#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00118 Uniform title: kriyāsāra volume 1 Author : nīlakaṇṭha Alternate name : nilakaṇṭhaśivācārya v r Editor : venkathanāthācārya n s Description: Transcribed from Sanskrit Series volume 95 of Oriental Research Institute Publications. Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 16, 2008 Publisher : Oriental Research Institute Publication year : 1954 Publication city : Mysore Publication country : India #################################################### śrī gaṇeśāya namaḥ || kriyāsāraḥ || upodghātaḥ śrī gurubhyo namaḥ | śrī gaṇādhipataye namaḥ || ādyantamaṅgalamajāta samāna bhāvamādyanta viśvamajarāmayamātmavedam | pañcānanaṃ prabala pañca vinodaśīlaṃ saṃbhāvayemanasi śaṅkaramambikeśam || 1 || kailāse vasate kalā nidhikalāṃ sānandamuttaṃsate | savyonmīlita śailarājatanayāpuṃbhāva miśrāyate | kastūrī kalitārdha kalpita kanatkarpūra lepollasadde hāyāmita kiṃkarairvilasate tasmai namaḥ śambhave || 2 || rudrākṣastra galaṃ kṛtvā natitarāṃ śubhrairadabhraiḥ śubhairdivyāṅgān bhasitairamanda hasitairmānyān parānandataḥ | tānvande śivakiṅkarāñchiva kṛpālabdhāṇimādyaṣṭakān pratyūhādri vibhedane paṭutarān dambholi kalpānaham || 3 || vande mallaya devadeśikavaraṃ tātaṃ śivārādhanābaddhotsāhamanādi vīravila sacchaivāgamoktakramaiḥ | prātarmadhyadine'tha sāyamucitairnālaṃ divā śarvarī yatsvābhāvika bhaktiyogalaharī vistāraṇayākhilā || 4 || tāṃ vande cennamāmbāmaharaha ruditairbhaktibhāvairudāraiḥ pātivratyaṃ śivārcāparicaraṇavidhau sādhusaṃpādayantīm | maitrīmāsādayantīṃ paraśivapadayoḥ paśyatāṃ pāvayitriṃ dhātrī śīlānukartrīṃ parakṛta sahane sādaraṃ matsavitrīm || 5 || p. 3) devaḥ kailasanāthaḥ kalitaśārikalaḥ śarvarī paścimāṃśe kāruṇyāṃ bho nidhirmāmaśiśiva damalaiḥ sūktivṛndairamandaiḥ | sarveṣāmāgamānāṃ vacana samudayaiḥ saṃgṛhītaiḥ prabandhaṃ kuryāstvaṃ vatsabuddhiḥ prasarati vimalā te kriyāsāra nāmnā || 6 || ityājñaptastu tena svarasa vikasitāṃ buddhimāsādya sūkṣmāṃ bhūyasyai pritaye'haṃ jagatisumanasāṃ satkriyāsāramenam kurve sarvāgamānāṃ paraśiva vacasāṃ saṃgrahaṃ nīlakaṇṭhaḥ smāraṃ smāraṃ smārermanumanukalaya svapnalabdhopadeśam || 7 || liṅgāṅgī manujo bhavedyadi punaḥ yadaivāṅga bhāk sāraṅgī padasaṅgi pāṇikamalo'naṅgī kṛtānaṅgadṛk | aṅgasaṅgi bhujaṅga bhūṣaṇavaro gaṅgātaraṅgāvalī- rājadramya kuraṅga liṅga śakalottaṃ sottamāṅgo bhavet || 8 || nīlakaṇṭha mukhāṃbhodhernigamāgama vartmanā | nirgataṃ śaivarādghāntaṃ nīlakaṇṭhastanotyasau || 9 || pūrvācāryairakhila nigamairāgamai saktamārgāḥ kṣuṇṇāstīkṣṇaiḥ prabalamatibhirlabdha tatvāvabodhaiḥ | saṃkṣipyoktairakṛtakavacoguṃphanaijaṃgamānāṃ bhūyo bhūyādamala manasāṃ bhūyasī bhaktivṛddhiḥ || 10 || śaivānāgama coditān śrutivaco nindyān bahanto'vada nvyāsī yā khila sūtracoditamata pratyarthitā śakti darśinaḥ | p. 4) vedodīrita karma mārgacaratā meteṣu vai mukhyamapyanyeṣā- madhikāritāṃ chrutimatācāracyutā cāriṇām || 11 || śaiveṣmin śrutimūlatva vyāsasūtrānukūlatām | vaidikācāraṇīyatvaṃ tannirasya na pradarśaye || 12 || āgamānāmaśeṣāṇāmupadeṣṭā maheśvaraḥ | vedānāmapi naiteṣu yuktaḥ prāmāṇya saṃśayaḥ || 13 || prāmāṇyamaviśeṣeṇa nigamāgamavartmanā | āgamā vividhājñeyā vedānāmavirodhinaḥ || 14 || virodhinaśca tatraite śrutimārgānurodhinaḥ | karṣaṇādi pratiṣṭhāntā vaidikānuṣṭhitā yathā || 15 || tathaiva vīraśaivānāmāgamā vaidikā matāḥ | vedāviruddha rūpeṇa vaidikatvamudāhṛtam || 16 || yadivedokta mevasyādvaidikaṃ paramārthataḥ | ekādaśī vratādīnāṃ śrutyā coditakarmaṇām || 7 || avaidikatvātsarveṣāmananuṣṭheyatā bhavet | vedāviruddhānuṣṭhānātpātityaṃ cāpatettadā || 18 || yadyanuṣṭheyamevasyān dekādaśyādikaṃ budhaiḥ | śaivāgamāstadācārā vaidikānetikā pramā || 19 || smṛtibhiśca purāṇaiśca dīkṣitā eva vaidikāḥ | śaivāgameṣu vihitā naivasyurvaidikā yadi || 20 || p. 5) smṛtyuktā vaidikā neti kutastvaṃ naiva bāvase | vaidikāste bhaveyuścedāgamoktāśca vaidikāḥ || 21 || ata evā caraṃtyetānvaidikāḥ sakalā budhāḥ | ālayotsava karmādīn muktaye śāstra vittamāḥ || 22 || kāpālādi matānyāhuḥ śaivānyanyāni yāni ca | avaidikāni sarvāṇi nācarettāni vaidikaḥ || 23 || śaivān pāśupatāṃścaiva jaṭilān muṇḍinastathā | liṅgino vratinaścaiva pāṣaṇḍānparivarjayet || 24 || ityanena niṣiddhāni kāpālādīni vai punaḥ | vīraśaivakramagatā na nindyā iti tatkatham || 25 || na hiṃsyāditi vākyena hiṃsāmātre nivedhite | yāgīya paśubandhādau na nivedho bhavedyathā || 26 || sarvaśabdasya saṅkoco dharmato nyatra yuktimān | yajeteti vidhistatra niyāmaka udāhṛtaḥ || 27 || vīraśaivetare śaive śaivānityādi niṃditam | śaiva śabdasya saṅkocaḥ sarvaśabdādike yathā || 28 || niyāmikā śrutistatra śrūyate bahuśaḥ punaḥ | vedāntasāramukhyāsu cāmṛtasyādike tathā || 29 || athavā śiva niśvāsa śrutibhyaste śivāgamāḥ | adhikāḥ śivavaktreṇa sākṣādeva vinirgataḥ || 30 || p. 6) parasparā viruddhārthāḥ śivoktānigamāgamāḥ | alpabuddhibhiranyonya virodhaḥ parikalpyate || 31 || nigamānāmāgamānāṃ paramāptopadeśataḥ | prāmāṇyamaviśeṣeṇa jñātavyaṃ tatvadarśibhiḥ || 32 || bahubhiryuktibhiḥ spaṣṭaṃ virodhaḥ parihāryate | grantha vistarabhītyāhaṃ prakṛtārthamupakrame || 33 || || prabandha kramastvedamupodghātādanantaram || dvātriṃśadupadeśāstu bhavanti kathitā ime | upadeśe prāthamike vyāsasūtrānurodhataḥ || 34 || sarvajñe sarvaśāktau ca nimitte jagatastathā | upādāne ca vedānta vākyānāṃ samyaganvayaḥ || 35 || sarvavedāntavākyānāṃ upadeśe dvitīyake || 36 || smṛtyādi bādhe saṃprāpte parihāraḥ pradarśyate | parapakṣānapekṣatvaṃ prapañcenopapāditaḥ || 37 || śrutivākya niṣedhasya parihāraḥ prapañcitaḥ | jīvasyā janyatā tasya hetavaśya pradarśitāḥ || 38 || tṛtīye copadeśe tu jīve karaṇa bṛṃhite | upasaṃharaṇaṃ proktaṃ tadavasthāntarāṇi ca || 39 || brahmatvaṃ ca tathā bhedābhedāvitikramāt | guṇopasaṃhṛtiścāpi tadguṇānupasaṃhṛtiḥ || 40 || vidyātaḥ puruṣārthasya siddhistatropavarṇitā | p. 7) vidyā tadaṅgabhūtyādi dhāraṇāsahakāriṇaḥ || 41 || vidhi prabhedā mukteśca phalasya niyamaḥ kramāt | sādhanasya vicāraśca varṇitaḥ kramaśastathā || 42 || upadeśe caturthe tu kṛtaṃ phala vicāraṇam | danta dhāvana mukhyāni karmāṇi kathitāni hi || 43 || upadeśe pañcamake ṣaṣṭhe bhasma janistataḥ | dhāraṇaṃ saptame bhūteraṣṭame tatpradarśanam || 44 || rudrākṣotpattiruditā navame daśame punaḥ | dhāraṇaṃ tatpraśaṃsā tu kathitaikādaśe kramāt || 45 || upadeśe dvādaśe tu pañcākṣara japakramaḥ | trayodaśe tatpraśaṃsā śivapūjāvidhistataḥ || 46 || caturdaśopadeśesyāt puṣpapatrādi lakṣaṇam | upadeśe pañcadaśe ṣoḍaśe tūcyate kramāt || 47 || gurupūjā vidhistasya praśaṃsā bhaktipūrvakam | bhakta praśaṃsā kathitā tathā saptadaśe tataḥ || 48 || aṣṭādaśe teṣu dānamekone viṃśake punaḥ | liṅgaṅga sāmarasyañca liṅgadhāraṇameva ca || 49 || viṃśopadeśe kathitā tatpraśaṃsā samāsataḥ | ādya tatva mahāliṃga lakṣaṇaṃ tvekaviṃśatau || 50 || śakti vai śiṣṭyamuditaṃ dvāviṃśesapramāṇakam | p. 8) trayoviṃśe golakādiskhalanādi nirūpaṇam || 51 || caturviṃśe ṣaṭsthaloktirathadīkṣā viśeṣataḥ | pañcaviṃśe'tha ṣaḍviṃśe sakala dhyānamīritam || 52 || saptaviṃśeniṣkalasya dhyānarītirudāhṛtā | aṣṭāviṃśopadeśe tu prasāda grahaṇaṃ guroḥ || 53 || pādodakābhiṣekaścāpyekona triṃśake punaḥ | svataḥ prāmāṇyamuditaṃ āgamānāmanukramāt || 54 || śiva dharma prabhāvastu triṃśatīritamādarāt | ekatriṃśe samākhyātaṃ śivadrohe samāgate || 55 || niṣkṛtiḥ prāyaśastatra dvātriṃśa upadeśake | śivamāhātmya kathane savaṇe bhaktipūrvakam || 56 || śreyaḥ paramparā vāptiḥ kathito'ya manukramaḥ | dvātriṃśa upadeśāste saṅgṛhītāḥ śivāgamaiḥ || 57 || nirūpaṇīyamanyonyaṃ nigamāgama vartmanām | aikarūpyaṃ virodhasya parihāraḥ pramāṇataḥ || 58 || vīra śaivāgamānāṃ tu viśeṣeṇaikarūpatā | vidyāścaturdaśākhyātā vācyā tatsaṃmatiḥ purā || 59 || aṅgāni vedāścatvāro mīmāṃsānyāya vistaraḥ | purāṇaṃ dharmaśāstraṃ ca vidyāhyetāścaturdaśa || 60 || śikṣākalpo vyākaraṇaṃ niruktaṃ jyautiṣaṃ tathā | p. 9) chando vicitirityetaiṣṣaḍaṅgo veda ucyate || 61 || ādivaktā śivaḥ yākṣāt detāsāṃ parameśvaraḥ | ṛgvedo'tha yajurvedaḥ sāmavedo hyatharvaṇaḥ || 62 || ṛgeka viṃśabhedāḥ syādyajurekottaraṃ śatam | sahasradhā sāmavedo navadhātharvaṇaḥ smṛtaḥ || 63 || tatraite vedapuruṣa śirāṃsyupaniṣadgaṇāḥ | śrīrudra bṛhadāraṇya śvetāśvatara muṇḍakāḥ || 64 || kaivalya kālāgni rudrau kaṭhavallī ca bāṣkalaḥ | haṃsaḥ paramahaṃsaśca brahmanārāyaṇādapi || 65 || kātyāyanī brahma bindurāruṇyāmṛta bindukau | pañcabrahma ca jābālaḥ tejo binduśca maudgalaḥ || 66 || bodhāyanīya carce ca śravaṇaṃ ca parākramaḥ | prācyaśca śaunakīyaṃ ca śivasaṅkalpameva ca || 67 || āsurāyaṇa maitrāyaṇīya vājasaneyakam | vedāntasāra praṇava vajrasūcyaṃbakāstathā || 68 || sāṃkhyāyanīyamityādyāḥ sarvavidyottamottamāḥ | aṣṭādaśapurāṇāni parigītāni tāni tu || 69 || ādau brāhmaṃ tataḥ pādmaṃ tṛtīyaṃ vaiṣṇavaṃ viduḥ | śaivaṃ caturthamākhyātaṃ pañcamaṃ bhagavatparam || 70 || ṣaṣṭhaṃ tu nāradīyaṃ syāt mārkaṇḍeyaṃ tu saptamam | āgneyamaṣṭamaṃjñeyaṃ bhaviṣyanna vamaṃ viduḥ || 71 || p. 10) daśamaṃ brahma kaivartaṃ laiṅgamekā daśaṃ matam | vārāhaṃ dvādaśaṃ vidyātskāndaṃ caiva trayodaśam || 72 || caturdaśaṃ vāmanantu kaurmaṃ pañcadaśaṃ matam | mātsyaṃ ṣoḍaśamākhyātaṃ gāruḍaṃ tu tataḥ param || 73 || aṣṭādaśaṃsyādbrahmāṇḍaṃ upapūrvāṇyataḥ param | sanatkumāra kathitaṃ nārasiṃhamataḥ param || 74 || skāndaṃ sanatkumāreṇa kathitaṃ tu tataḥ param || 75 || caturthaṃ śivadharmākhyaṃ purāṇaṃ nandinirmitam | tathā dūrvāsasā proktaṃ nāradīyaṃ tataḥ param || 76 || kāpilaṃ mānavaṃ caiva tathaivośanasā kṛtam || 77 || brahmāṇḍaṃ tu tataḥ puṇyaṃ vāruṇaṃ tu tataḥ param | purāṇaṃ kālikākhyaṃ syātkāla kaṇṭhābhidhāyakam || 78 || tato vāsiṣṭha laiṅgākhyaṃ nāmnā māheśvaraṃ ca tat | tataḥ sāmbapurāṇākhyaṃ susūkṣmamiti ceritam || 79 || parāśaraṃ ca mārīcaṃ bhārgavākhyaṃ tataḥ param | etānyupapurāṇāni brahmajñāna pradāni hi || 80 || mīmāṃsā nyāya śāstraṃ ca purāṇaṃ smṛtayastathā | vedopāṅgāni munibhiḥ parigītāni tatra tu || 81 || pūrvottara vibhedena mīmāṃsā dvividhā smṛtā | nyāya kāṇādabhedena tarkopi dvividhaḥ smṛtaḥ || 82 || p. 11) smṛtayoṣṭādaśa proktāḥ munibhirnirmitāḥ pṛthak | teṣu pūrvo manuḥ prokto bṛhaspatiranantaraḥ || 83 || dakṣa nāmā tṛtīyaḥ syādgautamotha yamoṅgirāḥ | yogīśvaraḥ pracetāśca śātātapa parāśarau || 84 || saṃvartośatasau śaṃkhalikhitāvatrireva ca | viṣṇvāpastamba hārītā dharmaśāstra pravartakāḥ || 85 || aṣṭādaśāpi smṛtaya stannāma paricihnitāḥ | jābālirnāciketaśca skando laugākṣikāśyapau || 86 || vyāsaḥ sanatkumāraśca śantanurjanakastathā | kratuḥ kātyāyanaścaiva jātukarṇiḥ kapiñjalaḥ || 87 || bodhāyanaśca kāṇādo viśvāmitrastathaiva ca | paiṭhīnasirgobhilaścetyupa smṛti vidhāyakāḥ || 88 || aṣṭādaśopasmṛtayaḥ tattannāmabhiraṅkitāḥ | evaṃ caturdaśākhyātā vedamārgānurodhataḥ || 89 || tālvoṣṭapuṭa niṣpanda pūrvakaṃ śivabhāṣitāḥ | aṣṭāviṃśati saṃkhyākāśśivoktāste śivāgamāḥ || 90 || tripadārthaṃ catuṣpādaṃ prāhatantraṃ jagatpatiḥ | sūtreṇaikena saṃgṛhya prāhavistarataḥ prabhuḥ || 91 || kāmikādi prabhedena tadbhinnaṃ bahudhaiva hi | kāmikādyāvātu lāntāḥ śivenoktāḥ śivāgamāḥ || 92 || p. 12) siddhāṃtā iti vijñeyā upadeśa samanvitāḥ | kāmikaṃ yogajaṃ cintyaṃ kāraṇaṃ tvajitaṃ tathā || 93 || dīptaṃ sūkṣmaṃ sahasraṃ cāpyaṃ śumān suprabhedakaḥ | vijayaṃ caiva niśvāsaḥ svāyambhuvamathānalam || 94 || vīraṃ ca rauravaṃ ceti makuṭaṃ vimalaṃ tathā | candrajñānañca bimbañca prodgītaṃ lalitaṃ tathā || 95 || siddhasantāna śarvoktaṃ pārameśvarameva ca | kiraṇaṃ vātulaṃ caitā aṣṭāviṃśati saṃjñitāḥ || 96 || evamanyāni tantrāṇi śivenoktānyanekaśaḥ | mahāmāyā śambaraṃ ca yoginī jāla śambaram || 97 || tatva śambarakaṃ caiva bhairavāṣṭakameva ca | bahurūpāṣṭakaṃ caiva yāmalāṣṭakameva ca || 98 || candrajñānaṃ vāsukaṃ ca mahāsaṃmohanaṃ tathā | mahochuṣmaṃ mahādeva vātulaṃ vātulottaram || 99 || hṛdbhedaṃ mātṛbhedaṃ ca guhyatantraṃ ca kāmikam | kalāpādaṃ kalāsāraṃ tathānyatkubjikāmatam || 100 || māyottaraṃ ca vīṇākhyaṃtrotalaṃ trotalottaram | pañcāmṛtaṃ rūpabhedaṃ bhūtoḍḍāmarameva ca || 101 || kulāsāraṃ kuloḍḍīśaṃ kulacūḍāmaṇistathā | sarvajñānottamaṃ caiva mahāśivamataṃ tathā || 102 || p. 13) mahālakṣmī mataṃ caiva siddhayogīśvarīmatam | kurūpikāmataṃ caiva rūpikāmatameva ca || 103 || sarvavīramataṃ caiva vimalāmatamuttamam | pūrva paścima dākṣiṇya muttaraṃ ca niruttaram || 104 || tantra vaiśeṣikaṃ jñānaṃ vīrayogaṃ tathā param | aruṇeśaṃ mohaneśaṃ viśuddheśvarameva ca || 105 || evametāni tantrāṇi tathānyānyapi koṭiśaḥ | sarvāsāmapi vidyānāṃ vīraśaivaṃ viśiṣyate || 106 || || iti śrīmadviśiṣṭādvaita siddhānta rahasyaikottara śatasthalābhijñanīlakaṇṭha kṛte nigamāgamasarabhūte kriyāsāre upodghātaprakaraṇam || prathamopadeśaḥ athābhidhāsye vīrāṇāṃ śaivānāṃ vedamūlatām | vyāsanirmita sūtrārtha tattātparyānusārataḥ || 1 || viśabdenocyate vidyā śivajīvaikya bodhinī | tasyāṃ ramante ye śaivā vīra śaivāḥ prakīrtitāḥ || 2 || vi śabdo vā vikalpārtheraśabdo rahitārthakaḥ | vikalpa rahitaṃ śaivaṃ vīra śaivaṃ pracakṣate || 3 || virodhārthe viśabdassyādraśabdo rahitārthakaḥ | virodharahitaṃ śaivaṃ vīra śaivaṃ vidurbudhāḥ || 4 || tatrāmṛtasya vākyokta liṃgadhāraṇa vaibhave | p. 14) liṅgāṅga sāmarasye ca phalaṃ mokṣaṃ pracakṣate || 5 || piṇḍādi jñāna śūnyāntamekottara śatasthalam | ṣaṭsthalaṃ liṅgabhedañca jijñāsuḥ bhakti pūrvakam || 6 || adhikārī sa vijñeyaḥ tyakta sarveṣaṇaḥ svayam | aṣṭāṅga yogavān jñānī pañcācāraparāyaṇaḥ || 7 || bhakta māhātmya śuśrūṣuścikīrṣu mokṣasādhanam | guruśuśrūṣaṇarataḥ śrutavān vītakalmaṣaḥ || 8 || na guroḥ sadṛśīmātā na guroḥ sadṛśaḥ pitā | sāṃsārāduddharedyo hi paramārthopadeśataḥ || 9 || gurūpasadanādeva brahmaviṣṇvādayaḥ surāḥ | liṅgāṅga sāmarasyaṃ ca prāpnuyurvigata jvarāḥ || 10 || sanatkumāra pramukha jñānaniṣṭhā yaśasvinaḥ | dhṛtaliṃgāṅga bhāvāśca virājante'niśaṃ mudā || 11 || ḍuṃḍinandi mahākāla pramukhā gaṇanāyakāḥ | caturdaśa sahasraṃ hi kailāsāvaraṇādhipāḥ || 12 || mata pravartakāḥ sarve gurupīṭhādhirohiṇaḥ | maheśvara samīpete vartante śūlapāṇayaḥ || 13 || agastyo jaiminiścaiva viśvāmitrotha kāśyapaḥ | bharadvājoṃṅgirāhyatrirvasiṣṭho romaharṣaṇaḥ || 14 || ete sarve mahābhāgā ativarṇāśrame ratāḥ | p. 15) vīraśaivāḥ samākhyātāḥ jīvanmuktā na saṃśayaḥ || 15 || eṣāṃ tu janma caramaṃ teṣāmatramatirbhavet | te dhanyāste kulīnāśca śivajñānapravartakāḥ || 16 || etaiḥ sarveṣu lokeṣu sarve dharmāḥ pravartitāḥ | śiva eva hi sarveṣāṃ gururādyaḥ parātparaḥ || 17 || kālena cānavacchedātsa pūrveṣāṃ guruḥ śivaḥ | tanmukhāṅgalitā vedāḥ kāmikādyāśca saṃjñitāḥ || 18 || anyāśca vividhā vidyāstattatkarma pradarśakāḥ | tatra dīkṣāṃgato vyāsastatva jñānaika tatparaḥ || 19 || paśu pāśapatijñānaṃ labdhavāñchivabhaktitaḥ | śivajñānāni vidyāni mokṣaikaphaladānyapi || 20 || śivenaivopadiṣṭāni tena tāni dhṛtāni ca | tataḥ kṛtāni sūtrāṇi tena tatvaparāṇi hi || 21 || teṣāmarthāścanaspaṣṭāḥ sadgurorapyadarśanāt | bahudhollekhitā arthāstarkaiḥ karkaśa bhāṣaṇaiḥ || 22 || yadaikyaṃ jñānaśabdārtho jīvātma paramātmanoḥ | mithyātvaṃ jagato rajju sarpabhrānti vadiṣyate || 23 || avidyāvadviṣayatā śāstrāṇāmiti kecana | brahma jñānaika nāśyaṃ hi prārabdhaṃ karmajaṃ phalam || 24 || iti kecidvarṇayanti kecidanyatpracakṣate | p. 16) jīvātmā paramātmā ca dvau padārthau vyavasthitau || 25 || satyatvaṃ brahmaṇaḥ sākṣādanityatvaṃ vikārajam | prapañcasya tathā sarva sākṣitvaṃ parameśituḥ || 26 || pradhānato pāsanasya muktiḥ sālokya nāmikā | vidyāmaṅgalarūpañca parasya brahmaṇo'sti hi || 27 || evaṃ matāni bahuśo bhuvivistāritānyapi | samupetya tadā vyāsaḥ prārthayāmāsa śaṅkaram || 28 || matāni vividhānyeva samutpannāni śaṅkara | matkṛtānāṃ ca sūtrāṇāmayathā nayanaṃ kṛtam || 29 || evameveti niścitya kurvanti kalahaṃ mithaḥ | tvatprasādaika labdhasya sūtra jālasya śaṅkara || 30 || yathā pūrvaṃ tvayā kāryaṃ matsūtrārtha vivecanam | iti tena prārthitaḥ san dayāluḥ pārvatīpatiḥ || 31 || nīlakaṇṭha śivācārya nāmnā bhāṣyamacīkarat | viśiṣṭā dvaita siddhānta pratipādanamuttamam || 32 || mayāpi tasya tātparyaṃ śrotṝṇāṃ sukha buddhaye | kārikārūpataḥ sarvaṃ krameṇaiva nibadhyate || 33 || liṃgoṃga sāmarasyaika labhyaṃ pāśavimocanam | śiva eva paraṃ tatvaṃ śiva eva paraṃ mahaḥ || 34 || śiva eva paraṃ jyotiḥ śiva eva parātparaḥ | p. 17) vyāsoktaṃ yatparaṃ brahma svasūtreṣu śivaḥ svayam || 35 || śiva eva hi liṅgaṃ ca liṅga rūpī śivaḥ svayam | sarva vedānta vākyānāṃ pratipādyaḥ śivaḥ svayam || 36 || sarva tatvāvalambaśca jagatkāraṇamavyayaḥ | tattvamasyādi vākyārtha svarūpī niṣkalaḥ svayam || 37 || ekaṃ brahmā dvitīyañca satyaṃ jñānaṃ sukhātmakam | nirguṇaṃ nirmalaṃ śuddhaṃ janimākhyaṃ nirañjanam || 38 || vedānāmādi bhūtaśca rudro viśvādhikaḥ prabhuḥ | sarvajñaḥ sarvakartā ca sarvakāraṇamīśvaraḥ || 39 || anādi nidhanaṃ vastu parāpara vihīnakam | paramātmasvarūpaṃ ca paraṃ brahma svarūpakam || 40 || niṣṭhāprāpyam paraṃ tatvaṃ aprameyamanūpamam | kathayantīti vedāntāḥ śivaṃ paramakāraṇam || 41 || mahāliṅga svarūpo'yaṃ śaṅkaraḥ sa sadāśivaḥ | iti jānanti ye bhaktāḥ guroḥ kāruṇyataḥ śivam || 42 || śokaṃ taranti te sarve mahādeva prasādataḥ | sarvavedāntasāraḥ hi cidambara samanvitam || 43 || pūjayeddhṛdayākāśe svātmano hi tamā caran | prakārā bahavaḥ santi daharopāsanādayaḥ || 44 || sā tu kāryā vīra śaivaiḥ garbhadīkṣādi saṃskṛtaiḥ | liṅgāṅga sāmarasyena śivabhāva samanvitaiḥ || 45 || p. 18) kālayo rāgamārthānusāreṇāti samāhitaiḥ | sphuṭī bhaviṣyati sthūla sūkṣma madhyama bhedataḥ || trividhā śivapūjāpi copadeśe caturdaśa || 46 || sāpi pūjā hasta pīṭhe mukhyānyatrāpi kecana | tanmātreṇaiva santuṣṭaḥ śambhurniḥ śreyasa pradaḥ || 47 || tasyāpi mūrtayaḥ santi paṃcaviṃśati saṃkhyayā | tāśca kurvanti liṅgasya pūjanaṃbhakti pūrvakam || 48 || viṣṇvādayaḥ suragaṇāḥ yakṣarakṣogaṇāstathā | janma karma nivṛttyarthaṃ munayo dhṛtaniścayāḥ || 49 || upāsate mahāliṅgaṃ bahavo mokṣaṇārthinaḥ | nityā parokṣavijñānaṃ cidghanānandarūpiṇam || 50 || liṅgaṃ ca kāṭaṃ janima ṛtaṃ brahmeḍitaṃ param | satyaṃ jñānaṃ sukhaṃ nīpyaṃ vārdhakaṃ śaraṇaṃ śrutam || 51 || evamādīni nāmāni santi liṅgasya bhūriśaḥ | talliṅgameva sūtreṣu vyāsenāpi vicāritam || 52 || nīlakaṇṭha śivācāryaistattātparyaṃ prakāśitam | kālikalmaṣa nirdhūta tatva buddhibhiranyathā || 53 || nītaṃ yathā yathaṃ śāstraṃ sadgurorapyadarśanāt | amātsaryapariprāpta matikauśala śālibhiḥ || 54 || vibhāvanīya evārthaḥ kathyate'tha yathā tatham | p. 19) athā'to brahma jijñāse tyasmin sūtre yadīritam || 55 || tadbrahma kevalaṃ liṅgaṃ jñātavyaṃ ca mumukṣubhiḥ | samanantare sūtreṣu tadguṇā eva varṇitāḥ || 56 || ānantarye'tha śabdaḥ syātpūrvakāṇḍānurodhataḥ | kimanantaramityukte vācyaṃ dharmavicarataḥ || 57 || ānantaryaṃ vicārasya brahmaṇo liṅga rūpiṇaḥ | oṃkāraścātha śabdaśca dvāvetau brahmaṇaḥ purā || 58 || kaṇṭhaṃ bhittvā viniryātau tasmānmāṅgalikāvubhau | iti pramāṇatastvatra maṅgalārtho na yujyate || 59 || pūrvakāṇḍa virodhenāpyaṅgāṅgitva nirūpaṇāt | brahmaṇo liṅgarūpitvaṃ na yuktamiti yecchruṇu || 60 || ātmāya namañjārabhya liṅgaśabdaparamparā | prasiddhataittiriyopa niṣadyeva pradṛśyate || 61 || liṅgaśabdasya nānyorthaḥ kalpyaḥ svarasataḥ śruteḥ | ātmatvena namaskāraḥ stadutkṛṣṭanamaskṛtiḥ || 62 || tata ityarthasāṃgatyaṃ brahmaṇo liṅgarūpataḥ | anantara namaskāraḥ kathaṃ saṅgacchate'nyathā || 63 || tasmālliṅga padasyārtho brahma nityaṃ nirañjanam | pūrvakāṇḍa prasiddhastu dharmogniṣṭoma pūrvakaḥ || 64 || vīra śaivādi naiveti cānantaryaṃ kathaṃ bhavet | p. 20) vedokta bhūtirudrākṣa liṅga dhāraṇa karmaṭhaiḥ || 67 || vicāryaṃ brahma liṅgākhyaṃ nānantaryaṃ virudhyate | pūrvakāṇḍa viruddhorthaḥ pūrvakāṇḍokta ucyate || 68 || pūrva kāṇḍīya dharmaśca yāvadyatkiṃcideva vā | kṛtopanayanasyāśu vedānteṣu praveśanāt || 69 || yāvatāṃ karmaṇāṃ kenāpyanuṣṭhātuṃ na śakyate | ato yatkiñcidevātra vivakṣitamudīryate || 70 || caturṇāṃ sādhanānāṃ tu sampatteḥ samanantaram | iti kecidvarṇayanti tannātīvopayujyate || 71 || ihāmutraphale bhoga virāgaḥ śamaśālitā | vedāntārtha vicāraika labhyatvādadhikāritām || 72 || na sampādayatītyatra dharmānantaryamucyate | catuḥ sādhanasampattisamanantarameva cet || 73 || vṛttatvācchāstra labhyasya jijñāsā na bhavet kvacit | dharmānantaryamevāto vācyaṃ dharmo dvidhāmataḥ || 74 || paśudharmaḥ prāthamikaḥ pati dharmo dvitīyakaḥ | anutiṣṭhan paśoḥ dharmānpati dharmān sa cārhati || 75 || yathā pipīlikā vṛkṣamūlamāghrāya tatphalam | āruhya labhate tadvatpati dharmaika tatparaḥ || 76 || yathā vihaṃgaḥ pakṣābhyāṃ phalitaṃ vṛkṣamāgataḥ | p. 21) paśyan phalamavāpnoti tadvacchīghraṃ tadarhati || 77 || yannityamaparokṣaṃ ca jñānaṃ mokṣaika sādhanam | paśudharma iti prāhu kāmya phalapradaḥ || 78 || niṣkāmena svapāśasya vichityai samatuṣṭitaḥ | yo dharmastaṃ tu śāstreṣu pati dharmaṃ pracakṣate || 79 || dadhneṃdriya * * * * * * * * * * * * | * * * * * nuṣṭhānātpatidharmatvamāpyate || 80 || atrāpi sarvakarmādau adhikāra pradāyakam | bhasmadhāraṇa mukhyaṃ hi kālāgnyupa niṣanmukhaiḥ | bṛhajjā bālamukhyaiśca vihitaṃ tatpade pade || 81 || rudrā * * * * * * * * * * * * * * | pūjā ca tris.u kāleṣu vā sadā * * * * * || vidyāsu śruti rutkṛṣṭā rudraikādaśinī śrutau | tatra pañcākṣaromantraḥ śiva ityakṣaradvayam || iti śruti śiroratna śiroratna manorjapaḥ | * * * * * * * * * * * * * * * | * * * * * ṇāṃ tasyetyādyāḥ pāśavimocakāḥ || pati dharmā ime jñeyāstadānantaryamatra ca | ataḥ śabdo'tra hetvarthaḥ sarveṣāṃ na viśiṣyate || viṣayastu dvayoraikyaṃ jīvasya brahma * * * | yuṣmadasmadgocarayoḥ kathamanyonyathā bhavet | kiñcijjñatvaṃ ca jīvatvaṃ sarvajñatvaṃ tadanyatā || p. 22) anityatvaṃ ca nityatvaṃ kathamekatra yujyate | iti ceddīyatāṃ dṛṣṭistatve'rthe * * * * * || idaṃ tvāṃśe na śuktitvaṃ rajatatvamanantaram | ubhayaṃ ca yathātrāste viruddhaṃ ca parasparam || śuktitve ca prakāre tu rajatatvaṃ nivartate | tadvadevātra sarvajñe kiñcijjñatvaṃ viśe * * || * * * * hmaṇoraikyaṃ śāstrasya viṣayaṃ viduḥ | muktiḥ sādhāraṇatvena prayojanamudīryate || na jīva brahmaṇoraikyaṃ sūtra svarasataḥ sphuret | iti vyācakṣate śaktiviśiṣṭaṃ viṣayastviti || yathā * * * * * * * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * * || * * * * * * ṣṭayaṃ śakterityavadhāryatām | agnisphuliṅgayornāsti yathābheda svarūpataḥ || agnitvena karaṇatvena bhedopi sphurati kvacit | yathā hi kuṇḍalamiti bhedābhedau tathātra ca || tasmāccha * * * * * * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * * || * * * * * * pyatra mokṣasādhanamucyate | liṅgameva yataḥ śāstre brahmeti su*cāryate || sarvatra liṅgasambandhaṃ kurvanti pratipattaye | p. 23) sarvaṃ brahmeti vedārthamanusandhāya śāmbhavāḥ | brahmaliṃgaṃ jānima ca * * * * * * * * || || * * * * * * * * * * * * nyatāmayan | gaṇācāra viruddhaḥsyānnāsmārvamiti tanmatam || nīlakaṇṭha śivācārya bhāṣyārthamanu saṃdadhan | vīraśaivairabhimatamabhidhāsye śrutermatam || tasmāddharma vicāra * * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * * || * * * * * * * * * * * * * naiḥ sadā | aneka janmasiddhānāṃ śrautasmārtānuvartinām || narāṇāṃ kṣīṇa pāpānāṃ śivebhaktiḥ prajāyate | agniṣṭomādayo yajñāḥ aśvamedhāvasāna || kṛtapuṇyā janāḥ sarve bhaktiṃ prāpya maheśvare | prāpnuvanti paraṃ dhāma jīvanmuktāśca te budhāḥ || yathā carma vadākāśaṃ veṣṭayiṣyanti mānavāḥ | tadā śiva bhavi * * * * * * * * * * || * * * * * * * * saccidānanda lakṣaṇam | tadanyaṃ na paraṃ kiñcittadato dhyeyamāstikaiḥ || sarvamanyatparityajya śivādanyattu daivatam | śiva eva sadā pūjyo mumukṣubhiraharniśam || * * lliṅgaṃ brahma śaivamupāsyaṃ ca mumukṣubhiḥ | liṃgāṃgā sāmarasyena jīvabrahmaikya lakṣaṇam || p. 24) kaivalyameva sarveṣāṃ jāyate na punarbhavaḥ | tato hyupaniva * * * * * * * * * * || * * * * * rityetaiḥ sukhaṃ liṅgavatāṃ param | ālasyādi tathānyatra pratipāditamityatha || namo brahmaṇa ityādyaistadeva hi dṛḍhī kṛtam | liṅgasthāpanamityādau śataśaḥ prati * * * || * * * * * * * * * * * * * * * * | * * * mānavā mūrkhāstatyajurliṅgadhāraṇam || ācāro viparīto hi yuga dharmānusārataḥ | dhanī hyudara rogastho na bhuṅkte hyannamuttamam || tadvattātvika śāstrārthe matirno * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * * || * * * * * * * * * * * * * * narāḥ | dhṛtaliṃḍāṅga bhāvāśca bhaviṣyanti gatajvarāḥ || athā'to brahma jijñāsetyārabhya vyāsasūtrake | anāvṛttiriti hyetadantaṃ brahma vicāritam || dhāryaṃ niścitya vidvadbhirguru viśvāsa tatparaiḥ | rahasyopaniṣadvākyairvarṇitaṃ brahma kevalam || aparichinnavibhava mavāṅmamasa gocaram | niṣkalaṃ nirmalaṃ śuddhaṃ nirvikalpaṃ nirañjanam || jñātvā kathamupāsyaṃ hi nirasta dvaitalakṣaṇam | lakṣaṇena pramāṇena vastu siddhisadāhṛtā || p. 25) janmādi kāraṇatvaṃ hi jagatāṃ brahmalakṣaṇam | sarvavedānta vākyāni pramāṇāni na saṃśayaḥ || etairāpātato brahma niścitya śravaṇādibhiḥ | brahmaivasan brahmāpyeti ya evaṃ veda mānavaḥ || dvitīyasūtraṃ vyāsena hyasminnarthe samarthitam | janmādyasya yataḥ sūtra viṣṇorādyasya janmayat || tacchaṃbhorbrahmaṇaḥ sākṣājjagatkartṛtvamiṣyate | athavākāra vācyasya viṣṇorjanmādi yacchivāt || sarva prapañca hetutvaṃ lakṣaṇaṃ brahmaṇoditaḥ || yato vetyādi vākyānāṃ viṣayatvamudāhṛtam | vākyasvārasya yogena niścitaṃ brahma dhāraṇam || yasmātsarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendra pūrvakam | saha bhūtendriyaiḥ sarvaiḥ prathamaṃ saṃprasūyate || eṣa devo mahādevo vijñeyaḥ sa maheśvaraḥ | nā tasya paramaṃ kiñcitpadaṃ samadhigamyate || anena citrakṛtyena prathamaṃ sṛjyate jagat | antakāle punaścedamasmin pralayameṣyati || kāraṇānāṃ ca yo dhātā dhyātā paramakāraṇam || na saṃprasūyate nyasmātkutaśca na kadācana | sa sarvaiśvaryaṃ saṃpūrṇo nāmnā sarveśvaraḥ svayam || p. 26) sarvairmumukṣubhirdhyeyaḥ śambhurākāśa madhyagaḥ | ayameva śivaḥ kartā puruṣaḥ kāraṇaṃ param || viṣṇurbrahmāśaśīsūryaḥ śakrodevāśca sānvayāḥ | sṛjyate grasate caiva tamobhūtamidaṃ jagat || aprajñātaṃ jagatsarvaṃ tadāhyeko maheśvaraḥ | brahma viṣṇvādikān sarvān sṛṣṭvādau candraśekharaḥ || cakāradīkṣāṃ teṣāṃ ca vīra śaiva kramācchivaḥ | liṅgāṅga sāmarasyena kṛtakṛtyāścate babhuḥ || tadā prabhṛti viṣṇvādyāḥ śivasya paramātmanaḥ | ājñayā śaktimantaśca lokeṣu khyātimāpnuyuḥ || yasyājñayā jagatsraṣṭā viriñcaḥ pālako hariḥ | saṃhartākāla rudrākhyaḥ śivaḥ sāmbaḥ sanātanaḥ || ghṛtarīti ghanībhūta saccidānanda lakṣaṇaḥ | aṇoraṇīyān sarvātmā mahīyān mahataḥ prabhuḥ || kartā pātā ca saṃhartā brahmaviṣṇu hara prabhuḥ | avinābhūta cicchaktirviṣphuliṅgāgnivat smṛtaḥ || nātyantaṃ bheda bhāvo hi na cābhedo na cobhayam | bhedā bhedau kintu jīva brahmaṇormiśritau purā || śrutismṛti purāṇāni kāmikādyāstathā gamāḥ | upāsanābhigamyaṃ hi bhedā bhedasvarūpakam || p. 27) śivameva sadāsāmbaṃ hṛdi kṛtvā bruvanti hi | etajjagatkāraṇatve hetuḥ śāstraṃ pradhānataḥ || śāstraṃ yoniryasya tasya śāstra yonitvamiṣyate | śāstrāṇāmathavā yoniriti tatvavidāṃ sthitiḥ || brahmaṇaḥ śāstrayonitvāttatropaniṣadāṃ gaṇyaḥ | viṣayatvena nirṇīto viṣayo brahmadhāraṇam || eteṣāṃ brahmavākyānāmanvayo brahmaṇi smṛtaḥ | samanvayāttadbrahmaiva dhāryaṃ pūjyaṃ mumukṣubhiḥ || vaiṣamya dyotanārthāya tu śabdo'yaṃ prakāśitaḥ | tasmādviṣaya vākyāni bahvarthāni na saṃśayaḥ || tatraikārthamudāhṛtya svasvabuddhyanusārataḥ | lokāmuhyanti satataṃ vivadantaḥ parasparam || punaḥ saṃsāra cakre'smin bhramanti parimohitāḥ | kaṇvādi kṛta śāpāśca paratantrājanābhuvi || sādhumārgaṃ parityajya mārgāntaramupāsate | te sarve taptanarake patanti satataṃ dhruvam || kimasti bahunoktena mānuṣyaṃ janmadurlabham | tatrāpi durlabhaṃ janma kule śaivasya kasyacit || vīraśaivānvaye janma paramaṃ durlabhaṃ smṛtam | tatra jātā narāḥ sarve vīraśaivānarottamāḥ || p. 28) viṣṇvādi devasaṃdhānāṃ rakṣakatvātsadā śivaḥ | vīra śaṃbhuḥ samākhyātastalliṃgaṃ śiva ucyate || vīraliṃgaṃ samabhyarcya tatsvarūpaṃ prayāntite | ye vīra śaivā lokānāṃ nityaṃ mokṣābhilāṣiṇaḥ || tripuṃḍrāvalibhirdīptā rudrākṣasragalaṃ kṛtāḥ | śivaliṃgārcanaparāḥ śivabhakta prapūjakāḥ || pañcākṣararatā nityaṃ gurvārādhana tatparāḥ | kīrtanīyāśca vandyāśca darśanīyāḥ prayatnataḥ || śiva lokācca galitāḥ te śivānātra saṃśayaḥ | liṅgaṅga sāmarasyena jīvanmuktāḥ samāhitāḥ || tasmātsarva prayatnena liṅgaṃ dhāryaṃ manīṣibhiḥ | śivasvarūpa lābhāya paśupāśa nivṛttaye || talliṃga dhāraṇaṃ muktvā muktimicchatiyaḥ pumān | viṣapānena nityatvaṃ kurute svātmano hi saḥ | yo liṅgadhāraṇaṃ muktvā paśuśāstrarato bhavet || karasthaṃ pāyasaṃ tyaktvā kūrparaṃ leḍhicātmanaḥ | athā'to brahmajijñāsā janmā yasya yataḥ śivāt || tasmāttacchāstrayonitvāt bhūyastattu samanvayāt | vedānta pratyaya nyāya aṃśāṃsitvamadhātsvayam || p. 29) aṃśonāneti nyāyena tadeva parikīrtyate | śivāṃśā brahmaviṣṇvādyāḥ aṃśīdevaḥ śivaḥ smṛtaḥ || sarvo pāsyo mahādevaḥ sarvecopāsakāḥ smṛtāḥ | kathaṃ tayorabhedo hi jīvātma paramātmanoḥ || sarvajñatvā dayo dharmāḥ śivasya paramātmanaḥ | kiñcijjñatvā dayo dharmā jīvānāmiti niścitam | abhedaḥ kathamatyantaṃ bhedābhedau vyavasthitau || brahmaṇaḥ śāstrayonitvaṃ kathaṃ tannabhavennijam | āmnā yasya kriyārthatvāda kriyātvācchivasya tu || brahma kriyāyāḥ kartrādi prakāśana mato na ca | iti cettatra vakṣyāmaḥ samanvaya nirūpaṇāt || vedāntairavagamyante sarvajñatvādayo guṇāḥ | vedānteṣu ca vākyāni samanvaya dṛḍāni hi || etena śāstrayonitvaṃ brahmaṇo dṛḍhamiṣyate | īkṣaternāśabdamiti hyetadārabhya kevalam || prathamādhyāya paryantaṃ samanvaya ihocyate | sadevetyādi vākyāni śrūyante tatra tatra tu || sacchabdena ca kiṃ brahma pradhānaṃ veti saṃśayaḥ | kiṃ tāvatprāptamadhunā pradhānamiti kaścana || acetanasya jagata upādānamacetanam | p. 30) tad dṛṣṭāntānusārācca cetanaṃ nā vilakṣaṇam | śacchabdena paraṃ brahma gṛhyate hyātmaśabdavat || īkṣaterbrahmadharmatvāt na pradhānasya yujyate | aśabdaṃ hi pradhānaṃ tat na hi tadvācaka śrutiḥ || ukto mṛdādi dṛṣṭānto viṣamo naiva yuktimān | tatteja aikṣatetyādau teja ityaupa cārikam || evaṃ gauṇaṃ pradhānepi cekṣaṇaṃ hi tadocyate | gauṇaścennātmaśabdādityetatsūtrād dṛḍhīkṛtam || aptejasorīkṣaṇaṃ hi gauṇaṃ yuktaṃ na cetarat | iha sacchabda vācyasya cekṣiturmukhyamīkṣaṇam || ātmaśabda parāmarśātsa ātmetyādi vākyataḥ | aptejasorapi tathā mukhyamevekṣaṇaṃ bhavet || tadīkṣaṇābhidhānaṃ hi ceśvarasyābhimāninaḥ | yathā rājño hyātmaśabdo bhṛtye sarvārthakāriṇi || tathā pradhāne sacchabdo yujyate vīkṣaṇaṃ ca tat | tanniṣṭhasya ca mokṣotra hyupadeśādvidhīyate | tanniṣṭhā brahmaniṣṭhā hi te vai mokṣādhikāriṇaḥ || tasmātpradhānamiti ca yaduktaṃ tanmṛṣā bhavat | jagataḥ kāraṇaṃ brahmacopāsyaṃ hi mumukṣubhiḥ || nāyamātmeti vākyena śivasya varaṇaṃ tanoḥ | p. 31) varaṇaṃ nāma tadrūpa dhāraṇaṃ vidhimārgataḥ || liṃgāṅgetyādi vākyena mokṣamārgaika tatparāḥ | amṛtasyeti vākyena dhāraṇaṃ pratipāditam || tanniṣṭhā evamanujā ati varṇāśrameratāḥ | ta eva hi mahātmāno brahmaniṣṭhā udāhṛtāḥ || liṃgāṅga sāmarasyena brahma bhāvamupāśritāḥ | sārūpya rūpiṇīṃ muktiṃ samprāpya paradurlabhām || kṛta kṛtyā bhavantyeva śivānanda bhujo'niśam | athomityādi vākyena niścitaṃ liṅgadhāraṇam || tanmokṣa sādhanaṃ puṇyaṃ taddhāryaṃ hṛdayāṃbuje | ataḥ sacchabdavācyaṃ hi brahmaiva tu na saṃśayaḥ | taccicchaktyavinābhūtaṃ jalaśaityamivoditam || māyā pradhānamityet yukti yuktaṃ na cā bhavat | ajāmantreṇacicchakti yuktasya paramātmanaḥ || līlayā jagadutpatti stirodhānaṃ punaḥ prabhoḥ | kaṭha kaivalyamāṇḍūkya praśnādyupa niṣatsu ca || vedāntasāra praṇava vajrasūcyādikāsu ca | prakāśitārthāḥ sarve ca vismṛtāḥ kaiścidapyaho || atadardhā niścitāśca mokṣādanyāya tatparaiḥ | anena kiṃ bahūktena sūtrārtho hyayameva hi || p. 32) atrāyamavadheyo'rthaḥ sūtrasvarasatastataḥ | brahma jijñāsitaṃ liṅgaṃ śivatatvaṃ śrutīritam || samanantara sūtrāṇāṃ trayāṇāṃ sautra śabdataḥ | tātparyaṃ vīraśaivoktaṃ padārtheṣveva dṛśyate || tathā hi janma lokānāṃ sthema saṃhāra karmaṇī | yato hi brahmaṇastasya brahmatvamiti lakṣaṇam || yato vetyādi viṣaya vākyena tadalaṃkṛtam | tatra tāvadiyān bhedaḥ sūtrīya padabhaṃjane || janmādyasya yataśceti padadvayamidaṃ tataḥ | piṃḍādi jñāna śūnyānta sthalasyaika śatasya tu | yataḥ sakāśādityetadbrahma lakṣaṇamucyate || sṛṣṭivākyā virodho'pi pūrvameva nirākṛtaḥ | yataśyasthala śabdena procyate sthiti saṃhṛtī || sthīyante sarva tatvāni līyante yatra tatsthalam | sthiti saṃhāra sāpekṣaṃ janmaceti trayaṃ sthalam || yatovetyādiviṣaya vākyārthānu guṇo na hi | vistārya sthala śabdena kāmikādau vicāryate || athavā kāravācyasya viṣṇorjanma yataḥ śivāt | atharva śiṣṭayā copaniṣadāyaḥ samarthitaḥ || śāstra śāsana kartṛtvādayonitvāt tataḥ param || p. 33) akāra vācya viṣṇo stadyonitvātkāraṇātmakam | liṅgaṃ niyāmakaṃ tatvaṃ sūtra tātparyataḥ śrutam || śāstraṃ yoniryasya tasya śāstrayonitvameva vā | śāstrāṇāṃ yonirityevamasmākaṃ tatsamañjasam || sarvārtha sādhanopāyāḥ santi sarvāgameṣu ca | tathāpi vivaśāmartyā yacca kiñcidvadanti hi || evārītiḥ sarvasūtra sammatā ca vyavasthitā | anyāśca rītayaḥ sarvā na sūtrānuguṇāḥ kṛtāḥ || brahmaṇyadhyāsa iti yajjagatāmiṣyate paraiḥ | asūtritaṃ tu tatsarvaṃmajñāna parikalpitam || mūḍhāmuhyanti satataṃ yaṃ vinā mārgamuttamam | nanutarhyucyate brahma vedetyādi vidhānataḥ || ekaṃ brahma ca brahmaiva svāvidyetyādi vākyataḥ | abheda eva kathito bhedā bhedaḥ kathaṃ bhavet || iti cenna brahmaveda brahmaiva bhavatīti yat | upāsanāṅgaṃ taditi nirṇītaṃ śruti sūtrayoḥ || tanniṣṭhasyaiva mokṣotra hyupadeśāddhruvaṃ param | brahmaiva sacchabdavācyaṃ tasmādanyaṃ na cā bhavat || jñeyatvā vacanāccaiva svāpyayādapi netarat | apyayo gatisāmānyādbrahmaṇe veti niścitaḥ || p. 34) śrutatvācca pradhānāderna hetutvaṃ kadācana | ānanda mayaśabdaḥ kimabhyāsāttittirīyake || ātmānamatha jīvaṃ vā gṛhṇātītyatra saṃśayaḥ | priyādyavayavādīnāṃ yogājjīvo na ceśvaraḥ || iti cedbhṛgu valyāṃ ca paramātmaiva niścitaḥ | ānanda mayo brahmaiva hyabhyāsāt pakṣirūpakam || priyādyaṃgatva yogo hi vāstavo na vivakṣitaḥ | ānanda valyāṃ tadyogo buddhi dārḍhyāya kalpitaḥ || vikārārthe mayaṭ svārthe prācuryārthe yathāpunaḥ | nāyaṃ mayaḍvikārārthe pūrvottara virodhataḥ || tūṣṇīṃ prāṇādi śabdena upakrama ihoditaḥ | upasaṃhāra vākyeṣu mayaḍantaḥ prakīrtitaḥ || tasmātsvārthe mayaṭ prāye bhṛguvalyāṃ ca niścitaḥ | vikāraśabdānneti cenna prācuryādbrahma kevalam || anna prāṇādi śabdaiśca prācuryādvā na cetaraḥ | tasmānmātsaryamutsārya vicāryaṃ liṃgadhāraṇam || itaśca na vikārārthe svārthe eveti niścitam | satyajñānādimantraiśca sūtra brāhmaṇa vākyataḥ || mantra brahmaṇayoraikyādanyasyānupadeśataḥ | brahmaivānanda śabdasya vācyaṃ nānyaditi dhruvam || p. 35) māntravarṇikamevātra gīyatai taittirīyake | taddhetu vyapadeśācca māntravarṇikamānataḥ || bhavedānaṃda mālīti taddhetostatkathaṃ bhavet | itaśca paramevātra brahmānanda mayaḥ śrutaḥ || anyontara ātmānaṃdamaya iti vākyena kevalam | anyasya cāntarasyātra nopadeśāt paraṃ śrutam || prātyasyānyasyāśravaṇācchruta hāniḥ śrutau bhavet | netaro nupapattiśca hyekatva pratipādanāt | paraṃ brahmānandamayo jīvoneti vyavasthitaḥ || tadbheda vyapadeśācca brahmānanda mayaḥ param | tasmādvā iti vākyena vijñānādbhinna īśvaraḥ || anyo'ntarādivākyena hyānandamaya iṣyate | kāmācca nānumānañca pradhānaṃ bhavatīti yat || tadapekṣā nāstivākye kāmanā śravaṇājjaḍe | tasminnasya ca tadyogaṃ śāstyānandamayaḥ paraḥ || na saṃsārī pradhānaṃ vā kuto'sminyogaśāsanāt | yadā hyeveṣa etasminniti vākyena niścitam | abhayaṃ paramo mokṣastajjñāne sāvadhānatā || paraṃ brahmānandamayaḥ prāpyaṃ dhāryaṃ hṛdambuje | antastaddharmopadeśāditaḥ pūrvaṃ vicāritam || p. 36) jīvānāmiti tatsarvaṃ niścitaṃ brahmadhāraṇam | itaḥ parantu devānāṃ vicāryaṃ brahmadhāraṇam || āditya maṇḍale tiṣṭhan jagadīśaḥ pracodayāt | tayākṣiṇyapi deveśaḥ upāṣyo netaro bhavat || bhedavyapadeśāścānyaḥ paramātmeti niścitaḥ | gamādityeti vākyenāpyupāsyaḥ parameśvaraḥ | tathākāśasttalliṅgācca hyākāśo brahmakevalam || tathā'ta-eva prāṇaśca brahmaiva bhavati śrutam | jyotiḥ caraṇābhidhānājjyotirbrahma na bhautikam || chando'bhidhānānneti cennetyādi sūtreṇa śāśvatam | gāyatryākhyaṃ paraṃ brahma dhāryaṃ dhyeyaṃ hṛdaṃbuje || tathā cetorpaṇa nigadācchrutirdarśayatīti hi | cetorpaṇaṃ dhāraṇaṃ ca hṛdayāmboja madhyame || bahuṣu śruti jāleṣu samyagevopapāditam | sthānānāmuttamaṃ sthānaṃ hṛdabjamiti niścitam || evaṃ bhūtādi pādeti sūtreṇa pratipāditam | upadeśeti sūtreṇa jyotiḥ śabdo nirūpitaḥ || prāṇastathānugamāddhi nānā liṅgācca saṃśayaḥ | paraṃ brahma prāṇa śabdā mukhya prāṇena cā bhavat || vakturātmopadeśāddhi prāṇaśabdo na ca smṛtaḥ | adhyāye'sminnīśvarasya bāhulyātparameśvaraḥ || adhyātma saṃbandha bhūmā hyasminniti dṛḍhīkṛtam | śāstra dṛṣṭyātūpadeśo vāmadevavadasti ca || svātmano bheda dṛṣṭyā tu sopadeśo nirūpitaḥ | jīva mukhya prāṇaliṅgānneti cediti sūtrataḥ | p. 37) upakrāntārtha jālo hi sudṛḍhaṃ pratipāditaḥ | upasaṃhāraikarūpyaṃ śāstra dṛṣṭyā na saṃśayaḥ || jīvamukhya prāṇaliṅgānneti ceddhāraṇaṃ tathā | ihāśritatvāttadyogāttrividhopāsanā bavān || hṛdabje vā dvādaśānte bhrūmadhye vāthavā śivam | dhyāyenmuktyai sadā devaṃ trividhopāsanaṃ smṛtam || ahaṃ saṃjñādi nirdiṣṭaṃ hṛdabjamati durlabham | tasmāddhṛdambujedhāryaṃ brahma liṅgaṃ parātparam || prāṇādapyadhikaṃ liṅgaṃ yasmācchreyaḥ paraṃ bhavet | tatprāṇa liṅgaṃ mokṣārthī vidadhyāddhṛdayāmbuje || || prathamādhyāye dvitīyaḥ pādaḥ || sarvatra prasiddhopadeśāt | asminpāde śivasyaivo pasmamamitatejasaḥ | sadā sarvairūpāsyatvaṃ pradhānāderna yujyate | ata-eva ṛṣīṇāñca vākyāni prasaranti hi | kiṃ kāraṇaṃ brahmavākye hyupāsyatvaṃ suniścitam || kiṃ kāraṇaṃ kuto jātā jivāmaḥ kena vā vayam | kvacāsmākaṃ saṃpratiṣṭhā vardhitāḥ kena vā vayam | kena vartāmahe śaśvatsukheṣvandyeṣu vā niśam || avilāṃghyā ca viśvasya vyavasthā kena vā kṛtā | kālaḥ svabhāvo niyatiḥ yadṛcchā vā tra vidyate || bhūtāni yoniḥ puruṣo yogo vaiṣāṃ parothavā | acetanatvātkālādeḥ cetanatvena cātmanaḥ || p. 38) sukhaduḥkhābhibhūtatvādanīśatvādvicāryate | te dhyāna yogānugatāḥ prāpaśyan śaktimaiśvarīm || pāśavicchedikāṃ sākṣānnigūḍhāṃ svaguṇairbhṛśam | tathā vicchinna pāśāste sarvakāraṇakāraṇam || śaktimantaṃ mahādevamapaśyan divya cakṣuṣā | yaḥ kāraṇānyaśeṣāṇi kālātma sahitānyapi || aprameyo nayā śaktyā sākamekodhi tiṣṭhati | nirdvandvaṃ nirvikalpañca tārakākāramīśvaram || hṛdayākāśa saṃśobhi liṅgamatyanta sundaram | prādhānyenopāsanaṃ ca hyasminneva vicāryate || yadbrahmagīyate vedaistadbrahma parikīrtyate | brahmopāsanamityeva vadanti vibudhā api || liṅgopāsanamityevaṃ vaktuṃ truṭyadgalā janāḥ | brahmādyāḥ sarvagīrvāṇā ṛṣayaśca tapasvinaḥ || śivaliṅgaṃ mudā dhṛtvā hṛdayābjakha madhyame | vedānteṣu ca sarvatra śivaliṅgaṃ nigadyate || kiñca svātmānanda iti procyate liṅga vaibhavaḥ | tathāpi mānavā mūrkhā mudhānyatpratyapīpadan || pratyakṣa mokṣa lābho hi sarveṣāṃ durlabhaḥ smṛtaḥ | vedānteṣu ca sarvatra prasiddhyā hyupadeśataḥ || tajjatvādi guṇopetaḥ śānto pāsyaḥ parātparaḥ | p. 39) aprāṇo hyamanā vākyātsaṃbandho mana ādibhiḥ | sarvaṃ khalviti vākye * jīva eva paro na ca || lakṣye buddhe sthitiḥ sākṣādupāsanamihocyate | jīvamukhyeti sūtreṇa yatpurā pratipāditam | tadbrahmaiva jagatkartā mumukṣūpāsya mādarāt || tajjatvādapi tallatvātsarvaṃ brahmetyupāsanam | prāṇaśśārīramasyeti sannidhānārtha vādhinā | idaṃ śabde neśvarasya parāmarśātparo dhruvam || vyatyā sānvīyamānopi sarvairaṃgīkṛtaḥ śrutau | arthatopyasamarthānāmānantaryepyanādaraḥ || idaṃ pūrvamidaṃ paścātpadaṃ vākye bhavediti | niyamo naiva vedesti padasāṅgatyamarthataḥ || vivakṣita guṇādīnāmupapattyā ca kevalam | brahmo pāsyaṃ paraṃ nānyaditi samyaksuniścitam || itaścānupapattestu na śārīraḥ kadācana | satya kāmaḥ satya iti guṇānāñca śivaḥ paraḥ || kartṛtvena ca jīvasya karmatvena parasya ca | upadeśādetamitaḥ pretyetyasminnupāsanam || śārīra parayorbhedassmṛterapyava gamyate | manomayatvādi dharmāḥ viśiṣṭasyaiva kevalam || p. 40) itaḥ śabda viśeṣācca taryorbhedo vagamyate | upāsyaṃ tadvatparaṃ brahma na jīva iti niścitam || parasya yadupāsyatvamuktaṃ tannopapadyate | arbhakaukastvādi dharma vyapadeśānnaceśvaraḥ || iti cenna nicāpyatvā devaṃ sarvagataḥ śivaḥ | aṇīyastvaṃ hṛdākāśāpekṣayā hyupapadyate || yathā sarvagatākāśaḥ sūcī pāśādyapekṣayā | para eva tathopāsyaḥ hṛdayākāśa madhyame || saṃbhoga prāptiriti cenna vairoṣyāddhṛdaṃbuje | tasyāpahata pāpmatvātsukha duḥkhādayo na hi || carācarasya grahaṇādattā para ihocyate | tasmātprakaraṇāccāpi saṃgrāhyaḥ para eva saḥ || guhāṃ praviṣṭā vātmānau buddhi jīvau hi yadyapi | jīvātma paramātmānau niścitau śruti sūtrayoḥ || viśeṣaṇāccatau grāhyāvṛtamityādi vākyataḥ | tathāntaropapatteśca chāyātmā naiva gṛhyate || parameśvara evākṣiṇyāntaraḥ puruṣaḥ smṛtaḥ | ya eṣokṣīti vākyena saṃśayādvāma ityataḥ || amṛtatvā dayodharmāḥ na jīvasyeti ni"'scitāḥ | sthānā divyapadeśācca prasiddha sthānako viduḥ || p. 41) sukha viśiṣṭatvābhidhānādattopāsyaḥ paraḥ śivaḥ | prāṇo brahmakamityatra khaṃkaṃ śabdau parāśrayau || yacchrutopaniṣatketi sūtreṇa parameśvaraḥ | saṃśrutāścopaniṣado brahmavidyā ca yena saḥ || niṣīdantyupa śīryante saṃsāra granthayastathā | tattadgatyabhidhānācca granthopyupaniṣatsmṛtā || yā gatirdeva yānākhyā prasiddhā sā hṛdaṃbuje | athottareṇa tapasā brahmacaryeṇa vākyataḥ | tathā prasiddhyā brahma nirdeśo niścitaḥ śrutau || akṣisthaḥ puruṣo jīva iti tannopapadyate | tatrānavasthite brahmā saṃbhavānnetaro vibhoḥ || cakṣuṣyantaraḥ puruṣo brahmaiveti vyavasthitaḥ | antaryāmyadhidaivādau taddharmavyapadeśataḥ || niyantṛtvādayo dharmāḥ saṃbhavanti parasya hi | antaryāmīparastasmātsarvaśaktitva saṃbhavāt || pradhānamantaryāmīti yaduktaṃ tanna gṛhyate | na ca smārtaṃ pradhānaṃ tadataddharmābhilāpataḥ | adraṣṭṛtvādayo dharmāḥ pradhāne sambhavantyapi || draṣṭṛtvāddhyāna pradhāne cetane sambhavanti ca | ubhaye'pi hi bhedena parame mama dhīyate || p. 42) na śārīro'ntaryāmīti kāṇvā mādhyandinā viduḥ | adṛśyatvadi bhujako dharmokteḥ para eva saḥ || na jīvo vā pradhānaṃ vā taddharmāṇāmabhāvataḥ | parameśvara liṅgasya sarvajñatvasya śāsanāt || divyo hyamūrtaḥ puruṣaḥ sa bāhyābhyantaro hyajaḥ | aprāṇo hyamanāḥ śubhro hyakṣarātparataḥ paraḥ || tadviśeṣa bhedābhyāṃ vyapadeśācca netarau | tathā rūpopanyāsācca dṛśyatvādiyujaḥ paraḥ || vaiśvānaraḥ paraṃ brahma tatsādhāraṇa śabdataḥ | viśeṣācca paraṃ brahma jāṭharāgnyādikaṃ na hi || smaryamāṇaṃ cānumānaṃ syāditaḥ parameśvaraḥ | vaiśvānaraśca na paraṃ śabdādibhyastu jāṭharaḥ || tathā hyantaḥ pratiṣṭhānāditi cenna tathā paraḥ | tatra dṛṣṭyupadeśāccā saṃbhavātpuruṣaḥ paraḥ || athātha te sa evo'gniriti vā jasaneyinaḥ | uktebhya eva hetubhyo na bhūtāgnirna devatā || vaiśvānaro ta evātra para eveti niścitaḥ | sākṣādapyavirodhañca jaiminirmanyate pare || abhivyakterāśmarathya iti prāha paraṃ śivam | anusmṛterbādariśca sampatteriti jaiminiḥ || p. 43) tathā hi darśayantyena paraṃ vaiśvānaraṃ śivam | āpananti tathā cāryā evamasminpurātanam || jāṭharāgnirviśiṣṭañca vaiśvānaramumāpatim | sarva vedānta vākyeṣu prāyeṇo pāsanaṃ param || brahmopāsanamityeva niścitaṃ śrutisūtrayoḥ | śiva liṅgādṛte brahmaśabda vācyaṃ na hi śrutam || || prathamādhyāye tṛtīyaḥ pādaḥ || dyubhvādyāyatanaṃ brahma pradhānaṃ veti saṃśayaḥ | kiṃ tāvatprāptamadhunā pradhānamiti kaścana || setu śruteḥ pāravatvā dapāraṃ brahma no bhavat | sva śabdāddhi paraṃ brahma na pradhānādikaṃ bhavet || tasya muktopasṛpyatvaṃ dyubhvādyāyatanasya hi | tatpradhānasya kenāpi taddharmo naiva niścitaḥ || nānu mānamatacchabdā dyubhvā dyāyatanaṃ paraḥ || tadbheda vyapadeśācca dyubhvādyāyatanaṃ paraḥ | tathā prakaraṇāccāpi dyubhvādyāyatanaṃ paraḥ || tathā sthityadanābhyāṃ ca dyubhvādyāyatanaṃ paraḥ | tadbhūmāsaṃ prasādāddhi upadeśātparo dhruvam | bhūmādharmopapatteśca sarvajñatvādikaḥ paraḥ || ambarānta dhṛterbrahma hyakṣaraṃ parigīyate | tasyāḥ praśāsanā bhāvātsā cāmbara dhṛtirna ca || p. 44) tadanyabhāva vyāvṛtterakṣaraṃ brahmakevalam | hṛdaṃbuje paro dhyeyo janmakarma nivṛttaye || yattārakaṃ paraṃ brahma daharākāśa madhyagam | talliṅgaṃ bahiranviṣya liṅgamūrtau niveśya ca || taddisvāṅgā vinā bhūtamupāsyaṃ śuddhamanasaiḥ | idameva hi vedānte sarvatra pratipāditam || oṃ tadbrahmetyādi vākyairniścitaṃ brahmadhāraṇam | tadīkṣatre brahmaṇośca vyapadeśātparaḥ śivaḥ || netarasya hṛdākāśe samupāsyatvamiṣyate | sarvasūtreṣu tadbrahma śrutisvārasya yogataḥ || daharakamalamadhye brahmadhāryaṃ yaduktaṃ sakalakāli nivṛtyai pāśavicchittaye ca | vidhi harimukhadevāḥ sarvadā tatsvarūpā patibhajanaḥ tṛptāḥ pāramuttīrya muktāḥ || hṛdambuje tiṣṭhati yasya liṅgaṃ vicāryamasyāsti na śāstramanyat | liṅgāṅgayoraikyamavāpya śuddhaḥ sākṣācchivo'sau sakalaiśca vandyaḥ || alaṃ śaṅkara bhaktānāmanya śāstrā valokanaiḥ | agantavyā grahārasya padavī śravaṇena kim || akṣaraṃ prāṇadaṃ brahma hṛdayāmbje vicāryate | kiṃ dhyeyaṃ kiṃ sadā pūjyaṃ pradhānaṃ jīva gava vā || iti sandihya sarvatra siddhānte brahma kevalam | upāsyamiti nirṇītaṃ punaḥ saṃdihyate'tha yat || p. 45) buddhi dārḍhyāya tatsarvamanveṣṭavyaṃ manīṣibhiḥ | dahara uttarebhyaścetyupāsyaḥ parameśvaraḥ || tathā hi gatiśabdābhyāṃ liṅgaṃ dṛṣṭaṃ ca yatpare | tato'pi hṛtpuṃḍarīke samupāsyaḥ paraḥ śivaḥ || uttarebhyaśca hetubhyo yaddhṛtiḥ pratipādyate | sandhyā vandanavannityā niścitā vedaśāstrayoḥ || dhāraṇaṃ daharākāśe yāvajjīvaṃ suniścitam | upalabdhermahimnosya dhṛterasmin tadiṣyate || prasiddheśca hṛdākāśe brahma dhāryaṃ parātparam | itarasya parāparśātsa eva iti cenna hi || asaṃbhavātparaṃ brahmadhāryaṃ dhyeyaṃ hṛdambuje | āvirbhūta svarūpastu sottarāccettathā hṛdi || anyārthaśca parāmarśaḥ sa eva hṛdayāmbuje | alpaśruteriti yadi taduktaṃ śruti sūtrayoḥ || anukṛtestasya cātrāpyapi ca smaryate śrutau | śrutisūtra nyāya bhaṃgyā niścitaṃ liṅgadhāraṇam || dhṛtervā caniko yo'rthaḥ sūtreṣu pratipāditaḥ | vācyaṃ liṃgaṃ hṛdākāśe nityaṃ taddhāraṇaṃ hi yat || ebhiḥ sūtraiḥ sadā brahma dhartavyaṃ hṛdayāmbuje | tadeva hi paraṃ sthānaṃ nirṇītaṃ śruti sūtrayoḥ || p. 46) tacchabdātpramitaṃ brahma dahare divyamadbhutam | pūjyaṃ dhyeyaṃ dhāryameva janma karmanivṛttaye || yanmanuṣyādhi kāratvācchāstrasya hṛdyapekṣayā | tattu dhyeyaṃ hṛdi sadā liṅgaṃ viṣṇvādi pūjitam || yathā manuṣyairdharttavyaṃ liṅgaṃ devaistathaiva hi | adhikāraṃ daivatānāṃ manute bādarāyaṇaḥ || taduparyapi devānāṃ viṣṇvādīnāṃ ca saṃbhavāt | teṣāṃ vigraha vatvācca hyadhikāro'tra niścitaḥ || nāneka pratipatterhi virodhaḥ karmaṇīti cet | darśanāddevatānāñca hyadhikāraḥ suniścitaḥ || virodho duṣpariharaḥ śabdasya pracurasya ca | iti cennātaḥ prabhavācchrutyā smṛtyā ca naiva tat || ata-eva ca nityatvaṃ veda taddharmayordhruvam | samāna nāmarūpatvāduttarā sṛṣṭireva ca || āvṛttāvīśvarāṇāmapyavirodho'tra niścitaḥ | darśanācca smṛteścaiva hyavirodhotra niścitaḥ || etatsūtreṣu daivānāṃ manuṣyāṇāṃ ca niścitaḥ | itaḥ paraṃ tu śūdrāṇāmadhikāro'sti vā na vā | iti sandihyate teṣāṃ jaiminirmanyate muniḥ || p. 47) asambhavānnādhikāraṃ madhvādiṣu tathā bhavat | tatra jyotiṣi bhāvācca devānāṃ nādhikāratā || acetanaṃ maṇḍalaṃ hi cetanena suniścitam | badarāyaṇa ācāryo manyate devatādiṣu || adhikāraṃ tathaiveti śūdrādīnāṃ na cā bhavat | saṃskāraiḥ saṃskṛtā ye ca te sarvepyadhikāriṇaḥ || tadanādarapāṭhācca sūcyate teṣu nādaraḥ | kṣatriyatva gateścāpi liṅgāccaitrarathena hi || uttaratra na teṣāṃ tu saṃskārairvarjanaṃ yathā | kṣatriyāṇāṃ ca śūdrāṇāṃ traivarṇika nirūpaṇam || tadabhāvābhilāpācca saṃskārasyābhimarśanān | pravṛttestadabhāvasya dhāraṇe ca tatheti cet || śravaṇā dhyayanārthasya pratiṣedhātsmṛterapi | śūdrādīnāṃ nādhikāra iti samyak suniścitaḥ || kampanācca paraṃ brahma jyotirbrahmaiva darśanāt | ākāśo'rthāntaratvādi vyapadeśātparaḥ smṛtaḥ || suṣuptyutkrāntyorbhedena para evā bhidhīyate | ataḥ patyādi śabdebhyo brahma liṅga sanātanam || hṛdaṃbuje sadādhāryaṃ sadā pūjyaṃ mumukṣubhiḥ | śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ devaṃ niṣkalamavyayam || p 48) kāraṇaṃ sarvalokānāṃ sarvalokamayaṃ param | antarbahiḥ sthitaṃ liṅgamaṇeralpaṃ mahatparam || bhaktānāmaprayatnena dṛśyamīśvaramavyayam | brahmendra viṣṇurudrādyairapi devairagocaram | vedasāraṃ ca vidvadbhiragocaramiti śrutam || ādi madhyāntarahitaṃ bheṣajaṃ bhavarogiṇām | śivatatvamitikhyātaṃ śivārtharthaṃ jagati sthitam || avyaktaṃ liṅgamākhyātaṃ sarvatatvaikakāraṇam | anādyanantaṃ viśvasya yadupāsanakāraṇam || tadeva mūla prakṛtirdhārmikī gaganātmikā | tata eva samutpannaṃ jagadetaccarācaram || aśuddhaṃ śuddhavacchuddhaṃ śuddhā śuddhaṃ ca yattridhā | tataḥ śivo maheśaśca rudro viṣṇuḥ pitāmahaḥ || bhūtāni cendriyairjātā līyantetra śivājñayā | ata-eva śivoliṅgī liṅgamājñāpayedyataḥ || yattadyena tadā jñātaṃ kāryāya prabhavetsvataḥ | tato jātasya viśvasya tatraiva vilayo yataḥ || anena liṅgatā tasya bhavennānyena kenacit | liṃgaṃ ca śivayordehaṃ tābhyāṃ yasmādadhiṣṭhitam || atastatra śivaḥ sāṃbo nityameva samarcyate | p. 49) liṅgavedī mahādevī liṃgaṃ sākṣānmaheśvaraḥ | tayostu pūjanādeva sa ca sā ca samarcitau || na tayorliṅga dehatvaṃ vidyate paramārthataḥ | oṃ mityekākṣaraṃ brahma brahmaṇaḥ pratipādakam || tadapya viditaṃ tāvadbrahmaṇā viṣṇunā tadā | rajasā tamasā cittaṃ tayoryasmāttiraskṛtam || tadādi bhaktamabhavaccaturthaikaṃ yadakṣaram | a umeti trimātrābhiḥ parastāccārdhamātrayā | tatrākārāśrite bhāge paraliṅgasya dakṣiṇe || ukāraścottare tacca makārastasya madhyataḥ | ardhamātrātmako nādaḥ śrūyate liṅga mūrdhani || vibhaktepi tathā tasmin praṇave paramākṣare | vibhāgārthaṃ tato devau na kiñcidatha jagmatuḥ || vedātmanā tathā vyaktaḥ praṇavo vikṛtiṃ gataḥ | tatrākārotragabhavat ukāro yajuravyayaḥ || makāraḥ sāmasaṃjāto nādastvātharvaṇī śrutiḥ | ṛgupasthāpayāmāsa samātsāsvārdhamātmanaḥ || rajo guṇeṣu brahmāṇaṃ mūrtiṣvādyaṃ kriyāsvapi | sṛṣṭiṃ lokeṣu pṛthivīṃ tatveṣvātmānamavyayam || kalādhvani nivṛttiṃ ca sadyaṃ brahmasu pañcasu | liṅgabhāgeṣvadhā bhāgaṃ bījākhyaṃ kāraṇa traye || p. 50) catuṣṣaṣṭi guṇaikharyaṃ bauddhaṃ yadaṇimādiṣu | taditthamarthairdaśabhiḥ vyāptaṃ viśvamṛcā jagat || athopasthāpayāmāsa svārthaṃ daśavidhaṃ yajuḥ | satvaṃ guṇeṣu viṣṇuṃ ca mūrtiṣvādyaṃ kriyāsvapi || sthitiṃ lokeṣvantarikṣaṃ vidyāṃ tattveṣu ca triṣu | kalādhvani pratiṣṭhāṃ ca vāmaṃ brahmasu pañcasu || madhyaṃ ca liṃgabhāgeṣu yoniṃ ca triṣu hetuṣu | prākṛtaṃ ca tathaiśvaryaṃ tasmādviśvaṃ yajurmayam || athopasyāpayāmāsa sāmārthaṃ daśadhātmanaḥ | tamoguṇeṣvathorudraṃ mūrtiṣvādyaṃ kriyāsvapi || saṃhṛtiṃ tu trilokeṣu tatveṣu śivamuttamam | vidyā kalāmaghoraṃ ca ghoraṃ brahmasupañcasu || liṃgabhāge pīṭhordhvaṃ vā jinaṃ kāraṇatraye | pauruṣaṃ ca tathaiśvaryamitthaṃ sāmnā tataṃ jagat || athātharvāha nairguṇya * * * * * mātmanaḥ | tato maheśvaraṃ sākṣānmūrtiṣvapi sadāśivam || kriyāsu niṣkriyasyāpi śivasya paramātmanaḥ | bhūtānu grahaṇaṃ caiva mucyante yena jantavaḥ || lokeṣvapi yato vāco nivṛttā manasā saha | tadūrdhvamunmanā lokātsoma lokamalaukikam || somaḥ saho mayā tatra nityaṃ nivasatīśvaraḥ | p. 51) tadūrdhvamunmanālokādyaṃ prāpya na nivartate | śāntiṃ ca śāntyatītaṃ ca vyāpikāṃ vai kalā svapi || tatpuruṣaṃ ca tatheśānaṃ tatra brahmasu pañcasu | mūrdhānamapi liṃgasya bhāgaṃ bhāgeṣvanuttaram || tatra liṅgesamārādhyaḥ kelvalo niṣkalaḥ paraḥ | tatveṣvapi tathā bindornādācchaktestataḥ param || tatvādapi paraṃ tatvaṃ atatvaṃ paramārthataḥ | kāraṇeṣu trayātītānmāyā vikṣobhakāraṇāt || anantācchuddhavidyāyāḥ parastācca maheśvaraḥ | sarvavidyeśvarādhīśāt tatparācca sadāśivāt || sarvamantra tanorvedācchaktitraya samanvitāt | pañcavaktrāddaśabhujāt sākṣātsakala niṣkalāt || tasmādapi parādbindorardhendośca tataḥ parāt | tataḥ parānnirodhīśānnādākhyācca tataḥ parāt || tataḥ parātsuṣumneśāt brahmarandhreśvarādapi | tataḥ parasyāḥ śakteśca parastācchiva tatvataḥ || paramaṃ kāraṇaṃ sākṣāt svayaṃ niṣkāraṇaṃ śivam | kāraṇānāṃ ca dhātā ca yā tāraṃ dhyeyamavyayam || hṛdayākāśa * * *? paramātmoparisthitam | * *? śvaryeṇa saṃpūrṇaṃ sarveśvaramanīśvaram || p. 52) aiśvaryāccāpi māyeyādaśuddhānmānuṣādikāt | aparāccāparāccādyādaviśuddhādhva gocarāt || tatparācchuddha vidyādyātsamanaṃtātparātparāt | paramaṃ paramaiśvaryamunmanordhvamanādi ca | apāramaparādhīna nirastātiśayaṃ sthiram || itthamarthairdaśavidhairithamātharvaṇī śrutiḥ | yasmādgarīyasī tasmādviśvaṃ vyāptamatharvaṇāt || ṛgvedaḥ punarāhedaṃ jagadrūpaṃ mayocyate | yenāyamātmā tatvasya nityamasyābhidhāyakaḥ || yajurvedo'vadattadvatsvapnāvapyā mayocyate | bhogyātmanā pariṇatā vidyā vedyā yato mayi || sāma cāha suṣuptyākhyaṃ sarvaṃ sarvaṃ mayocyate | mamārthena śivenedaṃ tāmasenābhi bhūyate || atharvāha turīyākhyaṃ turīyātītameva ca | mayābhibhūyate tasmādadhvātītaḥ parosmyaham || adhvātmakaṃ tṛtīyaṃ tu śivavidyātma saṃjñitam | tattraiguṇyaṃ trayīsādhyaṃ śodhyaṃ patipadaiṣiṇām || adhvātītaṃ turīyākhyaṃ nirvāṇaṃ paramaṃ padam | tadatītaṃ ca nairguṇyādadhvanosyā viśodhakam | dvayoḥ pramāpako nādo nādāntaśca mamātmakaḥ || p. 53) tasmānmamārthaḥ svātantryātpradhāna parameśvaraḥ | yadastivastu tatsarvaṃ guṇaprādhānyayogataḥ || samastaṃ vyastamapi ca praṇavārthaṃ pracakṣate | sadasadarthavācakaṃ tasmālliṅgameva tadakṣaram || tenomiti jagatkṛtsnaṃ kurute prathamaṃ śivaḥ | śivo vā praṇavo hyeṣa praṇavo vā śivaḥ smṛtaḥ || vācyavācakayorbhedo nātyantaṃ vidyate yataḥ | cintayārahito rudro vācyo'yaṃ manasā saha || aprāpya tannivartante vācyastvekākṣareṇa saḥ | ekākṣarādakārākhyādājñā brahmābhidhīyate || ekākṣarādukārākhyādvidyāviṣṇurudiryate | ekākṣarānmakārākhyācchivorudra udāhṛtaḥ || dakṣiṇāṅgānmaheśasya jāto brahmātmasaṃjñitaḥ | vāmāṅgādabhavadviṣṇustato vidyeti saṃjñitaḥ || hṛdayādadhirudro bhūcchivasya śiva saṃjñakaḥ | sthiteḥ pravartako brahmā sthiterviṣṇurvimohakaḥ || saṃhārasya tato rudraḥ tayornityaṃ niyāmakaḥ | tasmāttrayaste kathyante jagataḥ kāraṇatrayam || kāraṇatrayahetuśca śivaḥ paramakāraṇam | arthamenamavijñāya rajasā baddha vairayoḥ || p. 54) tayormadhye mahāliṅgaṃ svayaṃ tatra samutthitam | evamomomiti prāhuryadihoktamatharvaṇā || ṛco yajūṁṣi sāmāni śākhāścānyāḥ sahasraśaḥ | vedeṣvevaṃ svayaṃ vaktre vyaktamarthaṃ vadatsvapi || svapnānubhūtamiva tattābhyā madhyavasīyate | tatva prakāśakaṃ liṅgaṃ svayaṃ tatvaṃ samutthitam || tato liṅgasya liṅgatvaṃ liṅginopi ca liṅgitā | tato viśvasya jagato viśeṣātsvātmanopi ca || utpatti vilayaṃ caiva yāyārthyaṃ ca ṣaḍadhvanām | nisattarataraṃ brahma niṣkalaṃ liṅgamaiśvaram || paśupāśamayasyāsya prapañcasya sadā patim | akutobhayamatyantamavṛddhi kṣayamavyayam || bāhyamābhyantaraṃ bāhya bāhyābhyantara varjitam | nirastāniśayaṃ śaśvadviśvaloka vilakṣaṇam || alakṣaṇamanirdeśyamavāṅmanasa gocaram | prakāśaika rasaṃ śāntaṃ prasannaṃ satatoditam || sarvakalyāṇa nilayaṃ śaktyā tādṛśayānvitam | evaṃ liṅgasya mahimā vedānteṣu prakāśitaḥ || tajjñātvā hṛdaye dhāryaṃ sāmarasya vidhānataḥ | yo datte liṅgamavyaktaṃ sa eva parameśvaraḥ || p. 55) iti sūtreṣu bahuṣu taddhāraṇamudāhṛtam || || prathāmādhyāye caturthaḥ pādaḥ || pratijñāya ca jijñāsāṃ lakṣaṇaṃ brahmaṇaḥ kṛtam | tallakṣaṇaṃ pradhānepi gatamityanuśaṃkitam || aśabdatvena tatpūrvaṃ nirākṛtamidaṃ punaḥ | āśaṃkya śabdavadhvaṃ hi nirākartuṃ pravartate || ānumānikamityādi sūtraṃ tasyārtha nirṇayaḥ | anumānena nirṇītaṃ sāṃkhyādibhirihoditam || avyaktaṃ hi pradhānaṃ tadityekeṣāṃ śrutau punaḥ | sāṃkhya prasiddhamevātra paṭhyate mahadityapi || iti cenna śarīrasya gahaṇāttatpadena hi | ratharūpaka vinyastamavyakte naiva gṛhyate || śarīramevā vyaktaṃ hi na pradhānādikaṃ bhavet | tatsūkṣmakṛta darbhatvāt sthūlaṃ yadyapi nā bhavat | tathāpi sūkṣmaṃ taditi nirṇītaṃ śruti sūtrayoḥ || arthavattadadhīnatvātparatvaṃ tasya gṛhyate | jñeyatvā vacanāccaiva na pradhānamivā bhavat || vadatīti śrutirapi pradhānasyeti cenna hi | tathā prakaraṇātprājño na pradhānaṃ tathā bhavat | agnijīveśvarāṇāñca trayāṇāṃ praśna ityapi || p. 56) evameva hyupanyāso mahadvacca tathaiva ca | na sāṃkhyābhi mataṃ kintu śārīramiti niścitam || aviśeṣāccamasavanna pradhānamihocyate | upakramāttu yajyoti tu śabdohyavadhāraṇe || tejovanna prakṛtirapyajā śabdena gṛhyate | tathā hyeke dhīyate'tra prakṛtiḥ śaktireva ca || tatkalpanopadeśācca madhvādivadi hocyate | avirodho hyajāśabdātprakṛtiḥ śaktiriṣyate || nānā bhāvātirekācca tannasāṃkhyopasaṃgrahāt | tasmānna sāṃkhya vādasya śrutimatvamiheṣyate || prāṇādayo vākya śeṣātsaṃkhyā pūraṇamiṣyate | tathā hi jyotiṣaikeṣāmasatyaṃ neti sūtrataḥ || prāṇādinaiva tatrāpi saṃkhyā sampatti saṃbhavāt | yathā kāśādiṣu punaḥ kāraṇatvena cā bhavat || tatraiva vyapadiṣṭokterātmaiva parigṛhyate | samākarṣācca brahmaiva veditavyaṃ na cetarat || tasmājjagadvācitvācca vācitvādbrahmakevalam | taduktaṃ jīva mukhyeti sūtreṇāpi dṛḍhaṃ smṛtam | tathā praśna vyākhyā nābhyāmanyārthaṃ jaiminirmuniḥ || manyate'smin prakaraṇe prāṇa pragrahaṇaṃ tathā | vākyānvayātparaṃ brahma calliṃgaṃ hṛdayāmbuje || upāsyaṃ tatparaṃ brahmaveditavyaṃ manīṣibhiḥ | liṅga pratijñā siddheśca hṛdabje dhāryamavyayam || p. 57) āśmarathyo munistatra manyate punarādarāt | evaṃ bhāvādauḍulomirityeva hyutkramiṣyate || avasthiteḥ kāśa kṛtsna iti tadbrahma jīvayoḥ | na bhedopi na cā bhedaḥ sāmarasyāttayordhruvam || bhedābhedābhyupa gamādviṣphuliṅgāgnivattadā | jīvohyupāsakaḥ sākṣādupāsyaṃ brahma kevalam | liṅgāṅgasāmarasyena bhedā bhedau vyavasthitau || upādānaṃ hi prakṛtirnirmitaṃ brahmakevalam | dṛṣṭāntānuparodhācca mṛdādi vadiheṣyate || tathā vidhopadeśācca prakṛtitvaṃ vicāryate | prakṛtitvañca kartṛtvaṃ ca brahmaṇo vākya gauravāt || sākṣādapyubhayāmnānāt prakṛtiḥ kartṛ ca śrutam | yoniśca hīti sūtreṇa brahmaṇo niścite punaḥ || kartṛtva prakṛtitve ca yoni śabdena tattayā | pariṇāmādātmakṛterātmānaṃ svayamityataḥ || prakṛtitvaṃ ca kartṛtvaṃ siddhaṃ tasmātparasya hi | etena sarve vyākhyātā vyākhyātā iti sūtrataḥ || etaiśca hetubhissarve vedāntā brahma tatparāḥ | tadbrahma hṛdayedhāryaṃ pratisūtraṃ vyavasthitam | etadaiśvaryaṃ vibhavaṃ liṅgaṃ brahma hṛdambuje || sāmarasya vidhānena dhāryaṃ pūjyaṃ mumukṣubhiḥ | p. 58) tasmātsarva prayatnena sarvakarmāṇi mānavaḥ | parivṛtya yathākālaṃ karapīṭhe tu pūjayet || yataḥ pā * * * * * bhaktirnauriva nirmitā | tasmādbhaktyupapannasya rajasātamasā ca kim || antyajo vā dhamovāpi mūrkho vā patitopi vā | śivabhāva prapapannāścetpūjyaḥ sarvasurā suraiḥ || tasmātsarva prayatnena hṛdaye dhārayecchivam | abhaktānāṃ kvacidapi phalaṃ nāsti yatastataḥ || vaidaiśśāstrairvedavidbhirvicāryātha suniścitam | brahmaghno vā surāpo vāsteyī vā gurutalpagaḥ | mātṛhāpitṛhāvāpi vīrahābrūṇahāpi vā || sampūjyāmantrakaṃ bhaktyā śivaliṅgaṃ parātparam | tastaiḥ pāpaiḥ pramucyate sāmarasya manā yadi || tasmātsarva prayatnena patitopi yajecchivam | bhaktaścennāparaḥ kaścit bhikṣāhāro jitendriyaḥ || kṛtvāpi su mahatpāpaṃ bhaktyā pañcākṣareṇa tu | pūjayedyadi talliṅgaṃ tasmātpāpātpramucyate || abhakṣā vāyubhakṣāśca ye cānye vratakarśitāḥ | teṣāmetairvratairnāsti śivaloka samāgamaḥ || bhaktyā pañcākṣareṇaiva yo liṅgaṃ sakṛdarcayet | sopi gacchecchivasthānaṃ śiva liṅgasya dhāraṇāt || tasmāttapāṃsi yajñāśca sarve sarvasvadakṣiṇāḥ || p 59) śivaliṅgārcanasyaite koṭyaṃśenāpino sāmāḥ | arudro vātha rudro vā śivaliṅgaṃ samarcayet || yaḥ sakṛtpatito vāpi mūḍho vā muhyate naraḥ | ṣaḍakṣareṇa vā nityaṃ tathā pañcākṣareṇa vā || ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ sarvadāthavā | yercayanti mahādevaṃ vijñeyāste gaṇeśvarāḥ || jātenātmadruhā yena nārcitaṃ liṅgamaiśvaram | suciraṃ sañcaratyāsīn saṃsāre duḥkhasāgare || durlābhaṃ prāpya mānuṣyaṃ talliṅgaṃ yo na dhārayet | niṣphalaṃ tasya tajjanma mokṣāya na bhavedyataḥ || dṛtpradeśe sadādhāryaṃ śivaliṅgaṃ manīṣibhiḥ | durlabhaṃ prāpya mānuṣyaṃ yo liṅgaṃ hṛdi dhārayet || tasyaiva saphalaṃ janma kṛtārthaḥ sa narottamaḥ | liṅgaṅga saṃbhavā ye ca śivaliṅgaika tatparāḥ || śivaliṅgārcana parāḥ na te duḥkhasya bhāginaḥ | ye vāñchanti mahābhogān rājyaṃ ca tridaśālaye | te'rca yanti sadākālaṃ hṛdisthaṃ liṅgamadbhutam || saubhāgyaṃ kāntimadrūpaṃ satyaṃ prabhāvatā | śauryaṃ ca jagati khyātiḥ liṅgamarcayato bhavet || tasmātsarvaṃ parityajya śivaikāhita mānasaḥ || p. 60) sāmarasya vidhiṃ kuryāt yadīcchecchivamātmanaḥ | saṃgraheṇa pramāṇāni purāṇeṣvāgameṣu ca || anviṣyalikhitanyetānyekasmin viṣaye punaḥ | paunarutthamanādṛtya buddhidārḍhyāya sādaram || vadikatvaṃ darśayatā sūtra tātparya varṇanam | kartavyaṃ vacanairavyaiḥ kiṃ sādhyamiti cecchṛṇu || vākyāni saṃgraheṇaiva vyāsasūtraika rūpatām | vīraśaivāgamākhyāta padārthānāṃ parasparam || āgameṣu padārthā ye ta eva vyāsa sūtrake | śabdabhedena vakṣyante saṃjñā bhaṅgyantareṇa ca || śāstra yonitva sūtreṇa śāstrāṇāṃ yonitā śrutā | jihvāgre guruliṃgaṃ syājjagurāgamikā iti || upadeṣṭā śivaḥ sākṣāt vidyānāṃ jagatāṃ yataḥ | jyotiścaraṇa sūtreṇa ya eṣo'kṣiṇi pūruṣaḥ || paraṃ brahmeti kathitastamevāgamikā jaguḥ | dṛgaṃge śivaliṃgaṃ yāditi liṅgasvarūpatām || ata-eva prāṇa iti prāṇānāṃ brahmatā śrutā | āgameṣu samākhyātaṃ prāṇaliṅgaṃ tathāntare || daharākhyedhikaraṇe yadbrahma samudīritam | tadevāgama śāstreṣu mahāliṃgaṃ hyudīritam || p. 61) ānandākhye'dhikaraṇe yacca brahma samīritam | bhāvaliṅgaṃ tadevāhu rāgamārtha viśāradāḥ || bhāvārpaṇādi bhedena yaduktaṃ trividhārpagam | cetorpagādhikaraṇe sa evārtho vicāryate || chando viśeṣa paratāmāśaṃkyātha vicāritam | dhā prerakatvādityādi sarvabhāṣyeṣu vārtike || sthānādi vyapadeśācca sūtre yo'rthaḥ sa eva hi | sthala śabdenāgameṣu sarvatra samudīryate | pratisūtraṃ caivameva vaktuṃ śakyā sarūpatā || grantha vistarabhītyāhaṃ prakṛtārthamupakrame | bhedābheda iti proktastatraivamavadhāryatām | kaiścitva sūtrito dhyāsaḥ śāstrasyādau samarthitaḥ || ādi sūtre sūcitavyo viṣayaḥ ca prayojanam | jīva brahma svarūpaikya lakṣaṇo viṣayaścayaḥ || tajjñānaṃ cābhyāsa tantramiti sūtrārtha eva cet | jīva brahma svarūpaikyasyaivā bhāvena tasya ca | viṣayatvaṃ na yujyate tatva dṛṣṭyā'vadhāryatām || jīvabrahma svarūpaikyaṃ na kvacit sūtritaṃ punaḥ | aṃśonāneti sūtre tu jīvasya brahmaṇoṃśatā || bhinnā bhinnatvamagnestu visphuliṅgavadīritam | p. 62) na hyagnirviṣphuliṅgaya svarūpaikyaṃ pradṛśyate | jīvasya brahmaṇoyena svarūpaikyaṃ punarbhavet || na bhedābhedayoryuktamekasminneva vartanam | paraspara virodhādityato vācyā vicakṣaṇaiḥ || avidyā lakṣaṇopādhikṛtā mithyābhidā iti | ubhaya vyapadeśādityahi kuṇḍalavattathā || prakāśāśrayavadvāca te nastvātpūrvavattathā | anujñā parihārau ca dehasambandhatastathā || jyotirādi vadityevaṃ tatsaṃbhāvyātastathā | upapatteḥ pradīpavadādeśastadanantaram || tathā hi darśayatīti ca bhedā bhidayoḥ punaḥ | pramāṇatopi siddhatvād dṛṣṭānteṣu ca darśanāt || vijānīyāttadanyonyamavirodha vyavasthitim | tathā ca vakṣyate taiśca tathā bhoktrādi sūtrake || avirodhaṃ saṃpradṛśya vyākhyātaṃ sūtramapyatha | brahma kāraṇavādaśca yadi cedanyathā punaḥ || samyaktarka bale naivākṣipyate yadyapi śrutiḥ | pramāṇaṃ svasya viṣaye svayaṃ bhavitu marhati || tathāpi svasya viṣaye pramāṇāntarato hṛte | svayamanyā paraiṣasyātkṛṣṇala śravaṇe yathā || p. 63) yathā mantrārthavādau ca tarkopisvasya gocarāt | apratiṣṭhita evasyā danyatraivaṃ kila sthitiḥ | dharmādharmasthaledṛṣṭā tarka durbalatā punaḥ || pramāṇāntara siddhārtha bodhanaṃ yacchruteḥ punaḥ | ayuktaṃ tadidaṃ viṃdyādyadyevaṃ sammataṃ tava || pramāṇāntara siddhorthaḥ śrutyākovātra bodhyate | bhoktṛ bhojya vibhāgo hi prasiddho jagati hyayam | śārīraścetano bhoktā bhogyāśśabdādayastvime || yathā bhoktā devadatto bhogyāste codanādayaḥ | bhoktṛ bhogyavibhāgasyābhāvaḥ sarvasthale bhavet || yadi bhoktā bhogyabhāvaṃ bhogyaṃ bhoktṛtvameva vā | tayoranyonyatāpattiḥ brahmaṇaḥ parakāraṇāt | ananyatvātprasajyeta na yuktaṃ yadi bādhanam || prasiddhasya vibhāgasya na yuktamata eva hi | brahmakāraṇatāyāśca niścayoneti yo vadet || syāllokavaditi brūyāttaṃ mūrkhaṃ puruṣaṃ prati | upapadyata evedamasmatpakṣe vibhājanam || evaṃ loke ca dṛṣṭatvāt samudrādudakātmanaḥ | ananyatvepi vīcyādervibhāga upapadyate | na codakātmano nārdherananyatvepi vai punaḥ || p. 64) phenādīnāmanekeṣāmitaretaratā matā | na vīcītaraṅgāderanyonyatve tvasaṃbhave | udātmanaḥ saridbharturananyatvaṃ na sidhyati || ihāpyevaṃ bhoktṛbhogya vibhāgopi samarthitaḥ | sadātmakādbrahmaṇo nāpya na nyatvaṃ na sidhyati || nanvetada virodhasya vādamātraṃ samarthanam | tadananyatvamārambhaṇa śabdādibhya sūtrake || vācārambhaṇamityādi śrutyā sarvasya sarvathā | na ca bheda prapañcasya bādhitatva samarthanāt || na cā nena hi sūtreṇa śrutyā vācādi rūpayā | kṛtsnasyāpi prapañcasya bādhitatvaṃ samarthyate || na pratyakṣa pramāṇena siddhobheda prapañcakaḥ | śakyate bādhituṃ śrutyā kintu nyāyya itīryate || śruterevānyaparatā pratyakṣādi virodhataḥ | yathā hi pūrva tantre ca kṛṣṇalaṃ śrapayedvidheḥ || pratyakṣeṇa svarṇamāṣe vikḷttau bādhite sati | uṣṇīkaraṇamātrārtha lakṣaṇāparatā vṛtā || yatsomena yajeteti vidhauyāgena bhāvayet | ityartha svīkṛtau somena yāgeneti cobhayoḥ | sāmānādhikaraṇyena hyanvaye somayāgayoḥ || p. 65) pratyakṣābheda bādhena bhedo lakṣaṇayā yathā | api cedyadi kṛtsnasya prapañcasya ca bādhanam || tarhi śruti svarūpasya parārtha smaraṇasya ca | tathā vākyārtha jñānasya prapañcāntargatatvataḥ || bādhe teṣāmapi sati prapañco bādhyatāṃ katham | kathaṃ majjanīvandhyā mama jihvā na ceti ca || na ca prapañca bādhepi tiṣṭhatyeva svarūpakam | tasmātkāryaṃ copapannaṃmiti vaktuṃ hi śakyate || pratiyogya nivedhe satyabhāvo vādamātrataḥ | na ca śrutyā prapañcasya svarūpaṃ na hi bādhyate || yena vā syāddhi vyāghātaḥ satyatvaṃ tasya kiṃ tviti | svarūpa bādhā bhāveyā bādhyātā rūpasatyatā || prapañcebhyupagantavyā na syātsatyatva bādhanam | tasmānnānena sūtreṇa śrutyābādhaḥ samarthyate || kintva bhinnatvameveti na bhedābhidayoḥ punaḥ | virodha iti mantavyaṃ tathānyatrāpi dṛśyate || itaravyapadeśācca svahitā karaṇāditaḥ | doṣa prasaktirityādyaistathā tatvamasīti ca || jīvasya brahmaṇaḥ samyagabheda vyapadeśataḥ | kiṃ jīvakartṛkā sṛṣṭiḥ kiṃvā brahmaika kartṛkā || p. 66) sṛjejjīvaḥ svasyahitaṃ nāhitaṃ narakādikam | ityādyā śaṅkyādhikantu bheda nirdeśasūtrataḥ || kartā jīvo na kiṃ tva tva kartṛ brahmaiva cādhikam | tajjīvaṣyāhitamapi sṛjatyevetyudīrya ca || kathaṃ vā bheda kathane hīnatādhikatā ubhe | kathaṃ sarveśvaraḥ sākṣāt sarvajñatvena sarvataḥ | jīvān svātma tayā paśyan teṣu śokādikaṃ sṛjet || sva niṣṭhatvena śokādeḥ anubhūti prasaṃjanāt | ityāśaṅkyāśmādi vacca tadasaṃgatirīritā || anena cāśmanāṃ sūryakānta vaiḍūrya bhedinām | pāṣāṇatvena sāmānyātmanā bhede samīhite || vyaktibhedāddhīna rūpa madhyamottama bhāvataḥ | svarūpāṇāñca vaicitryaṃ kāya vaicitryameva ca || evañca jīvaparayorapi vyakti bhidā kṛtā | hīnatādhikatā kārya vaicitryaṃ copapadyate || na pāṣāṇatva sāmānyamabhinnaṃ vyaktayaḥ punaḥ | bhinnā eveti naikatra bhedābhedā vubhe iti || pāṣāṇatvādi sāmānyā davacchinna pratiyogikaḥ | yobhedastadabhāva svarūpa bhedasya cāpyatha | vaiḍūryatvādyavacchinna pratiyogivatī ca yā || 67) bhidā vyaktiṣu tasyāśco bhayasya pratipādanāt | na caivaṃ śaṃkituṃ śakyaṃ vajra vaiḍūryayordvayoḥ || sāmānādhi karaṇyādi vyavahāra prasaṃjanam | iṣṭatvāt tasya sāmānyā bhedollekhina atra ca || viśeṣābheda virahādata eveśvaropi ca | ātmatve naiva jīvābheda dṛṣṭiḥ sūtritā punaḥ || ātmeti tūpagacchanti vyākhyānāvasare mayā | āśaṃkya parihāropi vistareṇa pradarśyate || bhedābhedāvimau siddhau tasmādityuparamyate || || iti śrīmadviśiṣṭādvaita siddhānta rahasyaikottaraśatasthalābhijña nīlakaṇṭha krte nigamāgamasāra saṃgrahe kriyāsāre prathamopadeśaḥ || || atha dvitīyopadeśaḥ || dvi. a. dvi. pā. tatrādimopadeśe'smin sarvajñe sarvaśaktike | upādāne prapañcasya nimitte brahmaṇi kramāt || sarva vedānta vākyānāṃ nirdeśastu samanvayaḥ | smṛtyādibhirvirodhena bādhābhāvo dvitīyakaḥ || upadeśo yuktibhistu bahubhiḥ saṃpradarśyate | tatra vedānta vākyāni jagatāṃ brahma kāraṇam || upādānamiti prāhuḥ pradhānamiti sāṃkhyakāḥ | tato virodhādvaktavyo bādhastvanyatarasya hi || tatra śruteranuṣṭheya dharmādau sāvakāśataḥ || p. 68) tatra śruteranuṣṭheya dharmādau sāvakāśataḥ | smṛteranava kāśatvā bādho yuktastathā śruteḥ || ārṣa pratyakṣataḥ paśyan pradhānaṃ dṛśya kāraṇam | praṇināya smṛtiṃ carṣistataḥ pratyakṣa mūlatā || smṛte stataśca bādhastu yukta eva tayā śruteḥ | naivaṃ smṛtyā śruterbādho nyasmṛtyanavakāśataḥ || doṣa prasaṅgānnānā smṛtyanurodhena cetpunaḥ | nānā kāraṇatā vaktuṃ śakyaṃ naiveti vai punaḥ || vastuni svecchayā nānā vikalpānupapattitaḥ | ataśśaivīyadharmāṇāṃ pramāṇaistu śrutīritaiḥ || niṣedhe ca kvacid dṛṣṭe cāmṛtasyādi vākyataḥ | teṣāṃ bādhanameva syānnaiva taiḥ śruti bādhanam || nanu śaivīya dharmāṇāṃ prāmāṇye'ṅgī kṛte sati | pūrvakāṇḍa prasiddhānāṃ agniṣṭomādi karmaṇām || vairaśaivīya dharmāṇāṃ paraspara virodhataḥ | agniṣṭomādi mantrāṇāmevaṃ tadupa yoginām || sarveṣāṃ veda bhāgānāṃ vīra śaivīya karmaṇi | keṣāñcidupa yuktānāmamṛtasyādi rūpiṇām || parasparaṃ virodhena bahuvedānusārataḥ | vīraśaivopayuktānāṃ mantrāṇāmeva vai punaḥ || arthāntaraparatvaṃ tu vaktavyamiti cecchruṇu | p. 69) pūrvakāṇḍokta dharmāṇāmanuṣṭān vidhau tataḥ | sarvamanyatparityajyetyādyaiḥ śrutibhiranyathā || upāttatvādbhavadbhirvā kathamantropapādyate | karmakāṇḍokta dharmabhyo vācyaṃ prābalyameva hi || brahmakāṇḍasya kācāśma ratnayoriva yattayoḥ | aṅgāṅgitvasya coktatvājjñānaprābalyavādataḥ || na karmaṇā na prajayā dhanenetyādi vākyataḥ | jñānaika nāśyatā pāśasyetyevaṃ ca vyavasthiteḥ | na karmakāṇḍa vaiyarthyāttad dṛṣṭānta purassaram || śrutimātrasya vaiyarthyānumitau vedamūlatā | na vaktavyeti prakrānta kramabhaṅgaḥ samāpatet || na kvacidveda bhāgasya cidāmātrā pramāṇatām | kintu vacmaḥ karmakāṇḍājjñāna kāṇḍasya mukhyatām || tatrāpi vīraśaivānāṃ tatra dṛṣṭāntamucyate | ratnāpaṇe niviṣṭānāṃ vividhānāṃ krameṇa hi || kāca muktā marakata prabhṛtīnāṃ yathā punaḥ | kreyādhikārānuguṇaṃ darśayettadapi krayī || grahītāraḥ svasāmarthyānuguṇenaiva kevalam | gṛhṇanti naiva cānyasya dūṣaṇāyaiva kalpate || evaṃ sāmānyato veda prāmāṇye sati tatpunaḥ | svādhikārānusāreṇa vaidikeṣu pravartate || p. 70) kramasopāna mārgeṣu trayāṇāmathavā dvayoḥ | ati krameṇa cārūḍhe sopānotpāṭanaṃ na hi || kurvanti tadvade vātra sarveṣāñca pramāṇatā | tarhi śaivaḥ kvacidvāpi sarvakarmāṇi yatnataḥ || anutiṣṭhetpramāṇaṃ cedityevaṃ nā palāpyatām | rājā dhanī vā lokeṣu satsu ratneṣu bhūriśaḥ || alpaṃ krayāṃ maṇiṃ dhatte tāvatā tanna duṣyati | evaṃ pramāṇaṃ vedāścetyāstāṃ kiṃ vistareṇa tu || atra saiddhāntakīyaṃ me saraṇirdarśayiṣyate | sarvavedānta vākyānāṃ sarvajñe sarvaśaktike || liṅge jagadupādāne nimitte parameśvare | ādyopadeśe kathitaṃ vācyavācakayorbalāt || samanvayedarśite'tra liṅgāṅgaikyasya darśanāt | tasya smṛti virodhena sāvakāśatva doṣataḥ || tadbādha parihārāya dvitīyo'dhyaya iṣyate | paraṃ jagadupādānaṃmiti vedāvadanti hi || smṛtiṃ pradhānaṃ vadatītyetadanyatarattadā | bādhitavyaṃ virodhena tayoḥ kasyeti saṃśayaḥ || tatrānuṣṭheya dharmādau sāvakāśāśrutiḥ smṛtā | smṛtirniravakāśā syāttatraiva pratipādikā || tasmātsmṛtyā śruterbādho yukta ityabravīnmuniḥ || p. 71) ārṣa pratyakṣa yogena jagatkāraṇameva tat | iti niścitya tadanu smṛtimāśucakāra saḥ || tataḥ pratyakṣa mūlatvātsmṛteḥ prābalyamatrahi | iti cenna pradhānasya kāraṇatvaṃ na yujyate || nānā smṛtyanurodhena nānā hetutva kalpanāt | vikalpānupapatteśca vastuniśruta doṣataḥ || maharṣitvādi śeṣācca paraspara virodhataḥ | pauruṣeyatayā tāsāmaprāmāṇyaṃ ca na śruteḥ || pratyakṣamānamūlatvaṃ pradhānoktestadocyate | itareṣāñcānupalabdherityevānu śāsanāt || ārṣa darśana sampannaiḥ kaṇāda pramukhaiḥ kimu | tannopalabhyate tasmātpradhānāṃśasmṛternahi || śivaliṅgasya bhāvasya viśvametaccarācaram | tadetanna vijānanti paśavaḥ pāśa gauravāt || tameka meva bahudhā vadanti brahma śāśvatam | ajānantaḥ paraṃ bhāvamavikalpaṃ maharṣayaḥ || aparaṃ brahmarūpañca parabrahmātmakaṃ tathā | kecidāhurmahādevamanādi nidhanaṃ prabhum || bhūtendriyāntaḥ karaṇa pradhāna viṣayātmakam | aparaṃ brahma nirdiṣṭaṃ paraṃ brahma cidātmakam || p. 72) bṛhatvādbrahmaṇatvācca brahmaṇīti parā vare | anena brahmarūpeṇa brahmaṇodhipateḥ prabhoḥ || vidyāvidyā svarūpīti kaiścidīśonigadyate | vidyeti cetanāṃ prāhuḥ tathā vidyāmacetanām || vidyā vidyātmakaṃ caitadviśvaṃ viśva gurorvibhoḥ | rūpa bhede na sandeho viśvaṃ tasya vaśe yataḥ || bhrāntirvidyā parañceti śārvaṃ rūpaṃ pare viduḥ | athavā buddhirartheṣu bahudhā bhrāntirucyate || yadyātmākāra sampattirvidyeti parikīrtyate | vikalpa rahitaṃ tatvaṃ paramityabhidhīyate || tatreyaṃ śāṅkaraṃ rūpaṃ tadājñādhiṣṭhitaṃ yataḥ | sada sadrūpa ityāhuḥ sadasaspatirityapi || satye sādhau ca sacchabdaḥ sadbhireva prayujyate | viparīte tvasacchabdaḥ kathyate vedavādibhiḥ || saccāsacca jagadviśvaṃ śarīraṃ parameṣṭhinaḥ | yadidaṃ saditi proktaṃ yaccāsaditi kathyate || tayoḥ patitvāttu śivaḥ sadasaṃspatirucyate | kṣarā kṣarātmakaṃ prāhuḥ kṣarākṣara parampare || kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho'kṣara ucyate | ubhete parameśasya rūpaṃ tasya vaśe yataḥ || p. 73) tayoḥ śivaḥ paraḥ śāntaḥ kṣarākṣara paraḥ smṛtaḥ | samaṣṭi vyaṣṭirūpañca