#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00274 Uniform title: kulālaśāstra Manuscript : IFP/EFEO transcript T0452 Description: This is a Tantra revealed through a certain Kulālaṛṣi the Potter ṛṣi. It contains a series of procedures (vidhi) commonly required in the course of ritual such as the establishment of the sacrificial jar and other sacred objects (pratiṣṭhā), purificatory rites (śaucya) and the like. The main deity is śāstṛ, that is, Skanda. Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski. Revision 0: April 8, 2012 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### hariḥ om kulālaśāstram saṃprokṣaṇam aṣṭādaśasaṃskāram || śuklāmbaradharaṃ viṣṇuṃ śaśivarṇaṃ caturbhujam | prasannavadanaṃ dhyāyet sarvavighnopaśāntaye || gajānanaṃ bhūtagaṇādhi sevitaṃ kapittha jambūphalasāra bhakṣitam | umāsutaṃ śokavināśakāraṇaṃ namāmi vighneśvara pādapaṃkajam || uttarāyaṇe śubhamāse uttiraṃ uttirāṭaṃ uttiraṭṭāti mṛgaśīrṣaṃ maghaṃ hastaṃ citrā aviṭṭam svāti anuṣaṃ revati aśvani dvitīyā tṛtīyā pañcami saptami ekādaśi amṛtayogaṃ siddhayogaṃ śubhayogaṃ śuddhayogaṃ rājapāpaṃ purohitapāpaṃ yajamāna naṣṭaṃ dhanadhānyanāśaṃ artyanāśaṃ varṣaśūnyaṃ dīkṣā p. 2) pratiṣṭhā saṃprokṣaṇaṃ hariḥ om | aṣṭādaśasaṃskāram || nirīkṣaṇa prokṣaṇa tāḍana abhyukṣaṇaṃ catussaṃskāraṃ || khananāvakiraṇa pūraṇa samīkaraṇa secana nikuṭṭana sammārjana lepanāni aṣṭādaśa saṃskāram || kalāmayakalpana trisūtra veṣṭana rekhā caturvinyāsaḥ vajrīkaraṇa catuṣpādakalpana paramīkaraṇa ityaṣṭādaśa saṃskāraṃ kalpya pūrvaṃ pulastya devānāṃ agnisomarasākramam | yāmye tu tārat sthāpyā naihṛtyāṃ bhṛgumeva ca || mārkaṇḍeyo vāruṇe cāpi vasiṣṭho vāyutaḥ kramāt | some tu kauśikaṃ kṛtvā agastyaṃ īśameva ca || p. 3) hariḥ om || || śubhamastu || || kulālaśāstram || tantrāvatāram || śuklāmbaradharaṃ viṣṇuṃ śaśivarṇaṃ caturbhujam | prasannavadanaṃ dhyāyetsarvavighnopaśāntaye || kailāsa śikhare ramye nānāratna vibhūṣite | nānādruma latākīrṇe nānāpuṣpaiśca śobhite || tatra madhye sukhāsīnaṃ devadevaṃ maheśvaram | vividhairgaṇa saṃghaiśca rudra devagaṇaissaha || ṛṣibhiśca mahāpūtaiḥ gandharvādyā svaturogaṇaiḥ | praṇamya śirasā bhūmau brahmā vacanamabravīt || brahmauvāca- namastasmai sureśāya śivāya paramātmane | rudrāya devadevāya śaṃkarāya svayaṃbhuve || bhasma nirmalagātrāya caturveda hitāyine | caturvaktra prabhedāya catuśśrotra hṛdāyine || bhūtavarti bhaviṣyāya sṛṣṭi sthityantahetave | brahmendra suravandyāya sarvalokaśritāya ca || kālāya kālarūpāya kālakālāntakāya ca | p. 4) viśvamāyā vibhedāya viśvāya viśvarūpiṇe || nīlakaṇṭhāya sarvāya sadyojātāya vai namaḥ | viṣṇu rūpāya rūpāya vāmadevāya vai namaḥ || mahādevāya haṃsāya aghorāya namo namaḥ | bhavotbhavāya śāntāya tatpuruṣāya namo namaḥ || umānāthāya devāya īśānāya namo namaḥ | sadāśivāya śāntāya sadasadviśvakāriṇe || vyomāya vyomarūpāya vyomavyāpī namo namaḥ | anantāya namastubhyaṃ ānandāya namo namaḥ || brūhi me devadeveśa śāstramāhātmyamuttamam | īśvara uvāca- sādhu sādhu samahyānāṃ sarvaloka hitāvaham | sarva kāmyārtthasidhyartthaṃ sarvavyādhi vināśanam || sarva siddhikaraṃ śreṣṭhaṃ sarvapāpaharaṃ param | devā asurabhinnāṃ ca madhubhojanakāraṇam || mohinī rūpadhṛk viṣṇu komalā sarvasundarī | asurān vaṃcayitvā tu surebhyo bhojanandadau || dṛṣṭvā tu mohinī mohāt śivaṃ paramakāraṇam | śāstāraṃ sarvakartāraṃ suṣuve tābhi deśatām || puruṣo haro haraśśakti stayoryoge bhavattadam | p. 5) puṣpe ca gandhavañceti dehe ca prāṇavattathā | tileṣu ca yathā tailaṃ tātānā bhavanta saṃbhavam || mādhavaḥ prakṛtiḥ proktaḥ śivaśca puruṣastathā | śivamādhava saṃyogātproktaṃ brahma mahātbhutā || śāstāraṃ bhukti muktāraṃ sarveṣāṃ carācaram | śāstā śāstravatāraṃ ca tasmāt saṃsevitaṃ tvayā || vakṣyehaṃ sarva rakṣārthaṃ śṛṇuṣva kamalāsana | caturvidhānāṃ tantrāṇāṃ śrotrāṇāṃ ca caturvidhā || umā caiva hari skando dhātā śroktāra eva ca | śrotā ca pārvatītantraṃ nāmaśāntika mucyate || śrotā nārāyaṇo raktā nāmināṃ vijayantathā | skandenā dhivra tantrāṇāṃ raudramityavidhīyate || tantraṃ ca śrīkarantāya srotā yasya pitāmahaḥ | adhyāyameva tantrāṇāṃ ekāśītiṃ pṛthak pṛthak || tantrāṇāṃ sva sva saṃkhyānāṃ ṣaṭsahasra mudāhṛtam | caturviṃśatidaṃ sahasraṃ tantrāṇāṃ ca samuccayaḥ || evaṃ caturvidhaṃ tantraṃ śāstrāgamya mihocyate | etat tantrokta mārgeṇa tantrajātaṃ tathā śṛṇu || śivena devya dattantu devyādattantu nandine | nandine brahmaṇā dattaṃ brahmaṇāṃ ṛṣidattakaiḥ || p. 6) ṛṣīṇāṃ mānuṣe dattaṃ ityetai rāgamotbhavam | āgamotbhavatā proktaṃ sarvamevantu kārayet || caturvidhena mantreṇa śāstrāgama mihocyate | śāstrāgamantu mantreṇa saṃhitai sāṃgatat kramāt || āraṇaṃ sūtra vāṭaṃ ca tathācāryaṃ tathaiva ca | vyāhṛti mantra sāvitrī havya vāhana mantravit || kṛṇuṣva vājana mantreṇa prasugmantāṃ tathaiva ca | śrīrudraṃ puruṣa sūktaṃ ca camakaṃ paṭhya vācakam || etat mantra vidhānena etat śāstra parāyaṇāḥ | sarvamantraṃ tathā caiva sarvaśāstra parāyaṇāḥ || mantra pāṭhaṃ tathā kṛtvā tantra jātantathā śṛṇu | yogīnāṃ ca yatīnāṃ ca munīnāṃ mantraṇaṃ bhavet || etat tantrokta mārgeṇa pūjāgaṃ ca vidhīyate | brahmaputrāṃbhasaścaiva aṃbhasotputradāntakaḥ || dāntaputrā jaṭādhārī tatputrasya kulālakaḥ | yāgasvā muni kulālaṃ cāmṛtkartā ca kulālakāḥ || indra yāgantathā kṛtvā yāgasvā munināmakaḥ | kulena śreṣṭha ityasmān kulāla iti cocyate || brahmāṇastu kriyāpātraṃ mṛtkartā nāma eva ca | sarvadeva ghaṭatyāga kulālasya vidhikramam || p. 7) caturvarṇāmi munināṃ caiva brāhma ṛṣistu kulālakaḥ | kulālastu muniśreṣṭhā vedādhyāya parāyaṇaḥ || tantra yajño mantra saṃpannaṃ śāstu dīkṣā samācaret | dhārayettu śikhā sūtraṃ sadākālaṃ prajāpate || tarpaṇaṃ japahomaṃ ca sandhyānuṣṭhāna tatparam | pūrvāparaṃ kulānānāṃ śāstra muṣṭyārcanāgatā || trisandhyaṃ japamādhyāya śikhā yajñopavītavān | devārtthaṃ brāhmaṇārthaṃ ca sarvapātrāṇi kārayet || somayāji sahasrebhyo deva bhaktirviśiṣyate | deva bhakti sahasrebhyaḥ kulālaśca viśiṣyate || kulālasya sahasrebhyo śāsturarcana paṇḍitaḥ | strī karārghya midantantra dharma kāmārtha muktidam || karṣaṇādi pratiṣṭhāntaṃ pratiṣṭhādyutsavāntakam | utsavādīniśāntyantaṃ śāstā śāstramidaṃ smṛtam || tasyārcanāvahaṃ caityūpatsarvaṃ sāvadhārakam | tasya vṛttintathācāraṃ catvariṃśati saṃskṛtam || devārtthaṃ snapanādīnāṃ dvijānāṃ yajña karmaṇām | nṛpāṇāmabhiṣekārtthaṃ sidhyartthaṃ brahmaṇā ca vai || lakṣaṇaṃ sarvapātrāṇāṃ yāga pātrasya lakṣaṇam | kulālaśāstramityuktaṃ sarvaprāṇi hitāvaham || p. 8) evaṃ strīkara tantraṃ syāt tridhā bhedantathaiva ca | saṃhitāyā tato dhyāyā kalpasya trividhantathā || karṣaṇādi pratiṣṭhāntaṃ saṃhitā nāmamucyate | pūjāmantraṃ tatodhyāyaṃ bhuktimukti varapradam || iṣṭakarmāṇi kṛtavān viprakalpoktaṃ vidhimācaret | saṃhitodāna mārgeṇa kṛtavān tat kulālakām || adhyāyoktavidhānena ātmārtthaṃ pūjayet kramāt | tattat kāmyārttha sidhyarthaṃ coraśatru vināśanam || śāstra karmoktamārgeṇa kartavyammantra vādinām | etattantravidhiṃ karma kulālasya yogamucyate || anyeṣāṃ saṃhitā mārgaṃ yogyamapyabhidhīyate | etat karmāṇi sarvāṇi vakṣyatehaṃ pitāmaha || iti īśvaraprokte śāstrāgame kulālaśāstre śrīkaratantrannāma prathamaḥ paṭalaḥ || 1 || tantu lakṣaṇam | athātassaṃpravakṣyāmi tantūnāṃ lakṣaṇaṃ kramāt | garbhādhāna vivāhāntaṃ ṣoḍaśāntaṃ tathaiva ca || agni kārya vidhiḥ proktaṃ tantūnāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | p. 9) brahmovāca- brāhmaṇī rājaputrī vā vaiśyakanyāthavā punaḥ | athavā śūdrakanyātha tantūnāṃ parikalpayet || kārpāsantu tathā gṛhya tantūnāṃ parikalpayet | prātaḥ kāle tu pūrve tu sāvitrīmācamanantathā || caturaṃgulamātreṇa ṣaṇṇavatyanta sūtrakam | tena tat triguṇa skandandīrgha sūtramudāhṛtam || hastandakṣiṇamūrdhvaṃ syāt pūrvāgraṃ cāparā gṛhi | brahmacārī trisūtraṃ syāt gṛhastho dviguṇaṃ bhavet || vānaprasthaṃ tṛtīyantu sanyāsi syāccaturtthakam | ūrdhvanābhiranāyuṣyaṃ adhonābhirdhanakṣayam || nābhimātraṃ prakurvīta upavītasya lakṣaṇam | oṃkāraḥ prathamastantu dvitīyo'gni daivatam || tṛtīyaṃ nāga daivatyaṃ caturtthaṃ somadaivatam | paṃcamaṃ vāyudaivatyaṃ ṣaṣṭhaṃ ca pitṛdaivatam || saptamaṃ sūrya daivatyaṃ aṣṭamaṃ viṣṇudaivatam | navamaṃ rudradaivatyaṃ ityete tantu devatāḥ || triguṇena trimūrtissyāt bandhuśaktiḥ śivaḥ paraḥ | brāhmaṇastantudhāreṇa śivedyo vidhipūrvakam || jaṭādhāri vidhiṃ vakṣye kṣatri vaiśya vidhikramam | p. 10) vairavānasa vidhiproktaṃ kulāla upavītavān || jaṭādhāri vidhiṃ vakṣye kṣatrivaiśya vidhikramam | vaiśya yajñopavītaṃ ca vara śaiva trisūtrakam || sanyāsasya daśānāntu ityete tantu lakṣaṇam | ityete tantu dhāreṇa sadākālaṃ vidhikramam || devārtthaṃ brāhmaṇārtthaṃ ca triguṇaṃ sūtradhāraṇam | śūdrasya tantu dhāreṇa rājarāṣṭraṃ vinaśyati || grāmaṃ grāmapatiṃ caiva bhūmyādirehi bhasmayet | iti brahmaprokte kulālaśāstre upavīta lakṣaṇaṃ samāptam || sarvadevārcanaṃ kṛtvā sarvaloka vidhikramam | brahmārcanavidhiṃ caiva brāhmaṇānāntu kalpayet || viṣṇu pūjāvidhiṃ kṛtvā vaighānasya pāṃcarātrataḥ | śivapūjāvidhiṃ kṛtvā śivadvijā vidhīyate || ārya śāstārcanaṃ kṛtvā kulāla brahmarṣistathā | bauddha mārupahaṃcaiva vidhisaṃpūjayet kramāt || bhadrakāli vidhe pūjā bhāraśaivaṃ vidhikramam | tattaddaivantu pūjānāṃ tattaddeva priyantathā || tattaddevānya pūje tu rāja rāṣṭraṃ vinaśyati | p. 11) varṣaśūnya vidhiṃ caiva kalahaṃ rājya kṛnnanam || tattatpūjāvidhiṃ kṛtvā rājā saṃparikīrtitam | varṣa sampūrṇamevaṃ ca yajamān santati guṇam || nagarī narasaṃpūrṇaṃ āyurārogya varddhanam | grāme ca nagare caiva devapratiṣṭhaṃ tu kalpayet || madhyame vāstu devānāṃ pūrve śāstā pratiṣṭhitam | agni vighneśvara sthānaṃ yāmye brahmapratiṣṭhitam || nair-ṛtyāṃ durgayā devī paścime viṣṇu saṃbhavam | vāyavye mohinī caiva some cāmuṇḍi ca kramam || harimmadhyadiśi sthāpya ityete devatākramam | devasthānavidhiṃ kṛtvā mānuṣya vidhirucyate || ālayaṃ vāstu gehī syāt brāhmaṇo dakṣiṇastathā | paścime nagare caiva uttare rājadhānike || dakṣiṇe uttare caiva rājasthānaṃ vidhīyate | pūrve ca śūdradeśe tu caturddikṣu bhavetkramāt || grāme ca nagare vāstu kulālānāṃ pratiṣṭhitam | vāstuvo grahato sṛṣṭiḥ ityete gṛha śuddhidam || vaiśya śūdragṛhaṃ caiva vāstuvo grahame vidhiḥ | antyajāti praveśaṃ ca doṣayuktaṃ visarjayet | devotsava vidhiṃ caiva brahmadeśantu śuddhidaṃ | uttamaṃ brahmadeśantu madhyamannagareṇa tu || adhamaṃ śūdra deśantu utsavasya vidhikramam | p. 12) śāsturutsava sevāsyapyakulā bhavane vidhiḥ || anyajātistu mantraṃ ca atidoṣaṃ pravartate | kṣatriyo śūnyarūpantu sarvarogaṇa saṃbhavam || tattat śāstrantu kartavyaṃ atidoṣa maharipriyam | śāstā nityotsavaṃ caiva jaṭādhārī kulālakāḥ || śivaśaktyaika rūpantu ārya śāstā samutbhavam | mohinī viṣṇurūpantu śivadarśana saṃbhavam || rūpadarśana mohī ca hyaliṃgana paribhramam | jagatsthāvara jaṃgaṃ ca agnijvālā mahābhayam || saptaloka jagannātha āryā śāstā tatotbhavam | viṣṇu nābhe statotpannaṃ īśaputrammahābalam || sarvaloka jagannātha āryaśāstā tatotbhavam | devadeva jagannātha kulālārcana vidhikramam || pātra kartā kulālaśca aśvamedhaṃ vidhīyate | sarvadeva prasādo stridhanaṃ vivardhayet || sarvadeva prasādena śāstārcana kulālakaḥ | karṣaṇādi pratiṣṭhāntaṃ pratiṣṭhādyutsavāntakam || utsavādīni śāntyāntaṃ śāstā śāstra vidhikramam | śāstā śāstra viśeṣaṃ ca īśvaro vākyamuttamam || pūrvasyā mārya nāmāni agni devantu śāstukam | p. 13) dakṣiṇe kṛṣṇa mūrtiṃ ca senāpatyantu nair-ṛtam || paścime bhūtanāthaṃ ca vāyavye eka vīthyakam | uttare dhīnu bheraṃ ca īśānyāṃ śāstu liṃgakam || grāme ca nagare caiva rājasthānasya uttare | śāstā aṣṭamūrtiṃ ca bhoga mūrtintu pūrvakam || agnikoṇantu pūrṇaṃ ca saṃhārannṛtta berakam | paścime citraberantu vāyavye yoga berakam || uttare śayanaberantu īśānyāṃ śāstu liṃgakam | śāstānāmaṣṭa berantu kṣatriyo aṣṭakālakam || rājasotpanna kāle tu paṭe citrasya rūpakam | akṣarāraṃbha kāle tu citraberaṃ pratiṣṭhitam || āyudhantasya kāle tu nṛttaberaṃ pratiṣṭhitam | abhiṣeka kāla me caiva bhoga mūrti pratiṣṭhitam || putra utpanna kāle tu liṃgamūrti pratiṣṭhitam | dharmakoṭīra kālaṃ ca yoga mūrti pratiṣṭhitam || jñāna sampūrṇa kālaṃ ca śayanaberaṃ pratiṣṭhitam | sarvadeva vidhiṃ kṛtvā ityete kṣatriyo vidhiḥ || pūrvasya bhoga berantu dvibhujaṃ vidhirucyate | agnikoṇantu saṃhāraṃ ṣoḍaśaṃ hastameva ca | dakṣiṇe vīramūrtiṃ ca aṣṭahastā vidhikramam | p. 14) nair-ṛtye paṭacitraṃ ca daśahastantu vā punaḥ | paścime citraberantu caturbhujaṃ hastameva ca || vāyavye yoga berantu dvādaśaṃ hastameva ca | uttare śayanaberantu ṣaṭbhujaṃ vidhirucyate || īśānyāndhanuberaṃ ca dvādaśaṃ hastameva ca | gajāṃnāmārya nāmāni śāstāvāhanamaśvakam || dakṣiṇe kṛṣṇamūrtiṃ ca śvānavāhanameva ca | kukkuṭaṃ vāhanaṃ caiva senāpatyantu nair-ṛtam || paścime bhūtanāthaṃ ca meṣavāhanameva ca | vāyavye yoga berantu vyāghra vāhanameva ca || uttare śayanaberantu siṃhavāhanameva ca | īśānyāndhanu berantu ṛṣa bhavāhanameva ca || padmāsana vidhiproktaṃ liṃgamūrti vidhikramam | govarṇam || kapilā goghṛtaṃ caiva sitago dadhirucyate | pītavarṇaṃ ca kṣīraṃ syāt raktavarṇantu gomayam || kṛṣṇa varṇantu gomūtraṃ saṃgrahettu vicakṣaṇaḥ | ājyaṃ prasthena kartavyaṃ dviḥprasthaṃ dadhirucyate || triprasthaṃ kṣīrasaṃyuktaṃ catuḥ prasthantu gomayam | paṃcaprasthantu gomūtraṃ saṃgṛhettu vicakṣaṇaḥ || p. 15) ācārya lakṣaṇam | athātaḥ saṃpravakṣyāmi ācāryasya tu lakṣaṇam | ācārya balaśuddhissyāt satyadharma parāyaṇam || sarvalakṣaṇa saṃyuktaṃ sarvaśāstra viśāradam | sarvopāya samāyuktaṃ satyavādi dṛḍhavratam || śāstra dīkṣā samāyuktaṃ samayācāra pālakam | dvātriṃśallakṣaṇaṃ kṛtvā lakṣaṇe mantra rūpakam || tantrodyogasya yogāṃgaṃ mantra sāyujya saṃyutam | śikhā yajñopavītaṃ ca sameyācāra pālakam || vibhakti jñāna saṃyuktaṃ lokayātrānudakṣakam | mohadainya śūnyassyāt kāmakrodha vivarjitaḥ || mantraśakti śuciśśakti satyadharma parāyaṇam | cittaṃ santāpanirmukto vikalparahito budhaḥ || japadhyāna samāyukto pakṣapāta vivarjitaḥ | kṣama kuṣṭha vihīnastu dīrgharoga vivarjitaḥ || nākṣirogo na paṃguśca na jalo nākulastathā | tato vikaṭadantaśca nāti dīrgho na vāmanaḥ || nāti sthūlaḥ kṛtaghnaśca kutsitāthā vivarjitaḥ | cakṣuḥ karṇeṣu hiṃsāyāṃ śakti hīnantu varjayet || aṃgulī hasta hīnaṃ ca pādakoṇa vivarjitāḥ | p. 16) gurudevādi bhaktaśca tapavat guṇa vatsalaḥ || apāpo hi pramādī ca kalpatvāna na sūyakaḥ | panāśanaḥ pramāṇajño mantra mūrtyā tryāvidhāḥ || sarvaśāstra nidhānajño sarvamantra parāyaṇaḥ | īdṛśairlakṣaṇairyuktaḥ kulālācārya ucyate || ācārya lakṣaṇaṃ poktaṃ śiṣyāṇāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | prathamamāvāhanaṃ caiva sthāpanantu dvitīyakam || tṛtīyaṃ pādyato dadyāt caturthamācamanīyakam | paṃcamaṃ arghya vinyāsaṃ ṣaṣṭhaṃ syādabhiṣecanam || saptamaṃ vastra gandhaṃ ca aṣṭamaṃ puṣpa pūjanam | navamaṃ dhūpadīpaṃ syāddaśamantu nivedanam || ekādaśaṃ baliṃ kuryāt dvādaśe homakarmaṇi | trayodaśaṃ baliṃ kuryāt gītavādyaṃ caturdaśam || nṛttaṃ paṃcadaśaṃ caiva udvāhanantu ṣoḍaśa | ṣoḍaśenopacāraṃ syāt sarva kāmyārttha sādhakam || āvāhanaṃ purā coktaṃ sthāpanārghyantathaiva ca | gandha puṣpaṃ tathā dhūpaṃ dīpanaivedyameva ca || visarjanācamanaṃ caiva daśopacārāya kīrtitāḥ || p. 17) śauca vidhiḥ || athātassaṃpravakṣyāmi śauca karma samācaret | uṣāṇāṃ pratyuṣāṇāṃ ca śāstā mantraṃ śataṃ japet || prātarutthāya cācamya grāmādi śatadaṇḍakam | devasthānaṃ nagosthānaṃ vṛkṣa dhvāyādi varjayet || nadītīre taṭāke vā puṇyasthāne tu varjayet | karṇe vā karṇamūle vā upavītantadūrdhvakam || śucau deśe tṛṇāstīrya ravīṇāndakṣiṇastathā | athavā vāyupaśceti sthitvānāntu kulālakāḥ || eka cittantathā vāyu mārjanaṃ ca samācaret | vāme śiśnaṃ gṛhītvā tu dakṣiṇe saṃgṛhenmṛdam || nadītīre taṭākena śaucayitvā kulālakaḥ | ete pātraṃ jale caiva gṛhīyo śaucamācaret || akṣapātrapramāṇena daśaṃ kṛtvā viśeṣataḥ | śiśnānāṃ ca trayaṃ caiva mṛdā hastau tu śuddhayet || evaṃ śaucaṃ tathoktantu ācamanantathā śṛṇu | athātassampravakṣyāmi acamanyantathā kramāt || kṣālayet pādavatkṛtvā vāmapādaṃ jale tathā | athopādaṃ tathā kṛtvā hastānāntu praveśayet || hastena gokarṇa mātreṇa jalaṃ pītvā trayaṃ bhavet | p. 18) aṃguṣṭhaṃ mūlayetpaścāt ācamanyantathā śṛṇu || aṃguṣṭhaṃ sparśayestīrya hastānāṃ tu tato spṛśet | aṃguṣṭhānāmikāyuktaṃ cakṣuṣāṇāntu sambhavet || aṃguṣṭhantarjanīyuktaṃ nāsikānāntu saṃbhavet | kaniṣṭhāṃguṣṭha saṃyuktaṃ śrotradvayantu sambhavam || madhyāṃguṣṭhantu saṃyuktaṃ bāhudvayantu vinyaset | aṃguṣṭhannābhau vinyasya hṛdaye caturaṃgulam || sarvāṃgulantathā mūrdhni ācamanyantathā bhavet | nābhimātraṃ jale caiva snānaṃ kṛtvā kulālakāḥ || brahmāṃgaṃ ca vinyasya jalamadhye tu vinyaset | śāstā mantraṃ jale nyastvā śāstā tīrthantu kalpayet || alpakāśira mistrantu aṃgapīṣintu lepanam | hāridraṃ lepanaṃ caiva aṃguṣṭhaṃ śubha karṣaṇam || śāstātīrthaṃ punasnānaṃ ācamanyantathā punaḥ | uṣaḥ kālantu mantreṇa āpohiṣṭhā mayobhuvaḥ || ācamya sūryamantreṇa prokṣayeddadhimantrataḥ | sāvitrīṃ devīṃ vinyasya mantra sāvitri tarpaṇam || nava grahaṇa tarpaṇe sāvitrīṃ vācamanaṃ daśa | āyātu mantropasthānaṃ sāvitrīntu japetpunaḥ || aṣṭottaraśataṃ kṛtvā upasthānamindra mantrataḥ | p. 19) madhyāhvācamanaṃ kṛtvā āpaḥ punantu mantravit || anyeṣāṃ pūrvavatkṛtvā tarpaṇantu viśeṣataḥ | devatātarpaṇaṃ caiva ṛṣitarpaṇameva ca || pitṛtarpaṇakaṃ kṛtvā brahmayajñāṃga mācarabhet | sāvitrīntu viśeṣeṇa aṣṭāviṃśaṃ japetpunaḥ || āsadya mantropasthānaṃ anyeṣāṃ pūrvavattathā | āsadya sāyaṃ kāle tu mantrāṇaśca samācaret || upasthānaṃ viśeṣeṇa imamme vāruṇa mantrataḥ | anyeṣāṃ pūrvavatkṛtvā kulālārya vācanaiḥ || aṣṭottaraśataṃ vāpi sāyaṃ prātaḥ japetpunaḥ | prātastiṣṭhan japenmantraṃ sāyamāsīna eva ca || ebhiḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā ravīṇāmabhivādayet | namaskāraṃ caturdikṣu upādhyānāntathātmakam || saptadikṣu namaskāraṃ tattanmantraṃ viśeṣataḥ | evaṃ sāvitrimārādhya ekacittantu vinyaset || paṃcātmā samidhāgnintu mantrāgniṃ pariṣecayet | caṇḍavaktrādi mantreṇa svāhākārādi mantravit || yatte agnīti mantreṇa upasthānaṃ japet kramāt | ārdravastrantu santyajya śubhavastrantu veṣṭayet || śāstāstāgamya mantreṇa pradakṣiṇantu trayaṃ kramāt | p. 20) aṣṭadhā paṃca vinyāsa namaskārantu daṇḍakam || sandhyānuṣṭhāna tatproktaṃ maṃganyāsantataḥ śṛṇu | ityaṃganyāsa vidhissamāptaḥ || kuṃbhalakṣaṇam || strīṇāṃ prapotaraṃ caiva na puṃsavanaṃ ghaṭāni ca | āśyatītekāṃgulaṃ prokta khaṇḍāyamandavatāṃgulam || oṣṭhameṃgula nidreya atthāṃgamantu nirgamam | galasya tatra te vāyupaktva phalarvidam || pakva bimba phalākāraṃ kṛṣṇa maṇḍala varjitam | dvātriṃśat prasthasaṃpūrṇaṃ ityete kuṃbhalakṣaṇam || asti ratnaṃ sirātantu māṃsaṃ mṛccaiva buddhimān | śroṇitaṃ raktamṛtbhistu jalameyāstu daivatāḥ || kūrcaṃ jihve tu saṃyuktaṃ carma vastreṇa veṣṭayet | nājikeraṃ śiro netraṃ cūtapallava romaśam || saptadhātumayaṃ caiva kalaśeṣu ghaṭeṣu ca | kumbhasyavamukhe rudraṃ madhye viṣṇuśca daivatam || mūle brahmādi daivatyaṃ kukṣau gaṃgā sarasvatī | pārśvayorbrahmaviṣṇuśca teṣāṃ kuṃbhādhi daivatāḥ || kuṃbhamadhye sthitaṃ toyaṃ toyamadhye tu paṃkajam | p. 21) paṃkajasya tanmadhye sāṃgaṃ śāstantu pūjayet || ghaṭamāṃsantuṃ vinyasya toyaṃ prāṇantu vinyaset | sūtraiśca veṣṭayitvā tu ekasūtreṇa doṣayuk || trisūtraṃ śāntakaṃ proktaṃ yavātmānaṃ tiraskṛtam | uttamantilamātrantu madhyamaṃ yavamātrakam || adhamamaṃgulīparvaṃ ityetattantu lakṣaṇam | aṣṭahastāyataṃ caiva vistāraṃ ca dvihastakam || śuklaṃ manoharaṃ kuṃbhaṃ veṣṭaye hastamucyate | vardhanyāṃ hasta ṣaṇmātraṃ kalaśe vedahastakam || vajraṃ maratakaṃ caiva vaiḍūryaṃ pravālameva ca | mauktikaṃ paṃcaratnāni śivakuṃbhe tu vinyaset || vastrahīne mahāvyādhissūtra hīne tu māraṇam | kūrcahīne tu vaikalyaṃ puṣpa gandhasya niṣphalam || nālikerasya hīne tu grāmaśūnyantathaiva ca | ratnodakasya hīne tu nityapūjā vinaśyati || amṛtapātrasya hīne tu śrīkaraṃ duḥkhameva ca | p. 22) kuṇḍalakṣaṇam | athātassampravakṣyāmi kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | sarvaloka hitaṃ puṇyaṃ sarvadeva priyārtthakam || śrutyaśraṃ yoni cāpākāra manyaśraṃ vartulākṛtim | bhūtāśraṃ paṃkajārghyantu vasvaśra śraddhā tu koṇakam || koṭyāhutyāṣṭahastasyāt lakṣahomantu ṣaṭkaram | dvihaste ṛtu bhūtāṃbho mekhalāṃguleya kramāt || catuṣkare tu vasvabdhi kauśikāṃguleya kramāt | ṣaṭkare tu daśo nanda aṣṭamaṃgala ti smṛtam || aṣṭahaste tathā kuryāt bhānu rudra daśāṃgulam | yadākārāṇi kuṇḍāni yadākāraśca mekhalā || anyāṃgulantu vistāraṃ bhūtāṃgulantu daivikam | krameṇa kṛśatāṃ yoni bhavet pippala patravat || yonilakṣaṇa mevoktaṃ kuṇḍasyopari kalpayet | vistārasya tribhāgaikamutsedhaṃ parikīrtitam || dvihastādi samārabhya yāvadaṣṭa karāntakam | vistāretvaṃgulādhikyaṃ dairghyaṃ cinyāṃgulādhikam || yoni lakṣaṇamevaṃ syāt mekhalopari kalpayet | pakṣāṃgula samutsedhaṃ vistārantu guṇāṃgulam || padmākāraṃ tathānābhiṃ yāvatkuṇḍasya madhyame | p. 23) dvibhāgandala mānaṃ syāt eka bhāgaṃ tu karṇikā || dvihastādi samārabhya vasuhastāntakaṃ kramāt | vistāretvaṃgulādhikyamutsedhorddhāṃgulādhikam || nābhilakṣaṇamevaṃ syāt vistārantu prakalpayet | kuṇḍaṃ ca paritaścāntaṃ taccāṃgulena hastakam || hastadvayaṃ samārabhya yāvattu vasukarāntakam | ardhāṃgula vivṛdhyātu viṣṭaraṃ saṃprakalpayet || yonyoṣṭa nābhinemīnā muttamaśriya vistaram | svadhā pakveṣṭakābhirvā mṛdā vaiva tu kārayet || kuṇḍānāṃ vartanārdhāya caturaśrantu kārayet | prāksūtraṃ vinyasetpūrvaṃ matsyantu dakṣiṇottaram || kuryātpaścima pūrvantu yāvatkuṇḍasya vistaram | caturaśraṃ punaḥ kṛtvā catuṣkoṣṭa samanvitam || kuṇḍānāmapi sarveṣāṃ vedāśraṃ yonirucyate | śrotrārdhaśe vimānena kṣetrārddhātpārśvayostathā || kṣetrasya vidhi kakrāmya kṣetrārddhe tu vinikṣipet | dvidhākṛtvādhikantatra yamyottara pradakṣayoḥ || ekaikāṃ sanyaset bāhye sūtrādabhyantare tataḥ | tanmānena bhūmedvidvān cāpaṃ viṣvara muttare || kṣetre tu bhūtabhāge tu ekaikāṃśantu pārśvayoḥ | p. 24) vinyaseccāparantatra nair-ṛte vāyudeśake || triṇekāṇābhyantaraṃ sūtraṃ kṛtvā vai matsya pucchake | saṃyojya tribhujānena trikoṇāya tataṃ smṛtam || śrotrārdhantu parigrāhya kṣetrārddhantu vinikṣipet | dvidhākṛtvādhikantatra vyomāṃśo bāhyato nyaset || vartayeddhena mānena vartulaṃ kuṇḍamucyate | ṣaṭbhāgekabhāgena kṣetrārddhenaiva vartulam || tadvārddhantaramādāya khyaṃśakaṃ bhajettataḥ | dhātvaṃśena bhujaṃga syāt bhūtāgrantu bhavet sphuṭam || caturbhāgantu taṃ kṣetra mekaikāṃśaṃ nyasettataḥ | kṣetrārddhantenamānena matsyaṃ kṛtvā vicakṣaṇaḥ || tamya mānaṃ caturdikṣu catuṣpatrantu vartulam | bisinī kuṇḍamevantu kṣetrayāga tribhājite || tatekāṃśaṃ bahirnyastvā paritaścaturaśrakam | karṇārddhaṃ sūtramānena koṇātkoṇantulanacchayoḥ || caturdikṣvaṣṭa koṇārghyaṃ kuṇḍaṃ kuryātsalakṣaṇam | saptabhāgaika bhāgena kṣetrārddhenaiva vartulam || kṣetraṃ ṣoḍaśa bhāgaikaṃ kṣetrārdhaṃ taiva yojayet | vartaye martamānena yatvāśraṃ bhavati sphuṭam || mānahīne mahāvyādhi radhike śatru varddhanam | p. 25) bhagne caiva tvanāvṛṣṭi sphuṭite sasyanāśanam || bhinne ca rogamāśritya bhete kalahaṃ bhavet | kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ vāpi agnerāyatanaṃ vidhiḥ || caturaśre kṛte kuṇḍe sarva kāmyārttha sādhakam | prajāvṛddhikaraṃ yonau cārddhacandre nipuṣkaram || kuṇḍāśre śāntidaṃ proktaṃ varddhanyārtthantu vartulam | paṃcāśraṃ roganāśārtthaṃ japārtthaṃ caiva padmakam || vasvaśraṃ puṣṭidaṃ proktaṃ saptāśraṃ sasya varddhanam | kuṇḍānāntu phalaṃ proktaṃ sthaṇḍilantva dhunocyate || gomayālepite haime darbhaissammṛjya te hṛtāḥ | nikuṭyo karamādāya prokṣya saumyāgra samarcite || śuddhadeśokta siktairanārdrairhasta vistṛtam | aṃgulatraya mānoccaṃ samanimnonnataṃ ca yaḥ || prāgagrā tisra rekhāstu tadvat saumyāgra rekhayā | aṣṭāśraṃ caturaśraṃ ca saptāśraṃ ca ṣaḍaśrakam || pumān kuṇḍamiti khyāta sthitaṃ vā kuṇḍamucyate | yonyākāraṃ trikoṇaṃ ca vartulaṃ padma kuṇḍakam || āsīnantu prakartavyaṃ strīrūpamiti hocyate | śayanandhanurākāraṃ napuṃsakamiti smṛtam || pūrve tu caturaśraṃ syādāgneyāndhanurākṛtiḥ | p. 26) arddhacandraṃ ca yāmyāyāṃ nair-ṛtyāntu trikoṇakam || vāruṇyāṃ vartulaṃ kuṇḍaṃ ṣaṭkoṇaṃ caiva vāyuke | uttare padma kuṇḍantu aiśānyāmaṣṭa koṇakam || aindra īśānayormadhye vṛttakuṇḍantu kārayet | iti kāraṇe agnikāryavidhissamāptaḥ || kuśaḥ kāśaḥ uśīraśca darbho veṇu yavastathā | viśvāmitraṃ ca mauṃjī ca aṣṭadarbhāḥ prakīrtitāḥ || kuśānābhyantaraṃ śreṣṭhaṃ śreṣṭha nā madhyamaṃ bhavet | adhamaṃ darbhamevantu sthūladarbhantu varjayet || agrasthūlantu darbhāyā buddhimānnāri varjayet | * * * * * ve nāri agrasthūlaṃ napuṃsakam || mūlāgre tu samaṃ kuryāt pumān darbhaśca lakṣaṇam | agrahīnantu darbhāyāḥ * * * * * varjayet || krami hīnantu darbhāyā śveta darbhantu varjayet | mūlasthūlantu kartavyaṃ agramevantu saṃbhavam || śyāmavarṇantu kartavyaṃ etat karmāṇi buddhimān | rudra mūlantu devānāṃ viṣṇumadhyantu saṃbhavam || agrantu brahmadaivatyaṃ ityete devatākramam | p. 27) pavitralakṣaṇam | śubhakarma dvayaṃ kṛtya pitṛkarmeka saṃbhavam | kuśānāṃ kuśadarbhaṃ ca pavitrāṇāṃ ca lakṣaṇam || hastamātra pramāṇena dīrghaṃ dviguṇa varddhayet | caturaṃgulamagraṃ ca granthirekāṃ gulantathā || valaye dvyaṃgulaṃ caiva pavitrasya pramāṇakāḥ | agraṃ brahmādhi daivatyaṃ granthi viṣṇustathaiva ca || īśvaro valayaścaiva ityete devatākramam | devārcā śubhakarmaṃ ca dve darbhaṃ ca samutbhavam || śāstā mūlamantreṇa anāmikāṃguli bandhayet | ityete lakṣaṇaṃ caiva pavitrasya pramāṇakam || gopālaṃ kuśa darbhaṃ ca pavitra kanaka saṃyutam | trīṇi paṃca caturvāpi dvayaikaikaṃ tathaiva ca || yathā vajreṇa rudreṇa yathā śūladharastathā | yathā