####################################################
MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE
Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0
Catalog number: M00057
Uniform title: lalitaasahasranaama
Main title: lalitāsahasranāmastotram with the commentary saubhāgyabhāskara
Secondary title: saubhāgyabhāskara
Secondary title: lalitāsahasranāma
Commentator : bhāskararāya
Editor : vāsudev lakṣmaṇa  śāstrī paṇśīkar

Description: 



Notes: 
Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski.

Revision 0 February 13, 2009

Publisher : pānduraṅga tāvaji nirṇaya sāgara press
Publication year : 1935
Publication city : Bombay
Publication country : India
####################################################







śrīlalitāsahasranāmastotram

bhāskararāyapraṇītayā

saubhāgyabhāskaravyākhyayā






upoddhātākhyā prathamā kalā

|| śrīlalitāmbāyai namaḥ ||

śrīgambhīravipaścitaḥ piturabhūdyaḥ konamāmbodare
vidyāṣṭādaśakasya marmabhidabhūdyaḥ śrīnṛsiṃhādguroḥ |
yaśca śrīśivadattaśuklacaraṇaiḥ pūrṇābhiṣikto'bhava-
tsa tretā tripurā trayīti manute tāmeva nāthatrayīm || 1 ||

gurucaraṇasanātho bhāsurānandanātho vivṛtimatirahasyāṃ 
vīravṛndairnamasyām |
racayati lalitāyā nāmasāhasrikāyā gurukṛtaparibhāṣāḥ 
saṃvivṛṇvannaśeṣāḥ || 2 ||

aṣṭābhirvāṅmayānāmadhipatibhiramoghoktibhirdevatābhi-
rmātrājñaptābhiragryaṃ yadaraci lalitādivyanāmnāṃ sahasram |
yadbrahmāṇīrameśaprabhṛtidiviṣadāṃ vismayādhānadakṣaṃ
tatraikasyāpi nāmnaḥ kathamiva vivṛtiṃ mādṛśaḥ kartumīṣṭe || 3 ||

tathāpi śrīmātrā daharakuhare sūtradharayā
samādiṣṭā vācāmadhipatiṣu kāpyanyatamikā |
madīḍyaśrīnāthatrayacaraṇanirṇejanajalaiḥ
pavitre jihvāgre naṭati mamatā sā mama matā || 4 ||

āprācaḥ kāmarūpādruhiṇasutanadaplāvitādāpratīco
gāndhārātsindhusārdrādraghuvararacitādā ca setoravācaḥ |
ākedārādudīcastuhinagahanataḥ santi vidvatsamājā
ye ye tāneṣa yatnaḥ sukhayatu samajānkaścamatkartumīṣṭe || 5 ||

agastya uvāca

aśvānana mahābuddhe sarvaśāstraviśārada |
kathitaṃ lalitādevyāścaritaṃ parāmādbhutam || 1 ||

na gacchatītyagaḥ parvatastaṃ vindhyanāmānaṃ styāyatītyagastyaḥ | 
styānaṃ stambhanam | sā ca kathā kāśīkhaṇḍe draṣṭavyā | 
asaṃgatatvāpanodāya pūrvakathāprasaṅgaṃ sāmānyena smārayati 
aśveti | devībhāgavate prathamaskandhe tāvadiyaṃ kathā smaryate | purā 
kila bhagavān viṣṇuryajñasaṃrakṣaṇādighanatarakāryārthaṃ 
kṛtabahujāgaraḥ śrāntaḥ śārṅgadhanuṣa koṭiṃ grīvayāvalambya 
nidrāṇo'bhūt | tadā brahmarudrādayaḥ kāryaviśeṣasiṣādhayiṣayā 
tajjāgaraṇāya vannināmakakṛmibhyo yajñabhāgamicchadbhayo dattvā 
tanmukhātpratyañcāmatroṭayan | tena koṭeruccalanācchirotyuḍḍīnaṃ 
kvāpi gatamabhūt | tataḥ śokāviṣṭāḥ 
surāstacchīrṣamalabhamānāstripurasundarīṃ tuṣṭuvuḥ | sā tuṣṭā satī 
hayaśiroyojanenainaṃ jīvayatetyājñāpya bhagavatyantaradhatta | tatastathā 
jīvito viṣṇurhayagrīvo bhūtvā hayagrīvākhyaṃ daityaṃ hatavān | 
rahasyajātamakhilaṃ devīmukhādeva labdhavānityādi | so'yamaśvānano 
viṣṇureva | tadidaṃ viśeṣyamuktavṛttāntasmāraṇena 
devyanugṛhītatvābhiprāyagarbham | ata eva mahābuddha 
ityādiviśeṣaṇadvayaṃ na stutimātram | laliteti | padmapurāṇe hi 
lokānatītya lalate lalitā tena cocyata iti nirvacanaśloke cakārādanyadapi 
sambhavaṃ nirvacanamanumatam | parāśaktisadāśivādirūpāṇi 
śaktiśivayoruttarottarāpakarṣavanti bahūni santi | teṣāṃ ca lokā api 
bahuvidhāḥ | paraśivābhinnamahāśaktistu sarvalokātītā 
mahākailāsāparājitādipadavācye sarvalokottame loke tiṣṭhati | tasyāśca 
śarīraṃ 
ghanībhūtaghṛtavadrajastamaḥsamparkaśūnyaśuddhasattvaghanībhāva-
rūpam | anyāsāṃ śivaśaktīnāṃ katipayānāṃ sāttvikaśarīrāṇyapi 
sattvādhikyaguṇāntarālpatvayuktāni na punaḥ śuddhasattvāni | ataḥ 
sarvottamaivaiṣā parabrahmamūrtiḥ | asyā api santi rahasyabhūtā bahavo 
bhedāsteṣu kāmeśvaryātmakamūrtireveha granthe pratipādyeti 
lalitāpadena sūcitam | lalitaṃ śṛṅgārahāvajanyaḥ kriyāviśeṣaḥ tadvatī 
lalitā | tena śṛṅgārarasapradhāneyaṃ mūrtiriti sūcitam | saiva devī 
krīḍāvijigīṣādiśīlatvāt | tasyāścaritaṃ 
prādurbhāvādistotrasamudāyāntaṃ kathitaṃ bhavateti śeṣaḥ | 
paramādbhutaṃ 
atyuttamatvātpūrvamaśrutacaratvādanupamatvāccetyarthaḥ || 1 ||

pūrvaṃ prādurbhavo mātustataḥ paṭṭābhiṣecanam |
bhaṇḍāsuravadhaścaiva vistareṇa tvayoditaḥ || 2 ||

athaitadeva viśinaṣṭi saptabhiḥ pūrvamityādibhiḥ | prādurbhāvaḥ | asadvā 
idamagra āsīt, sadeva somyedamagra āsīt, nāsadāsīnno sadāsīt 
ityādiśrutyekavākyatayā nirṇītasya sṛṣṭiprākkālikasya 
nirviśeṣacinmātrasya prāthamikaḥ kāmakalārūpapariṇāmo 
gurumukhaikavedyaḥ | sa ca pūrvaṃ itaḥ prāk paṭṭābhiṣekādibhyaḥ 
prathamaṃ vā | tvayodita iti sarvatrānveti | agnikuṇḍātsamudbhavarūpo 
vā'vatāraviśeṣātmā prādurbhāvaḥ | paṭṭaṃ 
sakalabhuvanasāmrājyādhikārastasya viṣaye'bhiṣecanaṃ 
svāyattīkaraṇetikartavyatārūpo'ṅgaviśeṣaḥ | uditamiti tu napuṃsakatvena 
pariṇamanīyam | bhaṇḍākhyo'suro lalitopākhyāne yo vistareṇa 
varṇitastasya vadho yuddhe hananaṃ vistareṇa bahunā śabdarāśinā | 
prathanevāvaśabde iti paryudāsācchabdabhinna eva vistāra iti rūpam || 2 ||

varṇitaṃ śrīpuraṃ cāpi mahāvibhavavistaram |
śrīmatpañcadaśākṣaryā mahimā varṇitastathā || 3 ||

nirupapadasya purapadasya | pravṛttinimittabhūtadharmāṇāṃ 
pauṣkalyāddevyāḥ purameva mukhyaṃ purapadavācyam | abhiyuktānāṃ 
nāma śrīpadapūrvaṃ prayuñjīteti vacanācchrīkārapūrvakamiha 
prayuktam | tacca rudrayāmale anantakoṭibrahmāṇḍakoṭīnāṃ 
bahirūrdhvataḥ ityādinā pañcaviṃśatiprākārairanantayojanavistṛtaiḥ 
pariveṣṭitatvena varṇitamekam | merorupari tatsamānayogakṣemaṃ 
saṃkṣiptaṃ lalitāstavaratne bhagavatā durvāsasā deśikendreṇa 
varṇitamaparam | kṣīrasamudramadhye tṛtīyamiti tu 
vidyāratnabhāṣyakārāḥ | mahāvibhavaviṣayakaḥ śabdarāśiryatreti tu 
varṇanakriyāyā viśeṣaṇam | śrībījayuktā yā pañcadaśākṣarī 
pañcadaśānāṃ svarāṇāṃ samāhāraḥ kādividyā hādividyā vā 
tasyāḥ | tasyāṃ śrībījayogastu catvāra īṃ bibhrati kṣemayantaḥ iti 
śrutisiddho rahasyataraṃ sāmpradāyikaikavedyo'stīti kaścit | tattantreṣu 
kvāpyadarśanātprāmāṇikā na manyante | uktaśrutistu -

kāmarājākhyamantrānte śrībījena samanvitā |
ṣoḍaśākṣaravidyeyaṃ  śrīvidyeti prakīrtita ||

iti hayagrīvoddhṛtamantrāntaraparetyapyāhuḥ | tena śrīśabdaḥ 
śobhādiparaḥ; vakṣyamāṇavyāḍikośena vahvarthatvāvagamāt || 3 ||

ṣoḍhānyāsādayo nyāsā nyāsakhaṇḍe samīritāḥ |
antaryāgakramaścaiva bahiryāgakramastathā || 4 ||

ṣoḍheti | 
gaṇeśagrahanakṣatrayoginīrāśipīḍhākhyanyāsaṣaṭkajanyāvāntarāpūr
vaṣaṭkaikaparamāpūrvasādhanībhūto nyāsaḥ ṣoḍhānyāsa ucyate | sa ca 
bhūṣaṇamālinyādibhedādanekavidhaḥ | ādinā cakranyāsādiparigrahaḥ | 
nyāsakhaṇḍe samastanyāsaikapratipādake granthaśakale | nyāso nāma 
tattaddevatānāṃ tattadavayaveṣvavasthāpanam | avasthitatvena bhāvaneti 
yāvat | antariti | antaryāgo nāmādhārādrājadantāntaṃ 
tejastantorvibhāvanam, mānasī devapūjā vā tasya krama itikartavyatā | 
bahiryāgaḥ pātrāsādanādiśāntistavāntaḥ karmasamūhaḥ || 4 ||

mahāyāgakramaścaiva pūjākhaṇḍe prakīrtitaḥ |
puraścaraṇakhaṇḍe tu japalakṣaṇamīritam || 5 ||

sa evāṣṭāṣṭakādighaṭito mahāyāgaḥ | ete cāsmābhirvarivasyāprakāśe 
pūjāprakaraṇa eva nirūpitāḥ | puraścaraṇeti | puraḥ mantropāsterādau 
dīkṣottarakālaṃ caraṇaṃ paricaryā | japasya lakṣaṇamavasthāpañcaka-
śūnya-viṣuvatsaptaka-cakranavakavibhāvanādirūpaṃ cihnam | 
taccāsmābhirvarivasyārahasye prathameṃ'śa evoktam || 5 ||

homakhaṇḍe tvayā prokto homadravyavidhikramaḥ |
cakrarājasya vidyāyāḥ śrīdevyā deśikātmanoḥ || 6 ||

rahasyakhaṇḍe tādātmyaṃ parasparamudīritam |
stotrakhaṇḍe bahuvidhā stutayaḥ parikīrtitāḥ || 7 ||

hometi | homānāṃ taddravyāṇāṃ ca tadvidhīnāṃ 
dravyaparimāṇādirūpāṇāṃ ca kramaḥ śabdamadhye pādavikṣepo 
nibandhanamiti yāvat | cakrarājasyeti ṭacpratyayāntam | 
bindvādinavacakrātmakasyeti tadarthaḥ | vidyāyāḥ pañcadaśyāḥ 
ṣoḍaśyā vā | śrīdevyāḥ tripurasundaryāḥ | deśikātmanoḥ 
guruśiṣyayoḥ tādātmyaṃ tadbrahmaiva ātmā svarūpaṃ yasya tattadātma 
'oṃ tatsaditi nirdeśo brahmaṇastrividhaḥ smṛtaḥ' iti vacanāt | tasya bhāva 
ityarthe brāhmaṇāditvātṣyañ | sarveṣāmekabrahmarūpatā | abheda iti 
yāvat | mantrasya nigarbhārthavarṇanāvasare 
varivasyārahasye'smābhiruktosya prakāraḥ | stotreti | bahuvidhāḥ 
pañcamīstavarājādirūpāḥ || 6-7 ||

mantriṇīdaṇḍinīdevyoḥ prokte nāmasahasrake |
na tu śrīlalitādevyāḥ proktaṃ nāmasahasrakam || 8 ||

mantriṇī mantro rājādhikāropayoginī mananakriyā sāsyāstītyarthe iniḥ | 
nāntatvānṅīp | amātyetyarthaḥ | sā ca tantreṣu rājaśyāmaletyucyate | 
daṇḍinī daṇḍo damanasādhanaṃ tadvatī | sā ca tantreṣu vārāhīti 
prasiddhā, te ca te devyau ca tayoḥ || 8 ||

tatra me saṃśayo jāto hayagrīva dayānidhe |
kiṃvā tvayā vismṛtaṃ tajjñātvā vā samupekṣitam || 9 ||

tatreti | tatra anuktau dharmībhūtāyām | 
lalitāsahasranāmoktyabhāvaviśeṣyakaḥ saṃśaya ityarthaḥ | sa ca 
catuṣkoṭika ityāha-kiṃvetyādinā sārdhena | vismṛtiprayuktatvamekaḥ 
prakāraḥ | sarvajñasya vismaraṇāsambhavātprakārāntaramāha-jñātvā 
veti | upekṣā 
iṣṭāniṣṭobhayaviṣayakapravṛttinivṛttyaudāsīnyenāvasthānam || 9 ||

mama vā yogyatā nāsti śrotuṃ nāmasahasrakam |
kimarthaṃ bhavatā noktaṃ tatra me kāraṇaṃ vada || 10 ||

mitraśatrubhṛtyodāsīnabhedena caturvidheṣu jīveṣu bhṛtyakoṭipraviṣṭasya 
śiṣyasyodāsīnatvāyogo bhaktijijñāsitārthopekṣāyāṃ deśikendrasya 
kṛpālutvahāniścetyatastṛtīyaṃ prakāramāha-mama veti | nāstītyanena 
sāmayikābhāva ukto nātyantābhāvaḥ | tathātve 
caturthakoṭerutthānāyogāt | anadhikāriṇaṃ 
pratyanukterbhṛtyatvavighaṭakatāyāḥ kṛpālutvavighaṭakatvasya 
cāyogāditi bhāvaḥ | taduktaṃ bodhasāre -

tattadvivekavairāgyayuktavedāntayuktibhiḥ |
śrīguruḥ prāpayatyeva napadmamapi padmatām |
prāpapya padmatāmenaṃ prabodhayati tatkṣaṇāt |
tasmātsarvaprayatnena sevyaḥ śrīgurubhāskaraḥ ||

ityuktam | tatra napadmamityekaṃ padam | nakāreṇāyaṃ samāsaḥ | 
ayogye'pi yogyatāmāpādya śrīgurusūryo bodhayatīti samudāyārthaḥ | 
ato yogyatāyāmapi gururdadyādevetyāśayena koṭitrayaṃ svayameva 
nirasya kā punaścaturthī koṭirityanavadhārya pṛcchati- kimarthamiti | 
bhavatkartṛkoktyabhāvaḥ kiṃprayukta ityarthaḥ | kāraṇaṃ caturthīṃ 
koṭim | itarakoṭīnāṃ svenaiva nirastatvāditi bhāvaḥ || 10 ||

sūta uvāca

iti pṛṣṭo hayagrīvo muninā kumbhajanmanā |
prahṛṣṭo vacanaṃ prāha tāpasaṃ kumbhasaṃbhavam || 11 ||

athaikaślokaḥ sūtoktirūpaḥ | bhārate- 'nāpṛṣṭaḥ kasyacid brūyāditi 
vedānuśāsana'miti niṣedhādapṛcchakāya kimapi na vaktavyam | yattu 
apṛṣṭastasya tadbrūyādyasya necchetparābhava'miti taduttarārdhaṃ tadapi 
śraddhālupraśnāsamarthaśiṣyaparam | śraddhābhāve hānismaraṇāt | 
yadāha bodhāyanaḥ -

aśraddhā paramaḥ pāpmā śraddhā hi paramaṃ tapaḥ |
tasmādaśraddhayā dattaṃ havirnāśnanti devatāḥ ||

iṣṭvā dattvāpi vā mūrkhaḥ svargaṃ nahi sa gacchati |
śaṅkāvihitacāritro yaḥ svābhiprāyamāśritaḥ ||

śāstrātigaḥ smṛto mūrkho dharmatantroparodhanāt |

iti | śrutirapi 'śraddhayāgniḥ samidhyate śraddhayā hūyate haviḥ' ityādi | 
tataśca śraddhābhāve pṛcchakāyāpi na vaktavyaṃ kimutāpṛcchakāya | 
tatsattve tu yadi śiṣyaḥ praśne na samarthaḥ tadā praśnamapratīkṣyaiva 
guruvadediti sthitiḥ | prakṛte tvagastyaḥ śraddhāluḥ praśne samarthaśca 
athāpi kimiti na pṛcchatīti cintayāno nāpṛṣṭa iti niṣedhādbhīto 
deśikasārvabhaumo bhagavān hayagrīvaḥ śiṣyakṛtaśuśrūṣayā 
vaśīkṛto vivakṣurapi bhaktipūrvakapraśnābhāvakṛtavilambādiyantaṃ 
kālaṃ duḥkhita ivābhūt | adhunā tu na tathetyāha sūtaḥ - iti pṛṣṭa iti | 
caturthakoṭiviṣayakapraśnakarmībhūta ityarthaḥ | 
pracchadhātordvikarmakatayā koṭivadgurorapi karmatvāt | prahṛṣṭaḥ 
vilambāpagamāditi śeṣaḥ | tapobhiryajñādibhiḥ pāpakṣaye 
satyaṅkuritavividiṣākatvādasti śraddheti yogyatāṃ pradarśayati- 
tāpasamiti | cittavṛttinirodhakāraṇībhūtavāyuvṛttinirodhaśīlatvādapi 
yogyatāmahā - kumbhasaṃbhavamiti | kumbhasya kumbhakasya samyak 
cirakālaṃ bhavaḥ sthitiryasmiṃstamityarthaḥ | recakapūrakayoḥ 
sārvajanīnatayā sulabhatvānnirodhapadavācyatvābhāvācca tatparityāgena 
kumbhakasyaiva grahaṇam || 11 ||

lopāmudrāpate'gastya sāvadhānamanāḥ śṛṇu |
nāmnāṃ sahasraṃ yannoktaṃ kāraṇaṃ tadvadāmi te || 12 ||

atha sārdhaiḥ ṣoḍaśabhiḥ ślokairhayagrīvoktiḥ | pūrvaśloka eva 
hayagrīvaḥ prāhetyuktatvānnaitadārambhe hayagrīva uvācetyuktiḥ | 
evamāmbāvacane'pyuttaratra jñeyam | bhartrabhimatadevyārādhanaṃ 
gṛhiṇyā kriyamāṇamapyanukūladāmpatyaghaṭakaṃ satpatnyā 
upāstiyogyatāpādakamiti vyañjayan vivakṣitamarthaṃ pratijānīte- 
lopāmudrāpata iti | ata eva bhagavatyaiva triśatyāṃ vakṣyate -

patnyasya lopāmudrākhyā māmupāste'tibhaktitaḥ |
ayaṃ ca nitarāṃ bhaktastasmādasya vadasva tat ||

iti | atra bhartṛniṣṭhabhakteḥ patnyānukūlyasya samuccayārthakaścakāra iti 
tatraiva vakṣyāmaḥ | athavā na kevalaṃ bhaktipraśnāveva 
yogyatāvacchedakau | vidyopāstivirahe tayoḥ sattve'pi 
upadeṣṭuryoginīśāpāmnānāt | atastatsāhityadyotanāyedaṃ viśeṣaṇam | 
athavā lopāmudrāśabdastadvidyāparastripurasundarīparo vā | saiva 
patirupāsyā yasyetyarthaḥ | na cāgastyavidyopāsakasya kathaṃ 
tathātvavyapadeśaḥ | śākhāntarādhikaraṇanyāyena 
vidyayorabhedābhiprāyeṇopapatteḥ | na ca 
vidyāpadavācyayorupāstyorabhede'pyagastyalopāmudrāsaṃjñayormantra
yorbheda eveti vācyam | agastyopāsitetyādiyaugikaśabdaikadeśānāṃ 
teṣāṃ saṃjñātvābhāvena bhedakatvāyogāt | na 
cākṣaranyūnādhikabhāvābhyāṃ suṣisuṣirayoriva bhedaḥ | tayoḥ 
padabhedakatve'pi mantrabhedakatvābhāvāta | ata eva 'apsvantaramṛta'miti 
mantrasya yājuṣātharvaṇabahvacairbhinnachandaskatvena pāṭhe'pi 
bhedānaṅgīkārastāntrikāṇāṃ saṃgacchate | 
ata-eva ca bhūtaśuddhyantargatajalamaṇḍalaśodhane vikalpena viniyogo 
nyāyasiddhaḥ | taduktam -

apsvantariti mantreṇa śodhayedambumaṇḍalam |
ārṣyoṣṇihā purastācca bṛhatyā pura uṣṇiha ||

iti | evaṃ 'yuñjanti harī iṣirasye'ti mantro bahvṛcachandogābhyāṃ 
chandobhedena paṭhyamāno'pi na bhidyate | anenaivāśayena 
nārmedhākhyasāmādhikāre 'atha pura uṣṇiganuṣṭuptenānuṣṭubho 
nayantī'ti śrutau dvayorapi chandasorullekhaḥ | tena 
tantrarājahādividyādhikāre paṭhitānāṃ kālanityāmantrāṇāṃ 
pārāyaṇānāṃ ca kādividyāṅgatvenāpi lekhaḥ paddhatikārāṇāṃ 
saṃgacchata iti dik | avadhānaṃ viṣayāntarasañcārābhāvastatsahitaṃ 
mano yasya tādṛśaḥ san | itarakoṭīnāṃ teṣvarasānāṃ ca tavaiva 
sphuritatve'pi tadvilakṣaṇāyāḥ koṭervivakṣitāyā jhaṭiti tvadbuddhau 
sphuraṇāyogyatvāditi bhāvaḥ | yat yena kāraṇena nimittaparyāyaprayoge 
sarvāsāṃ prāyadarśanamiti vārtike sarvavibhaktīnāṃ 
sādhutvābhidhānāt || 12 ||

rahasyamiti matvāhaṃ noktavāṃste na cānyathā |
punaśca pṛcchase bhaktyā tasmāttatte vadāmyaham || 13 ||

prakaṭārthasyoktau praśnabhaktisadasadbhāvāpekṣā nāvaśyakī | kintu 
rahasyaviṣaya evoktarūpā vastusthitirityupasaṃhāraṃ dyotayan 
bhaktipūrvakapraśnasyopadeśasya cānvayavyatirekāvupadiśati-
rahasyamitīti | te tubhyaṃ apṛṣṭavate iti śeṣaḥ | anyathā na 
tvadutprekṣitanimittāni na bhavanti | asvarasānāṃ tavaiva sphuritatvāditi 
bhāvaḥ | bhaktyā bhaktipūrvakam | tasmāt 
bhaktiyuktapraśnābhāvakṛtapratibandhasyāpagamāt | tat 
lalitānāmasahasram || 13 ||

brūyācchiṣyāya bhaktāya rahasyamapi deśikaḥ |
bhavatā na pradeyaṃ syādabhaktāya kadācana || 14 ||

uktārthe saṃmatimāha-brūyāditi | vaktrā pṛcchakena śrotṛbhiśca 
tattvabubhutsūnāṃ sabhā bhavati tatra vaktṛbhinnāḥ sarve'pi yadyapi 
śiṣyāstathāpi rahasyapadārthasya rahasi janabāhulyābhāve satyeva 
vaktavyatvādatra śiṣyaśabdena pṛcchaka evāvaśiṣyata ityāśayena 
śiṣyāyetyuktam | tvayāpyevaṃ vartitavyamityāśayenāha- 
śiṣyāyetyanuvartate | abhaktāya pṛcchakāyāpi na deyamityarthaḥ | 
tenāpṛcchakāyāpi praśnāsamarthāya bhaktāya deyamiti siddhayati || 14 ||

na śaṭhāya na duṣṭāya nāviśvāsāya karhicit |
śrīmātṛbhaktiyuktāya śrīvidyārājavedine || 15 ||

abhaktatāvivaraṇārthāṃ śrutimarthatonuvadati-na śaṭhāyeti |

'vidyā ha vai brāhmaṇamājagāma gopāya mā śevadhiṣṭehamasmi |
asūyakāyānṛjave'yatāya na mā brūyā vīryavatī tathā syām'

iti hi śrutiḥ | tatra gurūktisamanantarameva jātaniścayopi yaḥ 
pūrvamevaitadajñātacaramiti vā idānīmapi na jñātamiti vā 
pradarśayituṃ yatate sa śaṭho'yataśca jātaṃ niścayaṃ gurave pradarśya 
taddūṣaṇārthamevaidaṃparyeṇa yatamāno hetvābhāsopanyāsaśīlo 
duṣṭo'sūyakaśca | gurubhaktiḥ sarvāpi yathārthaiveti jñānaṃ viśvāsaḥ 
sa nāsti yasya so'viśvāso'nṛjuśca | yadvā ayato'ntaḥśuddhihīnaḥ sa 
ceha duṣṭapadena saṃgṛhītaḥ | evaṃ sati sampradāyo māvicchedītyata 
āha- śrīmātriti | bhaktitantre- 'sā parānuraktirīśvara' ityadhikaraṇādiṣu 
nirṇītalakṣaṇaścittavṛttiviśeṣo bhaktiḥ tayā 
yuktāyetyanenābhaktanirāsaḥ | na kevalaṃ 
bhaktimātramadhikāritāvacchedakamiti dyotanāya viśeṣaṇadvayam | 
vidyārājaḥ pañcadaśī tadvedanaṃ gurumukhādupadeśaḥ || 15 ||

upāsakāya śuddhāya deyaṃ nāmasahasrakam |
yāni nāmasahasrāṇi sadyaḥsiddhipradāni vai || 16 ||

nityanaimittikakarmācaraṇapūrvakaṃ sarvatra devyabhedabhāvanākhyā 
mānasī kriyopāstiḥ tadvānupāsakaḥ | śuddha iti 
śāṭhyādidoṣarāhityāya | athaitadupadeśe īdṛśo nirbandho'sya 
rahasyatvāttacca mukhyatvāttacca devatāprītikaratvenāvaśyakatvāditi 
pradarśayitumuttaro granthasandarbho nāmārambhāvadhikaḥ - yānīti | yāni 
koṭisaṃkhyākāni teṣu yāni sadyaḥsiddhipradāni daśasaṃkhyākāni 'ete 
daśa stavā gaṅgāśyālakāvālarāsabhe'ti saṃgṛhītāni || 16 ||

tantreṣu lalitādevyāsteṣu mukhyamidaṃ mune |
śrīvidyaiva tu mantrāṇāṃ tatra kādiryathāparā || 17 ||

lalitādevyā nāmasahasrāṇi tantreṣu catuḥṣaṣṭisaṃkhyākeṣu purāṇeṣu 
ca kathitāni teṣvapīdaṃ lalitānāmasahasraṃ mukhyatamamiti 
yojanayārthaḥ | 'devīnāmasahasrāṇi koṭiśaḥ santi 
kumbhaje'tyuttaragranthānusārāt | puṃdevatyā mantrāḥ strīdevatyā vidyā 
iti mantravidyayorlakṣaṇabhede'pyasyāḥ 
śivaśaktisāmarasyarūpatvādubhayātmateti dyotanāya mantrāṇāṃ 
madhye vidyetyuktam | ata-eva devatādhyāne aicchiko vikalpaḥ smaryate |

'puṃrūpaṃ vā smareddevi strīrūpaṃ vā vicintayet |
athavā niṣkalaṃ dhyāyetsaccidānandalakṣaṇam ||'

iti mālāmantre'pi strīpuṃsabhedena bhedaḥ | etadabhiprāyeṇaiva 
guṇanidhiḥ śrīmātā paraṃjyotirityādīni nāmāni triliṅgakāni 
sambhavantsyante | athavā kūṭatrayātmakatve'pi 
pañcadaśasvaraghaṭitatvātpañcadaśākṣaraśālitvasūcanāya 
mantraṇāmityuktam | piṇḍakartarībījamantramālābhedena pañcavidheṣu 
mantreṣu pañcadaśākṣarāṇāṃ mantrarūpatvāt | taduktaṃ nityātantre -

'mantrā ekākṣarāḥ piṇḍāḥ kartaryo dvyakṣarā matāḥ |
varṇatrayaṃ samārabhya navārṇā vidhibījakāḥ ||

tato daśārṇamārabhya yāvadviṃśati mantrakāḥ |
tata ūrdhvaṃ gatā mālāstāsu bhedo na vidyate ||'

ityādi | kādiḥ kakāra ādiryasyāṃ sā kādiḥ kālīśaktiḥ | ta iti 
tantrarājaprasiddhakādināmakaśaktyabhinnā vā | ata eva 'kādisaṃjñā 
bhavadrūpā sā śaktiḥ sarvasiddhaye' ityādi | tatraiva devīṃprati 
śivavākyam | sā ca -

'kāmo yoniḥ kamalā vajrapāṇirguhā hasā mātariśvābhramindraḥ |
punarguhā sakalā māyayā ca purūcyeṣā viśvamātādividyā ||'

ityātharvaṇaiḥ paṭhyamānatraipurasūktasthāyāmṛcyuddhṛtā | 
tantrabhedenoddhṛtānāṃ vidyānāṃ 
sarvavedāntapratyayanyāyenaikyepyupāsakarucyanusāreṇa kalpitaṃ 
tāratamyamapyastītyāha- pareti | bhāvārthaprabhṛtyarthānāṃ sarveṣā 
tatraiva sāmañjasyāt | saptatriṃśadakṣaraiḥ 
ṣaṭtriṃśattattvātītarūpāyāḥ kādividyātiriktāsvasambhavācceti 
bhāvaḥ | tadidamasmābhirvarivasyārahasya eva vidyāntareṣu 
tadasāmañjasyapradarśanapūrvaṃ nirūpitam -

'ajvyañjanabindutrayanādatritayairvibhāvitākārā |
ṣaṭtriṃśattattvātmā tattvātītā ca kevalā vidyā ||'

iti kiñca -

'yadakṣaraikamātre'pi saṃsiddhe spardhate naraḥ |
ravitārkṣyendukandarpaśaṅkarānalaviṣṇubhiḥ ||

yadekādaśamādhāraṃ bījaṃ koṇatrayātmakam |
brahmāṇḍādikaṭāhāntaṃ jagadadyāpi dṛśyate ||'

ityādergurumukhaikavedyo rahasyārtho na hādividyāsu samañjasaḥ | 
'catvāra īṃ bibhrati kṣemayanta' ityatrāpi kādipakṣa eva svarasetyeke | 
hādipakṣepi tulyeti tu rahasyam | kiñca | tripuropaniṣadyapi 'athaitasya paraṃ 
gahvaraṃ' vyākhyāsyāmaḥ ityādinā gāyatrīpañcadaśyorekarūpatvaṃ 
vaktuṃ tatpadakakārayorevaikārthatvamuktam | tanmūlakatvenaivānyā 
uddhṛtāḥ | triśatyāṃ kāmeśvarābhyāmapyasyā evādaraḥ kriyamāṇo 
dṛśyate | tantrarāje tu tṛtīyakūṭasyaiva prathamamuddhāreṇa 
tatraivaikākṣaraniveśenānyayoḥ kūṭayorlāghavenoddhārāya 
hādividyaivādṛteti jñeyam | ata-eva traipurasūkte - 'ṣaṣṭhaṃ' 
saptamamatha vahvisārathim' ityṛcā kādeḥ paścādeva hāderuddhāraḥ 
kṛtaḥ | 'śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ' iti saundaryalaharīsthaślokadvayaṃ 
dvedhāpi vyākhyāyata iti dik || 17 ||

purāṇāṃ śrīpuramiva śaktīnāṃ lalitā yathā |
śrīvidyopāsakānāṃ ca yathā devo varaḥ śivaḥ || 18 ||

upāsakānāmityantāścatasro nirdhāraṇe ṣaṣṭhyaḥ | upāsteḥ paramaṃ 
phalamupāsyābhedaḥ | sa ca paraśive sārvakālika evāstītyupāsakatvaṃ 
tasyāpyaviśiṣṭam | kathamanyathā tasyādināthatvaṃ 
tadabhedānusandhānamasmadādīnāṃ ca saṃgacchate | 
devyabhedānusandhānadārḍhyabalalabdhābhedena guruṇā saha 
śiṣyasyāpyabhedānusandhānāddevyabhedalābhasya 
nāthaikadvārakatāyāḥ siddhāntarahasyatvādityāśayenāha-varaḥ śiva iti 
| paramaśiva ityarthaḥ | tena guṇirudrādinirāsaḥ || 18 ||

tathā nāmasahasreṣu varametatprakīrtitam || 19 ||

spaṣṭam | ardhaśloko'yam || 19 ||

yathāsya paṭhanāddevī prīyate lalitāmbikā |
anyanāmasahasrasya pāṭhānna prīyate tathā |
śrīmātuḥ prītaye tasmādaniśaṃ kīrtayedidam || 20 ||

mukhyatve hetumāha-yathāsyeti | yathā niravadhikamityarthaḥ | anyeṣāṃ 
śivaviṣṇvādīnāṃ nāmasahasramanyacca tannāmasahasraṃ ca tasyeti vā | 
athaitatpāṭhaṃ vidhatte | prītaya iti tādarthyacaturthyā sarvebhyaḥ 
kāmebhya ityādāviva kīrtanakaraṇakabhāvanābhāvyatvapratītiḥ | idamiti 
tu dhātvarthakarma saktūnitivat | ata-eva tena nyāyenaiva viniyogabhaṅgena 
matvarthalakṣaṇayā nāmasahasrakīrtanena śrīmātṛprītiṃ bhāvayediti 
vidheḥ paryavasito'rthaḥ | athavā somādidravyāṇāṃ yāgasādhanatvena 
tṛtīyāśruteḥ pratyakṣatvācca tatra tathā vākyārthavarṇane'pi prakṛte  
nāmnāṃ varṇānityatvavāde 
tālvoṣṭhapuṭavyāpārarūpakīrtanajanyatāttannityatvavāde'pi 
dhvaneranityatvena kīrtanajanyadhvanyabhivyaṅgyatāyā 
varṇātmakadravyeṣu svīkārādanutpannasyānabhivyaktasya vā 
kīrtanajanakatvāyogānnāmābhivyañjakakīrtaneneṣṭaṃ 
bhāvayedityevārthaḥ | 
kīrtanaṃ ceha vācikamānasobhayasādhāraṇam | 
nāmapaṭhanavannāmasmaraṇasyāpi vacanāntareṣu phalaśravaṇāt | 
tasmāditi hetvadhikaraṇanyāyenārthavādaḥ | aniśaṃ yāvajjīvam | 
tenāgnihotravannityakāmyobhayarūpamidaṃ karmeti sidhyati || 20 ||

bilvapatraiścakrarāje yo'rcayellalitāmbikām |
padmairvā tulasīpatrairebhirnāmasahasrakaiḥ || 21 ||

	atha kīrtanasyānyāśrayeṇāpi phalasambandhamāha-bilvapatrairiti 
sārdhena | vacanāntareṇa prāptamantaryāgabahiryāgabhedena dvividhamapi 
pūjanaṃ bilvapatrādyanyatamakaraṇakaṃ 
cakrarājādhikaraṇakamarcayedityekena padena yacchabdayogādanūdyate | 
tatra tātparyagrāhakāṇi padāntarāṇīti ya iṣṭyetyādivākya iva 
noddeśyānekatvaprayukto vākyabhedaḥ | nāmasahasrakairiti tu 
kīrtyamānābhiprāyaṃ kīrtanaparyavasāyi | tenārcanaviśeṣāśritena 
nāmakīrtanena, yadyapi rudrayāmale -

'tulasībilvapatrāṇi dhātrīpatrāṇī pārvati |
arcane cakrarājasya nocitānyeva sarvathā ||'

iti niṣedhaḥ pratīyate tathāpi sahasranāmakaraṇakārcane viśiṣya 
bilvapatrāṇāṃ vidhānānniṣedhastaditakaraṇakārcanaparo vyavatiṣṭhate || 
21 ||

sadyaḥ prasādaṃ kurute tatra siṃhāsaneśvarī |
cakrādhirājamabhyarcya japtvā pañcadaśākṣarīm || 22 ||

sadyaḥ prasādaṃ bhāvayedityarthaḥ | atha yāvajjīvavākyena prāptaṃ 
jīvanāvacchinnaṃ kālasāmānyaṃ viśeṣeṇopasaṃharati-
cakrādhirājamiti | arcanottaraṃ yaḥ kriyamāṇo nityajapastaduttarakāle 
nityaṃ sakṛtkīrtayedityarthaḥ | 'darśapūrṇaṃmāsābhyāmiṣṭvā somena 
yajete'tivadayaṃ kālārthaḥ saṃyogaḥ | arcanajapakīrtanānāṃ pratyekaṃ 
vidhibhiḥ phale viniyogena kṛtārthatvāt | ata-eva japapūjādeḥ 
kālopalakṣaṇārthatvāt 'anapāyo hi kālasya lakṣaṇaṃ hi puroḍāśā'viti 
nyāyena tadabhāve'pi kartavyatāṃ prāptāmanuvadati-japeti | ādinā 
nyāsādiparigrahaḥ || 22 ||

japānte kīrtayennityamidaṃ nāmasahasrakam |
japapūjādyaśakto'pi paṭhennāmasahasrakam || 23 ||

upāstiṃ prati japādīnāṃ sarveṣāmaṅgatvānnityakarmāṅgeṣu 
yathāśaktyupabandhasya siddhāntasiddhatvādaśaktyā japādyakaraṇe 
taduttarakālatvābhāve'pi 
tadupalakṣitakālasyānapāyādekapuroḍāśāyāmiṣṭāvupāṃśuyājavan
nāmasahasrakīrtanaṃ kartavyamevetyarthaḥ || 23 ||

sāṅgārcane sāṅgajape yatphalaṃ tadavāpnuyāt |
uvāsane stutīranyāḥ paṭhedabhyudayo hi saḥ || 24 ||

	nanu kimidaṃ kīrtanaṃ śaktasyocyate tadaśaktasya vā | nādya | 
nityakarmatvādeva śaktaṃ prati tatprāpteḥ punaranuvādavaiyarthyāt, 
nāntyaḥ | aśaktaṃ prati vidherapyayogāt kimutānuvādasya | 
'ākhyātānāmarthaṃ bruvatāṃ śaktiḥ sahakāriṇī'tinyāyādityata āha- 
sāṅgeti | aṅgaiḥ sahitaṃ sāṅgam | 
āvaraṇapūjanasahitapradhānadevatāpūjanasya 
kullukāsetumahāsetujapasahitavidyājapasya ca nyāsādeśca yatphalaṃ 
taduddeśenāpi paṭhedityarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | yadi 
nyāsārcanajapakīrtaneṣvanyatamasyaikasyaiva karaṇe śaktistadā nyāyato 
vikalpe prāpte tadapavādena kīrtanameva vidhīyate | tena 'yadi satrāya 
dīkṣitānāṃ sāmyuttiṣṭhāsetsomamapabhajya viśvajitā yajete'tyatra 
satrābhāve vihitaviśvajidyāgavadasya pratinidhitvam, parantu 
vacanabalātpūjādiphalamapi | viśvajitastu na satraphalaṃ mānābhāvāditi 
| idānīmupāsanāṃ pratyavaikalpikamaṅgatvaṃ kīrtanasyetyāha-upāsana 
iti | saptamyā 'tatra jayān juhuyā'dityatrevāṅgitvabodhaḥ | 
tadaṅgatvenetareṣāṃ trailokyamohanakavacādirūpāṇāṃ stotrāṇāṃ 
pāṭhe'bhyudayaḥ phale viśeṣaḥ | apāṭhe tu nāṅganyūnatvakṛto doṣaḥ | 
tena teṣāṃ kratvaṅgatvabodhakānāṃ tattatprakaraṇasthavacanānāṃ 
vikalpe paryavasāyakamidaṃ vākyam | tena 
ṣoḍaśigrahavaditareṣāmaṅgatvaṃ 'navalakṣaprajaptāpi tasya vidyā na 
sidhyatī'tyāditattatprakaraṇasthavākyeṣu siddhipadaṃ 
tattatpāṭhajanyābhyudayaviśiṣṭavidyāphalamaparamityadoṣaḥ || 24 ||

idaṃ nāmasahasraṃ tu kīrtayennityakarmavat |
cakrarājārcanaṃ devyā japo nāmnāṃ ca kīrtanam || 25 ||

idaṃ tu na tādṛśamaṅgam apitu nityakarmavat sandhyāvandanavat | 
svābhāvikapratiyogikavikalpāsahatvamātrārthakoyaṃ vatiḥ | tataśca 
saṃyogapṛthaktvanyāyena kīrtanaṃ kratvarthapuruṣārthobhayarūpamiti 
mantavyam | arcanādiprāyapāṭhenāpyupāsanāṅgatvameva draḍhayati | 
devyā vidyāyāḥ | kākākṣinyāyenobhayatrānveti || 25 ||

bhaktasya kṛtyametāvadanyadabhyudayaṃ viduḥ |
bhaktasyāvaśyakamidaṃ nāmasāhasrakīrtanam || 26 ||

bhaktasya upāsakasya | abhyudayaṃ abhyudayakaram | matvarthīyo'c | 
śreyaskaramityarthaḥ | arcanādiprāyapāṭhādarcanāditulyatvaṃ mā 
prasāṃkṣīdata āha-bhaktasyeti | japapūjāpekṣayāpīti śeṣaḥ | 
tatphalajanakasyoktatvāditi bhāvaḥ ||

tatra hetuṃ pravakṣyāmi śṛṇu tvaṃ kumbhasambhava |
purā śrīlalitādevī bhaktānāṃ hitakāmyayā || 27 ||

tatphalajanakatvamasya kathamityāśaṅkya tatra nimittaṃ vaktuṃ 
stotrapratipādyāyā devatāyā nikhilaśivaśaktigaṇopāsyatvamukhena 
sarvottamatvadyotikāṃ kathāmupakramatetatretyādinā | na hyatra 
'anūyājānyakṣyanbhavatī'ti hetuvādavatsvārthatātparyakatvadyotanāya 
prakarṣeṇa vakṣyāmīti pratijñā | ata evārtavādadhiyā nopekṣasveti 
dyotayituṃ śṛṇutvamiti svābhimukhīkaraṇam | avāptasakalakāmatvena 
devyāḥ svārthakāmanābhāvādāha- bhaktānāmiti || 27 ||

vāgdevīrvaśinīmukhyāḥ samāhūyedamabravīt |
vāgdevatā vaśinyādyāḥ śṛṇudhvaṃ vacanaṃ mama || 28 ||

	mukhe ādau gaṇanīyā mukhyā vaśinyeva mukhyā yāsāṃ tā 
vaśinyādyāḥ | ādinā kāmeśvaryādikaulinyantasaptakaparigrahaḥ | 
tāsāmevāhvāne parikarālaṅkāreṇa hetugarbhaṃ viśeṣaṇaṃ 
vāgdevīriti | krīḍāvijigīṣādyutistutivyavahāramodamadakāntigatayo'tra 
sarve dīvyaterarthāḥ natu svapraḥ | devatānāmasvapnatvāt | vācā krīḍanti 
vijigīṣanti dyotante stuvantītyādirītyā vā vāgdevyaḥ | vāṅmayamātre 
svātantryāttāsāmeva cikārayiṣitastotrārthamāhvānamiti bhāvaḥ | idaṃ 
vakṣyamāṇavṛttāntarūpam | athādhyuṣṭaślokairambāvacanam | he 
vaśinyādyāḥ ! yato yūyaṃ vāgdevatāstato mama vacanaṃ śṛṇudhvamiti 
yojanā | yuṣmākaṃ vāgīśvaratvānmadvacanaśravaṇepi 
bhavatīnāmevādhikāra iti protsāhanaṃ vyaṅgyam || 28 ||

bhavatyo matprasādena prollasadvāgvibhūtayaḥ |
madbhaktānāṃ vāgvibhūtipradāne viniyojitāḥ || 29 ||

	nanu vaśinyādyupāsakā devatā api vāgīśvaryaḥ saṃpatitāḥ kiṃ 
tvadājñāvākyaśravaṇenādhikāriṇya ityāśaṅkyāha- bhavatya iti | 
tataśceti śeṣaḥ sarvatrādhyāhṛtya yojyaḥ | prakarṣeṇotkarṣeṇa lasantyo 
vācāṃ vibhūtaya aiśvaryaṃ yāsāṃ tāḥ | itaravailakṣaṇyaṃ prakarṣaḥ 
| sarvottamatvamutkarṣaḥ | tena sarvottamadevatāprasādalabdhāyā vidyāyā 
eva sarvavidyottamatvāttadvatya evaṃ sarvottamastotrakaraṇe'dhikāriṇya iti 
dhvaniḥ | nanu nakulīdevyādayo'pi 
bhagavatīprasādalabdhavāgaiśvaryaśīlā eveti tā eva stotrakaraṇāya 
viniyujyantāmata āha- madbhaktānāmiti | 
nakulīvāgīśvaryādayastu lalitābhaktaiḥ saha vivadamānānāṃ pareṣāṃ 
vācastambhanādiṣu viniyuktāḥ | tataśca sahasranāmastotrasyāpi 
vāgvibhūtirūpatvena tasya lalitāmbābhaktebhya eva ditsitatvena 
nakulyādestatkaraṇe viniyojane vaśinyādyadhikārabhaṅgāpattiriti 
dhvanyam || 29 ||

maccakrasya rahasyajñā mama nāmaparāyaṇāḥ |
mama stotravidhānāya tasmādājñāpayāmi vaḥ || 30 ||

nanu vaśinyādibhirapi stotrāṇi kṛtāni santyeva kimanena nūtanenetyata 
āha- maccakrasya rahasyajñā iti | cakrasya bindvādibhūpurāntasya 
rahasyaṃ vāsanāmayaṃ śarīraṃ jānantīti tathā | athavā | asti 
vimarśarūpā svasaṃvidviṣayāntarānavabhāsinī | tasyā 
jhaṭityuccalanākārapratibhonmajjanātmako'ntaḥparispandaḥ 
pūrṇāhaṃbhāvanāmakasturyāvasthānāmakaśca | tasya ca 
śaktayo'nantavidhāstāsāṃ samūhaścakraṃ tasyānusandhānaṃ 
gurumukhaikalabhyaṃ rahasyaṃ tasmin sati svabhinnasya sarvasyāpi 
svasminnevopasaṃhāro bhavati | tathā ca śivasūtram - 
'śakticakrānusandhāne viśvasaṃhāraḥ' iti | 'gururūpāya' iti ca | tadidaṃ 
jānantīti tathā | tataścetareṣu stotreṣu cakrarahasyaṃ na prakāśitamasti | 
cikārayiṣite tu tadapi prakāśyamastīti vyaṅgyam | nanu 
aruṇopaniṣadguhyopaniṣattripuropaniṣadādiṣu cakrarahasyamapi 
prakāśitamevāstīti kimanenetyata āha-mama nāmaparāyaṇā iti | 
nāmaśabdo devatāvācakaprātipadikaparo mantraparaśca 
saundaryalaharyām- 'śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ' iti mantroddhāraśloke 
mantrākṣarāṇyudhṛtyānte 'bhajante varṇāste tava janani nāmāvayavatām' 
iti prayogāt dvividhayoḥ śabdayorekaśeṣaḥ | tena nāmopadeśāpadeśena 
cakrarahasyakathanaṃ mantrāṇāmuddhāraścopaniṣatsu na labhyate | 
tādṛśāpūrvastotrakaraṇe tu bhavatīnāmeva jāmajñatvādadhikāra iti 
vyajyate | tasmāduktahetupañcakāt vo yuṣmānevāhamājñāpayāmi 
nānyā iti yojanā || 30 ||

kurudhvamaṅkitaṃ stotraṃ mama nāmasahasrakaiḥ |
yena bhaktaiḥ stutāyā me sadyaḥ prītiḥ parā bhavet || 31 ||

ājñaptavyārthamevāha- kurudhvamiti | 
nāmasahasrakairitītthaṃbhūtalakṣaṇe tṛtīyā | sahasranāmopalakṣitaṃ 
mama stotraṃ kurudhvamityanvayaḥ | stotraṃ viśinaṣṭi-mamāṅkitamiti | 
mama nāmrā cihnitamityarthaḥ | aṅkanaṃ nāma caramaśloke 
nāmaprakṣepaḥ | yathā kāmadevāṅke rāghavapāṇḍavīye 
kāvyalakṣmyaṅke kirātārjunīye ca | prakṛte ca yadyapyambāyā anantāni 
nāmāni tathāpi lalitetyasādhāraṇaṃ nāma | guṇirudreśvarādipatnīṣvapi 
bhavānyādināmaprayogeṇa teṣāṃ sādhāraṇyāt | tripurasundarīti 
nāmno'pi tantrāntare pratipattithinityāyāḥ sattvāt | ataḥ 
sahasranāmasamāptiśloke phalaśruticaramaśloke ca lalitāmbiketi nāmna 
ullekhaḥ || 31 ||

hayagrīva uvāca

ityājñaptā vacodevyaḥ śrīdevyā lalitāmbayā |
rahasyairnāmabhirdivyaiścakruḥ stotramanuttamam || 32 ||

atha sārdhanavabhiḥ ślokaiḥ punarapi hayagrīvavākyam | atra 
pūrvaślokārdhena paunaruktyābhāvādevamuktam | rahasyaiścakrarājasya 
mantroddhārarahasyābhyāṃ sahitaiḥ | matvarthīyo'cpratyayaḥ || 32 ||

rahasyanāmasāhasramiti tadviśrutaṃ param |
tataḥ kadācitsadasi sthitvā siṃhāsane'mbikā || 33 ||

stotranāmno'nvarthakatāpradarśanāya tannirvakti-rahasyanāmasāhasramiti 
| tadviśrutaṃ paraṃ itipadasya vāradvayamanvayaḥ | 
rahasyagarbhitatvāddhetoḥ rahasyanāmasahasramiti paraṃ atiśayena 
viśrutaṃ prasiddhamityarthaḥ | siṃhāsane avasthānaṃ sarveṣāṃ 
darśanārtham || 33 ||

svasevāvasaraṃ prādātsarveṣāṃ kumbhasambhava |
sevārthamāgatāstatra brahmāṇībrahmakoṭayaḥ || 34 ||

sevāvasaraḥ sevārthamavakāśaḥ | brahmāṇīti nāyaṃ 
brahmaśabdānṅīp 'indravaruṇe'tyādisūtre 
brahmaśabdapāṭhābhāvenānugamāyogāt | apitu brahma vedānaṇati 
śabdāyate vyāharatīti yāvat | sa 
brahmāṇaścaturbhirvadanaiścaturvedavaktā brahmetyarthaḥ | tasya 
strītyarthe puṃyogalakṣaṇo ṅīṣ | tathā ca svacchandaśāstrayogaḥ 
(ślokaḥ)- 'brahmāṇītyapara śaktirbrahmaṇotsaṅgagāminī'ti | 
brahmāṇamānayati jīvayatīti vā brahmāṇī | ato na 
'pumāṃstriye'tyekaśeṣaprasaktiḥ | athavā brahmāṇīśabdo 
bhāratīkoṭiparaḥ | tatsametā brahmakoṭaya iti 
śākapārthivāderākṛtigaṇatvānmadhyamapadalopī samāsaḥ | 
bahuvacanaṃ koṭisaṃkhyāparam | tena prakṛtipratyayābhyāṃ militvā 
koṭiguṇitā koṭiriti sidhyati | jaladhisaṃkhyākā brahmāṇyastāvanta eva 
brahmāṇaścetyarthaḥ | ata eva rudrayāmale 
sarvamaṅgalādhyānaprakaraṇe- 'āvṛtāṃ 
brahmasahitabrahmāṇīkoṭikoṭibhi'rityādi smaryate || 34 ||

lakṣmīnārāyaṇānāṃ ca koṭayaḥ samupāgatāḥ |
gaurīkoṭisametānāṃ rudrāṇāmapi koṭayaḥ || 35 ||

lakṣmīkoṭisametā nārāyaṇakoṭīnāṃ koṭaya ityarthaḥ | rudrāṇāmityapi 
rudrakoṭīnāmityarthakam | yathāśrute tāvadekaikasya rudrasya 
koṭikoṭigaurīsametatvāvagatiḥ syāt pūrvābhyāṃ śaktibhyāṃ saha 
saṃkhyāyāṃ vaiṣamyaṃ ca | 
yadi punarbahukoṭisaṃkhyākarudrasamudāyasyaiva viśeṣyatvābhiprāyeṇa 
gaurīkoṭisametatvarūpaṃ viśeṣaṇaṃ natvekaikarudrasya 
viśeṣyatvābhiprāyeṇeti paryālocyate tadā yathāśrutameva sādhu | 
sarvāṇi bahuvacanāni punaranantasaṃkhyāparāṇi 
brahmāṇḍānāmānantyaṃ prati brahmāṇḍasṛṣṭyadhikāriṣu 
trayasyāvaśyakatvena teṣāmānantye vivādābhāvāt | teṣāṃ 
yugapadāhvānaṃ tu sarvabrahmāṇḍeṣvasya 
prasiddhisampādanāyetyākūtam || 35 ||

mantriṇīdaṇḍinīmukhyāḥ sevārthaṃ yāḥ samāgatāḥ |
śaktayo vividhākārāstāsāṃ saṃkhyā na vidyate || 36 ||

vividhākārā iti |

'parā śaktiścādiśaktiricchājñānakriyā balā |
bālānnapūrṇā bagalā tārā vāgvādinī parā ||

gāyatrī caiva sāvitrī siddhalakṣmīḥ svayaṃvarā |
nakulī turagārūḍhā kurukullā ca reṇukā ||

saṃpatkarī ca sāmrājyalakṣmīḥ padmāvatī śivā |
durgā bhadrākṛtiḥ kālī kālarātriḥ subhadrikā ||

chinnamastā bhadrakālī kālakaṇṭhī sarasvatī |'

ityādyā rudrayāmalādau prasiddhāḥ | yadyapi pūrvatrāpi koṭaya iti 
bahuvacanenāsaṃkhyātatvamevoktaṃ tathāpīha 
tattatsamānasaṃkhyākāḥ pratyekaṃ bālādayaḥ sajātīyā eva | 
parasparavijātīyā apyanantā ityāśayena tāsāṃ nāmnāṃ viśiṣya 
nirdeṣṭumaśakyatvātsaṃkhyā na vidyata ityuktam | athavā'saṃkhyā 
asaṃkhyanāmadheyamityarthaḥ | na vidyate na śakyate vaktumiti śeṣaḥ | 
samyak khyātīti saṃkhyā nāmanirdeṣṭetyartho vā || 36 ||

divyaughā mānavaughāśca siddhaughāśca samāgatāḥ |
tatra śrīlalitādevī sarveṣāṃ darśanaṃ dadau || 37 ||

divi bhavā divyā dikpālādyā devāḥ | mānavāḥ puṇyāḥ brahmarṣayo 
viśvāmitrādyāḥ | siddhāḥ sanakanāradādyā yoginaḥ | teṣāmoghāḥ 
saṃkhyāviśeṣaḥ | tathā ca rudrayāmale -

'anekakoṭidikpālaiścandrārkavasukoṭibhiḥ |
sanakādyaiśca yogīndraiḥ saptarṣīṇāṃ ca koṭibhiḥ ||

nāradādimahaughānāṃ koṭibhiḥ parivāritām |'

19) iti | tenaughā iti bahuvacanamanekakoṭiparam | yadyapyogho nāma 
saṃkhyāviśeṣo na jyotiḥśāstre pradṛśyate | yaduktam -

'ekadaśaśatasahasrāyutalakṣaprayutakoṭayaḥ kramaśaḥ |
arbudamabjaṃ kharvaṃ nikharvamahāpadmaśaṅkavastasmāt ||

jaladhiścāntyaṃ madhyaṃ parārdhamiti daśaguṇottarāḥ saṃjñāḥ |'

iti | nāpi vāyupurāṇe | tatra hi 'śṛṇu saṃkhyāṃ parārdhasya 
parasyāpyaparasya ca' ityādi 'koṭikoṭisahasrāṇi parārdhamiti kīrtyate' 
ityantaṃ yathāpūrvamuktvoktam -

'parārdhadviguṇaṃ cāpi paramāhurmanīṣiṇaḥ |
śatamāhuḥ paridṛḍhaṃ sahasraparipadmakam |
tato'yutaṃ ca niyutaṃ prayutaṃ cārbudaṃ tataḥ ||

nyarbudaṃ kharbudaṃ kharvaṃ nikharvaṃ śaṅkupadmakau |
samudraṃ madhyamaṃ caiva parārdhamaparaṃ tataḥ ||

evamaṣṭādaśaitāni sthānāni gaṇanāvidhau |
śatānīti vijānīyānyuddiṣṭāni manīṣibhiḥ ||'

iti | tathāpi rāmāyaṇe yuddhakāṇḍe 'śataṃ śatasahasrāṇāṃ 
koṭimāhurvipaścitaḥ' ityārabhya 'śataṃ samudrasāhasramahaugha iti 
viśruta'mityante śaṅku-mahāśaṅku-vṛnda-mahāvṛnda-padma-
mahāpadma- kharva-mahākharva-samudra-mahaughākhyā uttarottaraṃ 
lakṣalakṣaguṇitā daśasaṃkhyā uktāstatra 'nāmaikadeśe 
nāmagrahaṇa'miti-nyāyenaughapadamātraṃ prayuktam | athavā 
paraprakāśānandanāthādyāḥ sapta paramaguravo 
gaganānandanāthādyā aṣṭau parāparaguravo 
bhogānandanāthādyāścatvāro'paragurava ityoghatrayaṃ 
divyādipadavācyam | idañca kāmarājasantānābhiprāyeṇoktam | 
lopāmudrāsantānabhedena vidyābhedena ca mitreśānandanāthādīni 
bahūnyoghatrayāṇi jñānārṇavādiṣu draṣṭavyāni | divyādigurukramastu 
gurūpadeśādavagantavyaḥ | tatra sarveṣāmiti saṃkhyāviśeṣo 
mahaughaparyāyaḥ | bahuvacanamapyanantānantaparam | 
yajurvedasaṃkhyāprāyapāṭhe 
parārdhāyasvāhetyasyottaramuṣasesvāhetyārabhya sarvasmai svāhetyantā 
aṣṭaumantrāḥ śrūyante | tatratyāścoṣā ādayaḥ śabdāḥ saṃkhyāḥ 
prāyapāṭhāllakṣalakṣaguṇottarasaṃkhyāvācakā vaktavyāḥ | tadayaṃ 
saṃgrahaḥ |

'uṣovyuṣṭitathodeṣyannudyannudita eva ca |
svargolokaśca sarvaścetyevanāmnāyate śrutau |
etāḥ parārdhātparataḥ saṃkhyā lakṣaguṇottarāḥ'

iti | evaṃ sati rāmāyaṇaikavākyatāpi labhyate | rāmāyaṇīyamahāśaṅko 
jyotiḥśāstrīyaparārdhaparyāyatvāt | sati sambhave 
smṛtermūlāntaragaveṣaṇāyā ayogāt | na caivaṃ sarvapadasya 
saṃjñārūpatvena sarvanāmatānāpattiḥ | 
sarvanāmapadasyānvarthakatayā caramasaṃkhyāvācakasyāpi sarvapadasya 
samastavācakatayā tadupapatteḥ | ata eva śrutāvapi 
smāyādeśaścaturthyā upapadyate | tasya chāndasatve tu prakṛte 
suḍāgamo'pi tathaiveti jñeyam || 37 ||

teṣu dṛṣṭvopaviṣṭeṣu sve sve sthāne yathākramam |
tatra śrīlalitādevīkaṭākṣākṣepanoditāḥ || 38 ||

utthāya vaśinīmukhyā baddhāñjalipuṭāstadā |
astuvannāmasāhasraiḥ svakṛtairlalitāmbikām || 39 ||

viśvakarmaśāstre nṛpasya dakṣataḥ putrasya vāmabhāge'ṣṭamantriṇa 
ityādirītyoktam | kramamanatikramya yathākramam | atra svaśabda ātmani 
vācye puṃliṅga eveti prakṛte vāgdevatātmaparopi svakṛtairityatra 
puṃliṅga eva bhavati sarvanāmno vṛttimātre puṃvadbhāvo vā || 38 - 39 ||

śrutvā stavaṃ prasannābhūllalitā parameśvarī |
sarve te vismayaṃ jagmurye tatra sadasi sthitāḥ || 40 ||

te sarve brahmāṇīprabhṛtayo'pi | prasādavismayayormūlaṃ tu 
śabdārthayoralaṅkārādipuṣṭiradoṣatā | yathā viṣṇusahasranāmādiṣu 
'kṣetrajño'kṣara eva ce'tyādau nirarthakāvyaprayogaḥ 
śatāvadhināmnāṃ dviruktiḥ keṣāṃcittriruktiścaturuktiśca na tatheha 
stobhaprayogaḥ punaruktirvā | yadyapi bhagavatpādairbhāṣye tatrārthabhedo 
varṇitastathāpyarthabhedena nāmnāṃ bhedāṅgīkāro 
nānārthocchedādyāpattyā nānyagatikaḥ | 
arthābhede'pyuccāraṇabhedādapi bhedāpattiśca | tathā 
cakrarahasyamantroddhārādirūparahasyārthāntarāṇāmapi camatkṛtānīti 
| tāni ca gurumukhādeva yadyapi vedyāni tathāpi 
vidvaccittacamatkārārthaṃ kvacitkvacidarthāntarāṇi tatra tatra diṅmātreṇa 
pradarśayiṣyāmaḥ || 40 ||

tataḥ provāca lalitā sadasyāndevatāgaṇān |
mamājñayaiva vāgdevyaścakruḥ stotramanuttamam || 41 ||

sadasi sthitānsadasyānprati provāca vismayanirāsārthamiti śeṣaḥ | atha 
ṣaḍbhiślokairambāvākyam | mamājñayaiva na tu svapratibhāmātreṇa | 
ato nātra vismayaḥ kartavya iti bhāvaḥ || 41 ||

aṅkitaṃ nāmabhirdivyairmama prītividhāyakaiḥ |
tatpaṭhadhvaṃ sadā yūyaṃ stotraṃ matprītivṛddhaye || 42 ||

ayaṃ prāthamiko vidhiḥ | pūrvoktastvetadanuvādarūpo'pi 
vaktṛśrotṛbhedādvidhireva | ata-eva 
punaḥśravaṇasyānanyaparatvābhāvena śākhābhedena punaḥ 
śrutāgnihotravidhīnāmiva na karmabhedakatvam || 42 ||

pravartayadhvaṃ bhakteṣu mama nāmasahasrakam |
idaṃ nāmasahasraṃ me yo bhaktaḥ paṭhate'sakṛt || 43 ||

sampradāyaḥ pravartanīya iti vidhatte | bhakteṣu śrīvidyādīkṣiteṣu 
vakṣyamāṇeṣu kāmyaprayogeṣu sati sambhave stotrāvṛttiḥ kartavyeti 
vidhatte-idamiti | yaḥ sakṛdekavāramapi paṭhati || 43 ||

mama priyatamo jñeyastasmai kāmāndadāmyaham |
śrīcakre māṃ samabhyarcya japtvā pañcadaśākṣarīm || 44 ||

tasmai kāmāndadāmīti | kimuta bahuvāramityanayā bhaṅgyā 
kāmyaprayogeṣvāvṛttividhānābhāve'pyasyaivāvṛttividhāne tātparyaṃ 
dākṣāyaṇayajñavidhivat | anyathā homavidheragrabindunipātamātreṇa 
śāstrārthasiddhivatsakṛtpāṭhenaiva tatsiddhirāvṛttau 
mānābhāvātparisaṃkhyādyarthaṃ sakṛttvavidhānasya vaiyarthyāpātāt 
| prathamavidhāvuktasya sadātanatvasyopasaṃhārārthamāha- śrīcakra iti | 
upalakṣaṇāpāye'pyupalakṣyānapāya iti nyāyabalalabhyamarthamāha || 44 
||

paścānnāmasahasraṃ me kīrtayenmama tuṣṭaye |
māmarcayatu vā mā vā vidyāṃ japatu vā na vā || 45 ||

aśaktasya japārcanādeḥ phalamita eva labhyamityāha || 45 ||

kīrtayennāmasāhasramidaṃ matprītaye sadā |
matprītyā sakalānkāmā/llabhate nātra saṃśayaḥ || 46 ||

spaṣṭam || 46 ||

tasmānnāmasahasraṃ me kīrtayadhvaṃ sadādarāt |

hayagrīva uvāca

iti śrīlaliteśānī śāsti devānsahānugān |
ājñāpayāmāsa tadā lokānugrahahetave || 47 ||

atha adhyuṣṭaślokairhayagrīvavākyam | 
yadyapyupāntyaślokāntametadvākyameva | tathāpi madhye dhyānaślokaḥ 
prakṣipta iti vadantītyevamuktam | ambāyā vacanamupasaṃharati |
bhagavatīcchārūpāyāḥ śāsanājñāparaparyāyapravartanāya 
nityatvācchāstīti pravartamānanirdeśo'pyupapadyate | 'ākruśya 
putramaghavānyadajāmilo'pi nārāyaṇeti mriyamāṇa iyāya muktimitivat || 
47 ||

tadājñayā tadārabhya brahmaviṣṇumaheśvarāḥ |
śaktayo mantriṇīmukhyā idaṃ nāmasahasrakam || 48 ||

nigamayati || 48 ||

paṭhanti bhaktyā satataṃ lalitāparituṣṭaye |
tasmādavaśyaṃ bhaktena kīrtanīyamidaṃ mune || 49 ||

tatra hetuṃ pravakṣyāmītyupakrāntamarthamupasaṃharanneva 
saṅgatidarśanapūrvakaśiṣyāvadhānāya pratijānīte || 49 ||

āvaśyakatve hetutve mayā prokto munīśvara |
idānīṃ nāmasāhasraṃ vakṣyāmi śraddhayā śṛṇu || 50 ||

āvaśyakatva iti || 50 ||

atha dhyānaślokaḥ

sindūrāruṇavigrahāṃ trinayanāṃ māṇikyamaulisphura -
ttārānāyakaśekharāṃ smitamukhīmāpīnavakṣoruhām |
pāṇibhyāmalipūrṇaratnacaṣakaṃ raktotpalaṃ bibhratīṃ
saumyāṃ ratnaghaṭastharaktacaraṇāṃ dhyāyetparāmambikām || 51 ||

asya śrīlalitāsahasranāmastotramālāmantrasya vaśinyādibhyo 
vāgdevatābhya ṛṣibhyo namaḥ śirasi | anuṣṭupchandase namaḥ mukhe | 
śrīmahātripurasundaryai devatāyai hṛdaye | ka 4 bījāya nābhau | sa 3 
śaktaye guhye | ha 5 kīlakāya pādayoḥ | caturvidhapuruṣārthasiddhyarthe 
jape viniyogāya sarvāṅge | kūṭatrayadvirāvṛtya bālayā vā 
ṣaḍaṅgadvayam | atha -

'ṛṣirgurutvācchirasi dhyeyatvāddevatā hṛdi |
chandokṣaratvājjihvāyāṃ nyastavyaṃ mantravittamaiḥ ||'

ityādirītyā ṛṣinyāsasthānāni prapañcasāroktāni śaivaśāktādibhedena 
nyāse mudrāviśeṣāḥ padārthādarśoktāstattadvāsanāśca japaprakaraṇa 
evāsmābhirvivṛtā iti neha likhyante |
	māṇikyaśabdāttasyedamityaṇ | arśa-ādyac | tataśca 
māṇikyakirīṭavati maulau sphuran śobhamānastārānāyakaścandra eva 
śekharaḥ śirobhūṣaṇaṃ yasyāstām | uttamaparo vā mauliśabdaḥ | 
māṇikyaśreṣṭhavatsphurannityādipūrvavat | āsamantātpīnau puṣṭau vā 
'ūdhastu klībamāpīnami'ti kośādūdhovadvā vakṣoruhau yasyāstām | 
alibhiḥ bhramaraiḥ pūrṇaratnamayaṃ caṣakaṃ vāṭīm |

'caṣakaṃ ca kaṭorī ca vāṭikā khārikā tathā |
kacolī gāthikā ceti nāmānyekārthakāni vai ||'

iti ratnasamuccaye'bhidhānāt tadantargatasya madhunaḥ 
sugandhitvānmadhupapūrṇatā | yadvā 'aliḥ surāpuṣpaliho'riti 
haimakośānmadyamalipadavācyam | ratnaṃ ghaṭe tiṣṭhati etādṛśo 
raktacaraṇaḥ pañcamo dravo yasyāstāmiti | evaṃ paribhāṣāyāṃ 
caturbhiḥ ślokaiḥ sahasranāmnaḥ prathamo bhāgo vivṛta iti śivam || 51 ||

iti śrībhāsurāndakṛte saubhāgyabhāskare | upoddhātaparaiḥ ślokaiḥ 
prathamā tapinīkalā || 1 ||

iti 
śrīmatpadavākyapramāṇapārāvārapārīṇadhurīṇasarvatantrasvatantraśr
īmannṛsiṃhayajvacaraṇārādhakena 
bhāratyupanāmakaśrīmadgambhīrarāyadīkṣitasūrisūnunā 
bhāskararāyeṇa bhāsurānandanāthetidīkṣānāmaśālinā praṇīte 
saubhāgyabhāskare lalitānāmaparibhāṣāmaṇḍalabhāṣye 
upoddhātaprakaraṇaṃ nāma prathamā kalā ||


atha prathamaśatakaṃ nāma dvitīyā tāpinīkalā

kiṃdhūpadvistambhachalabhayamāṃse pade varaḥ saṅga |
prakaṭagayājalavāṭīdhusidharme mākhakholkaṭīkādhīḥ || 7 ||

atha nāmnāmarthaḥ prastūyate | teṣu strīpuṃnapuṃsakaliṅgānāṃ 
nāmnāṃ viśeṣaṇarūpatvena teṣāṃ krameṇa cidātmā brahmetyādīni 
viśeṣyasamarpakapadāni nirdiṣṭāni | padānusārīṇyeva hi liṅgāni na tu 
vāstavikaṃ brahmaṇyekamapi liṅgaṃ 'na strī na ṣaṇḍho na pumānajeturi'ti 
viṣṇubhāgavatāt |

'na tvamamba puruṣo na cāṅganā citsvarūpiṇi na ṣaṇḍhatāpi |
nāpi bharturapi te triliṅgatā tvāṃ vinā na tadapi sphuredayam ||'

iti | kālidāsokteśca | ata eva devatāyā dhyānepyaicchika eva vikalpaḥ 
smaryate |

'puṃrūpaṃ vā smareddevi strīrūpaṃ vā vicintayet |
athavā niṣkalaṃ dhyāyetsaccidānandalakṣaṇam ||'

iti viśeṣyanirdeśāyaiva va liṅgatrayasādhāraṇasya praṇavasyādau 
prayogaḥ | tasya ca samastasya brahmaivārthaḥ | 'oṃ tatsaditi nirdeśo 
brahmaṇastrividhaḥ smṛtaḥ' iti bhagavadvacanāt | 
akārokāramakāranādabindubhirvyastairbrahmaviṣṇurudreśvarasadāśivān
āṃ kathanāttatpañcakarūpamiti vā | taduktaṃ bṛhannāradīye -

'akāraṃ brahmaṇo rūpamukāraṃ viṣṇurūpavat |
makāraṃ rudrarūpaṃ syādardhamātraṃ parātmakam ||

vācyaṃ tatparamaṃ brahma vācakaḥ praṇavaḥ smṛtaḥ |
vācyavācakasambandhastayoḥ syādaupacārikaḥ ||'

iti | rūpapadaṃ vācyavācakayorabhedābhiprāyeṇābhinnaparam | ata eva 
bhedaghaṭito vācyavācakabhāvasambandha aupacārikaḥ amukhyaḥ | 
vyāvahārika ityarthaḥ | anenaivāśayena puṣpadantopyāha- 'samastavyastaṃ 
tvāṃ śaraṇada gṛṇātyomiti pada'miti | yajñavaibhavakhaṇḍe tu 
nānāvidhā arthā varṇitāḥ -

'jñātārthe jñātamityevaṃ vaktavye sati tadvinā |
omiti prāha loko'yaṃ tena jñātasya vācakaḥ ||

ajñātārthe tathājñātamiti prāpte tu vācake |
omiti prāha loko'yaṃ tena jñātasya vācakaḥ ||

sandigdhārthaṃ tu sandigdhamiti prāpte tu vācake |
omiti prāha loko'yaṃ tena sandigdhavācakaḥ ||

ākāśādipadārthānāṃ ye śabdā vācakā bhuvi |
vinā tānakhilānśabdān loka omiti bhāṣate ||

ataḥ prayogabāhulyāt ghaṭakuḍyādiśabdavat |
ākāśādipadārthānāṃ vācakaḥ praṇavaḥ smṛtaḥ ||

sarvāvabhāsakatvena brahmaṇā sadṛśaḥ smṛtaḥ |
sarvāvabhāsakaṃ mantramimaṃ japati yo dvijaḥ ||

sarvamantrajapasyoktaphalaṃ sa labhate'cirāt |'

iti | bṛhatpārāśarasmṛtirapi -

'praṇavo hi paraṃ tattvaṃ trivedaṃ triguṇātmakam |
tridevataṃ tridhāmaṃ ca triprajñaṃ triravasthitam ||

trimātraṃ ca trikālaṃ ca triliṅgaṃ kavayo viduḥ |
sarvametattrirūpeṇa vyāptaṃ hi praṇavena tu ||

agniḥ somaśca sūryaśca tridhāmeti prakīrtitam |
antaḥprajñaṃ bahiḥprajñaṃ ghanaprajñamudāhṛtam ||

hṛtkaṇṭhe tāluke ceti tristhānamiti kīrtyate |
akārokāramakāraistrimātra ucyate sa tu ||

karmārambheṣu sarveṣu trimātraṃ taṃ prakīrtayet |
sthitvā sarveṣu śabdeṣu sarve vyāptamanena hi ||

na tena hi vinā kiñcidvaktuṃ yāti girā yata |'

iti | gopathabrāhmaṇe'pi- 'oṃkāraṃ pṛcchāmaḥ | * *?ko dhātuḥ kiṃ 
pratipadikaṃ kiṃ nāmākhyātaṃ kiṃ liṅgaṃ kā vibhaktiḥ kaḥ svaraḥ' 
ityādinā mahatā khaṇḍena tatsvarūpanirṇayaḥ prapañcasāre 
praṇavapaṭale vyākhyātṛbhiḥ padmapādācāryairapi 
praṇavārthadīpikādigranthāntare ca kṛto bhūyānasya vistaro draṣṭavyaḥ |
	loke hi duḥkhadaśāyāṃ mātuḥ smaraṇaṃ prasiddham | 
anubhūtāstu mātaro na tāpatrayaharaṇasamarthāḥ | taduktamabhiyuktaiḥ -

'nānāyonisahasrasambhavavaśājjātā jananyaḥ kati
prakhyātā janakā kiyanta iti me setsyanti cāgre kati |
eteṣāṃ gaṇanaiva nāsti mahataḥ saṃsārasindhorvidhe-
rbhītaṃ māṃ nitarāmananyaśaraṇaṃ rakṣānukampānidhe ||'

iti | ato durantaduḥkhaharaṇakṣamāsu sarvottamā jaganmātaiva 
svasmindayāvattvāpādanāya mātṛtvenaiva stotavyā 
stotrasandarbhaprayojanamokṣādirūpaphalatvenāpi stotavyetyāśayenāha -

śrīmatā śrīmahārājñī śrīmatsihāsaneśvarī |

śrīti | śriyo lakṣmyā mātā śrīriti girupalakṣaṇaṃ tadvācakameva vā | 
tathā ca vyāḍikośaḥ -

'lakṣmīsarasvatīdhītrivargasampadvibhūtiśobhāsu |
upakaraṇaveṣaracanādividyāsu śrīvidye prathite ||'

iti | tathā ca śrīgīrjanakatvānneyaṃ tatsamānakoṭibhūtā rudrāṇī kiṃtu 
tattritayajanayitrī paraśivamahiṣī parā bhaṭṭāriketyuktaṃ bhavati | yadvā 
śriyaṃ lakṣmīṃ māti paricchinatti | paricchedyāpekṣayā 
paricchedasyādhikyāvaśyaṃbhāvādanavadhikaśrīrūpo mokṣa ityarthaḥ | 
'sā hi śrīramṛtā satāmi'ti śrutiprasiddham | trayīṃ māti brahmaṇe 
bodhayati paricchedena vyasṛjati vā | 'yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvaṃ yo 
vai vedāṃśca prahiṇoti tasmā' iti śruteḥ | prāthamikābhivyaktirūpā 
vyāsarūpā vetyarthaḥ | śriyaṃ viṣaṃ māti kaṇṭhe sthāpayatīti vā 
anayoḥ pakṣayornāma pulliṅga bhavati | śivaśaktyorabhedātprakāśo 
vimarśo vā viśeṣyaḥ | 'śrīmātre nama' iti mantre 
viśeṣābhāve'pyarthānusandhāne viśeṣaḥ | athavā 'abhiyuktānāṃ 
nāma śrīpadapūrvaṃ prayuñjīta | 
śrīcakraśrīśailavidyāśrīphalādikava'dityabhiyuktaprasiddhermāteti 
padamātrasyotpādiketyarthaḥ | vinigamanāvirahātsarveṣāmiti lābhāt | 
'yato vā imāni bhūtāni jāyante' iti aviśeṣaśruteśca | ata-eva nirupapadā 
eveśvareśānādiśabdāḥ paraśivavācakāḥ | ataśca 'īśāno 
bhūtabhavyasye'tyādāviva jaganmāteti kvacitpratisambandhinirdeśe'pi 
mātṛpadamātrasya tripurasundarīvācakatvaṃ na vihanyate | yadvā | 
hasakalaraḍeti vyañjanaṣaṭkasya bālāyāḥ svaratrayeṇānte yojane 
kūṭatrayātmako jāyamāno mantro mātetyucyate | 'māyā kuṇḍalinī kriyā 
madhumatīti' mantrapārāyaṇoddhāraśloke mātṛpadasya tathā 
vṛddhairvyākhyānāditi mantroddhāraparā vyākhyāvagantavyā |
	rājaśabdānnāntatvānṅīpi kṛte paścānmahacchabdena samāse 
'ānmahata' ityātve śrīyuktā mahārājñīti madhyamapadalopasamāse 
rūpam | na tu mahārājaśabdāṭṭitvānṅīp | tathātve mahārājītyāpatteḥ | 
sakalaprapañcajātapālane'dhikṛtetyarthaḥ | 
rājaśabdaśakyatāvacchedakanṛpatvakoṭau pālanasya niviṣṭatvāt | tathā ca 
śrutiḥ - 'yena jātāni jīvantī'ti


atra śrīvidyāyāṃ nigūḍhasyākṣaratrayasyoddhāraḥ | tatraikaṃ 
tāvatṣoḍaśīkaletyucyate | 'sacchiṣyāyopadeṣṭavyā gurubhaktāya sā kale, 
ti vacanātprāyeṇādhunikairbahubhirgurumukhājjñātam | tacca 'śivaḥ 
śaktiḥ kāma' iti vidyoddhāraśloke saundaryalaharīvyākhyānollekhane 
prakaṭīkṛtaṃ caturlakṣmīmanuṣu prāthamiko mantra iti | itaradvayaṃ 
prakāśavimarśarūpam | taduktaṃ saṃketapaddhatau -

'akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ |
hakāro'ntyaḥ kalārūpo vimarśākhyaḥ prakīrtitaḥ ||'

iti | anayopari rahasyatvādeva -

'madhyabinduvisargāntaḥ samāsthānamaye pare |
kuṭilārūpake tasyāḥ pratirūpaṃ viyatkale ||' 

ityādibhirgūḍhārthaireva ślokairyoginīhṛdaye svarūpaniṣkarṣaḥ kṛtaḥ | 
tatprakāśanaṃ cāsmābhirvarivasyārahasyasetubandha eva kṛtamiti 
nehyatanyate | rājñītyaṃśena māyārājñīmantroddhāraḥ | ata eva na 
ṭacpratyayāntatvena prayogaḥ |
	nṛpādhiṣṭhitamāsanaṃ siṃhāsanamucyate | āsaneṣu siṃhaḥ 
śreṣṭhamityarthe rājadantāditvātpūrvanipātaḥ | 
śrīmatprapañcasāmrājyalakṣmīvacca tatsiṃhāsanaṃ ca tasyeśvarī 
īśitrī | siṃhābhinnamāsanamiti vā | devyāḥ siṃhāsanārūḍhatvāt | 
taduktaṃ devīpurāṇe nāmanirvacanādhyāye -

'siṃhamāruhya kanyātve nihato mahiṣo'nayā |
mahiṣaghnī tato devī tathā siṃhāsaneśvarī ||'

iti | yadvā siṃhaśabdo hiṃsārthakaḥ | taduktaṃ vaiyākaraṇaiḥ -

'hisidhātoḥ siṃhaśabdo vaśakāntau śivaḥ smṛtaḥ |
varṇavyatyayataḥ siddhau paśyakaḥ kaśyapo yathā ||'

iti | tena siṃhena hiṃsayā'sanaṃ kṣepaṇaṃ nirāsa iti yāvat | 'asu kṣepaṇe' 
itidhātorlyuṭ | saṃhāra iti samudāyārthaḥ | tatreśvarī samarthā | tathā ca 
śrutiḥ - 'yatprayantyabhisaṃviśantīti' | yadvā makāraḥ 
pañcasaṃkhyāparaḥ | santi 
siṃhāsanasamākhyātāścaitanyabhairavyādisampatpradā bhairavyantā 
aṣṭau mantrāḥ | teṣu trayaṃ yugmarūpaṃ dvayamekaikarūpamityevaṃ 
pañcaiva diṅmadhyabhedena siṃhāsanāni jñānārṇave kathitāni |

'pañcasiṃhāsanagatā kathaṃ sā tripurā parā |
kathayasva maheśāna kathaṃ siṃhāsanaṃ bhavet ||'

iti pṛṣṭhe, 

'prathamaṃ śṛṇu deveśi brahmā sṛṣṭikaro yadā |
niścetano'tha deveśīṃ tadā tripurasundarīm ||

samārādhyābhavatkartā sṛṣṭestu parameśvari |
brahmāṇaṃ taṃ samārādhya tapasā mahatā priye ||

śakro'bhūddevarājoyaṃ pūrvasyāṃ diśi pālakaḥ |
tadā prasannā tripurā pūrvasiṃhāsane sthitā ||'

ityādinā | teṣāṃ pañcasiṃhāsanānāmīśvarīmityanena mantroddhāraḥ 
|
	evaṃ tribhirnāmabhiḥ sṛṣṭisthitilayakartṛtvena brahma lakṣayitvā 
prakṛtapurāṇoktamātṛprādurbhāvādikathākramaṃ prāyeṇāśrayanneva 
tirodhānānugrahāparaparyāyabandhamokṣapradatvenāpi saprapañcaṃ 
lakṣayitumupakramate -

cidagnikuṇḍasambhūtā devakāryasamudyatā || 52 ||

cidagnītyādinā śivaśaktyaikyarūpiṇītyantena | citkevalaṃ brahma 
tadevāgnikuṇḍaṃ avidyālakṣaṇatamovirodhitvāt | 
'antarnirantaranirindhanamedhamāne mohāndhakāraparipanthini 
saṃvidagnā'vityādau cidvahnirūpakaprayogadarśanāt | śaktisūtramapi- 
'cidvahniravarohapade channopi cinmātrayāmeyendhanaṃ puṣyatī'ti | 
tadbhāṣyaṃ ca citireva viśvagrasanaśīlatvādvahniriti | tatra samyak 
abhedena bhūtasthitacaitanyākhyadharmarūpeṇāvasthitā na tu jātā | 'tatra 
jātaḥ, tatra bhavaḥ' iti pāṇininā bhūjanidhātvorbhedena kīrtanāt 
śaktiśaktimatorabhedācca | taduktaṃ saṃkṣepaśārīrakācāryaiḥ - 
'cicchaktiḥ parameśvarasya vimalā caitanyamevocyate' iti | yadvā 
prasiddhamagnikuṇḍameva cit | cidagnipadayoreva vopamitasamāsaḥ | 
'jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute'rjune'tyādau 
rūpakadarśanāt | tasya kuṇḍātsambhūtā prādurbhūtā utpannetyarthaḥ | 
'dhundhumārastato'bhavadi'tyādau bhavaterutpattāvapi prayogāt | taduktaṃ 
reṇukāpurāṇe - 'reṇunāmābhavatputra ikṣvākukulavardhanaḥ' ityārabhya 
tasya tapo devīvaraṃ ca varṇayitvā,

'etasminnantare yajñe vahnikuṇḍācchanairdvijā |
divyarūpānvitā nārī divyābharaṇabhūṣitā ||'

ityārabhya

'vahneḥ śītāṃśubimbābhā sahasā nirgatā bahiḥ |
ekaiva tu jagadhātrī dvitīyā nāsti kācana ||'


ityantena | brahmāṇḍapurāṇe'pi bhaṇḍāsurapīḍitaṃ śakraṃ nirvarṇya 
'kuṇḍaṃ yojanavistāraṃ samyakkṛtvātiśobhanami'tyādinā cidagnikuṇḍe 
devaiḥ kṛtaṃ svasvamāṃsahomamuktvoktam -

'hotumicchatsu deveṣu kalevaramanuttamam |
prādurbabhūva paramaṃ tejaḥpuñjamayaṃ mahat ||

koṭisūryapratīkāśaṃ candrakoṭisuśītalam |
tanmadhyataḥ samudabhūcakrākāramanaupamam ||

tanmadhyato mahādevīmudayārkasamaprabhām |'

ityārabhya

'tāṃ vilokya mahādevīṃ devāḥ sarve savāsavāḥ |
praṇemurmuditātmāno bhūyobhūyo'khilātmikām ||'

ityantam | nityāyā utpattyasambhavamāśaṃkya samādhatte-devakāryeti | 
devānāṃ kāryāṇi bhaṇḍāsuramahiṣāsuravadhādīni tadarthamudyatā 
āvirbhūtā | prakṛtivikṛtibhāvābhāvena tādarthyacaturthyantena saha 
samāsāyoge'pi śeṣaṣaṣṭhyā samāsaḥ | taduktaṃ mārkaṇḍeyapurāṇe -

devānāṃ kāryasidhyarthamāvirbhavati sā yadā |
utpanneti tadā loke sā nityāpyabhidhīyate ||

iti | kūrmapurāṇe'pi himavantaṃprati bhagavatyoktam -

ahaṃ vai yācitā devaiḥ saṃsmṛtā kāryagauravāt |
vinindya dakṣaṃ pitaraṃ maheśvaravinindakam ||

dharmasaṃsthāpanārthāya tavārādhanakāraṇāt |
menādehātsamutpannā tvāmeva pitaraṃ śritā ||

ityādi || 52 ||

evaṃ cidrūpatvena prakāśātmakatāmuktvā vimarśātmakaṃ rūpamāha 
-

udyadbhānusahasrābhā caturbāhusamanvitā |

udyaditi | bhānūnāṃ kiraṇānāṃ sahasraṃ yasya sa bhānusahasraḥ 
sūryaḥ | tasyodyattvaṃ viśeṣaṇam | vartamānakālikodayavattvaṃ 
tadarthaḥ | vartamāne laṭaḥ śatṛśānacorvidhānāt | tena lauhityaṃ 
dhvanyate | udyatāṃ bhānūnāṃ raktasūryāṇāṃ yatsahasramānantyaṃ 
tena tulyeti vā | atilohiteti phalito'rthaḥ | uktaṃ hi svatantratantre -


'svātmaiva devatā proktā lalitāviśvavigrahā |
lauhityaṃ tadvimarśaḥ syādupāstiriti bhāvanā ||'

iti | vāmakeśvaratantre'pi- 'svayaṃ hi tripurādevī lauhityaṃ 
tadvimarśanami'ti | īdṛśaprakāśavimarśasāmarasyāpannāyā 
devyāstrīṇi rūpāṇi sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ ceti | 
karacaraṇādiviśiṣṭaṃ sthūlam | mantramayaṃ sūkṣmam | vāsanāmayaṃ 
param | taduktaṃ yogavāsiṣṭhe bhagavatā -

'sāmānyaṃ paramaṃ ceti dve rūpe viddhi me'nagha |
pāṇyādiyuktaṃ sāmānyaṃ yattu mūḍhā upāsate ||

paraṃ rūpamanādyantaṃ yanmamaikamanāmayam |
brahmātmā paramātmādiśabdenaitadudīryata ||'

ityādi | 'sāmānyaṃ dvividhaṃ proktaṃ sthūlasūkṣmavibhedata' 
ityanyatrāpi | yattu gaṅgādīnāṃ jalādimayaṃ rūpaṃ tatsthūlataraṃ 
caturtham | sūkṣmasyāpi punastraividhyaṃ vakṣyate | teṣu sthūlaṃ 
nirdiśati-caturiti | dhyānoktāvayavamantropalakṣaṇametat | 
bāhumātraparameva vā |

rāgasvarūpapāśāḍhyā krodhākārāṅkuśojjvalā || 53 ||

bāhuprasaṅgādāyudhānāṃ trividhaṃ rūpamāha - rāgeti caturbhiḥ | 
rāgo'nuraktiścittavṛttiviśeṣaḥ | icchaiva vā | rāga eva svaṃ 
vāsanāmayaṃ rūpaṃ yasya sthūlasya pāśasya tenāḍhyā 
vāmādhaḥkaretyuktā | krodho dveṣākhyā cittavṛttiḥ | ākāraśabdādarśa 
ādyaci ākāraṃ saviṣayakaṃ jñānamityarthaḥ | ghaṭo'yamityākārakaṃ 
jñānamityādau viṣayaparatvenākārapadaprayogāt | krodhapadameva 
jñānaparamiti tu kaścit | tatkrodhoṅkuśa iti 
śrutivirodhādvakṣyamāṇasmṛtāveva jñānapadasya 
krodhaparatvasambhavādayuktam | tasmāt 
dveṣajñānobhayātmakenāṅkuśenojjvalā śobhamānadakṣādhaḥkarā | 
tathā coktaṃ pūrvacatuḥśatīśāstre 'pāśāṅkuśau tadīyau tu 
rāgadveṣātmakau smṛtau' iti | tantrarāje'pi vāsanāpaṭale -

'manobhavedikṣu dhanuḥ pāśo rāga udīritaḥ |
dveṣaḥ syādaṅkuśaḥ pañcatanmātrā puṣpasāyakāḥ ||'

iti | uttaracatuḥśatīśāstre tu -

'icchāśaktimayaṃ pāśamaṅkuśaṃ jñānarūpiṇam |
kriyāśaktimaye bāṇadhanuṣī dadhadujjvalam ||'

ityuktam || 53 ||


manorūpekṣukodaṇḍā pañcatanmātrasāyakā |

saṃkalpavikalpātmakakriyārūpaṃ mana eva rūpaṃ yasya 
tādṛśamikṣurūpaṃ puṇḍrekṣumayaṃ kodaṇḍaṃ dhanuryasyā 
vāmordhvakare sā tathoktā | pañcasaṃkhyāni tanmātrāṇi śabdādīni 
viṣayāḥ | tadeva tanmātraṃ pañcabhūtānāmetadeva rūpamityarthaḥ | 
taduktaṃ mahāsvacchandasaṃgrahe -

'bhūtamātrasvarūpo'rthaviśeṣāṇāṃ nirūpakaḥ |
śabdāstu śabdatanmātraṃ mṛdūṣṇakaviniścayaḥ ||

viśiṣṭasparśarūpaśca sparśatanmātrasaṃjñakaḥ |
nīlapītatvaśuklatvaviśiṣṭaṃ rūpameva ca ||

rūpatanmātramityuktaṃ madhuratvāmlatāyutam |
rasatanmātrasaṃjñaṃ tu saurabhyādiviśeṣataḥ ||

gandhaḥ syādgandhatanmātraṃ tebhyo vai bhūtapañcakam |'

iti | etāni tanmātrāṇyeva sāyakāḥ bāṇā yasyā dakṣordhvakare sā 
tathoktā | taduktaṃ vāmakeśvaratantre- 'śabdasparśādayo bāṇā 
manastasyābhavaddhanu'riti | kādimate'pi -

bāṇāstu trividhāḥ proktāḥ sthūlasūkṣmaparatvataḥ |
sthūlāḥ puṣpamayāḥ sūkṣmā mantrātmānaḥ samīritāḥ ||

parāśca vāsanāyāṃ tu proktāḥ sthūlān śṛṇu priye |
kamalaṃ takairavaṃ raktaṃ kahlārendīvare tathā ||

sahakārakamityuktaṃ jeṣa śanai puṣpapañcakamīśvari |

iti | teṣāṃ nāmāni tu kālikāpurāṇe -

'harṣaṇaṃ rocanākhyaṃ ca mohanaṃ śoṣaṇaṃ tathā |
māraṇaṃ cetyamī bāṇā munīnāmapi mohadā ||'

iti | jñānārṇave tu -

'kṣobhaṇaṃ drāvaṇaṃ devī tathākarṣaṇasaṃjñakam |
vaśyonmādau krameṇaiva nāmāni parameśvari ||'

iti | tantrarāje tu -

'madanonmādanau paścāttathā mohanadīpanau |
śoṣaṇaśceti kathitā bāṇāḥ pañca puroditāḥ ||'
iti | athāyudhamantroddhāraḥ | raśca agaśca svaṃ ca teṣāṃ samāhāro 
rāgasvam | agaśabdena sthāṇurhakāraḥ | 'haḥ śivo gaganaṃ sthāṇu'riti 
kośāt | svaṃ sabinduka īkāraḥ | tena rephahakārekārabindusamāhāro 
rūpaṃ sūkṣmākhyaṃ yasya pāśasyetyādi | hakārottaramiha 
repho'vagantavyaḥ sampradāyāt | kro ca dhaśca ā ca krodhāḥ | tadupari 
śrūyamāṇaḥ kārapratyayo dvadvāntatvāt pratyekaṃ sambadhyate | 
krokāradhakārākārā ityarthaḥ | te'ṅkuśenojjvalāḥ anusvāreṇa 
śobhamānāḥ | kau śeta iti kuśaḥ aṃkārābhinnaḥ kuśo'ṅkuśaḥ | 
mana iti thakārasya saṃjñā | thakārādhikāre 'dakṣanāsādhipo mana' iti 
kośāt | kodaṇḍo'nusvāraḥ 'aṃkāraścañcukodaṇḍa' iti kośāt | 
manorūpaḥ kodaṇḍaḥ thakārābhinnokāraḥ krodhākāretyādināmasu 
dakārarephakakāralakārayakārasakāravakārā ā ī ū svarāḥ sabindukā 
vivakṣitāḥ | itaradavivakṣitam | teṣāṃ yathāsampradāyaṃ yoge 
bāṇabījāni sidhyantīti | āyudhabījavibhāgastu gurumukhādavagantavyaḥ |

nijāruṇaprabhāpūramajjad brahmāṇḍamaṇḍalā || 54 ||

nijaḥsvakīyo yo'ruṇaprabhāyā raktimakānteḥ pūraḥ 
pravāhastasminmajjanti tadabhedena bhāsamānāni brahmāṇḍānāṃ 
maṇḍalāni yasyāḥ sā | prātaḥkāle saubhāgyādinyāsaviśeṣeṣu 
yādṛśaṃ dhyānaṃ vihitamasti tādṛśarūpavatītyarthaḥ || 54 ||

campakāśokapunnāgasaugandhikalasatkacā |

	idānīṃ agnikuṇḍāpādānakasthūlarūpaprādurbhāve śīrṣasya 
prathamatvāddevīmukhābhinnavāgbhavakūṭasya pañcadaśyāṃ 
prathamatvācca śīrṣamārabhyaiva pādapadmāntaṃ varṇayitumārabhate | 
campakādiśabdā vṛkṣe śaktā api tattatpuṣpeṣvapi nirūḍhalākṣaṇikāḥ | 
'dvihīnaṃ prasave sarva'mityagnipurāṇakośāt | campakāni cetyādi 
dvandvaḥ | saugandhikāni kahlārāṇi taiḥ puṣpaiḥ lasantaḥ śobhamānāḥ 
kacāḥ śiroruhā yasyāḥ sā | lasacchabdo'ntarbhāvitaṇyartho vā | tena 
puṣpeṣu svīyaparimalāpādakāḥ kacā iti phalati | taduktam -

'jānāsi puṣpagandhān bhramara tvaṃ brūhi tattvaṃ me |
devyāḥ keśakalāpe gandhaḥ kenopamīyet ||' iti |

icchā saḥ svaṃ rūpaṃ yasya pāśasya tenāḍhyā | āḍhyāyai iti ca || 
krodha

kuruvindamaṇiśreṇīkanatkoṭīramaṇḍitā || 55 ||

kuruvindamaṇayaḥ padmarāgākhyāḥ śoṇāḥ 
kāmānurāgādibahuguṇaśīlāḥ ratnaviśeṣā | taduktaṃ garuḍapurāṇe 
ratnādhyāye -

'tasyāstaṭeṣūjjvalacārurāgā bhavanti toyeṣu ca padmarāgāḥ |
saugandhikotthāḥ kuruvindajāśca mahāguṇāḥ sphāṭikasamprasūtāḥ ||'

saugandhikakuruvindasphaṭikādyantargatapāṣāṇādiprabhedāstadgarbhe 
padmarāgamaṇīnāmutpattiḥ | teṣu kuruvindodbhaveṣveva |

'bandhūkaguñjāśakalendragopajapāśaśāsṛksamavarṇaśobhāḥ |
bhrājiṣṇavo dāḍimabījavarṇāstathāpare kiṃśukavarṇabhāsa ||'

iti | atra tasyā ityasya rāvaṇagaṅgāyā ityarthaḥ |

'ye tu rāvaṇagaṅgāyāṃ jāyante kuruvindakāḥ |
padmarāgā ghanākāraṃ bibhrāṇāḥ susphuṭārciṣaḥ ||'

ityupakramāt | guṇātiśayo'pi tatraiva kathitaḥ -

'kāmānurāgaḥ kuruvindajeṣu śanairna tādṛk sphaṭikodbhaveṣu |
māṅgalyayuktā haribhaktidāśca vṛddhipradāste smaraṇādbhavanti ||'

iti | īdṛśānāṃ śreṇyā paṅktyā kanatā dīpyamānena koṭīreṇa 
mukuṭena maṇḍitā | īdṛśaviśeṣaṇaviśiṣṭāṃ devīṃ dhyāyatāṃ 
bhaktyādyabhivṛddhirbhavatīti dhvaniḥ | kuruvindāśca maṇayaśceti 
dvandva iti tu kaścit | tadrartnotpattyajñānāt || 55 ||

aṣṭamīcandravibhrājadalikasthalaśobhitā |

candrasyāṣṭamī kalā yasyāṃ tithau vardhate hrasati vā sā 
tithiraṣṭamītyucyate | tatsambandhī yaścandro'ṣṭakalāyuktaḥ 
samacandrārdhamiti yāvat | tadvadvibhrājatā virājamānena alikasthalena 
lalāṭadeśena śobhitā | 'lalāṭamalikaṃ godhiri'tyagnipurāṇīyakośāt |

mukhacandrakalaṅkābhamṛganābhiviśeṣakā || 56 ||

mukhameva candra iti rūpakaṃ tatkalaṅkatvena tulyo mṛganābheḥ 
kastūryā viśeṣakaḥ tilako yasyāstathoktā | 
kalaṅkatilakayorupamānopameyabhāvaḥ || 56 ||

vadanasmaramāṅgalyagṛhatoraṇacillikā |

vadanameva smarasya kāmarājasya māṅgalyagṛhaṃ tasya toraṇo 
bahirdvārameva, cillikā bhrūlatā yasyāḥ | 'cillikā bhrūlatāyāṃ syā'diti 
nāmakalpadrumaḥ | 'ābhugnamasṛṇacillī'ti lalitāstavaratnaṃ ca | 
paramparitarūpakam | prācīnapāṭhaprayogāccillīśabda eva bhrūparo 
jñeyaḥ |

vaktralakṣmīparīvāhacalanmīnābhalocanā || 57 ||

vaktralakṣmyā mukhakānteḥ parīvāhe jalapūre caladbhyāṃ 
cañcalābhyāṃ mīnābhyāṃ tulye locane yasyāḥ | mīnasyevekṣaṇaṃ 
yasyā iti vā | mīnānāṃ vīkṣaṇamātre śiśunāmabhivṛddhiḥ na tu 
stanyadānādineti prasiddhe | tena kaṭākṣamātreṇa bhaktapoṣaketyarthaḥ || 
57 ||

navacampakapuṣpābhanāsādaṇḍavirājitā |
tārākāntitiraskārināsābharaṇabhāsurā || 58 ||

navaṃ nūtanaṃ campakasya puṣpaṃ na tu kevalakalikā | īṣadvikasitā 
gandhaphalīti yāvat | tena tulyo yo nāsādaṇḍastena virājitā tārā | 
maṅgalākhyā śuklākhyā ca tārakādevīviśeṣo vā | tayoḥ kāntiṃ 
tiraskaroti jayatīti tathā | tādṛśena nāsābharaṇena 
māṇikyamauktikādibhyāṃ ghaṭitena bhāsurā śobhamānā || 58 ||

kadambamañjarīkḷptakarṇāpūramanoharā |

kadambamañjaryā nīpavallaryā kḷptaḥ kalpitaḥ karṇapūraḥ 
karṇoparibhāge avasthāpyamānaḥ śekharastena manoharā ramaṇīyā |

tāṭaṅkayugalībhūtatapanoḍupamaṇḍalā || 59 ||

tāṭaṅkayugalaṃ karṇābharaṇadvayaṃ tasya svarṇādibhavasya 
prakṛte'bhāvāt | abhūtatadbhāve cviḥ | tathā sampadyamāne tapanasya 
sūryasyoḍupasya candrasya ca maṇḍale yasyāḥ | taduktam -

sūryacandrau stanau devyāstāveva nayane smṛtau |
ubhau tāṭaṅkayugalamityeṣā vaidikīśrutiḥ || 59 ||

iti || 59 ||

padmarāgaśilādarśaparibhāvikapolabhūḥ |

padmarāgaśilaivātinirmalatvātpratibimbagrāhitvāccadarśo darpaṇaṃ taṃ 
paribhavatyavajānāti | tatopyatiśayena 
kāmeśvarapratibimbagrāhitvācchoṇatvācca | īdṛśī 
kapolabhūrgaṇḍabhittiryasyāḥ |

navavidrumabimbaśrīnyakkāriradanacchadā || 60 ||

navāṃ nūtanāṃ vidrumabimbayoḥ pakvapravālatuṇḍīphalayoḥ śriyaṃ 
kāntiṃ nyakkuruto'dhaḥ kurutastato'pyādhikyenaunnatyāt tādṛśau 
radanacchadāvauṣṭhau yasyāḥ | sā bhavati śuddhavidyā 
yedantāhantayorabhedamatirityukterdattātreyasaṃhitādiṣu 
śrīvidyāyāstādṛśābhedaparatvena vyākhyānātsaiva śuddhavidyocyate || 
60 ||

śuddhavidyāṅkurākāradvijapaṅktidvayojjvalā |

śuddhāyā avidyāmalapratispardhinyā vidyāyāḥ ṣoḍaśīrūpāyā 
aṅkurāṇāmivākāraḥ svarūpaṃ yasya tena dvijapaṅktidvayena 
dantapaṅktiyugalenojjvalā śobhamānā | śrīmāturhi

mūlādhārādibhyaḥ parāpaśyantyādikrameṇa vaikharyātmanā 
mukhānniḥsṛtāsatī ṣoḍaśīvidyā paścātkarṇātkarṇopadeśena 
visṛtābhūt | tatra śabdabrahmarūpasya bījasyocchūnatāvasthā parā 
sphuṭitāvasthā paśyantī mukulitāvyaktaṃ daladvayaṃ madhyamā | 
samyagvikāsena prasṛtaṃ mithaṃ saṃsṛṣṭamūlaṃ daladvayaṃ vaikharī | 
tadeva cāṅkurapadavācyam | taddaśāyāṃ dantasāmyamapyastyeva | 
ṣoḍaśākṣarāṅkurāṇāṃ pratyaṅkuraṃ daladvayād 
dvātriṃśaddantasaṃkhyāsampattirapi | atastānyaṅkurāṇyeva mūrtimanti 
dantarūpāṇīti tātparyam | dvijaśabdaśleṣeṇa 
samāsoktyalaṅkāreṇārthāntaramapi | vedādayo vidyā hi 
brāhmaṇamevāśritya tiṣṭhanti | 'vidyā ha vai brāhmaṇamājagāma' iti 
śruteḥ | tenāpratiṣṭhāḥ satyo'nyatra vistaraṃ prāpnuvanti | 
atohetorbrāhmaṇā eva vidyāṅkurarūpāḥ | tataśca śuddhā nirmalā satī 
vidyāṅkurākārā ca satī yāvad dvijānāṃ brāhmaṇānāṃ 
paṅktistaddvayenojjvalā | brāhmaṇānāmapyambāmukhānniḥsṛtatvena ta 
eva mūrtimanto dantā iti tātparyam | yadvā 'śuddhavidyā ca bālā ca 
dvādaśārdhā mataṅginī'tyādikrameṇānuttaraparyantā 
dvātriṃśaddīkṣāstantreṣu prasiddhāstaddvijapaṅktipadenocyante | 
dīkṣāyā api janmarūpatvāt | upanayanāpekṣayā dvitīyatvācca | 'dīkṣā 
janmatṛtīyaṃ syā'diti vacanasya 
māturudarājjanmamelanābhiprāyakatvenāvirodhāt | śuddhavidyā 
tryakṣarī saivāṅkuramārambho yasyāḥ sā śuddhavidyāṅkurā | 
akāretyatrāṅaḥparato'kārapraśleṣeṇāṅkurayorabhividhyanuttaravācakat
venānuttaraparyantetyarthaḥ | śuddhavidyāṅkurā ca sā ākārā ca sā 
dvijapaṅktiśceti karmadhārayottaraṃ tasyā dvayenojjvalā bhāsamāneti 
vigrahaḥ | sampradāyakramāyātadvātriṃśaddīkṣitāntaḥkaraṇaiḥ 
puruṣadhaureyaireva labhyā nānyairiti bhāvaḥ |

karpūravīṭikāmodasamākarṣidigantarā || 61 ||

'elālavaṅgakarpūrakastūrikesarādibhiḥ |
jātīphaladalaiḥ pūgairlāṅgalyūṣaṇanāgaraiḥ ||

cūrṇeḥ khadirasāraiśca yuktā karpūravīṭikā |'
itilakṣaṇalakṣitasya tāmbūlasyāmodaṃ parimalaṃ samākarṣanti 
svasvābhimukhyena prasārayanti yā diśaḥ prācyādyā daśa devatāstā 
evāntaṃ paridhānaṃ yasyāḥ sā | 
tābhirdevatābhirambāmukhakamalavigalattāmbūlakavalanāpekṣiṇībhirapi 
tadalābhātprathamaniḥsṛtaparimala evāhaṃpūrvikayā yaugapadyena 
samākṛṣya sarvābhirgṛhyate | tallipsayaiva hi tā āvṛtya 
parito'dṛśyaveṣeṇa sthitā iti tātparyagatyotprekṣādhvananādiha 
vastunālaṅkāradhvaniḥ | athavā yasyā vīṭikāmodena parimalātiśayena 
samākarṣīṇi surabhilāni digantarāṇi seti |

'āmodaḥ so'tinirhārī vācyaliṅgatvamāguṇāt |
samākarṣī tu nirhārī suraṃbhirghrāṇatarpaṇaḥ ||'

ityamaraḥ || 61 ||

nijasaṃlāpamādhuryavinirbhartsitakacchapī |

nijasya svīyasya svataḥśobhanasya brahmaviṣayakasya vālāpasya 
varṇātmakaśabdasya mādhuryeṇa mañjulatayā viśiṣya niḥśeṣeṇa 
bhartsitā tiraskṛtā kacchapī vīṇā yayā sā | 
samāsāntavidheranityatvā'nnadyṛtaśce'ti na kap | kacchapasya strī kacchapīti 
tu kaścit | 'tat kacchapī mahatīvīṇe'tyādikośadarśanāt | 
amarakośaśeṣo'pi vīṇāmadhikṛtyāha -

'viśvāvasoḥ sā bṛhatī tumbarostu kalāvatī |
sā nāradasya mahatī sarasvatyāstu kacchapī ||'

iti | loke hi varṇābhivyakterabhāve'pi ṣaḍjādisvarābhivyaktimātreṇa 
jñātacarāneva varṇānunnīya māñjulyamātralipsayaiva hi vīṇānāde 
rucirityanubhavaḥ | kacchapyāstu sārasvatatvādeva 
śukasārikādivadīṣatspaṣṭavarṇābhivyaktirapyasti | 
spaṣṭataravarṇābhivyaktitadadhikamādhuryaśālinaḥ saṃllāpasya tu 
sarvātiśayatve nāsti vivāda iti | ata eva saundaryalaharyām -

'vipañcyā gāyantyā vividhamapadānaṃ paśupate-
stvayārabdhe vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane |
tadīyaimādhuryairapalapitatantrīkalaravāṃ
nijāṃ vīṇāṃ vāṇīṃ niculayati colena nibhṛtam ||' iti |

mandasmitaprabhāpūramajjatkāmeśamānasā || 62 || 

smitamīṣaddhāsaḥ so'pi mandaḥ tasya prabhāpūre lāvaṇyapravāhe 
majjatīti majjat | na tu magnam | ekatra 
magnasyāvayavāntarasañcāravilopāpatteḥ | idaṃ 
tvavayavāntarasañcārārthaṃ yatate tasmānniḥsartuṃ nābhivāñchati ceti 
vartamānanirdeśena dhvanitam | kāmaḥ kalāśarīraghaṭako 
binduragnīṣomākhyo raviḥ | taduktaṃ kāmakalāvilāse -

'bindurahaṅkārātmā raviretanmithunasamarasākāraḥ |
kāmaḥ kamanīyatayā kalā ca dahanenduvigrahau binduḥ ||'

iti | sa eveśvaro rājarājeśvarastasya mānasaṃ yasyāḥ sā tathoktā | 
mīmāṃsakamate vibhunopi manaso majjanakathanena prabhāpūrasya 
niravadhikādhikyaṃ dhvanyate || 62 ||

anākalitasādṛśyacibukaśrīvirājitā |

vāgdevatāmārabhyādya yāvadvarṇayituṃ pravṛtteḥ kavibhiranākalitaṃ 
āsamantādabhivyāpya na kalpitaṃ samyak na labdhaṃ 
sarasopamānasyālābhāt | api tu 
mukhamukuravṛntarūpayatkiñcidupamānena labdhaprāyaṃ 
yatsādṛśyamaupamyaṃ yasyāstādṛśyā cibukaśriyā virājitā |

kāmeśabaddhamāṅgalyasūtraśobhitakandharā || 63 ||

kāmeśena paramaśivena baddhaṃ yanmāṅgalyasūtraṃ 
kāmojjīvanahetubhūtaṃ saubhāgyābharaṇaṃ tena śobhitā kandharā 
śirodhiryasyāḥ || 63 ||

kanakāṅgadakeyūrakamanīyabhujānvitā |

aṅgaṃ dadātītyaṅgadaṃ śarīraghaṭakamityarthaḥ | 'kanakamevāṅgadaṃ 
yeṣāṃ taiḥ suvarṇaikaśarīrakaiḥ |' keyūrairdorbhūṣaṇaiścaturbhiḥ 
kamanīyā ramaṇīyā ye bhujāstairanvitā yuktā | 
aṅgadakeyurayorākṛtivailakṣaṇyamāśrityābharaṇadvayaparaṃ vā 
vyākhyeyam | ata-eva brahmottarakhaṇḍe saptame'dhyāye 
śivadhyānaprakaraṇe prayogaḥ- 'dadhānaṃ 
nāgavalayakeyūrāṅgadamudrikā' iti | anyatrāpi 
'keyūrāṅgadahārakaṅkaṇamukhālaṅkāravibhrājitā'miti | 
'keyūramaṅgadaṃ dorbhūṣe'tyagnipurāṇaṃ tu 
bhujabhūṣaṇatvenānugamayya kathanaparam | tadanusāritvād 
amarasiṃho'pi tatpara evetyadoṣaḥ |
ratnagraiveyacintākalolamuktāphalānvitā || 64 ||

ratnakhacitagraiveyeṇa grīvābharaṇacintākena cārthātsauvarṇena 
lolaiścañcalairhārabhāvamāpannairmuktāphalaiścānvitā | ratnamayaṃ 
grīvāsambandhi yaccintākaṃ tadadhastiryakpaṅktirūpeṇa 
lambamānairmuktāphalairityekābharaṇaparaṃ vā | 
cintākamāndhradeśuṣu prasiddham | lalāṭikāparyāya iti tu kaścit | 
tattādṛśakośālekhanāccintyam | grīvāyāmeva cintā dhyānaṃ yeṣāṃ 
te graiveyacintākāḥ | uparyuparyāpātata eva dhyānaṃ ye kurvanti na 
punardaharāntardevānāṃ draḍhayituṃ kṣamāste madhyamādhikāriṇa 
ityarthaḥ | lolāḥ satṛṣṇā adhamādhikāriṇaḥ 
'lolaścalasatṛṣṇayo'rityagnipurāṇānuyāyyamaraḥ | muktā 
uttamādhikāriṇa ityarthaḥ | eṣāṃ trayāṇāmapi yāni 
ratnabhūtānyāphalāni alpaphalānyadhikaphalāni ca | 
'āṅīṣadarthe'bhivyāptā'viti kośāt | tairanvitā taddāne tatparā iti 
prakṛtāprakṛtobhayaviṣayakaśleṣaḥ || 64 ||

kāmeśvarapremaratnamaṇipratipaṇastanī |

kāmeśvarasya premaiva ratnamaṇiḥ ratnottamaḥ | tatpaṇanaviṣaye 
pratipaṇabhūtau stanau yasyāḥ | maṇiśabdo ratnaparaḥ sanstanayoreva 
viśeṣaṇaṃ vā | stanaratne vikrīya premaratnaṃ krītavatīti bhāvaḥ | tena 
dviguṇamūlyadānena krayavikrayābhyāṃ ca sutarāṃ 
parasparasvatāpāyena premaparāvṛttyabhāvaḥ pātivratyātiśayāśceti 
vinimayālaṅkāreṇa vastudhvaniḥ |

nābhyālavālaromālilatāphalakucadvayī || 65 ||

nābhirevālavālo latāvāpaśvabhro yasyā romālyabhinnalatāyāstasyāḥ 
phalabhūtā kucadvayī yasyāḥ seti 
paramparitarūpakamutprekṣāsambandhātiśayoktiśceti saṅkaraḥ || 65 ||

lakṣyaromalatādhāratāsamunneyamadhyamā |

lakṣayituṃ yogyā lakṣyā jñāpyamāneti yāvat | jñāyamānasyaiva 
liṅgasyānumitiṃ prati kāraṇatvāt | liṅgajñānamātrasya 
kāraṇatāvādepi liṅgajñānayorviśeṣyaviśeṣaṇabhāve 
vinigamanāviraheṇobhayato'pi kāraṇatāyā duṣpariharatvāt | 
anāgatāderapi bauddhākārasya sattvāt | tathā ca gautamasūtram- 
'buddhisiddhiṃ tadasadi'ti | lakṣyā yā romalatādhāratā 
romāvalirūpavalyāvāpasthānatvam | ādhāratāsambandhena romalataiva 
liṅgamiti yāvat | tayā samyagunneyaṃ pramānumitiviṣayo madhyamaṃ 
valagnaṃ yasyāḥ | nābhyadhaḥpradeśo
madhyamākhyaghanāvayavavān romalatātvāditi prayogaḥ | madhyamasya 
romalatayā samarthanātkāvyaliṅgālaṅkāraḥ | yadyapi 'nirādhāro hā 
rodimi kathaya kasyādya purata' ityādāviva 
svānyatarabhāgānekavarṇāyāḥ padamadhyayateḥ sādhutāyāḥ 
samudrādyantasthāparatvenaiva vyavasthitatvātpādāntayateḥ 'praṇamata 
bhavabandhakleśanāśāya 
nārāyaṇacaraṇasarojadvandvamānandadāyī'tyādāvivādhāratetyasya 
madhye na sādhutvaṃ tathāpi rātamāṇḍavyādimunīnāṃ 
chandaḥśāstrapravartakānāṃ prācāmācāryāṇāṃ ca mate 
yateranaṅgakārāttadrītyā sādhutvamupapadyate | paiṅgalaṃ tu 
kaliyugīyagranthamātraparamiti pradarśitaṃ chandobhāskare'smābhiḥ |

stanabhāradalanmadhyapaṭṭabandhavalitrayā || 66 ||

stanayorbhāreṇa gauraveṇa dalata iva madhyasya dārḍhyārthaṃ kṛtaḥ 
paṭṭabandhaḥ kanakapaṭṭikābhirbandha eva valitrayaṃ yasyāḥ 
setyutprekṣātiśayoktī || 66 ||

aruṇāruṇakausumbhavastrabhāsvatkaṭītaṭī |

atiśayenāruṇamaruṇāruṇaṃ kāntāyāḥ karatalarāgaraktarakta 
itivadatiśayasya vīpsayā dyotanāt | aruṇavadanūruvadaruṇaṃ vā | 
kusumbhena raktaṃ kausumbhaṃ ca yadvastraṃ tena bhāsvatī bhāsurā 
kaṭyāstaṭī yasyāḥ ||

ratnakiṃkiṇikāramyaraśanādāmabhūṣitā || 67 ||

ratnamayībhiḥ kiṅkiṇikābhiḥ kṣudraghaṇṭikābhī ramyeṇa 
raśanābhinnena dāmnā sauvarṇamekhalāsūtreṇa bhūṣitā || 67 ||

kāmeśajñānasaubhāgyamārdavorudvayānvitā |

kāmeśenaiva jñāte tadekasākṣike saubhāgyamārdave lāvaṇyakomalatve 
yayostayorūrvodvayenānvitā |
māṇikyamukuṭākārajānudvayavirājitā || 68 ||

māṇikyamukuṭaṃ akhaṇḍamāṇikyena nirmitaṃ mukuṭaṃṃ 
ṭopikānāmakaṃ nyubjaṃ śiraḥprāvaraṇaṃ yattasyevākāro 
yayostayorjānunorūruparvaṇordvayena virājitā || 68 ||

indagopaparikṣiptasmaratūṇābhajaṅghikā |

indragopāḥ prāvṛṣeṇyāḥ āraktatamā kṛmiviśeṣāḥ taiḥ paritaḥ kṣiptau 
khacitau yau smarasya kāmarājasya tūṇau niṣaṅgau tābhyāṃ tulye 
jaṅghe eva jaṅghike yasyāḥ | yadi taiḥ khacitau syātāṃ tadopamā 
sambhāvyetetyupamāyāmabhūtatvāṃśadhvaniḥ |

gūḍhagulphā kūrmapṛṣṭhajayiṣṇuprapadānvitā || 69 ||

gūḍhau māṃsalau gulphau pārṣṇī yasyāḥ | kūrmayoḥ pṛṣṭhe jayata iti 
jayiṣṇunī ye prapade pādāgre tābhyāmanvitā | 
jayiṣṇupadamiṣṇucpratyayāntam | na tu 'glājisthaścaksnu'riti 
ksnupratyayāntaṃ jiṣṇurityāpatteḥ | iṣṇuco vidhānaṃ tu 'bhuvaśce'tisūtre 
cakārasyānuktasamuccayārthakatvena vṛttikṛtā vyākhyānāt | tatsūtre 
chandasītyanuvṛttistu na kāryā | 'bhūṣṇurbhaviṣṇurbhavite'tyamarakośe 
prayogāt | prayogaśaraṇā vaiyākaraṇā iti nyāyāt | 
tasmādviṣṇubhrājiṣṇuvajjayiṣṇurapi sādhureva || 69 ||

nakhadīdhitisañchannanamajjanatamoguṇā |

nakhānāṃ pādanakhacandrāṇāṃ dīdhitibhiḥ kiraṇaiḥ samyak channo 
lopito namatāṃ brahmaviṣṇvādijanānāṃ tamoguṇo'jñānaṃ yasyāḥ | 
pādadhyānenājñānanāśa iti bhāvaḥ | yadvā asyāścaraṇayugasya 
nakhacandrasya namajjanakirīṭamaṇigaṇacchāyāpratibimbabāhulyena 
dīdhitīnāṃ viśiṣyabhānābhāve tāsāṃ tamonāśāya 
namajjanahṛdayāntaḥpraveśa utprekṣate kaviriti bhāvaḥ | tathā ca 
matsyapurāṇa-padmapurāṇayoḥ pārvatyāḥ sāmudrikalakṣaṇāni 
dṛṣṭavato nāradasya vākyam -

na jāto'syāḥ patirbhadre lakṣaṇaiśca vivarjitā |
uttānahastā satataṃ caraṇairvyabhicāribhiḥ ||
svacchāyayā bhaviṣyeyaṃ kimanyadbahubhāṣyate |
iti menāṃpratyukterdurlakṣaṇānyevemāni kathitānīti bhrāmyatā 
himavatā saduḥkhaṃ pṛṣṭo

nārada uvāca -

'harṣasthāne'pi mahati tvayā duḥkhaṃ nivedyate |
aparicchinnavākyārtho mohaṃ yāsi mahāgire ||'

ityādinā na jāto'syāḥ patirityādivākyānāmarthaṃ nirvarṇyānte 
kathitam -

'yattu proktaṃ mayā pādau svacchāyāvyabhicāriṇau |
asyāḥ śṛṇu mamātrāpi vāco'rthaṃ śailasattama ||

caraṇau padmasaṅkāśāvasyāḥ svacchanakhojjvalau |
surāsurāṇāṃ namatāṃ kirīṭamaṇikāntibhiḥ ||

vicitravarṇairhāsyanti svacchāyāṃ pratibimbataiḥ |
praviśya nāśayiṣyanti teṣāṃ hārdaṃ tamoguṇam ||' iti |

padadvayaprabhājālaparākṛtasaroruhā || 70 ||

padadvayasya caraṇayugalasya prabhājālena sauṣṭhavādiguṇasamūhena 
parākṛte niraste saroruhe kamale yasyāḥ sā || 70 ||

siñjānamaṇimañjīramaṇḍitaśrīpadāmbujā |

siñjānāḥ bhūṣaṇajanyaśabdaviśeṣaṃ kurvāṇā maṇayo 
yayostābhyāṃ mañjīrābhyāṃ pādakaṭakābhyāṃ maṇḍitā 
śrīryayostādṛśe padāmbuje yasyāḥ 'nadyṛtaśce'tyavikalpito'pi 
kapratyayaḥ śrīśabdasya nadīsaṃjñāniṣedhādeva na bhavati | 'hrasvo 
napuṃsaka' iti hrasvastu saṃjñāpūrvakavidheranityatvānneha bhavati | 
maṇḍite śrīyukte pādāmbuje yasyā iti tripadabahuvrīhirvā |

marālīmandagamanā mahālāvaṇyaśevadhiḥ || 71 ||

marālo haṃsaḥ svabhāvādeva mandagatiḥ | tatrāpi strījātīyā viśeṣata iti 
marālyevopāttā | tasyā iva mandagamanaṃ yasyāḥ | mahato 
lāvaṇyasyātiśayitasaundaryasya śevadhirnidhiḥ | 'nidhirnā 
śevadhi'rityagnipurāṇāt | ata eva 'paravalliṅgaṃ dvandvatatpuruṣayo'riti 
pāṇinīyasūtrāt puliṅgamidaṃ nāma | tena 'śevadhaye nama' ityeva 
prayogo na pākṣikaḥ 'śevadhye nama' iti || 71 ||
sarvāruṇā'navadyāṅgī sarvābharaṇabhūṣitā |

vāsanābharaṇakusumakāntyādikaṃ sarvamevāruṇaṃ yasyāḥ | avadyāni 
nindyāni na bhavantītyanavadyāni sulakṣaṇānyaṅgāni avayavā yasyāḥ | 
sarvaiścūḍāmaṇiprabhṛtipādāṅgulīyakāntaiḥ 
kālikāpurāṇoktaiścatvāriṃśatā kalpasūtroktairanyairapi 
vābharaṇairbhūṣitā |
	evaṃ sthūlaṃ rūpamuktvā tadavasthitisthānānyāha -

śivakāmeśvarāṅkasthā śivā svādhīnavallabhā || 72 ||

śivakāmetyādinā | kamanīyatvātkāmaḥ 'kāmaḥ kamanīyataye'tyukteḥ | 
kāmaṃ yathecchaṃ rūpamasyeti vā kāmaḥ | īdṛśavyutpattyaiva 
manmathe kāmapadapravṛtteḥ kālikāpurāṇe pradarśanāt |

'jagatsu kāmarūpatve tvatsamo naiva vidyate |
atastvaṃ kāmanāmnāpi khyāto bhava manobhava ||'

iti | prajñānameva vā kāmaḥ | tathā ca śrutiḥ- 'yadetaddhṛdayaṃ 
manaścaitatsaṃjñānamajñānaṃ vijñānaṃ prajñānaṃ medhā 
dṛṣṭirdhṛtirmatirmanīṣā jūtiḥ smṛtiḥ saṅkalpaḥ kraturasuḥ kāmo vaśa 
iti sarvāṇyevaitāni prajñānasya nāmadheyāni bhavanti' iti | atra 
prajñānaśabdena śiva evocyate | skānde brahmagītāyāṃ 
tathaivopabṛṃhaṇadarśanāt -

'śaṅkarākhyaṃ tu vijñānaṃ bahudhā śabdyate budhaiḥ |
keciddhṛdayamityāhuḥ --------------------------------------------- ||'

ityārabhya

'vaśa ityāstikāḥ kecitsarvāṇyetāni santatam |
prajñānasya śivasyāsya nāmadheyānyasaṃśayam ||'

ityantam | jagatsisṛkṣāvānīśvaraḥ kāmapadavācyaḥ | tathā ca 
bṛhadāraṇyake śrūyate- 'ātmaivedamagra āsīdeka eva 
so'kāmayatetyādyetāvānvai kāmaḥ' ityantam | śivaścāsau 
kāmaścāsāvīśvaraśceti karmadhārayaḥ | guṇirudramadanayornirāsāya 
padatrayī | tasyāṅke

vāmotsaṅge tiṣṭhati niṣaṇṇā | ata-evāha śivā | vaśa kāntau śivaḥ 
smṛtaḥ | kāntiricchā | paraśivecchārūpetyarthaḥ | icchārūpāyāḥ 
śakteḥ śivādhārakatvāditi bhāvaḥ | śivābhedādvā śivā | tatra 
śivapadaniruktistu śaivāgame -

'vṛtteḥ sākṣitayā vṛttiprāgabhāvasya ca sthitaḥ |
bubhutsāyāstathā jño'smītyāpātajñānavastunaḥ ||

asatyālambanatvena satyaḥ sarvajaḍasya tu |
sādhakatvena cidrūpaḥ sadā premāspadatvataḥ ||

ānandarūpaḥ sarvārthasādhakatvena hetunā |
sarvasambandhavattvena sampūrṇaḥ śivasaṃjñitaḥ ||

jīveśatvādirahitaḥ kevalaḥ śiva eva sa |'

iti | śivaṃ karotīti vā śivaśabdāt 'tatkarotī'tiṇyantātpacādyaci ṭāp | 
śete'sminsarvamiti vā | 'sarvanighṛṣvariṣve'tyādinā kartṛbhinne'rthe 
auṇādikanipātanāt | śivāḥ śobhanā guṇā asyāṃ santīti vā | arśa 
āditvādac | jainendravyākaraṇe tu 'śivādayaśce'ti sūtram | 
tatsubhūticandreṇa vyākhyātam | śāmyatīti śivaḥ kvana 
itvamaṅgalopaśca nipātyata iti |

'samedhayati yaṃ nityaṃ sarvārthānāmupakramam |
śiveti yanmanuṣyāṇāṃ tasmādeva śivaḥ smṛtaḥ ||'

iti bhārate |

'samā bhavanti me sarve dānavāścāmarāśca ye |
śivaṅkarosmi bhūtānāṃ śivatvaṃ tena me surā ||'

iti ca | 'yo yoniṃ yonimadhitiṣṭhatyeko yasminnidaṃ saṃ ca vicaiti viśvam' iti 
śrutiḥ | 'trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntami'ti ca | tadetatsarvaṃ 
śivāṣṭottaraśatavyākhyāne saṃgṛhītamasmābhiḥ -

'prakṛtyā nairmalyādamalaguṇayogādapi
śamājjagatyādhāratvādbhajadamṛtadānācca bhavataḥ |
balādicchāśakteḥ paramaśiva vedāntanikarai -
rasādhāraṇyena vyavahṛtimayāsīḥ śiva iti ||'

śivābhedā vā śivā | tadabhedasya pravṛttinivṛtti(mitta)tā ca liṅgapurāṇe 
darśitā -

'yathā śivastathā devī yathā devī tathā śivaḥ |
tasmādabhedabuddhyaiva śiveti kathayantyumām ||'

iti | tatraiva sthalāntare -

'umāśaṅkarayorbhedo nāstyeva paramārthataḥ |
dvidhā'sau rūpamāsthāya sthita eko na saṃśayaḥ ||'

iti | 'paramātmā śivaḥ proktaḥ śivā saiva prakīrtite'ti ca | 
yajñavaibhavakhaṇḍe'pi -

'cinmātrāśrayamāyāyāḥ śaktyākāre dvijottamāḥ |
anupraviṣṭhā yā saṃvinnirvikalpā svayaṃprabhā ||

sadākārā parānandā saṃsārocchedakāriṇī |
sā śivā paramā devī śivābhinnā śivaṅkarī ||'

ityārabhya

'karuṇāsāgarāmenāṃ yaḥ pūjayati śāṅkarīm |
kiṃ na siddhyati tasyeṣṭaṃ tasyā eva prasādataḥ ||'

ityantam | athavā | vāyorbhāryā śivānāmnī | uktaṃ ca laiṅgai -

'samastabhuvanavyāpī bhartā sarvaśarīriṇām |
pavanātmā budhairdeva īśāna iti kīrtyate ||

īśānasya jagatkarturdevasya paramātmanaḥ |
śivā bhāryā budhairuktā putrī cāsya manojava ||'

iti | 'bālenduśekharo vāyuḥ śivaḥ śivamanorame'ti ca | vāyupurāṇe'pi -

'īśānasya caturthī yā tanurvāyuriti smṛtā |
tasya patnī śivānāma putraścāsya manojava ||'

iti | yadvā | śivaṃ mokṣaṃ dadātīti śivā | taduktaṃ devīpurāṇe -

'śivā muktiḥ samākhyātā yogināṃ mokṣadāyinī |
śivāya jayate devī tato loke śivā smṛtā ||'

iti | āgame tu -

'pāvakasyoṣṇateveyaṃ bhāskarasyeva dīdhitiḥ |
candrasya candrikeveyaṃ śivasya sahajā śivā ||' iti |

evamicchādidharmarūpāpi na dharmiṇaṃprati guṇabhūtetyāha-
svādhīneti | svasyātmano'dhīna āyatto vallabho bhartā kāmeśvaro 
yasyāḥ | śivasya śaktyadhīnātmalābhakatvāddharmyeva dharmādhīna 
ityarthaḥ | taduktaṃ kālikāpurāṇe -

'nityaṃ vasati tatrāpi pārvatyā saha narmakṛt |
madhye devīgṛhaṃ tatra tadadhīnastu śaṅkaraḥ ||'

iti | āgame'pi -

'śakto yayā sa śambhurbhuktau muktau ca paśugaṇasyāsya |
tāmenāṃ cidrūpāmādyāṃ sarvātmanāsmi nataḥ ||'

iti | skānde'pi -

'jagatkāraṇamāpannaḥ śivo yo munisattamāḥ |
tasyāpi sābhavacchaktistayā hīno nirarthakaḥ ||'

iti | śrīmadācāryabhagavatpādairapyuktam -

'śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śaktaḥ prabhavituṃ
na cedevaṃ devo na khalu kuśalaḥ spanditumapi ||'

iti | svādhīno vallabho yayeti vā | śaryātikanyāyāḥ sukanyāyāḥ 
patiraśvibhyāṃ svasamānarūpaḥ kṛta iti taṃ viśiṣyājānatyā 
bhagavatīmārādhyaiva svādhīnīkṛta iti devībhāgavate saptamaskandhe 
kathā smaryate -

'śaraṇaṃ te jaganmātaḥ prāptāsmi bhṛśaduḥkhitā |
rakṣa me'dya satīdharmaṃ namāmi caraṇau tava ||'

ityādiprārthanottaram 

'evaṃ stutā tadā devī tayā tripurasundarī |
hṛdi tasyā dadau jñānaṃ yenādhīnaḥ patirbhava ||'

ityādyukteḥ | evaṃ śacyā indraprāptirapi ṣaṣṭhaskandhoktedāhartavyā || 
72 ||
	yadyapi bhaktimīmāṃsāyāṃ 'tatpratiṣṭhā gṛhapīṭhavadi'tisūtre 
gṛhe tiṣṭhati pīṭhe tiṣṭhatīti prayogāviśeṣādubhayorapyadhikaraṇatvaṃ 
mukhyameva na tu 
sākṣātparamparāsambandhādirūpatāratamyapīṭhabhūbhāgasyāpi 
gṛhantargatatvādityuktam tathāpi guhe kva 
tiṣṭhatītyākāṅkṣānudayātpīṭhamapekṣyetareṣāmadhikaraṇānāṃ 
tāratamyamanubhavasiddhamastyeva | tena nyāyena 
mukhyatvātkāmeśvaravāmotsaṅgaṃ prathamamuktvā sthalāntarāṇyāha 
-

sumerumadhyaśṛṅgasthā śrīmannagaranāyikā |

sumerumadhyaśṛṅgasthetyādinā | sumerorhemādrermadhyaśṛṅge 
tiṣṭhatīti tatsthā | śobhane merumadhyaśṛṅgeti vā | meruparvate hi 
śivatrikoṇavattrīṇi śṛṅgāṇi teṣāṃ madhye caturthaṃ śṛṅgamasti | 
taduktaṃ lalitāstavaratne durvāsamahāmunibhiḥ -

'sa jayati suvarṇaśailaḥ sakalajagaccakrasaṃghaṭitamūrtiḥ |
kāñcananikuñjavāṭīkandaladamarīprapañcasaṅgītaḥ ||

harihayanairṛtamārutaharitāmanteṣvavasthitaṃ tasya |
vinumaḥ sānutritayaṃ vidhiharigaurīśaviṣṭapādhāram ||

madhye punarmanohararatnarucistabakarañjitadigantam |
upari catuḥśatayojanamuttuṅgaṃ śṛṅgapuṅgavamupāse ||'

iti | śrīmallakṣmīvadyannagaraṃ nirupapadameva nagarapadaṃ 
vidyānagaravācakaṃ tasya nāyikā adhipatiḥ | tacca nagaraṃ dvividhaṃ 
ekaṃ tāvanmadhyameruśṛṅgastham | taduktaṃ lalitāstavaratne -

'tatra catuḥśatayojanapariṇāhaṃ devaśilpinā racitam |
nānāsālamanojñaṃ namāmyahaṃ nagaramādividyāyāḥ ||'

iti | tatra madhyaśṛṅge | catvāri śatānīti vigrahaḥ | na tu 
'catuḥśatamutkṛti'riti piṅgalasūtra iva caturadhikaṃ śatamiti | uttaraśloke 
prathamaprākārasya prathama 
sahasrapūrvakaṣaṭśatasaṃkhyākayojanaparimita iti parimāṇoktivirodhāt | 
nānāsālaiḥ pañcaviṃśatibhiḥ prākārairiti tadarthaḥ | aparaṃ 
sakalabrahmāṇḍabahirūrdhvabhāge 
sudhāsāgaramadhyagataratnadvīpastham | taduktaṃ rudrayāmale -

'anekakoṭibrahmāṇḍakoṭīnāṃ bahirūrdhvataḥ |
sahasrakoṭivistīrṇaṃ sudhāsindhostu madhyame ||

ratnadvīpe jagaddvīpe śatakotipravistare |
pañcaviṃśatitattvātmapañcaviṃśativaprakaiḥ ||

trilakṣayojanottuṅgaiḥ śrīvidyāyāḥ puraṃ śubham |'

ityādi | vidyāratnabhāṣye tu kṣīrasamudramadhye'pyekaṃ 
puramastītyuktaṃ parantu tasya caturviṃśatiprākārā ityasakṛduktaṃ 
tatraikasya prākārasya nyūnatvaṃ gaveṣaṇīyam | śrīmannagaraśabdaḥ 
śrīcakraparo vā | 'cakraṃ puraṃ ca sadanamagāraṃ nagaraṃ guhe'ti 
viśvākhyokteḥ | 'kagajadaśāre'tyādigauḍapādīyasūtre śrīpurasya 
cakraparatvena tadbhāṣye vyākhyānācca | 'netamṛṣimaviditvā nagaraṃ 
praviśet', 'devānāṃ pūrayodhyā', 'amṛtenāvṛtāṃ purī'mityādiśrutiṣu 
nagarādipadānāṃ cakre prayogadarśanācca 'nagaracakra -' (?) 
ityādirudrayāmalāt |

cintāmaṇigṛhāntasthā pañcabrahmāsanasthitā || 73 ||

merau tu svalpaparimāṇam,

'śṛṅgāravarṇavaprasyottarataḥ sakalavibudhasaṃsevyam |
cintāmaṇigaṇaracitaṃ cintāṃ dūrīkarotu me sadanam ||'

iti lalitāstavaratnāt | gauḍapādīyasūtrabhāṣye tu sarveṣāṃ 
cintitārthapradamantrāṇāṃ nirmāṇasthānaṃ tadeveti tasya 
cintāmaṇigṛhatvamityuktvā tannirmāṇaprakāro vistareṇa varṇitaḥ |
pañcabhirbrahmābhirnirmitamāsanaṃ mañcakarūpaṃ tatra sthitā | 
taduktaṃ bahurūpāṣṭakatantre bhairavayāmalatantre ca -

'tatra cintāmaṇimayaṃ devyā mandiramuttamam |
śivātmake mahāmañce maheśānopabarhaṇe ||
atiramyatale tatra kaśipuśca sadāśivaḥ |
bhṛtakāśca catuṣpādā mahendraśca patadgrahaḥ ||
tatrāste parameśānī mahātripurasundarī |'

iti | bhṛtakāḥ bhṛtyāḥ druhiṇaharirudreśvarā ityarthaḥ | 
āgneyādīśānāntavidikṣu brahmādaya uparyadhaḥstambharūpāḥ 
madhye puruṣarūpā api śrīdhyānācchaktibhāvaṃ prāptā mīlitākṣā 
niścalā ityādikaṃ purāṇādavagantavyam || 73 ||

mahāpadmāṭavīsaṃsthā kadambavanavāsinī |

mahānti padmāni yasyāmīdṛśyāmaṭavyāṃ vane samyaktiṣṭhati | 
padmāṭavīsvarūpamūrdhvaṃ 
'trilakṣayojanāyāmamahāpadmavanāvṛtam' iti rudrayāmaloktamekam | 
lalitāstavaratnoktamanyat -

'maṇisadanasālayoradhimadhyaṃ daśatālabhūmiruhadīrghaiḥ |
pūrṇaiḥ payodavarṇairyuktāṃ kāṇḍaiśca yojanottuṅgaiḥ ||

militaistālīpañcakamānairmilitāṃ ca kesarakadambaiḥ |
santatagalitamarandasrotoniryanmilindasandohām ||

pāṭīrapavanabālakadhāṭīniryatparāgapiñjaritām |
padmāṭavīṃ bhajāmaḥ parimalakallolapakṣmalopāntām ||'

iti | brahmarandhrasthitasahasradalapadmamapi padmāṭavītyucyate | uktaṃ ca 
svacchandatantre - 'tasmādūrdhvaṃ kulaṃ padmaṃ 
sahasrāramadhomukha'miti prakramya 'mahāpadmavanaṃ cedaṃ samānaṃ 
tasya coparī'ti | brahmāṇḍapiṇḍāṇḍayoraikarūpyācca | idaṃ 
cāruṇopaniṣadbhāṣye- 'āṇḍībhavajamāmuhu'riti- 
vākyavyākhyānāvasare spaṣṭīkṛtam |
	kadambānāṃ nīpānāṃ vane vasatīti tathā | cintāmaṇigṛhaṃ 
parito maṇimaṇṭapaṃ tatparitaḥ kadambavanam | taduktaṃ bhairavayāmale -

'bindusthānaṃ sudhāsindhupañcayonyaḥ suradrumāḥ |
tatraiva nīpaśreṇī ca tanmadhye maṇimaṇṭapam ||
tatra cintāmaṇimayam ---------------------------------------- |'

ityādi | kanakarajataprākāramadhyabhūḥ saptayojanā | 
tasmāddviyojanonnatāḥ kadambavṛkṣāḥ santītyapi purāṇe sthitam |

sudhāsāgaramadhyasthā kāmākṣī kāmadāyinī || 74 ||

sudhāsāgaraḥ pīyūṣavarṇaḥ sa cordhvastha ekaḥ 'amṛtenāvṛtāṃ 
purī'miti śrutiprasiddhaḥ | piṇḍāṇḍe bindusthāne 
sahasrārakarṇikācandramadhye'nyaḥ | aparājitākhye 
saguṇabrahmopāsanāprāpte nagare aranāmakaṇyanāmakau dvau 
sudhāhṛdau sāgarapratimau | śārīrakabhāṣye- 'anāvṛttiḥ 
śabdādi'tisūtre kathitāvanyau | aviśeṣātsarve'pīha gṛhyante | teṣāṃ 
madhye tiṣṭhatīti tathā |
	kāme kamanīye akṣiṇī yasyāḥ | samāsāntaṣṭac | kāmeśvara eva 
netraṃ yasyā iti vā | netraviṣayatvānnetratvamupacaryate | 
kāñcīpīṭhādhiṣṭhātryā idamasādhāraṇaṃ nāma | taduktaṃ 
brahmāṇḍapurāṇe

'sarvajñā sākṣibhāvena tattatkāmānapūrayat |
taddṛṣṭvā caritaṃ devyā brahmā lokapitāmahaḥ ||
kāmākṣīti tadā nāma dadau kāmeśvarī ca |' iti |

kāmānmanorathān dadātīti kāmadāyinī | kāmeśvarameva vā 
bhaktebhyo vitarati śivābhedadānābhiprāyeṇa vā kāmadāyinī | kāmaṃ 
manmathaṃ dyati khaṇḍayatīti vā kāmadaḥ śivastena ayinī 
śubhāvahavidhimatī | ayaḥ śubhāvaho vidhirityamaraḥ | athavā dāyo 
nāma pitrādiparamparārjitaṃ svam | tataḥ kāmeśvareṇa dāyavatī | 
tadabhinnānādi siddhasvabhāvavatītyarthaḥ || 74 ||

atha devyāḥ sthūlarūpasya kāryāṇi spaṣṭatayā vadanneva 
rahasyabhūtaṃ paraṃ rūpaṃ rahasyoktibhireva varṇayitumārabhate -

devarṣigaṇasaṃghātastūyamānātmavaibhavā |

devarṣītyādinā | devagaṇa ṛṣigaṇaśca yastayoḥ saṃghātena 
mahāsamudāyena stūyamāna ātmā svarūpaṃ yasya tādṛśaṃ 
vaibhavaṃ yasyāḥ, stūyamānātmavaibhavamātmano vyāpakatvaṃ yasyā 
vā sā | athavā devarṣigaṇaiḥ saṃghātaśaḥ stūyamānaṃ 
bahuprakāreṇa stūyamānamityarthaḥ | yadvā saṃghāto 
narakaviśeṣastannirāsārthaṃ stūyamānamityādi | pāpasya 
prāyāścittamityādau ṣaṣṭhyā 
nāśyanāśakabhāvasambandhārthakatvadarśanādihāpi ṣaṣṭhīsamāsaḥ 
| yadvā samyak ghāto bhaṇḍāsuravadhastaduddeśena stūyamānamityādi | 
ata evottaranāmani taduttarabhāvitavadhodyogakathanam | ata-eva 
brahmāṇḍapurāṇe bhaṇḍāsurapīḍitairdevaiḥ kutaṃ 'jayadevi 
jaganmāta'rityādinā devīstavaṃ nirvarṇyāmbayā varaṃ 
vṛṇudhvamityukte devānāṃ vākyam -

'yadi tṛṣṭāsi kalyāṇi vayaṃ daityendrapīḍitāḥ |
durlabhaṃ jīvitaṃ cāpi tvāṃ gatāḥ śaraṇārthinaḥ ||'

ityādi | anyatrāpi -

'tataḥ kadācidāgatya nārado bhagavānṛṣiḥ |
praṇamya paramāṃ śaktimuvāca vinayānvitaḥ ||'

ityārabhya -

'ayaṃ bhaṇḍāsuro devi bādhate jagatāṃ trayam |
tvayaikayaiva jetavyo na śakyastvaparaiḥ suraiḥ ||'

ityantam | vastutastu devā brahmādayaḥ | ṛṣayo vasiṣṭhādayaḥ | devarṣayo 
nāradādayaḥ | devarṣayaśca devarṣayaśceti vigrahaḥ | gaṇāḥ 
ādityādayaḥ |

'ādityaviśvavasavastuṣitābhāsvarānīlāḥ |
mahārājikasādhyāśca rudrāśca gaṇadevatāḥ ||'

ityagnipurāṇāt | teṣāṃ saṃghātaḥ samudāyaḥ 
'anekakoṭidikpālaiścandrārkavasukoṭibhi'rityādirudrayāmaloktastena 
stūyamānamityarthaḥ | tena na gaṇasaṃghātapadābhyāṃ paunaruktyaṃ 
śaṅkanīyam | atha pararūpaparatvapakṣe 
devādistūyamānatvaviśeṣaṇādakhilānugatamakhilaparicitamakhilapremās
padaṃ caitanyamevātmeti śaivaśāstroktaṃ svarūpaṃ dhvanitam | 
agnipurāṇe'pi -

'tasya caitanyamātmeti prathamaṃ sūtramīritam |
jñānabandha itīdaṃ tu dvitīyaṃ sūtramīśituḥ ||'

iti | tataśca devādibhiḥ stūyamānaṃ paricīyamānamātmanaḥ | 'svātmaiva 
devatā proktā lalitā viśvavigrahe'ti tantrarājoktāyā 
ātmābhinnadevatāyā vaibhavaṃ vibhutvamanantaśaktisaṃvṛtatvarūpaṃ 
prābhavaṃ yasyāḥ seti varṇanīyam | atha 'devakāryasamudyate'ti 
yatsthūlarūpasya kāryamuktaṃ tatprapañcayati |

bhaṇḍāsuravadhodyukta śaktisenāsamanvitā || 75 ||

bhaṇḍanāmako'surastadyuddhādikaṃ ca lalitopākhyāne vistareṇa 
prasiddhataram | taduktaṃ tatraiva brahmāṇḍapurāṇe manmathadāhaṃ 
prakramya,

'atha tadbhasma saṃvīkṣya citrakarmā gaṇeśvaraḥ |
tadbhasmanā tu puruṣaṃ citrākāraṃ cakāra sa ||'

ityārabhya

'etaddṛṣṭvā tu caritaṃ dhātā bhaṇḍitibhaṇḍiti |
yaduvāca tato nāmnā bhaṇḍo lokeṣu kathyate ||'

ityantam | tasyāsuratvamapi tatraivoktam -

'rudrakopānalājāto yato bhaṇḍo mahābalaḥ |
tasmādraudrasvabhāvaśca dānavaścābhavattataḥ ||'

iti | tasya daityasya vadhe hanane udyuktānāṃ śaktīnāṃ strīdevatānāṃ 
senābhiḥ sainye samyak vyūhanirmāṇenānvitā yuktā | 
samyagabhedenānvitā vā | tathā ca gauḍapādīyaṃ sūtram- 
'bhaṇḍāsurahananārthamekaiva anekā' iti | yadvā bhaṇḍo nirlajjaḥ sa ca 
prakṛte jīvabhāvamāpanno dehī | tadāhuḥ 'saccitsukhātmā'pi 
jaḍāsthiratvaduḥkhādibhiḥ kliśyasi bhaṇḍimāya'miti | tasyāsūn prāṇān 
rātyādatte tatsarvaṃ svaṃ tadgato dharmo bhaṇḍimeti yāvat | jñānabandha 
iti sūtrokto bandha iti bhāvaḥ | asyātmā jñānamiti sūtradvayaṃ 
sandhāvakāraśleṣāśleṣābhyāmātmanyātmatvajñānābhāvo'nātman
yātmatvajñānaṃ ca āṇavamalapadavācyatvena prasiddho bandha 
ityarthastadbhāṣyavārtikayoruktaḥ | tasya vadho yasmāttadudyuktamudyoga 
udyama iti yāvat tasya yāḥ śaktayaḥ sāmarthyāni tāsāṃ senayā 
samūhena samanviteti rahasyārthaḥ | tathā ca śivasūtrāṇi- 'udyamo 
bhairavaḥ | śakticakrānusandhāne viśvasaṃhāraḥ' | śaktisandhāne 
śarīrotpattiḥ bhūtasandhāne bhūtapṛthaktvaviśvasaṃghaṭṭā ityādīni 
tadvārtikāni yathā -

'yoyaṃ vimarśarūpāyāḥ prasarantyāḥ svasaṃvidaḥ |
jhaḍityuccalanākārapratibhonmajjanātmakaḥ ||

udyamo'ntaḥparispandaḥ pūrṇāhaṃbhāvanātmakaḥ |
sa eva sarvaśaktīnāṃ sāmarasyādaśeṣataḥ ||

viśvatobharitatvena vikalpānāṃ vibhedinām |
alaṃ kavalanenāpītyanvarthādeva bhairavaḥ ||

yo'yamuktaḥ svasaṃvitterudyogo bhairavātmakaḥ |
asyāsti mahatī śaktiratikrāntakramākramā ||

niḥśeṣanijacicchaktisenākramaṇalampaṭā |
riktāriktobhayākārāpyanyaitaddūṣiṇī parā ||

tathaiva svātmacidbhittau prameyollāsanāditaḥ |
parapramātṛviśrāntiparyantaspandarūpayā ||

sṛṣṭisthitilayāntākhyā bhāsā śaktiprasāraṇāt |
prapañcaviṣayaṃ cañcatpañcakṛtyaṃ prapañcitam ||

tayā prasāritasyāsya śakticakrasya yatpunaḥ |
sandhānamantarā māyā soktakramavimarśanam ||

tasminsatyasya viśvasya kālāgnyādikalāvadheḥ |
saṃhāraḥ syātsvasaṃvittivahnisadbhāvalakṣaṇaḥ ||

icchāśaktirumetyādisūtroktā śaktirasya yā |
sandhāne yoginastasyāstanmaye bhāvane sati ||

tadvaśāttattadicchārhaśarīrotpattiriṣyate |
bhūtānāṃ dehadhīprāṇaśūnyānāṃ grāhakātmanām ||

grāhyāṇāṃ sthāvarāṇāṃ ca sandhānaṃ paripoṣaṇam |
pṛthaktvamatha viśleṣo vyādhyādikleśabandhanāt ||

viśvasya deśakālādiviprakṛṣṭasya yatpunaḥ |
saṃghaṭṭaścakṣurādyakṣapratyakṣīkaraṇādikam ||

etatsarvaṃ bhavecchaktisandhāne sati yoginaḥ |'

ityādi | puṃstvaśaktirbālye tirohitāpi yauvane yathā samullasati tathā 
vicitrāḥ śaktisamūhā jīve vidyamānā apyajñānavaśāttirohitāḥ 
udyoge sati tu sarvā api tāḥ samullasantīti tu samudāyārthaḥ || 75 ||

sampatkarī samārūḍhasindhuravrajasevitā |

asti sampatkarīnāma kāciddevatā | yā tāvat svatantratantre- 'sampatkarīti 
kāpyasti vidyā sā'cintyavaibhave'tyārabhya 'evaṃ trivarṇā sā vidyā 
vidhānaṃ cātha kathyata' ityantena varṇitā | sā hi tripurasundaryā 
gajeṣvadhikṛteti lalitopākhyāne prasiddham | 'lalitāparameśānyā 
aṅkuśāstrātsamudratā | sampatkarī nāmadevī' tyārabhya 'raṇakolāhalaṃ 
nāma sāruroha mataṅgaja'mityādikamuktvā 'tāmanvagā yayuḥ 
koṭisaṃkhyākā kuñjarottamā' ityantam | tayā 
samyaggajaśāstrakathitopāyairārūḍhānāmārohaṇādinā niyamitānāṃ 
sindhurāṇāṃ bhadramandramṛgādibhedabhinnagajānāṃ vrajena 
hāstikena sevitā | athavā sukhasampanmayī cittavṛttiḥ sampatkarītyucyate 
tasyāṃ samārūḍhairviṣayībhūtaiḥ sindhuravrajaiḥ 
śabdādiviṣayasamūhaiḥ sevitā | tathā ca kādimate- 
'indriyārthāngajānpūrve tannāmnaiva samarcayedi'ti | ekasmin jñāne 
viṣayībhūtāyāstripuṭyā vivicya sambandhajñānarūpā cittavṛttiḥ 
sukhasampatkarī | taduktaṃ pratyabhijñāyām -

'grāhyagrāhakasaṃvittisāmānye sarvadehinām |
yogināṃ tu viśeṣo'yaṃ sambandhe sāvadhānataḥ ||'

iti | tadidaṃ 'lokānandaḥ samādhisukha'miti śivasūtravyākhyāyāṃ 
spaṣṭam | 'mātrā svapratyayānusandhāne naṣṭasya punarutthāna'miti sūtre 
varadarājenoktam -

'mātrā padārtharūpādyāsteṣvebhiścakṣurādibhiḥ |
akṣaiḥ svapratyayo nāma tatastvagrāhyavedanam ||

sandhānaṃ tu samastaṃ tadahamityanusaṃhatiḥ |
amuṣminsati naṣṭasya haritasyoktavargataḥ ||

turyasya punarutthānaṃ bhūya unmajjanaṃ bhavet |
aikyasampatkaraṃ tasya yogīndasyeti śiṣyata ||'

iti |

aśvārūḍhādhiṣṭhitāśvakoṭikoṭibhirāvṛtā || 76 ||

aśvārūḍhākhyā kāciddevatā tantre prasiddhā | yasyāstrayodaśākṣaro 
mantraḥ sā tāvadaśveṣvadhikṛtā | taduktaṃ brahmāṇḍapurāṇe -

'atha śrīlaliteśānyāḥ pāśāyudhasamudbhavā |
ati tvaritavikrāntiraśvārūḍhā calatpuraḥ ||'

ityārabhya

'aparājitanāmānaṃ samārūhya hayaṃ yayau |
bahavo vātajavanā vājinastāṃ samanvayuḥ ||'

ityantam | ata-eva tripurāsiddhānte nāmaniruktiḥ 'turaṅgeṣu sthiratvācca 
sāśvārūḍheti gīyata' iti | tayādhiṣṭhitānāṃ svāyattīkṛtānāṃ 
aśvānāṃ koṭiguṇitakoṭibhirjaladhisaṃkhyābhirbahvībhirāvṛtā | yadvā 
'indriyāṇyaśvarūpāṇi tatra paścimato yaje'diti kādimate 
vacanādaśvapadenendriyāṇi kathyante | tadārūḍhaṃ manaḥ | manasa 
indriyadvāraiva vṛttinirgamāt | tataścaikena manasā 
asaṃkhyātānīndriyāṇyadhiṣṭhāya tattatsukhāni bhunaktītyarthaḥ | 
aśvārūḍhairiti bahuvacanāntena vigrahe 
bahubhirmanobhiryugapadanantendriyādhiṣṭhātrītyarthaḥ | 
ātmākhyadevatārūpo yogī 
pūrvoktodyamābhyāsavāṃścedicchāmātreṇa sarvaśarīrābhimānī 
bhavatīti bhāvaḥ | tathā ca śivasūtrāṇi- 'vismayo yogabhūmikāḥ | 
icchāśaktirumā kumārī | dṛśyaṃ śarīramiti | tadvārtikāni ca -

'yathā sātiśayānande tasya cidvismayo bhavet |
tathāsya yogino nityaṃ tattadvedyāvalokane ||

niḥsāmānyaparānandānubhūtistimitendriye |
pare svātmanyatṛptyaiva yadāścaryaṃ sa vismayaḥ ||

sa eva khalu yogasya paratattvakarūpiṇaḥ |
bhūmikāstat kramārohaparaviśrāntisūcikāḥ ||

īdṛgvismayavidyogabhūmikārūḍhacetasaḥ |
parabhairavatāṃ yuktyābhyasamānasya śāśvatī ||

tasyaiva yogino yecchāśaktiḥ saiva bhavatyumā |
parā bhaṭṭārikā saiva kumārīti prakīrtitā ||

sadāśivādikṣityantaviśvasargādilīlayā |
kumārī kuṃ mahāmāyā bhūmiṃ mārayatītyapi ||

kumārī copabhogyasya yogino bhairavātmanaḥ |
kumārī nānyabhogyasya bhoktrekātmyena tiṣṭhati ||

umā kumārī santyaktasarvasaṅgā maheśituḥ |
ārādhanaparā tadvadicchāśaktistu yoginaḥ ||

ayameva sphuṭopāyo dṛṣṭo'nuttaradeśikaiḥ |
evamīdṛkprabhāvecchāśaktiyuktasya yoginaḥ ||

yadyadṛśyamaśeṣaṃ taccharīraṃ tasya yoginaḥ |
ahamityapṛthaktvena prativatpratibhāsanāt ||

evaṃ dehe ca bāhye ca sarvatraivāsya yoginaḥ |
dṛśyaṃ śarīratāmeti śarīraṃ cāpi dṛśyatām ||'

iti | sūtrāntarañca 'yathā tatra tathānyatre'ti |

'yatra svābhāvikā dehe sphuṭībhūtā svatantratā |
yathā tatra tathānyatra dehe bhavati yoginaḥ ||

sphuṭībhavati yuktasya pūrṇahantāsvarūpiṇī |'

iti || 76 ||

cakrarājarathārūḍhasarvāyudhapariṣkṛtā |

cakrarājakiricakrageyacakrādayo rathaprabhedā rathaśāstre lalitopākhyāne 
ca varṇitāḥ -

'ānandadhvajasaṃyukto navabhiḥ parvabhiryutaḥ |
daśayojanamunnamraścaturyojanavistṛtaḥ ||

mahārājñīścakrarājarathendraḥ pracalanbabhau |
mantritābhā (ṇyambā)mahācakre gīticakre rathottame ||

saptaparvāṇi coktāni tatra devyaśca tāḥ śṛṇu |
kiricakrarathendrasya pañcaparvasamāśrayāḥ ||

devatāśca śṛṇu prājña nāmāni śṛṇvatāṃ jayaḥ |
cakrarājaratho yatra tatra geyarathottamaḥ ||

yatra geyarathastatra kiricakrarathottamaḥ |
etadrathatrayaṃ tatra trailokyamiva jaṅgamam ||'

ityādi | teṣu cakrarājākhyaṃ rathāmārūḍhaiḥ sarvairāyudhaiḥ 
pariṣkṛtālaṅkṛtā yuddhakāle devī | rathasamīpe devyāḥ 
sarvāṇyāyudhāni cakrarājarathe paripūrya sthāpitāni santītyarthaḥ | 
yadvā cakrarājaṃ śrīcakrameva rathastamārūḍhāni yāni sarvāyudhāni 
sarvāṇyātmajñānasādhanāni tairityādi | yajñāyudhāni 
sambharatītyādau sādhane prāyudhaśabdaprayogadarśanāt | āṇavopāya-
śāktopāya-śāmbhavopāyādayaḥ śaivaśāstroktasādhanaviśeṣā 
yogaśāstroktāśca te śrīcakrānna bhidyanta ityarthaḥ | tathā ca sūtram- 
'nāsikāntamadhyasaṃyamātkimatra savyāpasavyasauṣumye'ṣviti | 
cakrasiddhau satyāṃ yogamārge kimapi nāvaśiṣyata ityarthaḥ | athavā 
cakrarājameva ratha ādhāro yasya taccakreśatvākhyā siddhiritiyāvat | 
tāmārūḍhaṃ taddāne'dhikṛtaṃ yatsarvāyudhaṃ sarvāṇi 
karmādirūpāṇyāyudhāni sādhanāni yasmiṃstat 'sarvaṃ karmākhilaṃ 
pārtha jñāne parisamāpyata' iti vacanājjñānam | śuddhavidyetyarthaḥ | 
tayā pariṣkṛtā | tathā ca śivasūtram- 
'śuddhavidyodayāccakreśatvasiddhi'riti | vārtikānyapi -

'yadāparimitāṃ siddhimanicchanpunaricchati |
viśvātmavatprathārūpāṃ parāṃ siddhiṃ tadāsya tu ||

śuddhavidyodayāccakrarājatvaṃ siddhimṛcchati |
vaiśvātmyaprathanākāṅkṣī saṃdhatte śaktimātmanaḥ ||

yadā yogī tadā tasya sadāśivapadaspṛśaḥ |
īśvaro bahirunmeṣo nimeṣo'ntaḥ sadāśivaḥ ||

sāmānādhikaraṇyaṃ ca sadvidyāhamidaṃ dhiyoḥ |
iti nītyā jagatsarvamahameveti yā matiḥ ||

sā śuddhā nirmalā vidyā tadīyādudayātsphuṭāt |
unmajjanātsa cicchaktimātmano nityamāmṛśet ||

yadā yogī tadā tasya cakreśatvamanuttaram |
māheśvaryā samāveśotkarṣātsidhyati yogina ||' iti |

geyacakrarathārūḍhamantriṇīparisevitā || 77 ||

geyacakrākhyaṃ rathamārūḍhayā mantriṇyā śyāmalādevyā paritaḥ 
sevitā | yadvā geyaṃ prasiddhaṃ cakraṃ yasya tādṛśo ratho yasya 
sūryamaṇḍalasya 
tatrārūḍhābhirmantriṇībhirvidyopāsakābhiryoginībhiḥ parisevitā | 
athavā geyo mukhyaścakrākhyo ratho yasyāḥ sā tripurasundarī tasyā 
ārūḍhamārohaṇaṃ buddhau viṣayīkaraṇamanusandhānamiti yāvat | tena

yo mantriṇīḥ | mantro'syāstīti mantri mantravīryaṃ tannayati viṣayīkarotīti 
tadanubhavastena parisevitā | ātmanaṃ 
tripurasundaryāścābhedenānusandhāne kriyamāṇe yattāvat tantrarāje 
kathitaṃ garumukhaikavedyaṃ mantravīryayojanaṃ tasyānubhavo 
bhavatītyarthaḥ | tathā ca sūtram- 
'mahāhradānusandhānānmantravīryānubhava' iti |

'mahāhrada iti proktā śaktirbhagavatī parā |
anusandhānamityuktaṃ tattādātmyavimarśanam ||

mantravīryamiti proktaṃ pūrṇāhantāvimarśanam |
tadīyo'nubhavastasya sphuraṇaṃ svātmanaḥ sphuṭam ||'

iti | etacca 'vidyāśarīrasphuratā mantrarahasya'miti sūtre bhagavatā 
śrīkṣemarājena, vistareṇa sphuṭīkṛtam || 77 ||

kiricakrarathārūḍhadaṇḍanāthāpuraskṛtā |

kirirvarāhaḥ 'kolaḥ potrī kiriḥ kiṭiri'tyamarāt | tadākṛtīni tadākṛṣṭāni 
vā cakrāṇi yasya taṃ rathamārūḍhayā daṇḍanāthayā 
vārāhyākhyayā devyā puraskṛtā sevitā | 'sarvadā daṇḍapāṇitvād 
daṇḍanāthetigīyata' iti tripurāsiddhānte daṇḍanāthanāmanirvacanāt | 
athavā kiraya iti kiraṇāḥ sṛṣṭaya iti yāvat | idamupalakṣaṇaṃ sthitilayayoḥ 
teṣāṃ cakraṃ samūha eva rathaḥ tasyārohe'pi daṇḍanāthena kṛtāntena 
puraskṛtā na svādhīnīkṛtā | sṛṣṭisthitilayāntaḥpatito'pi yogī na 
samayātanāviṣayaḥ | aluptānusandhāna iti yāvat | tathā ca sūtram- 
'tatpravṛttāvapyanirāsaḥ svasaṃvettṛbhāvā'diti | vyākhyātaṃ ca 
bhagavatā kṛṣṇadāsena -

'teṣāṃ sṛṣṭyādibhāvānāṃ pravṛttāvapyanāratam |
unmajjane'pi niṣkampayogāvaṣṭambhaśālinaḥ ||

anirāsaḥ svasaṃvettṛbhāvādapracyutirnijāt |
udyatturyacamatkārādupalabdhisvabhāvataḥ ||' iti |

jvālāmālinikākṣiptavahniprākāramadhyagā || 78 ||

jvālāmālinīnāmikā caturdaśītithinityā | tayā hi śrīmātaramabhito 
vahnimayaḥ prakāro nirmitaḥ | tadākṣiptasya nirmitasya vahnimayasya 
prākārasya

varaṇasya madhyagā madhyabhāge sthitā | tathā ca brahmāṇḍe 
jvālāmāninīṃ prati devīvacanam -

'vatse tvaṃ vahnirūpāsi jvālāmālāmayākṛtiḥ |
tvayā vidhīyatāṃ rakṣā bālasyāsya mahīyasaḥ ||

śatayojanavistāraṃ parivṛtya mahītalam |
triṃśadyojanamunnamrajvālāprākāratāṃ vrajet ||'

ityādi | yadvā nanu parasparavilakṣaṇasṛṣṭyādisaṃvṛtasya jñāninaḥ 
kathamadvatānusandhānalopābhāva ityata āha-jvāleti | jvālānāṃ 
mālinikā mālāstāśca ākṣiptāstatkṣaṇe utpannāśca vahneḥ 
prākārāḥ prakārāḥ sphulliṅgādayasteṣāṃ madhyagā tad draṣṭṛtvena 
tatsraṣṭṛtvena ca madhyavartinī 
vivadamānayordvayormadhyasthavannirvikārā | sṛṣṭyādikartṛtvena 
tadvikāre'pyavikāriṇīti yāvat | taduktaṃ spandaśāstre -

avasthāyugalaṃ cātra kāryakartṛtvaśabditam |
kāryatā kṣayiṇī tatra kartṛtvaṃ punarakṣayam ||

kāryonmukhaḥ prayatno yaḥ kevalaṃ so'tra lupyate |
tasmillupte'pi lupto'smītyabudhaḥ pratipadyate ||

na tu yo'ntarmukho bhāvaḥ sarvajñatvaguṇāspadaḥ |
tasya lopaḥ kadācitsyādanyasyānupalambhanāt ||

iti | cidvahnirūpasya jñānino visphuliṅgajvālāditulyajagataḥ kāryasya 
nāśe'pi vahnitvarūpaprakāśakatvasya prakāśātmakatvasya vā na 
kṣatiriti phalitārthaḥ | na ca śivakāryasya kṣayiṣṇutvena 
śivaniṣṭhakartṛtvasya nāśābhāve sādhakasya yoginaḥ kimāyātamiti 
vācyam | asyāpi śivatulyatvena 'tathāparyanuyogānarhatvāt śivatulyo 
jāyata' iti sūtrāt | uktañca 'svaśaktipracayo viśva'miti sūtre vārtikakāraiḥ 
-

'śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ |
ityāgamadiśā viśvaṃ svaśaktipracayo yathā ||

śivasya tatsamasyāpi tathāsya parayoginaḥ |'

iti | athavā | jvālāmālinikāsu śaktitrikoṇeṣu pañcasu kṣiptānāṃ 
samarasabhāvamāpannānāṃ vahniprākārāṇāṃ śivatrikoṇānāṃ 
caturṇāṃ madhye bindurūpeṇa tiṣṭhatīti | taduktamuttaracatuḥśatīśāstre 
-

'tacchaktipañcakaṃ sṛṣṭyā layenāgnicatuṣṭayam |
pañcaśakticaturvahnisaṃyogāccakrasambhavaḥ ||'

iti || 78 ||

bhaṇḍasainyavadhodyuktaśaktivikramaharṣitā |

bhaṇḍāsurasya sainyasya caturaṅgabalasya vadhe udyuktānāṃ 
saṃyatānāṃ śaktīnāṃ nakulyādīnāṃ vikrameṇa parākrameṇa 
harṣitā | yadvā | bhaṇḍo jīvabhāvastasya sainyaṃ 
tadanuguṇādvaitaviṣayiṇyo vṛttayastasya vadhe 
udyuktānāmadvaitavṛttirūpaśaktīnāṃ viśeṣeṇa kramaḥ 
pādavikṣepastena harṣitā | svānandāṃśe āvaraṇanāśāt | tadidamuktaṃ 
śaktisūtre- 'tadaparijñāne svaśaktivyāmohitā saṃsāritva'miti | tasya 
svakartṛkapañcavidhakṛtyasyāparijñāne svābhiḥ śaktibhiḥ khecarī-
gocarī-dikcarī-bhūcarīsaṃjñābhirvyāmohitaiva saṃsāritvamiti tadarthaḥ 
| tāsāṃ śaktīnāṃ paśubhūmikāpatibhūmiketi bhūmikādvaividhyena 
pramātrantaḥkaraṇabahiḥkaraṇaviṣayabhāvādyapattistadbhāṣye 
draṣṭavyā | etadvadhodyuktaśaktayaścaitaduttarasūtre kathitāḥ 
tatparijñāne cittamevāntarmukhībhāvena cetanapadādhyārohāccitiriti | 
antarmukhībhāvaśabdena vṛttiviśeṣarūpāḥ śaktaya ucyanta iti |

nityāparākramāṭopanirīkṣaṇasamutsukā || 79 ||

kāmeśvaryādicitrāntāḥ pañcadaśatithinityākhyā devatāḥ | yāsāṃ 
mantrā jñānārṇave tantrarāje ca bhedenoddhṛtāḥ | tāsāṃ 
parākramasyāṭopo vistāro 
damanakādicandraguptāntapañcadaśasenānīvadhaparyantaḥ tasya 
nirīkṣaṇe samyagutsukā | pakṣe nityā anādisiddhāḥ 
svātmaśaktayastatparākrame kṣaṇe uttarottaramutsukā | sakṛjjātāpi 
jñānakalāntarmukhatāyāmevotsāhaṃ janayantī satī vardhate | uktañca 
yogavāsiṣṭhe -

'sarvā eva kalā jantoranabhyāsena naśyati |
iyaṃ jñānakalā tvantaḥ sakṛjjātāpi vardhate ||'

iti || 79 ||

bhaṇḍaputravadhodyuktabālāvikramananditā |

bhaṇḍāsurasya putrāṇāṃ caturbāhvādyupamāyāntānāṃ 
triṃśatsaṃkhyākānāṃ vadhe udyuktāyā bālākhyadevyā 
navavarṣāyā svaputryā vikrameṇa nanditā hṛṣṭā | uktañca brahmāṇḍe -

'tābhirnivedyamānāni sā devī lalitāmbikā |
putryā bhujāpadānāni śrutvā prītiṃ samāyayau ||'

iti |

mantriṇyambāviracitaviṣaṅgavadhatoṣitā || 80 ||

mantriṇyambayā śyāmalāmbayā viracitena viṣaṅgākhyasya daityasya 
vadhena toṣitā | viṣaṅgaviśukrau bhaṇḍāsurabhrātarau | taduktaṃ 
brahmāṇḍe -

'purā bhaṇḍāsuro nāma sarvadaityaśikhāmaṇiḥ |
pūrvadevānbahuvidhānyaḥ sraṣṭuṃ svecchayā paṭuḥ ||

viśukraṃ nāma daiteyavargasaṃrakṣaṇakṣamam |
śukratulyavicārajñaṃ dakṣāṃsena sasarja saḥ ||

vāmāṃsena viṣaṅgaṃ ca sṛṣṭavānbhrātarāvubhau |'

ityādi || 80 ||

viśukraprāṇaharaṇavārāhīvīryananditā |

viśukrākhyasya daityasya prāṇān haratīti haraṇaṃ tādṛśena 
vārāhīnāmikāyā daṇḍinīdevyā vīryeṇa śauryeṇa nanditā | 
tripurāsiddhānte vārāhīpadaniruktiryathā -

'vārāhānandanāthasya prasannatvānmaheśvarī |
vārāhīti prasiddheyaṃ varāhavadanena ca ||'

iti | pakṣe bhaṇḍaputrā āṇavādayo malāḥ viruddhaḥ saṅgo viṣaṅgo 
viṣayābhilāṣaḥ, viṣaṃ gacchatīti vā viṣātmaka iti yāvat | ata eva 'yo 
viṣastho jñānaśaktihetuśce'ti sūtre viṣaviruddhatvādaviṣaśabdo 
māheśvaryādiśaktimaṇḍalaparatvena kṣemarājavṛttau vyākhyātaḥ | 
viruddhaṃ śukraṃ tejo yasya sa jīvabhāvaḥ | viśeṣeṇa śucaṃ śokaṃ 
rāti krāmatīti vā | ayasmayāditvātpṛṣodarāditvādvā pakṣadvaye 
śabdasiddhiḥ | bālāmantriṇīvārāhya antaravṛttiviśeṣāstābhisteṣāṃ 
kṣayeṇa svātmadevatā tuṣyatīti | tadidamuktaṃ 'balalābhe 
viśvamātmasātkarotī'ti śaktisūtre | cittireva balaṃ tallābhe 
unmagnasvarūpāśrayeṇa viśvaṃ svābhedena bhāsayatīti tad bhāṣyam | 
tathā 'tadārūḍhapramite tatkṣayājjīvasaṃkṣaya' iti śivasūtre 
vārtikakāraiḥ -

'tadityuktacare dhāmni saṃvettṛtvasvarūpiṇī |
ārūḍhā pramitiḥ saccinmadvimarśanatatparā ||

yasya tasyāsya taditi proktāṇavamalātmanaḥ |
abhilāṣasya rūḍhasya kṣayājjīvasya saṃkṣayaḥ ||'

iti | asuranirmitairnānāvidhairvighnairyantritāndevānvīkṣya śrīmātrā 
tadātva eva svabharturmukhālokanamātreṇāṣṭāviṃśatyarṇo 
mahāgaṇapatirutpāditastena tadīyaṃ vighnayantraṃ nirbhidya devā 
mocitāḥ | uktañca brahmāṇḍapurāṇe -

'tataḥ sā lalitādevī kāmeśvaramukhaṃ prati |
dattāpāṅgā samahasannātivyaktaradāvali ||

tasyā mandasmitarucaḥ kuñjarākṛtimānmukhe |
kaṭakroḍagaladdānaḥ kaściddevo vyajṛmbhatā ||' ityādi |

tadidaṃ nāmadvayenāha | kāmeśvaramukhasya 
paraśivavadanacandrasyālokābhyāṃ sākūtavīkṣaṇacandrikābhyāṃ 
kalpita utpāditaḥ śrīmānmahāngaṇeśvaro yasyāḥ sā | yadvā sūtrokto 
jīvakṣayo nityatvānna yujyata ityāśaṅkya jīvabhāvasya kṣayaparatvena 
samādhatte -

kāmeśvaramukhālokakalpitaśrīgaṇeśvarā || 81 ||

kāmeśvara iti | kāmeśvaraḥ kevalanirguṇaḥ śivastanmukhālokena 
tadanubhavena kalpitaṃ śrīgaṇeśvaratvaṃ puryaṣṭakādhīśvaratvaṃ 
yayā sā | puryaṣṭakapramātṛtvāhantābhimāniviśiṣṭasya 
jīvapadavācyatvena tattādāmtyābhimānasya 
svātmasvarūpaniṣkarṣajñānajanyena puryaṣṭakeśvaratvajñānena nāśe 
viśeṣaṇābhāvāprayukto viśiṣṭābhāva iti bhāvaḥ | taduktam 
'bhūtakañcukī tadā vimukto bhūyaḥ patisamaḥ para' iti śivasūtre | 
vārikakāraiḥ -

'tadetyuktābhilāṣasya praśamājjīvasaṃkṣaye |
puryaṣṭakapramātṛtvābhimānagalanādasau ||

dehārambhakarairbhūtairaspṛśadbhirahaṃ padam |
kañcukīva viśeṣeṇa mukto nirvāṇabhāgyataḥ ||

bhūyo bāhulyataḥ patyā samo'yaṃ parameśinā |
tattvarūpaṃ samāviṣṭaścidānandaghanātmakam ||

tata eva paraḥ pūrṇaḥ samyak tanmayatāṃ gataḥ |'

iti | ayamevārthaḥ śaktisūtre'pyuktaḥ- 'cidānandalābhe 
dehaprāṇādiṣvavabhāsamāneṣvapi cidaikātmyapratipattidārḍhyaṃ 
jīvanmukti'riti | 'madhyavikāsāccidānandalābha' ityuttarasūtre tu 
madhyavikāso yaścidānandalābho hetutvenoktaḥ sa iha 
vakṣyamāṇamahāgaṇeśapadena grāhyaḥ | yaśca 
madhyavikāse'pyupāyastatto'pyuttarasūtre vikalpakṣayādirūpo varṇyate 
sa iha kāmeśvaramukhālokapadenoktaḥ | praharṣityanena tu cidānandalābha 
uktaḥ | eteṣāṃ svarūpaniṣkarṣastu pratyabhijñāhṛdaye'nusandheyo 
vistarabhayānnehocyate || 81 ||

mahāgaṇeśanirbhinnavighnayantrapraharṣitā |

mahāgaṇeśena niḥśeṣeṇa bhinnairnāśitairvighnayantraiḥ 
pratyūhasamūhayantraṇaiḥ prakarṣeṇa harṣitā | gavyūtimātrāyāme 
śilāpaṭṭe alasādidevatāṣṭakapuṭitaśūlāṣṭakopetadigaṣṭakaṃ 
jayavighnaṃ nāma yantraṃ vilikhya devīsainye viśukreṇa nikṣiptaṃ 
tanmahāgaṇapatinā cūrṇīkṛtamiti lalitopākhyāne prasiddham |

bhaṇḍāsurendranirmuktaśastrapratyastravarṣiṇī || 82 ||

bhaṇḍenāsurendreṇa daityarājena nirmuktānāṃ śastrāṇāmastrāṇāṃ 
pratikūlānyastrāṇi varṣatīti tathā | śastrāstrayorbhedo dhanurvede- 
'dhṛtvā praharaṇaṃ śastraṃ muktvātvastramitīrita'miti | pakṣe 
mahāgaṇānāmīśvaratvenātmanyātmatājñānābhāvādāvidyakavṛttir
ūpāṇāṃ vighnānāmastrāṇāṃ ca 
parāhantānusandhānadhārārūpapratyastrairnāśena 
nāmadvayamadhyātmarītyāpi vyākhyeyam || 82 ||

karāṅgulinakhotpannanārāyaṇadaśākṛtiḥ |

karāṅgulyo dakṣavāmakaradvayasyāṅgulyo daśa tāsāṃ 
nakhasandhiṣūtpannā nārāyaṇasya daśākṛtayo matsyādidaśāvatārā 
yasyāḥ sā | bhaṇḍāsureṇa sarvāsurāstraṃ nāma 
sakaladaityotpādanamastraṃ prayuktaṃ tena somaka-rāvaṇa-bali-
hiraṇyākṣādaya utpannāḥ santo'yudhyanta | tato devyā 
dakṣahastāṅguṣṭhādivāmahastakaniṣṭhikāntāṅgulinakhebhyaḥ krameṇa 
matsya-kūrma-varāha-nārasiṃha-vāmana-bhārgava-dāśarathi-haladhara-
kṛṣṇa-kalkirūpadaśāvatārānutpādya te niṣūditāḥ | uktañca 
brahmāṇde -

'dakṣahastāṅguṣṭhanakhānmahārājñyāḥ samutthitaḥ |
mahāmatsyākṛtiḥ śrīmānādinārāyaṇo vibhuḥ ||'

ityārabhya

'daśāvatāranāthāste kṛtvetthaṃ karma duṣkaram |
lalitāmbāṃ namaskṛtya baddhāñjalipuṭāḥ sthitāḥ ||'

ityantena | pakṣe jīvasambandhinyo jāgradādayo'vasthā 
pañceśvarasambandhīni sṛṣṭyādīni kṛtyāni pañcetyevaṃ 
daśākṛtayo'pi nakhamātreṇotpannā bhavantīti anāyāsenotpadyanta ityatra 
tātparyam | nārāyaṇaśabdo jīveśvarayorupalakṣakaḥ | 
daśāśabdo'vasthāparaḥ | kṛtiśabdaḥ kṛtyaparo vā |

mahāpāśupatāstrāgninirdagdhāsurasainikā || 83 ||

ṣaḍakṣarātpāśupatāstramantrādayaṃ bhinno 
mahāpāśupatāstramantraḥ | pūrva īśvaradevatyo'ntyaḥ 
sadāśivadevatyaḥ |

'rudrādayaḥ piśācāntāḥ paśavaḥ parikīrtitāḥ |
teṣāṃ patitvātsarveśo bhavaḥ paśupatirmataḥ ||'

iti laiṅgāt | paśupateḥ īśvarasya sadāśivasyedaṃ pāśupatam | 
aśvapatyāditvānna patyuttarapadalakṣaṇo ṇyapratyayaḥ | mahacca 
tatpāśupataṃ ca mahāpāśupataṃ sadāśivāstraṃ tasyāgninā 
nirdagdhā asurasya bhaṇḍasya sainikā yayā sā | 
pakṣe'bhyāsatāratamyenottarottarotpannā utkṛṣṭā advaitavṛttaya eva 
mahāpāśupatāstrāgnayaḥ asurasainikā āvidyakavṛttayaḥ || 83 ||

kāmeśvarāstranirdagdhasabhaṇḍāsuraśūnyakā |

kāmeśvarasya yadastraṃ tanmahāpāśupatādastrādapyadhikam | 
tasyāgninā nirdagdhaṃ bhaṇḍāsureṇa sahitaṃ śūnyakākhyaṃ 
tadīyanagaraṃ yayā sā | tathā ca brahmāṇḍe -

'athaikaśeṣitaṃ duṣṭaṃ nihatāśeṣabāndhavam |
krodhena prajvalantaṃ ca jagadviplavakāriṇam ||

mahāsuraṃ mahāsattvaṃ bhaṇḍaṃ caṇḍaparākramam |
mahākāmeśvarāstreṇa sahasrādityavarcasā ||

gatāsumakaronmātā lalitā parameśvarī |
tadastraprahitairjvālaiḥ śūnyakaṃ tasya pattanam ||

sastrīkaṃ ca sabālaṃ ca sagoṣṭhadhanadhānyakam |
nirdagdhamāsītsahasā sthalamātramaśiṣyata ||

śūnyakaṃ tatpuraṃ nāma śūnyamāsīdyathārthataḥ |'

iti | yadvā | ātmākhyadevatāyā jīvadaśāyāmeva sāyujyamuktiṃ 
prāptasya śivatulyasthitimiyatā prabandhena kathayitvā sāmprataṃ 
prārabdhavaśātsthitasya dagdhapaṭābhāsasya dvaitabhānasya tattulyena 
liṅgaśarīrādinā saha nāśamātmajñānena vadan 
śivamātrāvaśeṣamāha | kāmeśvarāstraṃ cidangiḥ | cidātmana eva 
sarvakāmyamānatvena kāmeśvaratvāt | 'ātmanaḥ kāmāya sarvaṃ 
priyaṃ bhavati' iti śruteḥ | bhaṇḍāsuro dvaitabhānakaro jīvabhāvaḥ | 
śūnyaketi padasya dagdhapaṭābhāsadvaitabhānamarthaḥ | 
śūnyavādisammataṃ śūnyameva vā | jīvabhāvasahitasya 
śūnyabhāvasya cidagnināpagame cinmātramavaśiṣyata iti sidhyati | 
śūnyaśabdādrikte'rthe yāvādigaṇapāṭhātkan |
	evaṃ bhaṇḍāsurapīḍitairdevaiḥ stutā satī bhaṇḍahananāntaṃ 
devakāryaṃ kṛtvā tadante santuṣṭairdevaiḥ punaḥ stutetyāha -

brahmopendramahendrādidevasaṃstutavaibhavā || 84 ||

brahmeti | brahmaviṣṇuśakrādyairdevaiḥ samyak stutaṃ vaibhavaṃ 
parākramo yasyāḥ |

'asminnavasare devā bhaṇḍasaṃhāratoṣitāḥ |
sarve'pi sevituṃ prāptā brahmaviṣṇupurogamāḥ ||'

ityādi brahmāṇḍapurāṇāt | pakṣe brahmaṇaḥ saṃstutaṃ paricitaṃ 
vibhutvamaparicchinnatvaṃ sarvātmatvaṃ yasyā ātmarūpadevatāyāḥ sā 
|| 84 ||

haranetrāgnisandagdhakāmasañjīvanauṣadhiḥ |

harasya tṛtīyanetrasthena agninā samyak dagdhasya bhasmīkṛtasya kāmasya 
manmathasya sañjīvanauṣadhiḥ jīvātuḥ | viraktatarasyāpi kāmeśvarasya 
svābhimukhīkaraṇāt | bhaṇḍāsurahananottaraṃ brahmādibhiḥ 
prārthitayā lalitāmbayā punarmanmatho jīvita iti kathāyā 
brahmāṇḍapurāṇe smaraṇācca | 'etena pitrā nirbhartsito bālo 
mātraivāśvāsyate kile'ti nyāyo'pyanugṛhītaḥ | anenaivāśayenoktaṃ 
brahmavaivarte- 'harau ruṣṭe gurustrātā gurau ruṣṭe na kaścane'ti | na ca tatra 
haripadasyopāsyadevatopalakṣaṇatvena tripurasundarīkopāttrāṇakartṛtvaṃ 
paramaśivasyaiva guruparamparāvadhitvādvaktavyaṃ na punarvaiparītyamiti 
śaṅkyam | paramaśivasyāpi śrīvidyopāsakatvenopāsanāyāśca 
gurumantareṇāyogāttadapekṣāyāṃ tripurasundaryā eva 
tadgurutvasvīkārāt | ata-eva yoginīhṛdaye śivenaiva pārvatīṃ pratyuktam -

'anyāyena ca dātavyaṃ nāstikānāṃ maheśvari |
evaṃ tvayāhamājñapto madicchārūpayā prabho ||'

iti pravṛttiṃprati īcchāyāḥ kāraṇatvācchivasya pravartikā bhagavatyeveti 
siddhaṃ tasyā gurutvam | ata-eva gurumūrtiriti nāma vakṣyate | 'śaktyā 
vinā śive sūkṣme nāma dhāma na vidyata' iti | 
catuḥśatīśāstrādicchāśaktiviśiṣṭasyaiva paraśivasyādināthatvena 
tantreṣu gaṇanānna tripurasundaryā 
gurumaṇḍalāntarādināthātpūrvagaṇanapūjanādyāpatticodyā-
vakāśaḥ | tathā ca mahāsvacchandatantre -

'guruśiṣyapade sthitvā svayameva sadāśivaḥ |
praśnottarapadairvākyaistantraṃ samavatārayat ||'

iti | svayamevetyanena prakāśavimarśāṃśayorvibhajanena parasparaṃ 
guruśiṣyabhāvaḥ sūcitaḥ | pravartakatvapraṣṭṛtve 
devīniṣṭhayorvaktṛtvapravartyatve 
śivaniṣṭhayorgurutvaśiṣyatvayoravacchedake iti tadbhedādavirodhaḥ | 
etadeva dyotayituṃ madicchārūpayeti viśeṣaṇaṃ prabhupadena 
sambodhanaṃ ca | vastutastu ādināthādarvāgādiśaktyambānāmnā 
dvitīyasthāne gaṇyata eveti na tataḥ pūrvaṃ punargaṇanāpattiḥ | 
sadāśivanāmakatṛtīyaguruṃ pratyādināthāvacchinnāyā ādiśaktereva 
gurutvād dvitīyasthāna eva gaṇanīyatayā na tayoḥ paurvāparye 
vinigamanāviraho'pīti dik | yadvā haraṇaṃ haraḥ ātmasvarūpāpahāraḥ, 
harantīti vā harāḥ ātmāpahartārasteṣāṃ netā nāyakaḥ sa eva 
āsamantād vyāpto'gniḥ svasvarūpānyathākaraṇāt | mūlājñānamiti 
yāvat | tasya mūlājñānādhikatvāt | tena samyagdagdho yaḥ kāmo 
jīvabhāvamāpannaḥ kāmeśvarasvarūpa ātmā tasya 
samyagāvaraṇaparāvṛttyabhāvapūrvakaṃ jīvane svasvarūpāvāptau 
oṣadhirmūlikā | etadupāsanayā vidyārūpayā'vidyānivṛttyā 
svasvarūpāvāptilakṣaṇo mokṣa iti bhāvaḥ | manmathasya dāhātpūrvaṃ 
saśarīrasya jīvata eva paścādaśarīrajīvanadṛṣṭāntādātmano'pi 
pūrvaṃ brahmaṇa eva sato'vidyāvaśātsaśarīrasyeva sthitasya 
tannivṛttāvaśarīratāpūrvakabrahmaikyaprāptirdhvanyate | dhanitaṃ 
caivameva śaivaśāstrāntimādhikaraṇe 'bhūyaḥ syātproktamilana'miti | 
vārtike'pi -

'punaśca proktacaitanyasvarūpamilanātmakam |
parāyogādirūḍhasya bhavetparamayoginaḥ ||

bhūyaḥ syāditi vākyasya sphuṭa evāyamāśayaḥ |
yacchivatvamamuṣyoktaṃ nāpūrvaṃ tattu yoginaḥ ||

svabhāva eva tanmāyāśaktiprotthāpitānnijāt |
nānāvikalpadaurāmyātparābhūtamiva svataḥ ||

vimṛṣṭaṃ gurunirdiṣṭaproktopāyakrameṇa tat |
śivatvaṃ vyaktametīti śivenodīritaṃ śivam ||'

iti śaktiśāstrāntimādhikaraṇe'pi 
'nijasaṃviddevatācakreśvaratvaprāpti'riti sūtrāvayave nijapadena tathaiva 
sphoritamiti |

iyatā prabandhena devyāḥ paraṃ rūpaṃ 
sūkṣmataratvātsūkṣmarūpātparātparato vaktavyamapi 
rahasyoktiviṣayatvātsthūlarūpakāryeṇa bhaṇḍāsuravadhena saha 
śleṣalipsayā pūrvamevoktvā kramaprāptaṃ sūkṣmarūpaṃ 
sthūlarūpābhinnatvena varṇayati -

śrīmadvāgbhavakūṭaikasvarūpamukhapaṅkajā || 85 ||

śrīmadvāgbhavetyādinā | sūkṣmarūpamapi 
sūkṣmasūkṣmatarasūkṣmatamabhedāttrividhaṃ pañcadaśīvidyā 
kāmakalākṣaraṃ kuṇḍalinī ceti bhedāt | teṣvādyaṃ nāmatrayeṇocyate | 
śrīmajjñānapradāyakatvādimāhātmyaśīlaṃ vāgbhavatyasmāditi 
vyutpattyā vāgbhavanāmakaṃ kūṭaṃ pañcākṣarāṇāṃ samudāya 
evaikaṃ mukhyaṃ svaṃ nijaṃ rūpaṃ yasya tādṛśaṃ mukhapaṅkajaṃ 
yasyāḥ | taduktam- 'netroṣṭhāparagalavarṇaśālivācāṃ | 
sambhūtirmukhamiti vāgbhavākhyakūṭam' iti || 85 ||

kaṇṭhādhaḥkaṭiparyantamadhyakūṭasvarūpiṇī |

kaṇṭhasyādhaḥ kaṭiparyanto yasya sa madhyabhāgaḥ sa eva 
madhyasthakāmarājākhyasya ṣaḍakṣarasamūhasya svaṃ nijaṃ 
rūpamasyāḥ | paṭujyotiṣmatī locane itivatkarmadhārayādapi matvarthīyaḥ |

śaktikūṭaikatāpannakaṭyadhobhāgadhāriṇī || 86 ||

sarjanaśaktimattvācchaktināmakena kūṭena 
caturakṣarasamūhenaikatāmabhedamāpannakaṭeradhobhāgaṃ dhārayatīti 
tathā | taduktam -

'kāmaste hṛdi vasatīti kāmarājaṃ
sraṣṭṛtvāttadanu tavāmba śaktikūṭam |'

iti || 86 ||

mūlamantrātmikā mūlakūṭatrayakalevarā |

caturvidhapuruṣārthamūlakāraṇatvānmūlaṃ pañcadaśākṣarī saiva 
mananāttrāyata iti mantraḥ | ātmā svarūpaṃ yasyāḥ | taduktam -

'pūrṇāhantānusandhyātmā sphūrjanmananadharmataḥ |
saṃsārakṣayakṛttrāṇadharmato mantra ucyate ||'

iti | mūlasya kūṭatrayamevoktarītyā kalevaraṃ sthūlarūpaṃ yasyāḥ, 
kūṭatrayameva kalevaraṃ sūkṣmarūpaṃ yasyā iti vā | vastutastu 
mūlaśabdābhyāṃ kāmakalākṣaramucyate | kūṭatrayapadena 
tryātmakasamudāyaghaṭakāvayavā ucyante | ayavaye tayapo vidhānāt | 
kāmakalāyāṃ tūrdhvabindurekastadadhastiryagbidnudvayaṃ tadadho 
sārdhakaleti trayo'vayavā gurumukhaikavedyāḥ | ta eva 
kramādvidyākūṭatayā sthūlarūpamukhādyavayavātmanā ca pariṇatā 
iti sūkṣmataraṃ kuṇḍalinyākhyaṃ sukṣmatamaṃ vararūpaparaṃ 
nāmadvayaṃ samaṣṭivyaṣṭibhedeneti nāthacaraṇāgame vistaraḥ | evaṃ 
brahmāṇḍāntargatarūpamuktvā piṇḍāṇḍāntargataṃ 
kuṇḍalinyākhyaṃ rūpaṃ vaktumupakramate | sā hi mūlādhārākhye 
cakre sārdhatrivalayākāreṇa suptā satī yogibhirutthāpya ṣaṭcakrāṇi 
brahmaviṣṇvādigranthīṃśca bhedayantī sahasrāraṃ nītā satī 
tatkarṇikārūpacandramaṇḍalādamṛtaṃ srāvayati |
	ayogibhirapi bhāvanāmātreṇa sarvāpyeṣā prakriyā sampādyate 
tatprakriyāparāṇi nāmānyāha -

kulāmṛtaikarasikā kulasaṅketapālinī || 87 ||

kulāmṛtetyādinā | kulaṃ sajātīyasamūhaḥ | sa 
caikajñānaviṣayatvarūpasājātyāpannajñātṛjñeyajñānarūpatrayātma
kaḥ | ghaṭamahaṃ jānāmītyeva jñānākārāt | 
jñānabhāsanāyānuvyavasāyāpekṣāyāṃ dīpabhāsanāya 
dīpāntarāpekṣāpatteḥ | uktaṃ cācāryabhagavatpādaiḥ- 'jānāmīti 
tameva bhāntamanubhātyetatsamastaṃ jaga'diti | tataśca sā tripuṭī 
kulamityucyate | taduktaṃ cidgaganacandrikāyām- 'meyamātṛmitilakṣaṇaṃ 
kulaṃ prāntato vrajati yatra viśramam' iti | ūrdhvādharabhāvena 
vidyamāneṣu svacchandasaṃgrahādau prapañciteṣu dvātriṃśatpadmeṣu 
sarvādhastanaṃ padmaṃ tripuṭīsambandhābhāvādakulamucyate | 
taduparisthāni kulasambandhīni | yadvā | kuḥ pṛthvītattvaṃ līyate yatra 
tatkulamādhāracakraṃ tatsambandhāllakṣaṇayā suṣumṇāmārgo'pi | 
ataḥ sahasrārātsravadamṛtaṃ kulāmṛtam | 'śarīraṃ kulamityukta'miti 
svacchandasaṃgrahoktyā śarīrasambandhitvādvā tatkulāmṛtam | tatra 
mukhyatayā rasikā tadrasāsvādanaparā | 'puṣpitāyāḥ kulāgāraṃ 
dṛṣṭvā yo japate nara' iti kālītantre prayogāttatratyāmṛtarahasyarasiketi vā 
|
	upāsyopāsakavastujātasya cittvena 
sājātyāttatsamudāyapratipādakaṃ śāstramapi kulam | tathā ca kalpasūtre 
prayogaḥ- 'kulapustakāni ca gopāyed'iti | 'darśanāni tu sarvāṇi kulameva 
viśanti hī'tyāgame ca | 'na kulaṃ kulamityāhurācāraḥ kulamucyata' iti
bhaviṣyottarapurāṇavacanāt ācāro'pi kulaṃ tayoḥ saṅketān 
tatratyarahasyāni pālayati paśuṣu na prakāśayati 
sāmpradāyikaparamparāyai prakāśya tantuṃ pravartayati ceti tathā,

'cakrasaṅketako mantrapūjāsaṅketakāviti |
trividhastripurādevyāḥ saṅketaḥ parameśvari ||'

ityāgame |

'kulāṅganaiṣāpyatha rājavīthīḥ praviśya saṅketagṛhāntareṣu |
viśramya viśramya vareṇa puṃsā saṅgamya saṅgamya rasaṃ prasūtaḥ ||'

iti cintāmaṇistave ca pratipādito'yamarthaḥ || 87 ||

kulāṅganā kulāntasthā kaulinī kulayoginī |

kulaṃ nāma pātivratyādiguṇarāśiśīlo vaṃśastatsambandhinyaṅganā 
yathā guptā tatheyamapyavidyājavanikayā guptatvātkulāṅganā | 
taduktaṃ kulārṇave -

'anyāstu sakalā vidyāḥ prakaṭā maṇikā iva |
iyaṃ tu śāmbhavī vidyā guptā kulavadhūriva ||'

iti | bhagavānparaśurāmo'pyāha 'anyā vidyā veśyā ivātiprakaṭā' 
ityādi | kulasyāntaḥ mātṛmeyayormadhye mitirūpeṇa sthitā | 
kulaśāstrasya madhye jñeyatvena vā sthitā | pratigṛhaṃ pratideśaṃ 
pratidehaṃ prativaṃśaṃ vā pūjyatvena tiṣṭhati | 'kulaṃ janapade gṛhe | 
sajātīyagaṇe gotre dehe'pi kathitaṃ kula'miti viśvaḥ | taduktaṃ 
bhaviṣyottarapurāṇe -

'pūjanīyā janairdevī sthāne sthāne pure pure |
gṛhe gṛhe śaktiparairgrāme grāme vane vane ||'

iti | adhaḥsthitaṃ raktaṃ sahasradalakamalamapi kulam | tatkarṇikāyāṃ 
kuladevīdaleṣu kulaśaktayaśca santīti svacchandatantre'sya vistaraḥ | 
idṛgarthasya kulapadasya parataḥ sambandhasāmānyārthe taddhite kaulam |

'kulaṃ śaktiriti proktamakulaṃ śiva ucyate |
kule'kulasya sambandhaḥ kaulamityabhidhīyate ||'

iti tantroktam | śivaśaktisāmarasyaṃ vā kaulaṃ tadvatī kaulinī 
bāhyākāśāvakāśe cakraṃ vilikhya tatra pūjādikaṃ kaulamiti 
rūḍhyocyate iti kaścit | kule uktārthake yogaḥ

sambandho'syā iti kulayoginī | chalākṣarasūtrakāraiḥ kaulinī 
kulayoginītyaṣṭākṣarasyaikanāmatvaṃ yaduktaṃ tatropapattiṃ daśame 
śatake vakṣyāmaḥ |

akulā samayāntasthā samayācāratatparā || 88 ||

suṣumṇordhvasthitaṃ sahasrārapadmamakulamityucyate | tathā ca 
svacchandasaṃgrahe- 'adhaścordhvaḥ suṣumṇāyāḥ 
sahasradalasaṃyuta'mityārabhya 'paṅkajadvayamīśāni kulākulamayaṃ 
śubha'mityantam | tadrūpatvāttanniṣṭhatvādvā'kulā | na vidyate kulaṃ 
dehavaṃśādikaṃ yasyā iti vā | daharākāśāvakāśe cakraṃ vibhāvya 
tatra pūjādikaṃ samaya iti rūḍhyocyate | sa ca sarvairyogibhiraikamatyena 
nirṇīto'rtha iti saṅketarūpatvādapi samayaḥ | tatpratipādakatvād vasiṣṭha-
śuka-sanaka-sanandana-sanatkumārākhyatantrapañcakamapi samayapadena 
vyavahriyate | tadantastatpratipādyatayā tiṣṭhati | yadvā | samaṃ sāmyaṃ 
yātīti samayaḥ śivaḥ | 'āto'nupasarge kaḥ' samayādevī ca tayorekaśeṣaḥ 
| sāmyaṃ ca parasparaṃ śivaśaktyoḥ pañcavidhaṃ 
adhiṣṭhānasāmyamanuṣṭhānasāmyamavasthānasāmyaṃ nāmasāmyaṃ 
rūpasāmyaṃ ceti | adhiṣṭhānaṃ pūjādhikaraṇaṃ cakrādi | 
anuṣṭhānaṃ sṛṣṭyādikṛtyam | avasthānaṃ nṛtyādikriyā | nāma 
bhairavādi | rūpamāruṇyādi | asya ca vistāro 
vāsanāsubhagodayavyākhyāne lallena kṛtaḥ | tayorante svarūpe tiṣṭhati | 
'antaḥprānte'ntike nāśe svarūpe'timanohara' iti viśvaḥ | rudrayāmale 
daśabhiḥ paṭalairupadiṣṭa ācāraḥ samayācāra ityucyate | yadvā | 
dīkṣitasya gurukaṭākṣavaśāt 
ṣaḍvidhaikyacaturvidhaikyānyatarānusandhānadārḍhye 
mahāvedhākhyasaṃskāre ca mahānavamyāṃ jāte sati 
paścānmūlādhārādutthitā devī maṇipūre pratyakṣā bhavati | tāṃ 
tatraiva pādyādibhūṣaṇāntairūpacāraiḥ sampūjyānāhataṃ nītvā 
tāmbūlāntamabhyarcya viśuddhicakraṃ nītvā tatratyacandrakalā- 
rūpairmaṇibhiḥ pūrayitvā ājñācakraṃ nītvā nīrājya sahasradalakamale 
saraghāmadye sadāśivena saṃyojya tiraskariṇīṃ prasārya samīpaṃ 
mandire svayaṃ sthitvā yāvadbhagavatī punarnirgatā satī 
mūlādhārakuṇḍaṃ praviśati tāvattatraiva samayaṃ pratīkṣetetyākāro 
gurumukhaikavedyaḥ samayācāraḥ | tayorubhayavidhayorapi tatparā āsaktā 
|| 88 ||

mūlādhāraikanilayā brahmagranthivibhedinī |

mūlādhārākhyaṃ caturdalaṃ padmaṃ tatkarṇikāyāṃ madhye bindau 
kulakuṇḍanāmake mukhamāchādya kuṇḍalinī tatra sarvadaiva suptā 
tiṣṭhati | ata-evaitadādhāratvātsuṣumṇāmūlatvācca mūlādhāra 
ityucyate | sa evaiko mukhyo nilayo vāsasthānaṃ yasyāḥ | ṣaṭcakreṣu 
praticakramādyantayordvaudvau granthī | tatra brahmagranthidvayaṃ 
svādhiṣṭhānīyaṃ viśeṣeṇa bhinattīti tathā ||

iti śrībhāsurānandakṛte saubhāgyabhāskare |
ādyena śatakenābhūddviyā tāpinī kalā || 100 ||

iti śrīmatpadavākyetyādibhāskararāyakṛte lalitāsahasranāma 
paribhāṣābhāṣye prathamaśatakaṃ nāma dvitīyā kalā || 2 ||



dvitīyaśatakaṃ nāma tṛtīyā dhūmrikā kalā


maṇipūrāntaruditā viṣṇugranthivibhedinī || 89 ||

nābhau daśadale padye sāmayikapūjāyāṃ maṇibhī ratnaiḥ pūryate 
bhūṣyate devīti tacakraṃ maṇipūrapadavācyam | tasyāntaradhaḥsthitaṃ 
granthiṃ bhittvoditā prakaṭitā | taduparisthitaṃ viṣṇuganthiṃ viśiṣya 
bhinattīti tathā | viṣṇormaṇipūracakrasthitatvena 
tadgranthyorviṣṇugranthisaṃjñā | evaṃ brahmarudragranthisaṃjñe api 
jñeye || 89 ||

ājñācakrāntarālasthā rudragranthivibhedinī |

bhrūmadhye dvidalapadme ājñāpakasya 
śrīguroravasthānādājñācakrasaṃjñā | tāvatparyantaṃ 
manovigrahābhyāse iṣad jñānodayo bhavatīti vā | āṅīṣadarthakaḥ | 
tadantarāle tiṣṭhati | rudragranthidvayaṃ hṛdayagatānāhatacakrīyaṃ 
vibhinattīti tathā | anuṣṭhāne etadvaiparītyamunneyam | 
pāṭhakramādarthakramasya balīyastvāt 'arthācce'ti pāñcamikanyāyāt | 
yadvā | śrīvidyāyāṃ catvāraḥ khaṇḍāḥ āgneya-saura-saumya-
candrakalākhyāḥ | ta eva vāgbhava-kāmarāja-śakti-turyākhyāśca | 
teṣāṃ caturṇāṃ madhye trayo hṛllekhākhyā granthayaḥ | tāśca tisraḥ 
krameṇa rudraviṣṇubrahmasaṃjñakāḥ | tattrayaṃ bhinatti tadantaḥ 
praviśati | tadabhidheyetyarthaḥ | vastutastu dattātreyasaṃhitāyāṃ 
ṣaḍarthaprakaraṇoktakaulikārthaparamidaṃ nāmaṣaṭkam | taduktam tatraiva 
-

'mūlādhārādikaṃ cakraṣaṭkaṃ kulamiti smṛtam |
granthitrayaṃ tatra devicakratritayagarbhitam ||

pṛthvyāpyacakradvitayaṃ brahmagranthipadoditam |
vahnisūryamayaṃ cakradvayaṃ tejomayaṃ mahat ||'

'viṣṇugranthipadenoktaṃ taijasaṃ sarvasiddhidam | 
vāyvākāśadvayīrūpaṃ cakradvitayamuttamam ||

rudragranthipadenoktaṃ maṅgalāyatanaṃ mahat ||' ityādi |

sahasrārāmbujārūḍhā sudhāsārābhivarṣiṇī || 90 ||

sahasrasaṃkhyākā arā dalāni yasya tadambujaṃ kamalaṃ 
brahmarandhrādhaḥsthamārūḍhā | 
sudhāyāstatkarṇikācandrasambandhinyā āsāro 
dhārāsampātastamabhivarṣituṃ śīlamasyāḥ 'amṛtasya dhārā bahudhā 
dohamānaṃ, caraṇaṃ no loke sudhitāndadhātu, iti śruteḥ || 90 ||

taḍillatāsamaruciḥ ṣaṭcakropari saṃsthitā |

taḍitsaudāminyeva latā vallī tathā samā ruciḥ kāntiryasyāḥ | 
'vidyullekheva bhāsvare'ti śruteḥ | ṣaḍavayavakāni | cakrāṇīti 
madhyamapadalopī samāsaḥ | tena 'dvigo'ritiṅīppratyayo na bhavati | tāni ca 
mūlādhāra-svādhiṣṭhāna-maṇipūrānāhata-
viśuddhājñācakranāmakāni | teṣāmupari sahasrāre samyak sthitā |

mahāsaktiḥ kuṇḍalinī bisatantutanīyasī || 91 ||

mahe utsave tatratyaśivaśaktisamāyogarūpe āsaktistatparatā yasyāḥ | 
'maha uddhava utsava' ityamaraḥ | vahnitejasyāsaktiryasyā vā | 'maha 
utsavatejaso'riti viśvaḥ | mahatī ā samantātsaktiḥ saṃyogo yasyā vā | 
kuṇḍale asyāḥ sta iti kuṇḍalinī ākṛtyā bhujaṅgī vā | tatsvarūpaṃ ca 
tantrarāje -

'mūlādhārasthavahnyāmatejomadhye vyavasthitā |
jīvaśaktiḥ kuṇḍalākhyā prāṇākārātha taijasī ||

prasuptabhujagākārā trirāvartā mahādyutiḥ |
māyāśīrṣā nadantīṃ tāmuccaratyaniśaṃ khage ||

suṣumṇāmadhyadeśe sā yadā karṇadvayasya tu |
pidhāya na śṛṇotyenaṃ dhvaniṃ tasya tadā mṛtiḥ ||'

ityādi | yogavasiṣṭhe cūḍālopākhyāne -

'puryaṣṭakāparākhyasya manaso jīvanātmikām |
viddhi kuṇḍalinīmantarāmodasyeva mañjarīm ||'

iti | nāmanirvacanaṃ ca devīpurāṇe- 'yataḥ śṛṅgāṭakākārā 
kuṇḍalinyucyate tata' iti yadvā vāgbhavabījasya kuṇḍalinīti saṃjñā | 
tadrūpā bisatantuḥ kamalanālaṃ tadeva tantustadvattanīyasī atiśayena 
kṛśākṛtiḥ | 'nīvāraśūkavattanvī pītā bhāsvatyaṇūpame'ti śruteḥ | 
'kulāmṛtaikarasikā' ityārabhyeyatparyantā muktā prakriyā sarvāpīti 
spaṣṭīkṛtā vāmakeśvaratantre -

'bhujaṅgākārarūpeṇa mūlādhāraṃ samāśritā |
śaktiḥ kuṇḍalinīnāma bisatantunibhā śubhā ||

mūlakandaṃ phaṇāgreṇa daṃṣṭrākamalakandavat |
mukhena pucchaṃ saṃgṛhya brahmarandhraṃ samanvitā ||

padyāsanagatā svasthā gudamākuñcya sādhakaḥ |
vāyumūrdhvagataṃ kurvankumbhakāviṣṭamānasaḥ ||

vāyvāghātavaśādagniḥ svādhiṣṭhānagato jvalan |
jvalanāghātapavanāghātairunnidrito'hirāṭ ||

brahmagranthiṃ tato bhittvā viṣṇugranthiṃ bhinnattyataḥ |
rudragranthiṃ vibhidyaiva kamalāni bhinatti ṣaṭ ||

sahasrakamale śaktiḥ śivena saha modite |
sā cāvasthā parā jñeyā saiva nirvṛtikāraṇam ||'

iti | aruṇopaniṣadyapi śrūyate -

'uttiṣṭhata mā svapta agnimicchadhvaṃ bhāratāḥ |
rājñaḥ somasya tṛptāsaḥ sūryeṇa sayujoṣasaḥ ||'

iti | iyaṃ copaniṣatsarvāpi bhagavatīparaiva | upabṛṃhaṇadarśanāt | 
'aruṇopaniṣadgīte'ti śyāmalāsahasranāmasu pāṭhācca | 
pṛśnināmakānāmupāsakānāṃ parasparamuktiriyaṃ 
bhāratīsarasvatīvidyeti yāvat | tatsambandhino bhāratāḥ | he 
śrīvidyopāsakāḥ, uttiṣṭhata upāstikrame pravartadhvam | mā svapta 
pramattā mā bhūta | antarbhāvitaṇyarthau vā kuṇḍalinīkarmakāvimau 
dhātū yojanīyau | agnīṃ svādhiṣṭhānagatāgnitejomayīṃ 
kuṇḍalinīmicchadhvaṃ icchādaṇḍenāhatyotthāpayadhvam | sūryeṇa, 
sayujā viśuddhyanāhatacakrayormadhyavartisūryasahitena tenāgninā | 
uṣaso dagdhasya drutasyeti yāvat | somasya umayā rājarājeśvaryā sahitasya 
rājño rājarājeśvarasya sahasrārīyacandramaṇḍalāntargatasya vā |

arthādamṛtena tṛptāso bhavataṃ tṛpyata | agnikuṇḍalinīmutthāpya 
sūryakuṇḍalinyā saṃyojya tābhyāṃ 
candramaṇḍalaśivaśaktisāmarasyena drāvayitvā 
tadutthāmṛtadhārābhirdvisaptatisahasranāḍīmārgānāpūrya tṛptā 
bhavetetyarthaḥ | tṛptāsa ityatra 'ājjase'rityasugāgamaḥ | tathā -

'yatkumārī mandrayate yadyoṣidyatpativratā |
ariṣṭaṃ yatkiñca kriyate agnistadanuvedhati ||'

kuḥ pṛthvītattvaṃ mriyate līyate yasmiṃstatkulakuṇḍaṃ kumāraṃ 
tatsambandhinī kumārī kulakuṇḍalinī | mandrayate mandrasvareṇa nadati | 
ata-eva rodanāvasthāsāhityātkulakuṇḍādutthāpanasyotpattirūpatvācca 
sadya utpannā kumārītyucyate | yoṣit taruṇī 
tāruṇyalakṣaṇasūryeṇānāhatāduparibhāge sāhityāt | pativratā patiṃ 
brahmarandhrasthaṃ kāmeśvaraṃ vratayati bhuṅkte | 'payovrataṃ 
brāhmaṇasye'tyādi prayogāt | evaṃ kaumāratāruṇyasambhogairariṣṭaṃ 
śubhaṃ pīyūṣavarṣaṇarūpamanyadapi yatkiñcitsā kriyate karoti 
tatsarvamagniḥ svādhiṣṭhānagato'nuvedhati sādhayati | agnijvalanenaiva 
candramaṇḍaladravāditi bhāvaḥ | etadupabṛṃhaṇaṃ sanatkumāratantre -

'pṛśnayo nāma munayaḥ śrīvidyopāsakā mithaḥ |
sambhūyopadiśantyetāmutthāpayata mā ciram ||

karṇikāyāmadhiṣṭhāne vahnimicchatha bhāratāḥ |
sūryeṇa saha vidrāvya rājñaḥ somasya tṛpyate ||'

ityādi 'pātivratye bhujaṅgamyā agnireva sahāyavāni'tyantam | evaṃ 
'lokasya dvāramārcimatpavitram | jyotiṣmadbhrājamānaṃ mahasvat | 
amṛtasya dhārā bahudhā dohamānam | caraṇaṃ no loke 
sudhitāndadhātvi'ti mantro'pi lokasya brahmalokasya dvāraṃ sādhanam | 
arcirjyotirmahaḥśabdā agnisūryacandrakalāvācakāḥ | 
caraṇaśabdaścarati yātāyātaṃ karotīti vyutpattyā kuṇḍalinīparaḥ | 
sāmānye napuṃsakam | sudhitān tṛptān | hakārasya 
dhakārādeśo'rciḥśabde sakāralopaśca chāndasaḥ | kuṇḍalinī 
agnyādisthānamāgatāsatī sudhāvṛṣṭiṃ 
kurvatyasmāṃstṛptānkarotvityarthaḥ | tadidamupabṛṃhitaṃ 
śukrasaṃhitāyām -

'pāvakasyārciṣā bhānorjyotiṣā mahasā vidhoḥ |
dohamānā sudhādhārā dvisaptatisahasradhā ||

guptācārā kuṇḍalinī tṛptānasmāṃstanotu sā |'

iti | atra guptaṃ yathā tathā caratīti caraṇapadasyārthaḥ | evaṃ 
vasiṣṭhāditantreṣvapyupabṛṃhaṇāni draṣṭavyāni || 91 ||

bhavānī bhāvanāgamyā bhavāraṇyakuṭhārikā |

bhavaṃ mahādevaṃ saṃsāraṃ kāmaṃ vā ānayati jīvayatīti bhavānī | 
taduktaṃ devīpurāṇe nirvacanādhyāye -

'rudro bhavo bhavaḥ kāmo bhavaḥ saṃsārasāgaraḥ |
tatprāṇanādiyaṃ devī bhavānī parikīrtitā ||'

iti | yadvā jalamūrteḥ parameśvarasya bhava iti saṃjñā | tasya patnī 
uṣānāmnī | putraḥ śukrākhyaḥ | taduktaṃ liṅgapurāṇe -

'bhava ityucyate devairbhagavānvedavādibhiḥ |
sañjīvanena lokānāṃ bhavasya paramātmanaḥ ||

uṣā saṃkīrtitā bhāryā sutaḥ śukraśca sūribhiḥ |'

iti | vāyupurāṇe'pi -

'bhavasya yā dvitīyā tu tanūrāpaḥ smṛteti vai |
tasyoṣā nāmikā patnī putraścāpyuśanā smṛtaḥ ||'

iti | bhavaśabdaniṣpattirapi tatraiva -

'yasmādbhavanti bhūtāni tābhyastā bhāvayanti ca |
bhavanādbhāvanāccaiva bhūtānāṃ sa bhavaḥ smṛtaḥ ||' 

iti | atra tābhya ityasyādbhya ityarthaḥ | 'tasmādāpo bhavaḥ smṛtā' 
ityupakramya pāṭhāt | bhavaṃ jīvanarūpaṃ jalamapyānayati jīvayatīti 
bhavānī | yadvā bhavasya strītyarthe puṃyogalakṣaṇo ṅīp | 
'indravaruṇe'tyādinānugāgamaḥ | iyañca 
sthāneśvarākhyapīṭhasyādhiṣṭhātrī devatā | taduktaṃ 
padyapurāṇe'ṣṭottaraśatadevītīrthamālādhyāye- 
'sthāneśvarebhavānyākhyā bilvake nāmapatrake'ti | evaṃ rūpapañcakaṃ 
nirvarṇya tatprāptyupāyaṃ katipayairnāmabhirāha | bhāvanā tāvad 
dvividhā-śābdī bhāvanā ārthī bhāvanā ceti | tatra śābdī 
vaidikaśabdaniṣṭhācāryecchāsamānayogakṣemā | īśvarecchaiveti tu 
mīmāṃsakavādakautūhale nirūpitamasmābhiḥ | ārthī tu pravṛttirūpā | 
kārakāṇāṃ parasparasambandharūpetyapi tatraiva nirūpitam | 
tābhyāmagamyā gamyā vā karmamārgāviṣaya iti vā 
tajjanyacittaśuddhirūpā vetyarthaḥ | yadvā bhāvanā trividhā | taduktaṃ 
kūrmapurāṇe -

'brāhmī māheśvarī caiva tathaivākṣarabhāvanā |
tisrastu bhāvanā rudre vartante satataṃ dvijā ||'

iti | anyatrāpi -

'trividhāṃ bhāvanāṃ brahman procyamānāṃ nibodha me |
ekā madviṣayā tatra dvitīyā'vyaktasaṃśrayā ||

antyā tu suguṇā brāhmī vijñeyā triguṇā tridhā |'

iti | idaṃ cendradyumnaṃprati kūrmāvatārasya bhagavato vacanam | 
etallakṣaṇaniṣkarṣaśca ratnatrayaparīkṣāyāṃ dīkṣitaiḥ kṛtastata 
evāvagantavyaḥ | yadvā -

'ājñāntaṃ sakalaṃ proktaṃ tataḥ sakalaniṣkalam |
unmanyante pare sthānaṃ niṣkalaṃ ca tridhā sthitam ||'

iti | yoginīhṛdayoktalakṣaṇāstisro bhāvanāḥ | tābhirgamyā jñeyā | 
bhavaḥ saṃsāra evāraṇyamatigahanatvāt punaḥ punaḥ prarohācca | tasya 
kuṭhāreva kuṭhārikā | 'dvayoḥ kuṭhāra' iti kośāt strīliṅgatā | 
tacchettrītyarthaḥ |

bhadrapriyā bhadramūrtirbhaktasaubhāgyadāyinī || 92 ||

	bhadraṃ maṅgalaṃ priyaṃ yasyāḥ | bhadro gajaviśeṣastajjātīyā 
gajāḥ priyā yasyā iti vā | bhadrā bhavyā mūrtiḥ svarūpaṃ yasyāḥ | 
'brahma tanmaṅgalaṃ vidu'riti viṣṇupurāṇāt | 'maṅgalānāṃ ca 
maṅgala'miti bhāratācca | 'bhagaḥ 
śrīkāmamāhātmyavīryayatnārkakīrtiṣvi'tyāgneyapurāṇoktā 
bhagapadārthāḥ śobhanā yasyāṃ sā subhagā lalitaiva tasyā bhāvaḥ 
saubhāgyaṃ tadabheda iti yāvat | yattu padmapurāṇe -

'ikṣavastarurājaśca niṣpāvā jīradhānyake |
vikāravacca gokṣīraṃ kausumbhaṃ kusumaṃ tathā ||

lavaṇaṃ cāṣṭamaṃ tadvatsaubhāgyāṣṭakamucyate |'

iti vacane parigaṇitaṃ tadapi 
maṅgalakāryopayuktatvācchrīkaratvātsaubhāgyameva | suṣṭhu bhāgyaṃ 
niyatiryasya tasya bhāvo vā saubhāgyam | bhaktebhyastāni dadātīti tathā || 
92 ||

	atredaṃ bodhyam | mahāśaktirityārabhyaitatparyantāni nava nāmāni 
baḍaṇ iti chalākṣasūtreṇa nirdiṣṭāni | tathāhi vararucisaṅkete 
yavargoṣṭānāmiha tu navānāṃ saṃjñetyuktaṃ 'kājñādvāḥ, ṭayau 
ce'ti sūtrābhyāṃ kakāramārabhya jhakāramabhivyāpya dvārāṇi nava 
bhavanti | ṭavargayavargāvapyevamiti tadarthaḥ | piṣuḥ | pavarga iṣūṇāṃ 
pañcānāṃ saṃjñā |

bhaktipriyā bhaktigamyā bhaktivaśyā bhayāpahā |

bhaktirdvividhā- mukhyā gauṇī ceti | 
tatreśvaraviṣayako'nurāgākhyaścittavṛttiviśeṣo mukhyabhaktiḥ | tathā ca 
bhaktimīmāṃsāsūtram- 'sā parānuraktirīśvare' iti | 'athāto 
bhaktijijñāse'tisūtropāttā bhaktistatpadārthaḥ | tasyāḥ pareti viśeṣaṇam | 
parāṃ mukhyāṃ bhaktiviśeṣamuddiśyānuraktirlakṣaṇatvena vidhīyata iti 
tadarthaḥ | ata-eva pareti gauṇīṃ vyāvartayatīti bhāṣyam | 'gauṇyā tu 
samādhisiddhi'riti sūtre gauṇī bhaktiḥ sevārūpā kathitā | tathā ca 
garuḍapurāṇe -

'bhaja ityeṣa vai dhātuḥ sevāyāṃ parikīrtitaḥ |
tasmātsevā budhaiḥ proktā bhaktisādhanabhūyasī ||'

iti | tadbhedāḥ smaraṇakīrtanādayo bahavaḥ | tena -

'bhaktiraṣṭavidhā hyeṣā yasminmlecche'pi vartate |
sa viprendro yatiḥ śrīmān sa muniḥ sa ca paṇḍitaḥ ||

ityāditya-garuḍapurāṇayorvacanam | 'bhaktirnavavidhā rājan' ityādi 
bhāgavataṃ vacanam | 'bhaktirdaśavidhā jñeyā pāpāraṇyadavopame'ti 
daśavidhatvapratipādakaṃ 
bṛhannāradīyavacanamanyaccaitādṛśamavayutyānuvāda eva | 
īdṛśo bhaktipadārthaḥ priyo yasyāḥ sā | tathā ca śivapurāṇe -

'kṛtakṛtyasya tṛptasya mama kiṃ kriyate naraiḥ |
bahirvā'bhyantare vā'pi mayā bhāvo hi gṛhyate ||'

iti | atra bhāvaśabdena bāhyā sevārūpā ceṣṭā'bhyantaro'bhiprāyaśca 
gṛhyate | bhaktyā saṃrādhanena gamyā pratyakṣā | tathā ca śrutiḥ -

'parāñci khāni vyatṛṇatsvayambhūstasmātparāṅ paśyanti nāntarātman |
kaściddhīraḥ pratyagātmānamaikṣadāvṛttacakṣuramṛtatvamicchan ||'

iti | smṛtirapi- 'yoginastaṃ prapaśyanti bhagavantaṃ sanātanami'ti | 
'īśvarapraṇidhānādve'ti yogasūtre'pyevam | praṇidhānāpadasya 
bhaktiparatayā rājamārtaṇḍe vyākhyānāt | [bhakti] brahmasūtramapi- 
'apisaṃrādhane pratyakṣānumānābhyā'miti | avyaktamapi brahma bhaktyā 
pratyakṣaṃ bhavatīti śrutismṛtibhyāṃ tathā'vagamāditi tadarthaḥ |

'bhaktyā tvananyayā śakya ahamevaṃvidho'rjuna |
jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca paraṃtapa ||'

iti bhagavadvacanamapi | atra praveṣṭumityanena brahmabhāvākhyo mokṣa 
ucyate, so'pi bhaktyaiva labhyata ityarthaḥ | tena 'prakṛte gamyapadaṃ 
prāpyaparatvenāpi vyākhyeyam | 'brahmasaṃstho'mṛtatvametīti śrutau 
niṣṭhāparyāyabhaktivācinā saṃsthāpadena tathā pratipādanāt | ata-eva 
bhaktimīmāṃsāyām- 'tatsaṃsthasyāmṛtatvopadeśādi'ti sūtram | 
brahmamīmāṃsāyām- 'tanniṣṭhasya mokṣopadeśādi'ti sūtrañca | 
nityātantre'pi bhaktilakṣaṇakathanapūrvakaṃ 
tasyākhilapuruṣārthapradatvamuktam-

'uktalakṣaṇasampanne gurau tatproktayostathā |
vidyānuṣṭhānayoḥ sthairyadhiyaḥ saṃśayanāśanī ||

tārakatvāpramattatve bhaktiruktākhilārthadā |
yayā vihīnā niyatamihāmutra ca duḥkhitā ||'

iti | athavā bhaktirlakṣaṇā tayā gamyā bodhyā | viśiṣṭaśaktikānāṃ 
satyajñānādipadānāṃ nirdharmakabrahmavācakatvāyogāt | ata-eva 
triśatyāṃ vakṣyate- 'lakṣyārthā lakṣaṇāgamye'ti | 'sarveṣāṃ 
vaikamantryamaitiśāyanasya bhaktipāvanatvātsavamānādhikāro hī'ti 
jaiminisūtre bhaktipadasya lakṣaṇāyāṃ prayogaḥ | āsmākīne 
śivastave'pi-

'na me śaktiḥ śrīmanmahimaparamāṇorapi nutau
tathāpi tvadbhaktiṃ vyatanavamavaṣṭabhya kimapi |
na mañcāḥ krośanti pravacanamathāpi pravavṛte
yathā loke bhaktyā paraśiva na śaktyā svagatayā' ||

iti bhakteruktalakṣaṇāyā vaśyā parādhīnā | bhaktyā vaśyeti vā | 
'svatantrāpi śivabhaktipāratantryatvamaśnuṣa' iti vacanāt | bhayāni 
jalasthalādiprayuktādīni sarvāṇyapahantīti bhayāpahā | 'ānandaṃ 
brahmaṇo vidvānna bibheti kutaścane'ti śruteḥ | tathā ca vāyupurāṇe-

'araṇye prāntare vāpi jale vāpi sthale'pi vā |
vyāghrakumbhīracorebhyo bhayasthāne viśeṣataḥ ||

ādhiṣvapi ca sarveṣu devīnāmāni kīrtayet |' iti |

śāmbhavī śāradārādhyā śarvāṇī śarmadāyinī || 93 ||

	śambhoriyaṃ strī śāmbhavānāmiyaṃ mātā vā śāmbhavī | 
yogaśāstre mudrāviśeṣasyedaṃ nāma | tallakṣaṇaṃ tatraiva-

'antarlakṣya bahirdṛṣṭirnimeṣonmeṣavarjitā |
eṣā sā śāmbhavī mudrā sarvatantreṣu gopitā ||'

iti | kalpasūtre tu dīkṣāstisraḥ- śaktīḥ śāmbhavī māntrī ceti | vibhajya 
tallakṣaṇānyuktāni devībhāgavate 'aṣṭavarṣā ca śāmbhavī'ti 
kanyāviśeṣasya nāmoktaṃ tadrūpā vetyarthaḥ | śāradayā sarasvatyā 
vāgdevatābhiśca ārādhyā, śārade śaradṛtau varṣādau vā ārādhyā | 
'atha śaratsamāḥ | saṃvatsara' ityamarāt | 'śaratkāle mahāpūjā kriyate 
yā ca vārṣikī'ti mārkaṇḍeyapurāṇe | varṣasyādau bhavā 
vārṣikītyarthaḥ | 'vāsante navarātre tu pūjayedraktadantikā'miti 
rudrayāmalāt | śāradairviśāradaiḥ paṇḍitaiḥ 
śālīnākhyāśramaviśeṣaśīlairvārādhyā | 'śāradaḥ pītamudre 
syācchālīne pratibhāvinī'ti medinī | 'akāro vāsudevaḥ syādākārastu 
pitāmaha' 
itthanekārthadhvanimañjaryāmabhidhānāttābhyāmārādhyetyakṣaradvay
aśle-ṣeṇārthe siddhe śāradā cāsāvārādhyeti karmadhārayo vā | tatra 
śāradāṃśaniruktiḥ kālīpurāṇe-

'śaratkāle purā yasmānnavamyāṃ bodhitā suraiḥ |
śāradā sā samākhyātā pīṭhe loke ca nāmataḥ ||'

iti | kṣitimūrteḥ paramaśivasya śarva iti saṃjñā | tasya strītyarthe 
puṃyogalakṣaṇe ṅīṣyānugāgamaḥ | maṅgalasya mātā sukeśī 
nāmnītyarthaḥ | taduktaṃ laiṅge-

'carācarāṇāṃ bhūtānāṃ dhātā viśvambharātmakaḥ |
śarva ityucyate devaḥ sarvaśāstrārthapāragaiḥ ||

viśvambharātmanastasya śarvasya parameṣṭhinaḥ |
sukeśī kathyate patnī tanujo'ṅgārakaḥ smṛtaḥ ||'

iti | vāyavīye'pi-

'śarvasya yā tṛtīyā tu nāma bhūmitanuḥ smṛtā |
patnī tasya sukeśīti putraścāṅgārako mataḥ ||'

iti | śarma sukhaṃ dātuṃ śīlamasyāḥ 'śarma śātasukhāni 
ce'tyagnipurāṇīyakośaḥ | 'sukhaṃ dadāti bhaktebhyastenaiṣā 
śarmadāyinī'ti devībhāgavatāt || 93 ||

śāṅkarī śrīkarī-

	karotīti karaḥ | pacādyac | 'kṛño hetutācchīlye'tyādinā ṭo vā | 
śaṃ sukhasya karaḥ | śaṃ kare yasya sa vā śaṅkaraḥ tasya strī śāṅkarī 
| tathā ca kālikāpurāṇe-

'pratisargādimadhyāntamahaṃ śambhuṃ nirākulam |
strīrūpeṇānuyāsyāmi prāpya dakṣādahaṃ tanum ||

tatastu viṣṇumāyāṃ māṃ yoganidrāṃ jaganmayīm |
śāṅkarīti stuviṣyanti rudrāṇīti divaukasaḥ ||'

iti | karotīti karī śriyaḥ karī | śrīkaro viṣṇuḥ | 'śrīdharaḥ śrīkaraḥ 
śrīmāni'ti viṣṇusahastranāmasu pāṭhāt | tasyeyaṃ śrīkarīti vā ||

-sādhvī śaraccandranibhānanā |

sādhvī pativratā | 'satī sādhvī pativrate'tyamaraḥ | kālatraye'pi 
patyantarayogābhāvādanitarasādhāraṇaṃ pātivratyam | taduktaṃ 
śrīmadācāryabhagavatpādaiḥ-

kalatraṃ vaidhātraṃ kati kati bhajante na kavayaḥ
śriyo devyāḥ ko vā na bhavati patiḥ kairapi dhanaiḥ |

mahādevaṃ hitvā tava sati satīnāmacarame
kucābhyāmāsaṅgaḥ kurabakatarorapyasulabhaḥ ||'

iti | devībhāgavate'pi- 'sādhvītyananyasāmānyapātivratyena gīyase' iti | 
śaratkālikena candreṇa tulyamānanaṃ mukhaṃ yasyāḥ |

śāntodarī śāntimatī nirādhārā nirañjanā || 94 ||

	'śo tanūkaraṇe' | śātaṃ kṛśam | 'āde ca upadeśe'śitī'tyātvam | 
udaraṃ yasyāḥ sā śātodarī | śatodarasyānantaguhasya himavato'patyaṃ 
haimavatītyartho vā | sāntīrasyā astīti śāntimatī | 
bhakteṣvauddhatyābhāvāt | ādhārānniṣkrāntā mūlādhārādudgatā | 
'nirādayaḥ krāntādyarthe pañcamye'ti samāsaḥ | yadvā nirgata ādhāraḥ 
adhiṣṭhānāntaraṃ yasyāḥ | sarvajagadadhiṣṭhānasya 
satyatvenādhārāntarāyogāt | athavā nirādhārākhyapūjāsvarūpā | 
tathā ca sūtasaṃhitāyām- pūjā śakteḥ parāyāstu dvividhā 
samprakīrtite'tyupakramya bāhyābhyantarabhedena dvaividhyamuktvā 
bāhyāyā vaidikatāntrikabhedena dvaividhyaṃ salakṣaṇaṃ 
varṇayitvoktam-

'pūjā yābhyantarā sāpi dvividhā parikīrtitā |
sādhārā ca nirādhārā nirādhārā mahattarā ||

sādhārā yā tu sādhāre nirādhārā tu saṃvidi |
ādhāre varṇasaṃkḷptavigrahe parameśvarīm ||

ārādhayedatiprītyā guruṇoktena vartmanā |
yā pūjā saṃvidi proktā sā tu tasyāṃ manolayaḥ ||

saṃvideva parā śaktirnetarā paramārthataḥ |
ataḥ saṃsāranāśāya sākṣiṇīmātmarūpiṇīm ||

ārādhayetparāṃ śaktiṃ prapañcollāsavarjitām |
svānubhūtyā svayaṃ sākṣātsvātmabhūtāṃ maheśvarīm ||

pūjeyedādareṇaiva pūjā sā puruṣārthadā |'

iti | atha nirādhārapūjākarmībhūtasaṃvitsvarūpasyaidamparyeṇa 
niṣedhamukhena vidhimukhena parābhimatanirāsena ca 
nirdhāraṇapūrvakaṃ tatprāptisādhanopāyaṃ tajjanyaphalasvarūpañca 
katipayairnāmabhirāha nirañjanādibhiraṣṭabhiḥ ślokaiḥ | santi hi 
trividhāḥ paśavaḥ |
tatrānātmanyātmatājñānasvarūpāṇavamalamātreṇa yukto 
vijñānakevalaḥ, dehārambhakādṛṣṭātmakakārmaṇamalavān 
pralayākalaḥ, bhedabuddhijanakamāyākhyamalavān sakala iti bhedāt | 
eṣūttarottaro malaḥ pūrvapūrvavyāpya ityādi nirūpitaṃ 
setubandhe'smābhiḥ | tatra sakalapaśunirāsāyāha | nirañjanā añjanaṃ 
nāma kālimā | māyāsaṅga iti yāvat | tamorūpatvenāvaraṇadharmeṇa 
sādṛśyāt | tathā ca yogavāsiṣṭhe-

bhāvābhāve padārthānāṃ harṣāmarṣavikāradā |
malinā vāsanā rāma saṅgaśabdena kathyate ||

iti | nirgatamañjanaṃ yasyāḥ sā nirañjanā | 'niravadyaṃ nirañjana'miti 
śruteḥ | avidyāsamparkābhāvatītyarthaḥ | mithyārūpāyā avidyāyāḥ 
svādhiṣṭhāne'bhāvāt | pratipannopādhau 
traikālikaniṣedhapratiyogitvasyaiva mithyātvāt | yadvā nitarāṃ rañjanaṃ 
rāgo raktimā santoṣaṇaṃ vā yasyām || 94 ||

nirlepā nirmalā nityā nirākārā nirākulā |

	pralayakāle'tivyāptiṃ nirasyati | karmasambandhena 
lepastasmānniṣkāśitā | 'na māṃ karmāṇi limpanti' iti smṛteḥ | yadvā 
lepaḥ karmasambandhaḥ sa nirgato yasyāḥ jñānena sā nirlepā | taduktaṃ 
yajñavaibhavakhaṇḍe-

'karmabhi sakalairapi lipyate brahmavitpravaraśca na sarvathā |
padmapatramivādbhiraho parabrahmavitpravarasya tu vaibhavam ||'

gītāsvapi 'lipyate na sa pāpena padmapatramivāmbhase'ti | 
vijñānakevale'tivyāptiṃ pariharati | nirmalā āṇavamalābhāvavatī, 
malastadātmā tadabhāvavatī vā | muktajīvastu lakṣya eva | 
nityamuktetyanena vā tannirāsaḥ | yadvā nityaśucino 
mālinyabhramādhāyakatvādavidyaiva malastadabhāvatvānnirmalā | 
malasya mithyātvāt | tadadhiṣthānaṃ tu na tathetyāha | nityā 
kālatraye'pyabādhyā | tena kṣaṇikavijñānamevātmetyau 
(ttāni)tpātikabāhyanirāsaḥ | 'avināśī vā are'yamātme'ti śruteḥ | 
tithinityā kālanityā mantrarūpā vā | 
sākāravijñānavādimādhyamikanirāsāyāha | ākārasya saguṇarūpasya 
kalpitatvānnirākārā  | taduktaṃ viṣṇubhāgavate-

'sa vai na devāsuramartyatiryaṅ na strī na ṣaṇḍho na pumānna jantuḥ |
nāyaṃ guṇaḥ karma na sanna cāsanniṣedhaśeṣo jayatādaśeṣaḥ ||'

iti | ākuleti bhāvapradhāno nirdeśaḥ | 
avidyāsamparke'pyākulatvābhāvānnirākulā | nirgatā ākulacittā yasyā 
iti vā || tādṛśānāṃ dūreti yāvat | ākulatvaṃ sarvābhāvaḥ śūnyaṃ 
vā | tena śūnyavādigambhīrākhyabāhyanirāsaḥ | tārkikamataṃ nirasyati 
|

nirguṇā niṣkalā śāntā niṣkāmā nirupaplavā || 95 ||

guṇaśūnyatvānnirguṇā | 'sākṣī cetā kevalo nirguṇaśce'ti śruteḥ | 
guṇānāṃ śarīradharmatvena ciddharmatvābhāvācca | taduktaṃ matsya-
padmapurāṇayorhimavantaṃ prati nāradena-

'yaduktaṃ ca mayā devī lakṣaṇairvarjiteti ca |
śṛṇu tasyāpi vākyasya samyagarthaṃ vicāraṇāt ||

lakṣaṇaṃ daivakoṭyaṅkaḥ śarīraikāśrayo guṇaḥ |
iyaṃ tu nirguṇā devī naiva lakṣayituṃ kṣama ||'

iti | sāvayavameva brahmeti mataṃ nirasitumāha | nirgatāḥ kalā aṃśā 
vāstavikā yasyāḥ | 'aṃśo nānāvyapadeśā'diti sūtram | 'mamaivāṃśo 
jīvaloka' iti smṛtiśca kalpitāṃśābhiprāyatvādaviruddhā | nirguṇacintā 
vā niṣkaletyucyate | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ-

'dhyānaṃ yā niṣkalā cintā nirādhārā nirāśrayā |
na tu dhyānaṃ śarīrasya mukhahastādikalpanā ||'

iti | niṣkalā kalātītā vā | śāntā śamavatī | 'niṣkalaṃ niṣkriyaṃ 
śānta'miti tripuropaniṣat | śakāro'nto yasya tadrūpā | amṛtabījātmiketi 
yāvat | āśānteti vā chedāddigantavyāptatvoktyātmanaḥ 
paricchinnatāvādidigambaranirāsaḥ | 'satyakāmaḥ satyasaṃkalpa' 
ityādiśrutyā tādṛśameva brahmeti mataṃ nirasyati | nirgataḥ kāma icchā 
yasyāḥ sā niṣkāmā | 'avāptākhilakāmāyāstṛṣṇā kiṃviṣayā bhavet' 
iti devībhāgavatāt | 'netinetyātme'ti śruteḥ 'pūrṇamadaḥ pūrṇamida'miti 
śruteśca aupādhikaguṇaparāṇi śrutyantarāṇīti bhāvaḥ | niṣkamamatīti 
vā | 'ama gatyādiṣu' | upaplavo nāśaḥ sa nirgato yasyāḥ | 
niḥśeṣeṇātiśayena upa samīpa eva piṇḍāṇḍa eva plavo'mṛtasravaṇaṃ 
yayā sā nirupaplavā | nirbandhādipadeṣvatiśayādyarthe niraḥ prayogāt | 
tathā cāruṇopaniṣadi- 'āplavasva  praplavasva āṇḍībhavaja mā muhu'riti || 
95 ||

nityamuktā nirvikārā niṣprapañcā nirāśrayā |

nityaṃ muktā yasyā bhaktāḥ sā | nityaṃ yathā tathā muktā vā | nityaṃ 
muñcati mucyate vā nityamuktasya bhāvastattā vā | mokṣarūpetyarthaḥ | 
pradhānasya manasaśca nirāsāyā'ha | nirgatā vikārāḥ sāṃkhye 
prasiddhā mahadādyāstrayoviṃśatiryasyāḥ | taduktaṃ 
sāṃkhyatattvakaumudyām-

'mūlaprakṛtiravikṛtirmahadādyāḥ prakṛtivikṛtayaḥ sapta |
ṣoḍaśakastu vikāro na prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ ||'

iti | nirgatāḥ prapañcāḥ kṣityādisañcayaprasāraṇavistārā yasyāḥ sā 
niṣprapañcā | 'prapañcaḥ sañcaye prokto vistāre ca pratāraṇa' iti viśvaḥ | 
'prapañcopaśamaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyanta iti śruteḥ | 
śarīrāśritaṃ brahmeti cārvākamataṃ nirastamiti | 
sarvāśrayasyāśrayāntarāyogānnirāśrayā | 'viśvaṃ pratiṣṭhitaṃ 
yasyāṃ tasyāḥ kutra pratiṣṭhiti'riti vacanāt |

nityaśuddhā nityabuddhā niravadyā nirantarā || 96 ||

	kālatraye'pi mālinyābhāvānnityaśuddhā | 'asparśaśca 
mahāñśuci'riti śruteḥ | 'atyantamalino deho dehī cātyantanirmala' iti 
smṛteśca | 'nahi vijñāturvijñāterviparilopo vidyate' iti 
śrutimabhisandhāyāha | nityabuddhā cidrūpā | śuddhabuddhau 
jinaviśeṣau tau nityau yasyāḥ prasādāditi vā | ṣaṭdarśanapūjāyāṃ 
jainadarśanopāsyatvenāpi devyāḥ pūjādarśanāt 
tadupāsyatārānāmakadevīrūpeti yāvat | nirgataṃ avadyaṃ 
garhyamāvidyakavikārajātaṃ yasyāḥ | 'niravadyaṃ nirañjanam iti śruteḥ | 
avadyānnarakānnirgatā yatprasādāditi vā | tathā ca kūrmapurāṇe-

'tasmādaharniśaṃ devīṃ saṃsmaretpuruṣo yadi |
na yātyavadyaṃ narakaṃ saṃkṣīṇāśeṣapātakaḥ ||'

iti | liṅgapurāṇe'pi-

'māyāntāścaiva ghorādyā aṣṭāviṃśatikoṭayaḥ |
narakāṇāmavadyānāṃ pacyante tāsu pāpinaḥ ||

anāśritā bhavānīśaṃ śaṅkaraṃ nīlalohitam |'

ityādi avakāśāvadhibhedacchidrāṇyantarapadārthāḥ tairvirahitā 
nirantarā |

'antaramavakāśāvadhiparidhānāntarddhibhedatādarthye |
chidrātmīyavinābahiravasaramadhye'ntarātmani ca ||'

ityamaraḥ | yaḥ etasminnudaramantaraṃ kurute'tha tasya bhayaṃ bhavati' iti 
śruteḥ | tena sajātīyādibhedatrayavadeva brahmeti matanirāsaḥ || 96 ||

niṣkāraṇā niṣkalaṅkā nirupādhirnirīśvarā |

	sarvakāraṇasya kāraṇāntarābhāvānniṣkāraṇā | 'sakāraṇaṃ 
karaṇādhipādhipo na cāsya kaścijjanitā na cādhipa' iti śruteḥ | 
niḥśeṣaṃ kāraṇaṃ prathamaṃ yasyāmiti vā | tajjanyānandavatīryarthaḥ 
| 'mahāpadyavanāntasthāṃ kāraṇānandavigrahā'miti vacanāt | kalaṅkaḥ 
pāpaṃ tadabhāvānniṣkalaṅkā | 'śuddhamapāpaviddha'miti śruteḥ | upa 
samīpe ādadhāti svīyaṃ dharmam ityupādhiḥ | 'upasarge ghoḥ kiḥ' | 
svīyaṃ lauhityaṃ sāmīpyamātreṇa sphaṭike 
samarpayajjapākusumamupādhiḥ | tadvacciterbhedena 
bhāne'vidyaivopādhistadrahitā nirupādhiḥ | yadvā | 
niṣkalaṅkatvādyasādhāraṇadharmeṣu sādhyeṣu devyāstādātmyena 
hetutve nirupādhitvaṃ nāma vyāpyatvāsiddhyabhāvaḥ saddheturityarthaḥ | 
sakhaṇḍopādhirakhaṇḍopādhiśceti dvividhairapi dharmaiḥ śūnyeti vā | 
mīmāṃsāśāstraṃ sākhyaśāstrañca dvividhaṃ seśvaraṃ nirīśvaraṃ 
ceti | tadubhayarūpatvānnirīśvarā | sarveṣāmīśvaryā 
īśvarāntarābhāvādvā |

nīrāgā rāgamathanā nirmadā madanāśinī || 97 ||

athāntaḥkaraṇabhedānāmātmatvanirāsāyāriṣaḍvargatyāgasya 
sādhanatvabodhanāya ca rāga icchā 
tadabhāvādavāptasakalakāmatvānnīrāgā | athavā 
dveṣapratipakṣabhāvādrasaśabdācca rāga' iti śāṇḍilyasūtre bhakterapi 
rāgapadavācyatvābhidhānāttanniṣkrāntetyarthaḥ | nīraṃ jalamagaḥ 
parvatastadubhayarūpā vā | bhaktānāṃ vairāgyadānena rāgaṃ 
mathnātīti rāgamathanī | kartaryapi lyuṭo mahābhāṣye- 'nahi kāraṇayoreva 
lyuḍucyat'  ityādigranthena sādhitatvādiha 'rāgadveṣābhiniveṣāḥ kleśā' 
iti yogasūtrokto rāgo gṛhyate | madarāhityānnirmadā | madaṃ nāśayati 
madanaṃ dhattūramaśnātīti vā madanāśinī || 97 ||

niścintā nirahaṅkārā nirmohā mohanāśinī |

cintāśabdaḥ smṛtisāmānyavacano'pi duḥkhajanakasmṛtiviśeṣe 
nirūḍhalākṣaṇikaḥ |

'cintā citāsamā jñeyā cintā vai bindunādhikā |
citā dahati nirjīvaṃ cintā dahati jīvitam ||'

iti prayogāt | 'cintā chale cullikāyā'miti viśvakośācchalamapyarthaḥ | 
tadubhayarāhityānniścintā | 'vaikārikastaijasaśca bhūtādiścetyahaṃ 
tridhe'ti vacanāntrividho'haṅkārastadrāhityānnirahaṅkārā | moho 
vaicityaṃ tadabhāvānnirmohā | mohamekatvajñānadānena nāśayatīti 
mohanāśinī | 'tatra ko mohaḥ kaḥ śoka ekatvamanupaśyataḥ' iti śruteḥ |

nirmamā mamatāhantrī niṣpāpā pāpanāśinī || 98 ||

	mamaśabdo vibhaktipratirūpakamavyayaṃ 
mamedamityākārakabuddhiparam | sā ca bhedaghaṭitasambandhaṃ svarasato 
viṣayīkaroti | svābhinne tadabhāvānnirmamā | mamatāyāstādṛśyā 
buddhyā hantrī | pāparāhityānniṣpāpā pāpaṃ nāśayati svīyavidyāyā 
japādinā bhaktānāmiti tathā | 'yatheṣīkātūlamagnau protaṃ 
pradūyetaivamevāsya pāpmānaḥ pradūyanta' iti śruteḥ | tathā ca 
vasiṣṭhasmṛtiḥ-

'vidyātapobhyāṃ saṃyuktaṃ brāhmaṇaṃ japanaityakam |
sadā'pi pāpakarmāṇameno na pratiyujyate ||

jāpināṃ homināṃ caiva dhyāyināṃ tīrthavāsinām |
na saṃvasanti pāpāni ye ca snātāḥ śirovrataḥ ||'

iti | pādme puṣkarakhaṇḍe-

ityādi | devībhāgavate'pi -

'chittvā bhittvā ca bhūtāni hatvā sarvamidaṃ jagat |
praṇamya śirasā devīṃ na sa pāpairvilipyate ||

sarvāvasthāgato vā'pi yukto vā sarvapātakaiḥ |
durgāṃ dṛṣṭvā naraḥ pūtaḥ prayāti paramaṃ padam ||'

ityādi | brahmāṇḍapurāṇe'pi -

'varṇāśramavihīnānāṃ pāpiṣṭhānāṃ nṛṇāmapi |
yadrūpadhyānamātreṇa duṣkṛtaṃ sukṛtāyate ||'

iti || 98 ||

niṣkrodhā krodhaśamanī nirlobhā lobhanāśinī |

	dveṣyasyaivābhāvānniṣkrodhā | 'na me dveṣyo'sti na priya' iti 
bhagavadvacanāt | bhaktānāmariṣaḍvargāntargataṃ krodhaṃ śamayati 
nāśayatīti krodhaśamanī | krodhasya duṣṭatvamāpastambenoktam-

'krodhayukto yadyajati yajjuhoti yadarcati |
sa tasya harate sarvamāmakumbho yathodakam ||'

iti | atyantamaudāryānnirlobhā | lobhaḥ sarvaguṇānhantīti ninditaṃ lobhaṃ 
bhaktānāṃ nāśayatīti tathā |

niḥsaṃśayā saṃśayaghnī-

	tantrarāje gurulakṣaṇakathanadaśāyām- 'asaṃśayaḥ 
saṃśayacchinnirapekṣo gururmata' ityuktvā 
tayorviśeṣaṇayorlakṣaṇamuktam- 'asaṃśayastattvavicca 
tacchittatpratipādanād'iti | tādṛśagurvabhedādidaṃ nāmadvayam | 
niḥsṃśayā saṃśayaghnīti | 'chidyante sarvasaṃśayā' iti śruteḥ 
smṛteśca |

nirbhavā bhavanāśinī || 99 ||

utpattirāhityānnirbhavā | 'anādimatparaṃ brahme'ti śruteḥ | bhavaṃ 
saṃsāraṃ nāśayatīti tathā | tathā ca śaktirahasye-

'navamyāṃ śuklapakṣe tu vidhivaccaṇḍikāṃ nṛpa |
ghṛtena snāpanedyastu tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu ||

daśa pūrvāndaśa parānātmānaṃ ca viśeṣataḥ |
bhavārṇavātsamuddhṛtya durgāloke mahīyate ||'

iti | kaurme'pi-

'saiṣā dhātrī vidhātrī ca paramānandamicchatām |
saṃsāratāpānnikhilānnihantīśvarasaṃjñayā ||'

iti devībhāgavate'pi-

'ahaṃ vai matparānbhaktānaiśvaraṃ yogamāśritān |
saṃsārasāgarādasmāduddharāmyacireṇa tu ||'

iti bhagavatīvākyam | yadvā | bhavanāśinītaṭaṃ nṛsiṃhamagamaditi 
bṛhajjābālopaniṣat prasiddhanadīviśeṣarūpā || 99 ||

nirvikalpā nirābādhā nirbhedā bhedanāśinī |

vikalpaḥ śūnyaviṣayakaṃ śabdajanyaṃ jñānam | tathā ca yogasūtram- 
'śabdamātrānupātī vastuśūnyo vikalpa' iti | khaṇḍanakhaṇḍakhādye'pi- 
atyantāsatyapi hyarthe jñānaṃ śabdaḥ karoti hī'ti | phalaparīkṣāyāṃ 
gautamasūtramapi- 'buddhisiddhaṃ tadasa'diti | tanniṣkrāntā nirvikalpā | 
'atyādayaḥ krāntādyarthe dvitīyaye'ti samāsaḥ | tadatikramaśca 
śabdajanyatvāṃśe | tena nirviṣayakanityajñānarūpeti phalitam | athavā 
vikalpaḥ prakāro na vidyate yasyāṃ caramavṛttau tadrūpeti | yadvā 
viruddhaḥ kalpaḥ pakṣo vikalpastadabhāvavatī | 
svaviruddhapakṣāntarābhāvāt | sarvasya cābhinnatvānnirviśeṣeti 
paryavasito'rthaḥ | 'arūpavadeva hi tatpradhānatvā'diti tārtīyīke 
brahmamīmāṃsādhikaraṇe nirvikalpaikaliṅgatāyā brahmaṇaḥ 
sādhitattvāt nedaṃ rajatamiti jñānena rajatabādhe'pīdaṃ padārthasyeva 
bādhābhāvānnirābādhā | 
anyo'nyābhāvasya pratiyogitvasambandhenānuyogitvasambandhena 
cābhāvānnirbhedā | taduktaṃ kaurme-

'tvaṃ hi sā paramā śaktiranantā parameṣṭhinī |
sarvabhedavinirmuktā sarvabhedavināśinī ||'

iti | tatraiva sthalāntare-

'śaktiśaktimatorbhedaṃ vadantyaparamārthataḥ |
abhedaṃ cānupaśyanti yoginastattvacintakāḥ ||'

iti | bhedajñānaṃ bhedameva vā vyāvahārikaṃ tattvajñānena 
nāśayatīti tathā |

nirnāśā mṛtyumathanī niṣkriyā niṣparigrahā || 100 ||

	nāśo'ntastadabhāvānnirnāśā | 'satyaṃ jñānamananta'miti 
śruteḥ | bhaktānāṃ mṛtyuṃ mathnātīti tathā | 'atha kasmāducyate 
māmṛtādityamṛtatvaṃ prāpnotītyakṣayatvaṃ prāpnoti nityantaṃ 
prāpnoti svayaṃ rudro bhavatī'ti traipuropaniṣadukteḥ | 
vihitaniṣiddharūpakriyārāhityānniṣkriyā | 'aśarīraṃ vāva santaṃ na 
priyāpriye spṛśataḥ' iti śruteḥ | yadvā kriyānvayamantareṇaiva 
kartrādikārakabhāvamāpannā | taduktaṃ viṣṇupurāṇe-

'yathā sannidhimātreṇa gandhaḥ kṣobhāya jāyate |
manaso nopakartṛtvāttathā'sau parameśvaraḥ |'

iti | nirgataḥ parigraho yasyāḥ 'parigrahaḥ parijane patnyāṃ 
svīkāramūlayo'riti medinī || 100 ||

vistulā nīlacikurā nirapāyā niratyayā |

upamābhāvānnistulā 'hetudṛṣṭāntavarjita'miti tripuropaniṣat | 
nīlāścikurāḥ kuntalā yasyāḥ | apāyo'tyayo nāśastadrahitā | 
'atyayo'tikrame daṇḍe vināśe doṣakṛcchrayo'riti 
viśvakośānusāreṇātikramādirahitā niratyayā |

durlabhā durgamā durgā duḥkhahantrī sukhapradā || 101 ||

durlabhā yogināmapyasādhyatvāt | ata-eva durgamā adhigantumaśakyatvāt 
| adurgameti vā chedaḥ | na vidyate durgamo yasyā iti tadarthaḥ | 
durgamākhyadaityavadhaprayojiketi yāvat | ata eva durgā | taduktaṃ 
mārkaṇḍeyapurāṇo pāñcarātre lakṣmītantre ca bhagavatyaiva-

'tatraiva ca vadhiṣyāmi durgamākhyaṃ mahāsuram |
durgādevīti vikhyātaṃ tanme nāma bhaṣyati ||'

iti | kāśīkhaṇḍe'pi 'durgo nāma mahādaitya' ityādiradhyāyaḥ 
sarvo'pyetatpara eva | 'iyaṃ ca bhīmarathītīre sannatikṣetravāsinī | 
durgāpadaniruktirdevīpurāṇe'pi-

'subalādibhaye durge tāritā ripusaṅkaṭe |
devāḥ śakrādayo yena tena durgā prakīrtitā ||'

iti | iyañca vārāṇasyāṃ subāhunāmne rājñe varadānena tena prārthitā 
satī devyanena nāmnā prasiddhā satī sthitā | taduktaṃ devībhāgavate 
tasmai varadānottaraṃ tatprārthanāprakaraṇe-

'nagare'tra tvayā mātaḥ sthātavyaṃ sarvadā śive |
durgādevīti nāmnā vai tvaṃ śaktiriha saṃsthitā ||'

iti | navavarṣā kanyāpi durgetyucyate | tadapyuktaṃ tatraiva- 'navavarṣā 
bhaveddurge'ti tena tadrūpā vetyarthaḥ | duḥkhasya sāṃsārikasya hantrī | 
'tadatyantavimoko'pavarga' iti gautamasūtrāt | 
'duḥkhenātyantavimuktaścarati' iti śruteśca | 
sukhānyaihikāmuṣmikakaivalyarūpāṇi prakarṣeṇa datte sukhapradā | 
'rashyevāyaṃ labdhvānandī bhavati' iti śruteḥ | etasya vistaraḥ pādye 
puṣkarakhaṇḍe caramabhāge ṣaḍbhiradhyāyairdraṣṭavyaḥ || 101 ||

duṣṭadūrā durācāraśamanī doṣavarjitā |

	duṣṭānāṃ doṣavatāṃ dūrā aprāpyā | 'na bhajanti kutarkajñā 
devīṃ viśveśvarīṃ śivā'miti devībhāgavatāt | durācāraṃ 
śāstraviruddhācāraṃ śamayatīti tathā | vakṣyati ca purastāt |

'nityakarmānanuṣṭhānanniṣiddhakaraṇādapi |
yatpāpaṃ jāyate puṃsāṃ tatsarvaṃ naśyati drutam ||'

iti | doṣai rāgadveṣādibhirvarjitā |

sarvajñā sāndrakaruṇā samānādhikavarjitā || 102 ||

sarvaṃ jānātīti sarvajñā | 'yaḥ sarvajñaḥ sarvavi'diti śruteḥ | 'sarvajñā 
sarvavettṛtvā'diti devīpurāṇācca | sāndrā ghanā karuṇā yasyāḥ | 'na 
tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyata' iti śrutau darśananiṣedhena 
tadviṣayayoreva niṣedhātsamānādhikābhyāṃ varjitā || 102 ||

sarvaśaktimayī sarvamaṅgalā-

	atha saguṇarūpamāśrityāha- 
bālābagalādinikhilaśaktyabhedātsarvaśaktimayī | brahmamayaṃ 
jagadityādāviva mayaḍabhedārthako'pi | 
sarvadevaśaktisamūharūpatvādapi sarvaśaktimayī | taduktaṃ 
pāñcarātra-lakṣmītantrayorindraṃprati devyaiva-

'mahālakṣmīrahaṃ śakra ! punaḥ svāyambhuve'ntare |
hitāya sarvadevānāṃ jātā mahiṣamardinī ||

madīyāḥ śaktileśā ye tattaddevaśarīragāḥ |
sambhūya te mamābhūvan rūpaṃ paramaśobhanam ||

āyudhāni ca devānāṃ yāni yāni sureśvara |
macchaktayastadākārā āyudhāni tadā'bhavan ||'

iti | mārkaṇḍeyapurāṇe tvayamartho vistareṇa varṇito draṣṭavyaḥ | 
'padārthaśaktayo yā yāstāstā gaurīṃ vidurbudhā' iti 
laiṅgādasaṃkucitārthaka eva sarvaśabdo vā | sarvāṇi maṅgalāni 
yasyāḥ | devīpurāṇe tu-

'sarvāṇi hṛdayasthāni maṅgalāni śubhāni ca |
ipsitāni dadātīti tena sā sarvamaṅgalā ||

śobhanāni ca śreṣṭhāni yā devī dadate hare |
bhaktānāmārtiharaṇī teneyaṃ sarvamaṅgalā ||' iti |


iti śrībhāsurānandakṛte saubhāgyabhāskare |
dvitīyaśatakenābhūt tṛtīyā dhūmrikā kalā || 200 ||

|| iti śrīmatpadavākyetyādibhāskararāyakṛte lalitāsahasranāmabhāṣye 
dvitīyaṃ śatakaṃ nāma tṛtīyā kalā || 3 ||


tṛtīyaśatakaṃ nāma caturthī marīcyākhyā kalā

-sadgatipradā |

	svargādimokṣāntāḥ sadgatīḥ sato brahmaṇo'vagatiṃ jñānaṃ vā 
satāṃ gatirvā pradadātīti tathā | 'gatistvaṃ matistvaṃ tvamekā 
bhavānī'tyabhiyuktokteḥ | pādme-

'trikālaṃ pūjayedyastu caturdaśyāṃ narādhipa |
sa gacchati paraṃ sthānaṃ yatra devī vyavasthitā ||'

ityārabhya 

'durgāpūjopakaraṇaṃ svalpaṃ vā yadi vā bahu |
kṛtvā vittānusāreṇa rudraloke mahīyate ||'

ityantaiścaturbhiradhyāyaiḥ pratyupacāraṃ guṇakāmavidhibhiḥ krameṇa 
samastalokagatipratipādakāni vacanānīhopaṣṭambhakatvena yojanīyāni |

sarveśvarī sarvamayī sarvamantrasvarūpiṇī || 103 ||

	ata-eva sarvasvāmitvātsarveśvarī | asaṃkucitasvāmitvamabhedaṃ 
vinā na nirvahatītyāha | sarvamayī kṣityādiśivāntatattvābhinnā | 
taduktaṃ kāmike-

