#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00037 Uniform title: mṛgendrāgama Main title: mṛgendrāgama with vṛtti by bhaṭṭa nārāyaṇakaṇṭha and dīpikā by aghoraśivācārya Secondary title: mṛgendratantra Commentator : nārāyaṇakaṇṭha Commentator : aghoraśiva Editor : śāstrī kṛṣṇa Editor : subrahmaṇyaśāstrī k m Editor : Dyczkowski Mark S. G. Description: Transcribed from vol. 12 of the Devakottai series with provisional corrections by Mark S. G. Dyczkowski. Photographic facsimiles from vol. 12 of the Devakottai series and from vol 50 of the Kashmir Series of Texts and Studies. Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the directions of Mark S. G. Dyczkowski with provisional corrections by Dr. Dyczkowski. Revision 1: Reformatted 02/06/2006 Publisher : śivāgama siddhānta paripalana saṅgham Publication year : 1928 Publication city : devakottai Publication country : India #################################################### śivābhyāṃ namaḥ | mṛgendram | dīpikāsahitayā vṛttyā'laṅkṛtam | vidyāpādaḥ | dīpikā | yasya jñānakriyārūpā śaktirbhuvi vimuktidā | sarvajñānavidhātāraṃ taṃ vande parameśvara || 1 || śrīmanmṛgendravṛttau nārāyaṇakaṇṭhapādaracitāyām | yuktyāgamāviruddhaṃ tātparyārthaṃ prakāśayāmyadya || 2 || yortho vṛttikṛtā svayaṃ sphuṭataraṃ vyākhyāyate śāṅkare śāstre'sminna hi tatra kiñcana mayā vaktavyamālokyate | yassyādvistarabhīruṇā na gadito yaścāsphuṭaṃ sūcita - statraivāgamayuktiyuktamadhunā kiñcinmayāpyucyate || 3 || rāmakaṇṭhamahākaṇṭhakaṇṭhīravapadānugaḥ | na kutārkikamātaṅgagarjitebhyo bibhemyaham || 4 || tatra tāvadatrabhavānācāryaśśiṣṭācārānuvidhānāya śāstrasyāpyavighnaparisamāptaye ca śāstrasya karaṇopādānakartṝnavatārakāṃśca gurūn pūrvordhena praṇamati | uttarārdhena tu śāstravyākhyāṃ pratijānīte | candrārdhetyādi | ______________________________ aṣṭāviṃśatyāgameṣvādibhūtakāmikasyopāgamamidaṃ mṛgendram | mṛgendrasaṃjñākāraṇaṃ lagne spaṣṭībhaviṣyati | vṛttiḥ | candrārdhacūḍacaraṇābjayugaṃ praṇamya vāgīśvarīṃ gaṇapatiṃ kramaśo gurūṃśca | leśādyathāmati yathāgamayuktigūḍhaṃ śrīmanmṛgendraparamārthamahaṃ vyanajmi || 1 || dīpikā | candrārdhaṃ candrakalā prakāśakatvādāhlādakatvācca jñānaśaktireva candrakalātvenocyate, saiva cūḍā bhūṣaṇaṃ yasya | jñānacandrakalāñcita iti śruteḥ | tasya parameśvarasya | caryate gamyate jñāyate ācaryate anuṣṭhīyate kriyate cāneneti caraṇau jñānakriyāśaktī śāstrapraṇayanakaraṇabhūte | yadvakṣyati karaṇaṇ ca na śaktyanyat | iti | vikasanaśīlatvādvimalatvācca ta evābje tayoryugaṃ samaṣṭirūpam | ekatve'pi śakterupacārātjñeyakāryopādhibhedavivakṣayā yugamityuktam | praṇamya kāyavāṅganobhiḥ prahvībhūya | vāgīśvarīṃ | śāstropādānabhūtāṃ mahāmāyātmikāṃ parigrahavartinīṃ paravidyāsvarūpāṃ śaktim | yaduktaṃ śrīmatpauṣkare parā vāgīśvarī vidyā māyāvidyā'parā smṛtā | iti | yadvakṣyāṃte śakternādo bhavedi tyādi | tathā gaṇapatiṃ gaṇānāṃ vidyeśvarāṇāṃ vidyānāṃ aparamantreśvarāṇāṃ paśusaṅghānāṃ ca patiḥ paramaśivaḥ taṃ ca śāstrapraṇetāraṃ praṇamya | kartuḥ kriyāyāṃ sādhakatamatvātprathamaṃ karaṇopādānam | sakaraṇasyāpyupādānāpekṣitvāt upādānopādānaṃ paścātkarturupādānam | kramaśaḥ | yathā kramam | gurūn | anantaśrīkaṇṭha śakrabharadvājahārītān tantrāvatārakān anyāṃśca svaguruparyantān praṇamya śrīmanmṛgendraparamārthaṃ vyanajmīti sambandhaḥ | anena śāstrasya parameśvarapraṇītatvena prāmāṇyaṃ ātmanaścāvichinnasampradāyāgatatvena''satvaṃ darśayati | leśāt saṃkṣepāt | yathāmati yathābodham | na hi pārameśaṃ śāstraṃ brahmaṇāpyaśeṣataḥ parijñātuṃ śakyam | yadyevaṃ svamanīṣikayā yatkiṃcidabhidadhānosāvanāpta eva syāt | ata āha yathāgamayuktīti | āgamānumānānatikrameṇetyarthaḥ | gūḍhaṃ atigambhīram | ayaṃ ca vyākhyāpravṛttau viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ | gūḍhatvādevāsau vyākhyeya ityarthaḥ | śrīmanmṛgendraparamārthamiti | śrīmat sarveśvaratvātparameśvaro'pi śrīḥ sā vidyate yathā kartṛtayā yasmin śāstre śrīmaccedaṃ mṛgendraṃ ca | nanu daśāṣṭādaśabhinneṣu śivaśāstreṣu mṛgendrākhyayā kimapi na śrūyate | satyam | ata evedaṃ kāmikākhyaṃ jñānaśāstraṃ mṛgendrarūpiṇā śakreṇā''śritatvāt mṛgendramityucyate | yadvakṣyatyupasaṃhāre ityetatkāmikaṃ jñānamavāptaṃ parameśvarāt iti | tathā | jñānaṃ caitatparaṃ guhyaṃ yadvispaṣṭaṃ jagattraye | śroturmṛgendrarūpatvānmṛgendramiti sūribhi riti || tasya paramārthe arthayāthārthyaṃ | vyanajmi | prakaṭīkaromi iti | dīpikā | ye kila vyākhyātāraḥ prakṛtānupayogi yatkiṃcidbahutaraṃ pralapanti | ye ca kuśalaṃmanyamānā vyākhyeyamarthaṃ spaṣṭamityupekṣante tānubhayaprakārān dvitīyena ślokenā''kṣipati | vṛtīḥ | kecitsvabodhavibhavaprathanāya tāva - dgarjantyalaṃ na kila yatprakṛtopayogi | anye punaḥ paṭudhiyo na vivecayanti spaṣṭārthametaditi tattadupekṣamāṇāḥ || 2 || dīpikā | tṛtīyenā''tmavyākhyāyāssādhutvaṃ sūcayan - vṛttiḥ | saṃkṣepataḥ prakṛtavastvaparisphuṭaṃ ye vyācakṣate padapadārthasamanvayena | prāyaḥ kuśāgramatibhistadihādriyante vyākhyākṛto viphalavistarabhīrubhiśca || 3 || dīpikā | sādhuvyākhyālakṣaṇamāha sākṣādityādiślokatrayeṇa | vṛttiḥ | sākṣācchrīkaṇṭhanāthādiva sukṛtijanānugrahāyāvatīrṇā- cchrutvā śrīrāmakaṇṭhācchivamatakamalonmīlanaprauḍhabhāsvān | śrīvidyākaṇṭhabhaṭṭastadidamupadiśannādideśaitadenāṃ spaṣṭārthāmatra laghvīṃ viracaya vivṛtiṃ vatsa sarvopayogyām || uparyuparyeva kṛtāni kaiści - nmatāntarāṇāṃ hi nibandhanāni | nodbhinnamudraṃ tvidamadya yāva - ttasmādgururmāmidamanvaśātsaḥ || 5 || tenāhamasyāṃ vivṛtau pravṛto nollaṅghanīyā hi guroranujñā | yadṛcchayā ko'tigabhīraśabdaṃ mṛgendramākṣeptumidaṃ vyavasyet || 6 || dīpikā | śāstrasampradāyavyākhyāpravṛttau ca kāraṇamabhidhatte | adhyayanaśravaṇādāvitra śāstravyākhyāne'pi gurvājñaiva pravartanaheturityabhiprāyaḥ | yaduktamācāryairapi | gurūpasadanātprabhṛti sarvatra tairguruvākyādeva pravartitavyamiti | mṛgendramiti | mṛgendraṃ śāstraṃ siṃhaṃ ca | gabhīraśabdamiti | gabhīratvaṃ śāstrasya gabhīrārtthatayā mantratvena ceti | kimapītyādinā anuktaduruktasandigdhāni samādhatte | vṛttiḥ | kimapi yadiha noktaṃ yacca kiñcidduruktam kathitamapi mayā yatprasphuṭaṃ nāvabhāti | dinakṛta iva doṣāpahnavaikapravṛttā - stadapi vibudhamukhyāsspaṣṭayantaḥ kṣamantām || ataḥ paraṃ pravartantāṃ vṛttayopyuttarottarāḥ | prajvālitātpradīpādvikasvarā dīpasantatiḥ || dīpikā | doṣeti | rātrirityarthaḥ guṇaviparyayāśca | vṛtyaṃtarāṇyapyanayaiva mātṛkayā pravartantāmityāha | ataḥ paramityādi || vṛttiḥ | athānādimalāpeta iti tantram | yatpunaḥ parameśaṃ namaskṛtyetyādyupoddhātaprakaraṇaṃ tatsambandhābhidheyaprayojanaṃ tantrāvatārakramanidarśanārtham | purā khalu tatra bhagavān bharadvājaśiṣyassamadhigatasakalavedaśāstrārthatatvo munirhārītanāmā śivaśaktyunmukhī kṛtacetobhissamāsāditadīkṣairjñānakriyācaryā- yogajijñāsubhirnaimiśāraṇyavāsibhistapodhanaiḥ kṛtapraṇāmāṃjalibhirūrdhvasrotaḥprasṛtaṃ śrīmatkāmikabhedamimaṃ mṛgendrottarasaṃjñakaṃ pṛṣṭaṃssadā śiṣyaguṇopapannān dṛṣṭvā parameśvarādipraṇāmapūrvakamidamāheti hārītaśiṣyastatpraśiṣyo vā viraktimanukurvan svaśiṣyānidamavadat | mūlam | parameśaṃ namaskṛtya bharadvājamṛṣiṃ tataḥ | harādindrakramāyātaṃ jñānaṃ śṛṇuta suvratāḥ || vṛttiḥ | he suvratāḥ parameśvarabhaktiprakarṣaparipoṣitaśobhātiśaya-vatvātsu śobhanaṃ vrataṃ śāstrīyaniyamānuṣṭhānaṃ yeṣāṃ te | ye ca śrotārassambodhitāḥ yadvakṣyatyupasaṃhāre bhavatsu śivaśītāṃśujyotsnāpāṇḍuṣvidaṃ mayā | tadicchayokta miti | harādindrakramāyātaṃ jñānaṃ śṛṇuta ākarṇayata iti sambandhaḥ | harati paśubhyaḥ pāśān puṃsopyūrdhve padamatastu haraḥ iti | yadyapi yaugikīyaṃ saṃjñā ananteśādiṣvapi sāmānyāḥ | tathā'pīndraśabdasannidherihomāpatāveva haraśabdo jñeyaḥ | yadāhuḥ arthaḥ prakaraṇaṃ liṅgaṃ śabdasyānyasya sannidhiḥ | proktāssāmānyaśabdānāṃ viśeṣasthitihetavaḥ | iti | kuta etaditi cedyasmādaindre'smin kāmikabhede bhagavata umāpatervaktṛtvenendrasya śrotṛtvenaiva sambandhaḥ pratītaḥ | tathāhi purastādihaiva munīnāmindro vakṣyati | śivodgīrṇamidaṃ jñānaṃ mantramantreśvareśvaraiḥ | kāmadatvātkāmiketi pragītaṃ bahuvistaram || tebhyovagatya dṛgjyotirjvālālīḍhasmaradrumaḥ | dadāvumāpatirmahyam | iti | tasmā ddharādindratkramācchrīkaṇṭha- nāthāt indrādikrameṇā''yātamavatīrṇam | jñāyante'nena vidyācaryākriyāyogā iti jñānaṃ śāstram | kiṃkṛtvā śṛṇuta parameśvaraṃ namaskṛtya sṛṣṭisthitisaṃharaṇādibhiścidacillakṣaṇaṃ viśvamīṣṭa itīśaḥ | īśitṛtvaṃ cānanteśādīnāmapyastīti paramapadena viśeṣaṇam | paramaścāsau anyeṣāṃ tadanugrahataśśivatvābhivyakterīśvaraśca svātantryeṇa sṛṣṭyādikaraṇāt parameśaḥ | taṃ namaskṛtya kāyavāṅmanobhistasmin prahvībhūya tataḥ anantaraṃ tantrāvatārakaṃ bharadvājaṃ ṛṣimiti ṛṣa gatāviti dhātossarveṣāṃ ca gatyarthānāṃ jñānārthatvādapi paramārthatayā ṛṣiḥ | taṃ ca namaskṛtya śṛṇuteti śrotṝṇāṃ namaskāropadeśaḥ | anamaskṛtaparameśvarāṇāmapraṇata-gurūṇāṃ ca nirvighnaṃ saṃhitādhigamanāsambhavāt | yaśca śrotṛjana-mevaṃ śikṣayati saḥ arthātkṛtatathāvidhaḥ pravartata iti gamyate, tena yathā parameśvaraṃ gurūṃśca natvāhaṃ upadeṣṭuṃ pravṛttastathā yūyamapi śrotuṃ pravartadhvamiti vyavasthitam | yathā caitadindrasyomāpa-tinopadiṣṭaṃ tatparisamāptau yadyapi grantha evāsti | tathā'pi vyākhyā-nopakrame sambandhāderavaśyābhidheyatvātkiñciducyate | kadācit atiruciraratnaprakaravinicitakanakamayakamanīyamahītalamano- harasaptamajaladhiṃ tadviharaṇabhoginaṃ nīlotpalatviṣaṃ caturbhujaṃ dvikandharādhāramukhadvayena vedādhyayanasurāpānasāṅkaryakā-riṇaṃ asuranivahaparivṛtaṃ durmataṃ mahāsuraṃ tridaśapatirapaśyat | atha tathāvidhadurācāradarśanajanitakopākulitamunigaṇasahitaśśata- kraturakṣamamāṇo labdhavaratvātprasabhamastrairavadhyaṃ budhyan phenāntarhitavajreṇa asurasya śirodvayaṃ ciccheda | tadvyāpādanataśca vṛhmahatyājanitamaghamāśaṅkamānastatpraśāntaye bhagavantamacyutaṃ nāmnāṃ sahasreṇa ṛgyajussāmabhiścāstauṣīt | prasannena hariṇā navoditabhāsvadbhāsuraṃ sarvahatyabhibhāvukaṃ nārasiṃhaṃ kavacaṃ prayacchatā proktaṃ yathaitatsannaddhadehastvaṃ tapaḥ kuruṣva bhagavantaṃ pinākinamārādhayan varṣasahasrānte tu taṃ dṛṣṭvā'bhimatamāsādayiṣyasītyuktvāntarhite murārau sarvaṃ tadindreṇa kṛtam | atha pratyakṣībhūte bhagavati pinākini nikhiladuḥkhāntaścāsya sañjātaḥ | śrīmatkāmikākhyañcāsmai parameśvara upadideśa | yataścendrasya nṛsiṃharūpiṇassamupadiṣṭamidamumāpatinā tato mṛgendraśrotṛtvānmṛgendrasaṃjñayā prathitam | sambandhastvatra ṣaṭprakāraḥ parādiḥ | tathā hi sargādau parameśvara ūrdhvaprāgdakṣiṇottarapaścimasrotaḥpañcakabhedabhinnaṃ jñānaṃ svecchānugṛhītavidyeśvarāṣṭakaprabodhanānantaraṃ tadabhivyaktaṃ mantreśvarādibhyo vakṣyamāṇavadādideśa | tathā coktaṃ kiraṇe - sṛṣṭyanantarameveśaśśivān sṛṣṭvā daśātmajān | jñānamekaṃ vibhajyāśu teṣāṃ tatsaṅkhyayā'vadat | kāmikaṃ praṇavākhyasya yogajamityādi || atra ātmajāniti ātmanaiva niradhikaraṇenānugraheṇānugṛhītānityāśayaḥ | tebhyaḥ umāpatiḥ prāpa | tasmācca śakraḥ | tato'pi bharadvājaḥ | tatsakāśāttu hārītaḥ | sa punaḥ svaśiṣyebhyaḥ prāheti parastātsarvaṃ spaṣṭīkariṣyāmaḥ | abhidheyāśceha jñānakriyāyogacaryāḥ | prayojanaṃ cā'tra tatjñaptiḥ | tatprayojanamapi bhuktimuktī | parameśvarasadbhāvasādhakapramāṇopa-nyāsaḥ tadbādhakanirākaraṇaṃ ca yadyapi tatpraṇītāgamaprāmāṇyasādhanāya prathamamevopayujyate | tathāpi śāstrakāreṇaivā'traitadvicāritaṃ atastatraiva vakṣyāmaḥ | kevalametāvadeveha pratijānīmahe | yaduktaṃ - āyurvedācca gaṇitānmantravādācca sasvarāt | rasopaniṣadāṭopādāptassa parigṛhyate | iti | taccā''ptatvaṃ sāñjanatvādasarvārthadṛśāṃ darśanāntarapraṇetṝṇāṃ svasvaviṣayameva | nityanirmalaniratiśayasarvārthajñānakriyāśaktestu sarvadā sarvānugrahapravṛttasya parameśvaratvādeva sarvādhiṣṭhātussarvaviṣayam | evaṃvidhaviśeṣaṇaviśiṣṭasya vaktuṃrvipralambhakatvāsambhāvanāt nā'prāmāṇyam | etacca yathāvasaraṃ vakṣyāmaḥ | tadevamīdṛgrūpo bhagavānāgamasya kartā | āgamastu taṃ jñāpayati | ataśca dvayorapi visadṛśakriyatvāt nātretaretarāśrayadoṣassyāt | yathā kaścidevaṃ vakti devadatto'hamāyāta-iti | tadvākyaśravaṇācca tadanye manyante devadatto'yamāyāta iti | na cātra devadattasya tadvākye cetaretarāśrayatvaṃ yuktam | tadukteṣu ca dṛṣṭārtheṣu viṣabhūtarasavādādiṣu tadāgamasya phalavatvamupalabhyā'dṛṣṭārthasya tacchāsanasyāpi phaladatvamanumīyata ityalamanena | prakṛtamanusarāmaḥ || 1 || dīpikā | śāstrasvarūpaṃ darśayati athānādītyādinā | upodghātapaṭalasya prayojanamāha yatpunarityādinā | yadāhuḥ cintāṃ prakṛtasiddhyarthāmupodghātaṃ pracakṣata iti | upodghātapaṭalasya prastāvamāha purā khalvityādinā | samāsāditadīkṣaiḥ iti, nādīkṣitānāṃ śravaṇādhikāra ityarthaḥ | ūrdhvasrota ityādi siddhāntarūpaṃ na vāmādikam | mṛgendrottarasaṃjñamiti mṛgendraṃ pratyuktavān mṛgendrottarākhyaṃ na tu mṛgendraikadeśabhūtam | jñānādipādacatuṣṭayayogāt | śiṣyaguṇopapannāniti | yaduktaṃ arthī śakto vidvān śāstreṇāparyudastastantre'dhikriyata iti | parameśvarādīti ādigrahaṇādbharadvājaḥ vyākhyānādau pūjyo'bhivandyaśca guruḥ yataḥ | hārītaśiṣya ityādi hārītavacanameva hārītaśiṣyādibhiranūdyata ityarthaḥ | vrataṃ śāstrīyaniyamānuṣthānaṃ sāmānyaviśeṣaśāstrasiddham | śrīmadbhārgave iti varṇāśramācārān manasāpi na laṃghayet | yo yasminnāśrame tiṣṭhan prāpto dīkṣāṃ śivātmikām | sa tasminneva santiṣṭhet śivadharmaṃ ca pālayediti | śrīmatsvāyambhuve'pi - gṛhiṇo lokamārgasthā laṅghayeyurna laukikam | acāradīkṣitāstadvatkurvīranniti | harati paśubhyaḥ pāśānityādi haraśabdenātrānantaśiṣyaḥ śrīkaṇṭhaḥ procyata iti | atra hetumāha indraśabdasannidheriti tasyaiva brahmāṇḍamadhyādhikāritvādityarthaḥ | etadeva prapañcayituṃ praśnayati | kuta etadityādi | pariharati yasmādityādi harādindrakramāyātamityatra indraśabdo bharadvājasyāpyupalakṣaṇamityāha indrakrameṇeti | jñānapadaṃ vyācaṣṭe jñāyante'nenetyādi | vidyāśabdenātra vidyāpādavācyaḥ patyādirartho gṛhyate | tadanugrahataśśivatvābhivyakteriti | vidyeśvarādīnāṃ śivānugrahādeva sarvajñatvābhivyakteḥ | yadvakṣyati - tatrādau kevalāṇūnāṃ yogyānāṃ kurute'ṣṭakam | vāmādiśaktibhiryuktaṃ saptakoṭiparichada miti | atastasminneveśaśabdasya mukhyatvamityāha svātantryeṇetyādi anantādīnāṃ tatpreraṇayaiva sṛṣṭyādikaraṇāt sarvajñatve'pi teṣāṃ śivāpekṣayā kartṛtvaṃ nyūnamityarthaḥ | bharadvājasya ṛṣitvaprasiddhau ṛṣiśabdasya punaruktatāmāśaṅkaya pariharati ṛṣa gatāvityādi | sambandhāderityādigrahaṇāt abhidheyaṃ prayojanaṃ ca gṛhyete | tatra sambandhaprakāśanārthamitihāsamāha | kadācidityādi | viharaṇabhoginamiti krīḍāvyasaninam | nikhiladuḥkhāntaścāsya sañjāta iti nikhiladuḥkhahetutvāt nikhilaṃ duḥkhaṃ malaḥ tasyānto vyapagamaḥ sañjātaḥ tatkāla eva malaparipākavaśācchaktinipātapūrvakaṃ nirvāṇadīkṣāsya sampannetyarthaḥ | ata evādhikāritvāt śrīmatkāmikākhyaṃ cāsmai parameśvara upadideśa śāstramiti śeṣaḥ | sambandhaprakārānāha sambandhastvityādi parādiriti paro mahānantarālo divyo divyādivyo'divyaśceti | tāneva darśayati tathāhītyādinā | srotaḥ pañcakabhinnamiti siddhāntarūpamevedaṃ pañcamantraparigrahatvāt pañcakṛtyapratipādakatvāt pañcamantrātmakaśivadehābhivyaktatvācca pañcasrotorūpamucyate | na vāmādikamapi teṣāmaśivakartṛkatvāt kathaṃ punasteṣāmapi śaivatvena kvacitprasiddhiḥ upacārāt śivādhiṣṭhitā''tmāntarapraṇītatvena | yadyevaṃ parameśvarasyāśarīratvāt śāstropadeśānupapattiḥ | na jagatsṛṣṭyādivatsaṅkalpamātreṇaiva vidyeśvarādīmāṃ śāstrāvabodhakatvāt | tadevāha svecchānugṛhītetyādi | nanu kāmikādayaśśivabhedāḥ praṇavādīnāmupadiṣṭā iti śrūyante | tatkathaṃ vidyeśvarāṇāmupadeśaḥ | ata āha vidyeśvarāṣṭakapravodhanānantaramiti prathamaṃ vidyaśverāṇāmupadeśaḥ paścātpraṇavādīnāmiti | tebhya umāpatiriti tebhyo'nantaram anantabhaṭṭārakācchrīkaṇṭhaḥ prāpa na tu sūkṣmādibhyo vā | anantaśiṣyatvenaiva prasiddheḥ | uktañca śrīmadraurave jagataḥ kāraṇaṃ devamananteśaṃ paraṃ gurum | tenoktaṃ parameśāna śrīkaṇṭhāya mahātmane iti | tadevaṃ śivānantayoḥ parassabandhaḥ | ananta śrīkaṇṭhayormahān | śrīkaṇṭhaśakrayorantarālaḥ | śakrabharadvājayoḥ divyaḥ | bharadvājahārītayordivyādivyaḥ | hārītatacchiṣyayoradivyaḥ | jñānakriyāyogacaryā iti jñānaśabdenātra jñeyāḥ patipaśupāśāḥ kathyante prayojanañcātra jñaptiriti ata evopāyopeyalakṣaṇaścāyaṃ sambandho'tra sūcitaḥ tadevamīdṛgrūpa iti paramāptaḥ | dvayorapīti kartṛjñāpakatvena visadṛśakriyatvānnetaretarāśrayadoṣa iti | tadevodāharaṇena spaṣṭayati yathā kaścidityādi || 1 || vṛttiḥ | tadevaṃ hārītamunissvaśiṣyāṇāṃ jñānopadeśaṃ pratijñāya tata indrakramāyātatvaṃ darśayitumāha | || mū || nārāyaṇāśrame puṇye bharadvājādayo dvijāḥ | tepuḥ śivaṃ pratiṣṭhāpya tadekāhitamānasāḥ || 2 || badarikāśramanāmni viṣṇorāśrame tadāśramatvādeva pāvane bharadvājaprabhṛtayo munayastepuriti sambandhaḥ | bharadvājādīnāmṛṣīṇāṃ dvijatvaprasiddhisambhavāt dvijā iti viśeṣaṇaṃ vāgīśvarīvibhavasaṃyogāt na sañjananādinā | kṛtadīkṣatvenotkarṣavatvapratipādanārtham | tadānīṃ na punarupanītatvamātraṃ smārtavadvijaśabdeneṣṭam | adīkṣitānāṃ tantrādiśravaṇānadhikārāt pratyuta pratyavāyaśruteḥ | śivaṃ pratiṣṭāpyeti | lohabāṇaliṅgādāvādhāre sāmānyamantrādinā parameśvarapratiṣṭhāpanaṃ parikalpyetyāśayaḥ | anyathā yathāvadviditatattadvidhānānāṃ parastātpratiṣṭhādiviṣayasya praśnasyānupapatteḥ | tasminnevaikasminnāhitaṃ ekāgrīkṛtaṃ mānasaṃ yaiste tathāvidhāssantastepuḥ | śivārādhanalakṣaṇaṃ tapaścakrurityarthaḥ || dīpikā | dvitīyasūtraṃ sambandhayati tadevamityādinā | nārāyaṇāśramasyānekatvātkasminnityākāṃkṣāyāmāha vadaryāśramanāmnīti | dvijapadaṃ vyācaṣṭe bharadvājādīnāmityādi | yaduktaṃ māyāyāḥ prathamaṃ janma vidyājanma tataḥ paraṃ ityādi | kathaṃ punaḥ bharadvājādīnāṃ indrasākṣātkaraṇātpūrvaṃ dīkṣitatvam | na tadānīṃ | hārītavacanakāle tvastyeva | smārtavaditi sūtraproktadvijaśabdavat | yadāha devalaḥ mātāpitṛbhyāṃ garbhādhānādibhissaṃskṛte garbhāṣṭame varṣe upanayanārho bhavati | tatropādhyāyaḥ pitā | mātā gāyatrī | evamupanīto dvipitṛko dvijātissyāditi | tantrādiśravaṇānadhikārāditi | atra ādigrahaṇāt mantraparigrahaḥ | yaduktaṃ śrīmatkālottare mantraṃ tantraṃ tvayā prokta miti | mantratantraśravaṇe ca dīkṣitānāmevādhikāraḥ yaduktaṃ śrīmatparākhye dīkṣito yo'dhikārī syādyogyassnānārcanādiṣu iti | vakṣyati cādhyayanaprakaraṇe pūte mahītale sthitvā paśuśravaṇavarjitaḥ | iti | pratyavāyaśruteriti | yaduktaṃ śrīmadraurave ājñāvilaṃghanātproktaṃ kravyādatvaṃ śataṃ samāḥ | iti | yadi vā dvijaśabdena teṣāṃ dvijatvavyāptiphaleneśajñānena yogādutkarṣaḥ procyate tataścānātmādāvātmajñānādyabhāve'pi sarvajñatvādyadarśanāt bandhāntarabaddhyamātmānamāśaṅkamānānāmeteṣāṃ śaktinipātavaśāttaducchedopāyajñasya śivasyārādhanamupapadyata iti | śivārādhanalakṣaṇamiti | pariṇatamalatvena śaktinipātavaśācchivadharmādyātmakam | yaduktaṃ kiraṇe same karmaṇi sañjāte kālāntaravaśātpunaḥ | tīvraśaktinipātena iti | śrīmatsvāyambhuve'pi sā śaktirāpatatyādyā puṃso janmanyapaścime | sannipātātkṣaratyasya malassaṃsārakāraṇaṃ kṣīṇe tvasmin dhiyā sā syātparaṃ niśreyasaṃ prati iti || 1 || || mū || atha tān bhāvitān matvā kadācittridaśādhipaḥ | tadāśramapadaṃ bheje svayaṃ tāpasaveṣabhṛt || 3 || vṛttiḥ | anantaraṃ ca tān bhāvitān tantraśraddhālūn jñātvā kasmiṃścitkāle munirūpadhārī śakraḥ tadīyamāśramaṃ siṣeve || 3 || dīpikā | tatra śraddhālūn iti pāṭhe śive śraddhālūnityarthaḥ || 3 || || mū || sa taissampūjitaḥ pṛṣṭvā tāṃśca sarvānanāmayam | provāca codanādharmaḥ kimarthaṃ nānuvartyate || 4 || sa indrastairbharadvājādibhirāśramasamucitenātithisatkāreṇābhyarcita-stān bharadvājādīn pratyekaṃ kuśalaṃ pṛṣṭvā'bravīt kiṃ tadityāha codanādharmaḥ kimarthaṃ nānuvartyata iti | codaneti kriyāyāḥ pravartakaṃ vacanamāhuḥ tadāmnāto dharmaḥ kimiti nānuṣṭhīyate | codanaiva hi dharme pramāṇaṃ pramāṇameva codanā ityevamayogānyayogavyavacchedena tataḥ pravartamānānāmaihikasyā''muṣmikasyāpi phalasyāvisaṃvādāt | tathā coktam | śrutismṛtyuditān dharmānanutiṣṭhan hi mānavaḥ | iha kīrtimavāpnoti pretya cānuttamāṃ gatim || iti | tadviparītaṃ tu trayībāhyaliṅgārādhanādi yat tattrayībāhyatvādeva phalguprāyam | yadāha bhaṭṭaḥ | tathā'tikrāntavedoktamaryādavyavahāriṇām | saṃvādiṣvapi vākyeṣu neṣyate mānahetutā || manurapi yā vedabāhyāssmṛtayo yāśca kāścitkudṛṣṭayaḥ | sarvāstā niṣphalāḥ pretya tamobhūtā hi tāssmṛtāḥ || 4 || dīpikā | sarvaśabdārthamāha pratyekamiti abravīditi mīmāṃsakadṛṣṭyā coditavānityabhiprāyaḥ | codanāśabdenātra vidhiniṣedhavākyānyabhidhīyanta ityāha codanetyādi codanāvākyānāṃ kārya evārthe prāmāṇyābhyupagamāt na siddha iti | nanu liṅādeḥ pratyayamātrasya viddhyarthakatvena pravartakatvāt kathaṃ vacanamityupanyāsaḥ | satyam | pratyayamātrasyaiva vidhirarthaḥ | sa tu bhāvanāpekṣa eva puruṣaṃ pravartayati | ayamarthaḥ | kuryādityukte kiṃ, kena, kathamityākāṃkṣāyāṃ anena itthaṃ kuryāditi vākyasyaiva pravartakatvam | yadāhuḥ kimādyapekṣitaiḥ pūrṇassamarthaḥ pratyayo vidhau iti | dharmaśabdenātra na bhāvapratyayarūpo buddhiguṇo vivakṣitaḥ | mīmāṃsakānāmanabhimatatvāt | nā'pi bhāvasvabhāvaḥ | tasya kāryatvāt | nāpyapūrvākhyassaṃskāraḥ | tasyānuṣṭhānottarakālabhāvitvāt | api tu yāgādyanuṣṭhānarūpa evetyāha | tadāmnāto dharma iti | nānuṣṭhīyata iti | codanaivahi dharme pramāṇamiti | dharmasyānuṣṭhānarūpasya pratyakṣatve'pi tajjanyasyāpyapūrvākhyasya tatphalasya ca svargādestatsambandhasya cātīndriyatvāt pratyakṣādipramāṇānāṃ tatra prāmāṇyaṃ na sambhavatīti | yadyevaṃ pramāṇānantarbhāvāt codanā'pi na pramāṇaṃ ata āha pramāṇameva codaneti codanāyāstu nityatvena kartṛgatavipralambhādidoṣādyabhāvāt atīndriyeṣvartheṣu jñāpakatvena prāmāṇyamanivāryameva | yadāhuḥ - anadhigatārthagaṃtṛ pramāṇamiti | ayogānyayogavyavacchedeneti pramāṇa | mevetyavadhāraṇaṃ codanāyāḥ prāmāṇyāyogaṃ vyavacchinati | codanaivetyavadhāraṇaṃ tu pratyakṣādīnāṃ prāmāṇyayogaṃ vyavacchinatti | phalasyāvisaṃvādāditinanu kvacitputreṣṭyādau phalavisaṃvādo dṛśyate tatkathaṃ phalāvisaṃvādāccodanāyāṃ prāmāṇyam | ucyate | kvacitkṛṣyādāviva karmakartṛtvasādhanavaiguṇyena phalavisaṃvādaḥ | sa ca nāprāmāṇyaphalasādhaka iti | phalguprāyamiti alpaprayojanam || 4 || vṛttiḥ | ityevaṃ jaiminimatānusāriṇastasya vācaśśrutvā - || mū || ta ūcurnanvayaṃ dharma - ścodanāvihito mune | devatārādhanopāya stapasā'bhīṣṭasiddhaye || 5 || te bharadvājādaya indraṃ tāpasarūpatvena muniśabdenā''mantrya nanviti vacanamavocan | yo'yamasmābhirabhimatarudrākhyadevatā- prasādanopāyalakṣaṇo dharmastapasā samīhitasiddhyarthamāsevyate sa codanayaiva hi | vihitaḥ | vyavasthāpitaḥ | tathā hi - codanā nāma liṅloṭtavyādiśabdavyavasthāpitavidhiniṣedharūpayajanādikriyā-pravartakaṃ vacanamabhidhīyate | yathā jyotiṣṭomena yajeta svargakāma ityādi | tacca mukhyatayā śrautam | tanmūlatvācca smārtamapi | tathā coktaṃ - tasmācchrutismṛtī hyeva pramāṇaṃ dharmagocara iti | tathā vedo'khilo dharmamūlaṃ smṛtiśīle ca tadvidām | iti | tadāstāṃ tāvadevaṃvidhāśśrutyādisadāgamārthāvirodhinyaḥ paurāṇikyassaṃhitāḥ anyāśca kāścana śrutayaḥ | yāsāmidaṃ tātparyam | yathā mahābhāratādau - ye bhaktā varadaṃ devaṃ śivaṃ rudramumāpatim | iha loke sukhaṃ prāpya te yānti paramāṃ gatim iti | sarvarūpaṃ bhavaṃ jñātvā liṅge yo'rcayati prabhuḥ | tasminnabhyadhikāṃ prītiṃ karoti vṛṣabhadhvajaḥ | iti | tathā - ādityā vasavo rudrā munayaśca mahaujasaḥ | vidhivalliṅgamārādhya padamiṣṭatamaṃ gatāḥ | iti | tathā - mudbhasma gośakṛtpiṣṭaguḍakhaṇḍādiliṅgakam | sampūjayan pratiṣṭhārthaṃ śraddhāvānadhigacchati iti | abhyupagamyāpi brūmaḥ yadābhiprāyeṇedamabhidhīyate bhavadbhissa tāvacchrutyartha eva smaryatām || 5 || dīpikā | uttarasūtramavatārayati ityevamityādi yoyamasmābhirityādi codanaiva dharme pramāṇamastu vayamapi codanādharmamevānutiṣṭhāma ityarthaḥ | samīhitasiddhyarthamiti | samīhitaṃ caiṣāṃ malanivṛttyādiḥ | codanādharmatāmevopapādayati tathāhītyādi | pravartakaṃ codanaivetyuktam | nanu nāsmābhiḥ pravartakavākyamātraṃ pramāṇamiṣyate ; api tu śrutirūpaiva codanā | ata āha abhyupagamyāpi brūma ityādi || 5 || tra hi | || mū || vede'sti saṃhitā raudrī vācyā rudraśca devatā | sānnidhyakaraṇe'pyasmin vihitaḥ kālpiko vidhiḥ || 6 || vṛttiḥ | rudro devatā asyeti raudrī saṃhitā ṛgyajussāmalakṣaṇe cātharvaṇe ca vede'sti | yajurvede hi rudraikādaśinī saṃhitā śruyate | yasyāṃ bhagavanto rudrāssarvābhipretasādhakāḥ paṭhyante | ṛgvede'pi tryambakaṃ yajāmahe | imā rudrāya tapase kapardine | imā rudrāya sthiradhanvine giraḥ | ityādikāḥ rgvidhānāmnātatattadviśiṣṭavidhāna-phalā vidyanta eva | sāmavede'pi śruyate hi sāmnāṃ vidhāne | āvo rājānaṃ tadvargā devaprāvṛjyāto hanītyeṣā raudrī saṃhitā | etāṃ prayuñjāno rudraṃ prīṇātīti | evamātharvaṇe'pi rudrārādhanavidhayastanmantrasaṃhitāśca sambhavanti | na ca kevalaṃ saṃhitāmātramevā'sti | tatra rudra eva devatā vācyarūpatayā śrūyate | yamuddiśya eṣa te rudrabhāgassaha svasrāmvikayā | taṃ juṣasva svāheti śrutiḥ | na caitadyāvat kālpika iti kalpo vedāṅgaṃ tadukto vidhirbhagavatassānnidhyakalpanāya śrūyate | tathā hi kāṭhake sūtrapariśiṣṭīye rudrakalpe - triṣavaṇamudakopasparśī tyuktvoktam | darbheṣvāsīno darbhamuṣṭiṃ dhārayamāṇo rakṣobhyopyavijñeyo bhavati | śākayāvakapayobhaikṣabhakṣaṣṣaḍbhirmāsaiḥ pratyakṣībhavantaṃ bhagavantaṃ pinākinaṃ paśyatīti | evaṃ cāśraddhadhānamanasāṃ jaiminīyacchāyānusāriṇāmapi codanāpradarśito'yamastyeva prasiddhaḥ panthāḥ | kiṃ punaḥ parameśvaraprakāśanavihatamahāmohatimiratayā vispaṣṭadṛṣṭīnāmanyeṣām || 6 || dīpikā | kiṃ punariti | śaktipātavaśādīśvaraviṣayasaṃśayaviparyayajñānavināśena prakāśitatadastitvaniścayānāmityarthaḥ | natvatra mahāmoho mala iti vyākhyeyaṃ dīkṣayaiva tatkṣapaṇasya vakṣyamāṇatvāt || 6 || || mū || ityukte'pi paraṃ bhāvaṃ jijñāsuḥ prahasan prabhuḥ | tānāha mithyājñānaṃ va - śśabdamātraṃ hi devatā || 7 || vṛttiḥ | evamapi kathite tadīyaṃ bhaktiprakarṣaṃ jñātumicchuḥ indratvena paramaiśvaryayogāt prabhuḥ prabhavanaśīlassa tān munīn sasmitamāha | kiṃ tat mithyājñānaṃ vaḥ yuṣmākaṃ sambandhi yadetat liṅgārcanādiśivārādhana- pratipādakaṃ jñānaṃ śāstraṃ tanmithyā na satyaṃ tat | praṇetṛtathāvidhadevatānupapatteḥ | yataḥ karmānuṣṭhānādeva phalam | na devatātaḥ | śabdamātraṃ hi devatā | na khalu vayaṃ pratyakṣapramāṇetarapramāṇāpahnavapravṛttadurācāra- cārvākavadasambhavameva devatāyāḥ pratipādyāmahe kiṃ tarhi, vidyata eva devatā sā tu na śabdādatiricyate | api tu ayogolakavahnivadanupalabhyamānavācyārthāpṛthakbhāvaśśabda eva | naiṣa teṣu kriyāviśeṣeṣu aṅgabhāvaṃ gacchan yāgasampradānadevatāviśeṣākhyāṃ labhate | taduktaṃ - avinirbhiṇṇaśabdārthe dhyāyedoṅkāramīśvaraṃ iti | na cātra kaścideka eva viśveśitā astīti niyamaḥ pratijñātuṃ śakyaḥ | anekākārasuprasiddhabahutaradevatāviśeṣaśravaṇāt | taccedamanupamamahimnaśśabdarūpasyaiva vijṛmbhitam | yadekamapi tat tattaddevatāviśeṣapratītihetutāmātmapratītihetutāṃ cābhyeti | tathaiva śrutiḥ - indraṃ mitraṃ varuṇamagnimāhurathodivyassuparṇo garudmān | ekaṃ sadviprā bahudhā vadantyagniṃ yamaṃ mātariśvānamāhuḥ iti | tatsusthitametacchabdātmikā devateti || 7 || dīpikā | ityukte'pītyādisūtraṃ vyācaṣṭe evamapītyādi | paraṃ bhāvamiti vyācaṣṭe tadīyaṃ bhaktiprakarṣamiti | śaktipātayogyataiva tanniṣṭhatvaṃ bhaktiḥ yogyatāveśalakṣaṇo jñanaviśeṣaḥ | yaduktam - anyo'pi yogyatāveśalakṣaṇo'para ucyate | bhaktitvena samākhyāto vijñānāvayavopyatha | iti || ata evedānīṃ malapariṇatissampannā | yataśśaktipātacihnabhūtā parameśvaraśaktirvartate tadahameteṣāṃ tatprakarṣaṃ jñātuṃ punarapi mīmāṃsakadṛṣṭyā''kṣipāmīti samandahāsamāha na tvapahāsaśīla ityāha | karmānuṣṭhānādeva phalaṃ na devatāta iti | tasyā devatāyā vācakābhimatarudreśādiśabdabhedena pramāṇāntarairasiddheḥ tena saha sambandhagrahaṇāsambhavādāgamenāpyasiddhaḥ tata eva ca sambandhagrahaṇāditaretarāśrayato'siddhireva | tataśca raudraṃ caruṃ nirvapedityādāvapi uddeśyākāratayā viśiṣṭa karmāṅgatvena sa devatāśabda eva pratīyata iti kriyāta - eva phala na devatāta iti | ihā'pi vakṣyati na ca tatsādhakaṃ kiñcitpramāṇaṃ bhātyabādhitam iti | ataśśabdetaratvābhyupagame'pi na yuṣmadabhimata devatāviśeṣasiddhirityāha | na cātretyādi brahmaviṣṇvādīnāmapi viśveśitṛtvena śravaṇādityabhiprāyaḥ | na cābhyupagamo yukta ityāha tatsusthitametaditi niścitamityarthaḥ || 7 || vṛttiḥ | evamanvayenābhidhāya vyatirekeṇāmumevārthaṃ dṛḍhayitumāha || || mū || śabdetaratve yugapa - dbhinnadeśeṣu yaṣṭṭaṣu | na sā prayati sānnidhyaṃ mūrtatvādasmadādivat || 8 || śabdavyatiriktā hi yadi devatā vidyate kiṃ vigrahavatī avigrahavatī ubhayarūpā anubhayarūpā vā | anubhayarūpatve'vastutvāt | kiñca na tatvaṃ tasyāḥ | ubhayarūpatve viruddhadharmādhyāsataḥ svasiddhāntaviruddhānekāntavādābhyupagamaḥ | vyastapakṣadvayodbhāvitadoṣaprasaṅgaśca | avigrahavatve śabdenaivaṃ kimaparāddham | vigrahavatve tu bhinnadeśāvasthiteṣu yugapatprārabdhayāgeṣu yajvasu mūrtatvāt tasyāstatsānnidhyānupapattiḥ | nanu mūrtatve satyapi sānnidhyaṃ parasparavidūradeśasthopasthātṛjano- pahṛtasaparyayorarkendubimbayordṛṣṭamityanaikāṃtitikaṃ mūrtatvam | nānaikāntikam | arkendubimbayossvaprabhābhāsvarayoruccataratvena sakaladeśopalakṣyasthānamātrasthayorbahujanopalambhayogyadeśā- vasthānameva sānnidhyaṃ bhavatāṃ pratibhāti na vāstavam | yathācātyuttuṅgaraṅgotsaṅgavartinī nartakī vidūradeśavartibhirbhūyobhūyo'bhiprekṣakaiḥ prekṣyamāṇā naikaikaṃ prati prākāmyaśaktyā sānnidhyaṃ bhajate | yathā ca samakālamanekapraṇayijanopanimantritānāmasmākaṃ mūrtatvādyugapadanekagṛhabhojanaṃ na dṛṣṭam | evaṃ devatāyāstulyakālaṃ bhinnadeśasthayāgasānnidhyaṃ mūrtatvānna sambhāvyamiti śabdamātratvamevasassyāssādhīyaḥ || 8 || dīpikā | śabdetara ityādisūtrasya sambandhamāha evamanvayenetyādi anubhaya rūpa ityādivigrahavatvāvigrahavatvābhyāmanyasyāḥ koṭerasambhavāditi | ubhayarupatve ityādi tadevasattadevāsadityādinā naikāntavādasya nirākariṣyamāṇatvāditi bhāvaḥ | vyastapakṣadvayetyādi vigrahavatvāvigrahavatvayoḥ pakṣayorye doṣāssambhāvyante kiṃcitjñatvādayo'kartṛtvādayaśca teṣāmubhayeṣāmatraprasaṅga iti || 8 || vṛttiḥ | kiṃca | na ca tatsādhaṃ kiñci - tpramāṇaṃ bhātyabādhitam na kila tathāvidhavyatyayadaśāvirahitaparamaparokṣavapuṣaḥ prakṛṣṭātiśayaiśvaryopapannajñānānandamahimno devatāviśeṣasya sādhakaṃ kimapi pramāṇaṃ pratibhāti | tathāhi - aparokṣatvena sakalapramāṇajyeṣṭhasya pratyakṣapramāṇasya tāvannāsau gocaraḥ na hyatīndriyagrahaṇakṣamatvaṃ pratyakṣasya sambhavati | atha vyavahitaviprakṛṣṭārthaviṣayaṃ yogipratyakṣaṃ tatsattāniścāyakamiti cet | tanna | yato'smadādyatīndriyārthadarśino yoginassūkṣmādiviṣayaṃ tatpratyakṣaṃ tena ceśvarassākṣātkiyata iti sarvametadanupapannaṃ pramāṇābhāvāt | atīndriyo'tīndriyārthadarśī ca kaścitsādhayitumiṣṭaḥ | tasya tathāvidhapuruṣapratyakṣeṇāsiddhena sādhanaṃ prāmāṇikasyāpi bhavataḥ kimiti na trapāvaham | nanvastyatrānupahatasāmarthyamanumānam | tathāhi - jagadidamurvīparvatasaritsamudrādidharmikāryamiti sādhyo dharmaḥ | sāvayavatvāt | yadyatsāvayavaṃ tattatkāryaṃ yathā valabhiprākārapuṣkariṇyādi vipakṣavyāvṛttaścāyaṃ hetuḥ | yatra kilā''tmādau kāryatvaṃ nāsti tatra sāvayavatvamapi nāstīti | na cāsya hetorīśvaraśarīreṇānaikāntikatvam | yathāhurjaiminīyāḥ anekāntaścahetuste taccharīrādinā bhavet | iti | tasyā'pi tadicchākāryatvenāsmābhiriṣyamāṇatvāt | iti | siddhe ca jagataḥ kāryatve yadyatkāryaṃ tattadviśiṣṭajñānakriyopapannakartravinābhāvi ghaṭapaṭādikāryavat | kāryaṃ cedaṃ jagat | tasmādidamapi niratiśayajñatvakartṛtvasampannanirmātāraṃ gamayati | yaścātra nirmātā sa īśvara iti kimetanna pramāṇam | bhavedetatpramāṇaṃ yadyabādhitaṃ syāt | yāvatā paramāṇvindriyāderjagadbhāgasyāsiddhaṃ sāvayavatvamiti bhāgāsiddho'yaṃ hetuḥ | paramāṇūnāmacaitanye satyanekatvāt ghaṭādivat kāryatvamavyabhicārīti kila bhavatāmabhyupa-gamaḥ | yadapyetaddṛṣṭāntīkṛtaṃ valabhiprākārapuṣkariṇyādi tadgatamupādānasahakārikāraṇādyānuguṇyavaiguṇyanirvṛttasadasat- sanniveśaṃ sāvayavatvaṃ tadanyadeva tattatsanniveśavisadṛśamitaradeva hi mahīmahīdharādigataṃ sāvayavatvaṃ vastusādṛśyāvalambanapūrvakavyāptidarśanāhitasaṃskārācca tadanuguṇasādhyasādhanārthaṃ pramāṇikamiti pravartata iti yuktam | na punassāvayavatvaṃ śabdamātrasāmānyāśrayaṇena | yadāha dharmakīrtiḥ - siddhaṃ yādṛgadhiṣṭhātṛbhāvābhāvānuvṛttimat | sanniveśādimadyuktaṃ tasmādyadanumīyate || vastubhedaprasiddhe'pi śabdasāmyādabhedinaḥ | nayuktā'numitiḥ pāṇḍudravyādiva hutāśanaḥ || iti | api ca valabhyādīnāṃ pakṣāntarbhāvāt dṛṣṭāntatvāyogaḥ | na ca dṛṣṭaṃ kāraṇamapahāya kāraṇāntaramīśvarākhyaṃ kalpayitumupapannam | evaṃ hi sati sarvatra kāryakāraṇabhāvo viplavet | taduktam - yasmin sati bhavatyeva tattato'nyasya kalpane | taddhetutvena sarvatra hetūnāmanavasthitiḥ || iti | kiṃ ca na tāvadaśarīranirmātṛdevatāviśeṣābhyupagamo yuktaḥ | tasya jagallakṣaṇakāryasampādanāsambhavāt | yadāha - kāryaṃ śarīrayuktena kartrā vyāptaṃ sadaiva yat | kāryatvāttena jagataḥ kartā dehī prasajyata || iti | tataśca 1dharmasvarūpaviparītasādhanaḥ kāryatvahetuḥ | śarīravatvetvasmadādivadutpattipralayayogitvamataścāsya śarīraṃ svanirmitaṃ kartrantaranirmitaṃ vā | svanirmitatve kimasau sargakāle saśarīraśśarīrarahito vā | dehendriyarahitaścet tarhyapi na kvacitkiñcitkāryaṃ dṛṣṭamityuktam | śarīravāṃścet śarīraṃ sṛjati | tarhi tadapyasya śarīraṃ kiṅkṛtam | svakṛtatve'nyakṛtatve ______________________________ 1. sādhyadharmasvarūpetyarthaḥ | vā anavasthetyevamādibādhakasadbhāvāttatsādhakaṃ pramāṇaṃ na kiñcidupapadyate | dīpikā | evaṃ sāmānyena devatāyāśśabdamātratvaṃ prasādhya tadviśesyeśvarākhyasya sadbhāve pramāṇābhāvo na ca tatsādhakamityādinā procyata ityāha | na kiletyādi | tatra tāvadīśvarasya pratyakṣāviṣayatvamāha aparokṣatvenetyādi nahītyādi yadāhuḥ sati samprayoge puruṣasya indriyāṇāṃ buddhijanma tatpratyakṣanimittam | vidyamānopalambhanatvādi ti | athetyādinā yogipratyakṣaṃ pramāṇatvenāśaṅkyate | pariharati tannetyādi pramāṇābhāvādyogyeva tāvanna siddhaḥ | kiṃ punastatpratyakṣeṇeśvara iti | īśvarasadbhāve'numānaṃ pramāṇaṃ bhavatīti codayati nanvityādi | bharadvājādīnāṃ siddhāntaśāstrānadhigamāt | paurāṇikamateneśvarasyaiva śarīramabhyupagamyocyate | tasyāpītyādi | 1tasyāpi bādhāmāha bhavedetadityādi | tatra sāvayavatvāditi hetorbādhāmāha paramāṇvindriyāderityādi | bhavatāmabhyupagama iti | yuṣmādṛśāṃ paramāṇvanityatvavādināṃ sāṃkhyādīnāmityartha | tarhi tenaiva teṣāṃ kāryatvamiti cet | na | nityāḥ paramāṇavaḥ | niravayavadravyatvāt ātmavadityādyapi vaktuṃ śakyaṃ yataḥ ata eva jagatāṃ kāryatvāsiddheḥ kartṛpūrvakatvamapi bādhitaṃ bhavatīti | idānīṃ jagataḥ kāryatvamabhyupagamya dūṣaṇamāha kiñcetyādi | vṛttiḥ | athocyate vākyamāgamalakṣaṇaṃ pramāṇamasti | yadatyantātīndriyārthaniścāyakaṃ tataḥpravartamānasyābhipretasampatterdṛṣṭatvāt | ______________________________ 1. anumānasyāpītyarthaḥ | tadāhuḥ akṣaliṅgādigopyārthaḥ puṃsaśśāstreṇa darśita iti | etadeva nirākartumāha | vākyaṃ tadanyathāsiddham | lokavādāḥ kva sādhavaḥ || 9 || purāṇetihāsādigītam1 | yathā - mahābhāratādau bhagavān vyāsamuniḥ sa śivastāta tejasvī prasādāt dyotate'grataḥ | sendrādiṣu ca deveṣu tasyaivaiśvaryamucyate | taṃ gaccha śaraṇaṃ devadevādiṃ bhuvaneśvaraṃ ityādi | śrutāvapi yo rudro agnau yo apsu ya oṣadhīṣu yo rudro viśvā bhuvanāviveśa | tasmai rudrāya namo astu | tathā - trayambakaṃ yajāmaha ityādi | tadetadanyathā siddham | atra hi paurvāparyaparyālocanakākuto yathāśrutaśrutisamutpādito na vākyārthaḥ | anena pratītimātravipralabdhabuddhayastatheti pratipattiṃ bhāvayanti | yathā kilaviṣaṃ bhakṣaya sā paragṛhe bhuṅkthā ityatra viṣabhakṣaṇe'bhyanujñānaṃ śrūyamāṇamapi na vākyārthaḥ | kintarhi pratikūlagṛhabhojananiṣedha eva tātparyam | evaṃ bhāratādāvupākhyānadvāreṇa sodvegasya vijīgīṣordviṣadupaśamo nirvighnaḥ | kṣatriyāṇāṃ ca svadharmānuṣṭhānamabhyudayāya | ityevamarthaḥ | śrutau tu mantrārthavādapadānāṃ kāryātiśayāvedanaṃ ______________________________ 1. vākyāmiti śeṣaḥ vinākṛtānāṃ pravṛtteśśraddhāvahavividhayajñajñānopajananapratī- tyaṅgatvāt na svarūpayāthārthyamiti na taduktimātraṃ viśiṣṭadevatāsad- bhāvāvedakam | tathā cāhuḥ | stutivādakṛtajñāna....ṃati vibhramaḥ | paurvāparyāparāmṛṣṭaśśabdo'nyāṃ kurute matim | iti | atha sakalaloka-siddhā prasiddhiranapahnavanīyā vidyate | yatsarvo hyayamāvidvadaṅga-nābālo janaḥ parameśvarasyecchāvidhipreritaḥ pravartate | daivamevātra kāraṇamiti bruvāṇo dṛśyate ca | upākhyānāni ca te te dakṣamakhama- thanakāladamanamadanadāhāndhakavadhatrailokyākramaṇādyupāracitāni bahuśaḥ paṭhantaḥ kathayantaśśṛṇvantaścopalabhyante | taduddeśenātra yoganiyamajapatapaḥ prabhṛtikleśakāriṇīmapi karmapaddhatimanu-tiṣṭhantaḥ mānavā gamayanti | taduta santi devatāviśeṣā ityāha lokavāda ityādi | aparyālocitapaurvāparyagatānugatamūrkhajanapravartitāt pravādamātrāt asakṛtsiddhavyabhicārāt vastusiddhimicchan aho bata vṛthaiva dainyāspadatāmupayāto'si | atha pratyayitapuruṣapravartitaḥ pravādaḥ tarhyāgama evāsau | pratyayitatvaṃ ca tasya katamena pramāṇena siddham | tatpravartitādāgamaprāmāṇyācca tatsiddhiḥ tatsiddheścāgamaprāmāṇyaṃ iti itaretarāśrayadoṣaḥ | nityatvetvāgamasya kārya evārthe prāmāṇyam na siddha iti na yuṣmadabhimatadevatāviśeṣaḥ kathamapi siddhyati || 9 || dīpikā | vākyaṃ tadanyathāsiddhamiti vyākhyātumāśaṅkāmāha | athocyata iti | athottaramanena sūtrakhaṇḍenocyata ityāha | etadevetyādi | purāṇetihāsādigītamiti pravartakavākyasāmānyavivakṣayā | śrutāvapīti viśeṣavivakṣayā | ubhayaprakāramapi vākyaṃ dūṣayituṃ tadanyathāsiddhamiti vyācaṣṭe | tadetadanyathā siddhamiti | codanānāṃ kārya evārthe prāmāṇyamityabhiprāyaḥ | tadevopapādayati atra hītyādi | tarhi vede hyarthavādādivākyānāmaprāmāṇyaprasaṅgaḥ | ata āha śrutau tvityādi idānīmupamānārthāpattyoranumānāntarbhāvāttānya-nādṛtya lokavādāḥ kva sādhava iti vyākhyātuṃ paurāṇikamatenaitihyapramāṇasiddhatvamīśvarasyā''śaṅkate | atha sakalalokasiddhetyādi āheti | uttaramāhetyarthaḥ | tameva sūtrakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe aparyālocitetyādi | naitihyasya prāmāṇyaṃ sambhavati | vyabhicāradarśanāditi bhāvaḥ | nanu āsapravartitasya pravādasya vyabhicāro na dṛśyata ityāśaṅkate | athetyādi atrāpi dūṣaṇamāha tarhītyādi | āgamasya tu ayamevokto doṣa iti | āsatvaṃ ca tattadvākyakartṝṇām | na1 pramāṇasiddhamityāha | pratyayitatvaṃ cetyādi tasyeti āgamakartuḥ | nanu vede'sti saṃhitā raudrī vācyo rudraśca devatā ityuktamata āha nityatve tvityādi | etacca pūrvoktamiti || 9 || vṛttiḥ | iti śakroktimabhidhāya hārītamunissvoktyā svaśiṣyānāha || ityanīśavacovāri - velānunno'bdhineva saḥ | ______________________________ kutaḥ pramāṇeti pāthabhedaḥ śakreṇa na cacālaiṣāṃ dhīśailassāragauravāt || 10 || ityanena krameṇeśvaranirākaraṇavacanānyeva nimnamārgānusaraṇāt vārīṇi teṣāṃ velā samullāsaḥ tayā nunnaḥ preritopyeṣāṃ bharadvājādīnāṃ sambandhī matiparvataḥ sāravatvāt gurutvācca hetorna cacāla na cakampe | kena nunna ityāha | abdhineva śakreṇa | yathā kila velācalassamudraḥ jalataraṅgadṛḍhāhataḥ svāvaṣṭambhanānna calatyevaṃ munimatistīkṣṇāgratvādi sādharmyāt parvatena rūpīkṛtaḥ svasthairyānna vyacalat || 10 || dīpikā | ityanīśetyādisūtramavatārayati iti śakroktimityādi sāravatvātgurutvācceti | buddhessāravatvaṃ sūkṣmārthagrāhitvam | gurutvaṃ ca sthairyam | 1gṛhītārthāparityāge ityarthaḥ || 10 || vṛttiḥ | tataścendraṃ prati te punaridamabhyadadhuḥ | na jātu devatāmūrti - rasmadādiśarīravat | viśiṣṭaiśvaryasampannā sā'to naitannidarśanam || 11 || ______________________________ 1. gṛhītārthaparigraha iti pāhtaḥ | vibhūtiyogatāratamyamasmadādilocanagocarasaśarīrasāmānyapuruṣa- mātrāśrayaṃ dṛṣṭaṃ adṛṣṭavigrahasya devatāviśeṣasyāṇimādyaiśvaryasampattimanumāpayati tatkathaṃ prākāmyaśaktijanitaṃ yugapadanekadeśasannidhimasambhāvyaṃ manyase | nahi kadācidasmadādiśarīrādivat devatāmūrtiḥ kleśakarmavipākayoginyavyāpikā vā | icchāmātreṇāsmadādisṛṣṭisthitidhvaṃsakaraṇakṣamaviśiṣṭaiśvarya- sampannatvāt | mūrcchitāṇutrāṇāddhi mūrtatvaṃ asmadādimūrtatvavilakṣaṇaṃ cāsya | tataśca yugapadanekadeśasannidhinirākaraṇāyopāttasya mūrtatvākhyasya hetoraprayojakatvam | dṛṣṭāntaścānupapannaḥ | sādhyadharmāsiddhatvāt | sādhyo hi dharmaḥ tulyakālamanekadeśāsannidhilakṣaṇo'tra sarvātmanā nāstīti yasmādasmadādimadhyavartināṃ mūrtimatāṃ satāmapyaṇimādisiddhiprakarṣayogināṃ yugapadanekadeśasannidhiradyatve'pi nāsambhāvyaḥ | na ca niratiśayasakalotkarṣayoginaḥ parameśavarasya svadarśanābhiniveśibhiḥ kumbhakārādinidarśanakaluṣīkriyamāṇajagannirmāṇasya kiyān kimāśrayaḥ kimupakaraṇaḥ ityādyasadvikalpaviplavo'nupraviśati | tathācoktaṃ siddhacūḍāmaṇinā | kimīhaḥ kiṅkāyassa khalu kimupāyastribhuvanaṃ kimādhāro dhātā sṛjati kimupādāna iti ca | atarkyaiśvarye tvayyanavasaraduḥstho hatadhiyaḥ kutarko'yaṃ kāṃścinmukharayati mohāya jagataḥ || iti | yathā ca aśariradevatāviśaṣasambhavo'sambhavādbādhitaḥ tathā īśvaraprakaraṇe vakṣyāmaḥ | sa tu tathā tathā pratipādyamāno'pi na tannirākaraṇapravīṇānāṃ prayojanaheturbhaviṣyatīti | yathā cāha rājā'jānako utkaladevaḥ - samujvalan nyāyasahasrasādhito- pyupaiti siddhiṃ na vimūḍhacetasām | maheśvaraḥ pāṇitale sthito'pi san palāyate devahatasya sanmaṇiḥ | iti || 11 || dīpikā | na jātu iti sūtrasya sambandhamāha tataścetyādi ayamatra siddhāntavādināmabhiprāyaḥ - devatāyāśśabdamātratve'bhyupagamyamāne jyotiṣṭomena svargakāmo yajetetyādau svargādyātmakamapi phalaṃ pramāṇāntarāsiddhatvāt śabdamātrameva syāt | atha purāṇetihāsādiprasiddhatvāt svargaśabdo'pi viśiṣṭamevārthaṃ phalatvenābhidhatta ityucyate tadihāpi samānāmiti devatāyāśśabdetaratvasiddhiriti | ataśca śabdetaratve devatāyāssā kiṃ vigrahavatī avigrahavatī ubhayarūpā anubhayarūpā vetti ye vikalpāḥ pūrvapakṣoktāḥ tatrottarayoḥ pakṣayoranabhyupagamena parihāraḥ | vigrahavatve yaddūṣaṇamuktaṃ yugapadanekadeśasannidhānāsambhava iti tasya parihāraḥ na jātvityādinocyata iti darśayati vibhūtiyogatāratamyamityādi | kleśakarmavipākātiśayayoginīti | nahi brahmendrādidevatāśarīrāṇi asmadādivadduḥkhabahulāni avyāpikāveti svādhikārāntamaṇimādyaiśvaryayoginītyarthaḥ | icchāmātreṇeti prākāmyaśaktyā yadāhuḥ - anekāni śarīrāṇi yogī nirmāya cātmanaḥ | yugapatstrīsahasrāṇi bhuṅkte prākāmyaśaktitaḥ iti | mūrcchitāṇutrāṇāddhi mūrtatvamiti | mūrcchitānāmajñānabahulānāmaṇūnāṃ, bhūtānāṃ trāṇādityupalakṣaṇaṃ sthityādikaraṇādityarthaḥ | aṇimādīnāṃ kāryakaraṇātmakaśarīrajatvāttatraiva teṣāṃ tatkāryāṇāṃ ca sṛṣṭyādīnāmāropaḥ | yaduktaṃ mataṅge tṛtīyaṃ kāryatassiddhamaiśvaryamaṇimādikam | prāptyādayo guṇāḥ pañca yoginaḥ karaṇātmajā iti | yogināmiti | na ca yogino'smākamasiddhā iti vācyam | yacchrūyate ātmānamaraṇiṃ kṛtvā praṇavaṃ cottarāraṇim | jñānanirmathanābhyāsāddevaṃ paśyennigūḍhavat | iti | ata eva yogipratyakṣeṇā'pi devatāsiddhiḥ | itthaṃ sāmānyena devatāstitvaṃ prasāddhya tadviśeṣamīśvarākhyaṃ darśayati | na cetyādi aśarīratve'pi devatāyāśśarīranairapekṣyeṇāparimitaśaktimatvāt arthasādhakatvam | ataśśabdenāvinābhūtā satī tatra tatra sānnidhyameti kevalastu śabdo'cetanatvānna phalādidāne śaktaḥ karmā'pi jaḍatvādadhiṣṭhātāraṃ vinā na phalajanakamiti vakṣyāmaḥ | yaduktaṃ īśvarasyāśarīratve jagatkaraṇaṃ nopapadyata iti | tatrāha yathācāśarīradevatāviśeṣasambhavo'sambhavāt bādhita iti | aśarīrasyā'pi svadehaspandādau kartṛtvaṃ dṛṣṭamiti bhāvaḥ | uttaratrā'pi bhaviṣyatītyācārya āha tathaiveśvaraprakaraṇe vakṣyāma iti | tataścānumānenāpi īśvarā?ya siddhiriti bhāvaḥ | paramāṇūnāṃ yathā kāryatvaṃ tathottare vakṣyāmaḥ | bhūtāvadhi jagadyeṣāṃ kāraṇaṃ paramāṇava ityādau | iti || 11 || vṛttiḥ | īdṛśāmyāṃ ca hetudṛṣṭāntābhyāṃ sāddhyasiddhyabhyupagame'nyatrāpyayameva nyāyaḥ prasajyata ityāha | athāstvevaṃ ghaṭe nyāya śśabdatvādindraśabdavat | nādatte ghaṭaśabdombha ścandraśabdo na rājate || 12 || bhavatā kila śabdamātraṃ hi devateti pratijñātaṃ ataśśabdavyatiriktadevatānabhyupagame satyetadāpatitam | yaduta vācakavyatiriktavācyārthāsambhavaḥ | indrādiśabdānāṃ yathā nānyo vācyo'rtho vidyate evaṃ śabdatvāviśeṣāt ghaṭādāvapyayameva nyāyaḥ | na caitadyuktam | anubhavavirodhāt | tathāhi nādatte ghaṭaśabdoṃbha iti ghaṭate ceṣṭate'rthakriyārthamiti ghaṭaḥ | candati āhlādayati dīpyate ceti candra ityevaṃ vidhayā śabdavyuptatyā śabdavyatiriktavācyārthāsambhavato ghaṭaśabdasyaivodakāharaṇaṃ candraśabdasyaiva cā''hlādanādi prāptaṃ na cānayostadasti apitu tadvācyayoḥ pṛthubudhnodarākārabhāsvarabimbasvarūpayostattadartha- kriyākaraṇakṣamatvaṃ dṛṣṭam | ato na vācyavācakayoraikyam | tataśca na śabdamātraṃ devatā kiṃ tarhi tadvācyaiveti siddham || 12 || dīpikā | athāstvevamiti sūtramavatārayati īdṛśābhyāṃ cetyādi mūrtatvādasmadādivat ityetābhyāṃ hetudṛṣṭāntābhyāṃ devatāyāśśabdamātratvābhyupagamepi anubhavavirodha ityarthaḥ || 12 || vṛttiḥ | idānīṃ vākyaṃ tadanyathāsiddhamiti paramatamanūdya dūṣayati | athānyaviṣayaṃ vākya mastu śakrādivācakam | karmarūpādiśabdānāṃ sārthakatvaṃ kathaṃ bhavet || 13 || indro vajrī hiraṇmaya ityādīni śakrādidevatāliṅgāni mantrārthavādaparāṇi | na tveṣāṃ svarūpayāthārthyamiti yadbhavadbhirabhihitaṃ tattathā'stu | svārthapratipādanaparāṇāṃ tu śrūyamāṇānāṃ karmarūpādiśabdānāṃ kathamarthavatvaṃ syāt | tatra karmaśabdāḥ kriyābhidhāyinaḥ vrīhīnavahantītyādayaḥ rūpaśabdā jātyādiśabdāśca | yathā śvetacchāgamālabhetetyatra śvetaśabdasya rūpābhidhāyinaścchāgasya ca jātivācinaśśakrādiśabdavacchabdatvāviśeṣāt svarūpayāthārthyāsambhave satyānarthakyam | tataśca codanāvākyānāṃ akiñcitkaratvaṃ | yadvā śakrādivācakasya vākyasya anyaviṣayatve kalpyamāne tadviṣayāṇāṃ indro vṛtramavadhīdityādīnāṃ karmaśabdānāṃ sahasradṛgvajrapāṇyādīnāṃ ca rūpādyabhidhāyināṃ śabdānāṃ kathamarthavatvaṃ syāt | na cārdhajaratīyanyāya upapādayituṃ śakyaḥ | yena vidhiśabdānāmeva svarūpayāthārthye na indrādiśabdānāmiti syāt || 13 || dīpikā | athānyaviṣayamityādisūtrasya sambandhamāha idānīmityādi tathāstviti śabdo hi tāvat viditapadapadārthasambandhasya mukhyato'rthapratyāyakatvena bhavato'pi siddhaḥ | tatastatpratyāyakatvānupapattyā indrādiśabdānāmapi svarūpayāthārthyamanivāryameva tathāpyabhyupagamya brūma ityarthaḥ | yadveti vyākhyānāntaram | kathaṃ punarviṣaṃ bhakṣayetyāderanyaparatvaṃ ācāryasya gṛhe bhuṅkthā ityuttaravacanasāmarthyāditi brūmaḥ | tadevamāgamenāpi viśiṣṭadevatāsambhava iti || 13 || vṛttiḥ | yadapyuktaṃ lokavādāḥ kva sādhava iti tadayuktaṃ yataḥ | pravādo'pyakhilo mithyā samūlatvānna yuktimat | sa cedamūlo bhūtānāṃ hatāssarvapravṛttayaḥ || 14 || nadyastīre guḍaśakaṭaṃ paryastamityādernirmūlasyāpi pravādasyaikāntena na mithyātvam | kadācitsaṃvāditvāt | tataśca sarvapravādo na satya ityetanna yuktimat | na pramāṇopapannam | samūlatve sati mithyātvāsiddheḥ | mūlaṃ cāsyāgamaḥ | tathā cāhuḥ prasiddhimāgamaḥ prāpto loka ityabhidhīyate | iti | atha nirmūlo yaḥ pravādaḥ sa cenmithyārūpaḥ tadapyayuktaṃ yasmādevaṃ kalpyamāne bhūtānāṃ sarvāḥ pravṛttayo vyāhanyeran | sarvo hi hitaprepsurahitajihāṃsurvā na pramāṇaghaṭanāṃ kṛtvā tāṃ puraskṛtya lokavyavahāre dṛṣṭaphale sevākṛṣyādau adṛṣṭaphale veṣṭāpūrtādau pravartate kintu prāyaśo gatānugatikayā pravādamātrādhivāsitamatiḥ | kīdṛśaṃ ca bhavatā pravādasya mūlamanveṣṭavyaṃ yadi cirakālapravṛttatvena bahujanoddhuṣyamāṇatvaṃ tadyuktameva anyathā pravāda eva nāsau | tathā sati nāsya mithyātvam | cirataramanekajanaprathitatve'pi kutosyodbhava ityevaṃvidhaṃ mūlaṃ parīkṣyate kintarhi āgamaparīkṣaiveyam | na lokavādavicāraḥ | na caitadevam | yato bhavadbhirapi śrutirūpādāgamādanya eva sajjanasevito vyavahāraśśiṣṭācārākhyo dharmamūlatvenābhyupagata ityalaṃ tatpradveṣaṇena | tadevaṃ samūlena lokapravādeneśvarākhyaviśiṣṭadevatāsambhavastūpapāditaḥ | upamanyurharaṃ dṛṣṭvā vimanyurabhavanmuniḥ | kiṃ na nāma akhilapratītametat | yathā hi munirupamanyuḥ parameśvareṇa ______________________________ 1. pravartata iti śeṣaḥ | varapradānenānugṛhītaḥ tathā ca mahābhārate ānuśāsanike parvaṇi bhagavadvyāsamuninā upamanyuvākyaṃ darśitam | āgamya bhagavānīśaḥ prahasanniha śaṅkaraḥ | vatsopamanyo prītosmi paśya māṃ munipuṅkava | dṛḍhabhakto'si viprarṣe mayā jijñāsitastvasi | anayā vatsa bhaktyā te hyatyarthaṃ prītavānaham | tasmātsarvān pradāsyāmi varān yān manasi sthitān | iti | athocyate mithyaitadupamanyunā ātmaprabhāvakathanāyoktam | atra hi kiṃ pramāṇaṃ yadevāyamasau bhagavatā'nugṛhīta iti | tadasat | yasmātkathaṃ tasya vaco mithyā yasya vaśyaḥ payonidhiḥ yasya kila sakalamunijanapratyakṣaparidṛśyamānaḥ kṣīrābdhissvādhīnaḥ tasya vacasaḥ kiṃ nāma mithyātvam | ayamāśayaḥ parameśvarātprāptavaro'hamiti anṛtavāditvaṃ tadidānīṃ tasya bhavedyadi dugdhodadhivaśīkāraḥ pracuramunijanapratyakṣo na syāt | yadi ca saṃvādīnyapi vacāṃsi mithyā tarhi na kiñcitsatyaṃ vacanam | praśāntarāgadveṣāṇāṃ sākṣātkṛtabhūtabhaviṣyadarthānāṃ munīnāmapi mithyāvāditvābhyupagame manvādayo'pi dattadakṣiṇāstvayetyaho tvaddarśanakauśalaṃ kiñca - kroḍīkṛto hi pāśena viṣajvālāvalīmucā | huṅkṛtya mocitaḥ patyā dṛṣṭaśśveto ghanairjanaiḥ || viṣānalārciḥ paramparākṣepabhīṣaṇenāśīviṣapāśena vivaśīkṛtaḥ śvetaḥ pātīti patiḥ tena patyā trāṇaśīlena parameśvareṇa huṅkāramātraṃ kṛtvā krodhāgninā bhasmīkṛtya mocita iti ghanairaviralairbhūyo janairasmatsajātīyairmuniprabhṛtibhiśca dṛṣṭaḥ | atrā'pi ca trikālāmaladarśibhirdevaiśca pravartite pravāde yadyasamāśvāsastarhi āgamameva na sahata iti vaktavyam | tathāca sati śrutirapyasahanasya bhavataḥ prāmāṇyālābhe dainyena bhītabhītā mukhamanvīkṣata iti tadanukampayā saṃtyajyatāmatisāhasam | nanu mithyātvahetūnāṃ doṣāṇāṃ kartrāśrayatvādakṛtakatvena nityatvaśruteḥ atastasyāḥ prāmāṇyāya ko'yamupahāsaḥ | na kaścit kintu kartrabhāvaniścaye pramāṇaṃ notpaśyāmaḥ | pratyuta svayambhuve namaskṛtyetyādi vākyavat racanāvatvāt kartṛvyāpārāvinābhāvitvamutprekṣāmahe ityalamanena | prakṛtamanusarāmaḥ || 14 || dīpikā | iṣṭāpūrtādāviti iṣṭaṃ yajñeṣu yaddānāvāptiḥ | kūpataṭākādi pūrvamiti | bhavadbhirityādi vedo'khilo dharmamūlaṃ smṛtiśīle ca tadvidā mityuktaṃ yataḥ samūlena lokapravādeneti purāṇetihāsādisiddhena | samūlatvameva darśayati yathāhītyādi | tarhyāgamameva na sahata iti | bhavāniti śeṣaḥ | āgamānāṃ devādipraṇītatvāditi bhāvaḥ | prasaṅgācchrutīnāmapyāptapraṇītatvena prāmāṇyamiti darśayati | tathācetyādi ata eva codyavādyāha nanvityādi | ācārya āha na kaściditi | nāyamupahāsa ityarthaḥ | ata eva yathārthamāha kiṃtvityādi uttarasūtramavatārayati prakṛtamanusarāma iti || 14 || iti vādānuṣaṅgeṇa haraśaṃsāpraharṣitān | sāśrugadgadavācastān vīkṣya prīto'bhavaddhariḥ || 15 || vṛtīḥ | uktavatprastāvāyātaparameśvarapraśaṃsāharṣapravṛttānanda- vaśādavispaṣṭagirastān bharadvājādīn dṛṣṭvā indrastān prati paraṃ tutoṣetyevaṃ hārītamuniḥ svaśiṣyānāha || 15 || dīpikā | tān prati tutoṣetīti tīvraśaktyāghrātatvenāvetya teṣāmanugrahāya matiṃ cakra ityarthaḥ || 15 || svaṃ rūpaṃ darśayāmāsa vajrī devaśśatakratuḥ | taruṇādityasaṃkāśaḥ stūyamānaṃ marudgaṇaiḥ || 16 || vṛttiḥ | pratyagrabhāsvaraṃ devagaṇaisstūyamānaṃ ātmīyarūpaṃ vajrapāṇiḥ devaśśatakratuḥ prakaṭīcakāra | tejotiśayayogasya hetutayā vajrīti śatakraturiti ca viśeṣaṇadvayaṃ kuliśasya hi svabhāva evāyaṃ yadadbhutaprabhāsvaratvaṃ śatakratutvācca tajjanitapuṇyaprabhāvodbhūtabhūrimahassamūhatvamiti || 16 || dīpikā | svaṃ rūpamityādessūtrasyārthadvayaṃ vidyate | tatraikastāvadācāryeṇa pradarśitaḥ | aparastu pradarśyate | śatakratuḥ anuṣṭhitānantaśaivakraturācārya ityarthaḥ | anyeṣāṃ śāstropadeśādyanadhikārādeva pūrvasūtraprakṛtatridaśādhipaḥ | vajrītyupalakṣaṇam | vajrahastatvasahasranetratvādiviśeṣaṇaviśiṣṭo bhūtvā malāndhakārāpagamādudarkasannibhaṃ marudbhiḥ brahmādibhirgaṇaiśca vidyeśvarādibhisstūyamānaṃ teṣāṃ bharadvājādīnāṃ ātmīyamanāgantukaṃ sarvajñasarvakartṛtvātmakaṃ rūpaṃ prakaṭīcakāra | etaduktaṃ bhavati śaktipātaniścayānantaraṃ prakaṭīkṛtādhikāranibandhananijaśarīrastridaśādhipo dīkṣākhyenā''tmavyāpāreṇa teṣāṃ malādibandhamapanīya śivatvaṃ vyaktaṃ karotīti | nanvevaṃ cedanantarameva śarīrapātaprasaṅgaḥ | asadyonirvāṇadīkṣāyāṃ prārabdhakāryakarmabhogoparodhena tadasambhavāt | yaduktaṃ kiraṇe yenedaṃ taddhi bhogata iti | imaṃ cārthaṃ praṇāmastutipratipādakenottarasūtreṇa śāstropadeśānyathānupapattyā cārthasiddhatvādupekṣitavānācāryaḥ || 16 || te tamṛgbhiryajurbhiśca sāmabhiścāstuvannatāḥ | so'bravīducyatāṃ kāmo jagatsu pravaro hi yaḥ || 17 || te vavrire śivajñānaṃ śrūyatāmiti so'bravīt | kintveko'stu mama praṣṭā nikhilaśrotṛsammataḥ || 18 || vṛttiḥ | te bharadvājādayastaṃ pratyakṣīkṛtasvarūpaṃ indramṛgyajussāmabhiḥ prahvāssantastuṣṭuvuḥ | sa ca sarvajagatpravaro varo bhavadbhirabhyarthyatāṃ iti tānāha | te tadaivamuktāḥ pārameśvaraṃ jñānaṃ śāstraṃ vṛtavantaḥ tadabhyarthitaṃ jñānopadeśaṃ dātuṃ tān prativacanaṃ śrūyatāmityāha | kintu mamaika eva bhavatāṃ madhyāt sakalaśrotṛjanābhimato yathāvasaramanuktavastunaḥ praṣṭā bhavatu | sarvaiścā'pi bhavadbhiśrśrūyatāmiti || 17 - 18 || dīpikā | ata evāha prahvāssantastuṣṭuvuriti | sa ca sarvajagatpravara iti niśśeṣabhuvanapatiḥ ucyatāṃ kāma iti vyācaṣṭe | varo bhavadbhirabhyarthyatā miti athavā sa cendraḥ | sarvotkṛṣṭo varo bhavadbhiḥ prārthyatāmityarthaḥ pārameśvaraṃ jñānamiti parameśvarapraṇītatvena prakṛṣṭataraṃ na vāmādikamiti || 17 - 18 || vṛttiḥ | evaṃ bhagavatā śakreṇokte sati | atha teṣāṃ bharadvājo bhagavānagraṇīrabhūt || vāgmī pragalbhaḥ papracha nyāyatassurapūjitam || 19 || athānantaraṃ teṣāṃ madhyādaiśvaryādiguṇayogādbhagavān vividhaśāstrābhyāsādhivāsapraśasyavāgyuktatvācca vāgmī praṣṭavyāvasareṣu akauśalāpratipattyādyayogāt pragalbhaśca bharadvājo muniḥ nyāyata iti nyāyena śiṣyocitayā nītyā yuktyupapannapūrvapakṣīkaraṇena ca indramapṛchat || 19 || dīpikā | athetyādisūtrasambandhamāha evamityādi aiśvaryādiguṇayogāditi yadāhuḥ aiśvaryasya samagrasya vīryasya yaśasaśśriyaḥ | vairāgyasya ca bodhasya ṣaṇṇāṃ bhaga itīritaḥ iti śrutiriti | akauśalāpratipattyādyayogāditi ādiśabdenādhāraṇādiparigrahaḥ | śiṣyocitayā nītyeti | vinayādikayā śrīmanmataṅge suvinītassuśāntātmā nātidūre na sannidhāvityā di | yuktyupapannetyādi yaduktaṃ tatraiva praṣṭavyaṃ vyaktaye śiṣyaissandehasya punaḥ punaḥ ityādi || 19 || vṛttiḥ | kiṃ paprachetyāha | kathaṃ maheśvarādeta dāgataṃ jñānamuttamaṃ | kiñca cetasi saṃsthāpya nirmame bhagavānidam || 20 || yadetadbhagavatāsmabhyamupadeṣṭumārabdham | itarebhyo jñānebhyassātiśayaphalatvācchreṣṭatamaṃ jñānaṃ tatkathaṃ maheśvarātpraśāntasvarūpānniṣkalācchivātprasṛtam | jñānaṃ hi dvirūpam | avabodharūpaṃ śabdarūpaṃ ca tadavabodharūpaṃ śabdarūpārūḍhamartheṣu pravartate tatrāditaḥ parameśvarādavabodharūpametāvatkathaṃ prāptaṃ kathaṃ ca śabdarūpatāmetya bahubhedabhinnaṃ sampannam | kiñcākalayya bhagavānidamakarot nahyanabhisaṃhitaprayojanaḥ kaścitkartā kiñcitkāryāṃ kurvan dṛṣṭaḥ | tasya ca bhagavata etatkaraṇe kiṃ kāraṇamityarthaḥ || 20 || dīpikā | uttamapadaṃ vyācaṣṭe itarebhyo jñānebhya ityādi | sarvānyāgamaprāpyasthānapradarśanapūrvaṃ tadanadhigatārthāvabodhakatvāt pramāṇabhūtam | yadāhuḥ anadhigatārthagantṛ pramāṇamiti | phalasya ca siddhimuktyātmanassātiśayatvaṃ viśuddhatvādapunarāvṛtteśca | yadvakṣyati śaive siddho bhāti mūrdhnītareṣāṃ muktassṛṣṭau puṃvaro'myeti nādhaḥ | iti | śabdarūpatāmetyeti śabdātmano jñānasya prakāśyatāmetyetyarthaḥ | ayaṃ cātra praśnārthaḥ | jñānaṃ hi dvirūpam | avabodharūpaṃ śabdarūpaṃ ca | avabodharūpamapi śabdarūpārūḍhameva pravartate | tatastacchabdarūpaṃ karyakāraṇarahitācchivātkathaṃ vidyeśvarādibhiḥ prāptam | kiñca prayojanamabhisandhāyedaṃ śāstramakarot iti | idameva cātrottaram | avabodharūpaṃ tāvatjñānaṃ sargārambha eva bhogamokṣātmanaḥ puruṣārthasya siddhyarthaṃ parameśvaraḥ prathamaṃ nādarūpeṇa prakāśya paścādadhikārāvastho bhūtvā śabdarūpārūḍhaṃ vidyeśvarādibhya upadideśeti | upadeśaśca sṛṣṭyādau saṅkalpamātrasiddha ityuktaṃ pūrvameva || 20 || vṛttiḥ | atra prativacanam | sṛṣṭikāle maheśānaḥ puruṣārthaprasiddhaye | vidhatte vimalaṃ jñānaṃ pañcasroto'bhilakṣitam || 21 || sargaprārambhe parameśvaraḥ puruṣārthasya bhuktimuktyātmanaḥ sampattyarthaṃ vimalamiti avabodhātmano nādarūpatvena prathamaṃ prasṛtatvāt agṛhītopādhibhedam | paratastūrdhvaprāgdakṣiṇapaścimottarasrotaḥpañcakenābhitassamantāt- prasṛtatvenalakṣitamiti sadāśivarūpeṇa darśanātmatāṃ prāpitaṃ jñānaṃ nirmiṇotīti kramaḥ | prayojanaṃ ca pūrvapraśnitamupavarṇitaṃ || 21 || dīpikā | avabodhātmano nādarūpatveneti | nādaprakāśyatvena parastvityādi tacca jñānaṃ pañcamantraparigrahatvāt pañcamantrātmakaśivadehābhivyaktatvācca pañcasroto'bhilakṣitamityuktaṃ na tvatreśvarasya vidyeśvarādīnāmiva baindavaśarīrābhyupagamo yuktaḥ tasyotpattipralayayogitvenānīśvaratvaprasaṅgāt | anavasthāprasaṅgācceti vakṣyāmaḥ || 21 || kiñca | tadvartivācakavrāta vācyānaṭau maheśvarān | saptakoṭiprasaṃkhyātān mantrāṃśca parame'dhvani || 22 || mantroddhāraprakaraṇābhidhāsyamānajñānamadhyavartino vācakavrātasya mantragaṇasya ye vācyā anantādayo'ṣṭau vidyeśāḥ tāṃstathā māyeyasyāśuddhasyādhvanastatkālamanāvirbhāvāt śuddhavidyābhuvane kṛtasthitīn saptakoṭisaṃkhyātān mantrān parameśvaro vidhatta iti pūrveṇa sambandhaḥ | kālasāmānye'pi prathamasya karaṇasyeṣṭatvāt sṛṣṭikāle vyadhādityarthaḥ | pratisargakālaṃ vā tathā karotīti vartamānataiva | tatra vidyeśvarāṇāṃ vāmādiśaktiyogitvena svasamprabhāvirbhāvanaṃ nāma karaṇaṃ mantrāṇāṃ tu āvaraṇāpanayāt prakaṭīkṛtadṛkkriyatvamubhayeṣāṃ eṣāṃ parameśvarāt jñānakriyāṃśaktyoruddipanaṃ jñeyaṃ na punarmuktāṇuvannirmalīkaraṇaṃ adhikāramalenāparatvānmukterasyā iti vakṣyāmaḥ || 22 || dīpikā | athopadeśakramaṃ darśayituṃ anugrahakramastadvartītyādinocyata ityāha mantroddhāretyādi - mananaṃ sarvaveditvaṃ trāṇaṃ saṃsāryanugrahaḥ | mananatrāṇadharmitvānmantra ityabhidhīyate iti nyāyānmantraśabdo'tra mukhyataśśivaśaktitadanugṛhīteṣu vartate upacārāttu vācakaśabdeṣu pravartate ityāha | vācakavrātasya mantragaṇasya ye vācyā ityādi | aṣṭau vidyeśā iti aṇupak.e śaktipakṣaśambhupakṣayorapi sambhavāt | uktam ca anugrahāya lokasya śivo mantra iti śrutiḥ | yā tvanugrāhikā śaktiḥ sā mantratvamihāgatā || iti | ata eva svasyādhiṣṭhānopādhibhedabhinnābhyāṃ śivaśaktibhyāṃ saha caturviṃśatirbhavanti | saptakoṭisakhyātā mantrā api trirūpā eva | taduktam | caturviṃśatirākhyātā mantrāṇāmīśvarāḥ parāḥ | āṇavāśśāṃbhavāśśāktāstathānyā mantrakoṭayaḥ || iti | ete ca mantrāśśuddhā eva na tvaśuddhā ityāha | māyeyasyeti | śrīmadrauravepyuktaṃ - anye prādhānikā mantrā brahmaviṣṇvādayo'parāḥ | sāṃjanāsteṇḍamadhyasthāssātvarājasatāmasāḥ || iti | vidhatta iti pūrvakriyānuṣaṅgotra kārya ityāha vidhatta ityādi sargārambha evaiṣāṃ vidhānaṃ vartamānatayā vinirdiśyata ityāha | kālasāmānye'pītyādi karaṇasya sṛṣṭeḥ kālatrayasaṃbandhe'pi prathamasyeṣṭatvāt lakāravyatyayotra kartavya ityarthaḥ | parihārāntaramāha pratisargakālaṃ vetyādi kathaṃ punareṣāṃ nityatvātkaraṇamupapadyata ityāha tatretyādi ata eva vidyeśvarāṇāṃ pañcavidhakṛtyakāritvam | yaduktaṃ raurave sthiti saṃrakṣaṇādānabhāvānugrahakāriṇaḥ iti | mantrāṇāṃ ca anugrahahetutvamiti vakṣyāmaḥ | vijñānakevalināmevaiṣāmanugraha ityāha āvaraṇāpanayanāditi malāpanayanāt | yadyevaṃ śivasamatvādamūrtā eva te sampannā ityāha ubhayeṣāmityādi || adhikāramalāṃśāvaśeṣānna śivasamatvamiti || 22 || vṛttiḥ | tadevaṃ mantramaheśvarān mantrāṃścoktvā mantreśvarān vaktumāha | aṣṭādaśādhikaṃ cānya cchataṃ māyādhikāriṇām | mantreśvarāṇāmūrdhādhva sthiteśopamatejasām || 23 || māyāyāmadhikāriṇaḥ māyādhikāriṇaḥ teṣāmuparitanaśuddhādhvavartividyeśvarasamānadhāmnāmaṣṭādhikaṃ śataṃ vidhatta iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | tatra maṇḍalinoṣṭau vakṣyamāṇāḥ krodhādyāścāṣṭāveva śatarudrāṇāṃ ca brahmāṇḍādhārakāṇāṃ śataṃ śrīkaṇṭhavīrabhadrau cetyevamaṣṭādaśottaraṃ śataṃ prāgvanmantreśvaratve śivena niyuktamityarthaḥ || 23 || dīpikā | sakalānāmevāparamantreśvaratvenānugraha ityāha | māyāyāmadhikāriṇa ityādi | yeṣāṃ śivādeva sarvajñatvādyabhivyaktistatassakalatve'pi paśūnāmiva na pāśavaśyatvamityāha | uparitanaśuddhādhvavartividyeśvarasamānadhāmnāmiti | yaduktaṃ - kalāyoge'pi no vaśyāḥ kalānāṃ paśusaṅghavat | iti | ata eva śivaśaktyā'dhiṣṭhitatvādete'pi trirūpāḥ pūrvavadeva | yaduktaṃ - aṇḍasyādhārakā hyevaṃ vīrabhadrapurassarāḥ | śrīkaṇṭhavīrabhadrau ca iti || śrīkaṇṭhaścāyaṃ guṇatatvordhvabhuvanāvāsī | na tu brahmāṇḍāṃtarvartī | tasya śivaśiṣyatvaprasiddheḥ | na ca vidyeśvaramadhyapaṭhitaḥ tasya kalādiyogābhāvāt || 23 || teṣu vyaktassa bhagavā - nidaṃ yogyeṣu siddhaye | prakāśayatyatonyeṣu yo'rthassamupapadyate || 24 || vṛttiḥ | teṣvanantādiṣu mantramaheśvareṣu maṇḍalyādiṣu ca mantreśvareṣvabhivyakto deva idamityanantaropakrāntaṃ jñānaṃ prakāśayati | asmin viṣaye kimarthaṃ prakāśayatītyāha yogyeṣu siddhaye paripakvāñjanatvānniratiśayaśreyaḥprepsuṣu bhuktyarthaṃ muktyarthaṃ ca vaktītyarthaḥ | ato'nyeṣviti | etacchāstrārhemyo ye'nye'paripakvāñjanatayā paśuśāstrānuvartinasteṣu viṣayeṣu yaḥ kāpilapāñcarātrādiprāpyo'rthaḥ samyagiti taduktayogyatānusāreṇopapadyate anuguṇo bhavati taṃ prakāśayati | paśuśāstrapraṇetṝnadhiṣṭhāya tattacchāstraprakāśanamapi pāramparyeṇa kuruta iti yāvat || 24 || dīpikā | teṣvanantādiṣvityādi | itthametān visyeśvarādīnanugṛhya teṣu prakāśitametatjñānametāneva sākṣātparamparayā vācā'dhiṣṭhāya yogyeṣu prakāśayati | siddhaya iti padamatropalakṣaṇamityāha bhuktyarthaṃ muktyarthaṃ ceti || 24 || vṛttiḥ | athāsya jñānasyāsmabhyamabhidhīyamānasya kimabhidhānamityāha | śivodgīrṇamidaṃ jñānaṃ mantramantreśvareśvaraiḥ | kāmadatvātkāmiketi pragītaṃ bahuvistaram || 25 || parameśvarāt proktena krameṇa prasṛtametatjñānaṃ śāstraṃ skandasya devyāstadanyeṣāṃ ca pṛthak pṛthak śrotṝṇāṃ bahutvāt bahubhedatvena savistaramabhihitaṃ | kāmadatvātkāmikatvenopadeṣṭṭabhirmantrāṇāṃ mantreśvarāṇāṃ ceśvarairmantramaheśvarairanantādibhirupadiṣṭam || 25 || dīpikā | evaṃ prasaṅgātsarvajñānaviṣayaṃ upadeśakramaṃ pratipādyedānīṃ bharadvājādīnāmupadeśyaṃ jñānaṃ śivodgīrṇamityādinā viśeṣayatītyāha athāsyetyādi || 25 || vṛtīḥ | tebhyovagamya kasmai kiyatā granthena ko dattavānityāha | tebhyo'vagamya dṛgjyoti rjvālālīḍhamadadrumaḥ | dadāvumāpatirmahyaṃ sahasrairbhavasammitaiḥ || 26 || tebhyo'nantādibhyaḥ tṛtīyanetrāgniśikhānirdagdha smaratarurbhagavānumāpatiradhigamya bhavasaṅkhyairekādaśabhissahasraissaṃkṣipya mahyamadāt || 26 || tebhya ityādi tebhyo'nantādibhyo'nantaramumāpatiranantadevādadhigamya mahyamadāditi | anantaśiṣyatvenaivāsya prasiddheḥ | madaśabdo madahetutvānmadanavācītyāha smarataruriti || 26 || so'hamidānīṃ - tatrā'pi vistaraṃ hitvā sūtraissārārthavācakaiḥ | vakṣye nirākulaṃ jñānaṃ taduktaireva bhūyasā || 27 || vṛttiḥ | tatrāpyarthavādānuvādarūpaṃ vistaraṃ tyaktvā sārārthābhidhāyibhirbāhulyena kvaciduktaiḥ kvaciccātmīyairākulaṃ saṅkulaṃ jñānaṃ śāstramabhidhāsya itīndro munīnāmāheti hārītassvaśiṣyān brūte || 27 || iti śrībhaṭṭavidyākaṇṭhātmaja śrībhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhakṛtau mṛgendravṛttau upodghātaprakaraṇaṃ prathamaṃ samāptam || dīpikā | kvaciccātmīyairiti tripadārthaṃ catuṣpādaṃ mahātantramityādau mamā'pi kartṛtvamastītyarthaḥ | yadyevaṃ bharadvājavaktṛtvenātra vakṣyamāṇānāṃ na pārameśvaratvaṃ | naivam | adyatve'pi śāstrakaraṇe tathā darśanāt | pūrvapakṣottara rūpameva śāstraṃ śivena praṇītaṃ anugrahāt bharadvājādipadāni praśneṣu kṣiptānīti guravaḥ || 27 || ityaghoraśivāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛtti dīpikāyāmupodghātaprakaraṇaṃ prathamaṃ samāptam | atha paramokṣanirāsaprakaraṇam | athānādimalāpeta ssarvakṛtsarvavichivaḥ | pūrvavyatyāsitasyāṇoḥ pāśajālamapohati || 1 || vṛttiḥ | sambandhābhidheyaprayojanāni prathamameva vivecitāni athetyānuṣaṅgikasambandhādikathanānantaraṃ vidyākhyaḥ pādaḥ prārabhyate | atra ca śāstre patipaśupāśākhyāstrayaḥ padārthāḥ paśūnāmasvātantryātpāśānāmacaitanyāt tadvilakṣaṇasya patyuḥ pañcavidhakṛtyakāritvaṃ tatkārakāṇi svaśaktirūpāṇi māyādīni ca kriyā ca dīkṣādyā tatphalaṃ ca paśūnāmanugrahākhyena karmaṇā parakaivalyāsādanamityādyabhidhāsyamānaṃ tadetadgarbhīkāreṇedaṃ mūlasūtram | anādimalāpeta iti anādi śabdaḥ kriyāviśeṣaṇaṃ anādikṛtvā malāpetaḥ svabhāvanirmalaḥ parameśvaraḥ | tathā anādiśca malāpetaśca tatprasādātpradhvastasamastamalo muktāṇuvargaḥ | kiñca anādermalādapetaḥ svābhāvikamalavidāraṇātparameśvareṇa prakaṭīkṛtaddṛkkriyaḥ | kiñcidavaśeṣitatvādādimatā'dhikāramalena yukto mantramantreśvaravarga ityevaṃ samāsatrayakaraṇānmuktāṇubhir-vidyeśvarādibhiśca sahitaḥ patipadārtho'tra sūcitaḥ tasya ca trividhasyā'pi sarvajñatā sarvakartṛtvaṃ ca vidyate | muktātmanāṃ tu satyapi sarvārthadṛkkriyatve pāśajālāpohanasāmarthyamevāpohanam | ataste karaṇīyasyābhāvāt na pravartante atassvātmanyeva śreyoyogāt śivatvamevaṃ teṣām | vidyeśvarāṇāṃ śivapadaprāptihetutvāt | bhagavatastu sarvānugrahapravṛttatvāt | tathaiva muktātmanāṃ pravṛttyabhāvāt vidyeśvarāṇāṃ ca parameśvarapāratantryāt svatantrassa bhagavān kiṅkarotītyāha | aṇoḥ pāśajālamapohatīti vijñānakalapralayākalasakalatvena trirūpasya tathā vijñānakalapralayākalātmanoraparyavasitamaleśvaraśaktyadhikārāt tadanyathā bhāvabhedāt pratyekaṃ dvividhasya sakalasyāpi tribandhanabaddhasya kutaścidupāyātprakṣīṇakarmatayā kevalakalādiyuktasya caivaṃ dviprakārasyāsyaiva ca pratyekaṃ videhasadehabhedāt pratibhedaṃ ca malādyadhikāravirahiṇastadyuktasya cetyevamaṣṭaprakārasyetthamanekabhedabhinnasyātmanaḥ parameśvaraḥ pāśajālaṃ yathāsambhavamapohatīti sabandhaḥ | yasya ca yathācāpohati tatsarvaṃ yathāvasaramagre vakṣyāmaḥ | kīdṛśasyāṇo-rityāha pūrvavyatyāsitasyeti pūrvairanādikālikairmalakarmamāyāparame- śvaranirodhaśaktyākhyairyathāsambhavaṃ hetutayā sthitairvyatyāsitasya parameśvarādvaisādṛśyaṃ prāpitasya tatpreryasya bandhāntarayoginaścaṃ | ayamarthaḥ | maleneśvaranirodhaśaktyā karmabhiśca sadasadbhiraṇoraśivatvaṃ tataśca bandhāntarayogaḥ | tadapohane tu śivatvam | evaṃ ca śivavaisādṛśye ta evānādayo hetavaḥ | śivastvapratibandhaniratiśayasarvārthakriyāśaktisteṣāṃ yogyatāmapekṣyānugrahapravṛttaḥ pāśavrātamapohati | upasargādasyatyūhyorvā vacanamiti apohatipadam | tadevamakhilatantrārthasūcanādetanmūlasūtram | tathācaiveha vyākhyānāvasare vakṣyati | yatra bīja ivārūḍho mahātantrārthapādapaḥ | āhādimūlasūtraṃ tadathaśabdādyalaṅkṛta miti || 1 || dīpikā | athetyādiśāstrārambhasūtraṃ paṭhati | yadyevaṃ śāstrārambhe sambandhādīni vaktavyāni ityata āha sambandhetyādi teṣu vyakta ityādinā pūrvaprakaraṇaproktānītyarthaḥ | atheti sambandhādikathanānantaraṃ iti nārthaḥ tasya vyapohatikriyayā'nabhisambandhāt | nāpyadhikārārthaḥ | tasyāpi vakṣye nirākulaṃ jñāna mityanenaiva siddheḥ | kathaṃ punaratrārthaḥ | ucyate | bhavinaścicchaktisannirodhakakartradhikārakṣayābhimukhabhāvadanan-taraṃ śivaḥ pāśajālamapohatītyarthaḥ | nanu maṅgalārtho'yamathaśabdaḥ kasmānna kalpyate yasmādānantaryāsambhava eva maṅgalādyarthaṃ abhāvavikalpaprasiddhyā siddham | kathaṃ punarathetyānuṣaṅgikasaṃbandhādikathanādityādi vṛttigranthaḥ | nāyaṃ vṛttigranthaḥ apitu aśāstrajñaiḥ prakṣipta ityadoṣaḥ | ādisūtrasya svarūpaṃ darśayati atra ceṃtyādi yadanantarameva vakṣyati tripadārthaṃ catuṣpādaṃ mahātantraṃ jagatpatiḥ | sūtreṇaikena saṅgṛhyeti | trayaḥ padārthā iti padārthā artharāśayaḥ eṣvevānyeṣāṃ vastūnāmantarbhāva ityarthaḥ | paśūnāmasvātantryāditi baddhātmānaḥ patinirapekṣā na svapāśavimocane śaktāḥ asvātantryānmeṣādipaśuvat | pāśāśca patinirapekṣā na svayameva paśyādvimuktā bhavanti acetanatvānnigalādivaditi | nanvātmajñānādevā''tmāno mocayiṣyantīti vedāntavidastadayuktam | yato malasya dravyatvāccakṣuṣaḥ paṭalāderiva na jñānamātrānnivṛttiḥ apitu cakṣurvaidyavyāpāreṇeva īśvaravyāpāreṇa dīkṣākhyenaiveti | svaśaktirūpāṇīti samavetaśaktyapekṣayā | kathaṃ punarekasyāśśakteranekatvam | upādhibhedādityuktam | vakṣyāmaśca tadekaṃ viṣayānantyādbhedānantyaṃ prapadyata iti | māyādīnīti parigrahaśaktyapekṣayā | ādigrahaṇāt binduśca | kriyā cetyupalakṣaṇaṃ yogacaryayorapīti | dīkṣādyetyādi | ādigrahaṇāttadaṅgabhūtāni dīkṣottarakālamanuṣṭheyāni snānārcanādīni1 | parakaivalyāsādanamityupalakṣaṇaṃ bhogāvāpterapīti | tadetadgarbhīkāreṇedaṃ mūlasūtramiti padārthatrayasahitasamastaśāstrārthagarbhīkāreṇetyayamarthaḥ | atra tāvacchiva ityanena mantramantreśvaramantramaheśvaramuktātmaśaktiśivānāṃ patipadārthe saṅgraha ityucyate | ataḥparamaṇorityanena vijñānākalādibhedabhinnapaśupadārthassūcyate | pāśajālamityanena malatirodhānaśaktikarmamāyārūpāḥ pāśāssūcyante | apohatipadena ______________________________ 1. gṛyanta iti śeṣaḥ | ca patipadārthāntarbhūtaḥ kriyādipādatrayavakṣyamāṇo bhogamokṣopāyassaṅgṛhyate | nanvekasyā eveśvaraśakteḥ kathaṃ patipadārthe pāśapadārthe ca saṃgrahaḥ | satyam | patipadārtha eva śakterantarbhāvaḥ | upacārāttu pāśadharmānuvartanena pāśatvamiti vakṣyāmaḥ - tāsāṃ māheśvarī śaktissarvānugrāhikā śivā | dharmānuvartanādeva pāśa ityupacaryate || iti | malastveka evānekātmāvārakānekaśaktiyukto nityo vyāpakaśca | karmā'pi pratipuruṣaṃ bhinnaṃ dharmādharmātmakaṃ pravāhanityam | māyā ca dvirūpā śūddhāśuddhā ca svasvakāryasahitetyetatsarvaṃ yathāvasaraṃ vakṣyāmaḥ | etadevāṅgīkṛtya mūlasūtraṃ vyācaṣṭe | anādimalāpeta ityādi | svabhāvanirmala iti | na tvīśvarāntaravyāpāreṇa anavasthāprasaṅgāt na cātra pravāhanityeśvarapakṣassambhavati aiśvaryasya svarūpavyaktilābhātmakatvena vināśāsambhavāt | tatprasādātpradhvastasamastamala iti | na tu sāṅkhyānāmiva svabhāvanirmalaḥ | na ca vedāntināmiva svasāmarthyānmukta iti vakṣyāmaḥ | sarvakṛt sarvaviditi padadvayaṃ vyācaṣṭe | tasyacetyādi | tatra sarvajñatvaṃ sarveṣāṃ samānam | sarvakartṛtvaṃ tu vidyeśvarāṇāṃ parameśvarādaṃśena nyūnam | mantrāṇāṃ mantreśvarāṇāṃ ca tato'pi nyūnamiti vakṣyāmaḥ | trividhasyāpi tasya apohatikriyānvayaṃ śivapadavācyatvaṃ cābhidhatte | muktātmanāṃ tvityādi | vidyeśvarāṇāṃ śivapadaprāptihetutvāditi parāparāṇāṃ vidyeśvarāṇāṃ anugrahakartṛtvena | tadupalakṣitānāṃ tu mantrāṇāṃ tatkaraṇatayeti | sarvānugrahapravṛttatvāditi | vidyeśvarāṇāmapyanugrāhakatvāditi | aṇoriti sūtravacanaṃ jātyekavacanamityāha aṇorityādi | kutaścidupāyādityādi | vijñānayogasanyāsairbhogādvā karmaṇaḥ kṣayāt | tiṣṭhati saṃskāravaśāt cakrabhramavaddhṛtaśarīra iti - kevalaṃ malamāyāyukto'pi sambhavati yataḥ | videhabhedāditi | dehaśabdenātra bhuvanajaśarīrāṇyucyante | tatassadehastadyuktaḥ | videhastu sūkṣmaśarīramātradeha ityarthaḥ | yathāsambhavamiti malarodhaśaktibhyāṃ vijñānākalasya tābhyāṃ karmasahitābhyāṃ pralayākalasya | vyatyāsitasyeti | ata eva tatpreryasyeti | tena parameśvareṇa rodhaśaktyā preryasya bandhāntarayoginaśceti bandhāntareṇa kalādinā yogo yasya tasya māyāmalakarmayuktasya rodhaśaktipreryasya sakalasyeti | etadeva prapañcayati ayamartha ityādi yogyatāmapekṣyeti | sādhikaraṇānugrahārhatvaṃ ca buddhvā | pāśavrātamapohatīti kasyacinmalakarmaṇī kasyacit trividhamiti yaduktaṃ prāgyathāsambhavamapohatīti || 1 || vṛttiḥ | athaitatsūcitārthaprakāśanārthaṃ uttarasūtram | tripadārthaṃ catuṣpādaṃ mahātantraṃ jagatpatiḥ | sūtreṇaikena saṅgṛhya prāha vistaraśaḥ punaḥ || 2 || pāśasadbhāve hyātmanāṃ janmasthitidhvaṃsatirobhāvānugrahakṛdbhagavān bhavatīti patipāśātmavyatiriktaṃ na kiñcitpadārthāntaraṃ prayojanavadeṣvevānyeṣāmantarbhāvāt iti tripadārthatvamuktam | kiñca pāśajālamapohatītyapohanakriyākṣiptaḥ kriyācaryāyogapādaḥ patipaśupāśoktyākṣiptaśca vidyāpāda iti pādacatuṣṭayopakṣepaḥ kṛtaḥ | mahātantramiti darśanāntarebhyo'dhikaphalatvācchivabhedakatvena paratvādvāṃ mahat | tantritatattatprameyatvācca tantram | ekenaivāmunā sūtreṇa saṃgṛhya punarvistareṇaitadeva prameyaṃ jagatpatiśśrīkaṇṭhanāthaḥ prāha || 2 || dīpikā | adhunā tripadārthamiti vyācakṣāṇastripadārthatve kāraṇamāha pāśasadbhāve hītyādi patyuranugrāhakatvena paśūnāmanugrāhyatayā pāśānāṃ cāpodyatayātra prādhānyam | anyeṣāṃ tadaṅgatayā tatkāraṇatayā ca teṣvevāntarbhāva ityuktaḥ | catuṣpādatvamapyādisūtra eva sūcitamityāha | kiñcetyādi | darśanāntarebhyo'dhikaphalatvāditi | sarvānyāgamaprāpyasthānapradarśanapūrvaṃ tadanadhigatārthaprakāśakatvena sarvātiśāyimokṣapradatvāditi | jagatpatiśśrīkaṇṭhanātha iti | jagacchabdenātra bhūrādayo lokāḥ kathyante tatpatiranantaśiṣya ityarthaḥ || 2 || vṛttiḥ | mūlasūtrātsarvakṛtsarvaviditi viśeṣaṇadvayaṃ vyācaṣṭe | jagajjanmasthitidhvaṃsa tirobhāvavimuktayaḥ | kṛtyaṃ sakārakaphalaṃ jñeyamasyaitadeva hi || 3 || tena svabhāvasiddhena bhavitavyaṃ jagatkṛtā | arvāksiddhe'navasthā syāt mokṣo nirhetuko'pi vā || 4 || jagato janmavajjantucakrasya bhogopayogiparikarasahitasya paunaḥpunyena tattadvividhayoniṣūdbhavanaṃ janma sthitistadicchāniruddhasya sarvasya lokasya svagocare niyogasthāpanam | dhvaṃsa ādānaṃ jagadyonāvupasaṃhāraḥ | tirobhāvo yathānurūpādbhogādapracyāvaḥ | saṃrakṣaṇākhyayānyatroktaḥ | yadāha vārtikakāraḥ svasaṃskārocitādbhogādapracyāvaśśarīriṇām | proktaṃ saṃrakṣaṇaṃ nāma nyāyena paripālanam | vimuktiśabdenātrānudhyānarūpo'nugraha ityetat parameśvarasya saṃbandhi pañcavidhaṃ kṛtyam | kārakaiśśaktyādibhiḥ phalena ca bhuktimuktyātmanā sahitaṃ jñeyamavaboddhavyaṃ || 3 || etacca na māyādibhiḥ karmabhirvā nirvartayituṃ śakyaṃ acaitanyāt | nāpi puruṣeṇa | tasya malaniruddhaśaktitvāt | nacānīśvaro'tra kartā yuktaḥ | yaścaitatsṛṣṭyādi kartuṃ śaknoti so'vaśyaṃ tadviṣayajñaḥ | cikīrṣitakāryaviṣayāṇāṃ jñānaviśeṣāṇāmaṃśenā'pi vaikalye tattatkāryāniṣpatteḥ | ataśca sarvakartrā sarvajñena tena ca svabhāvasiddhena jagataḥ kartrā bhavitavyam | arvāgityādi āditvena siddhe tasminnabhyupagamyamāne yadi kāraṇātkutaścit tasyāsāvanugrahaḥ tasyāpi kāraṇaṃ tatkāraṇasyāpi kāraṇāntaraṃ mṛgyamityanavasthā | athāsya vinaiva kāraṇaṃ svata eva tathāvidhamaiśvaryaṃ tadakasmājjātaṃ tarhyeṣa nirhetuko mokṣo'nyānapekṣaṇātsarvasyaiva syāt | tasyā'pi vā na syāt yadāhuḥ - nityaṃ satvamasatvaṃ vā hetoranyānapekṣaṇāt | apekṣāto'hi bhāvānāṃ kādācitkatvasambhavaḥ || iti | tasmātsvabhāvasiddhanityaniratiśayanirmalasarvārthadṛkkriyaḥ patipadārthaḥ pūrvamuddiṣṭo'nena lakṣitaḥ parīkṣyaḥ parastāt || 4 || dīpikā | bhogopayogiparikarasahitasyeti bhogopayoginā sūkṣmarūpeṇāsādhāraṇenā''ntareṇa bāhyena ca bhuvanādyātmanā sādhāraṇena bhuvanajaśarīrādyātmanā sādhāraṇāsādharaṇaparikareṇa śuddhāśuddharūpeṇa tatvavrātena yathāsambhavaṃ yuktasyetyarthaḥ | tattadvividhayoniṣūdbhavanaṃ janmeti | tatra śuddhāśuddharūpāṇāṃ tatvānāṃ bindvātmano māyātmanaścopādānāt sākṣātpāramparyeṇa codbhavanaṃ janma | vidyeśvarādīnāṃ sarvajñatvasarvakartṛtvotpādanapūrvaṃ svasvādhikārayogyabaindavaśarīrayogaḥ | paśusaṅghānāṃ ca svasvakarmākṣipteṣu sannihitaviṣayeṣu bhuvanajaśarīreṣu saṃyojanam | aparamantreśvarāṇāṃ tu sarvajñatvādyutpādanena kalādiyogena ca svādhikāre niyojanamiti vakṣyāmaḥ | etacca kṛtyaṃ parameśvarasya śuddhāśuddhaviṣayaṃ sākṣātpāramparyeṇa cetyuktam - śūddhedhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuriti | tadichāniruddhasya sarvalokasyeti īśvaraśaktyā niruddhasya pūrvoktasya jagataḥ | jagadyonāviti māyāyāṃ bindau ca | tatra kalādikasya māyāyām | śuddhavidyādestu bindāviti vakṣyāmaḥ | paśusaṅghānāṃ ca saṃhāraḥ palayākalatvameva | yadvakṣyati - bhogasādhanamākṣipya kṛtvā kāraṇasaṃśrayam | tacca sātmakamākramya viśramāyā'vatiṣṭhata || iti | vidyeśvarādīnāṃ tu saṃhārakāle'dhikāraparyavasāne mokṣa ityuktam | śrīmadraurave - anantoparame teṣāṃ mahatāṃ cakravartinām | vihitaṃ sarvakartṛtvakāraṇaṃ paramaṃ padam || iti | tirobhāvānugrahau yathānurūpādbhogādityādinā pradarśitāvityavirodhaḥ | śaktyādibhirityādigrahaṇānmāyādi gṛhyate || 4 || vṛttiḥ | idānīṃ paśupadārthaṃ lakṣayitumāha | caitanyaṃ dṛkkriyārūpaṃ tadastyātmani sarvadā | sarvataśca yato muktau śrūyate sarvatomukhaṃ || 5 || sadapyabhāsamānatvā ttanniruddhaṃ pratīyate | vaśyo'nāvṛtavīryasya sota evā''vimokṣaṇāt || 6 || jñānakriyātmakaṃ yaccaitanyaṃ tadātmanyasti na tu śarīrasamavetamiti cārvākanirākaraṇe vakṣyāmaḥ | tacca sarvadaivāsti na tu muktau saṃvidabhāvo yathā vaiśeṣikairiṣṭaḥ tathāvidhāyā moharūpāyā mukternirākariṣyamāṇatvāt | taccātmanaścaitanyaṃ jñānakriyātmakaṃ sarvatomukhamasti | natu kṣapaṇakānāmiva dehapramāṇakatvaniyamādavyāpi paśupadārthaprakaraṇe vyāpakatvasya ca vakṣyamāṇatvāt | atra hetumāha yatomuktau śrūyate sarvatomukhamiti muktāvātmanāṃ sarvatomukhasya caitanyasya śravaṇādityarthaḥ | na ca teṣāṃ tadānīmeva tadutpadyata iti vācyam | sadutpattessatkāryavādaprakaraṇe'bhidhāsyamānatvāt | atha muktāveva tathāvidhacaitanyaśruteḥ pūrvaṃ ca tadanupalambhādanvayavyatirekābhyāṃ saṃsārāvasthāyāṃ sarvatomukhatvaṃ caitanyasya kuta ityāśaṅkānirāsāyāha sadapyabhāsamānatvāditi satyamanupalambhassaṃsārāvasthāyāṃ tathāvidhasya caitanyasya sa tvanyathāsiddhaḥ vyañjakābhāvakṛto hi yo'nupalambhaḥ sa nābhāvasādhakaḥ api tu sati vyañjake yaścāyamanupalaṃbhaḥ vyañjakābhāvakṛtaḥ ataśca nāsatvaṃ sādhayati | tacca sarvatomukhatvaṃ sadapi yasmānna prathate tataḥ kenāpi pratibaddhamityavasīyate | asmācca hetoranāvṛtanijasāmarthyasya purā muktessa ātmā vaśya iti || 6 || dīpikā | sadutpatterityādi | nanvevaṃ cetkalāderiva saṃsārāvasthāyāṃ śakti rūpatvaṃ muktau tu vyaktirūpatvamiti pariṇāmitvādidoṣaprasaṅgaḥ | tanna | abhivyaktisādharmyamātrādevamuktam | paramārthatastu vyāpakameva caitanyaṃ malanivartanena prakaṭīkriyata ityadoṣaḥ | etadevā''śaṅkāpūrvamāha atha muktāvevetyādi || 6 || vṛttiḥ | evaṃ dvitīyaṃ padārthamabhidhāya tṛtīyaṃ pāśapadārthaṃ lakṣayitumāha | prāvṛtīśabale karma māyākāryaṃ caturvidham | pāśajālaṃ samāsena dharmā nāmnaiva kīrtitāḥ || 7 || prāvṛṇoti prakarṣeṇā''cchādayatītyātmanāṃ dṛkkriya iti prāvṛtiḥ svābhāvikyaśuddhirmala ityarthaḥ | īṣṭe svātantryeṇetīśaḥ ______________________________ 1. īśvarasyeti śeṣaḥ tadīyaṃ balaṃ rodhaśaktirdvitīyaḥ pāśaḥ tathā hyagre vakṣyati - tāsāṃ māheśvarī śaktissarvānugrāhikā śiṃvā | dharmānuvartanādeva pāśa ityupacaryate | iti | kriyate tatphalārthibhiriti karma | tasya cānāditvaṃ ādyakoṭeranupalabhyamānatvāt | yataśrśarīravataḥ karmakaraṇaṃ tacca śarīraṃ karmārabdhaṃ tānyapi śarīrāntareṇa kṛtāni tacca karmajamiti so'yaṃ tṛtīyaḥ pāśaḥ | mātyasyāṃ śaktyātmanā pralaye sarvaṃ jagat sṛṣṭau vyaktiṃ yātīti māyā yathoktaṃ śrīmatsaurabheye - śaktirūpeṇa kāryāṇi tallīnāni mahākṣaye | vikṛtau vyaktimāyānti svakāryeṇa kalādinā iti || kāryasahito'yamapyanādikālikaścaturthaḥ ityetadātmanāṃ sahajasāmarthyapratibandhakatvātpāśānāṃ jālamiva jālaṃ samāsatassaṃkṣepāduktam | eṣāṃ ca ye dharmavyāpārāste nāmnaiva pradarśitāḥ anvarthena svābhidhānena sūcitāḥ | tathāpi yathāvasaraṃ vakṣyante || 7 || dīpikā | svābhāvikyaśuddhirmala-iti tuṣakambukavadanādikāliko malaḥ | na tu jñānakriyāvadātmasvabhāva iti | pāśadharmānuvartanādupacāreṇa śakteḥ pāśatvaṃ na mukhyataḥ tadeva jñāpakena darśayati tathāhītyādi tasya cānāditvamiti | pravāhānāditayā | tadevāha yata ityādi nanu śuddhādhvarūpo'pi bandho vidyata eva tatkathaṃ svakāryeṇa kalādinā sthita ityuktam | tadyogasya paramuktyapekṣayā bandhatve'pi vidyeśvarādipadaprāptihetoraparamuktitvena vakṣmāṇatvāt tasya pāśatvenānupādānamityavirodhaḥ | sahajasāmarthyapratibandhakatvāditi sarvajñatvasarvakatṛtvanirodhakatvāt | saṃkṣepāditi malaśaktīnāṃ pratyātmaniyatānāṃ karmaṇāṃ māyākāryāṇāṃ ca sādhāraṇāsādhāraṇobhayarūpāṇāmanantatvādvistaroktirna śakyetyarthaḥ | ye dharmavyāpārā iti svarūpāvaraṇatirobhāvanaphala- janakatvaśarīrendriyādyutpādanatvarūpāḥ || 7 || vṛttiḥ | atha padārthatrayopasaṃhāraḥ | iti vastutrayasyāsya prākpādakṛtasaṃsthiteḥ | caryāyogakriyāpādai - rviniyogo'bhidhāsyate || 8 || itthamasyaiva padārthatrayasya vidyāpāde sthitasya caryādipādatrayeṇa viniyogo vibhajanamabhidhāsyate | vakṣyate | evaṃvidhena vidhinā patiḥ pāśopaśamanaṃ kṛtvā paśūnāṃ kaivalyado bhavatīti pratipādameṣāmeva praviveko'bhidhāsyata ityarthaḥ || 8 || tatphalakathanāyāha | viniyogaphalaṃ mukti rbhuktirapyanuṣaṅgataḥ | parāparavibhāgena bhidyete te tvanekadhā || 9 || vṛttiḥ | tasya ca viniyogasya vibhajanasya muktiḥ phalam | anuṣaṅgataḥ | anuniṣpannatayā bhuktirapi | vakṣyamāṇabhautikadīkṣādibhissamabhi- lakṣitabhogopabhogātparataḥ paravaikalyāvirbhāvaḥ | tathācoktaṃ rudrasaṃhitāyām - dīkṣāpūtā gaṇapatigurormaṇḍale janmavanta - ssiddhā mantraistaruṇadinakṛnmaṇḍalodbhāsidehāḥ | bhuktvā bhogān suciramamarastrīnikāyairupetā - ssrastotkaṇṭhāśśivapadaparaiśvaryabhājo bhavanti || iti | te bhuktimuktī parāparavibhāgena bahudhā bhidyete tatra parā bhuktiḥ pātālādikalāntādhvavartivicitraiśvaryasampannatattadbhuvanādhipatyam | tattadbhuvanavāsitvamātraṃ cāparā evaṃ parā muktiḥ parameśvarasāmyam | aparā tu mantramantreśvaratvam | āsāṃ ca yathā bahubhedatvaṃ tathā'gre vakṣyāmaḥ || 9 || dīpikā | vibhajanasya muktiḥ phalamiti paramparayā viniyogajñānādanuṣthā- nācca mokṣa - iti | anuniṣpannatayā bhuktirapīti bhautikadīkṣāyāṃ tu bhuktyanantaraṃ mukterniṣpannatvāt bhuktirapi phalamucyata iti | etaduktaṃ bhavati | muktireva dīkṣāyā mukhyaṃ phalam | bhuktistu vṛkṣasecanodya-tasya śakuntāditarpaṇamiva dīkṣāgatārhatvaheturbūdhyanupaṅgasiddheti | tadevāha vakṣyamāṇetyādi || 9 || vṛttiḥ | athānyebhyo darśanebhyaḥ ko'sya pārameśvarasya jñānasya viśeṣa iti muniḥ praṣṭumāha | vedāntasāṅkhyasadasa - tpādārthikamatādiṣu | sasādhanā muktirasti ko viśeṣāśśivāgame || 10 || vedāntavidāṃ mateṣu upaniṣadādiśāstreṣu | sāṃkhyamateṣu catuṣṣaṣṭitantrādiṣu sadasadvādināmārhatānāṃ ca mateṣu akalaṅkatritayaprabhṛtiṣu dravyādipadārthavādikāṇādādiśāstreṣu ādigrahaṇātsaugatādimateṣvapi yato muktistatsādhanāni ca śrūyante | tataḥ kosau śivāgame viśeṣa iti viśeṣajijñāsayā'nadhyavasitasya muneḥ praśnaḥ | na sandigdhatvena | ādāveva viśeṣasambhāvanāniścayataḥ śrotuṃ pravṛttatvāt | nāpi viparyastatvena te vavrire śivajñānamityabhyarthanāpravṛttatvena darśanāntarānabhiniviṣṭatvapratīteḥ | tattadāgamaśrutā muktiḥ tatsādhanāni ca parastātteṣu teṣvavasareṣu granthakṛtaivānubhāṣya dūṣayiṣyanta iti nāsmābhiḥ pṛthak prayatnena darśyante || 10 || dīpikā | vedāntetyādisūtrasya saṃbandhamāha athānyebhya ityādi bhogamokṣaprasaṅgāt tadviśeṣajijñāsayā praśnaḥ ata eva muktiśabdo'tra bhukterapyupalakṣaṇatvena jñeyaḥ || 10 || atra siddhantaḥ | vṛttiḥ | praṇetrasarvadarśitvā - nna sphuṭo vastusaṃgrahaḥ | upāyāssaphalāstadva - cchaive sarvamidaṃ param || 11 || praṇetāro hi hiraṇyagarbhādyāḥ kaṇādapatañjalikapilaprabhṛtayaśca | te cāsarvajñāḥ aparatvenābhimatāḥ svaprameyādūrdhvavartino yuktyāgamopapannasya prameyajātasya tairanavagamāt | taduktam - svabhāvapuruṣāvyaktakarmakālātmavādibhiḥ | parameśamadṛṣṭvaiva muktirmithyaiva kalpitā iti || tathā - sugato yadi sarvajñaḥ kapilo neti kā pramā | athobhāvapi sarvajñau matibhedaḥ kathaṃ tayoḥ || iti | tairyataḥ praṇītāni śāstrāṇi ata evaiteṣu vastusaṃgrahopyasphuṭaḥ | pumpatibandhāpavargajñānamaspaṣṭamityarthaḥ | ye cātropāyāḥ puṃprakṛtivivekajñānanairātmyabhāvanā brahmādvaitābhyāsaṣoḍaśapadārthatatvajñānādayaḥ phalāni ca svargāpavargalakṣaṇāni tatsarvaṃ tadvadaspaṣṭameva tathā tathā vakṣyamāṇavannirvāhāsahatvāt | tasmāttebhyo'sya śāstrasyāyaṃ viśeṣaḥ | yadi vā sarvaṃ prakṛṣṭam | yataḥ paśupāśātītagocareṇa niratiśayasarvārthajñānakriyātmanā parameśvareṇedamādiṣṭamiti praṇetṛgataṃ paratvamupāyānāmapi dīkṣādīnāṃ paridṛṣṭasaṃvāditvāt paratvam | tathāhi yaddīkṣādinā brahmahatyādimahāpātakayoginopyapetapātakatvaṃ dṛṣṭamityato viṣasya māraṇātmakaśaktyapaharaṇavat pāśānāṃ bandhakatvavyapagamassiddhaḥ | taduktam - śuddhiṃ vṛjati tulāyāṃ dīkṣāto brahmahatyato mukhyāt | pratyayato jānīyāt bandhanavigamaṃ viṣakṣayavat || iti | phalaṃ cehānyasarvadarśanadṛṣṭāt bhogāpavargalakṣaṇātphalātprakṛṣṭam | uktam hi mataṅge - agnihotrādibhiḥ pūrtaistathā cāndrāyaṇādibhiḥ | lokatraye'pi modante vimānasthā yaśasvinaḥ || iti | athāpnuyuḥ padaṃ śākramiṣṭvā kratuśataṃ vidheḥ | yā gatiśśivabhaktānāṃ śāṭhyenāpi mahātmanām | na sā yajñasahasreṇa prāpyate munipuṅgava || iti | apavargopyasmin darśane sarvānyāgamāgocaratvāt paramaḥ | tattadāgamapraṇetṛṇāṃ sāñjanatvenāsarvajñatvāt tadupadiṣṭāyā muktermuktyābhāsatvāt | uktañca śrīmadbhārgavottare - anyatantreṣu ye muktā dharmādharmakṣayānnarāḥ | te'tra rudrāṇavaḥ proktā guṇatrayavivarjitāḥ || iti || 11 || dīpikā | siddhāntaṃ vyācaṣṭe praṇetāra ityādi | nanu kāṇādādiṣu śāstreṣu kartṛpūrvakatvātteṣāṃ cānāsatvasambhāvanayā'sphuṭatvaṃ sambhāvyamiti tadeteṣu tu kartṛdarśanābhāvāttaddoṣānadhīnatvācca prāmāṇyasya kathamasphuṭatvamata āha hiraṇyagarbhādyā iti athamabhiprāyaḥ - racanāyāḥ paṭāderiva kartṛpūrvakatvasiddheḥ vedānāmapi pauruṣeyatvasiddhiḥ tatsiddhyā cāsphuṭatvasambhāvaneti | vedānāṃ ca kartā hiraṇyagarbha eva | yaduktamācaryairapi - hiraṇyagarbhakapilamatsyendrādayovedasāṃkhyakaulāditantrāṇām || iti | asarvaveditvāditi vyācaṣṭe te cāsarvajñā iti | pumpatibandhāpavargajñānamaspaṣṭamiti | puruṣasya kṣaṇikatvāvyāpakatvanirmalatvādidharmayuktatvena patyurupādānādirūpatayā bandhasya cāsāmarthyena mokṣasya ca prakṛtitatvādi prāptirūpatvena jñānavināśādirūpatvena cābhyupagamāditi | svargāpavargalakṣaṇānīti bhogamokṣarūpāṇi | na cānnāpavargaśabdaḥ punarukta ityāśaṅkanīyaḥ | yaduktaṃ pūrvaṃ mokṣasvarūpasyāsphuṭatvamuktam | atra tu tatprāptiṣu visaṃvāda iti | nanu śaivasyāpi kartṛpūrvakatvāt kartuścānāptatvasambhāvanayā kathaṃ nāsphuṭatvamata āha tasmāttebhyaḥ ityādi parameśvarasya tu paramāptatayā vipralambho na sambhavati | taduktamupoddhāta eveti tadupadiṣṭāyā mukterna muktyābhāsatvamiti | yaduktam - buddhitatve sthitā bauddhā guṇeṣvevārhatāssthitāḥ | sthitā vedavidaḥ puṃsi avyakte pāñcarātrikāḥ || ityādi || 11 || vṛttiḥ | atha kiṃ tadanyadarśanānāmasphuṭatvamata āha | vedānteṣveka evātmā cidacidvyaktilakṣitaḥ || 11 || ātmaivedaṃ jagatsarve neha nānāsti kiñcana | tathā eko vaśī sarvabhūtāntarātmā ekaṃ viśvaṃ bahudhā yaḥ karoti | ityādiśrutibhiḥ paramātmaiva sakalacidacidbhāvāvirbhāvatirobhāvaprakṛtibhūtaḥ paripūrṇaṣāḍguṇyavaibhavassvatantra ekopi san saṃsarati | tattadvividhamanolakṣaṇopādhibhedasvabhāvāntarānuvidhāyī yathāvadavagatobhyudayāya bhavatīti vedāntavidaḥ pratipannāḥ | sa eva hi satvātmanyupāghau śānta iva rajobahule tu rāgavānivā'jñānātmake ca tamasi mugdha ivā''ste | na tu tato'nyatpṛthakkiṃcidavatiṣṭhate | tasyaiva tathā tathā vaicitryeṇāvasthiterasatyatvātdvaitapratibhāsasya dvicandrādijñānavat bhrāntatvāt | tathā cāha tatra bhavān bhartṛhariḥ - yathā viśuddhamākāśaṃ timiropapluto janaḥ | saṅkīrṇamiva mātrābhiścitrābhirabhimanyate || tathedamamṛtaṃ brahma nirvikāramavidyayā | kaluṣatvamivāpannaṃ bhedarūpe pravartate || iti | evaṃ cābhinnamevedaṃ paraṃ brahma paramātmalakṣaṇaṃ manasāṃ hi saṃsāradharmaissukhaduḥkhādibhiryogaḥ | paramātmā tu sūrya ivāmbhaḥpratibimbabhedairupādhibhiḥ abhinno'pi bhinna iva pratibhāti | tathāca śrutiḥ yathā'yaṃ jyotirāmtā vivasvānāpo bhinnā vātha eko'nugacchat | upādhinā kriyate bhedarūpo devaḥ kṣetreṣvevamamajjata ātmeti || 11 || dīpikā | athā'nyadarśanāsphuṭatvaprakāśanāya prathamaṃ vedāntavādimatasyāsphuṭatvaṃ sūcayituṃ vedānteṣvityādi ślokārdhena tanmatamupanyasyate | tadeva darśayati ātmaivedamityādi | ayamabhiprāyaḥ ātmano hi vyāpakatvāt tadavyāptasyānyasya paramaṇorapyasambhavaḥ tatsambhave taddharmasvarūpasyāvyāpakatvāttasya vyāpakatvāsiddhiḥ | viśeṣato vyāpakānāmātmāntarāṇāṃ sambhavena ca vyāpakānāmekasmin saṃsāre sthitirapi na sambhavati | paṭavyātapradeśena paṭāntarasya sthitivirodhādityeka eva paramātmeti | tadevāha paramātmaivetyādi kathaṃ tarhi devadattayajñadattādirūpabhedāvasaraḥ ata āha tattadvividhamanolakṣaṇopādhibhedasvabhāvāntarānuvidhāyītyādi etadeva prapañcayati sa eva hītyādi | dvaitapratibhāsasyetyādi avidyānubandhato'satyarūpa eva paśumṛgādyanantaśarīrabhedena bahuprakāro'yaṃ jīvātmabhirdṛśyate | svapna iva svapne hyanantapuruṣaprakāśādiprakāśo dṛśyate | tataśca dvicandrapratibhāsavat dvaitapratibhāsopyasatya ityeka evātmā śrutito yuktitaśca siddhaḥ | sa ca yathāvadavagatobhyudayāya bhavatītyuktamiti || 11 || vṛttiḥ | tadetannopapadyate yataḥ | pratijñāmātramevedaṃ niścayaḥ kinnibandhanaḥ | atha pramāṇaṃ tatrātmā prameyatvaṃ prapadyate || 12 || omityupapattyanupapattiparyālocanaparihāreṇa yadyetadaṅgīkriyate | kāmamavatiṣṭhatām | na tu prāmāṇikarītyā yasmātpratijñāmātramevaitat | na tvatra hetudṛṣṭāntādisambhavaḥ | tadabhāvānniścayaḥ kinnibandhanaḥ kimāśrayaḥ pramāṇanibandhano hi niścayaḥ tattatprameyavyavasthāpanasamartho bhavati | nānyathā | nanvatra pramāṇamāgamastāvacchrutirūpaḥ pradarśita evetyāha atha pramāṇamiti yadi pramāṇamasatyarūpaṃ paramārthataḥ paramātmana eva satyatvāt | tathāvidhena pramāṇenaitatpramīyamāṇaṃ manonirmitena pradīpena santamasāvasthitapadārthapravivecanaprāyam | atha satyameva pramāṇamāgamastāvacchrutirūpaḥ evaṃ tarhi sa paramātmā prameyatvena sthitaḥ | pramāṇaṃ hi prameyaṃ paricchindat pramāṇatāmāsādayati | itarathā pramāṇataivāsya na syāt | dīpikā | siddhāntasūtramavatārayati tadetadityādi ātmaikatvaṃ ātmajñānānmokṣaśca nopapadyata iti | tadetadāha omitītyādi nanvatra heturuktaḥ vyāpakatvāditi tadayuktam | viparyayavyāptatvena viruddhatvāt | vyāpyaṃ hi pṛthvīparvatādi vyāpnuvadvyāpakassiddhaḥ | sūryālokādivat na tu svātmanyevāvasthitaḥ anavasthāprasaṅgāditi vyāpakatvasiddhyaiva pratyukto dvaitanirāsaḥ | yadapyuktaṃ paṭavyāptapradeśavadekena vyāpte jagati dvitīyasya vyāpakasyāvasthānaṃ na sambhavatīti | tatsatyaṃ mūrtānāṃ na tvamūrtānāṃ virodhāsiddheḥ | gṛhāntarvyāpakānāṃ śītadhūmālokādīnāmivetyadoṣaḥ | yadapyuktaṃ avidyāhetuko dvaitapratibhāsa iti | tanna | avidyāyā vidyānivartyatvenābhyupagamāt vidyāyāśca tadanyatvamiti advaitavirodhāt | nanu vidyaiva satyabhūtā na tvavidyā yadyevamavastutvenāvidyāyāśśaśaviṣāṇāderiva nityanivṛttatvāt tannivṛtyupāyo'yamātmā jñātavyo mantavyo nididhyāsitavya ityādi rvyartha eva syāt śaśaviṣāṇādinivṛtyupāyavat | athocyate ātmapratipatyupāyo'yaṃ bhaviṣyatīti | tanna yatastasyāvidyātmanaḥ paramārthikasya bandhasyābhāvāt vidyātmādhigata eva | andhakārābhāve prakāśavaditi tatrāsāvupāyo vyartha iti bhāvaḥ | yuktita ekatvamiti pratikṣiptam | atha śrutita ekatvamiti pratikṣeptumāgamapramāṇenātmaikatvaṃ prasaṅgāccodayati | nanvatra pramāṇamityādi | āheti uttaramāhetyarthaḥ | siddhāntasūtraṃ vyācaṣṭe yadītyāadi ayamabhiprāyaḥ bhedapratipādakānāṃ śrutīnāṃ sambhavāt ekatvaśrutīnāṃ cānyaparatvāt tasyā''gamarūpasyā'pi pramāṇasyārthavatvamiti kṛtvā pramāṇatvābhyupagame'pi tatpramāṇaṃ satyamasatyaṃ vā satyatve sa evā'dvaitavirodho doṣaḥ | asatyatve niṣpramāṇatvamiti || 12 || vṛttiḥ | kiñcātaḥ kimanyat | yatraitadubhayaṃ tatra catuṣṭayamapi sthitaṃ advaitahānirevaṃ syāt niṣpramāṇakatā'nyathā || 13 || bhogasāmyāvimokṣau ca | yau neṣṭāvātmavādibhiḥ || 14 || yatraitaddvitayaṃ pramāṇaprameyalakṣaṇaṃ tatra pramātṛpramityātmakamanyadapi dvayamanyonyasavyapekṣatvāt sthitameva | na hi pramātāramantareṇa pramāṇaprameyayoḥ kvacitkiñcitkaratvam | karaṇakarmaṇoḥ kriyāsiddhau kartrāśrayatvātpramitirapi kriyārūpo vyāpāraḥ tebhyaḥ pṛthagevānvayavyatirekābhyāmupalabhyata iti catuṣṭayamavaśyambhāvi | yadāhākṣapādaḥ | catasṛṣu caivaṃvidhāsu sarvo'pi vyavahāraḥ parisamāpyata iti | kiñcāta ityāha advaitahāniriti pramāṇaprameyavyavahārāṅgīkaraṇe sati advaitahānireva | atassvābhyupagamavirodhaḥ | tadapahnave tu niṣpramāṇakatvam | bhogasāmyeti | kiñcabhogasāmyamavimokṣaścā''tmavādibhiranabhyupagatau doṣau prasajyete | sarvairevā''tmavādibhiḥ pratyakṣavirodhabhīrubhirdṛśyamānaṃ bhogavaicitryaṃ avaśyamabhyupeyam | ātmanāṃ ca muktireṣṭavyā | niśreyasahetutayaiva śāstrāṇāṃ pravṛtteḥ | tadiha nādatte kasyacitpāpaṃ na caivaṃ sukṛtaṃ vibhuḥ | tathā na kartṛtvaṃ na karmāṇītyabhyupagamādvicitraphladāyināṃ pratiniyatajantukṛtatvena bhogapratiniyamakāriṇāṃ karmaṇāmevābhāvādbhogasāmyaprasaṅgo durnivāraḥ | ātmanānātve hi kaścitsukhitaḥ kaścidduḥkhitaḥ iti bhogavaicitryamupapannam | nānyathā yata eva ca saṃsāritāyāḥ prabhavaḥ tatraiva niraṃśe paramātmani yadi layo mokṣaḥ tarhi punarapi tata eva prādurbhāvaḥ punaśca mokṣa iti seyaṃ gatānugatikā na tu mokṣaḥ | tathāhi tatrabhavānavadhūtācāryaḥ tvanmate paravijñānaniṣpannā api muktayaḥ | bhajante nāpi saṃvādamambhasā iva vṛṣṭayaḥ iti | tataśca mokṣābhāvāttadupāyānāṃ ātmā vā are śrotavyo mantavyo nididhyāsitavya ityādīnāmānarthakyam | apicāsya paramātmanaścetanācetanaviśvotpatti hetutve cetanācetanatvaṃ prāptaṃ kāryāṇāṃ kāraṇasvabhāvānvayāt | yadāhuḥ - tadetadrūpiṇo bhāvā stadetadrūpahetujā | iti | ataśca viruddhayoranyonyābhibhavenaivā''tmalābhāt bhāvābhāvayorivaikasmin kāle cetanācetanasvabhāvayoḥ paramātmanyavasthānaṃ nopapadyate | yadāha tatra bhavān kheṭha kanandanaḥ - viruddhāvekakālasthau dharmāvekāśrayaṃ gatau | itaretaranāśāttau kuruto lopamātmanaḥ | iti | na cāsya anaṃśatvāt kenaciccācetanatvaṃ yuktam | sāṃśatvābhyupagame tu kuḍyakusūlādivat kāryatvāt paramakāraṇatāhāniḥ | kiṃca yadyadupādānakāraṇaṃ tattadacetanaṃ yathā mṛdādi | acetanaścāyaṃ paramātmā upādānakāraṇatvāt | cetanatve nāsyopādānakāraṇatvaṃ astvacetanaṃ ko doṣa iti cet cetanānāṃ kāraṇaṃ svayaṃ cācetanamiti vicitreyamuktiḥ | acaitanyābhyupagame cāsya buddhimatkartradhiṣṭhitasya mṛtpiṇḍāderiva na svakāryajanane sāmarthyam | ye'pi ca grāhakatvena svasaṃvedanasiddhā ātmāno bhoktārastata utpannā ityucyante teṣāmutpādyatvāt ghaṭādivadacetanāḥ prasajyanta iti anekadoṣāśrayasya paramātmā dvaitasyānupapattiḥ || 14 || dīpikā | dūṣaṇāntaramāha kiñcāta iti bhogasāmyaprasaṅgameva dṛḍhayati tadihetyādi | bhogavaicitryābhyupagamena cā''tmanānātvaṃ siddhamityāha ātmanānātve hītyādi ayamabhiprāyaḥ | bhogo hi sukhaduḥkhasaṃvedanātmaka ityuktaṃ bhogo'sya vedanā puṃsassukhaduḥkhādilakṣaṇā iti | tataśca bhinnātsaṃvedanātmakādbhogāt bhinnaścā''tmā siddhaḥ | etaduktaṃ bhavati yathā paramātmanaścidrūpatvena svasaṃvedanātmakatvādikatvaṃ siddhaṃ tathā jīvātmanāmapi bhinnātsvasaṃvedanādeva bhedassiddhaḥ | yatsvasaṃvedanena siddhaṃ tatsatyameva | yathā paramātmana ekatvam | svasaṃvedanasiddhaścāyaṃ jīvātmabhedaḥ tatasso'pi satya eveti advaitanirāsaḥ | na cāyamasiddho hetuḥ yato'yaṃ svātmaparātmānumātṛtayā svayamābhāsate | nanu bhedasyetaretarābhāvagrahaṇapūrvakatvāt bhāvaviṣayeṇa pratyakṣeṇa grahaṇaṃ na sambhavatyeva | yaduktam āhurvidhātṛ pratyakṣaṃ na niṣeddhṛvipaścitaḥ iti | tadayuktam | siddhe hi bhede'sāvitaretarābhāvaḥ anyathā payo'rthī pāvakamapyanudhāvediti sarvamasamañjasamiti | avimokṣaprasaṅgaṃ ca dṛḍhayati yata evacetyādi | tataśca mokṣasyāsamyaktvāt etadupāyānāmasamyaktvamityāha tataścetyādi | itaśca tatjñānamasamyagityāha kiñcetyādi | vicitreyamuktiriti kāryāṇāṃ ca kāraṇānvayāditi bhāvaḥ | dūṣaṇāntaramāha ye'pi cetyādi || 14 || vṛttiḥ | athaivaṃ vedāntavādināṃ mate nirākṛte kāpiloktātprakṛtipuruṣavivekajñānāt niśreyasāvāptirbhaviṣyati | yathā cāhuḥ evaṃ tatvābhyāsānnāsmi na me nāhamityapariśeṣāt | aikāntikamātyantikamubhayaṃ kaivalyamāpnoti iti | śrutirapyāha ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ bahvīṃ prajāṃ janayantīṃ sarūpām | ajo hyeko juṣamāṇo'nuśete jahātyenāṃ bhuktabhogāmajo'nyaḥ | iti || etadapi nirākartumāha | sāṃkhyajñāne'pi mithyātvam kārye kāraṇabuddhitaḥ || 14 || sāṃkhyajñāne'pi etadasamyaktvaṃ yatkārye māyodbhūtakalājanite pradhāne kāraṇabuddhiḥ paramakāraṇatābhramaḥ || mūlaprakṛtiravikṛtiriti teṣāmabhyupagamaḥ | kalādīnāṃ tatvānāṃ pṛthakpṛthagupalabhyamānaprayojanānāṃ tattatkāraṇarūpasya jagannidhirūpasya māyātmano'nupagamāt | uktaṃ ca kvacit guṇatatvordhvabhogyasya karmaṇo'nupalabdhitaḥ | kaivalyamapi sāṃkhyānāṃ naiva yuktamasaṃkṣayāditi | tadayamarthaḥ | yeyaṃ kāpilaiḥ paramakāraṇatayā parikalpitā satvarajastamolakṣaṇaguṇatrayasāmyātmikā prakṛtiḥ tasyāstāvanna guṇebhyo'nyatvaṃ guṇā eva prakṛtiriti hetubhiḥ pratijñāte guṇebhyo'nanyatve cāvaśyamanekatvamasyāḥ yaccācaitanye satyanekaṃ tatkāraṇāntarapūrvakam | yathā tantavo mṛtpiṇḍā vā sati ca kāraṇāntarapūrvakatve na paramakāraṇatā idaṃ ca te praṣṭavyāḥ | yaduta draṣṭṭṛdṛśyayossaṃyogaḥ saṃsārahetuḥ tatpūrvakaśca viyogo'pavargakāraṇamiti yaducyate tara saṃyogastāvatpuṃpradhānayoḥ draṣṭṭṛdṛśyalakṣaṇa eva | na parasparāśleṣarūpaḥ | ubhayorapyamūrtatvena tādṛśasyānupapattiḥ | pradhānaṃ ca na svato dṛśyaṃ apratyakṣatvena tasyeṣṭatvāt | na ca mahadahaṅkārādirūpeṇa pariṇatāṃ draṣṭā tāṃ dṛṣṭuṃ śaknoti tataśca kathamanayorādyassaṃyogaḥ tadabhāvācca kathaṃ tatpūrvako viyogaḥ | evaṃ ca saṃyogaviyogānupapatterakāraṇatvameva puruṣārthaṃ prati pradhānasya | ataśca mithyātvametadīyasya jñānasya || 14 || dīpikā | atha sāṃkhyajñānepītyādisūtraṃ vyākhyātumutsūtrameva sāṃkhyamataṃ saṃkṣepeṇa darśayati | athaivamityādi | evaṃ tarhi kāpilā manyante puruṣo hyakartā svabhāvanirmalaḥ tasya vivekajñānātpūrvaṃ parārthaṃpravṛttāvasvatantratvāt paramakāraṇaṃ prakṛtireva mahadādirūpeṇa sukhaduḥkhamohātmanā svakāryeṇā''tmānaṃ bhogyatayā darśayati sa eva saṃsāra ityucyate | na cācetanasya pravṛttirna yukteti vācyaṃ ayaskāntādīnāmayassamākarṣaṇādau pravṛttidarśanāt | tataśca tasya yadā prakṛtipuruṣavivekajñānapurassaraṃ satvapuruṣānyatāpratyayo bhavati tadā taṃ prati pradhānaṃ bhogyatvānnivartate | sa eva tasya mokṣa iti | yadāhussāṃkhyāḥ raṅgasya darśayitvā nivartate nartakī yathā raṅgāt | puruṣasya tathātmānaṃ prakāśya vinivartate prakṛtiḥ | iti tathā - prakṛtessukumārataraṃ na kiñcidastīti me matirbhavati | yādṛṣṭāsmītipunarna darśanamupaiti puruṣasya iti | sāṃkhyajñānepītyādi vyācaṣṭe sāṃkhyajñānepyetadityādi kathaṃ punassāṃkhyānāṃ bhrāntitvamata āha kalādīnāmityādi | tāni ca tatvāni svasvakāryairanumānāgamataśca siddhānīti vakṣyāmaḥ | kāryatvameva darśayati tadayamartha ityādi | dūṣaṇāntaramāha idaṃ cetyādi | puruṣo hyakarteti yaduktaṃ taddūṣayitumāha ataścetyādi || 14 || kuta ityāha | akartṛbhāvādbhoktuśca svātantryādapyacidvataḥ || 15 || abhoktuḥ puruṣasya bhogāyatanena dehena bhogasādhanairindriyairbhoktavyairindriyārthairbhogena ca sukhaduḥkhavedanātmanā phalena kiṃ prayojanam | yataścāsya bhogastadadhikaraṇatatsādhanasahito-'sti ato bhoktṛtvamapahātumaśakyam | yaśca bhoktā sa kathamakartā | akartari karaṇādisambandhasya nirarthakatvāt | dṛkkriyātmakatvameva svarūpaṃ caitanyasya tataśca kartṛtvanirāsāt jñatvamapi nirastam saṃvedanasyāpi kriyātmanaḥ kartṛtvānapagamāt | na hyakartussaṃvedanaṃ cāpyupapannam | ataśca sāṃkhyajñānasya mithyātvamityāha svātantryādapyacidvata iti | acetanamapi pradhānaṃ buddhimatkartṛpreraṇaṃ vinā svātantryeṇa kathaṃ kāryakaraṇe pravartate | na hyanusandhānaśūnyasya buddhimato'pi ghuṇakīṭasyevākṣaralekhane pravṛttiryuktā | kiṃ punaḥ pariṇāmino jaḍasya | yaścātra cetanaḥ puruṣaḥ sa tadadhīno na karteti prakṛtisthānāṃ neyaṃ mukti rucitā || 15 || dīpikā | bhoktṛtvaṃ tāvadātmanaḥ pratyakṣamityāha abhokturityādi | bhoktṛtvādeva kartṛtvaṃ siddhamityāha yataścetyādi | caitanyāvyabhicārādeva kartṛtvaṃ saṃvedanasiddhamityāha dṛkkriyātmakamityādi | ayamabhiprāyaḥ | puruṣastu cetanarūpaḥ kartā tasyaiva sarvānyakārakapravṛttinivṛttihetutvena saṃvedanāt | pravṛttau ca nivṛttau ca kārakāṇāṃ ya īśvaraḥ | apravṛttaḥ pravṛtto vā sa kartā nāma kārakaḥ | iti | nanu kriyāveśo hi kartṛtvaṃ yadi puṃsassyāt pariṇāmitā bhavet vāyvāderiveti | tanna | yataḥ kriyāveśo na kartṛtvaṃ yenāsya pariṇāmitā prasaṅgaḥ | api tu kriyāyāṃ śaktatvamevāyaskāntamaṇyādīnāmiva | na hyaskāntamaṇe kriyāveśaḥ | api tu tacchaktyā ayasa eva dṛśyate | tathā nātmanaḥ kriyā api tu tacchaktyā dehāderevānubhūyata ityavirodhaḥ | yadyevaṃ śarīrātmikāyāḥ prakṛtereva tatkartṛtvamastu | tadayuktamiti svātantryādinocyata ityāha | acetanamapītyādi | ayamarthaḥ | na hi śarīrasya prakṛtisvabhāvasya kartṛtvamacenatatvādghaṭādivaditi | nanvacetanasyāpi pradhānasya kartṛtvaṃ puruṣārthaṃ prati pravṛttiḥ kṣīrasyeva yuktam | kṣīraṃ hi gavādervatsādi vṛddhyarthaṃ svayameva pravṛttaṃ dṛṣṭameva | yadāhussāṃkhyāḥ vatsavivṛddhinimittaṃ kṣīrasya yathā pravṛttirajñasya | puruṣavimokṣanimittaṃ tathā pravṛttiḥ pradhānasya iti | yadyevamacetanaṃ kṣīraṃ cetanena gavādinā'dhiṣṭhitaṃ pravartamānaṃ dṛṣṭamiti pradhānasyāpyacetanatvāt pravartakena cetanena bhavitavyamiti na svātantryaṃ pradhānasya | puruṣasya nirmalatvenā'bhyupagamānna taṃ prati pravṛttiryuktā | pravṛttau vā sarvān prati pravartate viśeṣābhāvāditi anirmokṣa eva sāṃkhyānāmiti | nirmalatvaṃ ca puruṣasya na yuktamiti vakṣyāmaḥ || 15 || vṛttiḥ | idānīmanekāntavādinirākaraṇāya sāṃkhyātastanmataṃ pūrvapakṣayitumucyate | iha saptapadārthāssyu - rjīvājīvāsravāstrayaḥ | saṃvaro nirjaraścaiva bandhamokṣāvubhāvapi || 16 || syādvādalāchitāścaite sarve naikāntikatvataḥ || 16 || tatra tāvajjīvapadārthaḥ nityo jīvāstikāyasaṃjñayā paribhāṣitaḥ | trividhaścāsau anādisiddhamuktabaddhabhedāt | atrānādisiddho'rhan jīvāstikāyākhyaḥ | vyapetamohādibandho muktaḥ | tadāvṛtastu baddhaḥ | ajīvapadārtho'pi pudgalākāśadharmādharmāstikāyaiścaturbhirbhedairbhinnaḥ | atrādiḥ pṛthivyādimahābhūtāni catvāri tṛṇagulmalatādirūpaṃ sthāvaraṃ jarāyujāṇḍajasvedajodbhijjaṃ jaṅgamaṃ ceti ṣaṭprakāro'yaṃ pudgalāstikāyaḥ | ākāśāstikāyo dvirūpaḥ | lokākāśāstikāyo'lokākāśāstikāyaśceti | lokānāmantarākāśaṃ lokākāśamiti smṛtam | alokākāśakāyaśca bahisteṣāṃ sa kīrtitaḥ || dharmāstikāyaḥ pudgalāstikāyādanyo'bhyudayahetuḥ | adharmāstikāyo'pi tatpratibandhakṛditi | ayamasāvajīvapadārthaḥ catuṣprakāraḥ | āsravaścakṣurādīndriyapañcakasya yathāsvaṃ pravṛttiḥ | tathācāhuḥ vṛttiḥ pañca vikalpā dhruvādhruvā cakṣurādivargasya | saiṣā sravatyajasraṃ tasmāttvetā ihāsravaḥ proktaḥ | iti | indriyasaṃyamalabdhapratiṣṭhākadhyānamāsravanirodhātmakātvat saṃvṛṇātītyāsravamiti saṃvaraḥ | taptaśilārohaṇanakhakeśolluṃcchanāditapassañcayaṃ nirjīrṇavīryaṃ karma nirjaraśabdenocyate | nānāvikārasaṃsaraṇakāraṇaṃ mohādiraṣṭavidho guṇassvātantryavighātahetutvādbandhaḥ | uktañca - mohādiko guṇaścaiṣa bandho jīvasya kalpitaḥ | lohapañjarasambaddhaṃ yathā kṣiptaṃ jalāśaye | alābukamadho yāti tadvajjīvassabandhanaḥ || iti | prakṣīṇasarvāvaraṇatvāt svātantryasamprāptāvūrdhvapadāsādanaṃ mokṣaḥ | yadāhuḥ - lohapañjaravicchedātplavate'lābukaṃ yathā | ārohati tathā mokṣaṃ jīvo mohādisaṃkṣayāt | nityabodhasukhādyaiśca dharmairyuktassa tiṣṭhati || iti | ete ca saptapadārthāḥ | syādvādānugatāḥ | tathāhi dehagrahaṇātpūrvaṃ jīvo kimasti uta neti yaḥ paryanuyuṅkte taṃ pratyanekāntavādo'bhyupagantavyaḥ | syādasti | syānnāsti | syādasti ca nāsti ca | syādavaktavyam | syādasti cāvaktavyam | syannāsti cāvaktavyam | syādasti ca nāsti cāvaktavyaṃ ca | iti | atra hi yadyatparyanuyojyaṃ tattatsadasattayā samādheyam | tatra vācyatayā'vācyatayā'pi ca virodhahānistu ghaṭanīyeti saptabhaṅgyamoghabrahmāstravatāṃ ajayyamitīha kiṃ tat | yatsyādastisyānnāstītipudgalavāgbhrāmyate jagatsarvamiti | nanu cānaikāntavādinā tāvadekāntānabhyupagamānniyamenānaikāntavādo'bhyupagantavyaḥ | tathā ca sa evaikānta iti kutassarvatra saptabhaṅgī | naiṣa doṣaḥ | anekāntavādepyekāntānabhyupagamāt | yatsyādanekāntaḥ | syādekāntaḥ | syādanekāntaścaikāntaśca | syādavaktavyaḥ | syādekāntaścāvaktavyaśca | syādanekāntaścāvaktavyaśca | syādekāntaścānekāntaścāvaktavyaśca iti || 16 || dīpikā | ihetyādisūtrasya vyākhyātumavatārayati idānīmityādi | tadevavyācaṣṭe tatretyādi | nanvātrānekāntavādinirākaraṇodyatasya saptapadārthopavarṇanaṃ sāgaraṃ gantukāmasya himavadgamanopamam ityayuktam | tanna | vastusaṃgrahasyoktasyāsamyaktvapradarśanapūrvaṃ tadupariṣṭāyā muktestatsādhanasyāsamyaktvapradarśanārthamityadoṣaḥ || 16 || vṛttiḥ | tadetalleśato dūṣayitumāha | tadeva sattadevāsa - diti kena pramīyate || 17 || syādasti syānāsti ceti yaduktaṃ tadasaṅgatam | nahi yadyadeva vastu arthakriyākāritayā satvenāvagamyate tattadānīmevā'satvenaikāntataḥ kaścidapyavaiti | kaḥ kilānubhrāntamatiḥ puraḥ prasphuradrūpe saditi pratyayakāriṇi ghaṭādau nāyamastīti buddhiṃ kuryāt | asati ca tasmin prakhyopākhyāvirahiṇi sattāniścayānudayāt vidhiniṣedharūpayorbhāvābhāvayoḥ parasparaparihāreṇaivātmalābhāt | abhāvo hi tadasaṃbhavalabdhajanmā'pi yadi tenaiva bhāvena sahitaḥ syāt tadānīṃ abhāva eva na syāt | tadupamardenaiva tasya svarūpasiddheḥ | evaṃ bhāvo'pi yadi svapratikṣepeṇābhāvenāvyatiriktaḥ tarhi bhāva eva na bhavet || 17 || dīpikā | tadevetyādisūtraṃ vyācaṣṭe syādastītyādi | kutassyādayuktamityāha nahītyādi etadeva prapañcayati kaḥ kiletyādi || 17 || vṛttiḥ | nanu ghaṭarūpeṇa svātmanā'sti ghaṭaḥ | parātmanāpaṭarūpeṇa nāstīti sadasatvamuktam | na tadyuktam | kiṃ kilaitāvatā pratipāditaṃ syāt | ghaṭo ghaṭātmanā bhavati | ghaṭe paṭo nāstīti | tadetadabhimatameva | atadātmakatvena tatrāvidyamānatvāt paṭādbhidyamāno'yaṃ ghaṭo'nya eveti siddhaṃ sāddhyate tadāha | sadanyadasadanyacca tadevaṃ siddhasāddhyatā || 17 || nanu svātmanā yathā ghaṭaḥ svasāmarthyakriyā karoti evaṃ paṭātmanā'pi tatkāryaṃ kuryāt | na ca karoti | ataḥ paṭātmanā nāsti | yadi svātmanā'pi paṭātmavanna syāttadā svakāryamapi na kuryāt | tasmādasti ca nāsti cetyuktam | tadevaṃ ghaṭatvamaghaṭatvaṃ parasparamabhinnam | vibhede hi tadbuddhyābhidhānānuvṛttirna syāt | ghaṭaścāghaṭaśceti sāmānādhikaraṇyaṃ ca na bhavet | asti caitattasmādubhayātmako'sau krameṇa tacchabdābhidheyatāmudvahan syādghaṭaścāghaṭaścetyavirodhaḥ | etadapyayuktam | yato nāsti kaścidabhedaḥ | tathāhi | aghaṭaśabdo ghaṭo na bhavatīti prasajyapratiṣedho vā syāt ghaṭādanyaḥ paṭādiriti vā puryadāsaḥ | ādye pakṣe ghaṭaścāghaṭaśca syādityukte ghaṭāghaṭayoravyatirekāt ghaṭasyābhāva eva ghaṭa ityabhipretam | evaṃ ceṣyamāṇe sūryābhāvo'pi sūrya eva syāt | tathāca sati sarpādivat tadabhāvādapi bhayaṃ syāt | sasarpavisarpadeśayossama evopalambho bhavet | paryudāsapakṣe'pi ghaṭatvādanyadaghaṭatvaṃ bhinnameva paṭatvādikaṃ kathyate | taddhighaṭādbhinnam | abhede hi ghaṭādiṣvapi paṭabuddhyabhidhānānu- vṛttissyāt | ghaṭādāvapi spaṣṭe ghaṭapratyayaśca na syāt | tasmānna ghaṭāghaṭayorabheda iti na sadasatorekāśrayatvam || 17 || sadanyadasadanyacceti pūrvapakṣāśaṅketyāha nanvityādi | taduttaratayā tadevamityādi vyācaṣṭe | nanvityādi tadbuddhyabhidhānānuvṛttiriti | ghaṭabuddhyabhidhānānuvṛttiḥ | sāmānādhikaraṇyaṃ ca na bhavediti | ghaṭārtha eva bhāvābhāvayossāmānādhikaraṇyamityarthaḥ || 17 || kiṃca | asajjaghanyaṃ sachreṣṭha mityapi bruvate budhāḥ | naikatra tadapekṣāta ssthitamevobhayaṃ tataḥ || 18 || vṛttiḥ | yadapi sadasacchabdābhidheyaṃ śreṣṭhāśreṣṭharūpaṃ vastu tadapi tadvido naikatrābhidadhati | tasyāpi bhinnaviṣayatvāt | na hi yadevāśreṣṭhaṃ tadeva śreṣṭhamiti vaktuṃ śakyam | ayameva hi bhāvānāṃ bhedaḥ | yadviruddhadharmādhyāsaḥ | atha mataṃ yattacchreṣṭhāśreṣṭhatvaṃ tadekatra sambhavatyeva apekṣābalāt | yathāyaṃ devadatto yajñadattasakāśādabhirūpaḥ caitrāpekṣayā tu nīrūpaḥ iti | evaṃ tarhi yajñadattasyāśreṣṭhatvaṃ caitrasya śreṣṭhatvamityubhayam tata apekṣāta eva bhinnaṃ labdham | yadapi dvayaṃ tadāpekṣikatvādasatyam | apekṣā hi nāma na vāstavī | tasyāḥ kila vastutassati sadbhāve kiṃ prayojanaṃ siddhasattākatvenānapekṣatvāt | tathācāhuḥ - saṃśca sarvo nirāśaṃso bhāvaḥ kathamapekṣata iti | na cālabdhasattāke vastuni apekṣāyāḥ kimapi karaṇīyamasti | tasyāsatvādeva tadapekṣānupapatteḥ | tadidamuktam | apekṣā na satāṃ siddherasiddherapi nāsatām iti | tadevaṃ na kathaṃ cidapi sadasatorabhedopapattiḥ || 18 || dīpikā | asajjaghanyāmityādi vyācaṣṭe yadapītyādi | tadapekṣāta iti pūrvapakṣyāśaṅktetyā atha matamityādi taduttaratayā vyācaṣṭa evaṃ tarhītyādi || 18 || atha cetsadasadbhāva - ssadā yuktataro mataḥ | tatkarmasaṃkarabhayā - davyāpitvaṃ ca te jaguḥ || 19 || sāmānyetarasaṃbandha - jñānābhāvādacetasaḥ || 20 || vṛttiḥ | tasya dehātpūrvaṃ sadasatvenābhimatasya vyāpakatvātpudgalānta- raissaha karmasaṅkaraśśakyate | vyāpakatve hi viprakīrṇānāṃ karmaṇāṃ bhoktṝn prati niyamaḥ kiṅkṛtaḥ | avyāpakānāṃ tu teṣāṃ pratyekaṃ vyavasthito mohādibandhapadārtha eva tanniyāmaka iti karmasaṅkarabhayādavyāpakatvaṃ te'cetaso durbuddhayo jagurūcuḥ | kuta eṣāṃ mandabuddhitvamityāha sāmānyetarasaṃbandhajñānābhāvāditi | sāmānyenānādikālīnena''tmanovyāpakatvena yassaṃbandhaḥ sa sarvakālabhāvitvena sādhāraṇamasyetareṇa ca muktāveva sañjātatvāt tathārūpeṇa yassabandhastayorjñānaṃ samyagavabodhasteṣāṃ pudgala- vādināṃ nāsti | yadi hi tadavabodha eṣāṃ syāt tadā te naivamayuktameva kalpayeyuḥ | mohādipāśāvaruddhasahajavyāpakatvasvabhāvasyā''t- manassvabhāvata eva avyāpakatvābhyupagamo yastasya viruddhatvāt || 20 || dīpikā | tatkarmetyādi vyācaṣṭe tasyetyādi | etaduktaṃ bhavati vyāpakasya hyātmanassarvatra saṃsthitatvātsvakarmaphaleneva parakarmaphalenā'pi saṃyoga iti tadapi bhogyaṃ syāt tataśca svakarmaphalabhoktṛtvaniyamānupapattiḥ tatastadupapattyanyathānupapattyā pudgalo'yabhavibhutvenābhyupagan-tavyaḥ | kicca śarīrādbahiraṇumātramapi asaṃvedanāccharīrāvadhika evātmā siddha ityanekāntavādibhirutkam | tadayuktameva tairuktamityāha | acetasa ityādi | ayuktakathane ca teṣāṃ kāraṇāmāha | sāmānyetyādi ayamabhiprāyaḥ | avibhutve hyātmano yaddeśāntaraphalaṃ karma kāśmīrasthasya dakṣiṇāpathe bhujyamānaṃ dṛśyate tannopapadyate amūrtatvena tasyā''kāśasyeva gamanāsambhavāt | nanūktaṃ - kathaṃcitpudgalo mūrto hyamūrtaśca kathaṃ ca na | syādanekāntavādo'smin darśane yena saṃsthite iti || tadayuktaṃ mūrtatvāmūrtatvayoḥ parasparaparihāreṇaivā'vasthānāt | yadāhuḥ viruddhāvekakālasthau dharmāvekāśrayaṃ gatau | itaretaranāśāttau kuruto lopamātmana iti | kathaṃ punaśśarīradbahirasaṃvedanamata āha mohādītyādi malāvṛtatvādyatra śarīrādyabhivyañjakasadbhāvaḥ tatraiva abhivyajyata iti | tasya viruddhatvāditi | avyāpakatvasya virodhāt || 20 || tathāhi - yaḥ prāgavyāpakasso'nte kathamanyādṛśo bhavet | sa vikāsādidharmī cet tato doṣaparamparā || 21 || vṛttiḥ | prāk pūrvaṃ saṃsārāvasthāyāmavyāpako yassa kathaṃ mokṣe vyāpakaḥ | avyāpakatvaṃ ca tadānīmabhyupagantumayuktam evaṃ hi saṃsārimuktayoraviśeṣaḥ syāt | atha tathā vidhamasya vikāsasaṅkocadharmitvamabhyupagamyate | yaduta saṃsṛtau saṅkocameti mukto tu vikāsameti iti | tato'pi pariṇāmitvajaḍatvādyanekadoṣasantatiḥ prasajyata iti na kathaṃcidapi sadasadvādimatamupasthāpayituṃ śakyam || 21 || dīpikā | virodhameva darśayan prāgityādi vyācaṣṭe prākpūrvamityādi | nanūktaṃ karmasāṅkaryātphalasāṅkaryamiti | tanna | pratipuruṣaṃ karmahetuścikīrṣā bhidyata eva | tadbhedātkarmabhedastatphalabhedaśca siddha iti yatkiñcidetat || 21 || idānīṃ pādārthikadarśanapradarśitamuktinirākaraṇāyāha | ṣaṭpadārthaparijñānā - nmithyājñānaṃ nivartate | rāgadveṣau mamatvaṃ ca tadviśeṣaguṇāstataḥ || 22 || kramaśo vinivartante dehasaṃyogajā yataḥ | sā muktirjaḍatārūpā tato muktaśśavo na kiṃ || 23 || dravyaguṇakarmasāmānyaviśeṣasamavāyānāṃ sādharmyavaidharmyatatvajñānaṃ niśreyasaheturityabhyupagamāt dravyādipadārthaṣaṭkasya yathāvatjñānādajñānanivṛttau rāgādidoṣopaśame buddhisukhaduḥkhecchādveṣaprayatnadharmādharmasaṃskārāṇāṃ navānāmātmaguṇānāṃ dehasaṃyogajatvātkrameṇa nivṛttau yā muktissā buddhyādyuparame sati ātmanastadvinākṛtasya kiñcitjñatvoparamājjaḍatārūpā'ṅgīkriyate | tataśśavo'pi kiṃ na muktaḥ kalpyate | tasyāpi buddhyādiguṇaviraheṇecchājñānādivinākṛtatvāditi bhāvaḥ || 23 || dīpikā | nanu tataśca taduktasyordhvapadāsādanākhyasya mokṣasya taptaśilāśayanādeśca tadupāyasyāsamyaktvaṃ parikalpya tasyāvaraṇaṃ malaḥ kalpyate bhavadbhiḥ tadvaraṃ sa eva jaḍo'stu | evaṃ hi na bahvadṛṣṭaṃ kalpitaṃ bhavati | syādetat | tasya prakṛtyaiva caitanyaṃ guṇo vahneḥ prakāśakatvamiveti | tadapi na | yatastaccaitanyamasya śarīrendriyādisāmagrīsannidhāne pradṛśyate tadabhāve ca na dṛśyate iti tajjanyameva siddhyati kumbhakārādisāmagrījanyaghaṭādivaditi svabhāvato jaḍa evā''tmā | tasya ca yāvaccharīraṃ nātyantikaṃ sukhaduḥkhanivṛttiḥ | yacchrūyate na hi vai saśarīrasya priyāpriyayorapahatirasti | aśarīraṃ vāva santaṃ na priyāpriye spṛśata iti | tasya ca nivartakadharmopagṛhītatatvajñānānmithyājñānanivṛttau śarīrādivirahādātyantikī duḥkhanivṛttiriti | etadevāha dravyādītyādi | dūṣaṇamāha tata ityādi | iha hi śarīrādiviṣayasaṃvedanasamaye tatprakāśako harṣaviṣādādisaṃvedanātmā prakāśate vā na vā | na tāvanna prakāśata iti yujyate vaktum | svānubhavavirodhāt | atha prakāśata eva tattu bauddhameva jñānamiti cet tadayuktam | sarvadā tattadarthaprakāśakatvena sukhādibhoktṛtayā ca prakāśanāt ātmaivāsau | evaṃ rūpatvāttasya | ata eva yugapadiva krameṇārthabhede'pi sarvadā tattadarthagrāhakatvena sthiratayaiva bhāsamānaḥ | na tattadindriyādisāmagrījanyamasya jñānam | api tu jñatvasvabhāvataiva tattatsāmagrīvaśāttu tattadarthagrahaṇapratiniyatasvabhāvateti sarvadācidātmanaiva bhāsamāno'jaḍa eva''tmā siddhaḥ tattu tasya caitanyaṃ malāvṛtatvāccharīrādivinā nārtheṣu pravartate | yaduktaṃ mataṅge | citeścitsahajo dharmassa tvanādimalāvṛtaḥ - iti | tataśca tanmate'pi vastusaṃgrahasyāsphuṭatvaṃ siddham | tathā buddhyādivirahājjaḍarūpā kāṣṭhādīnāmapi sulabhā mokṣātsaṃsārāvasthaiva teṣāṃ vareti taduktāyā mukterasamyaktum | ata eva tadupāyasyāpyasamyaktvamiti || 23 || vṛttiḥ | atha saugatamuktinirācikīrṣayā tanmatamanubhāvya dūṣayati | cidvyaṃjakasya karmādeḥ kṣaṇikatvānmuhurmuhuḥ | vyajyate jāyamāneva kṣaṇiketi matā paraiḥ || 24 || cit jñānaṃ grahītṛrūpaṃ saṃvedanaṃ sā cit vyañjakasya vyaktihetoḥ karmaṇo vyāpārasya yogasaṃgrahaṇāderyadi vā karmaṇo grāhyasya ghaṭapaṭādeḥ | ādigrahaṇātkaraṇasya cakṣurā- dessahakāriṇa ālokādeścānatisthairyātpratikṣaṇamutpadyamāneva vyajyate prakaṭībhavati | ayamarthaḥ vakṣyamāṇasatkāryavādadṛśā- 'bhivyaktitirobhāvabhājāṃ bhāvānāṃ vyāpārabhedena deśakālādi-bhedena cānatisthairyāttattatjñānamapi tattadupādhibhedānmuhurmuhur-vyajyamānaṃ kṣaṇikam tadeva ca pramāṇamiti pare manyante | tadāhuḥ - nityaṃ pramāṇaṃ naivāsti prāmāṇyāt vastusaṅgateḥ | jñeyānityatayā tasyā adhrauvyātkramajanmanaḥ | iti || cideva hīyaṃ kṣaṇikā tattadarthaprakāśarūpā anubhavasiddhā natvetadvyatirikta ātmā vidyate saṃvedanavyatiriktasya bhedenāpratibhāsanāt | yadāhuḥ ekamevedaṃ saṃvidrūpaṃ harṣaviṣādādyanekākāravivartaṃ paśyāmaḥ tatra yatheṣṭaṃ saṃjñāḥ kriyantāmiti saṃvedana eva kṣaṇike jaladhārāpravāhavatsadṛśaparāparotpattibhramāt vikalpena stharyamadhyāropyata ityavidyājanitā seyamātmadṛṣṭiḥ | taduktam - mithyādhyāropaṇārthaṃ vo yatno'satyapi bhoktari iti | ātmagrahe sati tadanyatra paratvābhimānāt svaparabhedaḥ | tataśca rāgadveṣādyanarthodbhavādātmagraho bandha iti bhagavatā sugatena nairātmyabhāvanopadiṣṭā | yaduktaṃ ātmani sati parasaṃjñā svaparavibhāgātparigrahadveṣau | anayossaṃpratibaddhāssarve doṣāḥ prajāyante iti | na cābhyupagatasyā''tmano nityatvaṃ ghaṭate | yatsattatsarvaṃ kṣaṇikaṃ akṣaṇikasya kramayaugapadyābhyāṃ arthakriyā'nupapatteḥ sattāyā evāsiddhatvāt | tadāhuḥ - arthakriyāsamarthaṃ yat tadatra paramārthasat | asanto'kṣaṇikāstasmātkramākramavirodhata iti | tathā nityo bhāvaḥ krameṇa vā arthakriyāṃ kuryādyugapadvā | na tasya tāvatkrameṇa karaṇamupapadyate | yasmādayamapracyuto'nutpannasthiraikasvabhāvaḥ sa ca kālāntaranirvartyāmarthakriyāṃ tadānīmeva kiṃ na karoti | na hyasāvavasarāntarakaraṇīyaṃ svabhāvāntareṇa kuryāt svabhāvasyaikarūpatvāt | svabhāvānyathābhāve hi tadvato'pi tadavyatirekādvināśaḥ tataścānityatvam | athocyate | sa padārtho'rthakriyāṃ karotyeva yadi sahakāriṇo'sya sannihitāssyuḥ tadasannidhānādakurvāṇasya nāsyopālambhayogyatvamiti | naivam | sahakāriṇo'syākiñcitkarāścet kimarthaṃ tānapekṣate | kiñcitkaratve tu yatkiñcitkurvanti tattato vyatiriktaṃ vā'vyatiriktaṃ vā vyatiriktakaraṇe kiṃ tasya tadapekṣayā | tadavyatiriktakaraṇe sa eva sahakāribhiḥ kiṃ kriyata ityāyātam | na cāsya sthirasya karaṇamupapannaṃ tatsvabhāvasya satassvahetubhya evotpatteḥ kṛtasya ca kartumaśakyatvāt | atha sthitsvabhāvasyā'sya sahakāriṇo'tiśayādhānaṃ kurvanti yena kālāntare'rthakriyāṃ karotīti | etadapyasat | yasmādanāhitātiśayasvabhāvādāhitātiśayo'nya eveti sthiraikasvabhāvataiva triṭyati | tathāhi sahakāribhyo'tiśayotpattau sa pūrvotpannānāhitātiśayasvabhāvassvata eva vinaṣṭobhyupagantavyaḥ | tasyānaśvarasvabhāvatvena nāśahetorapi tatrākiñcitkaratvāt | vinaśvarodbhavasvabhāvatve vā vaiyarthyāt tasya ca svabhāvasyāviśeṣāt pratikṣaṇamiti kṣaṇikatā | tadevaṃ na nityasya krameṇārthakriyā | nāpi yugapatkaraṇamupapadyate | yasmādyaugapadyena nirvartitārthakriyo'pi tasmātsvabhāvānna viramet sthirataikasvabhāvatvāt tatsvabhāvaviratau svabhāvahāniriti kṣaṇikatvameva | atha nāsya svabhāvāntarayogaḥ kiṃtu na karotyevāyam | kāryasya tvayaṃ hi vipākaḥ | kṛtasya yatkartumaśakyatvameva | tadapyayuktam | tasya tāvadarthakriyāmakurvato hi sattāyā eva durlabhatvāt | arthakriyāsamarthaṃ yat tadatra paramārthasadityuktatvāt | arthakriyākaraṇalakṣaṇātsvabhāvāt tadakaraṇātmasvabhāvo'nya eveti kathamasya na svabhāvāntara yogaḥ | yadi ca yaugapadyenāpi kurvannanavarataṃ karoti tadā svabhāvāviśeṣāt sarvadā sarvārthakriyākaraṇaprasaṅga iti kṣaṇikamevedaṃ saṃvedanaṃ yuktam | na tu tadvyatiriktanityātmasiddhiriti pūrvaḥ pakṣaḥ || 24 || dīpikā | cidvyañjakasyetyādisūtramavatārayati | athetyādi dūṣayatīti parairityantena padena dūṣaṇamupakṣipatītyarthaḥ | yogasaṃgrahaṇāderiti | yogo'rthedriyasannikarṣaḥ | saṃgrahaṇamavabodhanādinā tadrūpaparāmarśaḥ | karmāderityādigrahaṇātsūtre'rthādi gṛhyate | ata eva rūpāntareṇa vyācaṣṭe yadivetyādi etadeva prakaṭayati ayamartha ityādi | nanu bauddhasya grāhyaparāmarśātmana eva jñānasya kṣaṇikatvaṃ na tvātmano grāhakarūpasya | ata evā''ha cidevahītyādi | na hi dvāvupalambho staḥ eko'rthasyāparaścā''tmana ityarthaḥ | kathaṃ punastasya sthiratvābhāsaḥ ata evāha | saṃvedana ityādi | jñānavyatiriktā''tmābhyupagame'pi na tasya sthairyamupapadyata ityāha nacābhyupagatasyetyādi etadeva prapañcayati tathāhītyādi || 24 || vṛttiḥ | siddhantastu | tadasatkarmaṇo bhogā - datītānubhavasmṛteḥ || 24 || tadetatkṣaṇikatvaṃ saṃvedanasya nairātmyavādābhyupagamanaṃ ca na yuktam | svasaṃvedanasiddhasya sthirarūpasyāparokṣasyā''tmanaḥ prakāśanāt | nanu sadṛśaparāparakṣaṇotpattivipralabdhatvāt sthairyamadhyāropitamityuktam | tadayuktaṃ svātmani kriyāvirodhāt adhyāropānupapatteḥ | yadapi kṣaṇabhaṅgasādhanārthaṃ akṣaṇikasya kramayaugapadyābhyāmarthakriyāvirodhāt sattāyā evāsiddhatvāt yatsat tat kṣaṇikamiti anumānaghaṭanaṃ kṛtam | tatsvasaṃvedanalakṣaṇapratyakṣabādhitatvādayuktam | akṣaṇikasya satassarvasya saṃvedanasyānubhavasiddhatvāt anaikāntikaśca | sarvasya sataḥ kṣaṇikatvena vyāptipradarśane sati akṣaṇikasya paramārthasato vaidharmyadṛṣṭāntasyāsambhavāt vipakṣavyāvṛttyadarśanena hetoḥ kevalānvayino gamakatvābhāvāt | viruddhaścāyaṃ satvākhyo hetuḥ | sādhyaviparyayeṇākṣaṇikatvena sarvadā'rthakriyākāriṇi ghaṭādau siddhavyāptikatvāt | yadapyetadvyāptisādhanārthaṃ nityasya kramayaugapadyābhyāmarthakriyāvirodhāt iti hetvantaram | tadapyāśrayāsiddhatvādayuktam | na hi nityaḥ kaścidartho bhavadbhirabhyupagataḥ | yatrāyaṃ 1hetussiddhassyāt | na cākṣaṇikasyā'pi maṇyāderarthasya krameṇānekadeśasthāṃstāṃstān bhāvān prakāśayato yugapaccaikagṛhagatān ghaṭapaṭādīnavabhāsayataḥ kaścidvirodhaḥ | api ca na tāvatkṣaṇikaṃ saṃvedanaṃ anekakṣaṇanirvartyārthakriyānuṣṭhānasamartham | utpattyanantaradhvaṃsinastadupapattyādyayogāt | na cāropitaṃ sthairyaṃ tattadvyāpāranirvartanakṣamam | ______________________________ 1. nityasya kramayaugapadyābhyāmarthakriyāvirodhāditi heturityarthaḥ | tasya ca svātmani adhyāropānupapatterityuktatvāt | āropyasya cā'vastutvenārthakriyānuṣṭhānāsaṃbandhaḥ | vastutve ca sthirarūpasyaivāvabodhasyā''tmarūpatvenā'smābhirapyabhyupagamāt nāsti bhedaḥ | kaṇikavyatiriktaśca sattāsantāno na kathaṃcidupalabhyate | tasmātkarmānuṣṭhānasaṃbandhadarśanānyathānupapattyā vastusiddhamevā'sya cidātmanaḥ sthairyam | itaścaitatkṣaṇikatvamayuktam | karmaṇo bhogāt kṣaṇāntarānanvayini vijñāne karmabhogānupapatteḥ | yenaiva hi dṛṣṭaṃ sevākṛṣyādi karma kṛtaṃ tameva tasya bhoktāramupalabhāmahe dṛṣṭavaccādṛṣṭakalpanā yuktimatī | yadyubhayajanmani śarīrādibhedepyabhinna eka eva bhoktā'bhyupagamyate tadā hi karmaphalabhogo nirbādho bhavati | anyathā caityavandanākhyaṃ karma anyena kṛtamanyasyaiva tatphalena svargādinā yoga ityakṛtābhyāgamakṛtavipraṇāśaprasaṅgo durnivāraḥ | uktaṃ ca mataṅge - kṛtamekena yatkarma tadvipākaṃ paraḥ katham | prāpnoti yuktidaurbalyāt iti | nanu nāyaṃ doṣaḥ aihikasya karmaṇo'labdhaśarīreṇa jñānasantānena paratra bhogopapatteḥ | tadayuktaṃ aśarīrasya jñānasantānasya sadbhāve pramāṇābhāvāt | karmaphalabhogānyathānupapattyā vijñānasantānasiddhḥ tatsiddhyā ca karmaphalabhogaḥ ityanupapannamasthairyaṃ saṃvedanasya | ataśca ksaṇikaṃ saṃvedanamityasat | kuta ityāha atītānubhavasmṛteriti | atītassamatikrānto yo'nubhavastasya smaraṇāt | yadā hi sthirasvabhāva ubhayakālānusandhātrātmā'bhyupagamyate | tadā'nubhūtaviṣayasampramoṣarūpaṃ smaraṇamupapadyate | na tu kṣaṇikatve | nahi 1prāktanakṣaṇānubhūtasukhaduḥkhādisaṃvedanaṃ vartamānena kālāntarabhāvinā vā kṣaṇena smartuṃ śakyaṃ tasyānyatvāt | yathā na devadattānubhūtaṃ tatputrassmarati | dṛśyate ca śaiśavādyanubhūtaṃ yauvanasthāvirādyavasthāsu smaryamāṇam | sā ceyamatītānubhavasmṛtiḥ kṣaṇikatāṃ vijñānasya nirasyati na tu sthirasvabhāvamātmānamanumāpayati | tasya svasaṃvedanasiddhasya svānubhūtyekapramāṇatvāt | tadevaṃ karmopabhogādatītānubhavasmṛteśca na kṣaṇikatvamupapadyate citaḥ || 24 || dīpikā | tadasadityādisūtraṃ vyācaṣṭe tadetadityādi saṃvedanasyeti gṛhītṛrūpasya na tu bauddhasya tasyāsthiratvenaivābhyupagamāt | tadeva darśayati svasaṃvedanasiddhasyeti | grāhyaparāmarśātmano'sthirādbauddhajñānādvyatirekeṇa grāhakātmano'nusandhānarūpasya sthirasyaiva svasaṃvedanasiddhatvādityarthaḥ | kṣaṇikatve dūṣaṇamāha apicetyādi ayamarthaḥ kṣaṇikatve hyātmanaḥ śāstrābhyāsaḥ taduktacaityavandanādikarmānuṣṭhānaṃ cāsambhāvyamiti | nanu kṣaṇikatvepi vijñānasya ______________________________ 1. kṣaṇenānubhūtamityarthaḥ | tatsantānasyārthakriyopapadyata ityāha kṣaṇikatvavyatiriktaścetyādi | tataścottarakṣaṇasya pūrvakṣaṇena saṃbandhe sthiratvameva asaṃbandhe arthakriyānupapattiriti | svasaṃvedanena karmānuṣṭhānānyathānupapattyā cā''tmanassthairyaṃ prasādhyakarmabhogānyathānupapattyā ca sthairyamityāha itaścetyādi | atītānumavasmṛteritīdaṃ ca hetvantaramavatārayati ataścetyādi tadeva praśnapūrvakaṃ darśayati kuta ityādi | tadeva sphuṭayati yadāhītyādi || 24 || tadevāha | sthitirniranvaye nāśe | na smṛternā'pi karmaṇaḥ || 25 || sūcyagranipatatsarṣapavadanavasthāyitvāt aviśramyaiva vinaśyatsu vijñānakṣaṇeṣu proktavanna smṛteravasthiterupapattiḥ kalpyate | nāpi karmaṇa ityalamalīkakalpanākulīkṛtasthitinā kṣaṇabhaṅgābhiniveśena || 25 || dīpikā | etadeva sthitirityādi ślokārghena prapañcayatītyāha tadevāheti || 25 || vṛttiḥ | kiṃcāyamaparo'tra doṣaḥ | yaduta | vināśalakṣaṇo'paiti na muktāvapyupaplavaḥ | na cāsyatyanubhavaḥ kaścit bhavāvasthā varaṃ tataḥ || 26 || śuddhacitsantatisamutpādo bhavatāṃ mokṣassyāt yadi vā pradīpanirvāṇarūpa ? | ādye pakṣe svaparikalpitasya pratikṣaṇavināśitva- lakṣaṇasyopaplavasyamuktāvapyanupaśamaḥ | dvitīye tu pradīpanirvāṇarūpatvāt saṃvedanāsambhavataḥ kañcidapyanubhavo nāstīti tathāvidhāt saṃvedanavināśātmakāt kāṣṭhakuḍyādīnāmapi sulabhāt mokṣātsaṃsārāvasthā varaṃ saugatānāmiti kṛtamevaṃvidhamokṣalipsayā || 26 || dīpikā | evaṃ vastusaṃgrahasyāsphuṭatvaṃ prakāśya taduktasya mokṣasyā- sphuṭatvaṃ darśayituṃ vināśetyādisūtramavatārayati kiṃcetyādi atreti bauddhamate muktyupāyasya nairātmyabhāvanāderasphuṭatvamātmasthair- yasādhanādeva siddhamiti || 26 || vṛttiḥ | tadiyatā vedāntasāṃkhyasadasatpādārthikādimateṣu asarvadarśipraṇetṛkatvāt vastusaṃgrahasyāsphuṭatvamasaṃbaddhatāṃ codbhāvya darśanāntarāṇāmapyeṣaiva vārteti tattadabhiniveśināṃ na niratiśayaniśreyasayoga iti vaktumāha || ityādyajñānamūḍhānāṃ matamāśritya durdhiyaḥ | apavargamabhīpbhasanti khadyotātpāvakārthinaḥ || 27 || śivaśaktividyeśvarādāvupādeyavastuni karmamalamāyādau ca heye paramārthata yeṣāṃ nāstyeva bodhaḥ teṣāmajñānamūḍhānāṃ darśanāntarapraṇetṝṇāṃ sambandhi mataṃ śāstramāśrityā'kuśalamatayo muktimicchanti te khadyotādagnyabhyarthinaḥ kīṭamaṇervahniṃ lipsavaḥ | te