#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00008 Uniform title: āṣṭaprakaraṇa paramokṣanirāsakārikā Main title: āṣṭaprakaraṇam paramokṣanirāsakārikā Secondary title: ratnatraya bhogakārikā nādakārikā mokṣakārikā paramokṣanirasakārikāḥ Author : sadyojyoti Commentator : rāmakaṇṭha Editor : kṛṣṇa śāstrī Description: E-text of the paramokṣanirāsakārikā from ratnatraya bhogakārikā nādakārikā mokṣakārikā paramokṣanirasakārikāḥ in the devakottai series. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: December 12, 2007 . Publisher : śivāgama siddhānta paripalana saṅgham Publication year : 1925 Publication city : Publication country : India #################################################### paramokṣanirāsakārikā sadyojyotiḥśivācāryapraṇītā bhaṭṭarāmakaṇṭhakṛtavyākhyāsahitā yāṃ sāṃkhyayogavidvāṃso gatiṃ mohāt prapedire | vedāntajñānavidvāṃso gatimicchanti vaidikīm || pāñcarātraratā ye ca ye ca yogimaheśvarāḥ | pramāṇāgneyakartṛtvaviśikhāmalakārakāḥ || pravadanti malāsiddhā ye cānye mokṣavādinaḥ | iti rauravasūtram tadiyatā śivahastasya prādhānyaṃ pratipādyādhunā dīkṣā-phalasya pramāṇasya tāvad vyatirekeṇa samānāsamānatantrāntaragī-tāni phalāni darśayituṃ yāṃ sāṃkhyayogavidvāṃsa ityādeḥ sārdhasūtradvayasya kārikābhirarthamāha - satsaṃskārasya yasyedamaṅgajātaṃ nirūpitam | tatphalavyatirekāya yaduktaṃ phalavarṇanam || 1 || yasya śivahastādīnyaṅgāni dattapūrvāṇi, tasya saṃskārasyā- yogānyayogavyavacchedenāpavargakāraṇatvataḥ saditi viśeṣitasya dīkṣākhyasya yatphalaṃ vakṣyamāṇamaśeṣabandhanivṛttau svaguṇasarvajñatvādyabhivyaktiḥ, tadbhedena tantrāntaragītāni phalāni varṇyante | phalabhedakathanaprayojanaṃ vakṣyatyupasaṃhāre - tatsādhaneṣu (ślo0 59) ityādinā || 1 || tatra krameṇa tānuddiśati - kaivalyaṃ sattvasaṃbhogo vilayaḥ paramātmani | avyākṛtādiṣvarvāktvaṃ laya eva vikāriṣu || 2 || guṇatrayalakṣaṇaprakṛtisambandho hyakevalatāheturātmanaḥ | sa ca na sambandhamātram, tayorvyāpakatvādātmanaḥ kaivalyāvasthāyā-mapi tasya bhāvāt tathātvānupapatteḥ | api tu bhoktṛbhogyarūpo'nādis-tadavivekapratipattyātmakaḥ, pratyayāvivekarūpatvād bhoktṛbhāvasya | yadāhuḥ - pratyayāviveko bhogaḥ iti | prakṛtirhyātmānaṃ bhogyatvena samarpayantyapi puṃsastamaḥsāmarthyopārjitakleśabhūtāvidyāsmitā-diśaktiyogena tathā samarpayantī vidagdhaveśyāvanna yathā tadvikāraśeṣeṣu tasya heyatvabuddhirupajāyate, anyathā tadatiriktabandhāsiddherbhogāyogāt | saṃskārābhāvaprasaṅgāt | sa eva ca saṃskāraḥ kaivalyaprati-pakṣabhūtaḥ procyate | yadā tvātmajñānād yogādvā tasmāt puṃsaḥ svarūpeṇa bhāsvareṇānanyarūṣitena vivekaḥ prakāśate, tadānīṃ tenāvivekasya pratipakṣatayaivāpadhvaṃsitatvāt tadātmakasyāpi prasārasya taṃ pratyanudayāt sarvātmanā prakṛterbhogyatvanivṛttau tasya paraṃ kaivalyaṃ muktiriti tacchāstravitpravarāḥ | phalāntaramāha - sattvasaṃbhoga ityādinā | anādireva prakṛti-saṃbandhaḥ | puruṣo bhoktṛtayā sarvairabhyupagataḥ | na ca tadbhoktṛtva-maupādhikam, tasya tathātve hi tasya na tat syāt, anyakṛtasya dharmasya nityakarmavyatikarāyogāt, vyatikare vā nāsau bhokteti kasya bandho mokṣo veti bhoktṛtvaṃ svabhāvātmakameṣṭavyam | na cānādernitya-svabhāvasya vināśo yuktaḥ, kevale puruṣe'pi tathābhāvaprasaṅgato vaināśikatvaprāpteḥ | tadvināśāsaṃbhavādeva ca muktāvapi bhoktṛ-bhogyasaṃbandhaḥ puṃprakṛtyoreṣṭavyaḥ | kevalaṃ cānādikarma-daurātmyataḥ prāg duḥkhamohāntaritasukhalayarūpikā prakṛtistasya bhogyā'bhūt | yatpunastatkāraṇabhūtasarvakarmapratyastatvam, yato muktau śuddhanirantarānatiśayānavacchinnasattvātmasukharūpo'sau bhogya iti tatprāptāḥ kila sattvabhujaḥ procyanta iti tadāgamavidāṃ pīṭhabandhaḥ | vilayaḥ paramātmanīti śāstrāntaraphalam | sarvaṃ khalvidaṃ brahma (chā0 u0 3 | 14 | 1)neha nānāsti kiñcana (kaṭho0 4 | 16; bṛ0 u0 4 | 4 | 19) iti śrutilakṣaṇāt siddhārthaviṣayalabdhaprāmāṇyādapauruṣeya-tayā tadanyāgamebhyaḥ prabalatararūpādāgamāt pratipannasya paramānandādyanekatadāgamagītaguṇasvabhāvasya pramāṇāntarā- gocarānavacchinnacidbrahmaṇaḥ satyatayā tadanyeṣāṃ ca bhedarūpā- ṇāmavidyādinirmāṇaikasāratvenāsatyatayā'vagatiḥ | tata eva ta āhuḥ- ātmā yataḥ prasiddhaṃ ca kavayo'sya pracakṣate iti | na cāsyāvagamasya bhedasattāpramāṇabhūtapratyakṣādibādhe agninā siñcedityāderivāprāmāṇyamāśaṅkanīyam, bhedasyetaretarābhāva-prasiddhivyapekṣatvena vastumātragrāhipratyakṣaviṣayatvāsiddheḥ, śaśaviṣāṇavadavidyāmātrakalpitatvenāsatyatvāt | taduktam - āhurvidhātṛ pratyakṣam (bra0 si0 2 |1) iti | evaṃ ca sati jīvātmanāmapi svataḥpramāṇasiddhaproktasatyabhūtaparamātmasāratve'pyavidyā-kaluṣitatvena bhrāntatvāt prasuptapuruṣasādhāraṇānāmiva svapnānu-bhavavṛttīnāṃ tāttvikaprabodhānudayatastadrūpānupajñātabodhakaḥ saṃsārābhidhānabhedakaprapañcaḥ svarūpatoanidamprathamaḥ | kadācittu- ātmā jñātavyaḥ ityādiśāstragītakrameṇa prodbalatara- jñānaprāptitastatpratipakṣabhūtabhrāntikāraṇapronmūlanena tiraskṛtākhilabhrāntiḥ paramātmabodhaḥ suptaprabuddhasyeva svarūpa-mātrapratiṣṭho jīvātmanaḥ pūrvapravāhavilayarūpo bhavatīti | saiva parā muktiriti keṣāñcid grahaḥ | nanvatra vṛttikartuḥ pariṇativedāntamatirevoddeśyatayā'bhimatā na māyāvādamatiḥ | saiva upādānatvasaṃsiddhiḥ (ślo0 49) iti vakṣyamāṇadūṣaṇānusāriṇī | satyaṃ tadanusāriṇī | kintu naiṣā vedānteṣvadhyātmavitpravarairmukhyatvena gīyate | na cātra śrutayo'nu-rūpāḥ | saiva ca yathā dūṣaṇānusāriṇī tathātraiva vakṣyamaḥ | avyākṛtādiṣvityāgamāntaraphaloddeśaḥ | yatra tiṣṭhantyaṇī-yāṃsaḥ kṣetrajñāḥ karmabhiḥ saha | tadavyākṛtamucyate | kutra tiṣṭhanti ? atra kecidāhuḥ - iha yathā mṛdanviteṣu ghaṭādiṣu mṛtkāryatvadarśanād bhavadbhiḥ sukhādyanviteṣvapi kāryakāraṇādiṣu sukhādirūpapradhānakāraṇatvamiṣyate, tathaivāt-manāṃ pradhānasya ca bhede'pyekasadanvayasaṃbhavādekakāraṇatva-miṣyatām | atra vā tanmā bhūditi viśeṣābhāvāt teṣāṃ yatkāraṇaṃ sā parā prakṛtirmahāvibhūtyabhidhānā, jaḍā jaḍakāraṇatvāt | saiva sākṣādīśvaralakṣaṇena cāturātmyenānīśvarakṣetrajñātmanā jaḍātmakā'vidyārūpeṇa ca pariṇamate | vidyā tu buddhimanobhūtā aviśeṣāt tanmātratayā bhūtāviśeṣācca bhūtatayā bhūtānīndri-yatvenetyevaṃkrameṇa saiva tathā tathā pariṇamata iti paratvaṃ tasyāḥ | tadāhuḥ- bhagavān vāsudevaḥ parā prakṛtirjyāyasī vibhūtirbhūtireva ca | sa svayaṃ bhavati bhūto bhāvītyevamaṇīyastayā avyāpakavyāpa-katvena tatraiva kāryatvāt kṣetrajñāstiṣṭhantīti tata evopādānakāra-ṇād vikṛtidharmakādavidyākarmānubandhena jīvātmanāṃ sambhavāt | tatkṣayataḥ samupaśāntakāryabhedarūpe tasmin paramakāraṇātmani teṣāṃ vilayaḥ paraṃ śreya iti keṣāñcid durabhyupagamaḥ | avyākṛtā-diṣvityādigrahaṇāt prakṛtilayavādino'rvāktvato ye'vasthitāstvahaṅ-kārādilayavādinastauṣṭikāḥ | taduktam - ādhyātmikyaścatasraḥ prakṛtyupādānakālabhāgyākhyāḥ | bāhyā viṣayoparamāt pañca nava tuṣṭayo'bhihitāḥ || (sāṃ0 kā0 50) iti || 2 || mahāgaṇo maheśasya tvakartā sarvavedyavit | kartṛtve'pi prayojyatvaṃ samatvaṃ tejasāṃnidheḥ || 3 || phalāntaraṃ sālokyasāmīpyādiprāptiḥ | yaduktaṃ pauṣkare - anyābhiriha dīkṣābhirnanirvāṇamavāpyate | gāṇapatyapadaṃ tābhiḥ iti | etadeva ca yogipadena sūtrakṛtā nirdiṣṭam | akartā sarvavedyaviditi darśanāntaraphalam | parameśvare tāvat karmakartṛtvaṃ tanukaraṇa-bhuvanādikāryānyathānupapattyā pratipāditam | etasminnavasthite-'dhunā muktapuruṣe kartṛtvasiddhau na kāryānyathānupapattirbhavati | atha īśvaravanmuktatvena kartṛtvasiddhiḥ, tadayuktam, īśvarasya mukta-tvāsiddheradṛṣṭāntatvāt | baddho hi mucyata iti īśvarasiddhayorane-nāṃśenātyantavaisādṛśyam | yathāha vyāsākṣiṇyāṃ tatrabhavāna- vadhūtaḥ - paramaśivaḥ siddhān pratyuparatādhikāro'pyanyeṣvanupa-ratādhikāraḥ | siddhaḥ punarekāntena sarvat evoparatādhikāra iti bhedaḥ iti | na ca prāgapi puṃsaḥ kartṛtvamityāhuḥ, kintu prakṛtereva tat sāṃkhyapakṣavaditi muktau kartṛtvasya pramāṇābhāvādakartṛtvameva | jñānaṃ tu puṃsaḥ svābhāvikaṃ prāganubhavataḥ siddham | tattu muktāvāvaraṇābhāvena sarvaviṣayaṃ bhavatītyakartā sarvavedyavin-mukta iti tadāgamavidaḥ | ta eva hṛdayapramāṇādigranthakartṛtvenātra sūtrakṛtā pramāṇakartṛtvapadenopakṣiptāḥ | kartṛtve'pi prayojyatvamityāgamāntaram | ayamarthaḥ - jñātṛtva-vat kartṛtvamapi puṃsaḥ svabhāva eva | na tu prakṛteḥ kartṛtvaṃ yuktam, kāraṇatvāt tasyāḥ | anyaddhi kāraṇatvaṃ svarūpānyathābhāva-rūpaṃ jaḍavastuṣu svabhāvatayaiva pariṇāmitvādyavyabhicāri kṣīra- dadhyādiṣvadhyakṣasiddham | anyacca kartṛtvaṃ hitāhitaprāptityāga-phalalipsayā sarvānyakārakapravṛttinivṛttikāraṇatvena svātantryātma-kaṃ śivatvāvyabhicāri svasaṃvedanasiddhamiti vakṣyāmo mantravārtti-ke | anumānenāpyātmanāṃ kartṛtvaṃ sādhitameva tattvasaṃgrahādau vṛttikṛtā | nanu kartṛtve satyātmanāṃ spandātmakatvena pariṇāmitā ? na, kartṛtvasya spandātmakatvāsiddheḥ | kriyā hi spandaḥ | na ca kriyārūpatvaṃ kartuḥ kartṛtvam, kartrantarakalpanāyāma-navasthāprasaṅgāt | api tu tatra hetutayaiva, tatsāmarthyenaiva kāryakaraṇaspandadṛṣṭeriti | jaḍavyāpakakriyātmakaspandaḥ kathaṃ caitanyavyāpakatvāvyabhicāriṇi kartari bhavet | na ca spandātmakataiva kārakatvam, api tu