayaṃ deyaṃ dīpamālāghṛtena tu | sa ghṛtaṃ guggulaṃ deyaṃ palānāṃ tu śatadvayaṃ || aguruṃ silphakaṃ caṃdraṃ pratyekasya palaṃ dahet | tato damanapuṣpaistu śivaṃ saṃpūjya bhaktitaḥ || suvarṇaṃ tilaliṃgaṃ ca bhavarudrāyanirvapet | rudrasaṃkhyāstu guravo dakṣitavyā prayatnataḥ || bhūdānavastradānaiśca suvarṇādiṣu vistaraiḥ | etad vratottamaṃ nāma pratisambatsare * *? || evaṃ yaḥ kurute bhaktyā gacchate śāśvataṃ padaṃ | pitarastasya naṃdaṃti bhādraloke yathāsukhaṃ || divyaṃ varṣāyutaṃ sādyaṃ tatasteṣu dhaneśvarāḥ | prāptajñānāḥ punasteṣu śive nitye layaṃ yayuḥ || yaḥ karoti mahāsena śivavat sa hi pūjyate | jyeṣṭhaśuklacaturdaśyāṃ nityaṃ kṛtvā śivaṃ yajet || vilipya caṃdane naiva jātīpuṣpaiśca pūjayet | kuṃkumaṃ laghucaṃdraṃ ca dhūpaṃ deyaṃ śivāgrataḥ || dīpamālā tu sakaṭāni vicitrāṇi bhakṣyāṇi vividhāni ca | 163b) citrāṇi citrayuktāni prekṣaṇāni vahūni ca || vāditravādivargāśca vimānāni śubhāni ca | sāyudhāni tayāṇyāyāṣṭī kāni viśeṣataḥ || vīrāṇi mallayuddhāni kṛtvā kāṣṭha mṛgāni ca | varṇakairaṃjayitvā tu śivasyāgre nivedayet || mahāvarti dvayaṃ deyaṃ śivapūjādanaṃtaraṃ | dakṣiṇāmūrtimāśritya gaurekā vai śivāya ca || dātavyā tu prayatnena vastra hemasumaṇḍitā | vṛṣotsargaṃ tataḥ kāryaṃ śivasyāgre vidhānataḥ || śivabhaktāya viprāya deyā vai dakṣiṇā śubhāḥ | sarveṣāṃ caiva yajñānāṃ tīrthānāṃ yatphalaṃ śubhaṃ || tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ prāpnotyaiśvaryaṃ saṃbhavaṃ | kulānuddharato sauhi daśapūrvān daśāparān || suviprāṇāṃ vinītānāṃ bhaktānāṃ bhāvitātmanā | dānaṃ samāsataḥ khyātaṃ sarvadānasamanvitaṃ || śivadīkṣāmanuprāpya rakṣitavyo prayatnataḥ | yamaiśca niyamaiścaiva vratacaryādibhistathā || saphalā jāyate tena rakṣitā tu kṛṣiryathā | anyathā yakṣiṇo vṛṃdaiḥ nirmūlā kriyate tadā || 164a) sāpekṣati na rakṣāṇi vratāni dvividhāni ca | muktaye kāmahīnāni sa kāmāni tu bhuktaye || dīkṣaiva mokṣa vā puṃsāṃ karmasasyā tu sā bhavet | tat prerakaḥ śiraḥ sākṣācchaktipāta vasāna tu || śaktipātaścatuddhā tu tīvramadā vibhedataḥ | śaktipāte smṛtaṃ cihnaṃ śivabhaktiśca niścalā || audāryaśāstraśaktiśca liṃgārādhana tatparaḥ | samatvaṃ sarvabhūteṣu dayākāruṇyasaṃyutaḥ || kṣamāsatyaṃ śucitvaṃ ca sarvabhūta dayā tathā | astitva mārjavatvaṃ ca cihnānyetāni vai viduḥ || dīkṣayā śravaṇai yogyā dīkṣayā pūjane kṣamaḥ | dīkṣayā śramadharmāstu pravartate yathāhataḥ || dīkṣayā prāpyate jñānaṃ dīkṣayāsiddhayo bhavet | muktidā tena vai dīkṣā jñānadāvāta naṃgiṇī || śivadīkṣābhisiktāye sarvatravādhikāriṇaḥ | kaulapāśupatādīnaṃ śaurasākhyamateṣu ca || śiva sarvādhikārī tu nāsevī tu kathaṃcanaḥ | śivamūlānyāgamiśrūtayaśca viśeṣataḥ || tatsadbhāve'nusāraṃ tu sāmānyasudṛḍhaṃ mataṃ | dvyaṇukājjāyate sarva aṇutvāt prerakaiḥ śivaḥ || Folio 164b - 165ab unclear 166a) niṣkalasya pravakṣyāmi vyāptiṃ leśena ṣaṇmukha | ātmatatvaṃ ukāraṃ tu avidyā tatvamādiśet || śivatatvamakāraṃ tu niḥkalaṃte prakāśitaṃ | punareva pravakṣyāmi prasādasya tu nirṇayaṃ || hrasvadīrghaṃ plutaṃ caiva lakṣayet maṃtravitsadā | hrasvo dahati pāpāni dīrgho mokṣaprado bhavet || āpyāyane plutaścaiva trimātraḥ parameśvaraḥ | sthūla bhedāstu yaḥ proktā vasyoccāṭananāraṇe || plutena tu sadāvaṃsya hrīkārādyaṃta yojanāt | dīrghamuccāṭane kṣipraṃ phaṭkāreṇocayākitaṃ || ādāvaṃte sa rephāṃka phaṃṭakāraṃ māraṇehitaṃ | ākarṣaye *? vaṃ yukto yojanānāṃ śataiḥ sthitaiḥ || evamāpyāyanādīni nāmajñātvāmrayojayet | uditānu krameṇaiva svaravarṇānu rūpataḥ || sādhyasādhaka yo jñātvā svarabhedaṃ purohitaṃ | avijñāyatvidaṃ karma naiva siddhyaṃti sādhakāḥ || yogaṃ kṛtvā tu pūrvoktaṃ maṃtrasyārghaṃ pradāpayet | arghaṃ datvā tu maṃtrasya japaṃ kṛtvā vicakṣaṇaḥ || devasya dakṣiṇe bhāge paṃcalakṣaṃ sthito japet | japāṃte ghṛta homaṃ tu daśāṃśena prakalpayet || evamāpyāyito maṃtraḥ karmayogyo bhavet tataḥ | uktāni yāni karmāṇi siddhiṃ yāṃti na saṃśayaḥ || 166b) daśalakṣaṃ japed yastu janāḥbhya sthānavāsinaḥ | vasamāyāṃti vai kṣipramiti śāstrasya niścayaḥ || tripaṃcalakṣaṇajaptvā tu daśagrāmanivāsinaḥ | tejanāvasamāyāṃti ātmanā vadhanena ca || paṃcaviṃśati lakṣaistu viṣayaṃ ca samānayet | triṃśallakṣaṃ japed yastu vasīloko bhavet tu vai || paṃcatriṃśastu lakṣāṇi pṛthivīṃ vasamānayet | catvāriṃśajjayāccaiva praviṣedvādakeśvaraṃ || lakṣapaṃcāśakaṃ japtvā vidyādhara samo bhavet | tatraiva modate maṃtrī yāvadāhūtasaṃplavaṃ || sādhyarādheyavijñānā sādhako mucyate tadā | ādhāraṃ puramiskaṃktaṃdharāṃ māyānta gocaraṃ || ādheyaṃ paramaṃ śāṃtaṃ pramāṇātīta gocaraṃ | ekaṃ nityamajaṃ vyāpī sarvānaṃdamayaṃ śivaṃ || puryaṣṭakasamoyogā dadhva urdhvaṃ sa gacchati | śabdasparśaśca rūpaśca raso gandhaśca paṃcamaḥ || buddhirmanastvahaṃkāraḥ puryaṣṭakamudāhṛtaṃ | yāvadetairna mucyeta kathaṃ mucyeta vaṃdhanāt || gaṃdha brahmaṇi saṃyojya keśave tu rasaṃ tathā | rudre rūpaṃ tataḥ sparśaṃ buddhyahaṃkāramīśvare || śabdasmanaśca śakale layaṃ ṣaṣṭhi śivehitaṃ || iti kālottare mahātaṃtre sādhanāsaṃvittipaṭalaṃ || 167a) īśvara uvāca || nāḍīcakraṃ pravakṣyāmi sūkṣmaṃ yatnena leśataḥ | nābheradhastādya skaṃdaṃ aṃkurāstatra nirgatāḥ || dvāsaptati sahasrāṇi nābhimadhye vyavasthitāḥ | tiryagūrdhvamadhaścaiva vyāptaṃ tābhiḥ samaṃ tataḥ || cakravat saṃsthitā hyetāḥ pradhānādaśanāḍayaḥ | iḍā ca piṃgalā caiva suṣumnā ca tathaiva hi || gāṃdhārī hastijihvā ca pūvo caiva yasā tathā | alaṃbuṣā tu *? caiva śaṃkhinī daśamī matā || daśaprāṇavahā hyetā nāḍayaḥ parikīrtitāḥ | prāṇopānaḥ samānaśca udāno vyāna eva ca || nāgaḥ kurmodhva kṛkaro devadattadhanaṃ yayau | prāṇastu prathamo vāyurdaśānāmapi sa prabhuḥ || prāṇaḥ prāṇamayaḥ prāṇa visargāpūraṇaṃ prati | nityamāpūrayatyeṣa prāṇināmurasi sthitaḥ || niśvāsocchvāsakāmaistu prāṇojīvasamāśritaḥ | prayāṇaṃ kurute yasmāt tasmāt prāṇa prakīrtitaḥ || apānasahā?pānastu āhāraṃ ca nṛṇāmadhaḥ | sūtraśukravahovāyurapānastena kīrtitaḥ || pītaṃ bhakṣitamāghrātaṃ raktapitakaphānilaṃ | samaṃ nayati mātreṣu samāno nāmamārutaḥ || 167b) spadaṃ yabhyadharaṃ vaktraṃ netragātra prakopanaḥ | udvejayati marmāṇi udāto nāmamārutaḥ || vyāno vinā mayatyaṃgaṃ vyāno vyādhi prakopakaḥ | prīte cināsī kathito vāddhikyāt vyāna ucyate || utsāre? nāma ityuktaḥ kurma āmīlane sthitaḥ | kṛkaraḥ kṣurite caiva devadaṃto vijṛṃbhate || dhanaṃjayan sthito ghoṣe mṛtasyāpi na muṃcati | nādisthaṃ vāyuvṛṃdaṃ tu nābhipadmavane sthitaṃ || nāḍīcakraṃ yathā * *? kathayāmi tavākhilaṃ | daśāraṃ cakramenaṃ tu vibhāgo jñāyate tathā || cakravad bhramate jīvo daśasthāne svanukramāt | sa jīvo jīvalokasya vṛddhyante naiva mohitāḥ || jīvaḥ prayāti daśadhā tena cakraṃ prakīrtitaṃ | nāḍīcakramiti proktaṃ yena saṃkramayatyasau || hṛdyabjakarṇikā *? nāṃ nāḍī tṛtayamullaset | akṣe * *? rmīti vikhyātāḥ svasthānaivarddhasoṣṭadhā || tato vai śakti tatve tu tāsāṃ nivaṃdhanaṃ sthitaṃ | ānyabhiḥ saktitatvātaṃ prāṇaścarati dehināṃ || śūnyake hyaṃtarāle tu tatphalaniyataṃtphalaṃ | golakamiva helāhataṃ utpataniyataṃ sadā kurute || īśvara yogād viṣuvat saṃkrāṃtiścaiva madhyamaṃ | 168a) sauri niyogād dakṣiṇamudagayanaṃ caṃdra sa yogāt | ayane savāpa? savyai dvau puṭau yugmato viṣuca māhuḥ || saṃkrāṃtiritaścetaśca gacchataśca samākhyātaṃ | sauraḥ savyo mārgaścāṃdramaserataḥ samākhyātaḥ || patate vābhiyekamidauḥ sauraṃ khaluvaṃhni saṃdhāne | dhyānādyāviṣu ceti prāgdalasaṃsthā nṛpāvayavī syāt || tejasvī tṛ iṭṭavubhukṣāyīdrājāyate agnidikapatre | yāmye yāmyo bhāvye nair-ṛte nai-ṛtā vi?nirdiṣṭaḥ || vāruṇe patrai saumyāsau vāyavye tapaśva pāruṣye saumyacārtha samīhāmai raudre jñātavalepi ca | yāṃ yāṃ diśamabhi gacchati taṃ taṃ bhāvaṃ samasta māyāti | patrāṃtarālayogācchunyamivātmānamābhāti | iti khalupuṃgalacāre nāḍīsaṃcāramaṇḍalaṃ guhyaṃ kathitamihasiddhiheturvoddhavyaṃ yatnataḥ siddhyai || iti kālottare mahātaṃtre nāḍīcakroddeśapaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi kālajñānaṃ sudubhaṃ | nābhedharastāt kaṃdaṃ tu nāḍīnāmā layaṃ mataṃ || tiryagūrddhamadhaścai tato vai nāḍayaḥ sthitāḥ | dvāsaptati sahaśrāṇi palāsadalavatsutaḥ || 168b) daśapradhānāstāsāṃ tu iḍādyāstu trayastataḥ | ākaṃya dvādaśātaṃ tu jīvai vāyunā saha || gamāgamaṃ karotyevaṃ yaṃtraṃ vāhanamīritaṃ | eti dvādaśāṃgulo urddhamadhapatnī daśena tu || gamāgamo gṛhe tasya ahorātrādyupāsanaḥ | snasthasya madhya ca yasonarasyai na mahātmanaḥ || yanmamāṃcchvasanaṃ bhāvau cchvāsāṃ sucatimeṣaṇaṃ? | tena laghvakṣaroccāraḥ tadaddharddhi pramāṇataḥ || yastuṭi yathāśūnyaṃ tuṭistaddvitayaṃ mataṃ | tuṭi dvayaṃ layastābhyāṃ mātrākāle prakīrtitāḥ || dvimātṛko gurustābhyāṃ kāṣṭho sāyaṃ guṇākalā | sārddha kalā dvayaḥ prāṇaḥ sa ṣaṣṭhiśvāsasaṃkhyayā || triṃśacchvāsairgamastasya triṃśacca punarāgamaḥ | tenā horātramāsāśca dvādaśayvapti vatsarāḥ || hṛtkaṇṭhatālunāsāgra dvādaśāṃtāṃ tarālajāḥ | prāṇasyārddhamatiraho yāsārātriradhogatiḥ || udyadivākaraḥ prāṇo himādrau nivasannadhaḥ | abhijidyutiḥ satatsthuḥ stāsāluka īśvaraḥ || adho niśādau dinasyāṃte bhuktimuktī prasiddhyataḥ | 169a) śivārcanaṃ japaṃ dhyānaṃ dānādibhirasaṃśayaḥ || hṛttālu dvādaśāṃte tu brahmaviṣṇu harā sthitāḥ | saṃdhyā pūrvoditaḥ kālaḥ sa saṃdhyāyāḥ prakīrtitaḥ || ahorātraṃ punarvakṣya vahiḥ kṛṣṇāni śāśuciḥ | śvāsa dvayaṃ ahorātraṃ yatrāpi sthitirīdṛśī || gurubhiḥ paṃcadaśabhiḥ kṛṣṇapakṣa udāhṛtaḥ | śuklapakṣopi taireva tathaiva sāmavasthitaiḥ || pakṣasyāte tithicchedārakasya śaśi yogataḥ | śaśino kāmano yogāṃ grahaṇaṃ ravi caṃdrayoḥ || tatra snānaṃ japaṃ dhyāna dānapūjāgni karmabhiḥ | anaṃtaṃ puṇyamāpnoti vikalparahitaḥ punaḥ || paṃcabhiḥ paṃcabhiḥ śvāsai meṣādyārāśayaḥ kramāt | dinottarāpaṇaṃ tatra syādrātrai dakṣiṇāyanaṃ || dvādaśāṃte hṛdi syātā mayane dakṣiṇottare | ehikāmuṣmikaṃ puṇyametayorakṣayaṃ kramāt || pūrvoktaṃ phalate tasmāt tālusthaṃ viṣuvadvayaṃ | meṣasyādau tulāyāṃ ca taduktaṃ tatvadarśibhiḥ || vyatīpātāṣṭakaṃ pakṣaḥ prapaṃcorātrāpi saṃsthitaḥ | anenaiva diśājñeyāḥ svayaṃ nipunabuddhibhiḥ || māsādvādaśa me proktāḥ te tu dvādaśa vatsaroḥ | atrāpi pūrvavajjñeyā dinamāsāyamakramaḥ || 169b) ṣaṣṭhiśvāsaiḥ punaḥ ṣaṣṭhiḥ pakṣāste parikīrtitāḥ | pūrvoktakramayogena tasmādatrāntarādikaṃ || ekaḥ prāṇaḥ śivenāyaṃ proktaḥ pāṇavinirṇayaḥ | tanmayo nivikalpage yogī tat tatpadaṃ vrajet || jīvitā jīvitaṃ tasya lābhālābhaṃ jayājayaṃ | ātmanaśca pareṣāṃ ca sa eva jñātu marhati || śubhe deśe samāsīnaḥ svasthān māsyadave naraiḥ | ariktapāṇibhiḥ pṛṣṭo detamīkṣeta tatvavit || āgamokta kramāṇādāvālocitta śubhāśubhaṃ | brūyādapi tathā cānyaṃ yatho dvego na jāyate || iḍāpi go ṣusumnākhyā vāmadakṣiṇamadhyamāḥ | nādyomṛtaviṣonmiśrāḥ somasūryo nalātmakāḥ || sthirāsthira dvirūpāśca tāḥ strīpuṃklīva svarūpakāḥ | jīvadhātu mūlākhyā brahmaviṣṇu harātmakāḥ || tṛptiśoṣaṇasaṃhāra saumyakrūro bhayārthadāḥ | jīvena veṣṭitāḥ pūrṇā riktāstena vivarjitāḥ || pūrṇāyāṃ pṛcchataḥ siddhiḥ riktāyāṃ riktatā bhavet | prathamoktā dvitīyojaye vācyastayoḥ kramāt || yasyāṃ diśivaheddheva tatra pūrṇavalaṃ bhavet | 170a) bāhulyena tadanyatra pradārādi kramādiśet | samanāmājayedvāme dakṣiṇe viṣamākṣaraḥ || vāmadakṣiṇayośvare vijñeyāḥ sthāyi sthāyinoḥ | sāmāśrite makhaṃnaṣṭalabdhiḥ śāṃtika pauṣṭikaṃ || tṛptilobhotha jāyeta bhūstrijayāṃtara jīvitaṃ | maṃtrataṃtra kriyā vṛddhi śivayātrādi maṃgalaṃ || siddhyaṃti saumyayat kiṃcit prasnānu ghanaṃ? yoḥ sadā | vyādhi duḥkhaṃ viṣaṃ vairaṃ hāni yuddhabhayaṃ nṛbhiḥ || nātrakiṃcid bhavedvāraṃ kiṃtu daṣṭo na jīvati | jīvedaprastadanyatra yuṃjaṃnmanasi saṃgamaḥ || vyāyomaṃ bhojanaṃ śuddhaṃ strībhogaṃ vibhavakṣayaḥ | dyutamuccāṭanaṃ bhīma karmadvaiṣapraveśanaṃ || mṛtyucchadvega rogādi sarvakrūraṃ bhavediha | grahalutākṣara preta bhūtavetālarākṣasāḥ || na śānti jvalite bhānau tamāṃsī vasamaṃ tataḥ | caṃdrai sūryamṛtaviṣaṃ paryāyagni phalaṃ nṛṇāṃ || paścāt kiṃcit phalaṃ dadyāt sūrye some viṣāmṛtaṃ | yogo vidyāvrataṃ dīkṣā mokṣo jñānaṃ guronatiḥ || suṣumnā yā sadā siddhiḥ prasūtiḥ klīvayugmayoḥ | dakṣiṇoktaṃ na vāmesmi vāmoktaṃ naiva dakṣiṇe || 170b) vāmāntaṃ dakṣiṇoktaṃ ca madhye naiva? prasiddhyati | vāmadakṣiṇamadhye tu praveśaḥ saphalo yataḥ || ciṃtyaprasnādikaṃ sarva nirgame niḥphalaṃ tṛṣu | nirgamaṃ ca praveśaṃ ca ghaṭī cāreṇa lakṣayet || agrasthe vāmacaṃdrasthaḥ pṛṣṭhasthe dakṣiṇoyamaḥ | prāṇo vāsarasaṃ cārī sitapratipadāditaḥ || tryahaṃ somaḥ tryahaṃ sūryaḥ saṃkrāmati punaḥ punaḥ | evamevāsite sūrya somāṃyāti tryahatryahaṃ || dvitryahā viparyāyāt kalahādikamādiśet | ekadvitrikapakṣāṇā viparyā sā kramād viduḥ || vyādhivaṃdhuvināśaṃ ramaraṇaṃ cārtha vārṣikaṃ | yāmādi vṛddhito yāmyā mātrā sā iti mātrakaṃ || mātradvayestathā rogo dausthyaṃ yotradhanakṣayau | varṣatrayamahārātraṃ dvirātraṃ tu dvivārṣikaṃ || varṣamekaṃ tryahorātrājjivedasyārddhato dinaṃ | māsapadadhekaṃ paraṃstasmādinorddhādeka vāsaraṃ ||? uttarottarameteṣāṃ lakṣayet * *? niścayaḥ | viṣuvakṣaṇasaṃprāpte spaṃdate yasya locanai || tasyānāśaṃ vijānīyādahorātrānnasaṃśayaḥ | ṛtunāṃ śiśirādi nāmādau paṃcāhakāhinī || tryaśvāmaṣṭodaśaprāṇān kramājīve trivṛddhita | 171a) teṣṭa? kṛtri tricaturo vāyuśca divasān vahet | abdaṃ bhāgavasādāyyarvṛddhiratra prajāyate || māsamekaṃ vahedvāyuḥ sadaiva niśisūryayoḥ | āvedayatāhorātrādarthanāśādikaṃ kramāt || dvayoreva daśāhaṃ ca saṃkrānti rahito vahet | tadāsaṃkramaṇān mṛtyurahrārddha ca trimārgakaḥ || saṃkrāṃti paṃcakaṃ yasya mukhe naiva vahet maruta | udveganāsyasyāntasyā nyatrāthavā gatiḥ || maṃdavārī suṣumnāyāṃ dharmaiśvarya mukhapradaḥ | itaścetaśca saṃcārī grahaḥ pūjā prado maruta || gamāgame sadālīnastade tat jñātu marhati | anyathā triprakāreṇa jānīyāt kālavaṃcanaṃ || samasapta gate sūryai cihnavatyayanethavā | siṃhe vānusaṃyukte tathā vādhanuṣi sthite || merurodayavelāyāṃ janmakṣe caṃdramāyadi | kālosau prāṣṭanāmeti mṛtyu nirṇaya kārakaiḥ || tadārabhya vadvāyu rekatrārddha dinaṃ yadi | caturdaśabhināveṣṭe vatsarermaraṇaṃ tadā || dinamekamahārātraṃ yaṣṭekatra vahen marut | tadā dvādaśabhirvaṣairdaśabhirmaraṇaṃ kramāt || ahorātra dvayaṃ vāsurahorātra trayaṃ yadi | 171b) vātyekatra tadāṣṭābhi vārṣaiḥ ṣaḍbhirbhivedmatiṃ | vahedekatra vedvāyu rahaurātra catuṣṭayaṃ || dhruvamādeyen mṛtyumabdisaṃvatsaraiḥ kramāt | yayarātri sametāni dinānyekratramārutaḥ || vahet pañca * *? mṛtyustribhirvarṣaibhū?saṃśayaḥ | daśapañcadaśāhāni nādyekatra yadāmarut || vatsarābhyāṃ tadekena varṣaṇamaraṇaṃ kramāt | dinānāviṃśati pañcaviṃśatiṃ ca marudyadā || vātyekatra tadā ṣaḍbhiḥ tribhrmāsaiḥ kramāgatiḥ | ṣaḍviṃśati yadā sapta viṃśatiśca kramānmarut || vahavyekatrasāmānyāṃ māsena maraṇaṃ tadā | aṣṭaviṃśatimekonnatriṃśati marudekataḥ || vāhyetanmaraṇaṃ paṃca daśabhirdaśabhirdinaiḥ | ekatratriṃśati cāti yadyeka triṃśata marut || paṃcabhistridinairmṛtyurbhave puṃsāṃ krameṇa tu | dvātriṃśatiryatho cātri tapastriṃśaddināni tu || tadā dvābhyāṃ dine kena mṛtyuḥ sūrya pathe kramāt | bhuktamātro naraḥ svasthaḥ āhāraṃ cchedate yadi || prāggaṃdhaṃ nābhi jānāti dīpaṃ gaṃdhaṃ na jighrati | dṛṣṭadeśepi digjāto jīvenmāsa catu * *? || Folio 172 unclear 173a) ko mataḥ sūkṣmaḥ sthulo vai lokiko mataḥ nimeṣasya caturbhāgaḥ tuṭiḥ syātta dvayaṃ lavaḥ | lavadvaya nimeṣaḥ syā kāṣṭhā tai daśapaṃcabhiḥ | triṃśat kāṣṭhā kalā proktā tridaśadvakalā kṣaṇaṃ || kṣaṇa dvayaṃ muhūrtasyāccaturbhirghaṭikā matā | aṣṭabhiḥ praharastābhirvastrabhistairaharniśaṃ || pakṣaḥ paṃcadaśāhāni māsaḥ pakṣadvayod bhavet | māsadvayodṛtuḥ proktaḥ tribhistairayanaṃ mataṃ || ayana dvayādbhavedabdaṃ śauramānamidaṃ mataṃ | dakṣiṇasarvarī jñeyā devānāṃ muttaraṃ dinaṃ || tena pānena varṣāṇāṃ yugaḥ kālapravartate | kṛtastatsaṃkhyayā jñeyaṃ sahasrāṇāṃ catuṣṭayaṃ || kṛtaṃ tretāyugāḍhyaṃ tu saṃdhīsadho catuṣṭayaṃ | tretādvāparasaṃkhyā tu dvāparā pārataḥ kaliḥ || eṣaḥ kramaḥ kramādeṣa sahasraśatasaṃjñitaḥ | ekasati bhedastu jñeyaṃ gandhaṃ taraṃ gaṇaṃ? || (taiścaturdaśabhiḥ kalpyā brahmaṇastadinaṃ mataṃ | ṭhis page bottom of page) etasminnaṃtare śakrā mṛtājātā punaḥ punaḥ | śatatrayaṃ dinaṃ ṣaṣṭhistasyaivamabda rucyate || tatsaṃkhyayā śataṃ yāvat tāvadvarṣā harermataḥ | tena mānena varṣāṇāṃ śataṃ yāvadvare sthitaiḥ || 173b) etasminnantare kāle dvijājātā mṛtāvahūn | mamavarṣā bhavet tāvad viṣṇuryāti tadākṣayaṃ || varṣāṇāṃ meśataṃ yāvan mevasānākṣayod bhavā | dinamekaṃ yadīsasāmamaśānti tato bhavet || etasminnantare kāle mṛtā vayaṃ punaḥ punaḥ | sadāśivanimeṣācca tadā tasyāpi saṃkṣayaḥ || parayā tuṭiḥ sūkṣmā tadāsau yāti tallayaṃ | sthūlaḥ sa sakalaḥ kālaḥ khyātaḥ sūkṣmamataḥ śṛṇu || marmavāmastanya bhyāse tatra yat pūraṇaṃ bhavet | tribhiḥ kāla tatastaistu triśaktiḥ prāṇa ucyate || prāṇa dvayeṇa vijñeyamahorātraṃ tu yogināṃ | ūrddha prāṇodinaṃ khyātaṃ sa ekadho gato niśi || pakṣastaiḥ paṃcadaśabhistadvayātmā sa ucyate | triṃśat prāṇaiḥ sa vijñeyo māse dvādaśabhiḥ samāḥ || sa śatāni triṣaṣṭiśca prāṇānāṃ ghaṭikā matā | kalaye prahare saṃkhyā sahasrāṇāṃ dvayaṃ dvayaṃ || punasaptasaśatānāsya caturbhistaiḥ rahaḥ smṛtaḥ | tāvatī rātri ruddiṣṭā sāsaṃkhyā procyatekhilā || tatra ṣaṣṭi samāyāṃti prāṇasaṃkhyādhunā śṛṇu | 174a) ayute dve sahasraṃ ca ṣaṭśatāti tathaiva ca | ahorātreṇa yogeṃdro japasaṃkhyā karoti ca || *? socchvāsa trayeṇaiva sakalasya tu yo layaḥ | na bhavo na mṛtirkasya śivatatva sthitasya ca || vibhāgaṃ punarevātra saṃkṣepeṇa nigadyate | saṃkrāṃti viṣuve caiva aho * tra yunāni ca || adhimāsaṃ ṛṇaṃ caivaṃ ūnarātradhanaṃ tathā | ūnarātraṃ bhavecchikkā adhimāsaṃ vijṛṃbhikā || ṛṇaṃ ca kāmo vijñeyā niḥśvāso dhanamucyate | uttaraṃ dakṣiṇaṃ jñeyaṃ vāmadakṣiṇasaṃjñitaṃ || same tu viṣuvaṃ proktaṃ puṭadvaya viniḥsṛtaṃ | saṃkrāṃti punaramyaiva svasthānāt sthānameva ca || iḍā caiva suṣumnā ca piṃgalā dakṣiṇe sthitā | suṣumnā madhya bhāge tu iḍāvāme pratisthitā || nāḍīnāḍyantaraṃ yāti tadā saṃkrāṃtirucyate | ūrddhaprāṇo hyahaścaiva apāno rātrirucyate || ekaḥ prāṇopi daśadhā yo vetti sadavedavit | āyāmo dehagandhasthaḥ somagrahaṇamiṣyate || dehātītaṃ tvaharvidyādāditya grahaṇaṃ viduḥ | prāṇāyāmaṃ samāṃsena kathayāmi tavādhunā || 174b) maṃtrasyāccāraṇaṃ kāraṇaṃ svaraika kramayogataḥ | utaraṃ purayitvā vai vāyunā tu krameṇa tu || prāṇāyāmo bhavedeṣa pūrako dehapūrakaḥ | pidhāya sarvadvārāṇi bhiḥśvāsocchvāsavarjitaḥ || saṃpūrṇaḥ kuṃbhavatiṣṭet prāṇāyāmaḥ ya kuṃbhakaḥ | muṃcedvāyuṃ tataścorddhaṃ śvāsomekena yogavit || niḥśvāsayogayuktasya ūrddhavāyuṃ sa recayet | recakasvaṣavikhyātaḥ prāṇaṃ sa yamakārakaḥ || yuttadvṛdi sthitaṃ padma madhye mukha vyavasthitaṃ | vikasatyeya pūrvaṃ? tu purakena tu puritaṃ || ūrddhaśroto bhavet padmaṃ kuṃbhakena nirodhitaṃ | recakena tathā kṣiptaḥ samyak prāṇahareṇa tu || muktā hṛdaya padmaṃ tu ūrddhaśroto vyavasthita | recito gacchati hṛddhaṃ prakṣibhitvā kṣaṇena tu || bhitvā kapāla dvāra tu jīvo hyarddhaṃ sarecita | sadāśiva padaṃ gatvā na bhūyo janmamāpnuyāt || āyāmaṃ tripate tasya nānāsya tu kadācana | sa jīto jīva lokasya mayā proktaḥ samāsataḥ || yathānukramayogena sṛṣṭiṃ ruddeśatocyate | 175a) caṃdrāgniriddhisaṃyuktā ādyākuṇḍalinī tu yā | hṛtpradeśe tu sā jñeyā aṃkurākārasaṃsthitā || sṛṣṭinyāsaṃ bhavet tatra sa visargā valaṃvanāt | sravaṃtaṃ ciṃtaye tasmin na mṛtaṃ sādhakottamaḥ || agnimātmakaṃ yavaṃ jagatsthāvarajaṃgamaṃ | ityevaṃ niyatasthā tu ciṃtayet sādhakottamaḥ || svadehaṃ ciṃtayed vidvān divyarūpaṃ manoharaḥ | śivācchaktiśca sakalamīśvaraṃ tadanaṃntaraṃ || śuddhavidyā paṃca paṃca śuddhatatvaṃ prakīrtitaṃ | māyā kālaśca sakalā niyatiṃ rāgameva ca || avidyā puruṣaṃ tasmāt prakṛtistri praṇātmikā | manobuddhirahaṃkārastathā buddhiṃdriyāṇi ca || karmendriyāṇi viṣayo bhūtāni kramaso bhavet | idaṃ yobhyasate hyevaṃ amṛtaṃ sarvato mukhaṃ || acireṇaiva kālena sā siddhiphalabhāg bhavet || iti kālottare mahātaṃtre kālādhikaraṇapaṭalaṃ || īśvara uvāca || na buddhyati prasādaṃ yaḥ paṃcamaṃtraṃ mahātanuṃ | aṣṭatriṃśakalopetaṃ nara ācārya ucyate || 175b) prasādaṃ samyagajñātvā dīkṣāṃ yaḥ kurute guruḥ | adhastācchiṣyamānmānaṃ nayate nātrasaṃśayaḥ || prasātmaka? śikhāṃ tastho yastu dīkṣāṃ karoti saḥ | ācāryaḥ saha śiṣyeṇa śivasā yojyatāṃ vrajet || devadānavagandharvā sa yakṣoragarākṣasāḥ | kinnarāpsarasaḥ siddhā prasādāt saṃbhavaṃti hi || brahmāviṣṇuśca rudraśca iṃdraścaṃdro bṛhaspatiḥ | prajāpatistathā daityāḥ śukraḥ skaṃdo bhṛgustathā || ye cānye prāṇinaḥ kecit sarva proktāḥ prasādajāḥ | ete vāmya? ca vahavo ṛṣayaḥ saṃśita vratāḥ || vyāyaṃti paramaṃ haṃsaṃ prasādaṃ nāmanāmataḥ | vibhāgaṃ vāmya?vakṣyāmi yaṃ jñātvā mṛtamsnute || sadyaścāṣṭa kalāyuktamakārākṣarajaṃviduḥ | vidyādukārajaṃ vāmamaghoraṃ tu makārajaṃ || viṃdujaḥ puruṣo jñeyaḥ īśānaṃ ca śikhātmakaḥ | praṇavasya prasādasya nāntaraṃ kalpayet kvacit || sadyaḥ akāravarṇānta nivṛtti brahmaṇā yutā | ityevaṃ pārthivaṃ tatvaṃ paṃcadhāsaṃvyavasthitaṃ || 176a) ukāraṃ vāmadevaṃ tu varuṇaṃ viṣṇudaivataṃ | pratiṣṭhāṃ tu kalā tatra paṃcadhā tatra kalpayet || arddhacandra tathāghoraṃ vidyārudramathā nalaṃ | tatvamevamakāraṃ tu paṃcaidhā parikalpayet || viṃdu tatpuruṣaṃ śāṃti kalāvāyumatheśvarāḥ | paṃcadhā kalpayedūrddha nādaṃ viṃdu dvayatagaṃ || nādaṃ bījamathoṃkāraṃ īśānāṃ tu samutthitaṃ | sadāśivaṃ tathā kāśaḥ śāṃtyatīta kalā sthitā || brahmaṇau hṛdayaṃ sthānaṃ kaṇṭhe viṣṇu vyavasthitaḥ | tāludeśe sthito rudraḥ kākabhyāmīśvaraṃ sthitaḥ || sadāśivaṃ brahmaraṃdra yāvacchaktyanta gocaraṃ | tadūrddhadvādaśāṃte tu śivaḥ sākṣād vyavasthitaḥ || sadyosyāṣṭakalā yuktaṃ lakārākṣaraṃ saṃbhavaṃ | vidyādvakārajaṃ vāmamaghoraṃ carasaṃbhavaṃ || daśatrikalavāmaṃ tu vahurūpaṃ kalāṣṭabhiḥ | jiṃdrajaṃ puruṣaṃ viddhi catuṣkalamidaṃ haraṃ || ṣaṭ prameyamatheśānaṃ kalāpaṃca parājitaṃ | ṣaṣṭhaṃ tu yatparaṃ tatvamasādṛśāguṇaiḥ sthitaṃ || tasya deho na vaktavyaḥ prāktatairguṇasaṃbhavaiḥ | 176b) jñātvā paramatiśreṇī paṃcasaṃsthāna yāminī | jñātameva sakṛdyena vismṛteṣita devatā || tatkāla evamusya?sau yadā jñātaṃ hi tatpadaṃ | prasāda praṇavābhyāṃ vibhāgaḥ kathitā mayā || prasāda praṇavābhyāṃ tu nāṃtaraṃ kalpayet kvacit | praṇavaṃ yena jānaṃti ye bhramanti bhavāntare || jñātvā praṇava sadbhāvaṃ konamucyate bandhanāt || iti kālottare prasādapraṇavavyāptipaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śivajñānaṃ yathā sthitaṃ | dehasthaḥ kaṃsakalo jñeyo niṣkalo dehavarjitaḥ || āptopadeśa samāptau? sarvataḥ kimapi sthitaḥ | haṃsahaṃsati yo brūyād vaso devaḥ sadāśivaḥ || guruvaktrā tu labhyeta pratyakṣaṃ sarvato sukhaṃ? | tilaiṣu ca yathā taila puṣpaigaṃdhaṃ samāśritaḥ || puruṣasya śarīresmin sa vāhyābhyaṃtare sthitaḥ | ulkāhasto yathā kaścidravyamālo kṛtāṃ vrajet || jñānena jñeya mālokya tadājñānaṃ parityajet | puṣpaṃ tu *?tulaṃ viṃdyā gaṃdhastasya tu niṣkalaḥ || 177a) vṛkṣaṃ tu sakalaṃ vidyā cchāyāstasya tu niṣkalā | sakalā niṣkalo bhāvaḥ sarvatrai vyavasthitaḥ || sakalai sakalaṃ jñeyaṃ niṣkalai niṣkalaṃ tathā | dehātītaṃ paraṃ vidyā nābhāgradvādaśāṃgula || tadataṃ tu vijānīyāt tatrastho vyāpayet prabhuḥ | nanopyanyatra me kṣiptaṃ cakṣuranātra pātī || tathāpi jñānināṃ yogo avyucchinnaḥ pravartate | etaṃ tu paramaṃ guhyaṃ mityetat paramākṣaraṃ || nātaḥ parataraṃ kiṃcin nātaḥ parataraṃ śivaḥ | śivajñānā mṛtaṃ hyetat saṃkṣepāṃ na tu vistarāt || kathitaṃ devadevena paramākṣara nirṇayaṃ | etaṃte śivasadbhāvaṃ śivavaktrādviniḥsṛtaṃ || guhyāṃguhyataraṃ guhyaṃ gūhitavyaṃ prayatnataḥ | nā śiṣyāya pradātavyaṃ nā putrāya kadācana || gurudevāya bhaktāya nityaṃ bhaktiratāya ca | pradātavyamidaṃ śāstramitareṣāṃ na dāpayet || dātāro narakā yāṃti na siddhyaṃti kadācanaḥ | śivāmṛtamidaṃ khyātaṃ satyaṃ satyamidaṃ tava || evaṃ jñātvā tu medhāvī vicaret svaṃ yathāsukhaṃ | gṛhastho brahmacārī ca vānaprasthopabhikṣukaḥ || 177b) yatra tatra sthito jñānī paramākṣara kiṃ sadā | viṣayī viyayā śakto yāji? dehādike? śivaṃ || jñānādevāśca śāstrasya yayaṃ? vasthāpi? mānavaḥ | brahmahatyāśca medhyabhyāṃ pāpapuṇyena lipyate || punarevaṃ pravakṣāmi pratyakṣa yajanaṃ kramāt | sūryayā grahaṇe vatsaṃ pratyakṣaṃ yajanaṃ smṛtaṃ || vākyathātīta viṣayaṃ prāpyaśānta paraṃ padaṃ | somādayet hṛtpadmai pratyakṣaṃ yajanaṃ tathā || jñātavyaṃ sādhakeṃdreṇa saṃjñāmātramanantakaṃ || iti kālottare mahātaṃtre pratyakṣayajanapaṭala || īśvara uvāca || liṃgoddhāraṃ pravakṣyāmi naiṣṭhikānāṃ tu ṣaṇmukha | paṃcārtha kāla vaktrānāṃ sarvapāṣaṇḍikeṣu ca || trirātraṃ paṃcarātraṃ vā kṣapayitvādhi vāsayet | hṛtmaṃtreṇa tu kartavyaṃ vratasaṃhāramudrayā || mātrikāṃ vinyaset tatra vidhi dṛṣṭena karmaṇā | aṣṭapannaṃ likhet padmaṃ vīthikā dvārabhūṣitaṃ || saṃhāra krama yogena matrikāṃ tatra pūjayet | pūjayitvā vidhānena sarvatoddhomamācaret || 178a) paṃcapaṃcāhutī dadyāt prativarṇe yathā kramāt | hṛtmaṃtreṇa tu kartavyaṃ saṃhāreṇātha buddhimān || evaṃ kṛtvā yathāpūrva janayet tatra naiyikaṃ | iṣṭi saṃhāriṇīṃ skaṃda kṛtvā vai naiṣṭhikai * *? || sṛṣṭi saṃhāra yogena kṛtvā śuddhyaṃti naiṣṭhikāḥ | āśaktā viṣayonaṃ karmadoṣai na lipyate || iti pāṣaṇḍikānāṃ tu yatīnāṃ bhāvitātmanāṃ | liṃgoddhāraṃ prakartavyaṃ gṛhastho pādanāya tu || iti kālottare mahātaṃtre liṃgoddhārapaṭalaṃ || īśvara uvāca || uktāti yogābhyāsaratātmanāṃ | ātmano na vadhaḥ kārya phalamuddiśyamaṃtriṇā | na ca duḥkhena tatkāryaṃ na ca kāmānu rodhataḥ || yadi nirvedamāpannaḥ prāptabhogotha vā naraḥ | dhāraṇānu krameṇaiva śive prāṇā parityajet || niyamya viṣayā yatnāt śabdādyā niṃdriyāṇi tu | niyamā iṃdriya grāmamanasā buddhi gocare || aṃhaṃkārapadaṃ tyaktā kāraṇādi krameṇa tu | ahaṃ brahmādi bhāvena yāvat sakala gocaraṃ || vāḍaṃ ca karaṇaṃ kārya setuṃ yuktyā vilaṃghayet | mātrāśataṃ marut prāpya kuṃbhayet tadvadeva hi || 178b) vire ca brahmaraṃdhaṃ tu recaye racatsanaiḥ | bhedayitvā kapālorddha yāti jīvaḥ pare pade || na bhūyo janmamāpnoti rasaviddhami cārakaṃ | tatontaiṣṭiḥ kartavyā samayādi catuṣṭaye || ayuktasaṃśayānāṃ viśeṣataḥ | śāstrāntara prapanānāṃ tathā tṛpti kriyeṣu ca || aneṣṭiryatnataḥ kāryā nānyathā paramāpnuyāt | ācāryeṇa caturṇāṃ tu sādhakena trayasya tu || dvābhyāṃ tu putrakeṇaiva samayajñaiḥ svasaṃtatau | abhāvāccaiva? sarveṣāṃ samayajñe na kārayet || nadītīra samāsādya gomaye nopalepayet | kalasaṃ vāstu kalasaṃ saṃpūjyavidhivat tataḥ || sthaṇḍile hastamātraṃ tu śivaṃ saṃpūjya tarpayet | tadvaddhomaṃ prakartavyaṃ śivasaṃpūjyapūrvavat || mṛdbhasma gomayo ghṛṣṭaṃ sodhitavyaṃ sivāsinā | savamahṛtya tatrāgnau dakṣiṇasyā diśi nyaset || prokṣitasyāddūlita syātha ciṃtayet praṇavaṃ hṛdi | sakalīkṛtya saṃpūjya tato homaṃ samācaret || 179a) tadā vyānaṃ śivaṃ dhyātvā taṃ devāya nivedayet | pratigṛhṇī svabhāvena śādhyāmenāṃ mahāhutīṃ || evamuktā śivaṃ devamubhayasthaṃ vi * * ra | tatastamiṃdhane nāgniṃ praśaktena naye cchivaṃ || avyucchiṃnāṃ tato dhārāmastraṃ kuṃbhena dāpayet | akhaṇḍamaṇḍalākāraṃ śivamastu tavādhunā || snātvaudakaṃ tato dadyāt punaḥ snātvā śivaṃ yajet | paścimāntenta paryantamāvartyaśavasodhane || śiṣyairvā gurusaṃvaṃdhā gurusaṃbaṃdhinastathā | japahomādikaṃ karma kartavyaṃ ca parasparaṃ || putraḥ śiṣyastu vijñeyo bhrātā vai putrako mataḥ | nityaṃ samaya niṣṭhaśca putrakaśca tathā mataḥ || sādhakāḥ putrako bhrātā samayī putrapautrakaḥ | ācāryastu pitā tatra sarveṣāṃ tu kriyāvatāṃ || dinaikaṃ sāvakaṃ teṣāṃ śāvā śauca nimittataḥ | gṛhastho lokamārgaṃ tu manasāpi na laṃghayet || lokikyā cārānukṣayeṇa sūtakaṃ yāti sammataṃ | paramārtha tayā puṃsā sūtakaṃ na bhavet kvacit || te sā daṃteṣṭi karmātra samāsāt kathitaṃ mayā || iti kālottare mahātaṃtre uktrātyā anteṣṭipaṭalaṃ || 179b) īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi niḥsaṃśānāṃ tapaśvināṃ | yatīnāṃ yāta vighnānāṃ sūtakāya hatātmanāṃ || vāhyo parata śaktīnāṃ mānasayāgamīritaṃ | kārtikeya uvāca || dīkṣitānāṃ mahādeva sūtakaṃ vidyate kathaṃ | yedyasti cet tadā teṣāṃ dīkṣayā kiṃ kṛtaṃ vibhau || na jātena śarīrasya dīkṣā proktā purātmanaḥ | yadāsau dīkṣitaḥ kasya sūtakaṃ kathayasva me || īśvara uvāca || sabījā caiva nirbījā dīpaproktā dvidhā puruḥ | mokṣadā deha pātena sa bījā bījataḥ sthitāḥ || sadyo nirvāṇa dīkṣā tu karma sāmyāt puroditā | bālādīnāṃ tu nirbījā samayācāra varjitāḥ || sa bījā caiva śaktānāṃ samayācāra saṃyutāḥ | dvividhāyāmapi tathā dīkṣitānāṃ śikhā hunet || yā prāgvat khaṇḍasaṃyuktā dīkṣā sā śiva dharmiṇā | śikhā cchedaṃ vinā tadva jñeyo mālokadharmiṇī || nityahānirna teṣāṃ tu yeṣāṃ syāsthivadharmiṇī | vasintatra pṛthak pākyā snānā tatrya yutā cchuciḥ || 180a) tadannatvasvataṃtrācchuddhi nānyato nyathā kvacit | ahanyahani kartavyamaṃtaryāgaṃ dinatrayaṃ || caturthehani nityaṃ tu kartavyaṃ tena pūrvavat | lokadharmātmikā dīkṣā kṛtā yeṣāṃ ṣaḍānana || teṣāṃ vai sutake pūjā vinivartate śāṃkari | taireva saṃprakartavyamaṃtaryāgaṃ yathārcitaṃ || pramāṇairgītakaistotrai saṃtoṣyaḥ parameśvaraḥ | atonyathā piśācatvaṃ yotyasau katikāsuta || tasmāt sarvaprayatnena mānasaṃ yāgamācaret | na kevalaṃ dhyāna tiṣṭhayaṃtibhiḥ paryupāsya te || yāvat saṃpāta vighnaṃ ca mānasaṃ yāgamabhyaset | upaviśyāsane śuddhe dvātriṃśāgulasammitaṃ || tryaṃśocchate catuḥpāde mṛdupaṭṭādi sahyate | tatrāsanāṣṭakānāṃ tu madhyādekaṃ tu vaṃdhayet || svastikaṃ padmasaṃjñaṃ tu vīracaṃdrārddhameva ca | prasāritaṃ yogapaṭṭaṃ ca paryakaṃ ca yathāsukhaṃ || dviguṇaṃ pṛṣṭhato nītvā vāmapādasya dakṣiṇaṃ | tiryaktaṃ dviguṇaṃ kṛtvā jaṃghālagnaṃ tu svastikaṃ || nyasedviguṇamanyonyaṃ pādamekaṃ tathottaraṃ | padmamevaṃ viddhi caṃdrārddhaṃ leśataḥ śṛṇu || 180b) tadvat pāda dvayaṃ kṛtvā svatalānyonya saṃsthitaṃ | caṃdrārddhamevaṃ kathitaṃ vīrāsanamataḥ śṛṇu || dviguṇaṃ pātitaṃ vāmaṃ padaṃ dakṣaṃ tadūrddhvataḥ | kṛtvā nyonya talasthaṃ tu vīrākhyaṃ padamucyate || dvaupādau dviguṇo kṛtvā tiryadūrddhaṃ yathākramaṃ | nyāsītyālī yathā paṭṭaṃ śritaśliṣṭāgulīyakau || pādadvayaṃ prasāryātha sammukhaṃ supraṇāmitaṃ | pṛṣṭhato yayadhānasthaṃ prasāryātha karadvayaṃ || paryaṃkaṃ tatsamākhyātaṃ yathāsaṃsthaṃ yathāsukhaṃ | abhyastaṃ māsanaṃ vaddhāmayūrāṃcitamastakaḥ || jihvātālutale kṛtvā daṃtairdantānna śaṃspṛśet | kūrmamudrā tato vadhvā liṃgākhyā vā dhvajātmikāṃ || akṣaṃ samānayet pūrvamiṃdriyārtha gataṃ śataiḥ | tasyasthiryaṃ tadā kārya mānasaṃ praṇavaṃ smaret || tato dehataroḥ kāryā śoṣaṇa dahanaṃ kramāt | udduṣanaṃ recakena tenaivāt plananaṃ tathā || ādhāraśaktaḥ śaktyaṃta mānasaṃ praṇabhaṃ smaret | vidyātma vedarūpeṇa mūrtintatra prakalpayet || praṇavāmṛta kuṃbhe ca na paṃca brahmamayena ca | śivābu pūrite naiva saṃśiktaṃ manasā smaret || 181a) paramā vāhya tatraiva vyāpakaṃ vahirantaraṃ | tatra hṛtpuṇḍarike tu karṇikopariciṃtayet || sūryāyutasamaprakhyaṃ sakalākalarūpataḥ | āhvānaṃ sthāpanaṃ caiva saṃnidhānaṃ niveśanaṃ || pāpamācamainaṃ snānaṃ vastraṃ pūpasramādibhiḥ | divyairvilepanairvastrairbhūṣaṇairarcayet tathā || vitānadhvajacchatraiśca narayātai adarpyaṇaiḥ | divyopacāraiḥ saṃpūjya saṃpūrṇai mānasaiḥ śubhaiḥ || japaṃ tu mānase kāryaṃ sūtraṃ caiva pradakṣiṇa | pūjāmevaṃ tu nirvartya homāgāraṃ tato vrajet || vṛṣavaṣkaṃ tu rāle tu sthitaṃ kuṇḍaṃ trimekhalaṃ | trikoṇaṃ vartulaṃ mataḥ somāgniravi mekhalaṃ || vikalpāhuti homastu śakti hastena kārayet | iṃdriyāhutayaḥ paṃca juhuyā sarvasaṃyutāḥ || maṃtriṇo sthāpya nādaṃ tu manodhārāṃ vibhikṣiyet | mānamasya padaṃ prāpya brahmādīnāma gocaraṃ || prāṇodayaṃ samāśritya trimuṣṇātaṃ kramād vrajet | somasūryalayaṃ yatra tatra sthitvā yathāsukhaṃ || tato bhrūddhāramāśṛtya maṃtravīryaṃ samākramet | tadā kramya valaṃ maṃtrī sarvaiśvarya padaṃ labhet || na dhyānaṃ na tathā dhyeyaṃ na dhyātā tatra vidyate | 181b) namramātā pramāṇaṃ vā prameyaṃ nātra vidyate || kiṃtu pratīti mātraṃ tu tatra sattā prajāyate | pūjādhyānaṃ tathā homaṃ tataḥ saṃbhoḥ samarpayet || ityevaṃ mānasaṃ yogaṃ sarveṣāṃ sarvakāmadaṃ | akṛtimaṃ pradhānaṃ tu tenāntaryāgamārabhet || vāhuyāga smṛtaṃ vatsa aṃtaryāgā tu sārataḥ | aṃtaryāgasya purato kalānārghanti ṣoḍaśīṃ || vāhyayāgaṃ mahāsena vahiraṃ saṃprakīrtitaṃ | yo yathe ca samarthaśca vahiyogaṃ prakalpayet || sakṛtsamyagāthā śaktyāyaḥ pūjayati vai śivaṃ | anaṃte satvamāpnoti vidyābhogaparisphuṭaṃ || kiṃtu dehāvāsanaṃ tu yaḥ pūjayati bhaktitaḥ | sa śivaḥ sarvakṛdyadvajjīva? antaśca kathyate || yasyā yasyāmavasthā yā tasyā tasyā smarecchiva | tiṣṭhan gacchan svapan jāgran bhuṃjanā maithunai rataḥ || yaḥ śivārpita cetastho muktibhāk mana cānyathā | mudrāmaṇḍalamaṃtrāśca śivadehād vinirgatāḥ || sarvaśivamayaṃ jñeyaṃ yatkiṃcit sa carācaraṃ | śiva tatvamavijñāya maṃtravidyādi maṇḍalaṃ || 182a) mṛtpiṇḍavaṃ tu vijñeyaḥ patitvaṃ tu bhavet tathā | tasmāt sarva prayatnena maṃtravīryaṃ samākramet || vācyavācakayoraikyaṃ jñātvā kṣaya phalapradaṃ | vācyaṃ maṃtrā sthitāḥ sarva tasmād vākyaṃ samāśrayet || rātrau saṃpūjayed devaṃ divā homaṃ prakalpayet | saṃdhyāsu ca tathā dhyānaṃ divā rātrau japaḥ smṛtaḥ || divā tu nāma saṃkuryā japaṃ rātrau tu rājasaṃ | saṃdhyāyā sātvikaḥ prokto japaḥ sarvārthasādhakaḥ || visyaṣṭastomasaḥ proktā rājaso pāṃśu rucyate | manasā sātvikaḥ prokto japaḥ sarvārthasādhakaḥ || tāmasaṃ krūrakarmādau vasyādiṣu ca rājasaṃ | sātvikaṃ divyabhidvyānāṃ japaṃ yojyaṃ prayatnenaḥ || prāṇa vṛtti nirodhena tajjapaṃ sātvikaṃ mataṃ | manaḥ cicchaktimaṃtrāśca prāṇāścaiva śivaṃ tathā || lailībhūtaṃ yadā vatsa japaṃ tat paramaṃ mataṃ | saṃjñāvīryamathāśritya japaṃ sarvārthasiddhidaṃ || napuṃsi na pare maṃtraḥ phaladaḥ kiṃtu śaktigaḥ || iti kālottare mahātaṃtre antaryāgapaṭalaṃ || īśvara uvāca || yogābhyāsaḥ prakartavya susahāyaḥ samāvṛttaḥ | 182b) asahāyo yadā caikaḥ kartavyaṃ tu kamaṇḍaluṃ || hastotāramayaṃ śastaṃ śalvajaṃ vāthayāthāvaṃ | bījapūrāhṛtiṃ kāryaṃ dvādaśāṃgulamurcchitaṃ || tryaṃgulaṃ mūlajā dveśā tryaṃgulaṃ kaṃṭhadeśat | vedāgulocchitā grīvā pariṇāhāt tathā matā || tadūrddha tryaṃgulaṃ cchatraṃ tadarddhyaṃbuṃ vakaṃ mataṃ | ucchrayeṇa ca vistārāt susūkṣṇaṃ tatra nālakaṃ || sāvistrī tryaṃgulā kāryā jaṭharasyoparisthitāḥ | pūrayet tena mārgeṇa yāvadvai galakāvadhi || paṃcapānīyasaṃsodhya paṃcagavyena bhasmanā | śivenāṣṭottaraṃ japtvā jṛsaṃsthāpayecchucau || nivedayedaghorāya tataḥ saṃprādhārayet | nityaṃ trikaṭikāyāṃ tu na bhūmau nā śucau kvacit || yathā na sparśayet tatra sparśāt yāgāṃ vidhīyate | athavāpi pived bhūyo maṃtraye pūrvavat kramāt || śaucaṃ tena svayaṃ kuryānna bhrāṃtiṃ tena kārayet | asahāyaiḥ prakartavyaṃ niyamena kamaṇḍaluṃ || na gṛhasthaiḥ prakartavyaṃ śaucaṃ kāryaṃ svayaṃ kvacit | kamaṇḍalu vidhānaṃ tu saṃkṣepeṇa prakāśitaṃ || iti kālottare mahātaṃtre kamaṇḍalupaṭalaṃ || 183a) kārtikeya uvāca || gṛhasthānā viśeṣeṇa saṃskāraṃ vaktra marhasi | mṛtoddhāraṃ tathā dīkṣā kathaṃ keṣu prakalpayet || kramāt saṃkṣepato deva jaṃtūnāṃ hitakāmyayā | īśvara uvāca || mṛtaṃ tu dīkṣitaṃ jñātvā prārthitavyo mahāguruḥ | snehena kṛpayā vātha saha śiṣyai mahātmabhiḥ || svanityaṃ kārayed yatnāt tato yā yā prayatnataḥ | tato mṛtasamutthāya sthānād yatra mṛtaḥ pure || astraṃ matrābhijaptena gomayena mṛdaṃbhasā | sugaṃdhā malakaiḥ snāpya sarvoṣadhyodakena tu || caṃdanena samālabhya nānā puṣpaiśca veṣṭayet | suraktai vāsite tatra vāsasī hyadharottare || paridhāyo pavītaṃ ca sottarī tathā navaṃ | uttarīyaṃ tu śūdrāṇāṃ kiṃtu sūtra vivarjitaṃ || pavitraka dvayaṃ tasmin dābhyaṃ yojyāṃguli dvaye | puṣpaiḥ subhūṣitaṃ kṛtvā sthitaṃ yaṃtre paṭā vṛtte || gṛhatvātha svajātīyai dīkṣitairna hyadīkṣitaiḥ | naye tu saṃskṛtaṃ sthānamasthu gārādi varjitaṃ || upalipyapurāta dvai samīkṛtya yathāvidhiḥ | bhikṣāpātraṃ tathā caṇḍaṃ sruksruvaṃ rākṣasūtrakaṃ || 183b) pāduke tvāsanaṃ caiva ghaṃṭā ve yoga paṭṭakaṃ | bhadrapīṭhādikaṃ sarvamarghapātrakamaṇḍaluṃ || mātropakaraṇaṃ sarvaṃ tadīyaṃśapatādikaṃ | hiraṇyavastraśāstraṃ tu cchatramānādikaṃ tathā || tacchrāddhakāle dātavyaṃ guruṇā bhāvitātmanāṃ | naye tasyāgrataḥ pūrvamarghāṃbu kusumādikaṃ || uṣayogāṃ hi yattadyurarcanet homakarmaṇi | tatra vaiśāna digbhāge māsādyau parisaṃguruḥ || sakalīkṛtya cātmānamaṃtaryāgādi cārcanaṃ | pariśisyasya cānyasya ācāryasyāpi kasyacit || samayī putrakābhyāṃ tu deśikasya tu kārayet | śāsanasthasya bhaktasya maṃtrai vā vidite sati || praṇavena tu kartavyaṃ prasāde nātha ṣaṇmukha | praṇavena tu purāpīṭhaṃ vidyāṃtaṃ tu saṃkṛ? nyaset || tatrārcayet maheśānaṃ kalase sthaṇḍile tathā | tathā vahnau tu saṃpūjya tataḥ karmasamārabhet || mūlamaṃtraṃ śataṃsāṣṭaṃ tile nāgnena vai yathā | saṃhārakrama yogena smṛtvā maṃtra tato hyagaṃ || datvā pūrṇāhutiṃ vatsa tataścārghāṃvunā tu vai | tacchavaṃ prokṣaṇīyaṃ ca nāḍayitvā valokya ca || 184a) cakṣuṣājñānasūtreṇa kāraṇakāraṇānu gatena tu | datvārghaṃ puṣpaṃ śirasi dūrasthaścāpyasaṃspṛśet || ānāyā pṛṣṭha deśe tu kalasābhyāṃ śikhidhvaja | āsanasthā tu kṛtsnaṃ tu taṃ śavaṃ yena kenacit || tadvīkṣya kuṇḍadeśasthaṃ sadhāyopaviśet tataḥ | prākkarmāpariśūddhaṃ tu mṛtti saṃskāra varjitaṃ || jīvaṃ ca kevallī bhūtaṃ sāmīpya pavīgataḥ | maṃtreṇāhupadeśahasthaṃ kṛtvā tadanu yojayet || pūrvāvasthaṃ ca piṇḍe ca ratnadīpo jvalaprabhaṃ | praṇavāṃte śikhābījaṃ saṃjñāṃ tadanu yojayet || tadataṃ tu śikhābījaṃ praṇavātaṃ nyaset punaḥ | āgacchā vāhane tasya pūreṇyātha niyojayet || evaṃ svasthānage kṛtvā jīvaṃ śugramataṃ tataḥ | vyāpāraśaktisaṃpluṣṭaṃ luptaṃ svakāṣṭaṃmivapāvakaḥ || dīkṣayīta krameṇāsya layahomaṃ tu kevalaṃ | kartavyaṃ guruṇā samyak pṛthivyādi krameṇa tu || pare tatve dhvasaṃyojya pūrṇāhṛtyā tu pūrvavat | dakṣiṇe nātmanāvātha saṃprokṣāstrodakena tu || tilaiḥ siddhārthakairanyairmiśrībhūtaistu ṣaṇmukha | nāsti nemi vihīnaṃ tu kālacakraṃ samārabhet || vāmāvartaṃ dviṣaṭkoṇaṃ vadvahiḥ kārayet paraḥ | 184b) kāravarṇajvālāṃkaṃ svastika tritayānvitaṃ | tadvahiścaturaśraṃ tu paṃcaraṃgo jvalaṃ śubhaṃ || paṃcarekhānvitaṃ kāryaṃ vajrāṣṭaka vibhūṣitaṃ | viloma gatyā vāmena paṇinā pātayed rajaḥ || vimānavaccitiṃ kāṣṭhai vicityatāṃ purohitaiḥ | gomayairvātha saṃśuddhairmuktaye kāṣṭhasaṃyutaiḥ || aṃtakāśāditā vātha nai-ṛtyāṃ vātha śaṃkaraḥ | ropaṇīyāstathā * * *? trirāvartana veṣṭayet || pūjādravyaṃ samastaṃ tu naivedyā *? ca ṣaṇmukha | upasaṃbāhyatau? * * *? vahnau kuṇḍa gate tataḥ || visarjamaṃtraṃ kuṃbhasthaṃ śāstraṃ pīṇḍāgni madhyagaṃ | khatvā tu siṃcayed bhūmiṃ kuṃbhasthenāṃbhasā yathā || śāsanaṃ ca tataḥ sarvaṃ dakṣiṇābhi mukhaṃ tataḥ | citāmurddhni sthita kuryāṃ tasya kuṇḍe vinikṣipet || citataṃ yogapaṭṭaṃ ca dakṣiṇe vākṣasūtrakaṃ | vāmahastegni pātraṃ tu praṇītaṃ ca kamaṇḍaluṃ || vāmataḥ pāduke cchannamuṣṇīyaṃ dakṣinyaset | agrato bhadrapīṭhaṃ ca sūtraṃ mudrā gaṇaṃ ca yat || saṃpūjyapuṣpadhūpādyaiścaṃdanena tu tāṃcitiṃ | prajvālyadarbha vidyālaṃ kuṇḍasthena tu vahninā || jvālayed dakṣiṇā śāca vīkṣamāṇastutā citiṃ | 185a) gururabhimukhe sthitvā tasya pūrṇāhutiṃ kṣipet || āmūrddhād vaktra vicaret yajet tatraiva śruk śruvau | tataḥ kuṃbhasamādāya varuṇā śāditaḥ sutaḥ || kṣipet nāmaudakī dhārāṃ vāmataśca paridramet | nikṣipyai dakṣiṇaṃ syādīka kalasaṃ gaganopari || tatra saṃsaṃrakṣakaṃ datvā gururmālājjayāśrayaṃ | sadaile jalamāviśya manasā copasaṃharet || pūrvoktaṃ vigraha nyāsaṃ snātvātha vidhinā tataḥ | nyāsamācamanādyastu kṛtvā dadyājjalāṃjalīṃ || uttarīyaṃ paridhāyā nāmaṃ varaṃ śuṃci nirmalaṃ | udaṅmukhāsane sthitvā maṃtrarājaṃ tato jayet || sahasraṃ vā śataṃ sāṣṭaṃ dhyāna yuktena cetasā | netārastu tadarddhaṃ tu tadarddhaṃ bhāṇḍavāhakāḥ || prāpte nakte japāṃte vā viśeṣeṇa śivaṃ yajet | japahomā vasāne tu samastīyāṃ tato guruḥ || tadvādevaiḥ(?) sa śiṣyastu saṃvṛttaḥ śokaśātaye | asthisaṃcayanaṃ kāryaṃ tṛtīyehni samāgate || yaṣṭvā pitrīśvaraṃ rūpaṃ pūṣpārgha vali dhūpanaiḥ | vimalāṃbhasinikṣipya agādhe vā nadī jale || bhūmāvatha kṛte khāte hyastād viniveśya ca | 185b) na dīkṣitānāṃ yatnena kṣipedasthīni kutracit | ityetacchiva bhaktānāṃ saṃskārayed yathoditaṃ || rahasyaṃ paramaṃ khyātamapavarga phalapradaṃ | anuṣṭheyamatastasmā cchiṣyāṇāṃ guruṇā sadā || viṣyeṇa?vā gurūṇāṃ rastrīṇāmatha viśeṣataḥ | dīkṣitānāṃ mahāyāge maṃtropakaraṇaṃ vinā || saṃskāramakhilaṃ mātraṃ guruṇāpi tu nāthavā | sutena patinā vāpi kāryaṃ nādīkṣite kvacit || kṛpayā ghātitānāṃ ca saṃdagdhānāṃ viśeṣataḥ | yati dharmāśritānāṃ ca karma saṃnyāsināḥ tu vai || dāhamātraṃ tu vihitaṃ maṃtrapūjā vivarjitāḥ | parokṣate vipannānāṃ vidhānamadhunocyate || yena yāṃti padaṃ śaṃbho na sadyonāntara sthitā | yaścaiva dīkṣitastiṣṭhennāsanesmin mayodite || kiṃtu ye tu dīkṣitāḥ pūrvaṃ na ni *? ḍhaṃ śivārcane | mriyaṃte vā kṛtārthāśca samayajñātha putrakāḥ || te sva karma vasādyāṃti kaṃcit sthānamasāsvataṃ | bhūyastasmārcciraṇaiva kena viddhi grahātmanā || kāle śubhe śubhe deśe utpadyate śubhena vā | puṇyaṃ kurvīta pāpaṃ ca deśakāla taye vasāt || 186a) śubhena karmaṇā mokṣamaśubhena prāpnuvaṃtyadhaḥ | evaṃ saṃsthitimāpnoti hyaṣa saṃnostvadīkṣataḥ || mṛtaścāpi parokṣe tu yadā vai guruṇā tathā | kṛpārapāsamarthena kāryaṃ uddharaṇaṃ mahat || śarīradharmaṃ saṃsthena yathā tadavadhāraya | vidhivat maraṇaṃ jñātvā purābhaktasya kasya snānādi homaparyaṃtamādau kuryāt tathāhnikaṃ || saṃskṛtastau tu siddhāntau tu siddhānte ghṛtakṣīra samuplave | āhūyaparayā bhaktyā deśikāśca kriyāvatā | trayaścaudanmukhānnāpī ca nyāsa krameṇa tu || īśaḥ sadāśiva śivau tṛtīyaṃ tatra kalpayet | dvāvādau pūrvavaktrau tu viniveśyāsana dvaye || kālāgniṃ tvathavānantaṃ dvāvevaṃ parikalpayet | āpādā mūrddhni paryaṃtaṃ dvābhyāṃ tu maṃtra dehagaṃ || akṣataiḥ puṣpadhūpaśca dvayamādau prapūjayet | tatrājñānaṃ prakartavyamīśasya pitṛsaṃjñayā || sadāśivākhya maṃtraiśca kalpayecca pitāmahaṃ | prapitāmaha saṃjñā tu śivamaṃtreṇa kalpayet || vividhānu krameṇaiva arghapuṣpādibhiryajet | prārthayitvā tatonujñā maṃtreśaṃ liṃga vā yajet || 186b) nibhavenārcayitvā dutmānādyena mahātmanā |? caṃdanā bharaṇaiḥ sragbhiḥ vastrairsrayai tathārcanaiḥ || dīpena ca bhaktyādyaiśca pānaiḥ śuddhaiḥ prapūrayet | stotra mantra namaskāraiḥ musvanābhiranantaraṃ || tamevānalamīdhātu sannidhī kṛtya pūjayet | tatostra maṃtra japtena pātramuddhṛtya bhaktitaḥ || pitṛyandhāna siddhyartha naivedyaṃ tṛtayaṃ dadet | vyaṃjanādi samāyuktaṃ madhvādi tila bhāvitā || saṃprokṣyavāstramaṃtreṇa kramātri nivedayet | saṃhārakramayogeṇa ekaikasya nivedya ca || evaṃ smṛtvā tato dhyātvā maṃtraiḥ savaiḥ pṛthak pṛthak | nāmagotrādinā prāgvacchivaṃ saṃprīṇayet tataḥ || tathā vahnau tu saṃtarpya prīṇanaṃ kārayet tathā | bhojanaṃ ca tato dadyāt pūjitānāṃ purā yuta || yathā kāmaṃ tataḥ pṛcche tṛptirastu paraṃ tava | svadhā nāmā tato dadyā cchivasyāgretha dakṣiṇāṃ || tataḥ pūrṇāhutiṃ dadyāt kṛtvā hṛdisthaṃ maṃtrarāṭ | prāgvan madhye sannivedya mūlamaṃtrābhimaṃtrita || 187a) sā tu putraṃ janayati vahukanyā prasūyinī | janayecchāṃ karaṃ putraṃ lakṣmī saubhāgya bhājanaṃ || jñāna dharma kriyā śaktaṃ satyavrata parāyaṇaṃ | pādārghamātramuddhṛtya hṛtmaṃtreṇa tu vai purā || svamantreṇa pitṛn sarvān tatra sthāna gatā smaret | athate nodake naiva netramaṃtreṇa locane || apamārgodakaṃ tadvai sthāne nikṣipya pāvane | iti maṃtra mayaṃ śrāddhaṃ jñānadhyānasamanvitaṃ || samayajñātikaiḥ kopaṃ gurūṇāṃ maṃtrasiddhaye | pitrādīnāṃ ca svasutaiḥ guruḥ śiṣyā prakaṃpayā || samaya vratapūrvāṇāṃ śiṣyāṇā bhāvitātmanāṃ | yadyatrāpya tu yogya syāt srādhaṃ saddīkṣitasya ca || svakāhnikā vasene? tu jayet pūrmāktavat? prabhuṃ | viśeṣa vihite naiva kartavyaṃ vahni tarpaṇaṃ || tataḥ śveta mṛdālodya paṃcagavyeṇa cāṃbhasā | dvādaśāṃgulamātraṃ tu mūrti kuryāt tadā kṛttiṃ || āpādacūlibhātaṃ ca sarvāvayavānvitaṃ | palāśāśvakṣaje naiva dāruṇā ca navena vā || tāmagre kuṇḍadeśasthāṃ kṛtvā maṃtra vṛtāṃ purā | praṇavena tathāstreṇa prokṣayet saptadhāvunā || arghapātrāddhṛte naiva paṃcadhā saptadhā tathā | 187b) phaḍaṃtena vidhātāḍya tṛtīye nārgha cārcayet | kusumairathapatrairvā darbhakāṃḍa yugena tu || tato valokanaṃ kuryāt maṃtravijñāna cakṣuṣā | sādhibhūtādināṃ dhyātma svarūpaṃ tatva saṃgrahaṃ || tatra sṛṣṭi krameṇaiva viniyojya yathā purā | sthāne lakṣa karmaṇāpi dhyānamārgeṇa deśikaḥ || homaṃ kṛtvā yathā nyāyaṃ tridyekā hutibhistathā | tatvārthamabhidhā yuktaṃ mūlasaṃpuṭa yogataḥ || āyā hi pada śammiśraṃ jñātuṃ tāvaddhi gaṃdhayet | tatvaṃ tatvaṃ krameṇaiva prāgukta vidhinā suta || hṛtpuṇḍarīkasthaṃ maṃtradhāyecca sarvagaṃ śivaṃ | tajjīvā nayane samyabaṃdhakasthamiva sthitaṃ || karuṇānaṃdasaṃpūjyaṃ mahāmānikya dīpitāṃ | vijñāpya manasā tūrṇaṃ tridhā smṛtvā purā śivaṃ || mahāvibhūti pālaṃ citiśarīraṃ maheśvaraṃ | hṛdaṃte mūlamaṃtraṃ tu saṃsmared brahmasaṃyutaṃ || yatra kutra vi * *(?) kāryapadaṃ vasthitaṃ tataḥ | tadaṃte mṛtajīvaṃ tu vyomeśenāhataṃ smaret || ānayantadvidhā yojyāṃtaḥsthaṃjñaṃ tadanu dvijaḥ | namaskārānvitaṃ caiva maṃtraṃtaṃ recet tadvahiḥ || smareśaṃ pūritaṃ tena padadhorddhve ca vidyate | 188a) tiryak kṣipte purastā ca ābrahmaṃ bhuvanātikaṃ || sa tejasā samākṛṣya jīvaṃ durasthitaṃ śuciḥ | mayājāla krameṇaiva grāhayet kramayogataḥ || caturdaśa vidhenaiva grahaṇaṃ tasya kārayet | mṛgādi rudra paryantaṃ śodhito grāhyet tadā || kṣipraṃ vase svasāmarthyāt yaṃtaṃgaṃ pātako yathā | tatastu mātma sā kuryāt maṃtraṃ jīva samanvitaṃ || maṃtramātmani saṃropya jīvaṃ viṃve niyojayet | prāgvat saṃdhāna yogena yojayet svāsvate? pade || tatastasya vidhānena tvadīkṣāṃ samācaret | ṣaḍacca krama yogena yojayet parame pade || pūrṇāhuti pradānena prāyaścittaṃ tu homayet | mahāpāśupatāstreṇa śataṃ śāṣṭottaraṃ hunet || adarśane mṛtānāṃ tu gajāśve patitātmanāṃ | svaparyaddharitānāṃ ca viṣavyālādi yaṃtite || ḍiṃbhatatūnāṃ sarveṣāmanyathānāṃ viśeṣataḥ | strīṇāṃ prasavakāle tu vipaṃnānāṃ viśeṣataḥ || strīṇāṃ prasavakāle tu vipaṃnānāṃ viśeṣataḥ | kulajānāṃ daridrāṇāṃ pāpiṣṭhānāṃ tathaiva ca || mahāpātaka yuktānāṃ taskarairghātitātmanāṃ | vrataviplavamanaskānāmiṣṭasaṃparikalpayet || 188b) mṛtoddhāravidhānākhyā śivatatvā pādanā yat || iti kālottare mahātaṃtre aṃteṣṭimṛtoddhārapaṭalam || īśvara uvāca || athātasya kriyā kāryā sāśraye vā jalāśraye | uttarābhimukhā culli tathāstreṇā talaṃ kṣipet || sthānīṃ niveśāte naiva udakaṃ taṃdulādikaṃ | madhukṣīrājyasaṃmādhyaṃ siddhamuttārentataḥ || maṇḍalaṃ bhūtale kuryāt keśakaṃ ḍhādivarjitāḥ | kṛtvārgha pātraṃ tadanu prokṣayet tajjalena tu || tatra bhadrāsane caiva avatāryāstramaṃtritaṃ | tatropari yathārthe tu maṃtrapīṭhaṃ prakalpayet || hṛtmaṃtre svasaṃjñāte pūjayet parameśvaraṃ | arghapuṣpādi * *? vaṃ vinānyāsa krameṇa tu || vahni pūjā tathāṃte hi kāryāntadvanna vistaraṃ | vahni pūjā tathāṃte hi kāryāṃttadvanaṃ vistaraṃ || rājate tāmrapātre vā carumu * * * *? dāḥ | kukku * * * * * *? sa tilaṃ piṇḍakalpanaṃ || saṃsthāpyaṃ tu śivasyāgre hṛtmaṃtreṇa tu ṣaṇmukha | tato naivedya dīpādīn pradadyāddhṛdayena tu || svaṃdhātena sva *? mvā vai pūjayet tadanantaraṃ | 189a) puṣpārghagaṃdhadhūpaiśca vastradīpādibhistathā | payasādadhikṣīrādyairanyairnānāvidhistathā || vatastilai na madhunā ghṛtagaṃdhodakena tu | pūrayitvāṃjaliṃ pātraṃ rājataṃ vātha khaḍgajaṃ || naivedyasyāpasavyena paritaḥ prokṣayed vahiḥ | namaskṛtya tathānyādhyakṣagosvati? visarjayet || mudrayā sahamaṃtreṇa pūrvoddiṣṭena ṣaṇmukha | pūrṇaṃ hṛdaṃ samākṛtvā kalasaṃ sa tila suta || ācāryāya pradātavyaṃ sa vastraṃ kāṃcanānvitaṃ | jale piṇḍaṃ vinikṣipya vahnau vā tadabhāvataḥ || tatastilodakaṃ japtvā hṛtnāmnā ca svadhā | prasthālya pāṇinā pādau ācamya ca tadanantaraṃ || saṃhṛtya pīṭhanyāsaṃ tu vahnisthaṃ ca viśeṣataḥ | plāvitvā parilipyātha kṛtvā nyāsaṃ viśaṅsṛṃ || sa pūrvakṛtapakṣastu bhuṃjīyāt pāvanaṃ laghuṃ | pūrvānanena guruṇā udagvaktraiśca sādhakaiḥ || samayī putrakai vai na bhuṃjīyāt paścimānanaiḥ | ekapaṃkti sadā varjyā bhinnajātiṣu ṣaṇmukha || catusridvyakharekha tu viprādīnāṃ ca maṇḍalaṃ | śuklena rajasā kāryaṃ bhuṃjānārthaṃ tu ṣaṇmukha || pūrvoditāḥ sanesthitvā hṛtavātha kuśakalpite | 189b) dvādaśāṃgulamātre vā vṛttai vai dvādaśāṃgule | aghoraṃ bhojanāte tu yathāśaktyā tu saṃjapet || dināṃtestreṇa siddhārthaṃ kṣiptvā śayana mācaret | vidhānametadakhilaṃ kartavyaṃ tu prayatnataḥ || dināni daśamedhāvī pretānugrahakāmyayā | hṛdayeṅnetra paryantaṃ dināni paṃcakārayet || sadyojātādi vaktraiśca tatorddhaṃ dīnapaṃcakaṃ | daśāhamevaṃ nirvartya prāpte tvekādaśe dine || śrārddha karmaṃ tu vai kuryāt saṃyaṃne tvāhnike gati | tadarthamabhārddha guruṃ guruputraṃ tu vā tataḥ || sādhakaṃ tadarāvānna putrakaṃ samayī tu vā | prāyuktaṃ yati pūrvaṃ vā śivabhaktamathaikakaṃ || prakṣālitāṃ śikhā cāṃtaḥ kṛtvā taṃ saṃpraveśya ca | datvāsanaṃ tu saṃsthāpya uttarābhimukhaṃ tutaṃ || pūjayecca tato devaṃ brahmāgāṃdi vibhūṣitaṃ | ācāryasya tato vatsa kuryāmaṇḍalakaṃ śubhaṃ || tasyāsana varaṃ dadyāt saṃpūjya vyāpti bhāṣitaṃ | viniveśyātha vai tatra prāhanāmanimaṃtraṃ taṃ || pūrvoktena vidhānena nyāsasya vāhanaṃ mataṃ | arghapādye tathā daśāṃ nāmagotrasamanvitaṃ || 190a) puṣpadhūpārcitaṃ kṛtvā yathāśaktyā svarādibhiḥ | mṛtopakaraṇaṃ sarvaṃ tasmai sarvaṃ nivedya ca || anujñāṃ pūrvavalladhvā pitrārthaṃ yāgamārabhet | prāguktena vidhānena pūreva vidhimācaret || naivedyaṃ piṇḍayatnena śivamaṃtreṇa dāpayet | piṇḍamarghāvidhānena saṃpūjyaṃ bhakti pūrvakaṃ || mudrāvadhvā japaṃ kuryā vahnisthai cāgrato haret | tadbhojanā vasāne tu maṃtrapīṭhasya cāgrataḥ || arghapātreṇa yatnena bhūyodadyāṃ tilodakaṃ | bhuktaśeṣaṃ tu siddhānnaṃ gṛhītvārghodakānvitaṃ || bhūtānāṃ tarpyanārthāya vikiret pūrvavadbaliṃ | sanāsya cāgrataścaiva kṛtye tveva prayatnataḥ || parameśvara pūrveṇa niyuktena mayādinā | saṃpannamiti pṛcchādadyādācamanaṃ tataḥ || ucchiṣṭamapi saṃhṛtya astreṇābhyukṣayet śiva | saṃprīṇanaṃ kuryāṃ gṛhītvā dakṣiṇāṃ tu vai || vahnisaṃsthasya maṃtrasya dadyāt pūrṇāhutiṃ tataḥ | hṛdyabja karṇikā madhye tejaḥ pūrṇaprabhaṃ mataṃ || maṃtriṇaṃ mupasaṃhṛtya pīṭhapiṇḍāgni madhyagāṃ | 190b) vidhinā tena vai kuryān māsi māsi śikhidhvaja | niṣpanne vatsare caiva prāpte māse trayodaśa || pretatvamupaśātyarthaṃ pitṛśrārddhaṃ samācaret | kriyāśaktena tatrāpi kāryamātma hitāptaye || dīkṣāmayamidaṃ śrāddhaṃ kurute sugateḥ padaṃ | kartavyaṃ dīkṣitānāṃ tu yoga yajñe tu śāṃkare || deśe kāle tathā pātre śrāddhakarma samācaret || iti kālottare mahātaṃtre śrāddhapaṭalaṃ || īśvara uvāca || liṃgamāśrityasiddhyaṃti mānavā nānyathā kvacit | tasmālliṃgāśritā jñeyā siddhayot manasepsitāḥ || tātkālikaṃ daridraistu kṛtvā saṃpūjya bhaktitaḥ | pūjyaṃ gaṃdhamayaṃ liṃgaṃ trikalāṃ tu mukhāvadhi || caṃdreṇa caṃdanau nātha kuṃkumena ca graṃthinā | catuḥ same na vā kāryaṃ laghunā kevalena vā || evaṃ vai gaṃdhaliṃgaṃ tu kṛtvā saṃpūjya bhaktitaḥ | prayāti śivasā yojyaṃ vaṃdhubhiḥ sahito naraḥ || athavā gugulutthaṃ tu kāryaṃ liṃgaṃ suśobhanaṃ | lākṣākaṃdukasammiśraṃ sthiraṃ vā saṃkalpayet || aṃguladvārahastaiśca pratimāṃ pratikalpayet | 191a) anaṃtaiśvaryamāpnoti śive paścāllayaṃ vrajet || athapaṃcānaja liṃgaṃ kartavyaṃ cāna saṃbhavet | aṃguladvasta paryaṃtaṃ kartavyaṃ tu yathāruciḥ || guṇatatva padaṃ prāpyaścācchiva samo bhavet | eva tulajaṃ kārya liṃgaṃ bhoga vivarddhanaṃ || puṃtatvādhipatirbhūtvā tataḥ śivapadaṃ vrajet | kāryaguḍamayaṃ liṃgaṃ kalāto dvādaśāṃgulaṃ || prāpnotyaiśvaryamatulaṃ mokṣamakṣayameva ca | kalpaṃ halamayaṃmijyayā paramaṃ padaṃ || kāryambhaṣya mayaṃ liṃgaṃ dhūpaghrāṇasamanvitaṃ | navakhaṇḍādharā bhuktā gaṇesādhipatirbhavet || bhirnirmittaṃ liṃgaṃ yaḥ pūjayati bhakṣitaḥ | vidyā tatva padaṃ prāpya paścācchiva samo bhavet || mumukṣubhirbhasmaliṃgaṃ tu saṃpūjya ca yathāruciḥ | śrīkāmo gośakṛlliṃgaṃ mahanyahani pūjayet || svasthena kapile naiva kartavyaṃ bhogavarddhanaṃ | kāryaṃ piṣṭamayaṃ ligaṃ yavagodhūmaśālikaiḥ || śrīkāmaiḥ puṣṭikāmaiśca putrakāmaiśca pūjayet | kīrtikāmairdarpaṇaṃ ca saṃpūjyaṃ parameśvaraṃ || tasya lavaṇajaṃ liṃgaṃ tālatrikaṭunvitaṃ | 191b) ṇOṭE īṭ āPPEāṛṣ ṭḥāṭ ṭḥEṛE īṣ ā ḍṛOP Oūṭ ḥEṛE. ṭḥE ḻīṇE āṭ ṭḥE Eṇḍ OF ṭḥE PṛEVīOūṣ FOḻīO īṣ coṃPḻEṭE, ḥEṛE ḥOWEVEṛ īṭ BEṅīṇṣ āBṛūPṭḻY īṇ ṭḥE ṃīḍḍḻE OF ā ḻīṇE dātavyā ghārikāṃ kiraṇī vahūn || lāvaṇān golavāṃścaiva kṣīriṇīṃ ghṛtasaṃyutaṃ | khaṇḍapātrāṇi deyāni ghṛtapātrāṇi tadvahiḥ || suvarṇatilaliṃgaṃ ca piṣṭajaṃ tu samarpayet | sarvarudrāya bhaktyā tu namaḥskṛtya punaḥ punaḥ || ācārya pūjāṃ kartavyā hemavastrānna pānakaiḥ | evaṃ yaḥ kurute bhaktyā mokṣamakṣaya nicchatā || kulāmuddharate sohi daśapūrvānu daśāparān | āṣāḍhasya caturdaśyāṃ śuklapakṣe viśeṣataḥ || śivaṃ pūjyavidhānena mahāsnapanapūrvakaṃ | vilipya caṃdanairvevaṃ prayatnāṃ tu catuḥsamaiḥ || caṃdracaṃdanakāsmīraṃ graṃthinā ca śikhidhvaja | etaccatuḥ samaṃ nāma aṃgarāgaṃ śiva priyaṃ || spṛkakuṃkumakarpūra laghuṃ candanasaṃyutaṃ | dhūpaṃ tu puruto deyaṃ naivedyaṃ kiraṇā vahūn || ghārikāṃ laḍukāṃ caiva ghṛtaṃ pūraṃ padatṛkaṃ | *? dyakṣīrapānaṃ ca mahādevaṃ parāmayaṃ || piṣṭaliṃgaṃ suvarṇaṃ ca pūgapātraṃ ca nirvapet | vitānaṃ ca patākāśca vyajanaṃ darpanaṃ tathā || ācāryaṃ pūjayet paścā vastrahemāṃ na vāhanaiḥ | evaṃ yaḥ kurute samyak sa yāti paramaṃ padaṃ || 192a) pitarastasya modante rudraloke samaṃ tataḥ | kalpakoṭi sahasrāṇi kalpakoṭi śatāni ca || śrāvaṇasya caturdaśyāṃ śuklapakṣe vrataṃ caret | nityaṃ naimittikaṃ kṛtvā tataḥ kāmyaṃ samācaret || snānaṃ pūjā japo dhyānaṃ homaṃ caiva tu paṃcamaṃ | iti nityaṃ samākhyātamahanyahani ṣaṇmukha || aṣṭamyā hi nimitteṣu yā pūjā dviguṇā tathā | pavitrā rohaṇaṃ tadvata nityāgaṃ nive *? sthitaṃ || dīkṣā caiva pratiṣṭhā ca grahaṇa cāyane tathā | ṣaḍāsīti mukhānyevaṃ naimittikamudāhṛtaṃ || kāmyaṃ vratāstu vijñeyāḥ kartavyā dvitayāt paraṃ | saṃpūjya parameśānaṃ pūrvavacca vilepa *? t || vānanaṃ tu himadhūpaṃ naivedyaṃ pāyasaṃ ghṛtaṃ | vastrapūtodakaṃ pānaṃ devāya parikalpayet || tāṃvūlapiṣṭakaṃ liṃgaṃ sasuvarṇaṃ samarpayet | vyajanaṃ pāduke paṭṭa gaṃdhadhūpasamudgakaṃ || nivedyaṃ vidhivad bhaktyā bhīmarudrāya bhaktitaḥ | ācārya pūjā parataḥ kartavyā sādhyavarjitā || anena vratamukhyena śive yāti layaṃ pare | kulānuddharate sohe daśa pūrvavadviśāparān || pitarastasya naṃdaṃti pitṛloke yathā sukhaṃ | 192b) divyavarṣā yutānyaṣṭau tato yāti divaukasaṃ || māsi bhādrapade śukle caturdaśyāṃ vrataṃ caret | snānaṃ paṃcāmṛte naiva laghunā tu vilepanaṃ || dhūpaṃ tu capalaṃ deyaṃ śaśinā laphatena ca | dhūpāṃvarasamāyuktaṃ tadabhāvā latānvitaṃ || khaṇḍakhādyānyanekāni modakā kiraṇāni ca | ghārikāṃ vaṭakāṃ ceti tathā śikhariṇī śubhā || sālitaṇḍula prasthaṃ tu piṣṭaliṃgaṃ suvarṇakaṃ | tāṃvūla nicayaṃ tadvat vyajanāsana pāduke || jānunī bhūmige kṛtvā nivedya ca pitākine | pūrvavad guru pūjā ca kartavyā sādhya varjitā || prayāti śivasā yojyaṃ vakṣa?bhiḥ sahito naraḥ | pitarastasya modante rudralokeṣu rudravat || śuklapakṣe caturdaśyāṃ māsi cāśva pūje vrataṃ | snānaṃ paṃcāmṛte naiva rocanāyāḥ palena tu || vilepanaṃ tu śa * *? unmattaistu samarcayet | dīpamālā śate naiva bhakṣyaṃ śālyodanaṃ ghṛtaṃ || pūyakhaṇḍāni siddhāni kṣīrapātaṃ ghṛtaṃ śubhaṃ | palākakkola pātraṃ tu jātipūgaphalāni ca || gaṃdhaliṃgaṃ suvarṇaṃ ca śivāya vinivedayet | p. 193a) ācāryaḥ parataḥ pūjyaṃ hemavastrā na vāhanaiḥ || śivasā yojyatāṃ yāti pitṛbhiḥ saha śāṃkari | catudaśyāṃ kārtikasya śuklapakṣe vrataṃ śṛṇu || mahāsnānaṃ purā kāryaṃ lepanaṃ tu catuḥsamaiḥ | dīpamālā śate naiva mahāvarti catuṣṭayaṃ || dvāre dhvajā vaijayaṃtyo madhye dikṣu vidikṣu ca | paṭe tu caṃdrakaṃ deyaṃ dikṣu dhūpa samutsakā || laghu vā narasītaṃ ca raktacaṃdanasaṃyutāṃ | vidikṣu guggulu ghṛtaṃ śataikaikena dhūpanaṃ || sālipiṣṭena vṛṣabhaṃ pūrvasyā droṇakalpitam | tatpṛṣṭhe piṣṭajaṃ liṃgaṃ dvādaśāṃgulamīpsitaṃ || hemamālā samāyuktaṃ muktāsragdāmabhūṣitaṃ | * *? dya parayā bhaktyā śāśvatāya prayatnataḥ || bhuktyarthaṃ vāthamuktyarthaṃ tasmin svātmārthameva ca | idaṃtestu mahādeva idamevāstu siddhidaṃ || nivedyaṃ vidhivat samyak vrataṃ samyag yathoditaṃ | prāpnotyaiśvaryamatulaṃ mokṣamakṣayamicchatā || kṛtapso? brahmahā caiva sopi rudra padaṃ labhet | pūjāṃte parayā bhaktyā guruṃ saṃpūjya yatnataḥ || hemavastrānna pānaiśca maṇibhisṛkte kādibhiḥ | hastidānaṃ pradātavyaṃ abhāvādagdha saṃbhavaṃ || 193b) evaṃ kṛte na saṃpūjya liṃgavrataṃ kṛtaṃ bhavet | adhunā saṃpravakṣyāmi pratimā vrataṃ manuttamaṃ || mahāsnānaṃ mahāvarti dīpamālā śataṃ tathā | vilepanaṃ kuṃkumena dhūpaṃ vai guggulena tu || śatenāṣṭottareṇaiva nivedyaṃ payasāghṛtaṃ | tālamātrā caturvaktrābhi netrānu caturbhujā || śulāsidhanuvāṇāṃgāṃ nānābharaṇabhūṣitā | śālipiṣṭamayaṃ kāryaṃ vṛṣaṃ piṣṭena śobhanaḥ || cāmayaircāyamānaṃ tu śivaṃ tatra prakalpayet | darpaṇaṃ caiva tāṃbūlaṃ vyajanaṃ pādukāsanaṃ || vaijayantī dhvajaṃ yānamācāryāya prayatnataḥ | māsi māsi prakartavyaṃ caturdaśyāṃ śitehani || kātikaṃ tu samārabhya dyāvadāśca pujāvadhiḥ | etad vratottamaṃ nāma pratimā vratamīritaṃ || brahmahā guruhāyastu paṃcapātakasaṃyutaḥ | mitraghnaśca kṛtaghnaśca yopi viśvāsa ghātakaḥ || sopi rudra padaṃ yāti trisapta kuru?saṃyutaiḥ | koṭi koṭi sahasraṃ tu śivaloke tu modate || tadaṃte jāyate rājā sa eko vīryaṃ vā sucīḥ | jñātvaiśvaryamavāpnoti śivadīkṣāprabhāvataḥ || padaṃ padamavāpnoti yena bhūyo na jāyate | 194a) evaṃ copadiśet tasya bhūmidānaṃ tu kārayet | modate tatra bhavane divyavarṣā yuta trayaṃ || tadaṃte prāpnuyād yogaṃ śivaṃ yena dhruvaṃ vrajet | kārtikantu samārabhya yastu naktena vartate || mahāgajaṃ mahāśvaṃ vā mahāyānamathāpi vā | dātavyastu prayatnena tadā tad vratamāpnuyāt || dūridrāṇāṃ manāthānāṃ vratāni śṛṇu leśataḥ | kārtikaṃ tu samārabhya eka bhuktaṃ tu kārayet || yāvadāśva pūjāntaṃ tu tatra puṇyaphalaṃ śṛṇu | divyaṃ varṣaśataṃ sārddhaṃ rudraloke mahīyate || kārtikaṃ tu samārabhya yāvadāśva pujāvadhiṃ | saṃdhyākāle caren maunaṃ yāvat tārānu dīkṣaṇaṃ || prayāṃti rudralokaṃ tu dehānte vandhubhiḥ saha | yāvadāśva pūjāṃtaṃ tu tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu || varṣāyutaṣaṭaṃ tatra rudraloke ca satyanaṃ | tadaṃte jñānayogena sarveśvarya padaṃ labhet || kārtike śuklapakṣe tu caturdaśyāṃ vrataṃ caret | nirāhāramathāmaunaṃ pratimāsi samāvadhi || rudraloke vasen sohi yāvad brahma caturbhujaṃ | ubhayośca caturdaśyāṃ nirāhāreṇa vartate || kātikaṃ tu samārabhya yāvadāśvayujāvadhi | 194b) rudraloke vasen so hi yāvad brahmāyuṣaḥ śataṃ | kārtikaṃ tu samārabhya yāvan saṃvatsarāvadhi || śuklāṣṭamyāṃ sopavāsastasya puṇyaphalaṃ śṛṇu | rudraloke vasen sohi yāvadiṃdrāścaturdaśa || evaṃ vai kṛṣṇapakṣe tu yo'ṣṭamyāṃ tasya tatphalaṃ | dvābhyāṃ pauṣavase bhaktyā tasyo śataguṇaṃ phalaṃ || evaṃ kṛṣṇa caturdaśyāṃ phalaṃ tu śivavad bhavet | dvābhyāṃ sahasraṃ guṇitaṃ phalaṃ prāpnoti mānavaḥ || māsi māsi vrataṃ kāryaṃ prayatnācchivamicchatā | phalaṃ vāpyatha vā sākaṃ vastraśayyāṃgameva vā || kuṃkumā gurutāṃbūla caṃdramāsana vāhanaṃ | tathā sā bharaṇaṃ ramyai śayyāṃ vāpanmanepsitaṃ || māsi māsi śivaśyāgre nyastavyaṃ śivamicchatā | akṣayaṃtamavāpnoti yāvad brahmadiśodaśa || vrataṃ kṛtvā phalayastu śivāya vinivedayet | mumukṣuṇā prakartavyaṃ śāśvataṃ tena vāpyate || yadravyaṃ yacca susvādanaṃ yadṛśyaṃ yacca durlabhaṃ | yat pavitraṃ tu tatpādya māsaṃ vā vatsarāvadhiṃ || vratāṃte śivabhaktāya datvā bhūyastadaśniyāt | kṛtaṃ tu niyamaṃ yena na yāti niyamāvadhiṃ | vratabhaṃge samutpanna vāpnoti yena bhūyo na jāyate || 195a) evaṃ copadiśet tasya bhūmidānaṃ tu kārayet | modate tatra bhavane divyavarṣā yuta trayaṃ || tadaṃte prāpnuyād yogaṃ śivaṃ yena dhruvaṃ vrajet | kārtikantu samārabhya yastu naktena vartate || mahāgajaṃ mahāśvaṃ vā mahāyānamathāpi vā | dātavyastu prayatnena tadā tadvratamāpnuyāt || dūridrāṇāṃmanāthānāṃ vratāni śṛṇu leśataḥ | kārtikaṃ tu samārabhya ekabhuktaṃ tu kārayet || yāvadāśva yujāntaṃ tu tatra puṇya phalaṃ śṛṇu | divyaṃ varṣaśataṃ sārddhaṃ rudraloke mahīyate || kārtikaṃ tu samārabhya yāvadāśva pujāvadhiṃ | saṃdhyā kāle caren maunaṃ yāvat tārānu dīkṣaṇaṃ || prayāṃti rudralokaṃ tu dehānte bandhubhiḥ saha | yāvadāśva pujāṃtaṃ tu bhumyapuṇyaphalaṃ śṛṇu || varṣā yutaṣataṃ tatra rudraloke vasatyanaṃ | tadaṃte jñānayogena sarvaiśvarya padaṃ labhet || kārtike śuklapakṣe tu caturdaśyāṃ vrataṃ caret | nirāhāramathā maunaṃ pratimāsi samāvadhi || rudraloke vasen sohi yāvad brahma caturbhujaṃ | ubhayośca caturdaśyāṃ nirāhāreṇa vartate || kārtikaṃ tu samārabhya yāvadāśva yujāvadhi | 195b) rudraloke vasen sohi yāvad brahmāyuṣaḥ śataṃ || kārtikaṃ tu samārabhya yāvat saṃvatsarāvadhi | śuklāṣṭamyāṃ sopavāsastasya puṇyaphalaṃ śṛṇu || rudraloke vasen sohi yāvadiṃdrāścaturdaśa | evaṃ vai kṛṣṇapakṣe tu yo'ṣṭamyāṃ tasya tatphalaṃ || dvābhyāṃ pauṣavase bhaktyā tasyāśataguṇaṃ phalaṃ | evaṃ kṛṣṇacaturdaśyāṃ phalaṃ tu śitavat bhavet || dvābhyāṃ sahasraṃ guṇitaṃ phalaṃ prāpnoti mānavaḥ | māsi māsi vrataṃ kāryaṃ prayatnācchivamicchatā || phalaṃ vā prāthavā sākaṃ vastraśayyāṃ gameva vā | kuṃkumā gurutāṃbūla caṃdramāsa na vāhanaṃ || tathā sā bharaṇaṃ ramyaṃ śayyāṃ vāpanmanepsitaṃ | māsi māsi śivaśyāgre nyastavyaṃ śivamicchatā || akṣayaṃtamavāpnoti yāvad brahma diśodaśa | vrataṃ kṛtvā phalaṃ yastu śivāya vinivedayet || mumukṣuṇā prakartavyaṃ śāśvataṃ tena vāpyate | ya dravyaṃ yacca susvādanaṃ yadṛśyaṃ yacca durlabhaṃ || yat pavitraṃ tu tatpādyamāsaṃ vā vatsarāvadhiṃ | vratāṃte śivabhaktāya datvā bhūyastadaśniyāt || kṛtaṃ tu niyamaṃ yena na yāti niyamāvadhiṃ | vratabhaṃge samutpanna prāyaścittī tadā bhavet || 196a) ācāryaṃ pūjyavidhivacchuddhayā draviṇena tu | śivasyāgre vidhānena tad vākyaṃ kārayet sadā || vicārya testu vaktavyaṃ yena śreyo bhayaṃ bhavet | vicārahīnaṃ yo vakti satasyā śubha maśnute || na snehānna tathā lobhānna dveṣo mohatothavā | dharmacintā prakartavyā yathāśāstrānu sārataḥ || yaḥ svaśāstramati kramya paraśāstreṇa vartatai | vṛthopari śramastasya na tatphala mavāptayāt || śivasyāgre prayatnena pratimāsvāṃ prakalpayet | taccintā dīpakā hastāṃ tanmukhāṃ me hasaṃbhavā || trailokye dānamaiśvaryaṃ tatphalaṃ prāpnuyānnaraḥ | vittahīnasuvimṛsvaḥ? śivasyāgre nivedayet || nānāvidhāni cāstrāṇi kāṣṭhajāni śubhāni ca | nānāvidhāni cihnāni dhvajāni vividhāni ca || pakṣīni ca vicitrāṇi kusumāni viśeṣataḥ | dāsīdāśāśva vahavaḥ kuṃjarāstu ragādayaiḥ || mithunāni tu sarvāṇi parvatā saritastathā | nānā vidyādharī cānyā brahmaviṣṇu maheśvarāḥ || lokapālāḥ grahāḥ sarva toraṇāni grahāni ca | devālayāni vṛkṣāśca ārāmo pavanāni ca || 196b) vacāghṛtamayaṃ liṃgaṃ saṃpūjyaṃ buddhivarddhanaṃ | bhūtaye vastra liṃgaṃ tu duṣṭaghnaṃ śārṣapaṃ śiva || iti tātkālikānyāhurahanyahani pūjayet | bhūyaścitraṃ punarvatsa vijñeyaṃ taccalāvaṇaṃ || calācalāni cānyāni liṃgānīha śṛṇuṣvataḥ | mṛtmayaṃ dvividhaṃ kāryaṃ pakvaṃ vā pakvameva vā || apakvāt pakvaje puṇyaṃ jñeyadaśaguṇaṃ tataḥ | pakvādyarumayaṃ puṇyaṃ jñeyaṃ daśaguṇaṃ cyutaṃ || dārujā cchailajaṃ puṣpaṃ jñeyaṃ daśaguṇa tataḥ | muktāśailamayaṃ tasmāt phalaṃ daśaguṇaṃ smṛtaṃ || tasmācchataguṇaṃ lohe trapusī sādṛte phalaṃ | mahābhūti pradaṃ hema tārajaṃ putravarddhanaṃ || kīrtidaṃ kāmyajaṃ liṃgaṃ tāmraṃ pūjā vivarddhanaṃ | paittalaṃ bhukti muktyarthaṃ sīsāyasaṃriprakṣayaṃ || caṃgamāyuḥ pradaṃ liṃgaṃ citrajaṃ sarvasiddhidaṃ | tataḥ sahasraguṇitaṃ lohādratnamaye phalaṃ || ratnāttāṇi mayaṃ liṃgaṃ phalaṃ lakṣaguṇaṃ mataṃ | uttamādhama madhyānāṃ ratnānāmuttarottaraṃ || dīptipradhānāmaṇayo ratnāgrāhyāstathā punaḥ | maṇiliṃgodratnaliṃge phalaṃ koṭi guṇaṃ bhavet || saṃsthāpya vānaliṃgaṃ tu sarvakāmānavāpnuyā | 197a) rasaliṃge tato vāṇāt phalaṃ koṭi guṇa bhavet | ke guṇātra sa liṃgasya vaktraśaknoti śāṃkari || siddhayo rasa liṃgai tu aṇimādyāstu saṃsthitāḥ | rasaliṃge tathā muktiḥ guṇyā śivasamapradā || tasmādrasamayaṃ liṃgaṃ saṃsthāpyaṃ tu prayatnataḥ | sakṛdrasamayaṃ liṃgaṃ bhaktyāsaṃpūjayed yadi || anaṃteśa padaṃ gacchat kauvātu addhavān bhavet | rasa liṃge tu vai pūjye sarveṣāṃ pakṣayo bhavet || sarveṇa dūritaṃ haṃti namaskāreṇa durgrahāt | saṃpūjyarasaliṃgaṃ tu prāpyate parama padaṃ || sarvātkāmānavāpnoti rasaliṃgasya pūjanāt | mānonmāda pramāṇādi na tasya parikalpayet || pūjayedrasaliṃgaṃ tu dvitrājñi yastu bhaktitaḥ | teṇimādi guṇaiśvaryaryajñā yāṃti paraṃ padaṃ || ḍiṃvāhatānāṃ kriyayāṃ rasaliṃgaṃ prapūjayet | ḍiṃvāhatā vimucyaṃte yāti muktiṃ parāparaṃ || tasmāt prayatnataḥ kārya rasaliṃga śikhidhvajaḥ | vāthaloktena vidhinā rasavaṃdhaṃ tu kārayet || rasoparasaṃ lohādi ratnagarbhaṃ tu vaṃdhayet | athavā valileśaktyā vajralepana vaṃdhayet || 197b) dīptoṣadhīrasaughena mūrcchayed vaṃdhayet tadā | siddhayastatra tiṣṭhanti vighnasaṃgha vahiḥ kṛtā || rasaliṃgaṃ tu saṃprāpya konayāti manopsitaṃ | athavā rasa vimadvā? tu mudrikāṃ dhārayet kare || tattadakṣaya māpnoti tadadānijyahoti vā | ye pradagdhānarāke vinye ca piṇḍa vivarjitāḥ || ḍiṃvāhatāstathā cānye mṛtāye garbha hetutaḥ | tanmudrikā kareṇaiva vadaṃtāṃtaṣu pratiṣṭhitaṃ || tasmādrasamayaṃ liṃgaṃ kartavyaṃ bhūtimicchatā | sarveṣāṃ caiva liṃgānāṃ kṣetramānaṃ śṛṇuṣvataḥ || ragavāṇa svayaṃbhūnāṃ samantād yojanehitaṃ | maṇiratnocchitānāṃ ca taddharddhaṃ kṣetramīritaṃ || tadarddhakharulohānāṃ pārthivānāṃ tadvahiḥ | ṛṣidaityārthitānāṃ ca nāgagaṃdharvavāraṇaiḥ || siddharvāsthāpitānāṃ ca surāpsara narottamaiḥ | na teṣāṃ rupāmānaṃ tu na grāhyaṃ vāṇavadyathā || svecchayā kārayet teṣāṃ pīṭhaprāsāda kalpanā | jīrṇadoṣairna te yojyā yathāvāṇa svayaṃ prabhuḥ || yathā svayaṃbhu kṣetraṃ tu tathā teṣu viduḥ suta | mahānadīnāṃ kṣetraṃ tu vijñeyaṃ svāyaṃbhuvaṃ vat || dhanusthaṃ saccalānāṃ tu kāṣṭhamṛdvat kasailajaṃ | 198a) dviguṇaṃ lohajānā tu dviguṇaṃ dviguṇaṃ tataḥ | ratnaje maṇiliṃgaṃ tu vāṇe rasamaye tataḥ || evaṃ vai kṣetramānaṃ tu sādhakānāṃ mudiritaṃ | japaṃ prati tathoktrāstau dāne cāpyāyane tathā || punareva pravakṣyāmi pramāṇaṃ tu yathāsthitaṃ | kṣetraṃ tu paṃcadhā kṛtvā padmavat parikalpayet || prathamaṃ karṇikā jñeyā dvitīyaṃ keśarāṇi tu | tṛtīyaṃ caiva patrāṇi dalāgrāṇi caturthakaṃ || vāhyaṃ tu pañcamaṃ bhāgaṃ kṣetreṣu parikalpayet | prāguktaṃ tu phalaṃ tatra paṃcadhā parikalpayet || pūjyādhārāṇi vakṣyāmi samāsāt kṛtikāsuta | svamūrtipūjanaṃ kāryaṃ pūjāraṃbhe prayatnataḥ || yogināṃ vā svamūrtau tu pūjanaṃ vihitaṃ sadā | yogāraṃbhe sadā pūjā gurumūrtau prakalpayet || āśivādavanīyāvat sakṛccaiva śivaṃ yajet | vidyāpīṭhe tu yāgāṃte pūjā kāryā sadaiva hi || vidyāpīṭhān koṭinātraṃ pūjayed vā svasaṃhitāṃ | jale sadāśivaḥ pūjyaḥ snānāṃteṣu sa kṛtsuta || agnau pūjāvasāne tu yaṣṭvā homaṃ samācaret | nirvighnārthaṃ sthaṇḍile tu śivasaṃpūjayet sadā || sthaṇḍilepi hi maṃtrāṇāṃ siddhiścāsu prajāyate | 198b) śivaṃ vā sthaṇḍile pūjya jale yatkalasehitaṃ | sthiraliṃge sadākāryaṃ siddhiḥ kāmaiḥ prayatnataḥ || bhukti mukti pradaṃ puṃsāṃ calaliṃge śivārcanaṃ | pūjayet sūryabiṃbasthaṃ darpaṇapratibiṃbite || tad vad vai somabiṃbaṃ tu pūjayet mṛtyu vaṃcane | sarvatra saṃsthitaṃ pūjyaṃ sarvādhāreṣu sarvadā || tatrāpi liṃge bhagavān pūjāṃ gṛhṇāti dhūrjaṭiḥ | asaṃpūrṇā kṛtā pūjā maṃtradravyakriyo guṇaiḥ || tathāpi liṃge pūrṇā tu pūjā bhavati ṣaṇmukha | na nyūnānādhikā kāryā pūjā vai sthaṇḍile suta || nyūnādhikā tu ṣā pūjā phalahīnā prakīrtitāḥ | etasmāt kāraṇād vatsa liṃgārādhanamārabhet || iti kālottare mahātaṃtre liṃgavarṇanapaṭalaṃ || īśvara uvāca || uttamādhama madhyānāṃ siddhīnāmālayaṃ śivaḥ | dakṣiṇāmūrtimāśritya sādhayet siddhayastathā || siddhayo liṃgagāyasmāt tasmālliṃga śṛṇuṣvatha | layanāt sarvabhūtānāṃ teṣāṃ vai sṛjanaṃ punaḥ || tena liṃgamiti prokta madhyayaṃ paramaṃ śivaṃ | mṛnmayaṃ śailajaṃ liṃgaṃ dāruliṃgāni sāṃbhavaṃ || 199a) maṇijaṃ ratnajaṃ citraṃ gaṃdhājyādi kramācchṛṇu | hastāntarāvadhiḥ sailamṛnmayaṃ tadvadeva hi || dārujaṃ ṣaṭkaraṃṣṭartaṃ tadarddhāsahasaṃbhavaṃ | sthāsyastrihānato madhyaṃ tadvanātkanya sādhikaṃ || kanya sa madhyamaṃ jeṣṭhaṃ nadadhāparikalpayet | śilapṛtkaraparyantaṃ dārujaṃ ṣoḍaśātikaṃ || aṣṭāṃgulaṃ tu lohaṃ syāt paramanyadvikalpayet | kanya sasya tu pādena tadūrddhaṃ ye kramāt || saptāviṃśati saṃkhyāni liṃgānāṃ kathitāni tu | kanya samyogra pādaṃ tu ṣvaṣvāgrepi nivedayet || ṣaṭtriṃśaccaiva liṃgāni kathitāni saṃkhyayā | trividhināṃgule naiva jñātavyāni ṣaḍānana || ṣaṭśaṣmoṣṭa? vayaṃjñeyaṃ kanya sa madhyamottamaṃ | trividhe nāṃgule naiva hastaṃ vedaṣamāṃgulaiḥ || ekahastāditaḥ kṛtvā navātaṃ kathitaṃ mayā | mṛcchailajaṃ samāsena dārujaṃ syāt tribhirvinā || tadarddhāllohajaṃ vā grāhastamānena kīrtitaṃ | prāsādagarbhamānena pīṭhamānena cocyate || bhūtaraṃdhrācchi bhakte tu garbha caiva samaṃ tataḥ | brahmabhūtātma bhāgestu jyeṣṭhamadhyādhamaṃ śivaṃ || teṣāṃ madhye tathā dve dve kanyayādho tathā dvayaṃ | prāsādagarbhamānena tavaliṃgāni saṃti hi || ekaikaṃ tu tridhā bhuṃktā sāsaṃkhyātena jāyate | 199b) liṃgānāṃ garbhamānena pīṭhamānena tattathā | hastādadhastu liṃgāni caturaṃgula hānitaḥ || ṣaṭtriṃśatena jāyaṃte ligāni karasaṃkhyayā | hastādhastācca liṃgaṃ tu prāsāde parivarjayet || kiṃtu raudraṃ yavākaṃ tu śmaśānā yaiva māraṇe | ṣoḍaśāṃgula paryantaṃ prāsāde dārujaṃhitaṃ || aṣṭāṃgulaṃ tathā lohaṃ tadadhaḥ bhyagṛhe hitaṃ | na śailaṃ dārujaṃ vāpi svagṛhe parivarjayet || bhuktimukti pradaṃ lohaṃ vapusī sāyasaṃvinā | mahābhukti pradaṃ hemaṃ madhyamaṃ tārasaṃbhavaṃ || adhimaṃ bhuktidaṃ śeṣamaṃgulāṃ tu navāvadhi | ekāṃgulāt samārabhya caturviṃtsāṃgulāvadhi || liṃgāni kathitān pūrvaṃ nāmāni śṛṇuṣaṇmukha | śivaṃ sarvavibhuṃśāṃtaṃ dhūrjaṭi nīla lohitaṃ || sthāṇuṃ maheśvaraṃ satyaṃ kaṣaṭīmeghavāhanaṃ | umākāṃtaṃ viśālākṣaṃ śaṃkaraṃ kāraṇeśvaraṃ || visaraṃ lakulīśaṃ dravarūpaśapatiṃ tathā | bhūtanātha bhayaṃmugraṃ rudraṃ vai bhairavaṃ tathā || eka tryaṃgulato jñeyaṃ caturviṃśāgulāvadhi | tato vai hastaliṃgānāṃ puruṣāṃ taṃ śivāvadhi || hastādīraṃdhraparyaṃtaṃ vibhāgaṃ kathitaṃ mayā | tathāśāṃtaraliṃgeṣu vibhāgaṃ devatā tathā || 200a) etad cchruyamānaṃ tu viskāraḥ kathyate punaḥ | liṃgāyāmadhikārāṃśeḥ kramāddhṛtva dvipaṃcabhiḥ || sa tribhāgaistu liṃgānāṃ viskāraḥ kathitā mayā | ādyaṃt purāyitaṃ caiva tathā? nādyaṃ? tṛtīyakaṃ || anyatsarvasamaṃ liṃgaṃ vibhāgena prakīrtitaṃ | mukhaliṃgaṃ tu tatkāryaṃ nāvāk saṃmuktidā nṛṇāṃ || trayobhāgāstu sarvaṣyaṃ brahmaviṣṇuśivātmakāḥ | caturasraṃ tathāṣṭāmraṃ vṛttaṃsyāhradhamaṃ? kaṃ || koṇārddhādi taratyāgādaṣṭāsraṃviṣṇusaṃjñakaṃ | astriloṣakrameṇaiva vṛttākhyaṃ rudratāṃ bhayet || kṣatratraya saṃcaṃdrārddhaṃ caturthāṃ kukkuṭāṃḍakaṃ | caturdhācchatramurddhānaṃ phalabhedena kathyate || liṃgamastakavistāraṃ navasubhakta tu kārayet | antya bhāgaṃ caturdhā tu vistāro cchrāyato bhavet || catvāri tatra cchatrāṇi bhāgabhāgānu pātanaṃ | puṇḍarīkaṃ tu bhāgena koṇavat sthāpayet suta || yaśo dīpti pradaṃ puṃsāṃ prathamaṃ parikīrtitaṃ | viśālāt kaṃ prakartavyaṃ tribhāgāt koṇasātataṃ || vipulaṃ śrīpadaṃ puṃsāṃ viśālaṃ tena saṃsmṛtaṃ | koṇasutra? krameṇaiva tripadorddhaparicyute || tadā śrīvatsasaṃjñā tu sarveṣā sarvakāmadaṃ | catukoṇorddhataḥ tyāgāt koṇavat kṛttikāsuta || cchatraṃ caturthaṃ vikhyātaṃ nāmnā vai śakra mardanaṃ | cchatraṃ caturddhā kathitaṃ sadā sarvāsanehitaṃ || * * * * * * * * * *? rāṅkasya na cānyathā | caturbhāgātmake liṃge caturthāṃśa parikṣayāt || punaranyad bhavelliṃgaṃ yodaśārakṣetusaṃstrike | bhāga dvaya parityāgāt trayuyaṃ mastakaṃ tathā || * * * * * * * * * *? sya tu ṣaḍānana | kaṃ tridhā bhajet kaṇṭhe? pārśvabhāgārddha vicyuteḥ || koṇasūtra krameṇaiva bhramaṇādarddhacaṃdrakaṃ | ādyasyaiva tu kartavyaṃ kṣayabhaktasya ṣaṇmukha || * * * * * * * *? liṃgamastakalakṣaṇaṃ | lokapālārcitānāṃ tu lakṣaṇaṃ kathyate punaḥ || śatrūṇāṃ staṃbhane śāntahītāśaṃstatānaṃ * *? |? yāmyaṃ tu māraṇe yojyaṃ *? rtyaṃ krurakarmaṇi || puṣṭyarthaṃ vāruṇaṃ tvimaṃ uccāṭe vāyu pūjitaṃ | yojyaṃ dravya prasiddhyarthamaiśānaṃ bhuktimuktidaṃ || praje satva padaṃ brāhmaṃ vaiṣṇavaṃ bhuktimuktaye |? yattatparvamayaṃ liṃgaṃ tadaivaidraṃdāni kīrtitaṃ ||? 201a) ṣaḍasraṃ rudrabhāgaṃ syācchakramardanamastakaṃ | dalamarkaiḥ purābhuṃktā hautāsaṃ sapta vistṛtaṃ || saptāsraṃ tu prakartavyaṃ nāpane bhyādisaṃvinā | nāhārddhaṃ raṃdhrabhaktaṃ tu paṃcabhiścora pṛṣṭhakaṃ || bhujo bhāga trayeṇaiva yamākhyaṃ mārāṇehitaṃ | aṣṭāsraṃ navabhirbhāgaiḥ kṛtvā vedaddiśānataṃ || rākṣasaṃ vahnivat kṛtvā daśāsraṃ mastakaṃ yadā | grahabhaktaṃ dalaṃ kṛtvā vistāraṃ vedavid bhavet || śirorddhacaṃdraṃ kartavyaṃ śāṃti puṣṭi prayodhane | yathāṣyaṃ saumyajaṃdvatkitu syātaṃ gurudaraṃ || gadācihnātitaṃ śastaṃ pāśāṃka vāruṇaṃ mataṃ | kṛṣṇadīrghaṃ ca vāyavyaṃ yathāsuragaṇārcitaṃ || kiṃtu dhvajasamāyuktaṃ śatrūṇāmuccāṭanehitaṃ | raudramanādyāvatkārya rudraṃ tryaśrī samanvitaṃ || kukkuṭāṃḍamūrddhānaṃ jñānusaṃmrājya sādhanaṃ | triśūlokaṃ prakartavyaṃ magre śasya tu lāṃcchanaṃ || sthitaṃ yāvat sarvasamaṃ liṃgaṃ vaktrāṃka viṣṇuvaṃ tadā | padmākaṃ brahmasaṃjñaṃ syāt kukkuṭāṃḍamūrddhajaṃ || daṃḍamastaka yāmyaṃ tu daṃḍalāṃcchanalāṃcchitaṃ | yaṃ tu dāḍhyaṃ purākhyātaṃ sahasrāṃkaṃ prakalpayet || sarvakāmapradaṃ yasmā sahasrākaṃ tadā mataṃ | rudravadrudra bhaktaṃ tu ucchrayeṇa ca kārayet || caṃdraraṃdhrai samaṃ tatra vistārād vibhajet punaḥ | 201b) sahasraikottaraṃ tena liṃgānāṃ jāyate sphuṭaṃ | viṣamasvena kāryāṇi uparyuparivarjayet || lakhyarekhāvihīnāni saṃyuktānyatha vinyaset | payodharā sahasrāṃke cchatramastakamastakaṃ || sāṣṭottaraśataṃ cānyalliṃgaṃ suragaṇārcitaṃ | ucchrayaṃ vedavat kṛtvā tiskāraṃ saptalocanaiḥ || tena sāṣṭottaraṃ liṃga kartavyaṃ caiva? vatsuta | pakvāpakvavibhāgena mṛtmayaṃ dvividhaṃ hita || apaṃkvaṃ vajrayutkāryaṃ pakvaṃ hemāruṇātaraṃ | mukhaliṃgaṃ tathā kāryaṃ nitāṃsamaṃ śubhaṃ || nādye nādye prakartavyaṃ na ca śastaṃ surārcitaṃ | na ca sarvasamaṃ śastaṃ kevalaṃ sthāpane suta || kiṃtu tadvakṣamāṇaṃ? tu prakartavya tu yathā trayaṃ | pratihaste aṃgulaṃ deyaṃ taccaikādaśajitāṃ || vṛṣaśaṃkaracaṃdraṃ ca kramādbrahmāditaḥ kṣipet | parimāṇaṃ tadāliṃgaṃ bhuktimukti vivarddhanaṃ || parimāṇaṃ vimāṇaṃ vinā vatsa duḥkhāyaṃ kevalaṃ paraṃ | sa pramāṇaṃ samaṃ sthāpyaṃ liṃgaṃ vā mukhalāṃcchitaṃ || mukhaliṃgapramāṇaṃ tu lesena cocyate mayā | catustrireka vadanaṃ kartavyaṃ deśikena tu || pūjā bhāgaṃ? prakavyaṃ ṛtvagni padakalpitaṃ | 202a) aśakā pūrvatāstyaktā ṣaṭsthānāni vartayet | śirobhūtiḥ prakartavyā lalāṭaṃ nāsikāṃ tataḥ || caṃdanaṃ ca tathā grīvā caturbhāge bhujo sthitiḥ | karābhyāṃ mukulīṃ kṛtvā vakṣyamāṇa pramāṇataḥ || mukhaṃ pratiyamaḥ kāryo vistarādaṣṭamāṃśataḥ | caturmukhaṃ mayākhyātaṃ trimukhaṃ procyate tathā || kiṃtu pādādhikāstasya lalanādīni nirdiśet | bhujo caturbhibhāgaistu kartavyo tasya nānyathā || vihīnaṃ paścimaṃ vaktraṃ vimukhaṃ vena kārayet | vistārāt saptamāṃsena mukhyānāṃ pratinirgamaḥ || ekavaktraṃ tathā kāryaṃ pūrvāsyaṃ saumya locanaṃ | kaṃ lalāṭaṃ nāsikāṃ ca vaktragrīvāṃ vivartayet || bhuṃjāṃśaṃ paṃcamāsena bhujahīnaṃ vivartayet | vistārasya ṣaḍaṃśena mukhanirgamanaṃhitaṃ || sarveṣāṃ mukhaliṃgānāṃ trapuṣaṃ vātha kukkuṭaṃ | pūrvānanaṃ tu puruṣamaghoraṃ dakṣiṇaṃ mukhaṃ || uttaraṃ vāma devaṃ tu sadyojātaṃ tu paścimaṃ | varṇa bhāvānurūpeṇa mukhaliṃgānivartayet || hastamānena teṣāṃ tu saṃkhyācāvyaktavad bhavet | prāsadagarbhamānena pīṭhamānena kalpayet || ṣaṭtṛṃśat parimāṇena vyaktāvyaktāni nirdiśet | evaṃ svayabhuvāṇānāṃ maṇiratnamayeṣu ca || 202b) prāsādapīṭhagarbhādau niyamāta vidhīyate | svecchayā kārayet teṣā sveṣṭamaṃtreṇa śaṃkaraṃ || vajraliṃgemaricchede madmarāgaṃ vibhūtidaṃ | puṣyanīlaṃ tathā nīlaṃ mahānīlaṃ viśeṣataḥ || mauktikaṃ saṃkhajaṃ mauktaṃ dhūlī sarakataṃ tathā | sphāṭikaṃ trividhaṃ jñeyaṃ sūryacaṃdramasātmakaṃ || rekhā vai varṇasaṃhṛtya tuṣārakaṇikādibhiḥ | kalaṃkaśarkarāviṃdu doṣākāṃtaṃ vivarjayet || sarveṣāṃ caiva ratnānāṃ lakṣaṇaṃ kathitaṃ mayā | sarvaratnaṃ mahābhūtyai gaṇayabhārddha deva hi || anantādyāḥ smṛtā hṛṣṭau gaṇayo vidyut jvalāḥ | rātrau prakāśakāḥ sarva viṣaghno jayakāriṇaḥ || nānā varṇāstu vijñeyā rasagaṃdhānu rūpataḥ | vajrādyo sphāṭidyāśca ratnā vai bhuktimuktidā || ayaskātaṃ caturdhā tu jñeyaṃ sāmānya siddhiṣu | vevakaṃ kaṭṭakaṃ caiva bhrāmakaṃ cuṃbakaṃ tathā || evaṃ vai kāṃtasaṃjñeyaṃ mahāvali tathā punaḥ | bhīmaṃ caturvidha jñeyaṃ raktākhyaṃ tadvadeva hi || mayūrakaṃṭha śadṛśaṃ samparkasasya vṛddhayet | tathā mārakataṃ liṃgaṃ dhūlīmarakataṃ tṛdhā || śūlajicchula ratnaṃ tu tathārṣa vyādhi nāśanaṃ | pulakaṃ śakradamanaṃ vairasaṃtrāmaṃ saṃbhavaṃ || evamādīni ratnāni jñātvā sthāpyāni ṣaṇmukha | 203a) viśeṣāschailajaṃ muktyai bhuktaye cānuṣaṃgataḥ | pārthivaṃ bhuktaye śastaṃ muktaye cānuṣaṃgataḥ || evaṃ vai dārujaṃ jñeyaṃ citraliṃgaṃ tathā punaḥ | mahābhūti pradahaimaṃ tārajaṃ bhūti varddhanaṃ || ārakūṭaṃ tathā kāmyaṃ sulvaṃ sāmānya bhuktidaṃ | vapusī sāyasaṃ liṃgaṃ śatrūṇāṃ nāśanehitaṃ || gaṃdhapuṣpamayaṃ liṃgaṃ tathā nādi vinirmitaṃ | sarvakāmapradaṃ puṃsāṃ liṃgaṃ tatkālikaṃ mataṃ || mahānadī samudbhūtaṃ siddhakṣatrādisaṃbhavaṃ | pāṣāṇaṃ parayā bhaktyā liṃgavat pūjayet sadā || utpattiṃ vāṇaliṃgānāṃ lakṣaṇaṃ śeṣataḥ śṛṇu | narmadā devikāyāṃ ca gaṃgāyamunayostathā || sahiṣuṇā nadīnāṃ ca vāṇaliṃgāni ṣaṇmukha | iṃdrādi pūjitānyeva tacihnaiccihnitāni tu || āpītāni ṣaḍāsrāṇi vajrāgāni viśeṣataḥ | iṃduliṃgāni tānyāhuḥ sāmrājyārva pradāni tu || aśāṃtahimakīlālaṃmuṣṇaṃsparśāt karotpalaṃ | āgneyaṃ śaktisaṃkāśamathavā śakti lācchitaṃ || idaṃ liṃgavaraṃ sthāpya tejaso vipati bhavet | daṃḍākāraṃ mataṃ yāmyaṃmathavārasanā kṛtiṃ || yadābhyaṃgamuhūrtena nirmitaṃ jāyate tadā | śatrūṇāṃ nidhanaṃ tena kriyate sthāpitena tu || 204b) rākṣasaṃ khaḍgasadṛśaṃ jñānayogaphalapradaṃ | śarkarādi praliptaṃ tu kaṭṭakatvaṃ nayet tadā || vāruṇaṃ vartulākāraṃ pāśāṃkaṃ vāti varccasaṃ | vṛddhisragvādvasvacchatva māyo yāktyāpamadhyagāḥ || kṛṣṇaṃ dhūpaṃ tu vāyavyaṃ sadhūmaṃ dhvajabhūṣitaṃ | mastake sthāpitāstasya calaṃti vitataṃ tavaḥ || nivāte tu calaṃ śatrūṇāmuccāṭanehitaṃ | gadākāramadhyagurudvikṛtsnasya madhyagaṃ || dinaṃ vāpyarya vārātraṃ sasyānāṃ vṛddhivarddhanaṃ | tryasraṃ śūlāṃkitaṃ raudraṃ himakuṃdeṃdu varcasaṃ || caturvarṇaṃ mayaṃ vāpi viṣuvaṃ jāyategratraḥ | vaiṣṇavacakrasaṃkhyāṃkaṃ dābjādi vibhūṣitaṃ || śrīvatsa kaustubhyaktāṃtaṃ kālasiṃhāsanākitaṃ | vainateṣasamākāraṃ tathāviṣṇu padāṃtikaṃ || vaiṣṇavaṃ nāma tatproktaṃ sarvaśvarya phalapradaṃ | sālaprāmādi saṃsthaṃ tu saṃkhyakaṃ śrīvivarddhanaṃ || puṣpākaṃ svastikākaṃ ca śrīvatsākaṃ vibhūtaye | aśvākaṃ kālasihāṃkaṃ pādāṃkaṃ rājyavarddhanaṃ || uktāṃkaṃ śreyaso yojyaṃ śeṣamatravivarjayet | padmavarṇaṃ tu yalliṃgaṃ padmākaṃ vā kamaṇḍaluṃ || daṇḍākṣasūtra cihnaṃ vā brahmajñānāptidaṃdamataṃ | samavarṇaṃ mahākālaṃ naṃdīśaṃ padmarāgabhaṃ || puṣyarāganirbhaṃsārthaṃmubhasiddhapūjitaṃ | mauktikābhaṃ nīlanibhaṃ rudrādityaprapūjitaṃ || vasūdaityaṃdrayakṣaiśa guhyakairyātu dhānakaiḥ | nānāvarṇa lohavarṇamabjanīlotpalaṃ prabhaṃ || ityetallakṣaṇaṃ proktaṃ parīkṣaṃ tatvako vidaiḥ | tripaṃcavārayasyaiva tulāsāmyaṃ na jāyate || tadādhāraṃ samākhyātaṃ śeṣapāṣāṇa saṃbhavaṃ | nādyāṃ vā prakṣiped bhūyo yadātamupalabhyate || vālaliṃgaṃ tadā viddhi śeṣaṃ duḥkha vivarddhanaṃ | iti saṃkṣepataḥ proktaṃ vāṇaliṃgeṣu lakṣaṇaṃ || loharatnamayaṃ liṃgaṃ śṛgiṇāṃ tu gṛhehitaṃ | aṃgulāṃ tu vitastyaṃ tu na ūrddhaṃ nāpi bhūtaye || ratnaje niyamo nāsti yasvālābhaṃ prapūjayet | tejot kaṭatvaṃ ratnānāṃ gaṇānāṃ śasyate sadā || praśastakāṣṭhasaṃbhūtaṃ saṃsāraṃ dāravaṃ hitaṃ | caṃpakānadavībhatsa caṃdanaditayodbhavaṃ || sākatālatamālotthaṃ khadirāśaukakiṃśukaṃ | aśvattha vaṭaśrīparṇa viṃduvilvagā valasa || jīrṇapādapajraṃ vajryaṃ citi valmīkasaṃbhavaṃ | tricatuṣpathaṃ janaddhantathā grāmā * *? taṃ taruṃ || 203b) kīṭabhaktitavṛkṣaśuṣkaṃ tathopasevitaṃ | savraṇaṃ grathinaṃ vyaṃgaṃ sārahīnaṃ vivarjayet || śilā tu trividhā proktāstripuṃrūpā napuṃsakā | vālāyuvā tathā vṛddhā sā vai kātrividhā sthitaḥ || yoni liṃgo bhayākāvastrīpuṃ napuṃsakaistathā | ṭaṃkaghātā sahāvṛddhā vālātīkṣṇasvanānvitā || varjanīyā tathā vṛddhā rukṣīrā ca vivarjitā | gaṃbhīravṛddhāgaṃbhīrāgnimucchāyā manoramā || jalo sthitā sthitā gurvī samāsaumyāyādhomukhī | mūṭhacchāyā sugaṃdhā ca snigdhā tu saralāhṛdā || śitāvivarṇā varṇānāṃ hīnarekhā vigarhitāḥ | uttamāyā hīna rekhā varjanīyāstu viṃdava || hīnāyā cottamo rekhā śaṃśitā viṃdavastathā | avaktrāpi tathā cchiṃnā praśastā kṛttikā suta || evaṃ vidhāśilāgrāhyā kīlārmi puṭavarjitā | vaddharekhā hinarekhā vyaṃgarekhā susaṃpuṭā || sa sphoṭavarṇa sa valārūkṣā kākapadānvitāḥ | aśuci sthāna saṃsthā ca yunthākāyotasaṃnibhā || pradmapārāvataprakhyā hāsavāpakākoṣṭabhā | agnimājiṣṭha varṇābhā ahimaṃḍūsadṛśā || 204a) siṃhavyāghroramārjāraśvābhātatpadalāṃcchitāṃ | vaṃsakardamadhūmābhādhūsarāmābhinanniṣā || yāgārāvimalai yuktā yāvadurgandhasaṃjñitā | kṛtāsūryakaraistathā vahudoṣā parityajet || nirdoṣā tu grāhyā guṇāḍhyā sarvasiddhidā | vyaktāvyaktādike liṃge pīṭhe puṃsailamīritaṃ || strīrūpāṃ tu piṇḍānāṃ strīśilānā parāhitā | gaurīśvaraṃ tṛtīyena dvāraprāsādasiddhaye || cchedane takṣaṇe vātha gharṣaṇetha viśeṣataḥ | sa garbhaṃ mathanirgarbhaṃ nirdeśyaṃ lakṣaṇena tu || vikṛtaṃ tu yadā yasya maṃḍala vā svaraṃ kvacit | tadā sa garbha vijñeyaṃ lepapūrvaṃ parikṣayet || kāsī saṃharitālaṃ ca āśvaghnaṃ viṣameva ca | ṛddhiṣuṣya samāyuktaṃ vaktrāṃgā vajrakaṃdakaṃ || piṣṭāranāla sa yogādrātrau liṃgāvabhāsakaṃ | sa garbhaṃ vikṛtirjñeyaṃ dhārāpātena lakṣayet || yasmānnavyavate lepaṃ tatradoṣaṃ vinirdiśet | mṛdu vai maṇḍale nātha śabdena vikṛtena vā || māṃjiṣṭha varṇe maṃḍūkaṃ godhāyite vinirdiśet | jīvasyāmavarṇe tri citrai vṛścikaṃ bhavet || aruṇe kṛdhā nāśaḥ syānnirstriśāṃbhe jalaṃ bhavet | syāmacāpe nṛpakṣī syād bhujaṃgaṃ kṛṣṇavarcase || agnivarṇerdānarastu mubhevāṣamādiśet | kapile mūṣakaṃ jñeyaṃ varṇe dvitayaṃ bhavet || nānā varṇaṃ samastaṃ syāt bhasmāṃbhesitāyaṃ ca | evamādīni cānyāni vijñeyāni samāsataḥ || sāṇādīgharṣitaṃ kṛtvā cihnāni pravilokayet | śubhavarṇaiḥ śubhākāraiḥ śuprasiddhaiḥ śubhapradaṃ || aśubhākāravarṇaiśca viparīta phalapradaṃ | liṃgapīṭhaśilādyāśca gṛhītavyā yathoditā || iti kālottare mahātaṃtre liṃgapaṭalaṃ || īśvara uvāca || vyaktaliṃge kamādvakṣyai saṃkṣepāt kṛttikā suta | trividhaṃ tatkramā jñeyaṃmaguladvārahastajaṃ || ekāṃgulātsamārabhya vitastyaṃtaṃ gṛhehitaṃ | pīṭhahīnaṃ sa pīṭhaṃ tu kartavyaṃ trikalādhikaṃ || prāsādadvāramānena prāsādānāṃ viśeṣayet | bhūtaṃ duhastairālabhya bhūtādhyastā vahirmatā || tatmānaṃ navadhā bhājyaṃ vasudigbhyaḥ śruti kṣayāt | mukhaṃ vinā tryatālaiṣu hāsaḥ kāryo vijānatā || 205a) arddhāgulādi vedāṃta pratitālaṃ nipātayet | navaliṃgāni vyaktāni jāyante nyatrasaṃśayaḥ || ekaikasya tridhābhedaṃ gaṇitajñaiḥ prakalpate | ṣaṭtriṃśaṃ tena liṃgāni suvyaktāni bhavaṃti hi || dvāramānena vā kāryaṃ sa vyaktaṃ ghaṭanānvitaṃ | dvārocchrāyaṃ tu navadhā caturbhirvā tridhā bhajet || bhāgahānyāsapīṭhā vā jyeṣṭhā madhyā tu kanyasā | ṣaṭtriṃśat pravibhāgena vyaktaliṃgāni kalpayet || aṃguladvāragarbhaṣuna dravya niyamā mataḥ | hastamānena liṃgānāṃ dravyeṣu niyamoditaḥ || mṛcchailadārulohānāṃ sa vyakte niyamaṃ na hi | yajamānecchayā kāryaṃ vethāsthāneṣu ṣaṇmukha || gṛhe aṃgulaistu pratimādhāramānena dhāmasu | hastamāne mato vāhye svecchayātaṃ gṛhaṃ mataṃ || aṃguladvārahastānāṃ yatpramāṇaṃ mudīritaṃ | taducchrāyaṃ tu navadhānaṃrāṃśaṃravibhirbhajet || dvāraśāṃśogulaṃ jñeyamaṃgapratyaṃga vartanaṃ | kartavyaṃ tena yatnena saṃjñā bhedo *? gadyate || vidyeśvaraistu lokeśai brahmaraṃgaistataḥ punaḥ | saṃjñā bhedaṃ prakartavyaṃ pratimādau prasādhane || mukhaṃ hṛnnābhi jaṭharamukhamānena kārayet | mukhayugmainaḍūrūsyotāṃ jaṃghe dvivadane mate || gulphajānu tathā grīvā kartavyā caturaṃgulā | 205b) etaducchrāyamānaṃ tu śobhāgavikṛtiṃ vinā | brahmāviṣṇuśca rudraśca kartavyo netare kvacit || aṃgena paṃcamūrddhānaṃ daśatālaṃ praśasyate | bhairavaṃ narasiṃhaṃ ca varāhākaṃ vināyakaṃ || dvikalaṃ rudranāmaṃ tu pramāṇaṃ teṣu kalpayet | anantādyā punaḥ kāryā madhye jyeṣṭha pramāṇataḥ || daityadānavayakṣādyāḥ siddhavidyādharādayaḥ | kanyasamadhyasamānena kartavyo nānyathā śubhā || anye mukhyāśca kṣetreśā kiṃkarā kanyasā dharāḥ | evaṃ tatvānusāreṇa tattadbhāvānu yogataḥ || śāstrādi rasadṛṣṭyā ca sthānaṃ kāśa na maṇḍalaiḥ | gatipra?vārasaṃ suddhyaṃ pratimā vartayecchubhāṃ || rasabhādīnuviddhāyā hastadṛṣṭi layāṃkitā | hasaṃtī vivabhāvena jalpaṃtyabhi nayena ca || vallatī ca sugatyā ca kāyanyāsai viśuddhitaḥ | evaṃ vidhā tu pratimāṅkādhiṣṭhe yata yogatāḥ || rasahīnā tu yā cāpi bhāvadṛṣṭivivarjitāḥ | sthānamaṇḍalahīnā ca cārigativahīḥ kṛtā || karaṇairaṃgastahāraiśca hastikā kuvahiḥ kṛtāḥ | tādṛśī pratimā varjyā yataḥ krūrairadhiṣṭhitā || 206a) aṣṭāṃgulaṃ lalāṭaṃ tu vistāreṇa vidhīyate | dvikalasaṃkhadeśaṃ syāt bhrāvet mulasaṃgamaṃ || tanmadhyamaṃgulaṃ tyaktā caturaṃgulamāyate | dviparaṃ mūladeśā tu kramāt tīkṣṇa śite mate || dātajyā daṇḍasadṛśe netre netrāṃtara sthite | netre netra same madhye tārakaṃ tryaṃśato bhavet || tatpaṃcamāsato jyātiḥ kavirau yavasaṃgatau | dviyavaṃ netra paryaṃtaṃ netraṃmītodaraṃhitaṃ || cāpamaśya nibhaṃ netraṃ tathā cotpalapatrakaṃ | padmābhaṃ sāranayanaṃ netrapaṃcavidhaṃhitaṃ || triyavaiḥ paṃcabhiḥ ṣaṭbhirnavabhirdaśabhiḥ paraṃ | vistāraṃ kalpayet teṣāṃ yathāyogā tu sārataḥ || kāpākāraṃ bhavet netraṃ yogabhūmau nirīkṣaṇai | nirvikāre tu matsyābhaṃ śivasya paramātmanaḥ || utpalābhaṃ sa kāmānāṃ padmābhaṃ tu tathādbhute | roṣasāranibhaṃ netraṃ śeṣasvagulivistṛtaṃ || rasabhāvānusāreṇa dṛṣṭayaḥ parikalpayet | nāsāvaṃsaṃ ca vadanaṃ dvikalaṃ dvikalaṃ bhavet || nāsocchrāyaṃ tu sakalaṃ dviyavaṃ sahavistṛtaṃ | mūlaśastrāṃśahīnāṃ tu madhyaṃ tu māṃtu kārayet || puṭamūlaṃ kalāyāstu stryaṃśe naivocchritaṃ hi tat | 206b) śeṣaṇamāṃsalaṃ caiva puṭābhyāṃ samavartayet | jātīpuṣpāa kṛtirnāsā kārtavyāmāna cittakaiḥ || netrārrekaviraukoṭyāḥ smarparyeṇa pramāṇataḥ | nāsāpuṭaṃ ca kaviraṃ samasūtraṃ tu kārayet || akṣiprāṃtā tu karṇātamayāṃge dvikalaṃ bhavet | karṇau tathocchritau kāryau vistṛtau yayavārddhataḥ || vartā tu dvipavārtya sthulī tadvadeva hi | khalvapātraṃ katvārdhe bhadraṃ ḍukaṃ natra? deva hi ||? arddhāṃgulena kakunī kāryā saṣkulī mūlagāḥ | ghanatvaṃ dviyavaṃ kāryaṃ karṇasyaiva samantataḥ || itthaṃtiryaggataṃ kāryaṃ tatra vai lakṣaṇa śṛṇu | mūlamadhyāvasāne tu kālayā vyarthayohitaṃ || vṛttāyataṃ hitaṃ karṇaṃ pāśaṃ kāryaṃ yathāruciḥ | hanta trigolakau kāryai saṃdhānaṃ dvyaṃgula tayoḥ || ghatatva tadvadevātra maṇḍadeśaṃ triraṃgulaṃ | unnataṃ tatprakartavyaṃ cakṣuḥ koṣaṃ yavaina tu || vedāṃgulaṃ mukhaṃ dervyāddvikalārddhena vistṛtaṃ | saumyānā vikṛtānāṃ tu tryaṃgulaṃ vyātamādiśet || aṃgulenā prameṣṭhaṃ tu tadarddhādurtaraṃhitaṃ | pādenaivāsyagojī syānmṛkkaṇī tadvadeva hi || 207a) addhvoṃguṣṭhāṃgulārddhena kuryāt tatra samīritā | karṇabhyāgaṃtaraṃ vatsa sārddhai naivamukhena tu || ṣaṭtriṃśadaṃgulamānena ṣaṣṭanaṃ mastakehitaṃ | grīvāṣṭāṃgulavistīrṇa skaṃdhadeśa dvayaṃ tathā || skaṃdhavistāramevaṃ syāt grīvādho hrāsayet kramāt | trikalaṃ skaṃdhadeśaṃsyā skaṃdhaprāṃtaṃ prātaṃ ṣaḍaṃgulaṃ || kaṃcuvatkāraye grīvā dviśaṃkupariṇāhataḥ | vāhūpavāhukartavyo kramyadvastukkamokalaiḥ || kurpare maṇivaṃdhe tu saṃdhiścorddha kalāmatāḥ | hastamukhasamāyāta talaṃ sastāṃgulaṃ mataṃ || paṃcāgulaṃ tathātiryamadhyamā tadvadeva hi | āyurvidyādhanākhyāti rekhābhiḥ khalitaṃ kalaṃ || saṃkhasvastikaṃ padmādihniścittaṃ talaṃ | tarjanyanāmike madhyā vinārddhāṃgulamucchrite || kalārddhena vinākanyā cāṃguṣṭhastrāṃgulaṃ smṛtaḥ | tarjanī mūlagaḥ kāryaḥ padasparśī prakalpate || dviparvaḥ sa yavaḥ kāryaḥ ṣaṭapaṃcacaturaṃgulaḥ | mūlamadhyātarādagrāddhīnahīnataraṃ nayet || madhyamāyāstu parvāṇi tithimaṣvīśvarīryataiḥ | 207b) tarjanyanāsitadvat kiṃtu paṃktiṃ vinā hitā | vedāṃśahīnā kanyāyāḥ kramāt parva trayaṃ bhavet || prātnaparkārddhamānena khāḥkhyukuṃdasaṃnibhāḥ | aṃgulyo māṃsalāḥ śastyā sirāsaṃdhe vivarjitāḥ || madhyāṃgule strāṃgulaṃ tu tanmadhye tu yavaṃ vinā | savatrayaṃ vināśrāṃte nāhamānamudāhṛtaṃ || paṃktihīnaṃ tato dvābhyāṃ kanyāyā vedavarjitaṃ | vāhyaśīrṣe tathā madhye prāṃte vistāra madhyate || rasabhūtādhivikalairnāhaṃ syāt triguṇāṃ tataḥ | vadanavratrako kuryādaṃtaraṃ tu tayostathā || pakṣau tu trikalaustasmāt maṇḍala dvitayānvitaṃ | yavamadhyaṃ vuccakaṃ tu samastaṃ paṃcabhiryavaiḥ || triguṇaṃ pariṇāhe na yutvādvena samunnataṃ | trikalārddhā yatau pakṣau kartavye nānyathā hitau || ṣaṭtriṃśāṃgula vistīrṇaṃ skaṃdhadeśaṃ ṣaḍāanana | kakṣāṃtaraṃ dvitālaṃ tu kaṭideśa tathā bhavet || cuccukābhyāṃ pradeśe tu vistāraṃ ṣoḍaśāṃgulaṃ | viśāṃgulaṃ tu hṛdaye tadadhastādvisaptakaṃ || dvitālaṃ śāṃgulaṃ kāryaṃ vistāraṃ nābhi deśataḥ | triguṇaṃ pariṇāhe na cipiṭaṃ parivartanaṃ || vṛṣaṇo dvyaṃgulaṃ vṛtyai trikalaṃ syāt prajāhitaṃ | 208a) vistārya dvyaṃgulaṃ kārya ūrdhāraṃbha mukhena tu | puratastrikalaṃ śastraṃ jaṃghāraṃbhastathā punaḥ || saptāṃgulaṃ jānunī syāt jaṃgho madhyastathā mataṃ | paṃcāṃgulaṃ tathā prāṃtaṃ triguṇaṃ pariṇāhataḥ || caturaṃgulāmatāpārṣṇī caraṇaṃ mukhavad bhavet | tatrastha tryaṃgulāṃguṣṭho yavaśreṣṭho pradeśinīṃ || paṃcāṃgulaṃ tu vistārāt pādāgraṃ tu prakalpayet | pradeśi pramāṇaṃ tu pādapādojitāstrayaḥ || nāhāṃguṣṭhasya mūle tu madhye cāgre tathaiva ca | paṃcaveda tathā bhūtaṃ trikalārddha samanvitaṃ || aṃguṣṭhanāhnaṃ kartavyaṃ nakhā tatrāpi pūrvavat | tarjanī mūlamadhyāgre vikalaṃ ca kalāhitaṃ || pariṇāhaṃ kartavyaṃ triyavaṃ sayavaṃ punaḥ | pādamadhye sadāpadmaṃ cakraṃ vā kalpalāṃcchanaṃ || evaṃvidhā tu pratimā kathitā te samāsataḥ | ghāṭimā lepyajā kāryāḥ pratimā tvatha citrajā || ṛddhī yatnena kartavyā sācī yatnena varjayet | arddha ṛkṣā tathā varjā tathā chāyā gatā punaḥ || bhiṃtī vai gaṇḍabhītti ca varjyā caiva tu kṣiptikā | īṣadarddhotthitā varjā varjā caiva parāmukhī || 208b) aśvadhā pratimā lepyā kāryā vai ghāṭi mānataḥ | mauli tathā kartavyā tathāpyu deśatocyate || svastikastri śikhaścaiva tathā strākāra eva ca | mauli kirīṭipadmaṃ ca ṣaḍete mukuṭāḥ smṛtāḥ || kumuyeṣṭalaḥ kāryaḥ tripaṃcaikaśikha tathā | muktālatāmaṇivātasaṃyuktaṃ parikalpayet || devānāṃ maulirādeśyā nāgānāaṃ svastikastathā | daityadānavayakṣāṇāṃ mastryakāraṃ vivartayet || iṃdrādīnāṃ ki cīḍe? tu padmaṃ vidyeśvareṣu ca | ityeṣā pratimā khyātā saṃkṣepeṇa mayā tava || idānīṃ strīpramāṇaṃ tu leśe naivāvadhāraya | mukhaṃ tasyā mukhe naiva śeṣāṇi golakaṃ vinā || sasyaṃ dūpadakākrānta dvikalaṃ tṛtīyaṃ bhavet | gulphajānu tathā grīvā ca matyaṃgulocchritā || ṣannavatyaṃgulāstrītenādhorārddhe śivapradā | ṣaḍaṃgulaskaṃdha deśamaṃśau ca dvikalaṃ bhavet || saptāṃgulā matā grīvā vistāreṇāgrataḥ suta | hastapādau tu hīnau syā saptamāṃsena pūrvavat || paṃcāṃgulaṃ caturastrīṇī vāhumadhye kahāṣike | pādapṛṣṭha sphivābhyāṃ tu vṛddhiḥ syādaṃgulena tu || 209a) daśaṣaṭpaṃcabhiścorvo jīmūrū parikalpanaṃ | jaṃghāmadhyaṃ tathā prāṃtaṃ gajahaste ca vartayet || ṣaḍagulamataṃ guhyaṃ kūrmapṛṣṭhe malomasaṃ | dviraṣṭavarṣā nārī ca kartavyā sumanoharāḥ || aṣṭātriṃśāṃgulaṃ kāryaṃ skaṃdhadeśa vismṛtaḥ | aṣṭādaśāṃgulaṃ kāryaṃ kakṣābhyāmantaraṃ sadā || stanabhūmestu vistāro vijñeyastu kalāṣṭakaṃ | trikalau trikalau kāryau cūcukau vilvasaṃnibhau || mukhaṃ sa netraṃ tadadhaḥ stanābhyāṃ vistareṇa tu | mukhaṃ sa nābhideśaṃ tu kaṭirddhi vadane hitā || triguṇā paritāhena strīkāyā pārvatīsuta | vastramālyāṃ varādīni bhūṣaṇāni viśeṣataḥ || tathā rūpāni kāryāṇi śayanānyāsanāni ca | iti strīmānaṃ kathitaṃ ṣannayatyaṃgulochritaṃ || sadāśiva pramāṇaṃ tu viśeṣeṇāvadhāraya | viśatyaṃgulamānena śatenaiva sadāśivaṃ || svakīyenāṃgulenaiva daśatālaṃ prakalpayet | vaktraṃ vaktraṃ samaṃtasya kalārddhato pareṇa tu || gulphajānugalaṃ tasya dvekālena mukhena tu | kartavyaṃ tu prayatnena vistāraṃ pūrvavat mataṃ || vāhya evāhya kartavyo daśekādaśa yugmasaḥ | 209b) kalāmātrāmataḥ saṃdhi rūpa saṃdhistathāmavā || ṣaḍaṃgulaṃ skaṃdhaśīrṣa pāṇi vai dvādaśāṃgulaṃ | ājānu vāhyaste nāyaṃ kartavyaḥ parameśvaraḥ || vajrāsthito yadā bhūtvā karaiḥ spṛśati jānunī | ājānu vāhyaṣṭe nāyaṃ kathitaḥ kṛtikāsūta || paṃcānanaṃ prakartavyaṃ tripaṃca nayanāvṛttaṃ | ūrdhvavaktraṃ kalāhīnaṃ samaṃtāt parivartayet || tryaṃgulā caṃdrarekhā tu jaṭādakṣiṇakoṭimā | paṃcāṃgulaṃ jaṭājūṭamīśānasya prakalpayet || kṛtvā dakṣiṇa nakṣasya kapālā hi vibhūṣaṇaṃ | sunāśaṃ sumukhaṃ śubhra maṃtra siṃhāsana sthitaṃ || daśavāhuṃ daśālākṣaṃ rājivāyata locanaṃ | īśānamūrdhva vaktraṃ tu dhyānāśaktaṃ himaprabhaṃ || kuṃkumābhaṃ tu puruṣaṃ sadā pūrvānanaṃ vibhauḥ | vikṛtiṃ vyālajūṭaṃ ca bhinnājana samanvitaṃ || aghoraṃ dakṣiṇasyāṃ tu diśi śaṃbho sadā sthitaṃ | dāḍimī kusuma prakhyaṃ lākṣāhiṃgulakadyutiṃ || bhūṣaṇairvahubhiryuktaṃ vāmamuttaradi sthitaṃ | himakudeṃdu sadṛśaṃ sakapola smitādharaṃ || paścimasyāṃ sadākāryaṃ sadyojātaṃ sadaiva hi | 210a) īśānena sadaivaṃ hi mūladvārāvalokanaṃ || sadā pūrvānanaṃ sthāpyaṃ sthāpyaṃ vā paścimānanaṃ | siṃhānaṃ tu vedāśramaṣṭatālaṃ samaṃtataḥ || tadarddhāducchritaṃ kārya ṣaṭṭatālāsana paṃkajaṃ | vāmādi śakti khacitaṃ devadevaṃ sadāśivaṃ || idānīṃ bhairavādīnāṃ pramāṇamadhunocyate | dvigolakāvadhiṃ vaktraṃ bhairavasya samaṃtataḥ || śeṣamucchrāyamānaṃ tu bhairavasya tu pūrvavat | saptaṣaṭpaṃcavistāraṃ vāhya karparamūlataḥ || vakṣo hṛnnābhijaṭharaṃ kaṭideṣa krameṇa tu | hastadvayaṃ dvivadanaṃ sakalaṃ tadvadeva hi || mukhadvayaṃ mukhārddhaṃ ca kaṭiḥ trimukhātmikā | ūrumūlaṃ jānunī ca jaṃghāmadhyaṃ tadagrakaṃ || dvikalasakalasārddhaṃ kalārddhenādhi bhavet | pūrvamānāṃ tu vistāraṃ triguṇāpariṇāhataḥ || daṃṣṭrākośaṃ kalāmānaṃ śitaṃ śuklaṃ suvartulaṃ | kurcaṃ tu tryaṃgulaṃ kāryaṃ varcaraṃbhāsuraṃ tathā || uttaroṣṭha sthitaṃ kurcaṃ tryaṃgulaṃ samudāhṛtaṃ | bhruvamaṃgulavistīrṇaṃ kuṭilabhāsuraṃ tathā || vyāttaṃ tu tryaṃgulaṃ tasya daṃtamānamudīritaṃ | 210b) jihvā padmadalakārā tryaṃgulā raktavarcasā || sārābhaṃ netraṃ kartavyaṃ bhairavaṃ bhairavī saha | aṣṭatālā tu sā kāryā vanyanādhikā punaḥ || evaṃ gaurī tathā lakṣmī durgā caiva sarasvatī | gāyatrī caiva sāvitrī tathānyā mātaraḥ punaḥ || sūkarīnārasiṃhī ca cāmuṇḍā ca kṛśodarī | ṛkṣakarṇīlaṃpaṭākṣa ca galagajā viśeṣataḥ || vaināyakī gāruḍī ca tathānyā vikṛtānana | trigolakādhikaṃ vaktuṃ sarvāsāṃ samudāhṛtaṃ || śeṣānyaiva tu tālāni vidhālānyādiśe śudhīḥ | vikṛtastrī pramāṇaṃ tu śatenocchrāyamādiśet || kalpokte naiva vidhinā bhujāyudha vikalpanaṃ | kārtikepastathā naṃdī gaṇeśādyāgaṇeśvarāḥ || kiṃkarā kṣetrapālāśca dutyomarikā punaḥ | sākārahetini ca prakartavyama tu pūrvaśaḥ || jānumātrā prakartavyāḥ ūrddhvatve ca? tu ṣaṇmukha | śūlaṃ kutaṃ tathā daṇḍaṃ cchatramātmasamāni tu || saraṃsāraṃgamusalaṃ kṛpāṇaṃ tomaraṃ tathā | halaṃ paraśudaṇḍaṃ ca śaktikhaṭvāgaṃśūlakaṃ || dhvajā gadā ca suṃḍī ca pāśaprāśaṃ tathā kuśaṃ | 211a) vṛkṣaṃ vīṇādayaḥ kāryā caturvaktrāṇi śāṃkari || kamaṇḍalvakṣa sūtraṃ ca pustakāṃśya pātrakaṃ | caṃdrārkau arghapātraṃ ca padmacakraṃ phalaṃ tathā || ghaṇṭā ca churikāmuṇḍamevamādyā mukhātmikā | nirmāsā caiva cāmuṇḍā vistārārddhena vartayet || paṃcapretāḥ piśācāstu bhṛṃgīśādyāśca bhūrisaḥ | kartavyāstu prayatnena yadicchadātmanaḥ śivaṃ || nāmāstu puruṣākārāḥ phalācakreṇa śobhitāḥ | dvitālaṃ tu phaṇācakramucchrāyeṇa samādiśet || phaṇatrayā samārabhya sahasrāṃtaṃ samādiśet | nyabhyadhaḥ sarpasadṛśā padmakuṃbhaḥ karāṃkitāḥ || phaṇaikāsyānāmāḥ sphūrcitā dhūmravarcasaḥ | gaṇeśa vāmanādīnāṃ lakṣaṇaṃ leśata ucyate || saṃkravatsa pratiṣṭhaṃ tu vadanaṃ teṣu nirdiśet | hṛtnābhijaṭharaṃ caiva kāryamaṣṭāṃgulātmakaṃ || jarūjaghe dvivadane jānugulmasamanvite | dvyagulā tu hitāgrīvā vāmanye cchrāyamīritaṃ || sa netrā paṃcatālā tu pratimā kathito mayā | vāhupavāhū kartavyā mukhavat saṃdhisaṃyutau || vasvaṃgulaiḥ kasai pādau vakṣastrivadanaṃ bhavet | 211b) evaṃ vai vāmanaṃ kāryaṃ gaṇeśaṃ gajavaktrayavat || aṣṭāṃgulau mataṃtāṃ tu karṇo tasya samālikhet | śirālokau malosnigdhau ghaṃṭā cāmarabhūṣitau || kuṃbhete tatra kāmāni tābhyāṃ madhyekatvāhitaṃ | karaṃ tu trimukhaṃ tasya mūlādastyaṃgulāṃ bhavet || āghrādvedāṃgulaṃ śastaṃ danta tasya ṣaḍaṃgulaṃ | sakalaṃ tu śivaṃ śasta padmasthaṃ kāraye *? ṇaṃ || siṃhasthamuṃḍurusthaṃ vā pīṭhasthaṃ sarvasiddhidaṃ | svadattaṃ laḍukāpātraṃ kuṭhāravalayānvitaṃ || kubjā evaṃ vidhākāryā nābhihīnā svārthā *? māt | tena kubjāḥ prajāyaṃte vikṛtāstena varjayet || gṛhe saumyaḥ prakartavyaḥ stathaivāthataneṣu ca | raudracitatsyahāsyaṃ tu tathā caiva bhayānakaṃ || adbhutaṃ varjayedyatnānpratinādeśikena tu | gaurīśvaraṃ prakartavyaṃ lāvanyābhibhayojvalaṃ || īśvarasya pramāṇena gaurītaṃtra prakalpayet | na tu gauryyāḥ pramāṇena śaṃkaraṃ parikalpayet || evaṃ śaṃkaradehārddha viṣṇuḥ śaṃkaravad bhavet | lokeśānāṃ tu mātṛṇā vāhanāni vinirdiśet || 212a) paṃcatālaṃ gajaṃhastaṃ hayaṃtālaṃ vināhitaṃ | mayūratrimukhaṃ śasta caturvaktra vṛṣa hitaṃ || paṃcatālaṃ tu mahiṣaṃ tathā kartavyo yathā devastu bhairavaḥ | trivaktrānaṃdi rudraḥ syāt sūryasamaprabhāḥ || trinetraṃ daṇḍahastaṃ ca dakṣavaktraṃ kapiśvaraṃ | ṣaṇmukhaḥ kārtike yastu mukhonyasya ṣaḍasravat || kartavyāni samāsena ekavaktropavāśrīye | nirmāsā vayavo bhṛṃgī gaṃgā kāryā prayatnataḥ || tadvacca yamunā kāryā kiṃtu kṛṣṇā ṣaḍānana | ṣannavatyaṃgulānyeva strīkāryā nānyadhā hitā || mukhamātrā tu kāccica hṛnmātrāguhyakāṃtikā | jālvatā gulphanātrā vā samasvā vātha kalpayet || ratha bhāvānu viddhāstu kāryā lokopacārataḥ | na viṣṭārddhocchitā vāpi jñātvā jñātvā prayojayet || pūriṇāmaṃ ghāṭimaṃ lepyaṃ purā vṛttādi garbhitaṃ | niviṣṭeṣu chitaṃ vāpi prasāde vā gṛhe ṛjuṃ || iti kālottare mahātaṃtre pratimāpaṭalaṃ || īśvara uvāca || atha śaile na vakṣyāmi mātṛ bhairava lakṣaṇaṃ | caturmātṛguṇaṃ kāryaṃ atha vā gataṃ bhavet || 212b) vikāra mātṛgaṃ kāryaṃ dviguṇaṃ vā caturguṇaṃ | saṃjñārūpaṃ pravakṣyāmi mātṛṇāṃ kṛttikāsuta || caturbhujā caturvaktrā saumyāhaṃ soparisthitā | kamaṇḍalvakṣa sūtraṃ ca brāhmī vai daṇḍasutā || nṛtyaṃtīcārīmārgeṇa nānābhāva rasānvitā | māheśvarī vṛthā ruḍhā saumyā śūlakarānvitāḥ || nānāmaṇḍala cārībhiḥ nṛtyamānā samaṃ tataḥ | varhisaṃsthā tu kaumārī śaktihastā mahaujasā || siṃdūravarṇā nṛtyaṃtī cārīsthānaka recakai | vaiṣṇavī garuḍā rudrā śaṃkhacakrākṣalāṃchitā || nṛtyamānā tu kartavya nīlopitāṃ carānvitā | tārāhīnahiṣāruḍhā khaḍgaśaṃkha karānvitāḥ || dhūmravarṇā mahākāyā nṛ?tyamānātha kārayet | iṃdrāṇī tu gajāruḍhā vajrāṃkuśakarārpitā || nṛtyaṃtī cārimārgeṇa sahasra nayanāśubhā | atipūrṇā tu cāmuṇḍā khaḍgakādya samudyatā || savā ṛḍhā nṛtyamānā śavasragdāmamaṇḍitā | srasthāyogeśvarī kāryā kṛṣṇāraktāśavopari || 213a) kartarī kādyahastā tu narāṃ tu rudhirāyanī | khaḍgaśūladharā devī śarasāraṃga bhūṣitā || cakra kṛtaṃ praharaṇī mahāpretavighātinī | vikṛtāṃtimavadanya raudrādbhūta bhayānakā || evaṃ vidhā tu yogeśī śirālāvikṛtānanā | atha dāridrā damanī kartavyā vā samaprabhā || padmahastā khaḍgahastā ca śūlapraharaṇodyatā | dāridryaṃ puruṣākāraṃ kāryaśūla vibheditaṃ || saṃtuṣṭā sā tu kartavyā hāsya śṛṃgāravartinī | asvākāṃkārayecchārī padmadvayakarārpitā || padmadhvajakarākrāṃtā nṛtyamānā samaṃtataḥ | nānālūṣa padopetā padācāryaḥ prakalpayet || surūpā saumya vapuṣo cāṃdrīnṛtyaparāyaṇā | nīlaṃyaṃvarakuṃbhāṃkā śuklagaurāṃ hayānvitā || tārānakṣatrasaṃyuktā rāśiyogasamākulā | nānātodyaratāsetu kartavyāḥ kānti saṃyutāḥ || āgneyī rakta vapūṣā śrūtyak kṛpāṇa karānvitā | meṣasthā nṛtyamānānu nāgagaṃdharvasaṃyutā || vāruṇī pāśahastā tu vāmavāṣasyāmāsu rūpiṇīṃ | 213b) nṛtyamānā tu kartavyā nṛtyahasta samanvitā || vāyavyā kuśahastā tu vyāvṛtāsyā tu rūpiṇī | bhaumacārī tridhāriṣṭā viṣṭapasthāya bhūṣitā || nṛtyamānā tu kartavyā divyavastra karānvitā | nābhasvatī kṛṣṇavarṇā vyomacārī samaṃdhitā || padmahastāsunayanā kāṃtā dṛṣṭi vināyitā | cāmuṇḍā ca laṃpaṭākhyā kartavyā kravya laṃpaṭā || nṛtyamānā mahognā ca vṛttasyākekarā ca dṛk | vaināyakī ca majākārā laḍūpātra kuṭhāra vṛk || laṃbodarā nṛtyamānā mūṣakasthāṃ tu kārayet | gāruḍīgaruḍākārā daṇḍakuṃbha karārpitā || laṃbodarī sarpahastā nāgakaṃkaṇamaṇḍitā | nṛtyamānā mahābhīmāgahuhastāsasvinī || caturbhujā caturvaktrā japākuṃdeṃdusaṃnibhā | īṣukodaṇḍasaṃyuktā pretasthā nṛtya tatparā || evaṃ tu vijayākāryā raktā bhāśvoparisthitā | evaṃ jayaṃtī vībhatsya sūryabhīmaparisthitā || mohasthā cotpatākārā nṛtyaṃtī kṛṣṇavarcasī | aparājitā prakartavyā nānātodyānu vartinī || 214a) pratasthā caiva nirmāṃsā siddhā kuṃḍeṃdu saṃnibhā | khaḍgacarmadhurā devījjarikāmuṇḍa bhūṣitā || evaṃ raktā kiṃtu bhuktāṃ śuṣkāṃ kāṃtiṃ tu kārayet | utpala prabhavādātā utpalāṃgotpalasthitā || malinīpatrasadṛśā sukāyānava yauvanā | caturbhujā ṣaṭbhujā vā bhuruḍā nāgamaṃḍitā || pratasthā vṛṣabhasthā vā bhujāṣṭādaśabhūṣitā | svetā vā raktavapuṣātmāsmatāṃḍava tatparā || dhūmravarṇāsurūpā ca kuṃbhākārātridiśet | nṛtyamānā viśālākṣī mukulekṣaṇa bhūṣitā || divyaśayyā samārūḍhā rātri caivaṃ viciṃtayet | vahuṣāśadharā kṛṣṇā kālarātriṃ samādiśet || ātmīdvasthānakasthā tu vratyālīḍhavisarpiṇī | bhayānakarasākrāṃtā draṣṭādṛṣṭyā samākulā || sragdāma hastā kartavyāsurātrī tu suśobhanā | prasaṃnavadanā kāyā kāryā snigdha dṛṣṭi vibhūṣitā || nānābhāvasamāyuktā prasaṃnā raktavarcasā | sukharātriḥ prakartavyā samayaṃti sukhaṃ yataḥ || 214b) tāmracūḍakarāsaumyā maṃḍalā dṛṣṭi saṃyutā | khaḍgapātradharā devī nṛtyamānā samaṃtataḥ || evamaśvamukhī dvivaiśākhāsanaraṃjitā | kapolahastasaṃcchannā vardhamānena recitā || siṃhāsanā siṃhamukhī sthūlākāṃcana suprabhā | pratyālīḍhaikarasikā vaiṣṇavā rasasaṃsthitā || tāni cotsaṃgasaṃpanā vyāttāsyā cakradhāriṇī | śaṃkhakhaḍgadharā devī mahāpisitalaṃpaṭā || tathā vyāghramukhī kāryā pāsaprāsagadāvarā | bhūpaṭā vāthagaṃratāmrarūḍhakarārpitā || kṛṣṇā bhīmā sāranetrā kṣurikā pātra bhūṣitā | evaṃ jaṃvūka vaktrā tu apakrāntoruvartinā || varddhamānakaro petākṣurikā muṇḍamaṃḍitā | ulūkavaktrātāvidyud bhrāṃtā visarpiṇī || karkaṭā pravicāreṇa nṛtyamānāti bhīṣaṇā | khaḍgamuṃḍadharā devī pānonnata payodharā || evaṃ mārjāra vaktrā tu bhīmānūpuravāṭikā | bhramarākṣeṣahastā ca khaḍgāsi praharārpitā || bhakṣva ca dṛkṣa karṇisyā bhīmā kṛṣṇāṃjanasamaprabhā | 215a) vadyad bhrāṃtyā vilasitā vahiḥ kṛkara kalpitā || daṃḍamāṃsakarā devī nṛtyamānā prakalpayet | paṃcavānara vaktrā tu daṃḍavādaika tatparā || haṃsapakṣakarā sā tu krūraśvāne kṣaṇāsitā | uṣṭravaktra suvikṛtā khaḍgaghaṃṭā bhūṣitā || bhujaṃga bhrāsacaryā tu vahiḥ karaṇa recitā | sārameyamukhī kāryā dvittacārīn tatparā || kartarī mukhahastā ca kartarī mukhadhāriṇī | gomukhī vikṛtāṃ bhīmā samopadita martalī || khaḍgakaṭyā karā devī kartarī mukharecitā | bhīmābhīmamukhī kāryā samapādā tu vartinī || yāgāṃkuśadharā devī kartarī krūra recitā | vṛddhāvṛddhamukhī śubhā khaḍgapāśa karārpitā || akṣipe cāṭa saṃyuktā kekarā dṛgvibhūṣitā | siṃhāruḍhā nāgamukhī bhujāṣṭādaśa bhūṣitā || daśadūṃti samāyuktā tvaritā nāmanāmataḥ | cakravākamukhī kāryā cakravākasamanvitā || khaḍgapātradharā devī mahāṣisilalaṃpaṭā | sumukhī saumyavadanā sumukhācāru bhāvinī? || 215b) karmaṇaiścāduhāraiśca? saṃyuktānādyakovidā |? raivatī cāti śuṣkā tu vībhatsā māsavarjitā || kṣurikāmukhahastā tu tathotmaṃgī ca? saṃyutā | mātulī cārisaṃyuktā tadā * * * *? vatī || atī kṛṣṇā mahābhīmo kṣapākaṃ kalidhāriṇī | sthitāvartā samākrāntā narātra grāsaṃ laṃpaṭā || caturṇāṣa pratāreṇa * * * * * * * *? | * * * * *? caiva nṛtyamānā tu kārayet || nānā huṃkārasaṃyuktā nānā karaṇabhūṣitā | avaddhayā ca kramitānāmāsthānakāsīṃnāyutā || khaḍga kuṃbhavanā devī kāryāsankrāṃta * vatī | vahūvakra vahubhujā kāryālaṃkeśvarī sadā || a ā tu daśabhujā sā tu saumyā padmā paristhitā | evaṃ vai bhadrakālī * kiṃtu kṛṣṇā vivartayet || ālīḍhasthā saṃkāsīnya nādaityavimardinī | raktapātradharā siddhiḥ divyakuṃbhasamanvitā || padmāsanasthā kartavyā saumyā cāru? bhuṣitaṃ | sthāpayedyaḥ prayatnena sopi putrānavāpnuyāt || 216a) araṇī nāma yā devī kāryāpaṃca śiro ruhā | daśavāhu yutā sā tu nānāvādya samudyatā || aviddhavāryā saṃyuktā saumyā dṛṣṭyā virājitā | govṛṃdāmadhyasaṃsthā tu gomūtra ca na varddhanīṃ || paṃca vaktrādaśabujā nānā praharuṇādyatā | prasaṃnavadanā devī nāgakeśaramaṃḍitā || tasyā pūrva mukhaṃ bhīmaṃ garuḍābhaṃ tu kārayet | śeṣāṇi saumya vaktrāṇi sa rūpāṇi śatāni ca || śrīghāṇārdvānau? mātṛṇāṃ pradhānāsukhavarddhanī | ā * daśabhujā kāryā sarūpā navayauvanā || nānātodyalaye naiva nānā bhāgairvisarpitā | saptadhātodya vādyastu daṣṭadhā bhujaṃ nātmakaḥ || koṇārasyāṣṭadaśadhā vināṇāvaṃ savinādavat | bhūtamadhyavilaṃvena layaṃ bheda trayeṇa tu || gomūtrādyā gataśca dupuṭaṃ cāṃcu puṭaṃ tathā | vāditra naṃdī rūpeṇa garjavaṃ vighnajajvaraṃ || sāmyatāla caturddhā tu vikāraiḥ paṭahaṃ tathā | mārgadeśi kramāntadvardhadhānaṃ bhedayet punaḥ || catuḥṣaṣṭikaropetā cārīdvātriṃśaraṃjitā | paṃktyāsudṛṣṭisaṃpanā navasthāpi rasākulā || 216b) nānābhāvasamāyaṃ nānānāmaṃḍalamaṃḍitā | nānā mahārasaṃ paṃnāsāmānyābhinayā kulā || gatipracāra caturādi vyakākṣuparicchrarā | nānāmeyaikaraliṅgā svasthāṃna * * * * *? || * * * * * * * * * * * *##? śastrapracāra caturāt saratyādi krameṇa tu || sarvāyakarmaṇi puṇyamāpāsthāpyau su *? nanā | nidrāśayanāsa * * * * * * * * * *? || * * * * * *? kāryaṃ mātṛ bhairavanāyakam | iti kālottare mahātaṃtre mātṛbhairavavadanāpaṭalaḥ || īśvara uvāca || adhunā saṃpravakṣyāmi * * * * * * ? kramāt | sīṭhaṃ kriyātmakaṃ jñeyaṃ liṃgajñānātmakaṃ mataṃ || tenapīṭhamaviṣvevaṃ śivasya mātmanaḥ | umā devī mahāpīṭhaṃ liṃgaṃ caiva sadāśivaṃ || * *? khaṃḍaṃ smṛtaṃ pīṭhaṃ vahukhaṃḍā tu piṃḍitā | liṃgānāṃ pratimānāṃ tu kathayāmi samāsataḥ || liṃgocchraya pramāṇena pīṭhadairghyaṃ samaṃ tataḥ | ucchrāyaṃ viṣṇu paryantaṃ vyaktāvyakta tathā bhavet | 217a) āyatā pratimā yāstu piṇḍikāṃ parikalpayet | arcā tulyā tu sā dairghyāttadarddhā? vistarocchritā || atha vā skandhamānena nābhimānena siddhidā | jaṃghāṃ vasānatā dairghyā ucchritā vistarārddhataḥ || upaviṣṭā tu sā kāryā caturasrā na cāyatā | ādye payoparāśastā sahaśrāccha tathā matā || nityaṃ sarvasame kāryā mukhaliṅga viśeṣataḥ | anādyasaṃsthitā vajrā tathā candrakalā punaḥ || surāṅke cāmṛtā kāryā padmāsaṃvartakā matā | nandāvartā punaḥ kāryā nānyeṣā pārvatīsutaḥ || eka khaṇḍantu sarveṣāṃ vahukhaṇḍamathāpi vā | mukhaliṅge dvikhaṇḍā ca vahukhaṇḍā ca kalpayet || tāmrakālaistu vadhnīyāt tārā hemamayairatha | nāpa * śaiḥ pīṭhavandhaḥ syāt kāryasvā? kṣudra siddhaye || āyatā saṃsmṛtā vāpī pratimāṣu prakīrtitā | tathānyeṣāṃ vighanaṃ tu kathayāmi samāsataḥ || caturaśrāṃ sahendrasya kartavyā rājyasiddhaye | yonyākhyā vahni liṅge tu śastrāṇāṃ tāpane hitā || 217b) nālakaṃ vāma bhāsettabhrāmasyāddhāntare sthitaṃ | arddhacandrā tu yāmyasya vṛttārddhaṃ pṛṣṭhato bhavet || taḍāntare nālakaṃ syāccharavadvannasaṅgataṃ | trikoṇaṃ rākṣasaṃ pīṭha praṇālaṃ vāmakoṇagaṃ || vāruṇaṃ pūrṇacandrābhaṃ pīṭhaṃ syāt pañcamekhalaṃ | tadvannālaṃ prakartavyaṃ sa kaṇṭhaṃ caraṇānvitaṃ || ṣaḍaśraṃ vā praliṅge tu nālakaṃ cottarāṃ diśi | pṛṣṭhāgre cāsri samvandha bhujābhyāśriyugmakaṃ || uccāṭane tu śatruṇāṃ ṣaḍaśraṃ parikalpayet | aṣṭāśraṃ pakṣa liṅgasya praṇālaṃ pūrvadiggataṃ || vṛttaṃ śūlāṅkitaṃ raudre nālakaṃ pūrvasaṃsthitaṃ | brahmaliṅge matā padmā viṣṇo candra kalāmatā || payoparā sahaśrāṅke tathā sāṣṭottare hitā | padmādīnā vibhāgena lakṣaṇaṃ kathayāmite || sarveṣāṃ caiva pīṭhānāṃ vinā liṅgā śrayaṃ bhavet | urddhamānaṃ tu vistāraṃ tatra vai lakṣaṇaṃ śṛṇu || ucchrayāt ṣoḍaśāṃśena vistārāt tadvadeva hi | jalādāra prakartavyaṃ pīṭhānāṃ bhuktimuktidaṃ || 218a) nālake mekhalā tadvat kartavyā śāstrako vidaḥ | madhye liṅgośrayatyaktvā pīṭhaṃ tithipadairbhajet || indudhāmāhunanteḥ dhātapaṅkajāṃvūñca karṇikā | kaṇṭhe śivottame naiva praveśo dvipadaiḥ kramāt || anantādgīndu? bhāgaistu karṇikābja bhramaṃ bhavet | eṣā padmā samākhyātā muktaye bhuktaye tathā || vikāraraktenantavarma agnendu sa cchikhā | pādañca jagatī caiva ghaṭe vedīgalaṃ kramāt || padaikaika pradeśena vartayet yaistu nirgamaḥ | payodharā samākhyātā vedāśrā bhuktimuktidā || mukhaliṅgeṣu kartavyāḥ sahaśrāṅke śatārddhake | āyatā vyakti liṅgasya vāpī kāyā na vā parā || pīṭhakṣatrerka bhakte tu kagakheḥ kakhayostathā | praveśaḥ padikaḥ kāryā nigamonanta sūkṣmayoḥ || dalitaṃ vā ananteśaṃ kartavyaṃ kṛtikāsutaḥ | vajrā ṣaḍaśrā kathitā muktisāmrājya siddhidā || aṣṭabhiḥ kaliteḥ pīṭhe kakhakaikhaika deśataḥ | 218b) nirgamastu prakartavyo nante sindupadai punaḥ || dalitānantanāthasya pūrvārdhasāśribhūṣitaṃ | tadā candra kalā vṛttāvyaśripaṭṭā mṛtāmatāṃ || saubhāgya muktidā yasmāt tadā candrakalā smṛtā | amṛtā sarvasiddhyartha muktidā sa viśeṣataḥ || ṣaṇmekhalaṃ praveśantu pīṭhārddhaṃ vartayet sudhī | śrīkaṇṭhena bhavet kaṇṭha mahādūrddhaṃ prakīrtitaṃ || nirgamaṃ tripadaṃ kāryaṃ saṃvartāyāḥ samāsataḥ | vikārabhakta kṣetre tu kaṇṭhaṃ tatpuruṣeṇa tu || trimūrti mekhalavādhaḥ kaṇṭhorddha tadvadeva hi | nandāvartya samākhyātā sarvakāma prasādhanī || trimūrti mekhalā