viṣṇumayaṃ cakraṃ yathā brahma pavitrakam || aṃguṣṭhe tu bhavedvyādhi tarjanyāṃ maraṇaṃ dhruvam | madhye putra vināśaṃ syāt kaniṣṭhā karmahīnakam || tasmātsarva prayatnena anāmikyāṃ viśeṣataḥ | p. 28) kūrcalakṣaṇam || caturaṃgulamagraṃ ca granthirekāṃgulantathā | dvādaśāṃgulamātreṇa mūladarbhāya saṃbhavam || agre tu īśvaraścaiva granthi viṣṇustathaiva ca | mūlaṃ brahmādhi daivatyaṃ ityete devatākramam || śubhakarma sapta darbhāṇāṃ pitṛkarmatrayaṃ bhavet | śyāmavarṇa svarūpāya ityete kūrca lakṣaṇam || kūrcamūle tu pārvatyaṃ kūrcagranthintathaiva ca | kūrcāgre sarvatīrthāni iti kūrcamudāhṛtam || khādiraṃ brahmavṛkṣantu uttamadvayameva ca | aśvatthodumbaraṃ caiva madhyama dvaya saṃbhavam || samidapāmārgaṃ caiva adhamantu vidhīyate | tathot * * * * * * paridhānantu kalpayet || ṣoḍaśaṃ idhmamevantu paridhīnāṃ trisaṃbhavam | paridhiṃ hastamātreṇa agra * * * sambhavam || idhma mevaṃ pramāṇena dvādaśāṃgula mātrakam | agraṃ brahmantu devānāṃ madhyame viṣṇu daivatam || mūle tu īśvaraṃ caiva paridhīnāntu devatāḥ | ṣoḍaśākṣaramevantu idhmamevantu devatāḥ || p. 29) ityete devatāḥ kṛtvā tato brahmāṇa sambhavam | tvamihī carma hīnaṃ ca hastihīnantu varjayet || śiśūnāṃ sthūlavarjena kaniṣṭhāṃgula mātrakam | samidhāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ darbhāṇāṃ lakṣaṇantathā || athātassampravakṣyāmi śāstārcana vidhikramam | kailāsa śikharāsīnaṃ devadevamumāpatim || bhūtānāṃ bhuvaneśānaṃ pāpakṣayaṃ jagatpatim | śāstā pratima bhedaṃ ca kulālārcana vidhikramam || puṣpāñjali pṛṭe nyasya tryaṃbakaṃ pādamūrdhvataḥ | īśvara uvāca- pratimā bhedaśāstārcāṃ śṛṇutvaṃ kamalāsana | āyurjayakaraṃ caiva putralābhandhanāvaham || svarṇa sphaṭikaśilāścaiva dārumṛttāmrarūpakam | citrabhāsaśilekhaṃ ca vakṣyate vidhipūrvakam || paṭe bhittiṣu lekhaṃ ca vakṣyate vidhipūrvakam | paṭebhitti śileghaṃ ca svarṇa mṛt sphaṭikantathā || yāgasvāmī kulālaśca brahmarṣistu kulālakaḥ | sarvadeva prasādena mahāśāstana daivatāḥ || pūrvāparaṃ kulālānāṃ arcanāṃ gotra daivatāḥ | p. 30) śāstā pūjākaraṃ śreṣṭhaṃ kulālā śāsttṛ? dīkṣitāḥ || sarvapāpaharaṃ caiva arcanantu dine dine | śaucamācamananteṣāṃ pradakṣiṇa trayamālaye || praṇatā daṇḍavat bhūmau aṣṭāṃgaṃ ca namaskaret | kavāṭodghāṭanantatra astramantraṃ tathāpunaḥ || mārjanaṃ gomayālepaṃ dīpānāntu salakṣaṇam | prathamamātma śuddhiṃ ca sthānaśuddhirdvitīyakam || tṛtīyaṃ dravya śuddhissyātpratimāśuddhiścaturthakam | paṃcamaṃ mantra śuddhissyāt parivārādi pūjayet || paṃcaśuddhintathārabhya ātmaśuddhiṃ pravakṣyate | prāṅmukhodaṅmukho bhūtvā digbandhaṃ taṃ ca kārayet || bhasma candana puṣpeṇa śiroṃguṣṭhādi lepanam | astraṃ karatalaṃ nyasya karaśuddhiriti smṛtam || mastakādi samārabhya āpādammūlamantrataḥ | aṃguṣṭhādi kaniṣṭhāntaṃ sṛṣṭinyāsa mudāhṛtam || pādahṛda śirontaṃ ca saṃhāranyāsameva hi | prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā kārayettu vicakṣaṇaḥ || recakaṃ pūrakaṃ caiva kumbhakantrivikantathā | udarā nāsi bhiṣṭayaṃ ca recakantatra kārayet || utkṛṣṭamapakṛṣṭaṃ ca varjayet kuṃbhakantathā | p. 31) prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā pratyekandaśa mātrakam || ātmānaṃ yojayettatra śikhāgre dvādaśāṃgule | pṛthivī jānu paryantaṃ nābhyantamapa eva ca || galāntamagnideśa tu lalāṭaṃ vāyu devatā | śikhāgre dvādaśāṃgulye śivasthānantu kārayet || bhūtādi sthānamevantu lavarayaha bījakam | paṃca catutrayaṃ caiva dvayamekantu tadguṇam || guṇāyamatrayaṃ caiva vāyubījena śuṣkavat | hṛdayegnindahet paścāt bhasma rajjuṃ samākṛti || śikhāgre dvādaśāṃgulye śvetapadmamadhomukham | candreṇa dhyāyayettatra amṛtamāplāvayet budhaḥ || amṛtaṃ pūrayet dhyāyeddivya dehantathā bhavet | antaryāgantathā kṛtvā śāstra dṛṣṭena karmaṇā || aṃganyāsa karanyāsaṃ vinyasettu vicakṣaṇaḥ | īśānādīni sadyāntaṃ vinyasettu vicakṣaṇaḥ || īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe tatpuruṣaṃ nyaset | aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet || sadyojātannyasetpāde punaraṃgāni vinyaset | hṛdayaṃ hṛdaye nyasya śiraśśirasi vinyaset || śikhāṃ śikhāya vinyasya kavacaṃ stanamadhyame | p. 32) netre netrantu vinyasya astraṃ hastapradeśake || aṣṭa triṃśatkalānyāsaṃ makuṭādi kramānnyaset | śāstāraṃ mūlamantreṇa hṛdaye vinyasetkramāt || bhasmaśuddhiṃ tathā proktaṃ sthalaśuddhintathā śṛṇu | ālayadvāra pūrve tu bhasma mātreṇa lepanam || maṇḍalamaṣṭa dikcaiva astramantreṇa bandhayet | brahmāṃgaṃ vinyasettatra puṣpamarghyaṃ ca maṇḍale || gandhapuṣpantathā dhūpaṃ dīpaṃ caiva tu pūjayet | śāstā parivārā pragajānālayaṃ caiva agni vighneśvarānanam | dakṣiṇālaye brahmā ca nair-ṛtyāṃ nāgarājakam || indrālayaṃ vāruṇe ca śreṣṭhālayaṃ vāyudigbale | uttare somarājaṃ ca kṣetrapālasya īśadik || śāstā aṣṭaparivārāṇāṃ gomayālepanaṃ śubham | sthānaśuddhiriti proktaṃ dravya śuddhintathā śṛṇu || jalabhāṇḍaṃ varddhanīṃ ca puṣpapātrārghya pātrakau | śaṃkhānāṃ jalakuṃbhena bhāṇḍādīnāntu kārayet || sthālikānāṃ tripādaṃ ca darvīṇāmanya pātrakam | hṛdayaṃ kṣālayeccaiva kaṃśāti bhasmalepanam || arghyapātre jalaṃ pūrya śāstā mantraṃ śataṃ japet | p. 33) sarvapātrāṇi mantreṇa prokṣayet kulālakaḥ || dravyaśuddhistathā proktaṃ mantraśuddhintataḥ śṛṇu | praṇavādi namontaṃ ca sarvamantrantu kārayet || prasthitaṃ pūrayettatra mantra śuddhintathā bhavet | mantraśuddhintathā proktaṃ parivārārcanaṃ śṛṇu || pūrvamairāvataṃ caiva gandho jalaṃ supūjayet | utpalaṃ jāti puṣpaṃ ca gandhapuṣpaṃ ca dhūpavat || gajānā mantramaścaiva praṇavādi namontakam | ghaṇṭayā tāḍanaṃ caiva pūjayettu kulālakaḥ || agni vighneśvaraṃ caiva vāhanaṃ mūṣikaṃ bhavet | ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva gandho jalaṃ supūjayet || mallikā jāti puṣpaṃ ca śvetapuṣpairalaṃkṛtam vighnamantraṃ tathā caiva praṇavādi namontakam || ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva pūjayettu kulālakaḥ | dakṣiṇe brahmadaivatyaṃ kamalāsanaṃ supūjayet || caturmukhaṃ caturvedaṃ sarvābharaṇa bhūṣitam | ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva gandho jalaṃ supūjayet || bhaṭṭamāvaraṇaṃ caiva makuṭādi kramānnyaset | kamalapuṣpādi puṣpaṃ ca gandhapuṣpaṃ ca dhūpadīk || brahmamantraṃ tathā caiva tanmantreṇa tu pūjayet | p. 34) naivedyaṃ tāmbūlaṃ caiva chatraṃ cāmara darpaṇam || ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva pūjayettu kulālakaḥ | nair-ṛtyāṃ nāgapūjā ca paṃcāmṛta paṭāvṛtāḥ || āsanaṃ caturaśraṃ ca caturddalaṃ padma rekhayet | ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva gandho jalaṃ supūjayet || utpalaṃ jātipuṣpaṃ ca hāridraṃ lepanantathā | pītavastraṃ tathā pūjya ghaṇṭāyā dhūpadīpakam || madhukṣīrantathā bhīṣṭyā naivedyaṃ pūjayet kramāt | tāmbūlaṃ ca tathā caiva ghaṇṭāyā dhūpadīpakam || nāgarājā trimantreṇa tanmantreṇa tu pūjayet | paścime indradaivatyaṃ sarvadevaṃ supūjayet || utpalaṃ jāti puṣpaṃ ca gandhapuṣpandhūpadīpakam | gajānāṃ mantramaścaiva praṇavādi namontakam || ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva pūjayettu kulālakaḥ | bhaṭṭamāvaraṇaṃ caiva makuṭādi kramānnyaset || sahasranayanaṃ saṃkīrṇaṃ caturbhujaṃ gajavāhanam | vajraṃ cakraṃ ca pāśaṃ ca aṃkuśā dharahastayoḥ || ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva gandho jalaṃ supūjayet | utpalaṃ jāti puṣpaṃ ca śvetapuṣpairalaṃkṛtam || candanaṃ kuṃkumāṃbhaśca sarvābharaṇa bhūṣitam | p. 35) naivedyaṃ tāmbūlaṃ caiva ghaṇṭāyā dhūpadīpakam || indra mindrādi mantreṇa pūjayettu kulālakaḥ | chatra cāmra dīpaṃ ca darpaṇandarśayetkramāt || indradevantathākṛtvā pūjayettu kulālakaḥ | vāyavye mohinī caiva lokavaśyaṃ surākṣasī || kṛṣṇa varṇādi veṣṭyaṃ ca siṃhāsanaṃ viśeṣataḥ | ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva gandho jalaṃ supūjayet || hāridraṃ lepanaṃ caiva tanmantreṇa tu pūjayet | mohinī bhujaṃgantathā kṛtvā pūjayettu kulālakaḥ || uttaraṃ somarājaṃ ca nakṣatra svāmi suprabhā | śāstārtthaṃ kāraṇaṃ śāstā śāstā lepanamihocyate || sahasraṃ kodalā vastraṃ śyāmavasya svarūpakam | raktamālādi vastraṃ ca siṃhāsana viśeṣataḥ || ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva gandho jalaṃ supūjayet | makuṭaṃ paṃkajaṃ puṣpaṃ raktapuṣpairalaṃ kṛtam || candanaṃ kuṃkumāpūra sarvālaṃkāra saṃyutam | sarvābharaṇaṃ bhūṣitvaṃ naivedyaṃ pūjayet kramāt || somamantraṃ tathā pūjya tāmbūlantu supūjayet | chatra cāmaradīpaṃ ca darpaṇaṃ darśayetkramāt || ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva pūjayettu kulālakaḥ | p. 36) īśāne kṣetrapālaṃ ca sarvālaṃkāra sundaram || caturbhujaṃ śvānavāhaṃ cāpālaṃkāra sundaram | pāda kiṃkiṇimācaiva pādālaṃkāra sundaram || śūlaṃ kapāla hastaṃ ca ḍāmarunnāga pāśakam | kṛṣṇa varṇādi veṣṭyaṃ ca sarvābharaṇa bhūṣitam || ghaṇṭayā tāḍanaṃ caiva gandho jalaṃ supūjayet | kṛṣṇa candana mālipya kṛṣṇa puṣpairalaṃkṛtam || naivedyaṃ tāmbūlamevaṃ ca tanmantreṇa tu pūjayet | ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva pūjayettu kulālakaḥ || śāstāṣṭa parivārāṇāṃ pūjayettu kulālakaḥ | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pūjayet trividhantathā || ruciraṃ candanaṃ caiva pādyadravya mudāhṛtam | elā lavaṃga karpūraṃ dikpūjātiphalairyutam || āpaḥ kṣīraṃ kuśāgrāṇi akṣataṃ yava taṇḍulaiḥ | tilo śiddhodakaṃ caiva arghyamaṣṭāṃgamucyate || candanāgaru karpūraṃ raṃga gulgulāyutam | evandhūpamidaṃ śreṣṭhaṃ nāsinā hṛdayena tu || śuklavastrādi chinnāha karpūrāvartanaṃ bhavet | netramantraṃ tathā dīpā pūjayettu kulālakaḥ || sātvikaṃ śvetapuṣpaṃ ca rājasaṃ rakta puṣpakam | p. 37) tāmasaṃ kṛṣṇa puṣpantu trividhaṃ puṣpameva tu || śveta puṣpantu pūrvāhne madhyāhne rakta puṣpakam | aparāhne kṛṣṇa puṣpaṃ ca puṣpāṇāntu kramānnyaset || prātaḥkāle tu patrāṇāṃ madhyāhne raktapuṣpakam | sāyāhne gandhapuṣpaṃ ca trisandhīnāṃ pūjayetkramāt || pūrvāhne śvetagandhaṃ syāt madhyāhne raktacandanam | sāyāhne sarvagandhaṃ syāt pūjayettu kulālakaḥ || prathamaṃ siṃhāsanaṃ caiva dvitīyaṃ gajāsanantathā | tṛtīyaṃ padmāsanaṃ caiva ityete āsana kramam || snāne siṃhāsanaṃ proktaṃ bhojane gajāsanantathā | vinodaṃ padmāsanaṃ proktamityete āsanakramam || āsanādi kramaṃ proktaṃ pratimā śuddhintathā śṛṇu | pūrva sandhyārcitaṃ puṣpaṃ hṛdayena visarjayet || visarjanantathā puṣpaṃ madhūkarastu vibhūṣitam | uttarābhimukha snānaṃ śāstāpīṭhantu śobhanam || ghaṇṭāyā tāḍanaṃ caiva pūjayettu kulālakaḥ | tailānāṃ candanālepa ātmapiṣṭantu lepanam || īśānādīni sadyāntaṃ lepayettu kulālakaḥ | sarvadravya samāyuktaṃ pracchanna paṭamāvṛtam || śuddhodakaṃ ca puṣpaṃ ca snānamantreṇa mantravit | p. 38) kulālādhyāya vedāya śāstā mantrantu mantravit || prathamaṃ jala saṃprokṣya dvitīyaṃ gandhameva ca | tṛtīyaṃ puṣpamevantu caturtthaṃ dhūpadīpakam || paṃcamaṃ mudrā kalpaṃ ca ṣaṇmantra nyāsameva tu | aṃganyāsa karanyāsaṃ ṣaḍaṃga nyāsameva tu || sāvitrī devīṃ vinyasya śāstā paṃcākṣaraṃ bhavet | śāstānāmaṣṭa mantreṇa mūlamantreṇa mantravit || mālāmantro kalāmantro piṇḍamantrantu vinyaset | śrīrudraṃ puruṣa sūktaṃ ca vedādhyāya kulālakāḥ || saptamantu haviṣyaṃ ca naivedyantu kulālakāḥ | naivedyaṃ caiva tāmbūlaṃ dvāranārīntu pūjayet || pūrvadvārapālantu ṣaḍan pratiṣaḍan tathā | naivedyaṃ ca tathā kṛtvā pūjayettu kulālakaḥ || śāstāṣṭa parivārāṇāṃ naivedyantu kulālakaḥ | gaṇarājastu pūrvaṃ syāt śāstālayāti sannidhiḥ || strivelā aṣṭa naivedyaṃ pūjayettu kulālakaḥ | iti śāstāgame nityārcanāvidhissamāptaḥ || p. 39) śāstā pratiṣṭhā || tataḥ śāstā pratiṣṭhā vidhirucyate || saḥ pratiṣṭhā sthalaṃ vidhāya sarvapāpaharāya sarva puṇya phalapradāya sarvaduḥkha nivāraṇāya sarva śānti karāya sarva siddhi karāya sarva śatru kṣayakarāya sarvāriṣṭa vināśanāya sarva jayapradāya rājarāṣṭrasya dhanadhānya samṛddhiṃ prajāvṛddhiṃ sukhāya hi phalādīnāṃ śāstā pratiṣṭhāṃ kṛtvā ataḥ kālanirṇayaṃ vidhāya uttarāyaṇe śubhamāse śubhanakṣatre āraṃbhaṃ kṛtvā bṛhaspatau vṛddhamūḍha vivarjite kujīra dhanuḥ kuṃbha kanyāṃ visarjya nanmamāse guruśukrodaye sarvadoṣa vivarjite sarvaphalānīṃ sthāyā pratiṣṭhā nakṣatrocyate || prājāpatyottara mūla puṣyādya nūrādhān somāditya vasūṃśca hasta śravaṇa caitra svāti pūṣāśvinau uttaranakṣatrāṇi viśeṣatā svāti nakṣatrāṃ śreṣṭhāṃ vidhāya guruśukra budhendūnāṃ vārān yuktān vidhāt | saptamī paṃcamī tṛtīyā ekādaśī bhadrā trayodaśī p. 40) dyuktaṃ vidhāya taulī mithunavanitāṃ sthira rāśiṃ viśeṣatādyuktam guruśukrabudhānāṃ tithi nakṣatrarāśiṃ dṛṣṭi doṣādīnvarjayitvā ityukta kāle pratiṣṭhā karma kārayet | sā pratiṣṭhā caturvidhaṃ kuryāt | rahasya parama guhya sampradāya vidhiṃ saṃkuryāt || sadyāṃkurā darpaṇaṃ vidhāya ratna nyāsa nayanonmīlana beraśodhana grāma pradakṣiṇa jalādhivāsana adhivāsana homa karmāntaṃ tatkāla mantraṃ japya sāṃgopāṃgādi vidhiṃ kuryādevaṃ varāhasya vidhiṃ kṛtvā tataḥ paraṃ vidhiṃ vācayet parvatevāntaraṃge parvatapārśve vane vā śmaśāne vāpyaraṇye vā mahāvṛkṣe taṭāke vā kūpa koṇeṣu vā samudratīre vā vyasane deśe vā tattaddeśe pratiṣṭhāṃ paramāsthāpanavidhiṃ kramātkṛtvā ācārya niścitadeśe bāla harmyaṃ kṛtvā tatsannidhiṃ hastaṃ sampūjya heyanṛtta vādyādīn saṃghoṣya saṃpūjya viśeṣataḥ ācārya pāraṃparya gurupa śiṣya krameṇa śravaṇa manana nididhyāsaṃ mantra japasādhya sādhakādhyātmārddha grahārcane matsya madhu māṃsa rudhira bali homāntaṃ kuryādyathā guptasthāpanaṃ p. 41) kṛtvā sampradāya vidhi vacanāt | pratiṣṭhāṃ kuryāt grāme nagare parvate rājadhānye kheṭake kharvaṭe rahasya vidhikrameṇa ratnanyāsādi kriyāṇāṃ krameṇa pratiṣṭhāṃ kuryāt || bhūta bhūta pravakṣyāmi pratiṣṭhānāntu lakṣaṇam | sarva pāpaharaṃ puṇyaṃ sarvaduḥkha nivāraṇam || sarvaśāntikaraṃ śreṣṭhaṃ sarvasiddhikaraṃ param | sarvaśatru kṣayakaraṃ sarvāriṣṭa vināśanam || jayadaṃ śrīpradaṃ caiva rājarāṣṭra sukhāvaham | uttarāyaṇa kāle tu śubhamāse śubhodaye || yuktakāle śubhe mūḍha varjite guruśukrayoḥ | kujīra dhanu kuṃbhaṃ ca vanitā ca vivarjayet || anyamāseṣu kartavyandoṣamāsavivarjite | prājāpatyottare mūle puṣye caivānurādhake || saumyāditi vasuścaiva hasta śravaṇayorapi | caitrake svāti nakṣatre puṣyāśvinyau viśeṣataḥ || guruśukra budhendūnāṃ vārayukteṣu taissaha | saptamī paṃcamī caiva tṛtīyaikādaśī tathā || bhādre caiva trayodaśyāṃ tule ca mithune tathā | vanitā tatraiva sthira rāśau viśeṣataḥ || p. 42) guruśukra budhānāntu dṛṣṭiyuktantu sarvadā | andhanakṣatra rāśiśca dṛṣṭidoṣaṃ vivarjayet || kārayetteṣu yogeṣu pratiṣṭhā karmavitsudhīḥ | rahasya paramānāptaṃ sampradāyaṃ caturvidham || sadyāṃkurārpaṇaṃ caiva ratnanyāsantu tatphalam | nayanamokṣāntaraṃ caiva pratimā śuddhitā kramāt || sadyojalādhivāsaṃ ca athavāstu tatparam | homa karma tathā kuryāt tatkāle snapanaṃ bhavet || evaṃ rahasyaṃ saṃproktaṃ paramaṃ ca rahaḥ śṛṇu | parvate vāntaraṃge vā pārśva pārśvantu pāpayet || vane vāpi śmaśāne vāpyādhārāṃ vā viśeṣataḥ | mahāvṛkṣe taṭāke vā kūpe koṣṭhepi pāpayet || samudrasya vane vāpi santataṃ pūjayetkramāt | tattaddeśe pratiṣṭhā ca paramāsthāpanaṃ kramāt || paramā sthāpanaṃ proktaṃ guptasthāpanataśṛṇu | ācārya niścite deśe bālasthānantu kārayet || hastitaṃ pūjayet kuryāt geyaṃ vādyādi sannibham | sannidhinnuktayege vā praguptī sannidhiṃ śṛṇu || evaṃ guptavidhiḥ proktaṃ sampradāyantataśśṛṇu | prapadā sthāpanaṃ kṛtvā vidhitaḥ kārayet budhaḥ || p. 43) grāme vā nagare vāpi pattane rājadhānike | keṭake parvate kusthe sthāpayet vidhipūrvakam || prāsādāhe punarvipra kṛtaṃ vā maṇṭapantathā | prapā vā tatra kartavyaṃ yathoktaṃ śāstrakai stathā || ṣoḍaśa stambha saṃyuktaṃ navahasta samanvitam | darbhamālā samākīrṇaṃ puṣpamālā praśobhitam || maṃgalārtthantu tatpūrve kṛtvā caivāṃkurārpaṇam | ṣoḍaśe dvādaśe caiva kārayedaṃkurantathā || navame saptame vāpi paṃcāhe triyāhake | athavā ekame vāpi aṃkurantatra kārayet || lohajaṃ śailajaṃ caiva mṛṇmayaṃ dārujantathā | pratimā caturvidhaṃ proktaṃ mṛṇmayantu dvidhā smṛtā || lohajā strividhā jñeyā kiṃciddhīnantu śailajāḥ | madhyamaṃ dārujā smṛtya madhamaṃ mṛṇmayantathā || beramā bhūya tatraiva mānamātrantu saṃyutam | lohajaṃ śailajaṃ dāru sthānantatraiva kārayet || mṛṇmayaṃ pratimaṃ caiva punardarbhaṃ ca kārayet | kālaṃ bhinnaṃ ca suṣiraṃ varjayettaṃ prayatnataḥ || ratnanyāsaṃ jalanyāsaṃ prayatnaṃ śayanakriyām | cakrabhāsa pratiṣṭhāyāṃ varjayettu vicakṣaṇaḥ || p. 44) darpaṇandarśayeddevaṃ sthāpanādi samācaret | ācārya lakṣaṇaṃ caiva śṛṇutvāryaṃ caturmukha || kulāla kulasaṃbhūta guru pāraṃparaṃgatā | śāsta dīkṣābhiṣekaṃ yat samayācāra pālakaḥ || śāstārādhanake nityaṃ satyavādī jitendriyaḥ | śāntacinta camāyuktaṃ krūrakarma vivarjitam || kulālācāra saṃyuktaṃ śāstā śāstreṇa lakṣaṇam | īdṛśairlakṣaṇairyuktaṃ kulālācārya ucyate || prathamaṃ ratna vinyāsaṃ dvitīyaṃ nayanamokṣaṇam | tṛtīyaṃ pratimā śuddhiścaturtthaṃ grāma pradakṣiṇam || paṃcamaṃ jalādhivāsaṃ ca ṣaṣṭhaṃ ca śayanaṃ bhavet | saptamaṃ kumbhavinyāsaṃ aṣṭamaṃ homa karma ca || navamaṃ cābhiṣekaṃ syānmantranyāsantu daśamam | maṇṭapasya tu tanmadhye kuḍḍiṃ ca caturaśrakam || vedikānāntu saṃkalpya caturhastaṃ suvistaram | tathā vā tat trihastaṃ vā dvihastaṃ vā viśeṣataḥ || ekahastocchritaṃ kṛtvā tripādau baddhahastakam | ūrdhvaṃ samatalaṃ caiva darpaṇodara sannibham || gomayālepanaṃ paścāt śvetacūrṇena yojayet | vedikā lakṣaṇaṃ proktaṃ kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu || p. 45) caturaśraṃ pūrvadigbhāge yonyākāramathānale | yāmye caivārddha candrasyānnair-ṛtyāntu trikoṇakam || vāruṇyāṃ vṛttaṃ kuṇḍaṃ syāt vāyavye tu rasāśrakam | saumye ca padma kuṇḍaṃ syāt aiśānye aṣṭakoṇakam || aindra īśānayormadhye saptakoṇantu kalpayet | hastamātraṃ khanet bhūmau tanmānaṃ vistṛtaṃ bhavet || trimekhalā samāyuktaṃ dvidhā vāpyekakāpi vā | śrutyagni pakṣavistāraṃ tanmānocchrayameva ca || mekhalā paridhipreśa yoniṃ kuryādyathā mukham | dīrgha vistārakocchrāya rasaveda manoṃgulaiḥ || nābhi kuṇḍasya madhye tu kalpantasya yathāvidhi | yuktannavāṃgulaṃ nomi yoṣamevāṃgulāṃcitā || yotkuṇḍasya yoniṃ ca padma kuṇḍasya nābhikaḥ | varjayettu prayatnena sarvakuṇḍastu vaidvitan || yonyādi sarva kuṇḍāni vedāśre tu samutbhavat | kalpayitvā tu kuṇḍāni ityevaṃ lakṣaṇaṃ smṛtam || lepanaṃ śoṣaṇaṃ caiva pāśanaṃ ca prakārayet | navāgniṃ va kuryāt paṃcāgninantu kārayet || athavā tat trayāgniṃ vā dakṣiṇaṃ pūrva uttarā | ekāgniṃ pūrvamityā yu hu kuṇḍānāṃ vidhipūrvakam || p. 46) prācyudak paścime dakṣe rātrau homa samārabhet | kuṇḍaṃ kṛtvā vidhānena sthaṇḍilaṃ vā vidhīyate || lekhayet trīṇi lekhāni pūrvāgraṃ cottarāgrakam | prathamaṃ ratnavinyāsaṃ garbhasthānantu kārayet || gomayālepanaṃ kṛtvā maṇṭapaṃ kārayettathā | sthaṇḍilaṃ kārayettatra garbhopari vinyaset || madhye garbhantu saṃpūjya kalaśānāmaṣṭa pūjitā | homa karmaṃ tathā pūrve śāstāmantraṃ śatāhutiḥ || vyāhṛtiṃ ca tato hutvā pariṣecanāntaṃ kārayet | garbhasthānaṃ tathā pūjya ādhāra saśilānnyaset || garbhe tu sapta saptāśaṃ krameṇa parikalpayet | brāhmikaṃ daivikaṃ caiva mānuṣaṃ vā piśācakam || tasya mānuṣa madhye tu sthāpayitvā vicakṣaṇaḥ | ratnanyāsaṃ tathā vakṣye tena tatvaṃ śṛṇuṣvapi || māṇikyaṃ madhyame nyasya nīlantu pūrva digbalam | pravālaṃ agnideśe tu puṣyarāgantu dakṣiṇe || vaiḍūryaṃ nair-ṛte nyasya ratnaṃ vāriṇi vinyaset | gomedhaṃ vāyau vinyasya muktānāṃ soma vinyaset || īśānyāṃ sphaṭikaṃ nyasya ityete vinyaset kramāt | madhyame brahmamantreṇa indramantreṇa mantravit || p. 47) agnimantra tathā caiva agnideśe tu vinyaset | astrandakṣiṇatonyasya nair-ṛtyāṃ śirasi nyaset || parjanyāṃ mantra parjanyāṃ aghoraṃ vāyu vinyaset | uttare soma mantrassyāt īśānyāmīśamantrataḥ || evaṃ mantrantu vinyasya kulālācārya vācanaiḥ | garbha nyāsantataḥ kuryādācāryaśśilpibhissaha || uṣṇīṣaṃ cottarīyaṃ ca hemāṃgulyantu dhārayet | tadūrdhve nava bījantu bījamantrantu vāpayet || kulālānāṃ śilpikānāṃ sahiratnantu vinyaset | evantu ratna vinyāsannayanamokṣantataśśṛṇu || sthaṇḍilaṃ kārayettatra darbhāṇāntu paristaret | pratimāmmadhyame nyasya pracchanna paṭamāvṛtam || pūrvāśābhimukho vāpi uttarābhimukha sthitaḥ | snāna śuddhyaṃ pare hutvā śuklavastrottarīyakam || prāṅmukhodaṅmukho vāpi rucirāsana saṃsthitaḥ | navavastrā vṛtaṃ caiva tattanmantraṃ dvijakṣaṇam || hemasūcintathā lekhya netra mantrantu vinyaset | navadvārantathālekhya bījamukhyeti mantrataḥ || svarṇantu rajataṃ vāpi tāmrapātrantu saṃbhavam | madhukṣīraṃ ghṛtaṃ caiva pūrayet patra meva ca || p. 48) madhu pakṣakādi mantreṇa madhunetrantu vinyaset | kṣīraṃ vai hṛdaye nyasya ghṛtaṃ pādena vinyaset || hema saujī karāṇāntu peśajāśilpa rekhayā | śilpinaṃ pūjayettatra kulālānāntu hastakaiḥ || śilpināṃ varjayettatra puṇyāhaṃ kārayet budhaḥ | kṣīramājyammadhuścaivannakrāgni tathā bhavet || gavāṃ vatsaṃ tathā cakṣva gāyatrīṇāntu mantrataḥ | brāhmaṇāndarśayitvā tu brahmajajñāna mantrataḥ || janānāndarśayitvā tu sarvadeva parāyaṇāḥ | nayanamokṣantathā proktaṃ prathamaśuddhintataḥ śṛṇu || aṣṭamṛt paṃcauṣadhaṃ ca ratnodakantu pātrakam | dadau kaṣaukadeśaṃ caiva kurodakṣābhiṣecanam || pādādi keśaparyantaṃ sakalaṃ miśritaissaha | sthaṇḍilaṃ kārayettatra kuṃbhaṃ sthāpya tava kramāt || puṇyāhaṃ vācayettatra homa karma ca kārayet | śāstarammūlamantreṇa homayettu viśeṣataḥ || abhiṣekaṃ kārayettatra mālāmantrantu kārayet | pratimā śuddhistathā proktā jalādhivāsantataḥ śṛṇu || sarvālaṃkāra saṃyuktaṃ sarvābharaṇa bhūṣitam | vādyaghoṣa samāyuktaṃ gīta nṛtta samākulam || p. 49) raṃge vā śibike vāpi rathe vāpyantu bhaktitaḥ | paṃca cāmara saṃkīrṇa chatra dhvaja samāvṛtam || grāma pradakṣiṇaṃ kṛtvā jalādhivāsantu kārayet | nadītīre taṭāke vā śuddhe vāpi jalepi vā || nābhimātre jale vāpi pīṭhantatra ca vinyaset | tanmūrdhni pratimāṃ nyasya laṃbakūrcantu varddhayet || navavastraṃ candanaṃ ca puṣpaṃ kṛtvā ca prāk śiram | ūrdhva vastrantu śāstāraṃ mūlamantreṇa vinyaset || hṛdayena tu saptakaṃ ca kamalaṃ caiva vinyaset | māhyāvṛtam || gaṃgā caiva yamunā caiva narmadā ca sarasvatī | sindhu godāvarī caiva śrīkāverī ca saptavat || tattīrtthaṃ kalaśenaiva tanmantreṇaiva vinyaset | darbhamālā vitānaṃ ca dhvajānāṃ pariveṣayet || ahorātrandīpameva jalotthe pātra dīpayet | trirātraṃ vā dvirātraṃ vā ekarātrantu vāsayet || sadyo jalādhivāsaṃ ca kārayettu kulālakaḥ | jalādhivāsanaṃ proktaṃ vedikā śayanaṃ śṛṇu || daśadroṇamuttamaṃ ca navadroṇantu vrīhikam | tadarddhaṃ taṇḍulairyuktaṃ tadarddhantu tilaṃ bhavet || p. 50) vedikopari vipreśaṃ nabha bhāgeṣu deśikaḥ | paṃkājākāra mālikhya aṣṭapatraṃ sakarṇikam || mṛgacarmantadūrdhvai tu vyāghra carmantathopari | rome tu muṇḍikā caiva tadūrdhve raktamuṇḍikā || śvete ca muṇḍikā caiva navavastrāṇi kārayet | śayane vā krameṇaiva abhiṣekantatra kārayet || paṃca gavyābhiṣekantu śuddha snānantu mantrataḥ | vedikāyāntu tanmadhye berabāhu yavai punaḥ || gandhapuṣpādinābhyarcya mūlamantreṇa mantravit | puṇyāhaṃ vācayitvā tu rakṣābandhantu bandhayet || śayanavedīntadūrdhve tu prāk śiramūrdhva vaktrakam | lamba kūrcantathā bandhaṃ navavastrācchādanaṃ bhavet || mantranyāsantataḥ kṛtvā śāstra dṛṣṭena karmaṇā | īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe tatpuruṣaṃ nyaset || aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet | sadyojātannyasetpādau punaraṃgāni vinyaset || hṛdaye hṛdayaṃ nyasya śiraśśirasi vinyaset | śikhāṃ śikhāyāṃ vinyasya kavacaṃ stanamadhyataḥ || netre netrantu vinyasya astraṃ hasta pradeśataḥ | aṣṭatriṃśatkalānyāsaṃ makuṭādi kramānnyaset || p. 51) śāstādi mūlamantreṇa hṛdayena tu vinyaset | praśāntāyeti mantreṇa mūrdhni tu vinyasetkramāt || praṇavādīni mantreṇa durgāyā mantra vinyaset | mālāmantro kalāmantro piṇḍa mantrantu vinyaset || akāraṃ mūrdhni vinyasya ākārantu lalāṭake | ikārandakṣiṇe netre īkāraṃ vāmanetrake || ukārandakṣiṇe nāsi ūkāraṃ vāmanāsike | ṛkārandakṣiṇe śrotre ṛkāraṃ vāmanetrake || ḷkāraṃ bhuja dakṣiṇyāṃ ḷkāraṃ bhujavāmake | ekāramūrdhva oṣṭhetu aikāra madharoṣṭhake || okāramūrdhva danteṣu aukāra madho dantake | aṃkāraṃ tālau vinyasya aḥkāraṃ jihva mūlake || kavargandakṣiṇe haste cavargaṃ vāmahastake | ṭavargaṃ dakṣiṇe pāde tavargaṃ vāmapādake || pakāraṃ dakṣiṇe pakṣe phakāraṃ vāmapakṣake | bakāraṃ nābhi deśe tu bhakāraṃ hṛdayena tu || makāraṃ gaja deśe tu yakāraṃ rasa deśake | rakāraṃ rakta deśe tu lakāraṃ māṃsadeśake || vakāraṃ māṃsa deśe tu śakāraṃ majjayornyaset | ṣakāraṃ asthideśe sakāraṃ śukla vinyaset || p. 52) hakāraṃ prāṇayornyasya lakāraṃ bījayornyaset | kṣakāraṃ pāde vinyasya evaṃ paṃcākṣaraṃ kramāt || liṃge tu bījaṃ vinyasya haṃsādi hṛdaye nyaset | pṛthivyāṃ pādamantreṇa āhāraṃ nābhi vinyaset || hṛdayaṃ pāpake mantra māseyāṃ pādamantravit | śirasāṃ ghaṭamantreṇa pūjayettu kulālakaḥ || rājasaṃ hṛdaye nyasya tāmasannābhideśake | sātvikaṃ māṃsamantreṇa vinyasettu vicakṣaṇaḥ || jāghrammantraṃ lalāṭena hrasvaṃ hṛdaya vinyaset | suṣuptiratha nābhī ca ityevaṃ mantra vinyaset || mūlādhārantu mantreṇa hṛdayena śāstṛ mantravit | evammantrantu vinyasya pūjayettu kulālakaḥ || gandha puṣpādinābhyarcya pūjayet pūrakantathā | punarāyantu yet kumbhaṃ paścāt kuṃbhāni vinyaset || navāni nava kuṃbhāni kalaṃka rahitāni ca | gṛhītvā nīca kuṃbhāni kalaśāni tathāṣṭa vai || śuddhena tantunā veṣṭya śodhayedadbhireva tu | sthaṇḍilaṃ kārayeddhīmān pūrvokta vidhinā saha || sthāpayedvedi madhye tu navakuṃbhāni vai punaḥ | kalaśāni tathā ṣoḍha sthāpayet dvārapārśvayoḥ || p. 53) pūrayecchuddhatoyena kūrcaṃ caiva tu nikṣipet | cūtapallava saṃyukta candanāgaru varjitam || hemaratnādi saṃyuktamindusedha samanvitam | paṃcaratnodakammadhye pūrvasmin pādyameva ca || ācamyodakamāgneya madhame cārghyameva ca | kṣīraṃ nair-ṛta digbhāge vāruṇyāṃ paṃcagavyakam || vāyavyāndadhi vinyasya some hāridrameva ca | īśānyāṃ kuśanoyantu