viśiṣṭaśaktiyogaḥ, ayaskāntādīnāmivetyukta- masmābhiranyatra | jaḍaspandakriyāyāṃ yā śaktiḥ sā kartṛtā cito vyāpte spandarūpeṇa siddhā'yaskāntavat svata iti | tacca kartṛtvaṃ teṣāmanādyeveśvaraprayojyatayā siddham | anādeśca vināśo na saṃbhavatīti muktāḥ śivāḥ sarvajñāḥ sarvakartāraḥ paramaśivena prayojyā eveti tannītijñāḥ | samatvaṃ tejasāṃnidheriti darśanāntaraphalam | ādityāgnyādisa-matā tattadāgameṣu mahopaniṣadādiṣu śrūyate yataḥ, āgneyakartṛtvena caite sūtrakṛtā nirdiṣṭāḥ || 3 || ādhikyaṃ parameśānānnirmalatvaṃ ca kevalam | siddha eva hi kartṛtvamaudāsīnyaṃ maheśvare || 4 || phalāntaram - parameśasya layādhikārābhyupagamenādhikārā-dibandhayogataḥ paśutvasyānapāyāt | yadāhuḥ - anugrahatirobhāvau dvau pāśau tu sadāśive iti, paśūrādyaḥ sadāśivaḥ iti ca | vinivṛtta-samastabandhanāt tiraskṛtalayādyavasthādhikārāt sarvathaivānupādheḥ siddhātmanaḥ prakṛṣṭataro nyūnabhāva iti | anye tu pātañjalamuktirupa- kṣipteti kathayanti | teṣāṃ pūrvameva kaivalyapadena sāṃkhyamuktivat sāpyupātteti paunaruktyamanivāryam | na hi tayormuktau bhedaḥ, prakṛtiviyogarūpatvādubhayatrāpi tasyāḥ | ata evāhūḥ - ekaṃ sāṃkhyaṃ ca yogaṃ ca (bha0 gī0 5 | 5) iti | kintupāyabhedaḥ - ekatra hi jñānaṃ tadupāyaḥ, aparatra tvabhyāsa ityalaṃ vistareṇeti | etadeva cādhikyaṃ sūtrakṛtā maheśvarapadenoktam | nirmalatvaṃ ca kevalamiti malanivṛttimātrameva mokṣaḥ, na tu sarvajñatvādyabhivyaktirapi, prāganabhivyaktatatsadbhāve pramāṇābhāvāt | sato hyabhivyaktirityā-śayaḥ | siddha eva hi kartṛtvamaudāsīnyaṃ maheśvara iti | yadāha sūtrakṛt - viśikhāmalakārakāḥ iti | parameśvaro hi pārārthyena jagatkaraṇāya pravṛttaḥ | sarvakartṛtvapadaprāptāvasthaṃ svātma-tulyaṃ siddhamavalokya tatkālamevātmanaḥ kartṛtvaṃ vibhinnamitya-nekakartṛsaṃbhavena samastakṛtyāniyamaprasaṅgadoṣataḥ pratyuta parārthānirvāhakāraṇamevāvagamya tadupasaṃhṛtyodāsīnaḥ svātmanā bhavati | siddhaḥ punaḥ parārthanirvāhamanāsthayeśvare-ṇoktamavabudhya sarvakartrā ca vinā sarvaparārthasaṃpattimākalayya karuṇayaiva sarvakartṛtvapadamavalambata iti pravāhanityeśvaravādinaḥ || 4 || satkāryakaraṇopetastārakābhuvane sthitaḥ | jñānakartṛtvayornāśaḥ sarvanāśastathāparaḥ || 5 || anādireva puruṣaḥ kāryakaraṇaiḥ pravāhataḥ saṃsarati saṃbaddhaḥ | tatrānādervināśāyogena muktau kāryakaraṇābhāve pramāṇāsaṃbhavāt kevalaṃ saṃsāraparidṛṣṭakarmanibandhana-duḥkhaśarīrendriyanivṛttau prakṛṣṭatarakāryakaraṇalābhatastārakā-bhuvane nakṣatramārge'vasthānamātmanāṃ mokṣa iti keṣāñcid durabhisandhiḥ | jñānakartṛtvayornāśa iti | muktau buddherabhāvādi- cchāprayatnayorabhāve kartṛtvanāśaḥ, buddhyādīnāṃ(nāma)bhā-vaśca navānāmātmaguṇānāṃ(nāma)bhāvāt | yadāhuḥ - buddhisukhaduḥkhecchādveṣaprayatnasaṃskāra-dharmādharmāṇāṃ navānāmatyantaṃ vimokṣo'pavargaḥ iti | sarvanāśastathāpara iti grāhakaikarūpatvāccaitanyasya grāhakatvasya ca grāhyāpekṣayā'vastitergrāhyasya cāṇusthūlādivikalpaiḥ sarvathā saṃbhavābhāvenāvasturūpatvāt tadapekṣasyāpi grāhakatvasya bhrāntatve sati bādhajñānodayamātreṇaiva dhvaṃsa iti pradīpanīrvāṇavādina iti | anyaistu bhūtebhya eva vijñānamutpadyate, tānyevānuvinaśyatīti śarīravināśādeva sarvanāśa ityevamayaṃ pakṣo'bhyupagato jāḍyāditi || 5 || evaṃ ca tantrāntaraprasiddhaṃ phalaṃ pradarśyopasaṃharati - svamatairvādibhistvevaṃ vimuktiḥ parikalpitā | dṛṣṭā naiva hi mohāndhaiḥ sadīśvarasamānatā || 6 || taistairmohāndhairavidyākrāntacinnayanaiḥ satyabhūtaparame-śvarasamatālakṣaṇaṃ patiśāstraikagamyamuktilakṣaṇaṃ phalaṃ na dṛṣṭam | atastairevaṃ vidhā muktiḥ svakalpanābhiḥ kalpiteti || 6 || idānīṃ samānatāntrikān pratyāha - samatā ca samutpattisaṃkrāntyāveśapakṣataḥ | abhivyaktiḥ parā gītā buddhivācāmagocarā || 7 || sarvajñatvādiguṇābhivyaktirūpaparameśvarasamatā parā prakṛṣṭā gītā | kutaḥ paretyāha- samutpattisaṃkrāntāveśapakṣata iti | paśvavasthāyāṃ sarvajñatvādidharmāsattvānmuktau ca parameśvara-samatvaśrutyanyathānupapattyā paśvātmanyapūrva eva tadā sarvajñatvādiguṇaḥ parameśvarasama utpadyata ityutpattisamatāpakṣaḥ kaiścidabhyupagataḥ | tathā parairapi paṭādau kastūrikāmodavattatra parameśvaraguṇaḥ saṃkrāmati muktāviti samastasaṃkrāntipakṣaḥ pratipannaḥ | etena śikhāsaṃkrāntivādinaḥ pāśupatāḥ sūtrakṛtā viśikhākārakatvenoktāḥ | anyaistu tadā parameśvaraguṇaiḥ svāśrayas-thaireva siddhaḥ samāviśyate grahairiva puruṣa ityāveśapakṣaḥ | etebhya īśvarasamatāpakṣāntarebhya iyamabhivyaktisamatā vakṣyamāṇā buddhivācāmagocaratvāt parā || 7 || evaṃ tantrāntaraphalāni nirdiśyārthakrameṇa pratikṣipati - sattvabhuk tārakāvāsī dvayametad vinaśvaram | bhoktā bhuvanavāsī ca dṛṣṭo loke vinaśvaraḥ || 8 || sattvabhuk tārakāvāsītyetaddvayamapi phalaṃ vinaśvaram, bhokturbhuvanavāsinaśca devadattādervināśo dṛṣṭaḥ | nanu bhoktṛtvaṃ jñātṛtvameva puruṣasvabhāvo'trākarmaphalaṃ kathaṃ vinaśyatītyuktam ? yadyevaṃ sarvajña eva tadā puruṣo bhavet, na sattvamātrajñaḥ, viśeṣahetvābhāvādityasmaddarśanameva bhavatu | nanvastvevam, bhuvanavāsinastu pravāhānādibhirbhuvanādibhiḥ saṃbandhaḥ kathaṃ nivartate | ata eva pravāhānāditvāt karmabhistattat-phalairvā dūṭasthanityasvabhāvo'nivartya iti paramārthaḥ || 8 || gaṇendrāgnisamau preryāvasampūrṇamanorathau | akartā cākṛtārtho hi tadvanneśe samo yataḥ || 9 || atra mahāgaṇo maheśasya, samatvaṃ tejasāṃnidheḥ (ślo0 3) ityetayoḥ pakṣayoḥ parākṛtiḥ | gaṇendrasamasya tāvaduparitanapada-sadbhāvenaiva tatprāptikāmanāntarayogato'saṃpūrṇamanorathateti kathaṃ muktiḥ | evamagnyādityasamatvayorapi draṣṭavyam | athāsma-dādyapratyakṣo'nya eva sarvajñaḥ sarvakartā ca vahnyādityādirucyate, yadyevaṃ tatsamatvaṃ muktirityasmaddarśanamevetyadoṣaḥ | akartā cetyanena akartā sarvavedyavit, kartṛtve'pi prayojyatvam (ślo0 3) ityetau pakṣāvapodyete | tadvaditi | yadvad gaṇendrāgnisamāvaparipūrṇamano-rathāvuktau, tadvadetāvapi parameśvarasamakartṛkatvapadāprāptihetos-tadabhilāṣayogādaparipūrṇamanorathatvāt sarvajñāvapyamuktau | svarūpāvaptireva hi mokṣaḥ | kartṛtvamapi jñātṛtvavat puṃsaḥ svabhāva evetyuktam, atastadanavāptau kathaṃ muktiḥ | astvevam, mantreśvaraprayojyatvamanādyātmanāṃ kathaṃ kadā vyāvartate bandhanimittatvāt kalādivaditi tadanivṛttestvasāvapi vidyeśvaravat preryatvādamukta eveti || 9 || ādhikyaṃ parameśānāt (ślo0 4 ) iti pakṣamābhāsayati - ādhikye sādhanāsattvamasaṃsthā ca dvimārgataḥ | praryatvaṃ parameśāne nir?nimittamathā''patet || 10 || sādhanāsattvaṃ pramāṇābhāvaḥ | nahi sarvajñatvasarvakartṛtva- rūpanirmalaprakṛṣṭatarasvaguṇavyaktipratilambhataḥ kadācidātmanā-madhikāvasthā pramāṇairūpapadyate, yatprāptāvīśvarādhikyaṃ muktau varṇyate | nanūktamīśvarasya layādyavasthāsamāveśena siddhaṃ nyūnatvamiti | atha ko'yamavasthāsamāveśaḥ ? yadi vastvantaram, tanneṣyate, ekatvād devatāyāḥ | katham ? dharmapariṇati-sthāpyācaitanyadoṣeṇa pūrvaṃ niṣiddhā niṣetsyate ca | atha vivartaḥ, so'pi na , asatyatvāt | tadrūpatāsya kutaḥ | kevalaṃ kriyāśaktiḥ kartaryavyatirekeṇa kartaryavāvasthitā śivapadaṃ samuddīpayantī layādipadavācyatvopādhibhāvaṃ tatra pratipadyate | saiva yadā kāryasaṃpādanapravṛttā'navāpta kāryavikṛtistadā sadāśivapadapra-kāśikā bhogādiśabdavācyatāyāṃ kāraṇībhavati | yadā khalvavāptakāryagrāmā adhikārapadaprabodhkā, tadeśvarādipadapra-vṛttau hetutāṃ bhajatīti kriyāśaktereva tattatkāryopādhibhedālambana-mātreṇaivātra bhedavyavahāraḥ | na vastubhedaḥ, vivartapariṇāma-pakṣayoratyantāsaṃbhavāditi guravaḥ sacchāstravivekanipuṇāḥ | yadāhuḥ - mūrtistadvāṃśceti hi leśāduktiśca śaktiśaktimatoḥ (ta0 saṃ0 50) | ata eva pañcasrotaso'pyasya śāstrasyaikatvānna devatāyā bhedaḥ, api tu sṛṣṭisthityādipañcakṛtyabhedenopāsyamānasya tadākāramātrasyaiva | anyathā kaulamahāvratāderivātra śāstrabhedaprasaṅgādekatvaśrutibhirvirodhaḥ | evaṃ ca siddhasya proktalayādyavasthānābhyupagame kartṛtvādṛṣṭeḥ pratyuta īśvarānnyūnatvamabhihitaṃ syānnādhikyam | atheśvarasyāpi yatparameśvaratvaṃ nirupādhijyotīrūpā sarvajñatvādiśaktiḥ yadāhuḥ - yayā vinā na sarvajñaḥ so'pi tasyai namo'stu te iti, tatprakṛṣṭataraṃ parameśvarasthānāt siddhaprāpyamabhyupagamyata iti, tadayuktam, śaktiśaktimatorbhe-dāsiddhervyapadeśasya bhedasya kalpitatvāt | sarvajñatvādiśakterive-śvaratvasyāpi tadrūpatvānnānyonyatā yuktetyabhinnasvabhāvaḥ śābdastu bhedo na bādhyate | tena ca tato'rthasthitiḥ | śakterapi yacchakta-tvaṃ tasyāpi yaḥ prakarṣaḥ, tasyāpi prakṛṣṭatarāvasthā muktirityevaṃ taratamādipratipādyaprakarṣabhedāvyavasthiteranavasthitireva muktau bhavet | kalpitavyapadeśamātrabhedasya na kacidapyaprasṛtiḥ | tasmādī-śvarasamataiva muktāvabhyupagantavyā, na tvādhikyam | anugrahatiro-bhāvakartṛtvaṃ kartṛtvaviśeṣātmakatvānna pāśātmakam, anaupādhi-katvāt | yadapi paśutvamuktaṃ bhavatā, tadābhimānikabhedakalpanayā śaktyantaraprakāśapratipādanaphalaṃ yogapīṭhasaṃsthitāyeti mantra-bhāṣyapratipāditabhagavatsadāśivapīṭhabhāvavat sakalaśāstraparyā-locanayopacāradṛśā vyākhyeyam, na tu padamātrārthapratipattau graho balavadvidheyaḥ | ityalamanupāsitagurubhiḥ svakalpanotthāpitaśāstrārthaśālibhiḥ saha vivādena | yadvā paśurādyaḥ sadāśiva iti saṃskāryasadāśivābhiprāye-ṇānupacārata