#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00237 Uniform title: āśaucyadiipikaa Author : vedajñāna Description: E-text created from IFP/EFEO transcript T00370 pages 326 to 400 Copied from a manuscript belonging to Sundaradiksitar Tirunelveli This is another of the works by vedajñāna who lived in Vyaaghrapura in Tamil Nadu. As its name suggests it deals with matters of purity and impurity as prescribed by the Siddhaantaagamas. Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 18, 2011 Publisher : Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### āśaucyadīpikā anukūlasmṛtisnehāmāptoktimayavartikām | śaivavargaparigrāhyāṃ karomyāśaucadīpikām || mahatāpadakhilatantra bṛndaprabhava śaiva tantra dīkṣāpavinita kalebarāṇāmanavarataśivapūjana dhunaddharāṇāmamṛta * tpairaṇayurīṇa śivapūjane viśiṣye sūtakaniṣiddha parivarjana parijñātahetubhūtāśauca prakāśa saṃpādikā kāpi dīpikā pravartate | asyāstvāptokti varavacana paṃktinatinirmalākāvartīkā tasyāsttvanukūlasmṛti * * saṃhati snehatayā gṛhyate | atra siddhāntaḥ parokṣārthaika sādhanāyovakti soyamāptasyāttasmādāptavaraḥ śiva iti | p. 327) pauṣkare - āptoktirāgamassopi sacedānīṃ vicāryate | āyurvedātsugaṇitā mantravādācca sāsvayāt | rasopadiṣṭadāṭopādāptassan parigṛhyate | seyaṃ āptoktirapi caturvidhā - śaiva pāśupata somalākula bhedāt | tāsvapi śaivatantrameśreṣṭham | tadanuṣṭhāvañca na tantra sāṃkaryeṇa kartavyam | taduktaṃ makuṭe - śaivaṃ pāśupataṃ somaṃ lākūlañca caturvidham | teṣu śreṣṭhatamaṃ śaivaṃ mūrdhvasrotassamudbhavam || vedasāramidaṃ tantrantasmādvaidika ācaret | vedāntārthamayaṃ jñānaṃ siddhāntaṃ paramaṃ śubham || ūrdhvasrotodbhavācchreṣṭhamaṣṭāviṃśati samkhyakam | jñāyateneneti karaṇavyutpatyā jñānapādaṃ tantraviśeṣa jñāna sādhanamityarthaḥ | vedasārārthadaṃ jñeyamanyattvanyārtha sādhakamiti kāmikā - siddhāntaṃ vedasāratvādanyadvedabahiṣkṛtam | siddhāntavihitācāro vaidikācāra ucyate || tasmāt śaivatantrasya ūrdhvasrotodbhavatvād vedāntasiddhāntajñānahetutvāditaratantrāṇāmanyārtha- bodhakatvāñcaitadanuṣṭhāturvaidikatvameva tasmādetattantrānuṣṭhāna tantrāntarāsāṃkaryeṇānuṣṭheyam | p. 328) tantrāntarasāṃkaryeṇa tadanuṣṭhāne kāmikādiṣu doṣa śrūyate - śaivabhedamidaṃ jñeyaṃ saṃkaranna samācaret | tantrasaṃkaradoṣeṇa rājarāṣṭraṃ vinaśyati || aṣṭāviṃśatisaṃkhyānāmeteṣāṃ kāmikāditantrāṇāmanyonyasāṃkaryaṃ na doṣāvaham | taduktaṃ vīratantre - aṣṭāviṃśatibhedena śaivamevaṃ vidhīyate | eteṣāṃ saṃkarañcaiva na doṣāya prakalpayet || nanvevaṃ tarhi tasya siddhāntasya pramāṇatayā śivadivyajanapraṇīta pūrtivacanānāntatra saṃgrāhyatvamupapannamiti cenna tadviruddhasmṛtivacanapurāṇādīnā tyājyatvepi tadavirodhivacanānāṃ grāhyatvasya sammatatvāt | taduktaṃ kāmike - kartavyañcedanuṣṭheyaṃ śaiva karmāvirodhiyat | viruddhañcetparityajyaṃ na tu śaivaṃ parityajet || saṃgrāhyaṃ vaidikaṃ sarvaṃ śaiva vākyāvirodhi yat | śaivavaidikamevoktaṃ vaidikaṃ śaivamevavā || vaidikāntarbahirbhūtaṃ śaivaṃ śaivāttadapyatha | tathāpi vaidikācchreṣṭhaṃ śaivaṃ tasmāt parannahi || asyāśca dīpikāyā āśau ca padārtha prakāśadvārā ācārya pādasiddhasūtakaniṣiddha parivarjana jñānopabṛṃhitasādhyo mokṣaḥ phalaṃ tatkāminaśśaivāstvadhikāriṇaste ca śaivāssaptatviyāḥ | p. 329) yathā vīratantre - śaivāssaptavidhā jñeyāsteṣāṃ bhedaṃ śṛṇuṣvahya | anādiśaivaḥ prathamaḥ ādiśaivo dvitīyakaḥ || tṛtīyastu mahāśaiva caturthaṃ ścānuśaivakaḥ | pañcamo vāntaraśaiva ṣaṣṭhaḥ pravara ucyate || saptamaścāntyaśaivaśca śaivānāṃ bheda ucyate | anādiśaivassaśivaścādiśaivaśśivadvijaḥ || vipraścaiva mahāśaiva kṣatriyo vaiśya eva ca | anuśaiva samākhyātaśśūdraścāvāntarasmṛtaḥ || svarṇāṃṣaṣṭhamadhyāstu kulālaḥ pāśvastathā | pravaraśaiva samākhyātaḥ procyante sakalaṃ mayā | anyāsāmeva jātīnāmantyaśaivamihocyate | ityetaścānādi śaivaḥ paraśśiva ādiśaivaśśiva dvijaḥ - satu śiva sṛṣṭyaiva brahmamukhājjātaḥ | mahāśaivo vipraḥ sa tu śivasṛṣṭiṃ vinā brahmamukhamātrajātaḥ | taduktaṃ suprabhede - śivasṛṣṭya samudbhūtā brahmavaktra catuṣṭayāt | ye bhūmau brāhmaṇā jātāste śiva brāhmaṇāḥ smṛtāḥ || śivasṛṣṭiṃ vinā yasmāt jāyante kevalaṃ mukhāt | p. 330) sāmānyabrāhmaṇāḥ proktā dīkṣayā prāpayecchivam | ācārya iti śeṣaḥ | kāmikepi - śivasṛṣṭiṃ vināye tu jāyante brahmaṇo mukhāt | te sāmānyā na teṣāṃ tu parārthe cādhikāritā || yadi mohena kurvīran rājarāṣṭrasya nāśanamiti kṣatriya vaiśyāvanuśaivau - avāntaraśaiaśśūdraḥ svarṇāṃbaṣṭhāntaralika kulālapāraśaivāstu pravaraśaivāḥ tatonyājātayontyajaśaiva iti atrānādiśaiva vyatiriktānāṃ śaivānāmadhikāraḥ | athāśaucannirūpyate - āśaucannām karmaṇaḥ kriyānārhatvalakṣaṇam | purusasthaṃ kiñcidaprayatyaṃ - tantrividhaṃ kālāpanoya snānāpanoya kālasnānāpanoya tribhedāt | tatra kālāpanodhaṃ antaraśava grāmāśaucaṃ - tatra tu yāvat grāmāt pretanirgamanaṃ tāvadevāśaucaṃ grāmasya na tatra snānāpekṣāsnānāpanodyaṃ bandhumātra maraṇāśaucaṃ - na tatra kālāpekṣā kālasnānāpanodyaṃ pūrṇāśaucādi - tatra kālāpagame aghānte saṃbhave snānasya vihīnatvāt asya ca nimittāni jananamaraṇa dahana manugamanaṃ nirharaṇaṃ rodanaṃ sūtakāntarbhojanaṃ saṃparkaṃ vapanākaraṇaṃ sapiṇḍastyakaraṇamiti daśavidhāni | atra saṃgrahaślokaḥ - p. 331) janimṛti dahanānuyāna rodairnavasaptanirharaṇāśavatvamokṣaiḥ | aviyutimṛtikāntabhojanābhyāmaśucivapurgrahaṇakriyāsvanahvīm? || atra kramo na vivakṣitaḥ | jananañca garbhasrāva pātāpaprasava sukhaprasava bhedena catuṣṭayam | tatra srāvaścaturthamāsaparyantaṃ garbhanissaraṇam | pañcamaṣaṣṭhayoḥ pātaḥ | ata ūrdhvaṃ śavaprasavaḥ | daśamamāsādiṣu sukhaprasavaḥ | tatra mātussruve pāte ca māsasaṃkhya dinamāśaucam | tathā kāmike - māsasaṃkhyādinammātusstrī puṃsorgarbhanāśane | prāyaścittasamuccaye viśeṣa uktaḥ | māturgarbha vināśetu trimāsā tridinaṃ smṛtam | ūrdhvaṃ ṣaṇmāsa paryantaṃ catvāri pañcaṣaḍgukra māditi | asmin pakṣe trimāsaparyantaṃ tridinaṃ ṣāṇmāsaparyantammāsasaṃkhyā dināni | ata ūrdhvaṃ sūtikā vihitāśaucaṃ bhavati | tatrai tadūrdhvaṃ sūtikāśaucamiti | tatra strī janmani - catvāriṃśaddinānisyurjananyāstrī prasūtake | triṃśatpuṃ prasave jñeyaṃ pikastu yamalodbhava iti || yamalaṃ janmani tu śuklasya vāyunā bhede satirūpadvayaṃ bhavati | suprabhede - garbhāśayāte? kāle vāyunā bhidyate yadā | śuklaṃ rūpadvayaṃ gatvā vardhateti śanistadeti || p. 332) śaivapurāṇe ca - vāyunā bahuśo bhinno yathāsvaṃ bahupatyateti | srāve pāte pitusnānaṃ pāta eva jñātīnāṃ snānam || yathā prāyaścittasamuccaye - snānaṃ sarvatra tatpituḥ ārabhya pañcamamāsāt jñātīnāṃ snānamiṣyata iti | ava prasavastrividhaḥ | mṛtajāta jātamṛta sujātabhedāt | tatrādyayoḥ jñātīnāṃ sadvyaśśuddhiḥ | taduktaṃ kiraṇe - patanātpūrṇa garbhasya śudirjñānātkṣaṇātmiketi | kāmike - pūrṇagarbhasya nāśe tu śuddhirjñānāt kṣaṇātmiketi | jñānaratnāvalyāmapi - srāvaṇātpūrṇagarbhasya śuddhirjñānātkṣaṇātmiketi | pitustu daśāhamāśaucam | yathā kāmike - pitrordaśāhameva syāt sarvadāśaucamagrajā iti | sujāte tu pitrādi jñātīnāṃ pūrṇamāśaucam || sukhaprasavopi pūrvavantrividhaḥ - tatrādyayośśākhā śaucanna kartavyaṃ jananāśaucamevānuṣṭheyaṃ tathā cāvaprasavavat jñātīnāṃ prasavaśuddhiḥ | yathā jñānaratnāvalyām - yadi jīvañjāto yadimṛto mṛtobā jāyate yadi | śāvāśaucannakartavyaṃ sūtyāśaucaṃ na samācarediti || ata evā dandaśāhammaraṇepi jñātīnāṃ śiṣṭāhaṃ sūtyāśaucamasti | p. 333) yathā saṃgrahe - antardaśāhe jātasya mṛtauśiṣṭāhamiṣyate | pitustvantardaśāhe antyadine tatprabhāte vā śiśumaraṇe dvyahaṃ tryahaṃ krameṇāśaucaṃ bhavati | pitustu dvyaha mantyāhe prabhāte tryahaṃ bhavediti | nanva ca prasave mṛta janmani sadyaśśuddhi | sukhaprasave mṛtañjanmani sūtyāśauca pūrṇamityatra kiliyāmakamiti ceducyate | jīvañjāta iti vacanameva niyāmakaṃ na catasyāvaprasavepi prasaktiriti vācyam | pūrṇagarbhanāśe sadyaśśaucaṃ vidhāyakakāmikādi vacanāvirodhiyat | na ca tarhi aprasavepi daśāhamardhamaraṇe śiṣṭāhavidhirnasyāditi vācyam | prabalamṛtajanananimittāgatānuvarti mānasyāśaucasya nivartayitumaśakyatvāt pūrṇagarbhanāśaviṣaya kāmikādivacanasyāvaprasavadaśāhamardhamaraṇa viṣayatayā vaktumaśakyatvāccetyalamati prasaṃgena - sujātamapi dvividham - strījanana puṃjananañca prathame jātāyāḥ kanyakāyā yat mātṛpitṛ tadbhrātṛ tatsuta pitāmahānā daśātramāśaucam | tathā kāmike - bhātṛpitṛpitṛvyonye bāndhavā jñātaya smṛtāḥ | jñātīnāṃ strīṣu jātāsu nāśaucaṃ pravīdhīyate || ti | smṛtāvapi - kanyakā janane bhrātṛ pitṛtatbhrātṛ tatsutāḥ | p. 334) pitāmahaśca tadbhrātā śudhyanta daśarātrata iti | puṃjanane tu āśaucinastrividhāḥ - pūrṇāśaucinastryahāśaucina pakṣiṇyāśaucinaśceti saptapuruṣa paryantaṃ sapiṇḍāḥ pūrṇāśaucinaḥ | tataḥ pañcapuruṣa paryantaṃ samānodakāstryahāśaucinastataḥ paraṃyāvat bāndhava parijñānaṃ pakṣiṇyāśaucinaḥ | yathā kāmike - āsaptapuruṣādgrāhyantapu * mṛtasūtayoḥ | tatopi tryahamāśaucaṃ paritaḥ pañcapūruṣāt || tadūrdhvaṃ pakṣiṇī grāhyā vijñātaṃ yadibāndhavaḥ iti pūrṇāśaucitvañca brāhmaṇānāndaśāhaṃ kṣatriyāṇāṃ dvādaśāhaṃ vaiśyānāṃ pañcadaśāhaṃ śūdrāṇāmmāsamānaṃ tathā kāmike - vipre śuddhidaṃ daśāhaṃ syāt kṣatriye dvādaśāhikā | daśapañcāhikā śuddhi vaiśye śūdre ca māsiketi || svāyaṃbhuve ca - brahmaṇāndaśāhañca kṣatriye dvādaśāhaṃ bhavet | vaiśya pañcadaśañcai śūdrāṇāṃ triṃśati smṛtā || suprabhede ca - daśāhāśśuddhirviprasya dvādaśāhānnṛpasya tu | vaiśyasya pakṣataśśuddhiṃ māsācchūdrasya cocyata iti || p. 335) ṣaṭsahasrikālottare - nādhikārīhyanuṣṭhāne yaddaśāhaṃ bhavedvijaḥ | dvadaśāhiṃ nṛpañcaiva vaiśyaḥ pañcadaśāhataḥ || nvartita japadhyāna śūdrosanathakṣata iti asya ca varṇaprayuktāśaucasyā śramavaśena saṃkoco bhavati | yathā brahmacārī vānaprastha sanyāsināṃ sadyaśśaucaṃ gṛhasthasya na kadāpi saṃkocaḥ | tatsaṃkocaka pramāṇābhāvāccaturṇāmapi varṇānāṃ śaivāvalaṃbanetra śivāśramasvīkāresati samayaviśeṣa nirvāṇābhiṣekarūpa caturvidhena prativarṇaṃ samadhiputra sādhakācārya nāmānaḥ krameṇa janā bhavanti | samayīdīkṣitaścaiva sādhakontyogurustathā caturthasaṃsthitā varṇāsvaniyogavaśagā iti | tatra caturṣvapi varṇeṣu sādhakācāryayo sadyaśścaucaṃ samadhiputrakayostu ādiśaiva mahāśaivānuśaiveṣu varṇoktāśaucasya na kadāpi saṃkocaḥ | avāntaraśaivānāntu samadhiputrakayo stvasasya saṃkocaḥ | putrakasyāpi sarvavarṇeṣu pūjākāle sadyaśśaucaṃ | tatra samayino dvividhāḥ | sandhyopāstamātra parāśśiva karmaṇyapiratāśceti tatra prathamānāṃ samayināṃ nityasnānajapadhyāna mātravatāṃ snānānuṣṭhāna japaparāṇāṃ devālaya karmarahitānāmavāntara śaivānāṃ pañcaviṃśatirātramāśaucaṃ - p. 336) devālaye vidhivat sammārjanālepanādiśivakaiṅkaryagatāñcaryā pādaprokta dāsamārgānuṣṭhāna vatāmavāntara śaivānāndvitīyānāṃ samayināṃ viṃśatirātramāśaucaṃ tathā kāmike - śivakarmaratāye tu śūdrabhasmādi saṃyutāḥ | dinairviṃśatibhiśśuddhāḥ pañcaviṃśatibhiḥ parā | iti atra - kriyāmūrtermaheśasya ālase susamāhitāḥ | śanaissammārjanaṃ kurvan mārjanyāmṛdu sūkṣmayā || viśuddhaṃ gomayaṃ grāhya lepayecchaṃkarālaye | ātmāna * modbhavaiḥ puṣpai samādāya śiasya tu || mālāṃ gṛhītvā yo dadyāt śubhāvanti samanvitāḥ | stotragānādikaṃ sarvaṃ yaḥ kuryāddāgamārga iti śivajñānabodhasaṃgrahe dāsamārgaśśivakarmaśabdenoktaḥ | para ityanena dāsamārga rahitā anye uktāḥ | viśeṣa dīkṣā saṃskāravatāṃ putrakāṇāṃ bhasmarudrākṣadhāriṇā maheśvarapūjāvatā mavāntaraśaivānāṃ sūtake mṛtake ca | pañcadaśāhamāśaucam | taduktaṃ kāmike - ye ca maheśvarāśśūdrā bhasmarudrākṣadhāriṇaḥ | teṣāṃ pañcadaśāhena śuddhiḥ syānmṛtasūtake || māheśvarā maheśvarapūjāvanta ityarthaḥ | svāyaṃbhuve ca - liṃgārcanaśivabhaktānāṃ āśaucaṃ pakṣamācaret | p. 337) iti | jñānaratnāvalyāṃ ca - amadyapā kulīnaśca nityaṃ dharmaparāyaṇaḥ | dīkṣitaśca bhavecchūdraḥ pakṣaikammāsamanyatheti | pravaraśaivāntya śaivayostu cintyau - samayaviśeṣayorasaṃbhavatorapi samayi viśeṣyo svasvajātyuktāśau casyāvāntara śaivatvanna saṃkocaḥ | tatsaṃkoce pramāṇābhāvāt | nanu kramāśaucaṃ guṇāśaucaṃ nirasyandūrataḥ kalāvityādi smṛtibhiravāntaraśaivasyāpi samayiputrakatvālaṃbanāśaucasya guṇāśaucatayā nirasyatvame veti ca kāmikādiḥ pramāṇaḥ yathā - śivāgamavidāṃ tadvat śivāśramaniṣeviṇāmiti | śivadharmepi- sarveṣāmeva varṇānāṃ śivāśrama niṣeviṇām | śivadharmaśśivoktaḥ dharmakāmārthamuktaye || brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśya strīśūdro vā śivāśramī | brahmacārī gṛhastho vā vānaprasthoya bhikṣuka iti | nanu - nirvāṇa dīkṣitānāntu sūtakaṃ naiva vidyate | śivavratadharasyāsya na mṛtirna ca sūtakam || samayasthasya nāśaucaṃ nityakarmaṇi sarvadā | kāmyakarmanyā śau caṃ taccasnānāntivartata || iti p. 338) kālottarādiṣu nirvāṇadīkṣitānāṃ sūtakābhāvaḥ pratīyate teṣveva puraḥ kartavyantasmāllaukikairapi dīkṣitai rityādibhisteṣāmeva sūtakasadbhāvaśca pratīyate | tathā ca sarvavarṇeṣvapi sādhākā cāryayossadyaśśauca varṇanamanupantamiti ceducyate | ubhayavidhavacanānāmapi śivapranītatayā prāmāṇyastha sadbhavena nirvānadīkṣāyāntaratamya kalpanayā parasparavirodhaḥ | pariharaṇīyaḥ | atraiva bālaratnāvalī kārajñānaśaṃkarācāryairvipratipattimudbhāvya ācāryāṇāṃ punardāhetadandapi daśarātrakam | sarveṣameva varṇānāṃ sūtake mṛtake tathā || daśāhenaiva śuddhisyāditi śātātapobravīt | mantravarjantu śūdrāṇāṃ dvādaśāhe sa piṇḍanam || kartavyaṃ sarvadāytnātathaiva prajāpatiḥ | āṃgira ṛṣiḥ - śiṣyaśca dāsamṛtakau svasvapiṇḍātyayātike | gurusvāmi samāśaucamiti tatkulavāsinaḥ || nirvāṇa dīkṣāyāṃ śivamalākadharma bhajanābhyāṃ vā lokadhamiṇyāmapi sadāśivalokāya stanalokadharma bhajanābhyāṃ vā sūtake pṛthak pākasahita tadrahitābhyāṃ vā bhedaṃ parikalpya sūtakā bhāvābhāva vacanānāṃ paraspara virodhaḥ parihṛtaḥ | tathā ca śivadharmiṇyā dīkṣitānāṃ sadāśivādilokaḥ | lokadharmiṇyā dīkṣitānāñca pṛthak pākavatāṃ sadyaśścaucam | p. 339) pṛthak pākarahitānāṃ nirvāṇadīkṣitānāntu sūtakamatasthitam | śivadharmiṇī dīkṣādyavalaṃbanenaiva samayāssadyaśśaucamuktamiti nānupapannam | nanu tarhi yeṣāṃ sūtakamasti teṣāṃ nirvāṇa dīkṣitānāṃ kiyaddinamāśaucamiti ceducyate | ādiśaiva mahāśaivānuśaivāvāntaraśaiveṣu sarveṣvapi teṣāntridinamevāśaucam | uktaṃ prāyaścitta samuccaye - nahānirna pṛthakpākastasyāśuddhiśśivātmike | kālottarepi - ahanyahavikartavya mantaryāgaṇṭinatrayam | caturthehani nityantu kartavyantena pūrvavat || na cātrāntaryāgaḥ pratipādyante tena sūtakaṃ vidhīyata iti vācyam | antaryāgavidhānasya svavinābhūtasya sūtake gamakatvāt na ca sūtake samayināṃ bahiryāgasyaiva vihitatayāntaryāga vidhānamupapannamiti vācyam | antaryāgavidhāna manucitaṃ tatra bahulamupalaṃbhena nirmātumaśakyatvāt tarhi ubhayavidhavacanānāṃ parasparavirodhādapramāṇyāditi cenna | bhaktijñānavairāgya dāḍharyādāḍhayābhyāṃ vyavasthopapatteḥ | uktañca kāmike - bhaktijñānavairāgya meteṣvanyatamantu vā | yasya samyak bhavettena kāryaṃ samayinārcanamiti || p. 340) mandaṃ mandataraṃ vāpi yasyetatritayaṃ bhavet | antaryāgaśca tenāpi kartavya iti - tasmādādi caturṣvapi śaiveṣu pṛthak pākarahitānāṃ nirvāṇa dīkṣitānāṃ trirātramāśaucam avāntaraśaiveṣu samayanaśca sandhyopāstimātrataḥ pañcaviṃśaddinaṃ śivakarmaratasya samayinaḥ viṃśaddinamāśaucam | putrakasya pañcadaśadinaṃ bhavatīti niravadhaṃ | evaṃ rudrakanyānāmapi nakrādi pañcācāryāṇāmapi pañcadaśāhaṃ taduktaṃ kāmike - tathaiva rudrakanyāyāṃ pañcācaryopi sammatamiti | candrajñāne tu - rudrakanyānāñcaturdaśāhamuktam - tadyathā - janmāśaucaṃ mṛtāśaucaṃ caturddaśāhena śudhyati | pañcācāryāḥ - nartako madarkaścaiva gāyako vaṃśakastathetyādinoktāḥ āgamavihita drāviḍagānavatāṃ pañcadaśāhamāśaucaṃ muktaṃ kāmike - śivajñānavidāṃ tadvacchivāśrama niṣeviṇāmiti | devadāsīnāntu viṃśatidinaiśśuddhiḥ | tathaiva kāmike - dinairviṃśatibhiśśuddhirddevadāsyāḥ prakīrtyata iti candrajñāne tu devadāsyā āśaucaṃ pakṣāntamityuktam | janmāśaucaṃ mṛtāśaucaṃ pakṣāhena viśuddhayati | p. 341) svāyaṃbhuvepi - rudrakanyādināṃ viśeṣataḥ pradarśitaḥ - rudrasyagaṇikānāñca āśaucañca tayodaśa | tapasvī devadāsīnāṃ pakṣamekamāśaucam || viṣṇudāsakadāsīnāndaśapañcakameva ceti | atra rudrakanyānāṃ devadāsīnāñca svarūpakarma cāśaucañca vistareṇa kāraṇe pradarśitam - datta kritābhibhūtā bhaktāmṛtālaṃkāradāsikā | rudrakanyā ca saptaitā mamakarma niyojitāḥ || yā svadāmakṛṣyādi viṣaye bhaktimajjane | sā dattā iti vikhyātā krītāyā lakṣaṇaṃ śṛṇu || dāsyarthaṃ mama bhaktena dravyalobhena vā punaḥ | vittaṃ gṛhītvā yā dattā sā vikrīteti kīrtitā || kuḍumbamaraṇārthāya gāyantī mamamandiram | jīvanāya bhaveddāsī cihnitābhibhūtakocyate || yā bhaktā svayamevāhaṃ dāsīsyamiti śāṃbhave | ālayerpita cihnā syāt sā hi bhaktābhidhīyate || yā pūrvaṃ mamagehe tu dāsī kanyātra niṣṭhitā | āmṛtā kutracit kṣobhā kālārcānyātra deśikaiḥ || āsaktairarpitā dāsī samṛtā kathyatedhunā | kāritārā naṭairgāna nṛtayorati śikṣitāḥ || p. 342) rājanāṭakaśālāyāṃ śikṣayantī tathāparā | sā śiṣyālaṃkṛtā vastu bhūṣaṇairati sundarī || toṣaṇārthammameśasya mandire bhūbhṛtā punaḥ | bihitākṛtacinhā syāt sāhyalaṃ kāradāsikā || ṛṣibhāryāvarārohā mamasaṃparkataḥ punaḥ | taistyaktā mamagehe tu tā smṛtā rudrakanyakāḥ || evaṃ proktā bahuvidhā dṛśyante mamamandire | dāsyaḥ puṇyādhike loke mamakarmaparāyaṇāḥ || yāḥ paraṃparāyā māsa stāsāṃ puṇyāvadhiḥ kutaḥ | yāstu saṃkarajātīyā śuddhāstāścavarāṃganāḥ || mamamandirakarmāṇi vidadhyuḥ cihnitāḥ punaḥ | āsāṃ lakṣaṇabhedanmamadīkṣā vidhānataḥ || tathivā cārabhedaśca tāsāṃ karmānurūpataḥ | rudragaṇikastāsāṃ jananādi na vidyate || ārātra gītanṛttāni karmatāsāṃ vidhīyate | anyāsāndevadāsīnāntattatkarmāṇime śṛṇu || mārjana prokṣaṇālepa cūrṇakarmāṇi deśikaḥ | taṇḍulānayanaṃ pātraśodhanaṃ gānanṛttayoḥ || sevanaṃ veṇuvīṇādi vādanañcaiva mādikam | śaṃkayā vābhimānena vaṃśanenānyatopi vā || p. 343) vidadhyussarvakarmāṇi rudrakanyāviśeṣataḥ | yāśca saṃkarajātīyā mamadāsya iti smṛtāḥ || dhautavastrā kariṣyanti sarvakarmaṇi tastriyaḥ | yābha * * tra sarvāsumamadasīti viśrutā || tatputrī pautrikādīnāṃ vihitaṃ karmacchṛṇu | māṃgalya sūtradhāraṇaṃ kartavyaṃ śivasannidhau || pāraṃparyāgatānāñca narānāmaviśeṣataḥ | brāhmaṇī tulyatnā vastra dhāraṇādiṣu kalpyate || * * śāt bandhañca vastrāṇāmadhaḥ kṛtya ca dhāraṇam | tripuṇḍra dhāraṇañcaiva śivadīkṣā purassaram || sūtake mṛtakenyonya māśaucañcārdhamāsakam | tasyāṃ triṇetramekāhaṃ pakṣī * harati kramaḥ || sarvatra mṛtake sūtepya * ñca daśāhikam | na vṛddhabāla niyāmakeneva strī puṃsayoḥ kramaḥ || asti caikakula jñānaṃ yāvattāvadadhaṃ bhavet | tāsāṃ tu putrikābhāve gṛhītvā * * lotabhavām || putrikā * da vidhinā tayā karmāṇi kārayet | rudrakanyādi dāsīnā nartānāñcaiva deśikaḥ || kuladvayaṃ bhavettāsāṃ pūrvañcāparameva ca | samānavaṃśajātīnāṃ madhañcoma * to bhavet || p. 344) gotra sūtramrāntarañcaiva dattānāmagra janmanām | pūrvatra pitṝṇāñca pūrṇamāśaucamiṣyate || āsāntu gotrasūtrañca neṣyate deśikottamaḥ | anuṣṭheyaṃ tataḥ pūrvā parayorvaṃśajantvadham || * rdddhamāsaprakurvīta trirātraṃ dinavartanam | paratravaṃśadattānāmapi pañcadasśānhikam || mātṛbandhu subandhūnā manyonyaṃ sūtakemṛtau | adhaṃ pañcadaśāhaṃ syāt pāraśaivādināmapi || yathā bījaka saṃbandha mātranaśca tapasvinām | āśaucayoni saṃbandhādardhamāsaṃ vidhīyate || rudrakanyādidāsīnā pāraśaiva tapasvinām | adhaṃ pañcadaśāhaṃ syādajñānamubhayatra ca || dattānāmubhayaprāptarvidyate deśikottamam | tasmāttu devadāsīnā māśaucañcāthamāsikam || yāstu karmandire dāsyavargabhedena kalpitāḥ | tadabhinna kūlāyāṃ tasmādadhasaṃbandhavarjitāḥ || tāsāntu putrikādīnāṃ yonyonyamiṣyate | na ca sūtake bhūtake tāsāmubhayorvaṃśayorapi || saṃbandhādekatasthāne sāṃnidhyaṃ * * * * dā | sānnidhyāt sparśanādīnāṃ bhayeccāvarjanīyatā || p. 345) tataḥ * * ni saṃbandhā dvyadāśaucaṃ vidhīyate | tattupūrṇaṃ bhavedyāvadubhayorvaṃśayormṛtau || tasmādanyatra kā dānadharmataḥ sādhakānubhūtiketthāasthānīkā nanumodya ca | tayā karmāṇi kurvīta gṛhītrī jananī saha || yadā brāhmaṇena catuṣṭaya varṇe * * vāhaḥ kṛtaḥ | tadā brāhmaṇīmaraṇe putrajanane ca bhartustryaham || śūdrā maraṇe ca tatputrajanane ca bharturekadinam | brāhmaṇīkṣatriyā vaiśyā śūdrāsutānāṃ tattanmātṛmaraṇe ca tattatputrajananamaraṇeṣu tattanmātṛ jātyuktamāśauca vati | krītāṃ hitvā varāsuñca