#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00028 Uniform title: kaulopaniṣad Main title: kaula upanishads with commentaries by bhāskarāya Secondary title: bhāvanopaniṣat śrīlalitāmahātripurasundaryupaniṣat and commentary called bahvṛcavedīyā, devyatharvaśīrṣopaniṣat ,śrīkaulopaniṣat Description: Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski. Revision 0: Publisher : asthana vidwan k. p. narayana sastry Publication year : 1946 Publication city : Bangalore Publication country : India #################################################### śrīḥ bhāvanopaniṣat 1. śrīgurussarvakāraṇabhṛtā śaktiḥ || 2. tena navarandhrarūpo dehaḥ || atha bhāvanopaniṣadā muktyai yā bhāvanāḥ kathitāḥ | bhāskararāyo racayati tāsāmevaṃ prayogavidhim || mūlena prāṇānāyamya ṛṣyādinyāsatrayaṃ kṛtvā vivekavṛtyavacchinnacicchaktirūpasuṣumnātmane śrīgurave namaḥ || iti brahmarandhraṃ spṛṣṭvā dakṣaśrotrarūpapayasvinyātmane prakāśānandanāhāya namaḥ vāmaśrotrarūpaśaṅkhinyātmane vimarśānandanāthāya namaḥ jihvārūpasarasvatyātmane anantānandanāthāya namaḥ dakṣanetrarūpapūṣātmane śrījñānānandanāthāya namaḥ vāmanetrarūpagāndhāryātmane śrīsatyānandanāthāya namaḥ dhvajarūpakuhvātmane śrīpūrṇānandanāthāya namaḥ dakṣanāsārūpapiṃgalātmane svabhāvānandanāthāya namaḥ vāmanāsārūpeḍātmane pratibhānandanāthāya namaḥ pāyurūpālambusātmane sahajānandanāthāya namaḥ | iti tattatsthānāmi saṃspṛśya 3. navacakrarūpaṃ śrīcakram || 4. vārāhīpitṛrūpā kurukullābalidevatāmātā || 5. puruṣārthāssāgarāḥ || 6. deho navaratnadvīpaḥ || 7. tvagādisaptadhāturomasaṃyuktaḥ || 8. saṃkalpāḥ kalpataravaḥ tejaḥ kalpakodyānam || navacakrasya śrī cakrātmane dehāya namaḥ | pitṛrūpāsthyādyavayavātmane vārāhyai namaḥ | mātṛrūpamāṃsādyavayavātmane balidevatāyai kurukullāyai namaḥ | iti trirvyāpakaṃ kṛtvā dehapaścādbhāgarūpadharmātmane ikṣusāgarāya namaḥ dehadakṣiṇabhāgarupārthātmane surāsāgarāya namaḥ dehaprāgbhāgarūpakātmane ghṛtasāgarāya namaḥ dehodagbhāgarūpamokṣātmane kṣīrasāgarāya namaḥ || dehātmane navaratnadvīpāyanamaḥ iti trirvyāpakaṃ kṛtvā 1. māṃsātmane puṣparāgaratnadvīpāya namaḥ 2. romātmane nīlaratnadvīpāya namaḥ 3. tvagātmane vaiḍūryaratnadvīpāya namaḥ 4. rudhirātmane vidrumaratnadvīpāya namaḥ 5. śukrātmane mauktikaratnadvīpāya namaḥ 6. majjātmane marakataratnadvipāya namaḥ 7. asthyātmane vajraratnadvīpāya namaḥ 8. meda ātmane gomedakaratnadvīpāya namaḥ 9. oja ātmane padmarāgaratnadvīpāya namaḥ 1. māṃsādhidevatāyai kālacakreśvaryai namaḥ 2. romādhidevatāyairudracakreśvaryai namaḥ 3. tvagadhidevatāyai mātṛcakreśvaryai namaḥ 4. rudhirādhidevatāyairatnacakreśvaryai namaḥ 9. rasanayā bhāvyamānā madhurāmlatiktakaṭukaṣāya lavaṇarasāḥ ṣaḍṛtavaḥ || 10. jñānamarghyaṃ jñeyaṃ haviḥjñātā hotā jñātṛjñāna jñeyānāmabhedabhāvanaṃ śrīcakrapūjanam || 5. śukrādhidevatāyai daśācakreśvaryai namaḥ 6. majjādhidevatāyaigurucakreśvaryainamaḥ 7. asthyadhidevatāyai tattvacakreśvaryai namaḥ 8. medodhidevatāyaigrahacakreśvaryainamaḥ 9. ojodhidevatāyai mūrticakreśvaryai namaḥ saṅkalpātmabhyaḥ kavpatarubhyo namaḥ || teja ātmane kalpakodyānāya namaḥ || madhurarasātmane vasantartave namaḥ amlarasātmane grīṣmartave namaḥ || tiktarasātmane varṣartave namaḥ | kaṭurasātmane śaradṛtave namaḥ || kaṣāyarasātmane hemantartave namaḥ | lavaṇarasātmane śiśirartave namaḥ || indriyātmabhyo'śvebhyo namaḥ | indriyārthātmabhyo gajebhyo namaḥ || karuṇātmikāyaitoyaparikhāyai namaḥ | ojaḥpuñjātmane māṇikyamaṇṭapāya namaḥ jñānātmane viśeṣārghyāya namaḥ | jñeyātmane haviṣe namaḥ || jñātrātmane hotre namaḥ | cidātmane śrīmahātripurasundaryai namaḥ || iti tattadanusandhānapūrvakaṃ manasā natvā jñātṛjñānajñeyānāṃ nāmarūpavilāpanānusandhānena cinmātrarūpatāvibhāvanena kṣaṇaṃ viśramya || pañcadaśa nityā yajet | hṛdihastaṃ nidhāya | ---------------------------- 1. tripurā 2. tripureśī 3. tripurasundarī 4. tripuravāsinī 5. tripurāśrīḥ 6. tripuramālinī 7. tripurāsiddhā 8. tripurāmbā 9. mahātripurasundarī iti matāntare cakreśvarīnavakamāmnātam || catvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane pratipattithirūpakāmeśvarīnityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacartudaśaśataśvāsātmane dvitīyātithirūpabhagamālinīnityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadhika caturdaśaśataśvāsātmane tṛtīyātithirūpanityaklinnānityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane caturthītithirūpabheruṇḍānityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane pañcamītithirūpavahnivāsinīnityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane ṣaṣṭhītithirūpamahāvajreśvarīnityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane saptamītithirūpa śivadūtīnityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane aṣṭamītithirūpa tvaritānityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane navamītithirūpa kulasundarīnityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadhikacaturdaśaśataśvāsātmane daśamītithirūpa nityānityāyai namaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane ekādaśītithirūpa nīlapatākānityāyai namaḥ || 11. niyatiḥ śṛṅgārādayo rasā aṇimādisiddhayaḥ kāmakrodhalobhamohamadamātsaryapuṇyapāpamayābrāhmyādya ṣṭa śaktayaḥ | 12. ādhāranavakaṃ mudrāśaktayaḥ || taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane dvādaśītithirūpavijayānityāyai namaḥ taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane trayodaśītithirūpasarvamaṃgalā nityāyai namaḥ taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane caturdaśītithirūpa jvālāmālinī nityāyai namaḥ taduttaracatvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsātmane paurṇamāsītithirūpacitrā nityāyai namaḥ nityāmantrānapi tattadādau kecit paṭhanti iyaṃ nityābhāvanā sarvānta eva vā kāryā || caturaśrādyarekhāyai nama iti vakṣyamāṇasthāneṣu vyāpakaṃ nyasya || dakṣāsaṃpṛṣṭharūpaśāntarasātmane aṇimāsidhyai namaḥ dakṣapāṇyaṃgulyagrarūpādbhutarasātmane laghimāsidhyai namaḥ dakṣasphigrūpa karuṇarasātmane mahimāsidhyai namaḥ dakṣapādāṃgulyagrarūpa vīrarasātmane īśitvasidhyai namaḥ vāmapādāṃgulyagrarūpa hāsyarasātmane vaśitvasidhyai namaḥ vāmasphigrūpabībhatsarasātmane prākāmya sidhyai namaḥ vāmapāṇyaṃgulyagrarūpa raudrarasātmane bhuktisidhyai namaḥ vāmāṃsapṛṣṭharūpa bhayānakarasātmane icchāsidhyai namaḥ cūlīmūlarūpa śṛṃgārarasātmane prāptisidhyai namaḥ cūlīpṛṣṭharūpa niyatyātmane sarvakāmasidhyai namaḥ caturaśramadhyarekhāyai nama iti tadantarvyāpakaṃ nyasya pādāṃguṣṭhadvayarūpa kāmātmane brāhmyai namaḥ dakṣapārśvarūpa krodhātmane māheśvaryai namaḥ mūrdharūpa lobhātmane kaumāryai namaḥ vāmapārśvarūpamohātmane vaiṣṇavyai namaḥ vāmajānurūpamadātmane vārāhyai namaḥ dakṣajānurūpamātsaryātmane indrāṇyai namaḥ dakṣabhiraṃsarūpapuṇyātmane cāmuṇḍāyai namaḥ vāmabahiraṃsarūpapāpātmane mahālakṣmyai namaḥ caturaśrāntyarekhāyai nama iti tadantarvyāpakaṃ nyasya pādāṃguṣṭhadvayarūpādhassahasradalakamalātmane sarvasaṃkṣobhiṇīmudrāyai namaḥ dakṣapārśvarūpamūlādhārātmane sarvavidrāviṇīmudra śaktyai namaḥ mūrdharūpasva dhiṣṭhānātmane sarvākarṣiṇī mudrāśaktyai namaḥ vāmapārśvarūpamaṇipūrātmane sarvavaśaṅkarī mudrāśaktyai namaḥ vāmajānurūpānāhatātmane sarvonmādinī mudrāśaktyai namaḥ dakṣajānurūpa viśudhyātmane sarvamahāṅkuśā mudrāśaktayai namaḥ dakṣorurūpendrayonyātmane sarvakhecarī mudrāśaktyai namaḥ vāmorurūpājñātmane sarvabīja mudrāśaktyai namaḥ dvādaśāntarūpordhvasahastradalakamalātmane sarvayoni mudrāyai namaḥ pādāṃguṣṭharūpādhāranavakātmane sarvatrikhaṇḍā mudrāyai namaḥ hṛdrūpatrailokyamohanacakreśvaryai tripurāyai namaḥ iti tattatsthānāni spṛṣṭvā etāssarvāssvātmābhinnatvena vibhāvya ātmanaḥ aparicchinnatvaṃ bhāvayet prakaṭayoginīrūpasvātmātmane aṇimāsidhyai namaḥ || 13. pṛthivyaptejovāvyākāśaśrotratvakcakṣurjihvāghrāṇa- vākpādapāṇipāyūpasthāni manovikāraḥ kāmākarṣiṇyādiṣoḍaśaśaktayaḥ || aparicchinnasvātmātmane sarvasaṃkṣobhiṇīmudrāyai namaḥ iti prayogapūrvakaṃ vā vibhāvayet || ṣoḍaśadalapadmāya nama iti tadantarvyāpakaṃ nyasya dakṣaśrotrapṛṣṭha pṛthivyātmane kāmākarṣiṇīnityākalāyai namaḥ dakṣāṃsarūpābātmane budhyākarṣiṇīnityākalāyai namaḥ dakṣakūrpararūpateja ātmane ahaṃkārākarṣiṇīnityākalāyai namaḥ dakṣakarapṛṣṭharūpavāthvātmane śabdākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ dakṣorurūpākāśātmane sparśākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ dakṣajānurūpaśrotrātmane rūpākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ dakṣagulpharūpatvagātmane rasākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ dakṣapādatalarūpacakṣurātmane gandhākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ vāmapādatalarūpajihvātmane cittākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ vāmagulpharūpaghrāṇātmane dhairyākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ vāmajānurūpavāgātmane smṛtyākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ vāmorurūpapāṇyātmane nāmākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ vāmakarapṛṣṭharūpapādātmane bījākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ vāmakūrpararūpapāyvātmane ātmākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ vāmāṃsarūpopasthātmane amṛtākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ vāmaśrotrapṛṣṭharūpavikṛtamana ātmane śarīrākarṣiṇī nityākalāyai namaḥ hṛdrūpasarvāśāparipūrakacakreśvaryaitripuraśvaryai namaḥ || 14. vacanādānagamanavisargānandahānopādānopekṣākhya- buddhyo'naṅgakusumādyaṣṭau || 15. alaṃbusākuhūrviśvodarāvāruṇīhastijihvāyaśovatīpayasvinī- gāndhārīpūṣāśaṃkhinīsarasvatī-iḍāpiṃgalāsusumnāceti caturdaśanāḍyaḥ sarvasaṃkṣobhiṇyādi caturdaśa śaktayaḥ || guptayoginī rūpasvātmātmane laghimāsidhyai namaḥ || aparicchannarūpasvātmātmane sarvavidrāviṇī mudrāyai namaḥ _______________ aṣṭadalapadmāya nama iti tadantarvyāpaka nyasya dakṣaśaṃkharūpavacanātmane anaṅgakusumāyai namaḥ dakṣajatrurūpādānātmane anaṅgamekhalāyai namaḥ dakṣorurūpagamanātmane anaṅgamadanāyai namaḥ dakṣagulpharūpavisargātmane anaṅgamadanāturāyai namaḥ vāmagulparūpānandātmane anaṅgarekhāyai namaḥ | vāmorurūpahānākhyabudhyātmane anaṅgavegāyai namaḥ | vamajatrurūpopādānākhyabudhyātmane anaṅgāṅkuśāyai namaḥ | vāmaśakharūpopekṣākhyabudhyātmane anaṅgamālinyai namaḥ | hṛdūpasarvasaṃkṣobhaṇacakraiśvaryai tripurasundaryai namaḥ | guptatarayoginīrūpasvātmātmane mahimāsidhyai namaḥ | aparicchinnarūpasvātmātmane sarvākarṣiṇī mudrāyai namaḥ | _________________ caturdaśāracakrāya nama iti tadantarvyāpakaṃ nyasya | lalāṭamadhyabhāgarūpālaṃbusātmane sarvasaṃkṣobhiṇīśaktyai namaḥ | 16 . prāṇāpānavyānodānasamānanāgakūrmakṛkaradevadatta- dhanañjayādaśavāyavassarvāsiddhipradādibahirdaśāradevatāḥ || lalāṭadakṣabhāgarūpakuhvatmane sarvavidrāviṇo śaktyai namaḥ || dakṣagaṇḍarūpaviśvodarātmane sarvākarṣiṇī śaktyai namaḥ || dakṣāṃsarūpavāruṇyātmane sarvāhlādinī śaktyai namaḥ || dakṣapārśvarūpa hastijihvātmane sarvasaṃmohinī śaktyai namaḥ || dakṣorurūpayaśovatyātmane sarvastaṃbhinī śaktyai namaḥ || dakṣajaṃghārūpapayasvinyātmane sarvajṛmbhiṇīśaktyai namaḥ || vāmajaṃghārūpagāndhāryātmane sarvavaśaṃkarī śaktyai namaḥ || vāmorurūpapūṣātmane sarvarañjinī śaktyai namaḥ || vāmapārśvarūpaśaṃkhinyātmane sarvonmādinī śaktyai namaḥ || vāmāṃsarūpasarasvatyātmane sarvārthasādhinī śaktyai namaḥ || vāmagaṃḍarūpeḍātmane sarvasaṃpattipūraṇī śaktyai namaḥ || lalāṭavāmabhāgarūpapiṃgalātmane sarvamantramayī śaktyai namaḥ || lalāṭapṛṣṭhabhāgarūpasuṣumnātmane sarvadvandvakṣayaṃkarī śaktyai namaḥ || hṛdrūpasarvasaubhāgyadāyakacakreśvaryai tripuravāsinyai namaḥ || sampradāyayoginīrūpasvātmātmane īśitvasidhyai namaḥ || aparicchinnarūpasvātmātmane sarvavaśaṃkarī mudrāyai namaḥ || ________________ bahirdaśāracakrāya nama iti vyāpakaṃ nyasya | dakṣākṣirūpaprāṇātmane sarvasiddhipradādevyai namaḥ || nāsāmūlarūpāpānātmane sarvasampatpradādevyai namaḥ || 17. etadvāyusaṃsargakopādhibhedana recakaḥ pācakaśśoṣako dāhakaḥ plāvaka iti prāṇamukhyatvena pañcadhā jaṭharāgnirbhavati 18. kṣāraka udgārakaḥ kṣobhako jṛmbhako mohakaḥ iti nāgaprādhānyena pañcavidhāḥ te manuṣyāṇāṃ dehagāḥ bhakṣyabhojyacoṣyalehyapeyātmakapañcavidhamannaṃ pācayanti || 19. etā daśavahnikalāssarvajñādyā antardaśāragā devatāḥ vāmanetrarūpavyānātmane sarvapriyaṅkarīdevyai namaḥ || kukṣīśakoṇarūpodānātmane sarvamaṅgalakāriṇī devyai namaḥ || kukṣivāyukoṇarūpasamānātmane sarvakāmapradādevyai namaḥ || vāmajānurūpanāgātmane sarvaduḥkhavimocinīdevyai namaḥ || gudarūpakūrmātmane sarvamṛtyupraśamanī devyai namaḥ || dakṣajānurūpakṛkakarātmane sarvavighnavināśinī devyai namaḥ || kukṣini-ṛtikoṇarūpadevadatātmane sarvāṃgasundarī devyai namaḥ || kukṣivavhikoṇarūpadhanañjayātmane sarvasaubhāgyadāyinīdevyai namaḥ || hṛdrūpasarvārthasādhakacakreśvaryai tripurāśriyai namaḥ || kulakaulayoginīrūpasvātmātmane vaśitvasidhyai namaḥ || aparicchinnasvātmātmane sarvonmādinīmudrāyai namaḥ || ______________ antardaśāracakrāya nama iti tadantarvyāpakaṃ nyasya || dakṣanāsārūparecakāgnyātmane sarvajñādevyai namaḥ || dakṣasṛkvirūpapācakāgnyātmane sarvaśaktidevyai namaḥ || 20. śītoṣṇasukhaduḥkhecchāssatvaṃrajastamovaśinyādi śaktayoṣṭau || dakṣastanarūpaśopakāgnyātmane sarvaiśvaryapradādevyai namaḥ || dakṣavṛṣaṇarūpadāhakāgnyātmane sarvajñānamayī devyai namaḥ || sīvinīrūpaplāvākāgnyātmane sarvavyādhivināśinī devyai namaḥ || vāmavṛṣaṇarūpakṣārakāgnyātmane sarvādhārasvarūpādevyaiḥ namaḥ || vāamastanarūpodgārakāgnyātmane sarvapāpaharādevyai namaḥ || vāmasṛkvirūpakṣobhakāgnyātmane sarvānandamayīdevyai namaḥ || vāmanāsārūpajṛmbhakāgnyātmane sarvarakṣāsvarūpiṇīdevyai namaḥ || nāsāgrarūpamohakāgnyātmane sarvepsitaphalapradādevyai namaḥ || hṛdrūpasarvarakṣākaracakreśvaryai tripuramālinyai namaḥ || nigarbhayoginīrūpasvātmātmane prākāmyasidhyai namaḥ || aparicchinnarūpasvātmātmane sarvamahāṅkuśāmudrāyai namaḥ || ________________ aṣṭakoṇacakrāya nama iti tadantarvyāpakaṃ nyasya cibukadakṣabhāgarūpaśītātmanevaśinī vāgdevatāyai namaḥ || kaṇṭhadakṣabhāgarūpoṣṇātmane kāmeśvarīvāgdevatāyai namaḥ || hṛdayadakṣabhāgarūpasukhātmane modinīvāgdevatāyai namaḥ || nābhidakṣabhāgarūpaduḥkhātmane vimalāvāgdevatāyai namaḥ || nābhivāmabhāgarūpecchātmane aruṇāvāgdevatāyai namaḥ || hṛdayavāmabhāgarūpasatvaguṇātmane jayinīvāgdevatāyai namaḥ || kaṇṭhavāmabhāgarūparajoguṇātmane sarveśvarīvāgdevatāyai namaḥ || 21. śabdāditanmātrāḥ pañcapuṣpabāṇāḥ || 22. mana ikṣudhanuḥ 33. rāgaḥ pāśaḥ 24. dveṣoṃkuśaḥ 25. avyaktamahadahaṅkārāḥkāmeśvarīvajreśvarībhagamā- linyontastrikoṇagā devatāḥ | cibukavāmabhāgarūpatamoguṇātmane kaulinīvāgdevatāyai namaḥ || hṛdrūpasarvarogaharacakreśvaryai tripurāsiddhāyai namaḥ || rahasyayognīrūpasvātmātmane bhuktisidhyai namaḥ || aparicchinnarūpasvātmātmane sarvakhecarīmudrāyai namaḥ || __________ hṛdayatrikoṇādhobhāgarūpapañcatanmātrātmakebhyaḥ sarvajambhanabāṇebhyo namaḥ || taddakṣabhāgarūpamana ātmakābhyāṃ sarvamohanadhanurbhyāṃ namaḥ || tadūrdhvabhāgarūparāgātmakābhyāṃ sarvavaśaṃkarapāśābhyāṃ namaḥ || tadvamabhāgarūpadveṣātmakābhyāṃ sarvastambhakarāṅkuśābhyāṃ namaḥ || ___________ trikoṇacakrāya nama iti vyāpakaṃ nyasya hṛdayatrikoṇāgrabhāgarūpamahattatvātmane kāmeśvaryai devyai namaḥ || taddakṣakoṇarūpāhaṃkārātmane vajrerśyai devyai namaḥ || tadvāmakoṇarūpāvyaktātmane bhagamālinī devyai namaḥ || hṛdrūpasarvasiddhipradacakreśvaryai tripurāṃbāyai namaḥ || atirahasyayoginīrūpasvātmātmane icchāsiddhyai namaḥ || aparicchinnarūpasvātmātmane sarvabījamudrāyai namaḥ || __________________ binducakrāya nama iti vyāpakaṃ nyasya 26. nirupādhikasaṃvideva kāmeśvaraḥ || 27. sadānandapūrṇaḥ svātmaiva paradevatā lalitā || 28. lauhityametasya sarvasya vimarśaḥ || 29. ananyacittatvena ca siddhiḥ 30. bhāvanāyāḥ kriyopacāraḥ || hṛnmadhyarūpanirupādhikasaṃvinmātrarūpakāmeśvarāṃ- kanilayāyai saccidānandaikabrahmātmikāyai paradevatāyai lalitāyai mahātripurasundaryai namaḥ || nirupādhikacaitanyameva saccidānandātmakamantaḥkaraṇapratibiṃbitaṃsattadahameve- tyanusandhānaṃ lalitāyālauhityamiti vibhāvya || abhedasaṃbandhena satvacitvādi viśiṣṭasaṃvidaḥ kevalasaṃvidaśca tādātmyasambandharūpaṃ kāmeśvarāṃkayantraṇaṃviśeṣaṇaṃ vibhāvya || upādhyabhāvarūpaśuklatvopalakṣitā satīśuddhasaṃvideva śuklacaraṇaḥ || citvaviśiṣṭasaṃvitprāthamikaparāhantātmakamṛtyurūpeṇa- rāgeṇopalakṣitāsatīraktacaraṇaḥ || ahamākāravṛttinirūpitā viṣayatā caraṇayormitho viśeṣyaviśeṣaṇabhāvarūpaiva tadubhayasāmarasyamitivibhāvya || hṛdrūpasarvānandamayacakreśvaryai mahātripurasundaryai namaḥ || parāpararahasyayoginīrūpasvātmātmane prāptisidhyai namaḥ || aparicchinnarūpasvātmātmane sarvayonimudrāyai namaḥ || iti tattatsthānasparśapūrvakaṃ samyaganusandhāyopacārān, samarpayet || tadyathā-evamaparicchannatayā bhāvitāyā lalitāyāḥsvemahimnyevapratiṣṭhitimāsanamanusandhāmi || triyadādisthūlaprapañcarūpapādagatanāmarūpātmaka-malasya saccidānandakairūpatva bhāvanājalena kṣālanaṃ pādyaṃ bhāvayāmi || sūkṣmaprapañcarūpahastagatasya tasya kṣālanamarghyaṃcintayāmi || bhāvanārūpāṇāmapāmapi kabalīkārarūpamācamanaṃ bhāvayāmi || sattvacittvānandatvādyakhilāvayavānacchedena bhāvanājalasamparkarūpaṃsnānamanucintayāmi || teṣvevāyaveṣu prasaktāyā bhāvanātmakavṛttiviśeṣyatāyāḥ proñchanaṃ vṛtyaviṣayatvabhāvanena vastraṃ kalpayāmi || nirviṣayatvanirañjanatvāśokatvāmṛtatvādyanekadharmarū- pāṇyābharaṇāni dharmyabheda bhāvanena samarpayāmi || svaśarīraghaṭakapārthivabhāgānāṃ jaḍatāpanayena cinmātratāvaśeṣarūpaṃ gandhaṃ prayacchāmi || ākāśabhāgānāṃ tathā bhāvanena puṣpāṇi samarpayāmi || vāyavyabhāgānāntathābhāvayā dhūpayāmi || taijasabhāgānāntathākaraṇenoddīpayāmi || amṛtabhāgāṃstathā vibhāvya nivedayāmi || ṣodaśāntendumaṇḍalasya tathā bhāvanena tāmbūlakalpamācarāmi || parāpaśyantyādinikhilaśabdānāṃ nādadvārā brahmaṇyupasaṃhāracintanena stavīmi || viṣayeṣu dhāvamānānāṃ cittavṛttīnāṃ viṣayajaḍatānirāsena brahmaṇi pravilāpanena pradakṣiṇīkaromi || tāsāṃ viṣayebhyaḥ parāvartanena brahmaikapravaṇatayā praṇamāmi || ityupacarya juhuyāt || p. 15 31. ahaṃ tvamasti nāsti kartavyamakartavyamupāsitavyamityādi vikalpānāṃ ātmani vilāpanaṃ homaḥ || 32. bhāvanāviṣayāṇamabhedabhāvanantarpaṇam || 33. pañcadaśatithirūpeṇa kālasya pariṇāmāvalokanam || 34. evaṃ muhūrtatritayaṃ muhūrtadvitayaṃ muhūrtamātraṃ vā bhāvanāparo jīvanmukto bhavati sa eva śivayogīti gadyate || 35. kādimatenāntaścakrabhāvanāḥ pratipāditāḥ || 36. ya evaṃ veda sotharvaśirodhīte || iti bhāvanopaniṣat vihitāvihitaviṣayāvṛttayaḥ utpannāḥ ahaṃtvaṃ gururdevatetyādayaḥ tāssarvāścakrarājasthānantaśaktikadambarūpāstattat- sūkṣmarūpā ye ye saṃskārāstatsarvaṃ cinmātrameveti vibhāvanayā nirvyutthānaṃ svātmani juhomi || prakṛtabhāvanāsuyegurucaraṇādiśaktikadambāntāviṣayāstesarve picinmātra rūpānaparasparaṃbhidyante iti bhāvanayātarpayāmi || tithicakramuktarūpaṃkālacakraṃdeśacakraṃ ca sarvamastibhātipriyaśca natu nāmarūpa vadatassarvaṃ brahmaiveti vibhāvayāmi || athavā pūrvalikhitāṃ nityābhāvanāmihaiva śvāsapravilāpanaphalikāṃ kuryāt tena manaḥ pavanāmanāmaikyanibhālanena trīnmuhūrtān dvāvekaṃ vā muhūrtamavicchinnaṃ vyāpayet | tasya devatātmaikyasiddhiḥ cintitakāryāṇyayatnena sidhyanti || p. 16 tatovatīrya prāṇāyāmatrayamṛṣyādinyāsatrayañca kṛtvā guruṃ stuvīteti sarva śivam || atharvaśirasi proktabhāvanānāṃ satāṃ mude | iti bhāskararāyeṇa prayogavidhirīritaḥ || śyāme saṃgītamātaḥ paraśivanilaye mukhyasācivyabhāro dvāhe dakṣe dayāpūritanijahṛdaye māmakīṃ dainyavṛttim | śrīmatsiṃhāsaneśyāṃ bhavavanapatitāndāvadagdhānnamaste trātuṃ pīyuṣavarṣaiḥ kathaya parikaraṃ baddhavatyāṃ vivikte || yatrāsti bhogo na ca tatra mokṣaḥ yatrāsti mokṣo na ca tatra bhogaḥ | śrīsundarīsādhakapuṃgavānāṃ bhogaśca mokṣaśca karastha eva || pātaya vā pātāle sthāpaya vā sakalalokasāmrājye | mātastavāṃghriyugalaṃ nāhaṃ muñcāmi naiva muñcāmi || yaśśivo nāmarūpābhyāṃ yā devī sarvamaṅgalā | tayoḥ saṃsmaraṇātpuṃsāṃ sarvato jayamaṅgalam || durge śive'bhaye māye nārāyaṇi sanātani | jaye me maṅgalaṃ dehi namaste sarvamaṅgale || iti śrī || śrītantrarāje pañcatriṃśapaṭale bhāvanopaniṣatpratipādita mahāyāgakramasyopabrahmaṇaślokāḥ atha ṣoḍaśanityānāṃ svātmatve vāsanāṃ śṛṇu yayā tanmayatāsiddhiḥ pratyakṣā bhavati dhruvam || 1 || gururādyā bhavecchaktiḥ sā vimarśamayīmatā navatvaṃ tasya, dehasya, randhratvenāvabhāsate || 2 || balidevyaḥ, svamāyāḥ syuḥ pañcamī janakātmikā kurukullā bhavenmātā puruṣārthāstu sāgarāḥ || 3 || ratnadvīpo bhaveddeho navatvaṃ dhāturomabhiḥ saṃkalpāḥ kalpataravaḥ svādhārā ṛtavaḥ smṛtāḥ || 4 || graharkṣarāśicakreṇa kālātmā paścimāmukhaḥ tena pūrvābhimukhyaṃ syādanyatte kathitaṃ pithaḥ || 5 || jñātā svātmā bhavet jñānamarghyaṃ jñeyaṃ bahiḥ sthitam śrīcakrapūjanaṃ teṣāmekīkaraṇamīritam || 6 || śrīcakre siddhayaḥ proktā rasā niyatisaṃyutāḥ ūrmayaḥ puṇyapāpe ca brāhmyādyā mātaraḥ smṛtāḥ || 7 || bhūtendriyamanāṃsyeva kramānnityākalāḥ punaḥ karmendriyārthā doṣāśca jñeyāḥ syuḥ śaktayoṣṭa vai || 8 || nāḍyaścaturdaśa proktāḥ kṣobhiṇyādyāstu śaktayaḥ vāyavo daśasaṃproktāḥ sarvasidhyādiśaktayaḥ || 9 || vahnayodaśasaṃproktāḥ sarvajñādyāstu śaktayaḥ śītoṣṇasukhaduḥkhecchā guṇāḥ proktā krameṇa vai || 10 || vaśinyādyāśśaktayaḥ syuḥ tanmātrāḥ puṣpasāyakāḥ manobhavedikṣudhanuḥ pāśorāga itīritaḥ || 11 || dveṣaḥ syādaṅkuśaḥ proktaḥ krameṇa varavarṇini avyaktāhaṅkṛtimahadākārāḥ pratilomataḥ || 12 || kāmeśvaryādidevyassyuḥ saṃvitkāmeśvaraḥ smṛtaḥ svātmaiva devatā proktā lalitā viśvavigrahā || 13 || lauhityaṃ tadvimarśaḥ syādupāstiriti bhāvanā siddhistvananyacittatvaṃ mudrā vaibhavabhāvanam || 14 || upacārāścalatvepi tanmayatvāpramattatā prayogāstu vikalpānāṃ hetoḥ svātmani nāśanam || 15 || yantrāṇi mantrāssarvatra svātmatve sthairyasādhanaṃ sandhyāsu bhajanaṃ devyā ādimadhyāntamajjanaṃ || 16 || anyāstu śaktayaścakragāminyo yāssamantataḥ tāstu viśvavikalpānāṃ hetavassamudīritāḥ || 17 || nyāsastu devatātvena svātmano dehakalpanam japastanmayatārūpabhāvanaṃ samyagīritam || 18 || homo viśvavikalpānāṃ svātmanyastamayo mataḥ teṣāmanyonyasaṃbhedabhāvanaṃ tarpaṇaṃ bhavet || 19 || mohājñānādiduḥkhānāmātmanyastamayo dṛḍham abhiṣekastu vidyāsyādātmā sarvāśrayo mahān || 20 || upādhīnāntu rāhityaṃ upadeśa itīritaḥ dakṣiṇā bhedaśūnyatvaṃ śuśrṣā sthairyamucyate || 21 || tithirūpeṇa kālasya pariṇāmāvalokanam nityāḥ pañcadaśaitāḥ syuritiproktāstu vāsanāḥ || iti śrīḥ || śrīlalitācatuṣṣaṣṭyupacārasaṃgrahaḥ oṃ || hṛnmadhyanilaye devi lalite paradevate | catuṣṣaṣṭayupacārāṃste bhaktyā mātassamarpaye || 1 || kāmeśotsaṃganilaye pādyaṃ gṛhṇīṣva sādaram | bhūṣaṇāni samuttārya gandhatailaṃ ca te'rpaye || 2 || snānaśālāṃ praviśyātha tatratya maṇipīṭhake | upaviśya sukhena tvaṃ dehodvartanamācara || 3 || uṣṇodakena lalite snāpayāmyatha bhaktitaḥ | abhiṣiñcāmi paścāttvāṃ sauvarṇakalaśodakaiḥ || 4 || dhautavastraproñchanaṃ cāraktakṣaumāṃbaraṃ tathā | kucottarīyamaruṇamarpayāmi maheśvari || 5 || tataḥ praviśya cālepamaṇṭapaṃ parameśvari | upaviśya ca sauvarṇapīṭhe gandhānvilepaya || 6 || kālāgarujadhūpaiśca dhūpaye keśapāśakam | arpayāmi ca mallyādi sarvartukusumasrajaḥ || 7 || bhūṣāmaṇṭapamāviśya sthitvā sauvarṇapīṭhake | māṇikyamakuṭaṃ mūrdhni dayayā sthāpayāṃbike || 8 || śaratpārvaṇacandrasya śakalaṃ tatra śobhatām | sindūreṇa ca sīmantamalaṅkuru dayānidhe || 9 || phāle ca tilakaṃ nyasya netrayorañjanaṃ śive | vālīyugalamapyamba bhaktyā te vinivedaye || 10 || maṇikuṇḍalamapyamba nāsābharaṇameva ca | tāṭaṅkayugalaṃ devi yāvakañcādhare'rpaye || 11 || ādyabhūṣaṇasauvarṇacintākapadakāni ca | mahāpadakamuktāvalyekabalyādibhūṣaṇam || 12 || channavīraṃ gṛhāṇāmba keyurayugalantathā | valayāvalimaṃgulyābharaṇaṃ lalitāmbike || 13 || oḍyāṇamathakaṭyānte kaṭisūtraṃ ca sundari | saubhāgyābharaṇaṃ pādakaṭakaṃ nūpuradvayam || 14 || arpayāmi jaganmātaḥ pādayoścāṃgulīyakam | pāśaṃ vāmordhvahaste te dakṣahaste tathāṅkuśam || 15 || anyasminvāmahaste ca tathā puṇḍrekṣucāpakam | puṣpabāṇāṃśca dakṣādhaḥ pāṇau dhāraya sundari || 16 || arpayāmi ca māṇikyapāduke pādayośśive | ārohāvṛtidevībhiścakraṃ paraśive mudā || 17 || samānaveṣabhūṣābhissākaṃ tripurasundari | tatra kāmeśavāmāṅkaparyaṅkopaniveśinīm || 18 || amṛtāsavapānena muditāṃ tvāṃ sadā bhaje | śuddhena gāṃgatoyena punarācamanaṃ kuru || 19 || karpūravīṭikāmāsye tatoṃba viniveśaya | ānandollāsahāsena vilasanmukhapaṅkajām || 20 || bhaktimatkalpalatikāṃ kṛtīsyāṃ tvāṃ smaran kadā | maṅgalārārtikaṃ chatraṃ cāmaraṃ darpaṇantathā || 21 || tālavṛntaṃ gandhapuṣpadhūpadīpāṃśca te'rpaye || śrīkāmeśvaritaptahāṭakakṛtaiḥ sthālīsahastrairbhṛtaṃ divyānnaṃ ghṛtasūpaśākabharitaṃ citrānnabhedairyutam | dugdhānnaṃ madhuśarkarādadhiyutaṃ māṇikyapātrārpitaṃ māṣāpūpakapūrikādisahitaṃ naivedyamarmbāpaye || 22 || sāgraviṃśatipadyoktacatuṣṣaṭyupacārataḥ | hṛnmadhyanilayā mātā lalitā parituṣyatu || 23 || śrīmukhākhyasya varṣasya tulāyāṃ śuklapakṣake | caturthyāmaparāhne ca lalitārpitamānasaḥ || 24 || sāgraviṃśatipadyaistu catuṣṣaṣṭayupacārakān | samagrahīt parābhbāyāḥ prītyai nārāyaṇo mudā || 25 || nārāyaṇaḥ śrīpuruṣottamātmajo'likhanmahīśūrapurevasankṛtī | devīsaparyāmakhilābhilāṣadāṃ kāmeśavāmāṅkagatā prasīdatu || 26 || ātatsaditi śrīḥ || iti devī canuṣṣaṣṭyupacārasaṃgrahaḥ sampūrṇaḥ || atha tripuropaniṣadaḥ śāntimantrapāṭhaḥ (bhāṣyasametaḥ) oṃ vāṅme manasi pratiṣṭhitā-mano me vāci pratiṣṭhitam || tatvavidyāpratipādakagranthapāṭhe pravṛttā me vāk sarvadā manasi pratiṣṭhitā mano vivakṣitaśabdajātapratipādiketi yāvat || manaśca madīyaṃ vāci pratiṣṭhitaṃ-ātmavidyāpratipādakameva śabdajātaṃ manasā vivakṣyate | anyonyānugṛhīte hi vāṅmanase vidyārthagranthaṃ sākalyenāvadhārayituṃ śaknutaḥ | manasassāvadhānatvābhāve yatkiṃcidasaṃgataṃ brūyāt-tathā vācaḥ pāṭavābhāve vivakṣitaṃ na yathāvaduccāryate-atastayoḥ parasparānukūlyaprārthanā kriyate iti bhāvaḥ || āvirāvīrma edhi || āviśśabdena svaprakāśaṃ brahmacaitanyamucyate || he paramātman me āviredhi avidyāvaraṇāpanayena me prakaṭībhavetyarthaḥ || vedasya ma āṇīsthaḥ śrutaṃ me mā prahāsīḥ || he vāṅmanase tatvavidyāpratipādakavedagranthasya-me-madartha āṇi-ānayana samarthe bhavatamityarthaḥ | he śrotrendriya madarthaṃ tvayā śruta granthajātaṃ mā prahāsī mā vismaretyarthaḥ || anenādhītenāhorātrān sandadhāmi ṛtaṃ vadiṣyāmi | satyaṃ vadiṣyāmi || anenādhītenopaniṣadgranthena vismaraṇarahitenāhorātrān saṃyojayāmi | ahani rātrau cālasyaṃ parityajya nirantaraṃ paṭhāmītyarthaḥ || paṭhite ca granthe ṛtaṃ-paramārthabhūtaṃ vastu vadiṣyāmi- viparītārthavadanaṃ kadācidapi mābhūdityarthaḥ || ṛtaṃ-mānasaṃ-satyaṃ-vācikaṃ-manasā vastutatvaṃ vicārya vācā vadiṣyāmītyarthaḥ | tanmāmavatu tadvaktāramavatu avatumāmavatuvaktāramavatuvaktāraṃ oṃ śāntiśśāntiśśāntiḥ || tadbrahmatatvaṃ māṃ śiṣyaṃ samyagbodhena pālayatu- ācāryañca bodhakatvasāmarthya-pradānena pālayatu || punarapyavatumāmiti phalaprārthanā-avidyānivṛttiviṣayiṇī kriyate-ācāryasyatu tādṛśaśiṣyalābhena vidyāsampradāyāvicchedalābha phalam || anena mantrapāṭhena pūrvaṃ vidyāpratibandhakavighnāḥ parihriyante vidyotpatterūrdhvantu asambhāvanāviparītabhāvanotpādakavighnāḥ || abhyāso'dhyāyasamāptyavadyotakaḥ || iti śāntimantrārthaḥ || śrīḥ || śrītripuropaniṣat (bhāṣyasahitā) sahasradalapadme sve nāthāṃghryabjadvaye sati | kamale kamlotpattirnadṛṣṭetyuktayaḥ katham || śrīsāṃkhyāyanakalpasūtravidhibhiḥkarmāṇi ye kurvate- yeṣāṃ śākala eva mantranicayaḥ kauṣītakaṃ brāhmaṇam | tairāraṇyakamadhyamantravitatiryā paṭhyate bahvacaiḥ ṛgbhiṣṣoḍaśabhirmahopaniṣadaṃ vyācakṣmahe tāṃ vayam || iha khalu traivarṇikairadhyetavyo vedaḥ pūrvottarakāṇḍabhedena dvividhaḥ || sa ubhayavidhopi sākṣātparamparayā vā kriyāviśeṣavidhānāya pravṛttaḥ || kriyāśca kāścitsadevatākāḥ kāścinnirdevatākāḥ-agnihotra snānādayo yathā rāmakṛṣṇopāsti yoṣidagnyupāstyādayaśca || adhikāriṇastu dehātirikta ātmāparalokayātāyātakṣamostīti viśvāsaśīlā evāmuṣmikaphalakriyāsu yathādhikriyante tathā teṣvapi devatānāmāsmadādibhiradṛśyamānāpyabhimataphaladāna- kṣamā kācidastīti viśvāsaśīlā eva rāmakṛṣṇādyupāstāvadhikriyante || īdṛśa janābhiprāyeṇaiva devatānāṃ vigrahādipañcakaṃ samarthitaṃ bādarāyaṇādibhiḥ || yeṣāntu devatāsadbhāve janmāntarakarmavaśādanāśvāsaḥ āstikatā ca te pūrvakāṇḍoktakarmasvevādhikāriṇaḥ na devatopāsanāyāṃ-tādṛśajanābhiprāyeṇaiva devatānāṃ vigrahādipañcakanirāsena karmaprādhānyavādassamarthito jaiminyādibhiḥ | ata-eva tādṛśa karmaṭhānāmeva karmaparipākavaśātkatipayānāṃ śivaśaktipūjāyāṃ pravṛtau satyāṃ mīmāṃsakamataparityāgaprayuktopahāso vṛttau varṇito mṛgendrasaṃhitāyāṃ || ye tu devatopāsakāstairapi vigrahādi pañcakāpahnavābhiprāyarahasyaṃ jānānairapi karmaprādhānyavādo na nirasanīyaḥ | tathātve tādṛśakarmaṭhānāṃ cittaparipākaviśeṣamantareṇa samarthyamānārthe viśvāsānudayāt nirasanayuktibhistadavalambitārthe sandehodaye teṣāmubhayabhraṣṭatāpatteḥ | ata eva teṣāṃ saṃrakṣaṇārthamevopāsakairapi tāni karmāṇi tadvadeva saviśvāsamiva kāryāṇyeva || etadabhiprāyeṇaiva lokasaṃgrahamevāpi sampaśyan kartumarhasi || ityādi vidhayaḥ || na buddhibhedaṃ janayedajñānāṃ karmasaṅgināṃ ityādi niṣedhāśca || uttarabhūmikādhirūḍhairapi pūrvabhūmikāyāssamarthena svabhūmikāyā aprakāśanañcāvaśyaṃ kāryamiti tu piṇḍitorthaḥ || tenaitau vidhiniṣedhau nistraiguṇye pathi vicaratāṃ jīvanmuktānāmapyāvaśyakāviti sidhyati || yeṣāntu bahujanmasu pūrvakoṇḍoktakarmānuṣṭhānavaśāccittaparipākaviśeṣo dṛḍho dṛśyate tādṛśānprati tu samyak parīkṣya svabhūmikā śanaiśśanaiḥ prakāśanīyaiva || anyathā sampradāyavicchedāpatteḥ | tripurasundaryupāstiparyantā ye bhūmikābhedāste tu savistāraṃ vāmakeśvaratantravyākhyāne setubandhākhyāne asmābhiḥ pradarśitāḥ || upāsanāśāstre tu devatāprādhānyameva na karmaṇaḥ prādhānyam || kriyāprādhānyābhāvādeva devatārūpasiddhavastubodhakā vedāntā iti vāco yuktiḥ | devatāyāśca triṇi rūpāṇi sthūlaṃ sūkṣmaṃ parañcauti-tatrādyaṃ tattadhyānaślokoktaṃ-dvitīyaṃ tattanmūlamantrātmakaṃ tṛtīyantu vāsanātmakam || devatārūpatraividhyādeva tadupāstirapi trividhā | bahiryāga japāntaryāgabhedāt || tadidaṃ saparikaramṛgvedapuruṣo mahopaniṣadrūpeṇopadiśati tisraḥ puraḥ ityādinā ityupaniṣadityantena || asyā upaniṣadaḥ paradevatāstu tau viniyogaḥ tṛtīyadaśamarcamantraliṃgāt || tisraḥ purastripathā viśvacarṣaṇī yatrākathā akṣarā sanniviṣṭā || adhiṣṭhāyaināmajarāpurāṇī mahattarā mahimā devatānām || tatrapradhānadevatāṃ nirdeṣduṃ? prathamāmṛcamāha tisraḥ pura-ityādi || tatra muktistāvatpañcavidhā-sālokyamekaṃ sāmīpyasārūpyasāyujyatritayaṃ kaivalyañceti tāsvādyāntyau pratyekaṃ dvau mārgau-madhyamatrayamekomārgaḥ | tathā ca taittirīyā āmanantī-ya evaṃ vidvānudagayane pramīyate devānāmeva mahimānaṃ gatvādityasya sāyujyaṃ gacchatyatha yo dakṣiṇe pramīyate pitṛṇāmeva mahimānaṃ gatvā candramasassāyujya/ssalokatāmāpnotyetau vai sūryācandramasormahimānau brāhmaṇo vidvānabhijayati tasmādbrāhmaṇo mahimānamāpnoti tasmādbrāhmaṇo mahimānam || itiḥ ayaṃ bhāvaḥ | ūrdhvaretasāṃ svāśramoktakarmānuṣṭhānavatāṃ candralokaprāptissālokyarūpā pratīkopāsanayā svasvāmibhāvenopāsanayā ahaṃ grahopāsanayā ca sāmīpyādi tritayarūpā ādityalokaprāptiḥ || nirguṇopāstirūpabrahmajñānavatāntu kaivalyarūpabrahmapadaprāptiriti || etanmārgatritayameva spaṣṭamupabṛṃhitaṃ viṣṇupurāṇe tṛtīyāṃśe || uttaraṃ yadagastyasya ajavīthyāśca dakṣiṇaṃ-pitṛyāṇassavai panthā vaiśvānarapathādbahirityādinā vivekajñānadṛṣṭaṃ ca tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ ityantena mārgatraividhyādeva gantavyāḥ puryopi tisraḥ īdṛśapuratrayaprāpakatvāt tadrūpatvādvāparadevatā tripuretyucyate || ātmabudhyā pratīkena mātṛbudhyāpyahandhiyā karmaṇāpi bhajanmartyaḥ kaivalyaṃ padamaśnute || iti śaktirahasyavacanena pañcavidhātmabhajanenāpi traipuraprāpteruktatvāt || tasmāt saiva tisraḥ puraḥ tripurā | trayaḥ panthāno yasyāssā tripathā | tatpuruṣānaṃ ṇīkārādeva pathassaṃkhyāvyayāderiti napuṃsakatvaṃ na | carṣaṇīśabdo vaidika nighaṇṭurīsyā prajāvācakaḥ | viśvāssamastāścarṣaṇayo yasyāṃ sā viśvacarṣaṇīdevyevasamastaprāṇyutpādiketi yāvat || viśvadṛṣṭirvā idamatra bodhyaṃ || tadaikṣata bahusyāṃ prajāyeyeti śrutisiddhaṃ yadbrahmaṇaḥ prāthamikamīkṣaṇaṃ tadeva sarvajanakaṃ tadevecchārūpaṃ, kṛtirūpañca || sokāmayata tapokuruta iti śrutyantarāt | svābhāvikī jñānabalakriyā ceti śrutyāpi ekaiva brahmābhinnā prāthamikī vṛttiḥ jñānecchākṛtirūpeti pratipādyate || sā vṛttirevecchājñānakriyāsamaṣṭirūpatvāt śāntetyucyate || paśyantī madhyamāvaikharītrayasamaṣṭisūkṣmarūpatvātparetyucyate | vāmājyeṣṭhāraudrīsamaṣṭirūpatvādambiketyucyate || sā śāntātmikā devataiva śrīcakrasthaṃ binducakraṃ || taduktaṃ nityāhṛdaye paraṃbrahma prakramya || prasṛtaṃ viśvalaharīsthānaṃ mātṝtrayātmakaṃ | baindavaṃ cakramityādi || tadeva ca tisraḥ puraḥ tripathā viśvacarṣaṇī iti viśeṣaṇatrayanirdiṣṭaṃ || viśeṣaṇeṣu bahuvacanaikavacanābhyāṃ viśeṣyasya tritrirūpatvamekātmakatvañca sūcitaṃ || tādṛśamīkṣaṇāvacchinnaṃ brahma prakrabhya kālikāpurāṇepyuktaṃ || trikoṇamaṇḍalañcāsyā bhūpuraṃ ca trirekhakaṃ | mantropi tryakṣaraḥ proktaḥ tathā rūpatrayaṃ punaḥ | trividhā kuṇḍalī śaktiḥ tridevānāṃ ca sṛṣṭaye sarvatrayaṃ trayaṃ yasmāttasmāttu tripurā matā | ityādi || arthasṛṣṭijanakatvena tāṃ nirdiśya śabdasṛṣṭijanakatvenāpi tāṃ nirdiśati yatreti | yatra yasyāṃ śāntāmbikādirūpāyāṃ tripurāyāṃ akathāḥ akārādyāḥ kakārādyāḥ thakārādyāḥ ṣoḍaśaṣoḍaśa akṣarā saṃniviṣṭā-akṣarāṇi sanniviṣṭāni vaṭabīje vṛkṣavat samyak nitarāṃ ca vartante | hakāro hi vimarśasvarūpa eveti na vyaṣṭiveṣeṇa pṛthak gṛhyate hakārārṇaḥ kalārūpo vimarśākhyaḥ prakīrtitaḥ | iti vacanāt | lakārastu lakārānnabhidyate || kṣakārastu kaṣasaṃsargarūpa eva na svatantraḥ | tasmādaṣṭācatvāriṃśanmātṛkāḥ || etā eva mātṛkāḥ | tathā ca sūtasaṃhitāyāṃ ekadhā ca dvidhā caiva tathā ṣoḍaśadhā sthitā | dvātriṃśadbhedasaṃbhinnā yā tāṃ vande parāṃ kalāṃ || iti || dvidhā svaravyañjanabhedena svaraḥ ṣoḍaśarūpaḥ | vyañjanaṃ dvātriṃśadbhedamityarthaḥ || akṣarādipadadvaye jasoḍādeśaśchāndasaḥ || evaṃ pūrvārdhena binducakrasvarūpamupadiśya tadadhiṣṭhātrīṃ upāsyāṃ paradevatāmāhādhiṣṭhāyeti || enāṃ sāmpratamupadiṣṭāṃ bindurūpāṃ tripurāmadhiṣṭhāya kācit asti devatā || astirbhavantīparaḥ prathamapuruṣe'prayujyamānopyasti iti kātyāyanavacanādasteradhyāhāraḥ || uttaramantrasthakriyayā vālyaponvayaḥ || sā devatā ajarā maraṇarahitā jṝvayohānāvityatra vayohānipadena vayasyo nāśasyaiva kathanāt || purāṇī-anādiḥ | janmarahitā devatānāṃ brahmaviṣṇuśivādīnāmatiprasiddhānāṃ madhye mahattarā sarvotkṛṣṭā | tāsāṃ devatānāṃ yo mahimā tadrūpā ca | devatāntarāṇāṃ māhātmyasyāpyeṣaiva nidānaṃ etadupnāsanayaiva teṣāṃ mahimalābha iti bhāvaḥ || tripuropaniṣadi tadanuyāyipurāṇatantrādiṣu ca śivaviṣṇvādyupāsitānāṃ vidyānāṃ bahuśaḥ pradarśanāt śaṃbhuḥ pūjayate devīṃ mantraśaktimayīṃ śubhāṃ || ityādinā nikhiladevapūjanīyapratimābhedānāṃ padmapurāṇe vistareṇa kathanācca | tathā ca na bhikṣuko bhikṣukāntaraṃ yācitumarhati | satyanyasminnabhikṣuke iti nyāyena devatāntaropāsyapekṣayā paradevatopāstireva jyāyasī iti tu dhvanyorthaḥ || tadidamasmābhiruktaṃ paraśivastave || tvaddattaiśvaryabhājaḥ paraśivakathaṃkāramanyān surendrān yācedehīti śakradruhiṇaharimukhān bhikṣukān bhikṣuko'haṃ | ajñopi dvādaśāhakratuvikṛtiśatasyāṃgabhūtopi cokthyo jyotiṣṭomokthyadharmānabhilaṣati na tu dvādaśāhokthyadharmān iti || ajeratyādibhibrahyaliṃgairbinducakrādhiṣṭhātrīdevatā paraṃbrahmaiva ityuktaṃ bhavati | devatāpadasya viśeṣyatvābhiprāyeṇa strītvaṃ ajarādipadānāṃ ata-eva śrutyantare klībanirdeśaḥ || tathā ca spaṣṭamevātharvaṇā āmananti | aṣṭācakrānavadvārā devānāṃ pūrayodhyā tasyāṃ hiraṇmayaḥ kośaḥ svargo loko jyotiṣāvṛtaḥ tasmin hiraṇmaye kośe tryasre tripratiṣṭhitaṃ tasmin yadyakṣamātmanvat tadvai brahmavidoviduḥ || bhūpurāditrikoṇāntacakrāṣṭakopari yaḥ kośo garbhīkṛtarūpatrayobinduriti yāvat || tasmin yakṣaṃ mahadbhūtamasti | bahiḥpūjā'yogyatvādyakṣapadena nirdeśaḥ | tat svātmani brahmavida eva viduḥ | nānye ityarthaḥ iti setubandhe vistaraḥ || evaṃ binducakramuktvā trikoṇavasukoṇavakradvayasamaṣṭirūpaṃ navayonyātmakaṃ cakramupadeṣṭuṃ dvitīyāmṛcamāha || navayonīriti (2) navayonīrnavacakrāṇi dadhire navaivayogā navayoginīśca || navānāṃ cakre adhināthāsyonā navamudrānavabhadrā mahīnāṃ || tisraḥ puro navayonīrdadhire ekamapi binducakraṃ tryātmakatvāt pratyekaṃ rūpatrayaṃ dadhre iti dīdhīṅ dīptidevanayoriti cchāndasadhātoridaṃ rūpaṃ | dīpanaṃ ca prakāśanaṃ (meva) phalata utpādanameveha vivakṣitorthaḥ || śāntātvāvacchedenecchāśaktiḥ kriyāśaktiḥ jñānaśaktiḥ ceti tisro devatā udapādayat ambikātvāvacchedena brahmaviṣṇurudrān strīrūpān vāmājyeṣṭhāraudrīśaktināmakānajanayat | parātvāvacchedena paśyantīmadhyamāvaikharīti vāgdevatā ajījanat ityarthaḥ | sā paradevataivaināṃ tripurāmadhiṣṭhāya navayonīścakre iti vānvayaḥ | etā navadevatā eva navayonicakrātmanā pariṇatā iti tu vāsanādhvaniḥ || kiñca trailokyamohanādīni navacakrāṇi jātajaniṣyamāṇāni saṃskārātmanā navayoniṣveva santi | tadetadāha navacakrāṇi kartṝṇi navayonīrdapire iti śaktitrikoṇadvayena vahnitrikoṇenaikena ca navayonicakraniṣpattiḥ | pratitrikoṇaṃ tisro rekhā iti navānāṃ rekhāṇāṃ yogā apikoṇarūpā navaiva || tena navayoginīrdadhire | navacakrāṇāmiha satvādeva tatratya prakaṭādiyoginīnavakamapi koṇātmanehaiva tiṣṭhatīti bhāvaḥ || deśakālānavacchinnaṃ tadūrdhvaṃ paramaṃ mahaḥ | ityādi vyavahārāt deśādyavacchinno binducakrādiprapañco brahmaṇo'dhodhastiṣṭhatīti labhyate | etanmūlaka eva śrīcakrasya meruprastāropi | tenaikasmiṃścakre bhūpurādibindvantā uparyupari navabhūmikāḥ tāsāmadhipatayopi tripurā cakreśvaryādināmāno na vaiva | tā api navayoniṣveva sūkṣmarūpeṇa tiṣṭhantītyāha-cakre navānāṃ mahīnāmadhināthā api kartryo navayonīrdadhire iti || syonā iti cakreśvarīviśeṣaṇaṃ | sukhahetubhūtā ityarthaḥ | navamudrāḥ saṃkṣobhiṇyādi yonyantā api ihaiva sthitāḥ | navabhadrāstu tantre vivṛtāḥ dharmādharmau tathātmāno mātṛmeye tathā prabhā | iti | puṇyaṃ pāpaṃ-ātmā antarātmā paramātmā jñānātmā pramātā prameyaṃ prameti navakaṃ tadarthaḥ ātmacatuṣṭayasvarūpavivaraṇamātmopaniṣadi draṣṭavyaṃ || cakraṃ navātmakamidaṃ navadhā bhinnamantrakaṃ | ityupabṛṃhaṇadarśanāt | bhadrāpadena mantrā vā grāhyāḥ || te ca nava cakreśvarīmantrā iti kecit | sānnidhyānmudrāmantrā eveti tu yuktaṃ | bindutrikoṇavasukoṇātmakacakratrayarūpe saṃhāracakra eva sarvaṃ śrīcakraṃ sūkṣmarūpeṇa tiṣṭhatīti tu piṇḍitorthaḥ | āpatkālikasaṃkṣiptapūjāprakāreṣu vasukoṇādibindvantabhātṛpūjāvidhiryastantreṣūpalabhyate | tatreyameva śrutirmūlaṃ || atrasarvatropabrahmaṇāni tantrapurāṇavacanāni tu vistarabhayānnalikhyante || atha daśāradvayamanvaśrarūpaṃ sthiticakramupadeṣṭuṃ tṛtīyāmṛcamāha (3) ekā sā āsit prathamāsā navāsīt āsonaviṃśat āsonatriṃśat | catvāriṃśadathatisrassamidhā uśatīriva mātaromāviśantu || ekāsāsauditi ābhyo navayonibhyassūkṣma bhūtāni pañca, sthūla bhūtāni pañceti bhūtadaśakamabhūt | tebhyaḥ sthūlasūkṣmabhedena śabdāditangā?tradaśakamabhūt tebhyaśca karmendriyāṇi pañca, jñānendriyāṇi pañca, antaḥkaraṇāni catvāri, iti caturdaśakamajāyata || etāssarvā api devatāḥ strīrūpatvāt yonirūpā eva | tadidaṃ sarve bhūtatanmātradaśakaṃ prakāśālambenatvataḥ | dvidaśārasphuradrūpaṃ ityādinā tantre vivṛtaṃ | saiva prakriyā pūrvānuvādapūrvakamihopadiśyate | yā prathamā sarvajagatkāraṇabhūtā sā ekaiva pūrvamāsīt binducakrarūpā | atha navāsīt navayonyātmanā | athonaviṃśat ekonaviṃśātisvarūpā āsa | navayonayo'ntardaśārayonayaśceti | viṃśadityādi chāndasaṃ | athonatriṃśadāsa bahirdaśārayonīnāṃ melanena | atha catvāriṃśattisraśca pūrvāsu ca caturdaśamelanena tricatvāriṃśadyonisvarūpaikaiva devī jātetyarthaḥ | binducakrasyāntarākāratvena ekāsāsīdityasya yonyākṛtīnāṃ madhye aparigaṇanam | samidhā samiddhā dedīpyamānā etāmātaromāviśantu māṃ praviśantu | maccharīrasyāpi śrīcakrarūpatvāditi stotrakṛtaḥ prārthanam || uśatīriva-kāmayamānā iva-vastuto niṣkāmatvāt dhenavopi vatsasāmīpyamicchantyaḥ vanāt drutaṃ yaccāgoṣṭhaṃ praviśanti tathā etāḥ praviśantvityarthaḥ iyameva śrutiḥ cakranyāsavidhīnāṃ tantrasthānāṃ mūlaṃ | etāsāmeva devatānāṃ svaśarīre nyastavyatvāt | yoginyo yāstu tāssarvā gehaṃ kurvantu me vapuḥ iti śaktinyāsamantraliṃgasaṃvādāttasyāpi mūlaṃ || atha sṛṣṭicakre avaśiṣṭe vṛttatrayaviśiṣṭa padmadvayamupadeṣṭuṃ caturthī mṛcamāha ūrdhvajvaladiti 4) ūrdhvajvalajjvalanajyotiragretamo naitiraścīnamajaraṃtadrajo bhūt | ānandanaṃ modanaṃ jyotirindoḥ etā-uvai maṇḍalāmaṇḍayanti || caturdaśāramadhodhohipadme aṣṭadalaṣoḍaśadalātmake vartete || tathordhve karṇikāvṛttebāhyavṛttamekameva | trīṇi vṛttānīti katipayasiddhāntaḥ || ata eva jyeṣṭhārūpaṃ catuṣkoṇaṃ vāmārūpaṃ bhramitrayaṃ || ityatra bhramitrayapadasya vṛttatrayāntarāladvayavartipadmadvayalakṣakatvena prācāmācāryāṇāṃ vyākhyā yujyate || vṛttatritayasaṃyutaṃ saroruhadvayaṃ śāktairagniṣomātmakaṃ priye | iti vacanepyeṣaiva vyākhyā || tāni ca vṛttāni agnisomasūryaguṇatrayarūpāṇi iti prakṛtāyāmṛcivarṇanenaiva tadantarālapadmadvayaṃ varṇitaṃ veditavyaṃ || akṣarārthastu agre sthiticakrottaracakreṣu | prathamaṃ tamo vai niścitatamoguṇātmakaṃ jvalananāmakaṃ jyotirmaṇḍalamabhūt | ūrdhvajvaladitiviśeṣaṇenāgnijvālārūpadṛḍhīkāraḥ || ūrdhvabhāge kajjaladarśanena tamorūpatvadṛḍhīkāraśca ata eva tejomayasya tamastvoktāvasāṃgatyaśaṃkāparihārāyaiva vai ityavyayaṃ | tataḥ paraṃ tiraścīnaṃ tiryak prasārijyotirmaṇḍalaṃ raktatvādrajoguṇamabhūt | tacca sūryarūpaṃ agnisūryayorūrdhvatiryakprasṛteḥ pratyakṣatvāt | yadāhurabhiyuktāḥ | gataṃ tiraścīnamanūrusāratheḥ prasiddhamūrdhvajvalanaṃ havirbhujaḥ || iti ajaramiti viśeṣaṇamagnito vailakṣaṇyadṛḍhīkārāya | tato modanaṃ vaiṣayikasukhotpādakaṃ | indoḥ jyotirmaṇḍalamabhūt | ānandapadena sattvaguṇātmakatoktā | satvādhivayasyaiva brahmānandābhivyañjakatvāt | u. vai. iti komalāmantraṇe | vai evakarārthe vā | evaṃ trīṇimaṇḍalāni vṛttāni | etā mātṝḥ maṇḍayanti śobhāvatīḥ kurvata | vṛttatrayāntarālavartikamalayugalaviśiṣṭaṃ śrīcakraṃ kāryakṣamaṃ na kevalaṃ manvaśrāntamityarthaḥ | manvaśrādibindvantapūjāyā āpatkālikatvāditi bhāva || navamaṃ bhūgṛhātmakaṃ cakramupadeṣṭuṃ pañcamīmṛcamāha tisraścarekhā iti || (5) tisraśca rekhāssadanāani bhūmeḥ triviṣṭapāstriguṇāstriprakāśāḥ || etatpuraṃ pūrakaṃ pūrakāṇāmatra prathete madano madanyā || tantrāntareṣu karṇikāvṛttadvayātiriktāni padmadvayādbahiḥ trīṇi vṛttāni vihitāni dṛśyante | tatpakṣe tisraśca rekhā ityetāvanmātraṃ vṛttarekhātrayaparaṃ neyaṃ | na caivaṃ sati karṇikādvasyaivāvaśeṣeṇa maṇḍalatrayakathanāsaṃgatiriti vācyaṃ | tantrarāje manvaśrādbahirmaryādāvṛttasyāṣṭadalavṛttātiriktasya kathanenāsyāḥ śrutestanmūlatvasyopapatteḥ || bhūmessadanāni rekhāstisra iti sāmānādhikaraṇyaṃ akliṣṭo'rthaḥ || tā eva triviṣṭapā bhuvanatrayarūpāḥ | devatāvāsabhūmitvāt svargarūpā vā | triguṇāḥ guṇatrayarūpāḥ, triprakāśāḥ sūryacandrāgnirūpavṛttatrayaprakāśarūpāḥ || śrīcakravarṇanamupasaṃharati etaditi | sārdhacatuṣṭayena varṇitaṃ puraṃ śrīpuramiva saparivāraparadevatāvāsasthānaṃ cakraṃ | pūrakāṇāṃ bhaktamanorathaparipūrakāṇāṃ śivaviṣṇvādīnāmapi pūrakaṃ | manorathaparipūrakaṃ atra śrīcakre madanaḥ śivakāmeśvaraḥ, madanyā śivakāmasundarī ca prathete svamayūkhātmakāṇimādinānārūpavistāreṇa vilasata ityarthaḥ || madanī ā iti chedo vā puṃyogalakṣaṇo ḍīṣ || āprathete ityanvayaḥ | chandasi parepi, vyavahitāśca, ityabhyanujñānāt || kṣetreṣu vividheṣu nāmabhedena yāni devīrūpāṇi purāṇeṣu tantreṣu copalabhyante tāni sarvāṇi asyā evetyupadeṣṭuṃ ṣaṣṭhīmṛcamāha || (6) madantikā māninī maṃgalā ca subhagā ca sā sundarī śuddhimattā | lajjāmatistuṣṭiriṣṭā ca puṣṭā lakṣmīrumā lalitā lālapantī || madantiketi | padmapurāṇe devītīrthaparigaṇanāvasare katipayāni rūpāṇyuktāni prayāge lalitādevītyādi | laṃkāyāṃ maṃgalā nāma trikūṭe bhadrasundarī | karavīremahālakṣmīrumādevī vināyake || devadāruvane puṣṭirmedhākāśmīramaṇḍale | tuṣṭirvatseśvare tathā ityādīni anyānyapi rūpāṇi tatra tatrānveṣyāṇi || madantiketyādi caturdaśakaṃ, vārāṇasyāṃ viśālākṣīsyādaunāmupalakṣaṇaṃ | yadeva kiṃciddevīrūpaṃ tena lālapyamānāpi saivetyarthaḥ || lālapantipadaṃ lālapyamānāparaṃ || prātipadikāduccarantī vibhaktiḥ prātipadikārthe viśeṣaka ityāheti śābarabhāṣye prayogadarśanāt | athavā pañcadaśākṣarāṇāṃ pañcadaśemādevatāḥ || śuddhimattetyatra siddhimityātharvaṇapāṭhaḥ || evaṃ varṇitāyā devatāyā upāstiṃ vidhātuṃ saptamīmṛcamāha imā vijñāyetyādi || (7) imāṃ vijñāya sudhayā madanti parisrutā tarpayantaḥ svapīṭham | nākasya pṛṣṭhe