#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M0230 Uniform title: kuladīpikā Main title: Kuladīpikā uttaraṣaṭkam ṣaḍvidyāprakāśikā Author : tryambakabhaṭṭaraka Manuscript : IFP/EFEO transcript T01046 Description: Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 18, 2011 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### Kuladīpikā (uttaraṣaṭkam) ṣaḍvidyāprakāśikā || kuladīpikā || || kuladīpikāyāmuttaraṣaṭkam || || kuladīpikā ṣaḍvidyāprakāśikā || koṭisamaprabham | tadūrdhve tu śikhā sūkṣmā cidrūpā paramākalā | tathā sahitamātmānamekībhūtaṃ vicintayet || gacchantī * hmamārgeṇa liṅgabhedakrameṇa tu | sūryakoṭipratīkāśaṃ candrakoṭi suśītalam || amṛtaṃ yadvisargasthaṃ paramānandalakṣaṇam | dṛtaraktasutejāḍhyadhārāpāta pravarṣiṇam || pītvā kulāmṛtaṃ divyaṃ punareva viśetkulam | punarevākulaṃ gacchenmātrāyogena nānyathā || sā ca prāṇāḥ samākhyātā tantre'smin parameśvari | udghātaḥ procyate so'pi prāṇāntaṃ spṛśate yadā || evamabhyasya mānasya ahanyahani niścayāt | jarāmaraṇaduḥkhaughaiḥrmucyate bhava bandhanāt || caturvidhā tu yā sṛṣṭiryasyāṃ yonau pravartate | punaḥ pralīyate tasyāṃ kālāgnyādi śivāntakam || yonimudrā parā sā tu bandhaṃ tasyāḥ prakīrtitam | mudrāyā bandhamātreṇa kiṃ na sādhayate bhuvi || p. 2) anyathā japate mantramanyathā kurute tu yaḥ | nāsau sidhyati deveśi satyaṃ satyaṃ puna punaḥ || chinnārudhāstu ye mantrāstambhitāḥ kīlitā bhṛśam | dagdhāḥ svatantrārbhātāśca malināśca tiraskṛtāḥ || mūrchitāmadasaṃyuktāḥ suṣuptā mūrchitā dṛtāḥ | mandābālāstathā vṛddhāḥ prauḍhā yauvanagarhitāḥ || ari pakṣe sthitā ye ca nirbījāstatvavarjitāḥ | aṃśakena vihīnāśca khaṇḍaśaḥ śatadhā kṛtāḥ || vidhinānena yuktāste sambhavantya cireṇate | siddhimokṣapradāḥ sarvedeśikena niyojitāḥ || yadyaduccarate mantrī varṇarūpaṃ śubhāśubham | tattat sidhyatyanāyāsādyonimudrā prabandhanāt || dīkṣayitvā vidhānena abhiṣicya sahasradhā | tatodhikārī deveśi tantre'smin nānyathā bhavet || mudrāmaṇḍalavinyāsairjapahomavratādibhiḥ | samtāpya bahukālaṃ vai bhaktiṃ vijñāya niścalām || jñātvā tyāgaṃ balaṃ tāpaṃ tattastasya prakāśayet | asmin kāle'thavā devi devyādeśaḥ prajāyate || tatredaṃ kathayet jñānamanyathā narakaṃ vrajet | trātā kiṃtu na tasyāsti yo parīkṣya pradāpayet || p. 3) tasmāt parīkṣya dātavyaṃ yadīcchejjīvituṃ ciram | kṛtvā pāpasahasrāṇi asaṃkhyātāni sundari || dahā * * * mantreṇa yonibandhena nānyathā | na tasya puṇyapāpāni tamaḥ sūryodaye yathā || santarpya bahudhā kālaṃ prāṇastrī draviṇādibhiḥ | tasmādabhyasanaṃ nityaṃ kartavyaṃ puṇyaka * * kṣibhiḥ || a * * jjāyate siddhirabhyāsāṃ mokṣamāpnuyāt | saṃvittiṃ labhatebhyāsā yogobhyāsaḥ pravartate | mantrāṇāṃ siddhi * * sādabhyāsādvāyusādhanam || kālavañcanamabhyāsāttathā mṛtyuñjayo bhavet | || iti prathamaḥ paṭalaḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi saṃpradāyasamanvitam | trailokyaḍāmaraṃ mantraṃ tripurāvācakaṃ mahat || susame bhūpradeśe tu nimnonnata vivarjite | puṣpaprakarasaṃkīrṇe gandhadhūpādhivāsite || lalāṭe tilakopeto netrakajjalarañjitaḥ | tāmbūlapūrṇagandhastu madirānandacetanaḥ || kuṅkumena viliptāṅgo lākṣālaktakaśobhitaḥ | raktavarṇaparīdhāno raktamālyopaśobhitaḥ || p. 4) karpūrakṣodandhāṅgaḥ kesapaiśūnyavarjitaḥ | uddharettu mahādevīṃ dṛṣṭādṛṣṭaphalapradām || aṣṭapatraṃ likhetpadmaṃ kesarāḍhyaṃ sukarṇikam | patrāgre grandhisaṃyuktaṃ tadagre tritriśṛṅgakam || idaṃ cakraṃ prayatnena likhitvā sādhakottamaḥ | mātṛkāṃ vinyasetpaścāt pīṭhabhairavayoginīm || kāmarūpaṃ likhet pūrve kolagiryaṃ tu dakṣiṇe | cohāraṃ paścime lekhyamuttare auṇakaṃ likhet || malaṃ cāgnidigbhāge nair-ṛtyāṃ tu kulāntakam | jālandharantavāyavye aiśāne devakoṭṭakam || pīṭheśānvinyasettatra asitāṅgādi bhairavān brāhmaṇīmāditaḥ kṛtvā caṇḍikāntaṃ prakalpayet | asitā ruruścaṇḍaḥ krodhaśconmatta bhairavaḥ || kapolabhīṣaṇaścaiva saṃhāraścāṣṭamasmṛtaḥ | brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā || vārāhī ca tathendrāṇi cāmuṇḍī caṇḍikāṣṭamī | dīrghasvarāṃśca ekaikaṃ mātṝṇāṃ ca prakalpayet || hrasvāśca bhairavākhyātā yamalā vai prakvamapakṣayet | kādivarṇākṣarā bhadre grandhiṣu śāntakāḥ śubhāḥ || anyavarṇagaṇāḥ sarve śṛṅgakoṇeṣu saṃsthitāḥ | p. 5) kādīkṣāntā nyasedgrandhau śeṣaṃ tacchriṅgeṣu vinyaset dakṣiṇādīnyasedvarṇān sarvasiddhiphalapradān | aindradyuttaraśṛṅgānta dakṣiṇena prakalpayet || tadādi vinyaseddhīmān viramārgeṇa sādhakaḥ | śivākhyau karṇikāmadhye haṃsākhya padaviśṛtau || sakākeśa jīvabhūtastu hakāraḥ prāṇa ucyate | ubhau jīvasamākhyātau trailokye sacarācare || evanyasye dvidhānena āpūjayet kulapaddhatim | etadantarato dhyāyedvāgbhavaṃ devasādhakaḥ || tataḥ samuddharenmantrabhuktimuktiphalapradam | indrāṇī bījamādāya saṃhāreṇa tu maṇḍitam || tadbhavennaiva cākrāntaṃ vāgbhavaṃ devi pūjitam | ekārākāravibhavā trikoṇendu svarūpiṇī || dayaṃ pariśiṣyebhyo bhaktihīne viśeṣataḥ | etadbījaṃ mahābījasṛṣṭibhūtaṃ paraṃ priye || kāmagrandhiṃ samādāya śṛṅgaṃ kūṭasya dakṣaṇam | māheśvarīyutaṃ kṛtvā saṃhāreṇa samaṃ kuru || kṣobhakṛt sarvasatvānāṃ jīvabhūtaṃ parātparam | trailokya pūjitaṃ devi sṛṣṭisaṃhārakārakam || kāmarājamidaṃ devikāmasiddhi pradhāyakam | p. 6) parāparavibhāgaṃ tu ekakṛtvā samāhitāḥ | sadhakaḥ japedekāgracittastu pātālādiṣu sādhane || prāṇāsanasthitaṃ devaṃ cāmuṇḍā bheditastataḥ | caṇḍikāyāṃ tu saṃruddhaṃ bījaṃ trailokyamohanam || sadāśivāsanasthaṃ vai uccāreṇa tu lakṣayet | pūrvasevāṃ japennityaṃ yonibandhena niścalam || biladvāraṃ samāśritya ekacitto jitendriyaḥ | ādimena tu sā luptā madhyamena tu kīlitā || antimena tu nucchinnā tena vidyā na sidhyati | ādimādimanādiṃ ca madhyaṃ madhyamamadhyamam || antamantamanantaṃ ca tripurā śīghrasiddhidā | ādimadhye tu madhyādāvantamante ca saṃsthitam || purakṣobhāya japtavyaṃ vidhinānena sādhakaiḥ | hrasvadīrghakrameṇaiva luptāṃ tena varānane || viśeṣaṇaivamuccārya trailokyamapi sādhayet | || dvitīyaḥ paṭalaḥ || śrī devyuvāca | adyāpi saṃśayo devakāmatatvasya sādhanam | vijñānamātragamanaṃ brūhime tripurāntaka || p. 7) śrī bhairava uvāca | kathayāmi samāsena kāmatatvasya lakṣaṇam | ākarṣaṇaṃ paraṃ divyaṃ śṛṇu śreṣṭhaṃ samāsataḥ || kāmasthaṃ kāmamadhyasthaṃ kāmodarapuṭīkṛtam | kāmena sādhayet kāmaṃ kāmaṃ kāme vinikṣipet || kāmena kāmitaṃ kṛtvā kāmasthaṃ kṣobhayeddhruvam | asmiṃścakre kāmarājaṃ dhyāyedvailokapūjitam || kāmasthaṃ bhuvanaṃ jñeyaṃ kāmamadhye vigraham | kāmodaraṃ bhavedyoni sphuṭāntaṃ bindusaṃjñakam || anenaiva tu kāmena kāmatatvaṃ prasādhayet | etadeva hi kāmaṃ tu sādhyāyonau prakalpayet || bindunāmathanaṃ kṛtvā visargasthaṃ parāmṛtam | śaktimārgeṇa yonisthaṃ tathā tat kṣoyeddhruvam || bahunātra kimuktena jalpitena varānane | pūrvoktaṃ yantramālikhya tripurā vā cakraṃ mahat || kuṇḍo golodbhavenaiva svayambhū kusumena ca | gorocanā samāyuktaṃ bhūrjapatreṣu lekhayet || ṣoḍaśāraṃ mahāpadmaṃ dvādaśāraṃ tu bāhyataḥ | vāgbhavaṃ karṇikāyāṃ tu kāmarājaṃ tadūrdhvataḥ || tadūrdhve śaktibījaṃ tu mahāyonigataṃ likhet | p. 8) tridaṇḍaṃ bindusaṃyuktaṃ dvādaśasvarabheditam | mahāyoniritikhyātā jananī sā jagatraye || prathame svarasaṅghātaṃ kāmarājaṃ dvitīyake | dvādaśasvarabhadena bhedayitvā tu vinyaset || ṣoḍaśāre mahāpadme svaraśaktyā vibhedayet | tadbāhye mātṛkān sarvān nādabindukalānvitam || haṃsabījasamārūḍhāṃ kārayetparameśvari | etadyantravaraṃ divyaṃ trailokyeṣvapi durlabham || mandarasyodare sarvaṃ suṣireṇa tu veṣṭayet | cakre'smin śaktibījaṃ tu dhyāvai sādhakottamaḥ || eṣāṃ divyā mayā proktā namnā tripura bhairavī | kanyānāmasamopetā biladvāraṃ samāśritāḥ || yoni kuṇḍādadhasthāpya homayedrājikā puṭaiḥ | saptarātrāṃ mahādevi kṣubhyante madanotkaṭāḥ || virahānalasaṃptā mūrchākulita vigrahāḥ | patanti sādhakasyāgre kundamānāsthitāstriyaḥ || bho sādhaka mahāsatva hāṭakeśvara vigraha | praviśya sādhakaiḥ sārdhamadhikāraṃ kuruṣvanaḥ || praviśya krīḍate so'pi yāvadābhūtasaṃplavam | || tṛtīyaḥ paṭalaḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi tripurā yogamuttamam | hṛdvomapadmamadhyasthaṃ haṃsākhyaṃ nāmanāmataḥ || vyomapīṭhā sanāsīnaṃ cāmuṇḍā caṇḍikāyutam | tenaiva kalpayetpretaṃ sādākhyaṃ parameśvari || tasyopari nyasenmūrtiṃ nādabindukalāmayīm | sakalenaiva mantreṇa vaktrāṇyaṅgāni kalpayet || dhyāyedrūpaṃ maheśānyāniścalenāntarātmanā | udayārkasamaprakhyāṃ kiraṇānekasaṃkulām || bandhūkakusumacchāyāṃ sindūrāruṇa vigrahām | raktāvastrāvṛtāṃ devīṃ sarvābharaṇabhūṣitām || jaṭājūṭadharāṃ saumyāmardhendukṛtaśekharām | sarvalakṣaṇasampannāṃ paryaṅkāsanasaṃsthitām || āpīnamaṇḍalākāra bhogasamunnatapayodharām | valītaraṅgamadhyastha romarāji virājitām || madirānandacetaskāmāhlādajananī parām | trailokyamohinīṃ devīmīṣatprahasitānanām || divyarūpāṃ mahādevīṃ triṇetrāṃ ca caturbhujām | sarvālaṅkārasampannāṃ vyomapadmāsana sthitām || vāmahaste niviṣṭena sarvajñānamayena ca | pustakena varārohe divyena varadena ca || p. 10) sūryabimbanibhairmuṇḍaispurajjvālāvalīdharaiḥ | grathitā divyarūpāṃ tu raktabindupramocanīm || caṇḍā vidyāmayīmamalāmāpādatala lambinīm | galena bibhratīṃ devīṃ cintayellokamātaram || ūrdhvamārgasthitaṃ padmaṃ sahasradalasaṅkulam | varṣantamamṛtaughenatravallākṣārasaprabhām || tenaiva plāvayeddevīṃ pareṇaivāmṛtena tu | evamabhyasya mānasya sādhakasya vicakṣaṇaḥ || mahātman ye trailokyaṃ kṣubhyate sarvaṃ nānyathā vīravandite | || iti caturthaḥ paṭalaḥ || śrī devyuvāca | mantradhyānaṃ kathaṃ proktamutthānaṃ vā kathaṃ bhavet | layaḥ kasmin bhaveddeva viśramamāśramamityanupadiṣyati || raghūṇāmitya bahulotpannasyārṇa pratyayasya tadrājasya bahuṣu tenaivāstriyāmiti luk | anvayaṃ taddhiyaṃ prabandhamityarthaḥ | asyaivottaraśloke śravaṇa parīkṣā prāṅviṣatve papattaiḥ | na ca tatra tamiti padenānyabhede parāmṛśyata iti śakyaṃ vaktuṃ pulliṅgāntāntarasyā prakṛtatvāttathā ca mahākavim | raghuvaracaritaṃ p. 11) munipraṇītaṃ daśaśirasaśca vadhaṃ niśāmayadhvamiti cāpalāya | capalakarmaṇe tava kartumityarthaḥ | kriyārthopapadasya karmaṇi sthāni na iti caturthī | pratāritaḥ | athavā prakaraṇaṃ kāritaḥ | protsārita ityarthaḥ | athavā bhṛśattaṃ pratāraṇaṃ mahādanamitigalāyudhaḥ | ayamabhiprāyakṛtadanvaye labdhabuddhi praveśasya mandopi vākpravṛttāya tattadguṇā dhairyaparipanthinaṃ pravartayitāram | kiṃ kurvantīntaḥ prayojantītyāha karṇamāgatyeti atha kriyamāṇa prabandha parīkṣārthītaḥ prārthayatetamiti śrotuṃ parīkṣāparyantaṃ śravaṇaṃ kartuṃ śravaṇamātrāsyānupayogāt | ahantītyadhikāra uktam | tena ca prārthanā labhyate | adhikārakathanasyaiva pravartakatvābhāvācchravaṇapuraḥsarāṃ parīkṣāṃ prārthaya ityarthaḥ sadasadyaktiguṇadoṣavibhāga prakāśanaṃ tatra hetavaṃ prakāśayitāraṃ hīti prasiddho'yaṃ dṛṣṭānta ityarthaḥ | agnyāviti nimittāt saptamī | viśullehāntarasamparkābhāvādau jvalyam | śyāmikā | tadviparyayaḥ | api samuccaye | vā vikalpa viśuddhi śyāmikā cobhayamapi hemajāterati parīkṣāyaḥ | vyavastita vyaktiviṣayaḥ | vikalpena saṃlakṣyata ityarthaḥ | prativastrapamācalaṅkāraḥ | prativastrapamātu sā | p. 12) sāmānyasya saṃ?rakasya yatra vākyadvaye sthitiriti guṇadoṣa vibhāga hetutvaṃ sādhāraṇo dharmaḥ śabdabhedena vākyadvayepyupāttaḥ | ata eva na dṛṣṭāntaḥ | tatra sāmānyasyāpi bimba pratibimba bhāvenāvasthānān nāpyarthāntaranyāsaḥ sāmānyaviśeṣa viṣayatayā tatra vākyadvayasyāvasthānāt atha varṇanīyaṃ vastrapakṣipati | vaivasvata iti | mitatejasaḥ | vyāpakasya tridhāmnāṃ ca mantro'yaṃ vīryavattariḥ | krameṇānena mantrāṇāmuccāre kuladevatāḥ | kupyanti sādhakānāṃ ca dhātṝn gṛhṇanti bhairavi | tejo nāmaviparyāsaviddhaṃ śuddhoditaṃ bhavet | vāgbhavaṃ kāmarājaṃ ca śaktiṃ haṃsaṃ kuleśvaram | japanti ye mahātmānaḥ śīghrasiddhiṃ vahantite || devatāścānugrahṇanti kulacakrādhvarāśrayām | padādyakṣarasaṅketaṃ vadāmi śṛṇu bhairavi || sarvamantrānusandhānaphalasampattikārakam | śrīkaṇṭhenādi bhūtena vāgbhavasya kuleśvari || upāttaṃ nikhilaṃ bījaṃ cakraṃ sārasvataṃ mahat | ādyena krodhanāthena kāmabījasya sundari || ābhūtaṃ yonicakraṃ tat sarvakāmaphalapradam | ādyena lakulīśena śaktibījasya sundari || p. 13) pādavidyā samuddiṣṭā sarvavidyā kramāgatā | idānīṃ kulacakrasya * * tvaṃ vyāptilakṣaṇam || rudrabhairavavīrāṇāṃ sarvasvaṃ yoginī kulam | hṛtpadmamadhyakuhare trikoṇe bhāvayetsadā || akārādi visargāntāḥ savyarekhā vibhāvitāḥ | koṭi candrapratīkāśā vāgbhavena supūjitāḥ || kakārādi takārāntādakṣarekhāśrayāṃ priye | anekabhāskaraprakhyāḥ kāmarājākṣarārcitāḥ || thakārādi sakārāntādakṣarekhāśrayāṃ priye | aneka bhāskaraprakhyāḥ kāmarājākṣarārcitāḥ || thakārādi sakārāntāḥ pūrvarekhā samāśrayāḥ | vidyut puñjanibhāḥ śreṣṭhāḥ śaktibījena sammatāḥ || madhye kulākulādevī pādavidyā pratiṣṭhitā | indracāpaprabhā caṇḍīhaṃsamantravibhāvinī || gurūpadeśato jñeyānāthitāgamakoṭibhiḥ | kulacakramayī mūrtistvadīyā cākṣamālikā || vidyāpīṭhāṃ ca deveśitvadīyaṃ kulanandini | itthaṃ hṛtpadmamadhye tu dhyātavyaṃ sarvadā priye || yogināṃ yoginī caiva vidyā sidhyarthamuttamam | kulacakraṃ mahādevi tvatsnehātkathitaṃ priye || p. 14) ājñādhāre sadā devi bhāvayedyaṃkuleśvari | tasyāsīnaṃ bhavatyāśusthāvaraṃ jaṅgamaṃ jagat || sarvadā kulacakraṃ tu yonau prayatamānasaḥ | yodhyāyatyasya yoginyo jāyante madanāturāḥ || kulacakraṃ tu vijñeyaṃ davyadehaṃ śivasya tu | śāstrāṇyanyāṃśca mantrāṃśca pādapāṃsūnivatyajet || idaṃ tvati rahasyaṃ tu kathitante mṛgekṣaṇe | karṇātkarṇaṃ prayoktavyaṃ na calekhyaṃ tu pustake || deyaṃ vīravratāyedaṃ hṛṣṭāya satataṃ priye | bhaktāya deśikendrāṇāmunnatāya vratāsthite || || iti pañcamaḥ paṭalaḥ || kuṇḍanyā kṛtau lakṣajapānte juhuyāttataḥ | pūrva sevākṛtā tasya bhavatyeva na saṃśayaḥ || anena vidhinā yukto mandabhāgyo'pi sidhyati | mucyate sarvarogaistu asādhyamapi sādhayet || ata ūrdhvaṃ japedyastu sādhako vallabhe śṛṇu | lakṣamekaṃ japedyastu tadgatasya jitendriyaḥ || darśanāt kṣubhitāḥ sarvāyoṣito madanāturāḥ | patanti sādhakasyāgre nirlajjābhayavarjitāḥ || p. 15) dvilakṣeṇa janāḥ sarve etasminviṣaye sthitāḥ | āgacchanti yathā tīrthamatyantā kulavigrahāḥ || dadanti tasmai sarvasvaṃ tasyaivāgreṣva saṣthitāḥ | triṣu lakṣeṣu japteṣu maṇḍalīkāḥ samaṇḍalāḥ || vaśamāyāntite sarve nātra kāryā vicāraṇā | ṣaḍbhirlakṣairmahīpālāḥ sabhṛtya balavāhanāḥ || lakṣairdvādaśajaptaistu yakṣarakṣogaṇeśvarāḥ | vaśamāyāntite sarve ājñāṃ kurvanti nityaśam || lakṣaiḥ pañcadaśairjaptaiḥ sādhakasya varānane | siddhavidyādharāḥ sarve gandharvāpsara ādayaḥ || vaśamāyānti te sarvenātra kāryā vicāraṇā | dūrācchravaṇavijñānaṃ sarvajñatvaṃ prajāyate || śaktipuṣṭikarastuṣṭaḥ śuddhomārayate kṣaṇāt | tathāṣṭādaśabhirlakṣairjaptai dehena sādhakaḥ || uttiṣṭhanmedinīṃ tyaktvā divyadehaḥ prajāyate | paryaṭetsvecchayā lokāṃścitrāṃ paśyati medinīm || atha viṃśatibhirlakṣairvidyādharapatirbhavet | sādhakastu bhaveddevi kāmarūpī mahābalaḥ || yakṣakoṭitayā devi līyate parame pade | triṃśallakṣaistathā japtaiḥ siddhayogeśvareśvaraḥ || p. 16) catuścatvāriṃśallakṣairbrahmāviṣṇuśca śāśvataḥ | ṣaṣṭijaptaistu rudratvamīśvaratvamaśītibhiḥ || * * kaṃ tu bhave vi trailokyeṣvama?rjapaḥ | traipuraṃ bhairavaṃ tejaḥ śivaṃ * * kāraṇam || akṣayaṃ tatpadaṃ śāntamaprameyamanipamam | labhate'sau na sandeho devi sarvamabhīpsitam || || pañcamaḥ paṭalaḥ || śrī devyuvāca | navalakṣaṃ kathaṃ devasthānaṃ tasyāpi kīdṛśam | etasmin saṃśayantāta chettumarhasi śūlayuk || śrī bhairava uvāca | sārātsāratamaṃ devi bāhyasaṃkhyā vivarjitaḥ | śarīre saṃsthitaṃ devi navalakṣaṃ sudurlabham || meḍhrādhārāccaturbhiśca gahvarogalagahvaram | lambikaṃ bhrūbilaṃ devi navakaṃ brahmarandhrakam || meḍhrādīpaśikhākārāmādhārekanapragam | nābhisthaṃ sūryabimbaṃ tu taruṇaṃ surasundari || jvālājyotiḥ śikhākārā tadūrdhve bhāskarākṛtiḥ | gale dīpaśikhākāraṃ lambike candrasannibham || p. 17) bhrūmadhye ratnasaṃkāśaṃ navānte viśvatejasam | etat sthānagato yogī navalakṣaṃ samabhyaset || sparśanaṃ cāvalovakaṃ ca sambhāṣā bindudarśanam | svayamāveśanaṃ caiva mantrāṇāṃ pañcalakṣaṇam || śrī bhairava uvāca | vidyākośaṃ pravakṣyāmi sarvasiddhipradāyakam | vāgbhavena varārohe devyā cakraṃ prapūjayet || tanmadhye varṇasaṅghātakṛta divyavapurdharām | nādabindumayīṃ devīṃ dhyāyet sakalamantrataḥ vaktrāṇyaṅgāni vinyasya pretordhve pūjayetpriye | koṇasthā devatātisrorati prīti manobhavāḥ vāmeratistathā prītirdakṣiṇe madanāgrataḥ | mūlavidyāṃ japet paścāllakṣaṇena samanvitām || ākāreṇa kṣakārasyādā * * ū * sarvayojayet | īkāreṇa lakārasyā dūkāreṇa hakārakam || ṛsāroga samākhyātau ḹṣāyogastathāparaḥ | aikāreṇa śakārasyā dākāreṇa vakārakam || aṃkāreṇa lakārasyādyajennāma samanvitam | eṣā sā mūlavidyā ca nāmnā tripurabhairavī || pratyakṣaṃ jāyate devi tridhāsiddhiṃ dadātyasau | p. 18) dadate sādhakendrāṇāmitarā bhuvikā tathā | etatte kathitaṃ devi bhuktimukti phalapradam || ayogyasya na dātavya * * jñā parameśvarī | || ṣaṣṭhama paṭalaḥ || iti śrīrudrayāmale saṃpādalakṣagrandhe vidyāpīṭhāvatārite uttarabhāge nityaklinnā prakaraṇe ṣaḍvidyā prakāśāyāmuttaraṣaṭkaṃ saṃpūrṇam || tadvivaraṇam || hṛdaye sparśanaṃ proktamālokaṃ kaṇṭhadeśataḥ | tālusthāne tu sadbhāṣo darśanaṃ bindumadhyataḥ || svayamāveśanaṃ devi brahmarandhre tu darśitam | vande śaktiṃ parāṃ śambhorvarṇasaṃkṣipta vigrahām || prāṇādyārambha saṃkrīḍā nirantaradhurandharām | āgamāntarasaṃvādadarśitārtha viniścayām || vyākhyāmuttaraṣaṭkasya karomi kuladīpikām | bhagavataścaitanyātmanastriyambaka bhaṭṭārakasya sphuraṇarūpiṇyāḥ sārvakālikaprapañcasargasthiti saṃhāra saṃkrīḍana parāyāḥ somasūryavahnyātmaka viśvataijasa prājñāpuratraya sandhukṣaṇyāvarṇakadamba saṅkalita divyamūrteḥ parāyāḥ śakteḥ p. 19) paramopāstisādhana bhūtasya śrīmati dakṣiṇasyottarasya śrīrudrayāmale nikhilajagadrakṣaṇāya samudre bhāṣitasyāpi śrīmat kāśmīrasiddhisaṃpradāya daridrairabhāgadheyairyāthā tathyā parijñānāt svamanīṣikyā paraṃ parayāku deśikairviplutopade deśasya śrīmad brahmānandaprakāśabhaṭṭāraka paramagurumukhagama sa * * * puraḥsaraṃ śrīmaduttaraṣaṭkasya kuladīpikākhyaṃ vivaraṇamārabhyate | tasya tāvadayamādya ślokaḥ | vyomāmbuje sahasrāresitakesarasaṅkule | tatrāsīnaṃ mahādevamapṛcchat kulanāyiketi || tatra vyomanāma ājñāsthānāt kodaṇḍasaṃjñakādūrdhvaṃ yacchiraṃ kapālāntarālaṃ tatra yādambujaṃ kulasvarūpaṃ paramabindusaṃtritaṃ tadvyomāmbujam | tatra bindo kiraṇāḥ arāṇi teṣāṃ sahasrakam | arasahasrakam | araśabdena dalānyabhipreti sitakesarasaṃkula iti tatra kesarāṇi ṣoḍaśakalāmayāni amṛtamayatvāt sitānīti kīrtyante | uktaṃ ca śrī nirguṇḍe śrīmate | ṣoḍaśāre mahāpadme karṇikāyāṃ śiropari | karṇikāyāṃ sthitaṃ jñānamakārādyāḥ kriyādale || p. 20) tāśca ṣoḍaśabhedena śaktayaḥ parikīrtitāḥ iti | tatrāsīnamiti tatrāvasthitasya nirañjana samādhi balena niratiśaya svātmarūpamupalabhyamānamiti yāvat | evaṃ vidha samādhibala lābhe hi sati yoginaḥ | paramarahasyārtha vijñānātiśaye yogo bhavati || evaṃ vidhaṃ devadevaṃ kulanāyikā mātṛkeśvaryapṛcchaditi vākyārthaḥ | iha kevalaṃ tantrāṇāṃ praśnopavarṇanamuttara vyākaraṇārambhaṇīyatvāttadanurūpa ślokavinyāsam | kṛta tu paramārthakaḥ | śiṣyā sati parameśvarī devaṃ deśikaṃ santatamanuyuṅkte | na khalu pararūpe paraśivabhaṭṭārakasya sakalavidyādhārabhūta mātṛkā siddhāyāḥ parāyāḥ śakteśca parasparaḥ bhedasyaiva na sambhavam | kākathā guru śiṣyabhāvasya aparijñātasya prakāśanasya vā | tathā carasyopaniṣaṭ | guruśiṣyapade sthitvā svayaṃ devaḥ sadāśivaḥ | pūrvottaraṃ padairvākyaistantraṃ samavatārayaditi || kathamapṛcchaditi | bhagavan devadeveśa bhavanāśana bhairava | stotumicchāmi deveśa devyā mantravinirṇayam | miti | devyā iti tripurāyā ityarthaḥ | atra vimarśanīyānarthān p. 21) praśnarūpeṇopasaṅgṛhṇāti | liṅgatrayasamāyuktaṃ mahāpadmavanaṃ tathā | kadambagolakaṃ cānyadbrahmarandhraṃ viśeṣataḥ || mudrā pañcakasaṃyuktaṃ pīṭhatrayasamanvitam | kulākulavibhāgaṃ ca saptamaṃ kathayasvame iti liṅgatraya samāyuktaṃ mahāpadmavanamityatra samāyuktapade nihite'pi ubhayaṃ ca pṛthak pṛthak praśnaviṣayabhūtamityavagantavyam | anyathā saptapraśnānupapatteḥ samāyuktā padaṃ tu nidadhānena liṅgatrayānyatamena mahāpadmavanasya sannikarṣaṃ sūcayati evamuttaratrāpi boddhavyam | paścimābhimukhaṃ liṅgaṃ yonisthaṃ parikīrtitam | hṛdgrandhibījathasthānāṃ svayambhūrbāṇavācakam || itaścāntarālasthaṃ visargātha sthāvara iti | paścimābhimukhamityarthaḥ yoniriti varṇavinyāsaviśeṣaḥ | gudameḍhrāntara ityādinā vakṣyamāṇa lakṣaṇaḥ | tatrasthamekaṃ liṅgam | tacca piṇḍākhyam | hṛdgrandhibīja saṃsthānamiti tatra grandhayo vāmamudrāmaṇḍalamantravidyākhyāścatvāraḥ | tecādita ārabhya mātṛkācakrasya dvādaśabhirdvādaśabhirvarṇaiścaturthā vibhaktasya kramāt saṃjñāveditavyāḥ | tathā ca śrīmate śrī cakranirnaye | deve | p. 22) maṇipūrakamālāyā grandhirjātāścaturvidhā | mudrāmaṇḍalamantrāśca vidyāgrandhiścaturvidhā || ekaikā dvādaśairbhedairmāyāyantrodare punaḥ | mahāmāyā punabhāsahasraprarohanirantaratayā vanākṛtitvamabhimanyamāno vanamiti kathayati | atreti prakṛtasya paraliṅgasya parisara iti sāmānyanirdeśe'pi tasyopariṣṭāditi vijñeyam | atra mahāpadmaṃ visargākhyam | akulaṃ rūpātītam | tacca paramabījasvarūpam | paramādityātmajotirmaṇḍalaṃ tadeva yoga pīṭhamiti saṃjñitam | viṣṇīśanāthasya paramabhairava bhaṭṭārakasya sthānakamiti kṛtvā | atha kadambe golakamāha | kadambagolakākāraṃ tatkāmaṃ bījarūpiṇamiti | kadambagolakaṃ vidyāditi viśeṣaḥ | tatkāmamiti tacchabdena mahāvanaṃ parāmṛśyate | tasya madhye karṇikāsthānīyam | antargataṃ trikoṇaṃ ṣaṭkoṇaṃ kailāsaprastārarūpam ūrdhvaṃ kāmatatvayantrātmakaṃ vahnimaṇḍalaṃ tatkāmaśabdavācyaṃ kadambagolakākāratvāt kadambagolakaṃ vidyāditi vākyārthaḥ | tathācāsmiṃ stantre kāmaśabdena vahnimabhidhāsyati bhrūmadhyonigataṃ dhyātvā kāmaṃ bandhūkasannibham | tasyordhve tu śikhā sūkṣmeti bījārūpiṇamiti kroḍīkṛta parabījasvarūpiṇamityarthaḥ | p. 23) uktaṃ ca śrīmaduttarakaule | vyāpakaṃ paramaṃ bījaṃ layātīte vyavasthitamiti putralayātītaśabdena brahmarandhramabhidhīyate | tacca mahāpadmavanakarṇikāmadhyam | anantaraṃ brahmarandhraṃ varṇayati | brahmarandhraṃ tu tatraiva suṣumnādhāramaṇḍalamiti | tatraiveti kadambagolaka evetyarthaḥ | suṣumnāyā ādhārabhūtaṃ maṇḍalaṃ suṣumnādhāramaṇḍalaṃ tat kilacāndramasaṃ maṇḍalam | ādhārīkṛtya suṣumnā dehamanusṛtā suṣumnetyākhyātā yācit kācitkalā ādhārabhūtaṃ maṇḍalam | tathā ca śrīmate | egahaste dhvani bhāsāvasāne tu cidacit gaganāntare | yācito tu parā saṃvidā śivāntāvabhāsakī brahmasūtreti sā jñeyā tena sūtreti kathyate iti | atha mudrāpañcakaṃ prasetauti pṛthivyādini tatvāni mudrāṇāṅkāni tu | iti tatvaṃ svarūpamudrāṇāṃ tatvāni vācakarūpāṇi pṛthivyādīti na tu vācyarūpāṇi tāni cakramādādhārasvādhiṣṭhāna maṇipūrakānāhata viśudhyākhya sthānagāni lakāra vakāra repha yakāra ghoṣākhyāni bījāni teṣu cādhārādi sthāneṣu tattadāśragāllakārādīn bhāvayatāṃ sādhakānāṃ yā vibhūtayaḥ sidhyantitā mudrā ityabhihitāḥ | taduktaṃ śrīkamannirṇaye | kramaṃ ca vīragaṃ proktaṃ vacmimudrāsvarūpakam | p. 24) bhūmyadauvācakāstatra lavarayahādyavasthitā iti | ādhārādi viśudhyantamādhārādi pañcakam | pṛthivyādīnāṃ vācakānāṃ sthānamiti kathitam | śrī ratnadeve | ādhārādi viśudhyantaṃ pṛthivyādīha pañcakam | svābhāvikaṃ caladdīptaṃ sthiraṃ mūlaṃ nabhoyutam || māyīyaṃ bījanādyāḍhyametadbījaṃ parātmakam | bhayavaralasaṃyuktaṃ māyādhastāt samanvitam || brahmasthānagatā sūkṣmā svābhāvikamudrā bhūtāḥ | viṣṇusthāne calāḥ proktā dīptā rudrapadaṃ gatā || īśvare sthirasaṃjñātvā sādākhye rudravaddhruvā | samabhāvā iti evametāsāṃ mudrāṇāṃ bhāvanādvāreṇa vibhūti viśeṣakāraṇabhūtatayā lakārādayaḥ | evaṃ mudrā itī mādhyāropitāḥ | atha pīṭhatrayamāha | pūrṇākhyaṃ baindavaṃ tatvaṃ kodaṇḍadvayamadhyagam | tadūrdhvenāda nāmnā tu oḍyāṇaṃ tu bhavettataḥ || kāmarūpaṃ bhavecchaktiviśrāmaṃ tu tataḥ paramiti | hi śabdalopotra dṛṣṭavyaḥ | baindavaṃ tatvaṃ prakāśamayam | bhrūmadhyagaṃ pūrṇagiryākhyaṃ pīṭhamityarthaḥ | tasyordhvenādākhyaṃ pīṭhamityarthaḥ | tasyordhve nādākhyaṃ dvitīyamoḍyoṇaṃ p. 25) pīṭhaḥ tasya prakāśarūpasya bindoḥ śikhātmanaḥ sphuraṇarūpam | tata iti tatra dvitīyapīṭhādūrdhvaṃ śāktaṃ prakāśaviśrāmarūpaṃ kāmarūpaṃ nāma tṛtīyaṃ pīṭhaṃ tadeva śaktiḥ kathitā | iti pīṭhatrayaṃ vyāhṛtya kulākule vibhajati | visargamakulaṃ priye | sahasrāraṃ mahāpadmaṃ raktakiñjalkaśobhitam | tatra saṃlakṣyate samyagvarṣantaṃ raktabindubhiḥ | prabhāniṣyandamayairvarṣantamapi cāndramasaṃ tejotiśayaṃ visargākhyaṃ tārakaviśeṣamakulaṃ lakṣayet | bhāvayedityarthaḥ | tathā ca vakṣyati dṛtaṃ raktaṃ sutejāḍhyaṃ dhārāpātapravarṣiṇam | pītvā kulāmṛtaṃ divyamiti taccākulaṃ sadā | sṛṣṭiṃ ca bhāvadvisarga iti kathitaṃ tato hi visṛjyamānamicchādi mātṛkāntamayakulacakramaya śaktikadambakaṃ pratāyate | uktaṃ ca śrī kulamūlāvatāre icchājñāna kriyākhyātā kuṇḍalinī mātṛkā tathā | tataḥ sarvaṃ samutpannaṃ tasmād bahuvidhaṃ kulamityakulaṃ visargākhyaṃ mantraviśeṣamupadiśya yonyākhyaṃ kulasvarūpavyāvarṇayati | pūrvaṃ yā sūcitā mudrā guhyākhyāmṛtarūpiṇī | bandhaṃ tasyāḥ pravakṣyāmi saṃvitti labhate yayā iti | pūrvaṃ liṅgatrayavivaraṇa prakāraṇe paścimābhimukhamityādinā p. 26) prathamaliṅgādhāratvena guhyākhyā yonyākhyā mudrā sūcitā | sakalamātṛkā cakra prasavitrīsamantamantrabalabhūtā prāṇā svarūpā ghoṣamayī tasyābandhamapramādamanusandhāna lābhaṃ vakṣyāmi yena sārasvatayogabhūtena parasaṃvitti lābho bhavatīti yāvat | atha bandhaprakāramāha | ādau pūrakayogena svādhāre yojayenmana iti prathamaṃ tāvatpūrakayogakaṃ kṛtvā svādhāre mano yojayet | anantaraṃ ca svādhāramāha uktaṃ ca viśvāsakāriyām | yadvedādau bhavedbījamekā yonikṣasāntakaḥ | ābhyāmubhayasaṃvādayogāt saṃvedyo vedamakṣaramiti | gudameḍhrāntare yonistāmākuncya prabandhayet | iti tāṃ prabandhayet kiṃ kṛtveti ākuncyayonerādhārabhūtaṃ pāyusthānaṃ balādūrdhvamākṛṣyeti yāvat | uktaṃ ca śrīmatottare | sphuratyādhāra kuñcanāditi ca | asmin tantre ādhāraṃ gudamityuktamiti | taduktaṃ raktākhye śrīmate piṇḍayoga prakaraṇe || idamākramya pravartayiteti tasmin svādhārayogena manasā kiṃ bhāvaniyamityāha | bhramadyonigataṃ dhyatvākāmaṃ bandhūkasannibham | jvalatkālānalaprakhyaṃ taṭitkoṭisamaprabhamiti | p. 27) bhramat spandamānam | kāmaśabdo rahasyāgameṣu dehābhyantaragate jātavedasi nirūḍhaḥ | tacca kāmatatvasaṃjñitam | vyākariṣyamāṇaṃ cakrasvarūpaṃ svādhāragatamevaṃ vidhatejoviśeṣaṃ bhāvayitvā tasya śikhayā sahitamātmānamapi bhāvayedityāha | tasyordhve tu śikhā sūkṣmā cidrūpā paramā kalā | tathā sahitamātmānamekī bhūtaṃ vicintayet | tasya jātavedasa ūrdhvā tadīyā śikhā caitanyamayi kalā tadavayava bhūtāyā śikhā tayā sahita tadekatāmāpanamātmānaṃ ca bhāvayedityarthaḥ | bhāvaṃ bhāvayitvā kimanyadbhāvanī yamityāha | gacchantīṃ brahmamārgeṇa liṅga* * bhedakrameṇa tu | sūryakoṭi pratīkāśaṃ candrakoṭi suśītalam || amṛtaṃ yadvisargasthaṃ paramānandalakṣaṇam | drutaraktaṃ sutejāḍhyaṃ dhārāpātapravarṣiṇam || pītvā kulāmṛtaṃ divyaṃ punareva viśetkulam | punarevā kulaṃ gacchediti | gacchantīmiti prathamārthedvitīyeyam | brahmamārga iti | ādhārādi viśudhyantasthānānu pūrvi kathyate | dvābhyāmubhayamārge tu saṃ * * * * pañcakam || sadyovāmamaghoraṃ ca puruṣeśānameva ca | p. 28) viśuddhaṃ paścimaṃ jñeyamuttaraṃ ca anāhatam | dakṣiṇaṃ tu maṇiṃ nāma svādhiṣṭhānaṃ tu pūrvakam || kūrmarūpamadho vaktramājñā caiśānavigrahamiti | liṅgāni pūrvoktāni svayambhū prabhṛtīni evamātma sa nāthā sā śikhā liṅgāni krameṇa hitvā brahmamārgeṇordhvaṃ yātā sūryakoṭibhāsvaram | candrakoṭi suśītalaṃ ca pūrvodita visargamadhyasthita paramānanda mūrtilakṣaṇadravya drūpamaruṇaṃ tejasvi raktabindudhārāpātapravarṣa svabhāvamakula paravyomasambhavatayā divyamamṛtaṃ pītvā plutyapunareva tena mārgeṇordhvamukhī visarga sāmakulaṃ viśet | mātrāyogena nānyatheti | mātreti bindunādaśaktyākhyaṃ kramādājñā sthāna lalāṭa madhyadu * * * sthānastha pīṭhatrayamabhisandadhāti | taduktaṃ śrīmate | bindunādastathā śaktiṃ mātrātrayamudāhatamiti | tenāyamarthaḥ | yathokta prakāreṇordhvaṃ yāntī sā śikhā paraliṅgasthānāṃ nāsā mūlādūrdhvaṃ bindunādaśaktisaṃjñena pīṭatrayeṇa yujyamānā tacca kramāt hi dantyakulaṃ viśet | niviśya ca punastenaiva mārgeṇādho mukhaṃ vrajantī yonyādhāraṃ viśedityarthaḥ | anena brahmamārgavānena liṅgamabhedamātra paryavasāyinītyavaseyam | atra viśedityetāvanmātre'bhihitepi tāmevaṃ vidhāṃ śikhāṃ bhāvayediti p. 29) tātparyāya gantavyaṃ sā ca prāṇaḥ samākhyātā tantre'smin parameśvari | udghātaṃ procyate so'pi prāṇāntayadudeti sā | iti seti śikhāṃ parāmṛśati | asmiṃstantre prāṇā iti samākhyātā atra heturudghātā iti ūrdhvaṃ vāta? udghātaḥ | granthicchedaḥ | tat kāritvāt śikhaivodghātaśabdenocyate | prāṇāntaḥ kṣakāraḥ | anena tattat sthānabhūtasaṃvartamaṇḍalaṃ visargākhyamabhipraiti tenāyamarthaṃ sā śikhā yadā yonyādhārāt | prāṇāntaṃ visargasthānaṃ viśati tadā grandhicchedavidhāyinīti kṛtvā yata udghāta iti kathyate | ato'smiṃstantre prāṇā iti samākhyātā | prāṇopyūrdhvaṃ visargātmatayodghātarūpaṃ grandhicchedaṃ vidhātuṃ na prabhavati | taduktaṃ śrīvijñānabhaṭṭārakeṇa | ūrdhve prāṇebhyadho jīvo visargātmā parocyate iti | ubhayavisargabandhanasvabhāvaṃ yonidrā bandhābhidheyaṃ mahāyogaṃ kālatantre'pi kathayati | prāṇe tu preryamāṇa tvādapānaḥ pīḍyate yadā | gatvā cordhvaṃ nivarteta etadudghātalakṣaṇamiti | uktaṃ ca śrībhagavadgītāsu | apāne juhvati prāṇaṃ prāṇe pānastathā pare | prāṇāpānagaterūrdhvā prāṇāyāmaparāyaṇāḥ | apare niyatāhārāḥ prāṇān prāṇeṣu juhvatīti | p. 30) uktaṃ copaniṣatsu | vāciprāṇaṃ juhumaḥ | prāṇevācamiti | evaṃ gatyāgatī vitanvānā śikhaiveti kathitam | ratnākhye śrīmate | tanmadhye kuṇḍalīdevī śivena sahitā priye | sthānāni bhedyagacchantī pibantīmambikāmṛtamiti | evaṃ gatyāgativima śiroyogino dahanaplāvanābhyāsa iti mantavyaḥ evamabhyasmānaḥ sa ahanyahani niścayāt | jarāmaraṇaduḥkhoghairmucyate bhavabandhanāditi | anena yonimudrā bandhasya phalātiśayaṃ darśayati | caturvidhā tu yā sṛṣṭiryasyāṃ yonau pravartate | punaḥ pralīyate tasyāṃ kalāgnyādi śivāntakamiti | yonimudrā parāyā tu bandhastasyāṃ prakīrtita iti | caturvidhāyā jagatsṛṣṭiryasyāṃ yoni bhūtāyā pravartate | kālāgnyādi śivāntaṃ ca tatvajātaṃ yasyāṃ līyate | sā yonimudrā parāyā niratiśayotkarṣayuktā tasyā bandhastatvena kathitaṃ mudrāyā bandhamātreṇa kiṃ na sādhayate bhuvi | iti bandhasyaiva praśaṃseyam | anyathā kuru mantreyamanyathā kurute tu yaḥ | nāsau sidhyati deveśi satyaṃ satyaṃ punaḥ punariti | mantrajātaṃ vinā japati karṣaṇādi kriyākalāpaṃ bandhaṃ vinā karoti sanasidhyati na phalena yujyata ityarthaḥ | p. 33) tasmādabhyasanaṃ nityaṃ kartavyaṃ puṇyakāṃkṣibhiḥ | abhyāsājjāyate siddhirabhyāsānmokṣamāpnuyāt || saṃvitti labhatebhyāsādyogobhyāsāt pravartate | mantrāṇāṃ siddhirabhyāsādabhyāsādvāyusādhanam || kālavañcanamabhyāsāttathā mṛtyuñjayo bhavediti | mudrābandhanābhyāsyāvaśya kartavyatāṃ phalāni ca kathayati | || ityuttaraṣaṭkavivaraṇe kuladīpikāyāṃ prathamaḥ paṭaḥ || atha tripurā vidyāyā uddhārayantraṃ vivarītumupakramate | athātaḥ saṃpravakṣyāmi saṃpradāya samanvitam | trailokya ḍāmaraṃ mantraṃ tripurā vācakaṃ mahat | atha śabdo maṅgale | susame bhūpradeśe tu nimnonnatavivarjite | puṣpaprakarasaṅkarṇe gandhapuṣpādhivāsite || lalāṭatilakopeto netrakajjalarañjitaḥ | tāmbūlapūrṇagandhaśca madirānandacetanaḥ || kuṅkume ravi liptāṅgo lākṣā tilakaśobhitaḥ | raktavastraparidhāno raktamālyopaśobhitaḥ || karpūrakṣodadigdhāṅgo krodhapaiśūnyavarjitaḥ | uddharettripurāṃ devī dṛṣṭvādṛṣṭaphalapradām || p. 34) aṣṭapatraṃ likhetpadmaṃ kesarāḍhyaṃ sakarṇikam | patrāgre gandhisaṃyuktaṃ tadagreti tritriśṛṅgakam || atha yathokte bhūpradeśe deśikoṣṭapatraṃ kesarāḍhyaṃ sakarṇikam | patrāṇāmagrabhāgeṣu grandhibhirvṛttamaṇḍalākṛtibhiryuktaṃ grandhīnāmagrabhāgeṣu tribhistribhiḥ śṛṅgaiḥ śūlavinyāsairabhisaṃyuktaṃ padmaṃ likhet | śṛṅgāṣṭavabhito bhadre yathā vakṣyāmi tatkramamiti | bhadre iti parameśvarīṃ sambodhayati | iha tribhistribhiḥ śṛṅgaiḥ pratidalamekaika śṛṅgamityaṣṭau śṛṅgāni tānyabhitastatkathaṃ tripurāvidyā sambandhinaṃ mātṛkā cakraṃ vakṣyāmītyarthaḥ | aṣṭau śṛṅgoṇīti grandhīnāṃ dalāṃ copalakṣaṇam | daleṣu grandhiśṛṅgeṣu uktamārgeṇa vinyaset | idaṃ cakraṃ prayatnena likhitvā sādhakottamaḥ | mātṛkāṃ vinyaset paścāditi idamevaṃ vidhaṃ ca padmarūpaṃ cakraṃ likhitvā paścāttasya daleṣu grandhiśṛṅgeṣu etattantrokta prakāreṇa deśiko mātṛkāṃ vinyaset | kathamityāha pīṭha bhairava yoginīmiti | pīṭhāḥ kāmarūpādyāḥ bhairavā asitāṅgādayaḥ yoginyo brāhmādyāḥ | etāstatra pūrvaṃ nyaset | etadeva kathayati | p. 35) kāmarūpaṃ likhetpūrve kollagiryaṃ tu dakṣiṇe | coharaṃ paścime likhya uttare aukaṇaṃ likhet || malayaṃ cāgnidigbhāge nair-ṛtyāṃ tu kulāntakam | jātāndharaṃ tu vāyavye aiśānye devi koṭṭakam || iti pūrve dalatyāhāraḥ | atra pūrvādi digdaleṣu kāmarūpādi pīṭhavinyāsānupapatte satānyeva kāma rūpādi pīṭhātmavinyāsānupapatte satānyeva kāmarūpādi pīṭhātmanā bhāvayedityavagantavyam | pīṭheśānvinyasettatreti teṣu daleṣvityarthaḥ | asitāṅgādi bhairavān | brahmāṇīmāditaḥ kṛtvā caṇḍikāntaṃ prakalpayet | asitāṅgoruruścaṇḍaḥ krodhaśconmatta bhairavaḥ | kapālī bhīṣaṇaścaiva saṃhārāścāṣṭama smṛtāḥ | brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā | vārāhī ca tathendrāṇī cāmuṇḍā caṇḍikā tathā || ityevamantaṃ sugamam | dīrghasvarāṃśca ekaikaṃ mātṛṇāṃśca prakalpayet | hrasvā svabhairavākhyātāyāmalānvai prakalpayet | iti | ayamarthaḥ | dīrghasvarāṇāmākārādi visargāntānāmaṣṭānālekhanam | brāhyādi yoginīnyāsaḥ | akārādyanusvārāntasya hrasvāṣṭakasya lekhanam | p. 36) asitāṅgādi bhairavanyāsaḥ | tena dīrghasvarā eva brāhyādyāḥ hrasvā bhairavā asitāṅgādayovagantavyāḥ | tāṃścaikaikasmindaleyamalān prakalpayet | tena kāmarūpākhye dale asitāṅgākhyamakāraṃ brahmāṇyākhyamakāraṃ ca sahitaṃ likhet | evamanyeṣvapi daleṣu bhairava yoginīnyāsaṃ darśayitvā grandhiṣu mātṛkānyāsamāha | kādivargākṣarābhadre grandhiṣu kṣāntagāḥ śubhāḥ | iti kādayaste vargākṣarāḥ | kavargādayaḥ | pañca | antasthā ūṣmāṇaśceti saptavargāḥ | kṣakāścaikovarga ityaṣṭavargāḥ | eṣāṃ kādīnikṣāntagānyakṣarāṇikacaṭa tapayaśakṣāḥ | te grandhiṣu pūrvādiṣu nyasyāḥ | anyavarṇagaṇāḥ sarvā śṛṅgakoṇeṣu saṃsthitāḥ | ityanyavarṇagaṇāḥ sakārahakāravarjitā caturvidhiḥ pūrvādiṣu śṛṅgaprānteṣu caturviṃśatirlekhanīyāḥ | kādikṣāntā nyasedgrandhau śeṣāścāṅgeṣu vinyaset | anenoktameva vyaktīkaroti dakṣiṇādīnyasedvarṇān sarvasiddhiphalaphalapradānīti | dakṣādi vinyāse varṇāḥ siddhiye bhavantītyabhiprāyaḥ | tañca dakṣiṇādinyāsamāha | aindrādyuttaraśṛṅgāntaṃ dakṣiṇena prakalpayediti | indradigbhāgādārabhyottara śṛṅgādi vidhinyāso dakṣiṇavinyāsaḥ | p. 37) tadādivinyaseddhīmāniha mārgeṇa sādhakaḥ | ityanenaitadeva sthirayati | aindramādiṃ kṛtvā raverdakṣiṇāyana prakāreṇa varṇānvinyaset | jīvākhyau karṇikā madhye haṃsākhya padaviśritāviti | karṇikāyāṃ cinmātra saṃśrayaṃ varṇadvayamityarthaḥ | kiṃ tadityāha | sakārajapabhūtastu hakāraḥ prāṇa ucyate | ubhau jīveti vikhyātau trailoke sa carācaramiti | kulekulapaddhamiti cakrasyaiva saṃjñā etadantato dhyāyedvā bhagavandevi sādhaka iti | asya cakrasya madhye vāgbhavaṃ dhyātvā pūjayet | tena vāgbhava cakrametaditi darśitaṃ bhavati | itīha vāgbhavacakraṃ prakāśya tato vidyāmuddharati | tataḥ samuddharenmantraṃ bhuktimuktiphalapradamiti | sugamam | indrāṇī bījamādāya saṃhareṇa tu maṇḍitamiti | tatra tāvanmahāvidyāyāstripura mahāsundaryāḥ sāmānya viśeṣātmakaṃ rūpadvayaṃ sambhavati | tatra sāmānyaṃ nāma śrīkaṇṭhānantaru bhūlakulīśvarākhyairviśeṣairmadhuraṃ kevalapādatrayātmakaṃ itastu taistribhiḥ saṃyuktametadubhayaṃ ca anena darśayati | tatra tāvadindrāṇī bījaṃ nāma dvādaśasvaraḥ | saṃhāronusvāraḥ tena maṇḍitaṃ sahitamiti yāvat | p. 38) atonusvārasahito dvādaśasvaro vāgbhavākhye manurbhavatīti sāmānyaṃ rūpam | atha viśeṣarūpamāha | tadbhavenaiva cākrāntaṃ vāgbhavaṃ devipūjitamiti | asyārthameke varṇayati | taditīndrāṇī bījaṃ parāmṛśyate | bhavaḥ śrīkaṇṭhaḥ tenākrāntaṃ sahitamityarthaḥ | tenendrāṇī bījameva śrīkaṇṭhānantara bhāvi viśeṣaṃ rūpaṃ vāgbhavaṃ bhavatīti | evamidaṃ vyākriyamāyaṇamekādaśa svarasyāpi vāgbhavatāṃ sūcayiṣyatāṃ śrīkaṇṭho vālīśa ityādinā uttareṇākṣarārthaṃ sūtreṇāvyāhate | tasmādanyorthaḥ | tadbhavenaiva cākrāntamiti tadindrābījaṃ tadbhavenākrāntamadhiṣṭhitaṃ śrūyamāṇena śrīkaṇṭhena saṃyutamityarthaḥ | indrāṇī bīje hi saṃhitā rūpeṇāntaḥ kṛta śrūyamāṇo bhavatīti śrīkaṇṭhaḥ | tannivartayitvākrāntavadena indrāṇī bījaṃ nāma śrīkaṇṭhayonivarṇasaṃhitārūpaṃ tatsaṃhitārūpa kabalīkāraṃ hitvā śrūyamāṇenaiva śrīkaṇṭhena saṃyujyamānaṃ vidhāya śrīkaṇṭhayonibījātmakānusvārātmanā varṇatrayaṃ viśeṣarūpaṃ vāgbhavamiti kathitaṃ bhavati | tathā caivaṃ vidhasya manorvāgbhavatvaṃ śrīmate śrīvyoma cakravivaraṇe prakāśyate | ekārākavibhavā trikoṇā p. 39) bindurūpiṇīti | siddhayogeśvare matepi | ekādaśasvarasyaiva vāgbhavatāmudghoṣayati | prathamaśṛṅgā | akāramekāreti prakīrtitam | vāgbhavaṃ tasya bījaṃ bindunādena kīrtitamiti | uktaṃ ca laghuvādaiḥ yāmātrātrapusī latā tanulasattajña sthiti spardhinī vāgbīje prathame sthitā tava sadātā manmahete vayam | śaktiḥ kuṇḍalinīti atrāmātreti padavicchittiḥ kartavyā | tadeva vāgbhavamubhayasvarūpaṃ pradarśya nadhikāriṇena deyamiti kathayati | nadeyaṃ paraśiṣyebhyo bhaktihīne viśeṣataḥ etadbījaṃ mahābījasṛṣṭibhūtaṃ paraṃ priya iti | atha kāmarājaḥ | prastoti kāmagrandhiṃ samādāya śṛṅgaṃ kūṭasya dakṣiṇam | māheśvari yutaṃ kṛtvā saṃhāreṇa samaṃ kurvati | kāmagrandhiṃ nāmakakāra kūṭaṃ nāmavāgbhava cakrasya devi koṭṭākhyasya aiśānodalaviśeṣaḥ | tasya dakṣiṇa śṛṅgasthitvāllakāraḥ | kūṭasya dakṣiṇaśṛṅgamiti kathyate | māheśvarī nāma īkāraḥ | saṃhāronusvāraḥ | anaśvānu pūrvā kāmarājamuddhṛtaphalātiśayaṃ sūcayati | kṣomakṛt sarvatatvānāṃ jīvabhūtaṃ parātparamiti | sarvatatvānāṃ sarvātmanāṃ kṣobhaṃ mahānurāgaṃ japedityarthaḥ | trailokya p. 40) pūjitaṃ devi sṛṣṭi saṃhārakārakam | kāmarājamidaṃ devi kāmasiddhi pradāyakamiti sugamam | anantaramasya kāmarājasya viśeṣamāha | parāparavibhāgaṃ tu ekīkṛtya tu sādhakaḥ japedekāgracittastu pātālādiṣu sādhana iti | paraḥ utkṛṣṭaḥ aparaḥ akārātparo varṇa ākāraḥ | paraścāsāva paraśceti parāparaḥ | sa eva vibhāgo viśeṣaḥ | taṃ yathokta uddhṛtena kāmarājena sahitaṃ kṛtvā japedityarthaḥ | uktaṃ ca śrīlaghupādaiḥ nityetava kāmarājaṃ paraṃ mantrākṣaraṃ niṣkalamiti atrekāra pūrvītyaparetyaparo varṇaḥ | ākāra ityayaṃ varṇakramaḥ | tathā ca śrīrudrayāmale | sa kīlavidyārūpeṇadarśitaḥ | klā īm maddravye | a eṃ kliṃ netralesauṃ iti laghupādairapi coktam | niṣkalavidyārūpeṇa ā ī pallavitairiti | uktaṃ ca śrī jyeṣṭhanāthena ā ī masaṃjñāmamṛtāmanantāṃ triyakṣarāṃ kuṇḍalinīṃ triyaśrāmiti | ekāgracittastu bhāvanāprakāram | pātālādiṣu sādhanā iti bījādi sādhana ityarthaḥ | atha śaktibījamuddharati | prāṇāsanasthitaṃ jīvaṃ cāmuṇḍā bheditaṃ punaḥ | caṇḍikāyāṃ tu saṃruddhaṃ bījaṃ trailokyamohanamiti | p. 41) prāṇo hakāraḥ | sa evāsana prāṇāsanam | tasmiṃ sthitaṃ prāṇāsanasthitam | jīva iti sakāraḥ | cāmuṇḍā aukāraḥ tayā bheditam | viśeṣitaṃ sahitamiti yāvat | caṇḍikānāma visarjanīyaḥ | tābhyāṃ sahitamiti yāvat | etaduktaṃ bhavati | vāgbhavakarṇikāyāṃ hakāramānasaṃ kṛtvā tadupari sakāra vinyāsaḥ | tena prāṇāsanasthaṃ jīvamiti sakāramabhidadhāti * * cāmuṇḍayā cakāyā ca saṃyutaṃ kṛtvā śaktibījasvarūpeṇa cakrāduddharediti sāmānyam | evaṃ prakāreṇa samuddhṛtaṃ paraṃ bījaṃ śrīdeśikendrakaṭākṣa vaśālabvā pṛthage vā jīvamāvartayedityarthaḥ | evaṃ rūpātmakaṃ śaktibījaṃ pradarśya viśeṣamāha | sadāśivāsanasthaṃ vai uccāreṇa tu lakṣayediti | sadāśivo ghoṣaḥ | sa evāsanaṃ sadāśivāsanaṃ tasmiṃ sthitaṃ sadāśivāsanasthaṃ pūrvaṃ ghoṣamuccāryānantaraṃ pūrvoktaṃ śaktibījamuccārayediti vākyārthaḥ | uktaṃ ca śrīlaghupādaiḥ sadāhasthitamiti | yat sadyovacasāṃ pravṛttikaraṇe dṛṣṭaprabhāvaṃ budhaistāttiryaṃ tadahaṃ namāmi | māsātvada bījamindu prabhamiti |tatra vacasāṃ pravṛttikaraṇe dṛṣṭa prabhāvamiti | p. 42) prāṇabījagraṃ ghoṣākṣaramācaṣṭe | tathā śrīmate | vaikharīyā * * * tṛṇā prāṇavṛtti nibandhaneti | kalā tantrepyuktam | hakārastu smṛtaḥ prāṇa ityubhaya rūpāṃ vidyāmupadiśya tatsādhane puraścaraṇavidhimāha | pūrvasevāṃ japellakṣaṃ yonibandhena niścalam | biladvāraṃ samāśritya ekacitto jitendriya iti | pūrvasevāṃ puraścaryāmityarthaḥ | biladvāraṃ samāśritaḥ | yonimudrāṃ badhvā puraścaryārūpeṇa lakṣaṃ japet | triṃśaddinānistataṃ japaṃ kuryādityarthaḥ | uktaṃ ca śrī haṃsabhede māsaṃlakṣamiti proktamiti | anantaraṃ sādhya lokasyādhikāritva pradāyinīṃ trikavidyāṃ sādhāraṇabhūtāṃ paramarahasyabhūtāṃ dīkṣāṃ darśayituṃ tatpradhānāṅgabhūtaṃ yonimudrā bandhaprakaraṇe kāmaṃ bandhūkasannibhamiti tripurā sūcitaṃ kāmatatvayantrapraśna viṣayatvonāvatārayati adyāpi saṃśayo devakāmatatvasya sādhanam | vijñānamātragamanaṃ dehime tripurāntaketi | kāmatatvaṃ nāmāntaḥ kṛta hṛllekhādi kāmārājādikaṃ vakṣyamāṇa yantra viśeṣamāha | vijñānamātreṇa phalaṃ gamayatīti vijñānamātragamanam | śrī bhairava uvāca | kathāyāmi samāsena kāmatatvasya lakṣaṇam | p. 43) ākarṣaṇaṃ paraṃ divyaṃ śṛṇu śeṣasamāsata iti sugamam | kāsthaṃ kāmamadhyasthaṃ kāmodarapuṭīkṛtam | kāmena sādhayena kāmamiti hṛllekhābhidhīyate | kāmamadhyaśabdena nirviśeṣaḥ kāmarājaḥ kāmodarapuṭī kṛtamiti kāmodaro nāma trikoṇa vinyāso dvādaśasvaraḥ | kena saṃpuṭitamiti yāvat kāmasthaṃ kāmamadhyasthyamityetadvitīyaṃ kāmodare saṃpuṭitaṃ karaṇīyamityanvayaḥ | saṃpuṭitābhidhānena kāmodaradvitīyasyetaretarābhimukhyena vinyāsaṃ sūcayati | tena trikoṇarūpatvādaikārayoritarābhimukhyettarādhara bhāvena vinyāsaḥ ṣaṭkoṇaṃ bhavatītyavagantavyam | atrānuktopi vivaraṇagrandhopi vyākhyāsyamānatvāt bindusaṃjñito * * ro vinyā * * * tomantaryaḥ | a kāmasthādīnāṃ hṛllekhādi vākatvamuttaratrakāmaṃ dambhu * * * grandhena svayameva vivariṣyati | kāmena sādhayet kāmiti | tatrānenadhyāhāram | anena kāmaneti yathoktarūpaṃ hṛllekhādi catuṣṭayaṃ kāmatatva vā * * * śati | yatra śrīrudrayāmale | hṛllekhā kāmarāja vāgbhava bindustrī p. 44) kārākhyaṃ kāmapañcakamiti udghuṣyate | kāmarājamanmathādayaḥ | pañcamot hṛlle * * * ñcāṃ saṃjñā veditavyā | tathā ca tatra vakṣyati | lakṣadvayavilomasthaiḥ saṃyogena ca tatpriye | upadeśena boddhavya uddhāraścāsya vrate | ida * * * tāṃ sarvatatva prabodhakam | ayaṃ vaktraṃ parā devi tejovṛttinivāsinaḥ | eṣāṃ saṃyogarūpeṇa manmathaṃ jāyate priye | kandarpa kathayiṣyāmi * * * * param | āpūrvaḥ bhūtamārgasthamaḥ pūrveṇa samanvitam | abhyāsaṃ yogajaṃ devi kandarpaṃ samudāhṛtam | kṣabha pūrve ṛtugāṃ teja tu rekādaśeta * * * * * bhedena makaradhvajasaṃjñikam | hathaladvaya aḥ pūrve manohū bhavati priye iti tenāyamarthaḥ | anena pāṭhakrama vihitavinyāsena kāmasthādīni * * * kāmena saha kāmatatvasaṃjñakaṃ strīṃkāra likhediti tātparyārthaḥ tathā kṛte hi kāmatatvasya siddhirbhavatīti kṛtvā sādhayediti nihita kā * śabdasya kāmata * * ratra vivariṣyate | kāmatatvaṃ prasādayediti ata evamabhidadhānasyāyaṃ yantravinyāsakramobhipretovagantavyaḥ kathamiti | prathamaṃ hṛllekhāṃ ma * * * kāmarājaṃ tāṃ ca sa kāmarājāṃ hṛllekhāmabhitaḥ ṣaṭkoṇarūpaṃ p. 45) yonisaṃjñitaṃ vāgbhavaṃ tasya koṇeṣu bindusaṃjñitān bḷṃkāraṃ tata * * * ṣaṭkoṇakabalīkaraṇaṃ strīkāraṃ vilikhediti uktaṃ hi śuru * male manmathasya madhyasthaṃ kāmarājanyasettutam | kandarpamandiraṃ kṛtvā dvidhābhūtaṃ tu pārva * * * * ṣaṭkoṇeṣu ca dāpayet | catvāraste mahākāmāḥ pañcamasyodare kṣipet | kāmaṃ kāmena tu kṣipediti | evaṃ bhūtaṃ kāmarājayantraṃ kāma * * * yonau nikṣipet | tadgatatayā bhāvayedityarthaḥ | kāmena kāmitaṃ kṛtvā kāmasthaṃ kṣobhayeddhṛvamiti | evaṃ bhūto kāmarājayantreṇa sādhyasyātmā * * * * taṃ kṛtvā kāmasthaṃ yonisthaṃ yathā bhavati | tathāddhṛvaṃ kṣobhayedvisargasthamamṛta ityarthaḥ | uktaṃ ca śrīmate janmasthānāt samudyantī yāktaddhṛvamaṇḍalamiti e * * * * hunetyadinā tadā tatkṣobhayeddhṛvamityante na vivaraṇagrandhena sphuṭī kariṣyate | asmiṃścakre kāmarājaṃ dhyāyedvai lokapūjitamiti sugamam * * * dināmanantaroktā nā durvijñeyatā paramakāruṇakaḥ parameśvarasya yameva vivaramārabhate | kāmasthaṃ bhuvane jñeyamityādi | bhuvanamiti bhuva * * * rthaḥ | kāmamadhye tu vigrahamiti p. 46) kāmamadhye tvityanena pūrvoktakāmamadhyasthamiti padaṃ vakṣyati | kāmamadhyasthaṃ nāma vigrahaṃ jānīyāt | kāmasvarūpaṃ jānīya * * * svarūpaṃ nāma kāmarājākhyo manuḥ kāmodaraṃ bhavedyoniriti yonirvāma vāgbhavaḥ | puṭāntaṃ bindusaṃjñakaṃ bhavedityanvayaḥ | puṭāntariti ṣaṇṇāṃ koṇā * * * * bindusaṃjñakamiti yantrasya valanarūpeṇa valanasādhayediti kāmena kā sādhayet | kāmamityasya vivaraṇam etadevahi kāmaṃ tu sādhyayonau prakayo * * * kāmaṃ kāme tu nikṣipedityasya vivaraṇam | bindunāmathanamityādi kṣobhayedityantaṃ kāmena kāmitaṃ kṛtvā kāmasthaṃ kṣobhayeddhṛvamityasya vivaraṇaṃ * * * * binduśabdena sādhakasyātmā kathitaḥ tathā ca śrīmate bindurātmā samākhyātoyaṃ prabuddho narontara iti prathamaśabdena pariśīlanātiśayaṃ sūcayati tathā ca śrīmate | tanmadhye cātmanorūpaṃ lakṣayettu punaḥ punaḥ | mathanaṃ hyetadākhyātamajñātamalanāśanamiti | visargo nāma ṣoḍaśāntaṃ candradvīpaṃ brūte | śaktimārgo nāma suṣumnā ca tathā śrīmate | śaktimārgaṃ suṣumnākhyamiti yonisthamiti kṣobhayedityasyāḥ | p. 47) kriyāyā viśeṣaṇam | atra kāmena kāmitaṃ kṛtveti saṅgrahasūktoktamapismattavyam | tenaiva taduktaṃ bhavati | sādhyayonau tathoktarūpaṃ kāmayantraṃ parikalpya sādhyasyātmānaṃ tenaiva kāmayantreṇa yantritaṃ kṛtvā sādhakasyātmanā sādhyasya visargasthamamṛtaṃ tathā kṣobhayet | yathā tacchaktimārgeṇa niṣyamānaṃ sādhyasya yonisthaṃ saṃpadyata iti sādhyalokasye yameva sā prathamaṃ prastutāpi rahasya dīkṣeti kathitā | bahunātra kimuktena kalpitena varānane iti sugamam | anantaraṃ śaktibījayantramāha | pūrvoktaṃ yantramālikhya tipurāvācakaṃ mahaditi | pūrvaṃ prathamamuktaṃ tripurāyantramiti | vāgbhavamabhidhīyate | tadvakṣyamāṇa mahāpadmayantrasya karṇikāsthāne likhitveti yāvat | kuṇḍagolodbhavenaiva svayambhūkusumena ca | gorocanā samāyuktaṃ bhūrjapatre tu lekhayet | atra kuṇḍaśabdena strī cihnabhūtayonirabhidhīyate | golaśabdena puṃścihnibhūtaṃ liṅgakusumaśabdenārtavamabhipraiti | atra svayambhūtvaṃ prathamodbhūtatā | tena kuṇḍagolādbhava śabdena strīpuṃsayoga sambhūtaṃ sammilitarūpaṃ śukla śoṇitamabhidhīyate | svayambhūṃ kusumaśabdena striyāḥ p. 48) prathamodbhutamārtavam | tābhyāṃ gorocanayā ca likhediti yāvat | ṣoḍaśāraṃ mahāpadmaṃ dvādaśāraṃ tu bāhyataḥ | punaḥ śoḍaśapatraṃ tu dvātriṃśattasya bāhyataḥ | iti karṇikāsthānīyaṃ vāgbhavayantramabhitaḥ ṣoḍaśāraṃ padmaṃ likhediti vijñeyam | araśabdena dalānyabhidhīyante | tasya bāhyato dvādaśāraṃ tasyāpi bāhyato dvātriṃśadaraṃ likhet | vāgbhavaṃ karṇikāyāṃ tu kāmarājaṃ tadūrdhvataḥ | karṇikāśabdena yantramadhyavartitayopacāreṇa pūrvokta vāgbhava yantraprāntavarti ṣoḍaśāraṃ mahāpadmaṃ pratipādayati | na khalu dalasamudāyarūpo sau mukhyataḥ ka * * * vibhattumarhati | karṇikā tu prathamaṃ pratipāditaṃ vāgbhavayantrameva | atra vāgbhavaśabdena ṣoḍaśasvarā abhidhīyante | tathā ca svayameva vyākhyā sati prathame svarasaṅghāḥ | iti kāmarājādūrdhvata iti atra kāmarājaśabdena kāmarājaṃ dvādaśasvarabhedena bhedayitvā tu vinyasedi vyākhyāsyamānatvāt anackamevātra kāmarājabījamabhivāñchitaṃ tadūrdhvata iti dvādaśāra ityarthaḥ | tadūrdhve śaktibījaṃ tu mahāyoniḥ śataṃ likhet iti tadūrdhve dvādaśārādbahirbhūta ṣoḍaśāra ityarthaḥ | śakti bījaśabdena sa kāmamabhipraiti | mahāyonirnāmottarasūtre p. 49) vakṣyamāṇā sā yantravinyasyata ityupacāreṇa dvātriṃśadaramabhidhīyate | tadgataṃ tadantargatikāmaḥ | tenāyamarthaḥ | dvātriṃśasyāntarvartini ṣoḍaśāre śaktibījaṃ likhediti yāvat | tridaṇḍaṃ bindusaṃyuktaṃ dvādaśasvarabhedinam | mahāyoniritikhyātā jananī sā jagatraye iti | trayaṇāṃ daṇḍānāṃ samāhāra stridaṇḍaṃ te ca hakārasakāraukārādi sāntānāmanyatamaṃ binduranusvāraḥ | dvādaśasvara aikāraḥ | tenāyamarthaḥ | hakāra sakāraukādi sāntānāmanyatama aikāro binduścetīyamānupūrvī mahāyoni saṃjñiteti atra kādisānta eva rūpā yantrasya bāhyamaṇḍale dvātriṃśadare vinyasanīyā ityanuktamapyarthāllabhyaṃ yato vakṣyati tadbāhye mātṛkāḥ sarvā iti atha prathame svarasaṅghātaṃ kāmarājaṃ dvitīyake | dvādaśasvarabhedena bhedayitvā tu vinyaset || ṣoḍaśāre mahāpadme svaraṃ śaktyādi bhedayet | tadbāhye mātṛkān sarvānādi binduka latānvitān | haṃsabījasamārūḍhān kārayet parameśvari | etadyantraparaṃ divyaṃ trailokyeṣvapi durlabham || mandirasyodare sarvaṃ suṣireṇa tu veṣṭayediti | athaiṣāṃ vāgbhavādīnāṃ vinyāsa prakārasyā spaṣṭābhidhānatvāttadeva vyaktī karoti | p. 50) prathame svarasaṅghātamityanena pūrvanirdiṣṭa vāgbhavapadasya ṣoḍaśavārābhidhāyitāṃ vyāvarṇayan prathamamaṇḍalavinyāsa prakāramāha | kāmarājamityādi ṣaṇṇa catuṣkatyāgena svarāṇāṃ dvādaśasaṃkhyātānāṃ varyāyaṇe tātparyeṇa tātparyeṇa dvādaśasvarāṇāmanyatamena svareṇa saha kakāralakārātmikāmarājaṃ vinyasediti dvitīyamaṇḍalavinyāsaḥ ṣoḍaśāra ityādi śaktiriti sakāraḥ tamevaikaśa ṣoḍaśabhisvaraiḥ saṃyojya likhediti tṛtīyamaṇḍalavinyāsaḥ | tadbāhyetyādi atra mātṛkāśabdena samastavarṇānāmavarodhepi svarāṇāṃ pūrvamaṇḍaleṣu viniyuktatvādavihita viniyogasya kādisāntasya dvātriṃśata eva vāsyaiva grahaṇam | binduranusvāraḥ | nādonāmatasyaivadrāghī yāndhavaniḥ ūrdhvarekhā vinyāsaṃ bindunādā eva kalāḥ kalānāṃ varṇāṃ bhūtāḥ atra bindunādānvitasya kādisāntasya pratyekaṃ mekārasahitaṃ dvādaśasvarabhedanamati pūrvoktāllabhyate | haṃsabījapadena hakāra sakārau vivakṣati | dvātriṃśadarasya maṇḍalavinyāsaḥ | etadyantramityādi mandiraśabdaḥ saṃvartākṣaramācaṣṭa | tathā ca śrīmate manthānabhairave | kakāromandiraḥ proktā varṇamaruritīśvarīti suṣiraśabdaḥ ākāśabījam | p. 51) ghoṣavarṇaṃ tenāyamarthaḥ | evaṃ vidhametadyantraṃ mandirasaṃjñākṣarasya madhye kṛtvā tena ca kṣakāreṇa sahitametadyantraṃ suṣirasaṃjñitasya hakārasya madhye nikṣipediti | atra hakṣābhyāṃ svara vyañjana vyāmiśramayīṃ saptakoṭīśvarīṃ mahāmātṛkāṃ lakṣayati | ata eva śaktibījayantravinyāso boddhavyaḥ | prathamaṃ karṇikāsthāne pūrvoktaṃ vāgbhavayantramālikhya tadabhitaḥ ṣoḍaśadvādaśa ṣoḍaśadvātriṃśadarāṇi catvāri maṇḍalāni vi * * * ni | tatra prathamamaṇḍale ekaikasmin dale ekaika svara iti ṣoḍaśasvarā vinyāsanīyāḥ | anantaraṃ dvitīye dvādaśāre ṣaṇṇa catuṣṭayavarjitānāṃ pratyekaṃ kāmarājākhya kalākāra yuktānāṃ dvādaśānāṃ svarāṇāṃ yathā kramanyāsaḥ | tṛtīya ṣoḍaśāre pratyekaśaktisaṃjñita sakāra saṃyuktāḥ | ṣoḍaśasvarā api nidheyā caturthe dvātriṃśāre ekaika sakāra ekārabindunādopetā mahāyoni santritākādi sāntā dvātriṃśaditi evaṃ vidhaṃ yantraṃ veṣṭayantaṃ kṣakāra mālikhya tamapi veṣṭayate | hakāraṃ likhediti cakre'smin śaktibījaṃ tu dhyāyedvai sādhakottamaḥ | eṣā rakṣāmayā proktā nāmnā tripurabhairavīti subodham | p. 52) kanyā nāma samopeto biladvāraṃ samāśritaḥ | yonikuṇḍādadhasthāpya homayedrājikā puṭairiti | yonyākāra kuṇḍamayamarthaḥ | yonāgakanyakāḥ kāmayate sa tāsāṃ nāmāni manasā saṃkīrtayan biladvāraṃ samāśritya yonyākṛti ca kimapi kuṇḍaṃ khātvā tasya cādhoyantraṃ nidhāya sarṣapairbhavyavāhaṃ tarpayediti saptarātrāṃ mahādevi kṣubhyante madanotkaṭāḥ | virahānala santaptā mūrchā kulitavigrahāḥ | patanti sādhakasyāgre kandamānāstatastriyaḥ | iti sugamaṃ bho sādhakamahāsatvahāṭakeśvaravigraha praviśya sādhakaiḥ sādhyamadhikāraṃ kuruṣvana iti bhosādhaketi nāgakanyakānyāṃ yantrabalākṛṣṭānāṃ vacaḥ praviśya krīḍate sopi yāvadābhūta saṃplavamiti subodham | || ityuttaraṣaṭke vivaraṇe dvitīyaḥ paṭaḥ || atha sthūlasūkṣma vibhinnāyāṃ śrītrikavidyāyāṃ sthūlavidyāṃ vāgbhava kāmarāja śaktimayīṃ yantrādibhiḥ saha viśeṣasahitāṃ nirūpyedānīṃ kevalaviśeṣamayīṃ sūkṣmarūpāṃ śuddhavidyāṃ tatprasaṅgena śrīmṛtyuñjayasāraḥ | śrīmadamṛtodyotokta mahāgurumaṇḍala śrīmerukramadevatā svarūpasambhūtaṃ padādi saṅketamakṣarārthasaṅketaṃ śrīman p. 53) mahāmātṛkāmayaṃ kulacakraṃ ca vyākartumārabhate | viśeśa vidyādeveśi kīdṛśī kulagocare | kīdṛśatvakṣarārthaṃ ca pādādīṃ kīdṛśaṃ tathā || kulacakraṃ kīdṛśaṃ tu kathayasvakuleśvara | iti | evaṃ caturṇāṃ praśnānāmata uttaramanukrameṇa vyākaram | vaiṣikaṃ samuddhāraṃ trikasya śṛṇu sundari | yannajñānaṃ sureśāni brahmaviṣṇvīśvarādibhiriti | subodham | aparā ca parā caiva tathaiva ca parāparā | trikavidyā kramasyaitāḥ śaktayaḥ kathitāḥ parāḥ iti trikavidyākramasya vīryabhūtatvādimāviśeṣarūpāḥ śaktaya iti kathitāḥ | nādarūpā parāvarṇo parā brāhmīparāparā | gurūpadeśato jñeyā trikavidyāmayoddhṛtā iti | prastāra rahitā vidyā pāpasaṅghakṣayaṃkarī iti | nādoghoṣaḥ parā tatsvarūpā avarṇasvarūpā brāhmītyākāraḥ | sā parāparākhyā vāgbhavādi bījatrayavidhurā iyameva kevalā trikavidyā | kevalaṃ gurūpadeśaikagamyā | prākatanasya ca pīṭhasya mantramayīrya svarūpiṇīti | prāktanaṃ pīṭhamoḍhyāṇākhyam | tasya mantrapraṇavaḥ | tasya vīryatvena niviṣṭā | anena ghoṣādyavarṇabrāhmī p. 54) sahitasya praṇavasya rūpaṃ sādākhyaṃ sūcayati | iti viśeṣavidyāṃ sāmānyenābhidhāya tadbhedān vivarī tu mupakramate | viśeṣavidyayedānīṃ vidyābhedaṃ ca bhairavi | kathā yamyadyadeveśi śṛṇu vīrendranāyiketi | iti subodham | parāparā parādevī apārā ca tathā kramāt | vāgvādinīti kathitā sarvavidyottamāmatā | iti | brāhmī ghoṣavarṇa svarūpa cakramayī vidyā vāgvādinīti yāvat | tathā ca vā * vyāhṛtavantaṃ lokobravīti | brāhmī māheti parāparā parākramā vidyeśvareśvarī | bhairavīti mayā proktā iti parāghoṣaḥ aparā varṇāḥ parāparā brāhmītīyamānu pūrvī bhairavī vidyā āścaryabhūto vibhavaḥ sphuramandānandasandoha tadadbhutasyātmarūpasyāparo kṣikāraḥ | taṃ dadātīti | yāvat tathā cāścaryaviṣayopalambhāt sambhūta pramodātirekādasya vaśa eva loko vyāharatīheti bhairavī vyutkramā vidyāyamarājñīti sammatā | māraṇeti praśastā sādāraṇā yamahānviteti | anantaraṃ sūpravarasūtre kathitasya bhairavī vidyākramasya viparītānupūrva yamarājñīti saṃjñatā vidyā vai parītyaṃ ca brāhmī prathamaghoṣa pāṭhakramapadādaruṇeti bhātṛvyakhedāsīni kṛtvā yamahāyamasyeyaṃ hi siddha vidyetyarthaḥ | tathā cadarvī p. 55) viṣahataḥ kha * * * tvaryamupahataḥ kośati janaḥ | aḥ iti vāyādini vai saumyā vidyā svātmaprakāśikā | saureti kathitā devi paramātmaprasādhiketi | atrādyavarṇaghoṣavāgvādinyāḥ kramavailomyam | vidyā caturvidhā devi caturvargaphalapradā | jñānenaiva hi vidyeṣā sidhyatyevājñayā vineti | caturvargaphaladātṛtvamekaiśa śovijñayaḥ | jñāneneti vidyādbhuta prabhāvādeva vicārya vihitā bhūtavaśāktamantrādimayīmājñāṃ parijñamātrādeva sidhyatītyabhi prāyaḥ | vidyānāmapi mantrāṇāṃ mudrāṇāṃ maṇḍalātmanām | vīryamāheti vidyeṣā parājñāparameśvarīti | atraheti ślokabandhānurodhaparamatvena parādiśakti vijñāna viśeṣabhūtāṃ sādhakasyopari grahaṇamabhivāñchati na tu vāgvādinyāsya krama viśeṣamabhipraiti | iyameva sarveṣāṃ vidyāmantramudrāmaṇḍalānāṃ tattadātmīyakārya kāraṇepirya bhūtā etadvijñānamātropa brahmitaḥ sādhakendraḥ vidyādibhiranyairapi tattatkāryakarma saṃpādaneṣvayatnenaivādhikaṃ prabhavatīti tātparyārthaḥ | atra heturiyaṃ pārameśvarī vā jñeti | idānīkrama prāptamakṣarārthaṃ vyāvarṇayitumāha | akṣarārthopadeśaṃ te kathayāmi śṛṇu priye | p. 56) api devā na jānanti kalpakoṭi śatairapi | traipuravidyābījabhūtānāṃ vāgbhavakāmarājaśaktibījākhyānāmakṣarāṇāṃ vinimaya rūpeṇāgnyādi devatā rūpoyorthaḥ | prakāśyate | sokṣarārthaḥ | tatra prathamaṃ vāgbhavavinimaya rūpajātavedo vācakaṃ mantramutthāpayati | śrīkaṇṭho vālīśaścaiva mahākālasvanantaram | uddhṛtaḥ sahajo mantro divyo vai jātavedasa iti | akāra śrīkaṇṭhaḥ | yakāro vālīśaḥ | makāro mahākālaḥ | etenedaṃ śabdasya pralliṅga prathamāvibhaktyaikavacanāntasya rūpaṃ mantro bhavati | atrāvarṇa'yoni bindurūpo hi vāgbhavasya kramaḥ | tatrādyantavarṇayoryathāvasthitakramamadhya padasya yonyākhyasyāpi śītasaṃhitā rūpāvasthā varṇa ivārṇātmakatvena dvirūpatva sambhavā | tadvimaya bhūtaṃ varṇātmaka kramāpadya tatsaṃhitā rūpaṃ yakāraṃ madhyamaṃ kṛtvoccaraṃ yahyevamātmako mantro bhavati | ayamiti | tathā ca sākṣacchṛtiḥ | ayamagniḥ prathamājā ṛtasyeti soyaṃ lokāḥ soyamagniriti | ayamagnirdaiśvā nara iti | atha kāmarājasya vinimayamāha | mahokālotha * ṇḍīśaḥ pīnākī krodhabhairavaḥ | mantroyaṃ paramānasya yoginī melanaprada iti | p. 57) mahākālomakāraḥ | jhaṇḍīśoyoniḥ | pinākī la karāḥ | krodheśvaraḥ | kakāra ityanayānupūrvyāpavamāna vācako mantraḥ prakāśito bhavati | yoginī melanaprada iti yoginībhiḥ pīṭheśvaryādibhiḥ sādhakendrasya melanaṃ sāmarasyamāpādayatītyarthaḥ | iha kāmarājāntima bhūtamanusvāramādau kṛtva tṛtīya caturthayorākāraṃ yā kramaṃ hitaiva saṃhitārūpatayā yonībījatāmāpādya dvitīya tṛtīyatā prathamasya kakārasya caturthāṃ codbhāvya vinimayaḥ kṛto veditavyaḥ | pavamāno hi dvedhā vati | prāṇopānaśca prāṇogniḥ aparāna ādityaḥ | tadubhayamelanāttadvāko mantro melaketyeva rūpo bhavati | adhunā śaktibījasyākṣarārthaṃ darśayati | śrīkarṇaśca bhṛguścaivānugraheśamanusvayam | mārtāṇḍa bhairavasyāsya kathitaste mṛgekṣaṇe iti | śrīkaṇṭha suvādyavarṇaḥ graguḥ sakāraḥ | okāronugraheśaḥ | atra ghoṣasya sthāne ādyavarṇavinyāsaḥ | tathā ca śrīniśvāsakārikāyām | akāraśca hakāraśca lopetāvekarūpiṇāviti | etena pulliṅginodaḥ śabdasya pramaikavibhaktyaṃ tasya rūpaṃ mantro bhavati | ata eva vibhakti lopānnātra visarjanīyoccāraḥ | asau sauro mantraḥ | tathā ca śṛtiḥ | p. 58) yo sau tapannudeti | asāvādi tu | ekaviṃśati ca kevalaṃ parāyāḥ śakteḥ somasūryavahnimayavi * taijasa prājñapuratrayasandhukṣaṇyā bhaṭṭārikāyāḥ vākyaṃ vyāvarṇādya paramaśivapradhānamantrasya haṃsasya viṣayānu rūpeṇākṣarārthaṃ darśayitumupakramate | mahākālauha sargau brahmamita tejasaḥ | vyāpakasya tridhāmnāṃ ca mantroyaṃ vīryavattara iti | mahākālo makāraḥ | havisargau ghoṣavisarjanīyau atra ślokabandhamanusmaran kramalopetamevā cikīrṣa indrabījānāmeva sākalyena kevalamupagrahaṃ karoti | na punarvyākriyamāṇasya manorakṣarakramopyayamiti sandarśayati | tathā ca śrīmūlāvatāre dṛśyate | īhaṃ rūpamāsthāpayeti | tatra bhrū matibhimantra kramam | śrīmate īraha īlakaṃ caiva īrastaṃ ca varānana iti | atra hīṃ klīṃ strīm iti bhimantrakramaḥ | tataśca brahmabhūtasya tridhāmnāṃ somasūryādīnāṃ vyāpakasya ca amitasya tejasaḥ | akṣarārthatvena pratipāditatvāt tatpratipādana kramasya mahacchandamantareṇānyasya cinmātra viniyāmātmakasyā sambhāvya mānatvāt tadanurūpa evākṣarakrama utprekṣaṇīyaḥ ayaṃ hi haṃsasya uddhārasiddhaḥ kramaḥ | prathamo ghoṣaḥ dvitīyo bhavaḥ | tṛtīyo makāraḥ | caturtho bhṛguḥ | p. 59) pañcamasya bhava iti tasya makāra bhava śrīkaṇṭha bhṛgurūpa mantrakrama vinimayo jñeyaḥ | tatra bhṛgorvisarjanīyamatvaṃ mantrāvasānatvādāvapanīyaḥ | krameṇānena mantrāṇāmuccāre kuladevatāḥ | kupyanti sādhakānāṃ ca dhātṛn gṛhṇanti bhairavīti | aneneti | akṣarākṣa pramāṇadaśitenāyamarthaḥ | evaṃ vidhaṃ kramamaṅgī kurvatā sādhakānāmagnyādi devatā prakāropanimittaḥ | pratyavāyo bhavati | tarhikaḥ | krama ā śrīyatāmityāha | tejonāmaviparyāsa siddhaṃ gurumukhoditam | vāgbhavaṃ kāmarājaṃ ca śaktiṃ haṃsaṃ tṛśveram | jīvanti ye mahātmānaḥ śīghrasiddhi bhavanti ye | devatāścānu gṛhṇanti kulacakrāśrayā iti | akṣarārthatayā pradarśitānibhi vāyu savitra tejāṃsi tejaḥ śabdābhidheyāni teṣāṃ nāmāni kramādayaṃ melakosau maha iti catvāri eṣāṃ viparyā sa uddhārakramadarśitaḥ | vāgbhava kāmarājaśaktibījahaṃsāḥ | etānaṅgīkṛtya pūrvoktāni nāmāni bhitvā japatāṃ śreyaḥ siddhirbhavati | daivatāni hi yathāvasthitaireva nāmabhiruccāryamāṇairupāsya mānāni prītimupāyānti tathā ca lokikā a svanāmadheyā nāma prauḍhajana sphuṭoccāraṇādapi bāla p. 60) janodgīrṇairanati spaṣṭavipḷtākṣarairvā lāpaiḥ prīyamāṇā dṛśyante | tathā ca śrītiḥ | indronāmendro bhavaināmendraṃ santamindra indrādī ca kṣate parokṣeṇa parokṣa priyā iva hi devā iti | prajāyemabhirudra prajābhiriti brūyā na rudretye tasyaiva nāmanaḥ | paribhṛtyai iti ca | ityakṣarārtha saṅketamupadiśya padādi saṅketamāha | padādyakṣarasaṅketaṃ vadāmi śṛṇu bhairavi | sarvamantrānusandhāne phalasampattikārakamiti | tatra vāgbhavakāmarāja śaktirūpaṃ bījarūpeṇa tripādīha vidyā | atastyānyeva bījāni pādaśabdābhihitāni teṣāmādyakṣarāṇi śrīkaṇṭhakrodhanātha lakulīśvarākhyāni teṣu yathā sambhavaṃ sakalāmākopagrāhakatvena parameśvara vibhatoyaḥ saṅketa samayaḥ | sa pādādyakṣara saṅketaḥ sa tena sakalamātṛkopagrāhakaṃ padādyakṣarasvarūpamiti | * * māmanusandhāya vidyāmimāmapi pariśīlayattanmātṛkāmayatvena mantragrāmasya samasta mantrānusandhāna phalasaṃpattirbhavatīti tātparyārthaḥ | śrīkaṇṭhonādi bhūtena vāgbhavasya kuleśvari | upāttaṃ nikhilaṃ bījaṃ cakraṃ sārasvataṃ mahaditi || bījacakramiti | ṣoḍaśasvarā na bhavānchanti tatra śrīkaṇṭhena p. 61) prathama padādi bhūtenetareṣāṃ svarāṇāmupagrahodarśitaḥ | ādyena krodhanāthena kāmabījasya sundari | āhṛtaṃ yonicakraṃ tat sarvakāmaphalapradamiti krodhanātho vyañjanaḥ | prathamavarṇanena dvitīyavādi bhūtena dvātriṃśatsaṃkhya saṃjñaṃ sāntaṃ yoni cakratadvarṇa kadambamavarudhya veditam | ādyena lakulīśena śaktibījasya sunda * pādavidyā samuddiṣṭā sarvavidyā kramāgatā iti | tṛtīyapādādi bhūtena lakulīśena hakāreṇa tena svaravyañjanā vā miśramayaṃ saptakoṭīśvarī saṃjñitāṃ mahāmātṛkāpagrahṇāti saiva pādavidyā bhakṣavarṇamayī caraṇavidyeti yāvat | tathā ca śrīmate | bhakṣasthāpadasaṃjñeti pādavidyāyā vyāmiśraṃ mātṛkāmayatvaṃ śrīsaptakoṭīśvaryāścaraṇa vidyāyāstathāvidharūpatvaṃ ca paramarahasyatvānnaiha pratannyate | teṣāṃ padādīnāṃ trayāṇāṃ varṇānāṃ meru krama devatārūpatvaṃ paramarahasyatvāddivyā jñātikamabhayena neha pradarśyate | vyāptilakṣaṇam - iti pādavidyā śrīkuladdhakaṃ vivṛṇoti | idānīm kulacakrasya śṛṇutvaṃ vyāpti lakṣaṇamiti | kulacakraṃ mātṛ * * * kāvacam | tathaivātraiva tatreṣu purastāduktam | pūjayetkulapaddhamiti | tacca trikoṇarūpa prastāramiha prakāśayitumupakrāntam | p. 62) atastasya vidyāyābhivyāptiḥ | tasya lakṣaṇaṃ vyāptilakṣaṇam | rudrabhairavavīrāṇāmiti | ādikṣāntānupūrvī viśiṣṭo varṇaḥ | rudrāstadviparītakrama viśiṣṭā bhairavāḥ | akārādi sakārāntāḥ pañcaviṃśati varṇāḥ kṣādibhirnāvasānairvāmitā vīrāḥ | teṣāṃ sarvasvame tadeva hi mātṛkā cakram | teṣāṃ kramavaicitryāṇāṃ mūlabhūtamiti kṛtvā sarvasvamiti vadati | yoganīkulamiti mātṛkā samūhasya saṃjñā | hṛtpadmamadhyakuhere'tra koṇe bhāvayetsadā || akārādi visargāntāḥ sarvarekhā vibhāvitā iti | atra trikoṇamayaḥ prastāraḥ tatra savya rekhāyāṃ ṣoḍasvarā vinyastavyāḥ | koṭicandrapratīkāśa vāgbhavena supūjitā | teṣāṃ svarūpa bhāvanā prakāraḥ | vāgbhavena supūjitā iti | anena teṣāmarcanamantro vāgbhava iti darśayati kakārādi takārāntādakṣarekhāśrayāḥ priye | aneka bhāskaraprakhyāḥ kāmarājāśrayākṣarā iti | asya ca pūrvavat prakriyā | thakārādi sakārāntāḥ pūrvarekhā samāśrayāḥ | vidyutpuñjanibhā śremāḥ śaktibījena sammatā iti | asyāpi pūrvadevārthaḥ | madhye kulākulādevī dvīpā vidyā pratiṣṭhitā | indracāpaprabhā caṇḍī haṃsamantrabhāvinī | p. 63) gurūpadeśato jñeyā nādhitāgamakoṭibhiribhiḥ | asya savyadakṣarekhāmayasya somasūryavahnyātmakasya mantrātmano vidyā pādatrayamantrābhyarcitasya trikoṇasya madhye pādādividyā vinya * nīyā | tasyāḥ kulākuleti ca nāma | caṇḍīti saptakoṭīśvarī vidyā ekadeśo pādānena pādavidyā api tanmanatvaṃ prakaṭayati | asyāśca haṃso mantraḥ | evaṃ vāgbhavādi pādatrayābhyarcitamātṛkā paṅktitrayamadhye vartanyāścaraṇavidyāyā akṣarārtha prakaraṇa pradarśitasya tridhyā vyāpakasya haṃsasyābhyarcanamantratāmupadiśan vāgbhavādibhyo'pi prādhānyaṃ sūcayati | kulacakramayī mūrtisvadīyā cākṣamālikā | tathā vidhā dvatīya kamalānugrahītaṃ ca pustakaṃ ca tvanmayameveti | itthaṃ hṛtpadmamadhye tu dhyātavyaṃ sarvadā priye | yogināṃ yoginīnāṃ ca vidyāsidhyarthamuttamam | kulacakraṃ mahādevi tvatsenahāt kathitaṃ priye | ājñādhāre sadā devi bhāvayedyaḥ kuleśvari | tatsvādhīnaṃ bhavatyāgusthāvaraṃ jaṅgamaṃ jagat | sarvadākulastu yonau prayatamānasaḥ | yodhyātyasya yoginyo jāyante madanāturāḥ | ityanena prakāreṇa kulacakrasya hṛtpadma ājñāsthāna mūladhārasaṃjñita p. 64) ādhāratraye hi dhyātasya kramāt sārasvata siddhirjagat prabhūtā yoginī vandyatābhiḥ phalavatvaṃ darśayati | kulacakraṃ tu vijñeyaṃ divyadehaṃ śivasya tu | śāstrāṇyanyāni mantrāṃśca pādapāṃsumiva tyajet || idaṃ cāti rahasyaṃ tu kathitaṃ te mṛgekṣaṇe | karṇātkarṇe prayoktavyaṃ na ca lekhyaṃ ca pustake | deyaṃ vīrapratāyedaṃ hṛṣṭāya satataṃ priye || bhaktāya deśikendrāṇāmunnatāya sthira vṛte iti | cakrasyamabhimānamevaṃ vistareṇa varṇayannupasaṃharati | || ityuttara ṣaṭkavivaraṇe tṛtīyaḥ paṭalaḥ || iti viśeṣa vidyāṃ prasaṅgā gatānakṣarādiśca prakaṭaryānantaraṃ tripurāyogākhyamantaryāgaṃ vaktumupakramate | || tripurāyogam || athātaḥ saṃpravakṣyāmi tripurāyogamuttamam | hṛdvyomapadmamadhyasthaṃ haṃsākhyāṃ nāma nāmataḥ | iti | hṛtpadmaṃ vyomapadmaṃ ceti hṛdvyomapadmayormadhyasitaṃ hṛdvyomapadmamadhyasthaṃ vyomapadmaṃ nāma bindusthānādupari yogapīṭhasaṃjñitaṃ mahāpadmavanaṃ nāmaśabdaḥ prasiddhau | ayamarthaḥ | tatkilānāmato haṃsa ityākhyāyate | p. 65) taddhṛtpadmamadhye ca tiṣṭhati | vyomapadmamadhye ca na kevalaṃ hṛtpadmameva haṃsasya sthānaṃ vyomapadmamapīti tātparyārthaḥ | tathā ca haṃsa paramahaṃsasthāna tathā dvayamapye tat śrī kubjikāmate samudghuṣyate | ṣaṇṇavatyāḥ paro haṃsaḥ sa cāmnāya vido viduḥ | siddha kaulābhipannā nāmitarāṇāṃ na darśanam || tatra divyakramaṃ pūjya pādacāreṇa yoginaḥ | tena gacchennirādhāra tatpadaṃ paramaṃ padam || dvādaśādhāra mūrtisthānamiti yadetat paramaṃ bījaṃ haṃsākhyaṃ hṛdi saṃsthitamiti ca | haṃsākhyena haṃsakārākhyaṃ varṇadvayamupagṛhyate | yogapīṭhāsanāsīnaṃ cāmuṇḍā caṇḍikāyutam || yadyapi cedahaṃsākhyamubhayādhiṣṭhānaṃ tathāpi | atra yogapīṭhāsanāsīnaṃ kṛtvā cāmuṇḍayā okāreṇa caṇikayā visarjanīyena saṃyuktamāpādayedityarthaḥ | yogapīṭhaṃ nāma vyomabījaḥ tenaiva kalpayet | pretaṃ sādākhyaṃ parameśvara iti tatonantaroktenamanunā sādākhyaṃ parameśvaraṃ pretaṃ kalpayet | ayamarthaḥ | anantaraṃ śaktibījamuccārya tato namontena sadāśivaṃ mahāpretānāyetyanena pretāsanaṃ kalpayediti | p. 66) tasyopari nyasenmūrtiṃ nādabindukalāmayīmiti | tasyeti pretaṃ parāmṛśati | * donāma lakulīśvaraḥ | binduriti | saṃvartanāthaḥ | anayoḥ kalāṃ taṃ mayīṃ pañcāśadvarṇamayīti yāvat | hakārasya hi kalāḥ ṣoḍaśasvarāḥ | kṣakārasya hi kādayarthāntāḥ | sa * lenaiva mantreṇa vaktrāṇyaṅgāni kalpayediti yāvat | dhyāye dūpaṃ maheśānyā niścalenāntarātmanā | udayārkasamaprakhyāṃ kiraṇānekasaṅkulāḥ || bandhūka kusumacchāyāṃ sindhūrāruṇavigraham | raktavastrāvṛtāṃ devīṃ sarvābharaṇabhūṣitām || jaṭājūṭadharāṃ saumyāṃ madhyendukṛtaśekharām | sarvalakṣaṇasaṃpannāṃ paryāsanasaṃsthitām || āpīnamaṇḍalā bhoga samunnata payodharām | valītaraṅga madhyasthāṃ romarāja vibhūṣitām || madirānanda caitanyāmāhlāda jananīṃ parām | trailokya mohanīṃ devī mīṣatprahasitānanām || divyarūpadharāṃ devīṃ dvinetrāṃ tu śivāṃ parām | sarvālaṅkārasaṃpannāṃ vyomapadmāsanasthitām || vāmahastaniviṣṭena divyajñānamaye na tu | ityetadantaṃ sugamam | p. 65) dakṣiṇena samudreṇa sūryakoṭisamaprabhām | akṣamālāṃ ca hastena sambaddhamudreṇeti vyākhyānamudrātayā sahiteneti yāvat | sūryakoṭinibhairmuṇḍai sphurat jvālāvalī dharaiḥ | grandhitā divyarūpāṃ tu rakta bindupramocanīm | caṇḍavidyāmayīṃ mālāmapādatalalambinīm || galena vibhṛtīṃ devīṃ cintayellokamātaram | evaṃ dhyātvā mahādevīmiti yā kilasūrya bibanibhatvādi yuktā muṇḍamālā sā cit caṇḍikā vidyāmayī caṇḍividyānāma svaravyañjana vyāmiśramayī māhāmātṛko sā hi maṇḍamālārūpeṇa pariṇatayā pārameśvarīṃ mūrtimāśritā caṇḍikāstīti kadambavana madhyagāmiti | tatrāsanatāṅga tasya mahāvana saṃjñitasya vyomāmbujasyodare yatkadamba golakamiti purā kathitam | tatkadamba śabdena pratipādayati tadeva vana prabhāvṛtāṃ nirantaratayā vanamiti bhāvaḥ | uktaṃ ca śrīmatottare | anekārciḥ samākīrṇa kadambavanasthitām | iti ūrdhvamārgasthitaṃ padmasahasradalasaṅkulam | varṣantaṃ mṛtoghena dravallākṣāruṇa prabham | tenaiva plāvayeddevīṃ pareṇaivāmṛtena tu iti | atrordhva p. 68) mārgaśabdena mahāpadmavanāduparitanaṃ dvādaśamācaṣṭe | tataḥ śrī kamanninne śrīmate prakāśyate | dvādaśānte paraṃ proktaṃ sūkṣmaṃ vai brahmarandhragamiti | tatra tasminnamṛtadravopi tatraiva darśitaḥ mahārandhro paristhitā tu dvādaśāṅgulabhāminī | dvādaśāntordhvagā tasmin pradravantīti sāsmṛteti dravallākṣārasa prabheti evaṃ vidhaṃ padmaṃ dhyātvā tadudbhavena parāmṛtena devī māplāvayedityarthaḥ | evamabhyasya mānasya sādhakasya mahātmanaḥ | trailokyaṃ kṣubhyate samyak nānyathā vīravandite | iti subodham | atra trikavidyāyā ca sā dvividhā sambhavati vāṅmayī jyotirmayī ceti | tatra vāṅmayī varṇasthāna prayatnābhi vyaṅgyā vaikharī svarūpā prāṇa prāvṛttini bandhanā bhavati | saiva pādatrayātmanā yathāvaṃ nirdiṣṭā | jyotirmayīti nāma ādhāra hṛdayaṃ brahmarandhra saṃjñe guhāditaye kramādudaya laya viśrāmarūpānuccāra * ṣmāmāṇāparāmadhyamā paśyantī saṃjñitā sadyodita svābhāvā adhyātmahāratī vidyā | tathā ca śrutiḥ | tisro vācaḥ | pravadajyotiragrā iti | catvāri vāk parimitā padāni tāni vidurbrāhmaṇāye manīṣiṇaḥ | p. 69) guhā trīṇi nihitāneṅgayantī turīyaṃ vāco manuṣyā vadantīti | tasyā evaṃ vidhāyā bhāvanāprakāramādhāna bhūtāni udayaviśramasthānāni catthayitumārabhate | mantradhyānaṃ kathaṃ proktamutthānaṃ ca kathaṃ bhavet | layaḥ kasmin bhaveddevi viśrāmaśca kathaṃ bhavet || etat kathayadevakāruṇyena mahā prabho | iti subodham | tatrodadhaviśramasthānānurūpatvānmantradhyānasya prathamoddeśe'pi pūrvamudayāni sthānānyevamāha | ādhāre udayaṃ deviliyaṃ hṛdayamadhyagam | viśrāmaṃ brahmarandhre tu trilakṣaṃ parikīrtitam iti | udyamarūpeṇa sakalamantravīryabhūtasya spandanasya prāthamika āvirbhāvaṃ layo viśeṣavāsaḥ | juṣamāṇena codyamātreṇa rūpeṇaikā kāratayo sthitasya ciṇi ciṇyā deśanātmanā bahuvidhabhāvaḥ | uktaṃ ca śrīmate | ciṇīti prathamaḥ śabdaściṇīti dvitīyakaḥ | vīravākī tṛtīyasyāśchaṅkha śabdaścaturthakaḥ || pañcamaṃ tantrinirghoṣaṃ ṣaṣṭhaṃ śaṃkhaṃ tathā | saptamaṃ kaṃsatālaṃ ca meghaśabdaṃ tatoṣṭamam || navamaṃ vahni nirghoṣaṃ daśamaṃ dundubhisvanam | hananena vinā jātamahāhatamihocyate iti || p. 70) viśrāmo virāmaḥ jyotirmayyā vidyāyā trividhoccāra śrīmato prakāśyate | śuddhadvandvajasaṅkīrṇa upadeśastridhā sthitaḥ | udbhave śuddha ityukto viśeṣordvandvajasmṛtaḥ saṃkīrṇe layaḥ saṃsthopi upadeśa tridhā iti trilakṣaṇaṃ parikīrtitamiti | udayādi sthānāni trīṇi lakṣaṇāni tāni ca sādhakānāṃ mantravīryarūpa * * * kṣaṇīyatvāllakṣaṇīti kathyate | iti jyotirmadhyā vidyāyā uccārakramamabhidhāya tatsvarūpamabhidadhāti | ādhāragudamityuktaṃ raktakiñjalkaśobhitam | vāgbhavaṃ tasya madhye tu visphuraṃ * * prabham || hṛdaye kāmarājaṃ ca dravallākṣārasaprabham | brahmarandhre tu śaktyākhyaṃ dṛtapāratasannibhamiti | śrī trikavidyā ādhāra hṛdayabrahmarandhreṣu kramādudaya viśrāmalayān hajamānā taṭillākṣārasapārata prabhā vā vāgbhava kāmarāja śaktibījasaṃjñitā jyotirmayī vidyā bhāvayitavyeti | mantradhyānaṃ mahādevi sidhyate brahmahāyadi | tava snehānmayākhyātaṃ na deyaṃ yasya kasyacit | iti mantradhyānasyeyaṃ praśaṃsā | japenmantravaraṃ śreṣṭhaṃ yonyāsana susaṃsthitaḥ | p. 71) nistabdhaṃ kuñcidaṃ kāyaṃ na bhūtaṃ na vilambitam | yonyāsanaṃ nāma pāṭa taladvayamitare tareṇa sandhāyataduri śarīrasya saṃsthitiḥ | kuñcitaṃ kṛtvā kuñcitamityata evaṃ kṛtaṃ kāyaṃ kṛtveti yojyam | akṣārākṣarasantānaṃ niḥsandigdhamanā japet | iti | akṣareṇākṣarasya santati ravicchinnā yathā bhavati tathā japet | ityarthaḥ | tadgatastveka cittastu nyāsaṃ kṛtvā yathoditam | devyāstu purato lakṣaṃ kṛtvā lakṣatrayaṃ japet || raktāśvamārapuṣpaistu gulājyakṣīrasaṃyutaiḥ | kuṇḍe yonyākṛtau devi japānte juhuyāttataḥ || pūrvasevākṛtā tasya bhavatyeva na saṃśayaḥ | anena vidhinā yukto mandabhāgyopi sidhyati || mucyate sarvarogaistu asādhyamapi sādhayet | ata ūrdhvaṃ japedyastu sādhako vallabhe śṛṇu || lakṣamekaṃ japedyastu tadgatajitendriyaḥ | darśanāt kṣubhitaḥ sarvā yoṣito madanā tu rāḥ || patanti sādhakasyāgre nirlajābhayavarjitāḥ | dvilakṣeṇa janāḥ sarve etasminviṣayasthitāḥ || āgacchanti yathā tīrthamatyantā kulavigrahāḥ | dadanti tasya sarvasvaṃ tasyaivā śreṣṭhasaṃsthitāḥ || p. 78) trilakṣaistu tathā japtaimaṇḍalīkaḥ sa maṇḍalaḥ | vaśaṃ nayanti te sarvenātra kāryāvicāraṇā || ṣaḍbhirlakṣairmahīpāla sa sahṛtya balavāhanāḥ | lakṣairdvādaśirjaptairyakṣarakṣo gaṇeśvarāḥ || vaśamāyānti te tasyā jñānaṃ kurvanti nityaḥ | lakṣaiḥ pañcadaśairjaptaiḥ sādhakasya varānane || siddhavidyādharāḥ sarve gandharvāpsarasādayaḥ | vaśamāyānti te sarvenātra kāryāvicāraṇā || durācchravaṇa vijñānaḥ sarvajñatvaṃ prajāyate | śānti puṣṭikarastuṣṭi kṛddhomānṛyate kṣaṇāt || tathāṣṭādaśabhirlakṣairdehenānena sādhakaḥ | uttiṣṭhaṃ medinīṃ tyaktvā divyadehaḥ prajāyate || bhrūmate svecchayā lokācchidrān paśyanti medinīm | atha viṃśatibhirlakṣairvidyādharapatirbhavet || sādhakastu bhaveddevi kāmarūpī mahābalaḥ | triṃśallakṣaistathā japtaiḥ siddhayogeśvareśvaraḥ || catvāriṃśatibhirlakṣairbrahmā viṣṇuśca śāśvataḥ | ṣaṣṭijaptaistu rudratvamīśvaratvamaśītibhiḥ lakṣakoṭitayā devi līyate parame pade | sādhakastu bhaveddevi trailokyasyāpi durjayaḥ || p. 73) traipuraṃ bhairavaṃ tejaḥ śivaṃ paramakāraṇam | akṣayantamajaṃ śāntamaprameyamanipamam || labhate sanasandeho devi sarvatvamīpsitam | ityetadantaṃ sugamam | || ityuttaraṣaṭkavivaraṇe caturthaḥ paṭalaḥ || nava lakṣaṃ kathaṃ devasthānaṃ tasyāpi kīdṛśam | etan me saṃśayonātha vattumarhasi śūladhṛgiti || sugamam | anantaraṃ navalakṣāṇi tatsthānāni ca varṇayutumupakrame | sārātsārataraṃ mukhyabāhyasaṃkhyā vivarjitam || śarīre saṃsthitaṃ devi navalakṣaṃ ca durlabhamiti | atra bāhyasaṃkhyā vivarjitamityasyābhiprāyaḥ || loke hi lakṣaḥ śabdaḥ saṃkhyā viśeṣe prasiddhiḥ | iha śabdārtho na bhavatīti iha lakṣaśabda vācyāni navasthānāni gatāni | vakṣyamāṇa dīpaśikhādyākṛtīni tejāṃsi tāni ca iha niṣkīlatrikavidyākṣarāṇāṃ śrīkaṇṭha vāgbhavādīnāṃ rūpāṇi | meḍrādhārasvanābhiśca hṛtkaṇṭhebisalambikā | tathā ca bhrūbilaṃ caiva navamaṃ brahmarandhragamiti | ādhāraśabdasya pūrvodita evārthaḥ | bilaṃ nāmakaṇṭhamūlam | p. 74) bisalambakānāmo puritanatālusthānaṃ śeṣaṃ sugamam | meḍhradīpaśikhākāramātmāre kanakaprabham | nābhistha sūryabimbaṃ tu taruṇaṃ kulasundari || hṛdi jyotiśikhākāraṃ tadūrdhve bhāskarākṛtim | galedīpaśikhākāraṃ lambike candrasannibham || bhrūmadhye ratnasaṃkāśaṃ navānte viśvatejasam | iti | anenādhāragataṃ tejoviśeṣaṃ vyākṛtaṃ vidyāprasaṅgeṇa sarvamantrāṇāṃ pañcalakṣaṇam | sparśanaṃ nāmamantreṇa sahasādhakasya sambandhaḥ | tasyāpi cihnaṃ kampanam | tacca hṛdipūrvaṃ jāyate | avalokaśceti mantro yadi sādhakamavalokayanti | tadevāvalokanam | tasyāpi cihnandhūnanam | tadapi karṇe bhavati | samabhāṣaṃ ceti mantro yadi sādhakaṃ bhāṣate tatsambhāṣaṇam | tasya cihnaṃ stobhaḥ | sācāsvayaṃ vaṃśasya samastavidyā mantraparikalpanam | bindudarśanamiti binduśabdena mantrasyātmā vivakṣitaḥ | mantro yadi sādhakasyātmanaṃ darśayati | tadbindudarśanam | tacca bhrūmadhye bhavati | taccihnamaṇimādi guṇāvāptiḥ | svayamāveśanamiti | mantro yadi svātmani sādhakamāveśayati | tatsvayamāveśanam | p. 75) tadbrahmarandhro bhavati | tasyāpi cihnaṃ dehasyopatanam | uktaṃ ca śrīmate | sparśanaṃ hṛdi saṃsthaṃ tu ālokaḥ kaṇṭhadeśataḥ | tālusthāne tu sambhāṣā darśanaṃ bindumadhyataḥ || svayamāveśanaṃ devikaṃ dvijarandhrena saṃśayaḥ | sparśane kampanaṃ jñeyamālokedhūnanaṃ bhavet || sambhāṣe tu bhavetstobhaḥ śāstrārthaṃ caiva manyate | darśane tu guṇāvaptiraṇimādi guṇāṣṭakam || svayamāveśanaṃ devi utpatennātra saṃśayaḥ | || ityuttaraṣaṭkavivaraṇe pañcamaḥ paṭalaḥ || atha devyāvāhanaprakāraṃ darśayitumupakramate | vidyākośaṃ prastoti | vidyākośaṃ pravakṣyāmi sarvasiddhipradāyakam | vāgbhavena varārohe devyāścakraṃ prapūjayet || vidyākośamiti koṇakarṇikaṃ sādākhyaṃ preta pīṭhasanāthamaṣṭadalapadmaṃ vakṣyamāṇamabhipraiti | devyāścakramiti vidyākośamityarthaḥ | vāgbhavena mantreṇārcayedityarthaḥ | tanmadhye varṇa * pāta divyavapuddharām | nādabindumayīṃ devīṃ dhyātvā sakalamantrataḥ || p. 76) vaktrāṇyaṅgāni vinyasya pratordhve pūjayediti | bindunādāvatṛpurāvyākṛtā vā jñākṣareṇa tāvatra varṇasaṅghātasya pratyekaṃ vīryatayā niviṣṭau veditavyau | tathā coktaṃ kramanirnaye śrīmate | mahāmāyākṣaraḥ pumāṃ devi dvābhyā mamalā catuṣṭayamiti | sakalamantrata iti kakārasahitena mantreṇa kāmarājākhyeneti yāvat | pretordhve pūjayetyarthaḥ | atrānuktamapi śaktibījena sādākhya pretaṃ kalpayediti | antaryāgabhūtaṃ tripurā yogokta prakāreṇa vedinīyam | koṇasthā devatāstisrorati prītimanobhavāḥ | vāme ratistathā prītirdakṣiṇe madanogrataḥ | iti sugamam | mūlavidyānyaset paścāllakṣaṇena samanvitām | iti | mūlavidyānāṃ prathamamāvino brāhmādi caṇḍikānantānaṣṭau dīrghasvarāṃścarā mahāvibhiḥ | pratyekamā śabdāvasānauḥ kṣādilāntairaṣṭabhirvyañjanaiḥ kramādibhiḥ saṃyojya evamaṣṭavibhāgā yā vidyābhidhīyate | sā tathocyate | tāmevaṃ vidhāṃ vidyāṃ kośasyāṣṭadaleṣu kramādvinyaset | vinyāsaṃ manasā bhāvayediti tātparyārthaḥ | ekasmindale ākāraḥ kṣakāraḥ ā ī śabdaścetīyamānupūrvī vinyasya aparasminnīkāro lakāraḥ ā ī śabdaścetīyamānupūrvī | p. 77) evamanayādīśānyeṣvapyavagacchet | āsanāmapyaṣṭā nāmānupūrvīṇāṃ brāhmādaya eva saṃjñāḥ | eva devatantre kulāṣṭakamiti ślāghyate | ananta * * lakṣaṇasaṃyuktāmevamūlavidyākṣarānupūrvīṃ svayamevopanyasyati | ākāreṇa kṣakārasyādāyīṃ sarvatra yojayet | īkāreṇa lakārasyādūkāre * hakārakam || ṝsāyoga samākhyāto ḹṣāyogastathā paraḥ | ekāreṇa śakārasyādaukāreṇa vakārakaḥ || aṃkāreṇa lakārasyādyajeddevi kulāṣṭakam | aṣṭapatramūlavidyānāmnā tripurabhairavi || evamuddhāreṇa kramānusāreṇa mantradhyāna yogādīnupanyasyānantaraṃ japavidhestathāvidhakramaviparyāsa śreyaskaraṇam | anya * * karaṇe ca pratyavāya bahulatāṃ pradayituṃ prakaraṇamidamārabhate | ādimadhye tu madhyādāvantamante ca saṃsthitam | purakṣobhāya japtavyaṃ vidhinānena sādhakairiti | tathā * * pūrvapastyo vāgbhavādiḥ śaktibījāntaḥ kramo na sṛṣṭikramo bhavitumarhati nāpi saṃhārakramaḥ nāpyubhayātmaka sthitikramaḥ | na hyetāṃ krama trayīmatiricya kramāt kramānantara sambhā * va yujyate | ataḥ paraṃ rahasyārtha gopāyanaparaḥ parameśvaro vāgmandādhikāritvaṃ vidyāyaḥ parijihīrṣannuddhāra p. 78) kramopaplavaṃ kramasya vihitavāniti boddhavyaṃ tantrāntareṣvapīya meveti dṛśyate | tathā ca parameśvare mate | prathamaṃ vāgbhavādi śaktibījāntamuddhṛtya japavidhāpādyama madhyagatamityādinā prakaraṇenatamapavadati | tathā ca laghupādaiḥ | aindrasyevetyādinā ślokapāda saṃkhyākṣara krameṇa vāgbhavādimeva kramaṃ darśayadbhirapi | ādhārakrame vāgbhavamadhyapātitā prakāśanena saṃkṣiptaścarcāpādairapi mūrdhnisphuradityānināsau kramauṅgīkṛtaḥ | ata ihāpyāsau na paramārthatayā boddhavyaḥ | ayaṃ ślokārthaḥ | uddhārakramekhalu vāgbhavamādi bhūtaṃ kāmarājaṃ madhyamam | tatrābhūta hi vāgbhava kāmarājasthāne vinyasya madhyabhūtaṃ kāmarājaṃ vāgbhavasthānīyaṃ kṛtvā antimabījaṃ yathāvasthitameva vidhāya japet | etat krama viśeṣameva viśiṣṭaṃ japatāṃ sādhakānāṃ purakṣobho bhavati | puraśabdena buddhādaya upādīyante | teṣāṃ kṣobhaḥ purakṣobhaḥ sa ca sādhakājñā prabhāvena sādhyasya jāgradavasthāpannasya suṣuptādyavasthotpādanamevaṃ vidhaṃ purakṣobhaṃ sādhyasya sādhakaḥ samprā?dayituṃ prabhavediti yāvat | budhyādīnāṃ puratvamapi haṃsabhede samudghoṣitam | kāyaprāṇakayīrūpe vicaranti puratraye | p. 79) tasya svarūpau bharaṇāḥ śaktistripurabhairavīti | buddhiprāṇaśarīrākhye yade tasmin puratraye || ahaṅkāradvasatyātmā tenāyaṃ puruṣasmṛtaḥ | etat puratrayaṃ dagdhaṃ yena sattripurāntaka iti | plutadīrghahrasvānta sahitaḥ kāmarājādi śaktibījāntaḥ krama uddiṣṭaḥ iti saṃhārakramaḥ | anantaraṃ sthitikramamāha | ādimādimanādiṃ ca madhyamamadhyamamadhyamam | antamantamanantaṃ ca tripurāśīghrasiddhideti | atraikānādi pādenoddhārakrama prathamabhūtavāgbhavamabhisandhatte | dvitīyena tadviśeṣabhūtamādyavarṇam | tacca dvayamanādirmadhyamaṃ kṛtvetyarthaḥ | madhyamamadhyamiti | ekomadhyama śabda-uddhārakramamadhyabhūtaṃ kāmarājaṃ pratipādayati | dvitīyastadviśeṣa bhūtamanantaśabdaṃ tadubhayaṃ madhyamamādi kṛtveti yāvat | śaktibījasya viśeṣa sahitasyoddhārakramāntya bhūtadvārāntamante ca saṃsthitamiti vacanārcānuktamevātrāntimamadhyaṃ sidhyatīti | ayaṃ saṃhārakramaḥ | antamantamanantaṃ ceti pūrvavadantaśabdābhyāṃ śaktibījaṃ taccheṣabhūṣataṃ ghoṣaṃ cābhipraiti | anantamādi kṛtvetyarthaḥ | anena sṛṣṭikramābhidhādhinā vakṣyamāṇa hrasvadīrghādi sūtrapratipādito hrasvādi p. 80) plutāntakramo darśitaḥ | idaṃ kramadvayamekī kṛtaṃ sthiti kramaḥ | tathā coktaṃ pārameśvare mate | ādyamamadhyagataṃ kuryādubhāvante niyojayediti | amuṃ kramaṃ japavatāṃ sādhakendrāṇāṃ puratrayasandhukṣaṇī bhagavatī śīghrasiddhideti | ātmasvarūpaṃ prakāśayati | uktaṃ cāmṛtodyete | śīghrasiddhiśabdasyātmābhidhāyitvam | śīghrante siddhiritikhyātam | amṛto dadhimadhyagamakāramūrtimātmānaṃ vīrāḥ paśyanti santatamiti | uktaṃ ca śrīmadutpalapādaiḥ ādisiddho maheśvara iti iyaṃ sthiti kramavidyā ukta prakārādanyathopadiśyamānācenna sidhyatīti pratipādayati | ādimena tu sā luptā madhyamena tu kīlitā | antamena tu sācchinnā tena vidyā na sidhyatīti | uktakramasyādimaḥ kāmarājaḥ tena vidyā celluptā na sidhyati | uddhārakramebhyā śrīyamāmeṇa vāgbhavobhyādimo bhavati | tataḥ kāmarāje nādimena tu luptā bhavati madhyamena tu kīliteti kīlitā viyukteti yāvat | uktaṃ śrīmātṛkātantre | mantrāyathā na sidhyanti praṇavajñānakīlanāt | tathā haṃ sa parijñānaṃ viyogādita sundarīti | atra hi kramadvayarūpe sthiti krame saṃhārasargakrama yogamadhyame p. 81) vāgbhavantena luptāpi yadīyaṃ vidyā syāttadāpi na sidhyati | uddhārakrame hi kāmarājo madhyamaḥ | tenoddhārakramāṅgīkāre madhyamena tu kīlitā bhavatīti | antimena tu sācchinneti antaroktā yā vidyāyā antimo varṇaḥ | kāmarājaḥ tenāpi yadi lupyeta tathāpi na sidhyati | uddhārakramāṅgīkāre hi śaktibījasyāntimatvādantimena vicchinne nikṛtera vidyā na siddhaye bhavatīti yāvat | anantaraṃ sṛṣṭikramamāha | hrasva dīrghakrameṇaiva plutānte tu varānane | viśeṣeṇaivamuccārya trailokyamapi sādhayediti | hrasvo nāma śaktibīja viśeṣabhūto ghoṣṭavarṇaḥ | dīrgha iti vāgbhavaviśeṣa bhūto mātṛkā prathamavarṇaḥ | plutopi kāmarājabalabhūta ākāraḥ | eṣāṃ hrasvadīrgha plutamanyonyāpekṣaṃ tathā hi | ardharātro ghoṣaḥ | tadapekṣayaikamātro hrasvadīrghapluto bhavati | evaṃ bhūtahrasvadīrghaplutātmaviśeṣasahitaṃ śaktibījādi kāmarājāntaṃ varṇatrayamuccārayataḥ sādhakasya trailokyamapi siddhaṃ syāt | trailokyaṃ nāma bhūmyantarikṣa svargākhyam | bāhyaṃ puratrayaṃ tadvidheyaṃ bhavatītyarthaḥ | pratyakṣaṃ jāyate devi tridhā siddhiṃ dadātyasau | p. 82) khecarī bhūcarī siddhismritīyākhecarīpare | anena siddhitrayaṃ kathayati khecaratvamākāśacāritvamityarthaḥ | alpena kāle na dūradeśābhigāmitvaṃ parākhecarītyanena cidvyomakaraṇākhyā siddhirabhi dhīyate | sā ca pralīnena manasā cidvyomani nirantamanusandhānam | dadate sādhakendrāṇāmitarā siddhikā tathā | aṣṭasiddhiṃ prayacchanti tasyaiva kuladevateti sugamam | nāghorāt parato mantro vidyā tripurā parā | na guroḥ paramaṃ devaṃ na mudrā khecarī pareti || tripurā praśasti prasaṅgena puruṣārthopayoginonyānapi praśastatarāṃ nirdiśati | etadenāvasphuṭaṃ devi bhukti mukti phalapradam | ayogyebhyo na dātamityājñā parameśvarīti | yathoktaṃ tripurā vidyā rahasyaṃ tadayogyebhyo na dātavyamiti parameśvarasyājñeti | kude kopadeśāndhamasaḥ pratighātinī | || prakāśita rahasyārthā samāptā kuladīpikā || na vasudhāma sudhāma sudhāma yambhavana nāma sunāma sunāthitam | na hi namāmi namāmita siddhaye dhṛtamudāramudāramumāmayam | āvirbhāvita vaibhavamahata bhavaṃ bhaktyā bhajanto harāṭ khaṇḍottuṅgitaśekharaṃ kharatamaḥ santāpayannuktaye | rūpaṃ bhārati bhārati prakaṭitaṃ sambhāvayanto vayaṃ jīvāmo vayamāyuragrya mamalaṃ sārthaṃ prakurvīmabhi || aiṃ hrīṃ śrīṃ tejonandanātha viṭambā śrī pādukāṃ pūjayāmi | || śrī gurubhyo namaḥ || || tripurāsārasamuccayam || śrī maheśvānandanātha maheśvarī parāmbā śrīpādukāṃ pūjayāmi | prahvaprācīnabahi pramukhasuravarānekakoṭīrakoṭispaṣṭa śliṣṭendranīlopala maṇimadhupa śrīṇijuṣṭaṃ kṛṣiṣṭa | śrīpādāmbhojayugmannakha mukhavilasadraśmi kiṃ jalkapuñjaṃ śiñjaṃ mañjīra haṃsīmukharitamaniśaṃ maṅgalaṃ vobhavānyāḥ | bhaktyā gurorbhavapayonidhisetu hetṛn śrīpādapadmayugareṇukaṇān praṇamya | lambodaraṃ ca kathayāmi gurūpadiṣṭamārādhana kramamahaṃ kulanāyikāyāḥ | snātvā yathāvidhi vidhauta karānanāṅghrirācamya samyagamalāmbara yajñasūtraḥ | prāgānanodhanadadiśvadanothavāpi baddhāsano gaṇapatiṃ ca guruṃ ca natvā | saṃ * ryojyajīvamatha durgaṃ p. 84) madhyanāḍīmārgeṇakhābjaga śaśistha śive susūkṣme | haṃsena deha mamarendra purogatena sārdhendunā bhasita sā dvidadhītabudhyā | sāsyādi nāthamarutāpanayaṃ na śeṣaṃ tadbhasmarāśimakhilaṃ bhuvanaṃ sakena | saṃplāvayanvalabhidā paricintayet svamātmānamambhasi ghaṭena sa bindukena | tato bṛhadbudbudamadhyavarti sphurat prabhāmaṇḍalamaṇḍamājam | dhyātvā tadarbhuvanānyamūni vicintayedbhūtalametadantaḥ | smitaprasavaśobhitaṃ navamanindyabandhodgaṭaṃ kadambavanamuccakairiha samanta taścintayet | tadantaravimaṇḍitaṃ maṇi gaṇairmahāmaṇḍapaṃ hiraṇmayamudañcita dvimaṇilāvaprabham | caturdvāropetaṃ maṇimayacatustoraṇayutaṃ śarattārānātha dvitisita vitānāṃkamupari | sthitau dvāre dvāreruciramaṇi mālāmbaradharau gaṇeśakṣetreśau saha parikaraucasyamabhitau | pūrvadvāri sa vāhanaṃ harihayaṃ yasyaiva yāmye yamaṃ paścātye varuṇaṃ tathaiva yadudagvāre kuberaṃ sthitam | saṅgītābhirantairyadantasmarastrīṇāṃ gaṇairākulaṃ dhyāyet samyaganākulena sā gandharvamukhyairapi | tasya madhyagatasiṃhaviṣṭare padmamaṣṭadala śobhitaṃ sitam | udyaduṣṇakaramaṇḍalojvalaṃ bhāvayedaruṇakekarotkaṭam | tatkarṇikopari kapaṃ ca mamambu turyayuktamānanusvaratadantayutaṃ nidhāya | pretandhiyātra tadupari tridaśeśavandhāṃ p. 85) dhyāt trilokajananīṃ dayitāṃ puroreḥ | suruciraṃ nāsikāṃ sunayanāṃ sukbālatalāṃ maruṇajaṭākalāpakalitāmalacandrakalām | pravilasadaṣṭamīndu kamanīyaṃ lalāṭataṭāṃ pariṇataśāradendurucirānana paṅkaruhām | bandhūkāruṇakantadantavasanāmuttuṅgavṛttastanīṃ yuktāṃ bālamṛṇālanālamudubhivyaiścatubhirbhujaiḥ | tatkālasmitapadmapatravilasannetra trayodbhāsitāntārādhīśanena śakuṇḍaladharāmullāsa cillīvatām | valitrayodbhāsitadīnamdhyāṃ pradakṣiṇāvartagabhīranābhim | kastūrikā karma marekhayaiva virājamāna navaromarājyā | smitanavabandhūjīvaṃ kusumāruṇa sa ca sanāmamaṇiraśanākalāpa kalitoruni