yāvadvaṃśadvayaṃ smṛtiḥ | adhamevaṃ bhavettāsā mardhamāsamiti smṛtam | adhasaṃkocanāttāsāṃ sthānanāśaṃ bhaveddhruvam || tasmātparīkṣya kartavyaṃ rājarāṣṭrābhivṛddhaye | mohādvā ḍaṃbhavṛtyā vā svajātyukta madhantuyaḥ || kṛtvā tu gṛhaṃ gacchet sthānanāśaṃ bhaveddhruvam | taddoṣaśamanārthāya prāyaścittāni kārayet || tasmāt sarvaprayatnena āśaucaṃ samyagācaret | kāmike - udvāhitāścatasrastu brāhmaṇena striyo yadā | krameṇa sūtakaṃ grāhyaṃ daśaṣaṭtryeka vāsaram | p. 345b) sūtakaṃ tatsutādīnāṃ mātṛpakṣe yathāmatamiti | kiraṇepyevameva ślokaḥ | brāhmaṇena vidhinoddhānāṃ kṣatriyā vaiśyā śūdrāṇāṃ bhartṛmaraṇe ekādaśadvādaśatrayodaśa dinairviśuddhirbhavati | tathā kṣatriyo dvāyoścaturdaśa pañcadaśadinaiśśuddhiḥ | vaiśyoḍhāyāśśūdrāyā aṣṭādaśadinaiśśuddhiḥ | vidhimantareṇa brāhmaṇādiparigṛhīta kṣatriyādīnāṃ tisṝṇāṃ strīṇāṃ bhartṛmaraṇe svabhartṛjātyuktāśaucadinādupari ekadvitri catudinābhyā senāśaucaṃ bhavati | taduktaṃ kāmike - viprasyavidhinoḍhāsu raktāsu tisṛṣvatha | ekadvidvitridinābhyāsājjādīnāṃ brāhmaṇāditaḥ || anyāyajānāmaśuci dvitrivedadināddhitaḥ | atra vedaśabdo na bhūtasaṃvyeyā catussaṃkhyā vacanaḥ | anulomajātānāṃ savarṇāṃṣaṣṭha pāraśava matgurapyugrapūttyakanāmnāṃ ṣaṇṇāmapi dvitripakṣyāśaucam | pitṛpakṣyāśaucadinādupari ekadvitridinābhyāsena bhavati | taduktaṃ svāyaṃbhuve - viprasya nṛpakanyāyāṃ jātassavarṇa nāmakaḥ | ekādaśāhamāśaucaṃ dvijavatkarma cācaret || viprasya vaiśyakanyāyāṃ sañjātombaṣṭha ucyate | sūtakaṃ pretakañcaiva āśaucañcādaśakramāt || itareṣāmapi svasvamātṝṇāmuktanyāyena viditavyaḥ | p. 346) anulobhānāṃ svarūpantu suprabhedekathitam | savarṇaṃ prathamaṃ vidyādaṃbaṣṭhakaṃ dvitīyakam | pāraśavantṛtīyantu jāyante brāhmaṇodbhavāḥ || maddharatyugranāmā ca jāyate tau nṛpasya tu | vaiśyasya cūcuko jñeyassasvalulomaṇṣaḍeva tu || iti saṃprāpyavidhinā viprorājakanyāṃ samantrakam | tatra jātassavarṇastu anulomeṣu pūjitaḥ || pītastrī viprasaṃyāgādaṃṣaṣṭho nāmajāyate | śūdrastrī viprasaṃyogājjātaḥ pāraśavasmṛtaḥ || raktasya pītakanyāyāṃ jāto madguriti smṛtaḥ | kṛṣṇāyāṃ raktasaṃyogājjātaścogra iti smṛtaḥ || kṛṣṇāyāṃ pītasaṃyogājjātaśūcuka evecati | uktaṃ kāmike - sūtakaṃ dāsadāsyostu adhiṣṭhātṛkulocitamiti ca | trayodaśa dinaiśśuddhao mṛtako brāhmaṇa smṛtaḥ | karakolakagopālau triṃśaddinaśucīmatau | bhaṭṭācāryaścālayaścāpi catustriṃśaddinaiśśuciḥ || pañcatriṃśaddinaiśśuddhau kuṃbhakārakajalpinau | * sūcitāṃbūlājakatailaṣṣaṭtriṃśatā śuciḥ || dvatādi tailavikriyāntānā meteṣāmāśaucañca candra jñāne spaṣṭamuktam | p. 347) dūtāśaucamatha śṛṇu | triṃśaddinaijjanmāśaucam | mṛtāśaucaṃ trayodāśāhena śuddhiḥ | karakolasya janmāśaucaṃ mṛtāśaucaṃ triṃśaddinaiśśudhyati | gopālasya mantrāśaucaṃ mṛtāśaucaṃ triṃśaddinaiśśudhyati bhaṭṭāryasya jananamaraṇāśaucaṃ triṃśaddinam | (anyeṣāṃ sarvāśaucam | uktaṃkāmike - pratilomiṣu nāśaucaṃ te nityā śucayo yataḥ | iti jananestikrāntaṃ jananāśaucaṃ nāsti | pituṣṣaṭtriṃśaddinam | rajakasya ṣaṭtriṃśaddinam | tailavikrayasya ca ṣaṭtriṃśaddinaṃ anyeṣāṃ sarvāśaucaṃ) kulālasya ṣaṭtriṃśaddinaṃ kuṃbhakārasya pañcatriṃśaddinam | jilpinaḥ pañcatriṃśaddinaṃ sūcakasya ṣaṭtriṃśaddinam | tāṃbūlakasya ṣaṭtriṃśaddinam | rajakasya ṣaṭtriṃśaddinam | tailavikrayasya ca ṣaṭtriṃśaddinam | anyeṣāṃ sarvāśaucaṃ uktaṃ kāmike - pratilomiṣu nāśaucaṃ tenityā śucayo yataḥ | iti jananestikrāntaṃ jananāśaucaṃ nāsti | pitusnānaṃ mātṛṃ tathā ca saṃgrahe - pitu snānantadanyeṣāṃ na ca tatsūtakātyaye iti | maraṇandvividham - sumaraṇandurmaraṇañca | ādyaṃ dvividham | strīmaraṇaṃ puṃsaraṇamiti | puṃmaraṇo nāma prāk sadyaḥ | p. 348) dantu janmanaḥ prāgekāhaṃ cūḍā ca * tha vañciṃ? sapātitu | daśadina kṣatriyā maraṇe tatputrajanane ca ṣaṭdinam | vaiśyāmmaraṇe tatputrajanane bhartukaraṇātprāgdinam | upanayanātprāk tatopi kañci dadhikam | upanayanātparaṃ pūrṇāśaucam | tathā jñānaratnāvalyām | ānāmakaraṇātpadya ekāhandantajanmanaḥ | cūḍāyāstridinaṃ proktaṃ tatotyadhikamāvratam || tadurdhvaṃ pūrvacchuddhi sarvavarṇeṣvayaṃ vidhiḥ | kāmike - nāmnaḥ prākdantajananā tatopanayanāvadhi | snānamekadinaṃ proktaṃ tridinañca krameṇa tu || tadūrdhvaṃ daśāhaṃ syāt jñātīnāmiti | kāmike tu nivṛtta cūḍakṣatriyāderviśeṣa uktaḥ | yadā nivṛtta cūḍaḥ syāt kṣatriyo ṣaṭdinaiśśuciḥ | vaiśyastu navabhiśśuddhaśśudro dvādaśabhirdinaiḥ || jñānaratnāvalyāṃ sūcitaṃ tatopyadhikamāvṛtāditi tasmāccūḍā karaṇānantaramupanayanātpūrvaṃ brāhmaṇasyāpi caturdinaṃ pañcadinaṃ vā āśaucaṃ bhavati brāhmaṇasya mauñjībandhanamupanayanaṃ kṣatriyasya dhanurgrahaṇa vaiśyasya vratodagrahaṇaṃ tadvayamātrataḥ pūrṇāśaucaṃ tathā ca kāmike - p. 349) āmauñjī bandhanādvipraḥ kṣatriyasya dhanurgrahāt | tridinaṃ kathyate strīṣu kṣaurādaṣṭama varṇācca vivāhātpūrvavatkramāditi | dattānuḍhāyāḥ kanyāyāmaraṇe pa * * jñātyorapi tridinamāśaucaṃ bhavati | uktaṃ saṃgrahe - trirātraṃ parato jñātyordattānūḍhāmṛtāvadhamiti | tadūrdhvaṃ tu kanyāyāṃ sāpiṇḍayaṃ nāstyeva | bhartṛkula eva sarvamanuṣṭheyaṃ tathā ca candrajñāne - anyagotrapraviṣṭānāṃ dāyamāśauca miṣyate | jñātitvañca nivartante tatkule sarvamucyate || tasyāśca striyo bharturyadyadāśaucaṃ tattastha api bhavati | tathā ca candrajñāne - yadyadbharturāśaucaṃ bhāryayāstanna saṃśaya iti atra upanayanātpūrvakālīna puṃmaraṇeṣvapi vivāhātpūrvakālīna strīmaraneṣu ca sarvatramātṛpitrossasrvadā daśāhamāśaucam kṛte nāmakaraṇe bhrātṝṇāñca daśāhaṃ - tathā ca kāmike - bhrātṝṇāñca daśāhaṃ syāt kṛtenā na tu sarvadā | pitrorddaśāhamevaṃ syāt sarvadāśaucamagrajāḥ || atra sapiṇḍānā tridināśau ca viṣaye samānodakavargāṇāmekadināśaucaṃ bhavati ekadināśauca viṣaye snānam | tathā ca kāmike - p. 350) tridinañca sapiṇḍānāṃ yatratatraika vāsaram | samānodaka vargāṇā māśaucaṃ vihitaṃ vidhau || ūrdhvadantodbhavātpūrvaṃ snānanteṣāṃ prakīrtitam | dantodbhavāditi ekāha viṣayañca | kanyābālamaraṇa viṣayāśauca sarvavarṇa sādhāraṇaḥ | tathā ca jñānaratnāvalyām - sarvavarṇeṣvayaṃ vidhiriti smṛtau ca | vayovasthāśritāśaucaṃ varṇānāṃ tulyamucyata iti upanayanātpūrva kālīnamaraṇeṣu sa piṇḍānāmāśaucaṃ nāsti mātuḥ pituśca sodarāṇāñca trirātraṃ triṣumāseṣūktamāśaucaṃ bhavati | tathā ca saṃgrahakāraḥ - pitrorbhrātṛbhavennānyeṣvanupetātvadhamiti smṛtau tu bālāsaṃskāranibandhana māśauca muktam | yathā ca saṃgrahakāraḥ - dāhehaḥ khanane sadyodantotpatterataḥ param | khananehastryahandāhye tyāge ca tryahamiṣyate || iti saṃskārahyadāpikālastatraivoktaḥ | caulāparaṃ bhavedadāho nāmnaḥ prāk khananaṃ smṛtam | dāhovā khananandantāt parantyāgassavātha tat | iti | dahanakhananavidhisvarūpaṃ sarvaṃ suprabhede caryāpādedraṣṭavyam | upanayādūrdhvapareṇa tu āśaucinaḥ pañcavidhāḥ - pūrṇāśaucinaḥ stryahāśaucinaḥ pakṣiṇyāśaucina aharāśaucinaḥ sadyaśśaucinaśceti | p. 351) jananavatpitrādi saṃpiṇḍāḥ pūrṇāśaucinaḥ | pūrṇāśaucityañca brāhmaṇasya daśāhādinā pūrvamevoktaṃ kāmike - āsaptapuruṣā grāhyantatpuṃsāṃmṛta sūtayoriti | tataḥ pañca puruṣaparyantaṃ samānodakārastryahāśaucinaḥ | śiṣyasaṃbandhināñca tridinamāśaucam | tathā ca kāmike - tatopi tryahamāśaucaṃ parataḥ pañcapūruṣāt | śiśyeka gurusaṃbandhāt gurusaṃbandhinaśca ye || tyajeyustridinaṃ karma nityādanyajjapādikamiti | mātāmahī mātāmahamātula mātubhāgineya mātṛsvasṛsvaputrīdaulyā ityaṣṭau janāssannidhau tryahāśaucinaḥ | strī mṛtau mātā pitṛsvaputrīdauhitrasvastrīya bhartṛsvastrīya naptṛstriyāśca ṣaṭjanasaṃnidhau tryahāśaucinaḥ | taduktaṃ saṃgrahe - bhāgineye ca dauhitrye mṛte ca tryahamiṣyate iti aditaḥ pratipāditorthoyaṃ saṃgrahaślokassukhabodhārthamucyate puṃmṛtau mātṛpitarau putrī dauhitra * * taḥ | bhartṛ svasuta ṣaṣṭhaste pratyakṣe tryahādhina ityakṣe pratyakṣa ityarthaḥ | vijñāyamānabāndhavāḥ pakṣiṇyāśaucinaḥ | taduktaṃ kāmike - yāvadvijñānamiti | strīmṛtāvaṣṭatriṃśajjanāḥ puṃ mṛtau ṣaḍviṃśatijanāśca yonisaṃbandhāḥ pakṣiṇyāśaucinaḥ tathāhi strī mṛtau janakajanakakoṭau catvāraḥ | p. 352) janakakoṭāvaṣṭau svātmakoṭau pañcadaśasvajanyakoṭau sapasvajanyakoṭau saptasvajanyakoṭau catvāraḥ | puṃ mṛtau janakakoṭau dvau janakakoṭau catvāraḥ | svātmakoṭau catvāraḥ | svajanyakoṭau dvau āhatya sapiṇḍānetān dvādaśapūrvokta ṣaḍviṃśati janāḥ pakṣiṇyāśaucinaḥ uktaṃ saṃgrahe - mātṛsvasṛsutāputravityādi tatpratipāditārtha saṃgrahaśloka sukhabodhārthamucyate - mātā pitā pitṛvyo mātulastathā | mātṛ svasāmātulāni pitṛstrī pitṛṣyasā? | mātṛṣvasurmātulasya pitṛṣyasya pitṛṣvasuḥ | strī putrasnuṣāsvasyāḥ svasābhrātā tadaṃganā || svasubhrātusnuṣā putrī putrasya duhitāpi ca | svapautrī ca svadauhitrī svadauhitraṃ tadaṃganā || aṣṭatriṃśajjanāhyetestrīmṛtau pakṣiṇī juṣaḥ | sapiṇḍādvādaśaiteṣu muktvānye puṃmṛtau tathā iti kāmike ca - ūḍhāmaraṇe mātāpitrossodarīmṛtau | bhrātṛrbhāgineyamṛtau mātulasya pakṣiṇī pratipāditā || yathā - pakṣiṇī syātpradātāyāḥ pitrossodarī mṛtau | tatsutānāñca prāyeṇa pakṣiṇī dvijasattamāḥ || iti pradattāyā ūḍhāyā ityarthaḥ | pakṣiṇīnāndinadvayaṃ rātrirvā rātridvayaṃ dinaṃ vā bhavati | p. 353) taduktaṃ kāmike - divasadvayamadhyastha rātrirvā rātrimadhyagam | dinaṃ vā pakṣiṇītyuktā jñātvevaṃ karmakārayet || aharāśocinastu pūrvoktā eva pakṣiṇyā śaucinaḥ | parokṣe aharāśaucinaḥ | taduktaṃ saṃgrahe yathāhi - yonisabandheṣvaharvidhirasanni * * ti | śiṣyagurusaṃbandhivyatiriktāśśaiva mārgasthā dīkṣitā api dināśaucinaḥ | taduktaṃ kāmike - tebhyonyaiva śaivamārgasthā gṛhiṇogṛhiṇopi vā | dinamekaṃ kṣayeyukteśāvāśaucāya vivakṣitāḥ || ityayañca tryahapakṣiṇyaharvidhi - varṇasādhāraṇaḥ | uktaṃ saṃgrahe sadyaśśaucinastu mātuḥ pituśca gurvādessodake srāvemātṛsandhau vayasyadham | savarṇasamaṃhiti vijñāneśvaraghoṣitamiti bāndhavāḥ | ātmabāndhavānāṃ pakṣiṇyā vihitatvāt uktaṃ saṃgrahe bandhaustānamiti bāndhavānāṃ trayāṇāṃ svarūpaṃ vijñāneśvare pradarśitam | tadyathā - ātmapitṛṣvasuḥ putrāḥ pitṛmātṛsvasussutāḥ | piturmātulaputrāśca vijñeyāḥ pitṛbāndhavāḥ || mātṛpitṛṣvasuḥ putrā mātṛmātuṣvasussutāḥ | māturmātula putrāśca vijñeyāmātma bāndhavāḥ || ityatra sadyaśśauce ca snānānāntamevāgham | uktaṃ girismṛtau - p. 354) sadyaśśaucantu vānyasyā dāśaucaṃ saṃsthitasya tu | yāvatsthānaṃ na kurvanti sacelaṃ bāndhavā iti || syāladīnāmmaraṇe tatsaṃbandhināṃ snānādeva viśuddhiḥ | taduktaṃ jñānaratnāvalyām - syālake tatsute mitre dauhitre bhaginī patau | jamātrādau mṛtevāpi snānādeva viśudhyati | iti a * * dauhitrapadaṃ bhinnadauhitrī padadīkṣā saṃskāra saṃskṛtānānniṣidhyatītyarthaḥ | yātrābhṛgupatanādimaraṇaṃ sadācāryānumatyā kṛtavatāmapimaraṇe sadyaśśaucantatraiva | tīrthayātrā bhṛgormātā sanyāso vahniveśanam | mahāpatha pravṛttiścamaukhya ca neśanādikam || ityadipaśujātīnāṃ dīkṣito na samācaret | atyantaṃ kliṣṭadehaścet doṣakṣayapīḍitaḥ | satāmācārya viprāṇāṃ gṛhītvā saṃmatintataḥ || tatkālocitamālocya kāryaṃ niṣkṛtipūrvakam | tadāpi sūtakaṃ nāsti snānadeva pariśudhyati | brahmacāriṇo bhautikasya naiṣṭhikasya vānaprasthasya yateśca sapiṇḍamaraṇe cāśaucaṃ nāsti | taduktaṃprodvīte - brahmacārī jaṭādhārī sanyāsyāśauca varjitaḥ | vānprasthayatiścāpi āśaucaṃ varjayetsadā || p. 355) kūrmapurāṇe ca - naiṣṭhikānāṃ vānaprasthānāṃ yatīnāṃ brahmacāriṇām | nāśaucaṃ kathyate sadbhiriti | patitasyāpi maraṇe sapiṇḍānānnāśaucam | tatraiva patite ca tathāmṛte | patitānāṃ na cāghaṃ syānnāntyeṣṭirnāsti sañcayaḥ | nacāśrupātaḥ piṇḍo vā kāryaṃ śrāddhādikaṃ tvacāditi || śivadharmiṇīdikṣitasyāpi nāśaucam | uktaṃ kāmike - śivavratadharasyāsya na mṛtanna ca sūtakam | pūrvāgrānapekṣatvā dasta saṃhārahetutaḥ || suprabhede ca - samyak jñanisvadharmastho na tyajet jñānināntataḥ | śudhyate tatkṣaṇāt jñānī ajñānī coktabhāk bhavediti || lokadharmiṇyāmapi pṛthak pākabhujānnirvāṇa dīkṣitānāṃ sūtakaṃ nāstīti pūrvamevoktam | yathā prāyaścitta samuccaye - nirvāṇa dīkṣitānāntu pṛthak pākabhujāmapi | āśauci yogantyajatāṃ nasyātāṃ mṛtasūtake || atra brahmacaryādīnā māśaucā bhavapādanepi sadyaśśauca vidhessnānamātraṃ kartavyam | taduktaṃ saṃgrahe - āghorāśramiṇornāśe varṇoktamanyathā mṛtau | sadyarāśau gṛhiṇyevaṃ sadyonyeṣu sadāmitha || iti p. 356) prāyaścittasamuccaye - astasaṃsārabījatvāt satkriyāḍhyataḥ | kṣaṇamātraṃ bhavettacca snānādeva nivartata iti dānādau sadyaśśaucamuktam | jñānaratnāvalyām - dāne yajñe vivāhe ca saṃkrame deśaviplave | āpadyapi ca kāṣṭhāṃ vā sadyaśśaucaṃ vihīyate iti | kūrme tu - kāmyavrateṣu dānārcanarahitatayā vratakaraṇaṃ prakārāntara viṣayeṇa uktam | kāmyopavāse prakāntetvantarāmṛtasūtake | tatra kāmyavrataṃ kuryāddānārcana vivarjanamiti || tatraiva rogiṇassūtikādinimitta snānaprāptau satyāṃ tasya śuddhiviśeṣaḥ pradarśitaḥ - āturo snānamāpanne daśakṛtvobhyanāturaḥ | sṛṣṭvāsṛṣṭvā bahisnāyā tadāsau śuddhimāpnuyāditi | mahākarmādi pravṛttānāṃ vratacāndrāyaṇādi pravṛttānāñca sadyaśśaucaṃ yathā prāyaścittasamucaye - mahākarmapravṛttānāṃ yajñaśeṣakṛtau tathā | vivāhe voḍhuḥ prakrānte kanyādānodyatasya ca || devotsavapratiṣṭhāyāṃ ācāryayajamānayoḥ | paricārakamartyānāṃ sadyaśśaucaṃ vidhīyate || p. 357) vrate cāndrāyaṇādīnāṃ homapārāyaṇādiṣu | śrāddhe ca tīrthayātrāyāṃ sadyassyāditi - rājasevakamartyānāṃ yuddhe maraṇassadyaśśaucaṃ prāyaścitta samuccaye - rājasevakamartyānāṃ mṛtau yuddhe ca bāndhavāḥ | sadyaśśuddhastadānī tadūrdhvadehikamiṣyate || ūrdhvadehikamapi tadānīmeva kartavyam | na tu durmṛtavat kālāntara ityarthaḥ | abhiṣikta kṣatriyasya śivabhaktānāntriṇāñca nāśaucam | kāmike - rājānassarvadāpūtā abhiṣekeṇa saṃyutāḥ | mahānto mantriṇaścāpi yadibhaktā maheśvarā || iti candrajñāne ca - pratiṣṭhācotsave caiva aṣṭabandhana karmaṇi | dīkṣāyāñca viśeṣeṇa aṃkuraṃ kārayedbudhaḥ || mahotsavāraṃbhakāle tu naimitte kṛtadeśikaḥ | naimitte kṛtamadhye tu sūtakānāṃ praveśanam || jyeṣṭhapatnī supatnī ca mātṛpatnī tathaiva ca | ekāṃ patnīṃ prasūtañca dīkṣitānānna vidyate || āśaucaṃ na camekramaṃ padmapatramivāṃbhasi | yatīnāṃ pathikānāñca yogināṃ brahmacāriṇām || tathā ca śivabhaktānā māśaucaṃ na ca vidyate | p. 358) ārabdha kriyāṇāmāśaucaṃ nāstītyuktam | yathā - yaḥ kriyāñcaiva cārabhya kriyāpūrteradhodbhavaḥ | kartāraścetpurāteṣāṃ nirddoṣamiti kathyate || sahasrepi - kṛcchrādāvṛtasavaśrāddhadānahomatatvodhvaye | prārabdhe tatpravṛttānā sadyaśśaucamadhāgata mityāśaucamadhye kṛcchrādi samāptiścecchiṣṭāhamaghaṃ bhavati | tadbahiścettirātramityādi vakṣyamāṇāti krāntāśauca vidhirbhavati | yathā saṃgrahe - kṛcchrādīnāṃ samāptiścedadhe śiṣṭohamiṣyate | tadbahiścettrirātrādirityāha bhagavānmanuriti || durmaraṇamapi dvividham - buddhipūrvakṛtaṃ pramādakṛtañceti | tatra prathame sapiṇḍānāṃ sadyaśśaucam | tadā tūṣṇīmeva tasya saṃskāraḥ | kālagrahe - pramādāddumṛtau sadyaśśaucañca samācarediti - atra maraṇasya buddhipūrvatvannāma maraṇasādhana pravṛttireva buddhipūrvatvam | nanu maraṇasya kotyakāmanīyatvāt tādṛśī ca pravṛtti aśanau nirjjagamiṣyati vā | sarpe prasarpati vā | kuḍaye? vipadiṣyati vā | diyakṣatyagnau jṛṃbhati vā kūlaṃ kaṣāyāṃ nadyādipravahatyāṃ vā saṃbhavati | evaṃ bahuvidha manyadatyūhyam | p. 359) durmaraṇaviṣayañca bahuvidhāḥ | tathāhi - ye krodhena sarpādiviṣeṇa vā śastreṇa vā viṣa bhakṣaṇena vā girivṛkṣādāvārūhya patanena vā prāṇān parityajanti te durmaraṇaviṣayāḥ | taduktaṃ sārdhatriśatikāyām - krodhātprā * ścadviṣādvahne jastrācca viṣabhakṣaṇāt | girivṛkṣātprāṇahāni ṣāṇmāsātparivatsarāt || punassaṣkāraṃ kṛtvā darbhāṇāñcaiva pūrvavaditi | etādṛśānāmmṛtānāmāśaucannāsti | pramādāddurmṛtānā māśaucodakā nādikamanuṣṭheyamiti kūrmapurāṇe pradarśitam | yathā - viṣādyupahatānāñca vidyutā pārthivairapi | sadyaśśaucaṃ samākhyātaṃ saṃghātamaraṇepi ca || atha kaścipramādena bhriyategni viṣādibhiḥ | tasyāśaucaṃ vidhātavyam kāryañcaivodakādikamiti | eṣāṃ maraṇe sapiṇḍānāṃ bhasmānta dīkṣenoktaṃ yathā - kriyā hīnasya mūrkhasya kataryasya tathaiva ca | ṛṇagrastasya ḍaṃbhasya bhasmāntaṃ sūtakaṃ bhavediti || āśaucinaḥ - dravyāṣyapyaśucīni tathā smṛtiḥ - dravyāṇi svasyasaṃbandhādadhe santyaśucīni vai | iti | tacchudhyaiva teṣāṃ śuciḥ - tatraiva - svāmiśudhyaiva śudhyanti vāriṇā prokṣitānyapi | p. 360) iti mṛta sūtakā praśaṃsakalpitānāntat pūrvaṃ vā saṃkalpitānāṃ dravyāṇāmāśaucaṃ nāsti | tathā ca jñānaratnāvalyām - sarveṣāṃ vṛddhiśāvādau nāsti sūtakam | saṃkalpitānandravyairdāna pūjādikaṃ kārayet || tathā ca pūrvarogā ca pūrvasaṃkalpitairapi iti | hiraṇyādīn kāniciddravyāṇi svata evāśaucepi śuddhāni | taduktaṃ kūrmapurāṇe - hiraṇya yonyagocchādya tilāṃ na śuddhasarpiṣāṃ | tilānikṣu ca śākañca lavaṇaṃ kāṣṭhakaiva ca || toyandadhighṛtantailamauṣadhaṃ kṣiramave ca | āśaucināṃ tṛṇādgrāhyaṃ śuṣkānaṃ caivanityaśaḥ || putrajanmadine dravyāṇāmāśaucaṃ nāsti devatāsāṃnidhyena puṇyadinatvāt taduktaṃ ādityapurāṇe - devāścapitaraścaiva putro jāto dvijātmanām | āyānti tadahastasmāt * saṃpūrṇañca sarvadā || tatra dadyāt suvarṇyantu bhūmiṃgāṃ turagaṃ tathā | chatraṃ cāgavastraṃ mālyaṃ śayanañcāsanaṃ gṛhamiti || tatra sa piṇḍānāṃ api pratigrahedhikārosti | pituśca dānādhikāraḥ taduktaṃ trilocācāryavayeṇa - prasūtau karvanā nābhiḥ prāgdāne yogyatā pituḥ | p. 361) āśaucanānta nyeṣānniṣaddhaḥ pratigraha iti | nābhikartanātpūrvamityetatprakārāntaram | yāvacchuvāvasthānañca grāmasyāpyāśauca masti | bahiśśavaragamanānantarameva śivapūjādi kartavyam | taduktaṃ kāraṇe - śāmo dvādaśa daṇḍārintā vāstau yadimṛtastutam | parityajya śivaṃ pūjya nityanaimittikaṃ caret || grāmādbahirgate prete śivapūjāṃ samācarediti | ekādaśadhanurantara vīthyantare mṛtasyāvasthāne itaravīthiṣu śivapūjādikaṃ kartavyaṃ | tadāhamanuḥ - nādyādantaśśave grāme nādhīyānnā juheti ca | tāni vīthyantare kuryā dhanurekādaśāntara iti || antaśśavetyagnihotrādikaṃ śrotakarma kuryādeva | stryantare śrutismṛtyorvirodhe tu śrutireva balīyasī | tasmādantaśśavegrāme juhuyācchrauta pāvakamiti || kuṭikapattanakharvaṭarājadhānīṣu antaraśavadoṣo nāstyeva | tathā smṛtiḥ - kuṭike pattane caiva kharvaṭe rājadhāniṣu | karmaṇaivārcanaṃ kuryāduktadoṣo na vidyate || iti kaṭikādi svarūpañca suprabhedevarṇitam | viprāṇāñca sajātyānāṃ vā sogrāma iti smṛtaḥ | śūdrairadhiṣṭhitaṃ yattat kheṭakaṃ parikīrtitam || p. 362) teṣāṃ sīmāntare yeṣāṃ vāsaṃ kuṭikamucyate | caturaṃga samākīrṇa nṛpabhṛtyaissamākulam || rājaveśma samāyuktaṃ rājadhānī prakīrtyate | dīpāntaragatadravya krayavikrakairyutam || pattanaṃ tvābdhitīre tu tayorante tu kharvaṭamiti | ayañca daśāhavidhirāhitāgnerddahadinādiḥ | anāhitāgnermaraṇa dinādi samākulam taduktaṃ kāmike - kṛtakṛtyāni kāryasya mṛtasya dahanāditaḥ | anāhitāgnerāśaucaṃ maraṇāhātprakīrtitamiti || ādimadinavadvāśauca viṣayodaya māśritya pravartanīyam | taduktaṃ jñānaratnāvalyām - rātrau striyo rajo yoge janmamṛtyośca saṃbhave | pūrvameva dinaṃ grāhyaṃ yāvannodayate raviriti || sūtakamadhye sūtakasaṃbhave mṛtakamadhye mṛtakasaṃbhave pūrveṇaivottarasya śuddhiḥ | taduktaṃ kāmike - sūtake sūtakaṃ bhūyo yadyapi syadvijottamāḥ | prākroṣeṇaiva śuddhissyāt mṛtake mṛtakaṃ tathā || suprabhede ca - sūtake sūtakaṃ vāpi pretake pretakantu vā | prāptāśaucadinaṃ sarvaṃ pūrvāśaucādvinaśyati | p. 363) candrajñāne ca - sūtakaṃ sūkenaiva śāvaṃ śāvena śudhyatī ti | śāvāśaucamadhye sūtakasaṃbhave śāvāśaucena naśyati | sūtakamadhyeśāvāśaucasaṃbhave sūtakena śāvāśaucaṃ naśyati | uktaṃ candrajñānakāmikayoḥ - śāvāśauce samutpanne sūtakantu yadā bhavet |śāvena śudhyatīti | na sūtiśśāvaśodhinīti | jñānaratnāvalyāmapi - śāvenāśudhyate vṛddhirnavṛddhayā śudhyate śavaḥ | dirghāśaucenālpāśaucaṃ naśyati | alpāśauca madhye dīrghāśaucamāgataṃ cenna naśyatīti | taduktaṃ kāmike - mṛtake mṛtakañcetsyā sūtake sūtakantathā | tatrādhikena śuddhisyānna ca nyūnadinaiśśuciriti || pūrvasyāntadinevāśaucāntaraṃ samutpannaṃ cet pūrvāśaucādinādupari dvidinamāśaucam | pūrvasyāntadine tadbhavati cet tadupari tridina māśauca manuṣṭheyam | taduktaṃ candrajñāne pūrvasyāntadine yadi dvidivasācchudhyet prabhāte tryahamabhūditi sapiṇḍānāṃ daśāhātparataḥ atikrāntadaśāhāśaucaṃ māsatrayamadhye śravaṇe trirātramanuṣṭheyam | tadūrdhvamabdaparyantaṃ tat śravaṇe ekadinamanuṣṭheyam | p. 364) ataūrdhvaṃ snānameva tathā kāmike - atikrānte daśāhe tu trirātramaśucirbhavet | trike taddinaikaṃ syāt snānamevordhvamabdata iti | kūrmapurāṇe ca - atīte daśakebhyoktaṃ sapiṇḍānāṃ trirātrakam | tathā ca maraṇe snānamūrdhvaṃ sāṃvatsarāditi || tridināśaucinamaharāśaucināñcāti krāntāśauca viṣaye dinaṃ sadyaḥ krameṇa bhavati | pakṣiṇāśaucināntu daśāhamadhye tacchravaṇe ekakālaḥ | daśāhātparata śravaṇe snānamātrataḥ | satyāśaucedinaṃ sadyassūtakāmaraṇāśaucinoḥ | pakṣiṇyadhiṣvadhānta sruksekakālonyathāplava iti daśāhamadhye maraṇa śravaṇe sapiṇḍānāṃ sarveṣāmapi śiṣṭohamevāśaucam bhavati uktaṃ saṃgrahe - śiṣṭāhamapi sarveṣāṃ eva jñā * * * daśā | hamadhye asthisañcanayāt pūrvaṃ mātā pitrormaraṇaśravaṇe putrasya śiṣṭāhantadūrdhvaśravaṇe śravaṇadinamārabhya daśāhantadapi saṃgrahe - prāksañcayanātsutasyāsthiṃ tadūrdhvandaśātṛkamiti | daśātparaṃ saṃvatsarādyathā ataurdhva daśāhike tu tau dehike mātā pitrormaraṇe mātṛkamiti | saṃpatnyāṣṭā maraṇe te daśāhamāśaucam | vatsarātparamakṛtaurdhvadehike śrutemātāpitrorviṣayedaśāhaṃ mātṛsapatnyāviye tryaham | p. 365) kṛtaurdhva dehike tu mātāpitrostryahaṃ dinantasya bhavati tathā prāyaścittasamuccaye - pitarau cenmṛtau syātāṃ dūrasthopi putrakaḥ | śrutvā taddinamārabhya daśāhaṃ sūtakaṃ bhavet || atītebdepikartavyaṃ pretakāryaṃ yathāvidhi | pitṛpatnyāmatītāyāḥ mātṛvajija dvijottamāḥ || saṃvatsarepyatītepi trirātrimaśucirbhavet | saṃgrahepi spaṣṭamuktam - daśarātraṃ sadāpitroḥ parokṣamaraṇaśrutau | tryahaṃ mātṛsapatnābhyāṃ daśāhaṃ vatsarādadhaḥ || kṛtaudhve dehike abde dinaṃ tasyāstryahaṃ tayoriti | atra jananamaraṇanimittāśaucayepi svādhyāya sakarmaṇāñca * * * gaḥ | atra marīciḥ - sūtake karmaṇāntyāgassandhyādīnāṃ vidhīyate | yathā smṛtyantare - (sūtake caturṇāṃ samayādīnāṃ krameṇaika dvitri caturddinānyevānadhyāya dināni - yathā tatraiva) dānaṃ dānaṃ pratigrahaṃ homa svādhyāyo devatārcanam | vaiśvadevādikaṃ sarvaṃ sūtake vinivartate || adivadevatābhayaḥ - mataṃge ca - na * * * vṛttena na kāraṇa jñānamuttamam | puṇyakāleṣunādhyeyantrābhotpatriṣu suvrata | p. 366) sūtake caturṇāṃ samayādīnāṃ krameṇaika dvitri caturdinānyevānadhyāyadināni - yathā tatraiva - ekaṃ dvetrīṇi catvāri dvitvaṃ nānāntavastinām | prakartavyaṃ pratiṣṭhāyācārya yajamānayoḥ || paricārakamartyānāṃ sadyaśśaucaṃ vidhīyate | vrate cāndrāyaṇādīnāṃ hemapārāyaṇādiṣu || śrāddhe ca tīrthayātrāyāṃ sadyassyāditi | anadhyāya vṛttānāṃ yathākramaṃ * * deyepi || ekavṛdhyā caturṇāṃ syuranadhyayadināni tu | sūtakepi śaiveśavārcana manuṣṭheyam | yathā aṃśumati - prajālopo na kartavyassūtike pretakepi ca | śivamantreṇa kartavyaṃ snānamātreṇa śudhyati || athāśaucaṃ na bhavettatra padmapatramivāṃbhasi | mataṃge ca - devāgni gurukāryāṇāṃ vicchedo naiva vidyate | kālottarepi - eka kālaṃ trikālaṃ vā catuṣkālamathāpi vā | apūjya parameśānaṃ bhukte yastupramādataḥ || prāyaścitaṃ prakartavyaṃ anyathā narakaṃ vrajet | pūjālopo kartavyassūtake mṛtakepi ca || p. 366) jalabudbudavaccaiva tasmālliṃgaṃ sadārcayet | iti ayaṣṭvā tu kramān bhuṃkte ajāpi mūtaretasi | ahomīmalamaśnīyāddātā ca viṣamaśnute || tathā skande - akṛtvā pūjanaṃ śaṃbho yo bhuṃkte parameṣṭhinaḥ | krūra pañcamalañcaiva sośnātyevaṃ na saṃśayaḥ || brahmakaivarte ca - īśānārcanavarjita bhojyamannaṃ kīḍaṃmalaṃ tatkuṇapaṃ vadanti | bahiṣkṛtassarvajanaissapāpī prayāti ghorāṃ narakāṃ naśeṣāt || śivadharme - arcayitvā mahādevaṃ āpannopi sadābudhaḥ | varaṃ prāṇaparityāgaśśiracchedopime varam || natvanabhyarcya bhuñjīyāt bhagavantaṃ trilocanam | evaṃ nirvahate yastu yāvajjīvaṃ śivārcanam || manuṣyacarmaṇābaddha sa rudro nātra saṃśayaḥ | idaṃ śivārcanaṃ bhaktijñānavairāgyānyatamadārvyavatāṃ bahireva kāryaṃ tadrahitānāmantareva kāryam | yathā kāmike - bhaktijñānañca vairāgyameteṣvanyatamantu vā | yasya sadya * ve * * kāryaṃ samayinārcanam || mandaṃ mandataraṃvāpi yasyaitantritayaṃ bhavet | antaryāgaṃ stutenāpi kartavya iti | aṃśumati - p. 367) antaryāgaṃ kurvatastu liṃgārcanaṃ guruṇā svajātinā anyena vā kārayitavyamityuktaṃ tadyathā - svakarmānuṣṭhitañcaiva janahīnaṃ tu bhasmakam | mānasañca yajeddhīmān sarvandānasaṃkalpanam || talliṃgamarcayitvā na tu guruṇā svajātinā | anenaivārcanaṃ kuryāt antepuṣpāñjalitrayam || āśaucānte ca kartavyaṃ pūrvamārge yajettataḥ | atra puṣpāñjali dānānmanasārtita dakṛduccālitamagnya sannidhāveva kartavyannavoparitasya pūjāmaṇṭapapraveśe yogyatvādanena dṛḍhammātāpi ātmārthapūjanameva kāryam | yathā kiraṇe - ātmārthaṃ pūjayennityaṃ sūtakaṃ pretakaṃ nahi | parārthamarcanannityaṃ pūjanaṃ naiva kārayet || svakarmāṇi sadākuryāt devakarmāṇi naiva hi | aṃśumati ca - iti jñātvā tu yatnena pūjayansadāśivaḥ | sūtake pretakeśauce ātmārthañca viśeṣataḥ || sūtakarahitenāpi pṛthak pākbhujā nirvāṇadīkṣitena paramārtha pūjanaṃ vikalpena kartavyam | yathā kāmike pṛthakpākabhujo yadi svārthe vāthaparārthe vā vidhāna midamīritam | parityajetparārthaṃ vā loke saṃvaraṇāya ca | p. 368) tasya japapradakṣiṇāderapi na parityāgaḥ | uktaṃ kālottare - japapradakṣiṇādīni kartavyāni prayatnataḥ | āśaucināṃ sarveṣāmapi bāhyaprakārapraveśanena doṣaḥ | taduktaṃ kāmike - eteṣāmapi sarveṣā prakārasya praveśanam | agramaṇṭapa bāhye tu na doṣāya prakalpate || iti tatraiva ye dīkṣitānāṃ āśaucināṃ viśeṣāḥ pradarśitāḥ yathā - āśaucānāntrivarṇānā mantarmantarmaṇṭapaveśanam | dīkṣitānāṃ na doṣāya bhavedeva mūnīśvaraḥ || tatonyeṣāṃ praveśe tu pañcagavyena secayet | tadbahirveśanteṣānnadoṣāya prakalpata || iti sūtakibhiḥ pretakibhirgā pūrvāṇāṃ sparśane tatpuṣpāṇāntatpuṣpa spṛṣṭabhāsānāmapi parityāga eva taduktaṃ kālottare - sūtakī puṣpsasaṃsparśe puṣpabhāṇḍāni varjayet | aghorāstreṇa mantreṇa lakṣahomaṃ samācaret || pratake sparsane doṣo lakṣa * * mantathaiva ceti | rudrākṣāṇānddhāraṇaṃ varjyaṃ skandakālottare - rudrākṣaṃ dhārayet strī tu dīkṣāsaṃskāra saṃyutā | sūtake mṛtake vāpi rudrākṣaṃ naiva dhārayediti | p. 369) rajasvalā caṇḍālaspṛṣṭāpi varjayediti - brahmakaivartepi - kecitsūtakaśavayorjalamalotsarge ca saṃge striyāśśuddhācakṣamalikādīntadadhate svāyukṣaya syāditi keṣāñcinmate mantrapurassaraṃ kaṇṭhayorbhujayorvā bhūtānāṃ rudrākṣāṇāṃ varjyannāsti mahatyāmālāyā eva varjanam | taduktaṃ tatraiva - anye pāpaharaṃ sadā dhṛtimati procye bhujekaṇṭhayorakṣaṃ mantrapurassarantu mahatirmālā na dhāryā śucāviti - rajasvalānāryastu viṃśatidinādūrdhvaṃ punaścarajaḥ prādurbhāve trirātramaśuddhiḥ | taduktaṃ prāyaścitta samuccaye - rajasvalā tu yā nārī punareva rajasvalā | sā viṃśatidinādūrdhvaṃ trirātramaśucirbhavediti || suprabhede tu - dinatrayepi pratyekaṃ śuddhiviśeṣo darśitaḥ | tadyathā - prathamehani caṇḍālī dvitīye brahma dhātakī | trtīye rajakī proktā caturthehani śudhyati || tasyāśca tasmin dinatrayepi snānādi parivarjanīyam | ekabhuktamañjalitaḥ aravarvapātrato pātrodakapānaṃ ca kartavyamiti tatraiva - trirātramalaviddhā sā snānādi parivarjitā | ekabhuktā na kharveṇa vāri sāñjalinā pibet || p. 370) iti caturthehani dantadhāvana pūrvakaṃ snānaṃ kṛtvā pañcagavyaṃ ghṛtaṃ vāpiprāśya śivaṃ pūjayet pūrvadinatrayepi antāśśivārcanaṃ kartavyaṃ tathā ca jñānaratnāvalyām - snāyāt saṃskṛtya dantādimalānmṛttikayā muhuḥ | pañcagavyaṃ ghṛtaṃ vāpi prāśya saṃpūjayecchivam || antaryāgaḥ prakartavyastadāpūrvadinatraye | antaryāgakaraṇe caturthehani aghoramantrasya sahasrajapaṃ kṛtvā pañcagavyaṃ prāśyaśivaṃ pūjayet | prāyaścitta samuccaye - yadvānte ghoramantrasya sahasraṃ parivartayediti | atra rajasvalānāṃ sajātīyānāṃ vijātīyānāṃ anyonya sparśane śuddhiveśeṣāḥ parāśareṇa pradarśitāḥ - tadyathā - spṛṣṭvā rajasvalānyonyaṃ brahmaṇīkṣatriyāntayā | arddhakṛcchrañcaretpūrvā pādamekaṃ tathāparā || spṛṣṭvā rajasvalānyonyaṃ brāhmaṇī śūdrajāntathā | kṛcchreṇa śudhyatī pūrvā śūdrāsnānena śudhyati || vyāsaḥ - rajasvalā yadānyonyaṃ svagotre caikabhatṛke | kāmama kāmatovāpi spṛṣṭvā snānena śudhyati || rajasvalā sparśe kāmato akāmato vā sandehena vā śivārcane svajātīśvaramantrasya sahasraṃ sahasrārthaṃ vāṣṭottaraśataṃ krameṇa kartavyam | hīnajātīya rajasvalāsparśe hīnasya pūrvoktasaṃkhyardha japaḥ kartavyaḥ taduktaṃ prāyaścittasamuccaye - p. 371) svajātyudakyā saṃspṛṣṭaṃ kāmyaṃ yadiśivaṃ yajet | sajatīśvaramantrasya sahasraṃ prajapettadā || ajñānatorcane tasya tadarthaṃ jāyate śuciḥ | japedaṣṭottaraśataṃ sandehe sampuasthite || hīnajātīya saṃsparśe kramādvitri caturguṇam | utkṛṣṭajāti saṃsparśe hīnastasyardhamācaret || iti | sakāmā kāmayorbheda ṣaṭsahasrikāyāṃ pradarśitaḥ - yathā - daivādrogāttathā mohādrājacorabhayādibhiḥ | ebhirdoṣairakāmitvaṃ śeṣaṃ jñeyantu kāmata || iti rajasvalā spṛṣṭasyodakasya sparśane snānācchuddhiḥ | udakyādyudakaspṛṣṭo snānaṃ kṛtvā viśudhyatīti | nanu strīṇāṃ bhartṛśuśrūṣaṇaika dharmatayā svatantryā bhāvāddīkṣā saṃskārādhikārabhāvena kathaṃ śivapūjā prasaktiriti cenna | tāsāṃ bharktyādhanumatyā śivasaṃskāre adhikārapradarśanāt | nādhikārassvatonāryā śivasaṃskārakarmaṇi | yogādbhartura * va bhaktiyuktā yadīśvare || tathaiva bhartṛhīnāyāḥ putradārābhyanujñayā | adhikāro bhavatyeva kanyāyāḥ pituranujñayeti || p. 372) jananamaraṇa nimittāśaucasya uttaraprabandhena pratipāditasyānte saṃbhavakālasnāna mudakasparśanañca brāhmaṇeva kartavyam | kṣatriyeṇa snānaṃ vāhanādi sparśanañca kartavyam | vaiśyānāmapi snānaṃ vṛtodasparśanañca kartavyam | śūdreṇāpi snānaṃ yaṣṭisparśanañca kartavyam | uttarasaṃgrahe - aghānte sumakhe snātvā vipraspṛṣṭo buśudhyati | nṛpādīnvāhanādīnānyathā abravīnmanuriti | atra bāhyasmatayassanti dīkṣitānāṃ śaivānāntu aghānte kartavya viśeṣosti | antaryāgaṃ bahiryāgaṃ vā sūtakamadhye kṛtavatāṃ putrakādīnā māśaucināmāśaucānte snānamekāhaṃ naktabhojanamaghorajapasāhasraṃ daśāṃśahomaśca kartavya uktaṃ samuccaye - āśaucināṃ samayīnāṃ sandhyopāsti ramantrakā | na kāryo liṃgasaṃsparśaḥ kāryamantaśśivārcanam || bhaktivairāgyayuktānāṃ liṃgārcāhita cetasām | nāśaucaṃ samayasthānāṃ pūjākāle manīṣiṇām || tadante tena kartavyaṃ ekāhaṃ nakta bhojanam | aghora japasāhasraṃ gaḍḍhuka snānahomayugiti || pretakasūtaka saṃbandhe śivārcanaṃ parityaktavatāṃ putrakādīnāṃ yāvadāśauca vāsarantāvaddinamāśaucānte trikālasnāna pūjāghorasahasra japagnihomapurassarannakta yāvadbhojanañca kartavyam | p. 373) yathā tatraiva - pretasūtaka saṃbandhi nityāhāniṃ karoti yaḥ | tasya tāvatikāśuddhiryā yadāśauca vāsaram || trikālasnāna pūjāgni japahomapurassaram | kāryaṃ ghorasahasreṇa naktaṃ yāvadbhojanamiti || maraṇavaddahanamapi puruṣaśuciṃ karoti | tathā smṛtyantare - mṛtāśauca nimitte dve hananammaraṇantathā | jñātīnāṃ maraṇādeva dahanaṃ dāhakasya tviti || atra sapiṇḍavyatiriktasyāpi dāhakasya maraṇāśaucaṃ bhavati | ubhayorapi maraṇadahanayormṛtāśauca nimittakatvatulyatvāt | asya vadāhāśaucapyasya maraṇāśaucādapi prabalatayā tannaśyatvaṃ nāsti - uktaṃ kāmike - sūtakādviguṇaṃ śāvaṃ śāvādviguṇamārtavam | ārtavāddviguṇā sūtiḥ tasmādapi ca dahaka iti || pitṛdāhāśaucaṃ vinā dāhāśaucaṃ dāhāśaucamadhye naśyati | ubhayorattulyasaṃkhyatayā nimittaikyena ca samatvāt | uktaṃ prāyaścittassamuccaye - sannipāte tulya saṃkhyāśaucayośśudhyate samamiti | taccaghridvividham | prathamadanaṃ punardahanamiti | sākṣāccaritasya dahanaṃ prathama dahanam | p. 374) atra sapiṇḍānāmāśaucaṃ na vaiṣamyam | asthitvākṛtervā dahanaṃ punardahanam | uktaṃ smṛtau - asnāpalāśabṛndairvā yadhvā tu pratirūpakam | kṣīraprakṣālanaṃ kṛtvā tadasthipretavaddahet || ākṛtidahanaṃ suprabhedepi varṇitam | yathā - vācāyuktasya maraṇaṃ śastreṇaiva kramāditaḥ | vasūrikṣayakuṣṭhādhai rātmaghātakakāraṇam || jalena śṛṃgiṇāvāpi vahninā vā viśeṣataḥ | etaistu maraṇaṃ yeṣāṃ teṣāmākṛtirucyate || sarpeṇa paśunāgaiddeśāntaraṃ gate | dvādaśāntādatikrānte cākṛterdahanaṃ smṛtam || śastrādimaraṇaṃ yetra kāryaṃ saṃvatsaropari | amantreṇa daheddehaṃ khanitvā vāya bhūtale || sudarbhairāvṛtaṃ kṛtvā sūtreṇāveṣṭya cākṛtiḥ | plāśa patrairāveṣṭaya sūtreṇa parikalpya vai || mṛtavatsarvakarmāṇi kārayettu vicakṣaṇaḥ | ākṛterdahanaṃ proktamiti | jñānaratnāvalyāṃ tu ākṛteḥ karaṇaṃ kuśena vā piṣṭhena vā * mayenavetyuktam | yathā - deśāntare vipannasya mṛttikāmadhyadeśakam | kauśīntatpratimāṃ kṛtvā vaiṣṭīṃ vā gomayodbhavām || p. 375) pañcagavyaplutāntasyāntalliṃga mupakārayediti | svāyaṃbhuve - deśāntare mṛtasyāsya antyeṣṭirdīkṣitasya ca | mṛtasya prakṛtiṃ kṛtvā kartavyā ca kuśairapi || kūrme ca - dehābhāve palāśaistu kṛtapratikṛtiṃ punaḥ | dāhaḥ kāryonyathānyāyaṃ sapiṇḍaiśraddhayānvitaiḥ || durmṛtānāṃ punarddahanapūrvakāle buddhitatvayonyaṣṭaka madhyavartipiśācatva nivṛtyarthamaghora mantralakṣajapa rudrabalipūrvaka mākrtidahanantatraivoktam | yathā - atha pramādataścorasarpavahnihatātmanām | hastivyāghranadīvega saṃgrāhahatajīvinām || uddhṛtyātmaviyuktānāṃ anyeṣāmātmaghātinām | apidehaṃ dahetpūrvantūṣṇīmeva śivāgninā || japatvālakṣamaghorasya dadyādrudrabaliṃ yathā | snātvācamaya tathāgamya bhojayecca tapodhanān || mahāvratadharānaṣṭau yadvā pāśupatādikān | vastrairddakṣiṇayā caitān toṣayitvā visarjayet || darbhaiḥ puttalikāṃ kṛtvā taddehapratiyātikām | śeṣaṃ pūrvavadāpādya yojayedamale pade || iti p. 376) brāhmapurāṇe - abdāntevātha ṣāṇmāse punaḥ kṛtvā saṃskṛtim | trirātramavirdatvā piṇḍaṃ kuryātkriyādikam || deśāntaragatasya dvādaśāntātyaye ākṛtidahanapūrvakaṃ aurdhvadehikaṃ tasya kartuḥ patnyā api vaidhavyaṃ kāryam | evaṃ kṛtenantara deśāntaragataḥ patiḥ punarāgataścettena tasyāḥ patnyāḥ dvāhapūrvaṃ māṃgalya muttarīyeṇa kaṇṭhesamāropaṇīyam | taduktaṃ suprabhede - deśāddeśāntaraṃ gate - dvādaśabdetvatikrānte ākṛterdahanaṃ smṛtam | tasya patnyāsti cettatra vaidhavyaṃ kārayetkramāt || balikarmāṇi cānyāni tvācaiva samantrakam | paścāttadāgate sāpi māṃgalyābharaṇaṃ tathā || māṃgalyamuttariyeṇa patnyāḥ kaṇṭhetiropayet | iti | asya punarvivāha vidhiḥ kālādarśe pradarśitaḥ - kāmike tu - tithivāranakṣatradoṣe dahājanmamaraṇa saṃbhave ca yathā - bhadre tripādanakṣatre śukrāṃgārabṛhaspatau | dahanaṃ maraṇaṃ yeṣāstatkulakṣayakāraṇam || tadarthameva kartavyaṃ punardahanamādarāditi | bhadrā nāmadvitīyā saptamīdvādaśyaḥ | tripādanakṣatrāṇi kṛttiko phalgunyuttarāṣāḍha punarvasu viśākha pūrvābhādrapadanakṣatrāṇi ṣaṭ anyeṣāmapi smṛtiṣu punardahanamuktam | p. 377) mantravatsaṃskṛtasyāpi asamāptodakasyārvā * * rādinādūrdhvaṃ pūnarddāho vidhīyata iti - amantrapūrvandagdhānāmaṃgavaikalyaśoṣaṇam | anubhāva mṛtānāñca punardahanamiṣyata iti || idañca punardahanaṃ dvividham - aṃdhamadhyaka bāhyakamiti | tatra prathame * ṣṭātme sarveṣāmāśaucaṃ yathāha saṃgrahe - rajā yajvā punardāhe śiṣṭāhamiti | adhabāhyakamapi dvividham - yajvapunardahanamayajva punardahanamiti | tatrādye daśāhaṃ yathā prāyaścittasamuccaye - āhitāgneḥ punardāhaṃ tadāpi daśarātrakamiti | dvitīye tryahaṃ yathā tatraiva kālāddāhe punastryahamiti | saṃgrahe tu - asthidāhe prāgadhagrahaṇāgrahaṇa vikalpena pūrṇa stryahāśauca vikalpa uktaḥ yathāpūrvaṃ prākcedadhāgrahaḥ | asthidāha iti sarvatrapunardahane sutānāndaśarātraṃ yathā tatraiva sutānantu daśarātramiheṣyata iti | adhunā sāmānya matyānāmanugamana nirhāṇa vdhānamucyate | śaivānāmanugamana nirharaṇayorviśeṣamanantaraṃ vakṣyāmaḥ | anugamane tu taddinameva karmānarhatvaṃ snānāgnisparśana ghṛtaprāśana punasnāna prāṇāyāmaissajātīyāvānugamane vijātīyāpi śuddhiḥ | p. 378) uktaṃ prāyaścittasamuccaye - anugamyecchayā pretaṃ jñātimajñātimeva vā | snātvā sacelaṃ spṛṣṭvāgniṃ ghṛtaṃ prāśyaviśudhyatīti | viprasya śūdrānugamanetryahaṃ vaiśyabhūpayo pretānugamanedvyahaṃ teṣāmadhikasahasragāyatrījapa nadīsnānābhyāṃ śuddhiḥ | sadrasyadvijādi pretānugamane snānena śuddhiḥ | vaiśyanṛpayorvāgre pretānugamane snānāgnisparśanajyāpānaiśśuddhiḥ | brāhmaṇasya vaiśyabhūpa pretānugamane krameṇa pakṣisaharaṣṭottaraśata gāyatrī japasnānābhyāṃ śuddhiḥ | śūdrasya śūdrapretānugamane śavasparśane ca dinamanyathaikakālaḥ | uktaṃ saṃgrahe - snānāgni sparśanajyāśa punasnānasusaṃyamaiḥ | dvijātayoviśudhyanti sajatīya śavānugāḥ || tryahaṃ śūdrānuge vipredvayahaṃ viṭbhūpayostataḥ | nadī snānañcagāyatryā sahasraṃ sāṣṭakaṃ japaḥ || dvijapretān śūdraśśudhyet snānena vaṇik nṛpau | svāgrapretānugausnānavahnisparśajyāpānata iti || brāhmaṇasyaviṭ bhūpapretānugamane sati pakṣiṇyaharnadīsnānaṃ gāyatryaṣṭaśataṃ japaḥ | śūdrapretānuge rudre śavasparśā haranyathā ekakāla iti | prāyaścittasamuccaye tu viprasya kṣatriyā yanugamane ekadvitridināni | p. 379) kṣatriyavaiśyayośśūdra śavagamane dinapakṣiṇāvityuktam | yathā - kṣatrādīnāmanugamekadvitrirātrairviśudhyati | kṣatriya vaiśyau śūdraśavaṃ gatvāhaḥ pakṣiṇī manuriti || nirharaṇañca pretālaṃ karaṇavahana dahanādirūpam | tatra nirharaṇe kṛte sodakānāṃ tryahāśaucināmapa * śāhaṃ anupanītamṛtau sapiṇḍānāṃ pitryahāśaucināndaśāham | yonibandhūnāṃ pakṣiṇyāśaucināmapi tryaham | vijātīyānāntu śavajātyuktamāśaucaṃ bhavati | uktaṃ saṃgrahe - daśāhaṃ sodakaṃ jñātyostrirātraṃ yoni bandhuṣu | vijātīṣuśavoktaṃsyā pretanirharaṇe kṛta iti || mṛtasaṃbandharahitasya sajātīyamātrasya pretanirharaṇe kṛte ekakālamāśaucaṃ rātrau vā sūryadarśanam | ahanyā nakṣatra darśanam | grāmānbahirvāsañcāgni sparśanam | pañcagavya ghṛtayoranyatara prāśanañca kartavyam | uktaṃ kāmike - pretasparśakṛtoyastu vāhako grāmabāhyataḥ | nakṣatradarśanādvāpi vaseyussūrya darśanāt || spṛṣtvāntegniṃ pibeyuste pañcagavyaṃ dhṛtantu veti | dṛṣṭvārthaṃ pretanirharaṇe sapiṇḍebhyopi dviguṇaṃ svajātīyānāṃ bhavati | sajātīyānāntu śavajātyuktamāśaucam | p. 380) yathāha gautamaḥ - dṛṣṭvārthaṃ pretanirhāre jñātibhyo dviguṇantvadham | vijātīnāṃ sajātestu śavajātyuktamiti || yatīndraśavanirharaṇe sadyaśśuddhimahāphalā vāptiśca bhavati taduktaṃ saṃgrahe - yathā - * natha nirhāre sadyaśśuddhirmahāphalamiti | jñānaratnāvalyāmapi - asahāyamanāthañca gatāsuṃ śivayoginam | nītvā saṃskārayedyastu soniṣṭhaiḥ prayujyate || idaṃ sarvaṃ sāmānyamartyānāṃ bhavati | uktaṃ kāmike - idaṃ sāmānya manuṣyāṇāṃ parikīrtitamiti | śaivānāntu śaivapretasya vahane dahane vā dīkṣitānā maghora dviguṇaśatajapācchuddhiḥ | prāyaścittasamuccaye - kuryuste dviguṇaṃ japyaṃ śivapretāya dīkṣitaiḥ | skandhoyaiśraddhayā dattaṃ tadvāhakā api || sādhakācāryaputrākāṇāṃ mṛtānāṃ snapanādikarmaṇi kṛte snāna saṃhitāśśatajapācchuddhiḥ | uktaṃ brahmaśaṃbhau - sādhakācāryaputrāṇāṃ sapatanādikam | kṛtvā snātvāśataṃ japtvā saṃhitāṃ pūjayecchivam || p. 381) anugantṝṇāndīkṣitānāmaghoraśatajapācchuddhiḥ | vāhakānāndāhakaṃ nāmantyeṣṭi guruṇāñcāghoraśata dvayajapācchuddhiriti - tatraivoktam - skandhandatvāthavā dāhaṃ kṛtvā snātvāśatadvayam | japedaghorantathāntyeṣṭiguruṇāmapyanugāśśatam || dīkṣitasya dīkṣitaśavavahane phalamapyuktam - jñānaratnāvalyām - vratasthamavratasthaṃ vā brāhmaṇaṃ śivadīkṣitam | vipannaṃ yovahettasya nākāle maraṇaṃ bhavet || atra vā śabdena brāhmaṇopi yojanīyaḥ | tathā ca vratasthasyā vratasthasya vā brāhmaṇasya vaditarasya vā śivadīkṣita mātrasya pretasya vahane akālamaraṇannāstītyarthaḥ | dīkṣārahitahīna va * nugamananna kartayvam | tatkaraṇe snāna svajātīśa śatajapābhyāṃ śuddhiḥ | yathā tatraiva - nottamenānugantavyo hīnavarṇo vrato rataḥ | anugamyāṃbhasi snātvā svajātīśaṃ śataṃ japet || dīkṣārahitānāṃ sapiṇḍānāṃ dīkṣitaśavasparśo na kartavyaḥ | tatraiva - adīkṣitā ssapiṇḍān na sparśeyuḥ ca dīkṣitāniti | dīkṣitānāmadīkṣita śavasparśanāt snānaṃ grāmāt bahirātriḥśanakṣatra darśanaṃ vāsaḥ | agnisparśa ghṛtaprāśana saṃhitāśatadvaya japataddinopavāsāśca kartavyam | yathā tatraiva - p. 382) dīkṣitodīkṣitaśavaṃ sparśanādikaroti yaḥ | sa snātvā bāhyetat grāmādyāvannakṣatra darśanam || uṣitvā spṛśetprāśya ghṛtaṃ snātvātha saṃhitām | japechatadvayantatra samayī sopavāsakamiti || sasnehamanuṣa * sthisparśe aghoraśatañjapet | nisnehasparśe snānādityadarśanapūrvakācamanaṃ vā kartavyam | yathā tatraiva - nāraṃ spṛṣṭvā sthirasneha snissnehaṃ snātvāghoraṃ śatañjapet | asnehasparśane snāyāt arkaṃ vācamyadarśayet | rodo nāma āturavyañjanam | * * sya śa * va sparśa * * tarodedinantadrahite tu asthi sañcayanātpūrvamekakālaḥ tadūrdhvaṃ snānameva - nṛpavaiśyayostu svavarṇarode sañcayanāt prāk sacelasnānam | tadūrdhvaṃ snānamātram | brāhmaṇasya tu | svavarṇarodane