'caturviṃśatyuttaraṃ yadbhuvanānāṃ śatadvayam |
bhuvanādhvā sa sañcintyo romavṛndātmano vibhoḥ ||

pañcāśadvarṇarūpeṇa stuvanvarṇādhvakalpanā |
asau tvagātmanā'cintyo devadevasya śūlinaḥ ||

saptakoṭimahāmantrairmūlavidyāsamudbhavaiḥ |
mantrādhvā sandhirātmā'sau vicintyaḥ pārvatīpateḥ ||

anekabhedasaṃbhinnā mantrāṇāṃ padasaṃhatiḥ |
padādhvetyucyate somyā śirāmāṃsatayā sthitaḥ ||

pṛthivyādīni ṣaḍviṃśattattvānyāgamavedibhiḥ |
tattvādhvetyuditānyeṣa śuklamajjāsthirūpadhṛk ||'

iti | etadevāvayutyānuvadati tribhiḥ | sarve saptakoṭisaṃkhyāmantrāḥ 
svarūpamasyāḥ | śrūyate ca sundarītāpinīye- 'pūrvottarābhyāṃ 
vidyāyā anekāḥ parikḷptā' iti | spaṣṭataraṃ ca gauḍapādaiḥ- 'vidyāyāḥ 
pūrvottarābhyāmanekā jātā' ityādibhiḥ saptabhiḥ sūtraiḥ 
sarvamantrātmakatvaṃ varṇitaṃ tadbhāṣye ca prapañcitam | tatraiva 'tathā 
yantratantrāṇī'ti sūtre varṇitaṃ prameyamāha || 103 ||

sarvayantrātmikā sarvatantrarūpā manonmanī |

	sarveṣāṃ ghaṭārgalādīnāṃ 
yantrāṇāmātmasvarūpamevātmikā | 'pratyayasthā'ditītvam | 
vāmakeśvarādisarvatantrāṇyeva rūpaṃ śarīramasyāḥ | 
sarvatantrairnirūpyā vā | taduktam-

'bahudhā'pyāgamairbhinnāḥ panthānaḥ siddhihetavaḥ |
tvayyeva nipatantyete srotasvinya ivārṇavaḥ ||'

iti | śarīrapakṣe'pi kāmikāgame-

'kāmikaṃ pādakamalaṃ yogajaṃ gulphayoryugam |
pādadvayāṅgulīrūpe kāraṇaprasṛtāhvaye ||

ajitā jānunoryugmaṃ dīptamūrudvayaṃ vibhoḥ |
pṛṣṭhabhāgeṃ'śumānasya nābhiḥ śrīsuprabhedakam ||

vijayaṃ jaṭharaṃ prāhurniḥśvāsaṃ hṛdayātmakam |
svāyambhuvaṃ stanadvandvamanalaṃ locanatrayam ||

vīrāgamaḥ kaṇṭhadeśo rurutantraṃ śrutidvayam |
makuṭaṃ mukuṭaṃ tantraṃ bāhavo vimalāgamāḥ ||

candrajñānamuraḥ proktaṃ bimbaṃ vadanapaṅkajam |
prodgītatantraṃ rasanā lalitaṃ gaṇḍayoryugam ||

siddhaṃ lalāṭaphalakaṃ santānaṃ kuṇḍaladvayam |
kiraṇaṃ ratnabhūṣā syādvātulaṃ vasanātmakam ||

aṅgopāṅgāni romāṇi tantrāṇyanyāni kṛtsnaśaḥ |
evaṃ tattvātmakaṃ rūpaṃ mahādevā vicintayet ||'

iti | bhrūmadhyādaṣṭamaṃ sthānaṃ brahmarandhrādadhastanam | 
manonmanīti kathitaṃ tadrūpā | tatsvarūpaṃ svacchandasaṃgrahe-

'yā śaktiḥ kāraṇatvena tadūrdhvaṃ conmanī smṛtā |
nātra kālakalāmānaṃ na tattvaṃ na ca devatā ||

sunirvāṇaṃ paraṃ śuddhaṃ rudravaktraṃ taducyate |
śivaśaktiriti khyātā nirvikalpā nirañjanā ||'

iti | ata-eva 'vāmadevāya namo jyeṣṭhāya nama' iti śrutau prasiddhasya 
manonmanākhyaśivasya śaktiriti ca | tripuropaniṣadyapi-

'nirastaviṣayāsaṅgaṃ sanniruddhaṃ mano hṛdi |
yadāyātyunmanībhāvaṃ tadā tatparamaṃ padam ||'

iti | yogaśāstre mudrāviśeṣasya saṃjñā | tallakṣaṇaṃ tatraiva-

'netre yayonmeṣanimeṣamukte vāyuryayā varjitarecapūraḥ |
manaśca saṅkalpavikalpaśūnyaṃ manonmanī sā mayi sannidhattām ||'

iti | bṛhannāradīye'pi-

'dhyānadhyātṛdhyeyabhāvo yadā paśyati nirbharam |
tadonmanatvaṃ bhavati jñānāmṛtaniṣevaṇāt ||'

iti | manāṃsyunmanyante utkṛṣṭajñānayuktāni kuruta iti vā | 
sandhirārṣaḥ |

māheśvarī mahādevī mahālakṣmīrmṛḍapriyā || 104 ||

'yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ |
tasya prakṛtilīnasya yaḥ paraḥ sa maheśvaraḥ ||'

iti śrutiprasiddhasya maheśvarapadasya triguṇātītatvaṃ 
śakyatāvacchedakam | taduktaṃ laiṅgai-

'tamasā kālarudrākhyo rajasā kanakāṇḍajaḥ |
sattvena sarvago viṣṇurnairguṇyena maheśvaraḥ ||'

iti | avicchinnatvamatra tṛtīyārthaḥ | maheśvarapadasya tadvācye lakṣaṇā | 
kālarudrākhya ityupakramānusārāt | tena tadavacchinno maheśvaraḥ |

'satyena brahmacaryeṇa liṅgamasya yathā sthitam |
samarcayanti ye lokāstanmaheśvara ucyate ||'

iti | bhārate- 'maheśvaraḥ sa bhūtānāṃ mahatāmīśvaraśca sa' iti ca | 
yasya pañcaviṃśativyūho vātulaśuddhe pratipāditaḥ so'pi 
maheśvarastasyeyaṃ māheśvarī | mahatī ca sā devī ca mahādevī | 
mahattvaṃ ca pramāṇāgamyaśarīrakatvam | taduktaṃ devīpurāṇe-

'bṛhadasya śarīraṃ yadaprameyaṃ pramāṇataḥ |
dhāturmaheti pūjāyāṃ mahādevī tataḥ smṛtā ||'

iti | athavā candramūrteḥ śivasya mahādeva iti saṃjñā tasya patnī | 
budhasya mātā rohiṇīnāmnī devītyarthaḥ | tathā ca laiṅgai-

'samastasaumyavastūnāṃ prakṛtitvena viśrutaḥ |
somātmako budhairdevo mahādeva iti smṛtaḥ ||

somātmakasya devasya mahādevasya sūribhiḥ |
dayitā rohiṇī proktā budhaścaiva śarīrajaḥ ||'

iti | vāyavīye'pi-

'nāmnā devasya mahataścandramāstanuraṣṭamī |
patnī tu rohiṇī tasya putraścāsya budhaḥ smṛtaḥ ||'

iti | seyaṃ gaṇḍakyāṃ cakratīrthādhiṣṭhātrī devatā | 'śālagrāme 
mahādevī'ti pādme puṣkarakhaṇḍe devītīrtheṣu parigaṇanāt | tatraiva 
'karavīreḥ mahālakṣmī'riti | parigaṇitāṃ devīmāha mahālakṣmīḥ | 
mahatī ca sā lakṣmīśca | mahāviṣṇoriyaṃ patnī | karavīraṃ kalau 
kolāpuramiti prasiddham | athavā ambikāṃśabhūtaiveyam | taduktaṃ 
mailāratantre-

'mahālanāmakaṃ daityaṃ syati kṣapayatīti ca |
mahālasā mahālakṣmīriti ca khyātimāgatā ||

upatyakāyāṃ sahyādreḥ paścimodadhirodhasi |'

iti | śivapurāṇe'pi śivaṃ prastutya-

'tasyāṅkamaṇḍalārūḍhā śaktirmāheśvarī parā |
mahālakṣmīriti khyātā śyāmā sarvamanoharā ||'

iti | āyuṣyasūkte- 'śriyaṃ lakṣmīmambikāmaupalāṅgā'mityatra 
lakṣmīpadamātrasya pārvatyāṃ prayogaśca | tena padena 
pūjyavācimahatpadasya 'sanmahatparametyādisūtreṇa samāsaḥ | 
'sarvasyādyā mahālakṣmīstriguṇā sā vyavasthite'ti 
mākaṇḍeyapurāṇañca | trayodaśavarṣātmakakanyārūpā vā | 
kanyāṃ prakramya 'trayodaśe mahālakṣmī'riti dhaumyaina kathanāt | 'mṛḍa 
sukhane' iti dhātorviśvasthitikartuḥ sattvaguṇavataḥ śivasya mṛḍa iti 
saṃjñā | 'janasukhakṛte sattvodriktau mṛḍāya namo nama' iti 
mahimnastavāt | tasya priyā || 104 ||

mahārūpā mahāpūjyā mahāpātakanāśinī |

mahad rūpacatuṣṭayamapekṣyotkṛṣṭaṃ rūpaṃ yasyāḥ | taduktaṃ 
viṣṇupurāṇe-

'parasya brahmaṇo rūpaṃ puruṣaḥ prathamaṃ dvija |
vyaktāvyakte tathaivānye rūpe kālastathā param ||

pradhānapuruṣavyaktakālānāṃ paramaṃ hi yat |
paśyanti sūrayaḥ śuddhaṃ tadviṣṇoḥ parama padam ||

pradhānapuruṣavyaktakālāstu pravibhāgaśaḥ |
rūpāṇi sthitisargāntavyaktisadbhāvahetavaḥ ||'

iti | mahatī ca sā pūjyā ca mahāpūjyā | pūjyānāṃ śivādīnāmapi 
pūjyetyarthaḥ | tathā ca pādma-devībhāgavatayoḥ śiva-brahma-viṣṇu-
kubera-viśvadeva-vāyu-vasu-varuṇāgni-śakra-sūrya-soma-graha-rākṣasa-
piśāca-mātṛgaṇādibhedena tattatpūjanīyadevīmūrtibhedo mantre 
śailendranīlasvarṇaraupyapittalakāṃsyasphaṭikamāṇikyamuktāphalapravā
la-vaiḍūryatrapusīsavajralohavikārarūpo vistareṇa darśitaḥ | 
atrāgniśakrasūryā māṇikyamayīmeva pratimāṃ pūjayanti | 
itaradyathāsaṃkhyaṃ yojanīyam | mahānti brahmahatyādīni pātakāni 
nāśayatīti tathā | tathā ca brahmāṇḍe-

'kṛtasyākhilapāpasya jñānato'jñānato'pi vā |
prāyaścittaṃ paraṃ proktaṃ parāśakteḥ padasmṛtiḥ ||'

iti | brahmottarakhaṇḍe'pi-

'bahunā'tra kimuktena ślokārdhena vadāmyaham |
brahmahatyāśataṃ vā'pi śivapūjā vināśayet ||'

iti | 'mahāpātakaśabdena vīrahatyaiva kathyata' iti tvartharatnāvalyāmuktam | 
atraiva saubhāgyaratnākarādiṣu prāyaścittaprakaraṇe pāpatāratamyena 
pañcadaśyā japasaṃkhyāyāṃ tāratamyavacanānyupaṣṭambhakatvena 
yojanīyāni |

mahāmāyā mahāsattvā mahāśaktirmahāratiḥ || 105 ||

brahmādīnāmapi mohakatvānmahāmāyā | taduktaṃ 
mārkaṇḍeyapurāṇe-

'jñānināmapi cetāṃsi devī bhagavatī hi sā |
balādākṛṣya mohāya mahāmāyā prayacchati |'

kālikāpurāṇe'pi-

'garbhāntajñānasampannaṃ preritaṃ sūtimārutaiḥ |
utpannaṃ jñānarahitaṃ kurute yā nirantaram ||

pūrvātipūrvasaṃghātasaṃskāreṇa niyojya ca |
āharādau tato mohamamatvājñānasaṃśayam ||

krodhoparodhalobheṣu kṣiptvā kṣiptvā punaḥ punaḥ |
paścātkāmena yojyāśu cintāyuktamaharniśam ||

āmodayuktaṃ vyasanāsaktaṃ jantuṃ karoti yā |
mahāmāyeti saṃproktā tena sā jagadīśvarī ||'

iti | yadvā 'mayā dambhe kṛpāyāṃ ce'ti kośātkṛpābahulā | sato bhāvo 
balaṃ guṇaḥ | prāṇinaśca sattvapadārthāḥ | 'sattvaṃ guṇe piśācādau 
bale dravyasvabhāvayo'riti viśvaḥ |

	mahānti sattvāni yasyāḥ, mahatī sarvajagannirvāhakatvādirūpā 
vistṛtā vividhā ca śaktiḥ sāmarthyaṃ yasyāḥ sā | 'śaktirbale ca 
sāmarthye tathā praharaṇāntare' iti yādavaḥ | balāyudhapakṣāvapīha 
yojyau | uktañca viṣṇupurāṇe-

'ekadeśasthitasyāgnerjyotsnā vistāriṇī yathā |
parasya brahmaṇaḥ śaktistathaitadakhilaṃ jagat ||' iti |

tatrāpyāsannadūratvādbahutvaṃ svalpatā yataḥ |
jyotsnābhedo'sti tacchaktestadvanmaitreya vidyate ||'

iti | mahāśaktiḥ kuṇḍalinītyatra yadi tṛtīyākṣarasya 
tālavyatvaniścayastadātrākārapraśleṣaḥ kartavya iti na paunaruktyam | na 
vidyate mahatī śaktiryadapekṣayeti bahubrīhiḥ | 'na 
tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyata' iti śruteḥ | chalākṣarasūtre 
paribhāṣāyāṃ 
cānayoścaturakṣaratvoktibalātkvacitpustakeṣūpalambhācca mahāsanā-
mahāśanāpadayoriva bhedamaṅgīkṛtyāsmābhistathā vyākhyātam | na 
hyetadviṣṇusahasranāmādivatpunaruktiśatākrāntaṃ 
yenārthabhedamātramaṅgīkṛtya śabdata aikyaṃ soḍhavyaṃ syāditi | 
mahatī viṣayaratibhyo'dhikā ratiḥ prītirjñānināṃ yasyāṃ sā | 
mahākāmasundarītvādvā mahāratirityucyate || 105 ||

mahābhogā mahaiśvaryā mahāvīryā mahābalā |

	mahānābhogaḥ kṣityādirūpo vistāro yasyāḥ | bhogaḥ sukhaṃ vā 
dhanaṃ vā mahadyasyā iti vā | aiśvaryamīśvaratā vibhūtiścetyubhayaṃ 
mahadyasyāḥ | mahānti vīryāṇi śukrādīni yasyāḥ | 'vīryaṃ śukre 
prabhāve ca tejaḥsāmarthyayorapi iti viśvaḥ | mahānti balāni gandhādīni 
yasyāḥ |

'balaṃ gandhe rase rūpe sthāmani sthaulyasenayoḥ |
balo halāyudhe daityabhede balini vāyasaḥ ||'

iti viśvaḥ | vāyasapakṣe bhusuṇḍādayo yatprasādānmahānto jātā iti 
yojyam | tathā ca yogavāsiṣṭhe vasiṣṭhaṃ prati bhusuṇḍākhyasya 
vāyasasya vākyam-

'bhrātaraścaṇḍatanayā vāyasā ekaviṃśatiḥ |
bhrātṛbhiḥ saha haṃsībhirbrāhmī bhagavatī tathā ||

ciramārādhitāsmābhiḥ samādhivirame sati |
prasādaparayā kāle bhagavatyā tataḥ svayam ||

tathaivānugṛhītāḥsmo yena muktā vayaṃ sthitā |' ityādi |


mahābuddhirmahāsiddhirmahāyogeśvareśvarī || 106 ||

mahatī ca sā buddhiśca mahābuddhiḥ | yasyāṃ buddhāvutpannāyāṃ 
jñātavyaṃ nāvaśiṣyate sā mahatī | 'yasminvijñāte sarvamidaṃ 
vijñātaṃ syā'diti śruteḥ | mahatī buddhiryasyāḥ sakāśāditi vā | 
evameva dvedhā mahāsiddhipadaṃ vyākhyeyam | siddhayaścāṇimādyāḥ 
prasiddhāḥ | anyā apyuktāḥ skandapurāṇe-

'rasānāṃ svata ullāsaḥ prathamā siddhirīritā |
dvandvairanabhibhūtiśca dvitīyā siddhirucyate ||

adhamottamatābhāvastṛtīyā siddhiruttamā |
caturthī tulyatā teṣāmāyuṣaḥ sukhaduḥkhayoḥ ||

kānterbalasya bāhulyaṃ viśokā nāma pañcamī |
paramātmaparatvena tapodhyānādiniṣṭhātā ||

ṣaṣṭhī nikāmacāritvaṃ saptamī siddhirucyate |
aṣṭamī ca tathā proktā yatra kvacanaśāyitā ||'

iti | mahatāṃ yogeśvarāṇāmīśvarīti tathā || 106 ||

mahātantrā mahāmantrā mahāyantrā mahāsanā |

mahānti bahuphalapradāni tantrāṇi kulārṇava-jñānārṇavādīni, mantrā 
bālā-bagalādayo, yantrāṇi 
pūjācakrapadmacakrāmṛtaghaṭameruliṅgādīni yasyāḥ sā tathā | yadvā 
svatantrākhyaṃ tantraṃ śrīvidyākhyo mantraḥ siddhivajrākhyaṃ ca 
yantraṃ mahatsarvottamaṃ yasyāḥ | 
svatantrasyānyānapekṣatvānmahattvam | taduktaṃ tatraiva-

'bhagavansarvatantrāṇi bhavatoktāni vai purā |
teṣāmanyonyasāpekṣyājjāyate mativibhramaḥ ||

tasmāttu nirapekṣaṃ me tantraṃ tāsāṃ vada prabho |'

iti praśne

'śṛṇu kādimataṃ tantraṃ pūrṇamanyānapekṣayā |
gopyaṃ sarvaprayatnena gopanaṃ tantracoditam ||'

iti | saundaryalaharyāmapyuktam-

'catuḥṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamabhisandhāya bhuvanaṃ
sthitastattatsiddhiprasavaparatantraḥ paśupatiḥ |
punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā
svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam ||'

iti | mantraviṣaye tu 'śrīvidyeva tu mantrāṇām'ityādīni kulārṇava-
śaktirahasyayoḥ paraḥsahasraṃ varṇanāni draṣṭavyāni | siddhivajrākhyaṃ 
yantraṃ prakṛtya nityātantre smaryate |

'lalitāvidyayā vidyāmanyāṃ yantreṇa vā'munā |
yantramanyatsamaṃ vetti yo'sau syānmūḍhacetanaḥ ||'

iti | mahadāsanaṃ kṣityādiṣaṭtriṃśattattvarūpaṃ yasyāḥ | 'eṣā 
bhagavatī sarvatattvānyāśritya tiṣṭhatī'ti devībhāgavatāt |

mahāyāgakramārādhyā mahābhairavapūjitā || 107 ||

brāhmyādyaṃśabhūtākṣobhyādicatuḥṣaṣṭiyoginīpūjāsahito 
mahāyāgaḥ sa eva kramaḥ taditarasya sarvasyāpi 
vilambitaphalapradatvenākramatvāttenārādhyā | 'śaktau ca paripāṭyāṃ ca 
kramaścalanapaṅkyo'riti śāśvataḥ | yadvā bhāvanopaniṣadā pratipādito 
yāgo rahasyataraḥ śivayogyaikasādhyo mahāyāgaḥ | sa 
cāsmābhistadbhāṣye tatprayogavidhau ca viśadīkṛta iti nehocyate | 
bharaṇaramaṇavamanakartā sṛṣṭisthitisaṃhṛtikārī paraśivo bhairavaḥ sa 
eva mahāṃstena mahābhairaveṇa pūjitā | taduktaṃ pādme-

'śambhuḥ pūjayate devīṃ mantraśaktimayīṃ śubhām |
akṣamālāṃ kare kṛtvā nyāsenaiva bhavodbhavaḥ ||'

iti | mahāśambhunātho mahāyāgena cidagnikuṇḍāllalitāṃ 
prādurbhāvayāmāseti lalitopākhyāne prasiddham || 107 ||

maheśvaramahākalpamahātāṇḍavasākṣiṇī |

	mahākalpe mahāpralaye yanmaheśvarasya mahātāṇḍavaṃ 
viśvopasaṃhārādātmaikaśeṣasamudbhūtānandakṛtaṃ tatkāle'nyasya 
kasyāpyabhāvādiyameva sākṣiṇī | taduktaṃ pañcadaśīstave-

'kalpopasaṃharaṇakalpitatāṇḍavasya devasya khaṇḍaparaśoḥ 
parabhairavasya |
pāśāṅkuśaikṣavaśarāsanapuṣpabāṇaiḥ sā sākṣiṇī vijayate tava 
mūrtirekā ||' iti |

'eṣā saṃhṛtya sakalaṃ viśvaṃ krīḍati saṃkṣaye |
liṅgāni sarvajīvānāṃ svaśarīre niveśya ca |'

iti devībhāgavate | mahāvāsiṣṭhe'pi nirvāṇaprakaraṇottarārdhe 
ekāśītitame sarge śatādhikaiḥ ślokairatyadbhutamatibhayaṅkaraṃ 
nṛtyamubhayornirvarṇyopasaṃhṛtam-

'ḍimbaṃ ḍimbaṃ suḍimbaṃ paca paca sahasā jhamyajhamyaṃ prajhamyaṃ
nṛtyantyāḥ śabdavādyaiḥ srajamurasi śiraḥśekharaṃ tārkṣyapakṣaiḥ |
pūrṇaṃ raktāsavānāṃ yamamahiṣamahāśṛṅgamādāya pāṇau
pāyādvo vandyamānaḥ pralayamuditayā bhairavaḥ kālarātryā ||' iti |

mahākāmeśamahiṣī mahātripurasundarī || 108 ||

	mahataḥ kāmasya paramaśivābhinnasyeśasya bhūpasya mahiṣī 
kṛtābhiṣekā patnī | trayāṇāṃ mātṛmānameyānāṃ puraṃ nagaraṃ 
tadātmikā ca sā | mahatī ca sā sundarī ceti tathā || 108 ||

catuḥṣaṣṭyupacārāḍhyā catuḥṣaṣṭikalāmayī |

	caturadhikā ṣaṣṭiścatuḥṣaṣṭistāvanta upacārā bhagavatā 
paraśurāmeṇa kalpasūtre gaṇitāḥ | anye'pyaṣṭau tantrāntare-

'śivapādaprasūnānāṃ dhāraṇaṃ cātmaropaṇam |
parivāravisṛṣṭiśca gurubhaktārcanaṃ tathā ||

śaivapustakapūjā ca śivāgniyajanaṃ tataḥ |
śivapādodakādānaṃ sāṅgaṃ prāṇāgnihotrakam ||

ete catuḥṣaṣṭiyutā upacārā dvisaptatiḥ |'

iti | caturadhikā ṣaṣṭiścatuḥṣaṣṭistatsaṃkhyā upacārāḥ 
pūjāprakaraṇe'smābhiruktāḥ tairāḍhyādhaninī tadabhinnadhanaśīlā | 
catuḥṣaṣṭikalāḥ śārṅgadharīye kathākośe ca śrīdharīye 
lakṣmīpīṭhikāyāṃ ca vailakṣaṇyena gaṇitāstā niṣkṛṣya likhyante-

'aṣṭādaśalipibodhastallekhanaśīghravācane citram |
bahuvidhabhāṣājñānaṃ tatkavitāśrutanigāditādyūtam ||

vedā upavedāścatvāraḥ śāstrāṅgaṣaṭke dve |
tantrapurāṇasmṛtikaṃ kāvyālaṅkāranāṭakādi dve ||

śāntirvaśyākarṣaṇavidvaṣoccāṭamāraṇāni caṣaṭ |
gatijaladṛṣṭyagnayāyudhavāgretaḥstambhasaptakaṃ śilpam ||

gajahayarathanaraśikṣāḥ sāmudrikamallasūdagāruḍakāḥ |
tattatsuṣirānaddhaghanendrajālanṛttāni gītarasavādau ||

ratnaparīkṣā cauryaṃ dhātuparīkṣāpyadṛśyatvam |
iti bhāskara[sudhiyo kavinoktā niṣkṛṣya kalāścatuḥṣaṣṭiḥ ||'

iti tatpracurā | kalāśabdastantraparo vā | tānyapi 
catuḥṣaṣṭirvāmakeśvaratantre gaṇitāni | tāni 
[setubandhe'smābhirvivṛtāni] taṭṭīkāyāmasmābhirvivecayiṣyante | 
tanmayī tatpradhānā |

mahācatuḥṣaṣṭikoṭiyoginīgaṇasevitā || 109 ||

	brāhmādīnāmaṣṭānāṃ madhye ekaikasyā aṃśabhūtā 
akṣobhyādiśaktayo'ṣṭāvaṣṭāviti catuḥṣaṣṭiryoginyaḥ | tāsāmapi 
prātisvikamaṃśabhūtāḥ koṭisaṃkhyākā gaṇāstairmahadbhiḥ sevitā | 
vastutastantrarājoktā eveha grāhyāḥ | yathā-

'lalitācakranavake pratyekaṃ śaktayaḥ priye |
catuḥṣaṣṭimitāḥkoṭyai ------------------------- ||'

iti | tāḥ saṃhatya pañcābjāni saptārbudāni ṣaṭkoṭyo bhavanti | navasu 
trailokyamohanādicakrādiṣu praticakraṃ 
bhinnābhinnāścatuḥṣaṣṭikoṭisaṃkhyākā yoginyaḥ santīti tāḥ saṃhatya 
pañcābjāni saptārbudāni ṣaṭkoṭyo bhavanti | tadidaṃ dyotayituṃ 
mahatpadaṃ koṭireva viśeṣaṇaṃ vā | mahattvaṃ ca navaguṇitatvam || 109 ||

manuvidyā candravidyā candramaṇḍalamadhyagā |

'manuścandraḥ kuberaśca lopāmudrā ca manmathaḥ |
agastiragniḥ sūryaśca indraḥ skandaḥ śivastathā ||

krodhabhaṭṭārako devyā dvādaśāmī upāsakāḥ |'

iti vacane saṃgṛhīto dvādaśaprakāraḥ śrīvidyāprastāraḥ | 
taduddhāraśca jñānārṇave draṣṭavyaḥ | teṣu 
manuścandravidyobhayarūpetyavayutyānuvādo nāmadvayam | 
candramaṇḍalasya madhyaṃ gacchantīti tathā | kuṇḍalinyāḥ 
sahasrārakarṇikācandrabheditvāt | 
sāyaṃsandhyāvandane āyuṣkaraprayogādau ca candramaṇḍale dhyeyatvāt 
| śivapurāṇe devīṃprati śivavacanam-

'ahamagniśironiṣṭhastvaṃ somaśirasi sthitā |
agnīṣomātmakaṃ viśvamāvābhyāṃ samadhiṣṭhitam ||'

iti | candramaṇḍalaṃ tu śrīcakrābhinnamiti rahasyam |

cārurūpā cāruhāsā cārucandrakalādharā || 110 ||

	cāru sundaraṃ rūpaṃlāvaṇyaṃ hāsaśca yasyāḥ | 'tavaiva 
mandasmitabindurindurityukteḥ | paramānandapradaḥ prabodhaviśeṣo 
gurumukhaikavedyo yasyā iti tu lakṣaṇayā kaścidūce | cārvyā 
vṛddhikṣayarahitāyāścandrakalāyāḥ sādākhyāyāścidrūpāyā dharā 
dhārayitrī | yadvā candrakalākhyā rājakanyā devībhāgavate prasiddhā | 
tasyāḥ svapne kāmarājabījopāsakaḥ sudarśanākhyo rājaputra eva tvayā 
varaṇīya ityambayā kathitam | tena cāru yathā tathā candrakalāyāḥ dharā 
ādhārabhūtetyarthaḥ | taduktaṃ tatraiva tṛtīyaskandhe-

'etasminsamaye putrī kāśirājasya sattamā |
nāmnā śaśikalā divyā sarvalakṣaṇasaṃyutā ||'

ityupakramya

'svapne tasyāḥ samāgatya jagadambā niśāntare |
uvāca vacanaṃ cedaṃ samāśvāsya sukhaṃ sthitā |
varaṃ varaya suśroṇi mama bhaktaṃ sudarśanam |
sarvakāmapradaṃ te'stu vacanānmama bhāmini ||' ityādi || 110 ||

carācarajagannāthā cakrarājaniketanā |

	jaṅgamasthāvarātmakasya jagato'dhīśvarī | 
trailokyamohanādinavacakrarājameva niketanaṃ vāsasthānaṃ yasyāḥ |

pārvatī padmanayanā padmarāgasamaprabhā || 111 ||

himavatparvatasya stryapatyatvātpārvatī | kvacidapavādaviṣaye'pyutsargasya 
pravṛtteriñabhāva ityāhuḥ | 'pradīyatāṃ dāśarathāya 
mathilī'tivatsambandhasāmānyameveha vivakṣitaṃ na viśeṣa iti yuktam | 
padme iva nayane yasyāḥ sā padmanayanā | padmarāgākhyarantenāraktena 
samā tulyā prabhā kāntiryastyāstathā | padmaviśeṣasya kokanadasya 
rāgeṇa raktimnā sametyādi vā | 'trāyasva kuṇḍalini 
kuṅkumapaṅkatāmre' iti kalyāṇācāryokteramṛtakuṇḍalinīparaṃ vedaṃ 
nāma || 111 ||

pañcapretāsanāsīnā pañcabrahmasvarūpiṇī |

	brahmādyāḥ pañcāpi vāmādisvasvaśaktivirahesati 
kāryākṣamatvādvāmāṃśena pretāḥ taiḥ kalpite āsane mañcake 
āsīnā | taduktaṃ jñānārṇave-

'pañca pretānmaheśāna brūhi teṣāṃ tu kāraṇam |
nirjīvā avināśāste nityarūpāḥ kathaṃ vada ||'

ityādinā devyā pṛṣṭa īśvara uvāca-

'sādhu pṛṣṭaṃ tvayā bhadre pañcapretāsanaṃ katham |
brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ ||

pañca pretā varārohe niścalā eva te sadā |
brahmaṇaḥ parameśāni kartṛtvaṃ sṛṣṭirūpakam ||

vāmā śaktistu sā jñeyā brahmā preto na saṃśayaḥ |
śivasya karaṇaṃ nāsti śaktestu karaṇaṃ yataḥ ||'

ityārabhya

'sadāśivo mahāpretaḥ kevalo niścalaḥ priye |
śaktyā vinā kṛto devi kathañcidapi na kṣamaḥ ||'

ityantam | brahmādisadāśivāntānāṃ pañcānāmapi 
brahmakoṭāvantarbhāvātpañcabrahmaṇāṃ svarūpamasyāḥ | taduktaṃ 
tripurāsiddhānte-

'nirviśeṣamapi brahma svasminmāyāvilāsataḥ |
brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ ||

ityākhyāvaśataḥ pañca brahmarūpeṇa saṃsthitam |'

iti | yadvā | īśāna-tatpuruṣāghora-vāmadeva-sadyojātākhyāni pañca 
brahmāṇi | tathā ca laiṅge- 'kṣetrajñaprakṛtibuddhyahaṅkāramanāṃsi 
śrotratvakcakṣurjihvopasthāni śabdādipañcatanmātrāṇi ca pañca 
brahmasvarūpāṇī'tyuktvā 
teṣāmākāśādipañcamahābhūtajanakatvamuktam | 
tādṛśasvarūpavatītyarthaḥ | yajñavaibhavakhaṇḍe'pyuktam-

'eka eva śivaḥ sākṣātsatyajñānādilakṣaṇaḥ |
vikārarahitaḥ śuddhaḥ svaśaktyā pañcadhā sthitaḥ ||'

iti | sṛṣṭisthityādipañcakṛtyaśaktibhiḥ sadyojātādipañcarūpo jāta 
ityarthaḥ | garuḍapurāṇe'pi-

'lokānugrahakṛdviṣṇuḥ sarvaduṣṭavināśanaḥ |
vāsudevasya rūpeṇa tathā saṅkarṣaṇena ca ||

pradyumnākhyasvarūpeṇā'niruddhākhyena ca sthitaḥ |
nārāyaṇasvarūpeṇa pañcadhā hyadvayasthitaḥ ||'

iti | ācāryairapyuktam-

puṃbhāvalīlā puruṣāstu pañca yādṛcchikaṃ saṃlapitaṃ trayī te |
amba tvadakṣṇoraṇuraṃśumālī tavaiva mandasmitabindurinduḥ ||' iti |


cinmayī paramānandā vijñānaghanarūpiṇī || 112 ||

	cidabhedāccinmayī | parama utkṛṣṭa ānandā syāḥ svarūpaṃ sā | 
'yo vai bhūmā tatsukham' iti śruteḥ | vijñānaṃ caitanyameva ghanaṃ 
sāndraṃ tadekarasaṃ rūpamasyāḥ | 'vijñānaghana evaitebhyo 
bhūtebhyaḥ samutthāye'ti śrutau vijñānaghanapadasya cidekarasaparatvena 
vyākhyānadarśanāt | athavā vijñānaśabdo jīvaparaḥ | 'yo vijñāne 
tiṣṭhanvijñānamantaro yamayatī'tyādyantaryāmibrāhmaṇe tathā 
vyākhyānāt | tairghanaṃ samaṣṭyātmakaṃ rūpamasyāḥ | 
ṣṭyabhimānihiraṇyagarbhātmiketyarthaḥ | 'etasmājjīvaghanā'diti śrutau 
jīvaghanapadasya tathā vyākhyānāt || 112 ||

dhyānadhyātṛdhyeyarūpā dharmādharmavivarjitā |

	'dhyai cintāyām' | cintā mānasaṃ jñānaṃ 'pratyayaikatānatā 
dhyāna'mīti yogasūtroktam | jñānajñātṛjñeyākhyatripuṭīrūpetyarthaḥ 
| iṣṭāniṣṭaprāpake karmaṇī dharmādharmau | taduktaṃ matsyapurāṇe-

'dharmeti dhāraṇe dhāturmahattve vai prapadyate |
dhāraṇena mahattvena dharma eva nirucyate ||

117) teneṣṭaprāpako dharma ācāryairupadiśyate |
itaro'niṣṭaphaladastvācāryairupadiśyate ||'

iti | saṃvartasmṛtirapi-

'deśe deśe ya ācāraḥ pāramparyakramāgataḥ |
āmnāyairaviruddhaśca sa dharmaḥ parikīrtitaḥ ||'

iti | yājñānavalkyo'pi-

'ijyācāradamāhiṃsādānasvādhyāyakarmaṇām |
ayaṃ tu paramo dharmo yadyogenātmadarśanam ||'

iti | jaiminirapi- 'codanālakṣaṇo'rtho dharma' iti | atraivādharma 
ityakārapraśleṣeṇa vihitaniṣiddhakriyātve tallakṣaṇe ūhye | tābhyāṃ 
vivarjitā | tiryagadhikaraṇanyāyena devatānāṃ karmānadhikāritvāt | 
śāstrasyāvidyāvadviṣayatvādvā | yadvā dharmādharmau bandhamokṣo | 
'dharmādharmasya vācyasya viṣāmṛtamayasya ce'ti nityāhṛdayaśloke tathā 
vyākhyānadarśanāttadubhayarahitā | tathā ca tripuropaniṣadi śrūyate-

'na virodho na cotpattirna bandho na ca sādhakaḥ |
na mumukṣurna vai muktirityeṣā paramārthataḥ ||'

iti | athavā dharmaśabdo matvarthalakṣaṇayā dharmiparaḥ | adharmaśabdo 
bahuṃbrīhiṇā dharmaparaḥ | dharmidharmabhāvena rahitā | jagatā 
sahātyantābhinnetyarthaḥ | dharmādharmaśabdau śaktiśivākṣaravācakau 
tābhyāṃ vivarjitā pañcadaśīla(ga)teti tu rahasyārthaḥ | 
dhātūnāmanekārthatvādvarjanamabhivṛddhiḥ | taccākṣaradvayaṃ 
nityāhṛdaye kathitam-

madhyaprāṇaprathārūpaspandavyomni sthitā punaḥ |
madhyame mantrapiṇḍe tu tṛtīye piṇḍake punaḥ ||

rāhukūṭadvayaṃ sphūrjat ----------------------- |'

iti | etasyārtho gurumukhādavagantavyo varivasyārahasye vā setubandhe vā 
prapañcito'smābhiriti tato'vagantavyaḥ |
	athaikonaviṃśatināmabhirjīveśvarayorbhedānvibhajaṃstadātmakatv
ena devīṃ stotumupakramate-viśvarūpetyādinā | sṛṣṭikrame hi 
prāthamikastamaḥsargastato mahataḥ sargastato'haṅkārasya tryātmakasya | 
tataḥ pañcatanmātrāparaparyāyāṇi sūkṣmabhūtāni śabdādīni 
bhavanti | teṣu ca pañcajñānaśaktayaḥ pañca kriyāśaktayaśca santi | 
tāsvādyā vyaṣṭiveṣeṇa śrotrādijñānendriyapañcakaṃ janayanti | 
samaṣṭiveṣeṇa tvantaḥkaraṇam | antyā api vyaṣṭiveṣeṇa 
vāgādikarmendriyapañcakaṃ samaṣṭiveṣeṇa prāṇaṃ janayanti | 
dharmibhūtāḥ śabdādayastu gaganādisthūlabhūtapañcakaṃ janayantīti 
vastusthitiḥ | tatra vyaṣṭibhūtaiḥ sthūlabhūtopādhibhiḥ 
sūkṣmabhūtopādhibhiḥ kāraṇopādhibhiścopahitaṃ caitanyaṃ krameṇa 
viśvataijasaprājñapadavācyaṃ bhavati | 
samaṣṭibhūtaistairupahitaṃ tu tattvaṃ krameṇa 
vaiśvānarahiraṇyagarbheśvarapadavācyam | antaḥkaraṇakāraṇopahitaḥ 
paramātmā hiraṇyagarbhaḥ | prāṇakāraṇopahitastu sūtrātmā | 
ubhābhyāṃ 
kāraṇābhyāmavibhaktābhyāmanugamayyopahitastvantaryāmītyucyate | ete 
traya eva brahmaviṣṇurudrapadaiḥ kramādabhidheyā bhavanti | etacca 
vyaṣṭijīvātmasamaṣtijīvātmaparamātmanāṃ pratisvikaṃ 
traividhyamaupaniṣadānāṃ matamavalambyoktam | teṣāmante 
jāgratsvapnasuṣuptīnāmavasthānāṃ sṛṣṭisthitisaṃhārāṇāṃ 
kṛtyānāṃ ca trayasya trayasyaivāṅgīkārāt | tāntrikāṇāṃ mate tu 
turyaturyātītayoravasthayostirodhānānugrahayoḥ kṛtyayośca 
dvayordvayorādhikyena 
tadavasthākṛtyāpannayorjīvaparamātmanorapyādhikyātprātisvikaṃ 
pāñcavidhyam | na caitāvatā vaimatyam, 
trivṛtkaraṇapañcīkaraṇaprakriyayoriva sthūlasūkṣmadṛṣṭibhedena 
vyavasthopapatteḥ | parantu suṣuptāveva prājñasya brahmabhāvasampattyā 
tadatītāvasthādvayāpannasyātmano na jīvabhāvaḥ | avidyāleśānuvṛtteḥ 
satvācca na paramātmabhāvo'pi | ata eva suṣuptidaśāpannajīvopādheḥ 
kāraṇaśarīratveneva turyadaśāpannajīvopādhermahākāraṇaśarīratvena 
vyavahāraḥ 'tatparaśca śivatulyo jāyata' iti śivasūtre tādṛśaḥ 
śivatulyatvena nirdiṣṭaḥ | ardhasāmyādardhaśiva iti tadarthaḥ | ata eva ca 
tato'pi parasya 'nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaitī'ti śrutāvabhedasya 
paramasāmyapadena nirdeśa upapadyate | anenaivāśayena 
pūrṇajīvatāyāḥ pūrvaśivatāyāśca taddaśāyāmabhāvānna 
pṛthaggaṇanamaupaniṣadānām | ata eva 'mugdhe'rdhasampattiḥ 
pariśeṣā'dityadhikaraṇe mūrcchāvasthāyāḥ pārthakyena 
gaṇanābhāve'yameva hetustairupanyastaḥ | astyeva vā gaṇanaṃ 
pañcavidhajīvopādhīnāṃ pañcakośapadairvyavahāradarśanāt | 
paramātmanastu 
tirodhānānugrahāparayaryāyabandhamokṣadānopādhikatvena 'īśvaro 
bahirunmeṣo nimeṣo'ntaḥ sadāśiva' iti śaivatantroktalakṣaṇānusāreṇa 
rudrātparato bhedadvayamakṣuṇṇam | evaṃ sati viśve 
sthūlabhūtopahitajāgarāvasthāpannacaitanyātmakā 
jīvāstatsamaṣṭibhūto vaiśvānaro rūpaṃ caitanyadṛṣṭyātmaiva yasyāḥ 
sā viśvarūpetyarthaḥ | yadvā pūrvaṃ 
dharmadharmibhāvavivarjitetyuktaṃ tena jagadabhedaḥ siddha ityāha-

viśvarūpā jāgariṇī svapantī taijasātmikā || 113 ||

viśvarūpeti | viśvameva yasyā rūpaṃ na tu viśvādhāratvena 
dharmibhūtamanyadrūpamastītyarthaḥ | taduktaṃ viṣṇupurāṇe-

'yathā hi kadalīnāma tvakpatrānyā na dṛśyate |
evaṃ viśvasya nānyatvaṃ tvatsthādīśvara dṛśyate ||'

iti | devībhāgavate'pi prathamaskandhe-

'vaṭapatraśayānāya viṣṇave bālarūpiṇe |
ślokārdhena tadā proktaṃ bhagavatyākhilārthadam ||

sarvaṃ khalvidamevāhaṃ nānyadasti sanātanam |

iti | athavā sākṣādbrahmaṇo jīvabhāvo'tyantaṃ nīcaṃ rūpamiti 
śunakatulyatvam | ata eva nīcasevātmakavṛtteḥ śvavṛttiriti saṃjñā | 
nīcataraḥ paśubhāva iti yāvat | tādṛśaṃ svarūpaṃ vigataṃ yasyāḥ 
prasādātsā viśvarūpā | athavā ṣoḍaśakalātmikā 
tripurasundarītyavivādam | taduktaṃ vāsanāsubhagodaye-

darśādyāḥ pūrṇimāntāśca kalāḥ pañcadaśaiva tu |
ṣoḍaśī tu kalā jñeyā saccidānandarūpiṇī ||'

iti | candramaṇḍale hi sādākhyā kalā vṛddhihrāsarahitaikā | anyāḥ 
pañcadaśa yātāyātabhāginyaḥ | tadabhinnāyāḥ śrīdevyā api cidrūpā 
kalā tripurasundarīpadavācyaikā | anyāstu 
kāmeśvaryādicitrāntāstithibhedena viparivartamānāḥ | tadabhinnāyāṃ 
pañcadaśyāmapyekamakṣaraṃ gurumukhaikavedyaṃ cidrūpaṃ 
yadvaśādasyāḥ śrīvidyeti saṃjñā | anyāni ca pañcadaśākṣarāṇi 
sarvairupāsakaiḥ śrūyamāṇāni nityāsvarūpāṇi | evaṃ 
candramaṇḍaladevīpañcadaśīnāmaikyamiti 
tattatkalākṣarāṇāmapyaikyameva | ata eva pañcadaśasaṃkhyānāṃ 
tithīnāmakṣarāṇāmapi trikhaṇḍatvaṃ yathā-nandā bhadrā jayā riktā 
pūrṇeti trirāvṛttena bhedena vāgbhavādikūṭabhedena ca | ata eva 
khaṇḍatrayeṇaiva taittirītyāḥ śuklapakṣarātrīṇāṃ pañcadaśānāṃ 
nāmānyāmananti | 'darśā dṛṣṭā darśatā viśvarūpā sudarśanā | 
āpyāyamānāpyāyamānāpyāyasūnṛterāpūryamāṇāpūryamāṇā 
pūrayantī pūrṇā paurṇamāsī'ti | evametaddivasānāmapi 
khaṇḍatrayeṇaiva nāmānyāmnāyante | 'saṃjñānaṃ vijñānaṃ 
prajñānaṃ jānadabhijānat | saṅkalpamānaṃ 
prakalpamānamupakalpamānamupakḷptaṃ kḷptaṃ śreyovasīya 
āyatsambhūtaṃ bhūta'miti | anayoranuvākayośca 
divasarātrināmatvamityapi tatraivāmnātam | 'saṃjñānaṃ vijñānaṃ 
darśā dṛṣṭe'tyetāvanuvākau pūrvapakṣasyāhorātrāṇāṃ 
nāmadheyānīti | atra yadyapi khaṇḍatrayamapi samānasaṃkhyameva 
tathāpyekādaśyā daśamīvedhe daśamītvāt 'upoṣyā dvādaśī śuddhe'ti 
vacanāddvādaśyā 
evaikādaśītvāccaramakhaṇḍāntargatatithermadhyamakhaṇḍe 
praveśānmantre dvitīyatṛtīyakhaṇḍau ṣaṭcaturakṣarau bhavataḥ | ata eva 
vedhābhāvapakṣābhiprāyeṇa sūryādividyāntareṣu 
samānākṣarāṇyeva trīṇi kūṭāni | anenaivāśayena 
subhagodayaṭīkāyāṃ lallenoktam | 'āpūryamāṇāyāḥ 
kalāyāścandrakhaṇḍāntaḥsthitāyā api saurakhaṇḍe'ntarbhāvaḥ | 
irākalāprabhedatvādirāpūryamāṇayoraikyamanusandheya'miti | uktaśloke 
darśādyā iti padasya śuklapratipadādyā ityarthaḥ | udāhṛtaśrutau 
pratipado darśanāmakatvokteḥ tāsāṃ tithīnāṃ mantrākṣarāṇāṃ ca 
prātisvikaṃ śiva-śakti-māyā-śuddhavidyāditattvātmakatvaṃ 
kaulikasāmayikamatabhedena tattadupāsanāprakāraśca candrakalāyāṃ 
draṣṭavyaḥ | 
evañca parasparābhedācchuklapakṣacaturthīrātreḥ saṃjñābhūtamapi 
viśvarūpāpadaṃ vāgbhavakūṭacaturthākṣarasya śuddhavidyātattvasya 
ca pratipādakamiti tattritayābhinnetyarthaḥ | athavā viśvarūpamiti 
napuṃsakaṃ padam | tasya ca mithyājagadadhiṣṭhānetivatstrīliṅgatā | tacca 
kṛṣṇapakṣapañcamīdivasavācakam | tathā ca śrūyate- 'prastutaṃ 
viṣṭutaṃ saṃstutaṃ kalyāṇaṃ viśvarūpam | śukramamṛtaṃ tejasvi tejaḥ 
samiddham | aruṇaṃ bhānumanmarīcimadabhitapattapasvat | sutā sunvatī 
prasūtā sūyamānābhiṣūyamāṇā | pīti prapāsaṃpā tṛptistarpayantī | 
kāntā kāmyā kāmajātī yuṣmatī kāmadughā | prastutaṃ viṣṭataṃ 
sutāsunvatī'ti | etāvanuvākāvaparapakṣasyāhorātrāṇāṃ 
nāmadheyānī'ti | tena tadrūpetyarthaḥ | evaṃ rātriviśeṣasya 
divasaviśeṣya copalakṣaṇarītyā śleṣalipsayā caikaikasyaivopādāne'pi 
sarvarātrirūpā sarvadivasarūpā cetyarthaḥ paryavasyati | ata 
evedṛśajñāne phalaviśeṣaḥ śrūyate- 'sa yo ha vā etā madhukṛtaśca 
madhuvṛṣāṃśca veda kurvanti hāsyaitā agnau madhu nāsyeṣṭāpūrtaṃ 
dhayanti | atha yo na veda na hāsyaitā agnau madhu kurvanti 
dhayantyasyeṣṭāpūrta'miti | atra madhukṛcchabdo rātriparaḥ | 
madhuvṛṣaśabdaśca divasa paraḥ | yā etāḥ pūrvapakṣāparapakṣayo 
rātrayastā madhukṛto yānyahāni te madhuvṛṣā iti vākyaśeṣāt | madhu 
kurvanti varṣanti cetyavayavaśakteśca | etā yo veda tasyaitā divasasahitā 
rātrayaḥ agnau baindavasthānāt brahmarandhrānmadhu kurvanti srāvayanti | 
asyeṣṭāpūrtaṃ karmajātaṃ na dhayanti pītvā na lopayanti | 
vyatireke'niṣṭamāha | atha ya ityādinā | kuṇḍalinyutthāpanena 
madhusrāvaṇena ḍākinyādimaṇḍalāplāvanarūpāntarakarmaṇi satyeva 
bāhyāni yajñādikarmāṇi saphalāni bhavanti | tadabhāve tu yasminkāle 
karmāṇi kriyante sa kāla eva teṣāṃ karmaṇāṃ kālamṛtyurūpo bhavatīti 
phalitārthaḥ | tadidamupabṛṃhitaṃ candrajñānatantre-

antaragnau madhusrāvaṃ kurvatāṃ śiśirātmanām |
iṣṭāpūrtādikarmāṇi phalanti kila kālataḥ ||

antaḥsrāvavihīnānāṃ sadā santaptacetasām |
karmāṇi kriyamāṇāni kālo grasati tatkṣaṇāt ||

kālakarṣaṇikaivāntaḥ karoti madhuvarṣati |
iti yo veda tasya syād brahmarandhrātsudhāsrutiḥ ||

vaidehī janayāmāsa saraghā kālakarṣaṇī |
ahorātrairimāṃ vidyāṃ daśapañcabhirakṣaraiḥ ||

 iti | atra tṛtīyacaturthaślokayorayamarthaḥ-kālakarṣiṇyākhyā devī madhu 
karotīti madhukṛt rātrirūpā | madhuvarṣatīti madhuvṛṣā ahorūpā ca | iti 
prakāreṇa rātridivasābhinnāṃ devī yo vedetyādi | 
vigato deho yasya sa videho'naṅgaḥ kāmeśastatsambandhinī vaidehī 
kāmeśvarī ahorātrābhinnaiḥ pañcadaśabhirvarṇairimāṃ pañcadaśīṃ 
vidyāṃ janayāmāsa | tathā ca śrutiḥ- 'janako ha vaideho'horātraiḥ 
samājagāme'ti | iyameva ca madhukartṛtvātsaraghā | 'saraghā 
madhumakṣike'tyamaraḥ | śrutirapi- 'iyaṃ vāva saraghā tasyā agnireva 
sāraghaṃmadhvi'tītyalaṃ vistareṇa | 
jāgarākhyāvasthālakṣaṇamuktamīśvarapratyabhijñāyām-

'sarvākṣagocaratvena yā tu bāhyatayā sthirā |
sṛṣṭiḥ sādhāraṇī sarvaprathātmāyaṃ sa jāgaraḥ ||'

iti | tadvān jāgarī viśvākhyaḥ sthūlaśarīrābhimānī jīvaḥ | tadabhinnā 
jāgariṇī | 'ṝnnebhyo ṅīp' | svapnalakṣaṇamapi pratyabhijñāyām-

'manomātrapathe'dhyakṣaviṣayatvena vibhramāt |
spaṣṭāvabhāsabhāvānāṃ sṛṣṭiḥ svaprapadaṃ matam ||'

iti | svapitīti svapan svapnadaśāpannastaijasākhyaḥ 
sūkṣmaśarīravyaṣṭyabhimānī jīvaḥ tadabhinnā svapantī | 'ugitaśce'ti 
ṅīp | taijasā uktalakṣaṇā jīvāstatsamaṣṭibhūto hiraṇyagarbha ātmā 
svarūpaṃ yasyāḥ sā taijasātmikā || 113 ||

suptā prājñātmikā turyā-

suptaṃ sammadāvasthā | tallakṣaṇaṃ ca śivasūtre- 'aviveko māyā 
sauṣupta'miti | 'sukhamahamasvāpsaṃ na kiñcivediṣa'miti 
smaraṇānyathānupapattyā 
kalpitāstisro'vidyāvṛttayo'jñānāhantāsukhaviṣayiṇyaḥ santi yatra 
tatsauṣuptamityarthaḥ | tadvānprājñākhyaḥ 
kāraṇaśarīravyaṣṭyabhimānī jīvaḥ suptaḥ | arśa ādibhyo'c | tadabhinnā 
suptā | prājñā uktalakṣaṇā jīvāstatsamaṣṭibhūta īśvara ātmā 
svarūpaṃ yasyāḥ sā prājñātmikā | etadavasthātrayasya 
tadbhoktṝṇāñca vivicya jñānajanyaḥ 
śuddhavidyodayākhyaścamatkārasturyāvasthā | taduktaṃ spandaśāstre-

'triṣu dhāmasu yadbhogyaṃ bhoktā yaśca prakīrtitaḥ |
vidyāttadubhayaṃ yastu sa bhuñjāno na lipyate ||'

iti | varadarājenāpi-

'turya nāma paraṃ dhāma tadābhogaścamatkriyā |
bhede'pi jāgṛdādīnāṃ yoginastasya sambhavet ||'

iti | śivasūtramapi- 'jāgratsvapnasuṣuptibhede'pi turyābhogasambhava' iti | 
'triṣu caturthaṃ talavadāsecya'miti ca | tadvānmahākāraṇaśarīrābhimānī 
jīvasturyaḥ | tasya vyaṣṭyā samaṣṭyā cābhinnā turyā | 
turyāvasthāprāptāvupāyaḥ śivenoktaḥ- 'manaḥ svacittena praviśe'diti |

'prāṇāyāmādikaṃ kṛtvā sthūlopāyaṃ vikalpakam |
avikalpakarūpeṇa svacittena svasaṃvidā ||'

antarmukhaparāmarśacamatkārarasātmanā |
manasturyarasenātra svadehādipramātṛtām ||

majjanena praśamayan praviśettatsamāviśet |'

iti | yadvā- śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyanta' iti śrutiprasiddhasvarūpā 
'turīyā kāpi devate'ti śaktirahasyāt | turīyā kāpi tvaṃ 
duradhigamaniḥsīmamahime'ti bhagavatpādokteśca | tripurāsiddhānte tu-

'turīyānandanāthasya prasannatvādvarānane |
turyeti nāma vikhyātaṃ tasya devyā nirantaram ||' ityuktam |

spaṣṭo'rthaḥ || 14 ||

asti pañcamī jīvasyāvasthā | tasyāśca rūḍhyā 
nāmāntarābhāvātturyāvasthāmatikrāntatvātturyātītetyeva yaugiko 
vyavahāra ityāśayenāha-

-sarvāvasthā vivarjitā |

sarveti | turyāvasthāmatikrānte puruṣe 
prathamikāvasthātrayātikramasyāvaśyakatvātsarvābhiścatasṛbhiravasthā
bhirviśeṣeṇa punarāvṛttyabhāvapūrvakaṃ varjito rahito 
jīvasturyātītastatsamaṣṭivyaṣṭyabhedādiyamapi 
sarvāvasthāvivarjitetyarthaḥ | sā ca turyāvasthādārḍhyādbhavati | 
'turyāvaṣṭambhavo labhyaṃ turyātītaṃ paraṃ pada'miti vacanāt | 
varadarājo'pyāha-

'turyābhyāsaprakarṣeṇa turyātītātmakaṃ padam |
samprāptaḥ sādhakaḥ sākṣātsarvalokāntarātmanā ||

tulyaḥ śivena cinmātrasvacchandānandaśālinā ||'

iti | pañcamadaśāpannasya svarūpakathanāya sūtratrayam- 
'śarīravṛttirvratam | kathā japaḥ | dānamātmajñāna'miti | 
svātmānusandhānarūpaśivapūjāsādhanatvāccharīradhāraṇaṃ 
vratarūpaṃ na tuccham | ata-eva bhaṭṭotpalena śarīradhāraṇaṃ 
prārthitam-

'antarullasitasvacchaśaktipīyūṣapoṣitam |
bhavatpūjopabhogāya śarīramidamastu me ||'

iti | svairābhilāpamātraṃ japaḥ | taccittasya satyagrāhitvāt | taduktaṃ 
yogasūtradvaye- 'nirvicāravaiśāradye'dhyātmaprasādaḥ, ṛtambharā tatra 
prajñe'ti | 'yaddhi manasā dhyāyati tadvācā vadatī'ti śrutyā tadukteḥ 
sarvasyā api yathārtharūpatvena mantrarūpatvāt | taduktaṃ yogavāsiṣṭhe-

'sadā santo'bhigantavyā yadyapyupadiśanti no |
yā hi svairakathāsteṣāmupadeśā bhavanti tā ||'

iti | parebhya ātmopadeśa eva dānam | taduktaṃ kṛṣṇadāsena-

'proktacaitanyarūpasya sākṣātkaraṇamātmanaḥ |
yattajjñānaṃ tadevāsya dānaṃ yattena dīyate ||'

iti | etatsūtratrayamupalakṣaṇaparatvena vyākhyeyamiti manvānairuktaṃ 
bhagavatpādaiḥ- 'japo jalpaḥ śilpaṃ sakalamapi mudrāviracana'mityādi | 
vārtike'pi-

'iti proktaṃ vrataṃ kurvañjapaṃ caryāṃ ca pālayan |
śivatulyaḥ sadā svātmā śivārādhanatatparaḥ ||
ayameva mahāyogī mahāmantradhurandharaḥ |
antevāsijanasyāntastatvatastatvabodhakaḥ ||' iti |

evamavidyāvaśīkṛtasya jīvasya pāñcavidhyamuktvā 
vaśīkṛtamāyāvacchinnasyeśvarasya kṛtyabhedena tathātvamāha-

sṛṣṭikartrī brahmarūpā goptrī govindarūpiṇī || 114 ||

sṛṣṭītyādinā | ācāryabhagavatpādairayamartho 'jagatsūte dhāte'ti śloke 
nirūpitaḥ | sṛṣṭirjagannirmāṇaṃ rajoguṇapradhānasyeśvarasya kṛtyam | 
tasya kartrī | brahmā caturmukhastādṛśa īśvaraḥ sa eva rūpaṃ yasyāḥ | 
taduktaṃ viṣṇupurāṇe- 'brahmaviṣṇuśivā brahman pradhānā 
brahmaśaktayaḥ' iti | 
gopanaṃ jagataḥ sthitiḥ sā ca sattvaguṇapradhāsyeśvarasya kṛtyam | tasya 
kartṛtvādgoptrī | govindastādṛśa īśvaro viṣṇuḥ sa eva rūpamasyāḥ | 
tathā ca harivaṃśe nāradavākyam-

'prakṛtyāḥ prathamo bhāga umādevī yaśasvinī |
vyaktaḥ sarvamayo viṣṇuḥ strīsaṃjño lokabhāvanaḥ ||'

iti | govindapadaniruktirviṣṇubhāgavate-

'ahamindro hi devānāṃ tvaṃ gavāmindratāṃ gataḥ |
govinda iti nāmnā tvāṃ bhuvi gāsyanti mānavāḥ ||'

iti | bhārate mokṣadharme'pi-

'naṣṭāṃ ca dharaṇīṃ pūrvamavindaṃ vai guhāgatām |
govinda iti tenāhaṃ devairvāgbhirabhiṣṭutaḥ ||'

iti | harivaṃśe'pi-

'gaureṣā tu tathā vāṇī tāṃ ca vindayate bhavān |
govindastu tato deva munibhiḥ kathyate bhavān ||'

iti | 'gavādiṣu videḥ saṃjñāyā'miti śaḥ | 'govindo vāsudeve 
syādgavādhyakṣe bṛhaspatā'viti viśvaprakāśakośād bṛhaspatirūpeti vā 
|| 114 ||

saṃhāriṇī rudrarūpā tirodhānakarīśvarī |

saṃhāro jagataḥ paramāṇvādisāvaśeṣo 
dhvaṃsastamoguṇapradhānasyeśvarasya kṛtyaṃ tatkarotīti saṃhāriṇī | 
rudrastādṛśa īśvaraḥ | rujaṃ drāvayatīti vā rodayatīti vā | 
saṃvartakālīnāyā vṛṣṭeretatsūryākhyanetrajanyatvenāśrurūpatvāt | 
'sorodīdyadarodītadrudrasya rudratva'miti śruteḥ | rujaṃ drāvayate 
tasmādrudraḥ paśupatiḥ smṛta' iti śivarahasyācca | 'prāṇā vāva rudrā ete 
hīdaṃ sarve rodayantī'ti chāndogyāt | 'roderṇilukce'tyauṇādiko rak | 
aṇyantādapi ragityāhu-

'tuṣṭyarthe brahmaṇaḥ putro lalāṭādutthitaḥ svayam |
arudatsusvaraṃ ghoraṃ jagataḥ prabhuravyayaḥ ||'

iti bhārate | vāyavīyasaṃhitāyāṃ tu-

'rudduḥkhaṃ duḥkhaheturvā tadrāvayati yaḥ prabhuḥ |
rudra ityucyate tasmācchivaḥ paramakāraṇam ||'

ityuktaṃ sa eva rūpaṃ yasyāstathā | tirodhānamācchādanaṃ niravaśeṣo 
dhvaṃsaḥ | paramāṇvāderapi prakṛtau layo dīpanāśatulyo 
ghanataraśuddhasatattvapradhānasyeśvarasya kṛtyaṃ tatkarotīti 
tirodhānakarī | tiraskariṇyākhyaśaktiviśeṣarūpā vā | taduktaṃ 
tripurāsiddhānte-

'abhaktānāṃ ca sarveṣāṃ tirodhānakarī yataḥ |
śrīstiraskariṇī tasmātproktā satyaṃ varānane ||'

iti | īśvarapadena ghanataraśuddhasatvapradhāna īśvara ucyate | 
īśvarapadasya māyāyā iva tādṛśasattvaguṇasyāpi 
śakyatāvacchedakatvenānekārthatvāt | tadabhinnatvādīśvarī | 'vanorace'ti 
ṅīp | vastutaḥ 'stheśabhāse'ti varaci gaurāditvāṅīp | aśnotervā varaṭ 
iccopadhāyāḥ ṭitvānṅīp | parāhantevaiśvaratvaṃ tadvatītyarthaḥ | 
uktañca virūpākṣapañcāśikāyāṃ viśvaśarīraskandhe-

'īśvaratā kartṛtvaṃ svatantratā citsvarūpatā ceti |
ete cāhantāyāḥ paryāyāḥ sadbhirucyantaḥ ||' iti |

sadāśivānugrahadā pañcakṛtyaparāyaṇā || 115 ||

viralataraśuddhasattvapradhāna īśvaraḥ sadāśivastadabhedātsadāśivā | 
adantatvāṭṭāp | anugraho niravaśeṣadhvaṃsamāpannasya jagataḥ 
sṛṣṭyādau punaḥ paramāṇvādirūpatāpattiḥ | sā ca 
tāvaduktavidhasyeśvarasya kṛtyaṃ taddadāti kuruta ityanugradā | 
tirodhānānugrahau bandhamokṣau vā | etatpakṣe 
bahirantarunmeṣanimeṣalakṣaṇayorīśvarasadāśivayoretatpradatvaṃ 
svārasikaṃ bhavati | pañcavidhānāmuktarūpāṇāṃ kṛtyānāṃ 
parāyaṇam āśrayasteṣu tatparā vā | tānyabhīṣṭāni yasyā iti vā | 
'parāyaṇamabhīṣṭaṃ syāttatparāśrayayorapī'ti viśvaḥ | uktañca 
mṛgendrasaṃhitāyām-

'jagajjanmasthitidhvaṃsatirodhānaikakāraṇam |
bhūtabhautikabhāvānāṃ niyamasyaitadeva hi ||'

iti | āgamāntare'pi-

'pañcavidhaṃ tatkṛtyaṃ sṛṣṭiḥ sthitisaṃhṛtī tirobhāvaḥ |
tadvadanugrahakaraṇaṃ jagataḥ satatoditasyāsya ||'

iti | devībhāgavate'pi caturthaskandhe-

'sā viśvaṃ kurūte kāmaṃ sā pālayati pālitam |
kalpānte saṃharatyeva trirūpā viśvamohinī ||'
tayā yuktaḥ sṛjed brahmā viṣṇuḥ pāti tayānvitaḥ |
rudraḥ saṃharate kāmaṃ tayā sammilito jagat ||
sā badhnāti jagatkṛtsnaṃ māyāpāśena mohitam |
ahaṃ mameti pāśena sudṛḍhena narādhipa ||
yogino muktasaṅgāśca muktikāmā mumukṣavaḥ |
tāmeva samupāsante devīṃ viśveśvarīṃ śivām ||'

iti | ācāryabhagavatpādairapyuktaṃ 'jagatsūte dhātā hariravatī'tyādinā | 
śaktisūtre'pi- 'tathāpi tadvatpañcavidhakṛtyāni karotī'ti | 
kṛtyalakṣaṇānyapyetaduttarasūtre- 'ābhāsanaraktivimarśanabījā 
vasthāpanavilāpanatastānī'ti | etadarthaḥ pratyabhijñāhṛdaye draṣṭavyaḥ || 
115 ||

bhānumaṇḍalamadhyasthā bhairavī bhagamālinī |

	bhānumaṇḍalasya sūryamaṇḍalasya madhye tiṣṭhatīti tathā | 
sandhyāsamaye devyāstatra dhyeyatvāt | antaradhikaraṇe 'ya eṣo'ntarāditye 
hiraṇmayaḥ puruṣo dṛśyata' iti śrutau pratipāditasya rūpasya 
parameśvaratvanirṇayācca | tathā ca kūrmapurāṇe himavatkṛte devīstave-

'aśeṣavedātmakamekavedyaṃ svatejasā pūritalokabhedam |
trilokahetuṃ parameṣṭhisaṃjñaṃ namāmi rūpaṃ ravimaṇḍalastham ||'

iti | bhānumaṇḍalamanāhatakamalaṃ vā | bhairavasya paraśivasya strī 
bhairavī | yadvā bhīrūṇāṃ strīṇāṃ saṃhatirbhairavī | 'tasya samūha' 
ityāṇi ṅīp | na ca kākaṃ śaukaṃ yauvataṃ 
gārbhiṇamitivannapuṃsakāpattiḥ | bhairavapadādvibhūtisambandhe 
punaraṇi ṅīpsambhavāt | tathā ca laiṅge- 'arthaḥ śambhuḥ śivā vāṇī 
divā śambhuḥ śivā niśe'tyārabhyārundhatyanasūyāśacyādīnāṃ 
gaurīrūpatvaṃ viśiṣyaviśiṣyoktvānte upasaṃhṛtam | 
'strīliṅgaśabdavācyā yāḥ sarvā gauryā vibhūtaya' iti | 
tripurāmbācakreśvarīmantre madhyakūṭe rephaniṣkāse tasya bhairavīti 
saṃjñā | 
tanmantrātmiketi vā | dvādaśavarṣakanyārūpā vā | 'dvādaśābdā tu 
bhairavī'ti kanyāṃ prakṛtya dhaumyokteḥ | bhagaṃ ṣāḍguṇyaṃ malati 
dhārayatīti bhagamālinī | 'mala malla dhāraṇa' iti dhātuḥ | mālāpadādvā 
samaṣṭivācino vrīhyāditvādiniḥ | bhagāṅkavastumātrarūpā vā | tathā 
ca laiṅga- devībhāgavatayoḥ-

'ye ye padārthā liṅgāṅkāste te śarvavibhūtayaḥ |
arthā bhaṅgāṅkitā ye ye te te gauryā vibhūtayaḥ ||'

iti | tithinityā viśeṣarūpā vā | asyā mantre tantrarāja-
jñānārṇavod'dhṛtaprakāramapekṣya 
dakṣiṇāmūrtisaṃhitoddhṛtaprakāre bahavo bhagaśabdāḥ paṭhyante | 
tadāvaraṇadevatānāmānyapi prāyeṇa bhagaśabdapūrvāṇyeveti 
tadbāhulyādbhagamālinīveyam | brahmarūpatvātpadmāsanā | 
prakṛtimayapatravikāramayakesarasaṃvinnālādiviśeṣaṇaśīlaṃ 
padmamevāsanaṃ pīṭhaṃ yasyā vā | padmāṃ lakṣmīṃ sanati 
bhaktebhyo vibhajya dadātīti vā | 'vana ṣaṇa sambhakto' | 
taduktamabhiyuktaiḥ-

'asaubhāgyaṃ dhatte paramasukhabhogāspadamayaṃ
vicitraṃ tadgehaṃ bhavati pṛthukārtasvarabhṛtam |
niviṣṭaḥ palyaṅke sa kalayati kāntārataraṇaṃ
prasādaṃ kopaṃ vā janani bhavatī yatra kurute ||'

iti | prasādapakṣe asau iti chedaḥ | kārtasvaraṃ suvarṇam | palyaṅko 
mañcaḥ | kāntārasya taraṇamiti | kopapakṣe asaubhāgyamityekaṃ padam | 
ayaṃ iti chedaḥ | vicitraṃ vigatacitram | pṛthukānāmārtasvaraḥ | palyā 
aṅke kāntāyā rate raṇamiti śleṣeṇa yojyam |

padmāsanā bhagavatī padmanābhasahodarī || 116 ||

padmaḥ śūraḥ padmāsurastamasyati kṣipatīti vā | 
bindvādisambhavadarthāntaramapi yojyam | 'padma 
syādambujavyūhanidhisaṃkhyā hi binduṣvi'ti rabhasaḥ |

'aiśvaryasya samagrasya dharmasya yaśasaḥ śriyaḥ |
jñānavijñānayoścaiva ṣaṇṇāṃ bhaga itīraṇā ||'

iti | kālikāpurāṇe-

'bhagamaiśvaryamāhātmyajñānavairāgyayoniṣu |
yaśovīryaprayatnecchādharmaśrīravimuktiṣu ||'

iti | kośe ca prasiddhā bhagapadārthā asyāṃ santīti bhagavatī | 
devībhāgavate tu-

'utpattiṃ pralayaṃ caiva bhūtānāṃ gatimāgatim |
avidyāvidyayostattvaṃ vettīti bhagavatyasau ||'

ityuktam | śaktirahasye tu-

'pūjyate yā suraiḥ sarvaistāṃścaiva bhajate yataḥ |
sevāyāṃ bhajatirdhāturbhagavatyeva sā smṛtā ||'

ityuktam | padmanābhasya viṣṇoḥ sahodarī ekodarabhavā bhaginī | ekameva 
brahma dharmau dharmīti rūpadvayaṃ prāpat | tatra dharmaḥ pumān strīti 
dvidhābhavat | tatra pumān viṣṇuḥ sakalajagadutpādanabhāvaṃ strī tu 
paramaśivamahiṣībhāvaṃ prāpat | etattrayamapi militvaikamakhaṇḍaṃ 
brahmeti śaivamatarahasyaṃ kūrmapurāṇādiṣu prasiddhaṃ 
ratnatrayaparīkṣāyāṃ dīkṣitairvistareṇa nirūpitam | etadabhiprāyeṇaiva 
brahmapurāṇe puruṣottamakṣetramāhātmye-

'yā menākukṣisambhūtā subhadrā pūrvajanmani |
kṛṣṇena saha devakyāḥ sāsmiñjanmani kukṣigā ||'

ityādi smaryate | yattu 'subhadrāprāṇanāthāya jagannāthāya maṅgala'miti 
tatraiva paṭhyate | tatra subhadrāpadaṃ lakṣmīparaṃ 
tāttvikābhedābhiprāyaṃ veti na kaścidvirodha iti | anyatrāpi-

'kāñcīkṣetre purā dhātā sarvalokapitāmahaḥ |
śrīdevīdarśanārthāya tapastepe sudāruṇam ||
ātmaikyadhyānayuktasya tasya pratapato muneḥ |
prādurbabhūva tripurā padmahastā sasodarā ||
padmāsane ca tiṣṭhantī viṣṇunā jiṣṇunā saha |'

iti | atra kādividyāyā vāgbhavakūṭoddhāraḥ | padmāsanaḥ kakāraḥ | 
bhaga ekāraḥ | tadvatītyatra kāmakalāyāḥ praśleṣaḥ | 
padmanābhasyopendrasya sahodara indro lakāraḥ | haśca udañca hode 
hakārabindū tābhyāṃ sahitā sahodā | sahodā ca sā rīcetyanena 
hṛllekheti rahasyam || 116 ||

unmeṣanimiṣotpannavipannabhuvanāvalī |

unmeṣanimiṣau netravikāsasaṅkocau tābhyāmeva krameṇotpannā 
vipannāśca sṛṣṭā naṣṭāśca bhuvanānāṃ brahmāṇḍānāmāvalyaḥ 
paṅktayo yasyāstathā | devyā animiṣatve'pi prāṇikarmavaśena 
tayorutpattisambhavāt | icchāmātre tātparyāt | taduktamājñāvatāre- 
'icchayaiva jagatsarvaṃ nigiratyudgiratyapī'ti | 
'icchāmātraṃ prabhoḥ sṛṣṭi'riti ca | kālidāsenāpyuktam-

'dṛṣṭadṛśyadṛśilakṣaṇaṃ jagatprāksmṛtestvayi tadamba saṃhṛtam |
unmiṣatyapi punastvadudgame tvallaye nimiṣati tvadicchayā ||'

iti | gorakṣeṇāpyuktaṃ mahārthamañjaryām-

'visu-ummesadasā-e desi-aṇāhassa jaṃtayo'vasaro |
kālāvatthappaḍhiyo vissaṇimesevi tettiyo ho-ī ||'

iti | [chāyā-

viśvonmeṣadaśāyāṃ deśikanāthasya yāvānavasaraḥ |
kālāvasthāprathito viśvanimiṣe'pi tāvāneva bhavatī ||' iti |]

sahasraśīrṣavadanā sahasrākṣī sahasrapāt || 117 ||

'sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapādi'ti śrutau 
sahasraśabdo'nantaparaḥ | śīrṣaśabdo mukhāderupalakṣaṇam | liṅgaṃ 
tvavivakṣitam |

'sarvataḥ pāṇipādaṃ tatsarvato'kṣiśiromukham |
sarvataḥ śrutimalloke sarvamāvṛtya tiṣṭhati ||'

iti gītāsūpabṛṃhaṇadarśanādityāśayenāha- sahasraśīrṣavadaneti | 
'bahuvrīhau sakthyakṣṇo'riti ṣacpratyayāntānṅīsi sahasrākṣī | sahasrāṇi 
pādā yasyāḥ sahasrapāt | sahasrapade nama iti prayogaḥ | 
'saṃkhyāsupūrvasye'ti samāsānto lopaḥ | devībhāgavate tṛtīyaskandhe-

'sahasranayanārāmā sahasrakarasaṃyutā |
sahasraśīrṣacaraṇā bhāti dūrādasaṃśayam ||'

iti | atra bhuvanasyāvalītyanena bhuvaneśvarībījadvayam | 
sahasrākṣītyanena lakāraḥ | sahasraśabdo hakārasakārasāhityaparaḥ | tena 
dvitīyatṛtīyakūṭayoruddhāraḥ || 117 ||

ābrahmakīṭajananī varṇāśramavidhāyinī |

brahmā sarvajīvasamaṣṭiḥ sthūlatamo hiraṇyagarbhākhyo jīvaḥ kīṭaḥ 
atīndriyatara ūrṇābhakṣakovaidyakatantrekakerukamakeruketi dvaividhyena 
pratipāditaḥ stambākhyo jīvaviśeṣaḥ | 
ādyantagrahaṇena pratyāhāranyāyena tanmadhyapatitāḥ sarve'pi 
tanmadhyamaparimāṇakaśarīradhāriṇo jīvā gṛhyante | āṅabhividhau | 
brahmādistambāntajīvajātajanayitrītyarthaḥ | evaṃ nirmitānāṃ 
jīvānāṃ sanmārgapradarśanāya svājñārūpavedātmikā jātā |
	tatra karmakāṇḍa-brahmakāṇḍabhedena dvividhe vede karmaṇi 
triyagadhikaraṇanyāyena devānāṃ tiraścāṃ 
cādhikārābhāvānmanuṣyāneva varṇāśramabhedena caturdhā vibhajya 
karmakāṇḍena māteva tattaddharmānapi vyavasthāpayāmāsetyāha-
varṇāśrameti | tathā ca kūrmapurāṇe himavatkṛtadevīstavānantaram-

'atha sā tasya vacanaṃ niśamya jagato'raṇiḥ |
sasmitaṃ prāha pitaraṃ smṛtvā paśupatiṃ patim ||
śṛṇuṣva caitatparamaṃ guhyamīśvaragocaram |
upadeśaṃ giriśreṣṭha ! sevitaṃ brahmavādibhiḥ ||'

ityādinā sādhanānyuktvā-

'dhyānena karmayogena bhaktyā jñānena caiva hi |
prāpyāhaṃ te giriśreṣṭha ! nānyathā karmakoṭibhiḥ ||'

ityupasaṃhṛtya karmayoganirūpaṇārthaṃ punarapyuktam-

'śrutismṛtyuditaṃ samyakkarma varṇāśramātmakam |
adhyātmajñānasahitaṃ muktaye satataṃ kuru ||
dharmātsañjāyate bhaktirbhaktyā sañjāyate param |
śrutismṛtibhyāmudito dharmo yajñādiko mataḥ ||
nānyato jñāyate dharmo vedāddharmo hi nirbabhau |
tasmānmumukṣurdharmārthaṃ madrūpaṃ vedamāśrayet ||
madājñayaiva guptyarthaṃ vedānāṃ bhagavānajaḥ |
brāhmaṇādīnsasarjātha sve sve karmaṇyayojayat ||' ityādi |

nijājñārūpanigamā puṇyāpuṇyaphalapradā || 118 ||

nijāṃ svīyāmājñāṃ vedavidbhiḥ śabdabhāvanātvena vyavahṛtāṃ 
rūpayanti sādhyasādhanetikartavyatārūpāṃśatrayaviśiṣṭā-
marthabhāvanārthavādādibhiḥ kurvanti tādṛśā nigamāḥ 
karmakāṇḍātmakā vedā yasyāstathā | 
ata eva 'tadbhūtānāṃ kriyārthena samāmnāya' iti jaiminiḥ | kaume'pi-

'mamaivājñā parā śaktirvedasaṃjñā purātanī |
ṛgyajuḥsāmarūpeṇa sargādau sampravartate ||'

iti | athavā santi vedānuyāyīni śaivatantrāṇi kāmikādīnyaṣṭāviṃśatiḥ 
vedaviruddhāni kāpālabhairavādīni ca | teṣu vaidikāni 
nigamapadavācyāni parameśvarasya mukhādudbhūtatvādājñārūpāṇi 
na punarnābhyadhobhāgādutpannāni vedaviruddhānītyarthaḥ | taduktaṃ 
devībhāgavata-skāndayoḥ-

'sadyojātamukhājjātāḥ pañcādyāḥ kāmikādayaḥ |
vāmadevamukhājjātā dīptādyāḥ pañca saṃhitāḥ ||
aghoravaktrādudbhūtāḥ pañcāptivijayādayaḥ |
puṃvaktrādapi sambhūtāḥ pañcavairocanādayaḥ ||
īśānavadanājjātāḥ prodgītādyaṣṭasaṃhitāḥ |
ūrdhvasrotobhavā ete nābhyadhaḥsrotasaḥ pare ||' ityādi |

	evaṃ vyavasthāpite varṇāśramadharmātmake vede 
vihitācaraṇaniṣiddhācaraṇābhyāṃ sadasatphalamapi 
vyavasthādārḍhyārthaṃ mātaiva dadātītyāha-

puṇyāpuṇyeti | puṇyapāpayoḥ phale svarganarakau pradadātīti tathā | 
taduktaṃ kaurme-

'ye na kurvanti taddharmaṃ tadarthaṃ brahmaṇā kṛtāḥ |
nirayāṃsteṣu śamanaḥ pātayettānmadājñayā ||
dharmaṃ kurvanti vedoktaṃ ye madbhaktiparāyaṇāḥ |
svargādiṣu śacīśādyāstānnayanti madājñayā ||'

iti | anyatrāpi- 'īśvaraprerito gacchetsvargaṃ vā śvabhrameva ve'ti | 'kratau 
supte jāgrattvamasi phalayoge kratumatā'mityādi | śivarahasye śrutirapi- 'eṣa 
eva sādhu karma kārayati yamunninīṣatyeṣa eva hyasādhu karma kārayati 
yamadhoninīṣatī'ti | 'phalamata upapatte'riti 
brahmamīmāṃsādhikaraṇe'pyayamevārthaḥ sādhitaḥ | 
'vaiṣamyanairghṛṇye api karmasāpekṣatvānna bhavata' iti ca tatraivoktam | 
saurasaṃhitāyāmapi-

'nanu dharmo hyadharmaśca svasvakartā hyadhiṣṭhitaḥ |
antareṇa mahādevaṃ phalaṃ kartuḥ prayacchati ||
iti cettanna sādhūktam ----------------------------------- |'

ityādināntaryāmibrāhmaṇopabṛṃhaṇapūrvakaṃ samarthyopasaṃhṛtam |

'śrutyanugrāhakeṇāpi grāhyastarkeṇa śaṅkaraḥ |
ataḥ sarvātmanā sākṣāddharmādharmaphalapradaḥ ||'

iti || 118 ||

śrutisīmantasindūrīkṛtapādābjadhūlikā |

	evaṃ karmakāṇḍasya kriyārthatvamuktvā brahmakāṇḍasya 
siddhavastupratipādanaparatvamapi māturājñaivetyāha | śrutīnāṃ 
sīmantā ūrdhvabhāgasāmyādupaniṣadāṃ bhāgāsteṣu 
sindūravattadantargatarahasyārthavatsampadyamānā kṛtā 
pādābjadhūliścaraṇakamalarajo yayā sā tathoktā | atra 
viṣayasyopaniṣadādernigaraṇādrūpakātiśayoktiḥ | śrutiśabdasya 
strīliṅgatvādivaśādaprastutanāyikāmaṇḍanapratīteśca samāsoktiḥ | 
tābhyāmalaṅkārābhyāṃ vastuno dhvaniḥ | vedā api bhagavatyāḥ 
svarūpaṃ śṛṅgagrāhikayā vidhimukhena pratipādayitumasamarthā eva | 
itaraniṣedhamātraṃ kurvantastu dūrādeva lajjitā iva bhītā iva vā 
yathākathañcitpratipādayantīva | tadidaṃ pratipādanamitthamiti 
jñānājananādatyalpatamamiti dhūlipadena dhvanyate |
	etadapi ca na vedānāṃ sāmarthyādapi māturājñayaiveti 
cvipratyayena dhvanyata iti | tadidamuktamasmābhiḥ śivastave-

'sarvajñāḥ śrutayo'pi yāḥ paraśiva tvatprāṇarūpāḥ priyāḥ
śṛṅgagrāhikayā trapābhṛta iva tvāṃ na prajalpanti tāḥ |
anyāneva tu neti neti bahuśo vācā niṣedhanti cet
ko'nyastvāmidamitthamityanuvadettatrāpi mādṛgjanaḥ ||'

iti | vidhimukhena pratipādayantastvāgamāḥ sthūlārundhatīnyāyena 
taṭasthalakṣaṇarītyaiva nirdiśantītyāha |

sakalāgamasandohaśuktisampuṭamauktikā || 119 ||

	sakalāśca te āgamā vedāśca teṣāṃ sandohāḥ samūhā eva 
śuktayastābhiḥ sampuṭaṃ puṭitaṃ garbhīkṛtaṃ pratipāditaṃ mauktikaṃ 
nāsābharaṇaṃ yasyāḥ sā tathoktā | mauktikapadaṃ 
samīpavartisṛṣṭyādidharmopalakṣakaṃ 
sthūlatārakāsāmyāttanyāyasmārakañca | 
ambāmukhasamīpavartyasādhāraṇaṃ mauktikādyeva vedaiḥ pratipādyate 
na tu tasyāḥ svarūpam | 'yato vāco nivartanta ityādiśruteriti bhāvaḥ | 
yadvā muktāśabdātsvārthe kapratyayottaraṃ taddhitena mauktikamiti 
napuṃsakarūpasiddhāvapi prathamamevāṇantānṅīpi kṛte 
paścātkapratyaye 'ṅyāpoḥ saṃjñācchandasorbahula'miti hrasve ghaṭī 
ghaṭiketivanmauktiketi strīliṅgamapi rūpaṃ bhavati | 
mauktikavadācaratītyarthe kvibantāt 'apratyayā'dityanenākārapratyaye 
satyadantāṭṭāvvā | evameva 
mithyājagadadhiṣṭhānetyādivakṣyamāṇanāmasu draṣṭavyam | 
tenāgamasandoha eva śuktimayaḥ sampuṭaḥ samudgakastatra mauktikeva 
mauktiketi tatpuruṣa eveti na paravalliṅgatāvirodhabhayena 
bahuvrīhirāśrayaṇīya iti rūpakotprekṣe | śrutisīmantetyādinā 
traivarṇikopāsyatvaṃ sakalāgametyādinā caturthavarṇopāsyatvaṃ 
dhvanitamiti vā | tathā ca rudrayāmale-

'yadvedairgamyate sthānaṃ tattantrairapi gamyate |
brahmakṣatriyaviṭśūdrāstena sarve'dhikāriṇaḥ ||'

iti || 119 ||

puruṣārthapradā pūrṇā bhoginī bhuvaneśvarī |

dharmādīṃścaturaḥ puruṣārthān pradadātīti tathā,

'ye'rcayanti parāśaktiṃ vidhinā'vidhināpi vā |
na te saṃsāriṇo nūnaṃ muktā eva na saṃśayaḥ ||
tasmādaśeṣavarṇānāṃ tripurādhanaṃ vinā |
na sto bhogāpavargau tu yaugapadyena kutracit ||'

iti brahmāṇḍapurāṇāt | 'puruṣo vai rudra' iti śrutyā rudraḥ arthapradaḥ 
puruṣārthadātṛtvavānyayā seti vā | niṣkalasya brahmaṇa upāsyatvaṃ 
phalapradatvaṃ ca śaktyāyattamiti bhāvaḥ | 
deśakālavastukṛtaparicchedarāhityātpūrṇā |

'pūrṇamadaḥ pūrṇamidaṃ pūrṇātpūrṇamudacyate |
pūrṇasya pūrṇamādāya pūrṇamevāvaśiṣyate ||'

iti śruteḥ | pañcamīdaśamīpañcadaśītithisvarūpā vā | 
śuklapakṣacaturdaśīrātrisvarūpā vā | nadīviśeṣarūpā vā | bhogaḥ 
sukhasākṣātkārastadvatī bhoginī | nāgakanyātmikā vā | bhuvanānāṃ 
caturdaśasaṃkhyākalokānāmīśvarī svāminī | bhuvanaśabdo jalaparo vā 
| 
hṛllekhābhimānidevatārūpā vā | hṛllekhātmakamantrasvarūpā vā | 
tripurāsiddhānte tu-

'bhuvanānandanāthasya prasannatvānmaheśvarī |
bhuvaneṣvativikhyātā śāmbhavī bhuvaneśvarī ||'

ityuktam | bhuvanānandanātho nāma mānavaughāntargato guruviśeṣaḥ | 
dakṣiṇāmūrti- saṃhitāyāṃ tu ghaṭārgalayantrapaṭale 'ekākṣare'pi 
deveśi santyatra bhuvanāni tvi'tyupakramya hṛllekhāghaṭakākṣareṣu 
hakārādiṣu 'vyomabīje maheśāni kailāsādipratiṣṭhita'mityādinā 
pratyekaṃ bhuvanādisadbhāvaṃ pratipādya 'ata eva maheśānī 
bhuvanādhīśvarī smṛte'tyupasaṃhṛtya 'hakārādvyomaturyeṇa 
svareṇānilasambhava' ityādinā bhuvanajanakatvamapyuktvā 'ata eva 
maheśānī bhuvaneśīti kathyata' ityupasaṃhāreṇa dvedhā niruktam |

ambikā'nādinidhanā haribrahmendrasevitā || 120 ||

	ambaivāmbikā | 
jaganmātābhāratīpṛthvīrudrāṇyātmakecchājñānakriyāśaktīnāṃ 
samaṣṭirambiketyucyate tadrūpā vā | rātrirūpā nidrārūpā vā | 'ambikā 
kaitave siddhe nidrāyāṃ niśi kīrtyata' iti viśvaḥ | uktañca navarātradīpe 
skānde- 'rātrirūpā mahādevī divārūpo maheśvara' iti | harivaṃśe'pi-

'yā hyeṣā gahvarī māyā nidreti jagati sthitā |
tasyāstanustamodvāri niśādivasanāśinī ||
jīvitārdhaharī ghorā sarvaprāṇibhṛtāṃ bhuvi |
naitayā kaścidāviṣṭo jṛmbhamāṇo muhurmuhuḥ ||
saktaḥ prasahituṃ vegaṃ majjanniva mahārṇave |
devīṣvapi dadhāraināṃ nānyo nārāyaṇādṛtaḥ ||'

iti | mārkaṇḍeyapurāṇe'pi-

'viśveśvarīṃ jagaddhātrīṃ sthitisaṃhārakāriṇīm |
staumi nidrāṃ bhagavatīṃ viṣṇoratulatejasaḥ ||'

ityādi | ādirjananaṃ nidhanaṃ maraṇañca na vidyate yasyāḥ 
sā'nādinidhanā | athavā'nādiśabdādādiśabdādvā 
vararuciparibhāṣānusāreṇāśītisaṃkhyocyate | ādisaṃkhyākāni ca tāni 
nidhanāni ca | āyurghṛtamitivatsādhanalakṣaṇayā 
maraṇasādhanānyamṛtatvavighātakānīti yāvat | na vidyante ādinidhanāni 
yasyā upāsanayā sā'nādinidhanā | 
nidhanasādhanāni tāvatpāśavadhabhedena dvividhāni | tatra vadhā 
aṣṭāviṃśatividhāḥ | 'ahaṃkṛtā ahaṃmānā aṣṭāviṃśadvadhātmikā' 
iti viṣṇupurāṇāt | pāśāstu dvipañcāśadvidhāḥ | 'dvāpañcāśadamī 
pāśā avidyāparvasambhavā' iti liṅgapurāṇāt | evamaśītiḥ | teṣu 
vadhanirūpaṇaṃ sāṃkhyatantre | tatra samāsasūtrāṇi- 'aṣṭāviṃśatidhā 
śaktiḥ | navadhā tuṣṭiḥ | aṣṭadhā siddhi'riti | eteṣāmarthastu 
kārikābhiruktaḥ-

'ekādaśendriyavadhāḥ sahabuddhivadhairaśaktiruddiṣṭā |
saptadaśadhā tu buddherviparyayāttuṣṭisiddhīnām ||
ādhyātmikāścatasraḥ prakṛtyupādānakālabhāgyākhyāḥ |
bāhyā viṣayoparamātpañcānyāstuṣṭayo'bhihitāḥ ||
ūhaḥ śabdo'dhyayanaṃ duḥkhavighātāstrayaḥ suhṛtprāptiḥ |
dānaṃ ca siddhayo'ṣṭau siddheḥ pūrvāṅkuśastrividhaḥ ||'

iti | ayamarthaḥ | mukteḥ pūrvāṅkuśaḥ pratighātakastrividhaḥ 
aśaktistuṣṭiḥ siddhiśceti | tatrāśaktirnāmendriyāṇāṃ 
svārthagrahaṇāsāmarthyamāndhyabādhiryādivaikalyakṛtam | sā 
cendriyāṇāmekādaśatvādekādaśadhā | tuṣṭistāvadvividhā- 
ādhyātmikabāhyabhedāt | tatrādyā prakṛtyādibhedāccaturdhā | 
aṣṭavidhāyāṃ prakṛtyāṃ cittalayānmukto'smīti tuṣṭiḥ prakṛtyākhyā | 
saṃnyāsaveṣamātropādānātkṛtārtho'smīti tuṣṭirupādānākhyā | 
kālata eva setsyati kiṃ dhyānakleśeneti tuṣṭiḥ kālākhyā | daivodayādeva 
setsyatīti tuṣṭirbhāgyākhyā | etāścātmānamadhikṛtya 
bhavantītyādhyātmikāḥ | bāhyāstu śabdādiviṣayapañcakabhedena 
pañcavidhāḥ arthānāmarjanarakṣaṇavyayanāśādidoṣāṇāṃ 
śabdādiṣu vidyamānānāṃ katipayeṣāṃ doṣāṇāṃ ca darśanena 
tattadviṣayeṣvalaṃbuddhirūpāḥ | evaṃ nava tuṣṭayaḥ | etāsāṃ 
salilādyuttamāmbhaḥparyantāni nāmāni tārādisamuditāntāni 
siddhināmāni cākara eva draṣṭavyāni | siddhiraṣṭavidhā | ūhādibhedāt | 
upadeśānapekṣamevārthonnayanamūhasiddhiḥ | 
prāsaṅgikācchabdaśravaṇādarthajñānaṃ śabdasiddhiḥ | 
gurūpadeśādeva tato vivekārthajñānamadhyayanasiddhiḥ | 
ādhyātmikādhidaivikādhibhautikarūpaduḥkhatrayavighātātmikāstisraḥ 
siddhayaḥ | suhṛtprāptito'rthasiddhirekā 
vidvattapasviśuśrūṣālabhyārthasiddhireketyaṣṭau siddhayo nava 
tuṣṭayaśca | etāsāṃ saptadaśānāṃ viparyayo'pi saptadaśavidhaḥ | 
astetyādipramuditāntāni tannāmānyākare draṣṭavyāni | 
ete'pyaśaktibuddhipadavācyāśceti saptadaśa | 
ekādaśabhirindriyaśaktibhiḥ sahāṣṭāviṃśatirvadhā iti | eteṣāṃ ca 
vyavasthoktā vāyupurāṇe-

'aṣṭamo'nugrahaḥ sargaḥ sa caturdhā vyavasthitaḥ |
viparyayeṇa cāśaktyā siddhyā tuṣṭyā tathaiva ca ||
sthāvareṣu viparyāsāttiryagyonisvaśaktitaḥ |
siddhyātmanā manuṣyeṣu tuṣṭyā deveṣu kṛtsnaśaḥ ||

iti dik | haribrahmendrairviṣṇuvidhiśakraiḥ sevitopāsitā | 
śrīnagare'ṣṭādaśasaptadaśaprākārayormadhye viṣṇoḥ 
saptadaśaṣoḍaśayormadhye brahmaṇaḥ pañcadaśacaturdaśayormadhye 
cendrādilokapālānāṃ devīsevārthaṃ nivāsasmaraṇāt | 
devibhāgavate'pi-

'brahmā viṣṇustathāśambhurvāsavo varuṇo yamaḥ |
vāyuragniḥ kuberaśca tvaṣṭā pūṣāśvinau bhagaḥ ||
ādityā vasavo rudrā viśvedevā marudgaṇāḥ |
sarve dhyāyanti tāṃ devīṃ sṛṣṭisthityantakāriṇīm ||'

iti | etena viṣṇubrahmādimātraviṣayakāgamadraṭṭṛṇāṃ 
viṣṇvādiviṣayakatattvajñānābhāvāttadupāsanāyāṃ pravṛttāvapi 
devyāgamadarśināṃ viśeṣadarśanānna tadupāsanāyāṃ pravṛttiḥ | na 
hi bhikṣuko bhikṣukānyācitumarhati satyasminnabhikṣuka iti 
nyāyavirodhāditi dhvanyate | tadidamuktamasmābhiḥ śivastave-

'tvaddattaiśvaryabhājaḥ paramaśiva kathaṅkāramanyānamartyān
yāce dehīti śakradruhiṇaharimukhānbhikṣukānbhikṣuko'ham |
ajño'pi dvādaśāhakratuvikṛtiśatokthyāṅgabhūtopi cokthyo
jyotiṣṭomokthyadharmānabhilaṣati na tu dvādaśāhokthyadharmān ||'

iti || 120 ||

nārāyaṇī nādarūpā nāmarūpavivarjitā |

narasyāpatyamityarthe naḍāditvātphaki nārāyaṇaḥ śivo viṣṇurvā 
tasyeyaṃ nārāyaṇī | nārāyaṇapadaniruktistāvanmanusmṛtau-

'āpo nārā iti proktā āpo vai narasūnavaḥ |
ayanaṃ tasya tā yasmāttena nārāyaṇaḥ smṛta ||'

iti | brahmavaivarte'pi- 'narāṇāmayanaṃ yasmāttasmānnārāyaṇaḥ smṛta' 
iti | atra nāraśabdo jīvaparaḥ | 'nṝ naye' iti dhātumabhipretya 'nayatīti naraḥ 
proktaḥ paramātmā sanātana' iti devībhāgavatāt | narasyeme nārā iti 
vyutpattisambhavāt | mahābhārate tu-

'narājjātāni tattvāni nārāṇīti vidurburdhāḥ |
tānyeva cāyanaṃ tasya tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ ||'

ityuktasya nārāyaṇasya paramaśivasya strī nārāyaṇī | turīyaṃ prakṛtya 
'saḥ śrīpatiḥ so'pi ca pārvatīpati'riti kāśīkhaṇḍāt | 
lakṣmyabhedābhiprāyeṇa veyamuktiḥ | vastutastu 
'puṃyogādākhyāyā'miti sūtre puṃyogapadena na vadhūvarabhāva eva 
vivakṣitaḥ | pitṛputrībhāvarūpasambandhasyāpi tatrodāharaṇadarśanāt | 
teneha bhrātṛbhaginībhāvarūpe puṃyoge ṅīp | nārāyaṇabhaginītyarthaḥ 
| ata eva 'nārāyaṇīsahacarāya namaḥ śivāye'tyatraivameva vyācakṣate | 
nārāyaṇasya gauryā sahābhedādapi nārāyaṇī | taduktaṃ kūrmapurāṇe 
guṇiśivena-

'ahaṃ nārāyaṇo gaurī jaganmātā sanātanī |
vibhajya saṃsthito devaḥ svātmānaṃ parameśvaraḥ ||
na me viduḥ paraṃ tattvaṃ devādyā na maharṣayaḥ |
eko'haṃ veda viśvātmā bhavānī viṣṇureva ca ||'

iti | devīpurāṇe tu-

'jalāyanānale (?) kuryātsamudraśayanāthavā |
nārāyaṇī samākhyātā naranārīḥ prakurvati ||'

iti | iyaṃ ca supārśvakṣetre prasiddhā | uktañca pādme 
devīkṣetrādhyāye- 'nārāyaṇī supārśve tu trikūṭe bhadrasundarī'ti |
	hrīṃkārādiṣu 
bindoruparyardhacandrarodhanīnādanādāntaśaktivyāpakā 
samanonmanyākhyāḥ sūkṣmasūkṣmatarasūkṣmatamarūpā aṣṭau 
varṇā vartante teṣu tṛtīyo varṇo nāda ityucyate | tatsvarūpaṃ ca 
mahāsvacchandatantre-

'rodhinyākhyaṃ yaduktaṃ te nādastasyordhvasaṃsthitaḥ |
padmakiññalsaṅkāśaḥ sūryakoṭisamaprabhaḥ ||
puraiḥ parivṛto'saṃkhyaiḥ -------------------------------- |'

ityārabhya

'tasyotsaṅgagatāmūrdhvagāminīṃ paramāṃ śivām |
dhyāyet ------------------------------------------------------------- ||'

ityantaṃ tādṛśe nāde rūpaṃ yasyāḥ sā | nāda eva rūpaṃ yasyā iti vā 
| santi hi parasparavivekena cidacidgranthirūpeṇa bhāsamānāni jagataḥ 
pañca rūpāṇi |

'asti bhāti priyaṃ nāma rūpaṃ cetyaṃśapañcakam |
ādyatrayaṃ brahmarūpaṃ jagadrūpaṃ tato dvayam ||'

ityabhiyuktairvivecitāni | tatra 
jagadrūpayornāmarūpayormithyātvāttābhyaṃ vivarjitā | asatyasatyayoḥ 
sambandhasyāpi mithyātvena vāstavikastābhyāṃ sambandhaḥ satyena sa 
bhavatīti bhāvaḥ | āmananti ca chandogāḥ | 'ākāśo ha vai nāma 
nāmarūpayornirvahitā te yadantarā tadbrahmeti | cicchaktirūpa ākāśa eva 
nāmarūpayornirvāhakastadubhayaṃ vinā 
yadadhiṣṭhānamātramavaśiṣyate tadeva brahmeti tadarthaḥ ||

iti bhāskararāyeṇa kṛte saubhāgyabhāskare |
marīcyākhyā kalā turyā jātā nāmnāṃ śatatrayāt || 300 ||

iti śrīpadavākyetyādibhāskararāyonnīte lalitāsahasranāmabhāṣye 
tṛtīyaśatakaṃ nāma carturthī marīciḥ kalā || 4 ||


caturthaśatakaṃ nāma pañcamī jvālinī kalā

hrīṃkārī hrīmatī

hrīṃ lajjāṃ karotīti hrīṃkārī | karmaṇyaṇantāṅīp | dvitīyāyā aluk 
yadvā hrīmiti svarāderākṛtigaṇatvādavyayam | ata eva 
triśatyāmekonaśatatamasya nāmnaścaturthyanto 'hrīṃ nama' ityeva 
prayogaḥ | tasyārthastu svatantratantre vyākulākṣaraślokenoktaḥ-

'tvaṃkāmāmnānapraśavyo nānamasagnimātvagrā |
roma-iyokārvirśatānantaphādulanānnibim ||' iti |

'devatārathago iti yo vetti na kramam |
sa vyākulākṣare mūko devatārathago'pi san ||'

	iti tu vacanakramaḥ | sṛṣṭisthitisaṃhārāstadarthatvena paryavasyanti 
tānkarotīti hrīṃkārī | athavā varṇātkārapratyayo'yam | 
gaurāderākṛtigaṇatvānṅīp | bhuvaneśvarībījasvarūpetyarthaḥ | hrīrasyā 
astīti hrīmatī | tathā ca śrūyate- 'lajjāmatī tuṣṭiriṣṭā ca puṣṭe'ti ||

-hṛdyā heyopādevavarjitā || 121 ||

	hṛdi bhavā hṛdyā munihṛnnivāsinī, ramaṇīyā vā | 
hātumupādātuñca yogye heyopādeye tābhyāṃ varjitā | 
pravṛttinivṛttibodhakaśāstrāṇāmavidyāvadviṣayatvāt || 121 ||

rājarājārcitā rājñī ramyā rājīvalocanā |

	rājarājo manuḥ kuberaśca tābhyāmarcitopāsitā, 
kuberādividyārūpā vā | ata-eva caturdaśa-
pañcadaśaprākārayormadhyabhūmiṃ varṇayatoktaṃ durvāsāmuninā-

'tallokapūrvabhāge dhanadaṃ dhyāyāmi śevadhikuleśam |
api maṇibhadramukhyānambācaraṇāvalambino yakṣān ||'

iti | talloketi tatpadasya vāyurarthaḥ | rājarājeśvarasya 
paṭṭamahiṣītvādrājñī | ramyā saundaryavatī | rājīvaśabdena padmaṃ 
hariṇo matsyo vā gṛhyate | tadvallocane yasyāḥ sā rājīvalocanā | 
'rājīvākhyā mṛge matsye padme rājopajīvanī'ti viśvaḥ | 
rājopajīvinolocayati paśyatīti vā |

rañjanī ramaṇī rasyā raṇatkiṅkiṇimekhalā || 122 ||

	bhaktān rañjayatīti rañjanī | śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ 
paramaśivamaruṇādevījapākusumavatsānnidhyamātreṇa rañjayatīti vā | 
bhaktān ramayati taiḥ saha krīḍatīti ramaṇī | 'jakṣan krīḍan ramamāṇa' iti 
śruteḥ  | rasayitumāsvādituṃ yogyā rasyā | 'raso vai sa' iti śruteḥ | 
raṇantyaḥ kiṅkiṇayaḥ kṣudraghaṇṭikā yasyāṃ tādṛśī mekhalā 
raśanā yasyāḥ sā || 122 ||

ramā rākenduvadanā ratirūpā ratipriyā |

	sūtasaṃhitāyām- 'lakṣmīvāgādirūpeṇa nartakīva vibhāti 
ye'tyuktarītyā lakṣmīsvarūpatvādramā | 'kalāhīne sānumatiḥ pūrṇe 
rākā niśākare' 
ityāgneyapurāṇasthakośabalādrākenduvatpūrṇacandravadvanaṃ yasyāḥ 
| ratireva rūpaṃ yasyāḥ kāmapatnītvāt | ramā īkāraḥ | rākenduvadanā 
anusvārasahitā cedratirūpā kāmakalā bhavatītyuddhāraḥ | ratiḥ 
kāmapatnī rataṃ vā priyaṃ yasyāḥ |

rakṣākarī rākṣasaghnī rāmā ramaṇalampaṭā || 123 ||

rakṣā rakṣaṇaṃ bhasma vā tatkartṛtvādrakṣākarī sthitisaṃhārakartrī | 
rakṣāṃsyeva rākṣasāstānhantīti rākṣasaghnī | rāmā 
strīmātrasvarūpā | ramante'syāṃ yogina iti vā 'jvalitikasantebhyo ṇa' iti 
ṇaḥ | 'strīliṅgamakhilaṃ gaurī'ti laiṅgāt | tatraiva sthalāntare-

'śaṅkaraḥ puruṣāḥ sarve striyaḥ sarvā maheśvarī |
puṃlliṅgaśabdavācyā ye te ca rudrāḥ prakīrtitāḥ ||
strīliṅgaśabdavācyā yāḥ sarvā gauryā vibhūtayaḥ |
evaṃ strīpuruṣāḥ proktāstayoreva vibhūtayaḥ ||'

iti | viṣṇupurāṇe'pi-

'devatiryaṅmanuṣyādau puṃnāmni bhagavānhariḥ |
strīnāmni lakṣmīrmaitreya nānayorvidyate param ||'

iti | brahmavaivarte'pi-

'yatkiñcittriṣu lokeṣu strī rūpaṃ devi dṛśyate |
tatsarvaṃ tvatsvarūpaṃ syāditi śāstreṣu niścayaḥ ||'

iti | ata-eva bṛhatparāśarasmṛtau-

'striyastuṣṭāḥ striyo ruṣṭāstuṣṭā ruṣṭāśca devatāḥ |
vardhayanti kulaṃ tuṣṭā nāśayantyapamānitā ||'

iti | nikhilastrīrūpatvādeva svasvaramaṇeṣu patiṣu ramaṇe sambhoge vā 
krīḍāyāṃ vā lampaṭā lālasā satṛṣṇā || 123 ||

kāmyā kāmakalārūpā kadambakusumapriyā |

	jñānena prāptavyatvena mumukṣubhiḥ kāmyāmānatvātkāmyā | 
kṛṣṇapakṣadvādaśīrātrirūpā vā | bindutrayaṃ hārdhakalā cetyatra 
prathamo binduḥ kāmākhyaścaramā kalā ceti pratyāhāranyāyena 
kāmakaletyucyate | tasyāḥ svarūpaṃ 
'sphuṭaśivaśaktisamāgamabījāṅkurarūpiṇī parāśakti'rityārabhya 
'kāmaḥ kamanīyatayā kalā ca dahanenduvigrahau bindū' ityantena nirṇītaṃ 
kāmakalāvilāse tadrūpetyarthaḥ | kāmo yoniḥ kamaleti vā | taduktaṃ 
tripurāsiddhānte-

'tasya kāmeśvarākhyasya kāmeśvaryāśca pārvati |
kalākhyā savilāsā ca khyātā kāmakaleti sā ||'

iti | kāmā cāsau kalārūpā ceti vā | kāmapadamātravācyatāyāḥ 
kālīpurāṇe pratipādanāt-

'kāmārthamāgatā yasmānmayā sārdhaṃ mahāgirau |
kāmākhyā procyate devī nīlakūṭarahogatā ||
kāmadā kāminī kāmyā kāntā kāmāṅgadāyinī |
kāmāṅganāśinī yasmātkāmākhyā tena kathyate ||'

iti | kadambakusumāni nīpapuṣpāṇi priyāṇi yasyāḥ sā |

kalyāṇī jagatīkandā karuṇārasasāgarā || 124 ||

	maṅgalasvarūpatvātkalyāṇī | pādme devīpurāṇe ca 'kalyāṇī 
malayācala' iti parigaṇitamūrtiviśeṣarūpā | śubhātmakā vāṇī kalyā 
tāmevāṇati śabdāyate'sau kalyāṇī | jagatyāḥ kandaḥ pūraṇaṃ 
mūlaṃ vā yasyāḥ sā | 'kandaḥ syātpūraṇe sasyamūle jaladhare'pi ce'ti 
yādavaḥ | karuṇaiva raso yeṣu tādṛśāḥ sāgarāḥ yasyāṃ sā | 
sāgarebhyo'pyadhikatamakaruṇāśīleti yāvat | tatpuruṣapakṣe 
kandasāgarapadayoḥ paravalliṅgatayā puṃstvāpattiḥ || 124 ||

kalāvatī kalālāpā kāntā kādambarīpriyā |

	catuḥṣaṣṭisaṃkhyāḥ kalā asyāṃ santīti kalāvatī | kala evālāpo 
bhāṣaṇaṃ yasyāḥ sā | kalo mañjula ālāpo yasyā iti vā | 'dhvanau tu 
madhurāsphuṭe | kala'-ityamaraḥ | kaṃ brahma tasya lālāvat lakṣaṇayā 
atisulabhaḥ āpaḥ prāptiryasyāḥ sakāśāditi vā | kaṃ lālāpaṃ 
lālājalaprāyaṃ yayeti vā | apāṃ samūha āpam 'ṛkpūrabdhū'riti 
samāsānto vā | kāntā kamanīyatvāt | kaṃ brahmaivāntaḥ siddhānto 
yasyā iti vā | kṛṣṇaikādaśīrātrirūpā vā | kādambarī uttamā madirā 
saiva priyā yasyāḥ | ata eva śrutiḥ-

'parisrutaṃ jhaṣamādyaṃ palaṃ ca bhaktāni yonīḥ supariṣkṛtāni |
nivedayandevatāyai mahatyai svātmīkṛtya sukṛtī siddhimeti ||' iti |

varadā vāmanayanā vāruṇīmadavihvalā || 125 ||

	brahmaviṣṇvādibhya upāsakebhyo varān datta iti varadā | taduktaṃ 
mātsya pādmayornāradena-

'yaccāhamuktavānasyā uttānakaratāṃ sadā |
uttāno varadaḥ pāṇireṣa devyāḥ sadaiva tu ||
surāsuramunivrātavaradeyaṃ bhaviṣyati |'

	iti | atra dānasya prāyeṇa hastakaraṇakatvādvaradaḥ pāṇirityuktam | 
vastuto devakāmanāpūrtimātre tātparyaṃ na tu varadamudrādhāraṇe'pi | 
bhagavatpādācāryai-

'tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇa-
stvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā ||'

ityukte

'varārthibhya surādibhyaḥ kāmānpūrayatīśvarī |
dhāturvṛñ varaṇe proktastena sā varadā smṛtā ||'

iti devībhāgavatācca vārāhe'pi vetrāsuravadhaprakaraṇe-

'navamyāṃ ca sadā pūjyā iyaṃ devī samādhinā |
varadā sarvalokānāṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ ||'

iti | vāmāni sundarāṇi nayanāni netrāṇi pramāṇāni vā yasyāḥ | 
vāmaṃ mārgaviśeṣaṃ nayatīti vā | athavā karmajanyaphalaṃ 
vāmamityucyate | 'eṣa u eva vāmaniḥ' iti śrutau saṃyadvāmādiśrutau ca 
vāmapadasya tathā vyākhyānadarśanāttannayati prāpayatīti vāmanayanā 
| varuṇasyeyaṃ vāruṇī sāsyāstīti vāruṇīmānsahasraphaṇaḥ śeṣaḥ | 
śeṣaṃ prastutya viṣṇupurāṇe- 'upāsyate svayaṃ kāntyā yo vāruṇyā ca 
mūrtaye'ti pāṭhātsa yathā bhūdharaṇe vihvalo na bhavati tadvadavihvalā | 
yadvā karjūrīsamudbhavo raso varuṇapriyatvādvāruṇī tasyā madena 
pānajanyānandena vihvalā bāhyapadārthavismaraṇaśīlā | 
svātmānandaikacarvaṇatīti yāvat | vāruṇīmantaḥ avihvalā yayeti vā | 
vāruṇyākhyāṃ vāyudevatyāṃ nāḍīṃ jitavanto vāruṇīmanta 
ityucyante | uktañca yogaśāstre-

'adhaścordhvaṃ sthitā nāḍī vāruṇī sarvagāminī |
pūṣā digdevatā proktā vāruṇī vāyudevatā ||' iti || 125 ||

viśvādhikā vedavedyā vindhyācala nivāsinī |

	viśvasmātkṣityādiśivāntādadhikotkṛṣṭā | 'viśvādhipo rudro 
maharṣi'riti śruteḥ | vedai ṛgyajuḥsāmātharvaṇairvedyā jñeyā | 'vedaiśca 
sarvairahameva vedya' iti śruteḥ smṛteśca | yadvā cintāmaṇigṛhasya catvāri 
dvārāṇi caturvedarūpāṇi | dvārapraveśamantareṇa 
devatādarśanābhāvādvedaikavedyatvam | tathā ca śrutiḥ-

'ṛcāṃ prācī mahatī digucyate dakṣiṇāmāhuryajuṣāmapārām |
atharvaṇāmaṅgirasāṃ pratīcīṃ sāmnāmudīcī mahatī digucyate ||'

iti | śuddhavidyādibhiḥ 
saubhāgyādibhirlopāmudrādibhisturīyāmbādibhiścargyajuṣātharvasāma
-devatābhirvedyetyapyarthaḥ | vindhyākhye acale parvate nivasatīti tathā | 
tathāca pādme devīkṣetragaṇanāyām- 'trikūṭe ca tathā sītā vindhye 
vindhyādhivāsinī'ti | pāñcarātra-lakṣmītantre'pi-

'vaivasvate'ntare tau ca punaḥ śumbhaniśumbhakau |
utpatsyete varānmattau devopadravakāriṇau ||
nandagopakule jātā yaśodāgarbhasambhavā |
tāvahaṃ nāśayiṣyāmi nandākhyā vindhyavāsinī ||'

iti | mārkaṇḍeyapurāṇe'pyeṣo'rthaḥ prasiddhaḥ |

vidhātrī vedajananī viṣṇumāyā vilāsinī || 126 ||

	vidadhāti dhārayati poṣayati vā jagaditi vidhātrī | 'dhātrī mātā 
samākhyātā dhāraṇāccopagīyata' iti devīpurāṇāt | vidhāturbrahmaṇaḥ 
patnī vā | viśiṣṭā viśeṣaprītiviṣayā dhātrī āmalakī yasyā iti vā | 
vedānāṃ jananī utpādikā | 'asya mahato bhūtasya 
niḥśvasitametadyadṛgvedo yajurveda ityādi śruteḥ | 'ṛcaḥ sāmāni jajñira' 
ityādiśruteśca | devīpurāṇe tu 

'yataḥ śṛṅgāṭakākārakuṇḍalinyāḥ samudgatāḥ |
svarāśca vyaññananānīti devamātā tataḥ smṛtā ||'

ityuktam | viṣṇorvyāpanaśīlasya deśakālādibhiranavacchinnasyāpi māyā 
āvaraṇakartrī | paricchediketi yāvat | tatsambandhinī māyeti vā | 'devī 
hyeṣā guṇamayī mama māyā duratyaye'ti bhagavadvacanāt | 
kālikāpurāṇe'pyuktam-

'avyaktavyaktarūpeṇa rajaḥsattvatamoguṇaiḥ |
vibhajya yārthaṃ kurute viṣṇumāyeti socyate ||'

iti | vilāso vikṣepaśaktirasyā astīti tathā | pīṭhaśaktiviśeṣarūpā vā | 
'nityā vilāsinī dogdhrī'tyādinā tāsu parigaṇanāt | bile brahmarandhre āsta 
iti vā vilāsinī | taduktaṃ svacchandatantre- 'tatra brahmabilaṃ jñeyaṃ 
rudrakoṭyarbudairvṛta'miti prastutya-

'brahmāṇītyaparā śaktirbrahmaṇotsaṅgagāminī |
dvāraṃ sā mokṣamārgasya rodhayitvā vyavasthitā ||' iti | 126 ||

kṣetrasvarūpā kṣetreśī kṣetrakṣetrajñapālinī |

	kṣetraṃ kāmarūpādikaṃ 
vasudhādiśivāntaṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ śarīraṃ vā | tatsvaṃ nijaṃ 
rūpaṃ yasyāḥ sā | tathā ca laiṅge-

'vibharti kṣetratāṃ devī tripurāntakavallabhā |
kṣetrajñatvamajo dhatte bhagavānantakāntakaḥ ||'

iti kṣetrasya śarīrasyeśaḥ śivastasyeyaṃ kṣetreśī | kṣetrajño jīvastaṃ 
kṣetrañca pālayatīti kṣetrakṣetrajñapālinī | tathā ca viṣṇusmṛtau-

'idaṃ śarīraṃ vasudhe kṣetramityabhidhīyate |
etadyo vetti taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ ||
kṣtrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata |'

iti gītāsvapyevameva kaunteyabhāratasambodhanābhyāṃ ghaṭitamidameva | 
laiṅge'pi-

'caturviṃśatitattvāni kṣetraśabdena sūrayaḥ |
āhuḥ kṣetrajñaśabdena bhoktāraṃ puruṣaṃ tathā ||'

iti | vāyupurāṇe tu 'avyaktaṃ kṣetramuddiṣṭaṃ brahmā kṣetrajña ucyata' 
ityuktam | brahmapurāṇe'pi-

'kṣetrākhyāni śarīrāṇi teṣāṃ caiva yathāsukham |
tāni vetti sa yogātmā tataḥ kṣetrajña ucyate ||'

iti | manusmṛtau tu-

'yo'syātmanaḥ kārayitā taṃ kṣetrajñaṃ pracakṣate |
yaḥ karoti tu karmāṇi sa bhūtātmocyate budhaiḥ ||
jīvasaṃjño'ntarātmānyaḥ sahajaḥ sarvadehinām |
yena vedayate sarvaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ ca janmasu ||
tāvubhau bhūtasampṛktau mahān kṣetrajña eva ca |
uccāvaceṣu bhūteṣu sthitaṃ taṃ vyāpya tiṣṭhataḥ ||
asaṃkhyā mūrtayastasya niḥpatanti śarīrataḥ |
uccāvacāni bhūtāni santataṃ ceṣṭayanti yāḥ ||' ityuktam |

kṣayavṛddhivinirmuktā kṣetrapālasamarcitā || 127 ||

	kṣayavṛddhyoḥ kṣetrasambandhibhāvavikārarūpatvena 
tadadhiṣṭhātṛtve'pi tābhyāṃ vinirmuktā | 'nainaṃ chindanti 
śastrāṇī'tyādismṛteḥ | karmakṛtābhyāṃ vā tābhyāṃ vinirmuktā | 'eṣa 
nityo mahimā brāhmaṇasya na karmaṇā vardhate no kanīyāni'ti 
kāṭhakaśruteḥ | 'sa na sādhunā karmaṇā bhūyānno evāsādhunā 
kanīyāni'ti vājasaneyaśruteśca | dārukāsuravadhārthaṃ śivena kālī 
nirmitā satī dārukaṃ hatavatī | taduttaramapyaśāntena tasyāḥ 
krodhāgninā jagadākulamālokya śivastatkrodhanirāsāya bālo 
bhūtvā'rodīt | sā taṃ bālaṃ stanāvapāyayat | sa payodvārā tasyāḥ 
krodhāgnimapi papau soyaṃ kṣetrapālaḥ śivāvatāraviśeṣa iti kathā 
laiṅgādiṣu prasiddhā | kṣetraṃ yāgāyatanaṃ pālayatīti vyutpattiḥ | tena 
samyagarcitā || 127 ||

vijayā vimalā vandyā vandārujanavatsalā |

viśiṣṭo jayo yasyāḥ sā vijayā saṃvidrūpā vā | 
devīpurāṇe'ṣṭaṣaṣṭiśivatīrtheṣu 'vijayaṃ caiva kāśmīraṃ' iti gaṇita iti 
śivasvarūpā vā | tatraiva nirvacanādhyāye-

'vijitya padmanāmānaṃ daityarājaṃ mahābalam |
triṣu lokeṣu vikhyātā vijayā cāparājitā ||'

iti | viśvakarmaśāstraprasiddhavijayākhyagṛhaviśeṣarūpā vā | 
vijayākhyo muhurta uktaścintāmaṇau-

'āśvinasya site pakṣe daśamyāṃ tārakodaye |
sa kālo vijayo jñeyaḥ sarvakāryārthasiddhidaḥ ||'

iti | ratnakośe tu-

'īṣatsandhyāmatikrāntaḥ kiñcidunnidratārakaḥ |
vijayo nāma kālo'yaṃ sarvakāryārthasādhakaḥ ||
ekādaśo muhūrto yo vijayaḥ parikīrtitaḥ |
tasminyātrā vidhātavyā sarvairvijayakāṅkṣibhiḥ ||'

iti tādṛśakālarūpetyarthaḥ | vigato mala āvidyako yasyāḥ sā vimalā | 
pādme- 'vimalā puruṣottame' iti devītīrtheṣu parigaṇitamūrtiviśeṣarūpā 
vā | gṛhaviśeṣarūpā vā | taduktaṃ viśvakarmaśāstre gṛhānadhikṛtya-

'dhruvaṃ dhānyaṃ jayaṃ kāntaṃ vipulaṃ vijayaṃ tathā |
sumukhaṃ vimalaṃ nandaṃ nidhanaṃ ca manoramam ||'

iti | vandituṃ yogyā vandyā | yogyatāmevāha-vandārviti | vandante te 
vandāravaḥ | 'śṝvandyorāru'rityārupratyayaḥ | tādṛśān 
janānvatsavallātyanugṛhṇāti 'vatsāṃsābhyāṃ kāmabala' iti lapratyayo 
vā |

vāgvādinī vāmakeśī vahnimaṇḍalavāsinī || 128 ||

	vācaṃ vadatīti vāgvādinī kāciddevatā tadrūpā vā | vācaṃ 
vādayatīti vā | etannirvacanaṃ ca tripurāsidhānte-

'sarveṣāṃ ca svabhaktānāṃ vādarūpeṇa sarvadā |
sthiratvādvā ca vikhyātā loke vāgvādinīti sā ||'

iti | 'śabdānāṃ jananī tvameva bhuvane vāgvādinītyucyasa' iti 
laghustave'pi | vāmāḥ sundarāḥ keśā yasyāḥ sā | vāmā eva 
vāmakāsteṣāmīśaḥ śivaḥ | devīpurāṇe'ṣṭaṣaṣṭiśivatīrtheṣu 'jaṭe 
vāmeśvaraṃ vidyādi'ti pratipāditastasya strī vā | vāmakeśena proktaṃ 
tantraṃ vāmakeśaṃ tatra pratipādyatayā tatsambandhinī vā | 
vahnermaṇḍalaṃ mūlādhāre paramākāśe vā vidyamānaṃ tatra vasatīti 
tathā | vahniśabdastritvasaṃkhyāvacchinnaparo vā | tena 
somasūryāgnimaṇḍalatrayavāsinītyarthaḥ || 128 ||

bhaktimatkalpalatikā paśupāśavimocinī |

	bhaktimatāṃ janānāṃ kalpalatikeva abhimatārthadātṛtvāt | athavā 
īṣadasamāptau kalpappratyayenā'pūrṇabhaktā bhaktimatkalpāḥ teṣāṃ 
latikeva vistārakāriṇī | kastūrikevāmodayitrī vā | 'jyotiṣmatyāṃ ca 
kastūryāṃ mādhavīdūrvayorlate'ti rabhasaḥ | ardhabhaktānāṃ 
bhaktipūrtidānadvārā santoṣiketi yāvat | taduktaṃ śaktirahasye-

'akrameṇārdhabhaktya vā bhavānyāḥ kṛtamarcanam |
janmāntare kramaprāptyai pūrṇabhaktyai ca kalpane? ||'

iti | abhedajñānarūpavidyāvihīnāḥ paśavaḥ | taduktaṃ bṛhadāraṇyake- 
'yo'nyāṃ devatāmupāste'nyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda yathā 
paśu'riti | iha yonyāṃ trikoṇacakra ityarthaḥ | 'tasmin hiraṇmaye kośe tryare 
tripratiṣṭhita' iti śrutyantarāt | īdṛśānāṃ paśūnāṃ vidyāvihīnānāṃ 
pāśe pipāsā'śanāye viśiṣya mocayatīti tathā | pibateraśnāteśca 
dhātudvayasya pāśapadena nirdeśaḥ | pāteraśnāteśca kvipi pā aś 
halantāṭṭāpi tayoḥ samāhāre pāśamiti rūpam | tāvanmātravattvādeva 
hi paśutvaṃ nirvidyānām | tathā ca śrūyate- 'athatareṣāṃ 
paśūnāmaśanāpipāse evābhijñānaṃ na vijñātaṃ vadanti na 
vijñātaṃ paśyanti na viduḥ śvastanaṃ na lokālokā'viti | athavā paśu 
ityavyayaṃ samyagarthe 'lodhaṃ nayanti paśu manyamānā' iti śrutau tathā 
vyākhyānadarśanāt | paśu yathā bhavati tathā pāśān varuṇapāśān 
vimocayatīti | yadvā samyakpāśānakṣānpātayatīti | śivena saha 
dyūtakrīḍāyāṃ samyakpāśān phalake pātayitvā śivaṃ jayatīti yāvat | 
athavā paśupasya paraśivasyāśā prepsā yeṣāṃ te paśupāśāstān 
viśeṣeṇa mocayati prāptaśivāṃstanotīti | athavā 
brahmādisthāvarāntāḥ paśusamānadharmatvātpaśavaḥ teṣāṃ 
bandhasādhanatvādavidyaiva pāśaḥ | taduktaṃ 
saurasaṃhitāyāmavidyānāmanirvacanaprakaraṇe 'sarvādhāratayādhāraḥ 
pāśorbandhasya hetuta iti | tadvikārāstattvādayo vā pāśāstān 
śivabhaktyā mocayati | taduktaṃ laiṅge-

'brahmādyāḥ sthāvarāntāśca devadevasya śūlinaḥ |
paśavaḥ parikīrtyante samastāḥ paśuvartinaḥ ||
caturviṃśatitattvāni māyākarmaguṇā iti |
viṣayā api kīrtyante pāśajīvanibandhanāt ||
tairbaddhāḥ śivabhaktyaiva mucyante sarvadehinaḥ |

iti | athavā avidyā'smitā rāgo dveṣo'bhiniveśaśceti pañcavidhaḥ 
kleśaḥ | ātmānātmavivekābhāvo'vidyā | anātmani 
dehādāvātmatvaviparyayo'smitā | tena ca dehopabhogakaraṇe 
srakcandanādāvabhilāṣo rāgaḥ | tatprāptiparipanthini krodho dveṣaḥ | 
tadidamahitamiti jñātvāpyajñavattadaparityāgo'bhiniveśa iti | tadidaṃ 
yogasūtre prathamapādopāntyasūtreṇoddeśamātraṃ kṛtvā dvitīyapāde 
pañcabhiḥ sūtraiḥ salakṣaṇamuktam | yattūktaṃ devībhāgavate-

'tamoviveko mohaḥ syādantaḥkaraṇavibhramaḥ |
mahāmohastu vijñeyo grāmyabhogasukhaiṣaṇā ||
maraṇaṃ tvandhatāmiśraṃ tāmisraṃ krodha ucyate |
avidyā pañcaparvaiṣā prādurbhūtā mahātmanaḥ ||'

iti | tatra tamaḥprabhṛtīnyavidyādīnāmeva nāmāntarāṇi | maraṇaśabdo 
mithyābhiniveśaparaḥ tadidamuktaṃ laiṅge-