tambataṭām | karivarapīvaroruyugalāṃ varahaṃsagatiṃ caraṇa tala prabhāvajita paṅkajagarbhadalām | praṇatapurandarapramukha lekhanikāyalasanmaṇimakuṭaprabhāpaṭala pāṭalitāṅghriyugām | surucirasāndhyavāridhara kāntikalāpamuṣānijatanu tejasā kabalitāṃ pratidigvalayām | divyāmbuvāha nivahodara muktavṛttamuktāphalerviracitāṃ rucirāṃ vahantīm | ekāvalīmamalakomalakāntiyuktāṃ kāntegale ca haricandanaliptagātrīm | pāśāṅkuśābhayavarodyata pāṇipadmāṃ ratna prakāṇḍarucirābharaṇābhirāmām | smerānanāṃ ruciradantamarīcidhau p. 86) tāruṇādharadalāṃ surabṛndavandyām | svaityena tribhuvanamātaraṃ dhṛḍānīṃ dhyātvaivaṃ nijakulakāmadhenumenām | hṛtpadmaṃ punarapi jīvamānayet svamākāśaṃ buruhakuṭīni viṣṭahaṃsāt | || iti bhaṭṭanāgaviracite tripurā sārasamuccaye prathamaḥ paṭalaḥ || prathamaḥ paṭalaḥ || aṅguṣṭhādi kaniṣṭhikāvadhikara dvandvāṅgulīṣu nyasedbāṇān pañcagurūpadiṣṭavidhinā brūmovayantāniha | atrīśomukhavṛttavahni sahita svādyaṃ sadaṇḍaṃ trimūrtyākāntānana vṛttameva khalu tadbījaṃ dvitīyaṃ bhavet | mukhāntasthitaṃ devarājādhirūḍhaṃ sa vāmekṣaṃ vaktrapūrveṇayuktam | bhapūrvaṃ savṛttāri ṣaṣṭhasvarārdhakṣape śaṅkaturyaṅkapūrveṇa yuktam | nyasyāṅgānyapi cāṅgulīṣu karayosthityā kalānyāsakaṃ kuryāt sādhakapuṅgavo bhagaparamamāyākulāntaṃ kramāt | bījānāṃ trayamardhacandrasahitaṃ vinyasya mūrdhni svakesānantaṃ mukha vṛttakekagatakaṃ saṃvartakaṃ vinyaset sūkṣādiścaturo yuge * * * nayanayonyastvā tācchrotrayoḥ sārdhendūn svakapolayorbhṛguyugaṃ ghrāṇadvayenānvitam | candrārddhāṅkitamastakaṃ ca cibukeśvetadvayaṃ vinyaset paścādgaṇḍayugānvitaṃ śaśidalopetottamāṅgaṃ budhaḥ | p. 87) dantapaṅktiyugalebakadvayaṃ sendu khaṇḍaradanacchadadvayam | oṇyaṣṭhayorghaṭayugaṃ tatonya sedatayugmamukhapūrvasaṃyutam | rasannā bhāvardhoḍupati sahitanyasya pavanannyasenmantrī sāntyasvaramatha śikhāyāmavahitaḥ | sadānyāsaṃ kurvannamumibhi yathoktena vidhinā naro jīvatyardhāvigatagadamṛtyuściramiha | paścāddehe kevalamātṛkā vā vinyastavyā rudraśaktyanvitā vā | vidyānyā saṃsādhakendrastatoṅge nyāsaṃ cāsya nyāsapūrvaṃ vidyadhyāt | vidyānyāsaṃ mūlamantrasya varṇaiḥ kuryāddhīmānvakṣyamāṇa krameṇa | ādyaṃ bījaṃ mūrdhni guhye dvitīyantārttīyīkaṃ vinyaseddhṛtpradeśe || sarva vyāpasavyekṣaṇayorlalāṭe tato budaḥ karṇayuge mukhe ca | aṃsadvaye cāpi ca pṛṣṭhadeśe bījatrayaṃ jānuyuge ca nābhau || bījatrayeṇaiva ṣaḍānanāni prakalpayedūrdhvamukhādi vidvān | aṅgāni mūlena ca guhyanābhihṛdvaktra mūrdhvasvapi pañcabāṇān | lalāṭadeśe vadane hṛdisvenābhau ca guhye'pi ca vinyasennā | trailokyasaṃkṣobhaṇa dṛṣṭaśaktīn pañcāpi kāmāniha vakṣyamāṇān | iha kāmarājamanmatha kandarpomakaraketanaścāpi | nāmabhiretairgaditā mano bhavenānvitaḥ kramaśaḥ | ka * pañcamaṃśu vinayanāntasaṃyutaṃ sa vāmadṛk pavanaguṇānvitaḥ karaḥ | ravisvaro harihara p. 88) viṣṇuṣaṣṭhavadvanaṃ tatasthala uparānvito bhṛguḥ | teṣāṃ śiraḥ suvidadhītabudhordhacandrāneva mama yā nigaditāḥ khalu pañcakrāmāḥ | puṅsa smarānanudinanya yatra ta svadehe lokatrayaṃ bhavati tasya manonuvarti | vidyāṅgahetoḥ kulanāyikāyā vakṣyāmi bījatritayasvarūpam | goptavyametat kuladharma vidbhirāyuṣya hetorguṇasiddhaye ca | kāntādibhūtapadagaṅkagatārdhacandraṃ dantāntapūrvajalasisthitavarṇa yuktam | etajjapaṃ nakharo bhuvi vāgbhavākhyaṃ vācāṃ sudhārasamucāṃ labhate sa siddhim | kāntāntaṃ kulapūrvapañcamayutaṃ netrāntadaṇḍānvitaṃ kāmākhyaṃ gaditaṃ japānmanurayaṃ sākṣājjagatkṣobhakṛt | dantāntenayutaṃ tu daṇḍi sakalaṃ sammohanākhyaṃ kulaṃ sidhyatyasya guṇāṣṭakaṃ khacaratā siddhiśca nityaṃ japet | ṛṣirdakṣiṇāmūrtisaṃjño mahātmā bhavecchanda etasya mantrasya paṅktiḥ | śaktistu sā khaṇḍalakarṇapūrvaṃ sa hārdhajaivātrakamānanāntam | amuṣya mantrasya radāntayuktaṃ bījaṃ sadaṇḍaṃ lakulīśapūrvam | varṇaḥ śukle munibhistribhuvanamabhitasya mantrarājasya | āgakapārakamatibhirgāndhārosya svarogaditaḥ | vidyāmūlotpattireṣāmayoktā jñātavyeyaṃ sarvathā siddhi kāmaiḥ | devyāḥ śaptodhena vidyeyamādyā pūrvantena prāṇahīnā bhavatsā | p. 89) śivaśaktibījamata eva śambhunā nihitaṃ tayoruparipūrvabījayoḥ | akulaṃ paropari ca madhyamādhare dahanaṃ vataḥ prabhṛti sorjitā bhavat | bhairavīyamuditā kulapūrvā deśikairyadi bhavet kulapūrvā | saivaśīghraphaladā bhuvi vidyetyucyate paśujaneṣvati gopyā | śivāṣṭamaṃ kevalamādi bījaṃ bhagasya pūrvāṣṭakabījamanyat | paraṃ śirontaṃ kathitā trivarṇā saṅketavidyāgurū vaktragamyā | kāntānta vāntākulalānta vāmanetrānvitaṃ daṇḍikulaṃ sa nādam | saṭkūṭametat tripurārṇavoktamatyantaguhyaṃ smara eva sākṣāt | ādyaṃ bījamamadhyame madhyamādāvante cāntyaṃ yojayitvā japedyaḥ | trailokyāntaḥ pātino bhūtasaṅghāvaśyāstasyaiśvarya bhājo bhaveyuḥ | ādyaṃ kṛtvā cāvasānentya bījamamadhye madhyaṃ cādime sādhakendraḥ | śaśvatkurvanyo japenmantramenaṃ jīvanmuktaḥ sośūte sarvasiddhiḥ | mantra rājamamuṃ samastajagadvimohana kāraṇamamatṛkāntaritaṃ japedanulomatopi vilomataḥ | haṃsadeva samanvitaṃ sakale budhaḥ para eva vāso'pi divyaguṇānvito labhatebhasiddhi manuktamām | vyañjanahaṃsasamanvitamenaṃ rañjakarañjagato nikhilasya | yo japati sthira nirmalacitto śīghramupaiti naraḥ sa tu siddhim | kamalaṃ pariluptamadhyamādya svaramīśādi yutaṃ sabindunādam | p. 90) na gamādi namontare virājadbhuvi devī hṛdayapradiṣṭametat | oṃ-klīnnamaḥ | vidyākāma dughā trilokamahitā svargāpavargapradā guhyādguhyatarā mahodayakarīyā yoginī nāmiha | sā sārasvarajanmabhūmiruditā saubhāgya saṃpatkarī sadyaḥ pratyayakārikāsakṛdapi proccāritā bhūtale | yataḥ sptāvasthāmiyamupagatā viśva vibhunā tataḥ siddhiṃ naiva pravitarati japtāpi satatam | prabuddhā cedvidyā phalati sahasā dīpanakarīmato vidyāṃ vakṣyāmyahamiharahasyāmatitarām | puṣpaṃ vārimucāndavādiraparaṃ tā vaiva varṇā tato dīrghaṃ vāri sakhāntamambvapi tathā dhāntau sa lokasvarau | vidyā vāgbhavabījadīpanakarī sārasvatotpatti bhūḥ sākṣāt kāṅkṣita pārijātalatikā vasvakṣaroktā mayā | brahmā śakradṛgunvitaḥ saha bhagāmeṣā nādinī kāntāntaṃ sabhagaṃ sapūtanamato dhāntaścameṣaḥ sadṛk | kālonantayuto viyatsadaśanaḥ saṃvartako bhīṣaṇaḥ sā kūraḥ kamalāsanaḥ saha śivo vaiśvānvitā narastādṛśaḥ | ekādaśākṣarīya manmatha bīja prabodha dakṣatarā | kṣobhayati nāgabhūtala rasātala sthānavāsinaḥ sahasā | sāvitrīradanayutā mahādikālī vyomāntaṃ śaśadharakhaṇḍa maṇḍitāntam | mohinyāsarasija bhūryutastathāgniṣṭhigheyaṃ p. 91) bhuvi parabījadīpanī syāt | yā yasya dīpanakarīgadite ha vidyābīja tasya pura eva samuccarettām | vidyā ṣaḍaṅga vadaneṣu yathā va devanyāseṣu sādhakavaro vidadhītaśaśvat | vidyāṅgamevanya satasvadehe trailokyametadvaśameti puṃsaḥ | pāpāni sadyaḥ praśamaṃ prayānti trisyanti rakṣāṃsi sapannagāni | mantrarūpamidamīritaṃ mayā sarvathā guruṃ mukhena labhyate | gurvanugraha mṛte mahītale mantra eṣanabhidāyikaḥ | || iti bhaṭṭanāgaviracite sārasamuccaye dvitīyaḥ paṭalaḥ || dvitīyaḥ paṭalaḥ || athedaṃ śarīraṃ svakīyāṅgulībhirbudhaiḥ ṣaṇṇavatyaṅgulāyāma muttamam | dineśāṅgulībhiḥ śarīrāt samīrodhikaḥ prāṇasajñomato yogavidbhiḥ | iha prāṇavāyuṃ sadābhyāsa toyo naro nyūnabhāvannayatyenamaṅgāt | samatvaṃ śarīreṇa vā bhūtale'smin sa pūrvajyo budhairuttamo yogavitsu | caturdaśātrāpadyane pradhānānāḍyasthitāstāsvapitisra eva | iḍā suṣumnāpi ca piṅgalā ca mukhyā suṣumnaiva ca tāsu caikā | iḍā nāma nāḍī śritā vāmabhāgaṃ tanordakṣiṇaṃ piṅgalā nāma nāḍī | tayoḥ praṣṭhavaṃśaṃ samāśritya madhye suṣumnā p. 92) sthitā brahmarandhraṃ tu yāvat | suṣumnāntarāle sthitā citranāḍīyutā pañcavarṇojvalā pañcadevaiḥ | tadantasthitaṃ brahmarandhraṃ susūkṣmaṃ mṛṇālāntarālollasattaṃ tu tulyam | brahmasūtramidameva dehināṃ jīvabhūtamamṛtaikakāraṇam | yadvadantimunayaṃ purātanā divyamārgamiti bhavacetasaḥ | iḍāyāṃ ca ratyeṣa śītāṃśu mālī tato vāmabhāgo mṛtaṃ saṃpradiṣṭam | raviḥ piṅgalāyāṃ caratyeṣa tasmādviṣaṃ dakṣiṇebhāga uktaṃ munīndraiḥ | jānīyādudambudhojaṭharage devyasya kandenṛṇāṃ dhyānāttigmakarāṅgule ca vilayaṃ sandhye ca pūrvāpare | utpattiṃ ca layaṃ ca santatamadho vṛttiṃ niśāṃ vāsarantrardhvāṃ vṛttimadhastathā himakaraṃ turdhvāṃ dineśaṃ gatim | tuṣārāṃśunāḍīṃ prapannetradeve tadāśāntikādīni karmāṇi kuryāt | budho raudrakarmāṇimārttāṇḍanāḍīmubhe miśrakarmāṇi nāḍyau prapanne | bhūtānāmudayaṃ dvayorapi budhaḥ saṃlakṣayet pakṣayostatrādau vasudhodayaṃ niśitadhīghrāṇasya dagdhaspṛśi | devedhaspṛśivāriṇo hutabhujastūrdhvaṃ gatetūdayaṃ tiryak saṃspṛśimārutasya paritaspṛṣṭemarudvartmanaḥ | vaśyastambhanayoḥ praśasta udayorbhūme jalasyodayaḥ śastaḥ śāntikapauṣṭikādiṣu śubheṣvahnāyavahneḥ punaḥ | śātrordāruṇamāraṇādikaraṇektsādanoccāṭayorvāyoḥ p. 93) śāntikanirviṣīkarayorvyomne hitastradaya dharaṇerudaye gadārditānāṃ yadi dūtaḥ samupetya pṛcchatīha | sahasā nabhirogajā prabādhā praśamaṃ yānti cikitsitāpi samyak | jalodaye vyādhirupaiti śāntiṃ mṛtyurbhavadityeva vasudayet | tathodaye cāpi samīraṇasya vyomno cireṇaiva rujāṃ vināśaḥ | deve dakṣiṇabhāgage'tha puruṣe rogāture dakṣiṇesthitvā pṛcchatikaḥ sa puruṣo jīvatyapetajvaraḥ | vāmāyāṃ turujākulīkṛtatanau vāmāśrite ceśvare vāme pṛcchati cet sthitāgatagadāvāmā cirañjīvati | deve gate pṛcchati vāmabhāgaṃ sthitvā naro dakṣiṇatoyadīha | vyatyāsanosmādapi kṛcchrasādhyaṃ vadanti santaḥ khalurogajātam | antargate pṛcchati pṛcchakaśceddevenaro jīvati vītarogaḥ | tenaiva rogeṇa bahirgate'smin paretarājasya puraṃ prayāti | sarveṣu kāryeṣu sadeśvare'smin nantargate maṅgalamabhyupaiti | bahirgate maṅgalamīśvareṇa śubhāśubhaṃ karmaphalaṃ tu vidyāt | prārabhya darśaprathamā mudeti vāme puṭe trīṇi dināni devaḥ | vāmetare trīṇi tato dināni pūrṇā tithiryāvadathaivameva | athāramya śuklānyapakṣādi bhūtāṃ tithi trīṇi devo dinānyabhyupaiti | p. 94) puṭe dakṣiṇe trīṇi vāme tu yāvat kaharevamevaṃ sadālakṣayennā | ekasya pakṣesya viparyayeṇa rogābhibhūtirbhavatīha puṃstaḥ | tayordvayo bandhu suhṛdvipatti pakṣadvayavyatyayato mṛtisyāt | yadātmanaḥ kālavaśāt samīro viparyudeti prakṛtiṃ vihāya saḥ | tadānirudhyagvasanaṃ nipīḍayettadāsthitaḥ pakṣamupaiti cānyataḥ | dvāvevadhattaḥ sakalaṃ ca kālaṃ divākaraḥ kairavabāndhavāśca | bhoktrī suṣumnā sakalasya cāsya kālasya doṣādivasātmakasya | tataḥ krameṇaiva viśuddhanāḍī pathāntaraṃ prāṇasamīraṇasya | śanaiḥ śanaiḥ saṃyyamanai prayatnaṃ yathā vidhānaṃ vidadhīta dhīraḥ | śītāṃśumārgeṇa śanaiḥ samīramāpūrayetsvodara mādareṇa | vikāramātrābhirapetatandraḥ kālāgnimūlārpitacittavṛttiḥ | tato dhārayenmārutaṃ dhīracetāścatuḥ maṣimātrābhirā pūritantam | bahirbhāsvatāre ca yenmandamenaṃ tadardhābhirantaṃ niruddhaṃ tu tābhiḥ | viparītamatho vidadhīta budhaḥ punarapyatha tadviparītamiti | amunā vidhinā sumanāḥ satataṃ maruto vidadhīta susaṃyamanam | prasvedaṃ janayati prāṇāyāme sodhamaṃ proktaḥ | kampamamadhyaṃ puṃsāṃ bhūmityāgaṃ tanostanotipamaḥ || tāvadvidadhīta budhaḥ prāṇāyāmasamāhito vidhivat | p. 95) yāvat sambhavati bhuvi prāṇāyāmoktamasya guṇaḥ | ayaṃ prāṇāyāmaḥ sakaladuritadhvaṃsanakaro vigarbhāḥ prokto sauśataguṇaphalogarbhakalitaḥ | japadhyānāpetaḥ sa tu nigadito garbharahitaḥ sa garbhastadyukto muni parivṛḍhairyoganirataiḥ | śuciḥ prāṇāyāmān praṇavasahitān ṣoḍaśavaśī prabhāte sāyaṃ ca pratidivasamevaṃ vitanute | dvijoyastambhrūṇa prahaṇana kṛtābhohi kalitaṃ punantyete māsādihaduritatṛlaughadahanāḥ | trāyantyamīṣaḍbharatīva māsairjanmāntaro pārjita pāpapuñjāt | saṃvatsarādbrahmaparaṃ tadekaṃ prakāśayantyeva yadacyutākhyam | ihare ca kapūrakau vihāya sthiradhīḥ kumbhakameva kevalaṃ yaḥ | stataṃ kurute manojavatvalabhate vītajarāmayaḥ samartyaḥ | na hi tasya su durlabhaṃ trilokyāmihayaṃ kevalakumbhake niṣaṇṇaḥ | aṇimādi guṇāṣṭakaṃ karasthaṃ nanu tasyaiva nirastamṛtyubhīteḥ | rājadantayugalādimaspṛśan sannidhāya rasanāntadantike | kākacañcu puṭamārutaṃ pibet prāṇasaṃyamanametaduttamam | pikacañcu samīraṇaṃ śanairdhayantaḥ saṃparikṛṣyasantatam | śramamohagaro darodakajvaragulmā praśamaṃ prayānti ca | ubhayorapi sandhyayormuhūrte'pi ca dhātundhayatastrimāsamātram | p. 96) samarut pikacañcu gandhavāhaṃ bhuvi sārasvata siddhiruddhatā syāt | hariḥ | viṣamugramugravīryabhājāmapi nāśaṃ samupaiti pañcagānām | kimuvṛścikakīṭalūtakāmīhakākolamukhānilasya pānāt || pikacañcu samīraṇaṃ narāḥ satataṃ yaḥ parikṛṣyasantataṃ dhyayoḥ | kurute nijakuṇḍalīmukhe kṣayarogaṃ sa vimucya jīvati || pikacañcu samīraṇaṃ naro yaḥ pibatī hāniśameva vītatadraḥ | bhavati dhruvameva tasya varṣācchravaṇaṃ darśanamapyatīva dūrāt || bahudhā kimuthitairmubhukimebhiḥ pikacañcavātta samīraṇasya pānāt | jarasā sahanāśamāśuyāti prabalaṃ mṛtyukṛtaṃ bhayaṃ narāṇām | jihvāṃ kṛtvā nākulastasya mūle dantairdantān gāḍhamāpīḍayitvā | mandamamandaṃ yaḥ pibedgandhavāhaṃ saudhaiḥ pūraiḥ sā kramamantasṛvadbhiḥ | ṣaḍbhirmāsairatra rogairaśeṣaiḥ pāpāpeto mucyate sādhakendraḥ | abdādarvāgvisṛ sāmamṛtyudrutīṃ jitvābhramau dīrghakālaṃ sa jīvet | 100 | varṣatrayābhyāsavaśādatītamanāgataṃ vetyalinīlakeśaḥ | viṣaṃ na dehe kramate tadīye daṣṭaiḥ sughorairapi pannagendraiḥ | na kṛttimaṃ sthāvarajaṅgamaṃ vā viṣaṃ kimanairapi kālakūṭam | guṇāṣṭakaṃ kālavaśā dupetyamahītale krīḍati bhairavo vā | yāmuṇḍādhāra p. 97) daṇḍāntaravivaragatāhāranīhāragaurāṃ saudhīndhārān namobhyāmbhoru'kuharavidhoḥ saṃsṛvantīṃ vahantī | tasyā vajrākhyanāḍyāḥ khagamudaradarī madhyagaṃ yo vidadhyāttasyā brahmāṇḍabhāṇḍapralayamapaghanaṃ syādghanamamṛtyumṛtyoḥ | mūrchāṅgato harati roga samūhamaddhābaddhaḥ karoti gagane gamanaṃ narāṇām | vāto mṛto vitanute maratāṃ samastamabhyāsataḥ sulabhameva samīraṇasya | atha pārṣṇi niruddhakambulirnārdhvamūlasthita savyapādapārṣṇiḥ | ṛjukāya śirodharoyatātmā viṣayebhyo vinivartitendriyaughaḥ | kākīcañcavāgrakṛṣṭairnijajaṭharadarīṃ pūrayitvā samīraiṅguṣṭhābhyāmubhyābhyāṃ muraripuvivare tarjanībhyāṃ ca netre nāsā * ndhre nirudhyasthira vimalamatirmadhyamābhyāmathāsyaṃ tvanyābhinnāti gāḍhaṃ kamalajanilaye yojayenmānasaṃ svam | yathāśaktyābhyā saṃprati divasamevaṃ viyatayā paramayā cidrūpayā saṅgatām | māyāṃ kuṇḍalinīṃ samāhitamanāstāmuccaret kaulikīṃ śaktiṃ brahmamahāpathena sahitāmādhāraśaktyātmanā | bhitvā liṅgatrayamatha budho brahmanāḍyeha cordhvaṃ gacchantīṃ tāṃ kamalajapadāt prāpayedātmaśaktīm | vyomāmbhojapraṇayi paramānanda kandaṃ visargasthānaṃ candrodaraparigaladrakta * * yūṣadhārām | p. 98) pītvā kulāmṛtarasaṃ punareva divyaṃ madhyaṃ viśennija kulasya samāhitātmā | yāyāt kulādakulameva punaśca mātrāyogena deśikavara pratipāditena | sā śaktiḥ sakalaśarīrajīvabhūtā prāṇo sāvitigaditātra tantramukhye | udghātaḥ sa tu paripaṭhyate munīndraiḥ prāṇāntaṃ spṛśati yadā krameṇanītaḥ | amuṃsvācārasthaḥ pratidivasamabhyāsavaśataḥ karoti śraddhāvān satatamavadhūtākhilamalaḥ | samukto duḥkhau ghaiḥrapagatajarārtheśa maraṇo guṇagrāmopetaḥ svarūpaciraṃ jīvati bhuvi | caturvidhāyāgaditeha sṛṣṭiḥ pravartate sā sakalā tu yasyāḥ | pralīyate cāpi jagatsamastaṃ kālāgni rudrādi śivāntametat | seyamamayoktā khalu yonimudrā bandhaśca daivairapi | durlabhosyāḥ | anena bandhena na sādhyateyaṃ nāsyeva tatsādhakapuṅgavasya | chinnāruddhākīlitā stambhitāye suptāmattāmūrchitāhīna vīryāḥ dagdhāsrastāḥ śatrupakṣasthitāye bālā vṛddhāgarvitā yauvanena | ye nijñātāye ca satvena hīnāḥ khaṇḍī bhūtāścāṅga mantrairvihīnāḥ | ete mudrā bandhayenaiva yonyā mantrāḥ sarve vīyavanto bhavanti | gurutalpaniṣevaṇaṃ ca pānaṃ dvihatyāmadhunaḥ suvarṇa cauryaḥ | amunāvilayaṃ p. 99) prayānti sadyaḥ sakṛdapyā caritena bandhanena | sa hi mantrivaraḥ sa eva yogī guṇasiddheḥ padamāsthitaḥ eva | amunācaratīha bandhana yaḥ satataṃ svocita karmadharma niṣṭhāḥ | amunā bhavatīha dehabhājāṃ satatābhyā sa kṛtena bandhanernajarā pitṛrāja vai jayantī na ca mṛtyu pratipāditā ca bhītiḥ | etasyaiva catu bandhanasya manujaṃ prāpnoti śaśvatkṛtādabhyāsādaṇimādi siddhimatulāṃ saṃvittimapyūrjitām | yogaṃ cā pratimaṃ jayaṃ ca marutaḥ kālasya vā pañcamaṃ tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ ca satataḥ paśyanti yat sūrayaḥ | || iti tripurāsārasamuccaye yonimudrā bandhanavidhiścaturthaḥ paṭalaḥ || athādhārapaṅkeruhāṇyatra vakṣye suṣumnāntarasthāni saṅkocato'ham | tadambhojapatrasthitāṃścāpi devāṃstadambhojavarṇān ṣaḍādhāradevīḥ | ajagrandhipadmaṃ purā yanmayoktaṃ tadādhāramādyaṃ vadantīha santaḥ | suvarṇābhavarṇaiścaturbhiḥ sametaṃ dalairyogigamyaṃ mahāścaryabhūtam | caturṣvabjapatreṣu devī niruddhāñjalādyabdhi varṇānyaset kevalānvā | sa bindūn * * prabhāvāt samiddhaspurajjyoti ṣoḍākinī devatātrā | p. 100) mūlādhāre samyagabhyāsa yogāt stambhastohādutplutirdādardurī ca | bhramityāgaṃ khecaratvaṃ ca samyaṅ nṛṇāmete ṣaḍguṇāḥ sambhavanti | kāntiprakarṣo vapuṣoti nādavyaktiḥ pradīptiḥrjaṭharā nalasya | laghutvamaṅgasya nijendriyāṇāṃ paṭutvamārogya madīnatāṃ ca | kṛtvā mano niścalamatra cakre caraṃ naraḥ santatamādareṇa | bhūtaṃ bhavaccāpi bhaviṣya dagdhaṃ vadantiṃ śāstrāṇyapi cāśritāni | vihāya sadyaḥ kamalāsanasya mukhāmbujaṃ prīti taraṅgasaṅgā | tadīya vaktrāmburuhodarāntare sarasvatī nṛtyati divya rūpiṇī | adhigamyarasendra mantrasiddhīrapi kālaṃ ca vijitya durnivāram | ajarāmaratāmavāpya caite paramānandapademudāramante | ekī bhūtārṇavāmbhaḥ plutamakhilajagatpūrvamāsīdapūrvaṃ jyotirmūtistadantarmabhitamabhi hṛlliṅgarūpī babhūva | ṣaṭ siddhādhiṣṭhitātmā sakalasuratanuḥ ṣaḍbhirāsyairupetaḥ ṣaḍbhiḥ kośairupeto bhava bhayatimiradhvaṃsa haṃso maheśaḥ | aṅgaṃ liṅgavapurdhṛto bhagavato devo dviraṇḍo bhavatvālī pūrvamukhaṃ śivasya tu mahākālastatordhvānanam | vaktraṃ dakṣiṇamāśuśukṣaṇirasau sākṣāt pinākī punaḥ pāścātyaṃ chagalaṇḍa eṣa bhagavānvāmasyamasyā bhavat | p. 101) svādhiṣṭhāna samāhvayaṃ rasadalairmūle dhvajasyāmbujaṃ bālādityanibhaṃ dalopari hitaiḥ pṛṣṭhāditarkākṣaraiḥ | bindūn bhāsitamastakairbhagavato liṅgātmanaḥ śūlinasthānaṃ yogivareṇyagocaramidaṃ cāsyādipārākinā | iha svādhiṣṭhāne nihitanijaceto layavaśādāmandānandau ghastimita hṛdayaḥ sādhakavaraḥ | sametānaḍyonaṅgaḥ kṣititalagato vā mṛgadṛśāṃ smarasmerāpāṅgaṃ rasayati gaṇaṃ kānti kalitam | iha vetti vidhāyamānasaṃ svavidhaṃ cāśṛta śāstrajālamuccaiḥ | avadhūta jarāmayaḥ samartyaḥ sucirañjīvati vītamṛtyubhītiḥ | vapuṣo śucibhājanasya śaśvatparamāṃśuddhamihātanoti puṃsām | śaradaṃ budapelavasya lokeghanaruddho dṛḍhatāṃ ca śītaraśmiḥ calitaṃ sahasā mahārathendraṃ kamalālokanato viyatsarojāt | iha yeva nivārayanti santo nanu dhīrāḥ | puruṣottamāsta eva ca | madadhautakaṭau mahāgajendrovaśatāmeti yathā śanairupāyāt | balavānapi vai sudhākaro saukamaruddhasvavaśo bhavatyavaśyam | etasmin kuliśābjayo bhajanitādādaulayo jāyate rāgādīndriya dantināṃ layavaśāt saṃvartirapyūrjitā | antarlīna mahārasadravajuṣā nṛṇāṃ caleto layādāvirbhāvamupetya mandasahasānandacchalendūdayaḥ | p. 102) nābhisthaṃ maṇipūrakaṃ daśadalairnīlāñjanābhairyutaṇḍārṇādyaiśca daśākṣarairdala gatairbindūllasanmastakaiḥ | lākinyāsamadhiṣṭhitaṃ ca satataṃ dhyāyanti ye te janāvaśyākarṣaṇaniviṣīkaraṇa bhū kṣobhādikaṃ kurvate | sthānesmin nihitātmanaḥ sukṛtinaḥ pātālasiddhiḥ parā khaḍgasyā pratimasya sādhanamapi syādīkṣitaṃ cakṣitau | rūpaṃ bhūmivisarjanaṃ parapure śaktiḥ praveṣṭuṃ jarāhāniścākhila duḥkharogaśamanaṃ kālasya pāvañcanam | hṛdaye sarasendra gopasandhyā ghana sindūra suvarṇavarṇamabjam | vadanāhatamityuśanti santoravisaṃ khairupaśobhitaṃ dalaiśca | krodhīśādyairbhairavairbhānusaṃkhyairdandhopetairmaṇḍitaṃ caṇḍavīryaiḥ | tat kākinyādhiṣṭhitaṃ divyaśaktyā devyā haṃsenāvidevana śaśvat | etasmin satataṃ niviṣṭamanasasthāne vimāna sthitākṣubhyantyadbhuta divyakāntikalitā divyastriyo yoginaḥ | jñānaṃ cāpratimantrikālaviṣayaṃ kṣobhaṃ purasya śṛtirdūrādeva ca darśanaṃ khagagatisyādyoginī melanam | viśuddhākhyaṃ kaṇṭhe nalinamatha dhūmālirucibhiryutaṃ śrīkaṇṭhādi svaraparigataiḥ ṣoḍaśadalaiḥ | iha sthāne sā kinyatulanija śaktirbhagavatī sthitā nityadevī śaraṇagamanārti praśamanī | p. 103) samuttuṅgaiḥ śṛṅgaisthagita gaganābhogakakabhovasaṃ nānāratnākalitakaṭakān bhūdharavaśān | kuraṅgaiḥ sāraṅgairapi ca ramaṇīyāṃ vana bhuvaṃ tathā gurvī murvī mama hita vividhakṣetra sahitām | taraṅgairuttuṅgairabhi makaramātaṅgamakareḥ karālānābhīrairapi jaladharairbhūdharavaraiḥ | tathā pārāvāronamalasarito vāriharitāḥ sa haṃsālīṃ pālīmapi ca sarasāṃ sārasa juṣāḥ | caranmarolaṃ sabakoṭamālantaditkarālāntaravārinīlam | tathā kapālaṃ sadhavānukūlaṃ pravāsi kālaṃ navameghajālam | etasmin paramādbhutāvyaya mahānandaikaṃ kande pare sthāne mānasamātmanasthiramatiḥ saṃyojayenmudrayā | yogītanmayatāmupaiti śanakaiśceto nirālambayā paścānnailamahāsukhaṃ layavayādāvirbhavatyāntaram | līne cetasi cātra viśvanilaye vahnerivādau kaṇā dṛśyantentanantaraṃ ca vilasaddīpāḥ pradīpāṃkurāḥ | bālasyeva divākarasya bahalodyotastatho dyotate yadvā bhūgaganāntarāla kuhare jyotsnāsapannaṃ mahaḥ | nityānandanidhiśriyaḥ patiriti śrīvāsudevaḥ pumān nātmetyacyuta ityacintyamahimā yogīyate yogibhiḥ | sthāne'smin parame sa eṣa bhagavānvyakto bhavatyāvayaḥ p. 104) sākṣādrāhurivāmbarāntara caraścandrārkayormaṇḍale | viśvasyāyatanaṃ mahadbhagavatasthānaṃ yadetat paraṃ yatrāropya samīraṇaṃ sukṛtinaḥ prāṇaḥ prayāṇe narāḥ | divyantaṃ paramaṃ purāṇapuruṣāṃ vedyaṃ kavīnāṃ kaviṃ viśvādyaṃ praviśyanti santata mahānandaikakandaṃ vibhum | sahasrārapadmaṃ visargādadhastādadho vaktramāraktakiñjalkapuñjam | kuraṅgeṇa hīnastriśṛṅgastadantaspuradraśmijālaḥ sudhāṃśuḥ samāste | tadantargataṃ brahmarandhrasu sūkṣmaṃ yadādhārabhūtaṃ suṣumnākhya nāḍyāḥ | tadetat paraṃ divyantaguhya surairapyagamyaṃ sugopyaṃ prayamnāat | etat kailāsasaṃjñaṃ padamakulapadaṃ bindurūpīkharūpī yatrāste devadevo bhavabhayatimiradhvaṃsa haṃsaḥ sa haṃsaḥ | bhūtānāmādi bhūtāra sa visarasitāṃ santatāmantaraṅge saudhīndhārāṃ vimuṃ cannabhimataphalado yogināṃ yogagamyaḥ | sthānasyāsya jñānamātreṇa nṝṇāṃ saṃsāre'smin sambhavo naiva bhūyaḥ | bhūtagrāmaṃ santatābhyāsayogāt kartuṃ bhartuṃ syācca śaktiḥ samagrā | sthāne pare haṃsa nivāsa bhūte kailāsanāmnī haniviṣṭacetāḥ | yogīgatavyādhiradhaḥ kṛtādhibādhaścirañjīvati mṛtyumuktaḥ | sthāne'smin kṣayavṛddhi bhāvarahitā nityoditādhomukhī p. 105) bālādityanibha prabhāśaśabhṛtaḥ sāstekalā ṣoḍaśī | vālāgrasya vikhaṇḍitasya śatadhā bhāgena vaikenayā sūkṣmatvāt sadṛśī nirantaragalat pīyūṣadhārādharā | etasyāt paratasthitā bhagavatī bhūtādhi devādhipā nirvāṇākhya kalārdhacandrakuṭilā sā ṣoḍaśāntaṃ gatā | vālāgrasya sahasradhā vigalitasyekena bhāgenayā sūkṣmatvāt | sadṛśī trilokajananī yā dvādaśārkaprabhā | nirvāṇākhya mahākaloparigatā nirvāṇaśaktiḥ parā koṭyāditya samaprabhāti gahanāvalāgra bhāgasya yā | koṭyaṃśena samāsamastajananī nityoditā nirmatalā nityānandapadacchaloru nagaradvārā nirālambanā | etasyāḥ parataḥ parātparataraṃ nirvāṇaśakteḥ padaṃ śaivaṃ śāśvatamati prameyamamalaṃ nityodditaṃ niṣkayam | tadviṣṇoḥ padamityuśanti sudhiyaḥ kecit padaṃ brahmaṇaḥ keciddhaṃsapadaṃ nirañjanapadaṃ kecinnirālambanam | āropyāropya śaktiṃ kamalajanilayādātmanāsā krameṣu sthāneṣvājñāvasāneṣvavahita hṛdayaścintayitvā krameṇa | nītvā nādāvasāne khagamakula mahāpadmasatmāntarasthāṃ dhyāyeccetanyarūpāmabhimataphalasaṃprāptaye śaktimādyām | sākṣāllākṣārasābhaṃ gaganagatamahāpadmasatmastha haṃsāt p. 106) pītvā divyāmṛtaughaṃ punarapi ca viśenmadhyadeśaṃ kulasya | cakre cakre krameṇāmṛtarasavisaraista payaṃ devatāstāhā kinyādyāḥ samastā kamalajapadagāṃ plāvayet kuṇḍalīntām | || iti ādhāranirnayonāma pañcamaḥ paṭalaḥ || svayambhuliṅganijayoni madhyarandhrāntare hṛtsarasīruhāntaḥ | bāṇāhvayaṃ cetaramantarāle vadanti santo gaganāmbujenye | yadbījaṃ vāgbhavākhya dṛtakanakanibhaṃ tat svayaṃ bhūtaliṅga sthāne dhyātvā hṛdaṃ ruhakuharagate bāṇaliṅge dvitīyam | kāmākhyaṃ bandhujīvaprasavasamaruciṃ śāradendu prabhāhaṃ tāttīyīkaṃ tu bījaṃ tvitaraparigataṃ cintayet śāntacittamaḥ | prāṇānyonigatānvidhāya manasā dhyāyanti ye bhāratīṃ bījākhyāṃ nijayonirandhranilayā mānābhirandhrotthitām | bālārkāruṇa tejasā bhagavatīṃ ye siddhaliṅgākṛtiṃ teṣāmeva kavitvasampada tulāpīyūṣaniṣyadinī | sindūrāruṇa sundarābhirakhilaṃ prodbhāsayantīṃ kulaṃ hṛtpadmāntaragāṃ vibhābhiraniśaṃ ye bāṇaliṅgākṛtim | ā bindoruditāmananyamanaso dhyāyanti divyāṅganāḥ p. 107) kāmartāni patanti lokamasasteṣāṃ padānte bhuvi | ye gaurīmitarābhidhānnijarucādhyayanti liṅgākṛtim || bindusthānagatāṃ sudhākarakara śrīhāriṇodbhāsitām | ardhendu pratimāṃ visargagamahāpadmaḥ sutāṃ bibhṛtīṃ dhārāṃ vidrumapāṭalāmṛtamayīṃ te sampadāmāspadam || 1 || trayāṇāṃ liṅgānāmati bahalatejastatijuṣāṃ triṣu sthāneṣveṣu sthiranihitadhīḥ sādhākavaraḥ | japaṃ mantraṃ lakṣaṃ sarasakusumairbrahmatarujaistrimadhvaktairhomaṃ tadanu niśi cāreṇa juhuyāt || 2 || niḥ śaṅkaṃ hariṇākramaṃ baratalotpātālamūlaṃ gataṃ tantrasthena divākareṇa puṭitaṃ kṛtvā samādhāya ca | rahorasya gate kapālikaraṇa prastāvanā paṇḍitaḥ kuṇḍe hasta kuraṇḍakena juhuyāddhomo yamatyadbhutam || 3 || ekaṃ vatsarameva mevaśitadhīrmartyo juhotībhayaḥ sadyomṛtyunmasau vijitya vapuṣaḥ puṣṭiṃ viṣṭāṃ dadhat | darpaṃ darpakasannibho mṛgadṛśāṃ bhañjan sa bhṛṅgāṅganā śrīṇī śrīmadarāla kuntala ca yo jīvatyanekāḥ samāḥ || 4 || bandhūka sāndhyaghanabandhurakāntikāntaṃ mandasmitāṃśu viśadī kṛtamudvahantīm | dantecchadaṃrucirakuṇḍala maṇḍitaṃ ca gaṇḍastha līyugamakhaṇḍa sudhāṃśu pāṇḍu | p. 108) uttuṅgasaṅgatapayodharahāranamrakamrāvalagnavilat trivalī taraṅgām | gambhīranābhivivarāmururājarambha stambhopamoru yugalāmaruṇāṅghripadmām | kalāmmaulāvindorgaladamalapi yūṣavisarāṃ vahantīṃ santānaprasavaracitaṃ śekharam | vasānāṃ sacāsobhi kiraṇanirmokaviśadaṃ mahābindo rūḍhāṃ jaḍharaśaśabhṛtkoṭidhavalām | hastābhyāmakṣamālāṃ sphaṭikamaṇimayīṃ jñānabhadrāṃ bibhrāṇāṃ dakṣiṇābhyāṃ maṇimayamakuṭāṃ pustakaṃ cābhayaṃ ca | vāmābhyāṃ ratnakāñcī parivratajayanāṃ ratnakeyūrahārāṃ divyāvaṃ kārayuktāṃ tribhuvanaṃ jananīṃ divyagandhānuliptām | samu * * ntīmapi śāstrajālaṃ nirantaraṃ kāntikalāsamagrām | vinamra devāsuranamramaulimālārajo rañjitapādapadmām || dhyātvā vāgīśvarīṃ tāṃ gaganagata mahābindu pīṭhādatītaṃ sthānaṃ cātīta tasmādapi tadanunayedātmana sthānamenām | sāntātītaṃ tu tasmādanupamamahimā sūryacakraṃ tatosmā- dyomāmbhojaṃ tataścākhilabhuvananutāmānayetpretabhūmim || pretasthānādardhacandraṃ tatastāmarambhaṃ tu prārabhetsetubandham | tasmāccaivaṃ vyomatasmādameyāt sthānaṃ prāptāṃ cintayedīśvarasya || tasmādrudrasyālayaṃ rudragehādviṣṇusthānaṃ prāpayedevadevīm | viṣṇusthānādbrahmaṇasthānamenāṃ brahmasthānāt kuṇḍalīṃ gehamadhyam || p. 109) sahasradalaśobhite rucira karṇikākesare vasanmahasi kuṇḍalī bhavanapaṅkaje tāṃ sthitām | visargagakhagākhya binduvigalatsudhā dhārayā tataḥ samabhiṣecayedbhagavatīmavicchinnayā || anena śaśvadvihitena devī dhyānena nāśaṃ samupaiti mṛtyuḥ | yāḥ siddhayo divyajanābhigamyā bhavantitā apyacireṇa puṃsām || ādhāra durlasantīmakulagata mahāpadmaparyantamantardhyāyanti brahmanāḍyā sphuradamṛtaruci prakhyarūpāṃ bhavānīm | ye devīṃ liṅgarūpāmambhuvi vimaladhiyo bhāvanāmātṛgamyā nirdhūtāśeṣapāpānikhilaguṇayutā jñāninaste bhavanti || ye gokṣīra tuṣāra hāra dhavala proddāmatejacchaṭā cchāyodbhāsitaromakrūbavivarā śeṣāṅgaliṅgākṛtim | vāgīśīṃ dhavalāṃ varāmbuja galatpīyūṣadhārādṛvairā siñcanti samaṃ tato'pi ca vapurmṛtyoścate mṛtyuvaḥ || liṅgākāradharāṃ surāsuranutāmenāṃ suṣumnāntare devīmañjanapuñjame ca karucā siñcanti śaśvadbhuvi | ye divyāmṛtadhārayā kālāgradrutiṃ nṛṇāṃ rūpo- nmīlanadṛṣṭapāvadharā teṣāṃ kuto visrasā || lākṣārasasnapita bhagnamṛṇālanāla * * * tantrapamāṃsmarati yaḥ stripurāṃ kulāntaḥ || p. 110) taṃ vismayastimitamugdhadṛśasmarārtā vāmabhṛvoratipati pratimaṃ smaranti | sindūrapuñjaparipi * * tāmivadyāṃ lākṣārasārditamiva kṣitimaṇḍalaṃ ca || dhyāyanti ye rucicayairharavallabhāyā lajjāṃ vihāya bhuvitāṃ nanu yānti kāntāḥ | śaktiṃ haṃsena yuktāṃ kamalajanilayātvajranāḍyantarālānni bindaccandrabimbāntara khagapasudhābindusandohamandam | nītvā tatraiva nityaṃ smarati khagagatāmātmanaḥ śaktimādyāṃ yastasyā jāṇḍabhāṇḍapralayamapaghanaṃ syādghanaṃ mṛtyumṛtyoḥ || pītābhāṃ stambhanādauśaśadharadhavalā śāntikādau su dhūmrāmuccāṭādau japāhāṃ tribhuvanajanatākarṣaṇe kārmaṇe ca | nityānnityaṃ viśuddhasphaṭikamaṇi nibhāṃ khecaratvādi siddhau mokṣe sākṣādapetāṃ bujagagananibhāṃ bhāvayedbhaktigamyām || mārge'sminnava lakṣamakṣayapadaprāptyai budho lakṣayenmantrāṇāmiha yena siddhiratulā pañcaprakārā api | ādharadhvaja nābhideśa hṛdudaraḥ kaṇṭhe tathā lambake bhrūmadhye'pi ca bhūtanātha nilayasthāne navānte'pi ca | ādhāre kanakaprabhaṃ pravilasaddīptāṃ kṛtiḥ ṣaṇmukhasthāne nṛtanabhānukānti sadṛśaṃ nābhau hṛdambhoruhe | p. 111) dīpākāramurontarekharakarodyotaprabhaṃ bhāvayet kaṇṭhe dīpaśikhākṛtirmaṇigaṇodyotaṃ bhruvorantare | navāntā ca jyotirbhavabhayatamordhvaṃsakuśalaṃ tadetadviśvākhyāṃ niratiśaya