sañcayanāt prāk snānam | tadūrdhva mācamanam | utkṛṣṭasya nikṛṣṭarode sañcayanātprākdinaṃ tadūrdhvaṃ snānam | nṛpavaiśyayośśūdrarode sañcayanātprākdvayaham | tadūrdhvadinam | viprasya śūdrarode sañcayanāt prāk tryaham | taūrdhvaṃ dinam | uktaṃ saṃgrahe - tathā rode snānamevāsthisañcaye snānaṃ svavarṇarodesthināñchite nṛpavaiśyayo ssañcite sacelaṃ tadviprasyācamanāplavau | p. 383) nikṛṣṭeṣṭvāplavācāmau varṇāgre tu dināplavau | prāk paścādasthiśayanādātura vyañjanammithaḥ || akṛtesthicaye śūdrā dāturavyañjane kṛte | dvyahaṃ dvije tryahaṃ vipre dinaṃ sarveṣu sañcita iti || atrāturavyañjanaviṣaye viśeṣapratipādakāni kūrmavacanāni anusandheyāni | yathā - anasthi sañcite śūdre rauti cedbrāhmaṇasya vai | trirātraṃ syāttathāśaucañcaikāhantvanyathābhavet || asthi sañcayanādarvāgekāhaṃ kṣatriya vaiśyayoḥ | anyathā caiva sadyoti brahmaṇa sthānināmeva tu || anasthi sañcite vipre brāhmaṇe śaiti cettadā | snānenaiva bhavecchuddhissacelena na samśaya || iti pretānna bhojanaṃ dvividham - buddhipūrvamabuddhipūrvamiti | tatra buddhipūrve tadāśauca nivṛttiparyanta maśuddhistannivṛttau snānena śuddhiḥ | durbhikṣādau bhojanadinamāśaucaṃ prāyaścittaṃ ca kartavyam | yathā kūrmapurāṇe - yasteṣāmantramaśnāti sakṛdevāpi kāmataḥ | tadāśauce nivṛtte tu snānaṃ kṛtvā viśudhyati | yāvattadantamaśnāti durbhikṣādityato naraḥ | tāvantyahānyāśaucaṃ prāyaścittaṃ tataścarediti | p. 384) abuddhipūrve yāvadbhuktaṃ jīrṇamāśaucam | yathā - saṃgrahe - yāvadbhuktañjīrṇaṃ patatyatha iti | atra prāyaścittantu daśavāraṃ gokṣīrapānaṃ cāndrāyaṇañca kartavyam | uktaṃ svāyaṃbhuve | śāvāntraṃ sūtakāntañca sīmantānnaṃ tathaiva ca | gokṣīraṃ daśavāre bhuktvā cāndrāyaṇaṃ carediti | cāndrāyaṇa svarūpaṃ kiraṇe draṣṭavyam | kālottare tu prāyaścittamuktam | tatrake sūtake vātha bhakṣitaṃ sūtavṛddhike | kāmato ghoramantrasya sahasraparivartayet | jñānaratnāvalyāñca - sūtakāṃnādi bhojanānāṃ bahuvidhānāṃ prāyaścittamuktaṃ tadyathā - abdamaṃgalake puṃsi sīmantonnayane tathā | prasūti sūtake bhuktvā japedghora sahasrakam || nāmadheye ca niṣkrāme tathānna prāśanematam | caule varate ca godāne vivāhe ca śataṃ japet || caturthyatānnaṃ bhuktvā taṃ sahasraṃ parivartayet | pākayajñe haviryajñe somayāge śatañjapet || yaḥ prabandhaṃ prayātasya bhuktvā saṃvatsarāvadhi | sadyaśśrāddhaṃ samārabhya dakṣiṇasyāyutañjapet || ekoddiṣṭe sapiṇḍe ca sahasrakam | p. 385) yadvā sadyaśśrāddhe yadā bhuṅkte doṣastatra na vidyate | uktasthāneṣu yo bhuṅkte jīrṇe snātvā puroktavat || prāyaścittaṃ vidhāyaivaṃ yajedīśaṃ na cānyayeti | adhasaṃparko nāma - adhibhissahāsanaṃ sahaśayanaṃ saha paṅkti bhojanādayaḥ | tasmin kṛte yāvatsaṃparkadinamāśaucaṃ bhavati | yathā kūrme - yastaissahāsanaṃ kuryācchayanādīni caiva hi | bāndhavā bāndhavo vāpi sadaśāhena śuddhayati || atra daśāhavidhiḥ | daśadina saṃparkaviṣayam | smṛtyantareṣu saṃparkadina saṃkhyāśaucyāhnānāduktaṃ saṃgrahe - adhisaṃparkatośaucaṃ bhavettaddina saṃkhyakamiti | idaṃ saṃparkikāśaucaṃ dravyakriyā strīṇānta bhavati | yathā tatraiva - na tu dravyakriyāstrīṇāṃ saṃparkikamadhaṃ bhavetiti | saṃparkikāśauca vyatiriktāśauce tadāśauci dravyasyāśuddhitvāddevapūjādau taddravya saṃbandhe snapanaśānti homādikartavyam | taduktaṃ candrajñāne - āśauca dravya saṃbandhaṃ kārayedyadimantravit | tadastu devapūjānāṃ snapanaṃ śāntihomakam || śuddhānnaṃ dāpayetpaścāda * dhānna samanvitam | śaṃkhadhvani samāyuktaṃ vādyaghoṣasamākulamiti || p. 386) atra mṛtakāśauce yāvadāśaucadinamaṃgasparśena kartavyaḥ | sūtake ca taddinamanāśaucinavat sparśesnānam | anyāśaucinastatparśe kṛcchramanuṣṭheyam | yathā tatraiva - āntaraśaṃkheṃgasparśanaṃtyajet | sūtau caturdinaṃ sparśanoghasya tu snānākṛṣṇo nyāśaucinaḥ smṛtiḥ | prāyaścittasamuccayeviśavaspṛgādibhisparśasnānamuktam | śavaspṛṣṭamṛtanistaṃ śmaśānaṃ pratasūtake | sūtikairdāhakai sparśe snānāccaiva viśudhyati || rajasvalāsparśe snānatrayamuktam | tatraiva - rajasvalāṃgasparśe snānatrayamathā carediti | sūtikāyāstu daśāhaparyantandarśanaṃ bhāṣaṇañca niṣiddhaḥ | yathā samuccaye tatra puṃsave mātu nālokādilakṣaṇamāśauca daśarātraṃ syādanaśikāralakṣaṇaṃ dvāviṃśati | rātraṃ syāt strī prasūtau daśādhikamiti āmaṃ vinā āśaucisparśa dravyāṇāṃ parityāgaḥ | tatspṛṣṭānnabhājane kuśodumbarakathipānena śuddhiḥ | uktaṃ smṛtau - dravyāṇāñca saṃsparśe nāmaṃ sarvaṃ samṛtsṛjet | bhuktvā praśnyai tayāśaucā keśakīṭaiśca dūṣitaḥ || kuśodumbara bilvādyaiḥ panasāṃbujapatrakaiḥ | śaṃkhapuṣpasuvarcādi kāthaṃ? pītvāpi śudhyatīti || p. 387) janimṛtivihita vapanākaraṇamapi puruṣasya karmānarhatāmatpādayati | taduktaṃ smṛtau | yasya keśāśśiro jātā daśamehani vāpitāḥ | āśaucaṃ tatra līyeta tasmātkeśāṃstu vāpayediti || janane daśadinepiturvapanaṃ vihitam | maraṇe tu prathamadine | anubhāvināñaca sarveṣāmapi vapanaṃ vihitam | dasamedine viśeṣavapanaṃ vihitam | tattadakaraṇe teṣāmāśaucasyānivṛttiḥ | vapananiṣedhe teṣānnadoṣaḥ | tara garbhavato vapanaṃ niṣiddham | yathā svāyaṃbhuve | śvānugamanañcaiva? vapanaṃ sindhusevanam | antarvartau patiḥ kurvannaprajā bhavati dhruvam || smṛtāvapi - kṣauraṃ vānugamanaṃ nakhakṛntanañca śrāddhañca vāstukaraṇantviti | dūrayānam | udvāhamambudhi jalasparśo payogamāyuḥ kṣayaṃ bhavati garbhakā patīnāmiti | pitṛdīkṣā madhye jñatimṛtivapanaṃ na kartavyam | yathā tatraiva - pitṛ dīkṣāñca kurvīran jātikṣauraṃ na kārayet | dvayorbhāryayorgarbhiṇyorekasyāḥ puṃsave vapanaṃ na kartavyam | yathā tatraiva - dvibhāryā garbhiṇī caiva ekabhāryā prasūtikā | vapanaṃ naiva kurvīta nāmakarmāṇi kārayediti || mātrādimaraṇe garbhavato vā vapanaṃ kartavyam | p. 387b) yathā tatraiva - mātā pitṛguruṇāñca mātule pūrvaje bhage | śvasurācārya patnīnāṃ garbhavānapi vāpayet || mātṛ dīkṣāyāṃ pitṛmaraṇe dahanameva pitṛ dīkṣāyāṃ mātṛmaraṇe dahanaṃ vapanañca bhavati | yathā tatraiva - mātustu pūrvaṃ dīkṣāyāṃ pitṝṇāndahanaṃ bhavet | pitustu pūrva dīkṣāyāṃ dahanaṃ vapanaṃ kramāditi | rātri dāhe vapanaṃ vihāya piṇḍadānaṃ kṛtvāśvo bhūte vapanaṃ kāryam | tadāha kātyāyanaḥ - rātrau dagdhā tu piṇḍāntaṃ kuryādvapana varjitaḥ | śco bhūte vapanaṃ tatra keśamātraṃ vidhīyata iti || sapiṇḍīkaraṇākaraṇamapi mukhya kartuḥ puruṣasya karmānarhatāmāpādayati | uktaṃ saṃgrahe - mukhyakarturadhaṃ tāvadyāvatpreta vimocanamiti | sapiṇḍīkaraṇaṃ nāma pretatva vimocanam | pretakarmāmanyatamaṃ karmadahana pāṣaṇasthāpanatoyādāna piṇḍadānaṃ ca śayana nagnapracchādanaikoktā vṛddhabhojananalaśrāddhaikoddiṣṭapañca śrāddhasotakuṃbha śrāddhāni tatpūrvakarmāṇi tatra piṇḍīkaraṇaṃ mukhyasyaiva * * * rāṇi tu mukhyasyāpi tatra saṃskāra katṝṇāṃ kālādiśodhitānāṃ aliṃga * jātīnāṃ pūrvasya pūrvasyābhāve varasya varasyamukhyamiti | p. 388) pūrvasya pūrvasyā sannidhau parasya parasya mukhyatvaṃ bhavati | tatkartṛ saṃgrahaślokaḥ | kriyāputrastritayā dinyodaratadbhrātṛmātṛsnuṣā svasre tajjapiṇḍasāṃbujanani sapiṇḍasākhyodakā śiṣyadmukhe varavovara sakhānṛpāveta janāviṃśatiḥ | pūrvā saṃbhavataḥ paraḥ parūhapretasyasaṃskāraka iti | atra putra bhrātṛta aputrādinā krameṇa kartṛtvamuktam | tatra mukhyataḥ pañcadhā śuddhaḥ | saṃskārāntā piṇḍadānāntā sañcayanāntā ekoddiṣṭāntā sapiṇḍīkaraṇāntā ceti | cauātpūrvaṃ saṃskārāntāttatra khananasyaiva saṃskāra tayātoyadānāyovyāt - uktaṃ smṛtau - dāhantye vodakaṃ piṇḍamiti | tataḥ paramābdikaṃ piṇḍadānāntanda dūrdhvamaṣṭamābdāt sañcayanāntā ekoddiṣṭāntā tadūrdhvaṃ sapiṇḍīkaraṇaṃ bhavati | amukhya kartṛstu catasra evaśuddhayaḥ tasya sapiṇḍīkaraṇāyogyāt maraṇopi ekoddiṣṭānta eva śuddheḥ | uktaṃ saṃgrahe - ekoddiṣṭānta evāsau saṃskṛtāśucitāmiyāditi | atra samānya martyānāṃ nirūpaṇaṃ toyapiṇḍadāna śrāddhādi nirupaṇañca smṛtiṣu bahuśaḥ prapañcitaṃ neha pratanyate | śaivānāntu samayiputrakācāryāṇāmanyatra smaraṇe sthitasya saṃbhāvita samaya dharmādhyayana nirharaṇa dvārā śivī bhāvātarthamantyeṣṭirguruṇāṃ kartavyā | p. 389) tataśśvivībhūta mṛtadehasya śivāgninā saṃyojana saṃskāraḥ | kartavyaḥ | tatastasminneva dine krameṇa naṇnapracchādanaṃ vapanandvāra vāmapārśvesāramaśaśava pīṭhikānyatara kūrcasthāpanaṃ samayiputrakaraṇe skandanāmapūrvakaṃ skanda * * * n prati pṛthak pṛthak tarpaṇatrayaṃ sādhakācārya mṛtāyīśa sadāśiva śāntān prati pṛthak pṛthak tarpaṇatrayaṃ mṛtanānnaika piṇḍa dānasnānaṃ tarpaṇasaṃkhyayā vṛddhibhojanañca kartavyāni | dvitīyādi dineṣvapidhāyadāśaimekottara vṛddhitarpaṇa * * ka * piṇḍadāna tarpaṇasaṃkhyā vṛddhibhojanāni kartavyāni | caturthapañcamanavameṣu vṛddhibhojanāntenavaśrāddhamekamekādarśadine navaśrāddhamekam | prathama tṛtīya pañcama sapta navamānā manyataradine asthisañcayana māśaucāntyadine pāṣāṇa sthāpana vī * * * rādvāsanaṃ kartavyam | āśaucānantaradine mahadekoddiṣṭa pañcadaśaikoddiṣṭāni kartavyāni | ekoddiṣṭānantaradine samayiputraka mṛtānāṃ skandacaṇḍa gaṇeśa saṃyojanātmakaṃ sādhakācāryāṇāmīśa sadāśivaśānta saṃyojanātmakaṃ sapiṇḍīkaraṇaṃ kartavyam | anena sapiṇḍīkaraṇena nirastādhasaṃbandherabdaparyantaṃ sodakuṃbhaśrāddha pañcadaśamāsikābdikāni aṣṭakādīni śiva śrāddhāni ca sarvāṇi kartavyāni | p. 390) caturtha pañcamanavameṣu etatsarvaṃ kāmike prapañcitam | tadyathā - nagnapracchādanandadvyāddīkṣitāya kuḍuṃbine | dāhāntemṛtamuddiśya vastrataṇḍula saṃyutam || pīṭhapiṭhoktarītyā tu satrimekhalamācaret | purastāttālamātreṇāvaṭaṃ kuryānnavaṃ guruḥ || homayāṃbhobhirālipya nyasetpīṭhasya madhyame | kūrcaprādeśamātrantu kevalantvavaṭaṃ hi vā || kṛtveṣṭikāṃ vā pāṣāṇaṃ śarāvevā nidhāya ca | kūrcaṃ puroditaṃ kṛtvā tatraitatkarmavānayet | pratyahaṃ tarpaṇaṃ kāmī īśaskandādi nāmataḥ | pṛthak pṛthak tridhā kāryaṃ tarpaṇaṃ prathamehani || pratyahaṃ vardhayedeka dvādaśāntaṃ pṛthak pṛthak | pañcasaptati saṃkhyāta starpaṇaṃ pratibhojanam || tarpayedviśataṃ pañcapañca samanvitam | brāhmaṇe daśapiṇḍāstu kṣatriye dvādaśasmṛtāḥ || vaiśye pañcadaśaproktāśśūdre triṃśatprakīrtitāḥ | āśaucaṃ yāvadeteṣāṃ tāvatpiṇḍodakakriyā || etatsarvañca tannāmnā svadhāktena dadātviti | caturthe pañcame vāhninavāhaikādaśāhayoḥ || p. 391) mṛtamuddiśya