#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00016 Uniform title: īśānaśivagurudevapaddhati Volume 1 Main title: īśānaśivagurudevapaddhatiḥ Volume 1 Author : īśānaśivagurudeva Alternate name : īśānaśiva Editor : gaṇapati śāstrī Description: Volume 1 of 4 volume edition by University of Trivandrum, Gov. of Travancore, 1921. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: 28/011/2007 Publisher : bharatiya vidya prakāśan Publication year : 1921 Publication city : Delhi Publication country : India #################################################### śrīḥ īśānaśivagurudevapaddhatiḥ śrīmadīśānaśivagurudevamiśraviracitā | (prathamaḥ sāmānyapādaḥ) vāgīśvaraṃ taṃ giriśaṃ giraṃ tāṃ gaurīṃ gaṇeśaṃ ca mataṅgajāsyam | dūrgāṃ ca durgārtiharāṃ viriñcaṃ lakṣmīṃ ca lakṣmīśamapi prapadye || 1-1 || gurūnalaṃ gauravato garīyasaḥ samāhitaḥ sarvasamān mahīyasaḥ | mahāmahimnā mihirānivoditāṃstamomahāmohaharān nato'smyaham || 1-2 || vistṛtāni viśiṣṭāni tantrāṇi vividhānyaham | yāvatsāmarthyamālocya kariṣye tantrapaddhatim || 1-3 || ananyatantrasāpekṣasvārthasandohasaṅgatim | ṛddhairvidhānamantrārthairvedyāṃ śrutimivāparām || 1-4 || prasannāṃ nātikuṭilāṃ nātisaṃkṣepavistarām | citrāṃ bahuguṇāṃ viṣṇoḥ śayyāṃ bhogavatīmiva || 1-5 || vividhacchandasaṃ nānāvṛttālaṅkāravarṇakām | sevyāṃ kāmijanasyeṣṭāṃ lalitāṃ pramadāmiva || 1-6 || viṣagrahāmayādīnāṃ praśamopāyadarśinīm | mantrabimbauṣadhidhyānairvidyāṃ sañjīvinīmiva || 1-7 || asuhṛnnigrahoccāṭavidveṣastambhamohanaiḥ | utsādamāraṇopāyairdaṇḍanītimivāparām || 1-8 || pūtanānarakāriṣṭadamanādau vicakṣaṇām | satyabhāmāsamāśliṣṭāṃ yathā mūrtiṃ muradviṣaḥ || 1-9 || manubhirbahubhiryuktāṃ daivataiścāpi tatsamam | kṛtatretādikalpaiśca śaradaṃ brahmaṇo yathā || 1-10 || nijasaṅketamārgajñairadhigamyāṃ pṛthagvidhaiḥ | yantrairdūrīkṛtānarthāṃ durgabhūmimivāparām || 1-11 || nirgatadvāparāṃ dharmatanayasvargayogataḥ | kaliprasaṅgakaṭukāṃ kālasyeha gatiryathā || 1-12 || pādaiścaturbhirnātyarthaṃ bhinnārthaprasavairyutām | caturyugakramāyattāṃ vaidhasīmiva kalpanām || 1-13 || ekāmapi pṛthaglakṣyapūrvārdhāparalakṣaṇām | mūrtiṃ vināyakasyeva gajavaktrāṃ narākṛtim || 1-14 || mahendrajālavijñānaprapañcajananīṃ yathā | tadvidāṃ pratyayāvedyāṃ muktidāṃ śaktimaiśvarīm || 1-15 || * * * * * * ka * * * ma * vibhāgataḥ | mokṣaprasādhanīṃ tattatkramāvedyāṃ trayīmiva || 1-16 || saprayogā hi manavaḥ sāṅgadaivapuraskriyāḥ | sacchandomunidigbandhāḥ sadhyānāḥ saprayojanāḥ || 1-17 || savidhānāśca lakṣyante mantrāste syuścaturvidhāḥ | bījāni bījamantrāśca mantrā mālākhyamantrakāḥ || 1-18 || nānākṣarāṇāṃ saṃyogād bījaṃ syādvaikamakṣaram | bījamantrā daśārṇādho mantrāḥ syurviṃśateradhaḥ || 1-19 || viṃśatyarṇādhikā ye tu mālāmantrā bhavanti te | prāyeṇa bālye bījāni siddhiṃ yacchanti bhūyasīm || 1-20 || bījamantrāstu kaumāre mantrā yauvanasiddhidāḥ | vārddhake'pi ca sidhyanti mālāmantrāḥ sadaiva hi || 1-21 || śraddhābhaktisamabhyāsāt sarve sidhyanti sarvadā | mananatrāṇadharmitvaṃ vācake daivatasya tu || 1-22 || yatra tanmantrasaṃjñaṃ syānna tad bījeṣu vā bhavet | atra ratnatraye - mananāt sarvabhūtānāṃ trāṇāt saṃsārasāgarāt | mantrarūpā hi tacchaktirmananatrāṇadharmiṇī || iti || vācyavācakayoraikyamadhigamya gurāvapi || 1-23 || tad daivatasamāṃ bhaktiṃ vidadhītātmasiddhaye | lipirvai sarvamantrāṇāṃ śabdānāṃ caiva mātṛkā || 1-24 || sā tu śakteḥ samutpannā śaktibījātmikā matā | nirvikalpātmakaṃ bra(hma) yannityānandavigraham || 1-25 || śivaṃ tadacalaṃ viśvasvabhāvaṃ bhāsakaṃ param | susūkṣmaṃ cirddhanaṃ vyāpi sarvagaṃ tadaṇoraṇu || 1-26 || mahato'pi mahacchuddhamicchājñānakriyodayam | ādisargamukhe jñānacikīrṣāyatnadhāraṇāt || 1-27 || svaśaktivyaktimādhatte pradīpaḥ svaprabhāmiva | sattvaṃ rajastamaścaitacchuklaraktāsitaprabham || 1-28 || śaktirbhavatyajā hyekā viśvodbhavavidhāyinī | sā śaktirbindutāmeti binduḥ so'pi tridhā bhavet || 1-29 || bindurnādo ravaśceti sa ravo'vyaktamiṣyate | avyaktāduditaṃ tattvaṃ mahānnāma tribhedakam || 1-30 || mahataścāpyahaṅkārastredhā sa ca nigadyate | vaikārikastaijasaśca bhūtādiriti cāparaḥ || 1-31 || tasmācchāktādahaṅkārāddhakāro ghoṣavānabhūt | atra śrīkālottare - nādākhyaṃ yat paraṃ bījaṃ sarvabhūteṣvavasthitam | muktidaṃ paramaṃ divyaṃ sarvasiddhipradāyakam || sāntaṃ sarvagataṃ śūnyaṃ mātrādvādaśabhiḥ sthitam | hrasvā brahma samākhyātā dīrghā hyaṅgāni ṣaṇmukha || iti || ratnatraye'pi - sa tu śabdaścaturdhā vāgvaikharyādivibhedataḥ | jāyate bindusaṃkṣobhādanantasyārthasiddhaye || iti | śaktirnādo mahāmāyā vyometi ca caturvidham || 1-32 || bindorevāsya tu punaścatasro vṛttayaḥ smṛtāḥ | vaikharī madhyamā caiva paśyantī cāpi sūkṣmayā || 1-33 || vyutkrameṇa bhavantyetāḥ kuṇḍalinyāditaḥ kramāt | sūkṣmā kuṇḍalinīmadhye jyotirmātrātyaṇīyasī || 1-34 || aśrotraviṣayā tasmādudgacchantyūrdhvagāminī | svayaṃ prakāśā paśyantī suṣumnāmāśritā bhavet || 1-35 || saiva hṛtpaṅkajaṃ prāpya madhyamā nādarūpiṇī | antaḥsañjalpamātrā syādavibhaktordhvagāminī || 1-36 || saivoraḥkaṇṭhatālusthā śiroghrāṇadvijopagā | jihvāmūloṣṭhaniṣṭyūtā kṛtavarṇaparigrahā || 1-37 || śabdaprapañcajananī śrotragrāhyā tu vaikharī | hakāraḥ savikāro'tha repheṇa samayujyata || 1-38 || īkāramabhajat tasmād bindunādavibhūṣitaḥ | śaktibījaṃ hi tadyogāt prapañcotpattikāraṇam || 1-39 || haratvācca haritvācca puṃprakṛtyostu yuktayoḥ | śliṣṭoccāritayoḥ śābdaṃ rūpaṃ tadbījamīritam || 1-40 || hakārastu bhavet prāṇo repho vahnirudāhṛtaḥ | īkārastu bhavenmāyā bindurīśvara ucyate || 1-41 || nādaḥ sadāśivo jñeyo nādāntastu śivaḥ svayam | hakāro vyaktimāpanno hārdaghoṣavivakṣitaḥ || 1-42 || akāratāṃ gatastasya bhedo hyakṣarasaṅgatiḥ | ūkārāntānyakārādīnyakṣarāṇi ṣaḍasya tu || 1-43 || vikṛtiḥ syād viśeṣeṇa rephasya tu ṛ ṝ ḷ ḹ | īkārabhedatastvāsannekārādyakṣarāṇi ṣaṭ || 1-44 || itthaṃ ṣoḍaśadhotpannāḥ svarākhyāḥ śaktibījataḥ | śaktyaṅgatvāt kalāste syuramṛtāṃśukalātmakāḥ || 1-45 || hrasvāḥ svarā binduyutāḥ pumāṃso'gnyarkarūpiṇaḥ | dīrghasvarā visargāntāḥ strīliṅgāḥ somarūpiṇaḥ || 1-46 || ṝṛḷḹcatuṣkaṃ tu saumyāgneyaṃ napuṃsakam | svarāṇāmudayādyaṃ tu purastādiha likhyate || 1-47 || iti svarādhikāraḥ | hakāraḥ śabdaguṇavānakāramasṛjat puraḥ | vyomnaḥ sparśaguṇo vāyuḥ sparśākhyāḥ kādayo'bhavan || 1-48 || pañcapañcākṣarāste syuḥ pañcavargāstvinātmakāḥ | yādyakṣaracatuṣkaṃ tu vāyvagnikṣmāmbhasāṃ tanuḥ || 1-49 || sparśo rūpaṃ tathā gandho rasākhyastadguṇāḥ kramāt | śeṣāstu vyāpakāḥ śādyāḥ sāgnīṣomāḥ svaraspṛśaḥ || 1-50 || itthaṃ pañcāśadutpannā varṇāḥ śaktiprabhedataḥ | kādayaḥ pañcaviṃśārṇā yādayaḥ śādayastathā || 1-51 || sthānaprayatnabhedena jāyante khalvakārataḥ | akārādisvarairyuktahalāṃ yogānmitho'pi ca || 1-52 || śabdaprapañcaḥ sarvo'pi vicitraṃ jāyate sphuṭam | halāmadhikāraḥ | saiva śaktirdvidhā bhūtā tāro vāgbhavamityapi || 1-53 || akāraścāpyukāro'tha makāro bindunādavān | tārākhyaḥ praṇavo hyeṣa śabdabrahmātmako mataḥ || 1-54 || a-īmabindunādāḍhyaṃ vāgbhavaṃ bījamīritam | viśvavāgbhūtidaṃ tattu vāgīśvaryāstanurbhavet || 1-55 || praṇavastu śivaḥ sākṣād vāgbhavaṃ śaktiraiśvarī | śaktibījaṃ tathā tāro vāgbhavaṃ ca tataḥ param || 1-56 || akārādīni pañcāśadakṣarāṇyanupūrvaśaḥ | tadbhedajāśca yā vāco deśabhājā vilakṣaṇāḥ || 1-57 || vedāḥ sāṅgāḥ purāṇāni śāstrāṇi vividhāni ca | ākāśādīni bhūtāni tanmātrāṇīndriyāṇi ca || 1-58 || mano buddhirahaṅkāro rāgaḥ kālaḥ kalāstathā | bahunā kiṃ pralāpena yaḥ śabdārthātmako'khilaḥ || 1-59 || prapañcaḥ śaktijo hyeṣa śaktistasmāttu mātṛkā | asyāṃ tu mātṛkākhyāyāṃ lipitvaṃ likhyate yataḥ || 1-60 || akṣaratvaṃ kṣarābhāvād varṇatvaṃ varṇasaṅgrahāt | arṇatvamamṛtātmatvādarṇo'mbhaḥ kathyate yataḥ || 1-61 || khānilāgnyabdharitryākhyā hayarephā valāvapi | upādānāni viśvātmamātṛkāyāstu pañca vai || 1-62 || avargo'syā mukhaṃ sāṅgaṃ kacavargau bhujadvayam | ṭatavargau tathā pādau pārśvayugmaṃ paphau matau || 1-63 || pṛṣṭhaṃ bakāro nābhistu bhakāro hṛnmakārataḥ | tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjāśuklāni yādayaḥ || 1-64 || dhātavaḥ sapta varṇāḥ syurhakāraḥ prāṇa iṣyate | sphūrtiḥ kṣakāraḥ sakrodho viśvalokamayī tanuḥ || 1-65 || bhūrādyāḥ sapta ye lokāḥ pātālāni ca sapta vai | brahmādistambaparyantaṃ mātṛkāyāṃ vyavasthitam || 1-66 || sūryādyāstu grahāḥ sapta vargebhyaḥ pṛthagudgatāḥ | avargādudgataḥ sūryaḥ kavargādapi bhūsutaḥ || 1-67 || cavargād bhārgavo jñastu ṭavargād tā(li?di)kād guruḥ | pavargācca śaniścandro yavargādabhavad vibhuḥ || 1-68 || nakṣatrāṇyāśvinādīni meṣādyā rāśayastathā | mātṛkākṣarasambhedāt kathyante parato'tra vai || 1-69 || pañcāśadakṣarebhyastu pañcāśad rudramūrtayaḥ | samudgatāstathā rudraśaktayastatprasaṃkhyayā || 1-70 || viṣṇumūrtiviśeṣāśca tāvatyo viṣṇuśaktayaḥ | oṣadhyaścāpi pañcāśadaṣṭatriṃśat kalāstathā || 1-71 || tārāt pañcaprabhedāt tu pañcāśadabhavan kalāḥ | evaṃ hi mātṛkotpattirāgamoktā pradarśitā || 1-72 || prapañcasārakathitā yathāvadiha saṅgrahāt | atroddhriyante bījāni bījamantrāḥ samantrakāḥ || 1-73 || uddhāravyatyayādi syānmālāmantreṣu kalpanā | tataḥ paraṃ yathāpāṭhaṃ vijñeyā nipuṇaiḥ sphuṭam || 1-74 || huṃphaṭ vaṣaṭ namo vauṣaḍaṅgāni parivārakāḥ | yathāvadatra likhyante bhagavacchabdasaṃyutāḥ || 1-75 || yuktākṣarāṇi ca spaṣṭaṃ svāhākāre ca ṭhadvayam | daṇḍārdhendurbhaved binduḥ sargo bindudvaye mataḥ || 1-76 || mantrāstu mānavaḥ khyātāḥ vakāro brahmasaṃjñitaḥ | viṣakālau makāraḥ syād dhātavo yādayo matāḥ || 1-77 || ta eva marudagnīlāmbhāṃsi vāntā bhavanti hi | khaḥ prāṇabhuvaneśākhyo hakāraḥ śivasaṃjñitaḥ || 1-78 || kacavargau ṭatau tadvad vyatyastau hi parasparam | paphabāśca bhamakṣāśca vyatyayaṃ te trayastrayaḥ || 1-79 || yaśavargau mithastadvad vedyau vyatyastavarṇakau | svareṣu vyatyayo neṣṭastadvad yuktākṣareṣvapi || 1-80 || śrīkaṇṭhādyāśca ye rudrā nyāsasthānāni vā lipeḥ | tattadakṣaravijñaptyai saṅketāya bhavanti hi || 1-81 || saṃkhyāstṛtagaṇo devā bhūtāni bhuvanāni ca | yathāsaṅkhyaṃ tathā vidyāt svarāḥ sapta diśo daśa || 1-82 || bāṇāstu pañca vai sapta samudrā munayastathā | vedāścatvāra eva syustrayo rāmāśtrayo'gnayaḥ || 1-83 || nandāstu nava catvāro yugā vedyā rasāśca ṣaṭ | uktātyuktā tathā madhyā pratiṣṭhā supratiṣṭhitā || 1-84 || gāyatryuṣṇiganuṣṭup ca bṛhatī paṅktireva ca | tṛṣṭup ca jagatī tadvat tato'tijagatī matā || 1-85 || śakvarī cātiśakvaryā hyaṣṭiratyaṣṭireva ca | dhṛtiścātidhṛtiścaiva kṛtiḥ prakṛtirākṛtiḥ || 1-86 || vikṛtiḥ saṃkṛtiścaiva proktābhikṛtirutkṛtiḥ | etāsāṃ chandasāṃ saṃkhyā kvacidatra vidhīyate || 1-87 || tattvasaṃkhyā bhaved yatra grāhyaṃ ṣaṭtriṃśadeva hi | tathā ṣaṭtriṃśadeva syuḥ śaive tattvāni saṃkhyayā || 1-88 || kaṭapāyacaturvargā nañasandhisvarairmṛtaiḥ | navabhirnavapañcāṣṭavarṇaiḥ saṃkhyātra vā bhavet || 1-89 || saṅketādhikāraḥ | ityayaṃ vastunirdeśo granthe'smin vidito yathā | sukhāvabodho hyarthānāṃ bhavatyeveṣṭasiddhaye || 1-90 || śabdabrahma yadekamakṣaramajaṃ caitanyamātraṃ yato viśvotpattivināśapālanavidhau nityotthitā mūrtayaḥ | yasmādakṣaravigrahā bhagavatī jātā svayaṃ mātṛkā tacchāktaṃ praṇavākhyabījamakhilaṃ nyagrodhabījaṃ viduḥ || 1-91 || iti śrīmadīśānaśivagurudevamiśraviracite tantrasārapaddhatau vastunirdeśamātṛkopapattinirṇayo nāma prathamaḥ paṭalaḥ || atha dvitīyaḥ paṭalaḥ śrīkaṇṭho'nantasūkṣmau ca trimūrtiramareśvaraḥ | aśvīśo bhārabhūtiśca tithīśaḥ sthāṇuko haraḥ || 2- 1 || jhaṇṭīśo bhautikaḥ sadyojātaścānugraheśvaraḥ | akrūraśca mahāsenaḥ ṣoḍaśaite svareśvarāḥ || 2-2 || atha krodheśacaṇḍeśapañcāntakaśivottamāḥ | ekarudraśca kūrmaikanetrau ca caturānanaḥ || 2-3 || ajeśaśarmasomeśāstrayo lāṅgalidārukau | ardhanārīśvaraścomākāntaścāṣaḍiḍiṇḍinau || 2-4 || atrimīnau ca meṣaśca lohito'tha śikhī tathā | chagalaṇḍo dviraṇḍaśca mahākālo'tha pālinā || 2-5 || bhujaṅgaśca pinākī ca khaḍgīśo baka eva ca | tataḥ śveto bhṛguścaiva tathaiva lakulīśvaraḥ || 2-6 || antyaḥ saṃvartakākhyaḥ syād rudrāḥ pañcāśadīritāḥ | rudrādhikāraḥ | pūrṇodarī ca virajā tṛtīyā śālmalī bhavet || 2-7 || lolā ca vartulākṣī ca dīrghaghoṇā tato bhavet | sudīrghamukhigomukhyau dīrghajihvā tato bhavet || 2-8 || kuṇḍodarī cordhvakeśī tathaiva vikṛtānanā | tato jvālāmukhī colkāmukhī śrīmukhyatho bhavet || 2-9 || vidyāmukhī ca kathitāḥ ṣoḍaśa svaraśaktayaḥ | mahākālīsarasvatyau sarvasiddhādyagauryathā || 2-10 || tatastrailokyavidyā syād mantraśaktyātmaśaktike | bhūtamātā bhavet paścāt khyātā lambodarī tataḥ || 2-11 || drāviṇī nagarā caiva khecarī cāpi mañjarī | rūpiṇī vīriṇī caiva koṭarī pūtanā tathā || 2-12 || bhadrakālī gominī ca śaṅkhinī garjinī tataḥ | kālarātrīkapardinyau parataḥ karṣaṇī matā || 2-13 || mahājñānā jayā caiva sumukhā revatī tataḥ | mādhavī vāruṇī caiva vāyavī prarato bhavet || 2-14 || rakṣovadhāriṇī cānyā tatastu sahajā bhavet | lakṣmīrmāyā ca pañcāśadetā vai rudraśaktayaḥ || 2-15 || rudraśaktayaḥ | keśavaḥ prathamā mūrtistato nārāyaṇāhvayaḥ | mādhavastvatha govindo viṣṇuśca madhusūdanaḥ || 2-16 || trivikramo vāmanaśca śrīdharākhyo hṛṣikarāṭ | padmanābho dāmodaro vāsudevastato bhavet || 2-17 || saṅkarṣaṇaśca pradyumno'niruddhaśca svarādhipāḥ | tataścakrī gadī śārṅgī khaḍgī śaṅkhī halī tathā || 2-18 || musalī śūlinā pāśī tathā syādaṅkuśī tataḥ | mukundo nandajo nandī naro narakajiddhariḥ || 2-19 || kṛṣṇaḥ sattvaḥ sāttvataśca śauriḥ sūro janārdanaḥ | bhūdharo viśvamūrtiśca vaikuṇṭhapuruṣottamau || 2-20 || balī balānujo bālo vṛṣaghnaśca vṛṣastathā | haṃso varāho vijñeyā nṛsiṃhaśceti viṣṇavaḥ || 2-21 || viṣṇumūrtyadhikāraḥ kīrttiḥ kāntistuṣṭipuṣṭī dhṛtiḥ śāntiḥ kriyā (tathā?dayā ) | medhā ca harṣiṇī śraddhā lajjā lakṣmīḥ sarasvatī || 2-22 || prītiratyau svarāṇāṃ tu śaktayaḥ syurimāḥ kramāt | jayā durgā prabhā satyā caṇḍā vāṇī vilāsinī || 2-23 || vijayā virajā viśvā vimadā nandanā smṛtiḥ | ṛddhiḥ samṛddhiḥ siddhiśca buddhirbhaktirmatiḥ kṣamā || 2-24 || ramomā kledinī klinnā vasudā vasudhā parā | parā parāyaṇā sūkṣmā sandhyā prajñā prabhā niśā || 2-25 || amoghā ceti pañcāśadvarṇoktā viṣṇuśaktayaḥ | viṣṇuśaktyadhikāraḥ oṣadhyo'pyatha candanadvayalaghūkarpūrakauśīraṃru- gdhrīberāṇi takolajātisahitā māṃsīmuraṃ corakam | granthī bhāskaravartinī ca kathitā hyaśvatthabilvau guhā - raktaścāpi lavaṅgakumbhisahitā vandinyathodumbaraḥ || 2-26 || kārṣmaryambudaśaṅkhapuṣpiśikhinīplakṣāgnimanthāstathā siṃhīdarbhakuśāparājitayutaḥ syād rohiṇo ḍuṇḍukaḥ | khyātā syād bṛhatī ca pāṭalataraṃ caitrātulasyāvapā- mārgaḥ śakralatāmadhuvrataharikrāntāmusalyo'pi ca || 2-27 || syād bhītā haritālikā harivadhūstadvat sahā śrīlatā bhadrā ceti yathākrameṇa tu liperoṣadhya uktāstvimāḥ | yābhiḥ syād gulikākaṣāyabhasitairālepanasnāpanā- llakṣmīrvāgvibhavo'pamṛtyuvijayo rakṣākaraṃ pāvanam || 2-28 || lipyoṣadhyadhikāraḥ | amṛtā mānadā pūṣā tuṣṭipuṣṭyau ratirdhṛtiḥ || 2-29 || śaśinī candrikā kāntirjyotsnā śrīḥ prītiraṅganā | pūrṇā pūrṇāmṛtā ceti kalāḥ syuḥ svarasambhavāḥ || 2-30 || tapanī tāpanī dhūmrā marīcirjvālinī ruciḥ | suṣumnā bhogadā viśvā bodhanī dhāraṇī kṣamā || 2-31 || kādidvādaśavarṇānāṃ ṭhāntānāṃ kramaśaḥ kalāḥ | dhūmrārcirūṣmā jvalinī jvālinī viṣphuliṅginī || 2-32 || suśrīḥ surūpā kapilā havyakavyavahe tathā | yādyarṇayuktāḥ kathitā daśaitāstu kalāḥ kramāt || 2-33 || aṣṭatriṃśatkalādhikāraḥ | pañcabhedasya tārasya pañcāśadabhavan kalāḥ | sṛṣṭiścarddhiḥ smṛtirmedhā kāntirlakṣmīrdhṛtiḥ sthirā || 2-34 || sthitiḥ siddhirakārotthāḥ kalā daśa samīritāḥ | ṛgvedabrahmasṛṣṭyarthāḥ prapañce kathitaṃ yathā || 2-35 || jarā ca pālinī śāntiraiśvarī ratikāmike | varadāhlādinī prītirdīrghā cokārajāḥ kalāḥ || 2-36 || yajurviṣṇusamāyuktā jagataḥ sthitihetavaḥ | tīkṣṇā raudrā bhayā nidrā tandrī kṣut krodhanī kriyā || 2-37 || utkārikā ca mṛtyuśca makāraprabhavāḥ kalāḥ | sarudrasāmavedāstāḥ khyātāḥ saṃhṛtaye kalāḥ || 2-38 || pītā śvetāruṇā gaurī baindavāḥ sūryadevatāḥ | catasraṃ sātharvavedāḥ seśvarāḥ sarvakāmadāḥ || 2-39 || nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntistathaiva ca | indhikā dīpikā caiva recikā mocikā tataḥ || 2-40 || sūkṣmāsūkṣāmṛtājñānā mṛtā cāpyāyanī tataḥ | vyāpinī vyomarūpā ca nanantā cāpi nādajāḥ || 2-41 || kalāḥ ṣoḍaśa saṃkhyātā bhuktimuktipradāyikāḥ | sadāśivātmikāstvetāḥ sāmānyena vyavasthitāḥ || 2-42 || iti praṇavakalādhikāraḥ | keśānte mukhavṛtte'kṣṇoḥ śrotrayorghrāṇayorapi | gaṇḍayoroṣṭhayordantapaṅktyormūrdhāsyayoḥ svarān || 2-43 || kavargaṃ dakṣiṇe haste cavargamitare bhuje | ṭatavargau tathā padbhyāṃ paphau pārśvadvaye nyaset || 2-44 || pṛṣṭhe nābhau ca hṛdaye nyased babhamasaṃjñitān | tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjāśuklāsupaṅkaje || 2-45 || hṛtsthe tatpatragān yādīnaṣṭārṇānātmani nyaset | kṣakāraṃ karṇikāyāṃ tu sarvaśaḥ saṃsmaran nyaset || 2-46 || lipinyāsasthānādhikāraḥ | sthānānyuktānyakārādivarṇānāṃ kramaśo'dhunā | lipernyāsaviśeṣāstu likhyante sāṅgadaivatam || 2-47 || lipyarṇaireva bindvantairnyāsaḥ śuddhalipeḥ smṛtaḥ | sañjīvani! ūrdhvakeśini! jvalitaśikhiśikhe! trailokyarūpiṇi! sahasraparivartini! oṃ hrīṃ sauṃ netratrayāya vauṣaṭ mārutavāruṇi! kādyaiḥ ṣaḍvargakairyuktānyādāvaṅgāni ṣaḍ lipeḥ || 2-48 || prāyaḥ sarvāṅgamantrāṇāḥ hṛdayaṃ syānnamontakam | śiraḥ svāhāntamuddiṣṭaṃ vaṣaḍantaṃ śikhā bhavet || 2-49 || ante huṃ kavacasya syāt phaḍantaṃ cāstramiṣyate | vauṣaḍantaṃ tathā netraṃ netrāntaṃ tvevamīritam || 2-50 || astrāntāṅgavidhiḥ kvāpi tatrāstrāntaṃ tu vinyaset | ṣaḍaṅgasyaiva mantrasya kathyate netrakalpanā || 2-51 || pañcāṅgasya manostasya netramantro na vidyate | prāgaṅgamantramuccārya tato'ṅgaṃ sacaturthikam || 2-52 || namaḥsvāhādikaṃ paścād yojayedaṅgamudrayā | prasāritāṅgulirhastatalaṃ tu hṛdaye nyaset || 2-53 || kuñcitāgrāṅgulirmuktāṅguṣṭhaṃ śirasi tat punaḥ | baddhamuṣṭinisṛṣṭena tvaṅguṣṭhāgreṇa vai śikhām || 2-54 || vapuḥ svamaspṛśannūrdhvamutkṣipya tu karadvayam | ākuñcitāṅgulottānatalaṃ dakṣiṇavāmayoḥ || 2-55 || pārśvayorānayed rakṣāmānābheḥ kavacaṃ tu tat | tāvevākaṇṭhamutkṣipya karau saṅkucitāṅgulī || 2-56 || jyeṣṭhāgrakrāntatarjāgrācchoṭikotsarjanāt pṛthak | astraṃ syānnetramudrā tu dakṣiṇānmuṣṭibandhanāt || 2-57 || utsṛṣṭānāmikāmadhyātarjābhiḥ sahasāgrataḥ | netratrayasparśanena bhavennetradvayaṃ yadi || 2-58 || tatra tarjanikāmadhyāyogānnetradvayaṃ spṛśet | śuklaṃ pītaṃ jvalajjyotirvidyudvarṇam hutāśabham || 2-59 || raktaṃ cāpyaṅgaṣaṭkaṃ ca sāmānyena pṛthak kramāt | aṅkādhikāraḥ | mudrārthasphaṭikākṣasūtrakalaśāṃścābibhratī pustakaṃ hastairdakṣiṇapūrvakaistriṇayanā śuklasragālepanā | kundābhākṣaravigrahā śaśikalāṃ maulau prasannānanā dhatte yā lipidevatāmbujagatā muktābharālaṅkṛtā || 2-60 || pañcāśadvarṇamūrtiṃ tāmevaṃ dhyātvā svavigrahe || 2-61 || sthāneṣu kramaśo nyasya pūrvokteṣu japellipim | pañcāśatsaṃkhyayā nityaṃ yāvallakṣaṃ prapūryate || 2-62 || tilaistrimadhurāktaistu hutvā śaktyanurūpataḥ | vāgviśuddhimasau vindet kavitā cāsya jāyate || 2-63 || grantha tattvārthavid vidvān prājño nīrogavigrahaḥ | saṃsādhyaivaṃ lipi devīṃ siddhasarvamanurbhavet || 2-64 || śuddhalipiḥ | sarudrāṃstu japed varṇān prāgvad vinyasya tu kramāt | nyāsaḥ śrīkaṇṭhapūrvo'sau kṣudrarogādiśāntidaḥ || 2-65 || maṃ maṃ aṃ aṃ āṃ āṃ ka va ca iṃ ra kṣa hṛllekhāvyomasaupūrvamamūnyaṅgāni ṣaṭ kramāt | śrīkaṇṭhādi | lipyarṇāni sabindūni rudraśaktivibhaktihṛt || 2-66 || yuktāni vinyasedeṣa śrīkaṇṭhādiḥ saśaktikaḥ | aṅgāni prāktanānyeva tulyānyasyāpi kalpayet || 2-67 || nyāsayoranayośchando virāḍityabhidhīyate | śrībrahmā muniruddiṣṭo vāgdevī daivataṃ bhavet || 2-68 || dvitīyasyārdhanārīśo nyāsasyetyapi kecana | sākṣasrakvalaśordhvabāhuyugalāṃ cādhaḥ samudrābhayaṃ hastaṃ dakṣiṇamanyataḥ savarade yasyāḥ kare pustakam | dhyāyet tāṃ śaśikhaṇḍamaṇḍitajaṭāṃ devīṃ trinetrāṃ sitāṃ śrīkaṇṭhādyadhidevatāṃ ca dhavalairākalpakairbhūṣitām || 2-69 || sindūrahemobhayabhāgavarṇaṃ tvardhāmbikaṃ sāṅkuśapāśahastam | sākṣāvaliṃ sveṣṭadapāṇimīśaṃ śrīkaṇṭhapūrvaṃ smaratu svasiddhyai || 2-70 || saśaktiśrīkaṇṭhanyāsaḥ | tāraṃ saśaktilipyarṇairajapā so'hameva ca || 2-71 || prapañcayāganyāso'yaṃ nyāsajapyādineṣṭadaḥ | lakulī bindumān sargī bhṛguścāpyajapāmanuḥ || 2-72 || ṛṣirbrahmāsya gāyatrī chandaḥ syād devatāpi ca | paramātmā paraṃ jyotirdhyeyaḥ svahṛdayāmbuje || 2-73 || saśaktiṭhadvayaṃ hṛt syācchiraḥ so'hamihocyate | ajapā tu śikhā jñeyā varmaiva kavacaṃ smṛtam || 2-74 || tāra eva tu netrāṇi harīśārṇāvihāstrakam | karṇastu haribījaṃ syād viṣamīśākṣaraṃ viduḥ || 2-75 || dhyeyā syādabhayākṣasūtraṃśukadhṛg yā pustakaṃ bibhratī devī pāṇḍurapuṇḍarīkapaṭalasvacchendukundadyutiḥ | hṛdyāṅgī maṇikuṇḍalā trinayanā koṭīrabhārojjvalā sārdhenduḥ sitamālyagandhavasanā brāhmī prapañceśvarī || 2-76 || prapañcayāganyāsaḥ | śaktyādyairvā lipervarṇaiḥ śaktiḥ śrīpūrvakaistu vā | śaktiḥ śrīmanmathādyairvā momānaṅgādikaistu vā || 2-77 || nyāsāḥ samṛddhikāstvṛddhyai munireṣāṃ prajāpatiḥ | chandastu daivī gāyatrī momānaṅgāstu devatāḥ || 2-78 || svādibījairyathāliṅgaṃ ṣaḍaṅgāni bhavanti hi | umādidevatāḥ smṛtvā nyāse dhyeyā sarasvatī || 2-79 || mandāradāmakalitendujaṭākirīṭā sindūrarocirabhirāmavapustrinetrā | kundāvadātavasanāṅkuśapāśavidyā- sandohapaṅkajakarāvatu bhāratī vaḥ || 2-80 || samṛddhinyāsaḥ kalāsanastho lakulī vāmākṣārdhaśaśāṅkavān | lipyarṇobhayago nyastaḥ kṣobhaṇīnyāsa īritaḥ || 2-81 || kāmārūḍhastu laṃkulī prāgvad dīrghasvarairyutaḥ | yathāliṅgaṃ ṣaḍaṅgāni chando gāyatrameva hi || 2-82 || vāmadevo muniḥ kāmo daivataṃ cākṣareśvarī | sindūrāruṇasundarāṅgarucirā raktāmbarālepanā mandārāvṛtakuntalā smitamukhī gaṇḍollasatkuṇḍalā | dhyeyā syād dadhatī karaiḥ sarasijaṃ pāśāṅkuśe pustakaṃ bimboṣṭhī maṇibhūṣaṇā bhagavatī saṃkṣobhaṇī bhūtaye || 2-83 || kṣobhaṇīnyāsaḥ | pāśaśrīśaktimadanairlipyarṇamadanā ramā || 2-84 || lakṣmyaṅkuśakalāhṛdbhiryukto nyāsastu mālinī | ananto bindumān pāśaḥ śrībindvantāḥ svayaṃ manuḥ || 2-85 || brahmā samāṃsavāmākṣadaṇḍo bījaṃ tu mānmatham | śaktiḥ khyātā tu kaḥ sāgnidantabindustathāṅkuśam || 2-86 || kalāstvakṣarajā grāhyāḥ pañcāśat praṇavoditāḥ | vīpsitāni svabījāni sargī saṃvartakaśca ṣaṭ || 2-87 || aṅgānyamūni mālinyāśchandaścoṣṇigṛṣirguhaḥ | devatāsya jaganmātā devī tripurabhairavī || 2-88 || nyāsaścānena homaśca madhuraiḥ sarvasiddhidaḥ | japadhyānādinā sadyaḥ sarvānākarṣayedapi || 2-89 || bandhūkāruṇavigrahāṃ trinayanāṃ raktāmbarālepanāṃ cañcatkāñcanakuṇḍalāṃ savaradāṃ pāśāṅkuśe bibhratīm | nīhārāmalahārakuṅkumarasairātāmrakamrastanīṃ dhyāyet tāṃ tu kapardacandraśakalāṃ savyābhayāṃ mālinīm || 2-90 || mālinīnyāsaḥ | pāśāṅkuśābhyāṃ puṭitairlipyarṇaiḥ karṣaṇī bhavet | nyāsastu kādiṣaḍvargaiḥ pāśāṅkuśapuṭairyathā || 2-91 || ṣaḍaṅgāni bhavantyasyacchando'nuṣṭup prajāpatiḥ | ṛṣirvāgvādinī daivaṃ nyāsādyaiḥ sarvasiddhidaḥ || 2-92 || dhyeyā syād rocanāmbhodrutakanakavapurvallakīpustakābhyāṃ yā sā pāśaṅkuśāḍhyā maṇigaṇarucirairbhūṣaṇairbhūṣitāṅgī | koṭīrābaddhamaulau dhṛtaśaśiśakalā raktagandhāmbarādyā svaikyaṃ vāgvādinīyaṃ tribhirapi nayanairbhrūvilāsasmitāsyā || 2-93 || vāgvādinīnyāsaḥ | lipyarṇāni sabindūni keśavādyāśca viṣṇavaḥ | tacchaktayaśca kramaśo nyastavyā syurnamontakam || 2-94 || keśavādyairbhavennyāso viṣṇumantreṣu siddhidaḥ | aṣṭākṣaratanurviṣṇurdevatā tamapi smaran || 2-95 || nyasecchandastu gāyatrī nārado'sya munirbhavet | devī kundendugaurī sphuradamṛtakalāhārihārābhirāmā dhyeyā māleyahṛdyaṃ vapurapi dadhatī lekhanīṃ cākṣasūtram | saudhaṃ kumbhaṃ ca vidyānidhimapi jalajaṃ jāṭajūṭāhitendu ryā sā kṣaumāmbarāḍhyā tribhuvananamitā ṣaṭbhujā satriṇetrā || 2-96 || keśavādinyāsaḥ | evaṃprakārā gaditā lipernyāsāstu siddhidāḥ || 2-97 || eṣāmekataraṃ nyāsamāśrayedeva sādhakaḥ | nyastalipyarṇadehastu japahomārcanādikam || 2-98 || kuryānmantrātmarakṣārthaṃ tathā tatkarmasiddhaye | nyastāṃ lipiṃ tato dhyātvā pūjayenmātṛkāmbuje || 2-99 || saptavargāntyayugmāṣṭadikpatraṃ sitapaṅkajam | bindau madagniruddhāntyakarṇikaṃ svarakesaram || 2-100 || saptārṇavaiḥ parivṛtaṃ pṛthvībimbena veṣṭitam | mātṛkāvarṇapadmākhyaṃ viṣamṛtyujarāpaham || 2-101 || cintitaṃ tacchirasyeva mṛtyukṣvelarujo haret | dhyātvā dugdhābdhimadhyasthaṃ divyasphaṭikamaṇḍapam || 2-102 || tatra pīṭhāmbuje hyāsmin śaktayo'ṣtau dalāgrataḥ | medhā prajñā prabhā vidyā dhīrdhṛtismṛtibuddhayaḥ || 2-103 || vidyeśvarī ca madhyasthā śuklā śuklāmbarādikāḥ | kṛtāñjalīdvayakarāstathaivordhvakaradvaye || 2-104 || dadhatyaḥ pustakaṃ kumbhaṃ śāntāḥ sundaramūrtayaḥ | vidikṣvaṅgāni dikṣvastraṃ daleṣu nayanaṃ puraḥ || 2-105 || tataḥ svarāśca tatsaṃkhyakalābhiramṛtādibhiḥ | amṛtā mānasī tuṣṭiḥ puṣṭiprītiratiśriyaḥ || 2-106 || śāntiḥ sudhā tathā kāntirjyotsnā haimavatī tataḥ | chāyā ca pūraṇī vāmāpyamā cendukalāstvimāḥ || 2-107 || amṛtāsāravarṣiṇyo dvandvaśo dalagāḥ smaret | tato vargākṣarāṇi syustato brāhmyādimātaḥ || 2-108 || brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā | vārāhyaindrī ca cāmuṇḍī mahālakṣmīśca dikkramāt || 2-109 || tato daśa digīśāḥ syurindro'gniryama eva ca | nirṛtirvaruṇo vāyurdhanadeśānakau tataḥ || 2-110 || prāgādidikṣu te'ṣṭau syurathendreśānamadhyagaḥ | brahmā sa cordhvalokeśo'nanto varuṇarakṣasoḥ || 2-111 || adholokeśvarastvetān ṣaḍāvaraṇagān yajet | madhye'bjakarṇikāsaṃsthāṃ cetanātmatayā lipim || 2-112 || svanyāsoktākṛtiṃ dhyāyedupacārairyathoditaiḥ | āsanāvāhanārghāṇi pādyaṃ cācamanīyakam || 2-113 || sāṅgopāṅgaṃ tathā snānaṃ vasanābharaṇāni ca | gandhapuṣpe