'avidyāmasmitāṃ rāgaṃ dveṣaṃ ca dvipadāṃ vara |
vandatyabhiniveśaṃ ca kleśānpāśatvamāgatān ||
tamo moho mahāmohastāmisramatha paṇḍitāḥ |
andhatāmisramityāhuḥ kleśānvai pañcadhāsthitān ||
avidyā tama ityāhurasmitā moha ityapi |
rāgaṃ caiva mahāmohaṃ dveṣastāmisramityapi ||
andhatāmisrakaṃ mithyābhiniveśaṃ pracakṣate |'

iti | eteṣā pañcānāṃ kleśānā prabhedā api tatraiva-

'tamaso'ṣṭavidho bhedo mohaścāṣṭavidhaḥ smṛtaḥ |
mahāmohaprabhedāstu budhairdaśa vicintitāḥ ||
aṣṭau vidhāstathā prāhustāmisrasya vicakṣaṇāḥ |
andhatāmiśrabhedāśca tathāṣṭādaśa kīrtitāḥ ||'

iti saṃhatya dvipañcāśat | tāmisrasyāpyaṣṭādaśavidhatvamāśritya 
dviṣaṣṭiḥ pāśā iti kecit | ete ca kleśā 
vaiṣayikayogitatvajñarūpapaśutraividhyāttāṃstānprati vilakṣaṇāḥ | 
taduktaṃ devībhāgavate -

prasuptāstattvavettṛṇāṃ dagdhadehāstu yoginām |
avicchinnodārarūpāḥ kleśā viṣayasaṅginām ||

iti | yattu kulārṇave -

ghṛṇā śaṅkā bhayaṃ lajjā jugupsā ceti pañcamī |
kulaṃ śīlaṃ ca jātiścetyaṣṭau pāśāḥ prakīrtitāḥ ||

iti tadavidyādikleśapañcakasyokteṣveva dvipañcāśadbhedeṣu 
katipayānāmavayutyānuvādaḥ | te ca bhedā vistārabhayonnoktāḥ | 
itthañca mūle paśuśabda uktaparibhāṣayaikapañcāśatsaṃkhyāparo'pi 
pratyāsattisambandhena lakṣaṇayā dvipañcāśatparaḥ | 
nityānandavapurnirantaragalatpañcāśadarṇaiḥ kramāditi 
śāradātilakaśloke pañcāśatpadasyedṛśalakṣaṇayaiva 
harṣadīkṣitādibhirekapañcāśatparatvena vyākhyānāt | tena 
paśusaṃkhyān dvipañcāśatpāśānvimocayatītyarthaḥ | taduktaṃ 
śivarahasye -

pañcakleśairdvipañcāśatpāśairbadhnāti yaḥ paśūn |
sa eva mocakasteṣāṃ bhaktyā samyagupāsite ||

iti tu paurāṇikarītyā niṣkarṣaḥ | athavā aṇurbhedaḥ karma ceti trayaḥ 
pāśāḥ tatrājñānamaṇuḥ | tacca caitanyasvarūpe 
ātmanyātmatvajñānābhāvo dehādāvanātmanyātmatvajñānaṃ ceti 
dvividham | dvividhamapyetatsambhūyāṇavaṃ malamityucyate | 
aṇupadavācyatvaṃ cāsyāparicchinnasyāpyātmanaḥ paricchedakatvāt | 
taduktaṃ saurasaṃhitāyām ātmano'ṇutvahetutvādaṇurmālinyato 
malamiti | ekasyaivātmano nānātvaṃ tu bhedaḥ | tatra mūlakāraṇaṃ 
māyākhyaṃ tattveṣu ṣaṣṭhamekam | tajjanyaṃ 
saptamādiṣaṭtriṃśāntaṃtatvavṛndamaparamiti dvividhamapi māyīyaṃ 
malamucyate | vihitaniṣiddhakriyājanyaṃ śarīradānakṣamamadṛṣṭaṃ tu 
karma | tadapi puṇyapāpabhedena dvividhamapi sambhūya kārmaṇaṃ 
malamucyate | eteṣvaṇukarmabhedeṣūttarottaraṃ pūrvapūrvavyāpyaṃ 
sarvamidamabhihitaṃ pratyabhijñāśāstre -

svātantryahānirbodhasya svatantrasyāpyabodhatā |
dvidhāṇavaṃ malamidaṃ svasvarūpāpahārataḥ ||

bhinnavedyaprathātmaiva māyīyaṃ janmabhogadam |
kartavyabodhakārmaṃ tu māyāśaktyaiva tattrayam ||

iti | spaṣṭataramuktaṃ śaivasūtravārtike -

nanvevaṃ vidhaviśvasya caitanyaṃ cedvapustadā |
kathaṃ bandhasya sambandha iti śaṅkāṃ vyapohitum ||

aśleṣaśleṣapāṭhābhyāṃ sūtramāha maheśvaraḥ |

ajñānaṃ bandhaḥ |

ajñānamiti tatrādyaṃ caitanyasphārarūpiṇī |
ātmanyanātmatājñānaṃ jñānaṃ punaranātmani ||

dehādāvātmamānitvaṃ dvayamapyetadāṇavam |
malaṃ svakalpitaṃ svasminbandhasvecchāvibhāvitāḥ ||

kimāṇavamalātmaiva bandho'yaṃ netyudīryate |

yonivargaḥ kalāśarīram |

yonirbhedaprathāheturmāyāvargastadutthitaḥ |
kālādikṣitiparyantatattvarāśistadātmakaḥ ||

māyīyākhyaṃ malaṃ tattadbhinnavedyaprathāmayam |
kaleti kāyamāviśya paricchedakarī nṛṇām ||

vyāvṛttiḥ puṇyapāpātmā śarīraṃ yasya tatpunaḥ |
kārmaṇaṃ malametasmindvaye bandho'nuvartate ||

iti | evaṃbhūteṣu triṣu pāśeṣvekena dvābhyāṃ tribhirapi bandhaprayuktā 
jīvā api trividhāḥ paśupadenocyante | yadyapi trayāṇāṃ 
prastāreṣvekakāstrayo dvikāstrayastrika eka iti saptadhā jīvāḥ sampadyante 
tathāpyaṇukarmabhedānāmuttarottarasya 
pūrvapūrvavyāpyatvaniyamāttisra eva paśorvidhāḥ | te ca paśavo 
nityāhṛdaye śuddhamiśrāśuddhapadairvyavahriyante | svacchandatantrādau  
tu vijñānakevalāḥ pralayākalāḥ sakalā iti vyavahṛtāḥ | tathā coktam -

paśavastriprakārāḥ syusteṣveke sakalā matāḥ |
pralayākālanāmānasteṣāṃ kecinmaheśvari ||

vijñānakevalāstvanye teṣāṃ rūpaṃ kramācchṛṇu |

iti | teṣu tribhirapi pāśairbaddhaḥ sakalaḥ | taduktam -

anādimalasañchanno māyākarmāvṛto vibhuḥ |
śarīraśivatattvajño bhedaikarasiko laghuḥ ||

sarvadā karmakartā ca svakarmaphalabhojakaḥ |
nityaṃ viṣayasaṃraktaḥ sakalaḥ paśurucyate ||

iti | atra malamāyāśabdāvaṇubhedaparau | ete ca sakalāḥ paśavo 
malapākāpākābhyāṃ dvividhāḥ | tatra ye pakvamalāstrayasteṣāṃ 
madhye'ṣṭādaśottaraśatasaṃkhyākāḥ siddhāḥ 
paripūrṇaśivānugrahavaśānmantreśvaratāmāptā vartante | te ca 
śatarudrākhyā aṣṭauśatamaṇḍalino'ṣṭau krodhabhaṭṭārakādayo 
vīreśvaraḥ śrīkaṇṭheśceti dvāviti | anyānapyācāryarūpeṇa śiva 
evānugṛhṇāti aparipakvamalatrayāṃstu bhogena malapākāya 
nānāyoniṣu viniyuṅkte so'pi cānugraha eva | taduktam -

malādīnāmapāke tu sāmānyānugraho bhavet |
adhikārikamaiśvaryaṃ śivānugrahamātrataḥ ||

paśavastriprakārāstu prāpnuyuḥ parameśvari ||

iti | nānāyoniṣu pākāya niyuṅkte'nujighṛkṣayeti ca | 
aṇukarmākhyapāśadvayabaddhāstu pralayākalāḥ | te'pi tayoḥ 
paripākatadabhāvābhyāṃ dvividhāḥ | teṣvantyāḥ 
karmavaśāduttamayoniṣu jāyante | ādyeṣu yatreśvarānugrahaste 
bhuvaneśvarā bhavanti | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe -

miśrāḥ pramātṛrūpāḥ syuḥ pralayākalasaṃjñakāḥ |
puryaṣṭakaśarīrāśca pṛthakkarmavaśātpriye ||

sarvayoniṣu samprāpya bhogādyaṃ svasvakarmaṇām |
bhuktvā bhogāni teṣāṃ tu karmasāmye śivaḥ svayam ||

supakvamalakarmāṇastānkiñcidanugṛhya ca |
jalatattvāditattvānāṃ madhye lokeśvarāstridhā ||

iti | āṇavamalamātrabaddhā vijñānakevalāḥ | taduktam -

malamātreṇa sambaddhaḥ paśurvijñānakevalaḥ |
supakvamalavijñānakevalaḥ sa svayaṃ priye ||

iti | te'pi samāptakaluṣā asamāptakaluṣāśceti dvividhāḥ | tatrādyā 
vidyeśvarāḥ | antyāstu saptakoṭimahāmantrātmakāḥ | na ca teṣāṃ 
jaḍatvamiti śaṅkyam | śabdarūpaśarīrāṇāṃ jaḍatve'pi 
śarīriṇāmasmākamiva cetanatvopapatteḥ | ata eva mṛgendrasaṃhitāyām -

athānādimalāpetaḥ sarvakṛtsarvadṛk śivaḥ |
pūrvaṃ vyatyāsitasyāṇoḥ pāśajālamapohati ||

iti | āgamikā apyāhuḥ -

bhuktiṃ muktimaṇūnāṃ svavyāpāre samarthānām |
jaḍavargasya vidhatte sarvanugrāhakaḥ śambhuḥ ||

iti | apakvāṇavamalavajjīvatvādeva mantrāṇāmaṇusaṃjñapi | evaṃ 
ṣaḍvidhānāmapi paśūnāṃ malapākatāratamyānantyādanantā bhedāḥ 
| teṣāṃ ca tattattāratamyārhayoniprāpaṇaiśvaryadānānyapi bhogena 
malapākārthatvātpāśavimocanarūpāṇyeva | tathā ca 
paśūnāmuktarūpāṇāṃ pāśānmalānviśeṣeṇa 
tattadyogyatānusāreṇa mocayatīti paśupāśavimocinī | na ca mocanasya 
śivakāryatvātkathaṃ tatra devyāḥ kartṛtvamiti vācyam | 
mocakatvaśaktimantareṇa śivasya tadayogena mocanakartṛtāyā 
anvayavyatirekābhyāṃ śaktāveva svīkartuṃ yuktatvāt | 
taduktamabhiyuktaiḥ -

śakto yayā sa śambhurbhuktau muktau ca paśugaṇasyāsya |
tāmenāṃ cidrūpāmādyāṃ sarvātmanāsmi nata ||

iti | kiñca svātantryaṃ hi kartṛtvam | svatantraḥ karttā iti pāṇinisūtrāt | 
tacca śaktimatameva | tathā ca śaktisūtram- citiḥ svatantrā 
viśvasiddhiheturiti | yattu caitanyamātmeti śivasūtraṃ 
tatsvātantryānirdeśānnapuṃsakaliṅgabalācca 
kartṛtvādidharmābhāvaparam | yattu -

citiḥ svatantrā viśvasiddhiheturityādyasūtraṃ kila śaktiśāstre |
caitanyamātmeti tu śaivaśāstre śivaśca śaktiśca cideva tasmāt ||

ityabhiyuktairucyate tattu śaktimatorabhedābhiprāyeṇeti tu 
śaivarahasyaniṣkarṣaḥ |

saṃhṛtāśeṣapākhaṇḍā sadācārapravartikā || 129 ||

	saṃhṛtā nāśitā aśeṣāḥ samastāḥ pākhaṇḍā yayā sā tathoktā 
| pākhaṇḍasvarūpaṃ ca laiṅge -

vedabāhyavratācārāḥ śrautasmārtabahiṣkṛtāḥ |
pākhaṇḍina iti khyātā na saṃbhāṣyā dvijātibhiḥ ||

iti | brahmavaivarte'pi -

purāṇanyāyamīmāṃsā dharmaśāstrāṅgamiśritāḥ |
vedāḥ sthānāni vidyānāṃ dharmasya ca caturdaśa ||

iti | parigaṇitāni vidyāsthānānyadhikṛtya -

etatsatyamitaścānyatpākhaṇḍaṃ buddhikalpitam |
daityānāṃ mohanārthāya mahāmohena nirmitam ||

iti | pāśabdena tu vedārthaḥ pākhaṇḍāstasya khaṇḍakā iti tu niruktiḥ | ata 
evāha sadācārapravartiketi | sannuttamaḥ satāṃ śiṣṭānāṃ vā sato 
brahmaṇo vā ācāraḥ sadācārastasya pravartikā | karmakāṇḍokte dharme 
brahmakāṇḍokte'dvaitabrahmaṇi cābhiratipūrvakaṃ 
tattatprāptisādhanāni purāṇadiṣūpadiśatyanuṣṭhāpayatīti yāvat | 
uktañca kūrmapurāṇe bhagavatyaiva -

aṣṭādaśa purāṇāni vyāsena kathitāni tu |
niyogādbrahmaṇo rājaṃsteṣu dharmaḥ pratiṣṭhitaḥ ||

anyānyupapurāṇāni tacchiṣyairvyākṛtāni tu |
yuge yuge tu sarveṣāṃ kartā vai dharmaśāstravit ||

śikṣā kalpo vyākaraṇaṃ niruktaṃ chanda eva ca |
jyotiḥśāstraṃ nyāyavidyā sarveṣāmupabṛṃhaṇam ||

evaṃ caturdaśaitāni vidyāsthānāni sattama |
caturvedaiḥ sahoktāni dharmo nānyatra vidyate ||

evaṃ paitāmahaṃ dharmaṃ manuvyāsādayaḥ parama |
sthāpayanti mamādeśād yāvadābhūtasaṃplavam ||

iti || 129 ||

tāpatrayāgnisantaptasamāhlādanacandrikā |

	ādhyātmikādhibhautikādhidaivikākhyānāṃ tāpānāṃ trayaṃ 
yasya tenāgninā saṃsāralakṣaṇena samyak taptānāṃ janānāṃ 
samyagāhlādanenāpaharaṇapūrvakānandanaviṣaye candrikeva vā ||

taruṇī tāpasārādhyā tanumadhyā tamopahā || 130 ||

	ajaro'mṛta iti śruternityatāruṇyavatvāttaruṇī | 
taruṇatalunānāmupasaṃkhyānamiti vārtikāvayavena ṅīp | 
tāpasaistapasvibhirārādhyā | tāpastajjanakaḥ saṃsārastatra sārabhūtā 
ādhyā āsamantād dhyānaṃ yasyā iti vā | tanuḥ kṛśo madhyo yasyāḥ 
sā | kāñcīdeśe tanumadhyākhyā devī prasiddhā | yadāha- māṃ pātu 
nivāyāstīre nivasantī | bilveśvarakāntā devī tanumadhyā | 
tanumadhyākhyasamavṛttaviśeṣarūpā vā | tathā ca piṅgalasūtram 
tanumadhyā

tyau | padacaturūrdhvasūtrātpratipādamityasyānuvṛttyā pratipādaṃ 
tagaṇayagaṇau cetsā tanumadhyetyucyata iti sūtrārthaḥ | 
pūrvoktamudāharaṇam- gāyatrī chandasāmahamiti kaurme 
devīvacanādasya vṛttasya tacchandaskatvāttadrūpatā | 
tamo'vidyāmapahantīti tamopahā | tathā ceśāvāsye śrūyate- 
andhaṃtamaḥ praviśanti ye'vidyāmupāsata iti | avidyāmiti 
padakārāṇāṃ pāṭhaḥ | vidyānyopāsanāmevaṃ nindatyāraṇyakaśruti 
riti brahmāṇḍapurāṇasthamupabṛṃhaṇañca || 130 ||

citistatpadalakṣyārthā cidekarasarūpiṇī |

	ata evāha- citiḥ avidyāparipanthijñānasvarūpā | citiḥ svatantrā 
viśvasiddhiheturiti śaktisūtroktasvarūpetyarthaḥ | saiṣā citiriti proktā 
jīvanājjīvitaiṣiṇāmiti mahāvāsiṣṭhe | 
tattvamasyādimahāvākyaghaṭakatatpadasya jagajjanmādikartṛtvaviśiṣṭaṃ 
śabalaṃ brahma vācyo'rthaḥ | tadeveha stūyamānaṃ dharmimātraṃ tu 
śuddhaṃ brahma lakṣyo'rthaḥ | anayośca viśiṣṭakevalayostādātmyaṃ 
sambandhaḥ | tadetadāha | taditipadena lakṣaṇī yo'rthaḥ yasyāḥ 
yattādātmyāpannaḥ sā tatpadalakṣyārthā | dharmimātraparatve tu 
tatpuruṣāpattyā paravalliṅgaṃ dvandvatatpuruṣoriti 
niyamātpulliṅgatāpattiḥ | nanu kevalamapi 
rūpamānandādidharmaviśiṣṭameveti vācyamevāstvata āha | citā sahaiko 
rasaḥ svarūpaṃ yeṣāṃ, cideva mukhyo raso yeṣāṃ tāni cidekarasāni 
rūpāṇyānandacaitanyādidharmā asyāḥ santīti cidekarasarūpiṇī | 
svābhinnadharmavatīti yāvat | uktañca pañcapādikāyām- ānando 
viṣayānubhavo nityatvaṃ ceti santi dharmā apṛthaktve'pi 
caitanyātpṛthagivāvabhāsanta iti | tathā ca 
śakyatāvacchedakabhūtasṛṣṭikartṛtvādidharmāṇāṃ 
svarūpānantargatatvāttadantargatadharmāṇāṃ cātyantābhedena 
śakyatāvacchedakatvābhāvādbhāgatyāgalakṣaṇāvaśyakīti
bhāvaḥ | yadvā kevalaṃ brahma neśvarasya dharmīti tayorbhedāduktaḥ 
sambandho na ghaṭata ityata āha | cidekarasaṃ cinmātrābhinnaṃ 
rūpamasyā evetyarthaḥ | tayorbhede'pyabhedasyāpi 
sattvādbhedasamānādhikaraṇābedasyaiva 
tādātmyarūpatvāduktasambandho ghaṭata eveti bhāvaḥ | nanu 
sṛṣṭikartṛtvādidharmāṇāṃ svarūpānantargatatve'pi 
śakyatāvacchedakatvasambhavāttadviśiṣṭasyaiva tatpadena pratipādena 
tadabheda eva vākyārtho'stu | vacanabalādviśiṣṭayorapi 
tādātmyasvīkārasambhavāt | yo yacchraddhaḥ sa eva sa 
ityādivacanānāmupāsyopāsakatvādidharmaviśiṣṭayorevābhedapratipāda
ne svārasyāt |

etenaitadanyathānupapattyā kalpyamānasya nirguṇasyāpi 
nirāsādviśiṣṭakevalayoḥ sambhavannapi sambandho'prayojaka evetyat āha- 

svātmānandalavībhūtabrahmādyānandasantatiḥ || 131 ||

	svātmeti | svasyā ātmarūpo ya ānandastasya lavībhūtā 
indrādyānandabinduparyālocanayā sāgarāyamāṇatvenālavā api 
devyānandasāgarasya lavāḥ sampadyamānāḥ brahmādīnāṃ 
sṛṣṭikartṛtvādidharmaviśiṣṭānāṃ 
brahmaviṣṇurudrāṇāmānandānāṃ santatayaḥ samyak samūhā yasyāḥ 
sā | etasyaivānandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvantīti śruteḥ | 
taittirīye mānuṣānandamārabhyottarottarādhikyena 
varṇyamānānāmānandānāṃ madhye parigaṇitānāṃ 
prajāpatyādyānandānāmapi 
paricchinnatvenāparicchinnabrahmānandato'lpatvena 
puruṣārthatvāyogenāparicchinnānandasya nirguṇasya siddhatvācca 
puruṣārthasādhanajñānopakramāditātparyanirṇāyakapramāṇavirodhāy
a tatpadasya nirdharmakātmalakṣakatvameva yuktamityāśayaḥ | lavo leśe 
vilāse ceti viśvaḥ || 331 ||

parā pratyakcitīrūpā paśyantī paradevatā |

	nanu śabdārthayostādātmyasyaiva śaktipadārthatvānnirguṇasyāpi 
brahmaṇaḥ śabdabrahmābhinnatvena kimiti tatra satyādiśabdānāṃ 
lakṣaṇetyāśaṅkya vaikharyātmakapadānāṃ virāṭpuruṣeṇaiva saha 
tādātmyena śuddhabrahmatādātmyaṃ nāstyeveti samādhitsayā vācaṃ 
vibhajate | atredaṃ bodhyam | pralaye 
sṛjyamānaprāṇikarmaṇāmaparipākadaśāyāṃ 
tādṛśakarmābhinnamāyāvacchinnaṃ brahma ghanībhūtamityucyate | 
kālavaśātkarmaṇāṃ paripāke sati vinaśyadavasthaḥ 
paripākaprāgabhāvo vicikīrṣetyucyate | tataḥ paripākakṣaṇe 
māyāvṛttirutpadyate tādṛśaṃ 
paripakvakarmākāraparigaṇitamāyāviśiṣṭaṃ brahmāvyaktapadavācyam | 
ata eva tasyotpattirapi smaryate- tasmādavyaktamutpannaṃ triguṇaṃ 
dvijasattameti | sa eva jagadaṅkurakandarūpatvātkāraṇabindupadena 
vyavahriyate | taduktaṃ prapañcasāre vicikīrṣurghanībhūtā sā cidabhyeti 
bindutāmiti | asmācca kāraṇabindoḥ sakāśātkrameṇa kāryabindustato

nādastato bījamiti trayamutpannam | tadidaṃ 
paramasūkṣmasthūlapadairapyucyate | 
cidaṃśaścidacinmiśro'cidaṃśaśceti teṣāṃ rūpāṇi | taduktaṃ 
rahasyāgame -

kālena bhidyamānastu sa bindurbhavati tridhā |
sthūlasūkṣmaparatvena tasya traividhyamiṣyate ||

sa bindunādabījatvabhedena ca nigadyate |

iti | ete ca 
kāraṇabindvādayaścatvāro'dhidaivatamavyakteśvarahiraṇyagarbhavirāṭs
varūpāḥ śāntavāmājyeṣṭhāraudrīrūpā 
ambikecchājñānakriyārūpāśca | adhibhūtaṃ tu 
kāmarūpapūrṇagirijālandharoḍyāṇapīṭharūpā iti tu nityāhṛdaye 
spaṣṭam | adhyātmaṃ tu kāraṇabinduḥ 
śaktipiṇḍakuṇḍalyādiśabdavācyo mūlādhārasthaḥ -

śaktiḥ kuṇḍalinīti viśvajananavyāpārabaddhodyamāṃ
jñātvetthaṃ na punarviśanti jananīgarbhe'rbhakatvaṃ narāḥ |

ityādirītyācāryairvyavahṛtaḥ so'yamavibhāgāvasthaḥ kāraṇabinduḥ | 
ayameva ca yadā kāryabindvāditrayajananonmukho bhidyate 
taddaśāyāmavyaktaḥ śabdabrahmābhidheyo ravastatrotpadyate | 
tadapyuktam -

bindostasmādbhidyamānādavyaktātmā ravo'bhavat |
sa ravaḥ śrutisampannaiḥ śabdabrahmeti gīyate ||

iti | soyaṃ ravaṃ kāraṇabindutādātmyāpannatvātsarvagato'pi 
vyañjakayatnasaṃskṛtapavanavaśātprāṇināṃ mūlādhāra 
evābhivyajyate | taduktam -

dehe'pi mūlādhāre'sminsamudeti samīraṇaḥ |
vivakṣoricchayotthena prayatnena susaṃskṛtaḥ ||
sa vyañjayati tatraiva śabdabrahmāpi sarvagam |

iti | tadidaṃ kāraṇabindvātmakamabhivyaktaṃ śabdabrahma 
svapratiṣṭhatayā niṣpandaṃ tadeva ca parāvāgityucyate | atha tadeva 
nābhiparyantamāgacchatā tena pavanenābhivyaktaṃ vimarśarūpeṇa 
manasā yuktaṃ sāmānyaspandaprakāśarūpakāryabindumayaṃ 
satpaśyantīvāgucyate | atha tadeva śabdabrahma tenaiva vāyunā 
hṛdayaparyantamabhivyajyamānaṃ niścayātmikayā buddhyā yuktaṃ 
viśeṣaspandaprakāśarūpanādamayaṃ sanmadhyamāvāgityucyate | atha 
tadeva vadanaparyantaṃ tenaiva vāyunā 
kaṇṭhādisthāneṣvabhivyajyamānamakārādivarṇarūpaparaṃ 
śrotragrahaṇayogyaspaṣṭataraprakāśarūpabījātmakaṃ 
sadvaikharīvāgucyate | taduktamācāryaiḥ -

mūlādhāratprathamamudito yaśca bhāvaḥ parākhyaḥ
paścātpaśyantyatha hṛdayago buddhiyuṅmadhyamākhyaḥ |
vyakte vaikharyatha rurudiṣorasya jantoḥ suṣumṇā-
baddhastasmādbhavati pavane preritā varṇasaṃjñāḥ ||

158) iti | nityātantre'pi -

mūlādhāre samutpannaḥ parākhyo nādasambhavaḥ |
sa evordhvatayānītaḥ svādhiṣṭhāne vijṛmbhitaḥ ||

paśyantyākhyāmavāpnoti tathaivordhvaṃ śanaiḥ śanaiḥ |
anāhate buddhitattvasameto madhyamābhidhaḥ ||

tathā tayordhvanunnaḥ sanviśuddhau kaṇṭhadeśataḥ |
vaikharyākhya -------------------------------------------------- ||

ityādi | itthaṃ caturvidhāsu mātṛkāsu parāditrayamajānanto manuṣyāḥ 
sthūladṛśo vaikharīmeva vācaṃ manvate | tathā ca śrutiḥ- 
tasmādyadvāco nāptaṃ tanmanuṣyā upajīvantīti | anāptaṃ apūrṇaṃ 
tisṛbhirvirahitamityartha iti vedabhāṣye | śrutyantare'pi -

catvāri vākparimitā padāni tāni vidurbrāhmaṇā ye manīṣiṇaḥ |
guhā trīṇi nihitā neṅgayanti turīyaṃ vāco manuṣyā vadanti ||

iti | skānde yajñavaibhavakhaṇḍe'pi -

apadaṃ padamāpannaṃ padaṃ cāpyapadaṃ bhavet |
padāpadavibhāgañca yaḥ paśyati sa paśyati ||

iti | apadaṃ gatirahitaṃ niḥspandaṃ śabdabrahmaiva parādipadacatuṣṭayaṃ 
jātaṃ tadidaṃ padacatuṣṭayameva jñātaṃ sadapadaṃ brahmaiva bhavatīti 
tadarthaḥ | evaṃ śrutismṛtibhyāṃ taditi padasya cāturvidhyāt te 
vibhaktyantāḥ padamiti gautamasūtreṇa suptiṅantaṃ padamiti 
pāṇinisūtreṇa ca pratipāditapadalakṣaṇāntargatasupratyayāderapi 
cāturvidhyātparātmakatatpadasyāpi triguṇāvyaktamātratādātmyavattvena 
tato'pi parataranirguṇabrahmatādātmyābhāvena vaikharyātmakatatpadasya 
kaimutikanyāyena dūrāpāstaṃ tattādātmyamiti 
śabdārthayostādātmyameva śaktiriti pakṣe'pi tatpadasya kevale lakṣaṇaiva 
svīkāryeti bhāvaḥ | mātṛkābhedeṣu tisṛbhyaḥ paratvātparā | 
tripurāsiddhānte tu prakārāntarairapi niruktiruktā -

śrīparānandanāthasya prasannatvātpareti sā |
parānandābhidhe tantre prasiddhatvācca sā parā ||

prāsādarūpiṇī ceti parā sā śāmbhavīparā ||

iti | pratikūlaṃ svātmābhimukhamañcatīti pratīcī sā ca sā citī ca 
pratyakcitī avyaktasaṃjñaṃ brahma saiva rūpaṃ yasyāstathā | cinoteḥ 
ktijantāt kṛdikārāditi ṅīṣ | paśyatīti paśyantī | asyā evottīrṇetyapi 
saṃjñā | uktañca saubhāgyasudhodaye -

paśyati sarvaṃ svātmani kāraṇānāṃ saraṇimapi yaduttīrṇā |
teneyaṃ paśyantītyuttīrṇetyapyudīryate mātā ||

iti | parā utkṛṣṭā cāsau devatā ca paradevatā | 
upāsyeśvarasvarūpetyarthaḥ |

madhyamā vaikharīrūpā bhaktamānasahaṃsikā || 132 ||

madhye sthitā madhyamā | taduktam -

paśyantīva na kevalamuttīrṇā nāpi vaikharīva bahiḥ |
sphuṭataranikhilāvayavā vāgrūpā madhyamā tayorasmāt ||

iti | viśeṣeṇa kharaḥ kaṭhinastasyeyaṃ vaikharī saiva rūpaṃ yasyāḥ | 
ghanabhāvamāpanneti yāvat | vai niścayena khaṃ karṇavivaraṃ rāti 
gacchatīti vyutpattiḥ saubhāgyasudhodaye kathitā | prāṇena vikharākhyena 
preritā vaikharī punariti yogaśāstravacanādvikharavāyununneti vā | 
bhaktānāṃ mānase citte śleṣabhittikābhedādhyavasāyena saroviśeṣe 
haṃsīva haṃsikā | parairajñātatvātkapratyayaḥ || 132 ||

kāmeśvaraprāṇanāḍī kṛtajñā kāmapūjitā |

kāmeśvarasya śivakāmasya prāṇanāḍī jīvanāḍīva | 
taduktamācāryabhagavatpādaiḥ -

karālaṃ yatkṣvelaṃ kavalitavataḥ kālakalanā |
na śambhostanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā ||

iti | kṛte sukṛtaduṣkṛte jānātīti kṛtajñā |

sūryaḥ somo yamaḥ kālo mahābhūtāni pañca ca |
ete śubhāśubhasyeha karmaṇo nava sākṣiṇaḥ ||

ityuktanavakābhinneti vā | kṛtasyopakārasya jñānena pratyupakartrī vā | 
kṛtavat jñā jñānaṃ yasyā iti vā | kṛtādiyugeṣu dharmasyeva 
jñānasyāpyuttarottaraṃ hrāsātkṛte yathā pūrṇaṃ jñānaṃ 
tādṛśajñānavatītyarthaḥ | yadvā dyūtaśāstre 
kṛtatretādvāparakalisaṃjñāni catvāri dyūtāni prasidvāni | tāni 
catustridvyekāṅkaghaṭitānyāpi daśaṣaṭtryekarūpāṇi | 
pūrvapūrvadyūte uttarottaradyūtānāmantarbhāvāt | tathā ca śrūyate- te 
vā ete pañcānye pañcānye daśa santastatkṛtamiti daśānāṃ 
kṛtasaṃjñā | ata eva kṛtadyūtaṃ jitavatā tretādidyūtatrayamapi jitaṃ 
bhavatīti dyūtaśāstramaryādāpi | śrūyate ca kṛtāyavijitāyādhare'yāḥ 
saṃyantīti |

ayo dyūtakrīḍākṛtarūpo'yo vijito yena tasmai adhare tadadhastanā 
ayāstretādikrīḍāḥ saṃyanti upanamante jitā bhavantīti tadarthāt | tena 
kṛtaṃ yathā sarvavyāpakamevaṃ sarvaviṣayakaṃ jñānaṃ yasyā 
ityarthaḥ | kṛtaṃ jānātīti vā | śivena saha dyūtakrīḍāyāmavaśyaṃ 
kṛtajñatvāddevyā eva jaya iti dhvanyam | kāmena manmathena 
pūjitopāsitā | ataeva vāruṇopaniṣadi -

putro nirṛtyā vaideha acetā yaśca cetanaḥ |
sa taṃ maṇimavindat ----------------------------- ||

iti śrūyate | lakṣmyāḥ putro'naṅgo vidyāratnaṃ prāptavānityarthaḥ |

śṛṅgārarasasampūrṇā jayā jālandharasthitā || 133 ||

	śṛṅgārākhyarasena samyak pūrṇā | athavā uttaratra 
jālandharoḍyāṇapīṭhayoḥ parāmarśadarśanādanayornāmnoḥ 
kāmarūpaṃ pūṇagiriparatvaṃ nāmaikadeśanyāyenāstheyam | samyak 
pūrṇe āste iti sampūrṇās | āsteḥ kvipi rutvayatvayalopāḥ | śṛṅgapadena 
dvisaṃkhyā | ararapadena dalam | rasāḥ ṣaṭ | dvidalaṣaṭkaṃ 
dvādaśadalamanāhatacakramiti yāvat | adhibhūtaṃ prasiddhasya 
pīṭhacatuṣkasyādhyātmaṃ mūlādhārānāhataviśuddhyājñāsthite 
tantreṣu kathanād dvāśadaleti pūrṇagiriviśeṣaṇam | yadvā śṛṅgaṃ 
pradhānabhūtaṃ araraṃ kavāṭam āvarakāvidyeti yāvadyasyāḥ sā 
śṛṅgārarā | sampūrṇena brahmaṇā sahitā sasampūrṇā | ubhayoḥ 
karmadhāraye śabalabrahma-śuddhabrahmobhayavatīti yāvat | 
jayasvarūpatvājjayā | pādme- jayā varāhaśaile tviti parigaṇitā | 
jālandhare pīṭhaviśeṣe sthitā | pādye- jālandhare viṣṇumukhīti 
pratipāditaviṣṇumukhyākhyā || 133 ||

	atha nāmaparibhāṣāmaṇḍale catuścatvāriṃśatpadāni vibhajate-

dve dve cadvedvebhavadohadabhuvileśaśīlajalamohaiḥ |
dvyardhacaturbhavagāḥ smo bhuvi jalaśobhā bhagolaḥ khe || 17 ||

	atra tṛtīyaṃ dve iti padaṃ ṣaḍakṣaranāmadvayaparaṃ itarāṇi 
tvaṣṭākṣaraparāṇi | catuḥpadaṃ caturakṣarakanāmacatuṣṭayaparam || 17 ||

oḍyāṇapīṭhanilayā bindumaṇḍalavāsinī |

oḍyāṇākhyaṃ pīṭhameva nilayo vāsasthānaṃ yasyāḥ | bindureva 
maṇḍalaṃ sarvānandamayātmakaṃ cakravālaṃ tatra vasati | binduḥ 
śuklaṃ tasya maṇḍalaṃ brahmarandhramityanye | sahasrāre padye saha 
rahasi patyā viharase ityācāryokteḥ |

rahoyāgakramārādhyā rahastarpaṇatarpitā || 134 ||

	rahasi vivikte kriyamāṇo yāgaścidagnau anackakuṇḍalanyadhiṣṭhite 
puṇyādihomāṣṭakarūpo rahoyāgastasya krameṇa prayogeṇārādhyā | 
yaja devapūjāsaṅgatikaraṇa dāneṣviti dhātupāṭhādekāntasaṅgatireva 
vā rahoyāgaḥ tatra krameṇa pādavikṣepeṇārādhyā prāpyā | 
yadāhāpastambaḥ -

na śabdaśāstrābhiratasya mokṣo na caiva ramyāvasathapriyasya |
na bhojanācchādanatatparasya na lokacittagrahaṇe ratasya ||

ekāntaśīlasya dṛḍhavratasya mokṣo bhavetprītinivartakasya |
adhyātmayoge niratasya samyaṅmokṣo bhavennityamahiṃsakasya ||

iti | aruṇopaniṣadapi- yadi praviśet mitho caritvā praviśediti | 
śrīvidyopāsanāmārge rahaḥsampādyaiva praviśediti tadarthaḥ | 
mitho'nyonyaṃ rahasyapīti kośāt |

prakāśāmarśahastābhyāmavalambyonmanī srucam |
dharmādharmakalāsnehaṃ pūrṇavahnau juhomyaham ||

iti | mantroktārthavibhāvanam -

antarnirantaranirindhanamedhamāne mohāndhakāraparipanthini saṃvidagnau |
kasmiṃścidadbhutamarīcivikāsabhūmau viśvaṃ juhomi 
vasudhādiśivāvasānam ||

iti | mantrārthavibhāvanañca ca rahastarpaṇaṃ tena tarpitā || 134 ||

sadyaḥprasādinī viśvasākṣiṇī sākṣivarjitā |

tādṛśayāgatarpaṇābhyāṃ sadyastadātva eva prasīdatīti tathā | viśvasya 
draṣṭrī sākṣādavyavadhānena svarūpātmakabodheneti viśvasākṣiṇī | 
sākṣāddraṣṭari saṃjñāyāmitīn |

sarvasākṣiṇyāḥ sākṣyantarāyogātsākṣivarjitā | 
ṣaḍavayavakānyaṅgāni hṛdayaśiraḥśikhānetrakavacāstrāṇi teṣāṃ 
devatābhiḥ śaktibhiryuktā āvṛtā | jñānārṇavādiṣu -

athāṅgavaraṇaṃ kuryācchrīvidyāmanusambhavam |
ṣaḍaṅgāvaraṇādvāhyasamīpe kramato'rcayet ||

parivārārcanaṃ paścādādāvaṅgāvṛtiḥ priye |

ityādivyavahāradarśanena tāsāmapyāvaraṇadevatātvāt, tābhiḥ sahaiva 
navāvaraṇasaṃkhyāpūrteḥ sambhavācca |

ṣaḍaṅgadevatāyuktā ṣāṅguṇyaparipūritā || 135 ||

ṣaṇṇāmaṅgānāmadhiṣṭhātrī devatā maheśvara eva | tena yuktā vā | 
uktañca devībhāgavate -

sarvajñatā tṛptiranādibodhaḥ svatantratā nityamaluptaśaktiḥ |
anantatā ceti vidhervidhijñāḥ ṣaḍāhuraṅgāni maheśvarasya ||

iti | śikṣākalpādiṣaḍaṅgābhimānidevatāsāhityācchrutisvarūpeti 
vārthaḥ | sandhivigrahayānāsanadvaidhībhāvasamāśrayāṇāṃ 
kāmandakoktānāmaiśvaryadharmayaśaḥ śrījñānavairāgyāṇāṃ 
purāṇaprasiddhānāṃ vā ṣaṇṇāṃ guṇānāṃ samūhaḥ ṣāḍguṇyaṃ 
tena paritaḥ pūritā || 135 ||

nityaklinnā nirupamā nirvāṇasukhadāyinī |

nityaṃ dayayā klinnā sārdrā | tṛtīyātithinityā nityaklinnetyucyate | iyaṃ 
garuḍapurāṇe- nityaklinnāmatho vakṣye tripurāṃ 
bhuktimuktidāmityādinā prapañcitā tadrūpā vā | nirgatopamā 
sādṛśyaṃ yasyāḥ sā nirupamā | na tasya pratimāsti iti śruteḥ | nirgataṃ 
bāṇaṃ śarīraṃ yasmiṃstadaśarīram | etadbāṇamavaṣṭabhyeti śrutau 
vedāntibhirgīrvāṇapade ca mīmāṃsakairbāṇaśabdasya śarīraparatvena 
vyākhyānāt | śarīre bāṇamudgalā vityamaraśeṣācca | aśarīraṃ 
iyattānavacchinnaṃ sukhaṃ mokṣākhyaṃ dadātīti tathā | kaurme 
himavantaṃprati devīvākyam -

māmanādṛtya paramaṃ nirvāṇamamalaṃ padam |
prāpyate nahi śailendra tato māṃ śaraṇaṃ vraja ||

ekatvena pṛthaktvena tathā cobhayato'pi vā |
māmupāsya mahārāja tato yāsyasi tatpadam || iti |

nityāṣoḍaśikārūpā śrīkaṇṭhārdhaśarīriṇī || 136 ||

ṣoḍaśaivaṣoḍaśikāḥ nityāśca tāḥ ṣoḍaśikāśca 
kāmeśvaryāditripurasundaryantāstāsāṃ rūpāṇi yasyāḥ sā | uktañca 
tantrarāje -

ādyāyā lalitāyāḥ syuranyāḥ pañcadaśāṅgagāḥ |
lalitāṅgitvarūpeṇa sarvāsāmātmavigrahā ||

iti | ṣoḍaśyeva ṣoḍaśiketi vā | nityo vikalparahita āsamantātṣoḍaśiko 
grahayāgābhyāsaviśeṣo yuṣu kratuṣu tairāsamantādrūpyate prīyata iti 
vā | atirātre vikalpitasyāpi ṣoḍaśigrahasyottarehan dvirātrasya gṛhyata 
ityādivacanairuttarakratuṣu nityatvāt | uktañca śaktirahasye -

koṭibhirvājapeyānāṃ yathā ṣoḍaśakoṭibhiḥ |
priyate'mbā tathaikena ṣoḍaśyuccāraṇena sā ||

iti | śrīrviṣaṃ kaṇṭhe yasya saḥ śrīkaṇṭhaḥ śivastasyārthaṃ 
śarīramasyāḥ | śrīkaṇṭhenārthaśarīravatīti vā | 
tadabhinnārdhaśarīraśālinīti yāvat | ata evaikasyaiva dvyātmakatvaṃ 
bṛhadāraṇyake śrūyate- ātmaivedamagra āsīditi prakramya sa 
imamevātmānaṃ dvedhā'pātayattataḥ patiśca patnī cābhavatāmiti | 
athavā | śrīkaṇṭhavadardhe śarīre asyāḥ | śrīkaṇṭhasya yathā 
kiñcinnīlaṃ kiñcicchuklaṃ śarīraṃ tadvadubhayarūpeti yāvat | taduktaṃ 
vāyupurāṇe -

tatra yā sā mahābhāgā śaṅkarasyārdhakāyinī |
kāyārdhaṃ dakṣiṇaṃ tasyāḥ śuklaṃ vāmaṃ tathā sitam ||

ātmānaṃ vibhajasveti proktā devī svayambhuvā |
tadaiva dvividhā bhūtā gaurī kālīti sā dvijā ||

iti | yadvā | aḥ śrīkaṇṭhaḥ sureśaśca lalāṭaṃ keśavo'mṛteti 
mātṛkākośācchrīkaṇṭho'kāraḥ sa evārdhaṃ śarīramasyā 
vāgrūpāyā ityarthaḥ | tathā ca śrūyate akāro vai sarvā vāksaiṣā 
sparśoṣmabhirvyajyamānā bahvī nānārūpā bhavatīti | akārarūpā 
parākhyā prathamā vāgaiva vaikharyātmikā jāteti phalitārthaḥ | uktañca 
sūtasaṃhitāyām -

vāgudbhutā parāśaktiryā cidrūpā parābhidhā |
vande tāmaniśaṃ bhaktyā śrīkaṇṭhārdhaśarīriṇīm ||

iti | yadvā ekārdharūpāyā devyā ardhāntaraḥ śrīkaṇṭhaḥ paripūrtikara 
iti yāvat | tadapi tatraivoktam- icchāsaṃjñā ca yā śaktiḥ paripūrṇā 
śivodareti | śaive mātṛkānyāse'rdhaṃ pūrṇodaryādiśaktibhirardhaṃ 
śrīkaṇṭhādiśivaiḥ pūryata iti phalitārthaḥ | yadvā akārasya 
yallekhanadaśāyāṃ kāmakalā samānajātīyamardhaṃ 
tadabhinnaśarīravatīti || 136 ||

prabhāvatī prabhārūpā prasiddhā parameśvarī |

prabhā aṇimādyā āvaraṇadevatāḥ | aṇimādibhirāvṛtāṃ mayūkhairiti 
vacanāt | tadvatī tābhirāvṛtā | kiraṇāstāvadguṇasvarūpā na 
punardravyāntarāṇīti prācāṃ pakṣaḥ | kiraṇā guṇā na davvaṃ teṣu 
payāso guṇo na so davvo iti dharmasaṃgrahiṇyādau granthe 
haribhadrādibhirjainasūribhiruṭṭaṅkitaḥ | kiraṇā guṇā na dravyaṃ teṣu 
guṇo na sa dravyamiti tu tacchāyā | tataśca guṇaguṇinorabhedādāha | 
prabhārūpā aṇimādyā devatā svarūpameva yasyāḥ | manomayo 
bhārūpa iti śruteḥ | sarvairahamiti vedyatvātprasiddhā | tathā ca devī 
bhāgavate tāmahaṃ pratyayavyājātsarve jānanti jantava iti | tatraiva 
prathamaskandhārambhe sarvacaitanyarūpāṃ tāmādyā vidyāṃ ca 
dhīmahīti | paramā utkṛṣṭā sa seśvarī svāminī ca |

mūlaprakṛtiravyaktā vyaktāvyaktasvarūpiṇī || 137 ||

mūlasya śrīvidyāmantrasya prakṛtiḥ 
kāraṇabhūtaprakāśavimarśākhyākṣaradvayarūpā | 
sāṃkhyamataprasiddhā vā mūlaprakṛtiḥ | yadāhuḥ -

mūlaprakṛtiravikṛtirmahadādyāḥ prakṛtivikṛtayaḥ sapta |
ṣoḍaśakastu vikāro na prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ ||

iti | mṛgendrasaṃhitāyāṃ tu mahadādisaptakarūpasuṣumṇāveṣṭitā 
kuṇḍalinyevāṣṭaprakṛtirūpā mūlaprakṛtirucyata ityuktaṃ tena tadrūpā 
vā | athavā pṛthivyādīnāmākāśāntānāṃ madhye pūrvapūrvasya 
vikṛtibhūtasyottarottaraṃ bhūtaṃ prakṛtiḥ | ākāśasya tu brahmaiva 
prakṛtiḥ | ātmana ākāśaḥ sambhūta iti śruteḥ | tasya tu na 
prakṛtyantaramato mūlasthānīyā prathamā prakṛtirityarthaḥ | ata eva 
pañcarātrāgame śivavākyam -

prādurāsījjaganmātā vedamātā sarasvatī |
yasyā na prakṛtiḥ seyaṃ mūlaprakṛtisaṃjñitā ||

tasyāmahaṃ samutpannastattvaistairmahadādibhiḥ |

iti | atraidaṃ bodhyam- niyatakālaparipākānāṃ hi karmaṇāṃ madhye 
paripakvānāmupabhogena kṣayāditareṣāṃ ca pakvānāṃ 
bhogasambhavena tadarthāyāḥ sṛṣṭirenupayogātprākṛtapralayo bhavati | 
tadā grastasamastaprapañcā māyā svapratiṣṭhe paramaśive niṣkale vilīnā 
satī

yāvadavaśiṣṭakarmaparipākaṃ tathaiva tiṣṭhati | taduktam- pralaye 
vyāpyate tasyāṃ carācaramidaṃ jagaditi | viṣṇupurāṇe'pi -

jagatpratiṣṭhā devarṣe pṛthivyapsu pralīyate |
tejasyāpaḥ pralīyante tejo vāyau pralīyate ||

vāyuḥ pralīyante vyomni tadavyakte pralīyate |
avyaktaṃ puruṣe brahmanniṣkale saṃpralīyate ||

iti | avyaktaṃ māyā | tasyāśca layo nāma muktāviva nātyantiko nāśaḥ 
kintu suṣuptāvantaḥkaraṇavṛttīnāmiva 
māyāvṛttīnāmanudayādatyantanirvikalpātmanaḥ paramātmaprakāśasya 
balādbhānasattve'pyapratibhātaprāyatvam | sarvathā bhānābhāve vastuna 
evābhāvāpatteḥ | iṣṭāpattāvuttaratra sargānupapatteḥ | avaśiṣṭaiḥ 
prāṇikarmabhiśca tasyāṃ māyāyāṃ vilīyaiva krameṇa 
prāptaparipākaiḥ svaphalapradānāya paraśivasya sisṛkṣātmikā 
māyāvṛttirutpādyate | saiṣā māyāvasthā 
īkṣaṇakāmatopovicikīrṣādiśabdairucyate | sa īkṣata lokānnu sṛjā 
ityaitareye | tadaikṣata bahu syāṃ prajāyeyeti chāndogye | so'kāmayata 
bahu syāṃ prajāyeyeti taitirīye | tapasā cīyate brahmeti muṇḍake | 
tādṛśavṛttiviṣayatayā savikalpakatvena māyāyā yatsphuraṇaṃ 
so'yamabuddhipūrvakastamasaḥ sargaḥ prathamaḥ | nāsadāsīnno 
sadāsīdityārabhya tamāsīttamasā gūlahamagra ityantā śrutiḥ 
tasmādavyaktamutpannamityādismṛtirapyetatparaiva | 
etasmādavibhāgāpannaguṇatrayādavyaktatamaḥpadavācyādantarvibhāgas
thaguṇatrayātmakasyeṣadavyaktasya mahataḥ sargo dvitīyaḥ | taduktam -

avyaktādantaruditatribhedagrahaṇātmakam |
mahannāma bhavettatvaṃ mahato'haṃkṛtistathā ||

iti | tasmādbahirvibhāgaguṇatrayāvasthasyāhaṅkakārasya sargastṛtīyaḥ |

vaikarikastaijasaśca bhūtādiścaiva tāmasaḥ |
trividho'yamahaṅkāro mahattatvādajāyate ||

iti vacanāt | atra bhūtādestāmasatvena viśeṣaṇādanyayoḥ 
sāttvikarājasatve sūcite | tatra 
bhūtādināmakāttāmasādahaṅkārādrajasāvaṣṭabdhātpañcatanmātrā
ṇāṃ sargaścaturthaḥ | vaikārikanāmnaḥ 
sāttvikādahaṅkārādrajovaṣṭabdhādekādaśendriyagaṇasya sargaḥ 
pañcamaḥ | 
rājasāttaijasādahaṅkārādubhayādhiṣṭhātṛdigvātārkapracetośvyādide
vatāsargaḥ ṣaṣṭhaḥ | yadāhuḥ sāṃkhyāḥ -

sāttvika ekādaśakaḥ pravartate vaikṛtādahaṅkārāt |
bhūtādestanmātraḥ sa tāmasastaijasādubhayam ||

iti | śaivamate tu sāttvikādahamo mano rājasādahamo daśendriyāṇīti 
viśeṣaḥ | yadāhuḥ śaivāḥ -

sāttvikarājasatāmasabhedena sa jāyate punastredhā |
sa ca taijasavaikārikabhūtādikanāmabhiḥ samullasati ||

taijasatastatra mano vaikārikato bhavanti cākṣāṇi |
bhūtādestanmātrāṇyeṣāṃ sargo'yametasmāt ||

iti | ete ca ṣaṭsargāḥ prākṛtāḥ | vṛkṣādirūrdhvasrotorūpaḥ 
paśvādistiryaksrotorūpo bhūtapretādirarvāksrota iti trayo vaikṛtāḥ | 
prākṛtavaikṛtātmaka ekaḥ kaumārasarga iti | taduktaṃ viṣṇubhāgavate -

ādyāstu mahataḥ sargo guṇavaiṣamyamātmanaḥ |
dvitīyastvahamo yatra dravyajñānakriyodayaḥ ||

bhūtasargastṛtīyastu tanmātro dvavyaśaktimān |
caturtha endriyaḥ sargo yastu jñānakriyātmakaḥ ||

vaikāriko devasargaḥ pañcamo yanmayaṃ manaḥ |
ṣaṣṭhastu tamasaḥ sargo yastvabuddhikṛtaḥ prabhoḥ ||

ṣaḍime prākṛtāḥ sargā vaikṛtānapi me śṛṇu |

ityādi | atrāvyaktākhyatamaḥsargasya ṣaṣṭhatvoktiḥ 
pāṭhakramānusāreṇa | ārthakramāttu tasya prathamatvameva | 
asmannevārthe vāyupurāṇādīnyapyudāhāryāṇi | evaṃ 
cāvyaktādisargāṇāṃ madhye uttarottarasya pūrvapūrvaṃ prakṛtiḥ 
avyaktasya tu brahmaiva prakṛtiriti sarvasṛṣṭīnāṃ mūlabhūtatvāttasya 
mūlāntarābhāvācca mūlaprakṛtirityarthaḥ | ata eva śrūyate- 
indriyebhyaḥ parā hyarthā ityārabhya

mahataḥ paramavyaktamavyaktātpuruṣaḥ paraḥ |
puruṣānna paraṃ kiñcit sā kāṣṭhā sā parā gatiḥ ||

iti | athavā mūkāraḥ pañcasaṃkhyānāṃ tanmātrāṇām | 
lakārastvavyaktamahadahaṅkārāṇāṃ trayāṇāṃ bodhakaḥ | 
tenāṣṭavidhā prakṛtirityarthaḥ | tathā ca samāsasūtram- aṣṭau prakṛtaya iti 
| atha krameṇa sarvasvarūpaiḥ stotumupakramate |
	avyaktā prāthamikamāyāsphūrtirūpā | sāṃkhyamate 
pradhānaprakṛtyādipadavācyamavyaktaṃ tadrūpā vā | taduktaṃ 
sāṃkhyasaptatyām -

sūkṣmamaliṅgamacetanamanādinidhanaṃ tathā prasavadharmi |
niravayavamekameva hi sādhāraṇametadavyaktam ||

iti | pañcaśikhācāryairapi- anādimadhyaṃ mahataḥ paraṃ dhruvaṃ 
pradhānamavyaktamuśanti sūraya iti | tacca guṇatrayasamaṣṭirūpameveti 
sattvādīnāmataddharmatvaṃ tadrūpatvāditi sāṃkhyaprapañcanasūtre 
spaṣṭam | brahmaiva vā'vyaktapadenocyate | tadavyaktamāha hītyadhikaraṇe 
na cakṣuṣā gṛhyate nāpi vācā nānyairdevaistapasā karmaṇā 
vetyādiśrutibhistathā nirṇayāt | viṣṇusvarūpeti vārthaḥ |

pradhānamavyayaṃ yoniravyaktaṃ prakṛtistamaḥ |
viṣṇoretāni nāmāni nityaṃ prabhavadharmiṇaḥ |

iti laiṅgāt | vyaktaṃ mahattattvaṃ pūrvasmādabhivyaktatvānmahatvācca | 
āsamantādvyakta āvyaktastajjanyo'haṅkāraḥ tadubhayasvarūpiṇītyekaṃ 
padam | vyaktetyasya bhinnapadatvaṃ svīkṛtyottaratra brahmajananīti 
nāmadvayasyaikyamapi kartuṃ yuktaṃ paunaruktyādidoṣāprasarāt | 
pratyuta vakārabakārādināmaprāyapāṭhānuguṇyācca | asminpakṣe 
vyaktaṃ svarūpamahantātmakamasyā iti yojyam | 
parāhantāyāstripurasundarīrūpatvād ahaṅkārākhyatattve tadabhivyakteḥ 
| vyaktamavyaktaṃ ceti svarūpe asyā iti vā | 
bhūtabhāvavikārasāhityarāhityavatītyarthaḥ | tadapyuktaṃ laiṅge -

bhūtabhāvavikāreṇa dvitīyena saducyate |
vyaktaṃ tena vihīnatvādavyaktamasadityapi ||

iti | kṣarākṣararūpeti vā'rthaḥ | uktamakṣaramavyaktaṃ vyaktaṃ 
kṣaramudāhṛtamiti matsyapurāṇāt | samaṣṭivyaṣṭirūpeti vā | samaṣṭiṃ 
viduravyaktaṃ vyaktaṃ vyaṣṭiṃ munīśvarā iti nṛsiṃhapurāṇāt | 
trayoviṃśatitattvaprakṛtirūpā vā |

trayoviṃśatitattvāni vyaktaśabdena sūrayaḥ |
vadantyavyaktaśabdena prakṛtiṃ ca parāṃ tathā ||

iti brahmāṇḍapurāṇāt | athavā vyaktāvyakte ca vyaktāvyaktaṃ ceti 
punarekaśeṣāntareṇa vyaktamavyaktaṃ vyaktāvyaktaṃ ceti 
trividhaliṅgarūpetyarthaḥ | tallakṣaṇāni brahmavaivartapurāṇe -

svāyambhuvaṃ bāṇaliṅgaṃ śailaliṅgamiti tridhā |
kīrtitaṃ vyaktamavyaktaṃ vyaktāvyaktamiti kramāt ||

vyaktaṃ bhuktipradaṃ muktipradamavyaktamucyate |
bhuktimuktipradaṃ liṅgaṃ vyaktāvyaktaṃ pracakṣate ||

dvitristulāṃ samārūḍhaṃ vṛddhimeti na hīyate |
tadbāṇaliṅgamuditaṃ śeṣaṃ śailaṃ vidurbudhāḥ ||

iti | athavā pakvamaleṣu suvyaktaṃ pāśabaddheṣvavyaktaṃ 
svarūpamasyāḥ | taduktaṃ śaktirahasye 
śaktipātaśabdārthanirūpaṇāvasare -

vyāpinī paramā śaktiḥ patitetyucyate katham |
ūrdhvādadhogatiḥ pāto mūrtasyāsarvagasya ca ||

satyaṃ sā vyāpinī nityā sahajā śivavatsthitā |
kiṃ tviyaṃ malakarmādipāśabaddheṣu saṃvṛtā ||

pakvadoṣeṣu suvyaktā patitetyupacaryate | iti ||

vyāpinī -

ahaṅkāratrayakāryarūpāvaśiṣṭaprākṛtasargatritayātmakatayā 
pariṇāmādvyāpinī | sarvajagadvyāpikā vā |

iti bhāskararāyeṇa kṛte saubhāgyabhāskare |
caturthaśatakenābhūtpañcamī jvālinī kalā || 400 ||

iti śrīmallalitāsahasranāmabhāṣye caturthaśatakaṃ nāma pañcamī kalā 
|| 5 ||



pañcamaśatakaṃ nāma ṣaṣṭhī rucyākhyā kalā


vividhākārā vidyāvidyāsvarūpiṇī |

prākṛtā vaikṛtāḥ sargāḥ kaumārasargaścetyevaṃ vividhā ākārā 
yasyāḥ sā |

vidyāṃ cāvidyāṃ ca yastadvedobhayaṃ saha |
avidyayā mṛtyuṃ tīrvā vidyayā'mṛtamaśnute ||

iti śrutau prasiddhe vidyāvidye | vidyā svātmarūpaṃ jñānam | avidyā 
caramavṛttirūpaṃ jñānam | tadubhayaṃ svarūpamasyāḥ | uktañca 
bṛhannāradīye -

tasya śaktiḥ parā viṣṇorjagatkāryaparikṣamā |
bhāvābhāvasvarūpā sā vidyāvidyeti gīyate ||

iti | devībhāgavate'pi brahmaiva sāti duṣprāpā vidyāvidyāsvarūpiṇīti | 
tatraiva sthalāntare -

vidyāvidyeti devyā dve rūpe jānīhi pārthiva |
ekayā mucyate janturanyayā badhyate punaḥ ||

iti | yadvā | vidyaiva caramavṛttirūpaṃ jñānam | avidyā 
bhedabhrāntirūpaṃ jñānaṃ | svaḥ parabrahmātmakaṃ jñānam | 
svapadasyātmavācitvāt | svo jñātāvātmanīti kośāt | etattrayaṃ 
rūpamasyāḥ | uktañca laiṅge -

bhrāntirvidyā paraṃ ceti śivarūpamidaṃ trayam |
artheṣu bhinnarūpeṣu vijñānaṃ bhrāntirucyate ||

ātmākāreṇa saṃvittirbudhairvidyeti kathyate |
vikalparahitaṃ tattvaṃ paramityabhidhīyate || iti ||

mahākāmeśanayanakumudāhlādakaumudī || 138 ||

	mahāṃścāsau kāmeśaśceti vā mahākāmo maheccho 
mahāśayaścāsāvīśaśceti vā mahākāmeśastasya nayane eva kumude 
kairave raktapaṅkaje vā tayorāhlāde vikāse sukhātiśayakṛtanimīlane vā 
kaumudī candrikeva | kārtikapūrṇimeveti vā |

kumudaṃ kairave raktapaṅkaje kumudaḥ kapau |
kāmuda.ḥ kārtike māsi candrikāyāṃ ca kaumudī ||


	iti yādavaḥ | athavā | kutsitā 
naśvaratvādhikaduḥkhasaṃmiśratvādihetubhirnindyā mutprītiryeṣāṃ te 
kumudo vaiṣayikāḥ ataeva teṣāmanukampyatvābhiprāyeṇa kṛpaṇe kumude 
kumuditi śāśvataḥ | syātkumutkṛpaṇe'nyavaditi viśvaśca | 
teṣāmāsamantādvyāpto hlādaḥ sukhātiśayo mokṣarūpa iti yāvat | sa ca 
mahākāmeśaṃprati nayanena prāpaṇeneti tṛtīyāsamāsaḥ | 
śivaprāpaṇajanyasya vaiṣayikaniṣṭhasya sukhasya kaumudī prakāśikā || 
138 ||

śrutaḥ

bhaktahārdatamobhedabhānumadbhānusantatiḥ |

bhaktānāṃ hṛdi bhāvanī yāni tamāṃsyāvaraṇaśaktimantyajñānāni 
teṣāṃ bhede nāśane bhānumataḥ sūryasya bhānusantatiḥ 
kiraṇaparampareva | hṛdayasya hṛllekhayadaṇlāseṣviti hṛdādeśaḥ | tatra 
bhava ityaṇ |

śivadūtī śivārādhyā śivamūrtiḥ śivaṅkarī || 139 ||

	śivo dūto'lpaṃ yathā bhavati tathā sandeśaprāpako yasyāḥ sā 
śivadūtī | dūñ upatāpe | yathoktavatkṛtvā dūto'pyupatāpakaḥ | dūtī 
sañcārike same iti kośe sañcāraśabdo'pi sandeśasañcāraṇaparaḥ | 
dunoterniṣṭhāyāṃ dutanibhyāṃ dīrghaśceti dīrghaḥ | 
ktādalpākhyāyāmiti ṅīp | bahuvrīheḥ ktāntādadantādalpatve dyotye 
striyāṃ ṅīṣiti tadarthaḥ | uktañca mārkaṇḍeyapurāṇe -

yato niyukto dautyena tayā devyā śivaḥ svayam |
śivadūtīti loke'smiṃstataḥ sā khyātimāgatā ||

iti | etadvyākhyākārāstu śivena sandeśaṃ prāpayatati śivadūtī | 
gaurāderākṛtigaṇatvāṅīp bahuvrīhau tu ṭāp syādityāhustaccintyam | 
iyaṃ ca puṣkarākhye tīrthe sthitā | taduktaṃ padmapurāṇe puṣkarakhaṇḍe- 
atha te'nyāḥ pravakṣyāmi puṣkare yā vyavasthitā iti prakṛtya śivadūtī 
tathā vedī kṣemā kṣemaṅkarī sadetyādi | śivenārādhyopāsyā | 
taduktaṃ brahmāṇḍapurāṇe -

śivo'pi yāṃ samārādhya dhyānayogabalena ca |
īśvaraḥ sarvasiddhīnāmardhanārīśvaro'bhavat ||

iti | śaṅkaropāsitacatuṣkūṭavidyāsvarūpā vā | śiva eva mūrtiḥ 
svarūpaṃ yasyāḥ śivaśaktyayorabhedāt | taduktam -

eko rudraḥ sarvabhūteṣu gūḍho māyā rudraḥ sakalo niṣkalaśca |
sa eva devī na ca tadvibhinnā hyetajjñātvaivāmṛtatvaṃ vrajanti ||

iti | śivā maṅgalamayī mūrtiyasyā iti vā | śivo mokṣa eva rūpaṃ yasyā 
vā | mokṣasyātmamātrasvarūpatvāt | taduktaṃ saurasaṃhitāyāṃ 
caturdaśādhyāye- atha mukteḥ svarūpaṃ te pravakṣyāmi samāsata 
ityārabhya

tasmādātmasvarūpaiva parā muktiravidyayā |
pratibaddhā viśuddhasya vidyayā vyajyate'nagha ||

ityantam | bhaktaṃ śivameva karoti avidyāpāśanirāsena muktaprāpyaṃ 
brahma karotīvetyupacārāt | maṅgalaṃ karotīti vā śivaṅkarī | kṛño 
hetutācchīlyānulomyeṣviti ṭaḥ | śivaśamariṣṭasya kara iti mum || 139 ||

śivapriyā śivaparā śiṣṭeṣṭā śiṣṭapūjitā |

śivasya priyā | śivaḥ priyo yasyā iti vā | śivātparā śivasya 
śaktyadhīnātmalābhakatvāt | śivaḥ paro yasyā iti vā | 
śivapratipādakatvādvā śivaparā | ayaṃ śivaśabda etatpara ityatraivameva 
vyākhyādarśanāt | śiṣṭānyanuśiṣṭāni vihitakarmāṇi iṣṭāni 
icchāviṣayāḥ priyāṇi yasyāḥ sā śiṣṭeṣṭā | iṣu icchāyāmiti dhātoḥ 
karmaṇi niṣṭhāyāmiṣṭamiti rūpam | yadvā śiṣṭairvihitakarmabhiriṣṭā 
pūjitā | yajaterniṣṭhāyāṃ saṃprasāraṇe vraśceti ṣatve ca rūpam |

svasvavarṇāśramairdharmaiḥ samyagbhagavadarpitaiḥ |
yatpūjanaṃ na tadgandhamālyādīnāṃ samarpaṇaiḥ ||

iti vacanāt | ācāraprabhavo dharmo dharmasya prabhuracyuta iti 
mahābhāratabṛhannāradīyayorvacanāttva | yadvā -

na pāṇipādacapalo na netracapalo bhavet |
na ca vāgaṅgacapala iti śiṣṭasya gocaraḥ ||

pāramparyāgato yeṣāṃ vedaḥ saparibṛṃhaṇaḥ |
te śiṣṭā brāhmaṇā jñeyāḥ śrutipratyakṣahetavaḥ ||

iti vasiṣṭhasūtroktalakṣaṇakāḥ śiṣṭāste iṣṭā yasyāḥ sā | yadvā 
śiṣṭairiṣṭā pūjitā | imamevārthaṃ spaṣṭamācaṣṭe śiṣṭapūjitā |

aprameyā svaprakāśā manovācāmagocarā || 140 ||

	pramātuṃ yogyā prameyā prameyā na bhavatītyaprameyā | 
akārārthairbrahmaviṣṇvādibhiḥ prameyā vā | apsu prameyā vā | mama 
yonirapsvantaḥ samudra iti śruteḥ | svaḥ ātmābhinnaḥ prakāśo yasyāḥ | 
dṛśyatvābhāvena parāprakāśyatvāt | atrāyaṃ puruṣaḥ svayaṃjyotiriti 
śruteḥ | suṣu apsu prakāśo yasyā vā | manāṃsi ca vācaśca 
manovācasteṣāṃ tāsāṃ cāgocarā aviṣayaḥ | yato vāco nivartante 
aprāpya manasā saheti śruteḥ | viṣṇupurāṇe prahlādavacanañca -

yātītagocarā vācāṃ manasāṃ cāviśeṣaṇā |
jñānijñānaparicchedyā vande tāmīśvarīṃ parām ||

iti | strīśūdradvijabandhūnāṃ trayī na śrutigocaretyādāviva 
gocaraśabdasya strīliṅgatvam | na vidyate gocaro yasyāmiti vā | 
vāṅmanasaviṣaya eko'pi padārtho yasyāṃ nāsti | 
tadguṇānāmapyānantyena vāṅmanasā'tītatvāditi bhāvaḥ | yattu antyā 
ityadhikṛtya nirman dve ktiṣṭhe iti chalākṣarasūtradvayaṃ paṭhyate | niḥ 
man ktiḥ ṣṭhā ityetadakṣarāntāni catvāryeva nāmāni 
dvidvipadaghaṭitāni bhavantīti tadarthaḥ | 
tatsamānavibhaktikapadadvayaparam | aprāpte vākyamarthavaditi nyāyena 
tādṛśasthala eva nāmadvayabhramanirāsakatvena sārthakyāt | yathā 
paraṃ jyotiḥ paraṃ dhāma parā śaktiḥ parā niṣṭheti | idaṃ tu 
bhinnavibhaktipadadvayaghaṭitamekaṃ nāmetyadoṣaḥ | yadyapi manaśca 
vācā ca manovāce te ca te āme ca apakve ca manovācāme | viśeṣaṇaṃ 
viśeṣyeṇa bahulamityukterna pūrvanipātaḥ | te na bhavata ityamanovācāme 
| tayorgocaretyekapadamevedaṃ nāma suvacam | yato vāco nirvatante iti 
śrutervedaikavedyatvaśrutyā manasaivānudraṣṭavya ityādiśrutyā ca saha 
virodhasya bhāmatyāṃ śaktilakṣaṇāparatayā pakvāpakvamanaḥparatayā 
ca vyavasthākalpanena parihṛtatvāt | tathāpi gasviyādṛḍhīṭhakāṃ pṛṇ iti 
chalākṣarasūtraviruddham | tasya ca chāyā 
pṛkikuravīrivadṛḍhīṭhakāṃpṛ ityekādaśabhirakṣarairbhāṣyakārairuktā 
| teṣu ca prakṛtaṃ nāmārabhya pañcakośāntarasthitetyantāni caturdaśa 
nāmāni pratipādyante | pavargīyādyakṣarakāṣṭākṣaranāmabhyāṃ 
saṃpuṭīkṛtāni dvādaśa nāmānītyarthaḥ | 
prakṛtanāmanyekākṣarapraśleṣe tu navākṣaratvaṃ svarāditvaṃ ca |

syāditi tādṛśena saṃpuṭīkaraṇābhāvādbhavati sūtravirodhaḥ | 
sūtrāṇāmapi dṛṣṭopāyanibandhanamātrarūpatvena 
taduktopāyasyopāyāntarādūṣakatvaparyālocane tu so'pi pakṣaḥ 
sādhureva | evamanyatrāpi draṣṭavyam || 140 ||

cicchaktiścetanārūpā jaḍaśaktirjaḍātmikā |

	cicchaktiraupamyaśaktiḥ | cidityupamāyāmiti yāskasmṛteḥ | ciditi 
copamārthe prayujyamāna iti pāṇinismaraṇācca |

dve akṣare brahmapare anante vidyā'vidye nihite yatra gūḍhe |
kṣaraṃ tvavidyā hyamṛtaṃ tu vidyā vidyā'vidye īśate yastu so'nya ||

iti śvetāśvataranirdiṣṭaṃ vidyāpadenocyate | avidyānivārakatvarūpaṃ 
samarthyaṃ caitanyāparaṃparyāyaṃ vā cicchaktiḥ | devībhāgavate 
pañcamaskandhe -

vartate sarvabhūteṣu śaktiḥ sarvātmanā nṛpa |
śavavacchaktihīnastu prāṇī bhavati sarvathā ||

cicchaktiḥ sarvabhūteṣu rūpaṃ tasyāstadeva hi |

iti | tadevāha cetanārūpā | cicchaktiḥ parameśvarasya vimalā 
caitanyamevocyata iti saṃkṣepaśārīrakācāryāḥ | caitanyasvarūpā 
śaktiriti gauḍapādīyasūtrañca | devībhāgavate prāthamikaśloke'pi 
sarvacaitanyarūpāṃ tāmādyāṃ vidyāṃ ca dhīmahi | buddhiṃ yā naḥ 
pracodayāditi | iyañca tricaraṇā gāyatrī | ata eva mātsye- gāyatryā ca 
samārāmbhastadvai bhāgavataṃ viduriti | saiṣānandasya mīmā/sā 
bhavatīti śrutirapi | ānandasya brahmaṇaḥ saiṣā cidrūpā 
śaktirmīmāṃsā bhavati vimarśātmikā bhavatīti 
śaṃkarāraṇyacaraṇairvidyāratne vyākhyānadarśanāt |
	sraṣṭavyajagadātmakaśakyapratiyogiko māyāpariṇāmaviśeṣo 
jaḍaśaktiḥ | sṛjyaśaktimātropalakṣaṇametat | uktañca viṣṇupurāṇe -

śaktayaḥ sarvabhāvānāmacintyajñānagocarāḥ |
śataśo brahmaṇastāstu sargādyā bhāvaśaktayaḥ ||

bhavanti tapasāṃ śreṣṭha pāvakasya yathoṣṇatā |
nimittamātramevāsau sṛjyānāṃ sargakarmaṇi ||

pradhānakāraṇībhūtā yato vai sṛjyaśaktayaḥ |
nimittamātraṃ muktvaikaṃ nānyatkiñcidapekṣate ||

nīyate tapasāṃ śreṣṭha svaśaktyā vastutastu tām |

iti | jaḍaṃ dṛśyamātramātmā svarūpaṃ yasyā māyāyāḥ sā 
jaḍātmikā |

gāyatrī vyāhṛtiḥ sandhyā -

	caturviṃśatyakṣaraṃ chando gāyatrī | gāyatrī chandasāmahamiti 
gītā | gāyatrī chandasāmasīti kaurme devīstave ca | yadvā gāyatryākhyā 
gopakanyā brahmaṇaḥ kaniṣṭhapatnī | taduktaṃ padmapurāṇe 
puṣkaraṃkṣetre brahmaṇi yāgaṃ kurvati sati samāhūtā sāvitrī 
lakṣmyādikā adyāpi nāgatāstābhiḥ sahāgacchāmītyuttaramadāt | tena 
vacanena kupito brahmā śaktihastātkāñcidgopakanyāmānāyya viṣṇuṃ 
pratyuktavāniti prakṛtya

tāvad brahmā hariṃ prāha yajñārthaṃ satvaraṃ ca naḥ |
daivī caiṣā mahābhāga gāyatrī nāmataḥ prabho ||

evamukte tadā viṣṇurbrahmāṇaṃ proktavānidam |
tadenāmudvahasvādya mayā dattāṃ tava prabho ||

gāndharveṇa vivāhena vikalpaṃ mā kṛthāściram |
gṛhāṇa gopakanyāyā asyāḥ pāṇimanākulam ||

gāndharveṇa tato gopīmupayeme pitāmahaḥ |

ityādi | tena tādṛśagopakanyārūpetyarthaḥ | athavā gāyantaṃ trāyate 
yasmādgāyatrī tena kathyata iti gāyatrīkalpe 
bhāradvājasmṛtyuktanirvacanādvedamātari prasiddho 
gāyatrīśabdastadabhedādambāyā api vācakaḥ | āto'nupasarge ka iti kaḥ | 
gaurāditvānṅīṣ | taduktaṃ padmapurāṇe -

viśeṣātpuṣkare snātvā japenmāṃ vedamātaram |
aṣṭākṣarā sthitā cāhaṃ jagadvyāptaṃ mayā tvidam |

iti | devīpurāṇe tu- gāyanādgamanādvāpi gāyatrī tridaśārcitetyuktam | 
gāyati ca trāyate ceti tu chāndogyam | gāyatrī gāyanātmatvāditi 
mahāvāsiṣṭharāmāyaṇañca | vyāhṛtirvyāharaṇamuccāraṇaṃ 
tadrūpā | mantraviśeṣarūpā vā | vāyupurāṇe tu -

mayābhivyāhṛtaṃ yasmāttvaṃ caiva samupasthitā |
tena vyāhṛtirityevaṃ nāma te siddhimeṣyati ||

iti niruktam | ādityāvacchinnacaitanyasya svasya cābhedabhāvanaṃ 
sandhyāpadārthaḥ | samyagdhyāyantyasyāmiti vyutpatteśca | taduktaṃ 
mahābhārate -

sandhyeti sūryagaṃ brahma sandhyānādavibhāgataḥ |
brahmādyaiḥ sakalairbhūtaistadaṃśaiḥ saccidātmanaḥ ||

tasya dāso'hamasmīti so'hamasmīti yā matiḥ |
bhavedupāsakasyeti hyevaṃ vedavido viduḥ ||

iti | tadabhedādiyamapi sandhyā | tathā ca vyāsaḥ -

na bhinnāṃ pratipadyeta gāyatrīṃ brahmaṇā saha |
sāhamasmītyupāsīta vidhinā yena kenacit ||

iti | bhāradvājasmṛtāvapi -

brahmādyākārabhedena yā bhinnā karmasākṣiṇī |
bhāsvatīśvaraśaktiḥ sā sandhyetyabhihitā budhaiḥ || iti |

gāyatrī saśirāsturīyasahitā saṃdhyāmayītyāgamai-
rākhyātā tripure tvameva mahatāṃ śarmapradā karmaṇām |

	ityabhiyuktoktiriti | ata eva sandhikālopāsyadevatāparo'yaṃ śabda iti 
mādhavaḥ | samyagdhyeyatvātsandhyā | ātaścopasarga iti karmaṇyaṇiti 
pārijātakāraḥ | iyañca brahmaṇo mānasaputrī | taduktaṃ 
kālikopapurāṇe -

tadā tanmanaso jātā cārurūpā varāṅganā |
nāmnā sandhyeti vikhyātā sāyaṃsandhyā jayantikā ||

brahmaṇo dhyāyato yasmātsamyagjātā varāṅganā |
ataḥ sandhyeti loke'sminnasyāḥ khyātirbhaviṣyati ||

iti | bhagavatīpurāṇe'pi -

yā sā sandhyā brahmasutā manojātā purābhavat |
tapastaptvā tanuṃ tyaktvā saiva bhūtā hyarundhati ||

iti | reṇukāpurāṇe tu -

iḍaikāsya mahākālī mahālakṣmīstu piṅgalā |
ekavīrā suṣumṇeyamevaṃ sandhyātrayātmikā ||

ityuktam | ekavarṣātmakakanyārūpā vā ekavarṣā bhavetsandhyeti 
kanyāprakaraṇe dhaumyavacanāt |

dvijavṛndaniṣevitā || 141 ||

dvijavṛndaistraivārṇikasamūhairniṣevitopāsyā sandhyātvādeva | uktañca 
reṇukāpurāṇe -

sandhyaikā sarvadā daivairdvijairvandyā mahātmabhiḥ |
āsane śayane yāne bhojane reṇukaiva hi ||

iti | athavā vyāhṛtyādināmatrayamavasthātrayavatparam | 
vyāhṛtirvāgvyāpāro jāgradavasthopalakṣakaḥ | 
sandhyāśabdo'vasthayoḥ sandhau jāta iti vyutpattyā sandhye sṛṣṭirāha 
hīti vyāsasūtre prayogācca svapnaparaḥ avasthāviśeṣatvābhiprāyeṇa 
tadavacchinnadevyabhiprāyeṇa ca strīliṅgaḥ | dvijāḥ pakṣiṇa iva dvijā 
jīvāsteṣāṃ vṛndena nitarāmabhedena sevitā sambaddheti suṣuptidṛśoktiḥ 
| yathā pakṣiṇaḥ sañcāreṇa śrāntāḥ pakṣau saṅkocya nīḍe līyante 
tathā jīvā api śrāntā jāgarasvapnau saṅkocya parabrahmaṇi nilīyanta 
ityukteḥ | yacchrutaṃ bṛhadāraṇyake- tadyathāsminnākāśe 
śyeno vā suparṇo vā viparipatya śrāntaḥ saṃhatya pakṣau saṃllayāyaiva 
dhriyata evamevāyaṃ puruṣa etasmā antāya dhāvati yatra supto na kañcana 
kāmaṃ kāmayate na kañcana svapnaṃ paśyatīti | satā somya tadā 
sampanno bhavatīti śruteśca | tadabhāvo nāḍīṣu tacchruterātmani ceti 
tārtīyīkādhikaraṇe tathā nirṇayācca || 141 ||

tattvāsanā tattvamayī pañcakośāntarasthitām |

	śivādikṣityantāni ṣaṭtriṃśattattvānyevāsanaṃ 
yogapīṭhākhyamāsanaṃ yasyāḥ | tattvānyasyati kṣipatīti vā | tatpadasya 
buddhiviparivṛttiviṣaye śaktiḥ | bhagavatyapi sarveṣāṃ buddhau viparivartata 
eveti bhavati tatpadavācyā | evameva coktaṃ yattatpadamanuttamamiti

viṣṇusahasranāmabhāṣye ācāryabhagavatpādaiḥ | tataśca tatra yade 
namastade nama iti keṣāñciccaturthyantamantrakalpanaṃ cintyam 
yattatpadaśakyatāvacchedakāparityāgenaiva brahmaṇi pravṛttau 
saṃjñātvābhāvena sarvanāmatvānapāyāt | kiñca 
tavargīyākṣaracatuṣṭayānyatamāntatve'pi cartvena yattatpadamiti 
saṃhitopapatterdakārāntatvameveti tayoḥ prātipadikayordurupapādam | 
tasmādyasmainamastasmainama ityeva prayogaḥ | 
brahmaviśeṣyakatvābhiprāyeṇa napuṃsakaliṅgopapattiḥ | evameva tvaṃ 
padenāpi bhagavatī vācyeti tubhyaṃ nama ityeva prayogaḥ | yadā tu 
tattvamasītyatreva nirguṇabrahmalakṣake tattvaṃ pade tadāpi 
sarvanāmatānapāyāduktavidha eva prayogaḥ | nahi saṃkucitavṛttikamapi 
viśvapadaṃ viśvedevā ityādau sarvanāmatāṃ jahāti | ayīti 
komalāmantraṇe'vyayam | gaurāderākṛtigaṇatvāttato ṅīṣi rūpamidam | 
janamātṛtvājjanairāmantraṇīyetyarthaḥ | ayaḥ śubhāvaho vidhistadrūpā 
vā | asīti padārthasyaikyasya vācakaṃ vā'yīti padam | ayapayagatāviti 
dhātupāṭhena gatyarthasya tatraiva paryavasānāt ayyai nama iti prayogaḥ | 
caramaśatakāntargatena nāmnā paunaruktyaparijihīrṣayeyaṃ kalpanā 
sūtrakṛtāmityupapattiḥ | evamanyatrāpyūhyam | pañcasaṃkhyākāḥ 
kośāḥ pañcakośā iti madhyamapadalopī samāsaḥ | te ca 
pañcapañcikāpūjane prasiddhā mantraviśeṣāḥ | tadabhedāttaddevatā 
api | tāśca jñānārṇave -

śrīvidyā ca paraṃjyotiḥ parā niṣkalaśāmbhavī |
ajapā mātṛkā ceti pañca kośāḥ prakīrtitāḥ ||

iti | etāsu pañcadevatāsu śrīcakrarāje'rcyamānāsu 
paraṃjyotirādyāścatasro devatā abhitaḥ sṛṣṭyādicakreṣu 
vyaṣṭisamaṣṭibhedena pūjyante | śrīvidyā tu madhye bindviti sthitiḥ | tena 
pañcakośānāmantare madhye sthitetyarthaḥ | yadvā santi 
tāvadasmadādiśarīreṣvannamaya-prāṇamaya-manomaya-
vijñānamayānandamayākhyā antarantaḥkakṣyākrameṇa 
pañcakośapadavācyāḥ padārthāḥ | eteṣāṃ pañcānāṃ madhye 
āntara ānandamayaḥ kośastatrābhedena sthitā | ānandamayādhikaraṇe 
vṛttikāraiḥ- anyontarātmānandamaya ityādiśrutiṣvānandamayasya  
brahmarūpatokteḥ | ācārya bhagavatpādaistvānandamayasya śodhanīyeṣu 
gaṇanādaśuddhatve siddhe brahmatā nopapadyata ityāśayena 
brahmapucchavākya eva brahmanirdeśo vyavasthāpitaḥ | tatpakṣe 
yadayamākāśa ānando na syāditi sāmānādhikaraṇyena 
prayogādānandamayakośasya 
parākāśātmakabrahmaśarīrabhūtacicchaktirūpatvam | 
śrīkaṇṭhabhāṣye taṭṭīkādāvayamarthaḥ spaṣṭaḥ | pucchabrahmapakṣe tu 
pañcānāmantare madhye sthitetyarthaḥ | yuktañcaitat | brahmagītāyāṃ 
tathaivopabṛṃhaṇadarśanāt | taduktam -

tathānandamayaścāpi brahmaṇānyena sākṣiṇā |
sarvottareṇa sampūrṇo brahma nānyena kenacit ||

yadidaṃ brahmapucchākhyaṃ satyajñānādvayātmakam |
sarasaḥ sarvadā sākṣānnānyathā surapuṅgavā ||

iti | krodhabhaṭṭārakā apyāhaḥ -

annaprāṇamanaḥprabodhaparamānandaiḥ śiraḥpakṣayuk
pucchātmaprakaṭairmahopaniṣadāṃ vākyaiḥ prasiddhīkṛtaiḥ |
kośaiḥ pañcabhirebhireva bhavatīmetatpralīnāmiti
jyotiḥ prajvaladujjvalātmacapalāṃ yo veda sa brahmavit || iti |

niḥsīmamahimā nityayauvanā madaśālinī || 142 ||

niṣkrāntaḥ sīmānaṃ sīmāṃ vā niḥsīmā niḥsīmo vā niravadhiko 
mahimā yasyāḥ | mana iti niṣedhānna ṅīp | vaikalpiko ḍāp | ato 
niḥsīmamahimne nama iti vā niḥsīmamahimāyai nama iti vā prayogaḥ | 
kālatraye'pi rajaso'virahānnityayauvanā | viṣayāntarasamparkaśūnya 
ānandaikaviṣayako vṛttiviśeṣo madastena śālate śobhata iti tathā || 142 ||

madāghūrṇitaraktākṣī madapāṭalagaṇḍabhūḥ |

madena ghūrṇitāni raktāni cākṣīṇi yasyāḥ | bāhyaviṣayavaimukhyaṃ 
ghūrṇanam | madena pāṭale śvetarakte gaṇḍabhuvau kapolabhittī yasyāḥ | 
mado madyaṃ lakṣaṇatva? tatpānam | yadvā madaḥ kastūrī | pāṭalaṃ 
puṣpaviśeṣaḥ | matvarthīyo'c | tadvatyātmakārakācitrite 
karṇāvataṃsavatyau ca gaṇḍabhuvau yasyāḥ |

mado retasi kastūryāṃ garve harṣebhadānayoḥ |
madye'pi mad ākhyāta ------------------------------ ||

iti viśvaḥ |

candanadravadigdhāṅgā cāmpeyakusumapriyā || 143 ||

candanasya malayajasya draveṇa ghṛṣṭasāreṇa digdhāni liptānyaṅgāni 
yasyāḥ | cāmpeyakusumaṃ nāgakesarapuṣpaṃ campāsambandhipuṣpaṃ 
vā priyaṃ yasyāḥ || 143 ||

kuśalā komalākārā kurukullā kuleśvarī |

	sṛṣṭyādinirmāṇakauśalavattvātkuśalā | kuśaṃ jalaṃ lāti ādatte 
iti vā | ādantatvātkaḥ | kutsitaḥ śalaścandramā yasyāḥ agre 
tadadhikakāntimattvāditi vā | śalaṃ tu śallakīlomni śalo bhṛṅgīgaṇe 
vidhāviti viśvaḥ | komalaḥ sukumāra ākāro'vayavavinyāso yasyāḥ | 
kurukullākhyadevī śrīpure'haṅkāracittamayaprākārayormadhye 
vimarśamayavāpyāmadhikṛtā | taduktaṃ lalitāstavaratne vāpīṃ 
prakṛtya-

kuruvindataraṇinilayāṃ kulācalaspardhikucanamanmadhyām |
kuṅkumaviliptagātrīṃ kurukullāṃ manasi kurmahe satatam ||

iti | tantrarāje ca dvāviṃśe paṭale nirūpitā tadrūpā | sajātīyānāṃ 
mātṛmānameyānāṃ samūhaḥ kulaṃ tasyeśvarī |

kulakuṇḍālayā kaulamārgatatparasevitā || 144 ||

	mūlādhārakārṇikāmadhyagato binduḥ kulakuṇḍaṃ 
kamalakandamadhyasthitachidratulyaṃ tadevālayaḥ svāpasthānaṃ yasyāḥ | 
tasminnāsamantāllayaḥ suṣuptiriva yasyā iti vā | sā kuṇḍalinīti yāvat | 
taduktamācārya bhagavatpādaiḥ -

avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ
svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇī |

iti | svasvavaṃśaparamparāprāpto mārgaḥ kulasambandhitvātkaulaḥ | 
taduktaṃ vratakhaṇḍe -

yasya yasya hi yā devī kulamārgeṇa saṃsthitā |
tena tena ca sā pūjyā baligandhānulepanaiḥ ||

iti | naivedyairvividhaiścaiva pūjayetkulamārgata iti ca | yadvā samayamataṃ 
kaulamataṃ miśramataṃ ceti vidyopāstau matatrayam | 
śukavasiṣṭhādisaṃhitāpañcakoktaṃ vaidikamārgakarambitamādyam | 
candrakulāditantrāṣṭakoktaṃ tu caramam | kulasamayobhayānusāritvāt | 
etadbhinnatantroditaṃ kaulamārgam | kaulairmṛgyata ityarthe karmaṇi ghañ | 
tattadupāstibhedo'dhikārabhedaśca tattattantreṣveva spaṣṭaḥ 
tasmiṃstatparairāsaktaiḥ sevitā || 144 ||

kumāragaṇanāthāmbā tuṣṭiḥ puṣṭirmatirdhṛtiḥ |

	kumāraḥ skando gaṇanātho gajānanastayorambā mātā | kutsito 
māragaṇaḥ smaravikārasamūho yeṣāṃ tannāthānambate badhnātīti vā 
| abi bandhana iti dhātuḥ | kumāraśabdena taddevatyo'haṅkāro vā gṛhyate 
| taduktaṃ varāhapurāṇe -

puruṣo viṣṇurityuktaḥ śivo vā nāma nāmataḥ |
avyaktaṃ tu umādevī śrīrvā padmanibhekṣaṇā ||

tatsaṃyogādahaṅkāraḥ sa ca senāpatirguhaḥ ||

iti | tadgaṇairnāthānatīvāhantāviṣṭānambata iti | tuṣṭyādīni sapta 
nāmāni toṣapoṣajñānadhairyaśamakalyāṇavattvakamanīyatāvācakāni 
santi tādṛśabhagavatīsvarūpatvābhiprāyeṇa tāmapyabhidadhati | tathā ca 
mārkaṇḍeyapurāṇe -

yā devī sarvabhūteṣu tuṣṭirūpeṇa saṃsthitā |
namastasyai namastasyai namastasyai namo namaḥ ||

ityādi | mallārimāhātmye'pi -

yo devaḥ sarvabhūteṣu toṣarūpeṇa saṃsthitaḥ |
namastasmai namastasmai namastasmai namo namaḥ ||

ityādi | devībhāgavate tṛtīyaskandhe -

buddhiḥ kīrtirdhṛtirlakṣmīḥ śaktiḥ śraddhā matiḥ smṛtiḥ |
sarveṣāṃ prāṇināṃ sāmbā pratyakṣaṃ tannidarśanam ||

iti | padmapurāṇe devīkṣetragaṇanāvasare- tuṣṭirvastreśvare tathā | 
devadāruvane puṣṭiḥ dhṛtiḥ piṇḍārakakṣetre ityevaṃ 
tattatkṣetrādhiṣṭhātryā bhagavatyā nāmetyuktam | matistu vāyupurāṇe 
nirucyate -

bibharti mānaṃ manute vibhāgaṃ manyate'pi ca |
puruṣo bhogasambaddhastena cāsau matiḥ smṛtaḥ ||

iti | tasyāśca devīrūpatā sūtasaṃhitāyām -

yānubhūtiruditā matiḥ parā vedamānaniratā śubhāvahā |
tāmatīva sukhadāṃ vayaṃ śivāṃ keśavādijanasevitāṃ numaḥ || ityādi 
|

śāntiḥ svastimatī kāntirnandinī vighnanāśinī || 145 ||

śāntiśabdena vāyavīyaḥ kalāviśeṣo vā kathyate | taduktaṃ śaivāgame-

malamāyāvikāraughaśāntiḥ puṃsaḥ punaryayā |
sā kalā śāntirityuktā sādhikārāspadaṃ padam ||

iti | bṛhatpārāśarasmṛtāvapi -

daśapañcāṅgulavyāptaṃ nāsikāyā bahiḥsthitam |
jīvo yatra viśudhyeta sā kalā ṣoḍaśī smṛtā ||

iti prakṛtya sā ca śāntiḥ prakīrtitetyantam | suṣṭhu astiḥ sattā tadvattvena 
vā svastimatī | sattāyāḥ śobhanatvañca pāramārthikatvaṃ 
vyāvahārikasattādhikatvam | prāṇā vai satyaṃ teṣāmeṣa satyam 
tatsatyasya satyamiti ca śruteḥ | 
svastyāśīḥkṣemaniṣpāpapuṇyamaṅgalavācaka iti ratnakośaḥ | 
svastītyavināśināmeti yāskaśca | kāntiśabdenecchāśaktirvocyate | 
nandayitṛtvānnandinī kāmadhenuvaṃśodbhavo goviśeṣo vā 
gaṅgāsvarūpā vā | viśeṣeṇa ghnantīti vighnā 
vidyāntarāyāstānnāśayituṃ śīlamasyāstathā || 145 ||

tejovatī trinayanā lolākṣī kāmarūpiṇī |

tejasāmādityādīnāmādhārabhūtatvāttejovatī | etasmin khalvakṣare 
gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhata iti śruteḥ | trīṇi 
somasūryāgnirūpāṇi nayanāni netrāṇi yasyāḥ | 
kṣubhnāderākṛtigaṇatvātsaṃjñāśabdatve'pi ṇatvābhāvaḥ | vauṣaḍiti 
śabdasya trinayaneti saṃjñā nāmapārāyaṇe prasiddhā tadrūpā vā | 
yadvā nayanaśabdo lakṣaṇayā pramāṇaparaḥ | nayati prāpayati 
pramāṇamiti vyutpatteśca | tathā ca śāṇḍilyasūtre prayogaḥ trīṇyeṣāṃ 
netrāṇi śabdaliṅgākṣabhedādrudravaditi | trīṇi 
pratyakṣānumānaśabdarūpāṇi pramāṇāni yasyāḥ | 
yadviṣayakapramājanane trividhameva pramāṇam | śravaṇarūpaṃ 
śābdajñānam | mananaṃ yauktikatvādānumānikam | nididhyāsanaṃ tu 
svānubhavarūpaṃ pratyakṣameva | parantu vijātīyapratyayaiḥ 
kadācinmadhye madhye'ntaritam | etadabhiprāyeṇaiva śāṇḍilyamuninā 
śabdamārabhyaiva pramāṇāni gaṇitāni | upamānasya 
śaktigrahamātraviṣayakatvena prakṛtānupayogāt | ata evoktaṃ 
manusmṛtau-

pratyakṣaṃ cānumānaṃ ca śāstraṃ ca vividhāgamam |
trayaṃ suviditaṃ kāryaṃ dharmaśuddhimabhīpsate ||

iti | sāṃkhyānāṃ samāsasūtramapi- trividhaṃ pramāṇamiti | 
yogasūtramapi- pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇānīti | 
trīnmārgānpratyadhikāriṇo nayatīti vā | dakṣiṇottaramārgau 
brahmamārgaśceti trayo mārgā uttaratra vivecayiṣyante | tathā coktaṃ 
devīpurāṇe -

dakṣiṇaṃ cottaraṃ lokaṃ tathā brahmāyanaṃ param |
nayaṃ sanmārgavargaṃ ca netrī trinayanā matā ||

iti | lolākṣīṇāṃ strīṇāṃ yaḥ kāmo manmathastadrūpiṇī | 
śivakāmanirāsāya lolākṣīsambandhitvaṃ kāmaviśeṣaṇam | 
kāmābhimāniyogeśvarīrūpā vā | taduktaṃ varāhapurāṇe -

kāmaḥ krodhastathā lobho mado mohaśca pañcamaḥ |
mātsaryaṃ ṣaṣṭhamityāhuḥ paiśunyaṃ saptamaṃ tathā ||

asūyā tvaṣṭamī jñeyā ityetā aṣṭa mātaraḥ |
kāmaṃ yogeśvarīṃ viddhiṃ krodhaṃ māheśvarīṃ tathā ||

lobhastu vaiṣṇavī proktā brahmāṇī mada eva ca |
mohaḥ svayambhūḥ kalyāṇī mātsaryaṃ cendrajāṃ viduḥ ||

yamadaṇḍadharā devī paiśunyaṃ svayameva ca |
asūyā ca varāhākhyā ityetāḥ parikīrtitāḥ || iti |

mālinī haṃsinī mātā malayācalavāsinī || 146 ||

	mālāvattvānmālinī | vrīhyāditvādiniḥ | 
ekapañcāśanmātṛkābhimānidevatāyā mālinīti saṃjñā tadrūpā vā 
| yadvā asti devyāḥ sakhī mālinīnāmnī tadrūpā vā | taduktaṃ 
vāmanapurāṇe pārvatīvivāhaprakaraṇe saptapadīkramaṇaṃ prakṛtya -

tato harāṅghrirmālinyā gṛhīto dāyakāraṇāt |
kiṃ yācase dadāmyeṣa muñcasveti haro'bravīt ||

mālinī śaṅkaraṃ prāha matsakhyai dehi śaṅkara |
saubhāgyaṃ nijagotrīyaṃ tato mokṣamavāpsyasi ||

athovāca mahādevo dattaṃ mālini muñca mām |

ityādi | vṛttaviśeṣarūpā mandākinīrūpā vā |

mālinī vṛttabhede syānmālākārastriyāmapi |
campānagaryāṃ gauryāṃ ca mandākinyāṃ ca mālinī ||

iti viśvaḥ | saptavarṣā kanyā mālinītyucyate tadrūpā vā | 
saptabhirmālinī sā syāditi kanyāprakaraṇe dhaumyavacanāt | haṃsā 
yativiśeṣā asyāmabhedena santīti haṃsinī | haṃsa ityajapāmantro vā | 
sarvajanayitṛtvānmātā | mātṛkārūpā vā | mantrāṇāṃ mātṛbhūtā ca 
mātṛkā parameśvarīti skāndāt | pramātrarthakaṃ puṃliṅgaḥ vā | 
prakāśo'tra viśeṣyaḥ | athavā daśamītithinityāmantrasya māteti 
saṃjñā | nāmapārāyaṇe tathā darśanāt tadrūpetyarthaḥ | 
kāyāvarohaṇākhyakṣetrādhiṣṭhātrīyaṃ mātā kāyāvarohaṇa iti 
pādmāt | lakṣmībījasyāpi māteti saṃjñā | śrīrmā ramā ca kamalā 
mātā lakṣmīśca maṅgaleti viśvākhyokteḥ | śābaracintāmaṇau 
prasiddhā malayālayabhagavatī tadrūpatvānmalayācale vasatīti tathā || 146 
||

sumukhī nalinī subhrūḥ śobhanā suranāyikā |

śobhanaṃ mukhaṃ yasyāḥ sā sumukhī | jñānena mukhakānterādhikyāt 
| śobhate'sya mukhaṃ ya evaṃ vedeti śruteḥ | brahmavida iva te saumya 
mukhamābhātīti śruteśca | ṣoḍaśyaṅgatvenopāsyadevatāviśeṣo vā 
sumukhī | karacaraṇamukhanetrādyavayavānāṃ 
kamalarūpatvātsṛṣṭinyāyena nalinī | bhāgīrathīrūpatvādvā | nandinī 
nalinī gaṅgeti tadīyadvādaśanāmasu gaṇanāt | nalākhyo rājā 
yasyāmupāsanayā tādātmyena niviṣṭaḥ seti vā | śaubhane bhruvau 
yasyāḥ sā subhrūḥ saundaryaśīlatvācchobhanā | suṣumaṃ sādhu 
śobhanamiti kośaḥ | surāṇāṃ nāyikeśvarī mahattarā mahimā 
devatānāmiti śruteḥ |

kālakaṇṭhī kāntimatī kṣobhiṇī sūkṣmarūpiṇī || 147 ||

kālaḥ kaṇṭho yasyeśvarasya tasya strī | uktañca vāyupurāṇe -

paśyatāṃ devasaṃghānāṃ piśācoragarakṣasām |
dhṛtaṃ kaṇṭhe viṣaṃ ghoraṃ kālakaṇṭhastato'smyaham ||

iti devīpurāṇe'ṣṭaṣaṣṭiśivatīrthaprakaraṇe kālañjare kālakaṇṭha iti 
smaryate | tena tatkṣetrādhiṣṭhātrītyarthaḥ | madhuro'sphuṭo dhvaniḥ kalaḥ 
sa eva kālaḥ svārthiko'ṇ kālaḥ kaṇṭho yasyā iti vā | 
aṅgagātrakaṇṭhebhya vā ṅīp | dārukāsuravadhārthaṃ sasarja kālīṃ 
kāmāriḥ kālakaṇṭhīṃ kapardinīmiti laiṅge kathāyāḥ 
prasiddhestadrūpā vā | kalapadādeva svārthiko'ṇvā | mañjūdhvaniriti 
tadarthaḥ | kāntirasyā astīti kāntimatī | parameśvarau sṛṣṭyaunmukhyena 
kṣobhayatīti kṣobhiṇī | taduktaṃ viṣṇupurāṇe -

prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva praviśyātmecchayā hariḥ |
kṣobhayāmāsa bhagavānsargakāle vyapāśritaḥ ||

iti | yadvā | manaḥkṣobhātkāṃścidgaṇānajanayaditi kṣobhiṇī | taduktaṃ 
varāhapurāṇe mūrtitrayaṃ prakṛtya - 

yā mandaraṃ gatā devī tapastaptuṃ tu vaiṣṇavī |
tasyāstapantyāḥ kālena mahatā kṣubhitaṃ manaḥ ||

tasmātkṣobhātsamuttasthuḥ kumāryaḥ saumyadarśanāḥ |
nīlakuñcitakeśāntā bimboṣṭhyaḥ padmalocanāḥ ||

indīvarasamā dāmanūpurāḍhyāḥ suvarcasaḥ |
evaṃvidhāḥ striyo devyaḥ kṣobhite manasi drutam ||

uttasthuḥ śatasāhasrāḥ koṭiśo vividhānanā |

ityādi | sūkṣmaṃ durjñeyaṃ rūpamasyāḥ | sūkṣmātsūkṣmataraṃ 
nityam aṇoraṇīyāniti ca śruteḥ | sūkṣma iti homaviśeṣasya saṃjñā | 
tantrarāje- nityānityodite mūlādhāramadhye'sti pāvaka ityādinā evaṃ 
dvādaśadhā homamakṣaraiḥ syādudīritairityantena granthenoktā tadeva 
rūpamasyā iti vā | devyā api trīṇi rūpāṇi 
sthūlasūkṣmaparabhedātsantyeveti vyaktameva || 147 ||

vajreśvarī vāmadevī vayovasthāvivarjitā |

	ṣaṣṭhītithinityā jālandharapīṭhādhiṣṭhātrī vajreśvarī | athavā 
śrīpurasya dvādaśaḥ prākāro vajramaṇimayastasyaikādaśasya madhye 
vajrākhyā nadī tadadhipatiḥ | uktañca durvāsasā -

tatra sadā pravahantī taṭinī vajrābhidhā ciraṃ jīyāt |
caṭulormijālanṛtyatkalahaṃsīkulakalakvaṇitapuṣṭā ||

rodhasi tasya rucire vajreśī jayati vajrabhūṣāḍhyā |
vajrapradānatoṣitavajrimukhatridaśavinutacāritrā ||

iti | indrāya vajro'pi devyaiva dattaḥ | taduktaṃ brahmāṇḍe śakrasya jale 
tapaḥ prakṛtya -

tajjalādutthitā devī vajraṃ datvāṃ baladviṣe |
punarantardadhe so'pi kṛtārthaḥ svargameyivān ||

iti | vāmo vananīyo devo vāmadevaḥ | taṃ devā abruvannayaṃ vai naḥ 
sarveṣāṃ vāma iti tasmādvāmadeva ityaitareyaśruteḥ | vāmena bhāgena 
dīvyatītyardhanārīśvaro vā vāmadevaḥ ||

kuṅkumakṣodasaṅkāśaṃ vāmākhyaṃ vanaveṣadhṛt |
vaktramuttaramīśasya pratiṣṭhāyāṃ pratiṣṭhitam ||

iti śivapurāṇoktaḥ sadāśivavyūhāntargato mūrtiviśeṣo'pi 
vāmadevastasyeyaṃ vāmā sundarī ca sā devī vā | vāmānāṃ 
karmaphalānāṃ vā devyadhiṣṭhānadevatā | vāmācāre ratā vāmāḥ | 
pūjako'pi bhavedvāmastanmārge satataṃ rata iti kālikāpurāṇavacanāt 
teṣāṃ devīti vā | uktañca devīpurāṇe -

vāmaṃ viruddharūpaṃ tu viparītaṃ tu gīyate |
vāmena sukhadā devī vāmadevī tataḥ smṛtā ||

iti | bālyapaugaṇḍakaiśorādivayoviśeṣāṇāmavasthābhirvivarjitā | 
sadātanatvāt |

siddheśvarī siddhavidyā siddhamātā yaśasvinī || 148 ||

	gorakṣapramukhānāṃ siddhānāmīśvarī svāminī etannāmnaiva 
kāśyāṃ prasiddhā | siddha ca sā vidyā ca siddhavidyā | ata eva 
pañcadaśyāḥ siddhāricakraśodho nāstītyuktaṃ kādimate nityānāṃ 
siddhamantratvānnāvekṣyāstvaṃśakādaya iti | siddhānāṃ mātā 
rakṣakatvāt | yaśo'syā astīti yaśasvinī | asmāyāmedhāsrajo viniḥ | tasya 
nāma mahadyaśa iti śruteḥ || 148 ||
	atha dviṣaṣṭināmabhiryoginīnyāsakrameṇa 
viśuddhyādisaptacakrādhiṣṭhātṛḍaralakasahayādyayoginīsaptakasvarūpe.
na bhagavatīṃ stotumārabhate -

viśuddhicakranilayā raktavarṇā trilocanā |

viśuddhītyādinā | tatredaṃ ḍākinīdhyānam -

grīvākūpe viśuddho nṛpadalakamale śvetaraktāṃ trinetrāṃ
hastaiḥ khaṭvāṅgakhaḍgau triśikhamapi mahācarma sandhārayantīm |

vaktreṇaikena yuktāṃ paśujanabhayadāṃ pāyasānnaikasaktāṃ |
tvaksthāṃ vande'mṛtādyaiḥ parivṛtavapuṣaṃ ḍākinīṃ vīravandyām ||

iti | viśuddhicakraṃ ṣoḍaśadalakamalasya karṇikaiva nilayo yasyāḥ | ārakto 
varṇo yasyā iti pañcākṣaraṃ nāma | āṅīṣadarthe | tena śvetaraktastu 
pāṭala ityuktalakṣaṇakapāṭalīkusumasamānavarṇetyarthaḥ | 
lākinīprakaraṇagatanāmnā paunaruktyābhāvācca | trīṇi locanāni 
yasyāḥ |

khaṭvāṅgādipraharaṇā vadanaikasamanvitā || 149 ||

	khaṭvāṅgaṃ khaṭvāpādaḥ | daṇḍāropitanarakapālaṃ vā | tadādi 
yeṣāṃ caturṇāṃ madhye tāni praharaṇānyāyudhāni yasyāḥ | vadanaṃ 
ca tadekaṃ ca | pūrvakālaiketi samāsaḥ | anityatvānna pūrvanipātaḥ | tena 
samanvitā yuktā || 149 ||

pāyasānnapriyā tvaksthā paśulokabhayaṅkarī |

	payovikāraḥ pāyasaśca tadannaṃ ca tatparamānnaṃ priyaṃ 
yasyāḥ | tvaci dhātau tiṣṭhatīti tvaksthā | tadabhimānitvāt | 
advaitavidyāvihīnāḥ paśavasta eva lokāsteṣāṃ bhayaṅkarī | yo'nyāṃ 
devatāmupāste'nyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda yathā paśuriti śruteḥ 
| dvitīyādvai bhayaṃ bhavati ya etasminnudaramantaraṃ kurute'tha tasya 
bhayaṃ bhavatīti ca śruteḥ |

amṛtādimahāśaktisaṃvṛtā ḍākinīśvarī || 150 ||

amṛtākhyā śaktirādiryāsāṃ tābhiḥ ṣoḍaśabhirmahāśaktibhiḥ 
amṛtakarṣiṇīndrāṇītyādibhirakṣarāntābhirekaikadalaniṣṭhābhiḥ 
saṃvṛtā | uktañca svacchandatantre -

tasmādekāṅgulādūrdhvaṃ viśuddhaṃ ṣoḍaśākṣaram |
madhyagā ḍākinī bāhyapatreṣu parameśvarī ||

amṛtādyakṣarāntāḥ syuścandrabimbaṃ tadūrdhvataḥ |

iti | navānāṃ viśeṣaṇānāṃ viśeṣyaṃ nāmnā nirdiśati- 
ḍākinīśvarīti | ḍākinyākhyeśvarītyarthaḥ || 150 ||

anāhatābjanilayā śyāmābhā vadanadvayā |

hṛdaye dvādaśadalakamale'nāhatākhyacakre rākiṇyākhyā yoginī 
tiṣṭhati | tasyā dhyānaṃ yathā -

hṛtpadme bhānupatre dvivadanalasitāṃ daṃṣṭriṇīṃ śyāmavarṇā-
makṣaṃ śūlaṃ kapālaṃ ḍamarumapi bhujairdhārayantīṃ trinetrām ||
raktasthāṃ kālarātriprabhṛtiparivṛtāṃ snigdhabhaktaikasaktāṃ
śrīmadvīrendravandyāmabhimataphaladāṃ rākinīṃ bhāvayāmaḥ ||

iti | anāhatābjaṃ tatkarṇikā nilayo yasyāḥ | śyāmā ṣoḍaśavārṣikī 
tayā tulyā śyāmābhā | śyāmā ābhā kāntiryasyā iti vā | 
vadanayordvayaṃ yasyāḥ |

daṃṣṭrojjvalākṣamālādidharā rudhirasaṃsthitā || 151 ||

daṃṣṭrābhirvarāhasamānadantairujjvalā śobhamānā | akṣamālā 
ādiryeṣāṃ teṣāṃ caturṇāmāyudhānāṃ dharā | pacādyac | 
karmaṇyaṇi dhāreti syāt | uktaśloke yadi cakraṃ śūlamityeva 
pāṭhastadā'kṣasya rathāṅgasya māṃ śobhāṃ lāti ādatta 
ityakṣamālaṃ cakramityākhyeyam | rudhire śoṇite saṃsthitā 
tadabhimānitvena || 151 ||

kālarātryādiśaktyaughavṛtā snigdhaudanapriyā |

asti kālarātryākhyā kācana śaktiḥ | taduktaṃ varāhapurāṇe 
mūrtitrayaṃ prakṛtya -

yā sā nīlagiriṃ yātā tapase dhṛtamānasā |
raudrī tamobhavā śaktistasyāḥ śṛṇu dhare vratam ||

ityārabhya

raudrī taporatā devī tāmasī śaktiruttamā |
saṃhārakāriṇī nāmnā kālarātrīti tāṃ viduḥ ||

iti | sā ādiryāsāṃ tāsāṃ ṭhaṃkāryantadvādaśaktīnāmoghena 
samūhena vṛtā | patreṣu veṣṭitā | snigdho ghṛtapluta odanaḥ priyo yasyāḥ |

vaktreṇaikena mahāvīrendravaradā -

	vividhā īrā vā irā vā yeṣāṃ te vīrāḥ | pakṣadvayepi 
camatkṛtavāṇīkāḥ stāvakā iti yāvat | athavā mahāvīraṃ saumikaḥ 
pātraviśeṣaḥ | mahāvīraṃ tu vibādhamṛjīṣamityādiśrutiprasiddhaḥ 
lakṣaṇayā ca pānapātraparaḥ | tasmānmatvarthīyo'c | 
brahmarasāmṛtapānaśīlā iti yāvat | ata evendrā brahmavidaḥ | 
idamityāparokṣyeṇa ye sākṣiṇaḥ svātmabhūtaṃ brahmāhamasmīti 
sākṣātkurvanti te indrāḥ | tathā ca śrūyate- idamadarśamidamadarśamiti 
tasmādindro nāmeti | athavā tritayābhoktā vīreśa iti 
śivasūtroktalakṣaṇā jāgarādyavasthātra'yepi turyānusandhānaparā 
vīrendrāḥ | uktañca varadarājena -

vīreśa iti vīrāṇāṃ bhedavyasanakāriṇām |
antarbahirvisaratāmindriyāṇāmadhīśvaraḥ ||

iti | athavā mahāvīraḥ prahlāda indraḥ śakraśca | devībhāgavate 
caturthaskandhe śakraprahlādayordivyavarṣaśataṃ yuddhe jāte 
paścādubhābhyāṃ stutā bhagavatī dvayorapi varamadāditi 
kathānakasmaraṇāt tebhyo varaṃ dadātīti tathā ||

rākiṇyambāsvarūpiṇī || 152 ||

rākiṇīnāmikāyā ambāyāḥ svarūpamasyāḥ || 152 ||

maṇipūrābjanilayā vadanatrayasaṃyutā |

maṇipūrākhyaṃ daśadalaṃ nābhau padmaṃ tatra lākinyākhyā yoginī 
tiṣṭhati | taduktam -

dikpatre nābhipadme trivadanavilasaddaṃṣṭriṇīṃ raktavarṇāṃ
śaktiṃ dambholidaṇḍāvabhayamapi bhujairdhārayantīṃ mahogrām ||

ḍāmaryādyaiḥ parītāṃ paśujanabhayadāṃ māṃsadhātvekaniṣṭhāṃ
gauḍānnāsaktacittāṃ sakalasukhakarīṃ lākinīṃ bhāvayāmaḥ ||

iti | maṇipūrākhyamabjaṃ nilayo yasyāḥ | vadanānāṃ trayeṇa saṃyutā |

vajrādikāyudhopetā ḍāmaryādibhirāvṛtā || 153 ||

	vajrādikaiścaturbhirāyudhairupetā | ḍāmaryādyābhiḥ 
phaṭkāriṇyantābhirdaśabhiḥ śaktibhirāvṛtā || 153 ||

raktavarṇā māṃsaniṣṭhā -

rakto varṇo yasyāḥ | māṃse nitarāṃ tiṣṭhati taddhātvabhimānitveneti 
tathā ||

iti śrībhāsurānandakṛte saubhāgyabhāskare |
pañcabhiḥ śatakairāsītṣaṣṭhī nāmnā ruciḥ kalā || 500 ||

iti śrīlalitāsahasranāmabhāṣye pañcamaśatakaṃ nāma ṣaṣṭhī kalā || 6 
||



ṣaṣṭhaśatakaṃ nāma saptamī suṣumṇā kalā


guḍānnaprītamānasā |

guḍena miśramannaṃ guḍānnam | bhakṣyeṇa miśrīkaraṇamiti samāsaḥ | 
tena prītaṃ mānasaṃ yasyāḥ |

samastabhaktasukhadā lākinyambāsvarūpiṇī || 154 ||

samastebhyo bhaktebhyaḥ sukhaṃ dadātīti tathā | lākinyākhyāyā 
ambāyāḥ svarūpamasyāḥ || 154 ||

svādhiṣṭhānāmbujagatā caturvaktramanoharā |

svādhiṣṭhānākhye ṣaḍdale padme kākinyākhyā yoginī tiṣṭhati | 
taduktam -

svādhiṣṭhānākhyapadme rasadalalasite vedavaktrāṃ trinetrāṃ
hastābhyāṃ dhārayantīṃ triśikhaguṇakapālābhayānyāttagarvām |
medodhātupratiṣṭhāmalimadamuditāṃ bandhinīmukhyayuktāṃ
pītāṃ dadhyodaneṣṭāmabhimataphaladāṃ kākinīṃ bhāvayāmaḥ ||

iti | svādhiṣṭhānākhyamambujaṃ gatā prāptā | caturbhirvaktrairmanoharā 
rucirā |

śūlādyāyudhasampannā pītavarṇātigarvitā || 155 ||

śūlādibhiruktasaṃkhyākāyudhaiḥ sampannā | pīto varṇo yasyāḥ sā | 
atīva saundaryādikṛto garvo yasyāḥ | sañjāto garvadhātorniṣṭhayā 
vātigarvitā || 155 ||

medoniṣṭhā madhuprītā bandhinyādisamanvitā |

	medasi dhātuviśeṣe niṣṭhā sthitiryasyāḥ | madhunā madyena 
kṣaudreṇa vā prītā | tathā ca śrutiḥ- yanmadhunā juhoti mahatīmeva 
taddevatāṃ prīṇātīti | mahādevīṃ prīṇayatītyarthaḥ | 
bandhinyādibhirlamboṣṭhyantābhiḥ ṣaḍbhiḥ samanvitā |

dadhyannāsaktahṛdayā kākinīrūpadhāriṇī || 156 ||

	dadhnā annaṃ dadhyannam | annena vyañjanamiti samāsaḥ | 
dadhisikta odana iti yāvat tasminnāsaktaṃ hṛdayaṃ yasyāḥ | kākinyā 
rūpaṃ svarūpaṃ dhārayatīti tathā || 156 ||

mūlādhārāmbujārūḍhā pañcavaktrāsthisaṃsthitā |

mūlādhārākhye caturdale kamale sākinyākhyā yoginī tiṣṭhati | taduktam-

mūlādhārasthapadme śrutidalalasite pañcavaktrāṃ trinetrāṃ
dhūmrābhāmasthisaṃsthāṃ sṛṇimapi kamalaṃ pustakaṃ 
jñānamudrām |
vibhrāṇāṃ bāhudaṇḍaiḥ sulalitavaradāpūrvaśaktyā vṛtāṃ tāṃ
mudrānnāsaktacittāṃ madhumadamuditāṃ sākinīṃ bhāvayāmaḥ ||

iti | mūlādhārākhye'mbuje ārūḍhā tatkarṇikāyāṃ sthitā | 
pañcasaṃkhyāni vaktrāṇi yasyāḥ | asthi asthiṣu vā saṃsthitā |

aṅkuśādipraharaṇā varadādiniṣevitā || 157 ||

aṅkuśādīni catvāri praharaṇāni yasyāḥ | varadādibhiḥ 
sarasvatyantābhiścatasṛbhiḥ śaktibhirniṣevitā || 157 ||

mudgaudanāsaktacittā sākinyambāsvarūpiṇī |

mudgasūpamiśra odane āsaktaṃ cittaṃ yasyāḥ | tallakṣaṇaṃ ca 
kumārasaṃhitāyām -

suśālitaṇḍulaprasthaṃ tadardhaṃ mudgabhinnakam |
catuḥpalaṃ guḍaṃ proktaṃ tanmānaṃ nālikerakam ||

muṣṭimātraṃ marīcaṃ syāttadardhaṃ saindhavaṃ rajaḥ |
tadardhaṃ jīrakaṃ vidyātkuḍavaṃ goghṛtaṃ viduḥ ||

gokṣīreṇa svamātreṇa saṃyojyā kamalāsanam |
mandāgnipacanādeva siddhānnamidamuttamam ||

iti | sākinyāmbāyāḥ svarūpamasyāḥ bhrūmadhye ājñācakraṃ nāma 
dvidalaṃ padmaṃ tatra hākinyākhyā yoginī tiṣṭhati | taduktam -

bhrūmadhye bindupadme dalayugakalite śuklavarṇāṃ karābjai-
rbibhrāṇāṃ jñānamudrāṃ ḍamarukamamalāmakṣamālāṃ kapālam |
ṣaṭcakrādhāramadhyāṃ trinayanalasitāṃ haṃsavatyādiyuktāṃ
hāridrānnaikasaktāṃ sakalasukhakarīṃ hākinīṃ bhāvayāmaḥ || iti |

ājñācakrābjanilayā śuklavarṇā ṣaḍānanā || 158 ||

ājñācakrābjameva nilayo yasyāḥ | śuklo varṇo yasyāḥ | 
ṣaṭsaṃkhyānyānanāi yasyāḥ || 158 ||

mañjāsaṃsthā haṃsavatī mukhyaśaktisamanvitā |

	majjaśabdo nakārāntaḥ puṃliṅga | sāro majjā narītyamarāt | 
taduttaramāṅpraśleṣeṇa majjñi āsamantātsamyak tiṣṭhatīti vigrahe 
majjadhātvabhimāninītyarthaḥ | ābanto vā majjāśabdaḥ | tathā 
cidbilvaphalamajjeyam, cinmajjārūpamakhilaṃ 
nijamajjācamatkṛtirityādejñārnavāsiṣṭhe prayogāt | majjā syānmajjayā 
saheti kośācca ṭābanta eva vā | tena nāḍpraśleṣaḥ | mukhe bhavā 
mukhyā haṃsavatyeva mukhyā ādiryayostābhyāṃ śaktibhyāṃ 
haṃsavatīkṣamāvatībhyāṃ samanvitā |

haridrānnaikarasikā hākinīrūpadhāriṇī || 159 ||

	haridrāmiśre'nne eko mukhyo raso rasavattā buddhiḥ prītiryasyāḥ | 
hākinyākhyāyā devyā rūpaṃ dhārayituṃ śīlamiti tathā || 159 ||

sahasradalapadmasthā sarvavarṇopaśobhitā |

brahmarandhre sahasradalaṃ padmaṃ tatra yākinyākhyā yoginī tiṣṭhati | 
taduktam -

muṇḍavyomasthapadme daśaśatadalake kārṇikācandrasaṃsthāṃ
retoniṣṭhāṃ samastāyudhakalitakarāṃ sarvatovaktrapadmām |
ādikṣāntārṇaśaktiprakaraparivṛtāṃ sarvavarṇāṃ bhavānīṃ
sarvānnāsaktacittāṃ paraśivarasikāṃ yākinīṃ bhāvayāmaḥ ||

iti | sahasradale padme tiṣṭhatīti tathā | sarvairvarṇaiḥ 
pāṭalaśyāmaraktapītādirūpairupaśobhitā | citravarṇeti yāvat | yadvā 
sarvāṇyakārādikṣakārāntāni varṇā akṣarāṇi yāsāṃ 
tābhiramṛtādikṣamāvatyantābhiḥ pañcāśacchaktibhirupasamīpe daleṣu 
śobhitā āvṛtā anulomavilomarītyā śatasaṃkhyābhistābhirdaśavāraṃ 
daleṣu sthitābhiḥ parivṛteti yāvat | upaśabdasyoktaparibhāṣayā 
daśasaṃkhyābodhakatvāsambhavācca | ata eva yoginīnyāse daśavāraṃ 
tāsāṃ nyāsaṃ kecidicchanti |

sarvāyudhadharā śuklasaṃsthitā sarvato mukhī || 160 ||

	sarveṣāmāyudhānāṃ dharā dhārayitrī | sahasrāṇi sahasradhā 
bāhvostava hetaya iti śruteḥ | śukle vīryākhyadhātau samyak 
tadabhimānitvena sthitā | bhaviṣyottarapurāṇe 
ramaṇakālīnadhyānaviśeṣaḥ śuklasaṃjñaḥ kathitastatra sthitā vā | 
sarvataḥ sarvāsu dikṣu mukhāni yasyāḥ sā | 
sarvato'kṣiśiromukhamitivacanāt || 160 ||

sarvaudanaprītacittā yākinyambāsvarūpiṇī |

sarvaiḥ pāyasādibhirharidrānnāntairaviśeṣādanyavidhairapyodanaiḥ 
prītaṃ tuṣṭaṃ cittaṃ yasyāḥ | yākinyākhyāyā ambāyāḥ 
svarūpamasyāḥ |
	evaṃ yoginīsvarūpatayā varṇayitvā prakārāntarairapi 
varṇayitumārabhate -

svāhā svadhā matirmedhā śrutismṛtiranuttamā || 161 ||

	svāhā svadhetyādinā | svāhā devahavirdāne 
śrauṣaṭvauṣaḍvaṣaṭsvadheti kośāduddeśyakadravyatyāgavacanau 
svāhāsvadhāśabdau | tadartharūpāpi devyeva | taduktaṃ 
mārkaṇḍeyapurāṇe -

somasaṃsthā haviḥsaṃsthāḥ pākasaṃsthāśca sapta yāḥ |
tāstvaduccāraṇāddevi kriyante brahmavādibhiḥ ||

iti | anyatrāpi -

yasyāḥ samastasuratā samudīraṇena 
tṛptiṃ prayāti sakaleṣu makheṣu devi |
svāhāsi vai pitṛgaṇasya ca tṛptihetu-
ruccāryase tvamata eva janaiḥ svadhā ca ||

	asminpakṣe'nayoravyayatvāt svāhānamaḥ, svadhānama iti prayogaḥ 
| tanniruktiḥ prapañcasāre -

sveti svarge sveti cātmā pradiṣṭo hetyāhetī heti vidyādgatiṃ ca |
svargātmā ca svātmanā sāmaśākhā vahnerjāyā hūyate yatra sarvam ||

iti | saiva te vāgityabravīditi taittarīyaśrutau svāhāpadasya svīyā 
vāgityarthaṃ uktaḥ | sāmabrāhmaṇe svāhā 
katyakṣaretyādipraśnāttaduttarāṇi ca śrūyante | eteṣu nirvacaneṣu 
pṛṣodarādipraveśa eva gatiḥ | evaṃ yāskasya niruktāvapi su āheti 
svamāheti vetyādau bodhyam | anye tvāhuḥ | suṣṭhu āhūyate'nayeti 
vyutpattiḥ | anyebhyo dṛśyata iti ḍapratyayaḥ | svān svakīyān ājihīte 
gacchati svīyatvena samyagjānātīti vā

svāhā | suṣṭha āṃ pitāmahaṃ jihīta iti vā | iyañca vahnimūrteḥ 
śivasya bhāryā skandamātā | taduktaṃ liṅgapurāṇe -

svāhā vahnyātmanastasya proktā paśupateḥ priyā |
ṣaṇmukho bhagavān devo budhaiḥ putra udāhṛtaḥ ||

iti | vāyavīye'pi -

nāmnā paśupateryā tu tanuragnirdvijaiḥ smṛtā |
tasya patnī smṛtā svāhā skandaścāpi sutaḥ smṛtaḥ ||

iti | eṣā ca māheśvarapīṭhādhiṣṭhātrī | svāhā māheśvare pūra iti 
pādmāt | suṣṭhu ādhīyate'nayeti vā | suṣṭhu aṃ viṣṇuṃ svānvā 
dadhāti poṣayatīti svadhā | asminpakṣe svāhāyai namaḥ, svadhāyai nama 
iti prayogaḥ | yanna vyeti tadavyayamiti ātharvaṇaśrutau na vyetītyasya 
liṅgasaṃkhyākārakarūpān sattvadharmān gṛhṇātīti vyākhyānena 
havirdāne'tharva eva tayorasatvārthakatvāt | amatiriti tryakṣaraṃ nāma | 
avidyetyarthaḥ | naño'lpārthakatvamāśritya vṛttyātmakajñānarūpeti vā 
| vaidikanighaṇṭugato'yamamitiśabdaḥ svātmavijñānaparatvena nairukte 
durgabhaṭṭena vyākhyātaḥ | tatraiva sthalāntare rūpaparatvenoktaḥ | yadvā 
pūrvokte sṛṣṭikrame prāthamikī sṛṣṭirabuddhipūrvā tadrūpā vā | 
kramaprāptatvādbuddhipūrvakasṛṣṭirūpāpi devyevetyāha | medhā 
medhāsi devi viditākhilaśāstrasāreti ca | yā devī sarvabhūteṣū 
medhārūpeṇa saṃsthiteti vacanāt | dhīrdhāraṇāvatī 
medhetyāgnipurāṇavacanācca buddhiviśeṣarūpā vā | medhā 
kāśmīramaṇḍala iti padmapurāṇoktadevīrūpā vā | vedā 
manvādismṛtayaścaitadrūpā evetyāha śrutiḥ | smṛtiḥ -

ṛco yajūṃṣi sāmāni tathaivātharvaṇāni ca |
brahmaṇaḥ sahajaṃ rūpaṃ nityaiṣā śaktiravyaya ||

iti kaurme | śravaṇasmaraṇātmakajñānarūpā vā | vāyupurāṇe tu -

vartamānānyatītāni tathaivānāgatānyapi |
smarate sarvakāryāṇi tenāsau smṛtirucyate ||

ityuktam | devīpurāṇe tu- smṛtiḥ saṃsmaraṇāddevīti | 
yadapekṣayottamamanyadvastu nāsti sānuttamā | na 
tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyata iti śruteḥ | na tvatsamo'styabhyadhikaḥ 
kuto'nya iti smṛteśca | devībhāgavate tṛtīyaskandhe'pi -

rudrahīnaṃ viṣṇuhīnaṃ na vadanti janāstathā |
śaktihīnaṃ yathā sarve pravadanti narādhamam ||

iti | na nuttā parapreritā mā buddhiraiśvaryaṃ vā yasyā iti vā | 
svatantrabuddhiḥ sahajaiśvaryā ceti yāvat || 161 ||

puṇyakīrtiḥ puṇyalabhyā puṇyaśravaṇakīrtanā |

	puṇyā puṇyapradā kīrtiryasyāḥ | puṇyaiḥ prāktanairlabhyā | 
uktañca devībhāgavate tṛtīyaskandhe -

paśyanti puṇyapuñjā ye ye vedāntāstapasvinaḥ |
rāgiṇo naiva paśyanti devīṃ bhagavatīṃ śivām ||

iti | puṇye vihitakarmarūpe śravaṇakīrtane yasyāḥ | 
ṣaṣṭhyarthaścaritradvārakaḥ sambandhaḥ |

pulomajārcitā bandhamocanī barbarālakā || 162 ||

pulomato jātayā indrāṇyārcitā | tathā ca devībhāgavate ṣaṣṭhaskandhe 
kathā smaryate | nahuṣe svārājyaṃ śāsati śakraprāptyarthamindrāṇyā 
bhagavatyārādhiteti -

ityuktā sā tadā tena śakrapatnī sumānasā |
jagrāha mantraṃ vidhivadgurordevyāḥ susādhanam ||

vidyāṃ prāpya gurordevī devīṃ tripurasundarīm |
samyagārādhayāmāsa balipuṣpārcanaiḥ śubhaiḥ ||

ityādi | bandhamāvidyakaṃ mocayati | kārāgṛhādapi mocayati | taduktaṃ 
harivaṃśe aniruddhena -

ebhirnāmabhiranyaiśca kīrtitā hyasi śāṅkari |
tvatprasādādavighnena kṣipraṃ mucyeya bandhanāt ||

avekṣasva viśālākṣi pādau te śaraṇaṃ vraje |
sarveṣāmeva bandhānāṃ mokṣāṇāṃ kartumarhasi ||

ityārabhya

evaṃ stutā tadā devī durgā durgaparākramā |
baddhaṃ bāṇapure vīramaniruddhaṃ vyamocayat ||

ityantam | evaṃ devībhāgavate ṣaṣṭhaskandhe ekāvalīnāmikā rājakanyā 
kālaketunā dānavena baddhā yaśovatyā tatsakhyā 
svopāsitabhagavatīmantrabalānmociteti kathā smaryate sāpyatrodāhartavyā 
| bandhurā unnatānatā alakāścūrṇakuntalā yasyāḥ | barbarālaketi tu 
sampradāyāgatapāṭhaḥ | barbaraśabdaḥ saṃkucitāgrahrasvakeśeṣu 
rūḍhaḥ | ānīlasnigdhabarbarakacānāmiti lalitāstavaratne prayogāt | 
barbareti pāṭhe'pi sa evārthaḥ | bābaretyapabhraṃśadarśanācca 
vastuto'yameva bahusaṃmataḥ pāṭho na bandhureti || 162 ||

vimarśarūpiṇī vidyā viyadādijagatprasūḥ |

	prakāśātmakasya parabrahmaṇaḥ svābhāvikaṃ sphuraṇaṃ 
vimarśa ityucyate | taduktaṃ saubhāgyasudhodaye -

svābhāvikī sphurattā vimarśarūpāsya vidyate śaktiḥ |
saiva carācaramakhilaṃ janayati jagadetadapi ca saṃharati ||

iti | sa eva rūpaṃ śaktirasyāḥ | vimarśo vācakaḥ śabdo vā sa eva rūpaṃ 
nirūpakaṃ nirūpyaṃ cāsyāḥ | taduktaṃ mātṛkāviveke -

vācakena vimarśena vinā kiṃvā prakāśyate |
vācyenāpi prakāśena vinā kiṃvā vimṛśyate ||

tasmādvimarśo visphūrtau prakāśaṃ samapekṣate |
prakāśaścātmano jñāne vimarśaṃ samapekṣate ||

iti | mokṣapradajñānasvarūpatvādvidyā | vidyāsi sā bhagavatī paramā hi 
devīti devīmāhātmyāt | tathā ca gauḍapādīyaṃ sūtram- saiva vidyeti | 
caitanyasvarūpāśaktiriti pūrvasūtropasthitāyāḥ śaktestatpadena 
parāmarśaḥ | tejoniṣṭhakalāviśeṣarūpā vā | tallakṣaṇaṃ ca 
śaivatantre-

māyākāryavivekena vetti vidyāpadaṃ yayā |
sā kalā paramā jñeyā vidyā jñānakriyātmikā ||

iti | viyadvyoma ādiryasya tajjagatprasūte | ātmana ākāśaḥ sambhūta 
ityādiśruteḥ |

sarvavyādhipraśamanī sarvamṛtyunivāriṇī || 163 ||

	sarveṣāṃ vyādhīnāṃ jvarādirūpāṇāṃ praśamanī 
nāśakāraṇam | apamṛtyukālamṛtyvādirūpasarvamṛtyūnnivārayati | 
jñātvā devaṃ mṛtyumukhātpramucyata iti śruteḥ || 163 ||

agragaṇyā'cintyarūpā kalikalmaṣanāśinī |

	sarvasya jagato mūlakāraṇatvādagre prathamato gaṇyā 
gaṇayitumarhā | gaṇaṃ labdhrī gaṇyā | agre ca sā gaṇyā ceti vā | 
dhanagaṇaṃ labdheti yatpratyayaḥ | guṇasamparkaśūnyatvādacintyaṃ 
cintayitumaśakyaṃ rūpamasyāḥ | kaliyuge 
kalmaṣādhikyasyāvaśyakatvāttannāśamanyasādhyameṣaiva karoti | 
taduktaṃ kūrmapurāṇe -