yathā vyarthaśramāstathā te'pi viphalakleśā bhavantītyarthaḥ || 27 || dīpikā | ityādīti sūtraṃ avatārayati tadiyatetyādi darśanāntarāṇāmapīti ādiśabdopāttānāṃ pāñcarātrādīnām || 27 || vṛtīḥ | tathāhi | yatkaivalyaṃ puṃprakṛtyorvivekā - dyo vā sarvaṃ brahma matvā virāmaḥ | yā vā kāścinmuktayaḥ pāśajanyāḥ tāstāssarvā bhedamāyānti sṛṣṭau || 28 || yadetatkapilakalpitaṃ puṃprakṛtyorvivekātkaivalyaṃ yā ca sarvaṃ khalvidaṃ brahmeti matvā dvaitavikalpaprahāṇe sati brahmaprāptiḥ, yāśca pāśajanyāḥ kaiścitpāñcarātrādibhiḥ muktayo'bhyupagatāḥ | yathāhuḥ īśāstu te samabhavan prakṛteḥ parasyāḥ kṛṣṇāniruddhamakaradhvajarauhiṇeyāḥ | iti | yathāvā kalaikavādinām - kālassṛjati bhūtāni kālassaṃharati prajāḥ | kālassupteṣu jāgarti kālo hi duratikramaḥ iti | yathā vā keṣāñcit | cittameva hi saṃsāro rāgādikleśadūṣitam | tadeva tadvinirmuktaṃ mokṣa ityabhidhīyate || etāḥ kila prakṛtikālabuddhyādīnāṃ bandhakatvena pāśarūpatvāt pāśajanyā muktayassargārambhe bhedamāyānti vinaśyanti ityarthaḥ | yaduktaṃ mataṅge - tasmātpradhānaśabdena tatvamuktamacetanam | tasmātparaṃ nāstyaparaṃ yeṣāṃ bhāvaḥ pratiṣṭhitaḥ || na te muktā munivyāghra punarāyāntyadhogatim | iti | tathā - upādāneṣu līnānāṃ punarāvartanaṃ dhruvam || iti | teṣāṃ tu tathāvidhābhyāsabhājāṃ na nirantaramajñānadhvāntasantatirantaḥkaraṇamāvṛṇoti | api tu te krameṇa vivekaprathanātparameśvarānugrahāspadatāṃ kasmiṃścidapi kāle yāsyanti | tathācoktaṃ śrīmatpauṣkarapārameśvare - na mokṣaṃ yānti puruṣā ssvasāmarthyātkadācana | muktvā prasādaṃ devasya śivasyāśivahāriṇa iti || 28 || dīpikā | yatkaivalyamityādisūtreṇa etadeva sphuṭayatītyāha tathāhītyādi tatra pūrvārdhena prakṛtilayabrahmaprāptyupalakṣitānāṃ proktamuktīnāṃ nirāsopasaṃhāraḥ | uttarārdhena pāñcarātrādimuktīnāṃ nirāsa iti | keṣāñcidatīndriyacaitanikānāmeṣāṃ ca pāñcarātrādimokṣāṇāṃ pāśajanyatvaṃ darśayati | etāḥ kiletyādi tatra kila nārāyaṇākhyāyāḥ paraprakṛterupādānatvenābhyupagamāt acetanatvāccāsvatantramevetyuktam | kālasyāpi bhūtādirūpatayā traividhyenācaitanye satyanekatvādanityatvamiti na kāraṇatvam | cittasyāpi vyaktatvādbhūtādivadacetanatvaṃ siddhameveti tattatvaprāptānāṃ 1tattatsaṃhārāvadhireva mokṣaḥ | tataśca sṛṣṭikāle malakarmasadbhāvāt punarapi saṃsāra ityarthaḥ | yadyevaṃ na kadācidapi teṣāṃ muktisambhavaḥ | netyāha teṣāṃ tvityādi malaparipāke sati teṣāmapi śivaprasādāt muktissiddhyatīti || 18 || vṛttiḥ | athaivaṃ matāntaroktāyā mukteḥ prāguktavadasatyatve tataḥ kiṃ tadvailakṣaṇyamihetyanayossiddhimuktyorityāha || ______________________________ 1. saṃjñāvadhireveti pāṭhabhedaḥ | śaive siddhe bhāti mūrdhnītareṣāṃ muktassṛṣṭau puṃvaro'bhyeti nādhaḥ | viśvānarthān svena viṣṭabhya dhāmnā sarveśānānīritassarvadāste || 29 || iha śāstre yassiddhassa vividhabhuvanopapannavicitraiśvaryasampādi- tatattadbhogabhāk sarvotkarṣaśālī bhavati | tathā coktaṃ bṛhaspatipādaiḥ yanmāhātmyaṃ bhavati paramaśive'nupamamavyayamacintyam | tanmā- hātmyaṃ siddhe hatabandhanamaṇḍale bhavati | iti | na ca darśanāntaraprati- pannabrahmalayasaṃvidvi nāśaprakṛtipuruṣavivekādyātmano mokṣasyaivaṃguṇatvamityuktam | yastvasmin darśane muktassa bandhakāraṇānāṃ malakarmamāyāparameśvaranirodhaśaktīnā- muparatādhikāratvāt punassargaprārambhe nādhobhyeti na saṃsārī bhavatītyarthaḥ | kiṃ tarhi sa karotītyāha viśvānarthāniti āvirbhūtanirati- śayasarvārthajñatvakartṛtvataśśivasamānamahimatvātsvatejasā samadhiṣṭhitasarvārtho'pi sa muktātmā na kiñcitkaroti karaṇīyābhāvāt | evaṃ cenmukteḥ pūrvamakiñcitkarobhūt muktaśca tadrūpa eveti ko'sya muktau viśeṣaḥ ayaṃ viśeṣaḥ | yatassarveśānena parameśvareṇānīrito'preritaḥ tadānīmasau bhavati | kiṃ kañcideva kālamapreryaḥ netyāha sarvadeti sārvakālaṃ taṃ pratyaprerakaśśivabhaṭṭārako bhavatītyarthaḥ | iti śrībhaṭṭavidyākaṇṭhātmajabhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyām mṛgendravṛttau dvitīyaṃ prakaraṇaṃ samāptam | dīpikā | śaive siddha ityādi | śaive sarvamidaṃ paramiti pūrvoktasyaitacchāstrasiddhasya bhogamokṣasphuṭatvasyopasahāraḥ kriyate ityāha | ihetyādi nanvatratyāyā api muktermahāpralayāvasāne punarāvṛttisambhavaḥ | ata āha bandhakāraṇānāmityādi niśśeṣapāśaviyogarūpatvādasya mokṣasya na punarāvṛttirityarthaḥ | ityaghoraśivācāryaviracitamṛgendra vṛttidīpikāyām paramokṣanirāsaprakaraṇaṃ samāptam | patilakṣaṇaparīkṣāprakaraṇam | vṛttiḥ | tadevaṃ darśanāntaraparidṛṣṭamatyutkṛṣṭaṃ bhuktimuktyākhyaṃ phalaṃ tatsādhanopāyāścāsmin śāstre pratipādyanta ityuktam | idānīṃ sarveśānānīrita iti prāktanaprakaraṇopasaṃhāre sarveśānaśabdena sūcitaṃ samarthayan īśvarākhyapadārthamupapādayitumāha | atra prakaraṇāntaropakrame pañcaprakārassambandho vācyaḥ | tathocoktaṃ śrīmatpauṣkare - antantaraṃ yatpaṭalāt sūtraṃ tantre pravartate | vaktavyastasya sambandhaḥ pañcadhā samavasthitaḥ | tantravastutrayātsūtrādvākyātprakaraṇāttathā | paṭalācceti tantravastunaḥ patipaśupāśātmakasya padārthatrayasya tripadārthaṃ catuṣpāda mityanenopakramāt sāmprataṃ patiparīkṣālakṣaṇassambandhaḥ | sautrastuṃ sarvakṛtsarvavicchiva ityanenoktaḥ | vākyātmakastu tena svabhāvasiddhena bhavitavyaṃ jagatkṛtetyādibhirvākyaiḥ | prākaraṇiko'pi vidyāpādākhyena prakaraṇena | pāṭalikastu pūrvapaṭalānte sarveśānaśabdena sūcitānvayaḥ | anenaiva krameṇa vidyāpādāntaṃ yāvatsaṃbandhapañcakamanusandheyam | athopalabhya dehādi vastu kāryatvadharmakam | kartāramasya jānīmo viśiṣṭamanumānataḥ || 1 || atha śabdo'dhikārārthaḥ | atra hi patipadārthaparīkṣā'dhikriyata ityarthaḥ | atra ca tanukaraṇabhuvanādīnāṃ bhāvānāṃ sanniveśaviśiṣṭatvena ghaṭādivatkāryatvaṃ buddhvā'numānenaiṣāṃ buddhimatkartṛpūrvakatvaṃ pratīyata iti tātparyam | nanu dehasyaiva tāvatkāryatvamasiddham | na hi kvacitkadāciddehaḥ kenacit kriyamāṇo dṛṣṭaḥ | satyam | kena citkriyamāṇatvaṃ dehasya na dṛṣṭamiti kartṛdarśanāpahnavo na yuktaḥ | tasyānumeyatvena darśanāviṣayatvāt dehasya kriyamāṇatvaṃ kathaṃ na dṛṣṭam | abhūtvā bhāvitvameva hi kāryatvam | tacca dehasyopalabhyata eva | śuklaśoṇitakalalādyupādānāt diha upacaya iti dhātvarthagattyā pratimāsopacīyamāno garbhastho dehaḥ pratīyata iti kathameṣa kāryatāmatikramet | kiñca sanniveśaviśeṣavatvādvinaśvaratvācca dehādeḥ kāryatvamapahnotumaśakyam | yadyatsanniveśaviśeṣavadvinaśvaraṃ tattatkāryam | yathā ghaṭādi | tathā ca ete dehādayaḥ padārthāḥ | tasmādete'pi kāryāḥ evaṃ ca sati dehādivastujātaṃ dharmi | buddhimatkartṛpūrvakamiti sādhyo dharmaḥ | kāryatvāt | yadyatkāryaṃ tattadbuddhimatkartṛpūrvakaṃ dṛṣṭam | yathā rathādi | yattu naivaṃvidhaṃ na tatkāryam | yathā''tmādi | nanu ghuṇākṣare kārye'pi na buddhimatkartṛpūrvakatvamastītyanaikāntikaḥ kāryatvahetuḥ | naivam | tatra kāryatāyā evānanvayāt | yatheṣṭacāramātra eva kila ghuṇasya kartṛtā na tu viśiṣṭasanniveśākṣaranirmitau | sa tu sanniveśastathā | anyathāsya parisarpata eṣa svabhāvata evopapadyate | nanu tadbhāve bhāvāt tadabhāve cābhāvāt ghuṇakartṛkamevākṣaram | yadyevaṃ tattathācāritve bhāvāt atathācāritve cākṣarasyānabhivyakteravyavadhānena ghuṇākṣarasya buddhimatkartṛpūrvakatvamastīti kutaḥ kāryatvahetoranaikāntikatvam | nacāyamakṛṣṭajātaiśśālyādibhirvanadrumādibhirvā'nekāntrikaḥ | teṣu kartrabhāvasyāniścayāt teṣāṃ ca pakṣībhṛtatvāt | nanvasiddhavyāpti-kasya pakṣīkaraṇamātreṇa yadi hetvābhāsatānirāsaḥ tarhi na kecana hetavohetvābhāsāḥ | bhavedyadyayaṃ kāryatvaheturasiddhavyāptikassyāt | yāvatā dṛṣṭāntīkṛtadṛṣṭakartṛkaghaṭādivyatiriktāstrailokyodaravarti- nastanukaraṇabhuvanādayo bhāvā dharmiṇaḥ kartṛpūrvakāḥ | kāryatvāt | upalabhyamānakartṛkaghaṭādivadityanumāne kriyamāṇe kimanyadavaśiṣyate | yatra kāryatvasya vyāptirna siddhā syāt | nanu cātrānumāna eva ghaṭādidṛṣṭānto dharmī sa dṛṣṭakartṛkatvāt na 1tāvatsiddha iṣyate īśvaranirvartyaḥ | tasya tu kumbhakārādikāryatveneśasyā'sarvakartṛkatvam | atheśvarakartṛkatvaṃ dṛṣṭāntadharmiṇo ghaṭāderiṣṭaṃ tatsādhyāvaśiṣṭo dṛṣṭāntaḥ | pratītibādhaśca | nahi ghaṭādikamarthaṃ kulālādyanvayavyatirekānuvidhāyinaṃ īśvarakartṛkatvena kaścidapyavaiti | viruddhaścāyaṃ hetuḥ yādṛśo hi ghaṭādeḥ kartā kulālādiḥ kleśādibhāganīśvaro vinaśvaraśca tādṛk jagato'pi kartā prāpnoti taduktaṃ jaiminīyaiḥ - kumbhakārādyadhiṣṭhānaṃ ghaṭādau yadi ceṣyate | neśvarādhiṣṭhitatvaṃ syādasti cetsādhyahīnatā || ______________________________ 1. siṣādhayiṣita iti pāṭhabhedaḥ | tathā siddhe ca dṛṣṭānte bhaveddhetorviruddhatā | anīśvaravināśyādikartṛkatvaṃ prasajyata iti | syādeṣa sarvadoṣāvakāśaḥ | yadyasmābhirasarvaviṣayamīśvarādhiṣṭhānamabhyupagamyate | yāvatā ye'pi tu kumbhādīnāṃ kartāraḥ kulālādayaste'pi tatpratyavekṣaṇānugṛhītaśaktayastattatkāryanirvartanasamarthā bhavantīti brūmaḥ | nanu kutraitaddṛṣṭaṃ yatkulālatantuvāyādisadbhāve bhāvāttadabhāvecābhāvādapi ghaṭādikāryajātamīśvarādhiṣṭhitamiti | kutra vā na dṛṣṭaṃ kiṃ na śrutaṃ bhagavatā svayamādiṣṭaṃ sarvajanaprasiddheṣvapi śāstreṣūdghuṣyamāṇaṃ bhavadbhiḥ | samāviśya tu bhūtāni dhārayāmyahamojasā | puṣṇāmicauṣadhīssarvāssomo bhūtvā rasātmakaḥ | iti | na tadasti vinā yatsyānmayā bhūtaṃ carācaramiti | śrutāvapi yo rudro'gnau yo apsu ya oṣadhīṣu yo rudroviśvābhuvanā viveśa iti | ata eva bhavadudbhāvitaḥ pratītivirodho'pi nirastaḥ | ajño janturanīśoyamātmanassukhaduḥkhayoḥ | īśvaraprerito gacchet svargaṃ vā śvabhrameva vā || ityevaṃ vidhāyāḥ pratyuta pratītessiddhatvāt - nacāyaṃ viruddho hetuḥ viparyayavyāptyabhāvāt | dṛṣṭāntadharmiṇi ghaṭādau svasādhyena buddhimatkartṛpūrvakatvena tadvyāptessiddhatvāt | buddhimatkartṛpūrvakatvavirahiṇo vipakṣādātmādervyāvṛttatvāt | sa viruddha ucyate yassapakṣanivṛttaḥ vipakṣameva vyāpnoti | yathā nityaśśabdaḥ kṛtakatvāditi | buddhimatkartṛpūrvakatvaṃ ca ghaṭasya kumbhakārakāryatvātsiddhamiti kā sādhyabhraṣṭatā | na ca sarva eva dṛṣṭāntadharmāssādhyadharmiṇi kvāpyanumāne bhavaṃti | yenānīśvaravināśyādikartṛkatvaprasaṅgassyāt | tathāhi anityaśśabdaḥ kṛtakatvāt ghaṭāadivadityatrā'pi śabdasya kumbhakārakāryatvalauhityapārivartulyādayo ghaṭadharmāḥ kimiti na bhavantīti bhavadbhirvaktavyamiti na kiñcidetat | nanvete kāryatvasanniveśādimatvādayo hetavaḥ kāryasyānekakartṛtāmapi sādhayantīti dharmisvarūpaviparītasādhanatvādviruddhāḥ | tathācāha maṇḍanaḥ | sanniveśādimatsarvaṃ buddhimaddhetu yadyapi | prasiddhasanniveśāderekakāraṇatā kutaḥ || rathādyatrayatrā nānātakṣanirmāpitā api | dṛṣyante jagati prāya upakāryopakārakāḥ || iti tadapyayuktam | rathādīnāṃ kāryāṇāmanekatakṣaviracitānāmapi ekasthapatīcchānuvartanaṃ vinā niṣpattyadarśanāt | tadevaṃ kāryatvahetunā jagato buddhimatkartṛpūrvakatvasiddhau yosau tattadvaicitryasampādakecchājñānakriyāśaktiyuktaḥ kartā sa ityasmadādikāryavilakṣaṇakṣityādikāryaviśeṣajanakakāraṇaviśeṣā-vagamo yuktaḥ | na caitadaprasiddham | yasmādvaiśiṣṭyaṃ kāryavaiśiṣṭyādṛṣṭaṃ lokasthitāṃvapi lokavyavahāre'pi viśiṣṭakāryaṃ dṛṣṭvā viśiṣṭameva kāraṇamanumīyate yathā vicitrabhuvanādivastucitralepādikalākalāpasyāmukhyatāmamadhyatva- manupamasaundaryasampannatvaṃ ca dṛṣṭvā tatkarturapi tadgatavailakṣaṇyādvaiśiṣṭyamavasīyate || 1 || dīpikā | atha | patilakṣaṇaparīkṣāprakaraṇaprārambhaḥ | athetyādipaṭalamavatārayati tadevamityādi 1prāsaṅgikaśāstroktaviṣayaśivapraśnaprativacanāvasāne pūrvoditeṣu patipaśupāśeṣu patipadārthastāvatparīkṣyata iti | nanu kimasya pañcavidhasrambandhakathanasya prayojanam | ucyate | paṭalānāṃ parameśvarapraṇītatvena prāmāṇyapradarśanārtham | saṃbandhavirahiṇāṃ tu paṭalānāṃ na pārameśvaratvamiti | anumānadvayamanena sūtreṇa saṃgṛhyate ityāha atra cetyādi dehasya tāvadanityatve'pi kenacitkriyamāṇatvaṃ nopalabhyata iti codayati nanvityādi pariharati satyamityādi nanu na kadācidanīdṛśaṃ jagaditi nyāyādbhuvanādīnāṃ kāryatvameva tāvadasiddhaṃ abhūtvā ______________________________ 1. śāstrotkarṣaviṣayaprativacaneti pāṭhabhedaḥ bhāvitvaṃ ca teṣāṃ na dṛśyate yataḥ | tanna | jīrṇamaṭhakūpādibhiranekāntāt | teṣāmapi kriyamāṇatvaṃ na dṛśyate yataḥ | anumānanirākṛtaścāyaṃ pakṣa ityāha kiñcetyādi nanu na kadācidanīdṛśaṃ jagadityuktatvāt asiddhaṃ vinaśvaratvam | tanna | koṭiśo maraṇaṃ dṛṣṭvā ityādinā bhuvanānāṃ vinaśvaratvasya vakṣyamāṇatvāt | yadyevaṃ karaṇānāṃ śaktirūpatayaivābhyupagamāt asiddhaṃ sanniveśavatvamiti kathaṃ kāryatvopalambhaḥ | teṣāṃ karaṇatvācchastrādivat kāryatvamiti brūmaḥ | evaṃ cedādiśabdopāttānāṃ paramāṇūnāṃ kathaṃ kāryatvaṃ pāṃsvādivanmūrtatvāditi brūmaḥ | kiñca teṣāmacaitanye satyanekatvāt kāryatvamiti vakṣyati - yadanekamacittattu dṛṣṭamutpattidharmakam iti | śrīmatparākhyepyuktam - acetanamanekaṃ yadavaśyaṃ kāraṇaṃ nayediti | itthamanumānatrayeṇa eteṣāṃ kāryatvopalambhaḥ | tadyathā - yadyanmūrtaṃ tattatkāryam yathā pāṃsvādi | yatra tu kāryatvaṃ na bhavati tatra mūrtatvamapi nāsti | yathā''tmādi | mūrtāśca ubhayavādisiddhāḥ paramāṇavaḥ | tataste'pi kāryā ityekaḥ prayogaḥ dvitīyastu yadyatsāvayavaṃ tattatkāryaṃ yathā ghaṭādi | yatra tu sāvayatvamapi na bhavati tatra kāryatvamapi nāsti yathā ātmādi | sāvayavaṃ caitatkṣityādi bhuvanajātaṃ tatastadapi kāryamiti | tṛtīyo'pi yadyatkaraṇaṃ tattatkāryaṃ yathā śāstrādi | yatra tu kāryatvaṃ nāsti tatra karaṇatvamapi nāsti | yathā''tmādi | karaṇaṃ caitaccakṣurādi | tatastadapi kāryamiti | itthaṃ dehādeḥ kāryatvamupapādya buddhimatkartṛtvaṃ darśayati | evaṃ ca satītyādinacāyamityādi sāvayavatvādeva teṣāṃ ghaṭādivat kartṛpūrvakatvaṃ siddhamiti bhāvaḥ | ye pitu kumbhādīnāmityādi kulālādayaḥ prayojyakartāraḥ | īśvarastu prayojakakartetyarthaḥ | idānīṃ dehādeḥ kartṛpūrvakatvasiddhāvapi naikopi viśvakartā siddhyatīti codayati nanveta ityādi yadyevamanekāssantu kartāra iti cettadayuktam | yatasteṣāmanekatvāt paridṛṣṭakartṛnṛpatīnāmiva na kramaḥ kārye sambhavati | yaugapadye'bhyupagamyamāne kāryasyāsambhava eva | tadidamuktam | bahavo yatra netārassarve paṇḍitamāninaḥ | tathā mahatvamicchanti tadvyaktamavasīdati | iti | siddhāntamāha tadapyayuktamityādi ayamarthaḥ kāryaṃ hi kartāraṃ vinā na sambhavatīti vyāpterniścayāt kāryopapattyā tatkartṛtvaṃ kasyacitpratīyate | kāryaṃ cedaṃ jagallakṣaṇam | parasparāṅgatvena vyavasthitatvāt eka eva prasādādivat tasya hyekena sthapatinā vinā na parasparāṅgabhāvo'vayavasanniveśasyopapadyata iti jagatopyeka eva kartā siddhyatīti | tataścaikasyaiva viśvakartuḥ kramādyaugapadyena ca kāryakaraṇamupapadyata iti vakṣyamaḥ | kramākramasamutpatteḥ kramādyutpattiśaktimat ityatra | ata eva kāryavaiśiṣṭhyāt kartṛvaiśiṣṭhyaṃ siddhamityāha | tadevamityādi | na caitadaprasiddhamiti kāryavaiśiṣṭhyātkartṛvaiśiṣṭhyānumānametadeva vaiśiṣṭyamityādinā sūtrārdhenocyata ityāha yasmādityādi || 1 || vṛttiḥ | ataśca | yadyathā yādṛśaṃ yāva - tkāryaṃ tatkāraṇaṃ tathā || 1 || yatkāryaṃ dhūmādi yatheti yena prakāreṇa giriguhāgatatvena tadutsaṅgavartitayā tadaparapārśvavartitvenacopalabdham | yādṛśaṃ ca tārṇapārṇādinā svarūpeṇa viśiṣṭaṃ yāvatparimāṇaṃ tanutararekhākāramambudanivahabahalaṃ vā | tatkāraṇaṃ vahnyādilakṣaṇam | tatheti parvatotsaṅgasthaṃ vā tacchikharaniviṣṭaṃ vā tatpaścādbhāgagataṃ vā tādṛśaṃ ca tārṇapārṇādirūpaṃ ca tāvatpramāṇakaṃ vā'lpatvabahutvena yathā'numīyate evaṃ jagallakṣaṇakāryasya tattatprākārākāravaicitryamupalabhya tattadviśeṣaviṣayaniratiśayajñānakriyāśaktiyuktaṃ kāraṇamanumīyate || 1 || dīpikā | etadevottarārdhena prapañcyata ityāha ataścetyādi || 1 || vṛttiḥ || tacca | nityaṃ kālānavacchedā - dvaitatyānna pradeśagam | kramākramasamutpatteḥ kramādyutpattiśaktimat || 2 || yasyābhūtvā bhavanaṃ bhūtvācābhavanaṃ tasya kāle nāvacchedādanityatvam | yattu pūrvāparakoṭidvayavirahāt kālānavacchinnamato nityam | kiñca na tatkvacidavasthitaṃ apitu vaitatyāt mahatvāddigdeśānavacchinnatvāt sarvagam | sarvatra tatkāryopalabdheśca vibhuḥ | tathā kramayaugapadyābhyāṃ tanukaraṇādikāryasyotpādanāt krameṇa yugapaccotpādikayā śaktyā yuktam || 2 || dīpikā | nitya mityādisūtramavatārayati taccetyādi kartṛlakṣaṇaṃ jagatkāraṇamiti śeṣaḥ | yasyetyādi | anityatve jagatkarturanavastheti bhāvaḥ | kiñcetyādi | anumānāgamābhyāṃ sarvagatamarthasiddhamityarthaḥ | tathetyādi ayamabhiprāyaḥ | yena kāraṇenaikasya karturdevadattārdeyugapacca gamaneṣu bhakṣaṇasaṅkathā bhārodvahanādikāryamanekaṃ dṛśyate snānabhojanaśayanādikaṃ krameṇāpīti tena kāraṇena śarīrādīnāṃ keṣāñcidyugapatkeṣāñcitkrameṇotpattidarśanāt tatkarturīśvarasyāpi kvacidyaugapadyena kartṛtvaṃ kvacicca krameṇā'pi pratīyata iti krameṇa yugapaccopādikayā śaktyā yuktamiti || 2 || vṛttiḥ | nanu jagatsṛṣṭisthityādikā tatkriyā nākaraṇikā | kriyātvāt | chidikriyāvat | atastasyā'pi karaṇena bhavitavyamityāha | tasyā'sti karaṇaṃ yena dṛṣṭā nākaraṇā kṛtiḥ | anāgāmi ca tatjñeyaṃ kāryasyānādi saṃsthiteḥ || 3 || yasmādakaraṇikā kriyā na sambhavati atastasya bhagavataḥ kimapyavaśyaṃ karaṇamasti | tacca kṛtyasya sargāderanāditvenāvasthānādanāgāmi anāgantukam || 3 || dīpikā | tasyetyādisūtraṃ vyākhyātumāśaṅkāmāha | nanvityādi karaṇābhāvādīśvarasyākartṛtvaprasaṅga iti bhāvaḥ | tanna | yataḥ kartṛtvānyathānupapattyaiva tasya karaṇamapyastīti pratīyata ityāha yasmādityādi tacca śaktirūpamityanantarameva vakṣyati | karaṇaṃ ca na śaktyanyaditi | ayamarthaḥ | kriyāśaktireveśvarasya karaṇaṃ sarvakartṛtvāt yogina iva yoginaśca sarvavādisiddhāḥ cārvākairapi viṣagrahacikitsākāritvena maṇyauṣadhādivannākṣeptuṃ śakyāḥ | yadāhuḥ acintyo hi maṇimantrauṣadhādīnāṃ prabhāva iti | ataśceśvarasamavāyinī kriyāśaktirevātra sādhyā na jñānaśaktiḥ | tatsāmarthyasiddhatvāttasyā iti vakṣyāmaḥ - sarvajñassarvakartṛtvātsādhanāṅgaphalaissaha | yo yajjānāti kurute sa tadeveti susthitam | iti | nāpi parigrahavartinī mahāmāyātmikā śaktiḥ1 | tasyā upādānatvāt | ataśca samavetaśaktyaiva karaṇabhūtayāsau tadbhuvanādikāryaṃ karotītyāha tacca kṛtyasyetyādi || 3 || vṛttiḥ | atha kiṃ tatkaraṇamityucyate | karaṇaṃ ca na śaktyanyat śaktirnācetanā citaḥ | ______________________________ 1. karaṇamiti śeṣaḥ | viṣayāniyamādekaṃ bodhe kṛtye ca tattathā || 4 || śaktirevāsya viśveśituḥ karaṇaṃ tayaiva tattatkriyāniṣpādanāt | sā cecchādirūpeti vakṣyāmaḥ | uktaṃ ca kiraṇe - icchaiva karaṇaṃ tasya yathā sadyogino matā iti | śaktiśca vedanarūpā | na hi citsvabhāvasyācidrūpā śaktirbhavati | yaccaitacchaktyātmakaṃ karaṇam | viṣayāniyamādekaṃ iti yasya jñeyānāṃ karaṇīyānāṃ cā''nantyaṃ tasmāttasya karaṇairapyanantairbhavitavyam | aparimitaviṣayaṃ ca parameśvarasya jñānaṃ kṛtyaṃ ca yadvakṣyati śāṅkaraṃ jñānamityupakramya - tadekaṃ viṣayānantyādbhedānantyaṃ prapadyate | kartṛtvaṃ tadabhinnatvāt tadvadevopacārata iti | tasmādviṣayasya jñeyasya karaṇīyasya cāniyatatvāt anavacchinnatvāt ekamapi tacchākterūpaṃ karaṇaṃ bodhakaviṣaye kṛtyaviṣaye ca tatheti anavacchinnaṃ anantamevetyarthaḥ || 4 || dīpikā | tadeva karaṇaṃ cetyādinā prapañcyate ityāha śaktirevā'syetyādi | nanvīśvaraḥ kartā na bhavati indriyarūpakaraṇarahitatvāt yo yaḥ kartā sa sa indriyakaraṇayuktaḥ yathā kulālādiriti | tanna | viśeṣaśaktiyuktatvādbhagavānayaskāntavatsannidhimātreṇaiva kāryajanakaḥ | yadyevamayaskānto'cetanastatheśvaro'pi syāt | naivamātmanā savitrādibhiścānaikāntāt | viśiṣṭaśaktiyuktatvāt sannidhimāteṇaiva kāryajanakaḥ | svadehaspandādau cetanātmavat | kiñca savitā yathā svaśaktyātmakaireva karaṇaiḥ kamalakumadādīnāṃ vikāsasaṅkocakartā na vyatiriktena karaṇena | tathāyamīśvaro'pīti | nanu savituśśarīrādyastyeva | satyam | svaśaktimātrakaraṇatayā'trānaikāntikaviṣayatvenāsyopādānādityavirodhaḥ | nahi sarvathā dṛṣṭāssambhavatītyuktam | tathā ca sati pakṣasapakṣavibhāgābhāvena hetorvyāptigrahaṇāsambhavāt sarvānumānocchedaprasaṅga iti | nanu dṛṣṭe kartari ādityādāviva śaktiḥ karaṇatvenā'stu | adṛṣṭe tu kartari dvayorapi tacchaktyoḥ kāryānyathānupapattikalpanīyatvāt kartṛkalpanaścaiva tadupapatteḥ kathamanyathā śaktiḥ kalpyate | tadidamuktaṃ prābhākaraiḥ kalpyaṃ punarniruṇaddhikalpanām iti | atrocyate tvayā.pi jaiminīyapakṣasthitena rūpadarśanānyathānupapattyā kalpitasyā'pi tvagaikadeśaviśeṣalakṣaṇasya cakṣuṣo'nyasya kalpyatvāt vipuloyamanekayojanalakṣyavyavahitadhruvatārakāderarthasya graho'nupadyata iti kalpitasyāpi śaktiḥ kalpyate yathā pramāṇabalāttathā'tīndriyasyā'pi tasya kartuḥ kalpitasya pūrvoktānumānena atīndriyā śakti kalpyata iti samāno'yamupapattiniścayassādhyavastunā iti na prāguktadoṣaḥ iti | nanu śaktyā vineśvarasyā'pi kartṛtvāsambhavācchaktireva jagatkāraṇatvena kalpyatām | tanna | śakterdharmatvena dharmiṇamantareṇa sthityasambhavāt | taduktaṃ mataṅge - guṇā guṇinamāśritya viceṣṭante svake svake | viṣaye na nirādhārā iti | tasmādagnerauṣṇyamiva īśvarasyā'pi śaktiravinābhūteti | itthaṃ śakti rūpaṃ karaṇaṃ prasādhya tasya jñeyakāryabhedādaupacārikamānantyamityāha | yaccetyādi || 4 || vṛttiḥ | atha matāntaraniranubhāṣaṇeneśvarāstitvameva dṛḍhayati | kāryaṃ na sthitijanmādi bījasya prakṛteraṇoḥ pāriśeṣyānmaheśasya muktasya śiva eva saḥ || 5 || nanu kimatra karaṇāpekṣeṇeśvareṇa kalpitena tasmin karmanairapekṣyeṇa kartṛtvānabhyupagamāt | taccaritāni karmāṇyeva sṛṣṭisthityādikāraṇatayā bhavantviti jaiminīyāḥ | yadāhuḥ - kasyaciddhetumātrasya yadyadhiṣṭhātṛ neṣyate | karmabhissarvajīvānāṃ tatsiddhessiddhasādhanam | iti | yadvā bījamivāṅkurādīnāṃ kalādikāryāṇāmupādānaṃ māyaivānyānapekṣiṇī sṛṣṭyādikṛdbhavatu | prakṛtirevā'vyaktākhyā etatkartṛtvenā'stu | yāṃ vinā tasyeśvarasyā'pi tatkāryāniṣpattirupalabhyate kṣityādyātmanā pārārthyapravṛttānyānapekṣiṇī 1prakṛtireva | ataḥ kimīśvareṇeti kāpilāḥ | tathāhi - yadyathā pariṇāmaikasvabhāvaṃ tatra tattathā | anyānapekṣibījādisāmagrī yadvadaṅkure | mahadādivikāraughapariṇāmasvabhāvakam | triguṇātmapradhānaṃ ca tena sāṃkhyamanīśvaramiti | yadi vā puruṣa evedaṃ sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyam iti | aṇoḥ puruṣādeva vivartayā cidacillakṣaṇaviśvaprādurbhāvo bhaviṣyati kimīśvareṇeti tadasat | bahirbījabhūtānāṃ karmaṇāṃ māyādīnāṃ cācetanānāṃ buddhimadadhiṣṭhitānāṃ sṛṣṭyādikṛtyamupapannamityuktatvāt | prakṛterapyautsukyanivṛtyarthaḥ kāryeṣu pravṛttirnitarāmayuktā tasyā acaitanyādautsukyasya ca cetanadharmatvāt puruṣasyāpi pariṇāmitvādyanekadoṣopanipātāt svatantrasya cābhirucitahāneraniṣṭopanipātasya cābhirucitahāneraniṣṭopanipātasya copapatterasvavaśatvāt sthitijanmapralayakartṛtvanirāse sati pāriśeṣyānmaheśvarasyaiva tatsthitijanmādikāryamiti pāriśeṣyānumānamanavadyamiti gamakametat | idamidānīṃ vivicyate yadi tāvatparameśvaraḥ kāruṇyātsaṃsārijanojjihīrṣayā jagatāṃ sthitijanmādau pravartate tatkimarthaṃ pratyuta sāṃsārikeṣu ______________________________ 1. kartṛtvenāstviti pūrveṇānvayaḥ | duḥkheṣu varākānimānprāṇino niyojayati | atha tasyaivaṃvidha eva svabhāvaḥ sa muktamapi jantuṃ kiṃ na saṃsārayatītyāha muktasya śiva eva saḥ satyaṃ kāruṇyādeva bhagavān prāṇino'nugṛhītuṃ pravartate | yadduḥkhamohādinā nirayādyupabhogena vā tān saṃyojayati tannijakarmānurūpavaśāt | na ca karmāpekṣitayā īśvarasya svātantryahānirityāśaṅkanīyaṃ karaṇāpekṣayā kartussvātantryavyāghātādarśanāt | bhāṇḍāgārikāpekṣasya rājñaḥ prasādādidānavat | yaduktaṃ siddhagurubhiḥ | svātantryānyāprayojyatvaṃ karaṇādiprayoktṛtā | kartussvātantryametaddhi na karmādyanapekṣitā || iti | na cābhuktasya karmaṇaḥ kṣayo bhavati | tattadyoniśarīropabhogabhuktavicitrakarmakṣayataḥ tatsāmyādvā'tyutkaṭamalaparipākavaśapravṛttaśaktipātāpasāritamala- syāvāptānugrahasya jantornirastasamastapāśatvāt āvirbhūtasarvārthajñatvakartṛtvasya muktātmanassaṃsāryatāhetoḥ paśutvasyābhāvāt śivasvarūpa eva bhagavān bhavati | na tu paśorivāsya kutsitabhavabhogopabhogaheturbhavatīti bhāvaḥ || 5 || dīpikā | kāryaṃ na sthitijanmādi sūtramavatārayati | athetyādi tadetadvyākhyātumāśaṅkāprakārānāha nanvityādi pariharati tadasaditi tatra bījaśabdena karmocyata ityāha vahirbījabhūtānāṃ karmaṇāmiti | ayamabhiprāyaḥ (kiñcaṃ tatkṛṣyādikarmavadacetanatvādyojakaṃ tatra karmaiva kāraṇamastviti yaduktaṃ tanna vastupratibandhamūlatvenāsyānumānasya dhūmādvahnyanumbhanasyevoktatvāt vahnikāryo dhūma ivākartṛkaṃ kāryaṃ na sambhavatyeva yataḥ) | kiñca kṛṣyādikarmavadacetanatvādyojakaṃ saṃvidhātāramapekṣate | na ca tasya tanukaraṇajananādāvasya puṃsośaktatvāt saṃvidhātṛtvaṃ siddhamiti tadvyatiriktasyeśvarasya siddhiḥ | māyādīnāṃ cetyādi prakṛtiśabdenātra bindumāyāpradhānātmakaṃ prakṛtitrayamucyata ityarthaḥ | buddhimadhiṣṭhitānāmiti māyādayaḥ pāśāḥ puruṣaṃ prati cetanaśaktyadhiṣṭhitā eva pravartate | acetanātvādrajvādivadityuktaṃ prāgeveti | nanu yadyathā prariṇāmaikasvabhāvaṃ tatra tattathā | anyānapekṣabījādisāmagrī yadvadaṅkure ityuktatvāt prakṛtireva mahadādyātmanā pārārthyātpuruṣaṃ prati pravartata ityuktamata āha prakṛterapītyādi mṛdādivadacetanatvātprakṛteḥ kartṛsvamayuktaṃ kartuḥ karaṇāntarapravṛttinivṛttihetutvena caitanyāvyabhicārāt | yadāhuḥ - pravṛttau ca nivṛttau ca kārakāṇāṃ ya īśvaraḥ | apravṛttaḥ pravṛtto vā sa kartā nāma kārakaḥ | iti | nanvacetanamapi ayaskāntādi svayaṃ pravartamānaṃ dṛśyate | tanna | yato'yamayaskānto'pi yoktāramapekṣyaiva pravartata ityuktam | nanvacetanamapi kṣīraṃ gavādervatsādivivṛddhyarthaṃ svayaṃ pravartamānaṃ dṛśyate | yadāhussāṃkhyāḥ vatsavivṛddhinimittaṃ kṣīrasya yathā pravṛttirajñasya | puruṣavimokṣanimittaṃ tathā pravṛttiḥ pradhānasya || iti | yadyevaṃ viruddho'yaṃ hetuḥ | dṛṣṭānte'smin sādhyaviparyayeṇa saha dṛṣṭavyāptikatvāt | acetanaṃ hi kṣīraṃ cetanagavādhiṣṭhitaṃ pravartamānaṃ siddhamitipradhānasyācetanatvāt pravartakena cetanena bhavitavyamiti īśvarassiddhaḥ | ______________________________ 1. etadadhikapāṭhaḥ pustakāntarenāsti | puruṣasyāpyupādānatve pariṇāmitvādidoṣa ityuktamityāha puruṣasyāpītyādi kiñcāsvātantryādidarśanāttasya sṛṣṭyādikartṛtvaṃ ca nopapadyata ityāha abhirucitahānerityādi | ataśca pariśeṣānumānādapi īśvarasiddhirityāha pāriśeṣyādityādi | muktasya śiva eva sa iti vyākhyātuṃ prāsaṅgikīmāśaṅkāmāha idamidānīmityādi tatra prathamacodyasya parihāraḥ | satyamityādi yadyevaṃ karmāpekṣitvādīśvarasya svātantryahānirata āha na ca karmāpekṣitayetyādi ata eva dvitīyaṃcodyamapi parihṛtamityāha tattadyonītyādi asya ca samāsapadasya jantorityasyānantaramanvayaḥ | samastakarmakṣayasya dīkṣānirvartyatvāt | vijñānayogādijanyasyā'pi vijñānakevalatvamātra eva hetutvāt | yaduktaṃ dharmādharmakṣayakarī dīkṣā iti | tathā anya tantreṣu ye muktā dharmādharmakṣayānnarāḥ | te'tra rudrāṇavaḥ proktā iti | tatsāmyādvetyetat karmāsāmyaṃ mokṣasya heturiti vādibhiḥ prakṣiptamityupekṣaṇīyam | tasya saṃsārāvasthāyāmapi bhāvāt | viruddhakarmakṣayamātra eva caritārthaṃtvācca na malaparipākādihetutvamiti vakṣyāmaḥ | apasāritamalasyeti paripākavaśādapasaraṇonmukhamalasyetyarthaḥ | apasaraṇaṃ tasya dīkṣayaiva | ata āha avāptānugrahasyeti prāptadīkṣasyaiva | yaduktaṃ svāyambhuve - dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatyapi iti | tataścāyamarthaḥ | malaparipākaśaktipātābhyāṃ dīkṣayā sarvakarmakṣayāt | tayaiva malamāyārodhaśaktīnāṃ tadbandhakatvasya nivṛtteravāptaśivatvasya parameśvaro na saṃsāraheturbhaviṣyatīti || 1 || vṛttiḥ | punarapīśvarakartṛkatvameva jagato ghaṭayitumanumānaṃ pratisamādhātumākṣipati | sambandhāgrahaṇādbādhā mānasyābhyeti kasyacit | sā parasyā'pi dhūmāgnyo rgirau māhānasādyataḥ || 6 || nanvasya sthitijanmādeḥ kāryasyāvinābhāvalakṣaṇasambandho yadi kadācijjagatkartrā saha kenacidapi gṛhītassyāt tadaitadanumānaṃ siddhyet | sambandhasyaivatvagrahaṇāt kathaṃ nāsya bādheti yadi kasyacinmataṃ syāt tadidamapyasau pratyanuyojya ityāha | sāparasyāpīti saiṣā bādhā sarvasyāpyanumānavādinaḥ prasaktā | tathāhi mahānasādigatānāṃ viśiṣṭadeśakālakāriṇāmeva dhūmāgnivyaktīnāṃ sambandhagrahaṇe dhūmamātrācca parvatādau vahnimātrānumānamiti agṛhītasambandhaiva dhūmavyaktiḥ kathaṃ tathāvidhavahnivyaktiṃ gamayediti sambandhagrahaṇaparyanuyogassamānaḥ | tataśca - yatra syādubhayordoṣaḥ parihāro'pi vā samaḥ | naikaḥ paryanuyoktavyastādṛgarthaviniścaye1 iti | naitadasmākameva codyam | atha dhūmamātrasya vahnimātrāvinābhāvalakṣaṇassaṃbandho gṛhītaḥ tadihāpi kāryamātrātkartranumānaṃ dṛṣṭam | ______________________________ 1. vicāraṇa iti pāthabhedaḥ anyathā sarvānumānamātroccheda eva syāt | taduktam - sādhyasādhanasāmānyenāvinābhāvaniścayāt | pravṛttiranumānasya tadabhāvastadanyathā iti | itthaṃ ca vicitratattatkarmātiśayādhivāsitabhoktṛbhogatatsādhanatadupādānādi- viśeṣajñaḥ kartā'numānāntareṇānumīyata iti na kaściddoṣaḥ | tadidamuktaṃ tatrabhagavadbṛhaspatipādaiḥ bhavabhoktṛbhogasādhanatadupādānādi yo vijānāti | tamṛte bhavennahīdaṃ puṃkarmāśayavipākajñam iti || 6 || dīpikā | itthaṃ prāsaṅgikacodyadvaye nirākṛte prakṛtamevānumānaṃ sambandhetyādinā''kṣipatītyāha punarapītyādi kasyacidityanena pramāṇaparāmarśenā'pi tadvādiparāmarśa ityāha kasya cinmataṃ syādityādi kāryamātrasya kartṛmātreṇa sambandhagrahaṇaṃ kumbhakārādau siddhamiti kṛtvā sādhyadharmiṇyeva saṃbandhagrahaṇe'bhyupagamyamāne sarvānumānāṃ bādhā prasajyata iti | sā parasyetyādi nocyata ityāha | tadidamapyasāvityādi | atha dhūmamātrasyetyādi ata eva yaduktaṃ balabhyādisanniveśādvisadṛśo bhūdharādisanniveśa iti | tadapyayuktam | sanniveśamātrasya kāryamātreṇa vyāptisiddheḥ | tadidamuktamasmābhiḥ pāṣaṇḍāpajaye - sanniveśādimātrādi kāryamātreṇa saṅgatam | kāryamātraṃ tathā vyāptaṃ kartṛmātreṇa niścitamiti || 6 || vṛttiḥ | astu tarhi īśvaraḥ kartā | sa tu na tāvadaśarīraḥ pratyetavyaḥ | kāryaṃ śarīrayuktena kartrā vyāptaṃ sadaivayat | ityādinā dehavirahiṇaḥ kartṛtvāyogasyoktatvāt | tathāhi - loke vapuṣmato dṛṣṭaṃ kṛtyaṃ sopyasmadādivat || 7 || loke vapuṣmato dṛṣṭamiti loke vapuṣmato dṛṣṭaṃ kṛtyaṃ ghaṭapaṭādikāryaṃ śarīravataiva kriyamāṇaṃ dṛṣṭam | nāśarīreṇeti | kiñcātaḥ so'pyasmadādivaditi kleśādiyukto'sarvajñaḥ parimitaśaktirdeśādyavacchinnassopīśvaraśśarīravatvātprāpnotīti pūrvaḥ pakṣaḥ || 7 || dīpikā | loka ityādi praśnasūtramavatārayati astu tarhi ityādi | vṛttiḥ | siddhāntastu | mūlādyasambhavācchāktam vapurnaitādṛśaṃ prabhoḥ || 7 || aśarīrasyā'pi tāvatsvadehaspandādau kartṛtvaṃ dṛṣṭamiti | kāryaṃ śarīrayuktena kartrā vyāptamityuktamabhyupagamyā'pi brūmaḥ | śarīravatve'pi bhavato na prāguktadoṣaprasaṅgaḥ | kuta ityāha mūlādyasambhavāditi mūlaṃ malaḥ sarvānarthamulatvāt | avidyāvṛtiruglānipāpamūlakṣayādibhiḥ | paryāyairvakṣyamāṇatvācca | ādigrahaṇātkarmāṇi rodhaśaktiśca | tadasambhavāt nahi parameśvarasya malakarmādipāśajālaṃ sambhavati | yannimittaṃ prākṛtaṃ vapuḥ kalpyate | api tu śāktamiti śaktisvarūpaissadyojātādibhiḥ pañcabhirmantraissvecchānirmitaṃ parimitasāmarthyaṃ digdeśakālākāravyavacchinnamanupamamabhimataṃ śarīram | na tvasmadādiśarīrasadṛśam || 7 || dīpikā | loke'pi na śarīrayuktasyaiva kartṛtvamityāha aśarīrasyāpītyādi etacca pūrvamevoktamiti | saśarīrasyaiva kartṛtvābhyupagame'pi taccharīrasyaiva śāktatvāt nāsmadādiśarīravat kleśādihetutvamityāha śarīravatve'pīti ayamarthaḥ asmadādīnāṃ malāvṛtaśaktitvāt keṣucitkāryeṣu śarīrādyapekṣitvam | bhagavatastvanāvṛtaśaktitvācchakti- revopacārātsarvakāryaṃ kurvatīti śarīramityucyate | śaktiśca kāryakarītyuktaṃ prāgeveti | anyatra dhūmādāvapi kārye'gnyādi-śaktaya eva kārakaṃ na dravyam | tatsattāmātreṇa kāryotpattiprasaṅgāditi | mūlādyasambhavādityādinaitadeva prapañcyata iti praśnapūrvaṃ darśayati kuta ityādi ata eva sṛṣṭyādikṛtyabhedabhinnābhirmananatrāṇa- rūpābhirīśānādibhiśśaktibhirupetatvātpañcamantratanurbhagavān kathyate | tadīyābhiraṣṭatriṃśatkalābhiryuktatvātsakala iti || 7 || ata eva hi | tadvapuḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtyopayogibhiḥ | īśatatpuruṣāghora vāmājairmastakādikam || 8 || yathākramamanugrahatirobhāvādānarakṣaṇotpattilakṣaṇe kṛtyapañcake avaśyamupayoga yeṣāṃ tairīśānādibhiḥ pañcabhirmantraistanmūrdhādivapurdevasyocyata ityadhyāhāraḥ | varaiḥ puṣṇāti dhyāyina iti vapuśśabdasyānvarthatā | bhaktānugrahaṇāya tattadākāragrahaṇasyā'gameṣūpadiṣṭatvāt | tathācoktaṃ pauṣkare sādhakasya tu lakṣyārthaṃ tasya rūpamidaṃ smṛtam || 8 || dīpikā | tadvapurityādisūtrairetadeva vyastasamastatvena darśayitumupacāratasteṣāmīśānādīnāṃ mūrdhādyavayavarūpatvaṃ proktamucyata ityāha | ata evetyādi ata evā''tamenāpīśvarasiddhiriti bhāvaḥ | yogipratyakṣagamyatvaṃ copodghāta eva pradarśitamiti | kathaṃ punarhemālihimaratnabhetyādinā pañcavaktradaśabhujākāraṃ vapurīśvarasya 1vakṣyati ata āha varaiḥ puṣṇāti dhyāyina ityādi dhyānārthameveśvarasyā''kārakalpanaṃ ______________________________ 1. kriyāpāde sadāśivadhyāne iti śeṣaḥ | na paramārthataḥ | nirākāre dhyānapūjādyayogāt yadāhuḥ - ākāravāṃstvaṃ niyamādupāsyo na vastvanākāramupaiti buddhiḥ | iti vakṣyati ca | vapuṣo vidyamānatvādyadyatkṛtyaṃ karoti saḥ | tatra tatrāsya tatkartṛvapuṣā'nukṛtaṃ vapuḥ | iti | ata eva vapuśśabdopyatra dīkṣāśabdavat tatra nītyā varaṃ puṣṇātīti padaikadeśopādānena jñeya iti || 8 || vṛttiḥ | atha kathaṃ bhagavata īśānādimūrdhatvamityāha | īṣṭe yena jagatsarvaṃ guṇenoparivartinā | sa mūrdhasamadeśatvāt mūrdhā nāvayavastanoḥ || 9 || yena guṇena mantreṇa sarvasroto'nusrotasāmurdhvasthitatvātsarvānugrahahetutvādvopari vartinā jagaccidācadātmakaṃ viśvamīṣṭe | sa uttamāṅgavat sarvordhvasthitatvānmūrdheva mūrdhā na paramārthato dehāvayavaḥ || 9 || vṛttiḥ tatpuruṣavaktraṃ vyācaṣṭe | tasya tasya tanuryā pū - stasyāṃ 1vasati yena saḥ | tattrāṇādvyañjanāccāpi sa tatpūruṣavaktrakaḥ || 10 || tasya tasyāmaranarāderyā pūḥ purī tanuḥ tasyāṃ puriyajamānasvarūpatayā adhiṣṭhātṛbhāvenoṣitastatpuruṣaḥ | taduktaṃ svātmaivāyaṃ vasati sakalaprāṇināmīśvarontariti tatpuruṣa iti | yasmādvyanakti jñānakriye trāyate tajjanmādibhayāttataḥ tatpuruṣavaktram | vyañjanatrāṇarūpatvādvaktramityabhidhīyata iti śruteḥ || 10 || vṛttiḥ | aghorahṛdayaṃ vyācaṣṭe | hṛdayaṃ bodhaparyāya - ssoṣyāghoraśśivo yataḥ | parigrahasya ghoratvā - ddhoroktirupacārataḥ || 11 || ______________________________ 1. mātṛkāsu tasyāmupatīti pāṭho vidyate | hṛdayamāśayo bodha iti paryāyaḥ | aghoraḥ śivo bodho yasmādbhagavataḥ tasmādaghorahṛdayaḥ | nanu 1ghoramaśreyorūpaṃ yaducyate tadghorarūpatā kathaṃ devasyetyāha parigrahasya ghoratvāditi yeyaṃ parameśvarasya ghorarūpoktiḥ sā na vāstavī | kiṃtu parigrahasya svaśakyuttejitasāmarthyasyāśuddhādhvādhikārinikurumbasya ghoratvāt | 1ghoraśaktirdeva upacārāducyate | tathācoktam - viṣayeṣveva saṃlīnānadhassampātayantyaṇūn | rudrāṇūn yāssamāliṅgya ghorataryo'parāssthitāḥ || iti || 11 || vṛttiḥ vāmadevaguhyatvamabhidhatte | vāmasrivargavāmatvāt rahasyaśca svabhāvataḥ | 2vāmaṃ dhāma paraṃ guhyaṃ yasyāsau vāmaguhyakaḥ || 12 || dharmārthakāmalakṣaṇena trivargeṇa pralobhya vamati adhonikṣipatīti vāmaḥ | svabhāvena rahasyo guhyobhāvaḥ kathyate | ______________________________ 1. deve ghoroktiriti pāṭhabhedaḥ | 2. vāmaṃ dhāma ca yasyāsau devassyādvāmaguhyakaḥ | iti pāṭhabhedaḥ | itthaṃ pṛthaganayoḥ padayorarthaṃ pradarśya vigrahaṃ karoti | vāmaṃ dhāmeti diverdhātordyutyarthatvāt devaśabdena tejo'bhimatam | tena vāmamadhastane'dhvani vamanaśīlaṃ yattejastadguhyamaprakaṭamasyeti vāmadevaguhyaḥ parameśvaraḥ || 12 || vṛttiḥ | sadyojātamūrtitvaṃ nirūpayati | sayoṇūnāṃ mūrtayassambhavanti yasyecchātastena sadyo'bhidhānaḥ | sadyo mūrtīryogināṃ vā vidhatte sadyomūrtiḥ kṛtyaśaighryānna mūrteḥ || 13 || patyuricchayā hi karmaprakṣayāya kṣipramevātmanāṃ tāstāmūrtayo jātā iti sadyojātamūrtirdevaḥ | yadvakṣyati dīkṣāprakaraṇe - sadyena janayetsadyo nānāniṣpannavigraham | iti | yadvā yogināṃ tattatsamādhibhājāṃ sadyastatkṣaṇaṃ mūrtirvidhatte | proktavanmantramayasvamūrtisadṛśīṃ tanuṃ sampādayatītyacirātsvasamādhivyañjakatvāt sadyomūrtitvam | natu śīghrasañjātasvadehatvādityarthaḥ || 13 || etadeva dṛḍhayati | itthaṃ śaktiḥ kurvatī dehakṛtyaṃ dehābhāvāducyate dehaśabdaiḥ | tasyā bhedā ye'pi vāmādayassyu - ste'pi proktāḥ kṛtyabhedena sadbhiḥ || 14 || paramārthataḥ parameśvarasyāśarīratvāt śaktireva dehakāryaṃ kurvatīti dehākhyayoktā tasyāścaikasyā api kṛtyabhedādvāmādibhedabhinnatvam | yahā vahniśakterdāhyaprakāśyapācyārthaviṣaye dāhaprakāśapākakaraṇāt gauṇamanekatvam | vastuta ekatvāttasyāḥ || 14 || iti śrībhaṭṭavidyākaṇṭhātmajabhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau tṛtīyaṃ patipadārthasādhanaṃ prakaraṇam || dīpikā | itthaṃ śaktirityādipūrvārdhena śarīratayoktāyā īśānādibhedabhinnāyāśśakterupasaṃhāra ityāha paramārthata ityādi uttarārdhena tu karaṇarūpeṇa prāguktāyā vāmādibhedabhinnāyā upasaṃhāra ityāha | tasyāścetyādi kathaṃ punarekasyā evānekatvamiti cet jñeyakṛtyabhedenopacārādityuktam | etadeva dṛṣṭāntena dṛḍhayati yathetyādi | iti aghoraśivācāryaviracitāyāṃ śrīmanmṛgendravṛttidīpikāyāṃ patipadārthasādhana tṛtīyaṃ prakaraṇam | atha caturthaṃ patisvarūpanirūpaṇaṃ prakaraṇam | vṛttiḥ | tadevamanvayavyatirekābhyāṃ patipadārthaṃ prasādhya tatsvarūpanirūpaṇāya mūlasūtropakrāntaṃ sarvakṛtpadaṃ tāvatprapañcayituṃ paṭalāntaramārabhate | asya cānantarapaṭalasūcitakṛtyanirūpaṇārthatvāt vidyāpādākhyaprakaraṇānuṣaṅgācca pāṭalikaprākaraṇikau sambandhau jñeyau | padārthādisambandhāstu prāgvadanusandheyāḥ | sa itthaṃvigraho'nena karaṇenāhataujasā | karoti sarvadā kṛtyaṃ yadā yadupapadyate || 1 || itthaṃ ityanenoktaprakāreṇa mantrātmako vigraho yasya sa bhagavānitthaṃvigrahaḥ | aneneti karaṇaṃ ca na śaktyanyaditi prāguktena śaktyātmanā'pratihatasāmarthyena karaṇena sthityādikāryajātaṃ sārvakālaṃ sarvaṃ nirvartayati | na paraṃ yugapatkaroti | yāvadyadā yadupapadyate tattadā karoti krameṇāpi sarvakāryāṇi karotītyarthaḥ | taduktaṃ prāk kramākramasamutpatteḥ kramādyutpattiśaktimat | iti || 1 || dīpikā | atha caturthaṃ patisvarūpanirūpaṇaṃ prakaraṇam | tadevamityādinā sa itthaṃvigraha ityādiprakaraṇaṃ sambandhayati | padārthādisambandhāstvityādi tatra padārthasambandhaḥ patipadārthatayā | sautraśca sarvakṛditi padena | vākyātmakastu tadvapuḥ pañcabhirmantrai pañcakṛtyopayogibhirityādibhiranekavidha | itthamityādineśvarasya sāmānyataḥ pañcavidhakṛtyakāritvamucyate ityāha | itthamityādi | sarvaṃ nirvartayatīti pañcavidhamityartha sarvakāryāṇīti sṛṣṭyādīni || 1 || vṛttiḥ atha prathamataḥ parameśvaraḥ kiṃkarotītyāha | tatrādau kevalāṇūnāṃ yogyānāṃ kuruteṣṭakam | vāmādiśaktibhiryuktaṃ saptakoṭiparicchadam || 2 || tatreti evaṃ sthite satītyarthaḥ | ekasyā eva śakteḥ vāmādikṛtyavaśādvāmādibhedabhinnatvamityuktam | sā ca śaktissarvajñānakriyārūpā śivavatsarvāṇūnāṃ vidyata eva | teṣāṃ cānādyavidyāvaruddhatvācchivānugrahaṃ vinā na tatsamānābhavantīti prakṣīṇakārmamāyīyabandhānāṃ vijñānakevalānāmañjanaparipākādyanusāreṇa tatpadayogyānāmaṣṭakaṃ mantrakoṭisaptakaparivāraṃ vāmādiśaktinavakayuktaṃ ca karoti || 2 || dīpikā | tatra sṛṣṭikramaṃ darśayituṃ tatretyādisūtramavatārayati | athetyādi ekasyā evetyādi yaduktaṃ prāk - viṣayāniyamādekaṃ bodhe kṛtye ca tattathā iti | śrīmatparākhye'pi tadbhedaḥ kṛtyabhedena na bhedaḥ paramārthataḥ ityupakramya vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca kālī kalavikariṇī parā | balavikariṇī balapramathinīdamanī ca manonmanī | vāmayatyudgiratyāśu yayā sarge tridhā sthitam | sā'smin vāmā samuddiṣṭā ityādi | sā cetyādi taduktaṃ prāk - caitanyaṃ dṛkkriyārūpaṃ tadastyātmani sarvadā iti | kevalāṇūnāmiti vyācaṣṭe prakṣīṇetyādi ata evā''gamasiddhatvādvijñānakevalino na pratikṣepyāḥ | yuktisiddhatvāñca | paśavaḥ 1karmamāyātmakabandhātītā api kevalamayuktāssambhavanti | tadvyatiriktasya malasya ca bandhatvenābhyupagamāt | yo yadbandhavyatirikto yeṣāṃ bandhastadabhāve'pi teṣāṃ bandhassiddhaḥ | nigalādivaditi | nanviyaṃ sarvajñatvābhivyaktiranugrahaviśeṣa eva | yadvakṣyati yān vimocayati svāpe śivāssadyo bhavanti te | saṃhṛtau vā samudbhūtāvaṇavaḥ patayo'thaveti | śrīmanmataṅge'pi mokṣassaptaprakāro'yam iti | satyam | ata eva śuddhādhvotpādanapūrvaṃ vidyeśvarādīnāṃ tadupādānaśarīrādyutpādanamevā'tra sargatvenocyate na sarvajñatvādyabhivyaktimātram | etadevāha mantrakoṭisaptakaparivāramiti ______________________________ 1. māyātmikā bandhitā iti pāṭhabhedaḥ | amūrtānāmātmanāṃ vyāpakatvena parasparaṃ parivṛtatvāsambhavātteṣāṃ vāstavaśśarīrayoga iti | ata evā''gamasiddhasya vidyeśvarādīnāṃ śarīrasya nirākaraṇāyā'tra yaḥ kenacitprayogaḥ kṛtaḥ | 1vidyāvidyeśvarā api na vāstavaśarīrayoginaḥ | asarvajñatvaprasaṅgāt | devadattādiyaditi | sa 2māyāgarbhādhikāribhiranekāntikaḥ | teṣāṃ śrīkaṇṭhādīnāṃ saśarīratve'pi sarvajñatvasyoktatvāt | yaduktaṃ prāk - mantreśvarāṇāmūrdhvādhvasthiteśopamatejasām | iti | yogibhiścānekāntikaḥ | yogināṃ ca saśarīrāṇāmeva sarvajñatvaṃ śrūyate yataḥ | asiddhaścāyaṃ hetuḥ saśarīratvāditi | tathāvidhaśarīrasya tatrāsambhavāt | yaduktaṃ kiraṇe - śuddhayonimayaṃ tasya vapuruktamakarmajam iti | vāmādiśaktinavakayuktaṃ iti vāmādiśaktiyogātpañcavidhakṛtyakaraṇakṣamamityarthaḥ | ata eva vidyeśvarāṇāṃ pañcavidhakṛtyakāritvaṃ mantrāṇāmanugrahakaraṇatvamiti bhedaḥ || 2 || vṛttiḥ | athaiteṣāmapi saptakoṭisaṃkhyātānāṃ mantrāṇāmananteśādaya evāṣṭāvīśitāra iti vaktumārabhate || teṣāmanantassūkṣmaśca tathācaiva śivottamaḥ | ekanetraikarudrau ca trimūrtiścāmitadyutiḥ || 3 || ______________________________ 1. atra anumānaprayogastvīdṛśaḥ | vidyāvidyeśvarāḥ vāstavaśarīrayogābhāvavantaḥ | sarvajñatvāt | śarīravati devadatte sarvajñatvābhāvasya vidyamānatvāt vyatirekaṣṭānto'yaṃ devadattaḥ || 2. bhirnānaikāntika iti pāṭhabhedaḥ | śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍī ca rājarājeśvareśvarāḥ | īṣadaprāptayogitvāt niyojyāḥ parameṣṭhinaḥ || 4 || rājāno lokeśā indrādayaḥ teṣāṃ rājānaśśatarudrāḥ tadīśvarāṇāṃ maṇḍaliprabhṛtīnāmapyete īśvarāḥ prabhavaḥ | 1vidyāmaheśvarā iti yāvat | ete ca īṣadaprāptayogitvāditi adhikāramalāṃśāvaśeṣātkiñcidanavāptaparameśvarasāmyā ityasya ete preryāḥ || 3 - 4 || dīpikā | etadeva prakaṭayituṃ uttarasūtre teṣāmiti padaṃ īśvarapadādhyāhāreṇa vyākhyeyamityāśaṅkāparihāramavatārikāvyājenāha athaiteṣāmapītyādi na paramete mantreśvarāṇāṃ maheśvarāḥ yāvanmaṇḍalyādīnāmapītyāha rājāna ityādi nanu pañcavidhakṛtyakāritvātkimete śivasamāḥ | netyāha | ete ceti || 3- 4 || vṛttiḥ athaiṣāmaṣṭānāmapi sarvajñatvasarvakartṛtvasambhavāt kiṃsvidabhinnarūpatvamuta kaścidviśeṣa ityāha | sarvajñatvādiyoge'pi niyojyatvaṃ malāṃśataḥ | ______________________________ 1. vidyeśvarā maheśvara iti pāṭhaḥ | parasparaṃ viśiṣyante mantrāścaivamadhassthitāḥ || 5 || yadyapi sarve sarvārthadṛkkriyāḥ tathāpyekaikasya svasvādhovartino niyojyā iti preryatālakṣaṇamalāṃśāvaśeṣādadho'vasthitānāmeṣā- mūrdhvasthamapekṣya kalayā kartṛtvasya nyūnatvamiti parasparaviśeṣaḥ | taduktam - yohi yasmādguṇotkṛṣṭassatasmādūrdhvamiṣyate iti | na kevalameta eva viśiṣyante yāvattadadhovartino mantrā apyevameva parasparaviśeṣabhājaḥ || 5 || dīpikā | kalayā kartṛtvasya nyūnatvamiti | sarvajñatvaṃ tu teṣāṃ samānamiti bhāvaḥ | tadadhovartina iti | vidyeśvarasṛṣṭyanantaraṃ mantrasṛṣṭiriti bhāvaḥ || 5 || vṛttiḥ | tāneva mantrān viśinaṣṭi | te ca mantreśvaravyakta - śivaśaktipracoditāḥ | kurvantyanugrahaṃ puṃsāṃ yadā yeṣāṃ sa yujyate || 6 || te ca mantrāḥ parāparamantreśvaravyaktayā śivaśaktyā vyāpāritāḥ yogyatānurūpeṇa kadācitkeṣāṃcidanugrahaṃ kurvanti | na tu yogyatānapekṣam | atiprasaṅgāt || 6 || dīpikā | keṣāñcidityādi anugrahaṃ prati karaṇatvaṃ prayāntītyarthaḥ || 6 || vṛttiḥ | prayoktṛdehasāpekṣaṃ tadardhamakhile'dhvani | kṛtvādhikāraṃ sthityante śivaṃ viśati seśvaram || 7 || vinādhikaraṇe nānyat pradhāna vikṛte radhaḥ | kṛtvādhikāramīśeṣṭa mapaiti svādhvasaṃhṛtau || 8 || teṣāṃ saptakoṭisaṃkhyātānāṃ mantrāṇāmardhaṃ prayoktṝṇāmanugrahakartṝṇāṃ dehaṃ śarīramāśrayatvenāpekṣamāṇamīśamapekṣata iti | tatsāpekṣamācāryādhikaraṇeśvarāpekṣam | akhile māyīye'dhvani svamadhikāramanugrāhyānugrahalakṣaṇaṃ nirvartya sthitikālasyānte māyeyasyādhvanopyuparamasamaye seśvaramiti mantreśvaraissahitaṃ śivasāyujyaṃ gacchati | atha prathamasyārdhasya kā vārtetyāha vinādhikaraṇeneti anyat aparamardham | īśeṣṭamiti yatra yatra parameśvarasyānugrahechā tatra tatra tadichayaiva vinādhi karaṇeneti ācāryalakṣaṇamadhikaraṇamanapekṣyaiva | pradhānā cāsau vikṛtiśceti pradhānavikṛtiḥ śuddhavidyā | asyā adhaḥ sarvatra māyīye cādhvani samadhikāraṃ kṛtvā svasvādhvano'nugrahamārgasya saṃhṛtau samāptau apaiti apavṛjyate | taduktaṃ tatrabhavadbhissadyojyotipādaiḥ | 1jagati kṛte tatrārdhaṃ mantrāṇāṃ śivasamāhṛtān puṃsaḥ | anugṛhya yāti hi vinā deśikamūrtiṃ prayuktamīśena iti || 8 || dīpikā | etadeva prapañcayitumuttarasūtradvayaṃ vyācaṣṭe | teṣāmityādi ayamarthaḥ | teṣāṃ saptakoṭisaṃkhyātānāṃ mantrāṇāṃ madhye ye pariṇatamalāḥ sārdhakoṭitrayasaṃkhyātāḥ te sṛṣṭikālāvasāne svakāraṇānantānujñayaiva vimuktā bhavanti | itare tu mahāpralaya iti | yathoktaṃ mataṅge - 2tatassvācāravartinyo bharturājñānupālikāḥ | sthitāstvardhena senāyā gatāśśiṣṭāḥ parasparam || sampradhāryeti || 8 || vṛttiḥ | itthaṃ mantrānuktvā mantreśvarān vaktumāha | ______________________________ 1. aṣṭaprakaraṇātargata tatvasagrahasthaḥ 33 - tamaślokaḥ | 2. vidyātatvapaṭalasyaḥ 14 - tamaślokaḥ | tato'nantādyabhivyaktaḥ patīnā granthitatvataḥ | kalādyārabdhadehānā karotyaṣṭādaśaṃ śataṃ || 9 || tacca sātmakamākramya viśramāyāvatiṣṭhate ityantarviśrāntāṇusaṅghātaṃ māyātatvaṃ vakṣyamāṇaṃ tasmādgranthitatvataḥ tadgarbhādhikāriṇāṃ kalādyārabdhaśarīrāṇāṃ 1maṇḍalyādīnāṃ patīnāmaṣṭādaśādhikaṃ śatamanantādyabhivyaktaḥ parameśvaraḥ karoti kalādyārabdhadehatvameṣāṃ karotītyarthaḥ | nanu ca aṣṭādaśādhikaṃ cānyacchataṃ māyādhikāriṇām | vidyeśvarāṇāmityādinā sākṣātparameśvarānugṛhītatvameṣāmuktam | iha tvanantādyabhivyaktasya bhagavataḥ tatkāraṇatvamucyata iti virodhaḥ | naivam | yato'nantādīnāmeva kalādiyogakaraṇe kartṛtvam | na tu parameśvarasya | śuddhedhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ iti śruteḥ | sa tu kalādiyogino bhogabhujastān sākṣādanugṛhṇātīti na kaściddoṣaḥ || 9 || dīpikā | itthaṃ śuddhādhvaviṣayāṃ sākṣācchivasṛṣṭimuktvā'nantādidvārāmaśuddhādhvaviṣayāṃ tatsṛṣṭiṃ vaktuṃ tata ityādisūtramavatārayati | itthamityādi tasmādgranthitatvata ityādi vakṣyamāṇanayena malaparipākatāratamyavaśāt pralayākaleṣu madhye yeṣāṃ paramamantreśvarapadādhikāraḥ teṣāmanantādhiṣṭhānena tatsṛṣṭipurassaraṃ kalādiśarīrayogaṃ karotīti | yato'nantādīnāmiti parameśvarātsākṣātteṣāṃ sarvajñatvādyabhivyaktiḥ kalādiśarīrayogitvaṃ tu anantādhiṣṭhānemetyarthaḥ | sa tu kalādiyogina ityādi nanu sakalatvādbhoktṛtvāccaiṣāmasmadādisādṛśyaprasaṅgaḥ | tanna adhikāranibandhanayośśarīrabhogayorāvaśyakatvāt | parameśvareṇa prakaṭīkṛtadṛkkriyatvāca | yaduktam | kalāyoge'pi no vaśyāḥ kalānāṃ paśusaṅghavat iti || 9 || ______________________________ 1. kalāmastakasyā maṇḍalinoṣṭau | guṇatatvasthaśśrīkaṇṭha ekaḥ | kodhādayo guṇamastakasthāḥ brahmāṇḍādhārakā rudrāśśatam | śatarudrādhiṣṭhātā vīrabhadra ekaḥ | āhatya aṣṭādaśādhikaśataṃ bhavati | vṛttiḥ | te'pyanyeṣāṃ viniyoktāra ityāha | tānapyāviśya bhagavān sāṃjanān bhuvanādhipān | yebhyassarvamidaṃ yeṣāṃ śaktiḥ karmanibandhanā || 10 || tānapi maṇḍaliprabhṛtīnaṣṭāvadhiṣṭhāya parameśvaronyānapi brahmaprabhṛtīn samalān bhuvaneśān uttejitadṛkkriyāśaktīn karotīti pūrveṇaiva sambandhaḥ | kiṃvidhānityāha yebhyassarvamidamiti yebhyassarvamidaṃ jagat sthāvarajaṅgamalakṣaṇamāvirbhavatīti śeṣaḥ | yeṣāṃ śaktiḥ karmanibandhaneti kārmaḥ pāśo yeṣāmuparodhakatvāt na nivṛttaḥ sakalānāmevaiṣāṃ parameśvarādanugraho yataḥ || 10 || ______________________________ 1. aṣṭaprakaraṇe mokṣakārikāyāṃ 83 - tamaḥ | dīpikā | brahmaprabhṛtīn samalāniti yaduktam anye prādhānikā mantrā brahmaviṣṇvādayaḥ parāḥ | sāñjanāste'ṇḍamadhyasthā ityādi | uttejitadṛkkriyāśaṃktīniti svasvādhvaparyanta eva | etadevottarārdhena procyata ityāśaṅkāpūrvakaṃ vyācaṣṭe kiṃvidhānityādi | sthāvarajaṅgamalakṣaṇamiti caturdaśavidhabhūtasargātmakamityarthaḥ | yadāhussāṃkhyāḥ | aṣṭavikalpo daivastiryayoniśca pañcadhā bhavati | mānuṣyaścaikavidhassamāsato bhautikassargaḥ | iti | karmapāratantryācca svādhvāvadhikameva teṣāmaiśvaryamityāha kārmaḥ pāśa ityādi || 10 || vṛttiḥ na prametāneva karoti | kintu | praṇetṝn paśuśāstrāṇā paśūṃstadanuvartakān svasādhyakārakopetān kālādhāmāvadhisthitān || 11 || paśuśāstrāṇāmārhatasāṃkhyapāñcarātrādīnāṃ praṇetṝnarhan kapilaprabhṛtīn 1tadadhiṣṭhātṝṃśca paśūn svadhādhyena tattacchāstropadiṣṭena phalena tatsādhanahetubhiḥ kārakaiśca yuktān kālāgnibhuvanāntaṃ yāvatkarotīti pūrveṇaiva sambandha || 11 || ______________________________ 1. te adhiṣṭhatāraḥ yeṣāmityarthaḥ | kālāgnibhuvanāntaṃ yāvatkarotīti paramparayā īśvara eva viśvaṃ sṛjatīsi || 11 || vṛttiḥ | athaitān sṛṣṭvā devaḥ kiṅkarotītyāha | sthitau sakārakānetān samākramya svatejasā | yunakti svārthasiddhyarthaṃ bhūtairanabhilakṣitaḥ || 12 || etān kārakairbhogasādhanaistatvabhāvabhuvanādibhiryuktān svatejasā nijecchāśaktyā samyagadhiṣṭhāya svārthasiddhyarthamiti svasya ātmīyasya vyāpārasya sampattaye | yadvā svairātmabhirarthyata ityarthaḥ bhogāpavargalakṣaṇaḥ puruṣārthaḥ tasya niṣpattyarthaṃ niyojayati | na tu unmattavat | nāpyaprayojanam | prayojanānuddeśena mandasyāpyapravṛtteḥ | na ca krīḍārtham | rāgādivirahiṇastadasambhavāt | nāpyātmanimittam | paripūrṇatvāt | bhūtaiḥ prāṇibhiravidyāvaśādaviditatatkriyaḥ || 12 || itthaṃ sṛṣṭimuktvā sthitiṃ vaktuṃ sthitau sakārakānityādisūtramavatārayati | athetyādi etāniti | bhoktṛnātmanaḥ | svārthasiddhyarthamiti padaṃ tatvādiviṣayatayā vyācaṣṭe svasyeti acetanānāṃ cetanānadhiṣṭhitānāṃ na pravṛttirityuktam | bhoktṛviṣayatayā cānyathā vyācaṣṭe yadvetyādi bhogo'pi puruṣārthaṃ na svataḥ pravartate | amūrtatvāt dravyavadityarthaḥ | puruṣaścāsvatantratvānna svayaṃ bhogārthaṃ pravartata ityuktam | na tu svasya sargādivyāpārasya prayojanasya vā sampatyarthamiti vyākhyeyamityāha sāpyātmanimittamityādi || 12 || vṛttiḥ | tadiyatā sṛṣṭisthitī uktvā saṃhāraṃ vaktumāha - bhogasādhanamākṣipya kṛtvā kāraṇasaṃśrayam | tacca sātmakamākramya viśramāyāvatiṣṭhate || 13 || bhavināṃ bhavakhinnānām | sarvabhūtahito yataḥ || 13 || sthityante bhogasādhanaṃ tanukaraṇabhuvanādyupasaṃhṛtya kāraṇe māyākhye līnaṃ kṛtvā tacca māyākhyaṃ kāraṇamantarnihitātmavrātamadhiṣṭhāya saṃsāriṇāṃ bhavādhvabhramaṇaśrāntānāṃ viśramārthaṃ avatiṣṭhate | niruddhavyāpārāṃstān karotītyarthaḥ | kuta ityāha sarvabhūtahito yataḥ iti yasmātsarveṣāṃ bhūtānāṃ hitāya pravṛttaḥ parameśvaraḥ khedāpanodāya viśrāntiṃ svāpalakṣaṇāmeṣāṃ karoti || 13 || dīpikā | bhogasādhanamityādinā saṃhāraḥ procyata ityāha tadiyatetyādi || 13 || vṛttiḥ | tatastu | svāpāvasānamāsādya punaḥ prāgvatpravartate || 14 || vakṣyamāṇakālaparimāṇasya svāpasyānte bhūyaḥ pūrvavadaharmukhe parameśvaraśceṣṭate || 14 || vṛttiḥ || tatsvāpe'pi kriyādiśaktayatattatkāryaniṣpādanodyuktā bhavantītyāha || svāpe'pyāste bodhayan bodhayogyān rodhyān rundhan pācayan karmikarma | māyāśaktīrvyaktiyogyāḥ prakurvan paśyan sarvaṃ yadyathā vastujātam || 15 || jāgradavasthāyāmiva svāpāvasthāyāmapi malaparipāka tāratamyāpekṣayā prabodhanārhān prabodhayan rodhanārhān rodhaśaktyā nirundhan karmiṇāṃ karmāṇi pācayan pariṇāmayan māyāśaktīśca prasavābhimukhīḥ kurvan sarvaṃ cidacittatvabhāvabhūtabhuvanātmakaṃ yathāvadavalokayannāste | yadyatheti na tvasmadādivadayathāvasthitavastusvabhāvopyasya bhavatīti vakṣyāmaḥ | tadiyatā jagatsṛṣṭisthitidhvaṃsalakṣaṇaṃ kṛtyatrayamihoktamiti prakaraṇopasaṃhāraḥ | iti bhaṭṭavidyākaṇṭhātmajaśrībhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau turīyaṃ prakaraṇam | dīpikā | nanvātmavrātavatsvāpe kāle parameśvaro'pi nirvyāpāra evetyetatparihārārthaṃ svāpepyāste ityādisūtramityāha | tatsvāpepītyādi kathaṃ punarīśvarasya layabhogādhikārabhedaḥ | bindvavasthāviśeṣādhiṣṭhānenopacārāditi brūmaḥ | yaduktam adhikārī sa bhogī ca layī syādupacārataḥ | iti | ata eva nivṛttyādibhuvanādhiṣṭhānāt upacāreṇeśvarasyaiva nivṛttimatvādivyavahāra iti vakṣyati | nivṛttiriti tatsthānaṃ tatreśo'pi nivṛttimān ityādinetyavirodhaḥ | dīkṣādina tattatpadaprāptānāṃ ātmanāṃ tu bhedo vāstava evetyuktaṃ svāyambhuve yo yatrābhilaṣedbhogān sa tatraiva niyojitaḥ | siddhibhāṅmantrasāmarthyāditi | rodhārhān rodhaśaktyā rundhanniti nanu rodho nāma tirobhāvaḥ yathocitabhogādapracyavanamityuktam | saṃhārāvasthāyāṃ ca rodhābhāva eva | tatkathaṃ rodhyān rundhanniti | naiṣa doṣaḥ | rodhanārhān viśramaṇena rodhayogyān kurvannityatrārthaḥ | māyāśaktīśceti māyāsthāḥ kāryaśaktīrityarthaḥ | atraiva prakaraṇopasaṃhāre hetumāha tadiyatetyādi lokaprasiddhaṃ tāvatsṛṣṭyādikṛtyatrayamihoktam | 1śāstrāsiddhaṃ tu kṛtyadvayaṃ prakaraṇāntare pradarśyata iti bhāvaḥ | ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ patikṛtyatrayanirṇayapakaraṇaṃ caturthaṃ samāptam | pañcakṛtyaprakaraṇaṃ pañcamam | atha mūlasūtropāttasarvakṛtpadākṣiptapatipadārthasya anugrahatirobhāvākhyaṃ karmadvayamavaśiṣṭamabhidhātuṃ prakaraṇāntaram | atra ca sautrapādārthikasabandhau spaṣṭau | prākaraṇikastu vidyāpādākhyena prakaraṇena jñeyaḥ | vākyātmako'pi jagatsṛṣṭisthitidhvaṃsatirobhāvavimuktayaḥ | kṛtyamityādibhirvākyaiḥ | pāṭalikaḥ punaḥ bodhayan bodhayogyāniti pūrvapaṭala evopakrāntaḥ | tamaśśaktyadhikārasya nivṛttestatparicyutau | vyanakti dṛkkiyā'nantyaṃ jagadbandhuraṇośśivaḥ || 1 || ______________________________ 1. aprasiddhaṃ tu iti pāṭhabhedaḥ | tamaśśaktyetyādi tamaso malasya śakteśca bhagavatassaṃbandhinyā vāmākhyāyā yo vā'dhikāro nyagbhāvanamāvṛtitvaṃ tasya nivṛttervirāmādyāsau paricyutiḥ kaivalyābhimukhībhāvaḥ | tathācoktaṃ śrīmatsvāyambhuve kṣīṇe tasmin yayā sā syāt paraṃ niśśreyasaṃ prati | iti | asyāṃ tatparicyutau satyāṃ jagaduddharaṇapravaṇaḥ parameśvaraḥ dṛkkriyānantyamaṇorātmanaḥ prakaṭīkaroti | satyorevānantayordṛkriyayor- malāvacchinnatvādāvṛtānantyayostatpariṇaterāvaraṇāpagamādabhi-vyaktiḥ kriyate natu apūrvotpāda ityuktam | vakṣyāmaśca satkāryavāde || 1 || dīpikā | atha pañcakṛtyaprakaraṇam | tamaśśaktyadhikārasyetyādiprakaraṇamavatārayati athetyādi | nanu sarvajñassarvakartṛtvādityādinā patyussarvajñatvamapyanena prakaraṇenābhidhāsyate | tatkathaṃ kṛtyadvayamabhidhātumityucyate | prathamabhāvitvādupalakṣaṇatvenoktamityadoṣaḥ | ata eva pañcavidhassambandhopyatropalakṣaṇatvenokto jñeyaḥ | tathā pācayan karmikarmetyādīnāṃ pūrva paṭalāntasūcitānāṃ karmapākādīnāṃ anugrahatirobhāvārthatvāt tatpratipādakānāṃ sūtrāṇāṃ pṛthak sambandhopayogaḥ | sarvajñatvapratipādakānāṃ tu sūtrāṇāṃ sambandhaḥ kathyate | tatra prākaraṇikapādārthikau sambandhau proktavadeva | sautrastu sarvaviditi padena | vākyātmako'pi jñeyamasyai tadeva hi ityādibhiranekavidhaḥ | pāṭalikasya paśyan sarvaṃ ityanena sūcitaḥ | tatra rodhasya tirobhāvātmano bhogabhojanarūpatvenoktatvāt tacca sṛṣṭyādikaraṇenārthasiddhamiti sūtrakāreṇa na pṛthak pratipāditam | anugrahastu tamaśśaktyadhikārasyetyādinā prokta ityāha | tamaśśaktyādīti tatparicyutāvityetatpadaṃ aṇusambandhitayā vyākhyeyamityāha yāsāvityādi tasmānmalādhikārāditi śeṣaḥ | paricyutiścātra tatparijihīrṣayaivetyāha kaivalyābhimukhībhāva iti | asyāmityādi ata eva bhaktiśraddhādibhirliṅgaiśca śaktipātaniścayānantaramevā''cāryairasya dīkṣā kartavyeti | aṇoriti padaṃ jātāvekavacanam || 1 || vṛttiḥ | yān vimocayati svāpe śivāssadyo bhavanti te | saṃhṛtau vā samudbhūtā - vaṇavaḥ patayo'thavā || 2 || svāpāvasthitānyān parameśvaro'nugṛhṇāti te tu tatkāla eva śivāssampadyante | na tvadhikāriṇo bhavanti | teṣāṃ malāṃśāvaśeṣataḥ preryatvena śivatvāyogāt | tadānīṃ cādhikāriṇāmanupayogāt | kiṃca saṃhāre sṛṣṭau vā yān vimocayati te'pi sadya eva śivāssampadyante | na vyatirekeṇa | athaveti anayossṛṣṭisaṃhārakālayorañjanaparipākavailakṣaṇyataḥ tatkṣaṇaṃ śivatvavyaktyā niradhikāramuktibhājassādhikārāḥ patitvayogino vā''tmāno bhavanti ityarthaḥ | tatra saṃhāre 1yeṣāmadhikāravānanugrahaḥ te tadānīṃ rudrāṇavaḥ | sṛṣṭau tvadhikāriṇo bhavitāraḥ | sārgārambhe tu sādhikārānugrahānugṛhītāḥ pataya iti parāparavidyeśvarādyadhikārabhājo bhantīti | atha sṛṣṭisaṃhārakālayośśrutamapi kathamanugrāhyāṇāṃ śivatvaṃ labhyata iti cet labhyata eva malaparipākasya parameśvarānugrahasya cāniyatakālatvāt || 2 || dīpikā | teṣāmiti adhikāriṇāmityarthaḥ | na vyatirekeṇeti | nirvighnamityarthaḥ | ayaṃ cānugraho niradhikaraṇena bhagavatā kriyate || 2 || vṛttiḥ | athaivaṃ sargasaṃhārasvāpakāleṣvanugṛhītānāṃ muktiviśeṣamuktvā sthitikālānugṛhītānāṃ tadviśeṣamāha | rudramantrapatīśān- padabhājo bhavanti te | sthitau yānanugṛhṇāti gurumāsthāya cidvataḥ || 3 || ______________________________ 1. adhikārapadānugrahaḥ iti pāṭhabhedaḥ | gurvadhikaraṇaḥ parameśvarassthitikāle cidvata iti tadanudhyānavaśātparāparaniśreyasaviṣayayā praśasyayā citā yuktān yānaṇūnanugṛhṇāti te mandativrādiśaktisampātavailakṣaṇyāt pañcāṣṭakādirudrāṇāṃ saptakoṭisāṃkhyātānāṃ mantrāṇāṃ tatpatīnāṃ ca vidyeśvarāṇāmīśānasya ceśvarasadāśivaśāntalakṣaṇasya sambandhi padaṃ bhajanta iti tatpadabhājaḥ tatsālokyādipadayogino bhavanti ityarthaḥ || 3 || dīpikā | sthitikāle'pi sādhikaraṇenāpītyāha gurvadhikaraṇa ityādi tatpatīnāṃ ca vidyeśvarāṇāmiti aparamantreśvarāṇām | natvanantādīnāṃ tat dvayorvyatikara ityādinaitatpadaprāptānāṃ cyutisambhavasya vakṣyamāṇatvāt | anantādipadaprāptānāṃ ca na cyutissambhavati | māyottīrṇatvena karmādyasambhavāt | uktañca raurave bhuktvā bhogān suciramamarasrīnikāyairupetāssrastotkaṇṭhāśśivapadaparaiśvaryabhājo bhavanti iti | ata eva īśvarasadāśivaśāntalakṣaṇasyeti īśvaraśabdasyānantavācino vidyeśvarapadalakṣaṇatvāt teṣāṃ 1sadāśivādibhuvanādhiṣṭhānakṛllayāvasthasya parameśvarasyetyarthaḥ || 3 || vṛttiḥ | nanu śaktipātaviśeṣāt tatpadabhājaścet tarhi tadviśeṣaḥ kathaṃ jñeya ityāha | ______________________________ 1. dhiṣṭhāturlayāvasthastheti pāṭhabhedaḥ | yeṣāṃ śarīriṇāṃ śaktiḥ patatyavinivṛttaye | teṣāṃ talliṅgamautsukyaṃ muktau dveṣo bhavasthitau || 4 || bhaktiśca śivabhakteṣu śraddhā tacchāsake vidhau | anenānumitiśśiṣṭa - hetossthūladhiyāmapi || 5 || aśarīriṇāṃ tāvadgurubhiśśaktipātasya durlakṣyatvāt śarīravatāṃ yeṣāṃ pārameśvarīśaktirapunarāvirbhāvāya patati, teṣāṃ tatpāte mukyutkaṇṭhā saṃsāre dveṣaḥ parameśvarabhaktipareṣu bhaktiḥ tacchāsake śāstre śraddhā ceti liṅgaṃ cihnaṃ anenaiva cihnena prakarṣavatā'vaśiṣṭasya saṃsārasthitihetoḥ pāśajālasyāsūkṣma buddhināmapyanumānam | pūrvoktānāṃ ca cihnānāmeva mandatve sati paśoḥ pāśaśaithilyamāndyaṃ mandamatayo'pyanuminvantīti bhāvaḥ || 4 - 5 || dīpikā | yeṣāmityādisūtramavatārayati nanvityādi prasaṅgādanugrahaśeṣaśāktapātaliṅgāni pradṛśyanta ityarthaḥ || 4 - 5 || vṛttiḥ | nanu kimanenātyantāpūrveṇa śaktipātaniścayena | sakaladarśanaprasiddhaṃ 1tāvadidaṃ kaivalyaprāptikāraṇaṃ liṅgatvena kiṃ na niścīyate | yaduktaṃ na hṛṣyatyupakāreṇa nāpakāreṇa kupyati | yassamassarvabhūteṣu jīvanmuktassa iṣyate | iti tatrāha | paśudṛgyogasiddhānāṃ karmavyaktidvayaṃ samam | jyeṣṭhādiphalayogyānāṃ sādhikārāsu muktiṣu || 6 || upāyādaravaiśiṣṭyā - nmṛgyate tattrayaṃ punaḥ | dvayorvyatikaraḥ kaści - ccyutisiddhivilakṣitaḥ || 7 || paśudṛgbhiḥ pāśavairjñānaistaduktena ca kapilapatañjaliprabhṛtipraṇītena yogena ye siddhāḥ satvaguṇaprasādānmādhyasthyaṃ prāptāsteṣāṃ yatkarmabhyāmupakārāpakārarūpābhyāṃ ceṣṭābhyāṃ prasādakrodhalakṣaṇaṃ vyaktidvayaṃ samamiti nāpakāriṇi krodhavyaktiḥ | nāpyupakāriṇi prītivyaktiḥ | sādhyasvathyādevai-tadbhavatu | nāsmābhirniṣidhyate | iha punarayaṃ viśeṣaḥ yadadhikāra-vatīṣu muktiṣu viṣaye upāyasya dīkṣādeḥ lokadharmamayī dīkṣā śivadharmamayī tathā ityādinā vakṣyamāṇādvaiśiṣṭyādādarasya ca tattatpadaprāptiprītiśraddhātmano vailakṣaṇyāt | yathoktaṃ śrīmatsūkṣmasvāyabhuve yo yatrābhilaṣedbhogān sa tatraiva niyojitaḥ | siddhibhāṅmantrasāmarthyāditi | tasmādupāyādaravailakṣaṇyānmantra- maheśvarādipadaprāptilakṣaṇajyeṣṭhaphalayogyatāṃ mantreśvarapada- prāptyātmakamadhyaphalārhatvaṃ pañcāṣṭakādyaparādhikāripadayo- janāyogyatāṃ ca niścetuṃ karmavyaktitrayaṃ mṛgyate anviṣyate | bhaktiśraddhābhivyaktitāratamyādutkṛṣṭamadhyamāpakṛṣṭarūpasādhi- kārāpavargapadabhāja ityanugrāhyā bhavantītyāśayaḥ | yaccaitatsādhikāramuktitrayaṃ darśitam | tataḥ | dvayorvyatikara iti madhyamāpakṛṣṭayormuktyoruparyadhovartinaḥ padasya prāpyatayā svasmātpadāt cyutisambhavena siddhyatiśayasambhavena ca kaścidvyatikaro'ntarāyaḥ | na tvanantaramevāpavargasya prāptiḥ tṛtīyasyāṃ tu tatpadādhikāryadhikārasamāptisamanantareṇaiva tallābhaḥ || 6 - 7 || ______________________________ 1. idamiti | upakārāpakārāyoharṣaviṣādābhāva ityarthaḥ | dīpikā | paśudṛgityādi sūtramavatārayituṃ matāntareṇa codayati | nanvityāditatrayamiti tacchabdena karmavyaktiḥ parāmṛśyata ityāha karmavyaktitrayamityādi karmāṇi cātra pūrvoktāni bhaktyādīnyeṣa vivakṣitānītyāha bhaktiśraddheti nanvevaṃ cedatra na hṛṣyatītyupaproktakarmavyaktidvayamanapekṣyameva | na | etadyoge bhaktiśraddhādīnyapyadhikānyapekṣaṇīyānīti bhāvaḥ | dvayorityādisūtramavatārayati yaccaitadityādi | cyutisambhaveneti tattadbhuvanaprāptirūpāṇāṃ mokṣāṇāṃ mahāpralayāntamevāvasthānāt punassargārambhe karmaśeṣeṇā'dhogatissambhavatyeva | nanvevaṃ cedanayormuktyormuktitvameva hīyate | satyam | anayormuktitvaṃ muktyābhāsatvamevetyavirodhaḥ | siddhyatiśayasambhavenetyupalakṣaṇaṃ mukti sambhavenacetyarthaḥ | yato malaparipākavaśāttatrā'pi dīkṣayā mokṣassambhavatyeva 1bhuvane bhuvane guravaḥ prativasanti || 6 - 7 || vṛttiḥ | atha kiṃnimittametaccihnavaicitryam | yadvaśāttritvaṃ sādhikāramukterityāha | īṣadardhanivṛtte tu rodhakatve tamaḥpateḥ | bhavantyetāni liṅgāni kiñcicchiṣṭe ca dehinām || 8 || tamaḥ pateḥ dṛkkriyānirodghurvāmadevanāthasya yadrodhakatvaṃ tasmin kiñcinnivṛtte ardhanivṛtte manāgavaśiṣṭe ca sati etaccihnatāratamyaṃ śarīriṇāṃ bhavati || 8 || ______________________________ 1. yasmādbhuvane bhuvane guravaḥ prativasanti tasmāttatrā'pi gurubhiḥ kṛtayā dīkṣayā mokṣassambhavatītyarthaḥ | dīpikā | īśvarasya tirodhanāśaktyadhikāravirāma evānugrahasya śaktinipātasya cihnotpatteśca heturityāha athetyādi || 8 || vṛttiḥ | ata eva | yogyatātrayamapyetat samatītya maheśvaraḥ | svāpe'ṇumanugṛhṇāti sā'dhikāramidaṃ yataḥ || 9 || etadyogyatātrayamanapekṣyaiva