yaddānantavaśrāddhamiti smṛtam | nava śrāddhañca mantrantu piṇḍodakavivarjitam || anudakamadhūpañca gandhamālyavivarjitam | ekatripañca saptāhe nava bhāṇḍe tu mṛṇmaye || asthi saṃgrahaṇaṃ viprapramukhāṇāṃ krameṇa vā | tṛtīyetyathavādehī kuryātsañcayanantataḥ || mṛtamudvāsya tatsthānāt piṇḍaṃ puṣpasamanvitam | tatkūrca miṣṭikāyuktaṃ pāṣāṇaṃ pītikāñca vā || ātodya sahitañcaiva nikṣipettīrthamadhyame | āśaṃ * kte prakartavyamekoddiṣṭa mathadvijāḥ || ekādaśe tripakṣevā tathā ca pratimāsakam | saṃvatsarānte tu ṣāṇmāse sāṃvatsarika saṃyutam || ṣodaśaśrāddhamityuktaṃ dānameteṣu yatkṛtam | ekoddiṣṭa dvitīyāhe sapiṇḍī karaṇa kriyām || ardhyātsapiṇḍīkaraṇaṃ yasya saṃvatsarādbhavet | tasyāpyannaṃ sodakumbhaṃ kuryāt saṃvatsarāviti || punardahanādau tridinena piṇḍasamāpane prathamadinetvekapiṇḍaḥ | dvitīye catvāraḥ tṛtīye pañcadeyam | uktaṃ kāmike - prathametvekapiṇḍastu dvitīye catvārastathā | tṛtīye pañcavai dadyāttridinādamato vidhiḥ || p. 392) iti daśāha madhye daśaṃkrāmantyoranyatarapāne aurasaputravyatiriktānāṃ sarveṣāṃ sapiṇḍānāṃ tatraiva piṇḍasamāpanaṃ kāryam | tathā smṛtiḥ - daśāhamadhye saṃkrānti darśo vātha bhavedyadi | toyaṃ piṇḍaṃ samāpyeta taddinetvarasetaraḥ || atratilodakadānantu caturṇāmapi varāṇāṃ yāvadāśaucaṃ pratidinaṃ ekaṃ vā trayaṃ vā pratidinamañjali vṛdhyā vā kartavyam | kālottare tu - udakadānamuktam yathā - jale piṇḍaṃ vinikṣipya vahnau vā tadbhāvataḥ | bhūmautilodakaṃ datvā hṛnnāmnā svadhāya saheti || mṛtanāmnāṃ hṛdayena svadhā ityarthaḥ | suprabhede ca - tīrthaṃ gatvā yathānyāyaṃ snānaṃ kṛtvā sapiṇḍakaiḥ | tilodakantu dātavyaṃ tasyāntannāma pūrvakamiti || kāmike tu kvacittarpaṇāyamuktam - tato jalāśayaṃ gatvā snātvā satprastīrya satkuśani tadūrdhvamapasavyena praṇavaṃ hṛdayaṃ purā - śuddhāti veśā dīśāntaparyantanāmayuk | skandapūrṇo gaṇeśāntanāmavākbhava paścimam | uktvāthauhaṃ mantrī trisvadhāntaṃ tarpayetpunariti | p. 393) kvacidaikeka vṛddhayā tilodakadānamuktam | tatpūrvameva pradarśitam | adhanirṇayepi pakṣatrayamupanyastam | yacca yadāśauca pratidina pratidinamekamiti | kvacitpratidinaṃ trayamityapare | añjali vṛddhayetyanya iti | etatsarvaṃ pretakarma pitṛnyamṛtau brahmacāriṇā na kartavyam | tat karaṇe punarupanayanādikaṃ bhavati | yathā smṛtiḥ - dahanādi sapiṇḍāntaṃ brahmacāri karoti ceti | anyatra mātāpitro syātpunarupanīya pratītiriti | asyāṃ tu daiva kriyā dīkṣitānāmeva putrādīnāṃ mukhya - (kartṛtayāśū mantroguruṇā pitṛṇāthavā | sutena vātha patnyāvā kāryo nā dīkṣitaiḥ) kartṛtvamuktam kāmike - pretasya tu putrai śrāddhaṃ deyaṃ hi dīkṣitaiḥ | jñāti bandhusuhṛcchiṣyai bhṛtyācāryaiśca dīkṣitaiḥ | putrābhāve tu patnī syāt patnyābhāve tu sodaraḥ | kālottarepi - saṃskāro hyakhiloditayā śramantro guruṇāpitṛṇāthava sutena vātha patnyā vā kāryo nā dīkṣitaiḥ kvaciditi | dīkṣayāśravaṇe yogyādikṣayā pūjane kṣamaḥ | dīkṣayāśrama dharmāstu labhate tu yathārhataḥ || dīkṣayā prāpyate jñānandīkṣayā siddibhāk bhavet | śivadīkṣā viśuddhātmā sa tatraivādhikārataḥ || p. 394) idamapi | etanmantramayaṃ śrāddhaṃ jñānaṃ dhyānasamanvitam | samayajñādikaiḥ kāryaṃ guruṇāṃmantrasiddhaye || antyeṣṭikartṛtvañcācāryādīnāṃ bhavati | pūrvapūrvābhāve parasya parasya uktaṃ kālottare ca | ācāryeṇa caturṇāñca sādhakena trayasya tu | dvayostu putrakeṇaiva samayajñai svasantateḥ || abhāvādeva sarveṣāṃ samayajñena kārayet | ācāryassādhako vāpi putrakassamayī ca vā || pratīnāṃ grahaṇaṃ vāpi mṛtaṃ saṃsnāpya bhūṣayet | dīkṣitānāmeva śivaśrāddhaṃ kartavyaṃ yathā jñānaratnāvalyām - dīkṣamayamidamidaṃ śrāddhaṃ yathoktaṃ sā gatipradam | kartavyaṃ dīkṣitānāṃ ca aṃgajena tu śāṃkare || atra dīkṣitānāṃ śaiva śrāddhameva kartavyamāna tu vaidikam | (kṛtañcettu śivalokaṃ na gacchati | vīrabhadra saṃhitāyāmapi dīkṣitānāṃ mṛte śaivaśrāddhameva mācaret na vaidikamiti | mohaśūrottare ca - dīkṣitānāñca śaivānā śrāddhaṃ syācchaivameva hi |) uktaṃ kāraṇe - dīkṣitāḥ pañcadīkṣābhireteṣāṃ maraṇaṃ nṛṇām | śaivameva prakurvīta śrāddhamevaṃ samācaret || p. 395) atra na vaidikamiti | mohaśūrottare ca - dīkṣitānāñca śaivānāṃ śrāddhaṃ syucchaivameva hi | na vaidikaṃ kṛtañcettu śivalokaṃ na gacchati | vīrabhadra saṃhitāyāmapi dīkṣitānāṃ mṛte śaivaṃ śrāddhameva mācaret vaidikamiti | kartuśraddhyā vaidika śrāddhakaraṇecchāyāṃ śiva śrāddha karaṇānantarameva vaidikaśrāddhaṃ kartavyamiti | yathā tatraiva - tatkāryañcettathāśaivaṃ vaidikaṃparamato vidhiriti | nandīśvarakāmikāyā na tu - śiva saṃskāra siddhānāntrarāṇāṃ maraṇe sati | pūrvaṃ kuryācchivaśrāddhaṃ parataścāpi vaidikamiti || teṣāmeva śivaśrāddhakaraṇena vaidikaśrāddhamātṛkaraṇa doṣopi bhavati | tatraiva - śivaśrāddhamakṛtvā yo vaidika śrāddhamācaret | dīkṣitaścamṛtaśco bhāvetau nirayagāmināviti || nanu śivadharmiṇī saṃskartā śivadharmī vā lokadharmī vā putrako vā samayī vā nādyastasyāśaucā bhāvena piṇḍodakadānā ca prasaṃgānnaceṣṭāpattiḥ | tasya loka vyavahārārthaṃ piṇḍadānavidhānāt | na dvitīyastasyāpi tridināśauca tathā tridinādeva piṇḍamāpana prasaṃgāt na ceṣṭāpattiḥ | p. 396) ācāravirodhāt | na tṛtīyastatrā cāravirodhā bhāvepi tasyaiva niyamatayā kartṛtvānupapatteḥ | na ceṣṭāpattiḥ | anyeṣāmapi katṛtva darśanāt | na caturthastasyāvāntaraśaiveṣu pañcaviṃśati dinādhikāśaucatayā piṇḍasamāpanācāra virodhāpatteḥ | na ca śivadharmiṇassaṃskartu rāśaucatāvepi pitṛmṛtau brahmacarivaddāhāśau cena piṇḍadānaṃ syāditi vācyam | snānaikena sadyaśśaucasya snānānantara piṇḍadāna prayojakatvānupapatteḥ | na ca dāsyāśaucābhāvepi brahmacārimṛtau tasya dāhakasya dāhyajātyuktāśaucaddāhya śivadharmi jātyuktāśaucepi piṇḍadānaṃ syāditi vācyam | avāntaraśaiveṣujātyuktā śaucasyāpi triṃśatpañca viṃśati pañcatridina rūpatayā vyavasthāpatteḥ | api ca putrakamaraṇe śivadharmiṇo lokadharmiṇo vā (dāhāśaucenāśauca vistarasyāditi vācyaṃ dāhyā vāntaraśaiveṣu putraka mṛtausamayinaḥ | karturadhikāśaucasya dāhāśaucena) saṃskārakatve piṇḍadānā bhāñca vāsyātridinapiṇḍasamāpanam | yāvadvyete śivadharmiṇo nāśaucitvāt trikokadharmiṇa stridināśaucatvācca | na ca saṅkucitāśaucasyāpi sodakasya dāhāśaucena vartayorapi putrakavidāhaśaucenāśauca vistarasyāditi vācyam | p. 397) dāhyāvāntaraśaiveṣu putrakamṛtau samayinaḥ karturadhikāśaucasya dāhāśaucena saṃkoca prasaṃgāt ataḥ kathamapi * * syeti cet | atrocyate yāvaddahana nimittāśaucame piṇḍadāna prayojakamiti sakalaśāstra siddham | mṛti nimittāśaucodakadānamātra prayojakam | tathaiva mukhyakartṛvyatiriktānāṃ sapiṇḍānāṃ piṇḍānā bhāvāt | udakadānamātra * * * nāt utaranimittāṣa kaprayuktāśaucasyakarmaparyu dāsamātra prayojakatvaṃ asya ca dāhāśaucasya dina saṃkhyayā maraṇāśauca saṃkhya prayojikā gurudāhakaniṣṭha maraṇāśaucannatatprayojakam | sodakasya tridināśaucasyāpahat brahmacārī mṛtau dāhakasya piturdaśāhāśauce dāhyaniṣṭhantatrāpi tryahapakṣiṇya hassadhaśśaucāni saṃbhāvitāni kintu jātyuktāśaucantatkvacittadāsyagataṃ prayojakaṃ yathā gṛhasthasya piturmṛtau brahmacāriṇo putrasya dāhakasya dāhāśauce pitṛgatamāśaucaṃ kvaciddāhya sajātīya kaniṣṭhajātimupādāya vidhānābhāve jātyāśaucaṃ (tvābhāvāt vastuto lokadharmiṇassūtakarahitasya sahapākanimittāśaucasya) tacca triṣu varṇeṣu ekarūpantatra vaiṣamya vacanāt mātustriṃśatpañca viṃśati pañcadaśadinarūpeṇa caturvidhantathānyāśauca bhedasyāditi vācyam | p. 398) lokadharmiṇa stridinā śaucasya jātimupādāya vidhānābhāve jātyāśaucatvābhāvāt vastuto lokadharmiṇassūtaka rahitasya sahapākanimittāśaucasya jātimupādāya vidhāyā bhāvena jātyāśaucatvābhāvāt vastuto lokadharmiṇassūtakarahitasya sahapākanimittāśaucasya saṃparkāśauca tulyatvāt iyāṃstu viśesaḥ saṃparkadinamāśaucaṃ saṃparkanimitte saha pākanimitte kartṛdinamiti tatraivāsti | śivadharmimṛtau śivadharmiṇo dāhakasya dāhyaśivadharmi sajātīya niṣṭhājātyāśaucenāpiṇḍa dānamastu | tathā ca kathamācāravirodhaḥ | na cādiśaiva mahāśaivānu śaivānāṃ virodhābhāvepi avāntara śaive jātyānavastheti vācyam | tatrāpi śivadharmiṇassajātīyānāṃ kevala samayi putrakāṇāṃ śivāśrama saṃbandhena saṃnikṛstayossamayi putrakayorgṛhītayorapi śivārcana saṃbandhena saṃbandhayitṛgatajātyāśauce naiva piṇḍadāna vyavasyasiddheḥ | saṃnikṛṣṭa prakṛṣṭayossaṃnikṛṣṭa grahaṇamaṃtaraṃge bahiraṃgayorantaraṃga grahasya lokaveda siddhatvāt | evaṃ putrakamṛtau samayinassaṃskartṛtvepi avāntaraśaivānānna doṣaḥ | na ca dāsya putrakāśaucena dāhakasamayāśauca saṃkocassyāditi vācyam | iṣṭāpatteḥ | śivārcana dhurandharaputraka saṃskāreṇa gatāśauca saṃkocasya samayino bhūṣaṇatvāt | p. 399) atha vacanābhāve nāśauca saṃkocastasya na yukta iti vedastu vā tathā kā no hāniḥ - na cāśaucavistare sati samayinaḥ putrakamṛtau pañcadaśadinānte ekoddiṣṭakaraṇanna syāditi vācyam | samayinastadānīmāśauca satvepi kartustātkālikī śuddhiśśuddhiḥ punareva saḥ iti smṛtibalena ekoddiṣṭa katṛtvopapatteḥ | tarhi tadanantaradine sapiṇḍīkaraṇaṃ na syāditi cet satyam | tatra saṃbhavepi kālāntarasya tripakṣāderapi vihitatayā tatra sapiṇḍīkaraṇopapatteḥ | sarvairapyāśaucānantaradine dāśaucānantaragamane kālāntare sapiṇḍīkaraṇasyāṃgī kṛtatvāttasmāddāhya jātyuktāśaucena dāhakasya vyavasthāyāṃ na kadācidapya * * * riti sarvaṃ nikhayam | evamukta vidhadaśanimittāśauceṣu madhye pretakarmāntikaṃ karmabhūti sapiṇḍīkaraṇa nimittāśaucasya sapiṇḍīkaraṇena nivṛttau mukhyakartussarvapāpaśuddhiḥ | sapiṇḍīkaraṇādūrdhvaṃśivalokaṃ saṅgacchatīti | uktaṃ kāmike - yasyaitāni na kurvanti śrāddhāni nava ṣoḍaśa | piśācatvañcirantasya dattaiśśrāddhaiśśatairapi || dvāre ca bhasmanicaye ākāśe ca yathākramam | tryahāni trīṇi caikañca pretībhūtassadīvyati || p. 400) sapiṇḍīkaraṇādūrdhvaṃ śivaloke gacchatīti | ṣaṭsahasrikāyām - ityetacchivabhaktānāṃ saṃskārañca yathoditam | rahasyaṃ paramākhyātamapavarga phalapradam || śaivāgamarahasyānāṃ saṃpradāyapravartakaḥ | vedajñānamunīndreti viśutoya svayaṃśivaḥ | tasya śiṣyeṇa tannāma dhārakeṇa tapasvinā | śaivānāṃ viniyogārthaṃ kṛtācāśaucyadīpikā || iti śrīmadvyāghrapurinivāsi vedajñānadevaśiracitāśaucyadīpikā samāptā | ########### END OF FILE #######