####################################################
MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE
Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0
Catalog number: M00306
Uniform title: laghustava
Commentator : harabhaṭṭa sastrī

Description: 
From volume 90 of the KSTS series


Notes: 
Revision 0: Nov. 12, 2014

Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski.

Publisher : Fine Art Press
Publication year : 1963
Publication city : Srinigar
Publication country : India
####################################################



pañcastavī mālā : 1

laghustavacarcāstavau 

harabhaṭṭīvyākhyopetau

yakṣopāhveṇa paṇḍitadīnānāthaśāstriṇā 

sampāditau 

jammū-kaśmīra-rājakīya-

śodha-prakāśa-vibhāgena 

prakāśitau 

p. i)

oṃ namastripurasundaryai

jagadratnaiḥ pūrṇe paraśivasudhābdhau sugahane 
parānandodrekocchalitavapuratyarthamamiteḥ |
parāmarśaunmukhyādbahiriva vihartuṃ samuditā 
parā kācidrasyā sphuratu mama saubhāgyalaharī || 1 ||

śivaḥ pūrṇaḥ svātmāramaṇarasaśīlo'pi na vinā 
kṣaṇaṃ yāmapyāste niravadhinijānandavapuṣam |
parā saubhāgyaśrīḥ paraśivarahonarmasukhabhūḥ
śivaṃ sā naḥ pūrṇaprathanamayamantarvitanutām || 2 ||

bhāvaudhān yā kramaparigatān darpaṇe svātmasaṃvi-
drūpe tredhā tisṛbhiraparākhyādibhiḥ sphārayantī |
pañcastavyāṃ navanavavidhollekhinī prātibhākhyā 
vācyārthān sā prakaṭayatu me śāradā vyācikīrṣoḥ || 3 ||

dharmācāryacamatkṛtirjagati yā vidvanmanorañjinī 
sadvācyārtharasojjvalā paramahāmantrānubhūnirbharā |
bāle vyomni ghaṭe'pi nirvilasate sacāracāturyabhāk 
tasyā vyākaraṇodyamo'yamuditaḥ saccodanāto'pi me || 4 ||

p. 1)

pañcastavyāṃ 

laghustavaṭīkā

svasvātantryāt prathamamuditāprāṇanādyasphurattā-
bhūmiṃ śritvā ṣaḍayanamahāvācyaśabdaughagarbhām |
visphāryānuttararasamahānādabhūmiṃ krameṇa
yā vāgviśvaṃ rasayati parāṃ tāṃ śraye mantrabhūmim ||

oṃ namastripurasundaryai | iha khalu pārameśaṣaḍardhaśāsaneṣu 
praṣṭṛprativaktṛtvasambandhodbhāvanakrameṇa 
paramparayānugrāhyānujighṛkṣārasasarasahṛdayena 
śrīsādāśivabhaṭṭārakeṇa svayaṃ guruśiṣyabhūmikāgrahaṇapūrvaṃ-

guruśiṣyapade sthitvā svayaṃ devaḥ sadāśivaḥ |
pūrvottarapadairvākyaistantramādhārabhedataḥ ||

ityuktanītyā parādisambandhaṣaṭkakramato'vatāriteṣu 
prakāśānandaikaghanamekameva parasaṃvittattvamaśeṣasaṃvidviśrāntisatattvaṃ 
prakāśamānatānyathānupapattyā viśvānugatatvena parisphurattayā 
prakāśamānamāmnāyate | (tadevānuttaraprakriyāsu 
kulādiśabdavyapadeśyatvena gīyate|) yadudbhaviṣyat 
śivādikṣityantaṣaḍadhvasphārātmavisṛṣṭau 
prasaracchivaśaktyādiniyatavyapadeśāsahiṣṇutayānākhyādyabhidhairupacaryate | 
yaduktam-

p. 2)

yatroditamidaṃ citraṃ viśvaṃ yatrāstameti ca |
tatkulaṃ viddhi sarvajña ! śivaśaktivivarjitam || iti |

tadeva svasvātantryātsadā pañcavidhakṛtyakārisvabhāvatayā- 

svāminaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bāsanam |
astyeva na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate ||

ityuktasthityā mayūrāṇḍarasavatsvāntastādātmyena saṃsthitasya 
viśvasyāvavibhāsayiṣayā mukurapratibimbavadbhedābhedādyātmatayā prasphurat 
tathā tathā prakāśate | prakāśamānamapi viśvaṃ svasminnupasaṃharate ceti 
viśvodayavilayāspadatvāt sadeva somyedamagra āsīt chāṃ0 u0 (6.2.1) 
ekamevādvitīyaṃ brahma (tri0 ma0 tā0 3.3) yato vā imāni bhūtāni jāyante 
ityādiśruteḥ | evaṃbhūtaṃ ca 
tatpūrṇāhaṃbhāvaparāmarśasāramahāmantrātmakatayā 
svātmasātkṛtāśeṣavācyavācakāvamarśasatattvaṃ svatantraprakāśaikaghanaṃ 
paraṃ brahmeti parāśaktir iti prakāśavimarśāṃśavibhāgakalanayā 
divyadampatīyugalatvena prasphurati-

svātantryāmuktamātmānaṃ svātantryādadvayātmanaḥ |
prabhurīśādisaṃkalpairnirmāya vyavahārayet || iti (ī0 pra0 1.1.47)

pratyabhijñoktanītyānuttaraikarūpamapi vibhāgenābhāsitam | tathā ca śruti-

ātmaivedamagra āsīt puruṣavidhaḥ so'nuvīkṣya nānyadātmano'paśyat 
so'hamasmītyagre vyāharattato'haṃnāmābhavat tasmādapyetarhi 
āmantrito'hamayamityevāgre uktvāthānyannāma brūte ityādi | (bṛha0 
1.4.1.17) 

tathā-

sa vai na reme tasmādekākī na ramate sa dvitīyamaicchatsahaitāvānāsa yathā 
strīpumāṃsau saṃpariṣvaktau sa imamevātmānaṃ dvedhāpātayattataḥ patiśca

p. 3)

patnī cābhavatām iti | (bṛha0 1.4.3)

vastutastvekameva yāmalasvarūpam | yaduktam-

na śivena vinā devī na ca devyā vinā śivaḥ |
nānayorantaraṃ kiñciccandracandrikayoriva || iti |

tathā- na śivaḥ śaktirahito na śaktiḥ śivavarjitā |
yāmalaṃ prasaraṃ sarvam ityādi ||

etadabhiprāyeṇa sakalasvarūpabhāvanāyāmapi strīrūpaṃ vāsma red devi ! 
puṃrūpaṃ vā vicintayet ityuktyā yathecchayāvikalpena svābhinnaparadevatā 
bhāvanā vidheyetyuktam | śrutiśca-

naiva strī na pumāneṣa na caivāyaṃ napuṃsakaḥ |
yadyaccharīramādatte tena tena sa rakṣyate || iti (śvetāśva0 5-10)

śrībhāgavate'pi- 

sa vai na devāsuramartyatiryaṅ na strī na ṣaṇḍo na pumānnajantuḥ iti etena 
niṣkalaṃ paraṃ tattvam ti dyotitam | evaṃ brahma vā idamagra āsīt tadātmānameva 
vedāhaṃ brahmāsmīti a iti brahma tatrāgatamahaṃ iti (maitrā0 6-17) 
śruterantaḥsvīkṛtānuttarānandādispandamayākṛtrimavimarśamayī saiva 
parābhaṭṭārikā ādikṣāntamātṛkāmayāśeṣamantrādirūpatāmavabhāsayantī 
tayaiva mananatrāṇātmikayā 
mantraśaktyānugrāhyānanugṛhyabhogamokṣaikabhājanatayā 
tattadbhuvanaiśvaryādibhogavitaraṇapūrvaṃ muktyā 
parasaṃvittatvalakṣaṇaparabrahmaikātmyatmanā saṃyojayati | iti- tattadavasare 
pradarśayiṣyate | mantrasphurattākramaśca yathā- parābhagavatī śaktirhi 
svasvātantryādviśvamavabibhāsayiṣuḥ prathamaṃ prāksaṃvitprāṇe pariṇatā 
ityuktyā prāṇādyasphurattāmayīṃ prāṇanabhūmikāmavalambya 
vācyavācakātmaṣaḍadhvātmakaśabdārthaprapañcagarbhamahānādabhaṭṭārakas
phāraṇa-krameṇa paśyantī madhyamā

p. 4)

vaikharīvāgrūpatayā svātmacamatkāramayī vijṛmbhate | tatra 
paśyantyāmasphuṭavibhāgatvādvācyavācakayoḥ kramānullāsa eva tasyā 
draṣṭrekasvabhāvatvāt | madhyamāyāṃ punastayoḥ sphuṭāsphuṭatvena 
kramodayaḥ | vaikharyāṃ tu 
sthānakaraṇaprayatnāśrayavyaktatattadvarṇakramopagrahaḥ sphuṭa iti sarvatraiva 
mahāmantraparāmarśacamatkārakāritvena 
viśvabhedāvabhāsaprapañcakavalanasvabhāvā vaikharībhūmāvapi 
tryakṣaryātmakulasundarī pradhānamantrātmanā svābhinnakaraṇena 
svecchāsaṃkocāvabhāsitamitapramātṛbhāvabhāvamapasāryāśeṣaviśvabhāva
khacita-pūrṇaviśvāhambhāvadhārādhirūḍhiṃ 
svopāsakajanānnayatītyāśayataḥ stutikṛt svayaṃ kṛtakṛtyatayā 
labdhaparadevatātmabhāvatadvibhūtimahāharṣamahollāsasarasanirbharatayā svayaṃ 
kṛtārthatāmāśrayamāṇaḥ paropakāraprāvaṇyenaiva 
śrīparadevatāstutimāśīrvādātmānugrahasphārapuraḥsarāṃ 
mantrataddevatāsvarūpopakṣepiṇīmupakramate | tatra śrīmahātripurasundaryā 
vidyādhiṣṭhātṛdevatāstadupāsanasthānaphalāni ca sāmānyataḥ 
stutyapadeśenopadiśati-

aindrasyeva śarāsanasya dadhatī madhyelalāṭaṃ prabhāṃ 
śauklīṃ kāntimanuṣṇagoriva śirasyātanvatī sarvataḥ |
eṣāsau tripurā hṛdi dyutirivoṣṇāṃśoḥ sadāhaḥsthitā 
chindhādvaḥ sahasā padaistribhiraghaṃ jyotirmayī vāṅmayī || 1 ||

eṣāsau bhātabhāsamānānusandhānaikyaina pratyabhijñāyamānā tripurā tisra 
icchādayaḥ parāparādirūpāḥ śaktayaḥ puraḥ śarīrāṇi yasyāḥ sā tadrūpā | 
taduktaṃ śrīmālinīvijaye-

yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī |
icchātvaṃ tasya sā devī sisṛkṣoḥ pratipadyate ||

evametaditi jñeyaṃ nānyatheti suniścitam |
jñāpayantī jhagityantarjñānaśaktirnigadyate [jagatyatra (kā0)] || 
(3a0 5.6.7)

p. 5)

evaṃ bhūtamidaṃ vastu bhavatviti yadā punaḥ | (7.14)
jātā tadaiva tadvastu kurvatyatra kriyocyate || (8.15) iti |

parāsya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca- iti śruteḥ 
(śvetā0 6.8) | atra balamiccheti jñeyam | yadvā tribhyo 
veditṛvittivedyarūpebhyaḥ pūryate'gre gamyate jñāyate tadādhārasvarūpatveneti 
tripurā śāntātmikā | taduktam-

tripuṭīmayaṃ samastaṃ tadapi jñeye jñātari ca samam |
dṛḍhagranthirjñānakalā kalayati trailokyamekakalam ||

ityevamicchādiśaktisamaṣṭiśāntāśaktirūpā brahmābhinnādyā śaktiḥ 
śrītripurāśabdanirvacanīyā saiva sisṛkṣādisvarūpodbhāvanottaraṃ 
tattacchaktyāviṣṭaśaktimadrapāvalambanena viśvasarjanādikṛtyasampādanaṃ 
vidadhatī yāvatpratyakṣagrāhyasaṃkucitapramātṛbhāvapadamapi vyaśnuvānā 
tathā tathā vyapadeśabhāk samastairjanairanubhūyate 
ityāśayenaiṣetyaparokṣanirdeśavācinaitadā parāmṛṣṭā | saiva punaḥ 
prollāsitatripuṭīrūpavividhaviśvaprapañcodayaviśrāntisthānatvena 
samādhisuṣuptyādau saccidānandaghanasvarūpapariśeṣavāstavaikībhāvā 
pratyabhijñāyamānā svecchākalpitadeśakālāvabhāsavyavahiteva 
tatpadavācyabhāvānuguṇyenādasā parāmṛṣṭā ityanena sāmānādhikaraṇyena 
tattvato'bhedānvayaparyavasāyinīyaṃ stutiriti stotrakāra ādyaśloka eka 
svasaṃvinmayaparadevatāsvarūpaparāmarśanasya paramotkṛṣṭaphalaṃ 
bhaṅgyā sūcitavān | evaṃ viśvodayasthitivilayadaśāsu kācitturīyā svasavidrūpā 
vinaṣṭatvabhāvā devī samastyeva ityevavidhāśayenaiva śrīvāmakeśvare- 
tripurā paramā śaktirādyā jñānāditaḥ [jātāditaḥ (kā0)] priye 
ityupakramya-

eṣā sā paramā śaktirekaiva parameśvarī |

p. 6)

tripurā trividhā devī brahmaviṣṇvīśarūpiṇī ||

jñānaśaktiḥ kriyāśaktiricchāśaktyātmikā priye |
trailokyaṃ saṃsṛjatyeṣā tripurā parikīrtyate || iti |

madhye'bhyasya-

ramate svayamavyaktā tripurākhyātimāgatā (4 pa 4-16) ityantaṃ 
tripurāpadaniruktiprakāramarthatattvaṃ parameśvaro niravocat |

vārāhīye'pi- 

brahmaviṣṇumaheśādyaistridaśairarcitā purā |
tripureti tadā nāma kathitaṃ daivataistava || iti |

yadyapi tripurāśabdasyāgameṣu tribhyo guṇabījapīṭhalokādibhyaḥ purā bhūtatvāt 
ityādibahudhātvena vyākhyātaṃ tathāpi tathā tathā vyākhyānānāmekatraiva 
pradarśanenādita eva granthavistaraḥ syāt | tasmādvineya 
janahṛdayodvegadāyitvāttato viramyate yathāpradeśamagre vyākhyāntarāṇi 
pradarśayiṣyante | tripurārṇave tu-

nāḍitrayaṃ tu tripurā suṣumnā piṅgalā iḍā |
mano buddhistathā cittaṃ puratrayamudāhṛtam |
tatra tatra vasatyeṣā tasmāttu tripurā matā || iti |

vaḥ svavidyājapādiparāṇāṃ bhaktānāṃ yuṣmākamagha 
pāpamāṇavamāyīyakārmamalasvarūpaṃ bhavabandhanibandhanatvātsadā sarvadā 
sahasāvilambamatarkitopanatatīvratamaśaktipātavaśādanupasevyamānopāyajālani
yantraṇa-tantrabandhanaṃ yathā syāttathā chindyādupasaṃharet | 
duṣkṛtanikarocchedenānugrahābhimukhī bhūyādityāśaṃsāyāṃ liṅaḥ | 
etenānupāyākhyakramasopānapadabandhātmā 
paramārthanīyakāṣṭāśaṃsāviṣkṛtā bhavati | tatra jñānaṃ bandhaḥ | 
(1.2) (3.2) yonivargaḥ kalāśarīramiti (1.3) iti 
śrīśivasūtroktanītyā 
paripūrṇaprakāśānandaghanasatattvasaṃvittattvasyānyatamāṃśā##-

p. 7)

tata eva vibhinnavedyajātāvabhāsanaṃ māyīyākhyaṃ 
śubhāśubhakarmavāsanātmakaṃ kārmamiti tridhāgameṣu lakṣitam | 
taduktamācāryotpaladevapādaiḥ- 

svātantryahānirbodhasya svātantryasyāpyabodhatā |
dvidhāṇavaṃ malamidaṃ svasvarūpāpahānitaḥ ||

bhinnavedyaprathātraiva māyākhyaṃ janmabhogadam |
kartaryabodhe kārmaṃ na māyāśaktyaiva tat trayam || iti | (ī0 pra0 3. a0 20 ā0 
4.5)

evaṃ malavidhūnanasvabhāvatvameva paramārthatatvasyāmnāyaprasiddhaṃ 
nirmalaṃ svaṃ cinmayasvabhāvaṃ dhvanayatīti bhāvārtho'trāvagamyaḥ | yathā 
iṣīkātūlamagnau protaṃ pradūyetaivamevāsya pāpmānaḥ pradūyante iti śruteḥ | 
tathā- 

vidyātapobhyāṃ saṃyuktaṃ brāhmaṇaṃ japanaityakam |
sadāpi pāpakarmāṇameno na pratiyujyate ||

jāpināṃ homināṃ caiva ghyāyināṃ tīrthavāsinām |
na saṃvasanti pāpāni ye ca snātāḥ śirovrataiḥ ||

iti vasiṣṭhasmṛteḥ | tathā pādme puṣkarakhaṇḍe-

meruparvatamātro'pi rāśiḥ pāpasya karmaṇaḥ |
kātyāyanīṃ samāsādya naśyati kṣaṇamātrataḥ ||

durgārcanarato nityaṃ mahāpātakasambhavaiḥ |
doṣairna lipyate vīraḥ padmapatramivāmbhasā || iti |

devībhāgavate'pi-

chittvā bhittvā ca bhūtāni hatvā sarvamidaṃ jagat |
praṇamya śirasā devīṃ na sa pāpairvilipyate ||

sarvāvasthāṃgato vāpi yukto vā sarvapātakaiḥ |
durgāṃ dṛṣṭvā naraḥ pūtaḥ prayāti paramaṃ padam || ityādi

p. 8)

brahmāṇḍapurāṇe-

varṇāśramavihīnānāṃ pāpiṣṭhānāṃ nṛṇāmapi |
yadrūpadhyānamātreṇa duṣkṛtaṃ sukṛtāyate || iti |

atra svātmaviṣayāśaṃsāṃ parihṛtya vaḥ ityuktibhaṅgyā 
parānugrahaikaviṣayakaprayojanapravaṇatāṃ (śeṣavṛttirūpāṃ) 
śrīmāṃstotrakāro dharmācāryaḥ svasminnāviṣkurvan 
samadhigatāśeṣakāmatayāpi 
kṛtakṛtyatvādvigalitasamastalaukikālaukikavikalpakalaṅkavibramatāṃ sūcayati 
| yaduktamabhinava guptapādaiḥ- 

samastayantraṇātantratroṭanāṭaṅkadharmiṇaḥ |
nānugrahātparaṃ kiñciccheṣavṛttau prayojanam ||

svaṃ kartavyaṃ kimapi kalayaṃlloka eṣa prayatnā-
nno pārārthyaṃ prati ghaṭayate kāṃcana svātmavṛttim |
yastu dhvastākhilabhavamalo bhairavībhāvapūrṇaḥ 
kṛtyaṃ tasya sphuṭamidamiyallokakartavyamātram || iti |

smṛtaṃ ca-

yastvātmaratireva syādātmatṛptaśca mānavaḥ |
ātmanyeva ca santuṣṭastasya kāryaṃ na vidyate || (bha0 gī0 3.17)

iti | na me pārthāsti kartavyaṃ triṣu lokeṣu kiṃcana |
nānavāptamavāptavyaṃ varta eva ca karmaṇi || (bha0 gī0 3.22)

iti ca 

aghaṃ chindyāt ityanena pāpābhāva eva 
dharmābhivṛddhirityaghacchedopalakṣitānāṃ dharmādicaturvargāṇāmapi 
sādhanatvaṃ śrītripurāvidyāyāḥ sūcyate | taduktaṃ prapañcasāre-

vāgaiśvaryātiśayadatayā vāgbhavaṃ bījamuktaṃ 
trailokyakṣobhaṇādipunarapivaśatākṛṣṭidaṃ 
[kṣobhaṇasavaśatākṛṣṭidam (ārtharaevelānasampādite)] 
kāmarājam |

p. 9)

śāktaṃ kṣveḍāpaharaṇakavitākārakaṃ [kṣvelā (tatraiva)] 
bījametat-
proktaṃ dharmadraviṇasukhamokṣapradaṃ sādhakānām || (9 pa0 4)

iti |

kīdṛśī tribhiḥ padaiḥ 
samanantaroktapādatrayaparāmṛśyamānairlalāṭādisthānairupalakṣyamāṇā teṣu 
teṣu sthāneṣu sadupāsakajanairupalakṣaṇabhūteṣu vibhāvyamānetyarthaḥ | 
itthaṃbhūtalakṣaṇā tṛtīyā | atastrīṇi purāṇi hṛdādīni 
svaprakāśasaṃviddhanasvarūpopalakṣaṇāni yasyā sā ityapi 
tripurāpadaniruktiprakāramabhyadhāt | etena-

hṛdyākāśe nilīnākṣaḥ padmasaṃpuṭamadhyagaḥ |
ananyacetāḥ subhage ! paraṃ saubhāgyamāpnuyāt || iti 
hṛdaye cittasaṃghaṭṭād dṛśyasvāpapradarśanam |

ityādyuktopāyavargamapyanujagrāheti bodhyam | atha ca 
tribhiḥpadairuktanibandhasandarbhopakṣipyamāṇavidyākūtākṣarātmakairvopalakṣit
ā śrīrvidyārūpetyarthaḥ | tena tribhyo 
brahmādyadhiṣṭhitajñānādiśaktyātmakavākkāmaśaktibījebhyaḥ purābhūtatvāt 
tripurā tatsamaṣṭisvarūpetyapi nirvacanāntaraṃ svābhimatacitramupakṣipati |

nanu evaṃvidhāyāḥ śrītripurābhidhāyāḥ paradevatāyāḥ kiṃ 
svarūpamityāśaṃkāyāṃ tasyā asādhāraṇasvarūpalakṣaṇamāha jyotirmayī ityādi 
parimitārkādiprakāśādivailakṣaṇyena tajjīvitāyamānatvādaśeṣāvabhāsanā 
stamitaparatejorūpā 

tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ
tasya bāsā sarvamidaṃvibhāti |

etasmin khalu re gārgi ! sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhataḥ | iti ca śruteḥ

p. 10)

na tadbhāsayate sūryo na śaśāṃko na pāvakaḥ |

ityādismṛteśca | etadarthaṃ cācāryābhinavaguptapādā vyavṛṇvan 

yathā-

yatra sūryo na vā somo nāgnirbhāsayate'pica 
na cārkasomavahnīnāṃ tatprakāśādvinā mahaḥ |
kimapyasti nija kintu saṃviditthaṃ prakāśate |

iti | etena svaprakāśatvena tatra pratyakṣādipramāṇānāṃ vyāpārābhāve 
jñāpakādisiddhyanupayoga iti prādarśi | na ca mayaṭo 
vikārāvayavārthayorvidhīyamānatvādatra ca pariṇāmādyāpattiḥ syāditi vācyam | 
nityaṃ vṛddhaśarāvādibhyaḥ ityatra nitya iti yogavibhāgāttādrūpye mayaṭo 
vihitatvāditi samādheyam | tasya paratejaso 
viśvanirbharatvenāpekṣaṇīyapūrṇāhamparāmaśaireva 
svabhāvatvamakṛtrimamastyeva | anyathā vimarśavaidhurye 
sphaṭikākāraprakāśamātravāgbhavabījenopāsyeti | taduktaṃ 
saubhāgyahṛdaye-

yonau kanakapuñjābhaṃ hṛdi vidyacchaṭopamam |
ājñāyāṃ candrasaṃkāśaṃ mahastava maheśvari ||

evamekaikamagnisūryacandrakuṇḍalinyākhyayā śrītripurā jñeyā tattejaḥ 
samaṣṭirūpatvāt | evamuktakrameṇa vidyābījasthānānyavagamyāni | na tu 
proktapādairupakṣipyamāṇabījānāṃ prātisvikapratipadoktasthānasādṛśyeneti | 
agre'pi dvitīyastave vakṣyate mūrdhni sphurattuhinadīdhitirityatra | evaṃ 
sandarbharacanāsūcitānāmeṣāṃ vāgbhavakāmarājaśaktibījānāṃ 
dharmakāmamokṣaphalapradatvaṃ śrītripurayā sahābhedatvaṃ cāgamaprasiddham |

taduktaṃ śrīvāmakeśvarīmate-

vāgīśvarī jñānaśaktirvāgbhave mokṣarūpiṇī |
kāmarāje kāmakalā kāmarūpākriyātmikā ||

p. 11)

śaktibīje parāśaktiricchaiva śivarūpiṇī |
evaṃ devī tryakṣarī tu mahātripurasundarī || (4 pa 17.18) iti |

tatrādyaṃbījaṃ trayyādyākṣaraniṣpannatvāt trayīmayatāṃ nojjhati | yathā 
sāmaṛgvedādyabhūtayorviśliṣyasthāpitayorvarṇayoḥ parataḥsthāpitena 
yajurādyavarṇena krameṇa guṇavṛddhisandhau vidhīyamāne 
kulasundarīvidyādyabījaṃniṣpadyate |

taduktaṃ kādimate-

trayīmayatvaṃ vidyāyāstathā vyañjanasaṅgamāt |
vācyavācakarūpasya prapañcasyāmitātmanaḥ ||

kāraṇatvaṃ parātmatvamameyatvañca vai kramāt |
kathayāmi śṛṇu prājñe ! vicitrā mantravaibhavāḥ ||

ityupakramya ityutpannaṃ śucervapuḥ ityantam | etat tṛtīye stave spaṣṭaṃ 
nirūpayiṣyate | dvitīyantu- viśiṣtasandarbharūpeṇa 
trayīmayatāmatyajadaśeṣaśabdārtharūpaprapañcavyāptimāvedayati yathā 
vidyāyā dvitīyabījagatakakāralakārayormadhye kakārasya 
vyañjanātmamātṛkādibhūtatvāt lakārasya ca 
pañcabhūtādibhūtapṛthivyakṣarātmakatvāt 
vācyavācakātmaprapañcopalakṣaṇatvena 
tayorbinduvisarjanīyaikyarūpaśivaśaktisāmarasyātmakaturīyasvaraviśrāntyā 
viśvābhedavyāptirnirūpyate |

taduktaṃ tatraiva-

madhyamārṇagataprāṇā vyañjanādestumātṛkā |
prāgvat kāraṇakāryatvayogādvācakarūpakam ||

tadarṇakarasāyogā bhūtāditvenavācyatā |
iti vācakavācyatvarūpā viśvātmatoditā ||

iti | tṛtīyabīje tu vyañjanasya jñeyarūpatvādaco jñānarūpatvād visarjanīyasya 
jñātṛsvarūpatvācca 
jñātṛjñānajñeyarūpatrikātmakaviśvamayatvavyāptiḥsuvyaktaṃ pratipāditaḥ | 
taduktaṃ tatraiva-

p. 12)

parārūpaṃ tṛtīyena triṃśikoktaṃ tridhātmakam |

evameṣā viśvamayī |

iti | asya tṛtīyasya hṛdayabījasyatrikāgamoktaprakriyayā'rtho'greyathāvasaraṃ 
vyākhyāsyate |

evamasyāvidyāyāstribhirvāgbhavādikhaṇḍaistridhāśeṣaviśvātmakatvāt 
sādhakasya nāsādhyaṃ kiñcidastīti iti nyarūpi |
 
mantroddhārajñānaprakārastu 
śrīmahātripurasundaryupāsanāśeṣabhūtatvādasmādādyapadyād granthakṛtā 
naipuṇyena samunmīlyamānaḥ pradarśyate- tatra prathamapāde ādyārṇatayā 
dvitīyapāde dvitīyārṇatayā tṛtīyapāde tṛtīyārṇatayeti- anukramaśaḥ 
śrībālāsundarīvidyābījāni samuddhṛtāni | sarvataḥ ityatra samuddhṛtasya 
visargasyānukarṣaṇāt tṛtīyaṃ bījaṃ sampūryam itīmaṃ 
mantroddhārasūcanākramaṃ svayameva granthakṛt spaṣṭaṃ parasampratipattyai 
upasaṃhāraśloke sandarbhiṣyati yatrādyavṛtte sphuṭam | ekadvitripadakrameṇa 
ityādinā | taduktaṃ jñānārṇave-

tripurā trividhā devi ! bālāṃ tu prathamāṃ śṛṇu |
yayā vijñātayā devi ! sākṣāt suraguruprabhaḥ [gururbhavet (mu0 
saṃ0)] |

sūrya svaraṃsamuccārya bindunādakalātmakam |
svarāntaṃ pṛthivīsthaṃtu [pṛthivīyuktaṃ (mu0 saṃ0)] || 
turyasvarasamanvitam ||

bindunādakalākrāntaṃ sargavān bhṛguravyayaḥ |
śakrasvarasamopeto vidyeyaṃ tryakṣarīmatā ||

gaṅgātaraṅgakallolavāg [vākpaṭutvapra0 (mu0 saṃ0)] 
gumphapadadāyinī |
mahāsaubhāgyajananī mahāsārasvatapradā || (pa0 2 3 4 5 6)

iti | viśeṣasahita iti vakṣyamāṇatayā tadviśeṣācca tadantarbhāvenoddhatāḥsantīti 
bodhyam |

p. 13)

tathāhi- samastatraipuravidyārāśikandabhūtāyāḥ 
paramarahasyasaṃketabūtāyāḥ binduvisargasāhityāsāhityābhyāṃ viśeṣāśca 
sūcyante | ai ī au | aiṃ ī au | aiṃ īṃ au | aiṃ īṃ auḥ | iti | taduktaṃ kādimate-

śucirādyā vāksvarūpā dvitīyā vahnirīritā |
bindusargātmanoraikyarūpā sātvāvayorvapuḥ ||

tena bījena viśvātmarūpā sā samyagīritā |
vanaṃ tṛtīyamākhyātaṃ māyayā svena vā yutam ||

eṣā tripurakandā [traipura (mu0 saṃ0)] syāt saṃketeti nigadyate |
jñātṛjñānajñeyadoṣaguṇatejastrayātmikā || (pa0 15. 42-44)

iti | sarvato'hasthitā ityanena sarveṣu bījeṣu hakāre sthitā iti 
tripuravāsinīvidyoddhāraḥ sūcyate haiṃ haklīṃ ha sauḥ iti taduktaṃ 
jñānārṇave-

tripureśī maheśāni ! tribījāhasthitā yadā |
cakrāsanagatā [devi ! viddhi tripuravāsinīm (mu0 saṃ0)] viddhi 
devi! tripuravāsinī || (10. pa0 20)

iti |

tathā sahasā ityanena hakārasakārābhyāṃ saha vartamānā iti tripurā 
śrīvidyoddhāropakṣepaḥ- hasaiṃ hasaklīṃ hasauḥ |

taduktaṃ tatraiva-

tripureśyā [tripureśī (mu0 saṃ0)] maheśāni ! vāgbhave 
kāmarājake |
śivacandrasamāyuktā tārtīye śivarūpiṇī ||
sarvamantrāsanagatā tripurā śrīriyaṃ priye | (10. pa0 21.22)

iti |

atraiva madhyabīje 
hakāramantrayojanāyāmuttarasiṃhāsanagataḍāmarabhairavīvidyoddhāraḥ hasaiṃ 
haklīṃ hasauḥ | taduktaṃ śrīvidyārṇave-

p. 14)

uttarāsyena deveśi ! mayādyāpi prajapyate |
mahāsiṃhāsanagatā bhairavī ḍāmarīśvarī ||

pūrvoktabhairavīdevyāḥ kāmarūpe parāṃ śivām |
hitvoccarettadā vidyām * * * * * * * * ? ||

iti | tathā sahasā sadāhasthitā ityanena sadāho dāhaśaktimānagnīrephastatra sthiteti 
tripurāvidyoddhāraḥ | hasaraiṃ hasakalarīṃ hasarauṃ | taduktaṃ tatraiva-

yathā śrītripurābālā tathā tripurabhairavī |
sampatpradā nāma tasyāḥ śṛṇu nirmalamānase ||

