####################################################
MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE
Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0
Catalog number: M00051
Uniform title: kalpavṛkṣa
Author : sāhib kaul
Alternate name : sāhiba kaula
Manuscript : manuscript no. 1353 of the Oriental Research Library, University campus, Hazaratbal, Srinagar.

Description: 
From manuscript no. 1353 of oriental research library university campus, hazaratbal, no. of folios			37 (pages: 74) 
size of ms			25 x 17.3 cm. paper
language/script/condition	saMskrit/zarada/bad


Notes: 
Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski from an unpublished saiva manuscript by sāhib kaul who lived in Kashmir in the 19th century.  


Revision 0: Dec. 6, 2008

Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute
Publication year : 
Publication city : 
Publication country : India
####################################################



śrīgurave śivāyo namaḥ |

śrīśrīśrīsevitāyai namaḥ |

*? svasti ||

śrīgaṇanāthāyo namaḥ | 

oṃ śrīmacchrīsvasvatantrānāśritanibhāga? 
paramaprakāśavimarśamayapāramaiśvaryānubhāvānubhāvuka-
prathitasahitanijasahajaparamānandādvayamattā
sāmānyaspanda uditoditaparamaśaktisāmrājyo rājarājeśvara jayasi 
paramaśivastvayamayam ||

oṃ svātantryaṃ svātmāntarbhāvaikanipuṇaṃ param |
parasthaṃ svaparātmā namantumastaṃ maheśvaram ||

nijakalpavṛkṣavandetīkyāna grāhyanodanāvaśitaiḥ |
sāhibakaulapadasthairviraśyate svalpatāt padam? ||

iha khalu maruvāṭadeśaviśeṣādhipatimahārājayamevat 
siṃhābhidhānaprārthanāvaśīkṛta hṛdayena 
kaśmīradeśavaralabdhāvirbhāva sāhibakaulābhidhasnārāsakṛta 
sthitinā kenacana kalpavṛkṣabandhaṃ vyapadiśya 
brahmādvayaśivādvayamahādvayadṛṣṭīnāṃ 
sarvatantrasiddhāntatāṃ pratipādayituṃ śramo'yaṃ svalpo 
bālabodhanārthaṃ vyadhāyi | ata eva 
gūḍhārthasaṃskṛtapadaparihānam |

tatra tāsāṃ tisṛṇāṃ mahādṛṣṭīnāṃ 
mahādṛṣṭīnāmadvaitapratipādanameva paramārthaḥ |

kintuktatrāpi svasvadarśanārthaviśeṣo'pi pratipāditaḥ |
tadviśeṣavirodhaparihārārthasaṃvāsya yatnasya tata kṛtya ca? 
tatrādau śrīmacchrīgusvasvatantretyādirupodghātaḥ |
atrāyamarthaḥ | tvaṃ pratyabhijñayā svasammukhīnaḥ sadā 
sannihitaśca | ayaṃ svānubhavasamasamayameva sākṣāt kṛtaḥ *? 
svayamityanena | ahamiti paramārthaḥ | yathāvārasthā vāraṃ vāraṃ 
pāraṃ ca pāraṃ vadanti | tatparasthāśca teṣāṃ vāraṃ pāraṃ 
teṣāṃ pāraṃ ca vādhaṃ hṛdaṃtiṃ  |

yathācaika eva mānavaḥ pituḥ putraḥ putrasya pitā 
jāmātuḥ śvaśuraśca śurasya ca  jāmātā 
ityevamādisambandhamayopyeka eva tathā tvamahamiti padayoḥ 
parasparaparyāyatvam ||

svasya svasminnahamiti pratyayāt parasya ca tatproktatvaṃ 
pratyayatasdve?nāhamityanusandhānāt | tasya ca pareṇa tvamiti 
vacanapratipādanāt | etadeva nirṇītaṃ ca vāsiṣṭhe yoge tvamahamiti 
śabdābhyāmityādi |
paramaśivaḥ paramā mokṣalakṣmīryasya sa paramaḥ pipatti 
svāhantārasena svātantryarūpamanāśritādimahīparyantaṃ 
viśvavibhavaṃ pūrayati | paraḥ tadeva sṛṣṭvā 

tadevānuprāvikṣadityādi |

anena jīvenātmanānupraviśyetyādi | 

tasmā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūta ityādi ca śruteḥ 

bhoktaiva bhogyabhāvena sadā sarvatra saṃsthita iti śaivaśruteśca |

sadāśivātmanā vedmi | sa vā vetti madātmanā | 

iti śrīmahāguru śrīsomānandapādortheśca |

pipatti tadeva pālayati svasvarūpamayaṃ svātmanā svātmani svata 
āvirbhāvya svarūpānusandhānena kacatprakāśavimarśamayaṃ 
vidadhātīti vāparaḥ | māti pramāti svatantrakartṛkatayā 
svasvarūpābhedamayametadeva svātmani vimṛśatītimaḥ | 
paraścāsau maśca paramaḥ indriyebhyaḥ paro hyartha ityādi śrutyā 
vā nirṇītaḥ paraḥ sa cāsau maśceti vā | atha ca paraṃ dvitīyaṃ 
minoti prakṣipati dūrīkaroti paramaḥ advitīyaḥ | paraṃ dehendriyādi 
mīnāti | anubhavasamaye hi nastīti vā paramaḥ | paraṃ dehādiṃ 
mayate | svājñānasamaye vinimayate svātmābhimānatvena 
vyatiharatīti vā paramaḥ paraṃ paranādaṃ sisīkhyā???sanāvasare 
śabdayati svavimarśapātratā sāpādayatīti vā paramaḥ atha ca 
rahasyādvayadṛṣṭyā para tattamaścāsau saḥ

2a) sa cetano makāraḥ makārasya cetanācetanatvena dvividhatvāt 
pavargāntyo cetano makāraḥ | pañcadaśa svarānusvārarūpastu sa 
cetanaḥ bindurityarthaḥ | sa eva paramaḥ śivaḥ | ahaṃ 
bindurvisargastvamiti śivasūkteḥ | anuttaraśivāhantā parāmarśasāra 
ityarthaḥ śivaḥ śamaśeṣopadravarahitaṃ | 
etasyaivānandasyānyānyanandānimātrāmupajīvayantīti | 
kahyevānyāt kaḥ prāṇyādyasyeṣa ānandasya mīmāṃsā na syāditi 
| raso vai sa ityādi ca śruteḥ vittasutādyanyānandavyatiriktaṃ 
caitanyānandalakṣaṇaṃ kalyāṇaṃ vāti rāti dadāti 
svakalpitamohāpamaraṇamātreṇa svābhinnānugrāhyebhya 
āviṣkarotīti śivaḥ paramaścāsau śivaśca paramaśivaḥ jayasi 
sarvotkṛṣṭatvena vartame | yaḥ kila sarvotkṛṣṭaḥ sa sarvanamasyopi 
bhavati | yathā pathi pracalato rājādessarvotkṛṣṭasya 
namaskārākaraṇe svasyaiva khaṇḍanonmattā prāyatāvānattatasya 
kāpi kṣatiriti taṃ svātmamaheśvaraṃ pratipraṇatāḥsma iti sarvatraiva 
jayatyādīnāmiyameva vartanī | nanvadvaitanaye namaskāryāsya 
navaśeṣe namaskārakaraṇaṃ kathaṃ kasya kena vā ghaṭate 
dvaitāpatteriti cet 

satyam 

kintu ṇa ma prahvatve iti dhātorarthānugamād 
dehādyabhimānaprādhānyamadhaspadīkṛtya 
tanmayasamāveśāpannāḥ sma iti namaskārakaraṇārūtam | ayaṃ 
tvaṃ kathaṃ bhūtaḥ | śrīmāṃścāsau śrīreva ca 
susvatantraścāsau anāśritaścāsau nirbhāgaścāsau 
paramaprakāśavimarśamaya pāramaiśvaryānubhāvānubhāvaka 
praccitasahitanijasahajaparamānandādvayasattāsāmānyaspandaśca 
saḥ

2b) śrīḥ śaktiḥ śobhā jñānasaṃkocadaurgatyahāriṇā 
paramalakṣmīśca vidyate yasyāsau | tā eva bhūmāyasya ca saḥ | tā 
eva praśaṃsāyasyāsau ca | tā eva nityayogo yasyāsau ca | śrīmān 
śriyaṃ saṃsārākhyāṃ śobhāṃ mathnātīti śrīmat | sa cāsāviti 
vā saṃsārasya śobhārūpatvaṃ svakalpitā jñānakāle 
bhāsamānatvāt | saḥ svayaṃ śrīśca tattritayarūpaḥ suṣṭhu 
svatantraḥ abhede bhettā bhedite cāntaranusandhānenābhettā ca | 
ananyamukhaprekṣīnismaciva mahārājyasaṃbhārabharteti yāvat 

ata evānāśritaḥ ṣaḍrūpapramātṛkalāsu va vartamānopi tā atītya 
sadā sthitaḥ | ata eva nirbhāgaśca | na hi anāśritasya 
bhāgakaraṇamupapadyate | tasya vibhājitasya svasyaiva 
khaṇḍanāpatteḥ kodadarśa prathamaṃ jāyamānamasthanvantaṃ 
yadanasthāvibhattītyādi śruteḥ | 

svapadā svaśiracchāyāṃ yadvallaṅghitumīhate | 
prādoddeśe śiro nasyāt tatheyaṃ vaindavīkaleti rahasyokteśca | 

ata eva paramaprakāśavimarśamayaṃ yat pārameśvaryaṃ 
tasyānubhāvaḥ mahatvaṃ tasya ye anubhāvakāḥ 
tadanubhavakāriṇaḥ teṣu teṣāṃ vā prathitaḥ prakaṭīvatosahitaḥ 
vṛddhaḥ | pūjitaśca nije nityaḥ svaśca | sahajaḥ svābhinnaḥ 
prāṅnirṇītaparamānandādvayasattāsāmānyaspando yena sa ca | 
nanu paramaśiva ityasyaiva viśeṣyasya viveke kṛte etāni 
śrīmadityādīni viśeṣaṇāni | svayamevārthāyātāni | arthāyāteṣu 
ca teṣu punastatpratipādane'grato'nyaśeṣavākyapratipādane ca 
paunaruktyaprasaṅga iti cet | na ya ta eka e *? ṣa svātmamaheśvaro 
nitvaitasmaṃ vāda

3a) śatairmahadbhiḥ | pratipādyamānas svānugrahaśaktivatāṃ 
kathaṃ kathamapi sākṣādbhāvamāyātīti | punaḥ punastadeva 
brahmatatvaṃ nigamādibhiḥ pratipāditamanantaśaktisvarūpatvāśca 
bahudhā nirṇeṣyamāṇaṃ vicārapadavīmārohati | 
nānājanmakoṭilagnamalāpamaraṇakārakaṃ ca bhavatītyata ekaḥ 
punaḥ punaj ? pratipāditaḥ pratipādanīyo'pi na paunaruktyamāvahati | 
ata eva caitairviśeṣaṇairvārhaspatyādi vādānāṃ pratikṣepaḥ | yataḥ 
yat kiñcit prakāśamayaṃ tat tat tānatītaṃ svasvarūpameva 
yaścāprakāśaṃ tat svayamevāsattāmāpādyamānaṃ parasya 
kiñcit kartamakṣamaṃ | ata eva gītaṃ śrīpratyabhijñāśāṃ | 

kartari jñātarītyādi 

tatasvādānāṃ nirākaraṇaṃ cāgrata eva sphuṭībhaviṣyatīti 
nādhikamihonmīlyate | punaḥ kiṃ bhūtaḥ taditoditaṃ nitarāmuditaṃ 
| tatkrāntaṃ itaṃ gamanaṃ yena ca sarvavyāpakatvāt taścairitaṃ 
jñānaṃ ca yasya | uditaṃ satatoditaṃ sṛṣṭyādibhāvavikalaṃ | 
svābhinnaparamaśaktisāmrājyaṃ yasya | na hi paramaḥ śivo 
niśśaktiḥ kadācidapi bhavati | niśśaktimatve 
sargādīnāmapratiṣṭhānāt na ca sadāśaktimatve sargādīnāṃ 
satataṃ sadbhāvena mokṣānavāpti śaṅketi vāsyam sargādiṣu 
satśūpi [?] tasya sadaiva sarvaṃ bhāvānāṃ svātmubhāvākalanena 
bandhānāpatteḥ asatsvapi ca teṣu paraśaktāveva svarūpasaṅkalanena 
śaktiśaktimatorabhedāvabhāsāt | 

punaḥ kiṃ bhūtaḥ rājeti | rājāno manobuddhijīvādayaḥ teṣāṃ 
rājāno mahājīvāṃ 
īśasadāśivatvādyabhimāninasteṣāmīśvaraḥ | yataste'pi 
tadīyaprakāśavimarśamaya paravibhavavipruṣāmavāptyā 3b) 
parameśvarās saṃvṛttāḥ kimucyate sa sarvamaheśvaraḥ | svayaṃ 
svasmin svasya prakāśasyānusandhārthā?sadrūpavimarśaviṣadaḥ | 
prakāśasya ca vimarśatvaṃ svayamāpannaṃ | itaraprakāśa vai 
lakṣaṇyena śrutyādipratipāditasvayaṃprakāśānusandhānāt 
vimarśānāpannaśca prakāśot kiñcitkaratvāda prakāśa eva | atha 
cāprakāśo'pi prakāśa eva tasyāpyaprakāśatvena prakāśanāt 
prakāśaṃ vinā prakāśatvākhya dharmasyāpyanavabhāsāt 
ajñānamapi jñānameva tasyāpyajñānabhāvena 
jñeyatvājjñānāvyatirekāt ||

oṃ masyaivata svātantravivartamānasya sā 
paramasahajāhantāviśeṣaśeṣāśeṣasaṃbhārabharaṇādi 
bījabhūtā 
triśūlākārapaśyantyāditrayavimarśasakhānantaśaktimaṇiprabhāsa
-suddhadasāmarasyamayī cidekaivaiṣā 
kācanānantānuttarasarvottarasvavilāsabhāsakatva 
tatattīrṇātrikamayarthaparasahajaujoviṣadāmadattaṅgabhaṅgā 
paraharṣaspandodayodyatā 
tattanmāheśvaranānāśaktinimeṣasamunmeṣonmeṣanimeṣa-
tattvonmiṣitātīva sarvātītāpi sarvaiva samujjyambhamāṇā 
mahāśaktiḥ parākhyā ||

asyaiva te pūrvanirṇītasya pāramaśivasya sāprakrāntaparamaśivā 
bhedasāratvāt prakrāntā tadvadevajñāniṣu viparīteṣu | ca 
prasiddhatvāt prasiddhā jñānibhirviparītaiśca krameṇa viditāvidita 
dṛṣṭyā cānubhūtā | * *?jñā?nināṃ viditeti bhaiṣā [bhai * *?] 
bhūtāviparītaiścāviditatvā kathamanubhūteti cet ucyate |

4a) ahaṃ taṃ tāṃ vānujānībhi iti vadanna jñānyapi jānātyeva |
ahaṃ padavimarśābhinnaprakāśamānatvāt kintu jñānī 
yathābhūtamanubhavati | ajñānī ca dehādyabhimānitvena 
viparyayeṇa jānannapi jānātyeva | tasyā akhaṇḍaprakāśatvena 
sarvābhedasāraṃtvāt tatsvarūpahānenāhaṃ 
jānāmītyevādivimarśasyāpi vimarśamayatve nānyathānupapatteḥ | 
eṣā tvadabhinnatvenānubhūtacarā parākhyā parā 
ekasyāstvadabhinnā yā api candracandrikādivad dvitīyā ākhyā 
āhvānaṃ yasyāḥ paravat parameśvaravṛdā samantāt | khyā 
prathanaṃ yasyāśca paraḥ parameśvara eva ākhyānāmayasyāśca | 
parebhyo mahājīvebhyassakaśāt ākhyā prathanaṃ yasyāśca | paraṃ 
paramātmānaṃ nirṇītā matī ākhyāti | āviṣkarotīti ca parā aparā 
bhinnā ākhyā nāmāni yasyāśca yāni kāni ca na nāmāni 
mahadbhistasyā vihitāni tāni sarvāṇi na tadarthapratipādakāni kintu 
vyavahāramātrārthameva kalpitāni nirnāsatvāditi bhāvaḥ ata eva 
mahāśaktiḥ mahatī sarvottamā cāsau śaktiḥ 
svābhinnasvavibhavasāmarthyaṃ | mahatī cāsau aśaktiḥ na śaktiḥ 
kintu śiva eveti ca rahasyadṛṣṭyā ca | svanimeṣataḥ 
svavibhavonmeṣeṇa | ahamiti parāhantāparāmarśaḥ tasyaiva 
parāmarśasya ca svavibhavanimeṣāvasare 
svonmukhatākhyasvonmeṣena vyatyayataḥ | mahā iti ca parāmarśaḥ | 
sā cāsau śaktiḥ atra ca śavramṛṣṭi vivekena 
akārahakārayorādyantayossarvāntyavisargasamudāyenānusvārā-
pattyā ahamiti parāmarśaḥ | nanu 
akārākārayośśabdaśāsanadṛṣṭyā sannihitatvamaparadṛṣṭyā ca 
vargādevakārasya vargādīnāṃ kādīnāṃ ca vā sannihitatvaṃ 

4b) parasparamucitam 
nākārahakārayorādyantabhāvenātyantadūratayāvabhāsāditi cet | 
satyam kintu atrākārahakārayoreva sannihitatvaṃ 
parasparasamudāyitvaṃ cocitam mātrakāyāḥ 
pañcāśadakṣaramayyāmālātvena bhāsamānatvāt tathā hi 
mālāyā sādermaṇerdvitīyasyānyasya vā na tathā saṃyuktatvam 
yathādyasyāntyasya ca | 
ato'kārahakārayorevāśleṣavidhinānitarāṃ sannihitatvaṃ 
nānyavarṇaussahādivarṇasya sannihitatvam etayossamudāya eva 
cāhamiti parāparāmarśaḥ ahamevāgra āsaṃ sadevedamagra 
āsīdityādi śrutiśāsanāt vimarśammohamityayamiti 
pratyabhijñāśāsanāśca | parā yā eva ca svaunmukhyahānena 
śivaunmukhameva mahā īti parāmarśamahālayaḥ | sa eva ca 
svapadānusandhānam mahā īti śaktiḥ paraśivātmikaiva bhavati | 
pūrvānuvṛttanena jayati vā | atraivāsyate iti sambandha 
ṣaṣṭhyapyasumeva sambandhaṃ śivaśaktyorāviṣkaroti | cetanasya 
bhāvaścaitanyamiti śivasūtravimarśinyukteḥ rāhoḥśiraḥ ketoḥ 
puccha ityādivat na tu pituḥ putra ityādivat asyaiva te kathaṃ bhūtasya 
svātantrye pūrvoktasvanirmita svābhinna svavibhave vivartamānasya 
vivartena rajjusarpādi dṛṣṭāntavat svakalpita mohāvṛtamatīnāṃ 
bhāsamānasya | ayameva ca brahmādvayaśivādvaya dṛṣṭyo 
nanyonyaṃ svasvaviśiṣṭārthaḥ | yadbrahmādvaya vādibhirvivarta 
vādo nirṇītaḥ śivādvayavādibhiśca svātantryavādaḥ | tayoranena 
vākyenaikya pratipādānamasmābhirā viṣkṛtam yathā na vivartat kena 
cidanyena padārthena tasya maheśvarasya kintu svakīyaṃ svātantrya 
rūpaṃ vibhavamunmīlya tasminnevasvayaṃ vivartatayā svakalpitā 
varaṇavatāṃ bhāsate svānugrahavatāṃ ca tadapasaraṇena yathā 
sthitotramādibhedabuddhimapahāya svaprakāśa-
5a) -vimarśamaya eva bhāsate tarām na hi parameśvarasya kenacana 
bhinnatvaṃ | yenānye nānyasyeva tasya vivartarūpotra sobhāseta | 
svayaṃ svaprakāśavimarśasāratvāt sarvathā vivartamapahāya 
svānugrahaśaktyānugrāhyāṇāṃ 
nityaśuddhabuddhamuktaparamānandādvayasvabhāvaṃ 
brahmaikameva pratibhāti svātantryamatiṃ cāpahāya sa eka 
evānāśritaḥ svatantro bhāsate | iti na kopi virodhaḥ ubhayorapi 
paramārtha ta aikya pratipādana eva prayogāt evamagrepi tayossvasva 
viśeṣa parihāroparasparamabhinnatā samanvayeyamevābhi prāyaḥ 
atrārthe ādinā sthityādīnāṃ grahaṇaṃ atha cāśeṣasya 
viṣṇurūpānanta bhaṭṭārakasya saṃbhāra bharaṇādi bījabhūtā | 
sā kathaṃ bhūtā parama sahajāhantā viśeṣa śeṣā | paramā cāsau 
sahajā ca , paramāparātvena sahajā ca śivābhinnatvena ||

punaḥ kiṃ bhūtā ahantā viśeṣaḥ tattamāhantā ahantā yā tatta  
samadhyamādhamarūpatvāt | sa eva śeṣo yasyāḥ | sarvasye 
dantādessuṣuptādi daśāyāṃ pralaya daśāyāṃ vā vināśepi 
svāhantaivamiṣyate ityarthaḥ | atha ca ahantaiva viśeṣaḥ | vigataśeṣaḥ 
śeṣo yasyāḥ śeṣasyāpi śeṣabhāvo yatreti tātparyam | atha ca 
vigataśeṣaścāsau śeṣaḥ śeṣaḥ śeṣādi bhāvavikalaḥ śeṣaḥ sa 
cāhantaiva tasyāḥ atha ca śeṣāṇāṃ śeṣaḥ śeṣaśeṣaḥ vigataḥ 
śeṣaśeṣaḥ | viśeṣaśeṣaḥ ahantaiva viśeṣaśeṣo yasyāsmā | punaḥ 
kiṃ bhūtā aśeṣa sambhārabharaṇādi bījabhūtā na śeṣaḥ 
yeṣāṃte aśeṣāḥ sadā śivapratṛtayaḥ teṣāṃ samyagbhārasya 
mahatva lakṣārthasya | parikarasya vā bharaṇaṃ dhāraṇaṃ tadādo 
yeṣāṃ teṣāṃ vījabhūtā bījaśiva | ādināsarga 
pralayapidhānānugrahāṇāṃ grahaṇaṃsargasyaiva prathamaṃ 
saṃmucitepyu pādāne teṣu sargādīmābhāsamayatvādiva | sthite reva 
prādhānyāt prathamaṃ

5b) tasyā eva grahaṇaṃ atha ca aśeṣoyaḥ saṃbhāraḥ śivasyaiva 
svādimahīmaryantaḥ prapañcaḥ | tasya bharaṇe | ādibījabhūtā | 
aparāpekṣayānyeṣāmīśvarādīnāmapi bījarūpatve satyapi 
prādhānye na saiva bījabūtetyarthaḥ atha ca aśeṣāṇāṃ sambhāro 
garbhanivāsaḥ sarga iti yāvat | tatra bharaṇaṃ poṣaṇaṃ tadādi 
bījabhūtātmārthe ādinā sthityādīnāṃ grahaṇaṃ | atha ca 
aśeṣasya viṣṇurūpānanta bhaṭṭārakasya saṃbhārabharaṇādi 
bījabhūtā ādhāraśakti svarūpatvāt punaḥ kiṃ bhūtā 
triśūlākāretyādi triśūlākāraṃ ādita eka svarūpamapi agrato 
vibhaktatayāvasthitaṃ ca tat paśyantyādi trayaṃ tasya vimarśaḥ sa 
evamakhā mahā yo yeṣāṃ te tena sakhāyaḥ sadṛśā vā ye 
anantaśaktimaṇayasteṣāṃ prabheva prabhāprakāśaḥ 
tasyāssamudbhedaḥ kacitatvaṃ | tasya sāmarasyaṃ samarasatvaṃ 
nivātanistaraṅgā samudrābhyantastaraṅgānudayavat parāntareva 
paśyantyādi sakala śaktiprakāśā nāmavasthānamiti yāvat tadeva 
praśuraṃ yasyāsmā | anantaśaktīnāṃ bhāsamānatvena 
paśyantyādi trayameva sahāyaṃ tat tadrūpakacana samarthaṃ 
sarvaśaktīnāṃ tadvimarśā bhedasāratvāt anena sāmarasyena 
sarvaśaktīnāṃ niśeṣāvasarepi parāśakti garbha eva nivāso na tu tat 
tacchakti vināśaparyāya pralaya iti sūcitam nanu sarvaśaktīnāma 
vināśavatve bhavasvīkārasya sadā satvā pattyā anirmokṣa prasaṅga 
iti cet na śakti śaktimatosmatatamevā bhedasye hamasmatatvāt 
aśaktimatve śiva ityādināmnopi durnivāsatvāt svanimeṣeṇa 
śaktīnāmunmeṣāvasare tat tannāmarūpasaṅkalanāt śakti niseṣeṇa 
svonmeṣābhiprāye tattannāmādyanā kalanāt śaktimattāyāmapi 
śivābhinnatvenā nirmokṣa prasaṅgānāpatteḥ | 
bandhamokṣayoścehādvaitadarśaneṣu paramārtha tasmutarāsamatvāt 
svakalpita mohāvasara eva dvaitādi kalpanayā svāpnika 
padārthavatkṣaṇameva sthiti labdheḥ | tada pasaraṇe ca yathā 
bhūtānubhūta paramārtha daśayābandha

6a) mokṣadessarvasyaiva svakalpitatvena bhrāntimātra saphalatvāt 
punaḥ kiṃ bhūtā cit caitanyarūpāsva vimarśasāramayī | ata eva | 
ekaiva sarvatra citsvarūpā pratibandhāt | nanu ajaḍe 
citsvarūpatvamavyabhicāri | jaḍe tu vyabhicaratve veti cet ucyate | 
ajaḍastāvaścit svarūpa eveti pratipannameva | jaḍopi 
svayamacetamānopi citsvarūpeṇa cetyamānatvādajaḍa eva | 
tadvyatiriktatvena vimarśānāspadatvāda prakāśatvā pattyā 
sadrūpatānanvayādamatomattayā jaḍa ityādi svarūpanāmnopi 
nitarāṃdurṇa bhatvāt ata evātraikaivetyeva kāronya yoga 
vyavacchedakaḥ ata eva kācana vaktumanirvacanīyā 
svayamanubhavabhāvyā yataḥ paramaśivo na nirvacanīyaḥ 
dvaitāsparśāt paraśaktirapi tadrūpatvādanirvacanīyaiva 
vijñānārasarekenetyādi yatra hi dvaitamevetyādi ca śruteḥ nanu 
dvayorapya nirvacanīyatvena prādhānyātma tataṃ nityatvācca 
parasparaṃ karaṇākaraṇādīcchāmatvena virodha āpatediti cet | na 
nāmamātreṇa dvitvasaṅkhya vācakatvādartha taścaika padārtha 
svarūpatvādunmeṣa daśāyāṃ śaktirūpā 
kalaṃnānnimeṣadaśāyāṃ ca śivasva? rūpaśeṣatvādbahudhai 
tasyārthasya pūrvaṃ nirṇītatvādagratopi nirṇīyamānatvāt ata eva 
cānantā anāditvenotpatti samayā nā kalanādvināśasya sutarāṃ 
dūrata eva vajitatvāt atha ca anantānirniścayā ca | sarvasya svātma 
svarūpatvena sadāsamānatvāt sandehādīnāṃ marīcikā jalādivat 
sammatānāmapya sammatatvāt yataḥ svātmā 
jñānavānkilahāsyapātrameva svātmatvena jātvapya jñānānā 
spadatvāt jñānī ca jñāsya? jñātā hāsya pātrameva ajñātaṃ hi 
jānanpuruṣārthamāvahati | jñātasya jñāne ko vā puruṣārthaḥ | 
nanvevaṃ śāstro padeśādīnāṃ vai yarthyamiti cet na svakaṇṭha gata 
vismṛtabhūṣādi nyāyavat teṣāṃ mohāpasaraṇa mātra phalatvāt 
yasyā mataṃ tasya matamityādi śruteḥ | yathā 
sthitastathaivāmdvetyādi mūkteśca punarkiṃ bhūtā | na tat 
taramadhikaṃ yataḥ yathā hi tattvāntarāṇi para bhairavabodhānu 
praveśāmādita tathā bhāva siddhīnisaṃvidamadhikayati |

6b) na tathā parā paripūrṇā bhairava saṃvittasyāḥ 
svayamanargalānapekṣa prathā ca satkāra sāratvāt || 1 ||

na uttaraṃ praśna prativacanarūpaṃ yatra | yata evaṃ mahāsaṃvit 
sindhorullāsadananta pratibhā paryantadhāsna ullāsya 
praśnaprativacanapātraṃ bhavati śiṣyaḥ | tadevavastutastatvaṃ 
satatoditamiti kimi vācāryīyamanyadanuttaraṃ syāt || 2 || 

uttaraṇamuttaraḥ bhedavādābhimatomokṣaḥ sa hi vastuto niyataḥ 
prathamaṃ śarīraprāṇādi bhūmimadhiṣṭhāya 
śūnyapadāntamārohya sakalamalakṣayenāśrita tatva 
vyaktyāṇurapavṛjyate iti tu sa īdṛśa eva nābhyādi 
sthānādhiṣṭhāna kramaprāpta ūrddhataraṇa krama uttaraḥ || 4 || 

tathā uttarantyata uttaro bandhaḥ || 5 || 

uttaraṇamuttaro mokṣaḥ || 6 || 

evaṃ vidhā uttarā yatra na santi | uttaraṃ ca śabdanaṃ tat sarvathe 
dṛśaṃ tādṛśamiti vyavasthinsyāt tad yatra na bhavati ||7 || 

ata eva yāvadanuttare rūpe māyīya pramātā pravivikṣet tāvat kalpita 
eva viśeṣātmani | tatratva kalpitaṃ yatsamavetaṃ tadvinā kalpita 
rūpā sphuraṇāt tadeva vastutonuttām tathā parātmanaḥ 
śāktaśāmbhavādaya uttarāḥ jāgradādayo vā yatra na ta tathā 
paśyantyādyāḥ śaktayaḥ uttarāḥ tā yatra na || 9 || 

ghorādyāścottarāḥ tā yatra na || 10 || 

parāparādyāścottarāḥ tā yatra na | 11 || 

sarvasaktayaścottarāstā yatra na || 12 || 

tathā nodaraṃ nut tayā taraṇaṃ dīkṣākrameṇa taraḥ śiṣya caitanye 
guruścaitanyaṃ prerayati na tu homādi vidhinā tadevaṃ 
vidhastarastaraṇaṃ yatra na svaprakāśa caitanyasya sarvavyāpakasya 
evaṃ vidhaviḍasva nānāspadatvāt || 13 || 

tathā aniti svamiti iti kvipi an aṇurātmā puryaṣṭakādiḥ tathā ananaṃ 
jīvanaṃ dehādyantargataivābhinnabhinna śaktyādya hantā śūnya 
prāyā jīvanākhyā vṛttiryā śūnyapramātebhyabhihitā tasyaiva 
uttaratvaṃ sarvataḥ paramārthadhiyādhikyaṃ yatra śivaika mayatvāt 
ajaḍānāṃ tāvajjñāna kriye eva jīvanaṃ jaḍānāṃ ca 
jīvadāśrayatvaṃ jīvanaṃ || 14 ||

tathā a iti amāyīyanaisargika mahāprakāśa viśrānta nistaraṅga 
citsindhu svātma ca saṅkararūpā | śāntollāsamaya viśvāmarśana 
rūpa parāhantā prathama paryavamāno bhaya bhūmigāyeyaṃ tasyā 
eva nut visargāntā tasyā eva vataraḥ plavanaṃ sarvopari vṛttitvaṃ 
yatra || 15 || 

avidyamānānut dvaitādi preraṇā yatra tadanut atiśayena anut 
anuttaraṃ

7a) sarvavyāptatvenā kramikatvāt || 16 || 

idṛśamati vitatārthamapi śiṣyabodhārthaṃ saṃkṣiptaṃ soḍaśadhā 
nirṇītamanuttaramata eva niruttaraṃ niśśeṣeṇa uttaraṃ 
anuttaratvāduttarānnirgataṃ vā sarvairuttaraṃ sarvebhya uttaraṃ vā 
sarvaṃ ca taduttaraṃ ca vā svasamādhāraṇaṃ vilāsena vilāsānāṃ 
vā bhāsakatvaṃ prakāśaḥ tatassakāśāttato hetorvā tattīrṇā 
tatrūsya tīrṇā uta uścaistīrṇā ca | punaḥ kiṃ bhūtā | ata eva 
trikamayaikya parasahajaujoviṣadātrikaṃ śivaśaktyaṇu svarūpaṃ 
tatprakṛti aikyaṃ yasya para sahajaujasaḥ tena viṣadā nanu 
śivaśaktyaṇu svarūpaṃ cettrikatvaṃ tatraikyaṃ kathaṃ trikatve 
aikyā sambhavāditi cet satyaṃ kintu | etattrikatvamevaikyaṃ yatotra 
śivaśaktyaṇūnāṃ trikatvaṃ na pṛthak pṛthak padārthavācakaṃ 
kintu pṛthak pṛthag avasthā varṇanārhatvenaikasyaiva paravastu 
nastattannāmanirūpaṇaṃ śivakvila? pūrvanirṇīta paripūrṇā hantā 
prathāsāraḥ tadabhinnā ca śaktiḥ tayoranusandhātā cāṇuḥ 
tadanusandhāna rahitassa eva jīvatvādi vyapadeśa bhāktattannānā 
vikalpapātraṃ bhavati | tadanusandhānena jalataraṅganyāyena sa eva 
sansvakalpitā vidyayānama iva nāhamasmītyādi vadanpunarapi 
svapratyabhijñānena sa eva saḥ iti na kiṃcit paramārtha tamtrikatvaṃ 
sarvasvarūpasyaika svarūpatvāt | atrikatve caikyamapi 
hāsyāvahamevānyaṃ vinā | ekasya mata ekamiti jñānasyāpi 
durbodhatvāt trikamayaikyaṃ ca tat paraṃ ca sahajaṃ ca ojaḥ 
prakāśaḥ svaśaktiḥ svavalaṃ vā tena viṣadāmalarahitā | viṣaṃ 
sūrkādāyitvena saṃsārākhyā vidyā taddyati khaṇḍāyatīti ca | 
punaḥ kathaṃ bhūtā sadā uttaṅgaḥ anyavyatiriktaḥ abhaṅgaḥ 
avināśaśca paraharṣaḥ tasya spandaḥ tasya udayaḥ usmin udyatā 
etena cidānandākhyayorubhayorapi śaktyoḥ samāveśaḥ parāyāṃ 
saṅkīrttitaḥ vakṣyamāṇa paśyantyādi traye icchājñāna 
kriyāṇāmanupraveśaniṣpatteḥ punaḥ kiṃ bhūtā | tat tanmāheśvara 
nānāśaktīnāṃ nimeṣa evasamunmeṣaḥ unmeṣa eva ca nimeṣaḥ 
tayostatvaṃ tena usmin vā | unmiṣitā vikasitā | punaḥ atīva sarvātītā 
sarvamatīntī

7b) mūlombhedameva tathā tathā na vitathaṃ sakalādi pramātṛ 
nānābhāvācārya iva kauśalakalāheturiyaṃ lalita lalitasarasasaha 
akalayantī na bhinnamapi bheda janitamivānyonyaṃ svama | 
svamapyinyamiva hruṃ huṃ ityādi niṣkalamanubījākṣarāṇi 
viṣadāni mantra maheśvara mantreśvara mantrādyaṃ gamayī 
prakaṭayantī śuddhavidyā sā yā kalākāla rāganiyati 
valasamāśrayā paraspara maviruddhāmapi viruddhāmivabhatāṃ 
viśeṣa daśāṃsaṃ dīpyavaikharī padadāna caturā sā tato 
parāvahiḥ prathana tayāhantāṃ guṇīkṛtyasau pādhikaṃ 
samohamidaṃ bhāvaṃ taṃ tamavaryamapi pravalatayā lālayantī 
sarvabhāva sāhityamevāphalayantī kartyatvādi tripuṭīkaraṇa 
vicakṣaṇā sakala jagadviśeṣaṇa viśeṣyādi śiṣṭhā bāhyāpi vā 
hyabhāvapravāha satatāpohana hetu tayā svamāntaraṃ 
bhāvamanapohyaiva svātīteva nānā tatvagaṇaṃ tat tat 
svasvavilakṣaṇa lakṣaṇakṣaṇagaṇamaparamivādāya svavismaraṇena 
pade pade juṣamāṇā dehādyabhimānamāninī pramāṇādi padākta 
saṅkalana śālinī viṣamasamatadubhaya samaya naya atīva parāyaṇā 
layī kṛta svāhantā nu kācidapi kācidiva nānāśāsanacaryā 
nāyakaḥ svasamullekha sahita vividhavidhi niṣedhasādhita kaṭhoradaju 
padārtha vikaṭaprakaṭā prakaṭaṃ svaṃ svaṃ darśanaṃ 
sudarśanatayā pradarśayantī sakalādyātma cchalana kalānā valitā 
mahyādi tatvaniṣṭhābhīṣṭhā viśiṣṭa vasiṣṭhādi śiṣṭha 
vāgīśvaratva prathaneśvarī vivṛtasaṃvṛta mahāvākyāsollāsa 
nijanijapadārtha sahaja paramatātparyasāra vicāraṇa caturā 
ṛjumanṛjuṃ ca pravalamāyāśraya kāpādi kathā mandatvama 
kevalaṃ kevalaṃ kalayantī ta? tu? dekānekobhayanayavirahitāmapi 
svātmatāmetāmati virahayantī

8a) sakalasvavibhavakottakavalamatulaṃ vibhāvayantī paratreha ca 
kalāpaṃ vitata vitataṃ satataṃ kalāpānekavarṇamiva 
tadaṇḍāntarguptatara saṃbhārabharaṇa kṣamaṃ prakaṭī kurvāṇā 
ṛgyajussāmātharvanigamasaraṇiṃ tata ādita āvirbhāvayantī 
mahāmāyāvatīrṇāṃ māyāmetāṃ 
khurādimastakavadhiparimitāṃ vītaikyānandod dyotāmaśeṣayantī 
sarveṣu | teṣu teṣu bhāveṣu ṣaḍbhāvasamadatayā svīkṛtayā 
yāskādimat viditayā kāmapihī na daśāmādriyamāṇāśrutaḥ 
svarādiḥ rājyādikaśca lakṣito bhāvo na yaiva paritontarā bahirapi 
parisphurati | prārabdha siṃcita sucitamiva vadannitaḥ tato ghananaraka 
saraṇimiva sadānusarannaśeṣaṃ paitāmahaṃ sargamavabhāsitama 
kriyamāṇādika karma kalanāmapyata eva paropyārohati 
tarāmaṇutarābhimāna bhāsuraḥ śṛṅgarādi rasasthāyi vyabhicāri 
vyabhicārī] satata tatacintāturo vilīyamāna paraharṣo 
nikṛṣṭāśāṃvara samāvṛto hetu samudbhūtā deśā 
dhīnoparacchalita iva khādana pānādimaya vibhramabhrāmitaḥ 
sarvatra dīnatā mudīrayan tathā ta * * * ? viśrāmapadāśrito 
jayajīvādi mahājaneṣu mahāpuruṣeṣu nīcaṃ 
vacanamanucitamucitamiva vadannitastato ghananaraṃ kasaraṇimiva 
sadānusarannaśeṣaṃ paitāmahaṃ 
sargamavabhāsitamagāramivāndhakārā vṛtaṃ dīpahīnaṃ 
vilolamanāḥ saṃbhramamāṇaḥ kīnāsādya śeṣa 
deśeṣvatyalpavalopeta tayā majjankvāpi 
bahirartanmāpuryamajānannalaghurapi svata ātmānaṃ 
janayaṃllaghum kutra kutra ca na mahāyadvādiṣu 
sandhānasmukhamiva svaṃvīnu sukhopi sadā nīcatayā jīvati 
svātmāpyanātmeva kauśala viśeṣamaśeṣa 
manviṣyanvividhābhilāṣu katayā kharataratapo yajṇādānādi niṣṭho 
jīrṇaprāyaṃ kayaṃvidadhatkāpīndro bhūtvā paranākasthāneśo 
para patitāmadhigatāmabhijayavyūrī kṛtadikṣālatābhimāno 

8b) vahuvidhakārya sambhārakārakohaṃ nandaudyāna viharaṇe 
vajrapraharaṇepsaro manoharaṇe vā kṣamosmi satata vilasat paraśrī riti 
manate kvāpi viśvambharohaṃ sarvatrasosmi sakalātīta kala idaṃ 
kuṭuṃbavadviśvaṃ mama prathatehameva tathā tathā viśvatra 
bhāsesvata - oṇomama sphurati mattonānyasya śaktiranubhūyate 
sakalakalāvicakṣaṇohaṃ janmāsya viśvasyamatta eva sthitiśca 
mayyevalayopi sarvadā sthiratarohaṃ pravikīrṇa mahāvibhūtiriti 
svasminnānopayatikvāpi kvāpi codāsī navadāste kvacana svātmani 
svīkṛtyavanhiṣaḥ svabhāvaṃ mohaṃ puroḍāśalattā? 
kāryādibhismantarpito nānā spandodaya dātā maragaṇānāṃ ca 
mukhatayā hameva prathitastayā śriyā samaye samaye juhvanto 
dūrīkṛta bhayaṃ sāmāsīnaṃ samāśritā ihaiva ca bhaveyuḥ tathā 
tathākhilā api jvālāḥ sadā tuṅgānta āvirbhavanti sadodreka 
yutavibhūtisthassosmikāpi me jayati kalāvittalavalaśālinīti svamatanot 
kvāpi ca dharmarājatāmātmani nije samāropya | samānāṃ 
viṣamāṇāṃ ca samatākaraṇe dīkṣito janasya vyatītā manatītāṃ ca 
daśāṃgopitāṃ sthitāmapi kalayankāya kuṭī carāṇāṃ sakala 
janānāṃ bhayābhiniveśadāna caturastṛṇānāmiva teṣāṃ sthitiṃ 
jvalayan samayaṃ sarvasyā samayaṃ ca pade pade gaṇayati | 
cchalanayeva carācaraṃ sarvato vikalayati teṣvādiṣṭa nija śāsano 
muhurmuhurantata āditaśca dusmaṃtṛtaṃ 
kathaṃcidadhigatamākalpamapi sthitaṃ tanuguṇaṃ layameva kasya 
kasya nanayati sakaleṣu vivadheṣu ca svātmānaṃ varataramivāho 
puruṣikayā tayā prathayati savā savādiṃ devagaṇaṃ huṃkāreṇa 
sāmuraṃ

9a) praśānta tejaskaṃ vidadhāti | pāramaiśvarya vitataujā iva sakala 
janatāṃ dāsīṃ yathā samādeṣṭuṃ kṣamosmīti paromattonāpara 
ityabhisandhāno bhuvanānāṃ parama patirahamevāntaka iti 
viśeṣayati svātmānaṃ medana samupoḍhasakalavalavittalaruciriva 
kvāpi cāyamevamasaṃviśiṣṭayā tayā danujādhipati tayā 
svamānaṃ dayannijameva vibhavaṃ prathamaṃ 
darśayaṃstāṃtāmamarajātiṃ vṛkṣaparṇamivajagadajagadyutāṃ 
rahita gurutāmanila iva satata laghutāsā pādayaṃstata ito vikṣipati 
bhūritara vibhavopetonekamāyā vilāsalāsakohārita devī deva śrīḥ 
vibhramaḥ prakramate sarveṣāṃ teṣāmekopi vipulavalatayā 
kalāmāhantuṃ svayameva ca tat tadagārādhi patitāṃ kartuṃ 
nyakkṛtāmbuja janmādi samādeśastapavkṛtvā janagaṇamimaṃ 
svavaśaṃ vijaya tathā tathā bhāsamānovīta parasakalabhayaḥ 
paramaujo viṣadassamadhigatā śeṣakalāviśeṣaḥ vipurīkṛta 
muktandādi paramapadavirājamānāśeṣa rājyasaṃbhārohaṃ kopi 
niśśeṣa phalopetaściraṃ sthiti sahitoyauvataprārthanīya 
sadoditayauvana eka evānekadhalaṃharan jayāmīti svamabhimanute | 
kvāpi ca svātmanaivātmani nikhila jalapati bhāvamāropyocita 
vividhasatvagaṇavinaya nanayatayā vikhyāta viṣadayaśauvattvā 
kṛśataravibhūti viśeṣaḥ saritpārāvārādi nīraṃ samīraṇadhīra 
vīreśāno jayati citraṃ jalaprakaṭite na maṇigaṇena nānāvarṇa yutena 
śavalarucinā svāṅgeneva svāṅgaṃ vibhūṣayannati 
dūrīkṛtanīcābhimānopi nimnagādhipatissahajanijavala yuta 
vibhūtissamucchalita lalita mahāmīnaketanoti matimatāṃ guruḥ 
soyaṃ ciraṃ vartamāno nijaṃ kalayati kvāpi 

