#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00020 Uniform title: īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī Volume 1 Author : abhinavagupta Editor : śāstrī m. k. Description: Text taken from Vol. 60 of the Kashmir Series of Texts and Studies, The īśvarapratyabhijñā vivṛtivimarśinī by Abhinavagupta Vol. 1 Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: 19/11/2005 Publisher : Research Department Jammu and Kashmir State Publication year : 1938 Publication city : Bombay Publication country : India #################################################### oṃ kāśmīra-saṃskṛtagranthāvaliḥ | granthāṅkaḥ 60 īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī śrīmanmahāmāheśvarācāryavarya-śrīmadabhinavaguptaviracitā | śrīrājarājeśvara-mahārājādhirāja-kāśmīranarendra-śrīharisiṃhajī- bahādurājñayā risarca-kāryālayādhyakṣa-paṇḍita- madhusūdanakaula-śāstriṇā uddiṣṭakāryālayasthetarapaṇḍitasahāyena saṃśodhanādisaṃskaraṇottaraṃ saṃpādya mumbayyāṃ nirṇayasāgara mudraṇālaye mudrāpayitvā prākāśyamupanītā | (prathamo bhāgaḥ) saṃvat 1994 kāśmīra-śrīnagara straistābdaḥ 1938. (asya granthasya mudrāpaṇādyadhikārāḥ proktamahārājavaryaiḥ svāyattīkṛtāḥ santi) (page 1) atha īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī | śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryaśrīmadabhinavaguptapādaracitā | .o namo maṅgalamūrtaye | śrīśaktitritayāviyogi hṛdayaṃ bibhrattadekātmasā- dbhāvāvirbhavadātmabhāvanibhṛtollāsādhvavispanditam śrīmadbhairavadhāma tadvijayatāṃ bhaktāntarātmasphurat- stotraprābhṛtasaṃgrahonmukhatayā yadviśvarūpāyate || 1 || labdhvānugrahamīśvarānnijamahaḥsaṃbhārasaṃdīpino dehe'sminnarasiṃhaguptaghaṭite labdhāspadaḥ paścime | śrīmallakṣmaṇaguptadarśitapathaḥ śrīpratyabhijñāvidhau ṭīkārthapravimarśinīṃ racayate vṛttiṃ praśiṣyo guroḥ || 2 || ghaṭayati paripākaṃ śabdavṛtte pramāṇe vighaṭayati ca bhūyo mṛtyusantrāsacintām | abhinavamatirevaṃ ceśvarapratyabhijñā- vivṛtipadavimarśinyeva bhogāpavargau || 3 || nijānujamanorathaprathitasatpathābhyarthanā- vaśo'bhinavaguptasatpadaniveśitasvātmakaḥ | prakāśayati mārgamenamamunā jano'pyunmanāḥ prayāti śivadhāma tat pathi na yatpaśūnāṃ dṛśaḥ || 4 || (page 2) pūrṇavyākaraṇāvagāhanaśuciḥ sattarkamūlonmiṣat- prajñākalpalatāvivekakusumairbhyarcya hṛddevatām | pīyuṣāsavasārasundaramahāsāhityasauhityabhāg- viśrāmyāmyahamīśvarādvayakathākāntāsakhaḥ sāṃpratam amṛtamanantamanuttaramaghoraṣoḍaśakaśakticakragatam | aunmanasapadanirūḍhiprathamopoddhātakaṃ bande || 6 || iha eka eva śrīmadasmatparameṣṭhiśrīsomānandapādaprasādāpasārita- saṃkocaḥ śrīmān utpalākhyaḥ śāstrakāro vikasvarasvahṛdayakamalaparimala- pavitritadigantaḥ sūtraṃ vṛttiṃ ṭīkāṃ ca īśvarapratyabhijñānasiddhaye kṛtavān | tatra sūtrakārabhūmikāvasthitaḥ kathaṃcit ityādinā maheśvaraṃ prati prahvaṃ svātmānaṃ parāmṛśan tadvākyapaṭhanapuraḥsarībhāvena vṛtteravaśyaṃbhāvitāṃ paśyan, punarvṛttikārapadāvasthitaḥ pravṛttyantareṇa na parameśvaraprahvatāṃ svātmani satatavāhinīmapi parāmarśa sūtrakāra eva ca etadbhūmikāpanno vartate iti darśayitum | yadapi vṛttau svasāmānādhikaraṇyena idaṃ darśitaṃ pratyabhijñāpayāmi parituṣyeyam ityādinā, anyathā sūtrakṛdevaṃ karotīti vaktavyaṃ syāt, taddarśane ca prayojanaṃ vṛttikṛtaḥ sūtrārthānavabodhe saṃbhāvanānirāsaḥ, tannirdeśe'pi nāyaṃ vītāśaṅkamāśayaḥ | sphuṭībhūtārthavyākhyānāya paryāyadānamātreṇa itthaṃ prayuktaṃ, yathā kāvyaṭīkāvyākhyāna- prakriyāyāṃ viditaṃ vo yathā kāścinna me svārthāḥ pravṛttayaḥ | (ku. saṃ. 6 | 26) ityatra bhagavaduktau vyākhyāyamānāyāṃ mama na kecana svasmai vyāpārā iti ṭīkākāro vyācakhyāno'pi na bhagavata evābhinna iti pratīyate iti saṃbhāvyetāpi | namaskārāntarākaraṇātmikaiveyaṃ (page 3) sūtrakaraṇapūrvakasamanantara-tatsūtravṛttigranthakaraṇātmikā pravṛttirācāryasya ekatāṃ gamayati anyathā evaṃ bhūtaikapravṛttinirvāhāsaṃbhavāt | ṭīkākārapadamadhiśayānastu śāstrakāro'vaśyaṃ pravṛttyantareṇa yujyate | tatra ca mūlaślokapāṭho na pūrvabhāvī | (tasya hi avatāraṇakramo'vaśyavaktavyaḥ | pravṛttyantare ca avaśyaṃbhāvini parameśvaraṃ prati prahvatāparāmarśaḥ punaravaśyānusaṃdheyaḥ) | yadyapi asya pratyabhijñāteśvaraśaktivijṛmbhā- rūpasamastasvaparātmapariniṣṭhitavedyavedakaprapañcasya unmiṣitamātramapi na parameśvaraprāvaṇyādatiriktam, kimaṅga īśvaraśaktipratyabhijñānarūpa- pramāṇaparighaṭanaṃ, tathāpi rājotsavālaṃkārasvādhīnabhartṛkāmadanot- savasaṃbhoganyāyena avaśyaṃ samagratatsārabhūtasvarūpaparāmarśanaṃ kartavyaṃ pravṛttyorantarālapāti bhaviṣyatpravṛttisāphalyabhāvanāya | ekagranthakārakṛtatvaṃ tu svayameva ākhyāsyati trayyāṃ vāci ityādinā | tatra ayaṃ granthakāraṣṭīkākārapadaṃ pratipanno vakṣyamāṇaśāstrasandarbhagata- mupāyena parapratipādanāyāmavaśyakartavyamapi pūrvapakṣatatpratikṣepa- prabhṛti tuṣakambukapalālaprāyamavadhīrya, tat sthirarūpaṃ paramamupādeyaṃ parāmraṣṭuṃ namaskāraṃ karoti svecchā ityādinā svecchāvabhāsitāśeṣalokayātrātmane namaḥ | śivāya śaśvadacchannasvacchasvacchandavṛttaye || svasmāditi ātmanaḥ sakāśāt, svasminniti ātmani eva, svayaiva ca icchayā avabhāsamānā anyonyāvahānena bhedātmanā nirbhāsamānāḥ saṃpāditā aśeṣāḥ śuddhāśuddhamiśrarūpā lokāḥ pramātṛprameyāḥ, teṣāṃ ca yātrāḥ prāptayaḥ parasparasaṃbandhāḥ kāryakāraṇabhāvakriyākāraka- bhāvavaicitryādayaḥ, teṣāmātmā pāramārthikaḥ svabhāvo yaḥ, sa eva śivaḥ | ekamapi ca idaṃ padaṃ śaktibhedāt (page 4) tantrādāvṛttervā adhyātmādhidevādhiyajñādimantrārthavat bahūn arthān svīkaroti | ekaniścayārohayaugapadyasiddhaye ca evaṃ prayujyate, yadvakṣyati śleṣayā iti | ya evaṃbhūto bhagavān tasmai namaḥ iti tadviṣayaṃ prahvībhāvaṃ dyotayati namaḥ śabdaḥ | nanu svarūpāvasthitamaśeṣaṃ vedyavedakaprapañcaṃ tataḥ svarūpāt bahirbhāvena nijayā icchayā bahirbhāvayannasau bahirbhūtānapi svātmani eva avabhāsayati, tathā avabhāsyamānānāmapi teṣāṃ sa eva ātmeti sarvamidaṃ viruddhamālakṣyate | tathāhi samastā iyaṃ lokayātrā bhagatyeva cidātmani svarūpe viśrāntetyetadeva tāvat kathaṃ pratyeyam | tadīyayaiva ca icchayā yadi bahiravabhāsyate, tadidānīṃ tatraiva svātmani avabhāsyate-iti kimetat | svātmani avibhedena hi yadavabhāsanaṃ, tadviruddhaṃ bahiravabhāsanam | nahi yat bhāsamānaṃ tatraiva bhāti, tat tadaiva tadvahirbhūtaṃ yuktaṃ ghaṭa iva gṛhāntarbhūtastadvahirbhūtaśca | kiṃca tathā bhāsamānānāmapi eṣāṃ sa eva śiva ātmeti nitarāmaprātītikam | tathā bhāsamānatvaṃ hi bhedāvabhāsanena vyāptam, śivātmakatvaṃ ca eṣāmekātmakatvena tadviruddhena vyāptam, tat nānātmānaśca ekātmānaśca yugapadeva amī bhāvā ityuktaṃ kaḥ pratīyāt | svātmani ca vyavasthitaṃ vedyavedakarāśiṃ bahiravabhāsayituṃ kimarthamasya icchā utpadyate, niṣkāraṇameva vā | tathecchotpādābhyupagame satatameva tathābhāvaḥ syāt, na kadācidveti, tatsarvamidamasamañjasaprāyamiti āśaṅkya āha śaśvat iti | yat tāvaduktaṃ śivātmanyeva viśvaṃ viśrāntamiti kathametaditi | tatrocyate | iha bhāvānāṃ sattvaṃ, asattvaṃ vā vyavatiṣṭhamānaṃ saṃvidviśrāntimantareṇa na upapadyate | saṃvidviśrāntā hi (page 5) bhāvāḥ prakāśamānā bhavanti | prakāśamānatā ca eṣāṃ saṃvidabheda eva | prakāśa eva saṃvidyataḥ | tatprakāśādatiricyante ca, prakāśante ceti ucyamāne nīlaṃ svarūpāt vyatiriktam, atha ca nīlamiti ucyate | tadamī saṃvidi tāvat viśrāntā bhāvāḥ saṃvidanadhikavṛttaya iti āyātam | na ca saṃvido bheda upapadyate | prakāśaikarūpāyāṃ hi saṃvidi saṃvidantarāt svarūpabhedakṛte bhedavyavahāre ekataratra aprakāśarūpatvamuktaṃ syāditi asaṃvidrūpatvamāpatet | vedyāśca amī tatsvarūpaikātmyabhājaḥ svayaṃbhidyamānatvaṃ cet saheran, tat svamahimnā saṃvidaṃ bhedayeyurapi | ta eva tu na svato bhedamālambituṃ samarthāḥ | atha saṃvedanakṛta eva eṣāṃ bhedaḥ, suspaṣṭamanyonyāśrayam | deśakālāvapi vedyarāśimadhiśayānau vedyatvādeva saṃvittādātmyamabhidhāvantau kathaṃkāraṃ tāṃ saṃvidaṃ bhintām | vedyarāśirhi samasta evaṃ prakāśādabhinnaḥ | yat prakāśate, tat prakāśābhinnaṃ saṃvitprakāśa iva | nahi prakāśabhinnasya aprakāśamānasya prakāśamānatā yuktā virodhāditi evaṃ prakāśamānatvaṃ prakāśabhinnatvāt vipakṣatvāt svabhāvaviruddhāmaprakāśamānatāmatra baddhāspadāmavadhīrya vyāvṛttaṃ prakāśābhinnatvena vyāpyata iti vyāptisiddhau svabhāvahetuḥ | saṃvidaśca svaprakāśatvamasahamānā amunaiva pratikṣiptā mantavyāḥ | tat vedyabhedavat deśakālabhedo'pi na saṃvido bhedakaḥ | kiṃca vedye deśakālaprabhṛtaya upādhayo na jātucit svarūpābhinnaṃ bhāvaṃ bhettuṃ śaktāḥ | kevalaṃ svarūpabhedo bhavanneva taiḥ pariniṣṭhīyate | na ca saṃvidi kathaṃcidapi svarūpabhedaḥ prakāśaikarūpatvāditi hi uktam | tadamī prakāśa eva tāvadviśrāntā bhāvāḥ | prakāśaśca vimarśaśūnyo na bhavati | tataśca vimarśa eva bhagavata icchā nityaiva rudrakṣetrajñapramātṛvargasukhaduḥkha- (page 6) nīlapītādiprameyasaṃcayaṃ ca avabhāsayatīti, tathā avabhāsamānamapica saṃvinmaye prakāśa eva viśrāmyati, anyathā tathātvasyaiva asatkalpatvāt, naca prakāśamātratāmujjhati prakāśādatiriktasya tṛṇamātrasyāpi aprakāśanaprasaṅgāt | tadevaṃbhūtaṃ nirbhāsamānaṃ kathamapahnūyatā- miti virodho'pi atra na kaścit | yadi hi nīlamanujjhitanīlaprakāśabhāvameva anīlaprakāśatayā nirbhāyāt, ko nīlānīlayorapi virodhavaidhuryamuddhoṣayet | iha punarnīlādayo'nujjhitanīlādibhāvā eva prakāśamānāḥ santaḥ prakāśābhedamayāḥ | tadidameva bhagavataḥ svācchandyam-yat saṃvidātmaka eva bhavan vicitrapramātṛprameyātmanā saṃvidrūpānadhikenāpi saṃvidrūpādhikatayā nirbhāsamānavapuṣā prakāśate ca, tathā vimṛśati ca | anadhikasyāpi adhikasya iva bhāsanaṃ svacchabhāva ucyate darpaṇasya iva | sa hi prākāragṛhahastyaśvapuruṣaghaṭakumbhakārabhedaistadgatāvayavāvayavibhā- vādhārādheyabhāvakāryakāraṇabhāvaprabhṛtibhiśca vyavahāranivahairmanāṅmātramapi svarūpānadhikairapi atiriktairiva ca yat nirbhāsate, tadevaṃ svaccha iti ucyate | kevalamasya tathāvimarśābhāvād- asvācchandyaṃ jaḍatvam | parameśvarastu tathā bhāsamānamātmānaṃ vimṛśatyeva saṃvido vimarśaparyantatvāt | yacca uktaṃ sarvadaiva tathā bhāsamānaṃ syāditi | tatra sarvadeti kadāciditi ca yadi kālaḥ kaścit tannirmāṇanirapekṣaḥ svatantrastat tadavalambanena codyetāpi | naca evam | tathāhi asminkāle dyotyāderna asya śabdasya artho'nyaḥ kaścidṛte tathā bhāsamānāt sūryaparispanditāt | tadetaduktaṃ syāt-tatsūryādivispanditasahabhāvenaiva kasmāt nīlādi viśvaṃ bhāsata iti | tadidamapi kiṃ na codyate-nīlameva pītaṃ kiṃ na bhātīti | nanu evaṃ na nīlaṃ bhāsitaṃ syāt | yadi evam, anyathā bhāsane (page 7) tadeva tatsūryavispanditaṃ nāvabhātameva syāt | saptārṇavamīlananirbhāsitve hi pralayadinameva adyatanaṃ dinaṃ syāt, nādyatanaṃ dinaṃ tadbhāve tadubhayātmanāpi | naca atiriktena vapuṣā bhāti parameśvara iti na kiñcidatra aprātītikam | saṃvedanasyaiva hi svapnasaṃkalpaśāstranirmāṇādau tattadantarvyavasthitabhāvasaṃbhārabahiṣkriyāyāmapi anatireko dṛṣṭa iti pratyuta pratītibahiṣkṛtaparikalpanamaprātītikam | tena śaśvaditi kālaparicchedāsaṃbhavaḥ | acchanneti svarūpānatirekaḥ | svaccheti anatiriktatve'pi atiriktatābhāsasaṃbhavaḥ | svacchandeti vimarśasvātantryayogaḥ | vṛttipadena eṣāṃ rūpāṇāṃ bhagavati śaktimati śive tādātmyāvabhāsa uktaḥ | śaśvaditi kālāparicchannā, acchannā svarūpānyathābhāvaṃ manāgapi abhajamānā, svacchā adhikanirbhāsanamiva sahamānā, svacchandā pāryantikapratiṣṭhāsthānavimarśāśūnyatayā tadvimarśasthānāntaro- payācñālakṣaṇapāratantryaviyuktā vṛttirvartanaṃ svarūpaspanditameva yasya, sa eva aśivarūpasāṃsārikamohāpahastanayogādānandasārabhogā- pavargarūpaparāparaśreyaḥparamārthatayā śivaḥ parameśvaraḥ, tasmai nama iti śāstrakṛt vāṅmanaḥkāyānāṃ tatprahvatāmāviṣkaroti | prahvatā ca uktarūpā bhagavatsvarūpotkarṣadarśanena tadicchāvaśāviśīrṇaśarīra- prāṇādikalpitapramātṛbhāvanāsaṃskārātmakaśeṣavṛttisaṃbhave vyutthānasamayasaṃbhāvyamānasya śarīrādigatapramātṛtābhimānodrekasya apāsanena māyāpramātrabhimānātirekanyagbhāvitasaṃvidātmakasvasvarūpa- tāyā unamagnatātmakaḥ samāveśaḥ | tādṛśaṃ śivasvarūpaṃ pradhānapramātṛtayā adhiśaye nyakkaromi māyāpramātṛbhāvābhimānamiti anyanipātavat dyotaka eva ayaṃ namaḥ śabdaḥ | yattu namaḥśabdasya svarūpaparatvamabhidhīyate, tat na manoramam | nahi bhagavati namaḥ- (page 8) śabdasvarūpārpaṇena kiñcit | gītanyāyena hi namaḥśabdaḥ śrūyamāṇo bhagavati paritoṣamādhatta iti śapathaśraddheyo'yamarthaḥ | svāhādīnāmapi homādau dīptyabhivṛddhidevatārpaṇatarpaṇaprabhṛtirdyotya eva arthaḥ, na svarūpaniṣṭhatā cādinipātavat | svarūpaparatve tu caḥ paṭhita itivat sattvarūpatāyāmanavyayatvaṃ syāt liṅgasaṃkhyādiyogaprasaṅgāt | arthasya ca śabdena ko yoga iti tadyoge caturthī vighaṭeta | namaskaroti namasyatīti namaḥśabdamuccārayatīti arthaparyavasāne parameśvaramiti bāhyakarmasaṃbandhānupapattiḥ | vācika eva ca tadā namaskāro mānaso'pi vā syāditi kāyiko namaskāraḥ kathamiti traividhyaprasiddhyayogaḥ | asmatpakṣe tu manasā vācā kayena svātmānaṃ prahvīkurvan nyagbhāvayan bhagavantamutkarṣayatīti namasyaterarthaḥ iti sarvamupapannam | yadvakṣyati jayanamaskārādyabhidhānenāpīśvarasyotkarṣaḥ khyāpanīyaḥ svātmanaśca tatpravaṇatā iti | āgameṣvapi namaḥsvāhāvauṣaḍādīnāṃ vividhasiddhijananopayogitayā jātiśabdavācyānāṃ tattadarthadyotakatvameva abhidhīyate | saṃbhavantaṃ ca arthopakāramanādṛtya svarūpakṛtopakāra- samāśraye ko grahaḥ | tadevaṃ yato viśvaṃ nirbhāsate, yatra ca viśrāntaṃ nirbhāsate, yadicchayā ca prakāśate, yaśca viśvasya prakāśamānasya ātmā, yacca viśvatrāpi nirbhāsamāne'nāvṛtameva, anādhikyenāpi ca yatra viśvaṃ yasya svātantryāt adhikamiva nirbhāsate, tadeva paramārthatattvaṃ pradhānatayā utkṛṣṭam, anyattu asmadādi tatpravaṇamiti ayamatra pradhānābhidheyaḥ śāstrārtho hṛdaye praveśitaḥ, yena vivartapariṇāmaprabhṛtipakṣāntar- apratikṣepaḥ | vivarto hi asatyarūpanirbhāsātmetyuktam | nirbhāsate ca asatyaṃ ceti kathamiti tu na cintitam | pariṇāme tu rūpāntaraṃ tirobhavati, rūpāntaraṃ (page 9) ca prādurbhavatītyuktam | prakāśasya tu rūpāntarābhāvāt tattirodhāne syādāndhyam | aprakāśaśca prādurbhavan naiva prakāśeteti ubhayathāpi suptaṃ jagat syāditi na paryālocitam | pratibimbavāde ca svacchatāmātraṃ saṃvedanasya, na svātantryamiti tatsamarpakavastvantaraparyeṣaṇā kartavyā | avidyā ca anirvācyā vaicitryaṃ ca ādhatte iti vyāhatam | pārameśvarī śaktireva iyamiti tu hṛdayāvarjakaḥ kramaḥ | tasmādanapahnavanīyaḥ prakāśavimarśātmā saṃvitsvabhāvaḥ paramaśivo bhagavān svātantryādeva rudrādisthāvarāntapramātṛrūpatayā nīlasukhādiprameyarūpatayā ca anatiriktayāpi atiriktayā iva svarūpānācchādikayā saṃvidrūpanāntarīyaka- svātantryamahimnā prakāśata iti ayaṃ svātantryavādaḥ pronmīlitaḥ || evaṃ parameśvarasvarūpe samāviśya granthakāraḥ sūtravṛttyarthaṃ pūrvapakṣottarapakṣaiḥ samuddhāṭayiṣyan tarko'pratiṣṭhaṃ iti apratiṣṭhatā, adyāsmānasataḥ kariṣyati sataḥ syāsnūnatho naśvarān iti svaśaktipradarśanamātrasāratayā gomayapāyasīyanyāyopahāsena paramārthānupayogitā, aho dhigvyākhyātṛgrahamitarahevākabhṛtaka- maho tarkasyāntaḥ kvacidapi na labhyaśca vibudhaiḥ | iti tatkāritvataddveṣitvārdhavaiśasayogādaprāṃāṇikatvaṃ vahnirna yasya salilam iti abaddhābhidhānamātramatra mā saṃbhāvīti ślokatrayeṇa ghaṭayati khapuṣpaṃ satkartum ityādinā | eko'piśabdo bhinnakramaḥ tathā iti ca | deśe kāle pramātari ca sarvatra asattvena viditaṃ khapuṣpamapi sat saṃpādayituṃ, tathā puraḥ sphuradapi sarvasya vartamānatayā deśanaikaṭyena ca prakāśamānam, ata eva vastu yat tadapi asat saṃpādayituṃ prabhavanaśīlaḥ san (page 10) jagadidaṃ bhāvābhāvarūpaṃ cakitamiva svarūpe anavasthitamiva karomi iti sāmarthyamātmani saṃbhāvaye | vādasya pakṣapratipakṣaparigrahasya | ārambhakāle cikīrṣāyām | yat yathā pakṣatayā vā pratipakṣatayā vā kartumicchāmi, tanme tathā saṃpadyate iti eṣā yasya uktiḥ, tathā iti svasāmarthyaprathanābhiprāyaprakāreṇa, sa sphuṭameva ātmano nindāṃ karoti | yadartharahitamabhidheyaprayojanaśūnyavacanamasamāptaṃ ca apariniṣṭhitābhidheyaṃ niyamanidānābhidhānābhāvācca asaṃbhāvito- paramaṃ mama prekṣāpūrvakāritāvirahāt prasarati svayameva pravartate, tatra ca prakupitāntaravātābhidhānadhātuprakṣobha eva nimittaṃ bhavati | yo hi tadeva nīlaṃ pītamiti; na nīlaṃ, pītamiti; na nīlaṃ, na pītamidamiti vā brūyāt; sa unmattadhaureya iti praśaṃsāṃ muktvā na stutyantarapātraṃ bhavet | tadīdṛśena pathā svasāmarthyapradarśanamunmādapradarśanameveti tātparyam | naca kevalamunmādamātram, yāvat paro'pi amunā mārgeṇa nīyamāno vitāritaḥ syāditi mahat pātakārjanamiti darśayitumāha jaḍānāmiti | upayuktapramāṇavṛttā api hi gurusevāśāstraśīlanādiprayatnaśataiḥ, athaca ya evamaprekṣāpūrvakāriṇaḥ, ta eva jaḍāḥ, teṣāṃ ye upayuktaśāstrārtha- samyagvikāravirahalakṣaṇāpariṇāmaprabhavā udgārā abhidheyaprayojana- śūnyā ananusaṃdhāne'pi haṭhapravṛttā udgārasthānīyavātaprakṣobha- pralāpāḥ, tairdūṣitā ruciḥ svā dīptiḥ paramārthasvarūpalakṣaṇā yasyāḥ, yasyāṃ ca asatā rūpeṇa tasya sataḥ pāramārthikasya rūpasya saṃkīrṇatvaṃ vyāmiśratvaṃ yat tatsāmarthyāt sā tādṛśī; arthānāmarthayitṝṇāṃ pramātṛṇāmarthyamānānāṃ ca prameyāṇāmāvaliḥ parasparonmukho'pi yugalakamayaḥ samūhaḥ parito mlāyati unmukhatoddhurakandharatāṃ hitvā avanamati iva svakarta- (page 11) vyaudāsīnyaṃ pratipadyate | yathā mandāgnīnāmaudarikāṇāmatibhojanājara- ṇajanitairugārairbhogotsukāpi kācit mugdhā sarvatra bhogye tāmbūlādāvapi asatā aśuddhena rūpeṇa saṃkīrṇatāmiva ullikhantī ata eva vināśitabhojanādya- bhilāṣā arocakadoṣeṇa mlāniṃ pratipadyate | etaduktaṃ bhavati-mugdhamater- lokasya laukikavaidikaprabhṛtidṛṣṭādṛṣṭaprayojanakartavyaviśeṣaviṣayasaṃtati- pravṛttibhājastādṛśamṛṣāpāṇḍityapralāpairbhagnarasā rucirjāyate, naca paramārthatattve kvacana avatāryate apratiṣṭhānāt | tasmādīdṛśena svātmani unmādadāyinā paramapakurvatā ca kiṃ pāṇḍityena | īdṛśaṃ tu tadyuktam- ityāha yathāvastūdgrāha iti | yat yat vastu, tasya tasya utkarṣamudrekamun- magnatāṃ ca gṛhṇatāmamī pratipādyā ityatra arthe upayogī pūrvapakṣatad- dūṣaṇasiddhāntasamarthanātmā tatsamarthācaraṇalakṣaṇo yaḥ prayojakavyāpāraḥ, tatra graho rasaḥ sa eva bhūmnā prāśastyena atiśayena satataṃ ca vidyate yasya tādṛk yo vastuto vidvān tathaiva vetti, natu anyathā, natu anyathā paśyati, anyacca brūte, vidvāṃśca prekṣāpūrvakārī, tatra sthitā tatra viśrāntā | sā arthāvalī | vigatā śāntā śaṅkā yasyāḥ, yasyāṃ ca | sā pramātṛprameyavargātmikā āśvasiti kartavyaparilopayogābhāvāt laukikālaukikadṛṣṭādṛṣṭaviṣaye taduttīrṇaparamārthatattvaviṣaye ca dhṛtimābadhnāti | yatastādṛśo vidvān sarvasya viviktatvaṃ vivekaṃ bhinnaviṣayatayā virodhaparihāraṃ paropakārameva svaphalaṃ paśyan dadāti | tathāhi yat yathā prakāśate, tat tathā prakāśasyaiva mahimeti dṛṣṭau sūkṣmatvatāratamyaprakāśāt kiṃ na pāramāṇavatvaṃ, sukhādijanakatvāt kiṃ na tādātmyaṃ, saṃvedanābhāve kiṃ na andhatamasaprāyaśūnya- śarīratvaṃ ghaṭādeḥ śarīrapramātṛmātra- (page 12) viduṣo vā bālāṅganāpāmarāderaparalokitvaṃ sphurati hi, yastāvadahaṃ, so'haṃ dehabhasmībhāve na kaściditi parameśvarasaṃvidabhedabhājo bhāvā api parameśvarasvarūpāḥ pramātāro'pīti vicitraśaktiparisphuraṇameṣāṃ paramā maṇḍanā, natu alpāpi khaṇḍanā | kevalaṃ tāvanmātrabhāgaparigraha- grahikā vivadante andhā iva hastiśarīre karapucchādibhāgasparśanadvārotpanna- samucitakarivikalpāḥ tadapi vivadanameṣāṃ parameśvaraśaktivijṛmbhāmātraṃ na kaṃcana doṣaleśamāvahatīti | yathāca sā sukumāramatiḥ kācana tasmāt jaḍodgāravyāptāt deśāt kenacit tadabhiprāyavedinā asaṃmatena jaḍena saha viviktatvaṃ dūratvamāpādyate | avidagdhaloko hi tāṃ mlāyatīyamarocakeneti paraṃ paśyati, natu atra jaḍodgārajanitatvamaruceriti jānīyāt | sāpica evameveti | yadā tu tāmbūlāsavabhojanāderyat yat vastu, tatra tatra utkarṣasvīkāranipuṇaṃ taddhṛdayaṃ graheṇa gāḍhena saṃpādyate; tadā sā nijaruciprabodhādāśvasiti mlāniṃ tyajati | kācana ca kumārī prabhodhābhimukhamadanāṅkuropakaraṇa- kalitahṛdayāpi tathābhūtaudarikodgāradūṣitarucirevaṃbhūtāḥ khalu puruṣā bhavantīti mlāniṃ nītā, kenacit vidagdhena vivikte vigatāśaṅkā tadekāvabaddhapremaparatantrā kṛtā, laukikabhojanādibhogarasajñā lokottararatirasāsvādābhijñā ca saṃpādyate | tathā paramārthapaṇḍitenāpi siddhimokṣalakṣaṇaparāparaśreyaḥ-prāptyānandocitā pramātṛprameyamayī trilokī saṃpādyate | nityayogādyabhidhānāya lāghavaprāptamapi tadasyāstyasminnityetāvati matvarthe vihitaṃ bahubrīhimapahāya tatpuruṣāt matvarthīṃyaprayogaḥ kṛtaḥ | jaḍānāmudgāraiḥ iti bahuvacane tādṛśīṃ pracuratāmapariniṣṭhāṃ ca abhidhattaḥ | viduṣi iti tadvaiparītyena ekatvavivakṣayā