eva | tathā hi - dīkṣāyāṃ vidyātattvāduddhṛtasya krameṇa malakṣapaṇapūrvaṃ kriyāśaktyātmaśivatvābhivyaktiḥ sthūlasūkṣmaparabhedena kriyamāṇā'nekavidyeśvarāvasthāsvarū-pābhivyaktirvastuto bhinnā bhinnasyeśvarasadāśivaśivarūpasya tattva-trayasya prāptiheturbhavatīti tasmin sadāśive preryatvānivṛtteḥ saṃskāramātraviśeṣatvena malasadbhāvāt paśutvamavyāvṛttamevetya- nupacārāt paśuśabdapravṛtteriti | etacca vakṣyati vṛttikāraḥ-dīkṣayānte hi kva saṃbhavantītyādinā | saṃskārake tu sādāśive paramārthataḥ śivād bhedāsaṃbhavena tathātvamityupacāraḥ proktaḥ | doṣāntaramapyasmin pakṣa ityāha - asaṃsthā ca dvimārgata iti | mārgadvayenātrānavasthāprasaṅgaśca | tatraikena mārgeṇāha-praryatvamiti | atha tāvat parameśvarasya kāraṇaṃ vinaiva siddhaprerya-tvaṃ parameśvaratva māpatatīti siddhasyaiva tadādhikyena tadā parame-śvaratvāt, anyathā tadādhikyābhidhānaṃ niṣphalameva siddhasya syāt, yatastasyāpi ca siddheśvarasya siddhāntaraprāptāvanīśvaratā, tasya tasyāpītyevamanavasthitiḥ parameśvarasyetyarthaḥ || 10 || dvitīyena mārgeṇāha - vyarthā ca bhavināṃ ceyaṃ nimittaparikalpanā | vaimalyamātreṇa paśurna patiḥ kimasau bhavet || 11 || yeyaṃ mumukṣūṇāṃ bhavināmīśvaro'haṃ syāmiti nimittatve- neśvaratvenātmanaḥparikalpanā saṅkalpaḥ phalaparyantaḥ, sā vyarthā vigataprayojanā anavasthitā bhavet | na kaścit saṃsāramuktyarthaṃ yateteti yāvat | adhunā nirmalatvaṃ ca kevalam (ślo0 4 ) iti pakṣaṃ dūṣayati - vaimalyamātreṇeti | paśoḥ kiñcijjñatvāt patyuśca sarvajñatvādu-bhayavivekena nirmalasya nirmalatvenānanubhūtajñānaśaktitayā cābhyupagamāt kimasāvapuruṣārtharūpo mokṣaḥ pāṣāṇaprakhyo na kiñcit | ayamāśayaḥ - vakṣyamāṇavajjñātṛsvabhāvatvādevātmanas-tadanabhyupagame tannāśadoṣa eva, yadvakṣyati - mūḍhānāṃ jyeṣṭhamallāste yeṣāṃ svātmā vinaśyati (ślo0 57) iti || 11 || siddha eva hi kartṛtvam (ślo0 4) ityādipakṣaṃ pratikṣipati - kimityakārako devaḥ kāraṇānīkabhītitaḥ | bahūnāṃ yugapanmukterdurnivārā sthitaiva sā || 12 || kārakatvaṃ hi prāk siddhād bhagavato'bhūt | tatkimiti kena kāraṇena puruṣāntarasiddhau neṣyate | pūrvapakṣavādī kāraṇamāha- kāraṇānīkabhītita iti | kāraṇānāmanīkaḥ samūho'nekatvam, tasmād-bhayaṃ tataḥ | tathāhi - siddhasya tāvat tadānīṃ labdhacaritārthasarva-kartṛtvato yadā kartṛtvaṃ parameśvarasyāpi tadā kartṛtvaṃ vibhinna-mityanekakartṛsaṃbhavena navamidamastu purāṇamidamastviti sarganir-māṇādau vaiśasaṃ syāt, tadbhītenaṣyate | etatsiddhāntavādyāha -bahūnāmiti | acintyatvāt kāraṇasāmarthyasya yadā yugapad bahavo mucyante puruṣāḥ, tadā teṣāṃ pratyekaṃ caritārthasarvakartṛtvayogena tulyatayā kartṛtvādavikalpaḥ syāt | anyataravyavasthāyāścāsaṃbhavāt samuccayena kartṛtve sthitaiva sā sarganirmāṇādivaiśasyadāyikā | kāraṇānekatvato bhītiḥ | athāyaṃ vādī lobharāgādikāraṇatvāt puṃsāṃ matyanyathābhāvasya tanniścitya muktau rāgādyabhāvenā- nekasiddhiyogenāpi matyanyathābhāvena sarganirmāṇādivaiśasaṃ parihariṣyati, tadasmanmatameva pratyavekṣyatītyāśayaśeṣaḥ || 12 || idānīṃ samānatāntrikaphalāni dūṣayati - athotpattāvanityatvamāveśenāsvatantratā | nodāharaṇasadbhāvo guṇasaṃkrāntisādhane || 13 || yairmuktāviśvarasamatā sarvajñatvādiguṇasāmyamutpadyate puṃsa itīṣyate, tanmate utpattimadanityatvādanityatvaṃ mukteriti | āveśa iti īśvaraguṇāveśānmuktiḥ | sāmyapakṣe'pi bhūtāviṣṭasyeva puṃso muktāvasvātantryameveśvarasamateti | saṃkrāntisamatāpakṣaṃ parākaroti- nodāharaṇasadbhāva iti | īśvaraguṇā muktau saṃkramanta iti guṇasaṃkrāntirnaiṣā bhavatāṃ na tāvat pratyakṣasiddhā, atīndriya-tvāt teṣām | athānumānādityucyate, tadayuktam | guṇasaṃkrānti-sādhane'numāne nodāharaṇasya dṛṣṭāntasya sadbhāvo'sti yataḥ | na cādṛṣṭāntamanumānaṃ pravartate, vyāptyasaṃbhavāt || 13 || atra saṃkrāntivādī dṛṣṭāntamāha - nanu svabodhasaṃkrāntau dṛṣṭaṃ śabdopadeśanam | śāstre vijñānasaṃkrāntirvihitā sādhakaṃ bhavet || 14 || svabodhasaṃkrāntinimittaṃ gurūṇāṃ śiṣyasya viṣaya upadeśena dṛṣṭaḥ | śāstre'pyasmin svāyambhuvādāvācāryābhiṣeke jñānasaṃkrāntiḥ śrūyate - adya saṃkrāmito yo'yamadhikāro mayā tvayi | sa kartavyastvayā tāvad yāvat saṃkramito'nyataḥ || (svā0 24 | 21) iti | sā tu guṇasaṃkrāntyanabhyupagame kathamupapadyata iti yuṣmadāgamapratyakṣābhyāmatra dṛṣṭāntaḥ siddha iti || 14 || siddhāntavādyāha - vijñānamupadeśāttu tādṛganyat prajāyate | saṃkrāntiśabdasādṛśye tadguroryanna hīyate || 15 || upadeśānnimittācchiṣyabuddhau vijñānāntaramanyadevātyanta-sadṛśatvāt saṃkrāntamivotpadyate, na tu tasyaiva saṃkrāntiḥ | kuta ityāha - taditi | tajjñānaṃ yadyasmād gurorna hīyate | saṃkrāntipakṣe hi śiṣya eva jñānasya saṃkrāntergurāvabhāvaḥ syāt || 15 || śāstre'pi guruniyogād guruvad vyākhyānādau svātantryameva saṃkrāntipadasyārthaḥ | tathaivācāryābhiṣekaprakaraṇe guruṇā svāyambhuvādau pratipādita iti nātra saṃkrāntiḥ siddhetyāha - gurorniyogataḥ śāstre svātantryaṃ guruvad bhavet | saṃkrāntivacanasyārthastatraiva guruṇoditaḥ || 16 || atha kadācicchrutismṛtisiddhadṛṣṭāntadārṣṭāntikabhrāntyā saṃkrāntivādī pratyavatiṣṭhet, tadapi dṛṣṭāntanyāyātideśena nivartayitumāha - tadvat sādhusamākrośāt pāpaṃ puṇyaṃ prajāyate | kṣīyate ca svakaṃ puṇyaṃ viparyastau kṣamāvati || 17 || tathā ca smṛtiḥ - nindanād dvijasādhūnāṃ pāpānāmatha sevanāt | pāpaṃ saṃkramate puṃsāṃ svapuṇyamapayāti ca || iti | tathā - kṣamāvati tvanākrośāt puṇyavadbhiḥ saha sthiteḥ | puṇyaṃ saṃkramate puṃsāṃ pāpaṃ yāti tato'nyataḥ || ityādidṛṣṭāntaḥ pūrvavat pratikṣiptaḥ || 17 || yato'trāpyapūrvayoḥ puṇyapāpayorutpattireva saṃkrāntirityucya-te, na tu tayoreva saṃkramaḥ, puṇyārjanavidhīnāṃ sahasthitimātre-ṇaiva phalāpahārato vaiyarthyaprasaṅgāt, prāyaścittopadeśānarthakyā-ccetyāha- pāpīyasāṃ ca saṃsargāt pāpamanyat prajāyate | tathā puṇyavatāṃ puṇyaṃ nānyathā tadudīritam || 18 || nanu pradīpo vartyantarādau dāhye saṃkraman dṛśyat iti saṃkrāntivādī dṛṣṭāntāśaṅkāṃ nivartayati - dīpāntarasamutpattiḥ pradīpādindhanāntare | saṃkrāntistasya naiveṣṭā buddhavaiśeṣikādibhiḥ || 19 || atrāpi pradīpaśikhāmātrādatimahato vahnervanadāhādāvutpatti-darśanādapūrvotpattireva bauddhādyupalakṣitasarvavādisiddhā, na tu tasya tāvanmātrasya tadekadeśasya vā saṃkrāntirupapadyate | etena kastūrikāmodādeḥ paṭādau saṃkrāntibhramaḥ parākāryaḥ || 19 || saṃkrāntivādī dṛṣṭāntāntaramāha - gotvādernanu saṃkrāntirvyaktyantaravisarpiṇī | sādṛśyaṃ yasya gotvādi taṃ pratyetanna śobhate || 20 || tatkṣaṇajātāyāṃ govyaktau tatsāmānyasya tatkālamevopa-labdhestatkṣaṇāt prāganupalabdhitastatrāsattvād vyaktyantarāt saṃkrāntyanabhyupagame tatsaṃbandhānupapattestvavaśyaṃ saṃkrāntireṣṭavyeti siddhāntavādī pratikṣipati sādaśyaṃ yasyeti | nāsmākaṃ sāmānyasaṃkrāntiḥ siddhā, vyaktivyatiriktasāmānyasyā-nabhyupagamāt sāṃkhyavad vyaktitvenaikāvayasādṛśyasya sāmānya-rūpatvāt, tatkṣaṇajātagopiṇḍasya saṃkrāntyāśaṅkāsaṃbhavāt, atra vyaktitaḥ piṇḍāntarasya sādṛśyasya jātatvena tathātvā'yogāt || 20 || sāmānyāntarāsattayaiva saṃsṛtirityuktam, taṃ pratyetaducya-mānaṃ na śobhata iti vyaktivyatiriktasāmānyavādyabhiprāyeṇāha - svāśrayavyāpakaṃ bhede'pyāśraye vyajyate hi tat | visarpaṇaṃ na yasyeṣṭaṃ tasya saṃkramaṇaṃ kutaḥ || 21 || sarvagatasāmānyapakṣe saṃkrāntyāśaṅkāsaṃbhavādatra vyaktigatasāmānyamevāśrityāha - bhede'pīti | tatkṣaṇe jāte bhinne-'pyāśraye vyajyate | tadvyaktivyajyatvāt sāmānyasya vyaktīnāṃ ca tadvyañjakaikasvabhāvatvānna tvanyatastasya saṃkrāntiḥ | hetvantaramāha - visarpaṇamiti || 21 || amūrtasya ca saṃkrāntau na loko na parīkṣakaḥ | niṣkriyatvenāmūrtatvena ca sāmānyasya tairabhyupagamāt kutaḥ saṃkramaṇayogyatā ? nahyetallokasiddhaṃ vidvatsiddhaṃ veti || adhunā pradīpasāmānyayoḥ saṃkrāntimabhyupagamyāha - guṇatvaṃ na ca sāmānye na dīpe tad vṛthoditam || 22 || ayamarthaḥ - saṃkrāntivādinā tatsiddhyarthaṃ guṇasaṃkrānti-dṛṣṭāntāya prayatanīyam | sāmānyasya dīpasya ca saṃkrāntisiddhā-vapi tayoraguṇarūpatvāt tatrādṛṣṭāntateti tadvarṇanamatiniṣphalameva || 22 || dṛṣṭāntāntaraṃ pratikṣipati - kedāravārisaṃkrāntirdravyatvādupapadyate | dravya eva hi sā śaktiruktā siddhakṛpāṇavat || 23 || kedārābhidhānasya tīrthapānīyasya tadupayoktṛpuruṣasahabhuji puruṣāntare dravyatvāt saṃkrāntirabhyugamyata eva | nidarśanamāha - siddhakṛpāṇavaditi | siddhakhaṅgo hi siddhādatidūradeśasthito'pi tadabhoyogāt taddhastameva saṃkrāmati, acintyā dravyaśaktayo yata ityarthaḥ | ata eva cātyadbhutadṛṣṭāntasiddhaśaktyanumānataḥ saṃkrāntisādhanānna kedāravāri kṣetrapānīyamatra vyākhyeyam, tatsaṃ-krānteḥ | pratyakṣeṇa hi siddhe'rthe nānumānaṃ pravartate iti || 23 || tadiyatā saṃkrāntivādino dṛṣṭāntāsaṃbhave pratipādite samprati saṃkrāntivādī siddhāntasiddhameva vastu dṛṣṭāntīkṛtya pratyavatiṣṭhate - cito'cidvastuvṛttitvaṃ guṇatve hi samīhitam | nānyathā vastunaḥ kṛtye pravṛttirupapadyate || 24 || citeścetanāśakteśca guṇatve'pyacidvastuvṛttitvamabhimataṃ bhavatām | kutaḥ ? ityāha - nānyatheti | anyathā tadaviṣayatve tasya vastuno'cetanasya karaṇīyaphalaviṣayā pravṛttirna ghaṭate | etaduktaṃ bhavati - kartari karmaṇyapi jñānakriyayoravasthitireṣṭavyā, cidananvita- syācitaḥ pravṛttyaśakteḥ | sarvavastūnāṃ ca svātmamātrāyāmevā-vasthiteḥ parasparasaṃsargādhiṣṭhānāsaṃbhavena tatra jñeyatve'pi kāryatvādyātmako viśeṣo na bhavedeva | dṛśyate ca kumbhakārādi-śaktyāghrātasya mṛdāderacetanasyāpi kāraṇavastunaḥ prokto viśeṣa iti tatra cicchakteravasthitiravaśyamabhyupagantavyā || 24 || tataḥ kimityāha - iṣyatāmiti siddhe'pi parameśaguṇodayaḥ | prāgasattvādidānīṃ tu mahāvibhavadarśanāt || 25 || anayaiva yuktyā siddhe'pīṣyatāṃ parameśvarasaṃbandhino guṇasyāvasthitiḥ | na tu siddhasya prāgapi svatastādṛśo guṇo dṛśyata ityāha - prāgasattvāditi | prāk paśvavasthāyāṃ parimitaṃ jñatvakartṛtvādiguṇajātaṃ tasyābhūt, idānīṃ tu siddhāvasthāyāṃ tadīśvarasamayaparimitaṃ śrūyate | na ca parimitameva tadaparimitī-bhūtamiti yujyate vaktum, virodhāt, pariṇāmitāprasakteśca | na ca tadānīmasatastasyodbhavo yuktaḥ, avināśitvenāsyoktatvāt | tatpāriśeṣyādīśvaraguṇasyaiva tathābhūtasya tatra tadā saṃkrāntiriti pāśupatāḥ || 25 || iyatparavacanamāśaṅkya parākaroti - vastvantare na vṛttistu kevalasya guṇasya hi | svaguṇinyadhirūḍhasya tasya syādupacārataḥ || 26 || svaguṇinaṃ parityajya na kevalasyāsya jñānakriyātmanaścid-guṇasya vastvantare grāhyatāmāpanne cicchūnye sthitiryujyate vaktum | tathātve hi tasyāpi jñātṛtvaṃ kartṛtā ca syāditi sarva eva cetanāḥ syuḥ sarva sarveśvarāśca, īśvareṇa sarvasya saṃvedanāt | kintu svaguṇisthasyaiva tasya tatrāśrayāntare vikāravatyavastitiṃ vināpi vikārahetutvādavasthānamupacārād dṛśyate, na mukhyataḥ | śaktatva-meva kāraṇatvam | śaktatā cānvayavyatirekābhyāṃ kartuḥ karmaṇi siddheti tatra tacchaktyavastitikalpanaṃ niṣphalameva | nāpi kartṛkriyā karmasthā yujyat, proktanyāyavirodhāt | api tu tadvalāt tatrāpi spandodbhatestathātvamupacaryata iti || 36 || dṛṣṭāntamāha - yathoṣṇatāguṇo vahnerambhasyuccairvijṛmbhate | vahnisaṃsthastatheśānaguṇastasyaiva jṛmbhate || 27 || auṣṇyaṃ vahnerviśeṣaguṇaḥ | na jalasya yuktaḥ, bhūtānāṃ sāṅkaryaprasaṅgāt | pṛthivyādīni hi parasparaṃ dhṛtisaṃgrahapākādi-hetubhirvibhidyanta iti nodakasyoṣṇatā guṇo'gnisaṃyogātparigṛhītaḥ, api tu vahnisaṃstha iti | tatrodake'nudbhūtarūpo vahnirūpalabhyamānaḥ svaguṇasparśasthityā svakāryaṃ dāhādikaṃ karoti yathā, dārṣṭāntikamāha - tatheti | tadvat parameśvarasaṃbandhyapi guṇaḥ svāśrayastha evā'śrayāntare nānāvikārakāritvena prabhaviṣyatīti na tatrāvasthitikalpanāyāṃ heturasti || 27 || evaṃ cāveśapakṣo vā tvadhiṣṭhātṛtvameva vā | pakṣo hi guṇasaṃkrānterajāto hi mṛtastathā || 28 || paramāveśapakṣo'dhiṣṭhātṛpakṣo vā yaḥ kartṛtve'pi prayojya-tvam (ślo0 3) ityatroddiṣṭaḥ, tayorna tathā, yathā saṃkrāntipakṣa ityāha - pakṣo hīti | utpanna eva mṛtaḥ || 28 || kutaḥ ? ityāha - śambhureva hi tatrāpi sarvaṃ vetti karoti ca | svaguṇena na siddhastu paratvenāsya darśanāt || 29 || na kevalamāveśapakṣa eva yāvat, tatrāpi saṃkrāntipakṣe'pi svaguṇena siddhagato'pīśvaraḥ sarvaṃ vetti sarvaṃ ca vidhatte, na tu siddhaḥ | nahi pārakyena parakarmaṇā'nyo jānan kurvan vā dṛṣṭaḥ || 29 || tatsaṃparkācca siddho'pi sarvakṛt sarvavid yadi | acidvatāmapi prāptaṃ tarhi sarvārthadarśanam || 30 || tatsaṃparkāditi parāśaṅkā | śambhuguṇasamparkāt siddho'pi tathābhūtaścet ? parā karoti - acidvatāmapi | acidvatāmapi māyādīnāmapi, īśvarajñeyatvena tatsaṃparkasyāviśeṣād bhavet taditi teṣāṃ sarvajñatvaprasaṅgaḥ || 30 || prāgasattvamasiddhaṃ ca dṛṣṭaṃ jñānakriyābalam | utkṛṣyamāṇamutkarṣād vyañjakasthānataḥ sphuṭam || 31 || prāgasattvamitiparopanyastayuktinirāsaḥ | yaduktaṃ prāgbhavā-vasthāyāmātmanaḥ sarvajñatvādisāmarthyasyāsattvamiti, tadasattvama-siddham, yatasteṣāṃ prāgapi jñānakriyābalaṃ svavyañjakakārya-karaṇādisthānato dṛṣṭamiti yathaivātmano yatra svavyañjakaṃ śarīraṃ tatra tatrātmapratipattito vyāpakatvaṃ pratīyate, tathaiva tadguṇānāṃ sattvaṃ vyāpakatvaṃ ca siddhamiti bhāvaḥ | yathaiva prāk siddhaṃ tathaiva vyañjakasyālokāderviṣayābhivyaktiṃ nirvartayataḥ, siddhā-ñjanāderbuddhīndriyaśaktimuttejayataḥ, śilpavedanādeḥ karmendriya-kauśalaṃ kurvataḥ, yogābhyāsādeścittaṃ jayato yathāyathamut-karṣeṇa jñatvakartṛtvātmakaṃ svabalamutkṛṣyamāṇaṃ dṛṣṭam || 31 || kimitītyāha - mokṣe hi vyañjakaṃ dṛṣṭaṃ sarvārthaṃ śāmbhavaṃ balam | tatsamatvamatastasya bhavat kena nivāryate || 32 || muktāvīśvaralakṣaṇasya vyañjakasyotkṛṣṭatarasya yogād vyaṅgyasyāpi tathābhāvasiddhau tasyeśvarasamaguṇābhivyakterīśvara-samatvaṃ bhavat kena nivārayituṃ pāryate | abhivyaktyanabhivyaktī cā''varaṇabhāvābhāvakṛte tasya, na tu svarūpānyathātvakṛte, pariṇāmitvāpādakena parāhatatvāt || 32 || evaṃ svapakṣe dūṣaṇamuddhṛtya parasya doṣāntaramāha - āśrayāntarasaṃkrāntiḥ pūrvāśrayavivarjanam | vinā naiva prasiddhā syāt tyāge pūrvastu nirguṇaḥ || 33 || saṃkrāntirhi pūrvāśrayatyāgenāśrayāntare sūryādīnāṃ dṛṣṭā | tadvadatrāpi pūrvāśrayatyāgābhyupagame sa pūrvaḥ paraḥ śivaḥ sarvaguṇarahito bhavet siddha eva tadguṇasaṃkrānteriti || nanu svāśraye bhavatastatra vāśrayāntare saṃkrāntiḥ pradīpaprakāśasyeva tasya bhaviṣyatītyāha - gacchatastaṃ parityajya gītaṃ prasaraṇaṃ hi tat | tataścāpariṇāmitvād doṣānīkaṃ samāpatet || 34 || pradīpaprakāśasya hi pradīpotpattau kṛtāyāṃ svaviruddhatamo-nivartanena tatra tatra deśe prasaraṇaṃ matam, ambhaḥpravāhasyeva pariṇatidharmatvādyujyate | parameśvaraguṇasya ca yadrūpaṃ pariṇāmi tadacetanaṃ mṛdādi dṛṣṭamityacaitanyādivakṣyamāṇadoṣavrāta- prasaṅgaḥ || 34 || yathā kathañcit saṃkrāntau vyavasthā dravyavartinī | sarvamānaprasiddhā sā viruddhā guṇakāritā || 35 || athvā parāhatayuktiko'pi saṃkrāntivādī saṃkrāntyākrāntāpa-smāreṇa mucyata iti saṃkrāntyāgrahādicchedāt, evamapi guṇakāritā guṇaiśvaryādipravartitā saṃkrāntiḥ sā viruddhā | dravyasaṃkrānti-ratra yujyate | dravyāṇāṃ hi saṃkrāntiḥ prasiddhā na guṇānāṃ yataḥ | tataśca dravyatvamīśvaraguṇānāṃ prasajyata iti yāvat || 35 || jātitve naiṣa doṣaścenna jñānādiguṇā hi sā | dravyatve gauravaṃ kḷpte jñānādyāśrayato bhavet || 36 || astu tarhi sarvajñatvādīnāṃ dharmāṇāṃ siddheśvarānekaguṇa-vyaktigatatvena guṇajātitvam | tasmin sati tasyāḥ prāptasiddhabhāve pumantare'pi navamālatīśauklyavat saṃkrāntirbhaviṣyatītyevaṃ saṃkrāntisiddhau na doṣaḥ kaściditi parmāśaṅya nivartayati -na jñānādiguṇā hi sā | na teṣāṃ saṃkrāntiḥ siddheti na kiñcidetat | mālatyādiguṇānāmapi tadotpattireva yataḥ | athāyaṃ vādī sarvaj~tvā- diguṇāśrayasyeśvaradravyaikadeśasya saṃkrāntimicchet, tathāpya-yuktamityāha - dravyatva iti | evaṃ dravyatve'bhyupagamyamāne jñānādyāśraytvena yā kalpanā tasyā gauravaṃ garīyaṣṭvaṃ pramāṇamabhyupagataṃ bhavet | tathāhi - anekadhā'nekadravyasamū- harūpatvamīśvarasya tasya ca dravyasya tattatsiddhaprāptau tataḥ saṃkrāntistasya ca jñānādyāśrayatvakalpanamapramāṇakamanantaṃ kalpitaṃ syāt || 36 || saṃkrāntivādī siddhāntavādimokṣe doṣamāha - nanvevaṃ pauruṣo mokṣastvabhivyaktau na śāmbhavaḥ | nanvevaṃ śāmbhavo mokṣaḥ saṃkrāntau nahi pauruṣaḥ || 37 || nanvevaṃ yadi guṇāsta eva muktau puṃso vyajyante, tadā ātmā jñātavyaḥ ityādivat puruṣakartṛka eva mokṣo bhavatāmapi prasaktaḥ, na tvīśvarakartṛkaḥ, tacchaktyasaṃsparśena tasya tatra kartṛtvāyogāt | saṃsparśe hi saṃkrāntireva syāt | siddhāntavādī taṃ pratyāha nanvevaṃ śāmbhava iti || 37 || tvatpakṣe'pi na kaścinmuktaḥ, parameśvaraguṇasya prāksthasyaiva tara saṃkrānterapuruṣasaṃbandhitayā mokṣasya | matpakṣe tu dvayamapi yujyata ityāha - pauruṣaḥ puruṣādhāraḥ śāmbhavaḥ śambhunirmitaḥ | dvayaṃ saṃpūjitaṃ vyaktau saṃkrāntāveva kāviti || 38 || puruṣe karmaṇi samavetaḥ, parameśvarakartṛkaśceti kartṛkarmalakṣaṇakārakadvayayogato bhedena vyapadiśyate mokṣaḥ | odanasya pāko devadattasya pāko vetivat | na ca saṃkrāntiṃ vinā kartṛtvaṃ nopapadyata iti yuktam || 38 || siddhāntavādyeva svapakṣe svasādhyatāmāha - vyaktireveṣyatāṃ sā hi prasiddhā vyañjakaiḥ saha | tasyāmapūrvaṃ dṛṣṭaṃ vā na kiñcit parikalpyate || 39 || vyaktirhyātmaguṇānāṃ vyañjakaiḥ saha susiddhetyuktam | saiva mokṣe'pīṣyatām | mamaiva dṛṣṭāntānusāriṇī kalpanā bhavati | na ca tvatpakṣa iva dṛṣṭāntaparyeṣaṇādikamatra prasajyata iti || 39 || saṃkrāntivādyāha - neṣyate yena pūrvatra dṛṣṭo'śuddho hi puṃguṇaḥ | pumānapi tathābhūtaḥ prakṛṣṭaḥ sa kimīpsitaḥ || 40 || sato hyabhivyaktistadrūpapratyabhijñayā ghaṭāderiva dīpādinā | iha tu siddhāvasthātaḥ pūrvamaśuddhaḥ kiñcidviṣayaḥ puṃsāṃ guṇaḥ siddhaḥ | muktau tadvilakṣaṇo hyatyantaśuddhaḥ parameśvara-samaḥ śrūyata iti tayorbhedāt pūrvaṃ pratyabhijñānāsaṃbhavato muktāvabhivyaktirneṣyate'smābhiḥ | siddhāntavādyāha- pumānapīti | bhavaddṛṣṭyāpi pumānaśuddhaḥ, yenedānīṃ hi parameśvaraguṇasaṃkrāntipātrībhūtaḥ || 40 || atra parābhiprāyaḥ - sa cecchodhanasaṃsiddho guṇā naivaṃ kimīpsitāḥ | aṇustādṛgguṇo'dyāpi kathaṃ śuddhaḥ sa sarvathā || 41 || athāśuddho'pyasau tadānīmīśvaravyāpāreṇa dīkṣādinā śodhakena śuddho bhavadbhiriṣyate, yadyevaṃ tadguṇāḥ kathamevaṃ śuddhāḥ sarvaviṣayā netyāha - guṇā iti | na ca tadguṇāḥ prāg na santītyuktam | satāṃ teṣāmajñānalakṣaṇāvṛtasya tamasa iva nivṛttyā abhivyaktau sakalākalanivṛttikṛte śuddhyaśuddhī