śivacandrau vahnisaṃsthau vāgbhavaṃ tadanantaram |
kāmarājaṃ tathā devi ! śivacandrānvitaṃ tathā ||

pṛthvībījāntavahnyāḍhyaṃ tārtīyaṃ śṛṇu sundari [vallabhe (mu0 
saṃ0)] ! |
kumāryāstripureśānyā [maheśāni ! (mu0 saṃ0)] hitvā 
[bhittvā (mu0 saṃ0)] sargaṃ tu baindavam ||
tripurā bhairavī devī mahāsampatpradā priye | (6 pa0 2 3 4 5)

iti | tathā sahayoḥ syati paryavasyati- iti kṛtvā sahasā- ityanena 
proktavidyābījeṣṭādyākṣarayorviparyāsanyāsātkauleśabhairavīvidyoddhāraḥ 
saṃpadyate hsraiṃ hsakalarīṃ hasarauṃ- iti |

taduktaṃ jñānārṇave-

sampatpradā bhairavīvat [saṃpatpradā bhairavī ca viddhi kauleśa bhairavī |
hasarādyā bhairavī sā triṣu bījeṣu pārvati ! ||
iyaṃ tu saharādyā syātpūjādhyānādikaṃ tathā | (mu0 saṃ0)] viddhi 
kauleśa ! bhairavīm |
hasādyā saiva deveśi ! triṣu bījeṣu pārvati ! ||

p. 15)

iyaṃ tu saharādyā syāt dhyānapūjādikaṃ tathā | (9 pa0 54 55)

iti | tathā sahasā ityanena saha sakāreṇa dvayoḥ kūṭayorvartamānā sadāhasthitā 
ityaṃśasya mathyamānatvoditikṛtvā dakṣiṇasiṃhāsanādhidevatāraktanetrā 
bhairavīvidyoddhriyate saiṃ sakalarīṃ sauḥ | taduktaṃ tatraiva-

candravāgbhava saṃyuktaṃ bījaṃ prathamamīritam |
sakalā vahnimāyābhyāṃ dvitīyaṃ bījamīritam ||
bālāyāścaiva tārtīyaṃ tṛtīyaṃ bījamīritam |

iti | tathā sarvataḥ sahasā sadāhasthitā klīṃ kāntimātanvatī ityanena 
hasasamudāyarephayormadhye kakāralakārarūpiṇīṃ kāntiṃ śobhāṃ sarvatra 
kroḍīkurvāṇāyāṃ pūrvapradarśitasaṃketavidyāyāṃ vidyāntaropakṣepaḥ 
hasakalaraiṃ hasakalarīṃ hasakalarauḥ iti | atraiva anuṣṇagoriva śirasi ityanena 
anuṣṇagorindoṣṭhakārasya śirasyuparisthe ḍakāre tannimitatvāt sarvataḥ kāntiṃ 
dīptimātanvānā ceti kṛtvā dakṣiṇasiṃhāsanasthaṣaṭkūṭābhairavīvidyoddhāraḥ 
sūcitaḥ hasakalaraḍaiṃ hasakalaraḍīṃ hasakalaraḍauḥ iti |

taduktaṃ tatraiva-

śivacandrau mādanañca bhūmirvahnistu ḍāmaram |
vākśāntimanubhiryuktaṃ bījatrayamudāhṛtam || iti |

tatraiva- 

ḍākinī rākiṇībīje lākinī kākinīyugam [bīje āhṛtya deveśi ! 
yojayeccandrasūryayoḥ | (mu0 saṃ0] |
sākinī hākinībīje ākṛṣya surasundari ! ||

p. 16)

ādyamaikārasaṃyuktamanyadīkārasaṃyutam |
śakrasvarānvitaṃ [śakrasvara samāyuktaṃ (mu0 saṃ0] devi ! 
tārtīyaṃ bījamālikhet |
bindunādakalākrāntaṃ dvitīyaṃ [tṛtīyaṃ (mu0 saṃ0)] 
śailasambhave |

iti | tṛtīyaṃ tu savisargamiti tantrāntaroktam |

tadyathā- 

ḍarau kṣmāmādanaṃ vāntaṃ śivamatra tridhā likhet |
arkeṇa māyāsakrābhyāṃ kramāttanmaṇḍitaṃ kuru ||
bindunādānvitaṃ cādyayugmamantyaṃ visargavat |

iti | iyaṃ ṣaṭkūṭā-

etasyā eva vidyāyāḥ ṣaḍ varṇān kramataḥ sthitān |
viparītān vadet prauḍhe ! vidyeyaṃ bhogamokṣadā ||
nityākhyā bhairavī devī * * * * * * * * ? |

iti | tathā sahasā ityanenaiva sahasena sakāreṇa vartamāneti kṛtvā sādayaśca 
vidyāḥkāścinniṣpadyante sahaiṃ sahaklīṃ sahauḥ iti | sahraiṃ sahakalarīṃ sahrauḥ 
iti | sahakalaraiṃ sahakalarīṃ sahakalarauḥ iti | sahakalaraḍaiṃ ityādica |

tathā sadā ahasthitā śirasyanuṣṇagoḥ sarvataḥ kāntiṃ dadhatī ityanena 
ākārahakārayorupari bindumātranimittatayā sarvatra 
anuttaravimarśamayaśivaśaktibhyāṃ tābhyāṃ pratyāhāranyāyena 
samupasaṃhṛtasyāśeṣa vācyavācakātmakaṣaḍadhvasphāramayasya 
akulasvarūpād vyomakalāparyantasya 
viśvasyāvibhāgavedanātmakabinduviśrāntyā 
akṛtakavimarśamayāhantāsārānikhilamantrodayavilayasthānaṃ 
mahāmantravīryabhūmirupakṣiptā bhavati | yayā sarve mantrā vidyāśca 
gṛhītavīryāḥ sādhakajanairyathākāmaṃ prayojyamānāḥ arthakriyāṃ 
niṣpādayituṃ prabhaveyuḥ | taduktaṃ śrīśivasūtreṣu-

p. 17)

mahāhradānusandhānānmantravīryānubhavaḥ iti | (pra0 1 u0 22)

śrīspande'pi

tadākramya balaṃ mantrāḥ sarvajñabalaśālinaḥ 
pravatarnte'dhikārāya karaṇānīva dehinaḥ |

ityādi | tathā-

mūlavidyāntyabīje ṣaṭtriṃśatāṃ tatvānāṃ vyāptisambhavāttadantarbhāvo'pi 
yathā syāditi pratīteranugatatvena 
pṛthivyādimāyāparyantānāmekatriṃśattattvānāmanuttaratrikāgamoktaprakriyay
ā sakāreṇa śuddhavidyādiśaktyantānāṃ śūlārṇena tadatītasya visargeṇa 
vyāptirnirūpitā |

śivādiśuddhavidyāntatattvapañcakasya cidānandecchājñānakriyāśaktisāratvāt 
pañcaśaktirūpatvañceti etatsarvaṃ tatraiva parasyāṃ bhūmau vilīyate tata eva 
codeti iti pradarśitaṃ bhavati |

taduktaṃ śrīparātrīśikāyām- 

sārṇenāṇḍatrayaṃ [mudrita parātrīśikāyāṃ padyamidaṃ nopalabhyate; 
mālinīvijayottaratantrasya caturthādhikāre tu 25 ślokasyāyaṃ pāṭhabhedaḥ-
sārṇena tritayaṃ vyāptaṃ triśūlena caturthakam |
sarvātītaṃ visargeṇa parā vyāptirudāhṛtā ||] vyāptaṃ triśūlena caturthakam 
|
sarvātītaṃ visargeṇa parāyā vyāptiriṣyate ||

tathā- yathā nyagrodhabījasthaḥ śaktirūpo mahādrumaḥ |
tathā hṛdayabījasthaṃ viśvametaccarācaram [jagadetaccarācaram- 
ityapi] || (24) iti |

na vidyā mātṛkāparā ityuktermātṛkāyā apyasyāṃ vidyāyāmantarbhāvaḥ | 
tathāhi prathamāntyabījayoḥ sarve'co gṛhyante tatrākārekārokārāṇāṃ

p. 18)

krameṇa guṇavṛddhisandhau daśasvarāḥ sabinduvisargā antarbhavanti | catvāraḥ 
ṣaṇṭhasvarā lakārasyaiva rūpabhedāḥ | vilomoccārakrame visargo hakāro 
madhyabīje lakāraśca tābhyāṃ pratyāhāranyāyena saṃgṛhītāḥ 
pāṇinīyaparibhāṣitā halo'ntarbhavanti | sakārakakārābhyāṃ kṣakāraśceti 
mātṛkoddhāraḥ | tadāśrayā 
laukikālaukikāśeṣavāṅmayabhāṣāgītistutibhadāśca tadantarbhūtāḥ sūcyante | 
kecidantyabīje saptavibhaktayo'pyantarbhavantītyāhuḥ | tathā ca tatra su au jas iti 
prathamāvibhaktirūpamupalabhyate sā ca prātipadikamātraniṣṭheti dvitīyādīnāṃ 
vibhaktīnāṃ tadantarbhāvāt karmādikārakaviśeṣatayāpi tasyā evāvasthitatvāt | 
evamuktakulasundarībhedāḥ śrītantrarāje pañcadaśe paṭale 
saṃjñāntarairnirūpitāḥ- 

vidyāyāḥ kulasundaryā haṃsayogāt triṣu kramāt |
vijayākhyā mahāvidyā viśvasaṃtrāṇatatparā ||

hṛtsamāyogatasteṣu jīvākhyā viśvacinmayī |
dvayorniyojanātteṣu jāyate āvayorvapuḥ ||

hṛdādistvanmayī vidyā haṃsādirmanmayo manuḥ |
teṣu dāhasamāyogādviśvākhyā viśvavigrahā ||
pratyekaṃ śaktipuṭitā vidyā viśvavimohinī | (50.51.52.53)

ityādi 

tathā sūcitasaṃketavidyāyāstriṣu khaṇḍeṣu dvitīyatṛtīyavidhuraṃ prathame vā 
prathamatṛtīyavikalaṃ dvitīye vā prathamadvitīyahīnaṃ tṛtīye vā 
teṣvanyatamavidhuramitarayorvā samasteṣu kādikṣāntavarṇānāṃ 
pañcatriṃśatsaṃkhyākānāṃ vyañjanānāṃ kramavyutkramāpakrame 
ekadvyādikrameṇa samāyogānniṣpadyamānānāṃ vidyānāmasaṃkhyātarūpatvaṃ 
saṃjāyate taduktaṃ tatra-

ekadvyādisamāyogādvyañjanānāṃ tathā triṣu |
jñātuṃ na śakyate saṃkhyā vidyānāṃ parameśvari ||
evaṃ sānantavibhavā tāṃ niḥśeṣaṃ vadetkatham [tānyaśeṣaṃ bruve 
kathamiti mudrita saṃskaraṇam] | (15. pa0 47. 48)

p. 19)

ityalaṃ prasaktānuprasaṅgena || 1 ||

atha viśeṣopāsanopadidikṣayā nādabindumayānackakalātmanā 
samupāsyamānasyādyabījāṃśasya mokṣaphalatvamāha-

yā mātrā trapusīlatātanulasattantūtthitispardhinī 
vāgbīje prathame sthitā tava sadā tāṃ manmahe te vayam |
śaktiḥ kuṇḍalinīti viśvajananavyāpārabaddhodyamā 
jñātvethaṃ na punaḥ spṛśanti jananīgarbhe'rbhakatvaṃ narāḥ || 2 || 

varade ! ityuttaraślokādiha pratyanuvartanīyamanyathā 
tavetyābhimukhyanirdeśavācinā vyāhāraprakārasyāghaṭanāt |

tapobhiriṣyate yastu devebhyaḥ sa varo mataḥ ityuktyā 
yamaniyamādyanuṣṭhānapūrvaṃ vriyante iti varāstān svopāsakebhyo 
viṣṇuviriñcyādibhyo datte iti varadā | tadāha padme nāradaḥ- 

yaccāhamuktavānasyā uttānakaratāṃ sadā |
uttāno varadaḥ pāṇireṣa devyāḥ sadaiva hi ||
surāsuramunivrātavaradeyaṃ bhaviṣyati ||

ityetenātra dānakriyāyāḥ prāyeṇa hastakaraṇakatvādvarada pāṇirityartho jñeyaḥ | 
vastuto'tra surāsurādyabhīpsitakāmanāsaṃpūraṇamātre tātparyāt | 
varamudrādhāraṇārthaparatvasya tu suyogyatvānupapatteḥ | 
bhagavadācāryāṇām-

tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇaḥ |
tvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā || ityukteḥ |

varaṃ varaṇīyaṃ paramaśivadhāma svopāsanayā mumukṣubhyo datte iti vā 
śakteḥ śivābhedātmatayā tadupāsanayaiva śaktimatsvarūpādhigamaḥ | 
tadaktum-

na vahnerdāhikāśaktirvyatiriktā vibhāvyate |

p. 20)

kevalaṃ jñānasattāyāṃ prārambho'yaṃ praveśane ||

yathā lokena dīpasya kiraṇairbhāskarasya vā |
jñāyate digvibhāgādi tadvacchaktyā śivapriye || (vi0 bhai0 21)

iti | tathā-

śaktyavasthāpraviṣṭasya nirvibhāgena bhāvanā |
tadasau śivarūpī syācchaivīmukhamihocyate || (vi0 bhai0 51)

ityetadagre yathāvasaraṃ nirṇeṣyate | tava vāṅmayatvena tvatsambandhini prathame 
vāgbīje śrīkulasundarīvidyādyākṣarasvarūpe vāgbhavākhye kūṭe mūlādhāre 
vāgbhavākhyaṃ kūṭaṃ saṃcintayedbudhaḥ |

ityuktanītyā-

ādhārapaṃkajaṃ pītaṃ catuṣpatraṃ sukesaram |
adhomukhaṃ ca tanmadhye kuṇḍalīparameśvarī ||

iti svacchandasaṃgrahoktyā ca catuṣpatrādhārapadmakarṇikopāsyasthānakatvāt 
tadabjayonyātmaśṛṅgāṭākṛtimiti sthitā yā mātrā nādabindvātmānackakalā 
kuṇḍalinīśaktiriti jīvaśaktirūpā 
garbhīkṛtāśeṣavācyavācakātmaviśvarūpatvena 
prasuptabhujagavatkuṇḍalākārā nādāmarśatāṃ nimajjya prāṇātmakaṃ 
rūpamāviśyāsthitā | tathā ca pārameśī bodhākhyā śaktirviśvaṃ garbhīkṛtya 
parākuṇḍalikā satī vimarśarūpatayā nādātmavarṇakuṇḍalikātmanā 
sphuritvāntarnimajjitaitatsvarūpā prāṇakuṇḍalikātmatayābhātītyāmnāyaḥ |

taduktaṃ kādimate'pi-

mūlādhārasthavahnyātmatejomadhye vyavasthitā |
jīvaśaktiḥ kuṇḍalākhyā prāṇākārātha [prāṇākāreṇa tena sā (mu0 
saṃ0)] taijasī |

prasuptabhujagākārā trirāvartā mahādyutiḥ |
māyāśīrṣā nadantīṃ tāmuccaratyaniśaṃ khage ||

p. 21)

suṣumnāmadhyadeśekarṇa yā dasādvayasya tu |
pidhāya na śṛṇotyenaṃ [śṛṇotyasyā (mu0 saṃ0)] dhvaniṃ 
tasya tadā mṛtiḥ ||

ityādi- 

kīdṛśī kuṇḍalinī trapusīlatā karkaṭīvallī tasyāstanuḥ sūkṣmaścāsau 
lasannadhirohannaṅkuratayodgacchan yastanturguṇastasyotthitimudayaṃ spardhate 
anukarotīti spardhinī tadvattanīyasītyarthaḥ | taduktaṃ brahmāṇḍe-

mahāśaktiḥ kuṇḍalinī bisatantutanīyasī |

iti | śrutirapi- 

nīvāraśūkavattanvī pītā bhāsvatyaṇūpamā |

iti | vijñānabhairave-

āmūlātkiraṇābhāsāṃ sūkṣmātsūkṣmatarātmikām |
cintayettāṃ dviṣaṭkānte śāmyantīṃ bhairavodayaḥ || (ślo0 28)

iti tanurityanena tasyā yogimano'vadhānamātraviṣayatvena na 
bahirmukhavṛttigocaratvamityupakṣipyate | taduktaṃ jñānagarbhe- 

tavāmba ! paramākṣarī bhavati rūpametad bahirviśatpraṇavarūpatāṃ samupayāti 
hṛtkoṭare |
avedyamakṛtātmabhirjanani ! bindutādātma yatvidanti tadahelayā 
tvadanusmṛteryoginaḥ ||

iti | saiva mūlādhārābje'dhyuṣṭavalayākāratayā prasuptā yogakalayā prabodhya 
ṣaḍabjāni tadgranthiṃśca bhindānopariyātvā 
sahasrārakamalakarṇikācandrabimbādamṛtaṃ srāvayati | taduktaṃ 
vāmakeśvare- 

bhujaṅgākārarūpeṇa [mu0 pu0 imeślokā nopalabhyante] mūlādhāraṃ 
samāśritā |
śaktiḥ kuṇḍalinī nāma bisatantunibhā śubhā ||

p. 22)

mūlakandaṃ phaṇāgreṇa daṃṣṭrākamalakandavat |
mukhena pucchaṃ saṃgṛhya brahmarandhraṃ samanvitā ||

padmāsanagatā svacchā gudamākuñcya sādhakaḥ |
vāyumūrdhvagataṃ kurvan kumbhakāviṣṭamānasaḥ ||

vāyvādhāravaśādagniḥ svādhiṣṭhānagato jvalan |
jvalanāghātapavanāghatairunnidrito'hirāṭ ||

brahmagranthiṃ tato bhittvā viṣṇugranthiṃ bhinattyataḥ |
rudragranthiṃ vibhidyaiva kamalāni bhinatti ṣaṭ ||

sahasrakamale śaktiḥ śivena saha modate |
sā cāvasthā parā jñeyā saiva nirvṛttikāraṇam ||

iti |

evaṃvidhāṃ tāṃ pratijantu aprāṇādyasphurattārūpiṇīṃ sadā 
sarvadetyanenāsyāḥ svātmanyakālakalitatvamityāsūtryate | viśvasya 
pramāṇaprameyādirūpasya eṣaṇīyabhāvajātasya vācyavācakātmanaḥ 
ṣaḍadhvasphārasya vā jananavyāpāre 
paśantyādisphāraṇakrameṇotpādakriyāyāṃ baddha udyamo yayā tāṃ 
baddhodyamāṃ svārasyena gṛhītasaṃrambhām | saṃvido hi 
kṣobhakatvātsvātmocchalanenāśeṣajñeyakāryavastuno 
bahīrūpatvāvabhāsanasāmarthyaṃ svabhāvasiddhamevetyanenābhidhīyate | 
taduktaṃ śrīmadabhinavaguptapādaiḥ- 

kṣobhakaṃ saṃvido rūpaṃ kṣubhyati kṣobhayatyapi |
kṣobhaḥ syājñeyadharmatvaṃ kṣobhaṇā tadbahiṣkṛtiḥ ||

antaḥstha viśvābhinnaikabījāṃśavisisṛkṣutā |
kṣobho'tadicche tattvecchābhāsanaṃ kṣobhaṇāṃ viduḥ ||

yadaikyāpattimāsādya tadicchā kṛtinī bhavet |
kṣobhādhāramimaṃ prāhuḥ śrīsomānandaputrakāḥ || (taṃ0 3 | 82##-

iti | ṣaḍadhvātmanāṃ vivaraṇamagre vitaniṣyate | yeyaṃ 
cānuttarānandaghanasvabhāvakāmeśvarasvabhāvāvibhinnā parāvāgātmā 
viśvaprasphāraṇāhetuḥ saiva bahirullilayiṣābhyupagamarūpatvādicchāśaktirūpā 
paśyantī saṃjñā |

p. 23)

jñānaśaktiprādhānyāddhīvṛttimātre prasāryamāṇatvena 
madhyametyadhyavasīyate | kriyāśaktiprādhānyāt 
punastālvādikaraṇavyāpārajanyasphuratve laukikālaukikavicitraśabdātmā 
vaikharīvāk ityasau vāgvilāsaḥ sāmastyenecchādiśaktivikāsātmaiva | taduktaṃ 
śrīmadabhinavaguptapādaiḥ- 

prāk paśyantyatha madhyānyā vaikharī ceti tā imāḥ |
parā parāparādevī caramā tvaparātmikā ||

icchādiśaktitritayamidameva nigadyate |
etatprāṇita evāyaṃ vyavahāraḥ pratāyate || (taṃ0 1 | 271-272)

iti | tathottaracatuḥ śatyām- 

icchāśaktistathā seyaṃ paśyantī vapuṣā sthitā |
jñānaśaktistathā proktā madhyamā vāgudīritā ||
kriyāśaktistu raudrīyaṃ vaikharī viśvavigrahā |

iti | itthamuktaprakāreṇāśeṣajīvanaśaktirūpatvāt 
viśvāhaṃbhāvasphurattāsārāṃ paramākāśabrahmacicchaktiṃ tāṃ jñātvā 
svābhedena pratyabhijñāya narā ye kecana pārameśvaraśaktipātapavitritā janāḥ 
punarbhūyo jananīgarbhe mātṛkukṣimadhye'rbhakatvaṃ śiśutvaṃ na spṛśanti 
na jāyante ityarthaḥ |

nātaḥ paraṃ veditavyaṃ hi kiṃcit iti | (śvetā0 1.12)
tameva [taṁ viditvā mṛtyumatyeti (mu0 saṃ0)] 
viditvātimṛtyumeti iti śruteḥ | (haṃso0 4)
jñātvā devaṃ sarvapāśāpahāniḥ iti ca | (śvetā0 1.11)

teṣāṃ 
tādṛguttamādhikāriprāpyatathāvidhotkṛṣṭapūrṇasaparyārahasyābhijñatvāt#
janmeti bhāvaḥ | śrutiśca-

tasya tāvadeva ciraṃ yāvadvimokṣye'tha saṃpatsyai iti | (chā0 u0 6.1.4.2)

p. 24)

na sa punarāvartate iti | (nirā0 33)

smṛtiśca-

yadgatvā na nivartante taddhāma paramaṃ mama iti | (bha0 gī0 15-6)
apunarāvṛttimupabṛṃhayataḥ iti |

evamuktasanādabindūpāstermukhyaṃ muktirūpaṃ phalamuktam | te vayaṃ 
tathāvidhavimarśānusandhānaviśvastahṛdayā manmahe'vabudhyāmahe 
pratijānīmahe ityarthaḥ | spṛśantītyanena 
jananīgarbhasparśamātraniṣedhāttadvāso nitarāṃ dūrāpāsta ityuktaṃbhavati | ta 
ityanena bhātabhāsamānānusandhānānuprāṇitena pratyabhijñāvyāpāreṇa ye 
pūrvaṃ samabhyastasaparyāvibhavajanyatvatsamāveśānanda##-
prasādapātratāmāvirbhāvayatīti || 2 ||

evamādyabījaikadeśopāstiphalamuktvāvaśeṣabījāṃśākṣaraphalaṃ 
vākprasarasiddhirūpaṃ kīrtayan kaimutikanyāyena 
sampūrṇabījajapopāsanāmāhātmyamupakṣipati-

dṛṣṭvā sambhramakāri vastu sahasā ai ai iti vyāhṛtaṃ 
yenākūtavaśādapīha varade ! binduṃ vināpyakṣaram |
tasyāpi dhruvameva devi ! tarasā jāte tavānugrahe 
vācaḥ sūktisudhārasadravamuco niryānti vaktrāmbujāt || 3 ||

he varade ! iti samanantaraśloke vyākhyātam | yena puṃsā sāmānyena 
kenacidityuktyādhikāravibhāganiyamābhāvaḥ śrīvidyopāsanāyāmabhihitaḥ | 
tarasātarkitamevaṃ trāsādyāviṣṭeneha loke 
ākasmikopanatahiṃsraprāyavyāghrādijanturūpaṃ sambhramakāri 
bhītyādyāvegajanakaṃ vastu kimapi dravyaṃ dṛṣṭvākūtavaśādapi 
bhayādinivṛttyabhiprāyahetorapi ai ai iti binduṃ vināpyakṣaraṃ prasaṃgena 
skhalitoccaritatvādanusvāravihīnaṃ vidyādyavarṇabījātmakamasaṃpūrṇabhāvena 
vyāhṛtaṃ bhāśitaṃ syāt |

p. 25)

he devi ! dīvyati krīḍatīti devī iyameva krīḍā 
yaddheyopādeyaprayojananirapekṣamevānandaghanatotkarṣeṇa 
svātantryātsvātmākāśe śivādimahīparyantāśeṣajagadātmanollasanamiti | tathā 
dīvyati vijigīṣate iti devī | iyameva vijigīṣā 
yatsvecchāvabhāsitādviśvasmādutkarṣeṇa vartanecchā tathā dīvyati vyavaharatīti 
devī vyavahāraścāpāramārthikabhedaprathāsvabhāvaṃ prameyādikaṃ 
visphāryāhamidaṃ jānāmītyevaṃrūpatvenābhinne svātmani sañjalpanam | tathā 
devanaṃ dyotanaṃ tacca pramātṛprameyātmano viśvasyāvabhāsanam tathā 
mantramaheśvarādipramātṛvargasya tatprameyajātasyāpi 
svarūpalābhavitaraṇātprabhṛti tatparatantravṛttibhistaiḥ prahvatvād dīvyate 
stūyate iti devī | tathā pūrṇajñānakriyāśaktisatattvatayā nirviśeṣaṃ sarvatra 
jñānātprasaraṇācca gatistena devyati jānāti prasarati ceti devī | ityanekadhāgameṣu 
devīśabdaniruktiḥ | etaccāgre prataniṣyate | he niḥśeṣaviśvarakṣaṇādilīlāśīle 
tasyāpi anicchayāpi saṃspṛṣṭo dahatyeva hi pāvakaḥ iti nyāyena tavānugrahe 
paraśaktipātaprasādalakṣaṇe jāte samutpanne āpatite sati 
tatpavitritahṛdayatvāttarasā jhagiti śaktipātasamanantarameva nāntarā 
kālavilambapratyavāyaḥ | suktayo madhuramanoharasubhāṣitoktaya eva 
sudhārasadrava amṛtarasāsvādadhārāstān muñcanti syandantītyevaṃvidhā vāco 
giro vakttrāmbujānmukhakamalānniryānti niḥsarantīti dhruvameva niścitamevaitat | 
yadvā dhruvamityutprekṣārthakaṃ tenotprekṣāmahe ityarthaḥ |

manye śaṃke dhruvaṃ prāyo nūnamityevamādibhiḥ |
utprekṣāḥ vyajyate śabdairivaśabdo'pi tādṛśaḥ ||

ityabhiyuktokteḥ yenetyanena vidvadaviduṣorviṣaye śaktipātalakṣaṇānugrahasya 
nirviśeṣatvamiti dhvanyate | tarasetyanena vidyāsiddhisādhanasya phalaprāsau 
nirapekṣatvamityabhihitam | apiśabdena niyatakālajapādyanapekṣaṇādvismayo 
dyotyate |

P. 26)

yadyetadbinduhīnatāyāmasampūrṇoccāre'pi sārasvataphalalābhāyālaṃ kimuta 
sabindukamiti | sambhramakāritvenātra vīpsā | taduktaṃ catuḥśatyām |

e o madhyagataṃ bījaṃ vāgvidhānāya kevalam |
rudrayāmalatantre tu nirdiṣṭaṃ paramākṣaram ||

iti | tathā devībhāgavate tṛtīyaskandhe navame'dhyāye janamejayaṃ prati 
dvaipāyanena- 

aspaṣṭamapi yannāma prasaṃgenāpi bhāṣitam |
dadāti vāñchitānarthān durlabhānapi sarvathā ||

ai ai iti bhayārtena dṛṣṭvā vyāghrādikaṃ vane |
binduhīnamapi proktaṃ vāñchitaṃ pradadāti vai ||

tatra satyavratasyaiva dṛṣṭānto nṛpasattama |
pratyakṣa eva cāsmākaṃ munīnāṃ bhāvitātmanām ||

brāhmaṇānāṃ samājeṣu tasyodāharaṇaṃ budhaiḥ |
kathyamānaṃ mayā rājan śrutaṃ sarva savistaram ||

anakṣaro mahāmūrkho nāmnā satyavrato dvijaḥ |
śrutvākṣaraṃ kolamukhātsamuccārya svayaṃ tataḥ ||

binduhīnaṃ prasaṅgena jāto'sau vibudhottamaḥ |
aikāroccāraṇādeva tuṣṭā bhagavatī tadā ||

cakāra kavirājaṃ taṃ dayārdrā parameśvarī |
trailokye viśrutaścāsītkaviḥ satyavrato dvijaḥ ||

ityādi | itthaṃ vidyādyabījīyamāhātmyaṃ dvidhā muktisūktiprasaraphalābhyāṃ 
pradarśitaṃ bhavati | ayamatra bhāvaḥ- devatāntarāṇāṃ 
vidhivadārādhanāsiddhau phalasiddhirjāyate | asyāstvaspaṣṭāśuddhanāmoccāraṇe 
prasaṅgato'pi kṛte dharmādipuruṣārthacatuṣṭayī siddhyatīti | kathaṃ neyaṃ 
sarvairārādhyā iti vakṣyamāṇena satyatapasa ākhyānodāharaṇena saṃvādayiṣyate 
|| 3 ||

P. 27)

evaṃ dvitīyasya kāmarājabījasyopāsanāphalaṃ na kevalaṃ rājādivaśyatvameva 
kintu tadekadeśasya 
proktavāgbhavabījavatsarasvatīprasādakāritvamapītyākhyānodāhṛti##-

yannitye ! tava kāmarājamaparaṃ mantrākṣaraṃ niṣkalaṃ 
tatsārasvatamityavaiti viralaḥ kaścid budhaścedbhuvi |
ākhyānaṃ pratiparva satyatapaso yatkīrtayanto dvijāḥ 
prārambhe praṇavāspadapraṇayinīṃ [praṇayitāmiti pāṭhāntaram] 
nītvoccaranti sphuṭam || 4 ||

nityaṃ nāma kālakramarahitaṃ tathā ca parā saṃviddhi mātṛmeyādirūpeṇa 
prasphurantyapi sakṛdvibhāto'yamātmā 
ityuktasthityāvabhāsanakriyāvicchedābhāvāt 
kālānavacchedādanastamitasvabhāvatvamāśrayate | na cāsyāḥ kriyāntaravat 
sakramatvātkālāvacchedaḥ saṃbhāvyo'laukikatvāt | tadāhuḥ- 

sakramatvaṃ ca laukikyāḥ kriyāyāḥ kālaśaktitaḥ |
ghaṭate na tu śāśvatyāḥ prābhavyāḥ syātprabhoriva ||

iti | anyatrāpi- 

ucchalantyapi saṃvittiḥ kālakramavivarjanāt |
uditaiva satī pūrṇā mātṛmeyādirūpiṇī ||

iti | tena he nitye ! akālakalitatvādanastamitaparasaṃvitsvarūpe ! vastutastu 
nityānityavikalpāviṣayaiva cidityāśayena śrīmadutpaladevapādā api 
muktakeṣvāhuḥ- 

na tadā na sadā na caikadetyapi sā yatra na kāladhīrbhavet |
tadidaṃ bhavadīyadarśanaṃ na ca nityaṃ na ca kathyate'nyathā || (u0 sto0 12##-

yadvā kāmeśvaryādicitrāntāsu pañcadaśasu 
tithinityāsūpacaritanityatvadharmāsu

P. 28)

madhye tadvilayodayadhāmatvādanastamitānupacaritanityatvadharmā ṣoḍaśī 
śrīmahātripurasundarīsaṃjñā nityā | yaduktam- 

eka eva prakāśākhyaḥ paraḥ ko'pi maheśvaraḥ |
yasya śaktirvimarśākhyā sā nityā gīyate budhaiḥ ||

iti | he nitye ! akālakalitaparasaṃvitsvarūpe ! tava tvadīyaśrīividyāsthaṃ 
yatkāmarājaṃ kāmeṣu kāmyamāneṣvartheṣu sārvabhaumo rājeva dātuṃ 
svatantramananyāpekṣitvāt kāmarājābhidhamaparaṃ dvitīyaṃ mantrākṣaraṃ 
śrīvidyāparārṇarūpaṃ tanniṣkalaṃ niṣkrāntau kakāralakārau yasmāttanniṣkalaṃ 
turyasvaramātraṃ sārasvataṃ sarasvatīprasādajanyakavitvādisiddhijanakamiti 
cedyadi viralo na sarvo manuṣyāṇāṃ sahasreṣu 
kaścidāyātatīvraśaktipātaślādhyo bhūmāvavaiti vijānīyāt | prāyaḥ sarveṣāṃ 
sāmānyena rājyapradatvavaśīkāratvādijñānavattvāt | sa 
budhaścaturdaśavidyāsu vaiduṣyaprabhāvaprakhyātakīrtiḥ kaviḥ syāt | virala 
ityukteretajjñānitvasya durlabhatvam | yadvā yo jānāti sa budhastadeva tasya 
jñānitvamiti | anyathā tadatiriktajñānasya lābhe'pi asāraprāyatvamiti sūcyate | 
etena kāmarājaikadeśasyāpi vāgbhavabījasamānārthakatvamityuktam | evaṃ 
pūrvārdhena kāmakalāyā api sārasvatatvaṃ pradarśya 
satyatapomunerākhyānopanyāsapūrvakaṃ tasyā vākprasādajananopavṛṃhaṇāya 
hetudvāreṇāparārdhamāha ākhyānamiti | yadyasmātkāraṇātpratiparva pratiparvasu 
viṣuvadādyutsavāheṣu darśādisandhikāleṣu vā satyatapasaḥ 
satyavrataparyāyasyarṣerākhyānamākhyāyikā vyupalabdhasatyārthabhūtakathā 
tāmākhyāyikāṃ kīrtayantaḥ saṃśrāvayanto dvijā ityanena 
śuddhavidyāpadodbhavātmakadvitīyajanmayogitvād 
garbhādhānādibhiścatvāriṃśatāsaṃskāraiḥ saṃskṛtā rudrāṃśarūpā 
brāhmaṇā ityadhikārayogyatā sūcitā | praṇavāspadapraṇayini praṇava oṃkāra 
evāspadaṃ pratiṣṭhādhiṣṭhānaṃ tasmin praṇayaḥ paricayo'syāstīti praṇayini 
prārabhyamāṇasya praṇavoccārapūrvakatayā tatsāpekṣattvamataḥ prārambhe 
tadākhyānakīrtanopakrame īmityetāvanmātrasatattvaṃ 
prāguktāparabījaikadeśasvarūpaṃ sārasvatabodhaphalakaṃ praṇavena saha 

P. 29)

samānārthaprayojanakatvāt tatsthānīyaṃ sphuṭaṃ yathā bhavati tathā nītvā 
prāpayyoccarantyuccairgāyanti | upakrame uccāryatvena praṇavasya 
vidhānāttatsthānīyaṃ tadbījaṃ kṛtvā saṃbhūya paṭhantītyarthaḥ | taduktaṃ 
kālikāpurāṇe- 

sravatyanoṃkṛtaṃ pūrvaṃ parastācca viśīryate |

iti | dālabhyapariśiṣṭe'pi-

brahmayajño japo homo devarṣipitṛkarma ca |
anoṃkṛtya kṛtaṃ sarvaṃ na bhavetsiddhikārakam ||

śāṭyāyanaḥ- 

dānayajñatapaḥ svādhyāyajapadhyānasandhyopāsanāprāṇāyāma homa daiva 
pitṛmantroccāraṇabrahmārambhādīni praṇavamuccārya pravartayediti |

śrutirapi-

oṃkāreṇa sarvā vāk saṃtṛṇṇā | (chāndo0 2.23.3)

iti | saṃtṛṇṇā sampuṭitetyarthaḥ |

ākhyānaṃ yathā-

kosaleṣu dvijaḥ kaściddevadatteti viśrutaḥ |
anapatyaścakāreṣṭiṃ putrāya vidhipūrvakam ||

tasya codgātṛśāpānugrahayoḥ samabhāvinoḥ |
mūrkho bhūtvā sutaḥ paścādvipaścitkālato'bhavat ||
bālye pitṛbhyāṃ ca janairmugdhaḥ sa nindito bhṛśaṃ ||

nirvedātkānane vanyavṛttyāhānyativāhayan |
satyaṃ brūte sthitastatra nānṛtaṃ varade punaḥ ||

janaiḥ satyatapā nāma kṛtamasya dvijasya vai |
daivenāhaṃ kṛto mūrkho nānyo'tra kāraṇaṃ mama ||

prāpya caivottamaṃ janma vṛthā jātaṃ mamādhunā |
ityādi cintayaṃstatra viraktaḥ kālayāpanaḥ || 

P. 30)

nārādhanādi vivide na dhyānaṃ na ca sajjapam |
kevalaṃ satyavādīti viśrutaḥ sakale jane ||

tatraikadā kirātena viddhe kole muneḥ puraḥ |
vidrute kṛpayākrānto bījaṃ sārasvataṃ tadā ||

ajñātaśrutapūrvaṃ coccārya śoke mamajja saḥ |
prasasāda tato brahmavidyāṃ tasmai dadau śivā ||

bījoccāraṇato devyā vidyā prasphuritākhilā |
vālmīkeśca yathā pūrvaṃ tathā sa hyabhavatkaviḥ ||

kva gataḥ kola iti taṃ pṛcchantaṃ mṛgayuṃ dvijaḥ |
dhārmikaḥ satyakāmastu ślokamimamuvāca saḥ ||

yā paśyati na sā brūte yā brūte sā na paśyati |
aho byādha svakāryārthin ! kiṃ pṛcchasi punaḥ punaḥ ||

ityuktastena sa vyādho nirāśaḥ sūkare tadā |
pūjyo'yaṃ nātipraśnārha iti matvā yayau gṛham ||

sārasvataṃ satyavrato japtvā loke'bhavacchrutaḥ |
pitrā saṃmānito nītaḥ svālayaṃ vākpatiriva ||

munayaḥ kila gāyanti cākhyānaṃ pratiparvasu |
yadīyamativistīrṇaṃ yaśo'pi tadupakrame ||

iti | evaṃ sa munirniṣkalamapyaparaṃ sārasvataṃ jajāpeti 
granthakṛtsandarbharacanopanyāsarītyā samupakṣiptam yattu kecit 
ṛksāmayoryajuṣi sandhivaśādudīrṇaṃ bījaṃ sarasvati sakṛttava ye japanti | te 
satyavākyamunivadviditatrayīkā ātharvaṇādikamavāpya sukhībhavanti | 
ityuktapurāvṛttamādyavāgbhavabījamātraparamevetyācakṣate te 
tasyāgādhahṛdayasindhorgūḍhāśayānavagāhinaḥ | yā 
paśyatītyasyāyamarthaḥ- 

yaduktaṃ tvayā- varāhaḥ kena pathāgāt | ityayaṃ praśno 
darśanavadanayorekakartṛkatve satyevopapadyate | na ca tathā 
tayorbhinnakartṛkatvāt | tathāhi- 

P. 31)

anaśnannanyo abhicākaśīti (muṇḍa0 3 1 1) iti śrutipratipādyā yā 
sarvasākṣiṇī citsā paśyati | tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā 
sarvamidaṃ vibhāti (kaṭho0 5 15) iti śrutyā sarvaprakāśakatvasya 
cicchaktereva pratipādanāditi na sā brūte | vadanakartṛtvaṃ tu buddhereva na 
citiśakteriti sāṃkhyādimaryādayā buddhiryā vadati sā na jaḍatvādviṣayaṃ 
paśyati prakāśayet |

nanu tayościtijaḍaśaktyostādātmyādhyāsavaśādya eva paśyati sa eva brūte iti 
laukikaprasiddhavyavahāradarśanādbhavato'pi kuto naivaṃ vyavahāraḥ iti cenna | 
adhyāsahetvavidyāyāmapi prakṣīṇatvāt satītthaṃbhāve aho vyādha ! svakāryārthin 
! paunaḥpunyena kiṃ pṛcchasi ? naitatpraṣṭuṃ yujyate | iti | satyavacasi 
varāhavadhapātakādanyathāsatyavadanapāpācca bhītiḥ sa 
sarasvatīprasādajanyavāk kauśalena vyādhamuparamayāṃcakre | atra 
niṣkalamityanena raktaśuklamiśrabindumayadivyākṣarātmikā śrīmahākāmakalā 
svāntaḥ kroḍīkṛtānantavarṇarāśimahāmantravīryasphārā 
mahātripurasundarītyatirahasyamupakṣiptam | yaduktaṃ kāmakalāvilāse- 

sitaśoṇabinduyugalaṃ viviktaśivaśaktisaṃkucatprasaram |
vāgarthasṛṣṭihetuḥ parasparānupraviṣṭavispaṣṭam ||

bindurahaṃkārātmā raviretanmithunasamarasākāaraḥ |
kāmaḥ kamanīyatayā kalā ca dahanenduvigrahau bindū ||

iti kāmakalāvidyā devīcakrakramātmikā seyam |
viditā yena sa mukto bhavati mahātripurasundarīrūpaḥ || (6 7 8)

iti | śrutāvapi-

yastityāśa sacividaṃ sakhāyaṃ na tasya vācyapi bhāgo'sti | (tai0 ā0 1 3 1) 
yadīṃ śṛṇotyalakaṃ śṛṇoti nahi praveda sukṛtasya panthām |

ityetadagre prakaṭībhaviṣyati | praṇavāspadapraṇayitāmiti pāṭhe tu yadityuktabījaṃ 
satyatapomunerupākhyānārambhe praṇavasthānapratiṣṭhatvaṃ nītvetyarthaḥ |

P. 32)

etenāsya praṇavasamānaikaprayojanatvānmokṣaikaphalatvaṃ mukhyamavadhāryam | 
śrutiśca-

omityeva dhyāyathātmānamanyā vāco vimuñcathāmṛtasyaiṣa seturiti 
(muṇḍako0 2 2 6) || 4 ||

evaṃ prathamadvitīyabījaikadeśopāsanāphalaṃ pradarśya vidyātṛtīyabīja 
tadekadeśayorapi sārasvataphalakatvaṃ darśayati- 

yatsadyo vacasāṃ pravṛttikaraṇe dṛṣṭaprabhāvaṃ budhai-
stārtīyīkamahaṃ [tārtīyaṃ tadahaṃ iti pāṭhāntaram] namāmi manasā 
tvadbījaminduprabham |
astvaurvo'pi sarasvatīmanugato jāḍyāmbuvicchittaye 
gauḥ śabdo giri vartate sa niyataṃ yogaṃ vinā siddhidaḥ || 5 ||

he nitye iti sambodhanaṃ pūrvasmādanuvartanīyam | yadbījaṃ sadyaḥ sapadi 
acirāyetyarthaḥ | vacasāṃ sālaṅkāraguṇopetasarasasūktipadagumphānāṃ 
pravṛttikaraṇe 
nirargalaprasaradgadyapadyamayamanoharavākyaprabandhanirmāṇakriyāyāṃ 
budhairvidvadbhirdṛṣṭo'nubhūtaḥ prabhāvo vāgjananasāmarthyaṃ yasya tat etena 
mahākāvyakṛtāṃ budhānāṃ vaiduṣyametatprasādamātrodbhavameva | atastatra 
vikalpādiśaṅkātaṅkābhāva ityabhihitam | budhairiti 
saṃpannavākprasaravilāsatvāt sasaṃvādamityuktam | tṛtīyameva tārtīyīkaṃ 
tīyādīkak tvadbījaṃ tava vidyāgataṃ sauriti śaktibījaminduprabhaṃ 
candramarīcigauraṃ tadahaṃ manasā namāmi dhyāyāmi iti mānasārcāyā api 
avakāśo darśitaḥ evamagre'pi jñeyamatra nikhilasya prātītikena cidātmatvena 
brahmārpaṇadṛṣṭerjhaṭityunmajjanāt ityavaśyakartavyatvaṃ dyotitam | 
yattadornityasambandhatvāttado'dhyāhāraḥ tārtīyaṃ taditi pāṭhe tu 
nādhyāhārāpekṣitvam | induprabhamiti śuklavarṇadhyānaṃ 
vāgutpattiphalānuguṇam | yaduktaṃ śrīdurvāsasā- 

P. 33)

cintayatāṃ sitavarṇāṃ vāco niryāntyayatnato vadanāt ||

iti śaktibījasyāpi sārasvataphalakatvamiti pradarśitam- 

bījamadhodvijasthaṃ ca vācayāpi samanvitam |
etat sarasvatībījaṃ sadyo vacanakārakam ||

iti | tathā- 

mūrdhno'tha dvādaśāntoditaśaśidharabimba(stha)yonau sphurantaṃ 
saṃvītaṃ vyāpakārṇaudhavalarucimakārasthitaṃ bījamantyam |
dhyātvā sārasvatācchāmṛtajalalulitaṃ divyakāvyādikartā 
nityaṃ kṣvelāpamṛtyugrahaduritavikārānnihantyāśu mantrī ||

iti | ahamavidyamānahakāramiti kecit | tat h sauḥ iti bījābhiprāyāpekṣam | 
nāpyevaṃphalakatvaṃ sampūrṇabījasyaivāpitu tadekadeśasyāpītyuttarārdhenāha 
astu iti | va iti yuṣmacchabdena devyā grahaṇaṃ sarasvatī śabdena vidyāyāḥ vo 
yuṣmatsambandhinīṃ sarasvatīmanugato vidyātṛtīyabījagato vāgdevatārthavācako 
vā saurityatra sthitaḥ sa auritiśabdo'pi jāḍyāmbuno jāḍyaṃ matimāndyaṃ 
tadevāmbu jalaṃ tasya vicchittaye vyupasaṃharaṇāyāstu | na iti śeṣaḥ | kīdṛśa 
ityāvṛttyā viśliṣya viśeṣaṇatayā s itipadaṃ vyākhyeyam | asavidyamānaḥ 
sakāro yasya sa bījaikadeśamātrasatattva ityarthaḥ | sa evāgniḥ salile saṃniviṣṭa iti 
śrutyukteḥ (śvetāśva0 6-15) | aurvo vāḍavāgnirapi 
sarasvatīmanugataḥ sarasvatyākhyāyā nadyāḥ samudrāntaḥpraviṣṭāyāḥ samīpe 
samudra eva kṣipto'mbu śoṣayati ityupamāśleṣadhvaniḥ | 
evamuktabījākṣarasādṛśyena sarasvatyarthaviṣayaketarapadavarṇavṛttiko'pyasau 
sārasvataphalakatvaṃ nātikrāmatītyata āha- gauriti | tathā gauriti śabdo giri 
sarasvatyāṃ niyataṃ vartate sarasvatīdevatārthavṛttiviṣayakatvānniścayena 
tadvācakaḥ | so'pi yogaṃ dhyānādyupāyavidhiṃ vinā siddhidaḥ 
sarasvatīprasādātmakasiddhijanako bhavati | yo'gaṃ gakāraṃ vineti vā sa iti 
prasiddhaḥ | yadvā auriti śabdaḥ sarasvatyarthavācakaḥ

P. 34)

kīdṛśaḥ sa iti viśeṣaṇabhāvenāgiti padaṃ viśliṣyāvṛttyā yojyam | ag 
avidyamāno gakāro yasya so'saṃyuktatvātsvarūpamātra ityarthaḥ | na cāsya 
proktaitāvanmātraphalajanakatvaṃ pṛthak 
prātisvikārthakriyāsāmarthyasyāpyāmnātatvāt tatra kecinmantrā 
niyatārthavitaraṇapravaṇāḥ kecitsāmānyena sarvārthadāḥ | taduktamācāryaiḥ##-

sandhyakṣarāḥ syuścatvāro mantrāḥ sarvārthasādhakāḥ |

iti | sakāraviyuktatve'pi naiyatyenāsya vāgvilāsaprabhavatvaṃ tatsaṃyuktatve tu kimu 
punarityapiśabdena dyotyate | itthaṃ aiṃ īṃ auriti śuddhā ca pṛthagupadiṣṭeti || 5 
||

evaṃ śrīvidyāsthabījānāṃ na 
kevalamuktasārasvatatattvabodhaphalotpādanasāmarthyameva 
yāvatphalāntarāṇyapīti sāmānyena phalotpādaśaktitvaṃ pratipādayati- 

ekaikaṃ tava devi ! bījamanaghaṃ savyañjanāvyañjanaṃ 
kūṭasthaṃ yadi vā pṛthakkramagataṃ yadvā sthitaṃ vyutkramāt |
yaṃ yaṃ kāmamapekṣya yena vidhinā kenāpi vā cintitaṃ 
japtaṃ vā saphalīkaroti tarasā taṃ taṃ samastaṃ nṛṇām || 6 ||

he devīti prāg vyākhyātam | tava sambandhi ekaikaṃ pratyekaṃ bījamanaghaṃ 
vyañjanākṣarāsaṃyuktatvena śuddhaprāyaṃ bījamajātmakaṃ cetyāvṛttyā 
vyākhyeyam | tadeva spaṣṭayati- savyañjanāvyañjanamiti | vyañjanāni 
sparśāntaḥ sthoṣmasaṃjñakāni tadanyatamayuktaṃ savyañjanaṃ | 
yathāhasthitetyuktarītyā haiṃ hīṃ haurityādi | tadbhinnamavyañjanamajmātratayā 
saketavidyāsvarūpamityarthaḥ | yadi vā savyañjanatve'pi 
dvyādihalsaṃsargānupūrvyā kūṭasthamakṣarapiṇḍātmakaṃ sahasetyuktarītyā 
hsaiṃ hs klīṃ hsaurityādi | ṣaḍvyañjanādhiṣṭhitaṃ vā yathā- h s k l r ḍaiṃ 
hasakalaraḍīṃ hasakalaraḍaurityādyātmakam | tathā prathagakūṭasthitasvarūpeṇa 
viśliṣṭavarṇakramatayā saṃyuktākṣarātmatāṃ

P. 35)

vihāya paṃktiśaḥ kṛtasaṃniveśakaṃ tatra pṛthaktve'pi kramagataṃ 
vāgbhavādikramasthaṃ etadvivṛtapūrvam | yadvā 
vyutkramātkramavaiparītyācchaktyādikrameṇa kāmarājādikrameṇa vā sthitaṃ 
ityanena śṛṣṭisthitisaṃhārakramo'pi brahmacaryādyāśramikopāsanāpekṣaka iti 
sūcitavān | tathā ca sṛṣṭau kramajapaḥ sthitisaṃhārayorakramajapaḥ | tatra 
trayāṇāṃ yugapatprayogārambhe kramavyutkramavicāraḥ 
pṛthakpṛthaksādhanaprayogādau tu kramādivicārābhāvastatra kāmanābhedena 
teṣāṃ parasparamanapekṣaṇāt taduktaṃ rudrāyāmale- 

vāgbhavaṃ prathamaṃ devi ! kāmarājaṃ dvitīyakam |
tṛtīyaṃ śaktibījaṃ tu śivayuktaṃ sadā bhavet ||

eṣā bālā samākhyātā sarvadoṣavivarjitā |
ādyabījaṃ bhavenmadhye madhyaṃ cādau niyojayet ||

evaṃ yo japate mantraṃ trailokyaiśvaryabhāgbhavet |
ādyamante'ntimaṃ madhye madhyaṃ cādau niyojayet ||
evaṃ kṛtvā japenmantraṃ sarvasiddhimavāpnuyāt |

iti | yaṃ yamiti sulabhaṃ durlabhaṃ vā kāmaṃ kāmyamānaṃ dharmādicaturvargaṃ 
tadanyatamaṃ vāpekṣya samuddiśya yena kenāpi vā vidhinā vidhānena 
sarṣyādyaṅganyāsakrameṇa vā śrīgurupādukāmātrasmaraṇakrameṇa vā yadvā 
yena kenāpītyāgamādyuktaprakāreṇa yadṛcchāgatena vā cintitaṃ svavācya 
devatā tādātmyena bhāvitaṃ | yaduktam-

devatā gurumantrāṇāṃ bhāvayannaikyamātmanā 

iti | sakalatvena niṣkalatvena tadubhayātmakatvena vā devatātādātmyena bhāvitam | 
yaduktam- devatāgurumantrāṇāṃ bhāvayannaikyamātmanā iti sakalatvena 
niṣkalatvena tadubhayātmakatvena vā dhyātaṃ tathāgamoktaniyatalakṣasaṃkhyayā 
pūrvasevātmikayopāṃśvādibhedena ca japtaṃ veti vikalpena dhyānajapayoḥ 
samuccayābhāve'pyabhīṣṭārthasiddhiriti dyotitam |

P. 36)

nṛṇāṃ manuṣyāṇāmiti sāmānyokteradhikāriniyamābhāvāt 
strīśūdrādayo'pyetadārādhanādāvadhikṛtā iti bodhyate | 
brāhmaṇaparivrājakādayo hyadhikṛtā eva 
taduddeśenaivāśeṣāgamapravṛttidarśanāt | atrāpi viprāḥ kṣoṇibhujo 
viśastaditare ityādyagre vakṣyate | taṃ taṃ kāmamabhīpsitamarthaṃ samastaṃ 
nikhilaṃ tarasācirāyehaiva janmani na tu jyotiṣṭomādivadapūrvātmanā sthitvā 
lokāntare saphalīkaroti phalaṃ janayatītyarthaḥ |

taduktaṃ brahmāṇḍe-

tasmādaśeṣalokānāṃ tripurārādhanaṃ vinā |
na sto bhogāpavargau tu yaugapadyena kutracit ||

tanmanāstadgataprāṇastadyājī tadgatehakaḥ |
tadātmaikyena karmāṇi kurvanmuktimavāpsyati |
etadrahasyamākhyātaṃ sarveṣāṃ hitakāmyayā ||

iti | mūlabhedāḥ 
śuddhāstāvaccatvārasteṣāmekadvyādiproktavyañjanasācivyenānekadhā bhedāḥ 
bhavanti | vidhayastu paddhatiṣvācāryapradarśitāstattanmatānusāriṇaḥ prasiddhāḥ 
iti tatpradarśanaprayāsenālam | japādilakṣaṇaṃ kulārṇave-

uccairjapo'dhamaḥ prokta upāṃśurmadhyamaḥ smṛtaḥ |
uttamo mānaso devi ! trividhaḥ kathito japaḥ ||

atihrasvo [atihrasvo vyādiheturatidīrghastapaḥ kṣayaḥ |
akṣarākṣarasaṃyukto yo mantraḥ sa na sidhyati ||
kha) akṣarākṣarasaṃyuktaṃ japenmauktikahāravat |
ga) akṣarākṣarasaṃyuktyā japenmauktikapaṃktivat | (mu0 saṃ0)] 
vyādhiheturatiśīghre tapaḥkṣayaḥ |
akṣarākṣarasaṃyuktyā japenmauktikapaṃktivat ||

manasā yaḥ smaretstotraṃ vacasā vā manuṃ japet |
ubhayaṃ niṣphalaṃ devi ! bhinnabhāṇḍodakaṃ yathā ||

P. 37)

jātasūtakamādau syāttadante mṛtasūtakam |
sūtakadvayasaṃyukto yo mantraḥ [yo yantraḥ (mu0 saṃ0)] sa na 
siddhyati ||

mantrārthaṃ mantracaitanyaṃ yonimudrāṃ na vetti yaḥ |
śatakoṭijapenāpi tasya siddhirna jāyate ||

guptabīryāśca [suptabījāśca (mu0 saṃ0)] ye mantrā na dāsyanti 
phalaṃ priye |
mantrāścaitanyasahitāḥ sarvasiddhikarāḥ smṛtāḥ ||

caitanyarahitā mantrāḥ proktā varṇāstu kevalam |
phalaṃ naiva prayacchanti lakṣakoṭijapādapi || (15 u0 54-61 ślo0)

iti | ekaikabījajapakramaśca yathā- 

acchābhaḥ svacchabhūṣo dharaṇimayagṛhe vāgbhavaṃ lakṣamekaṃ 
yo japyāttaddaśāṃśaṃ vihitahutavidhirmantrajaptāñjanābhiḥ |
kāvyairnānārthavṛttairbhuvanamakhilamāpūrayecca svakīyai-
rmārārtyā vihvalābhiḥ punarayamaniśaṃ sevyate sundarībhiḥ ||

raktākalporuṇataradukūlārtavālepahṛdyo 
maunī bhūsadmani sukhaniviṣṭo japellakṣamekam |
bījaṃ mantrī ratipatimayaṃ proktahomāvasānam 
yo'sau loke sasuramanujaiḥ sevyate pūjyate ca ||

dharāpavarake tathā japatu lakṣamantyaṃ manuṃ 
suśuklakusumāṃśukābharaṇalepanādyo vaśī |
amuṣya vadanādanāratatayoccared bhāratī 
vicitrapadapaddhatirbhavati cāsya loko vaśe iti || 6 ||

yacca śrīparadevatāyāḥ svarūpamāgameṣu niṣkalādibhedena tridhoktaṃ tatra 
niṣkalasvarūpaṃ jyotirmayī vāṅmayī ityanena granthakṛdupadiṣṭavān 
sakalaniṣkalobhayātmakasyaindrasyevetyanena nirdeśaḥ 
kṛto'dhunāvaśiṣyamāṇaṃ

P. 38)

sakaladhyānasvarūpaṃ pañcabhiḥ ślokaiḥ 
proktaśuddhabījatrayasādhāraṇadhyeyatayopadiśati- 

vāme pustakadhāriṇīmabhayadāṃ sākṣasrajaṃ dakṣiṇe 
bhaktebhyo varadānapeśalakarāṃ karpūrakundojjvalām |
ujjṛmbhāmbujapatrakāntanayanasnigdhaprabhālokinīṃ
ye tvāmamba ! na śīlayanti manasā teṣāṃ kavitvaṃ kutaḥ || 7 ||

amba te pāripūrṇyena svātmasphurattayā viśvaṃ parāmṛśatītyambā 
yaduktam-

ātmanaḥ sphuraṇaṃ paśyedyadā sā paramākalā |
ambikā rūpamāpannā parā vāk samudrīritā || 

iti | he amba ! viśvajanani ! tvāṃ ye janāḥ kavitvābhīpsavo 
manasāntarmukhāvikalpakavṛttinā cetasā na śīlayanti na samādadhate 
ananyamanaskatayā na dhyāyantītyarthaḥ | etajjapasyāpyupalakṣaṇaṃ | cintitaṃ 
japtaṃ veti pūrvamutkrāntatvāt tena dhyānapuraḥsaraṃ tvadvidyāmapi na japanti 
teṣāṃ kavitvaṃ kāvyasandarbhanirmāṇapratibhāśālitvaṃ kuto na 
vyatiriktātkutaścitkāraṇāttatsaṃbhavaḥ syāt atha ca kavitvaṃ krāntadarśitvaṃ 
trikālajñatvam | yadvā neti kuta ityanena saṃbadhyāyamarthaḥ ye tvāṃ śīlayanti 
teṣāṃ kavitvaṃ kuto na anutpattihetvabhāvātsyādevetyarthaḥ | vastuto 
dhyānapūrvaka niyatajapādiprādhānyādeva proktaphalasaṃpatterdarśanāt 
ityanvayavyatirekābhyāṃ vākyayojanā kāryā | kīdṛśīṃ vāme vāmakaradvaye 
urdhvādhaḥ krameṇa 
pustakadhāriṇīmabhayadāñcāśeṣalaukikālaukikavāṅmayādhārabhūtatvena 
pañcāśadvarṇamayamātṛkālipyātmakaṃ pustakamabhayamudrāṃ ca 
dhārayantīṃ tathā dakṣiṇe dakṣiṇakaradvaye urdhvādhobhāvena 
sākṣasrajamakṣamālādhāriṇīṃ sā cāgameṣu kalpitākalpitatvena dvidhoktā | 
taduktaṃ kulārṇave-

akṣamālā dvidhā proktā kalpitākalpiteti ca |

P. 39)

kalpitā maṇibhiḥ kḷptā mātṛkā syādakalpitā ||
ādikṣāntākṣarātmatvādakṣamāleti kīrtitā || (15 u0 48-49)

iti | tathā sampradānīyebhyo bhaktebhya ārādhakebhyo varadāne'bhimatārthavitaraṇe 
peśalo dakṣa udyuktatvātkaraḥ pāṇiryasyāstāṃ varamudrādhāriṇīmiti 
caturbhujatvādāyudhadhyānamuktam atra 
siddhidānāśeṣabhayonmūlanajñānakriyātmakasya 
paradevatāsvarūpasyonmeṣakatvābhivyaktaye varābhayadatvavahatvam | tathā 
karpūro ghanasāraḥ kundaṃ mādhyaṃ puṣpaviśeṣaśca tadvadujjvalāṃ 
śobhamānāṃ śuklavarṇāmityarthaḥ | anena 
śvaityasaurabhyasaukumāryādiguṇavattvamabhihitam | śuklavilepamālyāmbarāṃ 
śītāṃśukhaṇḍamauliṃ cetyapi draṣṭavyam | tathā udgatā jṛmbhā 
vijṛmbhaṇaṃ vikāso yasya tadujjṛmbhamunnidraṃ yadambujaṃ padmaṃ tasya 
yāni sarasāntardalāni tadvatkāntāni manoharāṇi nayanāni netrāṇi teṣāṃ yā 
snigdhaprabhā masṛṇakāntistayā yukta āloka 
ālokanamastyasyāstāmujjṛmbāmbujapatrakāntanayanasnigdhaprabhālokinīm | 
taduktaṃ vāgbhavabījasādhanamupakramya jñānārṇave-

vāgbhavākhyāṃ japedvidyāṃ vāgīśīṃ saṃsmaran budhaḥ |
karpūradhavalāṃ śubhrapuṣpābharaṇabhūṣitām ||

atyantaśubhravasanāṃ vajramauktikabhūṣaṇām |
muktāphalāmalamaṇijapamālālasatkarām ||

pustakaṃ varadānaṃ ca dadhatīmabhayapradām |
evaṃ dhyāyenmaheśāni sarvavidyādhipo bhavet ||

iti | asya dhyānasya cintanaṃ sādhakamūlādhārādhikaraṇakam | taduktaṃ 
pañcadaśīmadhikṛtya śrīvidyārṇave- 

mūlādhāre vāgbhavākhyaṃ kūṭaṃ saṃcintayedbudhaḥ |
vāgbhavākhyasya kūṭasya ṛṣirbrahmā samīritaḥ ||

chando gāyatramākhyātaṃ devatā vāgadhīśvarī |
ādyavarṇaṃ tu bījaṃ syādantyaṃ śaktiḥ samīritā ||
madhyatrayaṃ kīlakaṃ syād vāksiddhyai viniyogakam ||

P. 40)

iti | dhyānamapi- 

śuklāṃ svaccha vilepamālyavasanāṃ śītāṃśukhaṇḍojjvalāṃ |
vyākhyāmakṣaguṇaṃ sudhāḍhyakalaśamityādi ||

atha cātrāyudhamātravarṇanasāmyātsaṃpatpradā bhairavyā api grahaṇaṃ 
bodhyaṃ bālāvadevāsyāḥ pūjādikaṃ dhyānaṃ tu yathā jñānārṇave- 

ātāmrārkasahasrābhāṃ sphuraccandrakalājaṭām
kirīṭaratnavilasaccitracitritamauktikām |
sravadrudhirapaṃkāḍhyamuṇḍamālāvirājitām
nayanatrayaśobhāḍhyāṃ pūrṇenduvadanānvitām ||

muktāhāralatārājapatnīnonnataghaṭastanīm
raktāmbaraparīdhānāṃ yauvanonmattarūpiṇīm |
pustakaṃ cābhayaṃ vāme dakṣiṇe cākṣamālikām 
varadānaratāṃ nityāṃ mahāsaṃpatpradāṃ smaret ||

ityetasyā mantroddhārastu prāk prapañcitaḥ || 7 ||

idānīṃ samanantaroktadhyeyasvarūpasya sthānaviśeṣopāsanāpradarśanapūrvakaṃ 
vāgvibhūtivilāsaphalamanuvadati- 

ye tvāṃ pāṇḍurapuṇḍarīkapaṭalaspaṣṭābhirāmaprabhāṃ 
siñcantīmamṛtadravairiva śirodhyāyanti mūrdhni sthitām |
aśrāntaṃ vikaṭasphuṭākṣarapadā [vikaca iti pāṭhāntaram | (gaṇapati 
śāstrī trivendram)] niryāti vaktrāmbujātteṣāṃ bhārati ! bhāratī 
surasaritkallolalolormivat || 8 ||

he bhārati ! vaco'dhiṣṭhātṛdevate sarasvati ! ye 
dhārmikatvādvāksiddhikāmāstvāṃ mūrdhni sthitāṃ dvādaśāntasthāne 
dhyeyatvena kṛtāvasthānāṃ dhyāyanti saṃcintayanti | kīdṛśīṃ 
pāṇḍurāṇāmamalinānāṃ puṇḍarīkāṇāṃ

p. 41)

sitāmbhojānāṃ paṭalaṃ samūhastadvatspaṣṭātyujjvalatvādvyaktābhirāmā 
draṣṭṛmanohāritvāt manojñā ca prabhā dehakāntiryasyāstām atra 
puṇḍarīkāṇāṃ pāṇḍuguṇavattve'pi viśeṣaṇena śuklatvādhikyābhidhānānna 
viśeṣaṇānarthakyam | tathā śiro mastakaṃ dhyātṛsambandhi 
mūrdhasthitatvādevāmṛtadravaiḥ svāṅgagalitapīyūṣarasavṛṣṭibhiḥ 
siñcantīṃ pravarṣantīṃ | iva śabdo vākyālaṅkāre | yaduktam- 

mūrdhni pustākṣamālābhīvaradojjvalavigrahām |
śivaśaktyātmikāṃ dhyāyetkundendudhavalaprabhām ||

iti | teṣāṃ dhyānasamāpannatadbhāvanāparipākalabdhasārasvataprasādānāṃ 
vaktrodarānmukhakamalāntarālād vikaṭasphuṭākṣarapadā vikaṭāni 
samāsabahulatvādojoguṇopetāni vistīrṇāni | vikaceti pāṭhe 
śabdārthālaṅkārānvitaprasādagāmbhīryādiguṇojjvalāni sphuṭākṣarāṇi 
tattadarthābhivyañjanakṣamāṇi śrutikaṭutvādidoṣavihīnāni ca padāni 
suptiṅantāni yasyāṃ sā tathāvidhā bhāratī gadyapadyādimayī vāṇī aśrāntaṃ 
śramarahitamavirataṃ niryāti niḥsarati | kathaṃ surasaritkallolalolormivat surasarito 
bhāgīrathyā ye kallolā mahānto vīcayasteṣāṃ ye lolāścañcalā ūrmayo 
vicchittayastadvanniḥsaradavicchannasūktipravāhetyarthaḥ |