paramārthapaṇḍitaḥ (page 13) paramārthavidagdhaśca durlabha iti uktam | kasmiṃścit iti lokottare | nanu tādṛgasau yadi kaścideva, tadasaṃbhāvanīya eva astitveneti āśaṅkya āha te kḷptāḥ kila iti | etaduktaṃ bhavati-parameśvarecchaiva svarūpapracchādanaṃ ca svarūpaprakaṭanaṃ ca vidadhatī avaśyaṃ tādṛśaṃ prasūte paramārthapaṇḍitaṃ, kevalaṃ māyārāśirbhūyān vidyāvattu tanutaraṃ tejaḥ | tathāhi rodasīśabdavācyasya dyāvāpṛthivīdvayasya yat vibhajanamasaṃ- kīrṇatvajñānaṃ viśeṣeṇa ca bhajanamapātakatayā sevanaṃ bhogayogyatvam, atra kartavye sapta kulaparvatāḥ kḷptāḥ samarthā nirmitāḥ, parvataśata- pūrṇe'pi jīvaloke saptaiva, na adhikāḥ | naca atyantaṃ na nirmitāḥ | rātrindinasya ca tamaḥprakāśarūpasya satkāre candrārkau dvāveva | natu maṇiprabhṛterbahutaratejovargasyāpi atra śaktiḥ | naca tau na sṛṣṭau | yadi hi sūryo na syāt, rātrireva syāt, sāpi vā na bhavet | prakāśarūpatājñāne hi tadabhāvastama iti jñānam | jātyandho'pi antaḥsaṃkalpārūḍharūpādi- prakāśaṃ jānanneva bahistadaprakāśamandhatamasaṃ vetti, suptamūrcchitatāyāmandhatamasasya prathamapraveśa eva prakāśasaṃskāra- vaśādavabhāsaḥ, natu tadekavaśībhāvāvasthāyām | tadā hi na kiñcit nirbhātamiti ca saṃsmaraṇaṃ sarvaśūnyasaṃvedanamāvedayeta | naca andhatamasaṃ sarvaśūnyameveti vakṣyāmaḥ | tathāhi kāpilaiśchāyā sapratighavastudharma iṣṭā, ābhidharmikaiśca tamorūpabheda eva | nimīlitanetrasya hi bahirandhatamasamiti na pratipattiḥ, apitu unmīlitadṛśa eva | ālokaśūnyatāyāṃ tatra na paraṃ paśyāmīti saṃvit, natu tamaḥ paśyāmīti | yadi ca sūrya ekarasasphuṭasvabhāva eva syāt, tat dinameva syāt | yadā tu svaraśmisaṃkramaṇapūryamāṇamaṇḍalābhogaścandro'sti (page 14) sūryateja eva tathā vaicitryeṇa āste yena sadapi asadiva, tadā rātrirnāma bhāti | anayā bhaṅgyā niśākaratvaṃ candrasya, natu sūryodaye dinamiva candrodaye niśetyevamatra vivakṣitaṃ mantavyam | yathāca kulaparvatāḥ, yathā ca candrārkau, tathā īśvareṇaiva viśvādhārakatvāt dhātrā sadasatoryuktāyukta- yorbhāvābhāvayośca vivekakaraṇe yo vidhiravicalo nyāyaḥ, tatra kaścideva, na sarvo vipaścijjanaḥ, samyak paśyaṃśca niścinvaṃśca sṛṣṭaḥ, natu na sṛṣṭaḥ | kileti saṃbhāvanāyām | apoḍhaṃ vyāvartitaṃ gāḍhamanādikālasaṃsāra- vāsanāvaśaprarūḍhamapi timiramakhyātilakṣaṇaṃ yayā prakṛṣṭajñāna- lakṣaṇayā prabhayā arciṣā, tayā bhāsvaraḥ svayamatamorūpaḥ, paraṃ ca svarūpamajjanena atimiraṃ prakāśamayaṃ kurvan | ayam iti guruprabandhaṃ prācyakālaṃ bhāsamānarūpaṃ svātmānaṃ vartamānaṃ śiṣyapraśiṣya- santānaṃ ca bhāvinaṃ paśyannavicchīnnavidyāvabhāsanaḥ parameśvara iti darśayati | viśeṣeṇa paśyatīti vipaśyaḥ paramasarvajñaḥ, tadvadācaran bhāvatattvaṃ cetati yaḥ sa vipaścit | śapathadvipaśyannasugatavaditi ? cetayate vipaściditi hi sūtrāntaḥ svaparavimarśakṣamacittattvayutaḥ syādvipaścittu iti | paraṃ vimṛśatīti ṇici kvipi paraṃ vimṛśantī cidasya iti śrīvṛhaspatipādāḥ | evaṃ krameṇa alpālpatayā parametadavatiṣṭhate, natu sarvathaiva asambhavo'sya arthasyeti uktaṃ bhavati | evaṃ tattvaniṣṭhameva pāṇḍityam | tacca pariniṣṭhitameva sat paropakāraniṣṭhaṃ bhavatīti abhidhāya kariṣyamāṇa- ṭīkāprayojanaṃ sūtravṛttiṭīkānāṃ ca ekagranthakāranirmitatvam, ekavaktaprayojanatve'pi ca granthabhedanirmāṇasāphalyaṃ darśayitumāha trayyāṃ vāci iti | trayo'vayavāḥ paśyantīmadhyamāvaikharīti yasyāḥ sā trayī parāmarśarūpā kroḍī- (page 15) kṛtābhinnasamastaparāmarśanīyarāśiḥ parā bhagavatī | vakti svarūpaṃ vimṛśatīti vāk, tasyāṃ ca etat iti paridṛśyamānaṃ vāṅmayaṃ pramitilakṣaṇaparāmarśarūpasaṃvedanānuviddhatayā śabdanaikaśarīraṃ viśvaṃ yathā krameṇa vikasitaṃ, paśyantyāṃ vikāsonmukhaṃ, madhyamāyāṃ vikasat, vaikharyāṃ pṛthaktayā parāmṛśyamānatvena labdhavikāsam | yadvacca gāyatrī adhikṛtapreraṇānirmāṇanipuṇanijahṛdaya- gaganasadoditabodhādityaprabhāpratibhārūpā amutra iti āmuṣmikaphaladāna- nimittam; yadivā amutra viśvaprasiddhe antaḥpraṇavanigamātmani krameṇa vikasitā antar iti karavai iti saṃkalpabhūmau vikāsonmukhā, karmaprārambha- kāle omiti abhyupagamarūpatayā mantraprāthamyaprathanarūpatayā ca vikasantī | tataḥ karmasaṃpādanasamaye ṛgyujaḥsāmatatsamudāyalakṣaṇā trayī saṃpādyahautrādhvaryavaudgātravrahmatvasphuṭībhāvāvasthāyāṃ labdhavikāseti laukikaṃ phalabhūtaṃ vaicitryaṃ vaidikaṃ ca tatkāraṇabhūtaṃ dṛṣṭāntatvena uktam ; yadi vā antarāditraye, amutra ca paśyantyādike traye kramavikasitā gāyatrīti | athavā antaḥpraṇavaṃ praṇavasya antarmadhye yat nigamātmakaṃ trayamṛgādi sravatyanoṅkṛtaṃ pūrvaṃ purastācca viśīryate | (ma. smṛ. 2 | 74) iti nayena praṇavatādātmyena sarve vedā-| (ka. va. 2 | 15) iti nayena ca, tatra yathā gāyatrī kartavyaprārambhe pratibhārūpā krameṇa vikāsameti | sāhi pratibhā sāmasu gītirūpeṣu nādātmatāṃ gṛhṇatī, ṛkṣu karmaguṇadevatāpraśaṃsātmakārtharūpatāsūtraṇaṃ svīkurvāṇā, yajuṣṣu kartavyātmanā sphuṭībhavati | vedyaṃ dharmādyupāyaṃ niścayaṃ gamayatīti nigamo vedaḥ | tadvadīśvarapratyabhijñā sūtravṛttyoḥ (page 16) sphuritahṛdayā yā, sā iha vivṛtau vyaktiṃ gatā | śanaiḥ krameṇa īśvaraḥ pratyabhijñāyate yayā dṛkkriyātmakaśaktyabhijñānadarśanayā pratīpamābhimukhyena jñānopāyabhūtayā svātmani īśvaravyavahārasādha- napramāṇapaddhatyā, sā sūtre sphuraddhṛdayā, vṛtau sphuritasārā, vivṛtau tu vyaktā sarvajanagocaratāṃ gatā | sphuraṇaprārambhaḥ sūtre sphuraṇanirvāhastu vṛttāviti paramārthata aikyamanayorekakālakṛtatvāt, vibhāgakalpanayā tu bheda iti darśitam | etaduktaṃ bhavati-yathā paravāktattve vibhāgahānyā viśvaṃ sthitaṃ, paśyantyāmāsūtritabhedaṃ, madhyamāyāmunmīlitabhedaṃ, vaikharyāṃ bhinnaparāmṛśyamānarūpatayā sphuṭībhūtabhedāvabhāsaṃ; tathaiva bhinnānāmadhikāriṇāṃ bhinnāmarthakriyāṃ vidhatte, tathā paravāktattvasthāne śivābhinnaśāstrakārasaṃvedanaṃ tādātmyena yat vartamānaṃ paramārthatattvaṃ sāratvācca hṛdayaśabdavācyaṃ, tat parapratipādyajanaviṣayatāpattiyogyatālakṣaṇasphuraṇātmakabhedāsūtraṇayā sthitaṃ sūtre, vṛttau tu tadeva unmīlitaṃ, vivṛttau tu ākṣepapratisamādhānadiśā sphuṭībhūtaṃ sarvajanapratipattiyogyatālakṣaṇabhedaṃ bhavatīti tasya tasya adhikāriṇo vividhaphaladāyitayā hi agṛhītadarśanāntarajanitabhedavāsanā- grahāḥ sūtramātrāt vṛttisahitādabhivinītāḥ santo vṛttyanapekṣasūtrārtha- mātrapariśīlanadiśā parāparasiddhibhājo jāyante | tīrthāntarapariśīlanotthita- mithyādṛṣṭayastu vivṛtirūpayā ṭīkāyā apasāritatathāvidhavimohāḥ sūtravṛttyarthaviśrāntahṛdayāḥ krameṇa sūtrārthabhāvanāviyogaviśrāntyā tathaiva śāstrakārasaṃvedanarūpaparahṛdayāvibhaktatattvatayā siddhyantīti | yathāca pratibhātmani sarvaḥ kartavyakalāpogalitabhedaḥ krameṇa karmārambhaparyantatāṃ pratipanno viśvavyavahārasiddhihetuḥ, evamātmasaṃbodho guruhṛdayaviśrāntaḥ sūtrādiṣu krameṇa (page 17) sphuṭībhūtaḥ pratipādyapratipādakabhāvena niḥśaṃkena nirvivādena ca sphuṭatāṃ pratipadyate iti | sūtryate'rtho yena, tat sūtram | sūtrasya svābhidheye vartanaṃ vṛttiḥ, tatpratipādakatvāt sūtrārthodbhedano grantho'pi vṛttiḥ | śāstrārthasya saṃvṛtasya ācchāditasya iva śaṅkyamānaparamatapāṃsurāśi- prāyāvaraṇāpasāraṇena apagatāvaraṇatvaṃ vivaraṇaṃ vivṛtiḥ, tatpratipādaka- tvāt grantho'pi | sa eva ṭīkā ṭīkyate avagamyate hṛdayabhūmisaṃcaraṇacāturya- yogyo'rthaḥ kriyate yayeti | tathā ca vakṣyati- ṭīkāyāmathaca kramopacayavat-| iti | yadi tu striyāḥ khalanau vipratiṣedhena | iti lakṣyaṃ nādriyate, tadā vṛttiśabdo vivṛtiśabdaśca karaṇe vyutpādyaḥ; vṛttiśabdastu adhikaraṇavyutpattyā yadi arthe, tadā granthe upacārādeva vṛttiḥ | evamiyatā ṭīkāpi granthakāreṇaiva kṛteyuktaṃ bhavati | nahi anyapramātṛtattvage paśyantīmadhyame, pramātrantaraviśrāntā ca vaikharīti saṃbhavati | nāpi anyasya karmopakramaḥ, anyasya kartavyanirvāhaṇamiti saṃbhavo'sti | yatrāpi ubhayaṃ kāvyasamasyāvārakapaṭasamāpanādau syāt, tatrāpi mūlasphuritatāvadekābhiprāyanirvāha eva tathā bhavati ekīkāra eva na anyatheti | tadanena sūtravṛttivivṛttitritayaviracanena sarva upakṛto bhavatīti pradarśya prayojananirūpaṇapuraḥsaraṃ tātparyābhidhānadvāreṇa ādivākyamavatārayati śāstrārambhe ityādinā | ucite kartavye yat vighnaśamanaṃ, tat yatnopārjanīyamiti śāstrārambha padam | yadāhuḥ śreyāṃsi bahuvighnāni------------| (page18) iti | vighnanti vilumpanti kartavyamiti vighnāḥ ādhyātmikādayo'navadhānadoṣā- dayastrividhā upaghātāḥ, tadadhiṣṭhātāraśca devatāviśeṣāḥ | te ca prakṣīṇamohasyāpi māyāsaṃskārāvinivṛttaśarīraprāṇaprabhṛtigatapramātṛ- bhāvasya pratyagātmanaḥ prabhaveyurapi icchāvighātāya, viśeṣataḥ samastalokamabhyuddhartuṃ parigṛhītodyamasya | lokagatadharmādharmaparispandena tadadhiṣṭhātrā ca devatāvṛndena saṃsāraparirakṣaṇaparigṛhītakṣaṇena avaśyaṃ vighnasaṃghasaṃghaṭanā kriyate | yathoktaṃ vighnāyutasahasraṃ tu parotsāhasamanvitam | praharatyaniśaṃ jantoḥ sadvastvabhimukhasya ca || viśeṣato bhavāmbhodhisamuttaraṇakāriṇaḥ | ityādi | tadasau vighnasaṃghāto yadi paraṃ tādṛśālaukikodyogayojakena bhagavataiva anugrahātmakacaramanijakṛtyanirvāhaṇakāriṇā vihantuṃ śakyate iti pratyagātmani śarīrādau tadrūpatātiraskāreṇa avanatirūpeṇa prathamasamaye parameśvarasvarūpotkarṣaṇaparāmarśātmā samāveśaḥ mukhyatvaṃ kartṛtāyāstu------| (3 | 2 | 12) ityādivakṣyamāṇalakṣaṇaḥ svīkāryaḥ | tatra hi sati viśvamapi svātmabhūtama- bhinnasvatantrasaṃvinmātraparamārthaṃ bhavatīti kaḥ kasya kutra vighnaḥ | anantaraṃ tu granthakaraṇakāle yadyapi pratyagātmaprādhānyameva anusandheya- manyathā vaikharīparyantaprāptinirvāhyaśāstraviracanānupapatteḥ, tathāpi tatsamāveśasaṃskāramahaujojājvalyamānanijaujaḥ samujjhāsitabhedagrahatayā na prabhanti vighnāḥ | naca māyādhikāriṇi brahmaviṣṇvādau ucitaḥ samāveśaḥ iti paramagrahaṇam | pratirlakṣaṇe, tena hetunā yataḥ prahvatā bhavati anyathā na same nyūne (page 19) vā prāmāṇikasya prahvatā ucitā, itthaṃ bhūtākhyāne vā viṣayaviṣayibhāve pratiḥ | prakarṣeṇeti anyatiraskāreṇa hvayati śabdayati tādrūpyaṃ parāmṛśati tadguṇānupraveśaspardhāvāniveti prahvaḥ | ātmani iti śarīrādau pratyagātmani | tathāhi śūnyabuddhiprāṇakaraṇedehe sati nirvāhyaṃ śāstrasaṃpādanamanyanirodhena paramārthatādhyavasāyena śabdanirmāṇena paropadeśena ceti | tatra avaśyāvalambanīye dalakalpe pārameśvaraṃ svarūpamanuprāṇakaṃ vedakatvena samāśrīyate parāmṛśan iti śatṛpratyayena idamāha | āsādya iti, yadyapi pūrvakāle dhātvarthe vartamānāt dhātorbhāve ktvāpratyayovidhīyate, tathāpi dhātusaṃbandhabalāt tadvākyārthānuprāṇakatvena ktvāntārthaḥ pratīyate | pūrvamāsavaṃ pivati tato gāyatīti hi vākye yādṛśaṃ kriyayoḥ paurvāparyamātraṃ pratīyate, na tādṛśameva āsavaṃ pītvā gāyatīti, apitu tadāsavapānamupakāratvena pradhānavākyārthānuprāṇakatvena anuyāyi iva bhāti | kevalaṃ pūrvotpannatāmātraṃ paurvakālye, natu utpadyaiva niranvayaḥ pravilaya iti evaṃ jātaṃ cet parameśadāsyāsādanaṃ, tatsvajanena na vilambaḥ kartavyo vilambe māyāsaṃskāratiraskāreṇa aśaṅkitopanataparameśvaratādātmyāpavarga- saṃbhāvanayā paropakārasaṃpatterabhāvāt | anāsādita tatsvarūpasya tu śāstrakaraṇe pratārakatvādavaśyamāsādanasāmanantaryeṇaiva paropakārakaraṇamucitam, natu vilambanīyam | tena parameśaguruprasādocitaṃ śuddhāśuddhādhikārisadāśivarudraviṣṇuviriñcādyuttīrṇaparameśvara- dāsyāsādanaṃ sajjanatvalābhapūrvakasya paropakāraiṣaṇānimittakasya sarvasaṃpadavāptiprayojanopāyasya īśvarapratyabhijñopapādanasya pratyaṃśaṃ nirvāhakatvena vartate iti āsādya iti ekavākyatāprayogeṇa uktamiti śatrā vicchedābhāvolakṣaṇatvaṃ (page 20) hetutvaṃ ca prahvatāparāmarśasya dyotitamiti prayojanameva prādhānyena pravartakam | tata āha pravṛttaye iti | tatra phalaṃ pradhānatayā vākyārtha iti darśane prayojanameva phalarūpaṃ vākyārthe upapādanasya tatphalahetubhūtapratyabhijñākarmakasya tatraiva viśrānteḥ | karmavākyārthamate'pi karmārthatvāt kriyāyā abhidheye pratyabhijñālakṣaṇe'rthe yadyapi śabdāt jhaṭiti prādhānyaṃ pratīyate, tathāpi tasya saṃpaddhetutayā viśeṣaṇāt saṃpadeva pradhānatvena bhāti | evaṃ kriyāvākyārthavāde'pi | sā hi karmārthā, phalārthaṃ ca tat | abhidheyaṃ tu upadiśyate | prāpye'pi phale upāyasya duṣṭatā mā śaṅkīti | tathāca vakṣyatyeva avatāratā ityādi | śāstrakāraḥ iti, parapratipādanopāyarūpaṃ mohāpasāraṇaphalaṃ svasaṃvitsiddhe svaprakāśe'pi pramātṛtattve maheśvare smāryate sa paraṃ paro dṛṣṭasādharmyāt | iti nyāyena vyavahārasādhanaṃ pramāṇaṃ śāstrarūpaṃ ya upadiśati | ayamāśayaḥ-na iha kalahapūrvaka eva prastāvapūrvaka eva vā kīnāśadāna- diśā mahatāṃ paravyutpādanopadeśaḥ, apitu ------balāttattve niyojayet | iti kāruṇikatvena | tatra ca śrotaiva tāvadupalālyāpi pravartanīyaḥ iti evaṃvitatavitataparārthānumānasvabhāve śāstre mūlabhūmau pravartakaṃ prayojanamabhidhātavyam | tata eva saṃśayadiṣoḍaśapadārthadṛṣṭyā nirūpyamāṇo nyāyaḥ paraṃ samyak vyutpādayatīti akṣapādamuninirūpitā- meva dṛṣṭimanujjhan samyagvyutpādakaḥ śāstrakāraḥ iti ucyate | saugataprabhṛtayastu tatkāriṇaśca taddveṣiṇa iti | etacca mayā kathāmukhatilake vitatya nirūpitam, anveṣyaṃ tat eva | apūrvāṃ praṇāmabhaṅgīṃ paśyan kaścit vyāmuhyedityā- (page 21) śayena ṭīkākārastatsamarthānāṃ karoti jayanamaskārādi iti | ādipadena vandanapradhyānaprabhṛti gṛhyate | iha dvayaniṣṭaṃ yat rūpaṃ, tat anyataramukhena pratipādyamānamubhayaviśrāntau paryavasāyayitayam | ghaṭo bhāsate, ghaṭaḥ paśyatīti hi ghaṭaṃ nirbhāsamānaṃ nirbhāsayatīti arthapratipattiḥ | ubhayaniṣṭhaṃ ca prahvatvamatra asyeti | utkarṣaśca ato'syeti | tat jayati-jayasi-jayetiśabdaprayoge parameśvarotkarṣamukhena pravṛtte'pi svātmanyagbhāvanātmakaṃ prahvatvamālambanīyamaparathā utkarṣasya anirvāhāt | evaṃ namo-namāmi-vande-ityādiprayoge svātmanyagbhāvanaparāmarśamukhena pravṛtte'pi īśvarotkarṣaviśrāntirāśra- yaṇīyā | tadidamubhayamekameva vastu dvyaṃśamapi sadiha śloke ā samantāt veditaṃ śabdena saṃmukhīkartavyasamastaśrotṛjanasphuṭaparāmarśayogyaṃ kṛtam | arthākṣiptaṃ hi sarvasya na gocaraḥ | atyantadurlabhaṃ dāsyam iti kathañcit ityanena uktamiti sutarāmātmaviṣaye nyagbhāvanamuktamuktam | mahāphalaṃ taddāsyam iti īśvarasya utkarṣaḥ dāsatvādeva svāmini īśvare labdhe punarīśvarapadaṃ māheśvaryaparyavasitameva | mahāphalapadena ṭīkākāraḥ samastasampatsamavāptihetum iti padaṃ pratyabhijñāviśeṣaṇamapi dāsyaviśeṣaṇamiti darśayati | vṛttau ca sūcito'yamartho dāsyalakṣmīḥ ityanena | dāsyaprabhavā lakṣmyaḥ samastāḥ saṃpadaḥ parameśvaraprasādāt labdhā yeneti | anyathā lakṣmīśabdopādānamasaṃgataṃ syāt bahvarthaviṣayatāprakaṭīkaraṇaṃ ca | vācāpi vā iti apiśabdāt kāyenāpīti mantavyam | tahāhi prahvatā ca utkarṣaṇaṃ ca tathā prakāśaparāmarśanarūpaṃ mānase saṃvedane tatsārarūpe ca vāktattve viśrāntam, natu jaḍe śarīre | tena manovāgātmakaṃ yadavibhaktaṃ saṃvicchakteḥ, tadeva arpayatā bhaktena (page 22) viśvamarpitaṃ bhagavati bhavatīti | tadāgame ------svātmānaṃ ca nivedayet | iti kathitam | nivedayediti arpayet niścayena vidyāmayaṃ ca kuryādityarthaḥ | tatastu tannāntarīyakatvādeva śarīradhanadārā dīnāmapi tatra arpaṇaṃ jāyate iti pūjanahavanaśirovinamanāṣṭāṅgapraṇipātanādi tadanumānahetutayā upacārātpraṇāma iti vyavahriyate, na mukhyatayā | satyam iti kāmaṃ vighnaśamanamiyataiva saṃpadyate, adhikaṃ tu prayojanamādau paṭhitasya tatprahvatānibandhanasya ślokavākyaikadeśasyeti | adyāpi iti avicchinnatayā pustakaniveśadvāreṇa aśeṣahṛdayasaṃkrānteḥ | tatraiva hi āveditatvasya upayogaḥ, nātmanīti bhāvaḥ | vyākhyātṛpadamabhyarhitamiti pūrvam | pratyabhijñopapādane hi anumīyate īśvarasāṃmukhyam | īśvarasāṃmukhyapūrvakam iti | nanu vyākhyātari pratyekametadarthānupra- veśāducitametat, śrotṝṇāmiti tu katham | nahi śrotāpratyabhijñāmupapādayati, naca dāsyamiti antaḥ pṛthak parāmarśo yukto vākyārthaparāmarśaikyāt | śrotāpi prathamata etadvākyaṃ paṭhanneva evamantaḥ parāmṛśati-ahamadhunā evaṃvidhalokottararahasyopadeśabhājanatvaprāptyanumitādeva parameśvaraprasādāt maheśvaradāsyaprāpaṇāpūrvikā pratyabhijñā yā amunā vyākhyātrā upapādyate, tatra adhyeṣaṇatatsamarthācaraṇarūpaṃ prayojakavyāpāraṃ karomi, yena ahamapi ācāryapadaprāptiyogyatayā parameśvaradāsyaṃ tān janānapi prāpayya janopakāramicchan iti | tathāca rahasyapraṇavādimantrabījārthamavidvānapi tadanucintanāt tatphalamāsādayati | evaṃ śiṣyo'pi | adhyavasāyayogābhāvāddhi buddhilakṣaṇaṃ pramātāramanāruḍho'pi ayamartho vāstave pramātari visrāmyati tasya pramāturasya (page 23) ca parāmarśasya vastuta ekarūpatvāt | sajātīyahaṭhānudhāvanaṃ hi loṣṭajalādiṣu jaḍeṣu mahābhūteṣvapi dṛṣṭam | tathāca jñānamasaṃkucitanirvikalpakasaṃvidrūpaṃ pauruṣaṃ śāstravyatiriktadīkṣādyupāyakamapi, tadaparamadhyavasāyapadaprāptaṃ tu saṃkucitasaṃvidrūpaṃ bauddhaṃ yadarthaṃ śāstrādi ucyate | ajñānamapi saṃkucitāvikalpasaṃvedanarūpaṃ puruṣaniṣṭhaṃ, saṃkocādhyavasāyabhūmyārūḍhaṃ tu buddhiniṣṭhamiti dvidhā manyante āgamikāḥ-iti śrīmanmataṅgādiśāstramatra arthe paryeṣyam | tadabuddhipūrvakamapi śiṣyāṇāmetatparāmarśamayasaṃvedanamayatā jāyate svāpamadayoḥ kartavyaparāmarśamayasaṃvedanavat | āsādya iti pratyabhijñāmupapādayāmi iti ca dvau ṇicau | vṛttāvapi ekākisaṃpadā iti vacanena parasyāpi tadeva parameśvaraprasādaikahetukataddāsyasaṃpat- saṃcāraṇaṃ sūcitamiti āsādya iti ṇijdvayārtho vyākhyātaḥ | pratyabhijñāpayāmīti ca ṇijdvayṃ vṛttau, yāvadeva ca rahasyopadeśayogyatvāvāptyanumeyo māheśvaraprasādaḥ, tāvat ātmaparo- pakārakaraṇasamartho'haṃ jāta eveti | vṛṣṭaśceddevaḥ, saṃpannāḥ śālayaḥ iti vadayamucita eva śiṣyasya parāmarśaḥ | vastutaśca ekātmakatvāt tatprakāśanāvicchedasyaivaca mohāpasāraṇena saṃpādyatvāt granthakārasya tu ayameva udyamaḥ-matparāmarśamayāḥ pratyekaṃ sarve saṃpadyantām | śāstrakāravadeva ca vyākhyātṝṇāmapi śiṣyān prati sa tathaiva yuktaḥ | matsamatvaṃ gato janturmukta------| iti hi mahāvyāptibhāvane'yameva tātparyārthaḥ | evaṃ sūtravṛttipāṭhaparāmarśa eva śrotṝṇāmapi parameśvarasaṃmukhībhāvaṃ dadātyeva | kiṃca vyākhyātrāpi paṭhyamāne sūtravṛttigranthe durlabheśvaradāsyā sādanādvāreṇa janasya ayamupakāramicchan tatpratyabhijñāmupapāda- (page 24) yatītyevaṃbhūtamarthaṃ pratibimbakalpaṃ bimbasthānīyāduttamapuruṣārthāt pratisaṃkramaṇavaśādāyātaṃ pratipādya adhikārirūpatāsaṃvedanāt jano jāyamāno yaḥ kaścit, sa iha upakārya iti | evaṃrūpāt svātmani abhyuditāt sadā ahaṃ jana upakāryaḥ, taddurlabhesvaradāsyāsādanaupayikāmanena upapādyamānāmupapattyā sthāpyamānāṃ pratyabhijñāmupapādayāmi ahamapi upapattyā hṛdaye sthāpayāmi tāmupapattimavadhārayamāṇaḥ iti iyatpratipattiparyantā pratipattiḥ | atra tāvat kauśalāt saṃkramaṇe'pi parāmarśasāmyaṃ darśitam, anyatrāpi tu evam | yata eṣa eva adhikāryanadhikāriṇorviśeṣaḥ | tathāhi tvāṃ gacchetyupadiśāmīti śruteryathārthamavabuddhya māmayaṃ gaccheti upadiśatīti dvitīyaṃ pratisaṃkrameṇa sopānamāruhya tat gacchāmīti tṛtīyaṃ padamāsādya vākyārthajño bhavati | anadhikārī tu prathamasopāna eva viśrāmyati | evamayaṃ vivakṣati, enaṃ prerayatītyapi bhavatsopānāntaraṃ na vakturabhisaṃhitaṃ kartvavyatve tu na viśrāmyatītyalamavāntareṇa | sarvathā śrotṛpadamupannārthameva | ādigrahaṇāt śravaṇa iti mantavyam | evamapūrvāṃ praṇāmabhaṅgīṃ samarthya tadvākyapāṭhaṃ ca saprayojanīkṛtya kathaṃcit iti sautraṃ vivarītuṃ yā vṛttiḥ parameśvaraprasādādeva iti, tāṃ vyākhyātumāha yaccedam iti | cakāraḥ prameyāntaraṃ vyākhyeyaṃ samuccinoti | bhaktyā iti tatsvarūpasamāveśabalāt hi tasmin paramārthataḥ svasvarūpe bhagavati prakāśamāne bhrāntāpāramārthikābhimānatucchatāvedanodayāt tatraiva satye pūrṇānandarūpe satatasamāveśaprābalyaṃ vidyālakṣaṇaṃ bhaktiḥ, tayā | anantaphalārthitvena mokṣalakṣaṇo ya āsvādaḥ paripūrṇo viśvarūpatāmayo dṛkkriyātmā (page 25) vimarśaḥ, sa eva prakṛto yatra | tena kāṇādokto jāḍyātmā na mokṣa ityāha mokṣasya ca ya āsvādaḥ, evaṃbhūto'sāvityaṃśena vimarśaḥ | bhaktyā hi tatparameśvaraviṣayavaivaśyasamāveśarūpayā yaḥ svātmaprakāśaḥ, sa eva anāśaṅkyamānapunarvyutthānatayā mokṣaḥ | dharmasya iti praṇayāparanāmna iti yāvat | māyāntaraṃ māyāmadhyaṃ cārayati bhramayati, māyāntare ca carati | māyātattvaṃ hi dharmādīnāmāyatanam, buddhitattvaṃ tu vibhavasthānamiti nirṇeṣyate | atra hetuḥ niyatiśaktyotthāpitam | aśvamedhāt kṛtāt yo'dhivāsaḥ saṃkucite saṃvittattve, sa tasmin saṃkocabhāge māyātmani niviṣṭa iti yuktam, na saṃvidbhāge saṃkocāpagame tatra tadabhāvāt | sa eva ca buddhāvadhyavasāyayogyatayā vikasvarasvarūpaḥ phalāyeti | tasya dharmasya māyābuddhigatasya niyatitattvaṃ niyāmikā pārameśvarī śaktiḥ śrūtyādiśāstraprasaramayī nimittam | etaduktaṃ bhavati mokṣāsvādasavidhasya parameśvarabhaktivaivaśyasamāveśasya māyottīrṇatvaṃ vyāpakaṃ, tadviruddhaṃ ca māyāntarvartitvam | tasya kāraṇaṃ dharmaḥ kathaṃ svakāryaviruddhavyāptaṃ prahvaṃ prati hetutāṃ gacchet | tadayaṃ prayogaḥ-na bhaktivaivaśyaṃ dharmaphalaṃ mokṣāsvādamayatvopalambhāditi dharmaphalatvavyāpakamāyāntarvartitvaviruddhamāyottīrṇatāvyāptasya mokṣāsvādamayatvasya upalabdhiḥ svavyāpakaviruddhavyāptasya dharmaphalatvasya niṣedhaṃ karoti | viśṛṅkhalaḥ svaniyatikalpitadharmādyana- pekṣo ya īśvarasya prasādo māyāpaṭapracchannatātmakasvasvātantryopa- kalpitakāluṣyāpasāraṇena svasvabhāvaprakaṭanātmakanairmalyamayo yo'hametatpramātṛrūpatayā pracchannaḥ svasvarūpeṇaiva prakāśe vimṛśāmi cetyevaṃrūpaḥ, tadyogyatātmanā prakāraviśeṣeṇa, na anyena laukikena prakāreṇa, bhavanamasya saṃbhāvyam | sarvathā nairmalyātmā prasādo bhagavadrūpatā, (page 26) tādātmyaṃ mokṣa eva | na tatra māyāsaṃskāraḥ, iha tu so'pi tadicchayaiva lokānugrahakṛtyanirvāhaṇakāriṇyā astīti | pātratārūpeṇa iti lokāprasiddhaprakāraviśeṣaṇamupāttam | māyīyo hi kāryakāraṇabhāvaḥ svapnagatakulālaghaṭanyāyena svātantryasāratathābhāsanarūpasaṃvinniṣṭha- pāramārthikakartṛtvātmakakāryakāraṇabhāvabhittiviśrānto māyāmaye loke hṛdayaṅgamatvātprasiddhaḥ | satu yatra nopapadyate, tatra sa pāramārthikaḥ eveti yat vyākhyātaṃ, tattadvastu brūte anena khaṇḍanena vṛttikāraḥ iti sarvatra vivṛtikārasya śailī | dharmādhrmādiphale'pi vastuni asti dharmādyadhiṣṭhātṛbuddhimadadhiṣṭhānanāntarīyakaparameśvaraprasādo- payoga ityāśaṅkya evakāro vṛttau, vyākhyātaśca viśṛṅkhalaśabdena | kenacit prakāreṇa ityasya kathaṃ pañcamyā vyākhyānamityāśaṅkya tridhā samarthayate | prakāratvaviśiṣṭārthābhidhāyibhyaḥ kimādibhyaḥ svārthe thamupratyayo vidhīyate-kaḥ prakāraḥ katham | tasya tu bāhyasaṃbandhyape- kṣayā ucitavibhaktyarthaḥ kalpyate | iha ca heturūpatāprastāvāt pañcamyartha eva ucitaḥ, natu tṛtīyārthaḥ, niyamena anupraviṣṭo'treti ekaḥ prakāraḥ | atha yathā bhāvavacanānāmityatra bhāvakartṛkāṇāmityayamartho vacanāśabde kartṛsādhane prakṛtyarthāṃśasya upāyamātrasya avivakṣaṇāt, evaṃ prakāravacana ityatra vacanaśabde karaṇasādhane karaṇarūpatāpanna- prakārārthaviśiṣṭāyāḥ prakṛtesthamuḥ | tathāca tṛtīyānte naiva prasiddho vigrahaḥ | evamapi hetureva sūtre kāraṇatvena vivakṣita iti pratipādayituṃ vṛttau hetutāṃ asandigdhāmabhidhātuṃ pañcamī prayukteti dvitīyā vyākhyā | anayordvayorapi vyākhyayorhetuviśeṣa eva hetuprakāra uktaḥ | athāpi evaṃ syāt- prakāra iti prakṛṣṭaḥ kāraḥ, prakṛṭā kriyā, viśiṣṭaḥ kriyābheda ucyate | (page 27) ataśca evaṃ yena dravyaguṇādibhedamātreṇa thamuḥ prayujyate śabdaḥ iti kiṃ guṇo dravyaṃ karma vā ityatra arthe kathaṃśabdaḥ iti prayogābhāvāt tadā hetuprakāraḥ kathaṃśabdena nocyate, apitu kriyāprakāra eva | kriyā ca iha āsādanakriyā, tasyāḥ prakāro hetubhedakṛta eva | parameśvaradāsyāsādanaṃ hi anyadeva ārtijijñāsāphalautsukyādinimittam, ayaṃ tu anya eva āsādanabheda iti kathaṃciditiśabdaḥ āsādyaśabdena saha milito vyākhyātavyaḥ | maheśvaraprasādahetukāsādanabhedo'yaṃ pūrvabhāvī vṛttau vyākhyāto labdhaśabdena ktāntena paurvakālikatvasya vyākhyānāt samāsena ca kartṛśarīrānupraveśakāriṇā kartṛdvāreṇa vākyārthānuprāṇakatvāt | sphuṭīkaraṇaṃ samānakartṛkatvasya dhātvarthasaṃbandhasya ca āsādanabhedena āsādya iti sāmānyaviśeṣabhāvena kriyākaraṇabhāva upalakṣyopalakṣaṇabhāvo vā | tasyaiva iti evakāreṇa anyānapekṣā uktā | yayā ityādinā phalanirūpaṇadvāreṇa phalābhisandhānābhāva uktaḥ | tadbhāvaṃ tadāsvādalābhena tadāveśavaivaśyaṃ gataṃ mānasameṣāmiti bhakteḥ svarūpamuktam | alabdhatadāsvādasyāpitu tatra prāptigrahaḥ śraddheti | tadāhuḥ śraddhāphalaṃ bhaktiruktā tadvinā nāsituṃ ghaṭaḥ | iti | atha janasyāpyupakāramicchan iti sūtrāṃśe vṛttim ahamekākisaṃpadā lajjamānaḥ itīmāṃ vyākhyātumupakramate sajjanena ca iti | caḥ prameyāntarasamuccayaṃ kurvan pūrvavat vyākhyeyāntaropakramadyotakaḥ | īśvaradāsyāsādanādeva pūrṇatātmakaḥ sajjanabhāvaḥ | apūrṇa eva hi svātmānaṃ sarvataḥ pūrayiṣyāmīti paramapakaroti, nopakaroti vā, tato durjanaḥ | ata eva bhāvyam iti avāśyake ṇyat | (page 28) ātmambhariṇā tena avaśyaṃ na bhūyate iti ahamiti pūrṇatvāvaṣṭambha- parāmarśaḥ | nau labdhadurlabhataddāsyo'hamekākibhattyeti vaktavyam, kiṃ lakṣmīsaṃpacchabdābhyām | samasteti sautrasya pratyabhijñāviśeṣaṇasya dāsyaviśeṣaṇatāpiśunasūcanam, na prayāsāntareṇetyāśaṅkya āha saṃpat iti | aiśvaryamayī maheśvarasamāveśarūpā yā prakṛṣṭā bhaktiḥ phalāṅgibhāvabhāgibhavānīvallabhabhaktyantaravilakṣaṇā vivakṣitā, sā lakṣmīśabdena saṃpatpadena ca samastetyasya dāsyaviśeṣaṇatāsūcanena nirdiṣṭā | saṃpatpadaṃ vyākhyeyapratyāsatteḥ pūrvamupāttam, tatprasaṅgāt tu caramaṃ lakṣmīśabdaḥ | nanu prakṛṣṭā bhaktiḥ phalābhisaṃndhivandhyā kathaṃ samastetiviśeṣaṇaṃ viruddhaṃ sahate ityāśaṅkya āha yataḥ iti | samastatvamanavacchinnatvaṃ saṃpadām | tacca parameśvarāveśavaśādeveti na atra virodhaḥ | yata evaṃbhūtā parameśvarāpattirūpā bhaktiḥ prakṛṣṭā, tata eva bahvarthavṛttirlakṣmīśabdaḥ iti dūreṇa saṃbandhaḥ | madhye tu atra saṃvādako granthaḥ, tadyojanaṃ ca gītam iti guruṇā arjunaṃ prati caturvidhā bhajante māṃ janāḥ sukṛtinaḥ sadā | ārto jijñāsurarthārthīṃ jñānī ca---------|| (bha. gī. 3 | 16) iti | duḥkhanirākaraṇakāraṇatāniścayena vā sukhasaṃpattihetutāniścayena vā tadubhayaviṣayārthasaṃśayena vā jijñāsāśabdavācyena tattvajñānanāntarīyakatayā vā parameśvaraviṣayaḥ prahvībhāvo jāyate | tadāha māmiti-avicchedena prakāśamānaṃ paramātmānaṃ sopādhiṃ pūrve, carame nirupādhiṃ, bhajante sevante utkarṣayanti | tena bhaktāścaturvidhāḥ | teṣāṃ madhye'ntyo nityayukto nityaṃ mayyāveśya mano ye māṃ------| (bha. gī. 12 | 2) (page 29) ityuktena samāveśayogena yuktaḥ, nityaṃ ca bhaktyā yuktaḥ, natu ādyatritayavat phalaprāptau vivartamānabhaktiḥ | tathā ekatra parameśvara eva bhaktiryasya, natu prādhānyena phale, sa viśiṣṭa iti prakṛṣṭatāṃ nirūpya parameśvarāveśarūpatayā samastasaṃpannimittabhāvaṃ saṃvādayati ----jñānī tvātmaiva me---| (bha. gī. 7 | 18) iti | mama pratyabhijñātaparameśvarātmano jñānī ātmā svabhāvaḥ parameśvara ityayamartho bhaṅgyā uktaḥ, natu jñānino'hamātmeti | etadeva sphuṭayati jñānī hi bhaktaḥ iti | jñānitvameva nāma bhaktiriti yāvat | īśvarocitā īśvaratādātmyanāntarīyikāḥ | bahvarthasya vṛttiryasya; naca anabhidhānaṃ kababhāvādeva bahutvāvagateḥ | lakṣmīśabdāntāt hi nadyṛtaśca (5 | 4 | 153) iti nitye kapi siddhe uraḥprabhṛtiṣu samānatvāt naurlakṣmīriti ekavacanāntānāṃ pāṭhastatraiva nityaḥ kap yathā syāt, dvibahuvacanāntatve tu vibhāṣeti | iyatā maheśvaradāsyaṃ maheśvarapratyabhijñānaprāṇitaṃ bhaktatvamātmano jātamiti pratyabhijñāgatamapi samastetyādiviśeṣaṇaṃ kathañciditi vinivedite jñānitādvārāyite dāsye balādeva saṃkrāntamityukatam | īdṛśena ya ekakisaṃpadā lajjate, tata eva ārdrāśayaḥ sarasavimalahṛdayaḥ, ata eva viśvarūpaparameśvarasamāveśocitahṛdayastena | śeṣaḥ pratyabhijñātasvasvabhāvaṃ parameśvaratādātmyāpannaṃ janaṃ muktvā yaḥ kaścidanyo bhūtabhaviṣyadvartamānapramātṛprabandharūpo janaḥ, tasya nija ucito yaḥ prabhuḥ pratyabhijñāpayituśca nijastadviṣayaḥ bhūuto'nusandherudhāryo jñāninā tu mṛtoddhṛtau | ityāgamaḥ, tasya prabhorasau saṃbandhaḥ pratyabhijñātṛpratyabhijñeyatā- lakṣaṇo mahāphalaḥ samastasaṃpadavāptihetuḥ, tasyeti vā pratyabhijñā- (page 30) payiturardrāśayasya īśvarasamāveśāt sarvaśakterjanairyaḥ saṃbandhaḥ pratyabhijñāpayitṛpratyabhijñāpyalakṣaṇaḥ | etat tu vyākhyānadvayamapi ṭīkāvākyasya asthānapunaruktatāvaham | tasyāpi paramātha iti vṛttikhaṇḍavyākhyāne hi idamucitam vakṣyate ca īśvarapratyabhijñāpi janasya uttamaphalā iti | tasmādārdrāśayagatatvenaiva vyākhyeyam | tasya ārdrāśayasya sarvaśakterīśvarasya ca ya asāviti prabhudāsalakṣaṇaḥ saṃbandhaḥ, sa mahāphalo vitataphalaḥ svātmopakāra iva paropakāre'pi paryavasyatyeva | tena samastasya saṃpada ityapi sūtrārthe vṛttau ca ekākiśabdena sūcitametat | yathā ca prasiddhaḥ sujano'pekṣāvaśena paramasya īśvarasya asmi dāsaḥ ekākī na saṃpado bhuñje, apitu janamapi pratyabhijñāpayāmi, yena asyāpi lābhena tuṣyeyamiti parāmṛśati; tathā kathaṃciditi ātmāśayavaśāt mahata īśvarasya dāsyamityādi upapādayāmītyantaṃ vimṛśati | tathāhaṃ vimṛśāmi sujanasvabhāvatvāditi vyāptighaṭanāpi sūtravṛttibhyāṃ kṛteti vuvṛṇoti yo hi iti | yo yaḥ sujano labdheśvaragāḍhaparicayo dīyate'smai sarvamiti dāsaśabdavācyaḥ, sa evaṃ vimṛśati | sujanaśca granthakṛditi svabhāvahetuḥ | anevaṃvimarśakatve hi saujanyaviruddhaṃ daurjanyamiti svabhāvaviruddhopa- lambhāt saujanyaṃ heturvipakṣādanevaṃvimarśakatvāt vyāvṛttamevaṃ- vimarśakatvena sādhyena vyāpyate iti vyāptisiddhiḥ | paricayapadena prakriyā- virahito dāsabhāvo dṛṣṭānte vyākhyātaḥ | prasiddhasya ata eva pratyabhijñāpanāyāṃ kartṛkarmaṇaḥ, natu mukhyakarmaṇaḥ | īśvaram iti prasiddhamapi māyāvaraṇādaprasiddhamiti bhāvaḥ | taṃ prati iti anyaṃ janam | nanu dṛṣṭānte īśvaraḥ kartṛkarma, prakṛte tu mukhyakarmeti śabdasāmyamātraṃ sādhyasya, tataśca yathā gomānayaṃ deśo (page 31) vyavahartavyastejoyogāditi dṛṣṭānte gomattvavyavahāreṇa vyāptau sādhyadharmiṇi māheyīmattvavyavahāro na sidhyati, tathā prakṛte'pi ityāśaṅkya āha ubhayo'rthaḥ iti | na atra vaiṣamyaṃ kiṃcit | pratyabhijñāpanaṃ dvikarmakamupakārakaṃ sat saṃpādyatvena sujano vimṛśatīti hi vyāptiḥ | tataḥ pakṣadharmatābalāt viśeṣaḥ, yena asau hetusādhyayoḥ kaṃcit doṣamādhatte | ata eko'yamartho dvidhā viśadyate iti ubhayo'rthaḥ iti uktam | janasya prayojyakarmatā prakṛte-svāminaṃ pratyabhijānīhīti, svāminaśca prayojyakarmatā dṛṣṭānte-ucitamimaṃ kṛtyeṣu svaṃ pratyabhijānātu svāmī iti paryāyeṇa prayojyakarmatā | saṃjñāpanavat pratyabhipūrvo jānātirna buddhyarthaḥ ityāśaṅkāta āha buddhyarthatvāt iti | jñātasyāpi mohavaśādajñātasya iva ābhimukhyena hṛdayaṃgamībhāvena jñānaṃ pratyabhijñānam | nanu vyāptiviṣayopadarśanaṃ sūtre na dṛśyate, tatkathaṃ vṛttāvityāśaṅkya āha tena tasya ca iti | etadarthadvayaviṣaye saṃbandhasāmanyavivakṣayā yā śeṣaṣaṣṭhī tayā saha yaḥ samāsaḥ, tatra yo'rthadvayasya śleṣa ekaśabdavācyatātmā saṃbandhaḥ; tato hetoḥ sūtre'pi upāttaḥ ubhayo'yamartha iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | nanu pratyabhijñāpanaṃ yat vṛttāvuktaṃ yatra paryāyeṇa mukhyāmukhyakarmayogaḥ, tat sūtre nopāttam; tatra hi upapādanamuktaṃ pratyabhijñākarmakamityāha prayojaka iti | anena sūtre upāttamiti saṃbandhaḥ | nanu sūtre upapadiḥ, natu pratyabhijānātiḥ; tat kathamaikārthyamityāśaṅkya āha pratyabhijñopāya iti | pratyabhijñāpanaṃ hi prayojakavyāpāraḥ, natu pratyabhijānīṣveti praiṣādhyeṣaṇarūpo'sāviha, apitu tatsamarthācaraṇalakṣaṇaḥ | pratyabhijñāyāṃ ca yattatsamarthācaraṇaṃ, tadupapattyā tatsaṃbhavanirūpaṇaṃ, na anyat | ataḥ pratyabhijñāmupapattyā (page 32) nirūpayāmi, tadviṣayān upāyān pradarśayāmi, saṃbhavantīṃ tāṃ saṃbhāvayāmi, pratyabhijñāmupapādayāmi, pratyabhijñāpayāmīti eka eva arthaḥ | tathā ca vakṣyamāṇopāyena iti vṛttiḥ upapādayāmi ityasya vyākhyā, yata upapādayāmītyasya tadviṣayānupāyān pradarśayāmīti | vakṣyamāṇavyākhyāntarasūcanaṃ ca idaṃ samastasaṃpadityasya | tathāhi pratīpaṃ jñātasyāpi vismṛtasyeva chāditasyeva punarābhimukhyena, natu smaryamāṇatayā, apitu sphuṭatvena jñānaṃ pratyabhijñānaṃ sa evāyamiti bhātabhāsamānānusandhāne sthirasya adhunātanakālavyāpino'pi jñātatvameva | ayamasāvadya mayā pratyabhiñāta ityatrāpitu kutaścit sāmānyākāreṇa jñānamabhūdeva | evamātmani satataṃ bhātyapi mohādāvṛte iva punarābhimukhyena jñānam | tatra ca upāyaḥ-samastasya nīlasukhādeḥ saṃpat siddhiḥ, tasyāḥ samyagavāptiracalavimarśopārohaḥ | ato'yamarthaḥ-samastasaṃpadavāptirheturupāyo yasyāṃ pratyabhijñāyāṃ, tādṛśīṃ tadupāyikāmupapādaye | upapādanaṃ ca pratyabhijñāyāṃ, viśrāntamiti tat prayujyamānaṃ tāṃ svaviśiṣṭāṃ prayuktāṃ phalataḥ karoti- iti na sūtrārthavṛttyarthavaiṣamyaṃ kiṃcit | śaktirdṛkkriyātmā, tadeva lakṣaṇarūpamabhijñānam | yat yat jñānakriyāsvatantraṃ, tadīśvaraḥ purāṇāgamasiddha iva | pramātṛtattvaṃ ca evam, etāvanmātralakṣaṇaṃ ca aiśvaryam | purāṇādisiddhe'pi īśvare'naṅgīkriyamāṇe gṛhagrāmamaṇḍale- śvaraprasiddhau tadviṣayāpratihatajñānakaraṇe eva aiśvaryasya lakṣaṇam | te ca pramātṛtattve sarvaviṣaye apratihate eveti | apiśabdo bhinnakramaḥ | na kevalaṃ mama mahāphalā, yāvat janasyāpi | iyatā samasta ityasya ubhayaviśeṣaṇatvaṃ sphuṭīkṛtam | natu samastāḥ saṃpadaḥ (page 33) phalatvena sūtritāḥ, vṛttau tu paramārthalābhamātraṃ phalaṃ vivṛtamiti kimetat | atra āha yatra iti | samastasaṃpadyogena pūrṇatā lakṣyate | rājyabhogasvarga- bhuvanabhogaprāptāvapi uttarottarāśaṃsanīyasaṃbhave kaḥ pūrṇatāvakāśaḥ | parame tu arthanīye yataḥ paramarthanīyāntaraṃ nāsti, tasmin parameśvarabhāve samāsādite kimāśaṃsanīyaṃ paraṃ syāditi tātparyam | etāvatā ca iti sūtravṛttigranthena | nanu lokagataḥ puruṣārthalābhaḥ śāstrakṛtaḥ kathaṃ prayojanam | āha pravṛttihetutayā iti | nahi prayojanasya śṛṅgamasti-yadeva hi pravartakaṃ, tadeva prayojanam | yamarthamadhikṛtya (nyā. sū. 1 | 1 | 24) iti vadanti 'iṣṭalakṣaṇatvāt' iti ca | lokaphalasiddhau śāstrakṛtaḥ kimiti cet, svagataphala- siddhāvapi asya kim | tasyāṃ parituṣyatīti cet, ihāpi samānamityāśayena āha sāśtrakṛtastu iti | nanu parituṣyeyamiti vṛttyā kaḥ sūtrāṃśo vyākhyātaḥ ityāśayena āha anena iti | svātmani nirākāṅkṣatā iti viśeṣaviṣayo niṣedhaḥ śeṣamabhyunujā nātīti icchārūpāyā ākāṅkṣāyā gatyantaravirahāt para eva viṣayo bhavati | naca parāpakāraviṣayā asau yuktā tasya apūrṇasvātmakaireṣaṇīyatvāt, asya tu īśvaradāsyena samastasaṃpatprāpti- hetunā paripūrṇatvāt svātmani kiṃcidapi kartavyameṣaṇīyaṃ nāsti | apratihatā ca citsvabhāvatvādicchā | sā parārthaviṣayaiva balāt saṃpadyate | svasaṃpādyaniyantrito hi na paramupacikīrṣet, svasaṃpādyābhāve tu balādeva paropakāraviṣayā sā bhavati | yathoktaṃ mayaiva śrīṣaḍardhaślokavārtike tantrāloke svaṃ kartavyaṃ kimapi kalayaṃlloka eṣa prayatnā- nno pārārthyaṃ prati ghaṭayate kāṃcana svātmavṛttim | (page 34) yastu tyaktākhilabhavamalaḥ prāptasaṃpūrṇabodhaḥ kṛtyaṃ tasya sphuṭamidamiyallokakartavyamātram || (2 | 39) iti | tena ātmano'śeṣasaṃpannidhānamahādevadāsyalābhāt saṃpanne upakāre parasyāpi tamicchanniti apratihatecchāprasaratvādeva parituṣyāmīti prāptakālo yukto me'tra āśu paritoṣaḥ iti prāptakāle liṅga | tadetat upakāramicchan ityasya vyākhyānaṃ parituṣyeyam iti | prasarantyā hi icchāyā anirodhaḥ paritoṣaḥ paropakāre samarthaḥ, tadviṣayāmicchāṃ prasarantīṃ svārthasaṃpādana- prābalyena vā svārthapratighātaparākaraṇatātparyeṇa vā anāśaṅkitaprasara- nirodhāṃ kathaṃkāraṃ nirundhyāmiti tātparyam | evaṃ sūtravṛttī vyākhyāya vivṛtikārastadadhunā vyavahartṛmātra syāpi ityādinā granthena nirṇayati yaduktavān sūtrāvatāraṇopakrame śrotṛjanapravṛttaye prayojanaṃ kathayati iti | tathāhi kecit manyante puruṣavacasāṃ satyāsatyatvāvalokanāt vākyāvagamite'pi prayojane sandeha upajāyamāno'rthaḥ prayojanaṃ saṃśayarūpatvāt pravartakaḥ saṃbhāvanāpratyayarūpatvāt vā; yataḥ śīlasamācārau śāstrakārasyāvagatau, tadetat na sahate vyavahartṛmātrasyāpi ityādinā | ihārthitvam iti tadupāyalābhe'pi janasya kathaṃ pravṛttirbhavediti arthitaiva mukhyatayā pravṛttikāraṇam, upāyavedanaṃ tu kevalaṃ pravartamānasya viṣayamarpayat karāvalambanamādhatte | tatra abhyaste vyavahāre vyavahartā suvarṇarūpyaparīkṣādau suvarṇakāravaikaṭikāderapi vacaḥ prāmāṇyena abhimanyate, kimaṅga śāstrakārasya | parameśvaraprasādataśca asya parameśvarasvarūpāveśātmani prayojane matirunmanāyate; upāyamavidvāṃstu kiṃ kurutāmiti kāndiśīko jhaṭiti ādivākyaṃ śṛṇvan (page 35) pravartata eva niḥśaṅkaḥ | tadāha dṛṣṭa iti anapahnavanīyo'yamarthaḥ | ata eva abhyaste viṣaye svata eva prāmāṇyamabhyupāgaman | śāstrādinirdiṣṭāt iti | patramātrameva hi avalokayan pravartate, natu lokaṃ pṛcchedupādhyāyaṃ vā, saśaṅko vā śāstraṃ śrutvā tataḥ satyatāṃ pratīyāditi | etatprayojanena yo'rthī jano yaḥ kaściditi adhikāriṇo'tra nānyo niyama iti | pravartatām iti arhati pravartitumetasya śāstrasya śravaṇe iti | vispaṣṭanamarthaḥ prayojanaṃ yasya prayojananibandhanasya, tasya na ānarthakyam | atraiva iti kathañcit iti śloke | vṛttikāro hi pratyabhijñāṃ granthakāra upapādayatīti brūyāt, natu upapādayāmīti | nanu vṛttikāro'nyathāpi anavabodhādinā prayojanaṃ brūyādityāśaṅkāto'nāśvāsasthānam | tat yadi vipratārakatayā vṛttikāraḥ śaṅkyate, idamapi kasmāt na āśaṅkyate-upapādayatīti vaktavye vṛttikṛt vitāraṇārthamupapādayāmīti uktavānityāśaṅkya āha prasiddheḥ iti mūlagranthakārasamānakālabhāvino hi sākṣāddarśinaḥ krameṇa imāṃ prasiddhiṃ prasārayanti | nanu prasiddhirnāma na kiṃcana pramāṇam | yadi paraṃ kalpitaḥ svabhāvahetuḥ, naca kalpanayā paramārthavyavahārāḥ sidhyantītyāśaṅkya āha yadvakṣyate iti vyākhyāsyate āgamavicāre vitatya etadityarthaḥ | nahi mūlavṛttigranthayoretadbhaviṣyati | nāpi tatratyametat ṭīkāvacanam, apitu āgamagranthavākyam | tasya pāṭhamātre iha ca agre ca tulye vakṣyate iti katham | agre hi uktametadityapi vaktavyaṃ syāt | tasmādetadarthaḥ pramāṇalakṣaṇāvasare idametādṛk------| (2 | 16) ityatra vyākhyāsyata ityarthaḥ | tatra hi dṛḍhānunmūlanīyavimarśādhāyakaṃ (page 36) pramāṇam | tathāca prasiddhiḥ svayameva vimarśajīvitā āgamapramāṇarupā iti vakṣyate | yuktimān iti nyāyadattahastāvalambo yathā īśvarādvayādyāgamaḥ | itaraḥ iti nyāyānanugṛhītaḥ | iyanti tattvabhuvanānītyādita ārabhya teṣām- etairmantrairetāvatībhirāhutibhiḥ śuddhirapunarbandhakatvalakṣaṇā bhavati, tata evaṃ śivayojanetyādinā āgamaḥ, sa evaṃrūpo vidyāyāmapavargarūpa- svarūpalābhopāye, avidyāyāṃ saṃsārabhuvi bogopāye yuktimān dānāddharmo hiṃsātastu adharma iti | upakārāpakāracittāt hi nirmalasamalarūpāt tādṛk phalamiti saṃbhāvanānumānam | niryuktikaḥ snānāt dharmo dīkṣitasyādharmo dānāt | iti | avigānataḥ iti prāmāṇye hetuḥ, viruddhaḥ gānaṃ tadvimarśonmūlanena vimarśāntarasya abhāvāt prāmāṇyam, tadudaye tu apramāṇyameva | nanu sa āgamaḥ kuta āyātaḥ | āha aiśvarī īśvarāt āgatā sā satyā vāk ataścaivaṃ yena hi nirurutsitāpi na niroddhuṃ śakyā, ata eva hi avigītā viruddhavimarśānunmūlitavimarśā; tayā prasiddharūpayā aiśvaryā vācā | yatra adhikāriviśeṣe, deśe ca | yadā iti kāle | yat iti prameyam | siddhaṃ vimarśabhūmiprāptaṃ hṛdayakoṭare haṭhakṛtadṛḍhanirūḍhikam | tat iti taddeśatadadhikāritatkālakaprameyarūpam | aviśaṅkitaiḥ iti aśaṅkitatvādeva grāhyam na na grāhyam anyadvacasi kaṇṭhe'nyat-------| iti nyāyena āśrayaṇīyamityarthaḥ | tena riktasya jantorjātasya------------| (page 37) iti riktā vācoyuktiḥ | prasiddhiśatapūrṇe jīvaloke kasyacit kācideva prasiddhiḥ līneva pratibimbiteva likhitevāntarnikhāteva ca (mā. mā. 5 | 10) iti nyāyena hṛdayabhittau utpāṭanaśatairapi hṛdayamanunmūlya nāpasarpatītyāśayena āha bauddhasyāpi iti | sa hi tathā viśuddhe viṣayadvaye śāstraparigraham | cikīrṣoḥ sa hi kālaḥ syādyadā śāstreṇa bādhanam || iti āha, tathā tadvirodhena cintāyāstatsiddhābhīṣṭayogataḥ | tṛtīyasthānasaṃkrāntau nyāpyaḥ śāstraparigrahaḥ || iti | tatra ca sudūramapi gatvā kathametat niśceyam-yenaiva pratyakṣānumānāvagamayogyametat viṣayadvayamavitathaṃ kathitam, tenaiva ayaṃ tadaviṣayastṛtīyasthānātmā viṣayo bhāṣita iti | nahi atra saṃbhāvanānumānamapi vītarāgasarvajñanyāyena saṃbhati, vitārako'pi ko'pi tanmadhye caityavandanāt ityādi akṣaipsīditi saṃbhāvanānapagamāt | atha buddhena idaṃ bhāṣitamiti svayūthyaparayūthyaprasiddhiranatiśaṅkanīyā ucyeta | tadasmaduktasanmārgārohaṇametat, alamatra asthānaviśaṅkayeti | evaṃ prādhānyena prayojanamuktaṃ pāryantikaṃ samastasaṃpaditi, tatsaṃpādakaṃ tu upapādayāmīti | tayośca sādhyasādhanabhāvaḥ saṃbandhaḥ | abhidheyā pratyabhijñā | tasyāḥ śāstrasya ca vyutpādyavyutpādakatāsaṃbandhaḥ | tadupāyatvāt śāstrasya abhidhānamīśvarapratyabhijñeti | guruparvakramastu iti prakaṭito------| (4 | 15) iti śāstrānte nirūpayiṣyate āgamārthābhidhānaprasaṅgāt, vyava- (page 38) hārasādhanapramāṇacintāvasare tu kiṃ tena | nahi vacanabalāt vyāptirhetoḥ svarūpaṃ vā | parārthānumāne ca sarvameva āgamarūpatānapekṣam | kevalaṃ mohavyapohanamātramatra phalaṃ dharmiṇo hetorvyāpteśca siddhāyā api mohācchādanakṛtāsatkalpanāpasāraṇena sāphalyāt | kevalaṃ dṛṣṭasādharmyātsmāryate samayaṃ paraḥ | iti nyāyena dharmyasiddhau hetvasiddhau vyāptyasiddhau vā parasya vacanamātrasya anupayogāt vacanapratyaye vā āgamarūpataiva syāt, na anumānamiti | tadiha ātmani īśvararūpatayā svayaṃ prakāśamāne mohāpasaraṇe vyavahārasādhakapramāṇavyāpāraḥ | ata eva tarko'pratiṣṭhaḥ-------------| iti na avatarati maulikasaṃvedanaparighaṭanāt