9b) cānayaiva māyayā kayāpyāvṛtamaho mūrtirayamevorarīkṛtā 
nilātmā sarvāntarvirājamāna prāṇākhyo yathottaraṃ 
svavalavibhramopoḍha jagadgatiraśeṣasyā yuṣassākṣī ca 
sakalapāvanaḥ pāvakaṃ samutteja yañjarjara sthitimanekamapi 
śiloścayaṃ vidhātuṃ kṣamassarvānurāśanāpi pāsāhetujpañca 
vidha karmakaraṇa dakṣo vibhājita daśavidha svāṃgatayā dīptatara 
sva sthiti ca yassadāgati samṛddhotīva sarvatra prathamāṇastayā tayā 
gatyā pādapeṣu jheñjimālāpaṃ kalāpamiva vitanvānona jātamapi 
jīvamitastata irayanviśeṣayati | svātmānaṃ kutra ca nāyameva kasmai 
ca na vilāsā ya mahate sammata mahādeva mauhāndassvakalitāṃ 
rājarājatāmabhimanyamānabkuvero vividha puṇyajanamaulirāji 
rucivirājita ca raṇakamalassakalasamṛddhīnāṃ navanidhīnāṃ ca 
pareśāno naravāhana vāhyomarāvatyā apyadhikatarabhāsamāna 
bhāsajpatiralakānagaryāḥ kimpuruṣairgandharvagaṇaiśca 
kāhalībhirmurubhibhiścot tu patisi 
utarabhūmitṛdārūḍhaissaṃyuktairanyonyaṃ mapsaro nivahaiśca 
gītena vādyena manohareṇa nṛttena ca santoṣaṃ nīyamāno vijayate 
vividhalīlā parastata itaścaitrarathā rāmasthala viśeṣeṣu rupi ca 
svayameva svīkṛteśāna vibhūti nijasahaja 
viśiṣṭhamahimasaṃkalpavaśīkṛta sakala devagaṇo nityaṃ 
virocamāna svāṅga gatasatī vilāsavicakṣaṇo pareṣāṃ pareṣāṃ 
patīnāmijyo śatāpravigaṇita sakala 
viśvasaṃbhūtissantajitasakalamano bhrāmakakāmavibhrama 
saṃbhramaḥ svata ādimantaṃ sarvasya jānanmṛtyuñjaya omitidhyāto 
rucira cirasthāyi pada icchādi daśa mahāsiddhīśvaro maheśvara 
harādya vitathaparābhidhānaiḥ samudīryamāṇo gaṇapramukha 
devatā vṛndenāvaśya sriyamāṇa janaparaṃ parāgaṇanāmutat 
paratayā tatparo vṛṣavāho vṛṣavāhoti

10a) vitatavirodhavatāmapi payajpratṛtīnāṃ dvandvā nāmekatra 
samudāyakṛtau citraindrajāliko viṣame kṣaṇajparameśvaratayāti 
prathitavibhavo bhavobhavo nikhilābhayavitaraṇa tat parogaurīpatiraneka 
tantratatiṃ vitandhāno mahāgaralamapi 
paramāmṛtabhāvamāpādayandevāsuravandita padadvayīko viryāyate 
| kutra ca nāyamevāti niviḍamāyā rūḍhatayā pitāmaha 
bhāvamavalambya galvarkaśilāmita patattrivirājamāna 
padayugapadmo viditānubhāvokhila vandanīya tayā 
paramādriyamāṇo vitate vāgvādinīśatve satatamārūḍha 
īdṛśānīdṛśa vividha sṛṣṭinivahā virbhāvana kṛtī prakṛtyā 
paramaśānti pada sthira sthitiścaturṇāṃ vedānāṃ kartā karmaṇā 
sa bāhyajparamaseturaneka kalā kauśala caturacintāmaṇistat tad 
devavalot tejakavaradāna tatparo nikhila cintitā bhayadātā dātā 
vidhiniṣedha parakarmavandhasya nārāyaṇasyāpi tat tanmīnaka 
maṭhayonyavatārādeśakaraṇa kṣamassamameva hitāhitānujñā 
parihāropadeṣṭhā nānākalpatadantābhiṃmanana samayavicāro 
citāvitatha paramanayaviśāradassaṃsthinna sakala 
saṃśayassadānanda pūrṇo kadāśo jayati | kvāpyākhu vāhano 
bhūtvāneka vighnahato viśāradaḥ śāradendu viṣadaikadantaḥ 
puṣṭisaṃgatyāsaṃsārita satata paramukhohasti mukhomakheṣu 
prathamaṃ dvāreśatvākhyātimahito varadāsyākhyā prathitaḥ 
kārtikeyādapi priya tanayo bhavānyā atyacchapaya samdvavatyāvāri 
vihāra kuśalo bhakteṣu paramaśakti prakaṭa na vikaṭāṭopa 
saṃukhasteṣu teṣu gaṇagaṇeṣu nandi pramukheṣu vividhā kṛtiṣu 
parama bhakti saktatayā nandita trinayano vividha bhogalabdho lālayati 
svātmānamalamaneka kelikalābhiḥ kvāpi māyā yā asyā eva 
vaśībhūtasmayomaṣṭadeva jātyabhimānī kvacit 
kvacinākādisthaleṣu |

10b) viṣadā viṣadātmā viharate | kvāpi daityādi yoniṣu 
viniveśitātmā svaṃ paraṃ śāntatamaṃvihāya nisargaṃtāstārka 
ṭhoraceṣṭājprakaṭayya devādinudvejayati | 
svabalaśālinībhirmurlīlābhiḥ kvāpi dinapatitāmadhigatya 
nikhilānāṃ stutyo rājarājo bahubhagaṇānāṃ grahagaṇānāṃ ca | 
sakaleṣu karmasu mukhyatayā bhyahanīyokhila karmasākṣī 
nānābhāva pratyakṣīkaraṇe paramakāraṇaṃ dustirasto 
maraṇaharaṇe prathita pratāpo nirālamba ākāśa mahāpathepi 
viluṭharkaṭhoratara caraṇa smavitratve nehaive hate svāmaratā 
vanāmanubhāvayituṃ sūryā pūṣādyākhyā 
utaravkhagapativkvaciścāyaṃ bhūto vidhurapi yaśorāśiriva 
brahmāṇḍāsyeta itajprasarannekakalā saṃśobhitendu śekhara 
śekharau hiṇī prāṇanāyakopi virahiṇī prāṇa saṃśayaheturakhilaṃ 
janaṃ svatarkaumudyā hlādayaṃśca koravitṛṣṇatā kāraṇaṃ 
kumudamaitryā prathita mahāssakalotta vala mahārājotitodiśo 
vikāsayati | tarām kvāpi cāyameva dūrghaṭasaṃpādana 
vibhramamayyāsadasattā vilakṣaṇalakṣaṇa yā na yaiva māyayā 
nitarāṃ vaśīkṛta svaśaktigaṇatayā saṅkocitopya bodha 
vidhurassaṅkocavānnivatāstā gatīravalambya 
surabhyādikasubhavaneṣu tat tadākāraṃ prakaṭayan 
kāmadughāditayā khyāti svaṃ bhūtvā bhavitā cākhilāsu sthalī 
ṣvayamevabhāti khalu tathaivā yameka eva nija parānugraha 
valenodvodhita vaddhissakala 
saṃsārādudvignamanāssvātmānveṣaṇaiṣī vidhivirahita kāsya 
niṣiddhādyā caraṇo vihi nityanaimittikopāsanā prāyaścitta 
yuktatayā viyoyūyamāna nikhila kalmaṣa tayā nitānta nirmala rucira 
svāntasmaddeśikamupahārakarona srāntavkaraṇa 
śirāssvamevātmānaṃ śamadamadimādhanadhanaḥ paripṛcchati sa 
ca sadguruḥ suśīlamenaṃ suśītalayā

11a) dṛṣṭyā valokya vicārya ca nityānityavastu vivekādi cañcaṃ 
jalamagnamiva samuddharanvitatodayaṃ svamātmeśvaraṃ nikhāta 
bhayaṃ vibhāvitātyā nandarasanirbharaṃ pravilalitanīcābhimāna 
saṃkaṭaṃ prakaṭayati niḥśreṇi kādhirohaṇa krameṇa prathamaṃ 
laukāyatādi bhūmikā eva sā kalyena saṃkalayya paramaviśrāma 
bhūmimārohayati sa cānte vāmivaroniśasya parama puruṣaṃ taṃ 
svātmānaṃ svayaṃ ca vicārayati yathā nija ātmā mama 
pāñcabhautikodeha evāṃgaṇya nijāṅgaruciroharṣakalākāraṇaṃ 
vikalesminna haṃsakale ca vikala sakala cetanā valobhavāmi 
pṛthagbhūtasya yathāgtatvādennānanda kalā saṃlakṣate ca 
samuditasya | tathaiva bhūtānāmeṣā citpṛthagbhūtānāṃ naiva 
sandarśanīyā punaravāhyaiva samuditānāṃ mamavalokyate 
valirivakālena | punarapi vānadṛśyate saivacidvibhāga paratayā 
teṣāṃ khalu vibhakteṣu ca teṣu na kiṃcidastīti 
cārvākamatamabhimanyamānotraiva sthityā svānanda 
kalāmavikalāmalabhamāna etadūrdhvaṃ cendriyāṇāṃ tataḥ 
priyatāmanu bhūyamastravṛṣṭi dhārāpāteṣu saṃukhā patite 
cakṣuṣo nimīlanārkaṭvāvacaśśravaṇe śravaṇasya 
durgandhāghrāṇe nāsāyāssarvāpaghanatva copi dussparśā veśena 
saṃkocasye vānubhavanādrasanāyā vā priyaramataḥ saṃharaṇe 
naiva mevāsoḍhā priyakarmaṇāṃ karmendriyāṇāṃ ca gatyā 
yasmin sarvaṃ yatassarvaṃ cetyādi śāstranirūpita nisargasyaiteṣu 
khalvanu bhavanena tat tad bhogādi karaṇatayā kāṇādya hantānu 
bhavena ca tebhyona parasya piṇḍe priyatā darśanāt teṣāmevātma 
bhāvo cala iti saṃkalpya bhūyaḥ svamānandaṃ paraṃ 
tatrāpyananubhūyanāhamindriyāṇi kintu tadudriktosmiprāṇohaṃ 
yata etenaiva meḍra rūkṣāpi pāsā caitayorabhāve śarīrādināśo 
vividhād bhūtakalāsu

11b) pañcavidhena daśavidhena vā vapuṣāmaiṣa eva kṣama itarasya 
kasyāpi nātra śaktiranelamūkādīnāṃ ca prāṇa na evābhilāṣuka 
tayā sarvatosyaiva priyataḥnviyate? tadanvaya gatyā ayameva 
mesvātmeti vicārya tatrāpyanavāpta paraharṣodaya vibhrama kramaḥ 
parame tasmādapi manovigaṇayati | svātmatayānaiva mesvātmā 
svaprāṇaḥ kintu yat saṅkalpayati vikalpayati ca navaṃ navaṃ 
bhāvābhāsaṃ hiṃsāṃ nayati ca 
purāṇamaśmaprāyajprāṇastasmādṛta aṇoyaścāstre pratipāditaḥ 
tadapi vitataujomana eveha satata gatā yā antarābahirvattervā mattā 
yā nityatayā nijanmatā yā api tadevāhamiti viviśyāpyanubhava 
pathānā rūḍhatayā nandalābhā bhāvāt tatopyudvignassoparāṃ 
vaddhiṃ vicārayati | svātmatayāmanasopi jñānakāraṇaṃ niścaya 
svarūpaṃ ca buddhireva tadabhāve calatayā manaḥ prabhṛtīnāṃ 
tadanubhavārohaṇe naiva tat tajjñānaniṣṭhā bhāvena valavatvādi 
yameva me svātmā bhavi tu marhatīti kṣaṇaṃ viśrāmamiva vidadhat 
satatopya na vāpta sahaja viveka vilāsatayā svānubhavānanda 
malabhamānastāmapi parāmiva vivecayati neyamapyātmā me | 
kilasvā jñāneśyā layānvayādarṇohamityinubhava saraṇi 
samupārūḍhatā yā ajñānameva nityaḥ svātmāmameti muhūrtaṃ 
vikalpya | tatopya paratra kṣaṇika vijñāna bāhyārtha 
vādaśūnyātma vādādiṣu ca kṣaṇaṃ viśrāmayati 
svātmānamābhāsa vicāraparatayā tatrāpyavilīyamāna vikalpatvena 
mutarāṃ śvaparaparo bhūtvādurvicārā caraṇa 
vikalīkṛtāntaṣkaraṇo nittarāṃ vyavasāye vyavasāyayati kathaṃ 
kṣaṇika vijñāna mahaṃ tatra saṃskārā satvenasmabhyu nudayā 
dekasyānyadānyasyaikadānusaṃdhātratāyā
12a) abhāvena sarva vyavahāranirmūlanena sarvaṃ jagadanela sūkatā 
prasaṅgā sakta?miva bhavedvākyārtha vādepi sadaiva padārtheṣu 
jñānaniṣṭhatvena suṣupti svapnamāyādera bhāva prāsaṅgikatvā 
tvad bhāvane vā svasyaiva viśvambharatānupapatteryopi 
brutakoṣitoyaṃ kimu svatantre vā heturvā prathame kadācidapi 
tasyanā jñānā vṛtatvaṃ svatantrasya duvkha gatatānaṅgī kārāt 
tadaṅgīkāre vā hetva labdherdvitīye ce dṛśāmanī dṛśāṃ 
vānyeṣāmapi saṃbhāvyamānatayā 
parameśvaratvānāpattesteṣāmapi sarvaireva nityatvābhimananāt tada 
ta ubhayathāpi na kartṛtvamarhaṃ tarhi bhoktṛtvaṃ bhavedvānaiva 
bhattāyāṃ ca | sadābhogāpatti tatvenaiva śuddhatvā 
bhāvātmatyamanirmokṣa prasaṅgāpatterbahuvidhadarśana vicārita 
vādānarthakyā kalanayā sarvasyāpi paraśarvānveṣaṇā pravṛtteḥ 
kadāpi ca jyotiranudayānnitarāmaniṣṭhā patteriti bhoktṛtāyāṃ na 
saṃviracayiṣyamāṇābhiṣeka ātmā kintu mo para ihakaścana 
bhavitāha hajaḍopi sapurāṇairanu jñātastatra ka iva viveko jaḍasya 
svāva bhāsitaṃ pratihetva labdhe rupādīyamāne vā hetau 
tadupādāttareva svatassvayaṃ jātyo paratra vivekā sahiṣṇutvena 
svasya parasya ca hāsa janakatvā dusbhrāntatā saṃbhavāt kiñca 
lasadicchoyaṃ cetttarhi kathaṃ jaḍona cedītā dṛśnasta?rhi kathaṃ 
dṛśyasyāśāpi sabhavet kadācijaḍo jaḍo vā kadācidityā huścettarhi 
te bahudhā svayameva bhrāntāgo sadṛśadhiyaḥ kimivetaraṃ 
jñāpaye yurataḥ savivādo vivāda prāyatayānīkṣittamapīṣṭha iti 
tadvivekenālameva svayameva kaiścana svābhi navamati vaicitrya 
pratipatnena bhramamaṃrambhamayenāthakairapi 
pātañjalīyamāpanneḥ na tiṃ na purāṇo na vā 
12b) kleśakarmavipākāśa yaijaparāmṛṣṭassvayameva 
sadassaṃsārivilakṣaṇassatata sadoṣa duṣṭaḥ pradhāna satva 
pratibimbitatvena tat tajjñānakaraṇaṃ sa ātmā pratipāditastatrāpi 
naiva nitarāmādaraḥ kartuṃ yujyate tairapi svayameva svasamayasya 
doṣadarśitatvena soyaṃ yata īdṛśobhimatastarhiteṣāṃ kaścana 
puruṣaviśeṣa eva bhavitu marhati dūrīkṛta kleśādirapi pradhānasatva 
pratibimbitatvenaiva tasya pratibimbasyartha taścanāna pravṛtteḥ 
sarvasmai sarvavyavahāra spṛhaṇīya tayā satatavilasat kleśādireva 
sarvadā viśvamimṛkṣādi ca śuratayā na bhavati ca tadvilakṣaṇa 
īdṛṅnisargatāyā eva vihanyate parānanda padāt tat tat pratiniyata 
svaniyate riti tanmatirapi sabhramaiva nibhramatayāpi pratipāditātaiḥ 
svotprekṣāvilāsahāritairathajaina pratipādita dṛśājīvā jīvādika 
navasaṅkhyāka padārtheṣu kopi heyeṣu samādīyoha hṛṣṭā?daśa 
doṣanivaho bhogāpanayane vigalita karmabandhano dvandva 
sahiṣṇurapagata jātyādyabhimānorhanneva svātmitayāsamādīyate 
naiṣopi doṣahīnopi tatastato vyatirikta ātmā sarvasya bhogasya satata 
vitata pālyā krāntasyodāsīnatayā tyaktasyāpi hāttamaśakyatvāt 
tadvāmanāyāḥ kenāpīha vyatīte hate vā cetasi tad bījasyaniyataṃ 
sthitennitya navo vā kadācit tadaṅkāraḥ kopi sopādhi tayā prabhave 
devetyatasteṣāṃ tāni vākyāni nirākūtatayā heyānyeva 
tadabhimananena kasya ca nānandaleśasyāpya jananādatha śarīra 
hṛṣīkasaṃbhramodrikto jñānakalā kāraṇatayā sulabhagatissadā 
tadbhāva parimāṇasānyo yastattva tat

13a) yaśca sarvamayo nityaṃ sarvatra virājamānassa evaiṣa svātmeti 
yāśāmbaradarśanamayī saraṇistatrāpyahokāśā mama 
vittalaharṣalabdhau yata īdṛgātmā vaśyaṃ jāyamāno hanyamānopi 
bhavet svata ākāra kalpanayā yathā yathā sūkṣmopi matasteṣāṃ 
tathā tathā sā kāratā kalanayā vimuktākāropi mānanīya eva tathā 
mānito rāgadveṣa jugupsarādi kapada patitopi syāt tato vilīna 
harṣatayā nismanyonta magnopi bhavatyeva tat tadavāptyāka īva 
puruṣārthaḥ paraṃ bhavedityatonaiṣā teṣāṃmatirvāntayāpi 
samādātta sucitātra vinirmokṣa leśasyāpyasaṃbhavādataḥ paraṃ ca 
śrīvāsudeva ādi prakṛtiragniriva tadaṅgāra mayā īvānye jīvā 
eteṣāṃ samudaya kavalanayā satatoditotonirantara 
ekopitadvitananeśaktaḥ maharaṇepi śaktimattayaiva taditara iti 
pāñcarātra nayepi tiṣṭhañjinoyaṃ na paraharṣa viśiṣṭo bhavejjīva 
samudayenaiva tasyodaṃ citaparavibhavatvāt teṣāṃ ca nānāvidha 
dvandvakalpanāgurutara bhāra cañcutayā taditaratā vicārepi yathā 
tathāpyāpta tanmayatā yā atiroktumakṣamatvāt tadanantaraṃ ca 
pāśupatamata vidito jīvādvibhinnaḥ asyaiva ca samupāsanīyaḥ 
kāraṇakāryabhāva sañjīvanakāraṇaṃ paśupāśanāśena 
viśeṣamokṣa janana heturapinātmabhāvaṃ bhilārhati bhāsamāna 
svajyotirapi yata īhānīhā prabalakāryakāraṇa jīvanena paśupāśaḥ 
śarīreṣu muñcatmavāka ca na *? pi pratidurnivāra eva tadanirvāraṇe 
nopa ca yalaya sattayānāpahartuṃ śakyateyaṃ bhavaḥ sattāyāṃ 
bhavasya ca tadupāsitāpi jīvo na prabhavitā vinirmukti padamadhigantu 
sahṛ?dadhigamājjugupsitamevaitaiḥ sevitamapi darśanaṃ 
nijādanyapātra rasāsāra kṛtau vitata satota ca rakṣohārā malaghva 
sandeha prayojanavatā śabdaśāsanenāpi vicāritaḥ śabdārthataḥ

13b) sarvasya sarvavyavahāra vṛttikaraṇatayā satatā vīna? 
sarganisargaḥ sphoṭasvarūpeṇādāvante ca vyañjanatayā nirañjanopi 
sāñjanaḥ śabdabrahmaiva kilātmetyatrāpi matimatāmatīvanaiva 
bhajati | satiḥ svapabhā ante viśrāmadāyinīratrāpīdaṃtāyā 
ahaṃbhāvagatisopa cāratvā cchabdasya svayaṃ 
jaḍasvarūpatvādarthasya ca tatparādhīnatvāt svādhīnatvepi 
jñātāraṃ vināsvārtha śaktigrahaṇā kṣamatvānnahi jñātāraṃ 
vihāyaśaktaḥ svayaṃ svasyārthaṃ jñātuṃ śabdortho vātadeṣā 
dṛgapi śabdaśāsana vidāmābhāsa mayī tyatosyāṃ jetārasyāt 
sthityā karmabandhāt tu ratāyā raudrākṛte ratorantaraṃ ca 
kapilamatānusāri prakhyātaḥ puruṣopi naivāhaṃ bhavāmi kiñcit 
karaṇepya kṣamatvādvinā prakṛtiṃ tasya tatpratipādita puruṣasya 
prakṛteśca svayaṃ jaḍaprāyatvāt tathā tanmate pratibimbavādopya 
kiñcit karoyataḥ pratiphalitenā bhāsa eva na bimbavat kiñcit 
karmakaratvaṃ saṃkīrṇamapyanubhūyate 
darpaṇādohavyavāhādejpratibimbatayā bhāsasyaiva 
saṃdarśanānnoṣṇatā yā ata eteṣāmapi sarvathā 
matamupekṣyamevātraiva sthityā sarvato vinirmukteranubhavanāditye 
tādṛśa etādṛśassamatītya sakalā apyupaniṣaduktyā 
svātmānamudbhava vināśahīnaṃ śamitasakaladoṣa viśeṣaṃ 
śeṣamaśeṣaṃ galita svakalita kleśaṃ parebhyopi parataraṃ 
paramākāśa viṣadaṃ sarvasyā asyaidrohakāraṃ durabhimānamataye 
viśrāmadhāmānaṃ parama viveka pathamānohayati yathāyaḥ kopi 
paramānande sahaje nije satye nitye śuddhe dvaitabhāsā virahite 
paribuddhe sarvatassarvathā sarvadā sarvatra bhāvābhāvakavalanā 
prabale vittale kalesakalakalanā vihīnakale kalena rādyahantā 
hānyavitathe sopādhi nirupādhi bhāvabhāvanā virahite 
mahāmohagahana jvalane sarvasya prathitepya nirvacanīyā vidyātirohita 
iva susvabhāve pade pade virājamāna upaniṣadā pratipāditaḥ 
paramātmā sa evāhaṃ bhavituṃ yuktaḥ