paragatatvānnābheda-bādhike iti nābhivyaktimokṣapratikṣepo yuktaḥ | na ca saṃkrāntipakṣe kadācidapi puṃsaḥ śuddhirastītyāha - aṇuriti | yādṛgguṇa eva pūrvaṃ paśvavasthāyāmaṇurātmā'bhūt tādṛgaśuddhasvaguṇa evādyāpi | mokṣe tadguṇānāmatiśayo bhavadbhirabhyupagamyata iti kathaṃ śuddhaḥ sarvathā ? naivetyarthaḥ || 41 || tasya tadātmaguṇānāṃ śuddhyanabhyupagame'pīśvaraguṇa-saṃkrāntyadhikaraṇasya dravyamātrasyaiva śuddhirasmābhiriṣyata evetyatra sopahāsamāha - dravyapriyā bhavanto vai jñātā naiva guṇapriyāḥ | kṣaṇaṃ vā vaiduṣī yena kḷptaḥ śāmbhavaḥ pumān || 42 || ayamatra bhāvaḥ- parameśvaraguṇasaṃkrāntāvapyātmadṛṣṭasya dravyasya tadā kimaśuddhāste guṇāḥ santi vā na vā ? na tāvanna santi, jñānakriyānāśapakṣasya niṣetsyamānatvāt | santi cet, kiṃ pūrvavada-sarvaviṣayāḥ sarvaviṣayā vā ? yadyasarvaviṣayāstadā'pi paśurevā-sāvaśuddha ityuktam | atheśvaraguṇasaṃkrāntau sarvaviṣayāḥ, yadyevamasmaddarśanaguṇaśuddhireveti kathamātmadravyamātraśuddhi-priyatā guṇaśuddhyapriyatā ca bhavatāmupapadyate | guṇapakṣapātaśca mahatāṃ yukta ityupahāsaḥ | doṣāntaraṃ saṃkrāntivādināmāha - kṣaṇaṃ veti | vismṛtaṃ caitadbhavatāmīśvaradvaitānāśrayaṇam, yena śambhusaṃbandhī tatpariṇatiḥ pumānna kalpitaḥ | muktau tāvat tadguṇatvena tadadvaitamabhyupagataprāyamiti bhāvaḥ || 42 || tadiyatā saṃkrāntipakṣapratikṣepaṃ vidhāyā'dhunā sarvanāśapakṣaṃ tiraskaroti - bālatve yauvane dṛṣṭān vṛddho'rthān saṃsmared dṛḍham | janmapramāṇayorantaḥ sthairyaṃ puṃsastato bhavet || 43 || yato bālyādyavasthānubhūtyā tān saṃsmartuṃ śakto dṛṣṭastadā smṛtidarśanādātmanaḥ sthairyamabhyupagamyate | yadi hi pratikṣaṇamanyonyaśca draṣṭa'nubhavet, tadānyenānubhūte'rthe smṛti ranyasya na bhavet, caitramaitrayoriva | dṛśyate cātra kālāntarānu-bhūtārthasmaraṇaṃ kālāntare, ityataḥ sthairyam | nanvanubhavasma-raṇayostāvat sthirātmānubhavavādināpi tvayā bhedo'bhyupagataḥ | nahi tvāpi smaraṇamevānubhavaḥ, sarvacittavṛttīnāmabhedaprasaṅgāt bhede'pi tayoratītānubhavavṛttikṛtacittasaṃskāreṇedānīṃ vṛddhasya smṛtistadanubhavaviṣayā tadanubhūtārthaviṣayā vā bhavatā'pīṣṭai-va, ātmani vikāritvaprasaṅgataḥ saṃskiārānabhyupagamāt | caitramai-tracittapravāhayostu parasparaṃ saṃskārajananakāraṇatvābhāvādeka-cittapravāhapatitasyaivānubhavasya saṃskārasādhanena smṛterutpattistvayā'bhyupagateti kathamatrābhedaḥ pratipadyate | atha cittavṛttivyatiriktasyātmano'trābhedaḥ sādhyate, tadayuktam, cittavṛttivyatirekeṇa tasyānupalambhāt | ekamevedaṃ saṃvedanaṃ harṣaviṣādādyanekarūpaṃ dṛśyate yataḥ athāsaṃvedanasyātmano-'numeyasyātra bhedaḥ pratipādyate, tadapi tenādṛśyena saha kasyacidapi vyāptyasiddherayuktataram | na ca kāryānyathānupapattyā'numīyate, tatkāryasya smṛtyādeḥ proktavadupapatteḥ | kaśca tasyānumātetyapi vaktavyam ? na cittam, acetanatvena tasyābhyupagamāt | athācetanasyāpi tasya tatsaṃparmāccaitanyamityucyate, tadayuktam, cetanasaṃparkāddhya-cetanasya cetanā bhavatīti na cidrūpatā | cidarūpatve tu sa evātmā prakāśaktvāditi kimanena | na ca tasyāpyanumitasyātmatā yuktā, prakāśavat prakāśyayorātmapararūpatvāt | yo hi svayamābhāsate sa evgātmā, yastu tena prakāśyate sa eva tasya prakāśyo'para ityasaṅ-karaḥ | ātmaparayoriva rūpaṃ na saṃkīryate, sarvasya parasyāparasya cātmatvāt | na ca prakāśasiddhau prakāśyasiddhirasti, yenātmanaḥ parokṣatve'pi na cittaprakāśo'bhyupagamyata iti | evamāyātamāndhya-maśeṣasya jagataḥ | athātmano'siddhāvapi cittaprakāśo'bhyupa-gamyate, tarhi prakāśātmikā cittavṛttirudayavyayavatyevātmatveneṣya-tām, kiṃ tadvyatiriktasyātmano'tyantāsiddhasyātra nityatvasādhaneneti | satyamanubhavo na smaraṇam, satyaṃ caikapravāhapatitādanu- bhavādivṛttisāmarthyāhitāccittasaṃskārāt smṛtisaṃbhavaḥ, na pravāhāntarasthāt | idaṃ ca satyameva yaccittavyatirekeṇātmanaḥ svasākṣikasyābhāvābhidhānam | nahyanubhavamapahnatyānanubhava-vyavasthāpakānāṃ vyavasthā yuktimatī | sa eva vyavasthāpako yadapahnave ca na kiñcinnāpahnataṃ nāma tat | sa evānapahnavanīyasva- bhāvo nirūpyatām | kiṃ pratikṣaṇaṃ pūrvaḥ pūrvaḥ pūrvottarakṣa-ṇābhyāṃ bhinnaḥ kṣaṇamātrarūpāvabhāso grāhakaḥ prakāśate, atha sarvadaiva | bhinna iti tatrāyaṃ sthirarūpaḥ prakāśaḥ sarvadaiva grāhyopādhibhede'pyanāsvāditātmabhedaḥ kālatraye'pi tiraskṛtasva-prāgabhāvapradhvaṃsābhāvo nānāvidhapramāṇādanekacittavṛttyu- dayavyayasaṃvedane'pyekamapi tadgrāhakasthairyavedano vṛttyantareṣva-pyaviluptajyotiḥ suṣuptyādāvapyakhaṇḍitasvasaṃvit satatameva svaprakāśatvena gamyatvādātmapadapratipādyaḥ pratipuruṣaṃ svasaṃ-venasiddha iti | kimatrānyena sādhanena | tāmevātmasaṃvidamabhinnā- manapāyinīṃ cāśritya sarvaiḥ kālāntaraphalāni karmāṇyārabhyante | kṣaṇikatve tu tasyāḥ sarvavyavahārapratyastamayaṃ sarva-jñānānāṃ kṣaṇamātravedanottaradhvaṃsataḥ kṣaṇāntare saṃbhavābhāvāt kaḥ pravartet, kutra kimarthaṃ vā ? yato nahi kṣaṇātmavādino nāhaṃ na mameti paśyataḥ pravṛttirghaṭata iti nirīhaṃ svarūpaniṣṭhaṃ prakāśa-mātraṃ heyopādeyabuddhivikalaṃ mithyājñānavicārabodhādyaneka-jñānaśūnyaṃ jagad bhavet | sthiragrāhakprakāśapūrvatvādeva- mādeḥ sarvasyetyanapahnavanīyo'yaṃ prakāśo vyavahārahetu-bhūtaḥ kālāntarabhāviphalapravṛttikāraṇaṃ savadaiva syāt | satyaṃ grāhako'pyayaṃ ekarūpaḥ sthiragrāhakaprakāśaḥ sarva- vyavahārasaṃpādanakṣamo'napahnavanīya eva | sa punarna svasaṃve-dyaḥ, api tu grāhakakṣaṇapravāha evānubhūyamāne tatsādṛśyadarśa-nabhrāntairvikalpenāropya prakāśyayaḥ | tataḥ pravāhasyaivaikyamiti na punarbhrama eva, viṣaya vailakṣaṇyena karmatayā tadaikyasya saṃvedanāt | yadi hyetadāropitaṃ syāt, tadāropikābhimatasya svataḥ kṣaṇamātra- dhvaṃsitvenāpratibhāsanāt, tatpratibhāsitve hyātmatvopapatteḥ, āropasya pūrvāparaparāmarśa- rūpatvena sthirabodhanivartyatvāt | na ca kṣaṇātmano'pi yugapatpūrvāparayuktadīrghaviṣayatvataḥ samāropa-katvam, ayojanātmakatvenāvikalpakatvādalātacakrādipratibhāsavat | ata eva yugapat sarvārthaviṣayatve'pi yogijñānamavikalpakakalpamityuktam | yojitaviṣayaṃ taditi cet sarveṣāṃ kṣaṇikatvena yojanānupapatterna kiñcidetat | ata evānekeṣāmapi kramabhāvināṃ vikalpakṣaṇānāṃ nāropakatvamityāropāsaṃbhavāt tadaṅgatāvikalpanāt | na ca grāha-kātmanyeva vaktuṃ śakyate, yena svātmanyavikalpako vikalpaḥ | ata evāsyāhaṃ pratyayaviṣayatā'pi na sambhavati, api tvahaṃpratyaya-prakāśarūpataiva, tadāpi tena rūpeṇa sthiratayaivāhamavabhāsanāt | na hi kālatraye'pi grāhakātmano dhvaṃsaḥ saṃvedyata ityuktam | yasya hi prāgabhāvaḥ sautpannaḥ, yasya hi puṃsa utpattiḥ sa naṣṭaḥ | ahaṃpratyayasya punaḥ pūrvottarayoḥ koṭyornastyabhāvaḥ | saṃvit pratikṣaṇamutpannā nirūḍhā bhavediti na śakyate vaktum, na vā svasaṃvedyaḥ saṃviddharmo bhavatīti vakṣyāmaḥ | tatsthūlasūkṣmyo-riva sthirakṣaṇikayoḥ parasparaviruddharūpatvād vidyudādau kṣaṇi-katvaṃ pramāṇasiddhaṃ sadakṣaṇikatvaṃ vyāvartayati | yathaivamatra svātmāropāsaṃbhavena sthairyamavabhāsamānamasaṃśayaṃ kṣaṇikatvaṃ vyavacchinattīti yuktam | na ca svasaṃvedanasya bādhaḥ saṃbhavati, yena bhrāntatā bhavediti vakṣyamaḥ | na ca pramāṇasiddha-sya bādhakaṃ vinā'nyathābhyupagamo matimāvarjayati vipaścitām sthirasyārthakriyānupapattireva bādhiketi cenna, tadanupapattestatra niṣetsyamānatvanābādhakatvāt | tadatra prakāśe svacittavyayodaya-sākṣiṇi sthirarūpe hyātmani grāhake svasaṃvedanāt svakartṛtvaṃ proktavadātmasaṃvittiproddhāraphalaṃ parābhihitatadabhāvasādhana- hetuvrātatiraścīnatayā hetukṛtam, na tu smṛtiḥ | sā hyatītādanu-bhavād bhinnaiva | smartā tu na bhidyate, tasyaiva pūrvānubhavitṛtvena tadā svasaṃvedanāditi tadabhedāt tatrāhedopacāraḥ, na vastuto'bheda ityalamatisūkṣmānubhavavicāreṇa mugdhamatitapasvijanamanaḥkhedajanakena || 43 || evaṃ janmamaraṇayormadhye puṃsaḥ sthairyaṃ pratipādyādhunā yairbhūtebhya eva jñānasyotpattirityuktaṃ tān prati janmanaḥ pūrvaṃ sādhayitumāha - janmāntarānubhūte'rthe smṛtiranyasya saṃbhavet | aśanāya bhavet sā ca stanyaṃ pratyupasarpaṇāt || 44 || yadi hi śarīreṇa saha caitanyamutpadyate, tadā tadaharjātasya bālakasya bubhukṣitasyāśanāya bhojanārthaṃ stanyaṃ prati kṣīraprāptaye pravṛttirnigaraṇātmako vyāpāro na syāt | etaccopalakṣaṇamanyeṣāṃ sthānakaraṇābhighātādīnām | yadāhuḥ - ādyaḥ karaṇavinyāsaḥ prāṇasyordhvaṃ samīraṇam | sthānānāmabhighātaśca na vinā (na vinā śabdabhāvanāmiti tatratyaḥ pāṭhaḥ) pūrvavedanām || (vā0 pa0 1 | 114) iti | dṛśyate ca pravṛttiḥ | sā janmāntarapūrvikāṃ smṛtiṃ tadā gamayati | nanu yathā jṛmbhādyud-bhavo bālasya jātidharmatayā vastuśaktita eva bhavati, evametadapi bhaviṣyatītyasamañjasametat | avagamapūrvakatvādasya sarvasya hyavagamaṃ vinā nodbhavaḥ | keśanakhāderiva tasya jṛmbhāderjāti-dharmatā yuktā | kṣīranigaraṇasya tvicchājanyaprayatnaviśeṣasādhya-tvena dṛṣṭatvānna jātidharmatā | kṣīraṃ hi tatkṣaṇajātenāpi bālenārthitayā stanātpūrvaṃ prayatnaviśeṣeṇākarṣaṇāt | ākṛṣyate ca tena mukhamāpūrya na tadvamati, api tu tṛptilakṣaṇaphalāvadhi nigarannapi tathā tathā nigaran dṛśyate | na ca yathā yathā prāṇākhya-vāyurodhastasya jāyat ityevamādihitāhitaprāptityāganimittasya prayatnaviśeṣekāryasya darśanād bālānāṃ hitāhitabuddhiṃ jñātvā'numitapūrvānubhūtahitāhitasmṛtisiddhiḥ || 44 || atraivābhuccayamāha - jātismarāśca dṛśyante kurvantaḥ pratyayaṃ janāḥ | na cānyenānubhūte'rthe smṛtiranyasya saṃbhavet || 45 || bhūtapūrvajanmasmartāro jātismarāḥ pratyakṣā eva | yadi nāma smṛtirjanmāntaraviṣayā dṛṣṭā vā anumitā vā, tataḥ kimityāh - na cānyeneti | anubhavasmaraṇayoraikādhikāṇyaṃ pūrvameva pratipāditamiti janmanaḥ prāgapi sattāsiddhiranubhavituḥ || 45 || tato'nenāpi siddhena kimityāha - evaṃ cānādikā puṃsāmunneyā janmapaddhatiḥ | anādervastuno mānaṃ vināśitve na saṃbhavet || 46 || pratijanma pūrvavyatītajanmasaṃskārapūrvakavyavahāradarśā-nājjanmapratibandhaḥ puṃsaḥ siddha ityanāditvaṃ teṣāṃ siddhyati | na tu bhūtebhya evotpādita iti | tataścānāditvāt siddhāt sarvanāśapakṣa-niṣedha ityāha - anāderityādi | vināśitve vināśitvanimittamānāder-vastunaḥ pramāṇaṃ na saṃbhavet | pramāṇābhāvenāra vināśā- saṃbhavo lakṣyate | tenānādervastuno vināśitvaṃ na saṃbhāvyata ityarthaḥ | utpattimatāṃ hyanityatvaṃ siddhavyāptikatvāt siddhyati, nānutpattimatāṃ yataḥ | anutpattidharmā cātmetyuktam | syādetat | anāderātmano vināśitve pramāṇamasti arthakriyākar-tṛtvam | tathāhi - nityasyārthakriyākartṛtvaṃ svabhāvaḥ, tadabhāvatve-'vastutvaprasaṅgāt | sa ca svabhāvastasyaika eva, nānāsvabhāvatve hi tasyāpi nānātvaṃ svabhāvabhedalakṣaṇatvāt | bhāvabhedasyaikasva-bhāvatve ca sarvadaiva svanivṛttyā sarvārthakriyākartṛtvasvabhāvatvā- dekasminnapi kṣaṇe sarvasvakāryakaraṇaprasaṅgāt kāryayaugapadyaṃ bhavet, tatsvabhāvasya tadā'pi bhāvāditi krameṇa kāryotpādābhāvaḥ | naca kriyākālaniyamo bhavet | dvitīyasminnapi kṣaṇe tatsvabhāvatve tathaiva kuryāt | dvitīyakṣaṇakṛtāścārthakriyāḥ pūrvameva kuryāt, pūrvakṣaṇakṛtāśca punardvitīyasmin kṣaṇe ityādyanavasthiterekasva-bhāvasya yugapadapi kāryotpādānupapattiriti sā tatrānupapadyamānā prakārāntarā-bhāvadvastudharmatvena tatpratipakṣeṣu kṣaṇamātra-dhvaṃsiṣvabhāveṣu viśrāmyatīti kṣaṇikatvaṃ bhāvānām | kṣaṇi-katve tu sa pūrvaḥ pūrvārthakriyākartā dhvasto'nyaścāpūrvo'pūr-vārthakriyākartā | samutpadyata iti na krameṇānubhūyamānāyā arthakriyāyāḥ kadācidanupapattiriti na doṣaḥ | tataścātmano'pyartha-kriyālakṣaṇatvameva vināśitve pramāṇamiti vinaśvara ātmeti siddham | tadetadayuktam, svātmano grāhakasya sthiratvenaiva saṃvedanāt | na ca tasmiṃśca kṣaṇike svabhāvanivṛttyādeḥ kṣaṇavicārasyāpyatrā-saṃbhava ityapyayuktameva | na ca bhrāntighaṭitāt sthairyād bhaviṣyatīti vācyam, svasaṃvittau bhramābhāvāt | tataśca grāhakasthairyāvabhāso vicāradarśanānyathānupapattilakṣaṇena caikyānumānena svasaṃvādo- 'rthakriyānupapattighaṭitasya kṣaṇikatvasya bādhakaṃ pramāṇam | nanu sthirasyārthakriyā nopapadyata ityuktam, tadapyayuktam, tasya hyekasva-bhāvatve'pi viśiṣṭasahakārisannidhau kāryakaraṇaikasvabhāvatvāt tatsannidhāna eva karoti na prāk tatsannidhānābhāvāditi na krameṇa kāryānupapattiḥ | atha kuśūlasthasya bījasya kṣityādisahakārisanni- dhāvaṅkurajanakasvabhāvasya sāmarthye satyasati vā tajjananaṃ sāmarthye satyasati ca sahakāriṇi tajjananasāmarthye vā sahakārisanni-dhau kāryakaraṇaikasvabhāvatvāt tatsannidhāne'yasāmarthyameka-svabhāvatvāt sahakāribhyaḥ sāmarthyalābhe vā pūrvamasamarthaḥ paścātsamartha iti svabhāvabhedād bheda eva tasyeti naikatā | atrocyate - samartho'pyasau tatsannidhāna eva kāryaṃ karoti, tathā svabhāvatvānnānyadā | nanu samarthaścet kimiti sannidhānamapekṣate ? tathā svabhāvatvādityuktam | svahetubhiḥ svabhāvādvā sa tathābhūta-svabhāva eva bhāvo bhavati, yaḥ samartho'pi tathāvidhasahakārikāri-sannidhau kāryaṃ karoti, nānyadetyatrānvaya-vyatirekāve sthiravastuni viṣaye pramāṇam | na ca svabhāvā bhāvānāṃ paryanuyogamarhanti | nahi kimarthaṃ vahnirdahati na jalamityatra paryanuyogaḥ śakyate kartum | atha sahakārisannidhau janakādbhinnastasya svabhāvo jananābhāvā-devetyucyate, tadā'pi sahakārisannidhikāryakaraṇaikasvabhāvatvāt tatsannidhau tu sa eveti na bhedaḥ | nahyasmāt svabhāvāt kālatraye'pi pracyavate bhāvaḥ | sahakāryasannidhānāttu na tadā tatkāryodbhava iti tatsannidhyasannidhī paraṃ bhidyete, na tu vastubhedaḥ | nanu yadi sahakārigatau sannidhyasannidhī, tarhi sahakāriṇo bhedaṃ kurutaḥ, viruddhasvabhāvatvāt | na tatrā'pi virodhaḥ, tasyā'pi sannidhāyakaḥ | tasya sahakāriṇi sannidhisvabhāvatvāt tasyāpyanyasaha-kārisannidhāviti nāniyamaḥ | svabhāvaniyamatvād bhāvānāṃ vacitryasyeti sahākāriṇāmapi kṣityādīnāṃ bījādikāraṇasannidhau tatkāryakaraṇastvasau tatsadṛśa eva svabhāvaḥ | yena tatsannidhāna eva kāryaṃ kurvannānyadeti sarveṣāṃ tatkārakatvasvabhāvaḥ paraspara-sannidhānāpekṣa iti sarve kārakāḥ sahakāripadavācyā naikaikaḥ | na ca teṣāṃ svabhāvabhedaḥ | sarveṣāṃ ca sāmarthye'pi na kāryāneka-prasaṅgaḥ | parasparasannidhau ca tadekakāryanivartanasvabhāvatvāt krameṇa nānābhū-tārthakriyākaraṇe'pi nānābhūtatatsahakārisannidhau nānābhūtānekakāryakartrekatvasvabhāvatvāt krameṇa nānābhūtārthakriyākaraṇe'pi na svabhāvabhedaḥ | yathikasyaiva caitrasya lavanapacanabhojanādyanekakāryakartuśca tattaddātrādisaha-kārisannidhau tallavanādikāryakartṛsvabhāvatvāt krameṇa lavanādi-bhede'pi na svabhāvabhedaḥ, tathābhūtasvabhāvasya tatra krameṇaiva bhāvāt | pradīpasya hyekasyaiva vartidahanatailakṣapaṇasvajñāpanādya- nekakāryanirvartakaikasvabhāvo'bhyupagato bhavadbhiḥ | na tu kārya-bhedena svabhāvabhedaḥ | ekasyaiva viśiṣṭasvabhāvasyānekakāryanir-vartanavirodhābhāvāt | tadvadatrābhyupagantavyam | tattatsahakārisanni-dhau tattadanekakāryakaraṇasvabhāvāviyogāt sarvadaiva sthirasyā'pi bhāvasya sahakārisannidhānasya pūrvavat kramikatvāt krameṇāneka-kāryanirvartane'pi na bhedasvabhāvo bhedāditi sthirasyārthakriyākartṛ-tvaṃ krameṇa yujyata iti nārthakriyāsaṃbhavasyātra bādhakatvam, tasyāḥ sthireṣu bhāveṣu saṃbhavāt | yathā ca kṣaṇikasyārthakriyā na saṃbhavati, tathā vivecitamasmābhirāgamaviveka iti tata evāvagantavyam | tatra bādhakābhāvāt sthairyaṃ bhāvānāṃ pratyakṣasiddhama-bādhitameva | tatraiṣāṃ hetuḥ pramāṇena siddhaḥ | te vinaśvarāsta-danye tvavinaśvarā evetyātmano'rthakriyākartṛtve'pyavināśaḥ siddhaḥ, hetvabhāvāt | etena jñatvavirodho'pyātmanaḥ prāguktastattad-viṣayasannidhau tattadgrāhakaikasvabhāvatvena pūrvavad bhāvabhedā-bhāvād ghaṭagrahaṇāt pūrvaṃ tu tatsvabhāvabhrāntadhiyā svabhāva-bhedena tadvirodhabhramo bhavedityevaṃ nirastaḥ | tataśca grāhakasyā-vināśitvād grāhyasya ca vastuno'bhāvānna muktau tayorvināśaḥ, api tu sarvajñatvameva yuktam | āvṛtisvabhāvānāṃ malakarmamāyā-khyānāmavidyādīnāṃ tadāniṃ nivṛttatvādanāvṛtasya grāhakasyā-vasthiteḥ | yadāhuḥ - prabhāsvaramidaṃ cittaṃ prakṛtyāgantavo malāḥ | teṣāmabhāve sarvārthaṃ tajjyotiravinaśvaram || iti 46 || evaṃ sarvanāśapakṣamābhāsyedānīṃ jñānakartṛtvanāśapakṣaṃ nirasitumāha na ca jñānakriyānāśaḥ sarvāgamavirodhataḥ | sadīśe yuktibādhā ca tayornityatvadarśanāt || 47 || nahi draṣṭurdṛṣṭermanturmaterviparilopo vidyate (bṛ0 u0 4|3|23) iti śrutyagamanirasto'yaṃ muktau jñānakriyānabhyupagamapakṣaḥ | na ca sarvāgamaviruddhaṃ vastvabhyupagantumucitam | yadāhuḥ - ekasya pratibhānaṃ tu kutakānta viśiṣyate iti | atha santamapyarthaṃ nirmalā na paśyantīti muktau yuktibalena tadviruddhamapi vastvabhyupagamayata iti , tatrāha - sadīśa iti | saccāsau pramāṇasiddhatvādīśvaraśca, tasmin jñānakriyayornityatvadarśanāduktānu-mānena bādhā'sya pakṣasya | ayamarthaḥ - padārthasaṃgrahavādinā tāvadīśvarasya dravyapadārtha eva, tatrāpi cātmapadārtha eva saṃgraho vācyo nānyatra, atyantavila-kṣaṇatvena tadayogāt | tadanantarbhāve hi tasya padārthantaratvaṃ dravyāntarvaṃ vā bhavediti padārthānāṃ ṣaṭsaṃkhyā dravyāṇāṃ vā nava saṃkhyetyabhyupagamavirodhaḥ | astu tadantarbhāvaḥ, kimataḥ ? ataśca vimatyadhikaraṇabhāvāpannā muktātmānaḥ sarvajñāḥ sarva-kartāraśca, ātmatve sati dharmādharmaśūnyatvādīśvaravaditi yuktyā'pi jñānakriyānāśapakṣaḥ pratikṣiptaḥ | dharmādharmaśūnyatvaṃ hi sarvajñatvasarvakartṛtvābhyāṃ vyāptamīśvare siddhaṃ sadātmanāṃ bhavat tattadrūpatāṃ tadā pratipādayatītyevaṃ sarva eveśvarasamā muktā bhavantīti namuktau jñānakriyākartṛtvanāśo yukta iti || 47 || idānīm avyākṛtādiṣu (ślo 2) ityādinā pūrvoddiṣṭān pakṣān pratikṣipati - upādāneṣu līnānāṃ punarāvartanaṃ yataḥ | yatkāraṇādhikāre'tiviparyastā layaṃ gatāḥ || 48 || bhavatu jīvātmanāṃ kāryatvena tadā tatra parasminnakāryātmani mahāvibhūtyabhidhāne ghaṭādīnāmiva mṛdi layo mokṣaḥ, kintu tasmāt sthānāt punaḥ pralayottaraṃ sargārambha āvartanaṃ parāvṛttiḥ saṃsāraprāptisteṣāṃ bhavedityarthaḥ | hetumāha - yata iti | kāraṇasyā-dhikāraḥ punaḥ kāryātmanā parāvṛttiyogyatā, pariṇatidharmatvādeva tena rūpeṇa tasyādhikriyamāṇatvāt | tasmin tathābhūte yato līnāstataḥ punarapi muktā jīvavat parāvṛttau parivartanta iti vyartho'tra muktyarthaḥ prayāsastallayavādināmiti | syādetat | yadyapi pralaye tatra sarva eva jīvātmāno baddhā abaddhāśca līnāḥ, tathā'pi pratisargamavidyādi-vāsanāyuktena baddhajīvātmarūpeṇaivāsau baddhaḥ parāvartate na tvabaddhena, parāvṛttihetoravidyādestatrābhāvāditi | tadayuktam, tasyā- mavasthāyāṃ vibhāgābhāvāvādavibhāgāvasthaiva