ūrmiḥ pīḍājavotkaṃṭhābhaṃgaprākāśyavīciṣu |
vastrasaṃkocalekhāyāmiti haimaḥ ||

etacca vāgbhavasādhanamuddiśya varṇitaṃ vāmakeśvare- 

sattarkapadavākyārthaśabdālaṃkārasāravit [ṣaṭtarka (kā0)] |
vātāhatasamudrormimālātulyairupanyaset [vātoddhūta] ||

p. 42)

sukumāratarasphāravṛttālaṅkārapūrvakam [pūrvakaiḥ (kā0)] 
|
padagumphairmahākāvyakartā deveśi ! jāyate || 8 || (4 pa0 27-28)

evaṃ tāvadvāksphurattādidharmārthināmupāsyaṃ dhyeyasvarūpaṃ nirūpya 
dvitīyabījasya dhyānapradarśanapūrvakaṃ kāminīvaśyātmaphalamāha- 

ye sindūraparāgapuñjapihitāṃ tvattejasā dyāmimāmurvīṃ cāpi 
vilīnayāvakarasaprastāramagnāmiva |
paśyanti 
kṣaṇamapyananyamanasasteṣāmanaṅgajvaraklāntāstrastakuraṅgaśāvakadṛśo 
vaśyāḥ bhavanti sphuṭam || 9 || 

atra bhāratīti sambodhanamanuṣajjyate | he bhārati ! vāgadhidevate ! ye kāmārthitvāt 
kāminyādivaśīkārecchavaḥ sādhakāstvattejasā tava 
kāmānuguṇavibhāvyamānāruṇavarṇāyāstejasāśrīmūrtyuktalākṣāruṇa##-
sindūradhūlirāśibhiruparaṃjitāmivorvīmapi bhuvaṃ ca 
vilīnayāvakarasaprastāramagnāmiva vilīno vidrutaścāsau yāvakaraso'laktakarasaḥ 
vilīnasya nirmalīkṛtatvenātyāraktavarṇatvam tasya prastāre pravāhe magnāṃ 
bruḍitāmiva | raktavarṇe nimagnasya raktimopajanadarśanāt | tena bhavatyāstejaḥ 
puñjasādbhāvyena dyāvāpṛthivyau tvadraśmicayā bhedasvarūpā iti gamyate | 
evamagre'pi bodhyam | taduktaṃ brahmāṇḍe-

nijāruṇaprabhāpūramajjadbrahmāṇḍamaṇḍalā | iti |

svaśaktipracayo'sya viśvam (śi0 sū0 3-30) iti | śaktayo'sya jagat 
kṛtsnamiti ca | ivaśabdastantreṇobhayatra saṃyojyaḥ | kṣaṇamapyananyamanasa 
avidyamānamanyatra viṣaye manaśceto yeṣāṃ te'nanyamanasaḥ ekatānavṛttayo 
bhūtveti pratyāhāro darśitaḥ |

p. 43)

tena prāṇāyāmādipūrvakadoṣānupasaṃhṛtyendriyāṇi 
śabdādisvasvaviṣayebhyo manasā saha pratyāhṛtavantaḥ ityarthaḥ | 
kṣaṇamapītyukterayamabhiprāyaḥ- ya eva mantrasiddhāsteṣāmeva 
kṣaṇamātradhyānavyāpāreṇoddiṣṭaphalalābho bhavet | anyeṣāṃ tu 
puraścaryātmaka pūrvasevāyattatvāttatsiddherityevamagre'pi boddhavyam |

nanu atha yo'nyāṃ devatāmupāste'nyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda yathā paśuḥ iti 
śrutyā (bṛha0 1 4 10)

ujjhitvātmasamādhānaṃ ye dhyāyantyanyadevatāḥ |
bhikṣante bhūrivittāste bhikṣitvāpi bubhukṣitāḥ ||

ityādismṛtyā ca jugupsāśravaṇāt kathaṃ vā svasmādbhinnadhyeyagatatadīya 
vibhavādiparāmarśanena dhyāturapi tadvibhavāmodacamatkāraprāptiryenātra 
prākaraṇikaṃ vaśyatvādi syāt na hyanyabhojanādinā'nyasya tuṣṭipuṣṭī 
syātāmityanupapattyā ca bhedadarśināmupāsanā niṣphalā 
syādityāśaṃkāyāmanyathā vyākhyeyam ananyamanasa iti 
svābhinnavimarśavantaḥ svātmānameva tathāvidhatvadrūpatādātmyena 
parāmṛśantaḥ svātmatādātmyenoktavidhasvarūpāṃ tvāmupāsīnā ityarthaḥ | 
paduktaṃ- devī bhūtvā yajeddevīm iti | evaṃ rodhasī paśyanti 
dhyeyaikyabhāvena samāptiparyantaṃ bhāvayantīti bhāvaḥ | nanu kiṃ phalaṃ 
punastaiḥ prāpyamityata āha teṣāmiti | teṣāmuktaprakāreṇa dhyānaparāmarśaṃ 
nibhālayamānānāmanaṅgajvareṇa dṛṣṭyādisamutpannamadanajanyasantāpena 
klāntā vivaśībhūtatanulatāstathā trasto bhīto yaḥ kuraṅgaśāvako 
hariṇabālakastasya dṛg dṛṣṭiriva yāsāṃ tāḥ 
sarvāṅgasaundaryavibhramavatyaḥ kāminyo'pi dhruvaṃ niścitaṃ vaśyā āyattā 
bhavanti | apirbhinnakramo'pi | tena na kevalaṃ strīṇāmeva vaśagatvaṃ rājāno'pi 
vaśyāḥ syuriti | taduktaṃ jñānārṇave-

tadīya kāntisindūrabharitaṃ bhuvanatrayam |
cintayetparameśāni ! trailokyaṃ mohayetkṣaṇāt ||

p. 44)

rājāno vaśamāyānti pannagāḥ rākṣasāḥ surāḥ |
kandarpa iva deveśi ! yoṣitāṃ mānahārakaḥ ||
manasā cintayed yoṣiddāsīva vaśagā bhavet |

iti | atrāpyāgamoktaniyatajapādisaṃkhyayā prāgvatphalasaṃpattirbodhyā | atra 
samanantaraśloke sthānaviśeṣasyoktatvāt ye tvāṃ cetasi ityuttarasminnapi 
vakṣyamāṇatvādiha sthānaviśeṣo noddiṣṭaḥ 
taccācāryoktiprāmāṇyādādhārākhyamuktadhyānaviṣayakamiti gamyate | 
taduktam-

ādhārābje dhanurbāṇavaradābhayalakṣitām |
dhyāyedbandhūkapuṣpābhāṃ kāmarājasvarūpiṇīm ||

tathā-

guhyasthitaṃ vā madanasya bījaṃ japāruṇaṃ raktasudhāsravantam |
vicintya tasminviniveśya sādhyāṃ vaśīkarotyeva vidagdhalokaḥ ||

iti | durvāsasāpi- 

abhinavasindūrabhāmamba ! tvāṃ cintayanti ye hṛdaye |
upari nipatanti teṣāmutpalanayanākaṭākṣakallolāḥ || 9 ||

iti | evaṃ kāmārthināṃ kāmāvāptisādhanadvitīyabījasya dhyānaṃ tatphalaṃ 
copadiśyādhunārthārthināṃ dhyeyasvarūpopadeśapūrvaṃ 
tatsaṃpatsiddhiphalamāha- 

cañcatkāñcanakuṇḍalāṅgadadharāmābaddhakāñcīsrajam
ye tvāṃ cetasi tadgate kṣaṇamapi dhyāyanti kṛtvā sthitim |
teṣāṃ veśmasu vibhramādaharahaḥ sphārībhavantyaściraṃ
mādyatkuñjarakarṇatālataralāḥ sthairyaṃ bhajante śriyaḥ || 10 ||

atrāpi bhāratītyanuṣajjanīyam | he bhārati ! vāgadhīśvari ! 
ye'rthārthitvādgavāśvādipaśuhiraṇyaratnavasudhādisampadeṣiṇaḥ 
sādhakāstadgate cetasi tacchabdena dhyānaṃ grāhyaṃ tena dhyānagate 
dhyānaikatāne manasi

p. 45)

sthitiṃ kṛtvā deśabandharūpāṃ dhāraṇāmāsthāya sthirāmiti pāṭhe 
hṛdayakamale sthirāṃ kṛtvā niścalīkṛtya kṣaṇamapi kṣaṇamātrakālamiti 
siddhamantropāsakaviṣayakamiti prāgvadeva | tvāṃ dhyāyanti 
svātmaikyabhāvanayopāsate na tvanyathā 
mantrimantradevatayorārādhyārādhakabhāvena bhedabhāvanāyāṃ hi 
phalasiddhivilambasyoktatvāt | taduktaṃ śrīśrīkaṇṭhasaṃhitāyām-

pṛthaṅmantraḥ pṛthaṅmantrī na sidhyati kadācana |
jñānamūlamidaṃ sarvamanyathā naiva sidhyati ||

iti | śrīspande'pi-

ayamevodayastasya dhyeyasya dhyāyicetasi |
tadātmatāsamāpattiricchataḥ sādhakasya yā || (ni0 2 ślo0 6)

iti | tvāṃ kīdṛśīṃ cañcatkāñcanakuṇḍalāṅgadadharāṃ kuṇḍale 
cāṅgadāni ca kuṇḍalāṅgadāni cañcanti dedīpyamānāni kāñcanāni 
suvarṇamayāni ca tāni kuṇḍalāṅgadāni karṇadorbhūṣāḥ | dharatīti dharāṃ | 
dhṛñ dhāraṇe pacādyac karṇayorhemakuṇḍale dorlatāsu haimāṅgadāni 
bibhratīmityarthaḥ | tathā ābaddhakāñcīsrajam ābaddhā saṃdhṛtā kāñcī srag 
raśanā dāma yayā tāṃ strīkaṭibhūṣaṇaviśeṣo vastrabaṃdhanaḥ kāñcītyucyate | 
etadratnamaulihāra mañjīrādyupalakṣaṇam | taduktam- 

tāṭaṅkayugalībhūtatapanoḍupamaṇḍalā |
kanakāṅgadakeyūrakamanīyabhujānvitā |
ratnakiṃkiṇikāramyaraśanādāmabhūṣitā |

ityādi | teṣāṃ veśmasu prāsādeṣu mādyatkuñjarakarṇatālataralā 
mādyatāmudbhinnakaṭabhittikatvena kṣaranmadasalilānāṃ mattakuñjarāṇāṃ 
gandhagajānāṃ karṇatālavatkarṇāsphālavattaralāścañcalā asthirasvabhāvā api 
śriyaḥ saṃpado gajaturagavāhanadravyaratnādisamṛddhirūpāściraṃ sthairyaṃ 
sthiratāṃ bhajante sevante nirantaratayā tiṣṭhantītyarthaḥ | anena nisargato'sthirasya 

p.46)

sthairyāpādanena 
svabhāvavaiparītyakaraṇātmakātidurghaṭakāryakāritvalakṣaṇa##-
vā līlayā gajāśvādyanekarūpāvirbhāvanaṃ vāśritya aharaharanudinaṃ 
sphārībhavantya upacayamupagacchantyo vardhamānā na tvapacīyamānā iti bhāvaḥ 
| taduktam-

hṛtpadmasthitabhānubimbavilasadyonyantarāloditaṃ 
madhyāhnārkasamaprabhaṃ parivṛtaṃ varṇaiḥ kaphādyantakaiḥ |
dhyāyenmanmatharājabījamakhilaṃ brahmāṇḍavikṣobhakaṃ 
rājyaiśvaryavivardhinīmapi ramāṃ dattvā jagadrañjayet ||

śrīdurvāsasāpi- 

kanakaśalākāgaurīṃ karṇavyālolakuṇḍaladvitayām |
prahasitamukhīṃ ca bhavatīṃ dhyāyanto ye ta eva bhūdhanadāḥ || 10 ||

iti | idānīṃ dvitīyabījagataniṣkalākṣarasya 
sārasvatatattvasākṣātkaraṇe'ntaraṅgasādhanabhūtatvena tadadhidevatādhyānaṃ 
mokṣārthisevyaṃ saphalamupadiśati- 

ārbhaṭyā śaśikhaṇḍamaṇḍitajaṭājūṭāṃ nṛmuṇḍasrajaṃ
bandhūkaprasavāruṇāmbaradharāṃ pretāsanādhyāsinīm |
tvāṃ dhyāyanti caturbhujāṃ trinayanāmāpīnatuṅgastanīṃ
madhye nimnavalitrayāṅkitatanuṃ tvadrūpasaṃvittaye || 11 ||

ihāpi pūrvavatsambodhanapadānuṣaṅgaḥ | keciditi cādhyāhāryam | he bhārati ! 
kecittvatsārūpyalakṣaṇamuktyabhīpsavastvāṃ tvadrūpasaṃvittaye tava rūpasya 
parāmṛśyamānadhyānaviśeṣasya saṃvittaye samyag lābhāya tvadrūpaṃ 
samprāptumityarthaḥ | tumarthācca bhāvavacanāditi saṃpradānatvam | 
dhyāyantyabhedabuddhyā cintayanti | kīdṛśīṃ ārbhaṭyeti 
ārbhaṭyātyādareṇetyarthaḥ yadvā ārbhaṭīnāmāsanaviśeṣaḥ | taduktam-

p. 47)

urudvayaṃ nidhāyorvoḥ sthitirārbhaṭikāsanamiti |

evamuktalakṣaṇārbhaṭyāsanena pretāsanādhyāsinīṃ prakarṣeṇetaḥ saṃmilitaḥ 
sphuṭedantāṃ nimajjyāhantāpradhānāṃ sthitimunmagnāmanupraviṣṭaḥ 
prakarṣeṇa cetaṃ gataṃ sambaddhaṃ viśvamīśvarādibhūmyantaṃ yasyeti 
vyutpatyā preta ihāparayā vyāptyā sadāśivaḥ sthūlaḥ parayānāśritaśivarūpaḥ 
parāparayā tu nādarūpa iti bodhyam | 
tatparyantamadhastanatattvajālasyāsanapakṣīkṛtatvāt eṣā bhagavatī 
sarvatattvānyāśritya tiṣṭhati iti devībhāgavatāt tallakṣaṇamāsanamadhyāste 
tācchīlyeneti tadadhyārūḍhāmityarthaḥ | atha ca pretā brahmaviṣṇvādyāḥ pañca 
teṣāṃ vāmādisvasvaśaktiviyoge sati dharmyaṃśena sargādikāryākṣamatvāttaiḥ 
kalpita āsane'dhyāsinīmuparyāsīnām | taduktaṃ jñānārṇave-

pañca pretānmaheśāna ! brūhi teṣāṃ tu kāraṇam |
nirjīvā avināśāste nityarupāḥ kathaṃ vada ||

ityādinā devyāḥ pṛṣṭe īśvaroktiḥ- 

sādhu pṛṣṭaṃ tvayā bhadre ! pañcapretāsanaṃ katham
brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ |
pañcapretāḥ varārohe ! niścalā eva te sadā 
brahmaṇaḥ parameśāni ! kartṛtvaṃ sṛṣṭirūpakam |
vāmā śaktistu sā jñeyā brahmā preto na saṃśayaḥ 
śivasya karaṇaṃ nāsti śaktestu karaṇaṃ yataḥ |

ityārabhya 

sadāśivo mahāpretaḥ kevalo niścalaḥ priye ! |
śaktyā vinākṛto devi ! kathañcidapi na kṣamaḥ ||

ityantam | tathā śaśikhaṇḍena candrakalayā maṇḍito bhūṣito jaṭājūṭaḥ 
keśakalāpo yasyāstām | yadvā jaṭājūṭaśabdena mukuṭamupalakṣyate |

p.48) 

tena śaśikhaṇḍaiścandrakāntamaṇibhirmaṇḍitaṃ khacitaṃ mukuṭaṃ yasyāstām 
| nṛmuṇḍasrajaṃ nṛmuṇḍavadatisthūlaśubhramuktāphalopetā srag 
muktādāma yasyāstāṃ | kecittu mallikāmālāvatīṃ campakasragviṇīṃ vetyāhuḥ | 
bandhūkaprasavāruṇāmbaradharāṃ 
bandhūkaprasavavadbandhujīvakapuṣpavadaruṇāni raktāni ambarāṇi vastrāṇi 
dhārayatīti tāṃ masṛṇaraktakauśeyavastravatīm | tathā caturbhujāṃ 
caturbhāhuṃ śāntyatītā bhinnāyāḥ devyāḥ śāntādiśaktisphāraṇātiśayāt 
caturbhujatvam trinayanāṃ trīṇi nayanāni netrāṇi yasyāstāṃ 
svamahimāvabhāsitecchādiśaktitrayayogāt tathā pīnau pīvarau tuṅgāvunnatau ca 
stanau payodharau yasyāstāmāpīnatuṅgastanīm | atastadbhārākrāntatvādiva 
madhye'valagnapradeśe samudbhūtena nimnenāvagāḍhena ca valitrayeṇa valistvak 
saṃkocastat trayeṇāṅkitā lāñchitā tanustanūryasyāstām yadvā nimnāvanatā 
tribhaṅgyaṅkitā ca tanuryasyāstāṃ sarvāṅgasundarīmityarthaḥ | taduktaṃ 
brahmāṇḍapurāṇe-

stanabhāradalanmadhyapaṭṭabandhavalitrayā | iti || 11 ||

adhunā samanantaroktadhyānaikatamaprakāreṇa devīmupāsīnānāṃ 
sarvaiśvaryasarvajñatādayaḥ siddhayaḥ sulabhā 
itītihāsanidarśanapūrvamupakṣipati- 

jātopyalpaparicchade kṣitibhujāṃ sāmānyamātre kule 
niḥśeṣāvanicakravartipadavīṃ labdhvā pratāponnataḥ |
yadvidyādharavṛndavanditapadaḥ śrīvatsarājo'bhavad 
devi ! tvaccaraṇāmbujapraṇatijaḥ so'yaṃ prasādodayaḥ || 12 ||

he devi ! jagatsarjanādikrīḍāśīle śrīvatsarājo nāmodayanāparābhidhaḥ kila 
kauśāmbīnagare rājā kṣitibhujāṃ bhūpālānāṃ sāmānyamātre 
mātraśabdo'vadhāraṇe sāmānya evānatyucce kule vaṃśe na tu 
mūrdhābhiṣiktānāṃ kṣatriyāṇāṃ tasya māṇḍalikatvāt | kīdṛśe 
kule'lpaparicchade alpe stokāḥ paricchadā gajāśvapaśudhanadhānyakṣetrādayo 
yasmiṃstādṛśe jāto

p. 49)

labdhajanmāpi niḥśeṣāyāścatuḥsāgaraparyantāyā avaneḥ pṛthivyāścakravartī 
cakre bhūmaṇḍale rājamaṇḍale vā vartituṃ śīlamasya yadvā cakraṃ sainyaṃ 
vartayituṃ sarvabhūmau cālayituṃ śīlamasyeti cakravartī sarvapṛthivīpatitvāt 
sārvabhaumo rājā tasya padavīmuccapadaṃ labdhvā prāpya pratāponnataḥ 
pratāpaḥ koṣadaṇḍādijanyaṃ tejastenonnataḥ prāṃśuḥ pravṛddha ityarthaḥ | 
yadabhavat tathā vidyādharavṛndavanditapado vidyāścatuḥṣaṣṭikalātmikāḥ 
ṣaḍaṅgavedamīmāṃsādayo'ṣṭādaśa vā tā dhārayanti 
adhyayanādhyāpanatadarthānuṣṭhānādinābhyasyanti te vidyādharā vipaścitaḥ | 
yaduktam- 

aṅgāni vedāścatvāro mīmāṃsānyāyavistaraḥ
purāṇaṃ dharmaśāstraṃ ca vidyā hyetāścaturdaśa | (nā0 pū0 5 9)

āyurvedo dhanurvedo gāndharvaśceti tatt-trayam |
arthaśāstraṃ caturthaṃ ca vidyā hyaṣṭādaśa smṛtāḥ ||

iti | teṣāṃ vidyādharāṇāṃ vṛndena vyūhena vanditau pūjitau pādau caraṇau 
yasyeti yaccābhavad evaṃ tāsu tāsu vidyāsvabhijñatvena vidvatsamūhapūjyatayā 
rājñāmājñayā śāsakatvācca sarvajñaḥ samrāṭ ceti yatso'yaṃ 
tvaccaraṇāmbujapraṇatijastava caraṇāvambuje iva 
saukumāryāruṇimādiguṇavattvāttayoścaraṇāmbujayoḥ pādakamalayoḥ praṇateḥ 
pūjārādhanādibhaktilakṣaṇātpraṇāmānnimittājjāyate iti tajjastatprakṛtikaḥ 
prasādodayo'nugrahāvirbhāvaḥ etattasya tavaiva sevāphalamiti yāvat | atra 
kecidvidyādhareti śabde śrītripurāvidyābhijñā ityācakṣate tannopapadyate | 
tathātve hi tadvandyatvena svayaṃ tasya paradevatāyāṃ bhaktirāhityaṃ vyajyeta | 
apare tu devayoniṣu kecana gītanṛttādikuśalā vaimānikāḥ ityevaṃ teṣāṃ divye 
vidyādharapade dīvyatāṃ bhūmistharājasevakatvāsaṃbhavānna nyāyyam | 
tasyeyaṃ pṛthivī sarvā vittasya pūrṇā syāt sa eko 
manuṣyagandharvāṇāmānandaḥ iti śruteḥ || 12 ||

atha devīcaraṇārādhanādihīnānāmuktasāmrājyādiphalaṃ durlabhamiti 
vyatirekoktirītyā vivṛṇoti-

p.50)

caṇḍi ! tvaccaraṇāmbujārcanavidhau bilvīdalolluṇṭhanatruṭyatkaṇṭakakoṭibhiḥ 
paricayaṃ yeṣāṃ na jagmuḥ karāḥ |
te daṇḍāṅkuśacakracāpakuliśaśrīvatsamatsyāṅkitairjāyante pṛthivībhujaḥ 
kathamivāmbhojaprabhaiḥ pāṇibhiḥ || 13 ||

he caṇḍi ! nijārādhanaparāṅmukheṣu kopanaśīle ! teṣāṃ vipriyakaraṇāt

bīṣāsmādvātaḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ |
bīṣādagniśca vāyuśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ || iti śruteḥ (nṛ0 pū0 
2-10)

bhayapradatvaliṅgādeva hi kampanādhikaraṇe mahadbhayaṃ vajramudyatamiti 
śrutau vajrapadaṃ brahmaparamityuktam | yeṣāṃ prāṇināṃ karāḥ 
pāṇayastvaccaraṇāmbujārcanavidhau tava caraṇāvambuje iva 
lauhityasaukumāryādiguṇavattvāttayoścaraṇāmbujayoḥ 
pādakamalayorarcanavidhau pañcopacārādipūjāvidhānanimittaṃ 
nimittārthalakṣaṇe saptamī | arcanakṛte iti pāṭhe tu arcanārthamityarthaḥ | 
bilvīdalolluṇṭhanatruṭyatkaṇṭakakoṭibhiḥ alpo bilvavṛkṣo bilvī tad dalānāṃ 
bilvapatrāṇāmulluṇṭhane pratyahamucchedane truṭyatāṃ chedaṃkurvāṇānāṃ iti 
antarbhāvitaṇyarthatayā truṭeḥ sakarmakatvavyavasthāyāṃ bodhyam nānyathā | 
tena patroccayakārikarān vidārayatāṃ kaṇṭakānāṃ tīkṣṇāgradrumāṅgānāṃ 
koṭibhiragraiḥ paricayaṃ saṃsargābhyāsaṃ na jagmuḥ prāpuḥ | nisargato hi 
bilvataravaḥ kaṇṭakākrāntāḥ ato bilvapatrāṇyuccinvantastacchūkavilikhitakarā ye 
nābhūvannityarthaḥ | atra kecit truṭyatāṃ chidyamānānāmiti 
vyācakṣustannopapannam | kaṇṭakānāmucchedane tātparyābhāvāt | 
atikāṭhinyasvabhāvatvena svayamapi chiderasambhavāt | yadvā bilvodalolluṇṭanena 
saha truṭyatāṃ chidyamānānāṃ tatsaṃsargitvāt kaṇṭakānāmiti vigrahītavyam | 
tathā truṭyantībhiḥ kaṇṭakakoṭibhiriti vā bilvapatrāṇāmāgameṣu puṣpagaṇanayā 
vidhānāt | taduktam-

p. 51)

patreṣu bilvapatraṃ syānnānyatpatraṃ viśiṣyate 
hayamārasarojānāmīṣadvikasitaṃ bhavet |

iti | te daṇḍāṃkuśacakracāpakuliśaśrīvatsamatsyāṅkitairdaṇḍo gadā aṃkuśaḥ 
sṛṇiścakraṃ valayākārādi vā trikoṇādi cāpo dhanuḥ kuliśo vajraṃ 
śrīvatsaścihnaviśeṣo matsyo 
makarastattadrekhākṛtibhiraṅkitaiścihnitairambhojaprabhairlauhityādiguṇena 
padmakāntibhiḥ pāṇibhiḥ karairupalakṣitāḥ pṛthivībhujo bhūpālāḥ kathamiva 
jāyante na kathañcidityarthaḥ | iva śabdo vākyālaṅkāre | ya eva 
kaṇṭakādikṣatakarāsta eva kṣatasthānīyacakrākuṃśādilāñchitā nṛpatikuleṣu 
mahīṃ bhoktuṃ janma labhante iti bhāvaḥ | taduktaṃ sāmudrike-

śaktistomarabāṇāśca karamadhye sudṛśyate |
rathacakradhvajākāraḥ sa rājyaṃ labhate naraḥ ||

aṃkuśaṃ kuṇḍalaṃ cakraṃ yasya pāṇitale bhavet |
tasya rājyaṃ mahāśreṣṭhaṃ sāmudravacanaṃ yathā ||

ityādi | pāṇītyupalakṣaṇaṃ pādatale'pi proktacihnānāṃ vidyamānatvena 
rājatvalakṣaṇasyoktatvāditi || 13 ||

idānīṃ devīpādārcanavidhau prastutāyāṃ yathādhikāraṃ 
vihitadravyasādhanaiścakrarājatarpaṇe bhaktānāṃ niṣpratyūhaṃ 
phalasiddhirityāha-

viprāḥ kṣoṇibhujo viśastaditare kṣīrājyamadhvāsavaistvāṃ devi ! tripure !  
parāparamayīṃ santarpya pūjāvidhau |
yāṃ yāṃ prārthayate manaḥ sthiradhiyāṃ teṣāṃ ta eva dhruvaṃ
tāṃ tāṃ siddhimavāpnuvanti tarasā vighnairavignī [nighnīkṛtāḥ 
pāṭhāntaram] kṛtāḥ || 14 ||

śrutismṛtyādividyāsaṃpannāḥ brāhmaṇā viprāḥ | taduktaṃ brahmavaivarte##-

p.52)

janmanā brāhmaṇo jñeyaḥ saṃskārairdvija ucyate |
vidyayā yāti vipratvaṃ tribhiḥ śrotriya ucyate ||

iti | vedādivittvādevāśeṣadevatāśrayatayā prādhānyena viprāṇāmeva 
devyarcanādāvadhikāraḥ | yāvatīrvai devatāstāḥ sarvā vedavidi brāhmaṇe vasantīti 
śruteḥ | (sahavai0 19) saṃmānādinā brāhmaṇāḥ 
kṣīyamāṇabrahmavarcasā bhavanti teṣāṃ ca paradevatāyā vidyājapādinā 
punarāpyāyanaṃ bhavatīti 
abhiprāyātsarvānandamayabinducakrasantarpaṇasyāvaśyakartavyatvāt | 
taduktamāpastambasmṛtau-

apamānāttapovṛddhiḥ saṃmānāttapasaḥkṣayaḥ |
arcitaḥ pūjito vipro dugdhā gauriva sīdati ||

āpyāyate yathāhaḥsu tṛṇairamṛtasambhavaiḥ |
evaṃ japaiśca homaiśca punarāpyāyate dvijaḥ ||

iti | kṣoṇibhujaḥ pṛthivīpālāḥ viśo vaiśyāstebhya itare taditare strīśūdrādayaḥ 
etena vedānāṃ traivarṇikopāsyatvamāgamānāṃ tu 
cāturvarṇyopāsyatvamityadhikāriviśeṣo dhvanyate | tathā ca rudrayāmale- 

yadvedairgamyate sthānaṃ tattantrairapi gamyate |
brahmakṣatriyaviṭśūdrāstena sarve'dhikāriṇaḥ ||

iti | evam ye catvāro varṇāḥ santi he devi tripure ! iti ca prāgvat | 
krīḍāvijigīṣāvyavahāradyutistutimodamadakāntigatayo'trāśeṣā dīvyaterarthāḥ | 
vinā svapnaṃ devatānāmasvapnatvāt tena dīvyati krīḍate vijigīṣate vyavaharati 
dyotate stūyate ityādi sthityā devīti nāmanirvacanaṃ prāk nirṇītaṃ nirṇeṣyate ca | 
tvāṃ parāparamayīṃ sakalaniṣkalobhayaprakṛtasvarūpāṃ 
śivaśaktisāmarasyamayīṃ bindutarpaṇasantoṣaṇīyāṃ yadvā tvāṃ kīdṛśīṃ 
parāparamayīṃ para ādyo'nuttarātmāparo'ntyo visargātmā tadubhayasvabhāvatvāt 
parāhaṃparāmarśātmakamantravīryasvarūpāṃ yadvaśānmantrāṇāṃ

p.53)

śaktyādhāne prāptasāmarthyānāṃ pratiniyatasvasvakāryasaṃpādanacāturyaṃ 
saṃjāyate | anyathā nirjīvatayā naiṣphalyam yaduktaṃ tantrasadbhāve- 

mantrāṇāṃ jīvabhūtā tu yā smṛtā śaktiravyayā |
tayā hīnā varārohe ! niṣphalā śaradabhravat ||

iti | spande'pi-

tadākramya balaṃ mantrāḥ sarvajñabalaśālinaḥ |
pravartante'dhikārāya karaṇānīva dehināma || (2 ni0 10 kā0)

ityādi | śrītantrāloke'pi- 

etadrūpaparāmarśamakṛtrimamanāvilam |
ahamityāhureṣaiva prakāśasya prakāśatā ||

etadvīryaṃ hi sarveṣāṃ mantrāṇāṃ hṛdayātmakam |
vinānena jaḍāste syurjīvā iva vinā hṛdā ||

iti | atha ca

parāpare icchā kriyāśaktī tadubhayamelanāt 
evametadidaṃ [evametaditijñeyaṃ mu0 pustake'yaṃpāṭhaḥ | 
(kā0)] vastu nānyatheti suniścitam |
jñāpayantī jagatyatra jñāna śaktirnigadyate || (ślo0 6 7)

iti | mālinī vijayoktanītyāntarāsūtritecchākriyātmakatayā 
parāparāśabdavyapadeśyāṃ jñānaśaktisvabhāvāmityarthaḥ | 
yatparāmṛṣṭamabhinavaguptapādaiḥ- 

dīptajyotiśchaṭāpluṣṭabhedabandhatrayaṃ sphurat |
stājjñānaśūlaṃ satpakṣavipakṣotkartanakṣamam ||

iti | paramaparaṃ ceti dvidhā sāmānyaṃ tadubhayātmakaṃ tṛtīyaṃ 
parāparākhyaṃ | brahmāpi dvividhaṃ kevalaśabalabhedātparamaparamityucyate | 
etadvai satyakāma paramaparaṃ ceti śruteḥ |

p.54) 

(maitrā0 6-5) dve brahmaṇī veditavye paraṃ cāparameva ceti smṛteḥ 
| vidyā ca dvividhā parā caivāparā ceti muṇḍakopaniṣat | liṅgapurāṇe'pi- 

dve brahmaṇī veditavye parā caivāparā tathā |
aparā tatra ṛgvedo yajurvedo dvijottamāḥ ||

sāmavedastathātharvavedaḥ sarvārthasādhakaḥ |
śikṣā kalpo vyāraṇaṃ niruktaṃ chanda eva ca ||

jyotiṣaṃ cāparāvidyā parākṣaramiti sthitam |
tadadṛśyaṃ tadagrāhyamagotraṃ tadavarṇakam ||

ityādi | paro'paraśca dvidhā praṇavaḥ | yaduktaṃ skānde- 

parāparavibhāgena praṇavo dvividho mataḥ |
paraḥ parataraṃ brahma prajñānandādilakṣaṇam ||

prakarṣeṇa navaṃ yasmātparaṃ brahma svabhāvataḥ |
aparaḥ praṇavaḥ sākṣācchabdarūpaḥ sunirmalaḥ ||

prakarṣeṇa navatvasya hetutvātpraṇavaḥ smṛtaḥ |
paramapraṇavaprāpti hetutvātpraṇavo'thavā ||

iti | vedārtho'pi dvidhā paro'paraśceti | taduktaṃ tatraiva- 

parāparavibhāgena vedārtho'pi dvidhā smṛtaḥ | 
vedārthastu paraḥ sākṣātparātparataraṃ param ||
aparo dharmasaṃjñaḥ syāttatparaprāptisādhanam |

iti | paramaparaṃ parāparaṃ ceti trithā jñānam taduktaṃ yogaśāstre-

jñānaṃ tat trividhaṃ jñeyaṃ parāparavibhedataḥ |
tatrādyaṃ paramaṃ jñānaṃ paśupāśātmadarśanam ||

dvitīyamaparajñānaṃ kevalaṃ pāśadarśanam |
yathā dṛṣṭyantaraṃ rātrau naramārjāranetrayoḥ ||

p.55)

tathā vilakṣaṇaṃ jñānaṃ parāparamudīritam ||

iti | mantrapārāyaṇāntargato mantraviśeṣo'pi parāparākhya ityagre nirūpayiṣyate | 
devyapi parāparākhyā | taduktaṃ varāhapurāṇe- 

tatra sṛṣṭiḥ parā proktā śvetavarṇasvarūpiṇī |
yā vaiṣṇavī viśālākṣī raktavarṇasvarūpiṇī ||
aparā sā samākhyātā raudrī caiva parāparā |

iti evaṃ parāparādilakṣaṇā pūjā tathā vāgavasthāhomādayo'nyepyarthāḥ 
yathālābhaṃ yojyāḥ | evamuktalakṣaṇā pūjāvidhau parāparamayārcaneti 
kartavyatātmakrame kṣīrājyamadhvāsavairvarṇānukramavihitairdugdhādibhiḥ 
santarpya tatsaṃskṛtagandhākṣatapuṣpopetaviśeṣārdhyabindusamarpaṇena 
saṃprīya (tatra kramo brāhmaṇaḥ kṣīreṇa kṣatriya ājyena vaiśyo madhunā 
śūdra āsavena santarpayediti) | teṣāṃ viprādīnāṃ sthirā tvadbhajane niścalā 
dhīrbuddhiryeṣāmananyamanaskānāṃ manaśceto yāṃ yāṃ 
bhogamokṣatadubhayātmikāmaihikīmāmuṣmikīṃ vā siddhi phalaniṣpattimiti yāvat 
prārthayate samupayācate tāṃ tāṃ siddhiṃ tarasā javenācirāya 
dhruvamevāpnuvanti āsādayanti | evo bhinnakramaḥ taduktaṃ pādme-

caṇḍikāṃ snapayedyastu aikṣaveṇa rasena ca |
sauparṇena sayānena viṣṇunā saha modate ||

ityukteḥ lokāntaraviharaṇādikamapyetatpūjādinā siddhyati | anyatrāpi-

yatrāsti bhogo na ca tatra mokṣo yatrāsti mokṣo na ca tatra bhogaḥ
śrīśaṅkarītarpaṇatatparāṇāṃ bhogaśca mokṣaśca karastha eva ||

iti | caturvargaprāptaye'pi devyarcanasya vihitatvāttatpūjā caturvargaphalapradāyinī |

p. 56)

yaduktaṃ pādme puṣkarakhaṇḍe āhnikaprakaraṇe-

ataḥ paraṃ ca devānāmarcanaṃ kārayedbudhaḥ |
gaṇeśaṃ pūjayedyastu vighnastasya na bādhate ||

ārogyārthe'rcayetsūryaṃ dharmamokṣāya mādhavam |
śivaṃ dharmārthamokṣāya caturvargāya caṇḍikām ||

iti | yadvā siddhiṃ cakreśvaratvādirūpāmiti | taduktaṃ śivasūtreṣu- 

śuddhavidyodayāccakreśatvasiddhiriti | (1-21)

vārtike'pi-

yadā parimitāṃ siddhimanicchanpunaricchati |
viśvātmavatprathārūpāṃ parāṃ siddhiṃ tadā'sya tu ||

śuddhavidyodayāccakrarājatvaṃ siddhimṛcchati |
vaiśvātmyaprathanākāṃkṣī sandhatte śaktimātmanaḥ ||

yadā yogī tadā tasya sadāśivapadaspṛśaḥ |
īśvaro bahirunmeṣo nimeṣo'ntaḥ sadāśivaḥ ||

sāmānādhikaraṇyaṃ ca sadvidyāhamidaṃdhiyoḥ |
iti nītyā jagatsarvamahameveti yā matiḥ ||

sā śuddhā nirmalā vidyā tadīyādudayāt sphuṭāt |
unmajjanātmavicchaktimātmano nityamāmṛśet ||

yadā yogī tadā tasya cakreśatvamanuttaram |
māheśvaryāḥ sāmaveśotkarṣāt siddhyati yoginaḥ ||

iti te kīdṛśā vighnairavignīkṛtāḥ vighnanti kāryasiddhiṃ vilumpantīti vighnā 
ādhyātmikādayastrividhopayātāstadadhiṣṭhātṛdevatāviśeṣāśca 
tairavignīkṛtā anudvejitāḥ | atha ca 
saptakoṭisaṃkhyaherambasenādhīśvarairāmodapramodādibhiḥ ṣaḍbhirvighna##-
etadāśayenaiva jāyantīyanimi saṃvādepyuktam- 

p. 57)

tvāṃ sevatāṃ surakṛtā bahavo'ntarāyāḥ 
svauko vilaṅghya paramaṃ vrajatāṃ pade te |
nānyasya barhiṣi balīndadataḥ svabhāgān
dhatte padaṃ tvamavitā yadi vighnamūrdhni || (11-4-10) [kuta 
uddhṛtamiti nopalabhyate |]

tathānyatra- 

tathā na te mādhava ! tāvakāḥ kvacid 
bhraśyanti mārgāt tvayi baddhasauhṛdaḥ |
tvayābhiguptā vicaranti nirbhayā 
vināyakānīkapamūrdhasu prabho ! || (10 pū0 2-33) [kuta 
uddhṛtamiti nopalabhyate |]

atra śrīparadevatārcanāyāmuktadravyāṇāṃ kṣīrādīnāṃ varṇānukrameṇoktiṃ 
kṛtayugakramocitāmevācāryo nirdiṣṭavān | yugāntareṣvanukalpavidhīnāṃ 
sarvavarṇasādhāraṇatayā rudrayāmalādiśāstre'bhihitatvāditi bodhyam | taduktaṃ 
tatra-

satyakrame caturvarṇaiḥ kṣīrājyamadhupiṣṭakaiḥ |
tretāyāṃ pūjayeddevīṃ ghṛtena sarvajātibhiḥ ||

madhubhiḥ sarvavarṇaiśca pūjayed dvāpare yuge |
pūjanīyā kalau devī kevalairāsavaiśca taiḥ ||

ityetena kalāvāsavasya satyakramoktacaturthavarṇavihitapradhānakalpatve'pi 
sarvavarṇairanukalpavidhyantarbhāva evāśrayaṇīyaḥ | tatrāpi brāhmaṇaviṣaye 
niṣiddhatvāttadyathā-

guḍārdrakarasenaiva surā na brāhmaṇasya ca |
gauḍī tu yā kṣatriyeṇa mādhvī vaiśyena tatra vai ||

kadalīmadhusaṃmiśraśālitvak kevalaiḥ surā |
sarvā śūdrasya saṃproktā yatra vā taddhavirbhavet ||

p. 58)

atra gauḍī mādhvīti viśeṣoktiḥ kāmanāparatvena | tathā-

nārikelodakaṃ kāṃsye tāmre dadyāttathā madhu |
dadhidugdhaṃ tathā tāmre guḍamiśraṃ tathā dadhi ||
guḍārdrakamatho vāpi pūjanārthaṃ prakalpayet ||

ityādyanukalpavacanāni | tathā dravyāṇamapi tattatpātrādisaṃyogena 
tādavasthyasadbhāve pradhānatulyatvena vipreṣu niṣedhadarśanād- 

brāhmaṇo na surāṃ pibenna māṃsamaśnīyāditi | nityaṃ madyaṃ 
brāhmaṇovarjayedityādi śruteḥ | nityapadaṃ kāmato'kāmato'pi prāptau niṣedhaṃ 
bodhayati | smṛtiśca-

brāhmaṇasya rujaḥ kṛtyā ghrātiraghreyamadyayoḥ |
jaihmyaṃ ca maithunaṃ puṃsi jātibhraṃśakaraṃ smṛtam ||

iti | bhairavītantre- 

brahmaṇo madirāṃ dattvā brāhmaṇyādeva hīyate |
svagātrarudhiraṃ dattvā svātmahatyāmavāpnuyāt ||

kramasaṃhitāyāmapi-

āvābhyāṃ piśitaṃ raktaṃ surāṃ vāpi sureśvari |
varṇāśramocitaṃ dharmamavicāryārpayanti ye ||
bhūtapretapiśācāste bhavanti brahmarākṣasāḥ |

iti api ca - 

dravyeṇa sāttvikenaiva brāhmaṇaḥ pūjayecchivām | iti |
sāttvikenaiva bhāvena brāhmaṇastarpayecchivām ||

iti ca |

evaṃ dadyātkṣatriyo'pi paiṣṭikīṃ na kadācana |
nārikelodakaṃ kāṃsye tāmre dadyāttathā madhu ||

p. 59)

rājanyavaiśyayordānaṃ na dvijasya kadācana |
evaṃ pradānamātreṇa hīnāyurbrāhmaṇo bhavet ||

iti | āvaśyake kāmyādau karmaṇyapi brāhmaṇenānukalpavidhireva grāhyaḥ | 
yathoktaṃ bhairavītantre-

yatrāvaśyaṃ vinirdiṣṭaṃ madirādānapūjanam |
brāhmaṇastāmrapātre tu madhumadyaṃ prakalpayet ||

iti | kaulāgamoktavastuvicārastu yathā- kulāgamakrameṇaiva 
pūjayetparameśvarīmiti sarvatantrasvārasyena kuladravyaireva vidhīyamānāyāṃ 
kuladevīpūjāyāṃ sautrāmaṇyādikratuṣviva saṃskṛtakuladravyopayogasya 
vihitatvānnādharmasādhanatvaṃ pratīyate 
vakṣyamāṇāgamasmṛtyanumitavedamūlakatvācca | uktaśrutivākyānāṃ 
tvadīkṣitaviṣayaparatayā samādheyaṃ na brāhmaṇamātraṃ tadviṣayaḥ | ata eva 
sautrāmaṇīprakaraṇaśrutiḥ- brāhmaṇaṃ parikrīṇīyāduccheṣaṇasya 
pātāramiti | tasmāttadupayogo'pyadhikāryanadhikāribhedenāgameṣu vidhīyamāno 
niṣidhyamānaśca kvacitpratiprasavāspadatāṃ ca bhajate | taduktaṃ kulārṇaveḥ##-

śaive ca [vā] vaiṣṇave śākte saure sugatadarśane |
bauddhe pāśupate sāṃkhye māntre [vrate] kālāmukhe 
[kulamukhe] tathā ||

dakṣiṇe [sadakṣa] vāmasiddhānte vaidikādiṣu pārvati |
vinālipiśitābhyāṃ ca [bhyāntu kūla] pūjanaṃ niṣphalaṃ bhavet ||

kuladravyairvinā kuryājjapaṃ [japayajñatapovratam] pūjāṃ vrataṃ tapaḥ 
|
niṣphalaṃ tadbhaveddevi ! bhasmanyeva [bhasmanīva] yathā hutam ||

yathā kratuṣu viprāṇāṃ somapānamadūṣitam [vidhīyate] |
alipānaṃ [madyapānaṃ tathā kāryyaṃ samaye bhogamokṣadam (ārthara 
evalān)] tathā devi ! somavadbhogamokṣadam || (u0 5 ślo0 67##-

p. 60)

iti tathā-

niśaṅko nirbhayo vīro nirlajjo niṣkutūhalaḥ |
nirṇītavedaśāstrārtho varadāṃ vāruṇīṃ pibet ||

tatkarma kurvatāṃ puṃsāṃ karmalopo bhavedyadi |
tatkathaṃ tatprakurvanti saptakoṭimunīśvarāḥ ||

ityādiśāstravacanairdīkṣādisaṃskārasaṃskṛteṣvadhikāriṣu 
dravyopayogavidhānāt | tathācargvedīyasāṃkhyāyanaśakhāyāṃ 
śrīsundarīvarivasyādvārā bindutarpaṇena sāmrājyaprāptiḥ śrūyate |

imāṃ [imāṃ vijñāya sudhiyā madantī paristrutā tarpayataḥ svapīṭham | iti 
(u0 vā0 ko0)] vijñāya surayā madanti parisrutā tarpayantaḥ 
svapīṭham |
nākasya pṛṣṭe mahato vasanti paraṃ dhāma traipuraṃ cāviśanti || (tripurā0 
7)

iti | dīkṣā saṃskārasamayācārādivarjitānāṃ nindyamānatvena tu śataśo 
vacanāni niṣedhaparāṇyāmnāyante | taduktaṃ tatraivaḥ- 

āvṛtīrgurupaṃktiñca [āvṛtiṃ] vaṭukādīnprapūjya ca |
vīropyatra vṛthā pānāddevatāśāpamāpnuyāt [pānī] ||

ayaṣṭvā bhairavaṃ devamakṛtvā mantratarpaṇam |
paśupānavidhau pītvā vīro'pi narakaṃ vrajet ||

ajñātvā kaulikācāramayaṣṭvā gurupādukām |
yo'smiñ śāstre pravarteta taṃ tvaṃ pīḍayase [pīḍayasi] dhruvam ||

kaulajñāne tvasiddho [hyasiddho] yastad dravyaṃ bhoktumicchati |
sa mahāpātakī devi [jñeyaḥ] ! sarvadharmabahiṣkṛtaḥ ||

p. 61)

samayācārahīnasya svairavṛtterdurātmanaḥ |
na siddhayaḥ kulabhraṃśastatsarvaṃ [tatsaṃsargaṃ na kārayet] narakāya 
ca ||
yaḥ śāstravidhimutsṛjya vartate kāmacārataḥ [kāmakārataḥ] ||

na [sa siddhimiha nāpnoti na sukhaṃ na parāṃgatim] sa siddhimavāpnoti na 
sukhaṃ na parāṃ gatim |
svecchayā vartamāno [ramamāṇo] yo dīkṣāsaṃskāravarjitaḥ ||

na tasya sadgatiḥ kvāpi tapastīrthavratādiṣu [dibhiḥ] |
asaṃskṛtaṃ pibanmadyaṃ [piveddravyaṃ] balātkāreṇa maithunam ||
svaprītyai [svapriyeṇa] āhṛtaṃ [hatamiti pāṭhāntarāṇi 
(ārthara evalāna)] māṃsaṃ rauravaṃ narakaṃ vrajet || 
(kulārṇava u0 5 ślo0 92-99)

ityādinānadhikāriṇāṃ tadupayoganiṣedhāt | kutracittu 
saṃskṛtapūjāviśeṣadravyaparatayā pratiprasave'pi śrūyate | taduktam- 

kvacidyadṛcchayā prāptamalidravyaṃ tu bhaktitaḥ |
gṛhītvā mūlamantreṇa guruṃ smṛtvā ca pādukām ||
tattvatrayeṇa saṃyuktaṃ gṛhṇīyānmūlamuccaran |

ityādi | yadvā kalikramānusāreṇāpi proktānukalpadravyāṇāṃ surāsāmyād 
brāhmaṇaviṣaye niṣiddhatvātkāmyādikarmaṇyapi binducakratarpaṇaṃ kṣīreṇa 
kalpyamiti niṣkarṣāśayaṃ pramāṇopodvalitaṃ gṛhītvācārya imaṃ kramaṃ 
nibabandha | taduktam- 

brāhmaṇasya sadā'peyeti | atrākārapraśleṣeṇāpeyatvaṃ sārvadikamavagamayati | 
mahākālasaṃhitāyāmapi- 

kṣīreṇa brāhmaṇaistarpyā ghṛtena nṛpavaṃśajaiḥ |
mākṣikairvaiśyavarṇaistu āsavaiḥ śūdrajātibhiḥ ||

p. 62)

ityatrāpi brāhmaṇairityuktyā kṛte'pi jātyuddhārasaṃskāre 
atyaktaprāgjātyāgrahairityabhidhīyate | ye tu dustaraṃ 
jātyabhiniveśasāgaramuttīrṇāsteṣāṃ 
kaulācārapāradṛśvanāmanuttarācārasopāna eva padakramabandhaḥ 
sarvācārottīrṇatayā vilasan svecchāṃ nātikrāmatītyalamatipallavitena | tadatrāpi 
sādhakānāṃ rucibuddhiśaktisambhavānatikramyaiva dravyagrahaṇaṃ ramyataramiti 
|| 14 ||

idānīṃ parāparamayyā devyāḥ paśyantyādivākprasarakrameṇa 
śabdasṛṣṭiprakāraṃ 
nirūpayaṃstadavinābhāvenārthasṛṣṭerapyudayavilayāspadatvanirvacanena 
tasyāḥ parāvākśaktirūpatvamāha-

śabdānāṃ jananī tvamatra bhuvane vāgvādinītyucyase
tvattaḥ keśavavāsavaprabhṛtayo'pyāvirbhavanti sphuṭam |
līyante khalu yatra kalpavirame brahmādayaste'pyamī 
sā tvaṃ kācidacintyarūpamahimā śaktiḥparā gīyase || 15 ||

he devīti sambodhanamanuvartanīyam | devī padārthastu prāgvadeva | yatastvaṃ 
śabdānāṃ laukikālaukikātmanānantavaicitryabheditānāṃ 
varṇapadamantrātmavācakānāṃ jananī parāvāṅmūlabhūmikātaḥkrameṇa 
visphārayantī jyeṣṭhāraudryambākhyaśaktiprasarasaṃbhedavaicitryato 
māyīyāmāyīyādyakṣāntapañcāśadvarṇaparāmarśātmanollāsyavarṇa##-
vācyātmano'rthaprapañcasyāpi prasaropapatteḥ parāmātṛkātmetyarthaḥ | 
taddhedaṃ tarhyāvyākṛtamāsīt tannāmarūpābhyāṃ vyākriyata iti śruteḥ 
(bṛha0 1-4-7) | nāmarūpātmakasya vācyavācakātmano jagata 
āvirbhāvaḥ śrūyate | uktaṃ ca- 

na vidyā mātṛkā parā 

iti | śrītantrasadbhāve'pi- 

sarve varṇātmakā mantrāste ca śaktyātmakāḥ priye |

p. 63)

śaktistu mātṛkā jñeyā sā ca jñeyā śivātmikā ||

yā sā tu mātṛkā devi ! paratejaḥ samanvitā |
tayā vyāptamidaṃ viśvaṃ sabrahmabhuvanātmakam ||

tatrasthaṃ ca yadā devi ! vyāpitaṃ ca surārcite |
avarṇastho yathāvarṇaḥ sthitaḥ sarvagataḥ priye ||
tathāhaṃ kathayiṣyāmi nirṇayārthaṃ sphuṭaṃ tava |

ityārabhya- 

yā sā śaktiḥ parāsūkṣmā nirācāreti kīrtitā |
hṛdbinduṃ veṣṭayitvā tu suṣuptabhujagākṛtiḥ ||

tatra suptā mahābhāge na kiñcinmanyate ume ! |
candrāgniravinakṣatrairbhuvanāni caturdaśa ||

kṣiptvodare tu yā devī viṣamūḍheva sā gatā |
prabuddhā sā ninādena pareṇa jñānarūpiṇā ||

mathitā codarasthena bindunā varavarṇini |
tāvadvai bhramavegena mathanaṃ śaktivigrahe ||

bhedāttu prathamotpannā bindavaste'tivarcasaḥ |
utthitā tu yadā tena kalāsūkṣmā tu kuṇḍalī ||

catuṣkalamayo binduḥ śakterudaragaḥ prabhuḥ |
mathyamanthanayogena ṛjutvaṃ jāyate priye ||

jyeṣṭhāśaktiḥ smṛtā sā tu bindudvayasumadhyagā |
bindunā kṣobhamāyātā rekhaivāmṛtakuṇḍalī ||

rekhiṇīnāma sā jñeyā ubhau bindū yadantagau |
tripathā sā samākhyātā raudrī nāmnā tu gīyate ||

rodhinī vā samuddiṣṭā mokṣamārganirodhanāt |
śaśāṅkaśakalākārā ambikā cārdhacandrikā ||

ekaivetthaṃ parāśaktistridhā sā tu prajāyate |
ābhyo yuktaviyuktābhyaḥ sañjāto navavargakaḥ ||

navadhā tu smṛtā sā tu navavargopalakṣitā |

p.64)

pañcamantragatā devi ! sadya ādiranukramāt ||

tena pañcavidhā proktā jñātavyā suranāyike |
svaradvādaśagā devi ! dvādaśasthā udāhṛtā ||

akārādikṣakārāntā sthitā pañcāśatā bhidā |
hṛtsthā ekārṇavā proktā kaṇṭhe proktā dvitīyakā ||

trirārṇavā tu jñātavyā jihvāmūle sadā sthitā |
jihvāgre varṇaniṣpattirbhavatyatra na saṃśayaḥ ||
evaṃ śabdasya niṣpattiḥ śabdavyāptaṃ carācaram |

iti | kāmakalāvisāse'pi-

sitaśoṇabinduyugalaṃ viviktaśivaśaktisaṃkucatprasaram |
vāgarthasṛṣṭihetuḥ parasparānupraviṣṭavispaṣṭam || (6)

iti | evaṃ parāśaktirūpā mātṛkā 
vācyavācakātmaṣaḍadhvasphāramayaviśvajananī | ato'tra bhuvane triviṣṭape 
bhuvanādhvākhye bhavādirūpā vā vāgvādinīti tvaṃ gīyase stūyase | vācaḥ 
paśyantī madhyamā vaikharīrūpā vadituṃ vādayituṃ vā śīlamasyā iti vāgvādinī |

sarveṣāṃ ca svabhaktānāṃ vādarūpeṇa sarvadā |
sthitatvādvāco vikhyātā loke vāgvādinī sā ||

iti | tripurāsiddhāntokteḥ paravāgāravasyaivordhvordhvasthānāśrayeṇa 
paśyantyādyabhidhāprasiddhiḥ | yathā nityātantre- 

mūlādhāraiḥ samutpannaḥ parākhyo nādasambhavaḥ |
sa evordhvatayā nītaḥ svādhiṣṭhāne vijṛmbhitaḥ ||

paśyantyākhyāmavāpnoti tathaivordhvaṃ śanaiḥ śanaiḥ |
anāhate buddhitattvasameto madhyamābhidhaḥ ||

tathā tayordhvanunnaḥ sanviśuddhau kaṇṭhadeśataḥ |
vaikharyākhya * * * * * * * * * * 
* * ? ||

p. 65)

iti | etatprāgapi vāṅmayatvanirūpaṇāvasare vitānitam | evaṃ 
śabdavivartatvādarthānāmapi trividhavācyātmanāṃ samutpādikā | yadāhuḥ-

anādinidhanaṃ brahma śabda tattvaṃ yadakṣaram |
vivartate'rthabāvena prakriyā jagato yataḥ || (vā0 pa0 1-1)

iti | etena nāmarūpātmakasya jagato brahmapariṇāmakatvaṃ tāntrikā 
abhyupāgamannityupakṣiptam | teṣāṃ mate prapañcasya satyatvameva | 
brahmaprapañcayordṛgghaṭayorivātyantābhedapratītyā brahmaṇaḥ satyatve 
prapañcasyāpi satyatvāvaśyambhāvasadbhāvāt kevalaṃ bhedābhyāsaṃ 
mithyātvābhyupagamānnirasituṃ neha nānāsti kiñcana iti |

māyāmātramidaṃ dvaitamadvaitaṃ paramārthataḥ | iti |
sarvaṃ khalvidamevāhaṃ nānyadasti sanātanam |

iti | yatra trisargo mṛṣā ityādīnāṃ 
śrutismṛtyuktānāmakhilānāmadvaitavākyānāṃ nirvāhaḥ | 
tāvanmātreṇaivāvirodhe prapañcamithyātvakalpanasya tu 
vedāntināmanarthakatvāditi śāmbhavānandakalpalatāyāṃ vistareṇa prapañcitam | 
atha ca vāgvādinī iti mantraviśeṣaḥ sa cāgre mantrapārāyaṇavivaraṇe vakṣyate |

yadvā pratīkamātragrahaṇopalakṣitatvādvāgīśvarīnāmakaḥ 
sarasvatīmantraviśeṣastadrūpā so'pi siddhamantriṇo girā 
vācaspatisāmyamutpādayati | uddhāro yathā- 

tāro hṛllohitaḥ satyo vaikuṇṭhānantasaṃyutaḥ |
bhṛgurne śabdarūpe vāṅmāyākāmo vadadvayam ||

vāgvādinyagnikāntānto mantro vedākṣivarṇavān |
anena manunā pūrvapatre vāgīśvarīṃ yajet ||

spaṣṭam-

oṃ namaḥ padmāsane śabdarūpe aiṃ hrīṃ klīṃ vada vada vāgvādini svāhā 

p. 66)

iti | evamacidrāśiviṣayasṛṣṭikāritvamuktvā 
cidrāśimadhye'dharaprapañcotpādanādikāraṇabhūtabrahmādiviṣayasṛṣṭi##-
iti | te'pyamī jagatsṛṣṭṛtvādināgamaprasiddhāḥ | 
pratyakṣānavagamādviprakarṣavyapadeśārhā ityadasā nirdeśaḥ | brahmādiḥ 
prathamo yeṣāṃ te keśavavāsavaprabhṛtayo'pi keśavo viṣṇuḥ 
vasuragnirlalāṭanetratvenāstyasya sa vāsavo rudraḥ | jyotsnāditvādaṇ | vāsava 
indrastadupalakṣitā daśa dikpālā vā indraṃ yā devī subhagā jajāneti śruteḥ | 
prabhṛtigrahaṇeneśvarasadāśivau gṛhyete tena 
brahmaviṣṇurudreśvarasadāśivāḥ pañcabrahmābhidhāḥ sphuṭaṃ vyaktaṃ 
tvattaḥ pañcasrotaḥ prasaramūlabhūtāyāḥ sakāśād bījādaṅkurā iva śāktyāṃ 
mahāsṛṣtāvapyāvirbhavanti samutpadyante iti saṃbhāvyate | apiḥ 
sambhāvanāyām | taduktaṃ mārkaṇḍeye- 

ye'rthā nityā ye vinaśyanti cānye ye'rthāḥ sthūlā ye ca sūkṣmācca sūkṣmāḥ |
yaccāmūrtaṃ yacca mūrtaṃ samastaṃ yadyadbhūteṣvekamekaṃ ca kiñcit ||

ye'rthā bhūmau ye'ntarikṣe'nyato vā teṣāṃ devi ! tvatta evopalabdhiḥ ||

iti vismayārthe vā | taduktaṃ devīpurāṇe- 

brahmādyāḥ sthāvarāntāśca eva samudgatāḥ |
mahadādiviśeṣāntaṃ jagadyasyāḥ samudgatam ||

iti | tathā kalpavirame svasvāyuṣkālaparimāṇaviratau yatra tvayi mūlakāraṇe khalu 
līyante mṛdīva ghaṭādayo līnā bhavanti | bījavattadānīmapi sūkṣmātmanā 
sarvamidamastyeva tadeva punaḥ sṛṣṭikāle visṛjyate taduktam- 

kavalīkṛtaniḥśeṣatattvagrāmasvarūpiṇī |

p. 67)

iti | tathā-

yathānyagrodha bījasthaḥ śaktirūpo mahādrumaḥ |
tathā hṛdayabījasthaṃ viśvametaccarācaram || (pa0 trī0 24)

iti | kalpaśabdenātra mahāpralaya ucyate nāvāntaraḥ | tatra kramaśaḥ 
svasvordhvakāraṇalaye taddivasārambhe tadadharavartikāraṇānāṃ punaḥ 
sahasraśaḥ pralayollāsasambhavādavyavadhānena śaktau layābhāvaḥ | ataḥ 
kalpavirame sadāśivāyuṣkālanivṛttāvityarthaḥ | khalurvākyālaṅkāre | etena 
brahmādīnāmamaratvaprathāpyaupacārikī manuṣyāyuṣkālaparimityapekṣayā 
jīvitatvasya dairdhyābhāsāditi dhvanyate | jagajjanmādikṛtyakāriṇo'pi 
brahmādayaḥ svavilayodayayorasvatantratvāt svatantraśaktyekaśaraṇatāṃ tasyā 
acintyaiśvaryanirbharatāṃ ca khyāpayantītyapinā dyotyate | taduktam 
śaktisūtreṣu- 

citiḥ svatantrā viśvasiddhihetuḥ | (pra0 hṛ0 1)

iti | svātantryādevāsyā ananyamukhaprekṣitvalakṣaṇaṃ paratvamasti asvatantrasya 
tadabhāvātkāryasampādanānupapatterupādānādikāraṇāpekṣaṇāt | 
tadapekṣāyāṃ svātantryavighātaḥ prasajyeta sā ca śaktiḥ viśvakāraṇatvena 
sarvāgameṣu gīyate | kṣityādeḥ prapañcasya kāryatvenābhimatasya 
kāraṇamantareṇa tadanutpādānāt | kṣityādeḥ sakartṛtvaṃ kāryatayaivānumīyate 
iti hi nāyavidaḥ | aupaniṣadānāmapyayameva panthāḥ | yadāhuḥ- 

nistattvā karyagamyāsya śaktirmāyāgniśaktivat |
nahi śaktiṃ kvacitkaścid budhyate kāryataḥ purā ||

iti | evamarthapratipādanāśayenāha- sā tvamiti uktaviśeṣaṇalakṣitā kāciditi 
mano vāgagocarā yato vāco nivartante iti śruteḥ | parānapekṣitvena 
niyatadeśakālākārāvacchedavirahāt tattadvaicitryollāsakatvācca 
niyatākṛtyādinānirvācyā | tathākhilaśaktyantarakroḍīkāreṇa

p. 68)

pūrṇatayā mukhyā pārameśvarī parā śaktiḥ svātantryākhyetisadbhiḥ 
śrīkaṇṭhādibhirgīyase | taduktam-

tena svātantryaśaktyaiva yukta ityāñjasovidhiḥ |

iti | etena nityā vibhurviśvākārā ityādyākṣiptaṃ bhavati | yadvā tisṛbhyaḥ 
paśyantyādibhyaḥ paratvātparā 

śrī parānandanāthasya prasannatvātpareti sā |
parānandābhidhe tantre prasiddhatvācca sā parā ||
prāsādarūpiṇī ceti parā sā śāmbhavī parā |

iti | niruktyantaroktā vā | taduktam- 

anapekṣasya vaśino deśakālākṛtikramāḥ |
niyatāneti sa vibhurnityo viśvākṛtiḥ śivaḥ ||

vibhutvātsarvago nityabhāvādādyantavarjitaḥ |
viśvākṛtitvāccidacittadvaicitryāvabhāsakaḥ ||

iti | śrutirapi- 

na tasya kāryaṃ karaṇaṃ ca vidyate 
na tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyate |
parāsya śaktirvividhaiva śrūyate 
svābhāvikī jñānabalakriyā ca ||

iti | kīdṛśī acintyarūpamahimā | acintyo rūpasya cidānandaghanasvabhāvasya 
mahimā mahatvaṃ yasyāḥ sā mahattarā mahimā devatānāmiti śruteḥ 
mānuṣyānandādyapekṣayā ca brahmānandasyānavacchinnatayā śrutau 
prasiddhatvāt | anyatrāpi- 