sthāpayettu vicakṣaṇaḥ || nava vastra veṣṭitaṃ kuṃbhamāvṛtaṃ ca samārabhet | śāstā madhya kumbhantu sthāpayet vicakṣaṇaḥ || kumbhasya pārśvayoḥ sthāpya devyādau varddhanīnnyaset | varddhanyāṃ śāsta kuṃbhaṃ ca devyāṃ śāstāramarcayet || paritaścāṣṭa digbhāge aṣṭamūrtīni vinyaset | catustoraṇa saṃyuktaṃ maṃgalāṣṭa samanvitam || vāruṇaṃ pūrṇa kuṃbhaṃ ca padma yugmantu cāmaram | śaṃkha darpaṇa dīpaṃ ca śrīdevyāmaṣṭamaṃgalam || aṣṭamaṃgalarūpāṇi vedi bāhye tu pūjayet | pūrvantu toraṇaṃ nāma śrīkarantu vidhīyate || dakṣiṇaṃ toraṇannāma vaṃśaśā parikalpayet | paścimantoraṇannāma vimalaṃ parikalpayet || p. 54) uttaraṃ toraṇannāma yajñasiddhiḥ prakīrtitaḥ | toraṇaṃ kalaśaṃ caiva vedi bāhye tu vinyaset || ārya śāstā ca kṛṣṇā ca senādhi bhūtavallabhaḥ | ekavīryantanurvīryaṃ pūjayitvāṣṭa kuṃbhavat || pūrvamīśāna paryantaṃ sthāpayitvā vicakṣaṇaḥ | daśāyudhaṃ tathā caiva pūjayettasya bāhyayoḥ || kanakaṃ padma cakraṃ ca aṃkuśaṃ śaṃkha pāśayoḥ | vajra khaḍgaṃ śūladaṇḍaṃ pūjayettu kulālakaḥ || ādityā dvādaśaṃ kuṃbhaṃ staṃbhānāṃ pūjayetkramāt | vārāṃśca parivārāṇāṃ sthāpayet svasva mantrataḥ || madhūkaṃ ca tathā moḍhiṃ sthāpayitvā viśeṣataḥ | sadyavastreṇa gandhaṃ ca puṣpādīnarcayettathā || śāstā bījena vai vipro kulāla karmavittamaḥ | śāstādi sarvadevānāṃ āvāhanantu kalpayet || evamādhārayitvā tu paścāddhomaṃ samārabhet | parito vedikāyāntu nava bhāgeṣu madhyame || kalpayettāni kuṇḍāni pūrvokta lakṣaṇānvitam | homakarma tathā kuryāt maṇṭapādīni saṃskaret || mathitvāgni sūryakāntaṃ vā śrotriyāgārajaṃ tu vā | evaṃ vai hṛdayaṃ caiva tripādantu dvayaṃ śiraḥ || p. 55) catuśśṛṃga ṣaṇṇetraṃ saptajihvā dvināsikam | saptahastā ca kartavyaṃ sarvābharaṇa bhūṣitam || agnināṃ pūjayettatra paridhīn tatra kārayet | ādhāra samidhau kuryāt kūrcaṃ tatraiva mekhalā || praṇīnāmuttare sthāpya prokṣaṇīṃ nair-ṛtau nyaset | brahmakūrcantathā caiva dakṣiṇasyāntu vinyaset || samidājya caruṃ lājaṃ mudgamāṣa yavantilam | śāli godhūma nīvāra saktu siddhārtha nākapā || dadhikṣīraṃ ghṛtaṃ hutvā kuṇḍamadhye pṛthak pṛthak | pālāśaṃ caiva śuddhārka aśvatthodumbarantathā || plakṣa khādira bilvaṃ ca śamīpe prathamāvṛte | indrāgne īśaparyantaṃ ghṛtaṃ śami yavastathā || brahmāṃ śāstu ṣaḍaṃgaiśca mūlabījena homayet | śatamaṣṭottaraṃ vāpi tadarddhaṃ vā tadarddhakam || kartavyaṃ sarva yatnena sarvadravyaṃ pṛthak pṛthak | pūrṇāhutintathā hutvā gandha puṣpādinārcayet || śvo bhūta divase tasmin snātvā vai tatkulāla kṛt | navāmbaradharo bhūtvā navavastrottarīyakaḥ || puṇyāhaṃ vācayetpaścāt beramārādhayet budhaḥ | gandha puṣpaiśca dīpaiśca yathāpūrvaṃ punaḥ punaḥ || p. 56) kuṃbhamārādhayitvā ca homaṃ kuryādyathā vidhi | sarvādyaiḥ pūrvavatkṛtvā pūrṇāhuti mathācaret || śāstābījena vai paścāt beraṃ gehaṃ viveśayet | śaṃkha dundubhi bheryādi sarvavādya praghoṣakam || vedaghoṣa samāyuktaṃ mahābhaktaissamanvitam | stotraissūtrairmahāmantraissarva maṃgala vācakaiḥ || kārayettatra vinyāsaṃ ādhāra śiladhonyaset | brahmā tu ṣayormadhye śāstā devaṃ pratiṣṭhitam || sthāpayitvā mahāberaṃ mūlamantreṇa mantravit | susthaṃ taṃ kārayitvā tu pāgaṃcaivāṣṭa bandhanam || aṃkurārpaṇakaṃ kuryāt bhaktādīnāṃ samāhitaḥ | puṇyāhaṃ kārayettatra abhiṣekaṃ ca kārayet || paścāccāvāhayettasmin śāsta devaṃ parātparam | dvinetraṃ dvibhujaṃ bālaṃ sarvāvayava sundaram || anekakālasaṃyuktaṃ sarvābharaṇa bhūṣitam | niṣkalannirvikāraṃ ca tadaivaṃ sakalaṃ bhavet || grāma pradakṣiṇaṃ kṛtvā kuṃbhānāntu samāhitaḥ | ācāryamagrato gatvāgo sthāpyādinādiśet || puṇyāhaṃ caiva viprāṇāṃ vādyantasya purogate | muhūrta lakṣaṇaṃ kṛtvā sumuhūrte sulagnake || p. 57) lolajaṃ ca dvijānīyācchāstaberaṃ yathā kramāt | snāna vedyāntu vinyasya śāstāraṃ sarvamarcayet || evaṃ dhyātvā kulālastu punarevābhiṣecayet | mūlamantreṇa mantrajño madhye kuṃbhābhiṣecayet || mālā gāyatryaṃ japya pūrvasmin karamantrakam | śākhāmantreṇa cāgneyyāṃ yāmye vāstreṇa mantrataḥ || hṛdayenaiva nair-ṛtyāṃ vāruṇyāṃ kavacena tu | vāyavyāṃ netramantreṇa saumye gāyatriyaṃ japet || īśānyāṃ bīja mantreṇa sthāpayitvodakena tu | evaṃ saṃsthāpya deveśaṃ tato vāma manandadet || pāyasānnandadettatra gale sarpa phalānvitam | tāmbūlaṃ ca dadetpaścāt tantra nyāsakrameṇa tu || abhiṣekantathā proktaṃ mantra mantranyāsantataḥ śṛṇu | hṛdayaṃ hṛdaye nyasya śiraśśirasi vinyaset || śikhāyāntu śikhāṃ nyasya kavacaṃ stana deśake | netrannetreṇa vinyasya astramantrandṛśi nyaset || mūrdhā vaktra hṛdi nābhi pāde paṃcāṃgamarcayet | mūlamantraṃ muniśśreṣṭhaṃ mahāśāstraṃ hṛdi nyaset || āyudhānāṃ vijānīyāt vinyasetprathama kramāt | vidyātyāsantathā kuryāt vedavinyasakeva tu || p. 58) vedāṃgādiṣṭa sarvāṇi pārśvayoścaiva vinyaset | lalāṭe karṇasya māṃsā hṛdayaṃ śirasi vinyaset || tarka śāstrāṇi sarvāṇi pārśvayoścaiva vinyaset | saṃskṛtaṃ hṛdaye nyasya pṛṣṭhe paiśacameva ca || prākṛto pādavinyasya saptamantrantu pādayoḥ | vidyānyāsantathā kṛtvā lokanyāsaṃ samārabhet || rudralokantathā mūrdhni viṣṇulokaṃ lalāṭake | brahmalokaṃ mukhe caiva hṛdaye candra lokakam || ākāśaṃ kukṣi deśe tu bhūlokaṃ pāda vinyaset | aṃgulyo cāsya vinyasya nyastvā tu vidhivatpunaḥ || lokanyāsamidaṃ kṛtvā devatā nyāsamārabhet || brahmāṇī śirasi vinyasya mukhe tu parameśvarī | netrayoścandrajaścaiva jihvāyāntu sarasvatī | viṣṇuśca hṛdaye nyasya āsye vāgni manusmaran || lokapālāstu pārśve tu pṛṣṭhe tu vasavastathā || indraśca kaṭitalaṃ labdhvā śeṣadevāstu pārśvayoḥ | itthaṃ śāstā tanussarve devatā vinyasetkramāt || devyā brahma ṣaḍaṃgaiśca varṇānāmapyanukramāt | vinyasya vidhivattattraṃ svabījaṃ hṛdaye nyaset || p. 59) tathā vinyasya kāle tu svasti brāhmaṇa vācayet | puṇyāhaṃ brāhmaṇairvāpi saṃprokṣaṇamathācaret || prasādayorvidhairvastrairbhūṣaṇairbhūṣayeddvijā | lepayetsarva gandhaistu puṣpamālyairalaṃkṛtam || pūjayet puṣpagandhādyairdhūpadīpairalaṃkṛtam | pādyasānnantato dadyāt ghṛtānnantataḥ kramāt || apūpānāntathā caiva śuddhānnantu dvijottama | tāmbūlaṃ bhakṣya pānādi sarvadravyāṇi dāpayet || evamārādhayitvā tu parivārāṃśca kalpayet | tattannāmnā samāhūya tattatsthāneṣu kalpayet || sumukhī ca sulagnī ca pārśva dvayantu sthāpayet | viśvāmbarī viśvavarṇā viśvagandhī tathaiva ca || viśvamālī ca viśvoṣṇī viśvapādantu sthāpayet | viśvadarpaṇasaṃyuktaṃ viśvatoya praveśayet || aṣṭa śaktintathā kṛtvā mānasā iti tāpayet | hastināndakṣiṇe bhāge aśvakaṃ cottare diśi || evaṃ cābhyantare kuryāt mānasā iti sthāpayet | dvārapālantu kartavyaṃ ṣaḍan pratiṣaḍan tathā || ṣaḍaṃ dakṣiṇabhāge ca pratiṣaḍaṃgaṃ ca pārśvake | vikṛtī viṣakī caiva dvārapārśvantu śaktayoḥ || p. 60) aṃgī cāpi sphuliṃgī ca ūrdhva adhara paṭṭikā | karṇī ca kālamoḍī ca kavāṭasyādhi devatā || caṇḍe ca āgamo caiva pūrvadvārantu pālakam | viśvāṃgī ca svarūpī ca dvārapālantu śaktayoḥ || caṇḍākṣarāja caṇḍā ca dakṣiṇadvārapālakaḥ | vimalī viśvapadmī ca dakṣiṇadvāraśaktayoḥ || nibharjito rudra bhaktā uttaradvāra dvārapālakam | caṃgirī caṇḍamālī ca dvārapārśvantu śaktayaḥ || asurā bhāvamevoktaṃ sthāpayettu kulālakaḥ | maṇṭapasyottare bhāge mayūraṃ sthāpayedbudhaḥ || mantra vīran mahāvīran astra vīran tathaiva ca | gaṇavīran gaṇāvīran halavīran tathā kramāt || halabitameṣa vīrā aṣṭavīrāḥ prakīrtitāḥ | padmapīṭhantathā kṛtvā upanānnārathāpayet || abhyantaṃ vāraṇaṃ proktaṃ bāhyamāvaraṇaṃ śṛṇu | pūrvamairāvataṃ caiva sthāpayettu vicakṣaṇaḥ || balipīṭhaṃ gaṇo rājā bāhyasthānantu sthāpayet | airāvatantu purataḥ sumukhantatra kārayet || śaṃkhavarṇantathāgneyyāṃ yāmye kuṃbhodharastadā | siṃhavaktrantu nair-ṛtyāṃ kukṣivaktrantu paścime || p. 61) vāyavye kapilavaktrantu gomukhī cottareṇa tu | viśvasenantathaiśānyāṃ balisthānantu kalpayet || āvaraṇapūjā agnivighneśvaraṃ caiva sthāpayettu kulālakaḥ | yāmye brahmaṃ ca daivatyaṃ nair-ṛtyānnāgarājakam || paścimaṃ indradevānāṃ vāyavyāṃ mohinī tathā | uttare somarājaśca īśāna kṣetrapālakam || pūrvamīśānaparyantaṃ sthāpayettu kulālakaḥ | dvitīyāvaraṇaṃ proktaṃ tṛtīyāvaraṇaṃ śṛṇu || pūrvāyāndiśi kurvīta gaṇarājasya sannidhim | pūrva pīṭhantu ityuktaṃ sthāpayettu kulākakaḥ || agnideśantathā kalpya pālaśālayameva ca | yāmye saundaradaivatyaṃ uttare kāla bhūtakam || aiśāne āpadauddhāṃśca sthāpayettu kulālakaḥ | pūrvamīśānaparyantaṃ sthāpayettu vicakṣaṇaḥ || tṛtīyāvaraṇaṃ proktaṃ caturthāvaraṇaṃ śṛṇu | hasti aśva śvānāṃ syāt vṛṣakukkuṭa meṣa siṃhakam || vyāghra mayūramaṣṭau syāt sthāpayettu kulālakaḥ | caturthāvaraṇaṃ prokta paṃcamāvaraṇaṃ śṛṇu || airāvataḥ puṇḍarīko vāmanaḥ kumudoñjanaḥ | puṣpadantassārvabhaumassu