śamāyālaṃ jalaṃ vahnestamaso bhāskarodayaḥ |
śāntyai kaleraghaughasya devīnāmānukīrtanam || iti |

kṛtasyākhilapāpasya jñānato'jñānato'pi vā |
prāyaścitaṃ paraṃ proktaṃ parāśakteḥ padasmṛtiḥ ||

iti brahmāṇḍapurāṇe'pi |

kātyāyanī kālahantrī kamalākṣaniṣevitā || 164 ||

	kato nāmarṣiḥ tasyāpatyaṃ strītyarthe gargāditvādyañi kātyaḥ 
tataḥ sarvatra lohitādikatantebhya iti ṣphaḥ | ṣitvānṅīṣ | 
sarvadevatejaḥsamūhātmikāyā devyā iyaṃ saṃjñā | taduktaṃ 
vāmanapurāṇe -

taccāpi tejo varamuttamaṃ mahannāmnā pṛthivyāmabhavatprasiddham |
kātyāyanītyeva tadā babhau sā nāmnā ca tenaiva jagatprasiddhā ||

iti | iyañca oḍyānapīṭhābhimāninī | taduktaṃ kālikāpurāṇe -

kātyāyanī coḍḍiyāne kāmākhyā kāmarūpake |
pūrṇeśvarī pūrṇagirau caṇḍī jālandhare smṛtā ||

iti | devīpurāṇe tu -

kaṃ brahma kaṃ śiraḥ proktamaśmasāraṃ ca kaṃ matam |
dhāraṇādvāsanādvāpi tena kātyāyanī matā ||

ityuktam | kālasya mṛtyorhantrī | jñaḥ kālakālo guṇī sarvavidya iti śruteḥ 
| kamalākṣeṇa viṣṇunā nitarāṃ sevitopāsitā | uktañca padmapurāṇe -

indranīlamayīṃ devīṃ viṣṇurarcayate sadā |
viṣṇutvaṃ prāptavāṃstena -------------------- ||

ityādi || 164 ||

tāmbūlapūritamukhī dāḍimīkusumaprabhā |

tāmbūlena pūritaṃ mukhaṃ yasyāḥ | asti phalavirahitaḥ 
puṣpamātraśālī dāḍimītvavyāpyajātimān vṛkṣaviśeṣastasya 
kusumasyeva prabhā yasyāḥ |

mṛgākṣī mohinī mukhyā mṛḍānī -

mṛgasyevākṣiṇī yasyāḥ | mohayatīti mohinī | taduktaṃ 
laghunāradīyapurāṇe -

yasmādidaṃ jagatsarvaṃ tvayā sundari mohitam |
mohinītyeva te nāma svaguṇotthaṃ bhaviṣyati ||

iti | athavā amṛtamathane yadviṣṇunā mohinīrūpaṃ dhṛtaṃ 
pravarānadītīre nivāsapure nivasati tadasyā evābhedabhāvanayā 
vyaktimāpannam | taduktaṃ brahmāṇḍapurāṇe -

ādau prādurabhūcchaktirbrahmaṇo dhyānayogataḥ |
prakṛtirnāma sā khyātā devānāmiṣṭasiddhidā ||

dvitīyamudabhūdrūpaṃ pravṛtte'mṛtamanthane |
sarvasammohajanakamavāṅmanasagocaram ||

yaddarśanādabhūdīśaḥ sarvajño'pi vimohitaḥ |

ityādi | tatraivādhyāyāntare mohinīrūpaṃ prakramya -

yaddhyānavaibhavāllabdhaṃ rūpamadvaitamadbhutam |
tāmevānanyamanasā dhyātvā kiñcidvihasya sa ||

ityādi | mukhe sarvādau bhavā mukhyā | ahamasmi prathamajā ṛtasyeti 
śruteḥ | mṛḍa sukhane | janasukhakṛte sattvodriktau mṛdāya namo nama iti 
śivarahasyāt | sukhapradasya mṛdasya paramaśivasya patnītyarthe 
ānugāgamaviśiṣṭo ṅīṣ |

mitrarūpiṇī || 165 ||

mitrāṇāṃ sūryāṇāmiva rūpamasyāḥ | suhṛtsvarūpeti vā || 165 ||

nityatṛptā bhaktanidhirniyantrī nikhileśvarī |

	nityaṃ sarvakālaṃ tṛptā | nityena svarūpānandena vā tṛptā | 
bhaktānāṃ nidhiriva | kāmapūrakatvāt | nātra pākṣiko'pi nidhyai nama 
iti prayogaḥ | jaganniyāmakatvānniyantrī | nikhilasya 
kṛtsnaprapañcasyeśvarī |

maitryādivāsanālabhyā mahāpralayasākṣiṇī || 166 ||

	maitrīkaruṇāmuditopekṣā ceti catasro vāsanāḥ | sukhiṣu maitrī 
duḥkhiṣu karuṇā puṇyeṣu muditā pāpiṣūpekṣeti vyavasthitā iti 
viṣṇubhāgavate prasiddhāḥ | etāścittasya śodhikāḥ | 
taduktamabhiyuktaiḥ-

maitryādicittaparikarmavido vidhāya 
kleśaprahāṇamiha labdhasabījayogāḥ |
khyātiṃ ca sattvapuruṣānyatayādhigamya
vāñchanti tāmapi samādhibhṛto niroddhum ||

iti | tathā ca yogasūtramapi- maitrīkaruṇāmuditopekṣāṇāṃ 
sukhaduḥkhapuṇyāpuṇyaviṣayāṇāṃ bhāvanā- taścittaprasādanamiti | 
iha sukhādiśabdaistadvantaḥ pratipāditā iti rājamārtaṇḍaḥ | 
maitryādibhiścatasṛbhirvāsanābhirlabhyā | paramaśivasya 
mahāpralayakālīne tāṇḍave brahmaviṣṇvāderapi nāśāttadaiṣaiva 
tatsākṣiṇī | uktañca -

kalpopasaṃharaṇakalpitatāṇḍavasya
devasya khaṇḍaparaśoḥ parabhairavasya |

pāśāṅkuśaikṣavaśarāsanapuṣpabāṇaiḥ
sā sākṣiṇī vijayate tava mūrtirekā ||

iti gurukalāyāmapi -

surendrarudrapadmajācyutādayo'pi ye mṛte-
rvaśaṃvadā na tatstriyaḥ suvāsinīpadaspṛśaḥ |
maheśvarasya mṛtyughasmarasya sākṣiṇī tu yā
sumaṅgalīriyaṃ vadhūrimāṃ sameta paśyate ||

iti || 166 ||

parāśaktiḥ parāniṣṭhā prajñānaghanarūpiṇī |

dehe daśamadhātuḥ parāśaktirityucyate | taduktaṃ kāmikāgame -

tvagasṛṅmāṃsamedosthidhātavaḥ śaktimūlakāḥ |
majjaśuklaprāṇajīvadhātavaḥ śivamūlakāḥ ||

navadhāturayaṃ deho navayonisamudbhavaḥ |
daśamī dhāturekaiva parāśaktiritīritā ||

iti | yadvā parotkṛṣṭā śaktiḥ | śaktimātrasvarūpatvādevotkarṣaḥ 
anyebhyo'pi dṛśyata iti dīrghaḥ | parāsya śaktirvividhaiva śrūyata iti 
śrutiḥ | laiṅge'pi -

yasya yasya padārthasya yā yā śaktirudāhṛtā |
sā sā viśveśvarī devī śaktaḥ sarvo maheśvaraḥ ||

śaktimantaḥ padārthā ye te vai sarvavibhūtayaḥ |
padārthaśaktayo yāyāstāstā gaurīṃ vidurbudhāḥ ||

iti | parā niṣṭhā utkṛṣṭā samāptirjñānaviśeṣarūpā | sarvakarmaṇāṃ 
sarvajagatāṃ cātraiva samāpteḥ | uktañca gītāsu- sarvaṃ karmākhilaṃ 
pārtha jñāne parisamāpyata iti | sa ca jñānaviśeṣaḥ 
sūtagītāyāmuktaḥ-

śāstrācāryopadeśena tarkaiḥ śāstrānusāribhiḥ |
sarvasākṣitayā'tmānaṃ samyaṅniścitya susthiraḥ ||

svātmano'nyatayā bhātaṃ samastamaviśeṣaṭaḥ |
svātmamātratayā buddhvā punaḥ svātmānamadvayam ||

śuddhaṃ brahmeti niścitya svayaṃ svānubhavena ca |
niścayaṃ ca svacinmātre vilāpyāvikriye'dvaye ||

vilāpanaṃ ca cidrūpaṃ buddhvā kevalarūpataḥ |
svayaṃ tiṣṭhedayaṃ sākṣādbrahmavitpravaro muniḥ ||

īdṛśīyaṃ parā niṣṭhā śrautī svānubhavātmikā ||

iti | atra parasyai śaktyai nama iti | parāyai niṣṭhāyai nama ityākārakaḥ 
prayogaḥ | agnaye pavamānāyedamityādāvivobhayatra caturthyantatāyā 
nyāyasiddhatvāt | parāśaktimitraṃ numaḥ pañcavaktramiti 
bhagavatpādānāṃ prayogādyadyekaṃ padaṃ tadā parāśaktyai nama 
ityeva prayujya- tām | parā mantrasya yā śaktistadrūpetyarthaḥ | prakṛṣṭena 
vṛttibhinnena nityena jñānena ghanaṃ 
nirantaramavidyāleśenāpyaspṛṣṭaṃ rūpamasyāḥ | tathā ca kāṇveṣu 
śrūyate- sa yathā saindhavaghano'nantaro'bāhyaḥ kṛtsno rasaghana 
evaivaṃ vā are'yamātmānantaro'bāhyaḥ kṛtsnaḥ prajñānaghana eveti |

mādhvīpānālasā mattā mātṛkāvarṇarūpiṇī || 167 ||

mādhvīśabdaḥ paripanthiśabdavacchāndaso'pi loke prayujyate |

svabrahmabhāvahantrīṃ sādhuvinindyāṃ surāṃ ca saraṇiṃ ca |
ahaha kathaṃ nu bhajadhve mādhvīṃ gauḍīṃ ca mohinīṃ mandā ||

iti | tena chandasi paripanthiparipariṇāvitivat 
ṛtvyavāstvyavāstvamādhvīhiraṇyayāni chandasītyapi 
prayogavaśādbhāṣāsamuccayaparaṃ sūtraikadeśāṃśe vyākhyeyam | 
chāndasatve'pi vā nātra duṣyati | mādhvyā drākṣājanyamadirāyāḥ 
pānenālasā | antarekaniṣṭhatayā śītalā | ata eva matteva mattā | yadvā 
macchabdo'hamarthakastasya bhāvo mattā | 
paraśivaniṣṭhaparāhantārūpetyarthaḥ | mātṛkā 
akārādikṣakārāntāstāsāṃ varṇāḥ śuklādirūpāṇi tānyeva rūpaṃ 
svarūpamasyāḥ | tāni ca sanatkumārasaṃhitāyām -

akārādyāḥ svarā dhūmrāḥ sindūrābhāstu kādayaḥ |
ḍādiphāntā gauravarṇā aruṇāḥ pañca bādayaḥ
lakārādyāḥ kāñcanābhā hakārāntyau taṭinnibhau |

iti | tantrāntare tu -

sphaṭikābhāḥ svarāḥ proktāḥ sparśā vidrumasannibhāḥ |
yādayo nava pītāḥ syuḥ kṣakārastvaruṇo mataḥ ||

iti | sarve varṇāḥ śuklā ityapi kvacit | mātṛkāviveke tu- akāraṃ 
sarvadevatyaṃ raktaṃ sarvavaśaṅkaramityādinā pratyakṣaraṃ 
varṇaviśeṣa uktaḥ | yadvā ekapañcāśanmātṛkāvarṇā eva

rūpamasyā iti | athavā varṇā eva rūpā nirūpakā vācakā yasyāḥ | 
taduktaṃ yajñavaibhavakhaṇḍe -

yathā parataraḥ śambhurdvidhā śaktiśivātmanā |
tathaiva mātṛkādevī dvidhābhūtā satī svayam ||

ekākāreṇa śaktestu vācikā cetareṇa tu |
śivasya vācikā sākṣādvidyeyaṃ padagāminī ||

iti | akārādayaḥ śrīkaṇṭhādivācakāḥ 
pūrṇodaryādivācakāścetyasyārtha uktastaṭṭīkāyām | 
akṣamālāsvarūpiṇīti vā | uktañca jñānārṇave -

akāraḥ prathamo devī kṣakārontyastataḥ param |
akṣamāleti vikhyātā mātṛkāvarṇarūpiṇī ||

śabdabrahmasvarūpeyaṃ śabdātītaṃ tu japyate |

iti | mātṛkāvarṇān rūpayati janayatīti vā | 
anuttarākhyaśivasyecchāśaktyā yogādikrameṇa varṇotpattiprakāraḥ 
saubhāgyasudhodaye draṣṭavyaḥ | mātṛkāvarṇānāmeva 
śrīcakrātmakatvaṃ mātṛkāviveke ṣaṣṭhe paṭale vistareṇa pratipāditam | 
ata eva sanandanasaṃhitāyāṃ mātṛkācakrayoraikyavibhāvanaṃ 
kailāsaprastāra iti vyavahṛtaṃ tādṛśarūpavatīti vā | pracaṇḍājñeti 
vakṣyamāṇanāmnoranyayorvaikyamurīkṛtya skandotpādena mātṛketi 
devīpurāṇe niruktadarśanācca mātṛketyavarṇarūpiṇīti ca nāmadvayaṃ 
suvacam || 167 ||

mahākailāsanilayā mṛṇālamṛdudorlatā |

	mahākailāso nāma kailāsādatīva parato lokaḥ 
paramaśivāvāsasthānatvena śivapurāṇādau prasiddhaḥ | 
pūrvanāmoktābhedabhāvanāviśeṣo kailāsaḥ | etatkailāsasaṃjñaṃ 
padamakalapadaṃ bindurūpī svarūpī yatrāste devadeva 
ityāditripurāsārokterbrahmarandhrasthasahasrārameva vā kailāsaḥ | 
sarvāśanyāditādātmyanityātādātmyākhyaprastārāntarāpekṣayottamat
vānmahān | sa eva nilayo yasyāḥ | mṛṇālaṃ bisatantuḥ tadvanmṛdvyo 
dorlatā yasyāḥ |

mahanīyā dayāmūrtirmahāsāmrājyaśālinī || 168 ||

pūjyatvānmahanīyā | dayaiva mūrtiḥ svarūpaṃ yasyāḥ | 
mahākailāsādhipatyaṃ mahāsāmrājyaṃ tacchālinī || 168 ||

ātmavidyā mahāvidyā śrīvidyā kāmasevitā |

	ātmajñānarūpatvādātmavidyā | ātmāṣṭākṣaramantrarūpā vā 
| eta eva mahāvidyā | mahatī ca sā vidyā ca | 
sarvānarthanivārakatvānmahattvam | navadurgāvidyāyā api mahāvidyeti 
saṃjñā tadrūpā vā | śrīvidyā pañcadaśīsvarūpā | uktañca 
viṣṇupurāṇe -

yajñavidyā mahāvidyā guhyavidyā ca śobhane |
ātmavidyā ca devi tvaṃ vimuktiphaladāyinī |
ānvīkṣikī trayī vārtā daṇḍanītistvameva ca ||

	iti | atra vyākhyātāraḥ | karmavidyā viśvarūpādyupāsanā 
mantravidyā brahmavidyā ceti vidyāpadacatuṣṭayārthaḥ | vārtā 
śilpaśāstrāyurvedādiḥ daṇḍanītī rājanītiriti | kāmo 
mahākāmeśastena sevitopāsitā | yadvā | kāmo'naṅgastena sevitā syūtā 
| sīvanaṃ sevanaṃ syūtiriti kośāt | śrūyate cāruṇopaniṣadi- putro 
nirṛtyā vaidehaḥ | acetā yaśca cetanaḥ | sa taṃ maṇimavindat | 
so'naṅgulirāvayavat | so'grīvaḥ pratyumuñcat | so'jihvo asaścata | 
nainamṛṣiṃ viditvā nagaraṃ praviśet | yadi praviśet mitho caritvā praviśet 
| tatsambhavasya vratamiti | nirṛtyā lakṣmyāḥ putro vaideho videho'naṅgo 
manmathaḥ anaṅgatvādevācetā netrāṅguligrīvājihvārahitaśca so'ndho 
maṇiṃ vidyāratnamavindat | tata āvayad asīvyat | tato grīvāyāṃ 
dhṛtavānāsvāditavāṃśca | tena mantradraṣṭṭatvādayamevarṣiḥ | asya 
jñānottaraṃ nagare bāhyecakre praveśaḥ | pūjāṭopo 
vyarthatvātkṛtakāryatvācca na kāryaḥ | yadi sarvathā pūjanecchā tadā 
śivaśaktisāmarasyātmakaṃ mithunībhāvaṃ vijñāya kuryāt | 
tatsāmarasyameva cittasambhavasya manmathasya rahasyataraṃ vratamiti 
śrutyarthaḥ | śivaśaktisāmarasyamavijñāya kriyamāṇaṃ pūjanaṃ na 
tathā phalatīti tātparyārthaḥ |

śrīṣoḍaśākṣarīvidyā trikūṭā kāmakoṭikā || 169 ||

ṣoḍaśānāmakṣarāṇāṃ samāhāraḥ ṣoḍaśākṣarī | śrīyuktā ca sā 
ṣoḍaśākṣarī ca sā vidyā ceti tathā | yadyapi 
gauḍapādīyasūtramapyavidyāṣṭāviṃśativarṇaviśiṣṭeti paṭhyate 
tathāpi tatratya kūṭatrayasya pañcadaśākṣararūpatayā vibhajya 
gaṇanābhiprāyamityavirodhaḥ | śrīti ṣoḍaśamakṣaraṃ yasyāṃ tādṛśī 
ca sā vidyā ceti vā | gaurādyantargatasya |

pippalyāderākṛtigaṇatvānṅīṣ | trayāṇāṃ 
brahmādīnāmavasthāpīṭhalokaguṇādīnāṃ vā kūṭaṃ samūho 
yasyām | vāgbhavādikūṭatrayābhinnā vā | kāmaḥ paraśiva eva 
koṭirekadeśo yasyāḥ saiva kāmakoṭikā | 
śivaśaktisāmarasyaparabrahmarūpatvāt || 169 ||

kaṭākṣakiṅkarībhūtakamalākoṭisevitā |

	kaṭākṣasya dṛgekadeśapātasya kiṅkarībhūtābhiḥ kamalānāṃ 
lakṣmīṇāṃ koṭibhiḥ sevitā | yasminnīṣadavalokanaṃ taṃ 
pāreparārdhaṃ lakṣmyo vṛṇata iti tātparyam |

śiraḥsthitā candranibhā bhālasthendradhanuṣprabhā || 170 ||

	śirasi brahmarandhre gururūpatayā sthitā | 
brahmarandhrasyādhobhāge candro'sti sa ca vidyātṛtīyakūṭātmaka 
ityāśayenāha | candranibhā bhālahṛllekhā bindurūpeṇa niṣṭhatīti 
bhālasthā | taduparyardhacandrarūpeṇa tiṣṭhatīti dyotanāyāha | 
indradhanuṣprabhā | uktañca nityāhṛdaye -

dīpākāro'rdhamātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate |
ardhacandrastathākāraḥ pādamātrastadūrdhvataḥ ||

iti || 170 ||

hṛdayasthā -

	hṛdaye dhyeyatvena tiṣṭhatīti tathā | yadvā parābījaṃ 
hṛdayamityucyate | prabhuhṛdayajñātuḥ pade pade sukhāni bhavantīti 
kalpasūtre prayogāt | parameśvarahṛdayākhyopaniṣadeva vā hṛdayenocyate 
| tatrāntaryāmitayā pratipādyatayā vā tiṣṭhati | athavā hṛdayasya 
sarvajagadbījatvāttatra jagadrūpeṇa sthitā | 
taduktamanuttaratriṃśikāśāstre -

yathā nyagrodhabījasthaḥ śaktirūpo mahādrumaḥ |
tathā hṛdayabījasthaṃ jagadetaccarācaram || iti |

-raviprakhyā trikoṇāntaradīpikā |

	hṛdaye tāvatsūryamaṇḍalamasti tacca 
vidyādvitīyakūṭamityāśayenāha- raviprakhyā | nibhaprakhyaśabdau 
sādṛśyaparāvapīha tṛtīyadvitīyakūṭayostadabhedādabhedaparau | 
svasminneva mādṛśaḥ puruṣa iti vyavahāradarśanāt | 
sūryasamānakāntimatīti vā | mūlādhārapadmakarṇikāmadhye 
trikoṇamasti | tadantaragnimaṇḍalam | tacca prathamakūṭasvarūpaṃ 
tadetadāha | trikoṇasyāntare madhye dīpavaddīpikā tadabhinnetyarthaḥ | 
taduktaṃ tantrarāje -

nityānityodite mūlādhāramadhye'sti pāvakaḥ |
sarveṣāṃ prāṇināṃ tadvaddhṛdaye ca prabhākaraḥ ||

mūrdhani brahmarandhrādhaścandramāśca vyavasthitaḥ |
tattrayātmakameva syādādyā nityā trikhaṇḍakam ||

iti | athavā pūrvoktaṃ ravitulyatvamupamānopameyaniṣṭhayorvastuto 
bhinnayorapi dharmayoḥ 
śleṣabhittikābhedādhyavasāyenaikīkurvansādhāraṇadharmaṃ nirdiśati- 
trikoṇeti | devīpakṣe tu pūrvayojanaiva | ravipakṣe yathā | meruṃ 
pradakṣiṇīkurvan raviraṣṭakoṇātmakasya merostrīṃstrīneva 
koṇānavabhāsayati | tathāhi- indrapure madhyāhne sūrye sthite 
saumyayāmyapurayostamayodayau | evaṃ koṇatrayatayā sthitaṃ 
puratrayameva bhāsayati | īśāgnikoṇau tu trikoṇarekhāmadhyapatitāviti 
tadbhāsanamarthāyātam | īśe tadānīṃ tṛtīyo yāmaḥ | āgneye tu 
prathamo yāmaḥ | evaṃ diktrayaṃ madhyapatitatvādvidigdvayaṃ ca 
bhāsayati | agnipure yadā madhyāhne'stastaddeśanirṛtyorastamayodayau | 
indrayamapurayostṛtīyaprathamayāmau | evaṃ ṣaṭkoṇatrayatayā sthitaṃ 
vidiktrayaṃ tadrekhāsthānāpannaṃ digdvayaṃ ca bhāsayati | evaṃ 
yāmyādipureṣu madhyāhnakāla ūhyam | taduktaṃ viṣṇupurāṇe -

śakrādīnāṃ pure tiṣṭhan spṛśatyeṣa puratrayam |
trikoṇau dvau vikoṇasthastrīnkoṇāndve pure tathā ||

iti | svāvasthitikoṇa ekaḥ | svadakṣiṇavāmakoṇau dvau | evaṃ trīn koṇān 
tadantare ca tanmadhyasthite svadakṣiṇavāmarekhe ceti purapañcakaṃ 
dīpayati prakāśayatīti trikoṇāntaradīpikā |

dākṣāyaṇī daityahantrī dakṣayajñavināśinī || 171 ||

	dakṣasya kanyā dākṣāyaṇī | lohitāditvātṣphaḥ | aśvinyādirūpā 
vā | dākṣāyaṇī tvaparṇāyāṃ rohiṇyāṃ tārakāsu ceti viśvaḥ | 
darśapūrṇamāsayorāvṛttirdākṣāyaṇayajñapadenocyate tadrūpā vā | 
daityānāṃ bhaṇḍāsurādīnāṃ hantrī | dakṣo dvividhaḥ- ekaḥ 
prajāpatitvena prasiddhaḥ, anyo mānuṣo rājā tasyaivāvatāraviśeṣaḥ | 
ubhayorapi yajñaṃ vināśayituṃ śīlamasyāḥ | tācchīlye ṇiniḥ | 
śivakṛte'pi yajñanāśe devyā nimittatvātkartṛtvavyapadeśaḥ | taduktaṃ 
brahmapurāṇa- vāyupurāṇayoḥ -

abhivyāhṛtya saptarṣīn dakṣaṃ so'bhyaśapatpunaḥ |
bhavitā mānuṣo rājā cākṣuṣasya tvamanvaye ||

prācīnabarhiṣaḥ pautraḥ putraścaiva pracetasaḥ |
dakṣa ityeva nāmnā tvaṃ māriṣāyāṃ janiṣyasi ||

kanyāyāṃ śākhināṃ caiva prāpte vai cākṣuṣāntare |
ahaṃ tatrāpi te yajñaṃ hanmi devyāḥ priyepsayā ||

iti | yadyatropāntyasvaro'kāraḥ paṭhyate tadā 
vināśanaśabdāllyuḍantānṅīp | ikārapāṭhe tu ṇinyantāt | 
evamanyatrāpyūhyam || 171 ||

iti bhāskararāyeṇa kṛte saubhāgyabhāskare |
ṣaṣṭhena śatakenābhūtsuṣumṇā saptamī kalā || 600 ||

|| iti śrīsaubhāgyabhāskarābhikhye lalitāsahasranāmabhāṣye 
ṣaṣṭhaśatakaṃ nāma saptamīkalā || 7 ||




saptakaśatakaṃ nāma aṣṭamī bhogadā kalā


darāndolitadīrghākṣī darahāsojjvalanmukhī |

	daramīṣadyathā syāttathā āndolitāni cañcalāni dīrghāṇi 
ākarṇāntikaviśrāntīnyakṣīṇi yasyāḥ | yadvā daraṃ 
bhayamāndolitamasthirīkṛtaṃ nāśitaṃ yaistādṛśāni dīrghākṣīṇi 
yasyāḥ | kaṭākṣapātamātreṇa bhayanāśa iti yāvat | 
darahāseneṣatsmitenojjvalacchobhamānaṃ mukhaṃ yasyāḥ |

gurumūrtirguṇanidhirgomātāguhajanmabhūḥ || 172 ||

gurureva mūrtiḥ śarīraṃ yasyāḥ | ataeva sundarītāpinīye śrūyate -

yathā ghaṭaśca kalaśaḥ kumbhaścaikārthavācakāḥ |
tathā mantro devatā ca guruścaikārthavācakāḥ ||

iti | gurupadaniruktirapi śaktirahasye- gurastvandhakāraḥ 
syādrukārastannivartaka iti | anyatrāpi -

gukāraḥ saditi prokto rukāro jñānavācakaḥ |
brahmajñānaikarūpatvād gururityabhidhīyate ||

iti | tāmicchāvigrahāṃ devīṃ gururūpāṃ vibhāvayediti nityāhṛdaye'pi 
| guṇānāṃ nidhiḥ śevadhiḥ | karmaṇyadhikaraṇe ceti kiḥ | 
sattvādiguṇānāṃ sattvatvādijātibhistritve'pi vyaktyānantyamiti 
sāṃkhyasiddhāntāt | ata eva sāṃkhyapravacanasūtram- 
laghutvādidharmairanyonyaṃ sādharmyaṃ vaidharmyaṃ ca 
guṇānāmityupapadyate | sattvādayaśca dravyatve'pi 
puruṣopakaraṇatvādguṇā ityucyante | īdṛśānāṃ guṇānāṃ nidhirvā | 
yadvā guṇā vyūharūpā nidhisaṃkhyā yasyāḥ | 
navavyūhātmakatvarūpaguṇavatīti yāvat | yadāhuḥ- navavyūhātmako 
devaḥ parānandaḥ parātmakaḥ iti |

kālavyūhaḥ kulavyūho nāmavyūhastathaiva ca |
jñānavyūhastathā cittavyūhaḥ syāttadanantaram ||

nādavyūhastathā binduvyūhaḥ syāttadanantaram |
kalpāvyūhastathā jīvavyūhaḥ syāditi te nava ||

iti ca | etallakṣaṇāni ca saundaryalaharyām- tavājñācakrasthamiti 
ślokavyākhyānāvasare lallena prapañcitāni | yadvā | guṇo rajjuḥ sā ceha 
naukābandhanī vaṭīrikānāmnī lakṣaṇayā gṛhyate | sā nitarāṃ 
dhīyate'syāmiti guṇanidhiḥ | evaṃ hi mātsyakālīpurāṇayoḥ kathā 
smaryate | pralayakāle manunā bhagavadājñānusāreṇa sarvāṇi bījāni 
ṛṣīṃśca naukāyāṃ niveśya matsyāvatārasya bhagavataḥ śṛṅge sā 
naukā rajjvā baddhā | sā rajjurambayādhiṣṭhitā satī dārdhyamāpeda iti | 
taduktam -

navayojanadīrghāṃ tu yāmatrayasuvistṛtām |
kuruṣva carmaṇā tūrṇaṃ bṛhatīmirikāvaṭim ||

jagaddhātrī mahāmāyā lokamātā jaganmayī |
dṛḍhayiṣyati tāṃ rajjuṃ na truṭyati yathā tathā ||

iti manuṃprati viṣṇorvacanena | tatraiva sthalāntare- yoganidrā jagaddhātrī 
samāsīdadvaṭīrikāmiti | gavāṃ dhenūnāṃ mātā surabhirūpā | 
sambhavanto'nye'pi gopadasyārthā vāgādayo grāhyāḥ | tathā ca 
viśvaḥ-

gauḥ svarge vṛṣabhe raśmau vajre candramasi smṛtaḥ |
añjanīnetradigbāṇabhūvāgvāriṣu gaurmatā ||

iti | anekārthadhvanimañjarī ca -

bāṇe vāci paśau bhūmau diśi raśmau jale'kṣiṇi |
svarge mātari vajre'gnau mukhe satye ca godhvaniḥ ||

iti | guhasya skandasya janmabhūrutpattisthānam | yadvā guhū saṃvaraṇa iti 
dhātoravidyāsaṃvṛtā guhā jīvāḥ teṣāṃ janmasthānam | yathāgneḥ 
kṣudrā visphuliṅgā vyuccarantītyādi śruteḥ | yājñavalkyasmṛtirapi -

niḥsaranti yathā lohapiṇḍāttaptātsphuliṅgikāḥ |
sakāśādātmanastadvadātmānaḥ prabhavanti hi ||

iti || 172 ||

deveśī daṇḍanītisthā daharākāśarūpiṇī |

	devānāṃ brahmaviṣṇvādīnāmīśī īśvarī | 
daṇḍanītāvarthaśāstre tiṣṭhati iti tathā | nītiśāstroktajñāpi devyeveti 
yāvat | taduktaṃ devīpurāṇe -

nayānayagatā/llokānavikalpe niyojanāt |
daṇḍanāddamanādvāpi daṇḍanītiriti smṛtā ||

iti | daharamalpamākāśaṃ hṛdayakuharavarti tadeva rūpamasyāḥ | dahara 
uttarebhyaḥ ityuttaramīmāṃsādhikaraṇe, atha yadasminbrahmapure daharaṃ 
puṇḍarīkaṃ 
veśmadaharo'sminnantarākāśastasminyadantastadanveṣṭavyamiti śrutau 
daharākāśasyaiva parabrahmatvanirūpaṇāt |

pratipanmukhyarākāntatithimaṇḍalapūjitā || 173 ||

	pratipattithirmukhyā ādyā yasmin rākā pūrṇimātithirante 
yasmistasmistithimaṇḍale pañcadaśatithisamūhe pūjitā | tithibhedena 
pūjābhedasya tantreṣu kathanāttādṛśaprakāraviśeṣairarcitetyarthaḥ | 
yadvā pratipadrākāśabdau kāmeśvarīcitrāparau | tithiśabdo nityāparaḥ | 
tena nityāmaṇḍalena pūjitā trikoṇarekhātrayarūpeṇāvṛtā | athavā 
pratipanmukhyā rākāntāśca tithayo yāsāṃ devatānāṃ tāsāṃ 
maṇḍalena samūhena pūjitā | tāśca varāhapurāṇe -

kathamagneḥ samutpattiraśvinorvā mahāmune |
gauryā gaṇapatervāpi nāgānāṃ vā guhasya ca ||

ādityasya ca mātṝṇāṃ durgāyā vā diśāṃ tathā |
dhanadasya ca viṣṇorvā dharmasya parameṣṭhinaḥ ||

śambhorvāpi pitṝṇāṃ vā tathā candramaso mune |
śarīre devatāścaitāḥ kathaṃ mūrtitvamāgatāḥ ||

kiñca tāsāṃ mune bhojyaṃ kāśca saṃjñā tithiśca kā |

iti praśne ṣoḍaśabhiradhyāyaiḥ pratipadātithidevatātvena 
krameṇāgnyādīnāmutpattaya uktāḥ | atra parameṣṭhiśabdo 
viśeṣaṇamātram | ata evoktaṃ kādimate'pi -

vahnirdasrāvumā vighno bhujaṅgaḥ ṣaṇmukho raviḥ |
mātaraśca tathā durgā diśo dhanadakeśavau ||

yamo haraḥ śaśī ceti tithīśāḥ parikīrtitāḥ |

iti | tatra tvamāvāsyā pañcadaśasthāne gaṇitā pūrṇimā tu 
ṣoḍaśasthāne atra tu rākaiva pañcadaśīti viśeṣaḥ | prakṛte tvaviśeṣād 
vārāhoktāḥ ṣoḍaśāpi devatā guhyante || 173 ||

kalātmikā kalānāthā kāvyālāpavimodinī |

	atra kalāśabdena vahnerdaśakalāḥ sūryasya 
dvādaśakalāścandrasya ṣoḍaśakalāścatuḥṣaṣṭisaṃkhyākatvādinā 
prasiddhāḥ | anyāśca kalā gṛhyante -

utpattirjāgaro bodho vyāvṛttirmanasaḥ sadā |
kalācatuṣṭayaṃ jāgradavasthāyāṃ vyavasthitam ||

jāgratsarvaguṇaiḥ proktā kevalaṃ śaktirūpiṇī |

iti | tathā -

maraṇaṃ vismṛtirmūrcchā nidrā ca tasamā vṛtā |
suṣupteṣu kalā jñeyāstāḥ sarvāḥ śrīkalātmikāḥ ||

tathā -

abhilāṣo bhramaścintā viṣayeṣu punaḥ smṛtiḥ |
kalācatuṣṭayaṃ devī svapnavasthā vidhīyate ||

śivarūpāḥ śaktirūpāstāḥ kalāstripurātmikāḥ |

tathā -

vairāgyaṃ ca mumukṣutvaṃ samādhivimalaṃ manaḥ |
sadasadvastunirdhārasturyāvasthāḥ kalā imāḥ ||

	dūtīyāgaprakaraṇe ṣoḍaśa kāmakalā uktāḥ | 
antaradūtīprakaraṇe śrīvidyāyāḥ ṣoḍaśakalā uktāḥ | evaṃ 
bindvardhacandrarodhinyādīnāṃ pārthakyena kāścana kalāḥ 
svacchandabhairavādāvuktāstādṛśanikhilakalāsvarūpetyarthaḥ | etāsāṃ 
kalānāṃ nāthā svāminī ca | candramaṇḍalasya 
śrīcakrasvarūpatvāccandrarūpetyartho vā | kāvyānāṃ 
vālmīkyādimahākavikṛtaprabandhaviśeṣāṇāmaṣṭādaśalakṣaṇalakṣita
anāṃ rūpakabhedabhinnānāmālāpena viśiṣya modata iti tathā |

sacāmararamāvāṇīsavyadakṣiṇasevitā || 174 ||

	cāmarābhyāṃ sahite sacāmare tādṛśībhyāṃ ramāvāṇībhyāṃ 
lakṣmīsarasvatībhyāṃ savye dakṣiṇe krameṇa sevitā vījitā || 174 ||

ādiśakti'rameyā'tmā paramā pāvanākṛtiḥ |

	sarvajagatāmutpādakatvādādiḥ kāraṇabhūtā ca sā śaktiśca | 
mātumaśakyā ameyā | na vidyate meyaṃ yasyā iti vā | 
yadapekṣayā'tiriktaṃ meyaṃ nāstītyarthaḥ | taduktaṃ liṅgapurāṇe -

svargapātālalokāntabrahmāṇḍāvaraṇāṣṭake |
meyaṃ sarvamumārūpaṃ mātā devo maheśvaraḥ ||

iti | ātmaśabdena jīvaḥ paramaśabdottaraṃ cātmānuṣaṅgātparamātmā 
ceti nāmadvayena kathyate | uktañca laiṅge -

viṣṇuliṅgā yathā tāvadagnau ca bahudhā smṛtāḥ |
jīvāḥ sarve tathā śarvāḥ paramātmā ca sa smṛtaḥ ||

iti | śivapurāṇe'pi -

ātmā tasyāṣṭamī mūrtiḥ śivasya paramā tanuḥ |
vyāpiketaramūrtīnāṃ viśvaṃ tasmācchivātmakam ||

iti | asminpakṣe ātmane namaḥ, paramāyātmane nama iti 
nāmadvayaprayogaḥ | namo bhavāya ca rudrāya ca nama 
ityādimantrāṇāmapyubhayato namaskāratvapakṣe sakṛtpaṭhitasyāpi 
namaḥśabdasya rudraśabdasya sarvaśabdobhayaśeṣatvena 
punarāvṛttivadātmaśabdasya vṛttiḥ | yadvā | ātmaśabdena brahmaiva |

yaccāpnoti yadādatteyaccātti viṣayāniha |
yaccāsya satato bhāvastasmādātmeti kīrtyate ||

iti vacanāt | ātmaśabdena śarīramevocyate | tathā ca vāsiṣṭhalaiṅge -

gaurīrūpāṇi sarvāṇi śarīrāṇi śarīriṇām |
śarīriṇastathā sarve śaṅkarāṃśā vyavasthitā ||

iti | evaṃ ātmā dehamanobrahmasvabhāvadhṛtibuddhiṣviti 
viśvaprakāśoktānyarthāntarāṇyapi yojyāni | yā devī sarvabhūteṣu 
buddhirūpeṇa saṃsthitetyādivacanāt | paraṃ brahma māti paricchinattīti 
paramā | parasya śivasya mā lakṣmīrvā | yadvā parabrahmaṇo 
rūpacatuṣkamasti tasmātparamotkṛṣṭā | taduktaṃ viṣṇupurāṇe -

parasya brahmaṇo rūpaṃ puruṣaḥ prathamaṃ dvijāḥ |
vyaktāvyakte tathaivānye rūpe kālastathā param ||

pradhānapuruṣavyaktakālānāṃ paramaṃ hi yat |
paśyanti sūrayaḥ śuddhaṃ tadviṣṇoḥ paramaṃ padam ||

pradhānapuruṣavyaktakālāstu pravibhāgaśaḥ |
rūpāṇi sthitisargāntavyaktisadbhāvahetavaḥ ||

iti | pāvanī pāvayitrī ākṛtiḥ śarīraṃ caritraṃ vā jñānaṃ vā yasyāḥ | 
tathā ca yājñavalkyasmṛtiḥ -

bhūtātmanastapo vidye buddherjñānaṃ viśodhanam |
kṣetrajñasyeśvarajñānādviśuddhiḥ paramā matā ||

anekakoṭibrahmāṇḍajananī divyavigrahā || 175 ||

	anekā anantāḥ koṭayo ye brahmāṇḍāsteṣāṃ jananī janayitrī | 
yadvā anekakoṭayo brahmāṇḍā yeṣāṃ te tathā | 
abhimanyamānatvādirūpaḥ sambandhaḥ ṣaṣṭhyarthaḥ | teṣāṃ 
virāḍādīnāṃ jananīm | 
vikāraṣoḍaśāntarvartipañcīkṛtasthūlabhūtakāryo hi brahmāṇḍaḥ | 
tadabhimānī virāḍucyate | 
brahmāṇḍāntarvartisamaṣṭiliṅgaśarīrābhimānī svarāṭ | 
tadubhayakāraṇāvyākṛtābhimānī samrāṭ | taduktam -

prādhānyena virāḍātmā brahmāṇḍamabhimanyate |
svarāṭ svarūpamubhayaṃ samrāḍityabravīcchrutiḥ ||

iti | divyo ramaṇīyo vigraho deho yasyāḥ | divyantarikṣe bhavo divyo vigraho 
raṇo yasyā vā | tatrāpi sā nirādhārā yuyudhe tena caṇḍiketi 
mārkaṇḍeyapurāṇavacanāt | vistāraḥ pravibhāgo vā vigrahapadārthaḥ | 
vigrahaḥ samare dehe vistāraḥ pravibhāgayoriti medinī || 175 ||

klīṃkārī kevalā guhyā kaivalyapadadāyinī |

	kāmaṃ bījaṃ karotīti vā kāmabījasvarūpeti vā klīṃkārasya 
śivakāmasya strīti vā klīṃkārī | nikhiladharmarāhityenaikākitvātkevalā 
| tadvimuktastu kevalīti śivasūtraprasiddhajñānaviśeṣo vā kevalī | 
kārtsnyaṃ nirṇīṃtārthaśca kevalam | matvarthīṃye'ci tadvatī tadabhinnā 
vā |

kevalaṃ jñānabhede syātkevalaścaikakṛtsnayoḥ |
nirṇīte kevalaṃ proktaṃ kevalaḥ kuhane kvacit ||

iti viśvaḥ | yadvā pūrvoktakāmabīje kevalatvaṃ 
kakāralakārātmakavyañjanarāhityam | tena kevalaturyasvarūpā 
kāmakaletyarthaḥ | yadīṃ śṛṇotyalakaṃ śṛṇoti na hi praveda sukṛtasya 
panthāmiti śruteḥ | īkāramātraśravaṇaṃ tu lakārakakārarāhityena 
śravaṇam atastadvān | sukṛtasya satkarmaṇaḥ 
panthānamuttamalokānnāyati kintu nirguṇajñānasyaiva lokaṃ prāpnoti | 
kāmabījamātreṇa trivargaḥ kāmakalāmātreṇa tu mokṣa iti 
paryavasito'rthaḥ | tamevāha nāmadvayena guhāṃ praviṣṭā guhyā | 
atirahasyārthā iti yāvat | kevalasya bhāvo dharmimātrāvaśeṣaḥ kaivalyaṃ 
pañcamī muktistadeva padaṃ dadāti | athavā kaivalyaṃ ca padāni ca 
sthānāni ca dātuṃ śīlamasyāḥ | kaivalyaśabdena 
yogaśāstrāntimasūtreṇa kaivalyaṃ svarūpaṃ pratiṣṭhā citiśakterityetena 
pratipāditasvarūpo mokṣa ucyate | citiśaktervṛttisārūpyanivṛttau 
svarūpamātreṇāvasthānaṃ kaivalyamucyata iti bhojarājavṛttau | 
padaśabdena sālokyādimukticatuṣṭayaṃ tāsāṃ sthānaviśeṣarūpatvāt | 
atredaṃ bodhyam | pratikādyupāsanayā sālokyam | antareṇa pratīkaṃ 
svātmanaḥ pṛthaktvenaiśvaryaviśeṣaviśiṣṭatayā devatāyā upāsakasya 
ca rūpataḥ sāmyaṃ sārūpyam | iyameva sārṣṭitetyucyate | 
samānardhitetyarthaḥ | saguṇaṃ 
devatārūpamahaṃgraheṇopāsyadevatātādātmyaṃ prāpnoti | tadidaṃ 
sāyujyamūrdhvaretasāṃ svāśrame yuktadharmānuṣṭhānavatāṃ 
sāmīpyam | etāsāmeva devatānāṃ sāyujyaṃ sārṣṭitāṃ 
samānalokatāmāpnotīti taittirīyaśrutiruktamuktitraye pramāṇam | 
caturthyāṃ tu maṇḍūkaśrutiḥ -

tapaḥśraddhe ye hyupavasantyaraṇye śāntā vidvāṃso bhakṣacaryāṃ 
carantaḥ |
sūryadvāreṇa te virajāḥ prayānti yatrāmṛtaḥ sa puruṣo hyavyayātmā ||

	iti | sūryadvāreṇetyasya sūryopalakṣite'rcirādimārgeṇa gatvā yatra 
satyaloke sa puruṣo brahma vartate tatra yāntītyarthāt | etāḥ 
karmaphalabhūtā anityāḥ sātiśayā muktayaḥ | ata eva sthānavācinā 
padapadeneha nirdiṣṭāḥ | yā tu jñānaphalaṃ niratiśayānandalakṣaṇaṃ 
kaivalyākhyā muktistasyāṃ tu taittirīyaśrutireva pramāṇam | ya evaṃ 
vidvānudagayane pramīyate devānāmeva mahimānaṃ gatvādityasya 
sāyujyaṃ gacchati | atha yo dakṣiṇe pramīyate pitṝṇāmeva mahimānaṃ 
gatvā candramasaḥ sāyujya/lokatāmāpnotyetau vai 
sūryācandramasormahimānau brāhmaṇau vidvānabhijayati tasmād 
brahmaṇo mahimānamāpnotīti | atra kevalakarmaṇāṃ candralokaprāptiḥ | 
ya evaṃ vidvāniti vidvacchabdābhihitapratīkādyupāsanātrayavato 
devānāṃ mahimānamityanena sālokyāditrayam | brāhmaṇo 
vidvānityanena brahmajñānavāṃstu etau karmopāsanaprāpyau 
sūryacandrayormahimānau sātiśayatvādidoṣavantau budhvā

abhijayatyabhitaḥ parākaroti | tasmādadhikaṃ niratiśayaṃ brahmaṇo 
mahimānamāpnotītyarthaḥ | tadidamupabṛṃhitaṃ śaktirahasye -

ātmabuddhyā pratīkena mātṛbuddhyāpyahaṃdhiyā |
karmaṇāpi bhajanmartyaḥ kaivalyapadamaśnute || iti |

tripurā trijagadvadyā trimūrtistridaśeśvarī || 176 ||

	tisṛbhyo mūrtibhyaḥ purātanatvāt tripurā | taduktam 
mūrtitrayasyāpi purātanatvāttadambikāyāstripureti nāmeti | gauḍapādīya 
sūtramapi- tattvatrayeṇa bhideti | ekameva brahma 
tattvatrayeṇābhidyatetyarthaḥ | tad bhāṣye tu tattvapadaṃ 
guṇamūrtibījajagatpīṭhakhaṇḍādiparatvena bahudhā vyākhyātamiti 
guṇādibhyaḥ puretyarthaḥ | tripurārṇave tu -

nāḍītrayaṃ tu tripurā suṣumṇā piṅgalā iḍā |
manobuddhistathā cittaṃ puratrayamudāhṛtam ||

tatra tatra vasatyeṣā tasmāttu tripurā matā ||

ityuktam | kālikāpurāṇepi- trikoṇaṃ maṇḍalaṃ cāsyā ityādiprastutya 
sarvaṃ trayaṃ trayaṃ yasmāttasmāttu tripurā mateti |

devānāṃ tritayaṃ trayī hutabhujāṃ śaktitrayaṃ trisvarā-
strailokyaṃ tripurī tripuṣkaramatha tribrahmavarṇāstrayaḥ |
yatkiñcijjagati tridhā niyamitaṃ vasta trivargātmakaṃ
tatsarvaṃ tripureti nāma bhagavatyanveti te tattvataḥ ||

iti laghustave | pūrvacatuḥśatyāṃ caturthapaṭale- tripurā paramā 
śaktirityārabhya tripurā khyātimāgatetyantena 
granthenānyānyapyetannāmanirvacanānyuktāni tāni tu 
taṭṭīkāyāmevā'syābhiḥ vyākhyāsyanta iti tatraiva draṣṭavyāni | 
tribhirjagadbhirvandyā trayo jagadvandyā yasyā vā | 
traivarṣikakanyārūpatvātrimūrtitvaṃ trimūrtistu trivarṣā syāditi 
kanyāprakaraṇe dhaumyavacanāt | 
raktaśuklamiśrātmakacaraṇamūrtitrayarūpā vā | 
tattanmantrāṇāmuddhārastatsvarūpādikaṃ tantreṣu vyaktam | yadvā 
brahmādimūrtitrayaṃ vāmāditrayamicchādimūrtitrayaṃ cāsyā eveti 
trimūrtitvam | taduktaṃ varāhapurāṇe -

evamuktvā svayaṃ brahmā vīkṣāṃcakre pinākinam |
nārāyaṇaṃ ca manasā sasmāra parameśvaraḥ ||

tato nārāyaṇo devo dvābhyāṃ madhye vyavasthitaḥ |
ekībhūya tataste tu brahmaviṣṇumaheśvarāḥ ||

parasparaṃ sūkṣmadṛṣṭyā vīkṣāṃcakrurmudānvitāḥ |
tatasteṣāṃ tridhā dṛṣṭirbhūtā vai samajāyata ||

tasyāṃ dṛṣṭyāṃ samutpannakumārī divyarūpiṇī |

ityādinā tāṃ varṇayitvā -

atha tāṃ vīkṣṇa kanyāṃ tu brahmaviṣṇumaheśvarāḥ |
ūcuḥ kā tvamasi brūhi kiṃvā kāryaṃ śucismite ||

iti praśne

trivarṇā ca kumārī sā kṛṣṇā śuklā ca pītikā |
uvāca bhagavaddṛṣṭeryena jātāsmi sattamāḥ ||
kiṃ māṃ na vettha suśroṇīṃ svaśaktiṃ parameśvarīm |

ityuttarite -

tato brahmādayastasyai trayastuṣṭā paraṃ daduḥ |
nāmnāsi trikalā devi pāhi viśvaṃ ca sarvadā ||

aparāṇyapi nāmāni bhaviṣyanti tavānaghe |
guṇotthāni mahābhāge sarvasiddhikarāṇi ca ||

ityādyuktvoktam -

anyacca kāraṇaṃ devi yadvakṣyāmi śṛṇuṣva tat |
sitaraktakṛṣṇavarṇaistrivarṇāsi varānane ||

mūrtitrayaṃ tribhirvarṇaiḥ kuru devi svavigrahe |
evamuktā tadā devairakarot trividhāṃ tanum ||

sitāṃ raktāṃ tathā kṛṣṇāṃ trimūrtitvaṃ jagāma ha |

ityādi uktvā brāhmīvaiṣṇavīraudrīṇāṃ śvetamandaranīlaparvateṣu 
tapaścaryādikamuktam | anyatrāpi -

eṣā trimūrtiruddiṣṭā nayasiddhāntagāminī |
eṣā śvetā parā śaktiḥ sāttvikī brahmasaṃsthitiḥ ||

eṣaiva raktā rajasi vaiṣṇavī parikīrtitā |
eṣaiva kṛṣṇā tamasi raudrī devī prakīrtitā ||

paramātmā yathā deva eka eva tridhā sthitaḥ |
prayojanavaśācchaktirekaiva trividhā bhavet ||

iti | gauḍapādīyaṃ sūtramapi- śāmbhavīvidyā śyāmā iti | 
devībhāgavate'pi -

śāmbhavī śuklarūpā ca śrīvidyā raktarūpikā |
śyāmalā śyāmarūpā syādityetā guṇaśaktayaḥ ||

iti | tridaśānāṃ devānāṃ tisṛṇāṃ vā daśānāmavasthānāṃ 
triyuktadaśānāṃ trayodaśānāṃ viśveṣāṃ devānāṃ vā 
triguṇitadaśānāṃ triṃśatā lakṣaṇayā trayastriṃśadgaṇānāṃ 
ceśvarī svāminī || 176 ||

tryakṣarī -

trayāṇāmakṣarāṇāṃ vākkāmaśaktibījātmakānāṃ samāhāraḥ | 
uktañca vāmakeśvaratantre -

vāgīśvarī jñānaśaktirvāgbhave mokṣarūpiṇī |
kāmarāje kriyāśaktiḥ kāmeśī kāmarūpiṇī ||

śaktibīje parāśaktiricchaiva śivarūpiṇī |
evaṃ devī tryakṣarī tu mahātripurasundarī ||

iti | śuddhavidyā kumārīmantrarūpā vā | tathā ca gauḍapādīye- 
tryakṣarī śuddhavidyā kumārī ceti | hṛdayarūpā satyarūpā vā | tadetat 
tryakṣaraṃ hṛdayamiti | tadetat tryakṣaraṃ satyamiti ca bṛhadāraṇyakāt | ā 
ī pallavitayugākṣaramāsākṣaranityākṣarasamāhāro vā |

divyagandhāḍhyā sindūratilakāñcitā |

	divi bhavā divyā devādayaścetanācetanātmakapadārthasamūhāḥ 
teṣāṃ gandhaiḥ sambandhairāḍhyā paripūrṇā | na tu rājādiriva 
bhaumaiḥ padārthaiḥ parivṛteti yāvat | divyagandho haricandanādiparimalo 
vā tenāḍhyā gandhadvārāṃ durādharṣāmiti śruteḥ | athavā 
śrotrākāśayoḥ sambandhe saṃyamāddivyamiti yogasūtre 
śravaṇendriyākāśayoḥ sambandhe kṛtasaṃyamasya yogino divyaṃ 
śrotraṃ bhavati tena divyaśabdaśravaṇaṃ bhavatītyuktam | tulyanyāyena 
tatsarvendriyāṇāmupalakṣaṇam | tena divyagandhā āḍhyāḥ sampannā 
yayā

yatprasādātsetyarthaḥ | sindūrasya raktacūrṇasya gorocanāyā vā tilakena 
citrakeṇāñcitā yuktā | tilakālakaparo vā tilakaśabdaḥ | tatpakṣe 
sindūratilakābhyāmiti vigrahaḥ | sindūraṃ 
rocanāraktacūrṇadhātakikāsu ceti rabhasaḥ | tilakaṃ citrake prāhurlalāme 
tilakālake- iti viśvaḥ | nāgaiḥ strībhiśca parivṛteti vā | sindūratilake nāge 
sindūratilakā striyāmiti viśvaḥ | sindūratilako hastī sindūratilakāṅganeti 
hemacandraḥ | gajagāminī vā | strībhiḥ pūjiteti vā | añcu gatipūjanayoriti 
dhātupāṭhāt | tathā ca viṣṇubhāgavate 
duḥsahapreṣṭhavirahatīvratāpadhutāśubhā nandavrajakumārikā 
upakramya,

kātyāyani mahāmāye mahāyoginyadhīśvari |
nandagopasutaṃ devi patiṃ me kuru te namaḥ ||

iti mantraṃ japantyastāḥ pūjāṃ cakruḥ kumārikāḥ |

ityādi | rukmiṇyā api udvāhaprakaraṇe kṛṣṇāgamanavilambottaraṃ 
vacanam -

durbhagāyā hi me dhātā nānukūlo maheśvaraḥ |
devī ca vimukhā gaurī rudrāṇī girijā satī ||

ityādyuktvā,

kanyā cāntaḥpurātprāgādbhaṭairguptāmbikālayam |
padbhyāṃ viniryayau draṣṭuṃ bhavānīpādapallavam ||

ityādinā tadarcanānmanorathasiddhyādikaṃ varṇitam |

umā śailendratanayā gaurī gandharvasevitā || 177 ||

	ukāraḥ śivavācakastasya mā lakṣmīḥ | uṃ paraśivaṃ māti 
paricchinattīti vā | atasīkusumasaṅkāśatvādabhedopacārādumā vā | 
haridrāvarṇavattvādapyevaṃ vā | kīrtikāntisvarūpatvādvā | yā devī 
sarvabhūteṣu kāntirūpeṇetyādivacanāt | 
umātasīhaimavatīharidrākīrtikāntiṣvi iti viśvaḥ | u ityāmantraṇe | meti 
niṣedhe | bālye tapasyantī bhagavatī mātrāmantrya niṣiddhetyumā vā | 
taduktaṃ kālikāpurāṇe -

yato nirastā tapase vanaṃ gantuṃ tu menayā |
umeti tena someti nāma prāpa tadā satī ||

iti | brahmapurāṇe -

aparṇā tu nirāhārā tāṃ mātā pratyabhāṣata |
umā iti niṣedhantī umetyeva tadābhavat ||

sā tathoktvā tayā mātrā devī duścaracāriṇī |
tenaiva nāmnā lokeṣu vikhyātā surapūjitā ||

iti | padmapurāṇe puṣkarakhaṇḍe -

tato'ntarikṣāddivyā vāgabravīdbhuvanatraye |
umeti tu tvayā mene yaduktaṃ tanayāṃ prati ||

umeti nāma tenāsyā bhuvaneṣu bhaviṣyati |

iti | uḥ uttamā ca sā mā cittavṛttiśceti vā | taduktaṃ sūtasaṃhitāyām -

parānubhūtiṃ bhavapāśanāśinīṃ sadāśivasyāpyatiśobhanāḍhyām |
umābhidhāmuttamacittavṛttiṃ namāmi nānāvidhalokavaibhavām ||

iti | athavā 
praṇavaghaṭakairakārokāramakārairviṣṇuśivabrahmavācakairghaṭitatvātt
rimūrtyātmiketyādayaḥ praṇavārthā iha yojyāḥ | ata evāsya padasya 
devīpraṇava iti saṃjñeti rahasyavidaḥ | uktañca ca laiṅge bhagavatīṃ prati 
paraśivenaiva -

akārokāramakārā madīye praṇave sthitāḥ |
ukāraṃ ca makāraṃ ca akāraṃ ca krameritam ||

tvadīyaṃ praṇavaṃ viddhi trimātraṃ plutamuttamam |

iti | mahāvāsiṣṭhe'pi- oṃkārasāraśaktitvādumeti parakīrtiti | tatraiva -

suptānāmatha buddhīnāmamātroccāraṇāddhṛdi |
nityaṃ trailokyabhūtānāmumetīndukalocyate ||

iti | sarvaprāṇināṃ svāpe bodhe vā hṛdyanāhatanādātmanā 
akārādimātrātrayaśūnyasya praṇavanādabhāgasya 
śabdabrahmātmakasya 
nityamuccāraṇāddhṛdambujacchidrākāśadaharākāśaśivasya 
śirasīndukalā bindurūpeṇa sthiteti taṭṭīkāyām | 
vāyavīyasaṃhitāyāmapi oṃkārākṣaraṃ brahmetyupakramya 
tadavayavānuktvā ardhamātrātmako nādaḥ śrūyate 
liṅgamūrdhanītyuktam | haṃsopaniṣadyapi hṛdayābjadalabhedena 
haṃsāvasthāne matibhedānuktvā liṅge suṣuptiḥ padyatyāge turīyā 
haṃsasya liṅgamūrdhasthānā devī laye sati turyātītāvasthetyuktam | 
yadvā icchāśaktirumākumārīti śivasūtre yogināmicchāyā umeti 
saṃjñoktā tadrūpā vā | uktañca bhagavatā kṛṣṇadāsena -

parabhairavatāmuktāṃ grasamānasya śāśvatīm |
tasyaiva yogino yecchāśaktistāṃ nigadantyumām ||

iti | iyaṃ ca vināyakapīṭhādhiṣṭhātrī umādevī vināyake iti pādmāt | 
umā sindhuvane nāmnetyapi pādma eva smaryate | ṣaḍvārṣikakanyārūpā 
vā umā ṣaḍvārṣikī mateti kanyāprakaraṇe dhaumyavacanāt | śailendrasya 
parvatarājasya himavatastanayā putrī | jātā śailendragehe sā 
śailarājasutā tata iti devīpurāṇe nirvacanam | gauravarṇatvādgaurī | gaurī 
gaurāṅgadehatvāditi mahāvāsiṣṭhāt | ṣidgaurādibhyaśceti ṅīṣ | 
varuṇasya priyā gaurīti pādye | nadībhede'pi gaurī syāddaśābdāyāṃ ca 
yoṣitīti kośe ca | tena tattatsvarūpeti vā | devīpurāṇe tu -

yogāgninā tu yā dagdhā punarjātā himālayāt |
śaṅkhakundenduvarṇā cetyato gaurīti sā smṛtā ||

ityuktam | iyañca kānyakubjapīṭhādhiṣṭhātrī | kānyakubje tathā gaurīti 
pādyāt | gandharvairviśvāvasuprabhṛtibhiḥ sevitā | gandharvairaśvairvā 
sevitā'śvārūḍhākhyā devī vā | divyagānameva vā gandharvaḥ || 177 ||

viśvagarbhā svarṇagarbhāvaradā vāgadhīśvarī |

	viśvaṃ prapañcajātaṃ garbhe yasyāḥ | svarṇaṃ hiraṇyaṃ garbhe 
yasyāḥ | svarṇasya garbhabhavā vā | taduktaṃ vāyupurāṇe -

hiraṇyamasyā garbho'bhūddhiraṇyasyāpi garbhajaḥ |
yasmāddhiraṇyagarbhaḥ sa purāṇe'sminnirucyate ||

iti | yadvā arṇānāṃ varṇānāṃ mātṛkāṇāṃ garbhaḥ śobhano yayā 
sā | mātṛkāpratipādyeti yāvat | bahvarthagarbhitaḥ śabda iti prayogāt | 
svarṇāḥ śobhanārṇā mantrā garbhe yasyā iti vā | avaradeti caturakṣaraṃ 
nāma | avarānanāryānasurān dyati khaṇḍayatīti tathā | avantītyavāḥ 
kāntimanto radā dantā yasyā vā | kāntyarthakādavateḥ pacādyac | 
vācāmadhīśvarī svāminī |

dhyānagamyāparicchedyā jñānadā jñānavigrahā || 178 ||

dhyānena vibhāvanena gamyā jñeyā | te dhyānayogānugatā apaśyan 
devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhāmiti śruteḥ | abhāvapratiyogitvaṃ 
paricchedyatvaṃ tadabhāvādaparicchedyā |

deśataḥ paricchedo hyatyantābhāva eva | kālatastu dhvaṃsaprāgabhāvau | 
vastutastvanyonyāṃ bhāva iti sthiteḥ | jñānaṃ 
kaivalyapradatvenābhimataṃ dadātīti jñānadā | tathā coktaṃ 
talavakāropaniṣadi- tasminnākāśe striyamājagāma 
bahuśobhamānāmumāṃ haimavatīṃ tāṃ hovāca kimetadyakṣamiti 
brahmeti hovācetyādi | skānde'pi -

īdṛśī paramā vidyā śāṅkarī bhavanāśinī |
prasādādeva jantūnāṃ śaktereva hi jāyate ||

iti sūtasaṃhitāyāmapi -

vidyārūpā yā śivā vedavedyā satyānandānantasaṃvitsvarūpā |
tasyā vācaḥ sarvalokaikamāturbhaktyayaiva syādambikāyāḥ prasādāt ||

iti | jñānaṃ dadāti khaṇḍayatīti vā | jñānaṃ bandha iti tu śivasūtre 
prathamonmeṣe sūtramekaṃ tatra tvakārasya praśleṣo'pyastītyuktam | 
caitanyamātmeti pūrvasūtreṇa saṃhitāpāṭhe tathā sambhavāt | 
tṛtīyonmeṣe'pi tādṛśaṃ sūtramaparaṃ tatra tu na praśleṣaḥ 
sambhāvyate | ātmā cittamiti pūrvasūtrāt | tacca vyākhyātaṃ vārtike -

antaḥsukhādisevadyavyavasāyādivṛttimat |
bahistadyogyanīlādidehādiviṣayonmukham ||

bhedābhāsātmakaṃ cāsya jñānaṃ bandho'nurūpiṇaḥ |
tatprāśitatvādevāsāvaṇuḥ saṃsarati dhruvam ||

iti | tadidaṃ saṃvittvāpādakaṃ jñānaṃ nāśayatītyarthaḥ | ata eva 
dvitīyonmeṣe sūtrāntaraṃ jñānamannamiti | vārtikaṃ ca -

jñānaṃ bandha iti proktaṃ yatprāktatparayoginaḥ |
anātmanyātmatājñaptirannaṃ grasyata ityataḥ ||

iti | jñānameva vigrahaḥ śarīraṃ yasyāḥ sarvasya jagato 
jñānātmakatvāt | taduktaṃ viṣṇupurāṇe dvitīyeṃ'śe -

jñānameva paraṃ brahma jñānaṃ bandhāya ceṣyate |
jñānātmakamidaṃ viśvaṃ na jñānādvidyate param ||

vidyāvidyeti maitreya jñānamevopadhāraya ||

iti | jñānasya vigraho vistāro yasyāḥ sakāśāditi vā || 178 ||

sarvavedāntasevadyā satyānandasvarūpiṇī |

sarvairvedāntairupaniṣatsamūhaiḥ samayagvedyā | uktañca vārāhe -

eṣā triśaktiruddiṣṭā nayasiddhāntagāminī |
eṣā jñānātmikā śaktiḥ sarvavedāntagāminī ||

iti | satyamānandaśca svarūpaṃ yasyāḥ | atra satyeti bhinnaṃ 
padamāśrityāmeyātmetyekaṃ padaṃ kartuṃ śakyate | sacca 
tyaccābhavaditi śruteḥ satyā | prāṇānnādityarūpā vā | saditi 
prāṇastītyannamayamityasāvāditya iti śruteḥ | sati yeti vikarṣeṇa 
tryakṣaratvepyuccāraṇaṃ melanena dvyakṣarasyaiveti jñeyam | idañca 
iyādipūraṇa iti chandaḥsūtravyākhyānāvasare chandobhāskare 
prapañcitamasmābhiḥ | satsu sādhuriti vā satyā | satyabhāmā svarūpeti 
vā | ānandaḥ svarūpamasyā ityānandarūpiṇī | ata 
evottaramīmāṃsāyām- ānandādayaḥ pradhānasyeti tārtīyīkādhikaraṇe 
ānandādidharmāṇāṃ svarūpatvādeva vidyānta- reṣūpasaṃhāraḥ 
sādhitaḥ |

lopāmudrārcitā līlākḷptabrahmāṇḍamaṇḍalā || 179 ||

	lopāmudrayāgastyapatnyā kartryārcitopāsitā | taduktaṃ 
brahmāṇḍapurāṇe- patnyasya lopāmudrākhyā māmupāsteti bhaktita iti | 
tripurāsiddhānte'pi -

agastyapatnyā lopākhyamudrāyāḥ parameśvarī |
prasannatvādiyaṃ devī lopāmudreti gīyate ||

iti | ata eva lopāmudrā cāsāvarcitā cetyapi suvacam | 
lopāmudrākhyavidyayā karaṇena vā pūjitā | vidyātṛtīyakhaṇḍena 
kuryātsarvopacārakāniti kādimatāt | līlāmātreṇānāyāsena kḷptāni 
brahmāṇḍamaṇḍalāni yasyāḥ | taduktamasmābhirdevīstave -

vidhiviṣṇumukhāmarodayasthitināśeṣu śivo'pyanīśvaraḥ |
jagadamba tava tvayaṃ kramaḥ kṣaṇamuddālakapuṣpabhañjikā ||

iti | uddālaketyādinavākṣaraṃ krīḍāviśeṣasya nāma | śaktisūtramapi- 
svecchayā svabhittau viśvamunmīlayatīti || 179 ||

adṛśyā dṛśyarahitā vijñātrī vedyavarjitā |

	dṛśyavilakṣaṇatvādadṛśyā | cakṣurādīndriyāyogyā vā | na 
dṛṣṭerdraṣṭāraṃ paśyediti śruteḥ | uktañca devībhāgavate 
tṛtīyaskandhe- nirguṇasya mune rūpaṃ na bhaveddṛṣṭigocaramiti prakramya 
nirguṇā durgamā śaktirnirguṇaśca paraḥ pumānityantam | dṛśyasya 
vyāvahārikasya

pāramārthikabhāvavattvāddṛśyarahitā | nirviṣayā saṃvidvā | viśeṣeṇa 
jānātīti vijñātrī | vijñātāramare kena vijānīyāditi śruteḥ | vedyasya 
padārthāntarasyānavaśeṣeṇa sarvajñatvādvedyavarjitā | vedyasya 
pāramārthikābhāvavatī vā |

yoginī yogadā yogyā yogānandā yugandharā || 180 ||

	yoga ekatvabhāvanā tadvattvāttatpradatvāttadyogyatvācca yoginī 
yogadā yogyā ca | yogādyacceti yatpratyayaḥ | taduktaṃ viṣṇupurāṇe -

jñānendriyāṇi sarvāṇi nigṛhya manasā saha |
ekatvabhāvanāyogaḥ kṣetrajñaparamātmanoḥ ||

iti | taṃ vidyādduḥkhasaṃyogaviyogaṃ yogasaṃjñitamiti gītāsu | 
yogaścittavṛttinirodha iti pātañjalasūtraṃ ca | sa ca mantro layo haṭho rājeti 
caturvidhaḥ | rājayogo'pi sāṃkhyatārakāmanaskabhedāttrividhaḥ | 
tattallakṣaṇāni tu vistarabhayānnocyante | yadvā | maṅgalādisaṃkaṭāntā 
aṣṭau yoginyaḥ ṣaḍviṃśativarṣaiḥ punaḥpunaḥ parivartamānā 
jyotiḥśāstre, ḍākinyādayaśca sapta mantraśāstre prasiddhāstadrūpā | 
athavā yogo viṣayasaṅgo bhoga iti yāvat | tena 
bhoktṛbhogapradabhogyatritayarūpeti nāmatritayārthaḥ | taduktaṃ 
śvetāśvataropaniṣadi- bhoktā bhogyaṃ preritāraṃ ca matvā sarvaṃ 
proktaṃ trividhaṃ brahmetaditi | atredaṃ bodhyam | māyā pradhānaṃ 
svatantramiti sāṃkhyāḥ | śivasya sā śaktireveti vedāntinaḥ | 
śaktirityanena paratantratocyata iti vivaraṇācāryāḥ | sā triguṇā | 
guṇāśca parasparābhibhāvakāḥ |

rajastamaścābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata |
rajaḥ sattvaṃ tamaścaiva tamaḥ sattvaṃ rajastathā ||

iti gītokteḥ | tena sā trividhā paryavasyati | 
rajastamasoratyantābhibhavādviśuddhasattvāttmakaikā | 
īṣadudbhūtarajastamobhyāṃ malinasattvā dvitīyā | 
atyantābhibhūtarajaḥsattvābhyāmasatprāyā kevalatamomayī tṛtīyeti | 
tāsvādyāvacchinnā cidīśvaranāmnī bhogapradā yogadetyucyate | 
dvitīyāvacchinnā jīvanāmnī bhoktrī yoginī | tṛtīyāvacchinnā 
jaḍavastunāmnī bhogyā yogyetyucyata iti vivekaḥ | yogaḥ

śivaśaktisāmarasyamevānando yasyāḥ | nidrāyā 
ānandapradhānatvādyoganidreti vārthaḥ | sā ca devyeveyam | tathā ca 
harivaṃśe- yāpyānandaghanā yoganidreti jagati sthitetyupakramya -

deveṣvapi dadhāraināṃ nānyo nārāyaṇādṛte |
sakhī sadāśivasyaiṣā māyā viṣṇoḥ śarīrajā ||

saiṣā nārāyaṇamukhe dhṛtyā kamalalocana |
lokānalpena kālena bhajate bhṛśamohinī ||

iti | yogānandākhyo nṛsiṃhastadrūpā vā | mohinīmukhyetyekapadaṃ 
svīkṛtyeha ayogānandeti nāmadvayaṃ suvacam | yogaḥ saṅgo na vidyate 
yasyāḥ | asaṅgo nahi sajjata iti śruteḥ | ayaḥ parvatarūpā vā | abhedyeti 
tātparyārthaḥ | ayena śubhāvahavidhinā uṃ paraśivaṃ gacchatīti vā | 
nandā alakanandātmakagaṅgārūpā vā | pratipatṣaṣṭhyekādaśīrūpā 
vā | nandā bhagavatī nāma yā bhaviṣyati nandajeti 
mārkaṇḍeyapurāṇoktamūrtiviśeṣarūpā vā | sarasvatyā eva 
sthānaviśeṣayogādānandeti saṃjñā vā | nandā himavataḥ pṛṣṭha iti 
pādyāt | puṣkaraprāntasthanadīviśeṣarūpā vā | tadapyuktaṃ pādya eva 
puṣkaramāhātmye -

puṇyā puṇyajalopetā nadīyaṃ brahmaṇaḥ sutā |
nandā nāmnīti vipulā pravṛttā dakṣiṇāmukhī ||

agacchannapi yastasyā nāma gṛhṇati mānavaḥ |
sa jīvansukhamāpnoti mṛto bhavati khecaraḥ ||

iti | nāmaniruktirvarāhapurāṇe -

yathāgataṃ tu te jagmurdevīṃ sthāpya hime girau |
saṃsthāpyānanditā yasmāttasmānnandā tu sā'bhavat ||

iti | devīpurāṇe tu -

nandate suralokeṣu nandane vasate'thavā |
himācale mahāpuṇye nandādevī tataḥ smṛtā ||

iti | tatsvarūpamapi vārāhe -

gāyatryaṣṭabhujā yā tu caitrāsuramayodhayat |
saiva nandā bhaveddevī devakāryacikīrṣayā ||

svāyambhuve hatodaityo vaiṣṇavyā mandare girau |
mahiṣākhyo'suraḥ paścātsa vai caitrāsuro'bhavat ||

nandayā nihato vindhye mahābalaparākramaḥ |
jñānaśaktistu sā devī mahiṣo'jñānamūrtimān ||

ajñānaṃ jñānanāśyaṃ tu bhavatyeva na saṃśayaḥ | iti |

yugaṃ haste catuṣke'pi rathasīrāṅgayoryugaḥ |
yugaṃ kṛtādau yugale vṛddhināmauṣadhe'pi ca ||

iti viśvaprakāśoktyā rathasīrāṅgadhāriṇāmaśvavṛṣabhāṇāṃ 
rathasīranirvāhakatvadarśanādiha sakalajagannirvāhakatvamātratātparyeṇa 
yugandharetyucyate | śivaśaktiyugalasya kṛtādervā dhāraṇādyugandharā 
saṃjñāyāṃ bhṛtṝvṛjidhārisahitapidam iti khac | arurdviṣadajantasyeti 
mum || 180 ||

icchāśaktijñānaśaktikriyāśaktisvarūpiṇī

icchājñānayatnarūpaguṇatrayaṃ svarūpamasyāḥ | uktañca 
saṅketapaddhatau -

icchā śiraḥpradeśaśca jñānā ca tadadhogatā |
kriyāpadagatā hyasyā evaṃ śaktitrayaṃ vapuḥ ||

iti | vāmakeśvaratantre'pi -

tripurā trividhā devī brahmaviṣṇvīśarūpiṇī |
jñānaśaktiḥ kriyāśaktiricchāśaktyātmikā priye ||

iti | atra jñānecchāyatnānāṃ pūrvapūrvasyottarottaraṃ prati 
kāraṇatvasya kḷptasya krameṇa śaktitrayasya nirdeśābhāve'pi 
karoteryatne śaktatvādeva kriyāśabdo yatnaparaḥ | uktañca laiṅge -

dhṛtireṣā madādiṣṭā jñānaśaktiḥ kṛtirmatā |
icchārūpā tathā jñānā dve vidye ca na saṃśayaḥ ||

iti | calanātmakakriyāparā eva vā | sā ca pañcavidhetyuktaṃ 
yajñavaibhavakhaṇḍe -

spandaścaiva parispandaḥ prakramaḥ pariśīlanaḥ |
pracāra iti vidvadbhiḥ kathitāḥ pañca tāḥ kriyā ||

	āṅpraśleṣaprayukto dīrghaḥ | sarvāsāṃ jagatīnāṃ dhārā 
paramparā | janyajanakayorabhedāt iti | mālinīvijayatantre -

yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā brahmaṇaḥ parā |
icchātvaṃ tasya sā devī sisṛkṣoḥ pratipadyate ||

evametaditi jñeyaṃ nānyatheti suniścitam |
jñāpayantī jhaḍityantarjñānaśaktirnigadyate ||

evaṃbhūtamidaṃ vastu bhavatviti yadā punaḥ |
jñātvā tadeva tadvastu kurvantyatra kriyocyate ||

iti | vāsiṣṭharāmāyaṇe -

śivaṃ brahma viduḥ śāntamavācyaṃ vāgvidāmapi |
spandaśaktistadicchemaṃ dṛśyābhāsaṃ tanoti sā ||

sākārasya narasyecchā yathā vaikalpanāpuram |

iti | dṛśyābhāsānubhūtānāṃ karaṇātsocyate kriyeti ca | 
dṛśyābhāseṣvanubhūtānāmutpattyāptivikṛtisaṃskṛtilakṣaṇacaturvidhap
halānāṃ tu kāraṇāditi tu tattaṭṭīkāyāṃ vyākhyātam |

sarvadhārā supratiṣṭhā sadasadrūpadhāriṇī || 181 ||

	sarvamādhāro yasyā iti vā | sarveṣvantaryāmitayā sthiteti yāvat | 
sarveṣāmādhārarūpeti vā | taduktaṃ mārkaṇḍeyapurāṇe -

ye'rthā nityā ye vinaśyanti cānye ce'rthāḥ sthūlā ye ca sūkṣmācca 
sūkṣmāḥ |
yaccāmūrtaṃ yacca mūrtaṃ samastaṃ yadyadbhūteṣvekamekañca 
kiñcat ||
ye'rthā bhūmau ye'ntarikṣe'nyato vā teṣāṃ devi tvatta evopalabdhiḥ |

	iti | na cāsminpakṣe strīliṅgānupapattiḥ | paravalliṅgaṃ 
dvandvatatpuruṣayoriti sūtrāt | ādhāro'dhikaraṇamiti 
sūtrānusāreṇādhārapadasya puṃliṅgatvaniścayāditi vācyam | 
nirguṇabrahmaṇi kathanīye pratyuta tasyaiva yuktatvāt | tathāhi | 
sattvādiguṇatrayasyopacayaḥ puṃstvam | apacayaḥ strītvam | sāmyaṃ 
napuṃsakatvaṃ | liṅgayonitadubhayābhāvarūpāṇāṃ 
teṣāmacetaneṣvavyāpteḥ | sarvasyāpi jagatastriguṇātmakatayā 
devībhāgavatādau pratipāditatvena teṣāṃ sarvatra sambhavāt | 
upacayādeḥ sāvadhikatvena pratipāditārthaṃ kiñcidapekṣyopacayādayaḥ 
santyeveti liṅgatrayasyāpi kevalānvayitvādvyavasthayā vivakṣānusāreṇa 
prayogaḥ | sarvametadabhipretyoktaṃ mahābhāṣye- saṃstyānaprasavau 
liṅgamāstheyau svakṛtāntata iti |

saṃstyānaṃ styāyaterḍraṭstrī sūteḥ sap prasavaḥ pumān |
ubhayorantaraṃ yacca tadabhāve napuṃsakam ||

iti ca | liṅgamaśiṣyamiti ca | sambandhamanuvartiṣyate ko'sāvanumāno 
nāmeti prayogaśca | bandhuni bahuvrīhāviti sautraprayogaśca | evaṃ 
satyavyavasthā māprasāṅkṣīditi 
liṅgānuśāsanapravṛttirniyamādṛṣṭamātraprayojanikā | cetaneṣu 
tūbhayavidhaliṅgasamuccayavivakṣayaiva ajādyataṣṭābityādayaḥ | tena 
paśvekatvavalliṅgamapi vivakṣitamiti sādhayatastathā ca 
liṅgamityadhikaraṇasya nirodhaḥ | tataśca triguṇātītāyāṃ cicchaktau 
sarvajaganmātari tripurasundaryāṃ dvividhisyāpi strīliṅgasya 
saguṇacetanānantaramapekṣyāsaṅkucitavṛttikatvena

nirargalatvamabhipretya vāgdevatābhiḥ strīliṅgameva prayujyate 
niyamāddṛṣṭānusaraṇāya tu tatra tatra 
liṅgānuśāsanānuguṇyamasmābhiḥ pradarśyate na 
punarapaśabdatvanirāsāyeti dik | śobhanā pratiṣṭhā jagato'dhiṣṭhānaṃ 
supratiṣṭhākhyaviṃśatyakṣarachandoviśeṣarūpā vā | sadbrahmā | 
asatsadbhinnaṃ jagat | anirvacanīyasya jagataḥ sadasadvilakṣaṇatve'pi 
sadvilakṣaṇatvamātreṇāsatpadena grahaṇam | asadvā idamagra 
āsītkathamasataḥ sajjāyetetyādiśrutiṣvanyataravailakṣaṇyenaiva 
prayogadarśanāt | tayoḥ rūpe dhārayatīti tathā | athavā sadvyavahārikaṃ 
satyaṃ pāramārthikaṃ vā asattucchaṃ te eva rūpe viṣayau dhārayati 
bhāsayati | sadasadviṣayakajñānadvayasvarūpetyarthaḥ | 
sanmātraviṣayakacaramavṛttivadasanmātraviṣayikāyā api 
vṛttervikalpākhyāyāḥ sattvāt | tathā ca pātañjalasūtram- 
śabdāmātrānupātī vastuśūnyo vikalpa iti | gautamasūtramapi- 
buddhisiddhaṃ tadasaditi | yadvā | bhāvābhāvaparau sadasacchabdau | tau ca 
yogyatayā satyatvādabādhyatvādirūpau grāhyau | 
satyatvāderdharmiṇo'pṛthaktvāt | 
abādhyatvāderabhāvarūpadharmasyādhikaraṇasvarūpatvāt | 
bhāvābhāvamātrasyādhiṣṭhānamiti vā | taduktaṃ skānde 
yajñavaibhavakhaṇḍe -

yadyadastitayā bhāti yadyannāstitayāpi ca |
tattatsarvaṃ mahādevamāyayā parikalpitam ||

iti || 181 ||

aṣṭamūrtirajā jetrī lokayātrāvidhāyinī |

matsyapurāṇe -

lakṣmīrmedhā dharā puṣṭirgaurī tuṣṭiḥ prabhā dhṛtiḥ |
etābhiḥ pāhi tanubhiraṣṭābhirmāṃ sarasvati ||

iti mantraliṅgagamyā aṣṭau mūrtayo yasyāḥ | yadvā yogaśāstre -

guṇabhedādātmamūrtiraṣṭadhā parikīrtitā |
jīvātmā cāntarātmā ca paramātmā ca nirmalaḥ ||

śuddhātmā jñānarūpātmā mahātmā saptamaḥ smṛtaḥ |
aṣṭamasteṣu bhūtātmetyaṣṭātmānaḥ prakīrtitā ||

iti | pañcamahābhūtāni sūryācandramasau 
jīvātmasvargadīkṣitānāmanyatama eka ityaṣṭasaṃkhyā mūrtayo yasyāḥ 
| bhūtāni puṣpavantau svariti devyaṣṭamūrtaya iti śaktirahasyāt | 
viṣṇupurāṇe'pi prathameṃ'śe -

sūryo jalaṃ mahī vahnirvāyurākāśa eva ca |
dīkṣito brāhmaṇaḥ soma ityaṣṭau mūrtayo matāḥ ||

patnyaḥ suvarcalā coma sukeśī cāparā śivā |
svāhāditistathā dīkṣā rohiṇī ca yathākramam ||

śanaiścarastathā śukro lohitāṅgo manojavaḥ |
skandaḥ svargo'tha santāno budhaścānukramātsutāḥ ||

iti | laiṅge tūktam -

aṣṭau prakṛtayo devyā mūrtayaḥ parikīrtitāḥ |
tathā vikṛtayastasyā dehā baddhavibhūtayaḥ || iti |

bhūmirāpo'nalo vāyuḥ khaṃ mano buddhireva ca |
ahaṅkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtiraṣṭadhā ||

iti | bhagavatā gītā mūrtayo yasyā iti vā | kulāṣṭakasvarūpetyartho vā | 
tacca samayācārasmṛtau -

gaṇikā śauṇḍikī caiva kaivartī rajakī tathā |
tantrakārī carmakāri mātaṅgī puṃścalī tathā ||

iti | athavā svalpāṅgī dīrghakeśī yā sānaṅgakusumā matetyādinā 
rudrayāmale aṣṭānāṃ lakṣaṇānyuktāni | lakṣyāṇi tu tṛtīyāvaraṇe 
prasiddhāni tadaṣṭakarūpā | brāhmyādivaśinyādisvarūpeti vā | 
ajāmekāṃ lihitaśuklakṛṣṇāmityādiśrutiprasiddhāyā avidyārūpāyā 
ajāyā jetrī | jñānarūpatvādajñānanāśiketi yāvat | lokānāṃ 
caturdaśasaṃkhyānāṃ yātrāṃ palayaṃ saṃrakṣaṇaṃ vā vidhātuṃ 
śīlamasyāḥ |

ekākinī -

ekākinī dvitīyarāhityāt | ekādākiniccāsahāya iti pratyayaḥ | 
so'bibhettasmādekākī bibheti sahāyamīkṣāṃcakre yanmadanyannāsti 
kasmānnu vibhemīti tata evāsya bhayaṃ vīyāyeti bṛhadāraṇyakaśruteḥ | 
devīpurāṇe -

ekaiva lokān grasati ekaiva sthāpayatyapi |
ekaiva sṛjate viśvaṃ tasmādekākinī matā || iti |

bhūmarūpā nirdvaitā dvaitavarjitā || 182 ||

	yatra nānyatpaśyati nānyacchṛṇotītyādinā yo vai bhūmā 
tatsukhamityantena śrutau pratipādito bhūmā brahmaiveti bhūmādhikaraṇe 
nirṇītarūpatvādbhūmarūpā | yadvā bahorlopo bhū ca bahoriti nipanno 
bahvarthako bhūmaśabdaḥ | tataścaikākinyapi bahurūpetyarthaḥ | taduktaṃ 
devīpurāṇe -

ekāpyupādhite bhūmā śivā sarvatra viśrutā |
yathānurajyate varṇairvicitraiḥ sphaṭiko maṇiḥ ||

tathā guṇavaśāddevī bhūmānāmeti varṇyate |
eko bhūtvā yathā meghaḥ pṛthaktvena ca tiṣṭhati |
varṇato rūpataścaiva tathā guṇavaśādumā |
nabhasaḥ patitaṃ toyaṃ yathā nānārasaṃ bhavet ||

bhūme rasaviśeṣeṇa tathā guṇavaśādumā |
yathā dravyaviśeṣeṇa vāyurekaḥ pṛthagbhavet ||

durgandho vā sugandho vā tathā guṇavaśādumā |
yathā vā gārhapatyogniranyasaṃjñāntaraṃ vrajet ||

dakṣiṇāhavanīyādi brahmādiṣu tathaiva sā |
ekatvena ca bhūmnā ca proktā devī nidarśanaiḥ ||

tasmādbhaktiḥ parā kāryā sarvagatvaprasiddhayaḥ |

iti | kūrmapurāṇe'pi -

ekā kāmeśvarī śaktiranekopādhiyogataḥ |
parāvareṇa rūpeṇa krīḍate tasya sannidhau ||

iti | yatra nānyatpaśyati ityādinā yadalpaṃ tanmartyamityantena śrutau 
dvaitadarśanasyānityaviṣayakatāpratipādanena tasya heyatvānnirgataṃ 
dvaitaṃ yasyāṃ sā nirdvaitā | na punardvaitaṃ pūrvaṃ sthitaṃ 
paścānnirgatam | mūlata eva tu nāstītyāha- dvaitavarjiteti | 
bhedasyātāttvikatvena sārvakālikāttadabhāvāditi bhāvaḥ || 182 ||

annadā vasudā vṛddhā brahmātmaikyasvarūpiṇī |

	annaṃ janebhyo dadāti | vasu dhanaṃ ratnaṃ ca dadāti | tathā ca 
bṛhadāraṇyake- sa vā eṣa mahānaja ātmānnādo vasudāno vindate vasu ya 
evaṃvedeti | atrānnamāsamantāddadātītyevameva

vyākhyātaṃ sāmpradāyikaiḥ | vṛddhā jaraṭhā | tvaṃ jīṇā daṇḍena 
vañcasīti śruteḥ | vañcasi gacchasītyarthaḥ | 
sarvajyeṣṭhatvājjagadrūpeṇābhivṛddhatvādvā vṛddhā | vardhayati jagaditi 
vā ṇijantātkartari ktaḥ | brahmaṇā caitanyena saha ātmanāṃ 
jīvānāmaikyameva svaṃ nijaṃ rūpamasyāḥ | yadvā brahmātmanoḥ 
śivajīvayoraikyameva svaṃ sarvasvaṃ pratipādyaṃ yasya sa haṃsamantro 
rūpamasyā iti | taduktaṃ skānde yajñavaibhavakhaṇḍe -

athavā jīvamantro'yaṃ jīvātmapratipādakaḥ |
ahaṃśabdasya rūḍhatvālloke jīvātmavastuni ||

śaktimantraḥ sakārākhyaḥ parameśvaravācakaḥ |
prakṛtārthe prasiddhatvātprasiddhaḥ parameśvaraḥ ||

mahadādyaṇuparyantaṃ jagatsarvaṃ carācaram |
jāyate vartate caiva līyate parameśvare ||

saṃsāritvena bhāto'haṃ sa eva parameśvaraḥ |
so'hameva na sandehaḥ svānubhūtipramāṇataḥ ||

iti | etena triśatyāṃ haṃsamantrārtharūpiṇīti nāma vyākhyātam |

bṛhatī brāhmaṇī brāhmī brahmāndā balipriyā || 183 ||

	mahato mahīyatvādbṛhatī | ṣaṭtriṃśadakṣaracchandoviśeṣarūpā 
vā | na ca gāyatrī chandasāmasīti kaurmavacanavirodhaḥ | 
ubhayātmatvāṅgīkāre tadabhāvāt | ata eva bṛhatsāma tathā sāmnāmiti 
bhagavato vāsudevasya viśvarūpavarṇane gītāvacanasya bhagavatyā 
viśvarūpavarṇanārthena jyeṣṭhaṃ sāma ca sāmasviti kaurmavacanena na 
virodhaḥ | talavakāriṇāṃ śākhāyāmudutyaṃ 
citramityanayorṛcorgīyamānaṃ sāma jyeṣṭhasāmetyujjvalāyāṃ 
haradattokteḥ | bṛhatsāma tu sattvaṃ naścitretyasyāmṛci gīyamānaṃ 
prasiddhameva | bṛhajjyeṣṭhaśabdayoḥ paryāyatvasambhavācca | tena 
jyeṣṭhasāmarūpeti vā bṛhatsāmarūpeti vā vyākhyā | brāhmaṇī 
phañjikā spṛkkā dvijapatnīṣu viśruteti viśvakośādauṣadhiviśeṣarūpā 
dvijastrīmātrarūpā vā saṃvidviśeṣarūpā vā | uktaṃ ca 
samayācārasmṛtau- brāhmaṇī śvetapuṣpāḍhyā saṃvitsā devatātmiketi 
| athavā śivasya brāhmaṇatvajātimattvādbrāhmaṇī | tathā ca chandogye 
śrūyate- virūpākṣo'si dantārciriti śivaṃ prakṛtya tvaṃ deveṣu 
brāhmaṇo'syahaṃ manuṣyeṣu brāhmaṇo brāhmaṇamupadhāvatyupa 
tvādhāvāmīti parāśara- āditya- kaurma- vāsiṣṭha- laiṅgeṣu smaryate |

brāhmaṇo bhagavānsāmbo brāhmaṇānāṃ hi daivatam |
viśeṣād brahmaṇo rudramīśānaṃ śaraṇaṃ vrajet ||

iti | viṣṇubhāgavate'pi- na me garbhamimaṃ brahmannityādinā 
śivakopādbibhyatyādityā tasya brāhmaṇatvaṃ vyaktīkṛtamiti tu 
śivatattvaviveke draṣṭavyam | avidyātiriktajaḍajātisadbhāve mānābhāva 
ityata āha brāhmī | brāhmo jātāviti nipātanātsādhuḥ | vāgātmikā vā | 
brahmaivānando yasyāḥ saguṇāyāḥ | matvarthīyācpratyayena 
brahmānandavatī vā | balino vidyānirāsasamarthāḥ kāmādiśatrujetāraḥ 
priyā dayāpātraṃ yasyāḥ | balināmako rājā priyo yasya vāmanasya 
tadabhinnā vā | pūjopahārāḥ priyā yasyā vā || 183 ||

bhāṣārūpā bṛhatsenā bhāvābhāvavivarjitā |

saṃskṛtaprākṛtādibhāṣā rūpaṃ yasyāḥ | bhāṣābhirnirūpyata iti vā | 
taduktam -

saṃskṛtenaiva kepyāhuḥ kecinmlecchādibhāṣayā |
sādhāraṇyena ke'pi tvāṃ prākṛtenaiva kecana ||

iti | bṛhatī apārā senā caturaṅgabalaṃ yasyāḥ | 
bṛhatsenākhyarājaviśeṣarūpā vā | bhāvā dravyaguṇādayo'bhāvāḥ 
prāgabhāvādayastairubhayairapi vivarjitā | 
nanūbhayeṣāmabhāvasyāpyabhāvatvena tadvattve 
kathamabhāvavivarjitatvam | kiñca 
prāgabhāvadhvaṃsātyantābhāvādayo'pi dravyaguṇādipratiyogikā eva 
vaktavyāḥ | prakārāntarāyogāt | tataśca dravyābhāvābhāve dravyatvaṃ 
dravyābhāve ca dravyābhāvatvamevāpadyata iti kathaṃ 
bhāvābhāvavivarjitatvamiti cet | na | vyāsapādaireva parihṛtatvāt | 
taduktaṃ skānde yajñavaibhavakhaṇḍe -

adhiṣṭhānāvaśeṣo hi nāśaḥ kalpitavastunaḥ |
bhāvasyaiva hyabhāvatvaṃ nāśo bhāvasya bhāvatā ||

bhāvābhāvasvarūpābhyāmanya eva hi kalpitaḥ |
adhiṣṭhānasya nāśo na satyatvādeva sarvadā ||

iti | adhiṣṭhānasamasattākapadārthapratiyogikābhāvasya tadabhāvasya 
cādhiṣṭhānādbhedena tatra vṛttitā | 
adhiṣṭhānaviṣamasattākasyābhāvastvadhiṣṭhānasvarūpa eva na bhinnaḥ | 
adhiṣṭhānaṃ tu satyatvādeva na naśyatīti samudāyārthaḥ |

sukhārādhyā śubhakarī śobhanā sulabhāgatiḥ || 184 ||

	sukhenopavāsādirūpakāyakleśaṃ 
dhyeyasvarūpaniyamanirbandhādikaṃ cāntareṇāpyārādhyā | tathā ca 
kaurme himavantaṃprati bhagavatyā- vacanam- aśakto yadi māṃ 
dhyātumaiśvaraṃ rūpamavyayamityādinottarottaraṃ

sulabhaprakāropadeśaḥ | na caitāvatā pāpamāśaṅkanīyamityāhuḥ | 
śubhakarī śubhaṃ puṇyameva karoti 
mokṣādipuruṣārtharūpatvācchobhanā sukhopāsyatvātsulabhā ca gatiḥ 
prāptavyaṃ sthānam | gamyata iti gatiḥ phalam | jñānamupāyo vā 
gatirmārge daśāyāṃ ca jñāne yātrābhyupāyayoriti viśvaḥ | eṣaiva 
sarvabhūtānāṃ gatīnāmuttamā gatiriti kaurmāt | śobhanāyai sulabhāyai 
gatyai nama iti caturthītrayeṇa prayogaḥ | atra śobhanāgatiḥ | sulabhāgatiriti 
gatipadānuṣaṅgeṇa nāmadvayaṃ suvacam | tāvataiva 
paunaruktyaparihārasambhavāt | atra hi śobhaneti padatrayaṃ paṭhyate | 
sumukhī nalinī subhrūḥ śobhaneti yathāsthitamekaṃ nāma | 
suvāsinyarcanaprītāśobhanetyatra caturakṣaramaśobhaneti dvitīyam | 
prakṛte 
cākārapraśleṣāyogātpārthakyāyogāccottarapadenaikavākyatāṃ 
kalpayitvā paunaruktyamuddhiyata iti sthitiḥ | matiramatirityādirītyā 
padacchedepyeṣaivopapattirmūlam | 
bhagavatpādairviṣṇusahasranāmabhāṣye īdṛśībhirevopapattibhiḥ 
padacchedasya nirṇītatvāt | yathā nidhiravyaya ityatra 
padadvayasyaikanāmatvamavyayaḥ puruṣaḥ sākṣītyanena 
paunaruktyaparihārāya | evaṃ sthavirodhruvaḥ śāśvatasthāṇuḥ 
sarvavidbhānurvācaspatirudāradhīrityādiṣu | evaṃ 
jānanojanajanmādirbhīma ityanena punaruktiparijihīrṣayā'tulaḥ śarabho 
bhīma ityatrābhīma ityakārapraśleṣaḥ kṛtaḥ | evamiṣṭo viśiṣṭa ityādi | 
tataśca chalākṣarasūtrāṇāmapīdṛśopapattimūlakatvena taduktarītyaiva 
padacchede nātīvādaraḥ kartavyaḥ | anenaiva nyāyena 
samāvedibhirvedamaryādayāpi paṭhyamāna ūhagrantho 
nyāyāmūlakatvātpauruṣeya eveti nyāyavirodhe tasyāpramāṇyamicchanti 
jaiminīyāḥ | prakṛte tūbhayathāpi paunaruktatyaparihārasambhave 
prasavitrī pracaṇḍājñāpratiṣṭhaprakaṭākṛtiriti 
pakārādināmaprāyapāṭhe jñetyasya bhinnapadatvasvīkāre 
sandarbhaśudhyasāmañjasyāttatra pracaṇḍājñetyasyaikapadatvalipsayā 
prakṛte gatipadānuṣaṅgeṇāpi nāmadvayaṃ svīkartumucitamiti dik | 
sarvathaikameva nāmeti yadyāgrahastadaikameva padamiti suvacam | 
śobhanā ca | sāvasulabhā ceti vigrahe sudurlabhetyarthaḥ | sudurlabhā 
āgatiḥ punarāvṛttiryayā | janmachetrīti yāvat |

yasya no paścimaṃ janma yadi vā śaṅkaraḥ svayam |
tenaiva labhyate vidyā śrīmatpañcadaśākṣarī ||

iti brahmāṇḍapurāṇāt | yadvā | asulabhā gatirdurlabhaṃ janma 
mānuṣādi tacchobhanaṃ yayetyarthaḥ | uktañca devībhāgavate -

yairna śrutaṃ bhāgavataṃ purāṇaṃ nārādhitā yaiḥ prakṛtiḥ purāṇī |
hutaṃ mukhe naiva dharāmarāṇāṃ teṣāṃ vṛthā janma gataṃ narāṇām 
||

iti | viṣṇubhāgavate tvatraiva nārādhito yaiḥ puruṣaḥ purāṇa iti 
dvitīyacaraṇaḥ paṭhyata iti bhedaḥ | śobhanā'suranāyiketyatra 
śobhanānāmasurāṇāṃ prahlādādīnāmityarthaṃ nirvarṇya prakṛte 
nāmatrayamapi suvacam || 184 ||

rājarājeśvarī rājyadāyinī rājyavallabhā |

	rājñāṃ devarājādīnāṃ ye rājāno 
brahmaviṣṇurudrāsteṣāmapīśvarī | rājarājasya kuberasyeśvarī vā | 
rājyaṃ svārājyavaikuṇṭhakailāsādhipatyādikaṃ dātuṃ śīlamasyāḥ | 
pūrvoktāni rājyāni vallabhāni priyāṇi yasyāḥ | rājyaśabdena tatpatayo 
rājāno vā kathyante | ata eva śrīnagare teṣāṃ vāsaḥ smaryate | yadāha 
dūrvāsaḥ -

madhyakṣoṇyāmamuyormahendranīlātmakāni ca sarāṃsi |
śātodarīsahāyānbhūpālānapi punaḥ punaḥ praṇumaḥ ||

iti | amuyorityasya trayodaśacaturdaśaprakārayorityarthaḥ |

rājatkṛpā rājapīṭhaniveśitanijāśritā || 185 ||

	rājantī śobhamānā kṛpā yasyāḥ | rājñāṃ 
nṛpāṇāmindrādīnāṃ ca pīṭheṣu siṃhāsaneṣu niveśitā nijā āśritā 
yayā || 185 ||

rājyalakṣmīḥ kośanāthā caturaṅgabaleśvarī |

	rājyābhimāninī lakṣmī rājyalakṣmīḥ | yasyā mantrastantrarāje 
prasiddhaḥ | kośasya bhāṇḍāgārasya divyasya annamayādervā nāthā 
svāminī | catvāri hastyaśvarathapādātarūpāṇyaṅgāni yeṣāṃ teṣāṃ 
bālānāmīśvarī | aṅgānyeva balaṃ yeṣāṃ te'ṅgabalā vyūhāḥ | 
caturavayavakā ye vyūhāsteṣāmīśitrī vā aṅgabaleśvaraśabda eva vā 
vyūhavācī | tena dvigutvānṅīṣ | caturthavyūhātmetyarthaḥ | te ca 
vāsudevādyā vaiṣṇaveṣu purāṇeṣviva śaivaśākteṣvapi purāṇeṣu 
prasiddhāste ta ihodāhāryāḥ | śarīrapuruṣaḥ chandapuruṣo vedapuruṣo 
mahāpuruṣa iti bahvṛcopaniṣaduktā vā |

sāmrājyadāyinī satyasandhā sāgaramekhalā || 186 ||

	rājasūyena yaṣṭā maṇḍaleśvaro vā rājādhirājo vā samrāṭ | 
tasya bhāvaḥ sāmrājyaṃ taddatte |

yeneṣṭhaṃ rājasūyena maṇḍalasyeśvaraśca yaḥ |
śāsti yaścājñayā rājñaḥ sa samrāṭ ------------ ||

ityagnipurāṇīyakośāt | satye anullaṅghye sandhe pratijñāmaryāde 
yasyāḥ | sāgarāḥ samudrāṃ eva mekhalā kāñcī yasyā bhūmeḥ sā || 
186 ||

dīkṣitā daityaśamanī sarvalokavaśaṅkarī |

	dhiyaṃ jñānaṃ kṣiṇoti prāpayatīti dīkṣā | athāto dīkṣā kasya 
sviddhetordīkṣita ityācakṣata ityārabhya taṃ vā etaṃ dhīkṣitaṃ santaṃ 
dīkṣita ityācakṣata ityantādātharvaṇa- brāhmaṇāt |

śiṣyebhyo mantradānena pāpaṃ kṣapayatīti vā |
dīyate kṛpayā śiṣye kṣīyate pāpasañcayaḥ |
tena dīkṣeti kathitā --------------------------------- |

iti parānandatantrāt | sā asya sañjāteti dīkṣitastadabhinnā | daityānāṃ 
bhaṇḍādīnāṃ śamanī nāśikā | sarvān lokān svavaśe kurute | vaśamiti 
māntamavyayam |

pratiyogitvābhāvaḥ 

sarvārthadātrī sāvitrī -

	sarveṣāṃ caturṇāmarthānāṃ puruṣārthānāṃ dātrī | 
tṛnnantayoge na loketi ṣaṣṭhayā eva niṣedhātkṛdyogalakṣaṇaṣaṣṭhyāḥ 
tṛjakābhyāmiti samāsaniṣedhe'pi śeṣaṣaṣṭhyā samāsaḥ | uktañca 
devīpurāṇe -

dharmādīṃścintitānarthānsarvalokeṣu yacchati |
ato devī samākhyātā sarvaiḥ sarvārthasādhanī ||

iti | saviturjagatprasūteḥ paraśivasyeyaṃ sāvitrī | prajānāṃ ca 
prasavanātsaviteti nigadyata iti viṣṇudharmottarāt |

savitṛprakāśakaraṇātsāvitrītyabhidhābhavet |
jagataḥ prasavitrīti hetunānena vāpi ca ||

iti bhāradvājasmṛteśca | sāvitrī prasavasthiteriti vāsiṣṭharāmāyaṇācca | 
devīpurāṇe tu -

tridaśairarcitā devī vedayogeṣu pūjitā |
bhāvaśuddhasvarūpā ca sāvitrī tena sā samṛtā ||

ityuktam | devībhāgavate tu -

sravaṇaṃ syandanārthe ca dhātureṣa nipātyatre |
sravaṇe tejasotpattiḥ sāvitrī tena kathyate ||

ityuktam | iyaṃ ca puṣkaratīrthādhiṣṭhātrī devatā | taduktaṃ 
padmapurāṇe- sāvitrī puṣkare nāmnā tīrthānāṃ pravare śubha iti ||

saccidānandarūpiṇī || 187 ||

	sattvaṃ cittvamānandaśca rūpaṃ svarūpamata eva 
vidyāntareṣūpasaṃhāryamasyā iti saccidānandarūpiṇī || 187 ||

iti bhāskararāyeṇa kṛte saubhāgyabhāskare |
saptamena śatenābhūdaṣṭamī bhogadākalā || 700 ||

iti śrī saubhāgyabhāskarābhikhye lalitā sahasranāma bhāṣye 
saptamaśatakaṃ nāmāṣṭamīkalā || 8 ||



aṣṭamaśatakaṃ nāma navamī viśvā kalā

deśakālāparicchinnā sarvagā sarvamohinī |

	deśakālābhyāmaparicchinnā tatkṛtaparicchedābhāvavatī | uktañca 
yogasūtre- sa pūrveṣāmapi guruḥ kālenānavacchedāditi | sa īśvaraḥ 
pūrveṣāṃ brahmādīnāmapi guruḥ pitā | 
kālenānavacchinnatvādityarthaḥ | iha nāstīti pratītiviṣayo'tyantābhāvo 
deśataḥ paricchedaḥ | pūrvaṃ nāsīdagre na bhaviṣyatīti pratītiviṣayau 
prāgabhāvadhvaṃsau kālataḥ paricchedaḥ | adhunā nāstīti 
tvatyantābhāva eva | deśe vṛttau kālasya kāle vṛttau deśasya 
cāvacchedakatvaniyamādidānīṃ goṣṭhe gaurna mandurāyāmiti 
pratīterihādhunetyanayorekasyādhikaraṇatvenānyasyāvacchedakatvenollekh
āya prayoga iti granthāntareṣu vistaraḥ | īdṛśaparicchedābhāvo nāma 
tatpratiyogitvābhāvaḥ pratiyogitvasambandhena tayorabhāvo vā 
tadvatītyarthaḥ | taduktaṃ saurasaṃhitāyām -

pumānākāśavadvyāpī svātiriktaṃ mṛṣā yataḥ |
deśataḥ kālataścāpi hyananto vastutaḥ smṛtaḥ ||

iti | anantaśabdasya paricchedābhāvavānityarthaḥ | nanvatra vastutaḥ 
paricchedābhāvo'pi smaryate | asti hi ayamayaṃ neti 
pratītiviṣayo'nyonyābhāvo nāma vastutaḥ paricchedaḥ | 
tatpratiyogitvābhāvaḥ kimiti nokta iti cet | tasya vādivipratipattiviṣayatvena 
bahubhirnāmabhiḥ samarthayiṣyamāṇatvena pṛthaṅanirdeśyamāṇatvāditi 
gṛhāṇa | tadevāha sarvagā | sarvaṃ vastumātraṃ gacchatyabhedena 
prāpnotīti sarvagā | antātyantādhvetyādinā ḍaḥ | taduktaṃ 
varāhapurāṇe trimūrtiṣu sṛṣṭināmikāṃ śvetaparvate tapaścarantīṃ 
prati brahmaṇā varo vriyatāmityukte devyā vacanam -

bhagavannekadeśe'haṃ notsahe sthātumañjasā |
ato'rthaṃ tvāṃ varaṃ yāce sarvagatvamabhīpsatī ||

evamuktastadā brahmā sṛṣṭyai devyai prajāpatiḥ |
uvāca sarvarūpetvaṃ sarvagāsi bhaviṣyasi ||

iti | atra sarvagatvavivaraṇarūpasya sarvarūpe iti sambodhanasya sarvābhinne 
ityarthakatvātparikarāṅkurālaṅkāraḥ | sarvābhinnatvaṃ ca 
siddhamevetyasītyuktam | ata eva sādhyatvadyotakasya

bhaviṣyasītyasya sarvakṣetreṣu tava saguṇamūrtayo 
bhaviṣyantītyetatparatvam | ataḥ sarvakṣetreṣu vidyamānetyapyarthaḥ | 
sarvāntaryāmiṇīti vā | īdṛśārthatrayamapyabhipretyoktaṃ devīpurāṇe -

devyā vā eṣa siddhāntaḥ paramārtho mahāmate |
eṣā vedāśca yajñāśca svargaścaiva na saṃśayaḥ ||

devyā vyāptamidaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam |
īḍyate pūjyate devī annapānātmikā ca sā ||

sarvatra śāṅkarī devī tanubhirnāmabhiśca sā |
vṛkṣeṣūrvyāṃ tathā vāyau vyomnyapsvagnau ca sarvagā ||

evaṃvidhā hyasau devī sadā pūjyā vidhānataḥ |
īdṛśīṃ vetti yastvenāṃ sa tasyāmeva līyate ||

iti | nanu 
nityatvānityatvajaḍatvacittvādiviruddhadharmasamāveśātkathamanyonyāb
hāvapratiyogitvasya brahmaṇyabhāva ityata āha | sarvamohinī 
sarvānprākṛtajanān bhedabhāne satyatvaṃ manyamānān mohayati 
advaitaviṣayakajñānavidhurān kurute iti tathā | brahmaṇo jagataśca 
bhedabhānasya mohamātratvādvastuto'paricchedyatve na kāpi kṣatiriti 
bhāvaḥ | uktañca kūrmapurāṇe śivena -

iyaṃ sā paramā śaktirmanmayī brahmarūpiṇī |
māyā mama priyānantā yayedaṃ mohitaṃ jagat ||

anayaitajjagatsarvaṃ sadevāsuramānuṣam |
mohayāmi dvijaśreṣṭhāḥ sṛjāmi visṛjāmi ca ||

iti | atraiva himavantaṃprati devīvacanam -

yāni śāstrāṇi dṛśyante loke'sminvividhāni tu |
śrutismṛtiviruddhāni dvaitavādaratāni ca ||

kāpālaṃ bhairavaṃ caiva śākalaṃ gautamaṃ matam |
evaṃvidhāni cānyāni mohanārthāni tāni tu ||

ye kuśāstrābhiyogena mohayantīva mānavān |
mayā sṛṣṭāni śāstrāṇi mohāyaiṣāṃ bhavāntare ||

iti | sūtasaṃhitāyāmapi -

prasādahīnāḥ pāpiṣṭhā mohitā māyayā janāḥ |
naiva jānanti deveśaṃ janmanāśādipīḍitāḥ ||

iti | sarvaṃ trailokyaṃ mohayatīti vā | trailokyamohanacakravidyobhayarūpeti 
yāvat |

sarasvatī śāstramayī guhāmbā guhyarūpiṇī || 188 ||

	nanu ghaṭapaṭayorbhedabhānasyāpi tulyanyāyena 
mohamātratvāttayorapyabheda evāstvata āha- sarasvatī | jñānābhimāninī 
devatā jñānasamudrarūpetyarthaḥ | viṣayānavacchinnajñānarūpeti 
yāvat | ghaṭādijaḍapadārthanirṇaye mohasyāyoge'pi ajñānenāvṛtaṃ 
jñānaṃ tena muhyanti jantava iti vacanena jñānarūpādvaitaviṣaye 
jñānāvaraṇasyāvaśyakatvāttannirṇaye 
sarvānarthanirāsakaparamapuruṣārtharūpe pāpināṃ 
bhavatprasādavidhurāṇāṃ moha āvaśyaka iti bhāvaḥ | yadvā kanyāḥ 
prakramya dvivarṣā tu sarasvatīti 
dhaumyavacanāttādṛśakanyārūpetyapyarthaḥ | bharadvājasmṛtāvapi -

yā vasetprāṇijihvāsu sadā vāgupavartanāt |
sarasvatīti nāmneyaṃ samākhyātā maharṣibhiḥ ||

iti | saraṇātsarvadṛṣṭīnāṃ kathitaiṣā sarasvatīti vāsiṣṭharāmāyaṇe ca | 
nanu nāyaṃ diṅmohāditulyo mohaḥ | 
viruddhadharmasamāveśādiyuktisahasrairbhedasyānumīyamānatvādityata 
āha- śāstramayī | pradhānā'rtho yaṃ mayaṭ | sarvaṃ khalvidaṃ 
brahmetyādiśāstrapradhānā | ayaṃ bhāvaḥ | śāstrameveha 
prādhānyena gamakaṃ natvanumānādi | tasya śāstrato durbalatvāt | ata 
eva śāstrayonitvāditi brahmasūtram | vedaikavedyatvabodhakaśrutayaśca 
taṃ tvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmītyādayaḥ | tataśca sarvasya 
vastujātasya brahmābhede śāstreṇa bodhite mantre 
tṛtīyakūṭenāpyanūdite tadvirodhādanumitereva bhramatvaṃ kalpyam | 
vedantānāmaidaṃparyeṇa brahmaikanirṇayāya pravṛtteḥ | ata eva 
tādṛśajyotiḥśāstravirodhāccandraprādeśikatvaviṣayakasya 
sārvajanīnapratyakṣasyāpi bhramatvaṃ kalpata iti 
śāstrātmakasvāvayavaśālivigrahatvācchāstravikāretyapyarthaḥ | 
taduktaṃ brahmāṇḍe -

niśvāsamārutairvedānṛcaṃ sāma yajustathā |
atharvāṇamahāmantrānabhimānena cāsṛjat ||

kāvyānāṭyādyalaṅkārānasṛjanmadhuroktibhiḥ |
sarasvatī ca jihvāyāḥ sasarja sakalaprasūḥ ||

culakena cakorākṣī vedāṅgāni sasarja ṣaṭ |
mīmāsāṃ nyāyaśāstraṃ ca purāṇaṃ dharmasaṃhitām ||

kaṇṭhordhvarekhātantreṇa sasarja sakalāmbikā |
āyurvedaṃ dhanurvedaṃ kaṇṭhamadhyastharekhayā ||

catuḥṣaṣṭiṃ ca vidyānāṃ kaṇṭakūpabhuvāsṛjat |
tantrāṇi nikhilāṅgebhyo dormūle madanāgamam ||

ityādi | nanu bhedabhānaṃ na kevalaṃ laukikaṃ 
candraprādeśikatvajñānavat, kintu śāstrīyameveti śaṅkate | guhāmbā 
guhāyāṃ sthitāmbā | chāyārūpeti yāvat | madhyamapadalopī samāsaḥ |

ṛtaṃ pibantau sukṛtasya loke guhāṃ praviṣṭau parame parārdhe |
chāyātapau brahmavido vadanti pañcāgnayo ye ca triṇāciketā ||

iti śrutau guhāpraviṣṭatvena varṇitayośchāyātapayoḥ 
parasparavilakṣaṇatayā dvivacanabalācca bhedasiddhiriti bhāvaḥ | yadvā 
guhasya skandasyāmbā mātā | tasyāstārakāsuravadhādikāryārthaṃ 
devaiḥ prārthanaṃ tataḥ śivaśaktyoḥ samāgamastatra vighnācaraṇaṃ 
tena kopaśāpādi | tato'gnigaṅgāśarastambādiyogena 
skandotpattirityādikathāyāḥ śāstraikagamyāyā eva 
bhedasādhakatvādadvaitaśrutīnāmevopacaritārthatā vaktavyā | 
yajamānaḥ prastara iti śruteriva pratyakṣavirodhāditi bhāvaḥ | satyamayaṃ 
vyavahāraḥ sarvo'pi vyāvahārikasatyatvāvalambanaḥ | advaitaṃ tu 
pāramārthikaṃ satyatvamālambata ityāśayena samādhatte | guhyarūpiṇī | 
guhāyāṃ sthitaṃ guhyaṃ paramarahasyaṃ vyāvahārikadṛṣṭyayogyaṃ 
jñānameva rūpamasyāḥ | uktañca sūtasaṃhitāyām -

gurumūrtidharāṃ guhyāṃ guhyavijñānarūpiṇīm |
guhyabhaktajanaprītāṃ guhāyāṃ nihitāṃ numaḥ ||

iti | tathā caikasyaiva brahmaṇo dve rūpe avalambya dvividhamapi 
śāstramupapadyata iti bhāvaḥ | guhyopaniṣadeva rūpamasyā iti vā | 
taduktaṃ kaurme vibhūtiyogavarṇanāvasare sarvopaniṣadāṃ devi 
guhyopaniṣaducyase iti || 188 ||

nanu tarhi śāstradvayaprāmāṇyāt bhedābhedaprasaktiriti nādvaitaṃ 
sidhyedityata āha -

sarvopādhivinirmuktā sadāśivapativratā |

sarvaiḥ skandajanakatvacchāyātapatvādibhirupādhibhiḥ 
sakhaṇḍairakhaṇḍaiśca dharmairviśiṣya niḥśeṣeṇa muktā tyaktā 
dharmasambandhaśūnyā | tataśca dharmāṇāṃ svasambandhābhāvavati 
bhāsamānaḥ sambandhaḥ śuktau rajatatādātmyamiva mithyaiveti 
śāstrasya satyāvedakatvarūpaprāmāṇyanirvāhāya

sarveṣāṃ vedāntānāmadvaite pāramārthike parabrahmaṇi 
sākṣātparamparayā vā tātparyasya 
vaktavyatvādbhedapratipādakaśāstrasya 
pañcaṣāṅgulagrāsāvedakoparāgaśāstrasyeva vyāvahārikadṛṣṭyaiva 
pravṛttiriti na bhedābhedayoḥ samakakṣyateti bhāvaḥ | 
tārkikaprasiddhopādhiśūnyā tādṛśasaddhetugamyeti vā | nanvevaṃsati 
tripurasundaryāḥ śaktirūpatvāttasyāśca 
parāhantādharmarūpatvāviśeṣeṇa mithyātvaprasaṅga ityata āha- sadeti | 
śiva eva patiriti vrataṃ niyamaḥ sadā sārvakāliko yasyāḥ | śivasya 
patnītvaṃ śivavadeva sadātanaṃ kālatrayābādhyamiti yāvat | itare tu 
padārthāḥ kalpitāsteṣu dharmatvamapi dṛśyatvāviśeṣātkalpitameva | 
śaktau tu dharmatvamātraṃ kalpitaṃ na tu śaktirapi kalpitā | ata eva sā 
brahmakoṭiriti bhāvaḥ | sadāśivasya pativrateti vā | nanu 
kathametadavagamyate | parāhantātiriktā eva dharmāḥ kalpitā iti | pratyuta 
vinigamanāviraheṇa sarveṣāmeva dharmāṇāṃ mithyātvameva vā 
['satyatvameva] vā syādityata āha |

sampradāyeśvarī sādhvī gurumaṇḍalarūpiṇī || 189 ||

	samyak śiṣyebhyaḥ pradīyata iti sampradāyaḥ | tatreśvarī samarthā 
samarthanakṣamā | nyāyaiḥ sampradāyena caitadavagamyata ityarthaḥ | 
yathā hi nirdharmake brahmaṇi viyadādayo dharmāḥ kalpitāḥ 
viyadādyavacchinne'pi caitanyai 
punaḥśabdaviṣayatvadravyatvadharmatvādayastadavacchinnacaitanyeṣvapi 
punardharmatvādayaḥ kalpitāstathā dharmatvasyāpi dharmitvasyeva 
dṛśyasya nirdharmake'pi brahmaṇi sukalpatvādekasyaiva 
dharmadharmibhāve nyāyenaiva siddhe tatra śiva eva dharmī śaktireva 
dharma iti tu sampradāyādavagantavyamiti bhāvaḥ | brahmaiva 
śakyaprapañcapratiyogitvena śaktirityucyata iti sāmpradāyikāḥ | 
sampradāyasaṃjñako mantrārtho'pi yoginīhṛdaye 
dattātreyasaṃhitāyāṃ ca prasiddhaḥ | sa ca kādividyāyāmeva svarasa iti 
tu varivasyārahasya evopapāditamasmābhiḥ | tadīśvarītyartho vā | yuktaṃ 
caitadityāha | sādhu ucitam | dāhakatvādiśaktervahnidharmatāyā eva loke 
darśanātparāhantāśakterdharmatvameva vaktumucitamiti bhāvaḥ | 
napuṃsakamidaṃ nāma | tena sādhune nama iti prayogaḥ | tena sādhvī 
sadgatidāyinītyanena na paunaruktyam | tasya dharmasya dve rūpe ityāha | ī 
turyasvarūpamekākṣaraṃ kāmakalāsaṃjñakamidaṃ nāma | 
viṣṇuparātprathamasvararūpādakārāt asya bhaginī ī iti vigrahe 
puṃyogalakṣaṇe ṅīṣi yasyeti 
cetyakāralope'vaśiṣṭātpratyayamātrātparataḥ prāptasya supo 
halṅyādinā lope rūpasiddhiḥ | yainama iti prayogaḥ na 
punarbhāryābhartṛbhāva eva puṃyogaḥ | pitṛputrībhāvasyāpi 
puṃyogapadena svīkṛtatvāt | subhadrā

vasudevī syāditi | nārāyaṇīsahacarāya namaḥ śivāyetyatra nārāyaṇasya 
bhaginītyeva vyākhyānācca | evaṃ śakraduhitari jayantasya bhaginīti 
vyutpattyaiva jayantīti prasiddheśca | ekasmindharmiṇi 
sthitayordvayordharmayoḥ sodaratāyā eva yuktatvāt | 
viṣṇusambandhibhaginītvaviśiṣṭetyakṣarārthaḥ | viṣṇurūpā 
tadbhaginīrūpā ceti yāvat | ekameva brahma dharmo dharmīti rūpadvayaṃ 
prāpat | tatra dharmaḥ punaḥ pumānstrīti dvidhābhavat | tatra strī 
paraśivamahiṣītvaṃ pumān viṣṇuḥ sakalajagadupādānatāṃ prāpat | 
etattrayamapi militvaikamakhaṇḍaṃ brahmeti śaivamataprakriyā 
kūrmapurāṇādyanuyāyinī ratnatrayaparīkṣāyāṃ dīkṣitairvistareṇa 
nirūpitānusandheyā | asyāśca kāmakalāyāḥ svarūpaṃ 
śūnyākārādvisargāntādbinduprasyandasaṃvida ityādinā 
vāmakeśvaratantre īkārādviśvakartrīyaṃ māyā turyātmikā priyā 
ityādinā jñānārṇave, īkāraḥ samanurjñeyo raktavarṇaḥ 
pratāpavānityādinā vāyupurāṇe ca kāmakalāvilāsādau ca prapañcitam 
| saundaryalaharyām- mukhaṃ binduṃ kṛtveti śloke spaṣṭakalpamuktaṃ 
bhagavatpādaiḥ | tatsvarūpaniṣkarṣastu tanmukhādevānusandheyo 
rahasyatamatvādityāha | guravaḥ paramaśivādisvasvaguruparyantāsteṣāṃ 
maṇḍalaṃ paramparā saiva rūpaṃ nirūpaṇamasyāḥ 
avicchinnagurupāramparyakramāgatamidaṃ rahasyaṃ na tu pustake likhyata 
iti bhāvaḥ | ata evoktaṃ yoginīhṛdaye- karṇātkarṇopadeśena 
samprāptamavanītala iti || 189 ||

rahasyatvameva caturbhirāha -

kulottīrṇā bhagārādhyā māyā madhumatī mahī |

	kulamindriyasamūhamuttīrṇā atikrāntā | tairagamyatvāt | bhage 
savitṛmaṇḍale ārādhyopāsyā | savitṛmaṇḍalasya 
rahasyopāstyadhikaraṇatvāt | bhagena ekākāreṇa vārādhyā 
yadekādaśamādhāraṃ bījaṃ koṇatrayātmakamiti vacanāt | 
prasiddhatarasyāpyaprakaṭīkaraṇānukūlā śaktirmāyā | devīpurāṇe tu -

vicitrakāryakaraṇā acintitaphalapradā |
svapnendrajālavalloke māyā tena prakīrtitā ||

ityuktam | idameva ca vistareṇoktaṃ varāhapurāṇe pṛthivīṃ prati 
viṣṇuvākyam -

parjanyo varṣate tatra jalapūraśca jāyate |
diśo nirjalatāṃ yānti saiṣā māyā mama priye ||

somo'pakṣīyate pakṣe pakṣe cāpi vivardhate |
amāyāṃ dṛśyate naiva māyeyaṃ mama sundari ||

mama māyābalaṃ hyetadyena tiṣṭhāmyahaṃ jale |
prajāpatiṃ ca rudraṃ ca sṛjāmi ca harāmi ca ||

ityantaiḥ saptatriṃśatā ślokairvicitrakāryakartṛtvaṃ svāvacchedikāyā 
māyāyā eveti pratipāditam | tādṛśakāryameva ca 
māyāpadaśakyatāvacchedakam | bhaktitantre tu tacchaktirmāyā 
jaḍasāmānyāditi sūtre bhagavataḥ śaktireva māyetyuktam | madhu 
madyaṃ puṣparasaḥ kṣaudraṃ vā pūjanādisamaye tadvatī | mahatyai vā 
etaddevatāyai rūpaṃ yanmadhviti śruteḥ | yadvā ādityo vai devamadhviti 
śrutau vihitamadhumatyākhyavidyāviśeṣarūpā | athavā yogaśāstre 
caturvidhayogina uktāsteṣu caturtho gatikrāntābhāva ityucyate | sa ca 
pūrvebhya uttamastasyāpi sapta bhūmikā atikramaṇīyāḥ santi | tāsu 
caramā bhūmikā madhumatītyucyate tadrūpetyarthaḥ | 
tādṛśabhūmikāyāmutpannasyaiva jñānasya tārakatvātsaṃsāratāriketi 
yāvat | tadidaṃ tārakaṃ sarvaviṣayaṃ sarvathā viṣayakramaṃ ceti 
vivekajaṃ jñānamiti yogasūtrabhāṣyādiṣu spaṣṭam | nadīviśeṣarūpā 
vā | īdṛśarahasyarūpāpi pṛthvīvadatiprakaṭetyāha | mahī 
mahyākhyanadīviśeṣarūpā vā | devīpurāṇe tu mahadvyāpya sthitā 
sarvaṃ mahīti prakṛtirmatetyuktam |

gaṇāmbā guhyakārādhyā komalāṅgī gurupriyā || 190 ||

	gaṇasya pramathādergajānanasya vāmbā | 
guhyakairdevaviśeṣairajñātarahasyasthale vā ārādhyā | komalāni 
sukumārāṇyaṅgāni yasyāḥ | guruḥ priyo yasyāḥ | gurupatnyabhinnā vā | 
jagadguroḥ śivasya patnī vā || 190 ||

svatantrā sarvatantreśī dakṣiṇāmūrtirūpiṇī |

	kārakapāratantryamantareṇaiva sarvakartṛtvātsvatantrā 
svatantrākhyanityātantrarūpā vā | svānyātmīyāni tantrāṇi yasyā vā | 
śaiva- vaiṣṇava- gāṇapatāditantreṣvapyasyā eva 
vibhūtīnāṃpratipādanādātmīyatvamiti bhāvaḥ | sva ātmīyaḥ 
svādhīnaḥ paraśivastattantrā tadadhīnā vā | parasparādhīnetyarthaḥ | 
taduktaṃ kālikāpurāṇe kāmarūpakṣetramāhātmye -

nityaṃ vasati tatrāpi pārvatyā saha narmabhiḥ |
madhye devīgṛhaṃ tatra tadadhīnastu śaṅkaraḥ ||

īśānyāṃ nāṭake śaile śaṅkarasya sadāśrayam |
nityaṃ vasati tatreśastadadhīnā tu pārvati ||

iti | sarvāṇi catuḥṣaṣṭisaṃkhyākāni tantrāṇīṣṭe samarthayati | śivasya 
dakṣiṇābhimukhī mūrtirbrahmanārāyaṇāderadhyāpakatvena prasiddhā | 
yasyā mantrāstantreṣu prasiddhāḥ sa eva rūpamasyāḥ |

sanakādisamārādhyā śivajñānapradāyinī || 191 ||

	sanakasanandanādibhiḥ samyagārādhyopāsyā | ata eva teṣāṃ 
guruparamparāyāṃ gaṇanā | taduktaṃ brahmāṇḍe -

tvamevānādirakhilā kāryakāraṇarūpiṇī |
tvāmeva hi vicinvanti yoginaḥ sanakādayaḥ ||

iti | śivaviṣayakaṃ jñānaṃ prakarṣeṇa datte | taduktaṃ 
vāsiṣṭharāmāyaṇe -

spandena labhyate vāyurvahnirauṣṇyena labhyate |
cinmātramamalaṃ śāntaṃ śiva ityuditaṃ tu yat ||

yatspandamayaśaktyaiva lakṣyate nānyathā kila |

iti | śivo jñānapradāyī yasyā vā | ata eva varāhapurāṇe trimūrtiṃ 
prakṛtya etāstisro'pi sidhyanti yo rudraṃ vetti tattvata iti || 191 ||

citkalānandakalikā premarūpā priyaṅkarī |

cideva kalā saccidānandātmano brahmaṇa ekadeśa iva yasyāṃ sā | yadvā 
antaḥkaraṇopādhikaṃ caitanyaṃ nirupādhikāyāścita ekadeśa iti | 
mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātana iti smṛteḥ | padmapurāṇe'pi 
devīmūrtigaṇanaprakaraṇe- citteṣu citkalā nāmaśaktiḥ sarvaśarīriṇāmiti 
| evamevānanda eva kalaikadeśa iva yasyāḥ | śoṣādvibhāṣeti kapratyayaḥ | 
jīvagatānandaikadeśarūpā vā | svārthe kaḥ | etasyaivānandasyānyāni 
bhūtāni mātrāmupajīvantīti śruteḥ | ānandamayaḥ korako vā | kālikā 
korakaḥ pumāniti kośaḥ | prema sneho bhaktireva svarūpaṃ yasyāḥ | 
āyurghṛtamitivadrūpābhivyaktijanake'pi rūpapadaprayogaḥ | priyaṃ 
karotīti priyaṅkarī |

nāmapārāyaṇaprītā nandividyā naṭeśvarī || 192 ||

a ā i ītyārabhya kṣaḥkṣā ityantāni bhagavatyā nāmāni | akāra ekaḥ 
kakārādayaḥ pañcatriṃśaccetyevaṃ ṣaṭtriṃśadakṣarāṇi | 
ṣaṭtriṃśadvarṣarūpāṇi teṣvekaikasya ṣoḍaśabhiḥ svarairyoge krameṇa 
tāvanto māsāḥ | tena ṣaṭsaptatyuttarāṇi pañcaśatāni varṇāni bhavanti | 
etāni prathamākṣarāṇi | eṣvekaikaṃ prathamaṃ kṛtvā 
dvitīyavarṇasthāne ṣaṭtriśat krameṇa nikṣipet | ante ca ā ī iti pallavaṃ 
yojayet | tataśca viṃśatisahasrāṇi saptaśatāni ṣaṭtriṃśacca nāmāni 
bhavanti | taduktam -

