#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00053 Uniform title: īśvarapratyabhijñākaumudī Author : bhaṭṭāraka sundara Manuscript : Research and Publications department, Jammu and Kashmir Government Srinagar manuscript no. 1089 Description: īśvarapratyabhijñākaumudī bhaṭṭāraka sundara research and publications department, jammu and kashmir government, srinagar manuscript no. 1089 no. of folio : 82 pages : 164 size of ms 20.3 cm x 14.5 cms script : śaradā Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0 february 9, 2009 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### oṃ namaḥ śrīgaṇādhipataye savallabhāya namo namaḥ || oṃ śrīvidyapādukābhyo namaḥ || oṃ namaḥ śivāya || oṃ yat tat sat paramaprakāśamahamityantaḥsphuraccidghanaṃ yanmātrāditrayātmaviśvamakhilaprollāsayatyanyathā || yatrodeti parāpārāparatarā ciccandraśyauticchajā śrīsādādidharāntatatvaprabhavaṃ saivaṃ mahaḥ stācchriye || 1 || oṃ śrītraiyambakanāthamādyagurubhirvandyaṃ tathaivāparaṃ somānandamathotparaṃ guruvaraṃ śrīlakṣmaguptaṃ tathā || śrīmaccukkhalakaṃ tathā parataraṃ śrīśambhunāthaṃ guruṃ śrībhaṭṭārakamāśraye bhinavaguptākhyaṃ ca bhaṭṭārikām || 2 || oṃ herambhavaṭukau stau me prāṇāpānau vibhūtaye bahirantaścarau śuddhau prāṇabhyaddehadhārakau || 3 || oṃ yadantannikhilaṃ viśvaṃ darpaṇena gatādivat mātrādiśūlabhā rūpā sā kāciccit sudhācchajā || 4 || oṃ mahāyāstāt sveṣṭhadevī śivaśaktyaikyabhāvinī | bahirantaścāraśīlā citkriyājñānarūpiṇī || 5 || sādādigarbhapīnāṅgī śrīvidyā sādhakeṣṭhadā | māmāviśya madajñānatamovidhvaṃsavayam || 6 || pratyabhijñāṃ vilokyaiva gadyaiḥ padyaiśca gumphitām | vidyantipāṭhakāḥ sarve no śaktāvayamityuta || 7 || tadahaṃ saralāṃsadvīṃ? pāṭhakāmodanirbharāṃ | vimarśinīṃ karomyadya gadyamārgānusāriṇīm || 8 || śrīmacchrīpūrvagurubhiḥ sūtritāyādvisaṅkhyayā | śatayoḥ pratyabhijñāyā yathā gurunusārataḥ || 9 || hasantu vātha nindantu śaktipātalasacchajām | roddhukāmaḥ kaḥ prasaradadho bhuvanajaṃ payaḥ || 10 || kṣamantu guravaḥ punye sahā yāḥ santu cāpare | karomi vivṛtiṃ lāghvīṃ yathābuddhyanusārataḥ || 11 || iha khalu prekṣāvantaḥ svārthaparārthakāruṇyādīn hṛdantannidhāya pravṛttinivṛtti kartuṃ prāripsante | tadanyathopapatyānyathopapatteccetyevaṃ sāmpradāyikasampradāyakrama iti siddhoyaṃ śāstravidupadeśakramaḥ || atha ca parārthakāruṇyātayā śāstramabhidadhānaḥ | svātmaparameśvaratādātmyanubhavahetave paratra samastasaṃpatsamavāptiprayojanāvasaravartanāya (+dādā?) ca śāstrārthamavatārayati granthakāraḥ || oṃ kathañcidāsādya maheśvarasya dāsyaṃ janasyāpyupakāramicchan || samastasampatsamavāptihetuṃ tat pratyabhijñāmupapādayāmi || 1 || kathañcit pūrvollaṅghitajanmajanmānantaraṃ maheśvarasya dāsyamāsādya | samastasampatsamavāptihetubhūtāṃ tatpratyabhijñāṃ tasyeśvarasya pratīpamābhimukhyena jñānaṃ upapādayāmi śabdānuvṛtyā svarūpeṇa bhāvayāmi yato di janasyāpyupakāramicchan || tadabhyāsānna bhavamātreṇaiva hi tat tadabhimatasiddheḥ || ityevamādisūtrapadayojanā || 2a) evaṃ hi sāmānyato'rthaḥ viśeṣataścāhuḥ nanu maheśvarasya dāsyamityatra ko nāma maheśvaraḥ | vā deho jaḍaḥ(?) vā jñānendriyāṇi vā karmendriyāṇi vā prāṇaḥ vā manaḥ | ahaṅkāro vā | vā buddhiḥ | vā teṣāṃ saṃghāta iti ityatrāhuśca maheśvaro hi nāma mahāṃścāsāvīśvaro maṃ maheśvaraḥ || aiśvaryādiguṇagaṇasampannaḥ | ata eva ca paramaḥ | utkṛṣṭatama iti sarvamayaḥ | sarvavyāpī sarvasvabhāvaḥ | sarvottīrṇasvabhāvaśceti cocyate || tathā ca pratyabhijñāyāmeva || viśvavaicitryacittasya samabhittitalopame | viruddhābhāvasaṃsparśe paramārthasatīśvare || 1 || pramātari purāṇe tu sarvadā bhātavigrahe | kiṃ pramāṇaṃ na vābhāsaḥ sarvapramitibhāgini || 2 || meyaṃ sādhāraṇaṃmuktaḥ svātmābhedena manyate | maheśvaro yathā baddhaḥ punaratyantabhedavat || 3 || svātma vai sakṛjantha?nāmeka eva maheśvaraḥ | viśvarūpo'hamidamityakhaṇḍāmarśavṛṃhitaḥ || 4 || itthaṃ tathā ghaṭapaṭādyābhāsajagadātmanā | tiṣṭhāso nevamicchaiva hetunā kartṛtā kriyā || 5 || tathā ca tantrāloke || anastamitabhārūpaṃstejasāṃ tamasāmapi | ya eko'ntaryadantaśca tejāṃsi ca tamāṃsi ca || 1 || sa eva sarvabhāvānāṃ svabhāvaḥ parameśvaraḥ || 2 || bhāvajātaṃ dritasyaiva śaktiśceśvara tā?mayī | śaktiśca śaktimadrūpād vyatirekaṃ na vāñchati || 3 || 2b) tādātmyamanayornnityaṃ vahnidāhakayorive | sa eva bhairavo devo jagatkāraṇalakṣaṇaḥ || 4 || svātmādarśe samagraṃ hi yacchaktyā pratibimbitaṃ | tasyaive vā? parādevī svarūpāmarśanotsukā | pūrṇatvaṃ sarvabhāveṣu yasya nālpaṃ na cādhikam | eṣa devo'nayā nityaṃ devyā krīḍārasotsukaḥ || 6 || vicitrān sṛṣṭisaṃhārān vidhatte yugapad vibhuḥ | atidurghaṭakāritvamasyānuttarameva tat || 7 || etadeva svatantratvamaiśvaryaṃ bodharūpat | paricchinnasvabhāvatvaṃ hārusya? kila lakṣaṇaṃ | jaḍād vilakṣaṇo bodho yato na parimīyate | evamasya svatantrasya nijaśaktyapabhedataḥ | svātmagāḥ sṛṣṭisaṃhārāḥ svarūpatvena saṃsthitāḥ || 9 || prakāśo nāma yaścāyaṃ sarvatraiva prakāśyate | anapahnavanīyatvāt kiṃ tasmin mānakalpanaiḥ || 10 || pramāṇānyapi vastunāṃ jīvitaṃ yāni tanvate | teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ || 11 || kāmike tata evoktaṃ hetuvādavivarjitaṃ | tasya devādidevasya parāpekṣā na vidyate || 12 || parasya tadapekṣatvāt svatantro'yamataḥ sthitaḥ | vibhutvāt sarvago nitya bhāvādādyantavarjitaḥ || 13 || viśvākṛtitvāccidacittadvaicitryāvabhāsakaḥ | 3a) tatosya bahurūpatvaṃ proktaṃ dīkṣottarātmike || 14 || bhuvanaṃ vigraho jyotiḥ khaṃ śabdo mantra eva ca | bindunādādisaṃbhinnaḥ ṣaḍvidhaḥ śiva ucyate || 15 || yo yadātmakatāviṣṭhastadbhāvaṃ saṃprapadyate | vyomādiśabdavijñānāt paro mokṣo na saṃśayaḥ || 16 || ityādinā bahubahuśa eva śrīmadabhinavaguptācāryapādāḥ || vinatyavitanyan (?) tantrālokādau tathā copaniṣatsu || ānandādeva khalvisānirthatāni jāyante ānande pravadhante | ānanda eva praṇīyante | ānanda eva pidhānatvaṃ yānti | ānandadevāghnaḥ? nugrahī bhavantīti brahma | ānanda iti || ānandaṃ brahmaṇo vidvān na vibheti kutaśca neti ca || yato vāco nivartante hyaprāpya manasā saha | ānandaṃ brahmaṇo vidvān na vibheti kutaśca neti yā || yato ve mānirthatāni jāyante | yena jātāni jīvanti | yasminnabhisaṃviśanti | yasmin pralīyante | tadvijijñāsasva tad brahma || tatra brahmeti nāma bṛha bṛha bṛddhau || ekatve sati bahutvasampannatvena vā sampādanatvena ca vṛddhimāpannaḥ sanī brahmetyucyate || tathā ca || sadā sṛṣṭi vinodāya sadā sthiti mukhāsine | sadā tribhuvanāhārabdaṇḍāyasvāminena ma iti || viśvavaicitryacittasya samabhittitalopame | ityādinā ca || pratyabhijñayāṃ evamasya brahmasaṃjñā || tata eva cobhayanchāyādhāritvāccidacitonnapuṃsakanitreśaḥ || na tu brahmeti napuṃsakatvaṃ śivasya syāditi na vinodhaḥ || ityalaṃ || tathā ca vedaḥ || prajāpatiścaratigarbhentarjāyamāno bahudhā virājate | tasyayoniṃ paripaśyanti dhīnāstasmiṃstiṣṭhanti (+prabhikau?) 3b) bhuvanāni viśvāḥ || vedāhamenaṃ puruṣaṃ mahāntamādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt | tameva viditvāti mṛtyumetinānyāpanthā vidyateyanāya || ye devatye ātapate | yo devānāṃ purohitaḥ | pūrvo yo devebhyo jātaḥ || na ca rucāya brāhmyaṃ rucaṃ brāhmyaṃ janayanto devāḥ agreyada bruvanī vidyāstasya devā āsandhaśīḥ śrīścate lakṣmīścate | patnyā ahorātrī | pārśvenakṣatrāṇi || rūpamaśvinau vyāptaṃ || ardhamāsāmāsādhatavaḥ parivatsarāḥ na satsṛśaṃtiṣṭhanti | rūpamasya na cakṣuṣā paśyati kaścanainaṃ hṛdāmanīṣā manasābhirataptoya evadvidvaramṛtāste bhavanti || hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre bhūtasyajātaḥ patineka āsīt | sadadhāra pṛthivīṃ dyāmutemāṃ kasmaidevāya ha viṣāvidhīma ityādinā || tathā ca | nānā vidhavarṇānāṃ rūpaṃ dhatte yathā malaḥ sphaṭikaḥ | suramānuṣyapaśupādaparūpatvaṃ tadvadīśopi || gacchati gacchati jala iva himakaraviśvaṃ sthite nirthatiṃyāti | tanukaraṇabhuvanavarge tathā yamātmā maheśānaḥ || tatrāntarviśvamidaṃ vicitratanukaraṇabhuvanasantānaṃ | bhoktā ca tatra dehe śiva eva gṛhītapaśubhāvaḥ || ityādinā bahudhāparamārtha sārāṃjo? proktaguṇagaṇoyaṃ paramaśivaḥ parameśvaraścindacinduttissarvasya svātmā maheśvara iti siddhaḥ || tanmayamevabījabhūtassarvasya bījapradhāna iti kathyate || anādimānapratimasvabhāva iti gītāsva [+ anvānyaḥ sājñādibhiḥ prakṛti puruṣa vya?jena | mīmākaivarmakarma?vyājane tārkikairanumānādi vyājena ca anādimatpanaṃ? brahmeti ca * * iti? śruti vikalpamavikalpādi vyājena ca | raiyāyi kaivā devabuddhiprāṇaśā *?vyājena ca **** *? nnasārataḥ pramāṇīrthatamastya? pramāṇatayaiva | tatmanvamāvidyakameva | viddatattyuvidhā * * * * * * ? pamukhamālinya hetumeva nirmala darpaṇa svāsakālaṣya viracataṃ devihāsau *?] [+tathā ca muktavalyāṃ avidyā yonijābhāvāḥ satyam bahudhā iva | kṣaṇamudbhūdhāgacchanti jñātaikasāgare layam | mṛdādīnāṃ kāraṇatvaṃ yadineṣṭaṃ ghaṭāṃ prati avidyāyāḥkāraṇatvaṃ kathaṃ siddhetusāṃvidā || 2 || tathā ca vaśiṣṭhapādaiḥ || tasmiṃncitdarpaṇeccharesamastā? vi * * * * * * ** ** * **?] [+* ? bhagavadvākyate | yathā tadīnāṃ bahavo svavegā ityādinātannaiva tato? * * * *?] 4a) evaṃ bahudhāvirājamāno bahudhāvyāpta iti bahuśa eva kṛta pariṇāmo virāḍiti ca kathyate || nandhvekasyevaṃ bhūtasya kathamanekapariṇāmaḥ || ekasyekatvādeva | anekasyācānekatvā vagamāt || yathā gaurayaṃ vā gauriyamiti caikarotvāvagamaḥ || tathaitāgāvaḥ paśyodyānopaviṣṭhā iti || ityatrānekasyānekatvā deva || ityanena kathamekasyānekatvāvagamaḥ || atrocyate || ṭha sarvatraivapurāṇeti hāsa vaiṣṇavaśaivayogavyākaraṇādi ṣvekasyānekatvāvagamaḥ siddhaḥ || tathā hi || janmābhyasya yatonvayādi tarataścārthe ṣvabhijñaḥ surāyte?ne brahmahṛdāya ādikavaye muhyanti yatmurayaḥ tejovāri mṛdāṃ yathā vinimayo yatra trisargo mṛṣādhāmnā svena sadānirasta kuhakaṃ satyaṃ paraṃ dhīmahi || 1 || atra purāṇādāvevāsya jagatojanmādi proktaṃ || ityanenaikatvepi sati bahudhātvaṃ siddhameva | artheṣu cābhijña ahamiti svarūpatayā || ya eva ca brahmaṇa ādisṛṣṭunyedādidātā ca || yatra ca sūrayo muhyanti || yato vāconivarttanta aprāpyamanasā saheti || tejo vāri mṛdāṃ yadvadvinimayo bhramastathā jaganmṛṣeti tatra brahmaṇi || svena ca dhāmnāya ca ka evā dvitīyaḥ siddhaḥ | tamevaṃ bhūtamadvitīyaṃ saccidānandaṃ brahmasatyaṃ dhāmṛdhīmahi dhyāyema | numa iti sarva vighnopaśamāyetyarthaḥ || [yathā vā | adhodhoviniviṣṭheṣu bheda saṃkhyeṣu dhāmasu | ekaṃ bindurathāpi prādanyeṣu pāktatāntyagā *? | ṭha svapṛṣṭhagāṃ ca tāṃ saṅkhyaṃ viniviśyaikataḥ ki?petī | ityādinācaikasyeva bahutvāpādānaṃ || ] [yathā hyācautatramāsānu?sāreṇa tadyuktyāśrayeṇaca | mukhaṃ binduṃ kṛtvākta ca yugamaḥastasya adādhoharārdhvaṃ yodhyāyedityātyupadeśānusāreṇa paramopadeśagatyāvāyu *? dā jñāte paramārthe kuṇḍalinīṃ trikoṇa kṛtiṃ vibhāvya bindutrayakoṇatraya suttiṃ? ca | *?tsvarūpa evā kārādi kṣakārāntavarṇapratyayaḥ | lipyākāreṇa | ādhāratvāścattasyāstrikoṇā kṛeriti saddhośamupadeśamārga ekasyaiva bahudhākṛtyā yavaikasyā evartha merāṇā?rthatāyā mu?hasrallakṣyaparāta paryantādhīya saṅkhya] 4b) tathā ca sāṅkhya api || mūlaprakṛti ravikṛtirmahadādyāḥ prakṛti vikṛtayaḥ sapta ṣoḍaśakastu vikāro na prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ || ityatraikasyaivānekatvaṃ siddhaṃ || atha ca || tatraiva || janmamaraṇakaraṇānāṃ pratiniyamādayugapat pravṛtteśca || puruṣa bahutvaṃ? siddhaṃ traiguṇyaviparyayāścaiva || ityādinā evaṃ sarvatra yathokteṣu grantheṣvekasyaiva bahuvidhatvaṃ prasiddhameva || kavayopi caikasya mukhasya vā candramasa anekatvaṃ yathā barṇayantyeva || mukhakamalamiti || yanmukhaṃ sa candra iti || evameva bahudhātvaṃ varṇyante || candramasopyevameva | paśyacandramukhicandramaṇḍalaṃ vyomamadhyasarasīsaroruham || ityādinā || atra ca kavayaḥ kiṃ na vakṣyantīti || evaṃ ca vaiyākaraṇā api || tadyathā || hrasvadīrghaplutatvāścatraisuryopanayena ca sānunāsikya bhedāścāpya kauraṣṭhādaśātmaka ityekasyā kārasyāṣṭhādaśātmakatvaṃ || atha ca samskartā | ityasyartha pasyāṣṭhādhikaśatātmakatvaṃ prasiddhameva śeṣapāṇini vararuci nānāmateṣu || yathā || samskartā || samskartā || ityatra samaḥ suṭi || alondyasya || atrānunāsikaḥ pūrvasya tu vā || atraruprakaraṇena pūrvasyānunāsiko vā syāt pakharavasānayonvisarjanīyaḥ || visarjanīyasya saḥ iti prāpta [anunāsikātparonusvātaḥ mananāmikaṃ vihāyayaroḥ? pūrvasmātparonu svārā gamaḥ syāt] tadapa vā devāśarīti pākṣike visarge prāpte | 5a) tathā hi | rasa bhāvatadabhāsabhāva śantyādirakramaḥ bhinnorasādyalaṅkārādalaṅkāryatayā sthitaḥ || tatra rasomāsapadyasya vā gadyasya ca jīva iti kathyate | vyajyāparanāmā bhoraṭa para paryāya iti rasa tatvavidaḥ || mānakarasatyā yena carvaṇātmā ghaṇṭānuraṇavat sarvatra saṃbodhyaḥ saṃśrāvyaśca taṃ vinā hi kāryā bhāvādyatra tatra boddhavyaḥ || na hi nirjīvaṃ śarīraṃ kvāpyupayuktam || ityalaṃṅkāra saṃyuktānāṃ so vaktavyaḥ | 5b) saṃsskartā? saṃsskartā? || 1 || samovālopameke iti bhāśya lopasyāpiruprakaraṇasthā tvādanusvārānu nāsikābhyāmekasakārartha padvayaṃ dvisa kāraṃtcaktaṃ? || 2 || tatrā na ciceti sakāradvitvapaketrisakāramapi rūpadvayaṃ || 3 || atrasvānu visargajihvāmūlīṣo? pasmānīyayamānāmākāropariśaṣu? ca pāṭhasyopasajñyā?natvenānusvārasyāpyaśtvāt || anunāsikavatāṃ trayāṇāṃ śaraḥ khaśa iti kadvitveṣaṭ || 6 || tatonusvārava vatāmanusvārasyāpi dvitve dvādaśa || 12 || evamaṣṭādaśānāṃ takāradvitve | vacanāntareṇa punadvitvaṃ ca || jātaṃ || bhedāḥ || 52 || ekataṃ dvitaṃ tritaṃ ceti catuṣpañcāśat || 54 || tatrāṇonunāsikatveṣṭhottaraśataṃ || 108 || ityevamekasyaivāṣṭhottaraśataṃ | kathaṃ drā?tamiti bhāvaḥ || etadeva ca sphuṭī kriyate || tathā hi || sa/sskartā saṃ/sskartā || sa/skartā | saṃskartā || sa/ssskartā || saṃssskartā tatra saṃsskkartā | saṃskkartā || saṃssskkartā || tatra yeṣāṃ na || tepi bhedāḥ || 3 || jātaṃ prathamaṃ bhedāḥ || 6 || eṣāṃ ṣaṇṇāmapi anusvāradvitve | jātaṃ | 12 | anunāsikavatāṃ kadvitve ṣaṭ || jātaṃ | 6 | 6 | 6 | bhedāḥ | 12 | tatra yeṣāṃ takāradvidvaṃ | te | 12 | yeṣāṃ na takāraṃ dvitvaṃ tepi || 18 | yeṣāṃ vrūcanāntareṇa anaciceti | trinvaṃ | tepi bhedāḥ | 12 | yeṣāṃ na | te pūrvamevadvitatvena pratipāditāḥ | jātāḥ bhedāḥ || 54 || teṣāṃ ca bhedānāṃ | 54 | dadhi/ | dadhi itivat bhedāḥ || 108 || etadevacāti shudhī kriyate mayā || anusvāravatāṃ trayāṇāṃ katvitve | prathamaṃ || 6 || teṣāṃ yaṇṇāmapyanusvāra dvitvena || 12 || tathānunāsikavatāṃ kadvitve || 6 || evaṃ bhedāḥ || 12 || tatra yeṣāṃ takāradvitvaṃ | te || 12 || yeṣāṃ na takāradvitvaṃ || tepi || 12 || yeṣāṃ vacanāntareṇa tritatvaṃ || te || 12 || yeṣāṃ na | te pūrumevadvi tatvena || jātāḥ || 54 || teṣāmeva ca | aṇupragṛhyasyānunāsika ityanena || dadhi/ | dadhi itivat jātāḥ || 108 || tadanenāṣṭhottara śatabhedāḥ | kathameka na *? va jātā iti vadatrāpijñeyamitibhāvaḥ || 108 || tathā cālaṅkāra rasa carvaṇa tṛptātmanastumamma jālakādayopihyekasyaivarasasya daśasāhasra svarūpatvamabhi vyaktī kriyanta eva [+asphuṭa vātyūnyamattrasye tatpatraṃ sphuṭātvena likhitaṃ || evaṃ gavād ityādā ybhyu tya *? m | bhedaḥ || 118 || tatraiva ] 6a) tathāhi rasabhāva tadābhāsabhāvaśāntyādirakṣamaḥ ----------- 6b) tathā ca dhvanyālocane śrīmadabhinavaguptapādā eva || kāvyasyātmādhvani ritibudhairyassamāmnāta pūrvastasyābhāvaṃ jagadvaraparebhākusāhvastamanye || ityādinā || atra kāvyasyātmādhvaniḥ | navavidhorasa iti proktaḥ || sa ca śṛṅgāravīrakaruṇādbhutahāsyabhayānakāḥ vībhatsaraudrau ca tasāḥ śāntopi navamaḥ smṛta iti || atha ca || rasa svarūpamāha || kāraṇānyatha kāryāṇi sahakārīṇi yāni ca ratyādisthāyinoloketāni cennāṭyakāvyayoḥ || vibhāvā anubhāvāstat kathyante vyabhicāriṇaḥ vyaktassataivibhāvādyaiḥ nartha?yī bhāvorasaḥ smṛta iti rasa svarūpaṃ || tasya ca bhedāstadeka pañcaśat || 51 || tathā hi || arthāntara saṃkramita vāśyātyantatiraskṛta vāśyaśceti | avivakṣita vāśyasyatvau bhedau 2 asaṃlakṣyakramavyaṅgyaḥ kramodyotitaśceti vivakṣitānya paravāśyasya dvaubhedau 2 asaṃlakṣyākramavyaṅgyopi na sa bhāva tadābhāsa bhāvaśātrādirakrama ityananta bhedopyeka eva gaṇyate || 1 || kramoddrotitastu śabdaśaktimūlaḥ | alaṅkāra vastutthapatvenadvidhaḥ | tadevaṃ || 5 || tatraivārtha śaktimūlastu svataḥ sambhavīkavipratibhānirmitaḥ | kavinibaddhavaktrapratipādito veti trividhaḥ || ete ca bhedāḥ vastu vālaṅkāro veti dvividhāḥ ṣaḍvyaṅjakaḥ | tatra vastuvālaṅkārauvyaṅgya 7a) iti dviguṇā iti dvādaśa || 12 || ubhayaśaktimūlastveka eva || evamarthaśaktimūlodvādaśavidhaḥ || 12 || evamarthaśaktimūlobhaya śaktimūlāḥ || 13 || pūrvaiḥ paṃcabhirbhedaissaha jātāḥ || 18 || aṣṭādaśānāṃ padavākyaprakāśyatvena dvaividhyāt ṣaḍtriṃśat || 36 || etanmadhyādubhaya śaktimūlasya padaprakāśyatvābhāvādekobhedaḥ pātanīyaḥ || tena paṃcatriṃśadeva || 35 || tataḥ prabandhepyarthaśaktisthoriti prabandhagatatvenārtha śaktimūlādvādaśa | 12 | evaṃ sapta catvāriṃśat | 47 | tataḥ padaikadeśaracanā varṇeṣvapirasādaya ityalakṣyakrama vyaṅgyasyapadaikadeśagatatvena racanāgatatvena varṇagatenāpi śaktyāt? prabandhagatatvena ca catvārobhedāḥ || tadevameka paṃcāśadbhedāḥ bhāskāryām || teṣāmiti teṣāmeka paṃcāśatsakhyānāṃ śuddhānāṃ svaprabhedaireka pañcāśatā guṇanenakaudhikaṣaḍviṃśatiśatānibhedābhavanti || 36 11 || teṣāṃ punarapi sandehatvenāṅgāṅgibhāvena caikavyañjanānu praveśena ceti trividhena saṅkareṇaikavidhayā ca saṃsṛṣṭheti caturbhirguṇanena caturadhikacatuḥ śatopetadaśa sahasrāṇi bhavanti || 10404 || eteṣāṃ śuddha bhedaireka pañcāśadrūpaiḥ sahayojane jātaṃ śareṣu yugakhendavaḥ || 10455 || [tathā ca trikaśāstrādau | adhodhoviti viṣṭheṣu bhedasaṅkhyaṣudhāma ekaṃ binduraṣyāpi? prāgavyeṣu prārthanāntyagām svapṛṣṭhagaṃ | ca taṃ mājñāṃ viti visaikatā kṣipet | ityādinā bahudhā] ityevamekasyaiva rasasya daśasahasra bhedāḥ || tathāpi diṅmātreṇaivo ca hyatāḥ ānandyāt grantha vistarabhayāścetyalam || tathā ca śaktistatau || 7b) ā ī pallavitaiḥ parasparayutairdvitrikramātyakṣaraiḥ kādyaiḥ kṣāntagataiḥ kramādibhiratha kṣāntaccaitaistaiḥ suraiḥ || nāmānitripure bhavanti khaluyābhyantaguhyānite | tebhyo bhairavapatniviṃśati sahasrebhya parebhyoramaḥ || ityanena devyāścaikasyāviṃśati sahasrādhikanāmāni || ityalamaprastuta praśaṃsā mātreṇānena prasaṅgamātreṇa ca diṅmastramudāhṛtam || prakṛtaṃ cānusarāmaḥ || evaṃ parameśvare siddhe caikasmin tasyaiva ca kathaṃcit | dāsyamāsādya || kathaṃcit katicitkālānantaraṃ || tadviddhi praṇipātena paripraśnenamevayā | upadīkṣyanti te jñānaṃ jñāninastatvadarśina iti śrībhagavatā svayamevopadeśaḥ kṛtaḥ svabhaktānprati || atha ca taṃ taṃ gurorgurumālokya | taṃ ca saṃprāpya yathā paramparayā madhulubdho yathā dhyatmā ityādi tatsaṅgapraṇipātaparipraśna sevādyanantarajātasadbuddhiprasādena labdhābhyantadurlabha pārameśvaradāsabhāvatvāt || pūrvopārjitajanmaśatasahasrānantaraparipakvasatkarmavaśāt || dāsyaṃ hi dīyata asmai yathābhilaṣitamitidāsaḥ || atha ca dasvakṣepaṇa ityanenājñānāndhyaṃtiraskṛtya jñānabhāskarodayasaṃparkāt tat samāveśasaṃpattimāsvādya svātmaikyabhāvanayā parameśvaratāmāsvādyetyarthaḥ || yaścāsmatparameṣṭhi [+pṛcchāma iti bhāvaḥ] pādyaiḥ āsādya ityatrā vṛttiyojanedvauṇicāvityādinā svarādiṇi cāsvātmanā parameśvaradāsya māsādya āśritya || hetu māliśācā parama pyāsādayitvā ceti [+uktiḥ] parameśvara samāpattitādātmya cetasā laukikaṃ [+ca tādaivyovāca ityarthaḥ] vacasāṃpravṛttiḥ [+ yatproktaṃ tat] || tatraiva ca svayameva proktam 8a) pūrvaṃ tatra bhavadbhistaścana nayi?cārayanti parāmṛśyanti svasūtra vimarśinyām || tathā hi || yadyapyāyātadṛḍhīśvaraśaktipātasya svayameveyamiyatī parameśvararthamivabhyeti hṛdayagocaraṃ | tatvatra puruṣakāraḥ svātmeyaḥ kopinirvahatī [tasyamāpeyamāndhatama saprakhyasyāmāyeyaṃ śuddhaprakāśarūpaṃ pratyapāyatānupapattaḥ?] tyādinā || ityanena hi kathaṃ taiḥ pūrvametaduktvā | kathaṃ punaruktaṃ hetumaṇṇicāparasyāpyāsādyāsādayitvā || itye tat prāmādikaṃ || tathāpi sākṣādbhagavadvācaḥ [sākṣādbhagavat svarūpāṇāṃ paramagurūṇāṃ] pramāṇatarā iti kiṃjānīma ityalaṃ rahasyodghaṭanena || tathā ca svayaṃ bhagavatāpi proktameva || bahūnāṃ janmanāmante jñānavārmāṃ prapadyata ityādinā || sūttravimarśinyāmapi punaḥ || tasyamāyīyasyāndhatamasaprakhyasya śūddhaprakāśarūpaṃ svapratidvandvinaṃ pratyupāpatānupapatte rityādinā ca || ityalamatra mahāgurubhinnādeva mahātmanāṃ pramādopimarṣaṇīyo himādṛśai kiṃ vā jānau sa edṛtrahasyacārayā hetumaṇṇic api pramāṇataraṃ | vāśurādiṇic apipramāṇatamamityarthaḥ || [artha tastu hetumaṇṇi caiva pramāṇaṃ | sarvaṃ śāstrasya hetumatvāt | ityuktaṃ] tataḥ samasta saṃpatsamavāpti hetu bhūtāṃ tatpratyabhijñāmupapādayāmi || samastāśca tāḥ sampadaḥ | tāsāṃ samavāptiḥ nīlapītādi vyaktāvyaktaikīkaraṇaśīla tatsamāvevāptiḥ tasyā hetu bhūtāṃ || tatpaṭhanānubhavādyā sahṛdanta saṃkucitatātparyatayā hi tat samāveśa siddhastesyā hetuṃ bhūtāmiti || ata eva ca taddhetu bhūtāmiti || tathā ca || āgamadīpālokāstasya prakāśayanti kimapi sā 8b) hātsyaṃ || ityādyukteḥ || tāmeva ca hetu bhūtāṃ tatpratyabhijñāmupapādayāmi || upaparameśvara sāmīpyaṃ prāpayāmīti bhāvaḥ || tasyaivaṃ bhūtasya maheśvarasya pratīpamābhi mukhyena jñānaṃ || ayaṃ devadattaḥ | soyaṃśuklavāsovāmanadatta ityādivatpratyakṣatayā | yaṃ ghaṭa iti vatpratyakṣe tayā copapādayāmi || anyānapi prakāśayāmītyarthaḥ || bholokā anuttaramārgamāviśya pratyabhijñāśāstrāvalokanānubhavāśya sayuktyā pāramaiśvaryaṃ karāmalakavaditi prakaṭoyaṃ vādaḥ prabuddhānprati iti codyocyate || aprabuddhānāṃ tu kathavaivanāstīti || [tathā ca siddhāntārartthavalyāṃ | advaitamapyanubhavāmi karasthavikhudvalyaṃśa * * ?nirṇayananava vehye? | evaṃ ca jīvanamapi pratibhāsanaṃ ca niḥśeṣasābhiśamanaṃ do?paprasiddhamiti] tathā ca || jñeyatvamapyupagatā hṛdayena roḍhuṃ śaktāḥ prarūḍhāmanasāmupadeśavācaḥ | ārdratvamādadhati kiṃ nalinīdalānāṃ śliṣṭhā nirantaratayāpi nabhombudhārāḥ || ityādināṃ || atha ca mahājano yenagagataḥ sapantheti || tena janasyā prabuddha prabuddha svaprabudhādibhedenāpi sarvasyātrādhikāraḥ || tasmāt pratyakṣatayā yaḥ yaḥ kaścit pratyabhijñānubhavāvyāsa samāveśadaśāpannaḥ san | sasasiddhatīti prakaṭoyaṃ vādaḥ || tathā ca || ghaṭomadātmanāṃ vetti | vadpyahaṃ ca ghaṭātmanā | sadā śivātmanā vedmi vedmyahaṃ ca śivātmanā || spande ca || yasmāt sarvamayojīvaḥ sarvabhāvasamudbhavāt | tatsaṃvedanarūpeṇa tādātmya pratipattitaḥ tena śabdārthacintāsu na sāvasthā na yā śivaḥ bhoktaivabhogyabhāvena sadā sarvatrasaṃsthitaḥ || iti vāyasya saṃvittiḥ kṣītvātvenākhilaṃ jagat | saṃpaśyan samataṃ yukto jīvanmukto na saṃśayaḥ || punastāśca pratyabhijñāyāmeva || vartamānāvabhāsānāṃ bhāvānāmavabhāsanam | 9a) antaḥ sthitavatāmeva ghaṭate bahirātmanā || prāgivārtho prakāśaḥ syāt prakāśātmatayā vinā | na ca prakāśo bhinnaḥ syādātmarthasya prakāśatā || 2 || bhinne prakāśe cābhinne saṅkaro viṣayasya tat | prakāśātmāprakāśortho nā prakāśaścamicchati || 3 || idamityasya vicchinnavimarśasya kṛtārthatā | yā svasvarūpe viśrāntirvimarśaḥ mohamityayaṃ || 4 || so'ntastathā vimarśātmādeśakālādya bhedini | ekābhidhānaviṣayemitirvastutya bādhitā || 5 || [kecicca hetumaṇṇi caiva dvayameva svayamāsādya | vānyamapyāsādi pratyabhijñāyāssarvatrādhikā * * ?|| || ] prakāśasyātma viśrāntirahaṃ bhāvo hi kīrtitaḥ | uktā ca saiva viśrāntiḥ sarvāpekṣānirodharaḥ || 6 || svātantryamathakartṛtvaṃ mukhyamīśvaratāpi ca | ityādinā sarvatra prakāśātmā cidvapuradvayaḥ paramārthasvarūpaḥ sarvadājṛmbhata iti śivam || 7 || na ca tatra vetyavedanavedakādicintāpileśatopi || ityevamanena samasta saṃpatsamavāti hetutvaṃ pradarśitaṃ pratyabhijñāyāḥ || evaṃ ca samastasaṃpatsamavāpterhetutvaṃ pradarśitaṃ parameśvara pratyabhijñāyāḥ ṣaṣṭhī tatpuruṣeṇa || bahubrīhiṇātu samastasaṃpatsamavāptirheturyasyāḥ pratyabhijñāyā iti || tasmād bahubrīhyāśrayaṇena pratyabhijñopāyatvaṃ nīlamukhādeḥ || sarvasyacitsvarūpeṇaiva pratibhāsāttajjñānena hi tadāpteriti siddhoyamupadeśamārgaḥ || ṣaṣṭhī tatpuruṣeṇa tu parameśvara pratyabhijñe bahihetustat tat sampatteritibhāvaḥ || tathā cāsmatparameṣṭhi pādāraṃ || bahubrīhiṇā rūpāyaḥ sūcyata ityādina || 9b) ityevamādyakārikāyāścārthaḥ siddhaḥ prathamaḥ || athāparārthastu || samastasaṃpallābha hetuṃ maheśvarasyadāsyaṃ kathaṃ cidāsādya yatojanasyāpyupakāramicchan | ata eva tat pratyabhijñāmupapādayāmītisambandhaḥ || yato hi maheśvaradāsyātmakatvena vai samastasaṃpat samavāptiriti bhāvaḥ || na tu samastasaṃpatsamavāpti hetu bhūtāṃ tatpratyabhijñāmiti || maheśvarasyadāsyātmakatve hi siddhe tatpratyabhijñodaya iti kecit || atha ca gurumukhānusāratorthaḥ || maheśvarasyadāsyaṃ kathañci ca sādyasaṃprāpya svātmanaḥ || śurādiṇi cā || tathā ca maheśvarasyadāsyamāsādya | prāpavya ca | āsādathitvetyarthaḥ || hetumaṇṇi cā ca evaṃ janasyāpyupakāramicchan || ata eva ca samasta saṃpatsamavāpti hetu bhūtāṃ tatpratyabhijñāmupapādayāmi | tasyā eva hi samastasaṃpatsamaṃ vāpti hetutvaṃ || putaśca janasyāpyupakārakāraṇatvaṃ ca || tasyā eva hi taddāsyabhāvajananatvaṃ ca || ataḥ saiva sarvatra heturiti pūrvaguravaḥ || tathā ca purastāt || taistairapyupayā citairupanatastanvyāḥ sthitopyantike kānto lokasamāna evamaparijñāto narantuṃ yathā | lokasyaiṣa tathā na vekṣitaguṇaḥ svātmāpi viśveśvaronaivālaṃ nijavaibhavāyatadiyaṃ tatpratyabhijñoditā || tadarthameveyaṃ saṃmastasaṃpallābhādi hetutayopadiṣṭhā || yataśca sarvoyaṃ bhāvarāśiḥ prakāśavimarśavistṛtollolarāśitayā vistṛtimāpannaḥ san | jagadidamitivyapadeśya eva || anyathā tadabhāvāt khapuṣpādivat || syāt || tasmādullolakallolādayastadatrannāstat svarūpapariplutāstanmayā 10a) eveti na kimapi bāhyaspandaprameyaviṣayaṃ nāma | yanpramātṛtāmanugataṃ sadbāhyaṃ vedymitimanyeta || iti na kimapi || tathā ca purastātī || syādetadavabhāseṣu teṣvevāvamitesati | vyavahāre kimanyena bāhyenānupapattināṃ || tathā ca || avayavinovyattyanupapattiḥ samavāyā siddhiḥ || kampākampāvaraṇāvaraṇaraktāraktādiṇbhagabhedādiviruddhadhan madhonāḥ || aṇusaṃcayabāhyavādepi saṃcayasyānyasyābhāveṇava eva || te ca yadi parasparaṃ saṃyujyante tadeka paramāṇumātratā || athānyatraikonyatra cāpara iti bahava eveti na kiṃcidbāhyaṃ nāmayannāmnā prasiddhaṃ hi syāt || paraṃtvekaparamāṇuḥ atha ca bahavaḥ paramāṇodibhāgabhedagrāhiṇaḥ || tathā ca devanā hyeṣā?dikṣu saṃceyamāneṣvanyatraikotyatrāpara iti na kodevanākṣa iti na bāhyaṃ nāma kiṃcit tatvataḥ || ityevamastat paramagurubhissūttravimarśinyāṃ vitatyanirṇītameva || tasmāt sarvametaścidābhāsamātraṃ cidātmakaṃ ceti prakāśānandāpanaṃ yattatmuditi paramaśiva iti kathyata eva || tathā ca || vartamānāvabhāsānābhavānāmavabhāsanam || ataḥ sthitavatāmeva paraṭate bahirātmanā || 1 || prāgivārtho prakāśaḥ syāt prakāśātma tayā vinā | na ca prakāśo bhinnaḥ syādātmārthasya prakāśatā || 2 || bhinne prakāśe cābhinne saṅkaroviṣayasya tat | prakāśātmā prakāśortho nā prakāśaśca siddhyatīti || tat tadākasmikābhāso bāhyaṃ cedanumāpayet | na hyabhinnasya bodhasya vicitrā bhāsa hetutā na vāsanā prabodhotra vicitro hetutāmiyāt | tasyāpi tatprabodhasya vaicitrye kiṃ nibandhanaṃ || tadetadeva niścitaṃ || prakāśavimarśātmakabhāvāḥ prakāśānandaghanāstarunbhūtā buhudhā iva tatraiva līyanta iti tepi pratyabhijñāhetava iti bahubrīhiṇā || atha ca pratyabhijñāsamastasampatsamavāpterheturiti 10b) ṣaṣṭhī tatpuruṣeṇa ca dyotyata eva || ityevaṃ prathamasūtravyākhyā evaṃ ca pratyabhijñā śāstrārtha garbhīkāreṇa cāyamadhikaraṇa siddhāntaḥ || yasminnarthe siddhe tadanvayavyarthāntarāṇyāpi siddhyanti sodhikaraṇasiddhāntaḥ || yathā indriyādi vyatirikta ātmā darśanasparśanāvyamekārthānugrahaṇāt || ityasminnarthe siddhe | ātmano vyatiriktāni | niyataviṣayākye kriyāṇīnyapi hi siddham || evamādyasūtrārtha prayojanenubhava pathaṃ yāte sati | sarvatra siddhiritibhāvaḥ || rohaṇalābheratnasaṃpada iva || tathā copadghātopyayamādyaślokaḥ || tathā hi || sarvaśāstrārtha garbhīkaraṇa hetorupasghāta iti || tathā ca || nirṇīyate yatra padaika deśecaikatra sarvāgamaśāstrasāraṃ | tajñairupodghāta iti prasiddhyā proktastu pūrvairupalakṣaṇīyaḥ || 1 || yatrakavākyetvādyasthe sarvaśāstrārtha niścayaḥ | sa upodghāta ityāṣyaḥ? sarvalakṣaṇasaṃyutaḥ || 2 || tasyacārthaḥ || upa ityātmanaḥ samīpe | udghātaḥ | udgamanaṃ || hanahiṃsāgatyoḥ || 1 || atha ca || upa ityātmanaḥ samīpamupaviśya | udghātaḥ prameyaviṣayamohasya || 2 || atha ca || upa ityātmani praviśya || uditi śāstrādau jñāyate svātmānamiti ca || 3 || upa ityātmanaḥ parameśvara samīpagamanena | udgamyate parameśvara sampattimiti ca || ye gatyarthāste jñānārthā iti ca || tathā ca pūrvairapi || upa ityātmanaḥ samīpe ṭaṅkavadīśvarābhijñānalakṣaṇa utkarṣo hanyate | viśrāmyate yena || upa ityātmanaḥ samīpe | uditiśāstrasyordhva eva hanyate prameyaviṣayovyāmohoyeneti | vā jñāyate prameya viṣayatatvaṃ yeneti vā || 11a) tathā || upa ityātmani | uditi śāstrasyordhva eva hanyate jñāyate parameśvara tatvaṃ yena || ye gatyarthāste jñānārthā iti || hana hiṃsā gatyorityasya gatyarthatvāt tena ca jñānārthātvāditi bhāvaḥ || evamanenāthamupodghātaḥ prathamaśloka ityalaṃ || yaścaparamagurubhiḥ catuḥślokagumphitoyamupodghāta iti | tat taiḥ parameśvara ca syamāsādya prathamaślokena | tacchaktidvayātmakaṃ ca jñānakriyātmakaṃ cāsādyasāṅgāṃ parameśvaraṃ vibhāvya | upodghāta | ityākhyayopadiṣṭhamiti || asmābhiśca parameśvaradāsyātmakatvena vai jñānakriyāśakti svarūpamapi nirdiṣṭaṃ || āśrayāsiddhau tadguṇagrahaṇe siddhesiddhābhiprāyatva prasaṅgāt || yathābrāhmaṇoyaṃ | ityatra jātiguṇakriyātmaka brāhmaṇavadatrāmivedyamiti || alaṃ ca bahunā || tadidānīṃ viṣayaprayojanādyabhidhīyate prayojanamanuddiśya na mandopi pravartate | yāvat prayojanoktaṃ tāvat tatkena gamyata iti || evaṃ prayojanamatra parameśatā lābhena tatsamāveśāpattisampat || parameśvaratālābhe hi samastāstanniḥ ṣyandamayyassampadaḥ prasaranti rohaṇa lābheratna sampada iva || ityevaṃ prayojanaṃ abhidheyaścātra parameśvara svarūpatādātmyasamāpatti heturiti abhidhānaṃ cāsyaśāstrasya pratyabhijñākaumudī || adhikārī [lābhamūbhayatramajjataḥ || ityevaṃ paramātmani svaprakāśe svabhāvevidyādi sparśābhāvaḥ aparastu jīvaḥ | tasyacātiviṣamālaṅkāra mā śṛdhadati viṣamālaṅkāradṛṣṭantaḥ || tathā hi || na kevalamātmaravanā rūpeṣṭhānāptiḥ | api tu svāśraya?tākhya mṛtaśasṭapi? sambhavā ca tiryathai?syālaṅkāraḥ | athā | maṃhikāmutamantrā? sācchaśaḥ śa | tāṃ śamāstitaḥ | grasate sāśrayataṃtra tamanyaḥ siddhikāmutaḥ || ityevaṃ yathāsya śaśonācchayanāśa?] [+ * * * *? mātaripurāṇe | vedakavedyavedanātmani caikenāparosti vedyādi bhāvaḥ | tatkadāsaḥ | dovāpa * * * ? svaraḥ | yaddāsyātmakatvamāśrayet | iti sarvoyaṃ bhramaiti | ityatrāhuḥ ||paramārthatotadvai *? dhyaṃ | paraṃ kartariṣṇatarisvātmanyādi siddha ityādinasiddheparameśvare | kintu mohavaśādasmindityādinā ca siddhe mohātmajīve | tapoḥ parasparaṃ vyavahārā bhedataḥ | kicidbhedaḥ | nanta? vādhyāḥ | aṇḍitāstitadeva tadvānatat iti ] [+ tathā ca vedaḥ | dvau mupalausayujāsokhā yausamānaṃ vṛkṣaṃpadiṣambajāte | tapoḥ nyaḥ pippalaṃ vātmaparamātmatonbhedaḥ | ityanena prabhudāsātmakatvaṃ siddhaṃdvayena | ekaḥ prataḥ | ekaścadāsaḥ | paramātmajīvātmanena siddhau ubhau pūrvaṃ proktaṃ cānyat | etayoktya?kṣaṇaṃ bahubahudhā| purastādbakṣyata ca || etaścālaṅkaramārge laṅkārakārakairbhedenaṃ darśitaṃ || ataguṇa viṣamālaṅkāra dvayona || tathābhi yadhitadīyaṃ varṇaṃ sambhavantyamapi yogyatāyāṃ nūtamapi na*?hlīyāt tadātadguṇo guṇalaṅkaraḥ | paramātmavat || yathā ca dṛṣṭāntaḥ | rājahaṃsatavasavaiśubhratā dhīyatena ca na cāpa dhīyae | gāṅgasamkṣamitasāvayā * *?] [+candra samo nāśesati svātmanopi nāśāḥ | rāhūnasta candra kṛtaḥ || tadvadasrāpi jīvasya prakāśānanda svarūpanāśe jīva bhāvana? yāsyā? sānmāyā kālaṣyeṇa svātmano vipragrati rinyanayoḥ parasparabhedaḥ | prabhujīvayoḥ | ityanayā mathāta huṇātivaiasyā rāṅkarasādṛśaṃ || iti śubham || 4 || 4 || atadguṇalajāraḥ * * * * * * ?] 11b) cātraparameśvara śaktipātonmiṣajjñānāṅkāstamitājñānatamo hṛdayaḥ prabuddha iti kathyate || aprabuddhasyānadhikārāt || tathā ca || jñeyatvamapyupanītā hṛdayena roḍhuṃ śaktāḥ prarūḍhamanasāmupadeśavācaḥ || ārsratvamādadhati kiṃ nalinī dalānāṃ śliṣṭhānirantaratayāpi nabhombudhārā iti punaḥ svaprabuddhasya ca siddhatghātpunaḥ siddherhetoranuryogāt || tatprabuddha evādhikārīti kathyate || tathā ca || rāmaṃ pratistī vāsiṣṭhopadeśavākyaṃ || ahaṃ baddho vimuktaḥ syāmiti yasyāstiniścayaḥ | nātyantamajñonatajñaḥ sosmiśphāstredhikāravāt || iti prabuddhaḥ || upāyopeyabhāvaśca sambandhaḥ || upāyaścātra pratyabhijñātmakaṃ śāstraṃ | upeyaśca samastasaṃpatsamavāptitvamiti siddham || alaṃ cāti vistareṇa || ityevaṃ prathamaślokārthaḥ || iti śrīmadbhaṭṭārakānandanātharacitāyāṃ pratyabhijñākaumudyāṃ prathamamāhnikaṃ samāptaṃ || śūbhamastu śrīvidyopāsakānāṃ taddayāmātrasphūrjaścicchajānām || || idānīṃ ya sāṅkhyādayaḥ pradhānakāraṇatayā | tathāmīmāṃsakādayaḥ karmakāraṇatayā || tathā naiyāvikādayopi hyātmakāraṇatayā | boddhādayopi cātmābhāvakāraṇatayā śarīrādi || 12a) pātañjalādayopi hi yogasādhāna kumbhakādi dhāraṇā paratvakāraṇatayā || vaiṣṇavāśca viṣṇukāraṇatayā tathā śaivāḥ śavakāraṇatayā ca || śāktāśca śaktikāraṇatayā kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛṣāṇu prabhṛtaya ityādinā śaivāśca śivakāraṇatayā | iti kiṃcit sthūlaṃ | vā sūkṣme prapañcitaṃ | tatsarvaṃ pramāṣyayat kiṃcidanuttaranispandākhyaṃ taditi svarūpaṃ paramamutkṛṣṭatamaṃ tatvaṃ || saptādaśaṃ | vāṣṭhādaśaṃ | tadevedānīṃ dvitīyāhni kena lakṣayati śaktisaṃcaya kāraṇatayā || nanu yaduktaṃ samastasaṃpatsamavāpti hetuṃ tatpratyabhijñāmupapādayāmi | iti tatsamastasaṃpatsamavāpti hetuḥ pratyabhijñātmakaṃ śāstrameva || tatra ca pratyabhijñāyāḥ śāstratvācchāstrasya cāgamaprāmāṇyādata āgamapramāṇameva pramāṇamīśvarasiddhau caturapramāṇyat || catuṣpramāṇāni tu parokṣavṛtyavabodhanāya māheśvarāṇyeva pūrvasiddhāni nirdiṣthāni || tebhyaścāgama eva pramāṇamāptavākyāt || ityanenāpta prāmāṇyavacanameveśvara sadbhāvo prāmāṇaṃ || ityanena ceśvaraḥ kāryaṃ | āgamamtu kāraṇamityatratrā āgama eveśvaronāma īśvarastu ghaṭādivat kāryamiti kathaṃ || ityāha || oṃ kartarijñātari svātmanyādi siddhe maheśvare | 12b) ajaḍātmāniṣedhaṃ vā siddhiṃ vā vidadhītakaḥ || 2 || mahāṃścāsāvīśvaraśca māheśvaryādi śakticakrabharitatanuḥ saṃpūrṇā cidānanda prakāśavapuradvitīyā khaṇḍa ca matkāraikalakṣaṇaḥ | ahamiti sphuradvapuḥ | svaspandanodantāviśvaśaktibharitatanussaṃpūrṇaśca || tathā ca || na tatra suryobhāti na candratārakaṃnemāviddutobhāntiktatoya magniḥ tameva bhāntamanurbhātisarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti || tathā ca purastāt || yā caiṣā pratibhā tat tatradārtha kramarūṣitā akramānanta cidrupā pramātā pramātā sa maheśvara iti mūlaśāstra eva || śrīmadabhinavaguptācāryapādāśca nirābhāsāt pūrṇādahamiti purābhāsayati yaddviśā || khāmāśāste tadanu ca vibhaṅktuṃ nijakalām | svarūpādunmeṣa prasaraṇanimeṣa sthiti jvāṣastadaśvaitaṃ vandeparamaśivaśaktyātmanikhilam || ityādinā ca cidarkamaṇḍalā kṛtiḥ | tasmiṃśca siddhe maheśvare hamityanena bhāsamānenantaramicchonmeṣamātreṇedaṃ jagatprameyatāspadaṃ prāptaṃ jagadityucyate spandātmakatayā | sada sadvyaktāvyaktādi rūpaṃ || tathā ca || hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre bhūtasyajātaḥ patireka āsīt | sadadhāra pṛthivīṃdyāmutemāṃ kasmaidevā yaruviṣāvidhīma || yoviśva cakṣvāruta viśvato mukho viśvato hastaruta viśvatasmāt ||| 13a) ityādinā || evameva ca tasminparameśvare hyādisiddhe || tathā ca kartari kriyāśakti yute | tathā jñātarijñānaśakti yute ca | ata eva ca svātmani | ātmano hi jñānakriyāt saṃyogājjñeyādi vyavahāra iti sthitam || tathā hi || jānāmyahaṃ ghaṭadi | karomyahaṃ kriyādi || ityevavaṃ jñānakriyāmaye svātmaniparameśvare siddhe || kaḥ paro ajaḍātmā jñātāsan jñātṛtvamevāvihāya | janmāndhyamāśritaḥ san tasyaiva maheśvarasya siddhiṃ | īśvaronāmakaścidastīti | vā niṣedhaṃ boddhādivatkartumutmaheta || na kiṃccit || iśvaronāsti | yadi syāt tarhi ghaṭadivat pratyakṣeṇa paśyetamanyaḥ? iti nāsti || ata eva ca proktaṃ || ajaḍātmeti || boddhādayastu sarva eva hi deva priyā iti kathyante || tathā ca | boddhāḥ khaluvayaṃ loke sarvatrakhyātakīrtayaḥ | vikalpamātraśabdārtha parikalpanapaṇḍitā iti mañjaryām || te ca vikalpamātreṇaiva śabdārthayorjīvanti || purastāśca nanusvalakṣaṇābhāsamityādinātanmatamutthāpya | [paścāddaśārdhārdha candrapuṣṭighātaśatasahasrāṇyavatye prāpnuvanti daśāvaṃpa?hiṇahastatalaṃ tanayadardha candraśyapāt iti kaśmīrabhāṣayā kṛmuṣighāṃtaṃ * *? iti kaśamīraśuṣayā | tayoḥ śataṃ | vā sahasraṃ |] tatra cajalamakula?mātreṇa ghṛtalābhaḥ kiyāniti | mahātmanāṃ pramādena svātmānaṃ dūṣayantyam || evaṃ na kopi śakta iti || sarvo hi jñāna vā jñānamālamba ādisiddho maheśvaraḥ sarvaśaktiḥ 13b) sarvaguṇaprakāśita vapuśceti tasyaivaṃ vidadhīta avyāpteḥ || tathā ca || janmādyasya yatonvayādi taraścārthe ṣvabhijñāsurāṭṭene brahmahṛdāya ādikavaye muhyanti yatsurayaḥ | tejovāri mṛdāṃ yathā vinimayo yatra trisargo mṛṣādhāmnāsvena sadānirasta kuhakaṃ satyaṃ paraṃdhīmahi || tathā cottaramīmāṃsāyāmādita eva brahmaṇolakṣaṇādi dvāraiṇa pratipādanam || athāto brahmajijñāsā || athā ta ityanena pūrvamīmāṃsā karmakāṇḍanantaramuttaramīmāṃsāyāṃ brahmajijñāsita vyamitiśeṣaḥ || tatra ca brahma | vṛha vṛha vṛddhau || ekaḥ san svaspandanamātrātmakaṃ viśvamiti rūpatayā bhāsayati | ādāvahyamityevāsīt paścāścedamiti vedyamāpannyaṃ nīlapītādirūpaṃ || taddhāraṇaṣuktyā ca vṛddhimāpannamivāsvaravaścitra gandha ca nagarādiva brahmeti kathyate || tasyaiva ca jijñāsṭpa? jñātumicchā || jñāte brahmaṇi sarvaṃ hi viśvaṃ brahmeti kathyata eva || kāraṇakāryayoravibhāgāt avibhāgena caikyāpattiprasajñāt || tat tatsampatti pravṛtteśca || tat tadaiśvaryādi guṇagaṇasaṃbhavāśceti tasmādbrahmajijñāsitavyamiti bhāvaḥ || 1 || tataśca janmādyasya yataḥ || 2 || asya ca jagato yato brahmaṇo janmādi vartata iti śeṣaḥ || yataśca || śrīspande || yaśyonmeṣanimeṣābhyāṃ jagataḥ pralayodayau | taṃ śakti cakravibhava prabhavaṃ śaṅkaraṃstumaḥ || 1 || yatra sthitamidaṃ sarvaṃ kāryaṃ yasmāścanirgatam | tasyānāvṛta rūpatvānnanirodhosthi kutracit || 2 || jāgradādi vibhedepi tadabhinne prasarpati | 14a) nivartate nijānnaiva svabhāvādupalavvṛttaḥ || 3 || ityādinā || tathā ca | īkṣatennā śabdam || 3 || yata īkṣatṛtvāt brahmaṇa eva pradhānādi na kāraṇam || īkṣatṛtvaṃ ca || sa īkṣata bahvasyām prajāye yeti || ata eva ca pradhānādya śabdaṃ || tasya jaḍatvādata evā śabdamapi || yathā sa īśvara īkṣata iti tayā na pradhānādi lakṣaṇaṃ īkṣatṛtvena | pradhānamaikṣata || bahvasyāmiti na ityanena yadasti tatbrahmeti | atassarvaṃ tadaiśvaryavipruḍbhitva hirjaṃtaṃ viśvamiti nirṇīyate || pradhānaṃ ca || pradhānaṃ prakṛtistrayāṃ atha ca satvarajastamasāṃ sāmyāvasthā prakṛtiḥ || natvaśyat || sā cā nityā || sā ca dvādaśamaṃ tatvaṃ śivatatvādadhaḥ || tathā ca || śaktirmāyā prakṛtiḥ pṛthvī ceti prabhāvibhuṃ prabhuneti ca || yatta śrīmatsiddhakapilādayaṃ uṣṇīśaṃ dakṣiṇato nidhāya tanmahimātvaṃ bruvanti || tat teṣāmevopayogyaṃ | na cānuttaraśāstrādau || tepi ca kapilādayaḥ paścādadhvattaramārgameva praviṣṭhāḥ || [nadīnāṃ bahvasbhavogavat?] teṣā ca evaṃ tatvābhyāsānnāsminamenāhamitya pariśeṣam | aviparyayādviśtaddhaṃ kevalamutpatyate jñānamiti || 1 || saṅghāta parārthatvāt triguṇādi viparyayādadhiṣṭhānāt | puruṣosti bhoktṛ bhāvātkaivalyārthaṃ pravṛtteśca || 2 || vatsa vivṛddhi nimittaṃ kṣīrasya yathā pravṛttirajñasya | puruṣavimokṣanimittaṃ tathā pravṛttiḥ pradhānasya || 3 || evaṃ hi yatra tatra yathā tathā bruvanti | taśca sarvatrānuttaramārgapravartanamiti bhāvaḥ || tathā ca bhagavān || yathā nadīnāṃ bahavombuvegāḥ samudramevābhimukhādravanti | tathā tavāmīnara 14b) lokadevā viśanti nāśāyasamṛddhavegāḥ || yathā pradīptaṃ dahanaṃ pataṅgā viśantināśāyasamṛddhavegāḥ | tathaiva nāśāyasamṛddhavegāstavāpi vaktrāṇyārbhito jvalanti || tatsarvametat tadunmeṣamātrajātaṃ | yadbhūtaṃ yaśca bhavyaṃ yaścāsti vā || tathā ca yasmādanyona parosti jātoya āviveśa bhuvanāni viśvāḥ prajāpatiścarati garbherantara jāyamāno bahudhāvirājate | tasya yoniṃ paripaśyanti dhīrāstamistiṣṭhanti bhuvanāni viśvāḥ || vedāhamenaṃ puruṣaṃ mahāntamādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt | tameva viditvāti mṛtyumetinānyāpanthā vidyate yanāya || yo devebhya ātapate | yo devānāṃ purohitaḥ | pūrvā yo devebhyo jāta iti tantrāloke ca || kiṃ ca yā vadidaṃ bāhyamāntaro pāyaśā smṛtaṃ || tatprakāśātmatā mātraṃ śivasyaiva paraṃ vapuḥ || nīlaṃ pītaṃ mukhaṃ rukhaṃ prakāśaḥ kevalaḥ śivaḥ | amuṣminparamādvaite prakāśātmani koparaḥ || upāyopeyabhāvaḥ syātprakāśaḥ kevalaṃ hi saḥ | idaṃ dvaitamayaṃ bheda idamadvaitamityapi || prakāśavapurevāyaṃ bhāsate parameśvaraḥ || asyāṃ būmau mukhaṃ duḥkhaṃ bandhamokṣau citirjaḍaḥ | ghaṭakumbhavadekatvā cchabdāste pyekameva vā || prakāśepya prakāśāṃśaḥ kathaṃ nāma prakāśatāṃ | prakāśamāne tasminvā tandvaitā tasya lopitā || aprakāśe ca tasmin vastutā kathamucyate | na prakāśa viśeṣatva mata evopapadyate || ata eva prakāśoyamiti vādetramusthite sūrādāvāditāḥ sadyaṃ vibhinnajñānavādinaḥ || prakāśamātramuditamaprakāśaniṣedhanāt || 15a) ekaśabdasya natvarthaḥ saṅkhyādigvyaktibhedabhāk || īśaśaktiḥ parādevī na paratrāśnayāyataḥ | na caiṣaśaktimāndevo na kasyāpyāśrayoyataḥ || naiṣa dhyeyo dhyātṛdhyānadhyeyādi varjanātparaṃ pūjyaḥ prajanābhāvāt tathā bhāvannapūjakaḥ nadīkṣādīkṣakovāpi dīkṣā vānparameśvaraḥ || sthānāsana nirodhānghasandhānā vāhanādikam | visarjanāntaṃ nāstyatra katṛkarmakriyocitam || na sanna cāsatsadasanna ca tannobhayojjhitaṃ durvijñeyā hi sā vasthākimapye tadanuttaram || ityādināvitatya vitatyanirṇītaṃ || [han parameṣṭhipādaiḥ] alaṃ ca bahunā || tadevaṃ siddhe parameśvare nirasta samastakāraṇopādhi varjite | kaḥ samarthastatsiddho ayaṃ īśvarosti | vānāstīti || etaścaita deva sūryolokānāṃ prātarudeti || śṛṇvāta || apāṃ nidhiścāyaṃ śaśvadratnā karaṃ iti śrūyate || tasmādatrakopi siddhiniṣedhau na kartṛmutsahṛta ityalaṃ || tathā ca || atītaḥ panthānaṃ tava samahimāvātmāna sayoratadvyāvṛttyāyaṃ caktitamabhidhatte śrūtirapi | sakasyasto tavyaḥ katividhaguṇaḥ kasyaviṣayaḥ padetvanvācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ || ityādinā athocyate || āgamādyapi tatra na pravartate | pramāṇānāṃ hi catuḥ sakhyānāṃ | āgamāntānāṃ || ayaṃ ghaṭaḥ | iti pratyakṣaṃ ghaṭoyaṃ na ghaṭabhāvaḥ | pratyakṣatvāt | paṭādivat || ityanumānaṃ ghaṭasāmānyasadṛśoyaṃ ghaṭah | tatkriyākāritvāt || 15b) ityupamānam || bho āptakimidaṃ dravyaṃ nāma yadetatpratyakṣatāmeti | tasya ca pratibrūte || gaṭoyaṃ ghaṭoyaṃ ghaṭoyamiti | tatkriyākāritvāt || ayaṃ ca ghaṭa iti śikṣaya yathā navaiparītyena ghaṭakārye paṭa iti kasyāpyartha ānayiṣyasi || ityevaṃ ghaṭakārya eva catuṣpramāṇāniyāvat siddhimutsahyante nātaśca paratra durādau || athacārogyakāmāḥ śivāṃ sevantāṃ sevadhvamityanena bhavatu vā na nairogyamityāgamaḥ || tadyoyaṃ pramāṇa prameyādi vyavahāraḥ | satughaṭoyaṃ | paṭoyamityatra catuṣpaṃca padādau || tadyatovāco nivartanta aprāpyamanasāsahyatyodinā pramāṇādibhiḥ siddhiṃ vaniṣedhaṃ kartuṃ cālamityalamatimaṃtṛ na bhāṣābhiḥ || mahātmanā pramādopimarśanīyo hi sādṛśairityalamati vistareṇa || yāni ca sarvāṇyevasāraśāstrāṇi sṛṣṭisthiti layospādakānitāni sajaṇyeva tata eva prārurbhavanti | tānyeva ca tatsiddhiniṣedhau kartuṃ kathamutsahyanti ananvayādaryāpteśca || tathā ca || daśāṣṭādaśavasvaṣṭhabhinnaṃ yasphāsanaṃ vibhoḥ | tatsāraṃtrikaśāstraṃ hi tatsāraṃ māṇinīmatamityanena paṃcabrahmamukhāścatuḥ ṣaṣṭhi tantraprādurbhāvaḥ || tepi ca kathaṃ tat svabhāvaṃ prādurbhāvayanti || [tata eva prādurbhāvāt] ityatra bhūtavibhatyā nityeśa ata eva | ādi siddha ityarthaḥ || karttari | jñātari || 16a) kartājñātā maheśvara ityabhidhānena | ghaṭoyamitivatpratyakṣatāṃ yāyāt || ayaṃ īśvara iti | tat bhūta vibhaktyaiva hi nityaśaḥ kṛta iti || atha ca jñātaṃ kartā maheśvara ityādinā | yaiva hi jñānaśaktiḥ | saiva ca kriyāśaktiḥ || jñānapallava svabhāvaiva hi kriyā || yajjñānaṃ saiva kriyā yā kriyā | tadeva jñānamiti || ityanayonbījāṅkuravadupasthityānāpyatra kramaḥ || tasmāda navadyaṃ sarvamidaṃ || tena cāyaṃ dvitīya ślokopi niravadya eveti bhāvaḥ || 2 || nanvevaṃ vidhe parameśvare siddhe cidātmani viśvāvabhāsake || tatastu sarvatra carācara sthirāsthira nīlapītādi jagadvaicittrehamiti svarūpeṇa bhāsamānassa eva sarvatra sarvāsvadaśāsuprakāśamānassan | tat kiṃ nendriyairanubhavapathameti | ayamīśvara ityanenānubhavena ghaṭoyamitivat || sarvaṃ khalvidaṃ brahmetyādināṃ sarvatra tasyaiva pravartanāt || procyate || ityāha ṛ/ kintu mohavaśādasmin dṛṣṭepyanupalakṣite | śaktyāviṣkaraṇe neyaṃ pratyabhijñopadarśyate || 3 || śārīra *? kā yāṃ? ka bhāṣye tu || paśvādibhiścā viśeṣāt || yathā hi paśvādayo hari tatṛṇapāṇiṃ naraṃ dṛṣṭā | tatsāmīpyamāyānti yānti ca | parasparavyāpti viśeṣāt || tameva ca daṇḍapāṇiṃ puruṣaṃ dṛṣṭvā tasmāt palīyyataraṃ? gacchanti? avyāpteśca || evaṃ paśvādibhirjīvānāmaviśeṣaḥ || vyāptau pravṛtteḥ | avyāpto cā pravṛtteḥ || evaṃ ca māyayāpahṛtajñānaśca svaraṃ bhāvamāśritā ityādi nā ca muṣita pāramārthāssantaḥ || tataśca || natyāṃ kīṭa ivā vattādāvartāntaramāśute | vrajanto janmanojanma labhante naiva nirvṛtim || ityādi janmajanmāntaramāśritya 16b) naiva nirvṛtiṃ labhanta iti || tataśca || satkarmaparipākānte karuṇānidhinoddhṛtāḥ || prāpyatīra tarucchāyāṃ viśrāmyanti yathā sukhamityādinā || kenāpi kṛpālunānadyāvartādākṛṣya | tataśca tarucchāyāmāsādya sūryakiraṇodaye yathā viśrāmyanti | tathā kenāpistaruṇādatto padeśādinācaite viśrāmyanti | itidāṣṭhrāntikayojanā || ityanena pārameśvara tatve sarvadābhātabhāsamānarūpepi || soyaṃ vā manadarta ityādivat || ahaṃ karomi | ahaṃ gacchāmi | ahaṃ paśyāmi | ityādinā ca cakṣvārindriyāgnau hyopyasau | māyayā vidyayā rāhugnastahimāṃśtavadabhramaṇḍalāsphādi taravimaṇḍalavaścā pratyakṣosau mahaśupādhinā || kiṃ tatra himāṃśtannāsti | kiṃ vā tatra bhāskaro śṛṣṭhennāsti || tathā ca sāṅkhyāḥ || atidurātsāmīpyādindriyaghātānmanonavasthānāt | saukṣmyādvyavadhānādabhibhavāt samānābhighātāśca bāhyaprameyānupapattiḥ || tatrāti durādyathā || viyatipatattrīcodīyate || atidūratayā sannapi na dṛśyate || kiṃ tatrayiyati | patattrīnāsti || sāmīpyādyathā || locanasthamañjanamatisāmīpyānnadṛśyate || indriyaghātādyathā || anddhatva badhiratvādennadṛśyatenāpi śṛṇoti | mano navasthānādyathā || kāmādyapahṛtamanaḥ na dṛśyate nāpi paśyati || saukṣmyādyathā || kṣīre ghṛtaṃ || vyavadhānādyathā || kuḍyādivyavahitaṃ rājadārādi na paśyati || abhibhavānyathā | dohanenasaurabhīyeṣu payasaḥ || samānābhighātādyathā || ikṣau śarkarakhaṇḍamadhurādayaḥ sarve madhurabhedāḥ paraṇamanti || ityanena hite sarve tatrāmṛṣṭheḥ pratyakṣatayā na santi | paraṃ rūpādhivaśāccchannākathana santīti prakaṭoyaṃ pravādaḥ || evaṃ ca māyā parigrahavaśābdhodhomalinaḥ pumānpaśurbhavati || iti parmārthasāre || yathā rājāyoddhaṃ gataḥ || ityahanniśaṃ 17a) dṛṣṭepirājñi gṛhabahirgamanādadṛṣṭha ivetikovirodhaḥ || evaṃ hi | nanupratyabhijñā na darśanamapi tatpratārakatāmātramiti niścayaḥ || maivam || ata āha ca || śaktyāviṣkaraṇeneyaṃ pratyabhijñopadarśyate || iti || jñānaṃ kriyā ceti dveśaktī || haṃsasyeva dvaupakṣau || prasiddhe || tayorāviṣkaraṇena pradarśanena kṛtalakṣaṇādinā pratyabhijñā pradarśyate || kurma ityarthaḥ || kathaṃ jñānaśaktiḥ || kathaṃ vā kriyeti nirdeśa evatannirdeśaḥ | tasya ca nirābhāsātmakatvena kṛtepi tallakṣaṇopākhyāne nirāśrayatvādvirodhāpatti prasaṅgāśca vyāghātādi doṣapravṛtteśca || tathā ca || vikalpo nirvikalpasya sa vikalpasya vā bhavet || ādyevyāhṛtiratyatrānavasthātmāśrayādaya iti || tasyāpyanyastasyāpyatya ityanavasthā pātaḥ || evamapyanavasthāsyādyāmūlakṣitikāriṇī || savikalpasya vikalpa ityanena cāparatra cakrakādi prasaṅgāt || pūrvasya pūrvāpekṣitamadhyamāpekṣitottarāpekṣitvaṃ cakrakam || yathā sa vikalpasya vikalpasthā vikalpena vartate yassamavikalpa ityetra || atha ca nirvikalpaguṇādi kathanavidhau cānāśrayatvenāśrayā siddhatvādi virodhāśca yathā || āśragā siddhastu || gaganārabindaṃ surabhi | arabindatvāt || manaujārabindavat || ityādivannirvaṣaya vādādināmaunanasthātavyamiti bhāvaḥ || dhyāne vā kurmavadupasthityā saṃkocaṃdaṅgādināmaunena sthātavyamityalamati vistareṇa || yato vāco nivartanta ityādinā ca || tathā atītaḥ pasthānaṃ tava sama himāvāṅmanasayoratadvyāvṛtyāyaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi | sakasyastotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasyaviṣayaḥ padetvanvācīne patati namanaḥ kasya nava ca ityādinā ca || tajjñānakriyāśakti dvayaprakāśa eva guṇādi kathane na tat prakāśa iti siddhoyamupadeśamārgaḥ || 3 || 3 || 3 || tadeva ca pradarśyate || 3 || 3 || 3 || 3 || 17b) idānīṃ yade tat proktaṃ | parameśvare svataḥ prakāśamānepi | mohyatimirasthari | buddhiprayogena nā bhādyeva || tadeva ca prakāśayati yugalena || oṃ tathā hi jadubhūtānāṃ pratiṣṭhā jīvadāśrayā jñānaṃ kriyā ca bhūtānāṃ jīvatāṃ jīvanaṃ mataṃ || 4 || oṃ tatra jñānaṃ svataḥ siddhaṃ kriyākāyāśritāsatī | parairapyupalakṣyeta tayānya jñānamūhyate || pa tathā ca darśyate | ru *?ru bhūtānāṃ nīlānīlasthalāsthūla ghaṭapaṭataṭādīnāṃ pratiṣṭhā | sthitirjīvadāśrayā | jīva evāśrayo yasyāḥ || tathā hi || ahaṃ paśyāmi | ahaṃ bhuñjāmi | ahaṃ gacchāmi | ahaṃ śṛṇomi || ityādināyo vyavahāraḥ sa tu cidāmāśraya eva || ahamityāroheṇāhamityatra ca viśrānteḥ || taṃ vinā prameyarāśeḥ pāṣāṇa prakhyatvenānityeśatva prasaṅgāt || na hi nirjīvaṃ kiṃcit vāpyupayuktamitityāyāt || udayaṃ | etat | idaṃ | sa ityādināyā sthitissā jīvadāśrayeti siddhaṃ || tadvināsvarūpā siddheḥ || yataśca | ahaṃ paśyāmi | ahaṃ jānāmi | etadahaṃ niścanomi || yanyatrāhamiti svasvarūpeṇa bhāsamānodhyātākaścinnasyāt tat ka evaṃ vadet || ahaṃ paśyāmīdyādinā || tat siddhametajjīvadāśrayā jaḍapratiṣṭheti || jaduṃprati ca jaḍasyaṃ jñānajñeyādivyavahārāta pravṛtteriti hi sthitam || ata eva ca jñānaṃ | ahaṃ jānāmi || kriyā ca | ahaṃ karomi | ityevamubhejñāna karmaṇī | jīvatāṃ jīvayuktānāṃ sa cetanānāṃ | bhūtānāṃ carācarāṇāṃ | jīvanaṃ || jīva evamatamiti | tadvinā vyavahārā niṣpatti prasaṅgāt || sarvoyaṃ bhāvarāśindeha vacaśrayī bhūtassāt | āśrayiṇamapekṣyata ityatra koyaṃ vitarkaḥ || 4 || 18a) etadeva ca yuktyādarśayitumāha || oṃ tatra jñānaṃ svataḥ siddhaṃ kriyākāyāśritāsatī | parairapyulakṣya tatayātyajñānamūhyate || 5 || etaśca pūrvamevapratipāditaṃ || jānāmyahaṃ ghaṭaḥ | karomyahaṃ kriyāḥ || ityevaṃ siddhe || tasmāt paraiḥ anyairapi copalakṣyanta eva || ayaṃ jānāti | karoti cāyamiti vā || ityatra kāyuktaya iti siddham || lokepi cāyaṃ vyavahāronyairapyupalakṣita eva || yathā || rājānujñayā tat kāryārthaṃ preṣita * *?ssan | tatpadaṃ pratyanugacchati || tatpadaṃ ca prāpvā tatra tatra tat tat kāryādi vidhāya punarapya gacchati || tatra ca gamana kriyayā | tat tat kāryaṃ nirvāhādijñānena ca rājakāryaṃ vidhāya | evaṃ kāryaṃ | caivaṃ neti vidhinā | punarapyāgatya rājasāmīpyaṃ prāptvā | rājñe nivedya | itthaṃ kṛtamakṛtaṃ vedyādinā | tatpunarudyamī puruṣa vyāghraścāsau | ityādistu syā prastutaśca || ityatra svānuṣṭhitoyaṃ jñānakriyā vyavahāraḥ paraiścopalakṣita iti bhātabhāsamāna rūpoyaṃ lokavyavahāraḥ siddhaḥ || tat tatra jñānaṃ svataḥ siddhaṃ kriyākāyāśritāsatītyādi sarvaṃ siddhaṃ niravadyameveti || itthānavenāyamupodghāta iti prasiddhaḥ || kṛtalakṣaṇaścāsmat parameṣṭhipādaiḥ pūrvameveti || sarvaśāstrārtha niścayoya tavabhāsate | tadupodghāta iti prathitaḥ || tathā ca || uditi śāstrasyobdha eva | uditi parameśvara samīpehyanyate prameya viśayo vyāmohoyane || atha gamyate jñānaṃ vā | ityādinā ca || tadiyaṃ paṃcaślokī śrīmadācāryamukhanirgatā sarvaśāstrārtha prayojanā || 18b) tathā ca || upa iti paramabhaktidārḍhya prāptaparameśvara samāveśā patyā | ut utpannaḥ | ghātaḥ | idantāpannasya sarvasyāsya prameyarāśerityupodghātaḥ || 1 || atha ca || upa parameśvara samīpe | uditi | utpadyate | ghātaḥ gamanaṃ || 2 || athavā || upa | īśvarātmasamīpe | ut | utkarṣohanyate viśrāmyate yena || 3 || upaparameśvara samīpe | uditi | ūrdhva eva śāstrādau prameyarāśimayo mohohanyata apasāryate yena || 4 || uditi parameśvara samīpe jñāyate prameyāyāṃ svasvarūpamiti || 5 || gatyarthatvā dvāhanteḥ jñānamartho jñāyata ityanena ye gatyarthāste jñānārthā iti striyaṃ hantītyatra striyaṃ gacchatīti || ityayamupodghāta iti kṛtalakṣaṇomuktidvāramārga iti siddhaḥ || tathā ca || svapadā svaśiracchāyāṃ yadvallaṅghittamīhate | pādoddeśeśironasyāt tatheyaṃ baindavī kalā || 1 || śaivī mukhamihocyate | ityādinā ca || śāstrasāramukhayuktyā muktidvāra evāyamupodghāta iti siddhaḥ || vayamapi tadupadeśānubhavābhyāsa paṭavaścāpta tatparamārthāścādi ślokenaiva tatsatgatyā paramopodghāta ityādinā vyavahṛyāma ityādiśante || tata eva ca paṃcaślokyā api paramārtha saṅgateḥ || yathā sarvaśāstraparamārthasya paṃcaślokapādhādanubhavānubhavaḥ || tathādya ślokena paṃcaśloka paramārthaprakāśa iti sarvamana iti śrībhaṭṭārakānandaracitāyāṃ pratyabhijñākaumudyāṃ dvitīyamāhnikām || [+ * * *? kiṃ kathyate mayā || timirādapitimiramidaṃ gaṇḍasyapari mahānayaṃ sphoṭa ityādi vadayaṃ vadasma ātyaślokena sarva eva prabuddhā prabuddhasvaprabuddhādayastādāttyatadāpatti parama prakāśasvarūpāstat svabhāvadyotinastat svabhāvāśca nakaścidanyaḥ | vedakavedaṃ navetyādi svarūpaḥ iti sarve tatpadārtha ḍhāḥ kathaṃ cidāsādya maheśvarasya dāsya mityanena svamatmalaślokena | tato dvitīyena kartari jñātari svātmanyādi siddhe maheśvara ityādinā | tayānya jñānamuhyata ityatyena ślokacatuṣkeṇa na kopi vedituṃ samartho vā prabuddhaḥ vā buddhaḥ | vā svaprabuddha ityādinā caikenāsya mārgeṇaikadhā kiṃcit | athaikadhā ca kiṃcit | ityatra mahānhāsaya ya *? diṣṭhānāmapi | asadṛtyasatyatayā pādanaṃ satyasya cāsatyatayā pādanaṃ ca | tatretannapramāṇaṃ | ityatrasarvatra pratārakatā *? trameva || atrabrūmaḥ || sarva eva tatpadaprāptā eveti yatyoktaṃ | vāprocyate ca sarvasya svātmā maheśvara iti sarvosvātma svarthapā eva, ghaṭo maṭatpanā vettītyādinā yasmatsarvamayojava ityādinā ca | tatsarvaṃ satyameva naprathārakatā mātra || tathā hi | yathā pāde pādāgatasya sarvo mṛ *? dṛsaśya manubhūya | jānataḥ pāradeśeyaṃ tatpṛṣthaśca tattannikle? karṇayaṃ ? datāma ? tadudajñānavatāṃ ca jñāpayan āpta ityucyate || ayaṃ pāradeśoyanirṇayī | karamṛla?vat || ityevaṃ to pūrve guravopitā cātmya tatsvarūpāviṣṭhāstattannirṇayānbruvanti | tiyeva sādya ślokaḥ siddhaḥ | tataśca tatparaṃ | yadastābhindṛṣṭha pūrvaṃ parama padaṃ taśca kaścidapi najānāti | nāpi brūyāt | jānāti ca purastāt | yadā mohaṃ *? galati | ityanena śloka catuṣkeṇa | kartari jñātarītyādinā | ādi ślokena ca | jñātamasmābhiḥ | evameva śivādi bhūmiparyataṃ sṛṣṭi sthiti kramaṃ tatba?rūpatayā vedyavedakā bhāvarahitaṃ paramaṃ śāntaṃ nirvikalpaṃ śiva tatdvamiti siddhaṇa | bhavatāmapi śiṣyāṇā apade ca mārgeṇā sādayāmīti bhavantopi tatyaiprāptāḥ prāpayāmīti śubhaṃ ||] 19a) athedānīṃ parameśvaraṃ jñānakriyātmakaṃ śaktidvayena dṛḍhī kṛtya tatra ye tvanye pūrvavṛddhāboddhādayaścoṣṇīśānkuṭi?lāndakṣiṇato