svāpe'ṇumanugṛhṇāti | aṇumiti jātāvekavacanam | yogyatāvaicitryeṇānugrahaṇamaṇūnāṃ tadānīṃ na karotīti bhāvaḥ | atraiva hetumāha sādhikāramidaṃ yataḥ yasmādyogyatātrayamadhikārāpekṣam | na ca tadānīmadhikāropayogaḥ | tasmānnāpekṣate || 9 || dīpikā | 2adhikāramalasya ca malapariṇatireva heturityuktaṃ etadyogyatātrayamityādi | pūrvapūrvakṛtaṃ ca | na tvatyantamalaparipākātmakamapi yogyatvam | atiprasaṅgāt | svāpa ityupalakṣaṇaṃ sthitikālepyatyantamalapākāt niradhikaraṇānugrahasya ca sambhavāt śāntalakṣaṇasya cetyuktatvācca || 9 || ______________________________ 1. sthitikālasyāpītiśeṣaḥ | 2. adhikāravirāmasyeti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | sargamūle tṛtīyāyām | svāpavadbhūtasahṛtau || 9 || bhaviṣyati sargārambhe saṃhāropānte vakṣyamāṇalakṣaṇāyāṃ tṛtīyasyāṃ ca bhūtasaṃhṛtau yānanugṛhṇāti te śivāssampadyante | svāpāvasthānugṛhītāṇuvat || 9 || dīpikā | tṛtīyasyāṃ ca bhūtasaṃhṛtāviti mahāpralayātmikāyām | trailokyaḥ pralasya madhyamapralayasya ca vakṣyamāṇatvāt || 9 || vṛttiḥ | svāpeṇumanugṛhṇātīti yatprāguktaṃ tato'ṇuśabdaṃ lakṣayitumāha | sa yadvyapāsya kriyate | tadvidho yoṇurucyate || 10 || sa ityanantaroktassargādau tṛtīye ca bhūtasaṃhāre svāpe vā yo'nugrāhyassaḥ yadvyapāsya apanīya tādṛgvidhaḥ kriyate abhivyaktaśivabhāvassampadyate so'ṇuśabdavācyo jñeyaḥ | aṇussanna pavṛjyata iti yāvat || 10 || dīpikā | sa yadvyapāsyeti sūtraṃ sambandhayati svāpeṇumityādi sayadvyapāsyeti malādikamiti śeṣaḥ | yaditi yasmādarthe tadvidha iti tacchabdenānugrāhya parāmṛśyata ityāha abhivyaktaśivabhāva iti pāśarahitatvena sūkṣmatvādagurucyata iti bhāvaḥ || 10 || vṛttiḥ | tadevaṃ bodhayan bodhayogyāniti yatprāguktaṃ tadvṛkkriyānantyavyaktyā pradarśitam | yadapi rodhyān rundhannityādi sūcitaṃ tat yānvimocayati svāpa ityanena keṣāñcideva tathāvidhānugrahabhāktve sati anyeṣāmarthākṣipto rodha iti kṛtvā prapañcitam | idānīṃ tu pācayan karmikarmetyuktaṃ nirvarṇayitumāha | tathā bījaṃ śarīrādeḥ | pācayatyāniveśanāt || 10 || bhagavataśśaktayassarvakāryeṣu prasṛtāḥ | tābhiśśarīrendriyajātyāyurbhogakāraṇaṃ karma dehabhājāṃ tatsvāpe pācayati phaladānonmukhamāpādayati || 10 || dīpikā | tathetyādisūtraṃ sambandhayati tadevamityādi ata eva rodhasyārthākṣiptatvāt śeṣabhūtaṃ karmapākādi tathetyādinocyate ityāha idānīmityādi | āniveśanāditivyācaṣṭe | tatsvāpa iti upalakṣaṇaṃ caitat sthitikāle'pi tadārambhaṇīyaśarīrādisṛṣṭisamayo yāvat tāvattatkarma pācayatītyarthaḥ || 10 || vṛttiḥ | yasmāt | na yogyatāṃgamabhajat | sadyassyādauṣadhādivat || 11 || yogyatāyā arhatvasya sampādakamaṅgaṃ pākākhyaṃ saṃskāramabhajat anāsevyamānaṃ tatkarma sadyastatkṣaṇahārītakyādyauṣadhamiva na syāt na bhavet phaladamiti śeṣaḥ | yadāhuḥ aprāptapākaṃ hārītakyādi dravyaṃ sadapi svakāryasampādanāśaktaṃ yogyatāṅgasya pākasyānāsādanāditi | evaṃ sadapi karmāpakvaṃ tatphaladānāśaktaṃ ataḥ pākāpekṣam || 11 || vṛttiḥ | pākaścāsya na svatassambhavatītyāha | pākārhamapi tatpaktuṃ neśatyātmānamātmanā | dharmassāmānya evāyaṃ sarvasya pariṇāminaḥ || 12 || pākayogyamapi tat svayamātmānamātmanā na pācayitumīśam | sarvasya hi pariṇāmino vastunaḥ kṣīrāderivā'yaṃ sādhāraṇo dharmaḥ yatkimapyavekṣya pariṇāmitvaṃ nānyathā | pariṇāmitvācca karmaṇo'pyanyāpekṣo vipākaḥ | anena māyāśaktīrvyaktiyogyāḥ | prakurvannityetadapi prakāśitam | tasyā api pariṇāmitvāt | nacaiṣāṃ malamāyākarmaṇāṃ pariṇāmitvamanīśena suśaktamityuktam | īśatītyaduṣṭam | īśa ivā''carati ityarthe sarvaprātipadikebhyaḥ kvibvā vaktavyaḥ iti kvipsmaraṇāt || 12 || dīpikā | pākayāgyamapītyādi acetanatvātsvātmani kriyāvirodhācceti bhāvaḥ | ayaṃ ca nyāyo māyādīnāmapi tulya ityāha anenetyādi na caiṣāmityādi puruṣasyāsvatantratvāt na tatpariṇāmakatvamityarthaḥ || 12 || vṛttiḥ | tadiyatā tāvat sarvakartṛtvaṃ parameśvarasya pratipāditam | ata eva cāsya sarvajñatvaṃ siddhyatītyāha | sarvajñassarvakartṛtvā - tsādhanāṅgaphalaissaha | yo yajjānāti kurute sa tadeveti susthitam || 13 || sarvakartṛtvādeveśvarasya sarvajñatvam | sarvaviṣayajñānaṃ vinā sarvakartṛtvānupapatteḥ | yo hi yatkriyāsiddhiṃ tadaṅgāni tatphalāni ca jānāti tasyaiva vicitratatkārakopayogābhisandhānavataḥ tattatkartṛtvaṃ ghaṭate | kuvindāderiva paṭādikṛtau | ataḥ yastu tatrājñassa tatkāryakaraṇāya nālam | bāliśa iva nyāyavidyādyupanyāse iti | etatsusthitamiti avyabhicārītyarthaḥ || 13 || dīpikā | sarvajña ityādisūtramavatārayati tadiyatetyādi tadeva vyācaṣṭe sarvakartṛtvādevetyādi | yatkriyāsiddhimiti kriyāsiddhihetumupādānam | tadayamarthaḥ | paṭādikartā hi svakāryasya paṭādeḥ yatsādhanaṃ tantvādi yaccāṅgaṃ sahakāritayopakārakaṃ turīvemādi yacca phalaṃ prāvaraṇādi taissārdhaṃ tatkāryaṃ vijānāti | kartā ca bhagavānasya sarvasyaiva śuddhāśuddhātmano jagataḥ tattasya yadupādānaṃ māyā mahāmāyātmakaṃ yacceha sahakāri karma īśvarasevātmakaṃ ca karma yacca phalaṃ śuddhāśudhādhvaviṣayopabhogaḥ mokṣaśca taissārdhaṃ sādhukṛtvāttkāryaṃ jānātītyayaṃ sarvajñassiddhaḥ | etadeva sarvaṃ yato yatsahādhāreṇa kāryaṃ kurvan na lakṣyate tannirādhāraṃ karoti | yathā dīpaprakāśādikam | nanu śarīralakṣaṇādhārayuktameva sarvaṃ vijñānaṃ svakāryaṃ kurvadupalakṣyate | tathāpīśvare prāgeva śarīrasya pratiṣedhāt nirādhāraṃ tadabhyupagamyamāne 1svakāryeṇāsarvaviṣayāvagatyātmanopalakṣita iti ajña eveśvaraḥ prasajyata iti | tanna | vāyunānaikāntikatvāt vāyurhi śarīralakṣaṇenādhāreṇāsmin saṃsāre śvasanaṃ kurvannupalakṣyamāṇo'pi vṛkṣakampādikaṃ nirādhāraḥ karotyeveti | evaṃ jñānamapi tathaiva kariṣyatīti tannirādhāratvādatra sarvajñatvasiddhiriti || 13 || ______________________________ 1. kāryeṇa sarveti pāṭhabhedaḥ | taccāsyā''vṛtiśūnyatvāt na vyaṃjakamapekṣate | tanna sāṃśayikaṃ tasmāt viparītaṃ na jātucit || 14 || vṛttiḥ | śivasya tatsarvajñatvaṃ anādyāvaraṇaśūnyatvāt na vyañjakāpekṣam | nāpi saṃsāriṇa iva saṃśayaviparyayānadhyavasāyayuktaṃ ata eva hetoḥ || 14 || dīpikā | ata eva nāsmadādīnāṃ jñanasadṛśamīśvarajñānam | anāvṛtatvādityāha śivasyetyādi etaccopalakṣaṇaṃ kriyāyā api || 14 || vṛttiḥ | tathāhi | yāni vyaṃjakamīkṣante vṛtatvānmalaśaktibhiḥ | vyaṃjakasyānurodhena tāni syurvyāhatānyapi || 15 || yāni kila jñānāni malaśaktyāvṛtatvāt bhoganiṣpādanāya vyañjakaṃ kalādyapekṣante tāni vyañjakasya kalādessvalpaprakāśakaraṇāt tathāvidhavyañjanabhāji jñeyaviṣaye vyāghātavantyapi bhavanti | nacaiśvaraṃ jñānamevaṃvidhaṃ pūrvoktādevāvṛtiśūnyatvātkāraṇāt | tathācoktaṃ śrīmatkiraṇe anādimalamuktatvātsarvajño'sau tataśśivaḥ iti || 15 || vṛttiḥ yataścaimataḥ | nādhyakṣaṃ nāpi tallaiṅgaṃ na śābdamapi śāṃkaram | jñānamābhāti vimalaṃ sarvadā sarvavastuṣu || 16 || akṣasavyapekṣaṃ hi jñānaṃ pratyakṣam | akṣavyāpārāṇāṃ tatpāṭavāpāṭavānuvidhāyitvāt tadbhāvābhāvānuvidhāyitvācca vyāhatamapi syāt | nacaivaṃ śambhavaṃ jñānamato na pratyakṣam | nāpyānumānikam | tasya pratyakṣādhīnavṛttikatvāt | śābdaṃ tu dūrāpāstam | atyantaparokṣārthaviṣayatvāt tasya | na ca kiñcidbhagavataḥ parokṣam | atassarvaviṣayaṃ tasya jñānaṃ prakāśate | natu pañcavaktrastripañcadṛgityādinā śrūyata evā''meṣvapīśvarasya śarīrendriyayogaḥ | tatsadbhāve'pi kasmānna tatsavyapekṣe īśvarasya jñānakriye | nāsya jñānakriyopayogī śarīrendriyayogaḥ | svabhāvata eva sarvārthadṛkkriyāśaktimatvāt icchāmātreṇaiva sargasthityādikaraṇakṣamatvāt | bhaktānugrahaṇārthaṃ cā''kāragrahaṇam | anyathā nirākāre dhyānapūjādyayogāt | yaduktaṃ śrīmatpauṣkare sādhakasya tu lakṣyārthaṃ tasya rūpamudāhṛtam | sarvataḥ pāṇipādaṃ tat sarvato'kṣiśiromukham iti || 16 || dīpikā | ata eva codayati nanvityādi pariharati nāsyetyādi śarīrendriyayoga āgameṣūkta iti śeṣaḥ || 16 || tadekaṃ viṣayānantyā - dbhedānantyaṃ prapadyate | kartṛtvaṃ tadabhinnatvāt tadvadevopacārataḥ || 17 || vṛttiḥ | yathā'vasthitavastvavabhāsātmanastāvat tadīyasyaikasya jñānasya jñeyānantyāt upādhibhedātkṛtamaupacārikamānantyaṃ śāstrātmano'pi srotobhedādadhyetṛbhedāt pravartayitṛbhedātteṣāṃ ca parāparatvādgauṇamevā''nantyam | sarvajñānakriyārūpā śaktirekaiva śūlinaḥ ityanayā dṛśā tasmātjñānādabhinnatvāt kartṛtvamapi tathaivopacārāt ānantyaṃ parapadyate || 17 || dīpikā | etacca pūrvamevoktamidānī tayo pūrvoktamaupacārikamanekatvaṃ tadekamityādinā prapañcyata ityāha yathāvasthitetyādi || 17 || vṛttiḥ | atha nirvarṇitārthopasaṃhārāya vyākhyeyopakṣepāya cāyaṃ ślokaḥ | sattāsvarūpakaraṇārthavidheyadṛgbhi - rleśoditābhiriti ye vidurīśatatvam | te mocayanti bhavino bhavapaṃkamagnā - nno vistareṇa puruṣāḥ paśupāśarūpam || 18 || athopalabhya dehādi vastu kāryatvadharmakam | kartāramasya jānīma ityādinā tāvadīśvarasya sattā sādhitā | nityaṃ kālānavacchedādvaitatyānna pradeśagam | kramākramasamutpatteḥ kramādyutpattiśaktimat iti ! tatsvarūpamuktam | karaṇaṃ ca na śaktyanyacchaktirnācetanā citaḥ ityanena karaṇaṃ kathitam | viniyogaphalaṃ muktiḥ bhuktirapyanuṣaṅgataḥ ityamunārthaṃ prayojanamupavarṇitam | jagajjanmasthitidhvaṃsatirobhāvavimuktayaḥ | kṛtyamityanena pañcavidhaṃ vidheyamuktam | dṛk cāsya jñānam nādhyakṣaṃ nāpi tallaiṅgam ityādinā nirṇītamityetābhissattāsvarūpakaraṇārthavidhyeyadṛgbhissaṃkṣepeṇoktābhirī" satatvaṃ ye vidurjānanti te puruṣāssaṃsārakardamamagnān saṃsāriṇo mocayanti | natu vistareṇa paśurūpaṃ pāśarūpaṃ vā īśvaraṃ ye viduḥ | yathā ātmaivedaṃ sarvaṃ puruṣa evedaṃ sarvaṃ evaṃvidhapuruṣarūpeśvaravādinaḥ karmakālāvyaktādipāśarūpeśvaravādino vā | paśūnāṃ ca tatpāśana eva caritārthatvāt tattatsaṃyogavoyogādau nigalādivat parāpekṣatve sati anīśvaratvāt tathāvidheśvarāvabodhāt pāśamocanaṃ sakalalokopahāsāvahaṃ yataḥ | paśuśabdaścātra samanantraraprakaraṇopakramyamāṇātmatatvopakṣepāyopahṛtaḥ || 18 || iti bhaṭṭavidyākaṇṭhātmajabhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau pañcakṛtyaprakaraṇaṃ prañcamaṃ samāptam | dīpikā | evaṃ sthitasya ca maheśvarasya parijñānaṃ niṣprayojanamityata āha ityetābhirityādi ata eva ācāryeṇa jñāninā bhavitavyamityuktaṃ yaduktamācāryaiḥ dīkṣāvyākhyātyoḥ karturācāryasya jñānaṃ pradhānamiti | etacca prayojanaṃ darśanāntarasiddheśvarajñānināṃ na sambhavatītyāha natu vistareṇetyādi teṣāṃ paśupāśarūpatvenāvāntarapūrvakatvāttatjñānādetatprayojanaṃ na sambhavatyeva | tathāhi prakṛtireva parabrahmavācyaḥ nārāyaṇo vā kaiścidadhyātmavidbhiḥ pāñcarātraiśceṣyate | tasyopādānakāraṇatvāt tantvādipaṭaprakṛteriva avaśyaṃ dhātrantareṇa bhavitavyam | yo hi hiraṇyagarbhassamavartatāgre bhūtasya jātaḥ patireka āsīt | ityādiśrutyarthatayā hiraṇyagarbhākhyastasyāḥ prakṛtervikāro'dhyātmavidbhedairīśvaraḥ proktaḥ | pāñcarātrikabhedairvā cāturātmyalakṣaṇaḥ | yaduktam īśāstu te damabhavan prakṭeḥ parasyā kṛṣṇāniruddhamakaradhvajarauhiṇeyāḥ | iti tasyāpyutpattyapavargayogitvāt brahmendrāderiva dhātrantareṇa bhavitavyam | yaścāpi buddhisaṃyogādīśvaraḥ pātañjalairuktaḥ | manassaṃyogācca naiyāyikavaiśeṣikairiṣṭaḥ tasyāpīśvaratvopāyabhūto'sau saṃyogassaṃyogatvādeva ghaṭapaṭādisaṃyogavadanityo'vyāpakaśceti na sarvatra sarvadā ceśvaratvam | ato bhuvaneśvarāṇāmapi dhātrantareṇa bhavitavyam | yaścaivaṃ sarveṣāmeva dhātā sa evāsmābhirmaheśvaratvenābhyupagataḥ | tasyaiva dhātṛpūrvakatvāsiddheḥ | nanu darśanāntarasiddhānāmīśvarāṇāṃ lokavedasiddhatvāt kathaṃ maheśvaratvaṃ pratikṣipyata iti cettanna vedādiśāstrato lokaprasiddhyā cāsyaiva maheśvaratvapradarśanāt | tathā ca śrutiḥ eka eva rudro na dvitīyāyatasthe iti | atrāvadhāraṇena dvitīyaniṣedhena ca rudrasyaiva maheśvaratvaṃ khyāpyate | rudreṣvapi maheśvarāya śitikaṇṭhāya sāmbakāya nama iti | purāṇeṣvapi nauṣadhībhirmaheśāno mantrairna narasādhanaiḥ | prāpyate kuśalaṃ tādṛk ṛte tvannāmakīrtanāt | iti | bhāratādāvapi vāsudevārcanakṛteṣu svapnaśatarudrīyādistotreṣu tasyaiva maheśvaratvena prasiddhiḥ | ata eva bhagavadgītāsu daśamedhyāye yo māmajamānādiṃ ca vetti lokamaheśvaram | ityātmano nārāyaṇabhaṭṭārakaḥ parimitameva bhūrādisaptalokaviṣaya maheśvaratvamāha | natu sarvatatvabhuvanādiviṣayamiti | kathaṃ tarhi bhārate na devaḥ keśavātpara ityuktam | ata eva bhautikasargaviṣayāt viśācādipitāmahantādaṣṭavidhāt devayonivargādasau paraḥ proktaḥ | na tu maheśvarāditi ko virodhaḥ | yaduktaṃ aṣṭavikalpo daivastiryagyoniśca pañcadhā bhavati | mānuṣyaścaikavidhassamāsato bhautikassargaḥ iti | evameva ca brahma ca brāhmaṇaśce tyādāvapyavaseyam | yaduktaṃ agnirvai devānāmavamo viṣṇuḥ parama iti loke'pi brahmaviṣṇvādīnāṃ cakrasvāmimadhurāsvāmīti padaiḥ svāmitvena prasiddhiḥ | bhagavata eva prayāgādisvayaṃbhūkṣetreṣu maheśvarasthāneṣu bhīmeśvarabhūteśvarādibhiḥ padaiḥ pratiṣṭhāsthāneṣvapi 1brahmeśvarasomeśvararāmeśvarādibhiḥ | ataśca yadyapi svāminyaiśvarya iti paṭhyate tathā'pi anudevatatsvāmyaṃ padaprāptabālādāvabhidhānādike'sya dṛśyate | anyacceśvaratvaṃ prabhurūpaṃ yatpracaṇḍataranṛpatyādau siddhamiti | lokaprasiddhyāpi sa eva maheśvarassiddhaḥ | uktaṃ ca śrīmatparākhye īśvaro rūḍhitogamya iti | nacāpramāṇaṃ prasiddham | yadāhuḥ dravyajātikriyāśabdo guṇajātistathāparaḥ | yaugiko yogarūḍhaśca prasiddhyaiva vyavasthitaḥ | sūryogauścalanaṃ śuklaḥ paṅkajaḥ paṅkajoḥ yathā | tattadarthābhidhāyitvācchabdaḥ proktastu tadvidhaḥ iti | nanūktaṃ prasiddhirvaṭayakṣavat apramāṇamiti jaiminīyabhedāḥ | tadapyayuktam | yataḥ prasiddhinibandhano hi sarvaḥ padapadārthasambandha ityuktam | tasyāścāpramāṇye vedārthasyāpyapratiṣṭheti sarvamasamañjasamiti śāstrato lokatssa eva maheśvara iti siddhaḥ | uktaṃ cāsmābhiḥ pāṣaṇḍāpajaye śrutibhissmṛtibhiḥ purāṇavākyairmunimukhyairaparaiśca ghuṣyamāṇām | prabhutāmavatārya candramauleḥ kathamevaṃ manujāḥ punarvimūḍhāḥ | iti || 18 || ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ anugrahādivicāraprakaraṇaṃ pañcamam || ______________________________ 1. padairīśvaratvena prasiddhirityarthaḥ | atha paśulakṣaṇaprakaraṇaṃ ṣaṣṭham | atha viśvanimittasya prāptaṃ lakṣaṇamātmanaḥ | tadīśoktau gataprāyaṃ tathāpyuddeśa ucyate || 1 || vṛttiḥ | athedānīṃ pāścātyapaṭalāntasūcitābhidhānasyā''tmano lakṣaṇamucyata iti pāṭalikaprākaraṇikau sambandhau jñeyau | sautrādayastu prāgvadunneyāḥ | pratipaṭalamucyamānā atipaunaruktyamāvahanti | viśvasya jagato nimittaṃ pravartanaheturātmā | tadbhogasādhanāaya tanukaraṇabhuvanānāmutpatteḥ | tasyātmano lakṣaṇamīśvaroktyanantraramavasaraprāptaṃ kathyate | tacca yadyapi - tena svabhāvasiddhena bhavitavyaṃ jagatkṛtetyatreśvarasiddhyanuṣaṅgeṇa | caitanyaṃ dṛkkriyārūpaṃ tadastyātmani sarvadā | sarvataśca yato muktau śrūyate sarvato mukhaṃ ityādinoktaprāyaṃ kathitakalpam | tathāpyuddeśassopapattikatatsvarūpasaṃkṣepa ucyate || 1 || dīpikā | atha paśulakṣaṇaprakaraṇaṃ ṣaṣṭham | atha viśvanimittasyetyatra atha śabda ānantaryārtha ityāha athedānīmityādi | sautrādayastvityādi sautrasambandho'ṇoriti padena | padārthasambandhaḥ paśupadārthatayā | vākyātmakastu caitanyaṃ dṛkkriyārūpaṃ tadastyātmani sarvadā ityādibhirvākyaiḥ | nanu kathitakalpaṃ cedātmalakṣaṇaṃ kimetena prakaraṇenāta āha sopapattiketyādi asyātmanaścetanatvamātraṃ sādhitam | atra tu yuktipūrvaka dehānyatvādi pratipādyata iti || 1 || kāryaṃ kṣityādi karteśa - statkarturnopayujyate | na svārthamapyacidbhāvāt nānarthyaṃ kartṛgauravāt || 2 || vṛttiḥ | kāryatvaṃ tāvat kṣityādereva sanniveśādimattvena prākkathitam | tasya ca kartā pāguktābhiryuktibhirīśassiddhaḥ | tattu kāryaṃ tadupayogi svopayogyanupayogyanyopayogi ceti catvāraḥ pakṣāḥ | tatra na tāvadīśvaropayogi | na hi pṛthivyādibhistasya svātmanyarthakriyā kācitkriyate | nityaparipūrvasvarūpatvāt | naca tatkṣityādi kāryaṃ kṣityādyarthameva kriyate | teṣāmacaitanyātkaraṇīyasyābhāvāt | cetanaya hi dharmādicaturvargaprepsoḥ karaṇīyaṃ sambhavati na ghaṭādeḥ | na caitatkāryamanarthakam | kartṛgauravāt | sāmānyenāpi kartrā yatkāryaṃ kriyate tannānarthakaṃ bhavati | kiṃ punaḥ 1parameśvaravyāpāritairjagatkartṛbhirbrahmādibhiḥ | tatkāryakaraṇe ca prayojanaṃ prāk pradarśitam || 2 || dīpikā | atra tāvat kāryatvamityādinā pariśeṣānumānenā''tmāstitvaṃ sādhitamityāha kāryatvaṃ tāvadityādi | nanu tadasatkarmaṇo bhogā dityādinā paramokṣanirāsa eva nairātmyavādaḥ pratikṣiptaḥ | satyam | ata evātra cārvākādinirākaraṇāya dehānyatvādi sādhyata iti na paunaruktyam | tatra na tāvadityādi | nanu ekākī 2na ramāmyahamiti nyāyena paramātmana ekatvāttena paramātmalakṣaṇeneśvareṇātmanaḥ krīḍārthaṃ kṣityādi kāryamutpādyata iti krīḍābrahmavādinaḥ | tanna | ātmabahutvasya vakṣyamāṇatvāt pūrvameva sādhitatvācca | kiñca krīḍāpakṣe rājñaḥ paśubhiriva tasya brahmaṇaḥ sarvaśakterjīvātmabhiricchāvighātasya kartumaśaktyatvāt samastapuruṣānavaiyātyena ātmā jñātavya ityāderapi muktyupāyasya niṣphalatvāt mukterna sambhavaḥ || citrabrahmapakṣe'pi svabhāvasya vahnerauṣṇyasyevānucchedakatvānmukterasambhava eva | śāntabrahmapakṣe advaitahānirityādidoṣāḥ proktā eveti | na caitatkāryamityādi yaduktaṃ prayojanamanuddiśya na mando'pi pravartate iti | prayojanaṃ prāk prapañcitamiti 3muktasya śiva eva saḥ ityatretyarthaḥ || 2 || pāriśeṣyātparārthaṃ tat kṣetrajñassa parastayoḥ || 2 || ______________________________ 1. parameśvarasya kāryakaraṇe tattadvyāpāritairiti pāṭhabhedaḥ | 2. namāmyahamiti mātṛkāsu pāṭho vidyate | 3. patilakṣaṇaparīkṣāprakaraṇe 5 ślokaḥ | vṛttiḥ | tat kṣityādikāryam | kaścātra para ityāha kṣetrajña iti | kartṛkāryayoḥ paro'nyaḥ prastutābhidhānaḥ kṣetrajñaḥ paśuścātmetyarthaṃḥ || 2 || vṛttiḥ | atra cārvācchāyayā''tmanirāsāyedamāśaṅyate | paro dehastadarthatvāt | parārthāḥ kṣmādayo nanu || 3 || nanūpalabhyamānaprayojanānāṃ kṣityādīnāṃ parārthatvamastu sa tvatra paraḥ kāya eva | yasyārambhakāścopayoginaśca pṛthivyaptejovāyavaḥ | tasmānna kṣityādīnāṃ parārthatvenā''tmānumānam || 3 || vṛttiḥ | atrottaram | kāyo'pyacitvādanyārthaṃ sutarāṃ pratipadyate || 3 || deho'pi parārtha eva acaitanyātpṛthivyādivaditi tasyāpyanyārthaṃ parārthatvaṃ sutarāmupapadyate | tataśca dehasya kṣityādīnāṃ ca parārthatvāt para ātmaivātra yuktyupapannaḥ || 3 || vṛttiḥ | nanu dehādanyatra yadi caitanyaṃ syāt etadevam | pṛthivyādicaturbhūtavikāre prāṇādikāraṇībhūte garbhādau saṃvidudbhavaḥ kiṇvādidravyavikāre madaśakyutpattivat | tathāhi kṛśo'haṃ sthūlo'hamiti śarīra evāhampratyayo dṛṣṭaḥ | na ca tadvyatirikta ātmopalabhyate | dehestyātmetyatrāśveviṣāṇamityādivat pratyakṣanirākṛtatvāt | atha parārthāśca kṣurādayaḥ saṅghātatvāt śayanādyaṅgavadityādinā karaṇānāṃ kartṛprayojyatvādinā vā anumānenā''tmā prasādhyate | na tadyuktam | 1tasyātmāpalāpinaścārvākān pratyasiddheḥ | na hyeṣāṃ pratyakṣādanyat kiñcitpramāṇam | siddhāvapi vā'numīyamānasyātmano devadattadivatparatvaṃ prasajyate | yatkila svayaṃ prakāśate sa ātmā | tatprakāśyastu para iti viviktatayā ātmaparabhāvasya prakāśamānasyaiva saṅkaro'navasthānaṃ ca syāt | taduktam | ātmā yadi bhavenmeyaḥ tasya mātābhavetparaḥ | para ātmā tadānīṃ syāt sa paro yastu mīyate | iti | tathā prakāśate saṃvidekā tadanyattu prakāśyate | prakāśyaṃ ca bhavetkarma tacca kartrā vinā kathaṃ iti | tasmānnānumānena dehavyatirikta ātmopalabhyate | apitu caitanyaviśiṣṭaḥ kāya eva vastusannityāśaṅkyāha | ______________________________ 1. tasyetyanumānasyatyarthaḥ | cetanaścenna bhogyatvāt vikāritvācca jātucit | bhogyā vikāriṇo dṛṣṭāḥ cidvihīnā ghaṭādayaḥ | so'pyevaṃ sati satvādvā na satyapi śave citiḥ || 5 || atha manyase kāya eva cetanātmakaḥ | tathāhi yasminnupacite yasyopacayaḥ padapacaya evā'pacayaḥ tattadātmakam | yathā vahnerupacayāpacayayorupacayāpacayāvanugacchadauṣṇyam | yauvanasthāvirabhojanalaṅghanādihetukau ca dehasambandhināvupacayāpacayāvanukurvadvijñānaṃ dehātmakameva | ato deha eva cetana iti pūrvaḥ pakṣaḥ | athaitatpratikṣepaḥ na bhogyatvādvikāritvācceti | so'pyevamiti dehaścetanaḥ kadācinna bhavati bhogyatvādvikāritvācca | ye ye kecana vikāriṇaḥ pariṇāmino bhogyāśca te te hyacetanā dṛṣṭāḥ | yathā ghaṭādayaḥ | sa dehopyevaṃvidhastasmānna cetanaḥ | nanvaṅganādibhirbhogyatvamanaikāntikam | bhogyatve'pi tatrācaitavyābhāvāt | nānaikāntikaṃ tadīyasya dehasyaiva bhogyatvāt | yadyevaṃ nirjīvasya dehasya kathaṃ nopabhogaḥ; bhavatyeva tadavasthocita upabhogaḥ kravyādādeḥ na punaḥ kāntādeḥ | kāminyādyavasthāntarāpattervikāritvena bībhatsarasahetutvāt | taduktaṃ naitattadvaktramatra kva tadadharamadhu kvāyatākṣyāḥ kaṭākṣā yasminnityādibhiḥ evaṃ gajāśvādau ca vijñeyam | tasmātsthitametadvikāritvāt bhogyatvācca dehasyācaitanyam | acaitanyācca pārārthyamiti | punarapi paramatamāśaṅkate sati satvādveti yasmin sati yasya bhāvaḥ yadabhāve cābhāvaḥ tattasya kāryam | śītamiva himasya | sati ca śuklaśoṇitātmakadehārambhakabhūtaviśeṣapariṇāme satvādasati ca pratidhvaste tasminnasatvāt caitanyaṃ bhūtaviśeṣapariṇāmakṛtamiti vā yadyavaiṣi tadetadanupapannam | yasmāt na satyapi śave citirati | yatsadbhāva eva yasya bhāvaḥ tattasya kāryamiti niyamotrāvaśyaṃ pratijñātavyaḥ | anyathā tadabhāve'pi bhavatastatkāryatvāyogāt | yathā'gnisadbhāva eva sambhavaddhūmo'gnikāryaḥ evaṃ ca śarīrārambhakabhūtasadbhāva eva bhāvaḥ tadabhāve cābhāva eva caitanyasya yadi syāt taddehasambandhitayā pratīyate | yāvatā śarīrasadbhāve'pi garbhādau 1uttarakālaṃ ca cetanāpagamo dṛṣṭaḥ | 2tanna sati satvaṃ dehābhinnacaitanyasādhakam | nanu mṛtaśarīre'pi prāṇādyātmakasya vāyorūṣmarūpasya ca tejaso'pagamāt na jīvāvasthāyāmiva śarīrārambhakabhūtasadbhāvaḥ | tasmādatrācetanatvam | yacca tatsati satvamanaikāntikīkartumaśaktam | maivam | gatāsavo'pi hi kecana calatsandhayassoṣmāṇaśca kiyantamapi kālamupalabhyante | teṣāṃ ca jīvadavasthāvaddehārambhakabhūtasadbhāve'pi na caitanyasambhavaḥ | garbhāvasthāyāṃ ca sakalasāmagrīsadbhāve'pi kadāciccaitanyāsambhavaḥ | tasmātsati satvamanaikāntikameva || 5 || ______________________________ 1. uttarakālaṃ maraṇakāla ityarthaḥ | 2. tasmānna satisatvāddehārambhakaṃ caitanyeti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | cetanaścedityāśaṅkāsūtrakhaṇḍaṃ vyākhyātuṃ pīṭhikāṃ racayati | nanu dehādanyatreti | garbhādāvapīti śuklaśoṇitātmake garbhasthe dehe | ādi grahaṇātsvedajādāvapi | ātmano dehānyatve pratyakṣavirodhopītyāha dṛśo'hamityādi nanu ahaṃ śarīrītyapi vyavahāro dṛśyate | satyam | rāhośśira iti vat aupacārikaḥ na mukhyaḥ iti | anumānena dehānyatvamāśaṅkate athetyādi | karaṇānāmityādi śastrādivatkaraṇatvāt cakṣurādīnāṃ 1prayojakatvena kartrā bhavitavyamiti pariharati na tadyuktamityādi saṅgatāśśayanādrayassaṃhataśarīrārthaṃ dṛṣṭā iti indriyairapi śarīrārthairbhavitavyamiti bhāvaḥ | vastuvastu na parārtha ityarthaḥ | etadarthaḥ | etadeva vyācaṣṭe atha manyase ityādi 2uttarasūtraṃ vyācaṣṭe dehaścetana ityādi tatra yaduktaṃ śarīra evāhaṃ pratyayo dṛṣṭa iti | tanna | yato dehasyāpyantassparśanena śūlādyātmanā bahiśca mṛdukarkaṃśāvibhedena svasavaidyamānatayaivādhyavasitānusandhātṛrūpaḥ śarīrādbhinnassva saṃvedanasiddha eva | ataścānumeyatvādātmanaḥ paratvaprasaṅga ityetadapi parāstam | kiṃca yadi deha evā''tmā bhavet paradehadarśane paracaitanyasya rāgadveṣādi yuktasya darśanaṃ syāt dehasya tu paragatasya kevalasyaiva darśanāt dehānyaḥ pumānastīti pratīyate | cārvākasyā'pi anumānamavarjanīyamiti sādhayiṣyannanumānena dehasyācetanatvaṃ sādhayati | bhogyatvādityādi kiṃca na śarīramevā''tmā bāhyendriyapratyakṣatvāt ghaṭādivat | yaduktaṃ madaśaktivat bhūtavikārajanyaṃ vijñānaṃ siddhyatīti | tadetatsati satvādveti pūrvapakṣāśaṅkayopapādyata ityāha yasmin satītyādi parihārasūtrakhaṇḍaṃ vyācaṣṭe yatsadbhāva evetyādi || 5 || ______________________________ 1. prayojakeneti pāṭhabhedaḥ | 2. uttarasūtraṃ samādhānasūtramityarthaḥ | vṛttiḥ | nanu jīvadavasthāyāṃ pariṇāmavaiśiṣṭhyāt caitanyasambhavaḥ | tathāvidhapariṇāmābhāvāt gatāsudehe tadabhāva iti punarapi cārvākabhūmikayaivā''śaṅkate | pariṇāmasya vaiśiṣṭyā - dasti cenna smṛtistadā || 5 || kaumārayauvanādyavasthābhedādavāntaratattadavasthāviśeṣabhedena ca dehārambhakabhūtapariṇāmābhyāsakṛtatattadvaiśiṣṭyājjīva-davasthāyāṃ yaccaitanyamasti tattathāvidhabhūtapariṇāma kṛtam | tattadghaṭapaṭaśakaṭādyanekārthaprakāśakāni 1saṅkramaṇābhivijñānāni pūrvapūrvanirodhe satyuttarottarāṇi pariṇāmavaiśiṣṭyādeva bhavanti | nānyata iti na dehādanyaccaitanyamiti codyam | atra parihāraḥ na smṛtistadeti pratyarthaṃ saṃkramasaṃvedanaviśeṣasya pariṇāmitvābhyupagame sati smṛtirnāvakalpyate | pariṇāmaviśeṣāṇāṃ kramabhāvināṃ bhinnatvāt | asaṃviditasyānyaviditasya cānyenāsmaraṇāt | na hyananubhūtaṃ devadattānubhūtaṃ vā caitrādinā smartuṃ śakyam || 5 || ______________________________ 1. sakragaṇābhi iti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | na smṛtistadeti vyācaṣṭe tadetītyādi ayamabhiprāyaḥ yadetadghaṭapaṭaśakaṭādyātmakaṃ 2saṅkramaṃ jñānamuktaṃ tannātmasvarūpam | api tu bauddhamadhyavasāyātmakameva | yattu teṣāṃ jñānānāmanusandhātṛ tadeva kartṛrūpaṃ svasaṃvedanasiddhāmātmanocyata iti | ata eva yaduktaṃ śarīropacayāttattadātmakamiti tadapi parāstam | bauddhasyaiva jñānasya tathārūpatvāt | anaikāntikaṃ ca keṣāṃ cinmahākāyānāmapi alpakāyānāmapi mahāmatīnāṃ darśanāt | iti || 1 || vṛttiḥ | evaṃ mābhūtsmṛtiḥ | kiṃ na śchinnamiti cettadapyayuktamityāha | nāpyevaṃ supratītatvāt smartā kāyetaro'styataḥ || 6 || ______________________________ 1. sakramasaṃvedaneti pāṭhabhede | 2. sakramaṃ jñānamiti pāṭhabhedaḥ | sakalalokaprasiddhasmṛtyapahnavastāvanna śakyaḥ | smṛtiścaivamupapadyate | dehasyāsakṛtpariṇāmitve'pi ekasvabhāvastadanyastattadarthasannidhau tattatjñānasyānubhavitā sa evānusaṃdhātā syāditi ata iti asmātsmṛtyanyathānupapattilakṣaṇādapi hetoḥ dehānyassmartā'stīti | naca vācyaṃ kimebhiḥ parānumānāsahiṣṇorvyarthairhetvādibhiriti | yataścārvākasyānicchorapi durgatasya daurgatyamiva balādevānumānaṃ khyātimanubadhnāti tathāhi | tena pratyakṣaikapramāṇavādināpi caturmahābhūtavyatiriktatatvānabhyupagame mṛtpāṣāṇādisthāvaralakṣaṇā pṛthivī jalādi ca saritsamudrādītyādinā dṛṣṭasya guṇabhedena na sarvaṃ pratyakṣeṇāvagāhituṃ śakyam | tasya 1pratiniyatavyaktihetutvenāśeṣajagadantargatapadārthaviṣayānvayagrahaṇā- kṣamatvāt | api ca yatra kāṭhinyaṃ sā pṛthivī sthalopalaparvatādivat | pṛthivyabhāve kāṭhinyasyābhāvaḥ | vāyvādāviva | yacca dravasvarūpaṃ tajjalaṃ tailaghṛtakṣīrāderapyudakatvādityādyanvayagrahaṇamanumānāṅgaṃ kalpanīyam | dharmiṇi ca dehe pakṣīkṛte tadgatasya kāṭhinyādeḥ pṛthivyādidharmatvāniścayāt | pṛthivyādibhūtacatuṣṭayārabdhatvamapi nānumānaṃ vinā'vagantuṃ śakyam | kiñca pratyakṣameva pramāṇaṃ nānumānādiriti pramāṇāpramāṇacintā nāsya pratyakṣaniśceyā | yathāha dharmakīrtiḥ | 2pramāṇetarasāmānyasthiteranyaviyogataḥ | pramāṇāntarasadbhāva iti | na paraṃ pratyakṣasiddhatvamanumānasya tatpratyayanārthaṃ ceha pariśeṣānumānaṃ prakaraṇārambhe nidarśitam | natu svasaṃvedanatvenāparokṣasyā''tmanassādhanāya tatra pramāṇāntarasyānupayogāt | yadāhuḥ anubhūtau pramāṇānāṃ pariniṣṭhā samāpyate | svatastayaiva yā jñaptiḥ kiṃ tatrānyaiḥ pramāntaraiḥ || iti gatametat | yattu pariṇāmasya vaiśiṣṭyādasti cenna smṛtistadā ityakhaṇḍameva ślokārthaṃ tadeti śavāvasthāyāṃ sūkṣmatarasaṃvedanasambhave'pi pariṇāmavaiśiṣṭyāditi smṛtyabhāvapratipādakatvena paramatāśaṅkayā vyākhyāya samādhīyate | yaduta nāpyevaṃ supratītatvāt | nahyevaṃ kvacitprasiddham | yadgatāsossūkṣmatarasaṃvedanamasti smṛtistu nāsti | iti | api tu supratītametat | yannirjīve vapuṣi kāṭhaloṣṭādāviva saṃvinnāstyeveti | tasmāddehādanyassmartā'stītyevamapi vyākhyāyamāne na kaściddoṣaḥ || 6 || ______________________________ 1. vyaktigatatveneti pāṭhabhedaḥ | 2. grāmānyāsthiteranyādhiyogataḥ? iti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | nāpyevamityādi vyācaṣṭe sakalaloketyadi | smṛtiścaivamityādi ata eva'siddhoyaṃ tadbhāve bhāvāditi hetuḥ | tathāhi yasya hi yatrābhāvassiddhaḥ sa viśiṣṭavastusannidhāne tatra bhavan tatsādṛśyābhāve'pi tatkāryatayā siddhyati | sūryakāntādervahnyādivaditi | na tu tatra bhāvasambhāvanāyām | tadānīṃ hyālokādisannidhau ghaṭavattadabhivyaṅgya eva siddhyati | tattatkāryavyāpakatvena cā''tmanasatrā'pi bhāvaḥ sambhāvyata iti ālokanādghaṭāderiva satvasiddhaye svasaṃvedanena grāyāccharīrādbhedena ātmanassiddhatvāt | nanu śuklaśoṇitasaṃyogātprāk satvamapyasya kutaḥ | tarhi saṃśaya eva yuktaḥ tanna | smṛtyanyathānupapatyā'numāne niścayāt | prāṇināṃ sthānakaraṇāderākuñcanaprasāraṇādyaṃ karma hitāhitasmaraṇāvinābhāvi vyavahārakāle siddhamiti bālānāmapi taddṛśyamānaṃ svakāraṇamanubhavasmaraṇaṃ gamayatīti śuklaśoṇitasaṃyogātprāgapi anubhavaitussatvasiddhiḥ | anyathā kāraṇābhāvānnaivā''kuñcanādikaṃ bhavet teṣāṃ bālānāmiti | naca tasya kṣujjṛmbhāderiva vastuśaktyaiva bhavato'tatkāraṇatvamāśaṃsanīyam | prayatnapūrvakatvenopalabdheḥ | yadāhuḥ preraṇākarṣaṇe vāyoḥ prayatnena vinā kutaḥ iti | nacāvagamanātpūrvaṃ prayatnassambhavati | bālānāmapi tīvratararodanānumāpitakṣudhādyupagamanasamarthatayā kṣaṇātkṣaṇāntarādaharjātānāmapi bālānāṃ prayatnaviśeṣeṇa prāṇarodharakṣāpūrvakamākarṣatāṃ vamanādiparihāreṇa tṛptilakṣaṇaphalaprāptiḥ | yāvacca nigiratādarśanāt hitāhitasmaraṇāvagamapūrvakatvaṃ prayatnāderavagamyata iti kuto'yaṃ syāt vastuśaktyaiva bhavaḥ | kṣujjṛmbhādīnāṃ tu keśanakhādīnāmiva hitāhitāvanamapūrvakatvena prayuktatvādṛṣṭeryukta eva vastusāmarthyenodbhavaḥ | na tvākuñcanādeḥ | atastadanyathānupapattyaiva janmanaḥ pūrvameva draṣṭā siddhaḥ | taduktam ādyaḥ karaṇavinyāsaḥ prāṇasyordhvaṃ samīraṇam | sthānānāmabhighātaśca na vinā pūrvavedanām iti | yaduktam anumānamasiddhamasmākamiti tatpariharati naca vācyamityādi āgamapramāṇamapi tairanivāryamityāha kiñcetyādi | na paraṃ prayakṣasiddhatvamiti pṛthivyāderiti śeṣaḥ | ata evānuimānasya | tatpratyāyanārthaṃ ceti prāmāṇyapratyāyanārtham | ata eva yaduktaṃ indriyacaitanikaiḥ śarīrasya bhogyatve'pi śarīravyatiktānāmindriyāṇā-meva draṣṭṭatvāt naitavyasiriktā''smasiddhiriti | tadapyanumānena nirākṛtaṃ veditavyam | yāni kila rūpādyanyathānupapattyā cakṣuradīndriyāṇi loke siddhāni tānyeva yadi bhavadbhiścetanāni nirdiśyante tadayuktam | teṣāṃ darpaṇavat karaṇatayaiva siddhiḥ caitanyāsambhavāt | yaduktaṃ saugatairapi parāparaprārthanato vināśotpādabuddhitaḥ | indriyādeḥ pṛthagbhūtamātmānaṃ vettyayaṃ janaḥ iti | atha tato'nyāni sa evā''tmeti nāmni vivādaḥ | tasmādindriyavargasya yuṣmanmate bhautikatvenāsmanmate traiguṇyena saṅgatvāt śayanāderivānyo bhoktā pratipattavya iti | teṣāṃ śarīrārthatvaṃ tu śarīrasyāpi bhogyatvāt pūrvameva nirākṛtamiti | yaduktaṃ anumeyatvādātmanaḥ paratvamiti tatpariharati natvityādi etacca pūrvamevadarśitamiti | uktārthamupasaṃharati gatametaditi vyākhyāntaramāha yattu pariṇāmasyetyādi || 6 || vṛttiḥ | evaṃ paśupadārthaṃ prasādhya tadviśeṣān vaktumāh | nāvyāpako na kṣaṇiko naiko nāpi jaḍātmakaḥ | nākartā'bhinnacidyogī pāśānte śivatāśruteḥ || 7 || sa cātmā nāvyāpakaḥ | nāpi kṣaṇikaḥ | deśakālābhyāmanavacchinnatvāt | tadāha anavacchinnasadbhāvaṃ vastu yaddeśakālataḥ | tannityaṃ vibhu cecchantītyātmano vibhuḥ nityatā iti | na cāsāvekaḥ | eko vaśī sarvabhūtāntarātmeti pratipannānāṃ brahmavidāmiva janmamaraṇakaraṇādipratiniyamadarśanasya puruṣabahutvajñāpakasyāpahnotumaśakyatvāt | na ca naiyāyikavaiśoṣikāṇāmiva jaḍaḥ | nāpi sāṃkhyānāmivākartā | naca keṣāñcidivā''gantunā citā yuktaḥ | kuta ityāha pāśānte śivatāśruteḥ iti | pāśānāmavidyādīnāmante tatpratibandhakavyapagame yato'syātmanaśśivatvavyaktiśśruyate | tathācoktam athātmamalamāyākhyakarmabandhavimuktaye | vyaktaye ca śivatvasya śivātjñānaṃ pravartata iti | na ca tacchivatvamavyāpakatvādidharmayuktaṃ jñatvakartṛtvādirahitaṃ vā | nityaṃ kālānavacchedādvaitatyānna pradeśagam | ityādinā prāguktatattadvilakṣaṇasyopapāditatvāt | na ca vyāpakatvamityatvadirmuktāvevodayāt saṃsāryavasthāyāmabhāva iti mantavyam | asadutpattyasambhavasyopapādayiṣyamāṇatvāt | iti || 7 || iti śrībhaṭṭavidyākaṇṭhātmajabhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau ṣaṣṭhaṃ prakaraṇaṃ samāptam | dīpikā | nāvyāpaka ityādi sūtraṃ vyācaṣṭe sacātmetyādi vyāpakatvādini cātmanaḥ 1paramokṣanirāsaprakaraṇe prasaṅgātsāṣitānīti neha pratanyante | nanu jaḍopyasau vāhyārthavijñānena prakāśyata iti naiyāyikabhedaḥ | tanna | 2akamatayaiva sarvadā bhāsamānatvādityuktam | nacāsmin jaḍātmanyarthaprakāśopyapapadyate | tatprakāśādātmāntaravat | tathāhi arthaprakāśo'yaṃ nārthasvabhāvaḥ | tasyāviśeṣāt sarvaprakāśyatāprasaṅgāt apitu ātmasvabhāva eva | tasya cāprakāśatve sarvāprakāśa ityāyātamāndhyamasya jagataḥ | taduktam apratyakṣopalambhasya nārthadṛṣṭiḥ prasiddhyati iti ajasra eva ātmā siddhaḥ iti | yetu śarīrābhāve caitanyābhāvāt nātmasvabhāvaṃ caitanyamityāhuḥ vaiśeṣikānuvāsanayā | tān pratyāha | naca keṣāṃ cidivetyādi tairapi karmaphalavatjñānamapi śaktirūpatayā tatrasthamabhyupagantavyam | asadutpattessatkāryavāde nirākariṣyamāṇatvāt | iti | nanu karmaphalaṃ buddhisthameva bhavadbhirabhyupagamyate | satyam | śaktirūpāvasthāne tu dṛṣṭāntatvamityavirodhaḥ | ata eva saṃkrāntivādo'pi nirastaḥ || ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ paśupadārthavicāraprakaraṇaṃ ṣaṣṭhaṃ samāptam || ______________________________ 1. 21śloka | 2. svasya prakāśarūpatvāt prakāśamarmatvaṃ svasminna sambhavatīti bhāvaḥ | ekasyaiva kartṛkarmavirodhāt | atha pāśalakṣaṇaprakaraṇaṃ saptamam | vṛttiḥ | 1śivaḥ | pūrvavyatyāsitasyāṇoḥ pāśajālamapohati iti mūlasūtropāttāt paśupāśeśvaralakṣaṇāt 2padārthatrayādavaśiṣṭamanantarapaṭalopakrāntaṃ pāśapadārthaṃ lakṣayituṃ prakaraṇatrayam | atra ca sautraprārakaraṇikapāṭalikapādārthikāssaṃbandhāssuspaṣṭāḥ | vākyātmakastu 1prāvṛtīśabale karma māyā kāryaṃ caturvidham | pāśajāṃ samāsena dharmā nānaiva kīrtitāḥ ityādibhirvākyairanusandheyaḥ | athāvidyādayaḥ pāśāḥ kathyante leśato'dhunā | yeṣāmapāye patayo bhavanti jagatoṇavaḥ || 1 || atheti paśupadārthānantaram | avidyā ajñānamañjana-māṇavaḥ pāśaḥ ādau yeṣāṃ te karmamāyārodhaśaktyākhyāḥ pāśāḥ | adhunā idāniṃ leśataḥ saṃkṣepataḥ kathyante | yeṣāmapagame pāśyatvānmuktāḥ aṇavaḥ ātmānaḥ jagataḥ patayo bhavanti | tatra śivavadanyānadhīnasvātantryābhivyaktiḥ muktātmanāṃ patisamatvam | vidyeśvarādyadhikārabhājāṃ tu pañcavidhakṛtyakāritvam | atha mukteḥ prākkuto'vasīyate pāśitaṃtvamaṇoriti cet jñānakriyayossarvārthatāvyāhateḥ || 1 || ______________________________ 1. athānādimalāpetassarvajñassarvakṛcchiva iti pūrvārdhaniṣṭhaśivapadena saha uttarārdhānuvādaḥ | 2. pāśānte śivatāśruterityupakrāntamityarthaḥ | 3. paramokṣanirāsaprakaraṇe ṣaṣṭhaślokoyam | dīpikā | pāśalakṣaṇaprakaraṇaṃ saptamam | athāvidyādaya ityatra saṃbandhakathanāyāha śiva ityādi tatra sūtra saṃbandhaḥ pāśajālamityanena | prākaraṇiko vidyāpādatayā | pāṭalikaḥ pāśānta ityanena sūcitaḥ | pādārthikaḥ pāśapadārthatayā | vākyātmakastu prokta eveti | tatra prathamataścaturvidhānāmasādhāraṇaṃ svarūpaṃ avidyetyādisūtreṇa vaktavyatayā pratijñāyata ityāha avidyetyādi | āṇavaḥ pāśa iti aṇūnāmanādyāvārako mala ityartthaḥ | patiśabdārthamāha tatretyādi 1vidyeśvarādītyādigrahaṇānmantrādayaḥ | samalo na bhavatyātmā śuddhatvāt | na cāsiddho hetuḥ sādhyasamo veti mantavyam | yatassvabhāvena cet puruṣassamala eva | na tasya malo nivartayituṃ śakyaḥ tatsvabhāvatvāt nityatvavyāpakatvavadityanirmokṣaprasaṅgaḥ | tatastadanyathānupapattyā nirmalo'bhyupagantavya iti pariharati | jñānakriyayorityādi | ayamarthaḥ | ātmā kenāpyanādinā bandhena baddhaḥ | paratantrasyāt mevādivaddhapaśuvat yassa bandho mala iti malasiddhiḥ | iti || 1 || ______________________________ 1. grāhyā iti śeṣaḥ | anyathā hi | pāśābhāve pāratantryaṃ vaktavyaṃ kiṃnibandhanam | svābhāvikaṃ cenmukteṣu muktaśabdo nivartate || 2 || pāśarahitasya hi puṃso na baddhatvam | abaddhasya ca kiṅkṛtaṃ pāratantryam | yadanicchato'pyasyāniṣṭaprāptiriṣṭavyāghātaśca bhavati | atha manyase nāsya tatpāratantryaṃ pāśakṛtam, api tu svabhāvikamiti tarhi muktāṇuṣu muktaśabdasya nivṛttiḥ | vyapagatapāśe hi muktaśabdo loke prasiddhaḥ || 2 || dīpikā | pāratantryābhāve bandhamuktiviśeṣābhāvaprasaṅga ityāha anyathā hītyādi nanu samalatve'pi tasya svābhāvikatve mokṣābhāvaprasaṅga udīritaḥ | tanna | atha manyasa ityādinā śaṅkāpūrvaṃ svābhāvikatvanirākaraṇāditi pāratantryāssamala evā''smā'bhyupagantavya iti | nanu 1nirmalasye'pi tasmin puṃsi prakṛtessaṃbandhī tāmaso rājasaśca rāgassphaṭikamaṇāvivaupādhikassaṃbhavatyeva | ato na bandhamuktiviśeṣābhāvaḥ | atrocyate | tasmātmanassaṃsāriṇo yo rāgakṛtaḥ tathā darśitaḥ sa malanimitta eva | na nirhetukaḥ | nirhetukatve na saṃsārāvasthāyāmeva rāgo bhavet muktyavasthāyāmapi syāt | viśeṣābhāvāt | nanu yaṃ puruṣaṃ prati prakṛtiranuparatādhikārā taṃ pratyeva rāgamutpādayati | natu yaṃ pratyuparatādhikāreyaṃ taṃ pratītyastyeva viśeṣaḥ | tatkimarnena nirnimittena maleneti | tanna | malānabhyupagame prakṛtisyāmāvyāhussthāneṣvapyaśuddheṣu bhegeṣu tasya 2svabhāvaśuddhasya puruṣasya saktirna bhavet | brāhmaṇasyevāśuddhadravyeṣu | taduktaṃ yadyaśuddhirna puṃso'si saktirbhogeṣu kiṃkṛteti dṛśyate ca teṣu saktiḥ | tato'vasīyate nāyaṃ svabhāvato nirmalaḥ api tu 3samala eveti | nanu rāgatatvanindhaneyaṃ saktiriti cet | tanna | yaduta tadapi na nirhetukaṃ pravartate viśeṣābhāvādityanirmokṣa eva | nā'pi karmanimittaṃ pāratantryamiti vācyam | yata karma hi buddhidharmatvena bhavadbhirabhyupagatam | natu naiyāyikādibhirivā''tmadharmatvenābhyupagatam | ataśca buddhau satyāmeva 4tasya bhavati | natu pralayakevalāvasthāyāṃ tadānīṃ buddherasambhavāt | yadukta bhavadbhirapi prakṛtermahān mahato'haṅkāra iti | atastasyāmavasthāyāṃ bandhamuktyorviśeṣakaṃ tatkarma na syāditi 5pūrvaḥ prasaṅgaḥ | yaduktaṃ parākhye'pi viśuddhe tanna rañjakaṃ iti | nanu māyaiva mohakasvāt malo'stviti māyāmalavādinaḥ | pradhānameva vā 6tamomohādilakṣaṇena pañcaparvātmanā viparyayeṇa yuktaṃ malastatkimanyeneti prakṛtimalavādinaḥ | atra brūmaḥ | svarūpeṇa māyā malassyāt kāryadvāreṇa vā | na tāvatkāryadvāreṇa | teṣāṃ kalādīnāṃ svakāryaireva siddheḥ kāryāntarahetutve pramāṇābhāvāt | anekatatvaparikalpanābhāvaprasaṅgācca | kiṃca teṣāṃ sṛṣṭikāla eva saṃbhavāt pralayakevalāvasthāyāṃ 7prokta eva prasaṅgaḥ | svarūpeṇa malatvepi tasya bhedābhāvadekamuktau sarvamokṣaprasaṅgaḥ iti | pratipuruṣaṃ bhede tasyā acaitanye satyanekatvāt kāryatvaṃ buddhyādi vaditi tato'nyā māyā vācyā | tasyāśca malatve sa eva prasaṅga iti tatopyanyetyanavasthā | naca vācyaṃ malasyeva tasyā pratipuruṣaṃ śaktibhedā bhaviṣyanti iti śakteśśaktyantarāyogāt | śaktyavasthaiva kāraṇaṃ vyaktyasthaiva kāryaṃ iti vakṣyāmaḥ | nanu māyāśaktīrvyaktiyogyāḥ prakurvannityādinā kathaṃ māyāyāśśaktyā yogaḥ prlktaḥ | ata eva tatra kāraṇe kāryāṇyeva śaktirūpeṇa sthitāni natu kāraṇasya kāryajanikāśśaktya ityuktam | vakṣyāmaśca satkāryavāde | atha jagatkāraṇaśaktibhyo'nyāstā malaśaktayaḥ ityucyante yadyevaṃ siddho vyatirikto mala iti nāmni vivādaḥ | evaṃ prakṛtimalapakṣe'pi vācyamiti vyatiriktamalasiddhiḥ | sa cā''tmanāṃ tāmrakālikāvadanādiriti | ata eva malasya vastvantaratve'pi paśutve'ntarbhāva | tena vinā paśutvāyogāt || 2 || ______________________________ 1. puruṣasyeti śeṣaḥ | 2. siddhasyeti pāṭhabhedaḥ | 3. sakta eveti pāṭhabhedaḥ | 4. ātmana ityarthaḥ | 5. bandhamutyorviśeṣoṣābhāvaprasaṅga ityarthaḥ | 6. ādinā mahāmohatāmisrāndhatāmisrā grāhyāḥ | 7. bandhamuktyoraviśeṣaprasaṅga ityarthaḥ | 8. patisvarūpanirūpaṇaprakaraṇāntimaślokaḥ | vṛttiḥ | etadeva ghaṭayannāha | bandhaśūnyasya vaśitā dṛṣṭā baddhasya vaśyatā | etāvatī te baddhatva - muktatve baddhamuktayoḥ || 3 || iyadeva tadbaddhasya baddhatvaṃ yatpāśitatve satyapāśitavaśyatā | svatantraparameśvarāyattatvamityarthaḥ | muktasya caitāvadeva tanmuktatvam | yadbaddhatvāpagamāttadvaśitvaṃ svātantryābhivyaktiḥ | tathāhi loke ca bandharahito vaśī baddhaśca vaśya ityucyete || 3 || vṛttiḥ | kimata ityāha | tatpāratantryaṃ baddhatvaṃ tasminnitye cidādivat | muktisādhanasandoho vyartholamanayādhiyā || 4 || tattasmāddhetoryadetadātmana iṣṭaprāptyādau pāratantryaṃ tadbaddhatvamavagamayatīti śeṣaḥ | nahyabaddhasya svātantryavyāghāto bhavatīti | na caitadātmano'nādikālīnatayā jñānakriyāśaktivannityameṣṭavyam | aniṣṭaprasaṅgāt | tathāhi tasminnitye cidādivaditi tasminnātmanaḥ pārantrye nitye'bhyupagamyamāne kadācidapi tadanucchedāt muktisādhanakalāpaḥ parairapīṣṭo jñānayogādiranarthakaḥ | svātantryābhivyaktyabhāvāt | sadaivā''tmano baddhatayā'vasthiterityalamanayā dhiyā nivāryatāmidṛśī saṃsārānucchittiheturmatiriti bhāvaḥ | tasmātsthitametatpāśakṛtaṃ pāratantrayam | pāśāścāṃjanādayaḥ || 4 || dīpikā | anāditve'pi na tatpāratantryaṃ nityamityāha | na caitadātmana ityādi || 4 || vṛttiḥ | sa kilā''tmā | nityavyāpakacicchakti - nidhirapyarthasiddhaye | pāśavaṃ śāmbhavaṃ vāpi nānviṣyatyanyathā balam || 5 || yadi hyaṇuranādyavidyoparuddhacicchaktirna bhavet tadā nityavyāpakacicchaktyāspadatve satyapi kathaṃ bhavāvasthāyāṃ bhogalakṣaṇasyārthasya niṣpattaye paśoridaṃ pāśavaṃ paśūcitaṃ kalādyuttejanaṃ svasāmarthyasyānviṣyatyapekṣate | muktinimittaṃ ca kathaṃ śāmbhavaṃ balamanveṣṭi | nānyathā balaṃ pratīkṣate | pāśānabhyupagame sati svabhāvata evāmalacitsvarūpatvāt tadanveṣaṇasyā''narthakyāt | yataścāvasthādvaye'pyayaṃ pāśavaṃ vā pārameśvaraṃ vā balottejanamapekṣate tasmātkimapyasyāsti jñānakriyāsannirodhakam | yatkṛtassvātantryavyāghātaḥ || 5 || dīpikā | pāratantryādbaddha ityamumevārtha vyatirekeṇa sādhayati sa kilā''tmetyādi || 5 || vṛttiḥ | tadāvaraṇamasyāṇoḥ pañcasrotasi śāṃkare | paryāyairbahubhiḥ prokta - madṛṣṭaṃ paśubhissadā || 6 || asyā''tmanastadāvaraṇamañjanaṃ pañcasrotasi śaive śāstre vakṣyamāṇairnāmabhirabhihitam | tattu paśubhiḥ paśuśāstrapraṇetṛbhiḥ kadācidapi na buddham || 6 || vṛttiḥ | atha kairnāmabhistacchāstreṣūktamityāha | paśutvapaśunīhāra - mṛtyumūrcchāmalāṃjanaiḥ | avidyāvṛtirugglāni - pāpamūlakṣayādibhiḥ || 7 || naca tadekaikasminnātmani bhinnam | apitu ekaṃ anekacidāvārakaśaktiyuktamityāha | tadekaṃ sarvabhūtānā - manādinibiḍaṃ mahat | pratyātmasthasvakālāntā - pāyiśaktisamūhavat || 8 || vṛttiḥ | tadāvaraṇaṃ caturdaśavidhasyā'pi bhūtasargasyaikameva | kasmādityatraiva viśeṣaṇadvāreṇa hetumāha anādīti | yasmādvakṣyamāṇayopapattyā tatsarvabhūtānāmanādi | na māyīyabandhanavadāgantukam | ata evaikam | anekatve hi tasyācetanatvāt kāraṇāntarapūrvakatvenānāditvānupapattiḥ | na ca kāraṇāntarapūrvakatve'pi kalādivatpāramparyeṇa bandhakatvādanāditvaṃ bhaviṣyatīti vācyam | yathoktaṃ śrīmatkiraṇe yathā'nādirmalastasya karmāpyevamanādikam | yadyanādi na saṃsiddhaṃ vaicitryaṃ kena hetunā | tasmādanādikaṃ karma māyāpyevaṃ vavettatheti | tadviraṇiṇaśśivasyeva punarbandhāsambhavāt | tatsadbhāve vā na malarahitatvamiti vakṣyāmaḥ | nibiḍam | ghanamabhedyabhityarthaḥ | vyāpakānāmātmanāmāvārakatvāt | mahat | pratyātmasthena svasvapariṇāmakālāpasāriṇā śaktivrātena yuktam | tathācoktaṃ tatvatrayanirṇaye 1malaśaktayo vibhinnāḥ pratyātmānaṃ ca tadguṇāvarikāḥ iti || 8 || ______________________________ 1. 11 - tamaślokaḥ | dīpikā | nanu malasyaikatvāt tasmādekasmyādvimuktaḥ sarvamokṣaprasaṅga ityāha naca tadekaikasbhinnityādi | caturthaśavidhasyetyādi prasiddhatvādbaddhātmanāmupalakṣaṇatvenaitatproktamityāvirodhaḥ | pratyātmasthenetyādi | naca tadāvaraṇamacetanatvātsvayaṃ vivartate | nāpyātmajñānānnivartayituṃ śakyam | dravyatvātpaṭalādivat | yathāhi paṭalaṃ vijñātamapi cakṣurvedyavyāpāraṃ vinā nivartayitumaśakyaṃ tathedamapi dravyatvādīśvaravyāpāreṇa dīkṣākhyena vinā nivartayitumaśakyamityuktam | vakṣyāmaśca || 8 || vṛttiḥ | taccāñjanam | tadanādisthamarvāgvā taddhetustadato'nyathā | ruṇaddhi muktānevaṃ ce nmokṣe yatnastato mṛṣā || 9 || tatteṣāmātmanāmanādau kāle sthitamanādistham | na tvādimatvena sthitam | atraiva yuktimāha arvāgveti | yadi hyādimatvenā''tmasu sthitaṃ tadabhyupagamyate tadā tadyoge heturvācyaḥ ityadhyāhāraḥ tadato'nyatheti | yadi tu tadañjanaṃ ato'nyatheti hetumanapekṣyaivā''tmānamāśliṣyati | tadānīṃ muktānapyātmano ruṇaddhi uparuddhadṛkkriyān karotīti prasaktam | astu ko doṣa iti cet | mokṣe yatnastato mṛṣeti muktātmāno yadi punaḥ punaḥ malena yujyante tato gajasnānaprāye mokṣe'smin mithyaiva yatnaḥ | bhūyo'pi malayogataḥ saṃsāritāyāssambhavāt | tasmānnāgantuka ātmanāṃ malaḥ | kiṃ tarhi anādiḥ | tathācoktaṃ śrīmatsvāyambhuvādau | athānādirmalaḥ puṃsāṃ paśutvaṃ parikīrtitamiti || 9 || dīpikā | anāditvameva sādhayati taccāñjanamityādi || 9 || vṛttiḥ | athā'syaiva yuktyantaramāha | tadekaṃ bahusaṃkhyaṃ tu tādṛgutpattimadyataḥ | kiṃtu tacchaktayo naikā yugapanmuktyadarśanāt || 10 || tadaṃjanamekam | anekatve pramāṇābhāvāt | yato yasmāt | tādṛgiti tathāvidhamanekatvapariṇāmitvādiguṇayuktam | yadanekaṃ tat ghaṭādivadutpadyamānaṃ dṛṣṭam | na caitadutpattimat | anādyātmāvārakatvāt | ata evaikam | anekatve hi kāraṇapūrvakatvā asyā''dimatvaṃ syāt | pratyātmasthasvakālāntāpāyiśaktisamūhavaditi yaduktaṃ tadupapādayitumāha | kintu tacchaktaya iti ekasyāpyasyanekāḥ pratyātmasthāścitkriyāsannirodhikā anityāśśaktaya eṣṭavyāḥ | anyathaikatve satyekasmātpuruṣādapasṛte tasmin sarveṣāṃ tulyakālaṃ muktissyāt | yatastu na muktiryaugapadyenopalabhyate tasmātkāraṇāttacchaktibahutvābhyupagamo yuktaḥ || 10 || dīpikā | athāsyaiva yuktyantaramāheti | ekatva iti śeṣaḥ || 10 || vṛttiḥ | naca tāstacchaktayassvātantryeṇa rundhanti apasaranti vā | kiṃ tarhi | pravṛtīśabale karmetyādinā prājyalena 1nāntarīyakatayoddiṣṭāṃ parameśvararodhaśaktiṃ vyāpāreṇa lakṣayati | ______________________________ 1. yadantarā yannotpadyate tannāntarīyakam | malānuvartanādeva tirodhāmaśakte pāśasvānmalena āntarīyakaraṇaṃ tirodhānaśakteriti bodhyam | tāsāṃ māheśvarī śakti - ssarvānugrāhikā śivā | dharmānuvartanādeva pāśa ityupacaryate || 11 || tāsāṃ malaśaktīnāṃ citkriyāsannirodhakatvalakṣaṇasya dharmasyānuvartanāddhetośśaivī śaktiḥ pāśatayopacaryate | naca tatra mukhyaṃ pāśatvam | kuta iti viśeṣaṇadvāreṇātraiva hetuḥ | sarvānugrāhikā śveti | sā hi sakalajagadanugrahasvabhāvatvena tacchreyaḥprasādhikā || 11 || dīpikā | itthaṃ malākhyaṃ pāśaṃ pratipādya rodhaśaktyātmakamapi pratipādayituṃ tādāmityādisūtrabhavatārayati | naca tāstacchaktaya ityādi | kathaṃ punarmalānantaraṃ rodhaśaktereva pratipādanaṃ na māyāderata āha prāvṛtītyādi | uddeśakrameṇa pāśānāṃ pratipādana-mityarthaḥ | tadeva sūtraṃ vyācaṣṭe tāsāmityādi ekasyā eva śakteraupā-dhiko bheda ityuktam | tataścācetanatvānmalaśaktīnāmityupalakṣaṇaṃ malādipāśānām | cetanādhiṣṭhānaprasiddhyasambhavāt taddharmānu-vartanaṃ kurvāṇāyāśśivaśakterupacārātpāśatvāmityuktaṃ pūrvameveti | yadvakṣyati 1māyāyāssādhikārāyāḥ karmaṇaścokta eva taditi || 11 || ______________________________ 1. etatprakaraṇāntimamidaṃ padyam | vṛttiḥ | evaṃ ca | pariṇāmayatī tāśca rodhāntaṃ kārkacitviṣā | yadonmīlanamādhatte tadānugrāhikocyate || 12 || pariṇāmaśabdātprātipadikāddhātvartha iti ṇici kṛte pariṇāmayatīti rūpam | etāśca 1sarvabhūtagatāstasya saṃbandhinīśśaktīḥ | rodhāntaṃ tadadhikārakālaṃ yāvat pariṇāmena yojayati patiśaktiḥ | kārkacitviṣā hetubhūtayonīlanaṃ yadā karoti tadā'nugrāhiketyucyate | ka śabdena mūrdhā sadānugrahaikavyāpāra īśānaḥ | īśānamūrdhā iti mantraliṅgam | sa eva sakalajagadanugrahe nityodyuktatvādarkeṇopamitaḥ | tataḥ pravṛttayā paraśreyaḥprakāśikayā jñānabhāsātayonmīlitasvatasvarūpāṇāmaṇuvargāṇāṃ yadonmīlanamāśayavikāsanaṃ karoti tadā'nugrāhikā bhaṇyate || 12 || dīpikā | ekasvameva śaktessādhayati evaṃ cetyādi || 12 || ______________________________ 1. tasyeti malasyetyarthaḥ | atra muniḥ praśnayati | śambhościdādyanugrāhyaṃ tadvirodhitayā mithaḥ | yugapanna kṣamā śakti - ssarvānugrāhikā katham || 13 || na ca bhūtopakārārthaṃ pravṛttasya jagatprabhoḥ | apakārākamāviśya yujyate kiṃca todanam || 14 || citassakalātmānaḥ ādigrahaṇādacitaḥ malakarmamāyātatkāryāṇi | tadetatsarvaṃ sarveśatvādeva kila parameśvarasyānugrāhyam | taccānugrāhyatvameṣāṃ cidacitāṃ pāśyapāśānāṃ tulyakālaṃ na ghaṭate | tathāhi acitāṃ pāśānāmanugrahe pāśyasya pratyuta tiraskārassyāt nānugrahaḥ | citāmanugrahe ca tadbandhānāṃ nyagbhavanamiti parasparavirodhitvādyugapadeṣāmanugrahānupapattiḥ | tatkathaṃ sarvānugrāhikā śaktiruktā | kṛpayā sarvabhūtānāmanugrahapravṛttasya patyurupakārakasyāpakārakaṃ duḥkhadamāṇavādipāśajālamanugṛhyā''vṛtadṛkkriyāśaktitvāda- svātantryādiduḥkhavyathitānāmapyātmanāṃ bandhakānugraheṇa vyathitavyathanaṃ na yuktamiti pūrvaḥ pakṣaḥ || 14 || dīpikā | śambhorityādipraśnasūtradvayaṃ vyācaṣṭe cita ityādi sakalātmānaḥ sarve paśvātmāna ityarthaḥ | natu sakalā eveti 1prasiddhāssiddhyantīti | etadevāṅgīkṛtyātrāpi pūrvavatkāryaviśeṣādeva kāraṇaviśeṣassiddha iti vyākhyeyam | vijñānākalapralayā 2layorapyanugrāhyatvāt || 14 || ______________________________ 1. malatrayayutāḥ prasiddhārasakaḥ ityartha | 2. grāhakasyāditi pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | siddhāntastu | na todanāya kurute malasyāṇoranugraham | kintu yatkriyate kiṃcit tadupāyena nānyathā || 15 || satyaṃ cidacitāmanugrāhikā śaktiḥ | na cāsyāstulyakālamapi tadanugraho'nupapannaḥ | parasparavirodhābhāvāt | na tvaṇorvyathanārthaṃ malasya pariṇāmarūpamanugrahaṃ karoti | apitvanugrahāyaiva | tatra hi yatkiñcidupāyena kartumucitam | nānupāyena | ayaṃ ca sādhūpāyaḥ || 15 || dīpikā | siddhāntasūtraṃ vyākhyātuṃ pīṭhikāṃ racayati | satyamityādi | prathamacodyābhāvaṃ pratijānāti nacāsyā ityādi dvitīyacodyābhāvamapi pratijānāti | na tvaṇorityādi | tatra prathamapratijñāmupapādayati tatrahītyādi | cidanugrahāyaiva ciddharmānuvartanam | tasya ca śivatvavyaktyai acidanugrahapūrvakālabhāvitvāt proktavirodhābhāva ityarthaḥ || 15 || vṛttiḥ | yaduta | na sādhikāre tamasi muktirbhavati kasya cit | adhikāro'pi tacchakteḥ pariṇāmānnivartate || 16 || so'pi na svata eva syā - dapi yogyasya vastunaḥ | sarvathā sarvadā yasmā- ccitprayojyamacetanam || 17 || yāvatkila malasyā'dhikāraḥ tavanna muktiḥ kasya cidbhavati | tannivṛttireva muktiśabdābhidheyā yataḥ | adhikāraśca tacchakteḥ pariṇāmāt samāpyate | sa ca pariṇāmaḥ tadarhasyā'pi vastunaḥ na svato bhavituṃ śaktaḥ | sarvaprakāraṃ sārvakālaṃ cācetanasya cetanaprayuktasya tattatkāryadarśanāt | tasmādanugrahasya tadarthaṃ cāñjanādipariṇāmasya ca parasparamavirodha iti prathamacodyanirāsaḥ || 17 || vṛttiḥ | atha dvitīyasya parihāraḥ | yathā kṣārādinā vaidya - svatudannapi na rogiṇam | koṭāviṣṭārthadāyitvāt duḥkhahetuḥ pratīyate || 18 || pāśāvṛtadṛkkriyāvṛttiṣvaṇuṣu tattatpāśaśaktyanuvartana-dvāreṇa 1janmadrāvaṇādiduḥkhadāyitvādvāmo'pi parameśvarastadanyudayāyaiva pravṛttatvānna duḥkhaheturavagamyate | yathā vaidyaḥ kṣāraśāstrādinā rogiṇaṃ vyathayannapi koṭāvante'bhimatasyā rogyalakṣaṇasyārthasya sādhakatvāt vyathanaheturapi na duḥkhadāyitvena jñāyate || 18 || ______________________________ 1. dṛgatāviti dhātorlyuṭi anādeśe drāvaṇamiti rūpam | mṛtirityarthaḥ | dīpikā | ata eva dvitīyacodyasyāpyabhāvo dṛṣṭāntadvāreṇa yathetyādinā pradarśyata ityāha yathetyādi || 18 || vṛttiḥ | nanu atyantaśuddhasvarūpasya parameśvarasya bhagavataḥ kiṃ pāśabandhanānuvartanenetyāha || sarvagatvānmaheśasya nādhiṣṭhānaṃ vihanyate | naca yatrā'sti kartavyaṃ tasminnaudāsyameti saḥ || 19 || acidadhiṣṭhānaṃ bhagavato na vihanyate | sarvagatvānmaheśatayā sarvakartṛtvācca yatra yatra kartavyaṃ kimapyasti tatra tatra cāsau 1tādarthyametyā'pi tattatkarturadhiṣṭhānena sa eva sarvaṃ karotītyuktamīśvarasiddhau | udāsta ityudāsaḥ tasya bhāva audāsyaṃ akartṛtvamityarthaḥ || 19 || vṛttiḥ | tadevaṃ yugapatsarvānugrāhikatvaṃ prasāddhya tadeva ghaṭayan anugrahaśabdārthamāha | ______________________________ 1. tādātmyamiti pāṭhabhedaḥ | dharmiṇo'nugraho nāma yattaddharmānuvartanam | na so'sti kasyacijjātu yaḥ patyā nānuvartyate || 20 || dharmiṇo'nugrāhyasya dharmāṇāṃ yadanuvartanaṃ 1sonugrāhakasyānugrahaḥ | kramavikasvarasvarūpāṇāṃ padmānāmiva vivasvatassa iti | tathāvidho dharmaḥ kasyacidapi dharmiṇo nāsti | yaḥ parameśvareṇa nānuvartyate nādhiṣṭhīyate tasya sarvavyāpakatvāt || 20 || ______________________________ 1. anugrāhyasyeti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | anugrahaśabdārthamāha dharmiṇa ityādi uttarārdheneśasya sarvādhiṣṭhānamucyata ityāha kasya cidityādi || 20 || vṛttiḥ | evaṃ ca | gatādhikāranīhāra - vīryasya sata edhate | paśoranugraho'nyasya tādarthyādasti karmaṇaḥ || 21 || gatassamāptaḥ śreyodṛkpratirodhakatvarūpo'dhikāro yasya tadgatādhikāraṃ nīhārasya tamaso malasya sambandhi vīryaṃ sāmarthyaṃ yasya tasya tathāvidhasya sataḥ paśoḥ baddhātmano'nugrahaḥ edhate vardhate bahulībhavati | nivṛttādhikārāyāṃ malaśaktāviti yāvat | anyasya tu malādeḥ pāśajālasya yatkarmanaḥ pariṇāmitvādestādarthyaṃ tatprayojakatvaṃ tasmādanugraho bhavati | baddhātmavimuktyai yatpariṇāmitā prayojakatvaṃ sa eva pāśānāmanugraha ityarthaḥ || 21 || dīpikā | gatetyādinoktārtha evocyata ityāha evaṃ cetyādi || 21 || vṛttiḥ | evaṃ ca prakṛte kiṃ vyavasthitamityāha | boddhṛtvapariṇāmitva - dharmayoranuvartanam | malasya sādhikārasya nivṛttestatparicyutau || 22 || malasya sādhikārasyeti āṇavasyāṃjanasyādhikāranivṛttestadbhāvabhāvinyā anādikālīnāyāḥ parameśvarodhaśakterapagamaunmukhyāḥ paricyutau kiñcicchithilībhāve sati boddhṛtvadharmānuvartanamātmano'nugrahaḥ | pariṇāmitvadharmānuvartanaṃ pāśānāmiti || 22 || dīpikā | boddhṛtvetyādinottarārdhopasaṃhāra ityāha | evañca prakṛta ityādi paricyutāviti vyācaṣṭe | tadbhāvabhāvinyā ityādi || 22 || vṛttiḥ | upasaṃharannāha | ityevaṃ yaugapadyena kramātsughaṭa eva hi | māyāyāssādhikārāyāḥ karmaṇaścokta eva saḥ || 23 || ityevamuktayā yuktyā yaugapadyena cidacidanugraho na viruddhaḥ kramātsughaṭa eva na durupapādaḥ | malavacca māyāyāśca kalādikṣityantasvādhikārasahitāyāḥ kalādyāvirbhāvalakṣaṇastadupasaṃhārātmakaśca karmaṇastu phaladānaunmukhyā''pādanātmakaḥ | so'yamanugraho māyākarmaṇoranukto'pyukta eva vijñeyaḥ | 1sarvathā sarvadā yasmāccitprayojyamacetanaṃ iti | sāmānyena sarvasyaivoktatvāditi | iti śrībhaṭṭavidyākaṇṭhātmajabhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau pāśaparīkṣāprakaraṇaṃ samāptam | ______________________________ 1. asminneva prakaraṇe 17 - tamaśślokaḥ | dīpikā | idānīṃ prauḍhavāditayā sūryādivadīśvarasya sannidhimātreṇānugrāhakatvāt yugapadapi cidacidanugraho nānupapannaḥ | kiṃ punaḥ kramādityevamupasaṃhāravyājenocyata ityāha | upasaṃharannityādi | ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ saptamaṃ malādivicāraprakaraṇaṃ samāptam | atha karmavicāraprakaraṇamaṣṭamam | atha pāśapadārthaparīkṣādhikārāt 1samanantarapaṭalāntasūcitakarmapāśaparīkṣāprastāvaḥ | padārthādisambandhāścāsya prāktanaprakaraṇārambha evoktāḥ | athendriyaśarirārthai ścidyogasyānumīyate | nimittamāgāmibhāvāt yato nāgāmyahetumat || 1 || athetyāṇavarodhaśaktyākhyapāśadvayavicārānantaram | indriyairantaḥkaraṇabahiḥkaraṇaiśśarīreṇa ca sthūlasūkṣmarūpeṇārthaiścendriyārthairviṣayairyogaścidātmano yogastasyā''gāmibhāvādutpattimatvāt kāraṇaṃ nimittamanumīyate | na hyutpattimaccāhetukaṃ kiṃcidbhavati || 1 || ______________________________ 1. karmaṇaścokta eva saḥ ityavyavahitapūrvapaṭalāntasūcita ityarthaḥ | dīpikā | atha karmavicāraprakaraṇam | athendriyeti prakaraṇasya prastāvamāha athetyādi | padārthādisambandhāścetyādi tatra pāṭalikassambandhaḥ karmaṇaścokta iti pūrvapaṭalānte sūcitaḥ ! vākyātmako'pi tathā bījaṃ śarīrāderityādivākyaiḥ | anye tu sambandhāḥ pūrvaprakaraṇoktā eva | tatra dehavyatiriktatvena paśupadārthaprakaraṇe samalatvena 1cānantaraprakaraṇe sādhitasyā''tmano dehādisambandhasya kāraṇamanena prakaraṇena sādhyata ityāha indriyairityādi nimittamiti cātra sahakārikāraṇamevocyate | īśvarasya nimittakāraṇatvāt | yaduktaṃ mataṅge 2nimittakāraṇaṃ tvīśa iti vakṣyati cātra īśāvidyādyapekṣitvātsahakāri taducyate iti | tataścāyamarthaḥ | yoyaścidātmano bhogasādhanena dehādinā saṃyogaḥ tasya tantvādisaṃyogasyevotpādyatvāt kena citsahakāriṇā bhavitavyaṃ yattatsahakāri tatkarmeti | yaduktaṃ svāyambhuve karmataśca śarīrāṇi viṣayāḥ karaṇāni ca iti | nanu sargārambhabhāvināṃ śarīrāṇāṃ na karmahetutvam | apitu taduttarakālabhāvināmeva | yadāhuḥ ādyo dehaḥ puruṣārthamūlastato'pyanye karmamūlāḥ pratipannā iti | tanna | puruṣāṇāṃ hi sarvadā śarīrādi bhogavaicitryānyathānupapattyā karmaṇassatvaṃ siddhaṃ iti sṛṣṭikālepi paśupakṣimṛgasarīsṛpasthāvaramānuṣāderjanmavaicitryaśruteḥ | mahāpralaye'pi karmasiddhitaḥ prāganādikarmaśarīrabandhassiddhyati || 1 || vṛttiḥ | itthaṃ sāmānyena kāraṇamātraṃ prasāddhya tadviśeṣaṃ vaktumāha | ______________________________ 1. avyavahitapūrvaprakaraṇa ityarthaḥ | 2. mataṅge vidyāpāde puṃpradhāneśvarapaṭale 19 - tamaślokaḥ | tasya pradeśavartitvā dvaicitryātkṣaṇikatvataḥ | pratipuṃniyatatvācca santatatvācca tadguṇam || 2 || tasyendriyaśarīrārthaiścitāṃ yogasya yatsuranaratiryagādiniyatasthānavartitvaṃ, yacca vailakṣaṇyaṃ vicitrāṇi hi prāṇināṃ śarīrāṇīndriyāṇi viṣayāśca dṛśyante | tatra jātidigdeśakālādivaicitryaṃ tāvatprasiddham | indriyavaicitryamapi | yathā - parāvṛttajihvāvatvaṃ gajānāṃ cakṣuśśravastvaṃ bhujaṅgamānām | anālokālokitvamulūkādīnāṃ puruṣāṇāṃ ca keṣācidvipuladṛśāmapi adarśanaṃ 1gṛdhraprāyāṇāmapi sūkṣmārthadarśitvamaiti | viṣayavaicitryaṃ tu yathājaladharanipatajjalakaṇopajīvitvaṃ cātakānāṃ 2mayūrāṇāmapi avakarāhāratvaṃ kukkuṭādīnām | kamalakiñjalkarasāsvādanaṃ madhukarasārasānāmityādi | yataśca kṣaṇikatvamanityatā dehādeḥ | yasmācca pratipuruṣanaiyatyam | na hi śarīrendriyaviṣayāṇāṃ sādhāraṇyaṃ bhogasāmyaprasaṅgāt | yataśca tatsantatatvaṃ tattatkāraṇaprāṇisantatatvena kila janmāntare'pi śarīrendriyādi sthitam | yathā - jātyāyurbhogapradebhyaḥ karmabhyaḥ āyuḥ pradasyopakṣīṇatvāt mṛtasyā'pi tasyaiva jātibhogaprade karmaṇī santatyā tvavatiṣṭhete | na tvanyamupasarpataḥ | tābhyāṃ ca tattajjātidehendriyayogaḥ kriyate | yata evaṃ tasmātkāraṇāttattadapi karma tādṛgguṇaṃ tattaddeśavartino vicitrān vinaśvarān pratyātmaniyatān bhavāntarabhāvinaśca dehendriyārthān dātuṃ kṣamamityevamanumīyate | kāraṇāsambhavināṃ guṇānāṃ kāryeṣvanupalabdheḥ || 2 || ______________________________ 1. andhaprāyāṇāmapīti pāṭhabhedaḥ | 2. atrāpiścārthaḥ | dīpikā | pratipuruṣaṃ svarūpabhedena tasyācaitanye satyanekatvādvā kāryatvaṃ buddhyādivaditi tasyetisūtreṇocyata ityāha | itthamityādi | kaṇikatvaṃ ca na bauddhavatpratikṣaṇavināśitvamityāha | anityatetyādi pratikṣaṇavināśitve karmaṇāṃ kālāntaraphaladāyakatvaṃ nopapadyata iti bhāvaḥ | tattatkāraṇaprāṇisantatatvenetyādi | tatra sūkṣmaśarīrasyā''kalpamanugrahāntaṃ vā'vasthānāt santatatvaṃ sthūlaśarīrādīnāṃ tu tattatkāraṇānāṃ karmaṇāṃ santatyāvasthānāt tānyapi śarirādīni santatyā sthitānītyucyante | ata evāha yathetyādi ata eva naikasminna kramamiti nyāyāt jātyāyurbhogapradaiḥ karmabhiśśarīramārabhyata iti prasiddham | pratyātmaniyatāniti | ata eva tatpratyātmabhinnamātmanāmeva kartṛtvamiti bhāvaḥ | nanu puruṣasya karmapāratantryeṇāsvātantryāt akartṛtvaprasaṅgaḥ | tanna | karmāṇi puruṣasyāsvātantryakaraṇe'śaktāni apitu palajanane | tathāhi dvividhaḥ puruṣaḥ | karmāntaravyākṣiptavyāpāraḥ akarmāntarākṣiptavyāpāraśca | tatra yo'dṛṣṭakarmaśaktyanusāreṇānyadeva - phalaṃ sādhayituṃ pravartito'nyadeva phalamāsādayati | kṣetrakhananapravṛtta iva nidhānaṃ sa eva karmāntarākṣipta ucyate | yaduktaṃ yato yataḥ pūrvakṛtasya karmaṇaḥ phalaṃ nidhānādyamivāvatiṣṭhate | tatastataḥ tatpratipādanonmukhaṃ pradīpahasteva matiḥ pravartate || iti | na caitāvatā tasminnasya kartṛtvābhāvaḥ prayojyasyā'pi kartṛtvāt | yastu kāmanayā jyotiṣṭomādeḥ kartā yaśca kartṛtvabuddhyā'gnihotrāṣṭakādeḥ nityanaimittikātmanaḥ kartā | yaśca dṛṣṭārthatayaiva bhayarāgādivaśādbrahmahananaparadravyaharaṇādeḥ kartā teṣāṃ svātantryaṃ lakṣyata eveti | yaduktaṃ mataṅge 1yo yenāśayabhāvena vaśīkṛtya śivecchayā | niyujyate'sau bhogena karmasvatha tadātmakam ityupakramyā''darānādarāviṣṭaḥ preritopyatha kena cit | bhayādrāgavaśāt kartātādṛgevopalakṣyata iti || 2 || vṛttiḥ | kiṃ ca | īśāvidyādyapekṣitvāt sahakāri taducyate | karmavyāpārajanyatvā dadṛṣṭaṃ sūkṣmabhāvataḥ || 3 || īśaśabdena lakṣaṇayoktāmaiśvarīṃ rodhaśaktimavidyāṃ ca malalakṣaṇāṃ ādigrahaṇāt māyāṃ ca yasmādavaśyaṃ phaladānāyāpekṣate tasmātsahakāritvamasya karmaṇaḥ na tu svātantryaṃ acaitanyādityuktam | ata evāsyāpekṣaṇamaupacārikam | na tu kumbhakārasya sūtradaṇḍacakrādyapekṣaṇatulyamanyathā kumbhakārasyā'pi sūtradaṇḍādyapekṣitvātsahakāritvaṃ syāt | kiṃcacyāpāreṇa yajjanyamataḥ kriyate iti karma | saukṣmyāccādṛṣṭamityucyate || 3 || ______________________________ 1. dharmādharmanirṇayapaṭale 37 - tamaślokaḥ | dīpikā | sahakāritvamevāsya sādhayitumīśetyādi vyācaṣṭe | īśaśabdenetyādi kartṛtvena svapadopāttamīśaṃ tatkaraṇatvena tadavinābhūtāmīśaśabdena lakṣitāṃ prāguktāṃ rodhaśaktiṃ sahakāryantaratvena malamupādānatayā ca māyāmapekṣata ityarthaḥ | tathāhi samastadehādikārye kartṛsahāryupādānalakṣaṇaṃ kāraṇatrayaṃ ghaṭādāvivānumīyate | na tveko janakaḥ | api tu ghaṭādidṛṣṭāntasatvāt kartrādisāmagryeva kāryajanikā yaduktaṃ parākhye nimittamīśvarākhyaṃ yat adṛṣṭaṃ sahakāritā | upādānaṃ ca yatsūkṣmaṃ sarvakāryānusaṃhitam | kāraṇānāṃ trayaṃ tena sarvakārye'numīyate | 1yato na janakaṃ caikaṃ samagrījanikābhavet | iti | na tvasya nimittakāraṇatvamityāha na tu svātantryamityādi nanu karmaṇo dharmādharmātmanaḥ aśvameghabrahmahatyāderanuṣṭhānarūpatvena vināśitvāt tatkathaṃ kālāntarabhāvinaḥ phalasya kāraṇamata āha | kiṃcetyādi ayamarthaḥ | nānūṣṭhānamātraṃ karmā'pitu tajjanyasaṃskāra eva | atha sūkṣmatvādadṛṣṭaśabdavācyatvamityāha | saukṣmyāccetyādi || 3 || ______________________________ 1. yadātu janakaścaikasāmagrī iti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | tacca | janakaṃ dhārakaṃ bhogya - madhyātmāditrisādhanam | tatsatyānṛtayonitvā - ddharmādharmasvarūpakam || 4 || janakaṃ nimittatayā dehendriyabhuvanāderyataḥ karmaphalopabhogāyaiva 1tattattanukaraṇādiyogotpādaḥ | dhārakatvaṃ ca tasyaiva pratiniyatakālasya dātṛtvena | bhogyatvaṃ ca tatphaladvāreṇa | kiṃca adhyātmāditrisādhanaṃ adhyātmāditrayaṃ sādhanaṃ yasya tattathā | tatrā'dhyātmaśabdenāntaḥkaraṇatayā sannikarṣeṇā''tmānamadhikṛtya yadvartate tanmana ucyate | ādigrahaṇādvākkāyau gṛhyete | evaṃ ca manovākkāyāssādhanaṃ yasya tadyathākramaṃ iṣṭadevatānudhyānanamaskārastotrapāṭhayajanādirūpaṃ dharmātmakaṃ karma parasvajihīrṣātatpravādatadupaghātādayo yathāsaṅkhyaṃ manovākkāyakṛtāssādhanaṃ yasya tadadharmātmakam | yadvā''tmabhūtadaivāni hetutayā'dhikṛtyā'dhyātmamadhibhūtamadhidaivataṃ ca yatsukhaduḥkhamutpadyate tasya trividhasyā'pi sādhanam | karmavaśāddhi cetaḥ prasādādyudvegādivā''dhyātmikaṃ sukhaduḥkhamudeti | ādhibhautikaṃ cāṅganā sambhogagajasiṇhādyabhibhavarūpam | ādhidevikaṃ cābhimatānabhibhatavātavarṣātapādikṛtam | tatsatyānṛteti tacca karma dharmādharmasvarūpam | satyānṛtaprakṛtitvāt | satyaprakṛti karma dharmarūpam | anṛtaprakṛti karmā'dharmarūpam || 4 || ______________________________ 1. viśvotpāda iti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | nimittatayeti sahakāritvena | tasyaivetyādi bhogādeḥ | bhogyaṃ cetyādi sukhaduḥkhātmanāṃ phalānāmiti śeṣaḥ | kāraṇabhedātkarmabhedamāha adhyātmādītyādi phalabhedāttattadbhedasādhanāya vyākhyānāntaramāha yadvetyādi tatsatyetyādisūtraṃ vyācaṣṭe tacca karmetyādi satyānṛtaprakṛtitvādityupalakṣaṇaṃ anugrahopaghātadānāpaharaṇādeśca tatpātrādiviśeṣasya | yaduktaṃ ataṅge 1bhūyaḥ kālaviśeṣeṇa punaḥ pātraviśeṣataḥ | bhinnaṃ kṣetraviśeṣācca bhūyo vittānusārata ityādi || 4 || ______________________________ 1. dharmādharmanirṇayapaṭale pañcamaślokaḥ | svāpe vipākamabhyeti tatsṛṣṭāvupayujyate | māyāyāṃ vartate cānte nābhuktaṃ layameti ca || 5 || svāpe ca sarvabhūtasaṃhārakāle vipāakaṃ pariṇāmamabhitassamantādeti | sṛṣṭisamanantaramevāsya yathāsvaṃ bhoge pravartate | ante ca saṃhāre māyāyāṃ saṃskārarūpatayā vartate na cābhuktaṃ tadvinaśyati || 5 || dīpikā | ante cetyādi kṛṣyādikarmaṇāṃ prakṛtisaṃskārakatvena dṛṣṭatvānnaiyāyikādiparikalpitātmasaṃskārakatvāyogāt | ātmanaśca pariṇāmitādiprasaṅgāt karmādhikaraṇaṃ māyā buddhyādidvāreṇa siddheti saivopādānamiti vakṣyāmaḥ | nacābhuktamiti | yaduktaṃ nābhuktaṃ kṣīyate karma kalpakoṭiśatairapīti || 5 || vṛttiḥ | upasaṃhārāyā''ha | iti māyādikālānta - pravartakamanādimat | karma vyaṃjakamapyetat rodhi sadyanna muktaye || 6 || itthaṃ pratipāditasvarūpametatkarma māyādikālāgnyantādhvavartidehendriyārthapravartakamiyatyevāsya prabhaviṣṇutā māyordhvamapraśaṃsanāt | taccaitadyadyapi vyāpārajanyaṃ tathā'pi pravāhanityatvādādimatvaṃ nāsyopapadyata iti carcitaprāyam | kiṃ caitatkarma śubhasvarūpatvāt puṇyavyaṃjakamapi sadrodhi rodhakaṃ saṃsārakāraṇamityarthaḥ | kuta ityāha sadyannamuktaye iti | yasmātpuṇyātmakamapi karma sat vdyamānaṃ na muktaye nāpavargāya | api tu tatpratibandhāyaiva kalpate | yatkarmakṣayāttatsāmyādvā śaktipātānusārasamāsāditānugrahāṇāmeva kaivalyam | nanu sadyanna muktaya ityayuktamuktam | satyapi karmaṇi tatsāmyānmukterāmnātatvāt | yaduktaṃ kiraṇe samekarmaṇi saṃjāte kālāntaravaśāttataḥ | tīvraśaktinipātena garuṇā dīkṣito yadā | sarvajñassa śivo yadvat iti | naiṣa doṣaḥ | tathāvidhasya karmaṇassato'pyasatvaṃ parasparapratibaddhaśaktitvenāphalatvāt | dīkṣottarakālakṛtakarmavat | yaduktaṃ kheṭakanandanena 1kṛtamapi phalāya na syāddīkṣo paryūṣaroptabījamiva | balavadviśeṣaśāstravyatikarajātaṃ vihāya karmaikam || 6 || ______________________________ 1. aṣṭaprakaraṇetatvasaṃgrahe 37 - tamaślokaḥ | iti śrībhaṭṭavidyākaṇṭhātmajabhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ karmavicāraprakaraṇamaṣṭamaṃ samāptam | dīpikā | māyordhvamapraśaṃsanādityādi | asāmarthyādityarthaḥ | tatraivaṃvidhasya karmaṇo'bhāvāt buddhisthatvenoktatvācca | kiṃ punastatra sahākārikāraṇaṃ īśvarasevātmakaṃ karmā'dhikāramalaśceti brūmaḥ | ata eva pratisargamevaṃbhūtatvāt bījāṅkuranyāyenānādikarmaśarīrapravāhasantāna ityuktaṃ pūrvamevetyāha kiṃcaitadityādi | karmakṣayādityādi | atra cāyamarthaḥ | malaparipākaśaktipātābhyāṃ pūrvoktādiṣṭāniṣṭanimittakarmadvayasāmyādavāptadīkṣāṇāṃ tayaiva karmakṣayānmuktiriti | yadāhuḥ na hṛṣyatyupakāreṇa nāpakāreṇa kupyati | yassamassarvabhūteṣu jīvanmuktassa ucyate | iti | na tu viruddhayoḥ karmaṇoriti vyākhyeyam | tasya saṃsārāvasthāyāmapi bhāvāt śaktinipātahetutvāsambhavācca | tathā yadātra dharmādharmavipākalakṣaṇasvarganarakādiphalanimitte dharmādharmātmake vā svarga brahmalokaprāptinimitte dharmātmake vā 1rauravāvīcinimitte'dharmātmake vā dve atyantarūkṣe karmaṇī tīvravegatvena paripākaprāptyā'tyantasamalasya puṃsaḥ patitaśarīrasyā'patitaśarīrasyāpyadṛṣṭaphalāyuṣyānāyuṣyalakṣaṇe yugapadbhavataḥ | tadā tayordvayorapi viruddhayoḥ karmaṇoryugapatsukhaduḥkhalakṣaṇasvarganarakādidānāsambhavāt samatvādeva ca krameṇāpyanupapatteḥ kramayaugapadyavyatiriktaprakārāntarāsambhavācca kasyacitkadācit karmāntarāṇāṃ viruddhānāmapyabhogyaparyavasāyinyā''locya tatkarmavirodhādīśvaraśśaktyadhiṣṭhitayā niyatyā puruṣamuddharati | 2mataṅge dharmādharmavipāke'smin tulākoṭyupalakṣite | niyatistatsamuddhārādyadā paśyati karmaṇi | same bhoktustadā tasya yugapatsthityasambhavāt | śūnyavatsaṃsthiteti || yadā tu karmāṇyudgatānyaśeṣāṇi kasyacitkadācit samparipākādviruddhāni tadā ca pārameśvarī śaktiḥ tāni sārvāṇi vināśya vijñānakevalitvaṃ dadāti natu mokṣaṃ tasya malaparipākādyavinābhāvāt | yaduktaṃ kiraṇe | same bhogastadā nāstīti | idameva ca bhavāvasthāyāmapi karmasāmyamucyate | natu 3dharmādharmarāśidvayasāmyam | tataśca yadā malaparipākaśaktipātayuktaṃ kasya citkadācidevaṃ iṣṭāniṣṭanimittakarmadvayasāmyaṃ bhavati tadā tasya dīkṣayā karmakṣayānmuktirbhaviṣyatīti vakṣyati | ata eva nanvityādicodyaparihārau śāstrajñaiḥ pratikṣiptāvityupekṣaṇīyāveva | yatassame karmaṇī tyādāvapi sūtre kālāntaraśabdo malaparipākavācakatvena karmasāmyaśabdaścopakārāpakāranimittakarmadvayasāmyavācakatayā tatrabhavatā rāmakaṇṭhena kiraṇavṛttau vyākhyātaḥ | iti | ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ karmavicāraprakaraṇamaṣṭamaṃ samāptam | ______________________________ 1. avīciriti kasyacit narakasya saṃjñā | 2. niyati paṭale 15 - tamaślokaḥ | 3. śarīradvayeti pāṭhabhedaḥ | atha māyāprakaraṇaṃ navamam | atha sarvajñavākyena pratipannasya lakṣaṇam | kathyate granthipāśasya kiñcidyuktyā'pi leśataḥ || 1 || atha śabdaścānantarye pāśapadārthaparīkṣādhikāre karmapāśavicārānantaraṃ granthyātmano māyākhyasya pāśasya kiṃcitsaṃkṣiptaṃ lakṣaṇaṃ kathyate | asya cānantaraprakaraṇopasaṃhāre māyāśabdopakṣepāt pāṭalikassambandho jñeyaḥ | padārthādisambandhacatuṣṭayantu prāguktam | sarvajñavākyena pratipannasyeti | prāvṛtīśabale karmamātyetyādinoddeśasūtreṇa vaktumabhyupagatasya | kiṃciditi | nahi sakalaṃ māyālakṣaṇaṃ saṃkṣepeṇāpyabhidhātuṃ śakyam | tathoktaṃ tatrabhavadbhirvṛhaspatipādaiḥ | api sarvasiddhavācaḥ kṣīyeran dīrdhakālamudgīrṇāḥ | māyāyāmānantyānnocyeta srotasāṃ saṅkhyā || iti | yuktyāpi leśata iti | nāgamamātreṇa kevalena | api tu yuktileśenāpi stokādanumānenopapannamapi tallakṣaṇamucyata ityarthaḥ | dīpikā | atha māyālakṣaṇaprakaraṇaṃ navamam | athetyādisūtreṇa māyālakṣaṇoktiḥ pratijñāyata ityāha pāśapadārtheti | ataśca pāṭalikassaṃbandha iti māyādītyanena sūcita ityāha | asyacetyādi | padārthādītyādi | tatpadārthasambandhaḥ pāśapadārthatayā | prākaraṇiko'pi vidyāpādatayaiva | sautrastu pāśajālamityanena | vākyātmako'pi māyāyāssādhikārāyā ityādibhirvākyairanekavidhaḥ | ataśca vākyasambandha eva sarvajñavākyena sūcita ityāha | prāvṛtīśavalenetyādi | nahītyādi | sādhāraṇāsādhāraṇarūpāṇāṃ kāryasrotasāmanantatvāttadbhedo vaktuṃ na śakyate | tatkāraṇamātrasvarūpo'tra sādhyata ityarthaḥ || 1 || vṛttiḥ | tadekamaśivaṃ bījaṃ jagataścitraśaktimat | sahakāryadhikārānta - saṃrodhi vyāpyanaśvaram || 2 || tadgranthitatvamekam | paramakāraṇatvāt | anekatve pramāṇābhāvācca | aśivaṃ mohakatvāt | bījaṃ jagata upādānakāraṇam | vividhaśaktiyuktaṃ ca | sahakāriṇāṃ karmaṇāmadhikārāntaṃ yāvatsaṃruṇaddhyaṇūn badhnāti tacchīlamiti sahakāryadhikārāntasaṃrodhi | karmābhāve granthitatvasyāpravṛtteḥ | vyāpi ca tatsarvagatam | svakāryavyāpakam | anaśvaraṃ nityatvāt | mahāpralaye'pi ātmavadīśvaravacca tasyāvasthānāt | taduktaṃ tatvatrayanirṇaye 1śambhuḥ puruṣo māyā nityaṃ vibhu kartṛśaktiyuktaṃ ca | supte'pi vikṛtijāte tritayaṃ jāgarti tatvānām || 2 || ______________________________ 1. tṛtīyaśloka. | dīpikā | tadekamityādinā māyālakṣaṇaṃ pratijānīta ityāha tadgranthitatvamityādi | ekatvādīni cānantaramevopapādayiṣyati | aśivaṃ mohakatvādityādi | kāryadvāreṇa caitanyavyañjakamapi anātmādiṣvātmādijñānajanakatvena mohakatvādaśivaṃ mohakamucyata iti | bījaṃ jagata ityādi | dehendriyayabhuvanāderyadupādānakāraṇaṃ sā māyeti | vividhaśaktiyuktaṃ ceti | vividhaśaktirūpakāryatvamityarthaḥ | yadvakṣyati tadādhārāṇi kāryāṇi śaktirūpāṇi saṃhṛtau | vikṛtau vyaktirūpāṇi vyāpriyante'rthasiddhaye iti | na tu māyāyā anekakāryajanikāśśaktaya iti vyākhyeyam | śakteśśaktyantarāyogāt | asadutpatternirākāriṣyamāṇatvācca | pūrvameva vyākhyātaṃ yataḥ | upādānatvādeva mṛdādivatsahakāriṇā vinā na tadātmanā dehādikāryajanakamityādi sahakāriṇāmityādi vyāpitvaṃ cāsya sarvasvakāryavyāpterityāha | vyāpicetyādi | anaśvaraṃ cetyādi | karmaśarīrasantānasya bījāṅkurasanataterivā''dimadhyāntarahitatvādidamapyādimadhyāntarahitam || yadāhuḥ idaṃ pūrvamidaṃ paścāditi vaktuṃ na pāryata iti || ata evedaṃ na kṣīradadhinyāyena sarvātmanā pariṇāmi | kintu ghṛtakīṭanyāyenaikadeśenaiva binduvaditi mantavyam || 2 || vṛttiḥ | yuktyā'pi leśata ityuktam | atastā yuktiṃ darśayati | kartā'numīyate yena jagaddharmeṇa hetunā | tenopādānamapyasti na paṭastantubhirvinā || 3 || sanniveśādimatvādutpattimatvaṃ kila jagataḥ kartāramanumāpayati | tenaivotpattidharmatvenopādānamapyanumīyatām | nahyutpattimatāmupādānakāraṇaṃ vinotpattirdṛṣṭā | yathā paṭādestantvādyabhāve || 3 || dīpikā | kartetyādisūtraṃ sambandhayati yuktyāpītyādi | tatra tāvanmāyāstitvayuktiranenocyata ityāha | sanniveśādimatvādityādi || 3 || vṛttiḥ | kiṃca | tadacetanameva syāt kāryasyācittvadarśanāt | prāptassarvaharo doṣaḥ kāraṇāniyamo'nyathā || 4 || tacca granthitatvamacetanam | acetanasyaiva tatkāryasya kalāderupalambhāt | anyatheti acetanatatkāryopalambhe'pi tasya cetanatvābhyupagame kāraṇāniyamalakṣaṇaḥ sarvahara iti sarvānumānocchedakassakalavyavahāralopadoṣaḥ prāptaḥ || 4 || dīpikā | upādānakāraṇatvādeva tasyācetanatvamityāha | kiṃcetyādi | yaduktaṃ ye ye yadrūpiṇo bhāvāste te tadrūpahetujā | iti || 4 || vṛttiḥ | prāguddiṣṭamavinaśvaratvaṃ vyāpitvaṃ ca sādhayituṃ yuktimāha | yadyanityamidaṃ kāryaṃ kasmādutpadyate punaḥ | avyāpi cetkutastatsyā - tsarveṣāṃ sarvatomukham || 5 || jagatsaṃhāre yadyupādānakāraṇasya māyākhyasyāpi vināśaḥsyāt tatpunassargādau kasmādupādānājjagadutpadyate | ato nāsyānityatvam | athocyate sargādāvupādānamapi devassrakṣyatīti | naitadyuktam | evaṃ hi sati tatkāryasyevā'syāpyupādānaṃ vinā'nutpatterupādānāntaraṃ parikalpyaṃ tasyāpyanyaditi anavasthā syāt | vyaktyupasaṃhāreṇa śaktirūpatayā tvavasthāne na kaściddoṣaḥ | evamasyāvyāpitve sarvatomukhasya kāryasyānutpādassyāt | ato vyāpakatvamavaśyamabhyupeyam || 5 || dīpikā | vyāpakatvamavaśyamabhyupeyamiti svakāryeṣveva ata eva 1śuddhavidyātatvādeśśuddhādhvanaśśāstrādīnāṃ copādānakāraṇamanyadeva mahāmāyātmakaṃ kuṇḍalinyādiśabdavācyamiti vakṣyati - yonirviśvasyeti | śakternādo bhavedbindurityādi | śuddhādhvanyapi māyāyā parasyā iti ca | śrīmadrauravepi māyopari mahāmāyeti || 5 || ______________________________ 1. kāmikādīnāmityarthaḥ | vṛttiḥ | athaikatve yuktyupanyāsaḥ | yadanekamacittattu dṛṣṭamutpattidharmakam | na tadutpattimattasmā - dekamabhyupagamyatām || 6 || yadyasmātkāraṇādyadyadanekamacetanaṃ tattadghaṭapaṭādivadutpattimaddṛṣṭam | idantu notpattimat na kāraṇajanyaṃ paramakāraṇatvāt | ata ekam | nahi paramakāraṇāni bahūni bhavantīti || 6 || vṛttiḥ | nanu jagadutpattau paraparikalpitaparamāṇvādivadupādānakāraṇabahulatvaṃ yadi syāttataḥ ko doṣaḥ tathāhi | paṭastantugaṇāddṛṣṭa ssarvamekamanekataḥ || 6 || bahubhyo hi tantubhyaḥ paṭasyaikasyotpattirdṛṣṭā | tadvacca jagatsarvamanekasmātkāraṇādutpadyatām | alaṃ granthyātmakaparamakāraṇakalpanayeti codyam || 6 || vṛttiḥ | atra parihāraḥ | tadapyanekamekasmā deva bījātprajāyate || 7 || yadbhavatā'nekatantvātmakaṃ kāraṇaṃ paṭasyoktaṃ tadanekamapi ekasmāddukūlakārpāsādidravyādanekākārapaṭādyutpattiḥ | evaṃ paramakāraṇātsargasthitilayādhārākhyātsargādau māyātatvājjagadutpattiriti na kaściddoṣaḥ || 7 || vṛttiḥ | paramātmana eva sakāśāccidacidāvirbhāvatirobhāvāviti yeṣāṃ pakṣastān pratikṣipati | yeṣāṃ ciddharmakāddheto racidapyupajāyate | teṣāṃ dhūmena liṅgena jalaṃ kiṃ nānumīyate || 8 || ciddharmakāddhetoryairacitāmapyudbhavo'bhyupagatastairdhūmā- jjalānumānaṃ kiṃ na kriyate | kāryakāraṇapratiniyamāsambhave satyatatsvabhāvādapi tatsvabhāvasyotpattiprāpteḥ | yathā na dṛṣṭā dhūmālliṅgāt kadācidapi jalaprāptiḥ | tathāhyacitsvabhāvasya svaviruddhāccitsvabhāvānnotpattirdṛṣṭā | atatsvabhāvāttatsvabhāvotpattau sarvaṃ sarvasmādutpadyeta || 8 || dīpikā | yeṣāmiti sūtramavatārayati | paramātmana evetyādi | etaccopalakṣaṇaṃ nārāyaṇākhyāyāḥ paraprakṛterapi | nyāyasya samānatvāditi | etadevāha atatsvabhāvādityādi | upādānatvādevācetanatvādidoṣaḥ prāgukta eveti || 8 || vṛttiḥ | paramāṇukāraṇaṃ jagaditi yeṣāmabhyupagamastān pratyāha | bhūtāvadhi jagadyeṣāṃ kāraṇaṃ paramāṇavaḥ | teṣāṃ pūrvoditāddheto - rjñātaiva jñānasūkṣmatā || 9 || 1yeṣāṃ bhūtāvadhi kṣityantaṃ jagat paramāṇavaḥ tatkāraṇa teṣāṃ pūrvoditātprāguktāt dravyādiṣaṭpadārthajñānāt ṣoḍaśapadārthāvabodhādvā niśreyasaprāptihetorjñānasya sūkṣmatā prabodhataikṣṇyaṃ jñātam | tādṛgvidhasūkṣmadarśinyā buddhyā paramāṇukāraṇatāmabhidadhānā na te vācyatāmarhanti | paramāṇūnāṃ kaiścitparamāṇutaiva niṣiddhā ṣaṭkena yugapadyogāt | ṣaḍaṃśatvasyā parihāryatvāt | kiñcācaitanye satyanekatvāt ghaṭapaṭādivatteṣāmapi kāraṇapūrvakatvena bhāvyamiti kutaḥ paramakāraṇatā | tataśca na tatprakṛtikatvaṃ jagataḥ || 9 || ______________________________ 1. yeṣāṃ pṛthivyādibhūtāvadhisthityantaṃ pāramāṇavaṃ jagateṣāmiti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | bhūtāvadhītyādi sūtraṃ vyācaṣṭe yeṣāmityādi | nanu paramāṇava evadvyaṇukādikrameṇa saṃyujyamānāḥ paramakāraṇaṃ bhaviṣyanti | kimatrānupapannam | yenaivamupālabhyemahi | paramāṇūnāmityādi | ata eva sanniveśatvātkāryatvamiti bhāvaḥ | paramāṇutābhyupagame'pi dūṣaṇamāha kiñcetyādi | na vā'sya hetossāmānyādibhirvyabhicāraḥ | teṣāmapi pakṣīkṛtatvāt | naca kālātyayāpadiṣṭo hetuḥ pratyakṣāgamabādhitatvāt | tathāhyasmadādyāgame'pi siddhān paramāṇūn pakṣīkurvato yuṣmadāgamābhyupagamo'vaśyambhāvī bhavataḥ | tadayuktam asmadāgamepyadhvapramāṇaśrutyādibhiḥ paramāṇūnāṃ siddhatvādyuṣmadāgamābhyupagamāsiddheḥ kutastadbādhena kālātyayāpadiṣṭatvam | yathā sāmānye dharmiṇi naiyāyikoktasarvagatatvadharmabādhāya vyaktisarvagatatvaṃ sādhayatāṃ vaiśeṣikāṇāṃ vyaktibhyo'nyatrānupalambhāditi hetuḥ | yathāca naiyāyikānāṃ samavāye dharmiṇi vaiśeṣikābhyupagatapratyakṣatvasamavetāśritatvadharmadvayabādhanāya nityānumeyatvaṃ svātantryaṃ ca sādhayatāṃ heturna kālātyayāpadiṣṭo bhavadbhirucyate dharmiṇastatrobhayavādisiddhatvādevaṃ siddheṣu paramāṇuṣu anityatvaṃ nityatvaṃ ca sādhayatorasmadāgamayuṣmadāgamasthayorhetvormama heturna kālātyayāpadiṣṭaḥ | anyatarasiddhe tu dharmiṇi sa doṣa eva | yathā nyāvaiśeṣikasiddhe samavāyākhyadharmiṇi anityatvaṃ sādhayatassatvākhyasya sambandhatvāt saṃyogavaditi hetuḥ samānatāntrikāḥ sarvathā samānatvābhāvāditi | ata eva kāraṇapūrvakāḥ paramāṇavaḥ mūrtatvāt | ghaṭādivadityayamapi heturna kālātyayāpadiṣṭo'smākam | apitvanabhyupagataparamāṇūnāmanyatāntrikāṇāmeveti | mantavyam | nanvaprayojako'yaṃ hetvābhāsa iti nyāyabhāṣyakāraḥ kaścit | tanna | aprayojakasya hetvābhāsasyābhāvāt | nyāyasūtrakāraḥ 1pañcalakṣaṇālliṅgāt parokṣaliṅgini jñānamanumānamiti liṅgalakṣaṇamanumāya tadvyāvartakā na siddhaviruddhānaikāntikakālātyayāpadiṣṭaprakaraṇasamān pañcaiva hetvabhāsānāha | bhāṣyakāro'pi tasya prayojakaṃ nāmeti | ata eva bhūtāvadhītyetadapi nirastam | sāvayavatvādinā kāryatvasiddheḥ paramāṇūnāṃ ca kāraṇatvanirodhāt kāraṇāntaraṃ mṛgyaṃ yataḥ | kiṃcedaṃ tāvatkāryakāraṇātmakaṃ śarīramāyādyaihikam | sāṃkhyairapi mauṇaṃ caturviṃśatitatvātmakamiṣyate || guṇānāmatrāpūrakatvenāvasthiteḥ | atra bhūtāni pañcatanmātrāaṇi ca kāryaśabdavācyāni indriyādhikaraṇānīndriyāṇi daśāntaḥkaraṇatrayaṃ ca kāryakaraṇāni yonito yonyantaragamanamārabhante | iti | taduktamācāryaiḥ 2etatkāryaṃ daśadhā karaṇairāviśya kāryate ciṣṭām | avibhūtvātkaraṇāni tu kāryamadhiṣṭhāya ceṣṭante | iti | yadyevaṃ guṇātmikā prakṛtireva kāryakāraṇobhayasiddhāvastviti sāṃkhyāḥ | tadayuktaṃ kalādīnāṃ tatvānāṃ yuktisiddhānāṃ sambhavāt | tathāhi samalasya puṃso jñatvakartṛtvayorāvṛtatvātpralayakevalina iva na bhuvanabhoktṛtvamiti avaśyaṃ 3tayorvyañjakena tatvadvayena bhavitavyamiti kalāvidye sidyataḥ | abhivyaktacidrūpasya vītarāgasyeva nahi pravṛtiriti tatpravṛttyarthamavaśyambhāvī rāgassiddhaḥ | pravṛttasya kalananiyamanayoravaśyaṃ bhāvitvāt kālaniyatī siddhe | niyatiśca kāryakaraṇādiviṣayāpekṣā | tatkāraṇānāṃ prāguktānāṃ guṇānāmacaitanye satyanekatvāt indriyāṇāmiva kāraṇāntareṇa bhavitavyamti avyaktākhyaṃ guṇavyatirekeṇa siddham | ata eva yasya tatvamicchanti yadāhuḥ pāñcarātrāḥ bhagavān vāsudevo'sau guṇebhyaḥ prakṛtiḥ parā | avyaktaṃ nityamāhustatparasmānnahi vidyata iti prakṛtissiddhā | pradhānasyā'pi pratipuruṣaniyatatvenānekatvāccaibhistatvaiḥ pratipuruṣaṃ bhinnairbhavitavyam | bhogasāmyaprasaṅgāt | tatra teṣāmacaitanye satyanekatvātkāraṇasiddheḥ stairayoge puṃso bhoktṛtvāsambhavāditi | sā ca paramakāraṇaṃ māyā siddheti | ata eva bauddhādayaḥ saṃhatā eva jāyante saṃhatā eva niruddyanta iti kṛtvā dehādīnāṃ dehādīnyeva kāraṇānītyāhuḥ | teṣāṃ pakṣo dūrāpāsta iti || 9 || ______________________________ 1. pratijñādipañcāvayavavākyaniścitālliṅgādityarthaḥ | 2. aṣṭaprakaṇe tatvasaṃgrahe 4 - ślokaḥ | 3. jñatvakartṛtvayorityarthaḥ | vṛttiḥ | nanu yadā tāvanmātāpitṛsaṃbandhibhyo dehendriyādibhyastattatsvasadṛśaśarīrakaraṇādyutpadyamānamupalabhyate | tadā kimadṛṣṭena māyādinā kāraṇenākḷptenetyāśaṅkyāha | śarīrādeśśarīrādi yadi tannikhilātyaye | kā vārtānākhiladhvaṃso na sarvajño mṛṣā vadet || 10 || mātāpitṛsaṃśleṣaśarīrendriyakāraṇakaṃ jantūnāṃ śarīrendriyādi tadbhāve bhāvāt tadabhāve cābhāvāditi yadyabhimataṃ tadastu | kintvetatpraṣṭavyo bhavān | tannikhilātyaye sarvasaṃhāre dehendriyādyutpatteḥ kīdṛśī gatiḥ | atha sakrama eva sarvabhāvānāṃ nāśaḥ | na tu yugapatsarvasaṃhāra ityucyate | tadayuktam | śrutismṛtītihāsapurāṇādisadāgamagīyamānasya saṃhārasyāpahnotumaśakyatvāt | tadapahnave ca prathamasṛṣṭirapi neṣṭā | tataśca sṛṣṭisaṃhārau jagato na sambhavata iti bruvāṇassarvajñatāmeva jahyāt || 10 || dīpikā | 1tatpakṣābhyupagame'pi dūṣaṇaṃ śarīrāderityādisūtreṇocyate ityāha | mātetyādi sakramasyaiva śarīrādisaṃhārasya darśanāddṛṣṭavaccādṛṣṭakalpanā yukteti bhāvaḥ | pariharati | 2tadayuktamityādi na hyadarśanamātrātsarvasaṃhārābhāvaḥ | yuktyāgamasiddhatvāt 3sarvasaṃhārasyeti bhāvaḥ | ata evāha śrutismṛtītyādi || 10 || ______________________________ 1. bauddhapakṣābhyupagame'pītyarthaḥ | 2. pratīkametanmātṛkāsu na dṛśyate | 3. bhāvostviti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | atha kathaṃ saṃhārābhāvamabhidadhato mithyāvāditvamityāha | ekadeśe'pi yo dharmaḥ pratīto yasya dharmiṇaḥ | sa tasya sarvataḥ kena jāyamāno nivāryate || 11 || koṭiśo maraṇaṃ dṛṣṭvā saṃhatānāṃ śarīriṇām | so'pi pratīyate kālo yatrāśeṣajanakṣayaḥ || 12 || sarvajñena hi svasya vacasaḥ pramāṇopapannatayā parīkṣaṇaṃ pratijñātam | yadāha tāpācchedānnikarṣācca suvarṇamiva sarvataḥ | parikṣya bhikṣavo grāhyaṃ madvaco natu gauravāditi | iyaṃ ca saṃhārasambhave nirbādhā tāvadupapattiḥ | yaduta yasya dharmiṇo vahnyādeḥ kvāpyekadeśe dhūmaprakāśadāhādidharmo dṛṣṭaḥ sa tasya sarvatrotpadyamānaḥ kena niṣiddhyate | tataśca durbhikṣamārīkūṭabhaṅgādinaikadeśe jantusaṅghātasyākramikāṃ koṭiśo vipattimupalabhya kṛtsnajagatsaṃhārakālassadāgamoditopyanumānenollikhyate || 12 || dīpikā | yuktisiddhatvamapyasya darśayitumekadeśa ityādisūtrasyā''śaṅkāmāha | athetyādi | tasya sarvamithyāvāditvaṃ darśayituṃ tadvacastāvaddarśayati | sarvajñenetyādi | tadetacca vyāhataṃ yuktisiddhasarvasaṃhārābhāvābhidhānādityabhiprāyeṇāha | iyaṃ cetyādi | tāmeva yuktiṃ darśayati yasyetyādi || 12 || vṛttiḥ | tadānīṃ ca māyāyāmupasaṃhṛtāni sarvakāryāṇyāsannityāha | tadādhārāṇi kāryāṇi śaktirūpāṇi saṃhṛtau | vikṛtau vyaktirūpāṇi vyāpriyante'rthasiddhaye || 13 || prāguktābhirupapattibhirnityatvavyāpakatvādiguṇayuktaṃ yattu māyākhyaṃ kāraṇamupapāditaṃ tadāśrayāṇi tanukaraṇabhuvanādīni saṃhārakāle śaktirūpāṇyavatiṣṭhante | sṛṣṭau tu vyaktirūpāṇi svasvaprayojananiṣpattaye savyāpārāṇi bhavantīti sarvaṃ susthitam || 13 || dīpikā | tadānīṃcetyādi pakṛtatvātsarvasaṃhārakatve | ata eva dvitīyakāryaśaktyadhikaraṇaṃ māyātatvaṃ siddhamityāha | prāguktābhirityādi || 13 || vṛttiḥ | atra munissatkāryavādamasahamānaḥ praśnayati | tantvādikārakādānaṃ paṭāsatve paṭārthinaḥ | satve kārakaśabdo'pi vyapaitīti hataṃ jagat || 14 || sāphalyamasadutpattā vastu kārakavastunaḥ || 14 || yadetacchaktirūpatayā māyākhye paramakāraṇe jagato'vasthānamuktam | tannopapadyate | tathāhi dṛṣṭavadadṛṣṭakalpanākartavyā | dṛśyate ca tantuturīvemādikārakagrahaṇamavidyamānapaṭasyārthinaḥ | na tu paṭasadbhāve sati | paṭasya hi satve sati kārakaśabdo'pi tantvādernopapannaḥ | vidyamānatvādeva | asadutpattau hi kārakavastunassāphalyaṃ nānyatheti || 14 || dīpikā | tantvādītyādipraśnasūtraṃ vyācaṣṭe yadetadityādinā | atra satkāryavādināṃ catvāraḥ pakṣāḥ | kecicchaktisamāhārātmakaḥ kāraṇaṃ śaktaya eva vyaktībhūtāḥ kāryamityupagantavyāḥ yadāhuḥ śaktimātrasamūhasya bhāvasya pariṇāmataḥ | kadācidvyajyate kācicchaktiḥ kācitpralīyate | iti | paretvabhivyaktirbhāvānāṃ na rūpāntaraparāvṛttiḥ | api tu upalabhyamānataiva | ato nityatvāt pradhānātmani teṣāṃ saṃhāraḥ kvacidvā dharmaviśeṣe keṣāñcit | tataśca krameṇābhivyaktireva janma kathyata iti pratipannāḥ | yaduktaṃ kramācca grāhyarūpeṣu svātantryādvāpi vā śriyā | bhāveṣu pratibhāsena janmasaṃjñā niṣevyate | iti | anye punassanniveśaviśeṣamātraṃ kāraṇasya kāryam | hemnaḥ kaṭakakeyūrādivadityāhuḥ | yaduktaṃ hemnassukuṇḍalībhāvo vyāgrāṇāṃ vā samagratā | athavā janmanāśau tu tatra kena pracakṣata | iti | apare tu kramavicitrasvabhāvatvāt bhāvāḥ krameṇa taṃ tamavasthāviśeṣamanubhavaḥto janmādivyapadeśaṃ bhajantītyuktavantaḥ | yadāhuḥ kāraṇaṃ kāryabhāvena yadā vā vyavatiṣṭhate | kāryaṃ cedaṃ tathā labdhakāryatvaṃ nānujāyate iti | caturṣvapi caiteṣu pakṣeṣu anāmato vidyate sa ityayameva satkāryasiddho nyāyaḥ | sacāyukta ityāha tannopapadyate ityādi tadevopapādayati tathāhityādinā || 14 || vṛttiḥ | atra parihāraḥ | utpādayatu sarvasmā - tsarvassarvamabhīpsitam || 15 || athāśakyaṃ yataśśakya matra vaḥ kiṃ niyāmakam | na ca paśyāmi tatkiñci - cchaktiścetsiddhasādhyatā || 16 || āstāṃ tāvatsadutpattiḥ | asadutpattau kārakavastunaḥ turītantuvemādessāphalyābhyupagame sarvebhyo bhāvebhyassarvassarvamabhīpsitaṃ kimiti notpādayati | atha na śakyaṃ sarvasmātsarvamutpādayituṃ kutaścitkasya citkāryasyotpattidarśanāt | evaṃ tarhi yasmādeva kāraṇādyadyadutpadyate tasmādeva tannānyasmāt | tatra kiṃ niyāmakaṃ bhavatām | na hi tasmin kāraṇe kimapyanyanniyāmakamutpaśyāmaḥ | yenābhijñānenānyadanādṛtya tadeva tadutpattyarthino gṛhṇīmahi | atha sarvasmātsarvotpattibhayāttasyaiva kāraṇasya tatkāryajanikā śaktirnānyasyeti tadetatsiddhaṃ kādhyata ityāha | śaktiścetsiddhasādhyateti | kimanyena kāryakāraṇapratiniyamakāraṇeneti tattatkāryajanikā śaktireva niyāmikā bhaviṣyati | atacchaktimatastajjananāyogāt | yathā na putrajananaṃ ṣaṇḍasyopapadyate | yadyevaṃ tasminneva kāraṇe tatkāryajananaśaktimatvaṃ nānyatreti śaktirūpatayā tatra tatkāryamavasthitamityāsmākīnapakṣānupraveśāt siddhaṃ sādhyate bhavadbhiḥ || 16 || dīpikā | parihārasūtraṃ vyācaṣṭe | āstāmityādi | saktiścedityādisūtrakhaṇḍamavatārayati | atha sarvasmādityādinā | pūrvapakṣyāśaṅkāṃ kurute | kimanyenetyādi | parihārasūtraṃ vyācaṣṭe | yadyevamityādi || 16 || vṛttiḥ | 1upacayadūṣaṇamāha | anyathā kārakavrāta pravṛttyanupapattitaḥ | śrutirādānamarthaśca vyapaitītyapi tadghatam || 17 || anyathetyasadutpattyabhyupagame kārakavrātasyaiva 2pravṛttirnopapadyate | asato hi kāryasya vandhyāsutāderivotpattaye kiṃ kila kārakāṇi kuryuḥ | kārakapravṛttyanupapatteśca ghaṭādicikīrṣormṛtpiṇḍādyānayetyādikā śrutiḥ | teṣāṃ ca kārakāṇāmādānaṃ grahaṇaṃ arthaśca tadvyāpāralakṣaṇā kriyā vyapaiti vighaṭate | tasmiṃśca vyapete sarvaceṣṭāvyāghātaḥ | pratyuta yuṣmatpakṣe jagadvyāhataṃ syāt || 17 || ______________________________ 1. upacayyeti pāṭhabhedaḥ | 2. pravṛttiḥ kiṃ iti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | anyathetyādisūtraṃ vyācaṣṭe | anyathetyādi || 17 || vṛttiḥ | nanu śaktyātmanā kāraṇe kāryaṃ nāvasthitam | apitu tadutpādikā śaktistatrāstītyatacchaktimatastajjananāyogāt kāryakāraṇapratiniyamasiddhau na kācit kṣatiriti parābhiprāyamāśaṅkaya tamapākaroti | athāstyupādikā śakti - rna kāryaṃ śaktirūpakam | tayorviśeṣaṇaṃ vācyaṃ naitatpaśyāmi kiñcana || 18 || atha mataṃ pratiniyatakāryajanikā kāraṇe śaktirasti | na tu śaktyātmanā kāryamavasthitamiti tadetacchabdamātreṇa bhinnaṃ nārthena | vaktavyaṃ hyatra viśeṣaṇaṃ bhavatā | yaduta tattatkāryajanikā śaktiḥ kāraṇe'sti | śaktyātmanā vā tattatkāryaṃ kāraṇe vyavasthitamityatra nahi kiñcidviśeṣamutpaśyāmaḥ || 18 || dīpikā | śaktiścedityādinokta evārtho'thāstītyādisūtreṇa prapañcyata ityāha | nanvityādi | tadeva sūtraṃ vyācaṣṭe | athamataṃ ityādi || 18 || vṛttiḥ | yata evaṃ | tasmānniyāmikā janya śaktiḥ kārakavastunaḥ | sānvayavyatirekābhyāṃ rūḍhito vā'vasīyate || 19 || tasmātsthitametat yaduta janyaśaktiḥ kārakavastuno niyāmikā idamasmādevotpadyata iti | sā ca janyaśaktiranvayavyatirekābhyāṃ prasiddhyā cāvagamyate | satyeva mṛtpiṇḍe ghaṭādyutpattiḥ | asatyanutpattirevetyanvayavyatirekau | rūḍhiśceyaṃ ābālabāliśāṅganāsu sthitā | yadghaṭotpattyarthino na mṛtpiṇḍavyatiriktamupādānaṃ kulālasyopahārayantīti | nanu yadi mṛtpiṇḍe ghaṭassyāt tatkumbhakāravyāpāraṃ vināpyupalabhyeta | nacopalabhyate | tasmānna mṛtpiṇḍe ghaṭo'sti | apitu tataḥ kumbhakāreṇa kriyate | yatastadvyāpārānantaraṃ utpadyamānasya ghaṭasyopalambhaḥ | naitat upalabdhikāraṇābhāvāttatra ghaṭasyānupalambhaḥ | na tvasatvāt | yadā punaḥ kulāladasyābhivyañjanakriyayopalabdhiyogyatā bhavati tadopalabhyata eva | yathā khananādinā kīlamūlodakādeḥ | nanu kīlamūlodakādeḥ prāksatve pramāṇamasti | natu mṛtpiṇḍe ghaṭasya tasmādghaṭastato bhavati | natvabhivyajyata iti yuktamuktam | evaṃ cettadatrā'pi satve pramāṇam asadakāraṇādupādānagrahaṇādityādi sambhavedityabhivyaktivāda eva yuktaḥ || 19 || dīpikā | janyaśaktiriti | kāraṇasthā kāryaśaktirityarthaḥ | nanu satkāryapakṣe janmanāśānupapattiriticet | tanna | yato'rthakriyāyuktatvameva janma | tadabhāvastu nāśaḥ | yathāhyātmano'nāditve'pi śarīrayogārthakriyāyuktatvādupacāreṇa janmatvenocyate | tadviyogastu vināśa iti | ata eva codayati | nanvityādi | pariharati naitadityādi | yadāhussāṃkhyāḥ | asadakāraṇādupādānagrahaṇāt sadyassambhavābhāvāt | śakyasya śaktyakaraṇāt kāraṇāvācca satsādhyamiti | kiṃcānubhavenāpi āvirbhāvatirobhāvāveva janmanāśau | tayoreva pratyakṣatvāt | tathāhi pratyakṣe ca kṣīrādyeva dadhyātmanā bhavadṛśyate | na ca kṣaṇikatvādbhāvānāṃ kṣīravināśe dadhyādyutpannamiti vācyam | kṣaṇikatvasya pūrvameva nirastatvāditi || 19 || vṛttiḥ | yadyevaṃ tarhi sato bhāvasya satvādeva jananaṃ nopapadyate | dṛśyamānasya ghaṭāderiveti punassa doṣastadavastha evetyāha | tadvyaktirjananaṃ nāma tatkārakasamāśrayāt | tena tantugatākāraṃ paṭākārāvarodhakam || 20 || vemādinā'panīyātha paṭavyaktiḥ prakāśyate || 20 || tadevaṃ paṭāderbhāvasya jananamabhimatam | yatturītantuvemādisamāśrayāt śaktyātmanāvasthitasya tasyā'bhivyaktiḥ | yataḥ paṭākārapratibandhakaṃ tantugatamākāraṃ vemādikārakavrātenāpāsyānantaraṃ paṭavyaktiḥ prakāśyate | na tūpalabhyamānapaṭāntaravatsadeva tantubhyaḥ paṭādyutpadyata iti | abhivyaktirapi kimasatkāryā uta vyaṅgyetyevaṃ kutārkikavikalpaparihāro granthavistarabhīrutvānna likhitaḥ | vyaktisvabhāvatvādabhivyakterabhivyaṅgyatā na vetyādayaḥ kila vitarkā dūrāpetā eva prakāśavat | yathā hi prakāśaḥ prakāśātmakatvāt na prakāśāntaraprakāśyaḥ evamabhivyaktisvabhāvāt nābhivyaktyantaramapekṣata iti || 20 || dīpikā | tadvyaktirityādisūtrasyā''śaṅkāmāha yadyevaṃ tarhītyādi | ayamabhiprayaḥ - yadi pūrvaṃ santa eva mṛdādiṣu ghaṭādayo gṛhodarādiṣviva dīpādibhiḥ kulālādivyāpārairabhivyajyante | koyaṃ vibhāgo dīpo ghaṭamabhivyanakti | kulālastūtpādayati | etatparihārāyedaṃ sūtraṃ vyācaṣṭe | tadetadityādi | etaduktaṃ bhavati | dvidhā khalvabhivyaktiḥ | ekā hyarthapratibandhākārasya vastuno'bodhanimittasya tannimittabhāvoyena pratibaddhyate tadutsāraṇam | yathā ghaṭasyāndhakāratirohitasya tadutsāraṇamabhivyaktiḥ | anyā tu pratibandhakāraṇasyākārapratibandhotsāraṇaṃ yathā mṛḍādiṣu ghaṭādyākāraḥ pūrvokāreṇa pratibaddhaḥ tasya pūrvākārasya protsāraṇam | ghaṭatvābhivyaktiviśeṣa evāyamutpattiśabdo brāhmaṇaviśeṣa iva karṇādiśabdopacārata iti | abhivyaktirapītyādi | nanu satkāryavādito bhāvāntaravadabhivyaktirapi satīti vyāpārānarthakyaprasaṅgaḥ | satyam | yadyabhivyaktirapi satī ghaṭādivadiṣyate sā tvasati kārakavyāpārairāvirbhāvyeti kimanupapannam | nanu yadyabhivyaktirapi asatīti kulālena kriyate kimaparāddhaṃ ghaṭena yanna kriyate iti | tacca naivaṃ tulyoyamāvayoriti | tathāpyandhakaratirohitaghaṭābhivyaktau abhivyaktirasatī ghaṭastu sanneveti siddhantaḥ | tatra śakyaṃ prasaṃjayituṃ abhivyaktivat ghaṭo'pi janyate | tadvacca abhivyaktissatītyādiprasaṅgasādhāraṇyenānyataro na paryanuyojyaḥ | yaduktaṃ yatrasyādubhayordoṣaḥ parihāro'pi vā samaḥ | naikaḥ paryanuyoktavyastādṛmarthaviniścaye iti | vṛttikārastūbhayapakṣe'pi na doṣa ityabhiprāyeṇāha | kuvikalpaparihāra iti | yadyevamabhivyaṅgyatvāt abhivyakterapītyādyanavasthā | ata āha | vyaktisvabhāvatvāditi | kiṃcābhivyakterati tatsahakārisannidhau tadvyaktisvabhāvatvenāsyābhivyakterabhyupagamāt satītve na doṣaḥ kaścit | tataḥ kāraṇarūpāyāṃ māyāyāṃ śaktirūpāṇāṃ kāryāṇāmupasaṃhāraḥ siddhaḥ || 20 || vṛttiḥ | tadevaṃ prakṛte kiṃ siddhaṃ ityāha | yathā kaṭādigūḍhasya paṭādestadvyudāsataḥ | nāsataḥ kriyate vyaktiḥ kalādergranthitastathā || 21 || yadvat kaṭādyavacchinnasya paṭādervastunaḥ tattadācchādanāpanayanānnāvidyamānasya vyaktiḥ kriyate | api tu sadeva paṭādi vyajyate | evamupasaṃhārakāle śaktyātmanā līnaṃ kalādikāryamaharmukhe granthitatvādananteśavyāpāreṇābhivyajyata iti māyākhyaṃ paramakāraṇa siddham || iti bhaṭṭavidyākaṇṭhātmajabhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau māyālakṣaṇaparīkṣāprakaraṇaṃ navamaṃ samāptam | dīpikā | evaṃ vakṣyata ityāha | tadevamityādi | ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ māyālakṣaṇaparikṣāprakaraṇaṃ navamam | atha kalādikāryaprakaraṇaṃ daśamam | vṛttiḥ | yuktyāgamābhyāṃ granthitatvamupapādya tatkāryabhūtaṃ kalādikamabhidhātuṃ taccheṣabhūtaṃ prakaraṇāntaramāha | asya ca prāktanameva sambandhapañcakaṃ jñeyam | granthijanyaṃ kalākāla vidyārāganṛmātaraḥ | guṇadhīrgarvacittākṣa mātrābhūtānyanukramāt || 1 || māyātatvātprathamataḥ kalābhidheyayoḥ kalāniyatyoḥ kālasya nṛśabdenoktasya puṃsaśca puṃpratyayahetostatvaviśeṣasyābhivyaktiḥ | kalātatvāttu vidyārāgāvyaktānāṃ mātṛśabdena prakṛtiravyaktākhyā tatsakāśādguṇāḥ tebhyo buddhiḥ tasyā ahaṅkāraḥ tasmāttaijasādbuddhīndriyāṇi manaśca | vaikārikāt karmendriyāṇi bhūtādisaṃjñakāt mātrādiśabdenoddiṣṭāni tanmātrāṇi tebhyo bhūtānīti asmādanukramāt etadgranthitatvato'bhivyaṅyaṃ vyanakti || 1 || dīpikā | granthijanyamityādiprakaraṇaṃ saṃbandhayati | yuktyāgamābhyāmityādi asya cetyādi | asya pāṭalikassaṃbandhaḥ kalādergranthitastatheti pūrvapaṭalānte sūcitaḥ | vākyātmako'pi prāvṛttiśabale karmamāyākāryamityādibhirvākyaiḥ māyākāryatvādeva | anyetu saṃbandhāḥ pūrvapaṭaloktā eva | tatra granthijanyamityādinā māyātatvātsākṣātpāramparyeṇa kalādīnāṃ triṃśatsaṃkhyānāṃ tatvānāṃ puruṣatatvākhyasya puṃstvamalasyotpattiḥ pratijñāyate ityāha | māyātatvādityādi | kalāśabdenātra tantreṇa nyāyena kalāniyatyorupādānamityāha | kalābhidheyayorityādi | puruṣasya ca kalādirūpabhūvanādhvano rūpamityāha | nṛśabdenetyādi pūrvavatsatkāryavādadṛśā jananaṃ cābhivyaktirūpamityabhipretyāha | etadgranthitatvato'bhivyaṅgyamityādi || 1 || vṛttiḥ | vidhatte dehasiddhyarthaṃ yatsākṣādyatpadāntarāt | yathā yunakti yaddheto stādṛk tadadhunocyate || 2 || aśuddhādhvanyadhikṛto'nanteśanāthaḥ ātmanāṃ dehādikḷptyai granthitatvādyatsākṣādavyavadhānena kalādikāryaṃ vyanakti yacca padāntarātsthānāntarāt kalādervidyārāgādikaṃ vyanakti | tadyasmātkāraṇādabhivyaktaṃ padārthaṃ vā yena prakāreṇa yunakti dehādisiddhau yojayati tattādṛgidānīṃ kathyate || 2 || dīpikā | vidhatta ityādisūtreṇa kartṛpadamadhyāhāryamityāha | aśuddhe'dhvanītyādi yaduktaṃ kiraṇe śuddhedhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ | iti dehādikḷptyai iti | kāryakāraṇāditriṃśattatvātmakasūkṣmadehāsiddhyarthamityarthaḥ | natu bhuvanajadehasiddhyarthamiti vyākhyeyam | teṣāmadhvaprakaraṇe vakṣyamāṇatvāt | yadvakṣyati 1ityātivāhikamidaṃ vapurasya janto citsaṅgacidgahanagarbhavivartileśāt | naitāvatālamiti bhauvanatatvapaṅktimādhāradehaviṣayābhyudayāya vakṣye || iti | yasmātkāraṇāditi | pratitatvameṣāṃ tatvānāmabhivyaktau yuktirapi kathyate | na tvāgamamātramiti bhāvaḥ natu yasmādupādānakāraṇāditi vyākhyeyam | tasya yatsākṣādyatpadāntarādityanenoktatvāt || 2 || ______________________________ 1. indriyaprakaraṇe'ntimaḥ ślokaḥ | vṛttiḥ | kartṛśaktiraṇornityā vibhvī ceśvaraśaktivat | tamaśchannatayā'rtheṣu nābhāti niranugrahā || 3 || tadanugrāhakaṃ tatvaṃ kalākhyaṃ taijasaṃ haraḥ | māyāṃ vikṣobhya kurute pravṛttyaṅga paraṃ hi tat || 4 || aṇorātmanaśśivaśaktivadyadyapi nityā vyāpikā ca kartṛśaktiḥ | muktau tathāvidhatvaśravaṇāt | tathā'pi anādimalāvṛtatvāt karaṇīyeṣvartheṣu na niranugrahā sā bhāti | tasyānugrāhakaṃ samarthakaṃ kalākhyaṃ tatvaṃ harati bhogabhuktyarthamadhovartino'ṇūniti haraḥ ananteśaḥ | māyāṃ vikṣobhya prasavābhimukhāṃ kṛtvā kurute abhivyanaktītyarthaḥ | yasmātkalākhyaṃ tatvaṃ paraṃ pravṛttyaṅgamātmanaḥ kartṛsvarūpasamarthanaṃ tenaiva vyāpṛtatvāt | nahyasau tenānuttejitakartṛbhāvaḥ pravartituṃ śakyassyāt | taijasatvaṃ cāsyāsshajamalatiraskaraṇenāṇorekadeśena prakāśanahetutvāt || 4 || dīpikā | tatra tāvatkalātatvaṃ sādhayituṃ kartṛśaktirityādisūtradvayaṃ vyācaṣṭe | aṇorityādi | nanu karmamalaniruddhāpi puṃśaktiḥ mahāpralayāvasāne śivaśaktyā prabodhameṣyati | tatkiṃ kalākhyena tatvenāta āha | tasyānugrāhakamityādi | śaktirhi tatvāntarādhiṣṭhānenaiva bhogadāyikā | naca sākṣāt | tathā sati buddhyādīnāmanutpādaprasaṅgāt | tataścāyamarthaḥ siddhe male'nenāvṛtatvātpuṃsaḥ pralayakevalāvasthāyāmiva sukhaduḥkhavedanaṃ na bhavatītyavaśyaṃ tadāvaraṇanivartakena kenāpi bhavitavyamiti kalātatvasiddhiḥ | māyāṃ vikṣobhyetyādi | svena coṣmaṇā prakaṭīkṛtasya bījasyocchūnateva māyākarmavipākasaṃyogātkalā samutpannā | yathā ca taṇḍulatuṣādisaṃyogādaṅkuro jāyate | tathāmāyāpuruṣakarmanimittabhogyabhoktṛsaṃbandhādacetanā kalotpadyata iti | vṛttiḥ | etadevāha | tena pradīpakalpena 1tadācinnaciteraṇoḥ | prakāśayatyekadeśaṃ vidārya timiraṃ ghanam || 5 || sa eṣa prāgukto maheśvarastadā tasmin māyāprasavābhimukhyakāle'timalinacicchakterātmanaḥ tena taijasena kalākhyena tatvena kiñcitprakāśakāritvāt dīpaprāyeṇa nibiḍaṃ tamo nirbhidyaikadeśaṃ prakaṭayati | malāvacchinnā kartṛtāṃ samupodbalayatīti yāvat || 5 || ______________________________ 1. tadā svacchaciteraṇoriti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | malāvacchinnāṃ kartṛtāmiti | nanu malavidāraṇena jñatvamapi prakāśate | satyam | abhivyaktasvarūpamapi tat jñatvaṃ vakṣyamāṇaṃ vidyākhyaṃ karaṇaṃ vinā spaṣṭaṃ na prakāśata ityavirodhaḥ || 5 || vṛttiḥ | kalāśabdenoddeśasūtre niyatirapi lāghavādupakṣiptā | tayośca kalāniyatyoranvarthakalāśabdābhidheyatāṃ vaktumāha | kala ityeṣa yo dhātu ssaṃkhyāne preraṇe ca saḥ | protsāraṇaṃ preraṇaṃ sā kurvatī tamasaḥ kalā || 6 || kala ityeṣa saṃkhyānārthavṛttireko dhātuḥ kala kṣepa iti protsāraṇārthavṛttiranyo dhātuḥ | tatraikadeśe tamaso malasya kṣepaṇaṃ protsāraṇaṃ kurvāṇāyāḥ kalāyāḥ kṣepārthavṛtti prakṛtibhūtaḥ | dvitīyastu saṃkhyānārthavṛttiḥ kalanādiyattayā niyamanātkalāśabdāparaparyāyāśca 1niyateḥ | ______________________________ 1. prakṛtibhūta itiśeṣaḥ | vṛttiḥ | idānīmātmanaḥ kalāyāśca kartṛkārakatāmabhidhātumāha | ityetadubhayaṃ vipra sambhūyānanyavatsthitam | bhogakriyāvidhau janto - rnijaguḥ kartṛkārakam || 7 || jantoranāsāditabhogasyāṇoryo bhogakriyāvidhiḥ tasmin niṣpādye ityanena prāguktena prakāreṇa etadātmakalākhyaṃ kartṛkārakaṃ nijagurupadidiśuḥ guravaḥ | tarhi bhoktṛtayā kartṛtvenātmoktaḥ | tasya kartṛśakterupodbalanakartṛtvāt kārakaṃ hetuḥ kartrī kalā | prayoktryādimahīprāntamityādinā tasyā eva prayoktrī śabdena vakṣyamāṇatvāt | kathaṃ caitat dvayaṃ sthitamityāśaṅkyāha | sambhūyānanyavaditi | ekībhūyālakṣitavyatirekamiti yāvat | uktaṃ ca bṛhaspatipādaiḥ jantorvibhātyatiśleṣāt sādvitīyeva cetanā iti | vipretyāmantraṇena vaktā śrotāraṃ munimavahitaṃ karoti || 7 || dīpikā | kaletyādi nanvacetanatvātkalāyāḥ kartṛtvasya ca cetanadharmatvāt kathaṃ kartṛkārakatvam | ata āha tarhītyādi | kārakaṃ prayojakaṃ prayojakatvaṃ cāsyāstirodhānaśaktyadhiṣṭhānenetyavirodhaḥ || 7 || vṛttiḥ | vidyātatvasya vyāpāraṃ vaktumāha | evaṃ vyaktakriyāśakti - rdidṛkṣurgocaraṃ dṛśaḥ | bhajatyanugrahāpekṣāṃ svayaṃ draṣṭumaśaknuvan || 8 || tadarthaṃ kṣobhayitveśaḥ kalāmeva janikṣamām | tatvaṃ vidyākhyamasṛja - tkaraṇaṃ paramātmanaḥ || 9 || uktena prakāreṇa vyaktā kriyāśaktiryasya sa tathā vidhoṇurgocaraṃ pratibiṃbitaviṣayaṃ buddhyākhyaṃ draṣṭumicchurdṛśo jñānasyānugrahāpekṣāṃ bhajate | jñānaśaktyanugrahamapekṣata iti tātparyam | svayaṃ draṣṭumaśaknuvanniti viśeṣaṇabhāvena hetūpanyāsaḥ svayaṃ boddhumasamarthatvādityarthaḥ | tadarthamananteśaḥ kalāṃ tatvāvirbhāvanasahāṃ prakṣobhya janyajananābhimukhīṃ kṛtvā''tmanaḥ paraṃ prakṛṣṭaṃ karaṇaṃ vidyākhyaṃ sṛṣṭavān | paratvaṃ cāsya sākṣāt sādhyasyaivopakārakatvāt | taduttejitajñānaśakteḥ antaḥkaraṇabahiḥkaraṇayoga iti teṣāmaparatvam || 9 || dīpikā | evamityādi sūtradvayamavatārayati | vidyātatvasyetyādi | tadetadvyācaṣṭe uktenetyādi | vyaktā kriyāśaktiriti | samarthitetyarthaḥ | nanvasmin bodhe sāmānyaviśeṣaśāstradṛṣṭāni buddhyādīnyeva karaṇāni santi | tatkutastadvyatiriktā vidyā sādhyate ata āha | paraṃ prakṛṣṭamityādi | ayamabhiprāyaḥ | rathena pathā dīpikayā yātītyādāvivātrānekakaraṇasādhye'pi phale vidyaiva paraṃ karaṇam | yatastayaiva bhogyaṃ jānātīti || 9 || vṛttiḥ | yaduta | tena prakāśarūpeṇa jñānaśaktiprarocinā | sarvakārakaniṣpādya - mavaiti viṣayaṃ param || 10 || tena vidyākhyena tatvena prakāśakatvāt jñānaśaktyabhivyañjakena sarvairbuddhīndriyaiḥ karmendriyaiśca yathāsvaṃ nirvartyaṃ paraṃ kartṛviṣayātkāryātmakaviṣayādanyat jñeyākhyam | yadvāparamityavyavahitaṃ viṣayaṃ pratibiṃbitabāhyaviṣayatvena sannikṛṣṭaṃ buddhitatvamavaiti jānāti | vidyākhyena karaṇe kila pratibiṃbitasrakcandanādibāhyaviṣayā bhogyarūpā buddhirgṛhyate | yadāha kheṭakanandanaḥ 1buddhirviṣayākārā sukhādirūpā samāsato bhogyāḥ | tathā 2ravivatprakāśarūpo yadi nāma mahān tathā'pi karmatvāt | karaṇāntarasāpekṣaśśakto grāhayitumātmānam | iti || 10 || ______________________________ 1. tatvasaṃgrahe 13 - tamaślokaḥ | 2. tatraiva samanantaraślokaḥ | dīpikā | tenetyādi sūtraṃ vyācaṣṭe tena vidyākhyenetyādi | nanu buddhyādibhireva bhogān pratipadyata ityuktam | tadayuktamityāha jñānaśaktyabhivyañjake netyādi buddherakṣārthabodhe teṣāṃ ca buddhyarthabodhe vyabhicārādidabhevā''sanna kāraṇamiti bhāvaḥ | ata evāha yadvetyādi | ayamarthaḥ adhyavasāyasmṛtipratibhetipratyayabheda-bhinnā buddhirapi yayā vedyate sā vidyā tacca paraṃ karaṇaṃ tataḥ prakṛtijanyā buddhistathā svātmānameva grāhyatāpannaṃ karaṇatvena grāhayituṃ na kṣamā grāhyatvena bahiraṅgatvāt iti | kiṃca bhogyaṃ vastu cittādhiṣṭhitaṃ buddhīndriyabṛndaṃ vidyāyā viṣayatvenopasthāpayati taccāhaṅkāravṛttyātmanā parāmarśapūrvikayā buddhyā'dhyavasitaṃ puruṣo gṛhṇati | yadāhuḥ buddhyadhyavasitamarthaṃ puruṣaścetayate yata iti | ataśca buddhyādīnāṃ sannihitasādhyaviṣayopasthāpakatvenopayogaḥ | natu saṃvijjanakatvena | tatra prasthāpitaviṣayaṃ buddhyahaṅkārendriya- vṛttibhedairyayā vivecayati sā vidyeti vidyāsiddhiḥ | yathā ca vidyāyāḥ prayojakatvaṃ tathottaraprakaraṇe praśnapūrvakaṃ vistareṇa sādhayiṣyati vyañjakāntarasadbhāva ityādineti || 10 || rāgatatvābhivyaktyarthamāha | tadabhivyaktacicchakti - rdṛṣṭārtho'pyapipāsitaḥ | naiti tajjanakaṃ rāgaṃ tasmādevāsṛjatprabhuḥ || 11 || tena vidyākhyena tatvenābhivyaktajñānaśaktitvāt dṛṣṭārtho'pyaṇuḥ apipāsitaḥ asañjātābhilāṣassan naiti na bhogyāharaṇāya gacchati | atastasyābhilāṣasya janakaṃ rāgam | tata eva kalātatvātprabhavanaśīlo'nanteśanāthassasarja || 11 || dīpikā || tadabhivyaktetyādisūtraṃ vyācaṣṭe tenetyādi | abhivyaktajñāna- śaktitvāditi | samarthitajñānaśaktitvāt | tata eva kalātatvāditi | yaduktaṃ raurave kalātatvādrāgavidye dve tatve saṃbabhūvatuḥ | avyaktaṃ ceti | tataścāyamarthaḥ | iha hi sakalāvasthāyāṃ so yo bhogyārthaviṣayābhi-lāṣo lakṣyate nāsau jñatvakartṛtvavat svabhāvaḥ | muktyavasthāyāma-darśanāt | nāpi 1buddhyādibhiḥ | teṣāṃ svakāryaireva siddheḥ | kāryāntarahetutve pramāṇābhāvācca | tato yenopapadyate sarāga iti rāgatatvasiddhiḥ | yadyevaṃ prāgukto māyāyāṃ mohakasvabhāvo rāgo'stu kimanyena tatrocyate | na 2māyāyāssākṣānmohakatvam | kāryadvāreṇaivetyadoṣaḥ | sa tu samalasyaiva rañjakaḥ | na tu nirmalasya vidyeśvarādeḥ | nanu rāgādīnāṃ vāsanātmataiva bhavadbhissāṃkhyai-riva buddhidharmatvamiṣyate | naiyāyikādivatpuruṣavāsanā'nyānabhyu-pagamāditi tasyā'pi 3sāmagryanupapatteḥ vāsanātmanaiva rañjakatvaṃ bhaviṣyatīti na tadvyatiriktarāgasiddhiḥ | satyaṃ vāsanātmaiva buddhau dharmādivat rāgo vartata iti vakṣyāmaḥ | sa tu buddhidharmatvādeva tadvṛttilakṣaṇapratyayāntaravat vāsanāyogena paripākavaśāt sthūlena pratyayātmanaikībhūtaḥ 4puruṣasyopakārāya sampadyate | tataśca pratyayātmako rāgo grāhakagatasya rāgasya kāryeṇopabṛṃhito bhogahetuḥ | na kevalaḥ | vītarāgābhāvaprasaṅgāt | na ca vāsanātmakaḥ | buddhessarvadā'nantavāsanāyogena puṃso yugapadviruddhānantapratipatti-vaiṣamyaprasaṅgāditi vyatiriktarāgatatvasiddhiḥ | nanu karmaiva rañjakaṃ bhaviṣyati tanna | tasya phalajanana eva caritārthatvāt | anekatatvaparikalpanā-bhāvaprasaṅgācca | imaṃ ca grāhakagataṃ rāgamuttaraprakaraṇe sādhayiṣyati rāgo na gauṇa ityādinā | etāni ca kalāvidyārāgādīni tatvāni mahāmāyāpuruṣavivekaśivādivastvavabodharājasadanādiṣu kārakatvena śuddhādhvanyapi santītyuktaṃ mataṅgādau | vakṣyati cādhvaprakaraṇe evaṃ tatvāni bhāvāśca bhuvanāni vapūṃṣi ca | śuddhāśuddhādhvanorvipra vyākhyātāni samāsataḥ iti || 11 || ______________________________ 1. janyata iti śeṣaḥ | 2. apitviti śeṣaḥ | 3. grāhyānupapatteriti pāṭhabhedaḥ | 4. vyāpārāyeti pāṭhabhedaḥ | sa tena raṃjito bhogyaṃ malīmasamapi spṛhan | ādatte na ca bhuṃjāno virāgamadhigacchati || 12 || tena rāgeṇa rañjito janitābhiṣvaṅgassoṇurmalinitamapi māyeyabhogyamabhilaṣannupāharati | na caivamupabhuṃjāno virajyate | curādīnāmaṇijantatvāt | spṛhannityaduṣṭam || 12 || vṛttiḥ | kālatatvanirūpaṇāyāha | iti pravṛttaḥ karaṇaiḥ kāryārūḍhaissabhauvanaiḥ | bhogabhūmiṣu nā bhuṅkte bhogān kālānuvartinaḥ || 13 || ityevamuktayārītyā kalottejitakartṛtvassan pravṛtto bhogodyuktaḥ nā puruṣaḥ kālenānuvartinastāsu tāsu bhogabhūmiṣu sukhaduḥkhādirūpān bhogān bhuṅkte | kena bhuṅkte ityāha sabhauvanaiḥ bhuvanajadehasahitaiḥ karaṇairbuddhīndriyaiḥ karmendriyaiḥ trividhenāntaḥkaraṇena | malinatvātkriyājñānaśaktyoḥ karmendriyabuddhīndriyāṇāmapekṣā | kīdṛśaiḥ karaṇairityāha kāryārūḍhairiti | avibhutvato nirāśrayāṇāmeṣā ceṣṭādyayogāt bhūtatanmātrātmakakāryāśrayaissadbhiḥ | uktaṃ ca kheṭakanandanena 1etatkāryaṃ daśadhā karaṇairāviśya kāryate ceṣṭām | avibhutvātkaraṇāni tu kāryamadhiṣṭhāya ceṣṭante iti || 13 || ______________________________ 1. tatvasaṃgrahe 4 - tamaślokaḥ | dīpikā | iti pravṛtta ityādisūtramavatārayati | kālatatvetyādi māyotpannasya kālasya kathamatra svarūpanirṇayaḥ ata āha ityevamityādi ayamarthaḥ ātmā hi kālānavacchinno'pi prāguktarāgādikañcukatrayajanitabhoga-saṃvedana eva kālenakalpyate | atassamastamāyākāryavyāpako'traiva kālaḥ upādhiyogavaśāddīkṣāyāṃ śodhyatvenoktaḥ | puruṣasyevāvyaktādūrdhvam | ayaṃ ca nyāyo niyatyā api veditavyaḥ | yadvakṣyatyadhvaprakaraṇe sarvendriyassarvatanussarvāntaḥ karaṇāśrayaḥ | puruṣe niyatau yantā kāle kalanaśaktimān | iti | śrīmatsvāyaṃbhuvādāvutpattisthāna evāsya śuddhiruktā | kimatastatravāstu | natvihānyaśruteḥ | naca kriyābhedastantravirodhasya hetuḥ | apitu 1tadbhedasyaiva | yaduktaṃ kriyādibhedabhedena tantrabhedo yatassmṛtaḥ | tasmāttatra yathaivoktaṃ kartavyaṃ nānyatantrata iti | puruṣatatve īśvarasya śaktyadhiṣṭhitenaiva kālena kalpyate | yato'cetanasya cetanādhiṣṭhitasya vyāpārayogaḥ prokta eveti || 13 || ______________________________ 1. tantrabhedasyaivetyarthaḥ | vṛttiḥ | atha kosau kālo nāma kuta utpannaḥ kiṃ vā karotītyatrocyate | truṭyādipratyayasyārthaḥ kālo māyāsamudbhavaḥ | kalayannāsamutthānā - nniyatyā niyataṃ paśum || 14 || truṭilavanimeṣamuhūrtādeḥ pratyayasya jñānasyārtho nimittaṃ yassa kālaḥ | sa muhūrtamāste praharaṃ bhrāmyatītyādi pratītirajasraṃ parivartino yasmādbhavati | sa māyāta utpannaḥ | paśutvena malena yuktamātmānaṃ kalayan kāla ityucyate | yadāhuḥ jalayantrabhramāvegasadṛśībhiḥ pravṛttibhiḥ | sa kālaḥ kalayaṃstāvatkālākhyāṃ labhate tataḥ | iti | kīdṛśaṃ paśuṃ kalayan ityāha | āsamutthānānniyatyā niyataṃ paśuṃ iti niyatessamutthānaṃ svakāraṇādabhivyaktiḥ | tata ārabhya yāvatsaṃhāramasau paśuṃ karmajanite sukhaduḥkhopabhoge niyacchati | na cāyaṃ kālasya vyāpāraḥ | tasya kalanamātra eva caritārthatvāt || 14 || dīpikā | truṭyādīti sūtraṃ saṃbandhayati atha kosāvityādi | ayamabhiprāyaḥ | yo'yaṃ kālastvayā proktassa yadi naiyāyikādibhiriva sarvagato nityaśceṣyate | yadāhuḥ nityamekaṃ vibhu dravyaṃ parimāṇaṃ 1kriyāvatām | vyāpāravyatirekeṇa kālamevaṃ pracakṣata | iti | tadayuktam | granthijanyaṃ kalākāletyādinā māyātatvādupādānādanantaraṃ 2prerayatīti tannopapadyate | 3nityatvādvyāpakatvācca śivatatvaṃ yāvadavasthiteḥ | atha jyotiśśāstradṛṣṭyā kriyāviśeṣātmaka evābhyupagamyate ādityagrahatārādiparispandamathā'pare | bhinnamāvṛttibhedena kālaṃ kālavido biduḥ || iti | yadyevamamūrtimānasarvagataḥ | karmaviśeṣatvāt | pākādivat | (atassarvagataṃ parimāṇadravyaṃ hi mūrtirityucyate paraiḥ) | ataśca 4tasya vyāpakatvāt punarapi māyātatvādadhaḥ sarvaprerakatvaṃ 5nopapadyate | atha vedāntisaugatadṛśā vyavahāranirbandhana eva kālaḥ | na pāramārthika ityucyate | yadāhuḥ kecidbuddhyanusandhānapūrvakatvaṃ pracakṣate | jñānānugataśaktirvā bāhyenāsatyatassthitaḥ | kālātmānamanāśritya vyavahāro na śakyate iti | tathā'pi vibhureva yāvadvyavahārasyoktatvāditi pūrvapakṣokto doṣaḥ | atra hetuśca dvicandrādivadavidyārūpatvenāsatyatvāditi prerakatvānupapattireva | nanu sāṃkhyaiḥ prakṛteḥ pariṇatyātmako'sāvityucyate yadāhuḥ pariṇāmaḥ pṛthakbhāvo vyavasthākramatassadā | bhūtaiṣyadvartamānātmā kālarūpo vibhāvyata iti | tadāpyanavasthitaḥ kālaḥ | pariṇateḥ kriyātvenāvasthānāsambhavāditi māyātatvādadho'dhvani prerakatvānupapattireva | kiṃcānavasthārūpatvādacetanatvācca na buddhipuruṣeśvarāṇāmiva satvaprerakapudgalaprerakatvamupapadyate | kiṃca yuktito'pi māyātatvādūrdhvaṃ kālo gamyate | tatrā'pi sṛṣṭisaṃhārayogāt na tathā'vyavasthitatvāditi | 6rāgādibhāve ca mahāpralaye'pi bhavet | anyathā tathāvidhaniyamānupapattiḥ | atha pralaye sarvathā māyātatvādadho'vasthānena kālasya prerakatvānupapattiriti sarvametaddūrīkṛtya tatparihārāya truṭyādisūtraṃ vyācaṣṭe | truṭilavetyādi | kalayanniti | cirakṣiprādipratyayopādhidvāreṇa prakṣipannityarthaḥ | yadāhuḥ kālo dhiyā vibhajyate iti | idaṃ cātrā''kūtam | sāṃkhyābhyupagatastāvatkālo na yuktaḥ | yato bhokturbhogādhikaraṇatvena sthitāyāstanorvṛddhitaruṇādyavasthayā'numīyate pariṇativyatiriktaḥ kālaḥ | yadāhuḥ āṣoḍaśādbhavedbālaḥ taruṇastu tatassmṛtaḥ | āsaptateḥ paro vṛddhaḥ iti | tathāhi | yadi pariṇatimātranimittaṃ vṛddhatvaṃ syāt tadā tasya sarvatra sarvadācaikarūpatvāt pariṇativiśeṣanimittatve tu sa viśeṣaḥ kuto'syā iti vaktavyam | nāhetukaṃ nityaṃ satvamasatvaṃ vā | ahetorityuktaṃ yataḥ | nā'pi svasantānamātrāt | tasya sarvadaiva bhāvāt | nāpyannapānādeśśītoṣṇādervā | tasyā'pi sarvadaiva bhāvenāviśeṣāt | nāpi karmato'vasthānakramāt | niyamena sarvadābhāvāt | karmanimittajātyāyurbhogavadviśeṣāt yastasya hetuḥ sa kāla iti | tadidamuktam | cirākhyā kālaśaktiryā śaktyantaravirodhinī ! sā śaktiḥ pratibadhnāti jāyate ca virodhinī iti || evaṃ cirakṣiprādipratyayaliṅgatvaṃ kālasaṃsiddhaye parāparādivyavasthitayoḥ yuvavṛddhayordeśakālaparatvāparatvavyatirekeṇa parasminnapi yūnya parapratyayaḥ | aparasmiṃśca vṛddhe parapratyayaḥ | kālaviśeṣapratītivivakṣayā | na ca tasmādeva nimittādvyatikaro yukta iti yannimitte paratvāparatve sa kāla iti | evaṃ tu na prakṛtipariṇatyātmāsau | nāpyādityādiparispandātmakaḥ tadvadeva na kalpata iti sāṃkhyajyotiṣavedāntavidabhyupagatakālapratikṣepaḥ | astu tarhi naiyāyikādyabhyupagata evātra kriyāvyatiriktaḥ kālaḥ | satyam | na tu nityo vyāpako vā tasya vividhatvenānekatvāt | acetanatvācca | ekarūpatve hi kālasya sarvadā padārthānāmekakālatā syāt | dṛśyante ca kecidvartamānāḥ kecidatītāḥ bhāvinaśca kecidbhāvāḥ | tataḥ kālasyānekatvam | yadāhuḥ | tamaḥ prakāśavattasya trayodhvāno vyavasthitāḥ | kramātteṣu ca bhāvānāṃ kramāttadupajāyate | iti | nanu tadupādheḥ kriyāyā atītādirūpatvāt tasyātītādibhedo na pāramārthika iti naiyāyikādayaḥ tadayuktam | tasyā'tītādibhāvābhāvādatītādikālayogādeva hyatītādibhedastasyāḥ | anyathā saiva kālassyāditi kutaḥ kriyāvyatiriktakālasiddhiḥ | tasmādupādheḥ svato'tītādibhedāsambhavādupādhimataḥ kālasyātītādibhedenānekarūpatvaṃ digātmano bhuvanasyevābhyupagantavyaṃ taduktam | viśiṣṭakālasaṃbandhāllavakāṣṭhāsu śaktiṣu | kriyā hi vyajyate bhinnā vartamānādibhedata iti | ata evetihāsādyuktasya kālasya vartamānatādyabhyupagamyate | yadāhuḥ idaṃ yugasahasrasya bhaviṣyadabhavaddinam | tadevādyatvamāyātamiti loke viramyate | kāloyamāgata iti | kāla eva triprakāraḥ | pūrvāparadigavasthitānekaprakārātmabhuvanavat | ata eva na diśastattvatvaṃ sanniveśavyatirekeṇa siddham | kālasya tu kriyāvyatirekeṇa samastakālaniyativyāpakatayā siddhaṃ tatvatvamiti | śuddhādhvani ca kalādivat śuddharūpo'pi kālassambhavatyeva | nanu kālasyā'nityatvānmahāpralayāvadhi niyamāsambhava ityuktam | tanna | tatreśvaraśaktereva niyāmakatvāditi sarvamanavadyam | nanvevaṃ tarhi īśvaraśaktireva kālo'stu | kimanyena | yadavasitaṃ bhagavannārāyaṇoktito vyāsamuninā kālo'smi lokakṣayakṛtpravṛddha iti | tatra vadāmaḥ | yadyevamīśvaraśaktireva sarvaṃ vidhāsyatīti kiṃ pṛthivyādibhirapi tatvaiḥ | dṛśyante ca tāni | tato'nugrahavyatirekeṇānyatsthityādi karma bhagavān paśūnāṃ tatvāntaravyavadhānenaiva karotīti pratīteḥ | etadapi tadekadeśatvāt preraṇātmakaṃ kālamāśritya karoti na kevalayā śaktyāpīti kālassiddhaḥ || itthaṃ kālasvarūpamuktvā niyatessvarūpamāśaṅkāpūrvakamāha kīdṛśamityādi | svakāraṇādabhivyakti riti | māyātmakāt niyamaścāsau sakalasyaiva niyāmikā | natu vijñānā kalapralayākalayoḥ | nāpi māyākarmaṇām | tadabhāve'pi teṣāṃ niyamadarśanāt | nāpi kalādeḥ | svataḥ kāraṇaśaktyaiva niyamitatvādityāha | paśuṃ karmajanite ityādi | kāla eva paśuṃ niyamayati | kiṃ niyatyetyata āha | na cāyamityādi | ayamabhiprāyaḥ niyatirhi yadi na bhavet | anyopārjitānyapi karmāṇi anye bhuñjīran | rājaniyamābhāve kṛṣyādiphalānīva dasyava iti 7karmānuṣṭhānaśāstrāṇāmanārambha eva syāt | 8ārabdhaṃ ca | tato yasya puṃsaḥ svānuṣṭhitakarmānusāreṇa yānyucitāni phalāni śarīrāṇi ca teṣu niyamakāriṇā kenāpi tatvena bhavitavyam | yacca tatvaṃ sā niyatiriti || 14 || ______________________________ 1. janyamātrasya kālopādhitvāt kriyāvatāṃ parimāṇamityarthaḥ | 2. prerayatīti yattatropapadyata ityarthaḥ | 3. anityatvāvyāpakavācceti pāṭhabhedaḥ | 4. tasyāvyāpakatvāditi pāṭhabhedaḥ | 5. mupapadyata iti pāṭhabhedaḥ | 6. rāgādyabhāve iti pāṭhabhedaḥ | 7. śāstramanārabdhameveti pāṭhabhedaḥ | 8. śāstramitiśeṣaḥ | vṛttiḥ | atra parāśaṅkā | sasādhanasya bhogasya karmatantratayā jaguḥ | kecinniyāmakaṃ karma yadanyadatiricyate || 15 || avaśyaṃ tāvadbhogastatsādhanāni ca bhoktuḥ karmādhīnāni | tadapekṣāṃ vinā bhogavaicitryasyānupapatterityuktam | tanniyāmakatvaṃ ca tasyaiva bhaviṣyati | tataśca yadanyanniyatyākhyaṃ tatvaṃ kalpyate tadatiricyate | niṣprayojanatvāttadadhikībhavati | tathācoktam | yasmācca yena ca yathā ca yadāca yacca yāvacca yatra ca śubhāśubhamātmakarma | tasmācca tena ca tathā ca tadāca tacca tāvacca tatra ca vidhātṛvaśādupaiti || 15 || vṛttiḥ | atra parihāraḥ | bhogorthassarvatatvānāṃ so'pi karmanibandhanaḥ | karmaivāstu śarīrādi tatassarvamapārthakam || 16 || mābhūnniyatitatvam | tadanyadapi bhogasādhanāni tatvāni karmanibandhanānyeva | teṣāṃ cāvaśyaṃ karmāpekṣitvāt karmaiva kevalaṃ bhogasādhanamastu yadvinānyānyakiñcitkārīṇi | tathā ca sati śarīrendriyaviṣayādessarvasyā''narthakyam || 16 || dīpikā | bhogārtha ityādisūtraṃ vyācaṣṭe | mābhūdityādi | ayamabhiprāyaḥ | karmaṇaḥ phalajanana eva sāmarthyāt na 1tanniyame'pi | tathāhi | na karmavāsanaiva kartṛniyamasaṃbandhaṃ vidadhāti | karmavāsanātmakatvāt | kṛṣyādikarmavāsanāvat | tataḥ karmaphalakartṛsaṃbandhasya tattatkarmavyatiriktenānyena niyāmakena bhavitavyam | karmaphalakartṛsaṃbandhatvāt | kṛṣyādikarmaphalakartṛsaṃbandhaniyāmakadṛṣṭanṛpativat | yacca niyāmakaṃ tanniyatiriti niyatisiddhiḥ | karmasāmyaviṣayaścāsya vyāpāraḥ karmavicāraprakaraṇe prokta eveti || 16 || ______________________________ 1. sāmarthyamiti śeṣaḥ | vṛttiḥ | atha dehādisāpekṣaṃ tatpumarthaprasādhakam | tato niyati sāpekṣa mastu karma niyāmakam || 17 || nanu dehādisavyapekṣaṃ karma puruṣārthasādhanasamarthaṃ na kevalam | nahyekaṃ janakaṃ kiṃ tarhi sāmagryeva kāryajaniketyatrocyate | tato niyatisāpekṣamiti | evaṃ tarhi yathā dehendriyādibhissvavyāpārapra-vṛttaissaha karma puruṣārthasādhanakṣamaṃ evaṃ svakāryaniṣpādaka- niyatitatvasāpekṣaṃ tanniyāmakamastviti na kaściddoṣaḥ || 17 || vṛttiḥ | puṃstatvaṃ tata evābhūt pumpratyayanibandhanam | āpūrakaṃ pradhānāde - rbhauvane rudrasaṃśrayam || 18 || saṃhārasamaye yadanantanāthena viśrāmitaṃ tattasmādeva māyātatvātpuṃstatvamāvirabhūdityarthaḥ | puṃpratyayanibandhanamiti puṃpratīterhetuḥ | anena māyāgarbhasthebhyo'dhikārirudrāṇubhyastattad- bhuvananivāsibhyaśca vailakṣaṇyamuktam | teṣāṃ puṃpratyayāyogāt | tacca puṃstatvaṃ pradhānādestatvabrātasyāpūrakaṃ puruṣārthatvena kāryasahitasya pradhānasyeṣṭatvāt | evaṃ chātrahetukatvādadhyayanasya cchātrā adhyāpakā ityādivat āpūrakaśabdo jñeyaḥ | bhauvane cādhvani tatpuṃstatvaṃ rudrasaṃśrayam | tathācoktaṃ śrīmatsvatantre ataḥ puruṣatatve tu bhuvanāni nibodha me | divyāstā salilaughaiḥ ityādi | puṃrāgasampuṭitaṃ caitatpuruṣatatvaṃ rudrāṇāmāśrayatveneṣṭam | yathoktaṃ kiraṇe vāmadevo'tha bhīmaścāpyugraśca bhavasaṃjñitaḥ | sarveśānaikavīrau ca pracaṇḍaśceśvaraḥ pumān | umābhartā hyajo'nanta ekaścaikaśivastataḥ | rāgatatve sthitā ete rudrāstībrabalotkaṭāḥ | atraiva puruṣo jñeyaḥ pradhānagrahapālaka iti || 18 || dīpikā | niyatitatvādanantaraṃ paśupadārthe nityavyāpakatayā sādhitasya 1nṛtatvatayā nāmanirdeśa iti puṃstatvamityādinocyata ityāha | saṃhāra ityādi etaduktaṃ bhavati | dīkṣādau saṃskāryo vakṣyamāṇāt prakṛtitatvāt śrīkaṇṭhabhuvanāccoddhṛtya puṃstatve yojanīyaḥ puṃstvamalavicchedāyeti | yataḥ puṃstatvaṃ kalādiniyatyantena tatvapañcakena saṃyuktameva dīkṣādau puṃstatvanirdeśaṃ yāti | ato'syāmavasthāyāmatra yojanādi kartavyam | tatassakalasyaiva tatvam | na vijñānapralayākalayoriti | ata evāha | tacca puṃstatvamityādi | ayamarthaḥ | kalādipañcatatvopabṛṃhito'ṇuḥ prakṛtigocaraprāpyābhilāṣamohena prākṛtenānātmanā viparyayeṇa yukta eva puṃstatvanirdeśamāyāti | naca tasya tadānīṃ pradhānādbhedaḥ prakāśate yadāha bhagavān | patañjaliḥ anityāśuciduḥkhānātmasu nityaśucisukhātmapratipattiravidyā iti | tatastadevātra saṃyojitaḥ | tasmādduḥkhānātmādiṣu puṃstatvaṃ dīkṣayā śodhyata iti | na ca 2tatvatvāttatvāntaravat svasmiṃsthāne sthitam | kintu karmānusāreṇa pratibhuvanaṃ caratyeva puṃstatvam | yadyevaṃ puṃstatvasya sarvatra saṃcarato vyāpakatvāt pṛthivītatva eva śoddhyatvaprasaṅgaḥ | tatra | prakṛtiviṣayasya mohasya sthūlatvāt kalādiviṣayajānatasūkṣmamohavyāvartanāyātra vyāptiruktetyavirodhaḥ | taduktaṃ śrīmanmataṅge | 3na ca tatvaṃ munivyāghra dvitīyaṃ puruṣāhvayam | kaṃcukatritayavyāptaṃ kālena kalitaṃ śanaiḥ || niyatyāliṅgitaṃ yāti pumbhāvenātmavartinā | iti | tathā 4tajjeṣvevopabhogeṣu pañcatatvopabṛṃhita iti | puṃstatvasya cāpariṇāmitvenoktatvāt na tatra bhuvanavibhāga ityāha | bhauvane cetyādi bhuvanadīkṣāyāṃ sarvendriyākhyarudropasthānena tatpuṃstvamalaṃ śoddhyamiti bhāvaḥ | ata eva yatra bhuvanāni śrūyante tatra tatra rudrā eva śodhyā iti darśyayituṃ 5śrīmatsvatantrapaṭhito bhuvanakramaḥ proktaḥ | kutra punasteṣāmavasthitirityāha | puṃrāgasampuṭaṃ cetyādi | tacca śrīmatsvatantrādipaṭhitānāmeva boddhavyam | atra pradhānabhuvanādanantarameva tattadbhuvanaṃ śoddhyaṃ rāgabhuvanasya kālabhuvanordhvaṃ vakṣyamāṇatvāt | kriyādibhedena tatra bhuvanābhyupagamācca || 18 || ______________________________ 1. paśupadārtho nityavyāpakatayā sādhitassyāttataśca niyāmakanirdeśa itīti pāṭhabhedaḥ | 2. tatvāttatvāntaravaditi mātṛkayorvartate | = puṃstatvapaṭale 1 3. tamau ślaukau | 4. tatraiva caturthaślokaḥ | 5. svatantrāgamapaṭhita ityarthaḥ | tataḥ prādhānikaṃ tatvaṃ kalātatvādajījanat | saptagranthinidānasya yattadgauṇasya kāraṇam || 19 || tato māyātaḥ puṃstatvaprasavādanantaraṃ kalātatvādavyaktaṃ tatvamudapadyata | kīdṛgityāha | saptagranthinidānasyeti | yatpradhānaṃ mahadahaṅkārayostanmātrapañcakasyetyevaṃ saptānāṃ granthīnāṃ kāryayonīnāmudbhave hetorgauṇasya tatvasya kāraṇam | yathāhi kāñcanaratnāderuttarakālabhāvinyaḥ karipuruṣaturaṅgādikriyārūpāḥ kaṭakakuṇḍalādyābharaṇātmikā vā arthakriyāśśaktirūpatayā sthitāḥ | evaṃ śaktyātmanāsthitasvasvakārya janakatanmātrādigranthisaptaka-kāraṇasya guṇatatvasyāvyaktādudbhavaḥ || 19 || dīpikā | atha prakṛtitatvaṃ sādhayituṃ tata ityādi sūtraṃ vyācaṣṭe | tato māyāta ityādi | puṃstatvaprasavāditi | 1sākṣātkāryakalātatvādityarthaḥ | yatpradhānamityādi asya guṇādipṛthivyantasya tatvabhuvanātmano jagato janmakāraṇaṃ yat tatpradhānamiti | nanu satvādivṛttaya evāvyaktamiti sāṃkhyāḥ | tadayuktam | teṣāmacaitanye satyanekatvāt ghaṭādīnāmivāvaśyamavibhāgāvasthātmanā kāraṇena bhavitavyamiti yattatkāraṇaṃ tatsatvādivyatiriktaṃ pradhānamiti | ata eva ye satvanityatvamicchanti te pratikṣiptāḥ | pradhānasyā'pi pratipuruṣaniyatatvenānekatvācca kāryatvasiddheḥ | tataśca tattatvaprāptānāṃ teṣāṃ na paramokṣa ityuktaṃ pūrvameva | proktaṃ ca śrīmanmataṅge | 2asmātparaṃ nāstyaparaṃ yeṣāṃ bhāvaḥ pratiṣṭhitaḥ | na te muktā munivyāghra 3punarāyāntyadhogatim || iti || 19 || ______________________________ 1. māyākāryetyarthaḥ | 2. pradhānatatvapaṭale saptamaślokaḥ | 3. adhomukhā iti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | tato buddhyādyupādānaṃ gauṇaṃ satvaṃ rajastamaḥ | tadvṛttayaḥ prakāśādyāḥ prasiddhā eva bhūyasā || 20 || tata iti | tasmātprādhānikāttatvāt vakṣyamāṇabhāvapratyayasahi-tāyā buddherudbhavahetuḥ 1gauṇaṃ tatvaṃ satvarajastamorūpamajījanaditi pūrveṇa saṃbandhaḥ | teṣāṃ ca satvādīnāṃ prakāśapravṛttiniyamāt-mikāstisro vṛttayo bāhulyena prathitā itīha noktāḥ || 20 || ______________________________ 1. tamiti śaṣaḥ | dīpikā | tataśca kāraṇarūpādavibhāgātmanaḥ prakṛtitatvādbhinnameva kāryarūpaṃ guṇatatvamiti vaktuṃ tato buddhyādītyādisūtraṃ vyācaṣṭe | tata ityādi teṣāṃ ca guṇānāṃ sadvṛttaṃ yathāsvaṃ buddhyādipṛthivyanteṣu vyaktaṃ jñāyata iti kṛtvā buddhyādītyādinā kāryadvāreṇa guṇatatvaṃ viśeṣitamityāha | vakṣyamāṇetyādi | tataśca buddherudbhavaheturiti sākṣātkāraṇamuktam | anyeṣāṃ ca paraṃparākāraṇamityarthaḥ | buddhyādyupādānamityādiśabdena sarveṣāṃ gṛhītatvāt | 1saptagranthītyādyanantarasūtre sūcitatvācca | uktaṃ ca śrīmanmataṅge | 2vyaktībhūteṣu sarveṣu guṇatatvaṃ svakaṃ svakam | vispaṣṭaṃ śakyate vaktuṃ nānyathā munisattama iti || saṃkhyairapyuktaṃ prakṛtermahāṃstatohaṅkārastasmādguṇaśca ṣoḍaśakaḥ | tasmāt ṣoḍaśakāt pañcabhyaḥ paccabhūtāni iti | prakāśapravṛttiniyamātmikāstisra iti pradhānyāduktaṃ anyāsāmapi gunavrttinām sthairyavairyādīnāṃ sambhavāt | taduktam mataṅge 3sthairyaṃ dhairyaṃ 4tathā dākṣyaṃ mārdavaṃ laghutā tathā | santoṣa ārjavaṃ śaucaṃ vyavasāyastathā smṛti | sauhityaṃ paratā kṣāntiḥ dayā dānaṃ vṛṇā sadā | autsukyañceti satvasya vṛttayassamudāhṛtāḥ || krauryaṃ śauryaṃ mahotsāhassābhimānassakalkatā | dārḍhyaṃ ca nirdayatvaṃ ca bhedo dambhaśca 5vṛttayaḥ | rajasaḥ pratipattavyaṃ tantre'smin pārameśvare | aratirmandatā dainyaṃ paiśunyaṃ gurutā sadā | nidrādhikyaṃ madālasyaṃ nirodho mugdhatā ca yā | tamaso vṛttayaḥ khyātā vibhinnāssarvajantuṣu iti || 20 || ______________________________ 1. anantarasūtrevahitapūrvasūtre ityarthaḥ | 2. guṇapaṭale 16 - tamaślokaḥ | 3. guṇapaṭale saptadaśaślokaḥ | 4. ghṛtirdākṣyamiti pāṭhabhede dhairyadhṛtyorbhedaścintyaḥ | 5. dambhorajoguṇā iti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | trayo guṇāstathāpyekaṃ tatvaṃ tadaviyogataḥ | ekaikaśrutireteṣā