ā ī pallavitaiḥ parasparayutairdvitrikramādyakṣaraiḥ
kādikṣāntagataiḥ svarādibhiratha kṣāntaiśca taiḥ sasvaraiḥ |
nāmāni tripure bhavanti khalu yānyatyantagopyāni te
tebhyo bhairavapatni viṃśatisahasrebhyaḥ parebhyo namaḥ ||

iti | devībhāgavate'pi tṛtīyaskandhe -

akārādikṣakārāntaiḥ svarairvarṇaistu yojitaiḥ |
asaṃkhyeyāni nāmāni bhavanti raghunandana ||

iti | teṣāṃ ca pārāyaṇaṃ pañcadhoktaṃ kādimate- dinato vārataḥ 
pakṣānmāsātṣaṭtriṃśatā dinairityādinā | tadidaṃ 
nāmapārāyaṇākhyaṃ karma | sahasranāmapāṭhe'pi ca tathā | 
yogarūḍhyā pūrvasyeva yaugikavṛttyā parasyāpyupasthiteḥ | tābhyāṃ 
prītā |

māmarcayatu vā mā vā vidyāṃ japatu vā na vā |
kīrtayennāmasāhasramidaṃ matprītaye sadā ||

iti vacanāt | nandino nandikeśvarasya vidyā tadupāsitavidyā naṭeśvarasya 
cidambaranaṭasyeyaṃ tadanukāriṇī | yadāhurabhiyuktāḥ -

jaṅghākāṇḍorunālo nakhakiraṇalasatkesarālīkarālaḥ
pratyagrālaktakābhāprasarakisalayo mañjanumañajīrabhṛṅgaḥ |
bharturnṛttānukāre jayati nijatanusvacchalāvaṇyavāpī-
sambhūtāmbhojaśobhāṃ vidadhadabhinavoddaṇḍapādo bhavānyāḥ ||

iti || 192 ||

mithyājagadadhiṣṭhānā -

	mithyārūpasya jagato'dhiṣṭhānaṃ bhānādhikaraṇaṃ rajatasyeva 
śuktiḥ | māyāmātramidaṃ dvaitamadvaitaṃ paramārthataḥ | neha 
nānāsti kiñcanetyādiśruteḥ | sarvaṃ khalvidamevāhaṃ nānyadasti 
sanātanamiti devībhāgavatāt | yatra trisargo mṛṣeti viṣṇubhāgavatācca | 
guṇatrayāpacayavivakṣayā

strīliṅgam | yadvā adhiṣṭhāśabda evādhiṣṭhānaparaḥ | tataśca 
jagadadhiṣṭhārūpaṃ brahmaiva anaḥ prāṇo yasyā iti vigrahaḥ | yadvā 
adhiṣṭhānaśabdo matvarthīyācpratyayenādheyaparaḥ | tena 
mithyājagadadhiṣṭhānamadhiṣṭhitaṃ yasyā iti vigrahaḥ | vastutastu jagato 
brahmapariṇāmakatvaṃ svīkurvatāṃ tāntrikāṇāṃ mate jagataḥ 
satyatvameva mṛdghaṭayoriva brahmajagatoratyantābhedena brahmaṇaḥ 
satyatvena jagato'pi satyatvāvaśyaṃbhāvāt bhedamātrasya 
mithyātvasvīkāreṇādvaitaśrutīnāmakhilānāṃ nirvāhaḥ | bhedasya 
mithyātvādeva bhedaghaṭitādhārādheyabhāvasambandho'pi mithyaiva | 
tāvanmātreṇaivāvirodhe sarvasya jagato mithyātvakalpanaṃ tu 
vedāntināmanarthakameveti śāmbhavānandakalpalatāyāṃ vistaraḥ | 
tataśca mithyābhūtaṃ jagato'dhiṣṭhānaṃ 
bhedaghaṭitasambandhenāvasthitiryasyāmiti vigrahāt strīliṅgatopapattiḥ ||

muktidā muktirūpiṇī |

muktiṃ mokṣaṃ dadātīti muktidā | tathā ca śrīkūrmapurāṇe -

tasmādvimuktimanvicchanpārvatīṃ parameśvarīm |
āśrayetsarvabhūtānāmātmabhūtāṃ śivātmikām ||

iti | śivapurāṇe'pi -

nāmāni ye maheśasya gṛṇantyajñānato'pi vā |
teṣāmapi śivomuktiṃ dadāti kimataḥ param ||

iti | brahmāṇḍapurāṇe'pi -

ye'rcayanti parāṃ śaktiṃ vidhināvidhināpi vā |
na te saṃsāriṇo nūnaṃ muktā eva na saṃśayaḥ ||

iti | muktireva rūpamasyāḥ | avidyānivṛtterdhvaṃsarūpatve 
pañcamaprakārarūpatve vā paramapuruṣārthatvānāpattyā 
tadupalakṣitasvātmānandasyaiva mokṣatāyā vaktavyatvāt | uktañca 
saurasaṃhitāyāṃ caturdaśe'dhyāye -

atha mukteḥ svarūpaṃ te pravakṣyāmi samāsataḥ |
yajjñānena parā muktiḥ sidhyatyakhiladehinām ||

ityupakramya jñānasya tatra kārakahetutāṃ jñānaṃ na kārakaṃ 
vidvadbodhakaṃ khalu kevalamityādinā nirasya kāryadravyatayā naiva 
sthitā bhavitumarhatītyādinā 
mukterdravyaguṇakarmasāmānyādyātmatāmapi nirasya ataḥ sākṣātparā 
muktiḥ svātmabhūtaiva kevalamityādinā siddhāntaṃ saṃsādhya -

tasmādātmasvarūpaiva parā muktiravidyayā |
tirobhūtā viśuddhasya vidyayā vyajyate'nagha ||

ityupasaṃhārāt |

lāsyapriyā layakarī lajjā rambhādivanditā || 193 ||

lāsyaṃ nartanaṃ priyaṃ yasyāḥ | layaścittāvasthāviśeṣaḥ | 
daśadhyānasamo laya iti vacanāt | tālairnṛtyagītayoḥ samakālaparicchedo 
vā layaḥ tasya karī kartrī | yā devī sarvabhūteṣu lajjārūpeṇa saṃsthiteti 
smaraṇāllajjā | hṛllekhābījasvarūpā vā | 
rambhorvaśyādibhirapsarobhirvanditā || 193 ||

bhavadāvasudhāvṛṣṭiḥ pāpāraṇyadavānalā |

	bhavaḥ saṃsāra eva dāvo vanavahnistasya 
śāmakatvātsudhāvṛṣṭiḥ pīyūṣavarṣamiva | bhavaḥ saṃsāra eva 
dāvo'raṇyam | davadāvau vanāraṇyavahnī ityamaraḥ | tasya 
puṅkhānupuṅkhatayojjīvanātpīyūṣavṛṣṭiriveti vā | bhavaṃ paraśivaṃ 
datte vasu ratnaṃ dhanaṃ ca dhatte etādṛśī vṛṣṭiriti tripadaṃ nāma vā | 
bhogamokṣapradeti yāvat | uktañca rudrayāmale maṅgalarājastave -

yatrāsti bhogo na tu tatra mokṣo yatrāsti mokṣo na tu tatra bhogaḥ |
śrīsundarīsādhakapuṅgavānāṃ bhogaśca mokṣaśca karastha eva ||

iti | pāpānyevāraṇyāni duḥkhajanakatvāt | teṣāṃ davānala iva 
nāśakatvāt | pāpāraṇyānāṃ davānalo yasyā nāma seti vā | taduktaṃ 
bṛhannāradīye -

gaṅgāyāḥ paramaṃ nāma pāpāraṇyadavānalaḥ |
bhavavyādhiharī gaṅgā tasmātsevyā prayatnataḥ ||

iti | yadvā pāpāraṇyānāṃ ye davāḥ dāvāgnayo nāśanopāyabhūtā 
upāstyādayasteṣāṃ anān prāṇān lāti ādatte tān jīvayatīti yāvat | 
pāpāpahāni karmāṇi prathayatītyarthaḥ | taduktaṃ brahmāṇḍe -

kṛtasyākhilapāpasya jñānato'jñānato'pi vā |
prāyaścitaṃ paraṃ proktaṃ parāśakteḥ padasmṛtiḥ ||

iti | tatraivādhyāyāntare -

idaṃ ca śṛṇu devendra rahasyaṃ paramaṃ mahat |
sarveṣāmeva pāpānāṃ yaugapadyena nāśanam ||

bhaktiśraddhāsamāyuktaḥ snātvāntarjalasaṃsthitaḥ |
aṣṭottarasahasraṃ tu japetpañcadaśākṣarīm ||
ārādhya paramāṃ śaktiṃ mucyate sarvakilbiṣaiḥ |

ityādi | 

daurbhāgyatūlavātūlā jarādhvāntaraviprabhā || 194 ||

	daurbhāgyameva tūlaṃ kārpāsaṃ tasya vātūla iva vātyeva 
dūraṃ nirāsiketi yāvat | vātūlaḥ puṃsi vātyāyāmityamaraḥ | yadvā 
daurbhāgyaṃ tūlaṃ yeṣāṃ te daurbhāgyatūlāḥ daurbhāgyasya 
tūlasyeva nirāsakā dharmaviśeṣāḥ | ata eva te dharmā eva vātūle 
gauṇyāvṛttyā tena daurbhāgyatūlaḥ vātūlā yasyāḥ sakāśātseti 
vigrahaḥ | daurbhāgyanirāsakāni karmāṇi yasyāḥ sakāśādudbhavanti | 
yasyāḥ sambandhīni vā seti yāvat | jaraiva dhvāntamandhakāraṃ tasya 
nāśakatvādraveḥ prabheva || 194 ||

bhāgyābdhicandrikā bhaktacittakekighanāghanā |

	bhāgyalakṣaṇasyābdherullāsakatvāccandrikā kaumudīva | 
bhaktānāṃ cittānyeva kekino mayūrāsteṣāmullāsakatvādghanāghanā 
meghasvarūpā | yadvā ghanapadenaiva meghā ucyante | devīkṛtāni 
caritrāṇyeva bhaktacittakekighanarūpāṇīti gauṇyā tena padena caritrāṇi 
kathyante | bhaktacittakekighanairāsamantādghanā nirantaretyarthaḥ |

rogaparvatadambholirmṛtyudārukuṭhārikā || 195 ||

	rogā eva parvatāḥ sthūlatvātteṣāṃ dambholirvajra iva 
bhiṣaktamaṃ tvā bhiṣajāṃ śṛṇomi iti śruteḥ puṃliṅga evāyaṃ 
śabdaḥ | tena rogaparvatadambholaye nama ityeva prayogo na pākṣiko 
dambholyai nama iti | yadvā śatakoṭiḥ svaruḥ śambo 
dambholiraśanirdvayorityagnipurāṇe dambholipadasya 
śambapadenevāśanipadenāpi sāhacaryātstrīliṅgatāpi suvacā | kāṃ 
vidhiṃ samupaskṛtyeti mokṣadharmīyaprayoganirvāhāya 
taṭṭīkākārāṇāṃ bhāgyaṃ strī niyatirvidhirityatra 
niyatipadasāhacaryamātravaśena puṃliṅgatvena prasiddhasyāpi 
vidhipadasya strīliṅgateti vyākhyānadarśanāt | etatpakṣe pākṣiko 
dambholyai nama iti prayogaḥ saṅgacchate | 
pūrvamaśaktisiddhituṣṭibhedabhinnā aṣṭāviṃśatirvadhā uktāḥ te 
mṛtyudārupadenocyante | 
dārupadasyoktaparibhāṣāyāmaṣṭāviṃśatisaṃkhyāparatvāt | śleṣeṇa 
kāṣṭhānyapi kathyante | teṣāṃ chedakatvātkuṭhāreva svārthe kaḥ | 
dvayoḥ kuṭhāra iti kośaḥ | mṛtyuryasyopasecanamiti śruteḥ | aṣṭasu 
nāmasu rūpakālaṅkāraḥ || 195 ||

maheśvarī mahākālī mahāgrāsā mahāśanā |

	mahatī ca seśvarī ca māheśvarīti pūrvaṃ vyākhyātaṃ nāma | 
anayorhrasvadīrghādimattvābhyāṃ na paunaruktyam | mahatī ca sā kālī ca 
| kālayatīti kālī | kālane mahatvaṃ tu mṛtyorapi kālanāt | tahā ca 
kālidāsaḥ -

etadamba sadidaṃ tu neti naḥ saṅkayā hṛdi vikalpalakṣaṇaḥ |
yo yamaḥ sa khalu kālyate tvayā bhūtasaṃyamanakelikovidaḥ ||

iti | ujjayinipīṭhādhīśamahākālasya strīti vā | mahānaparimito grāsaḥ 
kavalo yasyāḥ | yasya brahma ca kṣatraṃ cobhe bhavata odana iti śruteḥ | 
mahaccarācarakarmakatvādaśanaṃ yasyāḥ | atra tṛtīyo varṇastālavyaḥ 
pūrvaṃ tadantyatṛtīyakaṃ nāma vyākhyātamiti na paunaruktyam |

aparṇā caṇḍikā caṇḍamuṇḍāsuraniṣūdanī || 196 ||

apagatamṛṇaṃ yasyāḥ sā'parṇā | taduktamasmābhirdevīstave -

ṛṇamiṣṭamadatvaiva tvannāma japato mama |
śive kathamaparṇeti rūḍhirbhārāyate na te ||

iti | parṇaṃ patanamiti nairuktātpatanarahiteti vā | parṇamapyadanīyatvena na 
vidyate yasyāstapasyantyā iti vā | taduktaṃ kālikāpurāṇe -

āhāre tyaktaparṇābhūdyasmāddhimavataḥ sutā |
tena devairaparṇeti kathitā pṛthivītale ||

iti | brahmapurāṇe'pi- aparṇā tu nirāhārā tāṃ mātā 
pratyabhāṣatetyatra prathamacaraṇeneyameva vyutpattirdhvanitā | caḍi kope 
abhakteṣu kopanatvāccaṇḍikā | devībhāgavate- caṇḍikā saptavarṣā 
syāditi kanyāviśeṣasya nāmoktam | caṇḍaśca muṇḍaśca tau ca tāvasurau 
ca tau niṣūdayatīti tathā | tena cāmuṇḍākhyaṃ nāmāsyā eveti sūcitam | 
uktañca mārkaṇḍeyapurāṇe -

yasmāccaṇḍaṃ ca muṇḍaṃ ca gṛhītvā tvamupāgatā |
cāmuṇḍeti tato loke khyātā devī bhaviṣyasi ||

iti | varāhapurāṇe tu -

devī ca triśikhenājau taṃ ruruṃ samatāḍayat |
tayā tu tāḍite tasya daityasya śubhalocane ||

carmamuṇḍe ubhe samyak pṛthagbhūte babhūvatuḥ |
rurostu dānavendrasya carmamuṇḍekṣaṇādyataḥ ||
apahṛtyācaraddevī cāmuṇḍā tena sābhavat |

ityuktam | karmamoṭī tu cāmuṇḍā carmamuṇḍā ca carciketi 
kośāccarmamuṇḍetyapi devīviśeṣasya nāma dṛśyate | tena vārāhe- 
carmamuṇḍeti sābhavadityeva pāṭhaḥ syādityanumīyata ityanyadetat | 
caṇḍāni pracaṇḍāni atyantakopanacihnabhūtanetraśoṇimādivanti vā 
muṇḍāni yeṣāmasurāṇāṃ tanniṣūdanīti vā | hanyamānānāṃ 
tādṛśamuṇḍavattvaviśeṣaṇasvārasyena tādṛśamuṇḍamālādhareti 
kālikārūpadhvaniḥ || 196 ||

kṣarākṣarātmikā sarvalokeśī viśvadhāriṇī |

	kṣarāṇyaniyatasaṃkhyānyakṣarāṇi varṇāni ātmā svarūpaṃ 
yasyāḥ | ekānekākṣarākṛtirityarthaḥ | uktañca varāhapurāṇe -

ekākṣareti vikhyātā sarvākṣaramayī śubhā |
saiva viśveśvarī devī saiva kvāpyamitākṣarā ||

iti | yadvā kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho'kṣara ucyate | 
tadubhayamātmā svarūpaṃ yasyāḥ | sadasatkṣaramakṣaramiti 
mahābhārate | viṣṇubhāgavate'pi -

viṣṇostu trīṇi rūpāṇi puruṣākhyāni ye viduḥ |
prathamaṃ mahataḥ sraṣṭā dvitīyaṃ tvaṇḍasaṃsthitam ||

tṛtīyaṃ sarvabhūtasthaṃ tāni jñātvā vimucyate |

iti sarveṣāṃ lokānāmīśī īśvarī | viśvaṃ dhārayatīti tathā |

trivargadātrī subhagā tryambakā triguṇātmikā || 197 ||

	trayāṇāṃ dharmārthakāmānāṃ vargaḥ samūhaḥ | trivargo 
dharmakāmārthaiścaturvargaḥ samokṣakairityamaraḥ | tasya dātrī 
vitaraṇaparā | pañcavatsarā kanyā subhagetyucyate | kanyāprakaraṇe- 
subhagā pañcavarṣā syāditi dhaumyavacanāt | tadabhinnā | yadvā 
śrīkāmamāhātmyavīryayatnakīrtyādayo bhagapadavācyāḥ śobhanā 
yasyāṃ sā |

bhagamaiśvaryamāhātmyajñānavairāgyayoniṣu |
yaśovīryaprayatnecchāśrīdharmaravimuktiṣu ||

iti viśvaḥ | śobhano bhagaḥ sūryo yayā vā | saurakāryeṣu sarveṣu 
tadantasthitāyā asyāḥ śaktereva nimittatvāt | taduktaṃ viṣṇupurāṇe 
dvitīyeṃ'śe -

sarvā śaktiḥ parā viṣṇorṛgyajuḥsāmasaṃjñitā |
saiṣā trayī tapatyaṃho jagataśca hinasti yā ||

māsi māsi raviryatra tatra tatra hi sā parā |
trayīmayī viṣṇuśaktiravasthānaṃ karoti vai ||

ṛcastapanti pūrvāhṇe madhyāhne tu yajūṃṣi vai |
bṛhadrathantarādīni sāmānyahnaḥkṣaye ravau ||

mūrtireṣā trayī viṣṇorṛgyajuḥsāmasaṃjñitā |
viṣṇuśaktiravasthānaṃ sadāditye karoti yā ||

na kevalaṃ ravau śaktirvaiṣṇavī sā trayīmayī |
brahmātha puruṣo rudrastrayametattrayīmayam ||

nodetā nāstametā ca kadācicchaktirūpadhṛk |
viṣṇurviṣṇoḥ pṛthak tasya gaṇaḥ saptamayo'pyayam ||

stambhasthadarpaṇasyeva yoyamāsannatāṃ gataḥ |
chāyādarśanasaṃyogaṃ sa taṃ prāpnotyathātmanaḥ ||

evaṃ sā vaiṣṇavī śaktirnaivāpaiti tato dvija |
māsānumāsaṃ bhāsvantamadhyāste tatra saṃsthitam ||

iti | devā ṛṣayo gandharvā apsaraso yakṣāḥ sarpā rākṣasāśceti 
saptamayo gaṇaḥ pratimāsaṃ bhidyamānasya 
sūryasyopakaraṇabhūtatvādbhidyate | śaktistu pradhānatvānna bhidyata iti 
samudāyārthaḥ | yadvā lokatrayāntargataṃ saubhāgyaṃ 
caragatamacaragataṃ vā asyā eva rūpamiti subhagā | acaragataṃ tu 
padmapurāṇe -

ikṣavastarurājaṃ ca niṣpāvā jīradhānyake |
vikāravacca gokṣīraṃ kusumbhaṃ kusumaṃ tathā ||

lavaṇaṃ ceti saubhāgyāṣṭakaṃ sthāvaramucyate |

iti | carāstu suvāsinyaḥ prasiddhā eva | pādma evoktam -

triviṣṭapasaubhāgyamayīṃ bhuktimuktipradāmumām |
ārādhya subhagāṃ bhaktyā nārī vā kiṃ na vindati ||

iti | atra pūrvaṃ viśeṣaṇadvayaṃ subhagāpadasya niruktimapi dhvanayati | 
trīṇyambakāni netrāṇi yasyāḥ | taduktaṃ devīpurāṇe nirvacanādhyāye -

somasūryānalāstrīṇi yannetrāṇyambakāni sā |
tena devī tryambaketi munibhiḥ parikīrtitā ||

iti | pratyayasthātkātpūrvasyetyupāntya ikāro na bhavati āpaḥ supaḥ 
paratvāt | trayāṇāṃ brahmaviṣṇurudrāṇāmambikā mātā vā | 
abhāṣitapuṃskāccetītvābhāvaḥ | ata evāha triguṇātmikā 
sattvarajastamorūpaguṇatrayasāmyavigrahā || 197 ||

svargāpavargadā śuddhā japāpuṣpanibhākṛtiḥ |

yatra duḥkhena saṃbhinnaṃ na ca grastamanantaram |
abhilāṣopanītaṃ yattatsukhaṃ svaḥpadāspadam ||

iti śrutiprasiddhaṃ kṣayiṣṇu sukhaṃ vargaḥ | nityaṃ tu sukhamapavargaḥ | 
tadubhayaṃ datte | śuddhā āvidyakamālinyaśūnyā | japāpuṣpanibhā 
oḍrapuṣpeṇa tulyā ākṛtiḥ svarūpaṃ yasyāḥ | ākṛtiḥ kathitā rūpe 
sāmānyavapuṣorapīti viśvaḥ | atrākārapraśleṣeṇājapeti pṛthak padaṃ

svīkṛtya dharādharasutetyekaṃ padamityapi suvacam | tatra ajapā 
mantraviśeṣarūpā | tannirvacanaṃ ca dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyām -

vinā japena deveśi japo bhavati mantriṇaḥ |
ajapeyaṃ tataḥ proktā bhavapāśanikṛntanī ||

iti | puṣpaṃ vikāsa ārtave | dhanadasya vimāne ca kusume netrarujyapīti 
haimakośaḥ | tattulyākṛtiryasyā ityarthaḥ |

ojovatī dyutidharā yajñarūpā priyavratā || 198 ||

	ojo'ṣṭamadhāturiti vedabhāṣye | indriyasāmarthyamityanye | 
ojastejasi dhātūnāmavaṣṭambhaprakāśayoḥ | ojo bale ca dīptau ceti tu 
viśvaḥ | tānyasyāṃ santītyojovatī | dharatīti dharā pacādyac | dyuteḥ 
kānterdharā | yajño vai viṣṇuriti śruteḥ tadabhinnā devī yajñarūpā | 
yajñā eva vā rūpamasyāḥ | taduktaṃ harivaṃśa- 
padmapurāṇayorīśvaraṃ prakramya -

vedapādo yūpadaṃṣṭraḥ kratuhastaścitīmukhaḥ |
agnijihvo dharmaromā brahmaśīrṣo mahātapāḥ ||

ahorātrekṣaṇo divyo vedāntaśrutibhūṣaṇaḥ |
sruvatuṇḍaścājyanāsaḥ sāmaghoṣasvano mahān ||

dharmasatyamayaḥ śrīmānkramavikramasatkriyaḥ |
prāyaścittanakho dhīraḥ paśujānurmahābhujaḥ ||

audgātrāntro homaliṅgaḥ phalabījamahauṣadhiḥ |
vāyvantarātmā mantrasphigvikṛtaḥ somaśoṇitaḥ ||

vedīskandho havirgandho havyakavyātivegavān |
prāgvaṃśakāyo dyutimānnānādīkṣābhirarcitaḥ ||

dakṣiṇāhṛdayo yogī mahāmantramayo mahān |
upākarmo'ṣṭacibukaḥ pravargyāvartabhūṣaṇaḥ ||

nānācchandogatipatho guhyopaniṣadāsanaḥ |
chāyāpatnīsahāyo vai meruśṛṅga ivocchritaḥ ||

iti | yadvā,

indriyadvārasaṃgṛhyairgandhādyairātmadevatām |
svabhāvena samārādhya jñātuḥ soyaṃ mahāmakhaḥ ||

iti mukhyāmnāyarahasyoktayajñābhinnā | priyāṇi 
vratānyaviśeṣātsarvadevatāviṣayakāṇi yasyāḥ | taduktaṃ 
bhaviṣyottarapurāṇe -

devaṃ devīṃ ca voddiśya yatkaroti vrataṃ naraḥ |
tatsarvaṃ śivayostuṣṭyai jagajjananaśīlayoḥ ||

na bhedastatra mantavyaḥ śivaśaktimayaṃ jagat |

iti | priyavratākhyarājasvarūpā vā || 198 ||

durārādhyā durādharṣā pāṭalīkusumapriyā |

	capalendriyāṇāṃ duḥkhenārādhituṃ aśakyā | aśakyetyeva 
paryavasānam | taduktam- taralakaraṇānāmasulabheti | duḥkharūpa 
ādharṣaḥ svāyattīkaraṇaṃ yasyāḥ | śvetaraktavarṇaṃ pāṭalīnāmakaṃ 
kusumaṃ priyaṃ yasyāḥ | uktañca pādme- śrīvṛkṣe śaṅkaro devaḥ 
pāṭalāyāṃ tu pārvatīti |

mahatī merunilayā mandārakusumapriyā || 199 ||

	paramamahatparimāṇatvāt | mahatī 
mahānkasmānmānenānyāñjahatīti śākapūṇirmahanīyo bhavatīti veti 
tu yāskaniruktiḥ | nāradamunervīṇāviśeṣo'pi mahatī tatsvarūpā vā | 
merureva nilayo yasyāḥ | tantrarāje'ṣṭāviṃśe paṭale- atha 
ṣoḍaśanityānāṃ lokātmatvaṃ vadāmi ta ityupakramya sasāgaradvīpāṃ 
bhuvaṃ varṇayitvoktam -

madhyasthamerau lalitā sadaivāste mahādyutiḥ |
tasyābhito jalābdhyantaḥ śeṣāstāḥ syuścaturdaśa ||

tadbahiḥ parame vyomni tvante citrā tu saṃsthitā |

ityādinā bahavo viśeṣā uktāste gurumukhādevāvagantavyāḥ | yadvā | 
cakrarājasya trayaḥ prastārāḥ bhūmikailāsamerubhedāt | tatra 
vaśinyādyaṣṭakena saha bhedabhāvanā bhūprastāraḥ | 
mātṛkākṣaraiścetkailāsaprastāraḥ | 
ṣoḍaśabhirnityābhiścenmeruprastāraḥ | merurnityatādātmyabhāvanaiva 
nilayo yasyā ityarthaḥ | bhāvanāprakāraśca sanatkumāra- sanandana- 
vasiṣṭhasaṃhitāsu tisṛṣu trividhaḥ krameṇa pratipāditaḥ | athavā -

bhūmiścandraḥ śivo māyā śaktiḥ kṛṣṇādhvamādanau |
ardhacandraśca binduśca navārṇo merurucyate ||

iti jñānārṇave uddhṛto navākṣaro mantro merupadavācyaḥ sa eva nilayaḥ 
sarvamantrodbhavasthānaṃ yasyāḥ | tadapyuktam- mahātripurasundaryā 
mantrā merusamudbhavā ityādi | mandāro devataruḥ śvetārko vā tasya 
kusumaṃ priyaṃ yasyāḥ || 199 ||

vīrārādhyā virāḍrūpā -

ahami pralayaṃ kurvannidamaḥ pratiyoginaḥ |
parākramaṃ paro bhuṅktesvātmānamaśivāpaham ||

ityādinoktalakṣaṇā vīrāstairārādhyā | virājo lakṣaṇaṃ pūrvamuktaṃ 
tadrūpā |

virajā viśvatomukhī

vigataṃ rajaḥ pāpaṃ yasyāḥ | virajase nama iti prayogaḥ | 
utkaladeśasthavirajākhyakṣetrādhiṣṭhātrīyam | taduktaṃ 
brahmāṇḍapurāṇe -

viraje virajā mātā brahmaṇā saṃpratiṣṭhitā |
yasyāḥ saṃdarśanānmartyaḥ punātyāsaptamaṃ kulam ||

iti | jyotirudakaṃ lokāśca rajaḥpadenocyanta iti tu nairuktāḥ | viśvataḥ 
sarvāvacchedena mukhaṃ yasyāḥ | viśvataścakṣuruta viśvatomukha iti 
śruteḥ | yatraivopāsakairdhyeyatvena rūpaṃ kalpyate 
tatraivāvirbhavatītyāśayena sarvataḥ pāṇipādaṃ 
tatsarvato'kṣiśiromukhamityādivacanāni pāramārthikarūpābhiprāyeṇa 
apāṇipādo javano grahītetyādīnītyavirodhaḥ | pratikūlamañcatīti pratyak 
tādṛśaṃ rūpaṃ yasyāḥ | indriyāṇāṃ viṣayonmukhatvaṃ 
bahirmukhatvaṃ parāṅmukhatvaṃ cetyucyate | 
tatparityāgenāntarātmonmukhatvamantarmukhatvaṃ pratyaṅmukhatvaṃ 
cocyate | ata eva śrūyeta- parāñci khāni 
vyatṛṇatsvayambhūstasmātparāṅ paśyati nāntarātman iti |

pratyagrūpā parākāśā prāṇadā prāṇarūpiṇī || 200 ||

	pratyagavalokyamānasvarūpeti tu yāvat | para 
utkṛṣṭaścāsāvākāśaśca parākāśā | nirguṇatvātstrīliṅgam | 
parabrahmetyarthaḥ | ākāśa iti hovācākāśo hyevaibhyo 
jyāyānākāśaḥ

parāyaṇamiti chāndogye ākāśapadena parabrahmaivocyate na bhūtākāśa 
ti ākāśastalliṅgāditi brahmasūtre nirṇayāt | kaurme'pi- yasya sā paramā 
devī śaktirākāśasaṃsthiteti |

itthaṃ hi sā jagato yonirekā sarvātmikā sarvaniyāmikā ca |
māheśvarī śaktiranādisiddhā vyomābhidhānā divi rājatīva ||

iti ca | athavā parame vyoman pratiṣṭhitetyādiśrutisiddhaṃ vyoma 
brahmāṇḍapiṇḍāṇḍabhedena dvividhamapi parākāśo 
brahmābhivyaktisthānaṃ tadrūpā | uktañca cidgaganacandrikāyām -

hṛtkriyātmaśaśibhānumadhyagaḥ khe caratyanaladṛṣṭidhāma yaḥ |
yattadūrdhvaśikharaṃ paraṃ nabhastatra darśaya śivaṃ tvamambike ||

iti | svacchandasaṃgrahe'pi -

dvādaśāntaṃ lalāṭordhvaṃ kapālordhvāvasānakam |
dvyaṅgulordhvaṃ śirodeśātparaṃ vyoma prakīrtitam ||

iti | yadvā | saptabhyaḥ samudrebhyaḥ paratara ākāśaḥ parākāśaḥ | tatra 
lalitā ṣoḍaśe varṣe'vasthitāsatī tadrūpetyupacaryate | taduktaṃ kādimate-

kṛtādivarṣādārabhya prativarṣamiti sthitā |
dvitīyādiṣu varṣeṣu kramāttāḥ parivṛttibhiḥ ||

ṣoḍaśe'bde pare vyomni lalitā salilāmbudhau |
citrā ca bhavatītthaṃ hi bhajante parivartanam ||

iti | meruparvataḥ saptadvīpāḥ saptasamudrāḥ parākāśaśceti ṣoḍaśasu 
sthāneṣu kṛtayugasya prathamavarṣe lalitā kāmeśvarī 
bhagamālinītyādikrameṇa citrāntāḥ ṣoḍaśa nityāstiṣṭhanti | dvitīye tu 
varṣe lalitā jambudvīpe'vatarati | kāmeśvarī tu kṣārāmbudhiṃ prayāti | 
tatratyā bhagamālinī tu tatopyuttaraṃ sthānamākramate | evaṃrītyā 
parākāśe jvālāmālinī merau citrā tiṣṭhati | tṛtīye varṣe kṣārāmbudhau 
lalitetyādikrameṇottarottarasthānākrameṇa jambudvīpe citrā 
tiṣṭhatītyādyūhyamiti tadarthaḥ | yadvā parākaśabdaḥ 
kṛcchraviśeṣavācakaḥ saṃstapomātropalakṣakaḥ tasya āśā dik | 
tapogamyo mārga iti yāvat | athavā parākamaśnāti | 
parākādijanyaphalabhoktrītyarthaḥ | pare utkṛṣṭe ake pāpaduḥkhe aśnāti 
nāśayatīti vā | akaṃ pāpe ca duḥkhe ceti viśvaḥ | 
upamārthakapratīkāśapratispardhiparākāśaśabdādanupameti vārthaḥ | 
prāṇānpañcavṛttikānakādaśendriyāṇi vādatte | prāṇāndyati 
khaṇḍayatīti vā | prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtamupāsveti 
kauṣītakibrāhmaṇe prāṇapadasya brahmaparateti nirṇītaṃ 
prāṇādhikaraṇe |

tena prāṇarūpiṇītyasya brahmarūpetyarthaḥ | prāṇo brahma kaṃ brahma 
khaṃ brahmeti śruteśca | prāpūraṇa iti dhātorniṣṭhātakārasya 
saṃyogāderātodhātoryaṇvata iti sūtreṇa nakāre pūrṇaṃ 
brahmetyevārthaḥ | pūrṇamadaḥ pūrṇamidamityādiśruteḥ | uktañca 
manusmṛtau -

enameke vadantyagniṃ manumanye prajāpatim |
indramanye paraṃ prāṇamapare ca maheśvarīm ||

iti | athavā nityātantre tāvat atha ṣoḍaśanityānāṃ kālena prāṇatocyata 
ityādinā śvāsākhyaṃ kālamārabhyaiva dinamāsādikḷptiruktā | 
sārdhadvāviṃśatiḥ śvāsāḥ kramāt dvādaśarāśaya ityādinā ca 
rāśicandrasūryādikalpanā ca śvāsamayyevetyādirūpā vilakṣaṇā 
prakriyā darśitā | tadrītyā ca lalitāyāḥ prāṇātmatvameva 
sphuṭībhavatīti tadrūpetyarthaḥ || 200 ||

mārtāṇḍabhairavārādhyā mantriṇīnyastarājyadhūḥ |

	śrīpure dvāviṃśatrayoviṃśayoḥ 
prākārayormadhyabhūmyāmasti mārtāṇḍabhairavo devo devyupāsakaḥ | 
tathā coktaṃ tadvarṇanāvasare dūrvāsadeśikendreṇa -

cakṣuṣmatīprakāśanaśakticchāyāsamāracitakelim |
māṇikyamukuṭaramyaṃ manye mārtāṇḍabhairavaṃ hṛdayaḥ ||

iti | maṇimallākhyadaityahananāyāśvārūḍhaḥ śivo bhuvamāgato 
mallāripadavācyo mārtāṇḍabhairavapadenāpi vyavahriyata iti 
mahārāṣṭreṣu tantracintāmaṇināmake tantre ca prasiddham | 
tatkṛtadevyārādhanāpi mallārimāhātmya eva prasiddhā | yadvā 
mārtāṇḍaḥ sūryaḥ | mṛte'ṇḍe yena sañjāto mārtāṇḍastena bhāskara 
iti skāndāt | śakandhvāditvātpararūpam | tatra jāta iti taddhitaḥ | bhairavo 
baṭukādiranekavidhaḥ | tatra sūryārādhyatvaṃ padmapurāṇe -

devyā ratnamayīṃ mūrtiṃ bhaktyā nityaṃ divākaraḥ |
pūjayitvāptavāndivyaṃ sūryatvaṃ śubhamuttamam ||

iti | bhairavārādhyatvaṃ tu kālikāpurāṇe bahuśaḥ pratipāditam | 
bhīrūṇāṃ samūho vā bhairavam | durge smṛtā harasi 
bhītimaśeṣajantoriti devīstutiprakaraṇe mārkaṇḍeyapurāṇāt | 
sarveṣāmekaśeṣe tairārādhyā | athavā udyamo bhairava iti śivasūtre 
pratipādita udyogo

bhairava ityucyate | sa eva mohāndhakāranāśakatvānmārtāṇḍaḥ | 
taduktam- mohajayādanantābhogātsahajaṃ vidyājaya iti sūtre 
vārtikakāraiḥ -

mohastamo nijākhyātistajjayāttatparābhavāt |
udyamārkotthito'nantaḥ saṃskārapraśamāvadhiḥ ||

ābhogo yasya vistāra idṛśāddarśitātmanaḥ |
bhavetsahajavidyāyā jayo lābho'sya yoginaḥ ||

iti | mārtāṇḍatulyena bhairaveṇodyogaviśeṣeṇārādhyā labhyetyarthaḥ | 
mantriṇī śyāmalāmbā | 
rājyopayogivicāravācakamantraśabdādinipratyaye nāntatvān ṅīp | tasyā 
nyastā nikṣiptā rājyadhūḥ rājyabhāro yayā | taduktaṃ 
brahmāṇḍapurāṇe rājaśyāmalāṃ prakramya -

lalitāparameśānyā rājyacarcā tu yāvatī |
śaktīnāmapi yā carcā sarvā tasyāṃ vaśaṃvada ||

iti | athavā | mantropāsakā mantriṇaḥ | 
mananatrāṇadharmavattvānnirmalacittameva vā mantrastadvanto mantriṇaḥ | 
tānnayati bhagavatyaikyaṃ prāpayatīti mantriṇī prayatnaviśeṣaḥ | 
tasminmantriṇyāṃ nyastā niveśitā rājyasya 
svasāmrājyarūpasyaikyarahasyasya dhūstajjanakatāvacchedako dharmo 
yayā | upāsakānāṃ yogināṃ ca prayatnaviśeṣeṇaikyatāptirapi 
devyadhīneti phalitārthaḥ | tadidamuktaṃ cittaṃ mantraḥ | prayatnaḥ 
sādhakaḥ | vidyāśarīrasphurattā mantrarahasyam iti tribhiḥ śivasūtraiḥ | 
uktañca bhagavatā kṛṣṇadāsena -

cetyate'nena paramaṃ svātmatattvaṃ vimṛśyate |
iti cittaṃ sphurattātmaprāsādādivimarśanam ||

tadeva mantryate guptamabhedenāntaraiśvaram |
svasvarūpamaneneti mantrastenāsya deśikaiḥ ||

pūrṇāhantānusandhyātmasphūrjanmananadharmataḥ |
saṃsārakṣayakṛttrāṇadharmato ravirucyate ||

tanmantradevatāmarśaprāptatatsāmarasyabhūḥ |
ārādhakasya cittaṃ ca mantrastaddharmayogataḥ ||

asya coktasya mantrasya mananatrāṇadharmiṇaḥ |
uktamantrānusandhānāvaṣṭambhodyantraṇātmakaḥ ||

prayatno'ntaḥsvasaṃrambhaḥ sa eva khalu sādhakaḥ |
yato mantrayiturmantro devataikyasamaprabhaḥ ||

īdṛksādhakayuktena yoginā prathamoditam |
pūrṇāhantānusandhyātma vīryaṃ mantrasya labhyate ||

vidyeti paramādvaitasampravedanarūpiṇī |
śarīraṃ yasya bhagavān śabdarāśiḥ sa ucyate ||

tasya samyaksamastādhvapūrṇāhantāsvarūpiṇī |
sphurattā saiva mantrāṇāṃ mananatrāṇadharmiṇām ||

guptārthatā janānāṃ tu rahasyamiti kathyate |

iti | kṣemarājavṛttāvito'pi vistaro draṣṭavyaḥ |

tripureśī jayatsenā nistraiguṇyā parāparā || 201 ||

sarvāśāparipūrakacakrādhīśvaryāstripureśīti nāma | 
tadabhedādiyamambāpi tathocyate | jayantī bhaṇḍāsurādijayinī senā 
śaktisamūho yasyāḥ | jayatsenākhyarājaviśeṣasvarūpā vā | nirgataṃ 
traiguṇyaṃ guṇatrayavattvaṃ yasyāḥ | paraśabdo'paraśabdaḥ 
parāparaśabdo vā yasya vācakastatsvarūpatvātparāparā | paro'nyaḥ 
aparastadbhinnatvātsvīyaḥ | yadvā para utkṛṣṭaḥ | aparo nikṛṣṭaḥ | 
brahmadāsā brahmadāśā brahmeme kitavā uteti śrutiḥ | paro vairī aparo 
mitram | na me dveṣyo'sti na priya iti smṛtiḥ |  paro dūrasthaḥ 
aparo'ntikasthaḥ | dūrasthaṃ cāntike ca taditi smṛtiḥ | paraḥ 
syāduttamānātmavairidūreṣu kevala iti viśvaḥ | paramaparaṃ ceti 
dvividhaṃ sāmānyam | parāparākhyaṃ tṛtīyaṃ ca | brahma dvividham- 
kevalaśabalabhedātkrameṇa paramaparamucyate | etadvai satyakāma paraṃ 
cāparaṃ ceti śruteḥ | dve brahmaṇī veditavye paraṃ cāparameva ceti 
smṛteśca | paraṃ brahma paraṃ viśeṣaṇaṃ śaktiḥ | aparaṃ pūrvaṃ 
viśeṣyaṃ śivaḥ sāmarasyasambandhena śaktiviśiṣṭaḥ śiva eva hi 
paraṃbrahma | yuje vāṃ brahma pūrvyaṃ namobhiriti śrutau 
yuvayormadhye pūrvaṃ viśeṣyabhūtaṃ brahma namobhiryunajmītyuktyā | 
śivasya namaḥ śiṣiṇaḥ pūrvyamiti nirdeśāt svārthe yat | eṣo uṣā 
apūrvyā vyucchati priyā diva iti śrutāvapūvyā pūrvasmādbhinnā pareti 
devyā nirdeśāt | sṛṣṭyādāvīkṣaṇātmakoṣaḥ kālāyamānaśakteriha 
stūyamānatvādityādiḥ śivānandalaharyāṃ vistaraḥ | vyomāpi 
paramaparaṃ ceti dvividham | vidyā dvividhā parā aparāceti 
muṇḍakopaniṣaduktā | liṅgapurāṇe'pi -

dve brahmaṇī veditavye parā caivāparā tathā |
aparā tatra ṛgvedo yajurvedo dvijottamāḥ ||

sāmavedastathātharvavedaḥ sarvārthasādhakaḥ |
śikṣā kalpo vyākaraṇaṃ niruktaṃ chanda eva ca ||

jyotiṣaṃ cāparā vidyā parākṣaramiti sthitam |
tadadṛśyaṃ tadagrāhyamagotraṃ tadavarṇakam ||

ityādi | asaṃvṛtaṃ tadātmaiva parā vidyā na cānyathetyantam | 
paro'paraśceti praṇavo dvividhaḥ | taduktaṃ skānde 
yajñavaibhavakhaṇḍe-

parāparavibhāgena praṇavo dvividho mataḥ |
paraḥ parataraṃ brahma prajñānandādilakṣaṇam ||

prakarṣeṇa navaṃ yasmātparaṃ brahma svabhāvataḥ |
aparaḥ praṇavaḥ sākṣācchabdarūpaḥ sunirmalaḥ ||

prakarṣeṇa navatvasya hetutvātpraṇavaḥ smṛtaḥ |
paramapraṇavaprāptihetutvāt praṇavo'thavā ||

iti | paro'paraśceti dvividho vedārthaḥ | taduktaṃ tatraiva -

parāparavibhāgena vedārtho dvividhaḥ smṛtaḥ |
vedārthastu paraḥ sākṣātparātparataraṃ param ||

aparo dharmasaṃjñaḥ syāttatparaprāptisādhanam |

iti | yogaśāstre paramaparaṃ parāparaṃ ceti trividhaṃ jñānamuktam -

jñānaṃ tattrividhaṃ jñeyaṃ parāparavibhedataḥ |
tatrādyaṃ paramaṃ jñānaṃ paśupāśātmadarśanam ||

dvitīyaṃ paramaṃ jñānaṃ kevalaṃ pāśadarśanam |
yathā dṛṣṭyantaraṃ rātrau naramārjāranetrayoḥ ||

tathā vilakṣaṇaṃ jñānaṃ parāparamudīritam |

iti | parā'parā parāparā ceti pūjā trividhā | taduktaṃ nityāhṛdaye -

tava nityoditā pūjā tribhirbhedairvyavasthitā |
parā cāpyaparā gaurī tṛtīyā ca parāparā ||

prathamādvaitabhāvasthā sarvapracaragocarā |
dvitīyā cakrapūjā ca sadā niṣpādyate mayā ||

evaṃ jñānamayī devī tṛtīyā svaprathāmayī |

iti | parāparā ceti vāk dvividhā | aparā tu paśyantyādibhedāttrividhā | 
parāparā ceti avasthā dvividhā | tatra parā turyā | aparā tu 
jāgradādibhedāttrividhā | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ -

yatra yatra mano yāti bāhye vābhyantare priye |
tatra tatra parāvasthā vyāpakatvātprasiddhyati ||

iti | paro'paraśceti dvividho homaḥ | tatrāparaḥ 
sthūlasūkṣmabhedātpunardvividhaḥ | tadidamuktaṃ svatantratantre 
prasiddhaṃ sthūlahomaṃ mūlādhārāgnyadhikaraṇakaṃ 
prāṇāgnihotrasamānadharmāṇaṃ sūkṣmahomaṃ ca pratipādya tadante -

vācyārthānāmaśeṣeṇa vedyavettṛvidātmanām |
sthitiḥ paro bhaveddhomaḥ sarvabhedavilāpanāt ||

svātmarūpamahāvahnijvālārūpeṣu sarvadā |
niruddhendhanarūpeṣu paramārthātmani sthire ||

nirvyutthānavilāpastu parahomaḥ samīritaḥ |

iti | mantrapārāyaṇāntargatamantraviśeṣaḥ parāparetyucyate | devyapi 
trividhā- parā'parā parāparā ceti | taduktaṃ varāhapurāṇe trimūrtiṃ 
prakṛtya -

tatra sṛṣṭiḥ parā proktā śvetavarṇasvarūpiṇī |
yā vaiṣṇavī viśālākṣī raktavarṇasvarūpiṇī ||

aparā sā samākhyātā raudrī caiva parāparā |
etāstisro'pi sidhyanti yo rudraṃ vetti tattvataḥ ||

iti | atra parāparapadayorvibhajanena saptadaśārthamelanena tu pañceti 
dvāviṃśatiḥ | anye'pi yathālābhaṃ yojanīyāḥ || 201 ||

satyajñānānandarūpā sāmarasyaparāyaṇā |

	satyaṃ jñānamānandaśca rūpaṃ yasyāḥ | satyaṃ 
jñānamanantaṃ brahma nityaṃ vijñānamānandaṃ brahmeti śruteḥ | satī 
sadvidyā tadviṣaye ajñā anabhijñā ye teṣāmanānandamānandabhinnaṃ 
duḥkhameva rūupayati dadātīti | andhaṃ tamaḥ praviśanti 
ye'vidyāmupāsata iti bṛhadāraṇyaka īśāvāsye ca śravaṇāt | avidyāmiti 
padakārāṇāṃ padapāṭhaḥ | vidyānyopāsanāmevaṃ 
nindatyāraṇyakaśrutiriti brahmāṇḍapurāṇe upabṛṃhaṇañca | yadvā | 
satyāvidyā devyā ajñānaṃ yeṣāṃ te satyajñānāḥ 
teṣāmānandākhyān lokān rūpayatīti āraṇyaka evoktaśruteḥ 
paratastathā śravaṇāt |

anandā nāma te lokā andhena tamasā vṛtāḥ |
tāṃste pretyābhigacchantyavidvāṃso'budhā janāḥ ||

iti | samo nyūnānadhiko raso yayostayoḥ śivaśaktyorbhāvaḥ 
sāmarasyameva paramayanaṃ sthānaṃ yasyāḥ | uktaṃ cābhiyuktaiḥ -

parasparatapaḥ sampatphalāyitaparasparau |
prapañcamātāpitarau prāñcau jāyāpatī stumaḥ ||

iti | bhoktṛbhogyakaraṇormisaṃkṣaye sāmarasyarasadohinī 
śivetyādikālidāsoktiśca | samapradhānau samasattvau samo tayoriti 
śrutiśca | amaraiḥ sahitasya sāmarasya lokasya parāyaṇamāśrayo vā | 
rasyante gīyanta iti rasyāni sāmāni ca tāni rasyāni ca tāni parāyaṇāni a 
bhīṣṭāni yasyā vā | bahulagrahaṇānna viśeṣaṇasya pūrvanipātaḥ | 
parāyaṇamabhīṣṭaṃ syāttatparāśrayayorapīti viśvaḥ | kaparda 
ityadhikṛtya bhūmanindāpraśaṃsāsu nityayogetiśāyana iti 
sūtasaṃhitāṭīkākārairlikhitātsmaraṇādbāhulyapraśaṃsādimatī | 
varāṭakamālābhūṣitā vā | mairālāvatārasya śivasyāṅganā 
mahālasānāmnī varāṭakālaṅkāraiva pūrva pūrtāviti dhātorbhāve 
kvipi rāllope ca paraśabdaḥ pūrtivācī | antarbhāvitaṇyarthātkartari vā 
kvipi pūravācī | kasya gaṅgājalasya pūraṃ pravāhaṃ dāpayati 
śodhayatīti kapardaḥ | daip śodhana iti dhātoḥ supyupapade āto dhātoḥ 
supi stha iti yogavibhāgātkaḥ |

kapardinī kalāmālā kāmadhukkāmarūpiṇī || 202 ||

	gaṅgāyā api pāvikā yajjaṭā ityarthaḥ | kapardaḥ 
khaṇḍaparaśorjaṭājūṭe varāṭake iti viśvaḥ | ārbhaṭyā 
śaśikhaṇḍamaṇḍitajaṭājūṭāmiti laghustavoktarūpavatī vā | 
kapardināmakasya śivasya patnī vā | 
devīpurāṇe'ṣṭaṣaṣṭiśivakṣetragaṇanāvasare chagalāṇḍe kapardinamiti 
smaraṇāt | kalānāṃ catuḥṣaṣṭyādirūpāṇāṃ mālā paramparā | 
kalāṃ lāvaṇyaṃ māṃ śobhāṃ ca lātīti vā | kāmān dogdhīti 
kāmadhuk | manorathān pūrayatītyarthaḥ | kāmadhenusvarūpā vā | sā no 
mandreṣamūrjaṃ duhānā dhenurvāgasmānupasuṣṭutaitviti śruteḥ | 
kāmaḥ paraśiva eva rūpamasyāḥ | so'kāmayata bahusyāṃ prajāyeya iti 
śrutisiddhajagatsisṛkṣāvānīśvaraḥ kāmeśvaraḥ tamadhikṛtya kāṇvā 
adhīyate ya evāyaṃ kāmamayaḥ puruṣaḥ sa eva daivaśākalyastasya kā 
devateti striya iti hovāceti | kāmaṃ yathecchaṃ vā rūpāṇyasyāḥ || 202 ||

kalānidhiḥ kāvyakalā rasajñā rasaśevadhiḥ |

	kalānāṃ nānāvidhatayā pūrvaṃ varṇitānāṃ nidhiḥ 
ātmaivāsya ṣoḍaśī kaleti bṛhadāraṇyakokterātmanāṃ jīvānāṃ 
nidhirvā | candramaṇḍalarūpā vā | yonivargaḥ kalā

śarīramiti śivasūtre kalāśabdaḥ karmaparatvena tadbhāṣye vyākhyātaḥ | 
tena karmāṇi nidhīyante'syāmiti vā | adhikaraṇe kviḥ | sarvaṃ 
karmākhilaṃ pārtha jñāne parisamāpyata iti smṛteḥ | kaveḥ karma 
kāvyam | tacca 
nāṭakaśāṭakabhāṇaḍimaprahasanādibhedādanekavidhamagnipurāṇādau 
pradarśitaṃ tādṛśakalāpyambāyā eva rūpam | uktañca viṣṇupurāṇe -

kāvyālāpāśca ye kecidgītakānyakhilāni ca |
śabdamūrtidharasyaitad vapurviṣṇormahātmanaḥ ||

iti | kāvyotpādakapratibhaiva vā kāvyakalā | dhyānaviśeṣeṇa 
kāvyanirmāṇasāmarthyapradatvasya tantreṣu bahuśo varṇanāt | kāvyasya 
śukrasya mṛtasañjīvanyākhyakalārūpā vā | rasān śṛṅgārādibhedena 
daśavidhān jānātīti rasajñā | rasanendriyasvarūpā vā | rasasya 
brahmāmṛtasya śevadhirnidhiḥ | raso vai saḥ | rasaṃ hyevāyaṃ 
labdhvānandī bhavatīti śruteḥ | brahmāṇḍe'pi -

rasa eva paraṃ brahma rasa eva parā gatiḥ |
raso hi kāntidaḥ puṃsāṃ raso reta iti smṛtaḥ |
raso vai rasasaṃlabdhyā hyānandī bhavatītyapi |
vedaprāmāṇyasaṃsiddhyā rasaḥ prāṇatayā sthitaḥ ||

ko hyevānyācca kaḥ prāṇyādityapi śrutibhāṣitaḥ |
prāṇātmako rasaḥ proktaḥ prāṇadaḥ kumbhasambhava ||

iti | nidhiḥ śevadhiritīti yāskaḥ | nidhirnā śevadhiriti kośātpuṃliṅgau 
nidhiśevadhiśabdau | tena kalānidhaye namaḥ | rasaśevadhaye nama ityeva 
prayogo na pākṣiko nidhyai śevadhyai nama iti | kalānāṃ rasanāṃ ca 
nidhiḥ śevadhiryasyā iti vigrahe tu so'pi sambhāvyate |

iti śrībhāsurānandakṛte saubhāgyabhāskare |
śatakenāṣṭamenābhūdviśvākhyā navamī kalā || 800 ||

iti śrīlalitāsahasranāmabhāṣye'ṣṭamaśatakaṃ nāma navamīkalā || 9 ||



navamaśatakaṃ nāma daśamī bodhinī kalā


puṣṭā purātanā pūjyā puṣkarā puṣkarekṣaṇā || 203 ||

	ṣaṭtriṃśattattvavigrahaśīlatvātpuṣṭā | bahubhirguṇairbrahmarasena 
brāhmaṇairvā puṣṭā | brāhmaṇaiḥ poṣitaṃ brahmeti smṛteḥ | 
brahmāyuṣmattadbrāhmaṇairāyuṣmaditi śruteśca | 
sarveṣāmādibhūtatvātpurātanā ṅībabhāvaśchāndasaḥ | purātanā 
guṇā asyāṃ santītyarthe matvarthīyācpratyayāntādvā ṭāp ata eva 
sarveṣāṃ pūjyā pūjayituṃ yogyā | pratīkṣyā vā | puṣkaṃ poṣaṇaṃ 
rātyādatte'sau puṣkarā | puṣkarākhyatīrtharūpā vā | 
ralayorabhedādvyāpteti vā | puṣkarāṇīva kamalānīvekṣaṇāni nayanāni 
yasyāḥ |

puṣkaraṃ paṅkaje vyomni payaḥkarikarāgrayoḥ |
oṣadhīdvīpavihagatīrtharāgoragāntare ||

puṣkaraṃ tūryavaktre ca kāṇḍe khaḍgaphale'pi ca |


iti viśvaḥ | evaṃ puṣkarākhyo yogo'pi pādme prasiddhaḥ -

viśākhāstho yadā bhānuḥ kṛttikāsu ca candramāḥ |
saṃyogaḥ puṣkaro nāma puṣkareṣvatidurlabhaḥ ||

iti | puṣkaraśabdaḥ pṛthivīparo'pi | taduktaṃ padmapurāṇa eva -

yā padmakarṇikā devāstāṃ pṛthvīṃ paricakṣate |
ye padme sāraguravastān divyānparvatāniha ||

yāni parṇāni padmasya mlecchadeśāstu te'bhavan |
yānyadhobhāgapatrāṇi te sarpāṇāṃ suradviṣām ||

evaṃ nārāyaṇasyārthe mahī puṣkarasambhavā |
prādurbhāvocchrayastasmānnāmnā puṣkarasaṃjñitā ||

iti | tena yathāsambhavaṃ mahyādiviṣaye kṣaṇa utsavo nirvyāpārasthitirvā 
yasyā iti vārthaḥ | nirvyāpārasthitau kālaviśeṣotsavayoḥ kṣaṇa ityamaraḥ 
| saptamyā aluk | puṣkaraśabdo nyagrodhavṛkṣaparo'pi dṛśyate | 
puṣkaradvīpapadasya tadvattvena matsyapurāṇe nirvacanadarśanāt- 
nyagrodhaḥ puṣkaradvīpe puṣkarastena saḥ smṛta iti | viṣṇupurāṇe'pi- 
nyagrodhaḥ puṣkaradvīpe brahmaṇaḥ sthānamuttamamiti | sa prajāpatirekaḥ 
puṣkaraparṇe samabhavaditi śrutirapi |

nyagrodhaparṇaśāyitvādviṣṇuratra lakṣaṇayā gṛhyate | tatrekṣaṇaṃ 
kṛpānirīkṣaṇaṃ yasyā iti vā | taduktaṃ devībhāgavate -

vaṭapatraśayānāya viṣṇave bālarūpiṇe |
ślokārdhena tadā proktaṃ bhagavatyākhilārthadam ||

iti | ambhassvīkṣaṇaṃ yasyā iti vā | tāni vā etāni catvāryambhāṃsi 
devā manuṣyāḥ pitaro surā iti śruteḥ || 203 ||

paraṃjyotiḥ paraṃdhāma paramāṇuḥ parātparā |

	paramutkṛṣṭaṃ brahmātmakaṃ jyotiḥ | taddevā jyotiṣāṃ 
jyotirāyurhopāsate'mṛtamiti bṛhadāraṇyakāt | na tatra sūryo bhāti na 
candratārakaṃ nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniriti śrutyā yena 
sūryastapati tejaseddha iti śrutyā ca paratvam | paraṃ jyotirupasampadyeti 
śrutirapi | mano jyotirjuṣatāṃ vācaivāyaṃ 
jyotiṣāstetyādiprayogātprakāśamātraṃ jyotirucyate | teṣvātmajyotiḥ 
paramiti bhāvaḥ | dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ 
pañcamapaṭalokto'ṣṭākṣaramantro'pi paraṃjyotirucyate | paraṃ dhāma 
utkṛṣṭaṃ tejaḥ |

na tadbhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ |
yadgatvā na nivartante taddhāma paramaṃ mama ||

iti gītāsu dhāmaśabdasyāvasthāparatayā tadatikrāntaṃ yatparaṃ dhāma 
| uktañca ācāryai

triṣu dhāmasu yadbhogyaṃ bhoktā yaśca prakīrtitaḥ |
vedaitadubhayaṃ yastu sa bhuñjāno na lipyate ||

iti | yajñavaibhavakhaṇḍe'pi -

jāgratsvapnasuṣuptyākhyaṃ vedadhāmatrayaṃ tu yaḥ |
sa evātmā na taddṛśyaṃ dṛśyaṃ tasminprakalpitam |
tridhāmasākṣiṇaṃ satyajñānānandādilakṣaṇam |
tvamahaṃśabdalakṣyārthaṃ paraṃ dhāma samāśrayeḥ ||

iti dhāmaśabdaḥ padaparo vā | paraṃ padamityarthaḥ | tadviṣṇoḥ paramaṃ 
padamiti śruteḥ | kūrmapurāṇe'pi- saiṣā māheśvarī gaurī mama 
śaktirnirañjanā | śāntā satyā sadānandā paraṃ pada miti

śrutirapi | parasmaijyotiṣe namaḥ, parasmaidhāmne nama iti prayogaḥ | 
paramiti māntamavyayamityāhuḥ | paramā ca sāṇvī ca voto 
guṇavacanāditi vividhairvaikalpikatvāt ṅībabhāvaḥ | aṇoraṇīyāniti 
śrutiḥ | durgeyetyarthaḥ | tārkikakalpitāḥ pīlavo'pyasyā eva rūpamiti vā | 
parama utkṛṣṭo'ṇurmantro vā | parādutkṛṣṭādbrahmaviṣṇurudrādapi 
parā śreṣṭhatarā | yadvā brahmāyuḥ parimāṇaṃ paramityucyate 
tasmātparā tādṛśasaṃkhyāparicchedarahitā | tatra paraṃdhāmatvaṃ 
paramāṇutvaṃ ca hetuḥ | tathaiva ca darśitaṃ kālīpurāṇe -

tasya brahmasvarūpasya divārātraṃ ca yadbhavet |
tatparaṃ nāma tasyārdhaṃ parārdhamabhidhīyate ||

sa īśvarasya divasastāvatī rātrirucyate |
sthūlātsthūlatamaḥ sūkṣmādyastu sūkṣmatamo mataḥ ||

na tasyāsti divārātrivyavahāro na vatsaraḥ | iti |

pāśahastā pāśahantrī paramantravibhedinī || 204 ||

pāśo haste vāmādhaḥkare yasyāḥ | praharaṇārthe'bhyaḥ pare 
niṣṭhāsaptamyāviti pūrvanipātāpavādaḥ | pāśān hastayate hastena 
nirasyatīti vā | pāśānāṃ hantrī nāśikā | uktañca harivaṃśe -

nāgapāśena baddhasya tasyopahatacetasaḥ |
troṭayitvā karairnāgapañjaraṃ vajrasannibham |
baddhaṃ bāṇapure vīramaniruddhamabhāṣata |
sāntvayantī ca sā devī prasādābhimukhī tadā ||

ityādi | pareṣāṃ svopāsakadviṣāṃ rājñāṃ mantrān 
prabhumantrotsāhākhyaśaktitrayāntargatān 
śaktiviśeṣaṇānviśeṣādbhinatti | yadvā parairabhicārādyarthaṃ prayukto 
manuḥ paramantraḥ śatruprayukto'stramantro vā | uktañca harivaṃśe 
pradyumnaṃ pratīndrasandeśe tadastrapratighātāya devīṃ 
smartumihārhasīti | yadvā para utkṛṣṭo mantraḥ pañcadaśīrūpastaṃ 
vibhedayati |

manuścandraḥ kuberaśca lopāmudrā ca manmathaḥ |
agastiragniḥ sūryaśca nandī skandaḥ śivastathā ||
krodhabhaṭṭārako devyā dvādaśāmī upāsakāḥ |

iti tantroktarītyā dvādaśavidhaṃ karoti | athavā parā utkṛṣṭā ye mantāro 
mananakartārasteṣāmavīn pāpāni bhedayati nāśayati |

aviśabdena pāpāni kathyante śrutiṣu dvijaiḥ |
tairmuktaṃ na mayā tyaktamavimuktamataḥ smṛtam ||

iti liṅgapurāṇe'vipadasya pāpaparatvakathanāt || 204 ||

mūrtāmūrtā'nityatṛptā munimānasahaṃsikā |

	rūpavadvastu mūrtaṃ vāyvākāśādikamamūrtaṃ tattadrūpeti 
nāmadvayārthaḥ | yadvā pañcīkṛtāni mahābhūtāni mūrtāni 
apañcīkṛtāni tu bhūtasūkṣmāṇyamūrtāni | dvā vāva brahmaṇo rūpe 
mūrtaṃ cāmūrtaṃ ceti śrutau dvedhāpi vyākhyānadarśanāt | 
prapañcabrahmaṇī vā mūrtāmūrte -

dve rūpe brahmaṇastasya mūrtaṃ cāmūrtameva ca |
kṣarākṣarasvarūpe te sarvabhūteṣvavasthite ||
akṣaraṃ brahma kūṭasthaṃ kṣaraṃ sarvamidaṃ jagat |

iti viṣṇupurāṇadarśanāt | calanātmakakriyāvattvaṃ mūrtatvamiti 
tārkikakalpanāyā nirmūlatvenāśraddheyatvāt | anityairevopacāraistṛpteti 
pañcākṣaraṃ nāma bhaktimātrapriyatvāt | athavā aniti śvasatīti 
jīvo'nitipadārthaḥ | ikśtipau dhātunirdeśe ityanena śabdanirdeśe śtipo 
vidhāne'pi prakṛte dhātvarthaparo'yamanimiḥ | yajatiṣu ye yajāmahaṃ 
karotīti śrutau itikartavyatāvidheryajateḥ pūrvavatvamiti jaiminisūtre 
īkṣaternāśabdamiti vyāsasūtre'rthaparasyāpi prayogasya darśanāt | 
tataśca jīvairatṛptetyarthaḥ | yasya brahma ca kṣatraṃ cobhe bhavata odana iti 
śrutyā sarvabhakṣakatvāt | yadvā iti evaṃprakāreṇa atṛptā na tṛptā na 
bhavatīti na | dvau nañau prakṛtamarthaṃ gamayataḥ | īdṛśaḥ prakāro 
nāsti yena tṛptā na syāt | api tu sarvairapi prakāraistṛptaiva |

patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyaṃ yo me bhaktyā prayacchati |
tadahaṃ bhaktyupahṛtamaśnāmi prayatātmanaḥ |

iti vacanena bhaktimātreṇa yatkiñcidapi dattaṃ tṛptikāryeveti kathanāt | 
munīnāṃ mānasaṃ mana eva śleṣāt mānasākhyaṃ sarastatra haṃsīva | 
svārthe kaḥ | yadvā munīnāṃ māne bahumānaviṣaye sahaṃsikeva 
pādakaṭakayukteva | teṣāṃ mānena santoṣāt nṛtyatīveti tātparyārthaḥ | 
haṃsakaḥ pādakaṭaka iti kośaḥ |

satyavratā satyarūpā sarvāntaryāmiṇī satī || 205 ||

	satyaṃ brahmaiva vrataṃ bhakṣyamupacārāttadvatpriyaṃ yasyāḥ | 
payovrataṃ brāhmaṇasyeti śrutau vratapadasya bhakṣye prayogadarśanāt 
satyameva vrataṃ yasyā vā | satyoktimātraparipālanarūpavratena labhyeti 
yāvat | satyāni śīghraphaladāni vratāni yasyā vā | kṛṣṇaprāptyarthaṃ 
gopībhiḥ kṛtānāṃ kātyāyanīvratānāṃ śīghrameva phalavattāyā 
viṣṇubhāgavate varṇanāt |

sakṛdeva prapannāya tavāsmīti ca yācate |
abhayaṃ sarvathā tasmai dadāmyetad vrataṃ mama ||

iti bhagavaduktaṃ vratamamoghaṃ yasyā iti vā | athavā 
śarīravṛttirvratamiti śivasūtre śarīradhāraṇamapi vratamevetyuktam |

śivabhaktisudhāpūrṇe śarīre vṛttirasya yā |
vratametadanuṣṭheya na tucchaṃ tacca dhāraṇam |

iti vārtikāt | tādṛśaṃ vrataṃ satyamāvaśyakaṃ yayā yadbhaktyā sā | 
ata eva śarīradhāraṇaṃ prārthitaṃ bhagavatā bhaṭṭotpalena -

antarullasitasvacchaśaktipīyūṣapoṣitam |
bhavatpūjopabhogāya śarīramidamastu me ||

iti | athavā satyavratonāma brāhmaṇaḥ sūkarabhayāt ai ai ityuccārya 
tāvataiva tapasā mahākavirdevībhakto jātastadabhedātsatyavratā | 
taduktaṃ devībhāgavate tṛtīyaskandhe -

anakṣaro mahāmūrkho nāmnā satyavrato dvijaḥ |
śrutvākṣaraṃ kolamukhāt samuccārya svayaṃ tataḥ ||

binduhīnaṃ prasaṅgena jāto'sau vibudhottamaḥ |
aikāroccāraṇādeva tuṣṭā bhagavatī tadā ||

cakāra kavirājaṃ taṃ dayārdrā parameśvarī |

ityādi | satyaṃ kālatrayābādhyaṃ rūpaṃ yasyāḥ | 
rūpapadānmatvarthīye'ci satyaṃ rūpavadyayeti vā | satyasaṃrakṣiketi 
yāvat | tathā ca bahvṛcāḥ paṭhanti saccāsacca vacasī paspṛdhāte | 
tayoryatsatyaṃ yataradṛjīyastaditsomo'vati hantyāsat iti | umayā sahitaḥ 
soma ityartha | sarveṣāmantaḥkaraṇaniyāmaka iti | eṣa ta 
ātmāntaryāmyamṛta ityantaryāmibrāhmaṇāt |

eṣo'ntaryāmyeṣa yoniḥ sarvasyeti māṇḍūkyaśruteśca | sarvā ca 
sāntaryāmiṇī ceti vā | sarvasvarūpā sarveṣāmanantaśca praviṣṭetyarthaḥ 
| tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśattadanupraviśya sacca tyaccābhavaditi śruteḥ | 
smṛtiśca -

sarvasya sarvadā jñānātsarvasya prabhavāpyayau |
sato'sataśca kurute tena sarveti kathyate ||

iti | pātivratyātsadrūpatvācca satī | dākṣāyaṇyā idaṃ nāma | taduktaṃ 
brahmapurāṇe haimavatīṃ prakṛtya -

sā tu devī satī pūrvamāsītpaścādumābhavat |
sahavratā bhavasyaiva naitayā mucyate bhavaḥ || iti || 205 ||

brahmāṇī brahmajananī bahurūpā budhārcitā |

	brahmarūpā aṇī puccham | aṇīmāṇḍavya iti saṃjñāyāḥ 
śūlāgracihnitatvamātreṇa māṇḍavyamunau pravṛtteḥ | aṇirakṣāgrakīle 
syādaṇiḥ pucche'gnisīmayoriti śāśvataḥ | 
ānandamayakośasthapucchabrahmarūpetyarthaḥ | brahmaṇa āṇīstha iti 
śrutiśca | brahmāṇamānayati jīvayatīti vā | brahmāṇī brahmajananād 
brahmaṇo jīvanena veti devīpurāṇāt | brahmāṇaśabdaḥ 
pitāmahaparastasya strī vā | brahma yanmuktaprāpyaṃ tat svātmabhinnaṃ 
jñānam | taduktaṃ viṣṇupurāṇe -

pratyastamitabhedaṃ yatsattāmātramagocaram |
vacasāmātmasaṃvedyaṃ tajjñānaṃ brahmasaṃjñitam ||

iti | sarvaprapañcasyotpādakatvājjananī | atra 
vakārādināmaprāyapāṭhasvārasyānurodhāduktadevīpurāṇaikavākyatv
alipsayā brahmāṇīpadanirvacanaparatvena brahmajananītyekaṃ padaṃ 
svīkartuṃ yuktam | etatpakṣe sarvāntaryāmiṇītyatra sarveti bhinnaṃ 
padamāstheyam | na cāntaryāmiṇītyasya sakārādināmaprāyapāṭhasya 
sandarbhavirodhāpatīḥ | antaryāmipadamātreṇāviśeṣātsarvāntaryāmitve 
siddhe ekapadapakṣe sarvapadavaiyarthyāpattyā prāyapāṭhavirodhenāpi 
tatsārthakyavarṇanasyocitatvāt | viśvamātā jagaddhātrī viśālākṣī 
virāgiṇītyādidarśanena tatprāyamadhye tadādyeva nāma chettavyamiti 
niyamasyānityatvācca | prapañcajanayitṛtvādevāha- bahurūpeti | bahūni 
rūpāṇi yasyāḥ | taduktaṃ devīpurāṇe- arūpāparabhāvatvādbahurūpā 
kriyātmiketi | parabrahmabhāvanārūpāyā api 
bhaṇḍāsurahananādibahuvidhakriyākāritvāttattadrūpavattvena

bahurūpatvamapīti pakṣe'rthaḥ | tathā ca gauḍapādānāṃ sūtram- 
bhaṇḍāsurahananārthamekaivāneketi | devīpurāṇa eva praghaṭṭakāntare -

bahūni yasyā rūpāṇi sthirāṇi ca carāṇi ca |
devamānuṣatiryañci bahurūpā tataḥ śivā ||

iti | sūtasaṃhitāyāṃ tu -

ekadhā ca dvidhā caiva tathā ṣoḍaśadhā sthitā |
dvātriṃśadbhedabhinnā vā yā tāṃ vande parātparām ||

iti | dvidhā svaravyañjanarūpā | akārādisvarabhedātṣoḍaśadhā | 
kakārādibhedena dvātriṃśadvidhā | lalayorabhedāt hakārasya 
sarvamūlatvena vyaṣṭau gaṇanābhāvācceti tadvyākhyātāraḥ | 
pratyāsattyā trayastriṃśatparametatsahasranāmārambhakavarṇanaparaṃ 
vā dvātriṃśatpadamityapi suvacam | bhāgavate'pi- lakṣmīvāgādirūpeṇa 
nartakīva vibhāti yeti | vāmanapurāṇe'pi -

viśvaṃ bahuvidhaṃ jñeyaṃ sā ca sarvatra vartate |
tasmātsā bahurūpatvādbahurūpā śivā matā ||

iti | asaṃkhyātāḥ sahasrāṇi ye rudrā adhibhūmyāmiti 
śrutiprasiddhānāṃ rudrāṇāṃ patnītvenāpi bahurūpā | taduktaṃ 
vārāhapurāṇe -

yā raudrī tāmasī śaktiḥ sā cāmuṇḍā prakīrtitā |
navakoṭyastu cāmuṇḍābhedabhinnā vyavasthitāḥ ||

yā sā tu rājasī śaktiḥ pālanī caiva vaiṣṇavī |
aṣṭādaśa tathā koṭyastasyā bhedāḥ prakīrtitā ||

yā brahmaśaktiḥ sattvasthā anantāstāḥ prakīrtitāḥ |
etāsāṃ sarvabhedeṣu pṛthagekaikaśo dhare ||

sarvāsāṃ bhagavānrudraḥ sarvagatvātpatirbhavet |
yāvantyastā mahāśaktyastāvadrūpāṇi śaṅkaraḥ |
kṛtavāṃstāśca bhajate patirūpeṇa sarvadā |
yāścārādhayate tāstu tasya rudraḥ prasīdati ||

siddhyanti tāstadā devyo mantriṇo nātra saṃśayaḥ |

iti | sarvametadabhipretyoktaṃ nārasiṃhopapurāṇe- umaiva bahurūpeṇa 
patnītvena vyavasthiteti | tripurāsiddhānte'pi -

lopāmudrā ca saubhāgyā mahāvidyā ca ṣoḍaśī |
dārāḥ paraśivasyaitāḥ kathitāstu varānane ||

śyāmalā śuddhavidyā ca hayārūḍhā parā priyā |
dārāḥ sadāśivasyaite jñātavyāḥ parameśvarī ||

mahārthā dvādaśārthā ca vārāhī bagalāmukhī |
turīyā bhuvaneśī ca śrīparā śāmbhavī śive ||

dārā rudrasya tasyaiva śṛṇu satyaṃ na saṃśayaḥ |
śrītiraskaraṇī lakṣmīrmiśrā kāmakalā priye ||

viṣṇordārā iti khyātā annapūrṇā śivasya ca |
vāgvādinī ca bālā ca patnyau te brahmaṇaḥ śive ||

nava dūtyo hasantī ca nava siddhāśca devatāḥ |
imā anyāśca rūpāṇi bahūni tava sundari ||

iti | evaṃ bahurupānāmaniruktirapi pratimahāpurāṇaṃ pratyupapurāṇaṃ 
pratitantraṃ ca bahurūpaivopalabhyate | vistarabhayāttu na likhyate | 
budhairjñānibhirarcitā pūjitā |

caturvidhā bhajante māṃ janāḥ sukṛtino'rjuna |
ārto jijñāsurarthārthī jñānī ca bharatarṣabha ||

iti gītāvacanāt |

prasavitrī -

	prakarṣeṇa viyadādiprapañcaṃ prajā vā sūta iti prasavitrī | 
taduktaṃ viṣṇudharmottare- prajānāṃ ca prasavanātsaviteti nigadyata iti | 
bhagavatīpurāṇe'pi -

brahmādyāḥ sthāvarāntāśca yasyā eva samudgatāḥ |
mahadādiviśeṣāntaṃ jagadyasyāḥ samudgatam ||

tāmeva sakalārthānāṃ prasavitrīṃ parāṃ numaḥ || iti ||

atra tṛtīyacatuḥśabdo'ṣṭākṣaranāmasaṃkhyāparaḥ itarau 
caturakṣarakasaṃkhyāparau || 29 ||

-pracaṇḍā'jñā pratiṣṭhā prakaṭākṛtiḥ || 206 ||

	prakṛṣṭāścaṇḍāḥ kopanā yasyā dūtāḥ sā | caḍi kope | ata eva 
bhīṣāsmādvātaḥ pavata iti śrutiḥ |

na yasya kopo'ṇurapi prajāstasya na bibhyati |
saitāṃ nītiṃ kathaṃ rakṣetprajā yasya na bibhyati ||

iti kāmandakaśca | bhayapradatvaliṅgādeva hi mahadbhayaṃ 
vajramudyatamiti śrutau vajrapadaṃ brahmaparamityuktaṃ 
kampanādhikaraṇe | prakṛṣṭā prītiviṣayatvena caṇḍā śaṅkhapuṣpī 
yasyā iti vā | pratāpaśīleti vā |

caṇḍā dhanaharī śaṅkhapuṣpī caṇḍo'tikopane |
pracaṇḍo durvahe śvetakaravīre pratāpinī ||

iti viśvaḥ | ājñā | vede 
pravartanānivartanāparaparyāyabhagavadicchārūpā | ata eva laiṅge 
śivavacanam -

na hyeṣā prakṛtirjīvo vikṛtirvā vicārataḥ |
purā mamājñā madvaktrātsamutpannā sanātanī ||
pañcavaktrā mahābhāgā jagatāmabhayapradā ||

iti | śivapurāṇe'pi rudrājñaiṣā sthitā devī hyanayā muktirambayeti 
jñetyekākṣaramapi suvacanam | guṇabhoktṛpuruṣasvarūpetyarthaḥ | 
kathayanti jñaśabdena puruṣaṃ guṇabhoginamiti laiṅgāt | jño viriñcau 
budhe saumya iti kośādbudhavidhisvarūpā vā | jñaḥ kālakālo guṇī 
sarvavidya iti śrutirapi | sarvajagato'dhiṣṭhānatvātpratitiṣṭhatyasyāṃ 
viśvamiti pratiṣṭhā | viśvasya jagataḥ pratiṣṭheti śruteḥ | uktañca 
brahmagītāyām- pratiṣṭhā sarvavastūnāṃ prajñaiṣā parameśvarīti | 
ṣoḍaśākṣaraṃ chando'pi pratiṣṭhā | jalatattvaniṣṭhakalāviśeṣo'pi 
pratiṣṭhā | tallakṣaṇaṃ ca śaivāgame -

śivarāgānuraktātmā sthāpyate pauruṣe yayā |
sā pratiṣṭhā kalā jñeyā -------------------------- ||

iti | pratiṣṭhāsthānamātrake | gaurave yāganiṣpatticaturakṣarapadyayoriti 
viśvaḥ | atra padyaśabdaḥ pādaparo vyākhyeya iti nirṇītaṃ 
chandobhāskare'smābhiḥ | prakaṭā sarvairanubhūyamānā ākṛtiḥ 
rūpaṃ yasyāḥ | taduktaṃ sūtasaṃhitāyām -

tamahaṃ pratyayavyājātsarve jānanti jantavaḥ |
tathāpi śivarūpeṇa na vijānanti māyayā ||

iti | prakaṭākhyā yoginyaḥ prathamāvaraṇagatāstadrūpā vā | aprakaṭeti 
vā chedaḥ | rahasyarūpetyarthaḥ | apsu prakaṭeti vā | apāmekā 
mahimānaṃ bibharti āpo vā idaṃ sarva mityādiśruteḥ || 206 ||

prāṇeśvarī prāṇadātrī pañcāśatpīṭharūpiṇī |

	prāṇānāmindriyāṇāmadhiṣṭhātṛtvādīśvarī | 
jyotirādyadhiṣṭhānaṃ tu tadāmananādityadhikaraṇe 
tadadhiṣṭhātṛdevatāsadbhāvasya sthāpitatvāt | prāṇasya 
pañcavṛttikasyādhipatirvā | prāṇasya prāṇa iti śruteḥ | prakṛṣṭo'ṇaḥ 
śabdo vedarūpastadīśvarī tatpratipādyadevatā | sarve vedā 
yatpadamānantīti śruteḥ | prāṇānāṃ dātrī sarvajagajjīvayitrī 
ekādaśendriyāṇāṃ dātrī vā | prāṇamanūtkrāmantaṃ sarve prāṇā 
anūtkrāmantīti śrutau prāṇā iti padasyendriyaparatvena tathā 
vyākhyānadarśanāt | saptagaterviśeṣitatvācceti dvaitīyīkādhikaraṇe 
tathā nirṇayācca | pañcāśacchabdo'yaṃ prakṛte 
lakṣaṇayaikapañcāśatparaḥ | sānnidhyarūpaśakyasambandhāt | ata eva 
nityānandavapurnirantaragalatpañcāśadarṇaiḥ kramāditi 
śāradātilakaśloke pañcāśatpadamekapañcāśatparatayaiva 
vyākhyātaṃ harṣadīkṣitaiḥ | prāyeṇa 
daśaviṃśatyādidaśakaśabdānāṃ śatasahasrādiśabdānāṃ 
caikadvitrinyūnādhikabhāve bahutvamātravivakṣayā ca loke prayogaḥ 
pracuraṃ dṛśyate | athavā sahasre śatamitinyāyenāvayutyāpyanuvādo 
navāvatāre daśāvatārā iti jagatpatāvayodhyādhipatiriti ca vyavahārasya 
kañcanāvāntaropādhimādāya darśanāt | kiṃbahunā 
dvātriṃśacchabdo'pi pañcatriṃśadvyañjaneṣu sūtasaṃhitāyāṃ 
prayuktaḥ pūrvaṃ darśitaḥ | tadiha pañcāśata eva 
mātṛkāṇāmantarmātṛkānyāse viniyogāllalayorabhedādvā kṣakārasya 
pārthakyābhāvādvā'kṣamālāyāṃ tasya merāveva niveśanena 
maṇīnāṃ pañcāśattvādvā pañcāśanmātṛketi 
vyavahāre'pyekapañcāśatparataiva tasya vaktavyā | ata eva 
bahirmātṛkānyāsaprakaraṇe'pi 
pañcāśallipibhirvibhaktamukhadoryanmadhyavakṣasthalaṃ, 
pañcāśadvarṇabhedairvihitavadanadoḥpādayukkukṣivakṣa ityādayaḥ 
kavīnāṃ prayogāḥ |
	ekapañcāśato nyāsamuktvā tadante pañcāśadvarṇarūpeyaṃ 
kandarpaśaśibhūṣaṇetyāṃdayo 
jñānārṇavāditantraprayogāścopapadyante | 
mātṛkāsamānayogakṣematvādeva śrīkaṇṭhādyāśca 
pañcāśatpañcāśatkeśavādaya ityādayo'pi tantrasārasaṃgrahādau 
prayogā ekapañcāśatparā eva | tena 
kāmarūpādicchāyāchatrāntaikapañcāśatpīṭhāni rūpamasyā 
ityarthaḥ | ataeva ṣoḍhānyāsāntargate pīṭhanyāse 
ekapañcāśatpīṭhānāṃ nyāsaḥ | uktañca brahmāṇḍapurāṇe 
spaṣṭataram- tataḥ pīṭhāni pañcāśadekaṃ cakramato nyasedityārabhya 
lipikramasamāyuktān lipisthāneṣu vinyasedityantam | yoginīhṛdaye'pi- 
pīṭhāni vinyaseddevi mātṛkāsthānake priye ityārabhya ete pīṭhāḥ 
samuddiṣṭā mātṛkārūpakāsthitā ityanena 
mātṛkāsthānoktyaikapañcāśattvameva

prakaṭīkṛtam | tadvyākhyāyāmapyakārādikṣakārāntānāmekaikaṃ 
varṇamekaikasyādāvuktvā tattatsthāneṣu pīṭhānāṃ nyāsaṃ 
kuryādityuktam | etenedṛśanāmasvārasyātpīṭhanyāse'pi 
kṣakārasthānaparityāgena pañcāśata eveti sundarīmahodayakārāṇāṃ 
lekhaḥ sāhasamātratvānnādartavyaḥ | nahyasya nāmno vidhirūpatvaṃ 
yena pīṭhanyāsa ekasya pīṭhasya parisaṃkhyā syāt | na ca jñānārṇave -

---------------------------------- pañcāśatpīṭhasañcayāt |
pañcāśatpīṭhavinyāsaṃ mātṛkāvatsthale nyaset ||

ityupakramopasaṃhārābhyāṃ tathā nirṇaya iti vācyam | 
pañcāśatpadasyaikapañcāśatparatāyā uktatvāt | anyathā 
tatraivaikapañcāśato gaṇanānupapattiḥ | ata eva kāleśvaraṃ 
mahāpīṭhaṃ praṇavaṃ ca jayantiketi pāṭhasya kālpanikatvamuktvā 
mahāpīṭhaṃ jayantiketi pāṭhasyaiva prāmāṇikatvoktirapi sāhasameva | 
oṃkāraṃ ca jayantiketi yoginīhṛdayena saṃvādātpraṇavapāṭhasyaiva 
pramāṇatvāt | vastutastu śailo merustato giririti brahmāṇḍapurāṇe 
giripadasya merutaḥ pārthakyena gaṇanamāstheyam | pīṭhāni 
pañcāśadekaṃ ceti spaṣṭopakramasya prakārāntareṇānupapatteḥ tataḥ 
padena vyavadhānācca | tataśca jaleśaṃ malayaṃ śailaṃ meruṃ 
girivaraṃ tatheti yoginīhṛdaye, malayaṃ ca mahāpīṭhaṃ śrīśailo meruko 
giririti jñānārṇave'pi tatsaṃvādādbhinnapadasvārasyānmeruparvata 
ityanuktisvārasyācca tathaivāstheyam | āsthitaṃ ca tathaiva subhagārcā- 
ratnasubhagārcā- pārijātādipaddhatiṣu | prasiddhaṃ ca prācyeṣu 
girināthākhyaṃ pīṭham | etena jñānārṇava 
ekaikapañcāśadgaṇeśanyāsānte etāṃstu vinyaseddevi 
mātṛkānyāsavatpriye itivat, kāmaratinyāsānte mātṛkārṇairnyaseddevi 
mātṛkāvatsadānaghe itivacca pīṭhanyāsānte'pi mātṛkāvatsadā 
nyasedityukteraikarūpyaṃ saṅgacchate | bahirmātṛkānyāse 
viśiṣyaikapañcāśatāmuktatvena tatsāmyenātrāpi tathaiva sidheḥ 
tantrāntaraivākyatāyāḥ sambhavantyāstyāgāyogācceti | prakṛte 
ekapañcāśatpadamapekṣitameveti yadyāgrahastadā 
rūpapadamekasaṃkhyāparatvena vyākhyāyatām | rūpe śūnyamiti 
piṅgalasūtre halāyudhādīnāṃ tathā vyākhyānadarśanāditi dik |

viśṛṅkhalā viviktasthā vīramātā viyatprasūḥ || 207 ||

śṛṅkhalā karmādinirbandhaḥ nigaḍavadbandhasādhanatvāt | 
ataevoktamabhiyuktaiḥ -

pātakapracayavanmama tāvatpuṇyapuñjamapi nātha lunīhi |
kāñcanī bhavatu lohamayī vā śṛṅkhalā yadi padorna viśeṣaḥ ||

iti | vigatā śṛṅkhalā yasyāḥ vidhiniṣedhānāmavidyāvadviṣayatvāt | 
nagneti vā | alaṃpurādipīṭheṣu tādṛśadevīmūrtidarśanāt 
svayonidarśanānmuhyatpaśuvargāmanusmarediti 
tiraskariṇīdhyānadarśanācca javanikāyā javanikāntarānapekṣatvena 
tādṛśadhyānasya yuktatvācca | śṛṅkhalā syātkaṭīvastrabandhe'pi | 
nigaḍe'pi ceti viśvaḥ | vivikto vijanadeśaḥ sa eva ca pavitro'pi | sarvatra 
medhyā vasudhā yatra loko na dṛśyata iti hārītasmṛteḥ | viviktau 
pūtavijanāvityamarakośātsa jano'pi pavitro'pavitro'pi vijano deśaśceti 
dvāvapi viviktau | iha tu pavitratve sati vijanatā vivakṣitā | tādṛśasthale 
tiṣṭhati | apavitrajanasammarde bādhye yatprādurbhāvānubhavāt | 
ātmānātmavivekaśīleṣu tiṣṭhatīti vā | vīrā upāsakadhurandharā, raṇe 
abhimukhe hatā vā | teṣāṃ mātā jananī hitakartṛtvāt vīraṃ madyasya 
bhājane iti viśvakośātpānapātraṃ tanmātīti vā | athavā vīrākhyo 
gaṇeśvaro'mbayā putratvena svīkṛta iti vīramātā | tathā ca padmapurāṇe 
vīrakaṃ prakṛtya śivavākyam -

sa eṣa vīrako devi sadā me hṛdayapriyaḥ |
nānāścaryagurudvāri gaṇeśvaragaṇārcitaḥ ||

ityāditatpraśaṃsāśravaṇottaram -

devyuvāca

īdṛśasya sutasyāsti mamotkaṇṭhā purāntaka |
kadāhamīdṛśaṃ putraṃ drakṣyāmyānandadāyakam ||

śiva uvāca

eṣa eva sutaste'stu nayanānandahetukaḥ |
tvayā putraḥ kṛtārthaḥ syādvīrako'pi sumadhyame ||

sūta uvāca

ityuktvā preṣayāmāsa vijayāṃ harṣaṇotsukā |
vīrakānayanāyāśu duhitā bhūbhṛtaḥ sakhīm ||

ityādi | viyata ākāśasya prasūrjanikā | ātmana ākāśaḥ sabhūta iti 
śruteḥ || 207 ||

mukundā muktinilayā mūlavigraharūpiṇī |

	muktiṃ dadātīti mukundā | pṛṣodarādiḥ | viṣṇurūpatvādvā | 
taduktaṃ tantrarāje gopālamantrabhedārambhe -

kadācidādyā lalitā puṃrūpā kṛṣṇavigrahā |
svavaṃśavādanārambhādakarodvivaśaṃ jagat ||

tataḥ sa gopīsaṃjñābhirāvṛto'bhūtsvaśaktibhiḥ |
tadā tena vinodāya svaṃ ṣoḍhā'kalpayadvapuḥ ||

ityādi | ratnaviśeṣādirūpā vā | mukundaḥ puṇḍarīkākṣe ratnabhede'pi 
pārada iti viśvaḥ | muktīnāṃ pañcavidhamokṣāṇāṃ nilaya ākaro 
yasyām | bālābagalādiśaktīnāṃ mūlabhūto yo rājarājeśvarīvigrahaḥ 
sa eva rūpamasyāḥ | tathā ca gauḍapādīyāni daśa sūtrāṇi saiva 
vidyetyārabhya svayamūrdhvākāreṇetyantāni ekasyā eva vidyāyāḥ 
śāmbhavīvidyāśyāmābhedena traividhyaṃ pratipādya tāsvekaikasyā 
anekaśaktijanakatvaṃ viśiṣya pratipādayanti |

bhāvajñā bhavarogaghnī bhavacakrapravartinī || 208 ||

bhāvāñjānātīti bhāvajñā | bhāvaḥ 
sattāsvabhāvābhiprāyaceṣṭātmajanmasu ityamaraḥ | bhāvo 
yonibudhārtheṣu kṛpālīlāvibhūtiṣvityamaraśeṣaḥ | tasya 
bhāvastvatalāviti sūtre dharmo'pi bhāvaḥ | bhāvapradhānamākhyātamiti 
smṛtau bhāvanāpi bhāvaḥ | dhātvarthaḥ kevalaḥ śuddho bhāva 
ityabhidhīyate | asti jāyate vardhate ityādayo yāskaparigaṇitā vikārā api 
ṣaḍbhāvāḥ | bhavo bhaktirbhajanīyo'sya bhāvaḥ | tārkikasammatāḥ 
ṣaṭpadārthā api bhāvāḥ | bhavaḥ saṃsāraḥ sa eva bhāvaḥ | 
tatsambandhinaḥ sāṃsārikā api bhāvāḥ | bhavaḥ śivastasyeme śaivā api 
bhāvāḥ | bhavo bhaktirbhajanīyo'sya bhāvaḥ bhaktiriti 
pāṇinisūtreṇāṇvā | bhā kāntistāṃ vānti gacchanti sūryādayo'pi 
bhāvāḥ | bhaktirapi bhāvaḥ | yoginīhṛdaye kathite mantrārthaṣaṭke 
prāthamiko'rtho'pi bhāvaḥ | bhavaḥ saṃsāra eva rogastaṃ hanti nānyaṃ 
paśyāmi bhaiṣajyamantareṇa vṛṣadhvajamiti rāmāyaṇāt |

vyādhīnāṃ bheṣajaṃ yadvatpratipakṣasvabhāvataḥ |
tadvatsaṃsārarogāṇāṃ pratipakṣaḥ śivādhavaḥ ||

	iti śivapurāṇācca | bhavacakraṃ saṃsāramaṇḍalaṃ pravartayati, 
bhavacakravatpravartayatīti vā | taduktaṃ manusmṛtau -

eṣā sarvāṇi bhūtāni pañcabhirvyāpya mūrtibhiḥ |
janmavṛddhikṣayairnityaṃ saṃsārayati cakravat ||

iti | viṣṇubhāgavate'pi -

tvameva sarvajagatāmīśvaro bandhamokṣayoḥ |
taṃ tvāmarcanti kuśalāḥ prapannārtiharaṃ haram ||

iti | bhavacakramanāhatacakraṃ vā tatra śivasyāvasthānāt | nanu 
koṇapatrasamuccayasyaiva cakrapadavācyatvamiti 
tāntrikasiddhāntādanāhate koṇābhāvātkathaṃ cakrapadena padupasthitiḥ 
| ata eva anāhatābjanilayetyeva prayogaḥ | kevalapatrasamudāye padmatvaṃ 
kevalakoṇasamudāye yantratvamiti siddhāntāditicenna | koṇatvābhiprāyeṇa 
mūlādhārādiṣvapi cakravyavahāra iti 
vadadbhirvidyāratnabhāṣyakārairevameva samāhitatvāt | patreṣu 
koṇatvāropādgauṇavyavahāra iti tadāśaya iti kecit | tanna | 
koṇatvavivakṣāyāṃ yantratvavivakṣābhāvena 
yantravyavahārasyaivāpatteḥ | atastatkārṇikopari trikoṇasya sattvādityeva 
bhāṣyāśayaṃ yuktamutpaśyāmaḥ | 
binducakrāṣṭadalaṣoḍaśadalavṛttatrayabhūgṛhatrayāṇi 
śrīcakrāntargatāni vā bhavacakrāṇi | bhavasya śivasya cakraṃ manaḥ 
pravartayatīti vā | cakraṃ hi mana eveti viṣṇupurāṇe -

calatsvarūpamatyantaṃ javenāntaritānilam |
cakrasvarūpaṃ ca mano dhatte viṣṇuḥ kare sthitam || iti || 208 ||

chandaḥsārā śāstrasārā mantrasārā talodarī ||

	chandaḥśabdo vedaparo gāyatryādiparo vā paiṅgalatantraparo vā | 
chandaḥ padme ca vede ca svairācārabhilāṣayoriti viśvaḥ | paro vādī | 
sāraśabdo na kevalaṃ puṃliṅgaḥ | saṃsāre kiṃ sāram sā daśā vai 
tāntavītyādiprayogāt |

sāro bale majjani ca sthirāṃśe nyāyye ca nīre ca dhane ca sāram |
vede'nyavatsāramudāharanti ----------------------------------------------- ||

iti ca viśvaḥ | atra sthirāṃśaśabdo niṣkṛṣṭāṃśaparaḥ 
aniṣkṛṣṭasyāsthiratvāt | tataśca vede upaniṣadbhāge'syāḥ 
svarūpaniṣkarṣaḥ | chandaḥsu sāro niṣkarṣo yasyā iti vigrahaḥ | 
gāyatryādichandasu niṣkṛṣṭaṃ rūpaṃ gāyatrīmantrastasyāpi niṣkarṣaḥ 
pañcadaśī | tadidamuktaṃ varivasyārahasye'smābhiḥ -

tajjñānārthamupāyā vidyā loke caturdaśa proktāḥ |
teṣvapi ca sārabhūtā vedāstatrāpi gāyatrī ||

tasyā rūpadvitayaṃ tatraikaṃ yatprapaṭhyate spaṣṭam |
vedeṣu caturṣvapi paramatyantaṃ gopanīyataram ||

kāmo yoniḥ kamaletyevaṃ saṅketitaiḥ śabdaiḥ |
vyavaharati na tu prakaṭaṃ yāṃ vidyāṃ vedapuruṣo'pi |

ātharvaṇe'pi traipurasūkte ṣoḍaśarce -

kāmo yoniḥ kamalā vajrapāṇirguhā hasā mātariśvābhramindraḥ |
punarguhā sakalā māyayā ca purūcyaiṣā viśvamātā ca vidyā ||

ityasyāmṛci kādividyāyā uddhāraḥ | paiṅgalatantre hi dvikau glau | miśrau 
ca iti sūtradvayena mahāprastāraḥ pratipāditaḥ sa cānavadhikasyāpi 
śabdajālasya niḥśeṣeṇa jñānopāyaḥ | sa ca chandobhāskara 
evāsmābhiḥ prakaṭīkṛtaḥ chandaḥśāstre | balaṃ māhātmyaṃ yasyā 
vaikharyāḥ sarasvatyā ityarthaḥ | yadvā -

yatra yatra manastuṣṭirmanastatraiva dhārayet |
tatra tatra parānandasvarūpaṃ saṃprakāśate ||

iti vijñānabhairavabhaṭṭārakoktarītyopāsakadhaureyamya yatrecchā sa eva 
dharmaḥ | yatra necchā sa evādharmaḥ | uktañca śākuntale- satāṃ hi 
sandehapadeṣu vastuṣu pramāṇamantaḥkaraṇapravṛttaya iti | 
samayācārasmṛtyukto nirbandho'pi prauḍhollāsāvadhika eva 
prauḍhāntaṃ samayācārā iti kalpasūtrāt | sarvametadabhipretya 
kaulopaniṣadi śrūyate- dharmo'dharmaḥ adharmo dharma iti | 
yoginīhṛdaye'pi -

pibannṛtyanvamankhādansvairācāraparaḥ svayam |
ahantedantayoraikyaṃ bhāvayanviharetsukham ||

ityuktarītyedṛśamanaḥsamādhimatāmicchāviṣayo'rtho niyamena dharma 
eva bhavatītyetadabhiprāyā | smṛtiṣvapi śrutiḥ smṛtiḥ sadācāra 
ātmanastuṣṭireva ceti dharmapramāṇeṣu 
manaḥpravṛttergaṇanamīdṛśasamāhitamanaḥparameva | 
anyathātiprasaṅgāt | īdṛśaṃ svairācaraṇaṃ sāraṃ nyāyyaṃ yasyā 
ityarthaḥ | abhilāṣa icchā sāro niṣkṛṣṭarūpaṃ yasyā iti vā | devyā 
icchāśaktisvarūpatvāt | sārapadasya śreṣṭhapadatve tu 
viśeṣyanighnatvānnāstyeva strīliṅgatvānupapattiḥ | 
evamuttaranāmadvaye'pi śāstrayonitvāditi | sautrādvrīhiśāstraṃ 
yavaśāstramityādi tāntrikācca vyavahārācchāstraśabdo 
vedaparastadanusārimīmāṃsādiparo vā | taduktaṃ bhāmatyām -

pravṛttirvā nivṛttirvā nityena kṛtakena vā |
puṃsāṃ yenopadiśyeta tacchāstramabhidhīyate ||

iti | mantraśabdo'pi kāspratyayādāmamantre liṭi 
ityādivyavahārādvedaparastāntrikamanuparastatpratipādakacatuḥṣaṣṭitantr
aparo vā | talaṃ karatalādi tadvatkṛśaṃ samaṃ codaraṃ na tu 

nyubjaṃ bheryādivaducchūnaṃ yasyāḥ | akārapraśleṣeṇātalākhyo loka 
evodaraṃ yasyā virāḍrūpāyā ityapyarthaḥ suvacaḥ |

udārakīrtiruddāmavaibhavā varṇarūpiṇī || 209 ||

	udārā mahattarā kīrtiryasyāḥ | utkṛṣṭā āsamantādvyāptā ca arā 
śīghrasādhyā ca kīrtiryadupāsanayeti vā | laghukṣipramaraṃ 
drutamityagnipurāṇīyakośaḥ | ṛkāro devamātṛvācakaḥ | ā arau araḥ iti 
rūpāṇi | uḥ apatyāni arā devāḥ tānutkrāntā kīrtiryayeti vā | āraṃ 
maṅgalamutkrāntā vā | yatkīrtanaṃ 
maṅgalādiduṣṭagrahadoṣanirāsakamiti yāvat | ādityamaṇḍalāntargataṃ 
saguṇaṃ caitanyamutpadavācyam | ya eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣa 
ityadhikṛtya tasyoditi nāmeti śruteḥ | tasminnārā āyudhaviśeṣo yasyā 
īdṛśī kīrtiryasyā iti vā | ārā carmapraseviketi kośāt | ut puruṣasya 
duḥkhapradā yatkīrtiriti yāvat | tatkīrtirjetrī kīrtiryadupāsanayā bhavatīti 
tātparyam | āsamantādvyāpto'raḥ sudhāhradastadvadutkṛṣṭā kīrtiryasyā 
iti vā | saguṇabrahmopāsakānāṃ pāpye parabrahmanagare aparājitākhye 
araśca ṇyaśceti dvau sudhāhradāvarṇavatulyau vartete iti śrutiṣu 
prasiddham | anāvṛttiḥ śabdāditi sūtre 
śrīmadācāryabhagavatpādairapyuktam- dāma bandhanarajjuḥ paricchetrī 
tadutkrāntamuddāmeyattānavacchinnaṃ vaibhavaṃ yasyāḥ | 
varṇāścatuḥṣaṣṭisaṃkhyākā rūpamasyāḥ | taduktaṃ 
pāṇiniśikṣāyām -

triṣaṣṭiścatuḥṣaṣṭirvā varṇāḥ śambhumate matāḥ |
prākṛte saṃskṛte cāpi svayaṃ proktāḥ svayambhuvā || iti || 209 ||

janmamṛtyujarātapatajanaviśrāntidāyinī |

	janmāditritayena taptebhyo janebhyo 
viśrāntibhirduḥkhāpahāribhirvyaktaṃ svātmasukhaṃ datte |

sarvopaniṣadudghuṣṭā śāntyatītākalātmikā || 210 ||

	sarvāsvaitareyādiṣūpaniṣatsu rahasyabhūtāsu 
śrutiśirobhūtavāktantiṣūtkarṣeṇa ghuṣṭā pratipādyā | yadeva vidyayā 
karoti śraddhayopaniṣadā tadeva vīryavattaraṃ bhavatītyatropaniṣatpadasya

rahasyaparatvena vyākhyānadarśanāt | tasya niruktirapyācāryairdarśitā -

upanīyemamātmānaṃ brahmāpāstadvayaṃ sataḥ |
nihantyavidyāṃ tajjāṃ ca tasmādupaniṣanmatā ||

iti | atrotkarṣa aikarūpyam | uccaistvasya dhātunaiva lābhāt | uccairghuṣṭaṃ 
tu ghoṣaṇeti kośāt | aikarūpyaṃ ca prativedāntaṃ vihitānāṃ 
saguṇabrahmopāstīnāṃ bhedābhāvaḥ | tadidaṃ sarvavedāntapratyayaṃ 
codanādyaviśeṣādityadhikaraṇe spaṣṭam | ākāśaniṣṭhā kalā 
śāntyatītetyucyate | tatsvarūpaṃ ca śaivāgame- 
śāntyatītakalādvaitanirvāṇānandabodhadeti | tadātmikā tadabhinnā || 210 
||

gambhīrā gaganāntasthā garvitā gānalolupā |

	ānantyādgambhīrā | mahāhradasvarūpetyarthaḥ | tathā ca 
śivasūtram- mahāhradānusandhānānmantravīryānubhava iti |

mahāhrada iti proktā śaktirbhagavatī parā |
anusandhānamityuktaṃ tattādātmyavimarśanam ||

mantravīryamiti proktaṃ pūrṇāhantāvimarśanam |
tadīyo'nubhavastasya sphuraṇaṃ svātmanaḥ sphuṭam ||

binnṛtyanvamankhādansvairācāraparaḥ svayam |

iti | anyatrāpi -

parā bhaṭṭārikā saṃvidicchāśaktipuraḥsaram |
sthūlaprameyaparyantaṃ vamantī viśvamāntaram ||

pramātrantarbahīrūpā hṛṣīkaviṣayātmanām |
pravartakatvasvacchatvagambhīratvādidharmataḥ ||

mahāhrado jagadvyāpī deśakālādyagocaraḥ |

iti | gaṃ iti gaṇapatibījam | tena gaṇapatirevocyate | tasya bhiyaṃ rātyādatte 
nirasyatītyartho vā | gaganasya daharākāśasya bhūtākāśasya 
parākāśasya vāntarmadhye tiṣṭhatīti | vṛkṣa iva stabdho divi tiṣṭhatyeka iti 
śruteḥ | gaganasyānte nāśakāle'pi tiṣṭhati vā | gaganaṃ akāraḥ, 
antasthā yaralavā iti pañcabhūtabījoddhāraḥ | garvo

viśvanirmāṇaviṣayiṇī parāhantā sāsyāḥ sañjātā | tārakāditvāditac | 
gānaṃ tatānaddhasuṣiraghanacatuṣṭayasamuccayātmakam, vāditrādikaṃ 
vā, śarīraṃ gāndharvaṃ vā, sāma vā tayorlolupā satṛṣṇā |

kalpanārahitā kāṣṭhā'kāntā kāntārdhavigrahā || 211 ||

	kalpanā vāsanāmayyo dṛśyavīcayastābhī rahitā | tāsāṃ 
kalpitatvādeva | yadvā kalpe'pi nārāṇāṃ hitā | saṃvartaḥ pralayaḥ kalpa 
iti kośaḥ | nṝ naya iti dhātoḥ | nayatīti naraḥ proktaḥ paramātmā sanātana 
iti smṛtyā ca | narasyeme nārā jīvāḥ | sakalanāśakāriṇi pralayakāle'pi 
jīvānāṃ svodare vāsanārūpatayā sthāpane hitakartrī kimuta 
sṛṣṭisthitikāla iti yāvat | uktaṃ cāṣṭāvakragītāyām -

mayyanante cidambhodhāvāścaryaṃ jīvavīcayaḥ |
udyanti ghnanti khelanti praviśanti svabhāvataḥ ||

iti | aṣṭādaśanimeṣātmakaḥ kālaḥ kāṣṭhā | dāruharidrāpi kāṣṭhā | 
sā hi skandhanābhinālapariṇāmarūpatvācchivaśaktyayorabhinnaiveti 
mairālatantre kathā | kāṣṭhā dāruharidrāyāṃ kālamānaprabhedayoriti 
rabhasaḥ | tadubhayarūpā | vedāntavākyārthatattvaniṣkarṣo'pi kāṣṭhā | 
taduktaṃ sūtasaṃhitāyām -

pratītamapratītaṃ vā sadasacca paraḥśivaḥ |
iti vedāntavākyānāṃ niṣṭhā kāṣṭheti kathyate ||

iti | sā kāṣṭhā sā parā gatiriti śrutiśca | yadvā gaganātmakasya 
bhīmanāmakasya paraśivasya patnī svargamātā devī 
diksvarūpatvātkāṣṭhetyucyate | tathā ca laiṅge -

carācarāṇāṃ bhūtānāṃ sarveṣāmavakāśadaḥ |
vyomātmā bhagavāndevo bhīma ityucyate budhaiḥ ||

mahāmahimno devasya bhīmasya paramātmanaḥ |
daśasvarūpā dikpatnī sutaḥ svargaśca sūribhiḥ ||

iti | vāyupurāṇe'pi -

nāmnā saṣṭhasya yā bhīmā tanurākāśa ucyate |
diśaḥ patnyaḥ smṛtāstasya svargastasya sutaḥ smṛtaḥ ||

iti | krāntvā tiṣṭhatīti kāṣṭheti nairuktāḥ | atyatiṣṭhaddaśāṅgulamiti 
śrutiḥ | viṣṭabhyāhamidaṃ kṛtsnamekāṃśena sthito jagaditi smṛtiśca | 
akānteti tryakṣaraṃ nāma | akaṃ pāpe ca duḥkhe ca tayoranto nāśo yayā 
sā | vigrahasya śarīrasyārdhamardhavigrahaḥ | ardhaṃ napuṃsakamiti 
samāsaḥ | kāntaḥ paraśiva evārdhavigraho yasyāḥ | kāntasyārdhaṃ 
kāntārdham, kāntārdhaṃ vigraho yasyā iti vā | na caitatpakṣe'rdhakānta 
iti rūpāpattiḥ | atratyārdhapadasya niyataliṅgatvasvīkārāt 
niyatanapuṃsakaliṅgakasyaiva pūrvanipātavidhānātkaḥ punaḥ puliṅgaḥ 
ityādipraśnottarapare mahābhāṣye piliṅgavadasyā niyataliṅgaparatvena 
kaiyaṭīye vyākhyānāt | tathā ca bhagavānpiṅgalanāgaḥ prāyuṅkta 
svarā ardhaṃ cāryārdhamiti | vastutastu ardhavigrahā ityatra karmadhāraya 
eva samāsaḥ | ṣaṣṭhītatpuruṣe tu vigrahārdhamityevāpadyeta | ata eva 
paravalliṅgasūtre mahābhāṣye ardhaṃ napuṃsakamiti sūtraṃ 
pratyākhyātamityanyadetat | tena kāntārdhamiti samāse'pi 
samapravibhāgavacanatvamevārdhaśabdasya draṣṭavyam | kakārasyāntaḥ 
kāntaḥ khakārastena dyaurlakṣyate | ardhaśabdo bhāgamātraparaḥ | tena 
dyauḥ śarīraikadeśo yasyā ityartha iti vā | pādo'sya sarvā bhūtāni 
tripādasyāmṛtaṃ divīti mantravarṇāt || 211 ||

kāryakāraṇanirmuktā kāmakelitaraṅgitā |

	kāryāṇi mahattvādīni kāraṇaṃ mūlaprakṛtiḥ tairvinirmuktā | 
caitanye teṣāṃ paramārthato'bhāvāt | na tasya kāryaṃ karaṇaṃ ca 
vidyata iti śruteḥ | kāmasya kāmeśvarasya kelīnāṃ krīḍāvilāsānāṃ 
taraṅgāḥ paramparāḥ sañjātā asyāḥ |

kanatkanakatāṭaṅkā līlāvigrahadhāriṇī || 212 ||

	kanatī dīpyamāne kanakasya suvarṇamaye tāṭaṅke 
karṇābharaṇaviśeṣau yasyāḥ | līlayā'nāyāsena 
vigrahānavatāraviśeṣāndhārayati padmarājasya mahiṣī līlādevī 
tadvigrahadhāriṇī vā | sā ca yogavāsiṣṭhe prasiddhā āsīdasminmahīpāla 
kule padmo vikāsavān | padmonāmetyupakramya tasyāsītsubhagā bhāryā 
līlā nāma pativrateti || 212 ||

ajā kṣayavinirmuktā mugdhā kṣipraprasādinī |

	janmarāhityādajā | ajāmekāmiti śruteḥ, na jāto na janiṣyata iti 
śruteśca mahābhārate'pi -

nahi jāto na jāye'haṃ na janiṣye kadācana |
kṣetrajñaḥ sarvabhūtānāṃ tasmādahamajaḥ smṛtaḥ ||

iti | jananaṃ hi mṛtyusamavyāptam | jātasya hi dhruvo mṛtyurdhruvaṃ janma 
mṛtasya ceti vacanāt | tadiha jananābhāvarūpavyāpakaviruddhopalabdhyā 
prāptamarthamāha | kṣayeṇa maraṇena vinirmuktā | kṣaye gṛha eva viśiṣya 
nirmuktā yayeti vā | mumukṣubhirviṣayabhiyā gṛhatyāgaḥ kriyate | 
sundaryupāsakaistu gṛha eva mokṣaḥ prāpyata iti tātparyam | 
tadidamuktamasmābhiḥ śivastutau -

yadi paramicchasi dhāma tyaja mā nāma svakaṃ dhāma |
parapadaniyamanadāma smara hṛdi kāmadviṣo nāma ||

iti | dūrvāsāpyāha [śaktimahimnastotre] | saṅgaṃ momokṣatīti mugdhā 
saundaryavatī | akārapraśleṣeṇa na santi mūḍhā yasyā ityāpi suvacam | 
mugdhaḥ sundaramūḍhayoriti viśvaḥ | kṣipraṃ svalpadinaireva prasīdatīti 
tathā | ata evoktaṃ saurapurāṇe -

krameṇa labhyate'nyeṣāṃ muktirārādhanādvijāḥ |
ārādhanādumeśasya tasmiñjanmani mucyate ||

iti | idaṃ tu tīvratarabhaktimatpuruṣadhaureyaparam | anyeṣāṃ tu 
śivapurāṇe smaryate -

alpabhāve'pi yo martyaḥ so'pi janmatrayātparam |
na yoniyantrapīḍāyai bhaviṣyati na saṃśayaḥ ||

iti | tadimāṃ vyavasthāmabhipretyoktaṃ tantrarāje -

anyathā sampradāyena japahomārcanādikam |
kṛtaṃ janmāntare samyaksampradāyāya kalpate || iti |

antarmukhasamārādhyā bahirmukhasudurlabhā || 213 ||

	antaḥsvātmapraṇavaṃ mukhaṃ cittavṛttiryeṣāṃ taiḥ 
samyagārādhyā | bahirviṣayaikapravaṇaṃ mukhaṃ yeṣāṃ teṣāṃ 
suṣṭhu durlabhā | taralakaraṇānāmasulabhetyānandalaharyām || 213 ||

trayī trivarganilayā tristhā tripuramālinī |

	striyāmṛksāmayajuṣī iti vedāstrayastrayīti kośādvedatrayarūpā | 
tathā ca kūrmapurāṇe himavantaṃ prati devīvacanam -

mamaivājñā parā śaktirvedasaṃjñā purātanī |
ṛgyajuḥsāmarūpeṇa sargādau sampravartate ||

iti | padmapurāṇe'pi- ānvīkṣikī trayī devi daṇḍanītiśca kathyasa iti | 
devīpurāṇe'pi -

ṛgyajuḥsāmabhāgena sāṅgavedagatā yataḥ |
trayīti paṭhyate loke dṛṣṭādṛṣṭaprasādhanī ||

iti | nityātantre tu -

akārādiḥ sāmavedo ṛgvedaśca tadādikaḥ |
yajurveda ikārādisteṣāṃ saṃyogataḥ śuciḥ ||

tanniṣpattiṃ śṛṇu prājñe proktānpūrvādharakramāt |
vilikhya yojayetpūrvaṃ śabdaśāstrānusārataḥ ||

guṇasandhyā ṛgyajuṣaṃ tatastenāparaṃ tathā |
vṛddhisandhyā samāyuñjyādityutpannaṃ śucervapuḥ ||

tena trayīmayī vidyā kāryakāraṇayogataḥ |

ityuktam | atra śuciśabdena vāgbhavaṃ bījamucyate | tena tadrūpetyartho 
vā | trivargo dharmakāmārthairiti kośaḥ | tasya nilayaḥ sthānaṃ yasyām | 
triṣu bhūtādikāleṣvakārokāramakāreṣu vā sthā sthitiryasyāḥ | triṣu 
lokādiṣvabhedena tiṣṭhatīti vā tristhā | taduktaṃ mārkaṇḍeyapurāṇe -

trayo lokāstrayo devāstraividyaṃ pāvakatrayam |
trīṇi jyotīṃṣi varṇāśca trayo dharmādayastathā ||

trayo guṇāstrayaḥ śabdāstrayo doṣāstathāśramāḥ |
trayaḥ kālāstathāvasthāḥ pitaro'harniśādayaḥ ||

mātrātrayaṃ ca te rūpaṃ tristhe devi sarasvatī |

iti | antardaśāracakrābhimāninī devatā tripuramālinī |

nirāmayā nirālambā svātmārāmā sudhāsrutiḥ || 214 ||

	nirgatā āmayā rogā yayā | 
sarvālambanasyālambāntarāyogānnirālambā | tathātve'navasthāpatteḥ | 
sā ca mūlakṣayakarītyasyā anālambatvameva sādhayati | 
svātmanyevārāmaḥ krīḍanaṃ yasyāḥ | svātmānameva dvedhā 
vibhajyānyonyaṃ krīḍamāneti yāvat | tathā mādhyandinā adhīyate- sa vai 
na reme tasmādekākī na ramate sa dvitīyamaicchat sahyetāvānāsa yathā 
strīpumāṃsau sampariṣvaktau sa imamevātmānaṃ dvedhā pātayattataḥ 
patiśca patnī cābhavatāmiti | svātmaivārāmaḥ kṛtrimavanarūpaṃ 
vicitraṃ jagadyasyā iti vā | jagannirmāṇasaṃhārakālayoḥ 
svātmamātrāvaśeṣāt | tathā ca vāyupurāṇe -

ekastu prabhuśaktyā vai bahudhā bhavatīśvaraḥ |
bhūtvā yasmācca bahudhā bhavatyekaḥ punastu saḥ ||

iti | svamātmīyaṃ jagacca ātmā brahma ca anayorārāmaḥ krīḍanaṃ 
viharaṇaṃ vṛttitvaṃ yasyā iti vā | taduktaṃ mārkaṇḍeyapurāṇe -

tvamakṣaraṃ paraṃ devi yacca sarvaṃ pratiṣṭhitam |
akṣaraṃ brahma paramaṃ jagaccaitatkṣarātmakam ||

dāruṇyavasthito vahnirbhaumāśca paramāṇavaḥ |
tathā tvayi sthitaṃ brahma jagaccedamaśeṣataḥ ||

iti | sudhāyāḥ sahasrārakarṇikācandragatāyāḥ srutiḥ sravaṇaṃ yayā 
kuṇḍalinyā sā | sudhāyāḥ srutireva vā | 
ḍākinyādimaṇḍalānyāpyāyayantī sā kriyaiva bhagavatītyarthaḥ | yadvā 
prasiddhacandramaṇḍalādvahniravyāditṛptijanikā pīyūṣavṛṣṭireṣaiveti -

daśabhiḥ pañcabhiścaiva sudhāmṛtaparisravaiḥ |
kṛṣṇapakṣe sadā pītvā jāyante pīvarāḥ surāḥ ||

tatsarvaṃ śambhavī māyā-------------------------- |

iti vāyupurāṇāt | jñānārṇave śaktibījasādhane 
sravatpīyūṣadhārābhirvarṣantīṃ viṣahāriṇīmiti yaddhyānamuktaṃ 
tādṛśarūpavatīti vā || 214 ||

saṃsārapaṅkanirmagnasamuddharaṇapaṇḍitā |

	saṃsāralakṣaṇe kardame niḥśeṣeṇa magnānāṃ janānāṃ 
samyaguddharaṇe paṇḍitā kuśalā | ata evoktaṃ kaurme -

ye manāgapi śarvāṇīṃ smaranti śaraṇārthinaḥ |
dustarāpārasaṃsārasāgare na patanti te || iti |

yajñapriyā yajñakartrī yajamānasvarūpiṇī || 215 ||

	yajñāḥ priyā yasyāḥ | yajño vai viṣṇuriti śrutestatpriyeti vā | 
yajñasya kartā yajamānātmako dīkṣitamūrtiḥ paramaśivastasya patnī 
dīkṣākhyā santānasya mātā taduktaṃ laiṅgai -

yajamānātmako devo mahādevo budhaiḥ prabhuḥ |
ugra ityucyate sadbhirīśānaśceti cāparaiḥ ||

ugrāhvayasya devasya yajamānātmanaḥ prabhoḥ |
dīkṣā patnī budhairuktā santānākhyastadātmajaḥ ||

iti | vāyupurāṇe'pi -

ugrā tanuḥ saptamī yā dīkṣitairbrāhmaṇaiḥ saha |
dīkṣā patnī smṛtā tasya santānaḥ putra ucyate ||

iti | aṣṭasu śivamūrtiṣu caramā yajamānamūrtiriti kvacidvarṇyate 
kvacidātmeti tadubhayamapyāha | yajamānaśca svaśca yajamānasvau 
dīkṣitātmānau tau rūpe asyā iti | alpāctarasya pūrvanipāto na nityaḥ 
etattadorityādinirdeśāt | uktañca laiṅgai -

pañcabhūtāni candrārkāvātmeti munipuṅgavāḥ |
mūrtiraṣṭau śivasyāhurdevadevasya dhīmataḥ ||

ātmā tasyāṣṭamī mūrtiryajamānāhvayā parā | iti || 215 ||

dharmādhārā dhanādhyakṣā dhanadhānyavivardhinī |

	tattaddeśeṣu śiṣṭaparamparāyātā vedāviruddhāḥ kriyā 
dharmapadavācyāḥ | tathā ca saṃavartasmṛtiḥ -

yasmindeśe ya ācāraḥ pāramparyakramāgataḥ |
āmnāyairaviruddhaśca sa dharmaḥ parikīrtitaḥ ||

iti | teṣāmāsamantātsarvadeśeṣu dhārā nirargalapravāhaḥ | dharma 
ādhāro yasyā vā dharme tiṣṭhatītyupacārāt | dharme sarvaṃ 
pratiṣṭhitamiti śruteḥ | dharma ādhāro yayā vā | dharmasya 
sarvādhāratvaṃ yatkṛtamiti yāvat | dhanasyādhyakṣā svāminī | 
upāsyopāsakayorabhedāt | kuberarūpā vā | dhanāni dhānyāni ca 
viśeṣya vardhayati |

viprapriyā viprarūpā viśvabhramaṇakāriṇī || 216 ||

vedaśāstrādividyāvanto brāhmaṇaḥ viprāḥ | taduktaṃ brahmavaivarte -

janmanā brāhmaṇo jñeyaḥ saṃskārairdvija ucyate |
vidyayā yāti vipratvaṃ tribhiḥ śrotriya ucyate ||

iti | te priyā abhīṣṭā yasyāḥ | avidyo vā savidyo vā brāhmaṇo māmakī 
tanuriti bhagavadvacanena vipreṣu kaimutikanyāyena prītisiddheḥ | 
uktavacanādeva tādṛśā viprāḥ rūpaṃ svarūpaṃ yasyāḥ | ata eva 
śrūyate- yāvatīrvai devatāstāḥ sarvā vedavidi brāhmaṇe vasantīti | 
parāśarasmṛtirapi -

brāhmaṇā jaṅgamaṃ tīrthaṃ triṣu lokeṣu viśrutam |
yeṣāṃ vākyodakenaiva śuddhyanti malinā janāḥ ||

iti | athavā viprān rūpayati pūrvarūpavataḥ karotyāpyāyayatīti vā | 
yasyā mantrajapādinā brāhmaṇānāmāpyāyanaṃ bhavatīti yāvat | 
taduktamāpastambasmṛtau -

apamānāttapovṛddhiḥ sanmānāttapasaḥ kṣayaḥ |
arcitaḥ pūjito vipro dugdhā gauriva sīdati ||

āpyāyate yathāhassu tṛṇairamṛtasambhavaiḥ |
evaṃ japaiśca homaiśca punarāpyāyate dvijaḥ ||

iti | viśveṣāṃ brahmāṇḍānāṃ bhramaṇaṃ sṛṣṭisthitināśarūpaṃ 
yātāyātaṃ kārayati |

svabhāvameke kavayo vadanti kālaṃ tathā'nye parimuhyamānāḥ | 
devasyaiṣa mahimā tu loke yenedaṃ bhrāmyate brahmacakram ||

iti śruteḥ | devaniṣṭho mahimā śaktireva bhrāmiketyarthaḥ | 
bhrāmayansarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayeti smṛtiśca | viśvaśabdo 
viṣṇuparo vā viśvaṃ viṣṇurvaṣaṭkāra ityukteḥ tasya bhramaṇakāriṇī | 
smaryate tāvatkālikāpurāṇe'yamitihāsaḥ- viṣṇurekadā vyomamārgeṇa 
garuḍārūḍho gacchannadhaḥ kāmarūpadeśe nīlācalavāsinīṃ 
kāmākhyāṃ devīṃ pratyāsannāmapyanādṛtya tāmapraṇamyaiva gataḥ | 
tatastatkopavaśātsamudramadhye patitastatraiva bhramannāsīt | tataḥ kiyatā 
kālena gaveṣayantī lakṣmīrnāradamukhādimaṃ vṛttāntamākarṇya 
tapasā kāmākhyāṃ prasādya viṣṇuṃ sāvadhānīkṛtya 
bhramaṇādamocayat | tataḥ so'pi tāmārādhya 
vaikuṇṭhalokamadhyavātsīditi || 216 ||

viśvagrāsā vidrumābhā vaiṣṇavī viṣṇurūpiṇī |


	viśvaṃ carācaraṃ grasatīti viśvagrāsā | 
carācarasaṃhartrītyarthaḥ | tathā ca kāṭhake śrūyate -

yasya brahma ca kṣatraṃ cobhe bhavata odanaḥ |
mṛtyuryasyopasecanaṃ ka itthā veda yatra saḥ ||

iti | atra mṛtyorupasecanatvoktyā tatsaṃhāryacarācarapratīterityāśayena 
brahmasūtram- attā carācaragrahaṇāditi | vidrūmāḥ 
pravālāstadvadāraktā vidrumābhā | vit jñānameva drumaḥ 
puṅkhānupuṅkhaprasṛtatvasāmyāttena tulyeti vā | viṣṇoriyaṃ vaiṣṇavī | 
tathā ca devīpurāṇe -

śaṅkhacakragadā dhatte viṣṇumātā tathārihā |
viṣṇurūpāthavā devī vaiṣṇavī tena gīyate ||

iti | atra catasro vyutpattayaḥ sūcitāḥ | tathārihetyasya viṣṇuriva 
daityānhantītyarthaḥ | viṣṇurūpetyasya tadabhinnetyarthaḥ | tena na 
prathamavyutpattyā gatārthatā | tadevāha | viṣṇureva rūpamasyāḥ | 
taduktaṃ lalitopākhyāne brahmāṇḍapurāṇa eva- mamaiva pauruṣaṃ 
rūpaṃ gopikājanamohanamiti devīvacanāt | tatraiva vīrabhadraṃprati 
viṣṇuvacanam -

ādyā śaktirmaheśasya caturdhā bhinnavigrahā |
bhoge bhavānīrūpā sā durgārūpā ca saṅgare ||

kope ca kālikārūpā puṃrūpā ca madātmikā |

iti | kūrmapurāṇe'pi himavatkṛtadevīstave -

sahasramūrdhānamanantaśaktiṃ sahasrabāhuṃ puruṣaṃ purāṇam |
śayānamabdhau lalite tavaiva nārāyaṇākhyaṃ praṇato'smi rūpam ||

iti | kaurma eva maṅkaṇakaṃprati śivena viśvarūpe darśite -

kimetadbhagavadrūpaṃ sughoraṃ viśvatomukham |
kā ca sā bhagavatpārśve rājamānā vyavasthitā ||

iti tatpṛṣṭena śivena svasvarūpaprabhāvaṃ nirvaṇyoktam -

mama sā paramā māyā prakṛtistriguṇātmikā |
procyate munibhiḥ śaktirjagadyoniḥ sanātanī ||

sa eva māyayā viśvaṃ vyāmohayati viśvavit |
nārāyaṇaḥ paro'vyakto māyārūpa iti śrutiḥ ||

iti | sanatkumārasaṃhitāyāṃ prabhākarākhyasya rājño viṣṇubhaktiṃ 
tanmahiṣyāḥ padminyākhyāyāśca pārvatībhaktiṃ varṇayitvoktam -

evaṃ devyātmanā svena rūpeṇa ca janārdanaḥ |
dampatyorekakāyatvādeka eva dvidhārcitaḥ ||

iti | bṛhatpārāśarasmṛtāvapi -

durgāṃ kātyāyanīṃ caiva yajanvāgdevatāmapi |
cetasā suprasannena viṣṇulokamavāpnuyāt ||

iti | padmapurāṇe'pi -

caṇḍikāṃ snapayedyastu aikṣaveṇa rasena ca |
sauparṇena sa yānena viṣṇunā saha modate ||

iti | ādityapurāṇa- śivapurāṇayorapi- yā tasya pārśvagā bālā sā 
pārvatyaṃśajo haririti | vāmanapurāṇe'pi -

paurṇamāsyāṃ tu yo māghe pūjayedvidhivacchivām |
so'śvamedhamavāpnoti viṣṇuloke mahīyate || iti ||

ayoniryoninilayā kūṭasthā kularūpiṇī || 217 ||

	na vidyate yoniḥ kāraṇaṃ yasyāḥ sā'yoniḥ | yoniśabdaḥ 
sthānavacano vā yoniṣṭa indra niṣade akārīti śruteḥ | he indra ! tava niṣade 
upaveśanāya mayā sthānaṃ kṛtamityarthāt

tena sthānarahitā aparicchinnetyarthaḥ | asya viṣṇoryonirjanikā māteti vā | 
nilīyate jagadyasyāmiti nilayā yoniścāsau nilayā ca | yoniśabdaḥ 
prakṛtiparaḥ | kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayonimiti śrutau prayogāt | 
kartāraṃ kriyāśaktimantamīśaṃ niyantāraṃ puruṣaṃ pratyañcaṃ 
brahma pūrṇaṃ yoniṃ dhyānenāpaśyanniti vyākhyānāt | yoniśca hi 
gīyata iti brahmasūtraṃ ca | yadvā yo yoniṃ yonimadhitiṣṭhatyeka iti śrutau 
māyāparatvenāpi yoniparasya vyākhyānadarśanād yonirmāyaiva nilayaḥ 
paricchedikā yasyā iti | yonīnāṃ jagatkāraṇānāṃ brahmādīnāṃ 
nitarāṃ layo yasyāmiti vā | yonistryasracakrameva nilayo yasyā 
bindurūpāyā devyā iti vā | ata evātharvaṇe śaunakaśākhāyāṃ 
śrūyate -

tasminhiraṇmaye kośe tryakṣare tripratiṣṭhite |
tasminyadyakṣamātmanvattadvai brahmavido viduḥ ||

iti | asyā ṛcaḥ pūrvam -

aṣṭācakrā navadvārā devānāṃ pūrayodhyā |
tasyāṃ hiraṇmayaḥ kośaḥ svargo'pi jyotiṣāvṛtaḥ ||

iti śrutam | anayorṛcorarthaḥ- devānāmapyayodhyā asādhyā durlabhā 
pūḥ nagarī śrīcakramityarthaḥ | cakraṃ puraṃ ca sadanamagāraṃ ca 
guhā striyāmiti śaṅkarāraṇyadhṛtaviśvākhyakośāt | 
īśvarāvāsarūpāyodhyānagarī tu martyānāmayodhyā | iyaṃ tu 
devānāmapītyarthaḥ | sā kīdṛśī | aṣṭācakrā aṣṭau cakrāṇi aṣṭāraṃ 
dve daśāre manvasraṃ aṣṭadalaṣoḍaśadale padme bhramitrayaṃ 
bhūgṛhatrayaṃ coti yasyāṃ sā | navasaṃkhyāni dvārāṇi 
yonidvāravattrikoṇāni yasyāṃ sā | 
pañcaśakticaturvahnisaṃyogāccakrasambhava iti nityāhṛdaye | 
svābhimukhāgratrikoṇaṃ śaktiḥ, parāṅmukhāgratrikoṇaṃ vahniriti 
mantraśāstrīyā paribhāṣā | tasyāmayodhyāyāṃ hiraṇmayastejomayaḥ 
kośo nidhānaṃ trikoṇarūpaṃ sa eva svargaḥ sukharūpatvāt | 
taittirīyāṇāṃ svargo loka iti pāṭhastasyāpyayamevārthaḥ | 
tasminhiraṇmaya ityādisaptamyantaṃ pañcakaṃ samānādhikaraṇaṃ 
spaṣṭārtham | trikoṇe yadasti bindurūpaṃ cakraṃ tasmin yakṣaṃ pūjyaṃ 
tatprasiddhaṃ brahmavida ātmanīva viduḥ | ātmābhedeneva 
bindvabhedenāpi brahma manyanta ityarthaḥ | kūṭayati 
chalayatyātmānamānandādikamāvṛtya saṃsāre pātayatīti 
kūṭamajñānaṃ tadadhyakṣatayā tatra tiṣṭhati | kūṭasthamacalaṃ 
dhruvamiti smṛteḥ | kūṭasyājñānasya sthā sthitiryasyāṃ vā | kūṭo 
giriśṛṅgaṃ tadvanniṣkriyatayā tiṣṭhatīti vā | ayaskāraiḥ 
prahārādhikaraṇatvena bhūmau nikhāto lohaviśeṣaḥ 
kūṭastadvannirvikārā vā | kūṭānāṃ viśvasamūhānāṃ 
sthitiryasyāṃ vā | vāgbhavādikūṭatraye tiṣṭhatīti vā | kūṭaṃ 
puradvāraṃ strīcakrāntargatatrikoṇaṃ tatra tiṣṭhatīti vā |

290) kūṭaṃ yantre'nṛte rāśau niścale lohamudgare |
māyādriśṛṅgayostucche sīrāvayavadambhayoḥ ||

puradvāre ca śaṃsanti -------------------------------- |

iti viśvaḥ | kulaṃ kaulamārgo bāhyapūjā vaṃśa ācāro vā tadrūpiṇī || 
217 ||

vīragoṣṭhīpriyā vīrā naiṣkarmyā -

	vīrāṇāṃ goṣṭhī sabhā saṃllāpo vā priyā yasyāḥ | svayamapi 
vīryavattvādvīrā | patiputravatī vīreti tu nāmamālāyām | nirgatāni 
karmāṇi yasmātsa niṣkarmā tasya bhāvo naiṣkarmyaṃ tadvatī 
naiṣkarmyā | arśa- āditvānmatvarthīyo'pratyayaḥ | svārthe vā ṣyaṅ | 
karmalepābhāvavatītyarthaḥ | lipyate na sa pāpeneti smṛteḥ na puṇyapāpe 
mameti śruteśca | yogasūtramapi- kleśakarmavipākāśayairaparāmṛṣṭaḥ 
puruṣaviśeṣa īśvara iti ||

iti bhāskararāyeṇa kṛte saubhāgyabhāskare |
navamena śatenābhūddaśamī bodhinī kalā || 900 ||

iti śrīmallalitāsahasranāmabhāṣye navamaśatakaṃ nāma daśamī kalā || 
10 ||




daśamaśatakaṃ nāma ekādaśī dhāriṇī kalā


-nādarūpiṇī |

nādaḥ praṇavaśirasthitastadrūpā | taduktamabhiyuktaiḥ -

ānandalakṣaṇamanāhatanāmni deśe nādātmanā pariṇataṃ tava 
rūpamīśe |
pratyaṅmukhena manasā paricīyamānaṃ śaṃsanti netrasalilaiḥ pulakaiśca 
dhanyāḥ ||

iti | nāde rūpamasyā vā | taduktaṃ svacchandatantre- rodhinyākhyaṃ 
yaduktaṃ te nādastasyordhvasaṃsthita ityādinā 
tasyotsaṅgagatāmūrdhvagāminīṃ paramāṃ śivām | dhyāye dityantena |

vijñānakalanā kalyā vidagdhā baindavāsanī || 218 ||

	vijñānasya brahmasākṣātkārasya kalanā svātmasākṣātkāraḥ 
caturdaśānāṃ vidyānāṃ dhāraṇaṃ hi yathārthataḥ | vijñānamiti 
tadvidyāditi kaurmoktaṃ vā vijñānam | kalāsu sādhuḥ kalyā | yadvā 
kalayitumarhā kalyā uṣaḥkālarūpā vā | kādambaryādirūpā vā |

kalyaṃ sarge prabhāte ca kalyo nīrogadakṣayoḥ |
kalyā kalyāṇavācī syātkādambaryāmapi smṛtā ||

iti viśvaḥ | vidagdhā cāturyaśīlā | bhrūvoruparibhāge vṛttasanniveśo 
baindavaṃ tadāsanaṃ yasyāḥ | uktañca svacchandatantre- 
hākinīmaṇḍalādūrdhvaṃ bindurūpaṃ tu vartulamityādinā | tatra 
padmaṃ śivaṃ ca varṇayitvā tasya vāmabhāge samāsīnā śāntyatītā 
manonmanītyādinā bindusambandhicakraṃ 
sarvānandamayākhyamevāsanaṃ yasyā vā | bindunāṃ samūho 
baindavaṃ tadevāsanaṃ tadabhidheyārthānāmādhāro'bhidhāyako 
yasyā iti vā | tathā ca jñānārṇavatantre -

binduvyūhaṃ pravakṣyāmi bījarūpaṃ varānane |
hakāraṃ bindurūpeṇa brahmāṇaṃ viddhi pārvati ||

sakāraṃ bindusargābhyāṃ hariścāhaṃ sureśvari |
avinābhāvasambandhau loke hariharāviti ||

ityādinā vāmādīnāmicchādīnāṃ bhūrādīnāṃ jāgradādīnāṃ ca 
trayaṃ trayaṃ bindurūpamevoktvopasaṃhṛtam- evaṃ 
bindutrayairyogāttripurānāmarūpiṇīti | yadvā akārapraśleṣeṇāpsu 
yadaindavamindusamūhastasmiñjīvakadambe āste bimbarūpatvādabhedena 
svayamekaiva bahuṣu pratibimbeṣu tiṣṭhati | ekadhā bahudhā caiva dṛśyate 
jalacandravaditi śruteḥ || 218 ||

tattvādhikā tattvamayī tattvamarthasvarūpiṇī |

	tattvāni pralayaparyantasthāyivastūni ṣaṭtriṃśatsaṃkhyānyeva | 
ghaṭādīnāṃ tattvapadavācyatvābhāvāt | uktaṃ cābhiyuktaiḥ -

āpralayaṃ yattiṣṭhati sarveṣāṃ bhogadāyi bhūtānām |
tattattvamiti proktaṃ na śarīraghaṭādi tattvamataḥ ||

iti | tebhyo'dhikā tannāśe'pyavasthānāt | tattvamayī tattvapracurā | yadvā 
tattvaṃ śivatattvaṃ tadadhikā cinmayī ceti nāmadvayārthaḥ | 
samprajñātāsamprajñātasamādhidvayarūpeti yāvat | taduktaṃ 
jñānārṇave -

svayaṃprajñāta saṃjñastu śivādhikyena jāyate |
asamprajñātanāmā tu śivatattvena vai bhavet |

tallakṣaṇe api tatraiva -

svayaṃprajñātabhedastu tīvratīvrataro bhavet |
asamprajñātabhedastu mandamandatarastathā ||

hāsyarodanaromāñcakampasvedādilakṣaṇaḥ |
tīvratīvrataro devi samādhirupalakṣitaḥ ||

nimeṣavarjite netre vapustallakṣaṇaṃ sthitam |
mandamandataro devi samādhirupalakṣitaḥ ||

iti | idañca dvayaṃ tejoviśeṣe manodhāraṇena bhavati | tacca tejaḥ 
svanāthamukhādavagantavyam | athavā ātmatattvaṃ vidyātattvaṃ 
śivatattvaṃ ceti trividhatattvamayī | 
tatsamaṣṭirūpasarvatattvarūpatvāttrividhatattvādhikā cetyarthaḥ | 
caturvidhatattvasvarūpamuktaṃ vṛddhaiḥ -

māyāntamātmatattvaṃ vidyātattvaṃ sadāśivāntaṃ syāt |
śaktiśivau śivatattvaṃ turīyatattvaṃ samiṣṭireteṣām ||

iti | sattattvaṃ cittattvaṃ ānandatattvaṃ ceti trayāṇāṃ svarūpam | 
saccidānandādbrahmaṇo jāteṣu śivādikṣityanteṣu 
śivaśaktyorānandāṃśo'nāvṛtaḥ sadāśiveśvaraśuddhavidyānāṃ 
cidaṃśo'nāvṛtaḥ, māyādikṣityantānāṃ tu 
sandaṃśamātramanāvṛtam, 
saccidānandānāmuttarottarāvaraṇābhāvasya 
pūrvapūrvāvaraṇābhāvavyāpyatvaniyamācchivatattve 
trayamapyanāvṛtam | vidyātattve saccidaṃśāvanāvṛttau, ānandāṃśe 
tvalpamāvaraṇam, ātmatattve tu cidānandāṃśau samyagāvṛtau tiṣṭhataḥ 
| ātmaśabdo'pyātmalābha ityādiprayoge'stitvamātraparatvena prasiddhaḥ, 
vidyāśabdo jñānarūpacitparaḥ, śivaśabdo mokṣarūpānande prasiddha 
iti | tena śabdatrayeṇaiva saccidānandāṃśavattvalābha iti 
tattvatrayarahasyam | yadvā ṣaḍadhvātmakaparamātmaśarīre 
ṣaṭtriṃśadātmakatattvādhvano'pyavayavavattvāttattvamayī | taduktaṃ 
kāmike -

pṛthivyādīni ṣaṭtriṃśattattvānyāgamavedibhiḥ |
uktānyamuṣya tattvādhvā śukramajjāsthirūpadhṛk ||

iti | mahāvākyasthayostatpadatvaṃpadayorarthau śivajīvau svarūpamasyāḥ 
|

sāmagānapriyā saumyā sadāśivakuṭumbinī || 219 ||

	sāmagānaṃ priyaṃ yasyāḥ | sāmagāśchandogāḥ | 
anavatprāṇavatpriyaṃ yasyā iti vā | somamarhati ya iti sūtreṇa yapratyaye 
somayāgārhā somyā | umayā sahitaḥ somo'vayavo'syā ityarthe maye ceti 
sūtreṇa vā yatpratyayaḥ | athavā somaḥ karpūracandrayoḥ | soma 
ivāhlādiketyarthe śākhāditvādyapratyayaḥ | tatra sādhurityarthe 
yapratyayo vā | saumyetyādivṛddhipāṭhe tu cāturvarṇyāditvātsvārthe 
ṣyañ | sadāśivasya kuṭumbinī bhāryā 
śyāmalāśuddhavidyāśvārūḍhādirūpetyarthaḥ || 219 ||

savyāpasavyamārgasthā -

	savyaścāpasavyaśca mārgaśca savyāpasavyamārgāsteṣu 
sthitādhikṛtā | vitaraṇapālanādhikārādidānakṣameti yāvat | teṣāṃ 
trayāṇāṃ sthā sthitiryasyāmiti vā | santi hi savitṛmaṇḍalasyottara- 
dakṣiṇa- madhyabhāgabhedena trayo mārgāḥ | 
aśvinyādibhistribhistribhirnakṣatrairekaikā vīthī | 
tādṛśībhistisṛbhistisṛbhirvīthībhirekaiko mārgaḥ | tadetadvistareṇoktaṃ 
vāyupurāṇe -

aśvinī kṛttikā yāmyā nāgavīthīti śabditā |
rohiṇyārdrā mṛgaśiro gajavīthyabhidhīyate ||

puṣyāśleṣā tathādityā vīthī cairāvatī smṛtā |
etāstu vīthayastisra uttaro mārga ucyate ||

tathā dve cāpi phalgunyau maghā caivārṣatī matā |
hastaścitrā tathā svātī govīthīti tu śabditā ||

jyeṣṭhā viśākhānurādhā vīthī jāradgavī matā |
etāstu vīthayastisro madhyamomārga ucyate ||

mūlāṣāḍhottarāṣāḍhā ajavīthyabhiśabditā |
śravaṇaṃ ca dhaniṣṭhā ca mārgī śatabhiṣastathā ||

vaiśvānarī bhādrapade revatī caiva kīrtitā |
etāstu vīthayastisro dakṣiṇo mārga ucyate ||

iti | yāmyā bharaṇī | ādityā aditidevatyā punarvasuḥ | mārgī mṛgavīthī | 
spaṣṭamanyat | atra savyādayastrayo'pi śabdāḥ pratyekaṃ 
mārgatrayasyāpi vācakāḥ sambhavanti | tathāhi - vāmaṃ śarīraṃ 
savyaṃ syādapasavyaṃ tu dakṣiṇamiti kośātprakṛte savyaśabdena 
nāgavīthīgajavīthyairāvatavīthyātmaka uttaro mārgo vivakṣyate | 
apasavyaśabdena tvajavīthīmṛgavīthīvaiśvānaravīthyātmako dakṣiṇo 
mārgaḥ | mārgaśabdena sāmānyavācinaiva 
pāriśeṣyādārṣatavīthīgovīthījāradgavavīthyātmako madhyamo mārga 
ucyate | yadvā uttaramārgo mṛgaśīrṣasambandhitvena mṛgasyāyaṃ mārga 
iti vyutpattyā mārgapadenocyate | madhyamastu savyapadena 
pakṣiṇamārgātsavyasthānīyatvāt | apasavyastu yathāsthita eva | yadvā 
savyaṃ dakṣiṇavāmayoriti kośāddakṣiṇamadhyamārgāveva 
savyāpasavyapadenocyete | uttarastu mārgapadeneti trayāṇāṃ 
mārgāṇāṃ vāmasaṃsthakrameṇa nirdeśaḥ sampadyate | athavā 
dakṣiṇamārga eva mṛgavīthīsambandhitvāduktavyutpattyā 
mārgapadenocyatām | madhyamastu savyapadena mārgādvāmatvāt 
uttaramārgāpekṣayā dakṣiṇatvādvā | ata eva tadviruddhatvāduttaro 
mārgo'pasavyaḥ | madhyama eva vā'pasavyapadena uttaramārgāpekṣayā 
dakṣiṇasthānīyatvātsavyapadena tūttara eveti dakṣiṇasaṃsthakrameṇāpi 
nirdeśaḥ sampanīpadyata ityekā vyākhyā |
	evaṃ vā | savyo devayāno'rcirādimārgo nivṛttiparaiḥ prāpyaḥ | 
apasavyaḥ pitṛyāṇo dhūmrādimārgaḥ pravṛttiparaiḥ prāpyaḥ | 
mārgasthaśabdo mārgeṣu sthā sthitiryasmāditi vyutpattyā 
dhruvāvasthitiśāliviṣṇulokaparaḥ | ādityādigrahāṇāṃ svasvamārge 
sthāpanasya dhruvādhīnatvāt | īdṛśamārgatrayarūpetyarthaḥ | 
etadvistarastu viṣṇupurāṇe dvitīyeṃ'śe -

uttaraṃ yadagastyasya ajavīthyāśca dakṣiṇam |
pitṛyāṇaḥ sa vai panthā vaiśvānarapathādbahiḥ ||

tatrāsate mahātmāno ṛṣayo hyagnihotriṇaḥ |
bhūtārambhakṛtaṃ brahmaśaṃsanto ṛtvigudyatāḥ ||

prārabhante tu ye lokāsteṣāṃ panthāstu dakṣiṇaḥ |
calitaṃ te punarbrahma sthāpayanti yuge yuge ||

santaptatapasā caiva maryādābhiḥ śrutena ca |
jāyamānāśca pūrve ca paścimānāṃ gṛheṣu vai ||

paścimāścaiva pūrveṣāṃjāyante nidhaneṣviha |
evamāvartamānāste tiṣṭhanti niyatavratāḥ ||
saviturdakṣiṇaṃ mārgaṃ śritā hyācandratārakam |

iti | lokālokaparvatasyottaraśṛṅgamagastyasthānam | taduktaṃ 
atsyapurāṇe-

lokapālāḥ sthitā hyete lokāloke caturdiśam |
tasyottaramagastyasya śṛṅgaṃ devarṣipūjitam ||

iti | ajavīthyāḥ mūlādinakṣatratrayasya 
vaiśvānarapathāccaramanakṣatratrayāt bhūtārambhakṛtaṃ 
brahmapravṛttimārgabodhakaṃ karmakāṇḍātmakaṃ vedabhāgam | 
jāyamānā iti matā api svakula eva punaḥpunarjāyamānā iti 
samudāyārthaḥ | tathā tatraiva -

nāgavīthyuttaraṃ yacca saptarṣibhyaśca dakṣiṇam |
uttaraḥ savituḥ panthā devayānastu sa smṛtaḥ ||

tatra te vaśinaḥsiddhā vimalā brahmacāriṇaḥ |
santatiṃ ye jugupsanti tasmānmṛtyujitaśca te ||

aṣṭāśītisahasrāṇi munīnāmūrdhvaretasām |
udakpanthānamaryamṇaḥ sthitāścābhūtasaṃplavam ||

te saṃprayogāllobhasya maithunasya ca varjanāt |
icchādveṣāpravṛttyā ca bhūtārambhavivarjanāt ||

punaścākāmasaṃyogādicchāderdoṣadarśanāt |
ityevaṃ kāraṇaiḥ śuddhāste'mṛtatvaṃ hi bhejire ||

ābhūtasaṃplavaṃ sthānamamṛtatvaṃ hi bhāṣyate |
trailokyasthitikālo'yamapunarmāra ucyate ||

iti | nāgavīthyuttaraṃ aśvinyāditrayottaram | bhūtārambhavivarjanāt 
pravṛttimārgaparityāgāt | tṛtīyamārgeṇa saha phalaikyaṃ 
māprasāṅkṣīdata āha- ābhūtasaṃplavamiti | tathā tatraiva -

ūrdhvottaramṛṣibhyastu dhruvo yatra vyavasthitaḥ |
etadviṣṇupadaṃ divyaṃ tṛtīyaṃ vyomni bhāsuram ||

nirdhūtadoṣapaṅkānāṃ yatīnāṃ saṃyatātmanām |
sthānaṃ tatparamaṃ vipra puṇyapāpaparikṣaye ||

apuṇyapuṇyoparame kṣīṇāśeṣārtihetavaḥ |
yatra gatvā na śocanti tadviṣṇoḥ paramaṃ padam ||

divīvaṃ cakṣurātataṃ yogināṃ tanmayātmanām |
vivekajñānadṛṣṭaṃ ca tadviṣṇoḥ paramaṃpadam ||

ityādi | ityaparā vyākhyā |

	evaṃ vā | upāsanākrame hi dvau mārgau dṛśyete- vāmamārgo 
dakṣiṇamārgaśceti | tatra vāmamārgo nāma svasvavarṇāśramavihitāni 
yāvanti karmāṇi, śrautānyagnihotrādīni, smārtānyaṣṭakādīni, 
tāntrikāṇi mantrasiddhyādīni, teṣu sarveṣu yā yā devatāḥ 
pradhānabhūtā aṅgabhūtā vā tattatsthāne svopāsyāmeva devatāṃ 
sarvatra bhāvayet | tattaddevatāvācakapadottaraṃ viśeṣyatvena 
svadevatāvācakapadaṃ sarvamantreṣu nikṣipedityākārakaḥ | īdṛśe 
mārge devarṣipitṝṇāmṛṇaśodhanābhāvajanyaṃ pātakam | 
dakṣiṇamārge tu śrautāditattatkarmāṅgadevatāsthāne svopāsyadevataiva 
bhāvanīyeti na nirbandhaḥ api tu tattaddevatāviṣayakatantreṣu yāni 
karmāṇi vihitāni tadaṅgatvenaiveti 
sarvakarmaṇāmuparodhābhāvādasminmārge tādṛśaṃ pātakaṃ nāstīti 
jhaḍiti mokṣaḥ | vāmamārge tu vilambitaḥ | ṛṇaśodhanābhāvena 
kañcitkālaṃ pratibandhāt | na caivaṃ satyanuṣṭhānato'pi kaṭhine 
mokṣāṃśe'pi vilambite sādhane kathaṃ śiṣṭānāṃ vāmamārge 
pravṛttiriti vācyam | aihikānāmuccāvacaphalānāmihaiva janmani 
bhogalipsayā mokṣe svalpavilambasya soḍhavyatvāt | bhuktimuktipradatvena 
vaiṣayikaśiṣṭānāṃ pravṛttisambhavāt | aihikabhogaviraktaśiṣṭānāṃ tu 
mokṣe vilambasyāsoḍhavyatvāddakṣiṇa eva mārge pravṛttiriti vivekaḥ | 
tadidaṃ savistaraṃ nirūpitaṃ kālikāpurāṇe -

sarvatra devīmantreṣu vaidikeṣvapi bhairavīm |
tripurāṃ cintayennityaṃ vedamantreṣu ca kramāta ||

devanāmasu sarveṣu bhairavīti padaṃ sadā |
kuryādviśeṣaṇaṃ nityaṃ noccārya nirviśeṣaṇam ||

āpaḥ punantu pṛthivīmuktvatripurabhairavīm |
kuryādācamanaṃ vipro drupadāyāṃ tathā caret ||

idaṃ viṣṇurbhairavastu vicakrama itīritam |
mṛdālambanakṛtyeṣu mantrametaṃ niyojayet ||

gāyatrīṃ tripurādyāṃ tu bhairavīmuccarañchivām |
mārtāṇḍabhairavāyeti sūryāyārghyaṃ nivedayet ||

udutyaṃ jātavedasaṃ devaṃ vahanti ketavaḥ |
dṛśe viśvāya sūryaṃ tu śeṣe bhairavamīrayet ||

tarpaṇādau prayuñjīta tṛpyatāṃ brahma bhairavam |
āvāhane ca svapitṝnbairavāniti tarpayet |
tṛpyatāṃ bhairavī mātaḥ pitṛbhairava tṛpyatām |
ādau ca tripurāṃ pūrvaṃ tarpaṇe'pi prayojayet |
jyotiṣṭomāśvamedhādau yatra yatra prapūjayet |
tatra bhairavarūpeṇa devīmapi ca bhairavīm ||

evaṃ tu vāmyabhāvena yajettripurabhairavīm |
eṣā vāmena mārgeṇa pūjyā dakṣiṇatāṃ vinā ||

ṛṣīndevānpitṝṃścaiva manuṣyānbhūtasañcayāt |
yo yajetpañcabhiryajñairṛṇānāṃ pariśodhanaiḥ ||

vidhivatsnānadānābhyāṃ sarvaṃ yadvidhipūjanam |
kriyate sarahasyaṃ tu taddākṣiṇyamihocyate ||

sarvatra pitṛdevādau yasmādbhavati dakṣiṇaḥ |
devī ca dakṣiṇā yasmāttasmāddakṣiṇa ucyate ||

yā devī pūjyamānā tu devādīnāmaśeṣataḥ |
yajñabhāgānsvayaṃ bhuṅktai sā vāmā tu prakīrtitā ||

pūjako'pi bhavedvāmastanmārge satataṃ rataḥ |
pañcayajñānna vā kuryānna kuryādvāmapūjane ||

anyasya pūjābhāgaṃ hi yato gṛhṇati vāmikā |
yaḥ pūjayedvāmyabhāvairna tasya ṛṇaśodhanam ||

pitṛdevanarādīnāṃ jāyate tu kadācana |
sarvatra tripurāyogastena mārgeṇa gacchataḥ ||

yadā jāyeta prājñasya tadā mokṣamavāpnuyāt |
cireṇa labhate mokṣaṃ vāmena traipuro naraḥ ||

ṛṇaśodhanajaiḥ pāpairākrāntatvena bhairava |
ihaloke sukhaiśvaryayuktaḥ sarvatra vallabhaḥ ||

madanopamakāntena śarīreṇa virājatā |
sarāṣṭrakaṃ ca rājānaṃ vaśīkṛtya samantataḥ ||

mohayanvanitāḥ sarvāḥ kurvaṃśca madavihvalāḥ |
siṃhānvyāghrāṃstarakṣūṃśca bhūtapretapiśācakān ||

vaśīkurvanvicarati vāyuvego hyavāritaḥ |
bālāṃ vā tripurāṃ devīṃ madhyāṃ vāpyatha bhairavīm ||

yo yajetparayā bhaktyā pañcabāṇopamaḥ kṛtī |
kāmeśvarīṃ tu kāmākhyāṃ pūjayettu yathecchayā ||

dākṣiṇyādathavā vāmyātsarvathā siddhimāpnuyāt |
mahāmāyāṃ śāradāṃ caśailaputrīṃ tathaiva ca ||

yathā tathā prakāreṇa dākṣiṇyenaiva pūjayet |
yo dākṣiṇyaṃ vinābhāvaṃ mahāmāyādimarcati ||

sa pāpaḥ sarvalokebhyaścyuto bhavati rogadhṛk |
anyāstu śivadūtyādyā yā devyaḥ pūrvamīritāḥ ||

tā dākṣiṇyādvāmato vā pūjanīyāstu sādhakaiḥ |
kiṃ tu yaḥ pūjako vāmaḥ so'nyāśāparilopakaḥ ||

sarvāśāpūrako yasmāddakṣiṇastata uttamaḥ |

iti | vaitālabhairavau prati śivavacanam | etatpakṣe savyāpasavyau ca tau 
mārgau ceti karmadhārayaḥ | tayoḥ sthitā | 
mārgadvayenāpyupāsyetyarthaḥ | vāmamārgeṇaivopāsyānāṃ 
tripurabhairavyādidevatānāṃ dakṣiṇamārgeṇaivopāsyānāṃ 
śāradādidevatānāmubhayathāpi vikalpenopāsyānāṃ 
śivadūtyādidevatānāṃ ca paramārthadṛṣṭyā tripurasundaryabheda iti 
yāvat | ityanyā vyākhyā |
	kimatra savyāpasavyesauṣumṇeṣviti śivasūtre prayogādiḍāpiṅgale 
savyāpasavye arthātsauṣumṇā eva mārgapadena pariśeṣāducyata 
ityapyanyā vyākhyā | atra dvitīyavyākhyāne'pi mārgapadenaiva 
pāriśeṣyāllakṣaṇayā dhruvamārgopādāne sati 
tritripadakadvandvasamāsarūpasavyāpasavyamārgapadatrayaṃ 
dvipadakadvandvagarbhakarmadhārayarūpaṃ caikapadamiti caturṇāṃ 
padānāṃ punardvandvāpavādaikaśeṣeṇa 
vyākhyācatuṣṭayasamuccayo'vagantavyaḥ |
	atha ya etau panthānau na viduste kīṭāḥ pataṅgā yadidaṃ 
dantaśūkamityādiśrutyuktarītyā ye mārgadvayabhraṣṭāḥ 
kaṣṭamāpadaṃ 
prāptāsteṣāmapyāpadamanāyāsanāmasmaraṇādisādhanamātreṇa 
dayayā nivārayatītyāha -

-sarvāpadvinivāriṇī |

	sarvāpaditi | sarvā āpado viśiṣya nitarāṃ vārayati | tathā ca 
kūrmapurāṇe devīvākyam -

ye tu saṅgān parityajya māmekaṃ śaraṇaṃ gatāḥ |
upāsate sadā bhaktyā yogamaiśvaramāśritāḥ ||

sarvabhūtadayāvantaḥ śāntā dāntā vimatsarāḥ |
amānino buddhimantastāpasāḥ saṃyatavratāḥ ||

maccittā madgataprāṇā majjñānakathane ratāḥ |
saṃnyāsino gṛhasthāśca vanasthā brahmacāriṇaḥ ||

ye coktairlakṣaṇairhīnā api mannāmajāpakāḥ |
teṣāṃ nityābhiyuktānāmāpadāṃ parvatānapi ||

nāśayāmitarāṃ jñānadīpena na cirādiha |

iti | harivaṃśe'pi devīṃ prati viṣṇuvākyam- nṛṇāṃ bandhaṃ vadhaṃ 
rodhaṃ putranāśaṃ dhanakṣayamityādinā yatparamparāmupanyasya 
āpatsu nikhilāsu tvaṃ rakṣasyeva na saṃśaya ityantam | vārāhe'pi 
brahmādikṛtadevīstotrānte -

śaraṇaṃ tvāṃ prapadyante ye devi parameśvari |
na teṣāmāpadaḥ kāścijjāyante kvāpi saṃkaṭaḥ ||

ityādi | abhiyuktā apyāhuḥ -

āpadi kiṃ karaṇīyaṃ smaraṇīyaṃ caraṇayugalamambāyāḥ |
tatsmaraṇaṃ kiṃ kurute brahmādīnapi ca kiṅkarīkurute || iti ||

svasthā svabhāvamadhurā dhīrā dhīrasamarcitā || 220 ||

	duḥkhakṛtacāñcalyābhāvātsvasthā svasminneva sthitā vā | sa 
bhagavaḥ kasminpratiṣṭhita iti sve mahimnīti hovāceti śruteḥ | 
svarityavyayaṃ svargavāci | tatra tiṣṭhatyadhyakṣatayeti vā | śobhanā asthā 
sthityabhāvo gatiryayā sā vā | prabhāvādevopādhisamparkamantareṇaiva 
madhurā sarvābhilaṣaṇīyā |

madhuraṃ rasavatsvādupriyeṣu madhuro'nyavat |
madhurā śatapuṣpāyāṃ madhūlīnagarībhidoḥ |

iti viśvaḥ | ata eva sva ātmīyo bhāvo'vasthānaṃ yasyāṃ sā ca sā 
madhurāpurī ceti vā | mīnākṣīnivāsaśālihālāsyakṣetra[rūpeti]nivāseti 
yāvat | yadvā svasyātmano bhāyāṃ pratibhāyāṃ ye'vamāḥ 
prathamagaṇanīyāḥ | ātmajñottamā iti yāvat | teṣāṃ dhureva dhurā | 
dhūriti halantādbhāgurimatena ṭāp | rathasya dhūryathā 
sarvottamamaṅgaṃ tadvadiyamātmajñānavatāṃ nirvāhiketyarthaḥ | na 
cāvamapadasya nikṛṣṭaparatvameveti bhramitavyam | avamottamapadayoḥ 
prathamacaramaparatvena prayogadarśanāt | agniragre prathamo devatānāṃ 
saṃyātānāmuttamo 
viṣṇurāsīdityāgnāvaiṣṇaveṣṭiyājyānuvākyāmantrasya 
sarvadevatāprathamacaramabhūtayoragniviṣṇvorgrahaṇe 
pratyāhāranyāyena madhyasthānāmakhiladevatānāṃ grahaṇaṃ 
dīkṣaṇīyeṣṭau siddhyatīti pratipādanaparasya vyākhyārūpe agnirvai 
devānāmavamo viṣṇuḥ parama iti vahvṛcabrāhmaṇe 
prathamapadasyāvamapadena vyākhyānadarśanena tayoḥ 
paryāyatvasiddheḥ | svabhāmātprajñānaṃ ye vamanti sṛjanti sādhayanti 
teṣu dhūruttameti vā | tena na nirdhāraṇa iti ṣaṣṭhīsamāsaniṣedhasya na 
virodhaḥ | puruṣottama ityatreva saptamīsamāsaravīkārāt | śobhanā 
abhāvāḥ svabhāvāḥ | abhāveṣu śobhanatvaviśeṣaṇāttatpratiyogināṃ 
bhāvānāmaśobhanatvamuktaṃ bhavati | tena 
rāgadveṣavaiṣamyanairghṛṇyādipayogikairabhāvairmadhureti vā | sveṣu 
ātmīyeṣu bhakteṣu bhāvena avasthānena madhurā vā | sveṣāṃ bhāvena 
bhaktyā madhu satphalaṃ rātīti vā | caranvai madhu vindatīti śrutau tathaiva 
madhupadasya vyākhyānadarśanāt | evamabhiprāyāvatārayorapi 
bhāvapadārthā yathāsambhavaṃ yojanīyāḥ | dhīrā paṇḍitā | 
dhairyavatī vā | dhiyamadvaitabuddhiṃ rāti dadātīti vā | 
īśvarānugrahādeva puṃsāmadvaitavāsaneti smṛteḥ | dhīpradā irā 
daśamītithiryasyāṃ vā | dhīraiḥ paṇḍitaiḥ samarcitā | taṃ dhīrāsaḥ 
kavaya unnayantīti śruteḥ | ata eva kalyāṇacaraṇaiḥ svīyaṃ dhairya 
prakaṭīkṛtam -

pātaya vā pātāle sthāpaya vā nikhilalokasāmrājye |
mātastava padayugalaṃ nāhaṃ muñcāmi naiva muñcāmi ||

iti | dhīsaṃjñaṃ jñānābhinnaṃ rasamānandamuddiśyārcitā vā || 220 ||

caitanyārghyasamārādhyā caitanyakusumapriyā |

	caitanyaṃ cidrūpam ātmacaitanyamātmeti śivasūtrāt 
tadevārghyaṃ pūjāyogyaṃ jalādi tena samyagārādhyā | 
nirādhārākhyāyāḥ pūjāyāścidabhedabhāvanārūpatvāt 
jñānamarghyamiti bhāvanopaniṣacchruteḥ | uktañca skānde -

svānubhūtyā svayaṃ sākṣātsvātmabhūtāṃ maheśvarīm |
pūjayedādareṇaiva pūjā sā puruṣārthadā ||

iti | athavā caitanyasyātmano'rghyeṇa jñānena svānubhūtyetyarthaḥ | 
arghyaḥ pūjāvidhau mūlye'pyarghyo vidyādrumūlayoriti viśvaḥ | arghye 
sādhurityartheḥ yatpratyayaḥ | cāturvarṇyāderākṛtigaṇatvādvā svārthe 
ṣyañ | ārghyamityeva chedaḥ | caitanyavācako'rghyo vidyāstrīdevatyo 
manuriti vā | tena bhuvaneśvarīmantreṇa samārādhyā strīdevatāstu 
vidyāḥ syurmantrāḥ puṃdevatā matā iti vacanāt | sūtasaṃhitāyām -

japitvā daśasāhasraṃ mantraṃ caitanyavācakam |
mahāpātakasaṅghaiśca mucyate pātakāntaraiḥ ||

iti śloke caitanyavācakamantrapadasya bhuvaneśvarīmantraparatvena 
vyākhyātatvācca | athavā cetanaiva caitanyaṃ saṃvidrūpo rasaḥ | cetanā 
saṃvidi proktā vācyavatprāṇini smṛteti viśvaḥ | sa evārghyaḥ 
pūjādravyaṃ viśeṣārghyapātre paripūraṇena saṃskāraiḥ 
pūjāyogyatāmāpādita iti yāvat | tena samyaktarpaṇādinārādhyā | 
saṃvidāsavayormadhye saṃvideva garīyasīti rudrayāmalāt | tāntrikaiḥ 
kuṇḍagolodbhavapadena vyavahriyamāṇaḥ pāñcamiko raso vā caitanyaṃ 
prāṇisambhavatvāt | caitanyaṃ cideva kusumaṃ mahāphalaprasūtitvāt | 
jaḍānāṃ caitanyastabakamakarandasrutijharītyādau kusumatvena rūpakasya 
kavisampradāyasiddhatvāt | tatpriyaṃ yasyāḥ | 
upalakṣaṇametatpuṣpāṣṭakasya -

ahiṃsā prathamaṃ puṣpamindriyāṇāṃ ca nigrahaḥ |
kṣāntiḥ puṣpaṃ dayāpuṣpaṃ jñānapuṣpaṃ paraṃ matam ||

tapaḥpuṣpaṃ satyapuṣpaṃ bhāvapuṣpamathāṣṭamam |

ityabhiyuktokteḥ saṃvidādipakṣadvayamihāpyatideṣṭavyam | tayośca 
kusumasadbhāvāccaitanyasya kusumamityeva pakṣadvaye'pi vigrahaḥ |

sadoditā sadā tuṣṭā taruṇādityapāṭalā || 221 ||

	sadā nityaṃ uditā udayavatī svaprakāśatvāt | satsu sajjaneṣu 
āsamantādatiśayenoditā vā | evameva sadātuṣṭetyasya dvāvarthau | taruṇo 
madhyāhnakālika ādityaḥ sūryastadvatpāṭalā śvetaraktā | na ca gaurī 
śyāmetyādibhirvirodha udbhāvyaḥ | mūrtibhedenadhyānabhedena vā 
vyavasthopapatteḥ | śrūyate ca tadyathā mahārajanaṃ vāso yathā 
pāṇḍvāvikaṃ yathendragopa iti | smaryate ca -

śāntā dhavalavarṇābhā mokṣadharmaprakalpane |
strīvaśye rājavaśye ca janavaśye ca pāṭalā ||

pītā dhanasya sampattau kṛṣṇā māraṇakarmaṇi |
babhrurvidveṣaṇe proktā śṛṅgāre pāṭalākṛtiḥ ||

sarvavarṇā sarvalābhe dhyeyā jyotirmayī param |

iti || 221 ||

dakṣiṇā'dakṣiṇārādhyā darasmeramukhāmbujā |

	dakṣiṇayā dakṣiṇaiḥ kuśalairārādhyā | dakṣiṇaiḥ 
paṇḍitairadakṣiṇairmūrkhaiśceti vā | dakṣiṇāmārgopāsakena 
vāmamārgopāsakena ceti vā | yadvā kevalakarma jijñāsavo dakṣiṇā 
ityucyante |

vidyayā tadārohanti yatra kāmāḥ parāgatāḥ |
na tatra dakṣiṇā yanti nāvidvāṃsastapasvinaḥ ||

iti śrutau tathā vyākhyānadarśanāt adakṣiṇā brahmavidaḥ 
tābhyāmārādhyā |

caturvidhā bhajante māṃ janāḥ sukṛtino'rjuna |
ārto jijñāsurarthārthī jñānī ca bharatarṣabha ||

iti vacanāt | daramīṣadyathā tathā smeraṃ smitavanmukhāmbujaṃ yasyāḥ 
| mukhamambujaṃ yasmistanmukhāmbujaṃ grīvāvṛttaṃ daravat 
śaṅkhavatsmeraṃ śobhamānaṃ mukhāmbujaṃ yasyā iti vā | 
kambukaṇṭhīti yāvat | dare bhayakāle'pi smerameva mukhāmbujaṃ yasyā 
iti vā | kalpāntādinaimittikakāle'pyanyeṣāmeva bhayena mukhavaivarṇyam 
| ambāyāstu sarvadā smerameva mukhamiti yāvat | dare 
bhaktānāmādaraṇaviṣaye smeraṃ prasannamiti vā |
	atredaṃ bodhyam- etacchlokottarārdhe catvāri nāmāni pratīyante | 
tatra tṛtīyātiriktāni punaruktāni trīṇi bhavanti |

kaulinīkevalā'narghyakaivalyaphaladāyinī || 222 ||

kulāṅganā kulāntaḥsthā kaulinī kulayoginī |
klīṃkārī kevalā guhyā kaivalyapadadāyinī ||

	ityatra trayāṇāṃ vivṛtatvāt | tatparijihīrṣayā ca 
chalākṣarasūtrakāraiḥ kaulinīkulayoginītyasyaikapadatvaṃ svīkṛtya 
prakṛte ca kaulinītyekamavaśiṣṭamekamiti nāmadvayamaṅgīkṛtam |

yaduktam- ḷyḷdḷkhḷrīḍṛkikoṭapatī | ḷyāyūṭāṭkhṛrīḍṛkīkorīyṝphī 
iti trayodaśākṣaraiḥ chāyā | aṣṭākṣarāṇi trīṇi 
nāmānītyādirītyaikaviṃśatirnāmāni sadāśivakuṭumbinītyārabhya 
mānavatītyantāni tatra kathyante | tatra kiko ityakṣaradvayena 
tryakṣaramekaṃ trayodaśākṣaramekamiti dve nāmanī | 
kavargīyādyakṣarake ityarthakena prakṛtaṃ nāmadvayaṃ varṇyata iti 
sthitiḥ | atra hi chalārṇasūtrāṇāṃ dṛṣṭopapattimūlakatāyāḥ 
pūrvamevoktatvātṣaḍbhirnāmabhirnāmatrayakaraṇamapekṣya 
nāmacatuṣṭayaparatvena padacchedavarṇanasya yuktatāṃ 
manvānairmūlakārairasmadgurucaraṇairiha ṣaḍakṣaramekaṃ 
nāmāvaśiṣṭamaparamiti dve nāmanī svīkṛtya kaulinī kulayoginītyatrāpi 
dve nāmanī svīkṛte | paunaruktyaparihārastvasminpakṣe'pi tulya eva | na 
caivaṃ nāmādhikyam | prasavitrī pracaṇḍājñā pratiṣṭhā 
prakaṭākṛtirityatra chalākṣarasūtrakāraiḥ 
prakaṭākṛtirityanayornāmadvayasvīkāre'pi 
gurucaraṇairekanāmatvasvīkāreṇa tadabhāvāditi | tasmādiha 
kaulinīkevaletyekaṃ nāma | na caitpakṣe samāsānupapattiḥ | 
samānādhikaraṇasamāme pūrvakālaikasarvajaratpurāṇanavakevalāḥ 
samānādhikaraṇeneti niyamanātkevalapadasya pūrvanipātāpattiḥ | 
bahubrīhau tu kaulinīpadasya puvaṃdbhāvāpattiriti vācyam | 
paraṃjyotirityādāviva bhinnapadayorapyekanāmatvasambhavāt | 
kauladharmavatī kevalākhyajñānavatī cetyarthaḥ | īśvarajñānaṃ 
kevalapadavācyam | jainatantre tathā prayogasya bahuśo darśanāt | 
sakaladharmairvimuktā vā kevalā | sukhaduḥkhavimuktā vā | tadvimuktastu 
kevalīti śivasūtre kevalīti saṃjñāyā darśanāt | 
sukhāsukhayorbahirmananamiti pūrvasūtropāttasukhaduḥkhayostatpadena 
parāmarśāt | prakṛte ca matvarthīyasyenipratyayasyābhāve'pi 
tādṛśasyācpratyayasya suvacatvāt | ekakṛtsnanirṇītākhyā api trayo'rthā 
iha varṇanīyāḥ | tathā ca viśvaḥ -

kevalaṃ jñānabhede syātkevalaścaikakṛtsnayoḥ |
nirṇīte kevalaṃ coktaṃ kevalaḥ kuhane kvacit ||

iti | vastutaḥ kevalakauladharmavatītyevārthaḥ | 
viśeṣaṇaviśeṣyabhāvādinā parasparānvaya eva 
bhinnapadayorekanāmatvaniyamāt | athavā dattābhārya ityatra 
dānakriyānimittasyāpi dattāpadasya saṃjñātvamaṅgīkṛtya 
saṃjñāpūraṇyośceti puṃvadbhāvaniṣedha āśrīyate 
vaiyākaraṇaistadvadihāpi kaulinīpadasyāpi saṃjñātvāt kaulinyaḥ kevalā 
jñānavatyo yayeti bahubrīhirapi sambhavati | kaulinībhiḥ kevalā nirṇīteti 
tṛtīyāsamāso vā | tṛtīyā tatkṛtārthena guṇavacaneneti sūtre 
guṇopasarjanaḥ | dravyavacanaparatvena guṇavacanapadasya vyākhyānāt | 
guṇamuktavān guṇavacanaḥ | kṛtyalyuṭo bahulamiti bhūte kartari lyuḍiti 
nirṇayasyāpi guṇatvena tatkarmavācinaḥ kevalapadasyāpi guṇavacanatvam | 
anarghyamamūlyamaparicchinnaṃ yatkaivalyākhyaṃ padaṃ 
pañcamamuktirūpaṃ taddātuṃ śīlamasyāḥ | anarghyeti

dīrghāntapāṭhe āsamantādvyāptaṃ yatkaivalyamiti vā | na vidyate 
kaivalyaṃ yasmāttadakaivalyamīdṛśaṃ yatpadamiti vā vyākhyeyam || 222 ||

stotrapriyā stutimatī śrutisaṃstutavaibhavā |

stotraṃ laukiko guṇānuvādaḥ ṣaḍvidhaḥ -

namaskārastathāśīśca siddhāntoktiḥ parākramaḥ |
vibhūtiḥ prārthanā ceti ṣaḍvidhaṃ stotralakṣaṇam ||

ityabhiyuktoktaḥ | trijagadvandyā svastimatī mithyājagadadhiṣṭhānā -

bhaṇḍāsurendranirmuktaśastrapratyastravarṣiṇī |
icchāśaktijñānaśaktikriyāśaktisvarūpiṇī ||
sāmrājyadāyinī ---------------------------------- |

ityādināmarūpaḥ pragītamantrasādhyakaguṇiniṣṭhaguṇābhidhānaṃ 
vaidikaṃ stotraṃ vā priyaṃ yasyāḥ | stotryaśca tā āpaśca stotrayastāḥ 
priyā yasyā vā | stotrīśabdasya puṃvadbhāvaḥ | devā manuṣyāḥ 
pitaro'surāścāppadavācyāḥ | tāni vā etāni catvāryambhāṃsīti 
śruteḥ | pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavantīti 
śrutāvapāmeva manuṣyādirūpatayā pariṇatatvokteśca | āpo vā idaṃ 
sarvamityādiśruteśca | stutirasyāṃ karmatāsambandhenāstīti stutimatī | 
stutyā matiśca īśca yasyā iti vā | yatstutyā jñānaiśvarye labhyete seti 
yāvat | śrutibhiḥ samyak stutaṃ paricitaṃ vā vaibhavaṃ vibhutvaṃ  
yasyāḥ | saṃstavaḥ syātparicaya iti kośaḥ | 
śrutiśabdaścatuḥsaṃkhyāparo vā | yugābdhayo'rdhāḥ śrutayaścatasra 
iti chandaḥsudhākarāt | tena caturdhā paricitaṃ vaibhavaṃ yasyā iti 
vigrahaḥ | śarīrapuruṣaśchandaḥpuruṣo vedapuruṣo mahāpuruṣa iti 
bahvacopaniṣaduktacaturvyūhasvarūpetyarthaḥ | kūrmapurāṇe'pi -

catasraḥ śaktayo devyāḥ svarūpatve vyavasthitāḥ |
adhiṣṭhānavaśāttasyāḥ śṛṇudhvaṃ munipuṅgavāḥ ||

śāntirvidyā pratiṣṭhā ca nivṛttiśceti tāḥ smṛtāḥ |
caturvyūhastato devaḥ procyate parameśvaraḥ ||

anayā paramo devaḥ svātmānandaṃ samaśnute |
caturṣvapi ca deveṣu caturmūrtirmaheśvaraḥ || iti |

manasvinī mānavatī maheśī maṅgalākṛtiḥ || 223 ||

	mano'syāḥ svatantratayā tiṣṭhati na tu parādhīnavṛttikatveneti 
manasvinī | asmāyāmedhāsrajo viniḥ | mānaścittasamunnatirādaraṇaṃ 
vā priyāparādhasūcikā ceṣṭā vā pramāṇaṃ vā pramitirvāsyāmastīti 
mānavatī | maheśasya strī maheśī | uktañca devīpurāṇe -

mahādevātsamutpannā mahadbhiryata ādṛtā |
maheśasya vadhūryasmānmaheśī tena sā smṛtā ||

iti maṅgalarūpā ākṛtiryasyāḥ || 223 ||

viśvamātā jagaddhātrī viśālākṣī virāgiṇī |

	viśvasya jagato viṣṇorvā mātā | somaḥ pavata ityupakramya janitota 
viṣṇoriti śruteḥ | jagaddhatte bhūrūpeṇeti jagaddhātrī | upamātā vā 
pālakatvāt | eṣa bhūtapāla eṣa seturvidharaṇa eṣāṃ 
lokānāmasambhedāyeti kāṇvaśruteḥ | devīpurāṇe'pi -

yasmāddhārayate lokān vṛttimeṣāṃ dadāti ca |
ḍudhāñdhāraṇe dhāturjagaddhātrī matā budhaiḥ ||

iti | viśāle vistīrṇe akṣiṇī yasyāḥ | sā vārāṇasīpīṭhābhimāninī | 
vārāṇasyāṃ viśālākṣīti pādmāt | viśālāśabdo 
badarikāśramavācako'pi himavadvṛttitvasādharmyeṇa nepālapīṭhaparaḥ | 
tasya ca pīṭhanyāsaprakaraṇe netrasthāne nyāso brahmāṇḍapurāṇādau 
vihitaḥ | tena viśālapīṭhamevākṣisthānaṃ yasyā iti vā | virāgo 
vairāgyamasyā astīti virāgiṇī |

pragalbhā paramodārā parāmodā manomayī || 224 ||

	sṛṣṭyādikarmasu prauḍhatvātpragalbhā | paramā ca sodārā ca 
mahatī ca | deśataḥ kālataśca mahattvavatītyarthaḥ | udāro 
dātṛmahatorityamaraḥ | ākāśavatsarvagataśca nitya iti śruteḥ | paraṃ 
prakṛṣṭaṃ modamānandamāsamantādrātīti vā | paramāṇyudāni jalāni 
yasminsa paramodaḥ samudraḥ sa ca prakṛte bhavasamudrarūpaḥ tasyārā 
āyudhaviśeṣo nāsiketi

vā | akārapraśleṣeṇāpagatā ramā yeṣāṃ te'paramā daridrāstebhya 
udārā aiśvaryapradeti vā | para utkṛṣṭa āmodaḥ parimalaḥ kīrtiriti yāvat | 
ā samantānmodaḥ santoṣo vā yasyāḥ | śuddhasya brahmaṇo 
manaḥsthānīyatvānmanomayī | taduktaṃ mahāvāsiṣṭharāmāyaṇe -

sa bhairavaścidākāśaḥ śiva ityabhidhīyate |
ananyāṃ tasya tāṃ viddhi spandaśaktirmanomayī ||

iti manaḥpradhānā vā manomayī | manasaivānudraṣṭavya iti svajñāne 
jananīye manasa eva prādhānyāt || 224 ||

vyomakeśī vimānasthā vajriṇī vāmakeśvarī |

	vyomaiva keśā yasyā virāḍrūpāyāḥ | vyomakeśasya śivasya strī 
vā | vyomaivālpaṃ sadvyomakam | alpārthe kapratyayaḥ | tasyeśī tato'pi 
vyāpakā vā | vyomakarūpasyeśasya strī digrūpā vā | vimāno 
vyomayānaṃ tatrasthā devāstadabhedādambikāpi | viśeṣeṇa māna 
ādaraṇe sthā sthitiryasyā vā | viśiṣṭā mā kāntiryasya tadvimaṃ 
tādṛśaṃ anaḥ śakaṭaṃ kiricakrādirūpo rathastatra tiṣṭhatīti vā | 
vigataṃ mānaṃ parimāṇaṃ yasya tadaparicchinnaṃ brahma tanniṣṭhā vā 
| māne parimāṇe sthā sthitiḥ parimāṇāvicchinnatā vigatā yasyā vā | 
viśiṣya māti niṣkṛṣya pramāṃ janayatīti vimāno vedastatra 
pratipādyatayā tiṣṭhatīti vā | vyupasṛṣṭānmāteḥ śānaci vimāna iti 
rūpam | viśiṣṭeṣu vedāviruddheṣu māneṣu pramāṇeṣu 
dharmabrahmarūpeṇa tiṣṭhatīti vā | viśiṣya mānaṃ 
purāṇanyāyamīmāṃsetyādinā tadvyaktitvena rūpeṇa parigaṇanaṃ 
yeṣāṃ teṣu caturdaśasveva vidyādharmasthāneṣu tiṣṭhatīti vā | 
tadidamuktaṃ bhagavatā jaimininā- śiṣṭākope viruddhamiti cenna 
śāstraparimāṇatvāditi | vajriṇa indrasya strī śacīrūpā vā | vajradhāriṇī 
vā | vajrākhyaratnairbhūṣitā vā | mahadbhayaṃ vajramudyatamiti śrutau 
vajrapadasya brahmaparatvāt paricchedakatvasambandhena tadvatī vā | 
vāmakeśvaratantrarūpā vāmakasya tantrasya pratipādyā vā | vāmā 
vāmamārgaratāsta eva pañcayajñavilopakatvātkutsitā iti vāmakāḥ | 
vamanti jagatsṛjantīti vā vāmakā dakṣādyāsteṣāmīśvarī vā |

pañcayajñapriyā pañcapretamañcādhiśāyinī || 225 ||

	pañcasaṃkhyākā yajñāḥ pañcayajñāḥ | madhyamapadalopī 
samāsaḥ | tena ca dvigoriti ṅīp | te priyā yasyāḥ | te ca sa eṣa yajñaḥ 
pañcavidho'gnihotraṃ darśapūrṇamāsau

cāturmāsyāni paśuḥ soma iti śrutau kathitāḥ, smṛtiṣu prasiddhā 
devayajña- brahmayajña- bhūtayajña- pitṛyajña- manuṣyayajñā vā | 
pāñcarātrāgame- abhigamanamupādānamijyāsvadhyāyayoga ityuktā 
pañcavidhā pūjā vā kulāgame -

kevalo yāmalo miśraścakrayugvīrasaṅkaraḥ |
iti pañcavidhā pūjā ---------------------------- ||

ityuktā vā | nityātantre- hetibhirmadhyamādyaṃ syād dvitīyaṃ 
navayoniṣvityārabhya iti pañcaprakārārcā proktā 
sarvārthasiddhidetyantenoktā vā | bṛhattantrakaumudyāṃ tanmūlake 
mantramahodadhau ca- āturīsautakīdaurbodhītrāsīsādhanābhāvanīti 
kathitā vā | agnihotre hūyamānā dugdhādirūpā āpaḥ 
somadyupṛthivīpuruṣayoṣidrūpakuṇḍapañcake punaḥpunarhūyante tadā 
tā evāpaḥ śarīrabhāvaṃ bhajantītyupaniṣatsu rahatyādyadhikaraṇeṣu ca 
spaṣṭo'yaṃ viṣayaḥ | ta ete pañcayajñā vā | paci vistāra iti 
dhātorghañarthe kavidhānātpañco vistṛto yajño viśvasṛjāmayanādirvā 
| sarveṣāmeteṣāmekaśeṣaḥ | brahmādayaścatvāraḥ pretāḥ pādāḥ | 
sadāśivākhyaḥ pretaḥ phalakametādṛśaṃ mañcaṃ paryaṅkamadhiśete 
| uktañca bhairavayāmale bahurūpāṣṭakaprastāre ca -

śivātmake mahāmañce maheśānopabarhaṇe |
bhṛtakāśca catuṣpādāḥ kaśipuśca sadāśivaḥ ||
tatra śete maheśānī mahātripurasundarī |

iti | ācāryabhagavatpādairapyuktam -

gatāste mañcatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ
śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ |

iti || 225 ||

pañcamī pañcabhūteśī pañcasaṃkhyopacāriṇī |

brahmādiṣu pañcasu pañcamasya sadāśivasya strī | sūtagītāyāṃ 
tasyāpyambāsahāyokteḥ -

triṣu rudro variṣṭhaḥ syātteṣu māyī paraḥ śivaḥ |
māyāviśiṣṭātsarvajñātsāmbaḥ satyādilakṣaṇaḥ ||

sadāśivo variṣṭhaḥ syānnātra kāryā vicāraṇā |

iti pañcamīśabdo vārāhyāṃ nirūḍho vā | sā ca yadyapi brāhmyādiṣu 
pañcamīti pañcaratnadevātāsu carameti pañcakośādicaramadevatāsviva 
yaugika eva sa tasyāṃ bhāsate tathāpi dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyām -

-------------------------------------------- pūjayetpañcamīsutam |
ghaṭaṃ spṛṣṭvā hṛdi dhyātvā pañcamīṃ parameśvarīm ||
pañcamīṃ śakaṭaṃ yantraṃ triṣu lokeṣu durlabham |

ityādau vārāhyāmeva bahutaraprayogadarśanādyogarūḍho'pyavaseyaḥ | 
makāreṣu pañcamasyānandarūpatvāttadrūpā vā | tathā ca kalpasūtram-

ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ tacca dehe vyavasthitam |
tasyābhivyañjakāḥ pañca makārāstairathārcanam ||
guptyā --------------------------------------------------------- |

ityādi | ata eva pañcānāṃ mānāṃ makārāṇāṃ samāhāraḥ 
pañcamīti vā | tāni ca traipurasūkte- parisrutaṃ jhaṣagādyaṃ palaṃ 
cetyasyāmṛci prasiddhāni | dānaśuddhyādayo gurumukhādavagantavyāḥ | 
pañcamāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavantīti śrutiprasiddhā yoṣit kuṇḍe 
reto haviṣa āhutiruktayajñeṣu pañcamī tadrūpā vā | kaivalyākhyā 
pañcamī muktistadabhinnā vā | pañcasaṃkhyānāṃ bhūtānāṃ 
pṛthivyādīnāmīśī | yadvā pañcadhābhūtā pañcaprakārā jāteti vā | 
pañcamahābhūtātmikā vā pañcaratnātmikā vā vaijayantīmālā 
tadīśī | uktañca viṣṇupurāṇe -

pañcarūpā tu yā mālā vaijayantī gadābhṛtaḥ |
sā bhūtahetusaṅghātā bhūtamālā bhaved dvija ||

iti | atra pañcarūpeti padaṃ 
muktāmāṇikyamarakatendranīlavajrasamānavarṇeti vyācakṣate | 
viṣṇurahasye'pi -

pṛthivyāṃ nīlasaṃjñānamadbhyo muktāphalāni ca |
tejasaḥ kaustubho jāto vāyorvaiḍūryasaṃjñakam ||
puṣkarātpuṣparāgastu vaijayantyā harerime |

iti | pañcasaṃkhyā gandhapuṣpadhūpadīpanaivedyākhyā upacārā asyāḥ 
||

śāśvatī śāśvataiśvaryā śarmadā śambhumohinī || 226 ||

	śaśvat paunaḥpunyaṃ tatsambandhinī 
punaḥpunarabhyasyamānetyarthaḥ | nityā vā | śāśvatastu dhruvo nitya 
ityamaraḥ | tathā siddhiḥ śāśvatī netareṣāmiti śruteḥ śāśvataṃ 
nityamaiśvaryaṃ yasyāḥ | yadvā īkārapraśleṣeṇeśāḥ jagadīśāḥ 
pañcapretāsteṣvaśvatā'śvatvaṃ vāhanatvaṃ yena tādṛśamaiśvaryaṃ 
yasyāḥ | pañcapretāsanārūḍheti phalitārthaḥ | śarma sukhaṃ datteśaṃ 
bhāvayati bhavate vā śambhuḥ | mitadvrāditvāḍḍupratyayaḥ | tasya 
mohinīti vā | śambhuṃ mohayatīti vā śambhumohinī || 226 ||

dharādharasutā dhanyā dharmiṇī dharmavardhinī |

dharā pṛthvīsvarūpā sarvasya jagato dhāraṇādvā | lakārasvarūpā vā |

lakāraḥ pṛthivīdevī saśailavanakānanā |
pañcāśatpīṭhasampannā sarvatīrthamayī parā ||

ityādi jñānārṇave | dharasya himavatparvatasya sutā | dhanyā kṛtārthā 
dhanāya hitā vā | dhanaṃ labdhrī vā | dhanagaṇaṃ labdheti yatpratyayaḥ | 
maṅgalāpiṅgalādhanyeti jyotiḥśāstraprasiddhayoginīviśeṣarūpā vā | 
yadvā caramakālīnāścintā ārtaraudradhanyaśuklabhedena catasro 
bhaviṣyottarapurāṇe kathitā yathā -

rājyopabhogaśayanāsanasādhāneṣu 
strīgandhamālyamaṇivastravibhūṣaṇeṣu |
icchābhilāṣamatimātramudeti mohād dhyānaṃ tadārtamiti saṃpravadanti 
tajjñāḥ ||
saṃcchedanairdahanatāḍanapīḍanaiśca 
gātraprahāradamanairvinikṛntanaiśca |
yasyeha rāga upayāti na cānukampā dhyānaṃ tu raudramiti tasya vadanti 
santaḥ ||

sūtrārthamārgaṇamahāvratabhāvanāni 
nirbandhamokṣagamanāgatihetucintā |
pañcendriyādyupaśamaśca dayā ca bhūte dhyānaṃ tu dhanyamiti 
tatpravadanti santaḥ ||
yasyendriyāṇi viṣayairna vicarcitāni saṃkalpanāśanavikalpavikāsayogaiḥ |
tattvaikaniṣṭhadhṛtiyogabhṛtāntarātmā dhyānaṃ tu śuklamiti tatpravadanti 
siddhāḥ ||

iti | eteṣāṃ phalabhedo'pi bhaviṣyottara eva -

ārte tiryagadhogatiśca niyatā dhyāne ca raudre sadā
dhanyā devagatiḥ śubhaṃ phalamatho śukre ca janmakṣayaḥ |
tasmājjanmarujāpahe hitatare saṃsāranirvāhake
dhyāne śvetatare rajaḥpramathane kuryātprayatnaṃ budhaḥ ||

iti | tatra dhanyākhyadhyānarūpeti | dharmaśīlatvāddharmiṇī | 
ānandānubhavanityatvādidharmāṇāṃ viśeṣyabhūtā vā | dharmaṃ 
vardhayatīti dharmavardhinī | taduktaṃ vāmanapurāṇe -

jitendriyatvaṃ śaucaṃ ca māṅgalyaṃ bhaktireva ca |
śaṅkare bhāskare devyāṃ dharmo'yaṃ mānuṣaḥ smṛtaḥ ||
dhyātaḥ sāmba imān dharmān vṛddhiṃ nayati dehinām ||

iti vṛdhu chedana iti dhātorbrahmādhiṣṭhānakaṃ dharmamātraṃ 
dṛśyajātaṃ chedayatīti vā | 
lokānindralokādiviṣṇulokāntānatītātikramya mahākailāsākhye 
paraśivapure sthitā | paraśivapurasya sarvalokātītatvaṃ śivadharmottare 
arvācīnā/llokān varṇayitvā jñeyaṃ viṣṇupadādūrdhvaṃ divyaṃ 
śivapuraṃ mahat ityārabhya -

ityetadaparaṃ tubhyaṃ proktaṃ śivapuraṃ mahat |
dehināṃ karmaniṣṭhānāṃ punarāvartanaṃ smṛtam ||

ityantena karmaṭhaprāpyaṃ śivapuraṃ varṇayitvā,

ūrdhvaṃ śivapurājjñeyaṃ sthānatrayamanuttamam |
nityaṃ paramaśuddhaṃ ca skandomāśaṅkarātmakam ||

ityārabhya -

ye samprāptāḥ parasthānaṃ dhyānayogaratā narāḥ |
na teṣāṃ punarāvṛttirghore saṃsārasāgare ||

sarvajñāḥ sarvagāḥ śuddhāḥ paripūrṇāḥ maheśvarāḥ |
śivatulyabalopetāḥ paraṃ śivapuraṃ gatāḥ || ityantam |

lokātītā guṇātītā sarvātītā śamātmitā || 227 ||

	lokāñjīvānvā'tītā | ata eva guṇānatītā sarvamatītā vā sarvān 
śabdānatītā vā | uktañca jñānārṇave -

śabdātītaṃ paraṃ brahma gaṇanārahitaṃ sadā |
ātmasvarūpaṃ jānīhi --------------------------------- ||

iti | śamaḥ prapañcopaśama evātmā svarūpaṃ yasyāḥ | 
prapañcopaśamaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyanta iti 
nṛsiṃhatāpanīye | śaṃ sukhamātmā yasyā iti vā || 227 ||

bandhūkakusumaprakhyā bālā līlāvinodinī |

bandhūko bandhujīvako vaṅgadeśaprasiddho mahāvṛkṣastasya kusumaṃ 
puṣpaṃ tasyeva prakhyā kāntiryasyāḥ | atyāraktatamā kāntiryasyā vā | 
bālā kumārī | tvaṃ kumāra uta vā kumārīti śruteḥ | 
tripurāsiddhānte'pi- bālālīlāviśiṣṭatvādbāleti kathitā priye iti | līlā 
prāpañcikī krīḍaiva vinodo yasyāḥ | padyarājasya bhāryā līlākhyā 
yogavāsiṣṭhe prasiddhā tāṃ viśiṣya satkarmasu nodayatīti vā | 
līlādevyā tapasā sarasvatī toṣitā sā tuṣṭā tasyai jñānaṃ 
tadbhartṛjīvanaṃ ca prādāditi kathāyāṃ vistareṇa varṇanāt | 
devīpurāṇe nāmanirvacanādhyāye- lakṣmīlālanato līleti 
nirvacanadarśanāllīletyetāvanmātrasya bhinnanāmatvaṃ svīkṛtya 
brahmajananītyanayorekanāmatvamityapi suvacam |

sumaṅgalī sukhakarī suveṣāḍhyā suvāsinī || 228 ||

	śobhanaṃ maṅgalamasyā iti suvāsinīsaṃjñā | saṃjñātvādeva 
kevalamāmaketyādinā ṅīp | sumaṅgalī saṃjñāyāmiti 
gaurādyantargaṇasūtreṇa ṅīṣ vā | śobhanaṃ maṅgalaṃ brahmaiveti vā | 
taduktaṃ viṣṇupurāṇe -

aśubhāni nirācaṣṭe tanoti śubhasantatim |
śrutimātreṇa yatpuṃsāṃ brahma tanmaṅgalaṃ viduḥ ||

iti | atrismṛtau tu -

praśastācaraṇaṃ nityamapraśastavivarjanam |
etaddhi maṅgalaṃ proktamṛṣibhirbrahmavādibhiḥ ||

ityuktam | sukhakartṛtvātsukhakarī | kṛño hetvityādinā tācchīlye ṇiniḥ | 
śobhanena veṣeṇāḍhyā yuktā | suvāsinī sārvakālaṃ jīvatpatikā | 
suvāsinījanābhinnā vā || 228 ||

suvāsinyarcanaprītā'śobhanā śuddhamānasā |

	suvāsinīnāmarcanena prītā | āśobhaneti caturakṣaraṃ nāma | 
samantataḥ saundaryavatī | śuddhaṃ mānasaṃ yasyāḥ |

bindutarpaṇasantuṣṭā pūrvajā tripurāmbikā || 229 ||

	bindau sarvānandamaye cakre brāhmaṇādivarṇacatuṣṭayakartṛkeṇa 
kṣīrājyamadhvāsavabindukaraṇakena vā tarpaṇena samyaktuṣṭā | 
binduricchuriti nipātitabindupadavācyajñātṝṇāṃ tarpaṇena tṛptyā 
santuṣṭā vā pūrvaṃ jātā | iyameva sā yā prathamā vyaucchaditi, 
ahamasmi prathamajā ṛtasyeti śruteḥ | abuddhipūrvakā yā prathamā 
sṛṣṭistadrūpā vā | aṣṭamacakrābhimānitripurāmbākhyadevatārūpā | 
trayāṇāṃ purāṇāmavasthārūpāṇāmambikā janikā vā | trīṇi purāṇi 
yasya sa jīvaḥ | puratraye krīḍati yaśca jīva iti śruteḥ tajjananī vā | 
yathāgneḥ kṣudrā visphuliṅgā vyuccarantītyādiśruteḥ | vāmādīnāṃ 
purāṇāṃ tu jananīṃ tripurāmbiketi vacanasiddhā vā || 229 ||

daśamudrāsamārādhyā tripurāśrīvaśaṅkarī |

	saṃkṣobhiṇyāditrikhaṇḍāntā daśa mudrāstābhiḥ 
karaṇabhūtābhiḥ samyak nityāhṛdayoktavāsanānuguṇyenārādhyā | 
pañcamacakrādhiṣṭhātrī tripurāśrīnāmikā devī tāṃ vaśaṃ kurute, 
sā vaśaṅkarī yasyā iti vā tarjanyaṅguṣṭhayogarūpajñānamudrārūpā 
vā |

jñānamudrā jñānagamyā jñānajñeyasvarūpiṇī || 230 ||

	jñānena mudaṃ rātīti vā | jñānaṃ cidaṃśaṃ 
mudamānandāṃśaṃ drāvayatyāvṛṇotīti vā | jñānena gamyā viṣayā | 
jñānena prāpyā vā | uktañca kaurme devyaiva -

yattu me niṣkalaṃ rūpaṃ cinmātraṃ kevalaṃ śivam |
sarvopādhivinirmuktamanantamamṛtaṃ param ||

jñānenaikena tallabhyaṃ kleśena paramaṃ padam |
jñānameva prapaśyanto māmeva praviśanti te ||

iti | jñānajñeye dṛgdṛśye svarūpamasyāḥ || 230 ||

yonimudrā trikhaṇḍeśī triguṇāmbā trikoṇagā |

	yonau mudaṃ rāti | navamamudrārūpā vā | yonireva mudrā 
āchādikā yasya bindostadrūpā vā | yadvā gudameḍhrāntaraṃ 
yonirityucyate | mantradoṣanirāsārthastanmudraṇaprakāro 
gurumukhaikavedyo'sti tadrūpā vā | trikhaṇḍākhyāyā daśamyā 
mudrāyā īśī svāminī | trayāṇāṃ 
somasūryānalākhyamantrakhaṇḍānāmīśī vā | trayo guṇā yasyāṃ sā 
triguṇā | sattvarajastamasāmāśrayatvena sāṃkhyasammatā prakṛtiriti 
yāvat | taduktaṃ vāyupurāṇe -

yogeśvarī śarīrāṇi karoti vikaroti ca |
nānākṛtikriyārūpanāmavṛttiḥ svalīlayā ||
tridhā yadvartate loke tasmātsā triguṇocyate |

iti | viṣṇupurāṇe'pi -

sarvabhūteṣu sarvātmanyā śaktiraparā tava |
guṇāśrayā namastasyai śāśvatāyai sureśvari ||

iti | devīpurāṇe tu trivikramatripathagātriguṇāpadānāṃ paryāyatā 
dhvanitā | yaduktam -

padaistribhirbalirbaddhaḥ svargāditripathāngatā |
utpattisthitināśaiśca sattvādyaistriguṇocyate ||

iti | ambā īdṛśasya guṇatrayasyāpi mātā kāraṇabhūtā | yattantreṣu 
mantrajīva ityucyate | tathā ca tantrarāje -

tejasāṃ śaktimūrtīnāṃ prapañcasyāpi kāraṇam |
guṇatrayamamīṣāṃ ca yatkāraṇamudāhṛtam ||

tatsvarūpānusandhānasiddhiḥ samyaktvamīritam |
tanmantravīryamuddiṣṭaṃ mantrāṇāṃ jīva īritaḥ ||

iti | aviśeṣātsakalajagadambā vā | trikoṇa yonicakraṃ gacchatīti trikoṇagā 
|

anaghādbhutacāritrā vāñchitārthapradāyinī || 231 ||

	aṃhoduḥkhavyasanānyaghāni na santi yasyāṃ sānaghā | 
adbhutānyāścaryakarāṇi cāritrāṇi yasyāḥ | adbhuteṣu 
bhūkampādiṣūtpāteṣu nimitteṣu carantītyadbhutacārīṇi duṣṭaphalāni 
tebhyastrāyate vā | vāñchitārthānpradātuṃ śīlamasyāḥ || 231 ||

abhyāsātiśayajñātā ṣaḍadhvātītarūpiṇī |

	punaḥ punaḥ ā supterā mṛteḥ kālaṃ nayedvedāntacintayeti vihitena 
brahmātmaikyānusandhānāvṛttyatiśayena jñātā | tathā ca 
vyāsasūtraṃ kapilasūtraṃ ca āvṛttirasakṛdupadeśāditi | uktañca 
brahmāṇḍe -

dhyānaikadṛśyā jñānāṅgī vidyātmā hṛdayāspadā |
ātmaikyādvyaktimāyāti cirānuṣṭhānagauravāt ||

iti | adhvānaḥ ṣaṭ- padādhvā bhuvanādhvā varṇādhvā tattvādhvā 
kalādhvā mantrādhvā ceti | teṣu trayo vimarśāṃśāstrayaḥ 
prakāśāṃśāḥ | taduktaṃ virūpākṣapañcāśikāyām -

yasya vimarśasya kaṇaḥ padamantrārṇātmakastridhā bhavati |
padatattvakalātmārtho dharmiṇa itthaṃ prakāśasya ||

iti | te ca jñānārṇave- asmiṃścakre ṣaḍadhvāno vartante 
vīravanditetyārabhya evaṃ ṣaḍadhvavimalaṃ śrīcakraṃ 
paricintayedityantena salakṣaṇamuktāḥ | dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāmapi- 
ṣaḍadhvarūpamadhunā śṛṇu yogeśi sāmpratamityādinā evaṃ 
ṣaḍadhvabharitaṃ śrīcakraṃ paricintayedityantenoktāstānatītaṃ

rūpamasyāḥ | śaivavaiṣṇavādayaḥ ṣaḍupāsanāmārgāstānatītaṃ 
teṣāmetatprāptisādhanatvāttādṛśaṃ rūpamasyā iti vā | uktañca 
kulārṇave -

śaivavaiṣṇavadaurgārkagāṇapatyendusambhavaiḥ |
mantrairviśuddhacittasya kulajñānaṃ prakāśate ||

iti | indusambhavaṃ jainadarśanam | janmāntare 
ṣaḍvidhopāsakānāmihajanmani sundaryupāstilābha iti tadarthaḥ |

avyājakarūṇāmūrtirajñānadhvāntadīpikā || 232 ||

	avyājā anaupadhikī yā karuṇā saiva mūrtiḥ svarūpaṃ yasyāḥ | 
jayati karuṇā kācidaruṇetyabhiyuktokteḥ | ataevāha- ajñāneti | 
ajñānameva dhvāntamandhakārastasya dīpikeva nāśakatvāt |

teṣāmevānukampārthamahamajñānajaṃ tamaḥ |
nāśayāmyātmabhāvastho jñānadīpena bhāsvate ||

iti bhagavadvacanāt || 232 ||

ābālagopaviditā sarvānullaṅghyaśāsanā |

	bālān brahmādikān gopayatīti bālagopaḥ | bālaścāsau gopaśca 
bālagopaḥ | bālagopaśca bālagopaśca bālagopau tāvabhivyāpya 
ābālagopaṃ tādṛśena viditaṃ jñānaṃ yasyāḥ sā | atraiko 
bālagopaśabdaḥ sadāśivaparaḥ kṛṣṇāvatāraparo vā | anyaḥ 
pāmaropalakṣaṇam | hariharādipāmarāntā yāṃ jānantītyarthaḥ | 
uktañca skānde- tamahaṃpratyayavyājātsarve jānanti jantava iti | nanvevaṃ 
sati atiparicayādavajñeti nyāyātsarveṣāmanādaraṇīyā syādata āha |
	sarvairbrahmaviṣṇvādibhirapyullaṅghitumativartitumayogyamaśakya.
m ca śāsanaṃ yasyāḥ | taduktamācāryabhāgavatpādaiḥ -

jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayati
tiraskurvannetatsvamapi vapumīśastirayati |

sadā pūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śiva -
stavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ || iti |

śrīcakrarājanilayā śrīmattripurasundarī || 233 ||

	śrīcakrarājaṃ bindutrikoṇādirūpaṃ nilayo vāsasthānaṃ yasyāḥ | 
taduktam- śrīcakraṃ śivayorvapuriti | śarīre yathā jīvasyāvasthānaṃ 
tathā śrīcakre śivayoriti tadarthaḥ | tripurasya paraśivasya sundarī bhāryā | 
śrīmatī ca sā tripurasundarī ceti tathā | atra trīṇi purāṇi 
brahmaviṣṇuśivaśarīrāṇi yasminsaḥ tripuraḥ paraśivaḥ | taduktaṃ 
kālikāpurāṇe -

pradhānecchāvaśācchambhoḥ śarīramabhavattridhā |
tatrordhvabhāgaḥ sañjātaḥ pañcavaktraścaturbhujaḥ ||

padyakesaragaurāṅgaḥ kāyo brāhmo maheśvare |
tanmadhyabhāgo nīlāṅga ekavaktraścaturbhujaḥ ||

śaṅkhacakragadāpadmapāṇiḥ kāyaḥ sa vaiṣṇavaḥ |
abhavattadadhobhāge pañcavaktraścaturbhujaḥ ||

sphāṭikābhramayaḥ śuklaḥ sa kāyaścāndraśekharaḥ |
evaṃ tribhiḥ purairyogāttripuraḥ paramaḥ śivaḥ || iti || 233 ||

śrīśivāśivaśaktyaikyarūpiṇī lalitāmbikā ||

	śrīyuktā śivā śrīśivā | śivaśaktyoraikyaṃ sāmarasyameva 
rūpamasyāḥ | uktañca vāyusaṃhitāyām -

śivecchayā parā śaktiḥ śivatattvaikatāṃ gatā |
tataḥ parisphuratyādau sarge tailaṃ tilādiva ||

iti | atra sāmarasyaṃ samarasatā paramaṃ sāmyamatyantābheda eva | tathā 
coktaṃ saurasaṃhitāyām -

brahmaṇo'bhinnaśaktistu brahmaiva khalu nāparā |
tathāsati vṛthā proktaṃ śaktirityavivekibhiḥ ||

śaktiśaktimatorvidvanbhedābhedastu durghaṭaḥ ||

iti | vāsiṣṭharāmāyaṇe'pi -

yathaikaṃ pavanaspandamekamauṣṇyānalau yathā |
cinmātraṃ spandaśaktiśca tathaivaikātma sarvadā ||

iti | śivacakrāṇāṃ śakticakrāṇāṃ caikyaṃ rūpamasyā vā | taduktaṃ 
brahmāṇḍapurāṇe- trikoṇe baindavaṃ 
śliṣṭamaṣṭāre'ṣṭadalāmbujamityārabhya -

śaivānāṃ caiva śāktānāṃ cakrāṇāṃ ca parasparam |
avinābhāvasambandhaṃ yo jānāti sa cakravid ||

ityantena śivaśaktyoraikyaṃ yasminpratipādyaṃ sa haṃsamantro 
rūpamasyā vā | uktañca yajñavaibhavakhaṇḍe -

śāntāntaṃ śaktirasyoktā tadantaṃ bījamucyate |
vidyāśaktirbhavedbījaṃ śiva eva na cānyathā ||
tenāyaṃ paramo mantraḥ śivaśaktyātmakaḥ smṛtaḥ ||

iti | śaṣasahetivarṇakrame śasyānte ṣakārastadante sakārastadante hakāra 
iti tadarthaḥ | athavā śivasya śaktayo dhūmāvatyādyāḥ pañca | 
tāsāmaikyaṃ samaṣṭireva rūpamasyā | tāścoktā 
virūpākṣapañcāśikāyām -

dhūmāvatī tirodhau bhāsvatyavabhāsane'dhvanāṃ śaktiḥ |
kṣobhe spandā vyāptau vibhvī hlādā tu puṣṭau me ||

dhūmāvatī pṛthivyāṃ hlādāpsu śucau tu bhāsvatī prathate |
vāyau spandā vibhvī nabhasi vyāptaṃ jagattābhiḥ |

	evamiyati prabandhe prāthamikena nāmatrayeṇa jagataḥ 
sṛṣṭisthitilayakartṛtvena devatāṃ lakṣayitvā 
tirodhānānugrahayoranantaviṣayatvātcidagnikuṇḍasaṃbhūtetyārabhyaitā
vatparyantaṃ tayoreva viṣayaṃ prapañcyedṛśapañcakṛtyakartrī 
devatāmasādhāraṇena viśeṣyabhūtena nāmnāṃ nirdiśati -
	lalitāmbiketi | lalate'sau lalitā ca sāmbikā ca lalitāmbiketi vigrahaḥ | 
uktañca padmapurāṇe- lokānatītya lalate lalitā tena socyata iti | lokyanta iti 
lokāḥ kiraṇā āvaraṇadevatāstānatikramya tatsthānoparitanabindusthāne 
lalate'titarāṃ śobhata iti tadarthaḥ |

śobhāvilāso mādhuryaṃ gāmbhīryaṃ sthairyatejasī |
lālityaṃ ca tathaudāryamityaṣṭau pauruṣā guṇāḥ ||

ityabhiyuktaprasiddhaṃ lalitatvaṃ lalitaṃ raticeṣṭitamiti 
kāmaśāstraprasiddhaṃ ca | saukumāryaṃ tu lālityamiti prasiddhaṃ ca 
tatsarvamasyā astīti lalitā | uktañca -

laliteti nāma yuktaṃ tava kila divyā navā vṛtayaḥ |
dhanuraikṣavamastrāṇyapi kusumāni tathākhilaṃ lalitam ||

iti | lalite sundaramiti śabdārṇavaḥ | idaṃ ca prayāgapīṭhādhipaternāma | 
prayāge lalitādevīti devīpīṭhagaṇanaprakaraṇe pādmavacanāt |

iti bhāskararāyeṇa kṛte saubhāgyabhāskare |
daśamena śatenābhūddhāriṇyekādaśī kalā || 1000 ||

iti śrībhāskararāyaviracite lalitāsahasrabhāṣye daśamaśatakaṃ 
nāmaikādaśī kalā || 11 ||




lalitāsahasranāmasyottarabhāge phalaḥśrutiḥ

dvādaśī kṣamākhyā kalā

	evaṃ prītiphalakakīrtanopayogi nāmasahasraṃ pratipādya 
tadupasaṃharanphalāni vivecayitukāmo bhagavānhayagrīvācārya uttaraṃ 
granthasandarbhamārabhate -

ityevaṃ nāma sāhasraṃ kathitaṃ te ghaṭodbhava || 234 ||

	ityevamityādinā | itiśabdaḥ samāptivacanaḥ sansahasrasaṃkhyāyā 
anyūnānatiriktatāṃ dhvanayati  | evam uktena prakāreṇa 
yathāvatpratipāditena sarasvatīgaṅgāsahasranāmādau 
sahasrasaṃkhyāpūrterabhāvādapārthako gauṇo vā sahasranāmaśabdo 
nātra tatheti dhvanitam | nāmnāṃ sahasrameva sāhasram | 
rākṣasamānasādivatsvārthe taddhitaḥ | ghaṭodbhavetyagastyasya 
saṃbuddhiḥ || 234 ||

nanu kūrmapurāṇādau 
devīsahasranāmādikamapyanyūnānatiriktasahasrasaṃkhyākamevetyata 
āha -

rahasyānāṃ rahasyaṃ ca lalitāprītidāyakam |
anena sadṛśaṃ stotraṃ na bhūtaṃ na bhaviṣyati || 235 ||

	rahasyānāmiti | rahasyānāṃ nyāsajapādirūpāṇāṃ madhye iti 
nirdhāraṇe ṣaṣṭhī | tena rahasyamityasya rahasyatamamityarthaḥ | nanu 
rahasyatamānyapi gaṅgāsahasranāmādīni

skāndādāvupalabhyanta evetyata āha- laliteti | teṣāṃ 
lalitāto'pakṛṣṭadevatāprītikaratvena 
sarvotkṛṣṭadevatāprītikaramidamevetyarthaḥ | nanvīdṛśamapi 
kiñcitsambhāvyetetyata āha- aneneti | sadṛśaṃ rahasyatamatve sati 
lalitāprītikaratvarūpasādhāraṇadharmavattvarūpasādṛśyavat | stotraṃ 
stotrāntaram | ekasminnupamānopameyabhāvābhāvāt | na bhūtaṃ 
itaḥkṣaṇātpūrvakāle | na bhaviṣyati ita uttarakāle | bhaviṣyatīti 
śatrantasya saptamī vā | vartamānakṣaṇasya 
tādṛśastotrotpattyayogyatvātkālatrayāsambandhāttādṛśamasadeveti 
bhāvaḥ | asya viśeṣaṇadvayasyānyatrāsattvapratipādanāya 
viśeṣaṇavivaraṇapara uttaraḥ sarvo'pi granthasandarbhaḥ || 235 ||
	tatra rahasyatamatvaṃ vivecayati dvābhyām | 
prayāsatāratamyātphalatāratamyamiti nyāyena phalabhūmasādhane 
kaṣṭasādhyatvasya 
prasiddhatamatvādbahuphalasādhanamapyalpāyāsasādhya karma 
rahasyatamam | tatra nāmakīrtane prayāseyattāyāḥ 
spaṣṭatvātphalabhūmānameva vivṛṇoti | sarve rogāḥ 
asādhyayāpyādibhedabhinnāḥ | dāridryasyāpi 
rogatulyatvenopasthitatvāttadabhāvaniyatasampadvṛddherapi phalatvamāha -

sarvarogapraśamanaṃ sarvasampatpravardhanam |
sarvāpamṛtyuśamanaṃ kālamṛtyunivāraṇam || 236 ||

	sarvasampaditi | athavā sampadārogyayoḥ 
parasparābhāvavyāpyatvādārogye sati dāridrayaṃ syādeveti 
śaṅkāmapākurvannārogyaṃ sampattyā samuccinoti- sarvasampaditi | 
gajaturagasamṛddhyādibhedabhinnānāṃ sampadāmityarthaḥ | sarve 
apamṛtyavaḥ sarpavyāghrādinimittakāḥ | atyalpamidamucyata ityāha- 
kāleti | kāle āyuḥ parimāṇaḥ parisamāptau | 
tenāpamṛtyūnāmāyurmadhya eva prasaktiḥ | vartitailādisācivye'pi 
caṇḍavātādikṛtadīpanāśavaditi sūcitam || 236 ||

sarvajvarārtiśamanaṃ dīrghāyuṣyapradāyakam |

	sarve jvarā aikāhikādisānnipātikāntāḥ | ārtistatprayuktā 
śirastodādirūpā pīḍā teṣāṃ śamanaṃ nāśakam | athavā sarveṣāṃ 
ye rogā ityādirītyā padacatuṣṭayaṃ vyākhyeyam | tena 
jāteṣṭyādivatphalasādhanayorvaiyadhikaraṇyamapi siddhyati | 
tataścānyaniṣṭhaphaloddeśenānyasyāpi sādhane pravṛttiriha yukteti 
mantavyam | rogaireva siddhe jvarārtyoḥ pārthakyena grahaṇaṃ 
gobalīvardanyāyena | yadvā vakṣyamāṇakāmyaprayogānusāreṇa 
pārthakyam | tatra rogaśāntyādicaturavayavaikaphalakaprayogakathanottaraṃ 
tattadavayavamātraphalakānāṃ prayogāṇāṃ vakṣyamāṇatvāt | ata eva 
dīrghāyuṣyapadasyāpyayamarthaḥ siddhyati | dīrghaṃ pūrṇaṃ yat āyuṣo 
bhāva āyuṣyaṃ dīrghāyuṣṭvaṃ śatamānatvaṃ tasya pradāyakaṃ 
tadvighātakagrahaviṣādibādhānirāsakamiti | yadvā āyurevāyuṃṣyaṃ 
dīrghaśatamānādadhikamāyuṣyaṃ

yebhyasteṣāṃ guṭikauṣadhiyogasiddhyādīnāṃ pradāyakaṃ 
tatprāptikarāpūrvasampādakamiti | tena na kālamṛtyunivāraṇena 
gatārthatā |

putrapradamaputrāṇāṃ puruṣārthapradāyakam || 237 ||

	aputrāṇāṃ putrakāmabaddhānām | saputrāṇāṃ siddhe 
icchāvirahādaputreṣveva prāyaḥ putrakāmanādarśanāttathoktam | ata 
evaikaputrāmṛtaprajādīnāṃ bandhyāsveva gaṇanā smṛtiṣu | tena 
saputrāṇāmapi putrāntarecchāyāmatrādhikāraḥ | aputrāṇāmapi 
putrakāmābhāve putrakāmaprayoge nādhikāra iti siddhyati | tena ca 
tattatkāmanāyāstattatphalaprayogādhikāritāvacchedakatvaṃ sūcitam | na 
cānekaphalaviṣayakasamūhālambanātmakakāmanāvataḥ 
sarvaprayogeṣvadhikārāttena kaḥ prayogaḥ prathamato'nuṣṭheya ityatra 
vinigamanāviraha iti vācyam | tantreṇa sarvaphalapradasyaikasyaiva 
prayogasyānuṣṭhātuṃ śakyatvāt | na caivaṃ sati tatra sarve'viśeṣāditi 
cāturthikādhikaraṇavirodhaḥ | tatra hi 
sarvakāmapradadarśapūrṇamāsajyotiṣṭomādeḥ 
sakṛdanuṣṭhānenaikameva phalaṃ bhavatīti siddhāntitatvāditi vācyam | 
alpapradakarmasveva tadadhikaraṇanyāyānāṃ vyasthitatvāt | 
devatāprītestu lokavilakṣaṇatvāt | ata evoktam- lokatītā guṇātītā 
sarvātītā śamātmiketi | 
karmasvapīdṛśanyāyasyarṣyantarairaṅgīkārācca | yaduktaṃ 
hiraṇyakeśisūtre- ekaprayoge sarvānkāmānkāmayīta prayogapṛthaktve 
caikaikamiti | vaiṣayikakāmanāsāmānyābhāvavato'pyatrādhikāra 
ityāhapuruṣārtheti | puruṣairbuddhimadbhirarthyata iti puruṣārtho mokṣaḥ | 
niṣkāmo'pi mokṣaphalakaprayoge'dhikriyata iti bhāvaḥ | 
vastutaścaturvargapradāyakamityevārthaḥ | saṅkoce mānābhāvāt | 
uktañca padmapurāṇe puṣkarakhaṇḍe āhnikaprakaraṇe -

ataḥparaṃ ca devānāmarcanaṃ kārayedbudhaḥ |
gaṇeśaṃ pūjayedyastu vighnastasya na bādhate ||

ārogyārthe'rcayetsūryaṃ dharmamokṣāya mādhavam |
śivaṃ dharmārthamokṣāya caturvargāya caṇḍikām || iti || 237 ||

	nanu bahuphalapradatve satyalpāyāsasādhyatvaṃ 
sahasranāmanavake'styeva lalitāprītipradatvamapi 
gaṅgāśyāmalādiprītijananadvārā tatrāstyeva | 
pañcamīstavarājādilalitaikaviṣayakastotrāntareṣu tvavyāhataṃ 
lalitāprītikaratvamityāśaṅkāmapākurvankramaprāptaṃ prītipradatvaṃ 
vivecayati -

idaṃ viśeṣācchrīdevyāḥ stotraṃ prītividhāyakam |
japennityaṃ prayatnena lalitopāstitatparaḥ || 238 ||

idamiti | itarastotrapaṭhanajanyaprītimapekṣyaitajjanyāḥ 
prītirviśiṣṭetyarthaḥ | tena prītiviśeṣajanakatve sati rahasyatamatvamihaiveti 
bhāvaḥ | 
etenāgnihotradarśapūrṇamāsajyotiṣṭomaviśvajidādikarmaṇāmāyāsatā
ratamyasādhyānāmekajātīyasvargaphalakatvāyoge na svargeṣu 
taratamabhāvakalpaneti pūrvatantrasiddhanyāyādeva devatāprītāvapi 
bahubhiḥ stotraiḥ prātisvikajanitāyāṃ tāratamyasiddherviśeṣādityuktau 
ko viśeṣa iti parāstam | ito'pyadhikāyāsasādhyakarmāntarajanitāyāṃ 
devatāprītāvapi tena nyāyeneto'pi prītyādhikyaprāptau 
tanmāprasāṅkṣīdityāśayena viśeṣapadopādānasya sārthakyāt | ata eva 
ca rahasyatamatvamapyupapadyate | tasmātprakṛṣṭenāpi yajñena 
lalitopāsako yāvajjīvamidaṃ japedityarthaḥ || 238 ||

japakāle vidhimāha dvābhyām -

prātaḥ snātvā vidhānena sandhyākarma samāpya ca |
pūjāgṛhaṃ tato gatvā cakrarājaṃ samarcayet || 239 ||

	prātarityādibhyām | vidhānena vaidikatāntrikobhayaprakāreṇa | 
kākakṣinyāyenāsya snānasandhyayoranvayaḥ | pūjāgṛhagamanaṃ 
dvārapūjādyupalakṣaṇam | cakrarājaṃ śrīcakram | samarcayediti svārthe 
ṇic | aśaktau prayojakakartṛparo vā || 239 ||

vidyāṃ japetsahasraṃ vā triśataṃ śatameva vā |
rahasyanāmasāhasramidaṃ paścātpaṭhennaraḥ || 240 ||

	vidyāṃ pañcadaśīṃ ṣoḍaśīṃ vā | na tu 
strīdevatyamantrasāmānyam | sahasraṃ vetyādiṣvaṣṭottaraśatamiti śeṣaḥ 
| triśataṃ śatatrayaṃ na tu tryuttaraśatam | nāyaṃ tulyabalo vikalpaḥ kintu 
pūrvāsambhave paro'nukalpa iti dyotayitumevakāraḥ | paścāt 
vidyājapapuṣpāñjalidānayormadhye | ata eva japtvā puṣpāñjaliṃ 
dadyāditi kathitaṃ tayoḥ paurvāparyaṃ nāvyavahitam, kintu 
sahasranāmapāṭhena vyavahitameva | vedavedikaraṇayoriva kṣutācamanena 
vedādhyayanasnānayoriva ca mīmāṃsādhyayaneneti bhāvaḥ | atra prātaḥ 
snātvetyādiḥ sarvo'pi vidhyantaraprāptānuvādaḥ | sahasranāmapāṭhe 
kālamātraṃ tu vidheyam | ata eva japapāṭhayorna 
parasparamaṅgāṅgibhāvo'pi | dvayorapi prātisvikavidhibhyāṃ 
phalavattayā sahasranāmakīrtanasyāpi vidhyantareṇaiva 
phalārthatayā'vagatatvena darśapūrṇamāsābhyāmiṣṭvā somena 
yajetetyādāviva kālārthasyaiva saṃyogasya nirṇayāt | 
snānādipradhānapañcakasya krama eva vā vitatirūpo vidheyaḥ | 
tenānyatamapradhānākaraṇe'pianapāyo hi kālesyeti 
nyāyenāvaiguṇyātphalānutpattirapāstā || 240 ||

prītiviśeṣasyetaravyāvṛttasyoktaṃ bhāvyatvaṃ 
viśeṣājñānādanavagataprāyamevetyato viśeṣapadavācyaṃ 
parimāṇamāha sārdhairekādaśabhiḥ -

janmamadhye sakṛccāpi ya evaṃ paṭhate sudhīḥ |
tasya puṇyaphalaṃ vakṣye śṛṇu tvaṃ kumbhasambhava || 241 ||

	janmamadhya ityādibhiḥ | uktaprakāreṇa janmamadhye 
sakṛtpaṭhitanāmasahasrāntargatasyaikaikasya nāmnaḥ kīrtanādayaṃ 
vakṣyamāṇaḥ puṇyarāśiḥ sa punaḥ 
sahasraguṇitaścetsakṛtstotrapāṭhasya phalam | yāvajjīvaṃ kriyamāṇasya 
stotrapāṭhasya yāvatya āvṛttayaḥ sambhaveyustāvadvāraṃ tatphalaṃ 
guṇayitvā tajjanikāyā devatāprīteḥ parimāṇaṃ 
buddhimadbhirūhanīyamiti samudāyārthaniṣkarṣaḥ | vakṣyamāṇārthasya 
durūhatvādeva vakṣya iti pratijñāpūrvakaṃ śṛṇviti śiṣyasya 
sāvadhānatāsampādanam || 241 ||

gaṅgādisarvatīrtheṣu yaḥ snāyātkoṭijanmasu |

	gaṅgādītyādipadena puṣkarādeḥ parigrahaḥ | puṣkarādyāni 
tīrthānītyādau puṣkarasyaiva sarvatīrthāditvena prasiddhāvapi 
tato'pyāditvena gaṅgāyā grahaṇaṃ tasyāstrilokagāmitvena 
gaṅgāpadādupasthitau tattallokagatatīrthānāmapi sarvapadena 
saṃgrahārtham | ata eva gaṅgāpadaṃ bhaviṣyottarapurāṇe tathaiva 
nirūpyate -

yasmādbhagīratho devi svargādgāṃ tvāmihānayat |
atastvaṃ munibhiḥ sarvairgaṅgeti parikīrtyase ||

iti | tīrthāntaragrahaṇe tu bhūlokagatānyeva sarvatīrthāni bhāseran | atra 
pratidinaṃ śraddhayā parayā 
sahasraparivatsarānityetatpadacatuṣṭayamuttaratra paṭhyamānaṃ pūrvatra 
sarvatrānvetavyam | koṭijanmasviti tūttaratra sarvatrāpi | evaṃ 
trailokyāntargatānāṃ nikhilatīrthānāṃ madhye ekasmiṃstīrthe 
pratidinaṃ vidhinā parayā śraddhayā snānena 
sahasraparivatsarapūrtirīdṛśamekaṃ janma 
tādṛśakoṭijanmaparyantamekatīrthasnānajanitaṃ puṇyam | tathaiva 
sarvatīrthasnānajanitapuṇyānītyeṣāṃ rāśirekaḥ |

koṭiliṅgapratiṣṭhāṃ tu yaḥ kuryādavimuktake || 242 ||

	ekasmiṃsthāpite liṅge viśvaṃ saṃsthāpitaṃ 
bhavedityādibhirvacanairitaradevapratiṣṭhāmapekṣya śivapratiṣṭhāyā 
ādhikyaṃ manvāna āha- liṅgeti | kāśyāṃ 
tāvatkāśīvārāṇasyavimuktamantargṛhaṃ ceti catvāri sthānāni 
bṛhajjābālādāvāmnātāni | teṣu pūrvapūrvasyottarottaraṃ

vyāpya pañcakrośavat uttarottaraṃ puṇyavacca | 
teṣvantargṛhamatīvottamam | taddhi paramaśivasya śarīrameva | 
śarīraśarīriṇoścābhedānnityatvācca -

aviśabdena pāpāni kathyante dvijasattama |
tairmuktaṃ na mayā vyaktamavimuktamataḥ smṛtam ||

iti liṅgapurāṇoktasya dvividhasyāpi nirvacanasyāntargṛha eva 
mukhyatayopapattāvapi tadvyāpakasthānaviśeṣanirūḍhalakṣaṇayā 
prayogabāhulyātpaṇḍitapāmarasādhāraṇyenāntargṛhasya 
mukhyamavimuktatvamiti jñānābhāvādajñātaṃ 
sadavimuktamantargṛhameveti jñāpayannāha avimuktake iti | ajñātārthe 
kapratyayaḥ | antargṛha ityarthaḥ | antargṛha 
ityanuktiruktanirvacanasmāraṇena puṇyātiśayavattvadyotanāya | 
tataścāntargṛhe sahasraparivatsaraparyantaṃ pratidinaṃ parayā śraddhayā 
koṭiliṅgāni yaḥ pratiṣṭhāpayati tadekajanmajanitaṃ puṇyaṃ tasya 
koṭisaṃkhyāguṇanena jāto rāśirdvitīyaḥ || 242 ||

kurukṣetre tu yo dadyātkoṭivāraṃ ravigrahe |
koṭiṃ sauvarṇabhārāṇāṃ śrotriyeṣu dvijanmasu || 243 ||

	karuṇākṛṣṭo deśastarantukārantukayormadhyavartī 
kurukṣetramityucyate | ravigrahe sūryoparāge |

sarvatra sarvadā sarvaṃ gṛhṇanmucyeta karhicit |
uparāge kurukṣetre gṛhṇanvipro na mucyate ||

ityādinā mahābhāratādau tatra pratigrahītuḥ prāyaścittābhāvoktyā 
phalānantyaṃ dāne | yadyapi bṛhaspatismṛtau- trīṇyāhuratidānāni gāvaḥ 
pṛthvī sarasvatītyuktaṃ tathāpi teṣvapi 
suvarṇasādhyatvāttaddānasyaivādhikyamabhipretyāha- sauvarṇeti | bhāro 
nāma viṃśatistulāḥ | tulā nāma palaśatam | tulā striyāṃ palaśataṃ 
bhāraḥ syādviṃśatistulāiti kośāt | śrotriyeṣu janmasaṃskāravidyābhiḥ 
saṃskṛteṣu tribhiḥ śrotriya ucyata iti brahmavaivartāt | 
deśakālapātradeyaśraddhājñānagopanānāṃ 
kriyāsvatiśayādhāyakatvātpratidharmaṃ kānicidanuktānyapi yojanīyāni 
| tataśca kurukṣetre ravigrahaṇe satpātrāya śraddhādibhiḥ 
sauvarṇabhārakoṭidānaṃ koṭiguṇitaṃ cedekaṃ puṇyam | asya 
sahasraparivatsarasamba- ndhidinasaṃkhyayā guṇane tasya 
punarjanmakoṭibhirguṇanena jātaḥ puṇyarāśistṛtīyaḥ || 243 ||

yaḥ koṭiṃ hayamedhānāmāharedgāṅgarodhasi |
ācaretkūpakoṭīryo nirjale marubhūtale || 244 ||

atheṣṭāpūrte āha- tarati brahmahatyāṃ tarati pāpmānaṃ 
yo'śvamedhena yajate iti vihitaḥ kratuviśeṣo hayamedhaḥ | gāṅgarodhasi 
gaṅgāsambandhini tīre | tataśca gaṅgātīre śrotriyairṛtvigbhiḥ saha 
sāṅgakoṭyaśvamedhayajñajanitapuṇyasya pūrvavaddinasaṃkhyayā 
punaḥ koṭisaṃkhyayā ca guṇanājjāto rāśiścaturthaḥ | kūpeti 
vāpītaḍāgāderupalakṣaṇam | maruriti deśaviśeṣasya saṃjñā | tena na 
nirjalapadānarthakyam | tādṛśadeśe kūpādikoṭikhananajanitapuṇyasya 
pūrvavaddinasaṃkhyayā janmakoṭisaṃkhyayā ca guṇane jāto rāśiḥ 
pañcamaḥ || 244 ||

durbhikṣe yaḥ pratidinaṃ koṭibrāhmaṇabhojanam |
śraddhayā parayā kuryātsahasraparivatsarān || 245 ||

	durlabhā bhikṣā yasminsa sakalo deśo'pi durbhikṣaḥ | tatra 
koṭisaṃkhyānāmuttamabrāhmaṇānāmuttamaṣaḍrasopetabhojanadānena 
jātasya puṇyasya dinasaṃkhyayā punaḥ koṭisaṃkhyayā ca guṇanājjāto 
rāśiḥ ṣaṣṭhaḥ | parivatsarānityatyantasaṃyoge dvitīyā | 
dvādaśasahasravarṣeṣvanavaratamityarthaḥ | 
saṃvatsaraparivatsaredāvatsaredvatsarānuvatsaraśabdānāṃ 
prabhavapramāthikharaśobhanarākṣasādidvādaśadvādaśavarṣaviśeṣava
acitve'pi prakṛte sāmānyamātropalakṣakatvāt || 245 ||

tatpuṇyaṃ koṭiguṇitaṃ labhetpuṇyamanuttamam |
rahasyanāmasāhasre nāmno'pyekasya kīrtanāt || 246 ||

	teṣāṃ 
tīrthasnānaśivapratiṣṭhāsvarṇadāneṣṭāpūrtabrahmabhojanotthānāṃ 
ṣaṇṇāṃ puṇyarāśīnāṃ yāḥ koṭayastābhirguṇitaṃ 
puṇyamupasthitatvāttameva puṇyaṣaṭkamahārāśiṃ labhetetyarthaḥ | ayaṃ 
bhāvaḥ- ṣaṇṇāmapi puṇyarāśīnāmekaṃ mahārāśiṃ vibhāvya taṃ 
dvirāvṛtaṃ kṛtvā sthaladvaye nikṣipya tayormadhye ekaṃ rāśiṃ 
koṭisaṃkhyayā guṇayitvā tajjanyayā saṃkhyayā paraṃ rāśiṃ guṇayet | 
tatra guṇyasya rāśerekasaṃkhyāvacchinnatve tasya guṇanaṃ vyartham | 
ataḥ saṃkhyāntaravacchinnatvasyāvaśyakatve satyupasthitatvātkoṭirūpaiva 
saṃkhyā guṇyā vācyā | tataśca dvāvapi mahārāśī prātisvikaṃ 
koṭikoṭiguṇitau kṛtvā jātau saṃkhyāpiṇḍau punaḥ parasparaṃ guṇayediti 
siddhyati | tena ca taṃ mahārāśiṃ koṭisaṃkhyayā guṇayitvā jātaṃ 
piṇḍaṃ punaḥ koṭisaṃkhyayaiva guṇayediti phalati | taṃ mahārāśiṃ 
samudrasaṃkhyayā guṇayediti tu niṣkarṣaḥ | samudro nāma 
koṭisaṃkhyāyāḥ kṛtisaṃjñakaḥ samadvighātaḥ | kotiguṇitā koṭiriti 
yāvat | taduktaṃ vāyupurāṇe -

sahasraṃ tu sahasrāṇāṃ koṭīnāṃ daśadhā punaḥ |
guṇitaṃ cetsamudraṃ taṃ prāhuḥ saṃkhyāvido janāḥ ||

330) iti | idañca puṇyapadasya guṇakasthāne guṇyasthāne ceti 
dviḥprayogāllabhyate | puṇyakoṭyeti vyatyastānuktibalātkoṭibhirguṇitamiti 
bahuvacanāntena vigraha iti ca labhyate | sarvamidaṃ 
phalamupakramānusārātstotrapāṭhasyaiveti bhramo māprasañjītyata āha- 
nāmno'pyekasyeti || 246 ||

rahasyanāmasāhasre nāmaikamapi yaḥ paṭhet |
tasya pāpāni naśyanti mahāntyapi na saṃśayaḥ || 247 ||

	idānīṃ puṇyarāśijanakatvavatpāparāśināśakatvamapyekaikasya 
nāmnaḥ phalamityāha | apiśabda upapātakādeḥ kaimutikanyāyena 
vācakatayā vācyatayā vā samuccāyakaḥ || 247 ||

nityakarmānanuṣṭhānānniṣiddhakaraṇādapi |
yatpāpaṃ jāyate puṃsāṃ tatsarvaṃ naśyati drutam || 248 ||

tāni ca pāpāni yadyapi -

vihitasyānanuṣṭhānānninditasya ca sevanāt |
anigrahāccendriyāṇāṃ naraḥ patanamṛcchati ||

iti smṛtau nimittatraividhyāttrividhāni pratipādyante, 
tathāpīndriyanigrahatadabhāvayorvihitapratiṣiddhatvābhyāṃ 
tajjanyapāpānāmuktavidhayorevāntarbhāva ityabhipretya dvaividhyenaiva 
gaṇayati | tattadvarṇāśramabhedena śrutismṛtitantreṣu vihitānyakaraṇe 
pratyavāyaphalakāni sandhyāvandanoparāgasnānādīni nityakarmāṇi | 
tenaiva naimittikānāmapi saṃgrahāt | kalañjabhakṣaṇādīni niṣiddhāni | 
drutaṃ prāyaścittāntarānapekṣam || 248 ||
	etajjanyapuṇyarāśerivaitannāśyapāparāśerapīyattā 
buddhimadbhirevohyetyāśayena śiṣyaṃ punarapi sāvadhānīkurvannāha 
sārdhena -

bahunātra kimuktena śṛṇu tvaṃ kalaśīsuta |
atraikanāmno yā śaktiḥ pātakānāṃ nivartane || 249 ||

tannivartyamaghaṃ kartuṃ nālaṃ lokāścaturdaśa |

	kalaśīti | jātilakṣaṇo ṅīṣ | tannivartyaṃ tayā śaktyā nāśyaṃ 
aghaṃ pāpaṃ nālaṃ na samarthāḥ lokāḥ janāḥ caturdaśa 
caturdaśabhuvanagatāḥ samastabhuvanagatāḥ | samastāḥ prāṇinaḥ 
pratikṣaṇamāsupterāmṛteśca koṭikoṭijanmabhiruccāvacāni pāpāni 
kurvanti cedyāvānpāparāśiḥ syāttato'pyanavadhiko'dhika ekaikanāmno 
nivartyastasya sahasraguṇanena sampūrṇastotrapāṭhaphalatvamityūhyamiti 
bhāvaḥ || 249-49 |1/2 |

yastāvacchrīvidyopāsaka īdṛśaṃ pāpanāśanopāyamanādṛtya 
smārtāni prāyaścittāni cikīrṣati tasyaitadanādaraṇajanyaḥ 
pāparāśistairapyanapodya āpatatīti vṛścikabhayātpalāyamānasya 
kruddhāśīviṣamukhe svātmagūhanāya pravṛttivadupahasanīyatāṃ 
nidarśanālaṅkāreṇa dhvanayannāha-

yastyaktvā nāmasāhasraṃ pāpahānimabhīpsati || 250 ||

sa hi śītanivṛttyarthaṃ himaśailaṃ niṣevate |

	ya iti | abhīpsati pāpahānimuddiśya prāyaścittāntaraṃ kurute | 
niṣevata ityasya vā sevitumicchatītyarthaḥ | 
vākyārthayoraikyāropānuguṇyāt | athavā 
prāyaścittāntaracikīrṣāyāmeva himavatparvatasevanaikyāropeṇa 
prāyaścittakriyāyāstu sadṛśī kriyā nāstyeveti tatkarturmūrkhatātiśayo 
dhvanyaḥ || 250-250 1/2 |

bhakto yaḥ kīrtayannityamidaṃ nāmasahasrakam || 251 ||

	nanvevaṃ sati prāyaścittaśāstrāṇāmānarthakyamityāśaṅkāṃ 
pariharanprītiviśeṣaparimāṇamupasaṃharati- bhakta iti | bhaktaḥ upāsakaḥ | 
nityaṃ yāvajjīvam | idaṃ pūrvoktavitatirūpakramaviśiṣṭatvena 
buddhistham || 251 ||

tasmai śrīlalitādevī prītābhīṣṭaṃ prayacchati |

	prītā prītiviśeṣayuktā satī | abīṣṭam 
uktapuṇyarāśijananapāparāśināśanobhayarūpam |
	atredaṃ bodhyam- idaṃ viśeṣācchrīdevyā iti 
prītiviśeṣajanakakarmopakramāvasare pāṭhe catvāri 
viśeṣaṇānyullikhitāni- upāsakakartṛkatvaṃ sampūrṇastotrakarmakatvaṃ 
yāvajjīvaṃ kriyamāṇatvaṃ prātaḥsnānādipradhānacatuṣṭayasāhityaṃ 
ceti | tānyeva cāsminnupasaṃhāraśloke'pi punaḥ parāmṛṣṭāni | 
upakramopasaṃhārayoraikarūpyādimāni viśeṣaṇāni vivakṣitānyeva | 
avivakṣāyāṃ pramāṇābhāvāt | tatra prathamena viśeṣaṇena 
prāyaścittaśāstrāṇāṃ vaiyarthyaṃ nirastam | teṣāmanupāsakeṣu 
sāvakāśatvena tatparatayaiva vyavasthopapatteḥ | dvitīyena 
tvekaikanāmamātrapāṭhenātmānaṃ kṛtakṛtyaṃ manyamānā nirastāḥ | 
ekaikanāmapāṭhasya pārthakyena prayogasya niṣpramāṇatvena 
tasyedṛśamahāphalajanakatve mānābhāvāt | na ca nāmno'pyekasya 
kīrtanāditi vacanameva rājasūyāntargatāveṣṭeriva pṛthakprayoge 
mānābhāvāt | na ca nāmaikamapi yaḥ paṭhet nāmno'pyekasya kīrtanāt 
ityādīni prakaraṇasthānyeva vacanāni pṛthakprayoge pramāṇamiti vācyam 
| upakramopasaṃhārābhyāmekavākyatve siddhe 
tanmadhyapaṭhitānāmīdṛśavacanānāmavayavadvārāvayavinyeva 
tātparyasya jāteṣṭivākyamadhyapaṭhitāṣṭākapālādivākyanyāyena 
siddheḥ |

yatraikasyāpi nāmna etāvatphalam, kimu vaktavyaṃ tatra sampūrṇastotrasya 
tāvatphalaṃ bhavatīti kaimutikanyāyena stotrapraśaṃsopapatteḥ, 
apiśabdasvārasyena tathā pratīteśca | yadvā ekasya nāmna 
etāvatphalamityuktiretatsahasraguṇitasya stotraphalatvasiddhyarthā na tu 
pārthakyena phalavattvasiddhyarthāpi | ubhayatra tātparye 
vākyabhedaprasaṅgāt | ata eva ekaṃ vṛṇīta ityādeḥ trīnvṛṇīta 
ityetadupapādanārthatāyāḥ svīkārāt | 
ekākṣarādiṣoḍaśākṣarāntanāmnāṃ tulyaphalakatvāyogācca | tathātve 
itaravaiyarthyādidoṣāṇāṃ spaṣṭatvāt | tṛtīyena tu viśeṣaṇenāniyamena 
katipayadivasaparyantapāṭhādeva tādṛśaphalalipsā nirastā | janmamadhye 
sakṛccāpi ya evaṃ paṭhate sudhīriti 
vacanasyāpyekavākyamadhyapaṭhitatvenāpiśabdasvārasyāccoktarītyā 
dvayī gatirūhyā | caturthena viśeṣaṇenāgneyādīnāṃ ṣaṇṇāṃ 
parasparasāhityābhāve phalānutpattivadihāpi tatheti sūcitam |
	iyāṃstu viśeṣaḥ- āgneyādīnāṃ darśapūrṇamāsavākyena 
sahitānāmekaphalasādhanatvāvagamādanyatamābhāve'pi phalotpattireva 
na bhavati | iha tu sahasranāmapāṭhābhāve'pyanyebhyaḥ 
pradhānebhyastattatphalānyutpattumarhantyeva | na ca 
pradhānāntarasāhityābhāvamātreṇa sahasranāmapāṭhasya naiṣphalyaṃ 
kathaṃ suvacamiti vācyam | īdṛśaprayogajanyaphalaviśeṣasya 
pramāṇābhāvādanutpattāvapi nāmasmaraṇajanyaphalāntarāṇāṃ 
vacanāntarādadhigatānāṃ sambhavena naiṣphalyāyogāditi dik |

	idānīmupāstiśarīraghaṭakatvādapyetadāvaśyakamityāhārdhena -

akīrtayannidaṃ stotraṃ kathaṃ bhakto bhaviṣyati || 252 ||

akīrtayanniti | upāsakānāmupāsyadevatāprītijananamapekṣya 
puruṣārthāntarābhāvāttajjanakakarmaṇyanādare kathaṃ bhaktatā | apitu 
na kathañcidapītyarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ -

caturvidhā bhajante māṃ janāḥ sakṛtino'rjuna |
ārto jijñāsurarthārthī jñānī ca bharatarṣabha ||

iti smṛtyuktānāṃ caturvidhānāṃ bhaktānāṃ madhye ārtānāṃ 
pāpanivṛttyartham, jijñāsubhaktānāṃ niṣkāmānāmapi 
cittaśuddhyartham, arthārthibhaktānāmarthasiddhyartham, 
jñānibhaktānāṃ lokasaṃgrahārtham, 
kīrtanasyāvaśyakatvādbhajakatāvacchedakaśarīraghaṭakaṃ 
nāmakīrtanam | tadidaṃ mahāpātakināṃ tvārtāvityādyadhikaraṇeṣu 
bhaktimīmāṃsābhāṣye spaṣṭamiti || 252 ||
	idānīmuktaviśeṣaṇacatuṣṭaye tṛtīyaviśeṣaṇāśaktānprati 
pakṣāntaramanukalpyamāha dvābhyām -

nityaṃ saṃkīrtanāśaktaḥ kīrtayetpuṇyavāsare |
saṃkrāntau viṣuve caiva svajanmatritaye'yane || 253 ||

nityamiti | puṇyavāsare kapilāṣaṣṭhyardhodayādidivase | vakṣyamāṇa- 
saṃkrāntyādereva vā sāmānyena kīrtanamidam | viṣuve 
meṣatulārāśyoḥ sūryapraveśadine | svajanmatritaye svasya 
svabhāryāyāḥ svaputrasya ca janmanakṣatreṣu, svasya janmakālīnaṃ 
nakṣatraṃ tatpūrvaparanakṣatre dve ityevaṃ tritaye vā, svasya 
janmanakṣatramārabhya gaṇanāyāṃ 
prathamadaśamaikonaviṃśanakṣatratrayadivaseṣu vā, 
svajanmadivasadīkṣādivasa- pūrṇābhiṣekadinatraye vā | evaṃ 
vyākhyāvaicitryasthale yathāsampradāyaṃ vyavasthā | tantrāṇāṃ 
bahurūpatvātkartavyaṃ gurusammatamiti vacanāt | ayane karkamakarayoḥ 
sūryapraveśadine | saṃkrāntyaiva siddhe viṣuvāyanayorgrahaṇaṃ 
gobalīvardanyāyena puṇyataratvadyotanenātyāvaśyakatādyotanāya vā, 
tattatsaṃkramaṇebhyaḥ pūrvaṃ katipayairdivasaistattadayanaṃ 
jyotiḥśāstre prasiddhaṃ tadeva vehāyanapadena vivakṣitam || 253 ||

navamyāṃ vā caturdaśyāṃ sitāyāṃ śukravāsare |
kīrtayennāmasāhasraṃ paurṇamāsyāṃ viśeṣataḥ || 254 ||

	navamyāṃ veti vākāro'ṣṭamīsaṃgrahārthaḥ | sitāyāmiti 
navamyādiṣu tisṛṣvanveti | caturdaśyāmeva vā 
śuklapakṣīyāyāmityarthaḥ | atra cakārādyāvajjīvaṃ pratyahaṃ 
kīrtanāśaktasyaiteṣu divaseṣu samuccitya kīrtanam | 
atrāpyaśaktaścedanyatamaṃ divasaṃ parityajediti dyotanāya vākāraḥ | 
anyatamasya parityāgapakṣe'pi paurṇamāsī na parityājyeti dyotayannāha- 
viśeṣata iti | yadi ca navamyāditithiṣu janmanakṣatraṃ saṃkrāntiḥ 
śukravāraśca bhavati tadā tantreṇa sakṛdeva nāmasāhasrapāṭha 
ityādikaṃ nyāyavidbhirūhanīyam || 254 ||
	iyatā prabandhena rahasyatamatvaṃ lalitāprītikaratvaṃ ceti 
viśeṣaṇadvayaṃ vivicya ito'pi vistareṇa tadeva viśeṣaṇadvayaṃ 
vivecayitukāmastayoḥ prathamasya śarīraghaṭakeṣu phaleṣu 
rogapraśamanādeḥ prathamaṃ 
nirdiṣṭatvādrogaśamanādicatuṣṭayaphalakaṃ kāmyaṃ prayogaṃ 
prathamamāha dvābhyām -

paurṇamāsyāṃ candrabimbe dhyātvā śrīlalitāmbikām |

	paurṇamāsyāmiti | paurṇamāsīśabdaḥ śuklapakṣasya 
caramarātriparaḥ | darśādṛṣṭetyanuvāke tādṛśarātrimānatvena 
parigaṇanāt | tenāsminprayoge rātrivyāpinī tithirgrāhyeti siddhyati | 
karmaṇo yasya yaḥ kālastatkālavyāpinī tithiriti vacanāt,

yāṃ tithiṃ samanuprāpya udayaṃ yāti bhāskaraḥ |
sā tithiḥ sakalā jñeyā snānadānavratādiṣu ||

iti vacanasya muhūrtaṃmātrasattve'pi dine gaurīvrataṃ para 
ityādividhyantaraśeṣatvena prakṛte tadanupayogāt ubhayatraikadeśavyāptau 
parā | vastutastu tattattithinityāmantrajapārcādau 
tāntrikairudayakālavyāpinyeva tithirgṛhyate | vacanamapi likhyate- 
tithiraudayikī grāhyā tithinityārcanādiṣviti | tena yatra divaiva paurṇamāsī 
samāptā tasyāstitheścitrādevatyatvātpaurṇamāsītve siddhe 
darśādṛṣṭetyanuvākasyāpi tattaddevatyatithisambandhirātrimātroddeśena 
nāmavidhānaparatvena tadrātrereva paurṇamāsīsaṃjñopapatteḥ, yāṃ 
tithi miti vacanasya gaurīvratakālavidhiṃpratīvedṛśavidhiṃpratyapi 
śeṣatāyāḥ suvacatvādaudayikyeva tithiriha grāhyā | udayadvayavyāpitve 
tu dinadvayamapi vaikalpikaḥ kāla eva | tithinityārcane tathaiva svīkārāt | ata 
eva yatrodayo caturdaśyalpatarā tataḥ paurṇamāsī pravṛttā 
satyudayāntarātpūrvameva samāpyate tatra taddina eva citrārcanavadayaṃ 
prayogo'pi kartavya iti dik | candrabimbe candrasya pūrṇamaṇḍale | tatra hi 
sādākhyaikā kalā sadātanī tripurasundarīrūpā | anyāḥ pañcadaśakalā 
vṛddhihrāsabhāginyaḥ | tāśca 
kāmeśvaryādicitrāntatithinityāpañcadaśakasvarūpāḥ | atastāsāṃ 
paripūrtau ṣoḍaśanityābhistatkiraṇadevatābhiraṇimādibhiśca 
yogāccandramaṇḍalaṃ pratyakṣaśrīcakrātmakaṃ sampadyate | 
anenaivāśayena candramaṇḍalamadhyagetyādīni nāmāni | ata eva 
śālagrāmabāṇaliṅgādau 
hariharayoratyantānavaratasānnidhyaprayuktāvāvāhanābhāvavadihāpi 
tripurasundaryāstathā sannidhānādāvāhanaṃ tanmudrāśca na 
pradarśyāḥ | dhyātvā pūrvoktāvayavavaiśiṣṭyena 
sāvaraṇatvarūpalokātītatvena ca vicintya lalitāmbikāpadenaiva karmaṇo 
nirdeśāttasya coktapādmavacanādyuktanirvacanānusāreṇa tatraiva 
paryavasānāt |

pañcopacāraiḥ saṃpūjya paṭhennāmasahasrakam || 255 ||

	pañcasaṃkhyairupacāraiḥ gandhapuṣpadhūpadīpanaivedyaiḥ 
saṃpūjya tadyo'haṃ so'sau yo'sau so'haṃ tattvameva tvameva tadityādi 
śrutyuktarītyā parasparapratiyogikatvarūpasamyaktvena 
svātmadevatayoraikyaṃ vibhāvyam | etadeva hyupacārānprati pradhānam -

aśvamedhasahasrāṇi vājapeyaśatāni ca |
lalitāpūjanasyaite lakṣāṃśenāpi no samāḥ ||

sa dātā sa muniryaṣṭā sa tapasvī sa tīrthagaḥ |
yaḥ sadā pūjayeddevīṃ gandhapuṣpānulepanaiḥ ||

iti padmapurāṇīye vidhivākye pūjāyāḥ phalasaṃyogadarśanāt | 
upacārāṇāṃ tu phalavadaphalanyāyena tadaṅgatvam | ata eva 
gandhapuṣpānulepanairiti pañcopacārairiti ca tṛtīyā | 

yāni ca pādma eva gandhānulepanaṃ kṛtvā jyotiṣṭomaphalaṃ 
labhedityādīni tattadupacāreṣu phalaśravaṇāni tāni tu 
parṇatānyānyenārthavādaḥ | yāni tu-

candanāgarukarpūraiḥ sūkṣmapiṣṭaiḥ sakuṅkumaiḥ |
ālipya lalitāṃ loke kalpakoṭīrvasennaraḥ ||

ityādīni vacanāni tāni 
godohanavadaṅgāśritaguṇaphalasambandhavidhānārthāni | athavā 
antaryāgabahiryāgau gṛhasthaḥ sarvadācaredityādinā 
pūjādvaividhyāvagamadaikyabhāvanamantaryāga eva | bāhyapūjā tu 
gandhapuṣpādīnāṃ nivedanātmako mānasaḥ saṃkalpa eva | teṣu 
gandhādeḥ karaṇatvādaṅgatvam | gandhādīni nivedayedityādau 
saktunyāyena viniyogabhaṅgaḥ | yantrādiṣu gandhādiprakṣepā 
upacārapadavācyā nivedanānāmaṅgam | teṣāṃ ca 
ṣoḍaśādisaṃkhyānāṃ samapradhānānāṃ yathāvacanaṃ sāhityena 
phalakaraṇatvamityādi yathāyathamūhyam | sarvāsāṃ ca pūjānāṃ 
kramapūjā prakṛtiḥ | kāmyanaimittikādipūjāntareṣu tata eva 
dharmātideśaḥ | iyaṃ tvapūrvaiva pūjā | kḷptopakārāṇāṃ 
pañcopacārāṇāṃ prākṛtāṅgānāṃ punaḥ śravaṇena 
gṛhamedhīyanyāyena codakalopāt | eṣūpacāreṣu karaṇamantrastu 
śrīlalitāmbikāyai namaḥ ityevaṃrūpaḥ | vidhiśabdasya 
mantratvamityadhikaraṇanyāyena kalpamāne niyame vaidhapadaniyamāt | 
yadvā tṛtīyakūṭameva karaṇamantraḥ vidyātṛtīyakhaṇḍena 
kuryātsarvopacārakāniti tantrarājavacanāt | na cāsya prakṛtiprakaraṇe 
pāṭhātkramapūjāṅgatvena codakavirahitāyāmapūrvapūjāyāṃ 
kathaṃ prāptiriti vācyam | pradhānabhūtāyāḥ pūjāyā apūrvatve'pi 
tadaṅgabhūtopacārāṇāṃ 
prākṛtopacāravikṛtitvāditikartavyatākāṅkṣāyāṃ 
nāmātideśasyopacārāṅgatvena dharmaprāpakatve bādhakābhāvāt | 
kathamanyathā 
gṛhamedhīye'pyājyabhāgāṅgayājyānuvākyāmantrāṇāṃ prāptiḥ 
saṅgacchate | ata evāpūrve'pyavabhṛthe sāṅgapradhānārthasya 
prākṛtahotṛvaraṇasyājyabhāgāṅgatvena prāptisambhavāt na hotāraṃ 
vṛṇīte iti niṣedho yujyata ityuktaṃ miśraiḥ | etena 
naivedyāṅgācamanādikamapi vyākhyātam | sampūjyeti lyappratyayena 
pūjanakaraṇakabhāvanāyāḥ pāṭhakaraṇakabhāvanāṅgatvaṃ vidhīyate 
| paṭhedityanena tu pāṭhakaraṇikā pradhānabhāvanā | 
vāravantīyamagniṣṭomasāma kṛtvā paśukāmo hyetena yajeteti vākye 
bhāvanāviśiṣṭabhāvanāntaravidhivatpūjanakaraṇaka- 
bhāvanārūpāṅgottarakālikena nāmasahasravatā pāṭhena 
roganāśādirūpamiṣṭaṃ bhāvaye- dityarthaḥ | atra ca dhyātveti padasya 
punaranvayāttatratyatvāpratyayasya mukhaṃ vyādāya svapitītyādāviva 
samāna- kālikatvārthakatayā śatrante paryavasānāddhyāyanpaṭhediti 
sampradāyaḥ || 255 ||

sarve rogāḥ praṅaśyanti dīrghamāyuśca vindati |
ayamāyuṣkaro nāma prayogaḥ kalpanoditaḥ || 256 ||

	iṣṭaṃ viśinaṣṭi- sarve rogā iti | naśyatiriha 
dhvaṃsaprāgabhāvādisādhāraṇābhāvamātraparaḥ | dīrghāyuṣyaṃ 
apamṛtyukālamṛtyudvayābhāvau | cakārātsampadāṃ grahaṇam | tena

rogasāmānyābhāvaviśiṣṭasampannaciratarajīvitvaṃ bhāvyaṃ siddhyati | 
tena rogiṇa iva nīrogasyāpi 
rogaprāgabhāvaparipālanoddeśenāsminprayoge'dhikāraḥ siddhaḥ | 
saṃkalpavyavahārādāvupayogitvena nāmadheyaṃ pradarśayati- 
ayamāyuṣkara iti | karotīti karaḥ pacādyac | āyuṣaḥ kara āyuṣkaraḥ | 
kaskāderākṛtigaṇatvādvisargasya ṣatvam | nāmetyavyayaṃ 
saṃjñākṛtaprasiddhyarthakam | kalpanoditaḥ kalpe kalpasūtre 
paraśurāmakṛte noditaḥ sūcitaḥ | kalpasūtrāṇāṃ sarveṣāmitastato 
viprakīrṇaparaśākhāpaṭhitāṅgajātopasaṃhāreṇa 
prayogavidhikalpanārthatvāttatra nityārcādikatipayaprayogakathanenetare 
prayogāstatrānuktā api sūcitā evetyarthaḥ | yadvā kalpasūtratulyeṣu 
tantreṣu noditaḥ kaṇṭharaveṇoktaḥ | athavā kalpanena bhāvyakaraṇayoḥ 
kāryakāraṇabhāvakalpanena uditaḥ samarthitaḥ | yadvā kalpe'pi 
pralayakāle'pi nodito vihitaḥ | pralayāvyavahitapūrvakālīnaiḥ 
sādhakairuttaratra saṃghātamaraṇaniścaye'pi dīrghāyuḥkāmanayā 
kṛto'yaṃ prayogaḥ pralayakāle'pi tān rakṣatītyarthaḥ | athavā 
ayamāyuṣkara ityākārako nāmnāṃ prayogaḥ prayujyamānatā | 
vyavahāra iti yāvat | kalpanayāvayavaśaktikalpanayā yogarūḍhikalpanayā 
vodita uktaḥ | tena nyāyataulyāduttare'pi prayogā jvaraharādināmakā 
ūhamaḥ | tatphalaṃ tu saṃkalpādāvupayoga iti siddhyati |
	athāsya spaṣṭataraḥ prayogavidhirucyate- candratārādibalaviśiṣṭe 
udayavyāpipaurṇamāsītithāvahanyeva yathādhikāraṃ vaidikaṃ 
tāntrikañca naityakaṃ karma samāpyopoṣitaḥ sāyāhne punaḥ snātvā 
sāyaṃsadhyāṃ vaidikīṃ tāntrikīṃ ca nityapārāyaṇāntāṃ nirvartya 
samyagudite pūrvacandre śucau deśe samantrakamāsanaṃ prasārya 
pūrvābhimukhastasminnupaviśyācamya mūlena prāṇānāyamya 
deśakālau saṃkīrtya mamānyasya vāmukaśarmaṇo'mukagotrasya 
nīrogatvasampattidīrghāyuḥsiddhyarthaṃ 
śrīlalitāsahasranāmastotrarūpamālāmantrasya sakṛtpaṭhanenāyuṣkaraṃ 
prayogamahaṃ kariṣya iti saṃkalpya candramaṇḍalaṃ 
paśyannunmīlitalocana eva tanmadhye sāṅgāṃ sāvaraṇāṃ satithinityāṃ 
sagurupaṅkti tripurasundarīmavayavaśo dhvātvā svābhinnāṃ vibhāvya 
saḥ śrīlalitāmbikāyai namaḥ 
gandhānsamarpayāmītyevaṃrūpairmantraiḥ 
pratyakṣāgandhapuṣpadhūpadipanaivedyopacārānprakṛtivatsalakṣaṇānniv
edyānuktamapi tāmbūlaṃ sampradāyavaśānnivedya candramaṇḍale 
devīṃ paśyanneva prāthamikānpañcāśacchlokānpaṭhitvā 
ṛṣyādinyāsatrayaṃ vidhāya dhyānaślokaṃ paṭhitvā yathādhikāraṃ 
praṇavamuccārya 
suvyaktākṣaramarthānusandhānapuraḥsaramatvaransahasranāmamantraṃ 
śrīmātetyādi lalitāmbiketyantaṃ paṭhitvānte punaḥ 
praṇavamuccāryarṣyādinyāsatrayaṃ kṛtvottarabhāgaṃ tathaiva paṭhitvā 
japaṃ devīvāmahaste jalakṣepapuraḥsaraṃ guhyeti yathāliṅgaṃ samarpya 
devīṃ svātmatvena pariṇamayya candrabimbād 
dṛṣṭimavatāryācamyotthāya sāmāyikānsantarpyāyamāyuṣkaraḥ 
prayogaḥ sāṅgo bhavatu tena ca tripurasundarī prīyatāmiti tadāśiṣo 
gṛhītvā svayamapi bhuñjīteti | nityakarmāṇi kurvatāmeva 
naimittikeṣvadhikāraḥ | 

ubhayāni
kurvatāmevedṛśeṣu kāmyeṣvadhikāra iti tu tantrāntarasiddho'rtho na 
vismartavyaḥ | asya karmaṇa āvṛttirapi kriyamāṇā na duṣyatīti tūktameva 
prāk || 256 ||
	evaṃ sarvarogapraśamanamiti viśeṣaṇacatuṣṭayaṃ vivicya 
kramaprāptaṃ sarvajvarārtiśamanaṃ prayogaṃ vivecayati -

jvarārtaṃ śirasi spṛṣṭvā paṭhennāmasahasrakam |
tatkṣaṇātpraśamaṃ yāti śirastodo jvaro'pi ca || 257 ||

	jvareṇārtaṃ pīḍitaṃ spṛṣṭvā hastaṃ dadāna eva tatkṣaṇātsadyaḥ 
śirasastodo vyathā | jvaraprayuktapīḍāmātropalakṣaṇamidam |
	prayogavidhistu- jvarākhyanimittodbhavadivase kṛtāhnikaḥ śucau 
deśe ityādisaṃkalpāntaṃ kuryāt | saṃkalpe yathāliṅgamūhaḥ | 
jvaraharaṃ prayogamiti nāmollekhaḥ | tataḥ svadakṣiṇabhāge udaṅmukhaṃ 
jvarārtaṃ niveśya bhasmanā mantreṇa vā snāpayitvā pūrvabhāgaṃ 
paṭhitvā jvarārtasya śirasi hastaṃ dattvā taṃ tathaiva spṛśanneva 
madhyabhāgaṃ paṭhitvā hastaṃ niṣkāsyottarabhāgaṃ paṭhitvā 
brāhmaṇabhojanādikaṃ kuryāt | svārthaprayoge tu svaśirasyeva 
hastadānam | yāvatphalodayamāvṛttirapi sampradāyasiddhā, 
āvṛttirasakṛdupadeśāt ityadhikaraṇanyāyasiddhā ca | āvṛttipakṣe 
prathamabhāgaṃ paṭhitvā madhyabhāgameva yathāsaṃkalpamāvartya 
caramabhāgaṃ paṭhediti viśeṣaḥ | evamuttaratra prayogavidhirūhyaḥ || 257 ||

	jvarādisādhāraṇyena rogamātraharaṃ prayogāntaramāha -

sarvavyādhinivṛttyarthaṃ spṛṣṭvā bhasma japedidam |
tadbhasmadhāraṇādeva naśyanti vyādhayaḥ kṣaṇāt || 258 ||

	sarveti | sarve ca te vyādhayaśca, sarveṣāṃ vyādhaya iti vā | 
spṛṣṭvā spṛśanneva | idaṃ nāmasahasraṃ tasya mantritasya bhasmano 
dhāraṇādeva uddhūlanamātrāt || 258 ||
	atha kramaprāpte dīrghāyuṣyapradāyakamityatrokte 
grahaviṣabādhānāśane uddiśya dvau prayogāvāha dvābhyām -

jalaṃ saṃmantrya kumbhasthaṃ nāmasāhasrato mune |
abhiṣiñced grahagrastān grahānaśyanti tatkṣaṇāt || 259 ||

	saṃmantrya kumbhamukhe hastaṃ kṣipenneva stotraṃ paṭhitvā | mune 
agastya | abhiṣiñcetsnāpayet | mantritenaiva jaleneti śeṣaḥ | grahāḥ 
bālagrahādyāḥ piśācā duṣṭasthānīyā navagrahāśca tairgrastān | 
pīḍayā mumūrṣukṛtān || 259 ||

sudhāsāgaramadhyasthāṃ dhyātvā śrīlalitāmbikām |
yaḥ paṭhennāmasāhasraṃ viṣaṃ tasya vinaśyati || 260 ||