samaṣṭi vyaṣṭi kāraṇam || vadanti munayaḥ kecicchivaṃ parama kāraṇam | samaṣṭiṃ viduravyaktaṃ vyaṣṭiṃ vyaktaṃ tathaiva ca || te rūpe parameśasya tadicchāmanu vartanāt | tayoḥ kāraṇa bhāvena śivaliṅgaṃ parātparam || kāraṇārtha vidaḥ prāhuḥ samaṣṭi vyaṣṭi kāraṇam | jāti vyakti svarūpīti kathyate kaiścidīśvaraḥ || yatpiṇḍeṣvanu varteta sā jātiriti kathyate | vyakti vyāvṛttarūpaṃ tatpiṇḍaṃ jāteḥ samāśrayaḥ || vyaktayo jātayaścaiva tadājñā paripālitāḥ | yatastato mahādevo jāti vyakti vapuḥ smṛtaḥ || pradhāna puruṣa vyakta kālātmā kathyate śivaḥ | pradhānaṃ prakṛtiṃ prāhuḥ kṣetrajñaṃ puruṣaṃ tathā || trayoviṃśati tatvāni vyaktamāhurmanīṣiṇaḥ | kālaḥ kāryaṃ prapañcasya pariṇāmaika kāraṇam || eṣāmīśaḥ śivodhātā pravartaka nivartakaḥ | prāhurbhāva tirobhāva heturekaḥ svarāḍajaḥ || tasmātpradhānapuruṣa vyaktakāla svarūpavān | heturnodhipatesteṣāṃ dhātā bhoktā maheśvaraḥ || p. 74) virāḍḍhiraṇya garbhātmā kaiścidīśo nigadyate | hiraṇya garbho lokānāṃ heturviśveśvaro virāṭ || antaryāmī paraśceti kathyate kavibhiḥ śivaḥ | prājña taijasa viśvātmetyapare sampracakṣate | mātā mānañca meyañca matimāhurathāpare || kartākriyā ca kāryañca kāraṇaṃ kāraṇaṃ pare | jāgratsvapnasuṣuptyātmetyapare saṃpracakṣate || turīyamapareprāhu sturīyātīta mityapi || kecit saṃsāriṇaṃ prāhu tamasaṃsāriṇaṃ pare | svatantramapare prāhurasvatantraṃ pare viduḥ || ghoramityapare prāhuḥ saumyamityapare viduḥ | tamāhurnirguṇaṃ kecidguṇavantaṃ pare viduḥ || rāgavantaṃ pare prāhurvītarāgaṃ tathā pare | niṣkriyaṃ taṃ pare prāhussakriyaṃ taṃ pare janāḥ || nirindriyaṃ pare prāhussendriyañca tathā pare | dhruvamityapare prāhustama dhruvamathāpare || arūpaṃ kecidāhurvai rūpavantaṃ pare viduḥ | dṛśyamityapare prāhustamadṛśyamitī tare || vācyamityapare prāhustamavācyamitī tare | śabdātmakaṃ pare prāhuḥ śabdātītamathāpare || p. 75) keciccintamayaṃ prāhuścintayā rahitaṃ pare | jñānātmakaṃ pare prāhurvijñānamiti cāpare || kecijjñeyamiti prāhurajñeyamiti kecana | kecidekaṃ tamevāhuranekamiti cāpare || evaṃ vikalpyamāneṣu yāthārthyaṃ parameśituḥ | nādhya vasyanti munayo nānā pratyaya kāraṇāt || ye punaḥ srvabhāvena prapannāḥ parameśvaram | te vijānantyayatnena śivaṃ paramakāraṇam || yāvatpaśyo naiva paśyatyanīśaṃ kaviṃ purāṇaṃ bhuvanasyeśitāram | tāvadduḥkhe vartate baddhapāśaḥ saṃsāre'smin cakranemi krameṇa || yadā paśyaṃ paśyate rukmavarṇaṃ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayonim | tadā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti || na śivasyāṇavo bandha kārmo māyeya eva ca | prākṛtovātha bauddho vāpyahaṃkārātmakastathā || naivāsya mānaso bandho na caitto nendriyātmakaḥ | na ca tanmātra bandho'sya bhūtabandho na kaścana || na ca kālaḥ kalā caiva na vidyā niyatistathā | na rāgo na ca vidveṣaḥ śambhoramita tejasaḥ | na cāpyabhi niveśo'sya kuśalā kuśalānyapi || p. 76) karmāṇi tadvipākaśca sukhaduḥkhena tatphale | āśayā nāsya saṃbandhaḥ saṃskāraiḥ karmaṇāmapi || bhogaiśca bhogasaṃskāraiḥ kālatritaya gocaraiḥ | na tasya karaṇaṃ kartā nādirantastathāntaram || na karma karaṇaṃ vāpi nākāryaṃ kāryameva ca || nāsya bandhurabandhurvā niyantā prerako'pivā | na patirnagurustrātā nādhiko na samastathā || na janmamaraṇe tasya nā kāṃkṣitamakāṃkṣitam | na vidhirna nivedhaśca na muktirna ca bandhanam || nāsti yadyada kalyāṇaṃ tattadasya kadācana | kalyāṇaṃ sakalaṃ cāsti paramātmā śivo yataḥ || sa śivaḥ sarvamevedamadhiṣṭhāya svaśaktibhiḥ | apracyutaḥ svato bhāvātsthitaḥ sthāṇurataḥ smṛtaḥ || śivenādhiṣṭhitaṃ yasmājjagadetaccarācaram | sarvarūpa sthitaḥ śarvaḥ tathā jñātvā na muhyati || sarvo rudro namastasmai puruṣaḥ paramomahān | hiraṇya bāhurbhagavān hiraṇyapatirīśvaraḥ || abikā patirīśānaḥ pinākī vṛṣavāhanaḥ | ekorudraḥ paraṃ brahma puruṣaḥ kṛṣṇa piṅgalaḥ || vālāgra mātro hṛnmadhye dhyeyo'yaṃ daharāntare | p. 77) hiraṇyakeśaḥ padmākṣo hyaruṇastāmra eva ca | yo vasarpatyasau devo nīla grīvo hiraṇmayaḥ || saumyo ghārastathā miśraścākṣaraścāmṛto vyayaḥ | sa puṃviśeṣaḥ paramo bhaṅgavānantakāntakaḥ || cetanā cetanānmuktaḥ prapañcācca parātparaḥ | loke sāti śayatvena jñānaiśvarye vilokite || śivenāti śayatvena sthitiṃ prāhurmanīṣiṇaḥ | pratisargaṃ prasūtānāṃ brahmaṇāṃ śāstra vistaram || upadeṣṭā sa evādau kālāvacchedavartinām | kālā vacchedayuktānāṃ gurūṇāmapyasau guruḥ || sarveṣāmeva sarveśaḥ kālāvaccheda varjitaḥ | śuddhāsvābhāvikī tasya śaktiḥ sarvāti śāyinī || jñānamapratighaṃ nityaṃ vapuratyanta nirmalam | aiśvaryamapratidvandva sukhamātyantikaṃ balam || tejaḥ prabhāvo vīryañca kṣamākāruṇyameva ca | paripūrṇasya sargādyairnātmano'sti prayojanam || parānugraha evāsya phalaṃ svargasya karmaṇaḥ | praṇavo vācakastasya śivasya paramātmanaḥ || śivarudrādi śabdānāṃ praṇavo'ti paraḥ smṛtaḥ | śambhoḥ praṇava vācyasya bhāvanā tajjapādapi || p. 78) yā siddhiḥ sā parā prāpyā bhavatyeva na saṃśayaḥ | tasmādekākṣaraṃ liṅgaṃ prāhurāgama pāragāḥ || vācya vācakayoraikyaṃ manyamānā yaśasvinaḥ | asya mātrāḥ samākhyātāścatasro vedamūrdhani || akāraścāpyukāraśca makāro nāda eva ca | akāraṃ bahṛcaṃ prāhurukāro yaju rucyate || makāraḥ sāmanādastu śrutirātharvaṇī śrutā | akārastu mahadbījaṃ rajaḥ sraṣṭā caturmukhaḥ || ukāraḥ prakṛtiryoniḥ tatvaṃ pālayitā hariḥ | makāraḥ puruṣo bījītamaḥ saṃhārako haraḥ || nādaḥ paraḥ pumānīśo nirguṇo niṣkriyaḥ śivaḥ | evaṃ tisṛbhiretābhiḥ mātrābhiḥ akhilaṃ tridhā || abhidhāya śivātmānaṃ bodhayatyardhamātrayā | yasmātparaṃ nā paramasti kiñcidyasmānnāṇī yo na jyāyosti kaścit | vṛkṣaśvastabdho divi tiṣṭhatyekastenedaṃ pūrṇaṃ puruṣeṇa sarvan || śaktiḥ svābhāvikī tasya vedyā viśva vilakṣaṇā | ekāneka svarūpeṇa bhāti bhānoriva prabhā || anantā śaktayastasya cecchā jñāna kriyādayaḥ | mādyādyaśca bhavedvahnerviṣphuliṅgā yathā tathā || sadā śiveśvarādyāśca vidyāvidyeśvarādayaḥ | abhavanpuruṣāścānyā prakṛtiśca parātparā || p. 79) mahadādi viśeṣāntāstvajādyāścāpi mūrtayaḥ | yaścānyadapi tatsarvaṃ asyāḥ kāryamitīritam || sā śaktiḥ sarvagā sūkṣmā prabodhānandarūpiṇī | śaktimānucyate devaḥ śivaḥ śītāṃśubhūṣaṇaḥ || vedyaḥ śivaḥ śivā vidyā prajñā caiva śruti smṛtiḥ | dhṛtireṣā sthitirniṣṭhā jñānecchā karmaśaktayaḥ || ājñā caivaṃ paraṃ brahma dve vidye ca parātpare | śuddha vidyā śuddha kalā sarvaṃ śakti kṛtaṃ yataḥ || na māyā prakṛtirjīvo vikāro vikṛtistathā | na sannāsacca yatkiñcittayā sarvamidaṃ tatam || sā devī māyayā sarvaṃ brahmādyaṃ sa carācaram | mohacatya prayatnena mocayatyapi līlayā || anayā saha sarveśaḥ saptaviṃśa prakārayā | viśvaṃ vyāpya sthitastasmānmuktiratra pravartate || śruti smṛtiṣu sarvatra purāṇeṣvāgameṣu ca | bahudhollekhitāḥ pakṣāstarkeṇa vacasā śruteḥ || tasmāt siddhānta panthānamāśritya brahmavādinaḥ | sūtrāṇāṃ veda śirasā maikāryyaṃ prāpyamādarāt || liṅgāṅga sāmarasyerthe pravṛtte veda mūrdhani | liṅge brahmaṇi sarvatra hyanvayo niścito dhruvam || p. 80) aprāmāṇye tu sāṅkhyasya smṛteryoga smṛteḥ param | prāmāṇyamurarī kāryaṃ vyo tavyeti vidhānataḥ || tāṃ yogamiti vākyena vedacihnasya darśanāt | yoga smṛtyā pradhānasya kāraṇatvasya niścayāt || brahmakāraṇatā vādī liṅgāṃgaikyānvayaḥ pare | iti cetpauruṣe yatvādbhānti doṣa kalaṃkataḥ || apauruṣeyayāśrutyā bādhoyuktaḥ smṛterdhruvam | dhyānādyaṃśe smṛtestasyāḥ prāmāṇyaṃ nyāya gauravāt || śravaṇaṃ mananaṃ dhyānaṃ śruti smṛtyā gameṣu ca | aika kaṇṭhyena sarvatra yogo'yaṃ pratipāditaḥ || yogo nāma hi sambandho jīvātma paramātmanoḥ | dhyāna yogeti vākyena yoganiṣṭhā udāhṛtāḥ || aṅgaṃ jīvaḥ paraṃ liṅgaṃ sāmarasyaṃ tayoḥ śubham | yoga ityucyate sadbhiḥ śiva tatvārtha vedibhiḥ || vālāgramātraṃ viśveśaṃ jāta vedasvarūpakam | hṛtpadma karṇikāmadhye dhyātvādhāryaṃ mumukṣubhiḥ || sarvajñaṃ sarvakartāraṃ samastādhāramadbhutam | praṇavenāvṛtaṃ liṅgaṃ praṇavārthaṃ parātparam || sarvasya jagataḥ sākṣātsṛṣṭi sthityanta kāraṇam | umā sahāyaṃ kalyāṇaṃ nīlakaṇṭhaṃ trilocanam || praśāntaṃ prabhumīśānaṃ dhārayeddhṛdayāmbuje || p. 81) brahma yatsaccidānandaṃ paripūrṇaṃ ca sarvataḥ | sarvatra dṛśyate naiva karaṇāgocaratvataḥ || dṛśyate taccharīre'smin tasmādbrahmapuraṃ ca tat | tasmiṃstu kamalābhaṃ yat daharaṃ hṛdayāmbujam || daharaṃ puṇḍarīkākhyaṃ veśma proktaṃ manīṣibhiḥ | tasminnava sthitaṃ brahma tena veśmeti kīrtitam || tadveśma vartate dehe tena dehaḥ purābhidhaḥ | yadasmin vartate liṅgaṃ puṇḍarīkākhya veśmani || viyatpramāṇarūpatvādākāśākhyaṃ ca tadbhavet | kalyāṇa guṇaratnānāṃ nidhimavyayamadbhutam || ātmā tu dehe sarvatra vartamānopi śaṅkaraḥ | atīva hṛdaye tasya prakāśo netare tathā || ahaṃ śabdābhidho hyātmā na vivādo'tra kasyacit | ahaṃ śabdaṃ prayuñjāno lokaḥ sarvopi dṛśyate || hṛdayaṃ nirviśatyeva hyahaṃ tatra sthitastataḥ | yato'sya hṛdaye nityaṃ prakāśo'tīva vidyate || na tathānyatra tasmācca hṛdayaṃ hi viśiṣyate | tasmāddhṛdambujedhāryaṃ liṅgamādyaṃ purātanam || ativarṇāśramīso'yaṃ sākṣānmokṣaika bhājanam | liṅgamādyaṃ purātanam | ativarṇā śramīsoyaṃ sākṣānmokṣaika bhājanam || athameva hi yogotra sarvaśāstrārtha sammataḥ | yoga smṛtestadaṃśe tu prāmāṇyaṃ netaratra ca || p. 82) yattu sāṅkhyoktatarkeṇa virodhohyupa pāditaḥ | yadyadvilakṣaṇaṃ sarvaṃ na tatprakṛtikaṃ viduḥ || rucakādyā yathā sarve na mṛtprakṛtikā bhavan | vimatañca jagatsarvaṃ brahmopādānakaṃ na hi || śrutiraiti hyamātratvāddurbalāttarkatā bhavet | tasmāttarkācchruterbādhāt jaganna brahmahetukam || jagato cetanatvaṃ tu vijñānaṃ ceti vākyataḥ | brahmaṇaścetanatvaṃ tu yaḥ sarvajñeti vākyataḥ | jagadvi lakṣaṇaṃ brahma kathaṃ nanu na hetukam || āpo bruvannato vākyāccetanatvasya niścayāt | bhoktṝṇāmapi bhojyānā vailakṣaṇyaṃ vilokitam || śvabhya ityādi vākyānāmadhiṣṭhāna paratvataḥ | bādho dṛḍhī kṛtastasmājjaganna brahmahetukam || iti prāpte dṛśyate tu yaduktaṃ tanmṛṣā bhavet | acetanāccetanānāmutpattiḥ śrūyate śrutau || cetanādvā'cetanānāmiṣyate śruti sūtrayoḥ | yathā keśā vṛścikādyāḥ puruṣādgomayāttathā || sarvātmanā prāgasatve hyasatkāryaṃ tadā bhavet | kāryātmanā niṣedho hi na tāvatkāraṇātmanā || satvānnāsatkāryavādastatotrā kāraṇātmanā | parapakṣe'pi doṣo'yaṃ tulyaścāyaṃ bhaviṣyati || p. 83) śabdahīnātpradhānāddhi śabdavatkārya niścayāt | na tu dṛṣṭānta bhāvācca yathā vṛkṣādayaḥ śrutāḥ || tathā svapakṣa doṣācca na sāṅkhyasyāvakāśatā | yaścobhayoḥ samodoṣaḥ parihāro vāpi vā samaḥ || naikaḥ paryanuyoktavyastādṛgartha vicāraṇe | tarkeṇa pratyavasthānāṃ śrutyukterthe na rocate || tarkāṇāma pratiṣṭhānāṃ śuṣkāṇāmanyathā bhavet | abhiyuktaiḥ kaiścidatra kaiścidanyairnirūpitaḥ || abhiyukta tarairanyairābhāsī kriyate tarām | yattenānumito'pyarthaḥ kuśalairanumātṛbhiḥ || abhiyuktatarairanyairayathaivopapādyate | tarkā pratiṣṭhitatvaṃ hi tarkeṇaiva nivāryate || kecittarkāḥ pratiṣṭhāpyāḥ kecittarkāḥ pratiṣṭhitāḥ | sarva tarkā pratiṣṭhāne doṣaleśo na cābhavat || idaṃ tarkā pratiṣṭhatvaṃ na sidhyettarka nirṇaye | bhojanādau yathā tarkamūlatvamiti cenna hi || anirmokṣa prasaṅgena laukikastarka saṃgrahaḥ | yuktopi kāraṇe yuktā pūrvadoṣo hi dṛśyate || śiṣṭāḥ parigrahāssarve vyākhyātāstena kāraṇe | bhoktrā patterapyavibhāgaścetsyālloka va dhruvam || p. 84) brahmātmanā bhoktṛbhogya bhogānāṃ lokavadyathā | abhedepi svarūpeṇa vibhāgo niścitaḥ paraḥ || abhedaḥ kāraṇāttasmātkārya syāpyavasīyate | tadārambhaṇa śabdādi dibhyoktyā tanniścayaḥ sadā || sa bhāve copa labdhaśca sa satvāccāvarasya ca | asadvyapadeśānneti cenna vākyaśeṣātsa niścitaḥ || dharmāntare tadvākyañca tadarthe paryavasyati | yukteḥ śabdāntarāccātra vapāvacca tathā bhavat || itara vyapadeśāddhi sūtreṇāpi sa niścitaḥ | adhikaṃ bheda nirdeśādbrahma sraṣṭṭa tu netarat || asmādivacca tadanupapattirdṛśyate yataḥ | upasaṃhāra sūtreṇa brahmaṇaḥ pariṇāmatā || aṅgīkṛtā prapañcasya kṣīravaddhīti niścayaḥ | kṛtsna prasakti sūtreṇa sa eva pratipāditaḥ || tathā hi pariṇāmaḥ kiṃ kārtsnyetāṃśena vā bhavet | kārtsnyena pariṇāmaścet brahmābhāvaḥ prasajyate || aṃśena pariṇāmaścet brahmasāvayavaṃ bhavet | tadarthaka śrutiḥ kupyenniṣkriyaṃ niṣkalaṃ tviti || pūrva rūpa parityāgenānyarūpa samudbhaveḥ | tathā sati jaḍaṃ brahma syānnasyādajaḍaṃ punaḥ || p. 85) śrutestu śabdamūlatvādbrahmaṇo jagadātmanā | pariṇāme'jaḍaṃ brahma pṛthageveti gīyate || uktvā tejo'banna sṛṣṭi tatseyaṃ devataikṣata | hantāhamiti vākyena tejovannatrayaṃ vinā || uktatvādīkṣitṛtvena devatāyāśca śabdataḥ | aṅgīkāryaṃ yathā śabdaṃ devatāva sthitiḥ pṛthak || prayojanaṃ na tarkeṇa śrutyā yatra vidhīyate | śrutestu śabdamūlatvāddevādivadapīṣyate || ātmani caivaṃ hi sūtreṇa pariṇāmo'traniścitaḥ | evaṃ svapakṣa doṣācca sa eva sudṛḍhīkṛtaḥ || devānāṃ pariṇāmo'tra śaktiyogānna tu śrutau | na brahmaṇastataḥ sūtraṃ sarvopeteti darśitam || nanvevamapi devānāṃ sraṣṭṭatvaṃ karaṇairyataḥ | brahmaṇo karaṇatvena neti ceduktameva tat || vikaraṇatvānneti cettadatraivānupadaṃ yataḥ | na prayojana vatvattadbrahmaṇo na tatheti cet || lokavatvādi sūtreṇa yathā rājñāṃ tathā bhavat | vaiṣamyaṃ nirghṛṇatvaṃ ca brahmaṇo naiva yujyate || tasmāt kathaṃ brahmaṇastaditi ceduttaratra ca | vaiṣamyeti ca sūtreṇa parihāraḥ pradarśyate || p. 86) tataḥ sandigdha doṣepi na brahmeti ca sūtrataḥ | upapadyata ityādi sūtreṇāpi samarthitam || sarvadharmopapatteśca sākṣitvaṃ brahmaṇo bhavat | tasmācchakti viśiṣṭaṃ tadbrahmaikaṃ śāśvataṃ param || upādānaṃ nimittaṃ ca brahmaiveti pradarśitam | ātma liṅgetyādi vākyairyannirṇītaṃ manīṣibhiḥ || vicāritaṃ tadevātra śrutismṛtyupa barhaṇaiḥ | āsmākīnārtha siddhānta saraṇiḥ saṃpradarśyate || yaduktaṃ pariṇāmāṃśe tadagre vistarānmayā | brahmakāraṇatā vādisāṅkhyādyairdūṣaṇaṃ ca yat || purastāttatparihṛtamadhunā teṣu dūṣaṇam | kriyate tatra prekṣāvatpravṛttirna bhavediti || evaṃ hi sāṅkhyā manyante ye vikārā yadanvitāḥ | dṛṣṭāste tatprakṛtikā yadghaṭādyā mṛdanvitāḥ || yathā te mṛtprakṛtikā evamevā khilaṃ jagat | sukhaduḥkhādyanvitañca tādṛkprakṛtikaṃ bhavet || yadyatsukhādi sāmānyātmakaṃ tattriguṇaṃ bhavet | ye vai parimitā bhāvāstevai saṃsargapūrvakāḥ || yathāṅkurādayastadvadetat parimitaṃ jagat | satvaṃ rajastamaścaitattraya saṃsargapūrvakam || p. 87) kāryakāraṇabhāvena pradhāna manumīyate | na jagatkāraṇaṃ brahma caitanyānanvayājjaḍe || na pradhānaṃ jagaddhetū racanānupapattitaḥ | prāsāda śayyā racanā prajñāvacchilpi kartṛkā || nācetanaistu pāṣāṇai racanīyamidaṃ jagat | nānā karmopabhogānāṃ sthānaṃ bāhyaṃ ca vigrahaḥ || saṃbhāvitaiḥ śilpibhirvā manasā cintya bhedavat | acintya śaktivibhava sarvajñeśvara nirmitam || nācetana pradhānena tathā tu kvāpyadarśanāt | samuccinoti vai śabda anvayānupapattikām || kalpanāyā atha na hi bhāvāste ca ghaṭādayaḥ | sukhaduḥkhānvitā dṛṣṭāḥ sukhāderāntaratvataḥ || bāhyatvācca ghaṭādīnāṃ sukha hetutva darśanāt | saṃsargapūrvakatvānumānaṃ parimitatvataḥ || tadanaikāntikaṃ satvādīnāṃ parimitādapi | saṃsarga pūrvakatvasyābhāvāccāpi pravṛttitaḥ || pradhānasyā cetanasya cetanādhiṣṭhitasya ca | pravṛttirnopapannā hi tathā lokeṣva darśanāt || cetanādhiṣṭhitaratha pravṛttirdṛśyate naiva kevale | audāsīnyābhyupagamātpuruṣo na pravartakaḥ || p. 88) acetanamapi kṣīraṃ vatsavṛddhyai pravartate | svayaṃ lokopakārāyasyandate cennadī jalam || naivaṃ tatrāpyapekṣāyāḥ satvācchrutyādi darśitā | yo'psu tiṣṭhanniti tato vyatirekā navasthiteḥ || pradhānaṃ nāma sāṅkhyānāṃ satvādīnāṃ samānatā | naiva tadvyatirekeṇa pradhānasya pravartakam || nivartakaṃ vā yatkiñcidudāsīnastu pūruṣaḥ | naiva pravartako nāpi nivartaka asau punaḥ || tatastadanapekṣatvātsargaḥ syātsarvadā punaḥ | pralayo na kadācit syānna pradhāna mato bhavet || upayuktaṃ tṛṇajalaṃ svayameva payo yathā | svayameva pradhānaṃ ca mahādādyākṛtiṃ vrajet || naivaṃ tṛṇādi na mate svayaṃ kṣīrātmanā punaḥ | anyatra tu tathā bhāvālloke'naḍuhādibhiḥ || upayukta tṛṇādīni kṣīratāṃ yānti kiṃ punaḥ | kintu dhenvaivopabhuktaṃ pravṛttirathavā bhavet || na tathā pīha yujyeta yato nāsti prayojanam | pravṛtterabhyupagamepyantareṇa prayojanam || pravṛttiḥ puruṣārthāya pratijñā bhaṅga sambhavāt | ataḥ prayojanaṃ vācyaṃ na pradhānasya yujyate || acetanatvāttasyātha puruṣasya bhavedyadi | p. 89) bhogovāpyapa vargo vā cobhayaṃ veti saṃśayaḥ | nānā dheyātiśaye śaye puruṣe bhogasambhavaḥ || anirmokṣa prasaṅgaśca nāpavargopi vai punaḥ | apavargasya siddhatvānnitya mukto hi pūruṣaḥ || no bhayārthāvirodhānna paryāyeṇo bhayārthatā | bhoktavyārthasya cānantyādbhogāpari samāptitaḥ || apavargasiddhirevaṃ na cautsukya nivṛttaye | pravṛttirhi tadautsukya dharmo yaccetanasya tat || na pradhāne saṃbhavati na pravṛttiratho bhavet | kāścid dṛkchakti sampannaḥ pravṛttau śaktivarjitaḥ || paṅguṃ dṛkchakti hīnaṃ tu pravṛttau śakti vannaram | pravartayatyadhiṣṭhāya tathākāntomaṇiḥ svayam || pravṛttirahitopi syādayasastu pravartakaḥ | evaṃ dṛkchaktisampannaḥ puruṣastu pravartayet || pravṛtti śaktisampannaṃ pradhānamiti cenna ca | doṣānnirmokṣavirahādabhyupeta virodhataḥ || pradhānasya svatantrasya pravṛttirūpa varṇyate | pravartakatvā bhāvena puruṣasya kathaṃ punaḥ || yadanādheyātiśaya puruṣaḥ syātpravartakaḥ | vāgvyāpāreṇa cedandhaṃ svayaṃ paṅguḥ pravartate || p. 90) na puruṣe'sti vyāpāraḥ kāntaścetsannidhānataḥ | parimārjanato vā syādayasastu pravartakaḥ || naiva sānnidhya mātreṇa puruṣaḥ syātpravartakaḥ | sannidheratra nityatvātpravṛtteḥ saṅgasambhavaḥ || puruṣāśmādivaditi na vaktuṃ śakyate tataḥ | aṅgitvānupapatteśca pravṛttirna pradhānake || sāmyenaivā va sthitānāṃ satvādīnāṃ pare laye | vaiṣamya hetvabhāvena nāṅgitvaṃ hi parasparam || vaiṣamyaṃ yadi varṇyeta tadānīṃ kāraṇaṃ vinā | pravṛttiḥ sarvadaiva syānnaivaṃ vaktuṃ hi dṛśyate || anantaroktadoṣaḥ syānna tathā cānumīmahe | anapekṣa svabhāvāste kūṭasthāśca guṇā yadi || svabhāvaśca tathā teṣāṃ yathā kāryopapatrikaḥ | guṇavṛttaṃ calamiti tato vaiṣamya saṃbhavāt || pravṛttirupapadyetetyevaṃ cedupa varṇyate | pradhānasyājñayā śaktyo yogena svarasena tu || na ca nānupapattyādyā doṣāste tadavasthitāḥ | jña śaktiṃ ca mimānastu vāditvātsa nivartate || brahmavāda prasaṅgācca naitadyuktisahaṃ bhavet | guṇavaiṣamyayogyo'stu nimittā bhavato laye || p. 91) vaiṣamyaṃ na bhaje taivaṃ nimittā bhāvataḥ punaḥ | kadācidapi vaiṣamyaṃ na bhajeran guṇāstu te || abhāvena nimittānāṃ viśeṣādeva cettataḥ | aṅgitvānupapattistu tadavasthitameva tat || paraspara virodhaśca sāṅyābhyupagamastvayam | kvacitsaptendriyāṇyevotkrāmantyekādaśa kvacit || kvacidvadanti mahataḥ pañcatanmātrasambhavam | tathā kvacidahaṅkārā strīṇyantaḥ karaṇāni ca || kvacidekamiti prāhurityevaṃ bahudhā punaḥ | śrutyākaraṇa vācinyā smṛtyā cāpi parasparam || virodhātkāpilaṃ caita tanmataṃ tadasamañjasam | tathā caivaṃ pradhānasya kāraṇatvaṃ nirākṛtam || idānīṃ paramāṇūnāṃ kāraṇatvaṃ nirasyate | paramāṇuścaturdhādau ni'scalaḥ pralaye pare || pārimāṇḍilya saṃjñāvat parimāṇena yoginaḥ | yathā svasparśavantaśca tiṣṭhanti paramāṇavaḥ || paścāttasmin sṛṣṭi kāle parameśa sisṛkṣayā | sādṛṣṭa sātmākāśīya saṃyogācca parasparam || aṇuṣvādyaṃ bhavetkarma karmaṇā tena cāpyaṇuḥ | paramāṇvantara yuto dvābhyāṃ dvābhyāṃ tataḥ param || p. 92) saṃyuktābhyāmaṇubhyāṃ syādekaikaṃ dvyaṇukaṃ tataḥ | natvekasmātsaṃyutaṃ syāt tantūnāṃ darśanena tu || paṭārambhakatāyāstu tathāmūlepi kāraṇe | tatra dvau paramāṇū tu kāraṇaṃ samavāyi ca || tatsaṃyogaḥ kāraṇaṃ syātsaṃjñayā samavāyi tu | adṛṣṭādi nimittaṃ syātparamāṇugatāstu te || sparśādayo guṇāstebhyo dvyaṇuke tulya jātayaḥ | sparśādayoguṇājātāḥ kāraṇasya guṇā yataḥ || kārye guṇānārabhanta iti nyāyāttathā tribhiḥ | dvyaṇukairyogasacivairekaikaṃ dvyaṇukaṃ tataḥ || mahadārabhyata iti dvyaṇukasthāḥ punarguṇāḥ | tryaṇuke sparśamukhyānāṃ smṛtā ārambhakā iti || mahattarañca tryaṇukairmahattamamiti kramāt | mahān vāyurmahattejo mahāpo mahatī mahī || utpadyante brahmaṇo na jagadutpattirucyate | caitanyasya guṇasyāsya caitanyāntara hetutā || tatra vaiśeṣikairbrahma kāraṇatve yaducyate | sa doṣo'nena sūtreṇa samyageva vicāryate || mahatyayaṃ na niyamaḥ sādhussarvatra saṃmataḥ | yatkāraṇa guṇāḥ kārye sajātīyaṃ guṇāntaram || p. 93) ārabhante vaśyamiti yataśca paramāṇuṣu | pārimāṇḍalya saṃjñasya dvyaṇuke tādṛśasya tu || ārambhānabhyupagamāt tasyāṇutvādi darśanāt | yathā kāraṇa niṣṭheye'ṇutā hrasvate ubhe || dvyaṇuke'ṇutva hrasvatve sajātīyena kāraṇe | mahattvaṃ caiva dīrghatvaṃ dvyaṇuke dṛśyate yataḥ || tathā ca kāraṇasthānāṃ guṇānāṃ caiva kāryake | sajātīya guṇārambhakatvamiti vai sthitiḥ || evaṃ brahma guṇasyāpi caitanyasya tu kāyake | caitanyāntara hetutvaṃ sahasānopapadyate || brahma prapañcahetutve naiva kācidasaṃgatiḥ | na viśeṣa guṇānāṃ tu sajāti guṇahetutā || parimāṇādi sāmānya guṇānāṃ nocyatāmiti | sāmānyatvaṃ viśeṣatvaṃ guṇānāṃ vādamātrataḥ || idānīṃ paramāṇūnāṃ kāraṇatvaṃ nivāryate | pralaye niścaleṣveṣu cāyukta paramāṇuṣu || saṃyogotpattaye cādyaṃ karma tatra nimittakam | kiñcidasti navānaivaṃ nimittābhāvatastadā || karmabhāvastathāntye kiṃ nimittaṃ dṛṣṭameva vā | abhighāta prayatnādi kimutā dṛṣṭamucyate || p. 94) nādyaḥ śarīrā bhāvena pralayā derasaṃbhavāt | adṛṣṭasyā cetanatvānna karmotpādakaṃ svataḥ || puruṣo jāta caitanyo jaḍaprāyo bhavedyataḥ | īśajñānasya nityatvātkarmotpattiḥ sadā bhavet || tathā dṛṣṭavadātmātra saṃyogasyāpi saṃbhavāt | āgantuka nimittasyāpyabhāvādyasya kasyacit || aṇuṣvādyaṃ na karmasyātsaṃyogo tannibandhanaḥ | na syātsaṃyogābhāvena dvyaṇukatva nibandhanam || tasmānnopapanna maṇoḥ kāraṇa vādataḥ | paramāṇorhetuvāde kāryaṃ yad dvyaṇukādikam || aṇubhyāmiti bhinnaṃ hi samavāyābhidhena ca | sambandhena hyaṇubhyāntu sambandhaṃ varṇayanti || tadvarṇanaṃ nopapannaṃ sāmyādapyanava sthiteḥ | yathā hi kāryamatyanta bhinnatvātsamavāyinām || sambandhena tu sambandhaṃ varṇayanti vipaścitaḥ | evañca samavāyasya samavāyitvatastathā || tasmādatyanta bhinnatvādbhāvyamanyena kenacit | sambandhena tathā tasya tasyāpītyanavasthiteḥ || na svayaṃ samavāyasya sambandhaika svarūpiṇaḥ | anapekṣyānyasaṃbandhaṃ sambadhyata iti bhramaḥ || p. 95) tathāpyatyanta bhedesmin sambandhasyāpyapekṣaṇāt | saṃyogasyā nyathātvaṃ syātsamavāyānapekṣaṇāt || na ca tasya guṇatvena saṃyogādyanapekṣaṇāt | guṇadravya vyavasthāyāḥ paribhāṣaṇa mātrataḥ || te pravṛtti svabhāvāḥ kiṃ kiṃ nivṛtti svabhāvakāḥ | atho bhaya svabhāvāno bhaye paramāṇavaḥ || nādyaḥ kṣodakṣamaḥ pakṣaḥ pravṛtternityatā vaśāt | āpatetpralayābhāvo na dvitīye nivṛttitaḥ || sargābhāva prasaṅgācca na tṛtīyo'pi yujyate | dvayoḥ svabhāvayostatra virodhādapyasaṃbhavaḥ || na ca pakṣasturīyopi viduṣāṃ hṛdi rocate | yannobhaya svabhāvatve pravṛttistu nimittataḥ || adṛṣṭādernimittasya sannidhānena sarvadā | nityaṃ pravṛttiḥ sajyeta nāṇu kāraṇatā tataḥ || vibhajyamānaṃ yaddravyaṃ tacca sāvayavaṃ punaḥ | yataḥ paraṃ vibhāgāya nārheyuḥ paramāṇavaḥ || caturvidhārūpavantaścaturbhedasya rūpiṇaḥ | bhūta bhautika jālasya nityā ārambhakā iti || vaiśeṣikānāṃ siddhānta āpātaramaṇīyakaḥ | rūpādimatparāṇūnāmaṇutvaṃ nityatā dvayam || p. 96) viparyeta tathā loke dṛṣṭatvādyaddhirūpavat | svakāraṇāpekṣayā tadanityaṃba sthūlameva ca || yathā paṭādi tadvacca rūpiṇaḥ paramāṇavaḥ | sthūlā anityāste ca syurnanu dravya vināśane || hetoraṃśādi nāśasya tadvibhāgasya cātra tu | abhāvātparamāṇūnāṃ vināśa iti mā vadaḥ || guṇadravya vyavasthāyāḥ paribhāṣaṇamātrataḥ | yathāvayava nāśādi virahepi parāṇuṣu || rūpādīnāṃ saṅgatānāṃ vahnisaṃyoga nāśyatā | sambhavetparamāṇūnāṃ nāśastasmādanityatā || gandharūparasa sparśa guṇa sthūlāmahī tathā | rasarūpa sparśaguṇa sūkṣmā āpaḥ samīritāḥ || rūpa sparśa guṇaṃ sūkṣmataraṃ tejaḥ pradṛśyate | sparśa sūkṣma tamo vāyurbhūtānye tāni vai punaḥ || guṇai rūpacitaiścāpi tathaivāpacitairguṇaiḥ | yutāni sthūla sūkṣma tāratamyānvitāni ca || tadvatparāṇavopyatra guṇairapacitaistathā | yuktāguṇairapacitaiḥ kalpyeranniti tārkikāḥ || na vā cobhayathā doṣaḥ parihāryaḥ sa yuktibhiḥ | tāvatkalpyā upacitā guṇā apacitāśca cet || mukte rūpa cayaślāpa cayaścāpi prasajyate | p. 97) mūrterūpacayaṃ cāpi tathaivāpacayaṃ vinā | na guṇānāmupa cayastathaivā pacayo na hi || tathā kāyeṣu dṛṣṭatvā loke vidvajjanaiḥ sadā | mūrterūpacaye vāpi tathaivāpacaye sati || bhavedaparamāṇutva prasaṅgastadato na ca | akalpyamāne'pacaye tathaivopacaye guṇe || tadā caturguṇāḥ sarve jale gandhopalambhanam | tejasyevaṃ gandharasau gandharūparasāstathā || vāyau sarve yadi punarekaika guṇa śālinaḥ | tadā tejasi na sparśo jale rūpa rasau na hi || pṛthvyāṃ rūpa rasa sparśāḥ na syurnaiva hi dṛśyate | tadataḥ paramāṇūnāṃ hetu vādo na yujyate || atyantamanapekṣā ca mandāderaparigrahāt || sāṅkhya nyāyamate cobhaṃ niraste bahuyuktibhiḥ | guṇācāra virodhopi yathā na prasarīsaret || guruliṅgādi viṣayaṃ na śrāvyaṃ dūṣaṇaṃ yadi | śrutavān śikṣayāmīti gaṇācāraḥ sa ucyate || sāṅkhyairna tārkikeṇāpi dūṣaṇatvena kalpitam | yadyattatsmaraṇaṃ vāpi manasā na kṛtaṃ mayā || kintu teṣāmabhimataṃ nirastaṃ yuktibhirmayā || p. 98) tathaiva dṛśyate dharma saṅgate dharma dūṣake | taddūṣaṇamaśṛṇvantaḥ sthānāttaṃtu pravāsayet || taṇḍulān sikatairmiśrān pṛthakkṛtya yathā haret | bauddhādyabhimatārtheṣu nyarasyan durvacaḥ śilāḥ || vijñānaṃ ratnaṃ gṛhṇāmi tatra kṣaṇikatāṃ tyajan | yuktibhirdoṣaghātajñaḥ śāṇollīḍhaṃ maṇiṃ yathā || nirasyate'tha bauddhānāṃ idānīṃ trividhaṃ matam | sarvāstitvaṃ vadantyeke kecidvijñānamātrakam || śūnyavādina evaike sarvāstitvaṃ nirasyate | tatra teṣāṃ prakriyaiṣā pṛthvyādīnāṃ catuṣṭaye || svara snehoṣṇeriṇa svabhāvāste paramāṇavaḥ | saṃhanyante pṛthivyādi bhāveneti tatastathā || vedanā rūpa vijñāna saṃjñā saṃskāra bhedataḥ | pañcaskandhāstathā dhyātmaṃ sarvarūpeṇa vai punaḥ || vyavahārāspadatayā saṃhanyantethe tatra ca | rūpaskandhaḥ saviṣayāṇīndriyāṇīti babhramuḥ || vijñāna skandha nāmā sā vahamākāra eva ca | rūpādi viṣayaścāsāvindriyādi samudbhavaḥ || daṇḍāyamāno vedanākhya skandhaḥ sa tu samīritaḥ | sukhasyānubhavaścāpi duḥkhasyānubhavastathā || p. 99) saṃjñā skandhaḥ sa vijñeyo viśiṣṭollekha vānayam | savikalpa pratyayastu saṃskāra skandha ucyate || kleśā rāgādayaścaivamadamānādayastathā | upakleśāstathā dharmādharmau ca parikīrtitāḥ || pañcaskandhītatsamūhaḥ tatrādavidamucyate | dviprakāraḥ samudayo yoyaṃ cobhaya hetukaḥ || sa ca bhautika saṃghātoṇu hetu skandha hetukaḥ | skandhā rūpastatastasmin ubhayasminnapi kramāt || syādabhipreyamāṇe tadaprāptiḥ kila sā bhavet | samudrā yā prāptiriti tasyā saṅgati rucyate || svataḥ saṃghāta viraho jaḍatvātsamudāyinaḥ | samūha sidhyadhīnatvāccittābhi jvalanasya ca || anyasya cetanasyātra saṃhanturvirahāt tataḥ | sarvasya kṣaṇikatvasya tvayā ca pratipādanāt || saṃhantā cetanaḥ kaścit sthironābhyupagamyate | tathāpya vidyā mukhyānāṃ kāraṇatvātparasparam || saṅgacchate loka yātrā te cāvidyādayaḥ punaḥ | p. 100) avidyā caiva saṃskāro vijñānaṃ nāmarūpakam | syāt ṣaḍāyanaṃ sparśo vedanā ca tataḥ param || tṛṣṇāṃ vidyādupādānaṃ bhavejjātistathaiva ca | syājjarāmaraṇaṃ śokaḥ tathaiva parivedanā || tato duḥkhaṃ durmanastetyevaṃ jātīyakā ime | anyonya hetukāsteṣāṃ samaye'ṅgīkṛtāḥ punaḥ || avidyā bhrāntirityuktāḥ saṃsārorāgapūrvakāḥ | vijñānaṃ vastu viṣayajñānamityupavarṇitam || catvāraḥ syurūpādāna skandhānāma padābhidhāḥ | skandhai sairabhinirvartya dehasya kalalādikam || avasthā budbudādyāyā sārūpyamiti varṇitam | tatṣaḍāyatanaṃ prāhurindriyāṇi tu tāniṣaṭ || nāmarūpendriyāṇāṃ saṃghātaḥ * sparśa ucyate | vedanā sukhaduḥkhādirmayā saṃgrāhyamityadaḥ || tṛṣṇātvadhyavasāyaḥ syādupādānaṃ tato viduḥ | vākkāya ceṣṭā sambhūtau dharmādharmāviti sphuṭam || prādurbhāvo jātiriti paripāko jareti ca | skandhānāṃ caiva jātānāṃ tannāśaṃ maraṇaṃ viduḥ || śokastu mriyamāṇasya ya antardāha īritaḥ | pralāpanaṃ tadutthantu kīrtitā parivedanā || pañca vijñāna kāryaṃ yada sāddhyānubhavaḥ smṛtaḥ | tadduḥkhaṃ mānasaṃ duḥkhaṃ durmanastetigīyate || p. 101) yathā bījādaṃkuraḥ syādaṅkurātpatrameva ca | patrātkāṇḍaṃ tato nālo nālādgarbhaṃ tataḥ param || garbhācchūkastataḥ puṣpaṃ puṣpātphalamiti kramāt | eṣā acetanatvepi bījādīnāmasatyapi || adhiṣṭhātari cānyasmin yathā vānyonyamatra tu | kāryakāraṇa bhāvo hi dṛśyate tadihāpi ca || janmādi hetavo jñeyā avidyādaya īritāḥ | janmādayaśca vijñeyā avidyā hetukā iti || āvartamānā dṛśyante ghaṭīyantravadatra ca | arthākṣiptastadetaiḥ sa saṃghāta iti cenna ca || teṣāmutpattimātratvāt saṃghātstarhi yujyate | nimittamava gamyeta saṃghātasya yadi tvayā || paraspara pratyayatvepyavidyādestadā punaḥ | pūrva pūrva nimittaṃ syāduttarottara saṃbhave || saṃghātā patti hetutvaṃ naiva kvāpyupapadyate | arthādākṣipyate saṃgha avidyā pūrvakairiti || yathā vighādayaḥ saṃghamantareṇātma sambhavam | alabdhvā pañca saṅghātamapekṣanta itīryate || saṃghātasya tatastasya nimittaṃ kiñciducyatām | na hyapekṣāmātrataste nimittaṃ sidhyati svataḥ || saṃghātasya tvavidyāyā nimittamiti cenna hi | p. 102) kathaṃ tamevāśritya labdhvātmānaṃ punaḥ svayam | tasyaiva syurnimittañca saṃsāre'nādike tvatha || sātatyenaiva saṅghāta utpadyanta itīryate | tathāpi tasmātsaṃghātātsaṃghātāntara sambhavaḥ || sadṛśo niyamenaiva bhavedaniyamena vā | viruddhaṃ sadṛśaṃ veti tatrādhe śṛṇu vakṣyate || na kadāpi manuṣyasya vedādyāptiḥ kadācana | dvitīye tu kṣaṇe hastī bhūtvā devo bhavennaraḥ || niyāmakasyā bhāvādabhāvātsthāyi karmaṇaḥ || aṅgīkṛtyatva vidyāde rutpatrau ca nimittatām | saṅghāta siddhirnetyuktaṃ vācyāpyutpatti hetutā || idānīṃ netivakṣyāma evaṃ hi kṣaṇa vādinaḥ | pūrva kṣaṇo nirudhyeta codayatyuttara kṣaṇe || pūrvottarasya kṣaṇayorevamabhyupa gacchatā | vācyo hetu phalābhāvo na vaktuṃ śakyate kvacit || pūrva kṣaṇasya ruddhasya rudhyamānasya vā punaḥ | tathā bhāvagrasta tayā nottarakṣaṇa hetutā || kāryānnitānāṃ mṛttvarṇādīnāṃ dṛṣṭā hi hetutā | grastasya naivā bhāvena dṛśyate kārya hetutā | kṣaṇabhaṅgākhya vāde tu hetuḥ pūrvakṣaṇo na hi || nirodhena grastatayā cottarasyeti kīrtitam || p. 103) atha hetā vasatyeva phalotpattiṃ vadedyadi | tatpratijñoparoghaḥ syāccaturhetūn pratītya ca || cittāccaitotpattiriti pratijñā hānirāpatet | cittaṃ vijñānamākhyātaṃ caittāste ca sukhādayaḥ || nīlāvabhāsa jñānasya nīlālamba pratītitaḥ | bhavennīlā kāratādyā tatastu samanantarāt || pratyayātpūrva vijñānānmanaso bodharūpatā | dṛśaḥ pati pratyayācca rūpagraha udāhṛtaḥ || sahakāri pratyayācca lokātspaṣṭārthatā punaḥ | kāraṇāni tu catvāri caittānāmiti yā punaḥ || pratijñā kāraṇābhāve coparudhyeta kevalam | athottara kṣaṇotpatti paryantamava tiṣṭhate || pūrva kṣaṇaścettadyauga padyaṃ hetoḥ phalasya ca | tathā ca kṣaṇikāssarve pratijñeti na saṃbhavet || vaināśikāḥ kalpayanti nānā bhedena vai punaḥ | buddhirbodhyaṃ tathā bodhāḥ trayādanyattu saṃstutam || kṣaṇikaṃ ceti tadapi trayañca kramaśo viduḥ | pratisaṃkhyā tannirodhāvākāśaśceti bhedataḥ || avastvabhāva mātraṃ tannirūpāsyamiti śrutam | pratisaṃkhyā tu bhāvānāṃ nāśaḥ syādbuddhi pūrvakaḥ || viparīto nirodhaḥ syātpratisaṅkhyā nirodhakaḥ | p. 104) tathaivā varaṇābhāva mātramākāśamucyate | pratyācaṣṭedānīṃ tannirodha dvayamapyatha || pratisaṅkhyā tannirodha dvayāprāpti rasaṃ bhavaḥ | avacchedāttadatau hi syātāṃ santāna gocarau || kiṃ bhāva gocarāvetau naiva santāna gocarau | santāneṣvapi sarveṣu kila santānināṃ punaḥ || taddhetu phalabhāvena santānasya tathaiva hi | viccheda virahānnāpi syātāṃ tau bhāvagocarau || niranvayo hi bhāvānāṃ nirupākhyo vinā * kaḥ | avasthāsvapi sarvāsu pratyabhijñā balena tu || anvayaccheda bhāvena tasmāttatpara kalpitam | nopapannaṃ virodhasya dvayamityavadhāryatām || yaśca vidyānirodhaḥsyātpratisaṅkhyā nirodhake | antaḥ pātīsamīcīna jñā * tpari karaiḥ saha || svayamevātha vā cādye hānirnirhetukādike | jñānopadeśānarthakyaṃ maṃtye thobhayathāpi ca || doṣādetaddarśanaṃ tu sarvaṃ tadasamañjasam | ākāśe cā viśeṣācca nirupākhyatvameva na | aviśeṣāt tatpracchatītestāvadveda pramāṇataḥ || ākāśavatsarvagataśca nitya iti vākyataḥ | vyomni vastu prasiddhiṃ vipratipannān janān prati || p. 105) śabdānumeyatā vācyā gandhādīnāṃ tathā punaḥ | pṛthvyādyāśrayatāyāśca sarvatrāpi ca darśanāt || api cāvaraṇābhāvamātramākāśamicchataḥ | tārkṣye patati caikasmin satvā dāvaraṇasya tu || pipatsato na tārkṣyasya patiṣyati ca tatra cet | yena vā varaṇā bhāvo viśeṣyeta tato'pyatha || ākāśaṃ vastu bhūtaṃ syānnaiva cā bhāvamātrakam || anusmṛteśca yuktaṃ na vaināśika mataṃ tataḥ | vaināśikāḥ kṣaṇikatāṃ vadeyuḥ sarva vastunaḥ || abhyupeyātkṣaṇikatāmupalabdhurapi svayam | anusmṛterna caivaṃ syādityasyārtho vicāryate || anubhūti manutpannaṃ smaraṇaṃ syādanu smṛtiḥ | sa ca sambhavatītthaṃ cedanubhūtyeka kartṛkā || naiva manyānu bhūte'rthe smṛtiranyasya saṃbhavet | apyevaṃ darśana smṛtyorekasmin kartari sphuṭam || pratyakṣa pratyabhijñānaṃ prasiddhaṃ sarvalokataḥ | ahamadrākṣamevaṃ taṃ bhinnaḥ kartā tayoryadi || bhavettadā sā vadrākṣīnnaivaṃ pratyeti kaścana | naiva sato hyadṛṣṭatvā dvaināśikamidaṃ matam || anaṅgī kurvatāṃ bhāvakārye ca sthira kāraṇam | bhāvotpattirabhāvācca tatkāryaṃ darśayatyapi || p. 106) bhāvotpattimabhāvāccānupamṛdya bhavenna hi | prādurbhāvastathā naṣṭādbījātsa ca kilāṅkuraḥ || ghaṭo vinaṣṭānmṛtpiṇḍātkūṭasthādaviśeṣataḥ | yadi cetsarvataḥ sarvamutpadyeteti te viduḥ || tatreda mucyate nasyādabhāvādbhāva sambhavaḥ | bhāvotpattiryathā bhāvāttadā bhāvā viśeṣataḥ || tatkāraṇa viśeṣasya kalpanā vyarthatāmiyāt | bījādīnāṃ vinaṣṭānāṃ vinaṣṭānāṃ mṛdāṃ tathā || śaśaśṛṅgādikānāṃ ca viśeṣonāstya bhāvataḥ | bījādevāṅkurotpattiḥ śaśaśṛṅgātkuto na hi || nīlādirutpalādīnāmivābhāvo viśiṣyate | viśeṣavatvā devā bhāvasya bhāvatva mucyate || utpalādiva devaṃ cedabhāvādbhāva saṃbhave | abhāvānvitameva syātkāryameva mṛdanvitāḥ || śarāvādyā hi dṛśyante yattvayoktaṃ na dṛśyate | yacca nānupamṛdyātra prādurbhāvāditīritam || tadduruktaṃ suvarṇe ca svānāmeva tathā punaḥ | pratyabhijñāya mānānāṃ suvarṇānāṃ hi dṛśyate || sa cakādau kāraṇatvaṃ api caivāṅkurādiṣu | upādānaṃ na bījādyā anusyūtāṃśakāḥ punaḥ || p. 107) tasmādanupapanno'yaṃ abhāvādbhāva sambhavaḥ || bhāvotpattimabhāvācca dabhyupagamyeta yadyapi | evañcānīha mānāntamaudāsīnyena vai nṛṇām || sulabhatvādabhāvasya siddhyedabhimataṃ phalam | kṣetrakarmāṇya yatnasya kṛṣikasya sadā bhavet || samṛddhā sasya sampattirna samīheta kaścana | svargāpavargayostasmānna yuktaṃ tāvakaṃ matam || vijñānavādī bauddhaścedānīṃ pratyava tiṣṭhate | keṣāñcicca viceyānāmarthānāṃ bāhyaṃ vastuni || ālakṣyāntiniveśaṃ tadanurodhena kevalam | bāhyārtha prakriyeyaṃ tu racitā tena vai punaḥ || nābhi pretāhi sugatairvijñāna skandha vādibhiḥ | tasminvijñāna vāde ca buddhyā rūḍhena kevalam | rūpeṇāntasya evātra pramāṇaṃ phalamityapi || prameyaṃ ceti sarvopi vyavahāro hi yujyate | tathā satyapi bāhyerthe buddhyārohaṇamantarā || mānādi vyavahārasyā saṃbhavāditi tatkatham | antastho vyavahārastu na bāhyortha itīritam || arthopagamyamānastu bāhyaḥ kiṃ paramāṇavaḥ | stambhādyāstatsamūhā vā na tāvatparamāṇavaḥ || p. 108) te stambhādi prakṛtaḥ paricchedyā bhavanti hi | paramāṇvavabhāsābhi jñānānudayatastathā || na tatsamūhā stambhādyā paramāṇubhya eva tu | anyatā * * tābhyāñca dunirūpatayā tathā || pratyā ca kṣīta ātmādīn tathānubhavamātrataḥ | sādhāraṇātma jñānasya viṣaye viṣaye ca yaḥ || pakṣapāta idaṃ stambha jñānaṃ kuḍyamidaṃ tviti | ghaṭa jñānaṃ paṭa jñānaṃ ityevaṃ rūpato bahu || na viśeṣo jñānagatamantareṇopapadyate | evaṃ viṣayasārūpyaṃ vācyaṃ jñānasya vai punaḥ || tasminnaṃ śakṛte cāpi jñānena viṣayā kṛteḥ | apārthivāvaruddhatvād bahirarthāti kalpanā || svapnādivattaddraṣṭavyaṃ yathā svapne janasya tu | māyā marīci salila gandharva nagarādayaḥ || vākyārthamantareṇaiva grāhyagrāhakatāṃ yathā | evaṃ jāgrat pratyayāśca pratyayatvā viśeṣataḥ || kathaṃ vā sati bāhye'rthe pratyayānāṃ vicitratā | vāsanāyāśca vaicitryādityāha sa ca vai punaḥ || anādāvatra saṃsāre bījāṅkura nidarśanāt | jñānānāṃ vāsanānāñca paraspara nimittataḥ || vaicitryānna viruddhyeta bāhyārthābhāva eva tat || p. 109) iti prāpteścanābhāva upalabdheritīritam | na khalvabhāvo bāhyasya kutaścedupa labdhitaḥ || pratyaye pratyaye caiva bāhyo'rtha upalabhyate | na copalabhyamānasya virahaḥ śakyate khalu || yathā hi kaścidbhuñjānastṛptiṃ cānubhavañjanaḥ | brūyānnāhaṃ tu bhuñjāno na tṛpyāmīti vā svayam || tadvadindriya sambandhairlabdha bāhyastu pūruṣaḥ | na ca so'stīti vā brūyādahaṃ nopalabhe'thavā || brūyāccaitasya vacanamupādeyaṃ kathaṃ bhavet | nā'hamevaṃ bravīmyarthamahaṃ nopalabhe'tra hi || kintu labdhyāti riktārthamahaṃ nopalabhetviti | na labdhi vyatirekopi balātsvīkārya eva hi || naiva kaścillabdhimeva stambhaṃ vā kuḍyameva vā | ityevaṃ nopa labhate stambha kuḍyādikān punaḥ | viṣayatve