vātha ūrddhādhaḥ sampratiṣṭhitā | nandāvartā prakartavyā vedāsrātha suvartulā || āyatā pratimāyāstu tryaśrāṣṭā jīvivarjjayet | paraspara prabhedena bhūyastvaṃ kalpayet punaḥ || saṃsthāna racanā yogāt parisaṃkhyā na vidyate | 219a) pūrvapaścimaliṅgānāṃmuttarasyāṃ praṇālakaṃ || udagdakṣiṇa vaktrāṇāṃ prāgbhāge nālakaṃ hitaṃ | lokapālārcitānāntu kathitaṃ sa viśeṣataḥ || sarveṣāṃ caiva liṅgānāṃ vidhānaṃ kathitaṃ mayā | vistārasya tribhāgena nālakaṃ puratorddhataḥ || vedabhūtāṃśato vāpi rasāṃśenottameṣu ca | tripañcadvitrihastāyāḥ pratimāyā nigadyate || vasurandhrakaraiḥ śastā paṃktibhiścottamā sadā | vāri nirgamanārthantu nālake khātamucyate || pañcakaiḥ ślakṣṇaniryāśa mūladeśe ṣaḍānana | paṃktibhiḥ puratorddhena vistārān khātamuddiśet || evaṃ praṇālakaṃ khyātaṃ dviguṇāgragabhīratā | sarveṣāṃ caiva pīṭhānāṃ ucchrāyaḥ ṣoḍaśāṃśataḥ || vistarāccaḥ jalādāraṃ dviguṇaṃ mūladeśataḥ | vistāravad bhavet khātaṃ sutrāntamunnatannayet || mṛtāye mṛtmayaṃ pīṭhaṃ dāruje dārujaṃ hitaṃ | lohaje lohajaṃ kāryaṃ ratnaje ratnajaṃ tathā || 219b) maṇije maṇijaṃ śastaṃ vāṇe sarvampratiṣṭhitaṃ | nirādhāraṃ prayatnena vāṇaṃ nānyaṃ prapūjayet || paṭṭabhadrāsanādau ca vastre vādhva samudbhave | puṣpapīṭhe dhvavā pūjyaṃ nirādhāraṃ na pūjayet || svayoni retalohāna bhinnayoni maniṣṭadaṃ | maṇiratnod bhavānāñca pīṭhaṃ hemamayaṃ hitaṃ || tārajaṃ hemajānātu tārajānāṃ tu pittalaṃ | sphāṭike tāmrapīṭhaṃ syādvandhanaṃ tārasaṃbhavaṃ || ratnānāṃ hemajaṃ pīṭhaṃ tārajaṃ ratnajeṣvapi | vandhanaṃ caiva sarveṣāṃ tārajaṃ vātha hemajaṃ || ratnavāṇādi liṅgānāṃ pañcadhāparikalpayet | aṃśadvayaṃ nyaset khāte pañcamāṃsamathāpi vā || liṅgaprāsādapīṭhānāṃ yāvantaḥ paramāṇavaḥ | tāvaccaiva mahākalpa kartābhogabhujo bhavet || apakvātpakvaliṅge tu phalaṃ daśaguṇaṃ bhavet | pārthivād dāruje puṇyaṃ tato daśaguṇaṃ bhavet || dārujācchailajaṃ tadvat tadvallohaṃ tu ratnaje | tato maṇimaye tasmāt puṇyaṃ daśaguṇaṃ smṛtaṃ || 220a) aprameya phalāvāpti vāṇaliṅgasya kalpanāt | sarvakāmapradaṃ tadvat sahasrāṃkaṃ śikhidhvaja || dravyamānena liṅgānāṃ parisaṃkhyā na vidyate | catuḥprakṛtikaṃ liṅgaṃ silāmaddārulohajaṃ || paṭṭasaptāṣṭa yavaṃ tasya mitau trividhamaṅgulaṃ | kanyasāntasya cāreṇa tryaṃśena caraṇena ca || tattrivighādviddhirāmādvirāmāddhāṣṭa pṛṣṭhataḥ | ṣaṭbhāṣaḍracchṛti jñeyā kanyasāntasya prādataḥ || vedāḥ sāmānyaviskambhā ādyasarvasamādayaḥ | digpālaliṅgaviskambhāḥ daśa evaṃ caturdaśaḥ || śatamaṣṭottaraṃ saikaṃ sahasraṃ vaktra bhūttridhā | avyaktameka saṃsthānaṃ tadbhedā ṣaṭ pracakṣute || iti dravyāgulocchrāyaḥ vyāsasaṃsthāna bhedataḥ | liṅgānāṃ hastaṃ saṃkhyānāmaṣṭāsītyadhikeśate || ṣaṭtriṃśacca sahaśrāṇi saṃkhyā syāt parimaṇḍitā | ādo nādye ca rudrāśaṃ hrāsayed varddhayedvidhiṃ || ato viparyayādvṛddhi hrāse kuryācchurārcite | 220b) tadevamarvācche * na piṇḍikā pakṣavistṛtiḥ || pramāṇasāmyāṃ * cchāyā laṃghanaṃ syāt parasparaṃ | prāsādagarbhamānena liṅgasaṃkhyaivameva hi || pīṭhamānena liṅgānāṃ liṅgasaṃkhyā yathā purā | pīṭhānāṃmevamevātra saṃkhyābhedaṃ prakalpayet || ādye liṅgaṃ sahaśrā * kartavyaṃ nāpare hitaṃ | śatamaṣṭottaraṃ liṅgaṃ surāṅkaṃ kalpayet stata || vedabhāgeranādye yatkevalaṃ bhuktimuktidaṃ | mukhaliṅgaṃ prakartavyaṃ nityaṃ sarvasamastata || parimāṇaṃ purā kṛtvā mukhaliṅga tato bhajet | āyudoṣātmikā śaṭkā tadā kāsā na śāṅkari || vyaktāvyaktamaye liṅge lakṣaṇantatra kalpayet | śakrākāt pakṣasūtrābhyāṃ nirgamantatra vartayet || mūle bhāgadvayaṃtvalkā rekhābhyāṃ saṅgamo bhavet | muktidā kevalaṃ puṃsāmādya liṅga catuṣṭayaṃ || prāguktena krameṇaiva bhuktimukti pradāni tu | āyuḥśrī kāntimaiśvaryamedhākīrti pradāni tu || 221a) ājñatvā viniyogantu yaścaliṅgaṃ tu kārayet | aniṣṭaṃ jāyate tasya jñātvā samyak prakalpayet || iti kālottare mahātantre pīṭhapaṭalaṃ || kṣetrapālaṃ bhūparīkṣā vāstuyāgo nirucyate | ekadvitriśataṃ kṣetraṃ hīnamadhyemacottamaṃ || kodaṇḍānāṃ pramāṇena śodhanīyaṃ śikhidhvaja | śitāraktā tathā pītā kṛṣṇā viprādiṣu sthitāḥ || pradakṣiṇodakāśastāsu puṣpadrūma bhūṣitā | ramyāsugandhāmadhurā hīnasatvavivarjitā || antyajyaṣṭā parityājyā * ṣarādhaśikatā kulā | duṣṭaprāṇi vṛtā tyājyā tathā sudrarodakānvitā || āvāri darśanāt sādhyā śalyahīnātha vā yathā | udvī? tathā vidhā kāryā kuṭṭayedvasti pādakaiḥ || udakapūrvaplavā śastā tathā puṣpodakānvitā | darpaṇodarasaṃkāśā kartavyā śilpi pudbhave || 221b) tatrādaurgaṇayāgantu kāryaṃ kṣetraparigrahe | digīśebhyo valiṃ datvā tato homaṃ samācaret || homāvasāne cihnāni jñātvā śalyaṃ samuddharet | divyāntarikṣa cihnāni jñātvā samyak vidhānataḥ || duṣṭaṃ śalyaṃ vijānīyāt pāpe horāgate sati | dhvajo raviḥ samāviṣṭo dehināṃ mūrdhne saṃsthitaḥ || saṃsparśācchubha śalyaṃ tu sthapatyācārya kartṛṣu | mukhau dhūmo matau bhaumaḥ śalyamasthitāyaṃ vadet || siṃhastu bhārgavo jñeyo bhujābhyāṃ vakṣusi sthitaḥ | śvāvudhaḥ kroḍagaḥ puṇyaṃ liṃgajīvo vṛṣātmakaḥ || kharaḥ śanistu vijñeyo ka * rūbhyāṃ vyavasthitaḥ | gajaṃ candrādhi devatyaṃ jaṅghābhyāṃ ca vyavasthitaṃ || dhvāṃkṣe rāhuḥ samādiṣṭaḥ padābhyāṃ tṛṣu saṃsthitaḥ | yadaṃgaṃ spṛśate tatra tadaṅge śalyamādiśet || dhvāṃkṣagardabhadhūmeṣu asthiśalyaṃ samādiśet | dhvaje gaje śubhaṃ śalyaṃ siṃhe madhyaṃ vṛṣe śubhaṃ || adhamaṃ vudha 222a) ṇot clear 222b) vajraprāsadharaḥ śrīmān carmapāśadharastathā | dvinetraścaika vaktraśca taptacāmīkara prabhaḥ || pratyālīḍhasamāviṣṭā nānābhūṣaṇabhūṣitaḥ | vivasvān dakṣiṇe bhāge pade tu vāstu dehagaḥ || ekavaktrastrinetraśca bhinnāñjanasamadyutiḥ | dvibhujo mahiṣāruḍho daṇḍavyāśakarārpitaḥ || paścime vāstu dehastu ṣaṭpade mitra nāyakaḥ | himakundendusaṃkāśa trinetraśca caturbhujaḥ || pāśāṃkuśadharo raudraḥ kuntahasto mahābalaḥ | ālīḍhasthānasaṃcchaṃno bhṛtyakoṭisamanvitaḥ || pṛthivīdharasaṃjñāstu vāsturuttaradiggataḥ | caturbhujaikavaktraśca trinetro mukuṭānvitaḥ || candragauro mahāprāṇo vaiṣṇavāsanapadmadhṛk | śarasāraṅga hastaśca tathā muṣalabhūṣitāḥ || nānābharaṇasampannaḥ sadā bhīma sa sainyaka | īṣadigpadikohyāpastrivaktraḥ ṣaḍbhujastathā || 223a) randhralocanapadmābhaścakrakuntagadādharaḥ | śarasāraṅgasannaddhaḥ koṭipramathasaṃyutaḥ || āpavatsastathā jñeyaḥ tadigāntasya diksthitaḥ | candragauravibha kiṃtu maṇḍalasthānakasthitaḥ || tathā dṛṣṭanta sāreṇa sarasabhāvakarānvitaḥ | āpavadāpavatsaśca vaktrāyudha vikalpanaṃ || savitā padiko jñeyaḥ sāvitrī padikastathā | indra-indrajayau tadvad rākṣasyāṃ diśi saṃsthitau || vāyavye rudradāsaśca rudraśca padikastathā | digīśau śarvapadikau khakṛśāṇvagnikoṣṭakau || mṛgaśca patīnai-ṛtyā rogavāyupadārddhagau | parjanyādyāṃśca padikā kathayāmi krameṇa tu || marjyanyajayamāhendra sūryasatyatṛśāstathā | pūrvasyāṃ saṃsthitā hyete dakṣiṇasyāṃ nigadyate || pūṣāvitatha saṃjñaśca tathā caiva gṛhakṣataḥ | yamo gandharva bhṛṅgaśca dakṣiṇasyāṃdiśi sthitāḥ || dauvārikaśca sugrīvaḥ puṣpadaṃtaḥ pracetasaḥ | 223b) asuraḥ śoṣasaṃjñaśca paścimasyāṃ diśi sthitāḥ || nāgamukhyātha bhalvāḍhaḥ somā ṛgāditistathā | ete tu padikā jñeyā dhyānamāsāṃ nigadyate || savitā raktavarṇābhaḥ khaḍgapāśakarārpitaḥ | sāvitrī saṃjñakastadvat kuśapiñjalakānvitaḥ || induḥ kāñcanavarṇābhaḥ trinetraḥ kulisānvitaḥ | nīlendavarahastaśca yodhakoṭisamanvitaḥ || tathaivendrajayaḥ kāryaḥ khaḍgapāśakarārpitaḥ | vāhyāvaraṇasaṃsthā"ca kathayāmi śikhidhvaja || rudraḥ kṛṣṇāñjana prakhyaḥ śūlī khaḍgī trilocanaḥ | tathā rudrajayaḥ kāryaḥ śaradaṇḍakaraḥ sadā || madhyāvaraṇasaṃsthāśca kathitāste samā * taḥ | vāhyāvaraṇasaṃsthāśca kathayāmi śikhidhvajaḥ || īśaṃ trinetraṃ śūlāsi carmapaṅkajadhāriṇaṃ | ekavaktraṃ trinayanaṃ kuṃtāsiśitavarṇakaṃ || nānācārī kṛtābhyāsaṃ parjanyaṃ meghavāhanaṃ | jayaśca padmavarṇābho dhanurvāṇāsi carmadhṛk || 224a) indraḥ sahaśra netrastu kuliśāṃkuśabhūṣitaḥ | sūryaḥ sindūravarṇābho rasmipadmakarārpitaḥ || satyapadmadhvajākrāntaṃ kuntañcāgakare sthitaṃ | satyaṃ caturmukhaṃ jñeyaṃ padmarāgasamaprabhaṃ || surūpaṃ yauvanopetaṃ vṛṣavaktrantu pañcamaṃ | kamaṇḍalu dharaṃ devaṃ daṇḍākṣa valayānvitaṃ || rājīvāsa na saṃsthaṃ tu rājīvekarakalpitaḥ | dāḍimī kusumaprakhyaṃ bhṛṣamāścarya rūpiṇīṃ || trisaptavadanaṃ devaṃ śatārddhakarakalpitaṃ | diṅmukhantatprakartavyamuparyupari vaktrakaṃ || uparyuparivaktrāṇāṃ kalayā hrāsamādiśet | puruṣa pūrvavaktraṃ tu bhairavaṃ dakṣiṇaṃ mataṃ || uttaraṃ vāmadevaṃ tu sadyojātaṃ tu paścime | digrūpāṇi bhṛśasyaiva vaktrāṇi kathitāni tu || atharvavedaṃ pūrvasyāṃ sāmavedaṃ tu dakṣiṇaṃ | uttarasyāṃ yajurvedaṃ ṛgvaktraṃ paścimaṃ mataṃ || prāgukta vaktramānāni vikalāni mukhāni tu | 224b) vaikuṇṭhaṃ pūrvavadanaṃ narasiṃhaṃ tu dakṣiṇaṃ || uttaraṃ caiva vārāhaṃ paścimaṃ kāpi sthitaṃ | ityevaṃ vaktrahrāsaṃ tu aṣṭāṅgulāni sarvāṇi yugmahānyā bhavanti hi || indraṃ yamaṃ kuverañca varuṇaṃ paścimaṃ mukhaṃ | hāniratrāpi kartavyā kalayā kṛtikāsutaḥ || ādityaṃ pūrvavadanaṃ āgneyaṃ dakṣiṇaṃ mukhaṃ | uttaraṃ candravadanaṃ pārthivaṃ paścimaṃ mukhaṃ || caturaṃgulaṃ mānāni kalāhānyādbhavanti hi | kalāmekaṃ vyomavaktraṃ sarveṣāmupari sthitaṃ || ityevaṃ raktahrāsaṃ tu kāryamanyeṣu saṇmukha | khaḍgakunta saraprāsadhanuścakrāsikheṭakaṃ || padmapatrākṣa sūtrañca vījapūraṃ kamaṇḍaluṃḥ | halaṃ śaktigadāpāśa daṇḍa caiva paraśvadhaṃ || vīṇā ca vallakīvaṃsa vṛkṣacandrārkapaṭṭisaṃ | pustakaṃ śrukśruvaubhaṃḍī ḍamaruṃ dhvajameva ca || kaṃkālāstraṃ mahāstrañca brahmāstraṃ picchikaṃ tathā | khādakāstramaghorā śaṃkhabherī samanvitaṃ || 225a) evamādyāni cānyāni bhṛṣasya saṃprakalpayet | nṛtyamānamatho vāpi kartavyaṃ parameśvaraṃ || nṛtyahasta samāyuktaṃ rasabhāvānvitaṃ haraṃ | gatipracārasampannaṃ sthānakākrāntamaṇḍalaṃ || nānāṅgahārasampannaṃ nānācārī vivartitaṃ | lāsyatāṇḍava bhedena nānātodya samanvitaṃ || nānāsvarasamullāsaistaṃvurādiṣu saṃsthitaṃ | indra paṭādisaṃmiśraṃ jagatītya padaiḥ punaḥ || cihnacihnati saṃchāddaiḥ? nānāprastāra bhedataḥ | ṣaḍjamadhyamagāndhārarāṣabha caiva nāditaṃ || svāṃgāntha pravicāraistu layabhaṅgānusārataḥ | ityetadviśvarūpaṃ tu bhṛśākhyaṃ te prakāśitaṃ || bhinnāñjananibhākārāmantarikṣa prakalpayet | śūlāsimudgaravaraṃ vyālacarmāvarapriyaṃ || śaktihasto bhavedagniḥ śukaparyaṅkagātha vā | caṃdraṃ gauranibhaḥ pūṣā dhanurvāṇakarārpitaḥ || vivasvān dhūmravarṇābhaḥ kṛtāntasamatejasā | pretārūḍhastathā daṇḍī kāryā digvasanaḥ sadā || 225b) vikarālaṃ mahākāyamevameva gṛhakṣataṃ | sahasyaṅkintu kartavyaṃ yamaṃ bhinnāñjana prabhaṃ || śuklavastraparīdhānaṃ daṇḍapāśakarārpitaṃ | vyādhikoṭisamāyuktaṃ bhīmogranarakā vṛtaṃ || gandharvaṃ śaṃkhavarṇābhaṃ paṭṭiśāṃkuśasaṃyutaṃ | gandharvakoṭisaṃyukto bhṛṅgaśuklābjasannibhaḥ || ekavaktraścaturthyāhaḥ śarasūtradhanurddharaḥ | mṛgadūrvāṃkura śyamaścarmāsi karakalpitaḥ || pitākṣaśataraḥ kāryā daṇḍavistaramaṇḍitaḥ | pitarākhyaśca devaiśca koṭisaṃkhyaiśca saṃvṛtaḥ || dauvāriko daṇḍahasto vikaṭaścipiṭānanaḥ | pāśadhṛk viśinī patramuṅgaśyāmotha? vā bhavet || hemābhaścaiva sugrīva sumurttiṣṭakadaṇḍa dhṛk | puṣpadaṇḍaḥ sūtejāḍhyā bhusuṇḍikarasaṃyutaḥ || pracetāmāsavarṇābhaḥ pāśāṃkuśa karārpitaḥ | nāgoparisthitaḥ kāryā nāgakoṭisamāvṛtaḥ || asuraḥ khaḍgahastaśca kṛṣṇābhaścarma bhūṣitaḥ | 226a) śeṣāḥ kṛśatamaḥ kāryā rājāvartaniyamaḥ || ulkāhastastathā daṇḍī vyādhikoṭisamanvitaḥ | rogo vajramukhaḥ kāryā ṣaṣṭicchatrakarārpitaḥ || nānārogasamākīrṇo nānāvyādhi samāvṛtaḥ | vāyuḥ kāpāta varṇaśca saparyadhūjamaṇḍitaḥ || śyenaḥ padmanibhaḥ kāryā nānāpraharaṇānvitaḥ | nāgakoṭisamāyukto mukhāstu hi na sannibhaḥ || cāpaśūladharaḥ śrīmān tarjanyātarjane rataḥ | ṛśi * stittirāsābhā sodaṇḍākṣa || bhalvāṭo himasaṃkāśaḥ śaktighaṇṭā samanvitaḥ || ṣaṇmukha dvādaśabhujomayūrakṛtavāhanaḥ | somāmṛtamayo viddhi kalasābhi samanvitaḥ || ṛggikṣṇastittirābhāso daṇḍākṣavalayānvitaḥ | darbhapicchavaro dhīmān kamaṇḍalu karārpitaḥ || lambakrūroditi viddhi mālāpadmāṅkite jagaḥ | ditiśca raktagaurābhaḥ śaṃkhacakradharaḥ sadā || brahmā catuḥpado madhye tasya dhyānaṃ prakāśitaṃ | 226b) samarīco vivaśvāṃśca mitraghnaḥ pṛthivī dharaḥ || ṣaṭpadāstu samākhyātāsteṣāṃ dhyānamudīritaṃ | āpaścaivāpa vatsaśca padikaḥ padikaḥ sthitaḥ || sāvitraḥ savitā tadvadindrariṃdrajayastathā | rudrā vai rudradāśaśca padikāḥ parikīrtitāḥ || aṣṭāṃkoṇagatā devā vijñeyāstu padasthitāḥ | śeṣāstu padikā jñeyāḥ saṃkṣepād gṛha vāstutaḥ || skandho yāmājambhakaśca pilipicchastu pūrvataḥ | carantī ca vidārī ca pūtanā pāpa rākṣasī || īśakoṇān samārabhya rākṣasyā vāhyataḥ sthitāḥ | śitarakta pītakṛṣṇāśca skaṃdādyā vikṛtānanāḥ || vajrāsi daṇḍaśūlaṃ ca pāśakādyagadāśiraḥ | skandādyāḥ kathitāḥ samyak ca raktādyāḥ śṛṇuṣva || khaḍgakādyāsikṣurikā muṇḍaghaṇṭāsi kartarī | krameṇa saṃyutāḥ kāryā vikṛtāśca kṛpāḥ punaḥ || vāstu dehe sthitā devāḥ kathitāste mayānaghaḥ | vinā dhyānād bhavetyenduṃ rāṣṭrabhaṃgaṃ samādiśet || 227a) durbhikṣaṃ valahīne tu homahīne śubhe kṣayaḥ | tasmādyatnāt prakartavyaṃ dhyānadravya kriyānvitaṃ || iti sarveṣu yogeṣu vidhānaṃ parikīrtitaṃ | ekāśīti padaṃ vāstuṃ gṛhānāṃ suprajātmakaṃ | devānāṃ prītidaṃ nāma padāṣṭāṣṭaka vartitaṃ || nityaṃ śatapadaṃ viddhi susthirākhyaṃ susiddhidaṃ | maṭha durgapurāṭṭāla nagaragrāmakheṭake || śayyāsanavimāneṣu tathā dalagṛheṣvapi | siddhisthāne tathā harmayāgārddhā parikalpayet || vāpīkūpataḍāgādau vaneṣu pavaneṣu ca | uktātukteṣu sarvatra kurmāt śatapadaṃstata || pañcaviṃśatpadaṃ patra vetālākhyaṃ citau mataṃ | amarāṇāṃ tu saṃsthāne pañcadhā parikalpayet || ācāridarśane pūjya samapṛṣṭhe tathā punaḥ | tathā brahmaśilānyāse dvārakabhye niveśane || sūtrasaṃsthāpane pūjya vāstu dehaṃ ṣaḍānana | pade tu susthiraṃ nāma bhūpṛṣṭe purato nayet || 227b) lāṃkṣayet tena mānena taddhināmansaka trayaṃ | tadā saptaṃ trikoṇaṃ tu kṣetramānena jāyate || gṛhakuṇḍaṃmaṇḍapaṃ vā kāryametat surālaye | sa maṃtrimekhalāpetaṃ kartavyaṃ devatā padaṃ || kṣetraṃ ṣaḍbhāgataḥ kṛtvā bhāgārddhaṃ purataḥ kṣipet | lāṃkṣayet tena mānena kṣetryarddhān mīnaturyataḥ || ṣaṭsūtrayātanātsāṣṭaṃ ṣaṭsūtraṃ kṣetravad bhavet | arkāṃśahīnān pūrvārddhādagnipadojritān || arddhacandrasamākhyātaṃ prayorddhā sa paribhramāt | yonistu pūrvavat kāryā kṣetramānena jāyate || koṇārddhāṣṭāṃśatastyāśāccaturaśraṃdha prakalpayet | prāskarṇārddhāsācāṣṭaśraṃ? dikṣu nyāsāt prajāyate || evaṃ vai ṣoḍaśāśraṃcca dvātriṃśādavapi kramāt | kalpayet kramaso vatsa yathā vṛttaṃ prajāyate || caturaśra pramāṇena yathā kṣetra prajāyate | tatheha kalpīnīyāstu tryaśrādyā nānyathāhitaṃ || gṛhe gṛha pramāṇaṃ tu vāstu dehaṃ prakalpayet | 228a) ṇot clear 228b) ṇot clear 229a) * *? kṣīrodakaṃ teṣāṃ yāna muktaṃ śivena tu siddhāntoktena vidhinā pūjyaṃ siddhāntako vidaiḥ | rāmācāraiḥ svakairdravyaiḥ pūjākāryā krameṇa tu || siddhāntoktaṃ na vāme tu vāmācāraṃ na dakṣiṇe | yo yatraiva vidhiḥ proktaḥ satatraiva phalapradaḥ || kravyādalvaṃ tu sa valāt siddhāpi narakaṃ vrajet | tasmāt sarvaprayatnena svanayoktena saṃcaret || iti kālottare mahātantre vāstuyāgapaṭalaṃ || īśvara uvāca || adhunā saṃpravakṣāmi kuṃbhānāṃ sthāpanaṃ kramāt | samapṛṣṭhe sadā kuryād vāstu yāgaṃ sadoditaṃ || pūjite tarpite vāstau tatoddhe kuṃbhasaṃsthitiḥ | hematāre mayāḥ kuṃbhāḥ tadabhāvāntu tāmrajā || hāstikeṣṭāṅgulāḥ śastāḥ tripañcapalamānataḥ | haste hastāṅgulā vṛddhiḥ palānāṃ paṃcabhistathā || vicitra racanā yuktā lokapālāstu lāṃchitāḥ | hastamātrāḥ śilāḥ kāryāstadarddhādvistarocchritāḥ || ādhārākhyāstathā mūrddha kalaseṣu prakalpayet | śilābhyāṃ madhya deśe tu gartakumbhārddhato hitaṃ || 229b) vajrādi lāṃchanaṃ tatra kartavyaṃ śilpinā śubhaṃ | caturasraṃ puraṃ kṛtvā prāsādasya pramāṇataḥ || śilākumbhasamūhaṃ tu pañcagavyena sādhayet | mṛdaṣṭakena saṃśodhya kaṣāyairgandhavāriṇā || vidyeśvarāṣṭakaṃ tatra saṃpūjaṃ tu krameṇa tu | homaṃ kṛtvā vidhānena śilānyāsaṃ samārabhet || madhyapūrvādito nyāsa śilānāmīśamantimaṃ | ādhāraśakti rūpāṃ tu madhyamā brahmagāṃ nyaset || tanmātrāntamātmatatvaṃ vidyātatvaṃ manovadhiḥ | vudvyahaṃkāraparyantaṃ śivatatvaṃ prakalpayet || yathā vai madhya kalase tathā vai digvidikṣu ca | śata sahasramarddhaṃ vā tanmaṃtre homamācaret || guruṇā navabhirvātha hyemaṃ kṛtvā nirodhayet | tataḥ kumbhopariśilā dātavyā pūjayet tathā || nirodhya vidhivat pūjya paścād bhūtavaliṃ kṣipet | samācāmyāṣasaṃspṛśya nyāsaṃ kṛtvā tu pūrvavat || hemavastrādi pānārdyairdeśikān pūjayet tataḥ | 230a) nyūnādhika viśuddhyarthaṃ homaṃ kāryaṃ śivāditā || evaṃ kṛtvā yathā nyāyaṃ prāsādaṃ vartayet tataḥ | vedādi vedavṛddhā tu rasāgni karamaṃtimaṃ || pañcādi pañcavṛddhyā vā pañcārthi karamaṃtimaṃ | paṃktyādi? pañcavṛddhyā vā vipaṅgata? karāvadhiḥ || caturhastādadho naiva gṛhaṃ śambhoḥ ka prakalpayet | śatārdhā nāparaṃ hastaṃ śeṣaṃ bhūta gṛhaṃ mataṃ || macchaladārulohānāṃ vyaktānāṃ niyamo na hi | prāsāda dvāramādāya kartavyāni ṣaḍānana || vyaktāvyaktā bhayānāṃ ca dāru śailaṃ mṛdātmanāṃ | sādhāraṃ naiva kartavyaṃ prāsādaṃ kartikāsuta || hemaratnamayānāñca niyamoneha vidyate | evaṃ vai vāṇā liṅgānāṃ svayaṃbhūnāṃ viśeṣataḥ || prāsādamānātpīṭhānāṃ garbhānāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | dvārāṇāṃ sa viśeṣaṇa leśataḥ kathyate mayā || aṣṭabhakta kṛte kṣetre pīṭhaṃ bhāga catuṣṭayāt | garbhā dvādaśabhāgaistu bhittirbhāgadvayena tu || pīṭhavadvāravistāramucchrāyaṃ dviguṇaṃ tataḥ | 230b) jaṃghāvistāramānena jaṃghācchrāyamudīritaṃ || dviguṇaṃ śikharaṃ tasmāccalakāntaṃ prakalpayet | raṃdhrabhakte tathā kṣetre pīṭhaṃ bhāgasamaṃ bhavet || garbhaṃ padena kartavyaṃ garbhabhitti padena tu | śuṣiraṃ bhāgamānaṃ tu vāhyabhittiḥ yadātmikā || pīṭhavistāramānena dindudvāracatuṣṭayaṃ | dviguṇaṃ vāhyabhityandra sārddhabhāgena vā bhavet || vistārādviguṇaṃ chrāyaṃ sārdhaṃ dviguṇameva vā | jaṃghā śikharamānaṃ tu kartavyaṃ pūrvavadyathā || paṃktyādi bhūta vṛddhānāṃ kararāsi dvipā bhavet | liṅgādairghyeṇa pīṭha syāt tadvadāvaraṇatrayaṃ || sa bhāgaṃ liṅgamānantu tena vāhyaṃ prakalpayet | liṅgavaddvāravistāramūrcchraya dviguṇaṃ tata || jaṃghrācchrāyaṃ prakartavyaṃ jaṃghāvistāra sammitaṃ | garbhamānena nāsāyo nāmyagarbhañca nānyathā || śikharāgārddhagāśastā nāsāmañjari saṃvṛtā | garbhādhāna sṛtānāsā garbhavatmaṇḍapaṃ vinā || vedabhūta rasāṃśena nirgatā tu samaṇḍape | ityetallakṣaṇaṃ proktaṃ sāmānyaṃ kṛtikāsuta || 231a) viśeṣa pravakṣyāmi prāsādānāṃ tu lakṣaṇaṃ | merupañcāśat hastantu mantitaṃ pañcabhirvinā || vipadde?dakaraṃ kāryaṃ kailāsaṃśaṅkaraṃ priye | caturddhā sarvato bhadraṃ pañcatriṃśat kare hitaṃ || triṃśadvastaṃ? viṣānaṃ tu dvitayaṃ tadvadeva hi | śrīvatsabhaipraśratnāraḥ? pañcaviṃśatkarairmatāḥ || karīkailāsavat kāryaṃ norddhantu parikalpayet | haṃsaḥ śuparṇakamalamaṣṭāśaṣoḍaśāśrakaṃ || dvipaṃktito paramaṃ ca kartavyaṃ bhūtimicchatā | gṛharājaṃ prakartavyaṃ tripañca karasammitaṃ || nāpaḥ saktikarāḥ śastāhasāṣṭāśrākṣākāstathā | valabhī bhūtahastā tu yāvat paṃkticca yāvadhi || liṅgamānena kāryāṇi prāsādāni pramāṇataḥ | caturhastādadho naiva kartavyāni kadācana || māraṇoccāṭanādau tu caturhastādadhauhitaṃ | kiṃtu bhūta gṛhaṃ proktaṃ kartavyaṃ bhūta gocaraṃ || vikāra sūryavasvaṃśaṃjeṣṭhamaghādhameṣu ca | vistāraḥ pārśvato datvā vistārocchrapitaḥ samaṃ || talacchraṃndantu tatraiva vartitavyaṃ vidhānataḥ | 231b) talacchaṃdānu sāreṇa ūrddhakṣatvaṃ vivartayet || ūrdhachandaṃ nayet tāvad yāvad vai vedikāvadhiḥ | śikhāmānaṃ caturthāsaṃ varjayitvā tu vartayet || grīvā kuṃbhādikaṃ tatra caturthāṃse prakalpayet | bhāgatrayaṃ maṃjarī * * * * * * * * * ? || jaṃghā tu saptadhā kṛtvā vibhāgaṃ parikalpayet | masūrakaṃ tu bhāgena jaṃghā syāt paṃca bhāgitā || kapotaṃ yāgamātraṃ tu tribhāgaṃ tatra vartayet | masūrakaṃda? tu * * * * * * * * * * ? || * *? bhāgena kartavyaṃ tripaṭṭantu tu tadurddhataḥ | grīvādakalpayet tacca madhye bhāga praveśataḥ || bhāgamātraṃ tatovarta tripadaṃ pūrvavartataḥ | masūrakaṃ samākhyātaṃ jaṃghālakṣaṇaṃ mucyate || nāgarī ca tathā lāḍhī vai rāḍhī drāvaḍī tathā | śuddhā tu nāgarī jaṃghāparikarma vivarjitāḥ || strīpuṃ yugmayutā lāḍhīvairūḍhī patra saṃkulā | maṃjarī vahulā kāryā jaṃghā vajrāni trīsadā || nāgarī madhyadeśe tu lāḍhī lāḍhe prakīrtitā | drāviḍī dakṣiṇe bhāge vairāḍhīṃ sarvadeśajaḥ || iti jaṃghāvibhāgantu sāmānyaṃ kavitaṃ mayā || kapotapālyā yadrūpaṃ saṃkṣepeṇāvadhāraya | 232a) kapotapālī bhāgantu daśapaṭṭaṃ vibhājayet || patraṃ padmāni nalinī śūnyaṃ patrāṇi padminī | haṃsaṃ prabhā tathā haṃsāṃ nalinī racanā yutā || āmaṃ sūrā kapotānta kathitaṃte samāsataḥ | bhūmikā hrāsavṛddhistu sarvasādhāraṇocyate || bhūmikāyāstu yatkṣetraṃ viṣamaṃ vibhajet tataḥ | madhyamāṃ bhūmikātya * *? gaṇayedūddha bhūmikāṃ || yāvatī jāyate saṃkhyā tathā śaṃtu samāharet | gṛhītvā para bhūmeśca adho bhūmo niyojayet || sarveṣāṃ bhūmikānāṃ tu kṣayavṛddhī prakāśitā | aṣṭalakṣaṇasaṃyuktāṃ bhūmikā parikalpayet || bhūmikāyāḥ samucchrayaṃ tridhā kṛtvā nivarttayet | bhāge jaṃghā prakartavyā samasūra kapotikā || bhāgadvayena śikharaṃ sa cūlāmalasārakaṃ | bhūmikā śikharāṇāṃ tu parilekhā vivartayet || mallakakosalaṃ caiva pañcaśṛṃkhalakastathā | ṣaṭviṃdumauṣadhalekhyaṃ puṣkaraṃ candrasālakaṃ || 232b) arddhapuṣkari saṃjñā ca karṇaṃ sa śikhaṃ likhet | viśuddhānyatha miśrāṇi jñātvā jñatvā niyojayet || bhūmikā lakṣaṇaṃ khyātamāghāṭānāṃ punaḥ śṛṇu | sūlamaṃjari rūpeṇa āghāṭāni samālikhet || prāsādānāṃ tu sarveṣāṃmidaṃ sāmānyato hitaṃ | viśeṣa lakṣaṇa vakṣye saṃjña bhedanivandhanaṃ || netraṃ dekaraṃ vibhaktaṃ merukṣetra samantataḥ | vasvarka ṣoḍaśāṃ saṃvātridhā vistarato bhavet || śeṣeṇa jaṃghāmadhyañca tatastu parivartayet | navabhāga cyute koṇāta koṇavandhaṃ vṛṣāṅkakaṃ || randhraṃ vṛṣāṅka dahanaṃ nirgamaṃ tatra vartayet | tārāji dahanastatra praveśaṃ nirgamaṃ tataḥ || praveśaṃ madhyagaṃ meroḥ? sūryādigrasake kramāt | talacchandaṃ tu yāvanta mūrdhacchandaṃ tathā bhavet || yāvad vai vedikā hetuṃ tataḥ chaṃdaṃ samāpyate | caturdvāraścaturnāmo vicitra racanā kulaḥ || paṃcoghāṭaḥ smṛto merustathā ṣoḍaśa bhūmikaḥ | 233a) nakhairvikāraira vibhirvasubhistathā || catuḥṣaṣṭhicchadānyevaṃ pañcāghāteṣu kīrtitaṃ | pañcaka bhūmi mānena vedāgni nayanastathā || dvayaṃ dvayaṃ prakartavyaṃ diśi yatnāt ṣaḍānana | vedādhika śatānāṃ tu chandānāṃ merumādiśet || avyaktānāṃ ca vedāśraṃ vyaktāvyaktātmanāṃ tathā | sārddhaṃ pādādhikaṃ vāpi vyaktaliṅgeṣu siddhidaṃ || mandaraṃ sampravakṣyāmi saṃkṣepāt kṛtikāsuta | samudravastu bhāgestu kṣetraṃ kṛtvā samaṃ tataḥ || guṇakoṇamayaṃ tasya koṇa vandhaṃ sapaṭṭikaṃ | rasavedai praveśastu nirgamaśca tathā bhavet || rasaiśca vasubhirmadhye nirgamaṃ mandaraṃ hitaṃ | talacchandaṃ yathā proktaṃ mūrddhacchandaṃ tathā bhavet || caturā ghāṭakaṃ kāryaṃ yugeṃdra bhūmikānvitaṃ | ādyā?'parimāṇena dvikṣukūṭa dvayaṃ dvayaṃ || aṣṭāśīti cchadānyevaṃ mūlanāsā vivartitaṃ | śataṃ paṃkti vihīnaṃ tu sārakānāṃ prajāyate || caturnāmaścaturdvāro mandiraḥ sarvasiddhidaḥ | 233b) kailāśasya pravakṣyāmi varta * leśataḥ kramāt || ṣaḍagnibhirbhajeddairghyādvistārañca tribhirbhavet | vasubhirmadhyarathakaṃ nirgata tasya vartayet || tricaturthahri? vedaiśca saṃveśaṃ padikaṃ hitaṃ | pṛthak ca rathakairyuktaṃ kailāsaṃ catuśrakaṃ || vedāghāṭe prakartavyaṃ bhūmikā dvādaśānvitaṃ | bhūtavedakṣaṇeṃduśca bhūmikāḥ saṃprakalpayet || nakhairthikāravasubhi vedeścaiva cchadāni tu | prāgukta kramayogena dikṣu kūṭa dvayaṃ dvayaṃ || dvātriṃśat tena kūṭāni jāyante nātra saṃśayaḥ | āghāṭamānataḥ kūṭaṃ mūlāyatana rūpakaṃ || tripadvasu pramāṇāni cchaṃdānyatra vivartayet | śaṃkarasya prakartavyaṃ kailāsaṃ nāparasya tu || vimānasya pravakṣyāmi vartanā krāñca sūdanaḥ | trisaptavartite kṣetre bhūtermadhyama nirgamaṃ || vedairveśaḥ prakartavya staṃbho bhāgena vartayet | stambhato saṃparityajya koṇaṃ dvipadikaṃ tataḥ || vimānaṃ tu samākhyātaṃ ekadvāraṃ śiva priyaṃ | 234a) mahāvimānaṃ kartavyaṃmevameva śivālayaṃ || pañcabhirmadhya rathakaṃ veśaṃ vedaiḥ prakalpayet | bhāgena stambhavinyāsaṃ koṇadeśaṃ trayeṇa tu || mahāvimānaṃ kartavyaṃ bhuktimuktipradaṃ śive | tirāghājyaṃ? vimānaṃ syāt śaktibhūmikabhūṣitaṃ || vedāgni netrai kartavyā bhūmikāghāṭasaṃmatā | vikāra ravivasvaṃśaiśchadāni kramaso likhet || pūrvavat kūṭasārāṇi ṣaṭviṃśat kalitāni tu | nāsāyāṃ madhya kūṭantu saṃkhyāve kathyate punaḥ || trisaptakalikānyevaṃ cchandāni kathitāni tu | śrīvatsānāṃ tu bhadrānāṃ tathānyeṣāṃ śikhidhvaja || āghāṭabhūmikānāṃ tu cchaṃdānāṃ mānamīritaṃ | vibhāgaṃ teṣu vakṣyāmi talacchaṃdorddhaṃ saṃgataṃ || caturasraiḥ purākṣetre dvarasunetra vibhājite | karṇadeśāstrayaṃ tyaktvā koṇavaṃdhairasaṃhitaṃ || dvitriṣaḍbhiḥ pade naiva nirgamaṃ tasya kalpayet | bhadramevaṃ samākhyātaṃ sarvagā dhāraṇaṃ hitaṃ || caturdvāraṃ prakartavyaṃ sādhāraṃ sarvasiddhidaṃ | 234b) āghāṭa bhūmikānāṃ tu chaṃdāṇāṃ lakṣaṇaṃ tathā || vimānavat smṛtaṃ bhadre bhadrasiddhi pradaṃ sadā | evaṃ vai sarvato bhadraṃ śikharairvahubhirvṛtaṃ || aṣṭabhakte purākṣetre koṇaṃ bhāgadvayena tu | yadīyān bhadramākhyātaṃ nalirnalitaṃ bhavet || āghāṭa bhūmikāsāraṃ kalpitavyaṃ vimānavat | kiṃtvā ghāṭai vimānaiśca vimānaṃ tatra vartayet || śrīvatsa varddhamānasya vibhāgaṃ kathyate punaḥ | paṃktibhakteṣurākṣetre rathomadhye tribhirmataḥ || sārddhena ca dvaye naivaṃ śrīvatso bhūmi varddhanaḥ | saṃpūrṇaśālaṃ vakṣyāmi prāsādamarka bhājitaṃ || tathā koṇadvaye naiva tribhirmadhyamanirgamaṃ | sārddhabhāgadvaye naiva tayormadhye kapolakaṃ || saṃpūrṇa sālaṃ kathitaṃ śatrūṇāṃ khaṃḍanāya tu | rudrabhakte purākṣetre khaṃḍaśālaṃ vivartayet || śrīvatsavad bhavet koṇamadhye tu rathakāstathā | kapolaṃ sārddhabhāgena toyavāhaḥ padārddhataḥ || 235a) khaṇḍaśālasamākhyātaḥ śatrūṇāṃ khaṃḍa * paraḥ | vikārabhakte kṣetre tu vartamānaṃ vivartayet || caturbhirmadhya rathakaṃ nirgamaṃ tasya vartayet | pānīyāntaraka tasmāt sārddhabhāgena kalpayet || sārddhenoparatha tadvat koṇabhāga trayeṇa tu | pānīyāntarahīnānāṃ kapolantatra vartayet || catuḥkapolaṃ kartavyaṃ sa koṇaṃ nandi varddhanaṃ | sarvakāmapradaṃ yasmāt pūrṇatvānnandivarddhanaṃ || āghāṭabhūmikānāṃ tu cchaṃdānāṃ lakṣaṇaṃ punaḥ | vimānavat prakartavyaṃ yathā śobhamathāpi vā || ityete catuśrāstu padmakairvahubhiryutāḥ | gvāvṛkṣo vṛtta eva syāt ṣaḍarśrā garuḍaḥ smṛtaḥ || kumbhaḥ kumbho kṛtiḥ śaśto gajarddhavaktu yukta | vedāśraṃ dviguṇaṃ kṛtvā paṃkti viddhi bhajet tathā || taccaturbhistu vistāraṃ madhya kroḍaṃ sa vartulaṃ | garbhaṃ catuḥpadaṃ tasya pakṣa garbhā tathā punaḥ || padikā tu bhaved bhitti haṃse saṃjñāsya ṣaṇmukhaḥ | 235b) brahmāmadhye tu saṃsthāpya pakṣābhyāṃ śivakeśavau || vibhinnamaṃjarīkaṃ tu haṃsaṃ śrīvatsa bhadra yuk | pūrvānanaḥ prakartavyaḥ sākāraḥ parameśvaraḥ || varjayet saṃmukho devau tathā cānyonya pṛṣṭhataḥ | pṛthāgratastathā vakṣe kodaṇḍa triṃśatena tu || prākpraṇī tasya yatnena pūrataḥ sthāpanaṃ mataṃ | kiṃ bhūtaraṃ pradeśaṃ tu saṃsthāpyaṃ vedha varjitaṃ || ubhaye dviguṇāṃ sīmāṃ tyaktā cocchrayasammitaṃ | prāsādādyāstu ya vidvānate sphuṭaduḥkhakāriṇaḥ || anyathā jāyate duḥkha kartukārāya kasya tu | mahāntastathajārathyā cakraṃ kūpādi saṃbhavet ||? gorathyā tripathaṃ kāpi mahāśilādi veditaṃ | kartuṃ mṛtyurpadaṃ yasmāt tasmād vividhaṃ parityajet || yagana grāmakheṭādau saṃmukhaṃ tu pratiṣṭhayet | prāsaṅmukha