ghaṭo'yaṃ tathā bhāsamānatvāt iti nyāyena | nahi etat nityo'yaṃ pakṣasapakṣānyataratvāt madupagamāt ityādivat satyānubhavabāhyaṃ svavikalpamātroparacitam | tata eva etatpṛṣṭhe āgamo'pi upodvalako'stviti | kathaṃcidityanenaiva guruparvakramo'pi na na sūcitaḥ | durlabho hi sadgurusaṃbandhaḥ ityuktaṃ śrīmanmataṅgādau -------saṃbandho'tīva durghaṭaḥ | iti | vṛttau ca gurubhaṭṭārako'pi parameśvaraśabdenaiva nirdiṣṭaḥ ācāryasya ca mantrasya śāstrasya ca śivasya ca | nānātvaṃ naiva kurvanti vidyeśā---------|| iti hi āgamaḥ | ṭīkākāro'pica sākṣātkṛtaparame"varākāraiḥ iti vakṣyati | nanu vṛttikāraḥ kathaṃ pratyabhijñāpayāmīti ahaṃbhāvaniṣṭhatvena brūyāt, tena hi vaktavyaṃ pratyabhijñāpayati parituṣyediti ca, (page 39) -ityāśaṅkya āha tatra vṛttau iti atra sūtre yā vṛttistasyām | sūtrasya vivarītavyasya anusāreṇa hetunā eṣa nirdeśaḥ, natu svātmaniṣṭhasvatābhiprāyeṇa | kasmāt sūtrasya anusaraṇamiti | āha saṃvṛto yathāsthitatvena ananyathākṛto yaḥ sūtrakṛto nirdiśyamāno'rthaḥ, tasya yā vivṛtirbhañjanaṃ; tāvāneva yato'syā vyāpāraḥ | yadi sautraṃ nirdeśamanyathā kuryāt, tarhi vādiprativādinoḥ siddhāntapūrva- pakṣagatayorutthāpanaṃ bhavet; tataśca prativādikṛtasya ākṣepasya, punastṛtīyasthāne vādikṛtasya pratisamādhānasya karaṇaṃ syāt | tathākaraṇe ṭīkaiva syāt, na vṛttiḥ | pūrvaṃ ca uktaṃ śanaiḥ sūtravṛttyoḥ iti | tata ākṣepādyakaraṇena prayojanena pūrvapakṣādyanutthāpanaṃ, tadarthaṃ ca saṃvṛtasautravivaraṇam | tato hetoḥ sūtrānusaraṇam | tato hetoruttamaprayogaḥ | upapādayāmīti hi sūtram, tadanusārāt tu vṛttau pratyabhijñāpayāmīti | etacchāyāprasaṅgādavilaṅghyāt parituṣyeyamityapi prayogaḥ icchan ityetatsūtrāṃśabhañjanāvasare'pi | evamuttamapuruṣanirdeśasya pradhānaṃ prayojanamākhyāya anyadapi āha sūtrakāra eva iti | praṇāmākaraṇapramāṇāntarajñāpite'rthe upodbalako'pi ayaṃ nirdeśa iti anvācayasūcanārthaścakāraḥ | etacca pūrvamuktameva || 1 || || ādivākyam || maulikadṛḍhapramāṇaprabhāvaprakāśamānatāyogini vastuni vyavahārasādhanarūpaṃ pratyabhijñānaṃ mohāpasāraṇaphalaṃ kāmaṃ kevalaṃ nirūpyatāmapūrvaprakāśasya siddhirūpatvāt | yatra tu avabhāsa eva na vṛttaḥ, tatra maulikaṃ tāvat pramāṇaṃ vācyam | tatra tu nirūpite'pi yo mohaḥ syāt, tadapāsanāya bhavatu vyavahārasādhanamiti mātraśabdābhiprāyaḥ | tena saiva ityatra evakāraḥ prāthamyaṃ dyotayati | (page 40) sā tāvat prathamaṃ sādhyā, tata ucyatāṃ pratyabhijñeti | vyavahārasādhana- viṣayatāyā vyāpakamavabhāsamānatvaṃ, tadviruddhaṃ ca anavabhāsamānatvamatra upalabhyate iti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | īśvaro na vyavahārasādhanapramāṇamātraviṣayaḥ kathaṃcidapi anavabhāsamānatvāt | nahi īśvaro viśvatra kasyacit kadācit bhāsate ityāśayena āha nanu iti siddhasattākasya iti sattaiva na siddhā iti ca | siddhatvamatra prakāśamānatvam | saiva iti sattā sādhyā | apūrvaprakāśanarūpaṃ tatra jñānaṃ yato bhavati, tādṛk pramāṇaṃ vaktavyam | tathā ca uddyotakārādayaḥ īśvarasiddhirityevaṃ vyavahāramakārṣuḥ | atha cetanatayā kartṛtayā ca sāmānyarūpeṇa sāvayatvādidharmakatanubhuvanādikartṛsvarūpamavabhātam, evaṃ vyāptigrahasamaye eva sāmānyātmanā sarvaṃ pratibhātamiti | vicchinnastarhi anumānasya apūrvaprameyayogaḥ,-iti īśvare ko'tiśayaḥ | atha tatkālāparicchinnamayogavyavacchedādi apūrvamatra prameyam | prakṛte'pi tarhi tanvādinirmāṇocitajñānakriyāsāmarthyāyātameva prameyamiti īśvarasiddhireva ucitā, na īśvarapratyabhijñā | etat nirākaroti na iti | atra hetuḥ sarvātmarūpatayā iti | avaśyaṃ hi kiñcit sādhayatā kiñcit siddhamupagamyam | tato hi sādhayitṛsādhanadharmiprakāśo'napahnavanīyaḥ, anyathā sarvaṃ syādindrajālam, tadapi vā na syāt | kiñcit cet siddhaṃ, tat tarhi prakāśamānaṃ prakāśāvyatireki | prakāśa eva ca viśvātmā parameśvaraḥ iti sarvasya yāvadasāvātmarūpaḥ pāramārthikaḥ svabhāvaḥ, tāvat yat kiñcit siddhamaṅgīkriyate; tatsiddhireva tasya īśvarasya sattvasiddhiḥ sadbhāvaprakāśa iti kimapūrvamaprakāśitaṃ prakāśyatāmiti ucitaiva īśvarapratyabhijñā- vācoyuktiḥ | (page 41) evaṃ yat āśaṅkite pūrvapakṣe saṃkṣepeṇa uktam etat na ityādi, tat vastu āha ślokena iti | sūtravakṣyamāṇavastupiṇḍīkaraṇamiha ṭīkāyāṃ ślokāvatāraṇamiti śailī ṭīkākārasya | nanu sūtre svātmani iti śuddhamupāttam, vṛttau tu sarveṣām iti saṃbandhipadaṃ yaduktam tat kuta ānīyeti āśaṅkamāna āha sva iti | ātmaśabdo'pi yadyapi ātmā vastu svabhāvaśca------| iti dṛṣṭyā svabhāvavācī saṃbandhiśabdaḥ, tathāpi vaiśeṣikādidṛśi svatantra eva ātmapadārtha iti śaṅketāpi; svaśabdopādāne tu svabhāvavacanatā asya gamyate | nanu svo yadi ātmīyaḥ, tadā ātmano yaḥ saṃbandhī svabhāva iti ātmārthaḥ prakṛtivācyaḥ svabhāva eveti svabhāvasya svabhāvaḥ iti na kiñciduktaṃ syāt | satyam, kintu ātmapade ucyamāne pṛthageva ātmapadārtho ghaṭasthānīyaḥ pratīyate | svaśabde tu svaṃ vastramityatra yathā ananyalagnatvaṃ pratīyate ātmīyaṃ vastramiti, evamātmīya ātmeti | kasya ātmīyaḥ iti avatarati anyākāṅkṣā, naca kaścidupāttaḥ iti sarvasya ātmīya ātmeti gamyate | tatra ātmīyārthe'pi ya ātmārthaḥ, sa pṛthak sṛṣṭa eva upadeśyopadeśopāyatayā | anyathā hi na saṃbandhipratītirbhavediti sarveṣāmātmanītyādiśayyāntarasamā- śleṣe'pi saṃyogitvādisaṃbandhāntaraśaṅkā na nivarteta | ātmīyatve tu avyabhicaraṇīyatvamananyāpekṣatvaṃ svaviśrāntatvaṃ gamyate ityetadarthaṃ sṛṣṭa eva bhedena ātmā upadeśasya prakṛtisiddhyaṅgasya anyathānupapatteḥ | sarvasyātmetyapi hi sṛṣṭa eva bhedaḥ svabhāvavyatirekiṇaḥ sarvasya abhāvāt | sarvatra hi śabdajñānānupātini vastuśūnye vikalpe ayameva kramaḥ | vastuśūnyatvaṃ ca (page 42) pāramārthikarūḍhapratyayāpekṣayā ucyate, sṛjyamānatvena tu vaikalpikaṃ vastu eveti vakṣyāmaḥ svātantryāmukta-------| (1 | 47) ityādyantare | tadayaṃ svaśabdaḥ saṃbandhyākarṣaṇamātropayukto yaṃ saṃbandhinamākarṣati, sa niyatastāvat na bhavati anuktatvāt aprakaraṇāpannatvā- cceti sarva eva pratīyate | anupādānāt iti śabdena prakaraṇena vā | sarvāntarbhāvāt iti codyam | yadyasau iti siddhāntaḥ | tatra codye tāvadayamāśayaḥ-aniyatatvāt saṃbandhino nikhila eva jaḍaśca ajaḍaśca bhāvavargaḥ pratīyate | tatra ajaḍānāṃ sa ātmā caitanyalakṣaṇa ekaḥ kadācit śakyo'bhidhātum, jaḍāstu amī pṛthakparicchinnasvarūpāḥ kathamekātmānaḥ pṛthaksvabhāvānāmekasvabhāvatvavirodhāditi | uttarasya tu ayamāśayaḥ-iha svātmeti sva ātmanaḥ svasāmānyalakṣaṇārthakriyākāritvāderanyāpekṣasya saṃbandhī ātmīyo'nanyāpekṣo'naupādhiko bhavati | tatra ye jaḍāste yāvat jaḍābhimatāḥ, tāvat sadasattvamapi etairdurlabhamātmani, kā tu kathā nīlapītasukhaduḥkhāditvasya | tathāhi yaḥ svātmani san, sa yadi asan syāt, kimasya duṣyet | tathaiva arthakriyāṃ kuryāditi cet, karoti ityevaṃ yadi syāt tatkiṃ syāt | tathaiva prakāśeteti cet, prakāśamānatā kimasya svamahimā | omiti cet; mama prakāśate, caitrasya prakāśate iti kathaṃ saṃgacchatām | prātipattrī sā prakāśateti cet, pratipatturyadyasau, tat tasya sā kiṃ bhavatu | tadvaśāt sa prakāśata iti tu apūrvā yuktiḥ | evaṃ hi śvetavaśāt pītaṃ śvetate ityapi syāt | yadi asya ātmīyaṃ, tadvaśādanyatra na bhavati nīlateva pīte; tathā ca prakāśarūpatā pramāturātmīyeti (page 43) kathaṃ sā nīle bhavet | tatra bhavanasya tādātmyaṃ vyāpakamanyathā nīle'pi pītatetyādi sahasraśākhamāsamañjasyaṃ dṛśyamānatādrūpyavyāpakasya niyamasya viruddhaṃ prasajyeta | tasya tādātmyasya viruddhamanyātmatvaṃ, tadeva ca anyadīyatvam; athā anyasya tatsaṃbandhīti katham | naca idaṃ nīlādeḥ prakāśamānatvaṃ vinā kiñcit nijajīvitamastītyanapahnavanīyaprakāśamāna- tābalāt pramātṛprakāśatādātmyamasya aṅgīkāryamiti bodhātmāna eva nīlādayo'pi, natu eṣāmanyat vapuriti teṣāmapi sa eva svātmā maheśvara iti iṣṭameva | kaḥ prasaṅgārthaḥ | aniṣṭāpattirhi prasaṅgaḥ | tadetadāha āstāṃ loṣṭādiḥ iti | tasya hi sphuṭaṃ prakāśamānasya ko bodhātmatāyāṃ vivādaḥ | abhāvo'pi yastuccho na kiñcidityevaṃ kasyāpi saṃmataḥ, so'pi yāvadevamiti na cakāsti; tāvat bhāvādanyat sa ityetadeva kuto bhavediti | budhyamānaścet, tadasyāpi maheśvara eva svātmā | atha abudhyamāno'sāvabhāvaḥ, tarhi na kaścidasāviti kasya asau tadānīṃ svātmā prasajyate | evaṃ nīlāderapi abudhyamānasya kaḥ svātmeti budhyamānapadam | etaduktaṃ bhavati-yadā codyaṃ kriyate nīlatadabhāvāderapi svātmā maheśvaraḥ prasajyate iti, tadā budhyamānatvasya aṅgīkāra eva uttaramanyathā nirāśrayaṃ codyamiti | nanu evaṃ maheśvaraścet nīlasya ātmā, pītasyāpi sa eveti nīlamidaṃ, pītamidamiti kuto vibhāga iti | āha sarvameva iti | yasmāt cidrūpasya ātmanaḥ prakāśarū- pasya svasvabhāvasya sarvameva vedyaṃ śarīramiva yathā śarīraṃ vedyamapi ahamityavaṣṭambhādanupacaritāt cidrūpānuviddhaṃ, tathaiva viśvam | nahi kambalādivat dehe upakaraṇatvādupacaritatā ahaṃbhāvasya loke bhāsate pṛthagātmamānināmapi | (page 44) evaṃ ca cidrūpatānuvedhāt yathā saṃvit viśvarūpā vakṣyamāṇanayena, tathā nīlapītādibhāvāvalī apīti anabhimata eva asmākaṃ vibhāgaḥ | etat vedāntavādigranthavacasā saṃvādayati pradeśo'pi iti | yathā ghaṭākāśaṃ paṭākāśamiti ākāśasya ghaṭādiyogena kalpitāḥ pradeśāḥ, ākāśasya yāvadrūpaṃ vibhutvādi tena anūnādhikāḥ; evaṃ brahmaṇo vṛhattvena vyāpakasya vṛṃhakatvena viśvasṛṣṭyāpyāyanavidhāyinaḥ prakāśarūpasya svaśaktipratyavabhāsitanīlādyupādhikṛtā ye pradeśā nīlaprakāśaḥ pītaprakāśaḥ ityādayaḥ; te brahmaṇi yat sārvarūpyaṃ, sarvaśaktyavibhāgavṛttitvaṃ, yacca prakāśamānatāmātrarūpeṇa pratiyogivaikalyādapohanīyābhāve vikalparūpatvāyogādapratiyogisaṃvedana- rūpamavikalpatvam, tat pratyekamanatikrāntāḥ, tato manāgapi anadhikāśca | dvayamanyonyaṃ hetuhetumadbhāvaṃ dyotayati | nanu evamavibhāgarūpatā astu yuktyupanipatitā, yastu ayaṃ nīlaṃ pītamiti vedye, caitro'haṃ maitro'hamiti vedake vibhāgapratibhāsaḥ, tatkathaṃ samarthayāmahe iti | āha kevalam iti jaḍaḥ iti | jaḍatvena anyādhīnaprakāśatayā bhāsamāna ityarthaḥ | vakṣyamāṇā iti heyā trayīyaṃ prāṇādeḥ prādhānyātkartṛtāguṇe | (3 | 29) ityatra vakṣyate | parameśvaraprakāśa eva svamāyāśaktyā atidurghaṭakāritvasvātantryarūpayā svarūpamanācchāditamapi ācchāditamiva avabhāsayati | tatra anācchādanāṃ-śapradhānatāyāṃ sadāśiveśvararūpatāsamāveśadaśā, ācchādanabhāgāvabhāsapradhānatāyāṃ māyāvijṛmbhārūpā saṃsāridaśā; tato nīlamityādivedyabhedaḥ, ābhāsamānakāyabhedopalakṣita- buddhiprāṇapuryaṣṭakādyupādhibhedārūṣitacaitanyacchāyākṛto vedakabheda iti bhedavijṛmbhāyāṃ māyāpramātṛtve (page 45) kāyo mūrdhābhiṣiktaḥ, tathā ca taducchedādeva prabhṛti mokṣavyavahārastatra tatra vaikaraṇyaṃ mokṣaḥ ityādau | tatpradhānyamasya sūcayati kāyo'pivā iti | ayam iti pūrvaṃ prakāśarūpatvāt cidrūpa eva svātantryāt vedyatāṃ nīta iti loṣṭādivadeva vedya eva sannanātmabhāvādapahastanenaiva ahamiti saṃvedanatādātmyamadhiśāyitaḥ | ātmani nimajjya iti | nīlādirnīlarūpatve prakāśaṃ nimajjayati, yena prakāśabalāt nīlamidamiti prakāśaḥ parimitībhavati; yena vedyadharmatvena prakaṭo'yamartho dṛṣṭaḥ prameya iti bhāti | kāye ca nimagnaḥ so'hamiti prakāśaḥ parimita upapattideśabhedena atītādikālakalanayā rudrakṣetrajñatadavāntaraprakārapramātṛrūpeṇa svarūpabhedena anyadeśakālasvarūpaviviktatvena bhāti | yadā-tadā iti nipātau vākyārthasvarūpaparāmarśe | yat parimitīkaraṇam, etatsaṃsārotthāpakaṃ mohanaṃ māyāvyāpāraḥ | tadabhiprāyeṇa iti saṃsāramohamabhipretya anusaṃdhatte viṣayatvena yastenoktaṃ guruṇā tatrabhavatā vāsudevena arjunaṃ prati | tadanusandhānena tadvivakṣayeti hetutṛtīyā vā | ye caiva sāttvikā bhāvā rājasāstāmasāśca ye | matta eveha tānviddhi------------------|| (7 | 12) ityanena sarvamidaṃ vedyarūpaṃ vedakarūpaṃ ca prakāśatadabhāvatadubhaya- saṃvalanāmayatayā vicitramahamitiśuddhasvabhāvādeva saṃvedanāt prasṛtamiti abhidhāya prasarasya bhedāvabhāsaprādhānyāt ahaṃprakāśasya ca bhinnasvarūpadeśakālottaratvāt tatra prasare rūḍho mayi na rūḍho bhavati | prasarasya hi madrūpatvācchādanabhāga eva prāṇāḥ | mayi tu rūḍhiṃ vinā te na kiṃcit syuraprakāśatvāpatteḥ, natu tairvinā svatantrāhaṃprakāśasya khaṇḍanā kācit | saṃsāramohābhiprāyeṇaiva (page 46) ca sarvabrahmaṇoḥ kiṃ vidheyaṃ, kimanuvaditavyamiti vicārayitavyam | tatra tadyapi pūrvasiddhaṃ brahma, tadanūdya apūrvatvena, sarvaṃ tu asya vedyavedakarūpaṃ vidheyaṃ, brahmaiva sarvaṃ bhavati, nānyat kiṃcana sarvaṃ, brahma kila sarvaśakti,-iti vidhyanuvādau; tathāpi parasya upadeśyasya brahma na kiṃcit siddham, yena anūdyate | sarvaṃ tu asya vedyavedakarūpaṃ siddhamiti tadanūdya asya brahmatādātmyamucyate | yat sarvamidaṃ dṛśyate, tasya antastamāṃ svarūpamanupraviśyavicāryamāṇaṃ prakāśaparāmarśa- rūpameva avaśiṣyate | tata uktaṃ sarvaṃ khalvidaṃ brahma | (chā. 3 | 14 | 1) iti | tata eva sarvabhāgasya yadidaṃ śaṅkyate nānārūpaṃ, tat niṣedhati ---------neha nānāsti kiṃcana | (chā. 3 | 14 | 1) iti iha dṛśyamāne sarvaśabdasya vyapadeśye nānā yat prakāśena saha na bhavati, prakāśatādātmyena na vartate, tat kimapi rūpaṃ nāsti aprakāśamānasya śapathairapi apratyeyatvāt | śapatho'pi hi tatprakāśatākāryo bhavati | nanu yadi bhedāṃśaprādhānyāvabhāsaḥ saṃsāraḥ, tarhi tadbhittibhūtasya prakāśā- bhedabhāgasya prādhānye kimiti | āha kartṛtāyāḥ iti vaiśvarūpyam iti | śuddhasvarūpasparśaprārambhāt sadāśiveśvararūpatayā vaiśvarūpaṃ yathā iha granthakāra āha, tathā anyo'pi āha, taṃ prakāramanyo'pi āheti vā, tena vā asmaduktena nyāyaprakāreṇa anyo'pi etadāha tadāha ityevaṃ tathā cāha iti vacanāntareṇa saṃvādanaṃ vacanāntarasya vā sajīvatākaramananyathā- rthatvaṃ bhūyobhirvacanairdarśyate | mām iti ahaṃrūpamananyāpekṣaprakā- śamananyavimarśamayaṃ svaprakāśavimarśaṃ prakāśaṃ sarvatra sarvopaśleṣeṇa yaḥ paśyati nīlamiti hi prakāśamāne (page 47) nīlaṃ prakāśate itīyadahaṃ prakāśe iti prakāśa eva prakāśito bhavati, prakāśaṃ ca sarvatra yaḥ paśyati, na prakāśasya deśe kāle svarūpe vā khaṇḍanātmā vyavacchedo'stīti, mayi iti ātmasaṃvedanaprakāśe ca tadavinirbhaktaṃ sarvaṃ prakāśitaṃ bhavatīti, tathā nīlādikamātmaprakāśa- bhittau rūḍhaṃ cakāstīti yaḥ paśyati | tasya ahamiti prakāśo na praṇaśyati na khaṇḍanāvikārameti prakāśarūpāt na cyavate | ahaṃ ca tasya viśveśvararūpa eva ātmā na praṇaśyāmi na ācchādito bhavāmi | tathā so'pi evaṃ draṣṭā mameti śuddhaprakāśātmanaḥ parameśvarasya na praṇaśyati ācchādito na bhavati, tatra parameśvara eva bhātīti | anena caitrātmanā āchāditasvasvabhāvā- vabhāsane nirbhāse ityevaṃ sa pratyagātmatayāpi aviyukta īśvarameva ātmānaṃ manyate | parameśvaraśca tatra pracchannatayaiva cakāsti, yena parameśvaro'tra prasīdatīti vyavahriyate | sarveṣu bhūteṣu paramārtharūpeṣu ātmā prakāśastiṣṭhati viśeṣeṣviva sāmānyaṃ, sarvāṇi bhūtāni ātmanyeva tiṣṭhanti dharmā iva dharmiṇi,-ityevaṃ sarvamukhena brahmamukhena vā samavyāptikakṛtakatvānityatvanyāyena vidhyanuvādayornāsti vaicittryam | vaicitrye'pi vastu bhedaḥ praveśavaicittryādadhikaḥ | tena mayi iti sarvaṃ brahma ityupakramaḥ, vāsudevaḥ sarvam itimadhyaḥ, sarvabhūtastham ityanto'yamadvayopadeśo mantavyaḥ | evaṃ sarvabhāge prakāśabhāge ca sthite guṇapradhānatākṛtaṃ saṃsārāsaṃsārarūpatvaṃ pratipāditam | galite tu samaste bhedaleśe paramaśivadaśā na iha vitānitā tāvat sarvātmarūpatāmukhena tatpratyabhijñānopakramāt | nanu ātmaśabda eva ātmā vastu svabhāvaśca---------| iti sthityā svabhāvavācī vyākhyāyiṣyate kiṃ svagrahaṇena iti | (page 48) āha svaśabdaḥ iti | śāstratastāvat kāṇādādidarśanaprasiddha eva ātmā labhyate; loke'pi svabhāvo nīlādīnāṃ nīlādirūpataiva ātmeti prasiddhaḥ, nīlamātmanā arthakriyākāriṇā sat, na pararūpeṇeti tadubhayamapi svaśabdena avyabhicaraṇīyaṃ pratiṣṭhāsthānatvādaparyanu-yojyaṃ sva rūpamabhidadhatā nirasyate | nanu kiṃ tat tathābhūtaṃ rūpam | tathāhi sarvabhāvānāṃ paramāṇvādi vā pradhānaṃ vā sattā vā śūnyaṃ vā vadyantarairupagataṃ jaḍameva svarūpam | tadviśeṣya vaktavyaṃ cidrūpe svātmanīti | āha tasya ca iti | jñātari kartari iti hi ukte jñānakriyāsvātantryamananyavadanāvalokijānāmi- karomītyevaṃrūpaṃ sphuratyeva, cidrūpe iti tu ucyamāne nīlarūpe ityetattulyaṃ syāt | tataśca punarapi cidrūpatvaṃ jñātṛkartṛtvayoḥ saṃkrāmayitavyam | iyameva iti idantāvyapadeśanikāramātratvāt tāvat rakṣaṇīyaḥ svātmā, tatra jñātā kartetyapyukterbahirviśrāntidhāmatātmā vidheyatvena idantaiva unmīlet | jānāti karotītyapi śvetate nīlatītivat tāṭasthyam | jānāmītyapi kalpitā ahantā | naca sarvathā rakṣitumidantā śakyā anupadeśyatāprasaṅgāditi yāvadgati sā rakṣaṇīyā | tatra bhūtavibhaktiyoge bahiḥ prādhānyanyakkāro'ntārūpa- viśrānterahaṃbhāvasparśarūpo bhātīti saṃbandhavicāre vakṣyate iti evakārārthaḥ | śreyasi iti anūdyamanāparamatopakrame'pītyarthaḥ | ata eva iti | yato jñāne kṛtau ca svātantryameva cittvam, tataḥ kartṛśabdena avyutpannena kriyāsāmānyābhidhāyikarotiprakṛtikena vā kriyāviśeṣopādhisaṃbandhakā- luṣyānārūṣitaṃ svātantryamabhidadhatā tadbhittilagnaṃ jñānasvātantryaṃ śleṣeṇa ca nirmātṛttvasya tadavinābhāvitāṃ darśayituṃ yatnaparigṛhītena tatpūrvakaṃ nirmāṇe svātantryamuktam | (page 49) anyathā iti | yadi eṣa śuddhasvātantryapratipādanābhiprāyo na syāt | tat jñānapūrvakaṃ nirmāṇaṃ dṛṣṭam | saṃvidrūpasya kāraṇatvaṃ dūṣayiṣyate | naca tat nirmāṇamityevaṃ jñātari iti prāk nirdiśyeta | nanu evaṃ jānāmi karomīti ucitapratibhāse svatantraikarūpe saṃvedanātmani tattve kathamadhikaraṇabhāvaḥ | pāratantryaprāṇitaṃ hi kārakāntarāṇāṃ tattvam | matto viśvaṃ mayi viśvamityādāvapi hi sṛṣṭa eva asmadarthaḥ, pāramārthikamahantārūpaṃ tu matto mayi viśvamiti prakāśe vimṛśāmi cetyevaṃrūpam | tat kathaṃ saptamītyāśaṅkya āha paramatena iti | paro hi tadviṣayaṃ sādhakaṃ bādhakaṃ vā abhidadhat siddhim-astīti prakāśavyavahārarūpāṃ, niṣedhaṃ vā-nāstīti tacchūnyavastvantaraprakā- śavyavaharaṇarūpaṃ kartumudyuktaḥ | sa evaṃ kurvāṇaḥ pramāṇasya tatkṛtayośca siddhiniṣedhayorviṣayatayā adhikaraṇamīśvaraṃ prameyaṃ paratantrameva abhimanyate | sa evaṃ manvāno'nūditaḥ, jāḍyaṃ tu asya vidhīyate | paramatena siddhiviṣayatvaṃ sūcitaṃ, nahi upapadyate tat pramātrekarūpatvāditi akṣarasaṃgatiḥ | nanu vṛttigranthe kathaṃ na saptamī śruteti | āha vṛtau tu iti sa eva iti | anupapadyamāna eva san viṣayabhāvo vivarīṣyate ṣaṣṭhyā | tāmeva siddhiṃ saṃbandhitvena antaḥpraveśya ṣaṣṭhyā sa eva viṣayabhāvaḥ kriyāvyavadhitirodhānataḥ svabhāvakalpatāṃ nīta iti nikaṭībhāvyate siddhāntaḥ | kathaṃ svabhāvabhūtatā | āha | pramātṛmātratāyā yadupapādanaṃ pūrvagranthena sarvārthasiddhi ityādinā kṛtaṃ, tena | anupapadyamānatā kathaṃ vivṛtā | āha | dūṣaṇena jaḍānāmevodyamaḥ ityanena | etaduktaṃ bhavati-siddherīśvaro viṣaya iti vadannanuyojyaḥ kimasau siddhyan prakāśasvabhāvaḥ, na vā | uttarapakṣe naiva siddhaḥ syāt | ādye pakṣe tatsvabhāvasya kiṃ sādhyate | (page 50) pūrvamatatheti cit, siddhau tarhi asya svarūpaṃ pratyuta lupyeta | nīlādayo'pi pṛthak na kecana prakāśāditi | tadayaṃ saptamyarthaḥ idantāmantardhāpya svayamapasṛto jñātṛkartṛrūpamahaṃprakāśaviśrāntameva karotīti | sarveṣāṃ svātmanaḥ ityādivṛttīvākyaṃ yato vyākhyeyatayā upakrāntaṃ, tataḥ tena ityādivākyāntare bhāvinī prasaṅgādiha vyākhyāyamāne ucito bhaviṣyatprayogo viparīṣyate iti | nanu vyākhyārūḍhe'pi vākye ṣaṣṭhyeva asti, tat bhaviṣyadvākyaṣaṣṭhyeva kathamevamuktetyāśaṅkya āha svātmana iti tu iti | kartari eṣā ṣaṣṭhī | tatkartṛkaṃ hi jñānaṃ karaṇaṃ ca, natu saṃbandhaṣaṣṭhī | evaṃ prasaṅgāt bhāvivākyaṣaṣṭhīṃ vicārya pūrvoktaṃ tasya ca citsvabhāvatvam ityādi yuduktaṃ, tadupasaṃharati tadevam iti | yadabhimataṃ prastutaṃ pratipādyaṃ jñātṛkartṛtābhyāṃ lakṣyate śuddhaṃ svātantryamiti, tat vastu evamiti uktena iyameva śayyā ityupakrameṇa vivarīṣyate ityantena vyākhyānanyāyakrameṇa nirvyūḍhamityarthaḥ | nanu pramātṛtayā jñātṛtvamuktaṃ, natu kartṛtvam | tat pratyuta ekaśabdena parākṛtam | tat kimetadityāśaṅya āha kriyā hi iti tiṣṭhāsorevamicchaiva hetutā kartṛtā kriyā | (2 | 53) ityatra apratihataṃ prakāśasvātantryameva karaṇamiti vakṣyate | nanu evaṃ nirmātṛtāpi śleṣanirdeśāditi kimarthaṃ vṛthā vyākhyātam | evaṃ manyate- kumbhakārādipravṛttirūpamapi yat bhedena nirmātṛtvaṃ cakāsti, tadapi prakāśamānatāprāṇatayā parameśvaraśaktivijṛmbhitaṃ na asmākamatyanta- mupekṣaṇīyamiti | ata eva ekaśabdo'tra na kartṛtāṃ nirākaroti, api tu niyamastadvipakṣācca kalpyate na virodhinaḥ | (page 51) iti nyāyena pramātṛtātmakasvātantryaviruddhāṃ prameyatātmikāṃ paratantratāmeva | tathāca āha ata eva iti | yataḥ svātantryaṃ cittatvam iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | prameyatvābhāve ca na tatra pramāṇamupayogi upapattimadvā | yataḥ pramātṛtvameva kartṛtvaṃ, na