nidhāya | svamatadṛḍhīkaraṇāya | parameśvaraṃ svātmarūpaṃ meghamāyācchādita bhāskaramaṇḍalavannāstīti vādino deva priyāḥ śarīrendriya prāṇādibhiḥ sthagayanti | śarīramātmā | vā prāṇaḥ | vā buddhiḥ | vā nabha iti vadantaḥ teṣāmidānīṃ | mallānāmiva bhujadaṇḍānsaṃpādyā || bhūmāvupa śādhya ca | svamataṃ śaivābhidhaṃ cidātmānaṃ svaprakāśarūpaṃ dṛḍhī karttumāha || [mādomandanāya tanmatamutthāpayi tu] oṃ nanu svalakṣaṇābhāsaṃ jñānamekaṃ paraṃ punaḥ | sābhilāpaṃ vikalpakhyaṃ bahudhānāpi taddvayaṃ nityasya kasyaciddraṣṭastasyātrā navabhāsataḥ | ahaṃ pratīti rapyeṣāśarīrādhyavasāyinī || 7 || nanviti pūrvavṛddhabodhavṛddha praśne || ahośaivāḥ || boddhāḥ khaluvayaṃ loke sarvatra khyātakīrtayaḥ vikalpamātraśabdārtha parikalpana paṇḍitāḥ || yaśca sarvasya svātmā maheśvara iti procyante | tatpītamadhvādirasonmattacittatayā | vāsāvadhāna manaskadvena || yadyatrādyaḥ | tatphalaṃ bhavatbhāṣābhiḥ || tāśconmattavadupekṣaṇīyā iti || athāpareṇa || dṝṣṭāyaṃ | śrotāyaṃ ghrātaścāyamiti yaḥ sa ātmāparameśvara iti || tatrāpi ca manaḥ | atha buddhiḥ | athāhaṅkāraḥ || vā śarīraṃ | vā prāṇaḥ || vā kalpitaṃ nabha iti || cetayatīti cit ātmā manaḥ vā buddhiḥ || niścayātmikā || sarvatra sākṣibhūtā || iyamātmeti kṛta pūrvaniścayāt || 19b) iyamātmā parānanda iti || tatsaivāstu parameśvara iti kimātmanā || atha ca || yadyātmānāmakaścit syāt || tarhi kiṃ na lakṣyate | darśanābhāvānnāstīti || nāsato vidyate bhāvonā bhāvo vidyate sata ityādi bhagavadvākya darśanāt || atha ca || yat sat tat saditi proktaṃ yadamattadasatparaṃ | ghaṭosti bhūtale cānyad ghaṭonāstīti cānyathā || tadyadyātmā syāt tat hṛdrakṣyat || darśanābhāvāstīti || tasmājjagati vyavahāroyaṃ sphuṭaḥ || ihasva lakṣaṇābhāsaṃ jñānaṃ nirvikalpākhyaṃ || sābhilāpaṃ vikalpākhyaṃ cāparaṃ sa vikalpākhyaṃ ca || tena dvayenaiva ca vyavahārasiddhiḥ || tathā hi dūrātkaścidāgataḥ san dṛṣṭodūrataḥ kaścidayaṃ sākāra iti || tadanukaścit | vā kiṃcididaṃ niścinoti ca || tadanu kiṃcitsamīpye prāptaḥ | soyaṃ vā na | vā kaściditi ca || tadanu ca nikaṭataraṃ prāptau manāṃ sa evāyaṃ | nānya iti vadati ca || uti nirvikalpa jñānaṃ | tadanu śikṣādiśūtvātasmādayamamukajātyā | amukavarṇena ca sarvalakṣaṇakalpanayā sa vikalpena ca gṛhya ta eva || manasā | tathā buddhyā ca | tathā dāvindriyādibhiścetye tadeva vyavahāra siddherhetutayā jñānayugalaṃ mana ādi saha etatyugaṃ vinānātmādi kiṃcit || ayukteśca [+anavabhāsataḥ] || chūri ca || 20a) tathā hi || bhedena pratibhāsādanya paratvādabhedavacanānām vyavahāra vipralopādadvaitakathā kathāmātramityādinā || tadanena siddhaṃ | ātmākaścinnāstīti || 7 || idānīṃ ta eva bauddhavṛddhāḥ śaivānprati parasparasaṃvādamātreṇa prativadanti siṃhāvalokita bhyāyayuktyā || oṃ athānubhavavidhvaṃse smṛtistadanurodhinī | kathaṃ bhavennanityaḥ syādātmā yadyanubhāvakaḥ || 8 || bho śaiva || cetpraśyose || bhavan matena cedātmānasyāt | tat hyanubhava vidhvaṃse saṃjāta sati | yathā ghaṭoyamiti sṛṣṭha pratyaye sati | pratyakṣe | tadanantaraṃ ca yaḥ pūrvaṃ mayā dṛṣṭo ghaṭa iti | pūrvaṃ dṛṣṭa āsīt | sa evedānī manubhavasaṃskāra vaśāt smaraṇa pathametītismaraṇānumāna jñātaṃ cābhātyasya | sāmemātetivat | ityanenānubhavenaṣṭhe pūrvaprasiddhe || tatsāṃkāramātrāt smaraṇe | tadanantaraṃ ca siddhe ko hi nāmasmaraṇānubhavajñātā yadyātmā hi na syāt || ahaṃ jānāmi | ahaṃ karomi | ahaṃ paśyāmītyādi vyavahṛterātmana eva || taṃ vinānāpi kaściccharīrādi pramātā cidrūpo jadu itthaṃ kartuṃ śaknuyādityanenātmā kaścidastyeveti śaivamatadārḍhyamevanāpi boddhavṛddhāstadā bhāsamātreṇāpi vakumalamiti || tathā ca spande jāgradādivibhedepi tadabhinne prasatpati | nivartate nijānnaiva svabhāvādupalabdhyata iti || tathā ca || śabdasparśādayo vedyā vaicitryājjāgare pṛthak 20b) tato viviktā tatsaṃvidaikya rūpānnabhidyata iti || tadayamātmānāmapramātā prameyādiṅnāhaka iti kathyate || 8 || ityevaṃ siddhe vṛddhāḥ pratyāhuḥ || oṃ satyasyātmani dṛṅnāśāttaddvārādṛṣṭavastuṣu smṛtiḥ kenātha yatraivānubhavastat padaiva sā || 9 || bho śaiva || bhavadātmani satyapi kiṃ tena || pūrvaṃ hi ghaṭoyamityanubhavai jāte | paścāttannāśe ca jātesati || pūrvaghaṭa vismṛtau satyāṃ tat saṃsmṛtiḥ | kena hetunā || kena pramātrā jñātrā vā kena ca prameyeṇeti vitarkaḥ || punarapyāhuśca vṛddhāḥ || atheti bho śaiva || yata evānubhavastatpadaiva || ghaṭoyamiti yonubhavastat padā sā smṛtiḥ || yāpīyaṃ mātānubhavitā | sā smaraṇa pathameti sāmemātetivat || yato hi pūrvānubhavasaṃskārāt smṛti saṃbhava ityuktam || 10 || ataścāhurvṛddhāḥ || oṃ yato hi pūrvānubhavasaṃskārāt smṛti saṃbhavaḥ || yadyevamantargarttanākorthaḥ syāt sthāyinātmanā || 10 || tadyadyevaṃ yatraivānubhavastat padaiva hi sā smṛti rityuktaṃ procyate ca || tadanubhavamārgoyaṃ smṛsyādi kāryāṇi nirvāhayituṃ samarthostu | kiṃ ca tenātmanā || evaṃ ca siddhe tu vyavahāramātre | antarhṛdi yathā gaḍurāyā sā yaiva mahaddvaḥ khadānāyaiva || māritohamanenāntarduḥkhena ityādinākorthaḥ syāt kimapi na tenātmanā || paraṃ tu kiṃ karomīti duḥkhaṃ || 21a) tasmāśca tat sattayā vā sattayā na kimapi prayojanādi || yathā kaścidvakti || ākāśosti | devāḥ santi || manuṣyā bhuñjanti || ityādayo yathonmattavadupekṣaṇīyā ime bhāvāḥ tadvadātmāstīti na buddhipadamārūḍhuṃ samartha iti hitrajadhvaṃ tacchaṅkā mātramapi || 10 || tasmāt yataścaitadata evaitat || ityāhuḥ || oṃ tatobhinneṣu dharmeṣu tat svarūpāviśeṣataḥ | saṃskārāt smṛti siddhau syāt smartā dṛṣṭevakalpitaḥ || 11 || tasmādeva saṃskārānuguṇagaṇeṣudharmāṣu satsubhinneṣu cātmanaḥ | ātmanaḥ svarūpasyā viśeṣāt | viśeṣadānā bhāvāt || tadanantaraṃ cānubhavasaṃskārāt smṛti siddhau satyāṃ yathā dṛṣṭā pūrvoktalakṣaṇopi kalpita eva | tathaiva ca smartāpi kalpita eveti kalpanābhiḥ kalpita iti siddham || tathā cāsmadguruvarapādāḥ || anubhavena hi saṃskārohaganyate svocitaḥ || saṃskāraśca prāktanarūpāṃ sthitiṃ sthāpayatīti || yathā kṛṣṭaśākhādeścira saṃvarti tasya vivartyamānasya ca bhūrjadeḥ || ātmanodharmāstu || buddhiḥ || mukha | duḥkha | icchā | dveṣa | prayatna | dharma | adharma | saṃskārā ime guṇā | ātmanaḥ || 11 || idānīṃ boddha vṛddhaiścātmanaḥ kalpitatvamāpādyatena cānityatvādi dharmānāropyātmanaḥ svarūpe viśeṣā bhāvādityādinā | atha ca tacchakti dvayamapi jñānakriyātmakaṃ kāraṇāśrayā bhāve | kāryāśrayā 21b) bhāvāditi tadapi jñānakriyātmakaṃ yugalamapramāṇīṃ kartuṃ tadapi nirākartumāha || oṃ jñānaṃ ca citsvarūpaṃ cettadanityaṃ kimātmavat | athāpi jadumetasya kathamartha prakāśatā || 12 || jñānakriye hitadguṇe | tasmādātmano guṇinobhāvādguṇā | api na vidyanta eveti siddham | ata ātmano dharmayogenānityatvaprasaṅgāt | atastadguṇayorapya nityatvaprasaṅga iti vyātireva guṇaguṇiṃ smamayāyāditi || tayoścā bhedāditi || evaṃ cidrupasya svātmano yathā dharmayogādanityatva prasaṅgaḥ || tathā tadguṇayorapi parasparābhedāt || tathā nityatve sati jātyādi doṣa prasaṅgāt | ātmatadguṇayorapyanityatvaprasaṅgāt || tadevaṃ jātye sati | prakāśamānatā kathamasya vā tadguṇayośca anityatvajādyatve satipāṣāṇaprakhyatvāditikoyaṃ vidṛddhadharmāpatti prasaṅgaḥ || evaṃ hi jñānasyā nityatvena jādyatve sati kathamartha prakāśatā syādātmavat || jñānaṃ hi citsvarūpaṃ || anityatve satiḥ dharmādharmādi guṇatvāt | ghaṭādijaḍavat || ityanayā vyāptyāhaṃ jānāmi vāhaṃ kannimīti vṛddhavāraḥ katha siddhyet yastu ghaṭādivajjaḍaḥ sakathamiti || ityevaṃ vṛddhabauddhavyāptiḥ || yataścaite vikalpamātraśabdārtha parikalpana paṇḍitā iti niścitāḥ || [tathā ca baudhāḥ khaluvayaṃ loke sarvatrakhyāta kīrttayaḥ | tat tadvikalpa śabdārtha parikalpana paṇḍitā] evaṃ jñāne siddhe | tatpallava svabhāvātkriyāyāstāmapi nivārayitumāha || oṃ kriyāpyarthasya kāyādestat taddeśādi jātatā | nānyādṛṣṭenna sāpyekā kramikaikasya cocitā || 22a) iha hi pacati devadattaḥ || āyāti vāmanadattaḥ || yāti ca lohitoṣṇīyovipraḥ || ityādau | taṇḍula | indana | vahnipākādi krameṇakriyānekā | gṛha gata devadattasvarūpādbāhya deśagata devadattasvarūpamityetā va devalabhyate || atha ca devadatto gṛhesti | bahinnāsti | vā bahirasti | gṛhe ca nāstyetā vadeva hi kriyā mātraṃ labhyate | natvanyat kiṃcit | adarśanāt | na cāsau kriyānāma | vā jñānaṃ kasyāpi jñāninaḥ | jaḍājaḍasvabhāvāt kramikasya vidyate || yataḥ sā caikā | anekasvabhāvā | tatparaṃ ca niṣkriyasyātmanona vidyata eva || ekasyāneka svabhāva virodhāpatti prasaṅgāt || ityevamanenātmābhāve siddhe | āśrayā siddhatvena cāśrayya siddhatve ca siddhe | tadanantarameva punarapisthaṇānikhananyāyena tadeva dṛḍhayittamāha || 13 || oṃ tatra tatra sthite tattadbhavatītyeva dṛśyate | nānyannānyosti sambandhaḥ kāryakāraṇabhāvataḥ || 14 || evaṃ hi tattanmṛdādi piṇḍe sati | tat tadghaṭādibhavatyevā vaśyakatayānānyat || iti vyāptinniścitā | tanmṛdo ghaṭaḥ | tanubhyaśca paṭa iti parameśvara niyati tatvena kṛtoya kramaḥ na cānyat | mṛdaḥ puṣpādīni vā phalādīni ceti || nāpi ca tantubhyo ghaṭādīni | vā tilatailādīni ceti hyavyāptiḥ | vātivyāptiśca || nāpi cātreśvara jñānakriyayoḥ kāryakāraṇabhāvādyate sasvanddhostyanyaḥ || yena vai 22b) parītyamapi prasajyeteti nasyāt || tasmādevameva siddhoyaṃ kramaḥ kramikānāmanvaya vyatinekena niyati tatvadārḍhyamāpannaḥ siddha ityāha || 14 || oṃ dviṣṭhasyāneka? rūpatvātsiddhasyānyā na pekṣaṇāt | pāratantryādi yogāśca tena kartāpi kalpitaḥ || 15 || dvābhyāṃ tiṣṭhatīti | vādvayostiṣṭhatīti dvisthaḥ | mallayorivadvayoḥ || vāhastatadayoḥ || vā paraśu hastayośca || tayośca dvitvenāneka rūpatvāt ekasya hi dvitīyena sambandheneka vidhatvāt || tathā ca parātriṃśikāyā *? kāyāṃ śrīmadabhinavaguptācārya kṛtāyām || adhodhoviniviṣṭeṣu bheda saṃkhyeṣu dhāmasu | ekaṃ bindurathāṃpi prāganyeṣu prāktanāntyagām | svapṛṣṭhagāṃ ca tāṃ saṅkhyaṃ viniviśyaikataḥ kṣipet ityādinā || anena || eka daśa | śata | sahasra | ayuta | lakṣya | daśalakṣya | koṭyādi | parārdhāntācaikasminneva pravardhate || atomūlastambha bhūta eka evāsau praṇavavadupasthityā sarvatracāturvedādiṣu || ityevaṃ dāddhāntike śivasyaikasya dvitīyaśaktyā sahajacchāya yeva sambandhe sati cānekatā siddhā | satyekatve caikatvaṃ sarvatra prasiddhaṃ | na tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ ne mā vidyuto bhānti kutoyamagniḥ | tamebhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhātīti || 23a) atodviṣṭhasyāneka rūpatvāditi siddham || athośyase anayordvayoḥ pūrvasiddhoyaṃ sambandho nāma || tadyadisyāt tarhi | anyāpekṣā na syāt | svātantryāt || atonyāpekṣayā svātantryaṃ vihāya pāratantryādi sambandhopi parameśvarasya || tadebhirguṇaikarttā kalpita iti siddhaḥ || nirmala ākāśe caikasminnaneka sitarakta nīlakṛṣṇādi bhedakalpita tvāt || tadanenātmānāmana kaściditi siddham || paraṃ tu nirvikalpa savikalpātmaka jñānadvayena siddhoyaṃ vyavahāramārga iti kimanena saṃśayamārgapravṛttena kaṣṭhenātmāstīti vyāpāramārgeṇetyalam || 16 || ityanena pūrvapakṣeṇa vṛddhabauddhānāṃ svapakṣasthāpana sthitiḥ siddhā || anyatra ca śāme aho śāstrāṇi vyarthāni caturvedāśca vā tathā | mīmāṃsāt tatkaśāstrāṇi yogavedānta dṛṣṭayaḥ || 1 || aṣṭādaśa purāṇāni tadaṅgāni ca nityaśaḥ | sāṅkhyādīni ca śaivādi rahasyāni yathā padaṃ || 2 || sarvāṇye tānyātma mūlāśrayāṇi pravadanti ca ātmaiva || tadguṇe jñānakriye parama codite || 3 || āśrayā bhāvamātreṇa kuta āśrayiṇāṃ śramaḥ | śaiva vṛddhāstadbhavadbhistrika śaivāgamāni ca || 4 || dagdhāni nirmūla tayā vāritāni punaḥ punaḥ || kuta ātmāṃ kutaścātratajjñānaṃ vā kutaḥ kriyā || 5 || tatsadbhāvepi kiṃ nāma prāmāṇyamitikathyatām | nirvikalpavikalpābhyāṃ jñānadvayamapekṣyate || 6 || atonyannāsti kiṃ mapi bodhābodha viśeṣavyat | 23b) citsvabhāvo citsvabhāva udāsīnavadā sthitaḥ || 7 || aho prārabdhamātreṇāpyalaṃ śāstramahāmbudheḥ | athave bhāvanāmātrastutyā cālaṃ virodhataḥ || 8 || ka īśvarotha kiṃ dāsyaṃ tasya niṣphalatāśrayaṃ | tathā janasyopakāra ityevaṃ paravañcanāṃ || 9 || tasmānnamostu tadbuddhyai tatva mātre namo namaḥ tacchāstrārtha pradīptāya svātmane śambhave namaḥ || 11 || alaṃbā bahunoktena vimardotrāśiṃbhate | mahātmanāṃ pramādopi maśmanīyo himādṛśaiḥ || bauddhavṛddhāvayaṃ pūrvo pūrvaiḥ pūrvatarairmṛtāḥ [bho śaiva śivamārgāndhya cārinkiṃnothalajase] bho śaiva śivamārgāndhyacāriṇa kiṃ nolajjase || 12 || iti śrīmadbhaṭṭārakānandanāthakṛtāyāṃ pratyabhijñā kaumudyāṃ tṛtīyāmāhnikam samāptimagamat || oṃ pūrvapakṣatayā vṛddhānāśvāsyātha vimatṛyat | prakāśyate śaiva sārottarapakṣaḥ svasiddhaye || 1 || idānīṃ pratyuttaradānena | bauddha vṛddhānāṃ parameśvare svātmani viśrānti māsādya tataśca mūlādhāre svātmanyahaṃ rūpe siddhe | adheyaṃ sarvaṃ viśvamapi siddhyediti darśayitumāha || oṃ satyaṃ kintu smṛti jñānaṃ pūrvānubhava saṃskṛteḥ | jātamapyātkaniṣṭhaṃ tannādyānubhavavedakam || 17 || bho bauddhavṛddhāḥ || yadbhavadbhiḥ noktaṃ | tatsatyamitya bāṅgīkāreṇa pratyuttaram || kindvitiparaṃ dviti || smṛti jñānaṃ nāma | sāmemāteti vadyā pūrvamanubhūtā sāmemāteti || ityevaṃ pūrvānubhavasaṃskṛteḥ smṛti jñānaṃ || yosau gaurmayānubhūto dṛṣṭapūrvassa idānīṃ mayamiti || yadyevaṃ | tathāpi svātmaniṣṭhaṃ tatsmaraṇa jñānaṃ svātmajātivijāti guṇakriyādi sampannaṃ tatraiva ca 24a) niṣṭhaṃ tat svarūpeṇaiva ca sthitaṃ nānyatheti || yathā lohitoṣṇīṣā ṛtvijāḥ pracaranti || śuklavāsasamānaya || devadattagāmatyājaśuklāṃ daṇḍo na || ityādau śukla vāsau brāhmaṇajātitadguṇa tatkriyā yuktameva brāhmaṇamāhvayanti || na tu kṣatriyādi dharmādi yuktāmiti || atha ca || cakṣurmātragrāhyaṃ rūpaṃ || śrotra grāhyaḥ śabdaḥ | jihvāmātragrāhyo rasaḥ | ghrāṇagrāhyaḥ śabdaḥ tvak grāhyaḥ sparśaḥ || na cātra cākṣuṣaḥ śabdaḥ | srautraṃ vā rūpaṃ jihvayā ca gandhaḥ | ghrāṇena carasaḥ || tvā vā ca śabdādi || ityevaṃ svātmaniṣṭhatvaṃ sarvatraiva cāturvalyādau prasiddhameva || evamanubhavasmaraṇa jñānādāvapi anubhavo hi svātmānubhavarūpa eva niṣṭhaḥ || na smaraṇādau || evaṃ smaraṇa jñānamapi svātmanyeva niṣṭhaṃ sannānubhava padavīmāroḍhumarhatīti || svātmaniṣṭhatvāt evaṃ sati yatsmaraṇa jñānaṃ svātmaniṣṭhaṃ tatkathamādyānu bhūtānubhavavedakaṃ hi syāt || tā śadyadbhavadbhiḥ proktaṃ | yato hi pūrvānubhava saṃskārāt smṛti saṃbhava ityanenaiva vyavahāre siddhe kimātmanāntargarttaneti | jñānānāṃ svātmaniṣṭhatvāt tat kathamiti || 17 || tathāpya parayāpi yuktyāpi pūrvoktameva dṛḍhayati || yataśca oṃ dṛksvābhāsaivanānyena vedyā rūpadṛśevadṛk | rase saṃskārajātvaṃ tu tat tulyatvaṃ na tadgatiḥ || 18 || tatra dṛk smaraṇaṃ | svābhāsaiva | svaprakāśa cidātmakatve naiva prasiddham || ata eva nānyenānu bhavādinā vedyaṃ ca | yathā hi rūpadṛśā rasa jñānā vāptiḥ || iti pūrvoktameva || athocyase || anubhavasaṃskāra jatvaṃ tu kathaṃ || kathamanubhavasaṃskāreṇa smṛtyutpatti pravṛttī || iti tanna || taścānyonyaṃ spardhāvṛvṛddhayoḥ yathādvayoḥ paṇḍitayoḥ | yathā dvayormallayoḥ | dvayorvā śivaṃ yoḥ | vāmeṣayo || [+vṛddha + vṛddha] 24b) vādvayoścakorayoḥ paraspara yuddhādinā || na caitattadgatiriti || na tena tajjñānā vāptiriti na ceti || tasmāt svātmaniṣṭhatvānnatena tajjñānaṃ labdhiriti bhāvaḥ || 18 || bho pṛcchaka || athocyase || oṃ athā tadviṣayatvepi smṛtestadavasāyataḥ | dṛṣṭālambanatā bhrāntyā tade tadasamañjasam || 19 || athocyase | asatyapyanu va bhaviṣayatve | svātmaniṣṭhakalpanayā || tathāpi ca bhrāntyāśuktaurajatādivat ālambanatā lambanatvaṃ dṛṣṭameva | anubhavenaiva hi smṛti siddheḥ || ityevamadasamañjasyameva || yathā hi madhyāhnārkamarīciṣvi vā *? pratibhāsaḥ || śaṅkhadāvivarajata pratibhāsaḥ | rajjvāṃ vā sarpābhāsaḥ || ityādau yo bhramimātratayābhāsaḥ | sa ābhāsa eva | na ca tatra prāmāṇyaṃ | tathā hi purātān pratipādayiṣyati || rajataikya vimarśepi śuktau na rajatasthitiḥ | upādhideśāsaṃvādād dvicandrepi nabhonyathā || ityevaṃ na prāmāṇyamiti nirdiśyate || iti bhrāntyāyo bhramasso na pramāṇatayāsti || 19 || etadeva dṛḍhayituṃ punaratyanyayā yuktyā darśayati || oṃ smṛti taiva kathaṃ tāvadbhrānteścārtha sthitiḥ katham | pūrvānubhavasaṃskārāpekṣā ca kimitīṣyate || 20 || yatra hi bhrāntitvaṃ śūktaurajatavat tatra kathamarthasthitiḥ || tadabhāve kathamanubhavaḥ | tadabhāve ca kathasmṛti sambhavaḥ | vṛkasyamūlābhāvācchākhādera bhāvāt iti hi siddham || evaṃ hi siddhe pūrvānubhava saṃskārāpekṣā ca kutra vā kathamitīṣyate || itthaṃ purastātpratipādayiṣyati || ityetad bhavaduktaṃ nāma na prāmāṇyatano pallavāyata iti na pramāṇam || vāca imā unmatta vāco vaḍapekṣaṇīyā ityāsamañjasyaṃ sarvatra bhavadduktyuktiṣu [tathā ca | iha khalu pratipatsitamarthaṃ pratipādayan āpadhīya vacano bhavati prekṣāvatāṃ | apratipisitaṃ tu pratipādayan nā sau laukikau * * * * ? iti prekṣāvāptinanmattavahanmattavadu prekṣaṇīya eve * * *?] athānyathāpi parayā yuktyā darśayati || tadeva cāsphuṭī? karoti || 25a) oṃ bhrāntitve cāvasāyasya na jaḍādviṣaya sthitiḥ | tato jāstye nijollekha niṣṭhānnārtha sthitistataḥ || 21 || anenaiva hetunā pūrvoktenā vasāyasyānubhava sthityā | tasya ca bhrāntitvenāvasthityā | tena ca jātyatvāt tasmānnaviṣayānubhava sthitiḥ || bhrāntitvena śuktaurajatavat sarvatrā prāmāṇyāmeva || atha cet ajātye sati | tatastasmāt hetoḥ | nijollekhaniṣṭhāt svātmāśavisrāntestatastamsājjñānāt | nārthasthitiḥ | na tasmāt prameyatā siddhirayamityādivat || yatassarvatrāyaṃ prasiddhaḥ svātmāṃśaniṣṭhatvāvabhāsaḥ || anubhavasyānubhave viśrāntitvaṃ smaraṇe ca smaraṇaviśrāntitvaṃ | ityabhijñāyāṃ ca pratyabhijñā viśrāntitvaṃ ceti siddham || [tatra ghaṭoyaṃ paṭoyamityātyanubhavaḥ | sa eva * * * * * * *? yo mayādṛṣṭaḥ sa evecanīmahaṃ sa cāpi iti pratyabhijñānaṃ] na kopi kena cidgṛhyata iti | nijollekhaniṣṭhatvāt || atha ca || prāmādamāruhya || prāmādādīkṣyata ityatra liblo?pepaṃcamī || ityanena prāsādamāruhyekṣyata itivat || tathā tatastamavalambya paraṃ jñānāṃśaṃ tathāpi svāṃśaniṣṭhatvānna tenāpyartha siddhi [ityanenāpi na kiṃcit siddhiḥ] riti proktamevāsmatparamagurubhiḥ || 21 || evaṃ hi sati citsvarūpasvātmahaṃ bhāvābhāvenubhava smaraṇādīni jñānāni kila sarvāṇyeva bodhyabodhaka hīnānisyurityanubhavāsyahamiti ko brūyāt || vāsmarāmyahamiti ca || pūrvametaddṛṣṭaṃ mayā idaṃ paśyāmyahaṃ || jātaśca paśyannahamagrataḥ || ityādi parasparānugati hīnamevasyāt yadyanubhāvaka ātmānubhavitānasyāditi darśayitumāha || oṃ evamanyonyabhinnānāmaparaspara vedinām jñānānāmanusandhāna janmānaśyejjana sthitiḥ || oṃ na cedantaḥ hatānanta viśvarūpo maheśvaraḥ syādekaścidvapurjñāna smṛtyapohana śaktimān || 22 23 || 25b) evaṃ hi sati citsvarūpa svātmāhaṃ bhāvābhāvenubhavasmaraṇādīni jñānāni kila vā sarvāṇyeva bodhyabodhakahīnāni syuḥ || evaṃ sati | arabhavāsyahamiti smarāsyahamiti ca ko brūyāt | jātadsṛṣṭa pūrvamāsīt | idaṃ paśyāmi | etaśvadraṣṭhuṃ bhaviṣyati | ityādinā cānyat parasparānugati hīnameva hi syāt yadyanubhāvaka ātmānubhavitānasyāditi darśayitumāha || oṃ evamanyonya bhinnānāmaparaspara vedinām | jñānānāmanusandhāna janmānaśyejjana sthitiḥ || 24 || oṃ nacedantaḥ kṛtānanta viśvarūpomaheśvaraḥ | syādekaścidvapurjñānasmṛtyapohana śaktimān || 25 || evaṃ hi sati anyonya bhinnānāṃ parasparabhinnasvabhāvānāṃ | tathā paraspara vedināṃ ca | svātmāṃśena bhinnenabhinnasvabhāvatvāt || ghaṭapaṭataṭanīlapītādivat paraspara vedyavedanābhāvāt | na hi nīlaṃ nāmapītaṃ dṛśyate | tathāpītaṃ vā nīlaṃ raktaṃ ca || ghaṭovānapaṭaḥ | sa vānaghaṭa ityādi || yonubhava evaṃ sanasmaraṇaṃ | yatsmaraṇaṃ | tannānubhava iti | tattadbhinnāṃ śapātināmityukteḥ || ata evoktaṃ mūle | anyonyabhinnānāmaparasparavedināṃ | jñānānāmanubhavādīnāṃ yānusandhāna jānmājana sthitiḥ || ekasyānyonurīta eva || tadabhāve hitadabhāvāt mṛdabhāve ghaṭabhāvavat || vātantvabhāvepaṭabhāvāt | ityevamanusandhānajanmā evaṃ vyavahāreṇānu prāṇitā janasthitinnaśyet | kopi na vyavahartuṃ śaknuyāt || kadā tadā tadā kadā || ityaparaślokena hi sambandhaḥ || tathā hi || 24 || 26a) oṃ na cedantaḥ kṛtānanta viśvarūpo maheśvaraḥ | syādekaścidvapujñenasmṛtyapohana śaktimāna || 25 || yadināntarhṛdabjakośa vivarāntarahamiti svarūpeṇāhaṃ jānāmīti | tathāhaṃ karomīti kartā jñātā maheśvaro hi syādekaścidvapuriti sambandhaḥ tathā jñānasmṛtyapohana śaktimān || tatra jñānamanubhavaḥ || saraṇaṃ ca smṛtissāmemātetivat | apohanaṃ nāmagaurayaṃ nāgauraśva iti śaktimān || ayaṃ cātrāśayaḥ || anubhavasmaraṇādiṣvanusyūta evātmā citsvarūpabhayā bhātabhāsamānarūpaḥ sūtremaṇigaṇavadādi siddho maheśvaro | bhūtabhaviṣyadvartamānādiṣu sthita ityatrakonyo brūyāditi siddhameva || tathā ca | śabdasparśādayo vedyā vaicitryājjāgare pṛthak | tato vibhaktā tatsaṃvidekarūpānnabhidyata iti || tathā ca spande || jāgradādi vibhedepi tadabhinne prasarpati | nivartate nijānnaiva svabhāvādupapalabddhṛtaḥ || ahaṃ sukhī ca duḥkhī ca raktaścetyādi saṃvidaḥ | sukhādyavasthānusyutevarttantenyantratāḥ sphuṭamityādinā || ityevaṃ sarvatrāyamanusyūta evātmāhamiti bhāsana rūponubhavasmaraṇāḍhau kartājñātā maheśvara iti siddho jñānaprakāśānandamayacidvapuḥ parameśvara ityanena bauddhamatanirāsaḥ || tena ca svapakṣasthāna dṛḍhāśayatvamiti siddham || itthaṃ cānena mārgeṇa bauddhavṛddhamatāntaraṃ nirākṛtya svapakṣasya sthāpanena dṛḍhāsthayā || yadbhutaṃ yaśca vā bhavyaṃ vartamānaṃ ca yatpunaḥ | sarvatra prota evātmā tatratatrārka vimbavat || athātaḥ pratyabhijñāyāḥ kaumudyāḥ kartumutsahe || prārambhamṛḍāmārgeṇa vicāryaguruśāstrataḥ || 25 || iti śrīpratyabhijñā kaumudyāṃ bhaṭṭārakānandakṛtāyāṃ caturthamāhnikam || 26b) idānīṃ bauddhavṛddhānāmupekṣaṇīyamunmattādivanmataṃ | kumamata pūmatamomālinyaṃ sarvamātmeti caitanyānalasphurajjvālāmahatteja sā nirākṛtya | svamatadṛḍhī karaṇayuktyā parameśvara svarūpassarvamātmeti sarvatrānusyūta eveti | paṃcamāhnikādyāvadgrantha samāptiṃ śāstrārtha garbhīkaraṇa yuktyā pratipādayitumāha || athātaśca granthārambhaḥ || oṃ sa hi pūrvānubhūtārthopalabdhā paratopisat | vimṛśyan sa iti svairīsmarannītya na diśyate || 26 || evaṃ hi siddhe pārameśvara svarūpe svātmani tamevātmānaṃ smaratītya padiśyate | ahaṃ smarāmītyanayā yuktyāsmartāyameva | yaḥ pūrvamanubhavānubhāvakaḥ | yaśca pūrvamanubhāvayan mayedaṃ dṛṣṭaṃ ghaṭādi pratyakṣānubhavena | tatpurataśca | yanmayāpūrvaṃ dṛṣṭamāsīt tadevedānīmahaṃ smarāmi | sāmemātetivat || atha ca | paradeśānubhūtamiha smarāmītināmajātideśakālādi yojanayā sarvamanubhūyata eva || ityevaṃ vimṛśyan svecchācāratayā | tataśca smaratyayamitivyapadiśyate || yadi caivamātmānasyāt tat kasyeyamākhyā || 26 || tathā hi || oṃ bhāsayeśca svakālerthāt pūrvābhāsitamāmṛśan | svalakṣaṇaṃ ghaṭābhāsamātreṇāthākhilātmanā || 27 || yaścamayā dūrāt kiṃcididamityanubhūtaṃ sadvastumātrameva kevalaṃ svalakṣaṇaṃ nāmajātyādirāhityenaiva pūrvaṃ || tadeva cāhamevedānīṃ sākalyena ca smarāmīti | *?rthoyaṃ | brāhmaṇoyaṃ | śyāmoyamidyādinānnāsajātiguṇādi sākalyena gṛhyata eva || ityane 27a) nayomayādṛṣṭa pūrva āsīt sa evāyaṃ brāhmaṇa iti tadanantaraṃ jātyādi yuganubhavasmṛti jñānaṃ siddhameva | ityenenānubhavitāsmartātmāsiddhaḥ svata eveti siddham || 27 || evaṃ pūrvoktaṃ yattadeva ca dṛḍhayati bhave || oṃ na ca yuktaṃ smṛterbhedesmaryamāṇasyabhāsanaṃ tenaikyaṃ bhinnakālāṃ saṃvidāṃ veditaiṣa saḥ || 28 || oṃ naiva hyanubhavobhātismṛtau pūrvorthavat pṛthak | [prāgandha bhūvamahamityātmārohaṇabhāsanāt] evaṃ hi yatyanubhavasmaraṇa yaro parasparaṃ cedo hi syāt | tathyekonubhavaḥ | dvitīyaṃ smaraṇaṃ nāma | ityanena ya evānubhavitā sa eva kathaṃ smartetyapadiśyeta dvayorbhinnatvāt || tena ca parasparasaṅgati hīnākilajana sthitiḥ syāt dvayojñānayo hi jñātṛdvayadarśanāt || tau ca kāviti na kaścit | tasmādanayorabhedāpatteḥ | ya evānubhavitā sa eva ca smarteti kathyate || [yatosau vediteti kathyate | yataśca] mayā prāganubhūtaṃ midamityanena | vā prāgandha bhūvamahamityātmanyāroheṇābhāsāt || anenānubhavasmaraṇayorabhedena vedakasyātmāroheṇa bhāsanamiti siddhaṃ ata eva ca pūrvonubhavonāmasmṛtau pṛthak nābhāti | prāgandhabhūvamahamityātmāroheṇaiva bhāsanāt || ataścaivameva siddhaṃ | yo yamātmā svaprakāśavedaka svarūpaḥ sa cānubhavitā pūrvaṃ | smarteti paścāt kathyata eva | nātya iti || yataścā sā veva veditāṃ || eṣa eva ca sa iti siddhaḥ || paraṃtu padārthāni ghaṭoyaṃ | paṭoyaṃ | nīlamidaṃ | pītamidaṃ | ityādīniparama rabhinnānivedyāni | na caivamātmāvedaka iti siddham || 29 || 27b) nanuyadyeva manubhavasmaraṇādāvātmā vyāpakaḥ svaprakāśakartṛtvena sarvāsudaśāsu sarvakālaṃ sphurita evapravartatesu bhavitṛtayā tatkartṛtvena ca | iti yaduktaṃ | tadavyāptitvenā yogyameva || lokottaravarṇanenasarvatra pramātṛsatvena prameyāspadābhāvāt || tathā ca yogyavalokane hi mṛtpāṣāṇādi ca suvarṇāyate | tathā vā suvarṇādi ca mṛtpāṣāṇaṃ tāyātīti tatra kiṃ na yogādidaśāsvapramātṛprameyādi vyavahāro syātmana iti tadavyāptereva na sakṛtratadvyāpakatvasiddhiḥ || ityāha || oṃ yogināmapi bhāsantena dṛśodarśanāntare | svasaṃvidekamānāstā bhāntimeya padepi vā || 30 || darśanāntarenuttaradarśanaviśeṣesvasaṃvideka niṣṭhatayā paramasamādhau | dṛśojñānāni vedyāni | ghaṭādi nīlānīlādīni | na tat svarūpatayā | ayaṃ ghaṭaḥ | ayaṃ paṭaḥ | idaṃ nīlaṃ | idaṃ pītaṃ vā | ityādi na niyati tatvā bhāta krameṇābhānti | apitu tat tadghaṭādijñānepi meyapadaprāpte svayaṃ cidrūpatayaivā bhānti | tasyayoginassarvamidaṃ viśvaṃ cinmayameva | acidrūpasyā bāhyavedyābhāvāt || tatsarvaṃ tasya prakāśānandamayamidaṃ jagaditibhāvaḥ || tathā ca || yogināṃ tu viśeṣoyaṃ sambandhe sāvadhānateti || tatā ca śrīspande || guṇādispandaniṣmsya?ndaḥ sāmānyaspandasaṃśrayāt | labdhātmalābhāḥ satataṃ syurjṇasyāparipanthinaḥ || aprabuddhadhiyastvete svasthitistalanodyatāḥ || pātayanti duruttārauparesaṃ sāravartamani || ataḥ satatamudyuktaḥ spandatatva viviktaye | jāgradevanijaṃ bhāvamacireṇādhigacchati || tathā ca śrībhagavān | yāniśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgannisaṃyamī | yasyo jāgrati bhūtāni sāniśā paśyate muneriti || 28a) tathā ca | yadastiyadbhāti tadātmarūpaṃ na cānya ca bhāti na cānyadrūpaṃ | svabhāvasaṃvitṛtibhāti kevalāgrāhyaṃ grahīteti mṛmāvikalpa iti || ityanena pramātṛ prameyādi padepi teṣāṃ tat svabhāvāvabhāsāt || ityatra kimāścāryādi daśayā || tena te svātantryaśvairya śaktitvene svaravadyat kurvanti | tadbhavatyevāvaśyakatayā | kiṃ punarāścaryaṃ mohanastambhanādau viśeṣe || tasmādanena sarvatra teṣāṃ tadaikya prathāmātrānubhavasmaraṇādau kathaṃ na tathātvenānubhavo hi syāditibhāvaḥ || ata eva ca na tasyānubhavasmarāṇādau kaścidviparyaya iti hi sthitam || 30 || ata eva caitat siddhau pūrvoktameva dṛḍhayati || oṃ smaryate yaddṛgāmīnmesaivamityapi bhedataḥ tadvyākaraṇamevāsyāmavādṛṣṭhamiti smṛteḥ || 30 || sādṛgme āsītī | ityevaṃ bhedane yatsmaryate | tanmayādṛṣṭamityasyāḥ smṛteḥ tat tasyātmano vyākaraṇameva || vibhajyākaraṇaṃ | natu sānyā || [vyākhyāṃ] ityevamātmanonubhavasmaraṇādau pravṛttiḥ || 30 || punarapyeta devadṛḍhayati || anubhavasmaraṇādau sa eka evavyāpriyate bodhakartṛ pramātṛtveneti darśayati || oṃ yā ca paśyāsya hamimaṃ ghaṭoyamiti vā vasāmanyate samavetaṃ sāpyavasātaridarśanaṃ || 32 || paśyāsya hamimaṃ ghaṭaṃ | vadyetāmāpannaṃ vastumātraṃ | ghaṭoyamiti vā | ityanena dvaya rūpeṇa bhātabhāsamānā ca yāva sā | avasāyaḥ | sa cā vasāyi kartari | hetubhūte svaprakāśe svātmani samavetameva mavasāyasamavāya sambandha viśeṣa yuktaṃ manyate || tatsvabhāvāttasya || tayośca grāhyagrāhaka sambandhādapi || tayośca guṇaguṇivat || kriyākriyāvatorvā | sambandhavat || jātivyaktisambandha baddhāstedatvenāśrayāśrayya vinābhāva viśeṣāt || ityuktaṃ vakṣyate ca || 32 || idānīmayamevātmanubhavitā kartā 28b) jñātā maheśvaraḥ sarvatravyāpakaścidarkavaditi nigamayati || oṃ tanmayā śṛśṛte dṛṣṭoyaṃ sa ityāmṛśatyapi | grāhyagrāhaka nā bhinnā varthaubhātaḥ pramātari || 33 || evaṃ hi mayādṛśyate || vā dṛṣṭaḥ | ayaṃ sa iti tripuṭīmayenāhaṃ svarūpātmanyāmṛśatyapi pramātaribhinnatayā || atha cātaḥ | grāhyametadghaṭādi | grāhakaścāyamātmā pramātā || ityevaṃ dvāvartho pramātaribhātaḥ | grāhyagrāhakatayābhinnāvarthau svātmanobhātaḥ || tathā ca || prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ | uktā ca saiva viśrāntissarvāpekṣānirodhata iti || tathā ca || vimarśa eva devasya śuddhe jñānakriye yata iti ca || tathā ca || svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ vidvaranyathā | prakāśorthoparaktopi sphaṭikādijaḍopama ityādinā ca || tasmādevaṃ siddhaṃ | ityevaṃ tadityasyārthaḥ || iti śrīmattṛtyabhijñākaumudyāṃ bhaṭṭārakānandanāthakṛtāyāṃ paṃcamāhnikaṃ samāptimagamaparādbhaṭṭārikā sahāyatayeti śubhamastu śrīpatyabhijñāpavittrita hṛdayānām || idānīṃ yatsadasannīlapītādi sthūlāsthūla carācarādijagadidamābhāti | tatsarvaṃ cinmayameva | parameśvaronmeṣa ciśśphaṭā?mātra svarūpaṃ svātmanyadhyāsenāropitaṃ sat | taraṅga iva vāridhāvitiniścitaṃ | svasvātma parameśvarāntassat? sadassadrūpa tayaiva bahirābhāti | satassajjāyata ityukteḥ | tadantaḥ sthitiṃ vinābahiḥ prasarāyogāt | mayūrāṇḍarasavaditi sūtradvayena pratipādayitumāha || oṃ vartamānāya 29a) bhāsānāṃ bhāvānāmavabhāsanaṃ | antaḥ sthitavatāmeva ghaṭate bahirātmanā || oṃ prāgivārtho prakāśaḥ syāt prakāśātmatayā vinā | na ca prakāśobhinnaḥ syādātmārthasya prakāśatā || oṃ bhinne prakāśe cā bhinne saṅkaroviṣayasya tat | prakāśātmā prakāśortho || nā prakāśaśca siddhyati || pratyakṣeṇa hi bhāsamānānāṃ ghaṭādibhāvānāṃ | bhavantītibhāvā hi padārthāḥ teṣāmava bhāsonāma prakāśaḥ | pratyakṣabhūte citsvarūpe svātmanihyantaḥ sthitavatāmeva mayūrāṇḍaṃ suvarṇādirasavadbahiḥ prakāśo niyati tatva kṛto | ghaṭoyamityādinā vidyāvacchinnoyamābhāsontarbahirābhāsarūpo na ghaṭādinā prameya padavīmā rūḍha iti siddhoyaṃ kramaḥ || athaṃ ca yadyevaṃ hi na syāt tarhi pratyakṣatayā pūrvaṃ jñāte ghaṭanterjñānenājñāta iva syāt | parasparavyāptabhāvāt | avyāpteśca || tat kena kaṃ gṛhṇīyāt tat kāryaṃ kāraṇe sadeva bahiḥ pratyakṣī bhavi tu marhatīti | yathā mayurāṇḍarasavat suvarṇatāmranīlādi yuktā deva hi rasāttanmayuraprasphādi tat tadvicitratayā bahiryātīti siddhāntaḥ || naiva ca prakāśonāmavastunobhinnaḥ || paraspara samavāyāt || yataśca prakāśo nāmārthasyātmeti siddham || evaṃ hi svātmanya bhinnaśca | eka eva sarvatra vyāpaka ityarthaḥ | yadivastuno bhinnetadā viṣayāṇāṃ saṅkaraḥ || ghaṭamānaya | paṭamānayet | paṭamānayenyādau mṛdamānayeta | ityādinā vinābodhanau jñānātmakaropi hi syāt || ityanena prakāśorthopi 29b) prakāśātmaiva || yataśca hetonnā prakāśo hi siddhyati || vedyasya hi vedakābhāve pāṣāṇavat kena gṛhyata iti bhāvaḥ || tasmātṛrameśvare svātmaniyat kiṃ ca na tad bahirapyasti vāntarapītinirapavādaḥ parikaraḥ || yadantastad bahirityuktatvāt || tathā ca sāṃkhyāḥ || asadakaraṇādupādānagrahaṇāt sarvasaṃbhavāt | śaktasyaśakyakaraṇātkāraṇa bhāvāśca satkāryāmityādinā || asata akaraṇādapratyakṣa dvādvāhye | samavāyasiddheśca parasparaṃ | sarvavasthāt pāda na śaktyabhāvādekasya vastunaḥ || śaktasya kartuśca sakyakaraṇā deva || yadeva hi śakyate kartuṃ tadeva karoti | yathāmṛt ghaṭaṃ | tantavaḥ paṭamiti vā | na ghaṭaḥ paṭaṃ | nāpitantavo ghaṭamityādi ca || kāryeṣu pratikāraṇa bhāvāśca || yathā mṛttantu suvarṇānāṃ tasmātkāraṇe sadeva kāryamayapadavīṃ bahirapyadhirohati athocyamevaṃ bāhyārthavādinnullekhamālayā | bāhyārthabhinnayā [vedyaṃ] bāhyaṃ nāmāstu tatvataḥ || bodhāśbhinnaṃ pramārūpaṃ tat tadghaṭapaṭādibhiḥ | bhinnasvarūpaṃ vilasatkalpanā jālasañcitaṃ || kiṃ bhavatkalpanākārabāhyenānena tatvataḥ | pūrvapūrvatarā vṛddhāvayaṃ bāhyarthavādinaḥ || idānīṃ bāhyārthavādamutthāpyallekhatayā || tasyāpi ca paścāt dvātmāṃśovilopya || sarvamidaṃ cinmayameva cidvapuṣi paramaśivasvarūpentaḥsthaṃ bahirābhātīti prakaṭoyaṃ vādotra na kimapi bāhyaṃ nāmeti darśayati sūtrasvayena || oṃ tat tadākasmikābhāso bāhyaṃ cedanumāpayet | nahyabhinnasya bodhasya vicitrābhāsa hetutā || na vāsanā prabodhotra vicitro hetutāmiyāt | 30a) tasyāpi tatprabodhasya vaicitrye kiṃ nibandhanaṃ || 3 || yaścollekhatayā tat tadā kasmikābhāsohamevameva karomivā jānāmi | vā | evamahaṃ gacchāmītyādinā ca | bāhyamanumāpayedyadi | na cā bhinnasya bodhasya vicitrābhāsa hetutā iti kathamā kasmikābhāso bāhyamanumāpayet | bhramimātreṇaiva hṛdayaṅgamatvāt || nāpivāsanā prabodhobāhyamanumāpayet || sāpicollekha prakāreṇaiva mṛgatṛṣṇaiva bhramimātratayā kathamanumāpayet || yathā bhomamātman | iha jīvikānāsti | ahaṃ gacchāmi rājadvāramārgaṃ | tatra prāptvā rājñaḥ svamano rājyaṃ saṃśrāvyayadrājādāsyati | tadardha bhāgasyā śvaṃsvagatiṃ mārgagāminaṃ gṛhṇāmi || tamāruhya ca paraṃ deśaṃ gacchāmya śakteḥ tatra lakṣyaparimitaṃ dhanaṃ nirjitya | sa 20000 gṛhe preṣyāmi | sa 20000 guroḥ || sa 20000 patnyāḥ || sa 20000 mitrāṇāṃ || sa 20000 alaṅkāravastrābharaṇādīni || ityevaṃ vāsanādayarkā kena ca kṛtāḥ sthirāścā sthirāścānāśraya viśeṣāt || evaṃ vaicitrye ca kiṃ nibandhanaṃ || kimapi na || atastayorākasmika vāsanābodhayorapi svātmāntaḥ kalpitenā kāreṇa bahiḥ prasarāṇāttanmayamevedamapi yugalavetye vedakatāmāpannaṃ sadātsolāsa ityeva kathyate || tena vinā siddheriti ca proktaṃ || atoyatproktamattaḥ sthamevabahiḥ prakāśayati tadeva sāraṃ || nāpi ca bāhyaṃ nāmānenāpi kiṃciditi bhāvaḥ || 3 || 30b) athānantaramevaṃ niścite mati sarvamidaṃ viśvaṃ svaprakāśacinmayamevāto bāhyasya vedyesyā bhāvādyadbhavati tadvadekābhimatamiti darśayati || oṃ syādetadavabhāseṣu teṣvevāvasite sati | vyavahāre kimanyena bāhyenānupapattinā || 38 || bhobāhyārthavādin | avabhāseṣu vimarśātmakaprakāśeṣu | teṣveva ca vyavahāre vasite niścite | sati || avabhāsāntarvyahārosti bahirapi prakāśyate | ghaṭoyaṃ nīlaṃ pītaṃ raktaṃ vedamityādinā | ityevaṃ niścite sati anyena bāhyenānupapattinā | ayuktyedamiti sphuritena | na tu yuktyā | tayā na kiṃciditi | ayuktyā tu kiṃciditi || itīmāvāco bāhyārthasattāvāda kuṇṭhitāḥ kukārya saṃpādana baddhakakṣyāścana kāryārhā ityalamebhirvāśobhiḥ || 38 || ataśca || oṃ cidātmaiva hi devontaḥ sthitamicchāvaśādbahiḥ | yogīvanirupādānamartha jātaṃ prakāśayet || 39 || idānīṃ nigamatyapi || ayaṃ svaprakāśaścidātmāntaḥ sthitaṃ bhāvajātaṃ pūrvoktaṃ svecchayo śeṣadaśayā bahirapyayamidamityādi rūpeṇābhāsayati || kathaṃ nirupādānaṃ | samavādhyasamavāya | nimittādi bāhyetyena sambhāreṇa || ka ivayogī yathā | sopi yogadaśāyāṃ | sthitaḥ || 31a) sarvamidaṃ viśvamunmīlayati | vā nimīlayati ca | nirupādāna sambhārameva || udayaṃ prabhurviśvasākṣīviśvotpādakotha pālakopi svāntaḥsthaṃ viśvametad bahiḥprakāśayati [tathā ca baddhānārāyaṇaḥ || virupādāna sambhāramabhittāvetanvate jagaścitraṃ namastasmaikalān lāghyāya śūline ||] iti kimayaṃ vāgāḍambhara pūlidhūsaratamomālinya svīkāra ityalaṃ || 39 || nanuyadyevaṃ | tarhi caturvidhapramāṇeṣu prasiddhamanumānākhyaṃ pramāṇamapratyakṣa vedyagamakaṃ dhūmapratyakṣegnirvāmakamiti tadeva pramāṇataraṃ sarvatraśāstreṣu | iti tadeva bodhaya tu bāhyaṃ vāntaraṃ ceti pratyāha || oṃ anumānamanābhātapūrvenaiveṣṭhamindriyaṃ | abhātameva bhījāderbāhyasyābhāsavastunaḥ || ābhāsaḥ punarābhāsādbāhyasyāsītkathañcana | arthasya naiva tenāsya siddhinnāpyanumānataḥ || 40 || aindriyamanumānaṃ | pūrvamanābhāte | dhūmavat | agnyādau vastuni | atīndriye | naveṣṭhaṃ | na pramāṇamityarthaḥ | ābhāta evendriyādi pravṛtteḥ | anābhāte tu | guruvāsarasomavāsarayorvṛddhirbhavatyeva || taddaiva vaśānnābhūt || itthamevānābhāsātmani ca kurādinā vyāpāropineṣṭhaḥ || dhūmadarśanādatrāgnirasti tatra nāsīditi kecamanumānapravṛttiḥ || tato bījādāvapi bāhyasyā bhāsavastu na ābhātameva || bījādavasyamaṅkurotpādaḥ || iti dṛśyata evapratyakṣatayā | tatontarvartti vastuna ābhāsātvā hyasyābhāsaḥ ghaṭoyamityanena na siddhyet || avyāpteḥ || tena cāsya bāhyasya siddhirnāpyanumānataḥ | atīndriyādāvapravṛttasya | api tu yā vaddūraṃ cakṣurmātra grāhyoghaṭastāvadanumānapravṛttirityetadanumānādi kathamatīndriya pravṛtti nimittam || 31b) ātaścānumānādapi bāhyasya na siddhiritibhāvaḥ || 40 | 41 || idānīṃ nigamayati || oṃ svāmitaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanaṃ | astyeva na vinātasmādicchāmarśaḥ pravartate || 42 || ātaśca svāmitastu svātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanaṃ bahirantyeva || na ca tasmādvinā tasyecchāmarśo hi pravartate [icchāmaśo hi nāma kiṃcit kartumakartuṃ pravartate] || 42 || yataśca oṃ svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśortho paraktopi sphaṭikādijaḍopamaḥ || 43 || yataścāvabhāsasya bodhātmakasya vimarśaśaktiḥ svabhāvameva viduḥ || anyathā prakāśortho paraktopi sphaṭikādivajjaḍaprāya eva hi syāditi niścayaḥ || atrāyaṃ bhāvaḥ || ahamityantaḥ sphuradātmā cidacitsvabhāvo bāhya pratibimbitassan vimarśaśaktyāsu vyāpāreṇa | ahaṃ jānāmi | karomi || gacchāmi | mupāmi cetyevamādau vimarśavyāpāreṇārhyānarhādi svasukriyādau vyādhṛtaḥ san | vyavaharatīti | ata ātmanassahajā vimarśaśaktiriti kathyata eva || vinā tena pāṣāṇa prakhyatva prasaṅgāt || 43 +1 || tasmādevaṃ siddhe | oṃ ātmānamata evāyaṃ jñeyī kuryāt pṛthak sthitiḥ | jñeyaṃ na tu tadaunmukhyāt khaṇḍetāsya svatantratā || 47 || ata eva ca yajjñeyaṃ tadapyasyātmaiva bāhyārthavādanirāsāt || ata eva cāyamātmā maheśvaraḥ | svātmānamevabhinnayat || jñeyī kuryāt bāhyārtha tvenābhāsayati || bhinna sthityā svātmanaḥ || niścatastu jñeyaṃ nāmanalośatopi | na bhūtaṃ | nāsti | nobhāvi ca tat sattāyāṃ cāsyātmanaḥ svatantratā khaṇḍeta | vinaśyeta || tat saṃgena hi tatsaṃṅga | syāt tena ca tādātmya pratipratipatnyā tadātmakatā svarūpalābhāssvātma rūpapraśyāvaḥ syāt iti hi sthitam || 47 || 32a) tathā cāsmatparameṣṭhipādā api || nirābhāsāt pūrṇādahamiti purābhāsayati yad dviśākhā māśāste tadanu ca vibhaṅkunijakalām | svarūpā tanmeṣaprasaraṇanimeṣa sthiti jvaṣastadadvaitaṃ vande paramaśivaśaktyātmanikhilam || ityādinā ata eva ca hetoḥ || oṃ svātantryā muktamātmānaṃ svātantryādādvayātmanaḥ | prabhurīśādi saṃkalpairnirmāya vyavahārayet || 48 || ataśca svatantratā siddhanpādātmanaḥ ātmānaṃ svātantryādamuktaṃ prabhurmaheśvaraḥ | svecchayā vimarśaśaktyātmanā | itthaṃ karomi itthaṃ gacchāmi || evaṃ mahaṃbhavāmi | evaṃ svātmānābhāvayāmīti ca nirmāya | īśohaṃ | śivohaṃ | sadā śivohamityādinā cakrīkrīḍittamicchati | evaṃ tasyecchā vimarśātmakaṃ śaktisaṃcaya pravartanamityatra parameśvara eva hetuḥ || 48 || evamasya parameśvarasya paṃca vatyi paṃcaśakti svātantryāt svātantryamiti darśayati || oṃ nāhantādi parāmarśa bhedādasyānyatātmanaḥ | ahaṃ mṛśyatayaivāsya sṛṣṭhestiṅvaśya karmavat || 49 || atrāyamāśayaḥ || ahaṃ śivaḥ | ahaṃ jīvaḥ | ahaṃ brahma | ahaṃ viṣṇuḥ | ahaṃ vā maheśvaraḥ || ityādināhantādi rūpeṇanāsyānyat | anya svarūpatā || śivohaṃ śiva eva | brahmāhaṃ | brahmā | viṣṇurahaṃ viṣṇureva || paraṃtu tatra tatrāhamiti svarūpaśiṣṭhatvādahamiti na lupto bhavati || yathā kanake kaṭakakuṇḍalamālā kaṅkanamudrikādibhedeṣu kanaka evāvaśiṣyate | na kuṇḍalādi | tadudayaṃ mapi svātmāhamiti viśiṣṭha rūpatayāśiṣyeta iti || tathā ca || nānāvidhavarṇānāṃ rūpaṃ dhatte 32b) yathāmalasphaṭikaḥ | suramānuṣya paśupādapa rūpatvaṃ tadvadīśopītyādinā paramārthasārasaṃgrahe || tadatrāpyahantaiva pāramārthikī samanantara pratyayā nānyat || tatra ca kiṃvat || tijvāśya karmavat || yathā juhoti juhutaḥ | juhunti | ityādāveka dvitribhedā eva || na tu ha vanakriyā bhedaḥ || sā ca sarvatramādhāraṇeti siddham || 49 || nanvevaṃ vidhāyāḥ parāciteḥ kathaṃ saṃkalpavikalpādikamaparaṣā svarupamityāha || oṃ māyā śaktyāvibhoḥ savaibhinna saṃvedya gocarā | kathitājñāna saṃkalpādyavasāyādi vāmabhiḥ || 50 || mīyate pramīya tena yā ghaṭādinīlānīlādi jātaṃ bhinnā kāratayeti māyā || tathā ca māyā bimbovaśī kṛtyatāṃ syāt sarvajñā īśvaraḥ | avidyā vaśagastvanyastadvaicitryādanekadheti || ityevamavidyā vaśago jīvassaiva ca citiriti kathyate | tenaiva ca vaśagatvena sā cit bhinnasaṃvedyagocarā | ghaṭoyaṃ | gauriyaṃ | ityādinā vaicitryeṇa || jñānasaṃkalpādināmabhissaiva ca proktā | jñānaṃ ca | saṃkalpaśca | tathādhyavasāyaśca || ityetaināmabhiḥ procyante || tat tadadhyāsādavidyāvaśagatveneti bhāvaḥ || 50 || nanvevamanubhava saṃkalpadi smaraṇādiṣu vikalpatvātśūlatvena ca vartamāna svabhāvatvādastu citerantu vartanaṃ || yatratvabhilāpa saṃjalpādi niṣkalāvārthāyāmanubhavadaśāmātre kicididamityeva hi syāt || tatra ca kathametatpravṛttiḥ | etadapravṛttau hi | na kiṃcidavaidiṣamiti vadapravṛttirevaciteriti kathaṃ sarvatrāyamātmā vyāpakaḥ viśvasākṣī sarvatraprota eva ityevaṃ nivārayandarśayati || 33a) oṃ sākṣātkārakṣaṇepyasti vimarśasyodayaḥ katham | dhāvanādyupapadyeta pratisandhānavarjitam || 51 || urādāgatasya | dūradṛṣṭasya kiṃcididamitimṛśyamānena tatrāpi vimarśonāmāstyeva || taṃ vinānubhavamātrāsiddheriti vaktavyam || tadanantaraṃ cāyaṃ sa iti jātiguṇakriyādivānasauvyā priyate ca ityanenātrāpi vimarśavāṃścideva pravartamānonubhavitumutsaihata iti bhāvaḥ || tadviparyaye tu | rājñā kṛtājñastatkāryārthaṃ dhāvan pratisandhāne varjitamabhilāpādirvāhitye naiva kathaṃ tadvāvanādyupapadyate || yadyevaṃ tatra vimarśavānbodhano syāt || tathā ca spande || atikruddhaḥ prahṛṣṭho vā kiṃkaromīti vā mṛśanī | dhāvanvāyat padaṃ gacchet tatra spandaḥ pratiṣṭhita iti nanu parameśvare sarva kartṛtva svarūpe siddhe | yaśca tasyāstadevasta ca bahirābhāti | bhāsayati cāyamahaṃ svarūpeṇaiva | ityatra ca yadidamiti rūpeṇa ghaṭādyākāratayā bhāsayati tatra kiṃ kāraṇamityāha || oṃ ghaṭoyamityadhyavasānāma rūpātirekiṇī | pareśaśaktirātmeva bhāsatenatvidantayā || 52 || oṃ kevalaṃ bhinna saṃvedyadeśakālānurodhataḥ | jñānasmṛtyavasāyādi sakramaṃ pratibhāsate || 53 || nāmnā rūpeṇa codriktā | yā ghaṭoyamityavasā avasāyaḥ | niścayaḥ ayaṃ ghaṭa iti rūpeṇeti sā pareśasyaprabhoḥ śaktireva svasvarūpaśivabhāsate || antarātmatayā | natvidantayā | vedyatayābhāsata iti bhāvaḥ || paraṃ tu kevalaṃ bhinna saṃvedyatayā deśakālānurodhane | jñānāṃ smṛtiḥ | avasāyādi sasakramaṃ bhāsata iti bhāva || 33b) ghaṭoyaṃ | paṭoyaṃ | ityādīni bhinna saṃvedyāni | tatra ca yaddeśakālānurodhaḥ || deśe kutrāpi vā kāle tat saṃbhavāt || tatra jñānaṃ nāma | ayamidamityādinānubhava rūpeṇa || tatpurataśca tatsmaraṇaṃ | pūrvaṃ mayānubhūtaṃ yattadeva ca taditi || tatra cāvasāyoniścaya ityetadviśva vyavahāramārgānusaraṇaṃ || ityeta deva ca sakramaṃ pratibhāsate | paramārthatastunā kramaḥ | nāpi krama iti tadavaśiṣyate kevalaṃ jñānaṃ brahmākhyaṃ pārameśvaraṃ tatvamiti na kiṃcit sakramaṃ pratibhāti tathā ca vijñāna vādinopi || yadābhāsaṃ prameyaṃ tadvijñānānā hṛte punaḥ | grāhakākārasaṃvityostrayaṃ nātaḥ pṛthak kṛtam || ityādinaikasyaiva bodhasyatrayātmatayā pratibhāsānnānyat || 53 || iti śrīmadbhaṭṭārakānandanātharacitāyāṃ pratyabhijñākaumudyāṃ ṣaṣṭhamamāhnikaṃ samāptimagamat || iti śubhamastu śrīśivapāsakānāṃ idānīṃ svātmani māheśvare parabhairava svarūpiṇī yadahamanahaṃ svarūpadvayaṃ svabhāvenaivā bhāti | tannakvāpi hānistatsvarūpasyati prakāśayankārikātrayeṇāha || oṃ ahaṃ pratyavamarśoyaḥ prakāśātmāpi vāgvapuḥ | nāsau vikalpaḥ sahyuktodvayā kṣepīviniścayaḥ || oṃ bhinnayoravabhāso hi syād ghaṭāghaṭayo dvayoḥ | prakāśasyaiva nānyasyabhedinastva vabhāsanam || oṃ tada tat pratibhā bhājāmātraivātad vyapohanāt | tanniścayanamukto hi vikalpoghaṭa ityayaṃ || 56 || yaścāntarahamiti pratyavarśaḥ | ahaṃ karomi || ahaṃ jānāmi || ahaṃ supāmi | ahaṃ gacchāmi || ityādau yadahamityavamarśonāma | 34a) sa cāhamityeva rūpa eva || śuddhasvātantrya lakṣaṇaścit pūrṇā hantātmakassarvatra bhāsamāna svabhāvaśca | na ca tasya gacchāmi karomītyādinā mahaupādhisparśādinā nānātvameva | tena ca svasvarūpa praśyāva iti vedituṃ śaknuyāt || nirābhāsāt pūrṇādityādyukta lakṣaṇāt || yatoyaṃ prakāśātmā | sadā prakāśamācidvapuḥ || ata eva ca vāgvapuḥ || anta klīnaparāvāgrūpaparamārthaḥ śuddhasaṃvidvapurityarthaḥ || amauna hi vikalponāma || apitu dvayākepī viniścayaḥ || ahamanahaṃ rūpasya viniścayonāmeti bhāvaḥ || etadevacāha || bhinnayorghaṭāghaṭayordvayorevāvabhāso nāmāvubhāsanaṃ | idamityanena | prakāśasyaiva | na cānyasya kasyacid bhedinastvavabhāsanamiti || taditarasya hi prakāśatānupapatteriti hi siddham || tathā ca || mātrā pramātrā ca | tadatarpratibhābhājā | ghaṭoyaṃ na paṭa iti || atatva mohanāśca | sarvasya tat svarūpatvā deva | tanniścayanaṃ ca niścayīkaraṇaṃ | pṛthag jñānaṃ nāma | ghaṭa iti vikalpaḥ vyapohanābhāvāt tadatadoḥ | paraspara sā kalyena ca ghaṭa ityayaṃ vikalpa iti || etadapi māheśvaryaṃ tattvameveti nānyadvepyadi || vāhyatastu ghaṭa ityayaṃ vikalpaṃ iti siddhoyaṃ kramo nāma tasmāt sarvaparigṛhītaḥ sarvasyāyamātmāhamiti svarūpasaṃbhinnaścā sāviti || 56 || nanu śuddhapramātṛ svarūpa ahamityātmani kathamanahamityadhyāhāra adhyāsenānupayogatvāt || ya evaṃ ma kathamevaṃ | ya evaṃ ca sa kathamevamiti bhramamātraṃ bhindannāha || oṃ cittatvaṃ māyayā hitvābhinna evā va bhātiyaḥ | dehe buddhāvatha prāṇe kalpitena bhāsīvayā || pramātṛtvenāhamiti vimarśonya vyapohanāt | vikalpa eva sa parapratiyogyavabhāsajaḥ || 57 || atrāyamāśayaḥ | ahamityavamarśodvidhā | śuddhomāyīyaśca || tatra śuddhaḥ 34b) prakāśamānasaṃ vidrupaḥ | aśuddhastu śarīradaṇḍā prāṇa buddhyādau pramātṛtāhaṃ rūpeṇa sthitaḥ prakāśamāna svarūpaṃ hitvā pradhānīkṛtya tatpramātṛtābhimānatayā vyāpriyate | ahameva dehādiḥ || vā nīlānīlau ca prameye pramātṛtvābhimānavān | ityanena cittatvaṃ mīthātmīkaraṇa yuktyā hitvā dehādau nabhaḥ paryante pramātṛtvena bhinnāvabhāsavadābhāti || ahaṃ dehī | ahaṃ prāṇa ityādi ca || anyoneti vyapohanāt || vikalpa eva saḥ || parapratiyogyavabhāsajaḥ || ahaṃ dehī na prāṇaḥ | ahaṃ vā prāṇaḥ | na buddhiḥ || ahaṃ vā buddhiḥ | na nabha ityādi parapratiyogitvaṃ || tatra cāvākāḥ pākajotpattipariṇāmādi balādasthiraṃ śarīramātmeti matvānaḥ || manyante ca || tataśca kāṇādaprabhṛtayo jñānamukhādyāśraya bhūtāṃ | buddhimevātmānaṃ manyante || tatopi kecana śrutyantavido vubhukṣāpi pāsāyogyaṃ prāṇamevātmanaṃ manyante || apare ca śūnyabrahmavādi sāṅkhya prabhṛtayassakala vedya rāśivinirmuktaṃ śūnyatvānnabhastulaṃ mahābhūtākāśa svabhāvaṃ nabhastatvaṃ pramātṛtvenātmānamāhuḥ || ayamatrāśayaḥ || māyā vaśatvena cittatvaṃ vihāyandehe buddhāvityādau yaḥ pramātā | sopi vikalpa evānyavyapohana vyāpārāt || parapratiyogyatvāśca || ityanena yuddhāhaṃ rūpasya na kāpi śuddhāśuddhādiśaṅkā || paraṃtu māyā saṃparka vaśāścidacidādi saṃskārāt tat tadadhyāhāra ityavadhātaṃ || 57 || api ca || oṃ kadācitkāvabhāse yā pūrvābhāsādi yojanā saṃskārkalpanā yuktā sāpi bhinnāvabhāsini || 58 || yohaṃ bālaḥ sa evāhaṃ taruṇaḥ | yastaruṇaḥ | sa eva ca vṛddha ityādināyā pūrvābhāsādi yojanā | kadācidbhavedehādau || pūrvānubhavasaṃskārāt | sāpi ca bhinnāvabhāsini kalpanā proktā | ityanena māyāvacchinnasman kriḍati prabhureveti tatra kākṣatiriti sarvamanavadyam || 58 || 35a) idānīsamumevārthaṃ pūrvoktaṃ catuḥ ślokārthenānyayā yuktyānigamayati || oṃ tadevaṃ vyavahārepi prabhurdehādipāviśan | bhāntamevāntarartho ghamicchayā bhāsayedbahiḥ || oṃ evaṃ smṛto vikalpe vāpyapohana parāyaṇe | jñāne vāpyantarābhāsaḥ sthita eveti niścitam || oṃ kintu naisargiko jñāne bahirābhāsanātmani | pūrvānubhavarūpastu sthitassasmaraṇādiṣu || 62 || oṃ sanaisargika evasti vikalpe svaraicāriṇi | yathābhimata saṃsthānā bhāsanādbuddhi gocare || 63 || tat tasmāddhetoḥ | prabhurdehādimāśritya | ahaṃ karomi | ahaṃ jānāmīti vyavaharan | antaḥsthamevārthoghaṃ bahiḥ svecchathaivonmeṣeṇa bhāsayet || tasmādasya prabhoḥ | anubhave | tataḥ smṛtau | tato vikalpe tataścāpohana parāyaṇe | gaurayaṃ nāśca iti niścaye vā jñāne cāntarābhāsaḥ sthita eveti niścayaḥ || tasmāśca bahirābhāsanātmani ghaṭa ityanubhave | smaraṇe pūrvānubhavonāma sthitaḥ pratiṣṭhita iva || soyaṃ yo mayā dṛṣṭa iti || soyaṃ devadatta iti vaśca || tasmāt prabhorantaḥsthaṃ bhāvajātaṃ bahirapi prakāśyata iti tadapi cidadvaya rūpamevabhāvajātaṃ prakāśamānaṃ prakāśātmakameveti siddham | ataśca sa pūrvānubhava rūpaḥ svairacāriṇi vikalpe svecchā cāriṇi ghaṭādivikalpe | naisargikaḥ svābhāvika evāsti soyaṃ devadattaḥ | sacāyaṃ vāmanadattaḥ | yo mahāyajñādau nimantrita āsīt || ityādinābhimata saṃsthānā bhāsanānnirmalāyāṃ buddhau prakāśanāt || ata eva ca tadeva māheśvaraṃ tatvayaśca sarvatrānubhavasmaraṇādau vyāptasadahamiti svarūpeṇa 35b) svātmāntarasthaṃ bahirapi prakāśayati || ityevamahaṃ bodhalakṣaṇā vṛtyāhaṃ bahirantaḥ prakāśayatyeka iti bhāvaḥ || 62 || idānīmanenāntaḥ sthitameva bahiḥprakāśayati prakāśātmā prakāśyamarthaṃ | itthaṃ jānanneva pratyabhijñāmāsādya sarvameveśvara pratyabhijñātmakaṃ vijñāna sā svādya kṛtakṛtyobhavatyevetyadhikaraṇa siddhāntadiśānāyāsasiddhamityevaṃ darśayannāha || oṃ ata eva yathā bhīṣṭha samullekhāvabhāsanāt | jñānakriye sphuṭe eva siddhe sarvasya jīvataḥ || 63 || ayaṃ cātrabhāvaḥ || sarvasya jīvata ityatra jātāvekavacana vibhaktinirdeśaḥ || yathā | śaktitripunatāloka śāstrakā vyādyavekṣaṇāt | kāvyajñaśikṣayābhyāsa iti hetustadudbhave || atra tasya kāvyasyodbhavenirmāṇe | ete hetava eva hetuḥ | ekavacanāntena | na tu hetava iti bahuvacananirdeśane || ityerthamatrāpi sarvasya jīvata ityanenamanyeṣāṃ jīvāśrayāṇāmiti || tathā hi || gṛhātbahirnirgataḥ san || grāmataruṇaṃ taruṇyā navavañjvalamaṅjarī sanāthakaram | paśyantyā bhavati muhurmalinā hitarāṃ mukhacchāyā ityevaṃ paśyan | devadatto vimṛśyati | kimiyaṃ saroruhapattrākṣī salinamukhājāteti || tataścanāyaṃ svarūpasaundaryādi guṇayukta āsīt | evaṃ taruṇaṃ dṛṣṭvāmohiteti || tasmājjñāyate | vañjulalatā gṛhe catusaṅketānāgatāsīti vyaṅgyaṃ || ityanena malinamukhā jātā || ityevaṃ vijñāya svakāryapravṛttiṃ pravṛttaḥ || ityanenā syāsya jñānakriye svata eva 36a) siddhe sarvasyāpi jīvata iti || ityevaṃ sarvatrapaśvādāvapi jñānakriye svata eva siddhe || paśurapi gṛhānnirgatyamārge vāraṇye | vārāmādau yadyat tṛṇādyupabhojyaṃ jānāti tadeva bhuñjati | yanna kaṇvakatṛṇādi bhuñjati || ataśca tasyāpi jñānakriye siddha eva || ityanena paśorapi jñānakriye svata evasiddhe | tatkasya na siddhyeta jñānakriyākhya yugalami *?bhāvaḥ || ata evoktaṃ || jñānakriye sphuṭe eva siddhe sarvasya jīvata iti || kutaḥ || pūrvokta yathābhīṣṭha samullekhāvabhāsanāt || ityevamadhikaraṇasiddhānte na paramānumānenā nāthāmasiddhaṃ pratyabhijñātmaka śāstrārtha samuścayamiti bhāvaḥ || yasminnarthe siddhe tadanuyā pūnyapyarthāntarāṇyāpi siddhyanti | sodhikaraṇa siddhāntaḥ || yathā svātmā parameśvaro bodharūpa svasvabhāvo na bhavasmaraṇādau vyāpriyata evā || ahaṃ jānāmi | ahaṃkaromītyādinā || ityasminnarthe hi siddhe | tadanuyāyūnyapyarthāntarāṇi || kartājñātā ca maheśvara ityapi siddhyet || tat sarvoyaṃ jīvavānjñānakriyādi yukta iti siddham || 63 || iti śrīmatpratyabhijñākaumudyāṃ śrībhaṭṭārakānandanāthakṛtāyāṃ saptamamāhnikaṃ samāptimagamat || 36b) idānīṃ yadebhirbauddha vṛddhaiḥ pūrvaṃ praśnatamomālinyamutthāpyātmānubhavādyanubhāvaka eva nāsti | anupalambhāt || sa ca koyaṃ | vā śarīraṃ | vā prāṇaḥ | vā buddhiḥ vā nabha ityādinā | svamukhamālinyamevaracitaṃ | tadidānīṃ tanmatamālinyaṃ nirākṛtyātmānaṃ darśayati pratyakṣatayā paramandehāpanuttaye ca || oṃ yā caiṣā pratibhātat tat padārtha krama rūṣitā akramānanta cidrupā pramātā sa maheśvaraḥ || 64 || yadayaṃ prakāśānuttara rūpo maheśvaraḥ | ahamiti vimarśa svabhāvaḥ | tat sa eva svātantryānanda cidātmā bodha iti kathyate sarvatrānusyata evānubhavasmaraṇādiṣu sarvadāsaṃvinmātrarūpaṃ iti hi pūrvaṃ pratipāditameva || tat saiva ca saṃvicchaivaṃ vidhā | tat tatpadārtha ghaṭādi pratibimbamayī nānātvamāpādyate || svayaṃ ca cidābhāsaika svarūpā tat tatsparśāsparśavyatiriktā | ata eva cākramānantacidrūpeti kathyate || ata eva ca saiva yato mātṛmānameyādi tripuṭīmayī tadaikyatā pādakabodha svabhāvā pramāteti | maheśvara iti kathyate || tadātmakatvāt || tayoścānyonyaṃ vyāptaśceti sambandhaḥ || tathā ca tantrāloke || ekasyasaṃvinnāthasya hyāntarī pratibhātanuḥ | saumyaṃ vānyanmitaṃ saṃvidūrmicakramupāsate || āntarī pratibhā svātantrya śaktiḥ || tat tatsaumyārauśradiniyatākārā vacchinnatvānmitaṃ || etadeva ca vibhajyadarśayati | asyasyāt puṣṭirityeṣā saṃvid devī tathoditāt || dhyānāt saṃjalpasaṃmiśrād vyāpārāścāpirahritaḥ || tasmād bimbeśvaro bodhabhairavaḥ samupāśyate | avacchedānavacchidbhyāṃ bhogamokṣārthibhirjānaiḥ || yepi bodhādvibhinnaṃ 37a) hi kiṃcit pūjyatayā viduḥ || tepi bodhaṃ viviñcanā bodhābhedenamanyate || ityādinā || tathā cānyatra || iyamātmāparānandā saṃvideṣāsvayaṃ prabhā || eṣā saṃvit svayaṃ prabhā | svaprakāśā avetyadve satya parokṣatvāt vyatireke ghaṭādivaśceti || yatra yatrā vedyatvematra parokṣatvamasti | tatra tatra svayaṃ prakāśatvaṃ || yathā saṃvit || yatrayatrā vedyatve satyaparokṣatvaṃ nāsti | na ca tatra svaprakāśatvaṃ | yathā ghaṭa iti vyatireka dṛṣṭāntaḥ || ityevaṃ pūrvakṛtoyamanvayavyatireka vyavahāraḥ || tathā caitanyamātmetyādi saṃvida evevaivaṃ grahaṇāt || tathā ca | na tatra sūryobhāti na candratārakaṃ ne mā vidyutobhānti kutoyamagniḥ | tamevābhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsāsarvamidaṃ vibhāti || tathā ca vedaḥ || hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgnebhūtasyajātaḥ patireka āsīt sadadhāra pṛthivīṃdyāmutekāṃ kasmaidevāya ha viṣāvidhīma || ityevaṃ sa eva pramātā maheśvaro nāmedāniṃ pūrvaprasiddhaḥ sarvatradhyātṛ dhyānadhyeya rūpaḥ | paramaśivaḥ | śivādikṣityanta ṣaṭtriṃśat tatva hetussarvaśaktikāraṇamiti siddhaḥ || 64 || idānīṃ vadya vedyavedakayorvyāpteḥ paraspara sambandhenānyonyaṃ sambandhapāṇi grahaṇaṃ pradarśyate || oṃ tat tadvibhinnasaṃvittimukhaireka pramātari | pratitiṣṭhatsubhāveṣu jñāteya mupapadyate || 64 || yaścedānīmāntaratvāt pramātraikyane bahiranusaraṇaṃ bhāvānāmiti yadatra vedyavedakayoḥ parasparāva gati sambandhaḥ || sa eva cānayotbandhu samāgamonāma sambandhaḥ || jñāteyaṃ bandhatā teṣāṃ kramād bhāvasamūhayoḥ || tayoḥ parasparaṃ bandhuteti bhāvaḥ | ghaṭādiṣu bhāveṣu hi pramātari pratitiṣṭhatsusatsu gacchat susatsu 37b) eva parāpanayanaṃ vinaiva | ghaṭoyamityādinā parasparabandhutvaṃ hi sugameveti tadvidaḥ || ataḥ siddhoyaṃ vidvatkṣamaḥ vedyavedayorāntarayoreva bahirapivedyavedanakramosyatita iti bhāvaḥ || 65 || idānīṃ yadyetadabhāve | kathaṃ hi tayoḥ parasparasambandho nāmeti darśayati || oṃ deśakāla kramajvaṣāmarthānāṃ svasamāpinām | sakṛdābhāsa sādhyo sā vanyathā kaḥ samanvayaḥ || 66 || yadyevaṃ na syāt | tarhi kathaṃ samanvayo nāma hi syāt || tadanapekṣi tasya hi tadanapekṣā pravṛtti prasaṅgāt || tadapekṣi tasya ca tadapekṣā pravṛtti prasaṅgādeveti tadvidaḥ || tasmāt sakṛdābhāsasādhyo | paracidbodhaika sādhyo | sādhanārhaḥ || samanvayaḥ sambandhaḥ kaḥ | kopi na || arthānāṃ tat tatghaṭādīnāṃ deśasya kālasya | kramaṃjvaṣanti mevankrīti | ke dṛśānāṃ satāṃ | svasamāpinām || svasmin rūpe | āntare svātma svarūpe samāptiṃ yātānām || tadvṛtiriktatvena hi kassamanvaya iti sambandhaḥ || ataścaikodeśa vṛttiḥ | anyaśca kālavṛttiḥ | anyaśca kramavṛttiḥ || atha ca deśakālayoḥ kramajvaṣāmiti | etat svabhāvānāmarthānāṃ bodhaikasādhyosau kramonyathā | tadabhāve yāvat svasamāptiṃ | ka iti sambandhaḥ || 66 || nanu deśakāla kramajvaṣāmarthānāṃ kiṃ sakṛdābhāsasādhyaḥ sambandhaḥ || yato hi | anumāna prakriyāsu hi dhūmognihetuḥ | yatra na dhūmognirapi na tatreti hetu hetu matorabhedavivakṣayā hetureva hetumantaṃ śrāvayet iti kimanena