naiva labdhe labhante sarvajantavaḥ || itaścaivaṃ hi vaktavyamanya evopa labhyate | upalabdhyati rikto'rtha iti caivaṃ kilasthitiḥ || evaṃ vyācakṣate te ca bāhyamarthaṃ prayatnataḥ | yadantarjñeyarūpaṃ tadbahirvadava bhāsate || iti te sarvalokeṣu prasiddhāṃ saṃvidaṃ bahiḥ || p. 110) bhāsamānāṃ labdhavantaḥ praticikhyāsavaḥ punaḥ | bahirvadanti bāhyārthe vacchabdaṃ ca prayuñjate || anyathā te kathaṃ brūyurbahirvaditi nirbhayāḥ | na hi vandhyā putravadavabhāsata ityayam || tasmādyathā svānubhavaṃ bahirartheva bhāsate | nanu bāhyasya cārthasya proktastairapya saṃbhavaḥ || nāyamadhyavasāyastu sādhurityurarī kṛtam | sambhavā sambhavau yobhau pramāṇasya yataḥ punaḥ || pravṛttiṃ cā pravṛttiñca puraskṛtyaiva tāvubhau | na saṃbhavā sambhavau ca puraskṛtyaiva kevalam || pravṛttirapravṛttirvā na pramāṇasya yujyate | pratyakṣādiṣvanyatama pramāṇe nopalabhyate || sambhavatyeva tadyattu pramāṇena na kena vā | upalabhyeta tannaiva tatra saṃbhavatī ha tu || labhyamāno hi bāhyo'rthaḥ sarvaireva pramāṇakaiḥ | vikalpairvyatirekādyaiḥ kathaṃ netyeva varṇayet || naivaṃ viṣayasārūpyāllabdherviṣaya nāśanam | asvīkṛte ca viṣaye punarviṣayarūpitām | sārūpyaṃ nopa labhyeta bahirviṣaya labdhitaḥ || svapnapratyaya vajjāgradavasthā pratyayā api | vinaiva bāhyaṃ yujyeran etat pratyucyate mayā || p. 111) svāpna pratyayavajjāgradavasthā pratyayā api | vinaiva bāhyaṃ yujyeran etatpratyucyate mayā || svāpna pratyaya vajjāgrat pratyayā na bhavanti hi | vaidharmyāttacca vaidharmyaṃ bādhā bādhā vitīritau || bādhyate svapna labdho'rtha pratibudhovadediti | mithyāmayopalabdhohi mahājanasamāgamaḥ || nidrāglānaṃ mama manaḥ tenaiṣābhrāntirityatha | evaṃ yathā yathaṃ bādho māyādiṣvapi dṛśyate | naivaṃ jāgrallabdhavastu syādavasthāsu bādhitam || abādhitvamāstheyaṃ tajjāgratpratyayasya tu | tena svapna pratyayaḥ syānmithyābādhita ityasau || atha jāgratpratyayasya bādhyatve bādhako na hi | svāpnānāṃ pratyayānāṃ syānna bādhyaṃ bādhanaṃ yataḥ | na svapna pratyayo mithyā tataḥ svapnavadityasau || dṛṣṭāntaḥ sādhya vikalaḥ tadbādhā bādhalakṣaṇam | vaidharmyaṃ na svapnavacca jāgrataḥ pratyayasya tu || bhavennirviṣayatvādhyavasānamiti niścayaḥ | yadapyuktaṃ vināpyarthaṃ jñāna vaicitryamadbhutam || vāsanānāṃ ca vaicitryāditi pratyucyate mayā | vāsanānāṃ na bhāvopi tvatpakṣe'nupalabdhitaḥ || p. 112) api cārthopalabdhyarthaṃ bāhyārthānāṃ bhavantitāḥ | nāmarūpāvasānākhyāḥ pratyarthaṃ bhāṣitāstvayā || artheṣva labhyamāneṣu kinnimittāstu tadvad || anāditvepyandha paramparā nyāyena durvahā | vāsanānāmasaṃskāra viśeṣāstāvadāśrayam || antareṇāvakalpanta evaṃ lokeṣu darśanāt | na sādhanāśrayaḥ kaścittava cāsti pramāṇataḥ || ato nānupalabdheśca kṣaṇikatvācca naiva tat | yadapyālaya vijñānaṃ pareṇa parikalpitam | yadvāsanā śrayatvena kṣaṇikatva parigrahāt || anavasthitarūpaṃ tat pravṛttijñānavatsvayam | na vāsanādhikaraṇaṃ tāvadbhavitu marhati || na kālatraya saṃbandhinyekasminna sati sphuṭam | deśakāla nimittādi sāpekṣā vāsanā tu yā || tadadhīna smṛtestasyāḥ pratisandhāna pūrvakāḥ | vyavahāraḥ saṃbhavati hi sthiratve cālayasya tu || kṣaṇa bhaṅga pratijñāyā hānirāpatati dhruvam | api vijñāna vāde'pi kṣaṇikatvamapi grahāt || yaśca bāhyārthavādeṣu kṣaṇikatva nibandhanam | dūṣaṇaṃ bhāvitaṃ tacceduttarotpādane'pi ca || p. 113) pūrvakṣaṇa nirodhādityevamādikamatra ca | anusandheyametasmādetau pakṣau nirākṛtau || bāhyārthavādo vijñānavādi pakṣaśca tāvubhau | sarvathānupapatteśca tannaikasminna saṃbhavāt || idānīṃ tu kṣapaṇakamataṃ dūre nirasyati | saptateṣāṃ padārthāste jīvā jīvākṣavāstrayaḥ || saṃvaro nirbharo mokṣa saṅkṣepāddvau padārthakau | jīvā jīvau tayorantarbhāvāt teṣāmitīryate || tayoḥ prapañcamaparamimamācakṣate ca te | pañcāsti kāyāsteṣvādyaḥ prokto jīvāstikāyakaḥ || tatpudgalāsthi kāyaśca tato dharmāsti kāyakaḥ | athā dharmāsti kāyaśca tathākāśāstikāyakaḥ | eṣavāntarabhedena bahuśaḥ parikalpitān || jagurbodhātmako jīvo jaḍavargastva jīvakaḥ | indriyāṇāṃ pravṛttiḥ syādāsravaḥ saṃvarastvayam || śamādirūpāyāvāsyā pravṛttistvatha nirbharaḥ | taptāśmārohaṇādisyā bandho'ṣṭavidha karma tat || caturvidhaṃ ghātikarmādyaṃ jñānā varaṇīyakam | darśanāvaraṇīyaśca mohanīyaṃ tṛtīyakam | āntarādhikamevaṃ syādathāghāti caturvidham || p. 114) vedanīyaṃ nāma kiñca gotrīyāyuṣkamityubhe | tatra samyag jñānaṃ syānna mokṣa iti paryayaḥ || tajjñānāvaraṇīyaṃ syātkarmacārhata darśanāt | abhyāsānna bhavenmokṣo darśanāvaraṇīyakam || tṛtīyaṃ mohanīyantu viśeṣā navadhāraṇam | bahuśaḥ pratiṣiddheṣu mokṣamārgeṣvitīritam || mokṣamārga pravṛttānāmantarāyakaraṃ viduḥ | vijñānaṃ yatturīyaṃ tadāṃtarādhika saṃjñitam || śreyo hantṛtayaitāni ghāti karmāṇyarīraṭan | tathā cāghāti karmāṇi vedanīyāmathocyate || śukla pudgala pākeṣu hetu bandhopi naiva hi | śreyo virodhi yasmāttattatvājñānā vighātakam | yacchukla pudgalārambha vedanīyānurodhi tat || nāmikaṃ karmacākhyata tatkarmārabhate punaḥ | tacchukla pudgalasyādyāvasthāṃ kalalabudbudam || avyākṛtaṃ tato'pyādyaṃ śaktirūpeṇa saṃsthitam | gotrīyamatha cāyuṣkamāyuṣkāyati vai nṛṇām || samyagutpādana dvārā satāṃ tatha yatīti tat | athāti karmāṇi śuklapudgalāśrāyatā tataḥ | badhnāti puruṣaṃ ceti bandhakarmāṣṭakaṃ ca tat || p. 115) gata sarvakleśajāta vāsanasyaiva cātmanaḥ | samyaksukhaikatānasya copadiṣṭādavasthitiḥ || mokṣa ityevamapare tūrdhvaṃ gamanaśālinaḥ | jīvasya bandhavirahādyadūrdhvaṃ gacchatīti saḥ || astīti kāyate yasmājjīva evāsti kāyakaḥ | evamanyatra jīvāsti kāyastu trividhaḥ smṛtaḥ || buddho mukto nityasiddha ārhatastu tṛtīyakaḥ | anyau prasiddhau vijñeyau pūryate galatīti ca || pudgalaṃ vastūpacitaṃ tathaivāpacitaṃ ca yat | syātpudgalāsti kāyaśca ṣoḍhā bheda samanvitaḥ || pṛthivyādīni catvāri sthāvaraṃ jaṅgamaṃ tviti | dharmāstikāyo vijñeyaḥ prakṛterānu kūlyavān | syādadharmāstikāyastu sthiti heturitīritaḥ || dvidhākāśāstikāṭāśca lokākāśastathādimaḥ | anyastvalokākāśaḥ syāduparyupari vartinām || antarvartītu lokānāṃ lokākāśa itīryate | mokṣasthānaṃ tadupari tvālokākāśa ucyate || sarvatra saptabhaṅgīnaṃ nyāyaṃ tamavatārayan | nipātonekāntabhāsītiṅanta pratirūpakaḥ | yadi vastvastyeva cetyekāntataḥ sarvathā sadā || p. 116) sarvatra sarvātmanāstyeveti cedasaṅgatam | tasya ceṣṭā jihāsābhyāṃ kānicitkvacideva ca || satve prekṣāvatāṃ jñānopādāne kalpite iti | tametaṃ saptabhaṅgīnaṃ nayaṃ dūṣayati svayam || asambhavācca naikasminniti sūtreṇa sūtrakṛt | satvāsatvādi dharmāṇāmanyonyā bhāvarūpiṇām || ekasmin dharmiṇi samāveśaḥ śītoṣṇavanna hi | evaṃ cātmākā kārtsnyamiti na deha parimāṇatā || paryāyeṇa virodhopi vikārādibhya eva na | antyamokṣāvasthitasya parimāṇasya nityatā || ādyasya madhyamasyāpi parimāṇasya nityatā | śarīra parimāṇasya vaktavyā ceka rūpatā || aviśeṣātprasajyeta tasmādevaṃ na śakyate | athavāntyasya mokṣe ca parimāṇasya tu sthite || avasthayoḥ pūrvayostu jīvaḥ syāt tatpramāṇakaḥ | tato viśeṣato'ṇurvā mahān vā jīva bhāvataḥ || na deha parimāṇasya tasmānmatamasaṅgatam | asāmañjasya tuḥ patyuradhiṣṭhāteśvarastviti || nimittamātra vādastadasau tatvānniṣidhyate | aśrauteśvaravādaśca nānārūpeṇa kalpitaḥ || p. 117) puruṣasya pradhānasyāpyadhiṣṭhātā ca kevalam | nimittakāraṇaṃ yogasāṃṅkhyādyā jagurīśvaram || maheśvarāstu manyante padārthān pañcate punaḥ | kāryañca kāraṇaṃ yogo vidhirduḥkhānta ityapi || paśupāśavimokṣāya patyādiṣṭā ime iti | īśyarassyāt paśupatiḥ nimittaṃ kāraṇaṃ tviti || māheśvarāstu catvāraḥ śaivāḥ pāśupatāstathā | kāru siddhāntinaḥ kecittathā kāpālikāḥ pare || maheśvara praṇītāgamānusāritayā ca te | nāmnā māheśvarāḥ proktā tatra kāraṇamīśvaraḥ | kāryaṃ pradhānaṃ yogastu mahadādi prakīrtitam || oṃkāra jñāna dhṛtyādi vidhistriṣavaṇaṃ punaḥ | gūḍhacaryāvasānañca duḥkhānto mokṣa ityapi || ātmanaḥ paśavasteṣāṃ pāśo bandhaḥ prakīrtitaḥ | duḥkhāntastadvimokṣaḥ syāditi vaiśeṣikāḥ punaḥ | sva prakriyānusāreṇa nimittaṃ tvīśvarāstviti || adhiṣṭhātuḥ kulālādernimittatvaṃ ghaṭādiṣu | upādānatvamapi na tadvatkāryaṃ pratīśvaraḥ || tatredaṃ pratibhātītthaṃ kiṃ kevala nimittatā | śruterutānumānādernādyastūbhaya varṇanāt | nimittopādānateti copādānatvamityapi || p. 118) vedeṣvasakṛduktatvādanumānamapīha na | anumānātkalpamāna īśodṛṣṭānusārataḥ || kalpanīyastataścātra kulālavadapīśituḥ | rāgādidoṣaḥ sajyeta vaiṣamyaṃ nirghṛṇādikam || sārthavatvādanīśatva prasakteśceśvarasya ca | syātpūruṣa viśeṣatvopagamātpuruṣasya ca || audāsīnyābhyupagamādasāmañjasyamāpatet | adhiṣṭhānā saṃgate caivaṃ * karaṇavadyadi | na bhogādeḥ prasaktatvādantavatvaṃ prasajyate || syāda sarvajñatāvāpi paricchedo na vā tathā | utpattya saṃbhavāt pāñcarātraṃ matamasaṃgatam || bhagavān vāsudevaḥ syājjñāna rūpo nirañjanaḥ | paramārthañca tattatva sa caturdhā vibhajyate || ātmānaṃ pratitiṣṭhaṃ vāsudeva vyūharūpataḥ | saṅkarṣaṇavyūharūpaḥ pradyumnavyūharūpataḥ || aniruddha vyūharūpī vāsudevaḥ parātmavān | saṅkarṣaṇo jīvanāma pradyumno mana ucyate || ahaṅkāro'niruddhaḥ syātteṣāṃ prakṛtirucyate | vāsudevastaditare kāryamityabhidhīyate || p. 119) saṅkarṣaṇo vāsudevādyumanḥ saṃṣakarṣaṇātmanaḥ | pradyumnādaniruddhaśca jāta ityabhidhāya ca || bhagavantamihāmātmānamijyābhigamena ca | svādhyāya yogairiṣṭvātaṃ kṣīṇakleśastu yojanaḥ || bhagavantaṃ prapadyetetyādi tatrocyate mayā | utpattya saṃbhavāddoṣa anityatvādi saṃbhavaḥ || atha vipratiṣedhācca kvacidguṇa gaṇatvakam | jñānaiśvaryādi ca guṇāḥ kvacidātmāna eva te || saṅkarṣaṇādayojīvāḥ vāsudevaḥ kvacittathā | vedanindā darśanācca pāñcarātramasaṅgatam || sāṅkhyādi pāñcarātrāntā nirastābahuyuktibhiḥ | yāvatparamataṃ naiva nirākuryātsva yuktibhiḥ | tāvadadhiṣṭhitamevasyāditi nyāyātsvakaṃ matam || tasmāddhṛdaya deśe tu liṅgaṃ dhāryaṃ mumukṣubhiḥ | iti siddhaṃ pramāṇaiśca tathaiva bahuyuktibhiḥ || uktā vipratiṣedhena parapakṣānapekṣatā | syāttanmābhūditi paraḥ prapañcaḥ prasaratyasau || ākāśasya samutpattirasti vā neti saṃśaye | viyannotpadyate kasmācchāndogye tu tadaśruteḥ | taittirīyopaniṣadi viyadutpattirastu tu || p. 120) śrutirviyatsamutpattergauṇī cotpatyasaṃbhavat | yasya ca prāgabhāvo'sti tasyotpattiryathā ghaṭe || na cākāśa prāgabhāvastasmādgauṇīkila śrutiḥ | tasmāccāmṛtamityādi śravaṇānnityameva hi || ākāśavatsarvagato nitya ityādyasaṅgateḥ | syāccaikasya brahmaśabdavanmukhyatvaṃ ca gauṇatā || na pratijñā hāniratra tathaivāvyatirekataḥ | śabdebhyo ghaṭasattāyā mṛtsattā vyatirekataḥ || mṛjjñānena ghaṭajñānaṃ tadbrahmā vyatirekataḥ | brahmasattā vyatīrekātsattāyā viyatastathā || brahmajñānādviyajjñānaṃ sukhenaivopapadyate | atha yāvadvikāraṃ tu vibhāgo lokavattathā || etena mātariśvāpi vyākhyāta prāya eva hi | vāyuścāntarikṣamitī hyamṛtatvaṃ vidhīyate || viyataḥ prāgabhāvasyā bhāvāttatrasaṅgatam | vāyostu prāgabhāvasya satvāttannityatā katham || tadutpatti śrutirgauṇītyatraivaṃ pratipādyate | vāyoḥ prāgeva satvāvadhāraṇenāmṛta śruteḥ || utpacyasaṃ bhavāttasyāḥ śrutergauṇatvameva hi | vāyoragniriti śrutyā tejaḥ syānmātariśvanaḥ || p. 121) tejassakāśādāpastu syādadbhyaḥ pṛthivīsvayam | adhikārāttayā kṛṣṇarūpācchabdāntarānmahī || iti prāpteḥ sa eveśaḥ kāraṇaṃ jagatāṃ svayam | na vāyvādistu tadabhidhyānā deva sa īśvaraḥ || talliṅgāt so'kāmayata bahusyāmiti kāmanāt | aptejasorjaḍatvena cekṣaṇaṃ jagadīśituḥ || viparyayeṇa cotpatti kramotadupapadyate | tathā kṣarātsaṃbhavatīha viśvaṃmiti varṇayan || tena krameṇa jāyanta ityāhātharvaṇīśrutiḥ | tapasā cīyate brahma tato'nnamabhi jāyate || annātprāṇo manaḥ satyaṃ lokāḥ karma sucāmṛtam | yaḥ sarvajñaḥ sarvamayo yasya jñānamayaṃ tapaḥ || tasmādetadbrahma nāma rūpamannaṃ ca jāyate | pṛthvīṃ jalaṃ ca bharaṇe vijñāna manasī kramāt || annāt prāṇo manaḥ satyaṃ iti talliṅgataśca cet | uktarītirnāviśeṣādannānantaryamatra ca || paurvāparyaṃ śrutaṃ caiva hyannātprāṇastato manaḥ | manasassatyatāyāstu śrāvaṇāditi vai sthitiḥ | na cotpatti svarūpeṇa vijñāna manasostayoḥ || anāditāyā vācyatvāttaccarācara rūpiṇaḥ | p. 122) dehasyānna vikāratvādannānantarya varṇānāt | tathā carācarotpatti vyapāśraya udīritaḥ || vijñāna manasorjanma bhāktastadbhāva bhāvanāt | satyāṃ deha samutpattau vijñāna manasorjaneḥ | vyapadeśāttataścātra svarūpeṇa tayorjaneḥ || virahānna ca bhūtānāmutpatti krama bhañjanāt | kiṃ jīvasya samutpattirutanāstīti saṃśayaḥ || yathāgnerviṣphuliṃgāḥ vyuccarantītyupakrame | sarva ete kinātmāno vyuccantīti saśruteḥ | utpadyata iti prāpte na jīvasya samudbhavaḥ || yathā vāgnerviṣphuliṅgāḥ nirgacchanti tathaiva ca | jīvānāṃ nirgamastasmānna virodho'sti kaścana || jīva svarūpaḥ kiṃ vā atmājñātā kiṃ veti saṃśayaḥ | vijñānaghana ityādyaiḥ prāptā jñāna svarūpatā || jātai vai hyadhiyovededa jighrāṇīti vākyataḥ | draṣṭā śrotā tathā mantā boddhetyādi śrutīraṇāt || guṇasya guṇino bhedābhiprāyodāhṛtācchrutiḥ | kiṃ jīvoṇu parimāṇo madhyamo vā mahān kimu || madhyamaṃ tu parīmāṇaṃ nirastaṃ cārhata krame | utkrāntigatyāgatīnāṃ śravaṇādaṇureva saḥ || utkrāntiścāvayavato na vibhorūpapadyate | lokāntarā ye gamanaṃ punarāgamanaṃ tathā || gatyāgatī svātmanaiva na bhūtaiḥ karaṇairvṛtaḥ || p. 123) sa vā eva mahān vākyānnāṇurātmeti cecchṛṇu | paramātmādhikārāttacchruterjīvo'ṇureva hi || eṣo'ṇurātmā vākyena tathonmānena cāpyaṇuḥ | vālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca || bhāgo jīvaḥ sa vijñeyaḥ sacānantyāya kalpate || ārāgramātro hyavaropi dṛṣṭa iti varṇanāt | nanvaṇutve tu jīvasya sarvadehavatāṃ katham || vedanāmupa labhyeta tatredaṃ haṭhitaṃ khalu | avirodhaścandanavaccaitanya guṇa yogataḥ || avasthiterhi vaiśeṣyāditi cenna tathā bhavet | hṛdaye hyabhyupagamāt na virodho'stikaścana || guṇādvālokavaccātra caitanyaguṇa yogataḥ | maṇipradīpādikānāṃ prabhāvyāptyā yathākhilam || caitanya vyāptitaḥ kṛtsna deha vyāpitva saṅgatiḥ | kathaṃ guṇastu guṇinamantarā vartate yathā | na paṭa vyatirekeṇa śuklo varteta vai guṇaḥ || prabhādīpa guṇoneyaṃ tejo'nyadviralāṅkam | vyatireko gandhavattu cāprāpta kusumādiṣu || caitanyasya guṇasyātra vyatirekastathāpyaṇoḥ | nanu gandhasyā śrayeṇa saha viśleṣa eva cet || 124) apakṣayaḥ prasajyeta tadā tu kusumādisu | hīyate ca gurutvādyaistannaiva paridṛśyate || na cālpatvādviśiṣṭānāṃ viśeṣonopa labhyate | sphuṭagandhopalabdhissyāttarhiloke pratīyatām || gandhadravyaṃ mayāghrātamiti gandhomayeti ca | tathā bhāvādyathā jñānaṃ guṇānāṃ vyatirekatā || tathā ca darśayatyevamālomabhya iti śrutiḥ | caitanyasya guṇatvaṃ na tasyaivātma svarūpatā || caitanyasyātra vyāptitve jīva vyāptitvamatra cet | pṛthaktayopadeśācca prajñayetyādi vākyataḥ || nanu jñānaguṇatvesya vijñānamiti vākyataḥ | vijñāna śabda vācyatvamiti tadguṇasārataḥ | vijñāna vyapadeśaḥ syātprājñavallavaṇābdhivat || tadyāvadātmabhāvitvāccādoṣastasya darśanāt | gotva vācaka gośabdāttadvadgo vyaktivarṇanāt || jñānābhāvātsuṣuptyādau yāvadātmatvamatra na | sataḥ puṃstvādivatvasyābhi vyaktirupapadyate || vidyamānaṃ yathā puṃstvaṃ bālyādau kāraṇātmanā | yauvane cāvirbhavattatsuṣuptau kāraṇātmanā | jāgradādāvabhivyaktamato doṣo na kaścana || jñātṛtvañca tathāṇutvaṃ samyageva prasāditam | vipatte jñaptirūpatve vibhutve bādha ucyate || p. 125) nityopalabdhirathavārathavānupalabdhiḥ prasajyate | niyamonyatarasyātha prasajyetānyathā punaḥ || jīvaḥ kartāthavā neti saṃśaye ca samāgate | sāṅkhyāstāvadvarṇayanti jīvaḥ kartā na cetite || tasyānā dheyātiśayatayā virahataḥ kṛteḥ | asaṅgo hyayamityādyairasaṅgatvopavarṇanāt || tasminnimitta saṃyogā bhāvācceti samīritam | buddhereva tu kartṛtvamiti prāptetha cocyate || śāstrārthavatvātkartā sa yajeta juhuyāditi | śāstrai jīvasya kartṛtvaṃ samyageva pratīyate || anyathā narthakaṃ śāstraṃ syādevaṃ pratipādite | na cānādheyātiśayatayā bhāvaḥ kṛteriti || sukhādyatiśayenātra pratyakṣeṇopalambhanāt | anādheyātiśayatvasyā siddheritīritam || naivaṃ nimitta saṃyoga virahaḥ paṭhyatāṃ tvayā | ātmendriyamanoyuktaṃ bhoktetyāhurmanīṣiṇaḥ || samyaṅnimitta saṃyoga śrutyeti pratipāditaḥ | asaṅgata śrutiḥ seyamasya jīvasya jāgrati || svapnadṛṣṭena sambandhābhāva darśanataḥ svayam | nitya saṃyoga virahābhiprāyeṇa samīritā || tadvihāropadeśācca karaṇoparatau tathā | upādānācca kartṛtvaṃ kriyāyāṃ vyapadeśataḥ || vijñānaṃ yajñamityādyairna nu vijñāna śabdataḥ | buddhiḥ samīhitā tena kathaṃ jīvasya kartṛtā || sūcyateti ca netyuktaṃ nirdeśo jīvarūpiṇaḥ | nanu buddherjīva nirdeśa syānnirdeśa viparyayaḥ || vijñāne netyevameva niradekṣattadā śrutiḥ | kriyāyā apyaniyamaḥ prasajyetopalabdhivat || yadi buddhirhi kartrī syāttadā śakti viparyayaḥ | āpnuyātkartṛ śaktiñca tyajetkāraṇa śaktikām || ātmanaḥ kartṛtā bhāve samādhirviraho bhavet | prakṛteḥ puruṣasyāpi viveka jñānatastadā || buddherevañca kartṛtvā bhāvāditi samīritam | yathā ca takṣobhayathā parādeva tu kartṛtā || eṣa hyevetyādi vākyaistasya prerakatā śrutā | nanvīśvare preryatācennasyājjīvasya kartṛtā || balavatsalilaughena hriyamāṇena kartṛtā | kṛtaprayatna sāyapekṣe vihita pratiṣedhayoḥ || yajeteti na hantavya ityevaṃ samupāttayoḥ | avaiyarthyādibhya iti śāstraṃ vyārthaṃ tadanyathā || p. 127) yathā vahnerviṣphuliṅgā īśāṃśo jīva īritaḥ | so'nveṣṭavyādi vākyena nānātva vyapadeśataḥ || anyathā cāpi vedeṣu cātyantā bheda ucyate | brahmadāśā brahmadāsā brahmamekitavā iti || hīnajātyuktitaḥ sarvaṃ brahmeti samudīritam | pādo'sya viśvābhūtānītyevaṃ brahmāṃśa varṇanāt || mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ | ityādi smṛtibhirjīva īśvarāṃśa udāhṛtaḥ || nanvīśvarasya jīvānāmabhede svīkṛte sati | jīva duḥkhena duḥkhīsyādabhedācca tayorna ca || paraḥ prakāśādivacca svasvarūpa viśeṣataḥ | smaranti ca vyāsamukhyā jīvaduḥkhānnaceśvaraḥ || duḥkhīṣu smṛtiṣusvairaṃ dustareṇa sphuṭārthataḥ | tatrayaḥ paramātmā hi sa nityo nirguṇaḥ smṛtaḥ || na lipyate phalaiścāpi padmapatramivāmbhasā | karmātmātvaparo yo'sau mokṣabandhaissa yujyate || tayoranyaḥ pippalaṃ svādgatītyādyaiśca tatsphuṭam | anujñāparihāraudvau yajeteti na bhakṣayet || deha sambandhato jyotirādivaddeśa bhedataḥ | nanu dehottaraṃ bhāvi phala sāṅkaryamityataḥ || nāsantateśca sāṅkaryaṃ tathā vidhiniṣedhayoḥ | teṣāṃ bahava ātmāno bhinnāḥ sarvagatāḥ punaḥ || p. 128) teṣāṃ sarvātmanā sarvadeha yogāviśeṣataḥ | sukhaduḥkhādi sāṅkaryādātmābhāsāsta eva hi || sarveṣāṃ deha sambandhāviśeṣe'pi tathā punaḥ | tathā dṛṣṭa viśeṣāśca tatra kasyacideva hi || sukhādi yogo nānyeṣāmadṛṣṭa virahādataḥ | na sāṅkaryamataḥ prāha cādṛṣṭā niyamāditi || abhisandhyādikānāñca pradhānagatatā yadi | sādhāraṇyaṃ pūrvavatsyādātma gatvepi vai punaḥ || manaḥ saṃyogāviśeṣātsādhāraṇyaṃ tu kevalam | vibhutvepyātmanaḥ svasva dehāvacchinna deśake || sukhādikaṃ saṃbhavati na sāṅkaryamataḥ param | pradeśāditi cennāntarbhāvājjīvāstadaṃśakāḥ || jīveśayostu sāmānyā bheda eva samīhitaḥ | tayoḥ svābhāviko vyaktibhedaḥ sarvasamīhitaḥ || kimindriyāṇi jāyanta utanetyatra saṃśayaḥ | etasmājjāyate prāṇo manaḥ sarvendriyāṇi ca || ityādi smṛtiṣūtpatti śravaṇāditi cecchṛṇu | na jāyate yathāvātmā tathā prāṇendriyāṇyapi || tadutpatti śrutirgauṇī prāṇotpatterasaṃbhavāt | anena jīvenetyādi śrutyarthasyānusārataḥ || p. 129) tatprācchruteśca gauṇyeva prāṇāvā ṛṣayastviti | tatpūrvakatvādvācaśca tataḥ saptendriyāṇittu || gaterviśeṣitatvācca hastādaya ime punaḥ | sthite te naivamantavyo prāṇāḥ saptaiva cetyataḥ | prāṇāścaiteṇavaḥ proktāḥ sthūlāścenmṛttikālataḥ || nirgacchantaḥ śarīrātte bilādahiriva sphuṭam | tacchreṣṭha pañcavṛttiśca manovadvyapadiśyate || aṇuśca mukhyaprāṇosau na ca vāyukriye pṛthak | upadeśātprāṇa eva brahmaṇaḥ śrutivākyataḥ || jīvasya katṛbhoktṛtve prāṇaḥ syāccakṣurādivat | sarvārthatvena karaṇaṃ nasvatantraḥ kadācana || sahaiva śiṣyate prāṇastatra taiścakṣurādibhiḥ | na doṣokaraṇatvācca tathā darśayati śrutiḥ || adhiṣṭhānaṃ jyotirādeḥ tathā mananataḥ khalu | devatāścedadhiṣṭhātryastāsāṃ bhoktṛtvamatra cet || satyāñcādhiṣṭhātṛtāyāṃ prāṇavatkaraṇāvaleḥ | svāmi naiva tu jīvena sambandhaḥ śruticoditaḥ || atha yatraitadākāśa manurūpā ca sā smṛtiḥ | tannityatvācca jīvasya na ha vai śruti codanāt | prāṇānāṃ nityasambandho jīvenaiva samīritaḥ || p. 130) utkrānti pralayādau tadanuvṛtteśca darśanāt | tamutkrāntamityādi śrutyā tatpratipādanāt || agnyādi prāṇasambandha anitya iti varṇitaḥ | agnyādīnāmabhāvepi pralaye prāṇasatvataḥ || agnyādīnāṃ tatastasmādadhiṣṭhātṛtvamiṣyate | śreṣṭhāt prāṇāttadanyatra pṛthaktvavyapadeśataḥ || prāṇāttatvāntarāṇyeva vāgādīni tathā śrutiḥ | etasmājjāyate prāṇomanaḥ sarvendriyāṇi ca || vyapadiṣṭaḥ pṛthakprāṇa evamādi bahuśrutau | vāgādibhyaśca bhedena pṛthakprāṇa śruteriti || vai lakṣaṇyācca bhedaḥ syāttasmāttatvāntarāṇi hi | nāmarūpa vyākaraṇaṃ kiṃvā jīvaika kartṛkam | uteśa kartṛkaṃ veti saṃśaye'tra samāgate || saṃjñāmūrtyoratraratra kḷptistrivṛtkurvata īśvarāt | seyamityādi vakkyaistadupadeśāttathaiva hi || tattrivṛtkaraṇaṃ bhaumamidamāpyamiti sphuṭam | kathaṃ vibhāgamāśaṃkya hyadhyātmañca vibhājanam || bhūmervrīhyādi rūpāyāmāsādyā dhyātmakāryakam | lohitādi tathaivāpāṃ tathaivāsthyādi tejasaḥ || tattadvādastu vaiśeṣyāttattadbhāga viśeṣataḥ | syāttattadvyapadeśastu tasmātsarvaṃ samañjasam || liṅgādeva vyākaraṇaṃ sarvaṃ tannāma rūpayoḥ | trivṛtkaraṇamityādi liṅgādeveti sādhitam || p. 131) tasmāddhṛdambujedhāryaṃ liṅgaṃ brahma padābhidham || || iti śrīmadviśiṣṭhādvaita siddhānta rahasyaikottaraśatasthalābhijña nīlakaṇṭha kṛte nigamāgamasārasaṃgrahe kriyāsāre dvitīyopadeśaḥ || || athatritṛtopadeśaḥ || śrīgurubhyo namaḥ | smṛti nyāya virodhastu dvitīye vinivāritaḥ | parapakṣānapekṣatvaṃ samyageva prapañcitam || śruti vipratiṣedhaśca samyak pūrvaṃ parīhṛtaḥ | jīvasyā janyatādīni jīvopakaraṇāni ca || prapañcitāni cedānīṃ jīve karaṇabṛṃhite | saṃhārasya prakāraśca tadavasthāntarāṇi ca || brahmatvaṃ ca tathā vidyā bhedābhedau tataḥ punaḥ | guṇopa saṃhṛtiścātha tathaivānupasaṃhṛtiḥ || vidyātaḥ puruṣārthasya siddhirvidyā vidhistathā | vidhiprabhedā vakṣyante tadaṅga sahakāriṇām || muktirūpa phalasyāpi niyamaścoditaḥ kṛtau | upadeśe tṛtīye'smiṃścintyate bahuyuktibhiḥ || prasaṅgāttaṃ kimapyanyat prathamaṃ ca prapañcyate | pañcāgni vidyāmāśritya gati kṣedaśca saṃhṛteḥ || jīvo mukhyā na tha prāṇānindriyāṇi svayaṃ tathā | manovidyā karmapūrvaprajñāśca parigṛhya ca || p. 132) pūrvadehaṃ vihāyāsau dehāntaragataḥ khalu | bhūtasūkṣmaiḥ parivṛto yāti jīvo na veti ca || phalaṃ yatrānubhūyeta tatra syurbhūtamātrakāḥ | ityevaṃ tadupādānamanarthakamiti hyataḥ || dehāntara samāpattau deha bījaiśca sūkṣmakaiḥ | bhūtaiśca saṃpariṣvakto jīvoraṃhati gacchati || praśnādveti vākyoktadyaurādyācca nirūpaṇāt | pañcamyāmāhutāvāpaḥ ityadbhiḥ pariveṣṭitaḥ || yātīti gamyate sarvairveṣṭitaḥ kathamityataḥ | tryātmakatvāttu bhūyastvādbahvāpaḥ śukla śoṇite || itaśca bhūtagamanaṃ prāṇānāṃgati varṇanāt | nirāśrayā hi prāṇānāṃ na gatirbhavatītyataḥ | prāṇānāmagnyādigatirna jīvena saheti cet || na bhāktatvāttadagnyādi gamanaṃ caupacārikam | prathamegnaudyulokākhye śrūyante nāpa ityataḥ || tacchraddhāṃ juhvatītyevaṃ śravaṇānnāpa ityataḥ | kathaṃ vā tatra pañcamyāmāhutāvāpa īritāḥ || iti cenna hitā āpaḥ śraddhā śabdena varṇitāḥ | upapatteranyathā tadvākyaṃ naivopapadyate | prayoga darśanācchaddhā vāhyāpa iti tatra ca || p. 133) pariṣvaktāśca te jīvā na rahaṃ yeratacchruteḥ | iti cenneṣṭa pūrtādikāriṇāṃ gati darśanāt || na ca vyāghrādibhiriva bhakṣitānāṃ ca daivataiḥ | upabhogaḥ sambhavatītyataḥ prāhātra sūtrakṛt || bhāktaṃ vā nātmavitvāttathā hi darśayatīti ca | kṛtātyaye'nuśayavān dṛṣṭaḥ śrutivacodvayāt || tathaitaṃ tadanevaṃ ca śrutyaiva pratipāditam | caraṇādavarohoktiḥ kathamatreti cenna ca || karmopalakṣaṇārthāsā caraṇa śrutirityatha | karṣṇā janiḥ kilācāryo manyate svayamatra tu || ācārānarthakyamititta tasyaiva hyapekṣaṇāt | ācārahīnaṃ na punantivedāḥ ācārasaṃghāḥ kila hetavaḥ syuḥ || ācārāḥ patidharmāste śivapūjādi lakṣaṇāḥ | bādariḥ kevalaṃ prāha tathā sukṛta duṣkṛte || iṣṭādyakāriṇāṃ puṃsāmapi candragatiḥ śrutau | iṣṭādikāriṇāṃ caiva kiṃ sāmyaṃ tadakāriṇām || itareṣāṃ saṃyamane duḥkhamapyanubhūya tu | syātāmārohā varohau candra maṇḍala ityapi || vai vasvataṃ saṅgamanamitiḥ prāha śrutiḥ svayam | smaranti caivaṃ yāmīyā yātanā nāciketake || p. 134) api caite sapta saṅkhyā narakā rauravādayaḥ | duṣkṛtya bhogabhūtatvena smṛtāḥ paurāṇikaiḥ punaḥ || citraguptādayopyanyedhiṣṭhātāraḥ smṛtāḥ katham | yamasyādhiṣṭhātṛteti tadvyāpāra yatastataḥ || avirodho rauravādāvājñā tatra niyāmikā | prakṛtatvāttu tadvidyā karmaṇoriti sūtritam || tu śabdaḥ pūrvapakṣasya nivṛttau vartate svayam | iṣṭādyakāriṇāṃ puṃsāṃ candrārohā varohaṇe || nastaḥ kutovettha yathā sau lokoneti vai śruteḥ | praśna pratyuttare vākyena śrūyete yato ubhe || athaitayorneti vākyāditi tatraitayoḥ pathoḥ | tadvidyā karmaṇorityetasmāt prakṛtatvataḥ || te vidyā karmaṇī devayānākhya pitṛyānayoḥ | prakṛte dvepratipadau tadya itthaṃ vidustviti || iṣṭāpūrterdattamiti karma tatrārtha varṇanam | vidyayā ye devayāne karmaṇā pitṛyānake || puruṣā naivādhikṛtāsteṣāmeva udāhṛtaḥ | kṣudra jantu svarūpo sakṛdāvartyastṛtīyakaḥ || panthā bhavatyato niṣṭakāriṇāṃ candramaṇḍale | ārohaṇā varohaudvau tṛtīyasthānake na ca || p. 135) niyamaḥ pañcasaṅkhyāyāḥ deha lābhāya kalpyatām | antareṇāhuteḥ saṅkhyā niyamaṃ tu tṛtīyake || dehaprāptyupalabdheśca jāyasvetyādi vākyataḥ | caturvidhemata grāme śrutyā saṃpratipādite || jarāyujāṇḍa saṃjāta svedajodbhijja lakṣaṇe | svedajodbhijjayostatra grāmyadharmānvitāni ca || utpatti darśanānnaivāhuti saṅkhyāyamaḥ punaḥ | khalveṣāmiti vākyena trividhagrāma varṇanāt || cāturvidhyaṃ kathaṃ vāsyādataḥ prāhātra sūtrakṛt | vācya udbhijja śabdena svedajasyāpi saṃgrahaḥ || bhūjalotpattisāmyena svedajodbhijjayordvayoḥ | tatsaṃbhāvyāpattirūpapatteranyasya nānyatā || atrākāśādi prapattau prāgvrīhi pratipattitaḥ | saṃśayaḥ kiṃ dīrghakālaṃ pūrva pūrva samānatā || utālpakālamiti ca tatra cāniyamaḥ punaḥ | kiñcinniyāmakā bhāvāditi prāpte tathocyate || alpakālenāvaroha āvrīhi prāpti tatra ca | viśeṣavacanāccāto vai khalvityādi vākyataḥ || vrīhyādi bhāvādūrdhvañca durniḥ sṛtiriti bruvan | pūrvatrācirakālatvaṃ darśayatyati saṃsphuṭam || p. 136) jīvāntarādhiṣṭhite ca vrīhyādau śleṣamātrakam | tatrānuśāyinaḥ samyagvarṇayerankutaḥ punaḥ || ākāśādau yathā karma saṅkīrtanamathāntarā | abhilāpastathā trāpi cābhilāpasya darśanāt || aśuddhamiti cennaiva śabdādeva vidhānataḥ | ito vrīhyādi saṃśleṣamātraṃ vrīhyādi bhāvataḥ || anantaraṃ ca retassigbhāva āmnāyate śrutau | mukhyena retassigbhāvaḥ saṃbhavatyatra vai punaḥ || sikchandārtho rajorūḍha yauvanāreta eva hi | tatkathaṃ nopacaritaṃ pūrvoktaṃ kila vai punaḥ || tattadbhāvādyamānānānuśayī pratipadyatām | retaḥ sigyoga evāto retaḥ sigbhāvā ucyate || tadvīhyādi bhāvopi vrīhi saṃśleṣa mātrakam | yoneḥ śarīraṃ retaḥ sigyogasyānantaraṃ striyaḥ || yoneradhiśarīraṃ darśitaṃ tadya ihādinā | vrīhyādi saṃśleṣamātre vākyaṃ tadāpi yujyate || || tṛtīye dvitīyaḥ pādaḥ || jīvāvasthā bhedajātamidānīṃ tu prapañcyate | upakramya sa yatra svāpitītyāmananti ca || svapne jīvorathādīn kiṃ sṛjatyevota paśyati | p. 137) svapnaṃ sthānaṃ tṛtīyantu sandhyaṃ śrutiṣu darśanāt | bhavetsandhau dvayorloka sthānayoḥ sandhyamucyate || tatra sandhye sṛṣṭireva sṛja ityāha hi śrutiḥ | nirmātāraṃ cāmananti tatra kecanaśākhinaḥ || ya eṣa supteṣvityādi kāmāḥ putrādayaśca te | māyā mātraṃ tu kārtsnyenānabhivyakta svarūpataḥ || anātmābhiniveśāccapyaiśvaryaṃ tattirohitam | asya jīvasyāta eva syātāṃ bandhaviparyayau || aiśvaryasya tirodhānāṃ deha sambandhato'thavā | sūcakañca hi vedoktāttadvidaśca pracakṣate | yadā karmasu kāmyeṣu striyaṃ svapneṣu paśyati || samṛddhiṃ tatra jānīyāttasminsvapna nidarśane | kalyāṇaṃ kujarārohe tadanyatkhara vāhane || svayaṃ sraṣṭuṃ nārhatīti svasyaiva śubha sūcakam | suṣuptyavasthā cedānīṃ samyageva parīkṣyate | tasya svapnasya cābhāvaḥ suṣuptiriti kathyate || yadyatraitatsuptavākye sṛpto nāḍīṣvitīritam | tābhiḥ pratyavasṛpteti praveśaśca purītatau || satā somyeti sampattistadeti samudīritam | nāḍyādīni kimetāni nirapekṣāṇi vai punaḥ || p. 138) sphuṭaṃ suṣupti sthānāni cānyonyā pekṣayā kimu | suptaṃ samucciteṣu syānnāḍīṣvatra hi tacchruteḥ || nāḍyādīnāṃ ca sarveṣāṃ suṣuptisthānatā śruteḥ | paryaṅkeśeta iti vacchete'sau tu parītatau || tatsamuccitamevedaṃ sthānaṃ supterhi niścayaḥ | yataḥ samuccitaṃ sthānaṃ prabodho'smācca nityavat || prabodhonantaroktastu cintyate suptavāṃstuyaḥ | sa evottiṣṭhatītyevamutānyo vā śarīrake || karmaśeṣādyanuṣṭhānāt pūrvedyuḥ karma yatkṛtam | paredyuranusandhāya karmaṇyeva pravartate || anusmṛteḥ pūrvaśabdādvidhibhyaścaika eva hi | mugdho nāmāstyayaṃ sarvairmūrchitaśceti varṇitaḥ || cintyate kimavasthaḥ saḥ catasraścāpyavasthakaḥ | prabodhaḥ prathamaḥ svapnassuṣuptistadanantaram || sampattiśca turīyāsyājjīvasyetyeva varṇitāḥ | naiva jāgarito mugdho viṣayānīkṣaṇāditi || niḥsaṃjñatvānna ca racapnān paśyatyeṣa tato'pi na | prāṇodbhavānnāpi mataḥ suṣupto na vilakṣaṇam || saptaḥ prasannavadano nimīlita nijekṣaṇaḥ | tanmaugdhyamarthasampattiḥ karmaśeṣe satikṣitau || p. 139) pratyāgacchadvāṅmanasamasati kṣiti maṇḍale | prāṇoṣmāṇau tatastatra nirgacchata iti sphuṭam || ata evārtha sampattirmūrccheti parikīrtitā | brahmasvarūpamadhunā samyagevopavarṇyate | śrutayaḥ santyubhayathā sarvakāmādayoguṇāḥ || sa guṇatvena nirvāhyā saguṇatvena kāścana | tadbrahmobhayaliṅgaṃ kiṃ kimanyatara liṅgakam || svataścobhaya liṅgatvaṃ parasya brahmaṇo na hi | na hyekaṃ vastu jagati rūpa vaccāpyarūpi ca || nāstu tarhi sthānato vā pṛthvyādyopādhi yogataḥ | upādhiyogataścāpi na hyanyādṛśa vastunaḥ || anyādṛśa svabhāvaḥ syānnasvacchaḥ sphaṭikomaṇiḥ | alaktakādi yogenāpya svacchobhavati svayam || asvacchābhi niveśasya drumamātratayā punaḥ | naivaṃ tathopādhi bhedādbhinnatvaṃ brahmaṇaḥ punaḥ || syattasyobhayaliṅgatvamiti cenna tathā bhavet | tatpratyupādhi bhedañca śāstrāduktā hyabhinnatā || api caivaṃ bhedavidā pūrvakā bheda varṇanāt | tasmānnobhaya liṅgaṃ syādarūpi brahmakevalam | tādṛkchruteḥ pradhānatvādanyaccopāsanāparam || p. 140) vivakṣitārthavatvaṃ netyevaṃ tatra vyavasthitiḥ | prakāśavacca vaiyarthyaṃ tanmātraśrutirāha ca || darśayatyatha yadvākyaṃ smaryate yājñavalkyake | ananya viṣayaṃ kṛtvā manobuddhi matīndriyam || dhyeya ātmā sthiroyo'sau hṛdayedīpavat prabhuḥ | ekoṇutvādirahita prakāśī hyata eva hi || sūryakādi vadityevamupamā copapadyate | eka eva hi bhūtātmā bhūte bhūte vyavasthitaḥ || ekadhā bahudhā caiva dṛśyate jala candravat | na sūryakādi tulyatvaṃ tadvadagra kṣaṇāditi || sūryādibhyopi mūrtebhyaḥ pṛthagbhūtañca dūrataḥ | mūrtañca dṛśyate tatra pratibimbodayepi ca || nātmā mūrto na cāsmācca pṛthagbhūtādupādhayaḥ | na viprakṛṣṭadeśāśca sarvagatvādabhedataḥ || tasmādayukto dṛṣṭānta iti tatrocyate mayā | yukta eva hi dṛṣṭāntaḥ prakṛtāṃśopamāyataḥ || tadvṛddhi hrāsabhāktvaṃ hi vidyājjalagataṃ hi tat | sūryasya pratibimbaṃ hi jalavṛddhau pravardhate || hrasatīva tathā hrāse calane calatīva ca | bhede ca bhidyata iva na hyevaṃ paramārthataḥ || p. 141) tathātvaṃ bhāskarasyāsti tatvadṛṣṭyā va dhāraya | tathaikameva hi brahma dehāntarbhāvataḥ svayam || taddharmān vrajatī vāpi vṛddhi hrāsādikaṃ tathā | dṛṣṭāntadārṣṭāntikayo ravirodhātsamañjasam || tatsṛṣṭvetyādi vakyena brahmaṇo darśanāttathā | neti netyādi vākyaiśca caitāvatvaṃ hi mūrtatā || prakṛtatvānnividhyeta prapañco na niṣidhyate | tataḥ paricchinnarūpādbhūyiṣṭaṃ brahma kevalam || śrutirbravīti hi brahma prapañcātmakameva tat | śrutiravyaktamāheyaṃ na ca kvādi smaranti ca || avyakto'yamacintyo'ya mityādi bahuśaḥ śrutau | api caivaṃ tamātmānaṃ dhyāna kāle tu yoginaḥ || paśyanti śrutiratreyaṃ tataḥ stutamiti śrutiḥ | yoginastaṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanam || prakāśāderguṇasyāpi brahmaṇaścābhidā yathā | brahma prapañcayorevamabhyāsādai tadātmyake || sāmānādhi karaṇyañca sādhayāmīdamatra hi | nā bhede tasya mukhyatvādanyatra guṇayogataḥ | sāmānādhikaraṇyaṃ tadbahusyāmiti rūpataḥ || p. 142) tathā ca sṛṣṭirna bhavedabhidāyā mataḥ khalu | guṇatvaṃ na prakāśasya kintu brahma svarūpatā || vijñānamānanda iti tathaiva pratipādanāt | dṛṣṭānto saṃprapannastaddṛṣṭānto dhyāna karmaṇi || abhyāsādevavaktavyo guṇosau brahmaṇastviti | yaḥ sarvajñaḥ sarvavicca yasya jñānamayaṃ tapaḥ || tamevabhāntamityādau jñānakartṛtvamucyate | bhātīti laṭ pratyayena kartṛtvasyaiva varṇanāt || tadaikṣatetyādi vākyeśrutatvācca tathaiva hi | satyaṃ jñānamanantaṃ ca brahmetyatrāta eva hi || ananta jñānapadayoḥ sāmānādhikaraṇyakam | aviruddhaṃ tu caivedamabhede kila tadbhavet || tathā hi liṅgamiti ca tasmātsūtritavān muniḥ | jñādhāto lyuṭ pratyayānto jñaptyarthobhāva sādhanaḥ || nāyamatra jñānaśabdastathā cetpratyaya svarāt | ādyudātto bhavedantodāttaścābhidhīyate tataḥ || jñānamasyāstīti tatra matvarthīyācpratīyate | jñānavadvacanastasmādantodāttaścitestviti | tathā cāntodātta liṅgādbrahma jñānaguṇaṃ smṛtam || p. 143) tathā cāntodāttaliṅgādbrahmajñānaguṇaṃ smṛtam | bhedābhedābhyupagame virodha iti cenna hi || prāmāṇikatvena tasya virodhābhāva ucyate | yathāheḥ kuṇḍalamahiḥ kuṇḍalaṃ cobhayasmṛteḥ || ahi kuṇḍalayorbhedā bhedau brahma prapañcayoḥ | saccā saccā bhavaditi cobhaya vyapadeśataḥ || yathā prakāśāśrayasya cātapasya ca vai punaḥ | tadāśrayasya savituḥ svarūpā bheda kepi ca || tejastvenā bheda evaṃ jñeyaṃ brahma prapañcayoḥ | prakāśāderguṇasyāpi guṇino brahmaṇā yathā || bhedā bhedā vevameva jñeyaṃ brahma prapañcayoḥ | bhedābhedau viruddhautau kathaṃ svīkurute budhaḥ || abheda eva cābhyasya sāvayatvātsamīhitaḥ | tadbheda vyapadeśastu kalpyatāmaupacārikaḥ || iti cetpratiṣedhācca neti neti punaḥ punaḥ | upāsanārthaṃ setutvaṃ pādavadvyapadiśyate || kārṣāpaṇa caturthāṃśastadvatpādaḥ samīhitaḥ | unmāna vyapadeśādi tannasthāna viśeṣataḥ || prakāśabhedaḥ prāsāda gopurāhāla bhedataḥ | p. 144) tadvadbrahmaṇa ekasya cādyādi sthānayogataḥ | sambandha bhedatā tasya bhedopi vyapadiśyate || evaṃ paroktahetūṃstu pronmathya bahuyuktibhiḥ | vyāsaḥ sarvātmakatvasya sādhakaṃ hetumāha hi || tathānyatpratiṣedhācca brahmasarvātmakaṃ matam | anena sarvagatatāyāma śabdādikaśruteḥ || āyāmo vyāpti vacano yāvānvāyamiti śruteḥ | īśvarātphala saṃprāptiḥ sarvādhyakṣa tayā punaḥ || deśakāla viśeṣābhijñatvātkarmānurūpataḥ | karmiṇāṃ phaladātāsau na karmānvakṣa naśvaram || śrutatvācceśvarādeva sa vā eṣa śruteḥ phalam | dharmaṃ jaiminirācāryo phaladātāramāhahi | upapatteḥ śruteścaiva yajetetyādi darśanāt || sa cā pūrvākhya vyāpāra dvārā karmaphalapradaḥ | karma vaicitryatasttatra phala vaicitrya saṃbhavaḥ || īśvarasya tvaikarūpyādvaiṣamyaṃ nirghṛṇā bhavet | ato na phaladātṛtvaṃ brahmaṇastūpapadyate || vādarāyaṇa ācārya phalamīśvaratastviti | karma kārayitṛtvena phalavatvena ca śruteḥ || yo yo yāṃ yāṃ tanuṃ bhaktaḥ śraddhayārcitumicchati || p. 145) tasya tasyā calāṃ śraddhāṃ tāmeva vida dhāmyaham | sa tayā śraddhayā yuktaḥ tasyārādhanamīhate || labhate ca tataḥ kāmān mayaiva vihitān hi tān | iti gītāsu coktatvātphaladātā maheśvaraḥ || || tṛtīyādhyāye tṛtīyaḥ pādaḥ || vijñeyaṃ brahmaṇastatvaṃ pramāṇādi ca tatvakam | vyākhyātaṃ tadidānīntu prativedāntamastikim || vijñānabhedaḥ kiṃ neti samyagatra vicāryate | pratyayāḥ sarvavedāntāḥ vijñānasya ca tatpunaḥ || bhavettatsarva vedānta pratyayaṃ caikameva hi | codanādyaviśeṣāccāpyupāsīteti rūpataḥ || guṇabhedācca vidyāyā nānātvamiti cenna ca | ekasyāmapi vidyāyā guṇabhedopapattitaḥ || na ṣoḍaśi grahaṇataḥ tadagrahaṇatastathā | atirātra kratorbhedastasmādvidyaikyameva hi || svādhyāyasya tathātvena samācāre tathā śruteḥ | adhikārācca savavattatra tanniyamo bhavat || vedovidyaikatāṃ vakti vedyaikatvopadeśataḥ | adyaikatvepi cānyatrokta guṇānāṃ tathaiva ca || samāne caiva vijñāne upasaṃhāra eva hi | prayojanaikyādvijñeyo vidvadbhirvidhiśeṣavat || p. 146) vidyāyāstatra nānātvaṃ tvanna ityādika śruteḥ | prāṇasya kartṛtā tatra karmatānyatra tanna hi || na vibhakti kṛtāddoṣādbhedaḥ syāda viśeṣataḥ | tathaivodgīta vidyeti sāsamākhyā viśeṣataḥ || parovarī yastvādivannavā prakramabhedataḥ | avaśiṣṭeti vijñeyaṃ vidyaikatvaṃ tadatra cet || taduktaṃ para ityādi sātiprakrama bhedake | saṃjñāyā durbalatvena saṃjñaikatvaṃ tadatra ca || satsu prasiddhabhedeṣu hyagnihotrādi karmasu | asti kāṭhaka saṃjñaikyamabhidā tata eva hi || vyāpteromityādikasya hyudgītaṃ tadviśeṣaṇam | sarvabhedāttadanyatra cānandāyā ime guṇāḥ || nahi priyaśirastvādi upacayāpacayau hitau | bhede saṃbhavatastau ca sa bhedo nopapadyate || indriyebhyaḥ parāhyarthā arthebhyaśca