ānandaśaktiḥ saivoktā yato viśvaṃ visṛjyate |
parāparātparaṃ tattvaṃ saiṣā devī nigadyate ||
tatsāraṃ tacca hṛdayaṃ sa visargaḥ paraḥ prabhuḥ |

p. 69)

iti | athacenā viṣṇunā cintyaḥ smāryo rūpasya saguṇasya lalitānāmno mahimā 
vaibhavaṃ devakāryārthaṃ bhaṇḍāsura-tatparicchadavadhādi yasyāḥ 
tadvadhāya svātmano'nekaśaktivyūhanirmāṇaṃ vā | parāśakteḥ svarūpaṃ tu 
śivasāmarasyātmakaṃ | taduktaṃ vāyusaṃhitāyām- 

śivecchayā parāśaktiḥ śivatattvaikatāṃ gatā |
tataḥ parisphuratyādau sarge tailaṃ tilādiva ||

iti | saurasaṃhitāyāmapi- 

brahmaṇo'bhinnaśaktistu brahmaiva khalu nāparā |
tathā sati vṛthā proktaṃ śaktirityavivekibhiḥ ||
śaktiśaktimatorvidvan bhedābhedastu durghaṭaḥ |

iti | vāsiṣṭe'pi- 

yathaikaṃ pavanaspandāvekamauṣṇyānalau yathā |
cinmātraṃ spandaśaktiśca tathaivaikātma sarvadā ||

iti | jagadāvirbhāvakramastu śaivāgame śrītantrāloka-tatsārādau draṣṭavyaḥ | 
iha vistarabhayānnonmīlyate | tadvaiparītyena layakramaḥ | vastutaḥ 
śivatatvādikṣityantaṃ cidabdherayamūrminikarollāsaḥ | taduktam-

bhūtāni tanmātragaṇendriyāṇi mūlaṃ pumān kañcukayuk suśuddham |
vidyādiśaktyantamiyānsvasaṃvitsindhostaraṅgaprasaraprakāraḥ |

iti || 15 ||

evaṃ paratāṃśanirūpaṇaṃ vidhāya paradevatāyā 
aparāvasthodbhāvanaucityenāsādhāraṇasya tripureti nāmno niruktimāha-

devānāṃ tritayaṃ trayī hutabhujāṃ śaktitrayaṃ trisvarā-
strailokyaṃ tripadī tripuṣkaramatho tribrahma varṇāstrayaḥ |

p. 70)

yatkiñcijjagati tridhā niyamitaṃ vastu trivargātmakaṃ 
tatsarvaṃ tripureti nāma bhagavatyanveti te tattvataḥ || 16 ||

he bhagavati ! bhūtānāṃ vilayodayādikaṃ yā vetti sā bhagavatī tatsaṃbuddhiḥ | 
taduktam devībhāgavate- 

utpattiṃ pralayaṃ caiva bhūtānāṃ gatimāgatim |
avidyāvidyayostattvaṃ vettīti bhagavatyasau ||

iti | bhagaśabdavācyā aiśvaryādayo'rthāḥ kārtsnyenasantyasyamiti kṛtvā vā 
bhagavatī | taduktam kālikāpurāṇe- 

aiśvaryasya samagrasya dharmasya yaśasaḥ śriyaḥ |
jñānavijñānayoścaiva ṣaṇṇāṃ bhaga itīraṇā ||

iti | kośe'pi- 

bhagamaiśvaryamāhātmyajñānavairāgyayoniṣu |
yaśo vīryaprayatnecchādharmaśrīravimuktiṣu ||

iti | jagati ṣaṭtriṃśattattvalakṣaṇe viśvasmin bhavābhavādisaṃjñake yatkiñcid 
vastu padārthasvarūpaṃ tridhā tribhiḥ prakārairniyamitaṃ niyantritaṃ kalpitaṃ 
niyatiśaktyā saṃjātaniyamaṃ vā tathā trivargātmakaṃ 
samaistribhirupalakṣitasamūhātmakaṃ svatastasya trirūpatvāt tatsarvamaśeṣaṃ te 
tava tripureti nāmākhyāṃ tattvatastasya bhāvastattvaṃ 
tasmānnāmagatatritvārthasāmānyādanvetyanuyāti tena sambadhnāti | 
trivargādikamiti pāṭhe tvādinānullikhitānāmapyarthānāṃ grahaṇaṃ bodhyam | ata 
evāgameṣu tribhyaḥ purābhūtatvādityādyanekadhā niruktaya uktāḥ | yathā- 
trayāṇāṃ mātṛmānameyānāṃ puraṃ nagaraṃ tadātmikā trīṇi purāṇi 
jāgradādyavasthārūpāṇi yasyā iti trīṇi purāṇi brahmaviṣṇurudraśarīrāṇi yasyā 
tribhyaḥ sūryāditejobhyaḥ bhūrāditrilokebhyaḥ prāṇāditrivāyubhyaḥ 
hṛdayāditristhānebhyaḥ sattvāditriguṇebhyaḥ uḍaḍīśanāthāditrisiddhebhyaḥ 
divyaughāditrigurubhyaḥ 

p. 71)

ātmāditritattvebhyaḥ kāmarājāditripīṭhebhyaḥ devamārgāditriyānebhyaḥ 
kulākulakaulākhyatrivibhāgebhyaḥ mantramudrānirīhākhyatrirahasyebhyaḥ 
mūrtiprakāśānandākhyatricakrebhyaḥ śuklaraktamiśratribindubhyo vā tathā 
tisṛbhya icchāśaktibhyaḥ vāmājyeṣṭhādiśaktibhyaḥ 
kāmeśvaryādipīṭhaśaktibhyaḥ vyāhṛtibhyaḥ iḍādināḍībhyaḥ 
sthūlasūkṣmaparāvasthābhyaḥ sṛṣṭisthitisaṃhṛtibhyaḥ vā purābūtatvāt 
proktatrikātmakasya pūrakattvāttāni purāṇi yasyā iti vā kṛtvāśeṣasya 
tritvaviśiṣṭasya svasaṃvidātmani kroḍīkārāt tripureti nirucyate | 
taduktamācāryapādaiḥ prapañcasāre- 

trimūrtisargācca purobhavatvāt trayīmayatvācca puraiva devyāḥ |
laye trilokyā api pūrakatvāt [pūraṇatvāt] prāyo'mbikāyāstripureti nāma || 
(9 pa0 ślo0 2)

tripurārṇave tu-

nāḍītrayaṃ tu tripurā suṣumnā piṅgalā iḍā |
manobuddhistathā cittaṃ puratrayamudāhṛtam ||
tatra vasatyeṣā tasmāttu tripurā matā |

iti | kālikāpurāṇe'pi-

trikoṇaṃ maṇḍalaṃ cāsyāḥ ityādyupakramya
sarvaṃ trayaṃ trayaṃ yasmāttasmāttu tripurā matā |

iti | vāmakeśvare'pi- 

tripurā trividhā devi [devī] brahmaviṣṇvīśarūpiṇī |
jñānaśaktiḥ kriyāśaktiricchāśaktyātmikā priye ||
trailokyaṃ saṃsṛjatyeṣā [asmāt] tripurā parikortyate [parikīrtitā 
(kā0 saṃ0 gra0)] | (4 pa0 ślo0 11-12)

p. 72)

iti | vārāhe'pi-

brahmaviṣṇumaheśādyaistridaśairarcitā purā |
tripureti tadā nāma kathitaṃ devataistava ||

ityādi | evamāgamoktaṃ 
vistaratastrikārthamihācāryastripuretipadaniruktipradarśanāya pratīkamātreṇāha 
devānāmityādi devāḥ pratyakṣatastāvadagnivāyusūryā iti nairuktāḥ 
vasurudrādityā bhūrādilokādhipāḥ tathā sargasthitisaṃhārakāriṇo 
brahmaviṣṇurudrā iti paurāṇikāḥ | dīvyanti dyotayanti sabāhyābhyantaraṃ 
viśvamiti devāḥ manobuddhyahaṃkṛtayasteṣāṃ tritayam | tathā 
hutabhujo'gnayaste ca dakṣiṇāgnigārhapatyāhavanīyā iti teṣāṃ trayī 
tretāsaṃjñakā | atha cāvṛttyā trayī trayo vedāḥ striyāmṛgsāmayajuṣī iti 
vedāstrayastrayī (a0 ko0 1-6-3) iti kośāt | kaurme'pi-

mamaivānyā parāśaktirvedasaṃjñā purātanī |
ṛgyajuḥ sāmarūpeṇa sargādau saṃpravartate ||

iti | devīpurāṇe'pi- 

ṛgyajuḥ sāmabhāgena sāṅgavedagatā yataḥ |
trayīti paṭhyate loke dṛṣṭādṛṣṭaprasādhanī ||

iti | pādme'pi- 

ānvīkṣikī trayī vārtā daṇḍanītiśca kathyase 

iti | kiṃ ca trayī trayīmayī vidyā | taduktaṃ nityātantre- 

akārādisāmaveda ṝgvedaśca tadādikaḥ |
yajurveda ikārādisteṣāṃ saṃyogataḥ śuciḥ ||

tanniṣpattiṃ śruṇu prājñe ! proktāḥ pūrvāparakramāt |
vilikhya yojayetpūrvaṃ śabdaśāstrānusārataḥ ||

guṇasaṃdhyā ṛgyajuṣāṃ tatastenāparaṃ tathā |

p. 73)

vṛddhisaṃdhyā samāyuñjyādityutpannaṃ śucervapuḥ ||
tena trayīmayī vidyā kāryakāraṇayogataḥ |

iti | trayo'vayavā yasya saṃhateḥ sā trayīti vyutpattyā trayīśabdasya bahavo'rthā 
yathāmati samūhyāḥ | tadetena trayīpadenāpi sarvaṃ trittvaviśiṣṭaṃ vastu svāntaḥ 
kroḍīkṛtya sthāpitam |

yaduktaṃ mārkaṇḍeye- 

trayo lokāstrayo vedāstraividhyaṃ pāvakatrayam |
trīṇi jyotīṣi vargāśca trayo dharmādayastathā ||

trayo guṇāstrayaḥ śabdāstrayo doṣāstathāśramāḥ |
trayaḥ kālāstathāvasthāḥ pitaro'harniśādayaḥ ||
mātrātrayaṃ ca te rūpaṃ tristhe ! devi ! sarasvati | 

iti | evaṃ trītipadopakṣipyamāṇāḥ katipaye'rthā nirdiṣṭāḥ | tathā-  
śaktitrayaṃ tisraḥ śaktayo bhāratīpṛthvīrudrāṇyaḥ tadabhinnā 
icchājñānakriyāḥ parāparā tadubhayātmāno vā | trisvarāḥudāttānudāttasvaritā 
hrasvadīrghaplutā vā | trailokyaṃ trayolokāḥ bhūrbhuvaḥsvarākhyāḥ lokyate iti 
lokaḥ lokyate'neneti lokaḥ lokayatīti ca kṛtvā 
pramātṛprameyapramāṇasaṃjñakā vā | tripadī sarvavedasāraṃ gāyatrīchandaḥ 
gāyatrī chandasāmahamiti smṛteḥ | sāvitryāḥ padatrayaṃ vā viṣṇoḥ 
kramatrayaṃ vā idaṃ viṣṇurvicakrame tredhā nidadhe padam (ṛ0 maṃ0 1##-
tripuṣkaraṃ trīṇi tīrthāni bhāgīrathyādini | trayāṇāṃ devarṣipitṝṇāṃ puṣaṃ 
puṣṭiṃ tṛptiṃ karotīti tripuṣkaramupavītam | upavītinaiva hi devādayastarpyante 
anupavītino'dhikārābhāvāditi kecit | trīṇi 
puṣkarāṇyabjānyanāhatājñāsahasrārākhyāni vā | atho'nantaraṃ tribrahma trīṇi 
brahmāṇi tattvāni ātmāntarātmaparamātmasaṃjñakāni trirūpaṃ brahma praṇavo 
vā | prāguktāvṛttipakṣānāśrayaṇe tu trayo vedā ityarthāntaraṃ vedastattvaṃ 
tapo brahmeti kośāt | guṇabhedena traidhamāpannā vā 
prakṛtistribrahmapadenāmnātā | tathā trayo varṇāḥ kulasundarīvidyāgatāḥ

p. 74)

praṇavagatā vā anuttarecchonmeṣātmāno vā | taduktaṃ siddhātantre-

sātra kuṇḍalinībījajīvabhūtācidātmikā |
tajjaṃ dhruvecchonmeṣākhyaṃ trikaṃ varṇāstataḥ punaḥ ||

iti | varṇāḥ svaravyañjanavyāpakātmāno vā śuklalohitakṛṣṇā 
viprakṣatriyaviśo veti | tadetāvacchlokadvayena paradevatāyāstripurasundaryā 
vācyavācakātmakaviśvamayamaparaṃ tatkāraṇatvena tadubhayātikrāntaṃ 
viśvottīrṇaṃ paraṃ ca svarūpaṃ svacchasvatantrasadoditamahāmantravīryasāra##-

atheyatā prāguktagranthena śrīvidyābījataddevatāsevāphalādi nirūpyedānīṃ 
devyā vibhūtiviśeṣarūpāṇāṃ phalānurūpanāmāni tattatkāryārthibhiḥ 
smartavyānyabhīṣṭasiddhijanakabhajanakālaṃ ca nirdiśati- 

lakṣmīṃ rājakule jayāṃ raṇabhuvi kṣemaṅkarīmadhvani 
kravyādadvipasarpabhāji śavarīṃ kāntāradurge girau |
bhūtapretapiśācajambhakabhaye smṛtvā mahābhairavīṃ 
vyāmohe tripurāṃ taranti vipadastārāṃ ca toyaplave || 17 ||

he bhagavatītyāmantraṇamanuṣañjanīyam | siddhalakṣmyādayo bahavo 
vibhūtirūpāḥ santi | atra tu lakṣmīśabdena rājyalakṣmīreva grāhyā 
rājakuletiprakaraṇāt | tena rājakule rājabhavanapraveśanādau tvāṃ rājyalakṣmīṃ 
smṛtvā tannāmādinā dhyātvā vipadastaranti rājaprasādāsāditadhanādisampattau 
dāridryānmucyante | atha ca tatra pīḍyamānāstadduḥkhānmuktā bhavanti | 
dhyānasya tu vidyājapasāhityapuraḥsaramuktatvāttadvidyoddhāro yathā kādimate 
(34 paṭale) 

mātaṅginyā dvitīyaṃ ca tṛtīyaṃ tadanantaram |

p. 75)

rasācarasvairambu syādvātāgnī tadanantaram ||

rājyade rājyalakṣmīti hṛnmāyāvyutkramāttrayam |
vidyāsau rājyalakṣmyāstu ṣoḍaśārṇā samīritā || (ślo0 66-67)

spaṣṭam- 

hrīṃ śrīṃ bleṃ a i rājyade rājyalakṣmi saḥ bleṃ śrīṃ hrīṃ iti |

dhyātvā tāṃ vijayāṃ vidyāṃ japennityaṃ ca pūjayet |
rājyaṃ prayacchati prītā sādhakāyāvilambitam ||

iti | atra tāṃ vijayāmiti vijayāsamānasvarūpāmityarthaḥ | tad dhyānaṃ tatraiva 
(15 paṭale)-

pañcavaktrāṃ daśabhujāṃ prativaktraṃ trilocanām |
bhāsvanmukuṭavinyastacandrarekhāvirājitām ||

sarvābharaṇasaṃyuktāṃ pītāmbarasamujjvalām |
udyadbhāsvadbimbatulyadehakāntiṃ śucismitām ||

śaṃkhaṃ pāśaṃ kheṭacāpau kalhāraṃ vāmabāhubhiḥ |
cakraṃ tathāṅkuśaṃ khaḍgaṃ sāyakaṃ mātuluṅgakam ||
dadhānāṃ dakṣiṇairhastairiti |

raṇabhuvi samarakṣetre prasthitā ripusainyairāyodhyamānatvātprabādhyamānā 
jayāṃ jayadurgākhyāṃ devīṃ tvāṃ tannāmādinā smṛtvā vipadaḥ 
svapakṣavighātaparājayādirūpāstaranti ripūñjayantītyarthaḥ | oṃ durge durge 
rakṣiṇi svāheti jayadurgāvidyā |

dhyānaṃ yathā- 

kīlālābhāṃ kaṭākṣairarikulabhayadāṃ maulibaddheṇdukhaṇḍāṃ 

p. 76)

śaṃkhaṃ cakraṃ kṛpāṇaṃ triśikhamapikarairudvahantīṃ trinetrām |
siṃhaskandhādhirūḍhāṃ tribhuvanamakhilaṃ tejasā pūrayantīṃ 
dhyāyed durgāṃ jayākhyāṃ tridaśaparivṛtāṃ sevitāṃ siddhikāmaiḥ ||

iti | yadvaitadbhinnaiva jayākhyā devī | asyā mantro 
māyāsaptākṣarīmadhyagataitannāmātmakaḥ | dhyānaṃ tu 
prāguktavijayādhyānasadṛśaṃ tadāvaraṇaśaktimadhyāvasthitatvāt | 
āvaraṇaśaktaunāmapi mūladevyā samānākāratvādikamāmnātam | taduktaṃ 
tatraiva- 

śaktayaścāpi pūjāyāṃ sukhāsanasamanvitāḥ |
sarvā devyā samākāramukhapāṇyāyudhānyapi ||

iti | kravyādadvipasarpabhājyadhvani kravyādā āmamāṃsabhakṣiṇo 
vṛkavyāghrādayo dvipā gajāḥ sarpā bhujagāstān bhajate iti tadbhāji 
vyāghrādyupaplute'raṇyādimārge kṣemaṅkarīṃ tadākhyāṃ devīṃ smṛtvā 
vipadastaranti sambhāvyamānatattadupadravebhyo vimucyante | asyā api 
jayāvanmantradhyāne boddhavye | kāntāradurge kāntāraṃ 
caurādyupadravopetamārgastena durge durgeme girau himālayakailāsādau 
yātrāprastāyinaḥ śavarīṃ śavarīrūpiṇīṃ tadbhayanivārakattvātvāṃ smṛtvā 
vipadastaranti pārvatīyadurjantuviplavebhyo mucyante | asyā dhyānādi 
svayamācāryo'gre caturthe stave vakṣyati varhāvataṃseti | 
bhūtapretapiśācajambhakabhaye bhūtā 
śūnyakūpaikavṛkṣacatvarādisthānasthāḥ devayoniviśeṣā rudrapārśvadāḥ 
pretāḥ prāṇiviśeṣāḥ piśācā śmaśānādivāsina ulkāmukhāḥ jambho nāma 
dānavaḥ sa eva jambhakaḥ ivepratikṛtāviti kaḥ | tena jambhakā rakṣāṃsi 
paśuśoṇitādyākarṣiṇaḥ śākinyādigaṇāśca tebhyo bhaye trāse 
samutpadyamāne tannimittaṃ mahābhairavīṃ tvāṃ tadrūpiṇīṃ smṛtvā vipado 
bhūtādimahābhītīstaranti | ānandaṃ brahmaṇo vidvānna bibheti kutaścaneti śruteḥ 
(taitti0 2-4) | taduktaṃ vāyupurāṇe- 

araṇye prāntare vāpi jale vāpi sthale'pi vā | 
vyāghrakumbhīracaurebhyo bhayasthāne viśeṣataḥ ||

p. 77)

ādhiṣvapi ca sarveṣu devīnāmāni kīrtayet |

iti | asyā mantroddhāro vidyārṇave 7 me śvāse- 

śivacandrau vahnisaṃsthau vāgbhavena samanvitau |
nādabindususaṃyuktaṃ prathamaṃ bījamuddhṛtam ||

lopāyā vāgbhavaṃ kūṭaṃ dvitīyaṃ bījamuddhṛtam |
śivacandrau vahnisaṃsthau manusvarasamanvitau ||
tṛtīyaṃ bījamākhyātaṃ bindunādakalānvitam || (1-2-3)

spaṣṭam-

hasraiṃ hasakalahrīṃ hasrauṃ

iti | dhyānam- 

ātāmrārkasahasrābhāṃ lasaccandrajaṭāsphurat |
kirīṭaratnavilasaccitracitritamauktikām ||

sphuradrudhirapaṅkāḍhyamuṇḍamālāvirājitām |
nayanatrayaśobhāḍhyāṃ pūrṇenduvadanānvitām ||

muktāhāralatārājatpīnonnataghaṭastanīm |
raktāmbaraparīdhānāṃ yauvanonmattarūpiṇīm ||

pustakaṃ cābhayaṃ vāme hakṣiṇe cākṣamālikām |
varadānaratāṃ nityāṃ mahāpretāsanasthitām ||

iti | vyāmuhyate'neneti vyāmoho māyāśaktistasyā vimohanasvabhāvatvāt tena 
tatkārye pūrṇacitsvabhāvākhyātyātmāvaraṇābhibhave'vidyātmani | yadvā 
vyāmohanaṃ vyāmohaḥ saṃkucitapramātṛgatākhyātyātmā mohaḥ | na 
khalvayaṃ kaścidvivartavādināmivānirvācyākāro'vidyātmā tasyā 
vastutveneyadviśvavaicitryaṃ prathayituṃ śaktyasambhavāt tatsambhave vā 
pūrṇameva vastutvaṃ syānnānirvācyatvam | nāpi sāṃkhyānāmiva 
rajastamovṛttirvyāmohaḥ jaḍatvena tasya pravṛttivaicitryānupapatteḥ | tasmād 
durghaṭaghaṭanāsaṃpādanarūpamīśvarasvātantryametat |

p. 78)

tasmin vyāmohe'khaṇḍasaṃvinmayapūrṇasvarūpākhyātau mumukṣavastripurāṃ 
bālātripurasundarīṃ tvāṃ mahāsārasvatatattvaprakāśinīṃ smṛtvā vipado 
janmajarāmaraṇādyāvṛttiparamparāstaranti tābhyo vimucyante | apunarāvṛttiṃ 
yāntītyarthaḥ | na sa punarāvartate iti śruteḥ (nirā0 33) | yadgatvā na 
nivartante īti smṛteśca (bha0 gī0 15-6) | tanmantrādikaṃ tu 
jñānārṇave yathā-

tripurā trividhā devi ! bālāṃ tu prathamāṃ śruṇu |
yayā vijñātayā devi ! sākṣātsuraguruprabhaḥ ||

sūryasvaraṃ samuccārya bindunādakalātmakam |
svarāntaṃ pṛthivīsthaṃ tu turyasvarasamanvitam ||

bindunādakalākrāntaṃ sargavān bhṛguravyayaḥ |
śakrasvarasamopeto vidyeyaṃ tryakṣarī matā ||

gaṅgātaraṅgakallolavāggumphapadadāyinī |
mahāsaubhāgyajananī mahāsārasvatapradā |

iti | tathā- 

dhyāyeddevīṃ maheśāni ! kadambavanamadhyagām |
ratnamaṇḍapamadhye tu mahākalpavanāntare ||

muktātapatracchāyāyāṃ ratnasiṃhāsane sthitām |
pustakaṃ cābhayaṃ vāme dakṣiṇe cākṣamālikām ||
varadānaratāṃ divyāṃ mahāsārasvatapradām |

iti | vāmakeśvare tu- 

tripurā paramā śakti rityārabhya (4-4)
tripurā khyātimāgatā ( 4-16)

ityantaṃ paracicchaktisvarūpāyāstripurābhidhāyā devyāḥ sūkṣmadhyānamuktam | 
tathā sindhuyātrāgāminaḥ toyaplave toye salile plavaḥ plavanaṃ nimajjanaṃ tatra 
prāpte yadvā toyasthe plave naukāyāṃ vartamānā ityevaṃ 

p. 79)

sarvatra vā viśeṣaṇatayā yojyam | tārāṃ tārākhyāṃ devīṃ tvāṃ tathaiva 
smṛtvā sindhupāragāmino vipado vāribruḍanādirūpāstaranti pāragā 
bhavantītyarthaḥ | tanmantroddhāro yathā matsyasūkte-

māyābījaṃ samuddhṛtya takāraṃ vahnisaṃyutam |
māyābindusvarayutaṃ dvitīyaṃ bījamuddhṛtam |
kūrcabījaṃ tṛtīyaṃ ca phaṭkāraṃ tadanantaram |
sampūrṇaṃ siddhamantraṃ tu raśmipañcakasaṃyutam ||

iti | dhyānaṃ tu-

dhyāyetkoṭidivākaradyutinibhāṃ bālenduyukśekharāṃ 
raktāṅgīṃ raśanāsuraktavasanāṃ pūrṇendubimbānanām |
pāśaṃ kartṛmahāṅkuśādidadhatīṃ dorbhiścaturbhiryutām
nānābhūṣaṇabhūṣitāṃ bhagavatīṃ tārāṃ jagattāriṇīm ||

iti | evaṃ saptadhā vipanmocanāya saptavibhūtirūpāṇāṃ 
devyantarāṇāmupāstyopāsakānāmasādhāraṇaṃ phalamuktam | 
vakṣyamāṇamantrapārāyaṇakramavadetāsāmapi japaprakāro boddhavya iti | evaṃ 
sādhakāśayabhedavaicitryāt svasvātantryeṇābhāsitānugrāhicitrākṛtimattvaṃ 
paradevatāyāḥ kāruṇyāditi bodhyam | yadāhuḥ- 

yena yena hi rūpeṇa sādhakaḥ saṃsmaret sadā |
tasya tanmayatāṃ yāti cintāmaṇiriveśvaraḥ ||

iti || 17 ||

atha paradevatāyā mantrapārāyaṇajapaprakāragarbhitairviśiṣtanāmabhiḥ stuti 
kurvannāha-

māyā kuṇḍalinī kriyā madhumatī kālī kalāmālinī 
mātaṅgī vijayā jayā bhagavatī devī śivā śāmbhavī |

p. 80)

śaktiḥ śaṅkaravallabhā trinayanā vāgvādinī bhairavī 
hrīṃkārī tripurā parāparamayī mātā kumārītyasi || 18 ||

he bhagavatīti sambudhyanuṣaṅgaḥ prāgvadasya vyākhyā jñeyā | māyā nāma 
cidrūpasya bhagavataḥ brahmaṇaḥ śaktiḥ | sā jaḍājaḍātmanā dvividhā | tatrādyā 
viśvasya pariṇāmyupādānaṃ vivartopādānatvaṃ tu brahmaṇaḥ | ato 
māyākāryasya viśvasya māyikatvājjaḍatvamithyātve staḥ | taduktaṃ bhaktisūtreṣu 
tacchaktirmāyā jaḍasāmānyāditi | advaitaśrutīnāṃ tu pāramārthikatattvaikatve 
tātparyāt | sarvaṃ khalvidaṃ brahma (tri0 ma0 nā0 1-3) ityādistu 
bādhāsāmānādhikaraṇyaparatvāt | dvitīyā tu parabrahmaṇi nityasamavetā 
cicchaktiraparicchinnarūpatvānmāyetyucyate | parāsya śaktirvividhaiva śrūyate 
svābhāvikī jñānabalakriyā ceti (śvetā0 6-8) | māyā cāvidya ca 
svayameva bhavati (nṛsiho0 9-3) ityādi śruteḥ |

taduktaṃ śrītantrāloke- 

māyā ca nāma devasya śaktiravyatirekiṇī |
bhedāvabhāsasvātantryaṃ tathā hi sa tayā kṛtaḥ ||

ādyo bhedāvabhāso yo vibhāgamanupeyivān |
garbhīkṛtānantabhāvivibhāgā sā parā niśā ||

iti | kaurme'pi- 

iyaṃ sā paramā śaktirmanmayī brahmarūpiṇī |
māyā mama priyānantā yayedaṃ mohitaṃ jagat ||

anayaitajjagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam |
mohayāmi dvijaśreṣṭhāḥ sṛjāmi visṛjāmi ca ||

iti śivokteḥ | evaṃ viśvasya cidvilāsatvaṃ satyatāyāṃ paryavasyati | sarvaṃ 
brahma (maho0 5-113) ityādi śrutīnāṃ 
sāmānādhikaraṇyasyātyantābheda eva svārasyāt | pradeśo'pi brahmaṇaḥ 
sārvarūpyamanatikrānto 

p. 81)

vikalpyaśceti tathā ekamevādvitīyaṃ brahma (tri0 ma0 tā0 3-3) neha 
nānāsti kiñcana (kaṭho0 4-11) 
ityāderbhedaprathāspadatvaucityapratyākhyāne paryavasitatvāt | ātmakṛteḥ 
pariṇamāt tadanyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ 
ityādivaiyāsikasūtrāṇāmapyasminnevārthe viśrānterityayaṃ tāntrikasaṃmataḥ 
pakṣaḥ | māyā nāma pradhānaṃ tacca svatantramiti sāṃkhyāḥ prāhuḥ | 
vedāntinastu śivasya sā śaktireveti | śaktirityanena tu pāratantryamucyate | 
evamuktavidhā māyā tvamasi | tathā kuṇḍalinī puryaṣṭakaprāṇitakalpatvāt 
piṇḍāṇḍātarvartinī jīvanākhyā śaktiḥ | taduktaṃ vāsiṣṭhe cūḍālopākhyāne##-

puryaṣṭakāparākhyasya manaso jīvanātmikām |
viddhi kuṇḍalinīmantarāmodasyeva mañjarīm ||

iti | brahmāṇḍe'pi- 

mahāśaktiḥ kuṇḍalinī bisatantutanīyasīti |

tatsvarūpādivivaraṇaṃ tu śrītantrarāje- 

mūlādhārasthavahnyātmatejomadhye vyavasthitā |
jīvaśaktiḥ kuṇḍalākhyā prāṇākārātha [prāṇākāreṇa tena sā] taijasī ||

prasuptabhujagākārā trirāvartā mahādyutiḥ |
māyāśīrṣā nadantīṃ tāmuccaratyaniśaṃ khage [svage iti pāṭhāntarāṇi 
(ārthara evalāna sampādite)] ||

suṣumnāmadhyadeśe sā yadā karṇadvayasya tu |
pidhāya na śṛṇotyenaṃ dhvaniṃ tasya tadā mṛtiḥ || (pa0 30 ślo0 64##-

ityādi | etatprāgvistareṇa prapañcitam | kuṇḍale karṇābharaṇe 
arkendumaṇḍalātmake vidyete asyā iti vā kuṇḍalinī |

p. 82)

taduktaṃ brahmāṇḍe- 

tāṭaṅkayugalībhūtatapanoḍupamaṇḍalā |

iti | tathānyatra- 

sūryacandrau stanau devyāstāveva nayane smṛtau |
ubhau tāṭaṅkayugalamityeṣā vaidikī śrutiḥ ||

iti | tathā kriyā citsvabhāvasya parameśvarasya spandatattvātmikā 
parābhaṭṭārikākhyā śaktireva viśvavaicitryāvabhāsanakāritvena 
kriyāśaktirityucyate | sarvākārayogitvaṃ kriyāśaktiriti hyācāryāḥ yā 
parimitapramātṛṇāṃ  tathātvena pratyabhijñānāpratyabhijñānābhyāṃ 
bandhamuktī vidadhāti | taduktaṃ spande- 

seyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī |
bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā || (4 ni0 28 kā0)

iti | mālinīvārtike'pi- 

kriyā hi nāma nāsmākamanyā śaktistvasau yataḥ |
śaktiśca phalabhit kḷptyā bhāvātmaiva vibhedataḥ ||

sā ca śaktirvibhoreva sa ca viśvātmavigrahaḥ |
phalakārakabhedena na bhinnaḥ paramārthataḥ ||

svātmanyabhinne'pi vibhorevaṃ bhedāvabhāsanāt |
kriyā śaktiriti proktā yayā kartā maheśvaraḥ || (pra0 kā0 305 306 307 
308)

iti | atha ca- hastamutkṣipatyapakṣipatīti 
pūrvottarībhūtasakramavyāpārakṣaṇalakṣaṇā kriyā tasyāḥ 
kecitpratyakṣagrāhyatāmicchanti kāṇādavat |

yadāhuḥ- 

yāvatsiddhamasiddhaṃ vā sādhyatvenābhidhīyate |
āśritakramarūpatvātsā kriyetyabhidhīyate ||

p. 83)

iti | tathā-

guṇabhūtairavayavaiḥ samūhaḥ kramajanmanām |
budhyā prakalpitābhedaḥ kriyetyabhidhīyate ||

iti | anye tu hastagatotkṣepaṇāditi vyapadiśyate 
rūpabhedasaṃpādanātsaṃyogavibhāganimittabhūtātīndriyā śaktirūpā kriyeti 
pratipannāstasyā anumeyatāmicchanti ityuktarūpāyāḥ kriyāyā laukikyā 
vedyabhāge kālāvacchinnatvātsakramatvam | yā tu pārameśvarī tadavyatiriktā 
spandātmā laukikīkriyāśaktistasyāḥ kālakṛtavicchedābhāsāsaṃbhavāt 
sakramatvaṃ nopapadyate | taduktam- 

sakramatvaṃ ca laukikyāḥ kriyāyāḥ kālaśaktitaḥ |
ghaṭate na tu śāśvatyāḥ prābhavyāḥ syātprabhoriva ||

iti | vastutastvāntarī spandaśaktireva bāhyaparyantaṃ sphuritvā kriyetyucyate | 
tatpallavabhūtatvādaśeṣabāhyaspandānāmiti | taduktaṃ mālinīvijaye- 

evaṃbhūtamidaṃ vastu bhavatviti yadā punaḥ |
jñātvā [jātā tadaiva tattadvatkurvatyatra kriyocyate (mu0 pu0 
pāṭhaḥ)] tadaiva tadvastu kurvatyatra kriyocyate || (7 8 ślo0)

ityevaṃ kramākramavattvena dvidhā kriyā tadrapā tvamasi | tathā madhu madyaṃ 
puṣparasaḥ kṣaudraṃ vā yāgārcanādisamaye nivedyaṃ vidyate'syā iti madhumatī | 
mahatyai vā etaddevatāyai rūpaṃ yanmadhu iti śruteḥ yanmadhunājuhoti 
mahatīmeva taddevatāṃ prīṇātīti ca śruteḥ prīṇayatītyarthaḥ etena 
madhupānānanditā kākinyambāsvarūpetyuktaṃ bhavati | taduktam- 

svādhiṣṭhānākhyapadme rasadalalasite vedavaktrāṃ trinetrāṃ 
hastābhyāṃ dhārayantīṃ triśikhaguṇakapālābhayānyāttagarvām |

p. 84)

medodhātupratiṣṭhāmalimadamuditāṃ bandhinīmukhyayuktāṃ
pītāṃ dadhyodaneṣṭāmabhimataphaladāṃ kākinīṃ bhāvayāmaḥ ||

iti | brahmāṇḍe'pi- 

medoniṣṭhā madhuprītā ityādi kākinīrūpadhāriṇī ityantam | yadvā madhu 
samastānandarasaviśeṣaṇāṃ sāmarasyānandarasātmakamasyā astīti madhumatī 
jagadānandabhūmikātmā raso vai saḥ rasameva hi labdhvānandī bhavatīti śruteḥ 
(taitti0 2-7) etasyaivānandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvantīti 
śruteśca (bṛha0 4-3-32) | yadvā ādityo vai devamadhu 
ityādiśrutau vihitā madhumatyākhyavidyāviśeṣarūpā atha ca caturdhā yogiṣu 
caturthasya saptabhūmikā atikramaṇīyā yogaśāstre prasiddhāḥ | tāsu saptamī 
bhūmikā madhumatītyucyate | yadāhuḥ tatra madhumatī nāma 
abhyāsavairāgyādivaśādapāstatamoleśasukhaprakāśamayasattva##-
samādhisiddhiḥ | taduktam-