anyat; ata eva prameyatā asya nirasiṣyate, natu kāryatā | anyathā prameyatvavat tasya kāryatvamapi, pramāṇavacca kāraṇamapi niṣidhyeteti tu vyākhyānaṃ na tathā hṛdayagrāhi | nahi kāryatvaṃ paramate'pi asti bhagavata iti nanu yasya pramātṛtaiva rūpaṃ, tat tāvat pramāṇasya na viṣayaḥ | yacca evaṃ, tat na vyavahārapadaṃ piśācavat | tat varaṃ svasaṃvedanasiddhatvamasya vaktumucitam, natu sarvathaiva pramāṇāviṣayateti | āha naca iti | nanu pūrvasiddhatāyāmapi pūrvamasya pramāṇaviṣayatvaṃ syāt yathā agneḥ pūrvasiddhodhūma ityāśaṅkya brūte etaduktam iti | yadā yadā upakramaḥ, tadā tadā pūrvasiddhatvamityeṣo'tra paramārthaḥ | tat nīle iva na atra vyatiriktaṃ pramāṇaṃ, nāpi cittacaitanyavat svayaṃprakāśatve'pi nūtanāpūrvaprakāśarūpatvena svasaṃvedanam | idantādeśakālasvarūpaniyamārūḍhaṃ prathanaṃ yasya nīlasukhādikasya, tasya bhāvastanniṣedhopalakṣitaḥ san pramātā prakāśate ca, prākāśiṣṭa ca, prakāśiṣyate ceti yāvat | ata eva purāṇaḥ pūrvasiddhaśceti na paryāyau, purāṇo'pi hi na pūrvasiddhaḥ piśāca iva , pūrvasiddho'pi na puraṇo dhūma iveti ubhayoktiḥ | kaviṃ purāṇam iti, purāṇaṃ tatparaṃ tejo yenābhinavatejasām | hriyate cārpyate tejastajjyotirbhairavātmakam || iti itihāsarahasyādāvuktaṃ saṃvādayati samyak bhūtamabhimataṃ pūrṇamarthaṃ jalpayati; athavā pūrvasiddhataiva āgameṣu purāṇatā, natu (page 52) ākāśādivat cirantanatāmātra prakāśāveśaśūnyaṃ, tena saṃvādayati samaṃ tulyamarthamabhidhāpayatīti | etacca iti pūrvasiddhatvamasya pramāturbhavati | sarve tasmāt pramāturanye ye'rthāḥ teṣāṃ yā siddhiḥ prakāśamānatā, tasyā yataḥ sa pramātā nibandhanaṃ viśrāntisthānaṃ vimarśarūpatayā samāśrayaḥ; tena vṛttau sarvārtha ityādi pūrvasiddhatve hetutvena vyākhyeyamityāśayaḥ | nanu siddhiḥ saṃvedanarūpā, tasyāśca kimāśrayeṇa anyeneti | āha yatkiñcit iti | tathātve sphuradrūpatve | dārḍhyamacalatā | nīlamiti yat sphuritaṃ, tat na pītādi, naca na nīlaṃ, nāpi na sphuritamiti siddhirvastunaḥ | kiṃcit iti pramātāram | evaṃsvabhāvatvāt iti mama nīlaṃ sphurati, caitrasya nīlaṃ sphuratīti hi sphuraṇam, natu nīlaṃ sphuratītyetāvat | ata eva saugataiḥ santānarūpo vikalpo vā avaśyamekaḥ pramātā kalpyate anapahnavanīyatvādevaṃsphuritasya | ata eva iti yata evaṃ sphurati dārḍhyamasya | vakṣyate iti viśvavaicintryacitrasya samabhittitalopame || (30) iti dvitīye'dhikāre | nanu etāvatā astu pramātā abhimato vikalpo vā, vikalpakalpito vā; pūrvasiddhastu kuta ityanuyoge kathayati te te ca iti | nahi sādhyatā nāma sādhye nirupākhye padamupanibadhnāti, apitu mamedaṃ sādhyamiti sādhayitari | sādhayiteti ahamātmānaṃ nirākaromīti hi svanirākaraṇe'pi pramātaiva prapatati, ātmarūpo nirākriyate paraṃ vikalpito vā kalpitadharmā vā | ākṣiptā avaśyaṃbhāvinītvena aṅgīkṛtā siddhiḥ prakāśamānatā yena | ahamātmānaṃ sādhayāmi nirākaromi vā nīlaṃ vetyatra hi yadahamiti, na tat mūrcchāsvāpakalpam, apitu prakāśa (page 53) eva ayam | naca idantayā asau bhāti | tathātve hi pṛthaksiddhinibandhanārthānta- rānveṣaṇe ahamityetadeva kathaṃ bhavet | nanu ahamiti vikalpamātraṃ, tatra santāna eva kalpito'dhyavasīyate | saṃvedananiṣṭhaiva, natu jaḍaniṣṭhā, prameyāṇāṃ, natu kāryāṇāṃ, siddhirvyavasthā | tat saṃvedanamātramastu kiṃ pramātrā kalpitena | bhavatu vā asau | tathāpi saṃvidādhāramātrarūpo'sau kāṇādavat saṃvidrūpo'pivā vimarśaśūnya eva sāṃkhyavadastviti saṃkṣepeṇa bauddha kāṇāda-kāpila-vyāmohaṃ vihantumāha saṃvinniṣṭhā hi iti | prameyāṇāṃ bhāvānāṃ saṃvinniṣṭhā yā siddhirucyate, sā na saṃvidi | ākārārpaṇena ekasāmagrīkatayā janakatvena vā yo'nupraveśo viṣayatāpattiḥ, tāvanmātratattvā hi yadi syāt, tat padārthāstāvanmayā dṛṣṭāḥ, natu tṛṇādiviśeṣā iti bhedena pratiṣṭhā na bhavet | nahi padārthamātraṃ kiñcidasti pṛthak viśeṣataḥ, yadākāramarpayet samānasāmagrīkaṃ vā syāt janakaṃ vā bhavet viśeṣasyaiva paramārthasattvāt | sadapi sāmānyaṃ tādātmyavṛtti vā samavāyavṛtti vā na viśeṣaniṣkṛṣṭaṃ pratibhānayogyaṃ bhavati | goḥ pathyaṃ kṣīram gaurna padā spraṣṭavyā ityādibuddhāvapi paridṛṣṭaviśeṣollekhanapramukhatayaiva sāmānyāvabhāsaḥ | yadvakṣyate ṭīkākṛta ekatamamibhānataśṛṅgam ityādi | tat mārgeṇa dhāvato'pratiṣṭhitameva padārthatattvam | nanu kā tarhi saṃvinniṣṭhā siddhirabhimateti | āha | tṛṇamidamityādiryo vimarśaḥ, sa eva prakṛtaḥ paramārthasvabhāvo yasya prakāśasya; tatra samyak bandhanaṃ viśramaṇaṃ saṃvidi niścayena sthānamiti niṣṭhā ucyate | nanu evaṃ padārthamātratve'pi tarhi saṃvidi niṣṭhā vyākhyeyeti | āha padārthamātratvena tu ityādi | padārtho'yamityapi hi vimarśa-eva | (page 54) nanu etāvatā niścayārūḍhatā niṣṭhā, natu pramātṛsiddhiriti | āha ya eva ca iti | vimarśaḥ prakṛtaḥ svabhāvabhūto yasya tādṛk yaḥ prakāśaḥ saṃbandhī, yatra samyak badhyante'rthāḥ, sa eva pramātā | yasmādeva saṃvedanamātrātiriktaḥ pramātā siddhyati, tata eva sa parokṣarūpastāvat nopapadyate kāṇādavaditi prameyāntaraṃ hetau samuccinoti cakāraḥ | nanu iyatā tṛṇagatau prakāśavimarśau stāṃ nāma, pramātuḥ punaḥ kathaṃ prakāśavimarśarūpateti | āha tasya ca iti | tṛṇamiti yo vimarśamayaḥ prakāśaḥ, sa eva yadi prameyaśarīraniṣṭhitaḥ; tat mameti pratyavabhāso na bhavedeva | svātmanyeva hi tadā tṛṇaṃ sphuret | naca evaṃ, tatastṛṇamidamiti prakāśavimarśau tṛṇāṃśāduttīrṇau saṃvidbhāgamavalambete | tayośca tatragayoḥ prakāśavimarśanāyoge prakāśanavimarśanāparyavasāne vā punarapi na kiñcidbhavet | tena tṛṇamidamityayaṃ vimarśaḥ svātantrye viśrāmyati yat, tadahamityucyate | yathoktam idamityasya vicchinnavimarśasya kṛtārthatā | yā svasvarūpe viśrāntirvimarśaḥ so'hamityayam || (a. pra. si. 15 kā.) iti | etaduktaṃ bhavati-saṃvedanamavimarśarūpaṃ tāvat na kiñcit | vimarśamayatāyāṃ svātantryaṃ pramātṛtā svaprakāśatvamiti kathaṃ saṃvedanamātraṃ tadādhāramātraṃ nirvimarśasaṃvitpuruṣarūpaṃ vā siddhyediti | yo hi aparyantaprakāśavimarśātmā ahamiti vedyāvabhāsabhitti- bhūtaḥ, tasya vedyatārūpedantābhāvāt deśakālabhedābhāve svarūpabhedā- bhāve ca ekatvaṃ vyāpitvaṃ nityatvaṃ na yatnāntaramavalambate | nīlasukhādiprameyavyavahāraḥ prakāśavimarśātmakasiddhinibandhanabhūta- pramātravinābhāvī prameyavyavahāratvāt | yaḥ kila prakāśavimarśātmakasiddhyadhīno (page 55) na bhavati, na asau prameyatāvyavahāro bījāṅkurādīnāmiva kāryakāraṇa- bhāvaḥ | tena uktarūpapramātṛviraheṇa bhavanāt vipakṣāt prameyavyavahāras- tadvyāpakaniyamavattvaviruddhāniyamavattvaprasaṅgāt vyāvṛttaḥ pramātṛvira- hābhavanena vyāpyate iti vyāptisiddhau svabhāvahetuḥ | pūrvavat iti | yathā vimarśamayaprakāśānanugrahāt pūrvamasau na siddhaḥ, tathā tadanugrahe'pi na siddha eva bhavedviśeṣābhāvāt | tena hi tadānīmapi tasya bhāvasya prakaṭa- tātmakaṃ rūpaṃ jātaṃ sarvānprati tathā prasaṅgāt; na kaṃcana prati vā | nanu etāvatā svasaṃvedanaṃ tatra pramāṇaṃ siddhiṃ vitaratīti | āha naca iti | prameyatve hi svātantryaṃ vighaṭate tadaiva tatraiva svātantryapāratantryayor- virodhāt | evaṃ prameyaṃ paratantrarupaṃ vibhinne svatantre pramātari viśrāmyat prameyaṃ bhavati | naca nīlaṃ svātmani prakāśavimarśamaye viśramayan pramātā svātmānaṃ prakāśavimarśāntare viśramayedanavasthānāt | naca prakāśavimarśāntaramapi asti svarūpadeśakālabhedāsaṃbhavāt | tadayaṃ pramātā ananyādhīnasvābhāvika prakāśavimarśamayaḥ prameyatāṃ kathaṃ yāyāt | prameye ca pramāṇacintā | tadayaṃ prayogaḥ-prameyapratiṣṭhānaṃ yataḥ pramātā, tataḥ prameyo na bhavati | prameyatāyā vyāpakaṃ pāratantryaṃ, tadviruddhena ca prameyapratiṣṭhānatvaṃ svātantryeṇa vyāptaṃ pāratantrye'navasthānāt prameyapratiṣṭhānāyogāt | tadiyaṃ vyāpakaviruddhavyāptopalabdhiḥ pramātari prameyatāṃ niṣedhati | svaprakāśocita eva parāmarśo'hamiti ucyate | nanu dṛṣṭaḥ pramātari prameyatāvyavahāra upadeśādau | na asau pramātari, apitu nīlādisthānīye sṛṣṭe vastvantare eva | nanu ca deśakālarahitatvamavicchinnāvabhāsatvayogāt vicchidyāvabhāsanakṛtapunararthaprāṇatvaniṣedhaparyavasitā sakṛdvibhātarū- patā pramātṛtvaṃ ca (page 56) kathaṃ sṛṣṭe saṃbhavet | kathaṃ ca ato vākyāt pramātari ātmani pratipattirbhavet | satyamevam, kintu svaprakāśasvabhāvo'nanyādhīnāhamitivimarśamayaśca pramātā | tatsvātantryādudito yo meyaḥ, sa tameva mūlatvena avalambamāno dṛśyavikalpyaikīkāranyāyena vikalparūpayā sṛṣṭyā tatsvaprakāśarūpaikī- kāreṇaiva sṛjyate | tadetadāha apitu ahantāvyavadhānena iti natu na prakāśate | ātmaśabdāt kiñcit nāpi vyatiriktameva prakāśate, apitu ātmaiva | ahaṃparāmarśasopānavyavadhānena tu yathā guṇaḥ kriyā śṛṅgāra iti śabdaiḥ guṇādyarthaḥ guṇo'yaṃ kriyeyamiti hi vikalpayet sṛṣṭam | śuklaḥ paṭaḥ pacatītyetat vikalpārūḍhavastuparyavasānena sṛjyate | yo hi parāmarśo yatparāmarśāntaraṃ niyamena madhye sopānīkṛtya parāmarśanīyasamāroha- ṇena kṛtakṛtyatāmeti, sa tena vyavahita ucyate | nanu samayaśaraṇīkaraṇena śabdo'rthaṃ brūte | sa ca samayaḥ sarvatra samānaḥ, śabdārūṣitaṃ ca vikalpakaṃ vijñānamiti kiṃ kasya vyavadhāyakam | bhavedevam, yadi samayamukhaprekṣyeva śabdārthavyavahāro bhavet | yāvatā saṃvidrūpe prāṇitakalpaṃ yat vimarśarūpatvaṃ śabdanātmatvam, tat tāvadasāṅketikamiti vitatya vakṣyate | tatsaṃketānapekṣasahajaparāmarśocitaṃ yadetat śabdanaṃ, tadeva saṃketakṛtānāṃ ca śabdāntarāṇāṃ ca tadupajīvināṃ ca vikalpānta- rāṇāṃ tadvikalpavikalpanīyatayā sṛṣṭānāṃ ca ābhāsāntarāṇāṃ bhittikalpatvena nirbhāsamānaṃ vyavadhāyakamiti abhidhīyate | tathāhi ātmā para iti saṃkete svāntaḥpraveśamiva bahirnirgamamiva dṛṣṭivaktrāṅgulīkriyā- viśeṣābhirbhāvakaṃ parāmṛśan svabhāvo bhāti | tatra ca ahaṃ haṃ amhe hage iti eṣaḥ eho eso iti ca sodarāḥ saṃketāḥ, ātmā para ityādayaśca (page 57) tadvyavahitā iti yuktam | saṃketavadanāvalokanaprāṇitamātra-śabdārthavyava- hāravādino'pi lokadṛḍhanirūḍhavyavahārasiddhasaṃketakaireva śabdaistadvi- kalpaiśca vyavahitā eva sāmayikaprāyāḥ saṃketā bhānti | pacati, śuklaḥ paṭa iti lokanirūḍhaśabdavyavahāropari pākaḥ pacanaṃ kriyā, varṇo guṇo dharma iti pārṣadaprāyasaṃketopajīvīni śabdāntarāṇi | tatrāpi parṣado'pi saṃkocāsaṃkocādinā bhedāḥ | tathāca kṛcchreṇoruyugaṃ vyatītya---------| iti vaktrendau tava sati------------------| iti yattvannetra---------------------| iti abhilāṣasaṃbhogavipralambhabhinne kāvyarase vibhāvānubhāva ityādi sāmānyalakṣaṇaṃ ratisthāyibhāvaprabhava ityādi viśeṣalakṣaṇam | tāvatā śṛṅgāraśabdasya arthasaṃketanamiti laukikodāharaṇāpekṣiṇi lakṣaṇavākyārthe lokanirūḍhe padavacanaṃ pārṣadaprāyamiti sodāharaṇalakṣaṇavākyaśravaṇapratyaye kāvyarase śṛṅgārādiśabdo niveśito'pi tādṛgvākyocitaparāmarśavyavahitāmiva pratītiṃ jijanayiṣurapi niyataṃ kiṃcidvākyaṃ laukikamanusmārayituṃ sāmarthyamalabhamānaḥ sarvāpaṇasvāyattatāprathananyāyena pradhānabrahmabhāvāpannabhāvanyāye- na ca viśeṣollekhasādhyāsvādādyarthakriyāyogyaparāmarśasaṃpādanā- samarthatvāt sākṣādavācaka eva | yatra tu parāmarśanīyaniṣṭhaviśiṣṭarūpa- tāsthaganameva parāmarśaucityasya jīvitam, tatra samastabhāvanirbharātmaka- saṃvinmayaparameśvaraparāmarśādau vākyārthe (page 58) padavacanaṃ varṇavacanaṃ tadaṃśāṃśavacanamiti vā nyāyena praṇavādibījapiṇḍatadaṃśagatameva pratyuta mukhyaṃ vācakatvam | yathāha guruḥ | tasya vācakaḥ praṇavaḥ | (yo. sū. 1 | 27) iti | tadalamavāntareṇa bahunā | sthitametat-guṇakriyājātiśabdebhyo vyavadhānena arthapratyaya iti | smaraṇe'pi na arthasya apūrvaḥ prakāśaḥ, apitu pūrvaprakāśasyaiva unmīlanamiva | pūrvaprakāśaśca asāvanubhava iti smṛtāvapi arthaḥ anubhavavyavadhānena bhāti, na sākṣāt | tathaiva idantāparāmṛśyo na sākṣāt pramāteti sākṣāt pramātari prameyarūpatā niṣidhyate | idantānirdeśyo na pramātāprameyatvāditi pramātṛtvavyāpakasya svātantryasya viruddhena pāratantryeṇa vyāptaṃ prameyatvamupalabhyamānaṃ pramātṛniṣedhavyava-hāraṃ karotīti vyāpakaviruddhavyāptopalabdhiḥ | tataśca na svasaṃvedanaṃ pramāṇaṃ prameyaśūnyatvāt, prāmāṇyavyāpakasya prameyavattvasya viruddhaṃ tacchūnyatvamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | nanu na kartṛkarmabhāvo vāstavaḥ | tataḥ kim | tataḥ saṃvidaḥ prakāśataiva prameyatā ghaṭavat | pramātṛtā ca saiva ghaṭasaṃvedanavaditi ko virodhaḥ | tatra āha evamapi iti | rūpadvitayāsiddhau śabdadvayamātrametāvatā siddhyet, na vastu kiñcit | nahi prakāśamanataiva prameyatvam, apitu anyādhīnasiddhikatvamiti svādhīnasiddhikaṃ kathaṃ prameyaṃ syāt, upacārāt tu prameyatvaṃ bhavet | apūrvaṃ hi prakāśamānaṃ prameyaṃ dṛṣṭamiti apūrvatātkālikaprakāśa- mānatāsāmyāt prameyatvamāropitaṃ bhavet | prameyatvāropaṇe ca pramāṇatāpi āropitaiva, na mukhyā | yadyapi upacarito'pi ayaṃ prakāraḥ upacārabījasya dharmabhedasya nimittaprayojanarūpasya abhāvena nirākariṣyate nāpi prakāśātmatvāt iti, tathāpi iyat tāvat (page 59) paraḥ pratipadyatāmiti vivekāvataraṇāya mukhyatvaniṣedhaṃ tāvat karoti | tathāhi ekasāmagryadhīnatayā vā janakatvena vā ākārārpakabhāvena vā yato mukhyaṃ prameyatvam | atra ca kramādanena asya asminniti avaśyamanyāpekṣā | vijñānadarśane'pi yadābhāsaṃ prameyaṃ tat------------| iti sthityā vyāvṛttibhedo'pekṣaṇīyaḥ | saca nīlabodhe nīlabhāgaṃ bahīrūpa- miva bodhāṃśamantarmukhaṃ ca svīkurvāṇayā kalpanayā ullikhyate | sukhabodhe'pi sātatāsaṃvedanatābhyāṃ syādapi vyāvṛttibhedaḥ, natu saṃvedanāṃśe kathañcidapi ayaṃ panthāḥ samarthanārha iti aupacārikaṃ prameyatvam | evaṃ saṃvedanasya pramāmaṅgīkṛtya prameyatā mukhyā na yuktetyapi upapāditam | adhunā tu pramaiva asya siddhyaparaparyāyā na yukteti upapādyate-sā hi iti siddhiḥ | nīlasukhāderhi vāstavī vā vyāvṛttisamullikhitā vā vidūratānavadhānādidaśāyāṃ tasyaiva asiddhasya anyathāsiddhiḥ pramārūpā rūpāntaramucyatām | sā ca na svātmani viśrāntā yuktā | pūrvamapi svātmanastathātve'dhunaiva siddhiriti hi na syāt | tataśca svātmāvyatirikte prakāśarūpe saṃvidātmatvena ajaḍatvādananyonmukhe svacchatayā anyākāradhāriṇi vāsanāvāsitatvena anyākāranirbhāsavati vā bhavantī siddhiḥ anyāpekṣaiva prameyatvavadeva | sā hi iti siddhiḥ | param iti svātmavyatiriktam | ābhāsaśabdo vaibhāṣikavaiśeṣikapāramarṣasautrāntikayo- gācāravijñānanayeṣu sādhāraṇaṣṭīkākṛtā yathāyogaṃ tadaunmukhyatatprakāśatatpratibimbatadullekheṣu prayuktaḥ | svātmā iti saṃvedanam | asiddhasya iti nīlāderhi asiddhatvamapi astīti nīlādirūpādhikā siddhirucyatāṃ kāmam, saṃvedanasya tu tadrūpātiriktaṃ (page 60) na kiñcit siddhatvaṃ labhyate iti saṃvedanaṃ svasaṃvedanasiddhamiti paraṃ śabdasubhikṣaṃ na arthasaṃpadaṃ vyatirecayati | astu tarhi nīlavadeva aprakāśamāntā bodhasyeti labdhāntaraṃ vaiśeṣikaṃ prabodhayati tasyāpi iti | bodho yatra bodhāntare viśrāntyā siddhyati, tat cet na siddham; tarhi vedyaviśrāntasya dharmasya prakāśamānatvābhidhānasya abhāve tadapi bodhāntaraṃ yadi na prakāśate, tadā na viṣayaḥ, nendriyam, na manaḥ, na ātmā, na bodhaḥ prakāśate iti mahān moho hanta jagadvyavasthāyāḥ | bodhāntarakalpanāyāṃ ca aniṣṭhāta iyameva vārtā | nanu asti arthendriyādi cet, jāyate jñānamātmani; tato'pīcchā; tataḥ prayatnaḥ; tato'pi dehakriyā; tataḥ saṃyogaḥ; tataḥ sukhamiti iyatī jagadyātrā | kimasyāḥ truṭyati svātmaprakāśatvābhāve saṃvedanasya | na na bodhyate naiyāyikagrāmaṇimmanyaḥ | bījam, aṅkuraḥ, kāṇḍaḥ, palāśaḥ, puṣpaṃ, phalānīti yaḥ kāryakramaḥ, yaśca ayaṃ bhavaduktaḥ, etayorapi viśeṣe ekatra jāḍyamaparatra ca ajāḍyamiti kutaḥ | jñānameva ajāḍyamiti cet, bījameva ajāḍyamityapi kiṃ na bhavet paraniṣṭhatvābhāve prakāśamānatābhāve ca yasya kasyacit viśeṣasya asatsamatvāditi | nanu evaṃ kim | saṃvedanamapramāṇakameva astu | prameyasya prameyāntaraṃ vinā kiṃ duṣyati, saṃvedanasyāpi pramāṇena vinā kiṃ vyasanamāsīdati vyasanamātramatra pramāṇasamarthanam | prakāśamānataikātmakaṃ hi taditi tāvataiva sarvamiṣṭaṃ labdham | saṃvedanaṃ na pramā prameyatvavyavahārapadamitarānapekṣatvāt | tadvyavahārapadatvaṃ hi itarāpekṣayā vināpi yadi bhavet, tat bhūmyantargate'pi ghaṭe syāt | na ca evamiti dṛśyānupalambhāt tattathā kṛtamiti niścite kāraṇaviruddhopalabdhireṣā | nanu svātmanā siddhā bhāvā iti (page 61) kathameṣa vyavahāraḥ syāditi parāśaṅkāṃ śamayati kevalam iti | yathā bījaṃ bījātmanā siddhaṃ niṣpannaṃ svātmani, tathā pramātā svasaṃvedanātmanā niṣpannaḥ svātmanītyapi syāt yadi anityo bhavet | nityaśca asau deśakālasvarūpabhedābhāvasya uktatvāt vakṣyamāṇatvācca | nanu tvatpakṣe nityaḥ pramātā, saugatasya tu na tatheti tasya tāvat saṃvedaneṣu asaṃvedanasiddhatāvyavahāro na ayuktaḥ | netyāha na ca tathā iti | tatheti tena utpattiprakāreṇa siddhiḥ svātmani saṃvedanātmanā niṣpattirityevaṃ yā svasaṃvedanasiddhiḥ, sā tasya saṃvedanasya svarūpamuktaṃ bhavet; natu prameyatāpremeya iti vyavahāraḥ, pramāsaṃbandhaśca tayā sidhyati | prameyatā hi na kāryatā, api tu jñāpyatā | sā ca nāsti | tataśca svasaṃvedanena pramāṇena saṃvedanaṃ bhātīti yat pareṇa uktaṃ, tadapasāritameva bhavati | yadi vā tathā siddhiryā sā svasaṃvedanasiddhireva nocyate yā prameyatāyāḥ prayojikā | nanu bauddhasya mate mā bhūt saṃvidātmani prameyatvam, tadavinābhūtaṃ ca mā bhūt mukhyaṃ pramāṇatvaṃ vastvantarasya tatpratiṣṭhāpadasya asaṃbhave pramāṇatvaprameyatvadharmadvayakalpanābījasya vyāvṛttidvayasya prakāśaika- rūpe kalpayitumaśaktyatvāt | īśvarātmavādinastu māyāpramātṛn paramārtha- pramātāraṃ ca bhedena aṅgīkurvataḥ saṃvedanamapi śūnye yadidaṃ bhāti tadvyatiriktaṃ yat tadahamiti prasaṃkhyānavatāṃ pramātṛbhāvena nirbhāsa- māne vā prāṇe kṣudhito'hamiti ātmatayā saṃmate vā ādigrahaṇāt buddhau sukhyahamityādau gṛhītṛtvena nirbhāsiṣyate ityāśaṅkāṃ parāsyati | yathāhi śarīraṃ jaḍarūpaṃ vedyapratiṣṭhāsthānatayā na āśaṅkanīyam, tathā śūnyādikamapi yat vedyaṃ, tat na prameyapratiṣṭhāsthānam | yathā śarīraṃ, tathā ca śūnyādi | pratiṣṭhāsthānatvaṃ hi (page 62) jaḍebhyo vyāpakasya kacideva upalambha ityevaṃrūpasya niyamasya anupalambhāt prasajyamānāt hetorvyāvartate iti ajaḍatvena vyāpyate | tadviruddhaṃ ca vedyatvamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | tena saṃvideva sarvatra pratiṣṭhāsthānam | sā paraṃ śūnyādau māyāśaktyā samāropyate iti saṃkucitā ucyate | yadajaḍapramātṛsiddhiḥ yadyapyarthasthitiḥ prāṇapuryaṣṭakaniyantrite | jīve niruddhā tatrāpi paramātmani sā sthitā || tadātmanaiva tasya syātkathaṃ prāṇena yantraṇā | (21) iti, tathā nārthavyavasthā prāṇādāvahaṃbhāvanirodhataḥ | prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ || (22) iti | tasyaiva iti śūnyādeḥ | tam iti prakāśam | pramāṇaviṣayatā iti pramāṇatā, viṣayatā ca | prakāśātmatvāt iti aupacārikatvasya pūrvamabhyupagatasya niṣedhahetuḥ | dharmāntarābhāve hi yadekameva bhūyobhiḥ svabhāvairupacaryate, tatra nimittabhede prayojanabhede ca asaṃbhavati śabdagaḍumātramupacāro jāyate | svātmani ahaṃ cakravartī dāsaścetyapi hi viruddharūpopacaraṇe'parāyattatvopakaraṇatvadharmadvayayogo nimittamadī- natvapūrṇatvaprabhṛtyabhimānābhāvānanyonmukhatvābhāvaprabhṛti ca prayojanaṃ bhinnamastyeva, natu evaṃ prakāśaikarūpe saṃvedane dharmāntaramasti | uktanītyā ca pramātṛpramāṇaprameyatānāmupacāre vikīrṣite'ntato dharmaṣaṭkamupayogi | atha svātmapratiṣṭhaṃ nabhaḥ iti nyāyena svasaṃvedanasiddhimiti bhaṅgyā saṃvedanamanupayujyamānānupapadyamāna- pramāṇamiti ucyate | tadiyamasmaddṛṣṭiḥ | tathā ca (page 63) caturvidhaṃ pratyakṣamiti svasaṃvedanasya pramāṇabhedagaṇanānupapattiḥ | pramāṇāviṣayatvam iti | viṣayatvābhāvopasaṃhāre pramātṛtvapramāṇatvā- bhāvo'pi upasaṃhṛto mantavyaḥ | saugatasya tu syādapi upacārabījaṃ prameyatāyāṃ pūrvānadhigatatvamapūrvatvaṃ ca tatkālocitasya saṃvedanasya | sati ca prameyatopacārabīje prakāśātmatvāt pramāṇatvamapi upacaryate anyānapekṣatāṃ pratipādayitum | etadapitu na kathañcidapi asmanmate iti darśayati apūrvarūpatvābhāvāt iti | pramāṇāviṣayatvamiti vā pāṭhe nāpi pramāṇaviṣayatvamiti saṃbandhaḥ | kathaṃ tat pramāṇaviṣayatvaṃ śaṅkyate iti | āha prakāśātmatvāt nimittādekasyāpi tritvam iti | viṣayatvamapūrva- tāyāṃ ghaṭeta viṣayatve ca pramāṇatvamiti | etadvitanoti anadhigata iti anadhi- gataviṣayamiti viṣayamukhena, ajñāta iti viṣayaniṣṭhaprakāśātmakasvarūpa- mukhena diṅgāgīyaṃ lakṣaṇadvayam | prāthamyedantābhyāṃ viṣayapuraḥ- sarīkāreṇa svarūpaṃ, saṃśayaviparyayatvābhāvau, tatra nidānaṃ svataḥpramāṇateti krameṇa viśeṣaṇapañcakasya tātparyaṃ mīmāṃsakalakṣaṇe | nanu ātmano yadyapi nityatvādapūrvatvaṃ nāsti prameya- tvopacāranidānaṃ, tathāpi pūrvānadhigatatvaṃ bhaviṣyatīti | āha ātmanaśca iti | svagrahaṇaṃ parapramātari astu pūrvānadhigatatvaṃ tāvaditikartavyamapi na kṛtaṃ svaparavibhāgasya iha darśane'tāttvikatvāt | saṃvedanaṃ hi ekameva paramārthataḥ | kalpitaśūnyaprāṇaśarīrādimāyāpramātṛviṣayatayā tu svaparavyavahāra iti hi purastādabidhāsyate | tata ātmana iti sāmānyoktireva yuktā | apūrvaprakāśo'yamiti niścayasya kāraṇabhūtaḥ pūrvaṃ nāyaṃ ghaṭaḥ prakāśitaḥ iti niścayaḥ | tasya vyāpakaṃ taddhaṭaprakāśarahitayā- dṛśatādṛśaprāya- (page 64) vasturūpasya pūrvakālasya smaraṇam | tadabhāve pūrvamiti, na prakāśita iti ca bhūtakālapratītyabhāvādanupapadameva syāt | ghaṭaprakāśaśūnyakālānu- bhavaśca tatsmaraṇasya kāraṇamiti tāvaduttaro'yaṃ prabandho na bhavet | tatsadbhāve'pi apūrvaprakāśo'yamanubhava iti katham | tataśca apūrvaprakāśo'hamanubhavitā, adhunā prakāśe, pūrvaṃ na prākāśiṣīti saṃvedanākṣiptena pūrvakālasmaraṇena tatkālānubhava ākṣipyamāṇo'nubhaviturapūrvasattāmapūrvaprakāśatāṃ ca apabādhate | rāmāvataraṇakāle nāhamabhūvamityapi hi tasya kālasya anubhavo vaktavyaḥ | āgamāt tatkālajñānamiti cet, āgamo'pi vakturanubhavituranubhavamākṣipati | tadanubhavitrā tāvadbhāvyamiti | nanu vālmīkistāvatā anubhavitā siddhaḥ, na asmādādiḥ | sthāne praśnaḥ, kintu saṃvedanātmano'haṃvimarśasya tāvadiyatā sadbhāvaḥ sadātanaḥ siddhaḥ | saca eka eva paramārthapramātā yadi paraprāṇabuddhipuryaṣṭakaśarīrādayo bhinnāḥ, tadbhedakṛtaśca pramātṛbhedavyavahāra iti tat śarīrādi adyatanaṃ tasmin kāle nābhūdityetadatra tattvam | pralayakāle sṛṣṭimukhārambhe ca na vayaṃ vabhūvimeti, anyathā kālaviśeṣollekho na syāt | vayaṃ na vabhūvimetyapi atra pratītau liṭpratyayāntarnītabhūtakālāvabhāsa unmiṣatyeva | nahi iyaṃ na pratītiḥ | pratītiśca na anubhavarūpā iyaṃ tathātve yogina iva idānīṃ pūrvakālaviṣayasphuṭatāpratyavabhāsaprasaṅgāt | tadiyaṃ smṛtireva bhavantī pūrvānubhavamākṣipatyeva | utprekṣāpi bhavantī smaraṇamanubhavaṃ vā mūlato'valambate, natu andhatamasānupraveśa iva utprekṣā saṃbhavet | kevalaṃ śuddhasaṃvedanamātrasya kāloparāgaśūnyatayā svarūpavyatirekivastvavabhāsāsaṃbhavena ca tadubhayānuprāṇitarūpā smṛtirna saṃbhavatīti śarīrādyuparāgata eva seti | prācyaśarīroparāgaśca (page 65) etaccharīroparāgavibhinna ityevamuparāgadvayasphuṭīkārāyogāt na sphuṭaṃ smṛtitvamatiśiśutāpadānabhūte iva yūnaḥ | anubhavitṛtvena hi yatra abhimāno gāḍhaḥ śarīre, tatraiva aikyasaṃskārābhraṃśādanuvartamānatvena abhimanyamāne sphuṭasmartṛtvābhimāna iti alaṃ bahunā | sthitametat-na ātmano'pūrvatayā prakāśa iti | apūrvatvam iti sattayā | apūrvaprakāśatvam iti adhigamena | atra ca cārtho mantavyaḥ | ata eva vibhajati- naca ātmanaḥ pūrvamasattā, naca sato'pi anubhavaḥ iti | vastutastu sattāpi prakāśaviśrāntaiveti sattāpūrvyaṃ prakāśāpūrvatāyāmeva viśrāmyati,- ityāśayena sāmānādhikaraṇyameva yuktam | pratipadyatām iti cakāro na prayuktaḥ | pramātṛgato'pūrvaprakāśatvavyavahāraḥ prāk pramāturasadbhāve na bhavati pramātṛpramāyattapūrvakālasmaraṇāpekṣatvāt | tadasadbhāve bhavanasya vyāpakaṃ tadāyattarūpānapekṣatvaṃ paṭasya iva mṛtpiṇḍābhāve | tadviruddhaṃ ca tadā yattarūpāpekṣatvamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | tarhi ayaṃ pramātṛsadbhāva eva pramāturapūrvaprakāśatvavyavahāraḥ ityastu | etadapi katham | nahi sa eva pūrvaṃ prakāśate, adhunā ca apūrvaprakāśa iti saṃgacchate virodhāt | tadayaṃ bhinnaviṣayatayā virodhaḥ parihartavyaḥ | āropitaprakāśabhāvo dehādirapūrvaprakāśaḥ sati eva purāṇaprakāśe paramārthapramātari vyavahartuṃ śakyaḥ | paramārthapramātā tu parameśvaro na kathañcidapūrvaprakāśaḥ, tadavibhinnāśca sarve pramātāraḥ,-iti vastuto na apūrvaprakāśatā | yadgītaṃ nahyevāhaṃ jātu nāsaṃ---------| iti uktvā, -------------------neme narādhipāḥ | na caiva na bhaviṣyāmaḥ------------| (2 | 12) (page 66) iti | anena hi ātmani paramārthapramātari kālatrayāvicchinnaprakāśatvamuktvā tadabhedādanyeṣāmapi uktam | māyāpramātari apūrvaprakāśatā bhavantī api na prakāśāṃśamāśliṣyati, apitu vedyāṃśameva idaṃbhāvabhāginamiti hi asya granthasya tātparyārthaḥ | sa eva iti evakāreṇa paramārthapramāturabheda- māha | avāntaraprameyamupasaṃharati tasmāt iti | ātmanaḥ iti | bauddhanyāyena tu saṃvedanasya apūrvaprakāśatvāt bhavedaupacārikī prameyatā, yataḥ svasaṃvedanaṃ pramāṇamiti ucyate ityāśayaḥ | aupacārikamapi pramāṇaviṣayatvaṃ na upapadyate iti avāntaraprameyamupasaṃhṛtya, prakṛtaṃ prameyatvābhāvalakṣaṇaṃ mahāprameyamupasaṃharati tadevam iti | tasmāt yuktikalāpādevaṃbhūte sadāprakāśatvamātmanaḥ iti prameyavastuni sthite ityarthaḥ | nanu ātmagatanityatādivicāre'vaśyamātmā prameya evetyāśaṅkya āha vaikalpika iti | tatrāpi vicārayitā pūrvasiddha eva anyathā vicārāyogādityevamātmā vicārthamāṇo'pi svaśiraśchāyāṃ iva pramāṇa- padākramaṇāt dūramapakrāmati | kevalaṃ svātantryāmuktamātmānaṃ---------| (1 | 47) iti bhāvinayena tatra prameyabhūto'tyaktapramātṛrūpabhittitādātmyaḥ sṛjyate iti prameyatvaṃ tatra pramātṛtāyāṃ viśrāmyati tasyā eva tathā hṛdayaṃgamīkaraṇena vyavahāryatvāt | yasya prakāśitasya hṛdayaṅgamī- karaṇāya yat viruddhamupādīyate, tatra tat viruddhaṃ na pratiṣṭhāṃ labhate pratyakṣadṛṣṭe iva ghaṭe'numeyatvam | tathāca pramātṛtāhṛdayaṅgamīkara- ṇāya prameyatā vaikalpikī pratiṣṭhālābhe kāraṇam | taddīyamānāpūrva- prakāśatvaṃ parvata iva agnyanumeyatvasya, tadviruddhaṃ ca pūrvaprakāśatvamiti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | turapiśabdānantaramevaṃ (page 67) vicārakālo yadyapi asti, tathāpi śuddhāt prameyatvāt viśuddhācca pramātṛtvādeṣa viśeṣaḥ-iti dyotayati | viśuddhaṃ hi prameyatvaṃ ghaṭasyaiva anumeyatvamiva agneḥ | viśuddhaṃ tu pramātṛtvaṃ ghaṭe prameye ahaṃbhāvasya amūḍhaṃ prati pratyakṣatvamiva ghaṭasya | idaṃ tu miśraṃ pramātṛprameyarūpatvam | pramātṛtāpradhānaṃ tu mūḍhaṃ prati ghaṭasya pratyakṣatvānumeyatvaṃ pratyakṣatvapradhānamiva | sākṣātkārācca asākṣātkaraṇarūpamanumānaṃ viruddhamapi taṃ vyavahārayatyeva tanniṣṭhatvāt | ahaṃ gaura iti ahaṃbhāvāt viruddhamapi darpaṇe ayaṃ gaura iti idantājñānamiva tat | tanniṣṭhatvamapi yadi vyavahārayet, na kvacidapi vyavahārakatvaṃ syāt ; iṣṭaṃ ca taditi tāvanmātranimittatvasya vyāpakasya pratyakṣavirodhabhayena avaśyāṅgīkāryasya anupalabdhiprasaṅgāt tanniṣṭhatvamavyavahārakatvāt vipakṣādapasṛtaṃ sādhyena vyavahārakatvena vyāpyate iti vyāptisiddhau svabhāvahetuḥ | evam ādisiddhe iti sautrapadaparyāyaṃ pūrvasiddhasya iti vyākhyāya, kroḍīkṛtasiddhikatvaṃ yaduktaṃ vṛttāvādisiddhatvasphuṭīkaraṇābhiprāyeṇa, tadadhunā sphuṭībhūtamiti vitatya vaktumupakramate evam iti | etāvati prameye sthite yāvattāvacchabdāvavaśyaṃbhāvadyotakau, ata eva karturanupādānam | tasya siddhikroḍīkāro hi avidhitsitaḥ | avaśyaṃ hi pramīyate tāvat kiñcit, iyatā ca sarvaṃ siddhamiti pramāṇaviṣayaṃ prameyaṃ bhūtā prāptā prameyocitā tasya pramāturyā siddhiḥ | taṃ prati iti pramātāraṃ prati | prameyavastu iti vastugrahaṇaṃ mātraparyāyaḥ | ata eva iti yatastṛṇamātramapi tatra viśrāntaṃ prameyaṃ bhavati, tato hetoḥ | tena pramātrā svātmano nijasya rūpatya siddhiḥ prakāśaḥ prameyasiddhyaiva kroḍīkṛtā kroḍopalakṣitahṛdayarūpatāṃ gatā kṛtā hṛdayaṅgamīkṛterthaḥ | (page 68) uktā iti vṛttau | prakāśarūpatā khalu anavacchinnā pramātṛgatā prameyatvaṃ kathaṃ sahatām, anavacchinnāpi hi sā na prameyatāsahiṣṇuriti darśayati āstāṃ tāvat iti | daṇḍāpūpīyanyāyena ayatnasādhyamidamiti yāvat | nanu cakṣurādi pramāṇam, tacca anumānādyapekṣamiti | āha pramitisādhakatamatām iti na tatpramāṇamityāśayaḥ | prakṛtasya pramātuṃ prārabdhasya prameyasya heyopādeyātmanaḥ siddhirna syāt | ata eva iti yataḥ pramāṇe pramāṇāntarāpekṣiṇi jaḍe'navasthā, tataḥ | kayācit iti viṣayoparāgadattena deśakālasaṃkocena | nīlaprakāśo hi mitaviṣayabahirmukhatāsaṃkucitataravṛttiḥ paramārthaprakāśaviśrānte buddhiprāṇādisaṃkocabhājane'pi antarmukhamātrasaṃkocayogādubhayatomukhasaṃkocanīlaprakāśāpekṣayā vitate ata eva sarvaviṣayāvabhāsanayogyatājuṣi pratyagātmani mameti sattvena avabhāsamānatayā viśrāntimatyajan nijasphuritaśabdanātmavimarśaphalo nīle bahiḥ sarvasādhāraṇābhāse prameye pramāṇamiti vakṣyate idametādṛgityevaṃ---------| (2 | 16) ityatra | nanu anirbhāsamānameva cakṣurādi pramāṇaṃ bhaviṣyati, tat kathamanavasthā yadbhayāt na jaḍasya pramāṇatvamityāśaṅkya āha nahi kāraṇamātram iti kāraṇaviśeṣaḥ karaṇamiti mātraśabdaḥ, yena iti kāraṇamātraṃ karaṇamityato hetorityarthaḥ, tathā iti karaṇam, apitu prakṛṣṭopakārakatvaṃ karaṇatā | tacca kartrā vyāpāryamāṇataiva, na anyat | tataḥ kimiti | āha kartā ca iti | vakṣyamāṇanītyā iti itthaṃ tathā ghaṭapaṭādyābhāsajagadātmanā | tiṣṭhāsorevamicchaiva hetutā kartṛtā kriyā || (2 | 53) (page 69) iti hi vakṣyate | tato'pi prakṛte kimiti | āha saca iti cetano yāvat kriyāyāmupayogi saṃcetitaṃ, tāvat prayuṅkte; natu aprakāśamānamiti saṃbandhaḥ | jaḍaṃ na cetanaḥ prayuṅkte aprakāśamānatvāditi kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | prakāśamānatā hi prayoge kāraṇaṃ tadabhāve prayogasya abhāvāt | tameva darśayati anyathā iti | tena atyantaparokṣāṇāṃ mano'kṣadikkālākāśādīnāṃ sāmagrīprāmāṇyavādadṛśi kartṛprayojyatvaṃ tāvat na upapannam | nanu sparśaviśeṣādinā netragolakamupalabhya unmeṣayati, saiva asya prayojyatā, tato nīladarśanamiti jaḍasya aprakāśamānatvamasiddhamityāśaṅkya tāmeva anavasthāṃ smārayitumāha tasyāpi iti | sparśaviśeṣo'pi sparśanena jñātavyaḥ, tadapi anyena jaḍeneti aniṣṭhā | nanu sa sparśaḥ sparśajñānena jñāpayiṣyate, tacca svasaṃvedanasiddhamiti kā anavastheti | āha paryantena iti prakāśalakṣaṇam iti | nīle nīlaprakāśa eva karaṇaṃ yuktaṃ sparśe iva sparśaprakāśaḥ | nanu paryantāvalambanaṃ prathamata eva kartavyamiti ko'yaṃ niyama iti | āha vāsyādi iti | tathāhi cchedane dātraṃ karaṇaṃ, tatpreraṇe hastaḥ, tatpreraṇe icchā, tasyāṃ svasaṃvedanaṃ paryantakaraṇam | naca iyatā cchedanameva icchākaraṇakaṃ daṇḍopāditsayā daṇḍamiti nītyā bhavitumarhati | satyam, bahirniṣṭhāyāṃ kriyāyāmevamupapadyate | chedanaṃ hi kāṣṭhaniṣṭhadvidhābhāvaphalaṃ, nīlavedanaṃ tu pramātṛviśrāntanīlavimarśaphalaṃ yathā hastapreraṇe icchā | tatra na bāhyaṃ karaṇaṃ dūravṛtti yujyate | nanu dūravṛttitā kutra aparādhyatītyāśaṅkya āha tadviniyogāt iti | indriyaviniyogāt pūrvameva ghaṭavimarśakriyā pramitirūpā niṣpanneti asyāmuttarakālabhāviprayojyatākamindriyaṃ kathaṃ karaṇam | nanu indriyaprayogānantaraṃ (page 70) sā udetītyāśaṅkya āha ghaṭapramiti iti | ghaṭavimarśo bhavatāditi hi gṛhītvā indriyaṃ vyāpārayet, anyathā niyatamindriyaṃ niyate deśe kāle ca kathaṃ vyāpārayediti | evaṃ ghaṭavimarśaścedabhisaṃhitaḥ, vispaṣṭo ghaṭaḥ prakāśitaśca ghaṭaḥ; anyathā paṭapramityabhisandhānaṃ kiṃ tat na bhavet | tena ghaṭavimarśastadabhisandhānabalāt cet sphuritaḥ, tadanyathānupapattyā pāraṃparyeṇa ghaṭo'pi sphuritaḥ | ghaṭasphuraṇameva ghaṭapramitiriti tātparyam | yat yadviniyogāt pūrvameva bhāti, na tat tatkāryaṃ bījamiva nāṅkurakāryam | indriyaviniyogācca pūrvameva ghaṭasphuraṇamiti | tatkāryatāvyāpakaṃ hi tatpaścādbhāvitvaṃ, tadvirūdhaṃ ca tatpūrvabhāvitvamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | nanu ghaṭamātrasphuraṇaṃ satyamādāvasti, natu tāvanmātrameva ghaṭapramā vivakṣitā, apitu sajātīyavijātīyavyāvṛttisvala- kṣaṇasphuraṇam | tacca indriyaviniyogasya paścādeva | etadeva āha atha ghaṭa iti | co hetau | yata indriyasya kartrā niyojanaṃ, tataḥ kartṛprayojyatālakṣaṇaṃ karaṇatvamupapannamiti | etatpariharati tat iti kartṛprayojyatvam | nahi parokṣamaprakāśamānaṃ cetanaprayuktamiti yuktam | nanu mā bhūt kartṛprayojyatvaṃ karaṇalakṣaṇam | tat hi na sarvatra nirvahati śubhena karmaṇā śubhaṃ bhuñje, mūlaistarustiṣṭhatītyādau tadasaṃbhavāt | kriyāyāṃ prakṛṣṭopakārakamiti tu karaṇalakṣaṇaṃ yuktamavyāptidoṣaśūnyatvādityā- śaṅkya āha nāpi iti | prakarṣo hi iyān saṃbhāvyate-tasmin sati sa eva bhāti, tasmin sati sa bhātyeva, tasminneva sati bhātīti | tatra ādyaṃ prakarṣaṃ nirākaroti nāpi iti | tasya indriyasya | natu mahattvānekadravyatvarūpavattvādidharma- padārthāpekṣayā prathamaḥ prakarṣo bhaviṣyatītyāśaṅkāpūrvakamapākaroti padārtha (page 71) iti | arthinām iti viśeṣyasādhyārthakriyayā | tvayāpi hi vayamidameva pūrvaṃ paryanuyuktāḥ atha ghaṭābhisandhāne'pi ityādineti atra āśayaśeṣaḥ | nanu padārthamātramapi astitvamātrasādhyahṛdbhaṅgaparihārādyarthakriyārthinā- mupayogi syāt | kiṃ nu khalu tāvatā | ghaṭāvabhāsane viśeṣyasādhyārtha- kriyārthinaṃ prati indriyasya sa ādyaḥ prakarṣaḥ samarthito bhavet | sārvatrikaṃ ca pratyakṣe indriyasya karaṇatvaṃ samarthanīyam | tacca na samarthitameva | tadetadāha athāpi ityādi | tathāpi ityatraiva cchedaṃ kṛtvā nārthināmiṣṭasiddhiḥ iti pūrveṇa saṃbandhanīyam | tathāpītyasya tu uttaragranthena saha yojane prathamaṃ prakarṣaṃ samarthayituṃ yat pūraṇaṃ, tadapratisamādhāya dvitīyaprakarṣanirākaraṇena uttaradānaṃ na atīva saṃgatiṃ pūrayatīti dvitīyaṃ prakarṣaṃ nirākartumāha prabhāsvarāt iti | prathamam iti kālāntare tu bhavatu nāma | pravṛtte'pitu indriye padārthavimarśo nodetīti bhavatyeveti prakarṣo na siddhyati | prakarṣasya viśeṣātmanaḥ sāmānyātmano vā | apirbhinnakramaḥ | tasya indriyasya | atra iti padārthāvamarśe phale kartavye | avyavahitopakāritā bhavatyeveti dvitīyaprakarṣarūpatā yā uktā, sāpi iha nāstīti saṃbandhaḥ | tasminneva sati bhātīti tu tṛtīyaprakarṣarūpaṃ na ciṃtitam | prasiddho hi atra darśane'yamarthaḥ-mantramaheśvarādiyogiparyantapramātra- pekṣayā vināpi indriyavyāpāreṇa dṛṣṭaḥ sākṣātkāraḥ iti | nanu prabhāsvarādapavarakapraviṣṭasya viśramya yat nīlajñānamudeti, tatra indriye sati bhavatyeva nīlavimarśarūpā prameti ayamasti atiśayaḥ | yattu prathamasamaye nāsti, tatra prāptaparipākamindriyaṃ samarthaṃ na jātam | viśiṣṭasyaiva ca indriyasya karaṇatvaṃ brūmaḥ, na indriyamātrasya | tena sahakārisaṃpāta (page 72) eva yo viśeṣastadabhāve yat karaṇatvadūṣaṇaṃ, na tadindriyasya karaṇatvaṃ dūṣayitumalam | kiṃca indriyasya na avyavahitopakāritetyukte kenacit vyavadhātrā bhāvyam | tadeva ca jaḍaṃ karaṇaṃ bhaviṣyatīti ubhayadūṣaṇamityāśaṅkya āha bodhāvabhāsasya ca iti | iha pramātmakaṃ phalamuddiśya karaṇasya atiśayo nirūpaṇīyaḥ | pramā ca vastuparicchittiḥ, vastu ca arthakriyāyogyam, arthakriyā arthino bhedaikarasasya pramātustādṛśenaiva pramātrantareṇa saha vyavajihīrṣoḥ, arthakriyāyogyatā ca bāhyatāyāṃ viśrāntā, arthakriyāyā api bāhyarūpataiva prārthanīyatvāditi | bāhyatā ca pramāturvyatiriktatā | naca sā paramārthapramātuḥ prakāśātmakādupapadyate aprakāśanaprasaṅgādapra- kāśamānasya ca arthakriyāyāmayogyatvāt | tadidamubhayaṃ samarthanīyam- prakāśamānatvaṃ ca bāhyatvaṃ ca | tatra ādyaṃ pāramārthikaśivasadā- śiveśvarātmakapramātṛrūpābhedena ghaṭate | bāhyatā tu kalpitapramātṛ- bhāvaṃ māyīyaṃ śarīraprāṇādimapekṣya saṃgacchate | evaṃ ca māyīyasya pramāturbāhyarūpatāvasāya eva nīlasya pramā | naca aprakāśamānasya avastubhūtāpi bāhyarūpatā avasāyenāpi vitarītuṃ śakyā bhittyabhāve dharmaparikalpanācitrāsaṃbhavāt | etacca bhrāntitve cāvasāyasya---------| (1 | 21) ityatra nirālambanābhimānikādhyavasāyadūṣaṇena vitaniṣyate | tasmāt nīlena tāvat prakāśitavyaṃ prathamam | prakāśanaṃ ca asya paramārthapramātari śive'hamiti, sadāśivabhūmāvidamaṃśāsphuṭatayā ahamidamiti, īśvarabhuvi sphuṭedamaṃśena ahamidamityetāvān jñānaśaktimātramavabhāsaḥ | iyatyāṃ bhūmāvidamaṃśasya pṛthaktaiva nāsti ahantāto darpaṇādiva nīlasya, tataḥ pṛthaktvollāse'pi (page 73) apṛthaktayā caitanyādiva dehasya | eṣā vidyābhūmirucyate | atrāpi ca mantramaheśvaramantrabhedena avāntaro bheda iti āgamādhikāre vitaniṣyate | tataḥ saṃkucitāt pramātuḥ śūnyarūpasya sarvamidaṃ yat, na tadahamityevaṃrūpasya vijñānakevalarūpatvasya udaye tadāviṣṭe prakāśe tādātmyaśūnyāpekṣayā tu bāhyatayā prakāśaḥ, paścāt tadbuddhirūpe asaṃkucite prakāśe savedyapralayakevale, tato'pi taddeharūpe sakale | itthameva tādātmyabāhyatvābhyāṃ prakāśaḥ | bāhyatvena ca prakāśe yo vimarśabhāgo'vyabhicārī, sa vikalpa iti vyavasthāpayiṣyate | prakāśasya ca vimarśa eva jīvitam | sa ca atra vikalparūpatāṃ bhajati yā prakāśamānarūpātirekadāyinīti, so'yadhyavasāya iti vyavahriyate | prakāśamānarūpādhikaṃ ca bāhyatvamiti bāhyatvasya na prakāśamātra- mucyate, apitu adhyavasāyaḥ | tādātmyena tu prakāśanaṃ prakāśāṃśa eva | naca tasya śivāt prabhṛti sakalānte'pi pramātari kaścit bhedo'sti | tatra ca vimarśo na prakāśātiriktaṃ kiṃcit karotīti nirvikalpakaṃ prakāśa iti anubhava iti ca ucyate | evaṃ sthite bāhyatādhyavasāyarūpāyāḥ pramāyā indriyavyāpārasya ca antarālavartinī yā śivasadāśiveśvaravidyārūpā nirvikalpānubhavadaśā, saiva asyāmavyavahitā pramāyām | prabhāsvarāda- pavarakapraveśe'pi parasyāpi nīlādhyavasāyaḥ pramā, nīlānubhavānantara- bhāvī ca asāviti iṣṭameva | tataśca na kvacidapi indriyavyāpārasya avyavahitopakāriteti sthitam | yā ca asau vyavadhātrī daśā, na sā jaḍarūpā, apitu saṃvinmayī eveti yuktamuktam-prakāśātmaiva hi kayācidapekṣayā bhedamānīya pramitikaraṇīkartuṃ yujyate, na jaḍavastviti | tadetadāha bodhāvabhāsasya ca (page 74) ityādinā | cakāra uttara samuccinvan pūrvapakṣāśaṅkāṃ sūcayati | sā ca uktaiva | bodharūpasya vastuto'vabhāsasya avaratayā nikarṣeṇa apūrṇatayā bhāsamānasya nīlasya saṃkocarūpeṣadarthayogādābhāsādiśabdavācyasya bāhyo'yaṃ mattaḥ, saca artho vastubhūta ityevaṃ yo'dhyavasāyo nīlasya itthamadhyavasīyamānatā, tasyāṃ pramārūpāyāṃ pramāṇaṃ vicāryate laukikaiḥ | yaśca asau bāhyarūpatādhyavasāya indriyavyāpārasya anantara iti parasya saṃmataḥ, sa jñānaśaktyullāsamātrarūpāt nīlaprakāśarūpāt paramasadāśivādiniṣṭhādahamityevarūpādāgato yo mantreśvarādibhuvi vidyāmayaḥ | tena nirvikalpena abhedavimarśena prakāśamātrajīvitena anubhava- śabdavācyena madhyavartinā vyavahitā ityato hetoḥ | sa eva iti abhedavimarśamayaḥ prakāśaḥ pramāṇaṃ yuktaṃ bāhyārthāvasāyarūpāyāṃ pramāyāṃ nimittabhūtaḥ | nimittatvaṃ darśayati yata evam iti | mama avabhāsamānamiti pramātṛlagnaḥ prakāśaḥ karaṇam, tato hetoḥ | nīlametat bāhyamiti adhyavasāyaḥ pramā | nīlaṃ prameyam | etacca idametādṛgityevaṃ---------| (2 | 16) ityatra upapādayiṣyate | yadivā indriyavyāpārāpekṣayā idamucyate-na indriyavyāpāreṇa nīlamidamiti vyavasthāpyate, yena tadvyavasthāpanātmikāṃ pramāṃ kurvatastasya prāmāṇyaṃ śaṅkyeta, kiṃtu etat nirvikalpena vyavasthāpayiṣyate | evamupapattyā nirūpya yaduktaṃ pramāṇamapi yāvat na pṛthak siddhihetuṃ pramāṇamākṣipati iti, tat nigamayati tatastasya iti arthāvabhāsasya iti nīlaprakāśarūpasya anubhavasya | pramitikriyākaraṇasya iti pramāṇasya | punaḥ pramāṇaṃ dvitīyaṃ pramāṇamanavasthāpādakaṃ (page 75) prati na apekṣā | atra hetuḥ svaprakāśātmanaḥ iti | atrāpi hetuḥ-bodhāt svaprakāśādavibhinnasya avyatiriktasya | nanu ca saṃsāriṇaḥ kathamiyaṃ śivasadāśiveśvaradaśā, yayā vyavadhānaṃ bhavedityāśaṅkya āha tasyāṃ hi iti | yā iyamadhyavasāyasya pūrvabhāvinī uktā, tasyām | aiśvaraḥ iti īśvarasya ayam | bhāvaḥ iti na asaṃvedanam | śivadaśā tu ekarasāhaṃbhāvātmā, naca atra arthonmīlanamiti na sā arthacintāyāmupa- yuktā; tena aiśvaro bhāvaḥ iti uktam | uttarottaraṃ hi pūrvapūrveṇa aviyuktamiti | paśorapi māyādaśāpatitasya vidyeśvarādipūrvadaśayā na viyogo'nyathā aprakāśanaprasaṅgāt | yata īśvararūpatā, tena tasyāṃ kālakalāyāṃ tatkālavartini bodhe abhedaikarase svaprakāśe sāṃvyavahārikyāḥ saṃbhūya- vyavahāraḥ parasparavyavahāro bhedapradhānaḥ prayojanaṃ yasyāḥ, idaṃ pramāṇaṃ, idaṃ prameyamiti vyavasthayā vicitrasya avasthānasya bhedarūpasya tasyāṃ na avakāśo'bhedarūpeṇa bhedasya virodhāt | nirvikalpadaśāyāṃ na anyat pramāṇamabhedaikasāratvāt | pramāṇaṃ hi prameyamākṣipat bhedasaṃbhavena vyāptaṃ, tadvirūddhaṃ ca abhedaikasāratvamiti vyāpaka- viruddhopalabdhyā pramāṇāntarāpekṣā pramāṇe nivāritā bhavati | nanu evaṃbhūtā daśā ahamidamitirūpā, tasyāśca kathaṃ kāraṇatā, ahaṃbhāvo hi svatantraḥ pramātā, na pramāṇam | atha tat pramāṇaṃ, tarhi pramātṛrūpaṃ vaktavyamityāśaṅkya āha padārthāvabhāsarūpatvamātreṇaiva tu iti | tuśabdaḥ pramāṇāt pramāturviśeṣaṃ dyotayannaviśeṣāṃ śaṅkāṃ sūcayati | asmādīśvaradaśārūpāt bodhāvabhāsādahaṃbhāvasāmānā- dhikaraṇyamāpannādapi ahamidamityevaṃrūpāt pramāturapi bhavedviśeṣaḥ | kathaṃ viśeṣaḥ | āha padārtha iti | nīlasya yo'vabhāsaḥ, (page 76) tadrūpatvamātreṇa | nīlaṃ hi tatra adhikamasti, tena pramāṇatā | pramātā tu naivaṃvidha iti vaktuṃ hetutāgarbhamasya viśeṣaṇamāha-ahaṃbhāve ya eko raso viśrāntiḥ, tatsvabhāvo yataḥ pramātā; ata eva pūrṇaḥ | na pramāṇatayā saṃkocakalā atra kācidartharāśeḥ sarvasya atra ahaṃmayatvāt | apiśabdo bhedānavakḷptimāha | etadarthameva mātragrahaṇam | yata evaṃ pramātā ahamityetāvanmātrarūpaḥ, tato'dhikā ca īśvaradaśetyato