paraṃ manaḥ | puruṣānna paraṃ kiñcitsā kāṣṭhā sā parāgatiḥ || puruṣastu parodhyeyo nānye tatrendriyādayaḥ | dhyātuḥ prayojanā bhāvāt puruṣe tu prayojanam || itaśca puruṣodhyeya ātmaśabdaśruterapi | gṛhyate para evātmā tatrātmā vā iti śrutau || p. 147) yathā sadeva somyeti tādṛguttara vākyataḥ | anvayāditi cedbrahma paraṃ syādavadhāraṇāt | bṛhadāraṇya śāṇḍilyavidyā vājasaneyinām || samāna evaṃ cābhedānmanomaya guṇādi mat | sambandhādevamanyatrāpyadhyātmaṃ cāpi daivatam || tasyaitasya tadeveti śrutirdarśayati svayam | vīryāsaṃbhṛtirevañca dyuniveśādi bhūtayaḥ || tatra tatropasaṃhāryā adhidaivakyabhūtayaḥ | tāṇḍināṃ brahmaṇe cāpi vidyā puruṣasaṃjñakā || uktāḥ kecanadharmāśca taittirīyaka śākhinaḥ || tathā puruṣa yajñaṃ ca tasyaivaṃ viduṣaḥ śrutau | taittirīyopasaṃhāryā dharmā ye itaratra ye || kiṃ vā naivopasaṃhāryā ityevaṃ viśaye sati | itareṣāmanāmnānānnopa saṃharaṇaṃ bhavet | mantrā vedhādyarthabhedādābhicārādi karmaṇi || viniyuktāḥ pravargyādau nopasaṃhāryatā tataḥ | asti cāśva itvāromāṇi rūpeyaṃ tāṇḍināṃ śrutiḥ || hānaṃ duṣkṛtamātrasya jñānināṃ pratipāditam | atha kauṣītakī śrutyāmubhe sukṛta duṣkṛte || ye hānināṃ tayorhānaṃ sukṛtaṃ jñātayaḥ priyāḥ | upayantya priyāḥ pāpamiti tatraiva varṇitam || p. 148) jñānaṃ kvacittayoreva vibhāgena priyāpriyaiḥ | upāyanaṃ ca yasyā * dhyānameva tataḥ śrutau || nopāyanaṃ tatra tūpāyanaṃ sannipatenna vā | tatra ca śrāvaṇā bhāvāt sannipāto na hīti cet || tathā vidyāntaratvācca nopasaṃhāra eva cet | kevalāyāṃ cāpi jñānāvupāyanamidaṃ bhavet || taccheṣatvādhāna vākyaśeṣastūpāyanaṃ punaḥ | kuśānāmaviśeṣeṇa vā nasyatyatva saṃbhave || audumbarāḥ kuśāśceti vākyaśeṣādyathā punaḥ | chandastutyupagānādi sādṛśyaṃ pratipāditam || evaṃ śrutyantaropāttopāyanaṃ pratipāditam | tathā hyanyesāṃparāye tartravya virahāditi | viduṣāṃ chandataścobhayāvirodhāt tathaiva ca || sāmparāye vyadhvani vā hānaṃ sukṛta pāpayoḥ | nanu syātsāṃparāyepi hānaṃ sukṛta pāpayoḥ || anarthikā gatistarhi sā kalyā tatkṛte punaḥ | sarvagatvena ca brahma prāptergatyanapekṣaṇāt || antareṇagatiṃ cātra brahmaprāpterasaṃbhavāt | sārthāgatiścobhayathāpyanyathā hi virodhakaḥ || p. 149) tallakṣaṇārthopalabdhergaterarthastu saṅgataḥ | vijñānānāṃ ca sarveṣāṃ devayānāṅgatā matā || yaraiva śrūyatetraivetyevaṃ cāniyamaḥ khalu | na ca śruti virodhosti tadya itthaṃ vidustviti || śabdānumāne caivobhe coktārtha pratipādake | śukla kṛṣṇe gatīhyete jagataḥ śāśvate mate || ekayā yātyanāvṛttimanyathā vartate punaḥ | adhikāravatāṃ yāvadadhikāramavasthitiḥ | sukṛtasya ca pāpasya pūrvoktasyāpavādakaḥ || adhikāraṃ samāpyaite praviśanti paraṃ padam | tāḥ sarvatrāvaroddhavyāḥ sarvāstu kṣarabuddhayaḥ || sāmānya tadbhāvataśca tadaupasavavanmatam | udgātṛśākhāsiddhānāmadhvaryuryoga ucyate || puroḍāśa pradānaṃ tatproktamadhvaryukartṛkam | pradhānatantratāṅgānāmihātyakṣara tantratā | yatrāpi tadviśeṣāṇāmakṣareṇaiva yojanā || iyadāmananāddvāsuparṇāvityādi mantrake | ṛtaṃ pibantā vityādi mantre cātharvaśākhitaḥ || vidyaikyaṃ kila nānātvaṃ prāptaṃ vidyābhidā iti | vidyaikatvamathāmnānāddvitvopetasya kevalam || p. 150) vidyaikyatvaṃ svātmanaśca bhūtagrāmavadantarā | vidyaikyatve prativaco bhedāsaṅgatiratra cet || nopadeśācca vidyaikyaṃ yathā tatvamasīti hi | vyatihāro viśiṃṣanti hītare tu guṇā yathā | saivasatyādayo hyatra caikasmin saṃhṛtāḥ punaḥ || tatrāyatana sāmyena kāmādanyatra tatra ca | kāmānāmupasaṃhāraṃ vidyaikaṃ ca vidurbudhāḥ || alopa ādarājjñeyo vaiśvānara samāhvaye | upasthitadvacanāttadyadbhaktamiti śruteḥ | prāṇāgnihotra lopaḥ syādbhojane lopa eva cet || kratau karmāṅgavijñānasya syādaniyamaḥ sphuṭam | taddṛṣṭerveda vacanaiḥ pṛthakkarmaphalaṃ bhavet || pratibandhonaivakarma phalasiddhāviti sphuṭam | pradhānavattaduktaṃ syāt saṃvargopāsane punaḥ || liṅgabhūyastvatastaddhi balīyastadapi sphuṭam | pūrvo vikalpaḥ prakaraṇātsyān mānasavatkriyā || atideśācca vidyaiva na kriyāśeṣa īritaḥ | tadvidyācita eveti sphuṭaṃ nirdhāraṇātpunaḥ || darśanāccāpi śrutyādi balīyastvānna bādhanam | anubandhādibhya atra prajñāntara pṛthaktvavat || p. 151) dṛṣṭaśca rājasūyādau taduktaṃ pūrvatantrake | mānasagraha sāmānyāt kratvaṅgatvaṃ na ceṣyate || puruṣārthatvopalabdheryathāgne mṛtyutocyate | asau vā vetyādi mantrena lokasyāgni bhāvatā || tatpareṇa ca śabdasya tādvidhyaṃ lakṣyate punaḥ | bhūyastvātvanubandhaśca na karmāṅgatayā punaḥ || tato manaścidādīnāṃ siddhāvidyātmataiva hi | śarīravyatiriktātmā sphuṭaṃ ceha prasādhyate || atraikamāhuścaitanyādayastvabhimatāḥ punaḥ | ātmadharmatayā cāntardehenaiva bahiḥ punaḥ || tasmātte deha dharmāḥ syuścaitanyādyā guṇāḥ punaḥ | tasmāccharīramātmeti prāpte sūtra kṛduktavān || vyatirekastu tadbhāvā bhāvitvānnopalabdhivat | dehānya ātmā vijñeya iti siddhamataḥ sphuṭam || naite cāṅgāvabaddhāstu prativedaṃ tathaiva ca | vyatiṣṭheraṃstu śākhāsu cāviśeṣācchruteḥ punaḥ || mantrādivadvāvirodhaḥ śākhāntaragataṃ param | samastasyaiva bhūmnaścopāsanaṃ tu pramāṇavat || sarvāṅgayuktadarśādi kratuvacca samīritam | p. 152) tathā hi darśayatyeṣā jyāyastvaṃ śrutireva hi | bhinnānyevopāsanāni tatra śabdādi bhedataḥ || aviśiṣṭa phalatvācca vikalpanyāyya atra hi | yathākāmaṃ samuccīran kāmyāstu kila tanna vā || pūrvahetorabhāvena cecchānuṣṭhāna saṅgateḥ | upāsanāṅgāvabaddhā samucceyāthavānavā || sathāśrayāḥ padārthāḥ samuccīyante tadāśrayāḥ | pratyayā api caivañca śiṣṭeścāpi tathā bhavet || samāhārācca tatraivaṃ guṇasādhāraṇaśruteḥ | na yathāśraya bhāvo vā tatsabhāvāśruteriti || pratyayāḥ sahabhāvasya darśanāccaśrutau punaḥ | tasmādapi yathā kāmyamityevañca prapañcitam || || caturthaḥ pādaḥ || vedāntajanyavākyasya puruṣārthaika hetutā | sahakāri vibhedāśca nirūpyante mayādhunā || vedānta janyādvijñānāt puruṣārtho hi siddhyati | bādarāyaṇa ācāryo manyate tarati śruteḥ || kartṛtvenātmanaḥ karmaśeṣatvājjñānamapyatha | ājyāvekṣaṇavatkartṛ saṃskāraśca tathā śrutiḥ || yadāṅkte cakṣurevādirarthavādo yathā tathā | p. p. 153) ācāradarśanājjñānaṃ karmāṅgaṃ tacchruterapi | samanvārambhaṇādvidyā karmāṅgamiti niścitam || vidyāvatāṃ karmavidhervidyā karmāṅgamīritam | niyamāccāyuṣaḥ sāṃge viniyogācca karmaṇi | vidyākarmāṅgamityeva vidyāyāstu svatantrataḥ || phalasādhanatāyāñca kālābhāvena kevalam | vidyānuṣṭhāna viraha prasaṅgācca tataḥ punaḥ | na vidyā puruṣārthasya heturityatra cocyate || jīvādhikopadeśāttu tasyakarmaṇyakartṛtā | na tajjñānasya saṃskāra tathaivaṃ tatphalaśruteḥ || arthavādatvamucitaṃ tathādarśayati śrutiḥ | yaḥ sarvajñaḥ sarvavicca yasya jñānamayaṃ tapaḥ || tadbādarāyaṇamataṃmati yuktataraṃ hi tat | tulyantu darśanaṃ vidyāṅgatvenāpi ca karmaṇaḥ || ācārasyopapatteśca karmāṅgatvaṃ na tāvatā | tadasārvatrikaṃ yacca vidyayetyādikaśruteḥ || vīryavattaratā yatra viṣayāḥ karmaṇaḥ punaḥ | tatra karmāṅgavidyā sā yā vidyātu phalāntarā || mokṣa prayojanāccaiva na tadaṅgamiti sphuṭam | samanvārambhaṇaṃ śabdādibhya ityeva varṇitam || p. 154) śatañca dakṣiṇetyukte ṛtvigbhyaḥ pravibhajya ca | dīyate tadvadevātra vibhāgaḥ parikīrtyate || adhītya ācāryakulata ityatrādhītimātrataḥ | karmādhikāraḥ proktaḥ syānnaiva vidyāvataḥ khalu || dṛṣṭatvenādhīti vidherarthabodhopi kāraṇam | atovidyāvata.ḥ puṃsaḥ adhikāro na cānyathā || satyaṃ karmāvabodhastu brahmabodhasyanāṅgatā | na hi kratvantara jñānaṃ kratvantaramapekṣate || evaṃ vidhā na karmāṅgaṃ kintu karmāvabodhanam | kurvanneveha karmāṇītyādau tatra pramāṇake || vidyāsādhāraṇaṃ karma tathānuṣṭheyamātrakam | karmaśabdena saṃproktaṃ na kāmyamaviśeṣataḥ | stutaye'numatirvāpi karmayajñādikaṃ yadi || vidyāyāḥ puruṣārthasya hetutā na niṣidhyate | uttarasmin tathā vākye phalahetutva varṇanāt || kāmakāreṇa cāpyeke upamardaṃ ca kecana | āśrameṣūrdhvaretaḥ su vidyaiva śrūyate sphuṭam || na kāmyāni tu karmāṇi teṣu santi mahātmasu | vidyā tato na karmāṅgamityevaṃ śrutirāha hi || dharmaskandhāstato yajño'dhyayanaṃ dānameva ca | p. 155) prathamastapa evāsau dvitīyo brahmacaryavān | tṛtīyotyantamātmānamācārye cāvasādayan || sarva ete puṇya lokā bhavantīti śrutīraṇāt | brahma saṃstho'mṛtatvaṃ ca tathaitīti ca darśanāt || ūrdhvareta svāśramoktāḥ kṛtaprāyāḥ śrutīritāḥ | ataśca vīraśaivānāṃ matamabhyarhitaṃ śrutam || parāmarśaṃ jaiminiśca tathaivācodanāditi | vīrahā vetyādi vedāstasyaivāpavadanti hi || gārhasthyavatvanuṣṭheyamāśramāntaramityapi | sāmyaśrutermanyate ca munirvai bādarāyaṇaḥ || vidhirvāyaṃ dhāraṇāvat yathā da sthāditi sthale | vidhirāśrīyate tadvadvidhiratrāpi gīyate || aikāśramyaṃtviti prāha gautamopi svadharmake | prāhlādihādi vākye ca bodhāyanamunistathā || tathāśramāntarāṇāṃ cāpyadṛṣṭatvamapī paṭhat | kathaṃ gṛhādvanādveti pratyakṣeṇāpyavasthite || āpastamba prabhṛtayaḥ pravrajedbrahma caryavān | tasyāśrama vikalpaṃ cāpyeke vrūta ityapi || ata evāśramācārarāhityaṃ vīraśaivake | atyāśramīyadharmāśca bahavo bhānticāgame || p. 156) ta eva carṣibhirdṛṣṭvā svasvadharmeṣu nirmitāḥ | atopi vīra śivānāmācārā vaidikottarāḥ || ataḥ pūrvaṃ mayāproktaṃ pāśavaṃ karmaṇāṃ punaḥ | brahmajñānena muktestu prāpyatvaṃ nānyathā punaḥ || pākasya vahnivajjñānaṃ vinā mokṣo na sidhyati | iti muṣmābhirevoktaṃ tathaivāgama saṃhitāḥ || jñāna prābalyatāṃ prāhuḥ karmaṇāṃ nāṅgatā punaḥ | vāgadvaitaṃ na kāryaṃ hi kāryamācaraṇepi ca || ata evāhuramṛtaṃ liṅgaṃ kāṭamiti sphuṭam | aṣṭāvaraṇa vijñānā pañcācārānu vartinām || udgīta vidyāsāmyena vīryavattvaṃ prayāti hi | vīraśaivācārasaṃgho vīryavattara ucyane || abhedaṃ ca puraskṛtya dharmāsteṣu ca varṇitāḥ | guruliṅgaṃ jaṅgamaṃ ca tritayaṃ caikameva hi || ata eva padodābhiṣecanaṃ śivaliṅgake | kurvantyabheda dṛṣṭyā ca bhedakṛtpāpamaśnute || manoyasya tu saṃlagnaṃ śive caiva care gurau | sa vijñānī ca vedānta jñānīśruta vibhāgavān || ye bheda dṛṣṭyā martyatvaṃ gurorliṅgasya cānyathā | kalpitā hi tatastvāste tatvajñāna parāṅmukhāḥ || p. 157) guroḥ carasyacābhedaṃ liṅgasya ca tathā bhidām | yo jānāti sa evāsau nīlakaṇṭho bhavedbudhaḥ || asmātpramāṇajālaṃ tu jāgartūkiraṇāgame | yuṣmatsmṛti purāṇeṣu vistareṇaiva vartate || stutimātramupādānāditi cenna hi tattathā | apūrvatvāttadudgīthāṃ pāsanokta parārdhyatā || pāriplavārthā iti cedākhyānaśrutayaḥ punaḥ | viśeṣi tatvātpāri plavamācakṣīta ca śrutau || pāriplavārthā naiṣeti samyageva suniścitam | eka vākyopabaṃdhācca tathācākhyāyikāḥ punaḥ | ata evāgameṣvevamuktā ākhyāyikā iti || nigamāgamasārūpyaṃ sphuṭamevābhavattataḥ | idānīṃ cintyate vidyā karmasāpekṣaṇā navā || vidyāyāḥ puruṣārthasya hetutāyāñca kevalam | agnīndhanādi karmānapekṣāsyāditi cecchṛṇu || sarvāpekṣā ca yajñādi śrutīraśvavadīritā | śāntidāntyādyupetasyattattathāpi tu tadvidhaḥ || vidyāṅgatvena dāntyādi vidhestasmāditiśruteḥ | teṣāmāvaśyaka tayānuṣṭhe yatvāttathaiva hi | karmāpekṣaiva vidyeti rāddhāntitamabhūttathā || p. 158) śrūyate prāṇasaṃvāde chāndogye na havā iti | evaṃ vidītyādi vākyāt kiñcanānaṃ namityapi || sarvamasyādanīyañca bhavatītyarthaḥ īritaḥ | sarvānnānujñānamidaṃ kiṃ mādivaducyate || vidyāṅgaṃ vota stutyarthaṃ kiṃ vā saṅkīrtyate punaḥ | kiṃ tāvatprāptamadhunā tāvadvidhiriti sthitam || upadeśaḥ satpravṛtti viśeṣakara ucyate | ata eva prāṇavidyā sannidhānāttathā punaḥ || tadaṅgatve na niyama nivṛttirūpa diśyate | bhakṣyābhakṣyavivekārtha śāstra vyāghāta eva cet || bādhopapatteḥ sāmānya viśeṣodbhāvanāditi | evaṃ prāpte vayaṃ brūmaḥ tatvamārgānusārataḥ || sarvānnānujñānamidamatra naiva vidhīyate | śrutāvatha vibhaktirna yuktaṃ kalpayituṃ na ca || aśakyārtha vidhānatvātsvādi maryādamatra hi | prāṇasyānnaṃ tathaivoktvā naivaṃ viditi kiñcana | anannaṃ bhavatītyevaṃ chāndogyopa niṣacchrutiḥ || naśvādi maryādamannamupabhoktuṃ hi śakyate | prāṇasyānnamidaṃ sarvamiti cintayituṃ punaḥ || tasmātprāṇāgni vijñāna praśaṃsārthoyamatra hi || p. 159) sarvānnānujñānavidhistadetanneti nirṇayaḥ | parasyāmapadi punaḥ sarvasyāpyadanīyatā || āhāraśuddhau satvasya śuddhirityevamādikā | śrutirna bādhyate tasmādapi ca smaryate punaḥ || viduṣo viduṣaścāviśeṣeṇaiva bahusthale | jīvitātyayamāpanno yonnamatti yatastataḥ || na lipyate sa pāpena padmapatramivāṃbhasā | śabdaśyāto kāmakāre hyananna pratiṣedhakaḥ || vihitatvādāśramoktakarmamokṣaika sādhanam | sahakāritayā cāpi puruṣārthaika hetutā || nānyaḥ pantheti vākyena mārgāntara niṣedhataḥ | atyāśramīyadharmāstu vīraśaive samīritāḥ || teṣāṃ vidyāṅgatā proktā nānyatheti hi niścayaḥ | ta evobhayaliṅgatvāt sarvathāpīti niścayaḥ || brahmacaryādisampanne kleśānabhi bhavaśruteḥ | antarāpitu taddṛṣṭerapi ca smaryate punaḥ || viśeṣānugrahaścāpi vidhāyāḥ saṃbhavet punaḥ | japye naiva tu saṃsiddhyejjñānavānnātra saṃśayaḥ || kuryādanyannavā kuryānmitrajñānī sa ucyate | liṅgārcātastu tajjyāyaḥ apavargaikasādhanam || na cādhikāri karmāpi patanasthānumānataḥ || p. 160) tadayogācca sarvaṃ taduktamatrasamañjasam | upapūrvamapitveke madhumāṃsāśane yathā || vratalopaśca saṃskāra abhāvastadvaducyate | bahiḥstūbhayathāpyatra smṛterācāratopi ca || phalaśruteḥ svāmina ityātreyo manyate punaḥ | evaṃ vṛṣṭau pañcavidhau sāmopāsta iti śruteḥ || ārtvijyamityauḍulomiḥ tatparikrīyate yataḥ | śruteśca yāṃ vai kāṃ ceti yajamānasya tatphalam || sahakāryantara vidhirbṛhadāraṇyake punaḥ | pāṇḍitya bālya maunānāṃ vidhireva vibhaktitaḥ || pakṣeṇa tṛtīyaṃ tadvato vidhyādivatpunaḥ | kṛtsnabhāvāttu gṛhiṇa upasaṃhāra ucyate || upadeśānmauna vaditareṣāmapi ca sphuṭam | bālo yathānāviṣkurvannanviyāt sphuṭameva hi || prastutātpratibandhe taddarśanādaihikaṃ punaḥ | tasmādrāddhāntitaṃ caivamihavāmutravā phalam || apavargaphalatvaṃ hi vidhāyā brahmaṇo na vā | neti tāvatprāptamabhūdbrahma vidyāvidāmapi || vāmadevādikānāñca tajjanmāntaradarśanāt | evaṃ prāpte vayaṃ brūmastadavasthāvadhāraṇāt || tasya tāvaditi śrutyā cātha saṃpatsya ityapi | p. 161) prārabdha karmaṇikṣīṇe tvapavargasya varṇanāt | vāmadevādikānāṃ ca prārabdhenaiva karmaṇā || dehāntarārambhaṇācca prārabdhasya tu saṃkṣaye | muktiritya virodhastu samyageva nirūpitam || vīraśaivokta dharmāstu brahmavidyopayogibhiḥ | naiva syuḥ paśudharmāste śrutāḥ kāmaphalapradāḥ | sāmarasya ca liṅgasya tathaivāṅgasya ca dvayoḥ || asminnarthe pramāṇāni śeveṣu prasaranti hi | sādhya sādhanakhaṇḍe tu munīnāṃ praśnarūpataḥ || bandhamokṣa svarūpañca brūhi sarvārthavittama | bandhaṃ mokṣaṃ tathopāyaṃ vakṣyehaṃ śṛṇutādarāt || prakṛtyādyaṣṭa saṃbandhena baddho jīvaḥ sa ucyate | prakṛtyādyaṣṭa bandhena nirmuktomukta ucyate || prakṛtyādi vaśīkāro mokṣa ityucyate budhaiḥ | baddhajīvastu nirmukto muktajīvaḥ sa ucyate | prakṛtyagre tato buddhirahaṅkāro guṇātmakaḥ || pañcatanmātramityete prakṛtyādyaṣṭakaṃ viduḥ | prakṛtyāṣṭajaṃ dehaṃ dehajaṃ karma ucyate || punaśca karmajaṃ dehaṃ tajjaṃ karmapunaḥ punaḥ | śarīraṃ trividhaṃ jñeyaṃ sthūlaṃ sūkṣmañca kāraṇam || p. 162) sthūlaṃ vyāpāradaṃ proktaṃ sūkṣmamindriyabhogadam | kāraṇaṃ tvātmabhogārthaṃ jīvakarmānu rūpataḥ || sukhaduḥkhaiḥ puṇyapāpaiḥ karmabhiḥ phalamaśnute | tasmāddhi karmarajjvādi baddho jīvaḥ punaḥ punaḥ || śarīratraya karmabhyaścakravadbhrāmyate sadā | cakrabhramanivṛttyarthaṃ cakrakartāramīḍayet || prakṛtyādi mahācakraṃ prakṛteḥ parataḥ śivaḥ | cakrakartā maheśo hi prakṛteḥ parato yataḥ || pibatīvātha vamati jīvā lālājalaṃ yathā | śivastathā prakṛtyādīn vaśīkṛtvā hi tiṣṭhati || sarvaṃ vaśīkṛtaṃ yasmāttasmācchiva iti smṛtaḥ | śiva eva hi sarvajñaḥ paripūrṇaśca nityaśaḥ || sarvajñatā tṛptiranādibodhaḥ svatantratā nityamaluptaśaktiḥ | anantaśaktiśca maheśvarasya ṣaṇmānasaiśvaryamavetivedaḥ || ataḥ śivaprasādena prakṛtyādirvaśe bhavet | śivaprasādalābhārthaṃ śivameva prapūjayet || niḥspṛhasya ca pūrṇasya tasya pūjā kathaṃ bhavet | śivoddeśakṛtaṃ karma prasādajanakaṃ bhavet || liṅgabere bhaktajane śivamuddiśya pūjayet | kāyena manasā vācā dhanenāpi ca pūjayet || p. 163) pūjayā tu maheśohi prakṛtau paramaḥ śivaḥ | prasādaṃ kurute satyaṃ pūjakasya viśeṣataḥ || śivaprasādātkarmādyaṃ krameṇaiva vaśaṃ bhavet | karmārabhyaprakṛtyantaṃ yadā sarvadaśaṃ bhavet || tadāmukta iti proktaḥ svātmārāmo virājate | prasādātparameśasya karmadehaṃ yadāvaśam | tadā vai śivaloke tu vāsaḥ sālokyamucyate || samīpaṃ yāti sāmbasya tanmātre ca vaśaṃgate | tatsāmīpyaṃmiti proktaṃ śivasyaiva prasādataḥ || punaḥ śivaprasādena svāhaṃkāre vaśaṃgate | tadā tu śivasārūpyamāyudhādyaiḥ kriyādibhiḥ || mahāprasādalābhena buddhiścāpi vaśe bhavet | buddhistu kārya prakṛtistatsārṣṭiriti kathyate || punarmahāprasādena prakṛtirvaśa meṣyati | śivasya mānasaiśvaryaṃ tadā labdhaṃ bhavetsvataḥ || sarvajñādyaṃ śivaiśvaryaṃ labdhvā svātmani rājate | tatsāyujyamiti prāhurvedāgama parāyaṇāḥ || evaṃ krameṇa muktiḥ syālliṅgādau pūjayāsvataḥ | ataḥ śivaprasādārthaṃ kriyādyaiḥ pūjayecchivam || śivakriyā śivatapaḥ śivamantrajapaḥ sadā || p. 164) śivajñānaṃ śivadhyānaṃ uttarottaramabhyasan | ā supterāmṛteḥ kālaṃ nayedvai śivacintayā || satyādibhiśca kusumairarcayañchivameṣyati | iti śrutvā tu tatsarvaṃ munayaḥ punarabruvan || liṅgādau śivapūjāyā vidhānaṃ brūhi suvrata | liṅgānāṃ ca kramaṃ vakṣye yathāvacchṛṇutādarāt || tadeva liṅgaṃ prathamaṃ praṇavaṃ sārvagāmikam | sūkṣmaṃ praṇavarūpaṃ hi sūkṣmarūpaṃ tu niṣkalam || sthūlaliṅgaṃ tu sakalaṃ tatpañcākṣaramucyate | tayoḥ pūjājapaḥ proktaḥ sākṣānmokṣaprade ubhe || puruṣa prakṛti bhūtāni liṅgāni su bahūni ca | tāni vistarato vaktuṃ śivaḥ kartā na cāparaḥ || bhūvikārāṇi liṅgāni jñātāni prabravīmivaḥ | svayambhu liṅgaṃ prathamaṃ binduliṅgaṃ dvitīyakam || pratiṣṭhitaṃ caraṃ caiva guruliṅgaṃ ca pañcakam | devarṣi tapasā tuṣṭaḥ sānnidhyārthaṃ tu tatra vai || pṛthivyantargata śarvobījaṃ vai nādarūpataḥ | sthāvarāṅkuravadbhūmimudbhiśca vyakta eva saḥ || svayaṃ bhūtaṃ jātamiti svayaṃbhūriti tadviduḥ | talliṅga pūjayā jñānaṃ svayameva pravardhate || p. 165) suvarṇa takaṭādau vā pṛthivyāṃ sthaṇḍilepi vā | svahastāllikhitaṃ liṅgaṃ śuddhaṃ praṇava yantrayakam || yantraliṅgaṃ samārabhya pratiṣṭhāvāhanaṃ caret | bindunādamayaṃ liṅgaṃ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ ca yat || bhāvanāmayametaddhi śivo draṣṭā na saṃśayaḥ | yatra viśvasyate śambhustāvattasmai phalapradaḥ || svahastāllikhite yantre sthāvarā dā va kṛtrime || āvāhya pūjayecchambhuṃ ṣoḍaśairūpacārakaiḥ | svayamaiśvaryamāpnoti jñānamabhyāsato bhavet || devaiśca ṛṣibhiścāpi svātmasiddhyarthameva hi | samantreṇātmahastena kṛtaṃ yacchuddha bhūtale || śuddhabhāvanayā caiva sthāpitaṃ liṅgamuttamam | talliṅgaṃ pauruṣaṃ prāhustatpratiṣṭhitamucyate | talliṅgapūjayā nityaṃ pauruṣaiśvaryamāpnuyāt || mahadbhiḥ śaivaśāstrajñaiḥ rājabhiśca mahādhanaiḥ | śilpena kalpitaṃ liṅgaṃ mantreṇasthāpitaṃ ca yat || pratiṣṭhitaṃ prākṛtaṃ hi prākṛtaiśvarya bhogadam | yadūrjitaṃ ca nityaṃ ca taddhi prākṛtamucyate || liṅgaṃ nābhistathā jihvānāsāgraṃ ca śikhākramāt | kaṭyādiṣu trikoṇeṣu liṅgamādhyātmikaṃ caram || p. 166) parvataṃ pauruṣaṃ proktaṃ bhūtalaṃ prākṛtaṃ viduḥ | vṛkṣādi pauruṣaṃ jñeyaṃ gulmādi prākṛtaṃ viduḥ | ṣāṣṭhikaṃ prākṛtaṃ jñeyaṃ śāligodhūma pauruṣam || aiśvaryaṃ pauruṣaṃ vidyādaṇimādyaṣṭa siddhikam | sustrī dhanādiviṣaya prākṛtaṃ prāhurāstikāḥ || prathamaṃ caraliṅgeṣu rasaliṅgaṃ prakathyate | rasaliṅgaṃ brāhmaṇānāṃ sarvakāma phalapradam || ratnaliṅgaṃ kṣatriyāṇāṃ mahārājya pradaṃśubham | svarṇaliṅgantu vaiśyānāṃ mahādhanapatipradam || śilāliṅgaṃ tu śūdrāṇāṃ mahadaiśvaryadaṃ viduḥ | sphaṭikaṃ bāṇaliṅgañca sarveṣāṃ sarvakāmadam || svīyābhāve'nyadīyaṃ tu pūjāyāṃ na niṣidhyate | strīṇāntu pārthivaṃ liṅgaṃ sa bhartṝṇāṃ viśeṣataḥ | vidhavānāṃ nivṛttānāṃ rasaliṅgādyanukramāt || bālaye vā yauvanevāpi vārdhakevāpi suvratāḥ | śuddha sphaṭikaliṅgantu strīṇāṃ tatsarva bhogadam || pravṛttānāṃ pīṭha pūjā sarvābhīṣṭapradābhuvi | pātreṇaiva pravṛttastu sarvapūjāṃ samācaret | abhiṣekānta naivedyaṃ śālyannena samācaret || pūjānte sthāpayelliṅgaṃ puṭe śuddhe pṛthaggṛhe | karapūjā nivṛttānāṃ svabhojyaṃ tu nivedayet | nivṛttānāṃ paraṃsūkṣmaṃ liṅgameva viśiṣyate | p. 162) vibhūtyābhyarcanaṃ kuryādvibhūtiṃ ca nivedayet | pūjāṃ kṛtvātha talliṅgaṃ śirasā dhārayetsadā || vibhūti strividhā proktā lokaveda śivāgnibhiḥ | lokāgnīyamayobhasma dravyaśuddhyarthamāvahet || mṛddāru loharūpāṇāṃ dhānyānanyāṃstathaiva ca | tilādīnāṃ dravāṇāṃ ca vastrādīnāṃ tathaiva ca || tathā paryuṣitānāṃ ca bhasmanā śuddhiriṣyate | śunādi dūṣitānāñca bhasmanā śuddhiriṣyate || sa jalaṃ nirjalaṃ bhasma yathā yogyaṃ tu yojayet | vedāgnijaṃ tathā bhasma tatkarmānteṣu dhārayet || mantreṇa kriyayājanyaṃ karmāgnau bhasmarūpadhṛk | tadbhasma dhāraṇātkarma svātmanyāropayeddvijaḥ || aghoreṇātma mantreṇa bilvakāṣṭhaṃ pradāhayet | śivāgniriti vikhyātastena dagdhaṃ śivāgnijam || kapilā gomayaṃ pūrvaṃ kevalaṃ gavyameva vā | śamyaśvattha palāśānvā vaṭāragvadha bilvakān || śivāgninā dahecchuddhān tadvai bhasma śivāgnijam | darbhāgnau vā dahetkāṣṭhān śivamantraṃ samuccaran || samyaksaṃ śodhya vastreṇa navakumbhe nidhāpayet | taddīptyarthaṃ hi saṃgrāhyaṃ manyate pūjyatepi ca || p. 168) bhasmaśabdārtha evaṃ hi śivaḥ pūrvaṃ tathā karot | yathāyva viṣaye rājā sāraṃ gṛhṇāti yatkaram || yathā manuṣyāḥ sasyādīn dagdhvāsāraṃ bhajanti vai | yathā hi jāṭharāgniśca bhakṣyādīn vividhān bahūn || jagdhvāsārataraṃ sārātsvaṃ dehaṃ pariśuṣyati | tathā prapañcakartāpi sa śivaḥ parameśvaraḥ || svādhiṣṭheya prapañcasya dagdhvāsāraṃ gṛhītavān | dagdhvā prapañcaṃ tadbhasma svātmanyāropayacchivaḥ || uddhūlanena vyājena jagatsāraṃ gṛhītavān | svaratnān sthāpayāmāsa svakeśe hi śarīrake || keśamākāśasāreṇa vāyusāreṇa vai mukham | hṛdayenāgnisāreṇa hyapāṃsāreṇa vai kaṭim | jānuṃ cāvanisāreṇa tadvatsarvaṃ tadaṅgakam || brahmaviṣṇośca rudrāṇāṃ sāraṃ caiva tripuṇḍrakam | tathā tilakarūpeṇa lalāṭānte maheśvaraḥ || tadvṛddhyā sarvametaddhi manyate svayamityasau | prapañcasāra sarvasvamanenaiva vaśīkṛtam | tasmādasya vaśīkartā nāstīti sa śivaḥ smṛtaḥ || yathā sarvamṛgāṇāṃ ca hiṃsako mṛgahiṃsakaḥ | asya hiṃsā mṛgonāsti tasmātsiṃha itīritaḥ || śāṃtyatītya sukhamānandamikāraḥ puruṣaḥ smṛtaḥ | p. 169) va kāraḥ śaktiramṛtaṃ melanaṃ śiva ucyate || tasmādeva svamātmānaṃ śivaṃ kṛtvārcayecchivam | tasmāduddhūlanaṃ pūrvaṃ tripuṃḍraṃ dhārayet param || pūjākāle hi sajalaṃ śuddhyarthaṃ nirjalaṃ bhavet | divā vā yadi vā rātrau nārīvātha naro'pi vā || pūjārthaṃ sajalaṃ bhasma tripuṇḍrenaiva dhārayet | tripuṇḍraṃ sajalaṃ bhasma dhṛtvāpūjāṃ karotiyaḥ | śivapūjāphalaṃ sāṅgaṃ tasyaiva hi suniścitam || bhasma vai śivamantreṇa dhṛtvā hyatyāśramī bhavet | śivāśramīti saṃproktaḥ śivaika paramo yataḥ || śiva vrataika niṣṭhasya nā śaucaṃ na ca sūtakam | lalāṭāgre śitaṃ bhasma tilakaṃ dhārayet sadā || svahastādguru hastādvā śivabhaktaikalakṣaṇam | guṇāṃ ruṃdha iti prokto guruśabdasya vigrahaḥ || savikārān rājasādīn guṇān rundhevyapohati | guṇātītaḥ paraśivo gururūpamupāśritaḥ || guṇatrayaṃ vyapohyāgre śivaṃ bodhayatīti saḥ | viśvastānāṃ tu śiṣyāṇāṃ gururityabhidhīyate || tasmādguruśarīraṃ tu guruliṅgaṃ bhavedbudhāḥ | guruliṅgasya pūjā tu guruśuśrūṣaṇaṃ bhavet || srutaṃ karoti śuśrūṣā kāyena manasāgirā | p. 170) uktaṃ yadguruṇā pūrvaṃ śakyaṃ vā śakyameva vā | karotyeva hi pūtātmā prāṇairapi dhanairapi || tasmādvaiśāsanāyogyaḥ śiṣya ityabhidhīyate | śarīrādyarthakaṃ sarvaṃ gurordatvā saśiṣyakaḥ || agrapākaṃ nivedyāgre bhuñjīyādgurvanujñayā | siṣyaḥ putra iti proktaḥ śiṣyaḥ śiṣyatva yogataḥ || jihvāliṅgānmaṃtraśuklaṃ karṇayonau niṣicya vai | jātaḥ putro mantra putraḥ pitaraṃ pūjayedgurum || nimajjayati vai putraṃ saṃsāre janakaḥ pitā | santārayati saṃsārāt gururvai bodhakaḥ pitā || ubhayorantaraṃ jñātvā pitaraṃ saṃ prapūjayet | aṅgaśuśrūṣayāvāpi dhanādyaisvārjitaṃ gurum || pādādikeśa paryantaṃ liṅgānyanyāni vai guroḥ | dhanarūpaiḥ pādukādyaiḥ pādasaṃgrahaṇādibhiḥ || snānābhiṣekanaivedya bhojanaiścāpi pūjayet | gurupūjaiva pūjāsyācchivasya paramātmanaḥ || guruśeṣaṃ tu tatsarvamātmaśuddhikaraṃ bhavet | guruśeṣaṃ śivocchiṣṭaṃ jalamannādi nirjalam || śiṣyāṇāṃ śivabhaktānāṃ grāhyaṃ bhojyaṃ bhaveddvijāḥ | gurvanujñādirahitaṃ coravatsakalaṃ bhavet || p. 171) gurorapi viśeṣajñaṃ guruṃ grāhīta vai budhaḥ | ajñānamocanaṃ sādhyaṃ viśeṣajño hi mocakaḥ || tasmādgurumukhātkarmajñānaṃ cāpi viśeṣataḥ | jñātvā kartavyamakhilaṃ bhogamokṣa samṛddhaye || guruśuśrūṣayā labdhakarmajñānaṃ sukhāya hi | alapyate hyanyayā labdhaṃ prayāti syādamaṅgalam || punarvakṣye hitaṃ karma kartavyaṃ śivamicchatā | śivameva śivadhyānaṃ prārthayenmatimānnaraḥ || devāḥ sarvaṃ prayacchanti śivājñā paripālakāḥ | śivājñāpālakān devān bhogārthaṃ karmaṇā yajet || ādau ca vighnaśamanaṃ kartavyaṃ karmapūrtaye | nirvighnena kṛtaṃ sāṅgaṃ karma vai saphalaṃ bhavet || tasmātsakala karmādau gaṇanāthaṃ prapūjayet | mahābhiṣeka naivedyaṃ śivasyānte tu kārayet || śivabhaktān mokṣayecca bhūribhojanarūpataḥ | tataḥ śivaṃ namaskuryānmantreṇāṣṭottaraṃ śatam || sahasramayutaṃ lakṣaṃ koṭīrvā kārayedbudhaiḥ | namaskārātma yajñena tuṣṭaḥ syātparameśvaraḥ || matsvarūporpito buddhyā na ne śūnye pareciti | na nasma dahaṃteti tvayi dṛṣṭe nivartitaḥ || p. 172) namohaṃ hi svadehe namomahān tvamasi prabho | na śūnyo matsvarūpo vai tava dāsosmi sāṃpratam || yathā yogyaṃtvātmayajñaṃ namaskāraṃ prakalpayet | tataḥ pradakṣiṇaṃ kuryādaṣṭottara sahasrakam || ayutaṃ lakṣakoṭistu kārayecchiva bhaktakaiḥ | śivapradakṣiṇāt sarvapātakaṃ naśyati kṣaṇāt | duḥkhasya mūlaṃ vyādhirhi vyādhermūlaṃ hi pātakam | dharma eva hi pāpānāmapanodanamīritam || śivoddeśa kṛtodharmaḥ kṣamaḥ pāpāpanodane | adhyakṣaṃ śivadharmeṣu pradakṣiṇamitīritam || kriyayā japarūpaṃ hi praṇavaṃ tu pradakṣiṇam | jananaṃ maraṇaṃ dvandvaṃ māyācakramitīritam || śivasya māyā cakraṃ hi jagadetaccarācaram | nirgamājjananaṃ prāptaṃ namaḥ svātmasamarpaṇam || jananaṃ maraṇaṃ dvandvaṃ śivamāyā samarpitam | śivamāyārpitaṃ dvandvaṃ na punaḥ svātmabhāgbhavet || yāvaddeha trayādhīnaṃ sa jīvobaddha ucyate | dehatraya vaśīkāro mokṣa ityucyate budhaiḥ || māyācakra praṇetā hi śivaḥ paramakāraṇam | śivamāyārpitaṃ dvandvaṃ śivastu parimārjati || p. 173) śivena kalpitaṃ dvandvaṃ tasminneva samarpayet | śivasyāti priyaṃ vidyātpradakṣiṇa namo budhāḥ || pradakṣiṇa namaskāraḥ śivasya paramātmanaḥ | ṣoḍaśairūpacāraiśca kṛtapūjā phalapradam || pradakṣiṇāvināśyaṃ hi pātakaṃ nāsti bhūtale | tasmātpradakṣiṇe naiva sarvaṃ pāpaṃ vināśayet || śivapradakṣiṇenaiva sarvābhīṣṭaṃ prasādhayet | śivapūjā paromaunī satyādi guṇasaṃyutaḥ | kriyātapo japajñāna dhyāneṣvekaikamācaret || aiśvaryaṃ divyadehaṃ ca jñānamajñānasaṃkṣayam | śivasānnidhyamityevaṃ kriyādīnāṃ phalaṃ bhavet || karaṇo na phalaṃ yāti tamasya parihāpanāt | janmanaḥ parimārjitvājña buddhyācānateti ca | dhyaicintayā na tetyevaṃ teṣāmarthaṃ kramādbhavet || yathā dehaṃ yathākālaṃ yathādehaṃ yathādhanam | yathā yogyaṃ prakurvīta kriyādīn śivabhaktimān || nyāyārjitasya prāptyaiva vasetprājñaḥ śivasthale | jīvahiṃsādi rahitamatikleśa vivarjitam || pañcākṣareṇa japtaṃ ca bhojyamannaṃ viduḥ sukham | athavā bhūdaridrasya bhikṣānnaṃ jñānadaṃ bhavet || p. 174) śivabhaktasyabhikṣānnaṃ śivabhakti vivardhanam | śambhusatvamiti prāhurbhikṣānnaṃ śivayoginaḥ || yena kenāpyupāyena yatra kutrāpi bhūtale | siddhānna bhuk sadāmaunī rahasyaṃ na prakāśayet || prakāśayaṃ svabhaktānāṃ śivamāhātmyameva hi | rahasyaṃ śivatatvaṃ hi śivo jānāti nāparaḥ || śivabhakto vasennityaṃ śivaliṅgaṃ samāśritaḥ | sthāṇuliṅgāśrayeṇaiva sthāṇurbhavati bhāsuraḥ | pūjayācara liṅgasya kramātpūrṇo bhaveddhruvam || sarvamuktaṃ samāsena sādhyasādhanamuttamam | vyāsena yatpurā proktaṃ yacchrutaṃ tu mayā purā || ityādibhiśca bahubhiḥ pramāṇairvīraśaivakam | sādhanaṃ mukhyamevedamanyadgauṇaṃ ca sādhanam || tasmādvidvān vīraśaivamate buddhiṃ prasārayet | vīraśaivaṃ sādhanaṃ ca vyāsa tātparyataḥ sphuṭam || || iti śrīmadviśiṣṭādvita siddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijña nīlakaṇṭhakṛte nigamāgamasāra saṃgrahe kriyāsāre tṛtīyopadeśaḥ || śrīrastu || sādhanānāṃ vicārastu tārtīyīke nirūpitaḥ | caturthe copadeśesmin kurve pala vicāraṇam || p. 175) katibhiścādhikaraṇaiḥ tatra sādhanaśeṣakam | sūtrakāro'nusarati tatra brahmavidāśrutiḥ || taratītyādike mokṣasādhanatvena bodhitaḥ | pratyayaḥ kiṃ sakṛtkāryamasakṛdvā kimatra ca || sakṛtkartavyamityāptaṃ sārthakyaṃ tāvatā punaḥ | śāstrasyā śrūyamāṇāyāmāvṛttau ca tathaiva hi || tāvattu kriyamāṇāyāmaśāstrārthaḥ kṛto bhavet | kartavyā pratyayāvṛttirasakṛccopadeśataḥ || śrotavyāḥ śrutivākyebhyomantavyaścopa pattibhiḥ | nididhyāsyastathetyevamasakṛccopadeśataḥ | āvṛttiḥ sūcitāseyaṃ śrutibhirbahubhiḥ punaḥ || ātmetyevopāsīta dhyāyīteśānamityapi | vidherupāsti dhyāyatyorāvṛttiśca punaḥ punaḥ | viśiṣṭa pratyayasyaiva prakṛtatvāttathaiva hi || lokevyutpattiruditā śāstrajñaistatva dṛṣṭibhiḥ | vidyupāsyośca vedāntaśāstre vyatikareṇa tu || prayogo dṛśyate kvāpi vidhinopakramaḥ smṛtaḥ | upāsinopasaṃhāro yastadvedeti ca śrutau || yāṃ devatāmupāsse cetyādau copāsinā kramaḥ | vidinācopasaṃhāro manobrahmeti ca śrutau || p. 176) ya evaṃ veda ityādau vedaścopāsanārthatā | tasmādbrahmavidāpnoti paramityādike śrutau || pratyayāvṛtti siddhistu samyagevorarīkṛtaḥ | liṅgaṃ ca pratyayāvṛttiṃ sūcayatyatha tacchṛṇu || prastutodgīta vijñānaṃ raśmīstvamiti cāpyatha | paryāvartaya vākye ca pratyayāvṛtti sūcanāt || atrāyamevarādhānto vīraśaivamudāvahaḥ | liṅgāddhṛdayadeśe tu dhṛtādamṛtavākyataḥ || raśmīstvamiti vākyena jyotiścaraṇasūtrataḥ | jyotiliṅgaṃ ca guruṇā dattaṃ samarasātmanā || dṛṣṭvā dṛsṭvā pratidinaṃ dhyātvā dhyātvā punaḥ punaḥ | liṅgaṅgayostadubhayossāmarasyaṃ phalātmakam || tathā brahmavidāpnoti śrutau liṅga viducyate | vedanaṃ nāmaliṅgasya dhāraṇaṃ pratipāditam || āvṛttiriti sūtre ca hyayamarthaḥ sphuṭī bhavet | ātmāya nama ityatra ātmaliṅgāya ityapi || jvalāya nama ityādi jvalaliṅgāya ityapi | jyotiścaraṇa sūtrokta tātparyānuguṇena ca || asakṛlliṅgaśabdasya hyupadeśāddhṛdaṃbuje | dhāryaṃ dhyeyaṃ ca sampūjyaṃ mumukṣubhiraharniśam || p. 177) dhṛtasyaiva tu liṅgasya darśanavṛttirucyate | darśanaṃ caivamanasā nirmalena ca cakṣuṣā || antarbahiśca tatsarvaṃ vyāpyeti śrutīraṇāt | bāhyābhyantarasamānena puruṣeṇāpyatho phalam | vai lakṣaṇyaṃ bahiścāntaḥ phalanāśāya kalpate || antarbahiḥ sāmyatataḥ prārthanīyaṃ vipaścitā | vīraśaive saṃghaṭate sarvaṃ śrutisamīritam || vīraśaivetareṣāṃ tu vedānuguṇatā na hi | aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo hṛdayākāśa śobhitaḥ || liṅgākṛtirjyotireva śivaḥ satyādi lakṣaṇaḥ | bahirdhṛtaṃ liṅgamapi sāmyamatra tadetayoḥ || bahirantarliṅgadhṛtirliṅgadhāraṇamantarā | naiva saṃghaṭate puṃsāṃ tasmālliṅgaṃ hṛdambuje || bahirindriyayogyaṃ ca bāhyaṃ liṅgamudāhṛtam | antarindriyayogyaṃ ca hyāntaraṃ liṅgamucyate | prāya pāṭhānuguṇyaṃ ca śrutau vedāntasarake || saṅgacchate nanyathā talliṅgaṃ bahirakurvatām | upakramopasaṃhārau tathā śrutirahasyake | anekeṣāṃ pramāṇānāṃ vyākulībhāvabhītitaḥ || tādṛkchrutyanu guṇyena liṅgāvṛttistaducyate | āvṛttiścaika rūpyeṇa hṛdayāmbuja vāsinaḥ || p. 178) bahiḥ sphuṭaṃ sajjikāyāṃ lasato liṅgarūpiṇaḥ | antaśca daharākāśe lasatoliṅgarūpiṇaḥ || darśanaṃ jñānamityuktaṃ bāhyenāntaracakṣuṣā | mokṣecchubhistathāvṛttiḥ kartavyetyurarīkṛtam || śabdādeva pramita ityasmin sūtre'yameva hi | samīhitārtho vijñeyaḥ sūtra svarasataḥ punaḥ || atrāyamathaniṣkarṣo vīraśaivaimurmukṣubhiḥ | antarbahirdhṛtaṃ liṅgaṃmāvartyaṃ netra yugmataḥ || ātmāya nama ityādi vākyenāsakṛdīraṇāt | liṅgācca hṛdayākāśe sajjikāyāmadhiṣṭhitāt || bahirāntara netreṇa darśanadvaya varṇanāt | siddheyaṃ pratyayāvṛttiḥ śaivaśāstroktamārgataḥ || ātmeti tūpagacchanti grāhayanti ca vaidikāḥ | brahmopāsanamityuktaṃ bhinnābhinnaṃ ca jīvataḥ || aṃśo nānāti kiṃ tatra madanyadbrahma ityatha | upāsanīyaṃ kiṃ vāhaṃ brahmetyevamupāsanam || kiṃ tāvatprāptamadhunāmadanyadbrahma cetyayam | anyontarādi vākyena bhedenaivopavarṇanāt || evaṃ prāptevayaṃ brūmaḥ padārthānāṃ vivecane | jīveśvarāvathānyonyaṃ vyāvṛttatvena varṇitau || p. 179) athā'pyupāsanākāle hyahaṃ brahmetyupāsanam | yasmātpūrve brahmavida ātmābrahmavadanti te || sa ātmetyathavā vidyādahaṃ brahmeti vai tathā | upadeṣṭāra evañca tattvamasyeṣa te iti || ātmā sarvāntaraḥ sākṣādeva ātmā ta ityapi | abhedena grāhayanti tadabhedādupāsanam || bhedadṛṣṭyāpavādāccāpyatha yonyāmiti śrutau | anyo'sā vanyo'hamasmin sa vedeti ca śruteḥ || ādityādi pratīkeṣu badhnīyānnātma buddhikām | na hi cātmā pratīkāni śivaḥ satyādi lakṣaṇaḥ || yonyātmatvenā kalayedyacca brahmavikārataḥ | brahmābheda pratīkānāṃ brahmābhedastathaiva ca || ātmabheda iti hyetadajñāna parikalpitam | jīva pratīkayo brahmā bhedepyatra parasparam || abheda virahātphena vīcyādīnāṃ yathā punaḥ | samudrā bheda satvepi na cā bhedaḥ parasparam || tadbrahma sṛṣṭirutkarṣādityādi matistathā | udgītādau ca kartavyā copapatteḥ kratuṣvapi || āsene sambhavātkarmāvabaddhopāsaneṣu tu | dhyānāccāsīna karmedamaṅgā baddhamupāsanam || p. 180) acalatvaṃ tathā pekṣya dhyāyatīveti ca śruteḥ | aṅgatvenopāsanāyāṃ smaranti munayastviti || śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiramāsanamātmanaḥ | yatra kāle ca deśe ca hyekāgratvaṃ hi tatra ca || viśeṣaśravaṇā bhāvādāprāyaṇaṃ mumukṣubhiḥ | kāryāhi pratyayāvṛttiḥ na madhyeviramecchuteḥ || sa yāvatkraturasmāllokāt praitīti darśanāt | gatastṛtīyaśeṣo sā vathedānīṃ nirūpyate || brahmavidyāphalaṃ tasya brahmaṇodhigame sati | aśleṣa uttarāgasya pūrvapāpa praṇāśanam || yathaiṣīkātūlamagnau protamityādi darśanāt | itarasyāpi puṇyasya hyaśleṣaśca vināśanam || śarīrapāte vijñeyo yatastadbandhasādhanam | kṣīyante cāsya karmāṇītyaviśleṣa śruteḥ punaḥ || pūrvādhikaraṇa prokte tadaśleṣa vināśane | kevalānārabdhakārye śarīra patanāvadheḥ | tasya tāvaditiśrutyāṃ tathānyatrāpi darśanāt || mokṣāyaivāgnihotrādi tathaiva śruti darśanāt | tametaṃ veda ityādi śrutyāpi viduṣāṃ śruteḥ | agnihotrādikānnityādanyāpi hyastikācana || p. 181) hyekeṣāmubhayorbādarāyaṇasya ca jaimineḥ | yadeva vidyayetyevaṃ pūrvokte kāmya karmaṇām || puṇyapāpe hyanārabdha kārye vidyāvaśātpunaḥ | kṣīyeta cetaretvārabdha kāryeṣu puṇyaduṣkṛte || kṣapayitvopabhogena brahmasampadyate budhaḥ || caturthe dvitīyaḥ pādaḥ | brahmasampadyata iti krameṇātra ca kena vā | iti prāpte devayānaṃ panthānamavatārayan || ādau tāvadyathā śāstramutkrānti kramamāha hi | utkrāntyupakramādvedātprayāṇaviṣayā śrutiḥ || asya somyādi vākyena kevalaṃ vāca eva tu | manaḥ sampattiruditā śabdādvāṅmanasīti ca || ataśca darśanādvāci manasyuparatāvāpi | indriyāntara saṃghānāṃ tathā vyāpāra darśanāt || sampadyate vāk prathamamindriyāntaramapyanu | prāṇe sampadyate tatra sampannendriyakaṃ manaḥ || manaḥ prāṇa iti śrutyā tathaiva pratipādanāt | prāṇastejasi vākyena prāṇodhyakṣe samīritaḥ || sa ca prāṇena sampṛkto bhūteṣvevāvatiṣṭhate | jīva ityavagantavyaṃ prāṇastejasi vākyataḥ | naikasminneva jīvāsau tejasyevāvatiṣṭhate || p. 182) kintvanekeṣu dṛṣṭaśca hyayamarthaḥ śrutau punaḥ | asmṛtyupa kramādūrdhvaṃ samānā ca dvayorapi || viduṣaścāpya viduṣa ūrdhvaṃ vidvān viśiṣyate | amṛtatvaṃ cānupoṣya dvayostattulyameva hi || saṃbhūtāntarakaṃ tejaḥ ā brahma prāpti vartate | saṃsāra vyapadeśāttayomāyanniti śruteḥ | saṃbhūtāntarakaṃ tejaḥ sūkṣmaṃ tatparimāṇataḥ || tathopalabdhernirgacchan pārśvasthairnopalabhyate | sūkṣma vādenaiva cāsya sthūladehopamardataḥ || dāhādika nimittena caivaṃ naivopamṛdyate | asyaiva copapatteḥ syādeva ūṣmā śarīrake | uṣṇa eva hi jīviṣyan mariṣyan śītalo bhavet || taducci kramiṣorjīvādapa krāmanti naiva hi | prāṇāḥ sahaiva te tena bhavantītyartha īritaḥ || tathā ca sapraṇākasya dehādutkrāntireva hi | smaryate ca mahābhāgairbhārate viduṣo gatiḥ | śukastu mārutācchīghragatiṃ gatvāntarikṣagaḥ || darśayitvā prabhāvaṃ svaṃ sarvabhūtagato'bhavat | sarvabhūtātmabhūtasya samyagbhūtāni paśyataḥ || devādimarge muhyanti cāpadasya padaiṣiṇaḥ | p. 183) bhūteṣu tacchruteśceti jīvasampattirucyate | tāni bhūtānicapare tathā hyāha śrutiḥ svayam || vāco manasi sampattirityādīni ca yāni tu | avibhāgāpattireva nānyatpaśyati vākyataḥ || asatyupakramāttatra samānā ceti coditam | sṛterupakramaṃ cāyaṃ darśayatyadhunā svayam || upasaṃhṛta vāgādi kalāpasya tu tasya hi | jīvasya hṛdayaṃhyeka sa etā iti vākyataḥ || tadagrajvalanadvārā sthānāpādānikā punaḥ | utkrāntiḥ śrūyate tasya hai tasyādika vākyataḥ || prāptavya loko jīvosau prakāśita itīritam | vidvān mūrdhanyanāḍyāsau vidyāsāmarthyataḥ svayam || niṣkrāmati śataṃ caikā vākye samyagudīritam || atha raśmyanusārī ca niṣkrāmati punaḥ svayam | astyahni nāḍīraśmīnāṃ mṛtasyāhni