tathā dhūpo dīpaścarunivedanam || 2-114 || agnikāryaṃ namaskāro rājapūjāsamarpaṇam | ṣoḍaśopacāraḥ evaṃ sthaṇḍilagāmiṣṭvā manasā vā samarcayet || 2-115 || ṛṣyādīnapi vighneśaṃ guruṃ cāpyuttare yajet | tato'ṣṭapuṣpikāṃ kuryāt sā cāhiṃsā kṣamā dayā || 2-116 || tathendriyāṇāṃ niyamo jñānaṃ bhāvaviśuddhatā | akrodho dhyānamityaṣṭau bhāvapuṣpāṇyanukramāt || 2-117 || āsanaṃ caiva tanmūrttirdevatā cāṅgapañcakam | ityaṣṭau pūjayenmantraiḥ syādevaṃ cāṣṭapuṣpikā || 2-118 || siddhaye sādhakendrāṇāṃ devatānāṃ prasādane | pracetavyāni mantrāṇāṃ sphuraṇāya viśeṣataḥ || 2-119 || kṣamasveti tato devīṃ parivāraiśca taiḥ saha | nirañjane layaṃ gaccha śirontaṃ manunāmunā || 2-120 || dvādaśāntāmbujasthendau yojayeccetanātmikām | lipipūjāvidhiḥ | pūjākramoditaṃ cakrabhūrjahemādike likhet || 2-121 || taddhāraṇena sarvārthāḥ siddhyantyasyāpyayatnataḥ | prātastrivāramanayā japitvāmbhaḥ pibet sudhīḥ || 2-122 || saṃvatsarād bhavet prajñā kavitā cāsya jāyate | aṣṭottarasahasraṃ tajjapād brāhmīrasaṃ pibet || 2-123 || ahorātramavicchinnamathavāpyuparāgayoḥ | palaṃ śvetavacācūrṇaṃ karṣaṃ turagagandhinī || 2-124 || kṛṣṇā haridrā sindhūtthaṃ dhātrī rug viśvabheṣajam | pratiniṣkaṃ tu sañcūrṇya ghṛtaprasthe vinikṣipet || 2-125 || brāhmīrasacatuṣprasthe pacenmṛdvagnipākavit | brāhmīghṛtamidaṃ prājñamanayāyutamantritam || 2-126 || pibet sūryoparāge tu sarvajñatvamavāpnuyāt | dinādau vā lihennityaṃ pañcāśadabhimantritam || 2-127 || saṃvatsarād bhavet prājñaḥ kavirvidvatsusammataḥ | madhye tu mātṛkāpadme lipyoṣadhyambupūritam || 2-128 || kalaśaṃ vidhivannityaṃ japed daśaśataṃ tataḥ | tenābhiṣikto māsena vāgāyuḥkāntikīrttibhiḥ || 2-129 || arogī yujyate lakṣmyā bandhyā sūte sutaṃ śubham | ādhāraśaktibindūtthāṃ prabhāṃ sauṣumnamārgagām || 2-130 || dvādaśāntendugāṃ dhyātvā tasyāṃ kṣādyakṣaraṃ likhet | bahnisomābhisaṃprotād rogānmucyeta pātayan || 2-131 || lipimiti viditārthāṃ vinyasedekamārgāṃ gurumukhasamavāptāṃ tāṃ japeccāpi lakṣam | sitakusumatilājyaistaddaśāśena hutvā vaśayati jagadiṣṭaṃ prāptavāgīśvaro'sau || 2-132 || graharipuviṣarogān voplavān hanti cānyān nijavapuṣi pare vā nyāsataḥ svārṇasaṃkhyam | jagati nikhilamantrāḥ sādhitāḥ syurna nūnaṃ na hi lipirabhirāddhā sādhayet sarvakāmān || 2-133 || iti śrīmadīśānaśivagurudevapaddhatau tantrasāre śrīkaṇṭhādipaṭalo dvitīyaḥ | atha tṛtīyaḥ paṭalaḥ atha sakalamanūnāṃ mātṛkāṃ janmabhūmi- stadadhikṛtaviśeṣā vargavargādiyuktyā | pṛthagiha paripāṭyā likhyate ca svarāṇā- mudayavihṛtivarṇaiścāptirāśyātmaliṅgaiḥ || 3-1 || aviditamanuvarṇaprakriyākāryarūpaḥ kathamiha phalalipsustajjapādau pravṛttaḥ | gaṇaviṣayavibhāgānauṣadhānāmajānan kubhiṣagiva cikitsālaulupo bāliśo'sau || 3-2 || aviditagajaśikṣaścāsṛṇirvādhirohe- daviralamadadhārāḥ saṃsravantaṃ gajendram | agaṇitapariśuddhirmantratattvānabhijñaḥ sa patati khalu mūrkho deśikaḥ sādhako vā || 3-3 || iti lipimanucakravyākriyārthastvato'smin prakaṭitabahumantro deśikairveditavyaḥ | akacaṭatapayākhyāḥ sapta śākhyaśca varga- stviha raviśaśivarṇaḥ syādavargaḥ svarātmā || 3-4 || puruṣayuvatibhedā raudrasaumyāḥ svarāste nahi pṛthagudayāḥ syuhasvadīrghāḥ krameṇa | udayati ravivarṇe hrasvake dakṣiṇasthe śaśini ca khalu dīrghe vāmanāsāpuṭe'rṇe || 3-5 || nasi puṭayugale'sminnūrdhvamagnistu tiryaṅ marududakamaghastānmadhyakuṇḍyaṃ dharitrī | suṣiramiha hi yat svaṃ pañca bhūtāni caivaṃ savitari ca śaśāṅke te svarāstūdayante || 3-6 || ubhayamapi ca vidyād yatra niśvāsavāyuḥ prasarati samakāye svasthadehendriyasya | vadatu ca paripṛṣṭaḥ kāryasiddhiṃ ca hāniṃ svaramuditamavekṣya svasya vānyasya yuktyā || 3-7 || kapilavakuśarāmāḥ kāmanimne niśājñaḥ paśuraṇiyamagāvaḥ kiṃ vanaṃ saṃkhyanāḍyaḥ | kramapaṭhitayugārṇā rāśayo dvādaśa syu- rdinarajanivibhāgastaistu ṣaḍbhiśca ṣaḍbhiḥ || 3-8 || ajavṛṣamithunākhyāḥ karkiharyakṣakanyāḥ samatulamalicāpe nakrakumbhāhvamatsyāḥ | caranacarayugāste rāśayastrikramāḥ syuḥ saha khalu lipivarṇaiḥ śvāsavedyodayādyāḥ || 3-9 || udayati cararāśirdakṣiṇaghrāṇasūrye maruti hi śaśisaṃjñe vāmake sthāsnurāśiḥ | ubhayapuṭanisṛṣṭaṃ codayed yugmarāśiḥ sakalabhuvanakālajñāpakaḥ śvāsacāraḥ || 3-10 || ubhayamaruti jīvaḥ saumyavāyau jale vā śaśidahanadharaṇyo māruto dhātuśaṃsī | ubhayadharaṇisūrye cāpsu mūlaṃ śaśāṅke payasi ca phalasiddhiḥ sūryabhūmyapsu na syāt || 3-11 || kujamubhayagavahnau sūryavahnau mṛtiḥ syāt savitṛviyati naṣṭaṃ syānmṛtaṃ vālpamāyuḥ | vadatu maruti candre dīrghamāyustadadbhiḥ sukhamapi śaśibhūmau cālpasiddhistu tatsve || 3-12 || ubhayadharaṇiriṣṭaṃ sādhayed dīrghakālā- dubhayamaruti kiñcitkālapāke sa siddhyet | ubhayagaganavahnyornaiva siddhirna hāni- rmarudubhayajalasthaḥ kṣipramalpeṣṭadaḥ syāt || 3-13 || śaśijaladharaṇisthe śāntikaṃ pauṣṭikaṃ vā śaśimarudanavābhyāṃ(?) vaśyamākarṣaṇaṃ ca | dinakarabhuvi kuryāt stambhanaṃ tvarkatoye rujaminamarutā sve bhrāmaṇoccāṭanābhyām || 3-14 || dinakaraviyati syānmohanaṃ cārkavahnau drutataramarivargān mārayet sādayecca | iti japahutavidyāḥ sādhayan vai yathāvat svaramuditamapekṣya tvārabhetāśu siddhyai || 3-15 || svarodayādhikāraḥ | kacaṭatapasamākhyāḥ pañcavargāstu dhātrī- marudanalakhatoyaiḥ saṃyutāstatra vedyāḥ | aniladahanapṛthvyo vāri cāpyatra yādyā- striguṇagaganavarṇāḥ śādayo'ntyastu rāgaḥ || 3-16 || kanakarugamalasragvastragandho'ṣtabāhu- striśikhavaragadādhṛtk kūrmavāho'ṣṭanetraḥ | śaśadharacaturāsyo vṛttapīṭhe kapardī kuvalayasamagandho mandarābho hyakāraḥ || 3-17 || dhavalarucirathābje sūpaviṣṭā dvibāhu- rgajavaramadhirūḍhā sāṅkuśā pāśahastā | tuhinavimalahārairbhūṣitā ṣaṣṭidīrghā tridaśavitatirākhyā yojanānāṃ purandhrī || 3-18 || kuliśadhṛgatipītaṃ kūrmavāhaṃ kubimbe dvibhujamalasagandhaṃ yojanadvandvadīrgham | smaratu vividhamāyaṃ vistṛtaṃ dairghyato'rdhaṃ ripuduritagadaghnaṃ stambhanaṃ sūkṣmasaṃjñam || 3-19 || kanakaphalakarā strī pañcagabyūtivṛtā sitaruciramṛtārdrā hārihārābhirāmā | dviguṇadharaṇibimbe haṃsagā yojanānāṃ daśapariṇatamūrtiḥ puṣṭidā syāt trimūrtiḥ || 3-20 || dviśataracitadairghyaṃ vistṛtaṃ yojanānāṃ śatamatikaṭugandhaṃ kākavāhaṃ dvihastam | analabhavanasaṃsthaṃ tāmravarṇaṃ saśūlaṃ sagadamakhilarakṣāṃ(?)syādayugmaṃ tu ṣaṇḍam || 3-21 || dvibhujamaruṇamagnermaṇḍalasthoṣṭravāhaṃ daśaśatavitataṃ taddvandvadīrghaṃ triyugmam | bhujagabhujagavargairbhūṣitaṃ duṣṭagandhaṃ smaratu viṣavighāte ṣaṇḍakaṃ śaktipāśam || 3-22 || kuliśadharamudagraṃ haṃsavāhaṃ sapāśaṃ dvilapanamatipītaṃ pārthivābje sugandham | śatavitatiluyugmaṃ triṃśadāyāmi ṣaṇḍaṃ smaratu ripugaṇaghnaṃ stambhanaṃ svarṇacūḍam || 3-23 || rathacaraṇaphalāsyaṃ ṣaṇḍakaṃ śaṅkhapadma- sphuritabhujacatuṣkaṃ candrakīkaṇṭhanīlam | sumukhamamalahāraṃ padmagandhaṃ kapardi smaratu nikhilavaśyaṃ jhaṇḍinaṃ cakravāke || 3-24 || dvibhujagaruḍavāhāṃ bhūṣitāṃ vahnibimbe triśikhakuliśahastāṃ śuklavarṇāṃ sugandhām | smaratu vimalahārāṃ bhautikīṃ vā prasūtyai pravitataśatakoṭiṃ yoṣitaṃ tāṃ tathoccām || 3-25 || akhilabhuvanamadhyavyāpakaṃ pītavarṇaṃ daśaśatabhujayugmaṃ dyotamānaṃ triṇetram | dviguṇadahanabimbe govṛṣe bhūṣitāṅgaṃ puruṣayuvatidehaṃ muktidaṃ dhyehi sadyam || 3-26 || sitakusumasugandhiḥ śuklavāsāḥ suvarṇa- dyutirapi kusumābho vajrapāśau ca bibhrat | dharaṇikamalabimbe yojanānāṃ sahasraṃ tatatanuriha cintyaḥ pauṣṭike'nugraheśaḥ || 3-27 || ghusṛṇaruciranekairbhūṣaṇaiścitritāṅgo yugalayugalajāḍyāḥ sveṣṭadaḥ padmahastaḥ | sarasijamadhitiṣṭhan śrīkaro'krūravarṇaḥ sakaladuritamuktyai cintanīyo'vatānnaḥ || 3-28 || dahanapuragatastatṣaṇḍakaṃ yugmahastaṃ karagatamapi kṛṣṇairvastragandhaistriṇetram | triśikhakuliśahastaṃ kṣudravidveṣadakṣaṃ daśaśataparimāṇaṃ cintayecca svarāntyam || 3-29 || svaramūrtyadhikāraḥ | kuliśamusalahasto bhūmibimbe'jagandhaḥ kanakarugibhasaṃstho brahmaśakrādhidevaḥ | dvibhujapuruṣaveṣo vaśyakṛt kaḥ kapardī daśaśataparivṛttaḥ pātu nāstaddviruccaḥ || 3-30 || śatamakhamaṇinīlaḥ sarpayajñopavīto dhavalavadanaraudraḥ pātu vaḥ piṅgapādaḥ | jvalanakamalameṣe pāvanaḥ stambhanaḥ svo daśaśataparimāṇastomarī śaktipāṇiḥ || 3-31 || phaṇini vikacapadme raktavarṇe niviṣṭaḥ śatavitatiranugraḥ puṣṭidastāvaduccaḥ | gaṇapatidhanadeśo haṃsavāhaḥ sugandho- 'vatu bhujadhṛtapāśaḥ sāṅkuśo vo gakāraḥ || 3-32 || daśaśataparivṛttaṃ tadvimānoccaṣaṇḍaṃ kuliśavaragadāḍhyaṃ dhyeyamuṣṭrādhirūḍham | dvibhujamasitayāmyadveṣaṇoccāṭakṛtyaiḥ smaratu ca ghamudagraṃ yanmukholūkhalastham || 3-33 || triśikhamusalaṭaṅkaiḥ śaktidaṇḍāhihastaṃ yamapatimatikṛṣṇaṃ ṣaḍbhujaḥ kākavāham | smaratu bhujagarūḍhaṃ koṭidīrghārdhavṛttaṃ śvayathucaraṇagātraṃ dveṣaṇeṣvekarudram || 3-34 || sitarucirariśaṅkhau cāmbujaṃ mātuluṅgaṃ dadhadaruṇasugandhasragvibhūṣaḥ kapardī | jagati nikhilabhūtyai pātu vo guhyakeśo dharaṇikamalasaṃsthaḥ koṭimānastu kūrmaḥ || 3-35 || makarakamalarūḍhaḥ sūryakāntiḥ sa vo'vyā- darijalajagadābjānyādadhad divyagandhaḥ | dhavalavasanagandhaḥ sragdharaḥ koṭimāno vimalamaṇivibhūṣo vaśyadastvekanetraḥ || 3-36 || sitakamalaśaśāṅkodudgatāvinduvarṇau saphalakuliśapāśau saudhakumbhau dadhānau | daśaśataparimāṇau vo'vatāṃ śāntavarṇau palitamṛtigadaghnau kṣvelaśāntipradhānau || 3-37 || asitamaśubhaṣaṇḍaṃ durmatiṃ kākavāhaṃ yamapuruṣamanekairāyasairbhūṣitāṅgam | triśikhaparaśuhastaṃ dveṣakṛtyeṣu vidyād daśaśataparimāṇaṃ śarmasaṃjñaṃ tu varṇam || 3-38 || jaladhisamaninādaḥ sadgado vajrapāṇi- rbhujagabhujaganaddho yugmabāhuḥ sutīvraḥ | prathamaripurujānāṃ dhvaṃsanaḥ krauñcavāhaḥ kapilarucirudāro vaḥ sa someśvaro'vyāt || 3-39 || amalaśaśinikāśaḥ śaṅkhagokṣīragauro vimalamaṇivicitrairbhūṣito hārajālaiḥ | dharaṇipavanapadme padmahasto gajo'vyāt sakalaviṣaharo vo lāṅgalī lakṣamānaḥ || 3-40 || turagakuvalayasthaḥ pakvarambhādyutirvaḥ kanakamaṇivicitrasturyavaktro'ṣṭabāhuḥ | daśaśataparimāṇaḥ padmapāśāṅkuśābjā- nyabhayavaradaśūlairādadhad dāruko'vyāt || 3-41 || analapuragameṣe vahnidevaḥ sa vo'vyāt kuliśavarabhusṛṇṭhībhiṇḍipāleṣupāśān | paraśumapi rathāṅgaṃ kārmukaṃ cādadhāno daśapariṇatiruccairardhanārīśvarārṇaḥ || 3-42 || triśikhaparaśuhastaṃ vyāghravāhaṃ sudhūmraṃ trimukhamahitarogān dhvaṃsayantaṃ kubimbe | arikuliśabhusṛṇṭhīpāśadaṇḍadhvajāḍhyaṃ smaratu daśaśatoccaṃ cāpyumākāntavarṇam || 3-43 || dvipavaramadhirūḍhaṃ śaṅkhaṭaṅkābjapāśān dadhadalasamagandho vaḥ sahasrapramāṇaḥ | śatamakhavaruṇeśo vaśyado bhūṣitāṅgaḥ kaṭakamakuṭaniṣkairāṣaḍhīpāṭalo'vyāt || 3-44 || vṛṣagataśitivarṇasturyavaktro'ṣṭabāhu- rmarudanalapatirvaḥ koṭimānastriśūlī | musalaparaśuśaktīstomaraṃ bhiṇḍipālaṃ dadhadavatu ca daṇḍaṃ prāsamapyeṣa diṇḍī || 3-45 || asitamatha yameśaṃ ṣaḍbhujaṃ vastrivaktraṃ bhujagavalayahāraṃ śūlaṭaṅkāsidaṇḍān | kuliśamapi bhusṛṇṭhiṃ ṣaṇḍamavyād dadhad ya- nmahiṣagatakaroṭau koṭimāno'trisaṃjñam(?) || 3-46 || mṛgavaramadhirūḍho yaḥ sa sarpopavīto nirṛtipatirudagraḥ khaḍgapāśo bhusṛṇḍhīm | dadhadatikapiśo'vyānmudgarī bo'bjapīṭhe pratibhayaripubhedī yaścaturlakṣamānaḥ || 3-47 || dvibhujamasitavarṇaṃ vyāghracarmottarīyaṃ ḍamarukamapi śūlaṃ bibhradāraktanetram | ciramavatu piśaṅgairambarādyairyutaṃ vo daśaśatatati nākhyaṃ kākavāhaṃ ca ṣaṇḍam || 3-48 || garuḍamadhigato'bje sarpayajñopavītī daśavadanasitāṅgo viṃśatiṃ yo bhujānām | dadhadapi maṇicitraḥ pātu koṭipramāṇo vividhaviṣaharo'sau brāhmaṇo lohitārṇaḥ || 3-49 || paraśurathapadāḍhyaḥ siṃhapadmādhirūḍhaḥ pravitatadaśakoṭiryugmabāhurdvijanmā | haratu bhavadariṣṭaṃ mauktikabrahmasūtra- staḍidanalapiśaṅgo yaḥ śikhī rakṣaṇeṣṭaḥ || 3-50 || kuvalayaviniviṣṭo haṃsavāha ṣaḍāsyo dhanapatipatirabjaṃ śaṅkhamapyādadhānaḥ | dhavalavasanagandho bandhujīvāruṇo vaḥ pravitatadaśakoṭiḥ śrīkaro'vyād bakāraḥ || 3-51 || trimukhanayanaraudraṃ piṅgakeśaṃ tarakṣo- ruparidahanabimbe dhūmravarṇaṃ trihastam | rathacaraṇagadāḍhyaṃ ṣaṇḍakaṃ śūli vo'vyāt pravitatadaśalakṣaṃ yaddviraṇḍeśasaṃjñam || 3-52 || uditamihirakāntiḥ kalpavahniprakāśo jaṭilaśirasi candraṃ muṇḍamālāṃ ca bibhrat | triśikhaparaśunāgāṃścānalaṃ bhūtaye vo viṣamayavapurabje syānmahākālavarṇaḥ || 3-53 || mṛgagatiratidhrūmro vāyubimbe sa pāyād dhvamusalagadāgnīnādadhad vāyavīyaḥ | sakalabhuvanamānaścāṭanaḥ kṣudrakṛtye - ṣvaruṇavasanagandhairbhūṣito vo yakāraḥ || 3-54 || jvaladanalanikāśo bahnibimbe'mbujasthaḥ sakalabhuvanamāno meṣavāhaḥ prasannaḥ | abhayavaradaśaktisvastikānādadhānaḥ sitavasanasugandhiḥ pātu yuṣmān bhujaṅgaḥ || 3-55 || kamalagatakarīndre yoṣidāpītavarṇā kalamakanakavallīvajrapāśān dadhānā | diśatu dharaṇibimbe bhūṣitā sarvapītā dharaṇivitatiriṣṭaṃ dhāriṇī stambhinī vaḥ || 3-56 || amṛtakiraṇagaurī nakrapaṅkeruho vo dhavalakamalapāśau bibhratī vāribimbe | vividhaviṣarujārtiṃ dhvaṃsayantī vibhūtyai bhuvanavitatirastu kṣīrapīyūṣamūrtiḥ || 3-57 || dhavalakamalahastā puṇḍarīkopaviṣṭā vimalavasanagandhairbhūṣitā hemavarṇā | daśaśataparimāṇā hāridhammillabhārā pradiśatu bakavarṇāsyākṛtirvo vibhūtim || 3-58 || śatamakhamaṇinīlaḥ kūrmavāho dvibāhuḥ kapiśavasanagandho vajrapāśau ca bibhrat | daśaśataparimāṇaḥ kṣobhaṇo vo'stu lakṣmyai prahasitavadanenduḥ śvetasaṃjñaḥ pramattaḥ || 3-59 || śaśadhararucigauro vajrapadmābjapāśān nidhikalaśakaraṇḍe cakramapyādadhānaḥ | sarasijagatahaṃse bhūṣitaḥ koṭimāno dhanadapatirabhīṣtaṃ yo bhṛgurvastanotu || 3-60 || dhavalavasanagandhasrag jaṭī candramauli- rhara iva lakulīśo bhūrigaurastriṇetraḥ | hariṇaparaśuśūlaiścānvito viśvamānaḥ śivagiritanayena prāṇasvātmāvatādvaḥ || 3-61 || surapatibhavanābje śaṅkhavajrāripāśān sṛṇimusalabhusṛṇṭhīkhaḍgaghaṇṭākapālam | dadhadavatu gajasthaḥ kṣetrapālendradevo bhuvanavitatapītastrīkṣaṇo'ntyo dvidaṃṣṭraḥ || 3-62 || dhavalaruciravarṇā brāhmaṇāste'tha raktāḥ kṣitibhuja iha pītā ye viśo ye'pi kṛṣṇāḥ | vṛṣalakulasajātā hyakṣarāśca svaliṅgaiḥ puruṣayuvatiṣaṇḍāste pratiślokavedyāḥ || 3-63 || pratyakṣaramūrtyadhikāraḥ gurava iha hi dīrghā bindusargābhiyuktā- stadupari viniviṣṭo yuktavarṇo'pi yasya | sa ca gururiti vedyaḥ śeṣito'smāllaghuḥ syā- llaghurayugalamātraḥ syād guruśca dvimātraḥ || 3-64 || mayarasatajabhākhyā nastathāṣṭau gaṇāste pṛthagiha khalu halbhiste tribhiḥ syustribhiśca | sakalagurumasaṃjño yo gaṇaḥ so'vaniḥ syāt prathamalaghuyasaṃjñaḥ syād gaṇastoyamūrtiḥ || 3-65 || ragaṇamiti lamadhyaṃ vahnidaivaṃ tu vidyāt sagaṇamapi ca vāyuṃ so'ntagurvakṣarāḍhyaḥ | tagaṇamapi khamāhustasya cānte laghusyā- jjagaṇamapi ca madhye syād guruḥ sūryadaivam || 3-66 || prathamagurubhasaṃjñaḥ syād gaṇaḥ somadevaḥ sakalalaghugaṇo dyaurnābhidheyo'ṣṭamaḥ syāt | iti gurulaghubhinnairaṣṭabhirvyāptaviśvai- rlipiparipaṭhitārṇaiḥ syād gaṇaiḥ śabdasūtiḥ || 3-67 || analasalilavarṇā ye gaṇāḥ śatravaste pavanadahanakhārṇā mitramanyonyamuktāḥ | saliladharaṇisaṃjñāste'pi mitraṃ mithaḥ syuḥ salilapavanakhākhyā ye gaṇāste'tra madhyāḥ || 3-68 || puruṣayuvatiṣaṇḍāḥ snehinaḥ ṣaṇḍamadhyāḥ puruṣapurṣayoṣidyoṣito'nyonyaduṣṭāḥ | suhṛdi suhṛdamarṇaṃ vā gaṇaṃ madhyamaṃ vā ghaṭayatu sa tu mantro vācako devatāyāḥ || 3-69 || manurapi vidhinaikaḥ sādhito yena devaḥ sa bhavati sagaṇānāṃ siddhibhāk tanmanūnām | kimu bahuvidhamantrān vetti yaḥ sādhayed vā sa bhavati śivatulyastatphalānāṃ nidhānam || 3-70 || priyaphalakaṭiramyā śrīpriyā rātriranyā khagakulakaṭakastrīpātragarbhārṇasaṃjñā | abhihitalipivarṇānaśvinādyeṣu bheṣu svarapariṇatiyugmaṃ pauṣṇabhe syānniyojyam || 3-71 || lakāraśca | kuruvṛṣadadhisaṃkhyāḥ śobhanāstārakāḥ syu- rbhayamṛtigadaduḥkhaṃ gomitho'saṃkhyabhaiḥ syāt | kṛtamiha khalu yat syānnāma mātāpitṛbhyāṃ jananabhamapi yat syāt taddvayasyānukūlam || 3-72 || phalagurururuśāṇāḥ śarmaśarvāstvajādyā nigaditalipivarṇā rāśayaḥ śādayaḥ stryām | jananabhanijanāmnastvādivarṇābhiyogā- dabhimatamanubhenāpyādivarṇena śodhyam || 3-73 || śuddhāyāmavanau sagomayajalairālipya tatrālikhe- ccakraṃ ṣoḍaśakoṣṭhakaṃ tu paritaḥ paṅktyaikayā rāśayaḥ | vighnakṣetrapavāstuveśavidhayaḥ koṣṭheṣu madhye sthitāṃ- stāniṣṭvā lipivarṇarāśighaṭanāṃ mantrātmanāmnornayet || 3-74 || eko vāpyatha pañcamo'pi navamo rāśeḥ svakād bāndhavo rāśiḥ syād daśamadvitīyasahitaḥ ṣaṣṭho bhavet sevakaḥ | rudrāgnisvarasaṃkhyayā yadi matastantreṣvayaṃ poṣakaḥ syād yo dvādaśamo'ṣṭamaḥ śrutimito mantraḥ smṛto ghātakaḥ || 3-75 || yo bandhurbhavati manuḥ sa rakṣatīmaṃ sarvārthānapi vitanoti sevakākhyaḥ | puṣṭiśrīvibhavayaśāṃsi poṣakātmā prāṇārthānapi ca nihanti ghātakākhyaḥ || 3-76 || īśādyaṃ tu catuścatuṣpadalipau svākhyādivarṇe pade ye siddhāḥ khalu te dvitīyapadagāḥ sādhyāḥ susiddhāḥ pare | varṇā ye'pyarayaścaturthapadagāste mṛtyuduḥkhapradāḥ śiṣṭāste tvacirāccirājjapahutaiḥ sidhyanti pāṭhādapi || 3-77 || prāk sādhyākhyāṃ sādhakākhyāṃ ca paścād dhṛtvāṣṭābhistatra śeṣādṛṇaṃ syāt | svākhyāvarṇairvardhitaiḥ sādhyavarṇair- hṛtvāṣṭābhistadvilomādṛṇaṃ vā || 3-78 || sādhakāhvayavarṇānāṃ saha mantrākṣaraistu yat | siddhādyairgaṇanāṃ kṛtvā jñeyo mantrāṃśakastvayam || 3-79 || paścimāt prāggataṃ lekhyaṃ paṅktyordakṣiṇavāmayoḥ | mantranāmnoryathā varṇān pṛthak tadvyañjanasvaraiḥ || 3-80 || nāmnormantrasya vā varṇā viṣamāḥ syuryadā tadā | tattadakṣaramālekhya samaṃ yāvat prapūrayet || 3-81 || tataḥ siddhādibhirhṛtvā jñeyaṃ prāgvat phalādikam | paṅktau likhet sādhakasādhyanāmno vargān svaravyañjanabhedabhinnān | hṛtvā tribhiḥ śātravamitramadhyān vidyācca śatruryadi taṃ prajaṃhyāt || 3-82 || saṃhitoccāraṇāt prāptaṃ śodhaneṣvakṣaraṃ tyajet || 3-83 || adhikaṃ cāpyanusvāraṃ jihvāmūlaṃ visargakam | tyaktvaivaṃ sodhayenmantrān yathoktaṃ tattvasāgare || 3-84 || yathaivādyākṣare śuddhiṃ tathā sarvāṅgaśodhanam | kṛtvā kiyantaḥ siddhādyā mantre'sminniti cāṅkayet || 3-85 || siddhārṇāścaturo yasmin mantro'sau siddhanāmabhāk | siddhahīnastu sādhyākhyaḥ susiddho ripuvarjitaḥ || 3-86 || susiddhahīnaḥ śatruḥ syāccaturdhaivaṃ prakalpayet | susiddhamantraḥ syādante siddhaye sa hi kāmadhuk || 3-87 || aśatrurādisiddho yaḥ susiddhārṇādiko manuḥ | arivarṇavihīnaśca sarvakāmaprado hyasau || 3-88 || yasyādyantagataḥ sādhyaḥ kṛcchrasādhyaḥ sa vai manuḥ | ādāvante'thavādyante yasyārirna tamabhyaset || 3-89 || svabhyasto'pi hinastyevaṃ janmāntaraśatairapi | susiddho yasya cādyante so'sya cintāmaṇirmanuḥ || 3-90 || evaṃ viśodhayenmantrān yathoktaṃ tattvasāgare || 3-90 1/2 || pratyakṣaraṃ tu kathitaṃ khalu mātṛkāyāṃ rūpādikaṃ tadabhiyuktajapādinārthāḥ | sidhyanti mantranikurumbaviśiṣṭavarṇai- ryuktaistu yad bhavati tacca samastamūhyam || 3-91 1/2 || itthaṃ viśodhya bahudhā prathamākṣaraṃ tan- mantrasya śiṣṭamapi varṇagaṇaṃ vicārya | śuddhākṣarādikamanuṃ talinetarārṇaṃ dadyād gurustadadhikāriviśeṣayuktyā || 3-92 1/2 || iti śrīmadīśānagurudevapaddhatau tantrasāre svarodayamātṛkāpratyakṣararūpādikathanaṃ nāma tṛtīyaḥ paṭalaḥ || atha caturthaḥ paṭalaḥ mantrāstredhā strīpumāṃsaśca ṣaṇḍāḥ svāhāntāḥ syuryoṣito ye namontāḥ | te ṣaṇḍākhyāḥ śiṣṭamantrāḥ pumāṃsaḥ proktaṃ mantravyāpṛtau gautamena || 4-1 || puṃbhiḥ kuryāccāṭavaśye viṣaghnaṃ strībhirmohaṃ cāntyayotsādanādyam | śeṣaṃ sarvaṃ karmajātaṃ tu ṣaṇḍair mantraiḥ kuryādāśu tattatphalāptyai || 4-2 || tārākāśāvantyavāyvagnivarṇā hyāgneyāḥ syuḥ saumyamantrāstvato'nye | āgneyo'pi syāt sasaumyo namontaḥ saumyo'pi syādagnimantraḥ phaḍantaḥ || 4-3 || syādāgneyaiḥ krūrakāryaprasiddhiḥ saumyaiḥ saumyaṃ karma kuryād yathāvat | saumyāgneyāstūbhayairlakṣaṇaiḥ syuḥ kuryāt sarvaṃ karma taiḥ krūrasaumyam || 4-4 || svāpodbodhau tadvadabhyāsakālaṃ vidyādeṣāṃ tvāsanaṃ cārabhedāt | saumyānāṃ syāt saumayato'bhyāsakālas tvāgneyānāṃ saurato'bhyāsa uktaḥ || 4-5 || saumyaḥ svāpaḥ sūryacāre'tha saumye tvāgneyānāṃ svāpa ukto'tha bodhaḥ | dviṣṭhaścārastulya evobhayoḥ syāt supto'bhyāse buddhamātro'pi neṣṭaḥ || 4-6 || jāpaṃ kuryāduktakāle manūnāmudbandhān vā japyahomakriyādau | ārabhyaitān pūrvamabhyāsakāle madhye svāpaḥ karmaṇāṃ naiva duṣyet || 4-7 || mantraliṅgādhikāraḥ | ṣaḍaṅgo yo mantraḥ sa bhavati sanetro hyanayano manuḥ pañcāṅgaḥ syāt khalu yadubhayoraṅgamanavaḥ | pṛthak te syurno cet kvacidapi ca mūle navadaśa- svaraiḥ kuryād dīrghairanṛṇayugalairaṅgaracanām || 4-8 || svairarcirbhiryadvadevāpradhṛṣyaḥ sūryo vāgnistejasāgryaḥ samarthaḥ | tadvat sāṅgairmantramūrtistadātmā tadyuktāṅgaiḥ syāt samartho'pradhṛṣyaḥ || 4-9 || hṛd buddhigamyaṃ hṛadayastha ātmā syāccetanāvān hṛdayena mantraḥ | yad buddhipūrvaṃ kriyate namo'smai mukhyaṃ hṛdaṅgaṃ tata eva vedyam || 4-10 || śirastu mūrtasya manoḥ pradhānamaṅgaṃ hi sarveśaguṇārthatuṅgam | svato hi tasmād viṣayāpahāre svāheti yuktaṃ śiraso'ṅgamuktam || 4-11 || śikhā tu karmāṅgatayā manūnāṃ yato vaṣaḍvyuṣṭikaraṃ tadaṅgam | adhṛṣyatejāḥ śikhayā yadagnir- vaṣaṭśikhāyāṃ viniyujyate'taḥ || 4-12 || kacagrahārthagrahaṇāt tu dhātoḥ saṅgṛhya dehaṃ kavacaṃ manūnām | tejastu huṃ sarvamariṣṭajātaṃ nivārayet tatkavacāya yuktam || 4-13 || netreṇa sarvaṃ paripaśyatīha mantraḥ sphuṭaṃ yaṃ dṛśi darśanāya | vauṣaḍ bhavedaṅgamatastu netraṃ netre tu siddhyai dṛśi vauṣaḍuktam || 4-14 || asūnadaḥ pālayatītyato'straṃ dhātorasukṣepaṇavācakārthāt | aniṣṭamākṣipya tu pāti mantraṃ traiṅpālane'strāyaphaḍityato'stram || 4-15 || pūrvaṃ gururyo'sya manorvidhānaṃ vijñāya saṃsādhitavānṛṣiḥ syāt | icchāpradhānārthakathāṃ tu yogāc- chando bhaved varṇagataṃ yathāvat || 4-16 || dadātyabhīṣṭānavatīha duḥkhād yā devatā daivatabhāvadānāt | sā devatākhyā manuvācyavastu- svarūpiṇī yat kathitaṃ prapañce || 4-17 || mantrātmikāyāstvatha devatāyā mūrtirhi sarvo manuvarṇapūgaḥ | śaktistu tatpūrtikarī citiḥ syād bījākhyamasyaiva tu jīvabhūtam || 4-18 || tacchando munirahitaṃ japed yadāsau tucchaṃ vai diśati phalaṃ tu bījaśaktyoḥ | ajñānād vrajati manurjaḍatvamaṅgair- anyastairasuragaṇā haranti japyam || 4-19 || śuddho viṣṇuryena kena svareṇa spṛṣṭo vahnirhomasaṃvartako vā | ṭhopovomā (?) so'pi vāmākṣayukto bījaṃ khaḍgī sāmareśo'pi mantre || 4-20 || sānanto vā vāmapārśvaṃ bhujādirvāmākṣāḍhyo vātha meṣodhisūkṣmau | sāmānyāḥ syuḥ sarvamantreṣu bījānyetānyevaṃ yatra noktaṃ tu bījam || 4-21 || ekākṣarasya tu manorna paraṃ tu devabījaṃ vadanti yadataḥ parataḥ puroktam | śaktiśca nādasamabinduraniścitā ced bījādajaḥ parataraḥ khalu śaktiruktā || 4-22 || rāśestathā sādhakasādhyanāmnornakṣatrayoḥ sarvamihānukūlam | yo mantra uktena sidhyet sidhyenna mantro'pi cireṇa vānyaḥ || 4-23 || nāmarkṣarāśyādikamānukūlyaṃ mantreṣu saptasvanapekṣyameṣu | haṃsāṣṭapañcākṣaravahnitāraiḥ sāvitrisañjīvanagopakeṣu || 4-24 || lipyarṇānāṃ saṃvibhāgena yoktā nakṣatrāṇāṃ viṃśatiḥ saptayuktā | tatsaṃkhyāḥ syurdevatāścāpi vṛkṣās- tān na chindyād yat svamantrarkṣavṛkṣam || 4-25 || svāyurvṛddhyai vardhayet taṃ tu rakṣed vandedenaṃ siddhaye mantravṛkṣam | mantrarkṣeśāṃ devatāṃ cārcayet tāṃ ye vargotthāstān grahāṃśca svavāre || 4-26 || dasro yamo'tha dahanaḥ kathitaḥ prajeśaḥ somaḥ śivāditisureḍyabhujaṅgamāśca | pitraryamākhyabhagabhāskaraviśvakarma- prāṇā mahendradahanāvatha mitrasaṃjñāḥ || 4-27 || indrastathāpi nirṛtiḥ salilaṃ ca viśve cakrāyudho'tha vasavo varuṇo'pyajāṅghriḥ | khyāto'hipūrvapadabundhiratho'tra pūṣā khyātā krameṇa bhagaṇasya tu devatāmī (?) || 4-28 || kāraskarāmalakapūrvamudumbarākhyā jambūstathaiva khadirāpyatha kṛṣṇavaṃśau | sāsvatthanāgatarurohiṇakāḥ palāśāḥ plakṣastatastvamitipūrvakabaṣṭhasaṃjñaḥ || 4-29 || bilvārjunāvapi vikaṅkatakesarākhyā vṛkṣāstathā śabarasarjakavañjulāhnāḥ | uktāḥ krameṇa panasārkaśamīkadambā bhānāṃ tu cūtatarunimbamadhūkasaṃjñāḥ || 4-30 || ebhyaḥ sadevatābhyastu nakṣatrebhyaḥ samudgatāḥ | tithayaḥ pratipatpūrvāḥ pakṣayoḥ śuklakṛṣṇayoḥ || 4-31 || somavṛddhikṣayavaśād dvidhā syustithayastu tāḥ | tithīnāṃ kramaśastvāsāṃ devatāḥ prabhavanti yāḥ || 4-32 || agnirdasrāvambikāvighnanāgāḥ skandaḥ sūryo mātaraścāpi durgā | āśā śrīdaścātha vaikuṇṭhadharmau rudraścandraścātha pitryā kuhūḥ syāt || 4-33 || sarāśitārāllipyarṇatithibhyaḥ śaktijṛmbhitāt | karaṇānyabhavan sapta bavādīni tu pakṣayoḥ || 4-34 || bavaṃ ca bālavaṃ caiva kaulavaṃ taitilaṃ tathā | garajaṃ vaṇijākhyaṃ ca viṣṭiścaiva tu saptamī || 4-35 || paśavaḥ sapta siṃhādyā bavādīnāṃ tu yonayaḥ | siṃhavyāghravarāhāśca svarebhacchāgakukkurāḥ || 4-36 || devatāḥ sapta śakrājamitrāryamadharāśriyaḥ | yamaśca karaṇānāṃ syuḥ pūjyāstatkaraṇeṣu te || 4-37 || evaṃ hi mātṛkāvarṇavivṛtiḥ saṃprakīrtitā | gautamīye yathā proktaṃ mantravyākaraṇeṣu ca || 4-38 || prapañcasāre ca yathā yathodaggārgyabhāṣitam | mātṛkāvarṇavitatirviśvametaditi sphuṭam || 4-39 || vindoragre ravo'bhūdatha ravajanitāḥ ṣoḍaśādau svarāḥ syuḥ kādyarṇāḥ pañca vargāstvatha khalu yamukhā dhātubhiḥ pañcabhūtaiḥ | tanmātrābhistathākṣaiḥ prakṛtiratha guṇairviśvarūpā nasaṃjñā śaktirvāgīśvarīyaṃ nanu jagadakhilaṃ yat prapañcābhidheyam || 4-40 || iti śrīmadīśānagurudevapaddhatau tantrasāre mantraliṅgādikaṃ nāma caturthaḥ paṭalaḥ || atha pañcamaḥ paṭalaḥ atha mantrajapārcanāhutādyairvivividhānāmapi karmaṇāṃ tu yuktyā | pṛthagatra hitāya sādhakānāṃ kathayiṣye nikhilena sādhanādyam || 5-1 || kathitāḥ khalu tattvasāgarādau vidhayaḥ pallavayogarodhanādyāḥ | haritaśca sadeśakālayuktyā vividhadravyadināsanādikuṇḍaiḥ || 5-2 || api pallavayogarodhanāni grathanaṃ saṃpuṭakaṃ vidarbhaṇaṃ ca | iti karmasu yojanaṃ hi ṣoḍhā manuvarṇaiḥ saha sādhakārṇayuktyā || 5-3 || manurantaniviṣṭasādhakākhyaḥ kathitaḥ pallavamāditastu yogaḥ | ubhayatra manostu nāmaraudhau grathane'rṇāntaritaṃ dvayoḥ krameṇa || 5-4 || ubhayatra tu sādhakasya mantro viniviṣṭo yadi saṃpuṭaṃ tadāhuḥ | manuvarṇayugena sādhakārṇaṃ yadi caikaṃ kramaśo vidarbhaṇaṃ syāt || 5-5 || grahabhūtapiśācanigrahādau