kāraṇatvaṃ | tatrā'pi baddhābaddhayorvibhāge vibhāgasyāvibhāgapūrvakatvāt tatprakṛtyanumānaṃ sphuṭameveti tato na paratvaṃ tasyāḥ prakṛteḥ, tatprakṛtyantarasadbhāvāt | prakṛtyantare cā''kṣepapratisamādhāne pūrvokte evetyanavasthānāttvavibhāgarūpā, avibhāgarūpatve'pi paramakāraṇasya prāgapi tathābhūtasyaiva ca svarūpāparimitatvena bhāvād jīvātmalaye'pi tasyādhikyāsaṃbhavāt, tatra ca jīvātmano-'nupalambhanāt | yadi paraṃ sa jīvātmā prāgupalabdho'rthakriyākartā svarūpeṇānupalambhyamāno dhvasta eva bhavedityātmanāśa eva muktau prasaktaḥ | ayamaparo'sya doṣo'stīti vakṣyati - muḍhānāṃ jyeṣṭhamallāste yeṣāṃ svātmā vinaśyati (ślo0 57) iti | na tvetāvatā proktadoṣāsaṃbhavo'tra | syādetat | kiṃ kurmaḥ, pramāṇavattvādāyātaḥ prasaṅgaḥ kena vāryata ityāha - viparyastā iti | na pramāṇavadeva tat, api tu viparyāso mithyājñānamatra malaḥ | tathāhi - naikasmād bodharūpādupādāna-kāraṇāccetanaviruddhakārya-dvayotpattiryujyate, viruddhayorekopādā-natvāyogād bhāvābhāvayoriva | kiñca, pratyayāpratyayānvayitvāt tadvikārāṇāṃ paramakāraṇamapi cetanāmcetanātmakaṃ syāt, na caitanmātuvaṃndhyātvamiva brahmaṇāpi śakyamavasthāpayitum | atha kaścidbhāgastasya cetanaḥ kaścinnetyucyate | yadyevaṃ sabhāgatvena ghaṭavat kāryatvāsiddhau pūrvoktadoṣatādavasthyam | kiñca, jīvātmanāṃ kāryatvasiddhau tatkāraṇaṃ parā prakṛtiḥ siddhyatīti teṣāṃ ca cetanatvānna kāryatvam | yaccoktamanvayāt kāryatvamiti, tadapyayuktam, siddhatvādātmanāṃ samanvayasya | samanvayo hi grāhyasya karmatāmāpannasya grahītuṃ yujyate | na cātmā svātmana eva grāhyo bhavati, tatra tasya vyāpāravirodhāt | sa hi grāhakatvena pratyagrūpatayā sarvadā pratibhāsata ityuktaṃ prāk | syādetat | grāhyasamanvayo grāhyāpannasyaiva gṛhyate | yastu grāhakasamanvayo grāhakarūpeṇaiva tasminnātmani bhāsamāne bhāsata iti | taduttaraṃ grāhakānvayo hyanekagrāhakaprakāśapūrvakaḥ | na caikātmasvabhāvagrāhakasvasaṃvedanaṃ grāhakāntarasaṃvedana-masti, tasya tato'nyatvena ghaṭādivat paratvāt | nahyātmānaḥ svayaṃ vedanamātrāḥ parasparaṃ kīrtyante, sarvajñatvasya sarvadā prasaṅgā-diti | prayekaṃ svātmasavedane kasya kutrānvayaḥ | yadyevaṃ sarva evātmānaḥ sarvajñasya grāhyatvamanatikrāntāḥ, tatsarva eva teṣvagrāhyeṣvanvayaṃ grahīṣyantīti | tadayuktam, sarvajñātmanaiva vyabhicārāt | so'pi hi svasaṃvedanena paramātmabhyo'bhede naitad grahītṛtayā bhāsate | na cāgṛhītasyānvayaḥ saṃbhavatītyuktam, na ca tasya sarvajñatvād viparītagrahaṇamupapadyate | tadyathā - tenātmāntarebhyaḥ svātmātyantānanvitarūpo'saṃ-bhavād bhrameṇa svānubhavena gṛhītaḥ, tathaiva parātmanaḥ parasparaṃ bhinnāḥ samanvayaviṣayabhāvamatikramya vartamānāstena sākṣātkriyanta ityadoṣaḥ | ata eva nānumeyaḥ, na māturanumātṛtayā vaisādṛśyena bhāsanāt svātmavat parātmanāmapītyantavisadṛśatayi-vānumānāt | yadyevamasannātmā'śva-viṣāṇavat sattayā'nanvitat-tvāditi neha sattānvayāt sattvamātmanām, api tu svarūpasattvāt sattāvat paramakāraṇavaddhā | tasyāpi hi na sattāyogāt sattvaṃ bhavadbhireṣṭa-vyam, kāryatvaprasaṅgāt | api tu svarūpaṃ sattvameveti nāśvaviṣāṇa-tulyatā | kathaṃ tasyānvayābhāve sarveṣāmanātmanāṃ ca sadityeka-padavyaktirātmapadaprāptiḥ | api cātmanāṃ kathaṃ sāpi vicāryatāmiti cettarhi sattānvayapradāne ko graho yiktirvidagdhasya | na caikānvayaniban-dhanaiva sarvatraikapadapravṛttiḥ, vṛkṣādiśabdānāmanekarūpātmake- 'pyabhidheye prayogadṛṣṭeḥ | pācakādiśabdānāṃ yogabalena pravṛtti-rityevamatrāpi saṃbhavādadoṣaḥ | yadvā uktavadanvayāsaṃbhave'-pyātmanāṃ sādṛśyanibandhanaivaikapadapravṛttiḥ, ghaṭānāmiva ghaṭaśabdasya | tathā sanniveśaviśeṣātmano ghaṭaśabdavācyatvāt tasya ghaṭāntare'pyaviśeṣāt | nanvasti ghaṭānāṃ ghaṭatvenānvayaḥ | yadyevaṃ ghaṭatvādut-pattistadanvayād ghaṭānāṃ prasajyate | tena ca ghaṭānāṃ na ghaṭatvā-dutpattiḥ, api tu mṛdaḥ | tasmādanyat sādṛśyam, anyo'nvayaḥ | sādṛśyaṃ hi sāmānyamihocyate tadekapadābhilabhyatve hetuḥ | yathā'yamapi ghaṭo'yamapīti | tacca na tadavayave bhavati | yanna kaṇṭhe budhne vā ghaṭabuddhiḥ, nāpi tatkārye karparādau taddṛṣṭam, karparāṇāṃ vaisādṛśyenaiva ghaṭaviṣayatvāt | yasya tvarthasya kārya pratyavayavaṃ ca siddhasadṛśatare'pi vastuni tena rūpeṇa sarvatraivānu-vṛttiḥ so'nvaya ucyate | sa eva ca ekakāraṇatvakalpane bhavati | tathā dṛṣṭatvād ghaṭāśarāvādiṣu hi visadṛśatareṣvapi tadavayaveṣu ca kaṇṭhādiṣu tatkāryeṣu ca karparādiṣu sarvatra mṛdanvayadṛṣṭermṛt-kāryatvāvinābhāvasiddhiriti bhedaḥ | sādṛśyasamanvayayostadanya-trānvyābhāve'pi sādṛśyanibandhanaivaikapada- pravṛttirghaṭata ityadoṣaḥ | ata eva tatra vṛttikāra āha - śivaścātmanaḥ samānajātīyaḥ iti, sādṛśyameva cetanānāmiha sthitiḥ iti | nanu sādṛśyamapyagrāhyātmano'sya naiva grahītuṃ śakyam ? satyam, ātmapadābhidheyatvavadadūraviprakarṣeṇa vyavahārārthaṃ vaisādṛśyaparicāramātreṇa kathañcidatropacaryate, na vastutaḥ | yadāhuḥ- neti netītyātmagatiḥ | iti sarvamanavadyam | itthaṃ cetanopādānātmakaparamakāraṇasaṃbhave'pi muktiṃ tatprāptirūpāṃ prati punaḥ punarāvṛttidoṣa uktaḥ | anenaivānye'pi prāṇāhaṅkārādilayavādinaḥ pūrvoddiṣṭāḥ pratikṣiptāḥ- upādāneṣu līnānāṃ punarāvartanaṃ yata iti || 48 || idānīṃ vilayaḥ paramātmani (ślo0 2) iti pakṣaṃ pratikṣipati - upādānatvasaṃsiddhirvedānte paramātmanaḥ | upādāne pralīnasya dhruvaṃ prāgvannivartanam || 49 || samastajagadupādānakāraṇatvaṃ paramātmano vedāntāgameṣu prasiddhameva | tasminnupādāne līnānāmupaviṣṭānāmapi prāgvada-vaśyaṃ tatsvabhāvānnivṛttiḥ punaḥ parāvṛttirityarthaḥ | nanu pūrvopa-nyastavedāntadṛśā'sya samastasya bhedātmano jagato vidyāvilasitatve-nā'satyatayā kāryatvāsaṃbhavena kathaṃ brahmaṇastadupādāna- kāraṇatvamatra doṣahetutvena gṛhyata ityucyate | kathamasatyatā tasya jagataḥ ? kiṃ lakṣaṇaṃ vā satyamucyate ? atrāhuḥ - bodharūpatvameva satyalakṣaṇam | tadabhāvād ghaṭāderasatyatā | bodhāste na boddhyāt-makā yata iti | yadāhuḥ - pareṇa vedanaṃ yasya na saṃvidyata eva, vaicitryamātreṇa sadasadvyavasthā satāṃ samucitā, vaiparītyasyā'pi saṃbhavāt | asattve tu kāraṇaṃ sannabādhakaṃ vaktavyam | bādhaka-mantareṇa sarvabhāvānāṃ sattvamanubhavasiddhaṃ prekṣāvatāṃ na tyaktumucitaṃ yataḥ | syādetat | paravijñeyānāṃ sarvathā paramāṇurūpatayā sthūlādyātmakatayā'pi vicārayitumaśakyatvādavastutvena svapnavadavidyārūpatvaṃ svanirūpaṇākṣamatvaṃ vā'vidyāyāḥ svarūpam, svanirūpaṇakṣamatvameva vidyāyāḥ svarūpaṃ yataḥ | bodhātmavastunastu tadaikasvabhāvatayā tadvyavasthāpakatvena svataḥ siddherna tathātvamidamasattvakāraṇaṃ sattābādhakamiti | tatra vicāraḥ- puruṣapratibhātmajanmakaḥ pramāṇaviśeṣaḥ | yadi ca puruṣapramāṇamavidyā'pasmārākrāntatayā pratibhāvaikalyena bhāvasvabhāvanirūpaṇāsāmarthyayuktam, kimetāvatā bhāvairaparāddham, yena tenābhāvā asantaḥ kathitāḥ | nahyeṣa sthāṇoraparādho yadenamandho na paśyatīti, puruṣāparādhastu bhavati | vicārayitumaśakyatvena ca bhāvānāṃ tadviṣayaḥ saṃśayo yuktaḥ, tatsādhakabādhakapramāṇābhāvena tasya nyāyaprāptatvāt | na tvasattāniścaya iti bhāvasvabhāvavicāreṇa pravṛtteḥ sādhu tadvicāraḥ kṛtaḥ | saṃśayasyaiva gopālāṅganābālasthavirasthasyetthaṃ siddhāntitatvāt | na ca vicārayituṃ śakyatvameva bhāvānām, pūrvaṃ jñānakāṇḍa eva vistareṇa vicāritatvāditi nāto'pi teṣāmasatyatvam | nanūktaṃ prāk, brahmaiva satyam, asatyāstu bhedā iti | siddhārtha-pratipādakatvenāpi śruteḥ pramāṇatvāt śrutitaḥ sadasadvyavastheti | yadyevaṃ pramāṇatvādatra śrutivākyānāmapi satyatve brahmaiva satyamityadvaitavirodhaḥ, pramāṇaprameyādisattānibandhanatvādadvai-tasya | athaitānyapi śrutivākyānyasatyānyeveṣyate, yadyevamapramāṇa-tvāditthameṣāṃ brahmasatyatvasiddhau bhedāsatyatve ca pramāṇān-taraṃ vaktavyam | nahyasatyaṃ pramāṇaṃ bandhyāsutajñānamiva bhavati yataḥ | pramāṇāntare cākṣepapratisamādhāne pūrvokte evetya-navasthiterna satyādvaitasiddhiḥ | paramārthato bhedo'styeveti kathamittha-madvaitasvabhāvānyeva tānīti kasya kva pramāṇāni, dvaitanibandhanatvāt pramāṇaprameyavyavasthiteḥ | satyametatparamārthato'yamavidyārūpa eva pramāṇādivyavahāra iti cet | nanu sa evāyaṃ vicāryate | pramāṇā-nāmasatyatvādeṣo'pi niścayo bhavato'pramā | etacca yadavagataṃ tadasatyameva dvicandrādivaditi | brahmaṇo'pyasatyatvāt sarvābhāvo vedārthaḥ sādhu nirūpitaḥ prajñāśālibhiḥ | nanvavidyārūpāṇyapi śrutivākyāni vidyopāyabhūtānyeveti, idaṃ mugdhaśrotriyapratārakamucyate | pramāṇānāmasatyatve sarva-metanmanorājyatulyam | satyatve vā dvaitapakṣa eva prakāśate | tadabhede hi sarvamevedaṃ brahmeti kastatra kasya kiṃ kuryādityasaṅgatam | bimba-sya na tatra bhrāntiḥ sambhavati | bhrāntimapi svapnādivijñānaṃ sarva-mālambate bhrāntaṃ na svātmani | ālambanaṃ ca bahisthitamanyathā pratīyamānaṃ bhramaviṣayatāmāpādayati | yutpunarbodhaikasvabhā-vaṃ vastu tadyathaiva cāksti tathaiva tataḥ svasaṃvedyasya tatsvabhāvat-vāyogāt | tatsvabhāvatve vā svasaṃvedyameveti svasaṃvedane bhrāntya-saṃbhavādātmabhedaḥ pratyekaṃ parātmānumātṛtayā svasaṃveda-nena siddhaḥ satya eva | śrutirapyāha tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti (kaṭho0 5|15; śve0 u0 6|14; mu0 u0 2|2|10) iti | nanvitaretarābhāvasiddhyapekṣatvād