vṛttyādhikyanibandhanā || 21 || guṇānāṃ tritve'pi parasparāviyogāt guṇatatvamekaṃ jñeyaṃ | nanu ye caiva sātvikā bhāvā rājasā ye ca tāmasāḥ | ityādau bhinnameṣāṃ satvādīnāṃ kāryaṃ śrūyate | natvaviyogādekametattatvamityāha | ekaikaśrutirityādi | yeṣāṃ guṇānāṃ idaṃ sātvikamidaṃ rājasamidaṃ tāmasamityādikā ekaikaśrutiḥ vṛttyādhikyahetukī adhikavṛttisatvaṃ yasya sa sātvikaḥ padārthaḥ | evaṃ rājasatāmasāvapi jñeyau || 21 || dīpikā | trayetyādisūtraṃ vyācaṣṭe | tritvepītyādi | yadukaṃ 1tatraiva 2visāmyāśca yathā teṣāṃ guṇānāṃ yugapatsthitāḥ | pravṛttirneṣyate yasmāt vyastānāṃ kāraṇodite | śāstre'smin muniśārdūla tathāpyutkṛṣṭadarśanāt | vyastāssaṃparigīyanta iti || 21 || ______________________________ 1. mataṅga evetyarthaḥ | 2. vimiśrāśceti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | itthaṃ ca | na tadasti jagatyasmin vastu kiñcidacetanam | yanna vyāptaṃ guṇairyasmin naiko vā'miśrako guṇaḥ || 22 || na tadastīti | asmin jagati tādṛgacetanaṃ vastu na kiṃcidapyasti yanna vyāptaṃ guṇaiḥ yatra vā'miśrako'nyāsamprakto eka eva 1satvādiguṇaḥ | unmagnanimagnādivṛttisatvādiguṇatrayānvitaṃ sarvaṃ jagaditi tātparyam || 22 || ______________________________ 1. tadvastvapi netyanvayaḥ | dīpikā | na tadastītyādi | na cātra cetanānāṃ sātvikāditvamucyate ityāha asmin jagatītyādi | yasminnityādinā cetanānāṃ sūkṣmadeha yuktānāṃ guṇasamparkaḥ procyata ityāha | yatra cetyādi || 22 || vṛttiḥ | evaṃ guṇatatvamuktvā buddhitatvaṃ vaktumāha | buddhitatvaṃ tato nānā - bhāvapratyayalakṣaṇam | paraṃ tadātmano bhogyaṃ vakṣyamāṇārthasaṃskṛtam || 23 || vakṣyamāṇalakṣaṇā dharmādayo bhāvāstajjāśca viparyayā aśaktyādayaḥ pratyayāsta eva liṅgaṃ sattāgamakaṃ yasya tadabhidhāsyamānairviṣayaissaṃskṛtamuparaktaṃ buddhitatvaṃ paraṃ prakṛṣṭamavyavahitamātmano bhogyam | viṣayāṇāṃ bhogyatve'pi tatpratibiṃbitatvenāsannikṛṣṭatvāt apakṛṣṭatvaṃ yataḥ | uktaṃ ca tatrabhavatsadyojyotipādaiḥ 1buddhirviṣayākārā sukhādirūpā samāsato bhogyā iti || 23 || ______________________________ 1. aṣṭaprakaraṇe tatvasaṃgrahe tṛtiyaślokaḥ | dīpikā | buddhitatvāmityādisūtraṃ vyācaṣṭe | vakṣyamāṇalakṣaṇetyādi | tajjāścetyādi | dharmādaya eva kāryadvāreṇa bhogyadāśāmāpannāḥ pratyayā ityarthaḥ | ta eva liṅgamiti | ayamabhiprāyaḥ | dharmādyātmakāni jyotiṣṭomādīni karmāṇyanuṣṭhīyamānāni samanantarameva svargādiphalaṃ na janayanti | āmuṣmikaphalatvātsvayaṃ ca ṛtvigyajamānavyāpārarūpatvena naṣṭānyevāvabhāsanta ityato na phalaṃ karmānuvartata iti śakyate vaktum | pratyakṣavirodhāt | tatastaiḥ pratyātmaniyato'pūrvākhyasaṃskāraḥ phalaśrutyanyathānupapattyā kriyata ityabhyupagataṃ parairapi | sa ca nātmani sambhavati | avikāritvāt | karmaṇāṃ ca kṛṣyādīnāmātmasaṃskāratvādṛṣṭerityuktamapitu jaḍa eveti yatra tāni saṃskāraṃ kurvanti sā dharmādyaṣṭaguṇā buddhiriti | evaṃ jñānādisaṃskāre'pi vācyaḥ | tadbalādeva svapnaskṛtipratibhādāvasatyapyarthe ullekho dṛśyate yataḥ | tadabhidhāsyamānaurityādi | ata evādhyavasāyaliṅgā buddhissiddhā | dvividho'hyavabodhaḥ | adhyavasāyātmako'nadhyavasāyarūpaśca | yadāhuḥ asti hyālocanaṃ jñānaṃ prathamaṃ nirvikalpakam | bālamūkādivijñānasadṛśaṃ śuddhavastujamiti | tataḥ paraṃ punarvastudharmairjātyādibhiryathā | buddhyāvasīyate sā'pi pratyakṣatvena sammatā iti | tayoranadhyavasāyātmakassarvada grāhakarūpeṇaivāvabhāsamāna ātmasvabhāva evetyuktam | yastvadhyavasāyarūpassa 1utpannatvopapattyā'nityatvenāvabhāsamāno na puṃsaḥ svabhāvaḥ | nityasyānityasvabhāvatvāyogāt | anayā'pi na teṣāmadhyavaseyatā sambhavati nanu guṇaireva bhagavān buddhyādikāryaṃ vidadhātu | kiṃ buddhyādibhiḥ | yadyevamīśvaraśaktireva sarvaṃ karotīti kiṃ guṇādibhirapi | atha guṇādivyavadhānenaiva kāryaṃ karotītyucyate | yadyevaṃ buddhyādyadhiṣṭhānena tattadadhyavasāyādikāryaṃ karotīti na ko'pi virodhaḥ || 23 || ______________________________ 1. utpannopasthitenāvabhāsamānena iti pāṭhabhedaḥ | bhāvā buddhiguṇā dharma - jñānavairāgyabhūtayaḥ | sātvikā vyatyayenaite rāgamutsṛjya tāmasāḥ || 24 || vṛttiḥ | bhāvāścatvāraḥ | dharmajñānavairāgyaiśvaryākhyā buddhiguṇā bhāvasaṃjñayā vijñeyāḥ | bhāvayanti ātmano liṅgaṃ tena bhāvāḥ iti smṛtāḥ | ete ca sātvikā boddhavyāḥ | vyatyayena viparyayeṇaite rāgamusṛjyāvairāgyavivarjitāstāmasāḥ adharmājñānānaiśvaryarūpāḥ | avairāgyalakṣaṇastu bhāvo rājasaḥ || 24 || dīpikā | bhāvā ityādinā dharmādayo bhāvāḥ procyanta ityāha | bhāvāścatvāra ityādi bhāvaśabdārthamāha bhāvayantyātmano liṅgamiti | buddhau vāsanātvena sthitā dharmādayo'ṣṭau bhāvā ityarthaḥ | ete cetyādi | sātvikaśuddhā matiḥ pravṛttā yasya puṃsaḥ tasya dharmādayaścatvāro bhāvā bhavantīti bhāvaḥ | evaṃ rājasatāmasānāmapi jñeyam || 24 || vṛttiḥ | pratyayān vyācaṣṭe | pratyayāstadupādānā - steṣṭau nava caturguṇāḥ | sapta pañca ca vikhyātā - ssiddhyādyā vargaśo mune || 25 || te dharmādaya upādānamutpattiheturyeṣāṃ te saṃsāryaṇoḥ pratyāyanāt pratyayā iṣṭāḥ | kiyanta ityāha | aṣṭau navetyādi | aṣṭavidhā siddhiḥ | navavidhā tuṣṭirvakṣyamāṇalakṣaṇā | uktaṃ ca sāṃkhyaiḥ ūhaśśabdo'dhyayanaṃ duḥkhavighātatrayaṃ suhṛtprāptiḥ | dānaṃ ca siddhayo'ṣṭāviti | tathā ādhyātmikāścatasraḥ prakṛtyupādānakālabhāgyākhyāḥ | bāhyaviṣayoparamāt pañca nava tuṣṭayā'bhihitā iti | caturguṇāssapta aṣṭāviṃśatisaṃkhyā bhavanti | tāvatsaṃkhyātā aśaktiḥ | karmendriyabuddhīndriyamanasāṃ vighātā ekādaśa | 1bādhiryamāṃdhyamaghrātvaṃ mūkatā jaḍatā ca yā | unmādakāṇḍakauṇyāni klaibyodāvartapaṅgutā iti | buddhivadhāśca prāguktānāṃ tuṣṭisiddhīnāṃ viparyayāḥ saptadaśetyaṣṭāviṃśatiḥ | tathā cāha kāpilāḥ | ekādaśendriyavadhāssaha buddhivadhairaśaktiruddiṣṭā | saptadaśavadhā buddheḥ viparyayāstuṣṭisiddhīnām iti | paṃcaca vikhyātā iti viparyayabhedāstamomohamahāmohatāmisrāndhatāmisrākhyā ete paṃca | siddhayo'ṣṭau tuṣṭayo nava aśaktayo'ṣṭāviṃśatirityevaṃ vargaśaḥ krameṇa pañcāśatpratyayāḥ || 25 || ______________________________ 1. bādhiyai śrotrasya | āndhyaṃ cakṣuṣaḥ | aghrātvaṃ nāsāyaḥ | mūkatā vācaḥ | jaḍatā jihvāyāḥ | unmādo manasaḥ kāṇḍastvacaḥ | pāṇeḥ kuṇitvam | upasthasya klaitryam | pāyorgudāvartaḥ | pādasya paṅguteti vivekaḥ | chandonurodhātkramo'vivakṣitaḥ | dīpikā | pratyayā ityādi vyācaṣṭe te dharmādaya ityādi te dharmādaya eva prakarṣāvasthāṃ prāptāḥ sthūlena rūpeṇa bhogyadaśāṃ pratipannāḥ pratyayā ityarthaḥ | tadevāha saṃsāryaṇorityādi | yaduktaṃ 1pratyāyayanti kṣetrajñaṃ pratyayāstenate smṛtāḥ iti | dharmaścātra yamaniyamabhedāt dvidhā bhidyate | cittasaṃyamo hi yamaḥ | niyamastvindriyasaṃyamaḥ | uktaṃ ca mataṅge 2dharmaśca dvividhaḥ prokto yamaśca niyamo'paraḥ | ahiṃsā satyamasteyaṃ brahmacaryamakalkatā | yamo'yaṃ pañcadhā prokto niyamaścāpyathocyate | akrodho guruśuśrūṣā śaucaṃ santoṣa eva ca ārjavaṃ ceti niyama iti | guruśuśrūṣācātropalakṣaṇaṃ anyeṣāṃ nityanaimittikānāṃ karmaṇām | yatte lakṣaṇe tatraivokte | 3dānopavāsa-tīrthāni kīrtitāvasayādayaḥ | tatra kīrtitaṃ svādhyāyasyādhyayanaṃ āvasathastvāhitāgniḥ iti | aṣṭavidhā siddhirityādinā te ca siddhyādayaḥ pañcāśatpratyayāḥ sāṃkhyasiddhā evātra darśitāḥ | natu siddhānta-siddhāḥ śrīmanmataṅgādāvanyathaiva tallakṣaṇasya tatsaṃkhyāyāś-cābhidhānāt | ata eva sūtrakāreṇā mihitārthaḥ sāṃkhyamatādau prasiddha ityarthaḥ vṛttikāreṇā'pi tadapekṣayaivokta uktaṃ ca sāṃkhyairityādi | ke punassiddhāntasiddhāḥ pratyayāḥ atrocyante | tatra dharmo yamaniyamabhedāt daśadhā bhidyate ityuktam | jñānameva ca prakarṣāvasthāṃ prāptaṃ siddhirityucyate tatra gurupadeśānapekṣaṇāt svabuddhyūhādeva yatjñānamutpadyate saikā siddhiḥ | yadāhuḥ sākṣātkṛtadharmāṇo ṛṣayo babhūvuḥ | te parebhyo'sākṣātkṛtadharmebhya upadeśena mantrān samprāhuriti tathā svayaṃ śāstrā lokanāt gurupadeśādāddhyātmikādiduḥkhatrayopaghātāt kalpanam | mitraprāptidānādinā bhāvitātmanāṃ cetyevaṃ kāraṇabhedādaṣṭadhā bhidyate | yaduktaṃ parākhye jñānaṃ cābhyasato nityaṃ nijabuddhyā yadūhitaṃ ityādi | ihā'pi vakṣyati | lokadhīguruśāstrebhyo bhāti vainayiko guṇaḥ iti | etāśca dānādīnāmupalakṣaṇatayā jñeyā iti | uktaṃ ca sāṃkhyaiḥ ūhaśśabdo'dhyayanaṃ duḥkha vighātatrayaṃ suhṛtprāptiḥ | dānaṃ ca siddhayoṣṭāviti | etāni ca jñānāni paramātmāvyaktaguṇabuddhyahaṅkāramana indriya 4tanmātrabhūtacaitanikānāṃ vedāntādicārvākāntānāṃ tattatpadaprāptihetutayā jñeyānīti mataṅgādau darśitaṃ | ihāpi vakṣyati 5puṃprakṛtyādiviṣayā buddhiryā siddhiratra sā | iti | tataśca tattatjñānarūpā siddhirdarśanabhedāddaśadhā bhidyamānā purvoktakāraṇabhedāt pratyekamaṣṭadhā bhidyate | evamaśītisaṃkhyā bhavati | sāṃkhyairetāsvajñānavyatiriktāstuṣṭayaḥ kathitāḥ | yaduktam ādhyātmikāśvatasraḥ prakṛtyupādākālabhāgyākhyāḥ | bāhyaviṣayoparamāt pañcanava tuṣṭayo'bhihitāḥ iti | teṣāṃ triṃśattatvāvadhimukhamuktyapekṣayā teṣāmiva sāṃkhyānāmapi sā tuṣṭireva yataḥ | yadāhuḥ (lokonmūlasamprāpto)rdhena tuṣṭaḥ pādena tuṣṭaḥ iti | ihā'pi vakṣyati tuṣṭirnurakṛtārthasya kṛtārtho'smīti yā matiḥ | iti | 6atastva kṛtāvadhi sādhyasya sādhanādasau siddhirucyate | taditaratrā'pi samānamiti sarvāṇyetāni siddhibhedatvenoktāni ityavirodhaḥ | kāḥ punaratra tuṣṭayaḥ | asyaiva bhūtatanmātrādijñānayuktasya vairāgyādihetubhedena tuṣṭibhedo bhavati | yaduktaṃ śrīmatparākhye tasmādekatamātjñānādvairāgyamupajāyate iti | iha hi vyākhyādiyuktaprāṇidarśanenā''dhyātmikāvidaivikādhibhautikadukhatrayayo gena, dhanārjanādinā rodanādestvaṅganāditaḥ svasmādrāgato buddhyādeḥ pratigrahācca daśabhiḥ vairāgyanimittaiḥ krameṇa jugupsā''dhyātmikyādhibhauti kyādhidaivikī nisvā prarodikā viḍambikā kāmodbhavikā kṣībakā vakhānasī ceti daśa tuṣṭayo vairāgyabhedāt bhinnā bhavanti | etatprāptyā''tmā tuṣṭa eva bhavati yataḥ | yadāhuḥ yastvātmaratireva syādātmatṛptaśca mānavaḥ | sa muktassarvapāpebhyo yāti brahmasanātanam | iti | sāca daśavidhā tuṣṭiḥ pūrvokta darśanabhedena bhūtataḥmātrādijñānayuktasya pratyekaṃ bhavatīti śatasaṃkhyā bhavati | tathaiśvaryamapyaṇimādibhedenāṣṭavidham | tatpunaḥ piśācādipitāmahāntānāṃ devayonīnāṃ bhūlokasya jalabhūmibhedena dvividhatvāt tadādiṣviṣṭāsu sthāneṣu krameṇāṣṭāṣṭavṛddhyā catuṣṣaṣṭirbhavati | evaṃ dharmāṇāṃ prāguktayamaniyamānāṃ viparyayeṣu adharmeṣu daśasu puṃso buddhi pravartata iti adharmo 7daśadhābhidyate | ajñānamapi tamo mohamahāmohatāmisrāndhatāmisraṃ ceti pañcavidhameva | tatra tamasā puṃsaḥ prāguktāssiddhayo na pravartante | vairāgyāttuṣṭirivāvairāgyātprāguktadarśanabhināt daśaivā'tuṣṭayaḥ | jugupsādīnāṃ tuṣṭihetutvāt na tadbhedādbheda iti | aiśvaryādinā'ṇimādiśaktirivā'naiśvaryādaṇimādyabhāvāṣṭakam | śarīrāśaktirindriyāśaktirdaśadhāmano'haṅkārāśaktireveti ekaviṃśatisaṃkhyābhavanti | buddhyaśakterasiddhyatuṣṭirūpāyā ajñnānāvairāgyabhedatvenoktatvāt iti sāṃkhyoktasyāpavādameva | ekādaśendriyavadhāssahabuddhivadhairaśaktiruddiṣṭā iti | evamete dharmādayaḥ śatatrayasaṃkhyā bhavanti | uktaṃ ca bhagavatā rāmakaṇṭhena | dharmodaśabhirbhedaiḥ jñānamaśītyā śatena varāgyam | aiśvaryaṃ catuṣṣaṣṭyā daśabhiradharmaḥ tadarthato'jñānam | daśabhiravairāgyaṃ cānaiśvaryaṃ bhinnamekaviṃśatyā | bhāvapratyayabhedaḥ saṃkṣepoktaśśatatrayeṇāyam | iti | nanu ke punaratra tamomohādayaḥ | ucyante | atra tamonāmā'nātmanyātmabhāvādinā daśavidhasiddhyahetutvāt daśavidhaḥ | moho'ṇimādyapratipattiheturaṣṭavidhaḥ | dṛṣṭānuśravaṇānarhabhūteṣu yaśśabdādiviṣayeṣu paratvāvabodhaḥ sa daśavidho mahāmohaḥ | eteṣāṃ daśānāṃ śabdādīnāṃ aṇimādīnāṃ cāṣṭānāṃ yathā sadhānānuṣṭhāne'pi aprāptiṃ paśyataḥ prāptānāṃ vānāśāt yassantāpassa tāmisro'ṣṭādaśavidhaḥ | evaṃ prāgukteṣvaṣṭādaśasu balavatā'nyena yoginā saṃhāre sati yadduḥkhamutpadyate so'ṣṭādaśavidho'ndhatāmisra iti | evamavāntarabhedādete viparyayāścatuṣṣaṣṭibhedā bhavanti | tacca 8tamaśśaktibalāveśādityādinā śrīmanmataṅga evoktamiti || 25 || ______________________________ 1. pauṣkare puṃstatvapaṭale 18 tamaślokaḥ | 2. buddhipaṭale 29 = 31 = tamau ślokau | 3. tatraiva 47 - tamaślokaḥ | 4. nacānyatsvatantraṃ sāṃkhyaṇataṃ jalānāmityapi pustakāntare'dhikatayā pāṭho'sti | 5. pratyayādiprakareṇe dvitīyaślokaḥ | 6. akṛtamityanena tatsaṃjñakaṃ guṇatatvabhuvanaṃ kathyate | 7. teca hiṃsā caurya mithyākathanaṃ gurveganābhigamana apakārapratikṛtiḥ krodhanityalopa aśauca atoṣaḥ anārjavāḥ | 8. buddhipaṭale 175 tamaślokaḥ | vṛttiḥ | yecaivaṃ saṃkhyātaḥ pratipāditāḥ | bhāvāssapratyayāsteṣāṃ leśāllakṣaṇamucyate || 25 || dīpikā | bhāvāssapratyayā ityādi vyācaṣṭe | yecaivamityādi || 25 || vṛttiḥ | kiṃ tadityāha | sāṃsiddhikāḥ vainayikāḥ prākṛtāśca bhavantyaṇoḥ || 26 || ete bhāvāssāṃsiddhikādibhedāt trividhāssaṃsāriṇo bhavanti || 26 || dīpikā | bhāvalakṣaṇamāśaṅkāpūrvamāha | kiṃ tadityādi ete ca bhāvā brahmādīnāṃ sāṃsiddhikā boddhavyāḥ || 26 || vṛttiḥ | atha teṣāṃ sāṃsiddhikādīnāṃ svarūpamabhidhatte | viśiṣṭadharmasaṃskāra- samuddīpitacetasām | guṇassāṃsiddhiko bhāti dehāpāye'pi pūrvavat || 27 || viśiṣṭeneṣṭāpūrtādidharmasaṃskāreṇa samyaguddīpitaṃ prarocitaṃ ceto yeṣāṃ teṣām na paraṃ dehasaṃyoge yāvaddehāpāye'pi prāgvadyo guṇaḥ prakāśate sa sāṃsiddhiko nāma boddhavyaḥ || 27 || vṛttiḥ | lokadhīguruśāstrebhyo bhāti vainayiko guṇaḥ | samārjito vainayiko mano vāktanuceṣṭayā || 28 || yastu yathāvasthitalokabuddhergurutaśśāstrādvā samārjitassa vainayiko bhāti prakāśate | samārjita iti | yo manovāktanuceṣṭayā śuddhavyāpāreṇārjitassa vainayiko boddhavyaḥ || 24 || dīpikā | lokadhītyādi vyācaṣṭe | yastvityādi | yathāvasthitalokabuddheriti lokāt | kalyāṇamitrādeśca subuddherityarthaḥ | ete ca prāguktānāṃ dānādīnāmapyupalakṣaṇatvena jñeyāḥ | samārjita ityādinā'syaiva prakārāntareṇa traividhyamucyate ityāha | ya ityādi || 28 || prākṛto dehasaṃyoge vyaktassvapnādibodhavat || 28 || yaḥ punassvapnamadamūrcchāprabuddhasya yathā prastutasaṃskārarūpadehasaṃyoga eva vyajyate | na dehāpāye'pi sa prākṛto nāma guṇo vijñeyaḥ || 28 || vṛttiḥ | athaitebhyassāṃsiddhikādibhyo dharmebhyaḥ phalaviśeṣān vaktumāha | svargo muktiḥ prākṛtatvāvighātau yonikrāntirnirayaprāptibandhau | rūpeṣvarthā vainayaprākṛteṣu sampadyante saṃvighātaḥ krameṇa || 29 || tatra tāvat vainayikeṣu prākṛteṣu ca rūpeṣu krameṇārthāssam-padyante 1sthitimupayānti | keta ityāha | svarga iti | dharmāt svargaḥ | jñānānmuktiḥ | vairāgyātprakṛtilayaḥ | aiśvaryādavighātaḥ | yatheṣṭasiddhirityarthaḥ | adharmāttiryagādiyoniprāptiḥ ajñānānnirayāvāptiḥ | avairāgyādbandhaḥ | aniśvaryādvighātaḥ || 29 || svarga ityādisūtraṃ sambandhayati | athetyādi | rūpeṣviti | dharmā-diṣu bhāveṣvityarthaḥ | jñānānmuktiriti pūrvoktadarśanasthānāṃ tattatjñānāt tattatvāvadhi muktirityarthaḥ | yaduktaṃ buddhitatve sthitā bauddhā ityādi | na tu parāmuktiḥ | tasyā dīkṣayā vinā'sambhavādit-yuktaṃ vakṣyāmaśca | anaiśvaryādvighāta iti | prāguktā'śaktiḥ || 29 || vṛttiḥ | atha sāṃsiddhikeṣūcyate | vaśyākrāntistatparijñānayogo bhogānicchā vighnasaṅghavyapāyaḥ | 1bhogāsaktirnyakkṛtirdehabuddhi - rvighnaścārthāsteṣu sāṃsiddhikeṣu || 30 || vṛttiḥ | dharmādiṣu sāṃsiddhikeṣu satsu idamidaṃ sampadyata iti pūrveṇānvayaḥ | kiṃ kimityāha vaśyākrāntiriti vaśyā krāntissāṃsiddhikāddharmāt | tatparijñānayogastādṛgvidhātjñānāt | bhogeṣvanabhilāṣo vairāgyāt | vighnasamūhāpagamaḥ aiśvaryāt | bhegeṣvāsaktissāṃsiddhikādadharmāt | nyakkṛtiḥ nyakkāraḥ tathāvidhādajñāntāt | dehabuddhiravairāgyāt | kāryeṣu vighno'naiśvaryāt | ______________________________ 1. dehalabdhiriti pāṭhabhedaḥ | iti bhaṭṭavidyākaṇṭhātmajaśrībhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau kalādikāryanirūpaṇaprakaraṇaṃ samāptam | dīpikā | vaśyākrāntiriti | vaśyānāṃ svatatvāvadhīnāṃ lokānāmadhiṣ- ṭhānam | tatparijñānayoga iti tadviṣayajñānaprāptiḥ | uktaṃcaitadbhoga- kārikāsvapi adharmāditrayaṃ rāgo dharmādi ca catuṣṭayam | ityupakramya 1eṣāmadhogatirbandho vighātassaṃsṛtiḥ kramāt | svargo muktiḥ prakṛtibhāvo'vighātaśca phalāni ca | bhavasthānāparādho'tha vighno bhogānatikramaḥ | vaśyordhvasthitisaddṛṣṭibhṛtvaṃ bhogaspṛhā phalam | svacintiteṣu cāvighnorūpe sāṃsiddhike phalam | vinayaprākṛte rūpe pūrvoktaphalasaṅgrahaḥ ityantenoktam | ______________________________ 1. 29 tamepṛṣṭhe 57 - tamaślokaḥ | ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ kalādikāryeṣu buddhitatvavicāraprakaraṇaṃ daśamaṃ samāptam | atha pratyayādiprakaraṇamekādaśam | vṛttiḥ | itthaṃ bhāvān vicārya pratyayān prāguddiṣṭān lakṣayituṃ samanantaropasaṃhṛtaprakaraṇaśeṣabhūtaṃ prakaraṇāntaramāha | atha siddhyādivargāṇāṃ leśātsāmānyalakṣaṇam | kathyate viplavo mābhūt samāsokteḥ prabhedaśaḥ || 1 || bhāvoktyanantaraṃ pratyayasambandhināṃ siddhituṣṭyādivargā-ṇāṃ saṃkṣepātsādhāraṇaṃ lakṣaṇaṃ kathyate | kimarthamityāha | viplavo mābhūditi | prabhedaśaḥ | pravibhāgaśaḥ yā saṃkṣepoktiḥ kṛtā tasyāssakāśāt viplavo matisammoho mābhūt | teṣṭau nava caturguṇāḥ | sapta pañcacetyetāvatā saṃkṣiptaprabhedakathanena buddhiviplavo yaśśaṅkyate sa evaṃvidhā tuṣṭiḥ itthaṃvidhā siddhirityevaṃ sāmānyalakṣaṇe saṃkṣipte kṛte na bhavatītyetadarthamityarthaḥ || 1 || ______________________________ 1. kalādiprakaraṇe pañcaviṃśaślokaḥ | dīpikā | atha pratyayādiprakaraṇamekādaśam | itthamityādi | anantaraprakaraṇaśeṣabhūtatvādevāsya na pṛthak sambandhapañcakaṃ vācyam | śeṣisambandhenaiva tatsiddhiriti bhāvaḥ | athetyādi sūtraṃ vyācaṣṭe | athetītyādi | nanu pratyayānāṃ sāmānyalakṣaṇaṃ pūrvamevoktaṃ pratyayāstadupādānā iti | tatra hi sarveṣāṃ pratyayānāṃ bhāvajatvamātramuktam | iha tu siddhyādīnāṃ vargānāṃ pratyekasvarūpamityavirodhaḥ | kimarthamityādi | ayamarthaḥ | aṣṭau navetyādinā saṃkṣepeṇa sāṃkhyāśritasiddhapañcāśatpratyayasaṃkhyāyā darśitatvāt siddhyādīnāṃ svarūpalakṣaṇamapi taduktameveti (yā matissaha śrotṝṇāṃ sāmānyalakṣaṇaṃ pratyekamucyata iti) viśeṣalakṣaṇamasmābhiḥ pūrvaprakaraṇa eva darśitam || 1 || vṛttiḥ | atha taducyate | puṃprakṛtyādiviṣayā buddhiryā siddhiratra sā | tuṣṭirnurakṛtārthasya kṛtārtho'smīti yā matiḥ || 2 || puṃsyātmani prakṛtau avyakte ādigrahaṇādvyakte ca yā buddhirvijñānaṃ sā siddhirityucyate | yā tvakṛtārthasya nuḥ puṃsaḥ kṛtārtho'smīti buddhiḥ sā tuṣṭiḥ || 2 || dīpikā | puṃprakṛtyetyādi sūtraṃ vyācaṣṭe | puṃsītyādi | ādigrahaṇadvyakte ceti | ahaṅkārādibhūtapañcakaparyanteṣu pūrvokteṣu | taduktaṃ bhogakārikāyāṃ vyaktavyaktajñasaṃbuddhissiddhissamprati siddhyati | iti | yātvityādi | teṣu vairāgyajanitoktapadaprāptimātreṇākṛtārthatānapagamāt | paramuktiprāptānāmeva kārtārthyaṃ paramaṃ yataḥ | ata evoktaṃ prāk vairāgyātprakṛtilaya iti || 2 || vṛttiḥ | aśaktiḥ kārakāpāye sadarthāprabhaviṣṇutā | kiṃcitsāmānyato'nyatra matiranyā viparyayaḥ || 3 || kārakāṇāmantaḥkaraṇabahiḥkaraṇānāmapāye vināśe sati vidyamāne'pyarthe'prabhavanaśīlatvamaśaktiḥ andhabadhirāderiva rūpaśabdādau | kiñcitsādhāraṇyādanyasminnanyādṛśī buddhirviparyayaḥ | marumarīcikāsviva jalāvagatiḥ || 3 || dīpikā | aśaktirityādisūtreṇāśaktiviparyayāvucyete ityāha | kārakāṇāmityādi | antaḥkaraṇabahiḥkaraṇānāmityupalakṣaṇaṃ śarirasyāpīti | yaduktaṃ mataṅge kāryaṃ na vaśamāyātīti | ata evāṇimādīnāmapi śarīrendriyajanyatvāt teṣāmabhāvo'pyaśaktiri-tyuktaṃ | yaduktaṃ tatraiva 1tritayaṃ kāryatassiddhamaiśvaryamaṇimādikam | prāptyādayo puṇāḥ pañca yogināṃ kāraṇātmajāḥ iti | tathā nāṇimā laghimāvāpītyādi || 3 || ______________________________ 1. buddhipaṭale 114 - tamaślokaḥ | vṛttiḥ prakāśakatayā siddhi - rvyaktādessatvabhāvajā | prakāśārthavṛttatvāt rajoṃśaprabhavā'pi ca || 4 || tuṣṭirmithyāsvarūpatvāt tamoguṇanibandhanā | sukharūpatayā brahman sātvikyapyavasīyate || 5 || aśaktirapravṛttatvāt tāmasī duḥkhabhāvataḥ | rājasyapi guṇo dṛṣṭaḥ kārye kāraṇasaṃśrayaḥ || 6 || viparyayastamoyoni - rmithyārūpatayā sa ca | sāmānyamātrakābhāsāt satvameti viniścitaḥ || 7 || saiṣā siddhirvyaktādiprakāśakatvāt sātvikī satvasya prakāśasvarūpatvāt | kiṃca prakāśārthapravṛttatayā hetubhūtayā rajoṃśaprabhavāpyasau siddhirjñeyā | na hyamiśrā guṇajanakā ityuktam | akṛtārthasya kṛtārtho'smīti buddhistuṣṭiḥ yoktā seyaṃ mithyārūpatvāttamoguṇalakṣaṇā sukharūpatayā sātvikyapyavasīyate | apravṛttirūpā'śaktiruktā | ataścāsau tāmasī | duḥkhahetutvācca rājasyapi vijñeyā | yo hi kārye'śaktyākhye duḥkharūpaḥ prabhaviṣṇutārūpo vā guṇo'ti so'vaśyaṃ kāraṇāśrayaḥ rajastamolakṣaṇakāraṇajanita ityarthaḥ | viparyayasya mithyārūpatvāt tamaḥ prabhavatvam | sa ca 1viparyayassādhāraṇyamātraprakāśanāt prakāśarūpasatvātmako'pi viniścitaḥ || 4 = 5 = 6 = 7 || ______________________________ 1. prādhānyāditi pāṭhabhedaḥ | dīpikā | prakāśakatayetyādinā siddhyādīnāṃ satvādiguṇādananyasva-mityāha | saiṣetyādinā | siddherjñānabhedenoktatvāt jñānasya ca sātvikatvāt kathaṃ rajoṃśaprabhavatvamata āha | nahītyādi | ekaikaśrutireteṣāṃ vṛttyādhikyanibandhanā | ityuktatvāt | jñānasya ca sātvikatvaṃ yato nāmiśraṃ pariṇamata iti | evaṃ tuṣṭyādiṣvapi boddhavyam || 4 = 5 = 6 = 7 || vṛttiḥ | upasaṃharannāha | iti buddhiprakāśo'yaṃ bhāvapratyayalakṣaṇaḥ | bodha ityucyate bodha - vyaktibhūmitayā paśoḥ || 8 || ityevaṃ pratipādito bhāvapratyayalakṣaṇo buddhiprakāśaḥ paśossaṃsāryaṇorbodhavyaktyāśrayatvāt bodhasaṃjñayocyate || 8 || dīpikā | ityādisūtraṃ vyācaṣṭe | ityevamityādi | bodhavyaktyāśrayatvāditi | dharmādayo'pi bhāvāḥ saṃsārāvasthāyāṃ bhogyatvenātmano jñānavyaktihetavo bhavanti | yaduktaṃ bhogo'sya vedanā puṃssukhaduḥkhādilakṣaṇā iti | vṛttiḥ | athā'tra munissāṃkhyacchāyayā praśnayati | buddhirbodhanimittaṃ cet vidyā tadvyatiricyate | rāgo'pi satyavairāgye kalāyoniḥ karoti kim || 9 || uktayā nītyā bodhānimittatvaṃ buddheryaducyate tadvidyāyā ānarthakyaṃ tasyā api bodhahetutvenābhyupagamāt | yadi ca sāmānyavyāpāratve'pi tadabhyupagamaḥ tadānavasthā | kiṃcāvairāgyalakṣaṇe buddhidharme rāgarūpe satyapi kalājānmārāgaḥ kiṃ karoti | na kiṃcidapyasya kāryamavarāgyeṇaivātiśayavatātpryojanasya sampatteḥ || 9 || dīpikā | atra bodhaprasaṅgāt bhāvapratyayaprasaṅgācca prāguktayorvidyārāgayorānarthakyamāśaṅkamāno munirbuddhirityādinā codayatītyāha | athātretyādi || vṛttiḥ | athaitatpratikṣepaḥ | vyaṃjakāntarasadbhāve vyaṃjakaṃ yadyapārthakam | manodevārthasadbhāve sati dhīrapyanarthikā || 10 || bodhavyañjakaṃ vidyākhyaṃ tatvaṃ buddhyātmakavyañjakāntarasadbhāve sati yadyanarthakaṃ tarhi bhavato'pi kāpilasya mana indriyalakṣaṇārthasadbhāve buddhirapyanarthitā | tathāhi rūpādigrāhakacakṣurādikaraṇāvadhāritamanasi vyañjake sati vyañjakāntareṇa buddhyākhyena kiṃ prayojanam | mano'dhiṣṭhitairindriyaireva tattatkāryasiddhiryataḥ || 10 || dīpikā | vyañjakāntaretyādinā vidyānarthakyaṃ pariharatītyāha | athaitadityādi | bodhavyañjakamiti | rūpagrahaṇādāvālokendriyasannidhānādīnāmanekeṣāṃ vyañjakānāṃ sārthakatvaṃ dṛṣṭamiti bhāvaḥ || 10 || athaivaṃ bruvate kecit karaṇatvavivakṣayā | so'pi devairmanaṣṣaṣṭhaiḥ pakṣo'naikāntikassmṛtaḥ || 11 || atha proktabudbudderapyārthakyaprasaṅgatayā vyañjakāntarasad-bhāve vyañjakasyānarthakyaṃ prasajyata ityevaṃ na paryanuyujyate | kiṃ tu karaṇatvavivakṣayā evaṃ kecidbruvate codyaṃ kurvanti | yaduta buddhyākhye karaṇe satyapi kiṃ vidyābhidhānena karaṇena | yathoktam | 1sā vidyā tatparaṃ karaṇaṃ iti | ihāpyuktam 2tatvaṃ vidyākhyamasṛjat-karaṇaṃ paramātmanaḥ iti | so'pyayaṃ pakṣo manaṣṣaṣṭhaiḥ buddhīndriyairanaikāntikaḥ | tathāhi buddhīndriyapañcakasya svasvaviṣaya-grahaṇa kriyāyāṃ karaṇasya sataṣṣaṣṭhena manasā karaṇānantareṇa aṅgīkriyamāṇenānaikāntikīkṛtametat yatkaraṇāntarasadbhāve karaṇā-narthakyamiti pratyuta karaṇāntarāpekṣasya karaṇasya kāsucitkriyāsūpa-lambhāt | uktaṃ śrīmatparākhye karaṇaṃ karaṇāpekṣamājāvibhakarās-travat | iti | yathā caiṣāṃ śrotrādīnāṃ pañcānāṃ manaṣṣaṣṭhatvaṃ karaṇatve sāmānyepyātmavādibhiriṣṭaḥ tathā buddhausatyāmapi tadgrāhikā vidyā setsyatīti na kaściddoṣaḥ || 11 || ______________________________ 1. aṣṭaprakaraṇetatvasaṃgrahe dvādaśaślokaḥ | 2. kalādipakaraṇe navamaślokaḥ | dīpikā | so'pyayaṃ pakṣa ityādi | rathena pathā dīpikayā yātītyādivat || 11 || evaṃ ca pakṣadvayenāśāṅkitaṃ codyaṃ samarthya pakṣāntareṇāpyāśaṅkamānastaddūṣaṇāyāha | athaikaviniyogitve satyekamatiricyate | śrotradṛkpāṇipādādi tato bhinnārthamastu nuḥ || 12 || nanvekasminviṣaye viniyogo'sti yasya sa padārtha ekaḥ | anyaḥ ekaviniyogitve sati atiricyate adhikībhavati | dhvāntadhvaṃsakṣamamaṇyā- lokasambhava iva dīpaḥ | tataśca sukhaduḥkhamohātmakapumbhogasādha-natvaṃ buddhereva paryāptam | atastadarthamiṣyamāṇāyāḥ punarapi vidyāyāḥ ānarthakyamityāśaṃkyaitannirāsaḥ | śrotradṛkpāṇipādā-dītyādi | śrotradṛkpādapāṇyādīni tata iti evamabhyupagamāt ekaviniyogitve sati ekasyātirekatvāṅgīkaraṇe satītyarthaḥ | nuriti paśutvayogino bhoktuḥ puṃsaḥ | yaduktaṃ prāk bhoga bhūmiṣu nābhuṅke bhogān kālānuvartina iti | tasya nuḥ puṃsaḥ śrotradṛgādi pāṇipādādi ca bhavatpakṣe bhinnārthamastu ekaviṣayaṃ mābhūt | nanu kenoktaṃ śrotradṛgaderekaviṣayatvam | nahi śrotragrāhyamarthaṃ dṛk gṛhṇāti | pāṇikāryaṃ vā pādaḥ karoti | pṛthagarthatvenaiṣāṃ prātisvi- kasvarūpatvāt | satyaṃ kintu bhogaikasādhanatvavivakṣayaivamuktam | tathāhi bhoktuḥ puṃsa ādau āmrādisaurabhānubhavatastadanveṣaṇo-dyamaḥ tataścāmrāssantīti śravaṇāt tatra pravartanam | dṛśā taddarśanaṃ rasanenacāsvādanam ityekaviniyogitvamindriyāṇāmanu bhūyamānamapi bhavatpakṣe na yuktamabhyupagantum ānarthakyabhayāt | tataśca bhinnārthameva śrotradṛgādi pāṇipādādi ca yuṣmaddṛśā bhavatu pumbhogakāryahetutvenābhinnaviṣayamapi bhinnaṃ 1phalamastvityarthaḥ | 2nacaivam || 12 || ______________________________ 1. anubhavatvityarthaḥ iti pāṭhabhedaḥ | 2. astīti śeṣaḥ | vṛttiḥ | itthaṃ tṛtīyamapi parāśaṅkāprakāraṃ parihṛtya parābhimatamekaviniyogitvaṃ vidyābuddhyornirākartumāha | na caikaviniyogitvaṃ vidyābuddhyoḥ kathaṃ ca na | viniyogāntaradvārā na duṣṭā'nekasādhyatā || 13 || na ca vidyāyā buddheścaikārthaviniyogitvaṃ bhinnaviṣayatvāt viniyogāntaraṃ ca tadvāraṃ mukhaṃ yasyāssā mukhāntareṇānyena viniyogena pravṛttā'nekasādhyatā na duṣṭā | yathā indhanodakadarvyādyanekasādhanasādhyāyāḥ pākatkriyāyāḥ pṛthakprayojanatve sati bhinnakārakābhyupagamena na kiñcidapakṛṣyate || 13 || dīpikā | nanu ekasminnapi āmodādau viṣaye darśanaśravaṇādiviniyogena bhinnendriyāṇāmānarthakyam | vidyābuddhyostu viniyogabhedo dṛśyate ata āha | itthamityādi || 13 || vṛttiḥ | atha kiṃ tat bhinnaviṣayatvaṃ vidyābuddhyorityāha | vidyā vyaktāṇucicchakti - rnunnākṣeśākṣagocarān | svīkṛtya puṃprayuktasya karaṇasyeti karmatām || 14 || matistenetarā rāgo na gauṇastadvidharmataḥ | tacca bhogyatvametadvā vītarāgastato hataḥ || 15 || vidyā tāvadvyaktāṇucicchaktiḥ | vyaktā uddīpitā aṇościcchaktiryayetyetāvadevāsyāḥ karaṇīyam | nunnaṃ preritaṃ avadhānena niyojitaṃ akṣeśaṃ mano yeṣāṃ tāni tathāvidhāni yānyakṣāṇi indriyāṇi tadgocarān tadviṣayān svīkṛtya | puṃprayuktasyeti | puṃsā prakarṣeṇa yuktasya sākṣātsvātmanyevopakārakatvena sthitasyāsyaiva vidyākhyasya karaṇasya buddhiryataḥ karmatāmeti grāhyatvamāgacchati tenetarā vidyāto dūraṃ bhinnā | tadiyatā vidyāvaiyarthyaṃ nirākṛtyātha dvitīyacodyasya nirāsaḥ | rāgo na gauṇastadvidharmataḥ iti | rāgo na buddhiguṇādavairāgyājjātaḥ | kuta ityāha | tadvidharmataḥ | tasmādāgamoktādrāgādgauṇasya vaidharmyaṃ yato luptabhāvapratyayo vidharmaśabdaḥ kiṃ tadvaidharmyamityāha | tacca bhogyatvamiti | avairāgyalakṣaṇo buddhidharma srakcandanvanitādirvā viṣayaḥ evaṃ bahiṣṭho yaḥ pareṣāṃ rāgatveneṣṭaḥ tasyaitadeva vaidharmyaṃ yadbhogyatvam | bhogābiṣvaṅgahetunā ca rāgeṇa bhojakena ca bhāvyam | na ca bhogyasya bhogahetoścābhedaḥ | etadvā bhogyatvaṃ rāgasyāṅgīkriyate | tarhi vītarāgastato hata iti | tata ityevamabhyupagamādvītarāgābhāvadoṣaḥ prasajyate | bhoktṛgatarāgānabhyupagame bahiṣṭhavarāṅganādibhogyaviśeṣarūparāgopagame ca sati sarāgavītarāgasannikarṣasthastryādau bhogyaviṣaye sarveṣāṃ sarāgatā prāpnoti | nahi kaścidatravītarāgo bhavet | vastuto vītarāgāṇāmapi bhogyaviśeṣasannidhimātrādeva sarāgatāyā iṣṭatvāt | uktaṃ ca sadyojyotipādaiḥ 1bhogyaviśeṣe rāge nahi kaścidvitarāgassyāt iti | tasmādbhoktṛgata eva rāgopagamaḥ | na bhogyaviśeṣarūparasumādiḥ avairāgyakṣaṇabuddhidharmātmako vā || 15 || ______________________________ 1. aṣṭaprakaraṇe tatvasaṃgrahe daśamaślokaḥ | dīpikā | vidyetyādisūtraṃ vyācaṣṭe | vidyātāvaditi | vyaktāṇucicchaktiriti | samarthitabhoktṛjñānaśaktiḥ vidyāyāḥ vinā tasya buddhidarśane sāmarthyaṃ na sambhavatītyuktam | etacca pūrvoktameveti | rāga ityādinā rāgavaiyarthyaṃ nirākarotītyāha tadiyatetyādi | avairāgyalakṣaṇo buddhidharma iti ca vāsanārūpo na kāryakara ityuktam | pratyayarūpo'pi bhogyatvāt nābhilāṣaheturityanantaramevavakṣyati | nanu guṇatrayaviṣaya evābhilāṣaheturastu kimanye netyata āha | srakcandanavanitetyādi etadapi pūrvaprakaraṇa eva sādhitamiti | (1bhogyatvaṃ sampādayati viṣayānātmanaśca) || 15 || ______________________________ 1. kuṇḍalāntargataṃ vākyaṃ cintyam | vṛttiḥ | ataśca | rāgo'rtheṣvabhilāṣo yo na so'sti viṣayadvaye | karmāstu vyāpakaṃ kalpyaṃ kalpite'pītaratra yat || 16 || uktavadbhoktṛgato rāgaḥ yo'rtheṣu sragādiṣu abhilāṣa ityabhilāṣaheturevābhilāṣaśabdenoktaḥ | karaṇe kāryasyābhedopacārāt āyurghṛtamitivat | sa ca rāgākhyortheṣvabhilāṣaheturviṣayadvaye ekasmin bāhye sṛkcandanādau vītarāgābhāvaprasaṅgatayā nāstītyabhyupagantavyaḥ | dvitīyasmiṃstu avairāgyalakṣaṇe buddhidharme bhogyarūpatvādabhilāṣahetutvaṃ nāsti | yasmādabhilāṣahetunā rāgeṇa janyate asau buddhigataspṛhātmakaḥ kriyārūpo bhogyatvasampādaka ityalam | nanu karmaiva sukhaduḥkhādirūpaṃ bhogyamabhilāṣahetutvena bhaviṣyati ityāha | karmāstu vyāpakaṃ kalpyaṃ iti | prāgukte'smin viṣayadvaye sarāgavītarāgātmakavyavasthāpakatvena vyāpakaṃ karmāstu yattaditaratreti rāge parikalpite'pi kalpyaṃ kilāvaśyamabhyupagantavyam | taddhetorapi karmaiṣṭavyam | tadeva tadvastuvaicitryāt sarāgavītarāgatākāraṇatvenāstviti pūrvaḥ pakṣaḥ || 16 || vṛttiḥ | siddhāntastu karmaṇaḥ kevalasyoktaṃ niyatāveva dūṣaṇam | doṣassahānavasthāno nāsāmyādveṣarāgayoḥ || 17 || kevalasya karmaṇo niyatisiddhāveva dūṣaṇaṃ darśitam | tathācoktam | 1bhogo'rthassarvatatvānāṃso'pi karmanibandhanaḥ | karmaivāstu śarīrādi tatassarvamapārthakam | atha dehādisāpekṣaṃ tatpumarthaprasādhakam | tato niyatisāpekṣamastukarmaniyāmakamiti | tasmāttanukaraṇabhogādivaicitryamātra eva caritārthatvāt kāryāntare pramāṇābhāvācca na karmaṇo rāgakāryasampādakatvam | apitūktaprayojanaḥ kalājanyo rāgassiddhaḥ | na ca rāgavat dveṣasyā'pi tatvāntaratvam | dveṣādīnāṃ rāgajanitapravṛttiviśeṣātmakatvāt kasmiṃścidabhilaṣaṇīye vastuni kila vyāhanyamāne'sya dveṣādayassaṃjāyante | nanvitaretaropamardena rāgadveṣayoryato'vasthitiḥ | tasmādekasmin puṃsi sahānavasthānadoṣaḥ prāpnotītyāha | doṣassahānavasthāno iti | kastāvadayaṃ sahānavasthānadoṣaḥ | yadyekakālatayā tadetanna dūṣaṇam | apiti bhūṣaṇameva | nahi yadaiva yatra vastuni rāgastadānīmeva tatra dveṣaḥ atha yasminneva bhoktari rāgastatra dveṣaḥ ityetannopapannaṃ tadapyayuktam | na hyanayorāśraye virodhaḥ kintu viṣaye 2atulyakālatvena rāgadveṣayoḥ kramikatayaikasminnāśraye viṣaye vyāpṛtau na kaściddoṣaḥ | bhavadbhirudbhāvitasya sahānavasthānasyeṣṭatvāt || 17 || ______________________________ 1. kalādiprakaraṇe ṣoḍaśaśślokaḥ | 2. atulyavalatveneti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | doṣa ityādi sūtrakhaṇḍaṃ vyākhyātuṃ pīṭhikāṃ racayati | nacetyādi | dveṣasya rāgajanyatve rāgiṇyeva puṃsi dveṣo bhavati | tataśca sahānavasthānadoṣa ityāha | nanvityādi | asyaivottaratayā doṣa ityādi vyācaṣṭe | kastāvaditi || 17 || vṛttiḥ | tathāhi | sarvasya sarvadā sarvā - pravṛttissukhabuddhijā | pravṛttasya sukhaṃ duḥkhaṃ moho vāpyupajāyate || 18 || pravṛttyanantaraṃ dveṣo rāgastatpūrvakālajaḥ | dveṣānte sa punaryena vīryavadyogakāraṇam || 19 || sarvasya vyavarhatuṃ sarvā vyavahṛtissukhabuddhisambhavā pravṛttasya cāsya sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā moho vā jāyate | bhojanādi pravṛttyanantaraṃ ca tatraiva dveṣaḥ | tatpūrvakālajastu rāgaḥ | punaścadveṣānte kasmiṃścitkāle tadabhilāpaḥ | yasmādyadeva vīryavat balīyaḥ tadeva yogasyābhiṣvaṅgajanitasya saṃśleṣasya kāraṇaṃ yata evaṃ tasmādrāgasya dveṣāt balīyastvāt sahānavasthānadoṣo na doṣaḥ || 19 || dīpikā | yadeva vīryavadityādi | rāgātmakaḥ || 19 || vṛttiḥ | itthaṃ prāsaṅgikaṃ rāgatatvotpattimuktvā ahaṅkāratatvavyāpāramāha | atha vyaktāntarādbuddheḥ garvo'bhūtkaraṇaṃ citaḥ | vyāpārādyasya ceṣṭante śarīrāḥ pañca vāyavaḥ || 20 || avyaktādvyaktaṃ guṇatatvaṃ vyaktāntaraṃ tatkāryaṃ buddhistasyāssakāśādahaṅkāraḥ citaḥ ātmanaḥ saṃrambhavṛttyantaḥ karaṇamupapadyate | yadvyāpārāccharīrāntaścarāḥ prāṇāḥ pañca vāyavaśceṣṭante | svaṃ svaṃ vyāpāraṃ vidadhati || 10 || vṛttiḥ | ke ta ityāha | prāṇāpānādayaste tu bhinnā vṛtterna vastutaḥ | vṛttiṃ leśānnigadato bharadvāja nibodha me || 21 || prāṇāpānādayo ye pañca vāyavaḥ te vṛttervyāpārabhedādbhinnāḥ | na tveṣāṃ vāstavo bhedaḥ | vāyurūpatvāviśeṣāt | athaiṣāmeva vyāpārabhedaṃ vakti vṛttiṃ leśāditi || 21 || vṛttiḥ | tatra kā prāṇasya vṛttirityāha | vṛttiḥ praṇayanaṃ nāma yattajjivanamucyate | yattadūhaṃ matiḥ pusāṃ bhramatyandheva mārgati || 22 || tatkurvannucyate prāṇaḥ prāṇo vā prāṇayogataḥ | cityātivāhike śaktau prāṇaśabdaḥ kalāsu ca || 23 || prakarṣeṇa nayanaṃ praṇayanaṃ koṣṭhasthasya vāyorbāhye dvādaśāntaṃ 1yāvatprayāṇaṃ saiṣā prāṇasya vṛttirvyāpāraḥ etacca vyāpārato nirvacanaṃ palatassūcyate | yattajjivanaṃ nāma sā prāṇasyaiva vṛttiḥ | ayamāśayaḥ praṇayanātprāṇa iti niruktadṛśā vyāpāreṇa prāṇaśabdo lakṣitaḥ prakarṣeṇānanaṃ prāṇanaṃ jīvanaṃ tato'pi prāṇa ityucyate iti phalaviṣayasya nirvacanaṃ phalatastūcyate yataḥ | puruṣāṇāmūhaṃ mārgayamāṇāṃ'dheva matirbhramati sa prāṇāsyaiva vyāpāraḥ | ūho vimarśātmakastarkaḥ | tatrāsyā dhiyaḥ prāṇenaiva preraṇaṃ kriyate prāṇarathādhirūḍhāhi sā saṃvidvimṛśati | prāṇo vā balam | tadyogātprāṇa ucyate yasmācciti caitanye ātivāhike kalādikṣityante tatvaśarīre śaktau ca balātmikāyāṃ kalāsu ca somasūryādyātmikāsu prāṇaśabdo jñeyaḥ || 23 || ______________________________ 1. prāpaṇamiti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | (karotītyeva atra eva śabdo'vadhāraṇatvā) jīvanamapi prāṇakāryamityāha | phalatassūcyata ityādi | prāṇe hi sati śarīraṃ jīvatītyucyate | vyāpārāntaramāha | puruṣāṇāmityādi | anyathānirvacanamāha | prāṇo vā ityādi || 22 || ______________________________ 1. kuṇḍalīkṛtametadvākyaṃ cintyam | vṛttiḥ | apānasya vṛttimāha | tathāpanayanaṃ bhukta pītaviṇmūtraretasām | kurvannapānaśabdena gīyate tatvadarśibhiḥ || 24 || apanayanaṃ adhaḥ prāpaṇaṃ bhuktapītaviṇmūtraretasāṃ yatkaroti atastatvajñairapānākhyayoktaḥ || 24 || vṛttiḥ | atha samānavyānayorvyāpāroktiḥ | samantato'nnapānasya samatvena samarpaṇam | kurvan samāna ityukto vyāno vinamanāttanoḥ || 25 || annapānasya sarvatra sāmyena niyamanāt samānasya samānatvam | dehasya vinamanāt vyānasya vyānatā || 25 || dīpikā | dehasya vinamanādityādi etaccopalakṣaṇaṃ vyādhiprakopādeḥ | yaduktaṃ śrīmatkālottare, vyāno vinamayatyaṅgaṃ vyāno vyādhiprakopanam | prītervināśakaraṇo vyāpanādvyāna ucyate | iti || 25 || vṛttiḥ | udānasya vṛttirucyate | vivakṣāyatnapūrveṇa koṣṭhavyomaguṇadhvaneḥ | vāgindriyasahāyena kriyate yena varṇatā || 26 || sa udānaśśarīre'smin sthānaṃ yadyasya dhāraṇe | jayaḥ phalaṃ vācyaśeṣaṃ patyā skandhāntareritam || 27 || vaktumicchā vivakṣā yatnassaṃrambhaḥ tau pūrvau yasya saḥ evaṃ koṣṭhasya vyomna āntarasya''kāśasya guṇarūpo yaśśabdastasya yena vāgindriyasacivena vivakṣāyatnapūrveṇa vibhajya vaicitryaṃ kriyate so'smin dehe udānaśabdo jñeyaḥ | yasya ca vāyoḥ prāṇādeḥ yatsthānaṃ dhāraṇe sati jayaśca tajjayātphalaṃ tadetadvaktavyaṃ śeṣabhūtaṃ bhagavatā prakaraṇāntareṇa yogapādākhyenoddiṣṭam || 26 = 27 || iti bhaṭṭavidyākaṇṭhātmajaśrībhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau pratyayaprakaraṇamekādaśaṃ samāptam | dīpikā | vivakṣetyādivyācaṣṭe | vaktumicchetyādi | yadāhuḥ ākāśavāyu- prabhavaśśarīrāt samuccaran vaktramupaito nādaḥ | sthānāntareṣu pravibhajyamānovarṇatvamāgacchati yassa śabdaḥ iti | etaccopalakṣaṇaṃ spandādeḥ yaduktaṃ śrīmatkālottare spandayatyadharaṃ vaktra gātraṃ prakopataḥ udvejayati marmāṇi udāno nāma mārutaḥ | iti | te bhedāḥ prādhānyādatra pradaśitāḥ | aradhānānāmapi nāgādīnāṃ sambhavāt | taduktaṃ tatraiva | udgāre nāga ityuktaḥ kūrma unmīlane sthitaḥ | kṛkarastu kṣudhe caiva devadatto vijṛmṇe | dhanañjayassthitaḥ poṣe mṛtasyā'pi na muñcati iti | yasya ca vāyorityādi | sthānadhāraṇādīnāṃ yogāṅgatvāttatraiva tāni draṣṭavyānīti | ataśca yopādaśeṣabhūta evātra prasaṅgāt vāyubhedastadvṛttibhedaśca darśitaḥ | yaduktaṃ yasya yena hi sambandho dūrasthasyā'pi tasya sa iti | skandhaśabdo'nantarapra-karaṇe vakṣyamāṇānāṃ ahaṅkāraskandhānāmapekṣayā'rthataśca jñeyaḥ iti | ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ pratyayādivicāraprakaraṇaṃ samāptam | atha dvādaśamindriyādiprakaraṇam | vṛttiḥ | idānīmahaṅkārasya trairūpyaṃ tatkāryāṇi tadvicāraśca prastūyanta iti prakaraṇāntarārambhaḥ | prāgvatsambandhapañcakamatrāpyanusandheyam | atha śeṣārthasiddhyarthaṃ skandhānasyāta eva saḥ | trīnniścakarṣa satvādi bhūyiṣṭhānīśaśaktigaḥ || 1 || athānantaraṃ śeṣabhūtasyārthasya tanmātrendriyādessiddhyarthaṃ asyāhaṅkārasya | ata eveti | ahaṅkārādeva sa bhagavān anantaraprakara-ṇānte patiśabenokto yaḥ sa māyā garbhādhikāriṇāmanatādīnāmī-śānāṃ śaktigaḥ tadabhivyaktaśaktiḥ satvarajastamobahulān trīn skandhān parvāṇi niścakarṣa kṛṣṭavān | avibhinnamahaṅkāramāvirbhāvya tridhā vyabhajadityarthaḥ || 1 || dīpikā | atha dvādaśamindriyādiprakaraṇam | athetyādiprakaraṇamavatārayati idānīmityādi | prāgvadityādi | tatra pāṭalikassaṃbandhaḥ pūrvapaṭalānteḥ darśitaḥ | vākyātmako'pi guṇadhīgarvacittākṣamātrābhūtānyanukramāt ityādivākyaiḥ | 1anye tu pāśapadārthā rambha eva proktā iti sa iti padaṃ prakṛtaparāmarśītyāha | bhagavānityādi | nanu śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ ityuktaṃ ata āha | sa māyāgarbhādhikāriṇāmityādi | niścakarṣaśabdo'tra vibhāgavācītyāha | avibhinnaṃ ityādi || 1 || ______________________________ 1. anye tu saṃbandhā ityarthaḥ | indriyādīnāmapi pāśatvāt pāśaprakarṇārambha evoktā ityarthaḥ | vṛttiḥ | tadeva traividhyamāha | taijaso vaikṛto yo'nyo bhūtādiriti sa smṛtaḥ | tebhyassamātrakā devā mātrebhyo bhūtapañcakam || 2 || taijasavaikārikabhūtādikasaṃjñakebhyastebhyo'haṅkārarakandhebhyo devā buddhīndriyakarmendriyākhyāḥ samātrakāḥ tanmātrāsahitāstanmātrebhyaśca bhūtapañcakamabhivyaktamiti śeṣaḥ || 2 || dīpikā | tadevetyādi satvādidharmo'haṅkārasya (1dadhāna) daghna iva sārāt sārabhūtatayā vibhinnakāryajanakasvabhāvastaijasādibhedabhinna ityarthaḥ | ete ca taijasādayaḥ satvarajastamobāhulyāt bhinnā ityanantarameva vakṣyati | kāryasya traividhyādapyahaṅkārastrividhassiddha iti tebhyaḥ ityādinocyata ityāha | taijasa ityādi 2devavyavahārahetutvāt devaśabdenendriyāṇi ucyanta ityāha | devā ityādi || 2 || ______________________________ 1. mātṛkādvayepi dadhāna ityevavartate daghna iti sthātavyamti | 2. jñānarūpavyavahāra ityarthaḥ | vṛttiḥ | atha kutaḥ kimabhivyaktamityāha | śrotraṃ tvak cakṣuṣī jihvā nāsā ca manasā saha | prakāśānvayatassatvā - staijasaśca sa sātvikaḥ || 3 || śrotrādibuddhīndriyapañcakasya manasaśca yatprabodhakatvāt prakāśānvayo'sti atassātvikā ete devāḥ | saca sātvika eva tatprakṛtirahaṅkāraskandhaḥ taijaso nāma jñeyaḥ || 3 || dīpikā | śrotramityādinā tadeva vibhāgena 1prapañcayatītyāśaṅkāpūrva- kamāha | athetyādi | sa ca sātvika ityādi | tataśca buddhīndriyātmakakāryadvāreṇā''tmano jñānaśaktirunmīlyate || 3 || ______________________________ 1. sūtrakṛditi śeṣaḥ | vṛttiḥ | vāṇī pāṇī bhagaḥ pāyuḥ pādau ceti rajobhavāḥ | karmānvayādrajo bhūyān gaṇo vaikāriko'tra yaḥ || 4 || vākpādapāṇipāyūpasthāḥ pañca rājasā devāḥ | teṣāṃ karmānvayāt karmendriyatvāt rajobahulo vaikārikākhyo'haṅkāraskandhaḥ prakṛtibhūtaḥ || 4 || dīpikā | teṣāmityādi | karmendriyadvāreṇa vaikārikeṇāpi kriyāśaktirunmīruyate || 4 || vṛttiḥ | śabdassparśaśca rūpañca raso gandhaśca pañcamaḥ || guṇā'viśiṣṭāstanmātrā stanmātrapadayojitāḥ || 5 || śabdasparśarūparasagandhā aviśiṣṭaguṇā anabhivyaktaviśeṣatvena tāvanmātrapade bhūtaprakṛtirūpe yojitāstanmātrāśabdena jñeyāḥ | tāvatyaśca mātrāstanmātrā iti strīliṅgo'yamihatanmātrāśabdaḥ | guṇā'viśiṣṭatvaṃ caitāsāmittham | yathā pṛthivyāṃ khaṭakhaṭādirūpaśśabdaḥ sparśaścāśītoṣṇaḥ rūpamapyanekavidhaṃ ṣaḍvidhaśca rasaḥ gandhaśca surabhya surabhirūpo'sti | naivaṃ tatkāraṇabhūtapṛthivītanmātrāvasthitā viśeṣā upalabhyante | api tvaviśiṣṭaguṇapañcakamātraṃ pṛthivītanmātramevaṃ manyate || 5 || dīpikā | śabda ityādisūtraṃ vyācaṣṭe | śabdasparśetyādi | proktānāma- pīndriyāṇāṃ avibhutvātteṣāmādhāratvenaitāni śabdādīni tanmātrāṇi ākāśādīni ca bhūtāni sthitāni ityuktam | 1etatkāryaṃ daśadhā karaṇairāviśya kāryate ceṣṭām | avibhutvātkaraṇāni tu kāryamadhiṣṭhāya ceṣṭanta || ityādi | nanu bhūtānyevobhayavādisiddhā-nīndriyādhārāṇi bhavantu kimantargatena tanamātrapañcakena tatrāha | anabhivyaktāviśeṣatvenetyādi | sthūlasūkṣmarūpatvena tānīndriyā-dhārāṇi sthitānītyarthaḥ taduktaṃ mataṅge tanmātrāṇīha ghaṭavanma-hābhūtāni lepavat | iti | kiñca pṛthivyādīni bhūtāni paña vakṣyamā-ṇāni asmadādibāhyendriyaparicchedyaguṇatvāt ghaṭādivatkāryāṇi | atasteṣāṃ kāraṇena bhavitavyam | yāni ca kāraṇāni tāni tanmātrāṇīti || 5 || ______________________________ 1. aṣṭaprakaraṇe tatvasaṃgrahe caturthaślokaḥ | vṛttiḥ | etāśca tanmātrāḥ | prakāśakarmakṛdvarga vailakṣaṇyāttamobhavāḥ | prakāśyatvācca bhūtādi rahaṃkāreṣu tāmasaḥ || 6 || prakāśakṛtsātviko buddhīndriyamanolakṣaṇo yo vargaḥ yaśca karmakṛdrājasatvādvyāpārapravṛttaḥ karmendriyavargastābhyāṃ vargābhyāṃ vailakṣaṇyaṃ vaisādṛśyaṃ yasmādetāsāṃ tanmātrāṇāmatastamobhavā etāḥ | prakāśyatvācceti eṣu cāhaṅkāraskandheṣu madhyādyo'yaṃ bhūtādirahaṅkāraskandhaḥ sa yasmātprakāśyaḥ tatkāryasya tanmātrātmano manobuddhibhyāṃ buddhīndriyaiśca yogibhirupalabhyatvāt tato'yaṃ tāmaso jñeyaḥ | uktaṃ ca sāṃkhyaiḥ bhūtādestanmātrāssa tāmasa iti || 6 || dīpikā | prakāśetyādisūtraṃ vyācaṣṭe | prakāśakṛdityādi | tataśca tāmasenāhaṅkāreṇa pūrvoktendriyaśaktīnāmapāṭavaṃ janyata ityuktaṃ śrīmanmataṅgādau | yathā pādapādīnāṃ indriyāpāṭavaṃ dṛśyate | nanvacetanāstarava iti kecitsaugatāḥ | tadayuktam | meṣādivat kṛtsnatvagapaharaṇe maraṇadarśanāt ṛtubhāvayuktatvāca | yataḥ kāminīpariṣvaṅgaṇḍūṣādinā kuravakavakulādīnāṃ puṣpodgamo dṛśyate | yadāhuḥ kuravaka kucāghātakrīḍāsukhena viyujyase vakulāviṭapin smartavyaṃ te mukhāsavasecanam | caraṇaghaṭanāśūnyo yasmādaśoka saśokatā nijapuraparityāge yasya dviṣāṃ jagadustriyaḥ || prakāśyatvādityādi vyācaṣṭe | eṣu cetyādi | ata eva yogipratyakṣeṇāpi tanmātrāsiddhiriti || 6 || vṛttiḥ | atha manaso vyāpāra ucyate | devapravartakaṃ śīghracāri saṃkalpadharmi ca | manaśśabdādiviṣaya grāhakāśśravaṇādayaḥ || 7 || devanāddhyotanādvā devā indriyāṇi teṣāṃ pravartakamudyojakam | āśu sañcaraṇaśīlaṃ saṅkalpaguṇaṃ ca mano boddhavyam | śrotrādayastu devā yathāsvaṃ śabdādiviṣayagrāhakāḥ || 7 || dīpikā | devapravartakamityatra devaśabdārthamāha | devanāt dyotanādvetyādi | viṣayaprakāśanāt | teṣāmityādi | tacca manassaṅkalpenā''ntareṇa bāhyendriyādhiṣṭhānena ca dvidhākārītyuktaṃ śrīmanmataṅge 1dvidhādhikāri taccittaṃ bhoturbhogopapādakam | bahiḥ karaṇabhāvena svocitena yatassadā | indriyāṇāṃ tu sāmarthyaṃ saṅkaplenanātmavartinā | karotyantassthitiṃ bhūyastenāntaḥkaraṇaṃ mana iti | āśusañcaraṇaśīlamiti | etaccānantaramevopapādayiṣyati | saṅkalpaguṇaṃ ceti saṅkalpo'vadhānamekāgratā | tasya na guddhirhetuḥ ahaṅkāro vā | kriyārūpatvenāpratyayarūpatvāt grāhyagrāhakapratyayayo 2stau hetū ityuktam | tato'nyadevedaṃ kriyātmakamavadhānaṃ nāmeti yastasya hetustanmana iti | etacca tatvāntaretyādinā'nantarameva vakṣyati | atha kathameva buddhīndriyamanekaviṣayaṃ buddhyādivanneṣyate | ata āha | śrotrādayastvityādi ayamarthaḥ | 3yadyekamindriyaṃ syāt cakṣuṣaiva śabdādayo'pi gṛyeran | śrotrādinā ca rūpādayo na gṛhyante | tena naikam | api tu bahūnīti || 7 || ______________________________ 1. ahaṅkārapaṭale aśītitamaṃ padyam | 2. buddhyahaṅkārādityarthaḥ | 3. anekaviṣayamekaṃ yadi buddhīndriyaṃ syādityarthaḥ | vacanādānasaṃhlāda visargavihṛtikriyāḥ | vāgādīnāṃ padānyatvaṃ pade satyapyatadguṇāḥ || 8 || vacanaṃ bhāṣaṇamādānaṃ grahaṇaṃ āhlāda ānaṃdaḥ visargomalaviyogaḥ vihṛtissañcāraḥ etāḥ kriyāḥ krameṇa vāgādīnāṃ jñeyāḥ | kākākṣinyāyena vāgādīnāmiti yojyam | tataśca | vāgādīnāṃ padānyatvaṃ iti | yattasyā''śrabhūtaṃ sthānaṃ tato'nyadevendriyaṃ na hi karṇaśuṣkulyādereva śravaṇāditvam | api tu tatsthānasthāyā indriyaśakteḥ | kuta ityāha | pade satyapīti pade satyapyatadguṇāstacchaktivirahiṇi janā dṛśyante | naicaiṣāṃ tāni sthānāni na santi || 8 || dīpikā | evaṃ kriyābhedātkarmendriyabhedo vacanetyādinocyata ityāha | vacanaṃ bhāṣaṇamityādi | anena ca karmendriyāṇi ye necchanti naiyāyikādayaste pratikṣiptāḥ | nākaraṇā kṛtirjanyate yataḥ | nanvevaṃ bhrūlatotkampādīnāṃ dantacchadanādīnāṃ | naca pañcatvamiti | tatsatyaṃ yadi mukhyatayā śarīraikadeśavṛttīndriyāṇi abhyupagamyeran tvagindriyavat sarvaśarīravyāpakatvena teṣāṃ karmendriyāṇāmiṣṭatvāt hastasyaiva vyāpāraḥ bhrūkṣepādiḥ | viracekādyātmakaśca pāṭvāderiveti nānantatā | sarvaśarīravyāpakatvena ca tasminnadhiṣṭhāne viśeṣābhivyakteḥ tannāmānīndriyāṇīti vyapadeśo'pyupapadyata eva | etadevāha | tataśca ityādi || 8 || vṛttiḥ | atha manasa utpattau yuktimāha | ātmendriyārthanaikṛṣṭye sarvadevāpravṛttitaḥ | pravṛttikārakāstitvaṃ yuktito'pyavasīyate || 9 || ātmano bhokturindriyairbhogasādhanairarthaiśca śabdādibhirbhogyaissannikarṣe satyapi sarveṣāṃ devānāṃ indriyāṇāṃ yasmānna pravṛttiḥ apitu kasyacidevā''to yattadindriyaṃ pravṛttaṃ tasya pravṛttau kārakamastīti yuktito'numānādavasīyate | yadāhuḥ yugapat jñānānutpattirmanaso liṅgaṃ iti | sarvadaiveti pāṭhe indriyārthasannikarṣe satyapi kadācidevendriyāṇi arthgrahe pravartante | na sarvadā | tato nūnameṣāṃ pravartakaṃ kimapyasti | yadvinā na pravartante iti vyākhyeyam | apissamuccaye | na paramāgamaḥ manassattāvedako | yāvadyuktirapītyarthaḥ || 9 || dīpikā | idānīṃ pūrvoktena saṅkalpākhyena dharmeṇa manassiddhitā ātmetyādinā prapañcyata ityāha | atha manasa ityādi || 9 || vṛttiḥ | evaṃ ca sati | tatvāntaroktavṛttibhyo vailakṣaṇyādvilakṣaṇaḥ | saṃkalpo bījamabhyeti manastatpāriśeṣyataḥ || 10 || tatvāntarāṇāṃ kalārāgavidyādīnāmuktā yā vṛttayo vyāpārāḥ tābhyāstāvadvailakṣaṇyaṃ saṅkalpākhyasya karmaṇo'sti | vilakṣaṇaścāyaṃ saṅkalpo bījamudbhavahetuṃ gamayati jñāpayati pāriśeṣyācca manastadvijñeyam || 10 || dīpikā | tatvāntaretyādi vyācaṣṭe | tatvāntarāṇāmiti | etacca 1pūrvameva darśitamiti || 10 || ______________________________ 1. saptamaślokadīpikāyām | jñānaṃ tadakṣayogāttat kramayogitayā kramāt | tathāpyābhāti yugapat nāśusaṃcaraṇādṛte || 11 || tasya manaso'kṣairyogāt jñānamutpadyate | tacca kramayogitayā kramikaṃ yathā rūpānubhavakāle na sparśānubhavaḥ rasādyanubhavo vā | yadyapi svādusurabhyabhijātamarmaraśabdavadabhirūpaṃ candrār- ciśśaṣkulyādikamāsvādyamānaṃ yugapatpañca jñānotpādahetuḥ | tathāpyutpalapatraśatavyaktibhedavadalakṣyasūkṣmakramāṇi kramikāṇyeva tāni rasādijñānāni | etacca śīghrasaṃcāritāṃ vinā yugapanmanasaḥ pañcajñānotpādanādikaṃ nābhāti na prakāśate || 11 || dīpikā | idānīṃ śīghracāritvaṃ ca pūrvoktaṃ sādhayituṃ jñānamityādi vyācaṣṭe | tasya manasa ityādi | ataścāvibhutvāt pratyātmaniyatatayā- 'nekatvācca kāryatvamanenāpi manasassiddhamiti || 11 || vṛttiḥ | bhautikendriyavādyabhiprāyeṇā''haṅkārikatvamindriyāṇā- kṣeptumāha | niyatārthatayā'kṣāṇi nānāyonīni kasyacit | gandhādivyaṃjakatvācca tadādhārātmakānyapi || 12 || śabdaikagrāhakaṃ śrotraṃ sparśaikagrāhikā ca tvak iti | anyānyapi niyatārthatayā hetubhūtayā kasyacidvādinaḥ pratyakṣāṇīndriyāṇi bhinnakāraṇāni | āhaṅkārikatve hi naiṣāṃ niyatārthatvaṃ syāt | gandhādivyañjakatvācca hetosteṣāṃ gandhādīnāmādhārāḥ āśrayāḥ pṛthivyādayastadādhārātmakāni | dṛṣṭaṃ hi pārthivameva dravyaṃ gandhavyañjakaṃ ghrāṇaṃ ca gandhasya grāhakam | tasmātpārthivaṃ ghrāṇam | āpyaṃ rasanam | taijasaṃ cakṣurityevamanyat || 12 || dīpikā | niyatārthatayetyādinā munirvaiśeṣikādicchāyayā codayatītyāha | śabdaikagrāhakamiti | kasyacidvādina iti | vaiśeṣikādeḥ || 12 || vṛttiḥ | tatkiṃ yuktaṃ navā ityāha | tathāstu yadi nādatte saguṇaṃ kāraṇāntaram | tvagindriyamayuktārtha grāhi yuktaparāṅmukham || 13 || tejovāri mahīdravyaṃ dṛgādatte sarūpakam | tatastridravyajā sā syāt na pareṇeṣyate tathā || 14 || ekaikamindriyaṃ svakāraṇādanyat kāraṇāntaraṃ guṇa sahitaṃ yadi nādatte na gṛhṇāti tat tathāstu | ayamarthaḥ yadīndriyaṃ svakāraṇasamānajātīyadravyaṃ tadguṇaṃ ca gṛhṇīyāt tadānīṃ viṣayaniyamaḥ prakṛtiniyamagamaka iṣyate | yāvatā dravyāntarāṇi tadguṇāṃśca gṛhṇāti tasmādaniyatārthatayā na tatprakṛtigamakatvamakṣāṇāmupapannam | atha kiṃ page no. 326 and 327 missing tadadṛṣṭāvaruddhaṃ vā tadapyanyatra kiṃkṛtam | prāptaṃ gṛhṇāti nātodye śabdaṃ kenā'pi dasyunā || 17 || niyataviṣayatvepyakṣāṇāmidaṃ tāvadbhavān pṛṣṭo vyācaṣṭām | yadi sarvaḥ kāyarandhraviśiṣṭo nabhobhāgaśśabdavargasyetyanekavidhasya śabdasya dyotakaḥ tannāsārandhrādicchidrāntaraṃ tathāvidhatvāducyatām | kena tadgrahaṇaṃ nivāryate | athātrādṛṣṭaṃ puruṣārthapradaṃ karmākhyamasti | yena śrotranabhobhāga eva śabdavargāvabhāsakaḥ na nāsārandhrādiriti niyamaḥ tarhi tadapīti tathā'pi | anyatreti | anyasmin pakṣe'pi tathātvābhyupagamasya kā kṣatiḥ | tatra hi kiṅkṛtaṃ ko bādhako jātaḥ āhaṅkārikatve satyapi adṛṣṭāvaruddhatvasya ko doṣa ityarthaḥ | anyathā hi ātodye tantrīvaṃśamurajādivādye prāptamapi āsyanāsārandhrasannikarṣasthamapi śabdaṃ tadāsyarandhraṃ ghrāṇacchidraṃ vā kiṃ kenā'pi dasyunā durācāreṇa śabdatvācchabdaṃ na gṛhṇātīti kākvā vyākhyeyam | etacca proktavadyuktyupapannam || 16 = 17 || dīpikā | etacca kāyarandhrenyādinā darśayatītyāha niyataviṣayatvepīti | anyatheti | bhautikatvapakṣe | nāsārandhramapyupalakṣaṇamityāha | āsyarandhramityādi | śabdamapi hetugarbhaviśeṣaṇamityāha śabdatvāditi | etaccetyādi | āhaṅkārikatvamindriyāṇāmityarthaḥ | tataśca buddhīndriyāṇi karmendriyāṇi cā''haṅkārikāṇi siddhānīti || 16 = 17 || vṛttiḥ | yatrā'pi ca yuktirgamikā na sambhavati tatra | yuktyagamye'pi sadvākyāt pratītiranupadravā | mitārthādamitārthasya jyāyastvamiti sūrayaḥ || 18 || asambhavadyuktike'pi vastuni sadāgamokteḥ pratītiravagamo nirbādhaḥ | kuta ityāha | mitārthāditi | yasmālliṅgasā'pekṣatvena parimitārthādanumānāt | sarvadarśijñānasyā''gamarūpasyāpari-mitārthatvena jyāyastvamityāgamavidaḥ || 18 || dīpikā | etaccā''gamenāpi siddhamityabhiprāyeṇa śaivāgamasya prāmāṇyamanivāryamityāha | yatrā'pi cetyādi | tatra ca buddhīndriyāṇi manaḥ preritāni svasthānādeva pravartante karmendriyāṇi tu svasthāne kriyāmutpādayantītyuktaṃ śrīmanmataṅge 1vikṛṣṭaṃ buddhidevānāṃ sannikṛṣṭaṃ kriyātmanāṃ iti || 18 || ______________________________ 1. ahaṅkārapaṭale pañcanavatitamaślokaḥ | vṛttiḥ | mātrābhyo bhūtapañcakamiti yadupakrāntaṃ tadviśeṣayitumāha | vyomaprabhaṃjanāgnyaṃbu - bhūmayo bhūtapañcakam | śabdādyekottaraguṇa - mavakāśādivṛttimat || 19 || dhūnanajvalanaplāva kharatvāvedino guṇāḥ | śabdā vāyvādiṣu vyomni savarṇapratiśabdagāḥ || 20 || ākāśo vāyurvahnijalaṃ pṛthivī bhūtapañcakam | etacca śabdādyekottaraguṇam | śabdādaya ekottaraguṇā yasya tadevaṃ tena śabdaikaguṇakamākāśaṃ śabdasparśaguṇo vāyuḥ śabdasparśarūpaguṇo'gniḥ śabdasparśarūparasaguṇaṃ jalaṃ śabdādipañcaguṇā pṛthivīti vakṣyamāṇāvakāśādivṛttiyuktaṃ caitatjñeyam | ya ete vāyvādiṣu guṇāśśabdādayaste dhūnanajvalanādyāvedinaḥ | yataśśakaśakaśabdo vāyau kampanāvedakaḥ | dhakadhakaśabdo'gnau jvalanaṃ sūcayati evaṃ calacalaśabdoṃ'bhasi vahanam | khaḍakhaḍaśabdaśca pṛthivyāṃ kharatvaṃ kathayati | ete ca śabdā eteṣāṃ parasparāhativaśāt utpannāḥ | vyomnyākāśe savarṇaṃ samānākṣaraṃ pratiśabdaṃ gāyantīti savarṇapratiśabdagā bhavantīti śeṣaḥ | taduktaṃ bhogakārikāsu 1śabdastaddravyajanitaḥ pṛthakbhūtacatuṣṭaye | pratiśabdakasaṅghāto nabhasyevodito budhaiḥ | iti || 19 = 20 || ______________________________ 1. ekādaśaślokaḥ | dīpikā | atha bhūtāni darśayituṃ vyometyādisūtradvayaṃ vyācaṣṭe | śabdaikaguṇakamākāśamityādi | nanu 1vaiśeṣikairna sparśavat viśeṣaguṇaśśabdo'smadādipratyakṣatve sati ākāraṇaguṇapūrvakatvāt ayāvaddṛvyabhāvitvāt sukhādivaditi śabdasya vāyyādiviśeṣaguṇatvaṃ niṣiddhameva | tadayuktam | siddhasādhanatvāt | yato nāsmābharapi sparśavatāṃ viśeṣaguṇaśśabda iṣyate | api tu bhūtatanmātravartitvena sāmānyaguṇa eva | atassparśavatāṃ guṇā na bhavantītyetāvadeva sādhyate | tatrā'pi yadi pratiśrukśabdo dharmaḥ tathā'pi siddhasādhanatā | etasyā''kāśaguṇatvenoktatvāt sparśavadguṇatvaṃ siddhameva yataḥ sukhaduḥkhaviśeṣaguṇavatsādhitastatrā'pi pratyakṣavirodhaḥ | tataḥ pratyakṣeṇa sparśavatāṃ pṛthivyādīnāṃ dharmāḥ pratīyante | etadevāha | yataśśakaśakādiśabdo vāyyādāvityādi | pratiśabdasyā''kāśa evā''śraya ityarthaḥ || 19 = 20 || ______________________________ 1. vaiśeṣikokteti pāṭho vartate | vṛttiḥ | avakāśādivṛttimaditi bhūtapañcakasya sāmānyaṃ yadviśeṣaṇamuktaṃ tadvibhajya vaktumāha | vyūho'vakāśadānaṃ ca paktisaṃgrahadhāraṇāḥ | vāyuvyomahutāśāṃbu dharaṇīnāṃ ca vṛttayaḥ || 21 || vyūho viracanaṃ vāyorvṛttiḥ avakāśasyā''spadasya dānaṃ vyomno vyāpāraḥ | paktiḥ pākastejasaḥ | saṃgraho'vaṣṭambhoṃ'bhasām | dhāraṇaṃ dhṛtirdharaṇyāḥ || 21 || dīpikā | vyūhetyādisūtraṃ vyācaṣṭe | vyūho viracanaṃ ityādi | vyūho'vayavaghaṭanam | idaṃ copalakṣaṇaṃ kampādeḥ | yadāhuḥ sparśaśabdadhṛtikampaliṅgo vāyuḥ iti | avakāśasyetyādi avakāśātmanā kāryeṇā''kāśo'numīyata iti bhāvaḥ | nanu kaiścijjaiminīyaiḥ avakāśasya pratyakṣatvāt tatpratyakṣamityabhyupagatam | yadāha maṇḍanaḥ (bhagavato viveke) kathaṃ gamyeta vacaso niyatā paradeśatā | patatohyakṣanirvṛtto vibhāgo deśasaṅgamaḥ | iti | tadayuktam | mūrtadravyābhāvātmakāt avakāśāttadākāśaṃ 1pratyakṣasiddhaṃ syāt | arūpatvācca tato'nyathāsiddhāddhetoḥ ākāśasya pratyakṣatvāsiddhiḥ | kimidaṃ tarhīheti dṛśyate | ālokākhyatejodravyameva sakalavyāpīti | tataśśakunasaṃyogavibhāgau pratyakṣasiddhāviti | kathaṃ tarhi ākāśasyāvakāśamiti pratītiḥ | mūrtadravyābhāvātmakamiti mūrtadravyābhāvātmakāvakāśāvacchedena śabdasyā''śrayatayā 2siddham | tato bhrāntyā tadrūpeṇa pratipattirna paramārthataḥ | tathāhi śabdo hi guṇatvādāśrayamapekṣate | yathā citrarūpaṃ paṭakuḍyādi | na cāvakāśaḥ mūrtadravyābhāvātmakatvāt āśrayo bhavitumarhati | tatastu ākāśaviśiṣṭasya śabdasya siddhatvādākāśaṃ śabdaguṇakaṃ tataḥ pratīyata iti | yadyevaṃ pratyakṣatvāccākāśaṃ nityameva syāt | tanna | pṛthivyādyapekṣayā sūkṣmasyevoktatvāt tanmātrākāryatvena tadapekṣayā sthūlatvāt | asarvagatatvācca | yadāhuḥ asarvagatadravyaparimāṇā mūrtiriti | tato mūrtatvādasādhāraṇarūpasya pratyātmaniyatatvenānekatvācca tadanityaṃ siddhameva | sādhāraṇarūpasyā'pi bhuvanādhāratvena vakṣyamāṇatvāt | bhuvanānāṃ sanniveśaviśiṣṭānāṃ vināśonupapatteḥ | yadvakṣyati dṛṣṭaṃ purādi yadbhogyaṃ mūrtaṃ pralayadharmi ceti pākastejasa iti | etaccopalakṣaṇaṃ prakāśādeḥ | tataścāgnerbhaumā''karajādirbhedaḥ bhaumasya cā''havanīyādibhedaśca śrīmanmataṅgāderavadheyaḥ || 21 || ______________________________ 1. kathaṃ syādityarthaḥ | 2. ākāśamiti śeṣaḥ | vṛttiḥ | atra munirvaiśeṣikacchāyayā praśnayati | śabdaḥ khaguṇa eveti tadanyatropabdhitaḥ | brūvate bhagavan keci - tsarvabhūtaguṇaḥ katham || 22 || he bhagavan yato bheryāderutpadyate | tadanyatropalambhāt | khaguṇa iti | ākāśaguṇa eva śabda upapadyate | āśrayādanyatropalabdheḥ | na sparśavadviśeṣaguṇa ityarthaḥ | athaśca kathamayaṃ sarvabhūtaguṇa ucyate || 22 || dīpikā | punarapi śabdasya pañcabhūtaguṇatvaṃ śabdaḥ khaguṇa ityādinā ākṣipatītyāha atra munirityādi | tadanyatropalambhāditi | śravaṇākāśādau || 22 || vṛttiḥ | atrocyate | kvānyatra śravaṇākāśe kathamanyatra tadguṇaḥ | pareṣṭādāśrayāttatra nirṇetānubhavo nṛṇām || 23 || āśrayādanyatropabdhita iti yaduktaṃ tatkvānyatra yadi śravaṇākāśa ityabhimataṃ tattadguṇaścānyatra ceti katham | ayamāśayaḥ | tadityākāśaparāmarśaḥ | tadguṇassan śrotrākāśe upalabhyamānaḥ kathamanyatretyucyate | atha pareṣṭādāśrayādityabhimataṃ na tadyuktam | atra hyanubhavaḥ puṃsāṃ sambandhī niścāyakaḥ | śabdāśraya eva śabda upalabhyate | tathāhi iha muraje śabdaḥ iha vīṇāyāṃ śabdaḥ iti pratītiḥ || 23 || dīpikā | parihārasūtraṃ vyācaṣṭe āśrayādityādi || 23 || vṛttiḥ | kadācitkarṇamūle'pi saṃvidityatha manyase | śrotravṛttivadasyā'pi pariṇāmo'stu kā kṣatiḥ || 24 || atha manyase kadācitkarṇamūle'pi saṃvidbhavatīti | kiñcātaḥ | kimetāvatā''kāśaikaguṇatvaṃ śabdasya siddhyati | śrotravṛttivadvīcitaraṅgavṛttyā'syāpīti śabdasya pariṇāmācchotranikaṭe'pi kadācidupalambho'stu | nacaitāvatā kācitkṣatiḥ | naca pratyakṣāgamavyāhatā hetavo'rthaṃ gamayanti | hetvābhāsatvāt | yathā sevyaṃ naraśiraḥ kapālaṃ śucitvāt | jāḍyajanako'gniranuṣṇatvādityādau || 24 || dīpikā | kadācidityādipūrvapakṣaśaṅkāṃ vyācaṣṭe | athetyādi parihāratvenottarārthaṃ vyācaṣṭe | kiñcāta ityādi | tataścā''śrayādanyatropalabdheḥ ityayaṃ hetuḥ pratyakṣāgamabādhitatvena kālātyayāpadiṣṭatvāt ayukta tyāha | nacetyādi || 24 || vṛttiḥ | tadāha | āgamādhyakṣavihata hetavo nārthasādhakāḥ | kālātyayāpadiṣṭatvāt iti nyāyavido viduḥ || 25 || āgamena iti pañcasu śabdo'yam ityādinā | pratyakṣeṇa sparśadviśeṣaguṇatvānubhavātmakena yeṣāṃ bādhassaṃbhavati te hetavaḥ kālātyayāpadiṣṭatvāt nārthasādhakā bhavantīti nyāyavido manyante || 25 || vṛttiḥ | yadi vā'śrayādanyatropalabdherākāśaguṇatvaṃ śabdasyocyate | tadānīm | ityapi sthitamevāyaṃ gandho'pyastu nabhoguṇaḥ || 25 || idamapi prasajyata ityarthaḥ | kiṃ tadityāha ayaṃgandha iti | yena ketakīpuṣpādervaikṛṣyepyupalabhyate | āśrayādanyatropalabdheḥ ayaṃ gandho'pyākāśaguṇa ityavaśyamavasthitam | yataḥ ketakīcampakakusumāderativiprakṛṣṭatve'pi anubhūyate gandhaḥ | asya ca pratyakṣeṇā''gamena vā yathā bādhastathā prāguktasyā''śrayādanyatropalabdherityasya hetorhetvavaratvamiti tātparyam || 25 || dīpikā | dūṣaṇāntaramapi ityādisūtrakhaṇḍenā''kṣipatītyāha | yadivetyādi | ayamityādinā tadeva dṛśyata ityāha | āśrayādanyatretyādi ata eva cāsya hetoḥ pratyakṣabādhā siddhetyāha | asya cetyādi || 25 || vṛttiḥ | upasaṃharan bhūtacatuṣṭayaguṇaviśeṣānāha | iti pañcasu śabdo'yaṃ sparśo bhūtacatuṣṭaye | aśītoṣṇau mahīvāyvoḥ śītoṣṇau vāritejasoḥ || 26 || bhāsvadagnau jale śuklaṃ kṣitau śuklādyanekadhā | rūpaṃ triṣu rasoṃbhassu madhuraṣṣaḍvidhaḥ kṣitau || 27 || gandhaḥ kṣitāvasurabhiḥ surabhiśca mato budhaiḥ || 28 || ityanayā uktayā yuktyā pañcasu bhuteṣvayaṃ śabdaḥ eṣvevā''kāśavarjiteṣu sparśaḥ tatra mahyāṃ vāyau cāśītoṣṇaḥ ambhasi śīta eva tejasyuṣṇa eva | rūpaṃ triṣviti | pṛthivyaptejassveva | tatrāgnau bhāsvaraṃ pradīptaṃ jale śuklaṃ kṣitau śuklādyanekavidham | rasaḥ kṣityambhasoḥ | tatrāpyambhasi madhuraḥ | kṣitau kaṭvamlalavaṇatiktakaṭukaṣāyāḥ | gandhaḥ pṛthivyāṃ surabhyasurabhirūpo vidvadbhiriṣṭaḥ || 26 = 28 || dīpikā | bhūtānāṃ śabdādyekottaraguṇatvaṃ prapañcayatītyāha | ityanayetyādi || 28 || vṛttiḥ | atha yathaiṣāṃ bhūtānāṃ śarīrasanniviṣṭatvaṃ tathocyate | dehe'sthimāṃsakeśatvak nakhadanteṣu cāvaniḥ | mūtraraktakaphasveda śuklādau vāri saṃsthitam || 29 || hṛdi paktau dṛśoḥ pitte tejastaddharmadarśanāt | prāṇādivṛttibhedena nabhasvānukta eva te || 30 || garvavṛttyanuṣaṅgeṇa khaṃ samastāsu nāḍiṣu || 30 || asthimāṃsādau pṛthivī bhautike śarīre'vasthitā | mūtraraktādau jalam | hṛtpradeśe paktau pākakriyāyāmannapānendhanamaudaryaṃ tejaḥ | dṛśoḥ pitte ca tatsthitam | taddharmadarśanādityekaikasmin yojyam | tatra hṛdi taddharmasyoṣṇasya paktau taddharmasya pākasya dṛśoḥ prakāśasya pitte ca santāpaujvalyāderupalambhāt taijasaṃ niviṣṭam | prāṇāpānādivṛttibhedena vāyuryathā'vasthānāvasthitaḥ tathāca tavokta eveti vaktā śrotāraṃ bharadvājaṃ muniṃ smārayati | yaduktaṃ prāk 1vṛttiḥ praṇayanaṃ nāma yattajjīvanamucyate | iti | sarvāsu ca nāḍīṣvākāśaṃ garvavṛttyanuṣaṅgeṇetyahaṅkāravyāpārānuṣaṅgātsthitam || 29 = 30 = 30 || ______________________________ 1. pratyayaprakaraṇedvāviṃśatitamaḥślokaḥ | dīpikā | atha bāhyaśarīrabhūtānāmasthyādīnāṃ sthitiḥ dehetyādinocyate ityāha | atha yathaiṣāmityādi | atra garvavṛttyanuṣaṅgeṇāhaṅkāravyāpāraprasaṅgena nabhasvānuktaḥ | svamākāśaṃ samastāsu nāḍīṣu avakāśadāyakatvena sthitamiti vyākhyeyam | kathaṃ punarākāśaṃ garvavṛttyanuṣaṅgeṇetyādi || 29 = 30 = 30 || vṛttiḥ | idānīṃ kalādikṣityantatattvavrātaṃ sūkṣmadehārambhakatvena vaktumāha | prayoktryādimahīprānta metadaṇvarthasādhanam | pratyātmaniyataṃ bhoga bhedato vyavasīyate || 31 || prayojayati kriyāśaktyuttejanena pumāṃsamiti prayokī kalā tadādi kṣityantaṃ caitattattvabṛndaṃ pumarthasādhanamekaikasyā''tmano niyatamasādhāraṇaṃ bhogabhedātpratīyate | sādhāraṇatve bhogabhedānupapatteḥ | nanu bhogabhede karmaṇo nimittatvamityuktam | satyam | na sākṣāt | api tu pāraṃparyeṇa | tathāhi karmakṛtastatvaśarīrabhedaḥ tadbhedakṛtaṃ ca bhogavaicitryamityadoṣaḥ | satu bhogabhedaḥ karituragādibhedabhinnasūkṣmaśarīravaicitryaṃ vinā na bhavatītyatrā'pi karmaṇa eva hetuteti na kaściddoṣaḥ || 31 || vṛttiḥ | etacca sūkṣmaśarīram | sarvato yugapadvṛtte - ranutpādādasarvagam | bhinnajātīyamapyeka phalaṃ dīpāṅgavastuvat || 32 || yadyetatsarvagaṃ vibhu syāt tatsarvatra yaugapadyena vṛttyutpādo bhavet | nacaivam | yāvatā kvacidekadeśa evaitadvṛttaiḥ karmaphalopabhogalakṣaṇāyāssamutpādo bhinnajātīyamanekakalādi pratyudbhūtamapi caitaddīpāṅgavastuvadekaphalaṃ yathā bhinnakāraṇajanyaṃ tailapātravahnivartyādivastu tamonivṛttilakṣaṇaikārthasādhakamevaṃ tanmātramahadahaṅkārakalādyudbhavamapyetatkarmopabhogaphalaṃ jñeyaṃ || 32 || dīpikā | sarvata ityādināsyaiva vibhutvaṃ bhogaikasādhanatvaṃ cocyata ityāha | etaccetyādi || 32 || vṛttiḥ | atha vyākhyātārthopasaṃhārāya prakaraṇāntaropakramāya ca ślokaḥ | ityātivāhikamidaṃ vapurasya jantoḥ citsaṃgacidgahanagarbhavivartileśāt | naitāvatālamiti