śarmormijanakam | durāpaṃ pāpairyatribhuvanadharaṃ traipuramiti pratītaṃ tatvānāṃ yaduparigataṃ tacca paramam | || iti liṅganirnayonāma ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || atha trilokārcitaśāsanāyā vakṣyāmi bāhyārcanamambikāyāḥ | yadarcanīyatvamupaiti kurva * rvītale sarvajanairmanuṣyaḥ || śuddhe manojñe paśu dṛṣṭipātavivarjite devagṛhe gṛhe vā | pūrvoktamārgeṇa kṛtātmaśuddhi sthānasya śuddhiṃ vidadhītapaścāt | bhagavataḥ paramasya pūrvayuktaṃ gaganaṃ sā nalavāmadṛk tathaiva | kuśatoya samutkṣaṇāt kṣameyamanunānena viśudhyate samantāt | akulaṃ sakulādi tarkabījaṃ śivapūrveṇayutaṃ sahendukhaṇḍam | amunāmanunā samāhitātmā tanuyāddravya samutkṣaṇaṃ kuryādbhiḥ || puṣkaraṃ śivamukhādisayutaṃ pātraśuddhimanureṣa kīrtitaḥ | p. 112) kṣālayedamṛtavāribhistataḥ pātrajātamamunaiva mānavaḥ | vilimpettataḥ pīṭhamambhobhidhautaṃ svayaṃ bhūtapuṣpaindukāsturikābhiḥ || sakāśmīragorocanābhiḥ samantālli khedatra yantraṃ tato vakṣyamāṇam | trikoṇaṃ vilikhyānuvṛttaṃ dalānāṃ tataḥ pañcakaṃ tadbahiścāpi vṛttam || punaḥ ṣaḍdalaṃ bāhyatastasya vṛttaṃ likhedaṣṭapatrāṇi tadbāhyatonu | pīṭhasyottarabhāge guru paṅktiṃ pūjayedvidhivat || vāyavyadikpradeśādārabhyeśānaparyantam | ādhāraśaktimāsanamūlenantaṃ ca saṃpūjya || kūrmaṃ tadupari pṛthivīmapi gandhādyairyathārcayenmantrī | pīṭhasyāgneyādiṣu catuṣkoṇeṣu pūjayetkramaśaḥ || dharmādīn gandhādyaiścaturo dharmādikāṃstathā dikṣu | pīṭhasyopari satvarajastamasāṃ tritayaṃ ca saṃpūjya || tadupari padmaṃ tasminvasu raviśaśimaṇḍalāni yajet | pretaṃ trikoṇamadhyagata śaśimaṇḍalamadhyame yajettadanva tadupari śaṅkaradayitāṃ hṛdayāmbujagahvarāt samāvāhya | p. 113) saṃsthāpya sannirudhya praṇipatya ca darśayenmudrām | guhyākhyāmatiguhyāmarghyādikamācaredvidhivat || vāme trikoṇakoṇe pāśakarāṃ taptahemasaṃkāśām | ratimarcayenmanoharaveṣāṃ svenaiva bījena || prītaṃ dakṣiṇakoṇe nijabījenārcayeccha śāṅkanibhām | aṅkuśahastāṃ sumukhīmujvalaveṣāṃ sugandhādyaiḥ || āsīnaṃ kusumāyudhamagre devyāḥ samarcayenmantrī | bandhūkakusumavarṇaṃ kārayutakodaṇḍadaṇḍaśaram || kāmasya kāmarājaṃ ratibījaṃ vāgbhavaṃ samuddiṣṭam | sammohanākhyamantyaṃ prīte bījaṃ tathā proktam || śarapañcakadevatāsvamantrairabhipūjyā dalapañcakeṣu teṣu | śaśikāñcana sāndhyameghanīlotpalamāñjiṣṭhanibhāstaruṇyaḥ || drāviṇyādyāḥ kramaśaḥ sarvābharaṇopaśobhitāḥ samadāḥ | savyakarakalitabāṇāḥ śeṣakaraiḥ kṛtanamaskārāḥ || tato bhagākhyāṃ bhagajihvikāṃ ca devīṃ bhagāsyāṃ bhagasarpaṇīṃ ca yajedbhagākṣīṃ ca daleṣu ṣaṭsu tathā bhagāhlādanikāḥ krameṇa | śaradaṃbudadhūmra sāndhya vārmukphalinī rātri suvarṇavarṇatulyāḥ | rucirābharaṇo jvalāstaruṇyo madirānanditamānasāmanojñāḥ | karaiḥ khaḍgaśūlāsi vetāladaṇḍān sa kuntānnijaibibhṛtīḥ kheṭakaṃ ca | p. 114) parairvismayantyaḥ kapālasya khaṇḍaṃ tanuṃ dundubhinnādabindvākhyamudre | kathayāmi bhagādi devatānāmiha bījānyapi vāgbhavaṃ sadaṇḍam || vasuvāmadṛgindu khaṇḍayukte kulapūrvānalagāmbare krameṇa | brahmāṇīṃ haṃsayānāṃ dṛtakanakanibhāmabdhivaktrāṃsu netrāṃ hastābjaiḥ brahmakūrcaṃ kalaśamapi lasaddaṇḍamacchākṣamālām | bibhrāṇāṃ cāruveṣāmatha hari bhayadikpatramūle yajettāṃ gandhādyairbandhurāṅgīṃ vahati varajaṭājūṭahāraṃ sadāyā || māheśīṃ tāṃ kapāloḍḍamara ḍamarukā bhīlaśūloruṭaṅkaṃ bibhrāṇāṃ bāhudaṇḍairnibiḍabhimanibhāmagnidikpatramūle | netrairudbhāsamānāṃ tribhiraruṇa jaṭājūṭamugdhendu khaṇḍāṃ gandhādyaiḥ pūjayettāṃ vṛṣamuḍunibhamāruhya nityaṃ vihāntīm || kaumārīṃ yauvanāṣyāṃ suruciravadanāṃ kuṅkumābhāṃ suśobhāṃ śaktiṃ pāśāṅkuśau yā vahati nijakarairdakṣiṇevābhayaṃ ca | helālolāṃ viśālālasa nayanayugāmarcayedgandhapuṣpaiḥ sarvālaṅkārayuktāṃ śikhiniyamadiśaḥ patramūle niṣaṇṇām || rakṣo dikpatramūle sajala jaladharaśyāmalāṅgīṃ sukeśīṃ ghaṇākambuṃ kapālaṃ ratha caraṇamatho bibhṛtīṃ bāhudaṇḍaiḥ | p. 115) ārūḍāṃ vainateya maṇimayamakuṭodbhāsitāṃ vaiṣṇavīṃ tāṃ gandhādyairarcayedyāṃ mayumadamuditāṃ nityamālola dṛṣṭiḥ | vārāhīṃ kheṭakāsyudbhaṭahalamusalān bibhṛtīṃ potrivaktrāṃ pāścātye patramūle maṇimayavilasatkuṇḍalodbhāsigaṇḍām || yā śaśvadviśva pūjyāgiriśikhara kharāhīla loke niṣaṇṇā gandhādyairarcayettāṃ suruciravadanāṃ dhūmra dhūmrāṅgakāntim | indrāṇīṃ candrabimbapratimanijamukhīmindranīlābhavarṇāṃ karṇāntodbhrāntanetrāṃ maṇimayamakuṭāṃ vāyudikpatramūle || vajraṃ kambuṃ triśūlaṃ śaramapi dadhatīṃ hastapadmaiścaturbhi- rgandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiḥ surapati vanitāmarcayennityamatām | cāmuṇḍāṃ caṇḍabhāsodbhaṭavikaṭataṭābhīla vaktrāntarālāṃ khaḍgaṃ śūlakapālaṃ nijakarakamalaibibhṛtīṃ kheṭakaṃ ca || nirmāṃsāṃ raktanetrāṃ tribhuvanabhayadāṃ saumyadikpatramūle kālīṃ kaṅkālabhṛṣāṃ pitṛyananilayāmarcayedūrdhvakeśīm | paścādāmvayyarūpāṃ suruciravadanāṃ śuddhajāmbūnadābhāṃ hastābjai rakṣasūtrābhaya kamalalasanmātuluṅgī palāni || bibhrāṇāmarcayettāṃ tribhuvanajanatābhyarcitāṃ reyauvanāḍhyāṃ lakṣmīmuttuṅgapīnastanabharanimitāmīśadikpatramūle | bījānyamīṣāmatha varcyamananto dīpa * * bhontaṃ nayanāntamindraḥ || prāṃśūdragantāntaparaṃ kulāntamanantarudreṇa tataḥ sametam | p. 116) tithīśaḥ sānanto bhṛgurathaharonantasahitaṃ bakāntaṃ bhṛtīśastadanu ca bakonastasahitaḥ | kapūrvaṃ sūkṣmāntānvitamatha vanaṃ cānuvadanaṃ śacīnāthopetaṃ vadanamiti kāntānvitamiti || athāsitāṅgaṃ rurucaṇḍasaṃjñau kraudhīśamunmattakapālinā ca | palāśamadhyeṣvapi bhīṣaṇākhyaṃ saṃhārasajñaṃ ca yajetkrameṇa || dadhatoñjanapuñjanīlavarṇānurūpe tālakapālaśūladaṇḍān | laghudububhisaṃyutāṃ striṇetrān karadaṇḍaikarihastadaṇḍacaṇḍaiḥ || gajakṛttinivartitottarīyān bhṛkuṭīsaṃghaṭitairlalāṭapaṭaiḥ | alinālikalābha kuntalānmuditāntaḥ karaṇān suyauvanāḍyān || harāt tṛtīyaṃ bhagabhūtasaṃyutaṃ kulāntamarpittavilocanāntayuk | niśākarārdhāṅkitamastakānvitamamayaiha teṣāmapi bījamīritam || yo hetuko yantripurāntarākhyo yau vahnivetāla bhūtāśajihvau | kālaḥ karālaśca yathaika pādābhīmākṛtiryaḥ khalu bhīmasaṃjñāḥ || tato nīlajīmūtasaṃkāśavarṇāṃ dalāgreṣu gandhādibhistān krameṇa | triśūlaṃ kapālaṃ sphurannāgapāśaṃ tanu bububhivibhṛtobāhudaṇḍaiḥ || daṃṣṭrābhīla viśālavaktrakuharānnetraistribhiḥ prakṣaradraktairvā bhṛkuṭīkarālavadanān kādambarīlālasān | ūrdhvī bhūtaśiroruhān navavayoryuktāṃśca bhīmākṛtīn bhautīśena niśākarārdhasahite nābhyarcayetsādhakaḥ || p. 117) priyaṅguśyāmāṅgaṃ pravilasitapāṇiṃ maṇimayo- rlasacūḍāpīḍaṃ dviradavadanādhiṣṭhitatanum | sahasraṃ bibhrāṇaṃ nayanakamalānāṃ haririyaṃ yajetpūrvasyāṃ vai diśi kusumagandhādibhiranu || atha vikasita kiṃ śukāhamagniṃ chagalagataṃ sṛvaśaktiyuktahastam | maṇimayamakuṭaṃ yajetsugandhaiḥ kusumavarairdhṛtaratnakuṇḍalaṃ ca || arcayettadanu dakṣiṇabhāge nīlanīradanibhaṃ pitṛnātham | daṇḍahastamaruṇāyatanetraṃ sairirihāṅgagatamujvalaveṣam || narārūḍhaṃ rakṣodiśivikaṭadaṃṣṭraṃ suniśitaṃ kṛpāṇaṃ bibhrāṇaṃ sajaladajalada śyāmalatanum | yajeddhelālolaṃ palacapalamāraktanayanaṃ vicitrālaṅkāraṃ tadanuvidhivadrākṣasapatim || śaradabhṛśaśāṅkanibhaṃ varuṇaṃ makarasthitamujvalaveṣayutam | maṇikuṇḍalamaṇḍitagaṇḍatalaṃ varapāśadharaṃ ca yajetsvadiśi || varaśaṃ baragaṃ sṛṇiraktakaraṃ śuciketana dhūmranijāṅgarucim | nijadiśyanalaṃ vidhinā hi bhajetkusumapramukhairmaṇihāradharam || athorṇayā svarṇapracayasamavarṇaṃ dhanapatiṃ samāsīnaṃ yakṣaiḥ parivṛtamaśeṣaiśca nidhibhiḥ | gadāhastaṃ piṅgākṣa kamalayugalaṃ suṣṭhukusumai ryajetgandhaiḥ puṣpaiḥ svadiśilasadākalpamapi ca || p. 118) aiśānyāṃ śaśikhaṇḍamaṇḍitajaṭājūṭaṃ triṇetraṃ haraṃ sindūrāruṇa vigrahaṃ diśi yajecchūlaṃ kapālaṃ sadā | bibhrāṇaṃ svabhujaiścatubhirabhayaṃ yogākhyamudrāṃ tathā bhasmoddhūlitavigrahaṃ vṛṣavarārūḍhaṃ tataḥ sādhakaḥ || maskādijalarāśigaṃ sakaṃ mastakādanalagambikāntyayuk | sūkṣmapūrvamukhapūrvasaṃyutaṃ lokapālamanureṣakīrtitaḥ || 64 || vaṭukagaṇaṃ durgākṣetrapālān svabījairapi tadanu namontai sa sādhakendraḥ krameṇa | malayajakusumādyairarcayedbhaktiyukto bhutavahapiśitāśādhīśaṃ vāyvīśadikṣu | 65 || vasubhyo rudrebhyodina paribṛḍhebhyo'pi ca baliṃ sa bhūtebhyo dadyādyajavidhiritthaṃ nigaditaḥ | amuṃ kurvannabdhī talamapi budho nityamapi yaḥ sa saṃpūrṇaḥ kāmān giriśa iva saṃprāpya ramate || 1066 || || iti saptamaḥ paṭalaḥ || nitye naimittike ca pravimalamatayaḥ prāhurekebdhikoṇaṃ kuṇḍaṃ hastapramāṇaṃ smaragṛhasadṛśaṃ vātha vṛttaṃ praśastam | ṣaṭkoṇaṃ vārdhādoṣākara sadṛśamidaṃ sthaṇḍilaṃ ratnimātrā yāmavāṅguṣṭhaparvonnatamapi su samaṃ nirmitaṃ vālukābhiḥ || 67 || p. 119) catuṣkoṇamabdheṅgulotsedhayuktaṃ budhāhastavistārayuktaṃ tadāhuḥ | tataḥ śodhanaṃ kṣālanaṃ śoṣaṇaṃ ca prakuryāttathāpānaṃ cāpi kuryāt || 68 || tisrastatra likhedugagata śikhā rekhāstato barhiṣā pragagrāśca tathā caturmukhamayaśyākarā devatāḥ | tāsāṃ vṛtrariporharirdgataḥ śikhāyā madhyasavyottare ṣvīśa śrīśasurādhipara iha tathā prāgagrarekhādhipāḥ || 69 || abhyukṣye kuśāmbhohirgandhādyaistasyamadhyamadhyamabhyarcya | iha nīla nīranadābhāṃ dhyāyedvāgīśvarīmutu snātām || 1070 || jātaṃ mārtāṇḍakāntāddhutava ha maraṇe śrotriyāgārato vā kṣetrāṃ nikṣipya pātre vā kanakamaye tāmrapātre tathāpi | mṛtpātre vā nidhā * malavipulamatarvahnibījenamantrī kravyādāṃśaṃ tyajaṃstaṃ tadanu ca mananāśodhayedastrakeṇa || 71 || kavacena tato'vakuṇṭhya paścānnihitātmā pravidarśya dhenumudrām | āmratīraṇaṃ budho vidadhyājjalabījena sa bindunā kṛśānoḥ || 72 || prādakṣiṇyāttriḥ paribhrāmyaṃ samyagvāgīśvaryāḥ kuṇḍamadhyasthitāyāḥ | yonāvevaṃ vinyasetsvābhivaktraṃ paścādagniṃ mūlamantreṇamantrī || 73 || hṛnmantreṇa samāhito'tha juhuyādājyena saptāhutī rgabhādhānamidaṃ sitetaragate samyak kṛtaṃ syādiha | p. 120) evaṃ puṃsavanaṃ tato'pi tanuyānmantrī tu sīmantake | tenaivāsya hi jātakarmavidhinā vahnervidadhyadapi || 74 || tataḥ saptahastaṃ tripādāṃ dviśīrṣaṃ caturbhirviṣāṇestridhābaddhamiddham | piśaṅgairyutaṃ locanaistarkasaṃkhye dvināsaṃraṇaṃ taṃ catuśrotramagnim || 75 || raktāmbujasthaṃ pravilambitaikapādaṃ ca pṛṣṭhenaṃ gataṃ vṛṣendram | svasmmukhaṃ dakṣiṇagaiścaturbhirvāmaistribhirbāhubhirapyapetam || 76 || śaktiṃ vahniṃ sruksruvāsavyahastai rvāmaihastaistomaraṃ tālavṛntam | sarpaḥ pūrṇaṃ tapta sauvarṇavarṇaṃ pātraṃ śaśvatsaptajihvādadhasthanāt || 77 || yā sā hiraṇyā kanakā ca raktā vāmānanasthā bahurūpikā ca | sutaptacāmīkara cāruvarṇā sthitā hiraṇyādiśi śūlapāṇeḥ || 78 || vaiḍūryavarṇā kanakābhidhānā yā sā niṣaṇṇā * * vāsavasya | yā raktā taruṇadivākarābhavarṇā sā jihvāhariti su saṃsthitā kṛśānoḥ || p. 121) yā kṛṣṇā vikasita nīradābhavarṇā sā rakṣāparibṛḍhadigvibhāgalagnāḥ | padmarāgasadṛśaṃ prabhojvalā suprabhāvaruṇadiśyavasthitā | yāmabhārajatapuṣpasannibhā gandhavāhadiśi sā tiraktikā || yathārtha saṃjñā bahurūpikāyā jihvottare dakṣiṇatasthitā sā kuṇḍasya madhyetvathava praśastājihvā hiraṇyā bhuvi kārmaṇādau | stambhanādiṣu matā kanakākhyā dveṣaṇādiṣumatā khaluraktā || māraṇe nigaditā bhuvi kṛṣṇā suprabhā budhavarairihaśākyām | uccāṭaneti raktāyā bahurūpottare siddhiḥ | ṛddhiṃ dakṣiṇataḥ sā tanu te madhye śubhāni sadā || vṛttāreka anyetvāgamapāragāmaladhiyaḥ prāhurbudhāḥ suprabhāṃ tvibhi sthitāṃ pitṛpateḥ kṛṣṇāṃ hiraṇyāṃ punaḥ | vāruṇyāṃ bahurūpikāṃ purabhido raktāmudīcyāṃ sthitā māgneryāmatiriktakāṃ ca kanakāṃ kuṇḍalasya madhyesthitām || jihvāṃ tu kanakākhyāṃ śāntikarmaṇikanakākhyām | raktāṃ kārmaṇi karmaṇi kṛṣṇāṃ kṣudra kriyāsu budhāḥ || yā su prabheti gaditātāmāhurmokṣakāriṇījihvām | atiriktāmākṛṣṭau bahurūpāmakhilasiddhidāṃ jihvām || sarvālaṅkārānvitaṃ sarvakarmasvevaṃ rūpaṃ cintayeccitra bhānu mantrī samyaksaptajihvābhirāmābhiryuktaṃ jātaṃ vyāvṛtottāna vaktram | p. 122) kuryānmantrī jātakarmāvasāne pādyārghyādyairayitvā yathāvat | hṛnmantreṇājyāhuti saptahutvā śrīmannāmāmuṣyadhūmaṃ dhvajasya || pādagrairudagagraiḥ paristaredatha kuśaiḥ samyak | ekalamekhalakuṇḍairniśitamatirmekhalādhastāt || paristare *? mekhale dvitīyamekhalopari | trimekhale tu madhyamasthamekhale paristaret || sthaṇḍilakesikatānāṃ bāhyetadhatrīnyasetparidhīn | kuṇḍasya dakṣiṇottara paścimabhāgeṣu sādhakomatimān || hotuḥ pūrvaṃ pūrvabhāgaṃ pradiṣṭaṃ savyaṃ bhāgadakṣiṇāṃ cāgamajñaiḥ | vāmaṃ vidyāduttaraṃ bhāgamagraṃ prajñāvadbhiḥ paścimaṃ bhāgamuktam || tato vāmabhāge paristīryadarbhān pulomātmajā vallabhāśāgatāgrān | tadūrdhvanyased dvandvarūpeṇa pātrātho yo na tasyāmi nirvāṇidhīmān || sauvarṇānyapi rājatānyapi tathā śaulbāni pātrāṇi vā mṛtpātrāṇyapi śāntikādiṣu paraṃ śastāni karmasviha | selvakṣadrumaśigra bhūruhanyetāni vidveṣaṇoccā ṭotsādanamāraṇādiṣu bhṛśaṃśastāni pātrāṇyapi || athoktāni teṣveṣu pātreṣu pātraṃ jalairekamāpūrya tīrthāni tatra | p. 123) su sañcintyataiḥ prokṣayetkūrcadarbhai rhadā savyabhāgasthitaṃ dravyajālam || kṛtaghṛtaśuddhiḥ pravimalabuddhi- rjuhuyādāhuti saptakamapi ca | annaprāśanametat caulopa nayanayorapi vidadhītertham || godānamaṅgalādi brūteṣu sarveṣu sarveṣu hṛdayena | te naiba samāvartanavivāhayorāhutī juhuyāt || amuneti ca saṃskṛte kṛśānau vidhināpūrvasamīritāsanantat | parikalpya yathā vadarcayettāṃ parivāreṇa sahāmbikāmathātra || parivārasyaikākāṃ devyādaśacāhutīrjuhuyāt | evaṃ bhairavyagnirjanitasyāddhomamārabhetātha || pālāśairmadhuratrayeṇa kusumaiḥ sitairaśeṣānnaraḥ | kāmāṃścaṃpakapāṭalairvacakilaiḥ prāpnoti homādayam || rājyaṃ bilvaphalairdalairapi tathā sāmbrājyamambhoruhai rāyuḥ śāḍvalapallavaiḥ sahadalaiḥ śāntiṃ sabhājyaistilaiḥ | ādhāreṇa draviṇaṃ vigadatvaṃ prāpnuyācca siddhārthaiḥ | prītiṃ guḍena patraiḥ putrān saukhyaṃ phalairmanujaḥ || lājaiḥ saubhābhāgyaṃ dhānyamanena homāt puṣpaiḥ kādambairyakṣa lokādhipatyam | p. 124) martyaṃ punnāgaireti vidyādharatvaṃ puṣpairmālayāḥ siddhagandharvalokān || ākṛṣṭiryakṣiṇīnāṃ trimadhusahitairarjunaiḥ sarṣapaisyādveśyāvaśyābhaveyurharihaya kusumaiḥ kiṃśukaiścāpi homān | vaśyāsyuḥ karṇikārairatha dharaṇi surāḥkṣatryāḥ kāsamardairvaiśyānāṃ kiṅkarātairgaṇa iha vaśagaḥ pāṭalābhiśca śūdrāḥ || chagalāṃ gajamāṃsaleśa homātpararāṣṭraṃ svavaśaṃ bhavedaśeṣam | api cāribalaṃ parāṅmukhaṃ syānmadhuyuktena mahābalena vāpi || kaṭukatrayanimbaparakeśai svaguḍainnākhalānvitairniśāsu | kaṭutailavimiśritaiśca homā darayastrirmunivāsarāyante || nagnajitasthyajahoma haridrā khaṇḍanakhaivihitaḥ khalu homaḥ | saptadināt pratipakṣaṃ nṛpāṇāṃ stambhanakṛtpravalasya balasya || māṣairmūṣkatvaṃ kodravyairvyādhibādhā vātātaṃ kāsyuḥ kalāyaiśca homāt | mattasyādakṣajābhiḥ samidbhirmṛtyuḥ saptāhācchalmalīvṛkṣajābhiḥ || kapilā ghṛtasaṃyutairmanuṣyoyava godhūmatilaiḥ ṣaḍaśra kuṇḍai | p. 125) niyutaṃ khacaratvameti hutvā niśi cāreṇa samāhitāntarātmā || palāśadṛkāṣṭhaiḥ parijvālya bhavyā- śanaṃ candanābhyukṣitairbandhujīvaiḥ | samastāni bhūtāni vaśyāni homād bhaveyuḥ priyaṅgu prasūnaiśca tadvat || naro bhakṣya bhojyānnapānāni hutvā parāṃ saṃpadaṃ prāpnuyādatra loko | vaṭodumbarādyaṃ kuraisvāduvargā- nvitaiḥ kalpitā mallikābhiryaśastu || tuṣṭiṃ nīlāmbhojairhomāt saugandhikairbhavetpuṣṭiḥ | kumudairjanavātsalyaṃ putrāḥ kaṅkeli kusumaisyuḥ || yatkhalu kiñcidabhītamaṃ syādbhūmitale manasomanujānām | tatsakalaṃ madhuratrayahomāt syādacireṇa suśakyamupaitum || ghṛtā iti dviguṇita ṣoḍaśāṅgulo- nnatirvarā tata iha madhyamārthataḥ | gajāṅgulonnatiradhamā tilodbhavaṃ tathaivamākṣikamapañcagavyayuk || ekaṃ culukaṃ payasodaghnastanvanyatastu vanyāśca | ekaikāpūpalikāpāsamakṣapramāṇaṃ syāt || p. 126) kadalīpalamekaikaṃ nāraṅgaṃ cāpi mātulaṅgaṃ ca | panasaphalāṃ daśakhaṇḍaṃ guṇakhaṇḍaṃ syāt phalaṃ vailvam || karkarikā guṇakhaṇḍā dalapuṣpaphalānya khaṇḍāni | caturaṅguṣṭhasamānā vyañjanapiṇyākakṛsarāñcaśca || culukārdhārdhaṃ hi tilāḥ prasṛtimitāḥ paktavogatoḥ | lājāsyāmmuṣṭimitāḥ kaṣārdhārdhaṃ tu sarṣapāḥ proktāḥ || karṣa pratimitāmudgāmāṣāśca brīhiyo muṣṭimitāḥ | ṣoḍaśanarapati māṣau godhūmā raktaśālayastadvat || saptāṣṭau vā yavakau veṇu yavāḥ pañcaṣā bhagitāḥ | ardhaphalaṃ gulamānaṃ muṣyardhaṃ taṇḍulāḥ proktāḥ || kuṅkumacandanamṛgamadaghnasārāścaṇakamātrāsyuḥ | baraphalapramāṇaṃ puradvikhaṇḍaṃ kapitthaṃ phalam || śleṣmātapiśācataruṃ tyaktvānyebhyaḥ samācaretsamidham | gopucchaśīrṣakāṃśca tyaktvānya tṛṇaṃ bhavetparistaraṇam || edhāṃ trihiraṇyāyāṃ carumādhāraṃ ca kanakāyām | bahurūpāyāṃ juhuyāt siddharthānvai yavāṃstu raktāyām || kṛṣṇāyāmiha lājān saktūnvai suprabhāyāṃ tu | ati raktāyāṃ tu tilān sarvadravyāṇi kanakāyām || vahneḥ kaṇṭhohomato vyādhibādhānetre ndhatvaṃ nāsikāyāmathāvidhiḥ | p. 127) dravyacchedo mastake syānmukhā ntarhomaṃ kuryāttena nityaṃ vipaścit || bherī vāridavāraṇadhvani nabho vahnau dhvaniḥ śobhano varṇasvarṇanibhaḥ śubhodayakaraḥ sindūrareṇūpamaḥ | udyadbhāskara sa prabhaśca susṛṇakṣodendragopāruṇo gandhaścampakapāṭalāvicakilairājyena tulyo'pi ca || punnāga puṣpakesara gulgulu gandhopamaśca siddhikaraḥ | chatrākārā śubhadā śikhāśikhāhātyakampanā ca bhavet || dhūmogneḥ kundanibhaphaladaḥ kāśakusumasaṃkāśaḥ | kharavāyasarava sadṛśovahneḥ śabdo vināśakaraḥ || kṛṣṇohutavahavarṇo yajamānaṃ mārayedacirāt | piṅgo bahurogakarorūpyā bhorāṣṭradāhamapi kuryāt || viṣṭhā sadṛśo vahnergandhorvividhāni duḥkhāni | mūtrasamobalahāniṃ svedābhaḥ sutavināśanaṃ kuryāt || vicchinnognermṛtyuṃ śikhā suvṛttā karoti dhanahānim | śukapiñchā godhūmo vahnervājīndramāśu nāśayati || kuryātkapotasadṛśaḥ kūpīḍayonergavāṃ hānim | āvartaḥ śubhaphaladaḥ pradakṣiṇo vītihotrasya || vidyutpātaṃ darduro viṣṇuliṅge * *rthyaṃ syāddhomakāle kṛśānoḥ | p. 128) vāmāvarte va grahobhāsayukte hotubhītiścodbhavo bhūtasaṅghān || vasvadhikamāhutīnāṃ juhuyācchatameṣu doṣeṣu | astrena sādhakendrastanayādatha cakrapūjāṃ ca || vaśyo bhavatyavaśyaṃ * mbhūmipatirlakṣahomena | lakṣārdhenāmātyāḥ sāmantā pādahomena || ṣaṣṭi sahasre bhūpati patnyovaśagāstadīya putrāśca | ekalasahasrahomāt subhagāṇagaṇikāśca vaśyāsyuḥ || niyutairdaśabhirbhavanti vaśagānāgasadaḥ sureśamukhyāḥ | niyutaistribhireva devapatyomunayaścāpi tathālpadevatāśca || gandharvasiddhacāraṇāpsarogaṇāhyekalakṣeṇa | vaṃśatilakṣairvaśagā bhavanti vidyeśvarāḥ sarve || niyutairdaśārdhasaṃkhyaiḥ sadāśivāmbhojanābhikamalabhuvaḥ | vaśyā bhavanti lakṣaiḥ koṭibhirāpnoti śāśvatandhāma || pūrṇāhutimatha kṛtvā durāridayitāṃ visṛjya dṛḍhabuddhiḥ | tadanusamāhitabuddhisvāhānāthaṃ visarjayenmantrī || sa paristarāṃ na home nityaṃ paridhīṃ dahenmatimān | naimittike tu home paridhīn sa paristarāṃ dahenmantrī || || ityaṣṭamapaṭalaḥ || athāgnikāryaṃ kathayāmi pūjāgārasya kuryāddiśivāsavasya | īśasya ya * diśivittapasya vibhāvasormaṇḍalastha koṇaḥ || navahastamātramutaśailadormitaṃ yadi vā hṛṣīkarasamaṃmitaṃ mtam | ruciraiścaturbhiravirandhramunnataṃ kuśatoraṇaiḥ sitavitānaśobhitam || caturdvārayuktaṃ tatastasya madhye budhaṃ tattribhāgekabhāgena vedim | aratripramāṇānnatiṃ darpaṇāntaṃ nibhābhāmanohāraṇaṃ tatra kuryāt || vedāśraṃ yonimardhondhupatimanalāśraṃ suvṛttaṃ ṣaḍaśraṃ padmākāraṃ gajāśraṃ harihayaharadārahye tasyāṃ vidadhyāt | madhye vṛttaṃ ca gorīpati surapati daśoḥ paṇḍitāḥ kecidāhu rvāyavye pañcakoṇaṃ diśi madanaripoḥ saptakoṇaṃ ca kuṇḍakaṃ || prāksūtraṃ prathamaṃ nidhāya vidadhītārdhena tasyāṅkitaṃ madhye matsyayutaṃ diśorvimaladhīkī nāśavitteśayoḥ | tābhyāṃ vṛttamabhiprāsārya caturaḥ koṇāṃstato lāñchayet kṣetraṃ syāccaturaśramatra janayedanyāni kuṇḍānyapi || kṣetre kṣiptvā bahiriha purobhūtabhāgeṃśamekaṃ koṇārdhārdhaṃ su niśitamatirbhrāmayet saṃpragṛhya | bhāsvatkoṇaḥ paramapi tathā sūtrayugmasya pātaṃ madhyātkuryād bhavati tadidaṃ manmathā vā sakuṇḍam || p. 130) parityajya bhāgadvayaṃ paṅkti bhāgī kṛtotropaviṣṭādadhastacca vidvān | paribhrāmayettenamānena samyag bhavedardhacandrāṃkitaṃ kuṇḍametat || vāsareśārdhabhāgī kṛte kṣetrataḥ pārśvayornyasya bhāgadvayaṃ paṇḍitaḥ | tenamānena sūtradvayaṃ vinyase tkuṇḍametadbhavedrudra netrāśrakam || diggajābhyadhikapaṅktibhāgataḥ kṣetrato niśitadhīrbahirnyaset | bhāgakalamanena sarvato bhrāmaye dbhavati vṛttamuttamam || bhūpāṃśeṃśadvayamiha bahiḥ pārśvayonnyasya madhyāt kṣetravyāse su vimalamatistena vāmena kṛtvā | pārśvadvandve jhaṣayugayutaṃ sūtraṣaṭkasya pātaṃ kuryātkuṇḍaṃ bhavati taddidaṃ tarkakoṇaṃ manojñam || daśāṃśe tu vinyasya bāhyeṃśāmekaṃ paribhrāmya tenaiva vṛttā dalāntān | bahirmadhyame karṇikāṃ cāpi kuryād bhavedaṣṭapatraṃ budhaḥ padmakuṇḍam || p. 131) kṣetre kṣiptvātra bāhye diśidiśimihiradvandvakāṃśeṃśamekaṃ kṛtvā tenābdhikoṇaṃ punarapimatimān koṇatordhaṃ gṛhītvā | tatkoṇābhyāṃ vidadhyādiha khalu paritastenamānena cihnā nyaṣṭāśraṃ syātsamantādapi ca vitanuyādaṣṭasūtraprayogam || bhāyāṃśetranāgaṃ bahirnyasya vṛttaṃ paribhrāmya bhūmau yugāṃśī kṛteśaiḥ | tribhiḥ paṭṭadairghyaṃ bhavetpañcasūtra prayogādidaṃ tena pañcāśrakuṇḍam || kṣetravyāse daśāṃśe bahiriha vinidhāyaikamaṃśaṃ suvṛttaṃ mānenānena kṛtvā punarapi ca catuḥṣaṣṭi bhāgīkṛte'tra | bhāgāyāma pramāṇaṃ dṛḍhamatiramunā sa trikaistriṃśadaṃśeḥ kuryāt saptāśrakuṇḍaṃ bhavati ca tadidaṃ saptasūtraprayogāt || yāvanmānaṃ kuṇḍavistāra ukta- stāvatkhātasyāpi mānaṃ pradiṣṭam | kuṇḍākāraṃ paṇḍito yādṛśaṃ tat tādṛgrūpaṃ mekhalāyā vidadhyāt || tisraḥ kuṇḍe mekhalā mekhaledve yadvā vidvānekalāmekhalāṃ vā | kuryādūrdhvaṃ mekhalāyā gajoṣṭhā kāraṃ yoniṃ cāpi hoturdiśīha || p. 132) muṣṭimātre'tratāmekhalādvyaṅgulaikā rdhāṅgulotsedhatārā bhaveyuḥ | kramādratnimātre'tra tāsryaṅgula dvyaṅgulaikāṅgulotsedhatārāḥ punaḥ || yugārpittanetrāṅgulotsedhatārā- syuretāḥ kramāddhastamātre tu kuṇḍe | karadvandvamātrerasāmbhodhi vahnya ṅgulotsedhavistārayuktā bhaveyuḥ || vedakare'smin sindhuratarkābdhya ṅgulatārotsedhayutāstāḥ | ṣaṭkaramātre'smin daśakumbhyāṅgā gulatārotsedhayutā sametāḥ || bhāskarapaṅkti gajāṅgulatāro- tsedhayutāsyurimāva suhaste | nāhi mahāmbujamatra vidadhyādaṣṭadalaṃ sahakarṇikamantaḥ muṣṭimātrerasāmbhodhi netrāṅgulāyāmatāronnatiryoniruktābudhaiḥ | netravedāṅgulotsedhatāronvitā nābhirapyatra yonyoṣṭamekāṅgulam | yonyā lakṣaṇametadgaditamidaṃ ratnimātre'tra | kuṇḍasya maye bhoktaṃ tadeva khalu hastamātrasya || p. 133) ekaikenāṅgulenāma * niśitamatirvardhayedanyakuṇḍe ṣvenāṃ yoniṃ ca nābhiṃ khalu yavayugaleneha yonyāstathoṣṭham | kuryānnābhiṃ ca vṛttā kṛtimapi yadi vā kuṇḍarūpānurūpā yonyākāre'tra yoniṃ sarasijasadṛśenopi dadhyāccanābhim || kuṇḍasyaike hastamātrasya yoniṃ prāhurbhūtadvyaṅgulāyāmatārām | vyāsatryaṃśaikāṃśakotsedhayuktāṃ kuryādbodhikṣmājapātrānurūpām || netratārāṅgulotsedhatārānvitān nābhimaṃsadvaye tacchadānyaṣṭa ca | vyāsavahnyaṃśatoṃśena tatkarṇikāṃ madhyabhāge vidadhyādbudhaḥ kuṇḍataḥ || kuṇḍasyaikakarasya cāruparitonemirbhavedaṅgule naikenaiva tato virocanakarādārabhya saṃvartayet | kuṇḍāduttarakuṇḍakāvadhibudhaḥ pratyekamardhāṅgulaṃ tadbāhye khalu mekhalā tritayakaṃ kuryādyathoktakramāt || śatārdhahome khalu muṣṭimātraṃ ratnipramāṇaṃ śatahomakuṇḍam | hastaṃ sahasrehyayute dvahastaṃ lakṣe caturhastamidaṃ pradiṣṭam || daśalakṣerasahastaṃ vasuhastaṃ koṭihomasyāt | koṭyūrdhvetvaṣṭakaraṃ homeṣvāgamavido bruvate || p. 134) keciddhastaṃ lakṣahome dvihastaṃ lakṣadvandve vahni lakṣetrihastam | home kuṇḍaṃ vedalakṣebdhihastaṃ prāhurdoṣṇāṃ pañcakaṃ pañcalakṣe || rasalakṣaṃ rasahaste saptakaraṃ saptalakṣe syāt | sulakṣe vasuhastaṃ navalakṣe navakaraṃ kuṇḍam || daśalakṣe daśahastaṃ daśakarameveha koṭihome'pi | daśahastāṃ na hi kuṇḍaṃ paramabhītale muṣṭin || sarvasiddhikaramambudhikoṇaṃ putradammanasijāva sathābham | ardhacandrasadṛśaṃ śubhadaṃ syādagnikoṇamarimardanahetuḥ || śāntikarmaṇi bhavetsuvartulaṃ śatrumāraṇakaraṃ ṣaḍaśrakam | padmakuṇḍamiha vṛṣṭikārakaṃ rogaśāntikaramaṣṭakoṇakam || caturaśraṃ viprāṇāṃ rājñāmivartulaṃ kuṇḍam | vaṇijāmardhaśaśāṅkākāraṃ tryaśraṃ tu śūdrāṇām || caturaśraṃ tu sarveṣāṃ praśastamiti kecidāhurācāryāḥ | vāñchidaphaladaṃ yattat kuṇḍaṃ tviha bhuktikaram || ṣaṭkoṇamardhacandrākāraṃ cāpi prajākāraṃ kuṇḍam | muktikaraṃ pañcāśraṃ vasukoṇaṃ ceharājyadāyoniḥ || || navamaḥ paṭalaḥ || p. 135) athāmarendrairapi dānavendrairdhṛtaṃ prasiddhairapi siddhavaryaiḥ | saubhāgya sampattiguṇaika heturyat traipuraṃ tatkathayāmi yantram || karpūrakṣoddigdhākhilatanuramalasnāna pūtovasāna kṣaumaṃ śrīkaṇṭhapaṅka spuṭaracitalasatcitrako netrayugmam | sadyaḥ kṛtvāñjanoktaṃ vikasitavadanaḥ prāptaniḥsimaharṣa stāmbūlagrāsa pūrṇāruṇa mukhakuharaścālikhedyantrarājam || kastūrikā garu sudhākarakhaṇḍa kuṇḍa golotthajāgalaguḍaiḥ sa paṭīrapaṅkaiḥ | yuktai svayambhūti sumenaviśālabhūrja patre likhedavivare tapanīya sūcyā || likhedbhūpa patrāṇi vṛttādbahi rmāsa patrāṇi tadbāhya deśe | punarbhūpapatrāṇi teṣāṃ dalānāṃ bahirdanta patrāṇi cārūṇi dhīraḥ || tatkarṇikāyāṃ mahāyonimadhye likhed vāgbhavaṃ kāmarājaṃ tu tasyopari | śaktibījaṃ tayorūrdhvataḥ kārayeddhaṃsa devo paristhāṃ jagannāyikām || ṣoḍaśāre tataḥ ṣoḍaśehasvarā dvādaśāre punaḥ kāmarājaṃ likhet | p. 136) vāsareśasvarairbhinnamenaṃ vidhā- yāntyabījaṃ pare ṣoḍaśāre likhet || kalā bindunādaiḥ śirodeśalagnaiḥ paribhrājamānān kakārādi varṇān | likhedantapatreṣu sarvaṃ tadetad budho mandirasthodarasthaṃ vidadhyāt || suṣireṇa tu veṣṭayet samantā- datha mantrī mahanīya yantrarājam | suviśuddha suvarṇa paṭṭabandhaṃ vidadhītānuhutādi siddhamenam || iyaṃ rakṣā sākṣāttripuramathanenāpi vibhunā śriyaḥ kāntenāpi tridaśaguruṇācāpi hariṇā | dhṛtā kandarpeṇāpya mṛta kiraṇe nāpi vinatāta nijenāpyeṣā satatamapi śīte tarurucā || gandharvairapi kinnarairapi dhṛtā yakṣastathā rākṣasaiḥ siddhaiḥ sādhyagaṇaina pannagavarairvidyādharairguhyakaiḥ | saubhāgyātthibhirarthalolahṛdayairanyaiśca dhanyairjaga-nmaṅgalyairmanujottamairapi nṛpairvasveśvarādyairapi || bahuba * ragandhasindhurendrai rmadacitkhallaviliptagaṇḍapiṇḍaiḥ | p. 137) tumuleyudhi yantrarājaśaktyā samavāpnoti jayaśriyaṃ narendraḥ | narapālagrahodareṣu samyagvyavahāreṣvapi dhāraṇādamuṣya || manujopi ca vādibhirvivāde jayamāpnoti hi yantrasattamasya | vipineṣu lulāya citrakāya dvipabhalsūkakulākuleṣu puṃsām | caratānna cirāya vidyatebhī stripurā yantravarasya dhāraṇena | naranāthavarābhavanti vaśyāstadadhīnāḥ sacivāśca tattanijāḥ | pramadāḥ samadāśca yauvanāḍhyā stanabhārānamitāḥ sa līlayātāḥ viṣamugraṃ pīhakālakūṭa pratimaṃ saṃhṛti karmakarmaṭhaṃ yat | amṛtaṃ bhavanti dhṛvaṃ tadetadvadhatastraipura yantrarājamenam | dahanastu hi natyasaudarvāntarvitatodhvīṃkṛta bhūrilolakīlaḥ | dhṛtayantravarasya dehabhājaḥ payasāṃ cāpi nidhistha līyate ca | hṛtpaṅkeruhakarṇikopari tale mantrī tu yantrādhipaṃ dhyātvā śakti gamāgamaṃ vitavute dhīraḥ suṣumnāntare | yastaṃ śaśvadagaṇyapuṇyanilayaṃ vākkāminī gominī sāmānādhikaraṇya saṃpadatulāno muñcatikṣmātale | ādau manmathakoṣṭhakoṭaragataṃ kāmādhirājaṃ likhet kandarpadvitayena cānupuṭitaṃ kuryāttadetadvayam | taddhīromakaradhvajaṃ parilikhetkoṇeṣu ṣaṭ svadhārān madhye nāmamanobhavasya sakalaṃ kukṣau tadetat kṣipet | yantraṃ pūrvoktayantrādhipa sadṛśamidaṃ cāpi maulau gale vā p. 138) bāhau vāyau bibharti tribhuvanamakhilaṃ tadvaśe vartate ca | kāntāḥ kāntālakāntāḥ prathukaṭhinakucānamrakamrāṅgavalyaḥ kāmenopa dravārtā kulitanijadhiyastaṃ vrajeyuḥ suvalyaḥ | dhyātvaivaṃ mūlacakrāntarakamalakuṭī koṭare yantrarājaṃ sāndrasvānandamandaṃ taruṇataraṇi bhābhāsurāṅgaṃ ca taṃ ca | yantrāntaḥ susthasādhyāmalavilasaccetanāmātra rūpaṃ haṣṭopaṣṭabhyamantrī mathanamathaśanairuccaredātmaśaktyā | bhavatyavaśyaṃ mathane vaśyaḥ sādhyastathā sādhakapuṅgavasya | triḥsaptarātreṇa mahānubhāvo devo'pi martyaḥ kimumandavīryaḥ | kalāpatropetaṃ kamalamapi saṃlikhya sumanastāstadantaḥ śṛṅgāṭadvitayamapi cānyonya puṭitam | likhenmadhye devī hṛdayamapi koṇeṣu madanān ṣaḍantaḥ ṣaṭsvākhyāṃ samabhimatasādhyasya matimān | smarān patreṣvetat suṣiravivarāntaḥ parilikhejjagatyasmin mantraṃ prathitamiha piṇḍāmṛtamiti | janasyetadyantraṃ varakanakapaṭṭena vihitaṃ jagatsarvaṃ śaśvadbhavati vaśavartī bhavrahataḥ | || iti śrī bhaṭṭanāgaviracite tripurāsārasamuccaye daśamaḥ paṭalaḥ || śrī puruṣottamānandasaṃvidāmbā śrīpādukāṃ pūjayāmi | maheśvarānanda maheśvarīmbā śrīpādukāṃ pūjayāmi | śiśirāṃśu maule namaḥ śivāya | haraharaśivaśiva | mālādharabhaṭṭan p. 139) || saṃpradāyadīpikā || japatyeṣā gaṇeśasya pādapaṅkajayornatiḥ | yau vighnanivahandrurānnirasyati pade pade | bhaṭṭanāgaviracitasya sārasamuccayasya vyākhyārabhyate | tatrācāryaḥ | prāripsitasya grandhasyā vighnaparisamāpyarthaḥ mantrādhikāriṇāmabhyudaya niśreyasārthaṃ ca tadupāyabhūta devatāstuti puraḥ saramāśīrlakṣaṇaṃ maṅgalamāśāste | prahvaprācīretyādi | prācīnabahirindraḥ koṭīraṃ makuṭam | mañjīrajñapuram | kulanāyikā ādhārādhiṣṭhitātrī jīvaṃ jīvātmānam | madhyanāḍī suṣumnā | khābjagaśaśistha śiveti | sūkṣme dvādaśaṃ tasthasahasrārasarasijamadhyavartini somātmakaparamaguruśivātmani | haṃsena | ajapayā | amarendrapurogatena | sārdhendunā | amarendro lakāraḥ | tat parogato rephaḥ | ardhendubinduḥ | ram iti sāsyādināthamarutā | āsyaṃ visarjanīyaḥ | tasyādi binduḥ | marut | yakāraḥ | yam iti | bhuvanaṃ jagat | sakena sambhāvayan | valabhidā | kam binduḥ | valabhillakāraḥ | lam iti ghaṭena sa bindukena | ghaṭovakāraḥ | vam iti | ājam aṇḍaṃ brahmāṇḍam | harihayaḥ | indraḥ | ka pañcamaṃ mambu turyayuktam | manusvaraṃ tadantayutamiti | kaṃvakāraḥ tatpañcamaṃ hakarāḥ | p. 140) ambu vakāraḥ | turīyaṃ sakāraḥ | manusvara aukāraḥ tadantaṃ binduḥ hakāra sakāraukārabindubhiḥ sadāśivākhyaṃ bījam | dantavasanamoṣṭham | cillīlatā bhrūlatā | lekhanikāyo devasamūhaḥ jīvaṃ jīvātmānam | ākāśāmburuhetyādi vyomapadmasthita paramahaṃsāt spaṣṭamanyat || || saṃpradāyadīpikāyāṃ prathamaḥ paṭalaḥ || evaṃ bhūtaśuddhiṃ vidhāya devatāsvarūpamātmānaṃ budhvā vakṣyamāṇannyāsajātaṃ kuryādityāha | aṅguṣṭhetyādinā | atrīśomukhavṛttavahnisahitasvādyaṃ sadamiti | atrīśodakāraḥ | vahnīrephaḥ | daṇḍo binduḥ | ebhiḥ prathamaṃ bāṇabījam | trimūrtyākrāntānana vṛttameva taditi | trimūrtirīkāraḥ | taditidrām iti bījam | tadādeśavadākāramutsārya tatsthānamākrāmatā īkāreṇa yuktam | drīmiti bījam | mukhāntasthitaṃ devarājādhirūḍhamiti | mukhaṃ visarjanīyaḥ devarājo lakāraḥ | vāmekṣaṇamīkāraḥ | devarājo lakṣāraḥ | vāmekṣaṇamīkāraḥ | vaktraṃ visarjanīyam | tatpūrvobinduḥ | kakāralakṣārekāra bindubhiḥ tṛtīyam | klīmiti bījam | bhapūrvaṃ sa vṛttāri 141) ṣaṣṭhasvarārdhakṣapeśamityādiha pūrvaṃ bakāraḥ | vṛtrārirlakāraḥ | ṣaṣṭhasvara ūkāraḥ | ardhakṣapeśe binduḥ | ebhiścaturthaṃ blūm iti | katuryaṃka pūrveṇa yuktamiti | kaṃ vakāraḥ | tatturīyaṃ sakāraḥ | ka pūrvaṃ visargaḥ | saḥ iti pañcamaṃ bāṇabījam | etāni bījāni aṅguṣṭhādi kaniṣṭhikāvadhikaradvandvāṅgulīṣu nyaset | sthityāsthitinyāsokta vidhinā | ubhayakarāṅgulīṣu karataladvayośca ṣaḍaṅgaṃ vinyaset | nyāso hi brahmacārī gṛhī mumukṣurityādyadhikāri bhedāt | sṛṣṭisthiti saṃhārātmanā trividhaḥ | taduktaṃ vāyavī saṃhitāyām | sthitinyāso gṛhasthānāmutpattirbrahmacāriṇām | yatīnāṃ saṃhṛtinyāsovanasthānāṃ tathaiva ceti madhyamādi kaniṣṭhāntamaṅguṣṭhādi nyasetsthitim | aṅguṣṭhāntaṃ kaniṣṭhādi sṛṣṭinyāso vidhīyate | aṅguṣṭhādi kaniṣṭhāntaṃ saṃhārānyāsa īritiḥ || nābhyādikeśapādāntaṃ sthityādehenyasedbudhaḥ | keśādi pādaparyantaṃ sṛṣṭinyāso vidhīyate || pādādi keśaparyantaṃ saṃhāranyāsa īritaḥ | iti | evaṃ yathādhikāraṃ vinyasya vakṣyamāṇa kalānyāsaṃ kuryāt | yathā | bhagaparamamāyākulāntaṃ kramāt | bījānāṃ trayamardhacandrasahitaṃ vinyasya mūrdhnisvaka iti | bhagamākāraḥ tat paramaikāraḥ | p. 142) mayā bhuvaneśī | akulāntam | akulo hakāraḥ | tadanataḥ | kṣakāraḥ | ardhacandro binduḥ | ekāra bindubhyaṃ prathamam | hakāra re * kāra bindubhirdvitīyam | kakāra ṣakāra bindubhistritīyamiti | etāni bījāni svarasi vinyaset | sānantaṃ mukhavṛttakekagatakaṃ saṃvartakamiti | ananta ākāraḥ | kaṃśiraḥ | tadgatakaṃ śirogatabindurityarthaḥ | saṃvartakaḥ kṣakāraḥ | ākāra bindubhyāṃ yuktaṃ kṣakāraṃ mukhavṛtte nyaset | sūkṣmādīścaturo yuge nayanayornyastvā tata śrotrayoḥ sārdhendūniti | sūkṣma īkāraḥ | sa ādiyyeṣānte sūkṣmādayaḥ | ardhendu binduḥ sa bindugānityarthaḥ | im īm um ūm iti nayanayoḥ | śrotrayoścanyaset | svakapolayo bhṛgu yugam | ghrāṇadvayenānvitam | candrāṃrdhāṅkitamastakaṃ ceti | bhṛguḥ sakāraḥ | prāṇadvayam | ṛ ṝ candrārdho binduḥ sa bindū sakāra ṛkāra bindubhirekam | sakāra ṝkāra bindubhiranyat | tadvayaṃ kapolayonnyaset | be * dvayaṃ vinyaset paścādgaṇḍayugānvitaṃ śaśidalopetottamāṅgaṃ budhe iti | śvetaḥ ṣakāraḥ | gaṇḍayugam ḷm ḹm | śaśidalaṃ binduḥ ṣakāra ḷkārabindubhireka * * kāra ḹkārabindubhirekam | ete cibukapārśvayornyaset | p. 143) dantapaṅktiyugale bakadvayamsendukhaṇḍaradanacchadadvayamiti bakaḥ śakāraḥ indukhaṇḍo binduḥ | radanacchadadvayamoṣṭha yugalam | em aim śakāreṇayuktaṃ bījadvayaṃ dantapaṅktyo nyaset | oṣṭhayo ghaṭayugaṃ tato nyaseddantayugmamukha pūrvasaṃyuktamiti | ghaṭo vakāraḥ | dantayugmam | o au | mukhaṃ visarjanīyaḥ | tatpūrvaṃ binduḥ | śeṣaṃ pūrvavat | ete oṣṭhayo nyaset | rasannābhāvardhoddhupayutamiti | raso * kāraḥ | ardhoḍupobinduḥ | vam iti nābho nyaset | pavanannyasenmantrīsāntyasvaramatha śikhāmavahita iti | pavano yakāraḥ | antyasvaro visargaḥ | yaḥ iti śirasinyaset | iti ṣoḍaśakalānyāsaḥ || paścāddeha ityādi vakṣyamāṇa krameṇetyetadantasyāyamarthaḥ | ṣoḍaśakalānyāsānantaraṃ mātṛkāṃ kevalā vā rudraśakti sahitāṃ vā yatha * * syānarthantaraṃ vidyānyāsaṃ kuryāditi | yathā | ādyaṃ bījamityārabhyordhvamukhādi vidvānityasyāyamarthaḥ | mūlavidyā bījatrayaṃ vibhajya mūrdhni guhye ca hṛdaye cai * * * vāmādi nayanayuge lalāṭe caikonyāsaḥ | karṇayugala āsye caikonyāsaḥ | aṃsadvaye pṛṣṭhe caikonyāsaḥ | jānuyuge nābhau cai * * * rdhvādhau dakṣiṇavaktreṣvekaḥ | vāmāparamadhye vaktreṣvekaḥ | p. 144) evaṃ saptavidhaṃ mūlavidyāṃ vinyasediti | aṅgāni mūlena ceti | mūlamantraṃ bī * * * * gāni kuryādityarthaḥ | guhyanābhīti | guhyanābhi hṛdayānana mūrdhvasu | pūrvoktabāṇapañcakanyaset | lalāṭadeśe vadanetyādi bhavanti tasya ma * * * * marthaḥ | ka pañcamaṃ śuci nayanāntasaṃyutamiti | kaṃvakāraḥ | tat pañcamo hakāraḥ | śuciragniḥ | repha iti yāvat | nayanāntamīkāraḥ | hakāra re * * * * bījamekam | sa vāmadṛkpavanā guṇānvitaḥ | kara iti vāma dṛgīkāraḥ | pavano yakāraḥ | tadguṇākṣaraḥ | tṛtīyākṣaraḥ | lakāraḥ | karaḥ kakāraḥ | kalāralakāra ū * * * * kāmākhyam | ravisvara iti dvādaśasvara aikāraḥ | harihayaviṣṇuṣaṣṭha vadanamiti | harihayo lakāraḥ | viṣṇurakāraḥ tat ṣaṣṭha ūkāraḥ | vanaṃ vakāraḥ | vakāra lakāra ūkāra * * caturtham | tatasthala u purānvito bhṛguriti | tha pūrvastakaraḥ | la pūrvorephaḥ | u pūrva īkāraḥ | bhṛguḥ sakāraḥ | sakāra takāra repha īkāreḥ pañca * * * ṣāṃ śiraḥ suvidadhītardhacandrāniti | etāni bījāni pratyekaṃ bindubhiḥ | kāmarājamanmathakandarpamakaraketanamanobhava nāmabhiśca saṃyojya lalāṭavadanahṛdaya * * * nyasedityarthaḥ | vidyānyāsaṃ mūlamantreṇāṅgāni mūleneti ca pūrvoktaṃ p. 145) vidyānyāsāṅganyāsārthaṃ mūlavidyābījatrayaṃ vakṣyāmītyāha | vidyāṅgahetoḥ la * * yā ityādi sammohanākhyaṃ kulamityaṃ teva kāntādi bhūtapadakaṅkagatārthacandraṃ dantāntānta pūrvajaladhisthitavarṇayuktam | atra prāsaṅgikatvena prapañca sāro * * * lipi prakriyā pradṛśyate | hrasvāṃ pañcaparecetyatra | hrasva pañcakānāṃ dīrghapañcakānāṃ bindvantasandhivikṛtapañcakānāṃ kā divyajanānāṃ ca prāṇabhūtāśa * * * mayā iti krameṇa bhūtasaṃjñā vidhānena mātṛkākṣarāṇāṃ pañcabhūtātmatvenoktatvādyathā | a ā e ka ca ṭa ta pa ya ṣa ityete daśavarṇāḥ | prāṇabhūtātmakāḥ | * * * * * * kha cha ṭha tha pha ra kṣa ityete daśavarṇāḥ | anyātmakāḥ | u ū o ga ja ḍa da ba la la ityete daśavarṇāḥ | pārthivātmakāḥ | ṛ ṝ au gha jha ṭa dha bha va sa ityete daśavarṇāḥ * * * * tmakāḥ | ḷ ḹ aṃ ṅa ña ṇa na ma śa ha ityete daśavarṇā vyomātmakāḥ | iti kāntādi bhūtavadagamiti | kaṃjalam | tadbījam ṛkāraḥ | tadanta ākāśaḥ | tadbījaṃ * * * * bhūta padagaṃ hrasvargo tatpratilomyena pañcamasthānagatam akāraḥ kaṃ śiraḥ | ardhacandro binduḥ | dantānta aukāraḥ | tatpūrṇa jadhisthitavarṇayu * * * myena caturthamakṣaramekāraḥ | p. 146) kagatabinduḥ | sa bindurityarthaḥ | a em iti yuktaḥ śabdaḥ sandhikāryeṇa vṛddhiṃ sūcayati | evaṃ kṛtedvā dvādaśasvarā vāgbhavākhyo * * * * ntāntaṃ kulapūrvapañcamayutaṃ netrānta daṇḍānvitaṃ kāmākhyamiti | kaṃ binduḥ | tasyānto visargaḥ | dantaḥ kakāraḥ | tatpūrvapañcamaṃ tatprātilomyena pañca * * * * netramikāraḥ | tadanta īkāraḥ | daṇḍo binduḥ | kakāra lakāra īkāra bindubhiḥ | kāmarājākhya uddhṛtaḥ | dantāntena yutaṃ tu daṇḍi sakalaṃ sammohanākhyaṃ kulamiti * * * tadanta aukāraḥ | daṇḍo binduḥ | sakalaḥ | kālā sahitaḥ | sakāraukāra bindu visarjanīyaiḥ sa mohanākhyamantra uddhṛtaḥ | ṛṣiriti subodhaḥ | amuṣya mantrasyaradāntayuk * | bījaṃ sa daṇḍaṃ lakulīśa pūrvaṃ śaktistu setirada okāraḥ | tasyānta aukāraḥ | lakulīśo hakāraḥ | daṇḍo binduḥ | sakāra aukāra bindubhiḥ sārdhaṃ bījamadhyasya bījamityuktam | ākhaṇḍalakarṇapūrvaṃ sahārdhajaivātrakamānanāntamiti ākhaṇḍalo lakāraḥ | karṇa ukāraḥ | tatpūrva īkāraḥ | ardhajaivātrako binduḥ | ānanaṃ visarjanīyaḥ | dantaḥ kakāraḥ | kakāralakāra īkārabindubhiḥ siddhaṃ kāmarājaṃ bījamasya śaktirityuktam | p. 147) varṇaḥ śukla iti spaṣṭam | śivaśaktibījamityādi sorjitā bhavadityaṃ tasyāyamarthaḥ | śivaṃ bījaṃ hakāraḥ śaktibījaṃ sakāraḥ | akulo hakāraḥ | dahano rephaḥ | ayamarthaḥ | mantrasya prathamamadhyabījayorupari śivaśaktyātmaka hakāra sakārau nihitā paropari tṛtīya bījopari hakāro nihitaḥ | madhyamākhya kāmarājādhare repho nihitaḥ | yathā hakāra sakāra aikārabindubhiḥ | prathamam | hakāra sakāra kakāra lakāra repha īkāra bindubhidvitīyam | hakāra sakāra aukāra bindu visarjanīyaistritīyamiti | akulo hakāraḥ | kulaṃ sakāraḥ | ayamarthaḥ | hakāra pūrvā bhairavī sakāra pūrvā vidyeti deśikāvadanniti | śivāṣṭamaṃ kevalamādi bījam | bhagasya pūrvāṣṭamabīja manyat | paraṃ śirontaṃ kathitā trivarṇā saṅketavidyā guru vaktragamyeti | śiva ukāraḥ | tadaṣṭamamekāram | bhaga ekāraḥ | tatpūrvāṣṭakaṃ prātilomyenāṣṭamamīkāraḥ | paraṃ tṛtīyam | śirontaṃ śiro binduḥ | tadanto yasya aukāraḥ | dvādaśa caturthacaturdaśasvaraiḥ sa bindukaiḥ sāṅketikī saṃpradāya labhyā mūlavidyetyarthaḥ | kāntāntavānta kulalāntavāmanetrānvitaṃ daṇḍikulaṃ sanādam | ṣaṭkūṭamiti | p. 148) kaṃ binduḥ | tasyānto visargaḥ | tadantaḥ kakāraḥ | va anto yasya sa lakāraḥ | akulo hakāraḥ | lakāra anto yasya sa rephaḥ | vāmanetram īkāraḥ | daṇḍo binduḥ | kulaṃ sakāraḥ | sanādaṃ nādo hakāraḥ | etaduktaṃ bhavati | hakāra sakāra kakāra lakāra repha īkāra bindubhiḥ ṣaṭ kūṭākhyo mahāmantra uddhṛtaḥ | athavā kaṃ binduḥ | tasyānto visarjanīyaḥ | tasyāntaḥ kakāraḥ | vaṃ jalam amṛtam | tadbījaṃ ṭhakāraḥ | tadanto ḍakāraḥ | akulo hakāraḥ | lānta iti lakāra rephayorgrahaṇam | saṃpradāyenāvagamyate | la iti svarūpagrahaṇam | lakāra anto yasya sa rephaḥ | vāmanetramīkāraḥ | daṇḍo binduḥ | kulaṃ sakāraḥ | nādasahitam | ayamarthaḥ | hakāra sakāra kakāra lakāra ḍakāra repha īkāra bindunādaiḥ ṣaṭkūṭamiti kecit | matadvayamapi saṃpradāyavat | ādyaṃ bījamamadhyame madhyamādāvante cāntaṃ yojayitvā japedya iti | ādyaṃ vāgbhavākhyam | bījamamadhyame kāmarājasthāne nidhāya | madhyamaṃ kāmarājākhyamādau vāgbhavasthāne nidhāya | antyamante yathā sthitaṃ kṛtvā japatāmuktaphalasiddhirityarthaḥ | ādyaṃ kṛtvā cāvasānentyabījamamadhye madhyaṃ cādimaṃ sādhakendra iti | p. 149) ādyaṃ vāgbhavākhyam | bījaṃ parabījasthāne kṛtvā tat parākhyaṃ tṛtīyabījamadhye kāmarājasthāne kṛtvā madhyaṃ kāmarājākhyamādau vāgbhavasthāne nidhāya japatāmuktaphala siddhirityarthaḥ | tathā ca śrutiḥ | anantāmantāmadhi nirmitāṃ mahīmiti | atra mahīmiti vāgbhavamabhi dadhāti | mantrarājamamuṃ samastajagadvimohana kāraṇaṃ mātṛkāntariṃ japedanulomato'pi vilomataḥ | ityasyārthaḥ | japakāle mantramuccārya ante akāramuccaret | punarapi mantramuccāryānte ākāramuccaret | evaṃ lakāra paryantākṣarāṇi | pratyekaṃ mantrāntaritaṃ japaṃ kṛtvā punarmantrarahitaṃ kevalaṃ kṣakārammairusthāne samuccārya punaḥ pratiloma krameṇa lakārādyakāra paryantaṃ pratyekaṃ mātṛkāntaritaṃ japet | evaṃ mātṛkākṣamālāyā japaṃ kurvatāmekavāreṇa japaḥ śatasaṃkhyā parito bhavatītyarthaḥ | haṃsadevasamanvita * * * le budha iti | mūlavidyā bījatrayamiti hakāra sakārābhyāṃ saṃyojya japet | dityarthaḥ | paraḥ kaveti mūlavidyāyāḥ | prathamaṃ madhyame bīje kevake uccārya antimabījaṃ hakāra sakārābhyāṃ saṃyojya japet | vyañjana haṃsa samanvitamiti | hakāra sakārayorantamakāraṃ lopayitvā kevalavyañjamātra hakāra sakārāveva hasa iti vidyāyā saṃyojya japet | p. 150) kamalaṃ pariluptamadhyamānta svaramīśādi yutaṃ sabindunādam | nigamādi namontare virājan bhuvi devī hṛdayaṃ pradiṣṭametaditi | kamalaśabdasya madhyamākṣare makāre lakārāntagate akāre parilupte avaśiṣṭaḥ | klati bhavati | īśa ukāraḥ tasyādirīkāraḥ | sa bindunādaṃ bindunādayuktam | kakāra lakāra īkāra bindunādaiḥ siddhikāmākhyaṃ bījamiti nigamādiḥ praṇavaḥ nama iti svarūpa grahaṇam | praṇavanamasormadhye kāmabīje nihite caturakṣarātmikā devī hṛdayākhyā vidyā syāt | vidyā kāmadughetyādinitarāṃ rahasyamityantaḥ subodhaḥ | atha puṣpaṃ vārimucāmityādi vārimuco meghāḥ | teṣāṃ puṣpajalaṃ tadbījaṃ vakāraḥ | davayordakāravakārayorādirdakāraḥ | tāceva varṇau vakāradakārau dīrghamityākāraḥ | vārivākāraḥ | vān ityarthaḥ | khāntaṃ gakāraḥ | ambu vakāraḥ | tatheti pūrvoktagrahaṇam | gvā iti siddhaṃ bhavati | yathā dakāra nakāro salokasvaro lokasvara ikāraḥ | ikārayuktau dinivadavadetyuktvā vāgvādinītyuccaret | vasvakṣaramaṣṭākṣaram | eṣā aṣṭākṣarī vidyā vāgbhavabījadīpanakarītyarthaḥ brahmā śakradṛganvita ityādi brahmā kakāraḥ | śakro lakāraḥ | p. 151) dṛgikāraḥ | anvitaḥ kakāro lakāra ikārābhyāṃ yuta ityarthaḥ | bhaga ekāraḥ meṣonakāraḥ | dṛgikāraḥ | dakāra nakārau ikārayuktāvityarthaḥ | kālomakāraḥ ananta ākāraḥ | viyat hakāraḥ ākārayukto hakāraḥ | daśana okāraḥ saṃvartaḥ kṣakāraḥ | okārayuktakṣakāraḥ | bhīṣaṇo hakāraḥ | akrūro binduḥ | binduyukto hakāraḥ | kamalāsanaḥ kakāraḥ | śiva ukāraḥ | ukārayuktaḥ vaiśvānaro rephaḥ | tādṛśa ukāra yuktaḥ | klinne ityuccāryānte kledinīti padānte mahākṣobhaṃ kurvati | ekādaśākṣarīyaṃ vidyāmanmathabījadīpanakarītyarthaḥ | kṣobhayatīti | subodhaḥ | sāvitrīradanayutā mahādi kālī vyomāntaṃ śaśadharakhaṇḍamaṇḍitāṅgam | mohinyā sarasija bhūryutastathā nirvidyedyaṃ bhuvi parabījadīpanī syāt | sāvitrī praṇavaḥ | radana okāraḥ | mahādi kālī | mahākālo makāraḥ | oṃkārayukto makāraḥ | vyomahakāraḥ | tadantaḥ kṣakāraḥ | śaśadharakhaṇḍo binduḥ | binduyuktaṃ kṣakāraḥ | mohinī ukāraḥ sarasija bhūḥ kakāraḥ | ukārayuktaḥ agnirephaḥ | tatheti rephasyāpyukārānuvṛttiḥ | praṇavāntaṃ mokṣapadaṃ proktvā kuruśabdamuccaret | iyaṃ pañcākṣaravidyā parabījadīpanakarī | anye kecana p. 152) deśikāmaparabījadīpanīkarīmanyathā yojayanti | sāvitrī praṇavayutā mahādikālīti | praṇavānte mahāśabdamuccāryānte mokṣaṃ kurviti | saptākṣarīmuddharanti yasya bījasya yā dīpanakarī tāṃ pūrvamuccāryānantaraṃ bījamuccaret | evaṃ triṣvapi bījeṣu japaprakāraḥ | vidyā ṣaḍaṅgavadaneṣviti | vidyā ṣaḍaṅgavadaneṣu nyāseṣu svasvadīpanavidyoccārapuraḥ sara eva mantrabījāni yathoktakrameṇa vinyasedityarthaḥ | vidyāmevanyāsata iti spaṣṭaḥ | mantrarūpamiti | iti sakalāgamaśriti smṛtisārabhūtaṃ sakaladuritatimirabhāskaraṃ malamāyā pāśabhaṅga prabhañjanaṃ svānta kumudasambodha sudhākaraḥ sakala saṃsārabandhamocanaṃ mahāguru saṅkuci saṃpradāyaṃ yathā vanmantrasvarūpamīritam | tasmāt sādhakacitta vittakāya śāṭhyaṃ hitvā * * śu śrūṣayā tadanugrahaprasādapuraḥ saraṃ yathā vidhi labdhamantraḥ san pūrvoktamantrasthānanyāsa jātaṃ vidhāya japapūjādi kuryāt | nānyatheti | || iti saṃpradāyadīpikāyāṃ dvitīyaḥ paṭalaḥ || evaṃ sādhakānāṃ sakalapuruṣārtha sādhanabhūtaṃ mantrasvarūpamuktvā puruṣārthāntarāya parihārāya yogāṅgabhūtaṃ prāṇāyāmaprakāraṃ p. 153) tadviśeṣāṃśca vaktumupakramate | athedaṃ śarīramityādinā diśāṅgulam | dvādaśāṅgulam | caturdaśarātreti apaghane śarīre pradhānāḥ prāṇādīnāṃ svairasañcā niyamanayogyāḥ pañcavarṇojvalā | vakāra lakāra repha yakāra hakārairullasaccharīrā | praṇavātmakatvādakāra ukāra makāra bindunādairvā raktaśuklādibhirvā pañcadevāḥ brahmaviṣṇurudra īśvarasadāśivākhyāḥ prāṇādayo vā | mṛṇāntarālollasattaṃ tu padmasūtram | caturdaśātretyārabhya munīndrairityaṃ tasyāyamarthaḥ | atra sakala śarīre bhuktasya caturvidhasyānnasya rasamāpādatalamastakaṃ vyāpakarakadvārabhūtāsu anekāsu nāḍīṣu satiṣu prāṇādīnāṃ svairasañcāra niyamana yogyāḥ prādhānabhūtāścaturdaśanāḍyaḥ | santi | tāsvapi tisro mukhyāḥ | suṣumneḍāpiṅgaleti | tāsvapi suṣumnaikaivamukhyā | sācādhārādyā dvādaśāntaṃ pṛṣṭhavaṃśaṃ samāśritya sakalādhāratvenādho vadanā ṛ ṝ bhūtā tiṣṭhati | tasyā mūle vāmadakṣiṇa bhāgamāśritya iḍā piṅgale sthite | tayoriḍānāmanāḍī cāpākṛtirbhūtvā liṅgamūlasthāne suṣumnāmāśritya dakṣiṇabhāgagatā | tadākārā punarapi nābhisthāne tāmevāśritya vāmabhāgaṃ gatā | tadākārā punarapi hṛdayasthāne tāmevāśritya dakṣiṇabhāgaṃgatā | tadākārā punarapi tālumūle tālumevāśliṣya vāmāṃsajatrumadhyagā p. 154) vā manasā suṣiraṃ gacchati | dakṣiṇabhāgasambhūtā piṅgalānāḍī tatra tatrasthā suṣumnāmāśritya dakṣiṇanā * suṣiraṃ gacchati | yatra yatreḍā piṅgalayo suṣumnā sambandhaḥ | tatra tatra svādhiṣṭhāna maṇipūrakānāhata viśudhyātrākhyāni pañcaparvāṇi bhavanti suṣumnāntarālatadākārā kācanacitrānāḍī pañcavarṇojvalā pañcadevamayī jyotirmayī sthitā | tadantaḥ sarvaprabhā mūlabhūtā padmatantu nibhā prabhā cinmayī bhāti iḍāyāṃ candraścarati | piṅgalāyāṃ sūryaḥ | tasmādamrasya vāmabhāge sthitiḥ | dakṣiṇabhāge viṣasyeti | yogavindo vadantīti | jānīyādudayaṃ budha iti devasya prāṇavāyoḥ kande mūlādhāre nṛṇāṃ sādhakānāṃ tigmakarāṅgule dvādaśāntaṅgule sandhye ca | pūrvāpare prātaḥ sāyaṃ sandhye utpattirudayaḥ laya astamayaḥ | adhovṛttiḥ | niśāvāsaram | ūrdhvavṛttiḥ | prāṇavṛttiḥ dineśaḥ sūryaḥ etaduktaṃ bhavati | sādhakaśarīre mūlādhārasthāne sakala prapañcakāraṇabhūta saṃvinmayamāyā svarūpa kuṇḍalinī śaktivyāpārasañcāraḥ sakalasamaṣṭiprāṇa iḍāpiṅgala mārgeṇa ūrdhvaṃ gacchan nāsā vivarābhyā bahirdvādaśāṅgulaṃ nirgacchati | punarapi mūlādhārābhimukhaṃ parāvartate | santatamevaṃ vartamānaṃ vāyumevamabhyāsena yaḥ karoti sa yogavidāṃ śreṣṭha iti | p. 155) asya vāyorbhukti bhedāṃ nāmāni ca bhidyante | yathā | ūrdhvavṛttiḥ prāṇaḥ adhovṛttirapānaḥ | uktānnarasapākāyāgnisandhukṣakaḥ samānaḥ | pākamuttara samāpādatalamastakaṃ vyāpayatītivyānaḥ | yaḥ prāṇasacivo nimeṣonmeṣau karoti sa udānaḥ | udgārakārakonākaḥ | ga unmīlayati kūrmakaḥ kṣutkāraḥ kūkaḥ | laḥ | yojyaṃ bhayati | sa devadattaḥ āpādatalamastakaṃ vyāpyayo mṛtamapi na muñcatcchabdaviśeṣān | karoti sa dhanaṃ jayati | ahareva prāṇo rātrirapānaḥ | ahaḥ sūryo * * * candramāḥ iti śrutyā prāṇāpānayo * horātri rūpatvaṃ somasūryātmakaṃ coktam | ato niśvāsanirgamanakālātmā prāṇodivāsūryaśca bhavati | niśvāsaparāvṛttikālātmā apāno rātri candraśceti | ādhārādudetyād gamanāya nāḍī praveśa samayaḥ prātaḥ sandhyā ādhārābhimukhaṃ parāvṛtti prārambha samaḥ sāyaṃ sandhyeti | iḍayāvāhanasamaya uttarāyaṇaḥ | piṅgalayā dakṣiṇāyanamiti | tasmānniśā divasayorvāyāni karmāṇi prārambhaṇīyāni tattat kālagamanaṃ pratīkṣyaivokteṣu kālaviśeṣeṣu prārambhaṇīyānītyabhiprāyaḥ | tuṣāṃśunāḍīmityādi padamupaiti cottaramityantaḥ subodhaḥ | marudvatma ākāśaḥ | anhāya śīghram | vasūdaye anhyūdaye | dvāvedhattaḥ sakalaṃ ca p. 156) kālamiti deśādyanavacchinna kālākhya parameśvarasya iḍā piṅgalopādhika prāṇāpānātmanaścandrasūryau lavatuṭi kalākaṣṭhānimeṣamātrā ghaṭikā muhurtāhorātrādi pralayāntāvacchedapariṇatābhyāṃ pūrakare cakradvārā sakalaṃ kālandhattaḥ | tābhyāṃ dhṛtasyanaktaṃ dinātmakasya suṣumnā bhoktrī bhavati | bhoktṛtvaṃ nāma citkālasamavetasya tasyopādhitayārūpa vatvamāpādyasarvasyāva bhāvakatvamityarthaḥ | tataḥ krameṇetyārabhya mahītale kītibhairavovetyantaḥ subādhaḥ | vikāramātrābhiḥ ṣoḍaśamātrābhistadardhābhiḥ dvātriṃśanmātrābhiḥ dhātuṃ vāyuṃ vigatatandrovigatālasyaḥ | anātilovyagraḥ | visrasājarā | yāmuṇḍādhāradaṇḍeti suṣumnādhāradaṇḍaḥ | nabhombhoruhakuhara vidhoḥ | dvādaśāntastha sahasrapatrapadmamadhyavartinaścandramasaḥ | vajrākhyanāḍyāḥ | citranāḍyāḥ | khagaṃ haṃsātmānaṃ prāṇavāyum | tathā ca śrutiḥ | hiraṇyamayaḥ śakunirbrāhmanāmeti | apaghanam | śarīram | ghanaṃ syād dṛḍhaṃ bhavati | etaduktaṃ bhavati | yā suṣumnāntarāle sthitā citranāḍī tu pūrvoktā sāmuṇḍādhāradaṇḍātmasuṣumnā daṇḍamadhye dvādaśāntasthaḥ sahasradalapaṅkajakarṇikāmadhyavartinaścandramaso muktā dāmanībhāṃ sudhādhārāṃ vahantī sthitā | tasyā madhye ye haṃsātmānaṃ svāntasaṃ bhinnaṃ prāṇavāyuṃ susthiraṃ kṛtvā | p. 157) santata sudhādhārayābhiṣicyamānamānaṃ dhyāyet | tasya mṛtyorapi mṛtyubhūtasya śarīramābrahmalayāvasānaṃ susthiraṃ bhavati mūrcchāṅgata iti mūrcchānāmaprāṇavāyoḥ śarīrāntarāpādatalamastakamāpūryāvasthānaṃ bandhaḥ | karotīti mūlāsārādyādhāreṣu anyatame niyatamābhyāse na prāṇavāyoḥ saṃsthāpanam | vātomṛta iti | yandāsvāntasaṃ bhinno vāyurniyatābhyāsa balena cidātmamābhūtayā vilayaṃ yāti | tadāmṛta iti gīyate | yogavidbhirityarthaḥ | atha pārṣṇi niruddhetyārabhya guṇa saṃprāptirapetakalmaṣetyantaḥ subodhaḥ | kambuliḥ pāyuḥ dhvajamūlaṃ liṅgamūlam | nararipuvivare narorjunaḥ | tasya ripuḥ karṇaḥ | karṇarandhre chindrāṇḍaṅgulībhiriti | chindrāṇīndriyāṇi vidhivadgurūpadeśena tathā coktaṃ bhavatā parāśareṇa | kramāvāptamahāyogo niścalātmā yathā śaratīti | kodaṇḍayormṛvoḥ vṛṣabhaśreṣṭhaḥ vṛṣo viṣayaḥ | taṃ bhajata iti vṛṣabhaḥ | vṛṣabhāṇīndriyāṇi | taccheṣṭhaṃ vṛṣabhaśreṣṭham | ṣaṣṭhe śriyaṃ manaḥ | trairyantagītaṃ vedāntagītamityarthaḥ | aṅkamuktaśaśahṛllakṣāvalakṣaprabham | anekacandrasahasradhavalaprabham | ayamarthaḥ | indriyāṇi svakarāṅgulibhinnirudhya hṛvormadhye svāntasaṃbhinnaṃ prāṇavāyuṃ saṃpradāyakrameṇa niyamayati sa tat kṣaṇādeva p. 158) nirmalānekendu samaprabhaṃ vedāntavedyaṃ paraṃ jyotisvarūpamātmānamanu bhāvayatīti | || iti saṃpradāyadīpikāyāṃ tṛtīyaḥ paṭalaḥ || evaṃ prāṇāyāmamukhena pavanavijayaṃ yogaviśeṣāṃścoktvā jitamarutāmadhikāriṇāmabhyudaya niśreyasa prāptyupāya bhūtaṃ mantrāṇāṃ chinnarodhāni doṣaparihārārthaṃ ca yonimudrā bandhanaprakāraṃ vaktumupakramate | atha pūrakayoga ityādinā pūrakādi yogābhyāsena svāntaṃ niyamitaṃ svādhāre prāṇa saṃbhinnaṃ manaḥ saṃyojyāgrajandhyākhya suṣumnākhya vikasane yatnaṃ kuryāt | taduktaṃ rudrayāmale | nitya klinnā prakāraṇe ādau pūrakayogena svādhāre yojayemarana iti | śakṛtsamutsṛjeti | kambulimārgaṃ pāyusthānam | arvā aśvaḥ | yathotsṛṣṭamalasturaṅgaḥ śanaiḥ śanaisvapāyumārgaṃ saṅkocayet | tathā svādhāra niyamitāntaḥ karaṇopānavāyunā pāyu dvāramākṛṣyākuñcanaṃ prabandhayet | yathā pānavāyuravaśenāpi bahirnirgacchati | tathā niyamya saṅkocayedityarthaḥ | vidadhīteti | tamapāna vāyuṃ deśikadarśitakrameṇa muhurmuhuṃ kṛti karaṇena ūrdhvamukhaṃ kuryāt | ādhāralakṣaṇamāha | dṛḍharuddhagu * da dhvajāntarāleti | gudamādhāracakrasyādho bhāgaḥ | pāyusthānam | p. 159) dhvajaṃ muṣkamūlaṃ tejomayam | jāḍharāgnyādhāram | puṣkarāśrayognimat trikoṇam | ayamarthaḥ | gudadhvajormadhye sthitaṃ yaccatuṣpatiṃ padmam | tanmadhye trikoṇākārayoniriti | tathā coktam | śrī rudrayāmale | gudameḍrāntare yoniriti | atha kambulimārutamiti | kambulimārutākhyamapānavāyuṃ deśikopadeśakrameṇākuñcanena śanaiḥ śanairūrdhvamukhaṃ nītvā kamalāsanapaṅkajākhya suṣumnāmūlaṃ praveśayet | tathā coktaṃ śrīrudrayāmale | tāmātiñcya prabandhayediti | amunāvidhineti | evaṃ muhurmuhurabhyāsena niruddhādho vṛttirapānavāyurūrdhvagamanāya rājñāṃ prayāṇāya tadbhaṭaiḥ kriyamāṇādhvaśuddhivatkuṇḍalinī śaktyātmakasya parameśvarasyā kulākhya svabhavanagamanāya suṣumnāmūlaṃ praviśya tadantarbrahmamārgasthitagrandhibhedanaṃ karotītyarthaḥ parihṛtya khagādhipa iti | apānopyūrdhva vṛttitvena prāṇātmatvāt khagādhipākhyāṃ labhate | evamūrdhvagamanāya pravṛttopānavāyuḥ somasūryātmakeḍā piṅgalamārgau parihṛtya kamalāsanapaṅkajamūlaṃ suṣumnāmūlaṃ praviśyordhvamukhī karoti | prabhānamiti | parameṣṭhinogavanaṃ suṣumnākāśaḥ | taṭitkoṭi prakhyamiti | taṭicchabdena mahāprakāśarūpatvam | kālānalaśabdenākhaṇḍajñānasvarūpatvam | sahasrāditya p. 160) śabdenāntarbahirapi sarvaprakāśatvam | bandhūkaśabdo raktavarṇatām | śaśabhṛllakṣaśiśiramiti | sādhakānāmānanda janakatvaṃ cocyate | bhramantaṃ yonyantariti | kuṇḍalinī śaktyātmanā sakala jagat sṛṣṭikāraṇatvena spandamānam | kāmamiti | kāmaśabdo rahasyāgameṣu śarīra vaiśvānaro rūḍhaḥ | evaṃ tejomayaṃ kāmaṃ svāragataṃ bhāvayet | tathā coktaṃ śrīrudrayāmale bhramadyonigataṃ dhyāyet kāmabandhūkasannibham | jvalatkālānalaprakhyaṃ taṭit pañjasamaprabham | tasyordhve tu śikheti | tasya kāmākhya jātavedasa upari śikhārūpāni sūkṣmā vidyut samūhasannibhā ciddrūpāyākalā brahmapathāntarāmbaragatā suṣumnāntarāla sthita citranāḍyantagata brahmamārgeṇa dvādaśāntasthita visargākhya paraśaktyātmaka paramapadaṃ gatetyarthaḥ | anena hi pathā brahmagatāgataṃ karoti | tatra brahmaśabdaḥ śaktiparyāya vācakaḥ | tathā ca śrutiḥ bṛhatvād brahmaṇatvācca yadrūpaṃ brahmasa * tamiti | ataḥ sakala jagatkāraṇātmikāyāḥ prakṛterbrahmatvaṃ brahmaṇatvaṃ cāsti | haṃsarūpaṃ kṣetrajñatayā ekībhūtaṃ tadātmanāmāpannaṃ nivātāropita dīpavat susthiraṃ dhyāyedityarthaḥ | tathā coktaḥ śrīrudre tasyordhve tu śikhā sūkṣmā ciddrūpā paramākalā | tayā p. 161) sahitamātmānamekībhūtaṃ vicintayediti | śakti kuṇḍalinīti | sakalajaganirmāṇe yā sadodyuktā triguṇitā prasupta bhujagākārā sadā vidyotamāna saudāminī sannibhā mṛṇālasūtravat sūkṣmā jaganmohinī kuṇḍalinīti prasiddhāyā cinmayī śaktiḥ | tāṃ pūrvokta śikhāmadhyagatāṃ paribhāvayet | antarbahirvyāpya sthitāṃ bhāvayedityarthaḥ | tathoktaṃ śrīmate | tanmadhye kuṇḍalī devī śivena sahitā priye iti | uktamarthaṃ saṃkṣipya kathayati | huṅkāreṇeti | māyām | bhuvaneśīṃ kaulikīṃ kulamūlādhāraḥ | tatrasthāṃ kuṇḍalinyātmikāmityarthaḥ tathā coktaṃ śrīrudre tantre | paraṃ kāraṇamakulaṃ kulaṃ kuṇḍalinī matā iti | vidyāmantragaṇaḥ | kaulamiti tṛtayam | nirṇaya iti | kulī śiva ityuktaḥ | prakīrtitaḥ | kolaṃ tejo vinyasyāditi tritaya nirṇaya iti ca | ayamarthaḥ | nāmarūpa prapañcamūlabhūtātmāyā bījātmikā kuṇḍalinī kaulikī svarūpāṃ cidrūpāṃ deśikadarśitakrameṇa huṃ kṛtikaraṇena mūlādhārādutthāpyacārya pūrvoktaśikhā saṃbhinnātmanā saṃyojya suṣumnāntargata brahmamārgeṇa paraśaktyātmaka brahmamayaṃ gamayediti bhitvāliṅgatrayamiti | kuṇḍalinyātma śikhārūpāmātmasanāthāṃ catmayīṃ śaktisvamūlādhārā dutthāpya suṣumnā randhraṃ praveśya svayambhuliṅgamityādinā p. 162) vakṣyamāṇaliṅgāni krameṇa bhitvā brahmamārgeṇordhvaṃ gatvā dvādaśāntasthitasahasradalapaṅkajasyopari bhāga visargasthānagata parāśaktyātmaka candrodaragaladraktapīyūṣadhārammita divākara bhāsvaraṃ śaśāṅkacayaśītalaṃ paramānakandabhūtaṃ kulasthānaṃ prāpyāmrataṃ pāyayedityarthaḥ | pītvā kulāmṛtamiti | akulāntardivyamamṛtarasaṃ pītvā punarapi tenaiva mārgeṇāvarohakrameṇa kulākhyaṃ yonyādhāraṃ prāpayet sāvadhānaḥ | punarevākulaṃ gacchediti | kathaṃ gamayedityata āha | mātrāyogeneti | mātreti pīṭhatrayaṃ lakṣyate | tathā hi | ājñāsthānagatabindutatvātmakaprakāśarūpaṃ pūrṇākhyaṃ pīṭham | tadupari lalāṭamadhye bindvātmakaprakāśarūpasya śivātmanā sphuradrūpaṃ nādātmakamodhyāṇa pīṭhātmakaṃ dvitīyaṃ pīṭham | tadupari śikhā viśrāmātmakaśaktirūpaṃ tṛtīyaṃ kāmākhyaṃ pīṭham | tathā coktaṃ śrīmate | bindunādastathā śaktirmātrā trayamudāhṛtamiti | tasmāddeśikadarśita krameṇa yonyādhārān brahmādhvanāgacchanti | śikhārūpā cinmayī śaktiryathā liṅgāni nirbhidyanakulaṃ gamayedityarthaḥ | atha vāmātreti kuṇḍalīḥ paryāyaḥ | tathā coktaṃ laghupādaiḥ yāmātrātrapusīlateti | ayamarthaḥ | pūrvoktaśikhāyāḥ kuṇḍalinī saṃyogo mātrāyoga iti | atha vāmātreti kāla pariṇāma vācakaḥ | p. 163) tathā coktaṃ śrīrudretantre | ayute dve sahasraika ṣaṭchatāni tathaiva ca | samātrāgīyate cātra udghātavaśavartinī | udghātātmakaprāṇātmakaśikhāyāḥ kālāvacchedātmakamātrāyogena vināgamāgamaunastaḥ | tasmāt kālāvacchedakamātrayā śikhāyoga ityarthaḥ | sā śaktiḥ sakalaśarīrajīvabhūtā iti | yā pūrvokta śikhārūpā cinmayī śaktiḥ sakalaśarīrajīvabhūtā carācarātmakaśarīriṇāṃ sṛṣṭyādi vyāpāresya śaktyadhīnatvāt | tathācoktaṃ śrīrudretantre | nāḍīnāmāspadaṃ piṇḍo nāḍyaḥ prāṇasya cāśrayāḥ | jīvasya nilayaḥ prāṇo jīvo haṃsasya cāśrayaḥ haṃsaḥ śaṅkteradhiṣṭhānaśaktyāyattamidaṃ jagat | iti | prāṇo sāviti | asau śikhā cinmayī śaktiḥ | atrāsmi tantre prāṇa iti gīyate tatra ko vidaiḥ | prāṇavāyurūrdhvavṛttitvādudghātākhya grandhibhedaṃ vidhātuṃ bhavati | tathā coktaṃ śrī rudrayāmale | sā ca prāṇasamākhyātā tantre'smin parameśvarīti | udghātaḥ sa tu paṭhyat iti | tu śabdovadhāraṇe | yadā sa eva prāṇaḥ prāṇāntaṃ spṛśati | prāṇo hakāraḥ | tadantaḥ kṣakāraḥ ūrdhvaṃ ghāta udghātaḥ | etaduktaṃ bhavati | pūrvokta cinmayaśaktyātmakaprāṇo deśikadarśitakrameṇa brahmapadordhvaṃ gacchan | tatrasthāliṅgapīṭhātmaka grandhirūpān kavāṭānudghāṭya prāṇātmakaparaśaktyantarbhūtaṃ p. 164) saṃvartakākhyaṃ niṣkalapadaṃ yadā gaccheti tadā sa evevodghāta iti gīyate | yogasūribhiriti | tathā coktam | rudrayāmale | udghātaḥ procyate | sobhiprāṇāntaṃ spṛśate yadeti tathā śrī kāmeśvarī tantre'pi | prāṇena preryamāṇenāpyapānaḥ pīḍyate yadā | gatvā cordhvaṃ nivarteta etadudghāta lakṣaṇamiti | amuṃ svācārartha iti anena yonimudrā bandhābhyāsinaḥ | phalātiśayaṃ darśayati yodhikārī guruparādhīnavittacittakāya pravṛttirvihita dīkṣācedho yonimudrā bandhayogaviśeṣāṃśca yathoktakrameṇa jñātvā nityamabhyaset | anusandayāti sa sādhakavaro nirasta niḥśeṣaduḥkha kalmaṣopagata jarā kleśa maraṇaśca sukhasamūha parivṛto lakṣmīpatiriva kaṭākṣavikṣepa kiṃ karīkṛtadevagaṇo divi surendra iva bhūmau cirañjīvatītyarthaḥ | tathā coktaṃ śrīrudrayāmale | evamabhyāsastu syādahanyahaniyaścayāt | jarāmaraṇaduḥkhaughairmucyate bhavabandhanāt || atha pūraka ityādi sucirañjīvatītyantena etaduktaṃ bhavati vivittadeśe ramaṇīye mṛdvāsane prāṅmukhodaṅmukho vā svastikādyāsaneṣvanyatamenopaviśya | kṛtagurucaraṇāravinda vandanasvāṅgagrīvaśirāṃsi sandhārayan | svādhāraniyamitāntakaraṇo deśikopadeśa krameṇa huṃ kṛtikaraṇena śanaiḥ p. 165) śanairmuhuḥ pāyumārgamākṛṣyākuñcya badhvāpāna vāyumādhāre niyamyataṃ svāntasambhinnena prāṇavāyunā saṃyojya | candra sūryātmakeḍā piṅgalāmāgaupa * hṛtya suṣumnā mukhamunmīlayan tadantargatacitra nāḍyantargata brahmamārgaṃ praveśya ūrdhvaṃ gatvā tatasvamūlādhāre yonyantastriguṇita prasupta bhujagākāra cinmayakuṇḍalinī śaktyātmanā bhramantaṃ bandhūka puṣpasaṃkāśaṃ santatavidyotamānaṃ taṭitsamūhasannibham | dinakarabhāsvaraṃ somasamūhaśītala jvalat kālānalaruciṃ kālāgnimayaṃ kāmaṃ dhyātvā | tadūrdhve bhāge nivātāropita dīpavat | śikhārūpamāyātmaka kuṇḍalīnīmātma svannātha cinmayīṃ prāṇātmikāṃ dhyātvā tāṃ brahmamārgeṇordhvasvayambhu bāṇa pariliṅgāni hitvā tadupari sthitamātrākhya pūrṇoḍyāṇa kāmātmakapīṭhatrayaṃ ca bhitvā prāṇākhya para śaktiṃ gatvā tadupari bhāgasthitā mṛtakara bimbāntargalitā mṛtasāgara mayā kulākhya paraṃ padaṃ gatvā tadamṛtaṃ pāyayet | agalāntamamṛtarasaṃ pītvā tataḥ parāvṛtyā sāvadhastenaiva pathā ca kulākhyaṃ mūlādhāraṃ praveśayet | punarapi tathaivordhvaṃ gacchet | punarapi tathaivādhāram | ityevaṃ niyatābhyāsena yonimudrā bandhanākhya yogasiddhasya uktaphalāni bhavantīti | caturvidhāyā kathiteha sṛṣṭīti | aṇḍajasveda jodbhijjarāyujāśceti | p. 166) aṇḍajāḥ pakṣi sarvādayaḥ | svedajāḥ yūkamat kuṇādayaḥ | kṣaṇavināśinaḥ | udbhijāḥ yebhitvod gacchantīti | te sthāvarā vṛkṣagulmalanādayaḥ | naraturagagajapaśvādayaḥ | jarāyujāḥ | evaṃ caturvidhāyā kathitehasṛṣṭiriti | tiryagyoni bhūtāyā nimittopādānakaraṇabhūtāyāṃ pravartate | kālāgni rudrādi sadāśivāntaṃ tatvajātam | caturdaśabhuvanātmakabrahmāṇḍaṃ layaṃ yāti | sā trirekhākārā vāgbhavātmikā śaktistripurākhyeti | tathoktamumātantre | sā devī tripurākhyātā yonyākhyā ca tathā pareti | tathā ca śrīmatasāre | kālāgni rudrādi sadāśivāntamakhaṇḍaṃ dhāvaraṇeṣu cāṇḍam | yasyāṃ yayāṃ vyāptamavasthitaṃ camatvātadanyaṃ na ca saṃsmarāmīti | pūrvoktalakṣaṇāṃ yonimudrāṃ tadbandhanaṃ copasaṃharati | seya mama yokte'ti | yonimudrā bandhanābhyāsināṃ phalāni darśayati | anena bandhana sādhyata iti | etecchinnādayo mantradoṣā mantravyākaraṇe dṛṣṭavyāḥ | atrāpi taṃ matena diśā prakāśyate | arthagūḍhāśca ye mantrācchinnāste samudīritāḥ | ruddhā visandhikā mantrāḥ sandhikāryakaraṇeṣu yogyeṣu satsu vigatasandhikā mantrāsteruddhāḥ | uccārasanasoccāro mantrastambhita ucyate | 167) mantroddhārasamaye sānunāsikākṣarāye mantrāstat pracurākṣarāśca te stabhitāḥ | kīlitaścandaso mantra uktāderadhikākṣaraḥ | uktādicchandaso yedhikākṣarā mantrāste kīlitāḥ | saptāḥ | dīpinyā civināsiddhāḥ suptā iti samīritāḥ | ye anavagata * panamantrāste suptā | mattā lekhanā traya saṃyutāḥ | ye mantrāḥ mattamanibhirvilikhya paṭhante te mattāḥ | mūrchitāsvapagatā mantrāḥ | ye mantrā svāpakālopadiṣṭāstatkālaviniyuktāścate mūrchitāḥ | hīnavīryāḥ śaktihīnāḥ | anadhikāri bahujanopadeśāvadhikāmya prayogācca sarve mantrāḥ śaktihīnā bhavanti | te hīnavīryāḥ | dagdhāḥ ṣaṭkarṇairyaḥ śrutātā mantrā te dagdhā samudīritāḥ | balavatsannidhānena durbalastrāsito bhavet | aghora nṛsiṃhādi mantreṣu japyamāneṣu kṣudramantrāṇāṃ yakṣiṇī mahāśāstrārdrapaṭādīnāntrā so jāyate | śatrupakṣendhitāḥ pratikūloripu smṛtaḥ | abhīṣṭamantreṣu siddhasādhyādīnāśodhyamāneṣu vairikeṣu gatoddhārākṣarāye mantrāste śatru pakṣa sthitāḥ | bālavṛddhā ubhājñeyau guruto varṇalakṣaṇaiḥ | guru saṃpradāyena ladhvakṣarātmakāye mantrās * ?lāḥ | gurvakṣarā vṛddhāḥ | garvitā yauvanena | gurorapyavidhinā p. 168) prāptā ye mantrāste yauvanena garvitāḥ | nijitāḥ | yathoktakrameṇa uktasaṃkhyādhikaṃ japyamānā api sādhakakarmabalānta phaledāsteni jñātāḥ | ye ca satvena hīnāḥ | satvavarjama bījakam | ajñātabījā ye mantrāste satvahīnāḥ | khaṇḍībhūtāḥ | ayutaniyutātmakākṣarā ye mantrāḥ paṭhitumaśakteḥ tatkhaṇḍamātramādāya japyante te khaṇḍībhūtāḥ | vihīnāḥ | anavagatāṅgamantrāvihīnāḥ | evamādyanekadoṣadūṣitā api yonimudrā bandhanākhya yogābhyāsayuktena japena sarve mantrā abhimataphalādā bhavantītyarthaḥ | tathā coktam | śrī rudrayāmale nityaklinnā prakaraṇe | yadyaduccarate mantraṃ varṇarūpaṃ śubhāśubham | tattat sidhyatyanāyāsādyonimudrāni bandhanāditi | gurutalpaniṣevaṇamiti | sa kṛdācaritenāpi yonimudrāni bandhanena mahāpātakayuktopa puruṣaḥ pūto bhavatītyarthaḥ | tathā coktaṃ śrīrudrayāmale | kṛtvā pāpasahasrāṇibhya saṃkhyātāni sundari | dahatyuccāramātreṇa yonibandhena nānyatheti | sa tu mantravara ityādi ślokatrayeṇa yonimudrā bandhanābhyāsināmaihikāmuṣikaṃ phalātiśayaṃ darśayati | tathā coktaṃ śrī rudrayāmale | tasmādabhyāsanaṃ nityaṃ kartavyaṃ puṇyakāṃkṣibhiḥ abhyāsājjāyate siddhirabhyāsānmokṣamāpnuyāt | saṃvittiṃ p. 169) labhatebhyāsādyogābhyāsāt pravartate | mantrāṇāṃ siddhirabhyāsādabhyāsādvā sādhanam | kālavaṃ ca namabhyāsāttathā mṛtyuñjayo bhavet | iti | tasmādekena karmaṇā sakala puruṣārthakāṅkṣibhi yonimudrā bandhanākhyā yogābhyāse nityaṃ yatnaḥ kartavya ityarthaḥ | || saṃpradāyadīpikāyāṃ caturthaḥ paṭalaḥ || evamadhikāriṇāmabhyudaya niśreyasa prāpyupāyabhūtaṃ yonimudrā bandhana prakāramuktvā anantaraṃ ṣaḍādhāreṣu yogaviśeṣānvaktumupakramate | atha ādhārapaṅkeruhāṇītyādinā | suṣumnāntarasthāni | yā pūrvoktā suṣumnāntarāle sthitā citranāḍī tadantarmūlādhārādi ṣaṭ parvāṇi santi | tānyeva ṣaḍādhārāṇītyarthaḥ | tadambhojeti | tanmūla saṃsthitāndevān brahmādīnakṣarāṇi ādhāraviṃṣṭāḥ | ḍākinītyādi devatāśca vakṣya iti | pūrveṇa sambandhaḥ | ajagrandhipadmamiti | yonimudrā bandhaprakaraṇe | mūlādhārātvenoktam | yaccaturdalātmakaṃ padmaṃ tadevādhāra mādyaṃ bruvate | yoginaḥ | devī niruddheti | tatra sakala prapañcamūlamṛtāṃ jyotirmayī kuṇḍalinī śaktisthitetyarthaḥ | jalendrāgni vāyūnyasediti | jalatvakāraḥ | vadvitīyaṃ śakāraḥ | p. 170) agni tṛtīyaṃ ṣakāraḥ | ḍākinīti mūlādhāra niviṣṭāśaktiḥ ḍākinītyarthaḥ | etaduktaṃ bhavati | mūlādhāre tejomayaiḥ vakāraśakāraṣakārasakārai sabindukaiścaturbhirakṣaraiyutaṃ caturdalātmakaṃ pītābhaṃ ḍākinī devatādhiṣṭhitāścaryabhūtaṃ yat padmaṃ tat sakala prapañcamūlatvānmūlādhāramiti yogino vadantīti | tasminmūlādhāre niyamitāmarutāṃ yoginā maihikāmuṣmikaṃ phalāni darśayati | mūlādhāre santataṃ dhyānayogādityārabhya paramānandapade mudāramanta iti | utplutirutpatam | dārdurīdadarduromaṇḍūkaḥ | tatsambandhinī plutiriti yāvat | vrajaṃ gṛhaṃ mūlādhārādārabhyādā dvādaśānta suṣumnāntastha tayopāsyatvenoktaniṣkala caitanya jyotiṣoyāthātmyaṃ brahmarūpaśivaliṅgasvarūpatva mādhāradevatānāṃ ca tanmukhatvena tasya ṣanmukhatvaṃ ṣaṭkoṇaśānāṃ ca tattadādhāropādhikaṃ copyāsyatayā vyācaṣṭe | ekībhūtārṇa vā iti | ṣaṭ siddhāḥ dviraṇḍavāli mahākālāgni pinākicchagalaṇḍā iti | sakala suratanuḥ | brahmaviṣṇurudreśvarasadāśiva śivātma ṣaṭ kośāḥ | tvaṃ māsarudhiramajjāsthisnāyavaḥ | pūrvamupāsya tayokta niṣkala caitanyasya brahmaṇa upāsyaṃ sakalaṃ rūpaṃ darśayati | abhaṅgaṃ liṅgavapuddhṛtogagavata iti | bhagavataḥ | p. 171) aiśvarya vīrya yaśaśrī jñāna vairāgyeṣu bhagaśabdo vartate | tadvato bhagavacchabda vācyatvam | ādhārātmā dviraṇḍaḥ | svādhiṣṭhānātmā vahniḥ | maṇipūrakātmā vālī | anāhatātmā pinākī | viśudhyātmā chagalabdhaḥ | ājñātmā mahākāla iti | svādhiṣṭhānamiti rasadalaiḥ | ṣaḍdalaiḥ dhvajamūlaṃ liṅgamūlam | pṛṣṭhādi tarkākṣaraiḥ pṛṣṭhaṃ bakāraḥ | tadādi ṣaḍakṣaraiḥ | bindūn bhāsitamastakaiḥ | sa bindukaiḥ | liṅgātmanaḥ śūlinaḥ | suṣumnaupādhika cinmaya tejo liṅgātmanaḥ | parameśvarasyetyarthaḥ | etaduktaṃ bhavati | liṅgamūlasthāne | baṃ bhaṃ maṃ yaṃ raṃ lam iti ṣaḍakṣarairyuktaṃ ṣaḍdalātmakaṃ padmaṃ bāladivākarabhāsvaraṃ lākinī devatādiṣṭhitaṃ svādhiṣṭhānākhyaṃ paṅkajam | evaṃ mūlādhārādyā dvādaśāntamupāsyatvena uktasya suṣumnāpādhika caitanya jyotirliṅgātmano bhagavataḥ | parameśvarasyāti mahanīyamupalabdhisthānamiti yogino vadanti | iha kilasamanaskānāṃ niyamitamarutāṃ yogināmihaparatrāpi phalāni darśayati | iha svādhiṣṭhāna ityārabhya sahajānandacchalendūdaya ityantena | nābhisthaṃ maṇipūrakamiti | ḍakārādibhiḥ phakārāntairdaśabhirakṣaraiḥ | ayamarthaḥ | nābhisthāne | ḍaṃ ḍhaṃ ṇaṃ taṃ thaṃ daṃ dhaṃ naṃ paṃ pham iti daśabhirakṣaraiḥ p. 172) saṃbhinnaṃ daśadalātmakaṃ nīlavarṇaṃ lākinīṃ devatādhiṣṭhitaṃ maṇipūrakaṃ nāma | atra sthāne | sthirīkṛtāntaḥ karaṇasya niyamitamaruto yo bhinnaṃ phalātiśayaṃ darśayati | satataṃ dhyāyaṃ darśayati te narā ityārabhya kālasya vā vañcanamityantena | hṛdaye sarasendragopa sandhyāghanasindūra suvarṇa varṇamabjamiti | ravisaṃkhyairdvādaṃśabhiḥ krodhīśādyaiḥ krodhīśaḥ | kakārādyairityarthaḥ | bhānusaṃkhyairdvādaśabhirdaṇḍo petairbindumadbhiḥ | ayamarthaḥ | hṛdayapradeśe | kaṃ khaṃ gaṃ ghaṃ ṅaṃ caṃ chaṃ jaṃ jhaṃ ñaṃ ṭaṃ ṭham iti krodhīśādi dvādaśabhairava sahitairdvādaśākṣarairyukta dvādaśadalātmakaṃ karṇikāntarbhitasamaprabha mantramūlaṃ śaktyākākinnyādhiṣṭhitamindragopa * ndūra sandhyārāgasamaprabhamanupamamabjāmanvāhatākhyam | ekasmin na nāhatātmani sthāne niyamitamānasamarutāṃ samādhimatāṃ lokadvayānubandhīni phalāni darśayati | etasmin satataṃ niviṣṭamanasa ityārabhyasyādyoginī melanamityantena | viśuddhākhyaṃ kaṇṭha iti śrī kaṇṭha akāraḥ | akārādyaiḥ ayamarthaḥ | am ām im īm um ūm ṛm ṝm ḷm ḹm em aim om aum am aḥ iti ṣoḍaśasvarairyuktaṃ ṣoḍaśadalātmakaṃ dhūmavasānavarṇaṃ sākinī devatādhiṣṭhitaṃ viśuddhākhyaṃ padam | asmim sthāne saṃsthāpitamānasavāyunāṃ 173) saṃyamanāmaparatra ca phalātiśayaṃ darśayati | abhyāsayogādityārabhyanāpigaṇapa ityante na | ajñānāmeti | dalayugmaṃ dvidalam | varṇāvantyau hakārakṣakārau | etaduktaṃ bhavati | bhruvonmadhyai saṃvindukābhyāṃ hakārakṣakārābhyāṃ yutadvidalātmakaṃ śaradambu saṃkāśaṃ hākinī devatādhiṣṭhitamājñākhyaṃ kamalam | atra dhyānayuktānāmaihikāmuṣmika phalāti yaṃ darśayati | dhyānayoganiratasya ityādi mahānandakandamityantena | bindunilaye ajñāsthāne nirālambāṃ mudrāṃkhecarī mudrām | viṣṇoḥ padamākāśaḥ | ullāsi cilliyugalaṃ sa vilāsa bhrūyugalam | visaraṃ samūham | mudrayā khecaryā viśvani ca ye ākarālākṛṣṇavarṇā | ābhīlerbhayānakaiḥ | caranmarālaṃ sañcaraddhaṃ sam | sabakoṭamālam | balākamālāyuktim | taṭitkarālāntaravārinīlam | vidyujvala salilaśyāmam | mudrayākhecaryā viśvanilaye ājñāsthāne | sahasrārapadmamiti | araśabdenadalānyucyate | sahasradala paṅkajamityarthaḥ | visargādadhastāditi | visargasyākulākhyasya padasyā vāgbhāga-ityarthaḥ | atho vaktramavāṅmukham | āraktakiñjalka puñjaṃ raktakesarāḍhyaṃ kuraṅgeṇa hīnaḥ | vigatāṅkaḥ | triśṛṅgeṇa yuktaḥ | trikoṇākāraḥ | yonyākāra iti yāvat | tathā coktaṃ śrīmate | śaktiryatra layaṃ yātātadevādhāramaṇḍalamiti | p. 174) sphuradraśmijālaḥ bhāsvat prabhāsamūhaḥ | sudhāṅguramṛtakaraḥ | tadantargataṃ brahmarandhram | susūkṣmam | tanmadhye sūkṣmākāśātmakam | brahmarandhram | tathā coktaṃ śrīrudrayāmale | brahmarandhraṃ tu tantraiva suṣumnādhāramaṇḍalamiti yadādhārabhūtaṃ suṣumnākhyanāḍyāḥ | suṣumnāyāḥ śaktināḍyā ādhārabhūtaṃ suṣumneti | niṣkalacaitanyā parameśvarasyopādhi bhūtā citkālasahitā indumaṇḍalamadhyavarti brahmarandhramūrtīrī kṛtyadehamanugatetyarthaḥ | tathācoktaṃ yogāmṛte | śaktiryatra layaṃ yātātadevādhāramaṇḍalamiti | etatkailāsasaṃjñaṃ padaṃ kulapadaṃ yadetadvisargākhyaṃ makulapadaṃ tadeva kailāsasaṃkhyaṃ bindurūpī kharūpī | praṃ prakṛtyātmakaḥ | tathā coktaṃ śrībhagavatpādaiḥ | binduḥ puruṣa ityukto visargaḥ prakṛtirmatā | binduvisargātmako haṃsaḥ | satadātmakamidaṃ jagat | etaduktaṃ bhavati | pūrvoktādājñāsthānādūrdhvaṃ yacchiraḥ | kapālantarāle sthitamadho vadanamārakta kesaraṃ kalātmaka ṣoḍaśasvara parivṛttaṃ sahasradalapaṅkajam | tanmadhye trikoṇākāramaṇḍalāntara sphurat prabhāsamūhaḥ sudhākaraḥ samāste | tadantarbrahmanāḍyādhāra bhūtam | brahmarandhram | dadupari bhāgeṣūrdhvaṃ kesaraṃ sahasrā dalātmakaṃ padmam | tadvisargākhyamakulapadam | etadeva sthānaṃ kailāsasaṃjñamiti | p. 175) deśikāvadanti | yatrāste bhagavatānviṣveṣān janānā bhavabhayakātarakaprabodha paramācāryarūpa jagadutpatti parivṛtalīlonādi nidhano yogaikagamyo yogināmabhimataphaladaḥ santatamantaḥ saudhīndhārāṃ vimuñcan saccidānandeka rasasvalakṣaṇaḥ | paripūrṇātmā parayā śaktyā parameśvara iti | atra kailāsasthāne niyamitasvāntamarutāmiha ca paratra ca phalabhogātiśayaṃ darśayati | sthānasyetyārabhya vītamṛtyurityantena sthānesmin nityādi prāpayedityantaḥ subodhaḥ | || saṃpradāyadīpikāyāṃ pañcamaḥ paṭalaḥ || evaṃ ṣaḍādhāreṣu yogaviśeṣānuktvā anantaraṃ mūlādhāreṣu svayambhuvādi liṅgaviśeṣānvaktumupakramate | svayambhuliṅgamityādinā | svayambhuliṅgam | nijayonimadhyarandhrāntaramiti | pūrvadṛḍharucagudadhvajāntarāla ityatra yonimudrā bandhanaprakaraṇe mūlādhārasthāne prastutāyā kuṇḍalinī śaktyātmikā yoniḥ | tanmadhye yaccinmayaṃ piṇḍātmakaṃ tejasvayambhuliṅgamiti | hṛtsarasīruhāntarbāṇāhvayaṃ ceti | hṛdaya kamalakarṇikāntastha bindau | sthitaṃ yatparaṃ tejaḥ | tadbāṇākhyaṃ bāṇaliṅgamityarthaḥ | itaramantarālamiti | p. 176) bhruvormadhyamājñāsthānam | tathācoktamumātantre | lalāṭa suṣireramyenirddhūmajyotikhyayam | dhyāyediti | tasmāttanmadhyagabindau sthitaṃ yaccidrūpātmakaṃ tejaḥ | taditaraliṅgamityarthaḥ | tathācoktam | svayambhu bāṇaparaliṅgānāṃ piṇḍapadarūpātmakatvam | śrīmatottare'pi | piṇḍaṃ kuṇḍaliktiḥ | padaṃ haṃsa prakīrtitaḥ | rūpaṃ binduḥ samākhyāta iti | gaganāmbujenya iti | anye ca kecanadeśikāḥ | asyaiva paraliṅgasya sthānāntare dhyānamāhuḥ | gagāmbuje visargapadākhya parabindusvarūpaniṣkalapada ityarthaḥ | kecidanyathā varṇayanti | visargādhastāt paramiti | visargādha stāśabdena viśva viśvamāśrayaṃ kulapadamabhidhīyate | tadavā bhagavata brahmarandhrāntarāle tṛtīyaliṅgaṃ paraliṅgamityarthaḥ | atha kimucyate | liṅgamiti | viśvamidaṃ jagadyatra layaṃ yāti talliṅgam | liṅgacayaccarācaramiti vā liṅgayadvālīnārthaṃ gamayatīti liṅgam | nalohapāṣāṇādikaṃ tathā ca śrutiḥ | antasthamātmānamajaṃ na dṛṣṭvā bhramanti mūḍhā giri gahvareṣu | paścādudagdakṣiṇataḥ purastādadhasvidādupari svidāsīt | tathā brahmarandhre'pi | bāhyābhyantaraṃ śreṣṭhaṃ vīrāṇāṃ tu kulārcanam | iti | tathā ca śrīkāmeśvarī tantre | ātmanyevārcanaṃ kuryādbahirliṅgārcanaṃ na cet | iti | p. 177) tathā ca jñānanirṇane'pi | ātmaliṅgaṃ sadā dhyāyedyo yadyat phalamicchati | tattallabhenna sa dehobhyātma saṃvittikāraṇamiti | tathā ca siddhāntavacanam | ātmasthaṃ yaḥ śivaṃ tyaktvā bahiṣṭhaṃ tu samarcati | hastastasthaṃ piṇḍamutsṛjyaleḍikorpanamātmana iti | tathā ca bhagavānyājñavalkyaḥ | madhyame ca hṛdaye ca lalāṭe sthāṇuvat jvalati liṅgamadṛśyam | asti gāgiparamārthamidaṃ tvaṃ paśya paśyamanasā ravirūpam | atra madhyame ceti | mūdhāramadhya ityarthaḥ | tasmādbāhyādārabhyantaraṃ śreṣṭhamiti | sarveṣāṃ saṃpratipannamityarthaḥ | śrīmūlavidyāyāstrayāṇāṃ bījānāṃ bījānāṃ svayambhuvādi liṅgātmakatvenādhyanamāha | yadbījaṃ vāgbhavākhyamityādinā | yadvāgbhavākhyaṃ prathamabījam | nirmalakāñcana saṃkāśaṃ mūlādhāre svayambhuliṅgātmakaṃ dhyāyet | yat kāmarājākhyaṃ madhyamaṃ bījaṃ japā kusumasaṃkāśaṃ hṛdayakamala karṇikā madhye yedityarthaḥ | yat parākhyaṃ tṛtīya bījaṃ śāradendu saṃkāśamājñā sthāne paraliṅgātmakaṃ dhyāyedityarthaḥ | eteṣāṃ bījānaṃ pratyekaṃ japadhyāne phalaviśeṣaṃ darśayati | prāṇānyoni gatā nityādi ślokatrareṇa vidyāṃ sākalyeṇa japatāṃ dhyānavidhiṃ hutavidhiṃ ca * hatrayāṇāṃ liṅgānāmiti | kapālakaraṇākhya homaprakriyā prajñātasya kuṇḍalīmukhāntastha p. 178) cinmayaparameśvarāgnau nāmarūpātmakasya japatomṛtātmanāhoma prakriyāmāha | niḥśaṅkamiti | niyataśabdamātramevaṃ kṛta huṃ kṛti vidhikasya phalaviśeṣamāha | ekaṃ vatsaramiti tato devīṃ dhyāyedityādi dhyānaślokāgatārthāḥ | mahāvidyākhya niṣkala padādi mūlādhārāntaṃ ṣoḍaśādhāreṣu krameṇa devyavatāra dhyānamāha | dhyātvā vāgīśvarīmityādinā | ete teṣopaśādhārāḥ | mahābindupīṭhaṃ vyomarūpāvasthātmaka niṣkalākāśaḥ | atītasthānaṃ bhūvinyavasthā | ātmanagatasthānamunmanāvasthā | śāntātītaṃ samānavasthā | sūryacakraṃ visargākhya paraśakti sthānam | vyomāmbhojaṃ visargādayasthitaśāntākhyaṃ brahmarandhraṃ pretabhūmiṃ brahmarandhrādadhasthita karṇikāsthānagataśaktyākhya sadāśivasthānam | ardhacandraṃ sahasrārapadmasya ṣoḍaśakalātmakakesarasthānam | ārambhaṃ nādātmakākulasthānam | setubandhaṃ vidvātmaka lalāṭabandhamadhyamam | vyomabhṛvormadhyamājñāsthānam | īśvarāsthānaṃ viśuddhākhya kaṇṭhasthānam | rudrasyālayamaṣṭānāhatākhya hṛdayasthānam | viṣṇusthānaṃ maṇipūrakākhyanābhisthānaṃ brahmasthānaṃ svādhiṣṭhānākhyaṃ liṅgamūlaṃ kuṇḍalinī gehamadhyaṃ mūlādhāramiti | eteṣu mūlādhārādyājñāntaṃ sakalāḥ | parato niṣkalā iti | jñātavyam | nirantaraṃ dhyānavandhyānayogayuktasya phalaviśeṣamāha | p. 179) anena śaśvaditi mūlādhārā dvādaśāntaṃ brahmantargatavatīṃ vidyudāti varṇabhedena jyotirliṅgākārāṃ dhyāyatāṃ samyak jñādīn phalaviśeṣāndarśayati | ādhārādullasantīmiti | yāgokṣīretyādi dhyāna ślokāspaṣṭārthaḥ | mūlādhāre bhagavatīṃ dhyātvā haṃsamantrādhirūḍhaṃ tṛtīyaṃ bījaṃ japan tāmakulapadaṃ nītvā tāmamṛtārṇava nimagnāṃ susthitāṃ dhyāyataḥ | phalaviśeṣamāha | śaktiṃ haṃsena yuktāmiti | pītāṃ satambhanādāvityādi yacca paramityantaḥ subodhaḥ | siddhiratulā pañcaprakāreti | siddhayaḥ tatra prasiddhāḥ pātālagalitāñjana khaḍgamudrākhyāḥ adhikāramantrayogātmajñānākhyāveti | || saṃpradāyadīpikāyāṃ ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || evaṃ mūlādhāreṣu vāgbhavādiṣu bījānāṃ svayambhuliṅgātmakatvena yogaviśeṣāṃścoktvā anantaraṃ saubhāgyalakṣmyādi sarvaiśvaryapradaṃ yantravidhānaṃ vaktumupakramate | athāmarerairityādi atha yantralekhaḥ su niyata caritaḥ saṃyatendriyamanovṛttiḥ | parāpavādāni vāritavāgvilāsaḥ suvimala salila snātaḥ | kṣaumāmbaradharo maṇimaya bhūṣā bhūtāṅgo hima salilālolita candana karpūrāgaru kuṃkuma kastūrikāpaṅka liptagātraḥ surabhi sumanomālālaṃ kṛtāṅgaśirāḥ | pāṭīrapaṅkakṛtatilakalalāṭapaṭṭaḥ | p. 180) kajjalāñjitanayana yugalastāmbūlagrāsa pūrṇāruṇamukhakuharomuditasvāntavṛttasmaravadabhirūpa veṣombikā pādāmbuja bhṛṅgāyamāṇa mānasa svagurucaraṇa praṇāmapuraḥsaraṃ yantrarājaṃ likhedityāha | karpūrakṣodadigdhāṅga ityādinā yantrāṇāṃ lekhadravyāṇyāha | kastūriketyādinā | sudhākarakhaṇḍaḥ | karpūrakhaṇḍaḥ | paṭīraṃ raktacandanam | yantralekhaprakāramāha | likhed bhū patrāṇītyādinā | bhūporājā | rājaśabdena ṣoḍaśakalātmakaścandraḥ | ṣoḍaśapatrāṇītyarthaḥ | tadbahirmāsa patrāṇi dvādaśapatrāṇi tadbāhyadeśe punarbhūpapatrāṇi ṣoḍaśadalāni bahirdantapatrāṇi dvātriṃśaddantāḥ dvātriṃśaddalāni | tat karṇikāyāṃ mahāyoniriti | madhyakarṇikāyāṃ ṣaṭkoṇamityarthaḥ | haṃsadevoparisthān jagannāyikām | haṃsamantrārūḍhāṃ mātṛkāmityarthaḥ | yantralekhaṃ saṃkṣipyoktvā vistāreṇāha | ṣoḍaśāra ityādinā | vāsareśasvarairbhinnamenaṃ vidhāyeti | vāsareśasvaraiḥ piṇḍacatuṣṭayavarjaṃ dvādaśasvaraiḥ | sambhinnaṃ kāmarājamityarthaḥ | kalābindunādaiḥ śiro deśalagnaiḥ paribhrājamānān kakārādi varṇāniti | kalāvāgbhavam | binduḥ sakāraḥ | nādo hakāraḥ | aikāra hakāra sa sambhinneḥ kādisāntairityantaḥ | p. 181) tathā coktaṃ śrīrudrayāmale tadbāhye mātṛkāḥ sarvā bindunādakalāyutāḥ | haṃsavarṇakarorūḍhāḥ kārayet parameśvarīti | mandirasyodarasthamiti | mandiraṃ kṣakāraḥ | tasyāntasthamityarthaḥ | tathācoktamasthānabhairave | kṣakāro mandaraḥ | proktāvarṇo merurutīśvara iti | suṣiraṃ hakāraḥ | hakāraveṣṭitaṃ kuryādityarthaḥ | etaduktaṃ bhavati | prathamaṃ ṣaṭkoṇāvrataṃ trikoṇaṃ vilikhya bahidṛttaṃ likhet | tadbahiḥ ṣoḍaśadalam | tadbahirvṛttam | tatedvādaśa dalam | punarapivṛttam | tadbahiḥ ṣoḍaśadalātmakaṃ padmam | bahirdvādaśāre piṇḍavarṇavarjyam | dvādaśasvarasambhinnam kāmarājaṃ hlāṃ klīṃ ityādi likhet | punaḥ prathamaṣoḍaśāre am ām ityādi ṣoḍaśasvarān likhet tadbahirdvātriṃśardale hakāra sakāra raikāra sahitān kakārādi sakārāntān sandukān dvādaśavarṇān haisakaṃ haisakham ityādi haisasam ityantaṃ likhet | etat sarvaṃ kṣakāreṇa veṣṭayet | tadbahi hakāreṇa veṣṭayediti | etanmahanīya yantrarājamityādi sthalīyate cetyantaḥ subodhaḥ | gandhasindhurendraiḥ | madahastibhiḥ | madacitkhkhallaviliptagaṇḍapiṇḍaiḥ | madapaṃrohitagaṇḍasthalaiḥ | darodaredyūte | lulāyovanamahiṣaḥ | citrakāyaḥ | vyāghraḥ | p. 182) bhallūko haṃsako mṛgaviśeṣaḥ | lolakīlaścalaścalat jvālaḥ | hṛtpaṅkeruhe hṛdayakamalakarṇikāmadhye yantrarājamadhyasthitamānaṃ dhyātvā mūlavidyāṃ japan mūlādhārāt kuṇḍalinyātma cinmayīṃ śaktimutthāpya brahmamārgeṇordhvamādvādaśāntaṃ gatvā tadantargatā mṛtakarabimbāt sṛtabahalasudhādhārayābhiṣicyamānaṃ dhyānan amṛtamayīṃ dhyāntāṃ mūlādhārāntaṃ punarapi dvādaśāntaṃ punarapi mūlārapi mūlādhāram | evamāro * rohābhyāsena nityayuktaṃ gaṇḍapuṇyanilayaṃ puruṣavarandhātāramiva bhāratīmukundamiva lakṣmīśca vinā kṛta sāpatnyete vāṇī bhajeta ityarthaḥ | ādau manmathakoṣṭha ityādi kukṣau tadetat kṣipedityantasyāyamarthaḥ | tāvanmamathākhya klīṃ kārodare sādhyākhya karmasahitaṃ kāmādhi rājākhyaṃ hrīṃkāraṃ likhet | tadbahiḥ saṃpuṭīkṛtaṃ kandarpadvitayākhyena ṣaṭkoṇena veṣṭayet | ṣaṭkoṇeṣu makaradhvajākhyaṃ bḷṃkāraṃ likhet | etat sarvaṃ manobhavākhyena strīṃkāreṇa veṣṭayediti | yantraṃ pūrvoktayantrādhipenatyodi sucilya ityantaḥ subodhaḥ | sādhaka svamūlādhārakamalakarṇikāmadhye idaṃ kāmarājayantraṃ dhyātvā sādhyaṃ ca tanmadhye bāladivākarasaṃkāśamānandamandaṃ maṇḍhareñcetanāmātra rūpaṃ dhyātvā deśikopadeśa krameṇa svaśaktyāmathanaṃ kuryādityāha | dhyātvevamityādinā p. 183) bhagavatyavaśyamiti spaṣṭaḥ | kalāpatropetamityādi piṇḍāmṛtamityantasyayamarthaḥ | kalāpatraṃ ṣoḍaśadalātmakaṃ vilikhya * tkarṇikāyāṃ śṛṅgāṭadvitayākhyaṃ ṣaṭkoṇaṃ vilikhya tanmadhye oṃ klīṃ namaḥ | iti devī hṛdayākhyaṃ mantraṃ likhet | ṣaṭkoṇeṣu pañcasukāmapañcakaṃ hrīṃ klīm aiṃ blūṃ strīm iti vilikhya ṣaṣṭhe koṇe sādhyasya namābhimata karmasahitaṃ likhet | bahiḥ ṣoḍaśadaleṣu smararūpān ṣoḍaśasvarūpān sabindukān likhet | etat sarvaṃ suṣirākhya hakāra kukṣau nikṣipet | etadyantraṃ piṇḍāmṛtyākhyamiti | janasyetadityādi subodhaḥ | || iti saptamaḥ paṭalaḥ || evaṃ yantraracanāprakāra tathā kathanānantaraṃ bāhya pūjāvidhānaṃ vaktumupakramate | athetyādinā prathamasnānādinā śuddhiṃ vidhāya devagrahe svagrahe vā yāgamaṇḍapaṃ parikalpya tajjala gomayābhyā śodhayedityāha | śuddhetyādinā bhagavataḥ paramasya pūrvayuktaṃ gaganaṃ sā nalavāmadṛk tathaiveti | bhaga ekāraḥ | tatparamaikāraḥ āsyo visarjanīyaḥ | tatpūrvo binduḥ aim iti | gaganaṃ hakāraḥ | analo rephaḥ | vāmadṛgīkāraḥ | tathaiveti pūrvokto rūpo binduḥ | hrīm iti p. 184) bījadvayātmakena mantreṇa kuśajābhyāṃ pūjāsthalamabhyukṣayedityāha | kuśajaletyādinā kṣmāpūjāsthalam | akulaṃ sakulādi tarkabījaṃ śivapūrveṇayutaṃ sahendukhaṇḍamiti | akulaṃ hakāraḥ | kulaṃ sakāraḥ | tasyādi tarkabījam | tat pratilomyena ṣaṣṭhamakṣaraṃ repham | śiva ukāraḥ | tat pūrvamīkāraḥ indukhaṇḍo binduḥ | hrīm iti mantreṇa dravyaśuddhiṃ kuryād amunāmanuneti vāgbhavamaikāraḥ | sadaṇḍaṃ bindusahitam aim iti | vasuragniḥ | repha iti yāvat | vāmadṛgīkāraḥ | indukhaṇḍo binduḥ | tat prātilomyenānalagam | tṛtīyamakṣaraṃ śakāraḥ | ambaraṃ hakāraḥ | śakārahakārau repha īkārabinduyutāvityarthaḥ | aiṃ hrīṃ śrīm iti bījatrayātmakena mantreṇa bhagādidevatāḥ | pūjayedityarthaḥ | brahmāṇīṃ haṃsayānāmityādi patramūlamityantaḥ subodhaḥ | abdhivaktrā catumukhī | brahmādi devatānāṃ mantrānāha | bījānyamīṣāmityādinā | ananto dīrghaḥ | ākāraḥ nabhontamiti nabho hakāraḥ | tadantaḥ kṣakāraḥ | dīrghaḥ | ākṣā iti brahmāṇī mantraḥ | nayanāntamindraḥ | prāṅguriti | nayanāntamiti | kakāraḥ indro lakāraḥ | prāṃśurdīrgha ityarthaḥ | ītvā iti māheśvarī mantraḥ | dṛgāntaparaḥ kulāntamantarudreṇa tataḥ sametamiti | dṛgikāraḥ tadanta ūkāraḥ | p. 185) tadanta ukāraḥ | tatpara ūkāraḥ | kulaṃ sakāraḥ | tadanto hakāraḥ | ananta rudra ākāraḥ sameta ākāra sahita ityarthaḥ | ūhā iti kaumārī mantraḥ tithīśaḥ sānanto bhṛguriti | tithīśo ṛkāraḥ | bhṛguḥ sakāraḥ | sānanta ākārasahitaḥ | sāṝsā | iti vaiṣṇavīmantraḥ | haronantasahitaṃ bakāntamiti | haraḥ ḹkāraḥ | bakaḥ śakāraḥ | tadantaḥ ṣaḥ anantasahita ākārasahitaḥ | ṣā ḹ ṣā | iti vārāhī mantraḥ bhṛtīśastadanubakonanta sahita iti | bhṛtīśa aikāraḥ bakaḥ śakāraḥ | anantasahita ākārayuktaḥ | śā aiśā iti | indrāṇī mantraḥ | kapūrvantaṃ sūkṣmāntanvitamathavana iti | kambinduḥ | tatpūrvamaukāraḥ | sūkṣma ikāraḥ | ikāra anto yasya sa ākāraḥ | vanaṃ jalam | vakāraḥ | vakāramanuprāptaḥ | ākāraḥ vā auvā iti | cāmuṇḍā mantraḥ | anuvadanaṃ śacīnāthopetamiti | vadanaṃ visarjanīyaḥ | anu punarapi vadanamākāraḥ | śacīnātho lakāraḥ | upetam | ākāro lakāreṇa sambhinnamityarthaḥ | aḥ lā iti mahālakṣmī mantraḥ | vadamavikrāntānvitamiti | vadanapi pūrvoktāṣṭasu mantreṣu ya ākāraḥ | kāntānvitamapi bhavati | am akāraḥ | tadanta ākāraḥ | tadanu ikāraḥ | taditaḥ tadanantaprāptaṃ ūkāraḥ | 186) api śabdena prakāramanuprāpta īkāra ityarthaḥ | evaṃ kṛte | ā kṣā ī lā ī-ūhā ī ṝ sā ī - ḹ ṣā ī - aiśā ī - auvā ī - aḥ lā ū - iti bhavatītyabhiprāyaḥ | athā sitāṅgamityādi yauvanāḍyā nityantaḥ | subodhaḥ | asitāṅgādi bhairavāṇāṃ mantramāha | hayat tṛtīyam | bhagabhūtasaṃyutaṃ kulāntamapi vilocanāndayuk | niśākarārdhāṅkitamastaṃ ceti | haraḥ ḹkāraḥ | tantrīya maikāraḥ | bhaga aikāraḥ | tadbhūtākṣaram | pañcamākṣaram | bindu tatsaṃyutam | binduyuktamityarthaḥ | aiṃ kulāntaṃ kulaḥ sakāraḥ | tadanto bhakāraḥ | apittamagniṃ repha iti | yāvat vilocanāntamīkāraḥ | niśākarārdho bindhuḥ | tadaṅkitamastakaṃ sabindukamityarthaḥ | aiṃ hrīm iti mantreṇāsitāṅgadyaṣṭabhairavāḥ | pūjyāḥ ityarthaḥ | yo hetukamityādi bhīmā ityantaḥ subodhaḥ | hetukādīnāṃ mantrānāha | bhautīśaneti bhautīśa aikāraḥ | niśākarārdho binduḥ | tatsahitena | aim iti mantreṇa hetukādi bhairavāḥ pūjyāḥ | priyaṅgvityādi sādhaka ityantaḥ subodhaḥ | chagalagatiṃ meṣavāhanam | serihāṅgagataṃ mahiṣā * m | varaśambaragatam | kṛṣṇamṛgārūḍham | ūrṇāyūromaśomeṣa viśeṣaḥ | indrādi lokapālānāṃ mantramāha | p. 187) mastakādi jalarāśigaṃ sakamaṃ mastakādala nagaṃ vakāntayuk | sūkṣmapūrvamukhasaṃyutamiti | mastakam | binduḥ tadādi jalarāśigam | tat prātilomyena caturthamakṣaram | aikāraḥ | sakaṃ sabindukam | aiṃ mastakā danalagam | mastakaṃ binduḥ | tasmādalagam | tṛtīyamakṣaraṃ kakāraḥ | bakaḥ śakāraḥ | tadantaḥ ṣakāraḥ | yuk kakāraḥ ṣakārayuktaḥ | sūkṣma ikāraḥ | tatpūrvamākāraḥ | mukhaṃ visarjanīyaḥ | tatpūrvaṃ binduḥ binduyuktam | kṣām aim iti mantreṇa indrādi lokapālāḥ pūjyāḥ ityarthaḥ | vaṭuka ityādiramata ityantaḥ subodhaḥ | atha trilokārcitaṃ śāsanāyā ityādi girīśa iva saṃprāpta ityantenaitaduktaṃ bhavati || atha brāhme muhūtta utthāya śrīmat svaguru caraṇāravindaṃ śirasi nidhāyābhimata devatānusmṛtiṃ kṛtvā pūrvavat tīrthaṃ gatvā kṛta śaucācamanadantadhāvanamukhaprakṣālano vidhivat snānaṃ vidhāyācamyamūlamantreṇa kalamudrayātmānamaṣṭottaraśatamabhiṣicyācamya tīramāsādya kṣaumamaye vāsasī paridhāya kṛtavihita sandhyāvandano bhānumaṇḍale bhagavatīṃ dhyātvā tāṃ sa parivārāmṛtamayaiḥ salilairaṣṭottaraśataṃ mūlavidyā santarpya | mahāmātṛkāvidmahe kālasaṅkarṣaṇī dhīmahi | tanno devi pracodayāt | diti | traipuragāyatryārghyaṃ p. 188) datvā jayathā śakti japitvotthāya paśujanavihite ramaṇī ye devagṛhe - he vā surakṣita dṛḍha parivīta yāgamaṇḍapaṃ parikalpya dvārovānte pādau prakṣālyācamyāntaḥ praviśya | aiṃ hrīm iti mantreṇa kuśajalābhyukṣālanena maṇḍapaṃ bhāvayitvā hum iti mantreṇa yāgapātrāṇi prakṣālyādi śuddhānyaparimitāni pūjopakaraṇāni sannidhāpya prāṅmukhodaṅmukho vā svastikāsanenopaviśya nijasvabhāge gurudakṣiṇabhāge gaṇapatiṃ ca saṃpūjya svamūlādhāre kuṇḍalinyātma cinmaya paraśaktisvarūpaṃ jīvātmānaṃ budhvā haṃsamantreṇa brahmādhvano dvādaśāntaṃ nītvā sahasradala paṅkajamadhyavartini somātmaka paraśikhātmani saṃyojya ram iti bījena mūlādhārāt kalā rudramūḍhāpya tena sakalabrahmāṇḍamayaṃ śarīraṃ dagdhvā bhasmasāt kṛtya nābhisthena yam iti bījena pracaṇḍavāyu mutthāpya tena taṃ bhasmarāśimakhilavanī yadvādaśānta sthitaḥ sahasradalapaṅkaja karṇikāmadhya sthitena vam iti bījenāmṛtāmbhodhimayaṃ dhyātvā tataḥ parigaladbahala sudhādhārayā pūryamāṇantaṃ niṣkalaṃ tejo rūpamātmānaṃ budhvā lam iti bījenātmānaṃ susthiraṃ sañcintya sakalī kṛtya mantramayo bhūtvānyāsa jātaṃ vidadhīta | yathādrāṃ drāvaṇabāṇāya namaḥ | drīṃ kṣobhaṇabāṇāya namaḥ | p. 189) klīṃ vaśīkarabāṇāya namaḥ | blūm ākarṣaṇabāṇāya namaḥ | saṃ sammohana bāṇāya namaḥ | iti pañcabāṇānaṅguṣṭhādi kaniṣṭhāntaṃ karadvayāṅgulīṣu vinyasyānantaram | vadavadavāgvādini aiṃ hṛdayāya namaḥ | klinne kledini mahākṣobhaṃ kurukuru | klīṃ śirase svāhā | oṃ mokṣaṃ kuru kuru - sauma śikhāyai vau - vadavadavāgvādini aiṃ kavacāya hum | kinne kledini mahākṣobhaṃ kuru kuru klīṃ netra trayāya vauṣaṭ | oṃ mokṣaṃ kuru kuru sauḥ astrāya phaḍ ityaṅgaṣaṭkaṃ pūrvoktaprakāreṇa sthityā sthitinyāsa vidhinā yathā vidhikāramubhayakarāṅgulīṣu karatalayośca vinyasyānantaram | aiṃ hrīṃ kṣam iti śirasi | kṣāṃ mukhavṛtte | im ī nayanayoḥ | um ūṃ śrotrayoḥ | sṛṃ sṝṃ kapolayoḥ | ṣṇuṃ ṣṇūṃ cibukayoḥ | śeṃ śaiṃ dantapaṅktyoḥ | voṃ vaum oṣṭhayoḥ | vaṃ nābhau | yaḥ śirasyānantaram | aṃ śrīkaṇṭheśa pūrṇodara śaktibhyānnamaḥ śivābhyā | ityādi mātṛkāṃ yathāsthānaṃ vinyasyānantaraṃ mūlavidyā bījatrayaṃ vibhajya svasva dīpanīpuraḥsaraṃ vakṣyamāṇa krameṇanyasyet | mūrdhni guhye hṛdaye caikonyāsaḥ vāmādi nayanayuge lalāṭe cekonyāsaḥ | karṇayugala āsyecaikaḥ | aṃsadvaye pṛṣṭhe caikaḥ | jānuyuge nābhau caikaḥ ūrdhvādho p. 190) dakṣiṇavaktreṣvekaḥ | vāmāparamadhyamavaktreṣvaparaḥ | evaṃ saptavidhaṃ vidyāṃ vinyasyānantaraṃ pūrvoktaṣaḍaṅgāni hṛdayādiṣu vinyaset | tato guhyanābhi hṛdayānanamūrdhvasu pūrvo bāṇapañcakaṃ vinyasya | atha lalāṭavadanahṛdayanābhi guhyeṣu | hrīṃ kāmarājāya namaḥ | klīṃ manmathāya namaḥ | aiṃ kandarpāya namaḥ | blūṃ makaraketanāya namaḥ | strīṃ manobhavāya namaḥ | iti pañcakramānvinyasya | mūlavidyā golakātvena pādādi keśāntaṃ keśādi pādāntaṃ vinyaset | evannyāsajātaṃ vidhāya gandhapuṣpādibhirātmānamabhyarcyātmānaṃ parameśvaramayaṃ dhyātvā yathā śakti japet | tato vimala prakṣālitaṃ pīṭhikaṃ vedikāyāṃ vinyasya candanakuṃkuma karpūrakastūrigorocanādi gandhaniṣyandairalaktakara sa lulitai svayambhuṃ kusumopetairvilipya tatorghyamaṇḍaṃ ca yathā vidhāya arghyapātra pādamagnimaṇḍalaṃ budhyā vāgbhavena pratiṣṭhāpya agnimaṇḍalāya daśakalātmane arghyapātrapādāya namaḥ | iti pādasaṃpūjya | sauvarṇa rajata tāmra mayeṣvanyatamaṃ savitramaṇḍalaṃ budhyā kāmarājena pratiṣṭhāpya sūryamaṇḍalāya dvādaśakalātmane arghyapātrāya namaḥ | iti pātraṃ saṃpūjya yathopadiṣṭamarghyajalaṃ somamaṇḍalaṃ budhyā tṛtīyabījena pratiṣṭhāpya somamaṇḍalāya ṣoḍaśakalātmane arghyāmṛtāya namaḥ | p. 191) iti arghyamṛtaṃ saṃpūjya gandhapuṣpākṣata kuśayavatilasarṣapapūrvā yathā lābhamarghyajale nidhāya hṛnmantreṇābhyarcya śirasārghya jalagatadoṣaṃ samuddhṛtya śikhayā visṛjya kavacenāvakuṇṭhya netreṇa surabhimudrayāmṛtī kṛtyāstreṇa saṃrakṣya mūlamantreṇabhyarcya tatrāmṛteśvarīṃ dhyātvārghya jalaṃ spṛśan arghyamamṛtī karomītyantayā mūlavidyayā saptavāraṃ japitvā tatorghyeṇa hrīmiti mantreṇa pūjopakaraṇāni pīṭhamātmānaṃ ca saṃprokṣya tataḥ pīṭhopari trikoṇa pañcadalāṣṭadala caturaśrātmakaṃ padmaṃ vilikhya tanmadhye mūlamantreṇādhāraśaktiṃ saṃpūjya tadupari | anantāya namaḥ | kūrmāya namaḥ | pṛthivyai namaḥ | iti saṃpūjya | pīṭhasyāgneyādiṣu vidikṣu pīṭhapādeṣu dharmādi catuṣṭayaṃ pūrvādi dikṣu pīṭhagātreṣu | adharmādi catuṣṭayaṃ ca namonte svanāmabhiḥ saṃpūjya tataḥ pīṭhopari | saṃsatvāya namaḥ | raṃ rajase namaḥ | taṃ tamase namaḥ | kandāya namaḥ | nālāya namaḥ | padmāya namaḥ | kulapadmāya namaḥ | yonyāsanāya namaḥ | vaṃ vahnimaṇḍalāya namaḥ | am arkamaṇḍalāya namaḥ saṃ somamaṇḍalāya namaḥ | ityupariryapari vinyasya | tatra hasauḥ | sadāśivamahāpretapadmāsanāya namaḥ | ityabhyarcya | tatra yathopadiṣṭavarṇābharaṇāmbarāṃ bhajamānaparijātalitikā p. 192) maṇḍala saṃvitsvarūpiṇīṃ davīmāvāhanamudrayā hṛdayakamala karṇikāgaṃ varāddakṣiṇa na nāsāpuṭena karāñjalau virecyāvāhya saṃsthāpanamudrayā saṃsthāpya sannidhikāriṇyā sannidhāpya | sannirodhinyā sannirudhyāvakuṇṭhanamudrayāvakuṇṭhya | haṃsamantreṇa mūrtiṃ badhvā yonimudrāṃ ca pradarśya mūrtau svadehavat karanyāsa varjanyāsa jātaṃ vidhāyārghyādi ṣoḍaśopacāraiḥ mūlamantreṇābhyarcya nīrājyapraṇamya tadanujñā puraḥ saraṃ parivārānarcayet | yathā | devyāḥ parito hṛdayādi kavacānta manīśā suravāyuṣu purato netraṃ dikṣu cāstraṃ pūrvokta ṣaḍaṅgannyāsamantraiḥ krameṇābhyarcya trikoṇamadhya vāma koṇāgredṛta kanakamaya sannibhā atiramaṇīyaveṣāṃ pāśanatikarāṃ ratiṃ vāgbhavenābhyarcya | dakṣiṇakoṇāgre śaśāṅkanibhāmatisundaragātrīṃ sumukhīṃ kuśanatikarāṃ prītiṃ tṛtīyabījenābhyarcya | agrakoṇāgre bandhūka kusumasaṃkāśamikṣucāpapuṣpaśaradhaṃ maṇimayā kalpālaṅkṛtaṃ kāmaṃ kāmabījenābhyarcya tataḥ pūrvādi pañcadaleṣu drāṃ drāviṇyai namaḥ | hrīṃ kṣohiṇyai namaḥ | klīṃ vaśīkariṇyai namaḥ | blūm ākarṣaṇyai namaḥ | saḥ sammohinyai namaḥ | iti śarapañcaka devatāḥ | karpūra kanakasandhyārāgendranīlamāñjiṣṭhanibhāḥ savyakarakalita bāṇāḥ | śeṣakarakṛtanamaskārāḥ sakalabhūṣābhūṣitāṅgāḥ p. 193) samādāḥ krameṇābhyarcya aiṃ hrīṃ bhagāyai namaḥ | 3 | bhagajihvāyai namaḥ | 3 | bhagapiṇyai namaḥ | 3 | bhagākṣyai namaḥ | 3 | bhagāhlādinyai namaḥ | iti bhagādi devatāḥ | krameṇābhyarcya | brahmādyāyathopadiṣṭa varṇāmbarāyudhā bharaṇadharā dvandvaśaḥ samarcayet | yathā | ākṣāyī brahmāṇyai namaḥ | aiṃ hrīm | aiṃ kṣam asitāṅga bhairavāya namaḥ | ī lā ī māheśvaryai namaḥ | aiṃ hrīm iṃ laṃ ruru bhairavāya namaḥ | ū hā ī kaumāryai namaḥ | aiṃ hrīṃ uṃ haṃ caṇḍabhairavāya namaḥ | ṝ sā ī vaiṣṇavye namaḥ | aiṃ hrīṃ ṛṃ saṃ krodhīśabhairavāya namaḥ | ḹ ṣā ī vārāhyai namaḥ | u ḷṃ ṣaṃ unmattabhairavāya namaḥ | ai śā ī indrāṇye namaḥ | aiṃ hrīṃ eṃ śaṃ kapāla bhairavāya namaḥ | au vā ī cāmuṇḍyai namaḥ | aiṃ hrīṃ oṃ vaṃ bhīṣaṇa bhairavāya namaḥ | aḥ lā ī mahālakṣmyai namaḥ | aiṃ hrīm aṃ laṃ saṃhārabhairavāya namaḥ | aiṃ hetukāya namaḥ | aiṃ tripurāntakāya namaḥ | aim agnivetālāya namaḥ | aim agnijihvāya namaḥ | aiṃ kālāya namaḥ | aiṃ karālāya namaḥ | aim ekapādāya namaḥ | aiṃ bhīmāya namaḥ | ityabhyarcya | pīṭhasyottarabhāge vāyavyādīśānāṃ guru paṅktimarcayet | hetukādīśāvaraṇayormadhye samantrakā gurupādukā paṅktiḥ pūjanīyā | oṃ moṃ gurupādukebhyo namaḥ | p. 194) oṃ miṃ pūjya gurupādukebhyo namaḥ | oṃ miṃ mahāguru pādukebhyo namaḥ | tatasvagurupaṅktimarcayet | iti guptamudāhṛtam | tatoṣṭadalānāṃ bahirpūrvādyaṣṭadikṣu | aiṃ kṣām indrāya vajrahastāya surādhipataye sa vāhana saparivārāya namaḥ | aiṃ kṣām agnaye tejodhipataśaktihastāya savāhana sa parivārāya namaḥ | 2 | yamāya pretādhipataye daṇḍahastāya savāhana saparivārāya namaḥ | 2 | nṛ-ṛte rakṣodhipataye khaḍgahastāya savāhana saparivārāya namaḥ | 2 | varuṇāya jalādhipataye pāśahastāya savāhana saparivārāya namaḥ | 2 | vāyave prāṇādhipataye aṅkuśahastāya savāhana saparivārāya namaḥ | 2 | kuberāya yakṣādhipataye gadā hastāya savāhana saparivārāya namaḥ | 2 | īśānāya vidyādhipataye śūlahastāya savāhana parivārāya namaḥ | iti saṃpūjya | punaḥ agni nṛ-ṛti vāyavyeśa dikṣu | vāṃ vīṃ vūṃ vaṃ vaṭukāya namaḥ | gāṃ gīṃ graṃ gaṃ gaṇapataye namaḥ | dāṃ dīṃ dūṃ duṃ durgāyai namaḥ | kṣāṃ kṣīṃ kṣūṃ kṣaṃ kṣetrapālāya namaḥ | iti saṃpūjya | bahiraindrayāmya vāruṇa somya dikṣu aṣṭavasubhyo namaḥ | ekādaśarudrebhyo namaḥ | dvādaśādityebhyo namaḥ | p. 195) sarvebhyo bhūtebhyo namaḥ | iti krameṇābhyarcya | tataḥ paramānandāmṛtasandoha niṣyandamāna dehāmakhaṇḍasaṃvit svarūpiṇīṃ bhajamānapārijātalatikāṃ parameśvarīṃ gandha puṣpādibhirabhyarcya | sa parivārāṃ yathopadeśaṃ santarpya nīrājyastutvā namaskṛtyamātmānaṃ matvā sakalaparivāra detāgaṇaṃ paradevatāmūrtau līnaṃ paribhāvyatāṃ ca sakala bhuvanodbhūti paribhūtiṃ mūlabhūtāṃ niṣkala tejorūpāṃ sambhāvya mudrayopasaṃhāriṇyāmaṇḍalastha kusumenādāyāghrāya hṛdayāravinda sthānaṃ nītvā tanmayamātmānaṃ paribhāvya gandhādibhirabhyarcya tadanugṛhītaprasādaḥ ṣaḍaṅgaṃ vinyasya svayamamṛtānandamayo bhūtvā jīvanmukto yathā sukhaṃ viharediti śivam | || ityaṣṭamaḥ paṭalaḥ || evamihaloka paraloka sukhasādhanabhūta paradevatā samārādhana kathanāntaraṃ homavidhānaṃ vaktumupakramate | athāgnikārya mityādinā ekakuṇḍavidhāne kuṇḍalakṣaṇaṃ niyamaṃ cāha | pūjāgrahasyetyādinā | ayamarthaḥ | vakṣyamāṇa dīkṣāmaṇḍapa madhyastha vedikāyāḥ pūrvasyāṃ diśi vā īśānakoṇe vā dhanada bhāge vā buddhikoṇaṃ caturaśrātmakamekameva kuṇḍaṃ kuryāditi | atha dīkṣāmaṇḍapalakṣaṇamāha | navahastamātramityādinā | p. 196) ayamarthaḥ | aindravāruṇayāmyasaumyaṃ ca navahastaparimitam | parivītadṛḍhāvaraṇaṃ caturdvāratoraṇopa śobhitam | dhautāmbaravitānadarbhamālā parivṛtamujvalitamaṇḍapaṃ kuryāditi | utaśailadormitam | śailāḥ saptasaṃkhyātāḥ saptahastaparimitā vā | hṛṣīka karasammitam | hṛṣīkāṇīndriyāṇi tāni ca pañca pañca hastaparitaṃ vetyarthaḥ | pūjā vedikānirmāṇa pramāṇamāha | tatastasya madhya ityādinā tanmaṇḍapamadhye tribhāgaikabhāgaṃ vedikāṃ kuryāditi | yathā maṇḍapaṃ prākpratyagagraṃ sūtra catuṣṭayenāspāpya dakṣiṇottarāgraṃ ca tathaivāspālayet | evaṃ kṛte tattanmaṇḍapaṃ navapadātmaṃ jāyate | eṣu madhyapadaṃ vedikāmaratnimātronnatānta dviguṇamāyā vistārāmādarśatalavatkramameṇonnatāṃ mukha pratimā bimbā loikanārhāmujvalitarāmati ramaṇīyāṃ kuryāt | avaśiṣṭeṣu pūrvādyaṣṭadikpadeṣu krameṇa vedāśramityādinā vakṣyamāṇa kuṇḍāni kuryādityarthaḥ | vedāśraṃ caturaśram | yonimaśvartha patrākāraḥ | ardhondhupanibham ardhacandrākāram | analāśram | trikoṇam | gajāśram | aṣṭāśram | harahaya haridārabhya prācīdiśamārabhyetyarthaḥ | anyetvevamāhurindreśān dṛśormadhye vṛttaṃ vāyavye pañcakoṇam īśakoṇe saptakoṇam | ñca kuryāditi | p. 197) kuṇḍaprastāraprakāramāha | prāksūtramityādi prathamaṃ prāk pratyagagraṃ sūtramāspālya tanmadhye matsyāṅkitaṃ kṛtvā tanmānena diśoryāmyottarayormatsya dvayaṃ vinyaset | matsyottarayordakṣiṇottaraṃ sūtramāspālayet | tat sūtrayugāgrāṇi yathoktabhyāyena vardhayet | sūtrāṇyavaṣṭabhya caturṣukoṇeṣu matsyaṃ catuṣkaṃ vinyaset | tanmatsyādareṣu caturṣu dikṣu sūtra catuṣkamāsphālayet | evaṃ kṛte catuṣpadopetaṃ sama caturaśramaṇḍalaṃ jāyate | etaccaturaśraṃ kuṇḍaṃ pūrvadiggataṃ bhavati | etadeva caturaśraṃ pratītyānyāni kuṇḍānyuddharedityāha | atra janayedanyā nītyādinā kṣetre kṣiptveti prakṛtacaturaśre āgneyamārute nai-ṛteśaṃ ca sūtradvyamāsphālya punastu caturaśraṃ pañcavidhā vibhajya teṣvekonena madhyasūtrapāścātya sūtrasya prāgagraṃ pūrvadiggatadakṣiṇottarāt sūtrādbahirvardhayet | tataḥ paścimapadagatakoṇasūtraṃ caturdhā vibhajya tatkoṇāgra prāntamekamekamaṃśaṃ parityajyāvaśiṣṭāṃśa trayamānena koṇamātraminduśaśikalavadbhrāmayet | urakoṇamapi tathaiva kuryāt | tato maddhamakoṇottarasūtrāgradvayamaṣṭabhya madhyaprācī sūtrāgraparyantaṃ koṇasūtravat sūtradvayamāsphālayet | sū * kalānyanyāni parimārjayet | p. 198) etadaśvattha patrākāraṃ yonikuṇḍamagnidiggataṃ parityajya bhāgadvayamiti yathoktamānena caturaśraṃ kṛtvā tasya dakṣiṇottara prācī sūtrayormadhye samāntarālaṃ prāk pratyagraṃ navasūtrāṇyāsphālayet | evaṃ kṛte prākpratyagrāṇyekādaśasūtrāṇyāsphālitāni bhavanti | caturaśraṃ ca daśadhā vibhaktaṃ syātteṣu dakṣiṇottarāṃśaṃ parityajya vaśiṣṭa navasūtrāṃśaṃ dakṣiṇottarāṃṣṭāṃśa kṣetramānena uttara prācīsūtrayormadhyāvaṣṭabhya tatprācīsūtraprāgagra paścimā * * * varjayet | punarapi tanmānenaiva tatsūtramadhyāttat prāgagramārabhya tatsūtrapaścimāgraparyantaṃ khaṇḍenduvadbhrāmayet | sūtrakhaṇḍānyanyāni parimārjayet | etadardhacandrāhvayaṃ kuṇḍaṃ dakṣiṇadiggataṃ bhavati | vāsareśārdhabhāgiti | prakṛtaṃ caturaśrakṣetraṃ ṣoḍaśāvibhajya tadaṃśadvayasyaikaikāṃśena madhyaprācīsūtrāgraṃ pūrvadiggatadakṣiṇottarasūtrādbahirdhayet | tato madhyādārabhya tanmānena parito vṛttaṃ bhrāmayet | sūtrakhaṇḍānyanyāni mārjayet | etadvṛttakuṇḍaṃ paścimadig gatam | bhūpāṃśa ityādi | prakṛtaṃ caturaśramaṣṭadhā vibhajya tadaṃśadvayasyaikāṃśena madhya prācīsūtrasya pāgagraṃ paścimāgraṃ ca vardhayet | tato madhyamādārabhya tanmānena pārśvayormatsya catuṣkaṃ janayet | tatra matsyodareṣu parimita ṣaṭsūtrapātena ṣaṭkoṇātmakaṃ kuṇḍaṃ bhavet | p. 199) tadvāyavyadiggatam | daśāṃśāṃśetreti | prakṛtaṃ caturaśrakṣetraṃ daśadhā vibhajyate | teṣvekenāṃ kena pūrvokta vṛttakuṇḍādbahirvṛtta bhrāmayet | punarapi tenaivamānena tadbahirvṛttaṃ bhrāmayet | kuṇḍātmakamadhyavṛttena karṇikā dvitīyavṛttena kesarāṇi tṛtīyena caturdalādyaṣṭadalāni vā kuryādityarthaḥ | idaṃ padmakuṇḍam | kaubera diggataṃ bhavati | kṣetraṃ kṣipetvati | prakṛtaṃ caturakṣetraṃ caturviṃśatidhā vibhajyaṣvekenāṃśena madhyasūtraprāgagraṃ pūrvadiggata dakṣiṇottarasūtrādbahirvardhayitvā punastenaivamānena bahirapi prākāracaturaśraṃ kuryāt | punarapi prakṛta caturaśrakārdhamānena bāhya caturaśrakoṇāgramavaṣṭabhya tadbhujadvayamabhito lāñchayet | evamanyānyapi koṇāni lāñchayet | punaścaturṣu koṇeṣu lāñchanadvayānubandhi tiryasūtracatuṣṭayamāsphālayet | dikṣvapi cihnācihnaṃ sūtrāṇi yathāsthitaṃ valayet | koṇāni sūtraśakalāni ca parimārjayet | etadaṣṭāśraṃ kuṇḍaṃ bhavati | tadīśvaradiggatam | hayāṃśetreti prakṛtaṃ catura * kṣetraṃ saptadhā vibhajya teṣvekenāṃśena madhyaprācī sūtrāgraṃ pūrvadiggatadikṣiṇottara sūtrādbahirvardhayitvā punastenaivamānena parivṛto vṛttaṃ bhāvayet | punarapi caturaśraṃ caturdhāvibhajya teṣvapyekamaṃśaṃ p. 200) parityajyāvaśiṣṭaṃ trayamānentavṛtta lekhanam | pañcadhā tṛtīyaṃ pramīya tatra pañca cihnāni kṛtvā cihnāt cihnaṃ dīrghākārāṇi pañcasūtrāṇyāsphālayet | sūtraśakalānyanyāni parimārjayet | etat pañcakoṇātmakakuṇḍaṃ vāyukoṇagatam | kṣetravyāse iti | pra taṃ caturaśrakṣetraṃ daśadhā vibhajya teṣvekenāṃśena madhya prācīsūtrāgraṃ pūrvadiggatadakṣiṇottarasūtrādbahirvardhayitvā punastenaiva mānena parito vṛttaṃ bhrāmayet | punarapi caturaśraṃ catuḥṣaṣṭidhā vibhajya teṣvekatriṃśamaṃśaṃ parityajya avaśiṣṭeśa trayastriṃśadaṃśena vṛttarekhāṃ saptadhā pramīya tatra sapta cihnāni kṛtvā cihnātcihnaṃ ṛjūnasaptasūtrāṇyāsphālayet | saptakoṇātmakaṃ kuṇḍamīśadiggatamityarthaḥ | yāvatāmānena kuṇḍasyāyaṃ vistārau tāvatāmānenakhātamapi kuryāt | yadākāraṃ kuṇḍaṃ mekhalāśca tadākārāḥ kuryādityāha | yāvanmānenetyādi ekakuṇḍānāṃ mekhalāyonyoḥ sāmānyalakṣaṇamāha | tisraḥ kuṇḍa ityādi hotardiśeha ityantena | muṣṭimātramiti muṣṭyaṅgulaparitamityarthaḥ | yadvā muṣṭiriti | tāladvaya sa vācakaḥ | muṣṭiparimite kuṇḍe mekhalānāmutsedhavistārayorlakṣaṇamāha | dvyaṅgulaikāṃgulārdhāṅguleti | aratnimātrādyaṣṭahastāṃ p. 201) teṣu kuṇḍeṣu mekhalānāmutsedha vistārayorlakṣaṇamāha | ratnimātre tratā ityādi vasuhasta ityantena aratniparimitayorapi dvyaṅgulaṃ tryaṅgulaikāṅguleti hastaparimite yugārvitta netrāṅgula iti yugāṅgulaṃ caturaṅgulam | arpittāṅgulamagnyaṅgulam | tryaṅgulamityarthaḥ | netrāṅguladvyaṅgula iti | hastadvayaparimite | rasāmbho * vanyaṅgulamiti | rasāṅgulaṃ ṣaḍaṅgulam | ṣaṭ parimitedaṅkuśambhyaṅgā ila iti | daśāṅgulam | trabhyaṅgulam | aṣṭāṅgulam | aṅgāṅgulamityarthaḥ | vasuhaste aṣṭahaste parimite | bhāskarapaṅktiḥ | gajāṅgulamiti | bhāskarāṅgulam | dvaṃdaśāṅgulam | paṅktyaṅgulam | daśāṅgulam | gajāṅgulaḥ aṣṭāṅgula ityarthaḥ | kuṇḍamadhye nābhinirmāṇa prakāramāha | nāmihāṃ * javaditi | muṣṭiparimite kuṇḍanābhiyonyorāyāma vistāret seti sa lakṣaṇamāha | rasāmbhodhītyādinā ṣaḍaṅgulīyatāṃ caturaṅgulavistāradvyaṅgulontāmaśvatthapatravat kramasaṅkucitā grāmekāṅguloṣṭā kuṇḍāntaniviṣṭāgrāmiva yoniṃ caturaṅgulāyāmavistārādvyaṅgulonantāmaṣṭadalāmbujarūpāṃ nābhiṃ ca kuryādirthaḥ | ratnyātriṣvapi kuṇḍeṣu nābhi yonyorlakṣaṇametadeveti | iti diśatiyonyā lakṣaṇamityādi | tadeva khalu mātrasyetyatena karadvayādi p. 202) kuṇḍānāṃ yoniṃ nābhiṃ cottarottaramekaikāṅgulena vṛddhimānena kuryāt | yonyaṣṭamapi pratyekaṃ yavadvayamānena vardhayet | nābhi vṛttākārakuṇḍānurūpāṃ vā kuryāt | yonikuṇḍe yoniḥ | padmakuṇḍe padmaṃ ca na vihitetyāha | ekaikenāṅguletyādinā vidadhyārcanābhimityantena | anyetvekāhasya parimita kuṇḍenasya yoninirmāṇaṃ yathā varṇayanti | kuṇḍasyaika ityādi bodhiṣṭhānarūpamityantena | bhūtādvyaṅgulaṃ bhūtādi prakṛtiḥ pratyaṅgulamaṣṭāṅgulamitivāt | vyāsa āyāmaḥ | tatra śasaṃkhyaṃ ṣaḍaṅgulam | ekādvyaṅgulam | bodhiṣṭhāpatrānurūpā | aśvattha patrākārām | etaduktaṃ bhavati | hastamātrasya kuṇḍasya yonimaṣṭāṅgulāyatām | ṣaḍaṅgulavistṛtādvyaṅgulonantamaśvattha dalavatkramasaṅkucitāgraṃ kuryāditi | pūrvoktanābhedanakarṇikā vibhāgamā * netra bhūtāṅgulamityādi kuṇḍanta ityantena | tāṃ caturaṅgulāyāmavistārābhi stridhā vibhajya madhyāṃśena karṇikāmavaśiṣṭāṃśa dvyenāṣṭadalāni kuryādityarthaḥ | muṣṭyādi kuṇḍānā * * m karaṇamekāṅgulamanenetyāha | kuṇḍasekarasyeti karadvyādi kuṇḍānāgnemi karaṇamuttarottaraṃ pratyekamardhyāṅgulamanāvṛddhetyāha | vilocanakarādārabhyetityādi yathoktakramādityantena kimaṅguliriti | p. 203) svakarāṅgule dīrghatiryaṃ mānayoranyatamena | yadvāmānāntare nocyate | aṅgulirlakṣaṇabhedena pañcadhā bhavati | mānāṅgulirmānāntarāṅgulirmātrāntarāṅgulirmuṣṭyaṅgulirdeha labdhāṅguliriti | tathā coktaṃ śrīpañcarātre tantre | vātāyanapathaṃ prāpya ye bhāntiraviśmayaḥ | teṣu sūkṣmā visarpantireṇavaḥ paramāṇavaḥ | teṣṭau keśānvayāsteṣṭau likṣoyūkastadaṣṭakam | tadaṣṭakaṃ yavāsteṣṭaṃ vaṅguliḥ samudāhṛtā | taduktamāṅguliḥ saptayavāsaiva tu madhyamā | ṣaḍyavāsādhamāproktāmānāṅgulaṃ bhavet | visyastaistiryagaṣṭābhiryavairmānāntarāṅgulam | śālibhirvāri jānyastai stribhirmānāntaraṃ bhavet | ācāryadakṣiṇakare madhyamāṅgulimadhyame | parvaṇonantaradīrghamātrāntaramudāhṛtam | vināṅguṣṭhena śeṣābhirmuṣiraṅgulibhiḥ kṛtā | caturdhā vibhajedekomānomuṣṭyaṅguli smṛtā | ācāryahasta kaniṣṭhikādyaiścaturbhirevāṅgulībhirmaharṣermadhyamāṅgulermadhyamaparvabhāge tiryak visarpadbhirihaivameyam | yaḥ kaścit kautukāyāmaṃ vibhajya daśadhā punaḥ | evaṃ dvādaśayā bhāgaṃ kṛtvā teṣvekamaṅgulam | dehalabdhāṅgulaṃ nāmeti mahāmānāṅguliriti | paramāṇukramasiddhamānāṅguli vācakaḥ | pratimotsedhanirmāṇe mahāmānāṅgulimāno p. 204) prāsādagopurādi nirmāṇe mānāṅgulamānāntarāṅgule naiva nānyena kenacit | yogopakaraṇāni srāvādīni mantrāṅgulenaiva kuṇḍanirmāṇemuṣṭyaṅgulenaiva pratimāṃ gopāṅgānina kenacit | yogopakaraṇāni srāvāt | tathā coktaṃ śrī pañcarātratantre | ucchrāyaḥ | pratimānāsyānmahāmānāṅgulāśrayaḥ | prasādādīṃśca tenaiva kuryān mānāntareṇa vā | vedikāpīṭhaśibikārathādīnā vidhā punaḥ | mānāntarāṅgulenaiva bhavenānyena kenacit | yoyopakaraṇānāṃ ca kuryānmātrāṅgulena vai | homāṅgāni sravādīni kuṇḍamuṣṭyaṅgulamāśrayaḥ | dehalabdhāṅgulenaiva pratimāṅgāni kalpayediti | dvādaśāṅgulaparimitastalaḥ | taladvayaṃ muṣṭiḥ | pañcaviṃśāṅgulopatti | ṣaḍviśāṅgulavartiḥ | saptaviṃśāṅgulo hastaḥ | teṣāmevakuṇḍādi śabdānāṃ paryāyaśabdena nāmādīni paṭhyante | niṣkuḥ prajāpatyaṃ dhanurmuṣṭirdhanugrahaśceti | tathā coktaṃ śrī pañcarātratantre | caturviṃśāṅgulaniṣkuḥ pañcaviṃśaḥ prajāpateḥ | ṣaḍviṃśatirdhanurmuṣṭiḥ saptaviṃśaddhanugraha iti | dīkṣānāṃ nityanaimittikayoḥ śāntikapauṣṭikayorutsavādiṣu ca kiṣkuvimānotsave prājāpatyaṃ vāstunirmāṇena tu muṣṭiḥ | grāmādisthāne dhanugrahaḥ | athavā sarveṣvapi kāryeṣu kiṣkurevābhimata iti | p. 205) tathā śrī pañcarātratantre | yā te ca śanaye kiṣkuṃ prājāpatyaṃ vimānake | vāstūnāṃ tu dhanurmuṣṭirgrāmādīnāṃ dhanurgrahaḥ | karmaṇāmapi sarveṣāṃ kiṣkurevātha vāmata iti | kathamatyantavilakṣayoḥ saṃvit pañcarātra tantrayoḥ saṃvādakṛtirucyate | tayoḥ pratipādya devatāyāḥ parasparā bhedā sambhavatāttantrabhedo'pi nāstītyava gacchāmaḥ | bhedavyavahārastu svasaṃhitā bhedavat saṃjñitā mātra bhedādupapadyata eva | pañcarātratantre puruṣaprādhānyaṃ saṃvit tantre tatprādhānyamityetāvatā bhedena tantrabhedonābhyupagantuṃ yuktuḥ | tathā coktaṃ śrīpañcarātropaniṣadi | oṃ bhagavān vāsudevaḥ | parā prakṛtiñjyāyasī vibhūtita bhūtaya eva sasvayaṃ bhavatīti | tathā ca śrī pauṣkara saṃhitāyām | yā parā prakṛtirmātrī vāsudevākhya lakṣaṇā | ṣāḍguṇyavigrahā sarvaśakti tatvaguṇānvitā | kośabhūtatvamāpannā svayamānandalakṣaṇeti | tathā ca śrī sātvata saṃhitāyām | nādāvasāna gagane devonantaḥ sanātanaḥ | śāntuḥ saṃvit svarūpastu bhaktānugrahakāmyayā | śaktiḥ sācātmakāmī yā ceśvarītyabhidhīyata iti | tathā ca vairiṃ ca nṛsiṃha vyūha prakaraṇe | śaktiryā vaiṣṇavī māyā vāsudevātmikāvyayā | ye vai parāṅmukhāstasyāṃ saṃsāre saṃsantita iti | p. 206) tathā ceśvarasaṃhitāyāṃ parāṃ prakṛtiṃ viddhivāsudevāmbhidhāṃsuta | kośabhūtāṃ tanuṃ tasya śaktivyūhasya niṣkalāmiti | tathā ca jāyākhya saṃhitāyām | tanirmuktadehasya kevalasya cidātmanaḥ | udeti mahadānandaḥ sā śaktirvaiṣṇavīparā | aluptakarma kartāraṃ jīvaṃ kṛtvā tadātmasāt | yantroditā ca tatraiva punarevāva tiṣṭhate | tacca saṅkalpanirmuktamavācyaṃ vidhināradeti | tathā ca śvetāśvataropaniṣadi | te yogānugatā paśyaṃ devatāśaktiṃ svaguṇairnigṛḍhāmiti | yo yonimadhitiṣṭhati | eta iti ca | tathā brahmāṇye purāṇe | śaktiḥ śaktimato bhedādvāsudeva itīritaḥ | śaktisthitā śaktimānapi śāktiṣvapi kiñca brahmādi pipīlikāṃ teṣu mūlādhāramandire kuṇḍalinī śeṣa paryaṅke kāmākhya cinmaya vaiśvānarāgnyātmā bhagavān vāsudevaḥ śete | tathā ca śrītiḥ | tasyānte suciraṃ sūkṣmamityādi viśvato mukha ityantam | tathā ca śrī bhagavadgītāyām | ahaṃ vaiśvānaro bhūtvā prāṇinā dehamāśritaḥ | prāṇāpānasamāyuktaḥ pacāmyannaṃ caturvidham || iti | kiñca | saṃvidupāsakānāṃ phalatvena vaiṣṇavaṃ paramaṃ padaṃ darśayati | prapañcasāre | yāṃ jñātvā sakalamapāsya karmabandhetadviṣṇoḥ p. 207) paramaṃ padaṃ prayāti bhūyaḥ | tāmenāṃ jagadihajaṃ tu jīvabhūtāṃ hṛllekhāṃ japati ca nityamarcayīta | hṛllekhāṃ japavidhimarcanāviśeṣādetāṃ stutimapi nityamādareṇa | yobhyasyet svakhalu parāṃ śriyaṃ ca gatvā śuddhaṃ tadraja iti padaṃ parasyadhāmnaḥ | iti ca | evaṃ śrutismṛtītihāsa purāṇāgamāni ahamahamikayā prakṛti puruṣayoraikyameva pratipādayanti | tānyatra na likhyante grandhavistārabhayādityavagantavyam | śatārdrahoma ityārabhyarandhatāyonirityantaḥ subodhaḥ | || iti saṃpradāyadīpikāyāṃ navamaḥ paṭalaḥ || evaṃ kuṇḍamaṇḍapavidhānāntaraṃ sthaṇḍilavidhānaṃ homavidhānaṃ ca vaktumupakramate | nityādinā | sa paristarāṃ dahenmantrītyantasyāyamarthaḥ | athokta karma sidhyartham | pūrvo kuṇḍeṣvanyatame sthaṇḍile vā homamārabheta | yathā vedikāyāṃ pūrvasyāṃ diśi pañcaviṃśāṅgulāyāmatāramaṅguṣṭhaparvonnataṃ vā saptaviṃśāṅgulāyāmatāraṃ caturaṅgulonnataṃ vā samacaturaśraṃ sthaṇḍilaṃ kṛtvā nakhakeśaloṣṭādīn saṃśodhya gomayāmbunā kuṇḍamupalipya sthaṇḍilaṃ cedamabhyukṣya vāyubījena saṃśoṣyāgnibījena pāvayitvā tatra hṛnmantrākhya p. 208) vāgbhavena namontena barhiṣādviguṇitena dakṣiṇāduttarāgraṃ paścimādi pūrvāgraṃ rekhātrayaṃ vilikhyatāsu dakṣiṇāduttarāgeṣu madhyama paścimapūrva * * * tānāṃ krameṇa brahmayamasomāḥ paścimādi pūrvāgreṣu madhyadakṣiṇottarāṇāmīśa śrīśasureśāśca devatā iti dhyātvā prokṣya tato dakṣiṇabhāge gandhapuṣpākṣatādīni homadravyāṇi saṃsthāpya vāmabhāge darbhān saṃsthāpya tadupari yayoktāni pātrāṇyadhomukhāni dvandvaśo vinyasya pavitre kṛtvā prokṣaṇī saṃskṛtya tat saṃspṛśyaṃmūlavidyayā trivāramabhimantrya tat sakalatīrthamayaṃ dhyātvā tena darbhamaya kūrcena dakṣiṇabhāga sthitadravyajātaṃ pātrāṇi ca pūrvokta brahmamantreṇa saṃprokṣya kuṇḍasthaṇḍilayoranyatama madhye kuśagandha puṣpākṣatamaya yoga viṣṭaraṃ saṅkalpya gandhādibhirabhyarcyātra nīlotpaladala śyāmalāṅgīmaśeṣa lokajananīṃ vāgīśvarī mṛtu snātāṃ sañcintyetadyonau bhāskarakāntabhavaṃ vā āraṇeyaṃ vā śrotryāgārato vā hutavahamānīya pavitrī kṛte pātre vahnibījena nidhāyakravyādāṃśatvena kiñcidaṅgārakhaṇḍaṃ parityajyāstreṇa saṃśodhya kavacenāvakuṇṭhyāmṛtabījena dhenumudrayāmṛtī kṛtyotthāpya prādadakṣiṇya krameṇa sthaṇḍilaṃ kuṇḍaṃ vā triḥ paribhrāmya svasammukhīkṛtya mūlamantreṇa nidhāya prajvālya p. 209) susaṃskṛtena ghṛtena pūrvoktahṛnmantreṇa garbhādhāna puṃsuvana sīmantonnayana jātakarmaṇāṃ pratyekaṃ saptasaptāhutīrhutvā gāyatryuṣṇiganuṣṭarpa bṛhatī paṅkti tṛṣṭurpa jagatīchandomaya saptabāhugārhapatyāhavanīya dakṣiṇāgnimayaṃ tripādaṃ yajamānapatnyātmaka dviśīrṣamadhvaryuhotṛ brahmodgātramaya caturaṅgaṃ śṛṅgam | prātarmadhyāhna sāyāhna savanatrayabaddha śarīraṃ vedalokādhika pañcarātra pāśupata bauddhārhata samaya piṅgaṣaṇṇayām | havyakavyātmakadvināsam | vadanatrayeṣu ṛgyajuḥ sāmātmakairmantraistotra śastrarūpeṇa * dhamānaṃ ṛgyajuḥ samātharvātmaka catuśrotraṃ mahāntaṃ dīpyamāna vapuṣaṃ sādhakābhimatakāmavarṣakatayā vṛṣabhaṃ tadānanayordakṣiṇāsyena hiraṇyā kanakāraktā kṛṣṇā ceti ca ta * * māsyena suprabhātiraktā bahurūpikā ceti saptajihvikā dakṣiṇagaiścaturbhujaiḥ śaktiṃ vahniṃ sruk sruvau vāmakaraistribhistomaraṃ tālavṛntaṃ ghṛtapūrṇa sauvarṇapātraṃ ca dadhānaṃ pravilambitaikapādamitarābhyāṃ pādābhyāṃ baddhapadmāsanamaruṇa kamalakarṇikāsamāsīnamanekā kalpamaruṇavarṇaṃ paśupati parjanyapāvakarakṣo varuṇamarutāṃ diggaleṣu kramelabhirajyā kanakā raktā kṛṣṇā suprabhātiraktostapanīya vaiḍūrya taruṇa divākarendīvara padmarāga suvarṇavarṇādi śoryāmya saumyayordalayormadhye p. 210) ca yathoktavarṇā bahurūpikā ceti saptajihvābhirā vṛttavyāvṛtottānavaktraṃ jātavedasaṃ dhyātvā arghyapādyādi dhūpadīpāntairupacārairabhyarcya tataḥ prāgagrairudagagrairdarbhairekamekhale kuṇḍe mekhalādhastādvimekhaledvayormadhye trimekhale madhyamamekhalāyāṃ paristīrya yadi sthaṇḍile sikatānāṃ bāhye dakṣiṇottarapaścimabhāgeṣu trīn paridhīn agnīśayordiśorāghārabena samidvayaṃ ca vinyasya pariṣicya tato vahnernāmānnaprāśana caulopanayana prājāpatyāgneya vaiṣvadeva saumyagodāna samāvartana vivāhāntānāṃ saṃskārāṇāṃ pūrvokta hunmantreṇa pratyekaṃ saptasaptā hutīrhutvā tatastanmadhye pūrvokta pūjāpīṭhaṃ parikalpyātra yathoktarūpāṃ saparivārāmambikāṃ samāvāhyābhyarcyā śeṣaparivāraṃ devatānāṃ pratyekamekāhutiṃ hutvā mūlavidyayā daśāhutīrjuhuyādevaṃ svāhā priye śaktimaye siddhe tasminyathoktakāryāya yathoditairdravyairyathokta saṃkhyayā hutvā gandhādibhirabhyarcya stutvā namaskṛtya prasādyānantaraṃ mahāvyāhṛtīrjuhuyāt | yathā | bhūragnaye ca mahate ca svāhā ityādi ca tasraḥ | ām itaḥ pūrṇaṃ prāṇabuddhi deha dharmādhikārato jāgrat svapna suṣuptyavasthā sumasanā vācā karmaṇā hastābhyāṃ * * * mudareṇa śiśnāyat smṛtaṃ yaduktaṃ yatkṛtaṃ sarvaṃ brahmārpaṇaṃ bhavatu svāheti p. 211) brahmārpaṇamantreṇāṣṭāhutīrhutvā pūrṇāhutiṃ hutvā parameśvarīṃ saparivārāmudvāsya hṛdayabhavanaṃ nītvā gandhādibhirātmānamabhyarcya kṛtakṛtyamātmānammatvā yathā vibhavaṃ brāhmaṇān santarpya sa parivāraṃ hutavahamudvāsayet | naimittike home sa paridhīn paristarāṃ dahet | nityahomena dahet | yatra kāmanāhomavinyastāsu juhuyāditi | vicakilainnava mallikābhiḥ śāḍvalapallavairdūrvādalairāghāreṇa ghṛtena siddhārdhaisitasarṣapaiḥ hariripū kusumairaktakaravīrakusumaiḥ kāsamardaiporiḥ bu iti dravya viḍāḥ kiṃ karātaiḥ kuraṇḍaiḥ chagalāṃ gajamāṃsaleśena ajamāṃsaleśena nagnajitasthi kārpāsabījam | nīlāmbhojairnīlotpalaiḥ saugandhikaiḥ kalhāraiḥ kaṅkeli kusumairaśokapuṣpaispaṣṭamanyat | || iti saṃpradāyadīpikāyāṃ daśamaḥ paṭalaḥ || śrī tejānandanāthasaṃvidāmbā śrīpādukāṃ pūjayāmi | tejānandasya śiṣyena kṛṣṇānandasya sūriṇā | likhitaṃ saṃpradāyasya dīpikācāmbikājñayā || aiṃ hrīṃ śrīṃ puruṣottamānandāya namaḥ | p. 212) || śivāya namaḥ || * * * * * * * * * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * syuḥ koṇayoniṣu | brahmāṇīmasitāṅgena māheśīruruṇā saha | kaumārīṃ caṇḍasaṃjñena krodhena saha vaiṣṇavīm | unmattena ca vārāhīmindrāṇīṃ ca kapālinā | bhīṣaṇenāpi cāmuṇḍīṃ saṃhāreṇāpi caṇḍikām | am asitāṅgabhairavāya | āṃ brahmāṇyai namaḥ | ityādi daleṣubhiryajet | dehāścaturthyante sa nāmabhiḥ | āṃ brahmāṇyai namaḥ | * * * * * bhairavāya ityādi punarindrādikāṃ dikṣu bahirvajrādikāstataḥ | evaṃ parivārān sa gandhākṣata kuṃku?māmṛtā bindubhirabhyarcya devī mūrtau catuścatvāriṃśammūlama * * * * * * * kṛtvā dhūpadīpāṃ datvā ārātrikaṃ vidhāya sa ghṛtakadalī nālikero padaṃ śaṃsaśarkaraṃ ca suśṛtam | śālyodanaṃ nivedyaṃ samarpyāgnikāryaṃ kṛtvā | oṃ hrīṃ sakṛdbhyaḥ sarvabhūtebhyo huṃ svāheti baliṃ vikīryanatvāpānīyāmṛtaṃ datvā nivedyaṃ visṛjya | aim ucchiṣṭacāṇḍālimātaṅgi sarvavaśaṅkariṇi svāheti tasyai datvā gaṇḍakuṣādi datvā prasannapūjāṃ vidhāya brahmārpaṇamātmārpaṇaṃ ca kṛtvā tīrthaṃ svīkṛtya stutvā natvā svayaṃ tanmayo bhūtvā layāṅgaṃ p. 213) vidhāyātmānyudvāsya prāṇapratiṣṭhāṃ kṛtvā svātmani devī mūrtau caikavāraṃ puṣpāñjaliṃ kṛtvā śaṅkhamabhyarcya nidhāyāṃ gariṣyādi pūrvakaṃ yathākālaṃ yathāruci ca mantraṃ japtvā yogān kṛtvā devatāmayo bhūyāditi śivam | parāparamayīmityatra kiṃ vā tatparaṃ rūpaṃ devā apararūpaṃ vā kimityākāṅkṣāyāṃ paraṃ rūpaṃ tāvadāha | śabdānāṃ jananīti | hevāyādini vācaṃ vāgindriyaṃ vādituṃ śīlamasyā iti vāgvādinī tatra sambodhanam | tathā hesarasvati atra śabdārthātmake bhuvanetvaṃ śabdānāṃ jananīti sadbhirucya sesa parāpaśyantādi krameṇa pañcāśadvarṇātmanā pariṇatatvāt sarveṣāṃ vedādi lakṣaṇānāṃ śabdānāṃ tanmayatvācca naivaṃ vayaṃ brūmaḥ | kintu keśavavāsava prabhṛtayaḥ | keśavaprabhṛtayo vāsa prabhṛtayaśca pradhānārthā apitvattaṃ kalpādāvāvirbhavantikaṃ punaritareryāḥ | dhruvaṃ niścitametat | arthasya śabdavivartatvādyadāhuḥ | anādinidhanaṃ brahmaśabdaśatasaṅgrahavistarābhyāṃ yathā śakti vimṛśyate | iha dvividhaṃ vṛttaṃ mātṛvṛttaṃ varṇavṛttaṃ ceti | tatra catasṛbhiśca tasṛbhirmātrābhiḥ pañcagaṇā yatra kalpyate | * * ślokāgrathyante ########### END OF FILE #######