ṛtaṃbharā tatra prajñā iti tasyāṃ bhūmikāyāṃ hi yajjñānamutpadyate tadeva 
tārakaṃ tataḥ saṃsāratārikā iti yāvat | tantraprasiddhā madhumatīvidyā vā | 
taduddhāro yathā śrīvidyārṇave- 

mādanaṃ śivabījaṃ ca vāyubījaṃ tataḥ param |
indrabījaṃ tataḥ paścānmahāmāyāṃ samuddharet ||

iyaṃ madhumatī vidyeti madhumatī nadīviśeṣā kāśmīreṣu śāradāpīṭhe 
(kṣetre) prasiddhā vā tapetyadrūrthaḥ | kālītiparāsvātantryaśaktirūpā 
saṃviddevyeva asaṃkhyeyaviśvaśaktīnāṃ tattadrūpatayā kalanāt 
sṛṣṭyādidevīnāṃ vā pañcadhā kalanāṃ vidadhānā kālīśabdavyapadeśyā | 
taduktaṃ kramanayasāmrājyaśālibhiḥ śrīmadabhinavaguptapādaiḥ- 

kṣepo jñānaṃ ca saṃkhyānaṃ gatirnāda iti kramāt |
svātmano bhedanaṃ kṣepaḥ ityārabhya

p. 85)

iti pañcavidhāmenāṃ kalanāṃ kurvatī parā |
devī kālī tathā kālakarṣinī ceti kathyate ||

iti | tadgurubhirapi śrībhūtirājaiḥ-

kṣepājjñānācca kālī kalanavaśatayā 

iti | atha ca mṛtyumapi yā kalayati sā kālī | mṛtyuryasyopasecanamiti śruteḥ | 
yadāha kālidāsaḥ-

etadamba sadidaṃ tu neti naḥ śaṅkayā hṛdi vikalpalakṣaṇaḥ |
yo yamaḥ sa khalu kālyate tvayā bhūtasaṃyamanakelikovidaḥ ||

iti | āgame'pi- 

saiva kālī mahādevī gīyate lokavedayoḥ |
itihāseṣu tantreṣu siddhānteṣu kuleṣu ca ||

iti | dārukāsuravadhārthaṃ śivena nirmitā kālī tadrūpā vā yā dārukaṃ nihatya 
śāntena krodhāgninā trailokyaṃ kṣobhayāmāsa | tatkrodhanirāsāya śivo bālo 
bhūtvārodīt | taṃ bālaṃ sā svastanāvapāyayat | sa tasyāḥ payodvārā kopāgnimapi 
papau tataḥ sā śāntā'bhūditi laiṅge prasiddham |

tathā kaleti hakārārdhārdharūpāmākhyā saptadaśī kalā yā puruṣe ṣoḍaśakale 
tāmāhuramṛtāṃ kalāmi tyādyukteḥ ṣoḍaśānāmantaḥ karaṇaprabhṛtīnāmapi 
kalānāmāpyāyanakāriṇī anastamitarūpā | taduktam- 

kalā saptadaśī tasmādamṛtākārarūpiṇī |
parāparasvasvarūpabindugatyā visarpitā ||

iti | atha ca baindavī kalā | taduktam- 

ūrdhve tu saṃsthitā sṛṣṭiḥ paramānandadāyinī |
pīyūṣavṛṣṭiṃ varṣantī baindavī paramā kalā ||

p. 86)

bṛhatpārāśarasmṛtau tu- 

daśapañcāṃgulavyāptaṃ nāsikāyā bahiḥ sthitam |
jīvo yatra viśuddhyeta sā kalā ṣoḍaśī smṛtā ||

ātmaivāsya ṣoḍaśī kaleti bṛhadāraṇyakokteśca | etadagre'pi vistṛtya 
nirūpayiṣyate | vyomasthā śāntyatītākhyā kalā vā mokṣasukhānubhavajanakatvāt 
taduktaṃ śaivāgame- 

śāntyatītākalādvaitanirvāṇānandabodhadā

iti | tatha mālinī bījayonisaṃghaṭṭātmakanādiphāntamantraviśeṣābhimāninī 
devatā | atha ca rudraśaktimālāstyasyā iti mālinī mukhyaṃ śāktaṃ svarūpam |

bījayonisamāpattivisargodayasundarā |
mālinī hi parāśaktirnirṇītā viśvarūpiṇī ||

iti tathā- yatsāramasya jagataḥ sā śaktirmālinī parā ityuktyā 
paravimarśaśaktirūpetyarthaḥ | asau sarvasiddhivitaraṇakṣamā ceti | taduktaṃ 
śrītantrāloke- 

anyonyabījayonīnāṃ kṣobhādvaisargikodayāt |
kāṃ kāṃ siddhiṃ na vitaretkiṃ vā nyūnaṃ na pūrayet ||

iti | yadvā devyāḥ sakhī mālinī tadrūpā vā | yaduktaṃ vāmanapurāṇe 
pārvatīvivāhaprakaraṇe saptapadīkramaṇaṃ prakṛtya- 

tato harāṅghrimālinyā gṛhīto dāyakāraṇāt |
kiṃ yācase dadāmyeṣa muñcasveti haro'bravīt ||

mālinī śaṃkaraṃ prāha matsakhyai dehi śaṃkara |
saubhāgyaṃ nijagotrīyaṃ tato mokṣamavāpsyasi ||
athovāca mahādevo dattaṃ mālini muñca mām |

p. 87)

iti | mālinī mandākinīrūpā vā | mandākinyāṃ ca mālinīti viśvaḥ | yadvā 
mālinyantardaśāracakrābhimāninī devatā tripuramālinītyarthaḥ | tathā mātaṅgī 
mātaṅgīśaktirūpā sarvajñasya mataṅgamunerapatyatāmāptā 
mahādevyavatārasvarūpā yāṃ priyāṃ tripurāñjetukāmo 
bhagavāñchambhuryāgārthaṃ vavre iti śrūyate kila | taduktaṃ brahmayāmale##-

asmin sarvajñakalpo'sau mataṅgo munipuṃgavaḥ |
varṣāṇāmayutaṃ vatsa ! tapa ugraṃ cacāra ha ||

tena prītā mahādevī devānāṃ hitakāriṇī |
varaṃ vṛṇīṣva bhagavan dāsyāmi tava vāñchitam ||

tacchrutvā dvijavaryastāṃ yayāce dharmasādhanam |
he devi ! jagatāṃ mātaḥ ! prītā cedyadi sāmpratam ||

apatyatāṃ samāsādya matkulālambanaṃ kuru |
ityabhyarthya muniśreṣṭho janayāmāsa tāṃ sutām ||

śyāmalāṃ cāruvadanāṃ vīṇāśukasamanvitām |
śārikāṃ jñānasampannāṃ japamālāṃ karāmbujaiḥ ||

dhārayantīṃ viśālākṣīṃ śaṃkhatāṭaṅkaśobhinīm |
sā babhūva mahādevī mataṅgakulanandinī ||
mātaṅgīti sadā devī vikhyātā varadāyinī |

ityādi | yasyā mantrajapādisevanāt kāvyādisaṃgītakalāsu naipuṇyamutpadyate | 
yaduktam-

samasteṣvapi śāstreṣu pāṇḍityamadhikaṃ bhavet |
viśiṣṭaśiṣṭagambhīrapadavinyāsakomale ||

lalite ca kavitve'sau pragalbhaḥ sutarāṃ bhavet |
saṃgīte sarvavidyāsu cātyantaṃ nipuṇo bhavet ||

iti | tathā vijayeti mahādevī yadā padmanāmakaṃ daityānāṃ rājānaṃ vijigye tadā 
vijayetyākhyayā khyātiṃ jagāma | taduktaṃ devīpurāṇe-

p. 88)

vijitya padmanāmānaṃ daityarājaṃ mahābalam |
triṣu lokeṣu vikhyātā vijayā cāparājitā ||

iti | yadvā viśiṣṭo jayo brahmādikāraṇamālāpekṣayā yasyāḥ sā | atha ca viśiṣṭo 
jaya indriyavṛttinirodhākhyo yayā sā saṃvidrūpā | yadvā 
viśiṣṭajayadāyitvādvijayākhyamuhūrtakālasvarūpā | taduktaṃ cintāmaṇau- 

āśvinasya site pakṣe daśamyāṃ tārakodaye |
sa kālo vijayo jñeyaḥ sarvakāryārthasiddhidaḥ ||

iti | ratnakośe tu- 

īṣatsandhyāmatikrāntaḥ kiñcidunnidratārakaḥ |
vijayo nāma kālo'yaṃ sarvakāryārthasādhakaḥ ||

ekādaśo muhūrto yo vijayaḥ parikīrtitaḥ |
tasmin yātrā vidhātavyā sarvairvijayakāṃkṣibhiḥ ||

iti | kiṃ ca nityāvidyāsu trayodaśī vijayā nityāvidyāsvarūpā vā 
taddhyānārcanayantrādiviniyogāḥ śrītantrarāje (18 paṭale) dṛṣṭavyāḥ 
| tathā jayā karmākarmatatpariṇāmādiṣu jayo'styasyā ityarśādyaci ṭāp 
tadvinirmuktetyarthaḥ | eṣa nityo mahimā brahmaṇasya na karmaṇā vardhate no 
kanīyān iti kāṭhakaśruteḥ | sa na sādhunā karmaṇā bhūyān no vāsādhunā 
kanīyāniti vājasaneyaśruteśca (bṛha0 4-4-22) | na māṃ 
karmāṇi limpantīti smṛteśca (bha0 gī0 4-14) | arthāntarāṇi 
prāgvyākhyātāni | bhagavatī devītyetadapi vyākhyātacaram | tathā śivaṃ sukhaṃ 
pūrṇānandātmakamastyasyā iti śivā etasyaivānandasyānyāni bhūtāni 
mātrāmupajīvantīti śruteḥ (bṛha0 4-3-32) | turīyasaṃvidrūpā 
vā pramāṇāditrayasya śāktasphārānusaṃdhānena camatkaraṇāt | śivaṃ 
caturthamadvaitaṃ manyante sa ātmeti śruteḥ tritayabhoktā vīreśaḥ iti 
śivasūtrokteśca (1-11) | taduktam- 

p. 89)

triṣu dhāmasu yadbhogyaṃ bhoktā yaśca prakīrtitaḥ |
vedaitadubhayaṃ yastu sa bhuñjāno na lipyate ||

iti ca | yadvopāyopeyayorabhedopacārātkāmeśvarākhya##-

spandena labhyate vāyurvahnirauṣṇyena labhyate |
cinmātramamalaṃ śāntaṃ śiva ityuditaṃ tu yat ||
yatspandamayaśaktyaiva lakṣyate nānyathā kila |

iti | vijñānabhairave'pi- śaivī mukhamihocyate | (20 ślo0)

yathālokena dīpasya kiraṇairbhāskarasya vā |
jñāyate digvibhāgādi tadvacchaktyā śivaḥ priye || (21 ślo0)

iti | śivādavyatiriktasvabhāvā vā śivā | taduktam- 

cinmātrāśrayamāyāyāḥ śaktyākāre dvijottamāḥ |
anupraviṣṭā yā saṃvinnirvikalpā svayamprabhā ||

sadākārā parānandā saṃsārocchedakariṇī |
sā śivā paramādevī śivābhinnā śivaṅkarī ||

ityagre'pi vistaraśo nirūpayiṣyate etat | tathā śambhoriyaṃ śāmbhavī śivāvasthā 
sā hi samastabhedātmakamāyīyakṣobhaprasarapraśāntyā 
cidātmakaparānandocchalattārūpā khecarī daśā | taduktaṃ śivasūtreṣu- 

vidyāsamutthāne svābhāvike khecarī śivāvasthā | (2-5)

iti | tantrasadbhāve'pi- 

parāṃ gatimetyarthabhāvena kulamārgeṇa nityaśaḥ |
carate sarvajantūnāṃ khecarī nāma sā smṛtā ||

iti | anyatrāpi- 

udyantṛtābalena tu vikāsavṛttyā svarūpagastiṣṭhet |
svayamupasṛtendriyārthānaśnannānandabhūmigo yogī ||

p. 90)

eṣocchṛṃkhalarūpā vikasvaratarā prabhuddhabuddhīnām |
siddhāḥ sthitāḥ sadāsyāṃ hyānandaratāḥ parāca mudraiṣā ||

iti | aparā tu 
vyāpinyādisaṃsthānaviśeṣānusaraṇenānubhūyamānāmitayogigamyā | 
taduktam-

baddhapadmāsano yogī nābhāvakṣeśvaraṃ nyaset |
daṇḍākāraṃ tu tāvattannayedyāvat kakhatrayam ||

nigṛhya tatra tattūrṇaṃ prerayet kha trayeṇa tu |
etāṃ baddhvā mahāyogī khe gatiṃ pratipadyate ||

iti | atha ca śambhoḥ svātmābhinnānuttarasaṃvitprakāśātmana iyaṃ 
tatparijñānopāyātmikā śaktiḥ śāmbhavī śrīpādukābhidhā | 
yaduktamabhiyuktaiḥ- parāparātmanaḥ svātmanaḥ parānandamayī 
svavyatirekakavalanodyuktā parāśaktiḥ pāduketi gīyate | yadvā jñānādiśaktīnāṃ 
tulāpuṭanyāyenātyantaṃ vaiṣamyavaidhuryaśālinī yāvasthā sā 
sāṃkhyādisiddhāntidurgamyā prakṛtitattvākhyā śāmbhavī śaktiḥ | taduktam##-

jñānakriyāmāyānāṃ guṇānāṃ sattvarajastamaḥ svabhāvānām |
avibhāgāvasthāyāṃ tattvaṃ prakṛtiriti śāmbhavī śaktiḥ ||

śāmbhavānāmiyaṃ mātā vā śāmbhavīmudrāviśeṣarūpā | tallakṣaṇaṃ tu-

antarlakṣyaṃ bahirdṛṣṭirnimeṣonmeṣavarjitā |
eṣāsau śāmbhavīmudrā sarvatantreṣu gopitā ||

iti | dīkṣāviśeṣarūpā vā | etasyā arthāntarāṇi vitaniṣyante'gre | tathā śaktiḥ 
kāmeśvaryābhikhyā svātantryākhyā vā upādānādikārakapāratantrya##-

pañcaprakārakṛtyoktiśivatvānnijakarmaṇe |
pravṛttasya nimittānāmapareṣāṃ kva mārgaṇam ||

p. 91)

iti cidādipañcaśaktīnāṃ samaṣṭirūpā vā | yadvā parādīnāṃ śaktīnāṃ 
tisṛṇāṃ svāntaḥ kroḍīkṛtyānusandhānātmanā yā grasate sā śrīparaiva 
kācicchaktiḥ śrīmātṛsadbhāvakālakarṣiṇyādiśabdāntaravyapadeśyā | tāśca 
tisro yathā | yadāhurācāryāminavaguptapādāḥ-
8808932216
yayedaṃ śivādidharaṇyantamavikalpasaṃvinmātrarūpatayā bibharti ca paśyati ca 
bhāsayati ca parameśvaraḥ sāsya śrīparāśaktiḥ | yayā ca 
darpaṇahastyādivadbhedābhedābhyāṃ sāsya śrī parāparaśaktiḥ | yayā 
parasparavaiviktyena sāsya śrīmadaparāśaktiriti |

atha ca śaktirdevīpariniṣṭhitā mahimāśaktiryayedaṃ brahmāṇḍānāṃ cakraṃ 
sṛṣṭisthityādirūpairaviśrāntaṃ paribhrāmyate | tathā hi śrutiḥ-

svabhāvameke kavayo vadanti kālaṃ tathānye parimuhyamānāḥ |
devasyaiṣa mahimā tu loke yenedaṃ bhrāmyate brahmacakram || (śvetāśva0 
6-1)

iti | smṛtiśca- 

bhrāmayansarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā (bha0 gī0 18-61)

iti tathā śaṅkaravallabheti karotīti karaḥ pacādyac kṛño hetuḥ iti vā ṭaḥ śaṃ 
sukhaṃ tasya karaḥ | śamabhayātmakaṃ kare yasyeti vā śamityānandaḥ hastaḥ 
śaktiḥ prakīrtitaḥ iti śaivasamayokteḥ | kare visisṛkṣātmanyānandaśaktau 
yasyeti vā | yaduktam- 

ānandaśaktiḥ saivoktā yato viśvaṃ visṛjyate |

iti | śaṃkaraḥ kāmeśvarastasya vallabhā preyasī | etena prakāśaikātmanaḥ 
paramaśivasya vimarśaprāṇitatvena śaktyadhīnātmalābhakatvād dharmiṇa eva 
dharmādhīnatvaṃ neyaṃ guṇabhūteti jñeyam | ata eva tasyāṃ 
parāhantātmāsādhāraṇadharmatvena dharmatvamātraṃ kalpitaṃ na tu sā kalpitā 
tasmātsā brahmakoṭiriti gīyate | taduktam- 

p. 92)

nityaṃ vasati tatrāpi pārvatyā saha narmakṛt |
madhye devīgṛhaṃ tatra tadadhīnastu śaṃkaraḥ ||

iti | atha ca śaṃkaro vallabhaḥ patiryasyāḥ sā svārājyasiddhau 
kṛtābhiṣekatvāttanmahiṣītyarthaḥ | taduktaṃ brahmāṇḍe- 

mahākāmeśamahiṣī mahātripurasundarī 

iti | evamapyubhayathāvṛttyā ca parasparādhīnavṛttitvaṃ tayoraikātmye 
paryavasitamityarthaḥ | taduktaṃ tatraiva- 

īśānyāṃ nāṭake śaile śaṅkarasya sadāśrayam |
nityaṃ vasati tatreśastadadhīnā tu pārvatī ||

yadvā śaṃkaro vidyate svāmitvena yeṣāṃ te śaṃkaravanto 
māheśvarāstairlabhyate iti labhā karmaṇi ghaḥ | taiḥ prāpyā etena 
śaṃkarabhaktimadbhireva jñeyeti | tathāhi smṛtiḥ- 

bhaktyā tvananyayā śakyo'hamevaṃvidho'rjuna ! |
jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca parantapa || bha0 gī0 11-54)

iti | śrutiśca- 

brahmasaṃstho'mṛtatvametīti | (chāṃ0 2-23-1) |

tathā trinayaneti trīṇi nayanāni mūrtiprakāśānandacakrāṇi 
paramopāsanāprakārasādhanāni yasyāḥ sā | taduktaṃ 
mahāprakāśāntevāsibhiḥ- 

śrīpīṭhapañcavāhanetratrayavṛndacakrāṇi smarata |
smarata ca gurūṇāṃ paṃktiṃ pañca ca śaktīḥ sṛṣṭipramukhāḥ ||

iti | asau trividhopāstikramaḥ paraśaktipātānuviddhahṛdayaiḥ sadgurusaparyayaiva 
labhya iti rahasyatvānnāsmābhirunmīlyate | trīṇyagnyarkendurūpāṇi

p. 93)

nayanāni netrāṇi yasyā vā | atha ca 
trīnsamāveśopāyāñchāmbhavādīñchaktipātavaicitryeṇānugrāhyānnayatīti vā 
| taduktamabhinavaguptapādaiḥ- 

tadevaṃ tattvarūpe'sminvicitre pravivikṣatām |
upāyabhedāttraividhyaṃ samāveśeṣu varṇitam ||

aunpāyaḥ śāmbhavo'sau cidupāyastataḥ param |
jaḍopāyastvāṇavaḥ syātsa cāpi bahudhāmataḥ ||

iti | yadvā nayati prāpayati pramāmiti vyutpatternayanaśabdasya pramāṇaparatvāt 
trīṇi pramāṇāni śabdaliṅgādhyakṣātmakāni yasyāṃ sā | 
tadviṣayikapramājanane tridhā pramāṇopayogasambhavāt | tatrāgamajanyaṃ 
jñānaṃ śābdaṃ tasya śravaṇātmakatvāt | liṅgajanyaṃ yauktikaṃ 
tvānumānikaṃ tasya mananātmakatvāt | svānubhavajanyamadhyakṣaṃ tasya 
nididhyāsanātmakatvāt | eteṣāṃ trayāṇāṃ svātmadarśanasādhanatvamāmnāyate 
| ātmā vā are draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ iti śruteḥ | 
(bṛha0 2 4 5) |

tathā ca yogasūtram- pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇānīti | 
sāṃkhyasūtramapi- trividhaṃ pramāṇamiti | atha ca tisraḥ icchādiśaktayaḥ 
parāparādiśaktayo vā vāmādayo vā bhāratyādayo vā pramāṇāni 
viśvavyavahārasaṃpādanasādhanāni yasyā iti vā | trīn 
mārgāndakṣiṇottarabrahmābhidhān nayatyadhikāriṇaḥ prāpayatīti vā | taduktaṃ 
devīpurāṇe- 

dakṣiṇaṃ cottaraṃ lokaṃ tathā brahmāyaṇaṃ param |
nayaṃ sanmārgavargaṃ ca netrī trinayanā matā ||

iti | uttaratrāpīme mārgā nirūpayiṣyante | vauṣaḍiti mantrasya trinayaneti saṃjñā 
tadrūpā vā | etadatraiva mantraparāyaṇārthavivaraṇe darśayiṣyate | tathā vācaṃ 
sarasvatīṃ tadupalakṣitāṃ kavitvaśaktiṃ vadati nirmiṇoti sṛjatīti | 
vadantīmantaryāmibhāvena prerayatīti vā vāgvādinī | 

p. 94)

vāci rahasyāgamarūpāyāmupaniṣadi vā vadate bhāsate iti vā 
tadviṣayakādhyātmajñānajñeyetyarthaḥ | atrābhāsanārthavṛttinā 
vadatinātmanepadāntavigrahavākyamevamarthagamakamiti jñeyam | tathā ca 
brahmasūtram- 

śāstrayonitvāditi | sarve vedā yatpadamāmanantīti śruteḥ (kaṭho0 2##-

yadvā vāco vedādyātmikā vadatīti vā | tadetanmahatobhūtasya niḥśvasitaṃ 
yadṛgvedo yajurvedaḥ sāmaveda ityādiśruteḥ | yasya niśvasitaṃ vedā iti ca | 
taduktaṃ brahmāṇḍe- 

niḥśvāsa mārutairvedānṛcaṃ sāmayajustathā |
ātharvaṇamahāmantrānabhimānena cāsṛjat ||
kāvyanāṭyādyalaṅkārānasṛjanmadhuroktibhiḥ |

ityādi | arthāntarāṇi pūrvaṃ vyākhyātāni | tathā bhairavā vaṭukādayobhīrūṇāṃ 
samūho vā | teṣāmiyamārādhyeti sāmānyasambandhamātravācinyaṇi bhairavī | 
bhriyātsarvaṃ ravayati sarvado vyāpako'khile | iti bhairavīśabdasya 
santatoccāraṇācchivaḥ | iti vijñānabhairavoktanītyā 
bharaṇaravaṇavamanakāritvāt sṛṣṭyādikṛtyakārī paramaśivastasyeyamiti 
vibhūtisambandhinīstrī vā | tripurāmbācakreśvarīvidyāyāṃ madhyakūṭe 
rephaniṣkāse tasyā bhairavīti saṃjñā tadvidyātmikā vā | dvādaśābdā tu 
bhairavīti dhaumyokterdvādaśavarṣakanyārūpā vā | atha ca udyamo bhairavaḥ 
(1-5) | icchāśaktirumā kumārī (1-13) | iti 
śivasūtroktanītyā 
parapratibhonmajjanātmakodyantṛtāsvabhāvatvenākhilaśaktisāmarasyād##-
tadvārtike- 

yo'yaṃ vimarśarūpāyāḥ prasarantyāḥ svasaṃvidaḥ |
jhaṭityucchalanākārapratibhonmajjanātmakaḥ ||

udyamo'ntaḥ parispandaḥ pūrṇāhaṃbhāvanātmakaḥ |
sa eva sarvaśaktīnāṃ sāmarasyādaśeṣataḥ ||

p. 95)

viśvato bharitatvena vikalpānāṃ vibhedinām |
alaṃ kavalanenāpītyanvarthādeva bhairavaḥ ||

ya'yamuktaḥ svasaṃvitterudyogo bhairavātmakaḥ |
asyāsti mahatī śaktiratikrāntakramākramā ||

ityādi | tathā- 

īdṛgvismayavadyogabhūmikārūḍhacetasaḥ |
parabhairavatāṃ yuktyābhyasamānasya śāśvatī ||
tasyaiva yogino yecchā śaktiḥ saiva bhavatyumā |
parā bhaṭṭārikā saiva ||

ityādi | tathā- 

tattve tattve svecchayā devadevaḥ 
sarvāṃ sarvāṃ bhūmimālambamānaḥ |
pūrṇaikātmā pūrṇasaṃvitsvarūpaḥ 
śrīmān śāstre bhairavo'sau niruktaḥ ||

ityādi | arthāntaranirvacanānyagre yathāvasaraṃ vivariṣyante | ekatraiva teṣāṃ 
samuccayād granthavistaro virasāvahaḥ prasajyeta | evamatra bhairavīśabdena mahatī 
śāktabhūmiḥ parāmṛṣṭeti sahṛdayā vicinvīyuḥ | hrīṃkārīti 
svarāderākṛtigaṇatvād hrīmityasyāvyayatvam | asyārthastu kādimate 
bhagavatātirahasyatvād vyākulākṣaraślokena prakāśitaḥ | yathā- 

tvaṃ kāmāmnā na praśavyo nānamasagnimātvagraroma īyo 
kārvirśatanaṃtaphānmulanānnivi iti |

atrādyena vyomākṣareṇa paraprakāśātmanaḥ 
paraśivasyetaraprakāśanairapekṣyeṇa prasphuradrūpatvaṃ | dvitīyenāgnyakṣareṇa 
svasvātantryānmukurapratibimbavatsvāntaravabhāsitasya viśvasya 
svātmasātkāritvam turyasvareṇa

p. 96)