bhavettathā || rātrau pretasya na syāt tatsaṃbandha virahāditi | nāḍī raśmyabhi saṃbandho yāvaddehaṃ hi vartate || etamarthaṃ darśayati śrutiśchāndogyanāmikā | dakṣiṇepyayanetaścāpyūrdhvamākṛmate mṛtaḥ | aharādyaśca kālo'yaṃ sakaloyoginaḥ prati || p. 184) smārte caite yogasāṃkhye na śraute parikīrtite | nāsya smārtasya kālasya śraute'vakaraṇaṃ bhavet || ityanena prakāreṇa sāmarasyaṃ guruditam | vīraśaivāgamairuktaṃ saṃgṛhya munirādimaḥ || asūsūtradayaṃ vyāsaḥ sākṣātsatya vatīsutaḥ | nigamānāmāgamānāmaikarūpyamato bhavat || śabdabhedo nārthabhedaḥ sautrārthastvāgamārthayoḥ | loke kāluṣya nirmagnā virodhaṃ sphuṭayantite || āgamārthamajānanto narāste mandabuddhayaḥ | tatvadṛṣṭyā ca vibudhā āgamārthānuśīlinaḥ || teṣāṃ sūtraikarūpyaṃ hi śaivatātparya varṇanam | purāṇeṣu samutkṛṣṭā kalau pārāśarī smṛtiḥ || dṛḍhayatyatha saiveya muktamarthaṃ punaḥ punaḥ | athātaḥ saṃpravakṣyāmi caritaṃ pāpakarmiṇām || śruṇutatparihārāya vipravedārthavittama | mahādevaṃ ca viṣṇuṃ ca brahmāṇaṃ devatāntaram || sadā nindanti mohena manuṣyāḥ pāpakarmiṇaḥ | mahādeva samaṃviṣṇuṃ brahmāṇaṃ devatāntaram || manyante vipra mohena manuṣyāḥ pāpakarmiṇaḥ | devānāṃ prathamaṃ devaṃ janmanāśādivarjitam | rudraṃ viśvādhikaṃ naiva manyante pāpakarmiṇaḥ || p. 185) cetanā cetanasyāsya jagatomūlakāraṇam | manyante na śivaṃ sāmbaṃ manu * * * * * ṇaḥ || āgamānta samutpannamatinirmalamāstikāḥ | ātmajñānaṃ ca nindanti manu * * * * * ṇaḥ || śāntidāntyādi vijñāna sādhanāni mahānti ca | na svīkurvanti mohena manu * * * * * ṇaḥ || rāgadveṣādi doṣāṃśca na nikṛntanti santatam | naiva kurvanti yajñāṃśca manu * * * * * ṇaḥ || veda siddhena mantreṇa tripuṇḍra bhasma kuṇṭhanam | naiva kurvanti mohena manu * * * * * ṇaḥ || śaṃkhacakragadāpadma vajrapāśāṃkuśādibhiḥ | aṃkitāśca bhavantyajñāḥ manu * * * * * ṇaḥ || tyajanti sakalaṃ karma sadā vidhyuktamāstikam | niṣiddhaṃ karma kurvanti manu * * * * * ṇaḥ || tyajanti vedaṃ vedoktaṃ sadā smṛti purāṇakam | vedāṅgāni ca mohena manu * * * * * ṇaḥ || pāñcarātre ca kāpāle pāṣaṇḍeṣvapareṣu ca | dīkṣitāśca bhavantyeva manu * * * * * ṇaḥ || avimuktaṃ kurukṣetraṃ puṇḍarīkapuraṃ tathā | āśratyaṃ naiva gacchanti manu * * * * * ṇaḥ || p. 186) kīkaṭeṣu ca deśeṣu deśasambandha varjitāḥ | vartante prītiyuktāśca manu * * * * * ṇaḥ || vaśyākarṣaṇa vidveṣamāraṇādiṣu karmasu | yatante bhrāntivijñānānmanu * * * * * ṇaḥ || vedamārga paribhraṃśaṃ vedabāhya parigraham | kurvanti svātmano mohānmanu * * * * * ṇaḥ || abhiṣiktaṃ ca rājānaṃ brāhmaṇaṃ ca bahuśrutam | nirbhayaṃ ca tathā rāṣṭraṃ bādhante pāpakarmiṇaḥ || bahunoktena kim veda maryādābhedanaṃ tathā | śraddhyaiva prakurvanti manuṣyāḥ pāpakarmiṇaḥ || ityādibhiḥ pramāṇaiśca varṇitāstatvamārgataḥ | āgamaireṣa evārtho draḍhīyānupapāditaḥ || || caturthopadeśaḥ | tṛtīyaḥ pādaḥ || acirādyena mārgeṇa vidvān brahma prapadyate | tatpratītiḥ śrutau dṛṣṭā hyeṣādevapathādike || aviśeṣa viśeṣābhyāṃ vāyumabdāditīritam | upariṣṭhādvidyutaśca niveśyovaruṇaḥ kutaḥ || sambandhādasti sambandho vidyudvaruṇayoḥ punaḥ | śrūyamāṇā arcirādyāmārga cihnāni vai punaḥ || gantṝṇāṃkilanetāraḥ sa evān brahma vākyataḥ | uktaṃ gamayitṛtvaṃ ca tasmānnetāra eva hi | vaidyute naiva ca tatastacchruteḥ śravaṇātpunaḥ || p. 187) kāryaṃ bādarirācāryaḥ satyalokaṃ pratīti ca | vaidyutasyāsya ca gaterūpa patteriti dhruvam || tathā viśeṣi tatvācca satāṃ veśmeti vākyataḥ | sāmīpyāttatra gaṅgā va dvyapadeśotra tasya hi || prajāpatestu lokasya kāryasya pralayesati | talloka saṃpāditatayā parayā brahmavidyayā || tadadhyakṣeṇa sahate brahmalokaṃ parātparam | prāpnuvantīti te brahmaloke tvityādi vākyataḥ || paraṃ jaiminirācāryo mukhyatvādgamayediti | darśanādbahudhāraṇya śrutau hi kvādike tathā || nāyantu kāryaṃ viṣayā pratipatyābhi saṃdhikā | nāmarūpādi vākyena proktaṃ kārya vilakṣaṇam || ahaṃ grahopāsakāṃstu tadbrahmanayati hyasau | pratīkālambanāt kārya brahmalokamiti sphuṭam || evaṃ cobhayathā bhāve doṣābhāvāttadatra ca | niyāmakaṃ kṛtaścaitaṃ yathaivopāsate budhaḥ || tadeva bhavatītyādi śrutistatra niyāmikā | viśeṣaṃ darśayati ca hyahameveti vai śrutiḥ || || caturthopadeśaścaturthaḥ pādaḥ || utkrānti gati gantavye tritayaṃ niścitaṃ tataḥ | p. 188) gantavya madhunā prāptaṃ kimavasyo bhavediti | evamevaiṣa vākye ca saṃśayaṃ caivameva hi || āgantunā kenacidrūpeṇa sampadyate'thavā | prāksiddhenaiva rūpeṇa prāptamāgantuneti ca || mokṣaṇasyā phalatvenāpyabhi niṣpadyatetha ca | prāk ca svarūpamātrasya satvātprāpte taducyate || tenaiva niṣpadyatesau chāndogye tacchruteriti | atha muktaḥ pratijñānādya ātmetyādi vākyataḥ || āgamāt prakaraṇāccāpi saṃprasādena gṛhyate | avibhāgena dṛṣṭatvādbhedenaiva vyavasthitiḥ || brāhmeṇaiva svarūpeṇa hyabhiniṣpadyate budhaḥ | sa ātmetyādyupanyāsairiti jaiminiraktavān || citi tanmātreṇa tadātmakatvāditi vidyayā | jñānarūpatvamuditaṃ tatra cāpyauḍulominā || citi tanmātratāyāṃ ca rūpopanyāsatastathā | sadbhāvādavirodhaṃ ca bādarāyaṇa uktavān || saṃkalpādeva sa yadi pitṛ lokādikaśruteḥ | ananyādhipatirmuktaḥ satyasaṃkalpatāśruteḥ || evaṃ bādarirācāryaḥ śarīrābhāvamāha hi | ekadhā bhavatītyādi vikalpāmananādapi || p. 189) manovaddeha sadbhāvaṃ jaiminirmanyate budhaḥ | dvādaśāha mahīnañca satrañcobhaya liṅgataḥ || dvividhaśrutivākyācca dvaividhyaṃ bādarāyaṇaḥ | dehābhāve tu muktasya bhogastasyopapadyate || yathā sandhye kila svapne deha vyāpāra kepi ca | bhogastadvaddeha bhāve jāgradvadbhogasaṃbhavaḥ || yathā pradīpa ekopi pradīpāneka bhāvanām | vikāra śaktiyogena vidvānekastathaiva hi || anekabhāvamaiśvarya yogādāpadya śaktitaḥ | āviśatyeva sarvāṇi śarīrāṇi vicakṣaṇaḥ || kutastathā hi śāstraṃ hi caikadhā bhavati dvidhā | pañcadhetyādi kathaṃ muktasyāneka vartmasu || svāpyayaḥ sa suṣupti svamapīto bhavati śruteḥ | sampattirathacotkrāntirvāṅmanasyādika śruteḥ || tayoranyatarāvasthāmapekṣyaitadviśeṣaṇam | vijñānābhāva vacanamāviṣkṛtamabhūtpunaḥ || tadasannihitatvācca yathā prakaraṇādapi | jagadvyāpāra varjaṃ syādaiśvaryamaṇimādikam || pratyakṣeṇopadeśādi tathāmaha iti śrutau | āpnoti svārājyamiti vikārāntastathaiva cet || p. 190) ādhikārikasūryasya maṇḍalasthosti tattataḥ | tadevātra brahmaśabdāducyate na tu tatpunaḥ || muktaprāpyaṃ cāvikṛtaṃ brahmasatyādi lakṣaṇam | vikāravarti ca tathā sthitimāha hi sā śrutiḥ || evaṃ pratyakṣānumāne vikārāvarjitāṃ punaḥ | parasya jyotiṣaścaivaṃ darśayantīśruti smṛtī | na tadbhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ || tathā vidvān puṇyapāpe vidhūyātha niraṃjanaḥ | upaiti paramaṃ sāmyamiti yatsāmyamīritam || na tajjagadvyāpāre tu bhogamātre tu kevalam | śrūyate so'śnute sarvān kāmānipyādika śruteḥ | vidyayā devayānena brahmacāvikṛtaṃ param || prāptānāṃ punarāvṛttirathanaṃ kvāpi dṛśyate | tayodhvamāmannamṛtatvamityādika śrutaḥ || teṣāṃ na punarāvṛttiḥ śabdādevatviti śruteḥ | etādṛśaṃ sāmarasyaṃ liṅgasyāṅgasya ca dvayoḥ || sthalasyaika śatasyāpi vivekena bhaveddhruvam | evañca vyāsasūtrāṇāmānukūlyañca varṇitam || āgamokta padārthānāmanyonyā bheda darśanāt | aprameyādyayā śaktyā sametaṃ brahmaśabditam || pātṛsarvāṇi bhūtāni saccidānanda lakṣaṇam | vidyāsārā saṃhitemamarthameva hyapusphuṭat || athātaḥ saṃpravakṣyāmi tava sṛṣṭikramaṃ dvija | śraddhyāśṛṇu vedoktaṃ brahmavijñāna siddhaye || p. 191) idaṃ sthitaṃ jagatsarvaṃ pralaye parameśvare | māyābhinne svasāyākhya kāraṇābhinnarūpataḥ || vāsanābhāvarūpeṇa vāsanābhāva rūpataḥ | kālakarma vipākena vāsanā balatopi ca || māyayā srakkaṇī vāsmin mahānātmā prajāyate | sraṣṭavya viṣayajñānaṃ satvajaṃ muktisādhanam || mahānātmeti vidvadbhiḥ paṣyate sa paraḥ śivaḥ | sraṣṭā mahāntamātmānaṃ śivonuprāviśatsvayam || sa punastatpradhānena svarūpeṇa maheśvaraḥ | sarvajña iti vidvadbhiḥ paṭhyate parameśvaraḥ || ikṣate tikṣaṇopādhi pradhānaḥ parameśvaraḥ | sa punaścekṣitā satva guṇamātma tayaiva tu || manute sarvasaṃhartātamasā bhavati svayam | tathaivātmatayānityaṃ manute ca tamoguṇām || pālakaśca bhavennityaṃ satvenaiva guṇena tu | sajasā kevalenaiva sarvasraṣṭā bhavecchivaḥ || sraṣṭā brahmābhisaṃproktaḥ pālakoviṣṇurucyate | saṃhartā tu maheśānaḥ śivaḥ sādhāraṇaḥ paraḥ || rajaḥ sarvatra cotpattau satvaṃ sarvatra pālane | tamaḥ sarvatra saṃhāre hetuḥ syānnātra saṃśayaḥ || p. 192) yasya yatkāraṇaṃ proktaṃ tasya sākṣānmaheśvaraḥ | adhiṣṭhānatayā sthitvā sadevopakaroti hi || puṇyapāpe ca kālaśca vāsanā ca maheśvaraḥ | sṛṣṭisthityanta kāryeṣu sarvadaivopakaroti ca || trimūrtīnāṃ tu sargasyānantaraṃ śabda pūrvikā | bhūtasṛṣṭiryathā pūrvaṃ māyāyāstu pravartate || śabdādi pañca bhūtebhyaḥ pañcasatvaguṇena tu | jāyante ca yathā pūrvaṃ tathaiva jñāna śaktayaḥ || śabdādi pañcabhūtebhyo jāyante kṛtiśaktayaḥ | tathā pūrvaṃ budhaśreṣṭha rajasā kālakarmataḥ || śabdādi pañcabhūteṣu vijñātā jñānaśaktayaḥ | svakāraṇekya māyākhyā vidyayāsakalīkṛtāḥ || ekā kāratvamāpādya kālakarmavipākataḥ | vyaṣṭyantaḥ karaṇānāṃ tu samaṣṭiḥ syānna saṃśayaḥ || śabdādi pañcabhūteṣu vijātāḥ kṛtiśaktayaḥ | ekākāratvamāpādya pūrvavatkāla karmataḥ || vyaṣṭi prāṇasya sarvasya samaṣṭiḥ syānna saṃśayaḥ | śabdādi pañcabhūtasthāḥ satvajā jñānaśaktayaḥ || jñānendriyāṇāṃ sarveṣāṃ bhavanti ca samaṣṭayaḥ | caturvidha samaṣṭyantaḥ karaṇaṃ bhavati kramāt || p. 193) manobuddhirahaṃkāraḥ cittaṃ ceti tathaiva ca | prāṇāpānādi bhedena pañcadhā bhavati kramāt || samaṣṭi prāṇasaṃjñāśca teṣāmevāti māninaḥ | hiraṇyagarbhaḥ sūtrātmā digvāyvāditya saṃjñitāḥ || varuṇaśca tathā bhūmistathā devastrivikramaḥ | indrāgnī ca prajānātho mitraścandro bṛhaspatiḥ || kālāgni rudro bhagavān śivābhogapradāyinī | viśiṣṭā viśva sṛṣṭiśca viśvayonirajāyata || sarvābhimānī bhagavān sāmbaḥ satyādilakṣaṇaḥ | sarvābhimānitaṃ sāmbaṃ saṃsārāmbhodhitārakam || rukmābhaṃ sūkṣmadhīgamyaṃ viditvā mucyate janaḥ | tasya devāsya sāmbasya brahmaṇā viṣṇunāpi ca || rudreṇa ca smṛtiḥ sarvaiḥ kriyate tannirantaram | māyayā ca śivādeva sāmbātsatyādi lakṣaṇāt || aṇḍabhedāśca jāyante lokabhedāstathaiva ca | bhokṛ bhogyādi bhedāśca devādīnāṃ bhidā api || varṇāśramādi bhedāśca dharmādharmabhidā api | sukhaduḥkhādi bhedāśca svargaśvabhrabhidā api || sarvakāraṇamīśānaḥ sāmbaḥ satyādi lakṣaṇaḥ | na viṣṇurna viriṃcaśca na rudro nāparaḥ pumān || p. 194) sa eva sarvavedāntaiḥ sādaraṃ pratipādyate | vedānusāri smṛtibhiḥ purāṇairbhāratādibhiḥ || śrautasmārta samācāraiḥ sa evārādhyate dvijaiḥ | taccheṣatvena cārādhyāstadanyāḥ sakalā api || kvacitkadācidvedeṣu tadanyāḥ sarvadevatāḥ | jñeyatvena cocyante dhyeyatvena tathaiva ca || taccata rūpatastāsāmucyante na kadācana | kintu sāmbasya rudrasya śivasyaivānvayena hi || śrutayaśca purāṇāni bhāratādīni sattama | śivameva sadāsāmbaṃ hṛdikṛtvā bruvanti hi | śivaśaṅkara rudreśa brahmeśānādi nāmabhiḥ || śrutismṛti purāṇādyairucyate paramaṃ padam | viṣṇu nārāyaṇādyaiśca nāmabhiḥ sakalairapi || śrutismṛti purāṇādyairucyaternocyate paramaṃ padam | rūḍhyā rudrādi śabdāstu vartante parameśvare || yogavṛtyaivaviṇvādi śabdāḥ satyamudīritāḥ | sarvamūrtiṣvayaṃ sākṣīsāmbaḥ satyādilakṣaṇaḥ || lakṣyabhūtaḥ sthitaḥ sākṣāttadadhīnamidaṃ jagat | vihāyataṃ mahābhrāntyā brahma viṣṇvādi devatāḥ || paratatvatayā vedā bruvantīti bruvanti ca || p. 195) tathā smṛti purāṇāni bhārata pramukhāni ca | vadanti māyāvanmartyān sā māyā dustarā khalu || mahāpāpavatāṃ nṝṇāṃ śivaḥ satyādi lakṣaṇaḥ | paratatvatayā sāmbaṃ svaprabho na vibhāsate || aneka janmasiddhānāṃ śrautasmārtānu vartinām | paratatvatayā sāmbaḥ śivobhāti sanātanaḥ || śivadṛṣṭistu sarvatra kartavyā sarvajantubhiḥ | rājadṛṣṭiryathāmātye kriyate sarvajantubhiḥ | rājādirājaḥ sarveṣāṃ tryambakastri purāntakaḥ || tasyaivānucarāssarve brahma viṣṇvādayaḥ surāḥ | vya?kti hetu parijñānaṃ tatprasādena kevalam | naiva viṣṇvādi devānāṃ prasādena na saṃśayaḥ || vihāya sāmbamīśānaṃ yatante ye vimuktaye | te mahātamasā krāntāḥ na teṣāṃ paramāgatiḥ || vihāyajāmbamīśānaṃ yajante devatāntaram | te mahāghora saṃsāre patanti parimohitāḥ || mahādevasya sāmbasya śeṣatvenaiva kevalam | devatāḥ sakalā dhyeyāḥ su vijñeyā manīṣibhiḥ || sarvamanyatparityajya śiva eva śivaṃkaraḥ | dhyeya ityāha paramā śrutirātharvaṇī khalu || atha kiṃ bahunoktena śivaḥ jāmbaḥ sanātanaḥ | sākṣānniṣṭhā hi śāstrāṇāṃ nā paraḥ satyamīritam || p. 196) tadanyatsakalaṃ viśvaṃ sa hi viśvādhikaḥ śivaḥ | sa eva jagatāṃ nāthaḥ sa hi saṃsāra mocakaḥ || athāpyanyatpravakṣyāmi devatādhikyamādarāt | yasya vijñānamātreṇa prasīdati maheśvaraḥ || acetanebhyaḥ sarvebhyaḥ cetanā adhikāḥ smṛtāḥ | cetaneṣu manuṣyāśca manuṣyeṣvadhikā dvijāḥ || dvijeṣu brāhmaṇāsteṣu kulīnā adhikāḥ smṛtāḥ | tebhyo manuṣya gandharvā adhikāḥ parikīrtitāḥ || tebhyopi deva gandharvāḥ pitaraśca tataḥ param | karmadevāḥ samākhyātāstathā devāstataḥ param || tebhya indrodhikastasmādadhikastu bṛhaspatiḥ | bṛhaspaterapi prājñaḥ prajānāmadhipaḥ smṛtaḥ || prajāpaterapi brahmā brahmaṇo viṣṇureva ca | viṣṇorapi harastasmānmāyī sākṣānmaheśvaraḥ || viśvādhika parāṇyeva naiva viśvaparāṇi vai | tathā smṛti purāṇāni bhāratādīni vai punaḥ || śāstrāntarāṇi tarkāśca śrutyanugrāhakāstathā | vinā sākṣācchivaṃ sāmbaṃ pramāṇānyakhilānyapi || viśvādhikatayā nānyaṃ pravadanti kadācana | maheśvara purāṇāni samastāni mahāmune || p. 197) asādhāraṇayā mūrtyā nāmnā sādhāraṇena ca | vadanti paramaṃ tatvaṃ śivaṃ sāmbaṃ trilocanam || nṛtyantaṃ svaparānanda pramodaṃ candraśekharam | trimūrtīnāṃ haraṃ cāpi tadaṃśaṃ tasya daivatam || tadaṃśasyāpi mānaṃ ca vadanti ca sadā śivam | vaiṣṇavāni purāṇāni samastāni ca vai punaḥ || trimūrtīnāṃ harernāmnā mūrtyā tasya paraṃ padam | pravadanti purāṇe dve brāhme caivānayā diśā | aṣṭādaśa purāṇānāṃ niṣṭhā kāṣṭhā maheśvaraḥ || vaiṣṇavāni purāṇāni trimūrtīnāṃ harerapi | tadaṃśasya tadaṃśasya vaibhavañca vadanti hi || yopakarṣo harerdṛṣṭaḥ śāmbhaveṣvakhileṣvapi | purāṇeṣu hareḥ sākṣānmūla bhūtasya sattama | vaiṣṇaveṣu purāṇeṣu yo'pa karṣastu dṛśyate || rudrasyāsau harasyāpi vibhūtereva kevalam | utkarṣoyaḥ purāṇeṣu dṛśyate śāmbhaveṣu ca || rudrasyāsau svarūpeṇa mune tatvātmanāpi ca | utkarṣoyaḥ purāṇeṣu dṛśyate vaiṣṇaveṣu ca || asau tatvātmanā viṣṇornasvarūpeṇa sattama | evaṃ purāṇayoḥ sākṣādbrahmaṇo darśitā ca dik || pāvakasya purāṇe ca tathā saure ca sattama | p. 198) ādhikyaṃ devadevasya śivasya paramātmanaḥ || avijñāya narā viṣṇuṃ variṣṭaṃ manyate bhramāt | rudrādhikyamavijñāya brahma nārāyaṇau purā || ahaṃ brahmatvahaṃ ceti vibhramātkurutādraṇam | krodhena mahatāyukto brahmā sarvajagatpatiḥ | śaśāpa viṣṇuṃ garbhastho bhavatviti vimohitaḥ || tvadbhaktā brāhmaṇāḥ sākṣāt tripuṃḍre bhasma kuṇṭhane | bhaveyurvimukhā nityaṃ vedasiddhe vimuktide || triśūle caturaśre vā veṇupatropame tathā | puṇḍrāntareratā nityaṃ bhaveyustāntikā dvijāḥ || āyudhaḥ śaṃkhacakrādyaistvadīyairaṅkitā janāḥ | agnitaptairmahāmohāt bhaveyuścāṃsayordvayoḥ || vedādhyayana mārgeṇa tvadīyārādhane dvijāḥ | tvadbhaktā vimukhānityaṃ bhaveyuḥ parimohitāḥ || tvadīye pāñcarātre ca tantre bhāgavatepi ca | dīkṣitāśca dvijānityaṃ bhaveyurnirbhayā hare | śrautasmārta sadācāre sadyomuktikare śubhe || tvadbhaktā vimukhānityaṃ bhaveyuḥ parimohitāḥ | evaṃ viṣṇurviriṃcena śaptomohavaśaṃgataḥ | mahākrodhena saṃyuktaḥ śaśāpa caturānanam || śaṅkareṇa bhavecchinnaṃ tvadīyaṃ pañcamaṃ śiraḥ | paṅkajodbhavakenāpi kāraṇenācireṇa tu || tvadbhaktā brāhmaṇā loke kṣatriyāvaiśya saṃbhavāḥ | śūdrāśca saṃkarānityaṃ bhaveyuścaturānana || p. 199) tantraṃ tvadīyaṃ vicchinnaṃ bhavetsarvatra sarvadā | na bhavettvat pratiṣṭhā ca svatantrā padmasaṃbhava || evaṃ praskhalitau mohāt tāvapyabhavatāṃ dvija | avijñāya śivādhikyaṃ mahāmohasya vaibhavāt || ādhikyaṃ sarva devebhyo manute śaṃkarasya yaḥ | saṃsārasāgarāttīrṇo muktipāraṃ ca gacchati || rudraṃ viśvādhikaṃ sākṣātsarvadā sarvasākṣiṇam | sarvasmādadhikaṃ caivamanute sa tu śaṃkaraḥ | sarvasmādadhikatvaṃ ye na vadanti pinākinaḥ || samamanyairvadantyenaṃ te mahāpātakairyutāḥ | ādhikyaṃ sarvamānānāṃ yathāvedasya vidyate | tathā rudrasya devānāṃ mādhikyaṃ vidyate'nagha || iti sakalaśrutisāra ādarāttava kathitaḥ kṛpayaiva kevalam | śukahṛdaye pratibhāti cedayaṃ taratijanaḥ svakaśoka sāgaram || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi devatā liṅgamādarāt | yasya vijñānamātreṇa prasīdati maheśvaraḥ || devatā dvividhā proktā śrautāśrautavibhāgataḥ | śrauta dharmaikaniṣṭhānāṃ śruti siddhā hi devatāḥ || aśrauta tantra niṣṭhānā śrutisiddhā na devatāḥ | aśrautadharma niṣṭhānāṃmaśrautā eva devatāḥ | śrautadharmaikaniṣṭhānāṃ liṅgantu śrautameva hi || p. 200) aśrautadharmaniṣṭhānāmaśrautaṃ liṅgamīritam | devatā veda siddhāyāḥ tāsāṃ liṅgantu vaidikam || aśrauta tantraniṣṭhāyāstāsāmaśrautameva hi | śrautaṃ liṅgantu vijñeyaṃ tripuṇḍroddhūlanātmakam | aśrautamūrdhva puṇḍrādi na vai tiryak tripuṇḍrakam || vedasiddho mahādevaḥ sākṣātsaṃsaramocakaḥ | umārdhavigrahaḥ śuddhaścandrardha kṛtaśekharaḥ || lokānāmupakārāya śrautaṃ liṅgaṃ dadhāti ca | veda siddhasya viṣṇośca śrautaṃ liṅgaṃ na cetarat || prādurbhāva viśeṣāṇāmapi tasya tadeva hi | brahmaṇo veda siddhasya śrautaṃ liṅgaṃ na cetarat | prādurbhāva viśeṣāṇāmapi tasya tadeva hi || devatā deva siddhāyāstāsāṃ liṅgantu vaidikam | prādurbhāvaviśeṣāṇāmapi tāsāṃ tadeva hi | tantrasiddho mahādevaḥ tantrasiddhena vartmanā || dadhāti bhasmanā tiryak tripuṇḍraṃ bhaktavatsalaḥ | tantrasiddhho mahāviṣṇu striśūlaṃ cordhvapuṇḍrakam || dadhāti bhaktarakṣārthaṃ lalāṭe caturaśrakam | tantrasiddho viriñcaśca vartulaṃ tantravartmanā || dadhāti bhaktarakṣārthaṃ lalāṭe karuṇānidhiḥ || p. 201) indrādi devatānāñca vajrapāśāṃ kuśādayaḥ | liṅgatve naiva nirdiṣṭāstantrokte naiva vartmanā || tantraniṣṭhaḥ śive bhaktaḥ tanniṣṭhenaiva vatmanā | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ lalāṭe bhasmanaiva tu || tantra niṣṭhastathā viṣṇoḥ bhaktastantreṇa vartmanā | triśūlaṃ caturaśraṃ vā dhārayedūrdhva puṃḍrakam || tantraniṣṭhastathā nityaṃ bhaktaḥsākṣāccaturmukhe | lalāṭe vartulaṃ bhaktyā dhārayet tantravartmanā || indrādi devatā bhaktastantraniṣṭhastathā naraḥ | lalāṭe dhārayennityaṃ vajra pāśāṃkuśādikam || tāntrikāṇāṃ ca sarveṣāṃ bhasmanaiva tripuṇḍrakam | variṣṭhaṃ sarvaliṅgebhyaḥ satyameva na saṃśayaḥ || tantraniṣṭho mahādeva bhaktāntripuṃḍrakam | vinā puṇḍrāntaraṃ mohāt dhārayennārakī bhavet | lalāṭe bhasmanā tiryaktripuṇḍraṃ yattu tanmayam || liṅgaṃ maheśvaraṃ proktaṃ vaiṣṇavaṃ brāhmameva ca | śaivaṃ bhāgavataṃ brāhmaṃ talliṅgaṃ parikīrtitam | vaidikastallalāṭe tu dhārayedveda vartmanā || mahāpāpavatāṃnṝṇāṃ vedasiddhamaheśvare | tripuṇḍroddhūlanādau ca pradveṣaśca prajāyate || yasyasyātpitaridveṣaḥ śarve vā jagatāṃ gurau | utpattau tasya sāṃ karyamanumeyaṃ vipaścitā || vedamārgasamaṃ mārgaṃmitaraṃ manute tu yaḥ | adhikaṃ vāsya sāṃkaryamanumeyaṃ vipaścitā || śivarudra mehaśāna brahmeśānādi nāmabhiḥ | samaṃ viṣṇvādiśabdaṃ yo manute sa hi śaṃkaraḥ || p. 202) yasyasyādbhasmani dveṣa stripuṇḍroddhūlanepi ca | utpattau tasya sāṃkaryamanumeyaṃ vipaścitā || mahādevādhikaṃ viṣṇuṃ manute yastu mānavaḥ | tasya vaṃśasya sāṅkaryamanumeyaṃ vipaścitā || pāpānāmapi bāhulyāddadhīcasya hi śāpataḥ | gautamasya muneḥ śāpācchrautaṃ liṅgaṃ na rocate || pratyuttaraṃ ca vijñānādaśraute cordhvapuṇḍrake | brāhmaṇāḥ kṣatriyāvaiśyāḥ śraddhāṃ kurvanti cāpre || aneka janmasiddhānāṃ śrautasmārtānuvartinām | vedoktenaiva mārgeṇa tripuṇḍre jāyate ratiḥ | bhasmanā veda mantreṇa tripuṇḍraṃ cāvakuṃṭhanam || yasya siddhayetprayatnena śāmbhavaṃ tasya puṣkalam | vedavedāntaniṣṭhānāṃ bhasmanaiva tripuṇḍrakam || samyajjñānapradaṃ śīghraṃ satyamuktaṃ na saṃśayaḥ | bhasmanāveda mantreṇa tripuṇḍrasya ca dhāraṇam || mahāpātaka saṃghāta tamasaścaṇḍa bhāskaraḥ | bhasmanā veda mantreṇa tripuṃḍrasya ca dhāraṇam || sarvapāpaharaṃ proktaṃ satyamuktaṃ na saṃśayaḥ | bhasmanā vedamantreṇa tripuṃḍrasya ca dhāraṇam || śivasya viṣṇordevānāṃ brahmaṇastṛptikāraṇam | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya ca dhāraṇam | bhāratyāśca mahālakṣmyaḥ pārvatyāstṛptikāraṇam || p. 203) bhasmanā vedamantreṇa tripuṃḍrasya ca dhāraṇam | vināmuktirmanuṣyāṇāṃ devānāṃ ca na sidhyati || bhasmanā vedamantreṇa tripuṃḍrasya ca dhāraṇam | vinā muktirmanuṣyāṇāṃ devānāṃ ca na sidhyati || bhasmanā veda mantreṇa tripuṇḍrasya ca dhāraṇam | vinā vedānta vijñānaṃ jāyate naiva kasyacit || bhasmanā vedamantreṇa tripuṃḍrasya ca dhāraṇam | vinā vedoditācāraḥ smārtaścānartha kāraṇam || bhasmanā vedamantreṇa tripuṃḍrasya ca dhāraṇam | satāṃ mārgatayā prājñāḥ pravadanti marṣayaḥ || bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya ca dhāraṇam | varṇadharmatayā prājñāḥ pravadanti manīṣiṇaḥ || bhasmanā vedamantreṇa tripuṃḍrasya ca dhāraṇam | āśramāṇāṃ ca sarveṣāṃ dharmatvenāhurāstikāḥ || bhasmanā vedamārgeṇa tripuṃḍrasya ca dhāraṇam | rakṣārthaṃ maṅgalārthañca pravadanti maharṣayaḥ || bahunātra kimuktena sarvasiddhikaraṃ param | tripuṇḍradhāraṇaṃ muktvā muktimicchati yaḥ pumān | viṣayānena nityatvaṃ kurute hyātmano hi saḥ || atastripuṃḍraṃ racayedvaiṣṇavaṃ brāhmaṃ ca śaivaṃmanujaḥ sadaiva | vimuktikāmastu sitena bhasmanā śruti prasiddhena hi vartmanā mudā || ityādibhistu vacanaiḥ parāśara subhāṣitaiḥ | p. 204) kalau kāluṣyanāśāya śivaliṅgaṃ prapūjayet | aṣṭāvarṇa vijñānī pañcācāraparāyaṇaḥ || vaidikaṃ karmakurvīta jñānaikaphalasādhanam | na kuryātpāśavaṃ karmavīraśaivaḥ kadācana || vaidikā eva yatayaḥ nā caranti yathā budhāḥ | tadvajjñānaika sādhyāni kurvītāgama tatparaḥ || āgamārthāveda siddhā vaidikā āgamoditāḥ | ubhaya jñānakuśalastaddharmānācaredbudhaḥ || mokṣamārgaika vimukhāḥ kalikalamaṣa cetasaḥ | parasparaṃ vinindanti na svātmahita kāriṇaḥ || vīraśaivoktadharmāste parāśara purāṇataḥ | bṛṃhitā veda siddhāśca smṛtiṣvapi ta eva hi || ato vedapurāṇa smṛtyuktā āgama coditāḥ | pratyekamabhidhāsyāste śivadharmāḥ samīhitāḥ || brahmavidyāṅgamityeva mantravarṇana saṃgatiḥ | brahmavidyāṅgatā teṣāṃ tattatprakaraṇe punaḥ || sphuṭī bhaviṣyati prāṃśuyuktibhistatvamārgataḥ | vyāsasūtrānukūlatvaṃ varṇitaṃ pratisūtrake || vaidikatvaṃ siddhameva yatteṣāmeka rūpatā | vaidikācaraṇīyatvaṃ vaidikatvādaninditam || p. 205) tāntrikaṃ dvividhaṃ vedavihitaṃ tadviruddhakam | pramāṇamubhayaṃ cāpi paramāptopadeśataḥ || tāntrikaṃ vedavihitaṃ vīraśaivamudāhṛtam | kevalādvaidikāddharmādetadeva viśiṣyate || yathārthādhanināṃ puṃsāmagnihotramupāsanam | sarvādhānīnobhayārhaḥ śrautamātraṃ hi tasya ca || gṛhyāgni karmaṇāṃ lopādyathā naiva viśiṣyate | ubhayārhovīraśaivastāntriko vaidikottamaḥ | vaidikastāntrikān dharmān nārhatyevādīkṣitaḥ || yacca vede niṣiddhaṃ syātkāpālādimataṃ punaḥ | avedādhikṛtānyaṃ tade taduktaṃ samañjasam || atredaṃ vicāryate- kaiścidathāto brahmajijñāsetyatrā sūtrita evādhyāsaḥ prapañcitaḥ | na cādyasūtrasya viṣaya prayojana sūcakatvādviṣayasya ca jīva brahmaṇoḥ svarūpaikya lakṣaṇasya tajjñānasya cādhyāsādhīnatvāt so'rthātsūtrita eveti vācyam | jīva brahmaṇoḥ svarūpaikyasyā bhāvena tasya viṣayatvāsaṃ pratipatteḥ | na hi jīvabrahmaṇoḥ svarūpaikyaṃ kvacitsūtritam | pratyutāṃśo nānā vyapadeśādityatra jīvo brahmaṇoṃśo bhinnābhinnaśca agneriva viṣphuliṅgā ityuktam | na hyagni viṣphiliṅgayoḥ svarūpaikyamasti | yena jīvabrahmaṇorapi bhavet | na ca bhedā bhedayorvirodhenaikatrā saṃbhavādavidyā lakṣaṇopādhikṛto mithyābheda eva tatrābhihita iti vācyam | ubhaya vyapadeśāttvahi kuṇḍalavatprakāśāśrayavadvā tejastvāt pūrvavadvā anujñāparihārau dehasambaṃdhājjotirādivat | tatsaṃbhāvyāpattirupapatteḥ pradīpavada | deśastathā hi darśayatīti ca bhedā bhedayoḥ pramāṇasiddhatvena dṛṣṭānteṣu dṛṣṭatvena cāvirodhasyaiva vyavasthāpanāt | tathā ca tatraiva vakṣyate tathā bhoktrāpatteravi bhāgaścet syāllokavadityatrāpya virodhaḥ samarthitaḥ | tathā hi idaṃ sūtraṃ tairevaivaṃ vyākhyātam | anyathā punarbrahma kāraṇavādastarkabalenaivā kṣipyate | yadyapi śrutiḥ pramāṇaṃ svaviṣaye bhavati tathāpi pramāṇāntareṇa viṣayāpahārenya parā bhavitumarhati | yathā maṃtrarthavādau | tarkopi svaviṣayādanyatrā pratiṣṭhitaḥ syāt | yathā dharmādharmayoḥ kimato yadyevamata idamayuktam | yatpunaḥ pramāṇāntara siddhārthabodhanaṃ śruteḥ | kaḥ punaḥ pramāṇāntara siddho'rthaḥ śrutyā bādhyate ityucyate | prasiddhohyayaṃ bhoktṛbhojya vibhāgo loke | p. 207) bhoktā cetanaḥ śārīraḥ | bhojyāḥ śabdādayo viṣayā iti | yathā bhoktādevadattaḥ | odanaśca bhogya iti | asya ca bhoktṛ bhogya vibhāgasyā bhāvaḥ prasajyeta | yadi bhoktā bhogyabhāvamapadyeta | bhogyaṃ vā bhoktṛbhāvam | tayoścetaretara bhāvāpattiṃ paramākāraṇādbrahmaṇo nanyatvātprasajyeta | na cāsya prasiddhasya vibhāgasya bādhanaṃ yuktam | ato na yuktaṃ brahma kāraṇatvā va dhāraṇamiti cet kaścidbrūyāt taṃ pratibrūyāt syāllokavaditi | upapadyata evāyamasmat pakṣe'pi vibhāgaḥ | evaṃ loke dṛṣṭatvāt | yathā samudrādudakātmano'nanyatvepi phenavīcyādīnāmitaretara vibhāga upalakṣyate | na ca samudrādudakātmano nanyatvepi phenavīcyādīnāmitaretara bhāvāpattirbhavati | na ca teṣāmitaretara bhāvānāpattau samudrādudakātmano'nanyatvaṃ na bhavati | evamihāpi na bhoktṛ bhogyayoritaretara bhāvāpattiḥ | nāpi brahmaṇaḥ sadātmakādananyatvā bhāva iti bhaviṣyatīti || nanvidamavirodha samartha namabhyupagamavādamātram | tadananyatvamārambhaṇa śabdādibhya iti sūtreṇa vācāraṃbhaṇādi śrutyā sarvasyāpi prapañcasya bādhitatva samarthanāditi cenna | na hyanena sūtreṇa kṛtsnasya prapañcasya bādhitatvaṃ samarthyate | p. 208) tathā hi pratyakṣādi pramāṇa siddho bhedaprapañcaḥ śrutyābādhituṃ śakyate | pratyakṣa virodhe śrutīnāmevānyaparatva darśanāt | yathā kṛṣṇalaṃ śrapayediti vidheḥ svarṇamāṣe pratyakṣeṇa vikṛttibādhe uṣṇīkaraṇamātraparatā | yathā vā somena yajetetyatra yāgena bhāvayedityardhāṅgīkārātsomena yāgenetyanayoḥ sāmānādhikaraṇyenānvaye sati somalatā yāgayoḥ abhedasya pratyakṣabādhitatvāt | somalatā yāgeneti somaśabdasya lakṣaṇayā tatsaṃbandhiparatāśrutā | parairapi tattvamasīti vākye vācyārthayorabhedasya pratyakṣabādhitatvāt lakṣyārthā bhedaparatāṅgī kṛtā | api ca yadi kṛtsnasya prapañcasya bādho'bhyupagamyeta tarhi śrutisvarūpasya tajjanya padārtha smaraṇasya vākyārtha jñānasya ca prapañcāntaḥ pātitvātteṣāmapi bādhe sati kathaṃ prapañcabādhasiddhiḥ | kathaṃ vā jananī me vandhyā mama jihvānāstīvanna vyāhatiḥ | na ca prapañcabādhepi tatsvarūpaṃ tiṣṭhatyeva | tatastatkāryamapi upapadyata iti vācyam | pratiyogyapratiṣedhake'bhāva vyapadeśasya paribhāṣāmātratvāt | na ca śrutyānu prapañca svarūpaṃ bādhyate | yena vyāghātaḥ syāt | kintu tasya satyamiti vācyam | svarūpabādhābhāve'bādhitatvarūpa satyatvasyāpi prapañce'bhyupagamena satyatvabādhasyātyanupapatteḥ | tasmānnānena prapañcabādhaḥ samarthyate | kintvabheda eveti nāsti bhedābhedayorvirodha iti sthitam || tathānyatrāpītara vyapadeśāddhitākaraṇādidoṣaprasaktiti | tattvamasīti jīva brahmaṇorabheda vyapadeśādbrahmakartṛkā sṛṣṭirjīvakartṛkaiveti jīvasya hitameva sṛjennāhitaṃ narakādītyāśaṃkyādhikantu bhedanirdeśādityanena jīvo na kartā kintu tadadhikaṃ brahmaiva kartṛ | tacca jīvasyāhitamapi sṛjatye vetyuktvā kathamabhedehīnādhikabhāvaḥ | kathaṃ veśvaraḥ sarvajñatayā sarvāñjīvān svātmatvenapaśyan teṣu śoka mohādikam sṛjet | śokādeḥ svavṛttitayānubhava prasaṅgādityāśaṃkyāśmādivacca tadanupapattirityanena yathāśmanāṃ vaiḍūrya sūryakāntaprabhṛtīnāṃ pāṣāṇatvena sāmānyātmanā'bhedepi vyaktibhedādhīna madhyamottama svabhāvena svarūpa vaicitryaṃ ca | evaṃ jīvaparamātmanorapi vyakti bhedādhīnādhika bhāvaḥ kāryavaicitryaṃ copapadyata ityuktam | na ca pāṣāṇatva sāmānyamabhinnaṃ vyaktayastu bhinnā eveti naikatra bhedābhedāviti vācyam | pāṣāṇatvasāmānyāvacchinna pratiyogika bhedābhāva rūpābhedasya vaiḍūryatvāvacchinna pratiyogika bhedasya ca vyaktiṣveva saṃpratipannatvāt | p. 210) na caivaṃ vajra vaiḍūryayorapi sāmānādhikaraṇya vyavahāra prasaṅgaḥ | sāmānyabhedollekhinastasyā vaśyābhyupeyatvāt | viśeṣābedasya cā bhāvāt ata eveśvarepi ātmatvenaiva jīvābheda dṛṣṭiḥ sūtritā ātmetitūpagacchanti grāhayanti ceti | ata-eva ca parairapi vyaktisthānīyamahaṃkārāṃśamapahāya sāmānya sthānīyasya caitanyasyaivā bhedo'bhyupagataḥ | evañca yadyapi sāmānādhikaraṇya vyavahārasya bhedāhāvopa lakṣitaṃ viśiṣṭaṃ vā svarūpaṃ viṣayaḥ | tathāpi sarvātmanā yatra bhedagrāhi pramāṇaṃ nāsti tatra svarūpaikyaṃ viṣayaḥ so'yaṃ devadatta ityādau | yatra tu bhedagrāhaka pramāṇamasti kāryakāraṇādau tatra pṛthak sattāvacchedaka bhedābhāvopalakṣitasvarūpadvayaṃ sāmānya bhedābhāvopalakṣita svarūpadvayaṃ vā viṣayaḥ | prakṛte ca utatamādeśamaprākṣya ityeka vijñānena sarvavijñānoktyā sarvātmakatvaṃ pratijñāya tadupapādake granthe etadātmyamidaṃ sarvamiti navakṛtvo'bhyastepi sāmānādhikaraṇya vyapadeśo yathā na brahma prapañcayoḥ svarūpaikyaṃ viṣayī karoti | evaṃ tattvamasīti vyapadeśopi bhedābheda vyapadeśasyo bhayatrāpi tulyatvāt | nānyo'to'sti draṣṭā | yatra nānyatpaśyati | yasmātparaṃ nā paramasti kiñciditi bheda nivedasya cetanatvā cetanatvābhyāṃ saṃsāritvābhyāṃ viruddha dharmavatvasya cobhayatrāpi tulyatvāt || p. 211) tataśca bhedaniṣedhādbheda pratipādanācca bhedābhedau siddhyataḥ | tasmānnāsti bhedābhedayo virodhaḥ | yaduktamavidyā lakṣaṇopādhikṛto mithyā bheda iti | tathā avidyāyāstadupādhikatvasya mithyātvasya ca kutrāpyasūtritatvāt | na cānumānikamapyekeṣāmityatra sūkṣmantu tadarhatvādityavidyā sūtrite iti vācyam | tatra mahataḥ parataḥ paramavyaktamityatrāvyaktaśabdena triguṇaṃ pradhānaṃ gṛhyata iti śaṅkāyāṃ śarīrarūpakavinyasta gṛhīterityanena ātmānaṃ rathinaṃ viddhi śarīraṃ rathameva ceti mantre rathatvena nirūpitaṃ śarīrameva gṛhyate | na tu pradhānamityuktvā śarīrasya vyaktatvāt kathamavyaktatvamityākāṃkṣāyāṃ sūkṣmaṃ tu tadarhatvādityanena sūkṣmaśarīramevā vyaktaśabdena gṛhyate | na sthūlaśarīramityevoktam | na triguṇā vidyāvyaktaśabdena gṛhyata iti samptati pannasūkṣma śarīrasaṃbhave'prasiddhā vidyā grahaṇāyogādavidyāyā upādānatayā brahmāṇu vyāpitvasya cāhamajña iti sarva pratyakṣasya cābhyupagamena sūkṣmatvāvyakta śabdārhatvayorayogācca | anyathā pūrvasūtre'vyaktaśabdena śarīraṃ gṛhyata ityuktvottaratrāvidyāgṛhyata ityucyamāne vyāghātāpatteḥ | pradhānavādāpatteśca | na ca tadadhīnatvādartha vadityanena pradhānaṃ svatantramavidyātvīśvarādhīneti vailakṣaṇyamuktamiti vācyam | seśvarasāṅkhyānāṃ yogānāñca mate pradhānasyāpi īśvarādhīnatāyā abhyupagamena tāvanmātreṇa vai lakṣaṇyā siddheḥ | p. 212) yathendriya pravṛtterarthādhīnatvādindriyebhyaḥ paratvamarthā nāmevamātma pravṛtteḥ śarīrādhīnatvāccharīra syātmanaḥ paratvamityevamarthakatvāt sūtrasya | kiñca yadyatrā vidyāsūcitā syāduttarādhikaraṇamanāraṃbhaṇīyaṃ syāt | ajāmantrepi tasyā eva grahaṇa saṃbhavena pradhānagrahaṇe viśeṣakāraṇabhāvena pūrvapakṣānutthānāt | pratyuta pūrvatra devātmaśaktiṃ svaguṇairnirūḍhāmityuttaratra ca māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyitaṃ tu maheśvaramityādināceśvarādhīnatāyā eva prakṛteḥ pratipādanena madhye ajāmantrepi tatparāmarśasyaiva nyāyyatvāt | jyotirupakramāttathā hyadhīyata eke kalpanopadeśācca madhvādivadavirodha iti sarvathāpyanupapannameva syāt | anādi bhūtāyā avidyāyā ajāśabdena mukhyatvācca prakṛtatvācca grahaṇa saṃbhave tatparityāgena tejo'bannalakṣaṇaṃ prakṛtimajāśabdena śākhāntaṭānusārādgṛhītvā tasya janimatvādajatvā bhāvāccājā śabdānupapattiriti śaṃkāyāṃ yathā madhuna evādityasya asauvā'dityodevamadhviti madhutva kalpanameva mana āyā eva tejobanna prakṛterajāvadajetyajātmakatva kalpanamityasyā saṃbhavaduktikatvāt | tasmāttejobanna lakṣaṇa prakṛti vyatirekeṇānādi bhūtāvidyā na sūtrābhimatā | na cāsti | pramāṇā bhāvāt | p. 213) na cāvidyāṃ vinā niravayavasya brahmaṇo jagatpariṇāmānupapattiriti vācyam | kṛtsna prasaktirniravayavatva śabdakopovetyādinā sūtreṇaivāśaṃkya parihṛtatvāt | tathāpi pariṇāmo nāma padārthānāṃ pūrvarūpa parityāgena rūpāntarāpattiḥ | tatra kiṃ brahma sarvātmanā pariṇamate utāvayavatvena pariṇamate | avayavāntareṇāva tiṣṭhata iti vaktavyam | tatrādye prapañcakāle brahma na syāt | svarūpa parityāgena kṛtsnasya kāryarūpāpannatvāt | antyeniravayavatva śrutivyākopa ityāśaṃkya śrutestu śabdamūlatvādityanena parihṛtaṃ bhavet | evamanumāna gamye'rthe evaṃ vidhatarkasya śrutyaikasamadhigamye śrutyaivārtha tatvaṃ vyavasthāpanīyam | na tarkeṇa prayojanamasti | yathoktam acintyāḥ khalu ye bhāvā na tāṃ starkeṇa yojayediti | śrutiśca niravayavaṃ brahma pariṇamate ghanasvarūpaṃ jahātītyāha | tathā hi tejobannānāṃ sṛṣṭimuktvānantaraṃmeva māmnāyate seyaṃ devataikṣata | hantāhamimāstisro devatā anena jīvenātmanānu praviśya nāmarūpe vyākaravāṇīti tejobanna lakṣaṇa pariṇāma vyatirekeṇa īkṣituḥ parameśvarasya pṛthagavasthānābhidhānāt | lokepi na pūrvarūpaparityāgena rūpāntarāpattiḥ pariṇāmaḥ | upādānanāśe nirāśrayasya pariṇāmasyā saṃbhavāt | kintu sthita eva upādāne tadabhinna vyavahāra yogya kāryotpattireva pariṇāmaḥ | śarādau gatyādirivetyuktam | ātmani caivaṃ vicitrāścahīti | yathā jīvātmani jīvasvarūpānupamardenaiva kāryāntarotpattiścitrā buddhīcchādayaḥ pariṇāma viśeṣā utpadyante | p. 214) tathā ca mṛttantvādiṣu ghaṭapaṭādayaḥ | yatrotpādane utpastyamāna virodhikāryāntaraṃ vartate tatropamardenaiva kāryāntarotpattiḥ | yathā piṇḍopamardena ghaṭotpattiḥ | yatra tu virodhi kāryāntaraṃ nāsti tatrā bhāvopamardenaiva bhāvāntarotpattiḥ | yathā tantuṣu paṭābhāvopardenaiva paṭotpattiḥ aṃkurādāvapi na bījādikamupādānam | kāryānvayitvāt | kāryānvayina evopādānatvācca | kintūbhayānu syūtāvayavā eva | tathā ca śrutiḥ etasya vai semyeṣāṇimna eva mahān nyagrodhastiṣṭhati teṣāñca svarūpānupamardenaivāṃkurādi janakatvamuktaṃ sūtrakṛtā tarkapāde nāsato dṛṣṭatvāditi | vrataṃ ca tairapi tathaiva | evaṃ brahmaṇopi niravayavasya svarūpānupamardenaiva jagatpariṇāma upapadyate | vipakṣe ca bādhakamuktam svapakṣadoṣācceti | pradhānasya satvādīnāñca kārtsnyena na pariṇāme svarūpanāśāpattiḥ | ekadeśa pariṇāmābhyupagame ca niravayavatvābhyupagama vyākopaḥ | so'yamavidyāyāmapi samānodoṣaḥ | avidyāyā api pradhāna tulyatvāt | na cā vidyāyā vicitraśakti yogāt pariṇāmaḥ saṃbhavati | na brahmaṇa iti vācyam | parāsya śaktirvividhaivaśrūyate ityādiśrutyā sarvopetā ca taddarśanāditi sūtreṇa ca brahmaṇa eva vicitraśakti pratipādanāt | avidyāyāṃ tādṛśaśaktau ca pramāṇābhāvāt | evaṃ sūtrārthe brahma pariṇāme sthite avidyā pariṇamate brahma vivartata ityabhidhānamayuktam | ātmakṛteḥ pariṇāmāditi sūtra viruddhañca | p. 215) yadyavidyaiva pariṇamate na brahma tadā na vilakṣaṇatvādasya tathātvañca śabdādityadhikaraṇamanupapannaṃ syāt | avidyā jagatorvailakṣaṇyā bhāvāt | brahmaṇaśca pariṇāmānabhyupagamāt | kiñca yadyavidyā nāma kācidanādisiddhā āśrīyate tasyāḥ brahmavikāratva bhāvena brahmabhedābhāvāt brahmaṇi vijñāte'pi sā na vijñātaiveti eka vijñānena sarvavijñāna pratijñā pīḍyeta | tasmānnāstyevā vidyā | nāpi jīvaparabhedasyaupādhikatvaṃ kvacit sūtritam || na cāta evopamā sūryakādivadityatraupādhikatvaṃ na kvacitsūtritamiti vācyam | tatra hi jīvaparabhedasyaupādhikatvaṃ na sūcyate | kintarhi brahmaṇa evāṇoraṇīyanmahato mahīyā nityādināṇutva mahatvādi pratītestadubhayamastīti śaṃkāyāṃ na sthānatopi parasyobhayaliṅga sarvatrahīti | ekatvādbrahmaṇastasminviruddharūpadvayaṃ na saṃbhavatītyuktvā kṣetrāṇāṃ bhinnapariṇāmatva pratibhāse dṛṣṭānta upādīyate sūryakādivadityatra | evaṃ jalasūryayoḥ mūrtadravyatvāt rūpavatvācca tatra pratibimbaḥ saṃbhavati | brahmaṇastva mūrtadravyatvādarūpatvācca pratibiṃbānupapattirityambuvadagrahaṇāttu na tathātvaṃ ityanenāśaṃkya na hyatra bimba pratibimba bhāvena jīveśvara bhedo'bhipretaḥ | kintu brahmaṇa eva kṣetra pariṇāmāni rūpapariṇāma pratibhāsa ityayamevārtho dṛṣṭānto pādānena vivakṣita iti spaṣṭīkṛtam | p. 216) vṛddhitma sa bhāktvamantarbhāvādubhaya sāmañjasyā devamiti | tasmānnāsti bhedo'syopādhikatvam | ata evai kasminnevāntaranu praviṣṭayorbhedaḥ pratipādyate guhāṃ praviṣṭā vātmānau hi taddarśanādityādau tasmājjīva parabhedasya svābhāvikatvānnāsti jīvaparayoḥ svarūpaikyaṃ śāstraviṣayastarhi tadeva pratyadhikaraṇaṃ pratipādyeta | na ca pratipādyate | kintu pratyadhikaraṇaṃ tena tena viṣayavākyena jīvaḥ pratipādyate īśvaroveti saṃśaye jīva iti pūrvapakṣaṃ kṛtvā tattadvākya pratipādya dharmāṇāṃ jīve'saṃbhavāt tadmatirikteśvaraḥ pratipādyata iti pratiṣṭhāpyate || netaro'nupapatteḥ | bheda vyapadeśāccānyaḥ | jīvamukhya prāṇaliṅgānneti cet susuptyutkrāntyorbhedena | anupapattestu na śārīraḥ | karmakartṛvyapadeśācca | smṛteścaśabdaviśeṣāt | arbhakaukastvāttadvyapadeśāccenna nicāyyatvādevaṃ vyomavacca | sambhogaprāptiliṅgānneticet na vaiśeṣyāt | anavasthite rasaṃbhavācca netaraḥ | śārīraścobhayepi hi bhedenai namadhīyate | viśeṣaṇabheda vyapadeśābhyāṃ ca netarau | prāṇabhṛcca bheda vyapadeśācca | prakaraṇācca sthityadanābhyāñca | īkṣati karmavyapadeśātsaḥ | iti | itaraparāmarśātsa iti cennā saṃbhavāt | uttarāccedāvirbhūta svarūpastu | anyārthaśca parāmarśaḥ | nāṇuratacchruteriti cennetarādhikārāt | adhikantu bheda nirdeśāt | p. 217) adhikopadeśāttu bādarāyaṇasyaivaṃ taddarśanādityādinā ca jīvautvasaupādhikatvāttena svarūpeṇa pratipādyatā paraṃ niṣidhyate na svenarūpeṇeti vācyam | evaṃ hi śvarasyaupādhikatvāttenāpi rūpeṇa na pratipādyatā syāt | svarūpamātrasyaiva svābhāvikatvāt pratipādyatā syāt | na ca tathā pratipādyate | tatpratipādane hetvasaṃbhavāt kiṃtu jīvavyāvṛtteneśvaratvenaiva rūpeṇa pratipādyate | antastaddharmopadeśāt | antaryāmyadhidaivādiṣu taddharma vyapadeśāt ityādinā | tasmānna jīva brahmaṇoḥ svarūpaikyaṃ na śāstra viṣaya | nāpīdaṃ prayojanam | jagadvyāpāravarjaṃ prakaraṇādasannihitatvācca | bhogamātra sāmyaliṅgāccetyādināmuktānāmapīśvarasya ca bhedasyaiva pratipādanāt | tasmādadhyāsasya viṣaya prayojanānupayogitvādasūtritatvaṃ siddham | tathā janmādyasya yataḥ iti brahmaṇo jagatkāraṇatvaṃ lakṣaṇamuktam | kiṃ vidhaṃ tatkāraṇamiti vīkṣāyāṃ prakṛtiśca pratijñā dṛṣṭāntānuparodhādityādinā nimittamupādānatvaṃ cetyuktam | evaṃ brahmaṇa evo bhayavidhakāraṇatve sūtrite kaiścidavidyopādānamityuktam | anyaiḥ sūkṣma cidacitprapaṃca upādānamiti | aparaiḥ prakṛtirupādānamiti | tadetadupādhānāntarābhidhānaṃ sūtrāsambaddham | p. 218) tathā śāstrayonitvāditi brahmaṇaḥ śāstrayonitve sūtrārthe kaiścidavedyatvaṃ sūtraviruddhamevoktam | na ca śāstravevedyatvaṃ śāstrajanyavṛttiviṣayatvam | avedyatvantu caitanyāviṣayatvamiti jñādabhedānna virodha iti vācyam | jñānabhedasya kvāpya sūtritatvena tāntrikatvāt | na cānyadeva tadviditādityavedyatvamuktamitivācyam | tasya viditāvidita tattanmātratvaniṣedhena sarvātmatva paratvāt | yadi manyase suvedeti dabhramevāpi nūnaṃ tvaṃ vettha brahmaṇorūpamityabhidhānāt | tathā tattu samanvayāditi jñānavidhinirākaraṇa pūrvakaṃ akhaṇḍārthatvaṃ vedāntānāṃ kaiściduktaṃ tadapi sūtraviruddham | sarvavedānta pratyayaṃ codanādyaviśeṣāt | śrutimātramupādānamiti cennāpūrvatvāt | bhāvaśabdāditi ca jñānavidheḥ sūtritatvāt | na ca jñānasya mānādhīnatvānna vidheyatvam | vidherhi jñāna sādhyatve mokṣasyā nityatvaṃ ca syāditi vācyam | samanvayasūtre nirasiṣyamāṇatvāt | tathāpāriplavārthā iti cenna da viśeṣatvāt tathā caika vākyopabandhāditi | yathā sa prajāpatirātmano vapāmudakhkhidadityevamādīnāṃ karmakāṇḍagatāmākhyānānāṃ tūparamālabheta ityevamādi vidhinaikavākyatvaṃ śrutyādi dvārā || evamathayājñavalkyasya dvebhāryebabhūva tu rityevamādīnāṃ p. 219) vedagatopākhyānānāṃ ātmāvāre draṣṭavya ityādinā vidyā vidhinaikavākyatvamityuktatvāt | tairapi tathaiva tatra vyākhyātatvāt | tathā īkṣaternāśabdam | gauṇaścennātmaśabdāt | adṛśyatvādiguṇako dharmokteḥ | dyubhvādyāyatanaṃ svaśabdāt | śabdādeva pramitaḥ | ityādibhiḥ sūtrairasādhāraṇairbrahmadharmaiḥ brahmavācakaśabdaiśca brahmanirṇaye kriyamāṇepi brahmanirdharmakaṃ kasyāpi śabdasya vācyaṃ na bhavatītyabhidhānaṃ sūtraviruddham | na ca brahmaṇi vāstava dharmābhāvepi āropita dharmāṇāṃ sambhavānna virodha iti vācyam | jagatkāraṇatvādi dharmāṇāṃ āropitatvasya sarvatrāpi sambhavena nirṇayā hetutvāt | jagatkāraṇatvādīnāmanyatrāprasiddhatayāropā saṃbhavāt | vedāntānāmāropita dharmaviṣayatve aprāmāṇyāpātāt | na ca dehātma pratyayavat yāvadātma tatvajñānaṃ prāmāṇyamupapadyata iti vācyam | na hi dehātma pratyayasya lokāyatikaṃ muktvā kenacitprāmāṇyamabhyupagamyate | na hi pramāṇaṃ kadācidapramāṇaṃ bhavati | abādhita viṣayaṃ hi pramāṇaṃ bādhita viṣayaṃ cā pramāṇam | na hi bādhā bādhā vekatrasaṃbhavataḥ | bādho hi nāma traikālikaniṣedhaḥ | na hi yasya yatra traikālika niṣedhastatraiva tadbhāvaḥ saṃbhavati | tasmādyatpramāṇaṃ tatsadaiva pramāṇam | yada pramāṇaṃ tatsadaivatva pramāṇam | evañca dehātmapratyayaḥ sarvadaivā pramāṇam | tadadvedāntā atyapramāṇaṃ cettadartha nirṇayāya vicāraśāstrānarthakyaṃ nāstikatvāpātaśca | p. 220) tathā ānandamayo'bhyāsādityatrānandamayasya brahmatve tvasūtrite tasyā brahmatvābhidhānaṃ sūtra viruddham | na ca yato vāco nivartanta iti vāṅmanasātītatvena brahmaṇo nirviśeṣatva pratipādanāt priyaśiraskatvādi viśiṣṭānandamayasya na brahmatvamiti vācyam | na hi yato vāco nivartanta iti vākyena brahmaṇo vāṅmanasātītatvaṃ pratipādyate | ānandaṃ brahmaṇo vidvān na bibheti kutaścanetyasyā saṅgatatvāpatteḥ | na hi vāṅmanasātiriktamānāgamyatvaṃ brahmaṇi saṃbhavati | brahmaṇimānāntarā pravṛtteḥ | nāveda vinmanute taṃ bṛhantaṃ manasaivānu draṣṭavyamityādiśāstra virodhācca | kintu brahmānandasye yattā paricchedo avāṅmanasa gocara iti tasyāparimeyatvamucyate | ata-eva tādṛśameva brahmānandaṃ manasā yo vijānāti sa na bibheti kutaścaneti manaso vedyatvamucyate | na ca manasetyadhyāhāre mānābhāvaḥ | tadapyeṣa śloko babhati iti pratijñā vākyasyaivamānatvāt | tadapi tatrāpi eṣaślokobhavatītyuktvā ānandaṃ brahmaṇo vidvān iti manasā vidvāniti labhyate | anyathā praśaṃsānava gamāt | pratyuta prāpyamanasā saheti manasogamyatvena nindāvagama prasaṅgāt | kiñca taittirīyake āraṇe saptama praśne pravargyamantrā āmnātāḥ | teṣāmādāvante ca śāntiḥ paṭhitā | namo vāce śaṃnovātaḥ pavatāmityanuvākābhyām | aṣṭamapraśne teṣāmeva maṃtrāṇāṃ tatkarmaviśeṣe viniyogaḥ paṭhitaḥ | p. 221) na tatra punaḥ śāntiḥ paṭhyate | yathā tathā pañcamapraśne brahmavidyāsaparikarā āmnātā daśabhiranuvākaiḥ | tasyāḥ purastādupariṣṭācca śāntidvayaṃ paṭhitam śaṃnomitraḥ śaṃvaruṇa ityanuvākābhyām | sahanā va vatviti tasyaiva śeṣaḥ | na pṛthakśāntiḥ | nau ityādīnāṃ dvivacanāntānāṃ śabdānāṃ tanmāṃ tadvaktāramiti pūrvamantrāmnātā vaktṛśrotṛrūpadvayasākāṃkṣatvena tadeka vākyatvasya vaktavyatvāt | tathaiva sarvalokānuṣṭhānācca | brahmavidbhṛgurvā ityanuvākadvayaṃ apekṣitārtha samarpaṇena tasyaiva śeṣabhūtam | ata-eva tatra śāntiḥ punaḥ paṭhitā | brahmavidyā ca tāyo veda sa veda brahma | sarve'smai devābalimāvahantiṃ iti paṭhitā sācopasanārūpeti sarvasampratipannā | iti prācīna yogyopāsveti darśanāt | upāsanā yadi na mokṣaphalā | kintu nirviśeṣa brahmavidyaiva mokṣaphalā | tadā tatraiva pūrvottaraśāntidvayaṃ paṭhyeta | na ca paṭhyate | tasmādupāsanaiva mokṣaphalā | tatra sa veda brahmeti brahmavedanamuktam | tatra kathaṃ vidyātkutra vidyāt kīdṛśaṃ vā phalamityākāṃkṣāyāṃ brahmavidityanuvākaḥ | tatra ca satyaṃ jñānamanaṃtaṃ brahma | yo veda nihitaṃ guhāyā paramevyoman | so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaściteti saṅgraheṇākāṅkṣitārtha samarpaṇam | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma iti prakāra itaradvyaktam | tatra satyaṃ nāma cadvastu yena rūpeṇa nirdhāritaṃ kālāntarepi tadrūpaṃ p. 222) na jahāti taducyate | yattu kālāntare tadrūpaṃ jahāti tadanṛta ucyate | tathā hi ekaṃ hi kārya kāraṇātmakaṃ vastu mṛdghaṭa iti kāraṇarūpeṇa kāryarūpeṇa cāvadhāritam | kālāntare mudgaraprahārānantaraṃ kāryaṃ ghaṭarūpaṃ jahāti | tataḥ kāryamanṛta mucyate | kāraṇantu tadrūpaṃ na jahāti | ataḥ kāraṇaṃ satyamucyate | tacca satyaṃ dvividham āpekṣikamanāpekṣikaṃ ceti | mṛdādi svarūpamāpekṣikaṃ satyam | pralayakāle tasyāpyabhābhāvat | brahmasvarūpamanāpekṣikam | tasya sadātanatvāt | tataśca satyaśabdena kāraṇatvaṃ nityatvaṃ cocyate | tena rūpeṇa jñātavyamityarthaḥ | brahmaṇaśca kāraṇatvamupapāditam | tasmādvā etasmādātmanaḥ ākāśaḥ saṃbhūtaḥ | idaṃ sarvamasṛjatetyādinā nityatvaṃ ca | asanneva sa bhavati asadbrahmeti veda cet | asti brahmeti cedveda | saṃtamenaṃ tato viduriti | brahma asaditi yo veda asan puruṣārthabhāgbhavati | brahma astīti iti śabdaḥ prakārārthaḥ | astyeva sadevetyevaṃ yo vedasaḥ puruṣārthabhāk | tathā ca śrutyantaram astītyevopalabdhavya iti | atra jñāna śabdena jñātā ātmocyate | na hyayaṃ jñānaśabdaḥ jñādhātorbhāvasādhano lyuṭ pratyayānto jñaptivacanaḥ | tathā satyādyudāttatvenādyudāttaḥ syāt | antodāttaścādhīyate | ato jñānamasyāstītimatvarthīyārśādyac pratyayāntaścita ityantodāttaḥ | tataśca jñātā ātmeti | p. 223) taccātmatvamupapāditam | tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ | so'kāmayata | bahusyāṃ prajāyeyeti | satapo tapyata | sa tapastaptvā idaṃ sarvasasṛjateti jñānecchā kṛtimatvena | tathā ca śrutyantaraṃ ātmetyevopāsitavya iti | anantaramiti yadbuddhiryato nivartatostasyāntaḥ yathāgobuddhiraśvānnivartate | tathā ca paricchinnaṃ vastvantaravadityucyate | yadbuddhirna kutaścidvyāvartate tadanantaṃ sarvātmakaṃ taccopapāditam bahusyāṃ prajāyeyeti | tadātmānaṃ svayamakuruta saccatyaccā bhavat ityādinā | tataḥ satyatvenātmatvena sarvātmatvena brahmavidyāditi | tathā ca śrutyantaram aitadātmyamidaṃ sarva tatsatyaṃ sa ātmeti | tathā cāsyānuvādakasya prakārādyākāṃkṣā nivartanena pūrvaśeṣatvam | uttarānuvākasya kiṃ tadbrahmetyākāṃkṣā nivartanātpūrvaśeṣatvaṃ sphuṭameva | tathācānuvākadvayasya pūrvaśeṣatve nirviśeṣa pratipādakatvābhāvādānanda mayādhikaraṇake nirviśeṣa pratipādanaṃ sūtraviruddham | śrutiviruddhañca | tathā tadananyatvamārambhaṇa śabdādibhya ityatra kāryasya kāraṇābhinnatvaṃ sūtritam | kecittu kāraṇavyatirekeṇa kāryasyā satvaṃ mithyātvamāhuḥ | tadapi sūtra viruddham | na hyananyatvaśabdo satvavācī | kintva bhedavācī | kiñca yadi kāraṇa vyatirekeṇa kāryameva na bhavet kathameka vijñānena sarvavijñāna pratijñā samarthyeta | p. 224) abhede hi kāryakāraṇayoḥ kāraṇe vijñāte kāryamapi vijñātamiti śakyate vaktum | vijñātakāraṇā bhinnatvātkāryasya | asatve punaḥ kāryasya kathaṃ kāraṇa vijñānena sarvakārya vijñānaṃ sarvasyaivā bhāvāt | na ca mṛttiketyeva satyamiti kāraṇasyaiva satyatvāvadhāraṇena vācāraṃbhaṇādi śabdaiḥ kāryānṛtatvābhidhānena ca kāraṇa vyatirekeṇa kāryasyāsatvaṃ śrutyāpratipādyata iti vācyam | na hīyaṃ śrutirmṛttikāyāḥ satyatvaṃ vikārasyānṛtatvaṃ cā pūrvaṃ pratipādayati | kintu loṣṭadṛṣṭameva dṛṣṭāntatvenānu vadati prasiddhasyaiva dṛṣṭāntatvāt | laukikaparīkṣakāṇāṃ yasminnarthe buddhisāmya sa dṛṣṭānta ityabhiyuktokteḥ | tathā ca yādṛśaṃ satyatvaṃ mṛttikāyā lokasiddhaṃ yādṛśañcānṛtatvaṃ vikārasya tādṛśamevānuvadatīti vaktavyam | na bādhi tatvarūpamanṛtatvaṃ vikārasya lokasiddham | na hi ghaṭakāle mṛdighaṭonāstīti bādhaḥ pratīyate | tadapyartha kriyā vikāsaṃvādo dṛśyate | nāpi mṛttikāyāḥ satyatvam abādhitatvarūpa mucyate | taistasyā api satyatvā naṅgīkārāt | mṛdghaṭayorubhayorapi vyāvahārikasatyatvābhyupagamena taiḥ satyatva viśeṣānaṅgīkārācca | kintu mṛdvyatirekeṇa svātantreṇānyatra ghaṭādeḥ satvābhāvānṛtatvaṃ ka ghaṭavyatirekeṇāpi pūrvottarakālayoḥ svātaṃtryeṇa satvameva mṛdaḥ satyatvam | tathā ca mṛdvyatirekeṇa mṛdātmanāṃ vinānyatra satvābhāva lakṣaṇamanṛtatvam | p. 225) tadātmatayā tatra satvarūpamabhedaṃ gamayatītyabhiprāyeṇa tadananyatvamāraṃbhaṇaśabdādibhya ityuktam | na ca mṛdātmatāṃ vinānyatra satvābhāvaḥ | atyantā satve nāpyupapadyata iti kathamabhedaṃ sādhayediti vācyam | atyantā satve kāryatvānupapattyā mṛdghaṭa iti sāmānādhikaraṇya pratītibalena cā bhedaparyavasānāt | tathā ca taireva vākyanvayādhikaraṇa uktam | ātmavijñānena sarvavijñānaṃ pratijñāyānantareṇa granthena tadevopapādayati | brahmataṃ parādādyo'nyatrātmano brahmavedetyādikāśrutiḥ | yohi brahmakṣatrādikaṃ jagadātmano'nyatra svātantryeṇa labdhasadbhāvaṃ paśyatitamimaṃ mithyādarśinaṃ tadeva mithyādṛṣṭaṃ brahmakṣatrādikaṃ jagatparā karotīti bhedadṛṣṭimapohya idaṃ sarvaṃ yadayamātmeti sarvasyā vastu jātasyātma vyatirekatāmavatārayatīti | kiñca vācārambhaṇa vākyenaiva vikārasyānṛtatvamupādānasya satyatvaṃ cocyate | prakṛtānupayogāt | kintvabheda evocyate | tasya hi vākyasyāyamarthaḥ | ārabhyata-ityāraṃbhaṇam | etacca nāmadheya viśeṣaṇam | napuṃsakaliṅgatvāt | tathā ghaṭa ityādi nāmadheyaṃ vācākevalamārabhyate | na ca mṛdvyatiriktaḥ | mṛdārabhyā ghaṭādirarthaḥ | sa ca vikāro ghaṭādi mṛttiketyeva satyamiti | tathā copādānādvikārasyāntabhedaḥ pratividhyate | p. 226) abheda eva pratipādyate | na mṛdaḥ satyatvamucyate | mṛttikā satyeta śruteḥ | na cā bheda satyatvā va dhāraṇādbhedasyā satyatvāpattiḥ | kintu yenāśrutaṃ śrutaṃ bhavatītyatrāśrutamiti śrutabhinnatvoktyātyanta bhinnatvenābhedā satvaśaṃkānirākaraṇenābheda satva parameva | yadvā evakāraḥ satyamityanena saṃbadhyate | tathācāsatva vyāvṛttireva pratīyate | na tu bhedāsatvam | kiñca yadi mṛdvyatirekeṇa ghaṭasyā satvaṃ tadāghaṭa iti pratīte kimālaṃbanamiti vaktavyam | na tāvanmṛdeva | kulālavyāpārātprāgapi satvena tadāpi ghaṭa iti pratītyāpatteḥ | atha tadvyatiriktā kiṃ tanmṛdi vidyate na vā | na cetkathaṃ ghaṭa iti pratyakṣā pratītiḥ | pratyakṣe vidyamānaviṣayasya kāraṇatvāt | vidyate cet kathaṃ tasyā satvam | vidyamānasyaiva satvaśabdārthatvāt | asti bhavati vidyate tyādīnāṃ paryāyatvāt anyadeva pāribhāṣikam | kiṃ tadabādhyatvamiti cet ghaṭepi tadastyeva | na hi ghaṭe bādho dṛśyate ityuktam | atha sarvadā sarvatrābādhyatvaṃ satvam | na ca ghaṭasya tadasti | deśāntare tasyabādha vicettarhi nityatve sati vibhutvaṃ tadvādhaścā satvaṃ ca syāt | īdṛśaṃcāsatvaṃ ghaṭādīnāmiṣṭameva | na hi kāryasya nityatva vibhutve kena cidabhyupagamyate | atha mṛdvyatirekeṇānyatra ghaṭasya svātantryeṇa satvā bhāva evāsatvam | tadeva ca mithyātvamiti etadapi nāniṣṭam | p. 227) na hyupādāna vyatirekeṇopādeyasya svātaṃtryeṇānyatra satvaṃ kenacidabhyupagamyate | etāvatā cenmithyātvamucyate | tatkāmamucyatām | na caitadapi sūtritam | sūtremithyātva śabdābhāvāt | nanu vācārambhaṇavākyānmithyātvasiddhāvapi vākyāntaraistatsiddhyati | sadeva somyedamagra āsīdekamevā dvitīyam | neha nānāsti kiñcana | athāta ādeśoneti netītyādi vākyairbrahmaṇi prapañcābhāva pratīteriti cet | na tāvadekamevādvitīyaṃ ityato mithyātvasiddhiḥ | tasya prapaṃcotpatteḥ prāk tadabhāva bodhakatvepi prapañcakāle tadabhāvābodhakatvāt | tatkālīna tadabhāvasyaiva mithyātvabodhabodhakatvāt | prayojakatvāt sva samānādhikaraṇa svasamakālīnātyantā bhāva pratiyogitvaṃ mithyātvamiti nirvacanāt | nāpi nehanānāsti kiñcaneti vākyāttatsiddhiḥ | tasya brahmaṇi prapañcā bhāvabodhakatvāt | brahmabhedā bhāvasyaiva bodhanāt | tathā hi na sthānato'pi parasyobhayaliṅgaṃ sarvatrahītyatra brahmaṇi svato vā sthānato vā viruddha rūpadvayaṃ nāsti sarvatra tadevaikaṃ brahma | na hyetasmin viruddha rūpadvayaṃ saṃbhavatītyuktvā astu tarhi pratyupādhi brahma bhinnam | naikameva | ato p. 228) rūpadvayaṃ saṃbhavatītyāśaṃkya pratyupādhyabhedasyaiva śrutyā pratipādanāt na brahmabheda ityuktam | na bhedāditi cenna pratyeka matadvacanāditi tatraiva śrutyantaramupodbala yoktam | api caivameka iti tasyārthastaireva muktam | apicaike śākhinaḥ evaṃ bheda darśana nindā pūrvamabhedameva brahmaṇa āmananti | yadeveha tadamutra yadamutra tadanviha | mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāne va paśyatīti | tathā cāsya brahmaṇi prapañca niṣedhakatvā bhāvānnānena mithyātva siddhiḥ | nāpi neti netīti vākyena mithyātvasiddhiḥ | tasyāpi brahmaṇo mūrtāmūrtabhinnatva pratipādakatvena tadatyantābhāva pratipādanatvā bhāvāt | tathā hi prakṛtaitāvatvaṃ hi pratiṣedhāti tato bravīti ca bhūya iti prakṛtasyaiva brahmaṇo dve rūpe iti brahmaṇo yadetāvatvaṃ mūrtā mūrtatāva tāvanmātratvaṃ vā vetyasyaiva kārārthatvāttanniṣedhati neti iti śrutirmūrtāmūrta tāvanmātrameva na bhavati | kiṃ tu tatopi mūrtāmūrtādapi bhūyaḥ bahutara mahattaraṃ bravīti na hyetasmāditi vākyaṃ | tasyāyamarthaḥ netyādiṣṭādetasmādbrahmaṇa anyatparaṃ nāsti | idameva sarvasmātparamiti | tathā cānena vākyena mūrtāmūrta prapañcasya brahmaṇaścātyantābheda nirākaraṇena bheda eva pratipādyata iti gamyate | etacca tatraivopapādayiṣyate | p. 229) ata evātyantā bheda niṣedhe atyantabheda iti śaṃkāyāṃ prakāśādivaccā vai śeṣyam | prakāśaśca karmaṇyabhyāsāditi sūtreṇābhedamapyuktvā tarhi bhedā bhedayoḥ virodha iti śaṃkāyāṃ ubhayavyapadeśāttvahi kuṇḍalavadityā dinā sūtreṇā virodhaḥ samarthitaḥ || evamasthūlādi vākyairapi sthūlādi bheda eva pratīyata ityuktam anyabhāva vyāvṛtteśceti sūtreṇa | tataśca nānenāpi vākyena mithyātva siddhiḥ | tata tataścāpramāṇakaṃ mithyātvamasūtrataśceti siddham | kiñca yadi kāraṇavyatirekeṇa kāryābhāvo nānyatva śabdārthaḥ | brahma vyatirekeṇa prapaṃcābhāvo'bhipretastarhi pūrvāparavirodha āpadyeta | uttaratra hi nābhāva upalabdherityadhikaraṇe brahma vyatirekeṇa prapaṃcasadbhāvaḥ pratipādyate | tathā hi tatrahi vijñānavādinā vijñāna vyatirikto bāhyo'rtho nāsti | satyapi bāhye'rthe buddhyārohamantareṇa pramādi vyavahārāsaṃbhavāt | buddhyārūḍhena rūpeṇāntastha eva pramāṇādi vyavahāraḥ sarva upapadyate | na hi bāhyārthaḥ saṃbhavati | sa hi bāhyārthaḥ paramāṇavo vā syustatsamūho vā staṃbhādayaḥ | na tāvatparamāṇavaḥ | teṣu sthūlādi pratibhāsānupapatteḥ paramāṇvavabhāsa jñānāpatteśca | nāpi tatsamūhaḥ | teṣāṃ paramāṇubhyo'nyatvānanyatvābhyāṃ durnirūpatvāt || evaṃ jātyādīnāmapyabhāva eva | api cānubhava mātreṇa sādhāraṇātmano jñānasya jāyamānasya yoyaṃ prativiṣayaṃ pakṣapātaḥ stambhajñānaṃ kuḍyajñānamityādinā sarvajñānagataṃ viśeṣamantareṇopapadyata ityavaśyaṃ viṣayasārūpyaṃ jñānasyābhyupamantavyam | aṅgīkṛte ca tasmin viṣayākārasya jñānenaivāvaruddhatvāpārthikā bahirartha kalpanā svapnādivaccedaṃ draṣṭavyam | yathā hi svapnamāyāmarīcyudakaṃ gandharvanagarādi pratyayāvinaiva bāhyena grāhyagrāhakākārā bhavanti | evaṃ jāgarita gocarā api pratyayāḥ staṃbhakuḍyādi pratyayā api bhavitumarhantītyavagamyante | pratyayatvā viśeṣādityevaṃ pūrvapakṣe prāpte siddhāntitaṃ nā bhāva upalabdheriti | tadarthastaireva muktaḥ | na khalvabhāvo bāhyārtha syābhyupagantuṃ yuktam | kutaḥ upalabdheḥ | upalabhyate hi pratipratyayaṃ bāhyorthaḥ stambha kuḍyādi | na hyupalabhyamānasyābhāvo bhāvitu marhati | yathā hi kaścidbhuñjāno bhuji sādhyāyāṃ tṛptau svayamanubhūyamānābhyāṃ brūyānnāhaṃ bhuṃjo na tṛpyāditi | tadvadindriya sannikarṣeṇa svayamupalabhyamāna eva bāhyārthaṃ nāhamupalabhe | na ca so'stīti bruvan kathamupādeya vākyaḥ syāt | nāhamevaṃ bravīmi | na bāhyamarthamupalabha iti | kiṃ tūpalabdhivyatiriktaṃ nopalabha iti bravīmi | bāḍhamevaṃ bravīṣi | niraṃkuśatte tuṇḍasya | na tu yuktyupetaṃ bravīṣi | yata upalabdhi vyatirekopi balādarthasyābhyupagantavyaḥ upalabdhereva | p. 231) na hi kaścidupalabdhimeva stambhaṃ kuḍyaṃ vetyupalabhate | upalabdhiviṣayatvena stambhakuḍyādīn sarvelaukikā upalabhaṃte | na tu bāhyasyārthasyā saṃbhava uktaḥ | na pramāṇa pravṛttipūrvakau hi saṃbhavā sambhavau | na tu saṃbhavā saṃbhavapūrvake pramāṇa pravṛttyapravṛttī | yadi pratyakṣādīnāmanyatamenāpi pramāṇenopalabhyate tatsaṃbhavati | yattu na kenacidapyupa labhyate tanna saṃbhavati | iha tu yathāsvaṃ sarvaireva pramāṇairbāhyārtha upalabhyamānaḥ kathaṃ vyatirekā vyatirekādi vikalpairna saṃbhavatītyucyate | upalabdhereva | na ca jñānasya viṣayasārūpyāviṣayā bhāvo bhavati | asti viṣaye viṣaya sārūpyānupapatteḥ | bahirūpalabdheśca viṣayasya | yaduktaṃ racapnādi pratyayavajjāgarita pratyayā api vinaivabāhyārthena bhaveyuḥ | pratyayatvāviśeṣāditi | tatrāha vaidharmyācca na svapnādivat | na svapnavadbāhya pratyayā bhavitu marhanti | kasmāt ? vaidharmyāt | kiṃ punarvaidharmyam | bādhā bādhau | bādhyate hi svapnopalabdhaṃ vastu pratibuddhasya mithyāmayopalabdho mahājana samāgamaḥ | na hyasti mahājana samāgamaḥ | nidrāglānaṃ tu me manobabhūvaḥ | tenaiṣā bhrāntirudbabhūveti | evaṃ māyādiṣvapi bhavati yathā yathaṃ bādhaḥ | naivaṃ jāgaritopalabdhaṃ stambhādikaṃ kasyāṃcidavasthāyāṃ bādhyate | api ca smṛtireṣā yatsvapnadarśanam | upalabdhistu jāgarita darśanam | smṛtyupalabdhyośca pratyakṣamaṃtaraṃ svayamanubhūyate | p. 232) arthaviprayoga saṃprayogātmakaṃ iṣṭaṃ putraṃ smarāminopalabhe | upalabdhumicchāmīti | tatraivaṃ sati na śakyate vaktuṃ mithyā jāgaritopalabdhi rūpa labdhitvāt | svapnopalabdhivat | ityubhayorantaraṃ svayamanubhavatā | na cānubhavāpalāpaḥ prājñamānibhiryuktaḥ kartum | api ca yadi jāgaritopalabdhi bhramaḥ naiva svapnopalabdherbādhikā syāt | na hi bhrāntirbādhikā bhavati | sādhyābhāva pramābādha iti tallakṣaṇāt | tathā ca svapna darśanādi dṛṣṭāntaḥ sādhyavikalaḥ syāditi | tadevaṃ vijñānavyatiriktaṃ bāhyaṃ pratiṣṭhāpayatā sūtrakāreṇa bāhyavyatirikto bāhyo'rthaḥ bādhitaḥ pratiṣṭhāpita eva | na ca tatrābādhitatvaṃ vyāvahārika satyatvamevoktamiti vācyam | vijñānavādibhirapi bāhyārthasya saṃvṛti satyatvābhyupagamāt | vyāvahārika satyatvasyaiva saṃvṛti satyatva śabdena tairvyavahārāt | tataśca tanmatanirākaraṇapūrvakaṃ abādhitārthaṃ pratiṣṭhāpayatā pāramārthika satyatvameva pratiṣṭhāpitam | kiñca kimanyatvādinā tasya nirvaktuṃ aśakyatvāt | apāramārthikaṃ kiṃ vā bādhāt | na hi nirvacanādhīnaṃ vastūnāṃ tatvāvadhāraṇaṃ kintu mānādhīnam | puruṣāṇāmalpabuddhitvena vastūnāmadbutatvena vā aśakya nirvacanatvepi pramāṇaviruddhatayā pratimukhavarti vai lakṣaṇyavat sāmānyavacca pāramārthikatvopapatteḥ | nāntyaḥ | tadanupalabdheḥ | na ca yatra tvasya sarvamātmaivābhūditi vākyaṃ bādhikamiti vācyam | p. 233) na hīdaṃ bāhyaṃ vidyādaśāyāṃ prapañcābhāvaṃ bodhayati | tathā satyanyeṣāṃ tadanupalabdhi prasaṅgāt | na cāsyeti puruṣapuruṣaviśeṣāpekṣayā bhāvaṃ bodhayati | tathā hi | prajñānaghana evaitebhyo bhūtebhyaḥ samutthāya tānyevānu viśanaśyati | na pretya saṃjñāstīti upaśrutyamaitreyyā atraiva mā bhagavānamūmuhanna pretya saṃjñāstīti mokṣabhāgina ātmano vināśo na yukta iti pṛṣṭho yājñavalkya āha na vārehaṃ mokṣaṃ bravīmyavināśīvāre'yamātmā'nucchitti dharmā iti | acchittirdhvaṃ saḥ | tatpratiyogī na bhavatītyarthaḥ | kathaṃ tarhyanuvinaśyati | na pretya saṃjñāstītyuktam | ata āha mātṛsaṃsargastvasya bhavatīti | asyacārthaḥ mātrābhiḥ bhūtamātrābhiḥ prajñāmātrābhiśca saviṣayairindriyaiḥ svasvasthānātpracyutaiḥ sahāsyātmano hṛdayasthena brahmaṇasaṃsargaḥ nīrakṣīravadekībhāvo bhavati | tathā hi śrūyate vāṅmanasi sampadyate | manaḥ prāṇe | prāṇastejasi tejaḥ passyāṃ devatāyāṃ evamevemamātmānamantakāle sarve prāṇā abhisamāyanti | sa etāstejomātraḥ | samabhyādadāno hṛdayamevānvava krāmati | yatraiṣa cākṣuṣaḥ puruṣaḥ parāṅparyā vartate athā rūpajño bhavati | ekībhavati na paśyatītyāhuḥ iti | vakṣyati ca sūtrakāraḥ vāṅmanasi darśanācchabdāccetyā-ityārabhyāvibhāgo vacanādityantena | grahakendriya saṃpattyā ca grāhyāviṣaya sampattirapi draṣṭavyā | p. 234) evaṃ sarveṣāṃ sparśānāṃ tvagekāyanaṃ tā vā etā daśaiva bhūtamātrā adhiprajñaṃ daśaprajñāmātra | adhibhūtaṃ yaddhibhūta mātrā na syurna prajñāmātrāsyuḥ | yadyadhi prajñāmātrā na syuḥ | na hyanyatarato rūpaṃ kiñcana siddhyet | no etannānā tadyathā rathasyāreṣu nomirarpitānābhāvarā arpitā evamevaitā bhūtamātrāḥ prajñāmātrāsvarpitāḥ | prajñāmātrāḥ prāṇe arpitā iti | bhūtamātrā śabdoditānāṃ viṣayāṇāṃ prajñāmātraśabdoditānāṃ indriyāṇāṃ ca grāhya grāhakatvenānyonyāpekṣitatvasyendriṣeṣu viṣayāṇāmarpitatvasya ca pratipādanena grāhakendriya sampattyā grāhyāsampatterapyāvaśyakatvāt | ata-eva suṣuptāvapi yathā suṣuptaḥ svapna nakaṃcana paśyati yathāsmin prāṇa evaikadhā bhavati | tadenaṃ vāk sarvairnāmabhiḥ sahātyetiṃ ityādinā grāhakendriya sampattyāgrāhyasampattirapyucyate | viṣayasya ca sampattistadā grāhyatvābhāva eva | na svarūeṇa hārda brahmaṇi sampattirnāśovānyeṣām | viṣayānupalambha prasaṅgāt | tauhasuptaṃ puruṣamājagmatuḥ | tadabhāvo nāḍīṣu tacchruterātmani ceti śrutisūtrābhyāṃ śarīrādi sadbhāva pratipādanācca | uktañca kalpakatarau devatādhikaraṇe pratītyapratītibhyāṃ jāgratsuṣuptyorutpatti layābhidhānamiti | p. 235) ayameva mātrā saṃsargo darśananimittatvādvināśa ityupacaryate | asya ca jñānābhāvanimittaṃ anvayavyatirekābhyāṃ darśayati | yatra hi dvaitamiva bhavati taditara itaraṃ paśyati | yatra tvasya sarvamātmaivā bhūttatkena kaṃpaśyedityatra jāgaritādau dvitamiva bhavati | na tvekī bhūtamiti | upamārtho vā | yathā dvaitaṃ ghaṭa paṭādi viviktaṃ bhavati | evamindriyāṇyapi | ya hṛdayānniṣkramya svasvāyatanagatāni tadākarma karaṇānāṃ vibhaktatvāditara itaraṃ paśyati | yatra maraṇāvasthāyāṃ sarvamātmaivābhūt pūrvoktena mārgeṇa sarvopādānatayā sarvābhinnena brahmaṇopa hṛtakaraṇasya jīvasyaikatvāpattyā vā | tadā vibhāgābhāvātkena kaṃ paśyedata eva suṣuptyādāvapi kartṛtvādi vibhāgābhāvājjñānā bhāvaḥ śrūyate | na tu taddvitīyamasti | tato'nyadvibhaktaṃ yatpaśyedityādi | nanu kathaṃ susuptau jñānābhāvaḥ | na hi dṛṣṭerviparilopo vidyate'vināśitvādityādinā dṛṣṭyādīnāma vināśitvābhidhānāditi cenna | dṛṣṭyādīnāmavināśitvasya tatrāpratipādanāt | na hi jñānamātraṃ dṛṣṭyādīti | tathā sati śuklaḥ paṭa ityādi vākyādandhādīnāṃ śuklādi jñāne śuklaṃ paśyāmīti vyavahāra prasaṅgāt | kintu cakṣarādikaraṇa viśeṣajanya jñānameva | p. 236) na ca tasyānityatvaṃ saṃbhavati | tasmād draṣṭṛtvādi śaktilopābhāvābhiprāyam | anyathā nahi vakturvakterviparilopo vidyata ityādi śravaṇādvacanādi kriyā api nityatva prasaṅgaḥ | na hi jñānavatkriyāyā api nityatvam kenacidabhyupagamyate | tasmātsuṣuptau jñānābhāvaḥ siddha eva | tadidaṃ sūtrakāro vakṣyati svāpyayasampatyoranyatarāpekṣamā viṣkṛtaṃ hi | iti | tasmādbādhakābhāvāt prapañcaḥ pāramārthika eva | kiñca sūtra viruddhaṃ mithyātvam | naikasminna saṃbhavādityekasmin vastuni astitva nāstitvādīnāṃ na sthānatopi parasyobhayaliṅgaṃ sarvatrahīti brahmaṇi rūpādestadabhāvasya cā saṃbhavābhidhānena mithyātvasya kaṇṭhata eva nirākaraṇāt | kecittu kārya kāraṇayoratyantā bhedamāhuḥ | tathā hi mṛdi ghaṭonāma dravyāntaraṃ notpadyate | kintvekameva dravyaṃ piṇḍāvasthāṃ vihāya ghaṭāvasthāmāpadyate | punaścaghaṭāvasthāṃ vihāya kapālāvasthāmityādi | tathā cāvasthāntarāpattireva dravyotpattiḥ | avasthā prahāṇameva vināśa iti | tatra kimavasthā dravyādatyanta bhinnāḥ utātyatyantamabhinnāḥ | ādyekathamavasthānāmāgantu katvaṃ sadāntaraddravyadatyantamarbhedāt | dvitīye kathameka vijñānena sarvavijñānam | dravye jñātepyavasthānāṃ jñānāt | na caika vijñānena sarvavijñānameva | sarvavijñānamanavasthā jñānamapīti vācyam | p. 237) saṅkoce kāraṇābhāvāt | dravyasyaikatvena sarvatvānupapatteśca | tṛtīye kimaparāddhaṃ ghaṭādinā dravyeṇa lokānubhavasiddhena | kiñca yadyavasthāntarāpattirevotpattistadāvasthānāmutpattirnasyāt | avasthāntarā bhāvāt | avasthānāmavasthāntara svīkāre'navasthā | atha dravyasyaivāvasthānāpattirutpattiḥ | avasthānāṃ tva bhūtvā bhavanamutpattiriti cenna | dravyepyabhūtvā bhavanamutpattirastu | kṛtaṃ bhinnā bhinotpattikalpanayā | kiñcatattejo'sṛjatetyādinā dravyāṇāmevotpattirāmnāyate | teja ādiśabdānāṃ rūpavaddravyavācakatvāt nāvasthānāṃ tāsārūpābhāvāt | rūpavatvābhyupagame dravyasyaivāvastheti nāmāntarakaraṇāpatteḥ | na ca tadavasthāvato dravyasyaiva rūpaṃ nāvasthānamiti vācyam | brahmaṇo nīrūpatvādavasthānāṃ trivṛtkaraṇānupapatteśca sāvayavatvā bhāvāt | tasmāddravyāṇyevotpadyante | tāni bhinnā bhinnānīti sthitam | tathā ca racanānupapatteśca nānumānamityārabhya vipratiṣedhāccetyantaiḥ sūtraiḥ tantrāṇāṃ paraspara virodhāt pūrvāparavirodhāccachruti virodhācca prāmāṇye pratipāditepi tantrārthānāmeva nāmāntarakaraṇena sūtrāṇāṃ ca lakṣaṇadhyāhārādibhiḥ tantrārtha paratayā tāntrikāṇāṃ yāni vyākhyānāni tāni sūtra viruddhānyeva | p. 238) tathājño'ta-eveti jīvasya jñātṛtve sūtritepi yajjñānarūpābhidhānaṃ tadapi sūtra viruddham | utkrānti gatyāgatīnāmiti jīvasyāṇutve sūtritepi mahatvābhidhānaṃ sūtraviruddham | na cāṇutvena pūrvapakṣaṃ kṛtvā tadguṇasāratvāditi mahatvena siddhāntitamiti vācyam | tasya mahatva pratipādakatvā bhāvāt | tathā hi kathamasya sūtrasya pravṛttiriti cintanīyam | kiṃ jīvasya jñānamukatve jñānābheda vyapadeśasya kā gatirityākāṅkṣāyāmidaṃ pravṛttam | utajīvasyamahatve siddhe'ṇutvādi vyapadeśasya kā gatirityākāṅkṣāyāmidaṃ pravṛttamiti yuktam | tathā hi utkrāntigatyā gatīnāmiti svātmanācottarayoriti jīvasyāṇutve sādhite sa vā eṣa mahānaja ātmeti mahattvaśruternāṇutvamiti śaṅkāyāṃ mahatvaśruterbrahmaviṣayatvānnāṇutva virodha iti nāṇuratacchruteriti cennetarādhikārādityuktvā punaśca svaśabdānumānābhyāṃ cetyaṇutvameva dṛḍhīkṛtya jīvasyāṇutve kathaṃ sakalaśarīra vyāpikāryamiti śaṃkāyāmavirodhaścandanavaditi candanabindoḥ śarīraikadeśasthasyāpi sakalaśarīra vyāpyāhlādakāritvavajjīvasyāpyupapadyata ityuktvā candana bindoreka deśasthatvasya pratyakṣa siddhatvāttatra tathā bhavatu | iha tu jīvasyaika deśasthatve pramāṇābhāvāt sakaladeha vyāpi kāryānurodhena vyāpitvameva p. 239) kiṃ na syādityāśaṃkyāvasthiti vaiśeṣyāditi cennābhyupagamāddhṛdihīti jīvasyāpi sa vā eva ātmā hṛdītyādi śrutyā śarīraika deśa hṛdayasthatvasya siddhatvāccandana biṃdunyāyena naiva kāryakaratvamityuktopapattyantaramuktaṃ guṇādvālokavaditi | aṇorapi jīvasya caitanyaguṇa vyāptyā vyāpi kāryakaratvam | nanu kathaṃ guṇasya guṇivyatireka ityāśaṅkāyā vyatirekogandhavaditi gandhavyatireka muktvā caitanya guṇatve syādevam | na tu caitanyaṃ guṇaḥ | kintu svarūpameva | tathā ca tasya vyāpitve ātmana eva vyāpitva māyātamityāśaṃkāyāṃ pṛthagupadeśāditi prajñayā śarīraṃ samāsahyeti jñānātmanorbhedopadeśānna svarūpaṃ nāṃgiṃtu guṇa evetyuktam | tarhi vijñānasya guṇatve vijñānaṃ yajñaṃ tanuta iti kathamātmani jñānābheda vyapadeśa ityākāṅkṣāyāṃ idaṃ pravṛttam | tadguṇasāratvāttu tadvyapadeśaḥ prājñavadityatra tacchabdadvayena pūrvatra sannihitaṃ jñānaṃ gṛhyate | sarvanāmnāṃ sannihita vācitvāt | sa cāsau guṇaśceti karmadhāraya samāsaḥ | tadguṇaḥ sāro yasya sa tadguṇasāraḥ | tasyabhāvastatvaṃ tasmāttadvyapadeśaḥ jñānamiti vyapadeśaḥ | lavaṇaguṇasya ratyasaindhavakhilyasya lavaṇamiti vyapadeśavat prājñavaditi sarvajñasyeśvarasya jñānaguṇasāratvājjñānamiti vyapadeśaḥ | prajñānaṃ brahmetyādau tadvaditi ayameva pakṣo yuktaḥ | p. 240) natvaṇutva vyapadeśasya kā gatiriti vivakṣāyāṃ idaṃ pravṛttamityetadyuktam | pūrvaṃ jīvasya mahatve pratijñāte pramāṇe copanyaste yadyātmā mahān tasyāṇutva vyapadeśasya kā gatirityākāṃkṣā bhavet | na ca pūrvatrātmano mahatvaṃ pratijñātam | na pramāṇañcopanyastam | kathamakasmādākāṅkṣā bhavet | na ca brahmaṇo mahatvāttadabhedājjīvasya mahatvamuktameveti vācyam | evaṃ hi nāṇuratacchruteriti cennetarādhikārāditi sūtramanupapannameva syāt | taddhisūtraṃ sa vā eṣa mahānaja ātmeti śrutyā jīvasya mahatva pratīternāṇutvamiti śaṃkāyāṃ mahatvaśruterbrahma viṣayatvānna jīvaysa mahatvamiti pratipadanāya pravṛttam | yadi hi brahma mahatve naiva jīvamahatvaṃ syāt | kathamitarādhikārādityanena jīvamahatvāśaṃkāyāḥ parihāraḥ kṛto bhavet | tasmāt pūrvaṃ jīve mahatva pratijñāyā pramāṇasya cānupanyāsāt | tarhyaṇutva vyapadeśasya kā gatirityākāṅkṣāyāṃ idaṃ sūtraṃ pravṛttamityuktameva | sūtrārthopi tanmate'samaṃjasa eva | evaṃ hi tanmate sūtrārthaḥ | prathamena tacchabdenāṃ taḥ karaṇaṃ gṛhyate | tasya guṇāstadguṇā iti ṣaṣṭhī samāsaśca | dvitīyena tacchabdenāṇutvādikaṃ parāmṛrśyate | tathā cāntaḥ karaṇānuguṇa sāratvājjīvasyāṇutvādi vyapadeśaḥ prājñavaditi | na ca prathamena tacchabdenāntaḥ karaṇagrahaṇaṃ yuktam | tasyā prakṛtatvāt | prakṛtavacanatvācca tacchabdasya ṣaṣṭhīsamāse lupta ṣaṣṭhyarthe pūrvapadasya lakṣaṇāśrayaṇaṃ doṣaḥ | p. 241) dvitīyasya tacchabdena vyavahitāṇutva parāmarśodoṣaḥ | antaḥkaraṇa guṇasāratvāditya siddhaśca hetuḥ | na hi jīvasyāntaḥ karaṇaguṇopādhikatvaṃ loke siddham | navā kenacidabhyupagamyate | na ca dṛṣṭānte prājñe antaḥkaraṇopādhikatvamasti | na ca prājñamahatvena jīvamahatvaṃ vadantaḥ prājñajīvayo dṛṣṭānta dārṣṭāntika bhāvo vā saṃbhavati | uttarasūtramapyasmat pakṣānuguṇameva | yāvadātmabhāvitvācca na doṣastadyarśanāditi jñānasya muktavya pyabhyupagamena yāvadātma bhāvitvasya tatra saṃbhavāt | na ca suṣuptyādau jñānā bhāvāt kathaṃ yāvadātmabhāvitvamiti vācyam | purastvādivattasya sato'bhivyaktiyogāditi kāraṇātmanāsata eva kārtsnyātmanā prabodhādāvabhivyaktiriti parihṛtatvāt | tatpakṣetvantaḥ karaṇasya muktauniranvaya nāśena yāvadātma bhāvitvāsaṃbhava eva yāvatsaṃsāryātma bhāvitvāditi saṃkocasya svayameva darśitatvāt | tathā nityopalabdhyanupalabdhi prasaṅgo'nyatara niyamo vānyatheti vipakṣabādhaka sūtramasmat paksānuguṇameva tathā hi ātmano'ṇutvaṃ jñāna guṇakatvaṃ ca sādhitam | tadanaṅgīkāre''tmano vibhutve jñānasvarūpatve ca vibhunātma caitanyena viṣayasya nityasaṃbādhānnityopalabdhi prasaṅga iti | tatpakṣetvantaḥ karaṇānaṅgīkāre''tmendriya viṣayāṇāṃ saṃnidhāne sati nityopalabdhiḥ syāditi saṃkocanīyatvāt | tasmādaṇutvameva sūtrārtha iti mahatva pratipādanaṃ jīvasya sūtraviruddhameva | p. 242) tathā kartā śāstrārthavattvādityādinā ātmanaḥ kartṛtve sūtrite akartetyabhidhānaṃ sāṅkhyamatābhiniveśa kṛtameva | na ca yathā ca takṣo bhayathetyātmani kartṛtvamaupādhikamityuktameveti vācyam | sūtre aupādhikatvasyā pratīteḥ | yathā ca takṣā satyāmevecchāyāṃ vāsyādikaraṇasampattau citiṃ karoti nānyadā | evaṃ jīvopi satyāmevecchāyāṃ mana ādi karaṇasampannaḥ karoti nānyadetyetāvanmātrasyaiva sūtrātpratīteraupādhika śabdābhāvāt | takṣṇa aupādhika kartṛtvā bhāvena taddṛṣṭāntabalenāpyaupādhika kartṛtvā lābhācca | kiñca jīvasya yadyaupādhikaṃ kartṛtvaṃ kasya tarhi svābhāvikaṃ buddheriti cenna | tasyāntaḥ karaṇamiti lokavedayoḥ karaṇatayā prasiddhāyā kartṛtvāsaṃbhavāt | uktañca sūtra kṛtāśaktiviparyayāditi | tasyārthastairevaivamuktaḥ buddheḥ karaṇaśaktyā hi etatkartṛśaktiścāpadyeta | satyāñca kartṛtva śaktau tasyā | evāhaṃ pratyaya viṣayatvaṃ syāt | ahaṃkāra pūrvikāyā eva pravṛtteḥ sarvatra darśanāt | ahaṃ gacchāmyahamāgacchāmīti | tasyāśca kartṛśakti yuktāyāḥ sarvārthakārikaraṇamanyatkalpanīyam | śaktopi hi kartā loke karaṇamupādāya pravartata iti | tataśca nāmamātre vivādaḥ syānnārthabhedaḥ kaścit | karaṇavyatiriktasya kartṛtvābhyupagamāditi | p. 243) nanvasaṅgohyayaṃ puruṣa iti śrutyā ātmani sarvasaṃbandhābhāva pratipādanānnimitta saṃyogābhāve kathamātmani kartṛtvamicenna | asyāḥ śruteḥ svapne kāmābhāva pratipādakatvena saṃbandhābhāva pratipādakatvā bhāvāt | tathā hi atha ūrdhvaṃ vimākṣāya brūhīti janakena mokṣopāyaṃ pṛṣṭo yājñavalkyaḥ sasaṃgena kṛtasyaiva karmaṇobandhakatvāt | saṅgatyāgaḥ kartavya ityabhipretyāsaṅgābhāve karmaṇobandhakatvā bhāvaṃ pradarśayati | sa vā eṣa etasmin samprasāderatvā caritvā dṛṣṭvaiva puṇyaṃ ca pāpaṃ ca punaḥ pratinyāyaṃ pratiyonyā dravati svapnāyaiva | sayattatra kiñcitpaśyatya nanvāgatastena bhavati | asaṅgohyayaṃ puruṣa iti | asyārthaḥ sa eṣaḥ prakṛto vijñānamaya etasminsaṃprasāde pūrvokte svapne | yadyapi samprasādaśabdaḥ suṣuptivācakastathāpi suṣuptauratyāderabhāvāt svapna eva gṛhyate | ratvā strīpatnyādibhiḥ ratimanubhūyacaritvā nānādeśasaṃcaraṇaṃ kṛtvā dṛṣṭvaiva puṇyaṃ ca pāpaṃ ca karma yenaiva mārgeṇa yasmāddehānnirgataḥ tenaiva mārgeṇa manuṣyādi dehamāgacchati svapnāyaiva | sa yattatra pūrvasmin svapne puṇyaṃ pāpaṃ vā karma paśyati tenaivā nanvāgato bhavati | tatra heturasaṃgohīti | yatastatra pūrvasmin svapne asaṅgaḥ akāmaḥ atastannānu gacchati | nanu svapne akāmatvamasiddham | sa īyate'mṛto yatra kāmamiti kāmā kāmasya śravaṇādityāśaṃkāyāṃ p. 244) kāmābhāvasādhakārtha aparā khaṇḍikā | sa vā eva etasmin svapneratva | caritvā dṛṣṭaiva puṇyaṃ ca pāpañca punaḥ pratinyātyaṃ pratiyonyā dravati buddhāntāyaiva | sa yattatra kiñcitpaśyati ananvāgatastena bhavati | asaṅgohyayaṃ puruṣaḥ iti | buddhāntāya jāgaritāntāya | śeṣaṃ svapnavat | yadi hi svapne kāmaḥ syat sāsaṅgena kṛtaṃ karma jāgarepyanuvarteta | na ca tadanu vartate | na hi svapna kṛtenāgasā āgama stutamātmānaṃ manyate pratibuddhaḥ | nāpi svapne mayāgastutamiti svapnadṛśovākyaṃ tacchrutvā nindati pariharati vā bodhakastasmānnāstyeva svapne kāmaḥ | tadidaṃ tairapyuktam asaṅgohyayaṃ puruṣa iti | asaṃgatā akartṛtve heturuktā | uktaṃ ca sa-īyate amṛto yatra kāmamiti | saṅgaśca kāmaḥ | ato siddho heturityupaniṣadbhāṣye asaṅgatvādakarteti | nanva siddho'yamucyate | svapne kāmasya dṛṣṭatvāt | yatra kāmamiti śruteḥ ityasya parihārāya sa vā ityādikaṃ vacaḥ | ityādi vārtike | asaṅgakāma śabdayoḥ paryāyatvādityā nandagiriḥ || evañca svapne kāmā bhāvena tatpratibhānaṃ rathādi bhānavat jāgratkālīna kāmaviṣayaṃ mantavyam | śrutirapi tatpratibhānamabhipretyāha | na cāsaṅgavākyājjāgratyapi kāmoneti śaṃkyam | jāgratyapi kāmābhāve svapnepi tadanubhavāpatteḥ | jāgrad dṛṣṭasyaiva svapnepi bhānāt | yānihyeva jāgrat paśyati tāni svapna iti śruteḥ | yadeva jāgradbhayaṃ paśyati tadatrā vidyayā manyata iti ca | p. 245) ata eva sa vā eṣa etasmin buddhānteratvācaritvā dṛṣṭaiva puṇyaṃ ca pāpaṃ ca punaḥ pratinyāyaṃ pratiyonyādravati svapnāntāyaiveti | jāgarita vākye asaṃga iti na śrūyate | na cāntaḥkaraṇa gata eva jāgariti śaṃkyam | tasyā cetanatvena kāmāsaṃbhavāt | tadida muktaṃ sūtra kṛtā-kāmāccanānu mānāpekṣeti | na ca svapne kāmābhāvādeva tadanu pravṛttiḥ | na tu kāmā bhāvāditi śaṃkyam | ātmanaivāyaṃ jyotiṣāste palyāyate karmakuruta iti svapne karmaṇo darśitatvāt | devatā darśanādi karmaṇaḥ saṃbhavāt | acetanatvācca tasyāmarkṛkatvānupapattiḥ | tadapyayuktaṃ taireva guhāṃ pravisṭāvātmānau hītyatra | vastuto nai kasyāpi kartṛtvam | buddheracetanatvāt | ātmano nirvyāpārācceti | na ca nirvyāpāratvaṃ ahaṃkaromīti vyāpārasyātmani pratyakṣatvāt | ātmani caivaṃ vicitrāśca hīti | vicitra nānāpariṇāmasya sūtritatvācca | tasmādātmanaḥ svābhāvikameva kartṛtvam | na ca kartṛtvasya vahnyauṣṇyavat svābhāvikatve suṣuptyādau tadabhāvona syāditi vācyam | na hi svābhāvikaṃ yāvaddravyabhāvitvaṃ kintvanāropitatvam | ghaṭe pāka jalau hityāderayāvad dravya bhāvinopi anaupādhikatvena svābhāvikatvasya sarvasammatatvāt | badarapīlvādau śyāmakṛṣṇarūpa yorayāvaddravya bhāvinorapyaupādhikatvāt | na ca dhyāyatīvalelāyatīva śrutyā kartṛtvasyā ropitā vupādhikatvaṃ pratīyata iti vācyam | p. 246) atra hi dhyānāderabhāvādiva śabda prayogaḥ | na tu kartṛtvābhāvāt | ata##- tasmādanaupādhikaṃ kartṛtvam | tathā niyamaḥ sarveṣāmanu virodhaḥ śabdānu mānābhyāmiti sarveṣu vijñāneṣu devayānasya pathaḥ upasaṃhārasya sūtritatvāt | nirguṇa vijñāne devayānopasaṃhāro nāstītyetat sūtraviruddham | tathā iyadāmnānāt | ṛtaṃ pibantau sukṛtasya loke guhāṃ praviṣṭau parame parārthye iti kāṭhakamantrasya dvā suparṇāsayujā sakhayā samānaṃ vṛkṣaṃ pariṣasvajāte ityasya muṇḍaka gatasya śvetāśvataragatasya ca dvitvopetajīva brahma pratipādakatvasya tulyatvāt | vedyaikyena vidyāyā abhedāt | upaniṣatrayagatānāṃ guṇānāṃ tatropasaṃhāra iti svayameva vyākhyāyopaniṣattrayasyāpi nirguṇa brahma pratipādakatvānnāsti guṇopasaṃhāra iti pratipādanaṃ sūtrā saṃgatamiti sphuṭameva || tathā kāmāditaratra tatracāyatanādibhya iti | atha yadidamasmin brahmapure daharaṃ puṇḍarīkaṃ veśma daharo'sminnantarākāśaḥ iti chāndogyāṣṭamādhyāyagatāyā vidyāyāḥ sa vā eṣa mahānaja ātmā yoyaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣu | ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśastasmiñchete iti vṛhadāraṇyake ṣaṣṭhādhyāyagatāyā vidyāyāśca hṛdayāyatanatva setutva lokāsaṃbhea hetutvādi sāmānyād vedyaikyena vidyābhedamāśritya chāndogyagatānāṃ kāmādiguṇānāṃ bṛhadāraṇye upasaṃhāraḥ | bṛhadāraṇyagatānāṃ guṇānāñca chāndogye upasaṃhāra iti svayameva uktvā bṛhadāraṇyakasya sa vā eva neti p. 247) netyuttara vākyālocanena pratiṣiddha saviśeṣa brahma pratipādakatvānnātra guṇopasaṃhāra iti pratipādanamapi sūtrāsaṅgatameva | na ca sa eṣa neti netyanena sarvaviśeṣa pratiṣedhaḥ | tasya mūrtāmūrta bhedamātra pratipādakatvāt ityuktam | na ca nirguṇānāṃ brahmāsti | yenā nirguṇavākyānāṃ kiñcidbhavet | pramāṇābhāvāt | kvāpya sūtritatvācca | na cā śabdamasparśamarūpamavyayaṃ sākṣīcetā kevalo nirguṇaścetyādi śrutirguṇatve pramāṇam | arūpādeva hi tatpradhānatvāditi | sūtritañca nirguṇatvāditi vācyam | yaḥ sarvajñaḥ sarvavit yasya jñānamayaṃ tapaḥ | ānandaṃ brahmaṇo vidvān | sa vā eṣa mahānaja ātmā ityādibhiḥ śrutibhiḥ prakāśavaccāvaiyardhyam | sukhaviśiṣṭābhidhānādeva | ānandamayaḥ pradhānasya | vivakṣita guṇopapatteścetyādi sūtraiśca brahmaṇo guṇavatvasyābhyupagamāt | na ca virodhaḥ pratiṣiddha guṇāsaṃbhavepi pratipādita guṇasaṃbhavāt | na hi vahnau gandho nā nāsti rūpamastītyanayorvirodhaḥ | evamaśabdamasparśamityādinā pratiṣedhādrūpādiguṇā na bhaveyuḥ | sākṣī cetā kevalonirguṇaśceti guṇasāmānya niṣedhaśca | yaḥ sarvajñaḥ sākṣīcetā jñaḥ kālakālaḥ guṇī sarvavidya ityādi guṇaviśeṣa vidhināṃśe bādhyate | yathā na hiṃ syāditi sāmānyaniṣedho agnīṣomīyaṃ paśumālabheteti viśeṣa vidhināṃśe bādhyate | p. 248) yathā vā āhavanīye juhotīti sāmānyaṃ śāstraṃ pade juhotīti vidhinā tadvat | na ca satyaṃ jñānamanantaṃ brahmetyādinā jñānādikaṃ brahmaṇaḥ svarūpatvena pratīyate na guṇatveneti vācyam | tadaitadbahusyāṃ prajāyeyeti sa īkṣāṃ cakre iti ca jñānasya janyatvāvagamena svarūpatvāyogāt | na cāvidyā vṛttirūpaṃ jñānāntarameva janyate na svarūpa jñānam | svarūpatve'pi vā viṣayoparaktatvākāreṇa janyatva śruterūpapatririti vācyam | avidyāyāḥ śaśaviṣāṇa tulyatvāt | satvepyasyāstenatvena tatrekṣaṇā yogāt | anyathā pradhānasyapīkṣaṇa saṃbhave īkṣaternāśabdamityāderasaṃgatyāpātāt | yaduktaṃ svarūpatvepi caitasyasya viṣayoparaktatvākāreṇa janyatvopapattiriti | tanna | sṛṣṭikāraṇībhūte kṣaṇakāle viṣayā bhāvāt | na ca tadāpya vyākṛtaṃ nāma rūpādikamastyeveti vācyam | tatsaṃbhave pramāṇābhāvāt | bhāvepi vā tasya pralayakāle'pi satvena tadānīmutpacyayogāt | īkṣaṇagatatayāśrutasya janyatvasya tadviṣayagatatva kalpanāyogācca | kathaṃ tarhi satyaṃ jñānamanantaṃ brahmeti sāmānādhikaraṇyam | nīlamutpalamityādivadguṇa guṇinorbhedābhedābhyupagamāt | uktaṃ ca sūtra kṛtātadguṇasāratvāttu tadvyapadeśaḥ prājñavāt iti || kiñcātra jñānaśabdo na jānāterbhāvasādhano luṭpratyayāntaḥ | p. 249) tathā sati pratyayādyudāt tatvenādyudāttaṃ padaṃ syāt | saṃjñānaṃ vijñānaṃ prajñānamityādivat | antodāttaṃ cādhīyate | tasmājjñānamasyāstītimatvarthīyārśādyacpratyaye sati | cita ityannodāttaṃ padaṃ bhavati | tathā ca jñānavadityartha lābhāt | anenāpi jñānaguṇatvameva siddhyati | na jñānasvarūpatvam | tasmādbrahmaṇo nirguṇatvābhāvāt idaṃ nirguṇa pratipādakamidaṃ saguṇapratipādakaṃ iti vibhāgakalpanamayuktameva | tathā sarvāpekṣā ca yajñādiśruteraśvavaditi karmasāpekṣayā vidyāyā mokṣahetutvasya sūtritvāt | karmanirapekṣitatvātkevalādeva jñānānmokṣa iti pratipādanaṃ sūtrāsaṃbaddham | tathā hi ata evāgnīndhanādyapekṣā | yathā vidyā karmāṅgaṃ tadāsāsvakāryasya kāraṇopakārasya siddhaye sahakāritvenāgnīndhanādī nyagnimīḍetyādi vākya vihitāni agnyanvā nādhīni vā pekṣate | yadā na karmāṅgaṃ tadā nāṅgāntarāṇyapekṣate | yadā vidyā puruṣārtha hetuḥ tadā puruṣārtha siddhaye sarvāṇi karmāṇi nityanaimittikādīni sahakāritvenā pekṣate ityāha | sarvāpekṣā ca yajñādi śruteraśvavat | sarvāṇi karmāṇyapekṣate vidyā | kutaḥ | yajñādi śruteḥ | tametaṃ vedānu vacanena brāhmaṇā vividiṣanti yajñena dānena tapasā nā śakeneti śruteḥ | atra hi pūrvaṃ tameva dhīro vijñāya prajñāṃ kurvīta brahmaṇa iti pramāṇena vijñāya prajñāmupāsanāṃ kurvītetyuktaktam | kānivopasanā sahakārīṇītyapekṣāyāṃmidaṃ ucyate tamevaṃ vedānu vacanenetyādi | p. 250) atra vedānu vacana śabdena vedavākyamucyate | iti triśaṃkorvedānuvacanamityādau tathā darśanāt | na tu vedādhyayanaṃ adhyayanasya pramāṇatvena pramāṇākāṃkṣā nivartakatvāt yajñādi śruteriti sūtravirodhācca | yajñasyāditvā bhāvāt vedānuvacanasyaivāditvena vedānuvacanādi śruteriti vaktavyatvāt | tasmādvedānuvacanena vākyena vijñāyetyadhyāhṛtya yojyam | kecittu etaṃ prāptamavagatamityarthaḥ ityāhuḥ | vividiṣantītyatra vedanaṃ pūrvatraprajñā śabdena nirdiṣṭam | upāsana eva upāstau bahulaṃ vedeti prayogadarśanāt | āvṛttyadhikaraṇe vidhyupāstyorvyatirekeṇa vedeprayogadarśanāt vidhirūpāsanārtha iti tairapyuktatvācca | yajñeneti sahārthe tṛtīyā | tathā yajñādīni sahakāritvena vidhīyaṃte | na ca karaṇe tṛtīyāṃ kiṃ tasyāditi śaṃkyam | upāstau yajñādeḥ kāraṇatvāsaṃbhavāt | manasaivānu draṣṭavyamiti manasaḥ karaṇatvāvadhāraṇatvācca | vidheḥ pramāṇa jñānārthatvepya pramāṇasya yajñādeḥ kāraṇatvāsambhavācca | na ca jñānapratibandhaka pāpanivṛttidvārā yajñādeḥ karaṇatvaṃ saṃbhavatīti vācyam | yogyatā jñānādiśabdaḥ jñānasāmagryāṃ satyāṃ jñānānudayādarśanena pāpasya pratibandhakatvā siddheḥ | pratibandhakābhāva kāraṇatvasya parairyatnato nirākaraṇena taddvārā yajñādeḥ kāraṇatvasya dūrato'yāstatvācca | p. 251) tasmātsahārtha eva tṛtīyā | tataśca yajñādeḥ sahakāritvāsiddhiḥ | ata-evācottareṇa tapasā brahmacaryeṇa śraddhayātmānamanviṣyādityamabhi jayanta ityādau sahārthe tṛtīyeti parairapi vyākhyātam | ata-eva sūtrakāropi sahakāritvena ceti kaṇṭhata eva sahakāritvaṃ vakṣyati | ata-eva tadadhigama uttarapūrvādyayoraśleṣa vināśau tadvyapadeśāditarasyāpyevaṃ asaṃśleṣaḥ pātetviti vidyayā pūrvayoḥ puṇyapāpayorvināśamuktvā tadapavādatvenedaṃ sūtradvayamuktaṃ sūtrakṛtā | anārabdha kārya eva tu pūrve tadavadheḥ agnihotrādi tatkāryā yaiva taddarśanāditi prārabdhayoḥ puṇyapāpayoḥ na vidyayānāśaḥ | kintu bhogenāgnihotrādīnāṃ na vidyayā nāśaḥ | kintu vidyāphale mokṣe hetutvamiti tayorarthaḥ | yadi hi karmāṇi jñānasyaivotpādakāni tarhiphalāpavargitvāt karmaṇāṃ jñānena nā vaśyaṃ bhāvāttadapavādatvena mokṣa hetutva pratipādanamasaṅgataṃ syāt | kiñca yadi mokṣa sādhanaṃ jñānaṃ phalamuddiśya tatsādhanatvena yajñādayo vidhīyante | tadāphala niścayaṃ vinā vaidike karmaṇi pravṛtyanupapatterjñāna lakṣaṇa phala niścayo vācyaḥ | jñānañca brahma viṣayamiti viṣayabhūta brahmaniścayopi vācyaḥ | tathāpi brahma niścaya phalasya siddhatvānna sādhanānuṣṭhānam | aniścaye ca phalāniścayānna sādhane pravṛttiḥ | evaṃ mokṣa niścāniścayayorapi draṣṭavyam | etaccārthāvabodha kāmasyādhyayanaṃ vidhīyata iti pakṣaṃ nirākurvadbhistaireva yatnataḥ sādhitamiti nātīvayatyate | p. 252) na ca mokṣasya karma sādhyatve'nityatvāpattiḥ | tadyatheha karmacitolokaḥ ksīyata evamevāmutra puṇyacito lokaḥ kṣīyata iti śruteriti vācyam | athaya ihātmānamananuvidya vrajantyetāṃśca satyān kāmān teṣāmiti vidyārahita kevalakarmakṛta lokasyaiva śravaṇāt | tathānyatrāpi yo va etadakṣaraṃ gārgyaviditvāsmilloke juhoti yajate tapastapyata bahūni ca varṣasahasrāṇyantavadevāsya tadbhavati | yadi havā anevaṃ vinmahatpuṇyaṃ karma karoti taddhāṃ syāṃ tataḥ kṣīyata evamātmānameva lokamupāsīta | sa ya ātmānameva lokamupāste na hāsya karma kṣīyate ityādinā | tatra vidyārahita kevalakarmaṇaḥ kṣayiṣṇutvasya vidyāyukta karmaphalasyākṣayyatvasya ca pratipādanācca | tasmātsiddhaṃ karmaṇāṃ sahakāritvam | aśvavat | yathā rathacaryāyāṃ niyukto dakṣiṇo vāhanāśvaḥ sahakāritvena savyamapekṣate tadvadete tadvadetena yajñādervividiṣāhetutvamapi nirastam | aśvena jigamiṣatītyādau aśvāderjigamiṣā hetutvamapi nirastam | aśvena jigamiṣatītyādau aśvāderjigamiṣā hetutvādarśanāt | agnihotrāditu tatkāryāyaiva taddarśanāditi sāksānmokṣa hetutvasyaiva sūtritatvācca tasyārthastaireva muktaḥ | agnihotrādi yannityaṃ karma vaidikaṃ tatkāryāyaiva | tasya jñānasya yatkāryaṃ tadevāsyāpi kāryamityarthaḥ | kutaḥ ? tamevaṃ vedānu vacanena brāhmaṇā vividiṣanti ityādi śruti darśanāt | p. 253) nanu jñānakarmaṇorvilakṣaṇa kāryatvāt kāryaikatvānupapatiḥ | jvaramaraṇa kāryayorapi dadhiviṣayorguḍamantra saṃyuktayostṛptipuṣṭi kāryatvadarśanāt | tadvatkarmaṇopi jñānasaṃyuktasya mokṣakāryatvopapatteriti | evaṃ sati yadyattamatikrāntaviṣayametatkāryaikatvābhidhāna cittaśuddhi vividiṣā dvārā jñānasyaiva hi prāpakaṃ karmamokṣasādhanamupacaryate | na hi nirviśeṣa brahmavidyā gamyāgamyagnihotrādikaṃ saṃbhavati | akartrātmabodhe sati vidhiniṣedhaśāstrānadhikārāt saguṇāsu vidyāsu kartṛtvānati vṛtteḥ | saṃbhavatyā gāmyāgnihotrādikaṃ tasyāpi nirabhi saṃbandhinaḥ kāryāntarā bhāvāt vidyayāsahaika kāryakaratvopapattiriti | tadayuktam | kathaṃ hyekasmācchrutivākyātsūtravākyāccārtha dvayapratipattiḥ | kvacidvividiṣāyāṃ hetutvaṃ kvacidvidyā phalahetutvamiti | kathaṃ vā yajñādīnāṃ vividiṣāyāmevopayogamuktvā saguṇāsu sākṣātphalahetutvoktau na pūrvāparavirodhaḥ | na ca phalahetutvasyaiva vākyārthatvepi akartrātmabodhena karmaṇāṃ pradāśat karmaṇāṃ phalaparyantāvasthānāṃ saṃbhavena vividiṣāyāmevopayogo nirguṇavidyāyāmukta iti vācyam | kartā śāstrārthavatvādityātmanaḥ kartṛtvasya vyavasthāpi tatvāt | akartrātmabodhasya bhrāntitvena karmapradāhakatvāsaṃbhavāt | nirguṇavidyāyā evābhāvena tatra vividiṣopayogasya dūrāpāstatvāt | na ca karmajanyatve mokṣasyānityatvaṃ syāt | p. 254) yatkṛtakaṃ tadanityamiti vyāpteḥ | tadyatheha karmacito lokaḥ kṣīyata evamevāmutra puṇyacitolokaḥ kṣīyata iti śruteśceti vācyam | yadi ha vā apyanevaṃ vinmahatpuṇyaṃ karma karoti taddhāṃsyāṃ tataḥ kṣīyata eva | ātmānameva lokamupāsīta | sa ya ātmānameva lokamupāste na hāsyakarma kṣīyata ityanātmavidā kṛtasya karmaṇaḥ phalopabhogānte kṣayasya brahma vidā tu kṛtasya karmaṇaḥ kṣayā bhāvasya pratipādanenā nityatva prasaktya bhāvāt | nyāyasya śruti bādhitatvāt | na ca kriyāyā āśutara vināśitvasya pratyakṣa siddhatvāt kathamakṣayyatva pratipādanamiti vācyam | kriyāsūkṣmāvasthārūpasyā pūrvasya karmaśabdavācyasyākṣayyatva pratipādanāt | na ca tasminmānābhāvastada bhāveśhutaravinā śinyāḥ kriyāyāḥ kālāntare phala janakatvānupapatteḥ | tadabhāve taṃ vidyā karmaṇī samanvārathete kasyavāsamanvārambhaṇamucyeta || prātyāntaṃ karmaṇastasya yatkiṃceha karotyayam | kasya vā kṣaye paralokā dihāgamanamucyeta | ramaṇīyacaraṇā ramaṇīyāṃ yonimāpadyeran iti vākye kena vāyoniviśeṣa prāptirucyeta | tathā tadadhigama uttarapūrvāghayoraśleṣavināśāviti | kasya vā jñānena vināśaḥ aśleṣaścocyeta | kriyāyāstatkṣaṇa eva naṣṭatvāt | kasya vā śuhṛdaḥ sādhukṛtyāmityādinā upāyanamucyeta | nanvamūrtadravyasya kathaṃ jñānaṃ kathaṃ vo pāyanamiti cenna | p. 255) śāstraprāmāṇyādubhayasyāpyupapatteḥ | dharmādharmayoḥ śāstraika samadhigamyatvena tatsvabhāvopi śāstreṇaivāvagantavyaḥ | na tarkeṇa prayojanamasti | śrutestu śabdamūlatvāditihyuktam | ata evastenaḥ prakīrṇakeśause musalamādhāya rājānaṃ gatvā karmācakṣīta | tenainaṃ hanyāt | vadhe mokṣonu jñātena jñātāramenaḥ spṛśati | annāderbhrūṇahāmāṣṭanenābhiśaṃsati | stenaḥ pramuktorājani yācana nṛtasaṃgaraḥ || iti | atithiryasya bhagnāśo gṛhātpratinivartate | tasya duṣkṛtaṃ datvā puṇyamādāya gacchatīṃtyādi vākyaiḥ puṇyapāpayoḥ hānamupāyanaṃ ca smaryate | tatheha karmacita ityādi śrutiścāvidvadviṣayā | athaya ihātmānamananuvidya vrajantīti | anantaraṃ viduṣaḥ sarvakāmyaphala prāptyabhidhānāt | tatpakṣepi dahara vidyāyāḥ saguṇavidyātvasya saguṇāsu vidyāsu karmasāhityasyābhyupagatatvena tatprakaraṇasthenaiva vākyena tatphalaṃ nindyata ityasāṅgatyāpātāt | daharādhikaraṇe daharavidyāphalākṣayyatvasyaiva taireva pratipādanācca | tasmātkarmasādhyatvepi mokṣasya karmaṇaḥ akṣayyatvapratipādanāt mokṣasyāpyakṣayyatvamupapannam | tathā samānā cāsṛtyupakramāditi vidvadaviduṣorutkrāntisāmya pratipādanepi kasyacidviduṣa-utkrāntya bhāvābhidhānaṃ sūtraviruddham | tathā hi kathaṃ vāṅmanasi p. 256) darśanācchabdāccetyādinendriya prāṇa saṃjñitasya jīvasya liṅgaśarīreṇa sahotkrāntirvidvatsambandhinaḥ pratipādyate | yāvatā tadyathā naḥ susamāhitamutsarjadyāyādevamevāyaṃ śārīra ātmā prājñenātmanānvārūḍha utsarjanyātītyādikāśrutiḥ saprapañcamutkrāntimuktvā iti na kā iti na kāmaya māna iti tasyā vidvatsaṃbandhitāṃ abhidhāyāthā kāmayamāna iti vidvāṃsaṃ prastutya na tasya prānā utkrāmantīti tasyotkrāntiṃ pratisitya atho martyo'mṛtobhavatyatra brahma samaśnuta ityatraivāmṛtatvaṃ brahmaprāptiṃ darśayatītyāha | samānā cāsṛtyupakramādamṛtatvaṃ cānupoṣya samānā ca vidvadaviduṣorutkrāntiḥ | kasmādviśeṣāśravaṇāt | chāndogye pareṣāṃ nirviśeṣa brahma pratipādakatvenābhimate ṣaṣṭhādhyāye evamevehācāryavān puruṣovedeti vidvāṃ saṃprakramya tasya tāvadeva ciraṃ yāvannavimokṣye'tha saṃpatsya iti sampattimabhidhāya kena krameṇa sampadyata iti vīkṣāyāṃ vāṅmanasi sampadyata ityādinotkrāntikrama pratipādanācca kiṃ sarvatra samyaṃ netyāha āsṛtyupa kramāt iti | sṛtyupakramo gatyupakramataḥ prāk samānotkrāntiḥ sṛtyupakramastu mūrdhanyanāḍīto vidvān gacchati itara itarābhyāmiti viśeṣaḥ || yaduktamatraiva viduṣo'mṛtatvādiriti tatrāha amṛtatvaṃ cānupoṣyeti | anupoṣyādagdhvā liṃgaśarīrādikaṃ sa prāṇatvamamṛtatvamucyate atha martyo'mṛto bhavatīti | p. 257) brahmaprāptirapihārda brahma prāptireva | kasmādityata āha-tadāpīteḥ saṃsāravyapadeśāt | uttaratra tenadhīrā api yanti brahmavidaḥ svargaṃ lokamita ūrdhvo vimuktā iti devayānena pathāvikṛtabrahma prāptisamaya eva liṅgaśarīrādibhyo muktatvābhidhānena tataḥ prāksaṃsāritvā vagamāt | nanu dehādbahirnirgacchan liṅgaśarīraṃ pārśvasthaiḥ kimiti nopa labhyate | kimiti vā sthūladehasya dāhacchedādinā tannopamṛdyetetyāśaṃkya sūkṣmatvānnaivamityāha sūkṣmaṃ pramāṇataśca tathopalabdhernopamardenātaḥ | api ca jīvadavasthāyāmupalabhyamānasyoṣṇa sparśasya liṃgaśarīrāśrayatvānmṛtāvasthāyāṃ coṣṇasparśānupalambhena tadāśrayasya liṅga śarīrasyotkrāntirāvaśyakītyāha asyaiva copapatterevamūṣmā | yaduktaṃ na tasya prāṇa | utkrāmantītividuṣa utkrāntiḥ pratiṣiddheti | tatrāha - pratiṣedhāditi cenna śārīrāt || nāyamutkrānti pratiṣedhaḥ prāṇānām | kintu śarīrādātmā kathaṃ gamyate | spaṣṭo hyekeṣām | spaṣṭo hyekeṣāṃ mādhyandinānāṃ śākhāyām | na tasmātprāṇā utkrāmantīti pañcamī prayogāt | tasmāditi ca prādhānyādabhyudaya niḥśreyasādhikṛto dehaṃ gṛ to na dehaḥ | na tasmāducci kramiṣorjīvātprāṇā apakrāmanti | p. 258) saha tena bhavantītyarthaḥ | tathā ca sa prāṇasya dehādutkrāntirbhavatyeva | evañca tasyeti sambaṃdhasāmānye ṣaṣṭhī | śākhāntaragatayā pañcamyā sambaṃdha viśeṣe'vasyāpyate | na caivamiti na kāmayamāna iti | utkrāntervidvatsaṃbandhitoktiranupapanneti vācyam | na hīdamutkrānteravidvatsambandhitābhidhānam | na hyaviduṣo mūrdhna utkrāntiḥ saṃbhavati | tayordhvamāyannamṛtatvametīti | tadokograjvalanamityādi sūtrābhyāṃ viduṣa eva mūrdhna utkrāntyabhidhānāt | tathā taṃ vidyā karmaṇī samanvārabhete | samanvāraṃbhaṇamapi na viduṣaḥ saṃbhavati | samanvārambhaṇāt | vibhāgaḥ śatavaditi sūtrābhyāṃ samanvārambhaṇasya vidvadviṣayābhidhānācca | tathā prājāpatyaṃ vā brāhmaṃ veti brāhmarūpāpattirapi nāviduṣaḥ saṃbhavati | brāhmeṇa jaiminirūpanyāsādibhya iti sūtreṇa tasyā vidyāphalatvābhidhānāt | kintu tasmāllokāt punaretyāsmailokāya karmaṇa iti yatpratyāgamanamuktaṃ tasyāvidvatsaṃbaṃdhitābhidhānametat | tathā cā vidvān karmakṣayāt punarāgacchati vidvāṃsastu brahmāpiyanti ityeva viṣābhidhānāt | na tūtkrāntyanutkrāntibhyām | na ca śārīrādutkrāntera prasaktestanniṣedhānupapattiḥ | devadatto mṛta ityādi laukika vyavahārāt prasaktau niṣedhasaṃbhavāt | jīvāpetaṃ vāvakiledaṃ mriyate | na jīvo iti vā | p. 259) api ca naivotkrāntyabhāvo'pūrvotra pratipādyate | kiṃtu vibhāga praśnottara siddho'nubhūyate | tathāhi- yatrāyaṃ puruṣomriyata udasmātprāṇāḥ krāmantyāhoneti praśnenetihovāca yājñavalkyo'traiva samavalīyantaṃ | sa ucchvayatyādhyāyatyādhmāto mṛtaḥ śeta ityuttaram | tatrāsmāditīdaṃ śabdena dehīparāmṛśyate | atraiva samavalīyaṃta iti jīve prāṇānāṃ saṃlīnatayā uktāyāḥ saṃbhavāt | sodhyakṣa ityatra tathā pratipādanāt | na śarīre tatra tasyā saṃbhavāt | na ca sa ucchvayatīti jīvasyocchūnatānupapanneti vācyam | nahyucchrayatītyatrocchūnatārthaḥ | kintūrdhvagamanameva | uḍaśvigati vṛddhyoriti smaraṇāt | ādhyāyati | dehaṃ śabdayuktaṃ karotītyarthaḥ | dhmādhātoḥ sakarmakatvāt | śaṅkhān dadhmuriti darśanāt | apadhmātaḥ karmabhūto dehaḥ ādhmātaḥ śaṅkha iti darśanāt | mṛtaḥ prāṇa viyuktaḥ śete ityarthaḥ | tathā cātra siddho jīvāt prāṇānāmutkramaṇābhāvo'nūdyate | na cāsya prāṇā iti | na cānuvādo vyartha iti | śaṅkyam | brahmaiva sannityukta brahmatvopapādakatvāditi | atra ca brahmaiva sanniti brahmabhāvo viduṣo vaiśeṣikā nocyante | vidyāsādhya brahmaprāpterbrahmāpyetīti pṛthagevābhidhānāt | kintūtkrānti prastāve yeyamindri manaḥ prāṇasahitasya jīvasya bhūtadvārā brahmaṇi saṃpattiravi bhāgāpattirūpā vidvadaviduṣoḥ samānā | p. 260) vāṅmanasidarśanācchabdāccetyārabhyā vibhāgo vacanādityevamantena nirūpyate saivābhidhīyate | tadabhidhānaṃ ca tasyā brahmaprāpti dvāratvāt | na hyutkrāntyabhāve devacānena pathā brahmagamanaṃ saṃbhavati | tadarthameva hi dvitīya pādenotkrānti nirūpaṇam | na ca prāṇa sahitasya jīvasya brahmasampattiḥ | jīvātprāṇānāmutkrānti pratiṣedhaṃ vinā saṃbhavatīti tatpratiṣedhopyarthavān | yadapi brahmaiva sannityasya svayamapi brahmabhūtvetyarthaḥ | devo bhūtvā devānapyetītivat | tadāpi brahmabhāvo hyutkrāntaprāṇasya mṛtasya na bhavatīti pratiṣedhopyarthavān | iyaṃ ca sampattiḥ kadā kena krameṇa bhavatītyākāṅkṣāyāṃ āha tadāsarve pramucyante kāmāye'sya hṛdisthitāḥ | atha martyo'mṛtobhavatītyatra brahmasamaśnuta iti sarve kāmāḥ pramucyanta iti seṃdriyasya prāṇesampatyeti śeṣaḥ | kāraṇasya pravilaye hi kāryasya sarvātmanā vilayo bhavati | atha martyo'mṛtobhavatīti | anantaraṃ jīve prāṇasya sampattiruktā | tadidamuktam sūtrāvayavena | amṛtatvaṃ cānupoṣyetiḥ asyārthaḥ atha martya ityatrāmṛtaśabdena vidyāphalaṃ nocyate uttaratra tasyābhidhānāt | kintvanupoṣyādagdhvā bandhahetu manupetyacāvikṛtaṃ brahma sa prāṇatvamātraṃ tatvavidaviduṣoḥ samānamiti | idameva cāmṛtatvaṃ asya sūtrasya viṣayaḥ | p. 261) tayordhvamāyanna mṛtatvametītyādau amṛtatvasyot krāntipūrvakatvābhidhānena tadabhāve śaṃkānudayāt | atra brahmasamaśnuta iti jīvasya bhūtadvārāhaṃ brahmaṇi sampattiṃ vāṅmanasi sampadyate manaḥ prāṇe prāṇastejasi tejaḥ parasyāṃ devatāyāmiti śrutyantarāt | nanvevaṃ brahmaṇi sampannaḥ sanniti vaktavyam | na brahmaiva sannityāśaṅkāṃ sampattiriha nīrakṣīravat agnitaptāyaḥ piṇḍavacca vibhāgāpattiriva | na tu saṃśleṣamātramiti parihariṣyan prathamaṃ jīvasyāmṛtatve mṛti vyavāhāro nirālambanaḥ syāditi śaṅkāṃ pariharati | tadyathā hi nirlayanī valmīke mṛtā pratyastāśayītaivamamevedaṃ śarīraṃ śete | athāyaṃ śarīro mṛtaḥ | prāṇo brahmaiva teja eveti | yathā ahinirlayanī ahitvak ahinānirmuktā prāṇaviyuktatvāt mṛta | valmīkeśayīta evamevedaṃ śarīraṃ prāṇaviyogānmṛtaṃ śete | jīvastu śarīrādutkrāntatvāt dehasāmya nivṛttervā aśarīraḥ prāṇādi yogābhāvāccāmṛtaḥ prāṇāvibhāgāpattyā prāṇā brahmavibhāgāt brahmaiva tejovibhāgāpattyā teja eveti | tadevaṃ brahmaiva sannityetatprapaṃcitam | idānīṃ kīdṛśena pathā kīdṛksādhana viśiṣṭaśca brahmāpyetītyākāṅkṣāyāṃ brahmāpyetītyetat prapañcayati | aṇuḥ panthāvitataḥ purāṇomaṃ spṛṣṭo'nuvittomayaiva tena dhīrā apiyanti brahmavidaḥ svargaṃ lokamita ūrdhvo vimuktāḥ | tasmiñchuklamuta nīlamāhu piṅgalaharitaṃ lohitañca | eṣa panthā brahmaṇāhānuvittastenaiti p. 262) brahmavitpuṇyakṛttaijasaśceti mūrdhanyā nāḍyāstṛdaṇutvaddurjñeyatvādvā aṇuḥ panthāḥ devayānaḥ maṃ spṛṣṭaḥ māṃ spṛṣṭa iti yājña valkyoktiḥ | mūrdhanyā nāḍīsambandhācca devayānasya mā spṛṣṭa ityuktiḥ | anuvittaḥ parijñātaḥ dhyānena mayā svargaṃ lokamiti niratiśayānaṃdaṃ brahmocyate | brahmāpyetīti prakramāt | vimuktā iti sthūlātsūkṣmācca dehabaṃdhahetu puṇya pāpābhyāṃ ca tasmiñchuklamiti mūrdhanyanāḍyā''dityaraśmīnāñca nānārūpavatvasya śrutisiddhatvāt | tadghaṭitamārgasya nānārūpavatvaṃ taijasaśceti vidyāti sādhanasamuccayārthaścakāraḥ eta evaikaika sādhanānuṣṭhāne puruṣārtha siddhimāha andhaṃ tamaḥ praviśanti ye vidyāmupāsate tato bhūyaśvate tamoya u vidyāyāṃratāḥ ityādinā | tadevaṃ paurvāparyeṇa prakaraṇe paryālocyamāne viduṣogatyutkrāntyoravagamāt pratiṣedhaḥ śārīrāpādānaka eva smaryate ca | smaryate ca mahābhārate viduṣo gatiḥ | śukaḥ kilavaiyāsikirāditya maṇḍalamabhipratastha iti | śukastu marutācchīghrāṃ gatiṃ kṛtvāntarihagataḥ | darśayitvā prabhāvaṃ svaṃ sarvabhūtagato'bhavat | tathā sarvabhūtātma bhūtasya samyagbhūtāni paśyataḥ || devāpi mārge muhyanti apadasya padaikṣiṇaḥ || apathasya svasthānāddhṛdayādutkrāntatvātpadaiṣiṇaḥ paramapadaprepsoḥ mārge devatāne devā api muhyantīti mārgasya durvijñeyatocyate | na tu mārgābhāvaḥ | atha ya gatau panthānau na viduste kīṭāḥ pataṅgā yadidaṃ dantaśūkamiti | p. 263) mārgadvayabhraṣṭānāṃ adhogatiśravaṇātpratiṣedhasya jīvāpādānotkrāntiviṣayatvādviduṣaḥ śarīrādutkrānti virahābhidhānaṃ sūtra viruddhameva | tathā cārcirādinā tatprathiterityarcirādi mārgeṇaiva brahmaprāptirna prakārāntareṇeti sūtritepi keṣāñcidbrahmavidāṃ mārgābhāvābhidhānaṃ sūtrāsambaddhameva | na ca tameva viditvāti mṛtyumeti nānyaḥ panthā vidyateyanāyeti jñānavyatirikta mārgāntaraniṣedhānna devayānaḥ panthā apekṣitavya iti vācyam | tamevaṃ vidvāna mṛta iha bhavati | nānyaḥ panthā ayanāya vidyata iti parātmamahita svaviṣaya vidyāvākyavadasyāpi devayānaniṣedhakatvā bhāvāt | vidyā karmaṇoriti tu prakṛtatvāditi sūtre | athaitayoḥ pathornakatareṇa ca na ityupāttayo devayāna pitṛyāṇayoḥ pathorvidyākarmaṇī pratipade iti vidyāyā api devayānapatha mārga pramapūrvatvenābhidhānāt | vidyāgrahaṇenaiva tadāderdevayānasyāpi lābhāt | taṃ muktvā brahmagamanāyānyomārgonāstīti tadbrahmagamanāya devayānasyaivāpekṣā pratīyate | anyathā mārgā na pekṣāyāmayanāyetyuktagamanānupapatteḥ | narāyanāyeti gamanaṃ nābhidhīyate | kintu brahmaprāptireveti vācyam | pathiśabdasya mukhyārtha saṃbhave lakṣaṇāśrayaṇasyā nyāyyatvāt | atha ya etau panthānau na viduste kīṭāḥ pataṅgāveti | athaitayoḥ patho na katareṇa ca na tānīmāni kṣudrāṇyasakṛdāvartoni bhūtāni bhavanti jāyasvamriyasvetyetattṛtīyaṃ sthānaṃ | p. 264) tenāsau loko na saṃpūryate | tasmājjugupseteti mārgadvayabhraṣṭānāṃ kaṣṭajugupsitavya tṛtīyamārgaśravaṇācca | tasmāddevayānābhāvavacanaṃ brahmavidāmayuktameva || tathā apratīkālambanānnayatīti bādarāyaṇa-ubhayathā doṣāttat kratuścet yapratīkopāsakānāṃ brahmaprāptimuktvā tatkratuśceti tasya heturuktaḥ | atha khalu kratumayaḥ puruṣo yathākraturasmilloṁke puruṣo bhavati | tathetaḥ pretyabhavatīti tatkratostatprāptyabhidhānāt | evaṃ sthite sūtrārthe'pratīkopāsakānāṃ hiraṇyagarbhaprāptyabhidhānaṃ sūtraviruddham | na ca tadupāsanamapi hiraṇyagarbhaviṣayamevetivācyam | sarvatra prasiddhopadeśādityadhikaraṇeṣū pāsyasya brahmatvanirdhāraṇāt | tathā sampattyāvirbhāvane svena śabdāt mukti pratijñānāditi brahmasampattyanantaraṃ muktasyasvarūpāvirbhāvaḥ uktaḥ | kenasvarūpenābhiniṣpattiriti vīkṣāyāṃ brāhmeṇa jaiminirūpanyāsādibhya iti brāhmeṇāpahata pāpmatvādinā satyakāmaḥ satyasaṅkalpa ityevamantena | sa tatra paryeti jakṣan krīḍan ramamāṇaḥ strībhirvā yānairvā jñātibhirvā vayasyairvā ityādinā sarvajñaḥ sarveśvara ityādinā ca rūpeṇa saṃpratipattiriti jaiminipakṣamuktvā citi tanmātreṇa tadātmakatvādityauḍulomiritya vyayapade yena caitanyarūpeṇaiva saṃpattirityauḍulomipakṣaṃ coktvā evamapyupanyāsāt pūrvabhāvādavirodhaṃ bādarāyaṇaḥ p. 265) evamapi pāramārthika caitanya mātrārthasvarūpābhyupagamepi vyavahārāpekṣayā pūrvasyāpyupanyāsādibhyo'nanvāgatasya brāhmasyaiśvarya rūpasyā pratyākhyānāt avirodhaṃ bādarāyaṇa ācāryomanyata iti | evaṃ bādarāyaṇapakṣaḥ tairvyākhyātaḥ | evaṃ cājñāna prabhavatvāt samastasya prapañcasya jñānādajñānanāśe tanmūlasya kṛtsna prapañcasya niranvayanāśādātmasvarūpamātreṇāvasthānaṃ muktiriti pakṣo bādarāyaṇasyānabhipreta iti sphuṭameva | tathā eva samprasādo'smāccharīrāt samutthaya paraṃ jyotirūpasampadyasvena rūpeṇābhi niṣpadyata ityasya sa yadi pitṛlokakāmo bhavati saṃkalpādevāsyapitaraḥ samuttiṣṭhanta ityādi vākyasya ca daharavidyāgatatvepi saṅkalpā devatu tacchruteriti sūtrasyāpi brāhmeṇeti pūrvokta satyasaṅkalpatvopajīvyatvepi pūrvasūtraṃ nirguṇavidyā viṣayamidaṃ saguṇavidyāviṣayamidamiti vibhāgakathanaṃ nirmūlam | atha eva cānanyādhipatiriti | ata-eva satyasaṅkalpatvācca śabdoktāyā sasvarāḍbhavatīti śruteścānanyādhipatirmukto bhavati nāsyānyodhipatirbhavatītyarthaḥ | idamapyananyādhipatitvaṃ saguṇavidyopāsanayā hiraṇyagarbhaloka gatasyeti tairuktam | na ca tadayuktam | tasya hiraṇyagarbha parameśvara rūpādhipati dvayatvenānanyādhipatitvābhāvāt | tathā bhāvaṃ bādarirāha hyevamiti | na ha vai saśarīrasya sataḥ priyā priyayorapahatirasti | p. 266) aśarīraṃ vā vasantaṃ na priyāpriye spṛśataḥ iti chāndogyāṣṭamādhyāya gatavākyena muktasya śarīrābhāva pratīteḥ śarīraṃ nāstīti bādarāyaṇa pakṣamuktvā bhāvaṃ jaiminirvikalpāmananāditi | sa ekadhā bhavati tridhābhavati pañcadhā ityādinā saptamādhyāyagatena vākyena muktasya śarīramastīti jaiminipakṣamuktvā dvādaśāhavadubhayavidhaṃ bādarāyaṇokta iti śrutidvayaprāmāṇyādubhayavidhaṃ bhavatīti | muktasya ca satyasaṃkalpatvādyasya saśarīratvaṃ saṅkalpaḥ sa śarīrobhaviṣyāmīti tasya saśarīratvam | yasyatvaśarīratvasaṅkalpastathā śarīratvamiti bādarāyaṇena svapakṣamuktam | tathaivatairapi vyākhyātaḥ | etaccādhyāyadvaye'pi vidyāyā ekatve ghaṭate nānyathā | vidyābhedena pakṣadvayasyāpi vyavasthitatvāt | saṃkalpānurodhena vyavasthāyā ayogāt | evaṃ sthite saptamādhyāyaḥ nirguṇa brahma pratipādakaḥ | aṣṭamādhyāye saguṇavidyāvidhiḥ saguṇavidyāphalamevaikadhā bhavatītyādinocyamāna nirguṇavidyāstutayetra kīrtitamityādyabhidhāna mūlakam | ṣaṣṭhādhyāye upāsyasya brahmaṇaḥ kāryakāraṇādanyatvena sarvātmakatvena pratipādanam | saptamena ca tasyaiva ca nānādiṣu vyasteṣū pāsanaṃ samastena bhūmatvena copāsanamuktam | aṣṭamenacopāsanasthānaṃ hṛdayādyupāsyasya brahmaṇaḥ kāmādayoguṇā upāsanāṅgāni kānicidupāsakasya devayānena pathā brahmaprāptiḥ | brahma p. 267) prāptyanantarañca sakalakāmāvāptirityevaṃmādikamucyata iti chāndogya bhāṣye tairanyaiścādhyāya trayasyāpyekavākyatvasyoktatvāt | tathā pradīpavadādeśastathā hi darśayatītyatra muktasyāneka śarīra pakṣe kiṃ tāni śarīrāṇi sātmakānyuta nirātmakānīti saṃśaye anenaiva śarīreṇa yāgāditarāṇi nirātmakānīti pūrvapakṣaṃ kṛtvā yathādīpa ekāneka dīpabhāvamāpadyāneka vartiṣvāviśati vikāraśaktiyogāt | evaṃ mukta ekopyaiśvaryaśaktiyogādanekāni śarīrāṇyāviśati iti siddhāntitam | tadetajjīvasya vibhutvavādināmasamañjasam | kiṃ sarvāṇi śarīrāṇi nirātmakānīti saṃśayasya nirātmakāni ātmaka ekenaiva śarīreṇa yogāditi pūrvapakṣasya pratipādanaikabhāvamaiśvarya daśādāpadya śarīrāṇyāviśatīti siddhāntasya tasmin pakṣe asāmañjasyāt | tathā muktasya kathamaneka śarīrāveśādi lakṣaṇamaiśvaryamabhyupagamyate | yāvatā tatkenakaṃ vijānīyāt | na tu taddvitīyamasti | tato'nyadvibhaktam | yadvijānīyāt | salila ekodraṣṭādvaito bhavatītyevaṃ jātīyakāśrutirviśeṣavijñānaṃ vārayatītyāśaṃkāyāṃ svātyayasampatyoranyatarāpekṣamāviṣkṛtaṃ hi | suṣuptyutkrāntyoranyatarāpekṣayedaṃ viśeṣa vijñānābhāvavacanaṃ prakaraṇānyavaśāttathā pratīterityuktam | kecidatra sampattiśabdena kaivalyāvasthocyate iti tadapekṣayā viśeṣavijñānābhāva vacanaṃ mityāhuḥ | teṣāṃ pūrvāparavirodhaḥ prasajyeta | p. 268) brāhmeṇa jaiminirūpanyāsādibhya ityādinā muktasya sarvajñatvamuktam | idānīṃ jñānābhāva ucyata iti | kiṃ bahunā | yāni yāniyairasādhāraṇyenābhyupagamyante tānisarvāṇi sūtritānyeva | sūtreṣu tadvācakaśabdānāṃ kvāpyadarśanāt | evamanyatra sūtrasyāpi virodho'styeva vistarabhayāduparamyate || tadevaṃ sūtrānusārivyākhyānānāmutsannatvādvidyamānānāṃ ca sūtrā nanu sāritvāt sūtrānusāriṇī vyākhyeyamārabhyate | tatra svādhyāyo'dhyetavya ityadhyayanavidhau tavya pratyayena svādhyāyasyādhyayanasaṃskāryatā pratīyate | utpattyādīnāmasaṃbhavāt | saṃbhavepi vānvayavyatireka siddhatvena vidhivaiyarthyāt | saṃskāraśca sādhana niveśī | na brīhīṇāmiva svādhyāyasya sādhanatā prakaraṇādinā pratīyate | adhyayanavidheranārabhyādhītatvāt | tathā cānenaiva sādhanatā pratītirvācyā | adhyayana saṃskṛtena svādhyāyeneṣṭaṃ bhāvayediti | purohitaṃ vṛṇītetyatra varaṇa saṃskṛtena purohiteneṣṭaṃ bhāvayediti yathā | evañca svādhyāyasya sādhanatayopādeyatvāt tadgatamekatvaṃ vivakṣitamiti ekasyaiva vedasyādhyayana vidhiḥ | itarathā grahaṃ saṃmāṣṭītyādāviva svādhyāyasya saṃskāryatayoddeśyatvāt tadgatamekatvamavivakṣitamiti sarvatra graha saṃmārgavatsarva vedādhyayanaṃ prāpnuyāt | evañca svādhyayeneṣṭaṃ kuryādityatra kiṃ tadiṣṭadvāramiti vīkṣāyāṃ dṛṣṭe satya dṛṣṭakalpanānupapatterarthāvabodha eveṣṭadvāramiti kalpyate | tasyāpyanuṣṭhānadvārā'bhyudayaniḥ śreyasahetutvena puruṣārthadvāratvopapatteḥ | p. 269) yatra rājasūyādivākyādhyayanādau brāhmaṇāderdṛṣṭa prayojanaṃ nāsti | anuṣṭhānā saṃbhavāt | tatrānanyagatyā japādi dvārā puruṣārthaparyavasāyitvam | yatra tu dṛṣṭadvārā asaṃbhavatvāttatra dṛṣṭadvāreṇaiva puruṣārthaparyavasāyitvam | evañcādhyayanavidherarthāvabodha sāpekṣatvādarthāvabodhasya ca sandigdheviṣaye vicārasāpekṣatvāt vicāropyadhyayana vidhitvenākṣiptaḥ | tatra cādhyayanānantaraṃ sarvopivedārtho vicāraṇīyaḥ | tatra kāṇḍasya prāthamyāt tadarthavicāraḥ prathamaṃ jaimininā kṛtaḥ | tadvicārādeva vidyā vidhayopi vicāritaprāyāḥ jadviṣayībhūtaṃ tu brahma vicāritam | tacca paramasūkṣmatvāt vicārānarhameveti prādhānyena tadvicāraṃ pratijānīte bhagavān vādarāyaṇācāryaḥ athāto brahmajijñāseti | na ca brahmavicārasyā dhyayanavidhiyogyatve tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchetsamitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭamityādinā pṛthagbrahmopadeśa vidhiranarthaḥ syāditi vācyam | nahi mīmāṃsā pāṭha mātrādeva karmaṇaḥ vidyāyā anuṣṭhānaṃ sidhyati | tāvatāsandigdhavākyārtha nirṇayepi nānāśākhāgatāṅgopasaṃhāreṇa prayogasyāparijñānāt | kintu kalpasūtrādhyayanena tattatkarmābhijñopadiṣṭa prayogavacanena ca yathā saṃbhavaṃ prayogājjñātvā karmānuṣṭhānamevamihāpi ācāryāddhaiva vidyāviditā sādhiṣṭhaṃ prāpaditi | evamādiśāstrāt tattadvidyābhijñācāryādīdṛśaṃ brahmātropāsyametāvadguṇaviśiṣṭametāni copāsanasya pūrvottarāṇyaṅgānī dṛśaścopāsakastasya p. 270) caitadvatamīdṛśañcopāsanāsthānamīdṛsyupāsakasya gatirīdṛśī ca phalaprāptirityevaṃ vidhopadeśamantareṇa vidyānuṣṭhānāt siddhaḥ | tadupadeśa vidherartha vatvādeṣāṃ nānādhyayana vidhirvicāra prayojakaḥ | tasya kṣara grahaṇamātraparyavasānatvāt | kintvadhyayana vidhyādhyapita kratuvidhireva svārthasya dharmasya jñātvānuṣtheyatvāt | taireva dharmavicāra ākṣipyata iti matam | teṣāmapimate kratu vidhivat vidyāvidherapi vicāra prayojakatvāt brahmavicāropīdānīṃ kartavya eva | na cedānīṃ vidyānuṣṭhānābhāvānna brahmavicāraḥ kartavya iti vācyam | tarhīdānīṃ agnihotrādyanuṣṭhānābhāvāt tadvicāropi kartavya iti tulyam | yadi buddhvā karmāṇi yatkāmayeta tadārabhetīti smṛteḥ svīkartavyāśramāntare karmaṇāmavaśya kartavyatvāt tadvicāra iti vidyāyāmapi tulyaḥ | vastu brahmavicāriṇodārāgni parigrahābhāvādagnihotrādyanuṣṭhānā saṃbhavepi vidyāyāḥ sarvāśrama sādhāraṇyādbrahmacāriṇopi yukta eva | atha codgītādyaṅgāvabaddhopāsanāmadhikṛtādhikāratvena karmānuṣṭhāna kāla eva kartavyatvena tadvidhābhūta brahma vicāropi idānīṃ kartavya eva | atha śabdena karmavicārānantaryamucyate | na ca tadā nantaryemānābhāvaḥ | śāstrayonitvāt | hṛdyapeksayā manuṣyādhikāratvāccheṣatvāt puruṣārthavādaḥ | yathānyeṣviti jaiminiḥ | sarvavedānta pratyayaṃ codanādyaviśeṣāt | nānāśabdādi bhāvāt | hānautūpāyana śabdaśeṣatvāt kuśāchanda stutyupagānavattaduktam | nacādhikārikamapi patanānuṣṭhānāttadabhogāt | p. 271) upapūrvamapitveke bhāvamaśnavattadukta va ityevamādiṣu sūtreṣu pūrvatantra siddhānāṃ veda prāmāṇya bhedaśeṣatvādhikārādīnāmupajīvanena tadānantaryasyāvaśyavaktavyatvāt | ata-eva pūrvottara mīmāṃsātva prasiddhirapi saṅgacchate | ataḥ śabdohetvarthaḥ | yasmātsvādhyāyo vivakṣitārthaḥ brahma ca pariśoṣitam tasmāttajjijñāsā kartavyeti brahma vicāryaṃ na veti sandehaḥ | neti tāvatprāptam | kṛtsnasya vedasya pūrvatantre vicāritatvāt | brahmaṇopi vedārthatvāt | na ca kṛtsnasya vedārthasya vicāritatvāsiddhiḥ | tasmaduktena rūpeṇa vicāryaṃ gurusevayā | brahmakaivalyaphaladamāgamairliṅga śabditam || avinābhūta cicchaktiprasādonmokṣamāpnuyāt | śrotavyavākyavihitaṃ śravaṇaṃ vidhivākyataḥ || bhāṣā prabandhairyajjñānaṃ yacca pauruṣa vākyataḥ | na tasya cātra jñānasya puruṣārthaika hetutā || tasmādvaidika vijñānaṃ sākṣānmuktipradaṃ nṛṇām | asminnarthe bahugranthāḥ prasṛtābhāṣya darśitāḥ | vaidiko bhāṣya sandarbhaḥ tāṃtrikāṇāṃ na vidyate | yaścāyaṃ bhāṣya sandarbhaḥ śāntipāṭha purassaram || viraktairviṣayastomairvijñeyo gurusevayā | śaṃnomitrādikā mantrāstatra sandarśitā budhaiḥ | kathaṃ vā vīraśaivānāṃ tādṛgarthasya saṅgatiḥ || p. 272) atrāyaṃ sampradāyādhvā nīlakaṇṭhena tanyate | vīraśaive gurukṛpā sudhayā śikṣyayogataḥ || dīkṣayāṃkuritaṃ jīvabrahmaśabdena śabditam | liṅgāṅgayoḥ sāmarasyaṃ mahāvākyopadeśavat || pañcākṣara mahāmantrāt bodhanīyaṃ vipaścitā | namaḥ śabdena jīvatvaṃ śiveti paramātmani | āyetyaikyaṃ gatomantrastena pañcākṣaraḥ smṛtaḥ || iti brahmottarekhaṇḍe mantrārthasya vicāraṇāt | āgamoktāṃstadarthāṃśca vijñāyaivopadeśataḥ || sthūlapañcākṣarārthoyaṃ śrutivākyasamīritaḥ | kārikārtha vivekena saṃgrāhyotha mumukṣubhiḥ || prācīno bhāṣya sandarbhaḥ śaṃbhornānumatastataḥ | yataḥ sāmbaḥ śivaḥ sākṣāt anvaśānmāmaharmukhe | vyāsīyaṃ sūtrasandarbhaṃ vīraśaivānusārataḥ || vyācaṣṭāṃ vimalābuddhirudeti tatkṛte | ityevaṃ kārikārūpa śrutyarthānāṃ vicāraṇāt || adhītya gurukāruṇyādapavarga * * * * || * * * * * * granthaṃ tasya muktiḥ karesthitā | pañcākṣaro'yaṃ mantraśca śāntyarthe viniyujyate || tadarthaḥ prāpyate tasmāt kārikārthavicāraṇāt | kārikārthaṃ samadhyāya yaḥ pracārayati svayam || p. 273) ahaṃ tasya padadvandvaṃ śirasā dhṛtavān punaḥ | aśaivena pradeyāsyātkārikā śivabhāvadā || śrutvā dadyācchrāvayitre vedoktāmeva dakṣiṇām | gṛhasthāya dhanaṃ dhānyaṃ sasyapūrṇāṃ vasundharām || sālaṃkārāṃ viraktebhyo dadyāttadanuśāsanāt | tadaṅge bhejayedvidvān sahasraṃśatameva vā || jñāninaḥ śāmbhavānante sāyujyaṃ yāti śambhunā || || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijña nīlakaṇṭhakṛte nigamāgamasārasaṅgrahe kriyāsāre caturthopadeśaḥ || ########### END OF FILE #######