viṣasaṃhāravināśamāraṇeṣu | aricāṭanasādaneṣu teṣāmapi vidveṣavidhau ca pallavaṃ syāt || 5-6 || paramohanakarmaṇāṃ tu rodhaḥ parasaṃstambhanakeṣu yogamāhuḥ | janaśīlanakeṣu saṃpuṭaṃ syād vaśakṛcchāntikapuṣṭido vidarbhaḥ || 5-7 || pallavādyadhikāraḥ vṛṣaśāntikapauṣṭikeṣu pūrvā tvanalāśā khalu cāṭane jvare ca | nanu māraṇamohayoryamāśā kathitā dveṣaṇakeṣu rākṣasāśā || 5-8 || jaladig jalavṛṣṭidāhaśāntyāṃ bhramaṇastambhanayośca mārutāśā | śivavāgyajaneṣu vaśyakṛtye dhanadāśā kathiteśadig vimuktyai || 5-9 || śivadakṣiṇamūrtipaścimāśā mukhaśarvālayagoṣṭhapuṇyanadyaḥ | paradevahutāśavipragehairvanaśailāḥ khalu śāntikeṣu deśāḥ || 5-10 || vaṭapippalabilvamūladeśāḥ prathamoktāḥ śubhapauṣṭikeṣu śastāḥ | api karṣaṇavaśyakarmaṇoste khalu śastāḥ svagṛhādikaṃ ca ramyam || 5-11 || pariśodhya bhuvaṃ tu śalyahīnāṃ gataloṣṭātmamaṣītuṣādidoṣām | sikatāsamamṛtsnayābhipūrṇāṃ mukurābhāmudagindradikplavāntām || 5-12 || abhipūjitavāstupadhidaivāṃ surabheḥ sūtakarogavarjitāyāḥ | gaganāttanavena gomayenāpyupalipyāmbaragālitaiśca toyaiḥ || 5-13 || prakṛtānuguṇaṃ tu tatra kuryāt pariśuddheṣṭakadārubalbajādyaiḥ | api yajñiyasādhanairyatheṣṭaṃ maṭhaśālādikamiṣṭadaṇḍamānam || 5-14 || paramāṇurajaḥ kacaśca likṣāḥ sahayūkāśca yavāḥ kramāṣṭasaṃkhyāḥ | yavakoṭarakoṣṭhakaṃ tu tiryak khalu mānāṅgulamiṣyate sma tantre || 5-15 || pravadanti vitastikā dviṣaṭkairiti mānāṅgulakairvitastiyugmam | kathayanti hi kiṣkusaṃjñahastaṃ nipuṇā hastacatuṣṭayaṃ ca daṇḍam || 5-16 || dhanurityapi daṇḍa eva teṣāṃ dhanuṣāmaṣṭakamucyate hi rajjuḥ | muratārasurāṅulaiḥ prajeśaṃ sadhanurmuṣṭi dhanurgṛhe ca vidyāt || 5-17 || ṛjumadhyamaparvamadhyamāyāstviha mātrāṅgulamiṣyate tadānyat | bhavanādiṣu pūrvamaṅgulaṃ syāt khaluṃ mātrāṅgulameva sādhaneṣu || 5-18 || gṛhavistṛtidairghyadaṇḍapūgaṃ triguṇaṃ tadvasubhaktaśiṣṭadaṇḍāḥ | kramaśo dhvajadhūmakesariśvavṛṣabhāḥ syuḥ svarahastivāyasākhyāḥ || 5-19 || dhvajasiṃhavṛṣebhalakṣaṇāḥ prāgyamanīreśadhaneśadikṣu śālāḥ | api madhyagṛhe same ca vṛtte samametacchubhadaṇḍameva kuryāt || 5-20 || api cāṭanamāraṇādikānāmaśubhānāmiha karmaṇāṃ prayoge | nanu vāyasagardabhaśvadhūmairadhidaṇḍaṃ bhavanadikāṃ vidheyam || 5-21 || viṣavṛkṣaparetabhūmikāṣṭhairaśubhaiḥ kaṇṭakibhiśca tatra śālāḥ | yamavahniniśāṭadikplavā bhūrnikhilakṣudravidhau viśeṣaraudrāḥ || 5-22 || vipināni citā svayaṃbhuvaikaṃ śivaliṅgaṃ bhavanaṃ karālikāyāḥ | mahiṣāsuramardinīnivāso'pyabhicāreṣu nirālayāśca śastāḥ || 5-23 || acalāśca viviktanirjalā ye musalastrīśiśuśabdavarjitāḥ syuḥ | aśubheṣu śubheṣu cāpi deśāḥ parihīṇāntyajarāsabhāśvaśūrpāḥ || 5-24 || kṛkavākuvilālajuṣṭadeśe japahomādi kṛtaṃ phalāya na syāt | vidhavā vikalāśca pāpino vāpyṛtumatyaśca nihanti karma sarvam || 5-25 || śubhakarmasu kanyakāśca satyaḥ śubhalakṣmaprabarāṅganāśca viprāḥ | dhvanayo'pi gavāśvakuñjarāṇāṃ phaladāḥ syuḥ saha śaṅkhavādyagītaiḥ || 5-26 || abhicāravidhau tu kanyakādyā vidhavādyāśca gavāśvavedaghoṣāḥ | apahanyurime prayogaśaktiṃ sutarāṃ māṅgalikāni tatpradeśe || 5-27 || vijaneṣu viśeṣato'bhigupte'natidūrād vividhāptarakṣivargaiḥ | vipinādipuroktalakṣaṇe'nyairyadadṛṣṭe vidadhātu māraṇādyam || 5-28 || hradinīnadasahyavindhyaśailāstvapi ratnākaragā viśiṣṭanadyaḥ | udadheḥ salilaṃ ca hanyurete yadi madhye syuralaṃ prayogaśaktim || 5-29 || prakṛtārthaviśeṣakarmaṇāmapyabhirūpe suvicāritapradeśe | yadasau vidadhāti bījamuptaṃ nanu deśānuguṇaṃ phalāya rohet || 5-30 || deśādhikāraḥ | vidadhīta vaśīkaraṃ vasanta paravidveṣaṇakaṃ nidāghakāle | varṣāsvaricāṭanaprayogaṃ śiśire māraṇakarma cet karotu || 5-31 || śaradeva hi śāntike praśastā khalu hemantakṛtāni pauṣṭikāni | nanu śāntikapauṣṭike hime vā madhumāse'pi tathā pare vadanti || 5-32 || udayāt parato ravestu yāmāviha hemantavasantakau kramoktau | praharāvadhi paścimau nidāghāhvayamāsāvuditau dināvasānāt || 5-33 || mihirāstamayāt tu viṃśatiḥ syād ghaṭikāḥ śāradakālasaṃjñito'sau | parato ghaṭikāstu śaiśiraḥ syādudayāt prāgiti tattvasāgaroktam || 5-34 || kālādhikāraḥ | sitataṇḍulabhaktapañcagavyaistilapuṣpākṣataśuklagandhayogaiḥ | nanu nityavidhau palāśadūrvāyavaśālipramukhāśca dhānyavargāḥ || 5-35 || atha śāntikakarmaṇāṃ viśiṣṭe havanādau ca yathoditaṃ samidbhiḥ | vidadhīta śamīvaṭāmranityākhadirodumbaramārgabodhibilvaiḥ || 5-36 || dadhimākṣikadugdhapāyasājyaiścaravo bilvatilāśca śālibhedāḥ | phalamodakaśarkaroktapuṣpaiḥ samidhaḥ syurvividhāśca pauṣṭikeṣṭāḥ || 5-37 || lavaṇastilasarṣapau yathoktāḥ samidhaḥ puṣpaphalāni puttalīkāḥ | madhurāṇi sajanmavṛkṣahemaiḥ syuramī candanarocane ca vaśye || 5-38 || madhupendralate sahā ca bhītā haripatnī harilaṅghitāsubhadrāḥ | musalī girikarṇimohanīkāḥ suratālyutpalamādalābjadūrvāḥ || 5-39 || gajadānaśile sitārkamūlaṃ kanakaṃ kṣīranagāḥ svadehajāni | uditāni hi vaśyakarṣaṇārthaṃ jatubhūrjādi ca tatra tantragītam || 5-40 || tuṣasarṣapakākakākavairicchadadaṇḍīviṣanimbamātuluṅgaiḥ | mahiṣāśca jale'pyalaktasāraṃ nanu vidveṣaṇakarmavastu gītam || 5-41 || phaṇisūraṇacitraloṇapiṇḍaiḥ kanakāmbhogṛhadhūmrakoṣaṇairyat | paripiṣṭamidaṃ viṣaṃ vadanti dviṣatāṃ dveṣaṇamāraṇakriyeṣṭam || 5-42 || picumandatarusthakākanīḍaṃ vasanāṅgāramṛdaḥ śmaśānalabdhāḥ | nagadārukamarkaṭīkadaṇḍīnṛkacāsthyādi ca vastu cāṭane syāt || 5-43 || bhramaṇe ca piśācavṛkṣanimbāvasistonmattakalāṅgalīśaṇaiśca | rujicitrakadaṇḍiśālmalādyairviṣabhallātavibhītakaiśca kuryāt || 5-44 || viṣavṛkṣaviṣājasarpiṣo'hīn nṛkapālāsthi phalāni caityakāṣṭhaiḥ | vasanānyasitāni sarṣapāadyaṃ nakhakeśāṅghrirajāṃsi sādhyajāni || 5-45 || dvikaśātnavakākaraktapītaiḥ kusumairlohitapuṣparaktagandhaiḥ | api janmanagādiputtalībhiḥ kaṭukoṣṇairapi māraṇaṃ vidheyam || 5-46 || busasarṣapapītagandhapuṣpaiḥ kaṭukoṣṇāmbuniśājamāhiṣāṇi | kupaṭaccarakokilākṣacakrīmṛditi stambhanakṛtyasādhanāni || 5-47 || dravyādhikāraḥ | tapanāhinagātmabhāśvinīnāṃ tithayoṃ'śā divasāḥ śubhagrahāṇām | haradasraharīndrasūryapūṣāditidaivāni ca bhāni śāntikesyuḥ || 5-48 || tithayo mahiṣārivighnayāmyāḥ śaśijīvāṃśadinodayādikaṃ ca | guruviṣṇuśaśāṅkabhairbhagarkṣaṃ kathitaṃ pauṣṭikasiddhidaṃ yathāvat || 5-49 || navamī harimātṛdigguhānāṃ tithayaḥ śukrakujārkavāsarāśca | ravitiṣyayutāśca siddhayogāḥ kathitāḥ saṃvananeṣu karṣaṇe ca || 5-50 || navamī śaśimātṛvahnidaivāstithayaḥ śukrakujārkavāsarādyam | yamavahniharāhidaivapūrvāḥ khalu vidveṣaṇakarmasiddhidāḥ syuḥ || 5-51 || asitāhani cāsitapradoṣo'pyasitāṣṭamyatha taccaturdaśī ca | haravahniyamāhivāyutārāstvakhiloccāṭanakarmasiddhidāḥ syuḥ || 5-52 || asitātha caturdaśī kuhūrapyasitāṣṭamyasitārkabhaumavāraiḥ | kulikasthavire yamāmbubhe vā kujamandābhyudayāśca māraṇe syuḥ || 5-53 || dviṣato'ṣṭamarāśinaidhanarkṣeṣvatha vaināśikamārgasaṃkhyamāni | kujamandadinodayādiyogairabhicaryāsu bhavanti siddhidāni || 5-54 || kujaśukrabudhendusūryasaumyā bhṛgujārau gurumandasaurijīvāḥ | kramaśo'śvayujādibhāṅghripāste khalu meṣādikarāśipāśca te syuḥ || 5-55 || kujamāskarajīvamandaśukrāḥ budhaśukrārkajasaumyacandrabhaumāḥ | dhiṣaṇo'pyadhipāstvajādi siṃhādyapi cāpādiṣu rāśiṣu tridhaiyam || 5-56 || gurumandadine'tha jīvamandāṃśakanakṣatratadaṃśake sarikte | sthavirākhyamudāharanti śastaṃ ripurogārṇavināśanaprayoge || 5-57 || divasaṃ pravibhajya cāṣṭadhāntyaprathamau mokṣyati taddinagrahāṃśau | praharārdhabhujau grahāḥ ṣaḍanye kramaśo'so guliko'tra yaḥ śaneḥ syāt || 5-58 || jananarkṣakatoṃ'śakādaśīteradhiko yasya tu yo'ṣtamoṃ'śa uktaḥ | sa vināśakasaṃjñako vināśī nijabhāt saptamabhaṃ tu naidhanākhyam || 5-59 || nijabhādravitodadhigrasaṃkhyāḥ śubhatārāḥ śubhakarmaṇāṃ praśastāḥ | śubhakarma karotu rāgadhāmā sadhanaikādaśasaṃkhyayā svarāśeḥ || 5-60 || dinādhikāraḥ | na ca yānagato na vāhanastho na ca yantrasthalago na vāśuciḥ san | viṣayeṣvabhiṣaktamānaso vā japahomādikṛtaṃ phalaṃ labhet || 5-61 || atinīcamapīha nocchritaṃ vā na ca śuddhetaracarmakambalāḍhyam | aśubhāṅghripajaṃ ca bhinnadagdhaṃ nṛjalocchiṣṭamalāktamāsanaṃ syāt || 5-62 || kuśadarbhakṛtāḥ śubhāśca bṛsyaḥ phalakāḥ puṇyarūdbhavā viśālāḥ | sakaṣāyatarakṣucarma caiṇaṃ tvapi śastāni sulohadantajāni || 5-63 || sitaśuddhavidhautavāsasā + samavāstīrṇaviśaṅkaṭāsanāni | prabhavanti hi saumyakarmasiddhyai viṣavṛkṣādikṛtānyasaumyakṛtye || 5-64 || upaviśya tu viṣṭare'tha jānvorvivare'ṅguṣṭhanipīḍanaṃ vidhāya | ṛjumadhyagalekṣaṇāgrakāyo bhavati svastikamāsanaṃ niviṣṭam || 5-65 || caraṇāgrayugaṃ tvathopariṣṭādadhiropyoruyugasya mūladeśe | upaviśya pureva padmasaṃjñaṃ kathitaṃ tadviparītatastu bhadram || 5-66 || adhiropya tu dakṣiṇāṅghrimūrāvatha savye caraṇe tu dakṣiṇorum | adhiropya pureva sūpaviṣṭo yadi yogāsanamiṣṭadaṃ tadāhuḥ || 5-67 || vṛṣaṇe tu nigṛhya vāmajaṅghāpadagulphe tvadhirūḍhasasphigūruḥ | uparisthitadakṣiṇorujānuḥ khalu yogī sa tu gomukhāsanasthaḥ || 5-68 || viniveśitajihmadakṣiṇāṅghriḥ phalakādāvupaviśya vāmapādam | avanau vinidhāya cordhvajaṅghaṃ nanu tat svastikamardhapūrvamāhuḥ || 5-69 || upaviśya tathāsane tu pādau bhuvi saṃsthāpya mitho nibaddhajaṅghau | samatoraṇajānurūḍhahasto yadi vīrāsanayogapaṭṭanaddhaḥ || 5-70 || sthita eva padadvayena bhūmau phalakādyaṃ ca vinā sa cenniviṣṭaḥ | samatoraṇavat sthitorujaṅgho bhavatīhotpuṭikaṃ ca kukkuṭaṃ tat || 5-71 || marutāṃ vijaye tathendriyāṇāṃ bhavamuktau ca sudhāraṇe samādhau | kamalāsanamiṣṭamatra bhadraṃ hitamuktaṃ khalu nityapauṣṭikādau || 5-72 || kathitaṃ khalu śāntikeṣu karmasvakhilaṃ svastikameva cābhiṣeke | api śāntikajapyahomapūjāsvathavā svastikamardhapūrvamiṣṭam || 5-73 || sakalīkaraṇe nijaikyadeveṣvabhijapyeṣu samādhihaṃsayoge | paramārthanirūpaṇeṣu ceṣṭaṃ khalu yogāsanamagrato guruścet || 5-74 || pṛtanāvijaye ca tannirodheṣvapi saṃstambhanabhūtanigrahādau | api saṃvananeṣu karṣaṇe vā nanu vīrāsanamuktamāśusiddhyai || 5-75 || kathitaṃ khalu kukkuṭaṃ ripūṇāṃ rucividveṣaṇacāṭanabhrameṣu | atha māraṇakeṣu pārṣṇisaṃjñaṃ viditaṃ vāsanamardhakukkuṭaṃ tat || 5-76 || vijaye marutāṃ svadoṣaśāntyai pṛtanāstambhavidhau ca gomukhaṃ vā | pramadājanakarṣaṇeṣu cābjaṃ vijitaṃ yad viditaṃ gurupadiṣṭam || 5-77 || vijayena yathaivamāsanānāṃ phalamekāgratayā manaḥprasādaḥ | mana eva hi sarvakāraṇaṃ tat svavaśaṃ ced vijitaṃ hi kiṃ na sarvam || 5-78 || āpyaṃ maṇḍalamucyate'tra purato yat tatra śāntyādikaṃ bhaumaṃ vākhilanityapauṣṭikavidhau śastaṃ tvatho mārutam | dveṣoccāṭanakeṣu saṃvananake'pyāgneyamākarṣaṇe saṃstambhe khalu bhaumamaindramathavā syācchāntike pauṣṭike || 5-79 || māraṇaṃ tu vidadhīta vāyunā veṣṭitāni kuliśāṅkamaṇḍale | vahnisaṃpuṭaṣaḍaśrake'thavā śāntikānyapi vaśīkarāṇyapi || 5-80 || āsanādyadhikāraḥ | vijñāyaitadaśeṣameva bidhinā vidyāviśiṣṭād guro- stattat karma samādadhīta niyataṃ saṃsiddhamantrātmavān | yad yat svārthaparārthakāraṇatayā kṛtyaṃ bhavet sādhakaḥ kṛtvā tat phalamaśnute sma bhuvane saṃjātatatpratyayaḥ || 5-81 || iti śrīmadīśanaśivagurudevapaddhatau tantrasāre sādhanapaṭalaḥ pañcamaḥ | atha ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ atrāgnikuṇḍāni ca maṇḍalāni pratyekaśastānyatha teṣu teṣu | tantreṣu yāni prathitāni samyak saṃkṣipya vakṣyāmi yathāpradhānam || 6-1 || vedāśrakaṃ śāntikapauṣṭikādau vṛttaṃ ca yonipratimaṃ hi vaśye | ākṛṣṭaye'śvatthadalaṃ tu kuṇḍaṃ stambhe'ṣṭakoṇaṃ bhamaṇe ṣaḍaśram || 6-2 || vajrāṅkakoṇatriṣaḍaśrakuṇḍe syātāṃ dviṣanmāraṇacāṭanādau | sarvāṇi kuṇḍāni haritsu kuryālliṅgapratiṣṭhāsu ca devatānām || 6-3 || prasāde maṇḍape vāpi gṛhe vā yatra karma tat | kriyate tatra saṃśuddhe sthale gavyopalepite || 6-4 || madhye'tra sūtraṃ varuṇendradīrghaṃ niveśya cāsphālya tu tasya madhye | binduṃ vidhāyāparapūrvayostadathāṅkayet sūtravaśāt samānam || 6-5 || punaste sūtrakhaṇḍe tu samaṃ bhittvāṅkayedapi | bindostu pūrvāparamadhyamāṅkairmitena sūtreṇa tadāhitena | bindoḥ sayāmyottaradiksamāṅkabhramaiḥ samālikhya tu matsyayugmam || 6-6 || tayornidhāya sūtraṃ syād dakṣiṇenodagāyatam || 6-7 || itthaṃ brahmāhvayaṃ sūtramudaksūtraṃ ca sādhayet | kṣetrārdhamānena tu bindusaṃsthaścaturdiśaṃ sūtravaśād yatheṣṭam | aṅkān vidhāyātha tadaṅkayugmāt sūtradvayāt syuḥ khalu koṇamatsyāḥ || 6-8 || teṣu matsyeṣu parito dikṣu sūtrairnipātitaiḥ || 6-9 || caturaśraṃ bhavet kṣetraṃ catuṣkoṣṭhaṃ samaṃ śubham | sarvamaṇḍalakuṇḍādeḥ sāmānyotpattikāraṇam || 6-10 || caturaśrasādhanam | kuṇḍaṃ praśastaṃ caturaśramādāvaśvatthapatraṃ ca tathārdhacandram | tadvat trikoṇaṃ tvapi vartulaṃ syāt ṣaṭkoṇakaṃ padmamathāṣṭakoṇam || 6-11 || ratnimātraṃ śātārdhe syācchatahome tvaratnikam | sahasre hastamānaṃ syādyute ca dvihastakam || 6-12 || lakṣe catuṣkaraṃ kuṇḍaṃ daśalakṣe tu ṣaṭakaram | koṭihome'ṣṭahastaṃ syād yathā bhojendrapaddhatau || 6-13 || sarvāṇi kuṇḍāni yathoktamānādāyāmavistārasamāni tāni | svātaṃ tu vistārasamaṃ vidheyaṃ tisraḥ kramāccopari mekhalāḥ syuḥ || 6-14 || samaṃ syāt sarvataḥ khātaṃ khātopari caturdiśam | ekāṅgulaṃ parityajya kuryāt tisro'tha mekhalāḥ || 6-15 || stnipramāṇe khalu mekhalā syādādyāṅgulābhyāmaparāṅgulena | ardhāṅgulādyā tvathavā tvaratnau tridvyekamātrāṅgulakairvidheyā || 6-16 || atra bhojarājaḥ - kuṇḍahastapramāṇasyādyā dvyaṅgulā dvitīyāṅgulenārdhāṅgulena ca tṛtīyā aratnipramāṇasya tryaṅguladvyaṅgulāṅgulamānā iti | hastakuṇḍe mekhalāḥ syuścatustridvyaṅgulāḥ kramāt | ṣaṭcatustryaṅgulaiḥ kuryād dvihaste'pi yathākramam || 6-17 || catuṣkare tvaṣṭakaṣaṭcatuṣkaiḥ ṣaḍḍhastake cāpi daśāṣṭaṣaḍbhiḥ | syuraṅgulairaṣṭakare'pi kuṇḍe tāḥ ṣoḍaśadvādaśakāṣṭasaṃkhyaiḥ || 6-18 || sarvāḥ sarveṣu kuṇḍeṣu vistārocchrayataḥ samāḥ | paritaḥ svasamāyāmā nimnonnatavivarjitāḥ || 6-19 || atra bhojarājaḥ - krameṇa sarvakuṇḍeṣu tisro mekhalāḥ kuṇḍānurūpeṇa vidhātavyāḥ iti | kuṇḍasya paścime yoniṃ kuryād dakṣiṇato'pi vā | madhyato mekhalānāṃ tu sarvāsāmupari sthitāḥ || 6-20 || sūryāṅgulāyāmavatī tu yonirāmūlato'grād vasuvedadasraiḥ | vistārataḥ syāt kramaśo'ṅguloccā drāṅnirgatāgrāpi ca ratnikuṇḍe || 6-21 || aratnyādiṣu kuṇḍeṣu dvyaṅgulaṃ dvyaṅgulaṃ pṛthak | kramādāyāmavistāravṛddhyā yonirvidhīyate || 6-22 || atra bhojarājaḥ - evaṃ prathamakuṇḍasya | śeṣāṇāṃ dvyaṅgulavṛddhyā yonirvidhātavye ti | mañjaryāṃ ca hastamātrakuṇḍasya - tālāyatā jalapaterdiśi saṃsthitā syā- daśvatthapatrasadṛśī kramaśo'tha nimnā | nābhirdaśaṅgulaṣaḍaṅgulataḥ krameṇa vistārataśca caturaṅgulagolakāgrāḥ || iti ca | caturaśraṃ tu vā vṛttaṃ kuṇḍaṃ nitye ca śāntike | sārvakāmikamityanye caturaśraṃ ca vartulam || 6-23 || śrutyekāṃśaṃ tu sīmno bahirapi purato'thāṅkayitvāmbunāthe tanmānāt sūtramantarnihitamubhayataḥ koṣṭhayorbhrāmayitvā | madhyādyanyasya karṇāntikamapi parataḥ koṇayoḥ pūrvacihne sūtre tvāsphālya yonipratimamapi bhavet kuṇḍamaśvatthapatram || 6-24 || caturaśraṃ yugāṃśāṃśaṃ kṛtvāntyaṃ cottare tyajet | bhāgaṃ tvanena prākpratyagbahiraṅkau nidhāya tu || 6-25 || tadvad dakṣiṇato madhyasthitasūtrabhramād dvayoḥ | ardhacandrasamākāraṃ kuṇḍaṃ bhavati śobhanam || 6-26 || vedāśre caturaṃśake bhujamite prāgaṃśamāpyād bahiḥ kṣiptvā madhyamavāruṇāṅkanihite sūtre dvidhā bhrāmite | syātāṃ dvau śapharau tayośca purataścāṅke'tha sūtratrayaṃ kṣiptvā tatsamakhātato bhavati tat kuṇḍaṃ trikoṇāhvayam || 6-27 || ṣaṣṭhāṃśaṃ pūrvanihitaṃ gṛhītvā nairṛtasthitam | vāyavyānte ca sūtre dve kṣiptvā vā syāt trikoṇakam || 6-28 || madhyabindusthitaṃ sūtraṃ prāgbhujād dvyaṅgulaṃ bahiḥ | paribhramya bhavet kuṇḍaṃ vartulaṃ tat suśobhanam || 6-29 || bāhyasthaṃ ṣaṣṭhamaṃśaṃ śatamakhavaruṇāśāśritaṃ vedakoṇe madhye saṃsthāpya sūtraṃ samamiha tu tayorbhrāmayitvā tu bāhye | catvārastatra matsyāstadanu dhanadadigdakṣiṇasthe ca sūtre tatrastheṣveṣu cihneṣvatha samapatitaiḥ syāt ṣaḍaśraṃ hi kuṇḍam || 6-30 || vṛttakuṇḍe'bjapatrāṇi kuryāt tanmekhalopari | kuṇḍārdhamāyatānyaṣṭau madhye tatkarṇikā bhavet || 6-31 || padmoktalakṣaṇenaivaṃ kṛtvā syāt padmasaṃsthitiḥ | ādityāṅgāṃśamantarbahiriha parito dikṣu sambhrāmya tābhyāṃ dvābhyāṃ matsyau bhavetāṃ diśi diśi patitaisteṣu sūtrairyathāvat | kuṇḍaṃ syādaṣṭakoṇaṃ suruciramathavāpyardhadiksūtrakoṇā- cchiṣṭāpyaindrāccharāṃśāt kṛtaśapharayugājjātamīnāṣṭakairvā || 6-32 || kṣetre tripañcāṅgulamātravṛttaṃ tribhistribhiścāṅgulakairvibhajya | rekhāṃśakān pañcadaśātra kuryāt koṇāntarāṇi tribhiraṃśakaiḥ syuḥ || 6-33 || sthitvā tu bindāvatha pañcadhāsmin sūtrāṇi sūryāṅgulamāyatāni | dattvāśrimadhyena samaṃ vibhaktaiḥ sūtrairhi koṇadvayasandhayaḥ syuḥ || 6-34 || bindostu koṇāntagasūtramānāt saṃbhrāmya tatkṣetracaturthabhāgāt | bindusthasūtrabhramaṇaṃ vidhāya syuḥ sandhayaḥ pañca tathātra sūtraiḥ || 6-35 || pañcakoṇakuṇḍādhikāraḥ | caturaśraṃ tu saṃsādhya dvyaṣṭadhā vibhajet punaḥ | ṣaṭpañcāśacca koṣṭhānāṃ dviśataṃ cātra vai bhavet || 6-36 || ṣaṇṇāṃ ṣaḍbhistu koṣṭhairlikhatu sarasijaṃ madhyadeśe'sya bāhye paṅktyā pīṭhaṃ ca pīṭhād bahirapi paritaḥ paṅktiyugmena vīthīm | tadbāhye paṅktiyugme diśi vidiśi tathā dvārakaṇṭhopakaṇṭhād gaṇḍāṃścaivopagaṇḍān rajanicaramarudvahniśarveṣu koṇān || 6-37 || kaṇṭhopakaṇṭhāt kapolopakapolāt śobhopaśobhā iti kecidāhuḥ | padmakṣetrasthadiksūtre saṃsthāpyānyad vimṛjya tu | bahirdvādaśakaṃ bhāgaṃ tyaktvānyat parivartayet || 6-38 || kṣetraṃ caturdhā vibhajet tu vṛttaṃ sūtraṃ paribhrāmya samaṃ krameṇa | tatkarṇikākesarapatrasandhicchadāvasānāni bhavanti tāni || 6-39 || pūrvaṃ dvādaśakāṃśaṃ yat tyaktaṃ tad bhramayed bahiḥ | pañcamaṃ tad bhavet kṣetraṃ vyomākhyaṃ tad dalāgrakam || 6-40 || prasārya koṇasūtre dve koṇadiṅmadhyamena tu | catvāri sūtrāṇyāsphālya sūtraṣoḍaśakaṃ bhavet || 6-41 || dalāntasiddhyai dalasandhimadhye nidhāya sūtraṃ tu dalāntamānam | dalāntarāladvayasaṃbhramotthaiḥ śaśāṅkakhaṇḍaistu dalaṃ prasidhyet || 6-42 || padmaṣoḍaśasūtrāṇāṃ madhyaṃ sūtrairvibhajya tu | dvātriṃśat khaṇḍasūtrāṇi syurdalāgravṛtau samam || 6-43 || dalāgrasūtrodayapārśvasūtrayoraṃgrasthitaṃ sūtramathāsya mūlataḥ | dalāgrasūtrāntamupānayellikhannevaṃ dalāgraṃ tu bhavenmanoharam || 6-44 || syācchālipiṣṭaṃ sitacūrṇamiṣṭaṃ hāridramīṣatsitayuksupītam | kausumbhasindūrakadhāturaktaṃ dagdhairyavādyairapi nīlacūrṇam || 6-45 || śamyabjabilvādidalairyajñiyaiḥ śyāmalaṃ smṛtam | tattadvarṇaistu vā dhānyaiḥ pūrayenmaṇḍalāni vai || 6-46 || śaktastu vāñched yadi siddhimagryāṃ tadvarṇaratnairhiha maṇḍalāni | āpūrayenmauktikapuṣyarāgairmāṇikyanīlairharitaiśca ratnaiḥ || 6-47 || evaṃvidheṣu cūrṇeṣu siddhikāmo muktāvidrumādikaistadevaṃ kuryād iti bhojarājaḥ | rekhāstu sarvāḥ sarvatra śuklāḥ syurmadhyamāmitāḥ | dvihaste'ṅguṣṭamātrā vā haste cānāmikāsamāḥ | dvihaste'ṅguṣṭhamātrāḥ syurhaste madhyamayā mitāḥ || ityanye | madhye supītā khalu karṇikā syāt tasyāṃ tu bījāni navāsitāni | dve dve pṛthak kesarake dalānāṃ madhyeṣu lekhye kuṭilāgramīṣat || 6-48 || mūle tanūnyāpītāni madhye sthūlāruṇānyapi | ante drāk tanupītāni tadante'lpasitāni vai || 6-49 || mūlamadhyāgreṣu pītaraktaśuklaṃ kesarajālami ti bhojarājaḥ | śuklāni tānyaṣṭadalāni kuryāt samāni tuṅgāgramanoramāṇi | bhuktyai tathā prāñjalikāni muktyai smarādiyāgeṣu śitāgravanti || 6-50 || atrājite- dalāgrāṇyapi sarvāṇi raktavarṇāni kārayedi ti | gaurīsarasvatyādīnāṃ dalānyaśvatthapatravat | vidyeśānāṃ grahāṇāṃ ca gokarṇāgrāṇi kārayet || 6-51 || dikpālakānāmadharāgrakāṇi syuścāpi nandyādigaṇeśvarāṇām | vighneśapadmodbhavaviṣṇusūryaskandādikānāṃ ca yathā śivasya || 6-52 || ślakṣṇaśyāmena rajasā dalasandhīstu pūrayet | pīṭhāntarālakoṇāni saṃraktānyeva kārayet || 6-53 || pīṭhaṃ tu śuklāruṇapītakṛṣṇaiḥ pādaistathā nīlakakīlaśobham | gātraiścaturbhistu vicitravarṇaiḥ kuryād yatheṣṭaṃ tvathavāpi varṇaiḥ || 6-54 || atra tattvasāgare - pīṭhaṃ koṣṭhadvayaṃ dikṣu lopyaṃ, tathā koṇe trīṇi trīṇi vilopayed iti | vīthīṃ latāvitānādyaiḥ patrakaiścopaśobhayet | tadbāhye dikṣu śuklena caturdvārāṇi pūrayet || 6-55 || diksūtrakāṇāmubhayatra koṣṭhe dvārārthamabhyantarapaṅktisaṃsthe | tadbāhyapaṅktau dvitayadvayaṃ tat ṣaṭkoṣṭhamitthaṃ vimṛśed diśāsu || 6-56 || koṣṭhatrayaṃ trayaṃ cāntardvārāṇāṃ pārśvayordvayoḥ | aikyena śobhāsiddhyarthamekaikaṃ vimṛjed bahiḥ || 6-57 || evaṃ pṛthakkoṣṭhacatuṣkavantaḥ kaṇṭhopakaṇṭhāḥ prabhavanti cāṣṭau | tatpārśvatastadviparītavaktrāstadvat kapolopakapolakāḥ syuḥ || 6-58 || tataḥ koṇeṣu śiṣṭāni ṣaṭkoṣṭhāni pṛthak pṛthak | vimuktyai koṇasiddhyarthaṃ vṛṣabhāneṣu vā likhet || 6-59 || nīlenācchādya koṇāṃstāñchākhān śuklena vā likhet || 6-60 || kaṇṭhopakaṇṭhān raktena kapolopakapolakān | pītenācchādayedabhau(?) yathā bhūmirna dṛśyate || 6-61 || bahirguṇād vai paritaḥ kramoktāllikhet tataḥ sattvarajastamāṃsi | rajobhiraṅguṣṭhamitāṃstu śuklāruṇāsitān madhyayavāntarāṃstān || 6-62 || bhadrakādhikāraḥ | caturaśre'ṣṭadhā bhakte catuḥṣaṣṭipade kṛte | madhye koṣṭhacatuṣkeṇa padmaṃ pīṭhaṃ ca saṃlikhet || 6-63 || tadbāhyapaṅktyā khalu vīthikā syāt tadbāhyapaṅktidvayadikcatuṣke | dvārāṇi koṣṭhaiḥ khalu vedasaṃkhyaiḥ saṃmṛjya śuklāni samāni kuryāt || 6-64 || dvārāṇāṃ pārśvayorbāhyapaṅktāvekaikakoṣṭhakam | dvāreṇāyojya vimṛjet syātāṃ kaṇṭhopakaṇṭhakau || 6-65 || saṃsthāpya koṇeṣvatha koṣṭhamekaṃ śiṣṭaiḥ pṛthak koṣṭhakapañcakaiḥ syuḥ | ekīkṛtairvedakapolakāste tāvanta evopakapolakāśca || 6-66 || atrājite - kapālaṃ tu bhavet teṣu padaṃ pūrvāparāyatam | dakṣiṇottaragaṃ cāpi bhavedupakapolakam || iti | prāguktamārgeṇa tu karṇikādyaṃ cāpūrya vīthiṃ ca yathoktavarṇaiḥ | dvārāṇi śuklena kapolakāste raktāstathā patiruco'dha ca syuḥ || 6-67 || atrājite bṛhatkālottare ca - kapolopakapolāstu vahnikoṇādiṣu kramāt | raktaṃ pītaṃ tathā śyāmaṃ śvetaṃ ca parikalpayet || iti vahnyādikoṇakoṣṭhāni pītaśyāmāsitāruṇaiḥ | pūrayed vātha sarvāṇi kṛṣṇena paripūrayet || 6-68 || bāhye tu śuklāruṇakṛṣṇavarṇaiḥ prāgvat samālikhya guṇatrayaṃ tat | syāt sarvatobhadramidaṃ tu koṇe ṣaṭkoṣṭhakaikīkaraṇena bhadram || 6-69 || maṇḍaleṣvapi sarveṣu śuklānyabjadalāni tu | dvārāṇi cātha vīthī syāllatādyairaviśeṣite || 6-70 || sarvatobhadrādhikāraḥ | dvātriṃśadaṃśe caturaśrake'smin sahasrakaṃ saṅkṛtisaṃkhyakaṃ ca | koṣṭhāni tanmadhyagatattvasaṃkhyaiḥ koṣṭhaiḥ sarojaṃ tu likhet purovat || 6-71 || tadvāhyapaṅktyā pīṭhaṃ syāt tadbāhye saptapaṅktibhiḥ | liṅgāṣṭakaṃ tu vilikhed diksūtrobhayapārśvayoḥ || 6-72 || ṛtuvedākṣivedartukoṣṭhaiḥ syāt tiryagāyataiḥ | pīṭhaṃ sakaṇṭhaṃ brahmādijalapādāntaka śubham || 6-73 || pīṭhopariṣṭāt khalu madhyapaṅktyoryugmasthatatkoṣṭhacatuṣṭayena | liṅgaṃ bhavet tadgatamadhyasūtrānmadhyāntasaṃvartitamastakaṃ vā || 6-74 || antarmukhāni liṅgāni bubhukṣūṇāṃ samālikhet | viparītaṃ mumukṣūṇāmantaḥpīṭhāni kārayet || 6-75 || tatkaṇṭhapīṭhobhayapārśvasaṃsthe bhadre catuṣkoṣṭhavaśād bhavetām | liṅgāntarāleṣvapi pañcaviṃśaiḥ koṣṭhaistu koṇeṣu latā vidheyāḥ || 6-76 || gomūtrikāvat saṃspṛṣṭā rekhāstatkoṣṭhagā yathā | tathānyarekhālopena latāḥ syurvidigāyatāḥ || 6-77 || aśryantareṣu vallīnāṃ patrāṇyapyathavā likhet | vallyādau saktamūlāni kuṭilāgrādikānyapi || 6-78 || tadbāhye paṅktiyugmena vīthīṃ prāgvat tu mārjayet | vīthīṃ tathā kalpalatāviśeṣairābhūṣya tadbāhyavṛtitraye'pi | koṣṭhāni vedartuvasuprasaṃkhyaṃ dvārārthamantaḥ prabhṛtīha lumpet || 6-79 || śobhopaśobhe'pi syātāṃ dvicatuṣṣaḍvilopataḥ | triḥsaptakoṣṭhāni pṛthak koṇe koṇe tu mārjayet || 6-80 || padmādikaṃ bhadrakavat tu sarvamābhūṣayet pañcavidhaistu cūrṇaiḥ | liṅgāṣṭakaṃ pañcamukhoktavarṇairicchānurūpaṃ paripūrayed vā || 6-81 || itīdaṃ pārvatīkāntamuktaṃ prāsādamaṇḍalam | aṣṭaliṅgalatāpadmavīthīprākāramaṇḍitam || 6-82 || pārvatīkāntaprāsādādhikāraḥ | caturaśraṃ caturhastaṃ kṣetraṃ viṃśatibhāgikam | syāccatuḥśatakoṣṭhaṃ tanmadhye'bjaṃ tattvakoṣṭhakaiḥ || 6-83 || paṅktyaikayā pīṭhamathaikayā syād bīthī tataḥ paṅkticatuṣṭayena | taddvāraliṅgaiḥ parito latāḥ syustadbāhyapaṅktyāpi ca bāhyavīthī || 6-84 || kuryād bhadrakavat padmapīṭhabīthīryathāvidhi | pratipaṅktidvikoṣṭhāṣṭakoṣṭhairdvārāṇi dikṣvapi || 6-85 || vīthyantarā dvāranibaddhakoṣṭhatrayeṇa bhūpīṭhamathaikakoṣṭham | syāt kaṇṭhapīṭhaṃ tvatha toyapaṭṭaṃ koṣṭhaistribhirliṅgamathaikakoṣṭham || 6-86 || adhaścordhvaṃ ca tatkoṣṭhāt pīṭhakoṣṭhacatuṣṭaye | koṣṭhāntaḥ koṇagaṃ sūtraṃ koṣṭhasūtrārdhamānataḥ || 6-87 || bhramayitvā tyajed bāhye khaṇḍitāśricatuṣṭayam | pīṭhamevaṃ bhaved ramyaṃ dvādaśāśrairalaṅkṛtam || 6-88 || prāgvat samāpūrya tu varṇacūrṇaiḥ padmādivīthyantamaśeṣabimbam | khyātaṃ latāliṅgasamudbhavākhyaṃ tanmaṇḍalaṃ śaṅkaravallabhaṃ yat || 6-89 || latāliṅgodbhavādhikāraḥ | kṣetre ṣoḍaśadhābhaktacaturaśre caturdiśam | pārvatīkāntavat koṣṭhaiḥ kuryālliṅgacatuṣṭayam || 6-90 || madhye viśiṣṭairapi vedakoṣṭhairliṅgāntarāleṣvapi tatprasaṃkhyaiḥ | caturdalābjaṃ khayameva taiḥ syālliṅgeṣu saṃvartitamastakeṣu || 6-91 || bhadrāṣṭakaṃ syāt kaṇṭheṣu latāḥ koṇeṣu pūrvavat | likhitvā maṇḍalaṃ tat syāt pañcabrahmābhidhānakam || 6-92 || madhye'mbuje vartulakarṇikā syāt pītā ca raktā tanukesarālī | īśastu madhye puruṣādayo'pi khavarṇadigliṅgagatā bhavanti || 6-93 || asyaiva tu latāsthāneṣvālikhya svastikāni tu | koṇārdhapaṅktyorvīthī syād gaurītilakamaṇḍale || 6-94 || nābheḥ samīpe prathamaṃ tu koṣṭhaṃ vakrāyataṃ dve'tha punarvilumpet | taddakṣiṇāvartacatuṣpathāṅkaṃ syāt svastikaṃ cāntaravīthiyuktam || 6-95 || śyāmapītāsitāraktairmārgānābhūṣayet kramāt | khaṇḍavīthīstu śuklena liṅgādanyena bhadrake || 6-96 || pañcabrahmamaṇḍalagaurītilakādhikāraḥ | kṣetre tathāṣṭādaśadhā vibhakte koṣṭhāni cāsmin triśataṃ ca vedaiḥ | viṃśatyapi syāt khalu tattvasaṃkhyairmadhye sarojaṃ vilikhet purovat || 6-97 || aṣṭāśāsvapi ṣaṭtriṃśatkoṣṭhaiḥ syuḥ svastikānyapi | ekaṃ trīṇi tataḥ pañca koṣṭhalopakramaḥ smṛtaḥ || 6-98 || etat khalu svastikamaṇḍalābjaṃ kṣetre'thavā dvādaśabhāgite'smin | madhye'mbujaṃ ṣoḍaśakoṣṭhakaiḥ syāt syuḥ svastikānyaṣṭadiśāsu tadvat || 6-99 || svastikānyapi padmaṃ ca prāgvadāpūrya varṇakaiḥ | svastyarthaṃ svastikaṃ śastaṃ sarvadevābhinandanam || 6-100 || svastikābjadvayādhikāraḥ | kṣetre tathāṣṭādaśabhāgike'smin tanmadhyagaḥ svastikanābhimādau | saṅkalpya lumpet tu catuṣpathābhaṃ samantataḥ koṣṭhakapañcakāni || 6-101 || koṣṭhamātrāyatā rekhāḥ kuṭilāḥ svastikākṛtau | parasparapayodhinyaḥ sthāpyāḥ syuḥ śeṣalopataḥ || 6-102 || pañcāśadasmin khalu saptakaṃ ca syāt svastikānāṃ saha cārkabhadraiḥ | madhye dvipañcāśadapi dvayaṃ ca syāt sarvatobhadracatuṣpathānām || 6-103 || koṇeṣu caikakoṣṭhāni śiṣṭānyābhūṣayet sitaiḥ | nīlapītāruṇaśyāmairbhadrāṇyapi catuṣpathān || 6-104 || etaddhi sarvatobhadrasvastikaṃ nāma maṇḍalam | sarvasvastikamityete prāhuryacchivayoḥ priyam || 6-105 || kṣetre'thavā ṣoḍaśadhā vibhakte manvarkadṛgvasvṛtubhedite vā | prāgvad vilomāt khalu maṇḍalāni syuḥ sarvataḥ svastikabhadravanti || 6-106 || svastikasarvatobhadrāṇi | caturaśre dvihaste tu cakrābjaṃ pīṭhavarjitam | syādekanābhaṃ tallakṣma bhavenmānāṅgulakramāt || 6-107 || nidhāya sūtraṃ tvatha madhyabindau padmārdhamānena navāṅgulena | tribhiśca vasvabdhimitairbhramaistaiḥ saroruhaṃ nābhyaranemayaḥ syuḥ || 6-108 || padmaṃ purovadālikhya nābhiṃ pītena pūrayet | dalatulyārake cakre dalarekhāḥ prasārya tu || 6-109 || likhet tatasteṣvarakān yathāvad dalād dvisaṃkhyeṣvarakeṣu tadvat | dalāgrasūtrairdalasandhisūtraiḥ prasāritaistāvadihārakāḥ syuḥ || 6-110 || vibhajyārabhuvaṃ tredhā dvābhyāmantarathāṅkayet | matsyavat teṣvathāsphālya sūtrāṇyeṣu likhedarān || 6-111 || indīvarāśvatthadalopamā vā te mātuluṅgākṛtayo'thavā syuḥ | abjacchadābhāśca yavodarā vā madhyaiḥ kṛśairvātha pipīlikābhāḥ || 6-112 || arakāstvaruṇāḥ śyāmāste syurekāntarāḥ kramāt | ante gorocanābhāḥ syuḥ pītāḥ syurarasandhayaḥ || 6-113 || nemiṃ tridhā saṃpravibhajya kuryācchuklena madhye tvasitena bāhye | pītena cāntaḥ paripūrya koṇān kṛṣṇena sasvastikacihnaramyān || 6-114 || arasandhyantarālastho bahirnemeḥ paribhramet | arasandhestu madhyastho bhramayedaramūlakam || 6-115 || madhye'rakāṇāṃ sthitvā tu bhramayedaramadhyakam | mātuluṅgaphalākārā evaṃ sidhyantyarāḥ kramāt || 6-116 || arāgrasaṃsthastvarasandhimūlāt sūtraṃ tathārobhayapārśvasaṃstham | pṛthak samāsphālya tathārakāḥ syurvistāritendīvarapatrakalpāḥ || 6-117 || aramadhyasthito'rāgraṃ kiñcit tyaktvābjapatravat | arasandherbhramāccāgrabhramādabjadalārakāḥ || 6-118 || śāntāgramūlāḥ pṛthavastu madhye kāryāstṛtīyāṃśatayārasandheḥ | antaḥ praviṣṭāstu yavodarākhyāḥ sidhyanti te syuḥ kramaśaḥ śitāgrāḥ || 6-119 || tridhā vibhajyārakṣetraṃ dvitīyaprathamāṃśayoḥ | madhye sthitvā paribhramya tṛtīyāṃśe dalāgravat || 6-120 || ardhacandrābharekhābhyāṃ patrāgraṃ ca samālikhet | itthamaśvatthapatrābhāstatrārāḥ saṃbhavanti hi || 6-121 || sthitvārasandheratha madhyamāṃśe tiryagbhramāccobhayato'rakārghāt | rekhādvayāntaḥ kṛśamadhyakāḥ syuḥ pipīlikākroḍasamāhvayārāḥ || 6-122 || arasandhyantarā puṣpairvicitrairabhibhūṣya tu | bimbabāhye'thavā lipte puṣpālībhirvibhūṣayet || 6-123 || uktaṃ tu cakrāmbujamekanābhaṃ priyaṃ śivāryāharibhāskarāṇām | anyāni ca syurnavanābhakāntānyūhyāni cakrāmbujamaṇḍalāni || 6-124 || cakrābjādhikāraḥ | karṇikārdhapramāṇena prāksthasūtrabhramakramāt | tadrekhāpārśvayogena matsyadvādaśakaṃ bhavet || 6-125 || sūtreṣu teṣvāpatitairyathāvat sandhisthasūtrairdinakṛcchatābjam | aṣṭacchadābjasya samaprabhedāt syadambujaṃ ṣoḍaśapatraśobham || 6-126 || kesaravyomarekhāntasūtrāt tatkesarāgragāt | matsyavallāñchayitvā syāt pañcapatraṃ tu paṅkajam || 6-127 || karṇikādalasandhibhyāṃ prāgvat ṣaṭpatrasiddhaye | vyomarekhākarṇikābhyāṃ dalāgrasthaṃ tu saptake || 6-128 || dalasandhikarṇikābhyāṃ dalasandhau nyasya matsyacihnena | navadalakaṃ syāt sūtraiḥ pañcabhirāsphālya paṅktipatraṃ syāt || 6-129 || kesarākāśayormadhyaṃ vyomni vinyasya lāñchayet | ekādaśacchadaṃ tvevaṃ padmaṃ syāt sūtrapātataḥ || 6-130 || patrāgrapatrasandhibhyāṃ patrāgre nyasya lāñchite | āsphālya teṣu sūtrāṇi tat syādabhikṛticchadam || 6-131 || ataḥ paraṃ ced dalavṛddhimicched diśānayaivātra yathākrameṇa | tadūhato madhyavaśena sūtrairlikhet sarojāni yathābhilāṣam || 6-132 || dalabhedalakṣaṇam | ardhacandrādikuṇḍānāṃ lakṣmaṇā sūtrapātataḥ | ardhacandrādibimbāni kuryāt kāmānusārataḥ || 6-133 || vedāśrike digvidigantare syurdvyaṣṭasūtraiḥ patitaistu dīrghaiḥ | dvātriṃśadaṃśāḥ parito'tha teṣu kṣetrāṇi pañca bhramaṇād bhavanti || 6-134 || aṣṭāṅgulaiḥ syāt kamalārdhamādau tribhistu pīṭhaṃ tribhireva nābhiḥ | vīthīścaturbhistu ṣaḍaṅgulaiḥ syurdvārāṇi śobhāstvapi copaśobhāḥ || 6-135 || prāgvat sarojaṃ tviha vṛttapīṭhaṃ nābhirguṇairhaṃsaśarābjaśaṅkhaiḥ | vīthirbhaved vāracatuṣṭayāḍhyaṃ varṇakramād bhadrakavad vidheyam || 6-136 || dvārādiṣu viśeṣo'tra syāt tatkṣetraṃ dvidhā bhramāt | antarvedāṃśakairbāhyairdvārāṇi syuḥ ṣaḍaṃśakaiḥ || 6-137 || prāgvac śobhopaśobhe stāṃ koṇalakṣmāpi kathyate | antarmukhāste kalaśāstu koṇā vedāṃśavaktrā dvitayāṃśakaṇṭhāḥ | tatkoṇapārśvāntavivartane syuḥ pṛthūdarāvartitaviṣṭarāntāḥ || 6-138 || māyācakrāhvayaṃ tvevaṃ śaktīnāṃ maṇḍalaṃ smṛtam || 6-139 || māyācakrādhikāraḥ | vakṣye'tha bimbaṃ tripurābhidhānaṃ kṣetraṃ tu kuryāccaturaśradīrgham | yuktyā purovacca paraiśca sūtraiḥ syād dvitrihastāyatavistṛtaṃ tat || 6-140 || prāgāyataṃ trayastriṃśatsūtrāṇyatra nipātayet | yāmyodagāyataṃ saptacatvāriṃśacca saṃkhyayā || 6-141 || koṣṭhāni cāsminnathavarya(?)saṃkhyaṃ madhye'sya koṣṭhairapi tattvasaṃkhyaiḥ | syāt paṅkajaṃ tatparitastu paṅktiṃ tyaktvāsya pūrvāparato'mbuje stām || 6-142 || parito'bjatrayasyātra paṅktimekāṃ vilopayet | caturaśrākṛtirdīrghā sā cāntarvīthisaṃjñitā || 6-143 || tadbāhyapaṅktyā paritastu pīṭhaṃ koṣṭhaistathā pañcabhirasya koṇāt | kuryācca pūrvāparadakṣiṇodaggātrāṇi vasvaṣṭacatuṣkavedaiḥ || 6-144 || koṇāgātrakamadhyeṣu pañca koṣṭhāni lopayet | pīṭhamekaṃ tripadmānāṃ syād dīrghacaturaśrakam || 6-145 || tadvāhyayāmyottarapūrvapaścālliṅgāni ṣaṭsaptakakoṣṭhakaiḥ syuḥ | tiryagrasaistaddiśi saptapāṅktaiḥ koṣṭhairyathoktaṃ caturaśrakeṣu || 6-146 || liṅgānāṃ pārśvayordvandve caturaśre vilopayet | pṛthakpṛthagvai ṣaṭtriṃśatkoṣṭhaistāni bhavanti hi || 6-147 || tadvat koṇacatuṣkeṣu ṣaṭtriṃśatsaṃkhyakoṣṭhakaiḥ | dīrgheṣu caturaśreṣu nṛtyaddhaṃsān samālikhet || 6-148 || raktāni padmacchadanāni lakṣmījayārthasaubhāgyakarāṇi kuryāt | śuklāni vidyākavitādisiddhyai śeṣaṃ purovat khalu karṇikādyam || 6-149 || antarvīthīṃ tu pītena caturaśreṣvathāṣṭasu | śaṅkhau cakre ca saṃlikhya catvāryabjāni cālikhet || 6-150 || vīthyāṃ latā syāt pariśiṣṭapaṅktitrayeṇa digdvāracatuṣṭayādyam | lumpet ṣaḍaṣṭau daśa koṣṭhakāni dvāradvaye dakṣiṇataśca saumye || 6-151 || śobhopaśobhāsiddhyarthaṃ koṣṭhānyuttarayāmyayoḥ | catuḥṣaḍaṣṭau prāgāpye dve catuḥṣaṭ ca lopayet || 6-152 || dvāre prākpaścime syātāṃ vedartuvasukoṣṭhakaiḥ | trisaptakoṣṭhaiḥ koṇāḥ syustatpādāścartukoṣṭhakaiḥ || 6-153 || tripurāmaṇḍalādhikāraḥ | kṣetre viṃśatidhā dvidhā punaridaṃ nirbhidya vedāśrakaṃ koṣṭhānāṃ khalu ṣaṭśataṃ daśaśataṃ cātrāsti tanmadhyataḥ | ṣaṭtriṃśatkacatuṣṭayena tu bhavelliṅgaṃ sapīṭhaṃ mahat tattriṃśaddvayanāgaṣoḍaśamitaiḥ koṣṭhaistu pīṭhādikam || 6-154 || paṅktiṃ tatparito vimṛjya tu bahiḥpaṅktyā ca pīṭhaṃ bhavet tadbāhye munipaṅktitattvagaṇanākoṣṭhaiḥ pṛthak pūrvavat | padmāni kramaśo'ṣṭadikṣu vilikhelliṅge ca tatpārśvayoḥ ṣaḍbhirviṃśatikoṣṭhakaiśca paritaḥ paṅktidvayād vīthikāḥ || 6-155 || īśānādibrahmavarṇāni cāsmin liṅgāni syuḥ śiṣṭaliṅgāni padmāt | vyastairvarṇaiḥ śuklaraktāccharaktaiḥ prāgādyabje saṃlikheduktamārgān || 6-156 || saṃyuktān kramaśaḥ pradakṣiṇamatho vīthyāṃ tu śaṅkhāllikhe- cchuklābhān yadi maṇḍalaṃ bhavati tadyacchaṅkhamālāhvayam | haṃsāścediha haṃsamālamṛtubhiḥ syādaṣṭadiksaṃsthitai- rdvārāṇi triśarāṃśca koṣṭhavihitāḥ śobhāśca paṅktitraye || 6-157 || koṇāḥ syuḥ saptaviṃśatyā koṣṭhānāṃ tattripaṅktiṣu | kṛṣṇenācchādya tatrāpi svastikābjādikaṃ likhet || 6-158 || liṅgodaraśaṅkhamālādyadhikāraḥ | cakrābjāditarāṇi śaktiśivayoḥ pūjāsu dīkṣādike śastānyatra pavitrakādiṣu tathā sasvastiliṅgānyapi | cakrābjānyapi bhadrakāṇi saviturviṣṇośca lakṣmyā vidheḥ śaktīnāṃ tripurākhyaśaṅkhakalaśā māyāmbujaṃ coditam || 6-159 || yathoditastu śaktināṃ tathendrasmarabhoginām | vighneśānalaṣaḍvaktrāḥ pūjyāḥ syuḥ svastikeṣviha || 6-160 || sarve sarveṣu vā pūjyāstattatkarmānusārataḥ | iti kuṇḍamaṇḍalavidhiḥ pradhānataḥ kathitaḥ śivādisurapūjanocitaḥ | bahudhā nirūpya vividhān śivāgamāniha sādhakendramānasāṃ priyaṅkaraḥ || 6-161 || iti śrīmadīśānaśivagurudevapaddhatau tantrasāre kuṇḍamaṇḍalavidhiḥ ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ | atha saptamaḥ paṭalaḥ vakṣye sruksruvayośca lakṣaṇamatho srugghastamātrāyatā pālāśī khadirodbhavāpi ca tathā syācchāmilī śobhanā | vedāśraṃ tu mukhaṃ svarāṅgulamitaṃ śreṣṭhaṃ rasairvā śarai- rmadhyaṃ cāpyadhamaṃ ca nimnamiha tanmadhye tribhāgāstṛtam || 7-1 || vistāreṇa samaṃ hi khātamapi tad vṛttaṃ bahirmekhalā - srisraḥ syuḥ kamalaṃ tathaiva paritastāsāṃ tu bāhye bhavet | kaṇṭho golakavistṛtāṅgulamito dairghyeṇa tasyordhvataḥ syādagraṃ caturaṅgulāyatamatho vistāratastatsamam || 7-2 || kaṇṭhasyāpyatha madhyavarti suṣiraṃ tad vai trikoṇāyataṃ nirgaccheddhi yathāyataṃ tadavaṭaṃ yāvat kaniṣṭhā viśet | tatpṛṣṭhaṃ kamalāṅkitaṃ khalu mukhaṃ sarvaṃ gajoṣṭhopamaṃ śiṣṭaṃ vartuladaṇḍamasya tu bhavedagraṃ sarojāṅkitam || 7-3 || daṇḍāgraṃ pariṇāhataḥ sarasijasyādho yathartvaṅgulaṃ sthūlo'sau kramaśaḥ prakoṣṭhamiva tanmūlaṃ ca vasvaṅgulam | tatra syād vṛṣabho'thavā sarasijaṃ ślakṣṇākṛtiḥ sarvato nirdoṣaḥ śubhadeśajān kṣitiruhāñchitvā srucaṃ kārayet || 7-4 || srugjātistu bhavet sruvaṃ suvihitaṃ tāladvayāyāmakaṃ kuryād vartulamaṅgulena vadanaṃ tasyāvaṭe'rdhāṅgule | bhittirmadhyagatā smṛtā yavamitā tadgartayoḥ ślakṣṇayoḥ karṣājyasthiti goṣpadākṛti ca tatpṛṣṭhe yavābhyāṃ sphijau || 7-5 || sphiṅmadhyena yavapramāṇavihitā rekhā ca vaktrādadhaḥ kaṇṭhaḥ paṅkajalakṣaṇastu tadadho daṇḍaḥ suvṛttaḥ samaḥ | daṇḍāgraṃ pariṇāhato'ṅgulamitaṃ mūlaṃ tato'dhyardhataḥ syād gopucchanibhaṃ galāt prabhṛti tat sthūlaṃ hi mūlaṃ yathā || 7-6 || bāhumātriyo'ratnimātriyo vā sruca ityanye | sruksruvādhikāraḥ | bhittvā śobhanaśākhikāṃ yadi bhavecchamyudgatāśvatthajā no cet kevalapippalāt tadaraṇirbhānvaṅgulairāyatā | nāho'syāstu ṣaḍaṅgulena tu śiro mūle'ṅghriragre smṛto yonirmadhyagatāṅgulaiḥ śrutimitairmanthānayogyā bhavet || 7-7 || aśvatthena tathottarāraṇirapi syāt ṣaḍbhirevāṅgulaiḥ kuryād bhrāmakamasya khādiramṛjaṃ netraṃ ca rajjuṃ dṛḍhām | tatrāgniṃ janayet tathendhanamapi tvagvarjitaṃ sāravad bhinnaṃ śastatarūdbhavaṃ dhamanamapyagnerdhavitrādinā || 7-8 || araṇyādividhiḥ | vakrāḥ śīrṇadalāḥ kṛśāḥ kṛmihatā bhinnāstvaśastrāhṛtā hrasvāḥ sthūlagatatvaco'pyupahatā dīrghāgnidagdhādayaḥ | varjyāḥ syuḥ samidhaḥ śucisthalabhuvaḥ śeṣāḥ samaṃ cheditā madhyānāmiakayostu nāhasadṛśāḥ śastāḥ kaniṣṭhādhamāḥ || 7-9 || tālāyatāstu samidhaḥ khalu śāntikādau saptāṅgulā bhramaṇacāṭanakeṣu śastāḥ | vidveṣasādhanavidhau caturaṅgulāstā vakrāḥ ṣaḍaṅgulamitā api māraṇeṣu || 7-10 || ākṛṣṭivaśyaviṣayeṣu śarāṅgulāḥ syuḥ prādeśamātrasamidho'pyaviśeṣakṛtye | kṣudreṣu pṛṣṭhamanale juhuyāt tathāgraṃ cāgnau juhoti hi śubheṣu yathopadeśam || 7-11 || idhmo'ṣṭādaśabhiḥ samidbhiruditaḥ prādeśamātro'thavā ratnyāyāmamitaḥ kvacit paridhayo hastāyatāḥ syusrayaḥ | dīrgho dakṣiṇatastu paścimaśayaḥ sthūlastanurhrasvakaḥ saumye kauśikajāśca pālakakuśāḥ śreṣṭhā hi darbhāḥ kramāt || 7-12 || vyagrā hastanakhāhṛtāḥ kṛmihatāḥ karmāntarāyojitāḥ yāmyā vyāghravilaṅghanādyupahatā dhūmrordhvaśuṣkādayaḥ | varjyāḥ śyāmalakomalāḥ pratinavālūnārdraśuṣkāstathā darbhāḥ syuryadihāgnikāryapaṭale veṇyādikaṃ coditam || 7-13 || tatra triṃśaddarbhadalakṛtā veṇiḥ | aṣṭyatyaṣṭidhṛtyatidhṛtisaṃkhyā vā darbhāḥ paristaraṇe syuḥ | tattvasaṃkhyādarbhairbaddhaṃ kūrcaṃ jñānakhaḍgaḥ | darbhadvayena sāmānyam | darbhapañcakena viśeṣakūrcamiti saṃhitāṭīkāyām | pañcabhiḥ pañcabhirdarbhaiḥ praṇītāprokṣaṇīvidhau | kūrcadvayaṃ bhavet saptadaśabhirbrahmakūrcakam || 7-14 || dvādaśāṅgulakaṃ daṇḍaṃ brahmagranthyekamaṅgulam | tadagraṃ tryaṅgulāyāmaṃ kūrcānāṃ tu prakalpayet || 7-15 || madhyena grathitaṃ tu darbhayugalaṃ prādeśamātraṃ bhavet saṃskāre tu pavitrakaṃ smṛtamatha dvandvaṃ ca vidyotane | sruksammārjanake tvatuṣṭayamiha syād vai kuśānāṃ ghṛte darbhāgradvayamaṅgulāyatamathātrārkāṅgulaṃ prastare || 7-16 || tālāyatābhyāṃ darbhābhyāṃ grathitaṃ caturaṅgulam | pavitraṃ syād dvijātīnāṃ tribhiḥ kṣudreṣu hastayoḥ || 7-17 || brahmagranthirdvijātīnāṃ smṛto hastapavitrake | kevalaścānulomānāṃ dūrvaiva strīcaturthayoḥ || 7-18 || daśottaraśataṃ tvevaṃ darbhāḥ syuḥ prastāraṃ vinā | iti baudhāyanamatam | idhmavarhiṣāṃ vidhiḥ | bhūmiḥ sthaṇḍilasaṃjñitā sapadi yā gogomayālepitā gokarṇāṣṭakamātrakaṃ ṣaḍatha vā gocarmamātraṃ smṛtam | nadyādeḥ sikatāḥ śubhāstu dhavalāḥ prasthairmitāḥ pañcabhiḥ sāmānyena tadāha homaviṣaye bodhāyanaḥ sthaṇḍile || 7-19 || sthālyājyasya bhaveccharāvasadṛśī vistārato'ṣṭāṅgulā vistārārdhasamucchrayāpi ca bhavennālaṃ ca vedāṅgulam | vistāreṇa ṣaḍaṅgulocchritasamaṃ pātraṃ praṇītāmbhasāṃ syādaṣṭāṅgulavistṛtocchrayasamā nālānvitā prokṣaṇī || 7-20 || atra pauṣkare - sarvatra svarṇarajatatāmramṛnmayāni pātrāṇi uttamamadhyamādhamaphalāni bhavanti iti | aṣṭābhiḥ kuḍubaiḥ prapūritacaruḥ sthālī smṛtā cādhamā madhyārkairvasuyugmakaiḥ parimitā syāduttamā tāmrajā | śreṣṭhādyāstvadhamāstrisaptakamitā darvyaṅgulānāṃ bhaved dairghyāt saptaśarāṅgulairiha śirovṛttaṃ tu pucchaṃ dvayāt || 7-21 || śālīnāṃ sitataṇḍulāḥ sakalamā nīvārajāḥ ṣāṣṭikāḥ saṃśuddhāstuṣaśarkarādirahitāḥ śuklārjitāḥ syuścaroḥ | śreṣṭhaṃ yat svapaśornavaṃ ghṛtamatha krītaṃ navaṃ madhyamaṃ krītājyaṃ yadanūtanaṃ tadadhamaṃ gavyaṃ bhaved gālitam || 7-22 || kṣaudraṃ gandharasādyadūṣitamapi krītaṃ punargālitaṃ grāhyaṃ krītasitopalādyabhinavaṃ khaṇḍaṃ gulaṃ caikṣavam | pūrvaṃ pūrvamiha praśastamakhilaṃ śuddhaṃ ca śuklārjitaṃ homādeśca tilādidhānyamakhilaṃ saṃśodhya tu kṣālitam || 7-23 || yaccānyat phalamūlavastu surasaṃ grāhyaṃ viśuddhaṃ navaṃ tatrāṅguṣṭhamitāhutistu kathitā hyannasya śālyādiṣu | syāt pañcāṅgulibhirdhṛtaṃ dravaraseṣūktaṃ sruvāpūritaṃ lājānāṃ khalu muṣṭireva kusumeṣvekaikamabjādiṣu || 7-24 || vallīnāṃ caturaṅgulaṃ kaṇatile saktuṣvapi syānmṛgī sāṅguṣṭhā khalu madhyamāṅguliyutā nāmnā mṛgīsaṃjñitā | gandhānāṃ caṇakīmitaṃ tu badarībījopamaṃ guggulo- rbhakṣyāṇāṃ ca mahāphalādiṣu bhavedakṣapramāṇāhutiḥ || 7-25 || kharjūreṅgudagostanībadarikājambūphalānāṃ tathā patrāṇāṃ pṛthagekamekamuditā parvaikamikṣorapi | nānābhakṣyavimiśrahomaviṣaye pañcāṅgulībhirdhṛtaṃ dūrvāgratritayaṃ tathaiva samidhāmekaikamevāhutiḥ || 7-26 || āhutipramāṇam | syād vardhanyapi pūrṇabhārasalilā kuṃbhaśca khāryambubhṛd droṇāmbhaḥparipūritastu kalaśaḥ pūrṇaṃ śivāt karkarī | pūrṇā syād ghaṭikāḍhakena kuḍubadvandvaṃ śarāvaṃ bhave- dāpūrṇaṃ kuḍubena vā prasarataḥ śaṅkhaśca dīpastathā || 7-27 || pātramānam | vakṣye śuddhimapīha pātraviṣayāṃ dravyādikānāṃ tathā yāvad gandhavilepanādyapagamastāvajjalaiḥ kṣālayet | cūrṇairapyavagharṣayet punarapi prakṣālya coṣṇairjalaiḥ pātrāṇāṃ bhavatīha śuddhiradhunā śuddhirviśiṣṭocyate || 7-28 || sauvarṇaṃ salilena śudhyati yathā lepāpanodo bhavet pātraṃ śulbamayaṃ tathāmlasalilaistārodbhavaṃ gomayāt | kāṃsyaṃ bhasmajalaistathā maṇimayaṃ sūryāṃśubhirvāmbhasā mṛtpātraṃ dahanena cedabhinavaṃ tattakṣaṇād dāravam || 7-29 || dāhādāyasaśuddhirevamuditā lauhāni tatkartṛbhiḥ sparśād vā turagānanābhigamanācchudhyantyanatyāhatau | śuddhiścarmasu rajjuvastraviṣaye cet kṣāravāriplavāt syāccālābukavaiṇave'mbupavanaṃ gopālakāgharṣaṇāt || 7-30 || śuddhiḥ sodakabhājaneṣvapi bhavet paryagni kṛtvā tathā dhānyānāṃ phaladarbhamūlasamidhāṃ saṃprokṣaṇādhāvanaiḥ | kauśeyādidukūlapaṭṭavasanānyālabdharaṅgāni yā- nyambhaḥsekavirāgakāṇi dhavalaiḥ śudhyanti siddhārthakaiḥ || 7-31 || tyājyaṃ dāravavaiṇavādikamatho bhāṇḍaṃ tathā mārttikaṃ śleṣmocchiṣṭamalādiduṣṭamathavā nirmālyasandūṣitam | snehānāmapi śuddhiratyupahatirnocedabhidyotanā- cchudhyedambujalāśayādiṣu niśāsvagneḥ śikhādarśanāt || 7-32 || gobhirvādhyuṣitā nikhānitatalākṛṣṭāthavā sūdghṛtā bhūḥ śudhyed bhavanādikaṃ ca salilaiḥ sadgomayālepitam | puṇyāhād dvijabhojanairapi tathā collekhanād vā sthalaṃ śudhyet pātakīnābhibhāṣya vacasāṃ śuddhirdvijābhāṣaṇāt || 7-33 || prāṇāyāmaiḥ śudhyati dehaḥ samanaskaḥ spṛṣṭvāspṛśyānapsu nimagnaḥ sahacelaḥ | jagdhvā yattad vā kṣutaniṣṭhīvanajṛmbhā- svācamyādbhiścāntyajaśūdrādyavaloke || 7-34 || niḥ sāryāmbhaḥ kūpajalādermahadarṇo- vegāt spṛṣṭaṃ vāṃśubhiraṃśoriha śudhyet | sāmānyāgniḥ prokṣaṇato'nyatra gato vā prāyaścittād cāgnimukhāccāhitavahniḥ || 7-35 || gandhādīnāṃ mantrajalaiḥ prokṣaṇataḥ syāc- chuddhiḥ kṣīre cāndhasi vājyaṃ tvabhidhārya | darbhodyotācchudhyati nātiprahatiśce- cchiṣṭānāmapyevamivohyā pariśuddhiḥ || 7-36 || sāmānyeyaṃ sarvaguṇānāmapi hetuḥ karmadravyasvātmasu suddhirmanaso yā | śuddhiḥ sā sādyasya tu rāgādyaviduṣṭā ceccatvāro'pyasya karasthāḥ puruṣārthāḥ || 7-37 || iti śrīmadīśānaśivagurudevapaddhatau tantrasāre sruksuvādilakṣaṇaṃ nāma saptamaḥ paṭalaḥ | athāṣṭamaḥ paṭalaḥ atha mantrātmabhūtānāṃ devatānāṃ yathocitā | pūjā siddhikarī jñeyā dṛṣṭādṛṣṭaphalapradā || 8-1 || tayā syurdevatāstuṣṭāḥ puruṣārthaphalapradāḥ | pūjā sā trividhā jñeyā śreṣṭhamadhyādhamakramāt || 8-2 || pūjottamā bhavati ṣoḍaśadhopacārairyā madhyamā prabhavatīha daśopacārā | pañcopacāravidhinā tvadhamā saparyetyāsāṃ yathā vibhavamarcanamāśrayīta || 8-3 || kalpatantraguruproktā yasya mantrasya yādṛśī | pūjā śreṣṭhādibhedena tayārādhyaiṣa sādhayet || 8-4 || āsanāvāhanārghyādi pādyamācamanīyakam | sāṅgopāṅga tathā snānaṃ vāsanābharaṇāni ca || 8-5 || gandhaḥ puṣpaṃ tathā dhūpo dīpaścarunivedanam | agnikāryaṃ namaskāro japapūjāsamarpaṇam || 8-6 || iti ṣoḍaśadhoddiṣṭā hyupacārāḥ samāsataḥ | arghyaṃ pādyaṃ tathācāmaḥ snānaṃ gandhaśca puṣpakam || 8-7 || dhūpadīpanivedyāni namaskāraśca te daśa | madhyamāyāṃ tu pūjāyāmupacārāḥ prakīrtitāḥ || 8-8 || gandhaḥ pūṣpaṃ dhūpadīpau nivedyaṃ pañcaivaṃ syustūpacārāḥ kaniṣṭhe | apyeteṣāṃ lakṣaṇānāṃ prabhedāḥ saṃlikhyante sādhakānāṃ hitāya || 8-9 || śaktyādisvāṅgaśaktyantaṃ pīṭhābjaṃ vābjameva vā | yat tanmatravidhānoktamāsanaṃ tat pracakṣate || 8-10 || ādhāro vetyāsanaṃ devatāyāḥ svāsīnāsmin pūjyate devateṣṭā | dhātorāsetyasya caivopaveśaḥ siddhaṃ tasmādāsanaṃ prāk praśastam || 8-11 || vyomāmbujādatho bindorhṛdayādvārkamaṇḍalāt | yat tattvamānayītāasmin tadāvāhanasaṃjñitam || 8-12 || svata evābhipūrṇasya tattvasyehārcanādiṣu | sādaraṃ saṃmukhībhāvastadāvāhanamiṣyate || 8-13 || puṣpairañjalimāpūrya hṛdayādisthitaṃ vibhum | sauṣunnamārgeṇādāya bindorabhyuditaṃ smaran || 8-14 || tāvaduccārayenmantraṃ yāvanniṣkalagocaram | tasmādādāya visrabdhaḥ sthiradhīḥ purataḥ sthite || 8-15 || bimbe vā sthaṇḍile vāpi nyasedāvāhanaṃ tu tat | āvāhanāṅgabhūtāni sthāpanaṃ sannidhāpanam || 8-16 || saṃnnirodhāmṛtīkārāvavakuṇṭhanameva ca | sākārasyeṣṭadevasya pūjārthaṃ kalpitāsane || 8-17 || upaveśanamuddiṣṭaṃ sthāpanaṃ nāma bhaktitaḥ | ākarmakāṇḍaparyantaṃ sannidhyaḥ daivatasya tu || 8-18 || avicchedena pūjāyāṃ sannirodhaḥ sa kathyate | avibhinnasvabhāvānāṃ yadabhinnaṃ prayojanam || 8-19 || aṅgānāmaṅginā sārdhamamṛtīkaraṇaṃ hi tat | ānandāyatanaṃ tattvaṃ saccidānandavigraham || 8-20 || tadetanmūrtagaṃ dhyeyaṃ yat tat syādavakuṇṭhanam | avakuṇṭhanavat tejo rucirāṅgapravardhanam || 8-21 || lāvaṇyāmṛtapūrāḍhyaṃ yattaduktaṃ prarocanam | pūjāṃ prayujyamānāṃ tu gṛhītvānugrahādikam || 8-22 || kartuṃ sāmarthyamasyāsti yat tat syāt saṃnidhāpanam | āsanāvahānādhikāraḥ arghyaṃ nāmārhaṇaṃ proktaṃ tadarhāyāgatāya yat || 8-23 || kalpitaṃ dīyate tat tadvidhānādarcanādiṣu | taccāsya trividhaṃ jñeyaṃ śaivaṃ śāktaṃ ca vaiṣṇavam || 8-24 || śaivamarghyaṃ ṣaḍaṅgaṃ cāpyaṣṭāṅgaṃ ca dvidhā bhavet | gandhapuṣpākṣatakuśā dūvārgraṃ ca tathodakam || 8-25 || bhojendrabrahmaśambhūktaṃ ṣaḍaṅgārghyamudāhṛdam | kuśākṣatatilā dūrvā gandhaḥ puṣpaṃ yavāstathā || 8-26 || kṣīraṃ cāṣṭāṅgamarghyāmbhaḥ śaivaṃ syād vijayoditam | gandhapuṣpākṣatayavāḥ kuśadūrvāgrasarṣapāḥ || 8-27 || āpaścetyaṣṭabhirdravyaiḥ śāktamarghyamudīritam | siddhārthākṣatadarbhāgragandhapuṣpayavāḥ phalam || 8-28 || tilāścetyaṣṭabhiryuktamambho'rghyaṃ vaiṣṇavaṃ smṛtam | hairaṇyaṃ rājataṃ tāmramalābhe vātha dāravam || 8-29 || pātraṃ trikuḍuvaiḥ pūrṇamarghye śaṅkhastu vā bhavet | āpūryārghyaṃ tu mūlāṅgairabhimantryāmṛtīkṛtam || 8-30 || dhyātvā tu sakalopādhivigrahaṃ saṃmukhaṃ vibhum | paramāmṛtaniḥṣyandadhavalīkṛtadiṅmukham || 8-31 || samutkṣipya viśeṣārghyabhājanaṃ vāmapāṇinā | paścānnivedayedarghyaṃ dakṣiṇena kareṇa tu || 8-32 || arghyavidhiḥ | pādyaṃ tu sarvasāmānyaṃ dūrvāśyāmākapaṅkajaiḥ | lakṣmyāmbhasā samāpūrya pādyaṃ dadyāt tu pādayoḥ || 8-33 || sajātīphalatakkolalavaṅkaṃ śītalaṃ jalam | prapañcādiṣu yat proktaṃ sāmānyācamanīyakam || 8-34 || dadhimadhvājyadugdhāmbhāṃsyekīkṛtya vidhāya tu | sahemaṃ kāṃsyapātreṇa kūrcābhyāṃ parigṛhya ca || 8-35 || madhuparkaṃ tu tad dadyāt sāmānyaṃ tacca mantrataḥ | na nityayajaneṣviṣṭaṃ madhuparkanivedanam | naimittikeṣu tacchastaṃ pratiṣṭhāsnāpanāadiṣu || iti pauṣkare | punarācamanīye ca śastamambhaḥ sugandhi ca || 8-36 || namaḥ svadhā tathā svāhā vaṣaḍjātiyujā hṛdā | arghyādikacatuṣkaṃ tu dadyādevaṃ yathākramam || 8-37 || arghyasya trīṇi pātrāṇi pādyasyāpi trayaṃ bhavet | ṣaḍācamanapātrāṇi tathaikaṃ madhuparkake || 8-38 || arghyamādau tathā snāne pūjānte ca pradīyate | ādau snāne vibhūṣānte pādyaṃ kāleṣu vai triṣu || 8-39 || pādyānte madhuparkānte snānādyantāmbarādiṣu | nivedyānte ca ṣaṭsveṣu dadyādācamanīyakam || 8-40 || dhūpe dīpe ca naivedye tāmbūlaṃ vā phalādikam | nivedyācamanaṃ dattvā kartavyaṃ karma cottaram || 8-41 || prathamācamanīyānte madhuparkaṃ pradāya tu | sakṛdācamanaṃ dattvā tato gandhādinārcayet || 8-42 || pādyācamanamadhuparkādhikāraḥ | apanīya tu nirmālyaṃ gandhapuṣpādinārcayet | mūrdhni dūrvākṣatān dattvā tataḥ snānaṃ samārabhet || 8-43 || ni(rmatsa?majja)naṃ tu devasya prathamaṃ kārayet tataḥ | sugandhatailenābhyajya tathā tailāpanuttaye || 8-44 || yavagodhūmamāṣādicūrṇairudvartayedapi | īṣaduṣṇāmbuśītādbhiḥ sekāllepāpanodanam || 8-45 || samūlāṅgamanornyāsaḥ puṣpadhūpasamarpaṇam | phalāpūpādinaivedyaṃ gītavādyādimaṅgalam || 8-46 || pañcagavyāmṛtasnānaṃ punarlepāpanodanam | gandhāmalakahāridrakuṅkumodvartanāni ca || 8-47 || mūlāṅgavaidikairmantraiḥ sugandhāmbhobhiṣecanam | yathopapattikalaśairabhiṣekaśca saṃbhavet || 8-48 || māṅgalyapiṣṭadīpādyairnīrājanavidhistathā | viśuddhavāsasā bimbasthitatoyāpamārjanam || 8-49 || hemapuṣpādinā śaśvadaśūnyaṃ mastakaṃ yathā | itthaṃ hi viṃśatyaṅgaṃ tu snānaṃ sāmānyamīritam || 8-50 || eteṣāṃ yadalabhyaṃ syānmanasā tat prakalpayet | snānādhikāraḥ tato vāsāṃsi śuddhāni sūkṣmāṇyabhinavāni tu || 8-51 || dukūlapaṭṭakārpāsadevāṅgādīni yāni ha | anyatrānupayuktāni vikeśānyahatāni ca || 8-52 || bhaktyā yathopapannāni śastānyatra pradāpayet | bhūṣaṇāni ca haimāni nānāratnojjvalāni tu || 8-53 || pādādyākeśayogyāni yathāvibhavasārataḥ | alābhe manasā vāpi taṃ tu samyag vibhūṣayet || 8-54 || darpaṇaṃ nirmalaṃ cātra sthāpayet purataḥ prabhoḥ || vastrabhūṣaṇavidhiḥ | gandhaśca trividho jñeyaḥ śaivaḥ śāktaśca vaiṣṇavaḥ || 8-55 || candanaṃ kuṅkumaṃ kuṣṭhaṃ dalośīraṃ tathāgaru | karpūraṃ hiriberaṃ ca śaivaṃ gandhaṃ pracakṣate || 8-56 || candanāgarukarpūramāṃsīkuṅkumarocanāḥ | kaccoravānarābhyāṃ ca śākto gandha udāhṛtāḥ || 8-57 || candanośīratoyāhvairmāṃsīkuṣṭhaṃ murāgarū | kuṅkumaṃ ceti vai gandhamaṣṭāṅgaṃ vaiṣṇavaṃ viduḥ || 8-58 || puṣpāṇi caiva kathyante prāgvacchaivādibhedataḥ | tānyāgneyāni saumyāni saumyāgneyāni ca tridhā || 8-59 || sāttvikānīha śuklāni rājasānyaruṇāni tu | kṛṣṇāni tāmasāni syuḥ pītaṃ rājasasāttvikam || 8-60 || śyāmaṃ tamorajomiśraṃ patreṣvapyevameva hi | sāttvikādyaistu kusumaiḥ phalaṃ syāt sāttvikādikam || 8-61 || śvetārkaṃ karavīrakaṃ ca kamalaṃ durdhūrakāra *?dhe rājārkaṃ ca sitāmbujaṃ ca tulasīsāśokasaccampakaiḥ | kalhāraṃ bakapāṭale vakulakaṃ dve mallike mālatī- pālāśasthalapadmadarbhadama(ne? nai) rmārgacchadaṃ dūrvayā || 8-62 || tadvad granthiśamībṛhanmaruvakaiḥ punnāganāgāsanai- rnandyāvartatamālakubjavijayāmandārakāśmīrakaiḥ | śastānyutpalakarṇikārakusumaiḥ kādambabailvānyatho nīlaṃ cotpalamityamūni kusumānyuktāni śaivānyalam || 8-63 || śaste dve tulasī sitāmbujamatho raktābjapālāśake jātīkubjakamādhavīdamanakaiḥ punnāganāgāsanaiḥ | nandyāvartaśamīsthalābjavijayāsanmallikācampakai- rbilvaṃ cotpalaketakādyabhinavaṃ kundaṃ tathā pāṭalam || 8-64 || lakṣmīdevisahāḥ sabhṛṅgamusalībhītendravallyastathā bhadrā śrīpatilaṅghitā ca daśamī dūrvātha jambūcchadam | kalhāraṃ karavīramekadalakaṃ padmaṃ kuśāḥ kairavaṃ raktaṃ ceti vilomato'dhikaphalaṃ puṣpaṃ bhaved vaiṣṇavam || 8-65 || ambhojotpalabandhujīvavijayāḥ punnāganāgānyatho jātīkundakaraṇḍacampakajapāyūthīramāpāṭalaiḥ | bilvāśokahayārikubjadamanairmandāradūrvādalai- rnandyāhvāpyaparājiteti kusumānyuktāni