	śrīpuraṃ yatra yatrāsti tatra tatraikaḥ sudhāhrado'sti | 
saguṇabrahmopāsakaprāpyāyāmaparājitākhyanagaryāmaraṇyākhyau 
dvau sudhāhradauḥ staḥ | brahmarandhre'pyeko'sti | teṣāṃ madhye 
vidyamānatvena yathādhikāraṃ dhyātvā dhyāyanmanasābhyarcyeti 
śeṣaḥ | viṣaṃ sthāvarajaṅgamobhayarūpam | ayañca prayogaḥ prāyeṇa 
na vyadhikaraṇaphalakaḥ || 260 ||

vandhyānāṃ putralābhāya nāmasāhasramantritam |
navanītaṃ pradadyāttu putralābho bhaved dhruvam || 261 ||

	vandhyānāmiti | aprajā mṛtaprajāstrīprajā kākavandhyānāṃ 
saṃgrahāya vandhyānāmiti bahuvacanam | putralābhāyeti 
putraśabdo'patyamātravacanaḥ | pumāṃsa eva me putrā jāyerannityatra 
pumāṃsa iti viśeṣaṇasvārasyāt | pautrī mātāmahasteneti 
manusmṛtiprayogācca | putrīśabdāttaddhitasvīkāre pautreyīti rūpāpatteḥ | 
athavā putrāśca duhitaraśceti vigrahe bhrātṛputrau 
svasṛduhitṛbhyāmityekaśeṣe putrā ityeva rūpaṃ teṣāṃ lābhaḥ 
putralābhastasmai | tena kanyecchūnāmapyasminprayoge'dhikāraḥ | 
pradadyāt tamasmai bhakṣaṃ prayacchedityatra vyavadhāraṇa kalpanayā 
tena yajetetyarthavadihāpi vandhyā bhakṣayedityarthaḥ | tena vandhyāyā 
gurūpāstilābhe svayamapi mantrayitvā prāśnīyāditi siddhyati | 
putrāṇāṃ duhitṝṇāṃ ca lābho dhruvaṃ niścayena bhavet || 261 ||
	idānīṃ puruṣārthapradāyakamiti viśeṣaṇaṃ 
kramaprāptatvātpañcatriṃśadbhiḥ ślokairvivecayitukāmastadantargate 
trivarge caramasyāpi putrapradaprayogeṇeha prathamaṃ 
strīdvāropasthitatvāttatprāptiphalakaṃ vanitākarṣaṇaprayogamāha 
sārdhena -

devyāḥ pāśena sambaddhāmākṛṣṭāmaṅkuśena ca |
dhyātvābhīṣṭāṃ striyaṃ rātrau paṭhenānāmasahasrakam || 262 ||

	devyā iti | atra rājñaḥ puruṣa ityādāviva devyāḥ 
śabdamaryādayā guṇatvenānvaye'pyarthataḥ prādhānyādabhīpsitāṃ 
striyaṃ pāśena samyagbaddhāmaṅkuśena karṣantīṃ devīṃ 
dhyāyanpaṭhedityarthaḥ | mantrajapamātre 
taddevatādhyānasyāvaśyakatvena prāptatvāttadāśrayeṇa 
guṇaphalasambandhamātravidhānārthatvādasya vākyasya | na ca 
paṭhanāśrayeṇa pāśākṛṣṭastrīdhyānarūpaguṇaḥ phalāya 
vidhīyatāmiti vācyam | tathāpi devīdhyānasya vidhyantaraprāptasya 
nirapavādatvena phalāya vidhīyamānasya dhyeyarūpaguṇasya 
viṣayitāsambandhena dhyānāśritasyaiva sāmañjasyāt | 
dhyānapāṭhayorekakālīnatvādiviprakṛṣṭasambandhasyāprayojakatvenāś
rayāśrayibhāvasambandhāyogyatvāt | 

rātrau rātrimabhivyāpya | paṭhet āvaryayet || 262 ||

āyāti svasamīpaṃ sā yadyapyantaḥpuraṃ gatā |

	antaḥpuraṃ śuddhāntaṃ gatā yadyapi tathāpi tādṛśādapi 
sthālatsamīpamāyātītyanvayaḥ | nanvabhīṣṭā strī kimiha svīyā 
parakīyā vā | ādye yadyapyantaḥpuraṃ gateti virudhyate | tena 
rājamahiṣīpratīteḥ | na ca rājakartṛka evāyaṃ prayogo'stu | 
rājasūyādivākya ivādhikāriviśeṣāśravaṇāt tasyāntaḥpure 
duḥsādhyatāyā abhāvenākārṣaṇavaiyarthyācca | na ca kautukārthaṃ 
pravṛttirastu | yadyapīti svārasyena duḥsādhyatāpratītyā 
kutukino'dhikārābhāvapratītyā akutukino'dhikārābhāvāpratīteḥ | 
antyadharmasya vidhivihitatvāyoga iti cenna | svastriyā eva 
balātkāraharaṇādinā nimittena duḥsādhyatāyāmetadvidhisārthakyāt | 
asti hi hanuguṇṭhapīṭhamahātmye itihāsaḥ nārāyaṇākhyasya muneḥ 
candravadanākhyā bhāryā śakrātmajena seturājenāpahṛtā muninā 
devīmārādhyaiva punarānīteti | athavā parakīyākarṣaṇasya 
dharmāvirodhenaiva phalāntaraṃ kalpyam | astu vā 
sambhogārthamevākarṣaṇam | tathāpi tasya bhāvanāyāṃ 
bhāvyatvenaivānvayānna vidheyatvam | taduktaṃ tantravārtike -

phalāṃśe bhāvanāyāśca pratyayo na vidhāyakaḥ |
vakṣyate jaiminiścātra tasya nityārthalakṣaṇā ||

iti | vihitatvābhāvācca na parakīyābhilāṣasya dharmatvam | 
tatkaraṇībhūte prakṛtaprayoge tu śyenayāga iva dharmatvam | yāni tu 
sarvāsāmeva yoṣāṇāṃ kaulikaḥ prathamaḥ patirityādīni 
śyāmārahasyakārairlikhitāni vacanāni tadarthaniṣkarṣarītyā tu 
dharmatvaṃ gurumukhādevāvagantavyam ||
	atra trivarge madhyamasya kāmānantaramupasthitatvāttatphalakeṣu 
bhūriṣu prayogeṣu rājākarṣaṇamāha sārdhadvayena -

rājākarṣaṇakāmaścedrājāvasathadiṅmukhaḥ || 363 ||

rājeti | cedityanenākarṣaṇakāmanāyāṃ satyāṃ taduddeśena 
prayogakaraṇa evedaṃ phalaṃ siddhyati | uttaratra vakṣyamāṇāni tu 
ṣaṭkarmāṇi tattaduddeśena prayogakaraṇe'pyānuṣaṅgikāṇi 
satyakāmasyāpi siddhyantīti sūcitam | rājña āvasatho gṛhaṃ 
svāsanasthalādyasyāṃ diśi vartate tadabhimukha ityarthaḥ | 
sāmānyavidhānātprāgudaṅmukhatvayo prāptayorayamapavādaḥ || 363 ||

trirātraṃ yaḥ paṭhedetacchrīdevīdhyānatatparaḥ |
sa rājā pāravaśyena turaṅgaṃ vā mataṅgajam || 264 ||

āruhya yāti nikaṭaṃ dāsavatpraṇipatya ca |
tasmai rājyaṃ ca kośaṃ ca dadyādeva vaśaṃgataḥ || 265 ||

	trirātramityatyantasaṃyoge dvitīyā | trirātrapadaṃ cāhorātraparam | 
trirātramāśaucamityādau tathā darśanāt | tena nityakarmāpi saṅkocya 
laukikamapyāvaśyakamātrameva kṛtvānavaratamidaṃ 
caturviṃśatipraharaparyantaṃ paṭhediti siddhyati | ata evāvṛttisaṃkhyāyā 
niyamaḥ | śrīdevīdhyāne rājānaṃ pāśena 
badhvāṅkuśenākarṣantyāḥ pūrvopasthitāyā devyā dhyāne tatpara 
āsaktaḥ | na caivaṃ pūrvaprayogeṇa gatārthatā | tatraikā 
yāmacatuṣṭayātmikā rātrireva kālaḥ 
prāṅmukhodaṅmukhatvayorniyamaśca vaikalpikaḥ | atra tu trayo'horātrāḥ 
kālaḥ rājagṛhadiṅmukhatvaniyamaśceti viśeṣatā | vastutastu kālata 
evānayorvailakṣaṇyam | ākṛṣyamāṇadiṅmukhatvasyākarṣaṇamātre 
āvaśyakatāyāstantrāntarasiddhatvāt | tathā ca vāmakeśvaratantre -

tadāśābhimukho bhūtvā tripurīkṛtavigrahaḥ |
badhvā tu kṣobhiṇīmudrāṃ vidyāmaṣṭaśataṃ japet ||

ityārabhya bhramantīṃ bhāvayennārīṃ yojanānāṃ śatairapi ityantam | 
nityātantre'pi kurukullāpaṭale vidyāṃ trayodaśārṇāṃ tu 
taddigvaktrastribhirdinaiḥ | striyamākarṣayedityādi | jñānārṇave'pi 
tadāśābhimukho bhūtvā svayaṃ devīsvarūpaka ityādi | evaṃ 
dakṣiṇāmūrtisaṃhitādikamudāhāryam | yo yena manasoddiṣṭaḥ sa eva 
rājetyarthaḥ | coravadekākī nāyātīti dyotanāya turaṅgaṃ vetyādi | tasmai 
prayoktre vaśaṃgataḥ tadājñāparavaśaḥ san || 264-265 ||

	arthākarṣaṇena 
vaśīkaraṇādiṣaṭkarmaṇāmupasthitatvāttatprayogānāha saptabhiḥ -

rahasyanāmasāhasraṃ yaḥ kīrtayati nityaśaḥ |
tanmukhālokamātreṇa muhyellokatrayaṃ mune || 266 ||

	rahasyeti | nityaśaḥ nityakarmāvirodhena | yāvajjīvamanavaratam | 
mukhāloka mātreṇeti mātrapadena mohanoddeśyakatvaṃ prayoge 
vyāvartyate | tena saṃkalpe lokatrayamohanārthamityullekho na kāryaḥ | 
muhyet vaśaṃvadaṃ bhavet || 266 ||

	ita ārabhyottarottaramalpāyāsānprayogānvivakṣustatra 
māraṇamāha -

yastvidaṃ nāmasāhasraṃ sakṛtpaṭhati bhaktimān |
tasya ye śatravasteṣāṃ nihantā śarabheśvaraḥ || 267 ||

	yastviti | sakṛtpaṭhati nityaśa ityanuvartya yāvajjīvaṃ 
pratidinamekavāraṃ paṭhati | śarabheśvarastadākhyaḥ śivasyāvatāraḥ | 
nṛsiṃhāvatārasya viṣṇorapanayanāyeti laiṅge

kālikāpurāṇādau ca prasiddham | nārasiṃhaprayogaparāvartanāya 
śarabhasāluvākhyamantraprayogāstantreṣu prasiddhatarāḥ | tena viṣṇorapi 
māraka iti mārakeṣūttamatvādiha sa evāsminkarmaṇi gṛhītaḥ | tenedaṃ 
dhvanitaṃ bhavati | īdṛśo'pi balavāndevaḥ prasthānāntaraśīlo'pi 
śrīvidyopāsakenaidaṃparyeṇānupāsito'pyanenāvidito'pyetacchatrūpasa.
mhārāya svayameva yatate | tasmāttanmātropāsakānapekṣya 
lalitopāsakasya niravadhikaṃ māhātmyamiti | anyathā tasya ye śatravaḥ 
sadyo naśyanti svata eva te ityeva brūyāt | evamuttaratrāpi 
pratyaṅgirādipañcakagrahaṇe dhvanirvijñeyaḥ || 267 ||

yo vābhicāraṃ kurute nāmasāhasrapāṭhake |
nivartya tatkriyāṃ hanyāttaṃ vai pratyaṅgirā svayam || 268 ||

	yo veti | abhicāram adṛṣṭadvārakavairimaraṇasādhanakriyāṃ 
śyenayāgādirūpāṃ nivartya parāvartya parāṅmukhīkṛtyeti yāvat | 
pratyaṅgirā atharvaṇabhadrakālīdevatā | atharvaṇavedamantrakāṇḍe 
śaunakaśākhāyāṃ dvātriṃśadṛcaḥ | pippalādaśākhāyāṃ 
tvaṣṭācatvāriṃśadṛcastadīyā āmnāyante | tatprayogāśca nāradatantre 
prasiddhāḥ || 268 ||

ye krūradṛṣṭyā vīkṣyante nāmasāhasrapāṭhakam |
tānandhānakurute kṣipraṃ svayaṃ mārtāṇḍabhairavaḥ || 269 ||

	krūrayā krodharaktayā dṛṣṭyā | mārtāṇḍabhairavo nāma 
śivasyaivāvatāraḥ karṇāṭakadeśe premapure jāto 
mahārāṣṭradeśe'tīva vistṛto mairālatantre (rudrayāmale) yasya mantrāḥ 
prayogāśca prasiddhāḥ || 269 ||

dhanaṃ yo harate corairnāmasāhasrajāpinaḥ |
yatra kutra sthitaṃ vāpi kṣetrapālo nihanti tam || 270 ||

	yaścorāṇāmadhipatiḥ | coraiḥ karaṇakārakaiḥ | kṣetrapālaḥ 
dārukāsuravadhārthaṃ kālikāvatārottaraṃ tadvadhe'pi tasyāḥ 
kopaśāntimajātāmālokya śiva eva bālo bhūtvā tatstanapānamiṣeṇa 
krodhāgniṃ papau | so'yaṃ kṣetrapālāvatāro laiṅgai 
prasiddhastanmantrāśca tantreṣu dhṛtāḥ | taṃ corarājaṃ tannāśena 
corāṇāmuccāṭanamarthasiddhamiti || 270 ||

vidyāsu kurute vādaṃ yo vidvānnāmajāpinā |
tasya vākstambhanaṃ sadyaḥ karoti nakulīśvarī || 271 ||

	vidyāsu caturdaśasu | vādapadaṃ jalpavitaṇḍayorupalakṣaṇam | 
ṛgvede āraṇyake nakulīvāgīśvaryā mantraḥ samāmnātaḥ | bhagavatā 
paraśurāmeṇāpi kalpasūtra uddhṛtaḥ | prapañcasārādāvetasya yogāḥ 
prasiddhāḥ || 271 ||

yo rājā kurute vairaṃ nāmasāhasrajāpinaḥ |
caturaṅgabalaṃ tasya daṇḍinī saṃharetsvayam || 272 ||

	caturaṅgabalaṃ hastyaśvarathapādātarūpaṃ sainyam | daṇḍinī 
daṇḍanāthā yā vārāhī tantreṣu prasiddhā | saṃharet sainikānāṃ 
parasparavidveṣaṇena katipayānāmuccāṭanena nāśanena ca 
sambhūyaikakāryakāritvābhāvo balasaṃhārastaṃ kuryāt | evaṃ 
ṣaṭkarmāṇyuktāni tāni ca śāntirvaśyaṃ stambhanaṃ ca 
vidveṣoccāṭamāraṇamiti śābaracintāmaṇāvuktāni | 
atrānyānyevocyante parantu teṣāṃ yathāyathānyo'nyamantarbhāvo 
draṣṭavyaḥ | taduktaṃ tantrarāje -

rakṣā śāntirjapo lābho nigraho nidhanaṃ tathā |
ṣaṭkarmāṇi tadaṃśatvādanyeṣāmapṛthaksthitiḥ ||

iti | antarbhāvaprakārastallakṣaṇāni ca vistarabhayānnocyante tāni 
saubhāgyaratnākare trayoviṃśe taraṅge draṣṭavyāni || 272 ||
	
athārthapradāveva dvau prayogāvāha dvābhyām -

yaḥ paṭhennāmasāhasraṃṣaṇmāsaṃ bhaktisaṃyutaḥ |
lakṣmīścāñcalyarahitā sadā tiṣṭhati tadgṛhe || 273 ||

	yaḥ paṭhediti | sakṛdityanuvartate | ṣaṇmāsaparyantaṃ pratyahaṃ 
sakṛdyaḥ paṭhettadgṛhe sadā yāvajjīvaṃ lakṣmīstiṣṭhati | cāccalyaṃ hi 
lakṣmyāḥ svabhāvaḥ | svabhāvo duratikrama iti hi prasiddhiḥ | tadṛśamapi 
doṣaṃ parityajyetyarthaḥ || 273 ||

māsamekaṃ pratidinaṃ trivāraṃ yaḥ paṭhennaraḥ |
bhāratī tasya jihvāgre raṅge nṛtyati nityaśaḥ || 274 ||

	māsamekamiti ṣaṭkāpavādaḥ | trivāramiti tu sakṛdityasyāpavādaḥ | 
ekadaiva triḥ paṭhetsandhyābhedena vetyaviśeṣaḥ | bhāratī sarasvatī | 
athavā bhā pratibhā ratirabhirucirāsthā ca | ktijantānṅīṣi ratīti rūpam | 
jihvāgrameva raṅgaṃ nṛtyabhūmiriti rūpakaṃ nṛtyāntarānuguṇyāya | 
ghoṣaṇaguṇanikāpūrvāvalokanapāṭhanādikamanapekṣyaiva sarvā api 
vidyā avismṛtāstiṣṭhanti | adhyayanaṃ tvapekṣitameva | vidyāprāptau 
gurorevāsādhāraṇakāraṇatvāditi bhāvaḥ || 274 ||

	siṃhāvalokananyāyena punaḥ kāmapradaṃ prayogamāha -

yastvekavāraṃ paṭhati pakṣamekamatandritaḥ |
muhyanti kāmavaśagā mṛgākṣyastasya vīkṣaṇāt || 275 ||

pakṣamiti māsāpavādaḥ | ekavāramiti trirāvṛtteḥ | atandrito 
nidrāpramīlādirahitaḥ | idañca ca 
sarvatrāpyāvaśyakamapyasminprayoge'tyāvaśyakamiti dyotanāyoktam, 
tena ca niśīthe'yaṃ prayoga ityapi sūcitam | tasya 
tatkartṛkāttatkarmakādvā atra mātrapadābhāvena saṃkalpe strīṇāṃ 
vaśīkaraṇārthamityullekhaḥ kārya iti dhvanyate || 175 ||
	evamarthakāmāvuktvā dharmapradānprayogānbahubhiḥ 
prakārairvaktumupakramamāṇaḥ prathamaprayatnasādhyaṃ dharmamāha -

yaḥ paṭhennāmasāhasraṃ janmamadhye sakṛnnaraḥ |
taddṛṣṭigocarāḥ sarve mucyante sarvakilbiṣaiḥ || 276 ||

	ya iti | janmamadhya ityanena 
yāvajjīvaṣaṇmāsaikamāsaikapakṣāṇāṃ pakṣāṇāmapavādaḥ | 
ekavāramityasyaivānuvṛttyā siddhāvapi maṇḍūkaplutyā trivārapadānu 
vṛttiśaṅkā mā prasāṅkṣīditi sakṛdityanena pratiprasavaḥ | 
taddṛṣṭigocarāḥ tatkartṛkacākṣuṣapratyakṣaviṣayāḥ sarve praṇina iti 
śeṣaḥ || 276 ||

	atha dānakriyāsampradānakārakaniṣṭhapātratāśarīraghaṭakatvena 
dharmapradatvamāha caturbhiḥ -

yo vetti nāmasāhasraṃ tasmai deyaṃ dvijanmane |
annaṃ vastraṃ dhanaṃ dhānyaṃ nānyebhyastu kadācana || 277 ||

	ya iti | deyamityatra lalitopāsakeneti śeṣaḥ | 
śrīdevīprītimicchatetyuttaragranthānusārāt | tenānupāsakenānyebhyo'pi 
deyaṃ sampradānatvāviśeṣāditi siddhyati | pravṛtte śāmbhavīcakre sarve 
varṇā dvijātaya iti kulārṇavavacanena brāhmaṇadharmātideśo na 
śrutismṛtiprāptasampradānatvaviṣayaḥ, apitu 
yāgasamaye'spṛśyatādidharmamātrapara ityāśayenāha dvijanmana iti | 
brāhmaṇāyetyarthaḥ | annamityādideyamātropalakṣaṇam | anyebhyaḥ 
sahasranāmasvanādaraśīlebhya upāsakābhāsabrāhmaṇebhyaḥ kadācana 
śrutismṛtivihitārtvijyaśrāddhādikāle'pi na dadyādityarthaḥ | 
tatrāpyupāstiparā evāvaśyakā ityāśayaḥ || 277 ||

śrīmantrarājaṃ yo vetti śrīcakraṃ yaḥ samarcati |
yaḥ kīrtayati nāmāni taṃ satpātraṃ vidurbudhāḥ || 278 ||

	mantrarājaṃ śrīvidyām | atra trayāṇāṃ samuccaye satpātratām, 
anyatamābhāve tāratamyam, trayāṇāmapyabhāve pātratvābhāvaśceti 
nyāyata eva siddhyati |
	tadayaṃ niṣkarṣaḥ sampradānatāvacchedakānāmeṣāṃ 
trayāṇāṃ viśeṣaṇānāṃ madhye ekaikaviśeṣaṇakāstrayo 
dvidviviśeṣaṇakā api trayastriviśeṣaṇaka ekastrayābhāvavānanya 
ityaṣṭavidhā brāhmaṇāḥ prastārarītyā bhāsante yadyapi tathāpi 
cakrarājārcakatvasya 

mantrarājavettṛtvavyāpyatvena tanmantraviśeṣaṇako na sambhāvyate | ata 
eva ca mantretaraviśeṣaṇadvayamātrako'pi khapuṣpameva | tena 
ṣāḍvidhyameva brāhmaṇānām | teṣu triguṇaka uttamaḥ dviguṇakau 
madhyamau | tayorapi madhye 
mantravettṛtvacakrārcakatvarūpaguṇadvayaśālīnamapekṣya mantravettṛtva 
nāmakīrtanarūpaguṇadvayaśālī śreṣṭhaḥ ekaguṇakau kaniṣṭhau | 
tayorapi madhye mantravedana mātraguṇako varīyān | 
nāmakīrtanamātraguṇakaḥ kaniṣṭhataraḥ | mantrarāhitye 
nāmakīrtane'dhikārābhāvenānadhikāriniṣṭhasya guṇasyāpi 
śūdrādhītavedavākyanyāyenāprayojakatvāt | abhāvatrayavāṃstu naiva 
pātramiti vivekaḥ || 278 ||

tasmai deyaṃ prayatnena śrīdevīprītimicchatā |
yaḥ kīrtayati nāmāni mantrarājaṃ na vetti yaḥ || 279 ||

	tasmai satpātrāya prayatnenāpi tasmā eva deyam | uttamālābhe 
madhyamāyāpi deyamityādirartho nyāyalabdho'pi vidhireva | taduktaṃ 
pulastyasmṛtau -

adṛṣṭārtho vidhiḥ prokto dṛṣṭārthaśca dvitīyakaḥ |
ubhayārthastṛtīyastu nyāyamūlaścaturthakaḥ ||

iti | imamevārthaṃ vadannānyebhyastu kadācanetyaṃśaṃ viśadayati

na kīrtayati nāmāni mantrarājaṃ na vetti yaḥ |
paśutulyaḥ sa vijñeyastasmai dattaṃ nirarthakam ||

	atra ca triguṇatriguṇakātiriktānpañcāpi ya ityanenoddiśya 
paśutulyatvaṃ vidhitsitaṃ teṣāṃ ca 
triguṇatvāvacchinnapratiyogitābhāvavattvenānugamaḥ | 
ekaguṇakadviguṇakeṣvapi vyāsajyavṛttidharmāvacchinnapratiyogitākasya 
tasya sulabhatvāt | sa cābhāva uddeśyatāvacchedakaḥ pūrvārdhena 
nirūpitaḥ | tatra yadyapi dvayoreva guṇayorabhāva uṭṭaṅkitaḥ pratīyate 
tathāpi pātralakṣaṇe trayāṇāṃ viśeṣaṇānāmupādānāttadanusāreṇa 
paśulakṣaṇe'pi trayāṇāmabhāva eva vivakṣitaḥ parantu 
vyāpakābhāvena vyāpyābhāvo'rthāyāta ityāśayena cakrarājaṃ 
nārcatītyaṃśaḥ kaṇṭharaveṇoktaḥ | mantravedanasya 
cakrārcakatvavyāpakatvāt || 279 ||

paśutulyaḥ sa vijñeyastasmai dattaṃ nirarthakam |
parīkṣya vidyāviduṣastebhyo dadyādvicakṣaṇaḥ || 280 ||

	paśutulya iti paśuśceti vigraheṇaikaśeṣe tābhyāṃ tulya iti 
samāsaḥ | tatraikaḥ paśuśabdaścatuṣpātparaḥ | anyaśca 
nirūḍhalakṣaṇayā vidyāvihīnaḥ paśuriti prasiddhapaśuparaḥ | vidyā ca 
śrīvidyaiva | taduktaṃ brahmāṇḍapurāṇa eva -

na śalpādijñānayukte vidvacchabdaḥ prayujyate |
mokṣaikahetuvidyāvānyaḥ sa vidvānitīryate ||
mokṣaikahetuvidyā ca śrīvidyānātra saṃśayaḥ |

iti | tataścoddiṣṭānāṃ pañcānāṃ madhye trayāṇāṃ vidyāvattve'pi 
cakrārcananāmakīrtanayoradhikārasatve'pyakaraṇādvidyamānāpyavidya
mānaprāyaiva vidyeti teṣāṃ tādṛśapaśutulyatā | nāmamātrapāṭhino 
bhāvatrayavataśca catuṣpātpaśutulyateti vivekaḥ | tasmai dattaṃ 
tatsampradānakaṃ dānam | bhāve ktaḥ | nirarthakaṃ artharahitam | 
arthaśabdastaratamabhāvāpannaḥ phalavyaktīrācaṣṭe | tena 
viśiṣṭaphalābhāvaḥ phalasāmānyābhāvaśceti 
pātratāratamyenānvayitavyam | evamuktārthavaiparītye daṇḍaṃ 
nipātyopakrāntaṃ nigamayatyardhena | tasmāditi śeṣaḥ | vidyāviṣaye 
vidvattvaṃ nāma yāthātathyenopāstiśālitvam | tacca 
lalitārcananāmakīrtanasāhitye satyeva sampadyata iti guṇatrayaśīlatāṃ 
parīkṣya tebhyo dadyādityarthaḥ | tebhya iti pañcamī vā | teṣāmeva 
satpātratvādanyeṣāṃ tadabhāvātpātra eva dānavidhānādanyatra 
tanniṣedhāditi hetubhya ityarthaḥ | asminpakṣe na śeṣaḥ pūraṇīyaḥ | 
vidyāvidāmeva sampradānatvamiti niyamastu parīkṣāyā 
dṛṣṭārthatvabalādeva setsyati || 280 ||

śrīmantrarājasadṛśo yathā mantro vidyate |
devatā lalitātulyā yathā nāsti ghaṭodbhava || 281 ||

	trayāṇāṃ ca guṇānāṃ 
parasparamupamānopameyabhāvenopamānāntaravirahadvārātyuttamatvaṃ 
dhvanayaṃsteṣāṃ satpātratāvacchedakatāyāṃ 
kathantāśaṅkāmapākaroti sārdhena | atra 
yathātathetyanayorvaiparītyenāpyanvayo draṣṭavyaḥ || 281 ||

rahasyanāmasāhasratulyā nāsti tathā stutiḥ |
likhitvā pustake yastu nāmasāhasramuttamam || 282 ||

	idānīmanupāsakasyāpyetatstotraṃ dharmapradamityāha | yastu yaḥ 
kaścidapi upāsako'nupāsako vetyarthaḥ | anupāsakasya 
nāmakīrtane'dhikārābhāve'pi tatpustakārcane'dhikārasya 
nirābādhatvāt || 282 ||

samarcayetsadā bhaktyā tasya tuṣyati sundarī |
bahunātra kimuktena śṛṇu tvaṃ kumbhasambhava || 283 ||

nānena sadṛśaṃ stotraṃ sarvatantreṣu vidyate |
tasmādupāsako nityaṃ kīrtayedidamādarāt || 284 ||

sadā yāvajjīvaṃ tasya anupāsakasyāpi kimutopāsakasyeti bhāvaḥ | 
yadyapyanenaiva nyāyena pustakārcanenāpi tuṣyati kimuta kīrtaneneti 
kaimutikanyāyena kīrtana eva tātparyam | 
tasmātkīrtayedityuttaratropasaṃhāro yujyata iti suvacam, tathāpi 
svādhyāyo'dhyetavya iti vacane'dhyayanapadasya 
gurumukhoccāraṇānūccāraṇe śaktatve'pi 
tatkaraṇakārthajñānabhāvyakabhāvanāvidhānaparatvavadihāpi nāmāni 
kīrtayediti vidherapyarthajñānaparyantatā nirvivādā | tena -

apyekaṃ nāma yo vetti dhātvarthanigamādibhiḥ |
so'pi śrīlalitāloke kalpakoṭīrvasennaraḥ ||

iti devīpurāṇe,

anadhītamavijñātaṃ nigadenaiva paṭhyate |
anagnāviva śuṣkaidho na tajjvalati karhicit ||

iti smṛtyantareṣu ca vacanānyarthajñānājñānayoḥ 
praśaṃsānindāparāṇi saṅgacchante | arthajñānāntasāmarthyābhāve tu 
nigadamātraparāpi sā bhāvanā bhavitumarhati | ākhyātānāmarthaṃ 
bruvatāṃ śaktiḥ sahakāriṇīti nyāyāt | ata eva yo'rthajña itsakalaṃ 
bhadramaśnute nākameti jñānavidhūtapāpmeti 
śrutāvarthajñānaprāpyaphale sakalatvaviśeṣaṇena śabdajñānamātreṇa 
kiñcidvikalaṃ phalamastīti jñāpitam | tataśca tulyanyāyeṇa 
śabdapāṭhe'pyasamarthasya pustakasaṃgrahamātramapi nyāyalabhyam | 
uccāraṇasya janmāntare 
arthajñānapradatvavatpustakasaṃgrahasyāpyuccāraṇapradatvaṃ 
janmāntare sambhavatīti suvacam | ata eva 
tantrarājādiṣvasampradāyenāṅgahīnāpi kṛtopāsanā janmāntare 
sāṅgasampradāyaśuddhyai kalpata ityuktam | tena pustakārcanamātramapi 
dharma eva | sa cānupāsakasyāpyaniṣidvatvājjanmāntare 
upāsanāprāptyarthaṃ kartavya eva | upāsakasya tu 
nāmapāṭhe'pyasamarthasya nāma paṭhediti 
vidheryāvacchaktiparipālanāyāvaśyakatama eva | na ca kulapustakāni 
gopayediti kalpasūtroktavidhivirodhādanupāsakasya kathaṃ 
pustakārcane'dhikāra iti vācyam | 
tasyārthajñānavidūṣakadurjanaparatvena 
bhāvikopāsanecchusajjanaparatvābhāvāt | 
tathāsatyadṛṣṭārthatāpatterityanyadetat | upāsakānāṃ tu 
nāmapāṭhaśaktānāṃ pustakārcanamātraṃ vāvaśyakamiti tu 
nirābādhameva | ayaṃ ca nyāya 
etadarthajñānopāyabhūtabhāṣyādhyayane'pi tulya ityāśayena 
granthānte'smābhirvakṣyate |

amba tvatpadayoḥ samarpitamidaṃ bhāṣyaṃ tvayā kāritaṃ
tvannāmārthavikāsakaṃtava mude bhūyādatha tvāṃ bhajan |
yo nainatpariśīlayenna ca paṭhedyaḥ pustakasyāpi vā
saṃgrāhaṃ na karoti tasya lalitopāstirvṛthā jāyatām ||

iti | evamanupāsakānāmapi rakṣakam, upāsakān rakṣediti kimu 
vaktavyamityāśayena madhya eva nigamayati sārdhena || 283-284 ||
	athātyutkṛṣṭadharmapradaṃ pūrvoktarāśiṣaṭkādikrameṇa 
buddhyāpyaparicchedyaphalakaṃ yogamāha caturbhiḥ -

ebhirnāmasahasraistu śrīcakraṃ yo'rcayetsakṛt |
padmairvā tulasīpuṣpaiḥ kahlārairvā kadambakaiḥ || 285 ||

	ebhiriti | nāmasāhasrairiti bahuvacanaṃ nāmnāṃ pratyekaṃ 
karaṇatvadyotanāya | lakṣapūjādau punaḥpunarāvṛttidhvananārthaṃ ca | 
nāmāni prātipadikāni sahasraṃ yeṣu śrīmātre nama 
ityādilalitāmbikāyai nama ityanteṣu caturthīnamontamantreṣu 
tairnāmasāhasrairiti vā | sampradāyācca puṣpaprakṣepāvṛttiḥ | tena 
caturlakṣyaṇubhirvaktraṃ caturbhirabhrimādatta ityādāviva samuccayo 
mābhūt | atra padyakahlārotpalānāṃ 
parasparavailakṣaṇyamavāntarajātibhedenohyam | tulasyāḥ puṣpaiḥ 
phullamañjarībhiḥ na tu tatpatraiḥ | sundarīviṣaye 
tulasīniṣedhasyaitadbalādeva patraparatvaucityāt | ata eva spaṣṭamuktaṃ 
nīlātantre -

nānopahārabalibhirnānāpuṣpairmanoramaiḥ |
apāmārgadalairbhṛṅgaistulasīdalavarjitaiḥ ||
pūjanīyā sadā bhaktyā nṛṇāṃ śīghraphalāptaye |

iti | yattu tatraiva -

devīpūjā sadā śastā jalajaiḥ sthalajairapi |
vihitaiśca niṣiddhairvā bhaktiyuktena cetasā ||

iti | tatra niṣiddhasvīkāro bhaktyāvaśyakatvadhvananāya | 
puṣpāṇāmapyalābhe tu tatpatrairarcayecchivāmiti kālīpurāṇavacanaṃ 
nityakarmaparam | kāmye karmaṇi pratinidhyabhāvasya 
ṣaṣṭhādhikaraṇasiddhatvāt | sundarīviṣaye tulasīniṣedhasyaitadbalādeva 
patraparatvaucityātpatrāntaraparaṃ ca | padmādiṣu tu susadṛśatvāt 
pūraṇāyakahlārādīnāṃ grahaṇaṃ yujyate | viṣṇunā netrakamalasya 
tatpūraṇārthamupādānasya liṅgapurāṇe kathanālliṅgāt | kadambakaiḥ 
aviśeṣādvividhairapi || 285 ||

campakairjātikusumairmallikākaravīrakaiḥ |
utpalairbilvapatrairvā kundakesarapāṭalaiḥ || 286 ||

	jāti kusumairityatra ṅyāpoḥ saṃjñāchandasorbahulamiti hrasvaḥ | 
jātī mālatī | mallikā vicakilam | karavīraṃ hayamāraḥ | kundaṃ 
mādhyam | kesaraṃ kāśmīram | pāṭalaṃ śvetaraktaṃ tilapuṣpasadṛśam 
|| 286 ||

anyaiḥ sugandhikusumaiḥ ketakīmādhavīmukhaiḥ |
tasya puṇyaphalaṃ vaktuṃ na śaknoti maheśvaraḥ || 287 ||

	sugandhipadamahiphenāhidurgandhikusumānāmeva nirāsāya | 
nirgandhānāmapi japādīnāṃ raktānāṃ devīpriyatvāt | 
gandhasyedutpūtisusurabhibhya iti samāsāntam | mādhavī vāsantī | 
mukhapadena punnāgaṃbakulādīnāṃ grahaṇam | 
eteṣāmapyavāntaratāratamyamāditya- purāṇakālikā- 
purāṇayordraṣṭavyam | phetkāriṇītantre tu viśeṣaḥ -

puṣpaṃ vā yadi vā patraṃ phalaṃ neṣṭamadhomukham |
duḥkhadaṃ tatsamākhyātaṃ yathotpannaṃ tathārpayet ||

adhomukhārpaṇaṃ neṣṭaṃ puṣpāñjalividhiṃ vinā ||
lakṣapūjādiṣu punaḥ puṣpamekaikamarpayet |
samudāyena cetpūjā lakṣapuṣpārpaṇaṃ na tat ||

iti | atra hiḥ dvandvavattadapavādakaikaśeṣopi sāhityārthakaḥ | 
ekādaśaprayājānyajatī tyatra sahiteṣvevaikādaśatvasya niveśo na 
prātisvikamiti siddhāntāt | tataśca 
sugandhikusumairityekaśeṣavaśānmallikākaravīrayoḥ 
ketakīmādhavyādīnāṃ ca dvandvavaśācca samuccayena karaṇatvaṃ mā 
prasāṅkṣīditi tadapavādāya pūrvaślokayorvākāraḥ | so'pi ca 
pratipuṣpamanvayitavya iti dhvanayituṃ dvistriḥ prayuktaḥ | tathā ca 
nirapekṣakaraṇatābodhakatṛtīyāvibhaktayo'pi 
vrīhiyavanyāyenānugṛhītā bhavanti | maheśvaraḥ pañcapreteṣu caturthaḥ 
tasyāpyasarvajñatvādvaktumasāmarthye 
pūrvoktarāśiṣaṭkādiguṇanopāyena manuṣyāṇāṃ jñātuṃ vaktuṃ ca 
sāmarthyābhāvaḥ kaimutikanyāyena siddha iti 
phalasyānavadhikatvadhvaniḥ || 287 ||

	ata eva sarvajñaikaparicchedyamityāha -

sā vetti lalitādevī svacakrārcanajaṃ phalam |
anye kathaṃ vijānīyurbrahmādyāḥ svalpamedhasaḥ || 288 ||

	seti | brahmādīnāmajñātṛtve parikarālaṅkakāreṇa hetugarbhaṃ 
viśeṣaṇam | svalpamedhasa iti svalpā medhā dhāraṇātmikā 
buddhiryeṣāṃ te | nityamasic prajāmedhayoriti samāsāntaḥ | nanu 
rāśiṣaṭkavedyaphalakaṃ kaṭhinataraṃ prayogamapekṣyāsya 
puṣpārpaṇaprayogasya sulabhatvena tato'pyanavadhiphalakatve 
kaṭhinataraprayoge kasyāpi 
pravṛttyayogādananuṣṭhānalakṣaṇamaprāmāṇyaṃ prasajyeteti cet 
bhrānto'si | 
kaṭhinataraprayogasyāniśanityādipadaghaṭitavidhibodhyatvenākaraṇe 
pratyavāyabodhanena nityatvāt | nityākaraṇe

āyuṣkarādipuṣpārpaṇādikāmyaprayogeṣvadhikārābhāvasyoktatvāt | 
nityasyāpi vacanabalātkāmyatvaṃ tvagnihotrādinyāyena na viruddhamiti na 
pravṛttiparāhatatā |
	atha prayogavidhau viśeṣaḥ cakrārcanārambha 
evāparimitapuṇyaprāptyarthamamukakusumairdevīṃ pūjayiṣyāmīti 
saṃkalpya prasannapūjottaraṃ pūrvabhāgaṃ paṭhitvā nyāsatrayaṃ 
kṛtvā praṇavamuccārya dvitārādyairnamontaiścaturthyantanāmamantraiḥ 
hrīṃ śrīṃ śrīmātrenamaḥ ityādirūpairekaikaṃ puṣpamekaikamantrānte 
yathotpannaṃ tathā bindau vinikṣipya vijātīyapuṣpāmiśraṇena 
sajātīyaireva saṃkhyā pūrayitvā tadante praṇavamuccārya nyāsatrayaṃ 
kṛtvā phalaśrutiṃ paṭhitvā pūjāśeṣaṃ samāpayediti || 288 ||
	itthamiyatā prabandhena trivargapradatvamuktvā kramaprāptaṃ 
caturthapuruṣārthapradāyakatvamanekadhā didarśayiṣuḥ prathamaṃ 
kaivalyākhyapañcamamuktipradaṃ prayogamāha dvābhyām -

pratimāsaṃ paurṇamāsyāmebhirnāmasahasrakaiḥ |
rātrau yaścakrarājasthāmarcayetparadevatām || 289 ||

	pratīti | pratipaurṇamāsīti vihāya 
pratimāsamityuktiryāvajjīvamityarthabodhāya | tasyāpi prayojanamuttaratra 
yāvajjīvārthakapratimāsapadānuvṛttiḥ | ebhiḥ pūrvoktānyatamaiḥ 
kusumaiḥ || 289 ||

sa eva lalitārūpastadrūpā lalitā svayam |
na tayorvidyate bhedo bhedakṛtpāpakṛdbhavet || 290 ||

	sakṛdarcanasya lalitaikavedyaphalakatve punaḥpunarāvṛttārcanasya 
lalitaikarūpatvaṃ phalaṃ nyāyalabdhamevāha sa eveti | 
parasparapratiyogikatādātmyabodhanāyoddeśyavidheyabhāvavaiparītyenāp
yāha tadrūpeti | vāstavikabhede 
satyapyumameyopamālaṅkāreṇāpyeṣoktiḥ susamartheti bhramaṃ nirasyati 
na tayoriti | devībhaktayorityarthaḥ | bhedaḥ vāstavika iti śeṣaḥ | nātra 
tṛtīyasadṛśavyavacchedo'pi tu tādātmyameveti bhāvaḥ | vāstava eva 
bhedo'stvityāgrahiṇaṃ daṇḍayati bhedakṛditi | devībhaktau 
parasparapratiyogikasatyabhedavantau | 
martyāmartyatvapūjyapūjakabhāvādirūpaviruddhadharmādhikaraṇatvādi
tyādibhedasādhakānumānaprayoktetyarthaḥ | 
advaitapratipādakaśāstravirodhena 
prāṇyaṅgatvahetukāśucitvānumānaprayoktṛvadupahasanīyatāmāha 
pāpakṛditi | hetvābhāsaprayogakṛtatvācchāstraviruddhatvācca pāpiṣṭha 
ityarthaḥ | maraṇabhramo'pi na tasya prāṇā utkrāmantyatraiva 
samavalīyanta iti śrutyaiva nirasta iti bhāvaḥ || 290 ||

atheto'pi sulabhaṃ caturvidhamuktiphalakaṃ prayogamāha -

mahānavamyāṃ yo bhaktaḥ śrīdevīṃ cakramadhyagām |
arcayennāmasāhasraistasya muktiḥ kare sthitā || 291 ||

	mahānavamyāmiti | yāvajjīvārthakaṃ pratimāsapadaṃ rātripadaṃ 
cānuvartanīyam | navarātrasya caramadivasadvayaṃ mahānavamītyucyate | 
tacca śivaśaktisāmarasyarūpam | tatra sarvajātīyānāṃ devīpūja 
ne'dhikāraḥ | tathāhi navarātra dvividhaṃ śāradaṃ vāsantaṃ ceti | 
śaratkāle mahāpūjā kriyate yā ca vārṣikī iti 
mārkaṇḍeyapurāṇasthavacane vārṣikīti padasya varṣasya vatsarasyādau 
bhaveti sāmpradāyikairvyākhyānāt, cakārādubhayoḥ samuccayasya 
svarasato'vagamāt, cāturmāsākhyavarṣatau bhaveti vyākhyāyāḥ śarado 
varṣartutvāpādikāyāḥ kliṣṭatvāt, prativarṣaṃ kriyamāṇeti 
vyākhyāyāmapi viśeṣaṇavaiyarthyāt vāsante navarātre'pi pūjayedrakta 
dantikāmiti rudrayāmale spaṣṭaṃ navarātradvaividhyakathanācca | 
devībhāgavate tṛtīyaskandhe kāmabījopāsakaṃ sudarśanaṃ prati 
devīvākyam -

śaratkāle mahāpūjā kartavyā mama sarvadā |
navarātrotsavaṃ rājanvidhivatparikalpaya ||

caitre cāśvayuje māsi tvayā kāryo mahotsavaḥ |
navarātre mahārāja mama prītividhāyakaḥ ||

ityādi | saubhāgyaratnākare tvāṣāḍhapauṣayorapi navarātramuktam | tatra 
śāradanavarātrasyāṣṭamīnavamyau mahāpūrve | taduktaṃ 
kālikāpurāṇe -

āśvinasya tu śuklasya yā bhavedaṣṭamī tithiḥ |
mahāṣṭamīti sā proktā devā prītikarī parā ||

tato'nu navamī yā syātsā mahānavamī smṛtā |
sā tithiḥ sarvalokānāṃ pūjanīyā śivapriyā ||

iti | dhaumyo'pi -

āśvine māsi śukle tu yā syānmūlena cāṣṭamī |
sā mahatyaṣṭamī jñeyā tatra devī kṛtālayā ||

brahmāṇḍapurāṇe'pi -

kanyāsamāśrite bhānau yā syānmūlena cāṣṭamī |
sā mahatyaṣṭamī jñeyā na mugdhānavamīyutā ||

mūlayogoktistu sambhavābhiprāyā | tena pūrvāṣāḍhāyutāpi 
mahāṣṭamyeva -

mūlaṛkṣasamāyuktā pūjanīyā prayatnataḥ |
mūlābhāve'pi kartavyā yadi syāttoyasaṃyutā ||

iti vacanāt | toyaṃ pūrvāṣāḍhā | asyā eva nakṣatradvayānyatarayoge 
mahānavamītyapi saṃjñāntaram | taduktaṃ nṛsiṃhaprāsāde -

āśvayukśuklapatre tu yāṣṭamī mūlasaṃyutā |
pūrvayāṣāḍhayā sārdhamṛkṣadvayayutāpi vā ||

sā mahānavamī nāma trailokye'pi sudurlabhā |

iti | bhaviṣyottare'pi -

kanyāgate savitari śuklapakṣe'ṣṭamīyutā |
mūlanakṣatrasaṃyuktā sā mahānavamī smṛtā ||

iti | viśvarūpācāryairapi -

āśvayukśuklapakṣe tu yāṣṭamī mūlasaṃyutā |
yadi syādravividdhāpi sā mahānavamī smṛtā ||

iti | atrāṣṭamīmūlābhyāṃ saṃyutā yā tithiḥ sā mahānavamīti 
vyākhyayā navamyeva mahānavamītyartha iti kecit | taduktaṃ 
bhaviṣyottarādivacanavirodhādanādeyam | 
saptamīvedhabodhakaravividdhāpadasya 
ravivāsarayuktetyarthavarṇanāpatteśca | anayośca parasparaviddhatvamapi 
praśastam | taduktaṃ viṣṇudharmottare -

aṣṭamyā navamī yuktā navamyā cāṣṭamī yutā |
ardhanārīśvaraprāyā umāmāheśvarī tithiḥ ||

iti | bhojarājīye'pi -

aṣṭamyāṃ pūjayedrudro navamyāṃ śaktirijyate |
umāyā navamī proktā harasya tithiraṣṭamī ||
dvayoryoge mahāpuṇyā umāmāheśvarītithiḥ |

tatraiva saptamīvedhābhāvo navamīviddhāṣṭamīgrahaṇe heturuktaḥ -

na divā na niśāpi ca viṣṭihatā na ca saptami śalyalavopahatā |
yadivāṣṭamiśeṣabhavā navamī vibudhairapi pūjyatamā navamī ||

iti | viṣṭyā saptamiśalyalavena copahatā na kāryā | aṣṭamīśeṣe navamī 
cetsurāṇāmapi pūjyā avamī ca na bhavatītyarthaḥ | ayameva prakāro 
vāsantanavarātrāṣṭamīnavamyornirṇaye'pi | navarātrapradīpe 
tathābhidhānāt | viśvarūpācāryairapi navarātradvayaṃ prakamya -

aṣṭamīnavamīyugme śivakṣetre mahotsavaḥ |
śivaśaktyoḥ sāmarasyātpakṣayorubhayorapi ||

ityukteḥ | śārado vāsantaśceti navarātrasya dvau pakṣau tayorubhayorapīti 
tadarthāt | aṣṭamyāṃ ca devīpūjoktā devīpurāṇe -

āśvayukśuklanavamī tvaṣṭamī mūlasaṃyutā |
sā mahānavamī tasyāṃ jaganmātaramarcayet ||

iti | navamyāṃ coktā bhaviṣyottarapurāṇe -

navamyāṃ śrīsamāyuktā devaiḥ sarvaiḥ supūjitā |
jaghāna mahiṣaṃ duṣṭamavadhyaṃ devatādibhiḥ ||

labdhvābhiṣekaṃ varadā śukle cāśvayujasya tu |
tasmātsā tatra sampūjyā navamyāṃ caṇḍikā budhaiḥ ||

mahattvaṃ hi yataḥ prāptā atra devī sarasvatī |
ato'rthaṃ mahatī proktā navamīyaṃ sadā budhaiḥ ||

iti | iyaṃ ca pūjā niśītha eva |

āśvine māsi meghānte mahiṣāsuramardinīm |
devīṃ ca pūjayitvā ye ardharātre'ṣṭamīṣu ca ||

iti devīpurāṇāt | śaktirahasye'pi -

kanyāsaṃsthe ravāvīśāṃ śuklāṣṭamyāṃ prapūjayet |
sopavāso niśārdhe tu mahāvibhavavistaraiḥ ||

iti | viśvarūpācāryairapi -

aṣṭamīrātrimāsādya pūjāṃ gṛhṇāti pārvatī |
niśārdhe pūjitā devī vaiṣṇavī pāpanāśinī ||

tasmātsarvaprayatnena hyaṣṭamyāṃ niśi pūjayet |

iti | yattu bhaviṣyottare -

tatrāṣṭamyāṃ bhadrakālī dakṣayajñavināśinī |
prādurbhūtā mahāghorā yoginīkoṭibhiḥ saha ||
ato'rthaṃ pūjanīyā sā tasminnahani mānavaiḥ |

iti vacanaṃ tatrāhaḥpadamahorātraparam | etadbalādaṣṭamyāmahanyeva 
pūjanamiti tvandhānāṃ pralāpaḥ | navamyāṃ tu divaiva 
pūjayedityapyāhuḥ | idañca pūjādvayaṃ pratyekamutpannamapi 
parasparasāpekṣameva phalajanakam |

aṣṭamyāṃ ca navamyāṃ ca jaganmātaramambikām |
pūjayitvāśvine māsi viśoko jāyate naraḥ ||

iti bhaviṣyottaravacanenaikaprayogatāsūcanāt | aṣṭamīnavamīyugme iti 
pūrvoktavacanācca | ata eva navarātrātkarmāntaramidamiti siddhāntaḥ | 
asyāṃ ca pūjāyāṃ sarvajātīyānāmadhikāraḥ | 
taduktametatkarmopakrama eva bhaviṣyottare -

pūjanīyā janairdevī sthāne ne sthāpure pure |
gṛhe gṛhe śaktiparairgrāme grāme vane vane ||

snātaiḥ pramuditairhvaṣṭairbrāhmaṇaiḥ kṣatriyairviśaiḥ |
śūdrairbhaktiyutairmlecchairanyaiśca bhuvi mānavaiḥ |
strībhiśca kuru śārdūla tadvidhānamidaṃ śṛṇu ||

ityādi | śaktiparaiścaṇḍīparāyaṇaiḥ | mlecchaiḥ 
śabarakirātapulindādibhiḥ | anyairanulomapratilomajaiḥ | parantu 
svakulācāramanurudhyaiva pūjayet | taduktaṃ vratakhaṇḍe -

yasya yasya hi yā devī kulamārgeṇa saṃsthitā |
tena tena ca sā pūjyā baligandhānulepanaiḥ ||
naivedyairvividhaiścaiva pūjayetkulamātaram ||

iti | nanvevaṃ nirṇītāyāmapi mahānavamyāṃ tasya śabdasya 
kālaparatvena prakṛtavidhau kasya kālasya mahānavamīpadenopādānam | 
uktarītyāṣṭamīnavamyormahānavamītvāt | yadāpi 
darśapūrṇamāsanavarātrādipadavatkarmaparo'yaṃ 
mahānavamīśabdastadāṣṭamīnavamī pūjādvayasyaikakarmatve'pi tasya 
vāsantaśāradabhedena daividhyātprakṛte kasya karmaṇa upādānam | na 
cobhayorapyupādānam | ekadhādhikaraṇe 
vaidhapadasyāniyatānekārthaparatāyā nirastatvāditi cet |
	atra brūmaḥ mahānavamīśabdasya karmaparatve 
ekasyaivāgnihotrasya 
sāyaṃprātarbhedenāvṛttivadvasantaśaradbhedenāvṛttimātrāṅgīkāreṇa
anekārthatvābhāvāt | kālaparatve tu catvāro'pi kālā iha vidhau gṛhyante | 
ekadhādhikaraṇe hyaniyataikārthakasyaiva nirāso na 
punarniyatānekārthakasyetyadoṣāt kathamanyathaikasya 
mantrasyānekārtheṣu viniyogaḥ | na ca vidhigatasyaiva padasyānekārthatā 
na yukteti paribhāṣāsti | na kalañjaṃ bhakṣayediti vidhivākye'pi 
kalañjapadasya bahudhā vyākhyānadarśanāt | āntraparatvena 
bhaṅgāparatvena kaṇṭhaśodhakaudhaparatvena ceti | 
tasmādyāvajjīvameteṣu caturṣvapi divaseṣu cakramadhye bindusthānaṃ 
gacchatīti tādṛśīṃ śrīdevīṃ tripurasundarīṃ yaḥ kaścana bhaktaḥ 
svasvakulānusāreṇārdharātre sahasranāmabhiḥ pūjayati tasya 
caturvidhāpi muktiḥ kara eva sthitā | atisulabhetyarthaḥ | tatraikadine'rcakasya 
sālokyamātram, dinadvaye cetsārūpyamapi, dinatraye cetsāmīpyamapi, 
caturṣvapi divaseṣu cetsāyujyamiti 

tāratamyaṃ tu nyāyata eva labhyata iti vivicya noktam | athavā 
aṣṭamīnavamītithiyugme kriyamāṇakarmaṇa ekatve'pi 
navarātracāturvidhyena mukticāturvidhyaṃ yojyamiti dik || 291 ||
	evaṃ pārthakyena bhogamātraphalakānmokṣamātraphalakāṃśca 
prayogānuktvā bhogakaivalyobhayaphalakaṃ prayogamāha -

yastu nāmasahasreṇa śukravāre samarcayet |
cakrarāje mahādevīṃ tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu || 292 ||

	yastunāmeti tribhiḥ | nāmnāṃ sahasreṇetyekaṃ padam | nāmeti 
prasiddhyarthakamavyayaṃ vā | sahasrapadameva 
prakaraṇānnāmasahasraparamityapi suvacam | śukravāre pratiśukravāraṃ 
yāvajjīvārthakapadānuvṛttyā tathaiva paryavasānāt || 292 ||

sarvānkāmānavāpyeha sarvasaubhāgyasaṃyutaḥ |
putrapautrādisaṃyukto bhuktvā bhogānyathepsitān || 293 ||

	iha bhūloka eva | tenaitajjanyapuṇyasyātyutkaṭatvaṃ sūcitam | 
atyutkaṭaiḥ puṇyapāpairihaiva phalamaśnuta iti vacanāt | sarvaiḥ 
santatisampattyārogyavidyābalādirūpaiḥ saubhāgyaiḥ samyagyutaḥ | 
putrapautrādītyādipadena naptrādibandhubhṛtyāptaparigrahaḥ | 
sarvasaubhāgyapadenaiva siddhe punareteṣāṃ grahaṇaṃ bhogakriyāṃprati 
sāhityena kartṛtvadyotanārtham | putrādibhiḥ saha bhogānbhuktvetyarthaḥ || 
293 ||

ante śrīlalitādevyāḥ sāyujyamatidurlabham |
prārthanīyaṃ śivādyaiśca prāpnotyeva na saṃśayaḥ || 294 ||

	ante dehapātottaram | devayānamārgeṇa gatveti śeṣaḥ | 
sāyujyātidurlabhatvaviśeṣaṇatvaṃ kaivalyatvadyotakam | śivādyaiḥ 
prārthanīyamiti tu brahmaṇā saha muktiriti dhvanayitum | tathā ca kaurme -

brahmaṇā saha te sarve samprāpte pratisañcare |
parasyānte kṛtātmānaḥ praviśanti paraṃ padam ||

iti | atra parasyetiśabdo brahmāyuḥ paraḥ |

brahmaṇaḥ pūrṇamāyuryadvarṣāṇāṃ śatakaṃ matam |
tatparaṃ nāma tasyārdhaṃ parārdhamabhidhīyate ||

iti vacanāt | etadanusāreṇa prakṛte'pyantapadasya parasyānta iti vyākhyāpi 
yujyate | tāvatparyantaṃ mokṣe vilambasyādoṣatvāt | 
bhogamokṣobhayaphalake prayoge 
aihikabhogottaramāmuṣmikabhogasyāvaśyakatvāt | 

ata eva bhogānitipadamapyaihikāmuṣmikabhogadvayaparaṃ vyākhyeyam | 
tādṛśadvividhabhogayoreva putrādisāhityaṃ na punarmokṣe'pi 
svasvarūpamātrāvasthānarūpe tasmiṃstadasambhavāditi mantavyam || 294 
||
	idānīmīdṛśaphalāpekṣayādhikasyābhāvādasminneva phale 
pūrvasmādalpadinasādhyaṃ prayogāntaramāha -

yaḥ sahasraṃ brāhmaṇānāmebhirnāmasahasrakaiḥ |
samarcya bhojayedbhaktyā pāyasāpūpaṣaḍrasaiḥ || 295 ||

	yaḥ sahasramiti | dvābhyām | iha yāvajjīvapadāderanuvṛttiḥ | evaṃ 
yaḥ kurute bhaktyā janmamadhye sakṛnnara ityādibhiścodakataḥ 
prāptairvidhibhireva nirākāṅkṣīkṛtavān | brāhmaṇānāṃ 
vidyāviduṣāmeva nānyeṣām | tadadhīte tadvedeti brahmapadādaṇi tathaiva 
siddheḥ | pāyasaṃ payobahulamatyalpataṇḍulakaṃ paramānnam | apūpāḥ 
piṣṭavikārāḥ pūrikādayo bahuvidhāḥ 
bhojanakutūhalādisūdaśāstrīyagrantheṣu vivicya varṇitāḥ ṣaṭsaṃkhyā 
rasā yeṣu taiḥ sitānimbvādibhistanmiśritairanyaiśca padārthaiḥ | 
tiktasyāpi kāravellaphalāderbhakṣaṇīyatvātṣaḍrasairityuktam || 295 ||

tasmai prīṇāti lalitā svasāmrājyaṃ prayacchati |

svasya sāmrājyamatyantābhedaḥ kaivalyamityarthaḥ | idañca 
jagadvyāpāravarjaṃ 
prakaraṇādasannihitatvāccetyaupaniṣadānāmadhikaraṇamanurudhyoktam | 
vastutastu sāmrājyaśabdo jagadvyāpārasyaiva rūḍhyābhidhāyakaḥ 
tatpradatvameva ceha vivakṣitam, śrutahānāśrutakalpanayorabhāvāt | ata 
eva pūrvaprayogādetasya phalādhikyamapi | vidyāviduṣāṃ 
brāhmaṇānāṃ sahasrasyāśīrāśerīdṛśameva hi phalaṃ yogyaṃ bhavati 
| na caivaṃ satyanekairbhaktairyaugapadyenedṛśaprayogānuṣṭhāne 
sarveṣāmekasminkāla eva jagadvyāpāre svātantryasyāvaśyakatayā 
parasparavaimatyājjagadvilopāpattiriti tadadhikaraṇokto doṣaḥ prasajyata iti 
bhetavyam | sṛjyamānaprāṇikarmānusāreṇaiva bhagavataḥ pravṛttiriti 
tairevāṅgīkārāt | anyathā vaiṣamyanairghṛṇyāpatteraparihāryatvāt | 
tathā ca brahmasūtram vaiṣamyanairghṛṇye na sāpekṣatvāttathāhi 
darśayatīti | tataśca karmānusāreṇa jāyamānā pravṛttirbahūnāṃ 
samanaskānāmapyekarūpaiva sambhavedati na vaimatyam | na ca 
parasparecchānusāreṇa vyāpriyamāṇānāṃ svātantryabhaṅgaḥ | 
svecchānusāripravṛttimattvarūpasvātantryasya sarveṣvavighātāt | ata eva 
vāsiṣṭharāmāyaṇe kundadantopākhyāne māthurāṇāmaṣṭānāṃ 
bhrātṝṇāṃ saptadvīpāyā ekasyā eva bhuvo 
yugapadādhipatyamambāvaralabdhaṃ varṇitaṃ saṅgacchate | 
sṛjyamānaprāṇikarmānusāreṇāpatata ārthikasyecchāsaṃvādasya 
tadavighātakatvāt | na ceśvarasya svābhāvikaṃ jagatsāmrājyaṃ na 
śakrādipadavatkarmajanyamiti kathamanyasya svabhāvo'nyaṃ gacchediti 
vācyam | īśvarasya 

svābhāvikamapyanyasya karmajanyamityaṅgīkāre bhādhakābhāvāt | 
sālokyādiphaleṣu tathādṛṣṭatvācca | etena nityasiddhamīśvaraṃ 
prakṛtyaiva jagadutpattyāderāmnānāttantropāsakānāmasannihitatvānna 
jagadvyāpārakartṛtvaṃ sambhavatīti parāstam | 
upāsakānāmadhikārasyāgantukatvena 
nityasiddhādhikārakathanaprakaraṇe prakṛtatvātsannihitatvayoryuktatvāt | 
śrūyate copāsakānāṃ sāmrājyam āpnoti svārājyam | sarvamasmai 
devā balimāvahanti | teṣāṃ sarveṣu lokeṣu kāmacāro 
bhavatītyādiśrutiṣu | na caitatsāvagrahasāmrājyaparam, saṅkoce 
mānābhāvāt | na ca āpnoti manasaspatimityuttaraśrutyeśvarasya 
prāptavyatvena pariśeṣa eva pramāṇamiti vācyam | 
svārājyarūpeśvarāsādhāraṇadharmaprāptau satyāmabhedena 
dharmiprāptireva bhavatītyāśayena tasyā api śruterasmadanukūlatvāt | 
evaṃ vākpatiścakṣuṣpatiḥ śrotrapatirvijñānapatirbhavatītyādayaḥ 
śrutayaḥ sarvā apyatraivānukūlā naupaniṣadānām | spaṣṭameva 
cātharvaṇaśaunakaśākhīyā upāsakasya 
viśvasṛṣṭyādividhāyakatvamāmananti | sarvaṃ sarvasya jagato vidhātā 
bhartā hartā viśvarūpatvametīti | atha tādṛśa upāsakadhaureya 
īśvarādbhidyate na vā | bhavanmate'pi sāyujyākhyāṃ caturthīṃ muktiṃ 
gataḥ kaivalyākhyāṃ pañcamīṃ muktiṃ prepsurbhidyate na vā | na 
cāsmanmate tasya jagadvyāpārābhāvena tatsattvāsattvābhyāṃ bheda iti 
vācyam | asmanmate'pi jagadvyāpāravattvepi 
samanaskatvā'manaskatvābhyāṃ bhedasambhavāt | na 
coktātharvaṇamantraprathamārdharce parisrutā haviṣā [pā] vitena 
prasaṅkoce | galite vaimanaska ityatra vimanaskatvoktirūpāsakasyocyata iti 
vācyam | saṅgakoce pragalite satītyuktyā ghṛṇā śaṅkā bhayaṃ 
lajjetyādikulārṇavoktapāśāṣṭakasya 
cittavṛttiviśeṣarūpasyānudayaprayuktatvena taduktergauṇatvāt | yacca 
bhogāmātrasāmya liṅgācceti sūtre taiḥ śrutirupanyasyate tathaitāṃ 
devatāṃ sarvāṇi bhūtānyavantyevaṃvidaṃ sarvāṇi bhūtānyavanti te no 
etasyai devatāyai sāyujyaṃ salokatāṃ jayatīti, sāpi bhedavyapadeśaparā 
satyuktamarthameva sādhayati | kiñca adhikāraḥ sukhasādhanaṃ na vā | 
antye sarvalokānāṃ svargādyadhikārasādhanībhūteṣu karmasu 
pravṛttyanāpattiḥ | ādye jagadvyāpārasyāpyadhikāratvāviśeṣeṇa 
sukhasākṣātkārarūpabhogamātrasāmyādeva 
liṅgānniravagrahamevaiśvaryamupāsakasya siddhyatīti kathaṃ tena hetunā 
tadabhāvaḥ sādhyata iti vicārayatarām | na caiko'dhikāraḥ kathaṃ 
yugapadbahūnāmupakārāya syāditi vācyam | satrayāge ekasyaiva 
prakṣepasya bahuyajamānopakārakatvasya ekasyaiva brahmalokasya 
yugapadanekopāsakopakāratāyāśca darśanāt | na ceyaṃ 
ṣaṣṭhīmuktirāpadyateti vācyam | iṣṭatvāt | yuktaṃ caitat | 
sālokyādisāyujyāntamuktiṣūttarottarotkarṣavattaduttarabhūmikārūpatve
na kaivalyānantarapūrvatvena cāsyā nyāyasiddhatvāt | nanu pañcavidhā 
muktiriti tāntrikavyavahārasya kā gatiriti cet | sūtasaṃhitādiṣu 
muktiścaturvidhā jñeyetyādivyavahārāṇāṃ bhavanmate yā gatiḥ saiva 
kaivalyasāyujyayoḥ | avāntarabhedāvivakṣayeti cet 
sāvagrahaniravagrahayorapi

tadavivakṣayeti tulyam | tasmātsiddhamupāsakānāṃ 
sṛṣṭisthitilayakartṛtvam | ata eva śaivatantre 
cittasthitivaccharīrakaraṇabāhyeṣviti sūtre vārtikakārairuktam -

evaṃ svānandarūpasya śaktiḥ svātantryalakṣaṇā |
yatheṣṭaṃ bhāvanirmāṇakāraṇībhavati sphuṭam ||

iti | sthitilayau iti sūtre'pyevam | svaśaktipracayo viśvamiti sūtre'pi -

śaktayo'sya jagatsarvaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ |
ityāgamadiśā viśvaṃ svaśaktipracayo yathā ||
śivasya tatsamasyāpi tathāsya parayoginaḥ |

tatsarvamabhipretyāha -

na tasya durlabhaṃ vastu triṣu lokeṣu vidyate || 296 ||

	na tasyeti | upaniṣaduktasarvottamopāsanāśīlasyāpi 
saṃkalpādevāsya pitaraḥ 
samuttiṣṭhantītyādyuccāvacaphalabhogino'pyekaṃ durlabhaṃ vastu 
jagatsāmrājyaṃ vedāntināmāśāsyamavaśiṣyata eva asya tu tadapi 
sulabhamevetyarthaḥ | ata evātirahasyatvādetaditikartavyatā naitatprakaraṇe 
nirdiṣṭā apitu triśatabhojanaprakaraṇa eva dharmānkathayitvā teṣāmiha 
vācaniko'tideśaḥ kṛtaḥ | taduktaṃ tatprakaraṇa eva brahmāṇḍapurāṇe -

rahasyanāmasrāhasrabhojane'pyevameva hi |
ādau nityābaliṃ kuryātpaścādbrāhmaṇabhojanam ||

iti | asyārthaḥ- pūrvaṃ nityābalitriśatabhojanākhyakarmaṇoryathā 
paurvāparyamuktam evameva nityābalisahasrabhojanayorapīti | atredaṃ 
vicāryate- evaṃ hi brahmāṇḍapurāṇe smaryate- 
mahāṣoḍaśikārūpānviprānādau tu bhojayediti 
ṣoḍaśabrāhmaṇabhojanātmakaṃ karma vidhāya abhyaktāngandhatailena 
snātānuṣṇena vāriṇetyādinā ca taditikartavyatāṃ pratipādya evaṃ 
nityābaliṃ kuryādādau brāhmaṇabhojanamiti vacanenāsya karmaṇo 
nityābaliriti saṃjñāṃ pradarśya triśatairnāmabhiḥ 
paścādbrāhmaṇānkramaśo'rcayediti triśatabhojanākhyaṃ karmāntaraṃ 
vidhāya tatpaścāt tailābhyaṅgādikaṃ dadyādvibhave sati bhaktita 
ityādinā coccāvacānyaṅgāni vidhāyaḥ -

evaṃ yaḥ kurute bhaktyā janmamadhye sakṛnnaraḥ |
tasyaiva janma saphalaṃ muktistasya kare sthitā ||

iti phalavidhipūrvakamupasaṃhṛtam | tatra saṃśayaḥ kiṃ 
nityābalitriśatabhojane samapradhāne uttaratriśatabhojanasya 
nityābaliraṅgamiti | yadi samapradhānyaṃ tadā prakṛtau 
kālārthasayogamātrārthakādādipadādanaṅgasya triśatabhojanavikāre 
sahasrabhojane nityābaleragnīṣomīyavikāreṣvāgneyayāgasyeva 
nātideśaḥ | aṅgāṅgibhāve tu bhavatyatideśa iti |
	tatra pūrvapakṣaḥ 
śrutiliṅgāderaṅgatābodhakasyādarśanātsamaprādhānyameva 
dvayorvaktavyam | na ca evaṃ nityābaliṃ kuryādādau brāhmaṇabhojanam | 
triśatairnāmabhiḥ paścāditi paurvāparyavidhānāt vājapeyeneṣṭvā 
bṛhaspatisavena yajetetyatrevāṅgāṅgibhāvasiddhiriti vācyam | 
vājapeyasya phalavattvena prādhānyāttatprakaraṇe paṭhitasya 
bṛhaspatisavasya tadaṅgatva sambhave'pi prakṛte dvayorapi 
phalasaṃyogābhāvena prakaraṇino niścayābhāvenāṅgāṅgibhāve 
vinigamanāvirahāt viśvajinnyāyena 
phalakalpanasyobhayorapyākāṅkṣāviśeṣeṇa tulyatayā 
darśapūrṇamāsābhyāmiṣṭvā somena yajetetivatkālārthasyeva 
saṃyogasya siddheḥ | na ca evaṃ yaḥ kurute bhaktyeti vākyena 
triśatabhojanena vidherānantaryātphalavattve bodhite nityābaleḥ 
phalavadaphalanyāyena nāmanahomānāmivāṅgasiddhiriti vācyam | tatra hi 
vaiśvadevīṃ sāṃgrahiṇīṃ nirvapedgrāmakāma ityutpattividhāveva 
phalaśravaṇena sāṃgrahaṇyā āmanahomāṅgītvasīddhāvapi prakṛte 
bhinnavākyopāttasya 
phalasyākāṅkṣāvaśādvākyaikavākyatayānvayasya 
vaktavyatayobhayorapyākāṅkṣāvaśātphalasambandhasiddheḥ | evaṃ yaḥ 
kuruta itytraivapadenobhayoranuvādasambhavāt 
ānantaryasyobhayākāṅkṣāto durbalatvāt 
vācaḥkramavartitvenāvarjanīyatvācca | ata evoktaṃ ānantaryamacodaneti | 
kiñca nityābaliprakaraṇe vihitānāṃ 
gandhatailābhyaṅgādipāyasaphalādinivedanāntānāmaṅgānāma-
nuvādena vibhavaparatvena vyavasthāvidhistriśatabhojanaprakaraṇe 
śrūyamāṇaḥ paro vādasāpekṣa iti tannirvāhāyānayoḥ 
prakṛtivikṛtibhāvakalpanayā nityābalidharmāṇāṃ 
triśatabhojane'tideśovaktavyaḥ | tena prākṛtānāṃ 
kāmeśvaryādināmnāṃ vaikṛtaiḥ kakārarūpādināmabhiḥ 
śaranyāyena bādho'pi saṅgacchate | aṅgasya hi pradhānaṃ prati 
prakṛtitvamasambhavi bhāvanāyāṃ hi bhāvyānvayottaraṃ 
kāraṇānvayastataḥ kathaṃbhāvākāṅkṣāyāṃ dharmāṇāmanvaya iti 
bhāvyanvayātpāścātyo'ṅgatvanirṇayastatopi paścādatideśaḥ aṅgaṃ 
sadatidiśyata iti nyāyāditi sthitiḥ | tataśca 
triśatabhojanakaraṇakabhāvanāyāṃ bhāvyakaraṇayoranvayottaraṃ 
tṛtīyakṣaṇe kathaṃbhāvākāṅkṣākāla eva nityābaleraṅgatvaṃ vadatā 
bhāvyākāṅkṣā vaktavyā | taduttarakṣaṇe parasparākāṅkṣālakṣaṇena 
prakaraṇenobhayoraṅgāṅgibhāve siddhe triśatabhojanabhāvanāyā 
nirākāṅkṣātvāttato'pi paścāttānānāṃ nityābalyaṅgānāṃ kathaṃ 
pradhāne'tideśasiddhiḥ | nahi pratyekaṃ 
svasvavākyeṃ'śatraparipūrṇayoḥ paurṇamāsīvaimṛdhayoriva 
vākyāntareṇāṅgāṅgibhāvabodhastādṛśavākyādarśanāt | 
prakaraṇādaṅgāṅgibhāvasya tūktarītyā sambhavāt | na ca 
triśatabhojanavikṛtau sahasrabhojane'tideśalliṅgādevāṅgatvasiddhiriti 
vācyam |

liṅgadarśanamātranirṇayasyānirṇāyakatvāt | sahasrabhojana iti saptamyā 
tatra jayānjuhuyāditivadaṅgitvabodhakatayānyatra pradhānasyāpi 
nityabalestāvanmātraṃ pratyevāṅgatvamiti 
bodhanenāpyatideśavākyopapatteśca bṛhaspatisave tathā darśanāt |
	iyāṃstu viśeṣaḥ tatra prakaraṇāntarādbhedaḥ | atra tu 
triśatīprakaraṇa eva dūrasthānuvādena 
dvādaśopasattvavannityābaleraṅgatvavidhānāt sannidhau tvavibhāgāditi 
nyāyena na bheda iti | tasmānnityābalitriśatabhojanayoḥ 
samaprādhānyameveti | siddhāntastu phalavidhivākyasya nityābalivākyena 
sahānvayastūbhayākāṅkṣāmātrādvaktavyaḥ | triśatabhojanavākyena tu 
sahānantaryeṇobhayākāṅkṣayā ceti jhaḍiti tenaiva sahānvaye nityābaleḥ 
phalavadaphalanyāyena pradhānopakārakatvenaiva 
bhāvyākāṅkṣānivṛtau na phalavākyenānvaya iti prakaraṇiniścayo 
nirābādhaḥ | evaṃ ca nāmatriśatīprakaraṇe 
kāmeśvaryādināmāntarāṇāṃ prayogakathanasyāsamañcasatāpi 
nirastā bhavati | na ca nityābalestriśatabhojanaprati 
prakṛtitvamapyāvaśyakam | tailābhyaṅgādikaṃ dadyādvibhave sati 
bhaktita iti vākye tailābhyaṅgādereva triśatabhojanāṅgatvena vidheyatvāt 
| abhyaktānāndhataileneyādi vākyānāṃ 
tvavāntaraprakaraṇānnityābalyaṅgatvenaiva vidhāyakatayā tadanuvādena 
vibhavaparatvena vyavasthāmātravidhāyakatvāṅgīkāre 
triśatabrāhmaṇānāṃ tailābhyaṅgāderanāpatteḥ prāpakābhāvāt 
vyavasthāyāḥ purovādānusāreṇa nityābalāveva siddheḥ | na ca codaktaḥ 
prāptiḥ prakṛtivikṛtibhāvasyādhunāpyasiddheḥ | etadbalādeva sādhane 
tvanyonyāśrayaḥ | na caivaṃ vibhavavākye'bhyaṅgavidhistadanuvādena 
vyavasthāvidhi śceti vākyabhedaḥ | ākhyātānāmarthaṃ bruvatāṃ 
śaktiḥ sahakāriṇīti nyāyena vibhave satyeva tatsāmarthyasya 
nyāyalabhyatayā tadaṃśe'nuvādāt | kāmye'pi yathāśaktyupabandhasya 
tāntrikaiḥ phalatāratamyavidhayā svīkārāt | 
prakṛtivikṛtibhāvasvīkāre'pi vā na prākaraṇimakaṅgatvaṃ brūmaḥ | 
yenoktarītyā virodha āpadyeta | api tvādipaścādvākyenaivāṅgatvaṃ 
vaimṛdhapūrṇamāsayoriva vidhīyate ityadoṣaḥ | 
tasmānnityābalistriśatabhojanaṃ pratyaṅgameveti | na caivamatideśavākya 
evamevetyanenaiva sarvāṅgātideśe siddhe punaḥ ādau nityābaliṃ 
kuryāditi vākyavaiyarthyam | evaṃ padasya 
sannihitatailābhyaṅgādisannipatyopakārakāṅgamātraparatvabhramanirāsa
aya tadvivaraṇārthatvāditi dik |
	atrāyaṃ prayogavidhiḥ prāṇānāyamya deśakālau saṃkīrtya 
śrīmahātrisurasundarīprītyarthamamukasaṃkhyākairdivasai 
rahasyasahasranāmabhiḥ sahasrabrāhmaṇānpūjayanbhojayiṣye 
tatpūrvāṅgatvena nityabaliṃ ca kariṣya iti saṃkalpya puṇyāhaṃ 
vācayitvā ṣoḍaśabrāhmaṇānnimantrayet | teṣvāgateṣu 
pādānprakṣālya gandhatailenonābhyajyoṣṇodakaiḥ 
snapayitvāsaneṣūpaveśya tilakeṣu 

dhṛteṣu dvitārābhirnamontaiḥ kāmeśvaryantaiḥ 
kāmeśvaryāditripurasundaryantaiścaturthyantairnāmabhirjāteṣu 
ṣoḍaśamantreṣvekaikena mantreṇaikaikasminbrāhmaṇe ekaikāṃ 
tithinityāmāvāhya ṣoḍaśopacāraiḥ padārthānusamayarītyā pūjayet | 
yathā prathamabrāhmaṇe hrīṃśrīṃkāmeśvaryai namaḥ kāmeśvarī 
pratipattithinityāmāvāhayāmi sthāpayāmi pūjayāmi tarpayāmi namaḥ 
ityakṣatān śirasi nikṣipya dvītyabrāhmaṇe hrīṃśrīṃbhagamālinyai 
namaḥ bhagamālinīṃ dvitīyātithinityāmāvāhayāmi sthāpayāmi 
pūjayāmi tarpayāmi namaḥ ityakṣatānnikṣipya 
tṛtīyādiṣoḍaśānteṣvevameva nityaklinnāṃ bheruṇḍāṃ vahnivāsinīṃ 
vajreśvarīṃ śivadūṃ tvaritāṃ kulasundarīṃ nityāṃ nīlapatākāṃ 
vijayāṃ sarvamaṅgalāṃ jvālāmālinīṃ citrāṃ tripurasundarīṃ ca 
prāksaṃsthamudaksaṃsthaṃ vāvāhya punaranenaiva 
pravṛttikrameṇāsanapādyārghyācamanasnānāni kalpayitvā 
vadanābharaṇe pratyakṣe dattvā saṃskṛtaiḥ sahetukaiḥ santarpya 
gandhapuṣpadhūpadīpāndatvā 
sūpāpūpaśarkarājyapāyasaphalādibhirviśeṣānnairbhojayitvā 
tāmbūladakṣiṇānamaskāraprārthanāvisarjanāni kuryāt | 
āsanādisarvopacāreṣvapyādau dvitāraṃ tatastattanmantrāstadante 
tattannāmāni caturthīnamontāni tata āsanaṃ samarpayāmi nama 
ityākārakāḥ karaṇamantrā ūhanīyāḥ | atra 
tailābhyaṅgādikamāvaśyakam | iti nityābaliḥ |
	athaḥ dvitīye tṛtīyādau vā divase'pyevameva sahasraṃ 
brāhmaṇānbhojayet | hrīṃśrīṃśrīmātrenamaḥ 
hrīṃśrīṃśrīmahārājñyainamaḥ ityādayo mantrāḥ | 
śrīmātaramāvāhayāmītyādirāvāhane mantraśeṣaḥ | āsanaṃ 
samarpayāmi nama ityādaya āsanādiṣu yathāliṅga mantraśeṣāḥ | 
tailābhyaṅgādikaṃ vibhavaśālināmāvaśyakam anyeṣāṃ tu 
yathāśaktīti viśeṣaḥ | pūjārambhe pūrvabhāgasya 
samāptāvuttarabhāgasya ca pāṭhādikaṃ pūrvavadeva, parantu 
padārthānusamayo'pi pratiśataṃ pratipañcāśadvā prakārāntareṇa vā | 
saukaryāya tarpaṇāntānpuṣpāntānvopacārānpravṛttikrameṇa dattvā 
dhūpadīpānsahasrebhyo dadyādityapi yujyate | 
aśvapratigrahanimittakavāruṇacatuḥkapālapuroḍāśabāhulye tathā 
darśanāt | sahasrasaṃkhyākānāṃ brāhmaṇānāṃ yugapadalābhe tu 
labdhamātrāneva tānbahubhirdinairbhojayansaṃkhyāṃ pūrayet | 
saṃkhyāyāḥ pṛthaktvaniveśitvāvirodhasya 
sahasrabhojanakhaṇḍavyākhyāne'smābhiḥ samarthitatvāt 
tatsamāptiparyantaṃ svayaṃ niyamavānbhavet | yattu prakṛtau smaryate -

śuklapratipadārabhya paurṇamāsyavadhi kramāt |
divase divase viprā bhojyā viṃśatisaṃkhyayā ||

daśabhiḥ pañcabhirvāpi tribhirekena vā dinaiḥ |
triṃśatṣaṣṭiḥ śataṃ viprāḥ sambhojyāstriśataṃ kramāt ||

iti | tatra brāhmaṇānāṃ triśatyā yugapallābhe'pi pratyahaṃ 
viṃśatisaṃkhyānāmeva bhojanaṃ mukhyaḥ kalpaḥ | 
pañcadaśyāmekaikākṣarasyaikaikatithinityāsvarūpatvenaikekākṣaraghaṭi
tānāṃ viṃśatināmnāmapi tattaddevatākatvena tattattithāveva 
tattaddevatāpūjanasya yuktatvāt | pañcadaśadinaparyantaṃ 
svasyāvakāśābhāve santyanye'nukalpāḥ | evaṃ ca 
sahasranāmasvakṣarakramābhāvena katipayeṣāṃ 
tattattithinityādevatākatve mānābhāvena prākṛtamukhyakalpe prayojakasya 
tithyakṣaradaivataikyasya vikṛtāvabhāvāttatprayuktasya pañcadaśabhireva 
dinaiḥ karmasamāptirūpasya niyamasyātideśo na bhavati | ata eva saurye 
carau kapālaprayojakapuroḍāśasyābhāvānna kapālānāmatideśaḥ | 
tasmādiha satisambhave prayogavidhervilambāsahiṣṇutayaikasminnevāhani 
sahasrabhojanaṃ mukhyaḥ kalpaḥ | anukalpeṣu prākṛtau daśabhiḥ 
pañcabhirityanenaiva siddhe triṃśatṣaṣṭiriti punarvacanasya 
nyūnādhikasaṃkhyāparisaṃkhyārthakatvātpratyahaṃ samasaṃkhyā eva 
brāhmaṇā bhojayitavyā ityaṃśasya 
vidhitsitatvāvagamenārthikatvābhāvādatideśe siddhe tridinapakṣasya 
sādyaskasārasvatasatrayoragni cayanasyevāsambhavādbādhaḥ | 
śatabrāhmaṇānāmapyalābhe tu yathāsambhāṃ viṃśatidinādipakṣāḥ 
prākṛtāvanuktā api nyāyata evoktaniyamāvirodhena labhyanta iti 
yathāyathaṃ pūrvottaratantrapāradṛśvabhirūhanīyam | atra 
baudhāyanasūtroktasahasrabhojanetikartavyatā samuccīyata iti tu 
tadvyākhyāyāmeva nirṇītamasmābhiḥ || 296 ||
	evaṃ pañcatriṃśatā ślokaiḥ puruṣārthapradāyakatvadarśanena 
rahasyatamatvavivecane samāpte kramaprāptaṃ idaṃ viśeṣācchrīdevyāḥ 
stotraṃ prītividhāyakamityuktamarthaṃ vivecayati -

niṣkāmaḥ kīrtayedyastu nāmasāhasramuttamam |
brahmajñanamavāpnoti yena mucyeta bandhanāt || 297 ||

	niṣkāma iti | niṣkāmaḥ viṣayakāmanārahitaḥ | brahmajñānaṃ 
jīvabrahmaṇorabhedabhramanivartakaṃ 
mahāvākyajanyamātmamātraviṣayakaṃ nirvikalpākhyaṃ 
caramavṛttirūpamanubhavātmakaṃ jñānam, yena prāptena jñānena 
bandhanādanādisiddhāhantāmamatādirūpavāsanājālānmucyate | ayaṃ 
bhāvaḥ- nāmakīrtanasya nityaprayogārambhe 
upāttaduritakṣayārthamityullekhasya sthāne yadi 
śrītripurasundarīprītyarthamityullikhyeta tāvataiva brahmajñānalābha iti | 
na ca kāmanollekhe kathaṃ niṣkāmaprayogateti vācyam | 
viṣayakāmanollekha eva sakāmatvavyavahārāt | ata eva śiṣṭānāṃ 
parameśvaraprītyarthamityullikhite karmaṇi niṣkāmatvavyavahāraḥ | 
duritaharaprayogasya tvanena prasaṅgātsiddhiḥ | śrīmātuḥ prītaye 
nāmasahasraṃ yastu kīrtayedityanuktvā niṣkāma 
ityukterīdṛśaprayogaśīlaḥ kadāpi viṣayakāmaprayogaṃ na kuryāditi 
dhvananāya | taduktam nityanaimittikaireva kurvāṇo duritakṣayamiti || 297 ||

nanu niṣkāmaprayogaśīlasyāpi pramādādibhiḥ sakāmaprayoge pravṛttau 
kiṃ syādata āha -

dhanārthī dhanamāpnoti yaśo'rthī prāpnuyādyaśaḥ |
vidyārthī cāpnuyādvidyāṃ nāmasāhasrakīrtanāt || 298 ||

	dhanārthīti | vidyārthī vedaśāstrādyaparimitavidyākāmaḥ na tu 
śrīvidyākāmaḥ | tatprāpteḥ pūrvamatrādhikārābhāvenānadhikariṇā 
kṛtasyāpi prayogasyākṛtatvena niṣphalatvāt pratyutānarthasmaraṇācca | 
viṣayakāmanāsāmānyābhāvo hi niṣkāmatvam | madhye 
viṣayakāmanāyāḥ sakṛdapyudaye tu niṣkāmatvameva vyāhanyeta | 
buddhicāñcalyenobhayathāpi prayogakaraṇe tu niṣkāmaprayogo'pi 
kāmanāyāmevopakṣīṇa iti tattatphalānyevāpnoti na brahmajñānamiti 
bhāvaḥ | athavā vidyāśabdo brahmajñānapara eva | 
ambāprītyarthamitivadbrahmajñānaprāptyarthamityullekhe'pi tallabhyata 
ityarthaḥ | dhanayaśasorgrahaṇaṃ tu dṛṣṭāntārtham | yathā dhanārthī 
dhanamāpnotītyādirarthaḥ | etenottarottarotkṛṣṭaphalakaprayogaprastāve 
sarvottaraprayogānantaraṃ dhanakāmādiprayogakathanamasamañjasamiti 
nirastam || 298 ||
	īdṛśamidaṃ stotraṃ yaṃ niṣkāmaprayogamārabhya tataścyuto'pi 
na pratyavaiti pratyuta yadyadicchati tattadāpnotyeva | ataḥ kathametena 
sadṛśamanyatstotraṃ syādityāha -

nānena sadṛśaṃ stotraṃ bhogamokṣapradaṃ mune |
kīrtanīyamidaṃ tasmādbhogamokṣārthibhirnaraiḥ || 299 ||

	nāneneti | bhogaprayogāccyutasya mokṣaṃ mokṣaprayogāccyutasya 
bhogamubhayāpekṣasyobhayaṃ tatrāpyādau bhogaṃ paścānmokṣaṃ 
pradadātītyarthaḥ | brahmāṇḍapurāṇe'pyuktam -

tasmādaśeṣalokānāṃ tripurārādhanaṃ vinā |
na sto bhogāpavargau tu yaugapadyena kutracit ||

tanmanāstadgataprāṇastadyājī tadgatehakaḥ |
tadātmaikyena karmāṇi kurvanmuktimavāpsyasi ||

etadrahasyamākhyātaṃ sarveṣāṃ hitakāmyayā |

iti | athavā pūrvaślokasya brahmajñānapradatvavyākhyāpakṣe 
tatsādhanavairāgyapradatvamanena ślokenocyate | bhogebhyo 
viṣayābhilāṣebhyo mokṣo mocanaṃ tadvāsanātyāgastaṃ 
pradadātītyādirarthaḥ | uktañca aṣṭāvakragītāyām muktimicchasi cettāta 
viṣayānviṣavattyajeti || 299 ||

kiṃ bahunā tantroktakarmasu bharābhāvena ye 
śrautasmārtakarmasvevātīvācaraṇādaraṇaśīlāsteṣāmapyetadupakārak
amityāha -

caturāśramaniṣṭhaiśca kīrtanīyamidaṃ sadā |
svadharmasamanuṣṭhānavaikalyaparipūrtaye || 300 ||

catureti | 
brahmacārigṛhasthavānaprasthayatayastattadavāntarabhedāścaturāśramani
ṣṭhāstaiḥ svasvadharmāṇāṃ samyagyathāśāstramanuṣṭhāne 
kriyamāṇe yadavaśyaṃbhavi vaikalyaṃ vaiguṇyaṃ tasya paripūrtaye 
samādhānāyeti tādarthye caturthī | caturāśramiṇāṃ yāni yāni 
karmāṇi śrutismṛtivihitāni tāni tāni sarvāṇi 
sarvāṅgopasaṃhārasamarthasyaiva phalapradāni | 
sarvāṅgopasaṃhāraśca prāyeṇādhunikānāmaśakyatamaḥ | 
tadidamasmābhiḥ pradarśitaṃ śivastave -

svābhinnaṅgeṣu sarveṣvapi suviraciteṣveva karmāṇi kiñci -
ttucchaṃ yacchanti no cennirayaduravaṭe saṃśayaṃ vāsayanti |
mantrairyantrārthabodhāngurukulaniyamāndeśakālārthaśodhā-
dgāḍhaṃ gūḍhaṃ ca tattvātkathamatikaṭhinopeyuṣī śemuṣī naḥ ||

iti | tataśca duravagāhāṅgalopasyāvaśyakatayā 
tajjanitapāpanirāsadvārā sādguṇyasampādanāyedaṃ 
sarveṣāmāvaśyakamiti bhāvaḥ | uktañca devībhāgavate tṛtīyaskandhe 
devānprati bhagavatyā -

mannāmoccāraṇātsarve makheṣu sakaleṣu ca |
sadā tṛptāśca santuṣṭā bhaviṣyadhvaṃ surāḥ kila |

itthañca saṃyogapṛthaktvanyāyenāsya 
kratvarthapuruṣārthobhayarūpatāsiddhiḥ || 300 ||

	nanvaṅgalopapratisamādhānāya prāyaścittānyapi tatra tatraiva 
vihitānīti taireva sādguṇyasiddhau kimanena sahasranāmastotreṇetyata āha-

kalau pāpaikabahule dharmānuṣṭhānavarjite |
nāmānukīrtanaṃ muktvā nṛṇāṃ nānyatparāyaṇam || 301 ||

kalāviti | pāpaikabahule catuṣpādasya dharmasya pādatraye pāpena lupte | 
muktveti vinārthakamanvayāntaramakhaṇḍaṃ na tu ktvāpratyayāntam | 
mocanakartṛkakriyāntarābhāvena tathātvāyogāt | sthitānāmiti 
śeṣapūraṇenāyanakriyayaiva vā samādheyam | nāmānyanādṛtya 
sthitānāṃ svasvasāṅgakarmānuṣṭhānataḥ patatāmityarthaḥ | anyat 
śrutismṛtitantroditaṃ prāyaścittaṃ na parāyaṇaṃ nāśrayaḥ | na 
vaikalyaparipūrakamiti yāvat | nāmānukīrtanaṃ tu bhavati tathā -

prāyaścittānyaśeṣāṇi tapaḥkarmātmakāni vai |
yāni teṣāmaśeṣāṇāṃ kṛṣṇānusmaraṇaṃ param ||

yatkṛtyaṃ tanna kṛtaṃ yadakṛtyaṃ kṛtyavattadācaritam |
ubhayoḥ prāyaścittaṃ śiva tava nāmākṣaradvayaṃ kathitam ||

kimanyena muniśreṣṭhāḥ prāyaścittena karmaṇā |
prāyaścittamaghaughasya devīnāmānukīrtanam ||

ityādivacanāt | kiñca atra tṛtīyavacane prāyaścittasya karmaṇeti 
viśeṣaṇenaitatsūcitam prāyaścittānāmapi 
karmaviśeṣarūpatvātteṣāmapi sāṅgānāmeva phalajanakatvaṃ vācyam | 
sāṅgatā tūktarītyā duḥśakaiva | tatrāpi 
prāyaścittāntaragaveṣaṇe'navasthā | na ca nāmasmaraṇasyāpi 
prāyaścittarūpakarmatvāviśeṣātsāṅgatāyai 
prāyaścittāntaragaveṣaṇaṃ tulyamiti vācyam | 
duravagāhāṅgāntaranirapekṣasyaiva nāmasmaraṇamātrasya 
pāpāpanodakatvāt | taduktaṃ viṣṇubhāgavate -

sāṅketyaṃ pārihāsyaṃ vā stobhaṃ helanameva vā |
vaikuṇṭhanāmagrahaṇamaśeṣāghaharaṃ viduḥ ||

iti | sāṅketyaṃ putrādināma | stobho'rthahīnaḥ śabdaḥ | śivarahasye'pi -

avaśenāpi yannāmnaḥ kīrtanānmucyate naraḥ |
sa kathaṃ na mahādevaḥ sevyate buddhiśālibhiḥ ||

iti | devībhāgavate tṛtīyaskandhe -

aspaṣṭamapi yannāma prasaṅgenāpi bhāṣitam |
dadāti vāñchitānarthāndurlabhānapi sarvathā ||

iti | śaktirahasye'pi -

madātpramādādunmādādduḥsvapnātskhalanādapi |
kathitaṃ nāma te gauri nṛṇāṃ pāpāpanuttaye ||

iti | madaḥ surāpānādijanyaḥ | pramādo'navadhānatā | unmādo 
bhūtādyāveśaḥ | utsvapno nidrādaśāyāmabhilāpaḥ | skhalanaṃ 
kiñcidvaktuṃ pravṛttasya mukhāttadatiriktaśabdaniḥsaraṇam | kiñca asti hi 
mahābhāṣye prasiddhaḥ kūpakhānakanyāyaḥ 
tṛṣānivṛttipaṅkalepanirāsaphalakasya kūpasya khanane'pi jāyeta eva 
tṛṣāpaṅlepau tāvapi siddhakūpe tajjanyajalena naśyata eveti rājan ṅas 
puruṣa su ityākārakāpaśabdaprayogajanyaṃ pātakaṃ tajjanyarājapuruṣeti 
pariniṣpannarūpaprayogeṇa naśyatīti svīkārāt | tena nyāyena prakṛte'pi 
nāmasmaraṇanāśyatāvacchedakapāpatvāvacchinnatvāviśeṣānnāmasma
raṇāṅgalopajanyapātakasyāpi tenaiva nāmasmaraṇena nāśa iti 
nānavasthā | anenaivāśayena granthānte'smābhirvakṣyate -

tathāpyantaḥ santaḥ sadayahṛdayānāmamahimā -

pyapūrvastasmānme na khalu khalapāpobhayabhayam |

	iti | apūrvaḥ svāṅgalopajanitapātakanivartakarūpaḥ | pūrvaṃ 
prāyaścittādikarmasu kvāpyakḷpta iti tadarthaḥ | na ca 
śrautasmārtādiprāyaścittasāṅgatāyai nāmakīrtanasyopayogo'stviti 
vācyam | taddhetorevāstu taddhetutvaṃ kiṃ teneti nyāyavirodhāt | tadidaṃ 
sarvamuktamāsmākīnaśivastave -

vedhā vaidhāparādhānapi śiva bahudhā tānsamādhātumādhā -
tprāyaścittāni vittādhipajanasuvidheyāni vaiṣamyabhāñji |
kacche'pacchedamāpte punarapi yajanaṃ pūrṇayajñāntarāye
tvekālpājyena pūrṇāhutiriti bahuśastattvametanna jāne ||

kṛtyasyākaraṇe'pyakṛtyakaraṇe'pyuktaṃ purāṇādiṣu
prāyaścittagaṇe paraṃ śivaśivetyuccāraṇaṃ bhaktitaḥ |
kṛtvā karma maheśa tatpratisamādhānāya cettvatsmṛtiḥ
sādāveva kṛtā na tārayati kiṃ tasmāttyajāmi kriyāḥ ||

	iti | karmaṇaḥ samādhānāya prāyaścittaṃ tasyāpi 
samādhānāntaraṃ prati samādhānamityarthaḥ | 
tasmānnāmānukīrtanameva parāyaṇamiti bhāvaḥ || 301 ||
	nanu nāmakīrtanasāmānyasya pāpakṣayajanakatve prakṛte 
kimāyātamityāśaṅkya sarveṣāṃ puṇyavannāmnāmaviśeṣeṇa 
pāpanāśakatve'pi tamoharāṇāṃ khadyotāgnicandrasūryādīnāṃ 
tejasāmivāsti tāratamyaṃ tatraivaitadeva sarvātiśāyīti kathanāya 
sārālaṅkāreṇa bhūmikābhedānvarṇayati -

laukikādvacanānmukhyaṃ viṣṇunāmānukīrtanam |
viṣṇunāmasahasrācca śivanāmaikamuttamam || 302 ||

laukikāditi | laukikādityadhyuṣṭaiḥ ghaṭapaṭādiśabdaprayoge'pya styeva 
puṇyam | ekaḥ śabdaḥ samyagjñātaḥ suṣṭhuprayuktaḥ svarge loke 
kāmadhugbhavatīti vacanāt tādṛśaśabdasahasroccāraṇamapekṣya 
vikramārkādipuṇyaślokamanujavācakasyaikasya śabdasyoccāraṇaṃ 
viśiṣṭaphaladam | uktañca viṣṇubhāgavate -

dhruvaṃ brahmaṛṣīnsapta puṇyaślokāṃśca mānavān |
utthāyāpararātrānte prayatāḥ susamāhitāḥ ||
smaranti mama rūpāṇi mucyante teṃ'haso'khilāt |

	ityādi tādṛśanāmasahasrakīrtanamapekṣyeti 
laukikādvacanādityasyārthaḥ | viṣṇunāmeti viṣṇūnāṃ nāmeti vigrahaḥ 
| anantasaṃkhyānāṃ viṣṇūnāṃ madhye yasya kasyacidanyatamasyāpi 
nāmaikavacanadekamapītyarthaḥ | 
anukīrtanamityasyānukīrtyamānamityarthaḥ | anusṛta kīrtanaṃ yasyeti 
vigrahāt | idaṃ ca padaṃ śivanāmādiṣūttaratrāpyanuvartate | śivānāṃ 
nāma rudreśvaraśivamaheśvarasadāśivānāṃ nāma | vātulaśuddhe 
tattvabhedapaṭale -

śivamekaṃ vijānīyātsādākhyaṃ pañcadhā bhavet |
maheśvaro mahāsenaḥ pañcaviṃśatibhedavān ||

ityādinānyatra ca tadbhedā uktā anusandheyāḥ | ayaṃ bhāvaḥ 
viṣṇūnāmānantyeṣvekaiva bhūmikā | rudrādīnāṃ tūttarottaraṃ 
bhūmikā bhidyante | tāsvapyekaikasyāṃ rudrāderānantyameveti 
dyotanāya viṣṇupadasamānayogakṣemaguṇivācakam | maheśvaro 
mahāsenaḥ pañcaviṃśatibhedaka ityādinānyatra ca tadvyūhā uktā 
anusandheyā | rudrapadamanuktvā sarvānusyūtaṃ śivapadaṃ prayuktam | 
tena viṣṇunāma tataḥ paraṃ rudranāma tataḥ paramīśvarīnāmetyādyā 
bhūmikā unneyāḥ |
	iyāṃstu viśeṣaḥ viṣṇūnāṃ 
taratamabhāvāpannatvenānantyādyathākathañcidapi tannāmoccāraṇaṃ 
samānaphalakameva | śivānāṃ tu 
taratamabhāvenāpyānantyātparasparanāmasāṅkaryācca 
tādṛśātādṛśabhūmikāpadārthānusandhānapuraḥsaraṃ kīrtyamānaṃ 
nāma tathātathottamamiti | athavā 
viṣṇurapyādityādigaṇāntargatatvādirītyāpyanantavidha eveti tathāpi 
nāmasaṅkare'rthānusandhānata eva viśeṣo veditavyaḥ | 
tattadasādhāraṇaśabdāstu yathākathañcitkīrtyamānā apyuttamā eva | ata 
eva paraśive śivādiśabdā mukhyā ityuktaṃ sūtasaṃhitāyām -

nāmāni sarvāṇi tu kalpitāni svamāyayā nityasukhātmarūpe |
tathāpi mukhyāstu śivādiśabdā bhavanti saṃkalpanayā śivasya ||

iti | viṣṇunāmabhyo rudrādināmnāmuttamatvamapi | tatraiva yamaṃ prati 
śatānandamunervākyam -

śivarudrādiśabdānyo viśiṣṭānveda mānavaḥ |
nārāyaṇādiśabdebhyastaṃ tvaṃ parihara prabhum ||

iti | parāśarapurāṇe'pi -

devatābhyaḥ samastābhyaḥ sraṣṭā brahmā paraḥ smṛtaḥ |
brahmaṇaśca mahāviṣṇurvariṣṭhaḥ sarvapālakaḥ ||
viṣṇorapi paraḥ sākṣādrudraḥ saṃhārakārakaḥ |

iti | sūtagītāyāmapi -

triṣu rudro variṣṭhaḥ syāttatomāyī paraḥ śivaḥ |
māyāviśiṣṭātsarvajñātsāmbaḥ satyādilakṣaṇaḥ ||

variṣṭho munayaḥ sākṣācchivo nātra vicāraṇā |
śivādvariṣṭho naivāsti mayā satyamudīritam ||

iti | atra māyītipadeneśvaraśivamaheśvarasadaśivā abhedena gṛhītāḥ |

brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ |
ete pañca mahāpretāḥ pādamūle vyavasthitāḥ ||

itīśvarādbhedena madhye sadāśivasya kīrtanāt |

śivātmake mahāmañce maheśānopabarhaṇe |
atiramyatale tatra kaśipuśca sadāśivaḥ ||

bhṛtakāśca catuṣpādā maheśaśca patadvahaḥ |
tatrāste parameśānī mahātripurasundarī ||

iti bhairavayāmale kāmeśvarātiriktānāṃ ṣaṇṇāṃ kīrtanāt | bhṛtakā 
bhṛtyāḥ | druhiṇaharirudreśvarā iti tadarthāt 
bahurūpāṣṭakaprastārādiṣvapyevameva | sāmbā ityasya 
tripurasundaryābhinnaḥ kāmeśvaraśivo'rthaḥ satyādilakṣaṇa iti | tāni ca 
kaurme -

satyaṃ sarvagataṃ sūkṣmaṃ kūṭasthamacalaṃ dhruvam |
yoginastatprapaśyanti mahādevyāḥ paraṃ padam ||

ānandagaṃ paraṃ brahma kevalaṃ niṣkalaṃ param |
parātparataraṃ tattvaṃ śāśvataṃ śivamavyayam ||

anantaprakṛtau līnaṃ devyāstatparamaṃ padam |
śubhraṃ nirañjanaṃ śuddhaṃ nirguṇaṃ dainyavarjitam ||
ātmopalabdhiviṣayaṃ devyāstatparamaṃ padam |

iti evaṃ sthite'pyeteṣāṃ nāmato rūpataścāvāntarabhede tattvata 
aikyānnāmnāmapi sāṅkaryāttatpratipādakapurāṇānāṃ 
pārthakyābhāvācca śivanāmaikamityevoktam | anenaivāśayena 
śaktirahasyādau -

caturyugasahasrāṇi brahmaṇo dinamucyate |
pitāmahasahasrāṇi viṣṇorekā ghaṭī matā ||

viṣṇordvādaśalakṣāṇi nimeṣārdhaṃ maheśituḥ |
daśakoṭyo maheśānāṃ śrīmātustruṭirūpakā ||

ityādau viṣṇudevyormadhye maheśa evoktaḥ | nanu 
viṣṇorutakarṣapratipādakāni vacanāni viṣṇupurāṇa viṣṇubhāgavata 
bṛhannāradīyādiṣu bhūyāṃsyeva dṛśyanta iti cet | satyaṃ dṛśyante 
parantu tāni paratvena saha tāttvikaikyābhiprāyeṇetyāvirodhaḥ | 
tadapyuktaṃ parāśaropapurāṇe -

vaiṇaveṣu purāṇeṣu yo'pakarṣastu dṛśyate |
rudrasyāsau harasyāsya vibhūtereva kevalam ||

iti | tathā sūtasaṃhitāyām -

viṣṇuprajāpatīndrāṇāmutkarṣaṃ śaṅkarādapi |
pravadantīva vākyāni śrautāni pratibhāntyapi ||

tāni tattvātmanā teṣāmutkarṣaṃ pravadanti hi |
viṣṇuprajāpatīndrebhyo rudrasyotkarṣamāstikāḥ ||

vadanti yāni vākyāni tāni sarvāṇi he dvijāḥ |
pravadanti svarūpeṇa tathā tattvātmanāpi ca ||

naivaṃ viṣṇvādidevānāmiti tattvavyavasthitiḥ |

iti | atra rudrapadena sāmbaḥ kāmeśvara ucyate | 
viṣṇvādidevānāmityādipadena viṣṇudevyormadhyapātinaḥ sarve'pi 
śivā ucyante | teṣāṃ ceyattātirahasyatvādgurumukhaikavedyā | na caivaṃ 
sati viṣṇvāderavināśitvabodhakavacanajātivirodhaḥ | tasyāpi 
tattvadṛṣṭyaiva ahaṃ manurabhavaṃ 
sūryaścetyādivāmadevavacanavadupapatteḥ | asmadādyapekṣayā 
ciratarajīvitvena svarūpatopyupapatteśca | taduktaṃ matsyapurāṇe -

śatāyuḥ puruṣo yastu so'nantaḥ svalpajanmanaḥ |
jīvato yo'mṛtaścāgre tasmātso'mara ucyate ||
adṛṣṭajanmanidhaneṣvevaṃ viṣṇvādayo matāḥ || iti || 302 ||

	evaṃ kāmeśvarasyādhikye siddhe tadabhedādeva tacchakterdevyāḥ 
pūrvebhya uttamatvaṃ siddhameva | parasparamapi śaktyā vinā śive 
sūkṣme nāma dhāma na vidyata ityāditantravacaneṣu 

śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śaktaḥ prabhavitumityādinā 
saundaryalaharyāṃ ca kathayituṃ yuktaktyaiva sarvānubhavasiddhayā 
śivotkarṣasya śaktimūlakatve siddhe taddhetorevāstviti nyāyenāmbāyā 
eva sarvottamatvaṃ siddhyatītyāśayenāha -

śivanāmasahasrācca  devyā nāmaikamuttamam |
devīnāmasahasrāṇi koṭiśaḥ santi kumbhaja || 303 ||

	śiveti | devyāstripurasundaryāḥ paraśivābhinnāyā 
nāmetyasamastoktirdevyānantyabhramanirāsāya | tena vātulaśuddhatantre -

śivasya tu parā śaktiḥ sahasrāṃśasamudbhavaḥ |
parāśakteḥ sahasrāṃśādādiśaktisamudbhavaḥ ||

ādiśaktisahasrāṃśādicchāśaktisamudbhavaḥ |
icchāśaktisahasrāṃśājjñānaśaktisamudbhavaḥ ||

jñānaśaktisahasrāṃśātkriyāśaktisamudbhavaḥ |

ityādinoktānāṃ parāśaktyādīnāṃ nāmagrahaṇam | devyāśca 
sarvottamatvaṃ traipureṣūpaniṣatkadambeṣu nivedayan devatāyai mahatyai 
ityevāsakṛdvayavahārācchivādyutpādakatvaśravaṇācca spaṣṭameva | 
karmakāṇḍe'pi prasaṅgāddevatāntarānuvādaprasaktau satyāmanyeṣāṃ 
devānāṃ tattadasādhāraṇasaṃjñayaivānuvādaprāyapāṭhe mahatyai 
vā etaddevatāyai rūpaṃ mahatīmeva taddevatāṃ 
prīṇātītyādivyavahārācca | rudrayāmale'pi -

anekajanmapuṇyaughairdīkṣito jāyate naraḥ |
tatrāpyanekabhāgyena śivaviṣṇuparāyaṇaḥ ||

tatrāpyanekapuṇyaughaiḥ śaktibhāvaḥ prajāyate |
mahodayena tatrāpi sundarībhāvatāṃ vrajet ||

tatrāpi ca turīyākhyā bhāgyairantargatā bhavet |
nāmasaṅkīrtanaṃ tasyāstatrāpyatisudurlabham ||

yatra janmani sā nityā prasannā nāmakīrtanāt |
jīvanmuktirbhavettatra kartavyaṃ nāvaśiṣyate ||

iti | evaṃ smṛtiṣvapi -

brahmaṇo hṛdayaṃ viṣṇurviṣṇorapi śivaḥ smṛtaḥ |
śivasya hṛdayaṃ sandhyā tenopāsyā dvijātibhiḥ ||

iti kaśyapādivacanaiḥ kaurma pādma skāndādinikhilapurāṇeṣu ca tatra 
tatra devīkālikā brahmāṇḍa mārkaṇḍeyādipurāṇeṣu bahuśaḥ 
śaktirahasya devībhāgavatatṛtīyaskandhādiṣu

caidaṃparyeṇa sarvatra jñānārṇava kulārṇavāditantreṣu tvaparimitatyā 
varṇitamiti tadveditṝṇāṃ spaṣṭamiti neha pratanyate || 303 ||

teṣu mukhyaṃ daśavidhaṃ nāmasāhasramucyate |
rahasyanāmasāhasramidaṃ śastaṃ daśasvapi || 304 ||

	teṣu koṭiṣu | daśavidham ete daśastavā gaṅgāśyālakā 
bālarāsabhā ityābhiyukteḥ saṃgṛhītaprakāradaśakavat | atra 
gaṅgādyakṣaradaśakaṃ sahasranāmadaśakasyādyākṣararūpam |

madvayaṃ bhadvayaṃ caiva bratrayaṃ va catuṣṭayam |
anāpaliṅgakūskaṃ ca purāṇāni pṛthakpṛthak ||

iti devībhāgavatasthaśloka iva nāmaikadeśe nāmagrahaṇamiti 
nyāyasiddham | caramo bhakāro hrasva eva | dīrghapāṭhastu 
bahuvacanaprayuktaḥ | tataśca -

gaṅgā bhavānī gāyatrī kālī lakṣmīḥ sarasvatī |
rājarājeśvarī bālā śyāmalā lalitā daśa ||

iti tadarthaḥ | tripurasundaryā eva tantrabhedena 
sahasranāmadaśakamastītyapyāhuḥ | śastaṃ praśastam || 304 ||
	upasaṃharati -

tasmātsaṅkīrtayennityaṃ kalidoṣanivṛttaye |
mukhyaṃ śrīmātṛnāmeti na jānanti vimohitāḥ || 305 ||

	tasmāditi | kaliprayukto doṣaḥ svasvadharmasamanuṣṭhānavaikalpaṃ 
tasya nivṛttaye'ṅgādiparipūrtaye | vaikalyañca ca nāṅgalopa eva api tu 
pradhānalopo'pi | pradhānavikalpatvāviśeṣāt 
kaliprayuktadoṣatvāviśeṣācca | so'pi ca prāyeṇādhunkānāṃ sarveṣāṃ 
karmaṭhamanyānāmapariharaṇīya eva | devatoddeśena 
dravyantyāgarūpasya yāgasya mānasasaṅkalpaviśeṣātmakatvenāgnaya 
idaṃ namametyādispaṣṭataraśabdādbhilāpamātreṇa tasyā 
jāyamānatvāt | evaṃ sandhyāvandanapadavācyaṃ pradhānaṃ 
asāvādityo brahmeti mantrārthānusandhānamādityāvacchinnacaitanyasya 
savātmacaitanyena sahābhedabhāvanārūpam | tacca śiṣṭānāṃ 
rahasyābhijñānāmapi kādācitmeva na sārvatrikamiti pradhānalopaḥ 
sarveṣāmaparihāryaḥ | na ca 
teṣāmaṅgavaiguṇyanimittakaprāyaścittānuṣṭhānena samādhānam | 
aṅgamātralopa eva teṣāṃ vidhānāt | pradhānalope tu punaḥ karaṇameveti 
siddhāntāt | idaṃ tu nāmakīrtanamubhayasminnapi nimitte 
samādhāyakamiti tato'pyasyotkarṣaḥ siddhaḥ | nanvevaṃ sati 
prāyaścittaśāstrāṇāṃ karmakāṇḍasya ca vaiyarthyamityāśaṅkyāha 
mukhyeti | māyā mohitacittānāmalpadevatāsveva mahattvabuddhyudayena 
tattadupāsane pravṛttiḥ māyopanetraparigūhitanetrakasya 

lekho mahāniva vibhāti yadalpakopityasmābhiḥ śivastave kathanāt | tataśca 
tādṛśacetovṛttyānantyādyasyaiva puṃso yatraiva rucistaduddeśenaiva tāni 
śāstrāṇ pravṛttāni | dṛśyate ca loke'pi kasyacitsthūle gurubhūta 
evopāye ruciḥ kasyacillaghubhūta eveti | tataśca 
tādṛśasamastajanānujighṛkṣayā tāni tāni śāstrāṇi bhagavatyaiva 
kṛtāni nānarthakyam | sahasranāmapāṭhe praṇāḍikayā 
rucyutpādakatvādapi sārdhakyamiti tu gūḍho'bhisandhiḥ | laghūpāye 
satyapi gurūpāye janānāṃ pravṛttistu tattatkarmānusārivyāmohādeveti 
bhāvaḥ || 305 ||

viṣṇunāmaparāḥ kecicchivanāmaparāḥ pare |
na kaścidapi lokeṣu lalitānāmatatparaḥ || 306 ||

	śrautasmārtakarmasveva ratānāṃ 
bahujanmabhistādṛśakarmajanyapuṇyaparipākena viṣṇunāmasu 
prītirbahūnāṃ sambhavatītyāśayenāha- viṣṇviti | 
tādṛśaviṣṇunāmakīrtanena katipayairjanmabhiḥ śivanāmasvapi 
katipayeṣāṃ prītiḥ sambhavatītyāśayenāha śivanāmaparā iti | śivasya 
tu dvitricaturādibhūmikābhedena bahuvidhatvāttatra sato'pi 
parasparatāratamyasya duravagāhatvādbahubhirapi janmabhiḥ prayatnataḥ 
uttarāṃ kaṣyāmadhirūḍhā api madhya evāvatiṣṭhamānā bhāsante | 
śivakakṣyeyattānirṇayasya rahasyatvenāprasiddhatvāt | ato 
bahutarajanmabhirbahupuṇyasambhāraiśca labhyatvādrahasyatareṣu 
devīnāmasu prītirdurlabhatarā paryavasyati | ata evoktaṃ 
brahmāṇḍapurāṇe -

yasya no paścimaṃ janma yadi vā śaṅkaraḥ svayam |
tenaiva labhyate vidyā śrīmatpañcadaśākṣarī ||

iti | atra śaṅkarāṇāṃ krameṇābhedānusandhānarūpopāsanayā 
caramaśaṅkaratādātmyāpanno yadi vā śaṅkara ityanena kathyate | 
tādṛśī ca daśā durlabhataraiva | yā ca durlabhatarā sā 
prāyeṇāvidyamānaprāyevetyāśayenāha na kaścidapīti | lokeṣu 
manuṣyeṣu deveṣu dānavādiṣu ca || 306 ||

	idānīṃ gūhitamabhiprāyaṃ sphoṭayati -

yenānyadevatānāma kīrtitaṃ janmakoṭiṣu |
tasyaiva bhavati śraddhā śrīdevīnāmakīrtane || 307 ||

	yeneti | anyāsāṃ viṣṇurudreśvarādīnāṃ devatānāṃ nāma 
prātisvikaṃ janmakoṭiṣu yena kīrtitaṃ tasyaiva 
kakṣyākrameṇottarottaradevatātādātmyāccaramaśivatādātmyāpannasya
iva 

viralatamasya kasyacitpuruṣadhaureyasya 
śrīdevīnāmakīrtanaviṣayakaśraddhāṅkurodayo nānyeṣāmiti bhāvaḥ || 
307 || 
	nanvīdṛśadevīnāmakīrtanaviśiṣṭajanmabāhulye kiṃ 
prāpyamityāśaṅkya janmāntaramevāsambhavitvena sadṛṣṭāntaṃ 
nirasyati -

carame janmani yathā śrīvidyopāsako bhavet |
nāmasāhasrapāṭhaśca tathā caramajanmani || 308 ||

	carama iti | asminnaṃśe upamānāntarābhāvāddevīnāmno 
devīmantra evopamānamityāśayena yathā śrīvidyopāsaka ityuktam | 
upāsakaśabda upāstiparaḥ | śrīvidyeti bhinnapadam | 
gurudevatāmantrātmanāmaikyabhāvanāsiddhimadabhiprāyeṇopāsakapada
ṃ tasyā viśeṣaṇam | tādṛśyā eva carame janmani lābhāt yasya no 
paścimaṃ janmetyādi brahmāṇḍapurāṇavacanāt | athavā 
nāmasāhasrasya pāṭho yasminnitivyadhikaraṇabahuvrīhiṇottarapadameva 
vā pāṭhakaparam | 
upāsakapāṭhayorupamānopameyatāvacchedakayormantranāmnorapyupamā
nopameyabhāvaḥ phalati || 308 ||

yathaiva viralā loke śrīvidyācāravedinaḥ |
tathaiva viralo guhyanāmasāhasrapāṭhakaḥ || 309 ||

	śrīvidyāmantramātralābho nopāstiḥ | tasya sulabhopāyena 
pustakādināpi sambhavāt | api tu 
tadviṣayakabāhyāntarabhedabhinnayāvadācāraparijñānapūrvakamanuṣṭ
hānam | tacca viralataram | ata evoktaṃ śaktirahasye kaulike guravo'nantā iti | 
śrautasmārtācāraviṣayakagranthānāṃ bahūnāmupalambhena 
tadviṣayakayāvajjñānavatāmapi puruṣāṇāṃ bahūnāṃ 
lābhādekenaiva guruṇā dvitrairvā śiṣyamanorathapūrtiḥ | etadācārāstu 
sāmastyena na kvāpi grantheṣūpanibadhyante | upanibandhe pratyuta 
yoginīśāpāmnānāt | ata evottaracatuḥśatyāṃ karṇātkarṇopadeśena 
samprāptamavanītala ityuktaṃ na tu pustakātpustakāntaramiti | 
tasmādgurumukhebhya eva samastācārajñānalābha iti tadāśayaḥ | 
etadāśayenaiva -

madhulubdho yathā bhṛṅgaḥ puṣpātpuṣpāntaraṃ vrajet |
jñānālubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ śreyet ||

ityabhyanujñā pūrṇābhiṣekakartā yo gurustasyaiva pāduketi vyavasthā ca 
saṅgacchate | tataśca mantramātrasya viralatve'pi sa nātropamānamapi tu 
yāvadācāravedanameva tathā viralatamatvādityāśayenoktamevārthaṃ 
draḍhayati yathaiveti | viralā viralatamā ityarthaḥ || 309 ||

mantrarājajapaścaiva cakrarājārcanaṃ tathā |
rahasyanāmapāṭhaśca nālpasya tapasaḥ phalam || 310 ||

	evaṃ pratyekaṃ viralānāṃ trayāṇāmekatra melanamatīva 
durlabhamiti nyāyasiddhamevārthamāha mantreti | apitu niravadhikasyeti 
śeṣaḥ | nakāreṇaivāyaṃ samāso nālpasyeti na tu nañ || 310 ||

apaṭhannāmasāhasraṃ prīṇayedyo maheśvarīm |
sa cakṣuṣā vinā rūpaṃ paśyedeva vimūḍhadhīḥ || 311 ||

rahasyanāmasāhasraṃ tyaktvā yaḥ siddhikāmukaḥ |
sa bhojanaṃ vinā nūnaṃ kṣunnivṛttimabhīpsati || 312 ||

	evaṃ devatāprītikaratvaṃ sarvakāmapūrakatvaṃ 
cāsyānvayamukhenoktvā vyatirekamukhena vidarśanālaṅkārābhyāṃ 
draḍhayati apaṭhanniti dvābhyām | spaṣṭo'rthaḥ || 311-312 ||

yo bhakto lalitādevyāḥ sa nityaṃ kīrtayedidam |
nānyathā prīyate devī kalpakoṭiśatairapi || 313 ||

	bhaktatāvacchedakamapyetadevetyanvayavyatirekābhyāmāha ya iti | 
yo nityaṃ saṅkīrtayetsa eva bhakto nānya ityarthaḥ | ye yajamānāsta ṛtvija 
ityatreva yattadorvaiparītyenānvayaḥ || 313 ||

tasmādrahasyanāmāni śrīmātuḥ prayataḥ paṭhet |
iti te kathitaṃ stotraṃ rahasyaṃ kumbhasambhava || 314 ||

	nāmasāhasrapāṭhavidhiṃ nigamayaṃstatphalakathanamupasaṃharati 
tasmāditi | prayataḥ śuciḥ || 314 ||

	uttaratra sampradāyapravartanaprakāraṃ śikṣayati -

nāvidyāvedine brūyānnābhaktāya kadācana |
yathaiva gopyā śrīvidyā tathā gopyamidaṃ mune || 315 ||

	neti | bhaktāyāpi vidyāvedanarahitāya tatsahitāyāpyabhaktāya na 
brūyāt | tathā gopyaṃ śrīvidyā yathā tadabhāvavate na pradarśyate 
tathedaṃ tadvatepi na pradarśyaṃ kimuta tadabhāvavata iti bhāvaḥ || 315 ||

paśutulyeṣu na brūyājjaneṣu stotramuttamam |
yo dadāti vimūḍhātmā śrīvidyārahitāya tu || 316 ||

ata eva niṣedhatyardhena paśviti | paśavaśca dvividhāḥ pūrvamuktāḥ | 
niṣedhollaṅghane daṇḍamāha ya iti | yaśca gṛhṇātīti cakāralabhyo'rthaḥ 
|| 316 ||

tasmai kupyanti yoginyaḥ so'narthaḥ sumahānsmṛtaḥ |
rahasyanāmasāhasraṃ tasmāt saṃgopayedidam || 317 ||

	tasmai dātre vidyārahitāya grahītre ca | 
krudhadruherṣyāsūyārthānāṃ yaṃprati kopa iti sampradānasaṃjñā | 
gopanīyatāmupasaṃharatyardhena rahasyeti | rahasyetyādiviśeṣyaṃ 
hetugarbham | tena parikārāṅkurālaṅkāra | tasmāt 
anadhikāriṇordātṛgrahītroranarthapradatvāt rahasyatvācca gopayedityarthaḥ 
|| 317 ||

svatantreṇa mayā noktaṃ tavāpi kalaśodbhava |
lalitāpreraṇādeva mayoktaṃ stotramuttamam || 318 ||

	nanu yadvidyāvate'pi gopyaṃ tanmahyaṃ tvayā kathaṃ 
pradarśitamityāśaṅkamānamagastyaṃ samādhatte hayagrīvaḥ 
svatantreṇeti | svatantreṇa parāpreritena | kalaśīti jātilakṣaṇo ṅīṣ | 
tatprayogaśca śleṣeṇa devīputrabodhanāya | tadapyupāstibalena 
devīputrabhāvaparyantāṃ padavīmupārūḍhe vātsalyena 
lalitāmbāpreraṇāvaśyaṃbhāvadhvananāya | kalaṃ śuke kalau jīrṇe kalo 
nāde'timañjula iti yādavabalātkale śuke nāde vā śeta iti kalaśī devī | 
sarvottamatvādvā | sarvottame cottamāṅge kumbhe ca kalaśadhvaniriti 
rabhasaḥ | lalitā preraṇādeva tatpravartanāyā anullaṅghanīyatvāt | 
adhikāriviṣaya eva tatpreraṇasya jāyamānatvācca | 
tenopāsakābhāsāyaiva na pradarśyamiti bhāvaḥ || 318 ||

kīrtanīyamidaṃ bhaktyā kumbhayone nirantaram |
tena tuṣṭā mahādevī tavābhīṣṭaṃ pradāsyati || 319 ||

	tvaṃ tu nopāsakābhāsaḥ api tu pūrṇo'dhikārīti dhvananāya 
pravartayati | tvayeti śeṣaḥ | nirantaramabhedānusandhānapūrvakam | na 
cātra nāmakīrtanavidhirasakṛcchūyamāṇo'bhyāsātkarmāṇi 
bhindyādevetyekasyevaitāvanti phalānīti varṇanamayuktamiti vācyam | 
bhāvanābhedamātreṇāpi tadupapatteḥ phalasyānupādeyatvena 
tadviśeṣoddeśena karmaṇa eva punaḥpunarvidhāne'pyanyaparatvena 
tādṛśasya punaḥśravaṇasyābhyāsarūpatvābhāvāt | apaḥ praṇayatīti 
vidherarthavādavaicitryārthaṃ ṣaḍvāraṃ śravaṇe'pi 
karmabhedānaṅgīkārāt | anupādeyaguṇasācivye'pyasannidherabhāvena 
prakaraṇāntarasyāpi śaṅkitumayogācceti dik || 319 ||

sūta uvāca

ityuktvā śrīhayagrīvo dhyātvā śrīlalitāmbikām |
ānandamagnahṛdayaḥ sadyaḥ pulakito'bhavat || 320 ||

	prahṛṣṭo vacanaṃ prāhetyādinopakrāntamekena ślokenopasaṃharati 
bhagavānsūtaḥ | ānande svātmānande magnaṃ 
viṣayāntarasañcararāhityena tadekapravaṇaṃ hṛdayaṃ cittaṃ yasya saḥ | 
pulakā ānandajanyaromāñcā asya sañjātā iti pulakitaḥ | 
tārakāditvāditac || 320 ||

iti śrībrahmāṇḍapurāṇe lalitopākhyāne hayagrīvāgastyasaṃvāde 
lalitāsahasranāmastotraṃ nāma ṣaṭtriṃśo''dhyāyaḥ ||

iti bhāskararāyeṇa kṛte saubhāgyabhāskare |
jātā phalaśrutiḥ ślokaiḥ kṣamākhyā dvādaśī kalā || 12 ||

granthakṛtpraśastiḥ

śrīviśvāmitravaṃśyaḥ śivabhajanaparo bhāratī somapīthī
kāśyāṃ gambhīrarājo budhamaṇirabhavadbhāskarastasya sūnuḥ |

modacchāyāmitāyāṃ śaradi śaradṛtāvāśvine kālayukte
śukle saumye navamyāmatanuta lalitānāmasāhasrabhāṣyam || 1 ||

śrutismṛtinyāyapurāṇasūtrakośāgamaśrīgurusampradāyāt |
niścitya nirmathya kṛtāpi ṭīkā śodhyaiva sadbhirmayi hārdavadbhiḥ || 2 ||

pramādo me'vaśyaṃ bhavati matimāndyādalasataḥ
padārthanyāyānāmapi duravagāhatvaniyamān |
paraṃ tvantaḥ santaḥ sadayahṛdayā nāmamahimā-
pyapūrvastasmānme na khalu khalapāpobhayabhayam || 3 ||

amba tvatpadayoḥ samarpitamidaṃ bhāṣyaṃ tvayā kāritaṃ
tvannāmārthavikāsakaṃ tava mude bhūyādatha tvāṃ bhajan |
yo nainatpariśīlayenna ca paṭhedyaḥ pustakasyāpi vā
saṃgrāhaṃ na karoti tasya lalite mābhūdbhavatyāṃ matiḥ || 4 ||

nāmaikaṃ māmanayannāmasahasrāmbudheḥ paraṃ pāram |
jalabindurbhavajaladheryeṣāṃ te me jayanti gurucaraṇāḥ || 5 ||

|| iti śrīmatpadavākyapramāṇapārāvārapārīṇadhurīṇasarvatantra-
svatantra śrīmadgambhīrarāyadīkṣitasūrisūnunā bhāratyupākhyena 
bhāskararāyeṇa bhāsurānandanāthetidīkṣānāmaśālinā praṇītaṃ 
saubhāgyabhāskarākhyaṃ 
brahmāṇḍapurāṇīyaśrīlalitārahasyanāmasahasrabhāṣyaṃ sampūrṇam 
||


sampūrṇo'yaṃ granthaḥ

###########   END OF FILE  #######