14a) satya svānubhūti samaya sākṣāt kṛtatvādatraiva 
paramanibhramasaṃbhrama viśrāmadhāma svārāmo mama bhavitu 
marha etadarthameva sarvadasaśamapramukha sādhana paricayasya 
sārvasya sāphalyametadeva ca paraṃ brahmatatvaṃ 
munibhistatvātītaṃ tat sat | paramā gameṣu nirṇītamata eva ca 
parānandodayoddyotaḥ parisphurati saiṣaiva 
brahmādvayānubhāvakānāṃ parā rahasya saṃvittiranayaiva vihīna 
bandhanirbandha saṃbaṃdhā mahāpuruṣā maheśvaramudṛśa omiti 
paramapadaviṣadagatayo virājante ta eva bhavobhavonubhava vibhavo 
vibhātitarāṃ yadyapya tatattare śivādvaya mahādvaya dṛṣṭīpare ca 
bhātastathāpite apināto vyatiriśye te tayorapi vinirmukto tu sā 
svayānubhava vibhava eva vilasattāt paryātkevalaṃ śivādvayanaye 
svātantrya vādobhi pretatamonirhetu hetu mattāracanaḥ sadaiva 
muhurmuhuḥ pañcavidhakṛtya kāritvaṃ svavimarśasārataraṃ cātra 
viśiṣṭaṃ mahādvaya paramasaraṇau cānuttara rahasyānubhūti 
rāgamenaiva svata āvirbhāvyā sarvathā tat tadapi paramānandā 
dvaita gatyā atrāpi sannikṛṣṭataramevātopītastata apyameva yathā 
lakṣite hari prasthādau saṃkalpe vikalī bhūte durāśāyāṃ 
kṛśāyāṃ rasyatara tat tat pradeśa viśeṣā ekadā lakṣyā evamattaḥ 
parānandā dvaita viṣadā deva tadvilāsalāsyasya 
vilasitatvātmupurādivatattat pradeśa śeṣa viśeṣasyainamevaupa 
niṣadātmānaṃ paramādvayamavibhakta svarūpamapi sa 
ṣaḍvidhaliṅgaṃ śrūtyādito niśasyā virbhūtā saṃbhāvanā 
viparīta bhāvanā nivṛttyarthaṃ teṣu teṣu saddarśaneṣu kalpita 
vivekayā satyuktyā satvā ca śravaṇamanana pūrūpaṃ 
trividhavidhividhā pūrvaṃ nididhyāya ca samāvṛtyopadeśārtha 
sākṣātkāra jananāvadhirasena svena samāsvādya svadaśāṃ 
svānubhūtāṃ svayameva parivivṛṇoti svānandalīlāvilāsa viṣayī 
bhūtāṃ parānugrahakāriṇīṃ vañcita sakalakaluṣāṃ 
khātasvakalita jīvāsyabhimāna

14b) mūlatayā vigalita dussaṃkocāṃ yathā sarvaṃ 
sārvamakharvagarvama pūrvaṃ pūrvaṃ pūrvāparatā vihīna 
mahīnaṃ sarvāsāṃ saddṛṣṭīnāṃ sārasasāra saṃsāra 
saraṇyābhisārasaṃhāra caturaṃ pararasāsāra sphāramudita 
viṣadaparaharṣaṃ heṣita vṛthādi viṣayatarṣaṃ svākhyāti tāpasaṃ 
taptābhinavaprakāśa varṣaṃ vigalita kalita vitathabhīprada karma 
samutkarṣaṃ vihitāhita nikṛṣṭa matimata nirayādi sandharṣaṃ satata 
suprasannaṃ kadāpināvasannaṃ 
sakalāsannamanāvṛtamakṛttrimamanupamamatyati gatanī ca 
dṛgvarataramanuttaramanantaramanantaraṃ 
nirantarasaramapanītalayodaya bhayaṃ satatodita nija vaiṣadyaṃ 
visaṃvādi vādānāspadamapagata vidhiniṣedha codanatā yā atīva 
hṛdyamanavadyamanirvāśyaṃ vidhvastavāśyama pravartamāna 
vartamāna bhaviṣyad bhūtaṃ satata vartamāna 
samānasamānatādivartamānaṃ sahajanijānubhavaikamānaṃ 
svarūpametadevārūpaṃ mamani rūpaṇīyaṃ rūpa maho ahaṃ 
brahmāsmikosmisosmi sa eṣosmi sarvamasmi sarvātmā mamakāpina 
kalpanā svakalpitānāṃ karmaṇāṃ kevalamekākīnarametaḥ 
svayameva svalīlāyai sahaja nijavibhavā pūrvavalāyai 
sarvamidamāvirbhāvya tathā tathā bhavāmina tathāvidha 
evāsyaivametrayoṃ śāniraṃśasyāpi svābhāsitā tatkrāntā 
bhāsantetarāṃ tatra śuddhacaitanyādhi kṛta idanta 
yānitarāmanāvirbhūta balayaikamanekaṃ vā 
bhāvamanāśritayāpanīta vivartatejaskayā kathaṃcidapya 
parāmṛṣṭoṃ śasākalya iti dhātvartha siddhaḥ pravilīyamānāṃ 
śānaṃ śakalanaḥ prathamoṃśaḥ sākṣīti vyapadiśyate tato 
mahāmāyādhi kṛtassarvajñātvādi viśeṣaṇa viśiṣṭaḥ prathita 
vitatā kṛtaka mahāśaktimattā sāmānya spando vandanīya 
svalīlāmandendirānando 

15a) parośa īśvara iti viśiṣyate mandaṃmaṃdaṃ tathā tathā bhūta 
vibhavavalakalanayā sa eṣa evaika vidhenāpi trividhenātmanā 
graṃthīkṛtā granthi granthinā brahmaviṣṇu 
maheśvararūpeṇanirūpitastatra sraṣṭhyatābhimānīrajo virājitau 
jāssvayambhūrilāpatirityāgameṣukathyate brahmāṇḍī bhūta 
vibhava vibhrama maya samayitayāti prathitastatparaśca 
pālayitṛtābhimāna viṣayitayā viditamahimā viṣṇurbhaktānugraha 
prabhaviṣṇuḥ śrīpatiriti samudghoṣyate vividhāvatāra 
vibhavavistārastāritāsuravarāhaṅkāra saṃbhārastārita 
suravarodunnivāramahāpadbhāra sāgara samāvṛtta vikārāda 
paraśca saṃhartṛtayābhimāna vitatodayaḥ śrīpārvatī prāṇanāyako 
niṣkevalaṃ mahāpathasupathikaḥ kāmayamasaṃbhramabhramaṇa 
kramata ubhayābhinivārakatayā mṛtyuñjayādyāhvaya saṃśrayoti 
samīcīnādīna pareśatocchubhāstabha kalano maheśvara iti 
saṃmūcyate sarvatrātrasatvasatva satvavānviṣṇustamo 
vibhramavāṃśca maheśvarastatra ca kāraṇī 
bhūtamajñānamupādhistadupādhi viśiṣṭha viśeṣaṇa īśvara evaṃ 
ca kasyaiveśvarasyāsya caturmukha caturbhuja pañcamukhādyāḥ 
pumākārāḥ bhāratī lakṣmī bhavānyādyāścastryākārā anyepi 
matsyaka maṭhādayovatārālīlayaivā nirbhavanto 
bhaktānugrahārthamatha tṛtīyoṃ śontarkaraṇa tatsaṃskārā 
bāhyatā vacchinnā jñānopahito jīvākhya upadiśyate sajīvopi 
trividhena rūpeṇaika svarūpopi prathitaḥ tathā tatojaskatayā kathyate 
tatrā vidyāntarkaraṇasthala śarīrā vacchinna jāgradabhimāna 
vānviśvasma eva sthūla śarīrābhimāna rahita upādhi dvayo 
pahitassvapnatananābhimānagastaija sa iti kathyate dehāntaḥ
15b) kārā iva siddhaprasiddha svavibhramāṇo hādiva jāyante 
svāṃktarādiriva bīje viśvaṃ tasminmayi sthitaṃ vṛddhiṃ yāti 
kālena kṣayaṃ cātra vṛddhaukṣayepi sāmayikopyahamevaitadā 
svādana paramakovidopyahamevāhameva śarīrādikaṃ 
vināpiparānanda sandohamahitaḥ śarīrādi jñānakriyā karaṇe 
kṣamoyatha svapne sadṛśāsadṛśa bhāvāndvayamevā virbhāvya tat 
tad vilāsa lolatayā viharāmi tathā mahāmāyayā svayameva 
svamayānbhāvānā virbhābhyasvasminnekasminnaneka iva viharāmi 
jīvobhūtvā viśvagatāṃ ghana cāṃrūprakriyāṃ vitatāṃ 
samāsādya tathā tathā teṣu teṣu sthāneṣu vicarāmi mohaṃ 
muhurmuhuraśeṣāṇi kṛtyāniracayāsi parivītodāra tarasvamāyā 
vasanaḥ paraharṣasaṃbhṛtaḥ kaṃ kaṃnānaṃtaṃ bhāvaṃ darpaṇa 
ivābhāsayāmi svayaṃ siddhimaheśvaraḥ kvāpyahaṃ 
saumyākāravkvāpi save pathvākāraḥ kvāpi vināhṛṣīkakalanāṃ 
tat tat kriyā vidhātuṃ prathitohamucitoti vittala kalā saṃśrayī 
kṛtamahimā svayamanḍilaṅghita vyāptiryathā uraga śarīre 
vināśravaṇaṃ śravaṇa sadṛśī kriyā tatraiva ca yathā vinā 
caraṇaṃ caraṇa kriyāvināhastaṃ yathādvipa śarīre hastakramovinā 
vācaṃ yathā pustakaśarīre vā gārambho bālaka śarīre ca yathā 
vināhāsyakāraṇaṃ hāsyaṃ yathā mahendra dehe ca cakṣuḥ 
sahasraiḥ kharatara kīrtivad bhirekacakṣuḥ kriyā yathā valākāśarīre 
vinopasthānandaṃ payodharāṇāṃ dhvaninā garbhagrahaṇaṃ yathā 
śvadehe kṣaṇadāndhakārepi |
16a) karaṇagābhimānarahitontarkaraṇodañcitaṃ saṃskartṛtvamidaṃ 
bhāvamātra parāmarśanīya nirvikalpātigaṃ saṃdhāyakaḥ 
svāvidyāmātra viśrāntajprājñassa eva ṭīkyate | 
suṣuptyavasthābhimāni tayātropādhi bhedādekatvepi tat tadevāntara 
bhedo vyavahriyate sākṣī tu sarvānusandhātā 
sarvānugatasturīyākhyaḥ paramavimalasahaja nija nisargassarvadā 
sarvatraika vidha eva tatropādhi bhedenāpi na kvacidbhedoti jugupsito 
bhavitu marhati tadupādherapi svata ekātmakatvādayameva 
sākṣīśvara jīvatayā nirūpito dṛkpadārtha iti vedāntāgame kathito 
bhavati | tada paraścā vidyātadvyāpya tatkāryātmaka prapañco 
cobhinnatā hīnopi bhinna ivṛsvalīlāyai dṛśyapadārtha 
ityudāhṛtastasyā pāramārthikatvepi svāvabhāsita sucitamiha 
parānanda balaikya dudito vyavahāramaya vibhrama protaṃ 
sattābhyupagatatvaṃ na svāpnikārtha vadvyarthaṃ tat 
tadupāsanādāvupayogātma dṛśyapadārtha tayākhyā tatapādhirapi 
trividho vyākṛtā mūrtamūrta bhedena tatra sā bhāsā vidyā 
mūrtāmūrta prapañca bījaśaktirūpā tadajanyatvepi tadapano 
devaiva dunnivartyatvepi nivartamānatvāt tadvyāpya caitanya tat 
sambandhajīveśvara vibhāga cidābhāsairastitāmupagatānāditvāda 
vyākṛtamityudīryate | mūrtāmūrtopakārakaṃ caitasyā eva rūpaṃ 
svayaṃ jaḍamapyajaḍena cidābhāsa mahamādīpyamāna mukta 
pūrvapūrva saṃskāra jīvakarma prayuktaṃ macchabdādi 
pañcajñānaviṣayi viṣayībhūtāni tatsaṃkhyāni mahābhūtāni 
janayati sā 
16b) cāvidyā tāṃstānapyatītānatītānuttarottaraṃ guṃphitān 
pūrvapūrvabhūtaguṇānīha tatattarottaraṃ bhūtaguṇasūtrena 
praveśayituṃ tadavidyā yā evai tadadhīna evāndhakāropi 
bhāvarūpa evā varaṇātmakaḥ tararī kriyamāṇa 
cākṣuṣabodhavirodhinīṃ daśāmāśrita ālokaparihāryo 
ramevamahāśampādivadāvirbhūtastiro bhavatīti siddhānto 
nigamāntamate saṃsṛti hetu tat tad dehaviśeṣopādāna 
tvānnaśrūtyādibhiḥ sṛṣṭiprakaraṇe mucyate kālasya kāṣṭhāyā 
api pramāṇavirahitvānnodīraṇaṃ pūrvasyā vidyāyāmeva bhavatī 
tarasyā api vyomni khalvantarbhāvo yameva cāvyākṛtapadārtho 
hmomiti śakti bījamupoḍhaikya siveśvaropādhitayā prasiddhaṃ tāni 
ca sūkṣmāṇyākāśavāyvādi pañcabhūtānyamūrtākhyāni 
kāraṇaikatāyā īcchāparasthe cale jñānakriyāśakti na pare pare iva 
samākrāntaṃ tat tajjanayanti dravyaṃ militvā maṇidvandve 
īvaikamābhāsaṃ satvarajastamajpadavyāptātmakāni 
saḍvāṃśaprādhānyena tatra jñānaprādhānyasāmudayikatayā 
śontarkaraṇākhyo mānasabuddhirūpeṇocyate | 
kriyāsāmudayikatayā ca pañcavidhavapuṣopalakṣitaḥ prāṇādi 
raṃśa evamekaikabhūtebhyo dvayaṃ dvayamindriyaṃ 
jñānakriyāśaktibhedāt pratyekamutpadyate | tajjñānakaraṇartha 
śalaṃ jñānendriyaṃ pañcavidhaṃ kriyākaraṇatatparaṃ ca 
pañcavidhaṃ karmendriyaṃ tadadhiṣṭhātāropi 
jñānakriyāśaktipradhānādi gādayastattadojobalena viretāṃ 
raṃstānnitāni hṛṣīkāni ca śabdādiviṣayagrāhakāni vāgāditva 
kīrtitakriyārthagrāhakāni caitat sarvaṃ cānatiriktaṃ 
17a) kathyate | liṅgaśarīratāyā ākṛtyā teṣāṃ ca vipaṃśyoṃbhita 
tantrīṇāmivaikākāratayā rāgagaṇānāmiva kāryāṇāṃ nirvāho 
vividhāvabhāsana para īritassoya sa 
mūrtapadārthorthaktaśalaissamaṣṭau vyaṣṭau ca jīvopādhireva | 
nirṇītastāni ca tathā bhūtāni bhogāyatanaṃ śarīraṃ bhogyaṃ ca 
viṣayamantareṇa bhogapālīṃjanayitumakṣamāni jīvakarma 
prayuktatvād yathākramaṃ sthūlabhāvāya pañcīkṛtāni bhavanti 
tāni ca pañcīkṛtāni sthūlabhāvavanti pañcamahābhūtāni 
mūrtākhyāni sphuritamiśraṇānyekakamadhiṣṭhānaṃ 
bhogāyatanamutpādayanti | hṛṣīkāṇāṃtadeva ca kāya ityucyate | 
tatreha satvapradhānaṃ devaśarīraṃ rajomukhyaṃ ca mānavāṇāṃ 
paśusthāvarāṇāṃ ca tamṛjpradhānaṃ tathaiveha paratra cānanda 
thuta dviparītatāsaṃvedanatayā somyabhīṣaṇākārā 
ūrdhvamakhyādho vibhrameṇa prathitā gṛhaprākārā īva 
satvarajastamoṃśapradhānā avāntarabhedamahitāścaturdaśa 
bhuvanākhyā viṣayā api khaḍgīyante | cājaḍatāyā vidāraṇe 
nityoditāyā ghaṭṭa?dayo jaḍāśca sarvametat pravita tena rūpeṇa 
parama himnaḥ proditena khyātaṃ brahmāṇḍākhyaṃ virāḍiti 
mūrtamiti ca samudīryate | pūrvasminna mūrtapadārthe jñānaśakti 
prādhānyena hiraṇyagarbha iti kuśalaismūcyate sūtrātmeti ca 
kriyāyā dhyeyatayāpradhānāyāḥ saṃśrayeṇa kathyate | 
ityaupaniṣadaḥ | sṛṣṭikrama etadviparītaśca layakramajparamārthito 
janmādikhaṇḍānānorarīkāryā sarvasya cidvilasitatvena na kimapi 
jātaṃ na jātasyako vālaya evamasmādekasmādevāneka khaḍgādyā
17b) sarvapathāvalokanaṃ yathāmatsyādi śarīre jalāvṛteṣvapi 
pathiṣūtkramaṇa dṛśyadarśanayośśaktiryathā vāmakarādi śarīre 
lomaśairapi khaḍgākṛtibhiriva pakṣairhanana saṃrabdhiruṣṭhādi 
śarīre ca yathā dūrādapi jhaḍiti vijanjharī kṛtoragākarṣaṇaṃ 
śvāsena duṣkaṇṭhakāṇāṃ ca khaṃḍakaraṇaṃpelavajihvayāpi 
yathā vā dūraṃ puroñci tadṛśāgṛddhra śarīra āmiṣā valokanaṃ 
yathā gośarīre dūrādapi gandhamātreṇaivānumitaṃ 
deśānucaraṇaṃ yathā vācakorakapotādi śarīre śilādijāraṇa 
saṅgārabhakṣaṇaṃ ca yathā vāśukaśārikādi śarīre 
saṃpoṣyasamīpasthāpite mānevelā kharkhanaṃ tadvāṇībhiḥ 
saṃbhāṣaṇaṃ ca yathāvāpikānāṃ svamātāpitṛjanitānāṃ 
aparatretarapoṣaṇaṃ śarīre yathā vāmaṣakādi śarīre 
prājyaśabdakaraṇamevaṃ yathā tat tajjātiviśeṣeṣu tṛṅgyādi 
deheṣu pratyakṣameva dṛśyamāṇāparajātibhramarādi 
dehasaṃbaṃdhaṃ śrayeta tathaivamanevaṃ ca sohaṃ eka evāneka 
deheṣu samupāda tu svasvavibhramaramaṇa viśeṣeṣu tathā tathā 
ramaiśenānaṃśenavākauntaṃ mama pratyabhi jānāti sāmeva 
vinānitarāṃ drāghīyānkāyamaṃśrayiṇopi 
parānubhāvodurvibhāvanīyaḥ pratisvaviṣayaviśeṣasaṃbhāvito 
mama niṣkāyasya tu kākathaivānubhāvamanubhavitumatīvātiśayī 
tamanodhiṣaṇasyātigata tat tadviśeṣaṇa viśeṣyasyāpi viśiṣṭha 
viśeṣaṇa viśeṣyāpohasya kopyahameka eva vigatāparaḥ parovāsmi 
kvacit kvacidaparovāsmikopivittala mahāmāyāvilāsena |
18a) tathā lāsyaṃ na tathā ca pravalaṃ racayāmi sauṣṭhavaṃ me 
vibhavasya vivadhairapi na samyagūhanīyam 
vanatṛṇanagarādiṣu matsvarūpeṣvahamevāśeṣeṣu viśeṣeṇa 
svamahimnācaitanyānanda tathya svarūpastathātayā vicarāmi 
mamaikasyānīka bhuvanavilāsoṃśa eṣa 
āvirbhūtabahuvidhasaṃbhārajanana 
kṣamonavanavakalāmanoharasmohamupaleṣvapi latāmutpādayāmi | 
suvirbhavaḥ suraśikhariśikhareṣvivanandanodyānaṃ jalāntarepi 
vītihotraṃ sandīpayāmi | vāridhāvivaunvadahanaṃ 
vināgnisaṃyogaṃ ca nīśākhādiṣvāgniṃ prajvalayāmi 
sūryakāntādibhyośsatyopi virecayāmi dahanaṃ 
candrakāntādibhyopi salilakaṇamāsphoṭayāmi | kvathitebhya iva 
candrasahasā vaiḍūryādyā yā bhūmerapi śaṣpāṅkurāni 
vāḍvāśalākā āvirbhāvayāmi || 
lepitavitatanabhasāṃ dhvanigatyā aṃbudānāṃ 
nabhovīthīṣvalaghuṣunagarīsthalīṣvivapratisvaṃ niyata 
gatitayāgrahagaṇānitastata tassaṃcārayāmi 
upoḍhatattidvibhramabalovividhavarṇā prabhāsphuritaratrāni 
payonidhipayasassamutpādayāmi | mahārgha caṃśuaṃvantula 
suvimalaprabhayāyutaṃ vahirākarṣayāmi 
śuktiprāṇibhyontarbhuvanebhya iva antargatabhuvanebhyo muktāni 
karaṃ tathaivājihmavapurbhyo bījebhyojihmājihma śākhāḥ 
prakaṭīkaromi malabhyopi sukaṭhorāstebhya evānāḍikebhya 
braḥmāṇḍaracanā kalādurlakṣyanāḍī samāvṛtāni patrāṇi 
sadojaumaya kalanāvalitaḥ śilābhyopi kaṭhorābhya 
komālailīyakusumumānimṛttikābhyopi vividhavarṇādhātu 
vinikarānmanohara gaṇimaṇāṃścotpādayāmi 
jalaprāyaprāleyādapi tadatulyaṃ susvatantrātmā sūryacandrakānta 
dṛṣadojanayāmi | komalāyāmadopi tanyate 
lohamukhyadhāturmayaivakenāpyati
18b) kaṭhinapratīko vikṛtendhandhanādapi virūpādati prakāśamayī 
bhūtānrohitāśvamyāṃgārāndīpayāsyanī ca 
dīptirgandharahitabījebhyopi paramabhūtisaṃbhūtānubhūti 
prabhūtotigandhamahitānimadhuvratalobhakāraṇāni vividhakusumāni 
prakaṭīkaromi nirvarṇebhyopi vividhavarṇasaṃvarṇanīyānyati 
vittalavarṇānāsaṃcarvaṇīya 
varṇivarṇyāsuvarṇāntigataparānubhava iyattākavalanākara 
paramasahasāmahitamahimātebhya evāti sūkṣmebhyopi vipulaphalāni 
kṛśasvādebhyopi samāsvādanīyavividharasanirbharāṇi 
tadaṃtarāṃtarāṇyā dṛśanijāṃgākṛtyakhaṇḍāni jaḍādapi 
gomayādajamukṣudraprāṇi saṃghātamameyastāyāṃ 
saṃśrayāssaṃjīvayāmi jīvājīvatāhīno mahāvākyālocanīya 
parānandādvayanayojātyāṃ parābhūtagaterapi sapuruṣakāyāt 
satatajaḍagatīnutpādayāmi nakhakeśādīnkimaparabrahmāpi 
pīlikāparyantaṃ kāḥkārakalā amandaṃ mandaṃ mandaṃ ca na 
saṅkalayāmi sakalakalanākavalīkāraparamabalalālityena 
paramavibhramamahāścaryasaṃśrayāstathā hi 
nānākārāhāryāhārarasānnīraṅgānasṛja ākāraṃ nayami | 
viśeṣākarṣaṇīyalohitapītāsitamitavapuṣoghanī 
bhūtamāṃsākṛtiṃ tā apīhanravatā vivareṇa prakṛtāmāsaṃ 
cāhīnamedobalaṃ nayāmitadapyahahanijāṃ urgatāsthimañcayaṃ 
vasājanmanā ca taṃ saṃjīvayāmi tadapi śukṛtāṃ pratipādayāmi 
sarvātmanirindhanādyāhutimapi jāṭharamagniṃ 
vilasatsatatatejobalāśrayaṃ samyak sarvāntaratayāpi 
saṃvaraṇabhāvavikalanijākārayogyamanapagaṃ mahāścaryādho 
jvālālalitavittalaparākāraṃ vivṛṇomi parabraṃvhākāramiva 
sarvākāraṃnirākāramanantānandakāraṇaṃ 
makārāmatosamanirupādānādikāraṇasaṃbhāraṃ nikhilaṃ 
karttuṃ jñātuṃ saṃhartuṃ pālayituṃ ca sarvadaiveśasya 
19a) kāryakāraṇādikathā vṛthā tathā tathā vitathabuddhyā 
adhīnairevoditānanayaḥ svātigataguṇasyāpi 
sakalaprabalaguṇānāparamāśrayasya trividhaguṇagaṇanā 
kutūhalamatatavirājamāna mahārājyasyāhamalameka eva taṃ tam 
kāryagaṇaṃ svasvatantratāyā akhilaṃ samākārayituṃ 
vinaivakāraṇasaṃbhārāpekṣaṇaṃ sarvekṣaṇakṣaṇikavibhrama 
mahāmāyābalaśālikalāṃgeśvara evamasyaivame 
paramānaṃdathusandoha suvitatodite khaṇḍe vibhave 
samāsammohavikale vartamānasya jīvaścarācaraceṣṭā samarthitaṃ 
bhāvamāpannassatyanityasahajaparamānandaprakāśavimarśamayopi 
svopāhitopādhyupahitāntarkaraṇāvaśchinnatābhisaṃjīvanatayā 
nānā tāṃ pratipanno nānānisargaṃbhajate vibhāgaprāṇo yathā 
kecana mahājīvā īśasvarūpāḥ sarvajñatvādi 
guṇagaṇaśālivittalavipulakalānantitā 
parajīvagaṇagaṇanāssarvamabalamavagaṇayanto virataṃ rasante | 
tayāṃ tayā ceṣṭayā tadekatāṃ gatā īva svātmani pareśvara 
pratyabhijñānahatodvegatayā sadāsantuṣṭā yathā 
caturānanādayassaṃkucitā apyameyamāyāśrayamāspadaṃ 
saṃśritā antarbāhyepi suvikalakalpanā  oṅkārākārādi 
kalāsvarūpatayā prathitāḥ prathamamabhivyaktimāyātāḥ 
paramāmṛtapānākulatayā vilīyamānapralayā īvapiṇḍeṣu 
jīvamanovaddhyādivatkepi prathamaṃ jāyamānā api kathamapi 
saṃrakṣitāścanāvatiṣṭhante ciraṃśvāsānubhavamātravināśyā 
yathā tatkṣaṇalakṣaṇīyā jātamātranarādipiṇḍopagatā 
āruṇyamāndavādayaḥ kepi prathamamapi jātaṃ svarūpaṃ bhajatopi 
prabhavanti | ciraṃsthātuṃ jāmadagnyādaya ivākhile dehehatepi 
tadasthyādivatparājitanāśaukovarttamānaḥ 
kecanopāṃśvasthityābhijñātumucitā apina jñāyantenāvalokyante 
ca yathā hṛṣīkādhikārācchurita padadiksamīrādidevāḥ 
svāntargatapradīptajaṭharānalādi vadabhaṃge 
svasvapiṇḍevantamānākāravakkāya kṛdādivaśca kopisatataṃ 
lakṣākārāḥ subhāsāyutāśca
19b) yathānkādayaḥ soparāgāntāśca cakṣurādi jñānendriya 
vatkecana vācanapāṭhādi caturānkinnaragandharvādayo yathā 
vāgādivatkecanāti bhayānakākārā yathā kūsmāṇḍa 
bhairavādayo jagati krodhādivatkepi susomyākṛtayo yathā 
devādayodayā jñānasantoṣādivatkepi vilokanapāvanā 
brāhmaṇādayo yathā piṇḍemukhādivatkepyaspṛśyatāṃ gatā 
yathā śvapacādayassvapāyvādivatkepi dhyeyatayākhyātā yathā 
khuvāhādyo viśiṣṭaḥ suragaṇaḥ svadehesukṛta buddhyādivadaparepi 
heyapakṣe sthitā yathoragādayo dehe vividharoga karaṇāpathyavatkepi 
ca sutarāmupādeyāmahauṣadhi bheṣajādayo yathā ca svadehe 
svatoṅgī kriyamāṇārogyakāraṇa supathyādivatkepi yathā 
pūrvadevādayassvaprabhavakāraṇamevadviṣantassvaprabhūtarogādi-
vadaparepi svāṅgabhūtāḥ svāṅgaṃ 
saṃpīḍayantodantapālīvajjihvādihanane svasutahiṃsakaviḍālādyā 
yathā na varataṃ kecana jāyamānāvaramānāśca yathā 
kṣudrajantavo niṣpramita keśanakhādivat kecana rūpāntaratayaivā 
kṛtimanto yathātṛṅgādayetīta kālamasveta keśādi vadaparepi 
niścayakāraṇaṃ yathā viśeṣa jīvanmukto jñāta śivaḥ 
sarvajñorāmaprabhṛtistat 
tatpratyayakāraṇamatyādivadapākṛtavikalpasaṃkalpaścaivamete 
mamāṃśahīnasyāpi svāṃśabhūtā ekasyāpyādāyāneka 
rūpanisargaṃ parisphuranti | kopyeṣāṃ 
maheśvarānugraheṇāvyayitapaśupāśatvādapagatājñāna 
mahāniśānidrondrobhūtvā svayameva parābhibhavati 
mūlājñānamatītā svastatsaviturvareṇyaṃ paramānandakāraṇaṃ 
paramaprakāśavimarśamayaṃ parasukṛtīcānubhavati | paramaṃ 
mahastadanubhavena ca saṃsārākhyā yā ālaviḍāla svarūpāyā 
durāśāpi śācikāyā vṛthaiva svakalitā yā 
punaravasyamavaśonaivopādatte kutopi kenāpi kenāpi sakalabhaya sa 
kevala kevalacinmūrtirāptāvināśi
20a) uparatarākhaṇḍamukha kevala susuddhe tu 
kavitatasvapadasāmrājyavirājamānatvādapa hṛta tat tat kalevarādi 
kalanaḥ susvarūpamātrāvaśiṣṭo sūrādikhurāntaṃ 
tanmayavibhramatayā vyavaharannapi ramate parameśatā viṣayī 
bhūtastasyaitasyabhidyate hṛdayagranthicchidyante ca 
sakaladvāparādehādyabhimānodrekaḥ svasmindvayamijyonavaḥ 
purāṇapuruṣottamovibhāti | nijaṃ nijaṃ sakalagaṃ sakalasakalaṃ 
svaiśvaryabalamanubhavituṃ kṣīyante ca sakala karmāṇi 
marmavyathāvitathahetūni tat kṣayeṇa ca sa eva śivas sa 
evaviṣṇurvilasat paramaśivoparāparaparayogaprabhaviṣṇus sa eva 
brahmā mahāmāyā vikalīkṛti caturasvarūpa svapadādhīśvaras sva 
evāṃti gatasakalādi kalanaprabalakalākalohaṃtā siddhilālitya hetuṃ 
nirhetuṃ svaṃkalayankālatayā tayā prathitas sa eva ca jñānānanda 
candrikābhinavodayā hlādanīyadarśanaścandras sa evāti 
gataprāṇādiḥ prāṇasyāpi prāṇas sa eva tamastomabhramakara 
mahāmohahantā paramataraṇis sa evājñānendhanadahanāntarā 
viṣkṛtapralayaruci jñānaprakāśa svarūpohavirbhūgattalavibhavaḥ 
svargottame pare pade virājamāna mahārājyas sa eva mahendras sa eva 
vihārajigīṣāvyavahāradyuti stuti santoṣa pramadagati sādhanaḥ pare 
deva viṣayebhiṣiktas sa eva tametaṃ svātmānaṃ 
sākṣātkrūrvatrakovivekenāṅkopi vittalamṛḍhasvarūpo vivekas sa 
eva paśusambhrāmakādbhutapāśavyapaparāgatayā jayati 
parameśvarastasya na saṃkrāmakatvādikathotkramaṇāvakramaṇa 
hetukāvaśiṣyatenāpi kāpi bhāvanāmitamatisaṃmatā 
vibhāvitābhavabhavasya saṃbhavatyasyanāpyā khuyānādi 
vividhadevagaṇopāsanāsamāsvāmituṃ tanmānasaṃsamati 
krāntamamatvaṃ sakramāsavikramābhavanti | nāpi kāpi kathā 
tannisargaṃ kathayatuṃ īṣṭhenijasahajānubhūtyā
20b) ahaṃ brahmāsmi sarva ātmātmabhūssaṃbhūḥ prabhurādeśa 
virahita ityabhissṛtavatosyakāpi yuktirgalita yukti viyuktikalanasya na 
yuktānāpi vicāraṇākāpi paravicārāti gata tat tatsaṃcārasya 
cittagocarāsya carācara svātmabhāva pracārasya viśeṣata 
icchāspadaṃ carati nāpi hatāttara bhāvasyā 
syāsyādyapaghananicaya paricaya yutakāyādigarvānāśrayī 
bhūtasya navaṃ kimapi dhyānaṃ votumonamadhyamādi 
kalānyāyanayasamavāptikāraṇamatīta dhyeyāditi bhedā 
vedanasyārhati santoṣayituṃ manonirupapadaṃ sākṣātkṛtavatonāpi 
ṣoḍaśādhāra dhṛtimayī pañcakāśādikān bhūta saṅghastat tad 
guṇaissaṃhṛtyoddhārayantī kāpidhāraṇāvadhāraṇīyā bhavati 
tadetat nityaṃ sa oṃ svaḥ svātmaiva satyaṃ jñānamanantaṃ 
brahmabhavāmīti satataṃ sarvatra nivārayatosya sarvādhāraṃ 
nirādhāramādhārādheyādi kathā vipuraṃ susvabhāvaṃ nāpi 
caitasyakopi japābhyāsa prayāsassaṃyojitaṃ tṛṇakānanagiri 
bhūmeṣvapi nijapaṃ japaṃ svabhāvanena nikhilāsvapi kalāsu 
nityāyā ahantāyā bhāvayato nāpye tasya yogena bhāvīsaṃyogaḥ 
svātmapratyabhiyogabhavānandaparitṛptasya 
siddhyasiddhisamabhāvanabhāvalakṣaṇā lakṣaṇīya 
yogapradīptasyāti gatayogakṣemasyaviyogayogāyogyatā 
prayogyaviyogavatonāpi guhāraṇyāṇyā lokekhurādimūvāntaṃ 
gatalajjatayādigasvaratvetprekṣārāsabhādi vartāpitasyaita tasya 
kāyādikaṃ sarvaṃ padārthaṃ bhasmaprāyatayā bhāvayata 
ojasāmahitasya mṛdbhasmoddhūlanādi cintānityaṃ 
mṛdbhasmavāsaparasāraseyādivannāpi cāsya svabhāvenaiva sarvaṃ 
sahiṣṇorvyapagatapriyāpriya 
bhakṣyābhakṣyabhāvakalanasyaśītavātātapasahiṣṇutvaṃ 
bhakṣyābhakṣyasamatvaṃ ca kolādivadudīrita 
bhrāntyānadhīnasyanāpyasyatṛṇatīrādyāhārenatvasmānavā-
gahanekānane
21a) vāsamamāśvāso hariṇādivat puravanādi vāsesatatavilasita 
svārāmaviśrāmaśamamayasya tyakta 
svāhāhāranirāhāramanoharaṇamanohara 
manamodrāghīyassarvapadārtha saṃharaṇāhāranitya 
tṛptasyanāpyasya gaṅgādidhunītirādisthāna niveśena 
tatpadābhilāṣukatvaṃ sarvatassamadarśanasyabhekamīnādika 
satatajalacaravacanaṃtasvamahimasaṃtṛtasya saṃvādayatatapaḥ 
sumanaḥ kleśāpahaḥdhīnirṇayo vājayāvaho bhavatināpyasya 
jātucidatītamanomati santoṣasya kevalasvātmasātkṛta 
viśvārāmavibhramasyanāpyasya vacanapāṭhādiṣu 
svānandāvirbhāvanaṃ śukaśārikādivadatītaśravaṇādi vidheḥ 
sukaṃṭheṅgitodbhūtamādhuryaṃ gānaṃ trividharītyā 
śaṃtopāntamadhyādi svaragaṇavicārī kṛtaṃ vāsya na 
manoharaṇākṣamaṃ bhavati | na ca na tu naṃ 
tribhāvaparisaṃskṛtamāviṣkṛta tat tatsakalābhinayaṃ 
nayatyasyamanaḥ kṣaṇamapi savinayamānandaṃ karakhurādyaṅga 
parispandamayaṃ nāpi caturvidhaṃ priyaṃ pratyekadevatāyā 
atodyamasya cittaturagagati saṃharaṇentodāyate svayaṃ parājita tat 
tatpadārtha kutṛṣṇātoda sandohasyanaivāsya paramānandaṃ sahajaṃ 
gocarīkartuṃ prabhavanti | svavācona prasanāḥ yo yo dhiyo hito 
matovāsanasovācāvāsaṃ proktorthonartha 
nivārakassasaviśeṣonantāvyartha sundaya evadusya pade 
samupāsittamīhamānāssakalasuravarādayopi tenaivākhilatīrtheṣu 
nikhilatīkyena snātaṃ te naiva mahātheṃdirārasya tarākrāntā sa 
evāgragaṇyo mahāmuniṣu sa eva gadyapadyaguṃphita 
sakalaprabandhavidhātāsontato nānā kathābhissaṃkīrtyate tannāma 
kīntane naiva pavitrīkṛto bhaktajano bhavati | tenaiva samumeru 
prabhṛtiśailāmahīdānī kṛtā sa saptasāgarā sa eva rājasūyādīnya
21b) jñānākhilān kṛtvā sakala surānmapitṝnsaṃtanmayituṃ 
prabhususyaivāvalokanenadīnajanānāṃ paramāhlādajananaṃ sa eva 
sakalāśāsya phaladāna caturacintāmaṇiḥ śrādhādiṣu 
tadbhojanenaiva pitṛṇāṃ mahāgauravādi narakebhya taddharaṇaṃ 
asyaiva rucira tat tannayavinetṛtvamayameva ca khalunijanija tat 
tallobhakṣobhitāntarkaraṇānāṃ paramatṛptikārakastasyaiva sakala 
kulānipavitrāṇi sa eva na vīnabaṃdhurakhilaṃ cintāvikalānāṃ 
nirbalānāṃ muhurmuhus santoṣa vitaraṇaparāyaṇas sa eva sadodita 
parayuktiyuta sahaja jñānopadeṣṭā sa eva saṃrambha 
bhramitamatīnāṃ paramaraṃsthairyakartā te naiva sarve mohāndhā 
jyotiradhigatavantaḥ santo santopi santo bhavanti | bhava 
punarudbhavavandhyās sa evatrailokyapūjanīyāspadaṃ te naiva viśva 
viśvambharāpi viśvambhara samānu bhāvena puṇyavatī tasyaiva 
paramatatva vittamasyamātṛpipitrādayo dhanyatamās sa evateṣu 
teṣvāgameṣu purāṇanaravaratayā satata vikhyātamahitamahima 
saṃbhṛtastasya kramākramabhramaṃ virahitaḥ svātmārāmaviśrāma 
eva saṃkrāmakramaḥ sakaladūrāntika bhāvanā hīnasya bhāveṣu 
sarveṣu vittalasvātmabhāvanameva pade padesya bhāvanāti 
vistīrṇātmamatenna carcaivaparisphurati saścarcāsaṃnyasta sakala 
karmaṇastasya naiṣkarmyameva parātparataraṃ satkarmakaraṇaṃ 
vidhvastayasakāmādi bhītinivahasyāsya svāhaṃtā nibhālanaiva 
nirahaṃbhāvaḥ svānubhūtyā anusandhānamevāsya 
sarvabhāvābhāvavismaraṇaṃ śabdātigāmi parārtha sphuraṇameva 
saṃsmṛtistasya ca manomatyādi vilayanameva nijasahajasumatiḥ 
saśeṣaṃ niśśeṣasamayānākalanamevasusamaya 
tatpatyādiyutakāryānādara
22a) eva sukṛtitvaṃ svargādi gatyā anapekṣaiva sadgatistasya 
vagalitaroṣaprītisaṃprītasyā kiñciścintanameva kīrtanaṃ navanava 
bhāvābhāseṣu caudāsīnyamevāsya mahālābho tītā para 
carcakasyāpi bījayugasya sa mahānandaṃ punajpunastasyāmeva 
parodayavanyāṃ mātṛkāyāṃ svapada evasamanusandhāna paratayā 
samāvartanamevā vicchinna pravāharasanirbharo 
japomānasopāṃśunigadāti gataḥ parabodhaviṣadassadābhinavaḥ 
sakalagrāhyagrāhakamayaloka patha samālaukālocanīya 
parānandodaya evāsya nirvikalpasamādhi vidhirasya | yatra yatra 
pva?svaviṣayaṃ samartinaśphata? evamanasonirāśrayaḥ sāśrayo vā 
saṃketastatraiva tatraivadhiyopi dhṛtireva ghanatarābhyutthāna 
saṃsthānahīnādhāraṇāsyā īgita vibhramatvameva ca pratyāhāras 
saṃharaṇa praharaṇa hīnabhāvalakṣaṇa rasāsāramayassarvatra 
svadhāraṇānivāravatyānijāyā anubhūteḥ kathaṃcidapi 
saṃgatāyāstāṃstānaśeṣān aviśeṣānviśeṣān svātmāhaṃ 
bhāvanāyāmeva śeṣāṃstat tat samaya sāmayikatayā 
svasmindvayaṃ kalpanā hīnārkalpayatosya paramaramaṇīya 
vijñātṛbhāvapūraṇamayonāśrita paratatvā 
kumbhanarūpasmatṛṣṇatāti gatyā ca sarvasyāpi dvaitasya 
pṛthaktāyā asanalakṣaṇaśca trividhaḥ prāṇāyā somya ca 
yamakāmabhramaklamādīnāṃ niyama eva nijāntarnarmamayoniyamas 
sarvatra samarasatāsaṃrasanamevāsya yamassiddhyasiddhi 
vyatigamābhijātaparajñapti siddhyā ādareṇaiva 
sarvasiddhijprasiddhāsya svāṃgepsita parispandanameva 
svābhimatadeva vandanamasyatra kutra ca na gamanamevarītiḥ 
pradakṣiṇasya svaramaṇameva svābhimato vahiryāgastat 
padāsādanameva
22b) antaryajanaṃ satatocchalitaṃ svabhīṣṭa kathānicaya evāsya 
vividhastutipāṭhādyabhiniveśaḥ svecchayāsaunādara 
evottamaviśrāmamayo layaḥ sarvadṛśyasya paradṛṣṭāveva 
svaviṣayīkaraṇamevāsya sad darśanaṃ navainnavaissvavilāsaireva 
yatra tatra yathā tathā bhāvābhāvānāmapekṣaivanairapekṣyaṃ teṣu 
teṣu viṣadāviṣadeṣu padeṣunirviśeṣagatirevāsya 
paroviśeṣajparamaviduṣosya hasanarodananartanādi bhāvā eva 
mūrchāviśeṣā anantaviśvagatānāṃ anantabhāvānāmananta 
bhāṣābhitṛvaṃ navamanantanāmnāṃ prakramaṇamevānanta 
sahasranāmavilāsaḥ | sarvāsāṃ tāsāṃ tāsāṃ 
bāhyānāmabāhyānāṃ ca padārtha 
tatīnāmekatrānusandhānādyamavartaivāsyottamaśāntirasya 
cāparimitastimita harṣasyatvaṃ padena tatpadena vā 
parihṛtavāśyenānyatra lakṣyārthe saṃgṛhītena svātma 
bodhaśchaviviṣadomipada eva saṃhāra ekodayassadoditāḥ svayaṃ 
siddhāśca cidagnau sarvendriya viṣayā hutī 
juhvatassatatatoṣadāyinīrayatna niṣpanno nitya homosya ca teṣāṃ 
teṣāma pūrvaviṣayāṇāmakṛttrimasamarasā svādanenaiva kāsyādi 
homaprakiryā tat tadbhāvābhāvānāṃ kevala svātmapade 
samarpaṇamevāsta saṃkalpaṃ svātma samarpaṇa padāniyamādi 
saṃbhramāṇāmapaharaṇamevopahāro vedāntamayī 
sahajāmatirajugupsitottamasiddhiretasya maheśvarāhaṃ
23a) bhāva eva mahāmāheśvaratvaṃ sarasaraṃ saṃsphuritaṃ 
paritassvato vibhāti | tarāṃ | sarvadānāśritatvameva turyāvasthāyā 
ojaḥ kalanāparalālitya viśālibalanirmalatarāyameva ca tarati 
śokamātmavidbrahmaveda brahmaiva bhavati naiva tasvakṛtenārtho nā 
kṛtenehakaśca na kevalaṃ vyavahāra pravṛttimapi 
bhajaṃllokānugrahāyaiva viharati vigalita pravṛttijanyakarmādi 
bandhanirbandhaḥ khaluparapadādhi gamena jātvapyayaṃ māyā 
piśācikāyā adhīnatāṃ bhajateyameva prārabdhādi kṣaye 
samamevā vigānātma jñānasaṃpadilabdhāyāṃ tatkṣaṇaṃ 
piṇḍāpāte videha mukta ītyuditajparameśvarasya 
sahajanijātmanonirākāraṃ sarvākāraṃ 
kārakādisamuścayavikalaṃ paramākāraṃ sarvāgresaraṃ bhajate 
nikhilākāramuktaḥ kiñcit prārabdhaśeṣe tu sarvagopi dehādi 
vyavahāreṇa sarvadṛśya saṃsparśaṃ bhajamānopi brahmasvarūpa 
eva jīvanmukta ityudīryate parānandaprāyasañjīvanaviśeṣaḥ svayaṃ 
sarvāvasthā svavigalita bhedatayā sarvadā vinirmukta eva parāṃśca 
mocayituṃ kṣamate svaviṣade pa?darśanādināsa eṣa eva 
rāmakṛṣṇādivat karmakṛtāvapyalipta eva pūrvavihita tat tat kriyāyā 
ajñāna kālabhāvitāyā jñānenalayānvayadarśanājjñāne labdhe 
punaḥ sarvaṃ sadā brahmasvarūpamevapaśyato vidhīyamānāyā 
apisaṃyojanaviyojana rūpāyāḥ kriyāyāḥ 
phalābhāvādvandhyāsuratavatparijñātasya kākodarasya 
citralikhitasya tadākāralīlāvatopi bhayajananākṣamavatvavaśca | 
patitāyā tathaivarajjvāmapi kathaṃ ciddvijihvabhrānti vikalāyāṃ |
23b) punastadbhayasyā jananavaśca naivasya? prāṇāḥ prāṇā iva na 
manovaddhyādikaṃ ca tadvannendriyāṇīndriya vannavādehodeha 
vadavatiṣṭhanteyaṃ jīvanmukto nijaśarīrādi khanaumagnopi 
tadīśatayānamagna iva samanā api nirmanā īva sarvavyavahāra 
bhramamāṇopi svalīlāmātra paropi pareśvara ivavirājate nikhilaṃ 
khalvidaṃ śasyaṃ tasyāśasyaṃ vāpyuditaharṣameva śiṣṭośiṣṭo 
vā tasya samaḥ sadayovāvatiṣṭhate nindayovāpi na tasyamelanāmelana 
cintācittaṃ bodhayituṃ kṣamata ihāparatra vānakasyāpi 
viṣayasyaspṛhā | susamayakkastasya | samayo vā jñātāpi sa 
jñātṛjñeyajñānabhāvānabhijñaḥ sa paramapramātāpi 
pramāṇādi prāmāṇyābhimānahīnamānaḥ mayo vā jñātāpi sa 
jñātṛjñeya jñānabhāvā na bhijñaḥ sa paramapramātāpi 
pramāṇādi prāmāṇyābhimāna hīnamānaḥ sa sakala 
vidyābalaśālyapi vāliśa iva vyavaharati | sa sadātīta niyatirapi tat 
tanniyati kha?līkṛta sa varṇāśramābhimāna hīnopi tat 
tadācāratramairasaṃgatyā akhilācārakriyā ācarati | sa eṣa 
sadoditaharṣa idaṃ brahmaiva janasyā bahirbahirapi 
yuktadṛṣṭyāpaśyati bhāvobhāve vaśiṣṭamayaṃ 
jñātaparamaviṣayopi samatītaviṣayavāsano niśśeṣān bhāvānka 
ṛhāntaḥrphānitasitā guḍakhaṇḍādyāni kṣurasamayāni vapaśyan 
sarvatramāpuryamevānu bhavati | tasya sāmrājyaṃ tṛṇopamaṃ 
kāñcanādikaṃ ca loṣṭhavadavabhāti | sa jātaṃ mṛtaṃ ca jñāta 
viśeṣopi nirviśeṣa tayāssarati sarvatra? patitotthita 
ivadurbhāraniṣkrānta iva sarvaṃ vismayamānovalokate | kiṃ 
tadbhavati bhūtaṃ vā jagati bhāvi vā yadasya rañjayituṃ 
manonissaṃkalpa vikalpaṃ kṣamate tathāpi sarvatrānu rakta 
manovikalpaḥ iva lālayati svaṃ na tasya paro nijo vā kaścana sakalaṃ 
brahmanetreṇeva 
24a) paśyato na kalpanā na vātoṣarkavalayati svaṃmito na vaḥ 
purāṇo vāmito na viśiṣye ta mitatāṃ navatāṃ purāṇatāṃ 
amitatāṃ vā jñāpayituṃ tamalaukika satkrama samīcīnā 
kramanisargaṃ na tasya triviṣṭaparauravādiṣvīhānīhe satata 
nirīhasyāpi lokā valokanīye hasya sa sarvaṃ vināhāsya nimittaṃ 
hasati sarvaṃ cā padgatamivaroditiniviḍa svabodhānubhava 
vibhramasatataparitṛptaḥ sagalita śatrumitrakalanopi kaṃcana 
mitramamitraṃ ca khelāyā kalayati nāgāre vā gahane vā viṣadodaye 
rājye vā sthiradhīrbhavati sadā sarvatra ca sthira dhīre vā khila yā 
dhiyākhilayati nikhilamanelamūka iva vāgīśvarī patirapi 
paraśrutaupīhanā nānātīta gatirapi sarvabhāvān nānā 
tayevābhimanute vābhimanute svānanda rasaghūrṇita iva naiva 
kutaścanonmīlayati netre sarvametadavalokayati ca mandaṃ maṃdaṃ 
nimīlita netra eva na kiñcidvidhātuṃ kṣamopi samatīta 
vidhīyamānopi sarvaṃ vidhatte sarvaśravaṇā gocaropi śrutipathaṃ 
nayatyakhilaṃ vigatagamāgamatramopi yatra tatra yānti 
kimapyabhidhatte vigatābhiprāyopi vāgīśa īva 
śatānandaścaturānano nirastabālabhāvaśca saṅkara īva 
sasarvamaṅgalo mṛtyuñjayas sakalasaṃhārakārakopi viṣṇuriva 
hṛṣikeśatayā prathitavkṛpayā janāndanassatata vilasat parama śrīkopi 
sa | īndra īva niviḍatejā avyaya pada pratiṣṭho vṛddha 
śravāssvamaindraṃ nisargaṃ sarvatrānubhāvayaṃśca sananāstikopi 
karmaphalānanu sandhātā somau vināyakopi vināyaka īva 
dvaitādvaita vighna vināyakaḥ soyaṃ kumāra īva kumāra
24b) īha paratracāyaṃ sthito na paratreha ca sthitaḥ sa pāvakopi na 
kṛṣṇa vatsā kṛṣṇagatiśca sa sadāgatirapi na prāṇābhimānīsa 
puṇyajane śvaropi rājarājopi nukta verassakṛtāntopi saṃyamanaparopi 
sameśva bhāve vartamānopi na paretarājassanarākṣasapatirapi 
mahāniśācaras sakalarasarājopi virahitapāśas sa 
evāgaṇyapuṇyadhanopi vigalita puṇyapuṇyas sa parakalā ca śurapi 
nagṇaus sarvamakhopi galitajanasakhyaḥ sa samantabhadropi na tathā 
gataḥ kartāpi kriyā na piṃḍīkṛta kriyāphalas sa evagīṣpatirgururapi 
kiṃcana nagṛṇāntināgṛṇāti ca sa somyairasosyaiśca 
bhāvairaspṛśyopi sadāsomyaḥ sa brahmāsmyahamitijña ājñā 
atītyākhelati savyapetalayopi vilasallayaḥ salaṅghita prakṛtirapi 
sannisargassakṣīṇāśayopi viṣadāśayas sa śarīrābhimānahīnopi 
śritaparamanirākārākārovāritāhaṅkāropi vilasita 
parāhantassamudāvilasitopi gatavibhāgamayasphurittassaparama 
prajñopi na prājñassakalopi niṣkalassavirāḍapi na 
virāḍabhimānīmaparatejā api na taijasonāpi svapnavidhuraḥ sa 
parasaṃkhyopi turīyapade viśrānto dūrīkṛtakampopi jñāta 
svaspandaḥ kīdṛgayamiti na kenāpi kathamapi jñātuṃ śakṛteyaṃ na 
mṛtas sa bhavati na tasya punarjanmāśaṅkasanārvāṅna? 
prāṅnatiryaṅnordhvaṃ nādhonamadhye sphurati mohaṃsanāhaṃ 
sostisanāstyuttamaḥ sa madhyamaḥ sa sodhamāpi sanottamo na 
madhyamo nādhamo vāsa eva dakṣiṇena sadakṣiṇopi sa eva tat tareṇa 
satattaropi sonuttaropi sa eva pūrveṇa pūrvopi sopya pūrvopi hitadigapi 
sarvadṛksarvadigarthādhīśaśca sanapaścimagatirapi paścimenāpi sa 
eva | sa evā dharatonādharopi sa evānnardhvopi sarvordhve sa evā 
kathanīya paramamahimāpi sarvakathānāṃ saṅkathā aparaḥ paraḥ 
kartā sa eva sakalanīti vidāmapi vinetā tathā na mṛtyossavibheti na vā 
bhūtānnavāsyāsti piśā ca ḍākinī prabhṛtibhyaḥ paribhavonakāpi 
tasya tattaddurgatirgatimapagamayituṃ śaktāśaktoparāyāṃ svayaṃ 
svarasena samāsakta hṛdayasyakovādeśastasya 
sarvasamādeśanādhikāriṇo 
nijavibhavānubhāvakasyakevānubhāvaṃ brūyuḥ sa eva viśeṣato 
nijenānu bhūtānāṃ svānubhāvānāṃ sakalajagadviditānāṃ 
vaktrā sa galita bhrama eva sarvavibhramakārī sa evādvitīyaḥ 
kevalanija khyātyā āptatanakopi (+rassasarva saṃatastanmataṃ 
sarvamatāpanītaṃ jñātuṃ ka āptā ca svayaṃ kopi)

25a) vā tatkalāyā anye sarvepi mṛtyu pramukhā bhayamādadhati sa 
eva tat tadānandakelikayā kāraṇaṃ vigatakāraṇaṃ sarvakāraṇaṃ 
svapadaṃ tenaiva sarvatopi ramaṇīyataraṃ sa eva tat tadvaravaravitaraṇa 
kṣamaḥ pṛthvyādi tatvātītopi sa eva tat tat tatvasamutpatti 
pradhvaṃsasaṃyojana viyojana prayojakaḥ kimaparaṃ tadanubhūtiṃ sa 
eva tādṛgvākopi paro jñātu malamaheścaraṇamahirivetyeva mayaṃ 
jīvanmukto vidita paramasahajanijaviṣadavibalakalaḥ 
prathamānubhavakṣaṇe vimoha sandhāraṇo nana prāptamiva 
sadānugatamapi svayamapākṛtamiva vyatītasakalasaṃkalpaṃ 
ciradṛṣṭaṃ priyamitramiva svaṃ | ahomūrti svarūpaṃ parivilasita 
paramānandaspandabahalamāpnoti dhātu kalaye va sākṣātkṛtya 
vittalasya kevalasya svarūpasya rūpātītasya viṣayaṃ svātma 
maheśvaraṃ stautī va dvitīyasyāṃ svasyāmapi 
dṛgdiśisamāhūtamivatayā tayā saṃjñayā 
vijñānasaṃsphuraṇalakṣaṇayā yathā || 

namastubhyaṃ madekāya tvadekāya ca me namaḥ |
tubhyaṃ mahyaṃ sadaikas sāyanekasmai namonamaḥ ||

namoguṇa prahāreṇa guṇine nirguṇāyate |
guṇyaguṇyakalātīta paramaśaktiguṇāya ca || 

atatvatatvarūpāya tatvātītāyate namaḥ | 
tatvaṃ pade pītaratra sākṣāt tatvamayāya ca || 

tvāṃ vihāyanamasyāmi kaṃ paraṃ nāsti me paraḥ | 
paro paro vā tenāsti | taṃ paraṃ tvāṃ namāmyamum || 

śaktidṛṣṭyā parāśakti śivadṛṣṭyā tadekakaḥ | 
ubhete jīvadṛṣṭyā ca tvamevoddīpitātmakaḥ | 

tvāmevāmumupāśritya yāti yatraya īśvara |
tatra tasya tvamevāsya mohaṃ mohaṃ tayāsi hi | 

bhāsitvamahamīśāna mohaṃ bhāsitvamātmanā | 
manāgapi na bhedonau svadiśoradiśorapi | 

jātāvantamahokālaṃ kvāsīḥ sarvagatopi me | 
valitarkena kasmaivā lalitarkena vāktataḥ || 

asya spṛṣṭosi spṛṣṭosi dṛṣṭīḥ kāḥ kānapaśyasi | 
25b) draṣṭyadarśana dṛśyāṃ nāmahaṃtamahamoguruḥ || 

yadvijānāmi tatrāmi yannajānāmi tatra ca | 
jñātātvameva na jñāna jñeya jñātravikalpanaḥ || 

priyādapi priyaḥ prāṇajprāṇasyāpi ya ātmanaḥ |
svātmāpi sakathaṃ nātha vismṛtodhī vilobhitaḥ | 

prajñādikaṃ bhavadbhāsā bhāsitaṃ bhāsate kila | 
satvaṃ kathaṃ tatra bhāyā bhāsita tatraiva ca svabhaḥ || 

mahattekautukaṃ hīdaṃ pareśāna virājate | 
svalīlopahita svātmā svasya svāpihitosi yat || 

īhatvamaparatreva patrehevavehase | 
na paratraneva hāsya svasyā svasyasano namaḥ | 

yātāsāyātanāmāyā meyamānādimāninī |
svacchandas sa pramātāsmi śivāśśiṣṭoviśiṣṭabhāḥ || 

prathitosi sadā śambhuḥ kathaṃ na prathame prathaḥ | 
prathame vibhave nātha vibhavena bhavena me || 

sarvatra sarvadā sārvassarvatas sarvathāpi saḥ | 
sa eva sanavevāsi nāsivāsinanāsi he || 

paramastvaṃ pareṇāpi nāpareṇāpi vā paraḥ | 
na paronāparovāpi svātmanaḥ svātmanāsisaḥ || 

vyāpyavyāpyamidaṃ vyāptyāpyati vyāptyātadanyathā | 
api vyāpaka gatyaiva vyāpako vyāpya eva naḥ || 

kathā saṃkathanīyopi kathaṃ nātha na kathyame | 
akathābhirkathābhistva matuleccho nijecchayā || 

vimale na svarūpeṇa kevale na pareṇa ca | 
na lakṣyaselasallakṣyakāntirapyati lakṣaṇaḥ || 

parāśaktirvinānena tava rūpeṇa kīdṛśī | 
kīdṛśī sahatenāpi nāsti vāsti ca kīdṛśī || 

kathaṃ mohobhavadrūpa vihīnaḥ śaṅkarohyate | 
kathaṃ vā devadeveśaṃ sahitastenavohyate ||

26a) arthānāṃ nijasattāyāḥ bhavatassattayaiva sā |
a?narthānāṃ ca tadbhāsi devaḥ svena sadaikakaḥ || 

mātāsti cetprasāṃ vetti na prasāṃvetti cennasaḥ | 
mānaseya pramābhāna vihīnopyasi bhāsyaho || 

na svātmanaḥ pramātāsi na pramātā parasya ca | 
para evāsitannityaṃ pramātākopyameyavit || 

aṇubhyopi parāṇustvaṃ mahadbhyopi mahānapi | 
paramaḥ paramebhyopi na paronāparajparaḥ || 

sadaiva sammukhīnopi na vinānugrahannijāt | 
upādānaṃ nimittaṃ ca śivolipirivāñjyate || 

kadarthakalpanābhistvaṃ khidyase kiṃ mama prabho | 
khidyasenāpi kiṃveśa kathaivaiṣāsti khedadā || 

mayāmayaiva paśyāmi tvāṃ māṃ śivamanī dṛśaṃ |
īdṛśaṃ kīdṛśaṃ vāpi na vṛddhitrāpite kṣatiḥ || 

apuṇyamekataḥ karma parataḥ puṇyameva tat | 
tava puṇyamapuṇyaṃ vā nastodveta vidhāvidaḥ || 

pāvanānāṃ parāṇāṃ ca pāvanasya maheśituḥ | 
kathaṃ gatissukheduvkhe samohepi vikarmaṇaḥ || 

yatrottarāpi mīmāṃsā mīmāṃsāyainamīyate | 
vismitā vibhave tasya tat pūrvā prabhavet katham || 

dhiṣaṇākāraṇaṃ svīyaṃ kathaṃ vijñattamīhate | 
niḥśreya saṃkathaṃ nātha nehate cedapi svataḥ |

alaukika mahānanda spandamāndrodayā yate |
svata ādimanādiṃ ca veditre vibhave namaḥ || 

ihā sutrāpi sarvatra lakṣyālakṣya kalājuṣe | 
lakṣyāyaikatvaṃmekasmai tatra sākhyussakhe namaḥ || 

jīvāhaṅkāracittādi niviḍabhramakānanam | 
khaḍgāvat khaṇḍayitresmai sarvamārāyate namaḥ || 

kalpanā na kathaṃ nātha bhavassṛṣṭyā vinaśyati | 
kvāpi sākāpi sāstīti sā kathaṃcana vardhate || 

tavāho iyatī vṛddhiḥ samyak śaṅkara vardhate |
26b) yatra vṛddhiḥ kṣayasyāpi vardhanāyaiva vardhate || 

tāstāviniḥ sarantīha smṛtayo yatsmṛti prathāḥ | 
kālāṃstrīnvantamāneya eva paśyatitaṃnu saḥ || 

vāci citte matau sarvaṃ idaṃ nissaṅkarabhramam | 
ya ādatte kṛyāyāṃ ca tassaite kṛtine namaḥ || 

kaścit kāṃścit kvacit svātmā svātmanassvātmani prabhuḥ | 
akālakalpanākāravkalayan sajayatyayam || 

kayākayādṛśādraṣṭya dṛśyabhedānta darśanam | 
paśyāmi na paraṃ nāthaṃ śriyā bhātaṃ tayā svayā || 

yā yā dṛśo vibhobhānti vittala svadṛśastava | 
balanirbala khelena tāstvayaivavibhāsitāḥ | 

tā īhaiva prayujyante śailūṣasyeva bhūmikāḥ | 
narmaṇe tava dākṣiṇya tirohita paraśriyaḥ || 

yāsuyāsviha bhūmīṣu tirodhatseya toyataḥ | 
svaṃ vapustā sutāsvīśa mama bhāsita tastataḥ | 

tirodhānāyate bhāti dākṣiṇyaṃ paramādbhūtam | 
manasyaṃ sepite vyaktyai tadevātmā dvayaṃ vibho || 

kathaṃ kathaṃ tirodhāya sthitaṃ tvāṃ na namāmi kim | 
kathaṃ kathaṃ ca te vyakti paraṃ sāṃ na namāmi kim || 

somo?tyanuttarādvaita viditaṃ vedyamīśvaram | 
paraṃ śarme?hakaścitvāṃ pratyabhijñāyanāpnuyāt || 

sarvadṛṣṭisu dṛṣṭāntaṃ paramānugrahāt tava | 
sarvasāramayaṃ naumi viṣṇutvāṃ viśvamīśvaram || 

na bhīrājādito yasya mukhaṃ bhāvatrayepi yaḥ | 
vyabhicārīnayaḥ kvāpi naumitaṃ tvāṃ mahādhanam || 

kāraṃ kāraṃ namaskāraṃ svātma jātāyate katham | 
bhedabheda kṛtenaiva tuṣyāmiva śavartine || 

vittalaṃ balamāśritya śālinībhiḥ svaśaktibhiḥ | 
ātmānamadvayaṃ naumi mahākāyaṃ maheśvaram || 

śaktavkarmaṇyapi jñāne tatra tatra vibhāti vā | 
codanā rahitoyamtvā mindraliṅgaṃ namāmitam || 

prāṇādibhissvavijñānaij?prāṇayantaṃ jaḍaṃ jagat | 
27a) svaśaktvasta mahāmohaṃ mahāprāṇeśvaraṃ numaḥ |

svasaṅkalpa vikalpabhyāṃ kalpayantamidaṃ muhuḥ | 
nirupāda saṃbhāraṃ naumitaṃ mānaseśvaram || 

kṣaṇe kṣaṇe kṛtānandaṃ kṛtibhijpañcabhiśśivam | 
vijñātaṃ naumikṣaṇikaṃ vijñānamiti saugataiḥ | 

sadā pūrṇopi pūrṇatvāt parāṃ prakṛtimapyataḥ | 
adhigatya sthitoyastvāṃ mahāśūnyaṃ namāmitam || 

paraṃ vedyaṃ na yasyāsti kutoyaṃ paravedakaḥ | 
vedyavedakatā hīnaṃ śraya ajñamamuṃvibhum || 

naiskarmyaṃ kilayatrāsti karmakartṛ prathāṃ vinā | 
namāmi karmanāsāstaṃ mahākarmeśvaraṃ śivam || 

velāyasya svavelaiva līlayā bhātikopyayam | 
kālādikalanāhīna valavkāleśvarojayī || 

nivartate nijānnaiva pañcakṛtyamayāt kṛtāt | 
yo na kartāpi karteva sa jayatyeka īśvaraḥ || 

svayamādāya yo nānā bhoktṛbhogyakalābalam | 
līlāṃ tanotitaṃ naumi mahābhoktāramadvayam | 

prakṛtiryasya tatveṣu vivṛtyapariṇāsinī | 
prakṛtasya pare tatve taṃ mahāpuruṣaṃ nu saḥ || 

kleśādikalanāṃ hitvā mahimnāyo nijena tāḥ | 
bhāsayatyakhilā vṛttī sarvajñaṃ taṃ? nu saśśivam || 

yasmiñjagadvasatyeta dyodīvyati tathā tathā |
vāsudevaṃ namāmyenaṃ taṃ gurūṇāṃ guruṃ param || 

patiḥ paśusamūhasya pālayatyena meva yaḥ | 
juhuścidagnotad vṛttī tṛsyenaṃ?balaśālinam || 

yadāśrayeṇa śabdānāmekārtha paratā pṛthak | 
īḍānāṃ tamahaṃ nityaṃ gāyāmi sahajaṃ dhvanim || 

bhātimāyīya kalanā hīnoyopi sadākila | 
māyīvananivartante yaṃ prāpya ca paraṃ padam || 

naumi sandīpya saṃndīpya dṛṣṭi sṛṣṭi vikalpanāḥ | 
nirvikalpakalābhijñaṃ khelayantaṃ nijaṃ janam || 

atīva sannikṛṣṭopi satataṃ vibhuradvayaḥ | 
viprakṛṣṭo yathā bhāti yastaṃnaumi svabhā? prabham || 

27b) jayapūrṇāti pūrṇeśa pūrṇaśūnyabhidātiga | 
nityaśūnyāti śūnyāpi jayasvātmanmaheśvara || 

ayaṃ bhavobhavobhāti bhavad bhaktyāti bhavyatām |
bhūtānāṃ viparītānāṃ abhavyānāṃ sadurbhavaḥ || 

samateyaṃ vilīyeta svāhantāyāṃ bhramavyayāt | 
jñaptaye kāraṇaṃ tasyā anugraha ihaikakaḥ || 

kimanyannādya paśyāmi kimanyannaśṛṇomi vā | 
līnānyatā tvahaṃ draṣṭā śrotā cārtha prathāṃ vinā || 

tamahaṃ sahajaṃ śāntaṃ prapanno balasadvayam | 
yenedaṃ līlayā draṣṭu rāpyasastaṃ gataṃ mama || 

jayasvamahimavyāpta mahimanmahatāṃ mahan | 
aṇutātanutākarta jayājīyo guṇasvaṇo ||

śabdena nośyamekena sabdekasminna bhāsase | 
nate kaḥ kṛtaye śabdastatparo mahimānate || 

asaṃkhya saṃkhyāyā saṅkhyāsāsaṃkhyāpi nate vibhoḥ |
sarva saṅkhyāpi saṃkhyāte jīyāstvaṃ saṃkhyayojjhitaḥ | 

namaḥ paraparebhyopi parasmai paramāyate | 
aparebhyopi bhavate parasmā aparāya ca || 

sarvaśāsanaśasyāya sarvaśāsanaśāsine | 
śāsanādhika tatvāya namastatvādhikaikaka || 

jayati svaprabhābhūta bhūtādhilalita prathaḥ | 
prathāprathākaraḥ svāmī sarvasarva pathāprathaḥ || 

akhilaṃ kiṃ tvadanyattadyadvyāpyāsyakhilo vibhuḥ | 
khilaṃ bhātijagat kiṃ tva dakhilā pāravaibhavaṃ || 

na vācā yujyamevaktuṃ namantuṃ manasāpi hi | 
vaktuṃ santuṃ tathā pīhābhidāṃ hitvāpi yujyase || 

namassakala kalyāṇa kalyāṇāya śivātmane | 
yatrakṣipto jagaddhātuḥ kalyāṇaṃ rasavadbhavet || 

satataṃ jayati svātmā tāṃ tāṃ yāto hitāṃ daśām | 
apiyosti parātmaiva doleva bhramanirbhramaḥ ||