śāktāmyalam || 8-66 || nirgandhāni tathogragandhakaṭukānyaspṛśyaduṣṭāni cā- pyanyāyopahṛtāni vā nakhakṛmīcihnāni tunnāni vā | ūrṇāsūtraśiroruhādyupagatairmlāyatpurāṇāni vā kālātītavilaṅghitāni ca tathā puṣpāṇyatho varjayet || 8-67 || tredhā coditapuṣpajātiṣu na ceduktāni varjyāni tānya- nyonyapratiṣedhadarśanamapi syād yatra coktaṃ vinā | anyasmai parikalpitāni ca tathā varjyāni tad yuktito yadyasyātra viśeṣatastu vihitaṃ taddaivataṃ toṣayet || 8-78 || sūryāgnyostrividhaistathaiva kusumairiṣṭaṃ hi vighneśituḥ śāktānyapyatha śāmbhavāni ca tathā skandāryacaṇḍādiṣu | śāktānyeva manojavāggirisutādurgāṣṭamātṛpriyā- ṇyambhojāsanadevarājakamalāḥ pūjyāstathā vaiṣṇavaiḥ || 8-69 || nandyāvartairardharātre ca kālye prāg rātreḥ syānmālatīmallikābhiḥ | ahvyevābjairutpalaiḥ sarvadā vā haimaiḥ prātaḥ kesarairardharātre || 8-70 || ā vaivarṇyāt kesarāṇāṃ sarojaṃ bailvaṃ patraṃ dāmanaṃ ca trirātram | pūjāyogyaṃ kārṇikāraṃ tu pakṣaṃ na syājjīrṇaṃ māsaṣaṭkaṃ bakākhyam || 8-71 || puṣpādhikāraḥ dhūpadravyeṣu sarveṣu śreṣṭhaḥ kṛṣṇāgarurbhavet | karpūramadhikaśreṣṭhamagarūpahitaṃ tathā || 8-72 || gugguluśca tathośīracandane madhyame smṛte | śrīvāsasarjāvadhamau tadvallākṣā dhṛtaṃ madhu || 8-73 || sarvairetaiḥ sitopetairdhūpa ukto daśāṅgikaḥ | nirdhūmasphuradaṅgāre nirjvāle ca nirindhane || 8-74 || dhūpaṃ dadyādadhaḥ kiñcid ghaṇṭāṃ vāmena vādayet | viśuddhasitasūtreṇa syurvarttyo vātha tūlajāḥ || 8-75 || dīpārthaṃ goghṛtaṃ mukhyaṃ madhyāntye tailamāhiṣe | sakarpūradaśo dīpaḥ phalaṃ dadyācchatādhikam || 8-76 || dīpaḥ kevalakarpūraḥ sahasraguṇa ucyate | prabhūtasnehasaṃpūrṇairdaśabhirvā navāṣṭakaiḥ || 8-77 || dīpaiḥ pratinavairārād bhrāmyamārātrikaṃ bhavet | na dagdhaśeṣavartyā tu punardīpaṃ pravartayet || 8-78 || nocchiṣṭāśucitailādyairnānyatailaghṛtādinā | dhūpadīpavidhiḥ | vrīheḥ pañcaśataṃ talaṃ dviguṇitaṃ te dve prakuñcaṃ smṛtaṃ te dve'tha prasaraṃ tathaiva kuḍubaṃ prasthārdhakaṃ taddvayam | prasthaṃ pātramathāḍhakaṃ śivamatho droṇaṃ ca khāriḥ kramāt khārīṇāṃ tritayaṃ hi bhāra udito mānaṃ yathāśāstrataḥ || 8-79 || nityaṃ naimittikaṃ ceti naivedyaṃ dvividhaṃ matam | taccottamottamādyaṃ tu navabhedena vakṣyate || 8-80 || taṇḍulāḥ śālijāḥ śastāḥ kalamā rājaśālijāḥ | nīvārajāstvatho madhyā vrīhijā vaiṇavāstathā || 8-81 || priyaṅguyavagodhūmaśyāmākāstvadhamāḥ kramāt | taṇḍulebhyo'ṣṭamāṃśāḥ syurupadaṃśāstathā dadhi || 8-82 || dvātriṃśadaṃśamājyaṃ syāccharkarāmadhunī tathā | tatra nityavidheraṣṭadroṇaśālijataṇḍulaiḥ || 8-83 || sārdharātraṃ catuṣkālaṃ pūjāyāṃ vinivedayet | pāyasaṃ kṛsaraṃ gaulamannaṃ tacca caturvidham || 8-84 || yathocitopadaṃśājyadadhyapūparasottaram | sagītanṛttavāditraṃ sabhūtabalimaṅgalam || 8-85 || tatra pañcaśataṃ dīpāstvevaṃ syāduttamottamam | ṣaḍbhirdroṇaiścatuṣkālamabhyarcya vinivedayet || 8-86 || sahomaṃ dviśataṃ dīpāḥ syurgītabalinartanaiḥ | kuryāt pūrvānusāreṇa tat syāduttamamadhyamam || 8-87 || pañcadroṇaiścatuṣkālaṃ nivedyaṃ pūjanaṃ tathā | aṣṭottaraśataṃ dīpairgītavādyabalikriyāḥ || 8-88 || agnikāryaṃ ca kurvīta syādevaṃ tūttamādhamam | sacaturdroṇanaivedyaṃ catuṣkālocitārcanam || 8-89 || gītādyaṃ balihomau ca pradīpāḥ syuśca saptatiḥ | madhyamottamamevaṃ syānmadhyamadhyemathocyate || 8-90 || bhārārdhataṇḍulaiḥ prāgvannaivedyaṃ cārcanādikam | madhyāhna eva homaḥ syād dvikālaṃ nartanādikam || 8-91 || catvāriṃśat pradīpāḥ syurmadhyamadhye balistathā | khāritaṇḍulanaivedyaṃ catuṣkālārcanā baliḥ || 8-92 || homo dvādaśa dīpāḥ syurgītādyaṃ madhyamādhamam | sāyaṃprātastvāḍhakābhyāṃ śivaṃ tanmadhyāhne syādahni vedapradīpāḥ | rātrāvaṣṭau syustrikālaṃ ca pūjā pañcātodyaiḥ syāt kaniṣṭhottamākhye || 8-93 || prātaḥ pātraṃ sāyamapyatra pātraṃ syānmadhyāhne tvāḍhakaṃ cāhni dīpau | tatvāro vai rātridīpāstrikālaṃ pūjetyuktaṃ madhyamaṃ yat kaniṣṭhe || 8-94 || sāyaṃprātaḥ pratiprasthadvayanaivedyamarcanam || 8-95 || dīpo'hni niśi dīpāvityuktaṃ syādadhamādhamam | nityanaivedyaprakaraṇam | aṣṭadroṇaṃ samārabhya yāvad dvādaśabhārakam || 8-96 || naimittikaṃ syānaivedyaṃ navadhātrāpi pūrvavat | uttamottamapūrvaṃ tu pūjāṃ caivaṃ samūhayet || 8-97 || syāt kāmyamapi naivedyaṃ yāvad vā prārthitaṃ bhavet | na kālaniyamastatra sāṅgaṃ pūjā praśasyate || 8-98 || naimittikakāmyavidhiḥ | kṣīraṃ tribhāgaṃ bhāgastu taṇḍulāḥ pāyasasya tu | kṣīrājyataṇḍulatilāḥ samāḥ syuḥ kṛsarānnake || 8-99 || bhinnamudgaiḥ śubhāstaṇḍulāḥ syuḥ samāstasya cārdhaṃ ghṛtaṃ syād ghṛtārdhaṃ gulam | taṇḍulebhyastathā yopayaḥ ṣaḍguṇaṃ syād gulānnaṃ tu tad yuktarambhāphalam || 8-100 || dhautadantā dvijāḥ snātaśuklāmbarā vajrapūtairjalairmauninastaṇḍulān | kṣālayeyustathā saptakṛtvo'ṅgakairjvālayeyustathāgniṃ dhavitrādinā || 8-101 || dhyātvā culliṃ śaktimagniṃ ca rudraṃ vahnerbījāt tārakād vābhipūjya | tasminnagnau taddhaviḥ sādhayeyuroṅkārājyaṃ cābhidhāryāhareyuḥ || 8-102 || bṛhatyaḥ kadalyastathā kuṇḍahālyaḥ sakūśmāṇḍamuktaṃ bhavet karkarī ca | tathā kāravellaṃ ca cūtārdrakākhye bṛhanmudgamudgāstathā nālikeram || 8-103 || saśimbāśca māṣāstathā cidbhaṭākhyaḥ kulasthāśca śastāḥ prakṛṣṭopadaṃśāḥ | kadalyādipakvaiḥ sitāpyoṣaloṇairyutaḥ syād yavānīdadhikvāthasūpaḥ || 8-104 || tathā modakāṃścopadaṃśāṃśca kuryād ghṛtavyoṣaloṇairyavānīṣṭapiṣṭaiḥ | tataḥ pātravargaṃ bahiḥ śodhayitvā saśaṅkhadhvajacchatramutthāpayecca || 8-105 || hiraṇyādyamantraṃ hṛdā dhautamadbhiḥ kadalyādipatrāṇi vātrābhighārya | havistatra dattvā yutaṃ copadaṃśaiḥ kadalyādipakvaiḥ phalairmodakaiśca || 8-106 || sitākṣaudradugdhe'tha dadhnā tu gavyaṃ ghṛtaṃ cārugandhaṃ navaṃ rāgabhāgam | nivedyāt pradeyaṃ tu puṣpārpite'smiṃstato dhenumudrāmṛtaiḥ plāvayitvā || 8-107 || samprokṣya mūlamantreṇa dattvāmbho'gnipriyāntikam | sapuṣpadakṣiṇakaro haviḥ spṛṣṭvā nivedayet || 8-108 || dhyāyet tanmanasā divyamannājyaṃ tṛptikārakam | pānīyaṃ ca nivedyāsmai hṛdyaṃ śītaṃ sugandhi ca || 8-109 || bahirnirgatya taccheṣamannaṃ hutvānale'pi ca | mūlāṅgādividhānena tattanmantreṇa sādhakaḥ || 8-110 || tatra kiñcid baliṃ dattvā vahniṃ bhaktyā kṣamāpayet | pradakṣiṇanamaskārastutibhiḥ saṃprasādayet || 8-111 || prakṣālya caraṇau samyagācānto'ntaḥ praviśya tu | sutṛptaṃ daivataṃ smṛtvā dadyādācamanīyakam || 8-112 || tato lavaṅkakarpūratakkolakramukānvitam | nivedayecca tāmbūlaṃ gandhapuṣpārcitaṃ tataḥ || 8-113 || dhūpayitvā namaskṛtya japenmūlaṃ tu śaktitaḥ || naivedyādhikāraḥ | aṅgāni caiva parivāragaṇāṃśca sarvān pañcopacāravidhinā tu yathopapattyā | saṃpūjayedanupapannamihārcaneyaṃ tatkalpayecca manasaiva samahitātmā || 8-114 || atropacārabhedena pūjābhedāṃstathāpare || 8-115 || vadanti tāṃśca vakṣyāmaḥ kiñcidbhedāt puroditāt | daśopacārāḥ kathitā nivedyānte tu pūjane || 8-116 || homāntake tu kathitā hyupacārāstu ṣoḍaśa | balyante cāpi te khyātāḥ pañcaviṃśatisaṃkhyayā || 8-117 || nṛttānte cāpi ṣaṭtriṃśadupacārāḥ prakīrtitāḥ | uttamottamapūjāyāmuttame vā bhavantyuta || 8-118 || āsanāvāhanārghyāṇi pādyamācamanīyakam | sāṅgaṃ snānaṃ tathā vastramupavītaṃ ca bhūṣaṇam || 8-119 || añjanaṃ gandhapuṣpe ca dhūpo dīpaśca darpaṇam | nīrājanaṃ ca naivedyamagnikāryaṃ pradakṣiṇam || 8-120 || namaskāraḥ stutirvādyagīte nityabalistathā | pūjāsamarpaṇaṃ ceti pañcaviṃśaticoditā || 8-121 || athāsanādayaḥ pañca pañcagavyābhiṣecanam | dugdhena dadhnā cājyena madhunakṣurasana ca || 8-122 || abhiṣekastu tatsnānaṃ cakravartyupacārataḥ | vastropavītābharaṇānyañjanaṃ gandhapuṣpake || 8-123 || dhūpadīpau ca mukuraṃ nīrājanavidhistataḥ | mudrāṇāṃ darśanaṃ tadvannaivedyaṃ pustakārcanam || 8-124 || homakarma ca tāmbulaṃ pāduke cāmaradhvajau | chatraṃ ca nityayātrā ca balidānamataḥ param || 8-125 || pradakṣiṇanamaskārastotrāṇyātodyameva ca | gītaṃ nṛttaṃ ca pūjādeḥ samarpaṇamataḥ param || 8-126 || ṣaṭtriṃśadupacārāḥ syurevamuktāḥ kramāt kvacit | vyatyastakramato vā syustattattantroditāstvamī || 8-127 || trividhopacārādhikāraḥ | baliyātrotsavāḥ śastāḥ sthiraliṅgādipūjane | na calasthaṇḍilavidhau maṇḍalakṣaṇikādiṣu || 8-128 || iti nigaditamārgāstūpacārāḥ pradiṣṭāḥ pṛthagiha paripāṭyā tantrabhedeṣu dṛṣṭāḥ | vividhamanusurāṇāṃ ye ca sāmānyakalpāḥ svabhimataphalasiddhiḥ sādhakānāṃ yathā syāt || 8-129 || iti śrīmadīśānagurudevapaddhatau tantrasāre upacārapaṭalo'ṣṭamaḥ || atha navamaḥ paṭalaḥ athocyate naityakamatra karma sāmānyataḥ siddhikaraṃ manūnām | samastavarṇāśramaliṅgabhājāmāvaśyakaṃ yat karaṇīyamekam || 9-1 || prabhāvatīṣveva hi tārakāsu kaulaṃ tu sūryodayadarśanāt prāk | vadanti sandhyāṃ munayaḥ prabhātāṃ tasyāṃ vinidraḥ śayanaṃ ca jahyāt || 9-2 || atra pitāmahaḥ: - nakṣatrajyotirārabhya ā sūryodayadarśanāt | prātaḥsandhyeti tāṃ prāhurmunayo vedapāragāḥ || iti | smaran hṛdambhoruhakoṭarasthaṃ śaivaṃ paraṃ jyotirathātmasaṃjñam | vrajet samutthāya diśaṃ viśuddhāmambhaḥ prabhūtaṃ sulabhaṃ ca yasyām || 9-3 || atra smṛtiḥ: - nivītaṃ dakṣiṇe karṇe samāsajyāmbareṇa tu | avakuṇṭhya śiro maunī malotsargamathācaret || iti | vidūrato mārgajalāśayādeśchanne tṛṇairbhūmitale nivītī | udaṅmukho yāmyamukho'hni rātrau tyaktvā malaṃ cātha gṛhītaśiśnaḥ || 9-4 || jalāntikaṃ prāpya mṛdaṃ viśuddhāmādaya cāṣṭāṅgulakhātalabdhām | nidhāya tāṃ dakṣiṇato dhṛtābhiradbhistu śaucaṃ vidhivat prakuryāt || 9-5 || ekaiva liṅge karayostu tisrastathā gude pañca mṛdaḥ prayojyāḥ | vāme kare sapta daśaiva pāṇyoḥ kaniṣṭhakalpaṃ khalu śaucametat || 9-6 || dve cāpi liṅge karayoścatasro gude daśa syurdaśa vāmapāṇau | hastadvaye dvādaśa ceti mṛtsnāḥ śauceṣvayaṃ madhyavidhiḥ pradiṣṭaḥ || 9-7 || tisro'tha liṅge karayośca pañca tripañcasaṃkhyāstu gude mṛdaḥ syuḥ | vāme kare dvādaśa tatprasaṃkhyāḥ pāṇyorayaṃ śaucavidhirhi mukhyaḥ || 9-8 || utthāya vāsaḥ paridhāya samyagājānusandheścaraṇau karau ca | prakṣālya mṛtsnāsalilairviśuddhairvaktraṃ ca gaṇḍūṣajalairviśodhya || 9-9 || plakṣāmrajambūkakubhāśvakarṇamālūrakāśokalavaṅkajādyam | vaikaṅakatodumbaracampakaṃ vā śastaṃ bubhukṣoḥ khalu dantakāṣṭham || 9-10 || svairaṅgulairdvādaśabhirmitaṃ tatkaniṣṭhikānāhasamaṃ savalkam | pūrvāmukho'dyādupaviśya maunī pradakṣiṇaṃ vāmaradādadhaḥ prāk || 9-11 || mokṣārthināṃ kaṇṭakinastu śastāstadvacchirīṣārjunanaktamālaḥ | śasto hyapāmārga itīha teṣāmaṣṭāṅgulaṃ dantaviśodhanaṃ tat || 9-12 || p. 82) sanimbadhātrīdhavaśeluśigruvānīrakairaṇḍatṛṇaiḥ kuśairvā | sthitaḥ prajalpan śayito'thavādyāt tailāvasikto'pi na dantakāṣṭham || 9-13 || nopoṣitaḥ pāraṇapūrvakālaṃ na janmabhe parvaṇi nāsitāhe | nāpyaṣṭamīśrāddhadineṣu dantān pradhāvayedaṅgulibhirnakhairvā || 9-14 || apica sārdhatriśatikāyāmatra kālottare - pratipatparvaṣaṣṭhīṣu navamyāmapi vā guha! | dantānāṃ kāṣṭhasaṃyoge mahān doṣo'bhidhīyate || it | tadvat tu jihvāmapi mārjayitvā taddantakāṣṭhādi visṛjya dūre | gaṇḍūṣakadvādaśakena paścādācamya tu snānamupakramet || 9-15 || saritsu gaṅgādiṣu mukhyamukhyaṃ tīrtheṣu cānyāsu nadīṣu mukhyam | sarastaṭākādiṣu madhyamaṃ syāt snānaṃ tu kūpeṣu gṛheṣu nīcam || 9-16 || snāyāt tu kūpādiṣu śuddhapātraiḥ snātairdvijaireva samāhṛtādbhiḥ | snāyāt tu noṣṇāmbhasi karmayogyaṃ naitad yato rogiṣu sammataṃ tat || 9-17 || bhuvamaṣṭāṅgulāṃ khātvā tyaktvādho mṛdamasnataḥ | khātāṃ mṛdaṃ samādāya tat khātaṃ paripūrya ca || 9-18 || śirasā payasastīre dhaute saṃsthāpya tāṃ punaḥ | śikhayā śodhayitvā tu varmaṇā vibhajet tridhā || 9-19 || liptvaikabhāgamā nābheḥ prakṣālyācamya vāgyataḥ | dvitīyenāsnayuktena dīptenāṅgāni lepayet || 9-20 || dvijaśceduddhṛtāsīti mantreṇa prārthayed bhuvam | itaro vakṣyamāṇena * * * * * * * * || 9-21 || dhāraṇaṃ poṣaṇaṃ tvatto bhūtānāṃ devi! sarvadā! || tena satyena māṃ pāpaṃ pāpānmocaya dhāriṇi! || it | * * * * * * * * tato'kṣāṇi nirudhya tu | prāṇānāyamya salile nimajjyāsnamanusmaran || 9-22 || kālānalapratīkāśamathopataṭamambhasi | upaviṣṭo hyanudite sūrye sandhyāṃ bhajed dvijaḥ || 9-23 || brāhmīṃ pūrvaṃ tato'strākhyāṃ mantrasandhyāṃ tathetaraḥ | upāsyordhvaṃ jalaṃ kṣiptvā vidhisnānaṃ samācaret || 9-24 || svamantrasannaddhatanuḥ smṛtvātmānaṃ hṛdambuje | tṛtīyaṃ pūrvamṛdbhāgamādāyānābhi vāriṇi || 9-25 || sthitvā vāmakare kṛtvā tridhā tāṃ vibhajet punaḥ | dakṣiṇaṃ bhāgamastreṇa prāk svamūlena tūttaram || 9-26 || aṅgamantreṇābhimantrya gṛhītvāstreṇa dakṣiṇam | huṃphaḍantena rakṣāyai daśadikṣu kṣipet sudhīḥ || 9-27 || mūlābhyastena pūrveṇa jale dakṣiṇapāṇinā | nikṣipya bhrāmayed vāri śivatīrthamanusmaran || 9-28 || aṅgābhyastārkadīptena śiṣṭabhāgena vigraham | sarvamālipya tattīrthaṃ svanāmnāvāhya pūjayet || 9-29 || gandhapuṣpairyathālābhaṃ manasā vā samāhitaḥ | mukhyanadyabdhitīrtheṣu nānyatīrthāni kīrtayet || 9-30 || kīrtanānniṣphalaṃ tat syāt krudhyeccāto na kīrtayet | kevalāmbhassu gaṅgāditīrthānāṃ kīrtanaṃ smṛtam || 9-31 || tattatphalapradaṃ tasmāt tatra tīrthāni kīrtayet | tataḥ prāṇān samāyamya trirnimajjya samāhitaḥ || 9-32 || nimagna eva sāṅgaṃ svaṃ mūlaṃ śaktyā japeddhṛdā | apica dvijaścet - hiraṇyaśṛṅgaṃ varuṇaṃ prapadya ityathāditaḥ sūktamudīrayan hṛdā | nimagna evāmbhasi śaktito'khilān haratyaghaughānaghamarṣaṇe sthitaḥ || 9-33 || yathā jalaughe lavaṇasya sañcayaḥ prayāti sadyo vilayaṃ mahānapi | tathā mahānapyaghamarṣaṇeṃ'hasāṃ cayo'pi nāśaṃ vrajatīti niścayaḥ || 9-34 || tataḥ sthito vāriṇi vāmadakṣiṇau karau śaśāṅkārkaśivadvayātmakau | vibhāvya mūlena ca kumbhamudrayā śirasyathāṅgairapi vābhiṣecayet || 9-35 || dvijastu sūktaiḥ pavamānapūruṣaśriyāṃ yathāśaktyabhiṣicya tajjalāt | taṭaṃ gataḥ sve paridhāya vāsasī viśuddhaśukle kṣatidoṣavarjite || 9-36 || snāto nāṅgāni nirmṛjyāt pāṇinā vārdravāsasā || 9-37 || tathā nekṣeta pāṣaṇḍipātakiśvāntyajāśucīn | citiṃ ca citikāṣṭhaṃ ca yūpaṃ caṇḍālameva ca || 9-38 || spṛṣṭvā devalakaṃ cāpi sacelo jalamāviśet | naimittikeṣu kṛtyeṣu grahaṇendukṣayādiṣu || 9-39 || ayanadvayatīrthādau sacelaḥ snātumarhati | sandhyāsu vamane śuklaviṇmūtrocchiṣṭakuṣṭhinām || 9-40 || saṃparke vapane cābdheḥ sparśane cāpyaparvaṇi | vṛṣalapratilomānāṃ mārjārasparśane'pi ca || 9-41 || śmaśrukarmaṇi cottīrya nadīṃ vāruṇamācaret | dānādau snānajapyādau tarpaṇe havane'pi vā || 9-42 || sarvatra sapavitraḥ syādanyathā syāt tadāsuram | yadvā muktaśikho nagnaḥ pralapan vāvakuṇṭhitaḥ || 9-43 || karoti kṛtyaṃ daivādyaṃ sarvaṃ vidyāt tadāsuram | pādaprakṣālane mṛt syāt sakṛt pāṇyośca sarvadā || 9-44 || snānādisarvakṛtyādau bhojanādau ca saṃviśet | mūtrādiśaucasyānte ca hastapādau pradhāvayet || 9-45 || athācamanakalpo'tra sāmānyasmṛticoditaḥ | kathyate vaidikī sandhyā tathāstrākhyā ca tāntrikī || 9-46 || aṅgulyagre daivamaṅguṣṭhamūle brāhmaṃ tīrthaṃ parvasandhiṣvathārṣam | prājāpatyaṃ syāt kaniṣṭhāmatho'tha pitryaṃ tarjāmūladeśe dvijānām || 9-47 || haste tūktaṃ dakṣiṇe tattale syādāgneyākhyaṃ tīrthamanyatra saumyam | daivādyaṃ yat karma kuryāt svatīrthādācāmet tu brahmatīrthena toyaiḥ || 9-48 || jyeṣṭhāgre'gnistarjanīmūrdhni vāyurmadhyāgre'rko'nāmikāgre surendraḥ | prajāpatyā syāt kaniṣṭheti devairaṅgulyaḥ syurdarkṣiṇe viprapāṇau || 9-49 || prāgvaktro vodaṅmukhaḥ sopavīto baddhvā cūḍāṃ jānumadhyasthavāhuḥ | toyotkṣepī sūpaviṣṭo'tha maunī syādāprahvastvekadhīrācamiṣyan || 9-50 || aduṣṭarasagandhādyairakīṭāphenabudbudaiḥ | anuṣṇairambubhiḥ śuddhairācāmedabhivīkṣitaiḥ || 9-51 || hṛtkaṇṭhāsyagatāḥ punanti vidhinaivāpo dvijātīn kramāt triḥ pītā vṛṣalastriyāvapi tathā kuṇḍānulomādikān | ācamya trirapastrivedapuruṣān prīṇāti nirmārṣṭi yad dviḥ sātharvaṣaḍaṅgayajñapuruṣāḥ prītāḥ syurapyagnayaḥ || 9-52 || prīṇātyarkamanāmikānayanayoḥ sparśāt tathāṅguṣṭhayuk sāṅguṣṭhā tvatha tarjanīsamamitā ghrāṇadvaye mārutān | aṅguṣṭhena kaniṣṭhikāśravaṇayorāśāśca nābhervasū- nātmānaṃ tu hṛdoṃ'sayordivamṛṣīn mūrdhnaḥ samastāṅgulaiḥ || 9-53 || ācamyetthaṃ dvirviśudhyeta sarveṣūcchiṣṭeṣu kṣālane pādayośca | kakṣyāmokṣe vā śikhābandhamokṣe niṣṭhīvyātho jṛmbhikāyāṃ kṣute ca || 9-54 || ātmavidyāśivaistattvairīśvarāyanamontakaiḥ | apaḥ pibet trirabhyastāstacchaivācamanaṃ smṛtam || 9-55 || oṣṭhāvastreṇa saṃsṛjya khāni sarvātmanā spṛśet | evaṃ sandhyāprasaṅgena vāruṇasnānamīritam || 9-56 || vāruṇasnānācamanādhikāraḥ | āgneyādīni cānyāni kuryāt snānāni saṃbhave || 9-57 || āgneyaṃ bhasmanā snānaṃ nikhilāghanibaharṇam | svatejaḥ saṃbhavenaiva yena snātaḥ svayaṃ śivaḥ || 9-58 || snānaṃ prāg vāruṇaṃ kṛtvā paścādāgneyamācaret | āpadyapi tathā śaktau dehasyāgneyameva vā || 9-59 || sandhyātraye ca japyādau caryā pūrvāvasānayoḥ | bhuktvā suptvāmbu pītvā vā kṛtvāpyāvaśyakādikam || 9-60 || striyaṃ vāpyanulomādīn spṛṣṭvā vā mūṣikāśucīn | ācaret snānamāgneyaṃ yathaivātharvacoditam || 9-61 || devāgniguru(vidyā? vṛddhā)nāṃ samīpe'ntyajadarśane | aśuddhabhūmau mārge vā sthito noddhūlayed budhaḥ || 9-62 || kalpānukalpopakalpabhedāt tadvadakalpakam | caturdhā bhasma śaivoktaṃ pūrvaṃ pūrvaṃ guṇādhikam || 9-63 || arogāyāḥ savatsāyā bhūmāvapatitaṃ tu goḥ | gomayaṃ padmapālāśapatrādyanyatamena tu || 9-64 || gṛhītvā tu viśuddhātmā gāyatryā tu dvijo'paraḥ | sāṅgamūlena śaivāgnau kalpaṃ tadbhasma kīrtitam || 9-65 || āraṇyagomayaṃ dūre grāmādeḥ pūtamāharet | prāgvacchivāgninā dagdhaṃ yattat syādanukalpakam || 9-66 || agnidagdheṣvaraṇyeṣu gṛhītvā bhasma tat punaḥ | gomūtrābaddhapiṇḍaṃ tu viśodhyātha śivānale || 9-67 || dagdhaṃ bhasmopakalpaṃ syādakalpakamathocyate | viśiṣṭavipragovāṭajātaṃ vā devatālayāt || 9-68 || gṛhītvā sādhitaṃ prāgvat tad bhasma syādakalpakam | caturvidhaṃ ca tad bhasma jātisaṅkaravarjitam || 9-69 || aparigrahamanyeṣāṃ karmasparśādyadūṣitam | ślakṣṇaṃ pūtamarogaṃ ca pātrasthaṃ bhasitaṃ sitam || 9-70 || āgneyasnānayogyaṃ syād yathoktaṃ brahmaśambhunā | tadbhasma śivamantreṇa śaktyābhyastaṃ surakṣitam || 9-71 || ādāya hastenādhārād dakṣiṇenābhimantrya tu | viśodhya dhāraṇābhistu bhūtaśuddhividhānataḥ || 9-72 || ṣaḍaṅgenābhimantryādau kṛtvā vāmakare punaḥ | kṛtvāstreṇa malasnānaṃ mastakaprabhṛti kramāt || 9-73 || tatastvīśānapuruṣāghoravāmaiḥ sasadyakaiḥ | kramānmūrdhāsyahṛdguhyajaṅghāntāśeṣavigraham || 9-74 || uddhūlayed dvijo'nye tu lalāṭāṃsahṛdādiṣu | dhārayeyustripuṇḍrāṇi tathaiva brāhmaṇādayaḥ || 9-75 || triyāyuṣaṃ dhārayeyurvedaprāmāṇyadarśanāt | triyāyuṣaṃ jamadagneḥ kaśyapasyāgastyasya triyāyuṣamṛṣīṇāṃ tryāyuṣaṃ yad devānāṃ triyāyuṣaṃ tanme'stu triyāyuṣaṃ śivo nāmāsī" ti sruteḥ || āgneyasnānādhikāraḥ | anabhre pratapatyarke vṛṣṭiṃ dṛṣṭvordhvabāhunā || 9-76 || māhendrasnānamīśānāt kāryaṃ saptapadāvadhi | gavāṃ khurapuṭotkhātareṇubhiḥ pavanopagaiḥ || 9-77 || gomadhyagastatpuruṣaṃ gosūktaṃ vā japan dvijaḥ | anyastu gostutiṃ gobhyo namo vetyabhyudīrayan || 9-78 || vāyavyamācaret snānamakhilāghanibarhaṇam | snānānāmiha sarveṣāṃ mūlaṃ śreṣṭhaṃ ca vāruṇam || 9-79 || tasmāt prāg vāruṇaṃ kṛtvā tataḥ snānāntaraṃ vrajet | āpohiṣṭhādibhirmantrairmantrasnānaṃ hi vaidikam || 9-80 || saṃprokṣaṇavidhānena svāṅgamūlaistu tāntrikam | itthamutthānakāvaśyaśaucadantaviśodhanaiḥ || 9-81 || snānena ca viśuddhasya sandhyopāsanamiṣyate | dvijaḥ prāg vaidikīṃ sandhyāmupāsītātha tāntrikīm || 9-82 || kṣatravaiśyāvapi tathaivānye kevalatāntrikīm | upāsīrannataḥ pūrvaṃ vaidikī likhyate'dhunā || 9-83 || pitāmahādismṛtyuktā tāntrikī cāgamoditā | snātasūktaprakāreṇa kṣālitāṅghrikaradvayaḥ || 9-84 || svācāntaḥ sapavitrastanmantravat prokṣayed dvijaḥ | mantrāṇāṃ tadṛṣicchandodevatāviniyogavat || 9-85 || anuṣṭhānaṃ phalāya syādanyathā cet tadāsuram | dadhikrāviṇṇa ityādervāmadevo hyṛṣiḥ smṛtaḥ || 9-86 || chando'nuṣṭup tathaivāpo viśvedevāśca daivatam | anayā prokṣayitvātha mantritāmbhaḥ pibed dvijaḥ || 9-87 || sūryaścetyādimantrasyacchando gāyatrameva hi | savitā devatāgastyo hyṛṣiragnirbhavedapi || 9-88 || tena pītvāpa ācamya prokṣayedāpyadaivataiḥ | dadhikrāviṇṇa- ādyenāpyāpohiṣṭhādibhistathā || 9-89 || āpohiṣṭhādikānāṃ tu sindhudvīpa ṛṣiḥ smṛtaḥ | āpo vai devatā chando gāyatraṃ prokṣaṇe vidhiḥ || 9-90 || tato'ñjaliṃ samāpūrya toyaiḥ prāgvadanaḥ sthitaḥ | dhyāyejjyotiḥ paraṃ brahma sarvalokahṛdi sthitam || 9-91 || ādityamaṇḍalāntasthaṃ vidyād dehātmakaṃ puram | tāravyāhṛtisāvitryā kṣipedūrdhvaṃ yathāśruti || 9-92 || tā āpo ghnanti rakṣāṃsi vajrībhūtāḥ kṣaṇena tu | tataḥ pradakṣiṇīkṛtya samācamya tu tāṃ japet || 9-93 || śuddhāyāṃ bhuvi vāgyatastvabhimukhaḥ sūryaṃ kuśesu sthito gāyatrīṃ daśatārakāṃ saśirasaṃ savyāhṛtiṃ triḥ paṭhan | prāṇāyāmaparo bhavejjapavidherādau yathāśaktita- stena syāt pariśuddhakalmaṣatanuryogyaśca japyādiṣu || 9-94 || praṇavasya munirbrahmā chando gāyatrameva ca | dhyānakāle paraṃ brahma homakāle hutāśanaḥ || 9-95 || japakāle trayī devo viśve'nyatra tu daivatam | viniyogastu vedādau vācāmudghāta eva ca || 9-96 || gāyatryuṣṇiganuṣṭubhaśca bṛhatīṃ paṅktiṃ satriṣṭubjaga- tyākhyā vyāhṛtisaptakasya tu punaśchandāṃsi tāsāmṛṣīn | atriṃ caiva bhṛguṃ ca kutsamaparaṃ prāhurvasiṣṭhaṃ tata- stadvad gautamakāśyapāvapi punastatrāṅgirāḥ saptamaḥ || 9-97 || agnirvāyuḥ sūryavāgīśvarābhyāṃ yādonātho vāsavaścātha viśve | sapta khyātā devatā vyāhṛtīnāṃ sthānānyāhuḥ sapta bhūrādilokān || 9-98 || viśvāmitrastvṛṣirdevaḥ savitā bhagavān svayam | chandastathaiva gāyatraṃ sāvitryāstattrayaṃ smaret || 9-99 || seyaṃ caturviṃśativarṇavedyā tripājjape'ṣṭārṇavibhāgataḥ syāt | home ca pūjāviṣaye catuṣpāt svavarṇaṣaṭkapravibhaktapādā || 9-100 || omāpojyotirityādergāyatrīśiraso muniḥ | brahmānuṣṭub bhavecchandaḥ paramātmādhidaivatam || 9-101 || prajāpatistathā daivaṃ śiraso'ntasya vā bhavet | āyātvādervāmadevo muniḥ syācchando'nuṣṭub daivataṃ saiva devī | gāyatrītthaṃ samyagāvāhya vidvān mantreṇāto darbhapāṇirjapet tām || 9-102 || ṣaṭkukṣiṃ tripadāṃ ca pañcaśirasaṃ śuklāṃ sarojekṣaṇāṃ vahnyuddyotaśikhāṃ ca vedajananīṃ bhūpādapīṭhāmapi | śakrapretapanīrapārthadaharitsvordhvādharāśodarāṃ kroḍībhūtajagattrayāmabhimukhāṃ paurāṇanābhiṃ smaret || 9-103 || śīkṣā kalpo jyotiṣaṃ śabdaśāstraṃ mūrdhāno'syāḥ syurniruktaṃ ca pañca | vāyuḥ prāṇo viṣṇurātmā lalāṭaṃ brahmā rudrastacchikhā vāk ca jihvā || 9-104 || chandasāṃ tu vicitistanayugmāṃ dharmaśāstrahṛdayāṃ ghanakeśīm | nyāyavistaramujāmanalāsyāṃ candrasūryanayanāmuḍuhārām || 9-105 || mīmāṃsā (cā)tharvavedaśca ceṣṭā vedāntaḥ syānmānasaṃ yogasāṃkhye | śrotre ghrāṇaṃ cāpi mantrāstu yajñāḥ sarve cāsyāḥ svāṅgakāntiprakarṣaḥ || 9-106 || evaṃrūpāṃ sarvadā sarvasiddhyai dhyātvā devīṃ sādhayet tāṃ japādyaiḥ | sandhyābhedād dhyeyabhedāṃ viśaṣāt saṃlikhyante japyasaṃsiddhihetoḥ || 9-107 || haṃsārūḍhāṃ sitābje tvaruṇamaṇilasadbhūṣaṇāṃ sāṣṭanetrāṃ vedāsyāmakṣamālāṃ srucamatha kalaśaṃ daṇḍamapyādadhānām | dhyāyed dorbhiścaturbhistribhuvanajananīṃ pūrvasandhyābhivandyāṃ sāvitrīmṛksavitrīmabhinavavayasaṃ maṇḍale caṇḍaraśmeḥ || 9-108 || tārkṣyārūḍhāmbujākṣī śatamakhamaṇibhā śaṅkhacakre dadhānā | dorbhiryuktā caturbhiḥ sthitiriha jagatāṃ yā yajūṃṣyudgirantī | vyālolānekahāradyutirucirucirā vaiṣṇavī madhyame'hnaḥ sāvitrī dhyeyarūpā vilasati saviturmaṇḍale pītavasrā || 9-109 || pañcāsyāṃ piṅgavidyuttatirucirajaṭāmaṇḍalāṃ candramauliṃ raṅgadbhūṣābhujaṅgasphuṭamaṇikiraṇavyaktabhasmāṅgarāgām | dhyāyet khaṭvāṅgaśūle bhayaharavarade vyāghracarmāmbarāḍhyāṃ sāvitrīṃ satrinetrāṃ pariṇatavayasaṃ sāmasūtiṃ dadhānām || 9-110 || ṛṣabhavāhanāmaparasandhyāyāṃ dhyāyediti yāvat itthaṃ sandhyātraye tredhā sāvitrī dhyeyavigrahā || 9-111 || athāsyāḥ prativarṇaṃ tu daivatāni bhavanti hi | agniḥ prajāpatiḥ soma īśānaḥ sūrya eva ca || 9-112 || vṛhaspatistathaivendro bhagaścaivāryamā tathā | sāvitā ca tatastvaṣṭā pūṣāthendrānalau marut || 9-113 || īśvaro mitrāvaruṇau skando viśve'tha cakrabhṛt | vasavo maruto'rtheśaścāśvinau cā pitāmahaḥ || 9-114 || p. 91) tatkārādyakṣarāṇāṃ tu devatāḥ kramaśo matāḥ | puraiva sāmānyatayātra tārakaḥ prakāśito vyāhṛtisaptakakramāt | yathārthasaṅgo vidhivannirucyate sabhūrbhuvaḥsvarmahasāṃ janastapaḥ || 9-115 || tadeva satyaṃ saviturhi maṇḍale sthitaṃ tu tejaḥ khalu bhūrhi sattayā | bhuvaśca tatkāraṇakāryasattayā suvo jagatsvīritamātmavattayā || 9-116 || mahaḥ prakāśātmatayā mahattayā janastathā sarvajanāntarātmatā | tamoharaṃ yat tapatītyatastapaḥ paraṃ hi tat satyamanantamucyate || 9-117 || praṇavenātha saṃbandho vyāhṛtīnāmihocyate || 9-118 || bhuḥ syādakārastu bhuvo hyukāraḥ svaḥ syānmakāro'pi maho'tha binduḥ | nādo janaḥ syāt tapa eva śaktirnādāntasaṃjñaṃ padamatra satyam || 9-119 || athārthapratipattyarthaṃ sāvitryāstannirucyate | taditi syād dvitīyaikavacanaṃ brahmavācakam || 9-120 || sūryamaṇḍalagaṃ tejastad brahma paramaṃ hi yat | ṣaṣṭhyantaḥ savituḥśabdo dhātoḥ prasavavācakāt || 9-121 || vṛṣṭeśca prāṇijātānāṃ sākṣāt prasaviturvibhoḥ | vareṇyaṃ varaṇīyatvāccaturvargaphalārthibhiḥ || 9-122 || prathamāṣṭākṣarasyāsya vyāpyā bhūrvyāhṛtiḥ smṛtā | bhaktigamyaṃ bhaved bhargaḥ pāpabhañjanato'pi vā || 9-123 || devasyeti ca ṣaṣṭhyantaṃ vṛṣṭyāderdāturīśituḥ | dīvyamānasya vā dīptyā svaprakāśatayāthavā || 9-124 || tad dhīmahi dhyaicintāyāṃghātoḥ siddhaṃ hi yat padam | tejaḥ sūryātmakaṃ jñeyaṃ cintayāmaḥ śivātmakam || 9-125 || dvitīyāṣṭākṣarasyāsya vyāpyā syād vyāhṛtirbhuvaḥ | dhiyo buddhīrmanorasya cchāndasatvamudīritam || 9-126 || kṛtaśca liṅgavyatyāsaḥ sūtrāt suptiṅgupagrahāt | ya ityatra tu yat tejo naḥ ṣaṣṭhī yuṣmadasmadoḥ || 9-127 || tasmādasmākamityarthaḥ prārthanāyāṃ pracodayāt | tṛtīyāṣṭākṣarasyāpi vyāhṛtiḥ svariti smṛtā || 9-128 || itthaṃ jagatprasaviturvaraṇīyamarthaṃ pāpaprabhañjanakaraṃ yadabhīṣṭadasya | tejastadekamamalaṃ pravicintayāmaḥ prajñāṃ prayacchatu sa no bhagavān