punarapi tucchatareṇa bodhyabodhanaikya rūpeṇa vyavahāreṇetyāha || 38a) oṃ pratyakṣānupalambhānāṃ tat tadbhinnāṃśapātinām | sakṛdābhāsa sādhyo sā vanyathā kaḥ samanvayaḥ || 67 || iha ghaṭe pratyakṣa dṛṣṭe | gaurnalabhyate || tadanantaraṃ ca grāvādayopi pratyakṣeṇaiva paśyati || imāgāva iti || tatondhatva badhiratvāderyadi ghaṭaṃ na paśyati | tadgavādayopi hinaṃ paśyentyeva | ityevaṃ pratyakṣābhyāmanupalambhaiśca yatkāryakāraṇabhāvaḥ | parasparaṃ | sacaika pramātṛja eva || ātmaja eva || pratṛtvena sarvatra bodha svarūpāt || anyathā hi dhūmādīnāṃ hetu hetumatāṃ pūrvatra prasiddha svātmāṃśamataniṣṭhānāṃ parasparabodhanā sambhavāt || tathā ca || tat tadbhinnāṃśapātināmiti || tadevaṃ siddhaṃ || sakṛdābhāsasādhyo yadi samanvayo na syāt || tarhi bhinnāṃśapātināṃ pratyakṣādīnāṃ hi kaḥ samanvayaḥ | kopineti hi sthitam || tathā hi parvatoyaṃ vahnimān | dhūmavatvāt yo yo dhūmavān samognimān || yathā mahāna saḥ | yo yo na | samonā yathāmahnadaḥ || ityādau hi konvayo dhūmāgnyoḥ parasparam || prakāśāprakāśa svabhāvatvāt || ityanena bhinnāṃśatvāt pramātṛ bodhāṃśaṃ vinā na kāpi yuktiyuktimatāṃ || tadanyathā kaḥ samanvaya iti kathitamitibhāvaḥ || 67 || tasmāt pūrvoktameva nigadraḍhayitumāha [+sanana] oṃ smṛtau yaiva svasaṃvittiḥ pramāṇaṃ svātmasambhave || pūrvānubhavasambhāve sādhanaṃ saivanāparaṃ || 62 || evaṃ pūrvoktameva yaiva saṃvit pūrvānubhave | ghaṭoyamityādau || saivasmṛtau paścāt tanmayā dṛṣṭamityādau || ityanenānayorbadhyobodhakayoḥ parasparasambandhābhidho | janavyavahāra iti siddham || iti śrīmadbhaṭṭārakānandanāthakṛtāyāṃ pratyabhijñākaumudyāṃ aṣṭamamāhnikam || idānīṃ yepyanye bādhyabādhakālokānālokādi vyavahārāścānye bhāvavādi pūrvaprasiddhā cāryakṛtāḥ || bodhātmaka svātmanā kiṃ prayojanaṃ || vādhyabādhakādi vyavahāreṇa hi kāryakāraṇādyupalabdherityalaṃ vedakātmanāhaṃ rūpeṇātmanā || ityevaṃ sandhānastānevaṃ bhūtāṃ nādau saṃvādamātreṇāṅgī kṛtya || paścāt teṣāṃ matamapi svātmamata ālodvya? || bāhyāntaravyavahāraścaika pramātāraṃ vināna siddhyatītyāha || oṃ vādhyavādhakabhāvopi svātmaniṣṭhā virodhinām || jñānā na mudiyādeka pramātṛpariniṣṭhiteḥ || 69 || śuktāvidaṃrajataṃ ityatra śuktiśuklādiguṇanena yorajatā derbādhaḥ || sai ca pramātṛ pekṣyāṃ vinā na sidhyati || śuktau na rajataṃ | śuktikāmau kḷtva prasaṅgāt || śukti kāśau kḷtvamevātra pramāṇamiti || na rajata jñānamajñānādinā || paraspara virodhā pattiprasaṅgāt || itthaṃ tena parasparaṃ jñānayossvātmāṃśaniṣṭhatvātparaspara hetu hetu sambhāva virodhāt || kutra śuktiḥ kutra ca tatra rajatādi | kutratacchau kḷṃ ceti paraspara virodhādanayostasmādatraika pramātṛtā hetu sambhāvaṃ vinā na tatrāpi paraspara virodhāvirodhajñānāva gatiriti bhāvaḥ || itthaṃ nāpi tatra bādhyabādhakādi vyavahārasya svata eva saṅgatirapi tveka pramātā bodhātmā svayamātmānasyāt sākṣī idānīṃ saṃbhāvamātreṇānyathāpi pramātṛ pekṣāṃ vinā na siddhyet pramātāraṃ vinā siddheḥ || ityapi darśayannāha || oṃ viviktabhūtala 39a) jñānaṃ ghaṭābhāvamatiryathā tathā cecchukti jñanaṃ rupya jñānā pramātvavit || 70 || ye abhāva vādin yatyevaṃ vadasi | śuddhaṃ bhūtalajñānaṃ | iha bhūtale ghaṭonāstīti || yathā ca ghaṭābhāvamatiḥ | ghaṭābhāvapratītiḥ || bhūtalasya śuddhatvātveka valabhāvena | tathaiva cecchukti jñānamapi kevalaṃ | rupya jñānā pramātvavit rupajñānābhāva heturiti || taścanāsti || 70 || yataśca || oṃ naivaṃ śuddhasthala jñānāt siddhyet tasyā ghaṭatātmatā || na rūpalabdhiyogyasyāpyatrā bhāvo ghaṭātmatā || 71 || nāyaṃ niyamaṃ | śuddhasthala jñānena | iha bhūtale ghaṭonāstīti | tenā ghaṭātmatā na siddhyet || kiṃ no palabdhi yogyasyāpyatra bhūtale ghaṭostītyatrāpi ghaṭābhāva eva || sthūlaghaṭāyoḥ svasvabhinnāṃśe svarūpasambhavāt || na ca ghaṭasthala yoranyonyaṃ hetu hetumadbhāvaḥ | bhinnāṃsatvāt || tadyathā śuddhasthala jñānena ghaṭā bhāvamatiḥ | tathā śuddha sūlajñānenāpi | paraspara bhinnāṃśatvāt || ityanena hi śuddhāśuddhasthūlajñānaṃ samameveti kimanenāpi vedyavedakabhāva eka pramātṛtāṃ vinā na siddhyeditibhāvaḥ || 71 || tadevedānīṃ darśayati || oṃ viviktaṃ bhūtalaṃ śaśvadbhāvānāṃ svātmaniṣṭhiteḥ || tatkathaṃ jāttatajjñānaṃ bhinnasyābhāvasādhanam || 72 || bhūtalaṃ sarvadā viviktameva ghaṭādīnāṃ bhāvānāṃ svātmaniṣṭhitaḥ | svātmāṃśa ghaṭasthalādiniṣṭhatvāt | ayaṃ ghaṭāḥ | idaṃ ca sūlamiti || na ca ghaṭoyamityanena sūlatvā va gamastyāt parasparaikyāvagamāt || na ca sthūlamidamityanena ghaṭapratītiḥ | na ca tat tayoḥ || 39b) tasmādyuktametat || viviktaṃ bhūtalaṃśaśvadbhāvānāṃ svātmāṃśaniṣṭhatvāt || tasmādeva hetostajjñānaṃ tatsthūlajñānaṃ kathaṃ svātmano bhīnnasya ghaṭasyā bhāva sādhanam | abhāva hetuḥ syāditi na kadāpi bhīnayoḥ paraspara hetu hetu sadbhāvaḥ || 72 || na caivamabhāvamātreṇa kiṃ cidupanatamityāha || oṃ kintvā lokacayondhasya sparśo voṣṇādidikomṛduḥ | tatrāsti sādhayet tasya svajñānamaghaṭātmatām || 73 || andhasya prakāśavyatiriktātmanaḥ cakṣurabhāvādya ālokapuñjastena coṣṇādikasparśaḥ | tvagindriya vṛttyā || tena ca tasyā ghaṭātmatāmapi sparśavatyā vyaktībhavati || ityetadasyevāvaśyakatayā na ca tadasti sparśo uṣṇādika evā ghaṭātmatāṃ sādhayati || tatrāpi ca citsvarūpapramātā vyāpakastena sparśādinā hetunā jānātyeva || natvatrasparśa eva hetu | svāṃśātmaniṣṭhatayā bhinnasvabhāvatvāt iti proktaṃ vakṣyate ca || 73 || na caivamapi kiṃcidāsādyate prayojanādi || ityāhuḥ || oṃ piśacaḥ syādanālokopyālokābhyantare yathā adṛśyo bhūtalasyāntaḥ niṣedhyaḥ sasarvathā || 74 || iha bhūtalopiśācasthāpanāsti || iha vahavaṭe yakṣaḥ prativasatītivat || paraṃtva pratyakṣatayā || tatra ca piśāconāstīti navāśyaṃ || vaktramaśaktyaṃtvāt || āgamapramāṇenasarvapramāṇapramāṇena sādhyasiddhatvāt || yadi cā pratyakṣopi tatrapiśācastathāpyatra pratyakṣa evāgamaprāmāṇya siddheritibhāvaḥ || 40a) evaṃ yatheha bhūtale ghaṭonāstīti niṣedho vyavahartuṃ śaktyate tatheha bhūtalepiśāconāstīti na vyavahartuṃ śaktayāt || āptavākya viruddhāpatti prasaṅgāt || ghaṭastu sākṣādālokepi pratyakṣatayāniṣeddhaṃ śakyate | ghaṭasamīpeya ālokastasya ca ghaṭopādhena navasthānāt || atastadvyatirikto niṣedhya eva sarvathā || piśācastvā lokamadhye vā bhūtalamadhyepi satvenālokatāṃ na pratihanti | ataścāniṣedhya eva ityanenāpi na kiṃcidanyonyasya sādhako hetu hetu sadbhāvatayā yaḥ prasiddhaḥ syāditibhāvaḥ || paraṃtveka pramātṛtve mṛtisarvaṃ sarvatrasiddheditikoyaṃ niṣedhavyavahāraḥ || yena vyavahāreṇa hi svasvarūpasiddhaṃ vihāya | paraṃsarpajjuvadābhātamāśrayediti nātra vyaptiḥ || nahyakṛtake prāpte kṛtakamāśrayediti hi vyāptiḥ || tasmādatrāpyābhāsa eva pramātṛtayā prakāśātmā prakāśyamarthamābhāsayatīti sarvasiddhānta niścayaḥ || idānīmabhāvavādināmapi svamukhamālinyena nabhastamo dhūmarajomālinyādivat mataṃ nirākṛtya | svapakṣasthāpanaṃ nigamayati svaprakṛtayojanena || oṃ evaṃ rupyavidābhāvarūpāśuktimatirbhavet | natvādyarajatajñapteḥ syādaprāmāṇyāvedikā evaṃ siddhe śuktikājñāneśuklasvabhāve siddhe | rajatābhāvarūpāśuktimatirapi siddhyet || na ca tatrādya rajatajñānasyā prāmāṇyāṃ siddhyet || parasparabhinnasvabhāvatvādityuktaṃ | vakṣyate ca | tatsarvoyaṃ vyavahāraḥ pramātrepakṣāṃ vinā siddhyediti hi siddham || 78 || 40b) nanu yadi śuktikāderbhramamātrādrajatajñaptinnāsti tarhitatraivānumānasādhanena rajatapratītirastu || tathā hi || yatra yatra hi sauklyaṃ | tatra tatra hi rajatajñaptiḥ | yathā hi navanidhi viṣayeṣu śuklaraktādinārupyasurṇādi buddhiḥ | yatra yatra na vanidhyādau śuklāśuklapratītiḥ | tatra tatra suvarṇāsuvarṇādi pratītirapi || yatra na tatra nāpi | yathā kākinyādi saṅkhaśuktiviṣayādau || ityevamanumānato vyavahṛteḥ śuktāvapi rajatapratīte sutkiṃ na jñānaṃ jñānāntaragamyaṃ | nāpi cātra svātmāṃśaniṣṭhāmātraṃ bhavanmataviruddhamati kṛt || ityatrāhuḥ || oṃ dharmyasiddherapi bhavedvādhānaivānumānataḥ || svasaṃvedanasiddhā tu yuktā saika pramātṛjā || 77 || yaduktaṃ navanidhyādāvityādi || tadvayaṃ na mṛṣāmahe || anumānādau pakṣasapakṣavipakṣa hetu hetu sadbhāva sattāyāmanumānādi vyavahāraḥ || na tu śuktāvidaṃ rajatamityādau | pakṣābhāve sapakṣābhāvāt | tadabhāve ca vipakṣābhāvādapi | mūlābhāveśākhā pallavādyabhāvāt || atha ca bhramimātra prakāśanena ca viṣayābhāvāt tadabhāve ca viṣayyabhāvāditi hi siddham || ata eva ca dharmya siddhervādhānāmānumānatopi na bhavatīti || prakāśamānasadātana nitya vyāpta viśvaika rūparūpe tu siddhe svātmani sāpivādhānāmasiddhā | siddhyati ceti gūruvarājñā | svātmānubhavaśceti siddhoyaṃ vyavahāraḥ || na caitadvinā kāpi yuktirvā bhramimātrapratītiśceti siddham || 77 || 41a) idānīmetannigamayati sarvaṃ || oṃ itthamanyarthabhinnārthāvabhāsa khacite vibhau | samalonirmalovāpi vyavahāronu bhūyate || 78 || itthamanena pūrvoktaprakāreṇātyarthaṃ bhinnāye padārthāḥ | nīlānīlādayaḥ padārthāḥ | taiḥ khacite vyāpte vibhau | ādyeśi vākhye paramatatve svātmani | samalaḥ || ghaṭoyaṃ | paṭoyamityādi | nirmalaśca sohamityādi ca yatkiṃcidasti | śuddhāmaśuddhaṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ ca | tatsarvameva tatraivānubhūyata iti || ayamatrābhiprāyaḥ || śaktiśca śaktimāṃścaiva padārthadvayamucyate | śaktayosya jagatsarvaṃ śaktimāṃstu maheśvara ityanena śaktimātyojaḥ parameśvara iti vedaka iti khyātassa eva | yā cābhyāśaktiriti sāpi vadekāntarbhūtatvena citsvabhāvā bahirapyunmeṣacchajāyā pramaratītyevaṃ citsudhācchajāmātrarūpāṃsaticinmātra rūpaivetinānya dvedyaṃnāmeti bhāvaḥ || tathā ca purastāt || bhāvābhāvāvabhāsānāṃ bāhyatopādhiriṣyate || nātmāsattātatasteṣāmāntarāṇāṃ satāṃ sadetyādinā || tasmāduktaṃ yuktameva || bhinnārthāvabhāsakhacite vibhau | samalonirmalo vāpi vyavahāronubhūyata iti || ityevaṃ siddhaṃ || makurabimbadavabhāsamāne jagatyasminvedya vedakābhimata bhramimātraṃ na kimapi vyavahriyate || yathā gandharvanagaraṃ yathā vārimarusthala ityādināyat prasiddhataramiti bhāvaḥ || tatsiddhosau pramātānāma svātmā maheśvaraḥ || sarvajñātā kartācānubhavitā śiva eveti siddham || iti śrīmadbhaṭṭārakānandanātharacitāyāṃ pratyabhijñākaumudyāṃ navamamāhnikaṃ samāptam || 41b) idānīṃ yadetat samalonirmalovāpi vyavahāronubhūyata ityādi prokta pūrvamasti | tadevamāyeva kramagata pratyakṣā pratyakṣatayā bhāsamānaṃ dhvanodyanyathā || oṃ tātkālikākṣasāmakṣya sāpekṣāḥ kevalaṃ kvacit | ābhāsā anyathānyatratvandhāndhatamasādiṣu || 79 || ayaṃ cātrabhāvābhāvaprakāśaḥ || āndhyabādhiryādi viśeṣā prāptau puruṣasyānubhāvakasyānubhavāḥ pratyakṣatayā ghaṭoyaṃ paṭoyaṃ | nīlamidaṃ | pītamidaṃ | ityādināskulaṃ? bhavatyeva || ādhyabādhiryādimahopādhyabhāvāt || ityevamuktaṃ kvacit || anyatrāparathā ca || āndhyabādhiryatāratasyātvapādhināta evānubhavāḥ pratyakṣagocarā | apratyakṣatāṃ yānti | kutrāpi ca || pratyakṣā pratyakṣatāṃ ca yāntīti || yathā kiṃ śṛṇoṣi | śrutaṃ paraṃ tu mandaṃmandaṃ || kiṃ sṛṇoṣi | kimapi na || evamandhatamasādiṣvapi || dhāvankāryārthaṃ divāpaśyansarvaṃ gacchati || athacotpannendhakāre kimapi na paśyatyapi || tāmasopādhi vṛddhivaśāt || ityanenānubhavasyāyameva viśeṣaḥ || anubhāvakā tu tādṛk svaśuvo | yaśca divāloka viṣaye | vārātraucāndhakāraviṣayā vagāhite sarvasminviśvepi tādṛk svaprakāśabodhakanityanirāvaraṇasarvavyāpi svabhāva iti tatra na kvāpihāniriti | na dvitvaṃ | na bahutvaṃ ceti siddham || 79 || idānīṃ yonubhava rūponubhavātmako bodhastasyā ca na bhedabhrāntiriti darśayannāha || oṃ viśeṣorthāvabhāsasya ca vātadviṣayasya ca sattāyāṃ kvacit || vikalpeṣu bhavedbhāvibhavadbhūtārthagāmiṣu || 80 || yoghaṭomayānubhūtoryaṃstaṃ smarāmi | purastāśca | tamevānubhaviṣyāmi || 42a) ityādau yonubhavassa eva trikālavyāpīnāpi ca tasya bhedaḥ vānubhavasya | vā [ghaṭādeḥ] nubhāvakasya ceti paraṃtvandhata samādau mahopādhivaśād bheda eveti bhāvaḥ || 81 || nanu ca ghaṭapaṭanīlānilādau parasparaviśeṣā viśeṣasrūpapadyatāṃ | pratyakṣatayāsbhaṭanvāt || yatra cāntareṇa | mukhopalabdhistadavabhāsasya | vaicitryaṃ kathamityāha || oṃ mukhādiṣu ca saukhyādi hetuṣvapi ca vastuṣu | avabhāsasya sadbhāvepyatī tatvāttathā sthitiḥ || 82 || yeṣu srakrundanahārādiṣu saukhyādi hetuṣu vastuṣu | ahaṃ mukhī | ahaṃ viśrāmāmi || ityādinā mukhādi hetu ṣvayabhāsasya sadbhāvepi | tathā pūrvavat tatra na sthitiḥ | āntaratvāt | kadāpi tathādi śabdādahitṛṇa kaṣṭakādau duḥkhādi pravṛttau ca satyāṃ | ahaṃ duḥkhīti || tathāpi na pūrvavat || kadākadācidanubhūtatvāt || vānanubhūtatvāt || ghaṭādayastu bhāvāssarvatra sarvadā prasiddhā iti sarvāsvavasthāsu vā sarvatra kāleṣu ca bhātabhāsamāna svabhāvāḥ siddhā iti || mukhādau tadanupayogānnatādṛganubhavabhaṅgiḥ || 82 || atha collekhena yatra mukhādayonubhūyante | tatra ca tathaivasthitirityāha || oṃ gāḍhamullikhyamāne tu vikalpena mukhādike | tathā sthitistathaiva syāt sphuṭamasyopalakṣaṇāt || 83 || evaṃ hi vikalpollekhanenābhijñāte mukhādau sphuṭatvenopalakṣaṇāt tathā sthitirapi tathaivaḥ pūrvavaditi saṃbandhaḥ na kimapītibhāvaḥ || 83 || 42b) evaṃ niścite sarvatra sarvadāntarevasthitau viśvasya siddhāyāṃ bāhyāthavānnāpi bāhyaṃnāpi kimapi ghaṭādivṛtiriktatayā bhātītyāha | nigamanena || oṃ bhāvābhāvāvabhāsānāṃ bāhyatopādhiriṣyate | nātmāsattā tatasteṣā māntarāṇāṃ satāṃ sadā || 84 || ayaṃ cātrabhāvaḥ || sarveṣā cidacinmayānāṃ nīlānilādīnāṃ viśva vaicitrya citritānāmantarevasthitirbahirapi prakāśate || na cāntaraṃ vinābahirbhāvo hi kalpate || kāraṇābhāve hi kāryānudayāt || satikāraṇe kāryasaṃyogāt || ityanayā vyāptyā hetu hetu matoścābheda vivakṣayā siddhaṃ caitat || antare sati bāhyatvaṃ nāma prasiddhamiti bhāvaḥ || tata eva ca teṣāṃ bāhyatvena yā sattā | ghaṭoyamityādinā | sā cā sattaivetyāhuḥ | adhyāsamātreṇa ca sā siddhiḥ | vā gaganabhrāntacitra nagarādivaśceti bāhyanāma na kimapi svarūpa tayā pratibhāti || etaśca pūrvaṃ bahu śa evamratipāditameva || ata evoktaṃ | tatasteṣāmāntarāṇāṃ satāṃ sadeti | tata eva coktaṃ || bhāvānāṃ | ghaṭādīnāṃ | ghaṭoyamityādinā || abhāvānāṃ ca | na paṭoyamityādīnāṃ ca ye vabhāsāḥ avabhāsanaṃ || pratyakṣatayā | ayaṃ | sa ityādinā pratītiḥ teṣāṃ ca bhāvābhāsānāṃ | abhāvābhāsānāṃ ca bāhyatā | yā ayamidamityādinā | sā copādhiriti kathyatām || na ca tatvarūpatā teṣāmiti vakṣyate ca voktaṃ ca || tatsiddheyaṃ daśā || antarasthitānāṃ bhāvānāṃ bāhyatāpi prasiddhā bījāṅkuravat siddhā | vāma yūrātā?rasavaśca suvarṇatāra tasyādinā ca || 43a) asadakaraṇādupādāna bha? na haṇāt sarvasambhavā bhāvāt | śaktasya śakyakaraṇāt kāraṇabhāvāśca satkāryamiti sāṅkhyā vivekavantaḥ || 84 || ata eva ca | oṃ antaratvāt pramātraikyenaiṣāṃ bhedanibandhanā | arthakriyāpi bāhyatve sā bhinnābhāsabhedataḥ || 85 || āntaratvena ca pramātraikyena caiteṣāmartha kriyābhedanibandhanā | sati bāhyatve ca sā bhedanibandhanārtha kriyābhinnāva bhāsa hetutayā na tu svata iti sambandhaḥ || 85 || ata eva ca || oṃ vikalpayoyamullekhaḥ sopi bāhyaḥ pṛthak prathaḥ | pramātraikātsyamāntaryaṃ tato bhedo hi bāhyatā || 86 || antaryaṃ tu pramātraikātmyamiti hi siddham | tatopi bhedastu bāhyateti kathyate || yatastu yo yamullekho vikalpaviṣaye | etat | idaṃ | ayamityādinā | sopi cāntaratvesati bāhyaḥ | pṛthaktatheti kathyate iti sarvamevāvadhātam || 86 || tasmāt tadullekhādi sarveśvara mahimnaivatadicchayaivetyāhuḥ || oṃ ullekhasya mukhādeśca prakāśo bahirātmanā | icchātobharturadhyakṣa rūpokṣādi bhuvāṃ yathā || 87 || evaṃ hi satyāntaratve yā bāhyatayā sthitirvā prakāśādinā | vollekhādinā ca | mukhaduḥkhādeḥ | mukhyahaṃ | duḥkhyahaṃ vetyādinā ca | sā ca bhartarātmanacchāta eva | paśyaśchyaṇunspṛśanjighrannityādi nānā vṛtyā | yathā kṣādi bhuvāṃ madhyakṣarūpaḥ | dṛṣṭo mayā | śruto vā | ghrāto vā | āsvādito vā | spṛṣṭo vetyādinā ca evaṃ yatkriyate svacchayātmā maheśvarastat kriyata eva || 87 || tasmādevameva pūrvoktaṃ nigamayati || oṃ tadaikyena vināsti 43b) saṃvidāṃ lokapaddhatiḥ | prakāśaikyāttadekatvaṃmātaikaḥ sa iti sphuṭam || 88 || tat tasmādhatoḥ | anubhavasmaraṇādau yaddhodhaikyaṃ | ya evānubhavaḥ | tadeva hi smaraṇāṃ | yaścasmaraṇaṃ | tadeva ca purastāt || ityanena yo bodhobodhābodha gṛhītā pramāteti sa eka kathyate || sa ca sarvatrānusyuta eva || tathā ca jāgradādi vibhedepi tadabhinne prasarpati | nivartate nijānnaiva svarūpādupalabdhyataḥ || ityādi spande | tasmātprakāśaikyāt | sarvatraikatvameva siddham | darpaṇaṃ nagaravat || yataśca tena vināse vidāṃ jñānānāṃ lokapaddhati vyavahāraḥ lokapaddhati vyāpāropagamopi ca nāsye veti niścayaḥ || ityevaṃ pūrvoktaṃ bodhalakṣaṇokyaṃ paścāt sūcitaṃ sāvadhānatayeti siddham || 88 || tasmādevameva siddham || oṃ sa eva vimṛśyatvena niyatena maheśvaraḥ | vimarśa eva devasya śuddhe jñānakriye yataḥ || 89 || sa eva hi bodhovimarśaśaktibhāk niyataṃ | maheśvara iti kathyate mahānnaiśvaryamaya iti kathyate || yataśca svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ vidvaratyathā | prakāśortho paraktopi sphuṭikādijaḍopamaḥ || etadeva ca tasya vimarśonaṃ nāma || ekohaṃ | bahusyāmiti | sa aikṣata bahusyāṃ prajāyeyeti || evamahaṃbhāvanayā vimarśaḥ || tataścāhaṃ karomi | ahaṃ gacchāmi || ahaṃ jānāmīti yo vimarśastacchaktimānnasau jayati | ye naiva ca vimarśena sṛṣṭi sthiti pralayapidhānānugrahānkarttamakarttamanyathā karttaṃ śakta iti | tena ca sa eva hi vimarśonāma tasyevaṃ tu tasya parameśvarasya śuddhe svasvabhāvavannirmale jñānakriya eva vayatohetoḥ || jñānaṃ ca kriyā ca | ta eva hi jñānakriye | yatopi vimarśena jānāmīdaṃ | karomi cedamiti ca || jānātyeva || karotyeva ca || ityevaṃ śuddhasvarūpa eva prabho jñānakriye śaktī svātmano bahudhā sampādanārthaṃ svopakaraṇe mate || 44a) iti tadanena sarvoyaṃ bhāvanāśiḥ || jñātamidaṃ mayā | ghaṭoyamiti || tataśca jalāpahāraṇo kriyāmayaṃ karotīti jānāti ca karoti ca tat tat kriyāmātramapi || ityevaṃ tasyātmanassvasvabhāva siddhe jñānakriyākhye || ta eva ca svātmana eva svataḥ siddhe | pratyakṣatayā | ghaṭoyamiti jñātvā karomīti ca jānāti | vā karomi ca || ityevaṃ sarvamidaṃ viśvaṃ jñānakriyāmayameveti bhāvaḥ || evaṃ cādau kartari jñātari svātmanyādi siddhe maheśvare || ityādinā | paścāśca vimarśa eva devasya śuddhe jñānakriye yata ityantena ca jñānakriyā sampuṭitatvena śāstramidaṃ gumphitamitibhāvaḥ || anenaiva ca tātparyeṇādāvapi parameśvare siddhe | kartarijñātarisvātmanītyādinā || paścāśca pramātraikyāt tadekatvaṃ mātaikasatati sphuṭamityantena ca tasminneva ca siddhe śivaśakti tatva dvayamekatra siddhamiti bhāvaḥ || śaktiśca śaktimāṃścaiva padārtha dvayamucyate | śaktayosya jagatkṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvara ityanena śivaśakti dvayamevasiddhamitibhāvaḥ || tadā varaṇakamevavedaṃ sarvamiti ca tātparyārthaḥ || ayamatrabhāvaḥ || svapadāsvaśiracchāyāṃ yadvallaṅghittamītyate | pādot deśeśiro na syāt tatheyaṃ baindavī kalā || ityevaṃ svarahasyodghāṭanaṃ svarahasyena vicārya | rahasyaṃ rahasyodghāṭanaṃ ca manasaivabhāvyamiti bhāvaḥ || śubhamastu sarvajagatāṃ || 89 || āditaḥ || 44b) iti śrīmadbhaṭṭārakānandanātha racitāyāṃ pratyajñākaumudyāṃ daśamamāhnikaṃ samāptimagamat || ityevaṃ jñānādhikāraḥ sampūrṇīkṛtoyaṃ vivṛtikaumudyāṃ bhaṭṭārakeṇataruvaracaraṇarajaḥ prabhākaradhvastatamomohāndhyavilasaścidānanda laharībhareṇa | śubhāyāstutamām || oṃ itthaṃ jñānādhikārasya yathā buddhyanusārataḥ | bhaṭṭārakānandanāthairkṛtā vivṛttiruttamā || 1 || bālabodhanaśīlākhyāmadhurā saralākṛtiḥ | tat tad guptārthatiramāgrāṅkuśākarṣaṇaśālinī || 2 || itthamasaṃskṛta durvacanāndhyondūlanaika caturāśubhasārā saṃskṛtāḍhyavacanaivṛtabhārājñānavajjanamanaḥ | kṛpārā || 3 || śrīprabuddhaparamāmṛtadhārāhya prabuddhasarasīkṛta kṣārā | sajjanaistu svavacaḥ kṛtahārāsvaprabuddhakṛtamohanamārā || 4 || śaktipātacidambhodhirasāsvādamanīṣayā | śrīmadbhaṭṭārakenāpi kṛtoyaṃ vivṛti śramaḥ || 5 || evaṃ jñānādhikārosau jñānaśakti sphuradvapuḥ | śrīvidyāyāḥ kaṭākṣeṇa bhūvādvighnaughaśāntaye saṃvatsare guṇamunyaṅkite tathā nabhasya kṛṣṇepi caturdaśīti || thau | madhyāhnadiṣṭepi tathāmaghodaye jñānādhikāroyamagāt samāptim || evaṃ pūrvāvamāreṇa jñānaśaktiḥ | parīkṣitā | athā paranumātreṇa kriyāśaktiḥ parīkṣyate śubhamastu sarvajagatāṃ parahitaniratābhavantu bhūtagaṇāḥ || doṣāḥ prayāntaśāntiṃ sarvatrasukhībhavantu lokāḥ || śubhamastusādhakānāṃ || 45a) oṃ namaḥ śrīvidyāpādukābhyaḥ || śrīguruvaracaraṇebhyo namaḥ || oṃ namaskṛtya parāṃ vidyāṃ śrīsambhuṃ śaṅkaraṃ paraṃ | gurunāthaṃ gaṇapatiṃ nutvā sarvārtha siddhidam || 1 || jñānādhi kāramāloḍya viviśya ca punaḥ punaḥ | sampūrṇīkṛtya ca tataḥ pūrvaśāstravidāgamaiḥ || tasmādaṅgaṅgi bhāvena sāhacāryāḍhatonyathā | kriyādhikāraṃ prakaṭīkramo gurvājñayāvayaṃ || 3 || jñāne siddhe tatpurastāt kriyāpyāvaśyakīmatā || jāte jñāna kriyā tatra siddhaivaniyatikramāt || 4 || proktodānīṃ kriyānāmakriyājñānārtha rūpiṇī | tadidānīṃ pravakṣyāmaḥ kriyādhikārasantatim || 5 || oṃ ata eva yadapyuktaṃ kriyānaikasya sa kramā | eketyādi pratikṣiptaṃ tadekasya samarthanāt || 6 || yaścaivamanyamatādibhiḥ pūrvoktaṃ | ekasya ca parameśvarasya sakramayākriyayā kathaṃ sambandha ityādinā pūrvaṃ | tacca pratyuktameva || dūrīkṛtamiti bhāvaḥ || paścādanyonyapraśnottaratayā caikasyaiva bodhasvarūpa svātmaparameśvarasya samarthanāt | ityuktameva || vakṣyate ca || itthamanenaikasyānekena sambandhaḥ kathamiti yattanna | ayukteriti siddham || nanveka eva maheśvara ityetthaṃ siddhe | kriyāyāścāneka kālākāravidhānabhaṅgyā svarūpa niṣpatteḥ kathamekasyasiddhasyānekayā sambandha iti tathāpi sa eva virodhaḥ punarapyāpateta || itthaṃ kimapi nāyātam || atrocyate || sadyekasminneva maheśvare siddhe | nāpikaścidvirodho nāma mūlasthitā caikatvena || 45b) nānānekatvavirodhābhāvāt || yathāvṛkṣādayaḥ | tatra mūle siddhe vṛkṣāḍhau śākhādīnāmanekatva vidhānaṃ siddhameva || [atha śrīmālinī vijayottare || yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī | icchātvaṃ tasya sā devi * *? pratipādyate | 1 || saikāpi satyanekatvaṃ yathā gacchati tacchaṇu | evametaditi jñeyaṃ nānyatheti suniścitaṃ | jñānī? jagantyatra jñānaśaktitri? gadyate? | evaṃ bhavadvidaṃ sarvamiti kāryo dukhī?yadā jātā tadaiva tattadvat kurvantyatra kim? mat | evaṃ yathādvirūpaiva punarbhedairanekadhā matojādhivaśādyāti cintāmaṇiriveśvarī | tatra tāvat samāyannāmatṛbhāvaṃ vibhidyate | dvidhā ca navadhā bhedaiḥ paṃcāśatvāsamālinī || ityādinā prakāśitayomarthaḥ śrīmanmālinī vijayottare ||] jātaśca pūrvaṃ siddhāntī kṛtameva || yathā vaiyākaraṇādau || yathā cā laṅkāraśāstrādaurasabhedāḥ || akārādīnāṃ cāṣṭādaśabhedāni || ityādinācaikasya bahavobhedā yathā pūrvaṃ pratipāditāḥ | tathā brahmaṇopītyādinā proktameva pūrvaṃ tathaikasyaiva maheśvarasyānanta kriyābhedamātreṇāpi yojanānnadoṣa ityarthaḥ etaśca pūrvaṃ saṃskartā ityādinā pratipāditameva paścānniścayenaikasyaiva bodhābodha svabhāvasya samarthanān tadeka evāsau nānāśakti cakraṃ bhajanne evāhamityata idantāspadāroha samarthanāt || ityanena cākramosau kramaprāptaṃ śaktidvayaṃ jñānakriyākhyaṃ bhajata iti bhāvaḥ || 1 || nanu cākrama svabhāve parameśvare bhagavati kathaṃ sa kramatvaviruddha saṃyoga iti || parasparā vyāpti hetu prasaṅgāt || agnināsiñceditivat || tadyaduktaṃ || akramasya sa kramatva saṃyogādidyādinā || ityāha || oṃ sa kramatvaṃ ca laukikyāḥ kriyāyāḥ kālaśaktitaḥ || ghaṭa tena tu śāśvatyaḥ prābhavyaḥ syāt prabhoriva || 2 || tatra yadā prabhuḥ spandanamātreṇonmeṣadamayā viśvamutpādayittumutsahate | tadādāveva jñānakriyātmakaṃ śakti yagalaṃ parasparaika svabhāvamapi bhinnākāratayā bhāsayati | tadāsya prabhormāyā saṃparkāda vidyākhyayāniyatyā ca yajjñānakriyātmakaṃ śaktiyugalaṃ tanniyati pūrvakatayā sthūlamityucyate || tasyaiva ca sa kramatvamiti kathyate | ata eva coktaṃ || sakramatvaṃ nāma laukikyā niyati śaktyā vṛtāyāḥ kriyāyāḥ kālaśaktisaṃyogena ghaṭate || āsīt || syāt | vartate vā | ityādikālākāreṇa || na ca tacchāśvadyānityāyāḥ prābhavyāḥ | prabhoriyaṃ prābhavī || tasyāḥ || sūkṣmāyāḥ | ahannāmayya iti | prabhoriva yathā na deśakālākārādi sa kramastathā || 3 || 46a) idānīṃ kriyā yā aṅgāṅgibhāvena kālādīnnirūpayati kriyādhikāraprastāvāt || oṃ kālaḥ sūryādi sāñcārastat tat puṣpādijanma vā | śītoṣṇa vātha tallakṣyaḥ krama eva sa tatvataḥ || 3 || tatra ye niyati śaktipariniṣṭhitāḥ sūryācandra | sahakāramallikā kuṭajādi | śītoṣṇādi parabhyatamadavilāsādiya ityādinā yaḥ kālaḥ parisamāpyate | dine sūryaḥ | rātro ca candramā | padmātyāṣāḍhaśrāvaṇādau || mallikādīni śrāvaṇe | kuṭajāni jyeṣṭhe | parabhyatamadavilāsāni | vasantādau || śaityaṃ codagayane | auṣṇyaṃ ca dakṣiṇāyane ca || ityevaṃ yaḥ kramassa kāla iti kathyate || saiva ca kriyā śaktiriti cocyate || 3 || idānīṃ kālādīnāṃ kramonirūpyate || oṃ kramobhedāśrayobhe copyābhāsasadasatvataḥ | ābhāsasadasatve tu cittābhāsakṛtaḥ prabhoḥ || 4 || ghaṭaḥ | paṭaḥ | nīlaṃ | pītaṃ ca | ityādinā ca yo bhedobhedāśrayaḥ | sa krama iti kathyate || sa bhedaścābhāsa sadasatvataḥ || iha bhūtale ghaṭosti | iha ca nāstīti | evaṃ yadā bhāsasadasatvaṃ | sa eva hi bhedonāma || ābhāsasadasatve ca prabhonmaheśvarasyecchāmātra kṛta eva || nānyatheti siddham || 4 || taścitrābhāsatvameva darśayati || oṃ mūrtivaicitryato deśakrasamābhāsayatyasau | kriyāvaicitryanirbhāsāt kālakramamapīśvaraḥ || 5 || padārthasya svarūpaṃ mūrtiḥ | tadvaicitryeṇa yaḥ deśa kramaḥ | etat gṛhaṃ | etat prāṅganaṃ | iyaṃ ca vipaṇiḥ | etadutyānaṃ | etaścāraṇyāṃ ityādinādeśakramamābhāsayati || tathā kriyā vaicitryeṇa ca kālakramamābhāsayati | tat tanmūrtau vā deśe ca yaḥ kramaḥ sā kriyetyucyate || tatve citryeṇa ca kālakramamapyābhāsayati || kṛt'm mayā karomyahaṃ | 46b) kariṣyāmi cāhamityādinā ca kālakramamapiśvenābhāsayatyasau || ityevaṃ kriyāśaktinirūpaṇameva || 5 || evaṃ sarvatrayaḥ kramābhāsana kriyātmakaḥ sa ca kāla vaśaga eveti darśayannāha || oṃ sarvatrābhāsabhedopi bhavet kālakramākaraḥ vicchinnabhāsaḥ śūnyādermāturbhātasyano sakṛt || yaśca sarvatrabhāsabhedassa ca pūrvoktaḥ kālakramavaśaga ityarthaḥ || paraṃtu śūnyādervicchinnabhāsaḥ || dehe buddhau | atha prāṇe | kalpitenabhasi ca pramātṛtvenāhamiti vimarśonya viporunāt | vikalpa evetyādinā pūrvameva yacchūnyā bhāsādi | tasyaiva cā bhāsabhedaḥ || nānyasya ca pramāturbhātasya sakṛt || avicchinnabodhātmakasya svātmana ityarthaḥ || tasya ca tat sparśābhāvādambhojadalavadapsu || 6 || tasmādevamevāha || oṃ deśa kramopi bhāveṣu bhānti māturmitātmanaḥ | svātmaiva svātmanā pūrṇābhāvābhāntyasi tasya tu || 7 || mitātmanastasyaiva śūnyādeḥ prāmāturdeśakramādibhāsate || svātmanā pūrṇāhantā camatkāramayāḥ pūrṇāśca bhāvābhāntyamitasya | aparimita svasvabhāvasya | pramaśivasya svātmana iti bhāvaḥ || 7 || etat krameṇa ca yatpratijñātaṃ | taddṛḍhayatuṃ nigamayati || oṃ kintu nirmāṇaśaktiḥ sādhyevaṃ viduṣa īśituḥ parameśvarecchayaiva tathā vijñāna vijñeya bhedo yadavabhāsate || 8 || yadevaṃ karotītyādi kṛtyaṃ kiṃcit tat sarvaṃ parameśvarecchayaiva | tathā ca vijñāna vijñeyādi ca yattadapi tadicchaiva taṃ vinātṛṇamapi kuṣṇī kartumasamarthaḥ kaścit paraṃ tu tadicchavaiva || yadbhvati || tadbhavatyeva | yannatanneti bhāvaḥ || 8 || iti śrīmadbhaṭṭārakānandanāthakṛtāyāṃ pratyabhijñākaumudyāṃ kriyādhikāre prathamamāhnikam || 47a) idānīnīṃ kriyāvadanyepi sambandhādaya ekāneka viṣayā api satyā eva | dṛṣṭaviṣayopayogyādṛḍhāḥ sthirā ityarthaḥ || sarvadopayogināmeṣāmartha vatvenāpariharaṇīyatvāt || tadetepi satyā anyacedvicandrādayaṃ satyā ityarthaḥ || ityevaṃ sūcayannāha ca || oṃ kriyā sāmānya sambandha dravyadikkāla buddhayaḥ | satyāḥsthairyopayogābhyāmekārokāśrayāmatāḥ || 9 || ete sarvesāmānyādayaḥ kāryopayoginomatāḥ || ataśca satyāścate || paraṃ tu | ekānekāśrayā matā iti bhāvaḥ || tathā hi || caitro vrajati | taṇḍulā viklidyante edhājvalanti | ityatraikāneka rūpaścaitrādibhāvaḥ || tatra tat taddeśakālākārabhinnośau citrādi rūpaścaitroneka svabhāvopi | ayaṃ caitra ityeka rūpatāmaparityajan bhāsate | sa evāneka rūporthaḥ kriyeti || tathaiva ca pratibhāsāt paramārthikī || satyā tatraikāśravaścaitraḥ || anekāśrayāṇi ca taṇḍulādīni || vā dvicandrāditāni ca sthairyopayogābhyāmekānekāśrayāṇimatāni || ityanenāpi kriyāpacanādi sādhyata eva || iti kriyopayogārthametadyukta muktamityarthaḥ || 9 || itthaṃ kriyānantaraṃ sāmānyaṃ kathayati || oṃ tatraikamāntaraṃ tatvaṃ tadevendriyavedyatām saṃprāpyānekatāṃ yāti deśakālasvabhāvataḥ || 10 || ekamevāntaraṃ tatvaṃ nāmajaḍubodharūpaṃ | tat tadindriyavedyatā | ghaṭoyamityādi vṛtyāsaṃprāpya | anekatāṃ bhajata eva || tat tadanu vṛtta eva bhavati || deśakālādi svabhāvānuvṛtteḥ || 10 || 47b) ityevaṃ bāhyābhyantarasthūla sūkṣmanirvikalpa sa vikalpādikarmādikalpanāmana eva karotīti vadati kramaprāpteśca || oṃ taddvayālambanā etāmanonuvyavasāyisat | karotimātṛvyāpāramayīḥ karmādikalpanāḥ || 11 || evaṃ satimana antaḥkaraṇarūpo bāhyāntaścaraṇaśīlaḥ pramātṛvyāpāramayīḥ karmādikalpanāḥ karoti || sarvatra kriyādāvanuvyavasāyisat bāhyāvyantarakā *? cayati || ityādinivṛttaṃ sakṛ?miti || 11 || idānīṃ sambandhamapi vyanakti kramaprāptaṃ | oṃ svātmaniṣṭhāviviktābhābhāvā eka pramātari || anyonyānvaya rūpaikya yujaḥ sambandhadhīpadam || 12 || sāmānyaṃ pradarśya sambandhaṃ darśayannāha || ghaṭādayo hi bhāvāviśvavaicitryacitritāḥ svātmāṃśaniṣṭhā eva || ghaṭo hi ghaṭa eva || nīlamidamiti nīlameva || pītamidaṃ iti ca pītameva || raktamidamiti ca raktameva | na ca pītaṃ nīlaṃ | vā raktaṃ || vā na sitaṃ | nīlaṃ vā raktamityādinā ghaṭādayobhāvāssvātmaniṣṭhāḥ svātmāśaniṣṭhā eva | pūrvoktatvāt || tathā viviktābhāḥ | ghaṭoyaṃ paṭoyamityādinā sphuṭāvabhāsamānāḥ | tepi caikapramātari svātmani bodhātmakenyonyānvaya rūpasya vadaikyaṃ tadbhājobhajanaśīlāḥ bodhastu jānāti ca karoti cetyādi yuktyā yadevetajjānāti | vā karoti caika paramārtha rūpassan | tatrayoyaṃ jñānajñeyasambandhassa evānyonyānvayaḥ || 48a) jñānasya hi jñeye naikyapopatteḥ || jñeyasya vā jñāneneti || tathā hi || jñātoyaṃ mayā ghaṭa iti || ityevameka pramātari jñānaviṣayehamiti svarūpe yā viśrāntissaiva ca sambandhaḥ parasparamiti kathyate na cānyat || atha ca de || va || da || *? || *? || gāṃ || ā || na || ya || ityanena prahare || prahare || asahoścāritā nigāmānayedyādīni padāni na vākyam || sānnidhyābhāvāt || ityanena sānnidhyābhāve yogyatā bhāvāt tadabhāve lokavyavahārānutpattestataśca sarvaṃ jagadandhatamasaprakhyamiti na kiṃcidavaśiṣyate || tata eva ca || devadattagāmānaya || ityanena | bho devadatta | tvaṃ | gāmānaya || iti sānnidhyena ca yogitayā | yogyatot pattessambhavāśca sarvatreti siddhoyaṃ lokavyavahāra hetuḥ sambandha iti || 12 || idānīṃ kramaprāptaṃ sāmānyaṃ darśayati || oṃ jātidravyāvabhāsānāṃ bahirapyekarūpatāṃ vyaktyaikadeśabhedaṃ cāpyālambante vikalpanāḥ || 13 || yathā go vyāvṛttitvaṃ gotvaṃ || itthagotva sāmānye siddhe | tatra ca gotvamidaṃ || ityanenābālyavṛddhāntaṃ sarvaṃ gotvamiti kathyate || atha cānena śuklādi kṛṣṇāntaṃ sarvavarṇamayaṃ gotvamiti ca kathyate || ityanenaika rūpatvaṃ || atha ca vyaktidvārā śūklāgauḥ | vṛddhāgauḥ || kṛṣṇāgauḥ || ityanena vyaktibhedenāpi svātmāṃśapariniṣṭhitereka bhedaṃ ca vikalpanā ālamba ityevaṃ kriyāśakti prasaraścaitadaṅgāṅgi bhāvena || 13 || nte || oṃ kriyāvimarśaviṣayaḥ kāraṇyānāṃ samanvayaḥ || avadhyavadhisadbhāvānvayā lambādigādidhīḥ || 14 || tatra vimarśaviṣayaḥ kriyetyucyate | karomyahaṃ hataṃ vā mayeti vimarśaḥ kriyeti || athavā kārakānāṃ taṇḍulādīnāṃ samanvayaḥ | pacanakriyetyucyate || atha ca iyatparimitaṃ staṃ?nanamāśridya ghaṭoyaṃ tiṣṭhatīti | ityanenayaḥ sambandhasma evā lambanaṃ yasyāsmā ca digādidhīḥ | iyatparimitā hi pūrvādik itādinā || ityanena vimarśaviṣyaḥ | kārakānāṃ samanvayaḥ kriyetti | pacana kriyāvattaṇḍulādinā || athavā vadhyavadhyasadbhāvānvayādigādīdhīścatibhāvaḥ || 14 || evamekāneka rūpaireva kriyādibhiḥ pramāturyaḥ kriyāsaṃvādo vyavahāra tavā | sacana bhrama iti brāntiṃ bhindannāha || oṃ evamevārtha siddhiḥ syānmāturartha kriyārthinaḥ | bhedābhedavatārthena tena na bhrāntiridṛśī || 15 || evamevārtha kriyārthinaḥ pramātureva | ghaṭha mahaṃjānāmīti | jñātāsan | tat siddhirasye veti hi *? ṭoyamartahḥ || sarvatrānu syūta evāsau svasvabhāvātmā bodhābodhasarūpaḥ | ahaṃ jānāmīti | paśyāmi | śṛṇomi | ityādi vindannapi jñātā | kartetyucyata eva || tasamadartha kriyārthinaḥ prayojanasiddhistātkālikī | bhedābhedamayenārthena | ghaṭādabhinnena | anyebhyathca?bhinnena ghaṭādinā | tasmādevaṃ na bhrāntiriti bhāvaḥ || 15 || iti śrī madbhaṭṭārakānandanātharacitāyāṃ pratyabhijñā kaumudyāṃ kriyādhikāradvitīyamāhnikam || tasmatkriyāsambandhādi buddhayo na bhrānti svabhāvā iti siddham || 49a) evaṃ kriyā sāmānyasambandhādināyā pramitiḥ sā ca na bhrāntiriti sāpramaiva dṛḍhayati || dvābhyāṃ || oṃ idametādṛgityevaṃ yadvaśādvyavatiṣṭhate | vastu pramāṇaṃ tat sopi svābhāsobhiravodayaḥ || sonatastathā vimarśātmā deśakālādya bhedini | ekābhidānaviṣaye mitirastunyabādhitā || 17 || idaṃ ghaṭādi syāt | etādṛ *?rimitaṃ | itetadya svapādasti bhāti ca | tadvastu āptamāṇaṃ tat ayamidametādagiti pratyakṣeṇa darśanāt || ityanena ca somyā bhāsobhinavodaya iti | cedasaṃ utthitastaraṅga iva cidghanaḥ sa evacāntarvimarśātmā vimarśasvabhāvaḥ | svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viddharanyatheti pūrvamuktatvāt | tattatra caikābhidhāne ghaṭoyamityādau sāprakāśātmāmitiḥ pramitiḥ | ghaṭādau vastunyā vādhita viṣayeti sarvasaravasyam || tathā ca || spande || jāgradādi vibhedepi tadabhinne prasarayatiti vartate nijānnaiva svabhāvādupalabdhyata ityādinopalabdhātmā sarvatrānusyuta evetyarthaḥ || 18 || evaṃ tatra pramāsāyathābāhyāvedakakaraṇādi nānādvena nānādvameva ca sā bhajata eva || na ca tasya vedakasya tattvato bheda ityāha dvābhyāṃ || oṃ yathā na ci yathārthinyaṃ yathā vyutpatti bhidyate | ābhāsopyartha ekasminnanusandhānasādhite || oṃ dīn*?vyattovya? puruṣadhūma candralatādibhiḥ | yathā vabhāsābhidyante deśakālavibhedinaḥ || 19 || yatra rucistatra ca vidhirityanena yathāruci | vāyathārthitvaṃ | vāyathā vyutpatti nānātvena cābhāsā ekatvenāpyanekasthityā bhāsante || tadanekatvameva hi darśayati || yathā sāyaṃ sandhyārigīlābhramaṇḍala 49b) prakāśita raktanīlapītādi nānāvaicitryeṇa | hastirathaśvasadātigau rathavāhā svavāhakhaṅga carmadharādi nānā vaicitryeṇa cābhāsabhedābhānti kāraṇākṣi sāndyādi rāhitye naiva ca || tathā ca bhojanekā sarvatra prasiddhaikā ca | tatra yathā ruci yathārthitvaṃ | yathā vyutpatyā ca | rucirābhāsabheda ekasminneva ca bhojanārthe | bhidyate nānā tvena | tadyathā | kaścidbhūñjati | anna kaści khecaryādi kaścidapūpādikaṃ | kaścidmāṃsādi? | kaściccaśākādi || kaścitkenāpi prakāreṇa | kaścitkenāpi prakāreṇāparathā ityevamekasminnarthenusandhānasādhite | ābhāsabhedābhidyanta eva | atha ca | pūrvoktā bhramaṇḍaladattāgninādīrghavattarū?dhva | puruṣākṛti | dhūmacandralatādi viśeṣainābhāsabhedābhidyate eva | 19 || athānyathāpi vaṇāyati || oṃ tathaiva sarghaṭadravyakāñcanojjvalatādayaḥ | ābhāsabhedābhinnārtha kāriṇaste padaṃ dhvaneḥ || 20 || tathā ca ghaṭaduvyonāmakenāpi jalānayaṃnārthaṃ | kenāpi na yanārthaṃ ca kenāpi nadīpāna prataraṇārthaṃ ca kenāpi kasyāpi ghaṭābhāvāttadarthaṃ ca | kenāpi malāpaharaṇārthaṃ ca | tathā ca kāñcanamapi | kenāpi kaṭakārthaṃ | vāktaṇḍalārthaṃ | kenāpi mudrikārthaṃ | kenāpi parārthamityādinā | evamujjvalanīlapītādayaḥ | kasyāpi vastrārthaṃ | kasyāpyanyadarthamityevamādaya ābhāsabhedābhinnārthakāriṇo matāḥ | paraṃtu dhvaneḥ śabdavyāpārasya padaṃ śūnaṃ | tenai ca tatpravṛtteriti bhāvaḥ paraṃtu teṣāmābhāsabhedānniyatārthakriyā || iti vadati || svayena || 50a) oṃ ābhāsa bhedā svasthānāṃ niyatārtha kriyāpunaḥ | sāmānādhikariṇyena pratibhāsādabhedinām || oṃ mṛthasdīpaprakāśānāṃ srotamāṃsāgare yathā | aviruddhāvabhāsānāmekakāryā tathaikyadhīḥ || 22 || ayaṃ ghaṭaḥ | ayaṃ paṭaḥ | idaṃ nīlaṃ | idaṃ ca mītaṃ || ityādi nānātvena yadetadviśvamābhāti ca | tanniyatārtha kriyāmātrameva | niyatārtha kriyāmātrameva hi prayojanaṃ vidheravandhye sphatayeti sthitam || yadā ca sarva metadabhidheyaṃ prameyatādhi rūḍhaṃ, pṛthag bhūtamanubhavayathādhi rūḍhamanubhavindatāntatmagraṃ cinmayameva svapnakāśaika vapuṣaṃ sāmānādhikāriṇyena sthita sadabhedinaṃ niyatārtha kriyāmātrabhagnavṛttamapi sarvasyāsya cinmayatvena sphuraṇāt || tadeva ca darśayati || yathā dīpādi prakāśānāṃ | prakāśāntavarti prakāśāntaritaprakāśasaṃcayānāṃ yathaikyadhīḥ aikyadhiyaiva hi prakāśānāṃ dīpa iti saṃṅkhyayā pariniṣṭhita ghaṭādi nānā vaicitryāt bhinnānāṃ ca teṣāṃ tathā tvāvagamā bhāvāt | evaṃ ca māgate samudrādau srotasāṃ ca | evaṃ ca teṣāmaviruddhāvabhāsānāmekādhīḥ | dīpoyamiti | prakāśakassarvatra || sāgaroyamiti vā | srotasāmaikyadhī viṣāyāśca || atrāyaṃ bhāvaḥ | ābhāsena bhedaviśeṣadhiyāniyatārtha kriyāsāmānādhikāriṇyena cābheda viśeṣadhiyāniyatārtha kriyeti hi sthitam || 22 || 50b) nanu tatsthitameva dṛḍhatayā baudhamatena yadātmaniramanaṃ | yaśca vasthanāṃ niyatārtha kriyā svābhāvikā sā ca bhavatyevā vaśyakatayā tatkiṃcidātmā parameśvaro nāmayonubhavitā | iti hi sthitaṃ || ityāha | oṃ tatrāviśiṣṭhe vahnyādau kāryakāraṇato dhyatātā | tattaśca dārthatādyātmā pramāṇādekato mataḥ || 23 || yatra dhumastatrāgniryathā mahānasaḥ | parvatoyaṃ vahnimān dhūmavatvāt || ityevamaviśiṣṭhe vahnyādau gandhavatī vā pṛthvī | yatra yatra gandhavattvaṃ | tatra tatra pṛthvītvaṃ || vāśīta sparśavatya āpaḥ || ityādau ca kāryakāraṇa bhāvaḥ | tathoṣṇatādi ca | puruśca tatttacchabdārthayo dvarthamaṃ vā | ekataḥ pramāṇā deva svātmanaḥ prakāśasvarūpādabhimataḥ | tena vināsiddheriti hi sthitam || jānāmyahaṃ, karomyahaṃ gacchāmyahaṃ | supāmyahamityānā kartṛtva pravṛtteḥ || tatsarvamevasvātmano vaśyamiti kāraṇa kāryayossaṃgateriti bhāvaḥ | tasmādekata eva pramāṇāditi hi proktamiti || 23 || ata eva cāha || oṃ māturdeśādikādhyakāntara bhinne svalakṣaṇe tātkālikī pravṛttiḥ syādarthinopyanumānataḥ || 24 || tatra mātuḥ pramātu svātmanaḥ | svalakṣaṇe svalakṣaṇā bhāsaviṣayepi jñāne tātkālikī pravṛttiḥ svābhāvikasambandha saṃbaddhaviṣayatvāt || evaṃ cānumānatopi || nahyanumānaṃ nāma kiṃcitpratipramātṛtayā bhavitumarhatīti siddham || 51a) nāpi ca svalakṣaṇādau pramātā svātmanāpi prakāśako bhavitu marhatīti ca || tatsthitoyaṃ sarvatra pramātṛ rūpoyamātmānubhaviteti cālaṃ || 24 || idānīmanekapramā sthityānekānubhavatvasiddhāvamitasyaivāni vāritamekapramātṛtvamiti darśayati || oṃ dūrāntikatayārthānāṃ parokṣādhyakatātmanā | bāhyāntara tayārthānāṃ vyañjakasyānyathāpivā || oṃ bhināvabhāsa cchāyāyāmapi mukhāvabhāsataḥ | eka pratyavamarśākhyādekatvamanivāritam kutraciddūreṇa | viyatimatattrī | kutrāpyanti kena ca locanasthāñjanavat || parokṣatvaṃ nāma || vedānti matāntarbhāvi brahmavat || aparokṣatvaṃ ca | ghaṭoyamityādivat || vādhya ca śoṣādi pīḍā | ābhyantarīmānami pīḍā ca || tathā vyañjakasya ca locanāderanatva badhiratvādeḥ || evamanena bhinnāvabhāsacchāyāmapi svātmana evānubhavituḥ pramāturekatvamanivāritamiti saṃbandhaḥ || tathā ca | darpaṇa bimbeṣadvannagaragrāmādi citramavibhāgi | bhātivibhāgenaiva ca parasparaṃ darpaṇādapi ceti || tasmādevameva || oṃ arthakriyāpi sahajānārthānāmīsvarecchayā niyatā sāhitenāsyanā kriyātonyathā bhavet ghaṭāmānaya ghaṭaṃ naya | ityādyartha kriyā sahajāna ghaṭādeḥ | api tu yadyanubhavitāyacchettatmāsiddhā na tu svata iti parameśvara eva sarvatra heturiti siddhoyamupadeśaḥ tasmānnaghaṭabhaṅgadinānyathābhavat || 29 || 51b) nanu pade tatproktaṃ || ābhāsabhedād vasthānāṃ niyatārtha kriyā || tatkathaṃ || śuktyādau pratyakṣatayā bhātarajatādi nivṛtterityāha || oṃ rajataikyavimarśepi śuktauna rajata sthitiḥ | upādhi deśāsaṃvādād dvicandrepi nabhonyathā || atrāyaṃ bhāvaḥ | yathā ghaṭasya pravṛtti nivṛtti yogyāvasthiti na ca tathā śukte rajatādi sthitau || tatra bhrāntyā rajjvāṃ sarpavat vākācādau jalādivat || bhramestu bhramādeva || na sthitiranubhavayogyā || anyatra ca yogyā || iti sthitoyaṃ lokavyavahāraḥ || śuktāvidaṃrajatamiti bhrāntiḥ | tadanu bhave jāte paścānnarajatamiti buddhiḥ || yathā hi ghaṭoyamiti buddhistrikālāntarvartinī tatra cāvyabhicārayuktā iyaṃ ca bhrānti svabhāvā śauklādi guṇakṛtamano bhramānapramāṇamiti tadvidaḥ || taścopādhi deśasambandhāt || yathā dvicandrepi nabhaḥ sthūlaṃ || iti sarvadātameva || 23 || evaṃ parameśvarā yattā sarvaiva sṛṣṭiḥ pramātṛpramāṇa prameyādi citrā || iti darśayannāha || oṃ guṇaiḥ śabdādibhirbhedo jātyādibhirabhinnatā bhāvānāmitthamekatra pramātaryupapadyate || ghaṭajāteḥ sarvatrā viśeṣāt || śabdādibhiśca viśeṣāt || ato viśeṣāviśeṣādbhāvānāmitthamekatra pramātadupapadyate parasparaṃ bhedā bhedā virodha iti bhāvaḥ || 23 || 52a) idānīṃ śrīmacchāstrādau kartari jñātari svātmanyādi siddha ityādinā ślokadvayena yadātmanaḥ parameśvarasya pramāṇādya pravṛtteḥ sarvaviśvasākṣī sarvottirṇaḥ sarvaprakāśātmā bodhābodhasvabhāvo vimarśātmakacittavṛttiḥ svātmā parameśvara iti yatproktaṃ tadidānīmapi siddhi kṛtyaivamevasaṃpuṭīkaraṇāya punarapyevameva darśayannāha || oṃ viśvavaicitryacitrasya samabhitti talopame | viruddhābhāvasaṃsparśe paramārthasaṃtīśvare || pramātari purāṇe tu sarvadābhātavigrahe | kiṃ pramāṇaṃ navābhāsaḥ sarvapramiti bhāgini || apravarttita pūrvotrakevalaṃ mūrbhatāvaśāt | śaktiprakāśenaśādivyavahāraḥ pravartyate || 23 || atrāyaṃ bhāvaḥ || yathāyaṃ svātmā sarvaprakāśātmā na cāsya tathā prakāśakaḥ kaścit || prakāśasyānyaprakāśātmakātmakānupatteḥ || anavasthādi doṣaprasaṅgapātāt || tasmāt sarvapramitibhāgini kiṃ pramāṇaṃ nāmānumānādi navābhāsaviśeṣaḥ | kimapi na hetutayeti svātmana evānena mukhamālinya sphārakalaṅkaḥ || na ca tatra kimapi leśatopi vikāreṇa śakyavikāre iti || tasmiṃśca viśvavaicitrya cittrasya bhittitalopame | ādhāre || paraspara viruddhānāmabhāvasaṃsparśe ca | tathā ca paramārthasati | tathā caiśvaryādi guṇagaṇayukte | pramātari | tathādi śiddhatvena purāṇe ca || sarvadā cābhātaṃ vigrahe ca | na vā bhāso viśvavaicitryavyavahāra hetvarthaṃ | 52b) yatra pūmastatrāgnirityanumānākhyayā prasiddhaḥ kiṃ tatra sādhayedityaholokanaipuṇyamiti || yaśca sarvapramātāsyā deva kiṃ tasyānyaḥ pramātādikastatsthitāvadṛṣṭheriti sthitaṃ || nanu tatra bhavadbhiryat pratyabhijñākhyaṃ śāstraṃ tatpramāṇa sthityā pariṇataṃ | āgamapramāṇākhyaṃ pratīpamābhimukhyena jñānaṃ pratyabhijñānaṃ pratyabhijñākhyaśāstrapādhenābhimukhyena jñānaṃ bhavatyeva || iti tadapyasat || tatrāprāpteḥ || ityāha || pūrvamapi proktaṃ | idānīmapi vadati || yadetajjñānakriyātmakaṃ śaktidvayaṃ vartate | tadeva taddharma sahacariṇaṃ | tenaiva cedaṃ bhāvo pamannasya viśvasya vyavahṛti yogāt | tasmāt tad darśanena taddṛṣṭeriti ta evadarśayannācāryaḥ pratyabhijñākhyaṃ śāstrārthaṃ darśayati | tasmin jñāte tajjñānāvagatiśceti siddhaṃ || tathā ca | śaktyā viṣkaraṇeneyaṃ pratyabhijño padaśyate || paścāśca śaktiprakāśeneśādivyavahāraḥ pravartyata iti ca tasmāśca | apravartitapūrvotra kevalaṃ mūḍhatā vaśāt | śaktiprakāśe neśādi vyavahāraḥ pravartyate || kevalaṃ mūḍhabhāvā deva | pūrvaṃ na pravartitaḥ | jñānakriyāśaktidvayaprakāśenatveśādi vyavahāraḥ pravartyate || iti sthitaṃ malaṃ cāti vistareṇa | prakṛtasamāpteratyavācyavācakādya yogāt || tasmādyato vā conivartanta aprāpyamanagā saha | ānandaṃ brahmaṇo vidvānna vibhyeti kutaścaneti śrūyatayopi || atītaḥ panthānaṃ tavarāmahimāvātmāna sayoratadvyāvṛtyāyaṃ 53a) cakitamabhidhatte śratirapi | sakasyastotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ padetvanvādhīnepatatinamanaḥ kasya navaca ityāditam || 23 || iti śrīmatmapartyabhijñā kaumudyāṃ bhaṭṭārakākṛtāyāṃ kriyādhikāre tatphalaprameyādi nirūpaṇaṃ tṛtīyamāhnikaṃ samāptimagamat || āditaḥ || 120 || idānīṃ parameśvara eva kartā jñātā svātmā paripūrṇasaścidānanda lakṣaṇo nānya iti sthirī kṛtya punarapi tatkartṛtvameva pratipādayati || oṃ eṣa cāranta śaktitvādevamābhāsayadyamūn | bhāvānicchāvaśādeṣākriyātirmāndatāmyasau || eṣa parameśvaraḥ | bhāvān ghaṭādīn | ananta kartṛtvādi śakti cakrasāhacāritva bhāvenābhāsayati || svasmata āntaryādvahirbhāvena | ghaṭoyamityādinā pratyakṣīkaroti svecchonmeṣapravṛtyā || eṣaiva ca kriyānāma śaktiriti gīyate || asāveva ca kriyānitmardatā paramuhāyākathyate || nirmārdātvaṃ ceśvarasya svābhāvikaśaktiriti ca kathyate || tathā ca || yasyonmeṣanimeṣābhyāṃ jagataḥ pralayodayau | taṃ śakti cakravibhavaprabhavaṃ śaṅkaraṃ stumaḥ || 1 || yatra sthitaṃ midaṃ viśvaṃ kāryaṃ yasmāścanirgataṃ | tasyānāvṛtartha patvānnanirodhosti kutracit || 2 || jāgradādi vicedepi tadabhinne prasaryati | nivartate nijānnaiva svabhāvādupalabddhataḥ || ityādinā spande || 53b) nanujaḍasyāpi kartṛtva śaktiḥ paramārthato dṛśyata eva || yathāmdhadoghaṭadi dṛśyata eva || tathā ca bījādatthurādinānānādhānyādi sṛṣṭirvā || tathā ca || jaḍājjalarūpā sphurakṛtindostattatka?pakaśavikādivyāpārairjanrūtpattiḥ | iti kimīśvaronāmakartṛtva śaktimānkarteti gīyate || parasyāpi hi jaḍādestacchakteḥ || ityāha || oṃ jaḍasya tu rasā śaktissattā pada sataḥ sataḥ | kartṛkarmatva tattvaiva kāryakāraṇatā yataḥ || 24 || jaḍasya bījāderyadi kartṛtvādi śaktiḥ tathāpi svāntarvarti tatprakāśamānatayā tattatpravṛtti hetoḥ | natu svataḥ paścāśchavā kārepi tattpravṛtti yogaprasaṅgāt || nāpi hi taddṛśyate kadācitkathañcit || tasmādyuktaṃ || sākartṛtva śaktiḥ jaḍasyabījādertha yā sataḥ sataḥ sattā || sā ca kartṛ karmatva tatraiva || kāryakāraṇatā || aṅkurabījādeḥ || tatkartā ca parameśvara iti bhāvaḥ pāścātya bhāvya iti sthitam || 24 || yataścaivaṃ || oṃ yadasattadasadyuktānāmataḥ satdvarthapatā satopi tapunasattā lābhenārthotha cośyate || 25 || oṃ kāryakāraṇatā lokesāntarviparivartiaḥ | ubhayendriyavedyatvaṃ tasya kasyāpi śaktitaḥ || 26 || yadasat | tadasat | śaśiviṣāṇādi vā sthiraṃ ghaṭādi cāsthirasmeva || tarhi matdvartha patāsatovastuno dṛśyate || ghaṭāderiva || sataśca vastunona punaḥ sattā tallābhe nārthona prayojanaṃ prayojane siddhe punarvaiyarthyāt || 54a) ata eva hi tasya kasyāpīśvarasyaiva śaktitaḥ | lokekāryakāraṇatā sāntarviparivartinaḥ | ubhayendriyavedyatvaṃ cāntarbahiścararthapeṇo bhayendriyavedyatvena vattata eva || paraṃ tu parameśvaraśaktyaiva natu svata iti bhāvaḥ || ata eva parameśvara evāntarbahirheturitikathyate || 27 || oṃ evamekākriyāsaiṣā sakramāntarbahiḥ sthitā | ekasyaivobhayākārā sahiśṇo bha?papāditā || oṃ bahistasyaiva tatkāryaṃ yadantaryadapekṣayāṃ | pramātrapekṣayā coktādvayī bāhyāntara sthitiḥ || oṃ mātaiva kāraṇaṃ tena sa cābhāsadvaya sthitau | kāryasya sthita evaikastadekasya kriyocitā || 28 || evamekasya vai parameśasyo bhayākārāntarbahiścaraṇa svabhāvā sahiṣṇoścopa pāditā | sakramā kriyāśaktiḥ || tathaiva bāhyābhyantarīdvayī sthitiḥ pramātra pekṣayaiva || tasmānmātaiva pramātā parameśvara eva kāraṇaṃ dvayī sthitau | tasmāścaikasyaiva pramātuḥ kriyo citāṃ | nānyasya jaḍādetvī jādeśceti sarvamatanirāsaḥ | tasmādyuktaṃ kartari jñātari svātmanyādi siddhe maheśvara ityādinā || 29 || tathā cā parathāpi | oṃ ata evāktārepīṣṭhosimitaṃ parameśvaraḥ | tadanyasyāpi bījāderhetutā naivayujyate || 41 || gatārthametat || 41 || nanvarthārastvāstāṃ | yadetatkumbhakāro mṛdādisaṃgṛhya | ghaṭādi grāhyaṃ svayameva janayati || tathāpi kiṃ tena pramātrādinā vāparameśvara hetunā vā || ityāha || oṃ tathā hi kumbhakāromāvaśvairyaiva vyavasthayā | tatanmṛdādisaṃskāra krameṇa janayedghaṭam || 41 || ayamatrabhāvaḥ || kumbhānmṛdādi kāryātkarotīti kumbhakāronimittaḥ | tatanmṛdādisaṃskārān saṃskāraviśeṣānjapayet | janayati || īśvara vyavasthāyaiva yatheśvaro guṇatrayamayīṃ prakṛti svāmadhiṣṭhāya yathā krameṇa vedyavargānjanayati || evamevetyarthaḥ || paraṃ tu tatrāpīśvara eva nimitta mātraṃ | kumbhakārasyāpi citdvartha payābuddhyaiva tattatsaṃbhāvitā kāraniṣpatteḥ | tavinā siddheriti sthitameva pūrvatra || ata evātkurepīṣṭho nimittaṃ parameśvara iti || tasmātsarvatrā vasthite kāryakāraṇa hetu hetumadbhāvādau nimittaṃ hetu tayā sākṣitayā ca parameśvara eva kāraṇaṃ || tathā ca || īkārennā? śabdaṃ pradhānādi na kāraṇaṃ tasmādbrahmaṇaḥ || tathā ca vedaḥ || yasmādanyo na parosti jātoya āviveśakta vanāni viśvā ityādinā nanuyoginastattatsaṃskārā * * * * * ? kathaṃ janayanti saṃkalpādinā iti punarapyāpatitā parameśvarādanyatkāraṇasatkathā || ityatrāpyāha ca || oṃ yogināmapi mṛddhījevinaivecchāvamena tat ghaṭādi jāyate tattatsthira svārtha kriyākaram || 42 || ata eva yoginopi na kiṃcit hetutavyeśvaravat || vadi ca kumbhakārādi vyarthaddhva? tayā mṛdādisaṃskāraṃ vinaiva svasaṃkalpatayā yogināṃ sṛṣṭi prabhavapralayau || tayāpito yoginopīśvarī bhāvā valambhanenaiva tattadā pādyante | natu tadavalambhanane vinā jāteyoginaḥ | parameśvaratā dātmyaṃ saṃpādita svarūpā iti hi prasiddhiḥ || tadicchā vaśena yogināṃ yadetadghaṭādi jalānayanādi prayojana saṃpādakaṃ yadghaṭādi jāyate | tadapīśvarorthatvaiva || iti tatrāpi maheśvara eva hi kāraṇaṃ || 42 || etadanyatra vā kutrāpi kāryakāraṇatādi hetu hetu madvā? vādāvapi parameśvara eva kāraṇamiti vadati || na cānyajjaḍādi || oṃ yoginirmāṇatā bhāve pramāṇāntaraniścite | kāryaṃ hetuḥ svabhāvo vāta evotpatti mūlajaḥ || 43 || oṃ rūpastattatpramātrekavahnyā bhāsādito bhavet | parokṣādapyadhipate būmābhāmādinūtanam || 44 || oṃ kāryamavyabhicāryasyajitgamanyapramātṛgāt | tadābhāsastadā bhāsāde vatvādhipateḥ paraḥ || 45 || tathā hi | oṃ asminmatīdamastīti kāryakāraṇatāpi yā | sāpyapekṣavihinānāṃ jaḍānāṃ na papadyate || 46 || kathamiti ceducyate || oṃ na hi svatmaikaniṣṭhānāmanusandhānavarjinā || sadasattāpadepyeṣa saptasyarthaḥ prakalpate || 47 || kathamiti cet || oṃ paraspara svabhāvatvekāryakāraṇayorapi | ekatvameva bhedahi naivānyonya svabhāvatā || 48 || tathā ca || oṃ ekātmano vibhedena kriyākālakramānugā | 55b) tathā syātka *? taivevaṃ tathā parṇamattayā || 49 || ayamatrabhāvaḥ || yoginirmāṇatā bhāveniścitesati | vatkāryākāraṇādi mṛdghaṭādau | tatrāpi ca hetu hetu maśbhavenābhimatasiddhiḥ || paraṃtu cidrūpo maheśvara eva hi kāraṇamiti bhāvaḥ || tathā ca | vanaṃ gataḥ * * *? jāḍādi parśatādau pūmadarśanādināgniṃ parīkṣyate | asyadra?parvategnināvyāpto pūma iti || asya ca kāryamavyabhicāri | vyāpteḥ parasparaṃ tadābhāsādau gopālaghaṭikādāvuṣṇatvādinā bahirnirgatoyo dhūmābhāsa * * *? statrāpyadhipati jñāpakonya uṣṇo * *? iti sthitoyaṃ paraspara vyāptyā kāryakāraṇabhāvena jñāpyajñāpakabhāvādinā || tatrāpi ca maheśvara evamākṣitayā jñāpaka iti sthitam || tathā cānyatra | dhūmematyagnirapyasti || iti vyāptyāpiyo viśeṣassopyapekṣāvihīnānāṃ | svātsaṃniṣṭhā tathā pūrvovyātvānnānyonyavyāpti siddhere śu?casya kāraṇaṃ *? | etadvā kāryamiti || yato hi | kāryakāraṇayoḥ paraspara svabhāvatve siddhe tathaikatvaṃ || bhedetu naivānyonya svabhāvatā | paraspara jñānajñeyādi vyavahāraḥ | sattatakadācit svātmāṃ sa?niṣṭhatvāt || tathā caikātmanaśca vibhedesati kriyākalādi krameṇa | tattathā pariṇamattayā kartṛteti tathāpi kiṃ || tatparameśvarekartari jñāpake siddhe sarvaniravasyameveti bhāvaḥ || tathā ca pūrvaṃ || naśyejjanasthitiḥ | na cedantaḥ kṛtānaśca viśvarūpomaheśvaraḥ | syādekaścidvapu jñānasmṛtyapohanaśaktisānityāndinā || 49 || 56a) idānīṃ sarva caitannigamayituṃ parameśvara eva sarvatra hetuḥ kartā bodhābodhasvabhāvonubhavitā | smattā ca siddhoyamiti darśayati || te *? nāja na sthitiravenaśyediti darśayati || oṃ na ca yuktaṃ jaḍasyaivaṃ bhedābhedavirodhataḥ | ābhāsabheda ekatra cidātmani tu yujyate || 50 || na hi jaḍājadusya bhedena kenāpi | ghaṭasyeva daṇḍena abhedenāpi kena | ghaṭasyeva ghaṭena | taṇḍasyeva ca daṇḍenapi || etadvirodhenā bhāsa bhedosti || ghaṭaḥ | paṭaḥ | ityādinā || sarveṣāṃ svātmāṃśamātra sthitena ca bhinnaṃ bhinnasya jñāna heturiti bhāvaḥ || paraṃtvekatra cidātmani siddhenubhāvake vāsmattari ca sarvaṃ caitadvaśyamiti nayo?pi virodhaḥ || udite ca bhāskare sarveṣāṃ dīpādīnāṃ hetunāmastatgatatvāt | tatrāprāptapādatvāt || tatsthitosau sarvatra sarvadā hetudmaheśvara iti siddhoyamupadeśaḥ || 50 || evaṃ sarvatra cidekatve siddhepi | ahatra rūpatvena || idaṃ bhāvopapannasya ca viśvasyābhāsabheda eva pramāṇaṃ svarūpaṃ || taśca cikīrṣā lakṣaṇaikatva parāmarśanena vinānasaṃbhavati || ahaṃ karomītyāmarśanena vinā || sa īkṣita bahvasyāṃ prajāye yetyādinā || tadeva ca darśayati || oṃ vāstavepi cidekatvena syādābhāsabhinnayoḥ | cikītṣālakṣaṇaikatva parāmarśaṃ vinākriyā || 51 || ābhāsabhinnayoḥ | ghaṭāghaṭa | nīlapītaraktādi bodhayoḥ | ahaṃ kakaromīti parāmarśaṃ vināna kriyāsiddhiḥ || tadantarālavartitvāttasyāḥ || tasyāṃ vātasyeti yugapadbhāvonyonyaṃ siddhaḥ || 56b) anenaiva ca vimarśena cikītṣā lakṣaṇaṃ | jñānaśaktiḥ | tadanantaraṃ ca kriyā || iti jñāna kriyātmakaṃ śaktiyugalaṃ parameśvarasya jagatkrīḍana sthityarthaṃ siddhamevati bhāvaḥ || tathā ca pūrvaṃ || jñānakriye sphuṭī eva siddhe sarvasya jīvata iti | jānāmyahaṃ karomyahamiti ca vyavahāramātra siddhatvāt || ityanena jñānādhikāra kriyādhikāra nītyājñānakriyā śakti yugalaṃ siddhamiti bhāvaḥ || 51 || tataśca tadeva sphuṭayati || oṃ itthaṃ tathā ghaṭa paṭādyābhāsajagadātmanā | tiṣṭhāsotavemiścaiva hetutā kartṛtā kriyā || 52 || ghaṭa paṭādinā bhāsabhedena yajjagadābhāti || idamityanena || sācatasyeśvarasyecchaiva || saiva ca hetutā | sarvatra heturutā | vākartṛtā ca sarvatra kartṛguṇavatī ca | saiva ca kriyeti || jñānapallava svabhāvai va hi kriyetyucyate || tasmādīścarādādāvisphā | tatojñānaṃ | tataśca kriyetyucyate || icchājñāna kriyātmakaṃ śakti trayamāśritya parameśvaraḥ svayaṃ prabhābhāvitaniśeṣa viśvākṛtirmātṛmānameyādi kalpanayāvibhinnā kāreṇa viśvamābhāsayati || tathā yato yā imāni rutā nijāyato yena jātāni jīvanti | yasmiṃśca pralīyante | yatrabhisaṃviśanti | tadvijijñāsasva | tadbrahmamahadyonirviśvasya || yo viśva ca kṣuhata viśvato mukho viśvato hasta ruta viśvatasmāt || vedāhamenaṃ puruṣaṃ mahāntamāditya varṇaṃ tamasaḥ parastāt || ahamevāsamevāgrenātyadyatsadatparaṃ || 57a) paścādahaṃ yadetaścayo vaśiṣyate sostyahaṃ || yasmādanyona parosti jātoya āviveśabhuvanāniviśvāḥ || tathā ca tantrāloke || kiñcayāvadidaṃ bāhyamantaropāyasaṃmatam | tatprakāśātmatā mātraṃ śivasyaiva paraṃ vapuḥ || 1 || nīlaṃ pītaṃ mukhaṃ duḥkhaṃ prakāśaḥ kevalaṃ śivaḥ | amuṣminparamādvaite prakāśatmanikaḥ paraḥ || 2 || idaṃ dvaitamayaṃ bheda idamadvaitamityuta | prakāśa vapurevāyaṃ bhāsate parameśvaraḥ || 3 || asyārthasau mukhaṃ duḥkhaṃ bandhamokṣo citirjaḍaḥ | ghaṭakumbhavadekyārthaḥ śabdāstepyekameva ca || 4 || prakāśepyaprakāśāṃśaḥ kathanāmaprakāśatāṃ | prakāśamāne tasminvā vastutā kathamucyate || 5 || ata eva prakāśoyamiti vādetrasvasthite | tarādāvāditāḥ satyaṃ vibhinnajñānavādinaḥ || 6 || prakāśamātramuditamaprakāśaniṣedhanāt | ekaśabdasyanatvarthaḥ saṅkhyādi vyakti bhedabhāk || 7 || naiva śaktirmahādevī na paratrāśrito yataḥ | na caiṣaśaktimāndevo na kasyāpyāśrayo yataḥ || 8 || naiṣadhyeyo dhyātṛbhāvānnadhyātādhyeya varjanāt | na pūjyaḥ pūjakābhāvāt pūjyābhāvānnapūjakara || 9 || na mantrī na ca mantrosau na ca mantrapitā prabhuḥ | nadīkṣā nadīkṣako vāpi na dīkṣā vānmaheśvaraḥ || 10 || sthānāsananirodhānghasandhānāvāhanādikam | visarjanāntaṃnāstyatra kartṛkarmakriyojjhite || 11 || nasannacāsatsadasanna catannobhayojjhitaṃ | durvijñeyā hi sāvasthā kimapye tadanuttaram || alaṃ cāti vistareṇa mahāgurubhirkinta?rayāprakāśi iti śrī madbhaṭṭārakānandanāthakṛtāyāṃ pratyabhijñākaumudyāṃ caturthamāhnikaṃ kriyādhikāre || || kriyādhikāraḥ samāptaḥ || oṃ susyastu? prajābhyaḥ || || 57b) oṃ śrīviśveśvarāyeṣtha? devāya namaḥ || śrīgurave namaḥ | athāta āgamādhikāraścityute || oṃ śivādikṣinyantaṃ yadamalaparisphurtivilatmudhādhārāsāraṃ niyati viṣayaṃ yanmayamapi | yadantaḥ sṛṣṭyādi sthitilayapidhānādi kalanā tadābhāsaṃ vande paramaśivaśaktyātmagiriśam || 1 || evaṃ nanusvalakṣaṇābhāsamityādinā baudhamatādi santamasāndhakāre pravṛtte | tatastanmatādhikāra pravṛttaye | yadyeva mantargastavākorthaḥ syātsthāyinātmanetyādinā sthaṇānikhananyāyena tanmatāndhakāre dṛḍhīkṛte sati | tataśca tanmatanirāsārthaṃ | na cedantaḥ kṛtānanta viśvarūpo maheśvara ityādinā tannirasya | tataśca sahi pūrvānurūtārthopalabdhā paratopi sat | ityādinā pracaṇḍabhāskarodayane vimarśātmakavimarśasvabhāva mahamiti svarūpaṃ dṛḍhīkṛtya | tataśca tasyaiśvaryātmakasya jñāna kriyātmaka śaktidvaya saṃghaṭvānārthapaṃca | jñāna kriye sphuṭa eva siddhe sarvasya jīvata ityādinā śaktidvaya svarūpaṃ ca sarvasya vibhāvya | tadanu ca jñānādhikāre jñānaṃdhakriyādhikāre ca kriyāṃ tattadabhisandhānadiśātattadabhisandhāya || idānīṃ kramaprāptaṃ paramottamaṃ śivādikṣiti paryanta ṣaṭtriṃśattatva proktalakṣaṇatātparyatayāgamādhikārastadau pūrvasiddhaśivatatvānusiddhajñāna kriyātmakaśakti dvayalakṣaṇa pratipādanadvārāmātureva 58b) tacchakti dvayaṃ prokta lakṣaṇaṃ siddhaṃ || iti tacchakti tatvaṃ proktalakṣaṇaṃ siddhaṃ | tena ca pramātā sa maheśvara ityādinā pramātā maheśvaraḥ śiva ityākhyayā prathitaḥ proktalakṣaṇaḥ siddha eva śiva iti pratipādayitumāha || || oṃ evamantarbahirvṛttiḥ kriyākālakramānugā | mātureva tadanyonyā viyukte jñānakarmaṇī || 1 || antarbahirvṛtti prasaratsvarūpāyā kriyā | eva mahaṃ karomi | evaṃ kurve | evaṃ kṛtamityāditāyentarvā | bahirvā vṛtti prasaraḥ | bahi prasaraṇaṃ | ahaṃ pacāmi | ahaṃ karomi | ahameverthaṃ jānāmi ca tadeva | ityevaṃ yo bahirvāntaḥ kālakramānugatopi prasāraḥ | saca kriyā jñānātmaka eva | taddvaye na vinā siddheḥ | taddvaye cāhamityantaḥ sphuradrūpasya prakāśamānavapuṣa ātmana eva | na ca buddhyādeḥ || buddhyādīnāṃ yadīyaiśvaryaviprūtṭhivkṛ?takṛtyatvāt | svataśca jaduprāyātpāṣaṇādivat || tasmādanyonyāviyukta anyenyasaṃyukte sambanddhae jñānakriyetasyeti saṃbandhaḥ yatassa eva karoti | sa eva ca jānāti || anta ityanena śiva tattva śakti tatva lakṣaṇaṃ dvadhātmanā pratipāditamiti sambandhaḥ || 1 || 58b) idānīṃ kramaprāptau sadāśiveśvarau nirūpayati || oṃ kintvāntaradaṃśodrekātmādākhyaṃ tatva?māditaḥ | bahirbhāva paratvetu parataḥ parameśvaram || 2 || ayaṃ cakramaḥ | antarjñānaśakti cumbitabhāvatayā yontarvimarśaḥ | ahamiti svarūpeṇāhamasmikartā | sa eva vimarśaḥ sādāśiva iti tattvaṃ | yāṃ ca bahirātmatayā | evamahaṃ karomīti sthūlavimarśātmakasvarūpeṇa śvera tattvasvarūpamiti tadvidaḥ ityanena jñānakriyātmakamevedaṃ sarvamiti tadicchaiva sarvatra hetukamiti || 2 || tathā hi || oṃ īśvaro bahirumeṣo nimeṣontaḥ sadāśivaḥ || sāmānādhikariṇyāṃ ca sadvidyāhamidaṃ dhiyoḥ || 3 || tasyaiva prabhorbahirunmeṣa īśvara iti tatvaprakhyātiḥ | idaṃ bhāvena || antaśconmeṣaḥ sadāśiveti hānimeṣatanuhaṃ bhāva hetutayā | ca taddvayaṃ tadadhīnaṃ tadudkutameveśvara sadāśivamiti sambandhaḥ || tayoścāhamidaṃ dhiyoḥ sāmānādhikariṇyenāhantāyāmidantāspadatvenāśrayi bhāvādahamidaṃ dhiyoḥ sadvidyā | śuddhavidyā svātmaniviśrānti hetvarthaṃ sarvasyāsyajagatomāṣāsambikāvadvaṭadhānikāvaśca svarūpāpatteriti siddham || 3 || nanu kiṃ rūpeyaṃ vidyā ataścaiva māha || oṃ idaṃ bhāvopapannānāṃ bhedavarti mupeyuṣāṃ bhāvānāṃ bodhasāratvādyathā vasvavalokanāt || 4 || oṃ atrāparatvaṃ bhāvānāṃ matātmatvanebhāsanāt | paratāhantayācchādātparāparadaśā hi sā || atrāyaṃ bhāvaḥ || bahirbhāvamdhasaraṇe tadabhedāpatteḥ parā | tadbhedāpatteścā ityevaṃ śuddhavidyālakṣaṇaṃ || || parāpareti * *? ca prasiddhā || 59a) prasiddhā | ata eveyaṃ śuddhavidyā | ahantācchādācchuddhaṃ vidyātmakaṃ svarūpaṃ yasyāḥ | yā ca catuḥ ṣaṣṭhi tatrokta prathamabhūmikā parasvarūpā mayūrāṇḍaramavadvaṭadānikāsvarūpavanmāṣāśambikā svarūpavaśca sthitā śrīvidyetigīyante | sādhakottamairiti || sācāhamāvṛtyāśivatatvādanantaraṃ śaktitatvaṃ yatparamaṃ śuddhaṃ viśvottirṇa svarūpaṃ sāsaiva || idaṃ bhavopapannatvena cāṅkādanasvarūpadvācchaktiriti gīyante śakyatena yāgo tumiti miti śakti ta dvida iti nirastasamamubhāvena śuddhavidyeti kathyate || 5 || idānī mahantedantayoḥ svarūpaprādhānyena tasyā evadvaividhyā tattvai vidhyena tatva dvayaṃ yadbahiḥ prasṛtaṃ | tadeva kramaprāptaṃ darśayati || oṃ bhedadhīrevabhāveṣu karturbodhātmanopi vā | māyā śakyaiva sāvidyedyanye vidyeśvarā yathā || 6 || vidyā tatve sthitāssarvajñā sarvakartāraśceti vidyeśvarāḥ bodhakartṛtā mayasyapi bhedenekṣaṇaṃ vidyeti kathyate | yato māyāśaktirapyeṣā vidyaiva saṃsārottirṇatvāt | tatrasthāśca mantreśvara vidyeśvarā iti sthitam || yataśca māyāśaktireva svarūpabhedaviparyayā bhāsamattāmātreṇa vidyeti kathyate || etadeva cāparaślekatātparyeṇa kathyate || 7 || tathā hi || oṃ tasyaiśvarya svabhāvasya paśtabhāveprakāśikā | vidyāśaktistirodhānakarīmāyābhidhāpunaḥ || 8 || saṃsāriṇāṃ svātmana aiśvaryasyavedyavedakabhāvena yāsāvidyeti kathyate | vettisvaṃrūpamanayāvidyeti || tasyaiva ca svātantryasya tirodhāna karīyā sāmāyeti kathyate || ata eva paśtabhāveti || idaṃ nīlaṃ | idaṃ ca pītaṃ | idaṃ ca śuklamitiyajjñāyate | tataśca tattattvaṃ tataśca tadevasvātmā bhedena yajjñāyate sā vidyā | sāvidyeti kathyate || 59b) evaṃ cedaṃ nīlaṃ | idaṃ ca pītaṃ | idaṃ ca śuklamityādināyajjñānaṃ | tattatvā jñānena svātmaiśvaryādi vijñānābhāvāsya śaktirvijṛmbhate | sāmāyeti kathyate || ityanena māyāvidyā tatva dvaya svarūpaṃ nirṇītamiti bhāvaḥ || || tattirodhānamevasphuṭayati || oṃ bhedetvekarase bhāte hantayānātmanīkṣate | śūnye buddhauśarīre vā māyāśaktirvijṛmbhate || 3 || yadā bhāvā bhedena bhāsante | dehādicāhamiti pramātṛtvena | tadāmāyāśaktivikāsa iti hi sthitam || anātmani śūnye | vā buddhau | vā śarīre ca | ahantayā caikṣite sati | sati ca bhede | idamidamityādinā | tasmiścaikarasasvarūpe bhedarasamayena bhāsamānesati | māyānāmadattāśrayā kṛtāspadā spandhate tarāmiti bhāvaḥ || 3 || ataśca samāyāvīsvambhādvyatirekiṇi prameye | mātāsat | kālādi paṃcakavyāpta iti kathyate || tadeva ca darśayati || oṃ yaśca pramātā śūnyādiḥ premeyevyatirekiṇi | mātā sameyaḥ satkālādikapaṃcakaveṣṭitaḥ || 9 || ataśca māyāvitvādvyatirekiṇi prameye samātāmeyaṃḥ sat [+meyaṃ jāyaman] | kālavidyā | kalā | raga | niyatibhirvyāptaśca prota eva ca māyāsthule pañca śākhā svarūpe veṣṭita iti kathyate | tena ca baddhastraṇamapi kubjayitu masamartha iti kā kathā svasvarūpadarśanādau || ityetatpūrva prasiddhamiti bhāvaḥ || 9 || 60a) nava? cayotrameyaḥ kālādi paṃcakaveṣṭitaḥ proktaḥ pūrvaṃ | sakatividhada | ityāha || oṃ trayoviṃśatidhā meyaṃyat?kāryakaraṇātmakaṃ | tasyāvibhāgarūpyekaṃ pradhānaṃ sūlakāraṇaṃ || 10 || tatrasthūlasūkṣmatva bhedena kāryakāraṇasaṃjñāni | śabdasparśarūparasagandhākhyāni paṃca | tanmātrasaṃjñānikāraṇāni sūkṣmāṇi? || 5 || tatkāryāṇi ca pṛthivyaptejo vādhvākāśasaṃjñāni ca | paṃcasthulāni || śrottratvadakṣijihvā prāsikākhyāni paṃcajñānendriyāṇi | tathā vākrāṇi | pādapāyapasthākhyāni karmendriyāṇi paṃca | manabuddhiḥ ahaṅkāra iti tridhāntaḥ karaṇamiti trayoviśati bhedasyakāryakaraṇātmanaḥ prameyasya sūlabhūtaikāvibhāgā pradhānākhyā sūlakāraṇaṃ || tathā ca || sūlapravṛtiravikṛtirmahadādyāḥ prakṛtivikṛtayaḥ sapta | ṣoḍaśakastu vikārona prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ || 1 || tathā ca prakṛtermahāṃstatohaṅkārastasmādgaṇaśca ṣoḍaśakaḥ | tasmādapi ṣoḍaśakātpaṃcabhyaḥ paṃcabhūtāni || ityādinā || ityena nasthula sūkṣmatva bhedānmeyapaddhatiḥ siddhā sāṃkhyehatānte || 10 || nanvevaṃ sati kiṃkāraṇaṃ kiṃ vā kāryamityāha || oṃ trayodaśavidhācātha bāhyāntaḥ karaṇāvalī | kāryavargaśca daśadhāsthūla sūkṣmatva bhedataḥ || 11 || paṃcajñānendriyā.i | paṃcakarmendriyāṇi ca | manobuddhyahaṅkārā iti trayodaśavidhābhyantara varti bāhyavartikaraṇāvalī || kāryavargastu daśadhā pāreṇeti siddhaṃ || || pṛthivyaptejo vādhvākāmaśabdasparśarūparasagandha || 60b) iti śrīmadādiguhaguhavarotpaladevaracita pratyabhij`nābhaṭṭārakakṛta pratyabhijñākaumudyāṃ śrīmadāgamāvikāratirūpaṇe prathamamāhnikaṃ tatvanirūpasampūrṇīkṛtaṃ bhaṭṭārakenatiśūbham || || oṃ viśvettīrṇaṃ viśvamayaṃ vedyavedaṃ navedakam | sākāsa ca nirābhāsaṃ pūrṇānandaṃ prabhuṃ stumaḥ || 1 || evaṃ śivanirikṣa?tyantaṃ yajjagadullasitasvarūpaṃ | taśca mādamānameyādi *? śibhājaṃ | vedakavedanavedyāpannaṃ ca | jñātṛjñānjñeyasvabhāvaṃ ca kutrāpyahantṛ pūrṇatvabhāvanayā pūrṇā cidvikāsaṃ | kutrāpīdantāspadatayātripuṭīkṛtāśrayaṃ ca | tatra tasmiṃścādhikāriṇaṣkepyahantāvimarśātmakāḥ | kep cedantāvimarśātmakāśceti prakāśayitumidānīmaparamāhnikādhikāramātanoti | śivākṣityantaṃ viśvaṃ pravibhabktātattadadhikāro na bhedena pratanoti || oṃ tatraitanmātṛtāmātṛ sthito hatrodhidaivataṃ | bhinnaprameyaprasare brahmaviṣṇuvyivasthitau || 1 || tadeva sahantṛtayā pūrṇāsvarūpāsarvosvabhāvena svātmani viśrānti tayā sarvamidamahameveti vimarśātmakatayā yatrpūrṇatāspadatvaṃ | tatrāsya viśvasya | rudrodhikārī | yata antarmukhatayā sthityādha hirmukhaprasarpaṇātitīyanetro bhavati yataścaruka | saṃsārarogaṃ | kaumigacchāmi | supāmi | ityādi prasiddhaṃ | drāvayati | antarmukhatvena spṛśyata iti rudraḥ || tathā ca|| yadāsaṃhārākhyāyāṃ madhiṣṭhātṛ devatātvaṃ tadraśāsaṃpādanena svopāsakalokasyatadraśādānena ca| tadpaśākhyānāveśasamāpannasyasvābhimukhyasaṃpādanena ca bhajamāno bhaṭṭāraka īśvara eva rudrobhagavān | yo māyāpadepai prāṇapānātmaka 61a) dharmādharmasūryendu dinaniśādivimuktamadhyamajyotī rūpapramātṛsvarūpasparśādurmīlitatṛtīyanetro bhavatītyādināproktameva pūrvagurubhiḥ || tataśca bhinna prameyaprasaresampādanābhyāmenādhiṣṭhātṛ devatātvaṃ bhajan | brahmā || tataśca prasṛte bhinne prameye tatsantānaṃ pravahanalakṣaṇe prasaredhiṣṭhātṛ devatā viṣṇuḥ || ata eva ca tayoḥ prameya prasaratta paśyedaṃ nīlamidaṃ pītamityādiprakāśātmanaḥ prādhānyenāhamiti pradhānadaśāveśaśūnyatvānnatṛtīyanetronmelanam || ayaṃ bhāvaḥ || ahamityavamarśasvabhāvādadhidaivatvaṃ tṛtṛsya idamityavamarśa svabhāvādbrahmaviṣṇu vyavasthitau | na ca tayorāntaranimeṣopi svābhāvika iti hi sthitam || 1 || ata eva hetośca || oṃ eṣapramātā māyāndhaḥ saṃsārīkarmabandhanaḥ || tataśca || vidyābhijñāpitaiścaryacidghano mukta ucyate || 2 || oṃ svātmā rūpeṣu bhāveṣu pramātākathyate patiḥ | māyāto bhediṣu kleśakarmādi kaluṣaḥ paśuḥ eṣa māyāndhaḥ saṃsārījīvaḥ karmabandhanaḥ karmaṇā || 3 || baddha ityucyate || ekadācintayan | tataśca kurvan | tatra cānusaran | itthaṃ | itthaṃ cakurvan | karmabandhanaḥ saṃsārītikathyate | tadanantaraṃ sa ādyadattopadeśamāśeṇa vidyābhijñāpitaiśvaryaścidghanaścāta evamukta tatrucyate yogī || ata eva cāhamidaṃ sarvamiti bhāvayan pramātṛ sarvagrāhyagrāhakādibhāvarāśidṛṣṭhasvasvabhāvaḥ pramātāpatiriti kathyate | tarpanantaramidantāspadatvena māyātobhediṣu praścariti || 61b) tatra yoyaṃ paśubhāvaḥ sayamalatrayodbhavaḥ | malatrayadūṣita iti tadeva prakaṭayati || oṃ svātantryahānirbodhasya svātantryasyāpyabodhatā | dvidhānavaṃ malamidaṃ svasvarūpāpahānitaḥ bhinnavedyapramātraiva māyākhyaṃ janmabhogadam | karturyabodhekārmatta māyāśaktyaiva tattrayam || 5 || cidātmanobodhasya hāniḥ | tasya ca bodhasyābodhatā | etat svasvarūpāpahāne dvidhāṇavaṃ malamityāhuḥ || āgamādhikāriṇaḥ || tataśca bhinnavedyaprathaivamāyākhyaṃ malamityāhuḥ | tadeva ca janmabhogadam || janmabhogayotakāraṇamiti ahaṃ kartetyabodhetu kārmamalamityāhuḥ | paraṃ tu paramārthataḥ | etadāṇavamāyīya kārmamalākhyaṃ tripuṭīmayaṃ samastaṃ māyāśaktimūlastambhabhūtaṃ | tdbījapradhānākhyamityāhurāgamavādinaḥ || 5 || idānīṃ paśūnāṃ malatrayabaddhānāṃ lakṣaṇaṃ nirūpayati || oṃ śuddhabodhātmakatvepi yeṣāṃnottamakartṛtā | nirmitāḥ svātmanobhinnābhatrātekartṛtādyayāt || 6 || vedyarāśivirakta cittānāmapi pūrṇāhantākartṛtvaśūnyatvāt svātmanobhinnāstepratipāditāḥ || pūrṇāhantā vaiyarthāt || ata eva ca kartṛtātyayādityādi ca || 7 || ata eva cātyepyevameva || oṃ bodhādilakṣaṇaikyepi yeṣāmanyonyabhinnatā | tatreścarecchā bhedane te ca vijñānakevalāḥ || 7 || teṣāṃ bodhādilakṣaṇaikyepi yadanyonyaṃ parasparaṃ bhinnatā | bhinnatvaṃ | tepi ca bhedamayā eva vijñānakevalā iti nāmānāpi bāhyā eva || paravadhvarephapātathaivatirmaṇāt? | te sāṅkhyapuruṣaprāyāvijñānakalā ucyante || 8 || 62a) idānīṃ tatdṛṣṭimāha || oṃ śūnyādyā bodharūpāstu kartāraḥ pralayākalāḥ | teṣāṃ kārmamalopyastimāyīyāstu vikalpitaḥ || 9 || śūnyaibuddhau śarīrevā kalpitena bhāsīvavā | ityatra jaḍājaḍasvabhāvādahamiti camatkārayoganeyatkartṛtvaṃ | tatpralayākalāvadhitvaṃ || pralaye | akalāḥ | kalātatvo palakṣitakāraṇakāvarahitāḥ abodharthapāḥ kartāra iti || teṣāṃ ca kārmamalopyasti | māyīyastavāna || itivikalpita eva || 9 || idānīṃ māyākhya malasyaviṣayatāṃ pratipādayitumāha || oṃ bodhānāmapi kartṛtvajuṣāṃ kārmamalakṣatau | bhinnavedyajuṣāṃ māyāmalaṃ vidyeśvarā yathā || 3 || yeṣāṃ kartṛtvamapyahamityevaṃ kārmottirṇatvena | bhinnavedyabhāktvena ca teṣāṃ vidyesvarākhyānāṃ māyāmalaṃ pravartata eva || tadāspadatvāt || 3 || atha ca || oṃ devādīnāṃ ca sarveṣāṃ śuvināṃ trividhaṃ malam | tatrāpi kārmamevaikaṃ mukhyaṃ saṃsārakāraṇān || 9 || bhāvināṃ saṃsāriṇāṃ || vidyeśvaravijñānakalāstatāvannabhāvinaḥ māyāntādhvātikramāt pralayākalā api tathaiva | ye ca māyātatvāntaritāścaitadanturālavartinaḥdevādayaśca sthāvarāntāścaturdaśadhāśāstreṣu parigaṇitāstesarvebhāvinaḥ saṃsāriṇaḥ || teṣāṃ ca traya evayagaparmalā iti siddham || paraṃ tu saṃsārakāraṇaṃ mukhatayā kārmamalameveti sampradāyaḥ || tathā ca sājñāḥ || aṣṭavikalpodaivastairyagyonayaśca paṃcavidho bhavati | sānuṣakaścaikavidhossamāsato bhautikaḥ sarga ityādinā || 9 || 62b) idānīṃ devakīnāṃ dvaividhyamāha || oṃ kalotvālitametaṣu citattvaṃ vaddatalayaṃ? | acidrūpasya śūnyādermitaṃ guṇatayāsthitaṃ || oṃ tatra ca | mukhyatvaṃ kartṛtā yāśca bodhasya ca cidātmanaḥ | śūnyadautadguṇe jñānaṃ tatsamāveśalakṣaṇam || 11 || devādīnāṃ saṃsāriṇāṃ yaścaitanyaṃ kartṛtāṃ yasyāprādhānyānmalena saṃvinbhāgasya nimajjitatvāt kartṛtāmyaṃ cidrūpasya tatvaṃ svātantryaṃ kalākhyena parameśvara śaktyā upodbalitaṃ malenanyakṛtaṃ śūnyādadeha paryantasyā māyāpramātuḥ sambandhitadguṇatvenāpradhānatvena sthitaṃ | yatomitaṃ | idantā mannadehādi śūnyānta prameyabhāganimagnatvāt || etadeva ca tatvaṃ kalodbalitaṃ nyakṛtaṃ śūnyāderacidrūpasyamitaṃ | ata eva ca guṇa tayā pradhāna tayā sthitaṃ sat | ajñāna pūmapaṭalenanyakkṛtasvarūpatvāt || etadeva ca śūnyāderahantṛ rūpasya svarūpaṃ | dehādipramātṛtvāt || apradhānaṃ tatra ca || yadāgurukṛpayā ahaṃ kartṛtāyā mukhyatvena bodhasya ca cidātma svarūpasya ca | mukhatvena | paramārthatvāt || śūnyādeścāpradhānyādyajjñānaṃ | tadevasamāveśalakṣaṇaṃ || tatsamāveśayuktiritibhāvaḥ || kartṛtā yā mukhyatvaṃ | ahantṛ rūpāyāḥ ahaṃ śūnyaḥ | ahaṃ dehaḥ | ahaṃ buddhirityādau cāpradhānabhūte | eta devavijñānamānandaṃ brahme brahmavidaḥ | brahmavidbrahmaiva bhavatīti śruteḥ || etadeva ca vijñāna tatsamāveśalakṣaṇamityāhuḥ || sā ca samāveśadaśedyabhidhīyate || ahaṃ kartṛtva pradhānnāt || 11 || ityayaṃ turyā? pāturyā?tītā ca taddaśāpannasyeti siddham || 11 || 63b) idānīṃ yā imā avasthāḥ paśoḥ pratibhāsante | tā apyāha vijñānatuccha svabhāvatvāt || oṃ śūnye buddhyādya bhāvātmanyahantā kartṛtā pade | asa?jārūpasaṃskāramātriṇijñeyaśūnyatā || 12 || sākṣāṇāmāntarī vṛttiḥ prāṇādiprerakāmatā | jīvanākhyāthavā prāṇehantā paryuṣṭhakātmikā || 13 || oṃ tāvanmātrasthitau proktaṃ sauṣuptaṃ pralayopamaṃ | savedyamapavedyaṃ ca māyāmalayutāyutam || 14 || śūnyebuddhau śarīrevā | ityādyahantā kartṛtvā bhāve | apratyakṣeṇacaprameyādau jñeya śūnyatā | na kiṃcidavediṣamityādyukteḥ || tadeva ca suṣuptamiti kathyate | saiva cākṣāṇā māntarī vṛttiḥ nirintriyavyāpāravṛtteḥ | paraṃ tu prāṇādeḥ prerakatvaṃ ca vyāpṛtatvamiti bhāvaḥ || saiva ca prāṇasya jīvaṇākhyā muryaṣṭhakātmikā hantā hantṛtvamiti || puhuṣṭhakaṃ ca śabdasparśa rūparasagandhāḥ | manobuddhyahaṅkṛtayaḥ || ta etatpuryaṣṭhake tasyā hantṛ rūpaprādhānyāttadavasthāyāṃ etāvanmātṛrūpejñāne sauṣṭhaptaṃ pralayopamamiti kathyate || sarvatra pramāṇaprameyādivaiyarthyāt || tadeva ca savedyaṃ | kiṃciddarśanāt | apavedyaṃ ca || adarśanāt || nakiṃcidavediṣamidyadinā || 63b) paraśca savedyatvemati | māyāmalena yutaṃ | vāvedyatve ca sati māyāmalarahitamiti kathyate || etadavasthāmātraṃ paśoriti pūrvavidaḥ || 14 || idānīṃ tasyaiva ca paśusvabhāvasyasupramiti kathyate || tadāha || oṃ manomātrapadepyakṣaviṣayatvena vibhramāt | spaṣṭāvabhāsābhāvānāṃ sṛṣṭiḥ mupnapadaṃ matam || 15 || yatra ca mana antaḥ karaṇa pravṛttau sadyāṃ spaṣṭāvabhāsāḥ | ghaṭoyaṃ | sthūloyaṃ | nīlamidaṃ pītamidamityādinā ye vabhāsāḥ | vibhramādakṣaviṣayatvena | sā cāntarī sṛṣṭiḥ mupramiti kathyate paśoḥ || 15 || tatra yā ca jāgare sarvai jñānakarmendriyā dyairvā manasādhiyā ca jñānajñeyādhikaraṇa sṛṣṭiḥ pratyakṣatayā spaṣṭastabhāvā | idamidamityādinā | sthirā manyatayā spaṣṭa svabhāvā | na ca svapnādi vadasatyatvenā spaṣṭasvabhāvā || sā ca sarvapramātṛṇāṃ jāgara iti kathyate sādharaṇaḥ || 19 || punaśca || oṃ heyātrapīyaṃ prāṇadeḥ prādhānyātkartṛtāguṇetaddhāno pacayaprāyamukhaduḥkhādiyogataḥ || 19 || yatrāhaṃ ketmatāyā guṇatve sati | prāṇādeśca mukhyatve | tasya ca prameya rāśerhānopacayaprāyamukhaduḥkhādi yomādyadguṇatva mupradhānatvaṃ kartṛtvasya | tasmāddhetorheyātrayīyaṃ | jāgratmupasuṣuptādi rūpāvasthāmanaḥ kṣobhātmiketi siddham || 19 || idānīṃ turyāmabhivyanakti sauṣuptarūpeṇa vā turyātītāṃ ca || oṃ prāṇāpānamayaḥ prāṇaḥ pratyekaṃ svapna jāgratora tacchedātmāsamānākhyaḥ sauṣvapteviṣvavatdviva || 18 || oṃ ūrdhvordhvagamyudānākhyasturyago rūtabhūdmayaḥ | vijñānākalamantreśovyāroviśvātmakaḥ paraḥ || 19 || 64a) atra prāṇa iti prāṇana rūpājīvanasvabhāvācidrūpā sthitiḥ | jīvātma paraparyāya iti || sa ca jāgare vā svapne prāṇāpāna mayaḥ | prāṇasyordhvādhogamanavṛtyā sā ca vṛttissvapne vā jāgare samānaiva samānavāyustutascedātmā | tacchedavṛtī | tadūrdhvagamanavṛttyā || praveśanirgamanābhāsādi vāśyānaghṛtādivannakiṃcidavediṣamityādi vṛttyāsuṣuptādau || tatra prāṇāpānavṛtyā jāgarasvapne | ūrdhvādho gamanabhāvena prāṇasyā || samānena ca sauṣuptādi vṛdyā | tayorgatyabhāvādiva || tatastayoścordhvamārgeṇa pravahaṇaṃ sakalasyabhedasyā bhedasāratayau dānalakṣaṇaṃ hṛdayādvijñānakalādārabhya sadāśivāntaṃ sā ca turyātmikādaśā || yatra prāṇādīnāmūrdhvamārgapravahaṇaṃ || tataśca vilīne tu bhede sarvasyā carācarātmakasyā bhedavṛtteḥ prāṇādi vṛttivānarūpāviśvātmakaparaśivoditā turyātītarūpā | yatra ca prāṇa evapramātā | prāṇāpānasamāno dānavyāna rūpaśceti sāmānādhikariṇyāgā || vijñānākalaścāsaumandraścāsau | īśaśca sadāśiveśvara rūpoyosāvidyudānaḥ || sa eva hutadudmāyaḥ || sarvasyāsya jvalanahetutvāt | sa eva ca paroviśvātmakaḥ || atrāyaṃ bhāva || 64b) yadaiteprāṇādayaḥ pacabhinna svabhāvāḥ bhinnakārāśca? tadāsvasvāvṛtti mavaṣṭhabhyaparispanda mātrāśrayāḥ tadā? ca jāgrat | * *? suṣuptaṃ | turyā | turyātītā ceti paṃcaprakārāḥ || ya ca cārviṇīne viśvesmiṃjjagati prāṇādīnāṃ ca suṣumṇāyāśāstatvesati sarvatraikaḥ śuddhaḥ cāntasvarūpaḥ paramārtha udeti | na tadākapi kāmanā || tathā ca sarvatīta padālambhī pūrṇenduśaśirāśayo ityādinā || evaṃ tatvācya sānnāsminamenāhamityaparimeṣaṇ | avipadhā dviśuddhakevalamutpadyate jñānaṃ || tatra ca | sasyajjñānādhigamāddhaṅgadīnāmakāraṇaprāptau | tiṣṭhati saṃskāravaśāścakrabhūmiriva mṛtaśarīraḥ | tataśca prāpteśarīrabhedeca ritārthatvāt vinivṛttau | ekāntikamāntikamubhayaṃ kaivalyamāpnoti || ityādinā sāṅkhyaśāstreṣu vitatyavitatyanirṇītameva || tathā ca | tamaviṣṭhātra bhāvena svabhāvamavalokayan | smayamāna ivāmteyastasyayaṃ?kusṛtiḥ kutaḥ || 1 || tadāsyākṛtrimodharmojñatvakartṛtvalakṣaṇaḥ | yatāstadepsitaṃ sarvaṃ jānāti śakaroti ca | ayamevodayastasya dhyeyasyadhyāyicetasi | tadātmatā samāpattiricchataḥ sādhakasyayā || 3 || iti śrī spanda || p. 65a) tathā ca tantrāloke || itthaṃ viśvādhvavilayamayatnenaivalīyate | bhairavīya mahācakresaṃvittiparivārite tatastaddādvavilayāttatsaṃskāraparikṣayāt | praśāmyasbhāvayeścakraṃ tataḥ śāntaṃ tataḥ śamaṇa tato nantaraṃ tatsaṃskārasyāpi parikṣayācchāntaṃ | yāvadante śamaṃtaścakrapraśāntyā śuddhameva saṃvindātramanusandadhyādityarthaḥ || 2 || anena dhyānayogena viśvaṃ cakrevilīyate | tatsaviditataḥ saṃvidvilīnārthaivaṃ bhāsate || 3 || evaṃ pradakṣiṇaṃ viśvaṃ svasaṃvidivilāpayet | visṛjaṃśca tatobhūyaḥ śambak?bhairavatāṃ brajet || 4 || śaktayosya jagatsarvaṃ śaktimāṃstramaheśvaraḥ | iti māṅgalaśāstretu śrī śrī kaṇṭhonyarūpat || 5 || nijānandepramātṛśamātre hṛdipuraḥ sthitaḥ | śūnyatā mātraviśrānte nirānandaṃ vibhāvayet || 6 || tatrānandaṃ prameyaṃ śapūraṇāsṛ *?tirvṛtaḥ | parānandanītastiṣṭhe dapānaśaśiśobhitaḥ || 7 || tadanantasphuranmeya saṅghaṭṭhaikāntanirvṛtaḥ | samānabhūmimāgatya brahmānandamayobhavet || 8 || tatopi mānameyaugha kalanānāsatatparaḥ | udānavahnau viśrānto mahānandaṃ vibhāvayet || atraṭīkā ca || ihaṃ khaludho?gī purāprathamasaśūnyaṃ | śūnyamityuktaṃ śūnyaṃ ca bhāvayedityucyate || abhāvaḥ samudiṣṭho yatrabhāvaḥ kṣayaṃ gata ityādini rūpitamba rūpesaṃvidekātmani || 65b) śūnyatāmātreviśrānti māśritya prāṇādyudayaviśrāmadhāmani hṛdiviṣayenijenirupādhitvāt svabhāva bhūta? ānandoyasyaiva vidhaprameyādyaṃ śāntarāpekṣayā pramātṛ samātresthitaḥ svātmānamevakevalatayā sākṣātkurvannavasthitassannanantaraṃ prāksaṃvitprāṇepariṇateti nītyāpramāṇātmanaḥ prāṇasya kṛdayādsvadaśāntaṃ recakakrameṇodaye | kathañcidbahiraunmukhyānnirānandaṃ nijātpramātṛ sammatādānandānniṣkrāntaṃ daśāviśeṣaṃ vibhāvayellakṣayedityarthaḥ || apānātmani prameyepunarudayati pareṇa prameyena kṛtamānandaṃ vibhāvayedyatastata tasyā prameyodayadaśāyā masau parānandaniṣṭhastiṣṭhedyatonantāyepramātrādyapekṣayā prameyalakṣaṇā aśāstatkarmakāyeyaṃ purāṇā tattadarthagrahaṇena nairākāṅkṣyasaivapānaṃpītistenanivṛtiḥ svātmamātraviśrāntoyasmādapāna evāpyāyakāritayā śaśītena śobhitaḥ | purakakrameṇa jvā? daśārthadvyadayaṃyāvaddaśāmaviśayāna ityarthaḥ || tatopi hṛdaye kumbhakavṛtyākṣaṇaṃ viśramyateṣāṃ samanantaro brānānīlamukhādirūpa tayānantānāṃ pratibhāsamānānāṃ meyānāmanyonyamelanātmāyosausaṅghaṭṭāstenaikāntenāvyabhica areṇa nirvṛtasman | samamevasamānameyātmanīkārātmasārabhūmimāsādyameyena samrūpakṛtatvādvṛṃhitena brahmarūpoyomāyānandastanmayobhavedityarthaḥ || tadanantaramapi mānameyayoḥ sūryasomātmanoḥ prāṇāpānayoḥ ya oghaḥ pravāhastasya yāṣaṭkatārivarārohamehasrāṇyekaviṃśati rityādinānirūpita svarūpāḥ kalanāḥ | tāsāṃ grāsatatparaḥ | tadghaṭanaparāyaṇoyau || 66a) madhyamārgeṇordhvagāmityuṇāpānādyavāntarakṣobhatayā viśrānto mahāntaṃ pramāṇādi daśādhiśāyininirānandādivailakṣaṇyādurkṛṣṭhaṃ pramabhrasasamatamānandaṃ vibhāvayetsvātmamātraviśrānti rūpatayā vimṛśedityarthaḥ || nanvevaṃ parāmarśenāsyakiṃ syāt ityāha || oṃ tatraviśrānti mahyetiśāmyadyasminmahāciṣi || nirupādhirmahāvyāpti vyānākhyopādhivarjitā nahyatrasaṃsthitiḥ kāpivibhaktā jaḍarūpiṇaḥ || yatrakopi vyavacchedanaustiyadviśvataḥ sphurat | yadanāha tasaṃvittiḥ paramāmṛtavṛṃhitām || yatrāsti bhāvanādīnāṃ namukhyākāpi saṅgatiḥ | tadeva jagadānandasassabhyaśambhu rūcivān || asmabhyaṃ śambhunātha ādiśat || napunaretadambhābhiḥ svopajñamevoktamitibhāvaḥ || || ityalamativistareṇa mahātmanā mupadeśavāconāpi vistṛtayā lośyā ityarthaḥ || tadātmanāṃ kṣobhaprasaṅgāt || ityevaṃ jāgratsvapnasuṣuptādituryāturyātītapadasthātvaṃ spaṣṭī kṛtaṃ pūrvagurubhiḥ prasaṅgaścāsbhābhiḥ proktaṃ nadośaḥ || 66b) iti śrīmatparamācārya śrīmadutpaladevaracitapratyabhijñābhaṭṭārakakṛtapratyabhijñā kaumudyāṃ āgamādhikārasya dvitīyamāhnikaṃ samāptimagamat śūbhamastu śivabhaktānāṃ narāṇāṃ ca trikaśāstraviditattvānāṃ śivaśakti narātmanāṃ trikānāṃ paramārtha vidāṃ ca dṛṣṭipātodayostu sadgurūṇāṃ ca sa || || nvṛdā || idānīṃ jñānakriyāśakti dvaya mayaṃ parameśvaraṃ vibhāvyahaṃ soyathādvipakṣī | ityetāvatāgranthenaitattātparyaṃ ca || idānīṃ tatsvarūpasyamahimācitkṛte punaḥ punarapi ca padetvanvācīnepatatinamanaḥ kasyanava ca ityādyuktatvāt || punaḥ punastanmahimāvarṇanevālabhyāt || tathā ca mahimātvamapi varṇanīyaśiṣṭhatayākramaprāptamiti mahimātvaṃ varṇyatedhvanā || oṃ svātmaiva sarvajantunāmeka eva maheśvaraḥ viśvarūpohamidamityakhaṇḍamarśavṛṃhitaḥ || 1 || parameśvaraḥ svātmā sarvasyāsya jīvataḥ | ātmakhalvaviśvamūlamityādi nirūpita yaktyā bhāskarabimba ivasarvatra vyāpī maheśvaro jñātākartā hamityavabhāsamānaḥ | vedakavedanavedyarūpaḥ | paramārtha svabhāvotiricyate || tathā ca | jāgradādi vibhedepi 67a) tadabhinneprasarpati | *? vartate nijānnaiva svabhāvādupalabdhyataḥ || ahaṃ sukhī ca duḥkhī ca raktaścetyādi saṃvidaḥ mukhātyavasthānusyūte vartantenyatratāḥ sphuṭam || ityādinā proktalakṣaṇaḥ svātmā maheśvaraḥ sarvatra caika eva viśvarūpaḥ | viśvasākṣī | ahimityavabhāsamānaḥ pratyakṣarūtasvabhāvaḥ pratyakṣa eva kriyādi gocaraḥ || tathā ca | yaṃ jānanti jaḍā api | jalahāryopiyaṃ vijānanti | yasyaiva ca namaskāraḥ sakasyasphuṭo na bhavati kulanāthaḥ || tathā ca vedaḥ || utainaṃ*?pā adyaśan | utainamudahāryaḥ | utainaṃ viśvārūtānisadṛṣṭho mṛḍāyātina ityādinā || yaḥ hastini dvipini | yo hiraṇyo goṣṭhaśveṣu puruṣeṣvantā || ityādinā || sa eva cāhamityanenaiva niścita iti sarvamavadhātam || ahamātmā guḍākeśasarvabhutāśaya sthitaḥ | ahamādiśca madhyaṃ ca bhūtānāmanta eva || antaścarami bhūteṣumuhāyāṃviśvato mukhaḥ | tvaṃ yajñastvaṃ vaṣaṭkāra āpojyotīramomṛtamityādyukteḥ || athavā bahunoktena kiṃ jñāne natavārjvana | viṣṭhabhyāhamidaṃ kṛtdrumekāśena sthito jagat || 67b) tathā caitanya mātmā || tattakānu *? natu kavatkāryaṃ yāgatmapādayatīti na tu kaḥ || janmadyasya yatonvayāt || īkṣatetvā śabdamityādi va kṛtyāde *? rāsaḥ || tasmādātmaiva maheśvaro yamiti svarūpaḥ svata evasiddha ityalaṃ || 1 || idānīṃ tadutpādanekāraṇa kāryavibhāgopi tatra darśayati || tasya ca nimittatvaṃ || oṃ tatrasvasṛṣṭhedaṃbhāge buddhyādigmāhakātmanā || ahaṅkāra parāmarśa padanītamanena tat || 2 || svecchapaiva sṛṣṭedaṃ bhāvarūpa eva sarvasmi kārye buddhyādi sadkucadrūpāhaṃ bhāvagrāhakātmanā | haṅkāraparāmarśa padaṃ nitamanena kartā parameśvareṇa || ahaṃ manuṣyaḥ | ahaṃ paśuḥ | ahaṃ vāmanaḥ | kṛṣaḥ sthūlaḥ vāmana ityādinā haṅkāra parāmarśa padaṃ nitamiti bhāvaḥ | paraṃtu saṅkocāhantantāyātādātmyena | natu śuddhaparipūrṇāhaṃ rūpeṇa parameśvaravat | tepi syuritibhāvaḥ || 2 || tasmadeva hetośca || oṃ svasvarūpāparijñānamayonakeḥ pumānmataḥ | tatra sṛṣṭho kriyā *? bhogo duḥkhasukhātmakaḥ || 3 || tasmātpūrvoktā pūrṇāhantā svarūpeṇaiva svasvarūpasyāparijñānādaniścita svabhāvādekaḥ puruṣoneka iti 68a) bhāsana rūpaḥ pratibhāti || tathā ca janmamaraṇa karaṇānāṃ pratiniyamādayagatpravṛtteśca | puruṣa bahutvaṃ siddhaṃ traiguṇyāviparyayāścaiva || 1 || saṅghataparārūtvatriguṇādi viparyayādadhiṣṭhānāt | puruṣosti bhoktyā bhāvātkaivalyārthaṃ pravṛtteśca || 3 || vatsavivṛddhinimittaṃ kṣīrasya yathāpravṛttirajñāsya puruṣavimokṣanimittaṃ tathā pravṛtti pradhānam || 3 || tasmātpuruṣostyanekadhā | iti sāṅkhyaśāstre || paramārtha tastunakaścidaneka iti niścitam || citsvarūpasyānekadarśanānupapatteḥ || paraṃ tu tattaddehaprāṇa śūnya buddhyādikṛtāhaṃ bhāvanayā saṅkocagrahaṇāt || tadvaśāścānekotpatteriti kimetat || tasyaiva ca sṛṣṭau bhojaspadāya kriyānandau || pramānbhoktā | ekāneka rūpaḥ kriyā bhogaḥ || pacanādi rūpaḥ || tasyāṃ kriyāyāṃ saṅkucita rūpasatvenaya ānandaḥ || aho | aho ityanena tadapi sthūla tayānahaṃ bhāvanayā ca duḥkhameva | imau ca tasya kriyā nandau bhogaḥ | paraṃ tu duḥkha mukhātmakaḥ || ityabhāveva duḥkhameveti tadarthaṃ ne evadātmana icchāmātreṇa bahusyāmityādinā | iti tadapi tadsphayaiva || paraṃ tuṃ jīvārthaṃ bhoga iti kathyate || 3 || 68b) idānīṃ paśossakta citasvabhāvasya saṃkocākāreṇa padārtha dṛbddha?jñānakriyātmakatayā matvājastamāṃsti pratipādayitumāha || oṃ svātmārtha yeṣubhāveṣu patyujñānaṃ kriyā ca yā | māyā tṛtīye te eva paśoḥ satvarajastamaḥ || 4 || śrīmadbhagavato viśveśvarasya prakāśavimarśātmakaṃ padetajjñānakriyāśakti dvayaṃ śuddhāhaṃ bhāvamayaṃ | tadevasaṅkucadrūpamavidyāmayaṃ māyāparaparyāyaṃ māyātṛtīyaṃ paśoḥ satva rajastamaḥ svabhāvātmakaṃ guṇatrayamiti kathyate || tathā ca satvaṃ laghuprakāśakamiṣṭhamupaṣṭhāmbhakaṃ calaṃ carajaḥ | guruvaraṇakamevatamaḥ pradīpavaścārthato vṛttiḥ || ityādinā sāṅkhye || tatrajñānaṃ nāmāśuddhaṃ satvamiti kathyate laghu prakāśakatvāt || aśuddha kriyātmake ceṣṭamupaṣṭhambhakaṃ calaṃ caraja iti kathyate malākhyayā vidyayā varaṇa kartvādguruvaraṇakameva tama iti vyavahārādau guruvaraṇa kartvādvṛhadācchādakatvāttama iti || ityetatrayaṃ śuddhaṃ prabhoricchā jñānakriyātmakaṃ | ānandasatvaraja ātmakaṃ tadevatrayaṃ || tadeva cāśuddhaṃ mavidyāpi hi taṃ satvarajastama iti paśoḥ pāśatrayaṃ | taiśca baddho baddha iti kathyate || yataḥ prakāśa prakāśā prakāśa | aprakāśamayatvena paśoretattayaṃ || tadeva ca 69a) prakāśavimarśatmakaṃ paramānandātmakaṃ cecchājñānakriyātmakaṃ śaktitrayamiti bhāvaḥ || etaśca purastātpratipādayiṣyati || sattānandaḥ kriyā patyustadabhāvopi sāpaśoḥ | dvayātmā tadrjoduḥkhaṃ mleṣisatvatamomayamityādinā || 4 || idānīṃ prabhujīvayoranyonyaṃ bheda iti darśayannāha ca || oṃ bhedasthiteḥ śakti mataḥ śaktitvaṃnā padiśyate || eṣāṃ guṇānāṃ karaṇakāryatvapariṇāmiṃām || 5 || saṅkucitaprakāśamātrasvabhavoyaṃ puruṣo nāsya canaisargikaprameya paddhatiḥ || sṛṣṭisthiti saṃhārādau tasyā yatsvatantryaṃ hi syāt || tatastadabhāvāttadguṇā iti kathyate || saṅgaśangavibhāgatvāt || tasmādbheda sthiteḥ śaktimataḥ | prameyādīnāṃ śaktimatvaṃ nāmadiśyate || guṇaguṇinorivasaṃyogāt || natu samavāyāt || samavāyastuprabhuneti niścitaṃ ityanena saṃyoga evadvayormallayoryathā || tayośca saṃyogovibhāgaśceti || prabhunā cāvibhāgyā dudbhutānudbhūtatvaṃ tatra niścitameva tasya ca viśvasya tanmayatvāt || jīvādau cātanmayatvāditi vyavahṛtameva kathyate || niścitamityarthaḥ || tasmātpaśoryeṣāṃ guṇānāṃ kāraṇena | kāryeṇa ca pariṇāmināmināṃ p. 69b) śaktitvaṃ canā padiśyate || ete guṇā asyapaśoḥ śaktaya iti || api tu prabhunāsvecchayotpaditā bahusyāmityādi vṛttātacchaktaya eva || śaktiśca śaktimāścaiva padārtha dvayamucyate || śaktayosya jagatkṛtsaśaktimāṃstu maheśvara ityādinā || tadetadevaniścitaṃ || paramārthatastu tacchaktayopi || paraspara bhedānupapatteḥ || tathā ca spande || yasmāt sarvamayojīvaḥ sarvabhāvasarvasamudbhavāt | tatsaṃvedana rūpeṇa tādāttyapratipattitaḥ || 1 || tena śabdārtha cintā svana sāvasthānayaḥ śivaḥ | bhoktaiva bhogyabhāvena sadāsarvata saṃsthita iti vāyasyasaṃvittiḥ krīḍātvenākhilaṃ jagat || saṃpaśyansatataṃ yukto jīvanmuktona saṃśaya ityādinā || bhedopapatyā tacchaktitvamāvaśyakamatmīkṛtaṃ sadaiva || paraṃ tu prakāśavimarśā prakāśā vimarśātmaka dhatatvena vidyāvidyākhyabhedena ca pratibhāsānnābhedaḥ || sajīvomalaguṇṭhita ityādivimarśāt || māyāvimbovaśīkṛtyatāṃ syātsarvajñā īśvaraḥ | avidyāvaśagamvanyastadvaicitryādanekadhā || 1 || nadyāṃkī jā ivāvartā ca vartāntara māsterthe brajantojanmanojanmalabhante naiva nirvṛttim || 2 || tathā ca | satkarmaparipākānte karuṇānidhinoddhyatāḥ | prāpyatīratarucchāyāṃ viśrāmyanti yathā mukhamityādinā || 70a) tasmācchakti matobheda sthiteḥ śakteḥ śakti mattvaṃ ca nā padiśyate | eṣāṃ guṇānāṃ | kāraṇakāryatva pariṇāmiṇāmiti sambandhaḥ || tatsthitametayoreva parasparabheda iti siddham || yaśca spande yasmātsarvamayojīva ityādinā | taśca malaśuddhau | avidyānivṛttau | guṇatrayakṣaye | sthūlaśarīrā habhā?vavilaye | nirvāsane ca sūkṣmaśarīre | galite ca tathā kāraṇe | vedaka | vedana | vedyaikyatā pattau praśāntamānasasaṃpaṅkardabhedopapattiḥ tathā ca || yathā uñjādiṣīkaivamātmāyuktyā samuddhyataḥ | śarīratritayāddhīraiḥ paraṃ brahmaiva jāyata iti jātadabhāvehi kathamanayorabhedopapattiriti siddham || idānīṃ tadeva vibhāgayitumāha || oṃ sattānandaḥ kriyā patyustadabhāvopi sāpaśoḥ | dvayātmātadrajaduḥkhaṃ śleṣisatvatamomayam || 6 || evaṃ hi tasyaisvaryasvabhāvasya yājagatsarjanarūpāpāramārthikaparamāsvecchā | sarvametadahaṃ sṛjāmīti | bahuḥ syāmityādinā sa eva ca tadaikyodayaḥ | paramārthartha parasattā | satvamiti kathyate || tathā ca sāsphurattā mahāsattādeśakālāviśeṣiṇī | saiṣāmāratayā proktā hṛdayaṃ parameṣṭina ityādinā || itthaṃ viśvasattāyāṃ siddhau | svabhāvamavabhāsasya vimarśaviduravyathā | prakāśortho pararthopi sphaṭikādijaḍopama ityādinā prakāśasya vimarśātma katvādyaśca tatra vimarśaśca saṅkaraikaramatayāsampādanaviśvasya sā ca kriyetyucyate || tatra prakāśavimarśajagatāṃ yadaikyavivaraṇaṃ tana ca svātmanyahamiti yaḥ paramānandodayasma cānanda iti kathyate || sarvamahaṃ brahmāsmi | brahmāhamahaṃ bījapradomata ityādinā vimarśodayaḥ paramānanda iti vṛthyate || etattrayaṃ ca patyuḥ svayaṃ prabhoḥ | parameśvarasya * *? diśaktigaṇayutasya sarvataḥ sañcāriṇaḥ | svātmanaḥ svasvabhāvasya | prakāśavimarśānandātmakasvaitatsvarūpamityāhuḥ | āgamavidaḥ || tadetasmādvyatirikta ca tadabhāvaḥ | edṛktattābhāvaḥ | sāpi ca tamasā vyāptā sattāpaśoḥ | paśusvabhāvavaisattāpi || tamasāvṛtatvāt punaścaitadsvayātmātaścājaḥ duḥkhameva || śliṣṭe parasparamiśremalintesatvatamasīyatra || ityetatpaśupramātṛsvarūpamityāhurāgamavādinaḥ || 6 || idānīṃ pramātṛ tatvamupapādya | prameyatattvamapi tathā pratipādyate || * *? oṃ yepyasāmayikedantā parāmarśabhuvaḥ prabhoḥ | tepi bhinnā vimiśrāśca tathā cittrāvabhāsinaḥ || 8 || oṃ tetubhinnavabhāsārthāḥ prakalpyāḥ pratyagātmanaḥ | tattadvibhinnasaṃjñābhiḥsmṛdyutprakṣādigocare || 3 || oṃ tasyā 71a) mādhāraṇī sṛṣṭigaṃśasṛṣṭapajīvinī | saiṣāpyajñātayā satyaiveśaśaktyāta radātmanā || 9 || oṃ svaviśrāntyuparodhāyā calayā prāṇarūpayā vikalpakriyayātattadvarṇāvaicitryacitrayā|| 10 || atrāsāmayikatvena sarvadātvaṃ dhunoti || tesarvadā pratyakṣatayā sphuṭa iti bhāvaḥ || parāmarśabhuvaḥ parāmarśasthānāni āśrayāṇītyarthaḥ || te canīlādayaḥ sphuṭatayābhinnāḥ vimirśāśca jñānamattebhedābhāvapratipatteḥ || tathā cittrāvabhāsinaśca | sphuṭatyā || tepi ca bhinnasvarūpeṇāvabhāsārthāḥ svarūpāḥ | pratyagātmanaḥ kūṭamkusyajīvasyapaśortha anāropitaṃ tattvaṃ kūṭastha sthatvaṃ || tattadvibhinnābhirghaṭapaṭādinīlaraktādi saṃjñābhiḥ | smaraṇānubhavotprekṣādimocareviṣayeṣu || tasya ca paśoḥ sṛṣṭirīśasṛṣṭapajīvinī | īśvarakāraṇe nāhamitibhāvatayā citrāvabhāsayata jñeyatvāt | taddalabdha tu ciśca matkāraviśeṣāśca || tasya ca sṛṣṭiḥ pramāṇaprameyādi vyavahārataya prasiddhā | sāceśaśaktyā | aikyāvabodhenājñātayā satyaiva | māyāvilāparitatvāt || jagatosya pramāṇaprameyādatrīlānīladervā || tathā svaviśrāntyuparodhāyā calayā | tathā prāṇarūpayā | 71b) svarūpaviśrānti lakṣaṇa pādānai?śvaryoparodhaprayojanārtha sacalayā | svasvarūpesadā *?ānatvāt māyākhye || tatraiva cācalayā | prāptaḥ prāṇarūpayā | punaḥ vikalpa kriyayā tattadvarṇavaicitryā ca tvayā || tattannilapītādi varṇavaicitryacitrayā | tadasādhāraṇī sṛṣṭiḥ paśorevanāśyasyeti sambandhaḥ || tasmāttānābhāsānīśvarasṛṣṭānevopajīvayatīti sarvāpāśavīsṛṣṭirīśvara sṛṣṭyupajīvirīti kathitam || 10 || tathā cānyathāpi ca || oṃ sādhāraṇonyathā caiṣaḥ sargaḥ spṛṣṭāvabhāsanāt | vikalpahānenaikāgryatkrameṇeśvaratā padam || 11 || eṣacaiśvarassargaḥ sādhāraṇaḥ sarvatranīlapītādi prasiddhessādṛśyatayā sādhāraṇatayā ca || ityevaṃ sādhāraṇatvaṃ || asādhāraṇatvaṃ ca | dvicandrādi kutrāpi taddarśanāt || dṛṣṭaṃ cānūramallena śatacandraṃ nabhastalamityādinā ca || tathā yathā gandharvanagaraṃ | yathā vārimarutsthūla ityādau cānyathā sṛṣṭiḥ || yatasspaṣṭāvabhāsanāt || || tatraitadvikalpahānenaikāgryatvena | sarvamidaṃ viśvamamṛtamayamekamanekāraviṣayaṃ rūḍhaṃ raśāntaṃ | citsvabhāvaṃ tatsvarūpaṃ ceti vikalpahānenaikāgryasampatteḥ prāhutbhāvātkrameṇeśva ītāpadaṃ | īśvaratvāpādanaṃ | māheśvarasaṃpadvivṛddhiḥ || 72a) tadvṛddhau ceśvaratva siddhiḥ || atravikalpahānireva parameśvarasaṃpallābhe kāraṇaṃ || yataḥ tatsaṃpattiśca vighnasaṃpattikāraṇa | vighnānā mudayeśvasampatteḥ praśyāva iti vikapa saṃpattiḥ tadabhāvesvasampatti prādudbhāvaḥ || prokto ca || jātedehapratyayadvīpabhaṅge prāptaikapyenirgalebodhasindhau avyāvatyaivendriyagrāmamantarviśvātmātvaṃ nityamekovabhāsi || atra krameṇetyanena || vikalpahānenaikāgryatvalābhaḥ | tallābhena kramalābhaḥ || kramasyollaṅghaneniḥśeṣatve jāteparam padeśvaratva lābhaḥ || tathā ca sāṅkhyaḥ || prāpte śarīrabhede caritārthatvāt pradhānavinivṛttau || ekāntikamātyantikamubhayaṃ kaivalya māpnoti tathā ca parameśvaratā lābhe hisamastāstanniḥṣyandamadhyassampadaḥ prasarpanti || rohaṇalābheratnasampada ivetiśubhamastaśambhunātha padāravindo pāsakānāṃ tanmayī bhūtacittānāṃ | atītavartamānabhaviṣyadaikībhāvanā padārthānāṃ paramapadā rūḍha hṛdayānāṃ ||svātmāśasthaviśvatadaikyabhāvanāpavittritahṛdayānāṃ | śrīśambhunāthabhāsakarasamutbalahṛdambujānāmityalaṃ || 11 || 72b) evaṃ sarvatra vikalpenivṛtte | dṛṣṭesamatvesvaparavibhāgayoḥ mokṣāva * *? maheśvaratanmayatā māsādyasākṣānmaheśvara eveti pratonati || oṃ sarvo samāyaṃ vibhava ityevaṃ parijānataḥ viśvātmanovikalpānāṃ prasarepi maheśatā || 12 || nahyevamātmā jīvopi paśurivabaddhaḥ kaścidanyosti | api tu smayamāna ivāste yastasyeyaṃ kusṛtiḥkuta ityādi nirūpita yuktyāyamevamaheśvaronāmasarvamidamavalambya sarvasyāntaḥ samāviṣṭaḥ svātmasthaganaśīlosau maheśvara iti siddhaḥ ||a tathā ca || yasmātsarvamayojīvaḥ sarvabhāvasamudbhavāt | tatsaṃvedanarūpeṇa tādātsya pratipattitaḥ || 1 || tenaśabdārthacintāsunasāvasthānajāḥ śivaḥ| bhoktaiva bhogyabhāvena sadāsarvatra saṃsthitaḥ || iti vāyasya saṃvittiḥ kriḍātvenākhilaṃ jagat | saṃpaśyanmatataṃyukto jīvanmuktonasaṃśayaḥ || 3 || tathā ca || guṇādispandaniḥṣyandāḥ sāmānyaspandasaṃśrayāt | labddhatmalābhāḥ satataṃ syurjñasyāpanipanthinaḥ || 4 || aprabuddhadhiyasvete tesvasthitisthaganadyatā?? pātayanti duruttāreghonesaṃsāravatmani || 5 || ataḥ mṛtatamudyuktaḥ spandatatvaviviktaye | jāgradevanijāṃ bhāva macireṇādhigacchati || 6 || 73a) ityanena pathāsarvaśnāyaṃ mamaivavibhava ityevaṃ jānan | vikalpamadhye prasarannapi kobhābhāvānmaheśatā | maheśvaratā dātmyanmaheśvaroyamiti pravṛttiramya || sarvātītapadasthatvādasya || sarvamidamasyavibhavamiti śruteḥ || ata evacoktaṃ || syurjñasyāmaripanthinaḥ iti|| tadenanāvyasyābhāvādanyonakaścidasti nāsti | na bhūtaḥ | na ca bhaviṣyati || sarvasyāsyetatsvarūpaprathanāt || nānyāpanthāvidyate yanāya | yodevebhya ātapate | yodevānāṃ puroditaḥ | pūrvoyodevebhyo jāto | ityādinā || hiraṇyagahyaḥ samavartatāgre bhūtasyajātaḥ patireka āsīt ityādinā ca || ahamevāsamevāgrenānyadyatsadasatparaṃ paścādahaṃ yadetaśca yovaśiṣyentasosmyaham || sarvasya cāhaṃ hṛdisanniviṣṭo mattaḥ smṛtijñānamapohanaṃ ca | vedaiśca sarvairahamevavedyovedāntakṛdvedavidevacāhamityādinā || ahamātmāguḍākaśasarvabhūtāśayasthitaḥ | ahamādiśca madhyaṃ ca bhūtā nāmanta eva ca || nāhamasminacānyosti dhyeyaṃ cātra na vidyate || ānandapadasaṃlīnaṃ sararasamarasīgataṃ || yoviśvacakṣa? rutaviśvato mukhoviśvatohasta rutaviśvatasmāt | satvāhunyāṃ nāgratesaṃyajatraitdyavāpṛṣivyo?janayandeva ekaḥ || ityādināsya sarvamidaṃ svavapuścataṃ | bhāsate ca bhāti cetistarthaṃ 73b) evamanena prakāreṇaitadapyevameva || ityāha || oṃ meyaṃ sādhāraṇaṃ muktaḥ svātmabhedena manyate | maheśvaroyathā || baddhaḥ punaratyanta bhedavat ||13 || ayaṃ cātrabhāvaḥ || yadetatsādhāraṇaṃ meyaṃ | sadāśiveśvarādikṣityantaṃ tadeva sarvamidaṃ svātmā bhedenamanyate tarām || sarvoyaṃ bhāvarāśirsamaivavibhava ityuktatvāt || matto vinirgataṃ viśvaṃ madhyeva pravilīyata ityādinā || ahamevākṣayaḥ kālodātāhaṃ viśvatomukhaḥ | mṛtyuḥ sarvaharaścāha mudbhavaśca bhaviṣyatāmityadinā || tatra yathāmaheśvarastathaiva svātmābhedenaviśvametanmanyate ||a yata evāgataṃ viśvaṃ tatastatraivalīyata iti || athaitadviparyayeṇa baddho prabuddhatayā sthitaḥ punaratyanta bhedavat || atyanta bhedamayaḥ paśurivapravṛttojagatyasthinniti sambandhaḥ || nadyāṃkījā ivāvartādāvartāntaramāśtate | brajanto janmato janma labhante naiva nirvṛtim || ityādyuktadiśātebaddhā iti kathyate || * *?nte māyāpāśavaśīkṛtaṃ māṇāvādipāśairiti baddhaḥ || 74a) ata evātyantabhedamayopi | nīlaṃnīlameva | pītaṃ pītamevaṃ | ghaṭaḥ ghaṭa eva | paṭaḥ paṭa eva | aśvopi aśva eva | ityādinānāpravṛtteratyantabhedavān || tadapravṛtto hi sarvoyaṃ bhāvarāśirmadabhinnatayā sphuṭa iti kathyate || atvanmayametadaśeṣamidānīṃ bhāti mamatvadanugrahaśaktyā tvaṃ ca maheśasadaiva mamātmā svātmamayaṃ mamatena samastāṃ || 1 || svātmaniviśvagate tvayi nāthe tena na saṃsṛti bhīti kathāsti || ityādinā puruśca sakathaṃ kena prakāreṇa vibhāti || ityāha || 13 || oṃ sarvathātvantarālīnānantatatvaughanirbharaḥ | śivaścidānandaghanaḥ paramākṣaravigrahaḥ || 14 || sa sāk.ācchiva iti | ahamiti svarūpatayā prathamānussvātmanyantarllinejagati tanmayo tanmayayaśca mayūrāṇḍarasavat nirbharitavapurviśvātmanā dhṛtaśarīraḥsarvavyāpī vyāpakādi karaṇarūpaśśaśvadbhāsamānaprakāśānandādi cidghanaḥ sākṣācchiva iti kathyate || paramākṣareṇāhamiti svarūpeṇa || tatrāpihi | akārādi hakārāntākṣaramātrādi svātmāntarṇīnavyāptyāvyāpaka svarūpatvāt || 74b) sta?tyetanniṣkalaṃ vapuḥ | tatastatonanta rūpatyā a ā i ī u ū ṛ ṝ ḷ ḹ e ai o au aṃ aḥ | ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ña | ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa | ta tha da dha na | pa pha ba bha ma | ya ra la va | śa ṣa sa ha | laṃ kṣa ityādi nānā vaicitryeṇa virā *? patayā ca bhātaṃ bhāsamānaṃ bhātica paramārthaḥ tataśca tāstā vidyāḥ || yathā śivādikṣityanta maṇḍatayā bhātaṃ bhāsamānaṃ vibhāti || tadvisṛṣṭo ca śaktiḥ | sadāśiva īśvara || śuddhaṃ vidyāmāyā | vidyā śiva kāla kalā rāga niyatiḥ prakṛtiḥ puruṣa manaḥ buddhiḥ ahaṅkāra śabdasparśarūparasagandha śrotraṃ tvak cakṣuḥ | jihvā ghrāṇa vākpāṇi pāda pāyu upastha ākāśa vāyuḥ tejaḥ āp pṛthvī cetyato brahmādi pipīlikāstaṃ jagat ca ca carātmakamiti bhāvaḥ || ityevaṃ paramākṣaravigrahavaddvaita prathāsiddhā || atha ca parameṇotkṛṣṭatamenākṣara rūpeṇā vinaśyat svabhāvena vigrahoviśeṣaṇa sṛ?ṣṭisthitilayādi paṃca kṛtyaṃ || 14 || evamena prakāreṇe svaratve siddhe pratyabhijñākhyā panādināhetunā | idānīmadhikaraṇasiddhānta diśā sarvametacchāstrārthaṃ prabuddhaṃ pratiniyamayatyācāryaḥ || yasminnarthe siddhe || tadanupāyūtyarthāntarāṇyapi siddhyanti | sodhikaraṇa siddhānta ityādinā || oṃ eva mātmānametasya samyajjñānakriyetayā | paśyatyathepsitānarthānjānāti cakaroti ca || 15 || 75a) evamityanena maheśvaro yathā | jñānakriyāvāt | yajñānāti | vākaroti | sṛṣṭisthiti | saṃkyati pidhāna | anugrahādi rūpatayā paṃcakṛtyamayaḥ śiva iti vyapadisyate catuḥ ṣaṣṭi tantramimāṃsānyā yavistārādau yathā | tathā yamapi siddha iti siddhe | paramārtha rūpe | tadanuyā yūni ca jñānakriyādīni sarvāṇi kāryāṇikāraṇāni ca sarvāṇi siddhātyeveti siddhantaḥ || īśvaro hi bahirunmiṣati ca vānimiṣati ca | tadvat || yathepsitān | sṛṣṭyādīn || jñānakriyārūpadvayena haṃsavadundīyate | upaviśati | gacchati ca sarvathā sarvadā sarvatreti nirvivādadaśāpannasya nirvivādamāheśvara svarūpakhyātiḥ anantatvoghanirbharā | cidānandaparipūrṇā svabhāvā mahāvyomātmakacidjyotiratyantanirjādinī ṣaṣṭiṃ śatatvanirbharaika vapūrbhāsanarūpā cidacitparamārtha svabhāvā | sadātanā | śāśvate nijālayā asti mitasomasūryāgninetrā | sarvanetrādhikṛtā sarvadharmontarā ci *? jāpluṣṭā paramākṣaravigrahā ca ti hṛdayagocaramiti nirvivādoya mupadeśamārgaḥ || 15 || 75b) ityevaṃ śāstrārthaḥ paramārtha sārasaṅgrahaḥ | na mayāsvakapolakalpita kṛtaḥ | svadhiyākṛta vimarśanena tattadarthśīlakalpitaparamārthaḥ | paraṃ pratyupakārārthaṃ prakaṭīkṛtaḥ || api tu yatpūrvagurubhiryathā pratipāditasārastathaiva niyamitatatvena pratipāditaḥ|| ityāhāparaślokatātparyasaṅgrahena paraṃ prati || oṃ iti prakaṭito mayā mughaṭa eṣamārgo navai mahāgurubhirucyatesma śivadṛṣṭiśāstreyathā | tadatranidadhatpadaṃ bhuvana kartṛtā māviśanvibhāvyaśivatāmayī maniśamāviśansincya?ti || 16 || ityevaṃ mayā | utpaladevākhyena paramācāryavaryapūjitapadārabindayugalena | eṣamārgaḥ śaivaḥ trikābhidhaḥ | anuttaramārgānusāriparamārthaḥ navanava evakṣaṇātkṣaṇaṃ | sughaṭa eva yasmāt | pratyabhijñāśātrasaṅgrahegurumukhāllabdha paramārthe śivatattva lābhovaśyaṃ bhāvi | iti sughaṭa eva || anaśana kṛcchataptādi paṃcāgni karmādi cāntrāyaṇānuṣṭhānādiyakyāprāṇābhyāsa heturutayā vāvinā 76a) yukti marāmarśāt | ata evahetoḥ sughaṭa iti | śāstrapaṭhanasiddheḥ siddhatvāt || etaśca mayā suta eva na proktaṃ | vinādhyānādi naipuṇyena śāstra paṭhana siddheḥ | siddhoyamupadeśamārga iti || api tu mahāgurubhiryathā [+śrīsomānandapādaiḥ] śivadṛṣṭādi śāstreṣu pūrvaṃ proktasta | anena na jñānāderutpaladevasyahānikleśatopi yatpūrvaiḥ proktaṃ siddhikṛtaṃ syāttatprapramāṇamiti [+tadeva] || yathā svayaṃ bhagavatā jñānādi śrībhagavadgīte maniṣadāpramāṇī kṛtaṃ | tadeva sarvatra pramāṇataramityāhuḥ | yadyadācarati śreṣṭastattadevetarojanaḥ | sayatpramāṇaṃ kurute lokastadanubartate || ityādi nirūpitaśuktyā yatpūrvaireva pratipāditaṃ tadeva pramāṇamiti || ata eva mahāgurubhirucyate smaśiva dṛṣṭi śāstre yatheti yuktamuktaṃ || tasmādatra hetoḥ nidadhatpadamatra | atraiva kṛtā śrayoyadisyāt | ūhi bhuvana kartṛtāmivāviśan maheśvaravat || sa eva karoti | saṃharatiya || 76b) tata eva bhuvanakartṛtāṃ śivatā mayīṃ vibhāvya || śivasvarūpāṃ śivasvabhāvāṃ vibhāvyaniścitya | sadyastatkṣaṇamevāviśan śivatanmayī bhāvaṃ vibhāvya siddhati | siddhyet || kṛtakṛtyo bhavatiti yuktārthaḥ || sambandhārthaścāyameva || tathā ca tantrāloke || yoguruḥ sa śivaḥ proktoyaḥ śivaḥ sāguruḥ smṛtaḥ | ubhayorantaraṃ nāsti gurorapi śivasya ca || 1 || tasya śaktaya evaitāstisro bhānti parādikāḥ | sṛṣṭau sthitau laye turye tenaitādvādaśoditāḥ || 2 || nāvānpūrṇasvabhāvosau paramaḥ śiva ucyate || tenātropāsakāḥ sākṣāttatraiva pariniṣṭhitāḥ || 3 || tāsāmapi ca bhedāśanyūnādhikyādiyojanam || tatsvatantryabalādeva śāstreṣu paribhāṣitam || 4 || ekavīro yāmalotha triśaktiścaturātmakaḥ | paṃca muttiḥ ṣaḍāmnāya saptakoṣṭhavibhūṣitaḥ || 5 || navātmādaśadigchaktirekādaśakalātmakaḥ | tvādaśāramahācakra nāyako bhairavastviti || 6 || evaṃ yāvatsahasrāre nirasaṃkhyānepi vāprabhuḥ | viśva cakre maheśāno viśvaśaktirvijṛmbhate || 7 || śaktiśca śaktimāṃścaiva padārthadvaya mucyate | śaktayosya jagatsarvaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ || 8 || teṣāmapi ca cakṣāṇāṃ svavargānusamātmanā | aikyena cakraśo bhedastatra tatra nirūpitaḥ || 9 || e *? sya saṃvinnāthasyahyātarīpratibhātī *? | saumyaṃ vānyanmitaṃ saṃvidūrmicakramapāsate || 10 || asyasyātsṛṣṭiritye pāsaṃ viddevī tathoditāt | dyānātsaṃjalpasaṃsmiśrādvyapārāścāpi bāhyataḥ || 11 || tasmādviśceśvaro bodhabhairavaḥ samupāsyate | āvacchedānavaśchidyāṃ bhogamokṣārthibhrjanaiḥ || 12 || tenāvicchinnatā sarva rūpāhaṃ tāprathātmanaḥ | svayaṃ prathamyanavidhiḥ sṛṣṭyātmasya ca pūrvaśaḥ || 13 || pūrvaśaḥ pūrvabhāvi || 13 || soyamātparamāvṛttya sthitojaḍapadaṃmataḥ | āvṛtā nāvṛtātmā tu devādisthā varāntagaḥ || 15 || tasya svatantrabhāvo hi kiṃkiṃ yannavicintayet | taduktaṃ triśaraḥ śāstre sabuddha itivettiyaḥ || 15 || tatrādye svaparāmaśśenirvikalpaidhāmani | yatsphuretprakaṭaṃ sākṣāttadicchākhyaṃ prakīrtitaṃ || 16 || yathā visphārita dṛśāmanusandhiṃ vināpyalaṃ | bhatibhāvaḥ sphuṭastadvatkeṣāmapi śivātmanā || 17 || bhūyo bhūyo vikalpaṃ śariścayakramacarvanāt | yatparāmarśamabhyeti jñātropāya tu tadviddhaḥ || 18 || yattattatkalpanā kū?ptabahirbhūtārthasādhānaṃ | kriyopāyaṃ tadāmnātaṃ bhedonātrāpavargataḥ || 19 || 77b) ityevaṃ mahāgurubhistaṃtrāloke vānyatra vitatyavitatyaproktapūrvaṃ | tadatrapi pūrvaproktamevātrāpi nigraditaṃ | tadasminnidadhatpadaṃ | bhuvanakartṛtāmāviśan | tataśca śivāvārthāṃ vibhāvya || tatonantaramaniśasāviśan | tataśca siddhyati || kṛtakṛtyobhavatītyarthaḥ || 19 || nanuyadetatpūrvaṃ pratipāditaṃ śāstrādāveva | kartari jñātari svātmanyādi siddhemaheśvare | ajaḍātmāniṣedhaṃ siddhiṃ vā vidadhītakaḥ || 1 || kintu mohavaśādasmindṛṣṭa vāpyanupalikṣite | śakyāviṣkaraṇe neyaṃ pratyabhijño padaśśṛta iti anenaitadevopalakṣate || koniṣedhaṃ | vāsiddhiṃ kartuṃ śaktayāt || tadatrāsminsṛṣṭepyanupalakṣita eva | tasmāttasya jñānakriyāśakti dvayāviṣkaraṇena tadratyabhijñopadsargya?ta iti sambandhaḥ || iti kimetaduktaṃ tadatranidadhatpadaṃ bhuvanakartṛtā māviśanvibhāvyaśivatāmayī maniśamāviśanmidhyati || ityatra kiṃ sidhyati | jñānakriyātmakaṃ śakti yugalamiti cet || ityataḥ kiṃpratārakatāmātratayā parameśvarasiddhiḥ pratyabhijñāpaṭhanādinānubhaveneti proktaṃ || ityatrāhācāryaḥ || atrāparepradyavatiṣṭhante | oṃ taistairapyupayācitairupanatastannāḥ sthitopyanti kekāntolokasamāna evasaparijñnatonarantu yathā | lokasyaiṣa 78a) tathā navīkṣita guṇarasvātmapi viśveśvaronaivālaṃ nijavaibhavāyantadiyaṃ tatpratyabhijñoditā || 20 || yathā kāṃcitkāminī | ahasmi śaṃgalitavyāpārāsatī || paraṃtu tatkāmukadhyānatatparamānamāsan | kathamahamanenaśliṣyāmīti | kathamaha manenavācaṃ saṃbhāṣe kathaṃ vāha manenopaviśyāmīti vinaśyadvyāpārānturāsatī caitadevasmaratīti || tadanantarameva dūtīsaṃpraṣaṇādi vyāpāreṇa | vāmadanalekhanadvārāvā | virahakṣāmī bhavadgatralatikātiṣṭhatīti || tadanuyathā tathāsavidhavattini priyatamesamīpaṃ yāte ca | janasādhāraṇatā pāpādite | pitṛmātṛbhrātṛsutādi sādhāraṇatayā tannikaṭavartini tajñārāvalokanādi hṛdayaṃ na pūrṇatā mabhyeti || tatrāpi rahaḥ sthānāveśābhāvāt | yadācadaiva vaśādrahaḥ saṃyogeprāpte yathā tathāliṅganādi ambanādistatamatṛnādisiddhau jātāyāṃ hṛdayānande jāte paramānandodayobrahmānanda itithyate || tathā ca | atikruddhaḥ prakṛṣṭo vā kiṃkalīti vā mṛcani || dhāvanvā yatpadaṃ gacchettattra spandaḥ pratiṣṭhitaḥ || atrāti prakṛṣṭhatvaṃ mahadānanda tatvena lakṣyata ityarthaḥ || evaṃ mohāpasaraṇesiddhe yathā paramānandodayaḥ | tathaivadehāhaṃśuvenaṣṭe parameśvaratā vāptiḥ || tathā ca || yathā muñjādiṣīkaivamātmā 78b) yuktyā samuddhyataḥ | śarīratritayāddhīraiḥ paraṃ brahmaiva jāyata iti || atha ca || jātedeha pratyayadvīpabhaṅge prāptaikabranirmabodhodhasiddhau | avyavartyaivendriyagrāsamantarviśvātmātvaṃ dityamekavobhāsi || ityanena yāvanmohastāvadajñānabuddhiḥ | mohāpasāresiddhe sarvaṃ sarvadā sarvatra bhavatyeva || nāyikānāyakayoriva || ityevaṃ guruvacanājjñānakriyātmakaṃ śaktitvayaṃ parīkṣyatadanantarameva taddvārāparameśvarotkarṣa hṛdaṅgamībhāvo jāyate || tatkṣaṇameva pūrṇānanda svarūpājīvanmuktiḥ samāveśābhyāsarasenapāramaisvaryavibhūtilābhepratyabhijñaiva parasiddhidāyinī mateti siddham || tathā ca tantrāloke || tatrādyesvaparāmarśe nirvikalpaikadhāmani || yatsphuretprakaṭaṃ sākṣāttadicchākhyaṃ prakīrtitam | yathā visphārita dṛśāsanusandhiṃ vināpyalam | bhāti bhāvaḥ sphuṭaḥ tadvaskeṣāmapi śivātmatā || 2 || bhūyo bhūyo vikalpaṃ śariśca vakrama carcanāt | yatparāmarśamabhyeti jñānopāyaṃ tu tadvidvaḥ || 3 || yattatkalpanākyāptabahirbhūtātāsādhanaṃ | kriyopāyaṃ tadāmnātaṃ bhedo nātrāpavargataḥ || 4 || yatonānyā kriyānāma jñānamevamitattathā | rūḍhegragāntatāṃ? prātimiti śrīgamasāsane 79b) yogonānyaḥ kriyānānyātatvārūḍhā hi yāmatiḥ | svacittavāsanāśāstyaisākriyetyabhidhīyate || 6 || svacittevāsanākarma malasāvāprasūtayaḥ | tāsāṃ śāntinimittaṃ yāmatissaṃvitsvabhāvikā || 7 || sādehārambhibhāhyasthatatvabrātāviśāyinī | kriyāsaiva ca yogaḥ syāttatvānāṃ cillayīkṛtā || 8 || lokepi kilagacchāmītyeva mantaḥ sphuraiva yā | sādehaṃ deśamakṣāṃścāpyāviśatīgati kriyā || 9 || tasmātkriyāpivānāmajñānameva hi mānataḥ | jñānameva hi mokṣāyayuktaṃ caitadudāhṛtam || 10 || mokṣo hi nāmanaivānyaḥ svarūpaprathanaṃ hi saḥ | svarūpaṃ cātmanaḥ saṃvinnānyattatra tuyaḥ punaḥ || 11 || tasmāt saṃvitvameve tat svātantryaṃ yattadapyalam || viviśyamānaṃdhahvīṣuparyavasyati śaktiṣu || 12 || tasmājjñānakriyemokṣāyeti nijāyaḥ || tadanantaraṃ samāveśalābhonena jñānakriyātmakadvāreṇeti śubhamastu śambhunātha pādāradhindayugalaprasṛtarasapavitraṃ hṛdayānāṃ parameśvara *?ktānāmiti śubhamityalamativistareṇa || 79b) idānīmecchāstrasya ma * *?latāmāsvādya etatkatpatā cāpyāśrotavyā janaiḥ || yadbuddhirīdṛśīrīdyaśvidhaśāstrakaraṇa pravṛttā sattamahānmāheśvarāva tāra evasiddhojayati paropakārapara iti sa ca ka ityāha || oṃ janasyāyatra siddhyartha mudayākarasūnunā | īśvarapratyabhijñeya mutpalenopapāditā || 20 || āditaḥ || 193 || kaścidudayākaronāmaśambhunātha caraṇāravinda tatparamānasapavitrita hṛdayo *? prāptaghūrṇaparamārtha tvenāpta prasādamātrotpaladevaputramaṇi ceyamīśvarapratyabhijñāpratipāditā | janasyā yatrasiddhyartha sgamatayāsvamātṛsamīpamupaviśyaiva tatpratyabhijñā na yathā yatnnatayaiyasanajanasya samudiyādudayaṃ pānīti bhāvastadarthameva mudayaṃ yātīti bhayaḥ? || yata eva hi | udgataḥ paromokṣākhyolābho yasmāt || tadudbhūte śvarapratyabhijñāśāstreṇa hi paramāmṛtalābhoṣṭasiddhiyuto mahāmāheśvaralābha iti siddhoyaṃ pūrṇaḥ śāstra saṃgraha mārgo gurukṛpayaiveti śubham || || āditaḥ || 193 || samāpteyaṃ pratyabhijñākaumudī || || 80a) oṃ varṣeveda upodhane thanaśrā?bhasiṣa?kṣe ca kṛṣṇe śukle taresaptamyā khalupūṣṇisaubhagayutekarte ca lagne sthire | śrīvidyāpadapadmamevanalasadbuddhyātitīkṣṇāgrayā śrībhaṭṭārakasvan?pareṇa racitā pūrṇīkṛtākaumuddi || 1 || atrāpareṣānindantuha sarvathāstavartu vā | parasparaṃ spandhayantradāsyantmukhaṇḍanāni ca || 2 || athavāpi manomohādāścaryeṇādi saṃbhuvā | tathāpi na ca mohāninna ca cintasya saṃmadaḥ || 3 || padārtharacanāṃ pūrvagurubhiḥ samudīritāṃ | vilokyapratyabhijñāyā vibhyanti buddhivajjanāḥ || 4 || tasmādvicāraṇānhātta paṭhanārhā manoharā | yathābuddhyānusāreṇa śāstrāṇi pravilodya ca || 5 || pratyabhijñākaumudīyāṃ racitā sumanoramā | bhūyātsvatmopakārārthaṃ prasaṅgada paratra ca || 6 || kruyād vighnoghaśāntyarthaṃ śambhunāthaprasādataḥ || tatprasādād racittānāṃ tatsamāveśamastunaḥ || śubhamastu pratyabhijñāpāṭhakānām || || iti śrīmadudpaladevaracitapratyabhijñāyī sūtrāvali śrīmadbhirava āptaracitasūtravimarśinyīḥ śrīmadbhaṭṭārakasundarīdāsenau tu jātijadmināsākṣācchaṅkarāvatāra śrīmacchrīvidyāpārijāta śrīmacchrīśaṅkarācāryavarya putramaṇinādviśatasaṅkhyāyāḥ ślokāvalyāḥ viracitākaumudī pratyabhijñākaumudyākhyāsamāptī kṛteti śivasambhusambhunāthasādhakānāṃ parāprāmādamantrodyatsamastaparamārthatatvānāṃ pāramārtha vidāṃceti śubham || || pratyabhijñākaumidīsamāptā śrīmadbhaṭṭārakaracitā || || saṃ 74 śrāvaṇe kṛṣṇapakṣe saptamyāṃ revatyāṃ saubhāgyaviṣkambhe phaṭtra?yoge ca | āccike lagne ca samāptiṃ gatā pratyabhijñā kaumudī || || śrīmacchrīmadgurudṛṣṭipātalasa * *? || || śubham || śubham || śubham || oṃ ye pīṣṭha devī saddṛṣṭivilasattikṣṇabuddhayaḥ | jayantite mahātmānassarvaśakti vikasvarāḥ || 1 || śubhamastu sarvatra śivaśaktisāmarasyaṃ || ########### END OF FILE #######