bhedasya bhāvaviṣayatvācca pratyakṣasya kathaṃ bhedaḥ pratyakṣaḥ ? taduktam - āhurvidhātṛ pratyakṣam (bra0 si0 2|1) iti | netaretarābhāvasiddhyapekṣā bhedaikyam, tarhi siddhe bhede taditaretarābhāvapratipattiḥ, sarvaikye hi na kasyacit kutaścidabhāva iti ghaṭārthī paṭadarśanāt kimiti nivartate | pramāṇā- pramāṇatadavibhāgaśca na syāt, sattāmātrāvyabhicārāt | sarvajñā-nāmapratyakṣasiddho bheda eveti kathamasatyatvaṃ pāṭhamātreṇa sādhyate | bhavatu satyam | tathā'pi brahmopādānaṃ hyetaditi śrutitas-tadupādānaṃ brahma bhaviṣyatīti | tarhyetadevātroktaṃ vṛttikṛtā- kimarthamākṣepaḥ ? upādāneṣu līnānāṃ punarāvartanam iti | atra cokto doṣa ityāha - upādāneti || 49 || nanu ca ānandaṃ brahmaṇo rūpam iti śrūyate, tena ca rūpeṇa parāvṛttyayogāt | sthūlarūpaparāvartane'pi na tallīnānāṃ bhaviṣyati parāvṛttidoṣa ityāha - vijñānamātramānandaṃ vastu satyaṃ na tatra hi | naivaṃvidhamupādānaṃ dṛṣṭaṃ tantvādi sūrayaḥ || he sūrayaḥ paṇḍitāḥ ! tatra brahmaṇi vijñānaṃ paramārthato nāsti, paṭādyupādānānaṃ tantvādīnāmivopādānakāraṇatvāt || 50 || kathaṃ tarhyetāḥ śrutaya ityāha - bhuvanatve niviṣṭasya tatsthitasyopapadyate | guṇatastatra saṃsthānāṃ bhogināṃ mukhyalakṣaṇam || tadvijñānarūpatvaṃ tasya brahmaṇo bhuvananimittaṃ bhogadātṛtayā pariṇatasya guṇata upacārataḥ kathyate na mukhyataḥ, bhuvanasthabhoktṛvijñānayogāt | mañcāḥ krośantītivad vijñānaṃ brahmaṇo rūpamityupacāreṇa śrutayo vyākhyeyā ityarthaḥ | yadāhuḥ - tatreti | tatra bhuvanasthitānāṃ bhogināmātmanāmetanmukhyarūpaṃ na brahmaṇa iti || 51 || tarhi tathābhūtabhuvanaprāptirūpo'smākaṃ mokṣo bhaviṣyatītyāha - bhuvanasya vināśitvaṃ dṛṣṭatvāt tadvināśane | tadbhoktṝṇāmapi bhavet tenaiṣā na dhruvā gatiḥ || 52 || bhuvanavināśād dṛṣṭo bhoktṛvināśa iti so'pyadhruvo mokṣaḥ || 52 || tadiyatā paramātmalayapakṣaṃ pratikṣipyādhunā kaivalyamokṣaṃ pratikṣipati - guṇatattvordhvabhogyasya karmaṇo'nupalabdhitaḥ | kaivalyamapi sāṃkhyānāṃ naiva yuktamasaṃkṣayāt || 53 || sāṃkhyānāṃ muktau karmakṣayato bhoktṛtvanivṛttyātmakaṃ yat kaivalyaṃ tadayuktam | kutaḥ ? ityatrāha - asaṃkṣayāditi | guṇatattvor-dhvabhogyasya karmaṇa iti saṃbandhaḥ | yadyapi guṇabhoktṛtvaṃ nivṛttaṃ sāṃkhyamuktānām, tathāpi guṇatattvādupari sāṃkhyāpari- dṛṣṭarāgavidyāditattvaviṣayāṇi karmāṇyakṣīṇānīti tadbhoktṛtvama-nivṛttameva yataḥ | kathaṃ teṣāṃ karmaṇāṃ tadā na kṣaya ityāha- anupalabdhita iti | upalabdhirbhogaḥ | yaduktam- bhogo'sya vedanā puṃsaḥ iti | tadabhāvo'nupalabdhiḥ | tataḥ krameṇoparyupari sthitatattvaviṣayāṇi karmāṇi bhoktavyānīti | na tāvat tastāni bhuktāni yata ityarthaḥ | nanu jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasāt kurute'rjuna ( bha0 gī0 4|7) iti sāṃkhyajñānāt kathamakṣīṇāni tānyucyante, guṇapuruṣān-tarakhyātimātraphalaṃ sāṃkhyajñānamiti tadupari karmakṣayasya kaḥ prasaṅgaḥ | nanu guṇanivṛttyaiva buddhyādikaraṇānāmapi nivṛtteḥ kathaṃ te.āṃ karaṇaurvinopabhogaḥ | na tu guṇapravṛttiḥ karaṇasaṃ-bandhaheturātmanām, api tu samatve sati karmāṇi | yaduktam- karmataśca śarīrāṇi viṣayāḥ kāraṇāni ca (svā0 32|13) iti | karmāṇi coktāni tāvat teṣāṃ santīti kāraṇānāmapyanivṛtteḥ | tatra bhoktṛtve śaṅkā - kevalataiveti | kiṃ tarhi sāṃkhyajñānāt teṣāṃ nivṛtam ? kimanyannivartyatāṃ guṇa bhoktṛtvanivṛttireveti || 53 || atra sāṃkhyaviśeṣadṛṣṭyā paraḥ sarvakarmakṣayaṃ teṣāṃ bhogena darśayati - karmaikaṃ janmakṛt sarvaṃ nopādānalayaśruteḥ | indratvādiphalaṃ vede'pyucyate tat pṛthak pṛthak || 54 || iha janmaprayāṇamadhye yatkṛtaṃ śubhāśubhakarmajātaṃ tatsarvaṃ pradhānopasarjanabhāvenāvasthitaṃ prayāṇābhivyaktaṃ yugapadeva samucchritamekameva janma karoti | na tu janmāntare phaladā-nāyāvaśiṣṭaṃ bhavati pratipālayati | kriyārūpatvāt karmaṇa ārabdha-kāryasyānupapattirityeka-bhavikakarmavādinaḥ | tataśca prakṛtajanma-naiva teṣāṃ prāktanasarvakarma-kṣayo'numito'bhinavakarmakṣayaśca jñānādinā jātaḥ | tadudbhūto guṇatattvordhvabhogyakarmasantatiḥ | etannirākaroti- neti | naiṣa niyamaḥ, kintu kānicit karmāṇi dvitīyādijanmakartṛṇyapi santi | kuta ityāha- upādāna iti | upādāne prakṛtau karmaṇāṃ layaḥ saṃskāra-rūpeṇāvasthānaṃ śrūyate yataḥ | prakṛtau karmasaṃskāra sthitaḥ sarva iti | tatastu tatpākakālamāsādya punarbhogāya pravartata iti | na kevalamihaiva karma śrūyate, yāvadvede'pītyāha - indratvādiphalamiti | vājapeyena svārājyakāmo yajeta (āpa0 śrau0 18|1|1) iti svarājyamindra-tvaṃ tatphalaṃ karma, ādigrahaṇāt svargādiphalaṃ niṣiddhabrahmaha-tyādi narakaphalaṃ ca śrūyate | tat pṛthak pṛthagiti | janma karotīti saṃbandhaḥ, parasparaviruddhaphalānāṃ yugapadekajanmakaraṇāsaṃ- bhavāt | na ca nāśo'pi karmaṇa ityavaśyaṃ janmāntaraphaladānāya tāni pratipādayantītyabhyupagantavyamityasaṃbhava evaibhavikakarma-vādasya | taduktam - phalati yadi na sarvaṃ tat kadācit tadaiva dhuruvama-paramabhuktaṃ karmaśāstrīyamāste (ślo0 vā0, citrā0 26) iti | nanvetāvatā''rabdhakāryaṃ karmaiva na saṃbhavatītyuktam, ko'nyathā etadāha, kintu sarveṇa dharmādharmātmakena puruṣakar-maṇā svaphalānugrāhiṇā prakṛtisaṃskāra eva kāryaḥ, tathā dṛṣṭa-tvāt kṛṣyāderapi puruṣavyāpārasya | satu tenāpyārabdha eva | saṃskā-rastvasau svaparipākāpekṣaḥ pratibandhakatīvrakarmaphalabhogakṣayā-pekṣayā kvacid viśiṣṭabhuvanabhogakṣayāpekṣayā viruddhakarmaphala-sahakārisahāyaḥ kevalo vā kasmiścijjanmani kadācit taphalaṃ nikṣepa-miva puruṣāya dāsyatītyasarvajñaiḥ karmavipākavaicitryaṃ nāvadhā-rayituṃ śakyata iti janmāntaraphaladakarmasaṃbhavāduktavadeva kevalitaiva sāṃkhyamuktānāmiti || 54 || nanu yuṣmadāgame'pi kevalitvamātmanaḥ śrūyate, kathamityāha- aṅguṣṭhamātrabhuvane kaivalyaṃ saṃbhavet paśoḥ | vijñānayogasaṃnyāsairbhogādvā karmaṇaḥ kṣayāt || 55 || aṅguṣṭhamātrādisaṃjñakanivāsasthāne kalābhuvane vijñā-nena māyāpuruṣavivekaviṣayeṇa, yogena pratyāharādyaṅgopakṛtena cittajayātmanā, māyāvivekaphalena saṃnyāsena vā karmaṇaḥ sarva- mīśvarāyaitaditīśvarārpitasarvakarmaṇastatphalaviṣayeṇa bhogenaiva vā sarvakarmakṣayāt sarvathā bhoktṛtvanivṛttinimittaṃ kaivalyaṃ saṃbhavati tatraiva, na tu bhavaduktāviti || 55 || nanu tadeva kaivalyamasmākaṃ mokṣo bhaviṣyatītyāha- jātaṃ muktyarthamātmāyamitthamātmalayaḥ phalam | upādāne layasyaiva dṛkkriyāguṇasaṃkṣayāt || 56 || yattadapi kaivalyaṃ muktiriṣṭā, tadapi hi malasadbhāvādātmanaḥ pratyuta akalāvasthāvat kiñcijjñatvakartṛtvayorapyabhāvāt phalamāt-manāśa eva bhavatāmapi guṇopādānāvyaktalayo mokṣo yataḥ || 56 || evaṃ sāṃkhyapakṣamapyābhāsyopasaṃhartuṃ sarvān pratyāha- mūḍhānāṃ jyeṣṭhamallāste yeṣāṃ svātmā'pi naśyati | jñātṝṇāṃ paṇḍitaṃmanyāḥ śikhāsaṃkrāntivādinaḥ || 57 || ta ete sarvavādino mūḍhapradhānāḥ śreyor'rthibhirdūrataraṃ parihāryāḥ, yeṣāmaśreyasyevātmanāśe tatsadṛśe vā paraśreyo-buddhiḥ, apuruṣārthabhūtaḥ sarveṣāṃ mokṣa ityarthaḥ | tathāhi - jñāturjñeyasya (mataṅgapārameśvaravṛttau (vi0 5|60-61) asmābhiranyatra ityuktvoddhṛtametadvacanaṃ śivayogasāre (pṛ0 33) taduktaṃ mantravārttikaṭīkāyāmityevaṃ smaryata iti tatrasthā (pṛ0 125) 19 saṃkhyākā ṭippaṇī draṣṭavyā |) vā jñapterabhāvāt sarvavādi-nām | ātmanāśasamo mokṣo jñatvavyaktau paratra tu || iti | nanu saṃkrāntivādināṃ nātmanāśo vimuktāvityāha- jñātṛṇāṃ paṇḍitaṃmanyā iti śikhā śaktiḥ, tatsaṃkrāntivādino muktāva-paṇḍitā eva, yato nāsmāt prasaṅgānmucyata ityuktam- śambhureva hi tatrāpi sarvaṃ veti karoti ca (ślo0 29) iti || 57 || yadyevaṃ sarveṣāmeva mokṣaśāstrāṇāṃ muktavad bādhitatvāt parasparavirodhācca kiṃ prāmāṇyam ? evaṃ netyāha - vastunyūnatvamanyeṣāṃ rāgādūrdhvamabhāṣaṇāt | tena māyānatītatvājjñātāraḥ sadmasu sthitāḥ || 58 || nahi sarveṇa pramāṇena sarvārthena bhavitavyamityalpārthaprakā-śakatvena pratyakṣādivadevānyānyapi pramāṇānyeva | kathaṃ svalpārthadarśitvameṣāmityāha- rāgādūrdhvamabhāṣaṇāditi | rāgavidyāditattvajātaṃ ca tadūrdhvaprakriyā guṇādibhyastadūrdhvaṃ citaḥ | ūrdhvaśabdasamānārtho'yamūrdhvaśabdaḥ | tasya rāgādūrdhvaṃ samastatattvajātasyānukternyūnadarśitvaṃ teṣām | yadyevamāgamāntaraiḥ kiṃ prāpyata ityāha - tena māyānatītatvāditi | yena rāgādūrdhvaṃ tairna dṛṣṭaṃ tena māyātatvādadhaste jñātāro darśanāntaramuktāstattvabhuvanaskandheṣu līnāḥ | kasya kasmin laya iti cet, tadetad darśitamāgamaprāmāṇyopanyāse || 58 || svena jñānakāṇḍe upasaṃhartumāha - ityevaṃ vādigītāni phalānyuktāni leśataḥ | tatsādhaneṣu śiṣyāṇāmapravṛttiphalaṃ prati || 51 || iti sadyojyotiḥśivācāryakṛtā paramokṣanirāsakārikā samāptā || sarvavādisiddhāni phalāni muktilakṣaṇānyeva saṃkṣepeṇoktāni | kimarthaṃ pratyuktamiti cedetaduktam | phalasādhanaṃ śāstramanava-dhārya nikṛṣṭaphale pravartanta iti śreyo'rthibhirevā'yogavyavacchede-nātraiva pravartanīyam | asmāddhi pararūpaṃ niḥśreyasaṃ saṃpādyata iti | etadrauravavṛttikṛnmatadhiyā dīkṣākramāt kārikāḥ sarvānyāgamamokṣadūṣaṇagatā gāmbhīryato naiva yāḥ || svalpajñairavagāhitāḥ kila yatastadrāmakaṇṭhastvimaṃ tannārāyaṇakaṇṭhasūnurakarodāsāṃ vivekaṃ sphuṭam || itiśrīmadbhaṭṭanārāyaṇakaṇṭhātmajaśrībhaṭṭarāmakaṇṭha-viracitā paramokṣanirāsakārikāvṛttiḥ samāptā || ########### END OF FILE #######