maheśaḥ || 9-129 || ityukto'rtho'tra sāvitryāstacchiraḥ kathyate'dhunā | āpo jyotī rasa iti somāgnyosteja ucyate || 9-130 || tattejo hyamṛtaṃ brahma sūrya ātmeti codanā | evaṃ jñātvārthatastvetān nyasyed dehe yathākramam || 9-131 || śirobhrūmadhyanayanavaktrakaṇṭheṣvatho hṛdi | nābhau ca guhyajānvaṅghridvaye cāsyāḥ padairnyaset || 9-132 || brahmā viṣṇuśca rudraścāpīśvaro'pi sadāśivaḥ | ete sarvātmane jātiyuktāṅgamanavaḥ kramāt || 9-133 || itthaṃ vinyasya gāyatrīmṛṣyādīnabhivandya ca | japedāyamya tu prāṇānanantaphalabhāg bhavet || 9-134 || praṇavāntaritaṃ saptavyāhṛtipraṇavaṃ punaḥ | sāvitrīṃ śirasā yuktāṃ japecchataguṇaṃ phalam || 9-135 || aṣṭottarasahasraṃ tu japedevamananyadhīḥ | tadaśaktau śataṃ vāpi daśamātramathāpi vā || 9-136 || pūrvaḥ pūrvo'tra mukhyaḥ syājjapaśaktiṃ na hāpayet | athodvāsanamantrasya tūttameśikharetyṛcaḥ || 9-137 || sāvitrī devatānuṣṭub vāmadeva ṛṣirmataḥ | mitrasyetyādyupasthānamantrāṇāṃ kauśikasttvṛṣiḥ || 9-138 || mitrastu devatā chando gāyatraṃ cāpyanuṣṭubhāt | pradakṣiṇaṃ parikramya diśo'tha sadigīśvarāḥ || 9-139 || abhivandya tataḥ pañca sandhyādyā devatāḥ kramāt | sahasraraśmimudyantamupatiṣṭhed divākaram || 9-140 || ātmānaṃ paramātmānaṃ dhyātvā pādābhivādanam | kṛtvātha devapūjāṃ ca homajapyaṃ samācaret || 9-141 || athāto viniyogādyaṃ sāvitryāḥ kathyate'dhunā | pratyāhāraḥ śastadeśe tu lakṣaṃ tiṣṭhan yuktātmā sūryabimbaṃ japitvā | paśyan gavyāktaistāvadagnau tilaiḥ syāddhutvā bhaktaścenmantrasiddho mahātmā || 9-142 || ayutaṃ tu jale sthito japitvā nanu pāpāni nihanti nābhimātre | prayutādupapātakāni lakṣādakhilānyeva hi pātakāni hanyāt || 9-143 || daśalakṣajapena kaṇṭhamātre sumahāpātakino'psu yānti śuddhim | trisahasrajapādabhojyadoṣāt pariśudhyedapi vāṅmanaḥkṛtāghaiḥ || 9-144 || apahantyapamṛtyurogaduḥkhānyayutānāṃ tritayaṃ tilājyahomāt | madhuratrayasiktadaurvalakṣatrayahomādapahanti kālamṛtyum || 9-145 || putraṃ śālihutena bilvakamalairlakṣmīṃ palāśaiḥ paśū- nannādyaṃ saghṛtānnatastu kumudairvāsāṃsi caivotpalaiḥ | vṛṣṭiṃ vetasajaiḥ sagomayaśilāmāleyagorocanā- kaptaṃ? lokavaśīkaraṃ tu lilakaṃ spṛṣṭaṃ sahasratrayam || 9-146 || pādapāṃsukṛtaputtalihomānmārayet paramatītya tu vipram | dveṣayecca kalivṛkṣasamidbhiścāṭayet tadanale kalipatraiḥ || 9-147 || kundapuṣpahavanena kumārīṃ vindate'tha karavīrahutāt syuḥ | siddhayaḥ sa khalu koṭijapāt syāt khecaraḥ suramunīndrasametaḥ || 9-148 || juhuyāt pāyasenājyatiladūrvāṅkurairapi || 9-149 || catuḥ kṣīrasamidbhiśca pratyekaṃ trisahasrakam | yattaduddiśya tat sarvamacireṇaiva sidhyati || 9-150 || juhuyāt pāyasājyābhyāṃ tiladūrvāṅkurairapi | pratyakṣarasahasraṃ tu dīrghamāyuravāmuyāt || 9-151 || madhuratrayasiktaraktapadmairayutaṃ yo juhuyācchriyaṃ sa vindet | saghṛtānnahutādathānnavān syād vidhivadvahnimukhādikaṃ ca kṛtvā || 9-152 || ādhāya vahniṃ vidhivat sūryamāvāhya tanmukhe | tamapyārādhya vidhivat sāvitrīṃ taddhṛtambuje || 9-153 || samāvāhya tu mantreṇa dhyāyet sandhyoktalakṣaṇām | sapūjya gandhapuṣpādyairdvādaśāntāmṛtāplutām || 9-154 || svakṛtyaṃ cāpi saṅkalpya juhvan sa labhate phalam | atha mādhyandinaṃ karma snānapūrvaṃ samācaret || 9-155 || snānaṃ prāgvad viśeṣo'tra vaidikaḥ kathyate'dhunā | prātaḥsnānamṛte'nyatra snāsyan dantān na dhāvayet || 9-156 || hiraṇyaśṛṅgamityādi punantu punarantataḥ | japennimajjyāthācamya gṛhītvāñjalinā jalam || 9-157 || sumitrādyena santvantaṃ japitvāridiśaṃ prati | durmitrādyena dviṣmo'ntaṃ prakṣipyācamya vāgyataḥ || 9-158 || yadapāṃkrūramityādi gacchatādantamambhasi | trirāvartya kareṇātha nimajjyāmbhastaṭaṃ gataḥ || 9-159 || upaviśya tathācamya pāṇisthāmbho'bhimantrya tu | āpaḥ punantvityādyena svāhāntaṃ tat pibet punaḥ || 9-160 || ācāmedasya carṣiḥ syād brahmaṇaspatisaṃjñitaḥ | devatāpyāpa eva syācchando'nuṣṭup prakīrtitā || 9-161 || āpohiṣṭhāditisṛbhiḥ prokṣayed darbhapāṇinā | hiraṇyavarṇāḥ śucayaḥ pavamānaḥ suvarjanaḥ || 9-162 || ityādimantraiḥ saṃprokṣya tato'mbhomagnavigrahaḥ | ṛtaṃ ca satyaṃ cetyādikharityantamṛcāṃ trayam || 9-163 || prāṇānāyamya manasā japet triraghamarṣaṇam | śaktaḥ sa cedimāg/stadāpovaruṇapūrvakaiḥ || 9-164 || suvāno-indurityantamantraiḥ kṛtvāghamarṣaṇam | uttīrya vāso niṣpīḍyāthāmbare śucinirmale || 9-165 || paridhāyātha saṃkṣālya pādāvācamya vāgyataḥ | santarpya pūrvasandhyāvat sāvitrīṃ śaktito japet || 9-166 || tiṣṭhaṃścedīkṣamāṇo'rkamāsīnaḥ prāṅmukho japet | tataḥ puṣpāñjaliṃ dadyād bhānave kevalāmbu vā || 9-167 || athordhvabāhurādityamupatiṣṭhedimāṃ japan | udvayādimudutyādiṃ citraṃtaccakṣurāditaḥ || 9-168 || hiraṇyayūpanāmā syādṛṣirāsāṃ prakīrtitaḥ | udutyādidvayecchandastriṣṭup syād daivataṃ raviḥ || 9-169 || gāyatrī syāt tṛtīyāyāścaturthyā jagatī matā | uṣṇik taccakṣurādyasya mantrasya savitā vidhiḥ || 9-170 || brahmayajñaṃ tataḥ kuryāt svādhyāyaḥ sa udīritaḥ | brahmayajñottaraṃ kālaṃ tarpaṇasyāśvalāyanaḥ || 9-171 || prāhetareṣāṃ tu mataṃ tūpasthānādanantaram | sāṅgamūlādibhirmantraiḥ svāgamoktavidhānataḥ || 9-172 || devān ṛṣīn pitṝṃścānyān tarpayeyurhi dīkṣitāḥ | snānakāle'mbhasaḥ kṣobhaṃ na kuryāccaraṇādibhiḥ || 9-173 || antarmalāpanayanaṃ vastranirṇejanādi vā | yadi kuryāt pramādena prāyaścittamihocyate || 9-174 || namo'gnaye'psumate namodbyontaṃ japed dvijaḥ | uapatiṣṭhed dvijātiśceditaro'dbyo namo vadet || 9-175 || tato'nujñāṃ gṛhītvādbyistārthānudvāsya daivataiḥ | ṛṣīn pitṝnapyudvāsya tato yāgagṛhaṃ vrajet || 9-176 || tatreṣṭāṃ devatāmiṣṭvā svāgamācāryadarśanāt | tattanmantraṃ japeddhomavaiśvadevabalikriyāḥ || 9-177 || samāpyātithipoṣyādīn bhojayitvā svaśaktitaḥ | svayaṃ bhuñjīta putrādyaiḥ sahito'nnamakutsayan || 9-178 || bhuktvānnagandhalepādyamapanīya ca śodhayet | dantānatha samācamya mukhavāsaṃ bhajedapi || 9-179 || tato vidyāvinodādyairdinaśeṣaṃ sukhaṃ nayet | athārdhāstamite bhānau sandhyāmāsādya paścimām || 9-180 || upāsīta yathāpūrvaṃ dantadhāvanavarjitam | snātvācamyātha samprokṣya pītvāmbho'gniścamantrataḥ || 9-181 || ūrdhvaṃ tvāpastathā kṣiptvā gāyatrīṃ śaktito japet | imaṃmevaruṇādyābhirupasthāyātha pūrvavat || 9-182 || gandhādyairdevatāmiṣṭvā yathāpūrvaṃ svaśaktitaḥ | japitvātha namaskṛtya vaiśvadevabalikriyāḥ || 9-183 || samāpyātithibhūtyādyaiḥ saha bhuñjīta ced gṛhī | śayīta śayane śuddhe svāstīrṇe śuklavāsasā || 9-184 || govipradevavahnīnāṃ nopariṣṭānna saṅkaṭe | nānuvaṃśaṃ śayītāsau nottarāparadikśirāḥ || 9-185 || na nagno nārdrapāṇyaṅghrirna tailākto na cāśuciḥ | vitānadīpakalaśaiḥ śobhite vibhave sati || 9-186 || mantrasannaddhadehastu rakṣāgandhādyalaṅkṛtaḥ | svapatnīṃ sādhuśīlāḍhyāṃ svanuraktāṃ svalaṅkṛtām || 9-187 || aparvasvabhigacchet tu gṛhī santānakāraṇāt | sandhyopāstiprasaṅgāditi vidhivihitaṃ naityakaṃ karmacakraṃ śrautasmārteṣu tantroditamapi kathitaṃ varṇināṃ yat samāsāt | dṛṣṭādṛṣṭeṣṭasiddhipradamiha munibhiḥ sevitaṃ ceti santaḥ svīkurvantu svakīyaṃ dhanamiva suhṛdaḥ satpathe vartayantaḥ || 9-188 1/2 || iti śrīmadīśānagurudevapaddhatau tantrasāre nityakarmavidhirnāma navamaḥ paṭalaḥ || atha daśamaḥ paṭalaḥ praṇamya śambhuṃ śaśikhaṇḍaśekharaṃ bhavaṃ bhavacchedakaraṃ samāsataḥ | sabhūtaśuddhikramamātmaśodhanaṃ nigadyate yogajapādisiddhaye || 10-10-1 || snāto yathāvat samupāsya sandhyāṃ yāgālayaṃ prāpya kṛtāṅghriśaucaḥ | ācamya cāntarvidhivat praviṣṭaḥ śastāsane vāgyamavān niviṣṭaḥ || 10-10-2 || āmastakāṅghridvayamātmadehe dhyāyan susūkṣmaṃ suṣiraṃ tadantaḥ | bāhye tu vinyasya tu śaktimacchāṃ vyomatviṣaṃ tāmatha dehamadhye || 10-10-3 || huṅkārabījaṃ rucimad vicintya prāṇān niyamyātha niveśya cittam | tadrecakānto'tra phaḍantamastrād granthiprabhedaṃ kramaśo vidadhyāt || 10-4 || ye granthayaḥ pañca tamomaliṣṭhā hṛtkaṇṭhatālusthitayaḥ prasiddhāḥ | bhrūmadhyato mūrdhani ceti teṣāṃ bhedāt tu nāḍīsaraṇiḥ prasidhyet || 10-5 || vāyuṃ nivartyātmani pūrakāntaṃ caitanyasāntātmakajīvarūpam | taṃ bindubhūtaṃ ca nirāmayaṃ sve hṛtpaṅkaje kumbhakato vibhāvyam || 10-6 || tatrordhvavāyoḥ prasareṇa jīvaṃ sauṣumnamārgānnihitaṃ svamūrdhni | uddhātamātreṇa tu bījavṛttyā taṃ dvādaśāntasthaśivaṃ nayet || 10-7 || kādaṅguladvādaśake tvasaumyaṃ śuklaṃ sahasracchadapuṇḍarīkam | vyomāmṛtavyāptamadhomukhaṃ tanmadhyaṃ śivādhyāsitamabhyupeyam || 10-8 || līnaḥ śive'ṅgairabhirakṣitātmā sādhomukhaṃ dehataruṃ vibhāvya | tattvāni ṣaṭtriṃśadatho vilomānnītvā layaṃ sveṣviha kāraṇeṣu || 10-9 || bhūmyambutejomarudambaraiḥ syād gandho rasaścāpyatha rūpamuktam | sparśākhyaśabdau kathitāvupasthaṃ pāyvaṅghripāṇyo'pi ca vāk ca nāsā || 10-10 || jihvākṣicarmaśravaṇairmanaḥ syāt sāhaṅkṛtirbuddhirapi pradhānam | pumāṃśca rāgo niyatistvaśuddhā vidyā kalā kālayutā ca māyā || 10-11 || saṃśuddhavidyā ca tatheśvarākhyaḥ sādāhvayaḥ śaktiratho śivaḥ syāt | ṣaṭtriṃśaditthaṃ pratilomataḥ syustattvāni tattatparakāraṇāni || 10-12 || pañcātha bhūtāni parasparāntaḥ śodhyāni khādīni vilomamārgāt | īśānapūrvaiḥ samadhiṣṭhitaistairakṣaiśca bimbārṇakalādhidaivaiḥ || 10-13 || bhūmaṇḍalaṃ yaccaturaśrapītaṃ vajrāṅkitaṃ gandhaguṇaṃ sasadyam | ghrāṇendriyaṃ tatkalayā nivṛttyā yuktaṃ ca daivena caturmukhena || 10-14 || hlāṃbījataḥ pūrakakumbhakābhyāṃ vyāptaṃ tadā pādatalaṃ śirastaḥ | śodhyaṃ taduddhātakapañcakāt syād vāyau praviṣṭaṃ paribhāvayecca || 10-15 || abbimbamardhendusitābjacihnaṃ śuklaṃ rasāḍhyaṃ rasanendriyaṃ ca | vāmāsthitaṃ viṣṇusamanvitaṃ syād yuktaṃ pratiṣṭhākalayā viśodhyam || 10-16 || hrī/bījamuddhātacatuṣṭayāntaṃ taccāṇibhūtaṃ praviśantyapaścāt | vahnestrikoṇāruṇamaṇḍalaṃ syād vidyātalaṃ svastikalāñchanaṃ ca || 10-17 || dṛgindriyaṃ rūpaguṇaṃ sarudraṃ hrūṃbījato'ghorayutaṃ viśodhyam | tryuddhātatastatsalile praviṣṭaṃ vicintayed vyāptasamastadeham || 10-18 || ṣaḍbinducihnaṃ tvatha vāyubimbaṃ kṛṣṇaṃ ṣaḍaśraṃ puruṣāsthitaṃ tat | tvaksparśaśāntyanvitamīśvareṇa hyaiṃyuktamuddhātayugāt kubhūtam || 10-19 || vṛttaṃ svabimbaṃ sphaṭikāvadātaṃ saśrotraśabdaṃ ca sabinduśakti | īśānasādeśayutaṃ tvatītaṃ coddhātaśodhyaṃ khalu huṃphaḍantāt || 10-20 || taddvādaśāntaḥsthitamūlamantrāccandrāmṛtāsārajalaiḥ samastam | āplāvya nirvartitabhūtaśuddhiḥ saṃpādya tattvāni yathākrameṇa || 10-21 || śivecchayotpāditaśuddhadeho hṛdyāsanaṃ tu praṇavena dattvā | tadvyāpinīṃ nyasya śivāṃ tu śaktiṃ svabījajīvaṃ nihitaṃ śivākhye || 10-22 || taddvādaśāntādatha pūrakeṇa tvānīya nāḍyā hṛdayābjamadhye | saṃsthāpya mūlāmṛtavāripūrairāplāvya pūjādikamārabhet || 10-23 || bhūtaśuddhyadhikāraḥ atrocyate'nyā sphuṭamātmaśuddhiryā śoṣaṇādikramaśodhyadehā | niśśeṣadoṣakṣayaśuddhidānād rogān jarāṃ mṛtyumapi kṣiṇoti || 10-24 || prāgvat svadehe suṣiraṃ tu cintya tadvyāpinīṃ cāntarabāhyaśaktim | huṅkāramadhyasthitacittajīvaḥ prāṇān niyamyāhṛtapūrakeṇa || 10-25 || 10- granthīn vidāryāhṛtarecakāntaṃ cāstreṇa vāyuṃ vinivartya pūrāt | caitanyamāhṛtya sasāntajīvaṃ hṛtsaṃpuṭaṃ jyotiranāmayākhyam || 10-26 || tatkumbhakoddhātavaśāt tadūrdhvaṃ tvākṛṣya sauṣumnapathā svakāntam | taddvādaśāntasthaśive niyujya tattvāni nītvā vilayaṃ vilomāt || 10-27 || varṇān vilomāt kṣahasakramoktaṃ nītvā layaṃ śabdatatiṃ ca śaktau | śūnyaṃ tu dehaṃ malapāpamātraṃ vicintya kṛṣṇaṃ tvatha nābhicakre || 10-28 || bimbe tu vāyoratidhūmravarṇaṃ yaṅkāramudbhāvya tu caṇḍavāyum | dhyāyedadhaḥśākhamathordhvamūlaṃ saṃsāravṛkṣātmakamātmadeham || 10-29 || atra brahmaśambhuḥ - dehātmādhomukhastatra dhyātavyo bhavapādapaḥ iti | taṃ śoṣayennābhivinirgatena dhyātvānilenāghamale ca śoṣye | uddhātakaiḥ pañcabhirasya śoṣaṃ vāyornirodhena vidhāya paścāt || 10-30 || hṛtpaṅkaje'ntyaṃ viṣavahnivāyuṃ sānugrahārdhenduyutaṃ sanādam | bījaṃ tu cintāmaṇisaṃjñametad bimbe hutāśasya tu vahnirūpam || 10-31 || vinyasya ṣaṭkoṇalasattriśūlajvālāsahasraprasarairaghaugham | samyag dahantaṃ tu kalebarākhyaṃ tadbhasmasādbhūtamapīha cintyam || 10-32 || dahet pāśupatāstreṇa iti parākhyapauṣkarayoruktatvāt pāśupatāstreṇa vā tad dahet | protsārya caṇḍānilavāyubījāt tad bhasma sarvaṃ tu diśo vikīrya | śūnyaṃ khatulyaṃ paribhāvya dehaṃ śuddhaṃ tu tat kevalapuṇyaśeṣam || 10-33 || atra brahmaśambhuḥ - kumbhakenāgninā śuṣkaṃ nirdagdha ca vicintayet | recakenātha vāyavyād bhasmībhūtaṃ diśo daśa || pralīnamantyayā śuddhaṃ nirmalaṃ vyoma bhāvayet || 10-iti kalebaraṃ dahed dhīman bhasmakūṭavyavasthitam || iti śrīkālottare - vyomāmbujāntasthaśivasya śaktericchākriyājñānavaśāt sisṛkṣoḥ | śakteryathāvallipivarṇapūgaistattvāni cotpādya tu taiḥ śarīram || 10-34 || sṛṣṭvā tadaṇḍātmakaviśvalokaṃ saṃbhāvya śuddhaṃ gatapāśabandham | prāgdvādaśāntāhitabījajīvaṃ tvākṛṣya tatpūrakavāyumiśram || 10-35 || tadbrahmarandhreṇa niveśya mārgāddhṛdabjamadhye śivamātmarūpam | vyomābjamadhyendukalāsvarāḍhyaṃ dvyaṣṭacchadādhārasudhākalābhiḥ || 10-36 || sauṣumnamārgeṇa pṛthag yathāvadāpūrayed vyutkramataḥ svarāṇām | sāmṛtā mānasī tuṣṭipuṣṭī tathā prītiruktā ratiḥ śrīśca śāntiḥ svadhā | kāntyatha jyotsnayā haimavatyā prabhā pūraṇī vāmayā syādamā ṣoḍaśī || 10-37 || dakṣiṇāṅguṣṭhato gulphajānū kaṭiścodaraṃ pāṇisandhirbhujo dakṣiṇaḥ | mūrdhni cārdhaṃ kramād vāmabhāge'pi ca sthānamukta kalāstadvilomānnyaset || aḥ amāyai namaḥ | aṃ vāmāyai namaḥ | auṃ pūraṇyai namaḥ | ityaṅguṣṭhādimūrdhāntaṃ ṣoḍaśakalā vinyasya tadamṛtaiḥ kramādāpūrayedityupadeśaḥ | toyamardhendumatpūrṇacandraprabhaṃ svāmbuje bhāvayet tatkalārtasvaram | śaṅkhakundendugokṣīragaurāmṛtairbrahmanīḍāpathāpūrya dehaṃ svakam || 10-39 || atra brahmaśambhuḥ - tatsudhādhavalāpūrasiktaṃ kṛtvā nirantaram | iti | śrīkālottare ca - candrabimbaṃ smaret tatra śvetapadmopari sthitam | sravantamamṛtaṃ divyaṃ śarīrotpattikāraṇam || 10- iti | dvyaṣṭavarṣākṛtiṃ śuddhavidyātanuṃ tat sudhāpūraṇaplāvyamānākṛtim | puṇyapūgārjitaṃ śuddhamitthaṃ dhiyā yaḥ smaredekadāpyeṣa yogī bhavet || 10-40 || itthamabhyāsataḥ śuddhasattvaḥ svayaṃ śaktipātaṃ labheteśvarānugrahāt | japyapūjādibhiśceṣṭasiddhiṃ tadā suprasannā mukhānnissared bhāratī || 10-41 || nahi salilaviśeṣaiḥ kevalaṃ kṣālanādyaiḥ prabhavati pariśuddhaṃ yanmaliṣṭhaṃ śarīram | dvividhamitiha sadbhiḥ sāntaraṅgātmaśuddhiḥ savidhikamupadiṣṭāṃ tāṃ bhaje nityaśo'pi || iti śrīmadīśānaśivagurudevapaddhatau tantrasāre bhūtaśuddhyādipaṭalo daśamaḥ || athaikādaśaḥ paṭalaḥ | athocyate siddhikarī manūnāṃ dīkṣā yathā sā ca catuṣprakārā | tathāhi mantrī prathamātha śaivī śākteyikākhyā tvatha vaiṣṇavī ca || 11-1 || dadāti yasmādiha divyabhāvaṃ māyāmale karma ca saṃkṣiṇoti | phalaṃ caturvargamayaṃ ca yasyāstasmāt tu dīkṣetyabhidhānamasyāḥ || 11-2 || sāmānyabhūtā khalu māntrikī syād dīkṣā smṛtā mantragaṇeṣu tadvat | varṇeṣu cāpi dvijapūrvakeṣu syācchaivaśākteṣvapi vaiṣṇaveṣu || 11-3 || kauberadigbhāgagate dineśe puṇyarkṣayoge sutithau sulagne | pakṣe tu pūrve vidadhīta dīkṣāmācāryaśiṣyābhyudayaprade ca || 11-4 || dīkṣāsu devālayamaṇḍapānāṃ veśmādikṛtye'pi ca vighnaśāntau | vāstvīśapūjāṃ prathamaṃ vidadhyāt saṃvartayet sarvasamīhitānām || 11-5 || vāstvīśanāmā hyasuro'tikāyo devaiḥ purā dattavaro'tipūjyaḥ | śete sma bhūmyāṃ pravisārya pādau hastau tathādhovadanaḥ sadaivaḥ || 11-6 || taddehasaṃsthāḥ khalu devatāstā dvātriṃśadanye prakṛtiprasaṃkhyāḥ | pūjyāścatuḥṣaṣṭipadeṣu viprairekottarāśītipade nṛpādyaiḥ || 11-7 || uddiṣṭadeśe navagomayāmbhaḥsekopalipte caturaśramādau | kṛtvāṣṭadhā tad vibhajedathaivamuktaṃ catuṣṣaṣṭipadaṃ tu tat syāt || 11-8 || tasmin vibhakte navadhā tu sūtrāṇyāsphālya saṃmiśritapiṣṭacūrṇam | ekottarāśītipadaṃ taduktaṃ devālayānāmapi bhūmipānām || 11-9 || kṛtvā catuṣṣaṣṭipadaṃ tu tasmin koṇeṣu sūtre'pi niveśya tatra | madhye padānāṃ hi catuṣṭaye syād brahmādipūjyastadanantaraśca || 11-10 || pūrvādidikkoṣṭhayugeṣu tadvaccāryo vivasvānatha mitranāmā | mahīdharākhyaśca tadantarāle koṇārdhayugmeṣu vadāmi devān || 11-11 || sāvitraḥ savitā ca vahnidiśi tat syātāṃ padārdhe gatā- vindraścendrajayaśca rākṣasadiśi (khyā?syā)tāmatho mārute | rudro rudrajayastatheśadiśi cāpyāpāpavatsāhvayau bāhye koṇacatuṣṭaye'pi ca punarvakṣyāmi devāṣṭakam || 11-12 || śarvaskando yamāhnaśca jambhakaḥ pilipiñjakaḥ | carakī ca vidārī ca pūtanā pāparākṣasī || 11-13 || atha prāntacatuṣpaṅktidvātriṃśatkoṣṭhadevatāḥ | prāgādikramaśo jñeyāścaturdhaiva caturdiśam || 11-14 || prāacyāmīśānaparjanyajayantendrārkasatyakāḥ | bhṛśāntarikṣāvityaṣṭau devatāḥ syuḥ pratikṣaṇaḥ || 11-15 || agniḥ pūṣādha vitatho yamaśca gṛharakṣakaḥ | gandharvabhṛṅgarājau ca mṛgākhyo'pi ca dakṣiṇe || 11-16 || nir-ṛtirdauvārikaśca sugrīvavaruṇāvapi | puṣpadantāsurau śoṣaḥ pāpayakṣmā ca paścime || 11-17 || māruto nāgamukhyau ca bhallāṭaśca niśākaraḥ | argalaśca ditistadvadaditiścottarasthitāḥ || 11-18 || īśānasya śiro niveśitamabhūd vāstoṣpatermārute vahnau cāpi karadvayaṃ padayugaṃ naktañcare sthāpitam | parjanyo nayane ditiśca vadane syādāpavatso gale karṇau cāpyaditistathārgalayutāvaṃsau jayantāśritau || 11-19 || śakraścātha niśākaraśca bhujayoḥ pṛṣṭhe tu rudraḥ sthitaḥ sāvitraḥ savitā ca rogasahitāḥ hoṣaśca pāṇyoḥ sthitāḥ | nābhau syāccaturānano'sya kucayorbhūbhṛt tathaivāryamā mitraścāpi vivasvatā tadudare guhyendrakaścāparaḥ || 11-20 || īśānapūjā tu ghṛtākṣatādbhiḥ parjanyakasyotpalagandhatoyaiḥ | pītā jayantasya bhavet patākā raktānnadīpaiśca yajenmahendram || 11-21 || sūryasya pītānnavitānakābhyāṃ satyasya sājyena tathaudanena | godhūmakānnena bhṛśasya pūjā kāryāntarikṣasya tu māṣamāṃsaiḥ || 11-22 || agniṃ srucābhyarcya tathaiva lājaiḥ pūṣāṇamiṣṭvā vitathaṃ ca hemnā | madhvodanābhyāṃ gṛharakṣakaṃ ca māṃsaudanābhyāṃ yamamarcayecca || 11-23 || gandharvamiṣṭvā kusumaiḥ sagandhaiḥ syāt pakṣijihvā tvatha bhṛṅgarāje | pūjā mṛgasyāpi tilairyavaiḥ syā pitryaṃ nir-ṛtyai kṛsaraṃ yathāvat || 11-24 || dauvārikaṃ śobhanadantakāṣṭhaiḥ sugrīvamiṣṭvā tu yavaiḥ sadhūpaiḥ | stambaiḥ kuśānāmapi puṣpadantaṃ tadvajjaleśaṃ sitapuṇḍarīkaiḥ || 11-25 || madhvakṣatābhyāmasurāya pūjā śoṣāya cānnaṃ ghṛtamiśritaṃ syāt | nīvārakānnaṃ tvatha pāpayakṣmaṇyājyena vāyorapi maṇḍakāni || 11-26 || nāgaprasūnairapi nāgapūjāṃ kuryāt tu mukhyāya tu modakaiśca | bhallāṭasaṃjñasya samudgamannaṃ somāya rājñe madhupāyasājyam || 11-27 || śālyakṣatairargalamarcayitvā saṃraktaśālyannaghṛtairditiṃ ca | māṣānnabhakṣyairaditiṃ yathāvad dvātriṃśaditthaṃ kramaśo'rcayitvā || 11-28 || āpastu dugdhena tathāpavatsaḥ pūjyastu dadhnā ghṛtalaḍḍukaiśca | sāvitramiṣṭvātha kuśārgalānnaistathā savitre yajanaṃ vidadhyāt || 11-29 || hāridramannaṃ saghṛtaṃ tathendre śuddhānnamevendrajayāya śastam | rudrāya māṃsaṃ vihitaṃ tu pakvaṃ māṃsaṃ tathā rudrajaye tvapakvam || 11-30 || a(trā)bhipūjyāḥ samarīcakādyāste laḍḍukālohitaśuklabhaktaiḥ | tathaiva bhāṣaiḥ saghṛtairyathāvat sve sve pade syuścaturaḥ krameṇa || 11-31 || brahmāṇamājyākṣatapañcagavyaiḥ puṣpaiḥ sagandhaiścaruṇā tilaiśca | saṃpūjya tu prāg ghṛtapāyasena śarvāhvayaṃ skandamatho yajet || 11-32 || yāmye'ryamṇe samāṃsājyaṃ tataḥ pītasragāmiṣe | jambhakāya tu vāruṇyāṃ pilipiñjāya cottare || 11-33 || sāndralohitapuṣpānnairbalimitthaṃ pradāpayet | māṃsaudanaghṛtāpūpairaiśānyāṃ carakībaliḥ || 11-34 || bāhye pittena māṃsena vidāryai bahnidigbaliḥ | pūtanāyāstu rākṣasyāṃ dadhiraktaudanairdiśi || 11-35 || kṣīrapittāsthiraktānnairvāyavyāṃ pāparākṣasīm | yajet sarvān svanāmnaiva namontaṃ sopacārakam || 11-36 || bāhye tvaṣṭavidhebhyo'tha bhūtebhyo balimāharet | pratyekamuktadravyāṇāmalābhe kusumākṣataiḥ || 11-37 || sugandadhūpadīpaiśca śuddhānnena smṛto baliḥ | svairnāmabhistu praṇavādiyuktairnamontakairarcanameṣu kṛtvā | pañcopacārairniśi śuklavāsā viśuddhabhāvastu baliṃ vidadhyāt || 11-38 || itthaṃ vāstuśarīrasthā devatāḥ samyagarcitāḥ | tattatkarmasu saṃsiddhiṃ prayacchanti ca śāntikam || 11-39 || ekāśītipadeṣu pūrvavadamuṃ vinyasya vāstoṣpatiṃ madhye tasya tu vedhasaṃ navapadeṣvabhyarcya tadbāhyataḥ | koṇeṣvatra padadvayeṣvaghnigatāḥ sāvitrapūrvāḥ surā- stanmadhye samarīcapūrvakasurāścatvāra uktāḥ kramāt || 11-40 || pūrvādyāsu diśāsu bāhyavṛtigā ekaikakoṣṭhasthitā dvātriṃśat pṛthagīśapūrvakasurāḥ pūjyāḥ purovat kramāt | bāhye'nyāḥ padavarjitāstu carakī caiśe vidāryānale koṇe rakṣasi pūtanātha pavanasyāśāgatā rākṣasī || 11-41 || śarvaskandādicatvāraḥ padavarjaṃ bahiḥ sthitāḥ | prāgyāmyavāruṇāśāsu kauberyāṃ ca kramād yajet || 11-42 || anayormārgayorekamāśrityāvāhya vāstupam | tadaṅgapadagāścāpi devatāḥ kramaśo'rcayet || 11-43 || vāstuvinyāsapūjādhikāraḥ evaṃ samārādhya tu vāstudevān dvijātayaścedatha vāstuhomam | kuryuryathā vāstupatiḥ praśāmyed yathaiva bodhāyanadṛṣṭamārgāt || 11-44 || navaṃ gṛhādyaṃ pravivikṣuragre tat sādhvalaṅkṛtya tu toraṇādyaiḥ | prakalpya kartuḥ śayanapradeśaṃ tāreṇa saṃśodhya gaṇeśamiṣṭvā || 11-45 || tadvāstumadhyaṃ ca vidhāya tasmāt pūrvottarasyāṃ diśi gomayena | gocarmamātraṃ caturaśrabimbaṃ tvālipya collekhanakādi kṛtvā || 11-46 || tasmin svagṛhyoktavidhānato'gnimādhāya tatrāgnimukhaṃ vidhāya | gokṣīrasiddhaṃ carumājyasiktaṃ mantrairyathāvat kramaśo juhoti || 11-47 || vāstoṣpate pratijānīhyasmānityādimuktvā tu puronuvākyām | vāstoṣpate śaṃ mayā saṃsadā tetyādyāṃ tu yājyāṃ juhuyādudīrya || 11-48 || vāstoṣpate dhruvā sthūṇāṃ sattvamityādimantrataḥ | gṛhyaṃ bhayaṃ yadityādyamakṣispandeti cādinā || 11-49 || duḥsvapne pāpasvapne ca yat svapnāśana-ādinā | vāstoṣpate prataraṇo na edhītyādināpi ca || 11-50 || amīvahā vāstoṣpatetyādinā ca juhoti vai | ebhistu vaidikairmantrairhutvājyena sruveṇa tu || 11-51 || tataḥ sviṣṭakṛtaṃ kuryādādhenuvaradānataḥ | athāgneḥ purato darbhānāstīrya hutaśeṣitam || 11-52 || namo rudrāya vāstoṣpata ityādinā nikṣipet | anenaiva tu mantreṇa sthālīṃ saṅkṣālya tajjalam || 11-53 || pātre prakṣipya kasmiṃściccheṣājyaṃ śeṣamambu ca | ekīkṛtya tu mantreṇa śākhayodumbarasya vā || 11-54 || pālāśaśākhayā vātha darbhamuṣṭyāthavā punaḥ | prāsādabhavanādau tat sarvatra triḥ pradakṣiṇam || 11-55 || paryukṣannatha paryeti tataḥ saṃpūjya vai dvijān | tvaṃ viprastvaṃ kviriti mantreṇānena bhojayet || 11-56 || āśiṣo vācayityā tu śivaṃ vāstviti vācayet | vāstuhomādhikāraḥ | prasādaṃ bhavanaṃ prapādikamatho yadvāpi yāgālayaṃ kṛtvā takṣakarāt pragṛhya tu tataḥ sūtratrayāveṣṭitān | kauśyā cāpi ca mālayā tu paritaḥ saṃveṣṭya dhānyākṣataiḥ sarvatra pravikīrya pūrṇakalaśaṃ dīpaṃ ca madhye nyaset || 11-58 || tataḥ kṛṇuṣvādikamatra sūktaṃ tvardharcaśo'nte tu dahāśasādyam | ṛco'rdhamāyojya japedaśeṣaṃ rakṣoghnamevaṃ tu japādiṣu syāt || 11-59 || kṛtvā punaḥ sthaṇḍilamagnibhāge tatrāgnimādhāya yathāvidhānam | hutvā puraivāgnimukhaṃ juhotu rakṣohaṇaṃ vājinamutyubhābhyām || 11-60 || punaḥ kṛṇuṣvādibhiratra mantrairājyena hutvā tu yathākrameṇa | tadvad vibhinnairatha pañcabhiśca vedādimantrairjuhuyāccaturbhiḥ || 11-61 || iṣe tvetyādinā tadvadagnimīle tu cādinā | agna-āyāhipūrveṇa śannodevīrathādinā || 11-62 || tatastu pañcadurgābhirvedoktābhirjuhoti ca | jātavedasa ityādyā ṛg durgā prathamā bhavet || 11-63 || tāmagnivarṇāmityādyā dvitīyā ṛgudīritā | agnetvaṃpārayānavyo-asmānādyaṃ tṛtīyakam || 11-64 || viśvāninodurgahādyaścaturtho mantra īritaḥ | pṛtanājitamityādiḥ pañcamo mantra ucyate || 11-65 || etābhiḥ pañcadurgābhirājyena juhuyāt pṛthak | tato vyāhṛtibhistadvadaghorāstreṇa vai punaḥ || 11-66 || paścādapāmārgasamidghṛtābhyāmannena sājyena śataṃ juhotu | aṣṭottaraṃ sviṣṭakṛtaṃ ca paścācchiṣṭājyamādāya tathāmbuśeṣam || 11-67 || ādāya tad bhasma ca miśrayitvā pātre tvapāmārgarasena yuktam | tenākhilaṃ tadbhavanaṃ pramārjya samprokṣayet tatparitastu darbhaiḥ || 11-68 || tamagnimādāya tatheśakoṇe saṃsthāpya paścāt tu catuṣpathe vā | visarjayeduktajalānnapiṇḍairdattvā baliṃ dikṣu samāpya caivam || 11-69 || evaṃ tu rakṣohaṇaśāntiruktā rogāpamṛtyugrahadoṣahantrī | rakṣākarī śrīvijayāyuṣāṃ syād vṛddhipradaiṣā vidhivat prayuktā || 11-70 || dīkṣāprasaṅgāditi vāstupūjā baliśca homo'pi ca tantrasiddhaḥ | rakṣoghnaśāntiśca yathāvadukto baudhāyanācāryamataṃ viditvā || 11-71 || iti śrīmadīśānaśivagurudevapaddhatau tantrasāre vāstuvidyāpaṭala ekādaśaḥ || atha dvādaśaḥ paṭalaḥ | utsaveṣu vividheṣvapi dīkṣāsthāpanādiṣu pavitravidhau ca | maṅgalāṅkuraviropaṇapūrvaṃ maṅgalaṃ bhavati karma kṛtaṃ tat || 12-1 || śastayāgadivasāt tu purastāt saptame'hani śubhe navame vā | pañcame'pi sudine sumuhūrte maṅgalāṅkuravidhiṃ vidadhīta || 12-2 || pātramatra vihitaṃ trividhaṃ tat pālikā ca ghaṭikā ca śarāvam | viṣṇupadmabhavaśaṅkaradaivaṃ tattrayaṃ pṛthaganukramaśaḥ syāt || 12-3 || aṅgulaiḥ kṛtimitaiḥ sphuṭamuccā pālikāvadanavistarato'pi | uttamā ca yarayāṅgulasaṃkhye madhyamādhamavidhau kathite vai || 12-4 || pādavistṛtirathordhvamitā syāt tattribhāgamitakaṇṭhabilaṃ ca | daṇḍavad bhavati śiṣṭamaśeṣaṃ kaṇṭhatulyaṃ pariṇāhamanojñam || 12-5 || vyāsasocchrayasamā ghaṭikākhyā tālamātramiha pañcamukhī syāt | dikṣu tanmukhacatuṣṭayamekaṃ madhyamaṃ tu samavartitabhāgam || 12-6 || tālavistṛtamukhaṃ tu śarāvaṃ tatsamocchrayamato'rdhamitāṅghri | daṇḍakasya caturaṅgulanāhaṃ kaṇṭhamasya bilavarjyamudagram || 12-7 || sambhave kanakarūpyakatāmrairmārtikānyabhinavānyatha vā syuḥ | kṣālitāni salilena nijāstrāt sūtraveṣṭitagalāni nidadhyāt || 12-8 || śuddhamṛtsikatagomayacūrṇaiḥ pūritāni kuśakūrcayutāni | maṅgalāṅkuragṛhe savitāne pātrakāṇi nidadhātu manojñe || 12-9 || gomayādbhirupalipya tu bhūmiṃ svāṅgamūlamanuyuktajalāstrāt | prokṣya piṣṭaparirūṣitasūtrairuktalakṣmavihite caturaśre || 12-10 || vighnanāthamabhipūjya purastāt puṇyakāhamapi vedaviśiṣṭaiḥ | vācayedadhikamekamaśīte syāt padaṃ tu vihitaṃ caturaśre || 12-11 || madhyato navapadairathaṃ śuklaṃ karṇikāṣṭadalakesaraśobhi | ālikhet sarasijaṃ tu rajobhiḥ śālibhiḥ suvihitocchritamadhyam || 12-12 || tatra sūtraviniveṣṭitakumbhaṃ dhūpitaṃ tu vinidhāya kuśeṣu | dvādaśāntagalitāmṛtatoyaiḥ pūrayet sakuśakūrcahiraṇyam || 12-13 || pippalāmranavapallavagandhairmālyadāmakusumākṣatavastraiḥ | śālitaṇḍulaphalāḍhyavidhānaṃ vastrayugmakusumairabhirāmam || 12-14 || mātṛkāmbujagataṃ tu kalābhiḥ ṣoḍaśasvarayutābhirupetam | taṃ vibhāvya śiśirāṃśumudaṃśuṃ tārakeśamuḍucakrasametam || 12-15 || pūjayet tadupacāraviśeṣaiḥ pāyasaṃ carughṛtaṃ vinivedya | śobhiteṣu rajasātha padeṣu sthāpayet tu pṛthagaṅkurapātram || 12-16 || āditye samarīce ca vivasvati yame tathā | jalādhipe ca mitre ca some ca pṛthivīdhare || 12-17 || eṣāṃ padeṣu ghaṭikāḥ sthāpayedaṣṭa vai kramāt | agnau pūṣaṇi citrākhye dauvāre roganāgayoḥ || 12-18 || aditāvapi caiśāne śarāvāṇyaṣṭa vinyaset | eṣāṃ madhyapadeṣvaṣṭau digvidikkramayogataḥ || 12-19 || sthānāni pālikānāṃ tu kathitānyaṣṭa vinyaset | padānyādau vilikhyaiṣu śuklacūrṇena pūrayet || 12-20 || pṛthak śālyāḍhakaṃ kṣiptvā darbhaviṣṭarake pṛthak | saṃsthāpya ghaṭikādīni teṣu bījāni vāpayet || 12-21 || māṣamudgakulasthāni niṣpāvatilaśālayaḥ | sarṣapo mārgagodhūmaśyāmākavrīhayo yavāḥ || 12-22 || priyaṅgavastathāḍhakyo vaiṇavaścetyanukramāt | tripañcavargabījāni kathitānyuttamāṅkure || 12-23 || vargadvayaṃ madhyame syādadhame bījapañcakam | bījāni kṣālayitvādbhiḥ kṣīreṇa tadanantaram || 12-24 || vastrakhaṇḍe dṛḍhaṃ baddhvā dinamātraṃ jale sthitam | uddhṛtya yāmadvitaye samatīte tu vāpayet || 12-25 || bījānāṃ daivataṃ somaḥ sa rātrau kāntimān yataḥ | tasmād bubhukṣurbījāni niśāyāmeva vāpayet || 12-26 || abhimantrya hṛdā pūrvaṃ mantreṇānena vāpayet | oṃ tryambakāya śarvāya śaṅkarāya śivāya ca || 12-27 || sarvalokapradhānāya śāśvatāya namo namaḥ | anenaiva tu mantreṇa siñced hāridravāriṇā || 12-28 || pañcopacārairabhyarcya cācchādya vasanaiḥ sitaiḥ | saptarātraṃ baliṃ dadyād vakṣyamāṇakrameṇa tu || 12-29 || brahmabhūtendragandharvayakṣarakṣaḥ piśācakāḥ | gaṇā balibhujaḥ sapta kramāt tannāmalakṣitāḥ || 12-30 || sānnapuṣpakuśaṃ brahmarātre tu prathame baliḥ | annaṃ dadhi niśācūrṇaṃ lājāḥ saktutilāstathā || 12-31 || bhūtakrūramiti khyātaṃ bhūtarātre pradāpayet | indravallīrasonmiśramannaṃ saktupayodadhi || 12-32 || indrarātre tṛtīye tu baliṃ dadyāt tu deśikaḥ | vaiṇavānnaṃ payoyuktaṃ gāndharve syāccaturthake || 12-33 || pañcame yakṣarātrākhye puṣpānnājyāmbubhirbaliḥ | raktānnaṃ satuṣaṃ mṛtsnāyuktaṃ ṣaṣṭhe tu rākṣase || 12-34 || saptame tvatha paiśāce māṣānnaṃ kṛsaraṃ madhu | hāridracūrṇaṃ tailāḍhyaṃ sāmiṣaṃ tu pradāpayet || 12-35 || anyathā kecidācāryāḥ prāhurvai guṇasaptakam | taccātra kathyate bhūtāḥ pitaro'pi ca guhyakāḥ || 12-36 || nāgā brahmā śivo viṣṇurdevatāḥ sarvarātriṣu | praṇavādinamontaiḥ svairnāmabhirdāpayed balim || 12-37 || prathame bhūtarātre tu bhūtakrūreṇa dāpayet | tilaistaṇḍulamiśraistu pitṛrātre dvitīyake || 12-38 || tṛtīye nālikerāmbhaḥ śālyannairyakṣarātrake | sakṣīrapiṣṭasaktvadbhirnāgarātre caturthake || 12-39 || sapadmākṣānnamājyaṃ ca brahmarātre tu pañcame | sāpūpānnena sājyena ṣaṣṭhe śaive tu dāpayet || 12-40 || śuddhaudanena sājyena saptame vaiṣṇave baliḥ | yadā nava syurdivasāḥ pāyasaṃ kṛsaraṃ kramāt || 12-41 || uddiṣṭadaivatagaṇamuddiṣṭabalinārcayet | na kaścidaṅkurāṇyanyo nirīkṣeta kadācana || 12-42 || ācārya eva praviśet tacchiṣyo vā tadājñayā | prarūḍhairaṅkuraiḥ karturnirdiśet tu śubhāśubham || 12-43 || śyāmaiḥ kṛṣṇairaṅkurairarthahāniṃ tiryagrūḍhairvyādhimālohitaiśca | kubjairduḥkhaṃ ca prarūḍhairmṛtiṃ ca brūyād bhagnaiḥ sthānadeśeṣṭahānim || 12-44 || śuklaiḥ pītaiḥ saṃprarūḍhaiśca pūrṇaiḥ śīghrotpannaiścārubhirvyāyataiśca | lakṣmīṃ puṣṭiṃ ceṣṭasiddhiṃ samagrāṃ kartā vindetāṅkurairmaṅgalaṃ ca || 12-45 || ācāryastatrāṅkureṣvapraśasteṣvālakṣyāsmiṃśchāntikaṃ karmaṃ kuryāt | mūlenāṅgairbrahmabhiścātha hutvā vyāhṛtyantaṃ syāt tilairājyamiśraiḥ || 12-46 || iti śrīmadīśānaśivagurudevapaddhatau tantrasāre aṅkurārpaṇavidhirnāma dvādaśaḥ paṭalaḥ || atha trayodaśaḥ paṭalaḥ atho yāgagehaṃ caturdvārakoṇaṃ catustoraṇāṅkaṃ vitānadhvajāḍhyam | sagogomayādbhirviliptaṃ samantāt sragālambitaṃ tatsugandhaṃ ca dhūpaiḥ || 13-1 || pradīpāṅkurāḍhyaistathā pūrṇakumbhairalaṅkṛtya kuṇḍaṃ ca kṛtvendrabhāge | yathālakṣaṇāḍhyaṃ catuṣkoṇamasmin nidhāyāgnimagnermukhaṃ cātra hutvā || 13-2 || tato dakṣiṇasyāṃ yajed vighnarājaṃ samabhyarcya gandhaiśca bhakṣyaiśca bhojyaiḥ | gṛhe madhyatastat sthalaṃ śodhayitvā catuṣkoṇamasmin vidhāyoktasūtraiḥ || 13-3 || punardvyaṣṭadhā tad vibhajyātra ca syuḥ padānāṃ śate dve ca pañcāśatā ṣaṭ | likhenmadhyato'bjaṃ padairdvyaṣṭasaṃkhyairbahirvartulānāṃ trayaṃ darbhasaṃkhyaiḥ || 13-4 || aśītyā padānāṃ bhaved rāśicakraṃ priyāyajñasaṃkhyaiḥ padairatra śiṣṭaiḥ | likhed dvāraśobhāḥ praśobhāḥ sakoṇāḥ padaiḥ ṣaṭcaturbhiśca vedartusaṃkhyaiḥ || 13-5 || likhed vartulaṃ tattu vīthyostu madhye bhavet sūtrakāṇāṃ catuṣkaṃ diśāsu | arā dvādaśaivaṃ tu te rāśayaḥ syuḥ samā mātuluṅgaistu cendīvarābhāḥ || 13-6 || bahirvīthikāyāṃ tu kalpadrumāḥ syurlatājālapatraiḥ phalaiḥ pakṣibhiśca | yathāsthānaśobhaṃ tu padmotpalādyaiḥ samaṃ korakaiścātha puṣpaiśca gucchaiḥ || 13-7 || caturdhā tu padmasthalaṃ bhrāmayitvā samaṃ karṇikārthaṃ ca tatkesarāṇām | tathā sandhayaḥ syurdalāgrāṇi caivaṃ samānyaṣṭapatrāṇyatho vartayeta || 13-8 || sitaṃ śālipiṣṭaṃ tu cūrṇaṃ supītaṃ haridrodbhavaṃ cātha raktaṃ kusumbham | bhavecchyāmavarṇaiḥ palāśaistu tādṛk sunīlaṃ vidagdhaistathā vrīhibhiḥ syāt || 13-9 || bhavet karṇikā tasya pītātha sūkṣmā tathā kesarāścāditaḥ sthūlamadhyāḥ | piśaṅgāstadagre tu pītāstadante sitāḥ syurdaleṣveṣu te yugmaśaḥ syuḥ || 13-10 || sitāḥ sarvarekhāstvanāmāsamānāśchadānyacchacūrṇaiśca raktāni ca syuḥ | dalānāṃ tu sandhirbhavecchyāmavarṇastrivṛttāni śuklāruṇānīlabhāñji || 13-11 || tathā śyāmalā vāruṇā rāśayaḥ syuḥ supītāśca vīthyāṃ tu tatsandhayaḥ syuḥ | yathāśobhavarṇaṃ tu kalpadrumāḥ syurvicitrāśca cakṣurmanojñā vidheyāḥ || 13-12 || likhed dvāradeśāṃśca śuklāṃstu śobhāḥ kusumbhāruṇāḥ syuśca pītopaśobhāḥ | sunīleṣu śaṅkhāstu koṇeṣu śuklān likhet svastikān vā yatheṣṭaṃ manojñān || 13-13 || saśiṣyo guruḥ prāgupoṣyaikarātraṃ kṛtasnānanityakriyaḥ kṣālitāṅghriḥ | samācamya śuklottarāsaṅgavāsāḥ kṛtadvārapūjāvidhiḥ preritāstraḥ || 13-14 || padā pārṣṇighātatrayaṃ cātra dattvā padā dehalīṃ cāspṛśan dakṣiṇena | praviśyottarāṃ tvantarāśritya śākhāṃ tato vāstunāthaṃ vidhiṃ cārcayitvā || 13-15 || vidhāyāstravapraṃ tu rakṣāṃ samantād yathoktāsane tūpaviṣṭo'tha maunī | cared bhūtaśuddhiṃ marutsaṃyamotthāṃ gajāsyaṃ tu yāmye guruṃ caiśa iṣṭvā || 13-16 || tato mantranaddhasvadehaḥ śivātmā hṛdambhoruhasthaṃ śivaṃ jyotirekam | manaḥsādhitaistūpacāraistatheṣṭvā yajennābhikuṇḍe'nalaṃ mānasena || 13-17 || samāpūrya cārghyaṃ samūlāṅgamiṣṭvā śiraḥ svaṃ samukṣecca kūrcārghyatoyaiḥ | tathā tairathokṣyārcanadravyajātaṃ tathā yāgabhūmiṃ ca taiḥ prokṣayitvā || 13-18 || tataḥ sthānaśuddhiṃ tu tālatrayāstrāt plutāntaṃ paṭhan niṣkalāntaṃ ca mantram | samuccārya svābjādathendoḥ srutādbhiḥ samāplāvya beraṃ tathāstrāmbu śodhyam || 13-19 || nyased vardhanīṃ cottareṇāmbupūrṇāṃ tathā gandhapuṣpākṣataṃ dakṣiṇasyām | tadarghyāmbubinduṃ sagandhaṃ ca puṣpaṃ kṣipenmūlamantraṃ japed dravyacakre || 13-20 || yathāśakti dīpānapi jvālayitvā manojñān viśuddhān yathoktaprakārān | sugandhākṣatādyairyathoktaiḥ pṛthag vā yajed vakṣyamāṇakramānmaṇḍalaṃ tat || 13-21 || tathādhāraśaktiṃ nyasellokadhātrīṃ mṛṇālāṅkurābhāṃ bhuvo'dho yajet tām | tato'nantamurvīmanantāsanākhyaṃ catuṣkoṇapīṭhaṃ tu tadyogasaṃjñam || 13-22 || vṛṣākāraraktaṃ tu dharmākhyamagnau yajed jñānasiṃhaṃ tu kṛṣṇākṣapāde | supītaṃ virāgaṃ tathaiśvaryamacchaṃ yajenmārutaiśasthabhūtadvipābhau || 13-23 || rajaḥ kandamuktaṃ tamastatra nālaṃ bhavet sāttvikākhyaṃ suśuklaṃ sarojam | tataḥ sūryasomāgnibimbāni vedhoharīśātmayuktacchadādīni vidyāt || 13-24 || tathaivātmavidyā śivākhyāni tattvānyatho mātṛkābjaṃ yajet tad yathāvat | samabhyarcya kumbhaṃ tu haimādikaṃ taṃ sudhautaṃ trisūtryā samaṃ veṣṭayitvā || 13-25 || avāg dhūpagarbhaṃ nyaset karṇikāyāṃ sadhānyaṃ sadarbhaṃ sabodhicchadāyām | nidhāyādharāsyāṃ kalāsaṃkhyagarbhairnidadhyāt tu kūrcaṃ tataḥ kumbhapṛṣṭhe || 13-26 || nirūpyātha tasmin sphuracchaktimādyāṃ prapañcaprasūtiṃ ca tattvairaśeṣaiḥ | tamuttānayitvā ghaṭaṃ tatra kūrcaṃ tadādhāya śaktiṃ japen tāragarbhām || 13-27 || vilomena tūktaistato mātṛkārṇaiḥ svapadmendubimbāmṛtāsāramiśraiḥ | samaṃ tīrthatoyaiḥ samāpūrya pūrvaṃ savarṇauṣadhīnāṃ jalenāpi gandhaiḥ || 13-28 || alābhe tvathāsāṃ tu sarvauṣadhīnāṃ catuḥkṣīravṛkṣatvacāmambubhirvā | kṣipedaṣṭagandhān supiṣṭān yathāvat sugandhīni tadvat supuṣpāṇi caivam || 13-29 || śubhaṃ padmarāgaṃ pravālaṃ ca vajraṃ haridratnamuktāstathā puṣyarāgam | viḍūrodbhavaṃ cendranīlaṃ viśuddhaṃ kṣipeccandrakāntaṃ ca kumbhādhirāje || 13-30 || navairmālyapuṣpairalaṅkṛtya cautaistathāśvatthabilvairdalaiḥ pānasaiśca | viśuddhairnavaiśconmukhaiḥ śakravallyāṃ nibadhya smaret taṃ taruṃ pārijātam || 13-31 || supūrṇaṃ tu pātraṃ sitaistaṇḍulaistatsatāmbūlapūgaṃ nidhāyāsya vaktre | susūkṣmābmarābhyāṃ sitābhyāṃ navābhyāmalaṅkṛtya mālyaiśca gandhākṣatābhyām || 13-32 || samāvāhya śaktiṃ prapañcaprasūtiṃ viśuddhāṃ ca vidyāṃ citiṃ sūkṣmarūpām | pṛthaṅ mātṛkārṇaistu tārāntarasthaiḥ śatārdhaṃ kalāścāpi tāraprasūtāḥ || 13-33 || kalāstriṃśadaṣṭau ca pūrvoditā yāḥ kramāt sanniyujyāt tu śaktau ghaṭe'smin | tathecchākriyākhye punarjñānaśaktiṃ svatantraprabodhāvabhivyañjayecca || 13-34 || tathā śaktiśāntau ca haṃsākhyajīvaṃ niyuñjīta tasmin nijāṅgaiśca mūlam | pratiṣṭhāṃ ca jīvasya mantreṇa kṛtvā samastendriyāṇāṃ smaret sannidhānam || 13-35 || ṛcaḥ pañca yāśca dvijastārakoktā niyuñjīta haṃsaḥ śucītyādirekā | pratadviṣṇuranyā tvanuṣṭup tathā tatpadādyā ca viṣṇornukaṃ ceti pūrvā || 13-36 || tathaivāṅgamantraiśca mūlena yuktyā niyuñjīta tasmiṃstu sākārabhāvam | yathoktopacāraiḥ samabhyarcya samyak smarecchaktimiṣṭapradāṃ cārurūpām | japāpāṭalābhāṃ tu dṛṣṭārthasiddhyai sapāśāṅkuśāṃ ceṣṭadābhītihastām | vicitrāmbarasrakpiśaṅgānulepāṃ lasaccañcalīkaprabhākeśapāśām || 13-38 || sphuṭadratnabhūṣākirīṭaprabhābhiḥ pṛthak chatracāpaśriyaṃ bibhratīṃ khe | prapañcaprasūtiṃ prapañcātmikāṃ tāṃ vicintyārcayitvā hṛdambhoruhe syāt || 13-39 || samāvāhya śiṣ.yeṣṭamantrānukūlāṃ smaran devatāṃ ceṣṭarūpādivarṇām | vidikṣvaṅgamantraiścaturbhistadasraṃ nyased dikṣu netraṃ tu madhye'rcayīta || 13-40 || tadabjacchadāgrasthaśaktistaduktā yajellokapālāṃśca dikṣvastradevān | kramāt piṅgapītā sitā dhūmraśuklā madhucchāyapāṇḍucchavī śuklaraktau || 13-41 || sarojaprabhaśceti lokādhipāḥ syurdaśendrādayaścābjabhūśeṣayuktāḥ | supītaṃ ca vajraṃ tu śaktiḥ suraktā sitābhastu daṇḍaḥ khaḍgavarṇastu khaḍgaḥ || 13-42 || taḍitkalpa uktaśca pāśāṅkuśaḥ syāt sitābhā gadāpyagnikalpaṃ triśūlam | dineśābhamabjaṃ tu cakraṃ ca tadvat kramāditthamuktaṃ yathāstrāgnivarṇaiḥ || 13-43 || gaṇaṃ vīrabhadraṃ tathā saptamātṝrbhajed dakṣiṇasyāṃ piśaṅgaṃ gajāsyam | sunīlaṃ tu bhadraṃ tathā sapta mātṝḥ svadevopamāstāḥ savāhāyudhādyaiḥ || 13-44 || kuberāt tu pūrvapradeśe tu caṇḍaṃ tathā kṣetrapālaṃ svavāhaṃ ca pūrve | satārasvanāmnā namontaṃ yathāvat krameṇopapattyopacārairime'rcyāḥ || 13-45 || tato maṇḍalāgre nyaset pālikādyāḥ prarūḍhāṅkurāḍhyā yajed dikṣu caitāḥ | navaṃ gavyamājyaṃ caru cātha kṛṣṇāṃstilāñ śālisaktūṃśca siddhārthayuktān || 13-46 || satārān lipeścākṣarāñchaktihaṃsau ṭhayugmāntamuktvā tu tattajjuhoti | svamantreṇa cāṅgairabhīṣṭena hutvā mahāvyāhṛtīśced dvijo vyāhṛtīśca || 13-47 || catuṣkarmabandhaprahāṇāya mantraṃ paṭhan vakṣyamāṇaṃ tilājyaṃ juhoti | bakoktiḥ savāmākṣiragniḥ sajhaṇṭīṇakārastṛtīyāyutaḥ prāṇaśabdaḥ || 13-48 || jāṭaṭā svapneṇa lupteṇa manasā vācā karmaṇā hastābhyāṃ padbhyāmudareṇa śiśnā yat smṛtaṃ yaduktaṃ yat kṛtaṃ tat sarvaṃ brahmārpaṇaṃ bhavatu ṭha ṭha || anenāṣṭayuktaṃ śataṃ tatra hutvā baliṃ cottareṇātha pūrṇāhutiṃ ca | tithīnāmuḍūnāṃ ca rāśigrahāṇāṃ svanāmnā namontaṃ baliṃ tatra dattvā || 13-49 || tatastatra śiṣyaṃ vidhisnānaśuddhaṃ samācāntamasmin niveśyātha pīṭhe | śirasyasya dūrvāśca kūrcākṣatādyaṃ nidhāyainamiṣṭvā sugandhaiśca puṣpaiḥ || 13-50 || paśorasya bandhacyutiṃ ceṣṭasiddhiṃ prasīdeti natvātha taddevatāyāḥ | avāpyābhyanujñāṃ tu bimbasthadevān samāyojya kumbhe svayaṃ deśikastam || 13-51 || karābhyāṃ tu bibhrat tamuddhṛtya tiṣṭhan kuśāgreṣu śiṣyaṃ niṣiñcet tadadbhiḥ | suṣumnāpathā tatkramācchiṣyadehe sravadvāridhārāsudhāmiśramantraiḥ || 13-52 || sphuracchaktidīptyātha taddevatāyāḥ praveśo hṛdabje'tha tasyābhicintyaḥ | trivāśyālimokṣaṃ tathāstreṇa kuryācchivatvaṃ ca nāḍyā samāpādya tasmin || 13-53 || samutthāya śiṣyastu śuklaṃ viśuddhaṃ dadhad vastrayugmaṃ punaḥ kṣālitāṅghriḥ | samācamya dattvā tu sūryāya cārghyaṃ namaskṛtya gatvātha taddvāradeśam || 13-54 || kuśeṣūpaviṣṭo nibaddhāñjaliḥ san gurorājñayā tūttarāśāmukhaḥ syāt | guruḥ prāṅmukhastūpaviśyārghyatoyaiḥ śiraḥ prokṣayeccāstratastasya darbhaiḥ || 13-55 || śirasyasya bhūtyā trirārādhya dehaṃ tataḥ śoṣaṇādyaistridhā śodhayitvā | punarbhūtaśuddhiṃ ca śiṣyasya dehe svayaṃ cittavṛttyā samāpāadya pātre || 13-56 || viśeṣārghyamiṣṭvātha tatkūrcatoyaiḥ punaḥ prokṣya tasmin nyasenmātṛkārṇān | tataḥ sādhyamantraṃ ca tasyāṅgamantrān nyasenmūrtimattāṃ samāpādya tasmin || 13-57 || punaścāvakuṇṭhyātha taṃ varmaṇātho svamūlāṅgayuktaṃ navaṃ śklavastram | samādāya netre'sya vaddhvātha bimbe puraiveṣṭadeve samabhyarcya tasmin || 13-58 || tataḥ kṣepayet tasya puṣpāñjaliṃ taṃ sa yasyāṃ tu mūrtau pated bāṅgamantre | taduktaṃ hi nāmnāsya mantraṃ ca tasmai pradadyāt trivāraṃ paṭhet so'pi mantram || 13-59 || tatastārapīṭhe tu darbhāsanasthaḥ samālokya śiṣyaṃ tu mūlāṅgajāpī | svahastaṃ śirasyasya vinyasya mantraṃ nidhāyāṅgamūlaiḥ spṛśet sarvamaṅgam || 13-60 || tato darbhamūlaṃ tu śiṣyasya haste pradāyopaviṣṭaḥ purāgnestadagram | svajaṅghāntarasthaṃ nipīḍyātmano'smin kramājjīvanāḍyośca sandhiṃ vidadhyāt || 13-61 || iḍāpiṅgalākhyasvanāḍyoḥ svanastaḥ suṣumnāpathā(cā?ccā)pi mūrdhnaḥ prasūtam | tridhā yuttu tejastathā śiṣyadehe'pyavicchinnasandhiṃ tu jīvaṃ vibhāvyāt || 13-62 || samānīya śiṣyātmanorekabhāvaṃ ghṛtena trivāraṃ tu mūlena hutvā | tathā śiṣyajīvaṃ tathātmapraviṣṭaṃ punarnirgataṃ cāsya dehaṃ praviṣṭam || 13-63 || bhavedātmajanmaivamudbhāvya śiṣyaḥ sphuṭaṃ śaktipātāt svatulyaḥ śivaḥ syāt | haritkīṭakaṃ yanmṛdāveṣṭya nādaṃ bikurvan ṣaḍṅghriḥ svajātiṃ karoti || 13-64 || tathā prākṛtaṃ śiṣyamācāryavaryaḥ kriyādīkṣayā mantramūrtiṃ karoti | tato'ṣṭau śataṃ cāpi mūlena hutvā daśāṃśena cāṅgairghṛtenaiva pañca || 13-65 || dvijaścejjayādiṃ juhotīha pūrṇāṃ samūlāṅgamantraiḥ samastairjuhotu | samitkṣīralājaiśca siddhārthagavyaistilaiḥ sarpiṣāṅgaiśca mūlena hutvā || 13-66 || dvijaḥ śrautamantraiḥ svasūtroktamārgājjuhotīha sarpiryathā niṣkṛtiḥ syāt | prāyaścittaṃ mūlatastvadvijānāṃ hutvā cāṣṭau viṃśatiṃ cāpi mantrī || 13-67 || jātiṃ tasyāthoddhared vakṣyamāṇairmantrairājyasyāhutīnāṃ trayeṇa | tāraḥ śaktiṃ mūlamantro nijāyāṃ bhavannasyātmano yonirbījāhārabhāvadeśaśuddhau dvijo bhavatu mantradehaḥ ṭha ṭha | tasmādūrdhvaṃ vyāhṛtībhiśca hutvā || 13-68 || bhagavannasyātmā mantrātmako bhavatu ṭha ṭha | hutvānenāpyāhutīstatra tisro bhūyo hutvā vyāhṛtīratra paścāt | astreṇainaṃ prokṣya santāḍya sadyo recādantaḥ saṃpraviśyāsya pāśān || 13-69 || viśleṣyāsmācchedayedapyathāstrān mudrāṃ baddhvā tvaṅkuśākhyāṃ punaśca | yaccaitanyaṃ śiṣyadehasthamasmādākṛṣyendau dvādaśānte niyojya || 13-70 || iṣṭe'mbhoje hṛdgate pūrake tu svātmanyetad yojayet kumbhakena | samarasaṃ tu nayedatha recakānmanujabhāvamapāsya śivātmakam || 13-71 || smaratu haṃsajapādabhipūjya tat punarudasya tu śiṣyahṛdaṃ nayet | nāḍīmārgācchiṣyahṛtpaṅkaje taccaitanyaṃ tu sthāpayitvā svapadmāt || 13-72 || sūtairindoḥ saudhadhārāmbupūrairāplāvyainaṃ mantradehaṃ vibhāvya | anāmayaṃ śiṣyamaluptaśaktiṃ vicintya vinyasya tu mātṛkārṇān || 13-73 || tadiṣṭamūlāṅganiviṣṭadehaṃ vidhāya taṃ bālatanuṃ tanūjam | jātakarmādikaṃ tasya kuryāt tato mūlatastat kramāt syāt trivāraṃ pṛthak | sāṅgamūlaṃ japaṃścopavītena taṃ yojayet tadvrataiścoditairmūlataḥ || 13-74 || mūlatastarpayet pāvakaṃ śaktitastatra pūrṇāṃ punaścāpi hutvā guruḥ | sāmayācārikān dharmasetūnamuṃ śrāvayet tān yathā pālayet sādhakaḥ || 13-75 || 13- itthamācāryato mantradīkṣāmasau saptajanmāṃhasāṃ śodhanīmiṣṭadām | japyahomārcanāmantrasiddhipradāṃ prāpya sadyaḥ sudhīḥ syāt kṛtārthaściram || 13-76 || iti śrīmadīśānaśivagurudevapaddhatau tantrasāre mantradīkṣāpaṭalastrayodaśaḥ || atha caturdaśaḥ paṭalaḥ | athāgneyāstu kathyante kalpāḥ saṅkalpitārthadāḥ | vaidikaḥ prathamaḥ kalpaḥ śaivo vaiṣṇava eva ca || 14-1 || kāmyaśceti caturdhāgneḥ kalpāḥ syustantracoditāḥ | nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ sādhyaṃ yat karma vaidikaiḥ || 14-2 || dvijaistu vaidikairmantraistat sidhyed vaidikāgninā | śaivāgamoditaṃ karmaṃ śaivairmantrairathāpi yat || 14-3 || kṛtaṃ pāśupatādyaiśca śaivo'gnistat prasādhayet | vaiṣṇavaṃ karma tanmantraiḥ sādhayed vaiṣṇavāgninā || 14-4 || puruṣārthacatuṣkaṃ yat kāmyakarmāṇi yāni ṣaṭ | tāni saṃsādhayedagnirmantrairvaidikatāntrikaiḥ || 14-5 || dvātriṃśadbhedabhinno'gnirdvātriṃśatkarmabheditaḥ | itthamātharvaṇavidāṃ khyātamaṅgirasāṃ matam || 14-6 || laukikaḥ pāvako'gniḥ syānmarutto garbhadhāraṇe | pavamānaḥ puṃsavane sīmante maṅgalāhvayaḥ || 14-7 || tuṅge tu śobhano nāma prabalo jātakarmaṇi | pārthivo nāmakaraṇe bhadro niṣkramaṇe mataḥ || 14-8 || śucirannāśane proktaḥ sabhyaścaule samīritaḥ | jātavedā hyupanaye saṃbhavaḥ syād vratatraye || 14-9 || godāne nāmataḥ sūryaḥ saumyo vratasamarpaṇe | āvasathyo vivāhe syādanvāhārye maheśvaraḥ || 14-10 || viṣṇurāhavanīye tu brahmā syād gārhapatyake | prāyaścitte vītihotraḥ pūrṇāhutyāṃ mṛḍāhvayaḥ || 14-11 || kravyādaḥ śavadāhe tu samudre vaḍavāmukhaḥ | vardhano vanadāhe tu kṣaye saṃvartako mataḥ || 14-12 || varadaḥ śāntike proktaḥ pauṣṭike balavardhanaḥ | utsādoccāṭayordhūmraḥ kṛṣṇo vidveṣaṇe mataḥ || 14-13 || vaśye tu kāmado nāma māraṇe śoṣaṇāhvayaḥ | piṅgalaḥ stambhane nāmnā jaṭhare jāṭharo mataḥ || 14-14 || dvātriṃśadagnibhedādhikāraḥ śucau deśe tu kuṇḍe vā sthaṇḍile vā yathodite | gomayālepite hemarūpyatāmramayādinā || 14-15 || śakalenoddhṛtāṃ bhūmiṃ prokṣayitvātha vālukāḥ | prākṣipyāratnimātraṃ tu caturaśraṃ vidhāya tu || 14-16 || ullikhet triratho rekhāḥ prācīnāstrirudaṅmukhāḥ | na śarkarātṛṇaḥ kāṣṭhairna loṣṭena nakhena vā || 14-17 || nāṅgāreṇāpi vā tūṣṇīṃ tatra brahmādhidaivatam | brahmajajñānamantreṇa prācīnaṃ madhyato likhet || 14-18 || nākesuparṇāt prācīnaṃ dakṣiṇe tūttare punaḥ | āpyāyasveti pūrvāgraṃ yo rudretyudagāyatam || 14-19 || idaṃ viṣṇustathā paścādindraṃ vo viśvataspari | iti prācyāmudīcīnabhavokṣya śakalaṃ tyajet || 14-20 || spṛṣṭvāmbhaḥ pātragaṃ vahniṃ vyāhṛtībhirnirūpya tu | madhye praṇavataḥ kṣiptvā samācchādya sadindhanaiḥ || 14-21 || jvālayitvā tu tāreṇa sadarbhāracitāñjaliḥ | juṣṭo damūnā ityādi paṭhan parisamūhya tu || 14-22 || pariṣicyāmbhasā darbhaiḥ paristīrya yathoditaiḥ | devasya tveti vai prācyāṃ vyāhṛtībhistu dakṣiṇe || 14-23 || udvayaṃ tamasaḥ paścādagna āyāhi cottare | dakṣiṇānuttarān kuryāduttarānadharānapi || 14-24 || uttareṇāgnimāstīrya darbhān pātrāṇi sādayet | dvandvaśastvājyapātraṃ ca sruvaṃ ca prokṣaṇīḥ srucam || 14-25 || praṇītāpātramidhmaṃ ca carusthālīṃ ca mekṣaṇam | barhiṣaḥ saha kūrcairapyanyaddhomopayogi yat || 14-26 || brīhinirvāpapakṣe tu musalolūkhale tathā | śūrpaṃ kṛṣṇājinaṃ cāpi syāt sarvaṃ tadadhomukham || 14-27 || tiryak pavitraṃ prokṣaṇyāmādāyāpūrya cāmbhasā | aṅguṣṭhānāmikābhyāṃ tat pāṇibhyāṃ parigṛhya tu || 14-28 || vicchidya tiḥ samutpūya pātrāṇyadbhiravokṣya tu | uttānayitvā triḥ prokṣya visrasyedhmādikaṃ punaḥ || 14-29 || prādeśasaṃmitairdarbhairavicchinnāgrakairapi | brahmāsanaṃ dakṣiṇataḥ praṇītāsanamuttare || 14-30 || ājyasthālyāsanaṃ paścāt saṅkalpya brāhmaṇaṃ śucim | brahmārthamupaveśyāsmin kūrcaṃ vā brāhmaṇo na cet || 14-31 || tāravyāhṛtibhirbrahmannādināvāhya cārcayet | prokṣaṇīvat praṇītārthaṃ pātramāpūrya cāmbhasā || 14-32 || darbhasthaṃ darbhasañchannamuddhatya ghrāṇasammitam | brahmaṇā samanujñātaḥ sthāpayet tattadāsane || 14-33 || varuṇo'sītyathārādhya vrīhīn vā taṇḍulānapi | srucā sthālyāthavā tṛṣṇīmantardhāyātha yājyayā || 14-34 || amuṣyā iti nirdiśya devatāyai tu nirvapet | brīhīścedavahantyeṣa prokṣya triḥ kṣālayecca tān || 14-35 || pātreṣu pātayet paścādasminnagnau caruṃ punaḥ | śrapayitvā yathoddiṣṭamabhidhāryāvatārya tu || 14-36 || uttareṇāgnimāsādya sthālyāmājyaṃ vinikṣipet | nirūhyottarato'ṅgārānadhiśrityājyamāsane || 14-37 || darbhābhyāṃ tadabhidyotya caruṃ cāmbhaḥ spṛśet punaḥ | trirabhidyotya cājye'tha darbhāgre tu vinikṣipet || 14-38 || saha paryagnikṛtvāgnau darbhāṅgārān vinikṣipet | madhyagranthipavitreṇa trirutpūyājyabindubhiḥ || 14-39 || agnau prahṛtya prakṣālya visrasya kṣālitaṃ kṣipet | agnāvatha caturdarbhān sruksruvau cocchritānanau || 14-40 || gṛhītvāgnau viniṣṭapya tristaiḥ saṃmārjayet punaḥ | āveṣṭya cāṅgulīstaistu pṛthak sruksruvayoḥ punaḥ || 14-41 || agraṃ darbhāgrato madhyaṃ madhyato mūlamāditaḥ | parimṛjyānale darbhān kṣipet prakṣālya tau punaḥ || 14-42 || darbhāsane dakṣiṇato nidhāyādhomukhau yajet | ādhāya paridhiṃ sthūlaṃ paścime'tha kṛśaṃ punaḥ || 14-43 || dīrghe dakṣiṇato nyasya hrasvaṃ sūkṣmaṃ tathottare | tathordhvasamidhau nyasya dakṣiṇottarapūrvayoḥ || 14-44 || rakṣasāmapahatyai syāditi sañcintya vai dvijaḥ | aditetyādinā yāmye prācīnaṃ pariṣicya tu || 14-45 || paścime'numate'pyevamudīcīnamathottare | sarasvatetyādinātha samantād devapūrvakam || 14-46 || savitaḥ prasavetyuktvā pariṣicya vicakṣaṇaḥ | dhyāyedathānalaṃ devaṃ śaktisvastikapāṇinam || 14-47 || triṇetraṃ kuṅkamābhāsaṃ divyābharaṇavāsasam | prasannavadanaṃ cārujaṭāmakuṭadhāriṇam || 14-48 || hemamālāparikṣiptaṃ varadābhayasaṃyutam | kālī karālī ca manojavā caiva sulohitā || 14-49 || sudhūmrāviṣphuliṅginyau jihvā viśvarucistataḥ | diksaptakasthitā hyetāḥ kramāt pūrvāditaḥ punaḥ || 14-50 || aiśānyāṃ vasudhārākhyā hyupajihvā havirbhujaḥ | kālyāṃ śudrasya kṛtyāni karālyāmābhicārakam || 14-51 || bhūtagrahādirogāṇāṃ śāntiṃ kuryānmanojavā | sulohitāyāmapi ca śāntiṃ kuryād vicakṣaṇaḥ || 14-52 || ambhovṛṣṭyādi dhūmrāyāṃ dveṣoccāṭe sphuliṅginī | sarvārthasādhanī devī jihvā viśvarucirmatā || 14-53 || juhotu vasudhārāyāṃ śrīkāmaḥ pauṣṭikāya vā | evaṃ tu sapta jihvāḥ syurvasudhārā tathāṣṭamī || 14-54 || jihvābhedamavijñāya homaḥ syānniṣphalo yataḥ | jñātvā havirbhujo jihvāḥ syāt phalāptirhutādiha || 14-55 || tataḥ sidtvā ghṛteneṣmaṃ svāhet juhuyāt samam | sruveṇājyamupādāya paridhyoḥ sandhimuttaram || 14-56 || spṛṣṭvā cāpātayed vahnāvṛjudhārāṃ prajāpateḥ | tathā dakṣiṇasandhiṃ tu spṛṣṭvendrāyeti mantrataḥ || 14-57 || athājyabhāgau juhuyād yāmyodakpūrvabhāgayoḥ | agnaye caiva somāya syātāmasyākṣiṇī tu te || 14-58 || yathopadeśaṃ tu samaṃ pūrveṇāgnermukhe tataḥ | yukto vahāndinājyena catasrastvādinā tathā || 14-59 || āno bhadrād virūpākṣād virūpākṣādinā punaḥ | yātiraścīnipūrveṇa saṃrādhanyādinā punaḥ || 14-60 || prasādhanyā vyāhṛtibhirhutvetyagnimukhaṃ bhavet | caruṃ tamabhighāryātha pūrvārdhāccāparārdhataḥ || 14-61 || avadānadvayaṃ kṛtvā tvabhidhārya srucaṃ nyaset | athābhidhārya juhuyād yathāmnāyaṃ pṛthak pṛthak || 14-62 || athāgnaye sviṣṭakṛtetyuttarārdhāt sakṛccaroḥ | avadānaṃ juhotyagnāvabhidhārya srucaiva tu || 14-63 || pūrvottarārdhe taddhutvā havirutkṣipya mekṣaṇam | saṃsrāveṇābhihutvātha darvyāmānīya tajjalam || 14-64 || antaḥparidhi sādhyāṃstānāmnātāṃstu pitṝn srucā | ninīyāntaḥparidhi vai nirṇijyāgnau pratāpya tu || 14-65 || pūrayitvādbhirenāṃ tu bahiḥparidhi secayet | prahṛtya samidhaṃ tāṃ ca yā pūrvaṃ pariśeṣitā || 14-66 || tathaiva cedhmasaṃnāhaṃ praharedukṣitaṃ tataḥ | jayādiṃ juhuyāt paścāt cittaṃcāditrayodaśa || 14-67 || mantrāstato'gnirbhūtānāṃ mādayo'ṣṭādaśa kramāt | kvacit samāvatvantaṃ tu juhuyādaviśeṣite || 14-68 || viśeṣiteṣu kṛtyeṣu juhotyadhipatiḥ samāḥ | avatvasminadād brahmannasminkṣatretyudīrya tu || 14-69 || asyāmānte tu śiṣyasyāṃpurodhāyāṃpadaṃ tataḥ | asminkarmanvadasyānte devahūtyāṃ (ca) ṭhadvayam || 14-70 || samāsīkṛtya juhuyāt kramādaṣṭādaśāhutīḥ | ṛtāṣāḍādibhirmantrairhutvā dvādaśabhistataḥ || 14-71 || tathāmātyāhutīrgutvā yaddevā devaheḍanam | ityādibhistvamagnentaṃ juhuyānmantraviṃśatim || 14-72 || prajāpate na tvadājyādidhmaṃ pravraścanaṃ kṣipet | manojyotirayāścāgneryadasmin karmaṇīti ca || 14-73 || svasti nastvādikenātha yanma ātmana ityapi | punaranyādinā hutvā vyāhṛtībhistathā punaḥ || 14-74 || ābhirgīrbhiranājñātaṃ tadvat puruṣasaṃmitaḥ | prat pākatrā yadasyati hutvā sviṣṭakṛtaṃ tataḥ || 14-75 || saṃmṛjya paridhīn darbhān prastarebhyo'valumpatu | agramadhyamamūlāni tvājyasthālyāṃ nimajjya tu || 14-76 || agrādārabhya cordhvāgramāmūlamatha dāhayet | nadhūnayenna bāhye'gneḥ prakṣiped vikiret vā || 14-77 || p. 124) ekīkṛtya śanaiḥ prāsyet pṛthakkṛtatṛṇaṃ tathā | śamyāścenna parityājyāḥ paridhiṃ madhyamaṃ kṣipet || 14-78 || itarau yugapat prāsyeddhutvordhvasamidhāvapi | saṃsrāvamapi