pratīkaḥ prakīrtitaḥ || p. 62) pūrvamīśānaparyantaṃ sthāpayettu kulālakaḥ | aṣṭottaraśataṃ niṣkaṃ śuklavarṇandvijottamam || nānāvidhāni citrāṇi nānāratnādi tānnṛpet | nānāgobhūmi sāścaiva ācāryantu nivedayet || tasya tu gṛhamāreṇa sarvakāmya phalapradam | sustāraṃ kalaśe devā yena tatra sukhaṃ bhavet || sarva śatrukṣayakaraṃ putra pautra vivarddhanam | taddeśaṃ hi subhikṣaṃ syāt rājā ca vijayī bhavet || putrakāmo labhetputraṃ dhanakāmo dhanaṃ labhet | rājyārtthī rājyamāpnoti deśadeśamavāpnuyāt || maṇḍalī maṇḍalaṃ sthāpya sarvārtthaṃ sarvamāpnuyāt | tasmātsarva prayatnena śāstāraṃ kalpayeddvijaḥ || iti kulāla śānti tantre pratiṣṭhāvidhi paṭalaḥ samāptaḥ || ||śubhamastu || p. 63) śrīḥ ṛtuḥ snātvā kṛtīṃ kṛtvā vāgīśvarīntu vinyaset hṛdayaṃ vinyasettatra garbhādhānaṃ vidhiṃ smṛtam | śiro mantrādi saṃpūjya puṃsavanantu kārayet īśānammantrayettatra sīmantaṃ caiva kārayet || puruṣeṇaiva mantreṇa viṣṇu balintu kārayet | vāmadevāya mantreṇa jātakarmantu kārayet || sadyo jātāya mantreṇa nāmakarma tathā punaḥ | āsyamantrantathā hutvā annapraśanameva ca || śiromantraṃ huneccaiva cola karmantu kārayet | hṛdayenaiva mantreṇa upanāyantu kārayet || śikhāmantrāhuteścaiva śukriyāṇāṃ vrataṃ caret | vāmadevāhutiṃ hutvā samāvartana kārayet || praśāntāyeti mantreṇa vivāhaṃ kṛtvā viśeṣataḥ | svāhā devī ca bhārī ca āhutīnāṃ vicakṣaṇaḥ || agninā pūjayettatra paridhīntatra kārayet | na jātyā guruḥ pradīkṣā na deśakālā nadīśa tṛṣṇā pakṣatī pārvatī sarvatī sarva jantorapi kāmadhenuḥ | purasthāpitamācārye tatputro pautrena vā yathā tathā taddīkṣitena kartavyaṃ tatra rūpaṃ likhya deśikaḥ || yatpūrvarūpaṃ paraṃ kriyāṇāṃ tatpūrvamanye viparītamāhuḥ | kartānu bhartā maraṇantu gacchet yatpūrvarūpāmaparakriyāṇām || prakāramutpūrva rūpa ḍaṃbhaṃ proktamatikāraṃ sṛṣṭirucyate | ṣṭhaikāraṃ rūpasaṃpannaṃ pratiṣṭhā ca prakīrtitā | arcanavidhiḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śāstārcanavidhiṃ śṛṇu | mahāśāstādi devānāṃ arcanādi vidhikramāt || brahmovāca kailāsaśikharāsīnaṃ devadevamupātim | bhūtānāṃ bhuvaneśānaṃ pāpakṣaya jagatpate || śāstā pratima bhedāṃśca kulālārcana vidhikramam puṣpāṃjali puṭannyatvā trayaṃ pātaka mūrdhnitā | īśvara uvāca- pratimābheda śāstārcāṃ śṛṇutvaṃ kamalāsana | śāstā pūjākara śreṣṭhaṃ kulāla śāstra dīkṣitaḥ || sarvapāpa haraṃ caiva arcanā tu dine dine || p. 65) bhasmavidhiḥ | kalpo manu kalpaṃ ca akalpaṃ ca tathaiva ca | trividhaṃ bhasmamevoktaṃ śṛṇutvaṃ skandameva ca || gavā vandhyāya kanyāyāṃ vṛṣabhānāṃ ca kārayet | sūtī daśāhavanyena mācarettu śata kramāt || gomayaṃ mūlamantreṇa ādāya piṇḍameva ca | śivāgninā dahet kṛtvā tat bhasmaṃ kalpameva ca || ārasena catucūrṇaṃ gojalaṃ piṇḍameva ca | homāgninā dahet bhasmaṃ anukalpamihocyate || vanākadehena bhasmaṃ ca ge sthānanda hanadharāḥ | paṃcadīpanivṛtyādi ekave sarasvatī ūrdhvamīmātra mātraṃ syāt madhyamātrādi mātrikaṃ pādamātra trimātraṃ syāt deśikā netra utbhavet | śāstā mūlamantraṃ || oṃ hrīṃ haraputrāya śatrunāśanāya putralābhāya mad gaja vāhanāya mahāśāstre namaḥ || p. 66) gajānanaṃ bhūta gaṇādhi sevitaṃ kapittha jambūphala sārabhakṣitam | umāsutaṃ śoka vināśakāraṇaṃ namāmi vighneśvara pādapaṃkajam || kuṃkumavarṇa caturbhuja yuktaṃ nāgamukha maṃkuśakaraṇḍam | aṃkuśapāśaṃ laḍḍukadanta supāśaṃ vandita maṃ gaṇanātha svarūpam || gajavadana siddhaṃ dakṣiṇa dantaṃ triṇetraṃ bahuvadanamaśeṣaṃ bhūtarūpaṃ purāṇam | amaravara supūjyaṃ raktavarṇaṃ śubheśaṃ paśupati sutamīśaṃ vighnarājaṃ namāmi || vighneśvarāya namaḥ ityāvāhanaṃ | gaṇādhyakṣāya namaḥ phālacandrāya namaḥ | gajānanāya namaḥ snāpanaṃ sannirodhanaṃ tāḍanaṃ digbandhanaṃ | avakuṇṭhanaṃ dhenumudrā pādyamācamanamarghyaṃ snānaṃ kalpayāmi | gandhaṃ puṣpaṃ dhūpadīpaṃ vastra yajñopavītā laṃkaraṇārtthe ime akṣatāḥ | nālikera prahāraṃ kadalī phalaṃ gulaṃ tāmbūlaṃ naivedyaṃ yathā karma vijñāpya vighneśvara udyāpana vidhikalpayet || p. 67) asya śrī mahābhagavato mahāpuruṣasya śrīviṣṇorādi nārāyaṇasya acintyayā aparimitaśaktyā bhriyamāṇasya mahājalaughasya madhye paribhramatāṃ aneka koṭi brahmāṇḍa khaṇḍānāṃ pṛthivyāpastejo vāyvākāśa mahadavyaktai rāvṛte asminmahati brahmāṇḍa khaṇḍa madhye ādhāraśakti kūrmānanta aṣṭadiggajopari pratiṣṭhitasya atala vitala sutala nitala rasātala talātala mahātala pātālākhyānāmupari bhūloka bhuvarloka savarloka maharloka janaloka tapoloka satyaloka adho bhāge mahānālāyamāna phaṇirāja śeṣasya sahasra phaṇa maṇḍala maṇḍite digdanti śuṇḍā daṇḍaiḥ staṃbhite lokā lokācalena valayite lavaṇekṣu surā sarpi dadhi kṣīra śuddhodakārṇavaiśca parivṛte jambūplakṣa śāka śālmalika puṣkara dvīpānāmmadhye indra kaśeru tāmra varṇagabhastimannāga saukhya gandharvacāraṇa mahāsaroruha rūpake paṃcāśat koṭi yojana vistīrṇa bhūmaṇḍale mano vākkāya karmendriya p. 68) vyāpāraissaṃbhāvitānāṃ pāpānāṃ sadyaḥ apanodanārtthaṃ śivaśaṃbhorājñayā pravartamānasyādya brahmaṇaḥ dvitīya parārddhe śrī śveta varāhakalpe vaivasvata manvantare pakṣastale aṣṭāviṃśati yuge kaliyuge prathamepāde jambūdvīte bhāratavarṣe bharatakhaṇḍe meroḥ dakṣiṇe pārśve śakābde asminvartamāne vyavahārike prabhavādi ṣaṣṭhi saṃvatsarāṇāṃ madhye * * nāma saṃvatsare * * * yane * * rtau * * māse * * pakṣe śubhatithau * * vāsara yuktāyāṃ * * nakṣatra yuktāyāṃ śivayoga śivakaraṇa śubhayoga śubhakaraṇa mahāśāstāyoga mahāśāstākaraṇa evaṃ guṇa viśeṣaṇa viśiṣṭāyāṃ asyāṃ śubhatithau mama jñānājñānakṛtānāṃ satyāsatya kṛtānāṃ bhojanā na kulālabandhyāṃ pratikṛśāṃ pāpānāṃ eteṣāṃ pāpānāṃ vināśārtthaṃ pāpakṣayārtthaṃ sakala duritopaśāntyartthaṃ dharmārtha kāmamokṣa caturvidha phala puruṣārttha sidhyarthaṃ samasta maṃgalā vāptyartthaṃ mānasa vācika kāyika tripura karaṇa prāyaścittārthaṃ āditya sannidhau aśvattha p. 69) sannidhau deva brāhmaṇa sannidhau īśvara sannidhau viṣṇu sannidhau mahāśāstā sannidhau sadāśiva gotrasya mahāśāstānāmaśarmaṇaḥ maṇṭapaśudhyartthaṃ sthalaśudhyartthaṃ bhāṇḍa śudhyartthaṃ ātmaśudhyartthaṃ dravya śudhyartthaṃ śudhyarttha puṇyāhavācanaṃ kariṣye || hariḥ om | dīrghāyuṣyaṃ bhavati dhanadhānya samṛddhirastu | putra pautrābhivṛddhirastu | svastirastu | śobhanaṃ | saubhāgyamastu | oṃ ṛddhissiddhirastu | oṃ iṣṭirastu | oṃ śāntirastu kalyāṇamastu | oṃ āyuṣyamastu | ārogyamastu | oṃ putrasya indrasya yajñaṃ | iraṇena vigraṃ sūryasya dīptaṃ balamastu vāyotpaṃca praviṣṇu jayastu saṃbhojyā vedāgaṃ oṃ sadyostu indro devā śrīrat dadhyāt kṛtotpalam | indraputrāgni vṛddhiṃ ca dīrghāyuṣyaṃ śatakrato | aśvattha vṛkṣaṃ tilapātradānaṃ satgojalaṃ brāhmaṇa tarpaṇaṃ ca | vedādhi śāstrā sabhāratantu pāpāprāṇasamān nijatīrtha jantu gaṃgādirebhi samudrebhi manuśikhare meru kailāsamadhye puṇyakṣetre payoga p. 70) girinanayāt dvādaśāstā padono puṇyāhaṃ vasetyādi aja bhavantasya yantu svasti | oṃ kulāloti puṇyāhaṃ | oṃ aghora deva puṇyāhaṃ | pūvadevatānāṃ bhūtaṃ smṛtaṃ tatpūrva hi tapadaścati | oṃ ekādaśa rudrāḥ priyantām | oṃ dvādaśādityāḥ priyantām | aṣṭavasu prajāpati indraḥ prīyantām | subrahmaṇya somarājā prīyantām | ekadanta gaṇapati ibhānana vināyakāḥ prīyantām | āryan śāstan kṛṣṇan senāpatyan bhūtanāthan bhūtavallabhan yoga bhairavan dhanurvīran aṣṭaśāstā prīyantām | airāvatan vighneśvaran brahman nāgarājan mohini devendran soman kṣetrapālāḥ prīyantām || lokapālāḥ prīyantāṃ aṣṭavīrāḥ priyantāṃ | aṣṭaśaktayaḥ priyantāṃ | aṣṭamaṃgalāḥ priyantāṃ | caturttharāḥ priyantām | saptarṣayaḥ priyantāṃ | āryā bhagavatī bhāryā kālenā narī mṛga vājinī durgā devī prīyantāṃ | asti dhvajan | aśvavāhanan vajrāyudhan viśvarūpā madhukara priyantāṃ | mahāśāstā priyatāṃ | lokamātṛ dharmajñāni padmāsani śriyai aṣṭalāki priyantāṃ agnideva hutavaha hutāśana sarvato hitān agniḥ priyantāṃ | vidyeśvaran cakrāvannihitārthāya p. 71) catuṣṣaṣṭhi kalānāṃ devamātā vidyeśvaran nārāyaṇan etat trayodaśānāṃ kulālāḥ priyantām | sarva nakṣatrāṇi prīyantāṃ sarva dhanadhānya samṛddhirastu | oṃ śāntiśśāntiśśāntiḥ || hariḥ om | śubhamastu | gurubhyo namaḥ || ṛtavaḥ - vasanta grīṣma varṣa śarat hemanta śiśira - 6 māsāḥ - caitra vaiśākha jyeṣṭha āṣāḍha śrāvaṇa bhādrapada āśvija kṛttikā mārgaśīrṣa puṣya māgha phālguna - 12 vārāḥ - ādityo bhānuḥ somo induḥ | maṃgalo bhaumaḥ | budhassaumyaḥ | bṛhaspatirguruḥ | śukro bhṛguḥ | śanirmandaḥ || sapta ṛṣiḥ || pūrve pulastya devānaṃ agni somarasa kramam | yāmye tu nāradasthāpya nai-ṛtyāṃ bhṛgumeva ca || mārkaṇḍeyaṃ vāruṇe cāpi vasiṣṭho vāyutaḥ kramāt | some tu kauśikaṃ kṛtvā agastyaṃ īśameva ca || ########### END OF FILE #######