śivaśaktisaṃmelanātmakasaṃghaṭṭībhāvaparāmarśanaṃ 
bindunāvibhāgaprakāśātmanā tayoraikyapratītiḥ pāramārthyanirṇītiścāvidhīyate 
ityevamarthaparatvena sṛṣṭisthitisaṃhāreṣu svātantryaṃ paryavasyati | tānkarotīti 
hrīṃkārī | karmaṇyaṇ | aṇantāt ṅīp | yadvā hrīṃ lajjāṃ karotīti vā athavā hrīmiti 
hṛllekhābījaṃ varṇātkārapratyayaḥ | gaurāderākṛtigaṇatvāt ṅīp | 
bhuvaneśvarībījasvarūpetyarthaḥ | tripureti trayāṇāṃ 
mātṛmānameyānāmātmāditattvānāṃ vā puraṃ nagarī tadātmikā | yadvā trīṇi 
vidyākūṭāni puraṃ yasyāstrikūṭātmavidyāśrayetyarthaḥ | athavā trīn 
pratyakṣānumānāgamān pramāṇābhidhān puratyagrato gacchati tadaviṣayatvāditi 
vā taudādikasya puradhāto rūpam | mūlavibhujāderākṛtigaṇatvātka pratyayaḥ | 
taduktam-

svapadā svaśiracchāyāṃ yadvallaṅghitumīhate |
pādoddeśe śiro na syāttatheyaṃ baindavī kalā ||

iti | vijñātāramare kena vijānīyāditi śrutiḥ (bṛ0 u0 2-4-14) | 
parāparamayīti viprāḥ kṣoṇibhujo iti śloke vyākhyātam | atha ca parāparaṃ 
svātantryamananyamukhaprekṣitvātmakam | taddhi sadāśivādibhūmau 
paśyantīdaśāyāmidantāpratyavamarśasya 
dhyāmalādhyāmalatvenodbodhamātratve'pi ahaṃbhāvaviśrāntikaṃ 
tanmayītyarthaḥ | yadvā parameśvarasya parādyāstisraḥ śaktayo yaḥ 
sakalādipramātṛsaptakabhāvasphuraṇadaśāyāṃ tridhā 
mātṛmānameyabhāvamāśrayante tatra parāṃśasya prameyatvaṃ 
vyavasthāpitam | teṣu yatparāparasaṃjñakaṃ pramāṇaṃ tatsaptavidheṣu 
pramātṛṣu svasvaucityena jñānakriyayoḥ sādhakatamaṃ karaṇaṃ 
śaktirityucyate | tayaiva sarvapramātṛṇāṃ 
jñatvakartṛtvasayojaviyojanānusaṃdhānādisvātantryalābhaḥ | tadrūpā tvamasi | 
taduktaṃ śrītantrāloke- 

tathāhi tisro devasya śaktayo varṇitāḥ purā |
tā eva mātṛmāmeya trairūpyeṇa vyavasthitāḥ ||

parāṃśo mātṛrūpo'tra pramāṇāṃśaḥ parāparaḥ |
meyo'paraḥ śaktimāṃśca śaktiḥ svaṃ rūpamityadaḥ || (taṃ0 10 7##-

p. 97)

iti | tadvivaraṇaṃ yathā tatraiva- 

sakalasya pramāṇāṃśau yo'sau vidyākalātmakaḥ |
sāmānyātmā sa śaktitve gaṇito na tu tadbhidaḥ ||

layākalasya mānāṃśaḥ sa eva paramasphuṭaḥ |
jñānākalasya bhānaṃ tu galadvidyākalāvṛti ||

aśuddhavidyākalanādhvaṃsasaṃskārasaṃgatā |
prabubhutsuḥ śuddhavidyāmantrāṇāṃ karaṇaṃ bhavet ||

prabuddhā śuddhavidyā tu tatsaṃskāreṇa saṃgatā |
mānaṃ mantreśvarāṇāṃ syāttatsaṃskāravivarjitā ||

mānaṃ mantramaheśānāṃ karaṇaṃ śaktirucyate |
svātantryamātrasadbhāvā yā tvicchāśaktiraiśvarī ||
śivasya saiva karaṇaṃ tayā vetti karoti ca | (taṃ0 10-12-17)

iti mālinīvārtike- 

svaprakāśātmikā yeyaṃ saṃvittiḥ pāramārthikī |
tatsvasaṃvedanaṃ proktaṃ yato viśvavyavasthiti ||

sā caiṣā na vimarśātmasvarūpamativartate |
vimarśo'syā paro bhāgaḥ [bhogaḥ mu0 pu0 pāṭhaḥ |] pūrṇaḥ 
paśyantyudāhṛtaḥ [paśyantyudāhṛtā mu0 pu0 pāṭhaḥ |] ||

parāparā saiva devī mānamityavadhāryatām |
yatrāparāṃśagaṃ meyaṃ tādātmyād vyavatiṣṭhate ||

nahi bhinnena mānena meyasya syād vyavasthitiḥ |
nahi haṃsasya śuklatve kākaḥ svetatvamarhati ||

etadeva tathā cāha guruḥ śaṃkaranandanaḥ |
na mānatvāttato'nyatvānna bādhādasthiteḥ sthitiḥ ||

prakāśenāvinābhūtaiḥ sattāyāṃ niyatātmabhiḥ |
dharmairbhāvo bahirbhāvānna bhāvaḥ siddhimṛcchati ||

p. 98)

tena saṃvit trikātmaiva [ttikātmaiva mu0 pu0 pāṭhaḥ |] 
mātṛmānaprameyatām [prameyatā mu0 pu0 pāṭhaḥ |] |
gṛhṇatī svaprakāśatvasvabhāvādeva bhāsate ||

sā cāntaḥ sthitamantrātmaśabdanāmarśasundarā |
anapekṣānyavirahātpramāṇaṃ svata eva hi || (pra0 kā0 427-434)

iti | tatraivānyatrāpi- 

itthaṃ pramāṇatābhāgi yattatvaṃ hi nyarūpyata |
parāparā bhagavatī seyaṃ bhāti tathā tathā ||

iti | atha ca parāparo hi vijñānakalādisaṃjñakaḥ pramātā tadrūpā | yadāha 
vārtike- 

parāparastu yo mātā samudriktaparāparaḥ |
sa vijñānakalaḥ proktaḥ prabuddhaparabhāvakaḥ ||
aparodrekayogena sa eva pralayākalaḥ | (pra0 kā0 957-958)

yadvā parāparāḥ śivaśaktayo ghorākhyā yā 
ahantācchāditedantonmajjanenānāśritasadāśiveśvarādirūpabhedābhedātma##-

miśrakarmaphalāsaktiṃ pūrvavajjanayanti yāḥ |
muktimārganirodhinyastāḥ syurghorāḥ parāparāḥ || (32 ślo0)

iti | evaṃ parāparo visargo bhedābhedāvasthitirvidyātattvaṃ 
cetyādyarthavyavasthitirbahuśo gurumukhagamyeti | asahyaduḥkhadaśādiṣu 
prāyaśo ca loke janakāpekṣayā jananyā evāśaṅkitaṃnāmodīryate iti prasiddham 
| tatra parivartamānānekajanmānubhūtamātṛṇāṃ 
trividhatāpāpaharaṇāsambhavādvartamānānāmapi tadakṣamatvādataḥ 
prādhānyena mātṛtvasya devyāmeva nirūḍheḥ

p. 99)

svasmiṃstasyā dayālutāsaṃpādanāya tacchabdastotavyatāmuddiśyāha māteti | 
durantaduḥkhavināśinī brahmādistambaparyantacaturdaśavidhajantuvargajanayitrī 
vetyarthaḥ | kadācitpitrāpi tāḍitasya bālasya mātraivopalālanā kriyate iti hi 
prasiddhiḥ | taduktam- 

pitrā nirbhatsito bālo mātraivāśvāsyate kila iti yadvā na vidyā mātṛkāparā 
ityāmnāyoktyā svāntaḥ 
kroḍīkṛtāśeṣavācyavācakatvādakhilavidyāvisargāraṇibhūtā mātṛkārūpā | 
taduktam- 

mantrāṇāṃ mātṛbhūtā tu mātṛkā parameśvarī |

iti tadvivaraṇaṃ śrīparātriṃśakādiśāstreṣu prakāśitam | śivasūtreṣvapi 
mātṛkā cakrasambodhaḥ (2-7) ityatra kṣemarājapādairvivṛtam | 
atha ca daśamītithirnityāmantrasya māteti saṃjñā tadrūpā kulasundarītyarthaḥ | sā 
ca bālaiva etacca darśayiṣyate | yadvā 
deśādyavacchinnakramayaugapadyādivicitrabhāvajātoparaktatve'pi 
tadanavacchinnākramacidānandanirbharasaṃvinmātramūrtiḥ 
svatantraparamātṛrūpā mātetyarthaḥ | taduktam- 

yā caiṣā pratibhā tattatpadārthakramarūṣitā |
akramānantacidrūpaḥ pramātā sa maheśvaraḥ ||

iti | tathā kuḥ pṛthivītattvaṃ mriyate līyate yasmiṃstatkumāraṃ 
kulakuṇḍamādhārasaṃjñakaṃ tatsambandhinī kumārī kulakuṇḍalinī tadrūpā 
yatkumārī mandrayate yadyoṣidyatpativrateti śruteḥ | atha ca 
kuṃbhedaprathonmeṣiṇīṃ māyābhūmiṃ mārayati anudbhinnaprasarāṃ karoti 
tacchīlā | yadvā kumārayati viśvasargādikrīḍāṃ racayatīti pārameśvarī 
parābhaṭṭārikomā nāma śaktiranyānupabhogyā kāmeśvaraikātmyena 
parisphurantī ca | tathā ca śivasūtram- 

icchāśaktirumā kumārīti (1-13) |

p. 100)

tadvārtikaṃ ca- 

tasyaiva yogino yecchā śaktiḥ saiva bavatyumā |
parābhaṭṭārikā saiva kumārīti prakīrtitā ||

sadāśivādikṣityantaviśvasargādilīlayā |
kumārī kuṃ mahāmāyābhūmiṃ mārayatītyapi ||

kumārī copabhogyāsya yogino bhairavātmanaḥ |
kumārī nānyabhogyā syādbhoktraikātmyena tiṣṭhati ||

umā kumārī saṃtyaktasarvasaṅgā maheśituḥ |
ārādhanaparā tadvadicchāśaktistu yoginaḥ || (śi0 sū0 vā0 67-71)

iti | svacchande'pi- 

sā devī sarvadevīnāṃ nāmarūpaiśca tiṣṭhati |
yogamāyā praticchannā kumārī lokabhāvinī ||

iti | kumārī dvīparūpā vā bālārūpā vā ityevaṃsvarūpā tvamasi | atha 
mantrapārāyaṇakramavivaraṇam- 

māyā hrīṃ kuṇḍalinī aiṃ kriyā klīṃ mūlavidyānantarametaiḥ pratyekaṃ krameṇa 
yojitā pṛthak pṛthak | madhumatī caturvidhā mātṛkā śuddhā binduyuktā 
visargayuktā binduvisargayuktā ceti | kālītyādīni daśavidyānāmāni 
tairmadhumatyanantaraṃ kramaśo yojitā tadanu śaktītyādi daśavidyāḥ kramaśaḥ 
saṃyojya mantrapārāyaṇavidyāḥ sampadyante | tatra (1) śaktiḥ 
śrībālātṛtīyabījaṃ sauḥ iti | (2) śaṅkaravallabhā rudraśaktiḥ hasrīṃ 
śrīmiti | (3) trinayaneti netrasthānopalakṣitatvāt vauṣaḍiti | (4) 
vāgvādinī āheti vidyā | (5) bhairavī hasaraiṃ hasaklarīṃ hasrauṃ | 
(6) hrīṃkārīti svarūpaṃ bhuvaneśvarībījam | (7) tripurā 
śrīsaubhāgyavidyā (ha 5 ha 6 sa 4) | (8) parāparamayī 
śivaśaktimayī vidyā hasrauṃ sahraumiti | (9) mātā ṣaṭkūṭāvidyā 
hasakalaraḍaiṃ hasakalaraḍīṃ hasakalaraḍauṃ iti | (10) kumārī bālāvidyā 
sā cādyaślokoddhṛtatvātprasiddhaiva |

p. 101)

evameteṣāmuktānāṃ daśamantrāṇāmanyonyavimiśraṇayā pārāyaṇakramaḥ 
sādhakānāṃ japopayogī yathā pradarśyate tatra prātarutthāyāhnikakriyāṃ 
vidhāya viviktapradeśe svāsane samupaviśya gurugaṇapatiparadevatāḥ praṇamya 
mūlavidyayā ṛṣyādismaraṇapūrvakaṃ karaṣaḍaṅganyāsau kuryāt | tataḥ 
sveṣṭadevīṃ dyāyanmānasopacāraiḥ saṃpūjya devatātmako bhūtvā 
mantrapārāyaṇajapaṃ daśabhirdinaparyāyaiḥ samāpayet | tatrādyadine mūlaṃ 
hrīṃ akālī sauḥ | evaṃ mūlaṃ hrīṃ akālī sauḥ | ityādikrameṇa śuddhamātṛkā 
yojanāyāmekapañcāśat (51) japasaṃkhyā | punarevaṃ 
sabindumātṛkāyojanāyāṃ saṃkhyā (51) | punarevaṃ 
savisargamātṛkāyojanāyāṃ japasaṃkhyā (51) | punaḥ 
savisargabindumātṛkāmiśraṇāyāṃ saṃkhyā (51) | evaṃ māyābījena 
saha caturadhikaṃ dviśataṃ mantrāḥ (204) | māyābījasthāne kuṇḍalinī 
bījaṃ vāgbhavākhyaṃ saṃyojya tena saha caturvidhamātṛkākṣaraiḥ 
pūrvavanmantrasaṃkhyāḥ (204) | punarādau kriyābījaṃ kāmarājākhyaṃ 
saṃyojya prāgvanmantrasaṃkhyā (204) | evaṃ saṃkalayya mantrā 
(612) dvādaśādhikaṃ ṣaṭśatam | punaḥ kālīnāmasthānīyaṃ kalānāma 
vidhāyāvaśiṣṭaṃ sarvaṃ prāgvaditi kṛtvā saiva (612) saṃkhyā | 
itthaṃ pratināmeti (6120) viṃśatyadhikaśatottaraṣaṭsahasrāṇi 
mantrabhedāḥ | evamekadinaparyāyaḥ | dvitīyādiparyāyeṣu pradarśitakramasyāntye 
kevalaṃ śaktisthāne śaṅkaravallabhādividyāsu saṃyojitāsu mantrā 
dviśatādhikānyekaṣaṣṭisahasrāṇi syuḥ | uktarītyā lakṣmījayādināmnāṃ 
samanantaraślokoktānāmapi kālītyādisthāne 
saṃyojanāccaturaśītyadhikadvicatvāriṃśanmanavo'dhikā bhavanti | tathā 
caikadinaparyāye (65484) saṃkhyāḥ yadi daśabhirdinaiḥ 
kartumaśaktastadaikāhajapaṃ pañcadhā vibhajya pañcāśatāhobhirjapaṃ kuryāt | 
tadaśaktāvapi ekaikanāmnā śatāhena samāpanīya iti satsampradāyaḥ | asya 
japasya nāmapārāyaṇoktaphalasāmye pṛthak phalānuktiḥ | taduktam-

evaṃ yaḥ kurute nityaṃ nāmapārāyaṇaṃ budhaḥ |
bhuktveha bhogānakhilānante devīpadaṃ vrajet iti || 18 ||

p. 102)

athedānīṃ kālanityāvidyākramaṃ sūcayan nāmapārāyaṇajapaparipāṭīṃ ca 
praṇatinibhenāha- 

ā-īpallavitaḥ parasparayutairdvidvikramādyakṣaraiḥ 
kādyaiḥ kṣāntagataiḥ svarādibhitho kṣāntaiśca taissasvaraiḥ |
nāmāni tripure ! bhavanti khalu yānyatyantaguhyāni te 
tebhyo bhairavapatni ! viṃśatisahasrebhyaḥ parebhyo namaḥ || 19 || 

he tripure ! bhairavapatni iti sambodhanaṃ 
vakṣyamāṇatryakṣarātmakatraipuravidyādhiṣṭhātṛdevatārthābhiprāyeṇa tena he 
tripurabhairavi ! yathoktaṃ śrītripurārṇave- 

akṣarāntargatāśeṣanāmarūpāṃ kriyāṃ parām |
śaktiṃ viśveśvarīṃ vande devīṃ tripurabhairavīm ||

ityādi | asyāpi śabdasyāvayavaśo'rthaḥ prāṅnirṇīto'gre'pi nirṇeṣyate | atha ca 
bhairavo'dvaitātmakaviśvāsakavalanasvabhāvaḥ paraprakāśastasya 
svabhāvabhūtā samavāyasaṃyuktatvāddhadayākhyā 
parāsvātantryaśaktistadvidheyakṛtyasaṃpūrayitrī | taduktaṃ bhargaśikhāyām##-

mṛtyuṃ ca kālaṃ ca kalākalāpaṃ 
vikārajālaṃ pratipattisātmyam |
aikātmyanānātmyavikalpajātaṃ
tadā sa sarvaṃ kavalīkaroti ||

iti | vīrāvalyāmapi- 

yatra sarve layaṃ yānti dahyante tattvasaṃcayāḥ |
tāṃ citiṃ paśya kāyasthāṃ kālānalasamatviṣam ||

iti | evambhūtā bhairavasaṃviditi patnīśabdena satatasaṃyogāvicchedaṃ 
lakṣayatābhidhīyate | śivasūtreṣvapi- 

p. 103)

śakticakrasaṃdhāne viśvasaṃhāraḥ (1-6)

iti | arthāntarāṇyagre vyākhyāsyante | atra pradarśayiṣyamāṇāsu tripurāvidyāsu 
prativarṇaṃ pūrṇamaṇḍalavarṇāḥ ṣaṭsaptatyadhikapañcaśatasaṃkhyākāsteṣu 
vidyānāṃ prathame ṣaṭtriṃśattattvavarṇā vāgbhavabījatvena sthitāḥ | dvitīyā 
varṇāḥ kāmarājabījātmakāste ca ā ī ityākāreṇa kṛtasandhikāḥ | tṛtīyāstu 
śaktibījātmakāḥ | evaṃ tā vidyāḥ ṣaṭtriṃśadadhikasaptaśatottaraṃ 
viṃśatisahasrāṇi (20736) sambhavantīti | taduktaṃ kādimate-

pūrṇamaṇḍalavarṇāḥ syuḥ prathame tvāditaḥ kramāt |
ṣaṭtriṃśattattvavarṇāstad dvitīyā marutā kramāt ||

tṛtīyāḥ sarvato vahnirevaṃ vidyāstu tryakṣarāḥ |
tripurāḥ sarvasiddhānāmākarāḥ kathitāḥ kramāt || (pa0 25 17-18)

iti | tāsāṃ viniyogaḥ phalaṃ ca tatraiva- 

etāḥ pustakamāropya pīṭhe saṃsthāpya pūjayet |
yatra tatra gadālakṣmīgrahadurbhikṣaśātravāḥ ||

bhūtāpamṛtyukṛtyādyā na bhavanti purādike |
abhīpsitāni siddhyanti tasya yo'rcati nityaśaḥ ||

ṣaṭtriṃśattatsaptaśataṃ sahasrāṇi ca viṃśatiḥ |
tāsāṃ saṃkhyā samākhyātā tadāvṛttistadāptikṛt || (17-21)

ityetadakhilamāśayaṃ garbhīkṛtyoktavidyāsampādananirṇayo yathā- 
kādyaiḥ kṣāntagataiḥ kakārādibhiḥ kṣakāraparyantaiḥ 
pañcatriṃśatsaṃkhyākairakṣaraiḥ | kīdṛśaiḥ svarādibhiḥ svaraśabdenātra 
prathamasvara eva gṛhyate | tena svaro'kāra ādiḥ prathamo yeṣāṃ taiḥ 
ṣaṭtriṃśadvyañjanaiḥ ṣaṭatriṃśattattvasatattvairityarthaḥ | mahānityāyāḥ 
śivaśaktyātmakatvenobhayātmakatvāt tadātmakasya prathamasvarasyāpi 
svaravyañjanātmakatvenobhayātmakatvamastīti tāntrikopahvaraḥ | taduktaṃ 
tatraiva-

p. 104)

atha ṣoḍaśanityānāṃ ṣaṭtriṃśattattvavigrahaiḥ |
varṇaistajjanitairmantrairyantraiḥ kālātmatāṃ kramāt ||

kathayāmi prayogāṃśca nānābhīṣṭāptikāraṇān |
yajjñānopāstibhedābhyāṃ mantrāḥ siddhyanti varṇinaḥ ||

svarāḥ ṣoḍaśa nityāḥ syuḥ kādikṣāntāḥ svarānvitāḥ |
teṣu tattvāni ṣaṭtriṃśadvargānāthā [ṣaṭviṃśadvargā] navātmakāḥ 
[nātha navātmikāḥ ārthara-avalānasammudrite] || (25 pa0 1##-

iti | tathā ā ī pallavitaiḥ ā-ī iti śabdaśiraskairdvidvikramāt dvi dvi 
varṇakramamāśritya parasparayutairanyonyaṃ kṛtasandhikaiḥ 
kāmarājasaṃjñakasya dvitīyavarṇasyākāreṇa saha pratividyaṃ 
vihitasaṃhitairityarthaḥ | tathā svarādibhirityāvṛttya svarāḥ ṣoḍaśādau yeṣāmiti 
kṛtvā a ā-ī akā-ī ityādi akṣā-ī ityantam | evaṃ ā ā-ī ākā##-
tāvannāmnāṃ saṃkhyā (576) ṣaṭsaptatyuttarapañcaśatāni | atha taiḥ 
kādyaiḥ kṣāntaiḥ punaḥ pañcatriṃśadvyañjanaiḥ sasvaraiḥ 
ṣoḍaśasvarasaṃyojitaḥ kakākikītyādikramarūpairvidyādyavarṇasthānīyaiḥ 
pūrvavanmadhyasaṃhitāpuraḥsaraṃ ka-ā-ī kakā-ī kakhā-ī ityādi 
kakṣā-ī ityantam evaṃ kā-ā-ī kākā-ī kākhā-ī ityādi 
kākṣā-ī ityantam | evaṃ kṣaḥ ā-ī ityādi kṣaḥ kṣā-ī ityantaṃ 
tāvannāmnāṃ saṃkhyā (20160) ṣaṣṭyadhikaśatottaraviṃśatisahasrāṇi | 
evaṃ pūrṇamaṇḍalavarṇairutpadyamānāni te tava yānyatyantaguhyāni 
rahasyātirahasyāni khalu nāmāni traipuravidyārūpāṇi bhavanti saṃkhyayā 
viṃśatisahasrebhyaḥ parebhyo'tiriktebhyastebhyo namastā vidyāḥ praṇamyā 
ityarthaḥ | evaṃ samucitā tatsaṃkhyā (20736) etatprāk saṃvāditam | 
etajjpavidhiḥ śrīmadārādhyamukhādevāvagantavyaḥ | śrīdevīrahasye tu- 

ā-īvibhūṣitāṃ kṛtvā mātṛkāṃ haṃsabhūṣitām |
mūlavidyāṃ japenmantrī śivaśaktimayīṃ śive ||

p. 105)

iti | tadatrāyaṃ kramaḥ- ādau mūlavidyāṃ tadanu kālavidyāṃ 
haṃsāntāmuccarediti | dinanityāvidyāyāḥ parijñānaṃ jyotiḥśāstroktanītyā 
kalyahargaṇaṃ vidhāya kālavidyāsaṃkhyayā proktayā bhāge hṛte labdhān 
gataparyāyān parityajyāvaśiṣṭadinasaṃkhyāṃ pūrṇamaṇḍalasaṃkhyayā 
vibhajya labdhena saikena gaṇanāt taddinanityāyā ādyakṣaraṃ saṃjāyate | śeṣe 
ṣaṭtriṃśatā vibhakte labdhaṃ saikaṃ kṛtvā tatparimitasvaropetamādyakṣaraṃ 
kuryāt | avaśiṣṭasaṃkhyāparimitaṃ dvitīyākṣaramāīyuktaṃ vidhāya taddinanityā 
bhavati | evaṃ saṃjātāyāstaddinanityāvidyāyāḥ prathamākṣaraṃ yatsvarayuktaṃ 
syāt tatsvarāditaḥ punastatsvaraparyantaṃ prāguktaprakāreṇa japo vidheyaḥ | etā 
eva tattvanityā iti jñeyam | paryāyanityākramastu 
dīkṣādinamārabhyāhargaṇagaṇanayā prāgvadbodhyaḥ | evaṃ vartamāne kaliyuge 
ādita ārabhyaikaikasya divasasyaikaikā vidyā yathākramaṃ bhavati | tatra 
pūrṇamantrapārāyaṇaparivṛttitastadyugānte keṣucidavaśiṣyamāṇeṣvahaḥsu 
pratyahaṃ dve dve vidye pūraṇīye bhavataḥ | taduktaṃ śrītantrarāje- 

kṛtādīnāṃ yugānāṃ tu dineṣvekaikaśaḥ kramāt |
tā vidyāstattvarūpiṇyaḥ śeṣāstvante dviśaḥ smṛtāḥ || (pa0 25##-

iti | etatsarvaṃ taṭṭīkāyāṃ manoramākārairvistareṇa pradarśitamityalaṃ vistareṇa 
|| 19 ||

evamācāryaḥ stutimupasaṃharan satāṃ tadavadheyatāyāṃ hetuviśeṣaṃ 
nirdiśati- 

boddhavyā nipuṇaṃ budhaiḥ stutiriyaṃ kṛtvā manastadgataṃ 
bhāratyāstripuretyananyamanaso [manasā iti pāṭhāntaram] yatrādyavṛtte 
sphuṭam |
ekadvitripadakrameṇa 
kathitaistvatpādasaṃkhyākṣarairmantroddhāravidhirviśeṣasahitaḥ 
satsampradāyānvitaḥ || 20 ||

p. 106)

tripureti pūrvapadasāhityena prasiddhāyā bhāratyāstripurabhāratyāḥ | asyāṃ 
vidyāyāṃ hi prāyaśastriṣvapi kūṭeṣu bījāṃśākṣarāṇāmupāstāvapi 
vāksūktiprasarasphuraṇātmakasya phalasya prādhānyenānvitatvāditi | atra 
bhāratīyapadaprayogaḥ sābhiprāyaḥ | iyaṃ samanantaroktā 
stutirbudhairbhāratīprasādāsādanīyanirargalaprasaratsūktipadagumphairata eva 
tatprasādābhīpsubhiḥ sadbhistadgataṃ tripurabhāratīlagnaṃ manaḥ kṛtvā 
nipuṇaṃ yathā syāttathā boddhavyā locanīyā | budhairityanena teṣāmeva jhaṭiti 
mantroddhārajñānakṣamatvaṃ na mandamatīnāmiti dhvanitam |

nanu kimetadavagatāvavadhānanaipuṇyenetyāśaṃkyādyaślokaracanāyāṃ 
svasyavicchittivaidagdhyaṃ sūcayan viśiṣṭahetukatvena viśeṣaṇamāha- 
ananyetiyatra stutāvananyamanasa avidyamānamanyatra mano yasya tasya 
madviracitāyāmasyāṃ stutāvevāvahitacetasaḥ sādhakasya puṃsastaṃ pratītyarthaḥ 
| yadvānanyamanaso devyaikātmacetaso mameyaṃ stutiriti 
asmatpadādhyāhāreṇānveyam | ādyavṛtte prathamaśloke 
sphuṭamityabhidhāśaktyā natvākṣepādinā ekadvitripadakrameṇa 
prathamadvitīyatṛtīyapādānupūrvyā atra dvitriśabdayoḥ 
pūraṇapratyayāntārthatvaṃ bodhyam | tatpādasaṃkhyākṣaraistasya vṛttasya 
pādasaṃkhyāyāstulyasaṃkhyākṣarai arthādādyapadye aimityādyakṣarātmakatvena 
dvitīyapāde klīmiti dvitīyākṣarātmakatvena tṛtīyapāde sauriti 
tṛtīyākṣarātmakatvena | atra hasthiteti viśeṣaṇāt ha iti visargastatra sthiteti 
kṛtvā savisargatvaṃ labhyate | mantroddhāravidhiḥ proktavidyoddhāravidhānaṃ 
kathito nirdiṣṭaḥ |

nanvayaṃ mantroddhāro bahuṣvāgameṣu darśitastato'sya ko bhedaḥ 
ityapekṣāyāmāha viśeṣeti | viśeṣaistripurāvidyāviśeṣaiḥ sahitaste ca 
viśeṣāstatroddhṛtāḥ | na caitatsvopajñamityāha satsampradāyeti | san 
nirdoṣatvena praśastaścāsau sampradāya upadeśapāramparyaṃ tenānvito 
gurumukhāllabdha-ityarthaḥ | evaṃ satsampradāyaprāptānāmeva 
mantrāṇāmuddhāro mayātra kṛta ityaprāmāṇyaśaṃkā nirastā | tena 
paramaśivātprabhṛti svagurupāramparyeṇa

p. 107)

vijñātasya mantrādeḥ sāphalyamanyathānarthaparamparāpātaḥ iti sūcitam | 
taduktaṃ vāmakeśvare- 

pāramparyavihīnā ye jñānamātreṇa garvitāḥ |
teṣāṃ samayalopena vikurvanti marīcayaḥ ||

iti | anyatrāpi- 

svayaṃ gṛhītamantrāśca kliśyante cālpabuddhayaḥ ||

iti | atha ca yathā mahākavinibaddhanāṭakādiśāstraracanātmikāyāḥ sarasvatyāḥ 
prastāvanāyāṃ sandṛbdhābhineyavastusūcanālakṣaṇā stutirapi sahṛdayaiḥ 
sadbhirevānanyamanaskatayā bodhyate | yatra 
mukhyanāyakacaritamuddiśyaikadvyādibhūmikāgrahaṇalakṣaṇapadānukrameṇa 
nāṭakīyāṅkasaṃkhyāparisamāptyupalakṣito'bhinetavyamantavyārtha##-
syādityartho'pi samāsoktyā gamyate || 20 || 

ślādhyāślādhyatvasambhāvanāmupekṣyaiva mamāsyāṃ kṛtau 
tvadbhaktijanopayogopakārādeva madīyā sūktiḥ saphalatāmiyāttatrāpi 
madīyatvādhyāso'pi vastuto'dhyāsajanito bhaktirasavaivaśyenaiva madvākprasarasya 
sambhavādato bhaktireva kartrī ityāśayenātmagauravaṃ nirasyannāha- 

sāvadyaṃ niravadyamastu yadi vā kiṃ vānayā cintayā nūnaṃ stotramidaṃ 
paṭhiṣyati jano yasyāsti bhaktistvayi |
saṃcityāpi laghutvamātmani dṛḍhaṃ saṃjāyamānaṃ haṭhāttvadbhaktyā 
mukharīkṛtena racitaṃ yasmānmayāpi dhruvam || 21 ||

bhairavapatnīti pūrvatamasmātpadyādanuṣañjanīyam | idaṃ stotraṃ sāvadyaṃ 
sarasatvālaṅkāravatvābhāvātsadoṣamastu yadi vā niravadyamavadyebhya 
anarthakatvaśrutikaṭutvādibhyaḥ padavākyārthāśrayebhyo doṣebhyo 
niṣkrāntatvātsarasālaṅkāropetatvena ca nirdoṣamastu |

p. 108)

sambhāvanāyāṃ loṭ | anayā cintayā vicāraṇayā vā kiṃ niṣprayojanatayā na 
kiñcidityarthaḥ vetyapyarthe | kārakapariṇāmenobhayatra vākyayoḥ stotramiti 
yojyam | tatra hetumāha- yasya janasya tvayi niratiśayapremalakṣaṇā bhaktirasti | 
nūnaṃ niścayena sa janaḥ stotramidaṃ paṭhiṣyati paṭhiṣyatyeva | nātra 
viparyayāśaṃkā | jananāditrāsabhīrutvāttasyeti janaśabdadyotyam ityetāvataiva 
matkṛtisāphalyaṃ syāt | evaṃ bhaktimadbhiravaśyagrāhyametat na khalu 
mahākavinirmāṇavadatra sadoṣanirdoṣatvaparyālocanāpuraḥsaraṃ 
hānasamādānabuddhikalanā kācit |

nanu niravadyakavitvanirmāṇādinā kartuḥ kartṛtāgauravātiśayaḥ syādityata āha 
saṃcityeti | yasmāttvadbhaktyā tvadviṣayiṇyā bhaktyā haṭhātsahasā 
vivekamakṛtvaiva mukharīkṛtena vācālatāṃ nītena mayāpi mandamatitvāt 
stotumanarheṇāpi stotramidaṃ racitaṃ sampāditamiti saṃcintyāpyato hetorātmani 
mayi dṛḍhaṃ nirbharaṃ laghutvaṃ prayojyakartṛtvena 
kartṛtvopacāralakṣaṇaṃ lāghavaṃ dhruvamasaṃśayamiti kṛtvā 
saṃjāyamānamastyutpadyate ityarthaḥ | bhaktireva prayojakībhūya māṃ 
svavivaśaṃ vidhāyaitadviracanāya prayojitavatītyataḥ stutikartṛtvagauravasya 
nirastatvāt ratho gacchati itivanmayi gauṇakartṛtvaṃ lajjābharāvahamiti yāvat |

yadvā nanu kathaṃ na nirdoṣatvādivicāraḥ śakyakriyaḥ syādityata āha yato 
hetostvadbhaktyā haṭhānmukharīkṛtena vaiyātyaṃ nītena satā mayāpi svātmani 
buddhau dṛḍhamatyarthaṃ saṃjāyamānamutpadyamānaṃ laghutvaṃ 
stutiviracanaṃcāturyacapalatvaṃ saṃcityāpi paryālocyāpi racitaṃ kṛtamidamato 
niravadyatādikalanāyāṃ mama pradhānoddeśyatvābhāva iti | asmin granthe 
tattvataḥ paryālocanāyāṃ kriyamāṇāyāṃ sa eṣa rasānāṃ rasatamaḥ iti 
(chāṃdo0 1-1-3) śrutau śrūyamāṇe mukhyarasasatattvaḥ 
pūrṇāhantācamatkāranirbharaprakāśānandaghanasaṃvit##-
sahṛdayaistatsamāveśaśālibhirvibhraṣṭuṃ śakyaḥ | tataścātra mukhyatayā 
devatāviṣayaratyutkarṣatāyāṃ bhāvalakṣaṇo bhaktiraso vyajyate |

p. 109)

tadaṅgatvena rasāntarāṇi śāntakaruṇādbhutādīni śabdārthālaṅkārāśca 
tajjñairyathāsambhavamūhyāni | tadyathā- 

dṛṣṭvā sambhrameti yatsadyo vacasāmiti ekaikaṃ taveti ye tvāṃ pāṇḍureti 
devānāmiti eteṣvadbhutarasābhivyakteḥ | yannitye iti viprāḥ kṣoṇīti etayoḥ 
kāruṇyarasopalabdheḥ vāme iti
śāntarasānubhavasya ye sindūra iti vipralambhaśṛṅgārasya cañcakāñcaneti 
śṛṅgārādbhutayoḥ ārbhaṭyeti sambhogaśṛṅgāraśāntayoḥ 
jātopītyadbhutavīrayoḥ caṇḍīti lakṣmīṃ rājakule ityetayorbhayānakasya 
śabdānāmityadbhutabhayānakayoḥ anyatra bhāvātmanaḥ saṃbhavāt | 
ādyantayorbhaktirasenaivopakramopasaṃhārābhyāmantarālavartināṃ tatraiva 
tātparyapratītiriti jñeyam | evamupamādayo'rthālaṅkārā anuprāsādayaḥ 
śabdālaṅkārāśca bodhyāḥ | stutikṛtā cātra svātmani 
laghutvasyāviṣkriyamāṇatvāllaghuśabdasya prayujyamānatvādvā 
śīghratākaraṇādvāsyāḥ stuteḥ loke laghustava iti prasiddhiriti śivam || 21 ||

iti śrīdharmācāryaviracitāyāṃ pañcastavyāṃ laghustave 
śrīmahāmāheśvarapaṇḍitaharabhaṭṭaśāstrikṛtā ṭīkā sampūrṇā ||

yatra traipurakandasaṃjñakamanuṃ mūlaṃ vyavaṣṭabdhavān atyarthaṃ 
kulasundarīmanutaruḥ śākhopaśākhātateḥ |
utphullo vividhai rasodbharaphalaiḥ saṃpūrayan svāśritāṃstasmin prāthamike stave 
vivaraṇaṃ pūrṇaṃ parānugrahāt || 1 ||



###########   END OF FILE  #######