hutvāgnau pariṣekaṃ visṛjya tu || 14-79 || praṇītāmbhaḥ pratidiśaṃ tūṣṇīṃ saṃsecayet tathā | prācyāṃ diśyādibhirmantraiḥ secayed vā yathākramam || 14-80 || bhūmau śiṣṭāḥ parāsiñced brahmaṇe gāṃ ca dakṣiṇām | satyāṃ dadyānnaced viprān bhojayed vāpi śaktitaḥ || 14-81 || prāśnīyāddhutaśeṣaṃ vodaramāyuriti spṛśet | ācamya yat indrādimuttarāṃ ca japet tataḥ || 14-82 || śeṣaṃ dadyācchrotriyāyetyāha bodhāyano vibhuḥ | vaidikāgnikalpādhikāraḥ | atha śaivo'gnikalpoatra kathyate proktalakṣaṇam || 14-83 || kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ vāpi samākrāman pradakṣiṇam | śivamantraṃ japan homadravyāṇyālokathan dṛśā || 14-84 || gatvā kuṇḍāntikaṃ kuṇḍayoniṃ vīkṣyottarāmukhaḥ | āsīta hauṃ śivāyeti praṇavādinamontakam || 14-85 || japan nirīkṣya tat kuṇḍaṃ khātvāstreṇa tu deśikaḥ | śivāṅgānyatra dṛśyante vakṣyamāṇakriyāptaye || 14-86 || oṃ hāṃ śivāya namo hṛdayāya namaḥ | oṃ hīṃ śivāya namaḥ śirase svāhā | oṃ hūṃ śivāya namaḥ śikhāyai vaṣaṭ | oṃ haiṃ śivāya namaḥ kavacāya hum | oṃ hauṃ śivāya namo netratrayāya vauṣaṭ | oṃ haḥ śivāya namaḥ astrāya phaṭ | astreṇa khātamuddhṛtya hṛdayenābhipūrya tu | tenaiva tu samīkṛtya cābhyukṣya kavacena tu || 14-87 || śarāṇunā koṭṭayitvā saṃmārjyālipya tena tu | oṃ hauṃ śāntyatītāyai namaḥ | oṃ haiṃ śāntyai namaḥ | oṃ hūṃ vidyāyai namaḥ | oṃ hīṃ pratiṣṭhāyai namaḥ | oṃ hāṃ nivṛttyai namaḥ | iti madhyendrayāmyāpyakauberyāsu yajet kalāḥ || 14-88 || oṃ hāṃ kalāmayāya kuṇḍāya namaḥ | sākalyena kalātmānaṃ kuṇḍaṃ dhyātvābhipūjya tu | trisūtryāveṣṭya tat kuṇḍaṃ tato'streṇa kuśena tu || 14-89 || ātmavidyāśivaistattvaiḥ prācīnaṃ triḥ samullikhet | udīcīnaṃ sakṛnmadhye samidagreṇa mūlataḥ || 14-90 || brahmā viṣṇuśca rudraśca śivastvāsāṃ tu daivatam | tribhirdarbhairathāstreṇa vajrīkṛtya punarhṛdā || 14-91 || pūrvottarāgradarbhābhyāṃ kuṇḍe kṛtvā catuṣpatham | ityaṣṭādaśasaṃskāraiḥ śuddhe kuṇḍe kuśaiḥ punaḥ || 14-92 || paṭaṃ kuṇḍasya saṅkalpya oṃ hāṃ vāgīśvarīvāgīśvarāsanāyaḥ nama | iti darbhāsanaṃ nyaset | oṃ hāṃ vāgīśvarīmāvāhayāmi | śyāmāmalaṅkṛtāṃ devī sarvābharaṇabhūṣitām || 14-93 || dhyātvāvāhya tvanenaināmṛtusnātāṃ samarcayet | tato vāgīśvaraṃ tvanenaināmṛtusnātāṃ rāgiṇam || 14-94 || saṃpūjyāgniṃ yathoddiṣṭajvālādhūmendhanairvinā | śarāvādisthamānīya kravyādāṃśaṃ tyajet tataḥ || 14-95 || mūlenāvokṣya cāstreṇa prekṣyāstreṇātha varmaṇā | avakuṇṭhyābhirakṣyāstrājjyotirākāravat smaran || 14-96 || oṃ hoṃ rauṃ hāṃ ityādāya lalāṭākṣānnetrāgniṃ tena yojayet | patatpataṅgasaṅkāśaṃ nābhikuṇḍotthitānalam || 14-97 || recakāt piṅgalāmārgānnissāryāgnau niyojayet | bhautikaṃ daivataṃ cetthaṃ jāṭharaṃ cānalatrayam || 14-98 || ekīkṛtya ṣaḍaṅgena oṃ rāṃ hṛdayāya namaḥ | oṃ rīṃ śirase svāhā | oṃ rūṃ śikhāyai vaṣaṭ | oṃ raṃ netratrayāya namaḥ | oṃ raḥ astrāya phaṭ | tāraṃ hauṃ śaktaye vaṣaṭ | iti dhenvāmṛtīkṛtya kavacenāvakuṇṭhya tu || 14-99 || saṃrakṣyāstrāddhṛdābhyarcya tamudyamya karadvayāt | sthitvā jānudvayenātha kuṇḍasyopari deśikaḥ || 14-100 || kṣobhārthe triḥ paribhrāmya devī devau nirambarau | dhyātveśānaśiraskau tau oṃ hāṃ śivabījāya namaḥ | śivabījamiti smaran || 14-101 || ātmābhimukhamagniṃ taṃ devyā garbhapathā kṣipet | vikīrṇamekīkṛtyāstrānnābhau tatsaṃpuṭaṃ nayet || 14-102 || oṃ hāṃ vāgīśvaryai namaḥ | paridhāpyeti vastre tu śaucācamanake'pi ca | kvacenendhanaiśchannaṃ dhavitrājjvālayedamum || 14-103 || oṃ hāṃ hāṃ garbhāgnaye namaḥ | ityabhyarcyātha saṃśuddhaṃ kuśakaṅkaṇakaṃ kare | dakṣiṇe tu nibadhnīyād vāgīśvaryāstu kautukam || 14-104 || oṃ sadyojātāya namaḥ | iti sadyaṃ samāvāhya svāhāntaṃ hṛdayena tu | pañcāhutīstilairhutvā garbhādhānaṃ samāpayet || 14-105 || oṃ hīṃ vāmadevāya namaḥ | tamāvāhyeti śirasā hutvā puṃsavanaṃ bhavet | oṃ huṃ aghorāya namaḥ | oṃ hāṃ puryaṣṭakadehāya namaḥ | jalabinduṃ kuśāstreṇa dehaprāṇakṛte kṣipet | śikhayārghyāditi yāvat | sadyādibhistilairhutvā vaktrāṅgāni ca kalpayet || 14-107 || vaktraniṣkṛtiniṣpattyai punaḥ pañcāhutīstathā | hutvā prasūtāṃ vāgīśīṃ śiśumagniṃ ca saṃsmaret || 14-108 || oṃ heṃ tatpuruṣāya namaḥ | āvāhya puruṣaṃ tvevaṃ varmaṇāhutipañcakam | hutvāstreṇārghyatoyena bahirantaravokṣya tu || 14-109 || darbhakaṅkaṇakaṃ tyaktvā sūtakasya nivṛttaye | snātāṃ vibhūṣitāṃ devīṃ devaṃ cāstrāmbusekataḥ || 14-110 || vastrabhūṣaṇagandhādyairalaṅkṛtyātha tau dhiyā | tataḥ śūlāpanodāya juhotyastrāt palāśajāḥ || 14-111 || vitastimātrāḥ pañcāgrasamidho ghṛtasecitāḥ | uttareṇa tu darbheṣu pātradravyāṇi sādayet || 14-112 || paristaraṇamapyatra kṛtvā veṇyā kuśairapi | darbhāsanāni vinyasya prokṣaṇyai brahmaṇe tathā || 14-113 || praṇītānāṃ ca paridhīn vinyasya pariṣecayet | tiraḥ pavitreṇāpūrya prokṣaṇīṃ salilena tu || 14-114 || nivṛttyādikalābhistu pariṣicya yathākramam | darbheṇa śivagāyatryā tathā parisamuhya tu || 14-115 || oṃ hāṃ brahmaṇe yajñadhyakṣāya namaḥ | iti brahmāṇamāvāhya dvijaṃ vā kūrcamarcayet | pavitreṇa praṇītārthamāpūryādbhirjaleśvaram || 14-116 || vibhāvyānāsamuddhṛtya tasyābhyarcya svaviṣṭare | oṃ hāṃ viṣṇave yajñārisūdanāya namaḥ | iti kūrcāhitaṃ viṣṇuṃ praṇītāyāṃ prapūjayet || 14-117 || tataḥ paridhidarbhasthān brahmāṇaṃ śaṅkaraṃ harim | anantaṃ ca caturdikṣu tāraṃ hāṃnāmato'rcayet || 14-118 || lokeśānapi rakṣārthaṃ svadikṣvārādhya tu kramāt | tadastrāṇi ca taddikṣu śivājñāṃ śrāvayet tataḥ || 14-119 || bho bho brahmendraviṣṇvādyā devāḥ sāstrāḥ śivājñayā | svasyāṃ svasyāṃ diśi sthitvā rakṣadhvaṃ vahnibāsakam || 14-120 || sruksruvāvapi cādāya nirīkṣya sukuśau hṛdā | pratāpyāstreṇa saṃkṣālya śirasordhvamukhau hṛdā || 14-121 || pratāpya kṣālayitvātha mūlamadhyāgrataḥ kuśaiḥ | oṃ hāṃ ātmatattvādhipataye brahmaṇe namaḥ | oṃ hīṃ vidyātattvādhipataye viṣṇave namaḥ | oṃ huṃ śivatattvādhipataye rudrāya namaḥ | iti krameṇa sṃmṛjya saṃkṣālyābhyarcya tattrayam || 14-122 || oṃ hauṃ śaktaye namaḥ | iti srucaṃ samārādhya oṃ hāṃ śivāya namaḥ | sruvaṃ cānena pūjayet | trisūtryāveṣṭitagrīvo no ced darbheṇa dakṣiṇe || 14-123 || kuśāsane tau saṃsthāpya tato gavyaṃ navaṃ śubham | ājyaṃ nirīkṣaṇādyuktacatussaṃskārasaṃskṛtam || 14-124 || brāhmīṃ svamūrtiṃ sañcintya kuṇḍordhvānalakoṇake | pratāpyānena juhuyāt oṃ hāṃ brahmaṇe svāhā | punaraiśe praptāpya tu || 14-125 || juhuyād viṣṇave ceti viṣṇumūrtiḥ svayaṃ tataḥ | iti hutvā kuśāgreṇa ghṛtabinduṃ pratāpya ca || 14-126 || tato rudratanurvahniṃ triḥ paribhrāmya tad ghṛtam | oṃ hāṃ rudrāya ṭhaṭha | hutvānena kuśāgreṇa yonyāṃ darbheṣu vinyaset || 14-127 || kuśadvayāgraṃ prajvālya ghṛte prakṣipya taṃ hṛdā | punaragnau kṣiped darbhaṃ pavitrīkaraṇaṃ tu tat || 14-128 || kavacena ghṛtaṃ vīkṣya śiṣṭaṃ darbholmukaṃ kṣipet | agnau tadrañjanaṃ hastau prakṣālyādāya vai kuśam || 14-129 || prajvālyajye samāvartya kṣiptvābhidyotanaṃ bhavet | svadakṣiṇottarau hastau pakṣau śukletarau smaran || 14-130 || svāṅguṣṭhānāmikābhyāṃ tu prottānābhyāṃ pavitrakam | prācīnamājye prakṣipya dakṣiṇottarabhāgayoḥ || 14-131 || ājye pūrvāparau pakṣau somāpyāpacayān smaran (?) | piṅgalāṃ bhāvayecceḍāṃ suṣumnāṃ madhyatastathā || 14-132 || oṃ hāṃ agnaye ṭhaṭha | anena dakṣiṇājyāṃśāt sruveṇākṣiṇi dakṣiṇe | hutvā cāmantrya bhagena oṃ hāṃ somāya ṭhaṭha | vahnervāmavilocane || 14-133 || oṃ hāṃ agnīṣomābhyāṃ ṭhaṭha | iti madhvājyabhāgena hutvā lālāṭanetrake | oṃ hāṃ agnaye sviṣṭakṛte ṭhaṭha | ityājyabhāgatritayāddhutvāgnermukhakalpanā || 14-134 || kramo'yaṃ pūrvapakṣe syād viśeṣo'styasite yathā | oṃ hāṃ agnaye ṭhaṭha | oṃ hāṃ sūryāya ṭhaṭha | oṃ hāṃ agnīṣomābhyāṃ ṭhaṭha | oṃ oṃ hāṃ agnaye sviṣṭakṛte ṭhaṭha | evaṃ netratrayaṃ cāgneḥ syād vaktroddhāṭanaṃ tathā || 14-135 || ājye nāḍitrayādhānaṃ pakṣayorapi kalpanā | athāṅgairabhimantryājyam oṃ hauṃ śaktaye vauṣaṭ | anenāpyabhimantrya tu || 14-136 || amṛtīkṛtya taddhenumudrayā varmaṇā punaḥ | avakuṇṭhyāstrato rakṣedityuktājyasya saṃskṛtiḥ || 14-137 || saṃskṛtājyasya yad binduṃ kṣipedanyaghṛtādiṣu | saṃskṛtānyeva tāni syurhṛdayenābhimantraṇāt || 14-138 || atha sadyādipañcāsyaṃ prativaktraṃ trilocanam | śivāgniṃ saṃsmaret saumyaṃ saptajihvānvitānanam || 14-139 || atra pauṣkare - caturmukheṣu catasro jihvāstisro madhyame | tāśca dīkṣāpratiṣṭhādiṣu sāttvikyaḥ kṣudreṣu tāmasyaḥ kāmyeṣu rājasyaḥ | (iti |) tāḥ pūrvamevoktāḥ | abhayaṃ svastikaṃ śaktiṃ varadaṃ dadhataṃ bhujaiḥ | śuklamālyāmbarālepaṃ divyābharaṇabhūṣitam || 14-140 || iṣṭvārghyaṃ gandhapuṣpādyairupacārairyathāvidhi | oṃ hāṃ sadyojātamūrtaye ṭhaṭha | oṃ hāṃ vāmadevaguhyāya ṭhaṭha | oṃ hāṃ aghorahṛdayāya ṭhaṭha | oṃ hāṃ tatpuṣavaktrāya ṭhaṭha | oṃ hāṃ īśānamūrdhāya ṭhaṭha | evaṃ vaktrābhidhāraḥ syāddhutvā tattanmukhe pṛthak || 14-141 || oṃ hāṃ sadyojātamūrtaye vāmadevaguhyāya ṭhaṭha | oṃ hāṃ vāmadevaguhyāyāghorahṛdayāya ṭhaṭha | oṃ hāṃ aghorāya hṛdayāya tatpuruṣavaktrāya ṭhaṭha | oṃ hāṃ tatpuruṣavaktrāyeśānamūrdhāya ṭhaṭha | iti vaktrāṇi sandhāya juhuyād dvandvaśo ghṛtam | oṃ hauṃ heṃ huṃ hiṃ haṃ īśānatatpuruṣāghoravāmadevasadyojātebhyaḥ ṭhaṭha | ityagnikoṇād vāyvantaṃ vāyornaktañcarāntakam || 14-142 || rākṣasādīśakoṇāntaṃ sruveṇājyaikadhāraya || hutvā nityeṣu mukhyatvāt sadyasya vadanasya tu || 14-143 || kuṇḍapramāṇaṃ tadvaktraṃ dhyātvānyeṣāṃ tu sadyake | anupraveśād vaktrāṇāṃ vaktraikīkaraṇaṃ smaret || 14-144 || tathācoktaṃ saṃhitāyāṃ nityakarmaṇi sadyake | mukhyamūrdhvaṃ smṛtaṃ vaktraṃ guṇatvamitarasya tu || 14-145 || iti | api ca- naimittike ca kāmye ca yasya vaktrasya mukhyatā | yatra yatra samuddiṣṭaṃ tasyaikīkaraṇaṃ paraiḥ || 14-146 || tathā mumukṣordīkṣāyā mukhyaṃ hyūrdhvamukhaṃ smṛtam | dṛṣṭasiddhyāptaye pūrvaṃ dakṣiṇaṃ kṣudrakarmasu || 14-147 || uttaraṃ vāmadevākhyaṃ śāntike pauṣṭikeṣṭadam | nityakarmasu sadyākhyaṃ saṃhitāyāmitīritam || 14-148 || etatparyantamuddiṣṭaṃ jātakarmasamāpanam | oṃ hāṃ īśānāya namaḥ | itīśānaṃ samāvāhya tilāstrāhutipañcakam || 14-149 || hutvā nāmāsya kurvīta oṃ hāṃ śivāgnigutāśastvam | iyuktvārādhya cānalam | oṃ hāṃ vāgīśvarīvāgīśvarābhyāṃ ṭhaṭha | anenodvāsya pitarau | oṃ hauṃ śivāya vauṣaṭ | pūrṇe hutvā tvanena tu || 14-150 || anāhitaśive vahnau pañcasaṃskārasaṃskṛte | pātyāścarupuroḍāśā dhūpādyarthaṃ ca rakṣite || 14-151 || yathoktaṃ saṃhitāyāṃ - pātyāścarupuroḍāśāḥ pañcasaṃskārasaṃskṛte | anāvāhitadaive'gnau homastvāvāhite bhavet || iti | athaikādaśasaṃskārānupaniṣkrāmaṇādikān | mūlena vauṣaḍante kutyāt tristrirghṛtāddhutāt || 14-152 || tadyathā - upaniṣkrāmaṇānnaprāśanacaulopanayanopākarmavratasaṃgrahaṇavratot- sarjanagodānasamāvartanavivāhāgnyādhānānīti yāvat | srucyājyapūrṇāyāṃ cātha vinyasyādhomukhaṃ sruvam | srugagre puṣpamādhāya pāṇibhyāṃ śaṅkhamudrayā || 14-153 || śliṣṭadaṇḍau tau gṛhītvā samapādatathā sthitaḥ | srugagre dattadṛṣṭiḥ san mūlena hṛdayādinā || 14-154 || bauṣaḍantenājyadhārāṃ yavamātrāmakhaṇḍitām | mantrānte pātayedagnāvitthaṃ pūrṇāhutirbhavet || 14-155 || anantaraṃ bhoḥ śivāgre! tvadīye hṛdayāmbuje | yāge'smin śivamāvāhya svanujñātā yajāmahe || 14-156 || iti labdhābhyanujño'tha svāsanāṅgasvamūrtibhiḥ | vahnau śivaṃ samāvāhya śivasandhānamācaret || 14-157 || bahnisthaśivanāsāgraniṣṭhyūtācchinnatejasā | liṅgasthaśivanāsāgranirgatajyotiṣā saha || 14-158 || sandhānaṃ piṅgalānāḍyā tvāyāgāntaṃ vibhāvayet | abhyarcyājyādibhiḥ proktairhavirbhistarpayechivam || 14-159 || vidhyuktānalajihvāyāṃ hūyamānaṃ tu yaddhaviḥ | agneḥ sauṣumnamārgeṇa śivamūrdhni suṣumnayā || 14-160 || sandhāyāmṛtadhārābhirgavīrūpābhirīśvaram | tarpayet yathā sa syāt prasannaḥ sveṣṭadaḥ śivaḥ || 14-161 || nāḍīsandhānādhikāraḥ | athājyaṃ ca tilāścānnaṃ sājyaṃ nitye hutaṃ smṛtam | vaiśeṣikeṣu kṛtyeṣu dravyairuktairjuhotu ca || 14-162 || śivād daśāṃśamūrtīnāmaṅgānāṃ haviṣā hutam | parvasu dviguṇaṃ nityāddhomatulyo'stu vā japaḥ || 14-163 || oṃ hauṃ śivāya svāheti svavadānatrayaṃ caroḥ | abhighārya srucā hutvā mūrtyaṅgānāṃ sakṛt sakṛt || 14-164 || ācāmaṃ prokṣaṇītoyairdattvārghyaṃ cāstramantrataḥ | gandhaiḥ puṣpairdhūpadīpaistāmbūlenāpi taṃ yajet || 14-165 || kṛtvāgniṃ bhasma cālabhya nāḍīsandhiṃ visṛjya tu | bījādibhirvyāhṛtībhirmūrtyāṅgaiśca sakṛt sakṛt || 14-166 || hutvājyamuddhṛtyāstreṇa mūrtyāṅgāni yathāsthiti | śive niyojya vahnisthaṃ śivaṃ cāgnerhṛdambuje || 14-167 || sannirudhyāthavā rakṣet pratyahaṃ visṛjet tu vā | oṃ hauṃ haiṃ hūṃ hīṃ hāṃ śivamūrtaye namaḥ | ityagneḥ śivamūrtiṃ tāṃ saṅgṛhya kusumāñjalau || 14-168 || oṃ hauṃ, oṃ hoṃ, oṃ heṃ, oṃ huṃ, oṃ hiṃ śivāya namaḥ | anena liṅgasthaśive yojayed vā hṛdambuje | prāgeva nāḍīsandhānaṃ sati liṅge tu tacchive || 14-169 || aliṅe svahṛdambhoje śivāt tannāsikāgrataḥ | sandhānamācaret tadvadūhyodvāsanakalpanā || 14-170 || naimittikeṣu kṛtyeṣu dvijātiścejjayādibhiḥ | amātyaniṣkṛtīścaiva hutvā sviṣṭakṛtaṃ tathā || 14-171 || oṃ hāṃ agnaye ṭhaṭha | oṃ hāṃ somāya ṭhaṭha | oṃ hāṃ agnīṣomābhyāṃ ṭhaṭha | oṃ hāṃ agnaye sviṣṭakṛte ṭhaṭha | mantrairebhiśca juhuyādebhirevādvijātiṣu | āgnaye vā puro vāgneḥ kṛtvā maṇḍalakadvayam || 14-172 || baliṃ kṣipennamontaiḥ svaistārahṛtpūrvanāmabhiḥ | caruśeṣeṇa gandhādyairdigvidikkramayogataḥ || 14-173 || rudramātṛgaṇānāṃ ca yakṣagrahasuradviṣām | rakṣasāmapi nāgānāṃ prāgīśānādikaṃ kramāt || 14-174 || nakṣatrāṇāṃ ca tanmadhye caiteṣāṃ madhyataḥ punaḥ | rāśibhyaṃ punarīśānte vahnau viśvebhya ityapi || 14-175 || nairṛtyāṃ kṣetrapāyā durgāyai vāyugocare | evamantarbaliṃ kṣiptvā dvitīye maṇḍale punaḥ || 14-176 || indrādibho yathāpūrvaṃ daśadikṣu baliṃ kṣipet | visṛjyaitān punarbāhye maṇḍalādevaliṃ kṣipet || 14-177 || sarvato vikiran dikṣu vāyasādibhyaḥ samayabhedibhyaḥ ṭhaṭha | balimantrānatho haret | punaḥ prāṅkaṇabhāgānte maṇḍale tu baliṃ kṣipet || 14-178 || ye rudrā raudrakarmāṇo raudrasthānanivāsinaḥ | saumayāścaiva tu ye kecit saumyasthānanivāsinaḥ || 14-179 || mātaro raudrarūpāśca gaṇānāmadhipāśca ye | sarve suprītamanasaḥ pratihṛhṇantvimaṃ balim || 14-180 || siddhiṃ yacchantu me kṣipraṃ bhayebhyaḥ pāntu māṃ sadā | sarvebhyo bhūtebhyo nama iti baliṃ kṣiptvā punaśca yoginyo bhīṣaṇā raudrā vetālā brahmarākṣasāḥ || 14-181 || āgatya pratigṛhṇantu śivecchānuvidhāyinaḥ | mayā dattaṃ baliṃ kṣipraṃ bhayebhyaḥ pāntu māṃ sadā || 14-182 || oṃ hāṃ haḥ huṃ phaṭ | anena ca baliṃ kṣipet | dattvā baliṃ tataḥ pādau prakṣālyācamya vāgyataḥ | namaskṛtya mahādevaṃ karma kuryād yathottaram || 14-183 || śaivāgnikalpādhikāraḥ | atha vaiṣṇavakalpo'gniḥ kathyate tantracoditaḥ | snāto dhautāṅghrirācāntaḥ prāṇānāyamya vāgyataḥ || 14-184 || rekhāstisro'tha pūrvāgrāstisraścodaṅmukhā likhet | dvādaśākṣaravidyāṃ tu japitvā tu yathākramam || 14-185 || nirasya śakalaṃ dhautapāṇiḥ samprokṣya vidyayā | karadehāṅgavinyāsān kṛtvā tāramanusmaran || 14-186 || tatrāvāhya parāṃ śaktiṃ lakṣmīmṛtumatīṃ smaran | snātāmalaṅkṛtāṃ viṣṇuṃ tathaivāvāhya tau yajet || 14-187 || āraṇeyāgnyanyatamaṃ śarāvādisthitānalam | anītaṃ tārato'vokṣya viṣṇorbījamanusmaran || 14-188 || devyā yonau vinikṣipya garbhaṃ dhyātvendhanairamum | uddīpyavidyayā prāgvadadbhiḥ parisamūhya tam || 14-189 || darbheṣu pātrāṇyāsādya paristīrya yathākramam | prokṣaṇīmadbhirāpūrya dvādaśākṣaravidyayā || 14-190 || tasyāmāvāhya tu hariṃ tajjalaiḥ prokṣya tānyatha | uttānayitvā pātrāṇi visrasyedhmaṃ ca vedhasam || 14-191 || dakṣiṇe prāgvadāvāhya saṃpūjyottarataḥ punaḥ | praṇītāḥ pūrayitvādbhiḥ prāgvad vinyasya tatra tu || 14-192 || sāṅgaṃ viṣṇuṃ samāvāhya saṃpūyājyaṃ nirūpya tu | śrapayitvottare'ṅgāre trirabhidyotya taṃ kuśaiḥ || 14-193 || trirutpūya nidhāyāgre sadarbhau sruksruvau punaḥ | pratāpya kṣālayet tārāt parimṛjyāgramagrataḥ || 14-194 || madhyaṃ madhyena mūlaṃ tu mūlenāgnau kṣipet kuśān | paridhīnūrdhvasamidhau prāgvad vinyasya vidyayā || 14-195 || pariṣicyedhmamādāya ghṛtenāvokṣya tārataḥ | sakṛddhutvā tathāaghārau hutvā tu dvādaśākṣarāt || 14-196 || garbhādhānādikarmāṇi tilaiḥ pratyāhutitrayam | hutvā praṇavatastasya pitarau tau visṛjya tu || 14-197 || hemapīṭhāmbuje vahnermūrtiṃ dhyāyecca vaiṣṇavīm | pañcavaktraṃ caturbāhuṃ hemavarṇaṃ trilocanam || 14-198 || tasya pṛthvī bhavet pādau dyauḥ śirastvasavo'nilaḥ | cakṣūṃṣi sūryaḥ khaṃ kroḍaṃ jihvāḥ sapta jaganti tāḥ || 14-199 || hṛdaye gārhapatyaḥ syānmukheṣvāhavanīyakaḥ | anvāhāryo bhavet kukṣau vedā vaktrāṇyanukramāt || 14-200 || ṛṅmayaṃ prāṅmukhaṃ hemavarṇaṃ daivikasādhanam | bhinnāñjananibhaṃ yāmyaṃ yājuṣaṃ kṣudrakarmakṛt || 14-201 || paścimaṃ tūdayārkābhamātharvaṃ śāntike matam | uttaraṃ sāma candrābhaṃ kāmyakarmaprasādhanam || 14-202 || sarvavedamayaṃ hyūrdhvaṃ sphaṭikābhaṃ vimuktidam | evaṃ dhyātvābhipūjyainaṃ tadīye hṛdayāmbuje || 14-203 || vāsudevaṃ caturbāhuṃ śaṅkhacakragadādharam | yathoktarūpamāvāhya saṃpūjyoktairjuhoti ca || 14-204 || jayādibhirdvijātiśceddhutvā sviṣṭakṛtaṃ tathā | samāpayecca tat karma dattvā tadbrahmadakṣiṇām || 14-205 || utsṛjyātha praṇītāśca tadvat paridhiviṣṭarān | bere vā svahṛdabje vā pravāhyāgnisthamacyutam || 14-206 || agniṃ cāpi yathāpūrvaṃ sāṅgopāṅgaṃ pravāhayet | vaiṣṇavāgnikalpādhikāraḥ kalpo'tha māntriko vahneraśeṣārthaprasādhakaḥ || 14-207 || kathyate sthaṇḍilaṃ vāpi kuṇḍaṃ vā proktalakṣaṇam | gomayālepitaṃ tārāduddhṛtya śakalena tu || 14-208 || samīkṛtyopalipyātha haimādiśakalena tu | madhyayāmyottarā rekhāstisraḥ prācīnamullikhet || 14-209 || madhyāparaindragā rekhāstatodīcīnamullikhet | avokṣya śakalaṃ tyaktvā sarvatra praṇavaṃ japan || 14-210 || araṇervā maṇervāgniṃ śrotriyāgārato'pi vā | śarāvādau samānītaṃ nirīkṣyābhyukṣya tārataḥ || 14-211 || kravyādāṃśaṃ parityajya prāṅmukho vāgyataḥ śuciḥ | jāṭharaṃ caindavaṃ cāgniṃ bhautike'smin niyojya tu || 14-212 || snātāmṛtumatīṃ śaktimīśvaraṃ ca sisṛkṣayā | saṅgatāvabhipūjyaitau śaktibījena sādhakaḥ || 14-213 || īśabījaṃ vicintyāgniṃ śaktergarbhe vinikṣipet | indhanābhyāṃ tamutthāpya samācchādyendhanaistataḥ || 14-214 || oṃ citpiṅgala hana daha paca sarvajña ājñāpayati ṭhaṭha | anena tu dhavitreṇa jvālayitvā hutāśanam | oṃ agniṃ prajvalitaṃ vande jātavedaṃ hutāśanam || 14-215 || suvarṇavarṇamanalaṃ samiddhaṃ sarvatomukham | upasthānamanenātha kuryāt puṣpaṃ ca nikṣipet || 14-216 || ekaikaśastu prāgādidarbhairāstīrya deśikaḥ | pariṣicya jalaistūṣṇīmabhyarcyāgniṃ ṣaḍaṅgataḥ || 14-217 || jalabinduṃ jīvabhūtaṃ kṣiptvā praṇavato'nale | garbhādhānādikarmāṇi ṣaḍaṅgaiḥ svairanukramāt || 14-218 || pratyāhutitrayaṃ hutvā pariṣicyātha tārataḥ | darbheṣūttarato vahneḥ pātrāṇyāsādya pūrvavat || 14-219 || toyasekadayādheyasaṃkhyairdarbhairyathākramam | paristīrya yathāpūrvaṃ prokṣaṇīṃ vedhasaṃ tathā || 14-220 || praṇītāṃ cābhipūjyāgniṃ pariṣicyāditaḥ kramāt | dhyātvā hemāsanāmbhojadhavalaṃ kesarojjvalam || 14-221 || tadaṣṭapatrāgragatā mūrtayo'ṣṭau havirbhujaḥ | agniḥ syāt prathamā mūrtirvaiśvānarahutāśanau || 14-222 || jātavedā hutavaho hutavarmā tataḥ param | tathā devamukhaḥ saptajihvaścetyaṣṭamūrtayaḥ || 14-223 || jātavedāḥ saptajihvo havyavāhastathāparaḥ | aśvodarastathaivājastato vaiśvānarāhvayaḥ || 14-224 || tadvat kaumāratejāśca viśvedevamukhastathā | agnayepadapūrvāḥ syurmūrtayoṣ'ṭau pare jaguḥ || 14-225 || śaktisvastikasābhayaṃ savaradaṃ kāśmīraraktadyutiṃ śuklālepanamālyadāmavasanaṃ bhāsvajjaṭāmaṇḍalam | vyālolāmalahāraratnamakuṭaṃ taṃ hemamālojjvalaṃ dhyāyet saumyamabhīṣṭadaṃ hutavahaṃ tryakṣaṃ prasannānanam || 14-226 || hiraṇyā gaganā raktā kṛṣṇākhyā tvatha suprabhā | bahurūpātiraktā ca sāttvikyaḥ sapta kīrtitāḥ || 14-227 || padmarāgā suvarṇī ca bhadralohitalohite | śvetā ca dhūminī caiva karālīti rajonvitāḥ || 14-228 || viśvamūrtisphuliṅginyau dhūmravarṇā manojavā | vilohitā karālī ca kālī ceti tamonvitāḥ || 14-229 || dhātubījairvilomoktairvahnivāyū mabhūṣitaiḥ | pūrvādidikṣu jihvāḥ syurvasudhāreśakoṇagāḥ || 14-230 || daiveṣvapi ca nityeṣu sāttvikyaḥ śāntikeṣvapi | śastāḥ kāmyeṣu rājasyastāmasyaḥ krūrakarmasu || 14-231 || devatāḥ pitṛgandharvā yakṣanāgāḥ piśācakāḥ | krameṇa jihvādhīśāḥ syustathaiva brahmarākṣasāḥ || 14-232 || sarvadevamayī khyātā vasudhāropajihvikā | tasyāṃ kāmyāni śastāni śeṣāḥ syurvaidikoditāḥ || 14-233 || praṇavādinamontaṃ tu mūrtīrjihvāstathārcayet | sahasrārciḥ svastipūrṇāścottiṣṭhapuruṣastataḥ || 14-234 || dhūmavyāpīsaptajihvastathā ṣaṣṭho dhanurdharaḥ | ṣaḍevamaṅgamantrāḥ syurvahnerjātiyutāḥ pṛthak || 14-235 || aṅgāni mūrtayaścaiva prasannāḥ syuścaturbhujāḥ | śaktisvastikadordvandvarukmābharaṇabhūṣaṇāḥ || 14-236 || tathendrādyāṃśca lokeśānastrāṇi ca bahiryajet | svamūrtimapi cāgneyī nyastāṅgāṃ paribhāvya tu || 14-237 || iṣṭvā gandhādibhirvahnimājyaṃ saṃskṛtya pūrvavat | sruksruvāvapi saṃmṛjya vaidikāgnyuktamārgataḥ || 14-238 || prājāpatyādibhirmantrairviadikāgnimukhaṃ tataḥ | hutvāṅgamūrtīrjihvānāmekaikājyāhitikramāt || 14-239 || hutvā tvanena mantreṇa juhotyekāhutiṃ punaḥ | tāra vyāhṛtayastisro vaiśvānarapadaṃ tataḥ || 14-240 || so'pi bhāva jātaveda ihāvaha sarvakarmāṇi sādhaya ṭhaṭha | vyāhṛtyādimimaṃ mantraṃ mūlamagnervidurbudhāḥ | ṛṣiḥ syāt savitā chando daivīgāyatrasaṃjñitam || 14-241 || devatā jātavedo'gniḥ samṛddhyādau niyujyate | mahāsamṛddhido hyeṣa japyaḥ syādayutaṃ paraḥ || 14-242 || brīhiṃ nyagrodhasamidhastilarājyājyapāyasaiḥ | pūrvādidikṣu hutvādau kramāt pratipadādiṣu || 14-243 || sāṣṭottarasahasraṃ vā śataṃ vājyaṃ juhotu ca | ekādaśyāṃ yathāśakti bhojayitvā śucīn dvijān || 14-244 || raktāṃ gāṃ dakṣiṇāṃ dattvā sidhyet sāmṛddhiko manuḥ | uktairdravyaiḥ pratipadi pṛthak sāṣṭakaṃ vā shasraṃ hutvā vrīhiṃ jaradamathavā pratyahaṃ rudrasaṃkhyam | vyāghātīyairdhṛtavilulitairvā tripakṣaṃ tathedhmaiḥ pālāśairvā madhuramilitaiḥ syāt samṛddhistu puṣpaiḥ || 14-245 || sājyaṃ gavyaṃ pāyasaṃ vā juhotunityaṃ kṣīraṃ kāpilaṃ goghṛtaṃ vā | bandūkairvā kṣaudrasiktaiśca puṣpairlakṣmīkāmo māsamaṣṭau sahasram || 14-246 || kṣīrāhāraḥ śoṇagokṣīrahomī lakṣmīṃ vindetākṣayāṃ māsamātrāt | medhākāmaḥ paurṇamāsīṣu lakṣaṃ spṛṣṭaṃ (?) brāhmaṃ vā ghṛtaṃ prāśya vindet || 14-247 || lakṣaṃ hutvā sājyadūrvāṅkurāṇāṃ mṛtyuṃ jitvā dīrghamāyuśca vindet | hutvā caikāmāhutiṃ sannidhatte manteṇādau cākhileṣvadhvareṣu || 14-248 || āhavantyādinā prātaragnestithau pāyasaṃ sarpiṣā sāṣṭasāhasrakam | yajjuhotyakṣayāmāhavatyeva tadvasrahemānnagāstvāvahantī śriyam || 14-249 || asyātyanuṣṭupcchandaḥ syādṛṣiruktastu kāśyapaḥ | bhadrāgnirdevatā prāgvadaṅgānyapi ca sādhanam || 14-250 || prājāpatyaṃ paṅktisahasraṃ tu japitvā sājyaṃ dadhnā caudanahomādapi lakṣmīḥ | ājyā(bhya)ktaiḥ śālihutād vā pratipatsu proktairdravyairvyāhṛtibhirvā havanaṃ syāt || 14-251 || triṣṭubasya bhavecchando marīcirbhagavānṛṣiḥ | prajāpatirdaivataṃ ca sādhanāṅgāni pūrvavat || 14-252 || uddhṛtyottiṣṭhaśabdaḥ puruṣaharipade sārdhacandrākṣipārśve svāntaṃ māṃsaṃ ca dehidvayamapi ca tato vāmapādasya madhyam | dīrgho'triḥ pārśvamante maruditi gadito vahnijāyānta eṣo vahnestāradvayānto manurakhilajagatkāmyakalpadrumo'sau || 14-253 || asyacchandastu gāyatrī munirapyaṅgirā bhavet | bhṛguriti kecana | devatā svayamevāgniraśvarūpī hiraṇyadaḥ || 14-254 || nityaṃ vā pratipadi vā sakṛttikāyāṃ śālyannairghṛtamilitairjuhotu lakṣmyai | dadhyannaṃ ghṛtamathavā śamīsamidbhirhutveṣṭāṃ khalu labhate mahāsamṛddhim || 14-255 || hutvājyaṃ yat sveṣṭāṃ lakṣārdhaṃ tāṃ vindet | sarojairhutaiḥ syāt sulabhyaṃ purādyam | paippalairidhmakaiḥ kanyakāṃ prāpnuyāt | ghṛtavaccaruṇā vijayaṃ labhate | jyotiṣkatailena rāṣṭrāṇi vindet | japena jalāni rujo'pi hanti | yat khalu sidhyati tajjapa saṃpadi yadiha jagati japatu bhavati | hairaṇyāśvatthakalpadrumakuharagṛhānniṣpatadvājirūpaṃ romṇā kūpodgatārciṣkapiśitagaganaṃ randhradeśairdhanaugham | dhyāyan varṣantamagniṃ pratipadi juhuyāt pāyasaikāhutiṃ syā- dardhaprasthājyapūrṇāmbaracaṣakagatāṃ so'cirādārthanāthaḥ || 14-256 || iti nigaditamagneriṣṭadaṃ yadvidhānaṃ tadabhiniyatakāle tvāhutīnāṃ samānam | anujapatu ca mantraṃ tatphalāptyai dvijendrān rasavadiha samagraṃ bhojayennityaśo'nte || 14-257 || daśāṃśaviprabhojanaṃ tu mukhyamāhutikramāt tathaiva pañcaviṃśadaṃśabhojanaṃ tu madhyamam | śatāṃśamapyathādhamaṃ tu śaktitastadūhayet samāptidānabhojanaṃ ca devatābhipūjanam || 14-258 || tathaiva dakṣiṇāpi mānahema cāhuteḥ smṛtaṃ sa daivike tu pauṣṭike vaśīkare ca karmaṇi | virañjane pracāṭane nirodhane dvimānakaṃ ruji bhrame ca sādane trimānakaṃ vinirdiśet || 14-259 || tathaiva kṛṣṇalāmitaṃ hiraṇyameva māraṇe tathāhi tattvasāgare prapañcake ca darśitam | dahed vihīnadakṣiṇāprayogakāriṇaṃ naraṃ tvato na hīnadakṣiṇāṃ prayojayecca buddhimān || 14-260 || iyaṃ hi dakṣiṇottamā tu madhyamāpyato'rdhata- stadardhato'dhamā bhavet tu śaktitaḥ prakalpitā | kimasya dakṣiṇocyate yadasya karmaṇaḥ phalaṃ pradarśyate'nubhūyate tataḥ pradeyamīpsitam || 14-261 || athābhicārakeṣu vahnikuṇḍasādhānādikaṃ samutsṛjedareḥ pure tathāmbudhau saritsu vi | karotu tatra śāntikaṃ sadānadharmapūjanaṃ yathā svadehadeśavaṃśarakṣaṇaṃ kṛtaṃ bhavet || 14-262 || tathaiva śāntikādikāni dakṣiṇāvasānikaṃ sāmāpyaṃ vaidikāgnikalpadarśitakrameṇa vā | nirudhya daivataṃ ca vahnimambarendupaṅkaje niyojayet cāmṛtāmbuśīkarapravarṣiṇi || 14-263 || itīha tattvasāgarāditantracodito vidhi- stathaiva vaidikaprayogavṛttigṛhyadarśitaḥ śivāgamoditaśca yo nirūpya saṃpradarśitaḥ prayogatastu sādhakairalaṃ niṣevyatāṃ sukham || 14-264 1/2 || iti śrīmadīśānaśivagurudevapaddhatau tantrasāre agnikalpavidhirnāma caturdaśaḥ paṭalaḥ || iti sāmānyapādaḥ prathamaḥ samāptaḥ | śubhaṃ bhūyāt ########### END OF FILE #######