mahato vasanti paraṃ dhāma traipuraṃ cāviśanti || imāṃ pūrvoktāṃ paradevatāṃ vijñāya, viviviśeṣapūrvakaṃ jñātvā gurūpasadanadīkṣādipūrvakamupāstiṃ gṛhītvā-svīkṛtya, svapīṭhaṃ-svaśarīrābhīnaṃ śrīcakraṃ, tatra devatāṃ sāvaraṇāṃ sudhayā parisrutā-pīyūṣīkṛtena dravyeṇa, tarpayantaḥ-tarṣaṇādyupacāraiḥ pūjayanto, ye madanti- viṣayabhānapramoṣapūrvaka svātmaikaviṣayakanirvikalpakavṛttibhājo bhavanti | te mahato nākasya pṛṣṭhe vasanti, traipuraṃ paraṃ dhāma āviśānti cetyarthaḥ | amṛtīkaraṇaṃ saṃskārāntarāṇāmupalakṣaṇaṃ tadabhimānidevatāyāssudhādevīti saṃvicca saṃskāramantravarṇādavagamyate mantrasaṃskārasaṃśuddhaṃ devatāmṛtamucyate || iti rudrayāmala ca mahānākapṛṣṭhavāsaḥ trividhapuruṣārthaphalopalakṣakaḥ | tripurāyāḥ paraṃ dhāma tu muktopasṛpyaṃ svarūpaṃ, tena mokṣa ucyate, sarvānkāmānmokṣaṃ cāpnuvantīti bhāvaḥ || evaṃ sarvagatāśaktissā brahmeti vivicyate | saguṇā nirguṇā ceti dvividhoktā manīṣibhiḥ | saguṇārāgibhissevyā nirguṇā tu virāgibhiḥ || dharmārthakāmamokṣāṇāṃ svāminī sā nirākulā | dadāti vāñchitānarthānarcitā vidhipūrvakaṃ || iti devī bhāgavatepi smaraṇāt | śrīvidyādīkṣito dravyavatā svapīṭhārcanena nirvikalpakavṛttidvārā sarvānkāmānbhāvayediti bhāvanāviśiṣṭabhāvanāntaravidhiḥ paryavasyati || sarvathā matimān dīkṣeta ityādi kalpasūtrādigataviśeṣaṇavidhīnāmiyameva śrūtirmūlaṃ | vijñāya tarpayanta ityadhikāriviśeṣaṇa tvena śrutamapi tarpaṃ phalabhāvanākaraṇatvena saṃbadhyate hiraṇyadā amṛtatvaṃ bhajante itivadaprāptārthakatvādvidhiśaktipratibandhābhāvācca mantratvepi na vidhitvavyāghātaḥ | vasantāya kapiñjalānālabhet-praṇīyādīnnāthamānā yatavyān | āsyajānanto nāmacidviktana ityādi mantrāṇāmapi bahuśo vidhitvasvīkārāt, vastuto madantītyasya yadāgneyavākya iva leṭtvakalyanayā bhāvārthādhikaraṇanyāyena ciddevyabhinnasvātmamātraviṣayakavṛttiviśeṣavācakama- dadhātvarthasyaiva karaṇatvaṃ || antaryāgapadavācyatāpi tasyaiva, yajateḥ vṛttiviśeṣavācakatvāt parisruteti tu matvarthalakṣaṇayā dhātvarthenānveti bhāvanānvitayorubhayoraruṇaikahāyanīnyāyena vā pārṣṭhikānvyaḥ | pratiṣṭhantītyasyeva nākasya pṛṣṭha ityāderbhāvyasamarpakatvaṃ, ca kāreṇa phalasamuccayakathanāt, pūta eva tejasvyannāda indriyāvī paśumānbhavati ityatreva saṃvalitādhikāratvaṃ, anekeṣāṃ puruṣārthānāṃ vyāsajyavṛttiphalatvaṃ iti yāvat || na punassarvebhyaḥ kāmebhya ityatreva pratyekaparyāptaṃ tarpaṇantu phalavadaphalanyāyenāgaṃ | imāṃ vijñāyeti tu vidvattādhikāritāvacchedako dharmaḥ | ata-eva kuladīkṣāvihīnānāṃ nādhikāro dvijanmanāṃ iti samayācārasmṛtirupapadyate || iha tarpayanta iti bahiryāgavidhau vakṣyamāṇe nivedayan svātmīkṛtyeti vidhau ca śatṛ lyap pratyayābhyāṃ devatānivedanasvātmīkaraṇayossamānakālikatvakathanāt divyapānavidhāveva śrutisvārasyaṃ, na vīrapānavidhau, tena pānantu trividhaṃ proktaṃ divyavīra paśukramaiḥ | divyaṃ devyagrataḥ pānaṃ vīramudvāsane kṛtam || iti smṛtermūlaśrūtyantaramanveṣyaṃ | puruṣārthaniṣedhāstu rāgaprāptaikaviṣayakatvāt kratvarthaṃtvena vihiteṣu na pravartanta eva || yena kenāpyupāyena śive cittaṃ niveśayet | tasmātkenāpyupāyena manaḥ kṛṣṇe niveśayet || ityādipaurāṇavacasāṃ īdṛśāśaya eva svārasyāt spaṣṭānāṃ tatra vacasāṃkratvarthatayā sarvavarṇoddeśena vidhāyakānāṃ bahulamupalaṃbhāt, teṣāñcedṛśānekapratyakṣaśrutimūlakatvena balābalacintānavakāśāditi dik || evaṃ pararūpopāstiṃ vidhāya sūkṣmarūpopāstividhitsayā aṣṭamīmṛcamāha | (8) kāmo yoniḥ kamalāvajrapāṇirguhāhasāmātariśvābhramindraḥ | punarguhāsakalāmāyayā ca purūcyeṣāṃ viśvamātā'dividyā || kāmoyoniriti || iha pañcadaśākṣaro mantra uddhriyate sa ca strīdevatyatvāccidrupatvācca vidyāpadenocyate || tādṛśyapi vedamātā gāyatrī kaṇṭharaveṇa paṭhyate | asya tu pratyakṣaraṃ tadvācakapadamanteraṇa katipayānāṃ nirdeśādatirahasyatvaṃ mantrasya, taddvārā tadadhikārikakarmaṇāṃ ca tathātvaṃ dhvanitaṃ || kiṃ bahunā gāyatryapyādividyoddhārikaiveti tripurātāpinthā spaṣṭaṃ pradarśyate, bhāgavataprathamaślokopi evamevopabṛṃhayati sarvacaitanyarūpāntāmadyāṃvidyāṃ ca dhīmahi, buddhiṃ yānaḥ pracodayāt iti || atirahasyatvādevanāthacaraṇaikāvagamanīyoyaṃ mantraḥ | mātariśvākāmaścacaturmukhavācakamakṣaraṃ, kamalāyonīcaturthaikādaśasvarau, indravajrapāṇī tṛtīyamantasthākṣaraṃ, guhāmāye bhuvaneśvarībījaṃ, abhraṃ tasyā evādyamakṣaraṃ hakāraḥ, śeṣapañcakaṃ svarūpaṃ, eṣā ādividyā purūcī purātanī, viśvamātā jagajjanayitrī vidyākṣarairjagadutpatteryoginīhṛdaye sampradāyārthaprakaraṇe savistaraṃ varṇanāt, mantrārthastu dattātreyāgasyādibhirbahubhistantrabhedena bahudhoktaḥ | sa cāsmābhirvarivasyārahasye yathāmati saṃgṛhya darśita iti tata- evāvagantavyam || kāmarājopāsitāṃ vidyāmupadiśya lopāmudropāsitā vidyāmupadeṣṭuṃ navamīmṛcamāha ṣaṣṭhasaptamamiti || (9) ṣaṭhaṃ saptamamathavahnisārathimasyāmūlatrikamādeśaya-ntaḥ | kathyaṃ kaviṃ kalpakaṃ kāmamīśaṃ tuṣṭuvāṃso'mṛtatvaṃ bhajante || asyā eva vidyāyā mūlatrikaṃ prāthamikamakṣaratrayamunmūlyeti śeṣaḥ tatsthānepi ṣaṣṭhādivarṇatrayameva niveśayanto jāpakāvidyādvayānyatareṇa īśaṃ śuddhasattvopādhikaṃ paraśivaṃ, tuṣṭuvāṃsaḥ stuvantaḥ, japantaḥ amṛtatvaṃ bhajante vidyājapena mokṣaṃ bhāvayedityarthaḥ īśaṃ viśinaṣṭikāmaṃ, so kāmayatra bahusyāṃ prajāyeyeti śrutipratipādyātvenekṣatyadhikareṇe nirṇītaṃ, kalpakaṃ jagatkalpanādhiṣṭhānaṃ janmādyadhikaraṇoktaṃ kaviṃ vedapraṇetāraṃ kathyaṃ, vedavedyaṃ śāstrayonitvādhikaraṇe varṇakadvayenoktaṃ, paraṃ brahmaiveti tu viśeṣaṇasamarpitorthaḥ | ajarāpurāṇītyādibhirbrahmaliṃgaiḥ iha puṃliṃgaiḥ vakṣyamāṇakāmakalādhyānagatastrīliṃgaiśca paradevatāyāstrividhaṃ dhyānaṃ vihitaṃ bhavati, tathācopabṛṃhitaṃ kulārṇave puṃrūpaṃ vā smareddevīṃ strīrūpaṃ vā vicintayet | athavā niṣkalaṃ dhyāyetsaccidānandalakṣaṇaṃ iti || yadyapi paropāstau niṣkalaṃ, jape puṃrūpaṃ, bahiryāge strīrūpaṃ, dhyeyamiti vyavasthāpi suvacā, tathāpi strīpuṃsayoḥ samaprādhānyasya vakṣyamāṇatvāt sampradāyāccaichika eva vikalpaḥ || manucandrādyupāsitāvidyānāṃ anyāsāmapi tripurātāpinyāmuddhāradarśanepi prakṛte dvayorevoddhāraḥ tāsvenayorādhikyadhvananārthaḥ | ata eva jñānārṇave dvādaśavidhavidyā uddhutya | vidyādvayamidaṃ bhadre devānāmapi durlabham || ityādinopabṛṃhitaṃ || anayorapi madhyekādividyāyā eva prathamamuddhārādādhikyadhvaniḥ ata-eva śrīvidyaiva tu mantrāṇāṃ tatra kādiryathāparā | iti brahmāṇḍopabṛṃhaṇaṃ, vastutassarvāsāṃ vidyānāmabhedāt tāratamyoktiḥ praśaṃsāmātramiti samarthitaṃ setubandhagranthe asmābhiḥ || ata-eva śrīmadācāryabhagavatpādaiḥ vaiparītyenānayoruddhāraḥ pradarśitaḥ saundaryalaharyāṃ | tatrāpi prakṛtaśrutyānuguṇyāya śivaśaktikāmapadānāṃ anyathā vyākhyānaṃ katipayānāṃ kliṣṭatvānnirarthakatvācca nādarttavyaṃ || atrāntaryāgasyaiva prakarīṇatvena tadīyadravyānuvādena guṇāntarasamuccayasya dvādaśyāmṛcividhāsyamānatvena prakaraṇānuvṛttervaktavyatayā tanmadhyapatitasya japasya prakaraṇyantaryāgāṃgatvāt amṛtatvaṃ bhajante iti apāpaślokaśravaṇavat arthavādaḥ || mantrepi vidhitvasyevārthavādatvasyāpi svīkāre bādhakābhāvāt | tisraḥ pura ityādestu antaryāgavidhiśeṣatvepi nārthavādatvaṃ || vidhiśeṣatvasyārthavādatvavyāpyatve mānābhāvāt arthavādatvepi vā bhūtārthavādatvena svārthe prāmāṇyācca, na ca dvādaśyāmṛci sthūlopāstirbhinnaiva bahiryāgarūpā vidhīyata iti vācyaṃ tathāpi pañcadaśyāmṛci madadhātvarthavivaraṇenopasaṃhāradarśanāt prakaraṇānuvṛtterdurvāratvāt || vastuta upāstitrayasya samaprādhānyameva, || vidhitrayepi phalaśravaṇenānyatamasya prakaraṇitvakalpane vinigamanāvirahāt || āgneyādiṣaṭkasyeva militānāmeva ca phalajanakatvaṃ, antaryāgabahiryāgau gṛhasthassarvadā'caret | cakrarājārcanaṃ devyā japo nāmnāñca kīrtanaṃ || bhaktasya kṛtyametāvadanyadabhyudayaṃ viduḥ || ityādi vacanāt || adhikāriviśeṣeṇa kevalāntaryāgajapayoḥ phalajanakatvaṃ tu vacanāt | asomayājinognīṣomīyapuroḍāśasāhityābhāvepi phalasiddhivadityādikaṃ nyāyavidbhirūhyam || iti navamī ṛk | athasthūlopāstividhitsayāmūladevatāyā antassaguṇatvena cintitāyāḥ bahiścakre sthāpanāya sthūlarūpaviśeṣaṃ nirdeṣṭuṃ daśamīmṛcamāha || (10) triviṣṭapaṃ trimukhaṃ viśvamāturnavarekhā'svaramadhyaṃ tadīle || bṛhattithīrdaśapañcādinityā sā ṣoḍaśīpuramadhyaṃ bibharti || triviṣṭapamiti || rekhāpadottaraṃ ṣoḍaśasya visargasvarasya praśleṣaḥ | navarekhāsu-navayonighaṭikāsu, aḥ iti svarasthānīyo madhyo yasya tat, yadvā navasaṃkhyārekhā yasya tat navarekhaṃ saṃhāracakraṃ tasya assvaropa lakṣitaṃ sthānaṃ madhyaṃ yasyatat, aḥ ityākāra eva svaro yasmiṃstat aḥ ravaramiti vā vigrahaḥ tādṛśaṃ trimukhaṃ-trikoṇaṃ, madhyatrikoṇamitiyāvat tat viśvamātu-stripurasundaryā striviṣṭapaṃ-nivāsasthānaṃ, pūjāsthāna mitiyāvat || svargasya devatāvāsabhūtatvena tadvācakapadenātra sthānanirdeśaḥ || tadīle-iti stoturvākyaṃ dvayoścāsya svarayormadhyametya sampadyate saḍakāro lakāraḥ | iti prātiśākhyavidhito ḍakārasya lakāraḥ saṃjātaḥ | iyamevopaniṣadātharvaṇairapi paṭhyate | tatpakṣe na dusspṛṣṭādeśaḥ iti vyavasthā | assvarasyamadhyamatvoktyaiva itareṣāṃ pañcadaśasvarāṇāṃ rekhātraye bindusamitaḥ samasyāśrutatvāditi nyāyena pañca pañcadhā vibhajyāvasthānaṃ dhvanitaṃ || tattrikoṇaṃ bṛhat, vibhāvitaṃ sat daśapañcatithīḥ daśapañcatithidevatāḥ nityāḥ kāmeśvaryādicitrāntāḥ bibharti-dakṣiṇordhvottararekhāsu svasvasthāne pañcapañcanityāḥ pūjanīyāḥ iti bhāvaḥ | tadupabṛṃhitaṃ jñānārṇave, vibhāvya ca mahātryasramagradakṣottarakramāt | rekhāsu vlikhetpaścāt pañca pañcakrameṇaha || akārādyānukārāntān dakṣiṇāyāṃ vicintayet | tataśca pūrvarekhāyāṃ dīrghakarṇādipañcakaṃ || vilikhyottararekhāyāṃ śaktyādivilikhettataḥ | anusvārāntamadhye ca visarge ṣoḍaśīṃ yajet || iti || candrasya kalāvṛddhikṣayaśālinyaḥ pañcadaśa tā eva hi tithayaḥ darśādyāḥ pūrṇimāntāśca kalāḥ pañcadaśaivatu || ityādinā tantre nirdiṣṭāḥ | darśādṛṣṭādarśatā ityādinā taittirīyai rāmnātāśca | etāsāṃ kāraṇabhūtā vṛddhikṣayaśūnyā sādākhyā ṣoḍaśī kalā || sā ca pañcadaśānāṃ nityānāṃ kāraṇatvādādinityetyucyate | sā pūrvaṃ varṇitā tripurasundarī ādinityāsvarūpāsatī purasya śrīcakrasya madhyaṃ, visargasvarasthānaṃ bibharti-adhyāste | prakāśavimarśarūpākārahakāravyañjakatvāt vauḍaśasvarasya tadātmakatāyā yuktatvāditi draṣṭavyaṃ || prasaṃgātkāmyaṃ kāmakalādhyānaṃ bahiryāgāśritamupadeṣṭuṃ ekādaśī mṛcamāha || (11) dvāmaṇḍalā dvāstanā bimbamekraṃ mukhaṃ cādharatrīṇi guhāsadanāni || kāmīṃ kalāṃ kāmyarūpāṃ viditvā naro jāyate kāmarūpaśca kāmyaḥ || dvāmaṇḍaleti | dvau maṇḍalau dvaustanau | ekaṃ biṃbaṃ, mukhaṃ | trīṇi sadanānibhūgṛhāṇi | guhā-hakārārdharūpā | yadyapi biṃbo'strīmaṇḍalaṃ triṣviti kośena biṃbapadasyāpi maṇḍalavācakatvena caturthyāmṛci varṇitānāṃ trayāṇāṃ maṇḍalānāmevaiṣa vibhāgaḥ | tatrāpi vahnisūryamaṇḍalāveva stanau biṃbapadasvārasyāt, pāṭhakramāt tadadhastanameva bhūpuraṃ hakārārdhaṃ iti spaṣṭaṃ pratīyate | santivyaktaṃ tānyapi kāmakalārūpāṇi bahuvidhāni tantreṣu tatra tatra nirdiṣṭāni | tathāpi bhagavatpādaiḥ, mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastamyatadadho | harārdhaṃ dhyāyet ityupabṛṃhaṇāt || arthakrameṇa pāṭhakramabādhāt bimbapadaṃ binduparaṃ sat bindvādimanvaśrāntacakragaṇaparaṃ || maṇḍalatrayarupantu cakraṃ śaktyanalātmakaṃ || iti sundarīśloke maṇḍalapadasya daśārādicakraparatvenāpi vyākhyānadarśanāt, bindvādimaṇḍalānāṃ ṣaṇṇāṃ ekāvayavitvena vibhāvanāya ekamiti padaṃ || dvāmaṇḍaletyaṣṭadalaṣoḍaśadalacakradvayaparaṃ, iti yojyaṃ | idamavayavatrayakathanaṃ sarvāvayavopalakṣaṇaṃ | vastutaśśarīrepi traya evāvayavāḥ śīrṣādighaṇṭikāntaḥ, kaṇṭhādistanāntaḥ, hṛdayādi sīvinyantaśca, keśapāṇipādantu tattachākhā iti | evaṃ sarvacakrātmanā pariṇatāṃ, kāmīṃ, kāmeśvarātmakamanmathasambandhinīṃ kalāṃ, citkalāṃ | kāmyarūpāṃ-kamanīyasvarūpāṃ, viditvādhyātvā cikitveti śākhāntarapāṭhaḥ | naraḥ upāsakaḥ, kāmarūpomanmatha- sundaraḥ sadyaḥ sakalavanitākṣobhakaro jāyate || atyalpamidamucyata ityāha kāmya iti aviśeṣeṇa śravaṇāt tribhuvanāntarvartisakalajanairabhilaṣaṇīya svarūpaśca bhavati | taduktaṃ bhagavatpādaiḥ- dhyāyedyoharamahiṣite manmathakalāṃ || sasadyassaṃkṣobhanayativanitā ityatilaghu trilokīmapyāśu bhramayati ravindustanayugāṃ || iti || kāmarūpatvakāmyatvakāmaḥ kāmakalāṃ dhyāyediti guṇaphalasaṃbandhavidhiḥ | atra phalārthatayā vidheyasya dhyānasya svataḥ kriyārūpasyāśrayāntarānapekṣatayā śyenakratvādessaumikāṃgasaṃvalitatvasyeva bahiryāgāṃgasaṃvalitatvasyāpyabhāvena bahiryāgādbahirapyanuṣṭhānāt phalamiti tu bhagavatpādāśayaḥ | binduṃ saṃkalpya vaktrantu tadadhasthaṃ kucadvayaṃ || tadadhassaparārdhantu cintayettadadhomukhaṃ || iti nityāṣoḍaśikārṇave || kratuprakaraṇasthavidhināsya dhyānasya kratvarthatvamapi smaryata iti cet kintāvatā annādyakāmanāphalakāveṣṭeriva phalārthino bahiḥ prayogasyāpyakṣatatvāt, ata eva bhagavatsmaraṇamupakramyoktaṃ śāṇḍilyabhaktisūtre | bahirantarasthamubhayamaveṣṭisavavaditi || bahiryāgadravyāṇi bahiryāgadravyapratipattiñca vidhātuṃ dvādaśīmṛcamāha || (12) parisrutaṃ jhaṣamādyaṃ palaṃ ca bhaktāni yoniḥ supariṣkṛtāni || nivedayan devatāyai mahatyai svātmīkṛtya sukṛtī siddhimeti || parisrutamiti || jhaṣomatsyaḥ | palaṃ māṃsaṃ, tasya jhaṣatyādyaṃ parisrutam, prathamasyottaraṃ dvitīyamityarthaḥ | tenajhaṣastṛtīyaḥ bhaktāni, vaṭakacaṇakādi mudgādyātmakāni nānāvidhānyannāni || caturthaṃ yonipadaṃ kuṇḍagolodbhavopalakṣaṇaṃ tatpañcamaṃ | yonīriti bahuvacanantu brāhmaṇakṣatriyādi katipayajātibhedābhiprāyaṃ || tadupabṛṃhaṇaṃ kalāṣṭakādipadena tantreṣu draṣṭavyaṃ | cakāraḥ pañcānāṃ samuccayaparaḥ | palasya jhaṣottaraṃ paṭhitasyāpi jhaṣātpūrvaṃ ādyapadena niveśāt makārāṇāṃ kramo vivakṣito dhvanyate | tena mukhyālābhe pratinidhibhirarcanasya nyāyena mapañcakālābhepi nityakramapratyavamṛṣṭiḥ iti || kalpasūtreṇa ca siddhatvepi pūrvapūrvālābhesati nottarottarasya mukhyasya lābhepi grahaṇamiti dyotitaṃ || prathamamātrālābhepi caturthasya naivedyārthamāvaśyakatvāt tāvanmātragrahaṇaṃ sampradāyalabhyaṃ || ājyamiti śākhāntarīyapāṭhe ghṛtamevārthaḥ | tatra pakvamityarthena tat kākākṣigolakanyāyenobhayorviśeṣaṇaṃ | ajasambandhīti vyākhyā tu na yuktā tantre vikārārthakasya darśanāt sūtrokātānāṃ pañcatvādīnāṃ parisaṃkhyāpatteśca paradevatātarpaṇamātraparyāptamātrasya lābhepi na pratinidhināyāgaḥ || bahiryāge svātmīkārasya pratipattitvena tallopepi bādhakābhāvādityādikantu ṣāṣṭhanyāyasiddhamūhanīyaṃ || supariṣkṛtāni dṛṣṭādṛṣṭasaṃskāraissaṃskṛtāni te ca pākādirūpālaukikāḥ śāpamocanādirūpā vaidikāśca bahavastantreṣu prasiddhāḥ || bahvalpaṃ vā svagṛhayoktariti nyāyena kalpasūtroktamātrā vā, mahatyai devatāyai mahādevyai nivedayan, yajan sukṛtībahiryāgakartā, tāni svātmīkṛtya svayamapi bhakṣayitvā, siddhiṃ, yāgaphalaṃ, eti prāpnoti, parasparasamuccitaprathamādimapañcakavatā yāgena mahādevīdevatākeneṣṭasiddhiṃ bhāvayediti vidhiparyavāsānādiprakārontaryāgavidhivadeva draṣṭavyaḥ | devatāyāssaguṇadhyānaṃ kratvaṃgamupadeṣṭuṃ trayośīṃ ṛcagāha || (13) sṛṇyevasitayāviśvacarṣaṇiḥ pāśena pratibadhnātyabhīkān || iṣubhiḥ pañcabhirdhanuṣā ca vidhyatyādiśaktiraruṇā viśvajanyā || sṛṇyevasitayeti | itthaṃbhūtalakṣaṇe tṛtīyā | sitayā śvetayā rajatamayyā saśayorabhedānniśitayā tīkṣṇadhārayā vā | sṛṇyā aṅkuśena, ivopalakṣitā viśvajanyā, viśvaṃ janyaṃ yasyāssā viśvajagajjananī aruṇā, lauhityavatī ādiśaktirmahātripurasundarī viśvacarṣaṇiḥ prāṇimātrasya śubhāśubhakarmadraṣṭrīsatī, abhīkān kāmukān, tṛṣṇayā, laulyeneha mārge pravartamānānbhraṣṭān pāśena pratibadhnāti pāśena tānbadhvā dhanuṣā pañcabhiriṣubhiḥ bāṇairvidhyati ca adhaḥpātayatīti yāvat tṛṣṇāhīnānvaidhadhiyā pravartamānān ūrdhvaṃ nayatīti tu vidhisiddhameveti punarnoktaṃ, taduktaṃ || vidhibudhyaiva seveta tṛṣṇayā cetsapātakī | yaireva patanaṃ dravyairmuktistaireva coditā | abhīkasyānabhīkasyetyevamete vyavasthitāḥ || ityādi | sṛṇyeveti dvividhā sṛṇirbhavati bhartā ca hantāceti tu yāskaḥ iva śabdassarvatrānvitassan saguṇarūpasya bhaktānugrahārthaṃ kalpitatvena nirguṇarūpasyaiva pāramārthikatvaṃ vyajayati || saguṇasya kalpitatvādeva strīpuṃsayossamaprādhānyamupadeṣṭuṃ caturdaśīmṛcamāha bhagaśśaktiriti || (14) bhagaśśaktirbhagavānkāma īśa ubhādātārāvihasau bhagānāṃ || samapradhānausamasatvau sabhotayossamaśaktirajarā viśvayoniḥ || bhagovimarśaparyāyaḥ, aiśvaryasya samagrasya dharmasya yaśasaḥ śriyaḥ jñānavijñānayoścaiva ṣaṇṇāṃ bhaga itīraṇā || ityādi smṛtibhiḥ īśvaratvaśarīraghaṭako yāvāndharmarāśiḥ sa sarvopi bhagapadeneha nirdiṣṭaḥ | tādṛśo dharmasamūha eva śaktirityucyate || upāsyatvena varṇitāyāḥ strīrūpāyā devatāyā idaṃ svarūpaṃ || taduktaṃ, nāgānandasūtre, prakāśātmano brahmaṇaḥ svabhāvātmakavimarśaṃ prakamya, eṣa eva vimarśaścitiścaitanyamātmā svarasoditā parāvāk svātantryaparamātmaunmukhyamaiśvaryaṃ satatvaṃ sattā sphurattā sāro mātṛkā mālinī hṛdayamūrmiḥ svasavitspandaḥ || ityādiśadbairāgamairudghuṣyate iti || eteṣāṃ dharmaviśeṣāṇāṃ vivaraṇaṃ tadbhāṣya eva draṣṭavyaṃ || bhagavān tādṛśadharmasamūhaviśiṣṭa eva | kāma īśaḥ kāmeśvaraḥ idamevopāsyadevatāyāḥ pumātmakaṃ rūpaṃ | ihopāsanāyā saubhagānāṃ dharmārthakāmarupāṇāṃ vividhaphalānāṃ dātārau ubhāvapi ekasyā eva devatāyā dvedhāpi saguṇadhyāne trivargasiddhirityarthaḥ || samapradhānausamasattvau sattvaśadbo guṇaparaḥ tena parasparaguṇaguṇibhāvāpannāvityarthaḥ | kāmeśvaryaḥ kāmeśvarāṅkanilayatvena dhyāne śiva ādhāratvādruṇaḥ śaktiḥ pradhānaṃ, śivasyārdhāmbikāsamāyuktatvena dhyāne karaśīrṣādyavayavaviśeṣarūpatvāt śaktirguṇaḥ, śiva eva pradhānamitibhāvaḥ | evamabhimataphaladānasāmathyasyānyonyaguṇapradhāna- bhāvasya ca sāmyepi jagatkartṛtvāṃśaḥ śaktiniṣṭha eva, tena strīrūpadhyānenaiva śīghraṃ phalasiddhiriti dhvanayannāha samotayoriti samyakparasparābhedena otayormilitayorardhanārīśvararūpayośśivaśaktyormadhye samaśaktiḥ sarvaśaktiḥ nikhiladharmasamūhātmikā devyeva viśvayonirjagaktartrī | tathā ca śaktisūtraṃ citiḥsvatantrāviśvasiddhiheturiti samaśabdaḥ uruṣyāṇo aghā yataḥ samasmāt ityādau prasiddhaḥ sarvaparyāyaḥ | ajareti viśvayonitvāṃśe viśeṣaṇaṃ jagatkartṛtvaṃ pratyakṣādipramāṇasiddhatvena śaṅkākalaṅkarāhityādṛtamityarthaḥ | taduktaṃ bhāgavate śaktiḥ karoti brahmāṇḍaṃ sāvai pālayatekhilaṃ | icchayā saṃharatyeṣā jagadetaccarācaraṃ | na viṣṇurnaharo nendro na brahmā na ca pāvakaḥ | nārko na varuṇaśśaktāḥ sve sve kārye kathañcana || tayā yuktā hi kurvanti svāni kāryāṇi te surāḥ | kāraṇaṃ saiva karyeṣu pratyakṣeṇāvagamyate || iti || anyatrāpi śivopi śavatāṃ yāti kuṇḍalinyā vivarjitaḥ | śaktihīnopi yaḥ kaścidasamarthaḥ smṛto budhaiḥ || ityādi viśeṣassetubandhe draṣṭavyaḥ | tena śivasya vidyamānamapi phaladātṛtvādikaṃ śaktyadhīnatvāddvilambitaṃ | śaktestu nirapekṣatvādavilaṃbitaṃ iti śīghrasiddhikāmaiḥ strīrūpaiva devatā dhyātuṃ yukteti bhāvaḥ | eva saguṇadhyānamuktvā nirguṇadhyāne vaktavyāṃśābhāvāttajjanyaphalaṃ tajjananapraṇālikāñcopadeṣṭuṃ pañcadaśīmṛcamāha parisruteti || (15) parisrutāhaviṣāpāvitenaprasaṃkocegalitevai-manastaḥ || sarvaḥ sarvasya jagato vidhātā bhartā hartā viśvarūpatvameti || karmamārgajñānamārgabhaktimārgeṣu tattacchāstrapravartakaiḥ praṇāḍikā nānāvidhāḥ parasparavilakṣaṇā uktāḥ | tāssarvā api dussādhāścirakālaphalapradā iti tu tattacchāstravidāṃ spaṣṭameva || atra tu dravyasvīkārairāvartyamānairullāsaparamparaiva praṇāḍikā | tatra prauḍhollāsaparyantaṃ samayācārikṛtā dharmāḥ, tadantollāse yāthākāmyaṃ, caramollāse brahmasvarūpateti || tathā ca kalpasūtram, ārambhataruṇayauvana prauḍhatadantonmanā'navasthollāseṣu prauḍhāntaṃ samayācāraḥ tataḥ paraṃ yathākāmīti | ullāsasaptaka lakṣaṇāni kulārṇavādiṣu draṣṭavyāni | yadyapi pratidinaṃ suṣuptidaśāyāṃ brahmasvarūpatāvāptirjāyata eva | tadānīṃ manaso vilīnatvāt tathāpyavidyāpariṇāmaviśeṣarūpayā nidrayā saṃvalitatvānnasā puruṣārthaḥ | nidrārāhityena tādṛśī daśā tu puruṣārtha eva | yāṃ jñānabhūmikāsu saptamīṃ manyante jñāninaḥ | yāñca nirvikalpakasamādhitvena vyavaharantonubhavanti yoginaḥ saivonmanottarānavastholāsepi yogibhiranu bhūyate, taduktaṃ, ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ tacca dehe vyavasthitaṃ | tasyābhivyañjakaṃ dravyaṃ yogibhistena pīyate || iti || kalpasūtre tu tasyābhivyaṃjakāḥ pañcamakārā ityuktam || parantu tadeva dravyamayajñāṃgañcedapavitraṃ pītaṃ tadā puruṣārthaniṣedhapravṛtyā pāpena pratibaddhaṃ na tāṃ daśāmutpādayituṃ kṣamaṃ, mantraiḥ pāvitaṃ havīrūpameva tu samādhidaśāmutpādayati | taduktaṃ samayācārasmṛtau | asaṃskṛtaṃ paśoḥ pānaṃ kalahodvegapāpakṛt | mantrapūjāvihīnaṃ yatpaśupānaṃ tadeva hi || paśupānavidhau pītvā vīropi narakaṃ vrajet | saṃskṛtaṃ bodhajanakaṃ prāyaścittaṃ ca śuddhikṛt || mantrāṇāṃ sphuraṇantena mahāpātakanāśanam | āyuḥ śrīḥ kāntisaubhāgyaṃ jñānaṃ saṃskṛtapānataḥ || aṣṭaiśvaryaṃ khecaratvaṃ patanaṃ vidhivarjitaṃ | sautrāmaṇyāṃ kulācāre madirāṃ brāhmaṇaḥ pibet | anyatra brāhmaṇaḥ pītvā prāyaścittaṃ samācaret || ityādi | parantu varaṃ prāṇāḥ pragacchantu brāhmaṇo nārpayetsurāṃ | brāhmaṇo madirāṃ pītvā brāhmaṇyādeva hīyate || ityādi śaktisaṃgamatantrarājādivacanairniṣiddhatvāt | iha dharmapāśanirasanopāyassampradāyādevāvaseyaḥ || vyavasthāprakārāśca kaulopaniṣadbhāṣye asmābhiḥ pradarśitāḥ | tataśca tadadhikāriṇāṃ tādṛśairullāsairantaḥkaraṇāvacchinnasya jīvātmano'ntaḥkaraṇopādhikṛtasaṃkocāpanaye sati brahmabhāve kimavaśiṣyate | na ca dravyollāsasyāgamāpāyitvena na tāvataiva kṛtārthateti vācyaṃ | asya paryanuyogasya samādhāvapi tulyatvāt | atha tatra pavananiyamanādibhirupāyaiḥ punaḥ punassamādhipraveśanena cirābhyāsapāṭavena katipayadivasottaraṃ vināpi pavananirodhaṃ sārvakālikassamādhirutpadyate | samudre naukāmāruhaya gacchatāṃ tatkallolaissuciramāndolitavatāṃ naukāvarohaṇepyāndolanānuvṛttidarśanāt iti cettulyaṃ prakṛtepi || saṃskṛtadravyapānajanyonmanyāvasthābhyāsapāṭavena vināpi dravyaṃ katipayadivasaistādṛśadaśāyā akṛtrimāyāssiddheḥ | akṣarārthastu pāvitena, mantrasaṃskārasaṃskṛtena haviṣā-devīpūjāśeṣabhūtena, parisrutā-pīyamānena, manastaḥ-antaḥkaraṇājjāte saṃkoce- atmanaḥ paricchede, pragalite-nirvyutthānaṃ vilīne sati, unmanyullāsottarānavasthāyāmiti yāvat || vai niścayena sarvaḥ sarvātmako bhavati | tena svāmaikaviṣayakanirvikalpakavṛttijanako mada evāntaryāgavidhāyakavākye dhātvartha ityupasaṃhṛtaṃ bhavati | anenaivāśayena tantre mattasya bahuvidhatā pratipādyate || ramante kāmukā mattāḥ mattāḥ kupyanti kopinaḥ | gāyanti gāyakā mattāḥ mattā dhyāyanti yoginaḥ || iti || tena