28a) nijayā līlayā khelaṃ llolālolavalatprabhaḥ | 
parāṃ kāṃcindudaṃ śritvā jayati svātma śaṅkaraḥ ||

advayārunda sandohaṃ bhāvayandvaitasaṃśrayāt | 
analpavibhavavkopi parameśo jayatyayam || 

prabhogirīśa vāśyosi kasya śāstrasya na svayam | 
tiraskṛtyākhilaṃ vāśyaṃ lakṣyopyaminakasya ca || 

vāśyaṃ lakṣyaṃ ca te bhāti lakṣyaṃ vāśyamapīha tat | 
niviḍa prajñatāṃ naṃ taṃ vāśyaṃ lakṣyaṃ ca tena hi || 

vegastu manaso yā vāṃstāṃ vāstasya hi sa bhramaḥ | 
mahatena kathaṃ buddhyā atreśe nirbhrame gatiḥ || 

niścinoti nadhīḥ kiñcin manaso bhramaṇaṃ vinā | 
na bhramastvayi tasyāto guṇa īśe tayonna hi || 

yathā yathā yatra yatra cittaṃ prajñā ca bhāsate | 
īśabhānaṃ tavai vai tat tatra tatra tathā tathā || 

tatkṛtaṃ kiṃ na yatrāsi yatra vāsina tatkṛtam | 
akṛtaṃ satkṛtaṃ kiṃ vā kṛtameva svayaṃ kṛtam || 

prakāśaika ghanasyāsya nijānaṃda sa yasya ca | 
rūpasya karaṇaṃ kiṃ svitkiṃtu vā karaṇaṃ na kim || 

bhāsiprabho sajūssvena svātantryeṇa sadāyadi | 
yadi vā pāratantryeṇa kiṃ kṛtaṃ tarhi vā kṛtam || 

kṣaṇaṃ kṣaṇamanudhyāyan samatvaṃ sarvatopi te | 
sarvai bhavaṃ namāmyatra mayitvayi bale tate | 

ānandaṃ te njaṃ rūpaṃ bhidātra prathate katham | 
tadanyāyadisai tasyā āśrayaḥ kovilakṣaṇaḥ || 

yadi sāpi svarūpeṇa sāpitvaṃ tarhimānasā |
tvamevaikosya tasmātu kenakasmaivikalpitā || 

nipīḍatva tvidānanda parāmṛtavighūrṇitaḥ | 
paśyatī śapanatvāṃ sāṃ bhidāṃ kutra kathaṃ kutaḥ || 

jagati kṣīvatāmetya vismaratyanyabhāvanām |
sva caṃdracandrikā pāna kṣīvoyaṃ kiṃ punaḥ smaret || 

aho idaṃ te māhātmyaṃ svacaitanyaṃ sadāsphurat | 
na jānāsīti vā caiva darśayasyātmadīnatām ||

28b) pāśyeyaṃ kāpi cenmāyā tāṃ pālayasi kiṃ sudhā | 
ajñātumathavā jñātuṃ svasyā asyā nijātmatām || 

kintu jānāmi māyeyaṃ bhinnānāmnaiva kenacit | 
tenāpi naiva bhinneyaṃ svātmaiva svātmanosi sā || 

anīcopi yathānīcaḥ khelaṃ svīkuruṣe katham | 
athavā dhanyamevedaṃ brahmakrīḍāmukhaṃ tava || 

tavānāmnosti kiṃ nāma kiṃ na nāmāpi kiṃnute | 
deva deveśa nāmāni sarvāṇyapi nakāni kim | 

rājase kimanāmaiva sanāmā kiñcarājase | 
nāmāstu nāstu vā harṣo niṣprajñaṃ tvaṃ yathā tathā || 

kathañcit pratyabhijñāte dolāndolana vṛttitā | 
kṣaṇādbhavetvayi kṣīṇā svānandaḥ kintu śiṣyate || 

kṣīṇā āḥsmātra deveśa kṣaṇānandā valokanāt | 
tṛptāḥ sma pratyabhijñāya nityānandāṃ tava prabhām || 

bhāsasedyamaheśāna lalitainlalitairnijaiḥ |
lālayāmi kathaṃ nāto vāgbhistvāṃsītkṛtairiva || 

cidānandaghaneśāna jayanityaparapratha | 
svaprathā prathamānātmañjayasarvaprathā pratha || 

sarvato deva deveśa pratyabhijñāya sarvathā |
namasyāmi namasyāmi tvāmimaṃ śivadarśanam || 

ekameva paraṃrūpaṃ prayātaṃ kilakoṭitām | 
brahmaṇosya samābhāti darśanīyaika citpratham ||

sarvadaṃ vamayī mūrtiḥ saścidānandasundarī | 
amūrtestavakāpīyaṃ namasyā kasya na prabho || 

bāhyārthaparamārthābhyāṃ bhātyūhaṃ paramaṃ gataḥ |
ya eko devadeveśastaṃ namāsyātmanātmani || 

labdho bodhamukhā svāda mayetvayyeva kevalam | 
gaṇayāsyekamevatvāṃ kutra kutra na ghūrṇitaḥ ||

29a) devīṃ vācaṃ ya ādatte śabdabrahmaikakāraṇam | 
bhinnāmiva na bhinnārthāṃ brahmāsitvaṃ sa ātmabhūḥ | 

caturānanatāmetya sa eva śruti darśinīm |
sraṣṭhyatāṃ prathame saukhya mohaduvkhavicitratām | 

sa eva bhagavānnitya sukhayā paramaśriyā | 
avatārainlasanbhāmitaistairviṣkarihādbhutaiḥ || 

sā kaṃdevagaṇairyasya kāryoyaṃ tridaśālayaḥ | 
sa nanda na padāmatṛṃ bhāsīndrassatvamīśvaraḥ || 

kathaṃ na deva santṛpte hetumālokasundaram | 
vidvānāpnotisadyajña kriyāstvāṃ pāvakaṃ vibhum || 

yastvaṃ saṃharasetāstā āpannaḥ paramaṃ yamam | 
sṛṣṭī bhedamayīnnātha samavartyasikopi saḥ || 

devā rabdakalāstāstā hatvā hatvāya ekataḥ | 
mahāniśācaro bhāsyakhilāvkopyasi sa prabhuḥ || 

yastvaṃ khalusamāśritya jagadviharase jaḍam |
samatvaṃ patiretasya rasarājo jayasyayam || 

yasya tribhuvanādhārā śaktirekaiva rājate | 
jayasyatramakopyātmā mahāprāṇeśvaro vibhuḥ || 

yastvaṃ vījāśrayodhātu nidhīnāṃ trīkṣaṇa priyaḥ | 
rājarājo jayasyeṣa prabhārājitamānasaḥ || 

yasmaṃ hṛtya jagatsarvaṃ vilasatsarvamaṅgalaḥ | 
ākrīḍasi mahādevo devanāṃ sajayasyayam | 

tuṅgaṃ śūnyaṃ mahāmārga matikrāmañśramojjhitaḥ | 
yo yaṃ tapasidurbhāgo dhvāntahantāsi soryamā || 

popūyata idaṃ yena bhāsi yotraiva durniśi |
va? jātyanna vibharṣitvaṃ somaśśamitadustamāḥ || 

gaṇopi gaṇanāhīno devo devakalāśrayāt | 
yakṣastvaṃ yajane śatva tananādasi śaṅkaraḥ || 

vidyādharapatistvaṃ ca muhurvidyā pramādanāt | 
29b) jagatorakṣitā yatvaṃ tatorakṣosi me vibhuḥ || 

puruṣottamatekeyaṃ bhāti kiṃ puruṣaprathā |
taṃ taṃ māyā mayaṃ gandhaṃ vāsigandharvatāmitaḥ || 

vividhais dvayamevāṅgairbhāsitairya dvikāritām | 
lasadbhayaṃ yathā dhatse sa piśācosyataḥ prabhuḥ ||

ahotvaṃ paramātmāpi jñāyasepi vibhurnayat | 
tatomi guhyakassatya mihaiṣa parameśvaraḥ || 

svātmasiddhijparāyāsti siddhiryāpyaṇimādikā | 
bahudhānyāpi māyāṃtva devasiddhopya tamdvayaṃ | 

brāhmīṃ parāṃ nijāhantāṃ śritopi ramameyataḥ | 
bhūtābhimānācchurito bhūtonī ca ivāsyataḥ || 

pravartate tvadīyaiva trailokyetra prabheti kim | 
nāmibhaṃ tadgrahāt kiṃ ca grahopi nāsisaṅkaraḥ || 

janmādikāmayaṃ bodha mṛtasañjīvanauṣadheḥ | 
dānena harase yat tat svarvaidyaḥ svādubhāsase || 

vidyā vidyo bhayatyāgāt paraṃ maunamupāśritaḥ | 
munijparosi saṃpannā naratā nayatopi te ||

kṣitistvaṃ sarvasaṃvāsādudakaṃ vyaktibhāvanāt |
tejastvaṃ sarvatobhānādvāyussarvagaterapi || 

samantāt kāśame dhatsebha grahā vartanaṃ ca yat | 
ākāśomitato deśa vaśitvena diśopyasi | 

tvamevāsi śivādhāra ādheyaṃ tvaṃ parajprabhuḥ | 
ādhānamapi śaktiste bhātisaivatvamīśvaraḥ || 

paratratvaṃ parobhāsi bhāsyayaṃ tvaṃ śive ha ca | 
tatra tatra sa bhāsitvamekadhā bahudhā sadā || 

na kiñcināsi sarvaṃ ca kiñcanāpyasi śaṅkaraḥ | 
tāsutāsveka evatvaṃ bhūmikā suvirājase | 

tatra tatra nabhāsīsa bhāsitvaṃ tatra tatra ca | 
kutaḥ kutra ca no bhāsi bhāsisarvatra sarvataḥ || 

anuttararasasparśa darśanīyaika vidvapuḥ |
30a) ūrdhvaṃ madhye śivastirya gadhobhāsi svayā dṛśā || 

praṇatāḥ smanakasmai cidasmaivismaraṇā yate | 
kasmai cidyena sarvopi vismṛtosirameśvaraḥ || 

namo durbhedadurbhedabhedakāya śivāyate | 
iyaṃ bhidāpi mattaiva yasya saṃsphurati svayam | 

atīta vigrahāṃkāṃcidvilasat parasatpadāṃ | 
apadāṃ ca namāmyenāṃ martāṃ te mūrtimīśvara || 

tararīkṛta viśvātma bhāvanassvaparātmanoḥ |
svātmānātmeva bhāsīśanamobhānāyate sadā || 

akālakalpanā jāla lalitasvabalapratha | 
ajaḍātmannamastestu jaḍībhūta padoddhara | 

ajaḍānāṃ jaḍānāṃ ca svātmā svātmaivakopyasi | 
koveda paramāṃ mattāṃ tava tvayi tvayāvinā | 

siddhistvameva yā siddhi rasiddhirnaivatadvidā |
kutra kaścana kiṃ sādhyaṃ sādhayet tat svasiddhitaḥ || 

aparasya parāsiddhiraparāpi parasya sā | 
sadoditāt tate siddhiḥ sādhyasādhanavarjitā | 

upāsmahemadaivemāṃ siddhiṃ satsiddhavanditām | 
svātmatā paratā yatra sāpi sā nandanakṣitiḥ | 

aśeṣaṃ nirviśeṣaṃ ca viśeṣaṃ śeṣaśeṣitam | 
nirastasakalakleśaṃ mahaḥ svaṃ sadupāsmahe || 

jñātaṃ kiṃ na tvayi jñāte kiṃ jñātamapi cātmani | 
kevalaṃ ramaṇaṃ jñānaṃ te jñānamapi tu svayam || 

paparamairvibudhai rijyāṃ varjanīyabhidāmadām | 
tvadanugrahanāmānaṃ sattaṃteṅgaṃ yathānamaḥ |

mithyādṛṣṭirvinaṣṭādya paribuddhāni jātmadṛk |
durbalatvakaraṃ dainyaṃ kvāpi tatpralayaṃ gatam | 

kalahomatabhiddheturastaṃ yātassakṛtrimaḥ |
gāyāmi parituṣyāmi svānugrahabaloddhataḥ || 

svacandracaṃdrikā bhaktireṣākāpyadyarājate | 
30b) sudhāsavānupānena yasyā asmigatajvaraḥ || 

ityeṣa paramānandajparamārthātisundaraḥ | 
abhedakalayā śiṣṭo bhavadbhaktyāviśiṣyate || 

kathādya karmaṇo naṣṭā karmaṇopi vikarmaṇaḥ |
svātmamātṛtaṃ yāṃ bhāsi kevalaṃ bhāsvarūpavit || 

bandhanāt parimuktosmi sadyassaṃkalpitāt svayaṃ |
bandha eva mayābaddhā dhvaṃsito vṛttibhissaha || 

viśiṣṭa śiṣṭatāsvīyā śiṣṭā kevalamadyame | 
ahaṃ mukteśca muktosmi tathā muktiryathā svayam | 

gaṃgā yathā tripathagā pyekaiva khyātimāgatā | 
śivaśaktyaṇutālakṣyasmohamekakalevaraḥ || 

adyeyaṃ tvayi me bhaktirmukterapi mahīyate | 
muktirbhakteśca bhuktirsve apyullaṅghyagatāsthitim || 

lālayāmi svamātmānaṃ paraṃ pūjyaṃ muhurmuhuḥ | 
lakṣmīḥ kāpimayisphārī bhavati svayameva te || 

paraṃ kauśalasāmādya jñate tvayi kathaṃcana | 
kiṃ kṛtena mama vyaktirakṛtenāpi kiṃ mama | 

gaṇanaiva gatānāśaṃ karmādermayi sāṃpratam | 
sāṃprataṃ kilanaiṣkarmyaṃ sarvakarmakṛto mama || 

śiṣṭādyakarmataiveyaṃ yadakarmāsmi sarvataḥ | 
karomi karma kiṃ naiva sarvatraiva karomi kim | 

yayā yayāpi nijayā saṃkhelāmīcchayā svayaṃ | 
sātvadicchaiva neccheva paramaṃ saṃśritā layaṃ || 

sarvatatvamayī śaktī rājate prabala prabhā | 
parākāpyapareveyamekatatva parāmaya | 

yathā yathātra bhāsante neka tatvāni tatvataḥ | 
ṛjutā nṛjutā gatyā kalāsaṅkalanojjhita | 

tathā tathā nāśritatvaṃ śaktimacchīlalālitam |
31a) tavaivabhāti me nātha mahānubhavaśālinaḥ || 

bahudhāyāti yaddhyatyārucaṃ bījamihaikakam | 
samṛddhaṃ svasvabhāvena mahīmātvaṃ mahīyase || 

ajaḍānāṃ jaḍānāṃ ca rasakāraṇamattamam | 
sadodayakaraṃ naumi jīvanaṃ tvāṃ maheśvaram || 

vaśīkaroti yavkopi sarvabhāvamayaṃ bhavam | 
pāvakaṃ namahaṃ naumi paripūrṇaprabhesvaram || 

svatāmavitathāṃ yotra prathayabhyantarā bahiḥ | 
sadāgatyā pravidhvasta dhvaṃsassapavanojayī || 

sadā vitatarūpeṇa sarvatra parikāśase | 
yo rūpeṇa svarūpeṇa rasa ākāśosi nirmalaḥ || 

yadvāmanālasallobhe bhrāntogāyati nṛtyati | 
vinirmuktopya mukto vā kopyayaṃ jīva ṣaṭpadaḥ || 

gandhaṃ taṃ tvāṃ jagadbhāva pariyātaṃ parātparam | 
nauminirvāsanaṃ sarva vāsanaṃ hatabandhanaḥ || 

sarvatraiva yadāśrityā saktiḥ paryanubhūyate | 
aho capalatāmāptairapi sthiratarairiva || 

pūrtiranyonyabaddhānāṃ bhāvānāṃ yadanugrahāt | 
api satvaṃ jayasyatra rasottaraguṇorasaḥ || 

nīja ātmāpītaropi lakṣyatenaiva yaṃ vinā | 
prathitaḥ prabhumenaṃ tvāṃ rūpaṃ naumi na rūpiṇam || 

janovastuniyadbhāñji mṛdutvādyena bhāvayan | 
bhāvena tamahaṃ naumi sparśaṃ sparśavidāṃ prabhum | 

yaḥ svabhāyā omityādi tadeti bahudhākila | 
antarotīva bāhyo vā naumyahaṃ śabdamīśvaram || 

yo guhyaliṅgarūpeṇa prathitajpārthivāṅkavān | 
saṃgacchate ca yenāsurbrahmāṇḍā bhyantaraṃ sadā || 

nāḍī nānāvidhaṃ yasmāllebhe sthānaṃ pṛthak pṛthak | 
proditātamahaṃramyaṃ naumipāyvīśvaraṃ param | 

ya eva sākṣāt sṛṣṭīnāṃ kartā nandaikakāraṇam |
mṛḍaliṅgabhageśānaṃ numastatpadabhāsuram | 

gamepīhāgame yasya śaktirekaiva bhāsate | 
pādeśaṃ taṃ kimapyekaṃ rahasyaṃ naumi sarvagam || 

ya ādatte pareśāno datte ca pavanāśrayaḥ | 
prathitaṃ svīya saṃsthityā kareśaṃ taṃ numaḥ sadā || 

kautukaṃ lakṣyate yasya nānā vacana kauśale | 
31b) na yatyarthaṃ svamevaikaṃ vividhairkṛtrimaijpadaiḥ || 

śabdayūthaṃ parabrahma prāptivijñānalakṣaṇam | 
vivekināmavijñeyajparito vākpatiśśivaḥ || 

calā api vidhatteyassaṅgatyānekavāsanāḥ | 
ciraṃ sthirā ivaikānte ghrāṇeśāno jayatyayam || 

bhāvaṃ nānāvidhaṃ bhakṣya mukhyaṃ yassvātmasādraman | 
ākuṃcyeva vinirmāti rasaneśo jayatyayam | 

gāhate vividhaṃ rūpaṃ ya ātmanyeva kauśalāt | 
sthitopi nayaneśāno na paśyandvamaho ayam | 

mṛdvādi bhāva saṃsparśaṃ yojānāti paristhitaḥ | 
tamahaṃ sarvadā naumitvagīśānaṃ parādarāt || 

mātyaṇīyasyapi prāyo nivaho yatra vistarāt | 
śabdānāṃ taṃ numarkaṃci cchrūtīśāna mamī ajam | 

ya īvānyadupādanaṃ vinaivatanuteja gat | 
svameva dṛśyasaṃkalpo mānase śojayatvayam || 

yo dūrevāntike bhāva niścayasya tamoharan | 
ekohetussvayaṃ bhāti prajñeśāno jayatyayam | 

jīvo ye na sajūrbhāvaṃ nijaṃ vismṛtyakaṃcana | 
khelatyuścopinī covā mohaṅkāro matoharaḥ || 

ya ātmavaśatāṃ nītvā kṣetrajñaṃ rītiśāśritaḥ | 
tridhā sotkaṇṭhamātmīya prādhānyaṃ darśayatyaho || 

malinī kurute śaṅkā paṅkena vividhena ca | 
taṃ śarīra maṭhe bhrāntaṃ prakṛtīśenamāmyamum || 

niviḍā haṅkṛtiṃ yāto y olāghavamayī miha | 
bhrāmyatītastu tassoyaṃ pūruṣe śobalā kalaḥ || 

jātyādirniyato yena svaṃ svaṃ bhāvaṃ jahātina | 
kṛpayā nijayā pāyā dapāyānniyatīśvaraḥ || 

yoṇunānanunāpyātma balena bahirantarā | 
kalayatyakhilaṃ kopi kāleśāno jayatyayam || 

aṭatī tastatoyaṃ nāpayātamdvaika sadramāt |
bhāvābhāveṣu puṣpeṣu kopyayaṃ jīvaṣaṅpadaḥ || 

āsaktimeti ca cchinna svagatissarvagopyaho | 
yatra kutrāpyadassthāne rāgeśaṃ taṃ numovayam ||

32a) sarvajñabhāvaṃ tannityaṃ vihāya svalpabodhatām | 
prayāti yadbalā krānto vidyeśāno jayatyayam || 

yadā vītolpakartṛtvābhimānaṃ yātyayaṃjanaḥ | 
sarvakartāpi māyāntarkaleśāno vatātmamām || 

alābuneveta ita uhyate jīvatāmitaḥ | 
yadyalena sa evāyaṃ yātyāyāti punaḥ punaḥ || 

durghaṭesu ghaṭatvaṃ ca tathā bhāti yadāśrayāt | 
svatantraḥ paramo yāvāṃstāvatīyāpi pūryate | 

lasanmukhīha bhāveṣu bhāveṣu piviḍāti yā | 
alaukika kalālokāṃ tāmmāyāṃ svaminaṃnumaḥ || 

sampādyāhantayā hantāṃ tathodantāmidantayā | 
yo yaṃ bodharasasphāra ca satkāra rasottaraḥ |

svasvatantraikacicchīla dīpti dīpitadīpanaḥ | 
ekāneka kalākālā kalitotīvakaścana | 

anāśritatayābhāta camatkāra rasottaraḥ |
susvatantraika cicchīla enayā parayā tayā | 

ṣaḍtriṃśattriṃśat tatvarūpeṇa sphuraṃ taṃ kevalaṃ śritaḥ | 
svaṃ bhāvaṃ bhāvanā bhāvyaṃ bhāvābhāvātyagocaram || 

lasantyāpyantarā śaktyāpyasṛṣṭa para vaibhavaḥ | 
mohaṃ śivo jayasyeya śivatveṣu parātmani || 

layodayau layo yatra śivaśaktī śivopi hi | 
tvamahaṃ ca hamevāpi yatrāhaṃ nāhameva ca || 

uditānanta vistāro vistāragaṇanojjhitaḥ | 
sarvavastu kalāhīno vastu kiṃ vāpi bhātiyaḥ || 

ekatvamapi nāneva kāryaṃ vā karaṇātmatā | 
jñānamajñānavadbhāti niṣkriyā yatra vā kriyā | 

prakāśopi tamo yatra vimarśo nirvimarśatā | 
vaimalyaṃ śalinābhāsopyasatsadyatra bhāsate || 

śivādyā bhāsavikalo jitaśaktyādi kalpanaḥ |
tatvādikā pahastatvaṃ yo vibhātiparātparaḥ || 

aśeṣaśeṣakṛccheṣo nirviśeṣaviśeṣaṇaḥ | 
nirānandathurānandokhilānandasarīsṛpaḥ || 

naya alaviḍālādi ghaṭanāghaṭanāśrayaḥ | 
yāvānnayonatāvāṃśca kiṃ vā kiṃ vāṃścayo na hi || 

avāśyavāśyo nirlakṣalakṣye lakṣaṇalakṣaṇaḥ |
alakṣaṇassalakṣmatvā lakṣmatvāstopi bhātiyaḥ || 

anuttarottarā bhāsabhāsako bhāsyasaṃharaḥ | 
bhāsyabhāsakatvāṃ hitvā śritvāpi paribhātiyaḥ ||

samasto na navāvyastassamasto vyasta eva ca | 
lalitāṃ kāṃcanātīva rītiṃśritvā vibhāti yaḥ || 

sārvassarvo na vātādṛg durvijñeyamatāmataḥ | 
amato na mato yona bhātinirmukti muktikṛt || 

apūrṇapūrṇaṃ niśśūnya śūnyaṃ nirnāsanāmakam | 
na kaṃcit kaṃcide naṃ taṃ namāmi paramaṃ śivam || 

svaccha svacchandasaṃpūrṇa pūrṇaśūnyāti śūnyatām || 
lasitāṃ lālayanmohaṃ jayasīśaparaḥ śivaḥ || 

iha ṣaḍtriṃśatatvāntarmātrasaptaka rūpakaḥ | 
taivaivāyaṃ svabhāvoyastaṃ namāmi svaśākṣiṇam ||

svānandānāśritaṃ śakti yiyā sājñaṃ cidīśvaram | 
śuddhatā kīrtitaṃ bhāva daridraṃ mātṛkaṃ numaḥ || 

sadāśiva daśāyāṃ taṃ prathitaṃ vilasatpatham |
naumimantra maheśānaṃ mātāraṃ mātṛdakṣiṇaḥ || 

naumi mantreśvaraṃ taṃ tvāṃ citimantrābhi mantritam | 
sarvajñaṃ vihitā sthānaṃ maiśvare matpadepare || 

śuddhavidyā pade mantra rūpaṃ mantrādhipaissaha | 
saptakoṭitayāvāñchā sadodayakaraṃ numaḥ || 

mahāmāyāṃ ca māyordhve mayiśve naumikāṃcana | 
tvālośya śuddhavidyādho vijñānākalamātṛkam || 

pralayākalamātāyo māyāyāṃ khelasi prabhuḥ | 
kurmoṅgānī vasaṃhṛtya tvāṃ namāmi tamadbhutam || 

puruṣādi dharāntaṃ yassakalaṃ vyāpyatiṣṭhati |
33a) nānākhelakalābhijñaḥ sajīyāssakalaḥ prabhuḥ ||

svapramātari cidvahnau pramādīptau juhoti yaḥ |
meyāhutījpare taṃ tvāṃ pareśānaṃ namāmyamum || 

pramāmeyaṃ pramātā ca ya ekobhātinaikakaḥ | 
adaheṃ ca svadehaikamadhīnāthaṃ maheśvaram || 

kutra kutra namāmyena samanās sumanā alam |
na vinirmohanidrāṇāṃ haraṇe caturaṃ param || 

aho ahaṃ namo mahyaṃ tvamaho apite namaḥ |
ahaṃ padetvamevāsi tvaṃ padeyohameva ca || 

nāhaṃ natvamahannāpi na niśāpi prakāśate | 
prakāśatepi yatraiva taṃ numaḥ parameśvaram || 

atīvakaṃ ca naikāntaṃ naikantaṃ kānti kāntakam | 
sarvakāntaṃ na kasyāpi kāntaṃ kāntaṃ prabhuṃ numaḥ ||

ajanovītasaṃkalpo gatajīvādi vāsanaḥ | 
aloka loka sadbhāvo bhavadbhakto viśiṣyate || 

sarvagantānagaṃtāpi kutrāpi gata gamyadhīḥ |
āskandita jagadbhāvo bhavadbhakto jayatyayam || 

aśeṣa viduṣāṃ mānyassaṃkocakṣaṇa virjitaḥ |
kṣaṇe kṣaṇe mahānanda vardhanastvajjano bhavet || 

akāla kalpanā jāla svavilāsa lasatprabhaḥ | 
paro paro gatajpāraṃ jīyātvadbhaktirājyavān || 

tvat spandānanda sandohasudhāsvādanalaspaṭaḥ | 
atītatrāntirekāntajparatrehasarājate || 

svanāṭakanaṭassoyaṃ kimanya īva jāyate | 
anyāvedya mahānandaṃ padaṃ yāta ihāparam || 

alaukikarasāsāravāravāravighūrṇitaḥ | 
aprameya prameyajño jīvavanmukto jayatyayam || 

aśeṣa veśasaṃhīno veśaṃkaṃ ca na saṃśritaḥ |
sarvācaro nirācāro jīvanmukto jayāmyaham || 

acattokhila cittajña ṛju cittaścidātmakaḥ | 
ākhurānmastakāntaṃ sa kāyasthopi na kāya vān || 

vyavahārakalādakṣas svavihārapadaṃ gataḥ | 
sarvāhāro nirāhāras sarvāṅgeṣu nijāṅgavit ||

tva ca veśamahānanda sudhāsavavighūrṇitaḥ |
atīta viśvo viśvastho viśvaviśvo jayatyayam || 

tvamivāyaṃ jayatyaṅga vilasatsarvamaṅgalaḥ |
sumanā īvanākasthas saṃśritānandano muhuḥ || 

kṛtakṛtyosta kṛtyopi sarvakṛtya tayākṛtī | 
33b) sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ hitvā jīvanmukto jayatyayam || 

jaya svātmavilāseddha jayānanta prabheśvara | 
jaya kīnāśu sukhyānyaduvkhāsaṃsṛṣṭavaibhava || 

parānandaikabāhulya balaśāliprathāmaya | 

nirāmayapadaprāptiheto bhūyajprabho jaya || 

ityevaṃ maheśamena svānugrahaśaktipātavaśasākṣāt kṛtaṃ 
saṃstutya saṃstutya darśitasvavaibhavaṃ kṣaṇe kṣaṇe 
saṃstuvaṃśca yathā vihāraṃ yathā vyavahāraṃ yathā 
prāptānuvartanaṃ parānandā 
svādādālośyomitigāṃsvātmanyanusandadhāno 
nānābhavabhavabhāvo bhavaprabhavadurmoha māyādyavamānā 
pravaṇasanāssarvatraivāgatimekakāṃ aneka vilāsaviṣadāṃ 
anubhavayankāṃcana parāṃ vibhutimaśeṣa bhūtehanīyāṃ sākṣāt 
kurvanneka evānekavadvicaranbandhanādvinirmuktośca vimukto 
jīvanmukto pārabodhacañśusaṃsārapārāvāra eva 
niranyabhāvataraṅgaṃ kaṃcana 
paramarāgaraṅgamanurañjayandvehānihā vikalolaukika 
pathāmarśaṃ tayā tayā kṛpayānyamapi 
svaṃbhāvamāsādayandvaṃ bāndhavamiva sarvajanaṃ 
vilokayañjayati || 

nāsya kiñcana nirastasamastavyasta mohaṃ khādanapānakriyādiṣu 
pravartanā mahāhāya pravartamānasya katṛma salinabhāvagatasyāpi 
paraṃ vimalasya vittala vipulasvānanda vilāsadālityalalitasya yasmā 
akasmaikasmaicana tasmai sarvasdaihato bhayajananabhramāya 
svarājyīkṛtasakalaviśvāya svanarmaṇe vicarato viśiṣṭaṃ śiṣṭaṃ 
kutrāpi kadāpi kathamapi kenāpi mṛdurūpasya dṛśyate kintu 
svātmasākṣātkāra sumamamaya eva prārabdha kṣayovikalitā śeṣa 
kleśa vāmano dehaṃ vihāya videhamuktaḥ kasmiṃśccidalaukikāloke 
nije nije sahaje rikta sarvaprajeniraje pade viśrāmyati | prārabdhā kṣaye 
tu svata āviṣkṛtaṃ
34a) tatparātma mukhamārohāvarohavikalaṃ vipacitaṃ sarvatra 
sarvathā sarvadā sarvato sa matā bhramaśamanena parama 
śamavibhramenānubhavanparasvaprabhā yā otamuditamahiṃsita 
svabhāvaṃ taṃ taṃ bhāva sa bhāvayan sarvaṃ bhāvaṃ ca 
śuddhasattā sāmānyatayā geyayā paramavāsanayā vāsayannameṣa 
kriyamāṇādi phalavāsanā nirvāsito jīvanmukta tayā yathā 
sthānaṃ nirāsthānaṃ paramapada śvṛpa? eva saṃsāre tiṣṭhatya 
tiṣṭhannivavigalitakīnāśādi bhayasaṃśayaḥ etayośca videhamukta 
jīvansaktayossamameva samapadapadavī gatayorapi paitāmahaṃ 
sakalaṃ sargaṃ svameva sākṣāt kurvatoriyānevaviśeṣo viśiṣyate 
paramaśiṣṭhabhāvakīrtivatoraparepārenirvārapāre kṛtāspadayo 
vadekasya svānanda ekatraiva vigalita ca yā 
pacayajprahijalavannirūpitastiṣṭhati yadbhūyobhūyo nā vasaraṇa 
padānyasya pravartante parasya tu parasyaparānubhavasakīdṛśamapi 
svamahimasahasā kīdṛśamiva sañcarvayato mahatsaṃmānye pathi 
vicaratoyaṃ sa evānanda vilāso paramapi nākāpagāyāḥ pātha īva 
sarvato vicarankaṃ kaṃ vigamitabhramatayānānandayati | gatyāmatyā 
namaskārakṛtyā satkṛtyā cayīkṛta saṃskṛtyā vinivartitavikṛtyā 
paramopakṛtyā ca || 

etasyaiva ca jīvanmuktasya nissārepi sarvasāre sarvasāre saṃsāre 
saṃsaratotyūttramāṃ rītiṃ saṃśritavatobhajanena sabhājanena 
sakala janena kiṃ kiṃ nānubhūyate parāparalokagatasya 
sukṛtairduṣkṛtairvā vikṛtasya trividhakulasya pāvakatvaṃ sakalasyāpi 
janayitṛvkṛtā tatvaṃ?
34b) viśvambharāyājpavitratvaṃ prabhūtaṃ yaśorjanaṃ vaśitvaṃ 
viśeṣaṃ sakalaparatīrtha snānaṃ phalaṃ sakalāvanidātṛtvaṃ svata 
īśvaragurutvaṃ rājasrayādi yajñasahasrakaraṇaṃ svārājyādi 
parigatirakhilāsarapati tarpaṇaṃ 
jāḍyapyanapāyagaissuvarṇaratnādibhiḥ poṣaṇaṃ jayasya 
sarvadāprāpaṇaṃ kenāpi hi tenā vitathena pathāgamanaṃ 
sarvadaśāsusarvathā sarvadāpi ramaṇaṃ kṣayinyapi 
dehejaivātrikatvadhāraṇaṃ paramamanantaṃ mukhavaraṇaṃ vāraṃ 
vāramudāra ceṣṭā caraṇaṃ sa janajaneśvarādi manoharaṇaṃ 
vimalakriyākaraṇamupapātakapātaka mahāpātaka haraṇaṃ 
paramavividhābharaṇābharaṇaṃ kṛpaṇajanaśaraṇaṃ 
paramasakalakautuka viharaṇaṃ kṣaṇaṃ kṣaṇaṃ parameśvara 
parassaraṇaṃ sarvabhāvābhāvavismaraṇaṃ paramottama pade 
svapadasthiratā karaṇaṃ nīcośca bhayasaṃharaṇaṃ maraṇādi 
bhramadūrīkaraṇaṃ paramānandoddharaṇaṃ ca 
kiñcāsyaivātyuttamoyaṃ svabhāvobhāvābhāvavikalovigata 
bhramasaṃbhramorahita jīvādyabhimāno jīvatopi jīvajīvasya 
jīvājīvasyāti paramācchatayā sakalajīvajīvasya vilāsaviṣadāśa 
yasya nirāśayasya brahmādi namaskaraṇīyasya 
niḥstotravaṣa"mkarasya sarvopādhikāluṣya hīnasya paravibhava 
sakalabhuvana rājyādhīdhvarasyākhilopādhivivarjitasyākhila 
gurugurutamasya mahādvaya śivādvaya brahmādvaya sudarśana 
sudarśana sudarśaneṣu parabhāvanābhāvyonubhūyate tadadhara 
darśaneṣu ca tadgatyā anumīyate kāmādi vāsanāvāsita darśaneṣu 
ca prāpyatayānukāmyate tadanyadarśaneṣu ca gīyatesya
35a) ca viśeṣaśeṣa kiṃbhavyam kimabhavyam kimatītaṃ 
bhāvivartamānaṃ vā sarvatra pravartanābhimāna hīnatayā 
pravartamānasya nikhila rūpatayā vivartamānatā lalitasya svata 
ucitānu citacittatāmatītyavartamānasyai tasyaiva ca dhāraṇena pṛthvī 
dharitrī vivṛtagobhāvāsyaiva rasanena jalamapi sadā navaṃ rasaṃ 
jīvanaṃ cāsyaivā valokanena tejobhāsuraṃ tasyai vai tasya 
sparśanena vinīta ivavāyurapi sadāgatirasyaiva śabdoścāraṇena ca 
khamapi rociṣmatāṃ rociṣādedīpyamānaṃ samantāt kaśamānaṃ 
cānantaṃ ca śūnyamapi śrutiguṇaparigaṇanā prathitaṃ tasyai vai 
tasya sarvabhāvanā vibhāvitasya parabhāvanāvibhāvatasya | 
parābhāvitottarādhara saṃkarakaraṇa bhāvanābhavasya bhāvanayā 
saṃvibhāvanayā devā adevāssarvadevāśca vedā avedya vedyā 
avedāssarvavedāśca lokā alokāssarvalokāśca yajñā ayajñās 
sarvayajñāśca dharmā adharmāssarvadharmāśca arthā anarthāḥ 
sarvārthāśca kāmā akāmāssarvakāmāśca niṣkāmā 
āptakāmāśca dvidhā phālaphalavantastathā mokṣā amokṣā 
akhilamokṣā vinirmokṣamokṣāśca mātā na mātā sarvamātā ca 
pitā na pitā sarvapitā ca bhrātā cādaraṇīyo na bhrātā sarvabhrātā 
ca svasānasva sā sarvasva sā ca duhitā na duhitā sarvaduhitā ca | putro 
na putrassarvaputraśca | bandhunna bandhussarvabandhuśca 
sarvapāitāmahādi siddhā na siddhāssarvasiddhāśca kālona 
kālassarvakālaśca diśona diśo sarvadiśaśca deśona 
deśassarvadeśaśca | ākṛtinna vā kṛtissarvā kṛtiśca | kimapi na 
kimapi sarvaṃ kimapi sarvasiddhi siddhergatasiddhisiddheḥ 
paramasvasiddhisiddherasya sarvaṃ na sarvaṃ sarvasarvaṃ ca tasyai 
tasyaiva ca vilāsāṭanena sarve
35b) dvīpājambuśākakuśakrauñca śalmali gomedha 
puṣkarakhyāstathā jambu dvīpasyaiva prādhānyena tadantarālavartino 
deśāśca kaśmīrakīradaradābhimārataṅgaṇakulūtakunaṃ 
ṭakhaśaghoṣaktacikadārvadāmarakirāta cīnamahācīnādyā anyepi 
srahmakarvaṭapaṇḍrva?namagadhamithilaviṣaya 
prāgjyotiṣabhadragauḍapauṇḍra 
nānākārotkalikāsayamekalāmvaṣṭha komalakavardhamānakādyāḥ 
parepi kaliṅgavaṅgopavaṅga 
jaṭharāṅgamūlikavidarbhavatmāndhravedikavaṣatrīpurī 
śālayesakiṣkindaniṣādapurikadaśārṇa nakhādyā itarepi kaṅkaṭa 
kaṅkaṇa śivikābhīra kaṅkaṇago nanda keralakarṇāṭakāñcī 
deśamarucī paṭṭhānasiṃhalakaśchādyā aparepi pahlavakāmboja 
sindhūsauvīrāravāmbaṣṭha kapilayavanaśūdra barbara kirāta 
muṇḍābhīramuñcukakālakasurāṣṭra bādararaivatakī 
mukhyājparepi kaṣāntakarokkaṇa pañca 
nadarāmaṭhavaiśyakatakanirmaryādaśaka mleccha 
khurasthānakandāhārādaya itarepi 
māṇḍavyabhutkhāratālahalalahaḍādyājaparepi 
kokalakekayavasātayatri gartaśātaka 
māṇḍavyāmbaramadrakamālavapauravagāndhārādyājparepi 
bhadrāri medhasālvanīpojjihānamaruvāṭavatsayā 
munasārasvatamādhyamikamāthūrakaśūramena pāṇḍupāñcāla 
sāketa hastināpurādyā itarepi gaṇanā

36a) praśurā viśeṣadeśāstathā kṣārādyā tadadhayo 
mahānadanadya etadantarālavartinaḥ parepi nānāviṣayāśca 
bhūrbhuvassvarādyāni bhuvanāni pātālādyānyadho bhuvanāni ca 
pavitrī kriyante dhāryante laṅkriyante ca tāmevaitāṃ 
jīvanmuktadaśāmadaśāmālambya vidhātṛ viṣṇujiṣṇupāvaka 
samavartirasarājapavanarājarājaśaṅkara 
mukhyādaivatagaṇādevarṣayopi nāradamarīci pulahapulastva 
vasiṣṭhātryaṅgiro vṛhaspatyādayo gaṇagandharva kinnara 
siddhasakhyayakṣarakṣopsaro surabhūtādyāśca devayonayo 
maharṣayopi dattātreya vyāsa jābāli kaśyapa bhṛgu bharadvāja 
kautsopamanyu yājñavalkya durvāsavkaṇṭhottaṅkasumedho jaimini 
gautama harikeśaśṛṅganāsiketu kauśikoddālakaśaṅkhalikhita 
mukhyā aparepi nareśvarājpṛthunṛgamanukatthastha dilīparaghubharata 
kurupati daśaratharāmalakṣmaṇabharataśatrughna 
kuśapāṇḍuśūrasena 
yudhiṣṭhirabhīmasenanakulasahadevoddhavākrūraśikhidhvaja 
prabhṛtayo baliprahlādamukhyāśca dānavavarāḥ 
paraśurāmādyāśca cirajīvinaḥ śrībhagavat kṛṣṇārjunau ca 
svabhaktasahitau sītāmandorīkṛṣṇātārāhalyānasūyālopā 
mudrādyā aṅganāmaṇa yogāyatrī sarvamaṅgalā 
śrīśacīprabhāmukhyāśca divyavaravanitābkumāragaṇanāyaka 
vaṭukabhairavādyāśca devadeva kiśorābkāmeśādyāśca 
divyavilāsino yathā vyavahāraṃ yathā

36a) vihāraṃ paramānandasattāsāmānyādvaya 
spandamādhagatavanto bhūvanbhavanti bhaviṣyantyanyepi 
devāsuroraganaravarāśśeṣavāsukitakṣaka prabhṛtayopi nāgarājā 
etasyaiva jīvanmuktasya paramadarśanena paritṛpyanti | ityayaṃ 
jīvanmukta parameśvaraḥ śivā eva śivaṃ pratiśivena karaṇena 
śivāya śivācchivasya | śive tasminneva parasmin svasmin paratāṃ 
svabhāsanāpyāṃ nirāpyā manāpyevāpya śivo bhavadbhavati 
bhaviṣyati cetyom || 

ityevamayaṃ śrīkalpapādapatibandho bandhabandhanā 
bandhanabandhana pratibandhana pratipādanadhana mahādvayādi 
sudarśana sudarśana sudarśana sudarśanaḥ śrīkaśyapa mahāmuni 
viracitā pūrvapūrvaracana sarvadeśa viśeṣaśeṣaṃ satīsarovarā 
parākāraṇa kasmīradeśa kṛtasannidhāna susvātantrya mahomahima 
svīkṛta śrīmacchrīmāhibhakaulābhidhāno pavanakṛta paramavimala 
śivāspadena na kenāpi nirekena nirekenaikena cidviracita sumano 
dalaphala śākhāskanṭhādi paramāracana suracanaḥ 
śrīmacchrīmaruvāṭadeśa viśeṣādhipati paramajñānamūrti 
vigalitāsāra saṃsārāpārāvāra pārāvārasmṛti mahārājādhirāja 
cakravarti patiyaśovatsiṃhābhidhāna mahārāja praṇunnena 
mayāsatāṃ paramakāruṇyavatāmumukṣāvatāṃ cāsuphala 
balalālitvāya cākaśīttata sā mitimadhyadeśa pravartamāne 
rāmapāvakamunīnduparigaṇita śrīmacchrīvikramādityaśāke 
vasvaṅkarāṇajaivātrikaparimite ca śrīśālivāhanaśāke kasmīreṣu 
ca saptarṣi cārānusāreṇa
36b) vilocanabāṇasammite hāyanenabhomāsivalakṣapakṣe tithau 
viṣṇudevatāyāṃ somajanmavāsarānvitāyāṃ siddhiyoge 
pravardhamānā parayoge nijatanuja śrīmacchrīnātha kaulābhidhāna 
janmadivase vanitārāśimāśrite śītamayūkhevanijakaraṇe svagṛha 
siṃharāśibhogakārake ca 
sahasrakiraṇamālinirauhiṇeyavarṣaprārambhadivase ca vārayuge 
dvādaśe bhagadaivate pañcamābdhatadhva?tsarasaṃjñake 
śivadaivate ca ṣaṣṭhitame ca prabhavādi prāntagatavarṣe 
śrīmadvāsukināmanināgarāje munimunimuniśruti varṣeṣu 
kaliyugasyātī teṣu varṣādhipatau dinakaratanaye sacivavare ca 
bhūminandane samyādhi patitāṃ yāte ca bhṛgusvātmajanmani varṣā 
bhagavatyāṃ ca vaṇikpramadāyāṃ kalānidhirohiṇyaṃ ca 
kalpavṛkṣabandhoyaṃ vilasita cārutararacanassamāptiṃ paphāṇa || 
kṛtiriyaṃ śrīkṛṣṇātma parānubhūtivibhava śrīmacchrīkṛṣṇakaula 
prabhavānāṃ mūrtimadbuddhi svarūpa kāruṇyavārāṃ 
nidhibuddhināmajanayitrīvatsalanandanānāṃ mananta sudarśana 
sudarśana sudarśanakaulānujanmanāṃ sākṣāt siddhīśvara 
siddhakaulagrajanmanāṃ makhaṇḍamaścidānandaikaghana 
śivasvapāssadīdhamātāmahaparamaguruśivarājānakāyani 
śrīvidyātma śrī śrī śrī śrī śrīnāthavara śrīhetunātha 
śrījñānasvāmikṛpākaṭākṣa 
pratyabhijñātanijasahajaparātmanāṃ saptacatvāriṃśaddhāyana 
sthitānāṃ śrīgāyatrī bhāṣya śrīdevīnāmavilāsādi nibandhana 
prabandhaprathitasahitayaśasāṃ mahāmāheśvarācārya 
sāhibhakaulapādānāṃ śrīnāthamallādi sajjanavinodakāriketi 
śivam ||


###########   END OF FILE  #######