sthitaṃ * * * * * * śubhapradaṃ || tasmāt saṃmukhaṃ śastaṃ na madhyena parāṅmukhaṃ | 236a) deśasya madhyamaṃ devaṃ paracakra bhayapradaṃ || tasmānna sthāpayet madhye na tu tad dakṣiṇaṃ bhavet | vāmadeśe tu deśasya tasmācchastaṃ tu paścimaṃ || sāmrājyaṃ pūrvadigbhāge tāpamāgneya gocare | mārī tu dakṣiṇe bhāge pīḍā nai-ṛtya gocare || vṛddhiḥ paścimadeśastha vāyavyoccāṭane sthitaṃ | uttare arthasiddhiḥ syādaiśānyāṃ sarvasiddhaye || mahādevaṃ viśākhaṃ ca viṣṇuṃ vai pūrvato hitaṃ | hutāsanantathā brahmā āgneyyāṃ kroñca sūdana || mātaro bhairave śādyā guhyakā dakṣiṇe hitāḥ | rākṣasyāṃ kṣetrapālāśca kiṅkarā vikṛtāstathā || paścimāsyāṃ hitā sarva grāmasya nagarasya ca | kṣetrapālātha vāyavyāṃ uttarasyāṃ tu mātaraḥ || aiśānyāṃ yoginaṃ devaṃ mṛtyujihvāthaṭaṃkinaṃ | vināyakamatho vāpi vāyuṃ ca vāyu gocare || nai-ṛtyāṃ ga?skaraṃ sthāpya durgā vāyavyagocare | prāmādānāṃ prakartavyaṃ yatnāt guṇa gṛheṣu ca || 236b) nagaragrāma kheṭādā ve * maivaṃ tu cānyathā | prāsādavṛkṣakūpādiṣu || chāyākrāntaṃ gṛhaṃ tyājyaṃ yasmāt mṛtyupradaṃ dhruvaṃ | prākārātaritaṃ kāryaṃ yathācchāyā na vādhate || ityetallakṣaṇaṃ proktaṃ kramaprāptaṃ śikhidhvaja | āyatāvalabhī kāryā dviguṇā triguṇātha vā || vistārampañcabhistasmāddairghyaṃ vai paṃkti saṃmitaṃ | bhittiśca padikā tasyā dvārabhāgaṃ * *? na tu || padikānirgamānā sā vistīrṇā dvipadaistu sā | sa pāda dviguṇā kāryā valabhīcocchrayeṇa tu || devī saṃbharaṇa tasyāḥ sakhaṃ vadvātha vartayet | aṣṭāśra ṣoḍaśī srāṇāṃ leśato lakṣaṇaṃ śṛṇu || kṣetrākṣoṇāsa yogād dikṣu koṇasthitaṃ nayet | evaṃ vailāṃcchayitvā? tu jaṃghāyāṃ padmasaṃjñakaiḥ || śilpivudvyā prakartavyaṃ padmākhyaṃ kamalaṃ yathā | śrīkaṇṭhaṃ sampravakṣyāmi prāsādaṃ vahudhā sthitaṃ || dikṣu bhadrāṇi kāryāṇi tathā caiva vidikṣu ca | 237a) ekaṃ dvitrikapolāni racanāracitāni ca || antare tu kapolānāṃ sāśrayaḥ parivartayet | rathakākāraṃ sadṛśāḥ kartavyāsmaśrayastathā || vṛttavantu prakartavyaṃ śrīkaṇṭhannāmanāmataḥ | iti leśena gaditaṃ tatorddacchaṃdalakṣaṇaṃ || maṃjarī vartanāṃ vakṣve grīvāmalakra lakṣaṇaṃ | śikharaṃ vedavat kṛtvā vedāśraṃ vedavad bhavet || kaṇṭhaṃ bhāgena kartavyaṃ sārakaṃ tadvayocchritaṃ | cūlakaṃ bhāgamānena liṅgākāraṃ vivartayet || cūlakaṃ kuṃbha sadṛśaṃ padmāṅkaṃ mātulaṅginaṃ | caturguṇena sūtreṇa triguṇānāṃ tu vartinaṃ || sārddha dviguṇa dehānāṃ triguṇena tu vartanaṃ | sārddha dviguṇa sūtreṇa dviguṇasya tu saṃvṛttiḥ || samāśritya śridehānāṃmevameva vivartanaṃ | skaṃdhe tu daśadhā bhakte pañcabhaktetha vā punaḥ || dvibhāgabhāgahānyā tu skandha vistāramādiśet | 237b) vartitaṃ pañcabhiścātha vaidī vistāramīritaṃ || dvibhage mekabhāgaṃ vā navadhā tadvibhājayet | jaṃghocchrāyaṃ tathā bhaktyā kapotādvedikāvadhiḥ || bhāgaṃ bhāgaṃ parityājyaṃ vistārādurcchayāstathā | gaṇitenātha vā hrāsastacca trairāśikena tu || khaṇḍiyo vāpi bhāgena viṣamāsān prakalpayet | bhāgabhāgaparityāgā cchilpivudvyāvinirdiśet || śūlāgraṃ naiva kartavyaṃ śūlāgraṃ kṣayakārakaṃ | śukā * sa vṛti kāryā vinā skaṃdhena ṣaṇmukhaṃ || nīlotpala dalaṃ prakhyaṃ nāśāyāḥ saṃvṛttiḥ smṛtāḥ | kaṇṭhaṃ vedyarddhataḥ kāryaṃ sārakaṃ pañcabhāgikaṃ || bhāgadvayena sārddhena kaṇṭhakāccūlakonnatiḥ | vistṛtaṃ ca tribhāgena kāryaṃ vā liṅgamānataḥ || tadvadbhāgadvayaṃ tasya viṣṇubrahma samaṃ bhavet | viṣṇurdvasārake kṣipyaṃ sārddhabhāgonnatiṃ bhavet || evamākāśaliṅgantu kathitaṃ kṛtikāsutaḥ | 238a) vinālakṣeṇa kartavyaṃ pratiṣṭhāpyaṃ tu liṅgavat || valabhyāṃ keśarī kāryaḥ śaṅkarasya vṛṣastathā | karīśriyāyāḥ kartavyaḥ sūryasya kamalantathā || nāsikorddhena yatnena svāyudhaṃ sārakopari | bhāgatrayena kartavyaṃ sārakasya pramāṇataḥ || śaṃkarasya triśūlantu devatānāṃ viśeṣataḥ | cakraṃ hare tu lokeśā svāyudhaṃ parikalpayet || netādrirandhrabhāgena vistārātmaṃjarī gatā | candraśālā prakartavyo sthirasyā pādanāya tu || bhūkampādyermahāvātaiḥ prāsādā na pataṃti ca | dhvajādhāra prakartvyo vedikādaṇḍamānataḥ || kanyasānāṃ sarāṃsena hīnāṃ bhittiḥ prakalpayet | garbhaṃ vadādhikaṃ kāryaṃ na liṅgaṃ laghutānnayet || liṅgamānena pīṭhasyā dvārapīṭhasamaṃ bhavet | liṅgacchāyā padā pīṭhe krāntā doṣo tadā bhavet || pīṭhacchāyā tathā liṅge sankrāntā mṛtyudā nṛṇāṃ | tasmāt sarvaprayatnena samaṃhitaṃ || 238b) ādye nādye ca rudrāśaṃ hrāsayedvarddhayed vidhiṃ | ato viṣayā vṛddhi hrāsau kuryāt surārcite || tadevamarcācchedena piṇḍikā pakṣa vistṛtiḥ | pramāṇasāmyānna cchāyā laṃghanaṃ syāt puraḥsaraṃ || bhittervasvaṃ śataḥ kāryaṃ suṣiraṃ vistṛtaṃ dvidhā | tatopi dviguṇocchreyaṃ dikṣu devālayaṃ bhavet || dvāravistārapādena dvāḥ śākhya vistaraṃ mataṃ | ūrdhvādho duṣvaraṃ kāryaṃ hrārārdhena ṣaḍānana || śākhāpādena dvāreśā ucchrāyena prakalpayet | pūrve naindrī mahākālā nandī vedakṣa śākhagaḥ || dakṣiṇadakṣaśākhasthā bhṛṅgī darbha tathottare | paścimadvāraśākhāyāṃ dakṣiṇāyā vṛṣannayet || ṣaṇmukhaṃ cottarasyāṃ tu svadhunī cottare sadā | yamunā vāma śākhāyāṃ uttaradvārasaṃsthitā || padmaśragdāma hastāśca tathā kalaṣapāṇayaḥ | puruṣāstatra kartavyā striyo bhūṣaṇabhūṣitā || 239a) vīṇā hastā tu gandharvā mālā vidyā dharāstathā | gohasti vājiyugmañca tathā maivādi yugmakaṃ || jyeṣṭhānāṃ navaśākhantu saptaśākhaṃ tu madhyamaṃ | pañcatriśākhamadhamaṃ dvāraṃ kāryaṃ vibhūtidaṃ || patra svastika vallībhiḥ dvāraśākhāṃ vivartayet | śākhā vistārataḥ kāryaṃ vāhulyaṃ tu tadarddhataḥ || dvārāgre cārddhacandrantu vāhulyantu tadarddhataḥ | iridvāraṃ samākhyātaṃ sāṃdhāre vānyataḥ śṛṇu || viyadindrāṅgulai jyeṣṭhaṃ paṃktihānyā tu saptakaṃ | adhamaṃ dvāra vistāraṃ viṣaya hyāṃgulai hitaṃ || ucchritaṃ dviguṇaṃ kāryaṃ vistṛtestu ṣaḍānana | śākhādumbaravinyāsaṃ kartavyaṃ svapramāṇataḥ || gaṇeśo duṃbarikāyāṃ grahāṣṭaumyatarastathā | tathā nāṭyeśvaraṃ kāryaṃ vālmīkavyāsasaṃyutaṃ || dvārāgre cārddhacaṃdraṃ tu dvāravistārato hitaṃ | sārakāḥ parataḥ kāryāḥ kapicchākhyāḥ ṣaḍaṃśataḥ || śākhāyāścārddha deśe tu kartavyaṃ cāgalaṃ hṛdaṃ | 239b) liṅgānāṃ pīṭhadhāmnāñca gaṇanā ca dhvajā yunā || śuddhiḥ prayatnatau nyeṣā dvārāṇāṃ tu svarā yunā | śayanāsanayānānāṃ sādhanaṃ bhūtasaṃjñakaiḥ || vāpīkūpataḍāgānāṃ śuddhiragnyā yunāhitā | sthairyaṃ dāhaṃ mahādhairyaṃ daityaṃ yata saṃcayaṃ || kleśaḥ sarvārtha samprāptirvyādhiścaiva dhvajādiṣu | dhruvamāghāyanaṃ dāhāccāṭanaṃ pañcatā kramāt || bhūtajānāṃ guṇāḥ proktāḥ agnāyūtāṃ nigadyate | jñānaṃ vā saṃkṣayaṃ ceti vakṣyāyānāṃ guṇāḥ smṛtāḥ || striyo dhanaṃ samṛddhi ca patitva gahitaṃ tathā | viṣadaṇḍamahābhūtiḥ phalasapta svanod bhavaṃ || ityevaṃ pratibhāgaṃ tu jñātvā jñātvā samācaret | liṅgārthā dvāra pīṭhānāṃ gṛheṣvapi bhāgādhikaṃ || āyadānaṃ prakartavyaṃ nyūnatvaṃ vā prakalpayet | āyuśuddhi yathā jāyet tathā śuddhi samācaret || nakṣatraṃ nādhikaṃ nyūnaṃ dvāraṃ taṃ parivarjayet | 240a) kavādau yatnataḥ kāryau hṛdadāru samudbhavau || kūjanvītkāra sahitau tathā vasvayamurddhatau | kapāṭau yatnataḥ kāryau vahu khaṇḍau gṛhe tathā || valipīṭha tathā kāryaṃ mūlāyatanasammitaṃ | sa triśūlāṃ vṛṣākā vā dhvajayaṣṭiṃ prakalpayet || śikharasya caturthāśāt kalpayet tatpradakṣiṇāṃ | mukhye devālayārddhena tryaṃśena caraṇena ca || kanyasādi vibhāgena tato devālayāni ca | prāsādābhi mukhānyeva kartavyāni ṣaḍānana || paṃcālayānsamārabhya yāvaccaiva śatāvadhi | mūlaprāsādarūpeṇa gaṇāyatana kalpanā || prāsādāgre maṇḍapānāṃ vibhāgaṃ leśataḥ śṛṇu | caturdvāre tu prāsāde datvā maṇḍapā matāḥ || ekadvāre prakartavyaṃ eka eva tu maṇḍapaḥ | garbhastu pakṣayoḥ kṛtvā caturvaktre gṛhe hitaṃ || evaṃ prayatnataḥ kuryāccaturmukhamaṇḍapāḥ | garbhaṃ bhityanta śuṣirāt samastādvā vivartayet || 240b) samastaṃ pakṣayoḥ kṛtvā dairghyaṃ tasya prakalpayet | dairghyāntrāṃśa vihīnaṃ tu vistāraṃ maṇḍape hitaṃ || ekavaktrasya vinyāsastrivaktrasyāditaṃ purā | stambhato maṃḍapānāṃ ca saṃjñābhedo nigadyate || haraḥ śivastathānanto padmo devaḥ śikhī śaśī | priyo mahāpriyaśceti navaproktāstu maṇḍapāḥ || niyojyāḥ kanyasānāṃ tu dvādaśebhyo vivṛddhitaḥ | madhyamānāṃ punarvakṣe vasunetrorddhataḥ śubhaḥ || sunandā nandanaścaiva variṣṭā varadastathā | viśālaśca suśīlaśca śrutīśi haritadakau || madhyamānāṃ vivṛdvyā tu ṣaṭcatvāriṃśa dantikāḥ | jayaśca jayabhadraśca vuddhivuddhi varastathā || ānando nandanaścaiva puṣpa bhadrotha puṣpakaḥ | rudraścaiva vivṛddhyā tu catuḥṣaṣṭhāntikāvadhi || digaṣṭa ṣaṭ catustambhā maṇḍapāmiśrakādhamāḥ | śukanyasāgrato devo stambhā dvau ca kumārikā || 241a) punareva pravakṣyāmi narānāṃ gṛhalakṣaṇaṃ | rājñāṃ hastaśataṃ sāṣṭaṃ sā padaṃ dairghyato gṛhaṃ || vistārāt pādahrāsaśca madhyapañca gṛhāṇi ca | pratyekāṣṭakasaṃ * * * * * pūrvato hitāḥ || dikṣutorddhena koṇeṣu gṛhāṇi parikalpayet | catuḥśālāni pañcaiva dvitrikānyatha vā labhet || pañcaviṃśati gṛhāṇyevaṃ śuddhāni kathitāni ca | dvāsaptateḥ saptahānyā pañcamūlāni kīrtitāḥ || digvidikṣu tathānyāni kartavyā kośa rakṣaṇe | vedaṣaṭkādrasāpāye pañcamadhye gṛhāni tu || dikṣu dvai saptahānyā tu koṇādvā pūrvavannava | ekaśālādi bhedena vahutvānna pradarśitāḥ || pūrvarājagṛhaṇyāhuḥ sa viśeṣa nigadyate | caturhānyā catuḥṣaṣṭi gṛhāṇi pañcavartayet || purohitadvijātīnāṃ yaṣiṣṭāṃ parikalpayet | catuḥśālāni sarvāṇi śālindāni ṣaḍānana || netrārmitāścaturhānyā dvija?pañcagṛhāṇi tu | 241b) rājanyādi trayāṇāṃ tu dvitri *? rya gṛhāṇi tu || tridyekaparihānyā tu mūlapañca gṛhāṇi tu | tadāṣṭāṃśaṃ vinādi tadarddhāt koṇato bhavet || devāgāraṃ sa daiśānyāṃ sabhāsthānaṃ ca pūrvagaṃ | pāka sthānaṃ tathāgneyyāṃ śayanaṃ dakṣiṇā diśi || tathāvāntaḥ pūrantatra kartavyaṃ nānyathā hitaṃ | malāpāyaṃ tu rākṣasyāṃ teṣkāgāraṃ? paścime || vāyavyāṃ kaḍana sthānaṃ tathā copaskarācitaṃ | koṣāgāraṃ tu saumyāyāṃ maṃkṣepāt kathitaṃ mayā || catuḥśālaṃ gṛharājñā madhye tasya vyavasthitaḥ | triśālaṃ vā dviśālaṃ vā naikaśālaṃ nṛpe gṛhaṃ || nandyāvarte susthire vā navamaṃ cāśa vīthikāḥ | antarvahiśca kartavyā kartavyā coparistathā || kāryaṃ hiraṇyanābhākhyaṃ hīnamūtraraśālayā | pūrvaśālā vihīnaṃ tu sukṣetraṃ vṛddhidaṃ nṛṇāṃ || vivā dakṣiṇayāśālā cūllīduḥkhaṃkaraṃ sadā | 242a) śālāpaścima yāhīnaṃ yakṣaṣyaṃ? mṛtyudaṃ nṛṇāṃ || yāsāmādhya samāyuktaṃ siddhārthaṃ tu siddhisālakaṃ | udakaprādīsamāyogādyamaśvaryaṃ mahānta kṛt || prāk dakṣiṇā *? daṇḍākhya puṃsāṃ daṇḍa samaṃ bhavet | udakaṃ paścimayā yuktaṃ vātākhyaṃ kalaha priyaṃ || pūrvapaścima * * * * * * * * * * * ? | udakadakṣiṇaśālābhā kadākhyaṃ tu vi * *? kṛt || gṛhodbhavāṅkarāśiñca vasubhaktastu kārayet | ṛkṣoddhṛtye bhavedṛkṣa ṛkṣādrāśyaṃśakodayaṃ || śataṃ hastān samārabhya śatārddhasapta bhūmikaṃ | dvijālayaṃ pañcabhūmiṃ śeṣāṇāṃ kramaśo bhavet || antyānāṃ bhūmikāhīnaṃ gṛhaṃ māna vivarjitaṃ | yāvat saṃkhyāni vistārādvastādvāstu bhaviṣyati || tāvat saṃkhyānāgulāni saptatyā sahitāni tu | dvārasyo cchrayamānaṃ tu vistārantu tadarddhataḥ || dvāravistāravadbhitti gṛhāṇāṃ parikalpayet | bhūtāditānā rudrākhai strireka tithihāstikaiḥ || vistārāddviguṇocchrāyo vrāhmaṇādi catuṣṭaye | 242b) vasuvat pāda dīrghāṇi vistārā kṛtsamāni ca || alidavāmataḥ * *? śālyato navamāṃśataḥ | sopāna pada vīdeyā'liḍhaṃ bhūmeḥ sadodsamaṃ || taireva gamanaṃkārāṃ aliṃdevāhyatottare | bhūmikānāṃ tathā vāhye'bhyaṃtare madhyatastathā || alindāḥ kalpanīyāstu dārujā bhūmikopari | ūrddhvāgra staṃbha paṃktyā tu yuktā dvāraistathottare || alindāstambha hīnāstustathā pāśraya varjitāḥ | athamāste samākhyātāḥ śvapavādiṣu kīrtitāḥ || punareva pravakṣyāmi dvārāṇāṃ lakṣaṇaṃ kramāt | īśebhayaṃ strī calatvaṃ vijayaśrī pratāpa kṛta || dharmañca kalahaṃ sūryaṃ pūrvasyāṃ dakṣiṇe śṛṇu | dāhaṃ sukhañca duḥkhañca mṛtyuḥ kṣayaṃ suśīlatā || dainyamaśrīdakṣiṇasyāṃ paścimasyāṃ tathostate | 243a) anāpuṣpaṃ vratavandhaṃ kṛṣisaukhyaṃ śasya vṛddhidaṃ || arthakṣayaṃ ca śoṣañca rogamuccāṭanantathā | paścimasyāṃ nigaditā uttarasyā mataḥ paraṃ || kadṛṣyañca prapālane? dhanasamākṣarantathā | dainyaṃ vāyuḥ kṣayaṃ hrāsaḥ saumyayāṃ diksruvoditāḥ || jayamāhendrasaṃjñāstu pūrvasyāṃ yatyaṃ? saṃjñakaḥ | pūṣāgandharvadakṣāṇāṃ paścimasyāṃ tathā trayaṃ || sugrīvaḥ puṣpadantaśca varuṇākhyastṛtīyakaḥ | mukhyabhalvāṭa somaśca saumyāyāṃ tritayaṃ śubhaṃ || īśe tu kṛtikā ṛkṣaṃ parjanya pūrvaphālgunī | jeṣṭājaye viśākhā ca māheṃdre tu vinirdiśet || punarvasustathā sūrye satye'tyeṣāṃ tu vinirdiśet | hastobhaśikhasāṃdrāṃ? * * * * * *? saṃsthitaṃ || anurādhāmni saṃsthā tu viśākhā pūṣṇisaṃsthitāḥ | vitatthe revatī jñeyā mūlameva gṛhakṣate || yama tu bharaṇī viddhi gandharva pūrvaśāṭikā | 243b) aśvanī bhṛṃgadeve tu mṛge citrā samādiśet || maghā tu pitari jñeyādauvāripūrvabhadrakaṃ | pūrvāṣāḍhā tu sugrīve phālgunī puṣpadantake || rohiṇī varuṇe śastā śatākhyā vāsare matā | śoṣe'śvinī tiṣya? roge āṣāḍhānila devatā || svāti nāge tathā mukhya nityamūrtarabhatukaṃ | bhalvāḍheṣubhijiṃnā * * * * * * * * * ? || rākṣasaṃjñaṃ śravaṇaṃ viddhi dhaniṣṭā vāditi sthitā | ditāvuttara bhadrā ca kathitā kṛtikāsuta || candratārānukūlaṃ tu jvāraṃ kā * * * * * ? | * * * * * * * * * * * * * * * * ? || aiśānyāṃ yāga bhavanaṃ caturdvāraṃ hitapradaṃ | tulopatulasaṃyuktamattacāraṇa varjitaṃ || vistārāt ṣoḍaśāṃśe na stambha vistaramādiśet | stambhā chrāyaṃ * * vṛddhā? dvipadaṃ stambhaśāpakaṃ##? stambhādhāraṃ tathā kāryaṃ nirgamaṃ pārśvayostathā | ityetatkathitaṃ samyak prāsādānāṃ tu lakṣaṇaṃ || iti kālottare mahātaṃtre prāsādalakṣaṇapaṭalaṃ || 244a) īśvara uvāca || prāsādāgre'dhivāsaṃ syānna dūre nāpi pārśvataḥ | na pṛṣṭhe nāpi vai koṇe'dhivāsanamaṃḍapaṃ || hāstike viṣkaraṃ kāryaṃ maṇḍapaṃ tu caturmukhaṃ | dvihastavṛddhyā cānyeṣāṃ vyaktāvyaktā bhayātmanāṃ || tadarddhena tu pūrvasyāṃ aiśānyāṃ sthānamaṇḍapaḥ | maṇḍalārthantat pramāṇaṃ saṃvyavasthānameva ca || mūlena saha catvāro maṇḍapāntatra kārayet | mūle catuskarā vedi tathā vasvaṃgulocchatā || vitānaṃ tatpramāṇena kiṃkiṇī jālamaṇḍitaṃ | nāgropaṃcai tatpūrvasyāṃ dakṣiṇasyāṃ mudumvaraṃ || aśvacchamuttarasyāṃ tu plakṣaṃ paścima toraṇaṃ | dhārikaṃ tadva devānnaṃ maṇḍapasya prakalpayet || hāstike pañcahastañca ṣaṭsaptaṃ dvitrihāstike | satryaṃśahastavṛddhyā tu madhyānāṃ dvāra kalpanā || sa pādahasta vṛddhyā tu jeṣṭhānāṃ toraṇaṃ hitaṃ | hastamātraṃ trihastānta toraṇaṃ bhūmigaṃ bhavet || 244b) tryaṃśavṛddhārddhamānena pādārddheṇa pareṇa ca | ucchrāyasya pramāṇena vistāraṃ nānyathā hitaṃ || aṣṭāṃgulaṃ mataṃ śalyaṃ yāvadvai ṣoḍaśā vadhiṃ | vistāraṃ tadvadevā tu śākhāsyāddumvare tathā || vistārāt pañcamāsena pakṣamūlāni vartayet | madhye pūrvasaṃsthe tu svastikaṃ dakṣiṇe sthite || utpalaṃ vāma saṃsthe tu padmaṃ paścimasaṃsthite | śākhādho dvārapālāstu kartavyāḥ pūrvavat stataḥ || saptahastāḥ patākāsya saptamāṃśena vistṛtāḥ | lokapālānuvarṇena navamā tu himaprabhā || śitaraktādi varṇena pañcahastā prajāḥ smṛtāḥ | tripañcadaṇḍahastastu vaṃśajaiḥ saṃyutāni tu || aṣṭamūrtyātmake nyāse nava kuṇḍaṃ prakalpayet | hāstike hastamātraṃ kuṇḍantu parikalpayet || tatoccāṅgula vṛddhyā tu śeṣeṣu kramaso bhavet | navamaṃ kārayet kuṇḍaṃ vedīśaṃ kuṇḍamadhyamaṃ || saptaviṃśati darbhaistu vistarā vāhya mātragāḥ | 245a) hastārddhā samidhāḥ śastāḥ palāśārkāttha pippalāḥ || apāmārgātha khadirāḥ śamīdūrvāndaṃ varātmakāḥ | śāṣṭottaraśataṃ yatnādaikakānāṃ prakalpayet || vāhyamātrāḥ paridhayo vṛttā vā kṛttikāsutaḥ | āsanaṃ vyaṃjanaṃ caiva śrūkśrūvā vagni bhājanaṃ || arghapātra dvayaghaṇṭā pādyañca dhūpanaṃ tathā | ghṛtaṃ tilāśca dāruṇe vrīhayaḥ puṣpasaṃcayaṃ || dhūpaṃ vilepanaṃ mārjyaṃ sāṣṭāṅgaṃ pañcagavyakaṃ | pratikuṇḍe tu dātavyaṃ dīpāśca vahavastathā || snānārtha mṛttikāgrāhyā kaṣāyaṃ toyasaṃcayaṃ | auduṃvara vaṭāśvatthamāmrajālbūlakasaṃbhavaṃ || tīrthavalmīkaśarajā kṣetra madhyāt gajāhvayāt | nadīnagasamudbhūtā rocanāhimacandanaṃ || naivedyāni vicitrāṇi suśuddhāni vahuni ca | tadvat pānāni ramyāni khaṇḍakhīramayāni ca || bhadrapīṭhaṃ prakartavyaṃ sārakāṣṭha samudbhavaṃ | 245b) dviguṇa brahmṇa bhāgāt vistṛtaṃ kamalāṅkitaṃ || sa nālaṃ tu catuḥpādaṃ mekhalādhārabhūṣitaṃ | khaṭvāñca tūlikāṃ tadvadekahastārddha vistṛtāṃ || sa paṭāṃsopadhānāñca paryaṅkañca pataṅgṛhaṃ | darpaṇaṃ samaraṃ cchatraṃ vyaṃjanaṃ pāduke tathā || khaḍgañca churikā caiva kheṭakaṃ śamaraṃ dhanuḥ | karpūrabhājanaṃ hema śalākā dvitayantathā || dārvā?sthālī mārjanī ca yantrikā peṣanī tathā | ulūkhalaṃ ca mūṣalaṃ tathā cābharaṇāni ca || gṛhopakaraṇānyanye hematāramayāni tu | arghapātra trayaṃ hemaṃ tārajaṃ tāmrasaṃbhavaṃ || uttamaṃ madhyamaṃ caiva adhamatāmrasaṃbhavaṃ | dvādaśāṅgulavistīrṇaṃ pādyapātraṃ tathā bhavet || hemamabhyaṅga pātraṃ ca tadvacca madhuparkajaṃ | hemajaṃ śivakumbhantu śivāstra kalaśantathā || tāmrajādityutīnāṃ tu kalaśā na daśakalpayet | dvāre dvau dvau tu dātavyau sa vastrau puṣpasaṃyutau || śāntikumbhāṣṭakaṃ tadvadvedikātikasaṃsthitaṃ | 246a) snānārthaṃ gaḍukā kāryāḥ saptaviṃśatpalānugāḥ || nitye naimittike śastā athavāṣṭa śatāṅkitāḥ | sarvoṣadhau haridrā ca gandhagandhāna sarṣapāḥ || lājātīrthodakādīni snānāni vividhāni ca | maṇḍalārthantu karaṇī khaṭikāṃ ca rajāṃsi ca || tatra kūrmaśilāgrāhyā brahmāddvikalādhikā | samantāccatuśra tu navakūpasamanvitā || kūpikādvyaṃgulā kāryā vistṛtārddhagabhīrakaṃ | arddhapādamaṣṭāśaṃ brahmabhāgantu nikṣipet || tatra brahmaśilāmadhyesthi catvaṃ yena jāyate | tena kūpeṣu yatnāni nyastavyāni ṣaḍānana || pūrvavajraṃ tataḥ sūtramindranīlaṃ tu dakṣiṇe | nīlantu mauktikaṃ caiva puṣparāgaṃ samīraṇe || padmarāgaṃ tu vaiḍūryaṃ pūrvataḥ kramaśo nyaset | hemaṃ tāmraṃ tathā lohavaṅgatā rāvakūṭajaṃ || dya?nināpannagaṃ caiti lohāṣṭau pūrvato nyaset | tālaṃśilā tathā kākṣī hema mākṣika sūcakaṃ || 246b) suvarṇagairikāceti gandhakamabhrakantataḥ | uśīramatyūtākrāntāśoṇaṃ candanameva ca || agarumāri vā kuṣṭhaṃ tathaiva śaṃkhapuṣpakā | vrīhigodhūmamāyīśca tilāni padmameva? ca || yavanī vāraśyāmākā vrīhayaḥ pūrvato nyaset | kūrmapṛthvīṃ tathā padmaṃ hemajaṃ śukramadhyagaṃ || ratnābhāve nyased vajra lohābhāve tu kāñcanaṃ | vījāṃ bhāve yavāḥ śastā dhātva bhāve tu tālakaṃ || auṣadhīnāma bhāve tu sahadevā vinikṣipet | sarvā bhāve tu dravyānāṃ rasaṃ kūpeṣu vinyaset || paṭkhaṇḍaṃ pāyasaṃ ca * * * * * * ? lālasaṃ | mūrtidharo na vaktre yugmaṃ jāpināṃ tacca deva hi || vastrayugmaṃ guro deyaṃ paṭṭa khaṇḍādi saṃbhavaṃ | kuṇḍabhau cāṅgulīye ca mūrtipeṣu pradāpayet || dakṣiṇo dvārakāle tu hemapātra dvayahitaṃ | śalāke hemaje śaste caturaṅgulamānataḥ || mukuṭaṃ caiva keyūrau kuṇḍale vaṭukau tathā | 247a) muktāvalī ca rasanā gurordeyā prayatnataḥ || sahemāṃ ca savāsāṃ ca gāmekāṃ lakṣaṇe gurauḥ | liṅgapīṭhaśilānāṃ tu lakṣaṇeti yugāntrayaṃ || adhivāse dvayaṃ cānte hemālaṅkārasaṃyutaṃ | rathaṃ tu rathayātrāyāṃ nānāvastravibhūṣitaṃ || vuddhadaiśca marairyuktaṃ kiṃkiṇīdāma maṇḍitaṃ | rathayātrā samārabhya pratiṣṭhānte samāsataḥ || vastra hemādi ratnāni bhūrdantī dāpaye guroḥ | jāyināṃ mūrtipānāñca sādhakānāñca dāpayet || yathā yogyānusāreṇa vittasāṭhyaṃ vivarjayet | vastrakāñcana pātrāṇi kḍipredranna karambakaṃ || rathabhramaṇakāle tu nānātodyaṃ samācaret | pitṛpitāmahāṃścaiva tathaiva prapitā mahān || putrān pautrān prapautrāśca tārayentūraghoṣataḥ | auṣadhyo vrīhayo vṛkṣādhātavotha phalāni ca || devadevopayuktāni padaṃ gacchatyanāmayaṃ | iti kālottare mahātaṃtre'dhivāsanapaṭalaḥ || 247b) īśvara uvāca || susnātaśca viśuddhātmā krodhapāruṣya varjitaḥ | mūrtipairguruṇā kāryaṃ pāpād devālayaṃ kramāt || ācāryaṃ pūjayet pūrvaṃ pūjayecchivavat tataḥ | mūrtipāṃśca krameṇaiva tathā vai mantrajāpinaḥ || nāṃdīśrāddhaṃ tataḥ kāryaṃ deśikairdīkṣitai ratha | evaṃ kṛtvā vidhānena kankaṇaṃ tasya vandhayet || mahāpāśupatāstreṇa śatajaptena hemajaṃ | paṭṭavandhaṃ prakartavyaṃ guruṇā tasya tena tu || śuddhakāyena guruṇā nyāsaṃ kṛtvā tu pūrvavat | pūrvādi kramayogena dvārapālān pūjayet || kumbheṣu toraṇānyevaṃ vaktrestatpuruṣādibhiḥ | praviśet paścimaiva vighnānucchādayet tataḥ || upaviśyāsane śuddhe piṇḍadāhaṃ tu kārayet | sakalī karaṇaṃ paścāt manasayāgameva ca || sarvatatvamayaṃ hastaṃ kartavyaṃ kṛtikāsutaḥ | sthānaśuddhi sutaḥ kuryād dahanāpyāyanena tu || samprokṣapañcagavyena tathā cārghādakena tu | 248a) astreṇavikarakṣepaṃ rākṣasādvaruṇāntimaṃ || kṣepasya saṃhyatiḥ kāryā ca maraṇe śivāsinā | īśakoṇe vedikāyāṃ śivakumbhaṃ prapūjayet || taddakṣe cāstrakalasaṃ saṃveśyaṃ dvārasaṃmukhaṃ | tataḥ saṃpūjya lokeśān kuṃbhasthān śāstravāhanāt || patākāḥ śaktimaṃtraiśca dhvajīśca vadanaistathā | teṣudhārāvaṭīdeyā tataḥ kumbhau prapūjayet || pūrvavadyoga paṭṭena gaṇeśaguru pūjanaṃ | āsanaṃ śuddhavidyāntaṃ mūrtimūrtyantagānnyaset || parasyā vāhanaṃ kuryād vyāpakasya ṣaḍānana | mudrāvandharūpakaṃ ca pādyamācamanīyakaṃ || arghapradānaṃ kartavyaṃ snānaṃ caiva vilepanaṃ | pūjanaṃ gandhapuṣpādyai vaktrāṅgā caraṇantathā || dīpamālā gato deyā naivedyaṃ pānakāni ca | tata ācamanaṃ deyaṃ saṃpūjyañca japantathā || tataḥ saṃpūjayaidbhaktyā homāgāraṃ tato vrajet | astrellekhanaṃ kāryaṃ varmaṇābhyūkṣaṇaṃ tataḥ || 248b) jñānānalaṃ vinyaset tatra sūryāyutaṃ samaprabhaṃ | hṛtpuṇḍarīka madhyāntu sausumne na yathā sakṛt || tena vinyasta mātreṇa sarvakarmāraho bhavet | garbhādhānādikaṃ karma niṣkṛti cāpya paścimaṃ || jñānānilāgni purataḥ kalānārghanti ṣoḍaśī | nitye naimittike kāryaṃ kāmye jñānānalārcanaṃ || sakṛtprokṣaṇamātreṇa śrukasaṃskāraṃ kṛtaṃ bhavet | evaṃ ghṛtasya kartavyaṃmarghapātrodakena tu || sarva saṃskāra sampannaṃ sarvakarma karo bhavet | pūrṇāhuti pradānañca kartavyaṃ dhāraṇānvitaṃ || varvarthaṃ? dhūpadīpārthaṃ mudvatyā'mnaṃ tu rakṣayet | pūrvoktena vidhānena śivasaṃpūjya bhaktitaḥ || puṣpārghagandhadhūpaśca pūjayen mudrayā saha | śivavaktrāṅgasaṃyuktaṃ tarpayecca ghṛtena tu || tataśca mūrttipai homaṃ kartavyaṃ tu svakāsanaiḥ | homaṃ nivedayitvā tu pāpādvai snānamaṇḍapaṃ || vedī dvayaṃ prakartavyaṃ prayatnāt snānamaṇḍape | 249a) snānantu prathamāyāṃ tu lakṣmakliptistatonyataḥ || śilpidauṣa nivṛtyarthaṃ snānaṃ mṛdbhaśmago mayaiḥ | kaṣāye gandhatoyai śivāstreṇa ṣaḍānana || saṃpūjyagandhavastraipuṣpe nānā vidhaistathā | tatoddhṛtyavidhānena vedikāyāṃ tu sthāpayet || tūlikopari cottānaṃ kṛtvā lakṣaṇa muddharet | liṅgauchraṇva vikārāśaṃ tribhaktaṃ bhāgasātanāt || rekhāntaruntu liṅgānāṃ sarvasādhāraṇamataṃ | caturviṃśāṃ śato vātha liṅgo cchāyāt sa vistaraṃ || yavāṣṭakottame liṅgaṃ rekhā gambhīra vistṛtā | sa rekhalakṣmavistāraṃ jyeṣṭharudrāṅgulātmakaṃ || lakṣmarekhā samutkāryā pakṣarekhā tathā punaḥ | kanyase saya vā rekhā navamāṃsādvināhitā || rudrabhāga vikārāga santyājyaṃ bhāgapañcakaṃ | rudrabhāge rudrabhāgaṃ vadhnāthi? nayanairbhajet || sa tribhāgaṃ sa pādañca sārddhaṃ digbhāgamunnataṃ | lakṣaṇaṃ kathitaṃ samyaka anādyādāsurārcitaṃ || 249b) tadarddhātpakṣna rekhābhyāṃ nirgataṃ cānyathā bhavet | vasurandhrāgni bhakte tu lamvoṣaṭṭa uragaiḥ kramāt || bhāgadvayai na sārddhe na surādyād yesu siddhidaṃ | athavā kṛtti bhakte tu tyaktvā bhāgadvayaṃ hyathaḥ || randhrārkendraiḥ kramāt pakṣau sarvasādhāraṇa trayaṃ | rekhābhyāṃ saṅgamaḥ kāryo nāgapāśamathāpi vā || bhāga pramāṇaṃ ṣaṣṭhe tu yavākāraṃ kvacidvitaṃ | pakṣahīnasapakṣaṃ vā gajākhyāṃ saptame hitaṃ || ekarekhaṃ susaṃpūrṇaṃ viṣṇubhāgāvasānikaṃ | lamvarekhā tridhākāryā prathame dvitīyetha vā || lokapālāccite liṅgaṃ pakṣarekhāratāraṇaṃ | sahaśrāṅkaṃ same proktaṃ yavāṅgaṃ vāṅgaṃ lakṣaṇaṃ || dṛgunmīlanamarcāṇāṃ sa bhadramabhayātmanāṃ | navāṇe ratnaje liṅge na lohe pārthive tathā || kiṃtu pakṣe prakartavyaṃ na tu gandhod bhavo bhavet | piṇḍikāyāṃ bhagākāraṃ lakṣaṇarandhramadhyagaṃ || 250a) guruṇā cāṅkite pūrva tataḥ śilpī samuddharet | kṛte tu lakṣaṇo dvāre pūryaṃ mṛtyujayena tu || ghṛtena madhunā yasmāt saṃsnāpyaṃ bhadrapīṭhagaṃ | pañcagavya kaṣāyaiśca mṛdbhiḥ sugandhasañcayaiḥ || phalapuṣpādikaiśca vakṣyārādyaiḥ kalaśāṣṭakaiḥ | vileparaktacandrākhya raktavastreṇa veṣṭayet || piṇḍikā ca śilā tatra saṃsnāpya ca vilipya ca | argha datvā tu tilakaṃ rocanā yā tu kārayet || dūrvāṃkurāśca siddhārthā mūrdhni deyāḥ śitā kṛtāḥ | ratheṣu yantritaṃ kṛtvā purabhramaṇamācaret || puṣpahemasamāyuktaṃ kṣipedratna karambakaṃ | yajamānaḥ sa patnīkaḥ sarvabandhuragunai vrajet || pade padeśca medhānāṃ koṭīnāṃ phalamāpnuyāt | pañcavātakino ye ca te yānti paramāṅgatiṃ || yāgamaṇḍapa dvārāgre pūrvasyāṃ saṃpraveśayet | bhadrapīṭha sthitaṃ kāryaṃ śayyāmāstarayet tataḥ || pūrvasyāṃ dakṣiṇasyāṃ vā śirastasya prakalpayet | 250b) ghṛtakṣaudra samaṃ pātraṃ padbhyāṃ kumbha śiro hitaṃ || gṛhopakaraṇayaṃtu prāguktaṃ tatprakalpayet | nivedya bhogān datvā ca tato mūrtiṃ tu vinyaset || vrahmāto rudrabhāgaṃ tu mūrtinyāsaṃ prakalpayet | kṣmāmūrtiradhiyastatra sarvaśaḥ parikīrtitaḥ || mantreśvaraḥ śikhaṃḍī ca mūrti yena trayannyaset | rudreśānaśca śrīkaṇṭhe nyastavyaṃ vahni mūrtinā || yajamānaṃ paśubhṛt trimūrti guruṇā nyaset | arkāgraścaika rudraśca nai-ṛtasthena yojayet || jalaṃbhavameka netraṃ tu yomekatra yojayet | vāyurīśaḥ śivottama vāyustha guruṇā nyaset || indraścaiva mahādevaḥ sūkṣmastatra maheśvaraḥ || uttarāśāsthite naiva guruṇā tṛtayaṃnnyaset | khaṃbhīmaśca tathānanta īśagena trayannyaset || nyastavyaṃ brahmabhāgena ātmatatvā valambanaṃ | tathaiva viṣṇu bhāge tu vidyā tatvāvadhiṃ * *? || 251a) * *? bhāge tu vinyasya śivatatvāya gocaraṃ | pīṭhe kramāntu saṃyojya ātmavidyātha gocaraṃ || mūrti vā pañcadhā yojyā saṃkṣāvādi dahanānilā | khañca vrahmā dayaścaiva mūrtipāḥ * * * * * ? || mūrti mṛttīṃśvarāścānye sadyojātā dayaḥ kramāt | yo yārcā sthāpanai cāṣṭau pravakṣyāmānupūrvaśaḥ || dhārikā dīpti matyugrājyānsācaitā * * * * ? | dhātrīribhī? ca vāmādyā mūrtye śatve vyavasthitāḥ || vāmādyā pañcadhā yojyāḥ saṃkṣepāt kathyate mayā | vāmā jyeṣṭhā kriyā caiva jñānī cecchā tu pañcamī || vinā * * * *? pañca kathitāḥ niḥkale sthitā | ugrāccānāṃ pravakṣyāmi mūrtinyāsaṃ krameṇa tu || tamākhyā ghorasaṃjñā ca mohākhyā rati saṃjñakā | apajvarā pañcamī tu mū * * * * * * * ? || saṃveśaścāntaka caiva mohakṛdravināyakaḥ | diptirugraḥ pañcamastu pañca mūrtīśvarāḥ smṛtāḥ || aṣṭapāpañca pāvātha? mūrtinyā santu kārayet | 251b) * * * * * * śāntaṃ guruṇā tadanu gandhayet | sādhāraṇena mantreṇa praṇavena śivena vā || evaṃ kṛtvā yathā nyāyaṃ pūjayet kṣayamādibhiḥ | nirodhañca nirāyinyā ka * * * * * * * ? || trināḍi kalpanaṃ kāryaṃ devatā tritamunnyaset | evaṃ krameṇa kartavyaṃ tarpayet mūrtipaiḥ saha || digvidikṣu krameṇaiva brahmāṇāṅgā * * * * ? | samayaṃ vātha nigarbhaṃ japaṃ kāryaṃ tathāparaiḥ || sa garbhaṃ dhyānasahitaṃ nigarbhaṃ kevalaṃ japet | mahāpāśupataṃ pūrvaṃ aghorāstrantu dakṣiṇe || * * * * * * * *? brahmāstraṃ paścimāṃdiśi | evaṃ krameṇa kartavyaṃ astrajāpantu ruttamaḥ || bhūtinā ca tilairevaṃ prākāraṃ parikalpayet | śāstrā * * * * * *? lokeśān prakṣivāpayet || evaṃ kṛtvā yathā nyāsyaṃ tato homaṃ samācaret | mūrti mūrtīśvarai caiva tathā mūrti maheśvare || ekaikasya śataṃ homyaṃ ghṛtāktena tilena tu | 252a) ātmatatvaṃ tathātmāntaṃ vidyāvidyāntagocaraṃ || rāgāntaṃ śivatatvaṃ tu tritatvaṃ brahmaṇe nyaset | ātmatatvaṃ niyatyantaṃ vidyā tatvaṃ kalāntimaṃ || śivākhyaṃ śuddhavidyāntaṃ viṣṇubhāge tritatvagaṃ | ātmatatvaṃ tathaiśāntaṃ vidyākhyaṃ sakalāvadhi || śaktyantaṃ śivatatvaṃ tu rudrākhye tu tritatvakaṃ | evaṃ vai pratimāyāntu tritatvaṃ pratikalpayet || ātmākhyaṃ nābhiparyantaṃ vidyākhyaṃ tāluni sthitaṃ | śivākhyamastakāntantu pratimāyāḥ prakalpayet || ātmavidyādvayaṃ pīṭhe tathaiva pariśodhayet | ādhārabhūtāṃ kūrmākhyāṃ tathopari ca śodhayet || nyāsahomādibhiścaiva mūrtipaistatvako vidaiḥ | kartavyaṃ saptarātrantu pañcarātramathāpi vā || trirātramekarātraṃ vā tadadhau naiva kārayet | mahotsavaśca kartavyā homapūjājapastadā || lokeśānāṃ valirdeyaḥ kulmāṣadadhi vistaraiḥ | 252b) iti kālottare mahātaṃtre adhivāsanapaṭalaṃ || īśvara uvāca || vyaktāvyaktābhayānāṃ ca pratiṣṭhā kathyate dhunā | sthāpanaṃ caiva dvārādaupyānādau sthiti sthāpari || austhāpanaṃ tu jīrṇānī vyaṃsā?dīnāṃ viśeṣataḥ | āpai sthāpanaṃ punasteṣāṃ pratiṣṭhā pañcadhā matā || calācalasya vakṣyāmi pratiṣṭhā krauñca sūdana | kṛtāhnike na gaṃtavyaṃ prāsāda maṃtramuccaran || vighna proccāṭanaṃ kāryaṃ tatra pāśupatena tu | brahmasthānañca saṃtyajya yavamarddhayavaṃ kramāt || uttarādiśimāśritya tatra kūrmaśilā nyaset | na madhye sthāpayedvevaṃ vyaktāvyakto bhayā kṛtiṃ || naivamadhya parityajya sthaṃpanaṃ sukhadaṃ triṣu | kiṃtvatra yavamātreṇa cālanāt sukhamaśnute || pārthivaṃ vījamuccārya tatra kūrma śilā nyaset | ratna nyāsaṃ tataḥ kāryaṃ pāyasenopalipya ca || netra paṭṭena saṃsthādya rakṣā kuryācchivāsinā | 253a) tato liṅgāntikaṃ gatvā bodhayitvā maheśvaraṃ || labdhānujñena guruṇā cālayecchilpibhiḥ saha | tūramaṅgalaśabdena nānāstrotra raveṇa ca || dvārabandhaṃ vinā liṃgaṃ vyaktāvyakto bhayākṛti | praveśitavyaṃ yatnena dvāravandhe kṛte'thavā || dvārena ca praveṣṭavyaṃ kiṃtvā kāśena veśayet | evaṃ vai jīrṇa liṅge tu praveśamūrddha sammataṃ || yadā praveśayet mṛḍho dvāreṇa parameśvaraṃ | maraṇaṃ yajamānasya tyāgaḥ syāt sthāpakādiśu || svabhra sthāne ca viśrāmya jitahastairviveśayet | yantre kṛtvā tu vinyasya lambasūtraiḥ sphuṭī kṛtaṃ || tatorddhapīṭhavandhaṃ tu sṛṣṭimārgeṇa kārayet | ādhāramantrasaṃsmṛtya kriyāśaktiṃ tu vinyaset || cālane tvatra śāntistu kartavyā ghṛta guggulaiḥ | vajralepana tatsandhiṃ pūraṇīyā prayatnataḥ || snāpayecchānti kumbhaistu ghṛtakṣaudrairjalāntaraiḥ | vikarṣayitvā kartavyaṃ mantranyāsasvakocitaṃ || āsanantatra pādāntaṃ piṇḍikāyāṃ niveśayet | 253b) brahmaṃge mūlamaṃtrañca rudrabhāge samarpayet || mudrā pradarśanaṃ kāryaṃ nirodhārghaṃ pradāpayet | anantādīni vinyasya pīṭhadeśena cānyathā || lokeśānyaṃ tathāstrāṇāṃ mūladeśe niveśanaṃ | gaṇāvaraṇa vinyāsaṃ viṣṇubhāge śikhidhvaja || tatasnānaṃ prakartavyaṃ yathā vibhava vistaraiḥ | pūjānānā vidhā kāryā naivedyāni vahūni ca || tathā jāgaraṇaṃ kāryaṃ yāvad dina catuṣṭayaṃ | dakṣiṇāṃ bhojanaṃ yānaṃ deśikānāṃ pradāpayet || bhakṣaṇe laṃghane dāne nāsti doṣādi na trayaṃ | caturthe divase snāpya pūjanīyaṃ vidhānataḥ || snāṇaṃ samarcayet tatra tathā sādhāraṇaṃ kvacit | śatena svapanaṃ tatra kartavyaṃ deśikena tu || pūrṇau datvā tu caṃḍīśaṃ kalpitavyaṃ niyāmakaṃ | aiśānyāṃ diśi saṃsthāpyaṃ sthāpyaṃ vā liṅgamastake || sthire cale tathā ratne mṛdvāruśaila kalpite | lohe citramaye liṅge sthitaṃ caṇḍa niyāmakaṃ || 254a) siddhānte netare taṃtre na vāmena ca dakṣiṇe | caṇḍadravyaṃ gurudravyaṃ devadravyaṃ tathaiva ca || raurave pacyate sohi manasā yastu bhuṃjate | ityevaṃ sthāpanaṃ kāryaṃ bhautikai naiṣṭhikaiḥstataḥ || sadā pāśupatai varjyā somasiddhānta saṃsthitaiḥ | tathā kālāmukhairvarjyā caturthāśrayasaṃsthitaiḥ || ityetaiḥ sthāpitaṃ liṅgaṃ nārcayennābhicādayet | sanyastoste samākhyatāḥ sthāpanādau vigarhitāḥ || evaṃ cale pratiṣṭhā tu kartavyā dvividhā sadā | ratnanyāsaṃ pṛthakpīṭhe sa pīṭhe tadvinā hitaṃ || mūrtimūrti pravinyāsaṃ mūrtāśāṃstatva saṃcayaṃ | caṇḍādikaṃ tathā kuryād dvārādīnāṃ punaḥ śṛṇu || atrārtha mūrtimūrtīśaṃ nyāsaṃ kāryaṃ tu pūrvavat | athavā tu sahaśreṇa homaṃ kṛtvānunāparaṃ || ante pūrṇāhutiṃ datvā vyaktārcānā tu pūrvavat | vyāpti sandhāna yogena tatva nyāsaṃ tu kārayet || vyaktāvyakto bhayānāñca caṇḍanyāsaṃ tu pūrvavat | vyaktāvyaktātmakaṃ vatsa liṅga sthāpanamīritaṃ || 254b) dvārādi sthāpanaṃ paścāt kartavyaṃ leśataḥ śṛṇu | dvāraśākhāsu kartavyaṃ liṅgavat pūrvameva hi || dvārasthanerccayedvāstuṃ tatorddhā dumbaraṃ nyaset | ratna kumbhamadhyā? bhāge tadūrddha kramaśaḥ śṛṇu || hematāra mayervātha kalaśaṃ ratnagarbhakaṃ | yava siddhārthakā krāntatilāramba dharocanā || sahadevā lakṣmaṇā ca tathā pārada pūritaṃ | ūrdhvādumbarake sthāpya praṇavena śivena vā || māyā tatvaṃ tu dehalyāṃ mātmatatvaṃ tu vinyaset | vidyā tatvaṃ tu śākhābhyāṃ śivajñāna kriyātmakaṃ || ūrddhādumbarasaṃsthaṃ tu vyāpakatvena vinyaset | nyāsa homādikaṃ sarvaṃ pūrvavantu samācaret || evaṃ dvārapratiṣṭhā tu kathitā te samāsataḥ | prāsādasya pratiṣṭhā tu kartavyaṃ nāsikāṃtike || mūrti bhūtaṃ nyaset tatra kalaśaṃ pañca ratnakaṃ | aṣṭāṅgulantu kalaśaṃ hāstikaṃ kāñcanodbhavaṃ || manasātmāvidimantramekākāraṃ vicintayet | 255a) recakena nyaset tatra kalaśaṃ ceśvarātmakaṃ || śarīraṃ kalpayet tasya māyātatvāntarā vadhi | anulomena tatsanāṃ vinyāsaḥ seśvaraṃ nyaset || iḍānyā nāḍayo yojyāḥ prāṇādyā vāyarodaśa | prāguktena krameṇaiva mūrti mūrtīśvaraṃ nyaset || homaṃ tu śatikaṃ kṛtvā pratitatve nirodhanaṃ | nirodhanaṃ tataḥ kuryālloka bhṛṅgyā? valiṃkiret || vedībandhaṃ tataḥ kārya kaṇṭhaṃ vāmala sālakaṃ | sampādyevaṃ prayatnena cūlakaṃ tu niveśayet || liṅgoktena vidhānena lakṣaṇoddharaṇaṃ vinā | śivatatvaṃ tu cūḍāyāṃ kumbhe vidyātmasaṃsthitaḥ || brahmaṇorddhena saṃveśya sthiratvā pādanāya tu | mūrtimantraṃ nyaset tatra brahmāṅgena samanvitaṃ || evaṃ kṛte tataḥ paścāt kriyādyānaṃ prakalpayet | ātmatatvaṃ tu jaṃghāntaṃ vidyāṃ vidyāntagocaraṃ || tatorddhe śivatatvañca kramāṃ tu tritayaṃ smaret | homaṃ sāhaśrikaṃ kāryaṃ tatonte vyāpakaṃ nyaset || 255b) cūḍā pratiṣṭhā kathitā samāsena mayā tava | dhvaja pratiṣṭhāṃ vakṣyāmi saṃkṣepāt krauñca sūdanaṃ || daṇḍaṃ jaṃghāsamaṃ jeṣṭhaṃ tadarddhāt madhyamaṃ gataṃ | kanyasampādato jñeyaṃ dhvajaṃ tadvat prakalpayet || śvetaṃ śāntipradaṃ nityaṃ raktaṃ raśāprasādhane | pītaṃ tu stambhane yojyaṃ kṛṣṇantu stambhane hitaṃ || vaiṇavaṃ vihitaṃ daṇḍaṃ samagranthikamavraṇaṃ | khaṃjādi doṣa rahitaṃ manyaṃ vā dṛḍha dārujaṃ || daṇḍadhvajau śivāstreṇa prokṣitavyo prayatnataḥ | śivāstreṇa tu saṃpūjyo devasyoparivinyaset || tūlikāyāṃ viśeṣeṇa vastreṇācchādayet tathā | ātmavidyā śivaṃ yatnāt trikhaṇḍādyā nyaset kramāt || mūrtimūrtīśvarāścaiva tathā mūrti maheśvarāḥ | nyāsa homādikaṃ tatra kartavyamakhilantataḥ || astramantreṇa kartavyaṃ nānyena tu śikhidhvaja | ādhārapaṅkaja daṇḍe mūrtibhūtaṃ dhvajaṃ nyaset || 256a) nityaṃ pāśupatāstreṇa sāṅgaṃ vaktreṇa ṣaṇmukhaṃ | dhvajaṃ pāśupate naiva aghorāstreṇa vā nyaset || puṣpārghagandhadīpādīn naivedyāni viśeṣataḥ | dadyādvidhānatastasya dhyāyet sūryāyuta prabhaṃ || vikṛtaṃ danturaṃ kṛṣṇaṃ piṅgaṃ bhrūśmaśrū mūrdhvajaṃ | caturbhujaṃ trinetrañca candrārddha kṛta śekharaṃ || sarpya yajñopavītī ca śūlāsivaradaṇḍinaṃ | devāsurāṇāṃ dṛṣṭānāṃ nāgānāṃ bhayasūdanaṃ || dhvajasyā rohanaṃ proktaṃ puṇyaṃ śiva phalapradaṃ | dhvajasyā rohanaṃ dṛṣṭvā sarvapāpakṣayo bhavet || sarvayajña phalantasya sarvatīrtha tapaḥ phalaṃ | dhvajasyā rohanaṃ dṛṣṭvā sarvapāpakṣayo bhavet || sarvayajña phalantasya sarvatīrtha tapaḥ phalaṃ | dhvajasyā rohanaṃ dṛṣṭvā prāpnuyātnānṛtaṃ vacaḥ || mucyate sarva pāpebhyaḥ śivaloke mahīyate | evaṃ tu pārthive liṅge citraje sthāpane hitaṃ || 256b) kiṃtu snānādikaṃ kṛtsnaṃ darpaṇe saṃprakalpayet | nyāsahomādikaṃ kāryaṃ dhūpamātraṃ na doṣabhāk || vidyāpīṭha pratiṣṭhā tu kartavyā kṛtikāsuta | nyāsahomādikaṃ sarvaṃ kartavyaṃ liṅgavat sadā || evaṃ pratiṣṭhite śāstre liṅgācchata guṇaṃ phalaṃ | ahanyahanitacchāstraṃ vyākhyeyaṃ sādhakādiṣu || devālayaṃ maṭhaṣvāpi vidyāpīṭhasya kalpayet | ityetat kathitaṃ leśāt sthāpanaṃ sa viśeṣataḥ || iti kālottare mahātantre sthāpanapaṭalaḥ | īśvara uvāca || jīrṇoddhārampravakṣyāmi saṃkṣepāt kramaśo khilaṃ | jīrṇoddhāre kṛte bhūyaḥ prāpyate maulikaṃ phalaṃ || ajīrṇaṃ rakṣayed yatnāt jīrṇan naiva tu dhārayet | ajīrṇamuddhared yastu mohādājñānatothavā || yavāte raurave ghore mahākalpāyuṣatrayaṃ | tasmāt sarva prayatnena ajīrṇaṃ pālayet sadā || 257a) jīrṇaṃ prayatnataścaiva uddhṛtānyaṃ nivedayet | nṛpataskaravadnyā?yabhapādanātra dhārayet || na virodhosti liṅgānāṃ lakṣārddhā jñāpataḥ śuciḥ | sthāpananteṣu cānyatra kartavyaṃ pūrvavat kramāt || sthāpyamānaṃ sthitaṃ vāpi yadāvyaṅga prapūjayet | brahmabhāgaṃ kvacid viṣṇuṃ rudrabhāgamathāpi vā || laṃbanaṃ pakṣarekhā vā mastakaṃ bhrūlatāthavā | kroḍaṃ pṛṣṭhaṃ tathā pārśve mūrdhvānamaśire ravā || pīṭhaṃ vā mekhalā vātha nālakaṃ nālakāntaraṃ | atha kūrmaśilā vātha dvāraṃ prāsādameva vā || cūlakaṃ kalaśaṃ vātha bhagnaṃ jīrṇamathāpi vā | aṅgulamaṅgulārddhaṃ vā tadarddhaṃ māsato dadet || maulināsā mukhaṃ karṇa civukaṃ gaṇḍakuṇḍale | skandhavāhuprakoṣṭhañca pravāhukara saṃcayaṃ || kaṭakāṅga daharāṇi āyudhānyāsanāni ca | hṛdvakṣaḥ kaṭipṛṣṭhañca jaṃghoru ca padāṅgulī || prabhāmaṇḍalakaṃ tadvat keśādīni prasādataḥ | 257b) sthitānāṃ sthāpamānānāṃ khaṇḍitāni yadāstata || tattadorddhṛtya cānyantu sa guṇaṃ sthāpayet tathā | tat rūpaṃ tanmayaṃ cānya sthāpayen nānyathā śivaṃ || apakvāt pakvajaṃ sthāpyaṃ pārthivāddārujaṃ hitaṃ | dārujācchailajaṃ śastaṃ śailajāllohajaṃ hitaṃ || lohajādratnajaṃ śastaṃ ratnajātmaṇijaṃ hitaṃ | evaṃ jñātvā prayatnena jīrṇamuddhṛtya yojayet || kāntihīnaṃ tathā ratnamagni pṛṣṭhaṃ samuddharet | śvapacaiḥ seritaṃ cātha vahukāla sa pūjitaṃ || vidhihīnaṃ tathoddhṛtya sa garbhantu viśeṣataḥ | īṣadvyaṅgaṃ tathā dagdhaṃ mānahīnaṃ tathoddharet || mānāṣikaṃ sa vraṇaṃ ca mānanyūnaṃ tathoddharet | tanmāna vistareṇaiva pariṇāhena vāstataḥ || kartavya hīnaṃ yalliṅgaṃ vyaktāvyakto bhayā kṛtiḥ | pāṣaṇḍibhiḥ sthāpitaṃ tu yatibhirvāna sevitaṃ || uddhṛtyānāntu saṃsthāpyanārādhyaṃ kṛtikāsūta | jīrṇañca doṣaduṣṭañca liṅganbhūtālayaṃ mataṃ || 258a) tamāśritya mahābhūtāḥ piśācā brahmarākṣasā | vyādhayaścaiva durvārājyarāpasmārakādayaḥ || durbhikṣaṃ ca tathā mārī duḥsvapnaṃ durnimittakaṃ | prajāpīḍā garbhapīḍā nṛpapīḍā dvijātiṣu || nirghāta cātasparśādi bhayaṃ deśe prajāyate | ulkāpātaṃ prajāyeta diśāṃ nirghātameva ca || evamādāni cānyāni doṣāṇi prabhavanti ca | tasmāt sarvaprayatnena jīrṇaliṅgaṃ samudddharet || ajīrṇe coddhṛte liṅge pīṭhaprāsāda cūḍake | maṇḍape ca mahāsena tadādoṣaḥ prajāyate || tasmat sarvaprayatnena susthitaṃ naiva cālayet | duḥsthitaṃ pārayennaiva jñātvā jñātvā samuddharet || tasyoddhāraṃ pravakṣyāmi yathā vadanupūrvaśaḥ | ācāryā na bhojayet pūrva pāyasena ghṛtena ca || hemaratnādikaṃ teṣāṃ dātavyaṃ vāhanādikaṃ | devasya dakṣiṇe bhāge kalaśaṃ tatra pūjayet || tathaiva sthaṇḍile pūjā kartavyā nitya vartataḥ | homaṃ kṛtvā prayatnena vahiścānta valiṃkayet? || 258b) bhāge bhāgestra mantreṇa āhutīnāṃ sahaśrakaṃ | kuśairbhyaṃgaṃ saṃspṛśya astra mantraṃ japenpunaḥ || sahaśra vā tadarddhantu ityādyaṃ kṛtikāsūta | * * * *? tato devaṃ visṛjyān mūrtimūrtipān || yathā vai brahmabhāge tu harogai rudre tathā hitaṃ | evaṃ pīṭhe śilāyā tu dvāraṅgeṣu tathā punaḥ || prāsāde cūlake vātha kartavyaṃ tu visarjanaṃ | praṇave naiva sarveṣāṃ saṃhāraṃ kārayet tataḥ || trikhaṇḍaṃ mūrtimūrtīśaṃ śivaṃ sāṅgaṃ visarjayet | tathā caṇḍeśvaraṃ devaṃ vyaktāvyaktaṃ niyāmakaṃ || hemayuktaṃ phale naiva vṛṣaskandha gatena tu | vandhayecca?ma pārśvestu proddhṛtya ca vahirnayet || śilpibhisthaṇḍilaṃ neyaṃ rathe paścāt samarpayet | jale śailaṃ parikṣipya dārujaṃ vahnināṃ dahet || jale lohaṃ vinikṣipya punarvātha vilopayet | ratnajaṃ nihataṃ caiva jale kṣiptvā ca pārthiva || citrajaṃ tu jale kṣipya śivāgno vātha nirdahet | 259a) * * * * * * * * * * * ? sthāpanāvadhi || pūrvoktena vidhānena punaranyaṃ niveśayet | viguṇaṃ yadi celliṅgaṃ tadā liṅgaṃ viśodhayet || niguṇaṃ yadi cetpīṭhaṃ tathā pīṭha * * * * ? | * * * *? tathaiva syāt prāsāde cūlake tathā || viguṇaṃ tu parityajya saguṇaṃ rakṣayet tathā | pūjitavyaṃ sadā yatnāt madhye vāstai? maheśvaraṃ || aparaṃ saguṇaṃ śīghraṃ saṃsthāpyaṃ bhūtimicchatā | prāpnoti parameśvarāṃ jīrṇānāṃ pālane sata || iti kālottare mahātantre jīrṇoddhārapaṭalaṃ || īśvara uvāca || sādhāraṇeṣu liṅgeṣu nṛpaḥ kāryā na cānyathā | sthāpanaṃ liṅgavat tasya kriyāśaktanta gocaraṃ || liṅgātryāṃśācchataṃ dviguṇaṃ cāyat? bhavet | samasūtraṃ tathā lā*? pīṭhaṃ * *? samaṃ tathā || vṛṣaḥ samucchritaḥ kāryaḥ liṅgamastaka mastakaḥ | arcivasvaṇa? vicchinnaṃ vṛṣadairghyaṃ ṣaḍānana || tadaṃ samaṃgulaṃ tasya dviguṇā tu kalā bhavet | 259b) alaṃ upa * * * * * * *? śaṃ tu tārakaṃ | khaṇḍadvibhāraṃ vikhyātaṃ samastāla dvayaṃ mataṃ || ṣoḍaśāṅgula mānena mukhantu vṛṣabhasya tu | tathā vai śṛṅgadeśe tu vistāraṃ tasya kalpayet || * * * * * * * * * * * *##? sṛkṣaṇāṃ? *? tha madhye tu vistāra ṣaṭkala? bhavet || * * * * *? ntaraṃ tasya dvikalaṃ parikalpayet | daśā * * * * * * * * * * * * * *? || kapoladeśaṃ trikalaṃ nyāso? netrārcatā? kramāt | netre netra same kārye kintu tārādike mate || tathā sametribhi * sti ni * * * * * * *? | vistāramaṅgule naiva candralekho yame śubhe || śṛṅgapiṇḍī kalārddhena śṛṅge netra dvayocchate | śṛṅgaṃ prānta * * * * * * * * * * * *? || śṛjāntarālaṃ dvikalaṃ trikalaṃ piṇḍekānvitaṃ | karṇopaṃcāgulodairghyānmulādvṛtto kalānvitau || paṃcāṅgulaṃ tu karṇasya madhye vistāramādiśet | 260a) parataśca kṛpau karṇau kartavyau triyavau ghano | nāhaṃ tu trikalaṃ mūle ṛju rekhā samanvitau || kakutpradeśaṃ trikalaṃ vṛttorddhastu dvimekhalaṃ | aṣṭanetrā matāgrīvā savyasavya haro tathā || pañcanetre tato jaṃghe saṃdhirekhāgulena tu | aṣṭāṅgulopasandhī ca gulpho tu tryaṅgulau hitau || kharo vedāṅgulo śasme ucchrāyaḥ kathyate punaḥ | kharātapharāvadhiṃ yāvat sārddhaṃ trivadanocchritaṃ || mastakamaṣṭanetraṃ tu tathā grīvā tu vistṛtā | trinetraṃ kakudo netraṃ mūlaṃ trinetraṃ pṛṣṭhato bhavet || aṣṭādaśakalaṃ pṛṣṭhaṃ vistṛtaṃ trikalaṃ vinā | tataḥ pracchāvadhiṃ yāvat dairghyā dveṣaṭkalaṃ bhavet || āmastakāt pracchamūlaṃ dviguṇaṃ vistṛtaṃ bhavet | ityud deśena kathitaṃ punarevācyate mayā || jaṃghārambhe parīṇāhaṃ kalārddhaṃ ṣoḍaśāṅgulaṃ | caturdaśāṅgulaṃ mūle saṃdhiḥ pañcadaśāṅgulaṃ || tataḥ saptakalaṃ nāhaṃ mupajaṃghā gataṃ bhavet | 260b) ekādaśāṃgulaṃ gulpho pṛṣṭhadeśe kramāt śṛṇu || pracchamūlaṃ dvinetraṃ tu prānto aṅgula vistṛtaṃ | pracchantu vamarākāraṃ pralambantu mukhatrayaṃ || pṛṣṭha deśasya vistāraṃ mūlamadhyāt tataḥ śṛṇu | daśāṣṭa saptanetrastu mūlamadhyānta vistṛtiḥ || nāhaścaturguṇo mūle udavākhya ṣaḍānana | apyāntayostu triguṇaṃ pariṇāhaṃ prakīrtitaṃ || madhyadeśe bhaven nābhe dvikalaṃ kamvalantathā | nābhyante vṛṣaṇo kāryo pralambau dvikalau ghamau || daśāṅgulā parājaṃghā upajaṃghāṣu?rena tu | tābhyāṃ sandhistu dve netre gulphaṃ vedāṅgulaṃ bhavet || khuraṃ pañcāṅgulaṃ sārddhaṃ khuraṃkādvyaṅgulā bhavet | aṅgunagrataḥ kāryā khurikāracanānvitā || jaṃghe mūla parīṇāhaṃ dvāviṃśatyaṅgulasuta | tatprānteṣṭakalau nāho sandhau sāṅgulameva ca || tithyaṃgulopajaṃghā tu gulphau viṃśāṅgulairmahat | yathā śobhānusāreṇa aṅgaṃ pratyaṅgavartanaṃ || evaṃ niṣpādya vṛṣabhamadhi vāsyā yathā vidhiḥ | 261a) rājayoge tu saṃsthāpya maulikaṃ phalamāpnuyāt || akālamṛtyuśamanamupasargenu vādhyate | rājā ca vijayaṃ yāti varṇānandanti nityaśaḥ || vṛṣabhasya samāsena putralakṣaṇamīritaṃ | pratiṣṭhāpañcakopetaṃ kathitaṃ te samāsataḥ || iti kālottare mahātantre vṛṣabhalakṣaṇapaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ sampravakṣyāmi yathā vidhānupūrvaśaḥ | pratyāhārastathā dhyānaṃ prāṇāsāmātha dhāraṇā || tarkaścaiva samādhiśca ṣaḍaṅgā yoga ucyate | aṅgabhyo nyāti riktaśca yoga ityupavarṇyate || upeyasyoṣalabdhyarthamupāyopādhi viryavān |? athāṅgāni variṣṭāni yogasyāmita tejasaḥ || samāsatobhidhāsyāmi śṛṇuṣveka manāḥ sutaḥ | svapnasveṣu pravṛttāni indriyāni niyogataḥ || śabdādiṣvabhibhāṣeṇa tvadhiṣṭhāna vale raṇāt | niṣaṇṇāni samākṛṣya svena svena tu vartmanā || 261b) manaḥ sūtreṇa saṃpro * pratihasta samāśritā | asaṃkhyayārthamāleyaṃ hṛtpadmāpadamūrtinā || cittaṃ pratisatyahṛtya dalitaṃ suhṛdā śrayāt | samyak samāśrayo yataḥ pratyāhāraḥ sa ucyate || āhāraḥ proṣaṇaṃ prītiḥ prasādaḥ saṃprajāyate | saṃtoṣārtha samūdāṃ tu pratipaktya vikhaṇḍitā || tadā hṛtyanirodhaśca pratyāhāra dasa ucyate | dhyānaṃ nyama na gauṇena cakṣuṣā divyamūrtinā || lakṣaṃ praticaryā prīti yathā yāga vale raṇāt | prajñāvānapi saubhāgya śaktyā kṛṣṭāni vāritaḥ || kāṃtāśaktāpasaṃpātyā na nivārayituṃ kṣamaḥ | taddhyānaṃ dhyāpināṃ proktaṃ dhyānamārga phala pradaṃ || prāṇo vāyuritikhyātaḥ sa ca saṃcāravatmani | cetaḥ * * * * * * * ? vibhāgena lakṣate || tadgate sannirodhāyaḥ prāṇāyāmaḥ sa ucyate | sohyasmin trividhaḥ proktaḥ śāstre varṇavalotkaṭe || paryaṅkaṃ kamalaṃ bhadraṃ svastikaṃ vā calaṃ dṛḍhaṃ | 262a) vadhvā prāgeva vidhinā yathā yasya tu vandhanaṃ || kūrma mudrāṃ tato vaddhvā nāsāgramavalokya ca | śarīraṃ daṇḍavat kāryaṃ mūrddhānaṃ pṛṣṭhameva ca || nistarvāṃ sudṛḍhā gṛhyī nātistarvāṃ? na kuñcitāṃ | grīvā vidhārayed yatnācchiraḥ kāryaṃ samaṃ tadā || dyāvā pṛthivyābhimukho dṛgnāsāgra samāśritaḥ | kiñcin nimīlayen netre danterdantānnasaṃspṛśet || tālumadhyagate naiva jihvāgreṇa ṣaḍānana | karaṇaṃ yogamārgasthaṃ yathāvat parikalpayet || evamādau suniḥkampaṃ karaṇenaiva kārayet | saṃsthitasya yathānyāyyaṃ prāṇāyāmopavarṇyate || pūraṇāt pūraṇaṃ proktaṃ dhāraṇā kumbhakaṃ mataṃ | virecya nāsigre kāṇa prāṇāyāmastu recakaḥ || āgneyī vāruṇī caiva aiśānī cāmṛtā tathā | cataśro dhāraṇāḥ siddhāḥ karmabhedāddhi ṣaṇmukha || rāhvāsikhā hyadyakṣasthā kartavyā deśikena tu | rasmibhirvikaraṃ divyaṃ śūlāgraṃ yaipayecchubhaṃ || 262b) pādāṃguṣṭhāt kapālāntaṃ rasmimaṇḍalamāvṛtaṃ | tiryaktādhorddhabhāgebhyaḥ prayātā tīvra tejasā || cintayet sādhakendrastu yāvat sarvaṃ ṣaḍānana | bhasmībhūtaṃ śarīrasthaṃ tathaivopasaṃharet || anayā yoginaḥ pāyaśītaśleṣmādayaḥ kṣaṇāt | vighnopyathaṃ? samāyāti ye cānye duṣṭa jātayaḥ || dhārayait pratyayārthaṃ vā nirvījāgni vidhāvapi | śatrorvāsaraṇe dāhe śreyasevatmanaḥ sadā || tulāse havirdhāne vā hautāsīṃ dhāraṇāṃ smaret | vāruṇīṃ dhāraṇā vakṣye samāsena yathā sthitā || śiro vījaṃ vakārañca kaṇṭhe cātrakaje smaret | dhyāyedaciddha cintyātmā payo bhūtena vatmanā || sphuracchītkāra saṃsparśa prabhūti hitamagāmibhiḥ | dhārābhirakhilaṃ viśvamāpūryaṃta vicintayet || brahmarandhrābja saṃkṣobhādyāvadādhāramaṇḍalaṃ | suṣusmāntargato bhūtvā saṃpūrṇadukṛtālayaṃ || saṃloḍyahimasaṃsparśastoyenā mṛtamūrtinā | 263a) kṣutpipāsāklamaprāyaḥ mantāpaparipīḍitaḥ || dhārayeddhāraṇāṃ mantrī puṣṭyarthaṃ vāpyataṃdrivat | īśānī saṃpravakṣyāmi saṃkṣepāddhāraṇāṃsuta || vyomni brahmamaye padme prāṇāpānakṣayaṃ gate | prasādaṃ cintayet tatra yāvaddhṛdvīkṣayaṃ gatā || mahābhāvantato jāyet sarvavyāpakavatmakaṃ | arddhataṃ paramaṃ śāntaṃ nirābhāsaṃ nirañjanaṃ || asatyaṃ satyamābhāti tāvat sarvaṃ carācaraṃ | yāvatsuspanda rūpantu na dṛṣṭaṃ guruvaktrataḥ || dṛṣṭe tasmin pare tatvensusadrūpaṃ carācaraṃ | pramātṛmānāmeyañca dhyāna hṛt parikalpanaṃ || mātṛsodakavatsasvaṃ? japahomārcanādikaṃ | aiśānīdhāraṇā samyak kathitā te samāsataḥ || amṛtākhyā kramāddhyāye dhāraṇāmamṛtopamā | saṃpūrṇendu nibhaṃ dhyāyet kamalaṃ tu trimuṣṇigaṃ || khasthaṃ tu cintayed yatnācchaśāṅkāyutaṃ varcasaṃ | pūrṇamaṇḍalakaṃ vyomni śivakallola ghūrmitaṃ || 263b) tathā hṛtkamalai dhyāyet tat madhye svaṃtanuṃ smaret | pūritā vimatakleśo jāyate sādhakottamaḥ || catasro dhāraṇāḥ proktā yoginye bhāsataḥ sadā | labdhabhūmerviraktasya tajjayo jāyate suta || uhonāma vitarkoktiḥ pravicāreṇātmikā | uhovitarkaḥ kathita ūhye lakṣaṇamucyate || yadṛddhitvamavidyāmāviṣavahayet sadā | advaitaṃ paramaṃ śāntaṃ nyāyakaṃ viśvarūpakaṃ || amṛtaṃ paramaṃ proktaṃ vitarkā deva labhyate | na devādarcitaṃ kartu tato brahma avāpyate || āpūravādanumataṃ siddhāntesmin ṣaḍānana | atro dāharaṇaṃ proktamāgneye śāstrasaṃjñake || vāthulākhye mahāsena tadvakṣyāmi tavādhunā | āste yathārthamiti naiva ṣayova kīrṇastatvaṃ || rasopi calitaṃ khalulomajālaṃ lomāpi naiva manavonatadicchametannṛnaṃ śivaḥ kacakacāyati evamevaṃ || 264a) hārddhaṃ bhagavāna vayavāḥ kimukiṃtvaśeṣālomāni kinnukimuśukramatho kriyārtha kimvā kriyā prasara eṣa vivikta viśvaḥ || saṃjñā vicitra racanā tvamihāsi kasmāt | iti sūtradvaye samyak vitarkaḥ kathito mayā || iti kālottare mahātantre yogapaṭalaṃ || īśvara uvāca || athātaḥ sampravakṣyāmi bhūtānāṃ rūpavarṇanaṃ | dīpārṇavagiriprāyā pṛthivī sādhi devatā || dhyātavyā yogasiddhyarthaṃ hemābhā brahmadevatā | dehatatva samāpannā tasyā mārorpya vai manaḥ || kūrmāṅgānīva saṃkocya tallayastatparāyaṇaḥ | rūpamabhyasatastasya pārthivaṃ yatsvakaṃ vrajet || vyaktivyakti māyātya saṃdehātsāpi daivatayānvitaṃ | pītāṃ vā gandha tanmātra guṇe samaveṣṭitaṃ || vyaktimāyātitaṃ prītyā yogenātmamukhī kṛtā | yoginī labda vīryasya paṃcod ghāta prayogataḥ || 264b) pārthivaṃ tatva devaṃ tu sa yadāpyabhyamettadā | tatrāpyādyo? vidhirayaṃ kintu tacche tamabhyaset || rasatanmātra saṃyuktamarddhacandrābjalāṃchitaṃ | drāvayatyadhyuṅgamaiḥ? trailokyaṃ sa carācaraṃ || nirjityābho viśedagno yajjayājjvalati kṣaṇāt | rūpāṇā rūpitāṃ yānti yāntā rūpāṇi rūpitāṃ || tadicchāvasavatīni vicitrāṇāt kaṭāni ca | jitvāgnimvrajate corddhaṃ vāyuḥ svanaiva tejayā || prabhūta valavīryeṇa caladaṇḍena sādhunā | tanmanasyāsyadairyuktaṃ nirvikalpena cetasā || anānātvaṃ guṇopetaṃ nirudghātena jāyate | tatkulairyajjagatsarvaṃ saharellīlayai vasaḥ || vyomni cittaṃ samāropya yadi samyagvilīyate | vyomarūpantadā yogī jagad yasmin vicetasā? || 265a) athodghāta vidhānena granthayo bhedya yatnataḥ | tadā su viśvarūpaṃ tu labhyate nānyathā suta || urdhveghāta yativyaktamudghātastena kathyate | udghāṭanārsagranthīināṃ mūṅgatā paribhāvyate || yogayuktastu karmāṇi sarvāṇyevaṃ karoti hi | tajjayojitavīryeṇa samabhyasya muhurmuhuḥ || yenātma vasage nāsau prāpnoti phalamīpsitaṃ | iti kālottare mahātantre udghāṭoddeśapaṭalaṃ || īśvara uvāca || tadidānī samāsena japalakṣaṇamucyate | japantu trividhaṃ kuryādakṣasūtraṃ karārpitaḥ || vācakaṃ kṣudrakarmeṣu upāśukṣa siddhikarmaṇi | mānasaṃ bhuktamuktyarthaṃ sarvakālaṃ tu kārayet || akṣasūtraṃ śubhaṃ grāhyaṃ svakareṇātha kalpayet | japaṃ samārabhetpaścādadṛśyamitarairjjanaiḥ || karaṇaṃ vāṅmanaścaiva mantreṇa paramātmanā | 265b) cetaso yadupārūḍhaṃ japtaṣaṃ? tacca bhāgbhavet || yastuyuktaṃ tu cetanyaṃ vā yathātīta ṣaṇmukha | samāruhetkarma pade vikāratve śanaiśanaiḥ || evaṃ hi vartate mantrī yanmantraṃ tajjapaṃ śivaṃ | brahmādyaṃ jānuparyantaṃ punaratraiva sandhayet || vyāpakaṃ yatparaṃ brahma śaktiḥ ṣevī parāhisā | sā eva pariṇāmena tu sākhāṃ bhavate paraṃ || turyaṃ śuśuptatāmeti susuptasvapnatāṃ vrajet | jāgratvaṃ svapnamāyāti evaṃ jāgraditaḥ punaḥ || bhagavan śaktiparyantaṃ sa * * * * * * ? | vācyaṃ ca vācakaṃ caiva śaktirātmā manastathā || kṛtvaiva mantrasandhānaṃ prārabheta japaṃ punaḥ | hṛtpuṇḍarīkamadhyasthaṃ sā rūpaṃ parameśvaraṃ || nirmalaṃ sphaṭika prakhyaṃ prasphurantaṃ svatejasaṃ | tasya śabdamayī śaktirjvāle canisṛtā mahat || taddharmadharmiṇī śuddhāt tasmād vai varṇisaṃtati | 266a) niḥsṛtā mantrajananī tadagrāccaiva mantrarāṭ || niḥsṛtaṃ ca yathā puṣpaṃ latā grācchaṅkara priyaṃ | evamevākṣa sūtrañca taditaṃ cakravat saṃsmaret || hṛnmayaṃ tallayaṃ kuryā hṛnmayasya ca tattathā | ekasya mantranāthasya antavrīhyārccitastathā || yadaikṣāttajjapaṃ khyātaṃ lakṣasaṃkhyābhidaṃ bhavet | viṣuvaṃdyogamāśritya akṣayatvaṃ samāharet || mahāprāṇo dayenaiva niṣṭhāṅkaṃ yādadeva hi | tataḥ pradakṣiṇaṃ kuryāt meru mūrddhni sthitasya ca || granthi rūpasya ca vibhoramalasya mahātmanaḥ | pṛṣṭhena laṃghanaṃ yatnād varjanīyaṃ ṣaḍānana || śāntike sphaṭikābhaṃ tu tathādhyeyaśca pauṣṭike | vasye kiṃ sṛkāpuṣpābhamākṛṣṭo nṛpaśailavat || māraṇekajjalābhaṃ tu vidveṣe cātha pakṣabhaṃ | uccāṭane tu dhūmrābhaṃ śivaṃ dhyāyejjapet sadā || parāparasya rūpeṇa japastu trividhaḥ smṛtaḥ | 266b) sthānāṣṭakena nirvartyaṃ śabdaṃ ābhāsya īṣyate || sagarbhā vātha nirgarbhā bhāgya yajñaḥ prakāśitaḥ | sa garbha dhyāna sahitaṃ nirgarbhaṃ dhyānavarjitaṃ || nirgarbhaṃ tu sa garbhe ca phalaṃ śataṃ guṇaṃ bhavet | ārurukṣau prakartavyaṃ sarvasiddhiṣusiddhidaṃ || śāktaṃ calaṃ samāśritya upāṃśu japamārabhet | dvividhāśakti ruddhiṣṭā sūryasoma mayāsuta || hṛdayānta triṣuṣṭhāntaṃ carate pakṣavartinī | dine sūryodaye prāṇe japtavyaṃ muktikākṣiṇaṃ || candrodaye niśāyāṃ tu japtavyaṃ bhuktimicchatā | gamāgamau tu vijñāya japaḥ kāryo na cānyathā || saususṛsthena marutā japaḥ sarvārthasiddhidaḥ | bhāskare stamite vyomni candrāśurnodito yadā || citmātraṃ tatpadaṃ jñeyaṃ tyāgagrahaṇavarjitaṃ | sarvapramāṇa rahtiaṃ saṃjñāsantāmayaṃ viduḥ || etat kālottaraṃ jñānaṃ kathitaṃ te samāsataḥ | 267a) tathā hṛtkamale jñānaṃ sattāmātraṃ prajāyate || etadrahasyaṃ paramaṃ nākhyeyaṃ yasya kasyacit | guruvaktro padeśasthaṃ jñānaṃ caitat sudurllabhaṃ || paripakva kaṣāyeṣu dātavyaṃ nānyathāsuta | iḍāhorātracārastho yadā prāṇavaho bhavet || tatra tatsparśamāsādyabhauktikestu japet sadā | bhuktimuktistu kāmānyaṃ japa yajñāstu śāṅkari || piṅgalā saṃsthite jīve muktikāmairjapet tadā | suṣumnāntarasaṃsthena japtavyaṃ bhuktimuktaye || iḍā tu śāntike śastā pauṣṭikā ghāyane tathā | piṅgalā caiva saṃgrāme bhojane maithune punaḥ || suṣumnā sarvakāryeṣu vijñeyā kṛtikāsuta | sa garbhaṃ tu japetmantrī nāma jñātvā tu kārayet || vyāptiṃ cātra pravakṣyāmi saṃkṣepāt krauñca sudana | agnimadhye ravisthānaṃ ravimadhye tu candramāḥ || muṣṭi trayācca dahane sūryaśaktilayaṃ vrajet | 267b) ravisthānaṃ hṛtpradeśaṃ tatra somelayaṃgataḥ || tatvānāmaṃ kurākārā cāndrīśaktirudāhṛtā | evaṃ jñātvā prayatnena japakāryo vijānatā || dhāraṇā vātha smartavyā siddhyarthaṃ vādhva sādhane | evaṃ matvā japed yastu susiddha phalabhāg bhavet || aprakāśyamidaṃ vatsa goptavyaṃ prāṇavat sadā | nāśiṣyāya pradātavyaṃ nābhaktāya kadācana || ityetat sa viśeṣeṇa japastu strividhaḥ smṛtaḥ | paradeha praveśañca tatvānāṃ pūraṇāt suta || siddhyarthaṃ krūrakarmāṇāṃ japojyotirmayaḥ smṛtaḥ | tatrāntaḥ kṣīramamalaṃ śabdaṃ tu paribhāvayet || bhuktimukti prasiddhyarthaṃ doṣaduḥkhakṣayaṃkaraṃ | śāntau tu sarvakāryāṇā siddhyarthamavicārataḥ || sukhasaubhāgyaṃ siddhārtha tathā dhyāyana karmaṇi | japaṃ bhavati śabdākhyaṃ tatrātasthaṃ tu bhāvayet || niśāṃbukaṇasaṃkāśaṃ muktvā śātmakaṃ sarvagaṃ | 268a) hṛtpadmāṃ tu svamantreṇa bhāvayecchabdamucchritaṃ || nityodite śatenaiva prayatnena rahitena tu | prāṇāpānapadasthena bhāvanā miśritena ca || japamānastu vai mantraṃ sarvakāmaphalapradaṃ | athavā yatnajanituṃśabdaṃ muktvātha ṣaṇmukha || kevalantu svamantreṇa tadvalakṣā tu pūrvavat | akṣarākṣarasaṃtānaṃ na hrutaṃ na vilamvitaṃ || cittavikṣe parahitaṃ satprakṛṣṭaṃ tayānvitaṃ | pūrvāhne madhyabhāge ca aparāhne dinasya tu || kramāntu sādhakādīnāṃ cailātra samudāhṛtaṃ | evaṃ snānārcanaṃ homaṃ rātrau yatnena varjayet || māraṇoccāṭane pūjā? vidveṣe tu sā hitā | dhyāna vai sarvakālaṃ tu kartavyaṃ sarvasadvivaṃ || mānasaṃ tu japaṃ tadvat kartavyamavisaṃkitaiḥ | iti