yogaviśeṣopyetatsahāyatvenākṣiptaḥ || sarvātmakatvameva vivṛṇoti sarvasya jagato vidhātā brahmā | bhartāviṣṇuḥ hartārudraśca sa eva kiṃ bahunā dāsadāśakitavādiprāṇimātrarūpassa eva bhavati ityāha viśvarūpatvameti iti || śarīrapātastu prārabdhavaśādyadākadāpi yatra kvāpi bhavatu na tāvatāsya kopi viśeṣaḥ || kṛtakṛtyatvāditi bhāvaḥ | uktaṃ ca kalpasūtre itthaṃ viditvā vidhivadanuṣṭhitavataḥ kulaniṣṭhasya sarvataḥ kṛtakṛtyatā śarīratyāge śvapacagṛhakāśyornāntaraṃ sajīvanmukta iti || itthaṃ traipurasiddhāntaṃ kathitamupasaṃharannetadadhyayanādapi phalamastītyupadeṣṭuṃ ṣoḍaśīṃ yajurantāmṛcamāha iyaṃ mahopaniṣaditi || (16) iyaṃ mahopaniṣat tripurāyā yāmakṣaraṃ paramegīrbhirīṭṭe | eṣargyajuḥ parametacca sāmevā'yamatharveyamanyā ca vidyom || ityupaniṣat || upabṛṃhitañcaitat kalpasūtrakṛtā bhagavatā śrīparaśurāmeṇa ya imāṃ daśamakhaṇḍīṃ mahopaniṣadaṃ mahātraipurasiddhāntasarvasvabhūtāmadhīte sa sarveṣu yajñeṣu yaṣṭā bhavati yaṃ yaṃ kratumadhīte tena tenāsyeṣṭaṃ bhavatīti hi śrūyate ityupaniṣat iti śivamiti | etenāsyāṃ mahopaniṣadi ye akathitā apekṣitā arthāḥ te kalpasūtrādgrāhyāḥ | kalpasūtrādhikaraṇe śākhābhedena viprakīrṇānāmagānāmupasaṃhārasamarthānpratyeva prayogaśāstrasya prāmāṇyasamarthanāditi sidhyati || akṣarārthastu iyaṃ tripurāyā mahopaniṣat rahasyapratipādakavākyasandarbharūpā paṭhanīyeti śeṣaḥ | tatra hetūnāha yāmityādinā paramamakṣaraṃ brahma kartṛ yāmimāṃ upaniṣadaṃ gīrbhiḥ stutivāgbhiḥ r-iṭṭe stauti r- iḍastutāvityasya rūpaṃ | parame iti sośśe ādeśaḥ | yāṃ brahmeti padayorvyatyāsena prathamādvitīyāntatāsvīkāreṇopaniṣatkartṛkabrahma- karmakastu-tirvā | parameśvareṇāpi stutatvāt tatstāvakatvāccetyarthaḥ || hṛllekhākṣaraṃ yāṃ tripurāṃ stautīti vā | paraṃ, e, iti chedaḥ ekārarūpamakṣaramiti vā | yadekādaśamādhāraṃ bījaṃ koṇatrayodbhavaṃ | brahmāṇḍādikaṭāhāntaṃ jagadadyāpi dṛśyate || iti vacanāt | ekārepi, a, ī, iti chedo vā | akāse vai sarvā vāk yadī/ śṛṇotyalaka/ śṛṇotīti śruteḥ | carama oṃkāro vā akṣare viśeṣyatvenānveti || saḥ gīrbhiḥ akārokāramakāraiḥ paramo'khaṇḍopi yāṃ stautītyarthaḥ || samastaṃ vyastaṃ vā śaraṇadagṛṇātyomiti padaṃ || iti śivarahasye smaraṇāt | svādhyāyodhyetavya iti vidhivihitavividhādhyayanānyapi etadadhyayanenaiva sidhyantītyāha eṣeti | ṛgādiśabdāḥ vedaparāḥ natvekaikamantraparāḥ | atharvādiprāyapāṭhāt | eṣā etat ayaṃ iti śabdā ṛgyajuṣātharvaṇāṃ viśeṣyatvābhiprāyeṇa || sāmnodhvanirūpatvenānakṣaratvāt iveti padenākṣareṣu tattulyaphalakatvadyotanaṃ || aṣṭādaśavidyāsu caturṇāṃmupādānāt anyapadenopavedādyāścaturdaśa gṛhyante || sarvasvarūpeyamupaniṣadityarthaḥ | praṇavasvarūpāpyeṣaivetyāha omiti || omāḍośceti pararūpaṃ tena yatibhirapyadhyetavyeti bhāvaḥ || ityamupaniṣadetādṛśītyevaṃ yo hyetasyā mahimānaṃ veda tasya mahimānaṃ sākṣāt śrutirapi vaktumasamarthā tasya brahmaikarūpatvāt tatravācāmapravṛtterityāśayena śrutyā maunamāsthitaṃ ityupaniṣaditi || ito'dhikasya rahasyasya vaktavyāṃśasyābhāvāditi bhāvaḥ || iti śrīḥ || iti bhāskararāyeṇāgnicitā tripurāmahopaniṣado'rthāḥ | prakaṭayitumayogyā api viduṣāṃ toṣāya katipaye kathitāḥ || iti śrīmadbhāskararāyamahāśayaracitaṃ tripuropaniṣad bhāṣyaṃ sampūrṇam || vāṅme manasīti śāntiḥ || śrīlalitāmahātripurasundaryupaniṣat || (bahvṛcavedīyā) devīhyekāgra āsit | saiva jagadaṇḍamasṛjat | kāmakaleti vijñāyate | śṛṅgārakaleti vijñāyate | tasyā eva brahmājījanat | viṣṇurajījanat | rudrojījanat | sarve marudgaṇā ajījanan | gandharvāpsarasaḥ kinnarāvāditravādinassamantādajījanan | bhogyamajījanat | sarvamajījanat | sarvaṃ śāktamajījanat | aṇḍajaṃ svedajamudbhijjaṃ jarāyujaṃ yatkiñcaitatprāṇisthāvarajaṅgamaṃ manuṣyamajījanat | saiṣā parāśaktiḥ | saiṣā śāṃbhavī vidyā | kādi vidyeti vā hādi vidyeti vā sādi vidyeti vā rahasyaṃ | oṃ oṃ vāci pratiṣṭhā saiva puratrayaṃ śarīratrayaṃ vyāpya bahirantaravabhāsayantī deśakālavastvantarasaṅgāt mahātripurasundarī vai pratyakcitiḥ | saivātmā tato'nyadasatyamanātmā ata eṣā brahmasaṃvittirbhāvā bhāvakalā vinirmuktā cidādyā advitīya brahmasaṃvittiḥ saccidānandalaharī mahātripurasundarī bahirantaranupraviśya svayamekaiva vibhāti | yadasti sanmātraṃ yadvibhāti cinmātraṃ yatpriyamānandaṃ tadetatsarvākārā mahātripurasundarī | tvañcāhañca sarvaṃ viśvaṃ sarvadevatā itaratsarvaṃ mahātripurasundarī | satyamekaṃ lalitākhyaṃ vastu | tadadvitīyamakhaṇḍārthaṃ paraṃbrahma | pañcarūpaparityāgādasvarūpaprahāṇataḥ | adhiṣṭhānaṃ paraṃ tattvamekaṃ sacchiṣyate mahaditi || prajñānaṃ brahmeti vā ahaṃ brahmāsmīti vā bhāṣyate | tattvamasītyeva saṃbhāṣyate | ayamātmā brahmeti vā brahmaivāhamasmīti vā yohamasmīti vā sohamasmīti vāṃ yo'sau sohamasmīti vā yā bhāṣyate saiṣā ṣoḍaśī śrīvidyā pañcadaśākṣarī mahātripurasundarī bālāmbiketi vā bagaleti vā mātaṅgīti svayaṃvarakalyāṇīti bhuvaneśvarīti cāmuṇḍeti caṇḍeti vārāhīti tiraskariṇīti rājamātaṃgīti vā śukaśyāmaleti vā laghuśyāmaleti vā aśvārūḍheti vā pratyaṃgirā dhūmāvatī (pā. gāyatrī) sāvitrī sarasvatī brahmanandakaleti || ṛco akṣare parame vyoman | yasmindevā adhiviśve niṣeduḥ | yastannavedakimṛcā kariṣyati | ya ittadvidusta ime samāsate | ityupaniṣat | vāṅme manasīti śāntiḥ || || iti bahvṛcavedīyā lalitāmahātripurasundaryupaniṣatsamāptā || atharvapāṭhakāste'pi prayānti paramāṃ gatim || iti nāgarakhaṇḍe || devyatharvaśīrṣopaniṣat || oṃ bhadraṃkarṇebhiriti śāntiḥ || oṃ sarve vai devā devīmupatastuḥ | kāsi tvaṃ mahādevi | sābravīdahaṃ brahmasvarūpiṇī | mattaḥ prakṛtipuruṣātmakaṃ jagat śūnyañcāśūnyaṃ ca ahamānandānānandāḥ | vijñānāvijñāne ahaṃ | brahmābrahmāṇī veditavye | ityāhātharvaṇīśrutiḥ | ahaṃ pañcabhūtānyapañcabhūtāni | ahamakhilaṃ jagat | vedohamavedohaṃ vidyāhamavidyāhaṃ | ajāhamanajāhaṃ | adhaścordhvaṃ ca tiryakcāhaṃ | ahaṃ rudrebhirvasubhiścarāmyahamādityairutaviśvadevaiḥ | ahaṃ mitrāvaruṇāvubhā bibharmyahamindrāgnī ahamaśvināvubhau | ahaṃ somaṃ tvaṣṭāraṃ pūṣaṇaṃ bhagaṃ dadhāmyahaṃ | viṣṇumurukramaṃ brahmāṇamuta prajāpatiṃ dadhāmi || ahaṃ dadhāmi draviṇaṃ haviṣmate suprāvye yajamānāya sunvate | ahaṃ rāṣṭrīsaṃgamanīvasūnāmahaṃ suve pitaramasya mūrdhan mama yonirapsvantassamudre || ya evaṃ veda sa devīpadamāpnoti | te devā abruvan | namo devyai mahādevyai śivāyai satataṃ namaḥ | namaḥ prakṛtyai bhadrāyai niyatāḥ praṇatāḥ smatāṃ | tāmagnivarṇāṃ tapasā jvalantīṃ vairocanīṃ karmaphaleṣu juṣṭāṃ | durgāṃ devīṃ śaraṇamahaṃ prapedye sutarāṃ nāśayate tamaḥ | devīṃ vācamajanayanta devāstāṃ viśvarūpāḥ paśavo vadanti | sānomandreṣamūrjaṃ duhānā dhenurvāgasmānupasuṣṭunai tu | kālarātriṃ brahmastutāṃ vaiṣṇavīṃ skandamātaraṃ sarasvatīmaditiṃ dakṣaduhitaraṃ namāmaḥ pāvanāṃ śivāṃ | mahālakṣmīśca vidmahe sarvasiddhiśca dhīmahi | tanno devī pracodayāt | aditirhyajaniṣṭa dakṣa yā duhitā tava | tāṃ devā anvajāyanta bhadrā amṛtabandhavaḥ | kāmo yoniḥ kamalā vajrapāṇirguhāhasāmātariśvābhramindraḥ | punarguhā sakalā māyayā ca punaḥ kośā viśvamātā'dividyoṃ | eṣātmaśaktireṣā viśvamohinī pāśāṅkuśadhanurbāṇadharā eṣā śrīmahāvidyā ya evaṃ veda saśokaṃ tarati | namaste astu bhagavati bhavati mātarasmānpātu sarvataḥ | saiṣāṣṭau vasavaḥ saiṣekādaśarudrāḥ | saiṣā dvādaśādityāḥ | saiṣā viśvedevāssomapā asomapāśca || saiṣā yātudhānā asurā rakṣāṃsi piśācā yakṣāssiddhāḥ | saiṣā sattvarajastamāṃsi saiṣā prajāpatīndramanavaḥ | saiṣā grahanakṣatrajyotīṃṣikalākāṣṭhādikālarūpiṇī tāmahaṃ praṇaumi nityaṃ | tāpāpahāriṇīṃ devīṃ bhuktimuktipradāyinīṃ | anantāṃ vijayāṃ śuddhāṃ śaraṇyāṃ śivadāṃ śivāṃ | viyadīkārasaṃyuktaṃ vītihotrasamanvitaṃ | ardhendulasitaṃ devyābījaṃ sarvārthasādhakaṃ | evamekākṣaraṃ mantraṃ yatayaḥ śuddhacetasaḥ | dhyāyanti paramānandamayā jñānāṃburāśayaḥ | vāṅmāyā brahmabhūstasmātṣaṣṭhaṃvaktrasamanvitaṃ | sūryovāmaśrotrabindusaṃyuktaṣṭāttṛtīyakaḥ || nārāyaṇena saṃyukto vāyuścādharasaṃyutaḥ | viccenavārṇakoṇussyānmahadānandadāyakaḥ | hṛtpuṇḍarīkamadhyasthāṃ prātaḥ sūryasamaprabhāṃ | pāśāṃkuśadharāṃ sauyāṃ varadābhayahastakāṃ | trinetrāṃ raktavasanāṃ bhaktakāmadughāṃ bhaje || namāmi tvāmahaṃ devīṃ mahābhayavināśinīṃ || mahādurgapraśaminīṃ mahākāruṇyarūpiṇīṃ | yasyāḥ svarūpaṃ brahmādayo na jānanti tasmāducyate'jñeyā | yasyā anto na vidyate tasmāducyate'nantā | yasyā grahaṇaṃ nopalabhyate tasmāducyate'lakṣyā | yasyā jananaṃ lopalabhyate tasmāducyate'jā | ekaiva sarvatra vartate tasmāducyata ekā | ekaiva viśvarūpiṇī tasmāducyate naikā | ata evocyate'jñeyānantālakṣyā'jaikā naiketi || mantrāṇāṃ mātṛkādevī śabdānāṃ jñānarūpiṇī | jñānānāṃ cinmayātītā śūnyānāṃ śūnyasākṣiṇī | yasyāḥ parataraṃ nāsti saiṣā durgā prakīrtitā | durgātsaṃtrāyate yasmāddevī durgeti kathyate | prapadye śaraṇaṃ devīṃ dudurge duritaṃ hara | tāṃ durgāṃ durgamāṃ devīṃ durācāravighātinīṃ | namāmi bhavabhīto'haṃ saṃsārārṇavatāriṇīṃ || idamatharvaśīrṣaṃ yo'dhīte sapañcātharvaśīrṣajapaphalamavāpnoti | idamatharvaśiṛsa majñātvā yorcāṃ sthāpayati śatalakṣaṃ prajaptvāpi so'rcā siddhinna vindati || śatamaṣṭottaraṃ cāsyāḥ puraścaryāvidhiḥ smṛtaḥ | daśavāraṃ paṭhedyastu sadyaḥ pāpaiḥ pramucyate | mahādurgāṇi tarati mahādevyāḥ prasādataḥ | sāyamadhīyāno divasakṛtaṃ pāpaṃ nāśayati | prātaradhīyāno rātrikṛtaṃ pāpaṃ nāśayati | sāyaṃprātaḥprayuñcāno'pāpo bhavati niśīthe turīyasandhyāyāṃ japtvā vāksiddhirbhavati | nūtanapratimāyāṃ japtvā devatāsānnīdhyaṃ bhavati | prāṇapratiṣṭhāyāṃ japtvā prāṇānāṃ pratiṣṭhā bhavati | bhaumāśvinyāṃ mahādevīsannidhau japtvā mahāmṛtyuṃ tarati ya evaṃ vedetyupaniṣat || oṃ bhadrakarṇebhiriti śāntiḥ || oṃ tatsat || iti devyatharvaśīrṣopaniṣat samāptā || śrīkaulopaniṣat bhāṣyañca oṃ śannaḥ kaulikaḥ śanno vāruṇī śannaśśuddhiḥ śannogniśśannassarvaṃ samabhavat || śrīgurucaraṇābjakiraṇavisaraṇanirddhūtahṛdgatāvaraṇa. h | bhāskararāyaḥ kaulopaniṣadamātharvaṇiṃ vikāsayati || vakṣmamāṇātirahasyārthopadeśe avaśyabhāvivighnanirāsāya devatāḥ prārthayate śannaḥ kaulika ityādinā || kulamārgapravartakaḥ kaulikaḥ paraśivaḥ śaṃ- vighnanirākaraṇapūrvakaṃ svātmānandaprāpakaḥ, naḥ- asmākaṃ, samabhavat-bhūyāt, vāruṇī-prathamābhimāninī mahatī devatā ca, śanno-bhūyāt || śuddhi dvitīyābhimāninī devatāpi śanno-bhūyāt agnistejaḥ kiṃbahunā sarvamapi sukhakaraṃ bhavatu || namo brahmaṇe namaḥ pṛthivyai namodbhyo namognaye namo vāyave namo gurubhyaḥ tvameva pratyakṣaṃ saivāsi tvāmeva pratyakṣaṃ tāṃ vadiṣyāmi ṛtaṃ vadiṣyāmi satyaṃ vadiṣyāmi tanmāmavatu tadvaktāramavatu avatu māṃ avatu vaktāraṃ oṃ śāntiśśāntiśśāntiḥ || parabrahmaṇe pṛthivyādicatuṣṭayadevatābhyaḥ paramaśivādisvaguruparyantebhyaśca namaḥ || bhūtacatuṣṭayamākāśaśyāpyupalakṣaṇaṃ | pratyakṣaṃ ahaṃ pratyayavyājena sarvairanubhūyamānaṃ brahma saiva tvamevāsi | tripurasundarīrūpakaulopaniṣadati ata eva he kaulopaniṣat tvāmeva tadabhinnāmahaṃ vadiṣyāmi | ṛtaśabdo brahmaparaḥ | satyaśabdopi tathaiva | ādarevīpsā spaṣṭamanyat | śāntiśśāntiśśāntiriti vighnaśānti prārthaneyam || athātodharmajiñāsā | jñānaṃ buddhiśca jñānaṃ mokṣaikakāraṇam mokṣassarvātmatāsiddhiḥ | pañca viṣayāḥ prapañcaḥ | teṣāṃ jñānisvarūpāḥ | yogo mokṣaḥ || atha brahmajijñāsānantaraṃ dharmijñānasya jātatvāt dharmasya vimarśaśakteḥ jñānāya vicāraḥ kartavya (ityarthaḥ) || jñānaṃ buddhiśca, brahmāparokṣānubhavo jñānaṃ | tajjanakantu śābdaṃ, parokṣajñānaṃ buddhiḥ | yasyānubhavaparyantā buddhistattve pravartate || ityādau dvaividhyavyavahāradarśanāt tadubhayamapi dharmasvarūpamevetyarthaḥ || cakārādanuktānāṃ caitanyādidharmāṇāṃ nāgānandādibhirgaṇitānāṃ parigrahaḥ || jñānaṃ mokṣaikakāraṇaṃ spaṣṭorthaḥ || mokṣassarvātmatāsiddhiḥ | sarvasya svātmābhedassarvātmatā tasyāssiddhistadviṣayasavilāsājñānanivṛttiḥ | tena devībhāgavate kathitārdhaślokabhāgavatasya sarvaṃ khalvidamevāhaṃ nānyadasti sanātanaṃ ityasya samānārthakajñānaṃ mokṣajanakaṃ iti dhvanitaṃ | tādṛśajñānajanyamakhaṇḍaṃ vṛttyantaraṃ vā- pañcaviṣayāḥ prapañca iti sarvapadaṃ vivṛṇoti | śabdādiviṣayapañcakaṃ prapañcapadenocyate || teṣāṃ bhūtasūkṣmatvena sthūlabhūtānāṃ tadabhedāt ṣaṭtriṃśattattvānāmapi tatrāntarbhāvāt sarvatra pañcabhūtāni ṣaṣṭhaṃ kiṃcinnavidyate || iti vāsiṣṭāt || teṣāṃ jñānasvarūpā iti jaḍajātaṃ nirdiśya cetanaṃjātaṃ nirdiśati | jñaścāsāvanaścajñānaṃ viṣayān jānāti prāṇiti cetyarthaḥ || tādṛśasvarūpā jīvā iti yāvat || yogo mokṣa iti yogovṛttinirodhaḥ mokṣopi || adharmakāraṇājñānameva jñānaṃ || dharmarahitatvādadharmaḥ paraṃbrahma tasya yat kāraṇājñānaṃ tadviṣayakamūlājñānameva jñānaṃ evakārobhinnakramaḥ viṣayā jīvā yogo muktiravidyetyetatsarvaṃ jñānameva śakterbhīnnaṃ nāstyevetyarthaḥ | bhedasya mithyātvāditi bhāvaḥ | prapañca īśvaraḥ bhedavyāpyasya niyamyaniyantṛbhāvasyāpi vyāpakaviruddhopalabdhyāmithṣātvāt prapañca eveśvaraḥ || anityaṃ nityaṃ anityatvena bhāsamānaṃ ghaṭādikamapi nityaśaktirūpameva | ajñānaṃ jñānaṃ avasthārūpamajñānamapi jñānarūpameva śaktirevetyarthaḥ || adharma eva dharmaḥ || śaktirūpo dharmopi na padārthāntaraṃ kintu dharmādhāradharmirūpa brahmaiva | eṣa mokṣaḥ || eṣa eva panthā mokṣasya nānyaḥ || pañcabandhā jñānasvarūpāḥ || anātmani ātmabuddhiḥ ātmāni anātmatābudhiḥ ityādi jñānānyeva bandharūpaṇi | jñānaṃ bandhaḥ iti śivasūtrāt | jīvānāṃ parasparaṃ bhedaḥ īśvarāt bhedaḥ caitanyāt bhedaḥ iti jñānatrayeṇa saha pañca || piṇḍājjananaṃ || īdṛśabandhasadbhāvādeva piṇḍāṇḍasambandharūpaṃ jananaṃ bhavati || tatraiva mokṣaḥ || parantu kaulajñānamahimnā mokṣopi tatraiva piṇḍāṇḍa eva bhavati na punaśśatādhikanāḍyutkramaṇaṃ devayānagatiḥ brahmaṇā saha muktirityevaṃ rūpo vilambaḥ || tasya tāvadeva ciraṃ, na tasya prāṇā utkrāmanti ityādi śrutyantarāditi || etat jñānam || prathamaṃ śāstrasiddhāntamuktvā jñānaniṣkarṣamāha etat vakṣyamāṇaṃ jñānasarvastraṃ || sarvendriyāṇāṃ nayanaṃ pradhānaṃ || brahmapratinayet || ṣaḍbhirapīndgiyairjanyeṣu pratyātmakajñāneṣu ahamidaṃ jānāmityādiprakārakeṣu ahantayā bhāsamānaṃ brahmaiva pradhānaṃ | tameva bhāntamanubhāti sarvamiti śrutyā taditarasya sarvasyāpyanubhāsamānatokteḥ || īddaśavivecanaṃ sarvavṛttiṣu yathāsyāttathā yateta || ekendriyajanyamapi jñānaṃ vivecanamantreṇa pradhānaṃ nayet || grāhyagrāhakasaṃvittisāmanye sarvadehināṃ | viśeṣoyaṃ tu sambandhasāmānye sāvadhānatā || iti vacanāt avivecanābhāva eva jñānasarvasvamityarthaḥ || dharmaviruddhāḥ kāryāḥ || itaḥ prabhṛti upāsakakartavyaprakārananuśāsti | tādṛśavivecakajñānādhāraikarasikānāṃ cittasthairyādyarthaṃ karmakālepi saṃvidādisevanaṃ dharmaśāstraviruddhaṃ kartuṃ yuktaṃ || dharmavihitānakāryāḥ || dharmaśāstravihitā api jyotiṣṭomādayaḥ tādṛśadhārāvirodhasambhāvanāyāṃ pratikartuṃ yuktāḥ || karaṇākaraṇayorabhyanujñānamidaṃ natvātyantikavidhiniṣedharūpaṃ || gautamenāpi catvāriṃśatsaṃskārān bahiraṅgānaṣṭāvantaraṃgāṃścoktvā āntaraśuddhyuttaraṃ bahiraṅgānāmanāvaśyakatoktā || manunāpi sarvān dharmān vistareṇoktvā śāstrānte brahmābhyāsaṃ vidhāya tatparāṇāṃ svapūrvoktadharmānādara uktaḥ || tadṛśa smṛteriyameva śrutirmūlam || sarvaṃ śāmbavīrūpam || vihitācaraṇa iva niṣiddhācaraṇepi tripurasundaryā bhāvanasyāviśeṣāt || tatbhāvanavaiṣamyavatā bhraṣṭānāmeva vidhiniṣedhakṛtau bandhaḥ iti bhāvaḥ || ata eva bhagavadvākyam || matkarma kurvatāṃ puṃsāṃ karmalopo bhavedyadi | tatkarma te prakurvanti triṃśatkoṭyo maharṣayaḥ || iti || āmnāyā na vidyante || jñātatvāt taṃ prati vedā api na pravartante || ata-evoktaṃ bhagavatpādairadhyāsabhāṣye avidyāvadviṣayāṇi śāstrāṇīti || uktayorabhyanujñayorhetvarthavādarūpe sūtre || gururekaḥ | ekasya yathoktalakṣaṇalakṣitasya guropāstyā ayamartho labhyate | gurubāhulyenopadeśavaiṣamye saṃśayāvaśyambhāvāt | ata-eva paraśurāmakalpasūtre ekagurūpāstirasaṃśayaḥ || labdhā kulaguruṃ samyak na gurvantaramāśrayet || iti || kulārṇavoktaniṣedhasyeyaṃ śrutirmūlam || labdhvetyuktyaiva kaulike guravonantā iti śaktirahasyavacanaṃ tādṛśaguroralābhābhiprāyam || sarvaikyatābuddhimante || aikyamiti svārthe ṣyañ || evaṃ rītyā vartamānaḥ sādhakopyantakālepyadvaitabuddhimeva labhate || āmantrasiddheḥ || adhikāroyaṃ | ita ārabhya mantrasiddhipūrvakāle ye niyamā anuṣṭhe yāstedharmāḥ kathyante ityarthaḥ || tena vakṣyamāṇeṣvekasyāpyanādare siddhihānireveti bhāvaḥ || madādistyājyaḥ || modakadravyasevanajanyo vikāraviśeṣo madaḥ || vikārāntasaṇyādipadagrāhyāṇi ariṣaḍvargaśca santyājya eva || mantrasidhyuttarantu svata eva kāmakrodhādayo na prasaranti | vikāra viśeṣāstu pūrvamevābhyanujñātāḥ || tathā ca yāvanna calate dṛṣṭiḥ āgalāntaṃ pibet dravyaṃ || iti vacanayormantrasādhakasiddhamantraparatvena vyavasthāsiddheravirodhaḥ || prākaṭyaṃ na kuryāt || svakīyamantradīkṣopāstirahitādharmāntareṣvatyantā- daraśīlāḥ svīyamantropāsakābhāsāśca sarvepi bahirmukhāḥ tairyathā ayametadupāsaka iti na jñāyeta tathopāstiṃ gopayet || idañca dīkṣāntareṣvapi tulyaṃ || nainamadīkṣitāvratayantaṃ paśyanti | ityādi tattatprakaraṇagatavacanāt || yadyapyasyādīkṣāyā vedeṣvāraṇyakakāṇḍe vihitatvādeva rahasyatāsiddhā kratvaṃgapravargyādivat | tathāpi punaḥ kaṇṭharaveṇa tadvidhānaṃ rahasyāntarebhyo vailakṣaṇyārthaṃ || dharmāntareṣu rahasyabhaṅge kratuvaiguṇyamātramihatu tathātve naraka eveti || tathāca bhagavānparaśurāmaḥ prākaṭyānnirayaḥ || iti na kuryātpaśusambhāṣaṇaṃ || bahirmukhāssarvepi paśavaḥ vidyāhīnatvāt etaduṣāstevevavidyātvāt na śilpādijñānayukte vidvacchabdaḥ prayujyate || ityādi vacanāt || taissaha samyak svahṛdayajñāpanaparyantaṃ bhāṣaṇaṃ na kāryaṃ | tenāpātabhāṣaṇasya na niṣedhaḥ || anyāyo nyāyaḥ || yadi kaścidvāvadkaḥ pūrvottaramīmāṃsānyāyaiḥ kaulikācāraṃ dūṣayet tathāpi na manāgapi kopaḥ kāryaḥ ityāśayenāha anyāya iti alpārtho nañ alpabalo nyāyaḥ pūrvapakṣanyāya iti yāvat || sopi nyāya eva || na hi pūrvapakṣopi nyāyopanyāsamantareṇa pravartate atastādṛśanyāyasiddhopi nyāyya evāyaṃ panthāḥ | na caivaṃ sati sidhāntanyāyenāpavādātkathamāśvāsaḥ siddhāntānāmṛṣibhedena bahuvidhatvena tadabhimānibhistathā tathopapādanasya parasparaviruddhasya pūrvottaratantrastha devatādhikaraṇādiṣu bahuśo darśanāt || vādino daurbalyaṃ na nyāyasyeti bhāvaḥ || tarkāpratiṣṭhānāditi bhagavān vyāsaḥ || acintyāḥ khalu ye bhāvā na tāṃ starkeṇa yojayoditi ca || īdṛśanyāyānāṃ cittasamādhānaikaphalakānāṃ sampradāyāvirodhenaivopanyāsasyocitatvāt || yathā śrutismṛtisampradāyānāmuttarottarasya durbalatvepi prakṛtatantre vaiparītyamūhyam || na cāyaṃ sutarāmanyāyaḥ dharmaśāstravidbhirapi uttarottareṇa pūrvapūrvasaṃkocasya bahuśaḥ svīkārāt || na gaṇayetkamapi || brahmāṇamapi svasiddhāntavirodhavādinaṃ na gaṇayet | atīva dṛḍhaṃ viśvasedityarthaḥ | ata eva viśvāsabhūyiṣṭhaṃ prāmāṇyamiti kalpaḥ || ātmarahasyaṃ na vadet || prākaṭyāpattermitrāyāpi naiva vadedityarthaḥ || śiṣyāya vadet || ata eva karṇātkarṇopadeśena samprāptamavanītalaṃ | iti smṛtiḥ | īdṛsampradāyaikajñeyatvenaivedṛśārthaviṣaye śrutismṛtyapekṣayā sadācārasyaiva balavantvaṃ || vyākaraṇāpekṣayā satprayogarūpācārasyevetyādikamūhyaṃ || antaḥśāktaḥ bahiśśaivaḥ loke vaṣṇavaḥ || aprākaṭyepi kartavyatāmeva vivṛṇoti śakterupāstirantaḥ karaṇaikavedyā kāryā || kucandanena śāktānāṃ bhrūmadhye binduriṣyate || iti cihnāni viditānyapi vibhūtidhāraṇādiśaivacihnairācchāditāni eva kāryāṇi || śivasyāpi śaktyabhedāt || māmeva pauruṣaṃ rūpaṃ gopikānayanāmṛtaṃ ityādi vacanairviṣṇusvarūpasya paraśivāvarodhatripurasundarīprakaṭarūpāntarātmakatayā sabhāsu viṣṇunāmāmreḍanādinā viṣṇūpāstimeva prakaṭayet iti sūtratrayārthaḥ || ata eva vṣṇuśivaśaktīnāmuttarottaraphalādhikyaṃ uttarottararahasyābhiprāyeṇoktaṃ rahasyanāmasāhasre || ayamevācāraḥ || santyanyepi kaulikānāmācārāstantreṣu vihitāḥ teṣāṃ sarveṣā madhye prākaṭyābhāvarūpācāraḥ evātīvamukhya ityarthaḥ | ātmajñānānmokṣaḥ karmavadatīvācāra-evāsaktassanātmānusandhāne na pramādyeta apitūbhayamapi samyaganutiṣṭediti dyotanāyeha punaḥ smāraṇam || lokānnanindyāt pravāheṇānādirūṣāṇi nānāvidhāni darśanāni sarvāṇyeva tattadadhikāribhedena pramāṇānyeva tāni sarvathā na nindet | tannindanena tadadhikāriṇāṃ saṃśayotpattyā svāvalambitadarśanepyaviśvāsaḥ kaulikepyanadhikārādubhayabhraṣṭatāpattyācchinnābhravannā śāpatteḥ tenopāsakasya nindanīyatvāpattervaiguṇyaṃ | ata eva na buddhibhedaṃ janayedajñānāṃ karmasaṃginaṃ || iti bhagavān kṛṣṇaḥ | sarvadarśanānindanamiti bhāgarvarāmaśca | ityadhyātmaṃ || sarvadarśanānindanaṃ kvopayujyate ityāśaṅkāyāmāha pareṣāṃ chinnābhravannāśāpekṣayā svasya sarvātmabhāve nyūnatāpatterayamācāropyātmajñā na evopakuruta ityarthaḥ || vrataṃ na caret || puruṣārtharūpāṇi vratāni nācaret taiḥ prāpyasyārthasyetopyadhikasyābhāvāt || yāni varṇāśramadharmarūpāṇi puruṣārthasādhakatvena prāptāni | prāptānāṃ nityanaimittikānāmaṅgatvena prāptāni darśapūrṇamāsādyaṃgabhūtāni kratvarthavratāni tāni tu kāryāṇyeva || nityanaimittikānāṃ tyāgāvidhānāt na tiṣṭhenniyamena || tasyaivedaṃ vivaraṇaṃ | niyamanasya nirbandharūpatvenātmānusandhānavirodhitvāt || niyamānna mokṣaḥ || ātmānusandhānābhāvādeva mokṣe vilambitatvāpatterityarthaḥ || kaulapratiṣṭhāṃ na kuryāt || yadi kaścinnyāyopanyāsanipuṇaḥ kaulaṃ sannyāyairevasthāpayituṃ kṣamet | sopi nemaṃ mārgaṃ pratiṣṭhāpayet aprākaṭyabhaṃgāpatteḥ ata evaitacchāstraviṣaye granthakārasyāpi kaulapratiṣṭhārūpatvena tatrāpi niṣedhapravṛttyā sāmpradāyikānāṃ katipayāṃśānāṃ aprakaṭanāya gurumukhādeva jñeyamiti tatra tatra lekhaḥ saṃgacchate || sarvasamo bhavet || etacchāstreṣvevācārānniṣkṛṣya vidhatte prāṇimātre sthāvaramātre vā samo bhavet || ananyabhāvena varteta ata eva bhāgavate khaṃ vāyumagniṃ salilaṃ mahīñcetyādi samukto bhavati sa eva sadyo mucyate tādṛśapuruṣadhaureyāt īṣannayūnāstu śanaiśśanirmucyanta eveti bhāvaḥ || paṭhedetāni sūtrāṇi prātarutthāya deśikaḥ | ājñāsiddhirbhavettasya ityājñā pārameśvarī || athānusandhānapūrvakametāni sūtrāṇi yaḥ paṭhati sa eva deśikaḥ tasyaivājñāsiddhiḥ apratihatajñātā śivabhāva iti yāvat | evaṃ parameśvara syājñā ato'nāśvāso na kārya iti bhāvaḥ || yaścācāravihīnopi yovā pūjāṃ na kurvat | yadi jyeṣṭhaṃ na manyeta nandate nandane vane || yaḥ pūrvoktācārānnānutiṣṭhati saṃśayāpannamanāstu taduktavidhāṃ saparyāṃ na karoti vacanavyatyayaśchāndasaḥ || ayaṃ panthāssarvottama iti na manyate | etādṛśopyupāsakābhāsaḥ uktaphalālābhepi svargamātraṃ labhata eva | kimu yathāvattadupāsakasya yathoktaphalaprāptiriti bhāvaḥ || iti kaulamārgapārāvārapārīṇaśrīmadbhāskararāyaviracitaṃ kaulopaniṣadbhāṣyaṃ saṃpūrṇam || iti || śrīrastu || ########### END OF FILE #######