bhauvanatatvapaṅkti mādhāradehaviṣayābhyudayāya vakṣye || 33 || itthaṃ idaṃ asya saṃsāriṇo jantoḥ ativāhayati avaśyaṃ bhogyaṃ karmetyātivāhikaṃ vapurleśāt saṃkṣepāduktamiti śeṣaḥ | kīdṛśaṃ citsaṅgāt citsaṃśleṣavaśāt cit | acidapi caitanyāviyuktatvāt cidrūpamivetyarthaḥ | gahanaṃ māyā tadgarbhe vivartate tacchīlamiti gahanagarbhavivarti | etāvatā ca na paryāptamitikṛtvā bhogyāśrayabhūtāṃ bhauvanatatvapaṅktiṃ vakṣye | kimarthamityāha | ādhāradehaviṣayābhyudayāya | sūkṣmaśarīrasyādhāro yo vaiṣayikobhyudayastnakcandanādyupabhogasvarūpaḥ tadartham | yadvā ādhārā āśrayāḥ dehāssthūlāḥ tadbhuvanajāḥ viṣayāḥ arthāḥ indriyārthāḥ teṣāmabhyudayāyotpattaye bhauvanatatvapaṅktiṃ vakṣye | yatastatvabhuvanasantatāvāśrayabhūtāyāṃ dehavaicitryaṃ bhogavaicitryaṃ ca dīkṣāyāmavaśyaṃ jñeyaṃ yattadagre vaktumiṣṭam || 33 || iti śrībhaṭṭavidyākaṇṭhātmajabhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau indriyādiprakaraṇaṃ dvādaśaṃ samāptam | dīpikā | itītyādinā proktāyā asādhāraṇāyāssūkṣmadehārambhikāyāstatvasṛṣṭerupasaṃhāraḥ kriyate | sādhāraṇaṃ cānantaraprakaraṇe vakṣyamāṇabhuvanarūpā tatvasṛṣṭirupakṣipyata ityāha | itthaṃ ityādi | tadgarbha iti | māyāgarbhe kalādikṣityante | ata eva sarvabhuvaneṣu sūkṣmaśarīrameveti bhāvaḥ | na paryāptamiti | bhogavaicitryaṃ tatsādhanāniceti śeṣaḥ | bhautiko deha iti | bhuvanajaśarīrasyopalakṣaṇam | ata eva vyākhyāntaramāha yadvetyādi | asya cādhvaprakaraṇasya dīkṣāyāmupayoga ityāha yata ityādi | ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ indriyādivicāraprakaraṇaṃ dvādaśaṃ samāptam | atha adhvaprakaraṇaṃ trayodaśam | vṛttiḥ | athoktārthaprasiddhyarthamityādinā bhuvanādivarṇanam | prāktanaprakaraṇāntasūcitaṃ sambandhaprayojanaṃ prastauti | athoktārthaprasiddhyarthaṃ bhuvanādi vinirmame | sādhāraṇābhyo yonibhyaḥ kalādibhyo maheśvaraḥ || 1 || athokteti | aśuddhātmanāṃ niratiśayaśreyaḥpratibandhakakarma- pāśapraśamāya tattadbhogasādhanatanukaraṇabhuvanasisṛkṣāto'nantaram | maheśvaro'nanteśanāthaḥ | uktasya saṃsāryaṇorbhogalakṣaṇasyārthasya prakarṣeṇa sākalyena siddhyarthaṃ niṣpādanāya sādhāraṇābhyaḥ kalādibhyaḥ prakṛtibhyo bhuvanāni racayāṃcakre racanā caiṣāṃ na prāgabhāvavatāmutpattiḥ | api tu satkāryavādaprakaraṇoktavat śaktyātmanā vyaktirūpatayā svakāraṇādabhivyaktiḥ || 1 || dīpikā | idānīṃ pāśapadārthaśeṣabhūtādhvaprakaraṇamavatārayati | athetyādi | asya padārthasambandhaḥ pāśapadārthatayā | prākaraṇiko vidyāpādatayaiva | pāṭalikaḥ pūrvapaṭalānte darśitaḥ | sautrassambandhaḥ pāśajālamityanena | vākyātmakaśca iti pravṛttaḥ karaṇaiḥ kāryarūḍhaissabhauvanaiḥ ityādivākyaiḥ | uktasyetyādi | bhogādhikaraṇāni hi bhuvanāni tattadvicitrabhuvanajadehaviṣayāṇāṃ janakatvādityuktam | etāni cātmanāṃ sādhāraṇābhya ityādi || 1 || tāni kālānalādīni kalāprāntāni maṇḍalam | saṃsāramiti tatvajñā bhogasthānaṃ pracakṣate || 2 || vṛttiḥ | tāni ca kālāgnibhuvanādīni kalābhuvanāntāni | etacca bhogasthānaṃ saṃsāramaṇḍalaṃ paramārthavidaḥ kathayanti | prākproktaṃ sakalatvaṃ tena 1talliṅginaḥ kalādibhyo yonibhya iti | na tu māyātaḥ | tasyāśśrīmatsvāyaṃbhuvādāvakalatvaśruteḥ | sanniveśavatītvādbhogyatvābhyupagame ca bhogyasya sanniveśavato ghaṭāderivānityatvaprasaṅgabhayāt asanniveśavatītvamabhogyatvaṃ cāvaśyamaṅgīkāryam | nanu puṃso māyā yadyabhogyā tarhi tatkāryavyatirekeṇānyasya bhogyasyāsambhavāt na kiñcidbhogyamiti abhoktaiva puruṣaḥ prasaktaḥ | satyaṃ kiṃtu kāryaṃ tadīyaṃ yat vyaktirūpatayā'vasthitaṃ tadasya bhogyam | na tvasau śaktimātrarūpatvāttvasyā ityuktam || 2 || ______________________________ 1. bhogasthānamitiśeṣaḥ | dīpikā | kalābhuvanāntānīti | kalāmastakasthagahaneśabhuvanāntāni | yadanantarameva vakṣyati māyāyāmapi paṭhyante gahaneśādayo'dhipā iti | kasya bhogasthānamityākāṃkṣāyāmāha | prākproktamityādi | talliṅgina iti | sakalatvaliṅginassakalasyetyarthaḥ | natu māyāta iti | māyābhuvanānyapi na māyāsthatvenā'bhivyaktāni | kiṃtu tatkāryakalāmastakasthānītyarthaḥ || 2 || vṛttiḥ | yadyevamapi tadgarbhe tattadbhuvanaviśeṣaśruteḥ bhuvanānāṃ ca sanniveśaviśiṣṭatāṃ vinā bhuvanatvāyogāt māyātatvasyā'pi sanniveśavatvaṃ prasaktamityāha | māyāyāmapi paṭhyante gahaneśādayo'dhipāḥ | tatvaśuddhiśca dīkṣāyāṃ sarvaṃ tatkṛtimastake || 3 || nityatvavyāpakatvādi - śravaṇādavasīyate | dṛṣṭaṃ purādi yadbhogyaṃ mūrtaṃ palayadharmica || 4 || yadyapi māyātatve maṇḍaleśvaragahaneśvarādayo rudrā bhuvanādhivāsinaḥ paṭhyante | yadvakṣyati anantastrikalo goptā kṣemīśo brahmaṇaḥ patiḥ | dhruvatejo'dhipau rudrau gahaneśaśca sarvarāṭ | māyādhikāriṇo rudrā maṇḍalādhipatīśvarā iti | dīkṣāyāmapi tatvaśuddhirmāyātatvasthatvena yadyapi kriyāpāde'bhidhāsyate | tathā'pi na tattasyāssanniveśaviśiṣṭatāmāpādayati kiṃtu tāni tatsthatvenoktāni bhuvanāni tannivāsinaśca maṇḍaleśānā ityetatsarvaṃ tatkṛtestatkāryabhūtāyāḥ kalāyā mastake jñeyam | śaktirūpāyā māyāyāḥ prathamā vyaktiḥ kalā tanmūrdhanyetatsarvaṃ sthitamityarthaḥ | kuta etatjñātamityāha nityatvavyāpakatvādīti | yato nityatvavyāpakatvaṃ cāsyāḥ prāgupapāditamāgameṣu śrūyate | yadi ca bhuvanagarbhatvamasyāḥ tadā sanniveśavatī syāt | tathā sati avyāpikā vinaśvarī ca bhavet | atrā'pi hetumāha | dṛṣṭaṃ purādi yadbhogyaṃ iti yadyasmātkāraṇāddṛṣṭaṃ dṛśyamānaṃ ca puraprākārādi yadyat bhogyatve sati mūrtaṃ pralayadharmi ca dṛṣṭam | asyāśca sanniveśavanti bhuvanāni garbhe sthitāni | bhogyatvañca yadi sākṣādaṅgīkriyate tadā mūrtatvaṃ vinaśvaratvaṃ ca prasajyata iti tatkāryasyaiva 1kalādervyaktirūpasya bhuvanayogitve sati na kaściddoṣaḥ || 3 - 4 || ______________________________ 1. rūpabhuvaneti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | etadeva darśayituṃ māyāyāmityādisūtradvayasya śaṅkāmāha | yadyeva mapītyādi | tatvaśuddhirityupalakṣaṇaṃ bhuvanaśuddheḥ | uktārthānevopasaṃharati asyāścetyādi | teṣu ca bhuvaneṣu adhikārāvastha eva śivaḥ || 3 - 4 || vṛttiḥ | eṣa eva ca nyāyo mahāmāyākhyāyāṃ śuddhavidyāyāmapyanusartavya ityāha | śuddhādhvanyapi māyāyāḥ parasyāḥ patayaḥ kṛtau | ye tasyāmapi paṭhyante te'pi tatkṛtimastake || 5 || śuddhe'dhvani parasyāḥ śuddhavidyātmikāyā māyāvyapadeśaḥ | tathācoktaṃ raurave māyopari mahāmāyā iti | tatra kṛtau karaṇīye sve sve'dhikāre ye'dhikṛtāste'pi tatkāryamurdhni śrīmanmataṅgādyuktakrameṇa sthitāḥ avagantavyāḥ || 5 || dīpikā | indhikādibhuvanānāmapyeteṣvantarbhāva ityāha | eṣa eva ca nyāya ityādi | śuddhavidyātmikāyāḥ | mahāmāyāyāḥ | natu tatkāryabhūtāyāḥ | yaduktaṃ parā vāgīśvarī vidyā māyā vidyā'parā smṛtā | iti | pūrvaśca 1kṛtiśabdo'dhikārītyāha | tatretyādi | teṣu ca bhuvaneṣvadhikārāvastha eva śivastadupādhibhedena tattatsaṃjñayā bhuvaneśvaratvenocyate | bhuvanānāṃ tu bindvavasthātmakaḥ pāramārthikabheda iti vakṣyati | mataṅgādāvapyuktamityāha śrīmanmataṅgādyuktakrameṇa iti | uktañca | adhikārī sa bhogī ca layī syādupacārata iti | atra ca yedhikṛtā ityadhikṛtaśabdenedaṃ jñāpayati | sūtrasthena patiśabdenādhikārāvasthāni bhuvanāni lakṣyanta iti teṣāmeva sanni veśaviśiṣṭatvāt tanmastakasthitirucyate yataḥ | ata eva ca śuddhavidyādiśuddhādhvopādānabhūtāyāḥ mahāmāyāssiddhirboddhavyā | tataśca vidyāvidyeśvarādīnāmapi śarīrāṇi na māyīyāni māyottīrṇatvāt karmādirahitatvācca | tadbhuvanānāṃ taccharīrādīnāṃ copādānaṃ sā kuṇḍalinyākhyā mahāmāyeti || 5 || ______________________________ 1. adhikārārthaka ityāhetisthitaścetsādhuḥ | vṛttiḥ | idānīmadhastādadhvaideśavartino brahmāṇḍasyocchrāyavistārau tadgatabhuvanapramāṇaṃ ca vaktuṃ yojanāpramāṇaṃ paramāṇvādikrameṇa varṇayati | rajo vilokyate tiryak jālāviṣṭārkarociṣām | tadaṣṭāṣṭaguṇasthāne tṛtīye syātkacāgrakam || likṣā yūkā yavopyeva - maṃgulaṃ tattrisaṃguṇaiḥ | taireva guṇitaḥ pāṇi rdhanustadvedalakṣitam || daṇḍo dve dhanuṣī jñeyaḥ krośastadvisahasrakaḥ | dvikrośamāhurgavyūtiṃ dvigavyūtiṃ ca yojanam || kapālamarbudaṃ sthaulyāt brahmaṇoṇḍasya yojanaiḥ || 6-8 || ādityabhāsāṃ tiryagjālāntarapraviṣṭānāṃ satāṃ sūkṣmatamaṃ yadrajo dṛśyate tadaṣṭaguṇīkṛtya tatpramāṇaṃ punaraṣṭaguṇitaṃ kāryaṃ yāvattṛtīye sthāne kacāgraṃ nāma pramāṇaṃ bhavati | uktaṃ ca śrīmatsvatantre aṣṭānāṃ 1paramāṇūnāṃ samavāyo yadā bhavet | trasareṇustadākhyātaḥ tatpadmaraja ucyate || trasareṇvaṣṭakaṃ devi vālāgraṃ tadvidhiyata iti || tairaṣṭabhiḥ kacāgrairlikṣā tadaṣṭakena yūkā tābhiraṣṭabhiryavo jñeyaḥ | evamiti | yavāṣṭakenāṅgulam | tattrisaṃguṇaistaireva guṇitaḥ pāṇiriti | tairevetyaṣṭabhistriguṇitaiścaturviṃśatyaṅgulairguṇitastu pāṇiḥ hasto bhavati | vedaśabdasya catussaṃkhyālakṣakatvātteṣāṃ pāṇīnāṃ catuṣkeṇa lakṣitaṃ dhanussaṃjñaṃ pramāṇaṃ boddhavyam | dhanurdvayena daṇḍaḥ daṇḍasahasradvayena krośaḥ krośadvayaṃ gavyūtiḥ | taddvayaṃ ca yojanaṃ eṣāṃ yojanānāmarbudaṃ koṭivistṛtaṃ brahmāṇḍakapālaṃ jñeyam || 6 - 8 || ______________________________ 1. jālasūryamarīcisthānāṃ sūkṣmāṇūnāmityarthaḥ | dīpikā | raja ityādi sārdhasūtratrayaṃ sambandhayati | idānīmityādi || 6 - 8 || tasyāntaḥ kāñcanaṃ dhāma kālāgnestāvadeva hi || 9 || yatrāntakālatīkṣṇāṃśu koṭitejāstathāvidhaiḥ | rudrairāste vṛto devaḥ kālagniriti viśrutaḥ || 10 || 1sarvādhvavartibhūtānāṃ yasminnudvṛttatejasi | bhayamutpadyate śaktyā saṃhartryā codite prabhoḥ || 11 || tasyeti brahmāṇḍasyāntaḥ kālāgnessauvarṇagṛhaṃ 2koṭiḥ | yatra gṛhe kalpāntārkakoṭisamadīptistathāvidhānekarudrairvṛtaḥ kālāgnistiṣṭhati | yasmin pārameśvaryā saṃhartryākhyayā śaktayā kṣayāya prerite uddīpitatejasi samastādhvavartināṃ bhūtānāṃ trāsassaṃjāyate || 11 || dīpikā | tasyetyādinā'ṇḍāntargatāni bhuvanāni sapramāṇānyucyanta ityāha | tasyetyādi || 11 || tasya svabhāvato jvālāḥ pravṛttā daśakoṭayaḥ | yojanānāṃ tadardhena dhūmassāndrassudāruṇaḥ || 12 || vṛttiḥ | prakṛtyā tajjvālā daśakoṭipramāṇāḥ dhūmaḥ 3pañcakoṭissāndro ghano dāruṇaḥ dussahaḥ | ______________________________ 1. kālādhvavartibhūtānāmiti pāṭhabhedaḥ | 2. koṭiyojanapramāṇamityarthaḥ | 3. pañcakoṭiyojana ityarthaḥ | tataḥ puṭāstrayastriṃśat daśalakṣonakoṭikāḥ | tadantarāṇi dvātriṃśa lakṣakāṇi durātmanām || 13 || sthānāni yātanāhetoḥ nirmitānyadhvavedhasā || 13 || vṛttiḥ | tataḥ anantaraṃ narakavistārarūpāstrayastriṃśatpuṭāḥ pratyekaṃ navatilakṣāṇi tadantarāṇi dvātriṃśat tebhya ekaikaṃ lakṣapramāṇaṃ etāni pāpīyasāṃ yātanārthaṃ kṛtāni adhvavedhaseti | bhuvanādhvasraṣṭrā'nanteśenetyarthaḥ || 13 || tāni te nāmabhirvakṣye dvijamukhya nibodha me || 14 || rauravadhvāntaśītoṣṇa santāpābjamahāmbujāḥ | kālasūtrāṣṭamā hyete narakā iti viśrutāḥ || 15 || vṛttiḥ | atha mahānarakāṇāmaṣṭānāṃ saṃjñāḥ | sūcyāsyakālakhaṅgākhya kṣuradhārāmbarīṣakāḥ | taptāṃgāramahādāha santāpāśceti he mune || 16 || 1bhavantyaṣṭau subhībhatsā mahāśabdapadānugāḥ || 16 || ______________________________ 1. aṣṭo ca bhībhatsā iti pāṭho vidyate | vṛttiḥ | subhībhatsāḥ | atibhayānakāḥ | mahāśabdasya padaṃ naraka ityākhyarūpamanugataṃ yeṣāṃ te mahānarakasaṃjñā ityarthaḥ | vṛttiḥ | atha narakarājāṣṭakam | lākṣāpralepamāṃsāda nirucchvasanasocchvasāḥ || 17 || 1yugmādriśālmalīloha pradīptakṣutpipāsakāḥ | kṛmīṇāṃ nicayaśceti rājānaḥ parikīrtitāḥ || 18 || ______________________________ 1. yugmārdreti pāṭhabhedaḥ | atha lohastambhetyādinā rājarājeśvarāṣṭakasaṃjñā ucyante | lohastambho'tha viṇmūtra stathā vaitariṇī nadī | tāmisraścāndhatāmisraḥ kumbhīpākassarauravaḥ || 19 || mahāpadānugo'vīcī rājarājeśvarāssmṛtāḥ || 19 || athaiṣāṃ puṭānāṃ sāntarālānāṃ saṃkhyāmākalayitumāha - eṣāṃ puṭānāṃ narakai ssārdhaṃ yojanasaṃkhyayā || 20 || bhavanti koṭayastriṃśat dve ca lakṣe dvijottama || 20 || triṃśadyojanakoṭayo lakṣadvayaṃ ceti trayastriṃśatpuṭānāṃ sāntarālānāṃ pramāṇam | tatastriṃśatsahasrāṇi tyaktvā bhūrnava lākṣakī || 21 || bhavatyayomayyardhena pūrveṇārdhena kāñcanī || 21 || tato'nantaraṃ triṃśatsahasrāṇi yojanānāṃ tyaktvā navalakṣapramāṇā bhūḥ pūrveṇārdhena hemamayī | apareṇa tvayomayī | yopyadhastātpuṭastasya mṛdardhaṃ cārdhamāyasam || 22 || tatra dvātriṃśato'mīṣāṃ nirayāṇāṃ patissthitaḥ | kūśmāṇḍa iti vikhyātaḥ pralayārkānaladyutiḥ || 23 || karālavadanaḥ kruddho vṛttakoṭaralocanaḥ | ṭaṃkapāṇistathābhūtaiḥ bhūtairbhūyobhirāvṛtaḥ || 24 || anantaroktāyā navalākṣakyā bhuvo haimātpuṭādadhasstho yo'yomayaḥ puṭaḥ tasyāpyardhaṃ mṛt ardhaṃ cāyasam | tatra cāmīṣāṃ prāguktānāṃ narakāṇāṃ dvātriṃśattasyeśaḥ kūśmāṇḍākhyaḥ karālavadanatvādiviśeṣaṇaviśiṣṭastathāvidhairbhūtaiḥ parivṛta āste | vṛttakoṭarāṇi parivartulagarbhāṇi śarāvākāralocanāni yasya saḥ | evaṃ ṭaṅkaḥ prāguktaḥ paraśuḥ || 24 || dīpikā | evamaṇḍādhobhityā saha kālāgnidhūmāntaṃ saptadaśakoṭayo narakavistārarūpā iti antarālarūpā ūrdhvādhaḥpuṭābhyāṃ saha trayastriṃśadbhavanti | rauravādayo dvātriṃśannirayāḥ prādhānyenātra darśitāḥ | teṣāṃ catvāriṃśadadhikaśatasaṃkhyātatvāt | yaduktaṃ śrīmatkiraṇe catvāriṃśatsamadhikaṃ śataṃ teṣāṃ prakīrtitam | dvātriṃśattatrarājāna iti | tatra cāmīṣāmityādi | ata eva tadīśvarasya kūśmāṇḍabhūvanāntargatatvena bhuvanadīkṣāyāṃ tacchuddhyaiva teṣāṃ narakāṇāṃ śuddhiriti bhāvaḥ || 24 || ayorukmapuṭādūrdhva - maṣṭamīyaṃ vasundharā | sāhasrāṣṣaṭ parā 1madhyā vyarkalakṣatrikoṭikī || 25 || vasatyo nava sāhasrāḥ parā daśa sahasrakī | tadāsāṃ saptakaṃ sadbhiḥ khyātaṃ pātālasaptakam || 26 || ______________________________ 1. sāṣṭādaśalakṣadvikoṭikītyapi viśadaḥ pāṭhabhedaḥ | kāñcanamāyasaṃ ca yatpuṭadvayamuktaṃ tato'nantaraṃ iyaṃ vasundharā bhūmiraṣṭamī yasyāṃ vayamāsthitāḥ | etadvyatiriktāścānyāṣṣaṭ bhūmayassahasrapramāṇāḥ asyāstāsāṃ ca ṣaṇṇāṃ yā madhye bhavā madhyā saptamī bhūmiḥ | sā vigatadvādaśalakṣakoṭitrayapramāṇā dve koṭyāvaṣṭāśītiśca lakṣāṇītyarthaḥ | etasya bhūmyaṣṭakasyāntarāle | vasatyaḥ | āspadāni | ekaikaṃ navasāhasrapramāṇāni | pareti | ūrdhva vartinī yā vasatirvakṣyamāṇasahasrayojanapramāṇakāñcanāspadahāṭakeśānā- dhiṣṭhānabhūtā sā daśasahasrā | āsāṃ ca vasatīnāṃ saptakaṃ tatsaptapātālamiti vidvadbhiruktam || 26 || dīpikā | ayorukmetyādi vyācaṣṭe | kāñcanetyādi | ayamarthaḥ | ādyāyāssahasrapramāṇāyā bhuvassaptamyāśca vigatārkalakṣakoṭitrayapramāṇāyā madhye vasatīnāṃ ṣaṭkaṃ pratyekaṃ navasahasrayojanapramāṇāntarāyāścāsyā aṣṭamyā bhūmeradhobhāgarūpāyā hāṭakeśādhiṣṭhānabhūtayā daśasahasrapramāṇayā vasatyā saha saptavasanāni bhavanti | asyā ūrdhvabhāgaḥ sāṣṭasahasrayojanapramāṇabhūmipṛṣṭhamiti | evaṃ bhūpṛṣṭhānnārakāntaṃ koṭidvayamaṣṭanavatīśca lakṣayojanam | narakāṇāṃ tu sāntarālānāṃ pramāṇaṃ lakṣadvayādhikāḥ triṃśatkoṭayaḥ pūrvoktadhūmāntāssaptadaśetyevaṃ pañcāśatkoṭayo bhavanti | idaṃ ca mānaṃ sarveṣu śāstreṣu samānameva | yatrāpyavāntaramānabhedaḥ tatrā'pi kutaścit keṣāṃ cidantarbhāva ityavirodhaḥ || 26 || tannāmato'dhipatitaḥ ucyamānaṃ nibodhame | ābhāsaṃ paratālākhyaṃ nitalaṃ ca gabhastimat || 27 || mahātalaṃ rasāṃkañca pātālaṃ saptakaṃ mune || 27 || vṛttiḥ | itthaṃ nāmata uktvā adhipatīn kathayati | saptasveteṣu daityendra bhujagakṣaṇadācarāḥ || 28 || saptasapta samākhyātā stānapyatha nibodha me || 28 || ekaikasmin daityandraḥ nāgo rākṣasaścaiteṣu sapta sapta kathitāstāṃścocyamānān buddhyasva || 28 || daityaśśaṃkuśratiḥ pūrve prahlādaśśiśupālakaḥ || 29 || karkandukā hiraṇyākṣo bṛhadgarbho balistathā || 29 || iti saptasu daityasaptakam || 29 || vṛttiḥ | nāgānāha | kādraveyāḥ kuṭilako vāsukiḥ kambalastathā || 30 || kārkoṭako'tha kālāṃgaḥ durdarśastakṣakastathā || 30 || kadrorapatyāni | kādraveyāḥ || 30 || vṛttiḥ | atha nāgānantaropakrāntaṃ rakṣassaptakam | vikaṭo lohitākṣaśca yamākhyo vikaṭānanaḥ || 31 || karālo bhīmanihrādaḥ piṅgalaśceti rākṣasāḥ || 31 || vṛttiḥ| atha hāṭakeśvarabhuvanam - teṣāmupari niśśeṣa pātālādhipatīśvaraḥ || 32 || sāhasre kāñcane dhāma maṇḍale hāṭakassthitaḥ | yaṃ stuvanti priyaprāptyai yatā yativibhūṣaṇaiḥ || 33 || daityayakṣasurāhīśa lalanā lalitaiḥ padaiḥ || 33 || teṣāṃ pātālānāmūrdhvaṃ tadīśvaro hāṭakeśassthitaḥ | yaṃ bhagavantaṃ dānavaguhyakadevanāgāṅganāssundaraisstutipadaisstuvanti | kīdṛśyastā ityāha yatāḥ | prayatāḥ | kiṃ bhūtaiḥ padaisstuvanti yativibhūṣaṇaiḥ | yatiḥ drutamadhyavilambitarūpā paripāṭī saiva bhūṣaṇaṃ yeṣāṃ stutipadānāṃ taiḥ gītyanuraktaiścāṭubhirārādhayantītyarthaḥ | kimarthaṃ priyaprāptyai | yatastāḥ kāmavaśīkṛtāḥ || 33 || dīpikā | atha pātālasaptakaṃ bhuvanadīkṣāyāṃ hāṭakeśvarabhuvanāntar- gatameva śoddhyamiti darśayituṃ teṣāmuparītyādinā tasya tadīśatvamucyata ityāha teṣāṃ pātālānāmityādi || 33 || tataḥ koṭiśataṃ pṛthvī nānājanasamāśrayā || 34 || dvīpaśailasaridvāri nidhimaṇḍalamiṇḍitā || 34 || vṛttiḥ | tato'nantaraṃ vividhajanāspadā vakṣyamāṇadvīpajalanidhibṛndairbhūṣitā bhūḥ || 34 || dīpikā | evaṃ bhūpṛṣṭhāntamūrdhvamānamuktvā'smin pradeśe brahmāṇḍasya tiryaddhyānamapi p. 363) śatakoṭiyojanapramāṇamiti darśayituṃ tataḥ koṭiśatamityādi vyācaṣṭe | tato'nantaramityādi | tata evāṇḍakāratvādaṇḍamucyate | taduktaṃ sarvajñānottare - kukkuṭāṇḍasamākāraṃ brahmāṇḍamidamucyate iti || 34 || vṛttiḥ | dvīpānāṃ pramāṇaṃ saṃjñāṃ cāha | jambūśākakuśakrauñca śālmagomedapuṣkarāḥ | lakṣādidviguṇā dvīpāḥ kṣārādyabdhibhirāvṛtāḥ || 35 || vakṣyamāṇavallakṣādārabhyottarottaradviguṇamānakāḥ kṣārakṣīrādibhiḥ tatpramāṇakaissamudraiḥ parivṛtāḥ jambvādidvīpāssapta || 35 || vṛttiḥ | tato hiraṇmayī bhūmiḥ lokālokaśca parvataḥ | tamaḥ parastādgarbhodaḥ kaṭāhaśceti bhūtalam || 36 || paścādbhūmiḥ kāñcanamayī lokālokasaṃjñodriḥ tadbahistamaḥ tatastu garbhodākhyo'bdhiḥ aṇḍakaṭāhaścetyetadbhūtalam || 36 || vṛttiḥ | athaitadvibhāgaṃ vistareṇa jñātumicchan muniḥ praśnayati | citraśailasariddvipa kānanodadhyalaṃkṛtām | pṛthvīṃ bhagavatīṃ śakra śrotumicchāmi vistarāt || 37 || tvayi vaktari deveśa sarvapratyakṣadarśini | niṣṭhājñaptirasākṛṣṭaṃ śrutau dhāvati me manaḥ || 38 || vividhavananagasariddvipopavanārṇavamaṇḍitaṃ bhuvanaṃ vistarāt śrotumicchāmi | tvayi kila sakalapratyakṣadarśini upadeṣṭari mama niravaśeṣajñānautsukyākṣiptaṃ cetaśśravaṇanimittaṃ dhāvati || 38 || vṛttiḥ | vartayiṣya ityaindraṃ vacaḥ | vartayiṣye dvijaśreṣṭha prastutoktiśarīravat | dvīpānnadīrvanāntāṃśca śṛṇuśvaikāgramānasaḥ || 39 || itaḥ paramadhvagranthassugamatvāt kvacitpradeśe vṛttyā vyākhyāyate | vartayiṣye | abhidhāsye | prastutoktiśarīrakrameṇa || 39 || jambūdvīpaṃ kṣiternābhiḥ tadvṛttaṃ lakṣayojanaṃ kṣārābdhinā parivṛtaṃ parivṛttena tāvatā || 40 || tāvateti | lakṣapramāṇenetyarthaḥ | tasya madhye sthitaśśailo rājarājo hiraṇmayaḥ | tiraskṛtāṃśumajjyoti - rmerussuraniṣevitaḥ || 41 || tanmadhye parvatādhirājo devasevitaḥ kāñcanamayaḥ pratihatārkakāntiḥ merussthitaḥ || 41 || sa ṣoḍaśasahasrāṇi kṣitau viṣṭo mahītalāt | tadūnamunnato lakṣaṃ mūle ṣoḍaśa vistṛtaḥ || 42 || sa bhūmerantaṣṣoḍaśayojanasahasrāṇi praviṣṭaḥ mahītalādārabhyordhvaṃ yāvaccaturaśītisahasrayojanonnataḥ mūle ca ṣoḍaśasahasravistaraḥ ūrdhvato'sya śarāvākṛtiḥ vistārādhikyena dvaiguṇyam | uktaṃ ca śrīmatsvatantre | ṣoḍaśaikasahasrāṇi budhnabhāge praropitaḥ | tānyasya mūle vistārassyā dūrdhvaṃ dviguṇastu saḥ | saśarāvākṛtirdevi merurdevāśrayo'drirāṭ iti || 42 || triṣu pādāntareṣvasya caturvṛddheṣu parvasu || 43 || nemayaḥ kaṭakākārā nirgatā dīptimattarāḥ | ekā daśasahasrānyā manusāhasrakī parā || 44 || nemiryā mastakopānte lokpālasamāśrayā | cakravāṭeti tāmāhuḥ sarvaratnaprabhāvatīm || 45 || vṛttiḥ | asya merossvocchrāyapādena pañcaviṃśatisahasrātmakenāntaraṃ yeṣāṃ teṣu tathāvidheṣūttarottaraṃ catussahasravivṛddheṣu parvasu bhāgasandhiṣu kaṭakākārāssuṣṭhu dīptāstisro nemayaḥ mekhalā nirgatāḥ | tadevaiṣu triṣu sthāneṣu caturvṛddhatvaṃ darśayati ekā daśasahasretyādinā | ekā ādyā daśasahasrapramāṇā | dvitīyā manusahasrapramāṇā caturdaśasahasrapramāṇā | caturvṛddhatvokteśca tṛtīyā aṣṭādaśasahasravistṛtā | sā nemiryā mastakasamīpe lokapālāśrayabhūtā tāṃ cānekaratnakhacitaprabhābhāsurāṃ cakravāṭoktyā āgamajñā āhuḥ | evaṃ ca prāguktacaturaśītiyojanasahasrocchrāyasya meroḥ parvatrayaṃ pañcasaptatisahasramānakam | kaṭakatrayaṃ tu navasahasronnataṃ ekaikasya trisahasramānakatvādityāgamaḥ || 43 - 45 || dīpikā | triṣu pādāntareṣvityādi vyācaṣṭe asya merorityādi | catussahasravivṛddheṣviti | tiryakdiśāmasau mānavṛddhiḥ | ucchrāyamānasya vakṣyamāṇatvāt | atra āha | ādyā daśasahasrapramāṇā ityādi | daśasahasrapramāṇavistārāstisro nemayo nirgatā tyarthaḥ | āsāṃ ca sāntarālānāṃ bhūpṛṣṭhātprabhṛtyucchrāyamānamāgamāntareṣu jñeyamityāha | evaṃ cetyādi | parvatrayamiti parvaśabdenacātra bhūpṛṣṭhāccakravāṭāntaṃ yadantarālatrayaṃ taduccyate | kaṭakatrayaṃ ceti | nemitrayamityarthaḥ || 43 - 45 || siddhagandharvamarutāṃ tadadhaḥ parvasu sthitiḥ | tasyāmaṣṭasu śṛṅgeṣu puryoṣṭau samavasthitāḥ || 46 || prācyādiṣvindramukhyānāṃ nāmatastānnibodha me || 46 || cakravāṭādhassthiteṣu ukteṣu triṣu parvasu siddhādīnāmāspadaṃ yā tu cakravāṭākhyordhvamekhalā tasyāmityarthaḥ | anyatspaṣṭam || 46 - 46 || dīpikā | ata eva siddhetyādi sūtraṃ vyācaṣṭe | cakravāṭādhassthiteṣvityādi || 46 - 46 || nānāratnaprabhājāla maṇḍalālaṃkṛtā hareḥ | siddhasādhyamarujjuṣṭā rukmabhūramarāvatī || 47 || vṛttiḥ | vividharatnakāntikalāpapariveṣabhūṣitā siddhādisevitā hemabhūtalā prācyāmindrasyāmarāvatyākhyā purī || 47 || raktapītamaṇiprāya hemaprākāragopurā | vahnestejovatī vahni - tulyabhūtaniṣevitā || 48 || vṛttiḥ | gopuraṃ dvāraśālā | vahnitulyaistatsadṛśaprabhāvadbhiḥ bhūtaissevitā || 48 || mṛtyossaṃyaminī tuṅga - lohaprākāramaṇḍalā | kālapāśapitṛvyādhi - pretamārīniṣevitā || 49 || vṛttiḥ | kālapāśādijuṣṭā'tyunnatā āyasaprākārasamūhā saṃyaminī nāma dakṣiṇasyāṃ diśi yāmyā purī | mārī nāma yugapadanekalokakṣayaheturutpāto viśiṣṭadevatādhiṣṭhānaḥ | sā ca devatā pretapatinā'jñaptā yatra kvacitkāryaṃ karoti || 49 || kṛṣṇā daityapatermṛtyo - rdhāmavaddaityasevitā | nīlaratnaprabhājāla vitānavarabhūṣaṇā || 50 || vṛttiḥ | vaiḍūryendranīlaprabhāpuñjavadbhirvitānaśreṣṭhairbhūṣitā yamapurīvadasitavarṇā daityajuṣṭā kṛṣṇākhyā ni ṛteḥ purī || 50 || śuddhavatyambunāthasya sphaṭikopalanirmitā | pāṇḍarābhropamairyāda - ssevitā bhāti dhāmabhiḥ || 51 || vṛttiḥ | śuddhavatī nāma nagarī varuṇasya nagarī | sphaṭikaśilāviracitā makarakūrmādisevitā śvetāmraśubhrairgṛhaiḥ śobhate || 51 || vāyorgandhavatī tuṃga - śvetapītadhvajākulā | balavadbhūtasaṃjuṣṭā sarvaratnavinirmitā || 52 || śvetaiḥ pītaiśca dhvajairyuktā vicitraratnaviracitā samarthabhūtaniṣevitā vāyoḥ purī gandhavatīnāma || 52 || mahodayā candramasa - śvetā muktādinirmitā | dvijasaṅghastutā bhāti gṛhairhimagiriprabhaiḥ || 53 || vṛttiḥ | somasyodīcyāṃ mahodayākhyā śuklā purī | muktādinirmitetyādigrahaṇāt candrakāntadṛṣadvā | sā ca brāhmaṇabṛndastutā | prāleyādidyutibhiḥ bhavanaiśśobhate || 53 || jvalallalāṭadṛgdagdha 1smaramṛtyuyaśobhṛtaḥ | purī yaśovatī sarva - ratnajā rudrasevitā || 54 || vṛttiḥ | jvalatā tṛtīyenākṣṇā dagdhau kāmakālau yena ata eva tathāvidhasakalajagadvairivināśādyaśobhṛta īśānasya sarvaratnavinirmitā rudraissevitā yaśovatī nāma purī aiśānyāṃ diśi vartate || 54 || iti sarvartusukhadā - ścakravāṭārdhavistṛtāḥ | puryoṣṭāvaniloddhūta parijātarajoruṇāḥ || 55 || vedhasā nirmitā loka - pālacakrānuvartinām | bhūtaye svarga ityetā gīyante kavibhiḥ kṣitau || 56 || ______________________________ 1. smarasyeśasyaśobhiteti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | sarveṣāṃ ṛtūnāṃ sambandhi sukhaduḥkhaṃ dadantīti sarvartusukhadāḥ | tathā akravāṭārdhena navasahasrātmanā vistīrṇā lokapālacakrānuvartināṃ indrādyārādhakānāṃ bhūtaye abhyudayāya svarga ityetāḥ puryaḥ kavibhirgīyante | pārijātassvargadrumaviśeṣaḥ tatkusumamakarandojvalatvena manoramatvamāsāṃ yuktam || 56 || vṛttiḥ | atha brahmaṇaḥ purī | caturdaśasahasrāṇi yojanānāṃ svayambhuvaḥ | madhye manovatī nāma purī lokeśavanditā || 57 || yā cakārāruṇānuccaiḥ viyanmārgān mahāśriyā | sāvitryā spardhamāneva svargakāmātivartinī || 58 || vṛttiḥ | mahāśriyeti jejolakṣmyā | svarge kāmāssvargakāmāḥ teṣāṃ tataḥ pravṛttirnivartata iti svargakāmātivartinītvam | ata eva tejotiśayayogāt brahmapadāvāptihetutvācca sāvitryā spardhamāneva || 58 || tasyāmupāsate devā munayaśca mahaujasaḥ | mahāyogīśvaraṃ siddhyai yamādyairbhūtavedhasam || 59 || vṛttiḥ | tasyāmatulyabalā devā maharṣayaśca mahatāṃ yogināmapi dhyeyaṃ vidhātāraṃ sidhyarthaṃ yamaniyamādibhirupāsate sevante | ahiṃsāsatyāsteyabrahmacaryāparigrahā yamāḥ | śaucasantoṣārjavasvādhyāyeśvarapraṇidhānāni niyamāḥ || 59 || tadīśabhāge tasyādre - śśṛṃgamādityasannibham | yattajjyotiṣkamityāhuḥ sadā paśupateḥ priyam || 60 || vṛttiḥ | tasyāṃ brahmapuryāṃ īśānadiggataṃ merośśṛṅgamatidīptaṃ parameśvarasyeṣṭaṃ jyotiṣkākhyam || 60 || dīpikā | parameśvarasyeti | śrīkaṇṭhanāthasyānantaśiṣyasya satyalokordhvasthitasya yaduktaṃ mataṅge - pūrvottare tu digbhāge jyotiṣmacchisvaraṃ mahat | tatrāhaṃ muniśārdūla lokānugrahakāraṇāt | kṛtādhivāsa iti | atra ca merumūrdhni viṣṇorapi sthānamāgamāntareṣu śrūyate | yaduktaṃ kiraṇe merumadhye suparvatamityupakramya tribhiśśṛṅgaissamāyukto raupyakāñcanaratnajaiḥ | kṛṣṇasya rājataṃ śṛṅgaṃ sauvarṇaṃ brahmaṇo matam ratnajaṃ śāṅkaraṃ sthānaṃ tadadho'maravāsinaḥ iti | śrīmatparākhye'pi tanmūrdhni gaṇaśṛṅgasthā keśāścaiśvaryagarvitā iti || 60 || tasya sānuṣu haimeṣu ratnacitreṣu saṃsthitāḥ | skandanandimahākāla gaṇeśādigaṇāvarāḥ || 61 || śāsiturdevadevaṃsya sthānaṃ tripuravidviṣaḥ | rudrāyutagaṇairjuṣṭaṃ brahmādyaiśca surottamaiḥ || 62 || vṛttiḥ | tasya jyotiṣkasya samabhūbhāgeṣu prakṛsṭānāṃ sadāśivatatvādadhovakṣyamāṇatvādavarāḥ skandanandīśādayo gaṇeśvarāḥ | śāsituḥ brahmendrādīnāṃ vinetuḥ sākṣādbhagavatassthānam | anekasaṃkhyairudrairbrahmādyaiśca devaissevitam || 61 - 62 || iti meruradho'syānye dikṣu ye bhūdharāssthitāḥ | tacchiṣṭāni navadvīpa - varṣāṇyasminnibodha me || 63 || vṛttiḥ | itthaṃ meruruktaḥ asyādhovakṣyamāṇaviṣkambhaśailāścatvāraḥ prācyādidikṣu ye sthitāstadvarjitāni dvīpavarṣāṇi navāsmin jambūdvīpe'vadhāraya || 63 || vṛttiḥ | tatra vibhāgādrīṃstāvadāha | niṣadho hemakūṭaśca himavāṃścācalottamaḥ merordakṣiṇato nīla - śśvetaśṛṅgīti vāmataḥ || 64 || sahasradvayaviṣkambhā daśotsedhā navāntarāḥ | prāgāyatāssuparvāṇaḥ sāgarāhitakoṭayaḥ || 65 || vṛttiḥ | merordakṣiṇadigbhāge niṣadhahemakūṭahimavantaḥ | uttare nīlaśvetaśṛṅgavadākhyā vibhāgācalāḥ | ete dviyojanasahasraviṣkambhā daśahasrotsedhā navasahasravyavadhānāḥ prākpaścimadigbhāgavartikṣārodalagnaparyantāḥ | suparvāṇa iti | suṣṭhu śobhanāni parvāṇi vakṣyamāṇāni antarasthāni varṣāṇi yeṣām || 64 - 65 || tadardhenāttaviṣkambhau mālyavadgandhamādanau | yāmyottarau prākpratīcyau merutastāvadantarau || 66 || vṛttiḥ | niṣadhādiśailamānārdhena gṛhītavistārau | sahasravistārāviti yāvat | dakṣiṇottarāyatau | merutaḥ prācyāṃ pratīcyāṃ ca mālyavadgandhamādanau | tāvadantarāviti yāvadeva caturdiksthitaniṣadhādiśailavarṣāvṛtaśiṣṭaṃ catustriṃśatsahasrāyāmamantaraṃ dakṣiṇottaradiśostāvatpramāṇamevānayormadhyamityarthaḥ || 66 || vṛttiḥ | tadeva vibhāgācalaiḥ paricchettumāha | paścānmālyavataḥ prācyāṃ gandamādanaśailataḥ ilāvṛtaṃ nīlagire - ryāmyato niṣadhādudak || 67 || vṛttiḥ | mālyavato'dreḥ paścimadigbhāge gandhamādanādreḥ prāk nīlagirerdakṣiṇataḥ niṣadhāduttare celāvṛtaṃ varṣaṃ jambūddvīpamadhyastham || 67 || dīpikā | tadeva vibhāgācalairityādi | niṣadhādicaturdiggatavibhāgādricatuṣṭayaṃ meroścāntarālamiti yāvat || 67 || bhadrāśvaṃ mālyavatprācyāṃ varṣaṃ bhadrajanākulam | suketanaṃ ketumālaṃ pratīcyāṃ gandhamādanāt || 68 || vṛttiḥ | mālyavataḥ prāk bhadrāśvaṃ varṣam | gandhamādanātpratyak śobhanagṛhaṃ ketumālaṃ nāma || 68 || niṣadhāddharivarṣaṃ yat yāmyato hemakūṭataḥ | nāmnā kiṃpuruṣaṃ khyātaṃ bhārataṃ himavadgireḥ || 69 || ramyakākhyamudag nīlāt hiraṇyaṃ śvetaparvatāt | yaduttaraṃ śṛṅgavataḥ | kuruvarṣaṃ taducyate || 70 || vṛttiḥ | niṣadhahemakūṭahimādribhyo dakṣiṇabhāgasthāni harikiṃpuruṣabhāratākhyāni varṣāṇi | evaṃ nīlaśvetaśṛṅgavadbhya uttare ramyakahiraṇyavatkuruvarṣāṇi || 70 || viṣkambhaśailāścatvāro merossthairyāya vedhasā | lakṣārdhonnatayaḥ kḷptāḥ teṣāṃ pūrveṇa mandaraḥ || 71 || śveto hāridracūrṇābho yāmyato gandhamādanaḥ | pratīcyāṃ vipulo nīlaḥ supārśvassaumyato'ruṇaḥ || 72 || sahasrayojanocchrāyā - steṣu kalpadrumāssthitāḥ | kadambajambvāvaśvattha - nyagrodhaucottarāntikāḥ || 73 || vṛttiḥ | merordārḍhyārthaṃśvetapītanīlāruṇavarṇāḥ prācyādidikṣu mandaragandhamādanavipulasupārśvākhyā viṣkambhāḥ pañcāśatsahasrocchrāyāssṛṣṭāḥ | yeṣu yojanasahasronnatayaḥ kadambajambvādayaśca kalpapādapāssthitāḥ || 71 -72 - 73 || jambūphalarasodbhūtā meruṃ paryetya nimnagā | viveśa mūlamevāsya kanakīkṛtya tāṃ mahīm || 74 || tāṃ pītvā pakṣisarpākhu mṛgaśākhāmṛgādayaḥ | babhūvuḥ kāñcanā ye ca satvāstasyāṃ kṛtaplavāḥ || 75 || vṛttiḥ | paryetya pradakṣiṇīkṛtya | asyeti meroḥ | śākhāmṛgā vānarā ādigrahaṇena gajāśvādayaḥ || 74 - 75 || dvīpaketurabhūjjambūḥ kalpaśākhiṣu satsvapi | prabhāvātiśayātkhyātaṃ jambūdvīpamidaṃ tataḥ || 76 || vṛttiḥ | dvīpānāṃ ketuḥ dhvajaḥ dvīpaketuḥ || 76 || vṛttiḥ | atha viṣkambhaśailānāṃ sarāṃsi upavanāni cocyante || tatra - prācyāṃ viṣkambhaśailasya mūle caitrarathaṃ vanam | saro'ruṇodakaṃ nāma tatra hemābjamaṇḍitam || 77 || spaṣṭam | yāmyādrimūle gandharva - surasiddhāpsarovṛtam | nandanaṃ mānasaṃ tatra saro mānasataskaram || 78 || vṛttiḥ | dakṣiṇe viṣkambhaśailamūle nandanākhyamupavanaṃ saraścātra manohāri mānasaṃ nāma || 78 || vaimrājaṃ vaipule mūle sitodaśca hradottamaḥ | devairniṣevyate cchannaḥ kamalairaṃśumatprabhaiḥ || 79 || vṛttiḥ | vipulākhyasyādrermūle vabhrājākhyaṃ vanam | sitodakaṃ saraḥ | yadarkakāntibhirabjairmaṇḍitaṃ surairāsevyate || saupārśve dhṛtimannāma kānanaṃ bhadrako hradaḥ | saugandhikāmbujacchannaḥ sevyate pitṛbhissadā || 80 || vṛttiḥ | supārśvasya mūle dhṛtimannāma kānanam | bhadrakākhyaṃ saraḥ || 80 || vṛttiḥ | sāmpratamilāvṛtādidvīpanivāsino janasyā''hārāyuḥ kāntyādivarṇanam - trayodaśasahasrāyu - rjambūphalarasāśanaḥ | mervālokopalabdhārtho janassutvigilāvṛte || 81 || mervālokena tadīyena prakāśenādhigatapadārthaḥ sutvigiti | kāntacchaviḥ || 81 || varṣāyutāyurnīlābja - dyutiḥ panasasārabhuk | ketumāle jano divya - dehabandhassukhī balī || 82 || varṣāṇāmayutaṃ daśasahasrāṇyāyuryasya saḥ | tathā panasākhyāni phalāni teṣāṃ sāro niṣyandastaṃ bhuṅkta iti panasasārabhuk || 82 || candrabiṃbadyutirnīlā - bjāśano bhadravājini | daśavarṣasahasrāyu - rduḥkhaśokabhayojhitaḥ || 83 || bhadravājinīti bhadrāśve varṣe | triṃśadabdasahasrāyuḥ kāmavṛkṣaphalāśanaḥ | yugmaprasūtiḥ kuruṣu śyāmāpuṣpadyutirjanaḥ || 84 || vṛttiḥ | kāmādicchāto vṛkṣaphalāni aśanaṃ yasya | yatheṣṭāni vṛkṣaphalāni nirmāya bhuṅkte ityarthaḥ | kuruṣviti kuruvarṣe | yugmaprasūtiḥ yugapat kanyākumārau staḥ | śyāmā priyaṅguḥ tatpuṣpadyutiḥ gauraprāyakāntiḥ || 84 || vṛttiḥ | athātraiva varṣe sannikarṣasthau candradvīpabhadrākaradvīpāvucyete || bhūtavedasahasrau dvā - vekadiksandhilakṣitau | somavāyvāśayau siddha - municāraṇasevitau || 85 || candrabhadrākarau dvīpau candraraktābjarugjanau | ailāvṛtaṃ ca bhojanam || 86 || antarbhāvaḥ kuruṣvabdhau sānnidhyātkīrtitau tataḥ | kuruvarṣopāntavartini kṣārābdhau pañcacatvāriṃśadyojanasaha-srāṇi āvṛtya sthitau ekena diksandhinā lakṣitau dṛśyamānau uttaravāyavyadiggatau siddhādijuṣṭau candrabhadrākarau dvīpau jñeyau | tatra candradvīpe candradyutirjanaḥ | bhadrākaradvīpe ca raktābjaruciḥ tadvāsināṃ celāvṛtoktamāyuḥ aśanaṃ ca phalamūlāni | abdhau yadbhūtavedasahasrasaṃkhyaṃ sthāna tasmiṃsthitāviti vyadhikaraṇe saptamī | sānnidhyāt sāmīpyāt || 87 || dīpikā | kuruvarṣānantaraṃ prasaṅgādupadvīpadvayamucyata ityāha athātraivetyādi || adhyardhāni sahasrāṇi dvādaśāyurhiraṇmati | janasyendutviṣo nitya - maśnato laikucaṃ phalam || 88 || hiraṇyavatsaṃjñe varṣe likucaphalāśinaścandrakānterjanasya sārdhadvādaśasahasrāṇyāyuḥ || 88 || nīlanīrajaramyasya ramyake dvādaśa sthitiḥ | janasyābdasahasrāṇi nyagrodhaphalamaśnataḥ || 89 || ramyakākhye varṣe nīlābjadyuterjanasya vaṭaphalāśino dvādaśasahasrāṇi sthitiḥ || 89 || rājatadyutirikṣvāda - stāvadāyurharaujanaḥ | raukmaḥ kiṃpuruṣe plakṣa - bhojanobdāyutasthitiḥ || 90 || harivarṣe rajataprabhaḥ prāguktāyurikṣumevānnatvena samantādattīti ikṣvādaḥ tadekabhojano janaḥ | kiṃpuruṣavarṣe tu hemābhaḥ plakṣaphalāśyabdāyutajīvī ca || 90 || iti kiṃpuruṣādīni varṣāṇyuktāni yāni te | na teṣvavasthābhedosti vivartiṣu kṛtādiṣu || 91 || yugānurūpaprajñāyu - stejobaladhanaprajaḥ | kṛṣṭākṛṣṭāśano duḥkha - trayārto bhārate janaḥ || 92 || guṇa eko yadudyukto neṣṭaṃ kiṃ kiṃ na sādhayet | sarvāsāṃ phalabhūmīnāṃ karmabhūḥ kāraṇaṃ yataḥ || 93 || itthamukteṣu kiṃpuruṣādivarṣeṣu yugaparivartane'pi nāvasthābhedo'sti | asmiṃstu bhārate varṣe janaḥ kṛtādiyugānusārīṇi buddhijīvitakāntivīryārthāpatyāni yasya sa tathāvidhaḥ | etāni buddhyādīni kṛtādiṣu yugeṣu janasya yathāyathaṃ hrāsavantītyarthaḥ | adhyātmikā''dhidaivikā''dhibhautikaduḥkhatrayārtaḥ kṛṣṭajātākṛṣṭajātabhojīcātra janaḥ | ekastvayaṃ guṇaḥ yatkṛtodyamaḥ kiṃpunarna sādhayet | sarvameva 1sādhayitumalamiti yāvat | kuta ityāha sarvāsāmiti | yasmāt phalabhūmīnāmiyaṃ karmabhūmiḥ kāraṇam | yaduktaṃ karmabhūmiriyaṃ brahman phalabhūmiritaḥ parā | iha yatkriyate karma tatparatropabhujyate | sarvāsāmityatiśayoktiranyatrāsambhavāt || 93 || ______________________________ 1. tuṃ īśayatīti yāvaditi pāṭhabhedaḥ | dīpikā | sarvāsāṃ phalabhūmīnāṃ ityāśaṅkākaraṇapūrvaṃ vyācaṣṭe | kuta ityāhetyādi | tāsu phalabāhulyādasyāṃ ca karmabāhulyādevamuktaṃ yato'trāpi karmaphalameva bhujyate | tāsu ca nahupayayāterivendrādīnāṃ sukṛtaduṣkṛte śrūyete | tataḥ karmabhūmiriyamityādyapi jñāpakaṃ yuktameva || 93 || navābdhisrotasi dvīpā - navacātrārdhakasthale | indradvīpaprabhṛtayo nāmatastānnibodha me || 94 || atra bhārate varṣe navabhirābdhisrotobhiryukte'rdhaṃ kaṃ yeṣāṃ tāni arghakāni jalāvṛtārdhāni sthalāni yatra tasmiṃstādṛśi | yathoktaṃ śrīmatkiraṇe jalaṃ pañca sthalaṃ pañceti evaṃ vidhe bhārate varṣe indradvīpādidvīpanavakaṃ nāmato'bhidhīyamānamavadhāraya || 94 || vṛttiḥ | atha tadāha | indradvīpaḥ kaśeruśca tāmravarṇo gabhastimān | nāgadvīpaścāndramaso gāndharvo vāruṇastathā || kumārikākhyo navamo nānāparvatanimnagāḥ | nānājātijanākīrṇā bhāratākhye prakīrtitāḥ || 96 || ete nava dvīpā vividhajātijanapadasaṅkulāḥ bhāratanāmni varṣe kathitāḥ | dvīpaśabdo 1vādhipāṭhāt puṃsyapi jñeyaḥ || 96 || ______________________________ 1. vekalpikatayā napuṃsakapāṭhādityarthaḥ | dīpikā | indradvīpādīnāṃ tadantarālābdhisrotasāṃ ca navānāṃ pramāṇamuktaṃ śrīmatsvatantre | ekaikasya tu dvīpasya sahasraṃ parikīrtitam | śatāni pañca vijñeyaṃ sthalaṃ pañca jalaṃ tathā | iti | evaṃ ca navasahasrasya bhāratasya saṃkhyāvibhāgasiddhiḥ | indradvīpādīnāṃ ca dakṣiṇasamudrātprabhṛtisthitere (ṣakumārikākhyadvīpa) iti || 96 || āgnīdhro nāma nṛpatiḥ jaṃbūnātho manoḥ kule | tajjātanṛpasaṃjñābhiḥ kathyante bhāratādayaḥ || 97 || manuvaṃśyasyā''gnīdhranāmno jambūdvipādhipaterbharatādayo nava putrā āsan | tatprasādhitāni janbūdvīpakhaṇḍāni nava bhāratādisaṃjñābhiḥ prasiddhāni || 17 || athābdhisaptakāntaritadvīpasaptakamucyate | kṣārakṣīradadhisneha - rasamadyāmṛtodakaiḥ | lakṣādidviguṇā dvīpā jaṃbūdvīpādayo vṛtāḥ || 98 || jambūdvīpādidvīpasaptakaṃ kṣārakṣīrādyabdhisaptakena lakṣādidviguṇapramāṇenāntaritaṃ jñeyam | jambūdvīpākhyāyāḥ kāraṇaṃ 1dvīpaketurabhūjjambūrityādinā pūrvamuktam || ______________________________ 1. asmin prakaraṇe ṣaṭsaptatitamaślokaḥ | idānīṃ śākādidvipānāṃ svasaṃjñayā'nvarthatāṃ vakti | śāke śākadrumastuṅgaḥ śākasaṃjñānibandhanaḥ | kaśo'bhūtkāñcanaḥ kauśe svayaṃbhuvi yiyakṣati || 99 || śākadvīpe śākākhyo vṛkṣa unnataḥ śākākhyāyā hetuḥ | brahmaṇi yaṣṭumicchati haimakuśotpattiḥ kauśadvīpe kuśasaṃjñākāraṇam || 99 || krauñce krauñco hato daityaḥ krauñcādrau hemakandare | skandena yaddhvā suciraṃ citramāyī sumāyinā || 100 || sa śailastasya daityasya khyātaścchidreṇa karmaṇā | ketutāmagamattasya nāmnā krauñcaṃ taducyate || 101 || krauñce dvīpe kāñcanakandare krauñcādrau yudhyamānaḥ krauñcākhyo daityaḥ kārtikeyena hata iti krauñcādryupalakṣitatvāṃkrauñcadvīpasaṃjñā || 101 || śālmale śālmalirvṛkṣo haimassāhasriko'rkabhāḥ | priyo'marāṇāṃ tatketu - ssa tadākhyānibandhanam || 102 || sahasrayojanonnatassūryadyutiśśālmalirvṛkṣaḥ śālmalidvīpe | tasyā ākhyāyā nibandhanaṃ sthānam || 102 || gomede gopatirnāma rājābhūdgosavodyataḥ | yājyo'bhūdvahnikalpānā mautathyānāṃ manoḥ kule || 103 || sa teṣu hariyajñāya pravṛtteṣu bhṛgūn gurūn | vavre taṃ gautamaḥ kopāt aśapatsogamatkṣayam || 104 || yajñavāṭe'sya tā gāvo dagdhāḥ kopāgninā muneḥ | tanmedasā mahī cchannā gomedassa tato'bhavat || 105 || gosavākhyayajñakṛdgopatisaṃjā rājño - manuvaṃśyaḥ utathyavaṃśyānāmagnivattejasvināmautathyānāṃ yājyo'bhūt | teṣu cautathyeṣu indrayajñārthaṃ gateṣu sa bhṛgūn gurutve vṛṇīta | krodhādgautamo'śapat | sa kṣayaṃ yayau tasya yajñavāṭagatā gāvo gautamakrodhāgninā dagdhāḥ | tanmedaścchannabhūtalatvāt gomedasaṃjño dīpaḥ || 105 || nadī puṣkariṇī nām hemapuṣkaramaṇḍitā | tayā sa puṣkaradvīpaḥ khyāpitassurasevitaḥ || 106 || vṛttiḥ | hemābjayā puṣkariṇyākhyayā nadyopalakṣito devajuṣṭaḥ puṣkaradvīpaḥ || 106 || yathā kiṃpuruṣādyeṣu kṛtāvasthassadā janaḥ | śāktadvīpādiṣu tathā kṣīrādikṛtabhojanaḥ || 107 || himenduhimanīlābja sasyakasphaṭikadyutiḥ | daśavarṣasahasrāyu - rnaṣṭaduḥkhaikakaṇṭakaḥ || 108 || kiṃpuruṣādiṣu varṣeṣu yadvattretādiyugeṣvapi kṛtayugāvastho janaḥ tathā śākādidvīpeṣu kṣirādyāhāro yathākramaṃ tuhinacandrādikāntirdaśavarṣasahasrajīvī duḥkhākhyamahāśokanirmukto jñeyaḥ || 107 - 108 || saptamādudadherarvāk dve koṭī sattrikaṃ dalam | pañcāśacca sahasrāṇi karṇāddhemādrigarbhataḥ || 109 || saptamādudradherarvāgiti | mervābhimukhyena tasyaiva merorgarbhatastanmadhyabhāgādārabhya | karṇāditi | viṣkambha śailānāmantarālabhāgādilāvṛtavarṣajanitakoṇakramāt | koṭidvayaṃ trikena sahataṃ dalaṃ koṭyardhaṃ tripañcāśallakṣāṇi | sahasraṃ pañcāśacca pramāṇam || 109 || dīpikā | ardhakasthalamityasya vyākhyātamarthamupasaṃharati | tripañcāśallakṣāṇīti | etacca dvikoṭyādipramāṇajambūdvīpāvṛtasya kṣārābdherasyārdhalakṣapramāṇatvāt tataḥ paraṃ ṣaṇṇāṃ dvīpānāmuttarottaraṃ lakṣādidviguṇatvāt kṣīrādyabdhiṣaṭkasya tāvat pramāṇamarthātsiddham || 109 || tato hiraṇmayī bhūmi - rnānāratnadrumācalā | kriḍārthaṃ vedhasā sṛṣṭā devānāṃ daśakoṭikī || 110 || vividhāni ratnāni drumā adrayaśca yasyāssā | surāṇāṃ viharaṇāya hemamayī yojanakoṭidaśakapramāṇā bhūḥ dhātrā nirmitā || 110 || lokāloko bahistasyā lokālokaniyāmakaḥ | yojanāyutaviṣkambha - stuṅgaśṛṅgaparicchadaḥ || 111 || antassthitaṃ lokaṃ bahissthitaṃ cālokaṃ niyamayatīti lokālokaniyāmakaḥ | tadbāhye lokābhāva ityarthaḥ | yojanāyutaviṣkambha iti | daśasahasravistāro'tyucchritaśṛṅgaparīvāraḥ || 111 || yasya śṛgeṣu tīkṣṇāṃśo - rbhāsaścandrātapopamāḥ | na tāpayanti vaikṛṣṭyā - ddhāmānyāśābhṛtāṃ mune || 112 || lokāṃlokasyādreratyunnatatvāt śikharasthitāni lokapālaviharaṇagṛhāṇi arkabhābhirviprakṛṣṭatvāt jyotsnāvadālokamātraheturbhirna tapyante || 112 || tamaḥ parastānnibiḍaṃ lakṣāṇyekonaviṃśatiḥ | catvāriṃśatsahasrāṇi pañcatriṃśacca koṭayaḥ || 113 || saptaviṃśatilakṣāṇi koṭiścaikā samudrarāṭ | haimaṃ kaṭāhakaṃ koṭi- rgarbhāditi samantataḥ || 114 || lokālokasya bahirghanamandhakāraṃ pañcatriṃśatkoṭyā ekonaviṃśatilakṣāṇi sahasracatvāriṃśatā saha | tadbāhye tu garbhodākhyo'bdhirājo yojanakoṭyā saptaviṃśatyālakṣairvistīrṇaḥ tasyā'pi bahiḥ koṭipramāṇaṃ kāñcanaṃ kaṭāhamiti koṭiśatapravibhāgaḥ || 114 || dīpikā | koṭiśatapravibhāga iti aṇḍabhittyā saha hemabhūmiparyantāssaptacatvāriṃśatkoṭaya ṣaṭcatvāriṃśallakṣāṇi sahasraṃ pañcāśacca pramāṇam | tadantassaptamābdhermerumadhyāntaṃ koṭidvayaṃ tripañcāśallakṣāṇi sahasrapañcāśaccetyevamekasmin pārśve pañcāśatkoṭayo yojanānāṃ parasminnapi tatheti śatakoṭivistīrṇaṃ brahmāṇḍamiti || 114 || vṛttiḥ | evaṃ bhūlokasya vistārapramāṇamuktvā bhuvarlokādilokaṣaṭkasyocchrāyamānamāha | tithilakṣo bhuvarloko dhruvaprānto mahītalāt | tadūnakoṭissvarlokaḥ svargivaryasamāśrayaḥ || 115 || maho dvikoṭiryatrāste marīcyādimunivrajaḥ | janoṣṭakoṭyavacchinnaḥ 1pitṛjahnujanāśrayaḥ || 116 || taporkakoṭiryatrā''ste mahāyogī sanandanaḥ | ṛbhussanatkumāraśca sanakaśca mahātapāḥ || 117 || tatassatyadhiyassthānaṃ satyalokassvayambhuvaḥ | kāmātiśayasampannaḥ koṭayo nava sapta ca || 118 || sāvitrī mūrtimatyāste yatra vedāśca sānugāḥ || 119 || ______________________________ 1. samāśraya iti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | mahītalādbhūpṛṣṭhādārabhya dhruvaprānta iti | jyotiścakrālambanabhūtadhruvaparyantaḥ pañcadaśalakṣocchrāyo bhuvarlokaḥ | pañcāśītilakṣocchrāyastu svargivaryāṇāṃ svarvāsimukhyānāmāspadaṃ svarlokaḥ | maholoko marīcyādimunibṛndasthānaṃ dvikoṭiḥ | janolokastvaṣṭakoṭiparicchinnaḥ pitṝṇāṃ jahnu?prabhṛtīnāṃ munijanānāṃ nivāsaḥ | tapoloko dvādaśakoṭyucchrāyaḥ | sanandana ṛbhusanatkumārasanakādyāśrayaḥ | tato'nantaraṃ satyaikabuddhitvāt prāptakalpādhipatyasya brahmaṇassthānaṃ sakalaiśvaryasampattimān ṣoḍaśakoṭyucchritassatyalokaḥ | yasmin mūrtimatī sāvitrī vedopavedāścā''sate || 119 || dīpikā | tithilakṣa ityādinā pūrvoktaśeṣabhūtaṃ bhūpṛṣṭhāt prabhṛtyucchrāyamāha | evamityādi || 119 || tataścatasraṣṣaṭceti madhutripuravidviṣoḥ | sthāne jyotiṣmatī citre koṭiraṇḍakaṭāhakaḥ || 120 || śatakoṭipravistīrṇa iti brahmāṇḍagolakaḥ | bhūyasā tulya evāyaṃ sarvassrotassu mānataḥ || 121 || tadupari catasraḥ koṭayo madhuvidviṣo viṣṇoḥ kāntimat sthānam | tripuravidviṣaśca śambhostādṛgvidhaṣṣaṭkoṭyucchrāyaḥ | aṇḍakaṭāhakaścaikakoṭiḥ | itthaṃ bhūrlokādadho yathāpañcāśadyojanakoṭayaḥ | tathā tadūrdhvaṃ pañcāśadeveti brahmāṇḍapiṇḍaśśatakoṭivistārocchrāyaḥ | ayaṃ ca sarveṣūrdhvapūrvadakṣiṇapaścimottareṣu srotassu prāyeṇa tulyamānākṛtiḥ || 121 || tasya prācīṃ diśaṃ śakraḥ pātyagniḥ pūrvadakṣiṇām | dakṣiṇāṃ bhūtasaṃhartā rākṣaso dakṣiṇāparām || 122 || paścimāṃ varuṇo devo nabhasvān paścimottarām | udīcīṃ somayakṣeśā - vīśaḥ prāguttarāṃ diśam | 123 || ūrdhvaṃ brahma hariradhaḥ sarvārthāvahitāssadā || 123 || tasya brahmaṇḍasya prācyādidikpālakāḥ indrādayaḥ | udīcyāṃ somavaiśravaṇau | ūrdhvaṃ brahmā pālakassthitaḥ | adhastu viṣṇuḥ | ete ca nityaṃ sarvātmanā sāvadhānāssthitāḥ || 123 || eṣāmapi niyantāro rudrā daśa daśa sthitāḥ | bhūtimantopyamī yeṣāṃ notkrāmanti bhayātpadam || 124 || nānārūpairmahāvīryai staruṇārkasamaprabhaiḥ | vṛtā nānāyudhadharaiḥ nāmabhistānnibodha me || 125 || eṣāṃ lokapālānāṃ rudrā adhiṣṭhātāraḥ pratidiśaṃ daśadaśa sthitāḥ | yadbhītyā mahaiśvaryayuktā apyete svaṃ svaṃ sthānaṃ pālakatvena nojhanti | ete cānekākārairvividhāyudhadharairatibalairbālārkakāntibhiranucarairvṛtāḥ || 125 || dīpikā | eṣāmapītyādisūtraṃ vyācaṣṭe | eṣāṃ lokapālānāmityādi | ata eva tadadhiṣṭhātṛtvādvakṣyamāṇamaṇḍapapūjādau indrādidvāreṇa śatarudrā evapūjyā iti bhāvaḥ | nahi pārameśvare śāstre paśavaḥ pāśāścejyante || 125 || vṛttiḥ athaiṣāṃ nāmānyāha - budhnavajraśarīrāja kapāliśapramardanāḥ | vibhūtiravyayaśśāstā pinākī tridaśādhipaḥ || 126 || ete śakrasya niyantāraḥ || 126 || athāgneḥ | bhasmakṣayāntakahara - jvalanāgnihutāśanāḥ | piṅgalaḥ khādako babhru - rdahanaścāgnidiggatāḥ || 127 || vidhātṛdhātṛkartāro yāmyamṛtyuviyojakāḥ | dharmādharmeśasaṃyoktṛ harāśca yamanāyakāḥ || 128 || ni-ṛ-ṛtyadhipatīnāha | ni-ṛ-ṛtirmāraṇo hantā krūrākṣo dhūmralohitau | ūrdhvaliṅgavirūpākṣa daṃṣṭribhīmāḥ palādapāḥ || 129 || palaṃ māṃsamattīti palādaḥ piśitāśano rākṣasaḥ ni-ṛ-ṛtiḥ taṃ pāntīti palādapāḥ || 129 || atha varuṇeśānāha | balātibalapāśāṃka śvetabhadrajalāntakāḥ | mahābalamahābāhu sunādābdaravāḥ kapāḥ || 130 || abdaravo meghanādaḥ | kaṃ jalaṃ pānti rakṣantīti kapāḥ | atha vāyvadhipā ucyante - laghuśīghramarudvega sūkṣmatīkṣṇakṣayāntakāḥ | kapardyabdeśapañcānta pañcacūḍāśca vāyupāḥ || 131 || nidhīśarūpavaddhanya saumyalakṣmījaṭādharāḥ | prakāmaśrīratnadhara - prasādāścenduyakṣapāḥ || 132 || induyakṣapā iti induyakṣayoruttaradikpālatvena pūrvamuktayorete patayaḥ | 1vidyeśasarvavitjñāni vedavijjyeṣṭhavedagāḥ | vidyāvidhātṛbhūteśa balipriyasukhādhipāḥ || 133 || vṛttiḥ | īśānadiksthāne ime vidyeśādayo niyantāraḥ || athopariṣṭāducyante | ______________________________ 1. sarvavidyeśasarvajñajñānijyeṣṭheśavedagā | balipriyasureśānabhūteśā darśanāyakāḥ || iti pāṭhabhedaḥ | śambhurvibhurguṇādhyakṣa - 1stryakṣaśca tridaśeśvaraḥ | vicakṣaṇanabholipsu - saṃvivāhāśca mūrdhani || 134 || śaṃbhvādayo daśarudrāḥ mūrdhanīti brahmaṇo'dhiṣṭhātṛtve sthitāḥ | vāhaśabdassampūrvo vipūrvaśca rudrayossaṃvāhavivāhayorvācakaḥ || 134 || brahmāṇḍādadhovartino rudrān kathayitumāha | 2krodhano'nilabhugbhogī grasanodumbareśvaraḥ | viṣo viṣadharo'nanto vajro daṃṣṭrī ca viṣṇupāḥ || 135 || tatombhaḥ pramukhā bhoga- bhūmayastāsu saṃsthitāḥ | pañcāṣṭakāni yoktṝṇāṃ kṣetrāvāptaphalaśriyaḥ || 136 || anantaraṃ brahmāṇḍasyopariṣṭāt yathāyathaṃ jalādyābhogabhūmayastāsucāṣṭakāḥ aṣṭaparimāṇāḥ pañca gaṇā rudrāṇāṃ sthitāḥ | kīdṛśā ityāha niyoktṝṇāṃ kṣetrāvāptaphalaśriyaḥ | kṣetrāttadadhyāsitāt sthānādavāptā yā phalaśrīstasyā niyoktṝṇāṃ sampādakānām | tattadadhyāsitakṣetraphalasampattistatprasādādeva phalatītyarthaḥ || 136 || ______________________________ 1. tryakṣaścaṇḍāmarasstutā iti pāthaḥ | 2. budhnavajreti ślokādārabhya krodha no'niletiślokaparyanteṣu padyeṣu bahavaḥ pāṭhabhedāssanti arthavai parītyābhāvāptātra ghaṭitā | dīpikā | tatombhaḥpramukhā ityādivyācaṣṭe anantaramityādi | amīṣāṃ cāptatvādīnāṃ pramāṇamiha noktam | śrīmanmataṅgādito jñātavyam | yaduktaṃ tatra 1tasmāddaśaguṇaṃ toyaṃ toyādagnistato'nilaḥ | anilāccāpyathākāśaṃ śāstre'smin pārameśvare | ākāśāccāpyahaṅkāraḥ tasmācca parato mahān | mahataḥ parato jñeyaṃ guṇānāṃ tritayaṃ mune | guṇatrayātpradhānākhyaṃ tatvaṃ daśaguṇottaram | śatottaraguṇāni syuśśeṣāṇyuktāni śāsane | māyāntāni tu tatvāni tebhyohyūrdhvaṃ sahasradhā | yāvatsādāśivaṃ tatvaṃ tatparaṃ lakṣadhāsthitam | catuṣkaṃ śāntiparyantaṃ tato'meyaḥ paraśśivaḥ iti | tattadadhyāsitakṣetraphalasampattiriti | tatadbhuvaneśvarārādhanatastattadbhuvanaprāptirityarthaḥ || ______________________________ 1. pramāṇapaṭale catvāriṃśaśślokaḥ | vṛttiḥ | atasteṣāṃ nāmānyāha - bhārabhūtyāṣāḍhaḍiṇḍi - lākulyamarapuṣkarāḥ | prabhāsanaimiśau ceti guhyāṣṭakamidaṃ jale || 137 || etadambhastatvatassthitaṃ guhyāṣṭakam | 137 || dīpikā | etāni ca bhārabhūtyādipañcāṣṭakasthānāni bhāratavarṣe'pi tattadbhuvanaprāptinimittaṃ tattannāmnā sthitāni jñeyāni | yaduktaṃ mataṅge = tatprāptyā bhārate puṇye mānuṣāṇāṃ hitāśayā | nimittāni purā dhātrā yeṣu sannihito hara iti || 167 || śrīśailajalpakedāra - bhairavāmrātakeśvarāḥ | hariścandramahākāla - madhyāssātipadārucau || 138 || satipadā iti | saha atipadenaite vartante ati guhyāṣṭakametaditi yāvat | rucāviti | tejastatve vyavasthitā ityarthaḥ || 138 || mahendrabhīmavimala - kurukṣetragayākhalāḥ | sanāpadottarāssāṭṭa - hāsāssanakhalāḥ khage || 139 || sanāpadottarā iti | saha nāpadena vartata iti sanāpadaḥ uttaro'ntyaḥ khalaśabdenokto rudro yeṣānte mahendrādyāssanākhalā ityarthaḥ | khage nabhasvati vāyutatve | 1guhyādguhyāṣṭakametat || 139 || ______________________________ 1. guhyataramityarthaḥ | dīpikā | vāyutatvasthañcāṣṭakaṃ guhyādguhyatarāṣṭakam || 139 || sthāṇusvarṇākṣagokarṇa - bhadrakarṇamahālayāḥ | vastrāpadāvimuktāhva - rudrakoṭyaḥ khamaṇḍale || 140 || pavitrāṣṭakamityāhuḥ || khamaṇḍala iti | ākāśatatve etatpavitrāṣṭakamiti vadanti || 140 || garvamātrendriyodare | sthāṇvaṣṭakaṃ dvijaśreṣṭha nāmataḥ kathayāmi te || 141 || garvamātrendriyodara iti | ahaṅkāratanmātrendriyatatvāntara ityarthaḥ | vakṣyamāṇamākoṭādisthāṇvaṣṭakaṃ sthitam || 141 || dīpikā | atha garva ityādi vyācaṣṭe | atha garva ityādi | nanu tanmātreṣvatha ye rudrā yogaiśvaryaguṇānvitāḥ ityādinā śrīmanmataṅge tanmātreṣvapi viśvedevānāṃ bhuvanāni paṭhyante | tatkathamahaṅkārāditanmātrāntatatvamadhye'ṣṭakameva sthitamityuktam | ata eva tānyapi bhuvanadīkṣāyāmatretadaṣṭakāntargānyeva śoddhyānīti jñāpayitumityavirodhaḥ || 141 || vṛttiḥ | teṣāṃ nāmānyāha | mākoṭamaṇḍaleśāna - dviraṇḍacchagalaṇḍakāḥ | sthalasthūleśvarau śaṃku - karṇakālāṃjanāvapi || 142 || vṛttiḥ | atha buddhitatvasthaṃ bhuvanāṣṭakamāha | sūkṣmāmarapurāṇyaṣṭau buddhau paiśācamāditaḥ | rākṣasaṃ yākṣagāndharvaṃ māhendraṃ ca mahardhimat || 143 || saumyaṃ prājeśvaraṃ brāhmaṃ dīptaṃ paramayā śriyā || 144 || buddhitattve sūkṣmabhuvanāṣṭakam | teṣu paiśācamādita iti | ādau paiśācaṃ tato rākṣasādibrāhmāntam | dīptaṃ paramayā śriyeti | mahardhimato māhendrādapyatiśāyi adhikakānti || 144 || dīpikā | buddhitatve sūkṣmabhuvanāṣṭakamiti | sūkṣmametaddevayon-yaṣṭakaṃ sthūlānāṃ devayonīnāmaṇḍamadhyasthatvāt | yadāhussāṃkhyāḥ aṣṭavikalpo daivastiryagyoniśca pañcadhā bhavati | mānuṣyaścaikavidhassamāsato bhautikassargaḥ | iti || 144 || vṛttiḥ | atha guṇatatvayogināṃ bhuvanāṣṭakamāha | gauṇe yogīśadhāmāni tvakṛtaṃ kṛtabhairavam | brāhmavaiṣṇavakaumāra - maumaṃ śrīkaṇṭhamantimam || 145 || vīrabhadrasya rucima - ddhāmayogivarastutam | svapadādho'dhikārastha sarvarudrādhikaśriyaḥ || 146 || svasmātpadādadho'dhikārasthebhyohyadhikā śrīryasyasākṣātparameśvarānugṛhītatvāt tasya vīrabhadrasya yogibhirabhiṣṭutaṃ bhāsvaraṃ bhuvanam | atraiva caite rudrā guṇatatvamūrdhani sthitāḥ || 146 || dīpikā | kṛtabhairavamiti | kṛtaṃ ca bhairavaṃ ceti yāvat | vīrabhadrasyetyādi vyācaṣṭe svasmātpadādityādi | ata eva bhārabhūtyādayo bhuvaneśvarā anantaniyuktā eva | kiṃcāmī guṇatatvavāsinaśśrīkaṇṭhasyā'pi preryā ityuktam | śrīkaṇṭhānumitāssarve cāmoghā balaśālinaḥ | iti | tasyā'pi 1śivaniyuktatvācca | tasmādguṇatatvādūrdhvaṃ pradhānasyādhobhāge vīrabhadrasya bhuvanaṃ guṇatatvāntamadhyamapralayakālepyavasthā-nārthaṃ uktam | yadvakṣyati | tadā rudraśataṃ vīraśrīkaṇṭhau ca pradhānapāḥ | śaktyākramya jagatsūkṣmaṃ sūkṣmadehāṃśca cidvataḥ | prakṛtisthāśayān kālaṃ tatsvāpāntamupāsate iti | ata eva mataṅge śrīkaṇṭhasya pradhānādyabhuvanamuktam | etatsthitikāle tu śatarudrāṇāmiva vīrabhadrasyā'pi aṇḍordhvameva | adhikāro'pyasya tadavadhireva | na tu śrīkaṇṭhasyeva guṇatatvāvadhiriti boddhavyam | yaduktaṃ raurave śatarudrādayaḥ khyātā vīrabhadrapurassarāḥ | śrīkaṇṭhādhiṣṭhitāssanta iti | anyatrāpyuktaṃ aṇḍasyādhārakāhyeva vīrabhadrapurassarā iti | tataśca tatsthāna eva tadbhuvanaṃ śoddhyam guṇatatva iva śrīkaṇṭhabhuvanamiti guravaḥ | vāmadevādayastu trayodaśarudrā vīrabhadrasyādho guṇamūrdhanyeva sthitā ityāha | atraiva cetyādi || 146 || ______________________________ 1. anantaniyuktā eveti pūrveṇānvayaḥ | ke ta ityāha - vāmadevabhavānanta bhīmomāpatyajeśvarāḥ | sarveśāneśvarāveka - vīraikaśivasaṃjñitāḥ || 147 || ugraḥ pracaṇḍadṛk ceśaḥ guṇānāṃ mūrdhni saṃsthitāḥ | tapasā guruṇopāsya krodhādīn gurutāṃ gatāḥ || 148 || svādhikāravidhau tīkṣṇā rudrāssarvārthadṛkkriyāḥ || 148 || ūrdhvasthān krodheśādīn mahatā tapasā''rādhya gurutāmanugrahakṛttvaṃ prāptāḥ | nije'dhikāravidhau tīkṣṇāḥ rudrāḥ kuśalāḥ sarvārthajñānakriyāyoginaścaite || 148 || dīpikā | sarvārthajñānakriyāyogina iti svāvadhikaviṣayameva || 148 || tebhyo daśaguṇaśrīkān pradhānādhipatīn śṛṇu | krodheśacaṇḍasaṃvarta - jyotiḥ piṅgalaśūragāḥ || pañcāntakaikavīrau ca śikheda iti te smṛtāḥ || 150 || vāmadevādibhyaḥ prāguktebhyo daśaguṇā śrīryeṣāṃ te | ime krodheśādayaḥ pradhānādhipāḥ || 150 || dīpikā | tebhya ityādi vyācaṣṭe vāmadevādibhya ityādi | caṇḍasaṃvartaka ityekasyaiva nāma | ete ca krodheśādayo'ṣṭau śivaniyuktā evetyuktam || sarvendriyassarvatanu - ssarvāntaḥkaraṇāśrayaḥ | puruṣe niyatau yantā kale kalanaśaktimān || 151 || vṛttiḥ | puruṣatatvavartini bhuvane sarvendriyatvādiviśeṣaṇaviśiṣṭo rudro'dhiṣṭhātā | yaduktaṃ prākpuṃstatvanirūpaṇāvasare 1bhauvane rudrasaṃśrayamiti | evaṃ niyatau niyantṛsaṃjñaḥ kāle ca kalanaśaktimān sthitaḥ || 151 || ______________________________ 1. kalādiprakaraṇe'ṣṭādaśaślokaḥ | dīpikā | puruṣatatvartinītyādi | etacca bhuvanaṃ pradhānamūrdhni rāgādibhuvanādhobhāga evāvasthitaṃ puruṣasya bhuvanādhāratvāyogāt ityuktam | etadeva jñāpayati yaduktamityādi || 151 || bhuvaneśamahādeva vāmadevabhavodbhavāḥ | ekapiṃgekṣaṇeśānā - ṅguṣṭhamātrāśca bhāsvarāḥ || 152 || parameśopamā rāga - vidyāgarbhe kalāpade | mahāpuracatuṣṣaṣṭi - maṇḍale maṇḍalādhipāḥ || 153 || rāgavidyegarbhe prāguktarītyā yasmiṃstasmin kalābhuvane'ṣṭāṣṭakrameṇa śrīmanmataṅgādyuktena krameṇa mahāpuracatuṣṣaṣṭimaṇḍalaṃ yatsthitaṃ tatrāmībhuvaneśādayo maṇḍalādhipatayaḥ parameśvaropamaśaktimatvāt sukāntayassthitāḥ | kathaṃ punaścatuṣṣaṣṭimaṇḍalaṃ sthitamiha noktam | śrīmanmataṅgādinoktaṃ jñeyaṃ || 153 || dīpikā | tasmin kalābhuvana iti bhuvanaśabdenātra sthānamucyate | rāgādikalāntādhvanītyarthaḥ | tatrāmī bhuvaneśādaya iti | ata evaitacchuddhyaiva dīkṣāyāṃ teṣāmapi śuddhiriti bhāvaḥ | parameśvaropamaśaktimatvāt sukāntaya iti | ataśca krodheśādaya ete'pi maṇḍalinaḥ śivānugṛhītā eva | natu gahaneśādivat anantaniyuktā iti | kathaṃ punaḥ gahaneśādayo maṇḍalādhipatīśvarā ityanantarameva vakṣyati | ūrdhvasthabhuvanavāsitvamātreṇa teṣāṃ prerakatvamuktamityavirodhaḥ || 153 || vṛttiḥ | atha teṣāmapyadhipatīnāha - anantastrikalo goptā kṣemīśo brahmaṇaḥ patiḥ | dhruvatejo'dhipau rudrau gahaneśaśca viśvarāṭ || 154 || māyādhikāriṇo rudrā maṇḍalādhipatīśvarāḥ | saṃsāracakrakārūḍha - bhūtagrāmavivartakāḥ || 155 || etāvatyeva ghoreyaṃ sarvabhūtabhavā'vaniḥ | sīdantyajñānino yasyāṃ paṃke gāva ivābalāḥ || 156 || amī māyādhikāriṇo'nanteśādayo'ṣṭau rudrāssaṃsāra evājasrabhramāccakram tadārūḍhasya bhūtagrāmasya vivartakāssāṃsārikāḥ | iyatyeva caiṣā ghorā'śivā sarvabhūtānāṃ bhūmiḥ | yasyāmavidvāṃsaḥ kardamanimagnāśaktabalīvardavadavasādaṃ yānti || 156 || dīpikā | iyāneva māyīyo śuddhādhvā ityāha iyatyevetyādi || 156 || atha vidyābhuvanasthā vidyārājñya ucyante | bhṛguṇī brahmavetālī sthāṇumatyambikā parā | rūpiṇī nandinī jvālā - ssaptassaptārbudeśvarāḥ || 157 || vidyārājñyastu kathitā vidyāyāṃ rudrasaṃstutāḥ || 157 || etāssaptavidyārājñyo'nantaroktamaṇḍalādhipatirudrābhiṣṭutā- ssaptānāṃ mantrakoṭīnāmīśvaryaḥ || 157 || dīpikā | bhṛguṇītyādinā śuddhādhvabhuvanānyucyanta ityāha athetyādi | tāsāmupari dīptaśrī - rdevo vidyādhipassthitaḥ | mantreśeśacidāviṣṭa - rudravyūhāṣṭakānugaḥ || 158 || ucchuṣmāścābarāścaṇḍā mahāvīryāḥ padadruhaḥ | rudrā gaṇāssadikpālāḥ śāstrāṇi patayassthitāḥ || te cānantaprabhṛtayo gaditā eva nāmataḥ | svarūpataśca te vipra pūrvaṃ praśnānuṣaṅgataḥ || 160 || bhṛguṇīprabhṛtīnāṃ vidyārājñīnāmūrdhvaṃ vidyādhipākhyo rudro dīptaśrīḥ niratiśayajñānakriyāsampadyuktaḥ sthitaḥ | kīdṛgityāha mantreśeti mantreśānāmanantādīnāṃ prerakatveneśa īśvarabhaṭṭārakaḥ taccidāviṣṭāstaduttejitadṛkkriyā ye rudāḥ teṣāṃ yadvyūhāṣṭakaṃ tadanugaṃ yasya sa vyūhāṣṭakānugaḥ | tatra ye rudrāssthitāste īśvarapreryā ityarthaḥ | uktañca | īśvaro'dhasthavidyānāṃ patīn sa prerayatyaṇūn | tena preritamātrāste kurvate'dhastanaṃ jagaditi | ucchuṣmādayaśca rudrāḥ gaṇāścātra devīskandacaṇḍeśavṛṣaprabhṛtayaḥ digīśvarāścendrādayaḥ | śāstrāṇi ca niśvāsakārikādīni | patayaścānantādayassthitāḥ | te cānantādayo nāmnā svarūpeṇa ca praśnānukrameṇa pūrvamuktāḥ || 160 || dīpikā | tāsāmuparītyādi vyācaṣṭe | bhṛguṇīprabhṛtīnāmityādi | atra tu rudravyūhāṣṭakaṃ vidyādhipabhuvanāntargatameva śoddhyam | ucchuṣmādayastu anantādividyeśvarabhuvanāntargatāśśodhyā iti guravaḥ | ata evāha mantreśānāmityādi | anantādīnāṃ madhyādīśvara-bhaṭṭārako'nanta eva prerakaḥ | anye tu tadadhassthitāssarve tasya preryā ityuktaṃ pūrvameva | gaṇāścātretyādi | ete ca gaṇeśvarādayaḥ kriyākāṇḍe gaṇeśādiṣu pūjyatvena vakṣyamāṇāḥ | śāstrāṇiceti | śāstrāṇi ca darśanātmatāṃ gatānītyarthaḥ | patayaścānantādaya-ssthitā iti | eteṣāṃ ca mahāmāyādhvanyevopasaṃhṛtasvakāryavidyā-dhipatibhuvanordhvavartitvāt anantasya ceśvaraśabdavācyatvādīśvaratatvasthitametadbhuva-nāṣṭakaṃ jñeyam | yadvakṣyati īśānatītya śāntāntaṃ tatvaṃ sādāśivaṃ smṛtaṃ iti | śrīmatparākhye'pi anantākhyastatheśvara iti || 160 || sadāśive pavitrāga - sakalādiparicchadaḥ | devassadāśivo bindau nivṛtyādikaleśvarāḥ || 161 || nādedhvani patiśśaktau sarvaśaktimatāṃ varaḥ | yonirviśvasya vāgīśāḥ patayaḥ parataśśivaḥ || 162 || sadāśivabhuvane pavitrāṇi sadyojātādīni brahmāṇi | aṅgāni ca | sadā 1śivajvālinyādayaḥ sakalaniṣkalādayoṣṭau rudrāḥ paricchedāḥ parivārā yasya sa evaṃ vidhassadāśivanāthassthitaḥ | baindave tu sthānenivṛtti pratiṣṭhāvidyāśāntyākhyakalādhipaticatuṣkam | nādabhuvanedhvanipatirnādeśvarassthitaḥ | yathoktaṃ nādādhikāroktau śrīmatsvatantre suṣumneśassthitastatra candrakoṭyurbudaprabhaḥ | daśabāhustriṇetraśca śvetapadmāsane sthitaḥ | śaśāṅkaśekharaśśrīmān pañcavaktro mahātanuḥ iti | śaktāviti | śāktasaṃśraye sakalaśaktimatāṃ variṣṭhaḥ parameśvarassthitaḥ | atraiva ca yonirviśvasyetyādi | nādabindvādikrameṇa sakalajagadutpattihetuḥ kuṇḍalinyākhyā śaktissthitā | yathoktaṃ śrīmatsvatantre | tatra kuṇḍalinī śaktirmāyākarmānusāriṇī | nādabidvādikaṃ kāryaṃ tasyā iti jagatsthitiḥ | iti | vāgīśāḥ patayaḥ iti | asminneva sthāne bhuvaneśvaratvena sthitāḥ | yathoktaṃ tatraiva | bhuvanādhipatīnāṃ ca hetustadvāsināṃ priye iti | parataśśiva iti | sakalakāraṇātītaṃ niṣkalaṃ paraśivasvarūpaṃ jñeyam | tathāhi śrīmatsvatantra evoktaṃ - tadatītaṃ varārohe paraṃ tatvaṃ nirāmayaṃ iti || 162 || ______________________________ 1. daya iti pāṭhabhedaḥ | dīpikā | sadāśive ityādi vyācaṣṭe sadāśivabhuvana ityādi | brahmāṅgānāṃ sakalaniṣkalādiśaktipakṣa evāntarbhāvaḥ | yaduktaṃ kālottaravṛttau tatra bhavatā rāmakaṇṭhena śivabhedāṣṭakaprakaraṇe | sakalaṃ niṣkalaṃ śūnyaṃ kalāḍhyaṃ khamalaṃ kṛtam | kṣapaṇakṣamamantasthaṃ kaṇṭhoṣṭhaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam | ityādinā prāsādabhedamaṣṭadhāpratipādyopasaṃhārasūtravyākhyāne | te mantrā vidyeśvarādhiṣṭhātṛśaktibhedasya pratipādakatvāttadbhedā eva brahmāṅgādivat ākhyātā iti | yadyevaṃ kathamaṣṭau rudrā iti | aṣṭadhā rudrasya śivasya dharmatvenopacārādityavirodhaḥ | dhvanipatyādibhedastu sadāśivāvasthābhedavat śivasyaiva tadbhuvanādhiṣṭhānopādhivaśādupacāreṇocyate | yadvakṣyati | īśānatītya śāntāntaṃ tatvaṃ sādāśivaṃ smṛtam | bhuvanānyapi nādādikalā nānyaḥ patiśśivāt iti | ata eva śivasya śāktaśarīratvātparivāratvamapyeṣāmadhiṣṭheyatvenopacārāduktaṃ tattadbhuvananivāsinastu tattadabhuvaneśvarāvasthopāsanāddīkṣayā vā tatpariyojitānāṃ saṃskāryātmanāṃ pāramārthika eva bhedo baindavaśarīrayogaśca | nanu śaktiśivatatvayorapi śāstrāntareṣu śravaṇātkathamīśānatītya śāntāntaṃ tatvaṃ sādāśivaṃ smṛtamiti vakṣyamāṇavacanopapattirata āha | vaindavetvityādi yuktaṃ parigrahaśaktestu mahāmāyākhyāyā nādabindvādibhedena pariṇāmaḥ pāramārthika eveti tatra nivṛttyādibindukalācatuṣṭayaṃ śivasya bhogasthānātmakaṃ śaktitatvamucyata iti | yaduktaṃ śrīmanmataṅge caturmūrtimayaṃ śubhraṃ yattatsakalaniṣkalam | tasmin bhogassamuddiṣṭaḥ patyurviśvasya sarvadā iti | dhvanipatyupalakṣitāni vakṣyamāṇāni indhikādibhuvanāni śivatatvāntargatānītyāha nādabhuvana iti | nādaścātramahāmāyāśakterbhuvanātmakaḥ prathamaḥ prasaraḥ | upasaṃhṛtakāryāyāstu mahāmāyāyā niṣkalaśśivassarvadā'dhiṣṭhānatvena sthita ityāha śaktāvitītyādi | asyā eva ca śabdotpattiheturavasthāviśeṣaḥ śāstrāntare kuṇḍalinyākhyayoktotra śivatatva evāntarbhūta ityāha atraiva cetyādi | (atra ca viśvaśabdenanānyatarātmaka iti) vāgīśāḥ pataya ityapi nādabindvādikrameṇa śabdotpādakasya śivasyaivopacāreṇa kāryabhedāducyate | ete ca nādabindvādibhuvaneśvarasamānadharmatvācchāstrāntareṣu bhuvaneśvaraśabdenocyanta ityāha | asminnevetyādi | tataścācetanatvena mahāmāyāśśivādhiṣṭhānaṃ vinā śabdādikāryotpādakatvābhāvāt śabdabrahmavādinaḥ pratikṣiptāḥ | śabdānāṃ ca kāryatvaṃ siddhamiti vakṣyāmaḥ kriyāpādārambhe śakternādo bhavedbindurakṣaraṃ mātṛkā tataḥ iti | 1parataśśiva ityanena ca sarvaśaktimatāṃ paratvena pūrvamuktasya paramaśivasya pāramārthikaṃ sthānaṃ evaṃrūpāyā māhāmāyāyāḥ parata evetyucyata ityāha sakalakāraṇātītamityādi || 162 || ______________________________ 1. mūlapratīkam | vṛttiḥ | athaitadākṣeptuṃ muniḥ praśnayati | sadāśivaśivāntādhva - kalpitāṇuvapussthitiḥ | sarvātiśayaviśrāma - stadūrdhvaṃ patayaḥ katham || 163 || sadāśivatatvādūrdhvaṃ śivanāthāntaṃ yāvadyo'dhvā tatrāṇūnāṃ nivṛtyādikaleśvarāṇāṃ dhvanipatiprabhṛtīnāṃ ca vapussthitirdivyadehayogaḥ kalpitaḥ | tatra ca sadāśiva tatve sarvātiśayaviśrāmaḥ nahi tato'nyat niṣkalaśivatatvādṛte'tiśāyi kimapyasti | evaṃ ca kathaṃ tadūrdhvaṃ pataya uktāḥ || 163 || dīpikā | atra ca saṃkṣepoktyā sandihāno muniścodayatītyāha athaitadityādi | vṛttiḥ | atra siddhāntastu | īśānatītyaśāntāntaṃ tatvaṃ sādāśivaṃ smṛtam | bhuvanānyapi nādādi - kalā nānyaḥ patiśśivāt || 164 || vṛttiḥ | ananteśādividyeśvaropalakṣitamīśvaratatvamatikramya niṣkalatatvāntaṃ sadāśivatatvaṃ jñeyaṃ atra ca nādabindvādikalā eva bhuvanatvena boddhavyāḥ | śivabhaṭṭāraka eva cātra sarvatatvādhipatiḥ | nānyaḥ kaścit | tataśca tadūrdhvaṃ patayaḥ kathamityasya codyasya nāvakāśaḥ || 164 || dīpikā | siddhāntasūtraṃ vyācaṣṭe ananteśādityādi ata evā'smiṃśca śāstre tatvadīkṣāyāṃ sadāśivaśaktiśivatatvānāṃ ekenaiva prayogeṇa śuddhirboddhavya atracetyādi | etacca pūrvamevadarśitamiti || 164 || vṛttiḥ | yadyevaṃ nādedhvanipatiśśaktau sarvaśaktimatāṃ vara iti bhinnatvaṃ patīnāṃ yaduktaṃ tatkathamityāha | kintu yaḥ patibhedo'smin sa śāstre śaktibhedavat | kṛtyabhedopacāreṇa tadbhedasthānabhedajaḥ || 165 || śivabhaṭṭārakādanyo nātrādhipatiḥ kintu nivṛttyādi kaleśvarāṇāṃ yo'smin śāstre bhedaḥ sa yathaikasyā eva śakteḥ kṛtyabhedopacāreṇa vāmādibhedabhinnatvam evaṃ sthānabhedahetukaḥ kṛtyabhedakṛtaśca jñeyaḥ || 165 || tameva kāryabhedaṃ darśayituṃ bindubhuvanasthanivṛttyādikaleśvaracatuṣṭayasya sādhāraṇaṃ tāvadrūpamāha | karotyunmīlanaṃ yābhi - śśaktibhirnaratejasaḥ | tā nivṛttyādisaṃjñānāṃ bhuvanānāmadhīśvarāḥ || 166 || vṛttiḥ | āṇavasya sarvajñatvasarvakartṛtvātmanastejaso yābhiśśaktibhiḥ prakāśanaṃ devaḥ kurute tāśśaktaya eva nivṛttipratiṣṭhādisaṃjñānāṃ bhuvanānāmīśvaratvenoktāḥ ityetatsamānamāsāṃ svarūpam || 166 || vṛttiḥ | athāsādhāraṇatvaṃ cāha | nivartayati bhūtāni yayā sā'sya nivartakā | nivṛttiriti tatsthānaṃ tatreśo'pi nivṛttimān || 167 || yayā śaktyā caturdaśavidhaṃ bhūtasargaṃ nivartayati | saṃsāravaitṛṣṇyajananena kaivalyābhimukhaṃ sampādayati sā bhagavacchaktirbhavanivartanavyāpārakāriṇī | tacca tadadhiṣṭheyaṃ sthānaṃ nivṛttisaṃjñaṃ tadadhipatiśca parameśvaro nivṛttimānityato'sau sthānabhedātkṛtyabhedācca bhākta ukto bhedaḥ | evaṃ pratiṣṭhādīnāmapi jñeyam || 167 || dīpikā | nivartayatītyādisūtraṃ vyācaṣṭe yayetyādi | caturdaśavidhaṃ bhūtasargamityupalakṣaṇaṃ baddhānāṃ asmiṃśca sthāne kevalaṃ sadyojātamūrtatayā'bhidhyeyaḥ tatpadaprāptikāmairbhagavān iti guravaḥ | evaṃ pratiṣṭhāvidyāśāntibhuvaneṣvapi kramātkevalaṃ vāmadevāghoratatpuruṣākāro dhyeya iti tattadbhuvanavāsināṃ tattadbhuvaneśvarāvasthopāsakānāṃ baindavaśarīrayogo vāstava evetyuktam | yadvakṣyatyanantarameva ye'pi tatpadamāpannāḥ śaivasādhanayogataḥ | te tatsthityantamāhlādaṃ prāpya yānti paraṃ padaṃ iti || 167 || vṛttiḥ | tathāhi nivṛttasya gatirbhūyo yayā pracyāvalakṣaṇā | niṣidhyate pratiṣṭhā sā sthānaṃ tadvāṃśca tatpatiḥ || 168 || anudhyānānugṛhītasyonmukhasyāṇoḥ punaradho'dhvani saṃsāralakṣaṇā gatiryayā niṣidhyate sā gatinivṛttihetutvāt pratiṣṭhākhyā śaivī śaktiḥ | sthānaṃ ca tatpratiṣṭhābhuvanam | tadīśvaraśca pratiṣṭhādhipatisaṃjño vijñeyaḥ || 168 || tyaktvāptagamyaviṣayaṃ yayā jñānaṃ dadātyaṇoḥ | sā vidyā sthānamapyasyā vidyeśaśca tadīśvaraḥ || 169 || āptaviṣayaṃ śabdaviṣayaṃ gamyaviṣayaṃ cānumeyaṃ jñānaṃ tyaktvā pāriśeṣyātsākṣātkṛtāśeṣapadārthajātaṃ yayā śaktyāṇorātmanaḥ parameśvaro'bhivyanakti sā śaktiḥ vidyākhyā tacca bhuvanaṃ vidyākhyaṃ tadīśvaraśca vidyādhipākhyayā boddhavyaḥ || sarvaduḥkhapraśamanaṃ yayā'sya kurute haraḥ | sā śāntistatpadaṃ ceti tatkurvan so'pi śaktimān | vṛttiḥ | nikhiladuḥkhapraśamanaṃ yayā śaktyāsyā''tmanaḥ śivanāthaḥ karoti sā śāntiśśaktiḥ tacca sthānaṃ śāntyākhyaṃ tacca kurvan so'pīśvaraḥ śāntimānucyate || 170 || itthaṃ bindukalācatuṣkamuktvā nādakaloktyarthamāha | ūrdhvādhoviṣayāloko mahān yaśca mahattaraḥ | mahattamaśca kriyate cito yābhirvimucyataḥ || 171 || tā indhikādyāstatsthānaṃ tadvānīśastisṛṣvapi || 172 || vimocanaṃ vimuktirbandhāpagamaḥ | vimucamicchatyātmana iti rūpam | evaṃ ca vimucyato mokṣaiṣiṇaḥ puṃsa ūrdhvādhoviṣayaḥ ālokaḥ prakāśo mahānindhikayā vidhīyate sa eva ca dīpikākhyayā mahattarassampādyate rocikayā tvasāveva mahattamaḥ kriyate tānicaitāsāṃ sthānānīndhikādisaṃjñāni | tisṛṣvapyetāsu kalāsvadhipatiḥ tadvānindhikādyupalakṣito veditavyaḥ || 171 - 172 || dīpikā | ūrdhvādha ityādi vyācaṣṭe vimocanamityādi | etāni cendhikādibhuvanānyupalakṣaṇaṃ śāstrāntaroktasya śāntyatītabhuvanasyānāśritādibhuvanānāṃ cetyavagantavyam | yatra tu śāntyatītabhuvanamekameva śrūyate tatrāpyeṣāmantarbhāvo jñeyaḥ | etāni ca śivatatvabhuvanāni mahāmāyāyāśśaktirūpatvena bhuvanādhārakatvāsambhavāt tatkāryaśāntimastakasthānītyuktam || vṛttiḥ | atha mocikāyāścordhvagāyāścoktavadvyāpāramāha | sarvajñatvādiyoge'pi niyojyatvaṃ malāṃśataḥ | pramārṣṭi tadyayā sā'ṣya mocikā tatpadaṃ ca tat || 173 || mocakastatkriyākṛcca yayeśānaṃ karoti tam | sordhvagā tatpadaṃ ceti tadīśaścordhvagāpatiḥ || 174 || vidyeśādyadhikārabhājāṃ sarvajñatvādiguṇayoge'pi malāṃśāvaśeṣataḥ preryatvaṃ yadasti tadyayā śaktyā''tmano nivartayati sā'sya bhagavato mocikākhyā śaktiḥ tasyāśca yatsthānaṃ tatkṛtyakārī ca parameśvaraḥ tadetatsarvaṃ mocikākhyayā vyapadeśyam | yayāa kṛtānugrahamīśānaṃ sampādayati sā ūrdhvagākhyā śaktistacca sthānaṃ ūrdhvagākhyaṃ tadadhiṣṭhātā ceśvara ūrdhvagādhipatirityuktaḥ || 173 - 174 || ye'pi tatpadamāpannāḥ śaivasādhanayogataḥ | te tatsthityantamānandaṃ prāpya yānti paraṃ padam || 175 || naca sṛṣṭyādi kurvanti svārthaniṣṭhā hi te yataḥ || 175 || tattadvidhopadeśarūpeṇa jñānākhyena vakṣyamāṇānekavidha- bhuvanayojanātmakena dīkṣākhyena śaivena pārameśvareṇa sādhanenopāyena yuktatvāt ye'ṇavastatpadabhājaḥ tatsthitiparyantaṃ niratiśayānandātmakaṃ bhogaṃ prāpya paramaṃ padaṃ yānti śivasamānāssaṃmpadyante | naca parameśvaravat sṛṣṭisthityādikṛtyaṃ vidadhati | yatassvārthe pare nirvāṇāvāptilakṣaṇe niṣṭhā viśrāntiryeṣāṃ te evaṃ vidhāḥ | tataḥ paraṃ prāpyasya vastuno'nyasyāsambhavāt preryatāpagamācca sṛṣṭisthityādikṛtyaṃ na te kurvantīti yāvat || 175 - 175 || vṛttiḥ | upasaṃharannāha | iti sādāśivaṃ tatvaṃ vyākhyātaṃ leśatastava || 176 || leśatastvalpayā taveti praṣṭurbharadvājamuneḥ || 176 || vṛttiḥ | īśānatītya śāntāntaṃ tatvaṃ sādāśivaṃ smṛtam ityuktvā tacchaktitatvamapi tadantarbhūtameveti vaktumatidiśati | ______________________________ 1. saṃkṣepata staveti pāṭhaḥ | śaktāvapyevamityeṣa sakalaḥ kṛtyayogataḥ | kṛtyaṃ tadādiviṣayaṃ niṣkalo'nyatra sarvadā || 177 || śaktirapyevaṃ vyāpikaiva jñeyā | iti evamuktayā rītyā eṣaḥ sadāśivanāthaḥ kṛtyayogataḥ sthityādivyāpāravaśāt sakalaḥ saha kalābhiḥ brahmapañcakasambandhinībhiraṣṭatriṃśatsaṃkhyābhistārā- sutārātaraṇītyādibhirārabdhamūrtiḥ | yathoktaṃ prāk | tadvapuḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtyopayogibhiḥ | īśatatpuruṣāghoravāmājairmastakādikam | tacca tadādiviṣayamiti | tadādirviṣayo yasya prathamastadicchayaiva pañcakṛtyaniṣpattirityarthaḥ | anyatreti | sthityādyapravṛttau taduparame vā sarvakālaṃ niṣkala eva parameśvaraḥ kāryārthaṃ kalākalpitamūrtitvāt || 177 || dīpikā | iti sādāśivaṃ tatvamityādinā śivasya sākṣāt sadāśivādibhuvanādhiṣṭhātṛtvamupasaṃhṛtya śaktāvapyevamityanena tacchakterapi tattadbhuvanādhiṣṭhānatvamupasaṃharatītyāha | tacchaktitatvamapītyādi | atra niṣkalaśaktireva śaktitatvamucyate | na tu pūrvoktamahāmāyākāryātmakamiti | eṣa sadāśivanātha ityādi sadāśivabhuvane pravṛttatvāt sakala ityucyate | nivṛttyādibhuvaneṣu kāryodyuktatvāt sakalāniṣkala iti | paratatvapravṛttatvāt niṣkala iti | yaduktaṃ śaktodyuktau pravṛttaśca kartā trividha iti | kṛtyaṃ tadādiviṣayamityādi | tacchabdenārthavaśāt mahāmāyākāryaṃ śaktitatvamucyate || 177 || bhūmiprādhānikagranthi vidyābindukalādiṣu | guṇakārā daśādyāssyuḥ nādakoṭeradhomune || 178 || bhūmiśca pṛthivī prādhānikaṃ ca prakṛtitatvaṃ granthiśca māyā teṣu bhūmipradhānagranthitatveṣu vidyāyāṃ ca śuddhavidyāyāṃ bindunādakalānavake cetyevamatra guṇakārāḥ | guṇabandhanasthānāni syuḥ santi ityarthaḥ | tatra pārthiva prākṛtamāyīyatatvatraye guṇātmikāḥ satvarajastamobahulāḥ kārāḥ pāśāssanti | satvādiguṇatrayamatra pāśatayā sthitamityarthaḥ | satvasya rajastamopekṣayā prakāśatvenotkarṣe satyapi rajastamobhyāmatyantaviśleṣāsambhavāt pāśatvasiddheḥ | tathācoktaṃ siddhaguruṇā | satvaguṇāvacchinno bhavināṃ bhogo malo'śucirbandhaḥ | patibhāvānaladāhyaḥ puṃsāṃ cetoguṇaprabhavaḥ | iti | vidyāyāṃ bindunādakalānavake ca guṇānāṃ sarvajñatātṛptyanādibodhādīnāṃ yā niratiśayasya mahattamasyā''lokasya kartrī madhyamī kalā rocikākhyā tadadhovarti ca nādakalādvayaṃ bindukalācatuṣkaṃ ca śuddhavidyā avyaktaṃ pṛthivī ca kārāḥ pratibandhakatvena sthitāḥ | ata evā''ha daśādyāssyurnādakoṭeradha iti | nādasya yā koṭiḥ ūrdhvagākhyāyāḥ kalāyāḥ paryantaḥ tadadho daśaitāḥ proktavannādabindukalānavakaṃ śuddhavidyātatvaṃ cetyetaddaśakaṃ niratiśayasarvajñatvatṛptyādipārameśvaraguṇapratibandhakasthānatvāt ādyā iti mukhyāḥ kārāḥ bandhanabhuvaḥ anye tu bhūmiḥ prādhāniko granthirityasamastapāṭhābhiprāyeṇaivaṃ vyācakṣate | yaduta guṇānāṃ satvarajastamasāmaśuddhānaṃ pradhānikastāvatpāśagranthiriva granthibhūmiriti mukhyavyāptisthānam | vidyāyāṃ bindunādakalānavake cityevaṃ daśasvādyeṣu sthāneṣu | anye tu śuddhāste satvādayaḥ tattadbhuvanaṃ nirvṛttya tattatkṛtyopayoginassambhavanti | taduktamāgamāntarepārthivaprākṛtāṇḍābhyāmūrdhvamaṇḍadvaye-'pare | śuddhāssatvādayassanti bindunādakalāsu ca iti || atra ca śuddhatvādeva kāratvamanupapannamiti na codyam | para kaivalyapratibandhahetutvena tathāvidhānāmapi teṣā pāśatvānapagamāt uktaṃ ca | samanāntaṃ varārohe pāśajālamanantakaṃ iti || 178 || dīpikā | itthaṃ bhuvanadīkṣopayoginaṃ bhuvanādhvānamupasaṃhṛtya vakṣyamāṇakalādīkṣāyāṃ nivṛttyādikalāpañcakāntarbhāvena tacchuddhāśuddhamayaṃ samastamapi śoddhyamiti darśayituṃ bhūmiprādhāniketyādinā tāsāṃ vyāptisthānāni pradarśyanta ityāha | bhūmiścetyādi | tra bhūmiḥ pṛthvītatvaṃ nivṛttikalāntarbhāvena śoddhyam | prādhānikaṃ caitadvyatiriktamaptatvādiprakṛtitatvaparyantaṃ pratiṣṭhākalāntarbhāvena | granthyupalakṣitaṃ puruṣādimāyāntatatvajātaṃ vidyākalāṃtarbhāvena | vidyopalakṣitaṃ caśuddhavidyeśvarasadāśivākhyaṃ tattvatrayaṃ śāntikalāntarbhāvena | bindunādakalānavakamapi śāntyatītāntarbhāveneti | atha kathameṣāṃ guṇabandhanasthānatvaṃ ata āha | tatretyādi | tataśca kṣmāderdehadvāreṇa māyāntaṃ yāvatsatvādi sambhavati | vidyāyāṃ bindunādakalānavake cetyādi ca śabdātpūrvokteṣu sarvajñatvādīnāṃ guṇānāṃ bandhanasthānatvamiti śeṣaḥ | ata evātra ṣaṣṭhīsamāso guṇakāraśabdo veditavyaḥ | pūrvataḥ karmadhāraya iti pradarśitaṃ nanu rocikayaiva sarvajñatvādīnāṃ prakāśitatvāt kathaṃ tadādiṣu sthāneṣu eṣāṃ bandha ata āha yā niratiśayasyetyādi | yedyevaṃ kathaṃ bindunādakalānavake cetyuktam | ucyate rocikādisthāneṣu sarvajñatvādiyoge'pi niyojyatvaṃ malāṃśataḥ | pramārṣṭi tadyathā ityādināpreryatālakṣaṇamalāṃśāvaśeṣasya pratipāditatvāt tirodhānaśaktiśuddhiparyantaṃ paramaiśvaryātmakasya guṇasya pratibandho'stītyuktaṃ vakṣyāmaśca dīkṣāprakaraṇe tataśca vidyāditatvatrayopalakṣaṇatayā bindunādakalānavake ca malarūpasatvādiguṇabalādeṣāmādyatvaṃ daśādyā ityādinocyate ityāha | ata evā''hetyādi | anye tvityādivyākhyānaṃ pūrvāparāsaṃbandhādayuktaṃ vakṣyamāṇakalādīkṣopayogivyāptipradarśanena | vyāpakatvaṃ ca dvayaṃ vā''gamāntareṣu śuddhāssatvādayassantītyuktaṃ tattu yaduktameva | śuddhādhvanyapi sūkṣmakalādīnāṃ vakṣyamāṇatvāditi || 178 || vṛttiḥ | idānīṃ prāguktānāṃ gahaneśādīnāṃ kiyadāspadamiti prāgyannoktaṃ tadvaktumāha | ūrdhvaṃ kalāyā vidyādha - śśrūyante gahanādhipāḥ | tadantarālametāva - diti dhījā'tra lakṣaṇā || 179 || vidyāśabdenātra māyā grāhyā | taduktam | śrīmatpauṣkare māyā vidyā parā smṛtā iti | asyā adhaḥ kalāyāścordhve gahaneśādayorudrāśśāstreṣu śrūyante | tatra tayormāyākalayoretāvatpramāṇaṃ tadantarālamiti buddhijaivātra lakṣaṇāmānaṃ tatparicchinatti | natvatra pramāṇaṃ paramucyate | māyātatvasyānantatvaśruteḥ | tathācoktaṃ tatrabhagavadbhiḥ bṛhaspatipādaiḥ api sarvasiddhavācaḥ kṣīyeran dīrghakālamudgīrṇāḥ | māyāyāmānantyānnocyeta srotasāṃ saṃkhyā iti || dīpikā | ūrdhvamityādi sūtramavatārayati idānīmityādi | nanvetatsūtra matrāsaṃbaddham | ata eva anaṃtastrikala ityādinā pūrvoktenaikavākyatayā vyākhyeyam | kathaṃ punastatraiva na paṭhyate chandovatsūtrāṇi iti nyāyāt | evaṃ hi paṭhitamabhyudayāya bhavatīti | buddhijaivātra lakṣaṇā iti | tallakṣaṇā dṛṣṭirjñānamūha ityarthaḥ || 179 || vṛttiḥ | upasaṃhartumāha | dvayorapyadhvanorevaṃ kramaprasavayoginoḥ | vilayaḥ pratilomyena śaktitatvadvayāvadhiḥ || 180 || evamityuktena prakāreṇa kramiko yaḥ prasavassargaḥ tadyoginoḥ dvayorapi śuddhāśuddhayoradhvanossargaviparyayeṇa saṃhārakrameṇa vilayaḥ | yata eva yasya prasavastasyaiva tatrāntarbhāva ityarthaḥ | śaktitatvadvayāvadhiriti | śuddhasya tāvatparāśaktyantaḥ | aśuddhasya māyāśaktyantaḥ || 180 || dīpikā | upasaṃhartumāhetyupalakṣaṇaṃ (pralaye.................) pralayaścātra dvividhaḥ | asādhāraṇasargaviṣayaḥ sādhāraṇasargaviṣayaśca tatra prathamaśśarīravilayātmako dvividhaḥ | tatra hi jātyāyurbhogapradasya karmaṇaḥ kasya citparikṣayāt sthūlaśarīraviṣayo bhavati | vijñānayogasanyāsairbhogādvā karmaṇaḥ kṣayāt iti sarvasya karmaṇaḥ kṣayāt sūkṣmadehaviṣayassthitikāle'pi bhavati | mahāpralayakāle tu sarveṣāmiti sa evā'sādhāraṇasya tatvamārgasya vilayaḥ | dvitīyastu bhūrādilokānāmupasaṃhārāditi sa evā'tra vilayaḥ prātilomyenetyādinocyate | yaduktaṃ mataṅge kālo nāma manuṣyāṇāṃ dvividhaḥ pralayātmakaḥ | upabhogakṣayādekassa ca dehāntadarśanāt | lakṣyate'nyopasaṃhāro lokatrayaparikṣayāt iti || paraśaktyanta iti kuṇḍalinīśaktyantaḥ || 180 || vṛttiḥ | atyarthasaṃkṣepeṇa sūcitaṃ saṃhārakramaṃ viśeṣeṇa jijñāsurmuniḥ praśnayati | vyastasyātha samastasya vilayassa kathaṃ kiyān | tatvamārgasya bhagavan brūhi sarvārthadarśyasi || 181 || yatassarvāgamārthadarśitvaṃ tvayi bhagavan tatohāsmākamādiśa kathaṃ kena krameṇa kiyatkālīnaśca vyastasya prādhānikādessamastasya śaktitatvāntasya tatvādhvano vilayassaṃhāra iti praśnārthaḥ || 181 || dīpikā | vyastasyetyādipraśnasūtraṃ vyācaṣṭe | yata ityādi | vyastasya prādhānikāderiti | kṣityādiguṇatatvāntaprādhānikasya jagataḥ | ādiśabdāt trailokyasya kadācillaya ityarthaḥ || 181 || vṛttiḥ | athātrottaram | mahāsvāpe samastasya vyastasyā'vāntaro layaḥ sargo'pyevaṃ sthiteḥ kālaḥ kathyamāno'vadhāryatām || 182 || anavaratamanantapuruṣopabhogasādhanatanukaraṇabhuvanādijananāpacita- śaktermāyātatvasya punastatkāryanirvartanakṣamavivitraśaktyuṃttejanārthaṃ bhavināṃ bhavabhramaṇakhinnānāṃ viśrāntyai vyastasya prādhānikāderadhvano vilayaḥ svecchāparigṛhītasadāśivādisakalarūpopasaṃhṛtilakṣaṇe mahāsvāpe samastasyāpyadhvanaḥ pratisañcāraḥ | yathā yādṛśaścāsau tathāgre spaṣṭayiṣyati | sargo'pyevamiti vyastasamastatvena | tathāhi parāparavidyeśvarādyanekādhikārikṛtatvena vyastaḥ | parameśvarecchāpreritānantādirūpatayā tu samastaḥ | taditthaṃ vyastasya samastasyacādhvanaḥ kadā vilaya iti yatpraśnitaṃ tadiyatā pratyuktam idānīṃ kiyāniti kiyatkālīnassavilaya iti praśnasyottaraṃ sthiteḥ kāla ityādinā sthitipūrvakatvāt vilayasya sthitestāvat kālo'bhidhīyamānaḥ śruyatām || 182 || dīpikā | siddhāntasūtraṃ vyācaṣṭe'navaratamityādi māyātatvasyetyupalakṣaṇaṃ prakṛtyādyuttejanārthameva madhyamapralayo yataḥ vyastasyetyādi | prādhānikāderadhvano vilayaḥ prathamamiti śeṣaḥ | trailokyapralayastu prathita ityanantara sūtre vyaktībhaviṣyati | tathāhītyādi | madhyamapralayāvasāne guṇāditatvasṛṣṭeranantakartṛkatvāt bhuvanasṛṣṭeḥ śrīkaṇṭhakartṛtvāccharīrādisṛṣṭerbrahmādikartṛkatvādanekādhikāri-nirvartyo vyastassargaḥ mahālayānte parameśvarecchayā preritānantadvāreṇa ca samasta iti || 182 || vṛttiḥ | ko'sāvityāha | caturyugasahasrāntaṃ aharhemāṇḍajanmanaḥ | niśā tāvatyahorātra mānenābdaparārdhake || 183 || vilayo vyutkrameṇaiṣa prakṛtyādi nivāryate || 183 || kṛtādiyugacatuṣṭayasahasrāntamānakaṃ kanakāṇḍajasya brahmaṇassambandhi dinam | tāvatyeva ca rātriḥ | anenāhorātramānena ṣaṣṭyadhikaśatatrayasaṃkhyāte'bde ekadaśaśatasahasrādigaṇanayā sahasrādigaṇanayā parārdhasaṃkhyā yadā'bdānāmutpadyate tadā vyastasya prādhānikasyādhvano vilayaḥ | eṣa ca vyutkrameṇeti sṛṣṭikramavaiparītyena paścādvyastasyādhvanassargaḥ bhūtasaṃhārastu pūrvamiti vaiparītyaṃ tadā ca prakṛtyādi prādhānādi yatsargasyopādānakāraṇaṃ tannivāryate | tattadadhikṛtairupasaṃhṛtavyāpāraḥ kriyate || 183 || dīpikā | caturyugetyādi sūtraṃ vyācaṣṭe kṛtādītyādi | eṣāṃ ca yugānāmiha mānaṃ noktam | saṃhitāntarāderavagantavyam | yaduktaṃ mataṅge | 1truṭirnāma kalā sūkṣmā lavastaddviguṇassmṛtaḥ | lavadvayaṃ nimeṣastu kāṣṭhā pañcadaśātmikā | triṃśatkāṣṭhātmikāvāhāḥ vāhāstriṃśatprapīḍitaḥ | muhūrtasaṃjño loke'smin taistriṃśadbhiśca suvrata | ahorātraṃ samākhyātaṃ tantresmin pārameśvare | pakṣo'horā-travargeṇa jñeyaḥ pañcadaśātmanā | pakṣadvayassmṛto māso dvau māsāvṛturucyate | ṛtūnāṃ tritayena syāt ayanaṃ munisattama | ayanadvitayenāpi vatsaraḥ paribhāṣyate | sauro manuṣyajātīnāṃ teṣāṃ ṣaṣṭyadhikaiśśataiḥ | tribhirdivaukasāmabdaḥ kathitastantradarśanāt | catvāryabda sahasraṇi vaibudhāni kṛtaṃ yugam | sandhyāgatāni tāvanti sandhyāṃśastāvadeva hi | ekaikahrāsato'nyāni tretādyāni yugāni tu | sandhyāsandhyāṃśayuktāni kalpaniṣṭhānyataḥ param | sarvametatsamā- khyātaṃ abdānāṃ tu caturyugam | sahasrāṇi daśa dveca tato manvantaraṃ param | caturyugaikasaptatyā vijñeyaṃ gaṇitārthibhiḥ iti brahmaṇassaṃ-bandhidinamiti | trailokyasthitiḥ tāvatyeva ca rātririti tasyaiva pralayakālaḥ | yaduktaṃ tatraiva svavyāpāraniyuktānāmindrāṇāmāyurucyate | ekaikasya bhavedāyuḥ yugānāmekasaptatiḥ | taiścaturdaśabhiśśākrairdinaṃ kamalajanmanaḥ | lokatrayasthitiriyaṃ samāsena tavoditā | tathā caitāvatī rātriryasyāṃ lokatrayaṃ mune | kṣayaṃ yāti tamaḥ prāpte tadavasthama-harmukhe | brahmāpyutthāya śayanādāviṣṭaḥ karaṇātmanā | rudraśaktibalādbhūyo nirbhiṇoti jagattathā iti | madhyamapralayāvadhi kṣityādiguṇāntasya kāla pramāṇamāha | anenetyādi idamevaca mānaṃ tatpralayakālasyāpīti | tadetatkanakāṇḍajasya brahmaṇaḥ paramāyuḥ śrīkaṇṭhasya cāhorātramiti śāstrāntarepūcyate || 183 || ______________________________ 1. pralayapaṭale pañcadaśaślokamārabhya | vṛttiḥ | atha kathaṃ te tadadhikṛtāstadānīmāsata ityāha - tadā rudraśataṃ vīra- śrīkaṇṭhau ca pradhānapāḥ | śaktyākramya jagatsūkṣmaṃ sūkṣmadehāṃśca cidvataḥ || 184 || prakṛtisthāśayān kālaṃ tatsvāpāntamupāsate || 185 || tasmiṃśca kāle śatarudrāḥ śrīkaṇṭhavīrabhadrau ca krodheśacaṇḍasaṃvartādayaśca pradhānādhikṛtāḥ prakṛtisvāpāvasānaṃ yāvat svādhiṣṭheyaṃ jagattadānīṃ śaktirūpatayāvasthānāt sūkṣmaṃprakṛtisthitakarmāśayān kṣityādikalāntatatvārabdhasūkṣmadehān cidvataścāṇūn svaśaktyādhiṣṭhāya tiṣṭhanti || tadanantaram | śiveṣṭamantrabhṛnnunna - maṇḍalādhipatīritāḥ | kāle jagatsamutpādya svādhikāraṃ prakurvate || 186 || punaravāntarasargaprārambhe parameśvarecchācoditānantādi- vidyeśvarapreritairmaṇḍalādhipatisaṃjñitairadhikārirudraiḥ pravartitāste tasmin kāle jagannirmāya yathāsvamadhikāraṃ vidadhati || 186 || vṛttiḥ | atra prakṛtisthāśayatvaśrutermunissandihānaḥ praśnayati | karma dharmādikaṃ tacca guṇatvena matau sthitam | guṇino na guṇo'paiti prakṛtāvucyate katham || 187 || dharmādharmarūpaṃ yatkarma tadbuddherguṇatvena sthitamityuktaṃ bhāvā buddhiguṇā dharmajñānavairāgyabhūtaya ityādinā | nahi guṇinassakāśādguṇasyāpagamo dṛṣṭaḥ | nahi paṭācchauklyaṃ śarkarādermādhuryaṃ vā pṛthakkartuṃ śakyam | tataśca prakṛtisthāśayatvaśrutiḥ kathamiti praśnārthaḥ || 187 || dīpikā | tatra prasaṅgānmuneḥ praśna ityāha | atretyādi || 187 || vṛttiḥ | siddhāntastu | satyaṃ buddhiguṇaḥ karma nāpaiti guṇino guṇaḥ | dehākṣaphalabhūmīnāṃ tātsthyāttatropacaryate || 188 || bhavatyeva buddhiguṇatvaṃ prāguktarītyā dharmādharmasvarūpasya karmaṇaḥ guṇinaśca sakāśānnaguṇasya vyapagamaḥ | tatra tu prakṛtau tatkarma sthitamityupacaryate | kasmādupacārabījādityāha dehākṣaphalabhūmīnāṃ tātsthyāt | yataḥ prakṛtisthā eva bhoktṝṇāṃ śarīrendriyārthabhogabhūmayaḥ tasmātkarmā'pi tatsthatvenoktam | buddhisthatve'pi karmāśayasya buddhestatsthatvāt prakṛtisthāśayatvamātmanāmuktamityavirodhaḥ || 188 || vṛttiḥ | dṛśyante ca tātsthyāderupacārabījādanekavidhāśśabdānāmaupacārikyaḥ pravṛttayaḥ | tathāhi | ādhāre kāraṇe kārye samīpe copakārake | dharmādyanukṛtau ceti lakṣaṇāṃ sūrayo jaguḥ || 189 || mukhyārthānugamānupapattergauṇārthapratītikāriṇīṃ lakṣaṇāṃ sūrayastadvido jagurūcuḥ | kutra kutretyāha | ādhāra ityādi | tatra tāvadā-dhāre yathā - mañcāḥ krośantīti | atra hi mañcānāmadhikaraṇabhūtā- nāmacaitanyādrodanalakṣaṇena krośanārthenānanugamāt ānarthakyāt tatsthānāṃ bālānāṃ sambandhi yatkrośanaṃ tatteṣu tātsthyātmaka- lakṣaṇayoktam | kāraṇe tu lakṣaṇā yathā - śālīn vṛṣṭo deva iti | atra hi mukhyayā vṛttyā śālivarṣaṇasyārtho'nanvita iti lakṣaṇayā kālocitā-yāṃ samyak vṛṣṭau śālikāraṇabhūtāyāṃ pratibandhavaikalyayora-sambhavāt sampannameva śālilakṣaṇaṃ kāryamupacaryate iti | athavā āyurghṛtamiti āyuṣkāraṇe ghṛte āyuṣastatkāryasyopacāraḥ | evaṃ kārye'pi lakṣaṇā sambhavati yathā - ūrṇāḥ prāvaraṇāḥ kecit | apare tūlaṃ vāsa iti atra kila sūtrabhāvaṃ vinā kamlapaṭādibhāvenāpari-ṇatayoḥ ūrṇātūlayormukhyayā vṛttyā prāvaraṇamasambhāvitaṃ tatkāryasya kambalapaṭātmana eva tadupapatteḥ | tataśca kambale paṭādau ca tayorūrṇākārpāsayorupacāraḥ kṛtaḥ | samīpārthalakṣaṇā yathā - gaṅgāyāṃ ghoṣa iti | atra hi mukhyayā vṛttyā pravāhajalarūpaṃ srotaḥ guṇavṛttyā vā tadviśeṣaṃ yadi kiṃcidgaṅgāśabdaḥ kathayet tadasyā'sambhāvyaiva grāmādhikaraṇatā iti sāmarthyāttatsāmīpyaṃ lakṣaṇātvena vyavatiṣṭhate | upakārake'pi lakṣaṇā dṛśyate yathā - bhikṣā vāsayanti - kārīṣo'dhyāpayatīti | atra kila na 1bhikṣāstatprā-varaṇaṃ cālaṃ kareṇa gṛhītvā gamananiṣedhaṃ kurvanti | nā'pi sarvadhā'smātsthānāt | na gantavyamiti praṇayavacanairavasthāpayanti | apitu pracurānnavyañjanavatyastṛptihetutvāt nivasanakriyāyāmupakāra-katvena sambhāvyamānāḥ prayojakatvenopacaryante | evaṃ ca na kārīṣo'ṅga putrā'dhīṣveti bruvan māṇakamadhyāpayati | nā'pi taccharīramanupraviśya bhūtavetālādibhirivainaṃ pāṭhayati || śītāpanodahetutayā'dhyayanavidhyupakārakatvena ānukūlyaṃ bhajaṃstatprayojakatvenopacaritaḥ || kiñca dharmādyanukṛtāvityādigra- haṇādākārānukṛtau jātyanukṛtau vā | tatra dharmānukṛtau yathāsiṃho māṇavakaḥ gaurvāhīkaḥ | iti | atra kila lakṣaṇayā siṃhadharmāṇāṃ śauryādīnāmanukṛtyarthaṃ māṇavake sāmānādhikaraṇyena siṃhaśabdaḥ pravṛttaḥ | mukhyayā vṛttyā tasya siṃhatvasyā'sambhavāt | vāhīketi | puṃsi pṛṣṭhavahanāsambhavāt tiṣṭhanbhakṣaṇagacchanmū- trādibalīvardagatadharmānukaraṇāya gośabdassāmānādhikaraṇyeno- pacaritavṛttireva pravṛttaḥ | mukhyayā vṛttyā tathā'nanvayāt | evamākārānu kṛtau yathā - sūcibhedyaistamobhiriti | atra hi tamaso'mūrtitvāt sūcibhedyatvaṃ tamaso mukhyavṛttyā'nanugatam ato lakṣaṇayā'tinibiḍatvaṃ vaktumākṛtissūcibhedyatvenānukṛtā | evaṃ nāma ghanāni tamāṃsi yadvastrādivatsūcyādinā bhedamapyeṣāṃ kartuṃ śakyamityarthaḥ || 189 || ______________________________ 1. vastramityarthaḥ | dīpikā | prasaktānuprasaṅgena lakṣaṇābhedāḥ kathyanta iti darśayituṃ ādhārasūtramavatārayati | dṛśyante cetyādi || 189 || vṛttiḥ | tadiyatā prāsaṅgikamupacārabījamudāhṛtya prakṛtamupasaṃhārakramamanusarannāha | evaṃ guṇādisargāṇāṃ parārdhe guṇakāraṇam | kalā leḍhi kalāṃ māyā svādhikāraparāṅmukhī || 190 || tannivṛttau nivartante devāstadadhikāriṇaḥ | sargasthityādiko yasmāt adhikārastadāśrayaḥ || 191 || guṇādisargāṇāṃ prāguktamānena parārdhasaṃjñake kāle vyatīte guṇakāraṇamavyaktākhyaṃ kalā svātmanyupasaṃharati | tāmapi kalāṃ svasmādadhikārātparāṅmukhī svavyāpāropasaṃhārecchuḥ māyā svātmanyevopasaṃharati | tasya ca māyādhikārasya nivṛttau tadadhikṛtāssarve nivartante | viratavyāpārā āsate | yasmātteṣāṃ sargasthityādirūpo'dhikārassarvo māyāśrayaḥ tadviratau kathaṃ teṣāṃ na virāmassyāt || 190 - dīpikā | sūtradvayaṃ vyācaṣṭe guṇādisargāṇāmityādi | atra cāvyaktakālayorupasaṃhāro rāgādīnāmapi svakāraṇopasaṃhārasyopalakṣaṇatvena jñeyaḥ | tasyacetyādi | tatra paramantreśvarā adhikāratyāgāt paramuktibhājaḥ | anyetu bhuvaneśvarayogyatānuguṇaṃ pralayakevalino vijñānakevalino muktā vā bhavanti || 190 - 191 || vṛttiḥ | itthamaśuddhe'dhvani pratisañcara uktaḥ | idānīṃ śuddhādhvani vaktumāha | evaṃ mantreśamukhyeṣu viśatsvabhimataṃ padam | vidyāmatti sadātatvaṃ tadbindurbaindavaṃ dhvaniḥ || 192 || nādamatti parāśaktiḥ śaktimīṣṭe svayaṃ haraḥ || 192 || anenaiva krameṇa mantreśvarapradhāneṣu mantramaheśvareṣvanantādiṣu nirvartitādhikāritvāt parakaivalyaprepsuṣu satsu vidyātatvaṃ sadāśivatatve samupasaṃhṛtavaibhavaṃ bhavati | tacca baindave | baindavamapi nādātmani | nādo'pi parasyāṃ śaktau tāṃ tu śaktiṃ sākṣātparameśvarassvātmanyupasaṃhṛtya kalāprasavāṃ na karoti || 192 || dīpikā | idānīmmāyopasaṃhārakāla eva śuddhādhvano'pi saṃhārakāla iti darśayan evamityādisūtraṃ vyācaṣṭe | anenaivetyādi | parasyāṃ-śaktāviti mahāmāyātmikāyāmityuktam | svātmanyupasaṃhṛtya kalāprasavāṃ na karotīti tāmadhitiṣṭhatīti yāvat || 192 || vṛttiḥ | evaṃ ca kṛte sati parameśvaraḥ | bhavināṃ viśramāyaivaṃ māyāyāśca paraśśivaḥ | ākalayya svadṛkcchaktyā svāpaṃ sṛṣṭyai pravartate || 193 || nijayā jñānaśaktyā bhavabhramaṇakhinnānāṃ bhavinā yathocitabhogopayogitanukaraṇabhuvanādyanekakāryaprasavādapacita-śakteśca māyākhyasyopādānakāraṇasya viśramāya svāpamavyāpṛtatvam | iyatā kālenaite bhavino viśrāmyanti | upacitasāmarthyaṃ ca punassargakṣamaṃ māyākhyaṃ kāraṇaṃ sañjāyata ityevamākalayya parameśvarassṛṣṭyarthaṃ prāgvat pravartate || vṛttiḥ | yathācaitānyuktāni svasmin kāraṇe vilīyante | evamanyadapītyāha | evaṃ tatvāni bhāvāśca bhuvanāni vapūṃṣi ca | śuddhāśuddhādhvanorvipra vyākhyātāni samāsataḥ || 194 || anenaiva krameṇānyadapi tattvabhāvabhuvanādi sitāsitādhvavarti yatkiñcittatsvasmin kāraṇe pralīnaṃ saṃkṣepato vyākhyātaṃ jñeyam || 194 || dīpikā | evaṃ tatvānītyādi vyācaṣṭe | anenaiva krameṇetyādi | ayamabhiprāyaḥ pūrvoktāśuddhatātvikaśarīravat śuddhamapi sūkṣmaśarīraṃ mahāmāyātmakaṃ śaktyavasthāviśeṣarūpaṃ tāvattattvātmakamastīti kinnimittametacchuddhaṃ sūkṣmaśarīraṃ kalpyata iti cet dīkṣāyāmevopayogārthaṃ tathā'hi ātmano vyāpakatvāt dīkṣāyāṃ grahaṇādi nopapadyata iti yathā māyīye'dhvani sūkṣmadehadvārā pratisthānaṃ saṅgrahayojanādi kriyate | evaṃ śuddhādhvani vākśaktyātmakasūkṣmadehadvāreṇa tattatsthāneṣu saṃyojanagrahaṇādi kriyata iti pūrvoktakālāditatvasamānābhidhānācca teṣāṃ na tattvatirekaprasaṅgaḥ ata evātrā'śuddhāviti yathā māyīyedhvani || 194 || vṛttiḥ | atra muniḥ praśnayati | vidyāpañcāṇudehaśca bindurnādo'tha kāraṇam | pañcaskandhaḥ paro mārgaḥ kva bhāvāḥ pratyayāssthitāḥ || 195 || śuddhāśuddhayoradhvanostatvabhāvabhūtabhuvanānāṃ saṃkṣepādevaṃvidhassvasmin kāraṇe pratisañcara iti yadbhagavatā'smākamādiṣṭaṃ tatra vidyāsadāśivabindunādaparaśaktirūpe śuddhe'dhvani bhāvāḥ pratyayāḥ kva sthitā iti praśnārthaḥ | dīpikā | kutra kutra kāni tatvāni sūkṣmarūpeṇa sthitānīti muniścodayatītyāha | atretyādi | bhāvāḥ pratyayāssthitā iti | bhāvādikāraṇā buddhiḥ tadupalakṣitāni cānyāni tatvānītyarthaḥ || 195 || vṛttiḥ | atra siddhāntaḥ | nādassūkṣmaḥ kalā kāla - rāgayugme sapūruṣe | sthūlaḥ pañcakalo nādaḥ pañcatatvāśrayo mune || 196 || pradhānādicaturgranthi nidhirbinduścatuṣkalaḥ | garve manomukhā devāḥ buddhau bhāvādayassthitāḥ || 197 || pañcamantratanurdeva - ssthitastanmātrapañcake | sūkṣmabhūteṣu mantreśāḥ mantrāssthūleṣu saṃsthitāḥ || 198 || idamatra tātparyaṃ pañcaskandhasyā'sya śuddhasyādhvano vyāpyatvenā'śuddho'dhvā vyavasthitaḥ | tatra cocyamānavadviśiṣṭavyāpterbindutatvasyāntargatatvena bhāvapratyayānāmavasthiterna kaścidvirodhaḥ | tathāhi sūkṣmaḥ paronādaḥ kaleti | 1kalāvyāpyatvādupacārataḥ kalāśabdasāmānādhikāraṇyenoktaḥ | yathā vā nikhilanādabindvādiprameyāṅgīkāreṇa tatkāraṇaṃ paranādasvarūpamavasthitamevaṃ samastāsitādhvakroḍīkāreṇa kalāsthiteti tadbhāvena tasyā upacāraḥ kṛtaḥ | kālayugme niyatikālātmake | rāgayugme vidyārāgasvarūpe sapūruṣa iti | puruṣatatvasahite | etāni pañcatatvānyāśrayo yasya sa pañcatatvāśrayaḥ pañcakalassthūlo nādaḥ | anenaiva ca krameṇa pradhānaguṇamahadahaṅkāralakṣaṇaṃ yadgrandhīnāṃ pāśarūpāṇāṃ prakṛtīnāṃ catuṣṭayaṃ tannidhiriti tadgarbhaḥ prāguktanivṛtyādikalācatuṣṭayātmako bindurboddhavyaḥ | etadantargate ca garve'haṅkāratatve manasā saha karaṇadaśakaṃ buddhau tu dharmādayo bhāvāḥ tadupādānāśca prāguktāḥ pratyayāssthitāḥ | itthaṃ ca sadāśivanāthaḥ pṛthivyāditanmātrapañcakādhiṣṭhātṛsadyojātādi- pañcamantratanustanmātrapañcakaṃ sthitaḥ | sūkṣmeṣu ca sūkṣmadehārambhakeṣu bhūtaviśeṣeṣu mantreśānāṃ vyāptiḥ mantrāṇāṃ sthūleṣu pṛthivyādiṣvityevaṃ śuddho'pyadhvaitatprameyagarbhīkāreṇā'vasthita ityadoṣaḥ || 197 || ______________________________ 1. vyāpakatvaditi pāṭhaḥ | dīpikā | siddhāntasūtraṃ vyācaṣṭe idamatretyādi vyāpyasyāśuddhādhvano yāvanto bhedāstāvantassūkṣmarūpāśśuddhe'pyasmin pañcaskandhātmake mārge sthitā ityarthaḥ | tatra 1kāni tatvānīti darśayati tathāhītyādi | pradhānaguṇamahadahaṅkāralakṣaṇamityādi | eṣāṃ ca kāryayonitvāt granthiśabdenokta ityarthaḥ || 198 || ______________________________ 1. skandhānīti pāṭhabhedaḥ | vṛttiḥ | atha vyākhyātārthopasaṃhārāya vyākhyeyasya kriyāpādasya copakṣepāya ca ślokaḥ || iti | yadaṇunirodhidhvāntabījādyadṛṣṭaṃ paśumatasṛtadṛgbhiḥ pāśajālaṃ subhūri | tadupaśamanimittaṃ vakṣyamāṇakriyāto rucadavihataśaktiśśāṃbhavī mantrasaṃpat || iti śrīmanmṛgendre vidyāpādassamāptaḥ | ityevamuktena prakāreṇāṇūn paśūn niruṇadvyavaśyamityaṇu-nirodhi dhvāntabījādi malakarmamāyāmaheśvararodhaśaktyātmaka- manantāṇvāvārakatvenānekaśaktiyogātsuṣṭhu bhūyānatiśayena bhūyiṣṭhaṃ paśumateṣvanīśvaraśāstreṣu sṛtā prasṛtā dṛk jñānaṃ yeṣāṃ tairadṛṣṭamanavagataṃ pāśānāṃ sambandhi bandhanahetutvājjālamiva jālaṃ tasyopaśamanahetorabhidhāsyamānakriyāderhetubhūtādeva dīpyamānā'pratihataprabhāvā śivamantrasamṛddhiḥ | ayamāśayaḥ | vakṣyamāṇadīkṣākriyākramottejitasahajasāmarthyayā mantrasamṛddhyā dīksādikarmapāśopaśāntinimittatāmetyābhyudayāya bhavatīti yasmādacintyānupamamahimnāṃ mantrāṇāṃ viṣāpahārādāviva malakarmamāyīyapāśacchedane'pi sāmarthyamavyāhatam | tathācāha gurussiddhassadyojyotiḥ mantratatvakaraṇīyanirūpaṇāvasare 1viṣavannikṛntati paśostūrṇaṃ malakarmayonikāryāṇi | ārādhitaṃ tu siddhīryacchati vividhāśca sādhakendrebhyaḥ iti | ______________________________ 1. aṣṭaprakaraṇe tatvasaṃgrahe pañcatriṃśaślokaḥ | kimapyanupayogi yadyadapi kiñcidaprastutaṃ prameyamadhikṛtya tannakhalu niṣphalaṃ garjitam | apitvavasarocitaprakṛtavastumīmāṃsanā - nmṛgendravivṛtāviha sphuratu tadvidāmādaraḥ || śāṅkarakaṇṭhaśrīma - dvidyākaṇṭhādanugrahaṃ labdhvā | nārāyaṇakaṇṭha imāṃ tatputro vyaracayadvṛttim || iti śrīmadbhaṭṭavidyākaṇṭhātmajaśrībhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau bhuvanādhvaprakaraṇam || || samāptam || vidyāpādassamāptaḥ | dīpikā | ityādiślokaṃ vyācaṣṭe ityevamityādi | tatra kriyāta ityādinā kriyāpādasya sāmānyenopakṣepaḥ kriyate | mantrasampadityanena tu tatrā'pi prādhānyena vakṣyamāṇasya mantroddhāraṇasyeti śubham || pāṣaṇḍāpajayaṃ sakāvyatilakaṃ bhaktaprakāśādikaṃ cakre vākyapadapramāṇanipuṇaḥ śrījanyayā yassvayam | so'yaṃ vipraśikhāmaṇiśśrutinidhiśśrīmānaghoraśśivaḥ pāde'sminnakaronmṛgendravivṛtervidyābhidhe dīpikām || ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ mṛgendravṛttidīpikāyāmadhvaprakaraṇaṃ samāptam || vidyāpādassamāptaḥ | || śrīḥ || athedānīṃ yogapādaḥ | (śrīmannārāyaṇakaṇṭhakṛtavṛttisahitaḥ) atra tāvat asmātpravitatādbandhātparasaṃsthānirodhakāt | dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatyapīti śruterdīkṣāyā eva niratiśayakaivalyāvāptihetutvāt tasyāśca sarvasyā eva paśupāśeśvara- svarūpanirūpaṇopāyagatena samastādhvavyāptipradarśakena mantramantreśvarādimāhātmyaniścāyakena jñānena vinā niṣpādayitumaśakyatvāttadeva bodhako vidyāpādassaparicchadaḥ paśupāśeśvarasvarūpanirūpaṇāya prathamamuktaḥ | tataḥ kriyāpādopyanekavidhasāṅgadīkṣāvidhipradarśanāyopadiṣṭaḥ | samprati tu jñānakriyākramajñenāpi sādhakaputrakādinā samādhyādyanabhyāsādanātmavidā satā yathopadiṣṭasvasvavyāpārānuṭhānaṃ sampādayituṃ na śakyamiti prāṇāyāmādyaṅgasahito yogajñaptaye yogapādaprakramaḥ | atra ca prakṣīṇapāśasyāṇoḥ parameśvarasvarūpāvabhāsanaṃ tātparyamiti tantravastutrayeṇa paśupāśeśvaralakṣaṇena sambandho vyavasthāpitaḥ | prayojanaṃ ca tadupanyastaṃ jñeyam | sautro'pi sambandhaḥ tripadārthaṃ catuṣpādamityuddeśasūtraprakramāllabdhaḥ | vākyātmakaśca caryāyogakriyāpādairviniyogo'bhidhāsyate ityādibhirvākyai | prākaraṇiko'pi samayinaḥ putrakasya gṛhītābhiṣekayośca sādhakācāryayoḥ avaśyopayogi yogaprakaraṇamityuktametat | pāṭalikastvanantara pādapaṭalānte surayogijuṣṭamityanenopakṣiptaḥ || athānātmavatāṃ matvā svādhikāraṃ suduṣkaram | yaterannātmavanto ye deśikādyā jigīṣavaḥ || 1 || ātmā vidyate yeṣāṃ te ātmavantaḥ ātmārāmatvena niyuktatvāt sākṣātkṛtā''tmasvarūpāḥ | nityayoge matup | kiñcaivaṃvidhānāṃ deśikaputrakasamayisādhakānāṃ nijanijādhikārakaraṇamarthaṃ duṣkaraṃ budhvā te diśikaprabhṛtaya uttarottarabhūmikā jayaiṣiṇaḥ tadarthaṃ yateran prayatnavantassyuḥ iti vidhau liṅ | atha tāvatkimidamātmavatvaṃ nāmetyāha | tadātmavatvaṃ yogitvaṃ jitākṣasyopapadyate | prāṇāyāmādyanuṣṭhānā - jjitākṣatvaṃ śanaiśśanaiḥ || 2 || yujyate śivatvalakṣaṇayā svasvarūpābhivyaktyā'vaśyamiti yogī | tasya bhāvo yogitvaṃ ātmavatvāvinābhāvi | ata eva yujiryoga ityasmāddhātoryogaśabdo jñeyaḥ | na tu yujsamādhāviti | asya tadaṅgatveneṣṭatvāt | etacca jitākṣasyeti tasya vaśīkṛtendriyagrāmasyānyadapi kāryannirvahati | kiṃ punaryogitvam | tathā cāhuḥ | indriyāṇāṃ vicaratāṃ viṣayeṣvapahāriṣu | saṃyamī yatnamātiṣṭhedvidvān yanteva vājināṃ iti | jitendriyasyatvacirādeva svarūpalābhaḥ | uktaṃ ca sanakena indriyāṇīndriyārthāṃśca tanmātrāṇi manastathā | niyamya gatisaṅkalpaḥ paramātmani līyate iti | kathaṃ tajjitākṣatvaṃ syādityāha prāṇāyāmādyanuṣṭhānāditi | vakṣyamāṇalakṣaṇaprāṇāyāmādyaṅgasaptakābhyāsājjitendriyatvaṃ śanaiḥ krameṇa bhavati | dvitīyaśśanaiśśabdo'bhyāsaviṣaye śanairvakṣyamāṇamātrāvivardhanakrameṇa prāṇāyāmādayo'nuṣṭheyāḥ | yasmādatimātramabhyasyatāṃ vātagulmagudodāvartordhvaśvāsonmādasmṛtimoṣādayo yogavighnahetavo doṣā udbhaveyuḥ || 2 || atha sāṅgaṃ yogamupadeṣṭumāha | prāṇāyāmaḥ pratyāhāro dhāraṇā dhyānavīkṣaṇe | japassamādhirityaṅgānya - ṅgī yogo'ṣṭamassvayam || 3 || prāṇāyāmādīni saptāṅgāni | yogastu svayamaṣṭamo'ṅgitvena jñeyaḥ || 3 || athaiṣāṃ prāṇāyāmādīnāṃ lakṣaṇaṃ vakti | prāṇaḥ prāgudito vāyuḥ āyāmo'sya prakhedanam | preraṇākṛṣṭisaṃrodha lakṣaṇaḥ kratudoṣanut || 4 || prāṇanādivṛttibhedādekasyā'pi vāyoḥ prāṇāpānādipañcabhedatvaṃ tadvṛttayaśca vidyāpāde pradarśitāḥ | tādṛgvidhasya tasya vāyoḥ khedanaṃ svātantryabhāvādādhikyena bahiḥ preraṇam | tasyaivacāntaḥ tathākarṣaṇaṃ saṃrodhaśca kuṃbhīkaraṇaṃ recanapraveśanavirāmaḥ evaṃlakṣaṇaṃ yatprāṇādīnāṃ prakhedanaṃ sa prāṇāyāmaḥ | kratuśabdenendriyāṇi saṅkalpo vā teṣāṃ doṣāḥ vihitānanuṣṭhānaniṣiddhācaraṇakṛtāḥ tānnudatyupaśamayatīti taddoṣanut | uktaṃ hi dahyante dhmāyamānānāṃ dhātūnāṃ hi yathā malāḥ | prāṇāyāmaistathā doṣāśśāmyantīndriyagocarā iti || 4 || atha pratyāhārasya lakṣaṇam - tatassukhalavāsvāde teṣāṃ vṛttasya cetasaḥ | pratyāhāro vidhātavyaḥ sarvato vinivartanam || 5 || tataḥ prāṇāyāmābhyāsādanantaraṃ pratyāhāraḥ kāryaḥ | kiṃrūposāvityāha teṣāmiti teṣāmindriyāṇāṃ sambandhī vaiṣayiko yassukhalava ānandaleśastadāsvāde vṛttasya tatparasya cetasassarvebhyaḥ evendriyārthebhyaḥ pratyāharaṇaṃ pratyāhāraḥ vidheyaḥ || 5 || itthamanuṣṭhitaḥ kiṃ syādityāha | tenendriyārthasaṃsarga vinivṛtteścito matiḥ | dhāraṇāyogyatāmeti - pade svecchāprakalpite || 6 || tena pratyāhāreṇa citaścittasyendriyārthasaṃyogātpratyāhṛtatvā-dyā vinivṛttiḥ svavyāpāraviratistasyā hetubhūtāyāḥ svecchāprakalpite pade vakṣyamāṇadhāraṇāyogyatāṃ matirabhyeti | nacātra matirbuddhiḥ api tu mananaṃ matissaṅkalpākhyaścetaso vyāpāraḥ tasyaiva dhāraṇāśravaṇāt | yadāha patañjaliḥ dehabalaścittasya dhāraṇā iti | tathā dhāraṇāsu manasoyogyateti || 6 || dhyānaṃ vaktumāha - cintā tadviṣayā dhyānaṃ taccādiṣṭaṃ muhurmuhuḥ || 6 || dhāraṇāruddhasya cittasya trinetrapañcavaktrādyākāraviṣayā yā cintā taddhyānam | taccādiṣṭamiti hemālihimaratnābhavaktrāmbuja-catuṣṭayam ityādinā'vasarāntareṣu muhurmuhuruktam || 6 || atha samādherlakṣaṇam - tadekatānatāmeti sa samādhirvidhīyate || 7 || taddhyānamekatānatāṃ dhyeyaikanirbhāsatvaṃ yadābhyeti tadā samādhiriti śāstreṣu pradṛśyate yadāha patañjaliḥ tadevārthamātranirbhāsaṃ svarūpaśūnyamiva samādhiriti || 7 || vṛttiḥ | japasya lakṣaṇaṃ kathayati | japastadbhāṣaṇaṃ dhyeya sammukhīkaraṇaṃ mune || 7 || mānasasyāntassaṃjalparūpasyopāṃśusaṃjñasya ca svasaṃvedyalaghudhvanerbhāṣyasya ca śrūyamāṇasya mantrasya dhyeyasammukhīkaraṇāya 1āvartanaṃ japa ityuktam || 7 || ______________________________ 1. pratyayādiprakaraṇe dvāviṃsaślokaḥ | ūhamidānīṃ lakṣayitumāha - ūho'bhivīkṣaṇaṃ vastu vikalpānantaroditaḥ || 8 || yattadūhaṃ matiḥ puṃsāṃ bhramatyandheva mārgati | tatkurvannucyate prāṇa ityanena vidyāpāde prāṇākhyasya vāyossaukṣmyācca takṣyannudannūhan yaduktaṃ tathā ca śrīmatsvāyambhuve tadanūhaḥpravartate | iti sa ūho vīkṣaṇātmakaḥ tattadbhūmikāvāptito labdhe vastuni asantoṣakṛtādvikalpātsamanantaramudita udbhūto jñeyaḥ || 8 || atha kasminnūho'sau kārye yogina upayogītyāha | yadā vetti padaṃ heya mupādeyaṃ ca tatsthiteḥ | tatpoṣakaṃ vipakṣaṃ ca yacca tatpoṣakaṃ param || 9 || tasyohasya sthitiravasthānaṃ tato hetoḥ krameṇa yadeti yasmādarthe yasmātkāraṇādyogī samutpadyamānaḥ yathāvasthitasakalavastvavabhāsa-nayā heyaṃ padaṃ tasya ca poṣakaṃ tadvipakṣakaṃ vipakṣapoṣakaṃ ca vetti | yathā upādeyaṃ tatpoṣakaṃ vipakṣakaṃ vipakṣapoṣakaṃ ca jānāti ata eva prakṛṣṭaṃ yogāṅgam | yathoktaṃ mālinīvijaye yogāṅgatve samāne'pi tarko yogāṅgamuttamam | heyādyālocanāyeti śrīmatsvāyambhuve'pi anena lakṣayedyogī yogasiddhipravartakam | nirodhakaṃ ca yadvastu bahudhā saṃvyavasthitam iti || 9 || itthaṃ yogāṅgānyuktvā phalameṣāmabhidhātumāha | yeṣu vyastasamasteṣu kṛtayatnasya yoginaḥ | vibhānti śaktayo viśvaṃ vyāpya bhānoriva tviṣaḥ || 10 || na tamīṣṭe naraḥ kaścit na rakṣodānavāmarāḥ | rorucānamatītyaitān dṛkkriyāprāṇarociṣā || 11 || yeṣu prāṇāyāmādiṣvaṅgeṣu vyastasamasteṣu kṛtābhyāsasya yoginaḥ sarvāśśaktayo vivasvata iva dīptayo viśvaṃ vyāpya bhānti bhrājante | sarvakāryeṣu ayamavyāhatasāmarthyassyādityarthaḥ | naca taṃ atyugratejastvāt dedīpyamānaṃ saṃtaṃ rākṣasadānavatridaśamanujebhyaḥ kaścidapyākrāmati | prakṛṣṭairjñānakriyāvīryatejobhiretān atītyātikramya sthitatvāditi | rorucānamiti viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ || 10 - 11 || atra muniḥ praśnayati - nivṛttermanaso hetuḥ saṃsargātprāṇakhedanam | nivṛttirdhāraṇādīnāṃ mūlaṃ sarvasya tattataḥ || vistareṇa suraśreṣṭha viprakṛṣṭaṃ ca yatsthitam | yadanyatsādhanaṃ kiñcit yogasiddheśca kathyatām || 12 - 13 || indriyārthasaṃsargānmanaso yā nivṛttiḥ tasyāḥ kila prāṇāyāmāḥ kāraṇatveneṣyante | prāṇādijayāddhi manaso vaśyatā bhavati | sā ca manasa indriyārthebhyo nivṛttiḥ dhāraṇādīnāṃ hetuḥ tataśca hetostatprāṇakhedanaṃ sarvasya dhāraṇādermūlamiti kṛtvā vistareṇocyatām | yaccānyadyogasiddherviprakṛṣṭaṃ aṅgāṅgitayā sādhanaṃ sthitaṃ hitamitajīrṇāśananirbādhasthānāsanādi śaucādi vā tadapi bhagavannamareśvarāsmabhyamabhidhīyatāmiti muneḥ praśnaḥ || 12 - 13 || athātrottaram - na śakyaṃ vistarādvaktuṃ tatprasaṃgabhayādvidheḥ | praśnasyāvaśyavācyatvāt tathāpyuddeśa ucyate || 14 || vidhiprakāśakatvenopacārāt śāstre'pi vidhivyapadeśaḥ | vistareṇa vaktavye'bhidhīyamāne śāstrarayātivistaraprasaṅgassyāt iti vistareṇa tāvadabhidheyaṃ vaktumayuktaṃ yathāyathaṃ vistarabhīravo hi śrotāraḥ tathāpi avaśyavaktavyatvātpraśnasyoddeśassaṃkṣiptasakalavidhinirū-paṇaṃ kriyate || 14 || tatrāditastadaṅgatayā sthitaṃ śaucaṃ saṃkṣepato vaktumāha | mūtrādyutsṛjya vidhiva dekārdhadaśasaptabhiḥ | mṛdbhirliṃgagudāsavya hastayugmāni śaucayet || 15 || dvirvratī trirapaḥ pītvā dvirvimṛjyānanaṃ spṛśet | khabāhunābhihṛtkāni dvistrirvā śaucitādharaḥ || 16 || viṇmūtrotsargaṃ vidhivaditi sāmānyaśāstravidhyanatikrameṇa kṛtvā | yathoktaṃ vāsiṣṭhe avakuṇṭhitaśirāḥ bhūmimayajñīyaistṛṇairantaritāṃ kṛtvā mūtrapurīṣe kuryāt | udaṅmukho'hani naktaṃ dakṣiṇābhimukha iti tataḥ ekapañcadaśasaptasaṃkhyābhirmṛdbhiḥ yathāsaṃkhyaṃ śiśnaṃ pāyuṃ vāmahastaṃ ubhau ca pāṇī śaucayet | dvirvratīti | samayiputrakādīnāṃ caturṇāmapi caryāpāde vratitvaṃ vakṣyati | tataścāyamavrativiṣayaśśaucavidhiḥ | vratītu tadeva dvuguṇamācaret trirapaḥ pītveti ācamya dviścāsyaṃ parimṛjya khāni indriyacchidrāṇi bāhunābhihṛcchirāṃsi ca spṛśet | dvau vārau trīn vārān vā'dharoṣṭhau kṣālayet || 15 - 16 || tadanantaraṃ ca - hitajīrṇāśanasvasthaḥ trikuḍyāveṣṭite gṛhe | bādhāśūnye vanādau vā svāsanastha udaṅmukhaḥ || 17 || namaskṛtya maheśānaṃ umāskandagaṇādhipān | ṛjugrīvaśirovakṣāḥ | nāsāgrāhitadṛgdvayaḥ || 18 || pārṣṇibhyāṃ vṛṣaṇau rakṣan dantairdantānasaṃspṛśan | viṣṭabdhadeho dantāgre jihvāmādāya susthitaḥ || recayecchaktiparyantaṃ nāsāpuṭena mārutam || 19 || hitaṃ pīḍārahitaṃ jīrṇe pariṇāmaprāptau aśanaṃ yasya sa evam | svasthaḥ ata eva dhātusāmyādinā | tribhiḥ kuḍyaiḥ prākāraiḥ āvṛte niśśabde gṛhe nirbādhe vā vane giriguhādau vā sukhāvasthitihetutvāt suṣṭhu śobhane celājinādyuttare āsane pīṭhapaṭṭādau sthitaḥ yadvā abhyāsavaśāt suṣṭhu sthairyasukhahetau āgamāntareṣūpadiṣṭalakṣaṇe padmasvastikārdhacandrādike yogāsane tiṣṭhatīti svāsanasthaḥ | uttaradiṅmukhaḥ | parameśvaraṃ devīṃ guhaṃ gaṇeśaṃ ca natvā | suspaṣṭakaṇṭhaśirovakṣāḥ svanāsikāprāntanihitadṛṣṭiḥ vyavahitottarādharadantapaṅkti | pārṣṇibhyāṃ muṣkapīḍaṃ udghātavaśāt utplutau vārayan akuñcitaśarīraḥ susthito dantaprāntanihitajihvassan yathaśikti dakṣiṇena nāsāpuṭena vāyuṃ śarīrāntasthanāḍīsaṃśodhanārthaṃ recayet bahiḥ kṣipet || 19 || sa recakastadabhyāsāt vedhavikṣiptakarmasu | kramaśaśśaktatāmeti vikṛṣṭaviṣayeṣvapi || 20 || uktalakṣaṇasya recakasyābhyāsāt krameṇa vyavahita viṣayeṣvapi vedhakarmasu vikṣiptakarmasu ca viśarārutākāraṇarūpeṣu yogī śaktatāṃ prāpnoti || 20 || atha pūrakalakṣaṇam - bāhyena vāyunā mūrteḥ yathāśaktiprapūraṇam | pūrakassatadabhyāsā - tsugurvapi vikarṣayet || 21 || bahiṣṭhena mārutena yathāśakti mūrteḥ prakarṣeṇa pūraṇaṃ pūrakaḥ | tasminnabhyaste suṣṭhu gariṣṭhamapi śilādyākarṣaṇaśakto bhavet || 21 || kumbhakaṃ kathayitumāha - tyāgasaṃgrahaṇe hitvā nirodhaḥ kumbhakassmṛtaḥ | rodhaśaktistadabhyāsāt vyaktimetyanivāritā || 22 || recanātmakaṃ tyāgaṃ pūraṇarūpaṃ saṅgrahaṇaṃ tyaktvā'ntasthasya vāyornirodhāt kumbhakaḥ | tadabhyāsāt avyāhatarodhaśaktiḥ abhimatavastustambhanasāmarthyaṃ vyajyate || 22 || tathāsya carato vidvān somasūryeśavartmasu | taddharmayogyatāṃ buddhvā yogī saṃsādhayenmatam || 23 || tadabhyāsāt vidheyatvenāsya vāyoḥ carataḥ pracārajño yogī madhyavāmadakṣiṇanāḍīcāreṣu cikīrṣitavastvānuguṇyaṃ niścitya yathā'smin karmaṇi dakṣiṇaścaran śreṣṭhaḥ amuṣmin madhyamaḥ etasmiṃstu saumyaḥ praśastaḥ ityevaṃ matvā'bhīṣṭaṃ yogī sādhayet || 23 || tathāhi - pūrakaṃ kumbhakaṃ vā'pi bhajeccandrapathi sthite | puṣṭiṃ mṛtyuṃjayādyarthaṃ svātmano'nyasya recakam || 24 || anagnijvalane vṛkṣa śoṣaṇe bījanāśane | stobhonmādaviṣoddīpti mukheṣu......ṭu recakam || 25 || dhyānārcanajapādyeṣu dehatyāge ca śāṃkare | kumbhako recakaśreṣṭā dīkṣā saṃsthāpaneṣu ca || 26 || vāmanāḍyavasthite maruti kumbhakapūrakau puṣṭyarthaṃ ātmana āpyāyanārthaṃ mṛtyuñjayādyarthamityādigrahaṇāt..................ca kuryāt | (yaduktaṃ) parasya puṣṭyādyarthaṃ vā vāmasthaṃ recakaṃ bhajet | iti | yadātvanagnijvalanavṛkṣaśoṣaṇanirbījīkaraṇastobhonmādaviṣoddīpana- pramukhakāryāṇi kartumiṣṭāni tadānīṃ sauramārgasthena cāreṇa recakaṃ kuryāt | sthobhaḥ svalpasya viṣajvālāderbahalīkaraṇaṃ śāṅkara iti śivāśrayasauṣumnamārgasthaviṣuvati kartavyatayoktaṃ yattaddhyānārcanajapādikāryaṃ utkrāntirvā tadviṣaye dīkṣāsaṃsthāpane kumbhakarecakāviṣṭau | saṃsthāpanaṃ pratiṣṭhāpanam || 26 || athaiṣāṃ recakādīnāṃ abhyāsāya kālaparimāṇaṃ prati niyamaṃ vaktumāha | yavīyān madhyamo jyeṣṭha ssatālairdvādaśādibhiḥ | tālo dvādaśabhirjānu pariṇāhaparibhramaiḥ || 27 || hastena jānumaṇḍalaparibhramaṇaṃ yāvatyā kālamātrayā kriyate tāvatībhirdvādaśabhiḥ tālākhyaḥ kālāṃśo jñeyaḥ | taiśca tālairdvādaśabhiḥ kaniṣṭhaḥ prāṇāyāmaḥ | caturviṃśatyāmadhyamaḥ aṣṭācatvāriṃśatāśreṣṭhaḥ | tathoktaṃ śrīsarvajñānottare tāladvādaśako jñeyaḥ prāṇāyāmastu kanyasaḥ | madhyaścaturbhirviṃśatyā śresṭhastaddviguṇo bhavet | iti || 27 || itthaṃ pratiniyamaprāṇarecakakumbhakapūrakasamudāyarūpo yaḥ prāṇāyāmaḥ | so'pi dhyānajapopeta ssagarbho'nyastadujhitaḥ | yathā sagarbhassthairyāya manaso na tathetaraḥ || 28 || so'pyayaṃ prāṇāyāmo dhyānena japena yuktaḥ | sagarbhākhyayā jñeyaḥ | yastu vinaiva dhyānajapābhyāṃ kriyate sa nirgarbhaḥ | yathā ca manasassthairyahetutvaṃ sagarbhasya na tathā nirgarbhasyeti sagarbhaprāṇāyāmārthaṃ abhyāsaḥ kārya iti tātparyaṃ || 28 || prātarniśākṛtaṃ pāpaṃ dinānte ca divākṛtam || 29 || prabhāte kṛto'yaṃ sagarbhaprāṇāyāmaḥ niśākṛtaṃ pāpaṃ hanti | dinānte tu kṛtaḥ sa divākṛtaṃ hanti grahastheneti sambandhaḥ || 29 || evaṃ ca kiñcinnirgarbheṇa prāṇāyāmena prayojanam | ataḥ kiṃ tenetyāha | hantyagarbho'pi devānāṃ pracalatvaṃ pradhāvatām || 29 || devānāṃ manassahitānāmindiyāṇāṃ viṣayeṣu anādyavidyāvaśāt prakarṣeṇa dhāvatāṃ eṣa nirgarbhaḥ prāṇāyāmaḥ sātatyena kriyamāṇaḥ pracalatvaṃ prakṛṣṭavegavatvaṃ hanti | indriyajayakārītyarthaḥ || 29 || kiṃ ca - snāto bhavati tīrtheṣu sarvakratuṣu dīkṣitaḥ | potaḥ pitṝṇāṃ paśśaśvat sagarbhamimamācaret || 30 || yastu niyuktatvena imaṃ japadhyānayuktaṃ sagarbhamabhyasyati sa sarvatīrtheṣu snātasya samastādhvareṣu dīkṣitasya ca phalaṃ labhate | pitṝṇāṃ ca saṃsārottaraṇe potaḥ plavo bhavati | tatprasādātte'pi bhavābdhiṃ samuttarantītyarthaḥ || 30 || sagarbhatāmeva vaktumāha - dhyāyedadhvāntakaṃ devaṃ japettadvācakaṃ sadā | kṣityādīnyatha tatvāni tadrūpāṇi kṛtāni vā || 31 || sarvādhiṣṭhātṛtvena hetunā'dhvanaḥ paryantavartinaṃ parameśvaraṃ sakalakāraṇātītaṃ paramārthatvena dhyāyet | tasya ca vācakamantraṃ japecchabdārtharūpāvaviyuktau prāṇāyāmasamaye kuryādityarthaḥ | yadi vā dhāraṇāphalaṃ lipsuḥ pṛthivyādīni parameśvarasvarūpāśrayatvena ca dhyāyet | sakalacidacidbhāvādhiṣṭhātṛtvena tathā bhagavatassarvadā sarvatrāvasthiteḥ || 31 || atha pṛthivyāditatvadhyāne kiṃ bhagavadbhāvanayetyāha - yasmānnācetanaṃ tatvaṃ siddhamapyupakārakam | śaivaṃ vapuriti dhyāye dato yadyatsamīhitam || 32 || yataḥ kila svabhāvajaḍaṃ pṛthivyādivastujātaṃ śivasvarūpādhiṣṭhānaṃ vinā kṛtadhyānābhyāsatassiddhamapi nopakārakaṃ ataḥ pārameśvaramevaitatsarvaṃ vapuriti dhyāyet | ataḥ yadyatkimapyabhipretaṃ acidrupamapi vastu dhyāyet || 32 || yataścaivamataḥ - siddhaye dhāraṇādīnāṃ vṛttīnāmanilasya ca | sagarbhaṃ kumbhakaṃ vidvān ātiṣṭhedavikhinnadhīḥ || 33 || dhāraṇādīnāṃ yogāṅgānāṃ prāṇādivṛttīnāṃ ca prāguktānāṃ praṇayanādyarthānāṃ siddhyarthaṃ sagarbhaṃ kumbhakābhyāsaṃ anudvignabuddhissannātiṣṭhet ācaret || 33 || ayamarkaguṇaṃ kālaṃ kṛtacittavyavasthitiḥ | prāpnoti dhāraṇāśabdaṃ dhāraṇāsiddhidānataḥ || 34 || ayaṃ sagarbhaḥ kumbhakaḥ dvādaśaguṇaṃ kālaṃ cittavṛttinirodhena kṛtassan dhāraṇāvyapadeśaṃ labhate | kuta ityāha dhāraṇāsiddhidānataḥ dhāraṇāsambandhinīṃ siddhiṃ tathā'bhyasyamāno dadāti || 34 || sthityartho dhāraṇāśabdaḥ sthānārthopyupacārataḥ || 35 || sthānaṃ prāthamikasyemā - nyavanyādīni netarat || 35 || prāthamikasya prathamābhyāsavṛttasyā''rukṣoḥ pṛthivyādīni tatvāni abhyāsasya sthānaṃ natvanyadapratyakṣamahadahaṅkārāditatva- jātamupalabhyamānapṛthvyāditatvābhyāsapūrvastu tattadabhyāsassugama eveti sarvayogaśāstreṣūpadeśakramaḥ || 35 || athaiṣāmeva rūpākṛtiprayojanalāṃchanānyabhidhatte - tāni hemahimajyotiḥ kṛṣṇasvachāni rūpataḥ | vedyardhamaṇḍalatryaśra vṛttapadmākṛtīni tu || 36 || sthairyāpyāyanaviploṣa preraṇāśūnyatāptaye | bhavanti vajrakajvālā binduśūnyānvitāni tu || 37 || tāni pṛthivyādīni pañcatatvāni yathāsaṃkhyaṃ rūpataḥ pītasito- jvalakṛṣṇasvacchāni saṃsthānāccaturaśrārdhendutrikoṇaparivartula- padmākārāṇi kramācca vajreṇa vārijena jvālayā bindunā śūnyena ca lāṃchitāni sthairyādyarthaṃ bhavanti | tatsādhakāni sampadyanta ityarthaḥ || 37 || tāni ca - bādhakānyanuvartīni madhyasthānyavagatya ca | yogī vyastasamastāni bibhṛyādiṣṭasiddhaye || 38 || pṛthivyādīnyeva mitrāmitramadhyasthatvena vyastasamastāni buddhvā teṣu kāryeṣviṣṭasiddhyarthaṃ yogī dhārayet || 38 || atha dhāraṇarūpatatphalajijñāsayā muniḥ praśnayati | kva deśe dhāraṇārūpaṃ cintanīyaṃ vipaścitā | kiñca vyastasamastānāṃ phalaṃ brūhi sureśvara || 39 || dhāraṇāsu yadetadrūpaṃ hemahimajyotiḥkṛṣṇasvacchatvādinopa- diṣṭaṃ tat kasmiṃsthāne tadvidā cintyam | āsāṃ ca dhāraṇānāṃ vyastasamastānāṃ phalaṃ surādhināthāsmabhyamādiśeti praśnārthaḥ || 39 || ara prativacanam - hṛdi cetasi vikṣipte dhārayetkṣitimarthavit | jalaṃ pipāsitaḥ kaṇṭhe mandegnau jaṭhare'nalam || 40 || prāṇādivṛttisiddhyarthaṃ hṛtkaṇṭhādiṣu mārutam | viṣādyabhibhave vyoma teṣu yatropayogavat || 41 || cetaso yadā vikṣiptatā syāt tadā prayojanajño yogī hṛtpradeśe pārthivīṃ dhāraṇāṃ sthairyakāraṇatvenoktāṃ dhārayet | durvārayā tṛṣā tu yadā bādhitassyāt tadā vāruṇīṃ dhāraṇāṃ kaṇṭhe bibhṛyāt | āpyāyanārthaṃ tasyāḥ proktatvāt | jāṭharasyāgnermāndye sati tatsandhukṣaṇārthaṃ jaṭhare prāguktām āgneyīṃ badhnīyāt | prāṇādivṛttīnāṃ prāgabhihitānāṃ praṇayanādyānāṃ siddhyarthaṃ svādhīnatve sati tattatphalasampādakatvāya pūrvokteṣveva hṛtkaṇṭhādiṣu sthāneṣu vāyavīṃ dhārayet | viṣonmādavyādhyādyabhibhūyamānastu teṣveva hṛdayādiṣu madhyāt anyatame sthāne vyomadhāraṇāṃ badhnīyāt | yatra vā viṣādyupaghātavatyaṅge tathā dhāraṇādyupayogavat saprayojanaṃ tasmin dhārayet || 41 || idānīṃ parasparameṣāṃ pṛthivyādīnāṃ madhyasthārātimitratvaṃ vivecayan sarvasādhāraṇatvamākāśasya tāvatprathamamabhidhāttumāha | khaṃ samasteṣu bhūteṣu vāyuvārī śikhikṣitī | vāryagnī bhūmipavanau vārikṣme cā'nalānilau || 42 || madhyasthārātimitrāṇi catuṣke yugmayugmaśaḥ | parijñāyeti matimān yojayediṣṭasiddhaye || 43 || ākāśastāvadvyāpakatvāt antarvartitvena sarveṣāmavakāśadāyi-tvena ca mitrameṣāṃ jñeyam | vāyuvārīśikhikṣitītyādeścatuṣkatrayā-dekaikasmin catuṣke yathākramaṃ (yugmayugmaśa iti | dvayaṃ dvayaṃ kramānmadhyasthārātimitrāṇi etāni boddhavyāni | tathāhi vāyuvārī śikhikṣitītyādye catuṣke jalapavanayoḥ kṣityagnyośca parasparaṃ na mitratvaṃ va śatrubhāvaḥ iti madhyasthatvameṣāṃ boddhavyam | vāryagnī bhūmipavanāviti atrā'pi madhyamacatuṣke bādhyabādhakabhāvena parasparameṣāñcaturṇām avasthiteḥ arātitvaṃ śatrutā | vārikṣme - cānalānilāvityatra tu tṛtīye'smin catuṣke bhūjalayorvāyvagnyoścānyo- nyapoṣakatvānmitratvamityevaṃ parijñāya budhvā prājño yogī tathātathā sādhakatvena vā yathāvasaramiṣṭasiddhyarthe etān prayuñjīta || 42 - 43 || atha vidyāpādāntargatapratyayādivicāraprakaraṇe prāṇādivāyūnāṃ svarūpoktau sthānaṃ yadyasya dhāraṇe | jayaḥ phalaṃ vācyaśeṣaṃ patyā skandhe samīritam iti yaduktaṃ tataḥ prāṇādivṛttīnāṃ sthānaṃ sādhāraṇaṃ phalaṃ ca jñātuṃ muniḥ praśnayati | kāni prāṇādivṛttīnāṃ sthānānyasmin śarīrake | jitāsu tāsu kiṃ vā syāt iti brūhi surottama || 44 || prāṇāpānādivṛttīnāṃ praṇayanāpanayanādyānāṃ kāni sthānāni yeṣu tajjayaḥ kāryaḥ | tāsu ca prāṇādivṛttiṣu jitāsvasmin śarīre kiṃ phaliṣyatīti bhagavannindrā'smākamācakṣveti praśnārthaḥ | vyāpakasyāpyātmanaḥ tatkṛtamavyāpakatvaṃ kutsitatvaṃ vā dyotayituṃ kapratyayaḥ || 44 || atrottaram | tasya hṛtkaṇṭhanābhyaṅga pṛṣṭhadeśeṣu dhāraṇāt | jayaḥ praṇayanādīnāṃ vṛttīnāṃ yogino bhavet || 45 || tasya prāguktasya prāṇādirūpatayā sthitasya vāyoḥ hṛdādipṛṣṭhānteṣu pañcasu sthāneṣu rodhātpraṇayanādīnāṃ prāṇādivṛttīnāṃ jayo bhavati yoginaḥ || 45 || jitapraṇayano dhatte svecchayā dehamātmanaḥ | jitāpanayano'śnāti śakṛdādijahāti na || 46 || vijitonnayano'bhyeti vāgvaśitvādikān guṇān | samānavṛttivijayāt bhavettyaktajaro vaśī || 47 || vapurvihāravaśitā bhavedvinamane jite | paṃkāmbukaṇṭakāsaṅgo vīryamakṣayamadbhutam || 48 || jitā praṇayanākhyā prāṇavṛttiryena sa evaṃvidho yogī yāvadruci svecchayā svadehaṃ dhārayati | vṛttiḥ praṇayanaṃ nāma yattajjīvanamucyata iti praṇayanasya jīvanarūpatvenoktatvāt | jitātvapanayanākhyāpānavṛttiryena satādṛgvidho yogī aśnannapi nirmaladeho bhavati | apānajayāddhi viṇmūtrādimalabhāvena nāsya pānāśanādi pariṇamati | api tu rasadhātubhāvenaiva | antaśśakṛdādimalojhita evaiṣa sampadyate | sarvadehināṃ hi rasamaladhātubhāvenānnapānapariṇatirbhavati | vijitā connayanākhyodānavṛttiryena asau kavitvavaktṛtvarūpavāksvātantryaprabhṛtīn guṇān prāpnoti | yena tu samānavṛttirvijitā sa sarvadā jarāvarjitassarvasahaḥ sarvasvadeho bhavati | vinamanākhyavyānavṛttivyāpāre kṛtajayaḥ svecchayā vapuṣi viharati | brahmarandhreṇa śravaṇacchidrādinā vā marutpreṣaṇākarṣaṇādau śaktassyādityarthaḥ | tathā kardamajalakaṇṭakādyupaviṣṭopi tairasamparkāśrayarūpaḥ avinaśvaraṃ cāsya balaṃ sañjāyate || 48 || evamānuṣaṅgikapraśnaprativacanādanantaraṃ prakṛtamabhidhīyate | dhāraṇādvādaśa dhyānaṃ divyālokapravṛttidam | samādhiraṇimādīnā dvādaśaitāni kāraṇam || 49 || dvādaśabhiḥ sagarbhaiḥ kumbhakaiḥ dhāraṇā pūrvamuktā | tāśca dvādaśa dhyānaṃ jñeyam | tacca divyāmalaukikīmālokapravṛttiṃ prakāśāvirbhūtiṃ dadātīti divyālokapravṛttidamiti tadabhyāsasya phalamuktam | etāni ca dvādaśa dhyānāni samādhirityucyate | satvaṇimādidivyasiddhikāraṇam | anyastaivaṃvidhasamādheraṇimādyāvirbhāvassyāt || 49 || prāṇāyāmaṃ vināpyevaṃ vaśyātmā cetasi sthitaḥ | samabhyasyannavāpnoti guṇānuktānanantaram || 50 || evamanena prakāreṇā''tmani nityayuktatayā vaśyātmā yogī vināpi prāṇāyāmena kvacidapi deśe kṛtinirodhāyāṃ cittavṛttau sthita eva tadabhyasyan sa ānantaryeṇaitān guṇān aṇimādīn labhate || 50 || kiñca - yadyadvastu yathoddiṣṭa kramayogātprapadyate | tatra tatrāsya cidvyaktiḥ tadvyāptiviṣayā bhavet || 51 || iti bāhye sthite sarva - mākalayyeva cakṣuṣā | sarvān padārthān santyajya śivatattvaṃ samabhyaset || 52 || yathoktakramābhyāsāt yadyatpṛthivyādiśivāntatatvaṃ pratipadyate dhāraṇādinā svātmīkaroti tatratatrāsya yoginaḥ tadvyāptiviṣayā svasaṃvidvyaktirbhavati | tathāhi ādau pṛthivyāditatvānāṃ śivamantramaheśvaramantreśvaramantravijñānākalapralayākalasakalaiḥ saptabhiśśaktimadbhiretāvatībhiravaitacchaktibhissvarūpeṇa pṛthivyādīnāṃ sahaikaikasya pañcadaśaprakāratayā jāgradādipiṇḍasthādirūpatayā ca yāvatī vyāptiḥ yathoktaṃ - śrīmaccicchaktibhedena dharātatvaṃ vibhidyate | svarūpasahitaṃ tacca vijñeyaṃ daśa pañca ca | śivādisakalātmānaśśaktimantaḥ prakīrtitāḥ | tacchaktayaśca vijñeyāḥ tadvadeva vicakṣaṇaiḥ | evaṃ jalādimūlāntaṃ tattvavrātamidaṃ mahat | pṛthakbhedairimairbhinnamityādi | tadevaṃ tadvyāptikasya yoginaḥ saṃvittāvatītyevaṃ śrīmatkāmikatantre śrutam | yadbāhyaṃ tasmiṃ sthite sarvaṃ vastu svadṛggocaratāṃ prāptaṃ budhvā śivavyatiriktān sarvāneva tān padārthān sarvādhvaparyantavartiśivapadaprāptihetutvāt vidyāprabhṛtīṃstyaktvā śivatatvamabhyasyet tadekaniṣṭhassyāt | heyān padārthān santyajyeti pāṭhe spaṣṭa evārthaḥ || 52 || śivagarbhān samātiṣṭhan prāṇāyāmādikānapi | jahāti janturyaḥ prāṇān sa śivatvaṃ prapadyate || 53 || āstāṃ tāvadvyāptiviṣayā vidvyaktirvakṣyamāṇaikāntavidhiṃ vinā'pi parameśvaradhyānajapagarbhān prāṇāyāmān kurvanyo jantuḥ prāṇān tyajati sa śivatāmeti apavṛjyata ityarthaḥ || 53 || athā'tra muniḥ - rūpaṃ paraṃ maheśasya dhyātuṃ śakyaṃ na jātucit | vaicitryātkalpitaṃ bhrāntyai tatrāsthā cetasaḥ katham || 54 || niṣkalasvarūpasya tāvat bhagavatassvarūpaṃ nirākāratve sati nīrūpatvāt dhyātuṃ na śakyam | yadāhuḥ ākāravāṃstvaṃ niyamādupāsyaḥ na vastvanākāramupaiti buddhiḥ | athāsya paramārthato rūpāsambhave'pi dhyāyināṃ cittavṛttinibandhanākāraviśeṣakalpanā tasyaitatkalpitaṃ rūpaṃ śvetapītaraktādivaicitryāt bhrāntyai syāt | kathaṃ tatra cetasa āsthā sthitiḥ kalpitatvenāsatyarūpaviṣaye svabhāvacañcalasya cetasaḥ kathaṃ niyamanamiti praśnaḥ || 54 || athātra samādhiḥ - pārthivāpye vicitrāṃke na dhyeye dhāraṇe tadā | tathāpyābhāsatassiddhāḥ śrūyante yoginastayoḥ || 55 || satyaṃ arūpasya bhagavatassvarūpaṃ uktena krameṇa dhyātumaśakyaṃ tatra tu nirālambanopadeśakrameṇa tatsvarūpāvāptirbhaviṣyati | yattu - vaicitryātkalpitaṃ bhrāntyai ityuktaṃ na tāvadyuktaṃ āgamopadiṣṭasya dhyānasya paramārthatvena vaikalpikatvānupapatteḥ | tadupadiṣṭatattadvividhavidhyanuṣṭhānasya vaikalpikatvābhyupagame sati dīkṣāderapyasatyatvāt ānarthakyamiti kṛtamāgamena kiñca vaicitryāt dhyeyaṃ prati dhyānamaśakyamiti yaducyate tadāstāṃ tāvat | parameśvarākṛticintanamaye'pyete suspaṣṭapārthivavāruṇākhye dve dhāraṇe sakalasāmānyayogaśāstraprasiddhe | te api vicitrarūpavajrāṅkitatvāt sitasalilotpalalāṃcchitatvācca na dhyeye dhyātuṃ na śakye | na caivamatrābhyupagamo yuktaḥ yatastayoḥ pārthivāpyayoḥ dhāraṇayostathātathā rūpavaicitrye satyapi sābhyāsānāṃ yogināṃ anekāssiddhayaśśrūyante tathaivamāgamopadiṣṭasya dhāraṇāphalasyānekasāstrābhyāsayogilabdhasyā'pi yeyaṃ pratītiḥ tasyāṃ satyāmapi || 55 || bhogaviplutacittasya kathaṃ syāccittasaṃsthitiḥ | nādhikṛtyādhiraktāṇūn prāhedaṃ sādhanaṃ haraḥ || 56 || athocyate janmasahasrāṅgīkṛtavividhabhogābhyāsavikṣiptacetasāṃ kathamaticañcalasya cetasaḥ saṃsthitiḥ samyaṅniruddhasakalavṛttitvenāvasthānaṃ syāt | yathoktaṃ śrīmadbhagavadgītāyāṃ - cañcalaṃ hi manaḥ kṛṣṇa pramāthi balavaddṛḍham | tasyāhaṃ nigrahaṃ manye vāyoriva suduṣkaram | tathā - api caṇḍānaloddhūtataraṅgasya mahodadheḥ | śakyate prasaro roddhuṃ viṣayebhyo na cetasa iti | naitadyukta | yato nedaṃ yogākhyaṃ sādhanamaviraktān jantūnadhikṛtya parameśvara ādideśa api tu pracuravairāgyanirjharanirdhūtabhavabhogaspṛhākalaṅkāḥ tepyevaṃ sucirasañjātanissārasaṃsārabhogavijugupsāḥ paramatreti | na cābhyāsavatāṃ kimapi duṣprāpaṃ dṛṣṭe'pi sambhavati || 56 || ataśca - śakyate viṣayaṃ kartuṃ jagadapyakhilaṃ śanaiḥ | kimu citraṃ vapurdāntaiḥ vairāgyābhyāsaśālibhiḥ || 57 || vairāgyeṇa naispṛhyeṇābhyāsena ca punaḥ punastadāsevanātmakena śalante śobhanta iti vairāgyābhyāsaśālinaḥ dāntāścopaśamayuktāḥ evaṃvidhairyogibhiśśanaiśśanaiḥ nikhilamapi jagat dhāraṇāvyāptikrameṇa gocarīkartuṃ śakyate | kiṃpunardhyeyaṃ citraṃ pārameśvaraṃ vapuriti || 57 || ityevaṃ sālambanayogamupadiśya prakṛṣṭamanālambanamupadeṣṭuṃ bhūmikāṃ viracayati - keyaṃ vā rūpakeyattā sarvādhiṣṭhānayoginaḥ | sarvadā sarvabhūtānāṃ sarvākāropakāriṇaḥ || 58 || sthānarūpapramāṇāni parikalpya svacetasā | yatroparamate cittaṃ tattaddhyeyaṃ punaḥ punaḥ || 59 || yadvā sarvādhiṣṭhānayoginaḥ parameśvarasyeyameva śvetādi-varṇā daśabhujā pañcavaktrādyākṛtirdhyātavyeti ko'yamevaṃvidhaṃ rūpaṃ prati niyamaḥ na kaścidityarthaḥ | vitatavaibhavavijṛbhavataḥ parimitasthānopāsanamasamīcīnameva kila bhagavataḥ | ataśca bahirantar- vā'vicalitacetasā sthānarūpapramāṇākṛtyādi parikalpya yatra yatra bhāvaśarīre bhūtaśarīre vā cittamupaśāmyati tatra tatra bhūyobhūyaḥ prayatnavatā gurūpadeśasamadhigatayuktinā dhyātavyam | uktañca pārameśvare nendriyāṇi na ca prāṇo na mano dhiṣaṇeṣaṇā | nāhamasmi na cānyo'smi cittasya pralayastataḥ | cittakṣayaḥ parāvāptiriti satyaṃ gaṇāmbike | iti || 58 - 59 || athāsyaiva phalamāha - tenāsya cetasassthairyaṃ saviśeṣaguṇaṃ śanaiḥ | unmīlya yogasaṃskāraṃ hatavighnasya jāyate || 60 || tatrā''sthā cetasaḥ kathamiti yat prāk paryanuyuṅta | tadarthamidam | tenāmunā prāguktena yogenāsya yogino nirvighnasya sataścetasassthairyamacāñcalyaṃ pararūpaviśrānterativilakṣaṇaṃ jāyate | kīdṛśaṃ tatsthairyamityāha saviśeṣaguṇaṃ saviśeṣāssātiśayā guṇāḥ prāguktā aṇimādayo yatra | tattathā | kiṃ kṛtvaitattūtpādyata ityāha śanairyogasaṃskāraṃ tatsvarūpaṃ prakāśya tadvāsanādhiṣṭhitatvāt tadvyavahārāvasthitasyāstha nirvighnasya satastatraiva cittasthairyaṃ jāyata ityarthaḥ || evamātiṣṭhatassamyak vinaivā''kārakalpanām | akiñciccittakasyā'sya rūpamunmīlati svakam || 61 || sarvārthadṛkkriyārūpa - mānandamayamavyayam | yatprāpya na punarduḥkha yogametyaśivāvaham || 62 || evamenaṃ prāguktaṃ yogavidhiṃ samyak śuddhābhyāsādyatiśayavaśenā''kārakalpanāṃ vināpyanutiṣṭhato yogino'kiñciccittakasya kiñcidapyacintayataḥ cittakṣayātsvātmanyeva nistaraṅgamahodadhipraśānte'vasthitasya svakaṃ nijarūpamunmīlati vikasati aparimitaṃ sampadyate prasarannirāvaraṇanijasvarūpo bhavatītyarthaḥ | kīdṛk svakaṃ rūpanmunmīlatītyāha sarvārthadṛkkriyārūpamityādi sarvārthā sarvaviṣayā dṛk jñānaṃ kriyā ca vyāpārarūpā te eva rūpaṃ yasya yataḥ | jñānakriye śive prokte sarvārthe nirmale pare iti yacchivarūpamāgameṣūpadiṣṭaṃ anurūpamāhlādasundaramavyayaṃ cāvinaśvaraṃ asya yogino evamabhyasyato'bhivyajyate yatprāpte janmamaraṇādyaśivamaśreya āvahatītyaśivāvahaṃ saṃsāralakṣaṇaṃ duḥkhayogaṃ naiti na prāpnoti | uktaṃ ca śrīmadavadhūtaguruṇā | yathā nītā rasendreṇa ghātavaśśāta-kumbhatām | punarāvṛttaye na syuḥ tadvattanmatacoditāḥ | iti || 62 || atra svarūpapraśaṃsāpūrvakaṃ atirahasyatayā sarvān pratyaprakāśyatvamabhidhātumāha | etatsamastaguhyānāṃ guhyaṃ siddhāmarastutam | sākṣādālocanaṃ śambho - ratyutpādanamuttamam || 63 || nālpakāloṣitāyaitat deyaṃ nātipramādine | nāmedhine nātapase yaśca nābhyarcayecchivam || 64 || yata etatsarveṣāṃ rahasyānāmapyatiśayena gūhanīyaṃ niratiśayaniśreyasāvāptihetutvāt ata eva ca siddhairamaraiścābhiṣṭutam | sākṣātparameśvaratejasaḥ prakāśakatvādatyutkṛṣṭaṃ pāvanaṃ pavitratāhetuḥ tasmādetatannālpakāloṣitāya | anaticiropasannatvāt avijñātaniratiśayaśraddhāktiyogāya śiṣyāya nātipramādine sapramādāya nacāprajñāya jñānayogayorapirakṣitumaśakyatvāt nāpyatapase niyamarahitāya na ca yaḥ parameśvarārcanaṃ karoti etayorapramāditvājaḍatve satyapi tapovirahāt bhaktyayogataścānadhikṛtatvam || 64 || tadevaṃ asyā'pi yogavidheḥ bhuktimuktilakṣaṇaṃ phalamavagantavyaṃ ityetadupasaṃhārāya parastādabhidhāsyamānacaryāpādopakṣepāyacāyaṃ ślokaḥ | asyābhyāsāddivyasiddhyaṃśujālai riṣṭān lokān rorucāno vihṛtya | kāle hitvā'pāsravaṃ dehamāste svātmanyevāścaryacaryādhivāsaḥ || 65 || asya nirālambanasya yogasyābhyāsaḥ punaḥ punaḥ sevanaṃ tasmāddivyā alaukikyaḥ catuṣṣaṣṭiguṇā aṇimādisiddhayaḥ yeṣāṃ te divyasiddhayaḥ aṃśujālāḥ śaktiprasarāḥ tairorucānaḥ vitatatejaḥpuñjatvāddedīpyamānassan abhipretān lokān yathecchaṃ vihṛtyeti teṣu svargādilokeṣu viharaṇaṃ krīḍālakṣaṇaṃ nirvartyāpagatāni bāhyaviṣayaikagrahaṇapravaṇāni antarātmopalambhaparāṅmukhāni āsravanti bahissvātantryeṇa gacchantīti āsravaśabdavācyanīndriyāṇi yasmāttamapāsravaṃ parihṛtabahirvṛttitvena sarvadāntarmukhasamagrendriyagrāmaṃ divyamapi dehaṃ yathābhimate kasmiṃścidapi kāle hitvā santyajya svasvarūpe evā''ste nirvṛto bhavatītyarthaḥ | kīdṛśassannityāha āścaryacaryādhivāsa iti āścaryapradhānā sā āścaryacaryā atyadbhutatvātprameyaṃ sthityādipañcavidhakṛtya kartṛtvaṃ tasyā adhivāsa upāśrayaḥ parameśvaravadicchāmātrasampādye pañcavidhe sthityādivyāpare śakto'pi svātmanyevā''ste | karaṇīyasyābhāvādityetadvivecitaprāyaṃ vidyāpāda eveti || saṃkṣiptoktissphurati vitataṃ sphārayantī prameyaṃ paurvāparyakramavimṛśanātpaunaruktyaṃ na kiñcit | nātivyāptiḥ prakṛtakathanānnaivacāvyāptiritthaṃ yogassāṅgo jayati gaditaśśrīmṛgendrāgame'smin || iti śrībhaṭṭavidyākaṇṭhātmajaśrībhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhaviracitāyāṃ mṛgendravṛttau yogapādassamāptaḥ | || śubham || ########### END OF FILE #######