kālottare mahātantre japapaṭalaṃ || īśvara uvāca || brahmāṇḍasya pramāṇaṃ tu saṃkṣepeṇocyate mayā | 268b) kadambagolakākāraṃ vistārocchrāyataḥ samaṃ || śatakoṭimitaṃ viddhi triguṇaṃ pariṇāhataḥ | kaṭāhaṃ piḍanākoṭiḥ kālarudra gṛhaṃ tathā || daśakoṭimitau dhūmraḥ pañcakoṭitamastataḥ | dvātriṃśata narakāstatra uparyuparisaṃsthitā || navanavati lakṣāṇi pratyekasyācchritirmitāḥ | pratyekasyāntarālantu lakṣamātraṃ śikhidhvaja || narakāḥ sāntarālāśca dvātriṃśatkoṭayo matā | navanavati lakṣāṇi kūṣmāṇḍa bhuvanocchritaḥ || pātāla saptakaṃ tasmāt ucchrāyaṃ tatra kathyate | yojanānāṃ sahasrāṇi pratyekaṃ randhasaṃkhyayā || anantarālasahasraikaṃ pratyekasya ṣaḍānana | triḥśatasahasrairucchrāyo bhūvarmaṇi ṣaḍānana || ākaṭāhaṃ tu bhūpṛṣṭaṃ pañcāśatkoṭi rucchṛtaṃ | kaṭāhaṃ kālarudraśca dhūmaścaiva tamastathā || narakāsāntarālāśca kūṣmāṇḍa bhuvanantathā | 269a) pātāla saptakaṃ caiva bhūvarmāvadhi gocaraṃ || śatakoṭyarddhamānena ucchritaṅkathitaṃ mayā | kaṭāhaṃkāla rudraśca svarlokāccamahallokaṃ yāvat koṭimupasthitaṃ || pañcāsītistu lakṣāṇi tatrādhvā kalitaṃ bhavet | aṣṭakoṭi janākhyantu tayo dvādaśakoṭayaḥ || vikārakoṭi satyaṃ tu śrīkaṇṭhaṃ daśakoṭayaḥ | kaṭāhorddhasya ghanatā saṃsthitā koṭimānataḥ || parato brahmāṇḍaṃ tu pañcāsat koṭirucchritaṃ | kālāgnitoṇḍa paryantaṃ śatakoṭi samucchritaḥ || bhūpṛṣṭhādbrahmaṇḍoṇḍasya vistāraḥ kathate punaḥ | merurbhūmadhyamo jñeyaḥ śatasahasramurcchitaḥ || vikārai saṃpraviṣṭaṃ tu caturāsītirucchritaṃ | paṇḍindu yojanānāṃ tu sahasrairmūlavistṛtaṃ || ūrddhato dviguṇaṃ viddhi triśṛṅgo vartulā kṛtiḥ | ilāvṛtapradeśaṃ tu turyāśramerutaḥ sthitaṃ || yojanānāṃ sahasrāṇi navasaṃkhyā krameṇa tu | 269b) sahasra vistṛtaṃ sarvamālāvān merutaḥ sthitaṃ || rudraścaivāśca varṣaśca dvitrisāhasra vistṛto | mālāvān caturāsīti paṃktibhiśca vinādvayoḥ || yojanānāṃ sahasraistu vistāraḥ pādamūrchita | meroḥ paścimadigvibhāge sahasraṃ gandhamādanaṃ || ketuśca ketumālāśca dvitrisāhasra vistṛtau | yathā pūrvanaśānāṃ tu dairghyācchrāyaśca vistṛtiḥ || tathā paścimanagānāṃ tu vāmadakṣageṣvapi | evañca paścimasyāntu merodakṣiṇatocyate || yojanānāṃ sahasrāṇi navasaṃkhyā ilāvṛtaṃ | tatastu niṣadhaṃ jñeyaṃ parvataṃ nāmanāmataḥ || harivarṣantataḥ paścāt sahasra navasaṃsthitaṃ | dvisahasraṃ hemakūṭaṃ kathitaṃ vistṛtaṃ mayā || yojanānāṃ sahasrāṅki tataḥ kiṃ puruṣātmakaṃ | tatastu himavānnāma dvisahasrantu vistṛtaṃ || yojanānāṃ sahasraṃ tu navasaṃkhyā vyavasthitā | 270a) bhārataṃ nāma varṣantu navakhaṇḍasamanvitaṃ || dhanvākāraṃ navaṃ dvīpaṃ navasāgarasaṃyutaṃ | sthalaṃ pañcaśatānyarddha jalaṃ pañcaśatāni tu || himavat sānu deśe tu nāmnā vinduḥsaraḥ sthitaṃ? | guṇākāraṃ kumārī tu indradhanvā kṛtiḥ sthitaṃ || indrakaserutāmrañca gabhastimārgya saumyakaḥ | gandharva varuṇaścaiva kumārī navamaṃ mataṃ || kumārī himavat mānau saṃsthitaṃ prathamaṃvaraṃ | parvatā saptavaita kumārī dvīpasaṅgatāḥ || mahendro malayaḥ sahya suktimāndakṣa parvataḥ | vindhya"ca pāriyātaśca pradhānāḥ saptaparvatāḥ || yathā kumārī tadvacca jalaṃ pañcaśatāni ca | kṣāradvīpā tu praviṣṭantu vijñeyaṃ sāgarātmakaṃ || kumāryā malayadvīpaṃ varāhādyāstataḥ paraṃ | kumudaḥ svākhavalayavāgauprāntasaṅgatau || malayaṃ malaya dvīpe trikūṭaṃ vā paristhitaṃ | trikūṭapāda deśai vai laṃkā rākṣasālayaṃ || 270b) uttarasyāṃ punarmeroḥ pūrvavacca ilāvṛtaḥ | nīlaṃ tu parvatantatra ramyaṃsānu navātmakaṃ || dvisahasramataṃ śvetaṃ hiraṇyaṃ navasaṃkhyayā | yojanānāṃ sahauśrāṇi śṛṅgavān parataḥ sthitaḥ || kuruvarṣantataḥ paścāt śvetavat parimānataḥ | evaṃ vai cottara kurumeroryatnena kīrtitaḥ || lavaṇodadhimadhye tu saṃsthitādaśa parvatāḥ | dvyadhikāstu mahāsena pūrvataḥ kathayāmite || ṛṣayodundubhirddhūmraḥ pūrvabhāgatrayaḥ smṛtāḥ | candraśca kaṅkaprāṇaśca uttarasyāṃdiśi trayaḥ || aśokaśca varāhaśca paścimasyāṃ svanandanaḥ | cakramainākavalihaṃ dakṣiṇasyāṃ trayodiśi || cakramainākayormadhye saṃsthito vaḍavānalaḥ | lakṣayojanamānaṃ tu jamvūṣaḍaṃ prakāśitaṃ || jamvūśākaḥ kuśaḥ krauñcaḥ śālāliśceti suvrataḥ | gomedaḥ puṣkarāhuśca saptadvīpagaṇo mataḥ || ekaṃ dviśca catuścāṣṭau ṣoḍaśadviguṇāni ca | 271a) catuḥṣaṣṭistu lakṣāṇi pramāṇe nobhava sthitaḥ || kṣāraḥ kṣīradadhiḥ sarpi ikṣuśca madirastathā | svādūdaḥ saptamastatra samudraḥ prātasaṃsthitaḥ || dvīpavacca samudrāṇāṃ vistāraṃ kalpayet sudhīḥ | sauvarṇā parato bhūmi daśakoṭimitā sthitāḥ || daśayojanasahasraṃ lokālokaṃ tu vistṛtaṃ | koṭi yojanaṃ mānaṃ tu garbhādaśca samudrarāṭ || saptāviṃśacca lakṣāṇi vṛttatve samavasthitaṃ | tatorddhattatamo jñeyaṃ pañcatriṃśaṃ tu koṭayaḥ || pramāṇena mahāsena lakṣaṇo kona viṃśatiḥ | kaṭāhasya tu vāhulyaṃ koṭiyojanasaṃmitaṃ || ityetat sa rahasyaṃ tu pramāṇaṃ te prakāśitaṃ | brahmāṇḍasya samāsena kiṃ bhūyaparipṛcchaṃsi || iti kālottare mahātantre brahmāṇḍanartanannāmapaṭalaḥ || īśvara uvāca || aptatvādi pramāṇaṃ tu punarevocyate mayā | dharā tatvābdaśaguṇaṃ vāruṇaṃ tatvamīritaṃ || 271b) tato daśaguṇā vṛddhi yāvat tatve kalātmake | kālaśataguṇaṃ tasmāt sahaśraguṇitaṃ tataḥ || māyātatvaṃ mahāsena vidyālakṣaguṇāni tataḥ | aiśvaraṃ koṭiguṇitaṃ sa kālamarvudāvudaṃ || abdasaṃkhyā vudānāṃ tu śaktitatvaṃ śikhidhvaja | asaṃkhyaṃ śivatatvaṃ tu nirguṇaṃ niḥkriyātmakaṃ || niropamya nirābhāsaṃ pramāṇātīta gocaraṃ | saṃvikṣayātmakaṃ viddhi kriyākālavivarjitaṃ || nāsannasannasadaśannā kiñcitkicidevatā | nāsti tathāsti yaccāsti tadasti paramārthataḥ || yannatantu masīrūpamarūpaṃ sarvagaṃ vibhuṃ | nedaṃ nedeti vaktavyaṃ pariśiṣṭaṃ sadācyutaṃ || āpūraṃ vādaṃnoviddhi siddhāntesmin mahātapa | vedavādo padeśena paratatvaṃ prakāsyate || na pūjā na tathā snānaṃ na japaṃ na ca dhāraṇā | na dhyānaṃ kāraṇaṃ naiva mudrāvandhaṃ na caiva hi || prodatatvasya purato vijñeyaṃ kṛtikāsuta | tadānāni ca yajñāni na vratāni tathāṃ śivā || 272a) mātṛmodaka vajñeyaṃ jñāna tatvasya cāgrataḥ | yathā rahita phalaṃ vatsa varṇituṃ naiva śakṛte || tadvadānakṣa sadbhāvaṃ vācāvā *? na śakṣate | naṣṭa prāptasya * * * * * * * * * * * ? || anyāpta bandhuvargasya varśanānudbhavoṅgamaḥ | na cāpi sphurate vaktuṃ vāgīśasyāpi tatvataḥ || evaṃ vai śivatatva tu varṇitaṃ caiva dhāryate? | yathātva laṃveyaṃ nava kariṇaṃ gṛhyate mudā ||? pādaṃ kaiścidgṛhītaṃ tu kaiścit pucchaṃ samāhṛtaṃ | hastā tu kaiścit tathādantāt karṇapṛṣṭhe grahā paraiḥ || ekaikāvayavaṃ teṣā daṃtinaṃ pīṣu vartate | naikāvayavadantī tathā tatvaṃ vinirdiśet || sarvāvayava saṃyuktaṃ sarvāvayavavarjitaṃ | arūpaṃ niguṇaṃ śāntaṃ svarūpaṃ sakalaṃ śivaṃ || yathā tu pānakādīnā vicitrā tu camattakṛtiḥ | mayūrāṇḍarasasvana saṃsthitaṃ sakale dhvani || tathā sarveṣu bhāveṣu saṃsthitaṃ tilatailavat | 272b) chāyā jaya? vibhāgena sakalā kalanā matā | avibhāgena sarvatra saṃsthitaṃ tilatailavat || tilantu sakalaṃ viddhi niṣkalaṃ tailamīritaṃ | ādhārādheya bhāvantu na kalpaṃ vā śivasya tu || sarvasyā dhāra bhūtantu? * *? yaṃ paramaṃ śivaṃ | evamādi svakāraistu vijñeyaṃ paramaṃ mataṃ || etyetat sa rahasyaṃ tu nākhyeyaṃ yasya kasyacit | * * * * * * * * * * * * * * * *? || * * * * * * * * * * * *##? īśvara uvāca || vratagrahaṇa kāle tu vratamokṣavi *? tathā | uttamā *? ma siddhīnāṃ prārambhe * * * * *##? * * * * * * *? naṃ viśeṣeṇa phala pradaṃ | karmasiddhiṃ samāpnoti viśeṣādyā *? mārabet || prāguktamaṇḍalānāṃ tu madhyādekaṃ vivartayet | mahā * *? prakartavyaṃ sahaśrā * * *? na tu || dadhikṣīrājyamadhu tathā gandhodakena tu | kāśmīra candane naiva karpūreṇa vilepanaṃ || * * * *? śivaṃ pūjya naivedyaṃ purato vadet | 273a) khaṇḍakṣīrājya saṃyuktaṃ kṣīrapāna samanvitaṃ | dīpamālā tu purato mahāvarti samanvitā || dātavyā tu prayatnena japaṃ dviguṇamācaret | yathā śaktyā ca homantu kartavyaṃ vājapāntagaṃ || ācāryā sāyakādyā ca tathānye śivadīkṣitāḥ | pūjanīyāḥ prayatnena vittaśāṭhyaṃ vinā suta || vittasāṭhyāt mahāsena vratabhaṅgo hi jāyate | tasmāt sarva prayatnena vittaśāṭhyaṃ vivarjayet || paścād vratādikaṃ sarvaṃ śivāya vinivedayet | divyasya jānunī bhūmau puṣpaṃ saṃgṛhya hastayoḥ || svamantra manasā kṛtvā śivahaste samarpayet | bhogārthī bhogasiddhyarthaṃ mokṣārthī mokṣa siddhaye || savyena pāṇinā savye śakṛt smṛtvā samarpayet | puṣpāṃjaliṃ kṣipet namaskṛtvā ca daṇḍavat || annadānaṃ tataḥ kāryaṃ śivabhakteṣu sarvadā | kodhalobhādika tyaktyā sarvasiddhārthatā bhavet || evaṃ samāsataḥ proktaṃ vratasya ca samarpaṇaṃ | 273b) siddhīnāṃ sādhane vatsa vidhānamidamuttamaṃ || arghadānaṃ prakartavyaṃ secanaṃ vidhināsuta | ājñāṃ gṛhītvā tatvena tataḥ siddhyarhatā bhavet || paraṃ tatvamavijñāya yastu dīkṣāṃ karoti ca | ācāryaḥ sahaśipyestu raurave pacyate suta || atastatvaṃ tu vijñeyaṃ pāraṃparya krameṇa tu | ājñā gṛhītvā paratau bhūtaśeṣaṃ ṣaḍānana || mantrasya vodayaṃ kṛtvā layaṃ mantrasya suvrata | śivaśaktyārabhedaṃ ca tadā siddhiḥ kare sthitā || svayaṃ gṛhīta mantrāśca na siddhyanti kadācana | guruhā pitṛhā vātha mātṛhā siddhyati kvacit || svayaṃ gṛhītamantrāśca na siddhyanti ṣaḍānana | evaṃ jñātvā prayatnena pāraṃparyaṃ śivapradaṃ || pāraṃparya vihīnāye te gṛhīnā sarvakarmasu | somasūryāgni rūpeṇa ekāśaktistridhā sthitā || iḍāpiṅgā suṣumnā ca somasūryāgni varcasā | brahmāviṣṇuśca rudraśca ātmavidyā śivātmakaṃ || 274a) vādakaṃ tu samāśritya sphuṭaṃ vākyaṃ prajāyate | aparaṃ vācakaṃ rūpaṃ paraṃ vācyaṃ pravartitaṃ || mantrāt manasā yojya śakti tatvo ṣaḍānana | yato vai mantrapātāṃ tu śivabhaktaḥ śivena tu || citsābda? mandire sthitvā hānādāna vivarjite | bhāvābhāva vinirmukte dhyānadhyeya vivarjite || etanta paramaṃ jñānaṃ rahasyante prakāśitaṃ | iti kālottare mahātaṃtre mantrārpaṇapaṭalaḥ || īśvara uvāca || siddhikāmena vidhinā kāryaḥ kṣetra parigrahaḥ | puṣpodaka yutaṃ śasta duṣṭaprāṇi vivarjitaṃ || sadrūmodakasaṃkīrṇamekaliṅgaṃ viśeṣataḥ | vāṇaliṅga svayaṃbhuṃ vā kinnarāpsara secitaṃ || nāmadaityāśritaṃ vātha mahānṛpa sadārccite | dvaitaliṅgaṃ sadāśastaṃ śāstresmin pārameśvare || dvaitanādvaitaliṅgaṃ tu pūjayet siddha hetunā | nādvaitadvaitamaṃtrantu pūjitaṃ phaladaṃ kvacit || 274b) tasmāt sarva prayatnena dvaitadvaitaṃ śiva pradaṃ | advaite tu nirācāre advaitaṃ phaladaṃ bhavet || mātṛsthāne sa vṛṣabhe vahuliṅga narāsṛte | vahusādhakasaṃyukte kṣetrapālā vikīlite || gīta nṛtya samāyukte duṣṭanārī samākule | yoginī sevite kṣetre na siddhirjāyate kvacit || dakṣiṇottara digdvāre varjayet siddhisādhana | bhujivaṃ? paścimaṃ dvāraṃ muktidaṃ paścimaṃsuta || vidveśoccāṭane śastaṃ dakṣiṇāmuttaraṃ tathā | jaye mahendre sūrye vā pūrvātmakaṃ hitaṃ || paścimaṃ kārayed dvāraṃ puṣpadante pracetasi | bhṛṅgagaṃ dakṣiṇadvāraṃ somamamuttarehitaṃ || caturmukhaika vaktraṃ vā dvimukhaṃ trimukhaṃvinā | pañcānanaika vakṣaṃ tu siddhāgāraṃ samāharet || dakṣāḥ pragalbhā niguṇāḥ śāstrajñāḥ siddhi tatparāḥ | dhīrāḥ satyavratāḥ śuddhā daśādākṣiṇyasaṃyutāḥ || sahāyāḥ sarvadā kāryāḥ saptapañcatrayotha vā | 275a) nāsahāyena kartavyaṃ sādhanaṃ madhyamottamaṃ || khādirāḥ saṃkavoṣṭau tu digvidikṣu virecayet | japtapāśupāstreṇa spaṣṭena nikhanet sudhīḥ || tataḥ pūjā prakartavyā homaṃ caiva viśeṣataḥ | valiṃ tathānyato tadyāt loka bhūdbhyo? yathā kramaṃ || kṣetrapāla trayasyāpi rākṣasyāṃ diśi pūjanaṃ | mātṛkānu kramenaiva ṣadvādyaṃ kṣetravarṇakaṃ || tena tatra samaṃ pūjyaṃ tadvargeśvarameva ca | anantamādraminduśca īśvara ugra ūṣaraḥ || ṛddhi ṛśo ḷ? gu ḹ? kau ekāsyā airaḍhistathā | ujau * ṣadha ambuśca askāraḥ parameśvaraḥ || karaṅkaṃ khagasaṃjñaśca galāmargharameva ca | uḍuścaṇḍīcchaṭī caiva jaṭī ṛ ṝ rameva ca || kākāṭakīṭha saṃjñaśca ḍāmaroḍhaṭṭanandanaḥ | nāgastha * cchasthaṭī dakṣo dhanado nandivarddhanaḥ || paṃkavṛkaphalaphalāśca valabhasmīmarapriyaḥ | yakṣaurogālayāṃtaśca varvara śaktisaṃjñakaḥ || 275b) maṭhasaṃkarpaṇohaṃsaḥ kṛpaṇaḥścāṃtimaḥ smṛtaḥ | avargenantasaṃjñaṃ tu pūrvasyāṃdiśi saṃsthitaṃ || evaṃ kavarṇe sūkṣmaśca āgneyyāṃ diśi saṃsthitaṃ | ca vargādi krameṇaiva saṃsthitā śivottamāḥ || nāmabhraṣṭāntathā jñeyāḥ prayatnācca caturdaśa | ekaliṅge mahādeva śmaśāne bhṛṅgināyakaṃ || nadī taṭe mahāsena saṃgame nandikeśvaraṃ | gavāṃgoṣṭha mahākālaṃ brahmāṇaṃ tu catuṣpathi || ekavṛkṣe sthito daṇḍā nidhi sthāne vināyakaṃ | mātṛsthāne piṅgalañca jambhalañca rasāśraye || saṃgrāme vīrabhadrantu parvate vṛṣabha sthitaṃ | kāmadevo vane pūjya rati prīti samanvitaḥ || ārāmai tu vasaṃtākhyo daṇḍahasto mahāvalaḥ | dadhikṣīrājya khaṇḍena kṣīreṇaiva pratarpayet || śuklapuṣpaśubhai dūpai prāṇāṅgarahitaiḥ sutaḥ | praṇavādyaṃ namonte ca saṃjñāśabdairvenādike? || 276a) svāhā home prakartavyaṃ kṣetreśānāṃ ṣaḍānana | iti te sa rahasyaṃ tu kṣetragrahaṇamīritaṃ || iti kālottare mahātantre kṣetragrahaṇapaṭalaṃ || īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi siddhayastrividhāḥ kramāt | uttamā hyaṇimādyāśca madhyamokṣe carādapaḥ || adhamāḥ siddhayaḥ proktāḥ vasyādyāḥ samanāstikāḥ | dakṣiṇāṃ mūrtimāśritya lakṣaṃ pāśupataṃ japet || homaṃ daśāṃśataḥ kṛtya sarvasiddhyaruho bhavet | vighnaprotsāraṇe kalpaḥ sādhako nānyathā kṣamaḥ || digvidikṣu svamantrīṇa ṣaḍāvarte na ṣaṇmukha | sāṣṭena kṣīravṛkṣoktāṃ kīlakān nikhanet sudhī || pūrvādi kramayogena yāvadīśānta gocaraṃ | yāvat paryaṭate mantrī tāvadikṣu prakīlayet || evaṃ kṛte vali datvā dikpatīnāntu pūrvavat | mantrasyārghaṃ pradātavyaṃ dakṣiṇāṃ mūrtimāśritaṃ || svayaṃbhū vāṇaliṅgaṃ vā siddhyarthaṃ sthāpitaṃ naraiḥ | a*? rakṣā tataḥ kāryā mantrarakṣā tataḥ paraṃ || 276b) karaṃ nyāsaṃ prakartavyaṃ dehanyāsaṃ krameṇa tu | ubhayoścandrayormadhye svadehaṃ cintyayatnataḥ || tenāmṛtamayaṃ dehamavadhyaṃ tridaśairapi | ātmarakṣā samākhyātā mantrarakhyā nigadyate || śaktigarbhe nyaset mantraṃ tatsa siddhiḥ prajāyate | na śivena tathā puṃsi mantrā yojyā phale * nā || aśaktāḥ puruṣasthāśca śivasthāḥ śāntacetasaḥ | tasmācchakti gatāmantrāḥ siddhāntenānṛtaṃ vacaḥ || śaktirādyā parā vibhīśaivī śivaphalapradā | śivepya? bhinnā sā jñeyā yathā tu racirasmivat || mantramāha parāśakti rādyā kuṇḍalinī tu sā | hṛtpradeśe sthitā sā tu ravi ca*?gni sa prabhā || ekātridhā tu vijñeyā iḍāpiṅgādi bhedataḥ | susumnāntargatāṃ rūḍhāṃ jñātvā gurumukhena tu || ānārbhe dvādaśāntaṃ tu vyāpya prāṇiṣu vartate | triśūlamārgato yānti dvādaśāntena yogināṃ || 277a) gamāgama prabhedena yāti sā śāṅkare pade | paraṃ bhāvaṃ samāśritya paryananda samaśnute || iti śakrodayaṃ jñātvā mantrarakṣā kṣamo bhavet | nadāntaṃ tāḍanaṃ mohadīpanaṃ nopayujyate || nānāvidhāsiddhayastu śaktisthaḥ sādhaye valaṃ | iti kālottare mahātantre śaktivarṇanapaṭalaṃ || īśvara uvāca || dakṣiṇāmūrtimāśritya japtavyāḥ pañcakoṭayaḥ | homaṃ daśāṃśataḥ kṛtvā gavyājyena tilena tu || siddhayo hyaṇimādyāśca tasya siddhyanti nānyathā | koṭijāpena madhyāstu ghṛtāktaṃ guggulaṃ hunet || khecaratva mavāpnoti daśāṃśa havanena tu | antardhānekāpilena kevalena phalapradaṃ || nirvījī karaṇe caiva pāśakṣobhe viśeṣataḥ | mahājvaravināse ca vṛkṣasyā labhane tathā || dhaṭā ca rohane vatsa anagni jvalane punaḥ | viṣasaṃkramaṇaṃ caiva viṣasyaiva nivāraṇe || pūrvase vātha kartavyāḥ tataḥ karma samārabhet | 277b) siddhayastasya siddhyanti tadvinā naiva siddhibhāk || tasmāt sarvaprayatnena pūrvase vā samācaret | iti kālottare mahātantre pūrvasevāpaṭalaṃ || īśvara uvāca || pūrvāhne śāntikaṃ karma pauṣṭikaṃ tadvadeva hi | vaṣyākarṣaṇakarmantu madhyāhne sādhayet sudhīḥ || stambhanaṃ mohanañcaiva sthite sūrye tu sādhayet | rātrau cāstamanaṃ kāryaṃ marīnāṃ nānyathā kvacit || sādhakasya yadā vahuhīnā sādhyetiryudā? | nāmajñātvā prayatnena tadā siddhiṃ tu sādhayet || sa vaṣaḍausajñaṃsaśca sādhyasaṃjñā tu saṃpuṭet | śitapuṣpaiśca naivedyaiḥ śitagandhānu lepanaiḥ || sthaṇḍile pūjayed yatnāt brahmāṅga sahitaṃ śivaṃ | sāṅgena vauṣaḍantena brahmāṇāṅgāni kalpayet || hrasvairbrahmāṇi dīrghastu jātyanteraṅgaṃ kalpanā | 278a) pīṭhaṃjyaṃkāramantreṇa mūrtiḥ syāntryakṣareṇa tu || śivena tryakṣareṇaiva vaṣaḍante parāṃ nyaset | dūrvā mṛtā trimadhvaktā homayecchānti karmaṇi || lakṣāhuti prayogena śāṃti puṣṭi prasādhayet | athatā praṇaveṇaiva māyayā vā ṣaḍānana || prāguktamūlamantrairvā śāntirbhavati śāśvatī | divyāntarikṣa bhaumetha mahotpāteṣu suvrata || śānti prajāyate tena rudraśāntyātha vā suta | prāguktampañcadhā yojya pauṣṭike sampuṭena tu || ādimadhyāvasāne ca tridhā yojyantu pauṣṭike | puṣṭau dūrvā trimadhvaktā homaṃ puṣṭāhuta dvayāt || chedanaṃ paramantrāṇāṃ rahasyaṃ kathayāmi te | ājñāto mantrachedantu kartavyaṃ tu mahādbhutaṃ || ugrāṃgārai vilomena mātṛkā putrakaṃ likhet | mūrdhni saṃhāravījaṃ tu haṃkāraṃ vadanaṃ nyaset || sarpo netrau vijānīyāt śavyaikarṇi vyavasthitau | laraunāśaupuṭau tasya yamāvoṣṭha dvayaṃ viduḥ || 278b) bhaṃtālu rasatāvaṃ rapha * gaṇḍa dvayo nyaset | bhrūyugmaṃ ca nadhautasya dakṣaskandhe veda vinyaset || * vāhau vāhusaṃdhotaṇa kareṭa karāṅgulau | evaṃ ḍādi ṛkārāntaṃ vāgavādyai niyojayet || ūrujānuni jaṃghāyāṃ gulpha pādāṅgulīṣu ca | jādigāntaṃ kramān nyasya vā mekhantu paścime || ai yojyaṃ dakṣiṇe pārśve evāme ḷ? tu pṛṣṭhagaṃ | ḷ kroḍaṃ ṛ tathā māṃse ṛrakṣeṅgandhaka vinyaset || ukāraṃ kīkadeśe tu īśukre ikahe tathā | āmā * pūrvamantrantu nāstavyaṃ kṛtikāsuta || evaṃ tu putrakaṃ likhya śūnyāgāretha bhīṣaṇe | atha mātṛ gṛhe vātha vai bhītaka phalai tathā || sāhotra phalake likhya mṛtavat pratilikhet tathā | trisandhyaṃ pūjavidhivadaikaikaṃ pūjayet kramāt || astramantreṇa śastramantreṇa yāvat saptadināni tu | ājñā dhyānaṃ tathā vidyā maṃtraṃ vā krauñca sūdana || chedayen nātra saṃdehaḥ śūlībhūmau nipātayet | etad rahasyaṃ paramaṃ nākhyeyaṃ yasya kasyaścit || 279a) kūryat māyā tayet sarvāṃstasmād yatnena rakṣayet | atha vā galamārge tu śastraṃ nāḍī trayaṃ nyaset || cintayet pāvakābhāsaṃ dhyāna yukto dina trayaṃ | ājñā dhyānaṃ tathā maṃtraṃ jñāne nānena? chedaye tu || ityetat sa rahasyantu mantrachedaṃ prakāśitaṃ | antardhyānakarī vidyā kramaprāptā nigadyate || tārakaṃ sa namontantu yojyaṃ bhagavateḥ *?daṃ | gāṅgaṃ padaṃ tatonte * * * * * * * ? nyaset || mahākāli padaṃ paścāt māṃsaśoṇitabhojani | raktakṛṣṇamukhī devi padaṃ cāṣṭākṣaraṃ nyaset || māmapaśyaṃ tu tasyāṃte mānuṣāśca padaṃ tataḥ | svāhāntaṃ caiva vikhyā?yā kartavyantārakāntataḥ || lakṣajāpaṃ prakartavyaṃ sa varṇājya tu homayet | daśāṃśena mahāsena siddhā karmakarī bhavet || mohayet pṛthivīṃ sarvātamanetrā sudamānuṣāt |? rasaṃ nayati śakrasya mānuṣyeṣvatra kā kathā || alaṃ vai gṛhapatyeṣā siddhānāmapi śāṃkari | antarddhānakarīvidyā mohanīja * *? tathā || 279b) ṇot clear 280a) sukhaṃ janayate tasmāt bhailakhī tena sā smṛtā | durgāduttārayed yasmāt tena durgā tu sā matā || vidyā rājñī mayā khyātā śivavaktrāvrajodbhavā | leśāt samāsataḥ khyātā punarevocyate mayā || kāsasvāsanivṛtyarthaṃ siddhāvidyāvadāmite | oṃkāśaśamanāyatvaṃ * * * * hi varuṇaṃ || anenaiva tu mantreṇa kaṃ haste grāhayet sudhīḥ | tārakamamṛtāyeti padāmuddhṛtya yatnataḥ || tathā cāmṛtarūpāya padantu dvitīyaṃ mataṃ | amṛta sambhavāya padamamṛtaṃ tvaṃ tataḥ paraṃ || amṛtatva mahātmā ca mantroyaṃ pāpanāśanaḥ | ekavṛddhyādi nānyaṣṭau su?lukāni kramāt pivet || dināṣṭakāduparipivedaṣṭāveva prabhā tataḥ | culukāni mahāsena kāsasvāsa nivṛttaye || iyaṃ paṭhita siddhā tu vidyākāmadughā matā | kāsasvāseṣu sarveṣu nānyatrā tāsti śāṃkari || oṃkāśasamayatvaṃ hi || 280b) varuṇa anena tudakaṃ dakṣiṇa haste gṛhīyāt | amṛtāya amṛta saṃbhavāya amṛta tatvamamṛtamāhātmāṃ || athātastaskarajñānaṃ yena mantreṇa jāyate | tadarthakathayiṣyāmi sādhanaṃ mantranāyakaṃ || raktoṣṭhī padamādyantu mātaṅgī tadanantaraṃ | padaṃ tṛtīyaṃ paiśācaṃ bhūtobha iti niyojayet || avatareti padaṃ dveṣo he varṇaṃ tadanantaraṃ | adarśapadamanyacca tathā darśāvahirnyaset || cauraṃ gṛhṇāpaya padantathā vārṣpaya paścimaṃ | anena mantra mukhyena kumāryājñānamācaret || tatonya divase mantrī snātvā karma samācaret | svavāmāṅguṣṭhamajñāna purā caiva vimarddhayet || tato lakṣamādāya vāmāṅguṣṭhanturaṃ jayet | saṃśodhyatilatailena punareva vimarddayet || uttarābhimukhobhūtvā kumārīṃ mantrayet tataḥ | mūrdhni puṣpāṇi tasyāstu tatvāṅguṣṭhaṃ pradarśayet || madhyāhna samaye kāryaṃ nirabhagagane suta | 281a) pūrvānanā kumārī tu paśyatyākhilamadbhutaṃ || cauraṃ pradarśayet sā tu kathayet tatsvarūpakaṃ | adhikalpanamidaṃ vatsa śivena kathitaṃ purā || raktoṣṭhī mātaṅgī bhūtobha ī avatara 2 ehi 2 | adarśidaśāṃ vahi cauraṃ gṛhrāyaya eṣā || anena mantreṇa kumārī dvayasya mūrddhi puṣpāṇā mantraṇadine deyāni | dvitīyehni madhyāhnasamaye snātvā śucinottarā mukhenāmla dravyena svamantreṇa svavāmāṅguṣṭhaṃ vimardya tadanu ghanālaktenopalipya bhūyasā kumārī dvayasyānena mantreṇa śirasi puṣpāṇi datvāṅguṣṭhaṃ darśayet | cauraṃ kathayati || punaranya pravakṣyāmi siddhavidyā ṣaḍānana | hrīṃ caṇḍakāpālini dantakiṭikkiṭi śuṣkeṣu || anena mantrarājena kṣālayitvā taṇḍulān trisapta parijaptāntu taccaureṣu pradāpayet | dantadalitāni cauravaktrātpata? raktāni ca | 281b) śeṣeṣu śuklavarṇāni supiṣṭāni pataṃti ca || iti caurajñānaṃ || bhūtavidrāṇaṃ kāryaṃ bhūtatantravisāradaiḥ | ādau tu validānaṃ tu kṣetreṣālasya kārayet || anuloma vilomena mantranyāsantataḥ paraṃ | tāḍanaṃ caita bhūtasya siddhārthe kārayet tataḥ || tato mucātya vaśyantu sadyaḥ pratyayakārakaṃ | oṃ jvalanta jihva jvalanta locana kapila jaṭābhāsūra mahāsūra vidrāvaṇa trailokya ḍāmara rudra bhrama 2 ākaṭya 2 troḍa 2 moha 2 paca 2 evaṃ śuddha rudro jñāpayati svāhā | yadi gṛhagataḥ svarga lokaṃ vā devalokaṃ vā nāgalokaṃ vā ārāmavihāraṃ veśmakulaṃ tathā vartayiṣyāmi valiṃ gṛhna 2 dadāmite svāhā | anena mantreṇa prathamataḥ kṣetrapāla valirdātavyaḥ | paścādanena mantreṇa karanyāsa dehanyāsānulomavilomena kartavyaṅkarta 282a) niṣṭhāṅguṣṭha paryantaṃ aṅguṣṭhānta kaniṣṭhāmiti karanyāsaḥ | mūrdhni vaktre hṛdinābhauguhye padmāmityanulome | pādaguhyanābhi hṛtvaktramūrddhāntamiti dehanyāsaḥ | evamanulomavilomena nyāsaṃ kṛtvā paścādāturaṃ siddhārthe tāḍayet | bhūtaṃ bhāvyaṃ sarvakathayati | muñcati kadṛṣṭa pratyayaḥ | svāhā | anena karanyāsa dehanyāsāntaraṃ tāḍanaṃ || iti bhūtavidrāvaṇaṃ || vāk staṃbhaṃ sampravakṣyāmi dṛṣṭānāṃ śubhavādināṃ | pretāṅgāreṇa tatpātre cānta saṃjñā sasā likhet || svavarccaḥ puṭamaṃkāryaṃ kṣiptagarte śilānyaset | stambhayedvāk nāṃśeṣa cānyeṣu kā kathā || atha haṃsaprayogena viṣamāghrāya vahninā | ravisthā recakāṃ kuryāt saṃharet tatkimadbhutaṃ || athānyat saṃpravakṣyāmi paricchedañca saṃgrahaṃ | dūtottarīyaṃ yatnena māpayet sukareṇa tu || nyāsaṃ tatonte kartavyaṃ karadehamayātmakaṃ | 282b) pūrva 2 yasyāṅga jvalanaṃ dehaṃ śiraṃ vā vaviseṣata || asaktārapaśūnāthānarāṇā ca viśeṣata | jamalo jāti vidyante nātra kārya vicāraṇāt || satya satya na sande varṣamekāntareṣu ca || 283a) īśvara uvāca || akṣasūtravidhānantu kathyamānaṃ śṛṇuṣvataḥ | śatenāṣṭottaraiṇaiva uttamaṃ parikīrtitaṃ || tadarddhāt madhyamaṃ śastaṃ tadarddhāt kanyaśaṃ hitaṃ | rudrākṣajaṃ mahābhṛtyai muktidaṃ paramaṃ śubhaṃ || ekavaktraistrivaktraiścaturvaktraiśca pañcabhiḥ | ṣaṭvaktrairvādhva kartavyaṃ tasmātmitraiśraistu varjayet || mukhe mukhaṃ prakartavyaṃ mukhaṃ mūle vivarjayet | evaṃ vai sarvaratnānāṃ vṛkṣajeṣu jaleṣu ca || putrajaṃ putrajīvārthaṃ padmajaṃ vāṇimādiṣu | iṃdrākṣaṃ rājyadaṃ sūtraṃ śakrākṣaṃ tadvadeva hi || ariṣṭasamaneśastaṃmāriṣṭaṃ sūtranāyakaṃ | hematāramayaṃ bhūtyai śeṣalohyetthita punaḥ || trapusīmāyasaṃyojyaṃ mahāsaṃkhaṃ ca māraṇe | 283b) ṇot clear 284a) ṇot clear 284b) ṇot clear 285a) ṇot clear 285b) * * * * * *? naiva pīṭhaṃ navapadātmakaṃ | anulomena tatpūjyaṃ rudrāścaiva vilomataḥ | saptapañcabhiḥ saṃkhyā vā ekaikāmāhutiṃ dadet || iti nityo vidhi proktā viśeṣa pūrvavarddhanet? || * * * *? nimittā vāmaikai? kasya? sahaśrakaṃ | antarikṣa nimittāyaṃ tadarddhā niḥkṛtirbhavet || bhaumānāṃ śatiko homā kaṇṭhāṇā? padeṣu ca | utpāteṣu ca sarveṣu mahotpāte * *? hutīḥ || sarvaroga gṛhītānāṃ? graheścorddhe? kṛtātmanāṃ | upasarga? gṛhītānāṃ vighneṣai? valitātmanāṃ || a * *? rāti taptānāṃ śāntimenā prayojayet | abhiṣekaśca kartavyaḥ saṃpātāhuti mantritaiḥ || navabhiḥ kalasairnnityaṃ śataviṃśottarādhikaṃ | ekanyūnantu mantrāṇāṃ nyastavyaṃ cābhiṣecanaṃ || ahanyahani kartavyaṃ smartavyaṃ vyajayet hunet | abhiṣiktāya dādavyaḥ sa caruḥ parikalpitaḥ || tena prāsita mātreṇa sarvariṣṭaurna vādyate | khaṇḍarudraśāntiśca kathitā parameṣṭhinā || rudrāṇāṃ ca padānāñca pīṭhe pīṭhe yathoditaḥ | 286a) pāṭhyaḥ homyo navāvadānaḥ turagakharotuṃgaparīṇāhaṃ | pūrvākṛṣṇatilājyānya mṛtāni cūta patrāṇi || hotavyāḥ siddhārthāḥ lājāvajīsu gandhapuṣpāṇi | kṣīrataro patrāṇi ca samidho yat taṃḍulādīni || ekaikasya tu rudrasya āhutīnāṃ sahaśrakaṃ | ājyena yatnato deyaṃ tadabhāvādyathoditaiḥ || ekaikasya padasyaiva sahaśra parivartanaṃ | siddhānasaṃprapannaistu?ścāmācārairvivarjayet || vāmācāra prapannāye śāstresmiṃstu vigarhitāḥ | guptācārāstu ye kecit varjanīyāstu te sadā || siddhānta samprapannā ye śuddhācārā dṛḍhavratāḥ | nigrahā ca? grahe śaktādakalaṃ tepi durddharāḥ || guruśuddhiṃ purājñātvā paścācchānti samārabhet | ahanyahani kartavyā utpanne vā mahadbhute || proktāni triṃśadaṣṭau ca devaistairiyamijyate | vilomenānulomena rudrairvyomaśivena ca || ekāśīti pade catuḥpañcaśatpadikā āpādyaṣṭaurasāgnibhiḥ | 286b) īśānādyā navapadā dvātriṃśat parikalpayet || vīthikā bhāgamānena rākṣasā tadanantaraṃ | skandāryamājambhakaśca pilipicchakā grahottamaḥ || satikoktakramāntāsyā vahiḥ sārva? dvipaṃktiṣu | carakṣādyāstadvadeva tathā vaṃ sa dvayaṃ punaḥ || rakṣāṣṭakaṃ kramād deyaṃ tathā navapade purāḥ | navabhistu padairasmin padamekaṃ vinirmitaṃ || evaṃ vai deśavāstantu kathitante samāsataḥ | maṇḍalāṅkamevameva maṇḍale samprakalpayet || kiṃtu daśasahaśraistu koṣṭhakai vibhajetb paraṃ | nyāse navaguṇantatra kartavyaṃ deśavāstuvat || athānyaṃ sampravakṣyāmi vāstūnāṃ lakṣaṇaṃ punaḥ | ṣaḍaśra tryaśravṛttākṣa yonyāṣṭā śrārddhacandravat || tatvadaivāstu vā kāryā rajuvaṃśavivarjitaḥ | madhye tu caturaśraṃ tu sarveṣāṃ vā prakalpayet || rajuraṃśasirānyāsa pūrvavat teṣu kalpayet | caturaśraṃ tridhā kṛtvā tryaṃśaṃ tu vāstusaṃjñakaṃ || 287a) brahmapīṭhādadho vṛddhaṃ sarake vighnamarddakaṃ | sūtrādho dharmadaṇḍākhyaṃścakrapādañca mandire || rajvaṣṭakañca sarvemāṃ vāstūnāṃ samavasthitaṃ | vaṃsadvayaṃ koṇagataṃ durjayaṃ nāmadurddharaṃ || catuṣṭayastu rajjunāṃ ṣaṭpadaṃ dvipadantathā | vaktragulpha prakoṣṭhābhyāṃ dvipadaṃ syāccatuṣṭayaṃ || hṛdiguhye tathā kukṣau ṣaṭpadaṃ syāccatuṣṭayaṃ | evaṃ navapade deyaṃ tripadaṃ padmakaṃ kramāt || yadā surālaye nyāse mandire tadvadeva hi | madhye brahmā navapade marīcyādyāstu pūrvavat || āpādyā dvipadā jñeyāḥ padikā vāhya devatāḥ | yathā devālaye nyāse tathā śatapade hitaḥ || grahāskandādayastatra vijñeyāścacatuḥpadā | darakṣādyā? bhūtapadā raṅga? vaṃśādi pūrvavat || deśasaṃsthāpane vāstu catuḥtriṃśacchivaṃ bhavet | ekāśīti pado brahmāmadhyasthāne prakalpayet || marīcayo vivaśvāṃśca mitraśca pṛthivī dharaḥ | 287b) ṇot clear 288a) kṣetrasyā ca vivirakṣāyāṃ? punaḥ pūrvavat pañcamyā bhāvyameva kṣetrāṅga kārayatīti | antarlopavadhāna nimittaṃ vyavahitāḥ japanāmakavāmīti || ṇot clear ########### END OF FILE #######