hetostasyaiva īśvaradaśāpannasya bodhasya pramāṇatvaṃ sthitam, yatra na anavasthā | nanu śivarūpatāṃ pramātṛtayā, pramāṇatayā ca sadāśivādidaśāṃ na lokaḥ pratipadyate | ka evamāha-na pratipadyate | nirvikalpakamidamityapi kiṃ lokaḥ pratipadyate | yuktyā anubhavo vyavasthāpyate iti cet, ihāpi na samānam | tadāha tadetat iti | saṃsāravyavahāraṃ patito māyāmayatvaṃ bhedaikarasatvamā- hriyamāṇaḥ, ata eva abhedadaśāṃ bhavantīmapi tadupayogimāyādaśāni- hnutāmavajānan bhogyatvāt pāśyatvā paśustasyāpi vāstavaṃ pāramārthikaṃ rūpamuktam, yena pramātrādi vyavasthāpyate anavasthādidūṣaṇairnābhidrū- yate | yasmādanena vāstavena rūpeṇa vinā śūnyādeḥ pramātuḥ pramātṛtā na upapadyate ekāntato vedyarūpatvena jaḍatve pratyuta svasiddhau pramātrantarāpe- kṣaṇāt, indriyādeśca karaṇarūpasaṃmatasya karaṇatā na upapadyate | prakāśitasya kartṛprayojyatayā karaṇatvaṃ tadbhāne karaṇāntarāpekṣayā anavasthānāt | apiḥ samuccaye vā, śarīrasya pramātṛtāṃ prati dūratādyotane vā, tadgatavāstavapramātṛtānaucityasūcane vā | anavasthāmeva sūcayati prakāśānanupraveśaḥ ityādinā | anena prakṛtārthasiddhireva na upapadyate iti yaduktaṃ, tat nirvāhitam | tena paryante pramātrantarādyanapekṣaṇe viśrānti- sthāne (page 77) iyaṃ parīkṣā parito vicārarūpā heyaparivarjanāya ca upādeyasya īkṣā pramātṛpramāṇayoḥ saṃbhavamupapādayantī prameyasyāpi upapādayati | na punarhālikādayaḥ evaṃ jānanti bhedaikarase māyāpade viśrāntatvādeṣām | yathāsthita eva tu tadvyavahāraḥ | evam iti śivarūpe viśvapramātari sadāśivarūpe ca viśvapramāṇe sati upapadyate | evaṃ pramāṇatattve ca jñāte visaṃvādo bādhakayogo nāsti, yena apramāṇatā syāditi vitatya idametādṛk---------------------| (2 | 16) ityatra pramāṇalakṣaṇe | etaduktaṃ bhavati-bhedaikaraso bhedārthī tathāvidha- pramātṛsahasramadhyagato yato'yaṃ māyīyaḥ pramātā, tato dṛḍhanirūḍhi- sthānamapi ekāntavedyatayā atyantajaḍatāṃ śūnyaśarīraprāṇendriyavargasya ātmarūpajñatvādikiyanmātrāveśanena adhaspadīkurvadapi paramaśivasadā- śivādipadamavajānīte sukhaikarasa iva jano duḥkhasthānatāmarthakāmārja- nādeḥ | ata eva tatsaṃbhavopadeśa eva avadhānayoge'bhyupāyaḥ | yaduktaṃ grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'yaṃ saṃbandhe sāvadhānatā || (vi. bhai. 106) iti, saṃpradāyamimaṃ bhadre śṛṇu samyagvadāmyaham | kaivalyaṃ jāyate sadyo netrayoḥ stabdhamātrayoḥ || (vi. bhai. 113) ityādi ca | ityalaṃ rahasyāntaraprasaktyā | bahutaraprameyamagnaṃ prakṛtaṃ sūtrārthamunmajjayituṃ nigamayati tadevam iti | nanu yadi na pramāṇāpekṣā, tarhi kimanena śāstreṇa, tataḥ kathamuktaṃ pratyabhijñāmupapādayāmi iti | etadāśaṅkya āha vakṣyamāṇa iti | samanantarameva hi vakṣyate (page 78) kintu mohavaśādasmin-------| (1 | 3) ityādi, viśvavaicitryacitrasya------------| (2 | 30) ityupakramya apravartitapūrvo'tra---------------| (2 | 32) ityādi ca | nanu etāvatā svatantrarūpa ātmā siddhaḥ, natu īśvara iti | āha svātantryamātra iti | evaṃ svātantrye prakāśite jñānakriye api prakāśite eva | tadeva ca aiśvaryamiti kimanyadaprakāśitaṃ syāt | yat yāvadātma, tat tasmin prakāśite na aprakāśitaṃ bhavati aprakāśitatve atāvadātmakatvasya viruddhasya prasaṅgāt | jñānakriyaiśvaryalakṣaṇasvātantryamayaśca svātmeti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | niṣedho yathā sādhayituṃ na yogyaḥ, naca śakyaḥ, tathā siddhirapi | anena sūtre vidhiniṣedhau dṛṣṭāntadārṣṭāntikabhāvena anyonyaṃ vyākhyeyāviti darśayati | vāśabdo hi tadartha eva sūtre | ajaḍātmā iti vyācaṣṭe sacetasām iti pramāṇikānām | nirātmānaḥ iti niḥsvabhāvā ghaṭādayaḥ | jaḍaśabdena tāvadiyaduktam, idaṃ tu dhvanyate-jaḍānāṃ tāvadayamudyamo yukto'siddhasvātmanām | etadapi ca kathaṃ syāt | jaḍaśca svayamalabdhasiddhiranyasya ca vidhiniṣedhau kartumudyacchati | udyamayogāt cedasya ātmā siddhaḥ, kimīśvarasya asiddhaṃ yena siddhiṃ kuryāt | kiṃ vā tadabhāve siddhaṃ, yena tannirākaraṇaṃ kuryāt | tataśca īśvarasiddhirīśvara- nirākaraṇamityetat sarvaṃ svavacanaprasiddhipratyakṣānumānādibādhitameveti kharaviṣāṇaprakhyameveti yuktamādisūtraṃ tatpratyabhijñāmupapādayāmi iti || 2 || vakṣyamāṇaślokārthasaṃkṣepeṇa avatārayati evamapi iti (page 79) prāguktaṃ yatprayojanaṃ tatpratyabhijñāmiti, asmin ghaṭādike dṛṣṭe'pi mohavaśādanupalakṣite atyantopādeye vyavahārasādhanena svaśaktyāviṣkaraṇena niścayapradarśanamiti loke dṛṣṭam, tathāca ayamātmā īśvaro dṛṣṭo'pi tathānupalakṣitaḥ iti svabhāvahetuḥ, atyantopādeyasya dṛṣṭasyāpi avimṛṣṭasya kathamupādānaṃ syāditi upādānavyāpakasya anupalabdhiprasaṅgāt vipakṣato vyavahārasādhanāviṣayatvarūpāt vyāvṛtto hetuḥ prakṛtena sādhyena vyāpyate,-ityevaṃ sūtravṛttyoḥ tātparyaṃ neyam | praśnayogyatāṃ dyotayati kim iti, tuḥ viśeṣam | tena kintu iti asamāptavakta- vyatāṃ dyotayannanyaprameyābhidhānāvakāśamāha | nanu svaprakāśatva- mīśvarasya yatnena upapāditaṃ, tat kathamuktam asminnīśvare dṛṣṭe'pi iti | āha dṛṣṭaśabdo'yam iti | upacaritaṃ yat karma ātideśikaṃ, yagātmanepadādi hi tatra udāharaṇamātraṃ bhinnaḥ kusūlaḥ svayamityapi darśanāt | yadi vā upacaritaṃ dṛśaḥ kartṛsvabhāvakatāyāṃ gauṇyā vṛttyā āśritaṃ karma tat sādhanaṃ yasya sa tathā | tatra upacāre mukhyārthabādhaṃ bījamādarśayati asaṃbhavāt iti | nahi draṣṭrantaramasti anavasthānāditi uktamasakṛt, vakṣyate ca | nimittaṃ ca prakāśamānatvaṃ, prayojanaṃ ca sphuṭadṛṣṭābhimataghaṭādi- tulyatāpratipādanena anapahnavanīyatvaprakhyāpanam | yathā dṛṣṭo'rtho vimarśaṃ vinā na sukhaviśramādyarthakriyāsu, tathā ātmā apīti dṛṣṭāntadārṣṭāntikatākhyāpanamapi prayojanam | tena sūtraṃ vṛttiśca yadyapi prakṛtaviṣaye, tathāpi arthadvayasādhāraṇe yojye | tata eva ṭīkāyāṃ dṛṣṭasyāpi ityādi ahīyata ityantaṃ mukhyatayā dṛṣṭāntaviṣayam | tadāha vācoyukti iti | etadeva vācoyuktervaicitryaṃ yat parimitena yatnena pratipādyavastu- saṃgrahaḥ | svasaṃvedanasiddhasya ityapi (page 80) vṛttau gauṇaṃ draṣṭavyaṃ sukhādivadanapahnavanīyatāṃ nirūpayitum | pūrvaṃ hi svasaṃvedanasiddhatvaṃ nāpi svasaṃvedanasiddhatvamātmanaḥ ityādinā dūṣitam | sūtre nimittārthe saptamī | yato'yamīśvaro dṛṣṭo'pi anupalakṣitaḥ, tataḥ pratyabhijñā pradarśyate | sāmarthyāt tasyaiveti labhyate | sa eṣa sāmarthyalabhyo'rthaḥ ṣaṣṭhyā vṛttau vyākhyātaḥ; nimittasaptamyarthastu ahṛdayaṃgamatvāt iti hetupañcamyā vyākhyātaḥ | sūtre saptamyā dārśito vṛttāvapi ṣaṣṭhyā vyākhyātaḥ | māyākṛto vyāmoho māyāvyāmohaḥ | māyā ca parameśvarasyaiva śaktiḥ | etacca sūtre'pi uktaṃ mohavaśāt iti | mohayatīti mohaḥ īśvaraḥ, tasya vaśaḥ sāmarthyaṃ māyāśaktistataḥ; mohayatyanena śaktiviśeṣaṇeti vā moho māyāśaktistasyā vaśaḥ sāmarthyaṃ mohanakāryaṃ prati avirāmaḥ | yathoktaṃ māyā vimohinī nāma---------| (vi. bhai. 95) iti | muhirvā mohaḥ āvaraṇaṃ tasya vaśo'vicyutiriti kriyayā śaktiḥ, tayā ca śaktimānākṣipyate | tena paśupramātṝṇāmakhyātirūpo mohaḥ | kāraṇaṃ ca asya īśvaraśaktiriti svarūpataḥ kāraṇataśca nirvācyataiva | na khalu anirvācyākāraḥ kaścidavidyātmā moho'vastutvena asya iyadvaicitryaprathanasāmarthyāsaṃbhavāt, saṃbhave vā pūrṇameva vastutvam, na anirvācyatā | nāpi sāṅkhyadṛśi iva rajastamovṛttirmohaḥ | tasya jaḍatvena pravṛttinivṛttivaicitryānupapattiryataḥ | tasmāt parameśvarasvātantryameva māyākhyaṃ mohayatītyāśayena āha natu anyathā iti | nanu dṛṣṭaṃ ca anupalakṣitaṃ ceti kathamityāśaṅkya āha dṛṣṭasyāpi iti | hṛdayaṃ vimarśaḥ, tatprāptiparyantaṃ darśanamupalakṣitatvam | tasmin sati samucitavyavahāropayojanaṃ, na anyathā mārgadṛṣṭe tṛṇādāviva | tena hṛdayena saha (page 81) sātmatā ātmarūpatā sākalyāt ātmarūpatādhyavasāyo vā | sātmā iti sākalyādāvavyayībhāve--------nini vā | dārḍhyaṃ vyācaṣṭe pramātrāveśāt iti | hṛdayaviśrāntirhṛdayaṅgamatvaṃ ca nāma kimityāha prakāśamupārūḍhānāṃ pramātṛprakāśabalena prakāśamānānāṃ, natu svayam | etadarthameva uktaṃ pramātrāveśāt iti | nanu hṛdayaṃ gacchati prāpnotīti hṛdayaṅgamam, kathaṃ ca parāmarśo hṛdayamiti | āha parāmarśalakṣaṇo hi iti | citipratyavamarśātmā parā vāksvarasoditā | (1 | 45) iti upakramya saiṣā--------------| (1 | 14) iti uktam | etat tātparyeṇa vyācaṣṭe nīlādi iti | yathā sattvaṃ laghu prakāśakam iti jñānaṃ kṣaṇikaṃ kāryaṃ kāraṇam ityādirekasyaiva niraṃśasya tattadvyāvṛttibalena dharmiṇo dharmāṇāṃ ca anyonyaṃ bhedaḥ kalpyate tattadaṃśavimatiśāntaye, tathā prakāśarūpe saṃvedane'vabhāsavimarśā- dīnāṃ pratyuta iha darśane yat yathā avabhāsyate, tat tathā saditi paropadeśakāle sṛṣṭo'yaṃ dharmadharmibhedaḥ pāramārthika eva | yathaiva ca sṛṣṭaḥ, tathaiva pāramārthikaḥ-ityabhedaviśrāntataiva tathaivasṛṣṭeḥ, anyathā ghaṭapaṭavat ko dharmadharmibhāvaḥ syāt | etadabhipretya āha avyatirikto'pi iti pṛthakkṛtyāvasāyyate iti ca | avasāyyate ityanena vikalparūpo māyīyo'yaṃ vyāpāra ityāha | upadeśāvasthāpi māyaiva | sā kevalaṃ paramārthamārgāvagāvahanasaukaryeṇa śuddhavidyeti vakṣyate | idaṃ nīlamavabhāsate iti bodhabahirbhūtaṃ śuddhaṃ yadidamiti saṃmataṃ, tatsāmānādhikaraṇyena avabhāsaḥ sphurati | mamedamavabhāsate ityatra hi mametyaṃśe viśrāntamahaṃbhāve nigīrṇamiva nīlaṃ prakāśasaṃbandhinā (page 82) avabhāsalakṣaṇena dharmeṇa spṛśyate iti na atīva dūram | bodhabahirbhūte tu śuddhe avabhāso yat prakāśate sāmānādhikaraṇyena yataḥ keṣāṃcidarthagatā prakaṭateti matam, tato bodhastamavabhāsaṃ bhṛtyamiva viruddhasaṃkramaṇaśīla- mubhayavetanatayā vyabhicāriṇaṃ śaṅkate | ahaṃ vimṛśāmīti tu vimarśabhūmiriyamasūryaṃpaśyeva na bahirmukhatāṃ spṛśati, ata eva nīlasya tatra karmataiva vimṛśyate iti pratīteriyaṃ mayā vimṛśyate ityasyāṃ ca daśāyāṃ dṛśo'ntarmukhatānirbhāsāt | idaṃ nīlaṃ bhātīti tu mametyapisaṃvedanasparśe bahirmukhatāprādhānyameva dṛśaḥ sphurati | tata eva ahantā guṇabhūtā yato mameti anuvadanasthānamidaṃ ṣaṣṭhyā nirdiśyate | etaduktaṃ bhavati-prakāśasvātantryamiha bodhasaṃvedanādiśabdavācyam | svātantryaṃ ca nāma yathecchaṃ tatra icchāprasarasya avighātaḥ, tena svayaṃ prakāśate parātmanā prakāśate iti anavacchedanayā prakāśamānatā, tadeva svātantryaṃ parātmanā prakāśate iti | etadeva ucyate paraṃ prakāśayatīti | etadeva hi rājñaḥ sutarāṃ yuddhe svātantrya-yat yuddhyate yodhayati ceti | tat svayaṃ nirbhāsate nirbhāsamānaṃ ghaṭādikaṃ nirbhāsayatīti iyati kriyāsamudāye-----------saṃvidādayo vartante iti tāvat samastāṃśasvīkāreṇa vimṛśāmīti vartamānaṃ dharmirūpasāram | ābhāsate iti tu bhāgamātram | dharmaḥ iti prakāśasvatantravapuṣo dharmiṇo yo'vabhāso dharmaḥ, tata utkṛṣyate vimarśa iti saṃbandhaḥ | nanu vimarśastāvat śabdanasaṃvalitā pratipattiḥ | naca saṃvedane śabdanamasti avikalpanīyatvena saṃketaviṣayatvābhāvāt | yatra ca saṃketo yujyate'rthe, tatra yo vimarśa idamiti; sa nīlenaiva sāmānādhikaraṇyamavikalamavalambate | yattu uktaṃ vimṛśāmīti, antarmukhatvena cakāstīti; (page 83) tadavabhāse'pi tulyamavabhāsayāmīti antareva viśrānteḥ | tat kathamuktaṃ- vimarśo na kadācididantābhūmimāskandatītyāśaṅkya āha svato'pi viśuddhasya iti | apiśabda uttarāpekṣayā samuccaye | svasminnapi yo vimarśaḥ, yo'pica idaṃ nīlamiti vibhinne nīle, sa ubhayo'pi pramātṛmātre pramātari eva viśrāmyati, natu prameye iti saṃbandhaḥ | śuddhasya iti kartari ṣaṣṭhī | śuddhatvena nīlādyuparaktāt pramāṇarūpāt prakāśāt tadanuparaktatayā pramāturviśeṣa ukto'hamityavicchedaprakāśaviśrāntilakṣaṇaḥ | ata eva camato bhuñjānasya karaṇaṃ saṃrambho'hamasau nīlāderbhokteti | nanu ahamiti śabdanaṃ sāṃketikaṃ saṃketābhāve saṃketāsmṛtau ca kathaṃ syāt | nedaṃ sāṃketikamityāha prāṇabhūtaḥ iti ātmabhūto'vyatiriktaḥ | atra hetuḥ jaḍaḥ iti | jaḍāt hi cetanasya vimarśakṛta eva viśeṣaḥ, anyathā prakāśādaprakāśasya kathaṃ bhedaḥ | tadākāratvaṃ tajjanyatvaṃ tadākṛṣṭatvaṃ tatsamānasāmagrī- katvaṃ jaḍasyāpi darpaṇadhūmāyorasāderasti | naca vācyaṃ vimarśasyāpi avimarśāt kathaṃ bheda iti vimarśasya pāryantikaviśrāntisthānatvena aparyanu- yojyatvāt | nīlaṃ hi kutastathā prakāśate yatastadapi kutastathā vimṛśyate yata etāvati paryavasitaṃ prameyasya prameyatvaṃ pramātuśca pramātṛtvamiti na adhikamupayācyate | apiśabdena prameyavṛttitvaṃ saṃbhāvyamānatvenāha | ahantāvimarśamayaḥ iti | yaduktaṃ idamityasya vicchinnavimarśasya---------| (a. pra. si. 15) ityādi | nimīlya hi nayane nīlamidamiti vimṛśati | tatra ca ayaṃ paramārthaḥ- ahaṃ nīlaprakāśatayā prakāśe iti | tāvatā iti adhikānapekṣāmāha | viśuddhe nīlādyuparāgaśūnye pramātari yā citsvarūpatā vimarśamayatvaṃ, tatra sātmatā ātmanā sādṛśyamātmarū- (page 84) patāsaṃpattirātmarūpatāsākalyamātmatāviśrāntirātmarūpatādhyavasānam | kiṃ bahunā | ātmani vimarśasya svarūpe sarvathā nimajjanamekībhāvo'rthasya | tasyāṃ satyāṃ me'rthasya asau pramātā bhavati yaḥ śuddhapramātā | evaṃ ca sati yogyatāmātreṇa yat nīlādi prameyamabhūt, tat vastutaḥ pramāviṣayatāpattyā prameyaṃ bhavati | anyathā iti yadi vimarśarūpatā na bhavet, tat vimarśasāmānyābhāve tadviśeṣo'dhyavasāyātmako niścayo na bhavet vyāpakasāmānyābhāve vyāpyaviśeṣāsattāprasaṅgāt | tataśca viṣayaḥ san na san, nīlo na nīlaḥ, iha na iha, idānīṃ na tadānīm, mayā dṛṣṭo'munā dṛṣṭaḥ ityevamanyatareṇāpi rūpeṇa na kaścidasau syāditi dvividhasvabhāvena ādhārasvarūpātmanā deśena kālena viṣayatayā ca na kiṃcidasya svarūpatattvamavatiṣṭhate | na kiṃcittvamapi na avatiṣṭhate, anaikāntikarūpatāpi na paryavasyet | tadāha dolāyamānataiva iti | śuddhasya pramātṛtvasya na dolāyamānatā śaṅkyā avirataprakāśatvāt | arthapramātṛtvasya ca iyameva avicalatā yā prameyasya, natu anyā kāciditi punaḥ sā pṛthak na upasaṃhṛtā | lokasya ca bāhyārthasādhyāmarthakriyāṃ prati bharaḥ | tena prameyasya upasaṃhāraḥ kṛtaḥ | upakrame ca pramātaiva prapatati, tataḥ pramātā pramātā bhavatītyuktam | anvācayena ca tatra prameyam | ahamityupakramā, nīlaṃ-jānāmītimadhyā, nīlametadarthakriyākārītyupasaṃhārā lokasya pratītiḥ | nanu mārgagatau tṛṇādi avabhātaṃ ca na vṛmṛṣṭamityāśaṅkya āha rathyāgamanādau ca iti, etadapi iti | apiśabdena idamāha-rathyāgamanena yata eva tṛṇādi bhātamapi abhātaṃ tṛṇādirūpeṇa avimṛṣṭatvāt, tata eva bhātaṃ vimarśe sati bhātaṃ bhavati idantāṃśamātreṇeti, ato vyatireko'nvayaśca (page 85) atraiva pradarśayituṃ śakyāveva prakāśavimarśayoriti | evaṃ mukhyatayā dṛṣṭāntapṛṣṭhe sūtravṛttyarthayojanaṃ ṭīkākṛtā kṛtam, tatprasaṅgena tu dṛṣṭāntatayaiva māyāpramātṛpṛṣṭhe | etadeva dārṣṭāntike yojayati evamasya iti | tathā prameyaṃ vimṛṣṭaṃ prameyam | tasya ca etadeva vimarśanaṃ-yat nīlaprakāśarūpo'hami ātmani pramātṛrūpavimarśanaṃ rūpam | evamasyāpi pramātṛrūpasya idameva vimarśanaṃ-yat viśuddheśvarasadāśivarūpatokrama- paramaśivātmakasvatantrasvasvabhāvavimarśanam | yathāca nīlamātreṇa arthinastatpramātṛtvaṃ vimṛśyamānamapi nīlavimarśaṃ prati upakaraṇīkriyamāṇatvena avimṛṣṭaṃ bhavati, evaṃ nīlena tatpramātṛtāmā- treṇa ca arthinaḥ parameśvarasvatantrasvasvabhāvāmarśanaṃ bhavadapi arthanīyabāhyārthakriyāṃ prati satatavāhidṛḍhāgrahagrastatayā asaṃcetyamānatvenāpi svarasavaivaśyena haṭhādeva māyāpramāturupakaraṇī- bhāvaṃ prāpayato'satkalpam | pūrṇa iti nīlādyasaṃkocito yo'haṃbhāvākhyo vimarśastatsvabhāve yaścamatkāra ānandātmā paramo bhogaḥ, tasya yā āpattiḥ prāptiḥ; pūrṇāhambhāvasya vā yā camatkārāpattiḥ pradhānatayā vimṛśyamānatāpattiḥ; tayā upalakṣito yaḥ svātmarūpa īśvarastasya upalakṣaṇaṃ-sarvaireva īśvarasya lakṣaṇairnityatva-vibhutva-sarvakartṛtva- sarvajñatva-sarvaśaktitvaprabhṛtibhiranīśvarāsādhāraṇairdharmaiḥ svasvabhāvīkṛtaiḥ iti aparāmṛṣṭatayā ye na svātmanaḥ svabhāvā abhūvan prakāśavimarśasāratvāt vastuvyavasthāyāḥ, ata eva hi nareśvaravivekaḥ pāramārthika eva, vidyodaye tu prādurbhūtaistaiḥ svasya ātmanaḥ svabhāvatāmāpāditaiḥ-bhavati | kiṃ tadupalakṣaṇamucyate ityāha tat iti bhairaveśvaralakṣaṇairyaḥ samyagāveśaḥ ā samantāt tatkartṛkaḥ svīkāraḥ, tasya yo rasaḥ pravāhastasya yat ā samantāt svādanaṃ parāmarśanaṃ (page 86) -ahamevaṃbhūto'pratiyogirūpa iti avikalpakam-natu śarīraprāṇabuddhyādinā nīlādinā ca vedyena apṛthaktayā vimṛśyamānatvena nyakkaraṇaṃ-tasya lābha iti | etadupalakṣaṇaṃ hṛdayasya āvarjanaṃ tadunmukhīkaraṇaṃ satyametadrūpamiti hṛdayaṅgamatvaṃ ca ucyate | nanu kathaṃ tadevaṃbhūtama- nāsvāditapūrvamaiśvaryamāsvādagocarībhavatītyāśaṅkya āha hṛdaya iti | bhavet iti saṃbhāvyameva asya bhavanamiti yāvat | asādhāraṇamanīśvare yadasaṃbhāvyaṃ jñatvakartṛtvādi, tadeva abhijñānamekadharmātmakasva- rūpamukhena anantadharmacitravastusvarūpapraveśābhyupāyaḥ, abhitaḥ svarūpasarvasvasvīkāreṇa vastu jñāyate yeneti; tasya khyāpanena prathanayā | anena śaktyāviṣkaraṇena iti vivṛtam, iyam iti dṛḍhaśabdena, pratyabhijñā iti bhāvasādhanaṃ niścayaśabdena | nanu ta--------nyeva svaprakāśatvāt tataśca avicchannakhyāpanasya kā khyāpanetyāśaṅkāṃ pradarśayan śamayati yadyapica iti vakṣyamāṇanayena iti | kalodvalitametacca cittattvaṃ kartṛtāmayam | acidrūpasya śūnyāderbhitaṃ guṇatayā sthitam || (3 | 22) iti vakṣyate | prathāṃ nīyate iti | atrāpi vakṣyamāṇanayena iti saṃbandhaḥ | vakṣyate hi mukhyatvaṃ kartṛtāyāstu bodhasya ca cidātmanaḥ | śūnyādau tadguṇe jñānaṃ tatsamāveśalakṣaṇam || 3 | 23) iti | tacca idaṃ cidrūpasya anyatra anupakaraṇīkaraṇaṃ śarīrādau, kāyaprāṇādervā kāyādirūpatānimajjanena cidrūpatodrecanamiti | etadeva prabhāvaḥ-prakarṣeṇa yadvaśāt bhāvyate anyavilakṣaṇatayā ca kartavyaṃ bhāvayatīti | etacca parāparasiddhiprādhānyeneti (page 87) vakṣyāmaḥ | siddhasya iti svarūpato jñaptitaśca | nanu ca siddhe vastuni yat pramāṇaṃ, tat kila vyavahārasādhanamiti prasiddham | tataśca tadanusāreṇaiva vṛttau vācyaṃ pratyabhijñānamātraṃ sādhyate itītyāśaṅkya āha sarva iti | jaḍapadārthaviṣaye hi siddhe'pi yat pramāṇaṃ vyavahārasādhanaṃ, tadavaśyamasiddhasya kasyacidaṃśasya antatastathā prakhyopākhyārūpasya vyavahārasaṃpattimapūrvāṃ karoti | ātmani tu īśvare na kiṃcidasaṃpannaṃ sādhyamasti prakhyopākhyayorapi siddhatvāt, tadasiddhau prameyaleśasyāpi hi na kācit siddhiriti uktam | atastadvyavahāramātramapi neha sādhyate, apitu upāṃśu cchannaṃ sthitaṃ sat, upasamīpe iti hṛdayasaṃgamanena pradhānatayā darśyate | ātmani īśvararūpe ye prakhyopākhye te mā anyatra dehādau nīlādau ca upakaraṇīye bhavetām, apitu te eva pradhānatayā paśyateti | tena vṛttau sūtrānusāreṇaiva upadarśyate iti uktam | loke jaḍaviṣaye yat vyavahāramātrasya sādhanaṃ, tadapi iha ajaḍe kriyamāṇaṃ pradarśanena samamavikalaṃ pradarśanamātrāvaśeṣaṃ pradarśanena ca paśya-paśyeti avadhānadāpanārūpeṇa tulyam | tadatra sūtre dṛṣṭe iti karmaṇi dṛṣṭāntā- veśena akarmakatvāt kartari eva dārṣṭāntikābhiprāyeṇa vyākhyāne nirvivādasiddhatā nāma dṛṣṭatvamubhayatra tulyam || 3 || bhāvisūtrārthaṃ saṃkṣepeṇa nirūpayati evaṃ ca iti | ātmaiva īśvaraḥ, sa ca siddhaḥ iti yaduktam, tadevaṃ; tasya yā pratyabhijñā karaṇabhāvasādhana- tvena āviṣkriyamāṇā śaktistatkṛtaśca dṛḍhaniścayaḥ, tadapi evamityetadvastu sopapattikaṃ kṛtvā niścayaparyantaṃ darśayitumāha | upoddhātānantaraṃ vakṣyamāṇasya śāstrasya sā pratyabhijñaiva jñānakriyāśaktirūpā artho'bhidheyo jñānakriyādhikā- (page 88) rābhyāmāgamasaṃvāditārthābhyāṃ tattvārthasaṃgrahanirūpitatāt- paryābhyāṃ jñānakriyāśaktyorvistarato nirūpaṇāt | dṛḍhaniścayaśca samastasya śāstrasya prayojanam | jaḍabhūtānāṃ jīvadāśrayaṃ pratiṣṭhānam, jīvatāṃ ca jīvanaṃ jñānakriye eva yasmāt, tasmāt tatheti ātmaiva īśvaraḥ sadā siddhaḥ iti hi śabdo hetuhetumadbhāvaṃ dyotayati | ātmanaḥ siddhatvam, aiśvaryaṃ ca yaduktaṃ kartari jñātari iti, tena prakāreṇa, yasmādidaṃ sakalalokasaṃmataṃ jaḍānāṃ jīvanmagnā siddhiḥ, jīvanasya jñānakriye tattvamiti upapadyate | nanu jaḍājaḍavargasyaiva ayaṃ vṛttānto nirūpito, natu anyasya | satyam | anyastu na ko'pyastītyāha vṛttikṛt vastūnām iti | nanu evaṃ sarvabhāvānāṃ yadi dvairāśyaṃ, tadā kriyāsaṃbandhasāmānyadravya------| (2 | 9) ityādau dvayātmā tadrajo duḥkhaṃ śleṣi sattvatamomayam | (4 | 6) ityādau ca yastṛtīyarāśisaṃbhavo vakṣyate, sa kathamityāśaṅkya āha ṭīkā- kāraḥ bhāvābhāvayoḥ iti, nīlaṃ bahirabahiratatpracyavaḥ, tatpracyavāvinā- bhūtāśca pītādaya iti na nīlaṃ te, nāpi te'nīlam, kintu ābhāsaparamārthā eva sarve'rthā iti ābhāsasthāne pramātari sāmānādhikaraṇyena vaiyadhikaraṇyena vā nīlānīle tāvat viśrāmyataḥ | pramātṛviśrāntaṃ ca vastūnāṃ pāramārthikaṃ rūpam | tacca tatsamanvayaśabdena uktam | tasmin rūpe sati tathaiva yat bāhyatvena adhyavasīyate, tadapi pramātrā na tatkālasṛṣṭam; apitu adhyavasitamīśvarasṛṣṭavastupṛṣṭhe tathaiva arthakriyākaraṇāt vastveva | bhagavacchivaśaktisadāśiveśvaravidyāmāyāsṛṣṭiḥ pramātṛsṛṣṭiścetyādi hi satyāsatyataddvayādirūpeṇeti vakṣyāmaḥ (page 89) taddvayālambanā------------| (2 | 11) ityādau | tataśca yadā vaiyadhikaraṇyena sṛjyate sṛṣṭyā artharūpaṃ nīlasya anīlaṃ kāryaṃ kāraṇaṃ sahakāri virodhi vyavadhi vā ādhāra ityādi, tadā bahirasau saṃbandhaḥ | sāmānādhikaraṇyasṛṣṭāvapi pāratantryeṇa sṛṣṭau citraṃ rūpam, paṭasya rūpaṃ yadeva nīlaṃ tadeva anīlamiti; atra tādātmyasaṃbandhaḥ sṛṣṭa ekārthasamavāyo vā | ekānekacitravādena ca virodhastasya anābhāsanasārasya pramātṛkṛtatvāt, anābhāsanābhāve tadabhāvāt | svātantryeṇa nirmāṇe'vayavi dravyam, yo nīlaḥ paṭaḥ sa eva anīlaḥ iti | yadyapi paramāṇorapi citratā upagatā, ākāśāderapi ghaṭena saṃyogaḥ, paṭena vibhāgaḥ iti yugapadviruddhasaṃyogatadabhāvamayatā; tathāpi sakalapramātṛgocare vastuni vicāraḥ | yā ca paramāṇvākāśādiprati- pattirlaukikī, sāpica yogināṃ taddvārikaiveti avayavipadaṃ dravyaviśeṣaṇam | pṛthageva vā dravyagrahaṇaṃ tatsaṃgrahārthaṃ prasiddhatvena, prādhānyāt tu pṛthagavayavipadamupāttam | upalakṣaṇaṃ vā avayavidravyapadam | atra ca sarvatra pramātṛviśrāntirūpaḥ samanvaya eva prāṇitam | bahirapica tathaiva arthakriyākaraṇāt vastutaivātretyāha vastu saṃbhavet iti | nanu evaṃ tṛtīyarāśerūbhayātmano'nubhayātmano vā saṃbhave vipakṣāt vyāvṛtto'pi heturna sādhyena vyāpyeta gatyantarakṣayāyogāt | na | te--------nīlāt vyāvṛttaṃ hi nīlānīlādapi vyāvṛttam, nīlamapi hi tadanubhayarūpaṃ pāśavavikalpasṛṣṭameva bhavati na bāhyamiti tatrāpi na śaṅkitavyam | kiṃca anumānasya īśvaranīyatyupajīvanena prāmāṇyaṃ vakṣyate yoginirmāṇatābhāve------| (2 | 43) (page 90) ityādyuddeśeṣu | niyatiśca prācyaprasiddhyupajīvanī na vipakṣavyāvṛttiṃ pradhānatvena upajīvati | tadastu atra tṛtīyo rāśiḥ | cittattve tu bhāvānāṃ viśrāntiḥ, natu cittattvasya anyatra, yena cidacitoḥ sāmānādhikaraṇyena anyathā vā nīlānīlavat tṛtīyarāśirunmīlet | nanu bhagavatparamaśivavijambhārūpāt śaktitattvādeva ārabhya sadāśiveśvaravidyābhūmiṣu parāparadaśāyāṃ sāmānādhikaraṇyena ahamidamiti ca vakṣyate sāmānādhikaraṇyaṃ ca sadvidhā---------| (3 | 3) ityādau | māyāpade ca śūnyadhīprāṇadehādeścidrūpatābhiṣekeṇa cidacidrūpatā vakṣyate | tathā ca nareśvaravivekaḥ aṇavaścidacidrūpāḥ------------------| iti | mahāpramātari ca māyāpramātṛprameyayoryugapat prakāśa iti nirūpayiṣyate 'grāhyagrāhakatābhinnāvarthau bhātaḥ pramātari |' (1 | 31) iti | tat kathamuktaṃ natu cidacitoraparacittatvānupraveśaḥ iti | atrocyate-iha tāvat paradhāmni na kiñcit jaḍaṃ nāma, māyāpade tu nīlādayaḥ sṛjyante | teṣāṃ ca iyameva sṛṣṭiḥ-yadanyonyataścidrūpā acidrūpāśca nāneti bahuśākhena vaiviktayena ābhāsanam | iyaṃ hi sā pūrṇatvākhyātiriti vakṣyate | atrāpitu pade na cittattvasya sṛṣṭiḥ kācit tathātve jaḍatāpatteḥ | ahamidamiti ca prakāśe yo'hamaṃśaḥ, sa paramaśiva eva pūrṇaḥ | tatra paramidamaṃśaḥ unmīlan ahamaṃśe eva pratiṣṭhāṃ labhate | yat vakṣyate atrāparatvaṃ----------------| (3 | 5) iti upakramya paratāhantayācchādāt------------| (3 | 5) (page 91) iti | nahi cidacidrūpayostulyakakṣyatā | cidrūpasya deśakālasvarūpavaicitryaṃ hi na kadācit, acidrūpasya tu na tadvaicitryavirahaḥ kadācit | sāmānādhikaraṇyaṃ tu vaiyadhikaraṇyaniṣṭhitapṛthaktvaprakāśābhāvamātre upacaritam | natu ahantedantayostṛtīyamadhikaraṇaṃ kiñcit samānamasti | naca yathā nīlameva anīlam, anīlameva nīlamiti ekaprāṇīkaraṇe'pi tadvibhaktobhayarūpaprakāśaḥ; tadvat yo'haṃ, tat nīlam, yat nīlaṃ, tadahamiti prakāśe, apitu nīlametat svayaṃ niḥsāramahaṃprakāśaprāṇitameveti | ata eva aṇavaścidacidrūpā---------| ityatra ------cittvādeko maheśvaraḥ | te na kecidacittvāt------------|| iti uktam | māyāpramātuśca yaḥ prakāśaḥ parame prakāśe, na asau pṛthagbhūtasya cidrūpasya, apitu śarīraprāṇādervedyarūpasyaiva | tasya tu pramātṛtā paramaśivaprakāśa eva, māyākṛtāt tu abhimānamātrāt tasya cidrūpatākalpanaṃ na tāttvikam | tathāhi ajaḍapramātṛsiddhiḥ yadyapyarthasthitiḥ prāṇapuryaṣṭakaniyantrite | jīve niruddhā tatrāpi paramātmani sā sthitā || tadātmanaiva tasya syātkathaṃ prāṇena yantraṇā | (21) ityādi | etacca sarvaṃ cittattvasya svayaṃprakāśatvāt ityanena uktam | yat svayameva prakāśate na anyatra prakāśata eva ca, natu prakāśyate'nyeneti, tadeva tattvataścidrūpam | tasya kathamanyatra ābhāsanam, anyat tu atattvataściditi | māyīya iti (page 92) bhedavyavahāro hi ayaṃ grāhyagrāhakabhāvalakṣaṇaḥ sarvasya prasiddhaḥ, tadapekṣayā tadanuvādena tattvopadeśaḥ kartavyaḥ iti dvaividhyamuktam | nanu pañca bhūtānītyāhuḥ pañcānāṃ bhūtaśabdavācyatvam ityādau tat kathamuktaṃ sūtre bhūtānāṃ jīvatām iti | etadāśaṅkya āha jīvo'pica iti | siddhaṃ bhavatikriyākartṛrūpaṃ hi bhūtamucyate | tat paramārthato jīvata eva bhūtatvamucitam, tatprasādena tu aparasya | pārṣadasamayastu aniyataḥ | so'pica atra astyeva | bhagavadgītāsu ca yadyapi buddhirbuddhimatāmasmi---------| (7 | 10) ityādau saṃbandhaṣaṣṭhī, tathāpi bāhulyena nirdhāraṇaṣaṣṭhyaḥ ---------pāṇḍavānāṃ dhanañjayaḥ | (10 | 37) ityādayaḥ śrūyante | samānajātīyānāmeva ca nirdhāraṇamiti cetanāpi bhūtarūpaiveti vastugrahaṇamiti vṛttau | tadapekṣayaiva iti | sā uktapūrvā yā apekṣā lokayātrāpekṣārūpā guṇabhūtāpivā lokayātrā buddhyā pṛthakkṛtya parāmṛśyate iti ṣaṣṭhīsamāsaḥ | lokayātrāyāṃ lokavyavahāre hi grāhyagrāhakavyatiriktaṃ na vastu bhāti | saṃsāriṇām iti tattvapratyabhijñānena anugrāhyāṇāmityarthaḥ | sākṣātkāre'nubhavātmani yat pratibhāsate, tadeva vāstviti dṛḍhasaṃbhāvitapṛthaktākatvena cidrūpe yatnena praveśanīyamiti yāvat | nanu smaryamāṇavikalpyamānāderapi arthasya citpraveśo nirūpya eva, natu kevalamanubhūyamānasyaivetyāśaṅkya āha na tadatiriktam iti | anubhavavāsanopajīvitvāt smṛtermanorājyotprekṣādivikalpānāṃ ca na tadvicāra iti | asphurato hi kathaṃ bhedābhedādi nirūpyate | nanu śāstritānāṃ yat bhāti, tat kimidānīṃ cidrūpāt bhinnameva astvityāśaṅkya āha śāstrasaṃskṛtānāmapi iti | (page 93) sāṃkhyasya yadyapi pañcaviṃśatistattvāni sphuranti, tathāpi pañcaiva bhūtāni cetanā cetyetāvanmātre tāvat sākṣātkārarūpo'nubhavaḥ, na adhike | tata eva tatrabhavato dhātuṣaṭkanirūpaṇe eva viśvaṃ nirūpitaṃ bhavatītyāśayena tatsamīkṣodyamaḥ | saṃbhāvanānumānāgamajaniteṣvapi jñāneṣu tadeva bhāsate, kevalaṃ yojanāmātramadhikam | yathā pṛthivī eva yā surabhyasurabhyādivicitragandhā tatraiva viśeṣatyāgena saukṣmyeṇa ca gandhatanmātrarūpateti | anubhūtameva iti adhyāruhyavādena evamuktam | sukhaduḥkhamohānāṃ hi guṇānāṃ sāmyavyāpakatvādi samāropya pradhānamupakalpitam | tatra ca sarvamanubhūtameva sukhādi tāvat dṛṣṭameva, sāmyaṃ ca madhurakaṭukāderdṛṣṭam, vyāpakatvaṃ ca paṭe rūpasyeti | tasmādidaṃ tātparyam-iha dvayī gatiḥ pradhānamidamiti | kiṃcit pṛthak sphurati cet, rūpādimayameva | atha na idantayā sphurati, athaca sphurati; tadahantayaiva vā pṛthaktayā vā gatyantarābhāvāt | atha na sphurati, tat na kiṃcit | nanu sphurati ca idantayā rūpadyatiriktaṃ ca tathaiva ca utprekṣitatvāt | satyaṃ, tathāpitu jānāti, mamāntare tat sphurati, pramātrantaḥsphurattaiva ca upadeśyā | pramātraikātmyamāntaryamiti hi vakṣyate | sā cet siddhā, kimanyena | ata eva āha sukara iti | sukaraṃ sarvajanavedyaṃ pramātari antarbhāvanamapṛthagbhāvanaṃ yasya tat tathā | yatastadavastunā khapuṣpādinā vāhyena tulyamiti tadanūdya yadi tasya pramātrapekṣayā dvayaṃ pramāturabhinnatvaṃ sādhayitumārabhyeta, tadanyebhyaḥ śāstrebhyaḥ pṛthaktvapradhānebhyo na asya vailakṣaṇyaṃ syāt | tathāhi khapuṣpaṃ pramāturna pṛthagiti ukte ghaṭādernirbhāsamānasya na advayarūpatvamupapāditaṃ bhavati | yasya ca khapuṣpasya upapāditaṃ, na tat pṛthagbuddhyā kaścana pratipadyate | kathaṃ sukarapramātrantarbhāvanam iti | (page 94) āha tathāhi iti | yeṣāṃ vikalpanamekaṃ prayojanaṃ, natu bāhyaṃ kiñcit; vikalpane eva ca ye bhāvāḥ, natu bahistatra asphuraṇāt, te vaikalpikāḥ | teṣāmātmarūpāṇāṃ jñānākāramayānāmavabhāsaṃ bhūyasā iti saugatavedāntādidṛśā pratipannāḥ ---------bhrāntiḥ sā vāsanāmayī | ityuktatvāt | nanu ātmā vā jñānaṃ tadvāsanāṃ vā tadākāro vā tattvena na bhāti, apitu idaṃ rajatamiti idaṃrūpabāhyākāreṇa | saca eṣāmasan, asataśca ko'ntarbhāva ityāśaṅkya āha satkhyātāvapi iti | iha antarbhāvena na kiṃcit kṛtyam, kevalamātmaiva asti, natu anyaditi pṛthaktvena dvaitaparivarjanamupa- deśyam | avastunaśca avastutvāt pṛthaktvaparivarjanaṃ svataḥsiddhameva | nanu yadyapi tadavastu vaikalpikaṃ, tathāpi bāhyarajatatayā tadadhyavasīyate sā ca astyeveti avastubhūtā kathamityāśaṅkya āha adhyavasāyāpekṣayāpica iti | adhyavasānaṃ na vastuspṛk, kathamasya tat vastutāṃ vitarediti tāvadāstāmiha | pradhānavikalpe tu idaṃ tat bāhyaṃ ghaṭādimadhyaniviṣṭaṃ pradhānamiti adhyavāsāyo nāsti | sahi avikalpakadarśanamūlaḥ | tacca iha nāsti, vikalpāntaramūlatāyāṃ tu anavastheti iyato'rthasya dyotanāya apiśabdaḥ | caśabdaḥ pūrvapakṣaśaṅkāṃ sūcayan prameyaṃ samuccinoti | na kiñcit iti | pradhānāderna tādṛśaṃ rūpaṃ kiñcit, yat kṛcchreṇa yatnanirūpaṇena parihriyate dvaitarūpeṇa pṛthaktvena parivarjyate | sāṃkhyaiśca amunaiva āśayena anumānāgamādivedyatve'pi pradhānāderasaṃvedyaparvatvaṃ pradarśitam | smaraṇavikalpanādau ityādeḥ na kiñcit duṣpariharaṃ syāt ityantasya granthasya itiśabdena (page 95) heturūpatāṃ dyotayan prakṛtopayogamāha | niḥsandehaprasiddhatvaṃ sākṣātkārajñeyatvaṃ na kiñcit prati asiddhatvaṃ ca upapādayitavyam iti upapādanārhaṃ yatnenetyāśayaḥ | uktaṃ bhavati iti sūtravṛttibhyāmiti śeṣaḥ | evaṃ dṛḍhanyāyaghaṭanā uktā tāvat-yat yatra lokasya siddhaṃ, na tat tatra yatnena upapādyaṃ nīlasya iva nīlatvam | tathāca pradhānamāyādāva- pṛthaktvamiti yatnena upapādyasya vyāpakamaprasiddhatvam | prasiddhatve'pi hi yadi syāt, tat sarvatra bhavediti na jātu tūṣṇīko janaḥ syāditi tadvyāpakakādā- citkatvaviruddhasārvatrikatvaprasaṅgādaprasiddhatvena yatnasādhyatā vyāpyate, tasya ca viruddhaṃ prasiddhatvamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | atha ye dṛḍhanyāyanibandhaṃ na sahante kṛpālośca na vyutpādyāḥ, tān prati sāvahelaṃ pakṣāntaraṃ parigṛhya sūtravṛttī vyācaṣṭe athavā iti | bhūta- śabdena sūtre bhavatītivyutpattibhājā, vastuśabdena vṛttau vasatīti vyutpannena kiṃ kiṃ na saṃgṛhītamiti yāvat | pratyakṣaṃ pṛthivyādi, parokṣaṃ tadgataṃ deśakālāvasthābhinnaṃ vaicitryamatyantātīndriyaṃ ca asmadādyapekṣayā, natu mantreśvarādyapekṣayā, pradhānādi | saṃvedyalakṣaṇam iti jaḍaśabdena viśeṣaṇāditi bhāvaḥ | tathā nirdeśaḥ iti sūtre jaḍabhūtānām iti vastūnāṃ jaḍa iti vṛttau | nanu bahūnāṃ tanukaraṇabhuvanādirūpāṇāṃ vedyānāṃ brahmādīnāṃ sthāvarāntānāṃ vedakānāṃ ca tenaiva rūpeṇa īśvaraikātmakatvaṃ kiṃ na-ucyate, kimavāntare jaḍājaḍatayā vargadvaya- siddhaye sūtre jaḍajīvadgrahaṇaṃ vṛttau ca jaḍājaḍabhedapadamityā-śaṅkya āha dvairāśyena ca iti | cakāraḥ prameyaṃ samuccinvānaḥ pūrvapakṣaṃ dyotayati | evamanyatrāpi yathāyogaṃ yojyam | ayaṃ bhāvaḥ-niḥsaṃkhyākā api amī bhāvāstāvat jaḍamajaḍamiti ityatā rūpeṇa vimṛśyante ca prakāśyante (page 96) ca tadvimarśaprakāśaparavaśatvācca bahutvamujjhitvā dvaidhe śiṣyante | tadekatāpi abhinnadurlabhā | prakāśavimarśarūpāṃśca īśvara eva svatantrastānātmabhūtān yathāruci racayati, naiṣāṃ kimapi prātisvikaṃ tattvamiti | jhaṭiti ca anantānāmaikyaṃ kathamaṅgīkurute hṛdayamityapi vargīkaraṇam | nanu ajaḍo vargaḥ pūrvaṃ vācyaḥ prādhānyāditi | nirākaroti jaḍasyaiva ca iti | jaḍaṃ hi pūrvasiddhamanūdya cidrūpe'ntarabhāvanīyaṃ yatnena, natu cidrūpasya cidrūpāntarbhāvanaṃ yatnasādhyam | vyāmohāttu yat tatra anaiśvaryaṃ bahutvaṃ ca abhimanyate, tat kevalamapasāraṇīyam | tena yatnasādhyacidantarbhāvanaṃ pūrvaṃ jaḍamuddiṣṭam | tatra iti vṛttipadaṃ paṭhitvāvyācaṣṭe tayorjaḍājaḍayoḥ iti | itthaṃ ca atra avataraṇikā-viśvasya tāvadīśvaramayatvaṃ vaktavyam | tatra jaḍasya īśvaramayatve puruṣa evedaṃ sarvam | ityādinyāyena vaktavye kimantarālanirūpitayā jīvallagnatayeti | tatra āha jaḍātmanaḥ iti | anirūpitasya aprakāśitasya ca jaḍasya kharaśṛṅgapratimādapi śocyasya kiṃ nirūpyatām | prakāśavimarśau ca na tasya nijau | mama prakāśate, mayā vimṛśyate iti hi vyavahāraḥ | nanu īśvarasadāśivaśaktibhuvi ahamidamiti prakāśavimarśatādātmyameva bhāvānāmityāśaṅkya āha tadāca iti | tatra ca kiṃ dvaitabhrānterapāsanena tasyā abhāvādeveti āśayaśeṣaḥ | adya tu iti māyāpade yatnopadeśyatādaśāyām | dvaitavādibhirapi yadaṅgīkṛtaṃ saṃvinniṣṭhatvaṃ viṣayavyavasthānāṃ, tat krameṇa saṃvittādātmyaṃ paryavasāyayati jīvatparatantrā jīvallagnā jīvadbhūtamagnā ityādinā | niṣṭhā hi tadāyattatvaṃ, tadapi tadviśrāntatā, sāpica tadantarlīnatvamiti jīvata evaṃbhūtatvaṃ (page 97 vastutvamavaśiṣyate ityantavyākhyānapade bhūtaśabdasya āśayaḥ | siddhaparatantrabhāvāḥ iti | parairapi tāvadeṣāṃ saṃvitpāratantryamaṅgī- kṛtam, yadbalācca saṃvittādātmyamāyāntītyarthaḥ | vakṣyamāṇanayena iti prakāśātmā prakāśyo'rtho nāprakāśaśca sidhyati | (1 | 34) iti | ajaḍapramātṛsiddhirapi evamātmanyasatkalpāḥ prakāśasyaiva santyamī | jaḍāḥ-----------------|| (15) iti | anena iti jaḍānāmantarāle jīvanniṣṭhatānirūpaṇena | amumeva jīvatsopānā-rohaṇadvāreṇa jaḍānāmīśvarabhāvopadeśamabhipretya tattvārthasaṃgrahā-dhikāre ātmaiva sarvajantūnāmeka eva maheśvaraḥ | (1) iti jantugrahaṇam | ātmaiva sarvabhāveṣu------------------| (2) iti śivadṛṣṭau saptamyarthaṃ yatnasvīkṛtaṃ vyākhyātuṃ paṭhiṣyati bhūtatvāviśeṣe'pi iti | na anyadeṣāṃ jaḍāt vailakṣaṇyakāri rūpamiti abhiprāyaḥ | jīvanasaṃbandhaḥ ityanena kriyāsaṃbandho'tra pravṛttinimittamiti hṛdi nidhāya samāsakṛttaddhiteṣu saṃbandhābhidhānamiti manyamānaḥ śatrantaṃ jīvacchabdaṃ sādhyamānāvyuparatajīvanakriyāvadabhidhāyakaṃ sūcayati | jīvatāmityupakramya jīvanaṃ jñānakriye ityekavacanena saṃvidaikyaṃ pāramārthikamāha | nanu jīvanaṃ yadi jñānakriye, tadā tatsaṃbandhaḥ svātantryasya heturiti kiṃ kena saṃgatamityāśaṅkya āha te eva hi svātantryaṃ vakṣyate iti | citipratyavamarśātmā parā vāksvarasoditā | svātantryametanmukhyaṃ tadaiśvaryaṃ paramātmanaḥ || (1 | 45) (page 98) ityatra hi prakāśarūpaṃ jñānaṃ, vimarśarūpā ca kriyetyetadeva svātantryamiti nirṇāyiṣyate | nanu bhavatāṃ jñānakriye svātantryaṃ, jīvanaṃ tu te iti kutaḥ | tat hi prāṇadhāraṇamātramityāśaṅkya āha jīvanaṃ hi iti | hiśabdena asya granthasya prāguktajñānakriyātmakajīvanasamarthanāya hetutāṃ dyotayan pūrvapakṣāśaṅkāṃ sūcayati | satyaṃ prasiddhaṃ prāṇadhāraṇatvena jīvanam, prāṇaśabdastu atra prāṇādipañcake vartate | tasya ca dhāraṇaṃ yathāsthānaṃ yathākriyaṃ ca avicaladrūpatākaraṇam | tacca cakṣurādīnāṃ ca buddhīndriyāṇāṃ vāgādīnāṃ ca karmendriyāṇāṃ mano'haṅkārabuddhyā-tmanā antaḥkaraṇatrayeṇa saha militānāṃ trayodaśānāṃ bāhyāt rūpadarśanādeḥ śabdoccāraṇādernīlādisaṃkalpādeśca vṛttiviśeṣāt yā anyā āntarī vṛttiraśaktiviśeṣāndhyādividhvaṃsitarūpadarśanādibāhya-vṛttitve'pi eṣāmapratihanyamānā vṛttiḥ saṃrambhodyamanaprayatnādiparyāyā, tayā hi paravaśīkṛto vāyurnaisargikīṃ tiryaggatimavadhūya prāgavāksamordhvavyāptinayanādanvarthaprāṇādipañcakātmatāṃ bhajati | saṃrambhodyamanaprayatnāśca jñānarūpāḥ parāmarśātmānaśceti | tatra jīvane jīvanavyavahāre jñānakriyayorantarlīnatā apṛthaktvena abhidhānāt vana iva dhavādīnām | nanu jāgratsvapnayoḥ stāṃ jñānakriye, suṣṭhusuptatāyāṃ tu gāḍhanidrārūpāyāṃ kathaṃ te, naca tadā na jīvatīti vyavahāra iti śaṅkitvā āha suṣuptāvasthāyāmapi iti | atra hetumāha- buddhikarmendriyāṇāṃ militānāṃ satāṃ trayodaśānāṃ yasmāt kāryaṃ suṣuptāvasthāyāmapi prāṇādipañcakapreraṇaṃ, tasmāt jñānakriyātmakam | buddhīndriyakāryaṃ hi jñānaṃ, karmendriyakāryā ca kriyā | nanu evaṃ jānāmi karomīti suṣupte'pi bhāseta, ajñāsiṣamakārṣamiti ca smaryate, naca evamityāśaṅkya āha antarlīne (page 99) iti anudbhinnaviśeṣe ityarthaḥ | etaduktaṃ bhavati-trayodaśānāmindriyāṇāṃ sattārūpāyāṃ prāṇanalakṣaṇāyāṃ vṛttau jāgrati iva guṇapradhānabhāvā- bhāvāt samānābhihārāt adhyavasyāmītyādi yāvadānandajananakriyāvān bhavāmītyantaṃ ye viśiṣṭā jñānakriyābhedāḥ, teṣāmanyatamo na udriktatayā bhātīti na viśeṣāṃśollekhanaṃ vinā sphuṭastatpratyavabhāsaḥ, sāmānyarūpatayā tu jñānakriye sta eva | nahi prabuddhasya pratyavamarśe ahamityetadrūpaṃ vicchinnaṃ punaruditamapūrvamiti bhāti | etacca vitatya uktaṃ tadātmaviviktapūrvakāladṛśvanā ityatra | jāgratsvapnayorapi sā tādṛśī sāmānyajñānakriyārūpā jīvanaśaktiranullikhitaviśeṣā āntarī sāmānyakaraṇavṛttirastyeva; kevalaṃ tatra guṇapradhānabhāvamahimnā bāhyā kasyacidindriyasya vṛttirullasati, tataḥ saiva sphuṭatvena bhāti; natu sāmānyarūpā śāvaleyapratītāviva gotvam | tena iha tatra ca suṣuptāvasthāyāmapi iti sāmānādhikaraṇyenāpi yojyam | tat jīvanaṃ jāgradādāvapi suṣuptāvasthaika- rūpaṃ yadyapi uktāt nyāyāt, tathāpi antarlīnajñānakriyākameva | nanu buddhiprāṇādāvahamaṃ śarasābhiṣeko bhagavanmāyāśaktyupakalpito jīvanam, ahamityeva ca jñānakriye, tat naisargikyāveva te, tatra buddhikarmendriyakāryatvaṃ katham | satyam, kintu saṃsārijano'ṅgīkṛtabheda- graha iti pratibodhyate | naca tasya bhagavacchaktyādi kiñcit viditamiti tena rūpeṇa kathaṃ pratibodhyatām, viditatve vā kimanyat pratibodhyatām | sarvatra ca aiśvare pāramārthike svātantrye sthite'pi tanniyatiśaktimahimnā avāntaro'pi ayaṃ kāryakāraṇabhāvo nirbhāsamānatvena satya iti so'pi aṅgīkriyata eva | tatra ca buddhikarmendriyāṇāṃ bahirvṛttiryathā ghaṭamadhyavasyāmītyādikā, tathā anullikhitaviśeṣā (page 100) antarapi jīvanarūpā astyeveti na kiñcit duḥstham | nanu evaṃ svātmavarttina eva jñānakriyātmano jīvanasya avabhāsanaṃ syāt | tataḥ kim | parajīvatāṃ na aiśvaryamuktaṃ syāt | tato'pi kim | tarhi dvaitaṃ bhāsate | bhoḥ prāmāṇikā yadi te pare jīvanto jīvattayā na bhānti, tadamī jaḍāḥ, teṣāṃ ca jīvallagnataiva ukteti kathaṃ tairdvaitam | atha bhānti, tathāpi jīvanaṃ jñānakriye eveti kathaṃ dvaitam | bhāntītyeva ca pakṣo yukto jīvati viparīte ca vyavahārabhedāt | nanu āntarī vṛttirjīvanarūpā, sā kathaṃ parasaṃvedyetyāśaṅkya āha bahirapi iti | antastāvat jīvanaṃ darśitam, bahirapitu yat viśeṣavṛttirūpaṃ vacanādānādi, tadapi viśeṣasya sāmānyāvinābhāvāt vā sāmānyapariṇā-matvāt vā jīvanarūpam, na kevalaṃ svasaṃvedyam, yāvat parairapi saṃvedyate | atra arthe tatrabhavadbhartṛharipaṭhitamāgamaṃ likhati tadutkrāntau iti | arthakriyāsu vāksarvānsamīhayati dehinaḥ | saiṣā saṃsāriṇāṃ saṃjñā bahirantaśca vartate || tadutkrāntau visaṃjño'yaṃ dṛśyate kāṣṭhakuḍyavat | (vā. pa. 1 | 128) tasyā utkramaṇe kāṭhakuḍyatulyo'yaṃ naṣṭasaṃjña iti pratyakṣeṇaiva dṛśyate | tacca naṣṭamiti bhāti yat saditi pratyakṣeṇaiva bhāti | tena vāgādidvāreṇa tat tādātmyāpannamāntaramapi jīvanaṃ pratyakṣatvenaiva abhimanyate, natu buddhipūrvāṃ kriyāṃ dṛṣṭvā svadehe'nyatra tadgrahāt | kalpyate yadi dhīḥ----------------|| (page 101) iti nītyā kevalānumānagocaratayaiveti | etaduktaṃ bhavati-paraśarīre'pi yāvat gauratvaśyāmatvakṣuttṛṣṇāsukhaduḥkhādi vedyabhūtaṃ, tāvadanyajaḍavat jīvati pratibimbitaṃ bhāti; jīvanaṃ tu jñānakriyārūpaṃ svātmatādātmyenaiva | tathābhāsanasya ca pramātṛbhedonmūlanaphalasya śuddhavidyārūpasya saṃsārarakṣaṇa------loko'tra buddhipūrvāṃ------------| --------------|| iti nayena anumāna eva sātiśayaṃ nibaddhādaro bhavati || 4 || nanu jñānakriyātmakaśaktyabhijñānahetunā ātmani aiśvaryavyavahāraḥ sādhyatāṃ nāma | sa eva tu hetuḥ kathaṃ siddhaḥ ityāśaṅkya tatra jñānaṃ iti yat sūtraṃ, tatsaṃkṣepābhidheyaṃ ṭīkākāro nirūpayati evaṃca iti | tatra jñānaṃ svataḥ siddhaṃ kriyā kāyāśritā satī | parairapyupalakṣyeta tayānyajñānamūhyate || (5) tatreti tayormadhye svātmani jñānaṃ svaprakāśaṃ, kriyāpi āntarī saṃvedanādavyatiriktā vimarśarūpā svaprakāśā | saiva śarīraparyantībhūtā tu bāhyadarśanasparśanādigamyāpi parapramātari tu kāyaparyantībhūtā vyāpāravyāhārarūpā darśanādipramāṇagamyā tādātmyāt tatkāryatvāt tatparyantatvādāntarasaṃvedananirbhāsamapi karotīti svaparapramātṛgataṃ jīvanaṃ jñānakriyātma siddhaṃ heturūpaṃ, tata aiśvaryavyavahāra- sādhanamiti ślokasya tātparyārthaḥ | ūhyate iti na anumeyatāmātraṃ parasaṃvedanasyetyāha ūhanaṃ tarkaṇaṃ saṃbhāvanam iti | atrāṃśe indriyavyāpāraṇamapi asti, tataśca sākṣātkāramupalakṣayati ūhaḥ | so'pi hi paramārthataḥ parasaṃvedane'sti, paratvaṃ tu māyāmohakṛtamabhimānamātra- sāramiti hi uktamavataraṇikāyāṃ (page 102) svaparopakrame'pi svasaṃvedanasiddhamiti sāmānyābhidhānāt | nanu jñānaṃ viṣayaprakāśasamaye na ekāntena prakāśate, apitu viṣayaḥ prakāśate, na tatprakāśaḥ | sa tu yadā prakāśate, tadā jñānāntaragrāhyatayaiveti ākṣapādīyamāśaṅkya āha parapakṣe prakāśate iti | viṣayaḥ prakāśate iti hi yadi viṣayasya dharmaḥ, tanmameti niyamena pramātṛlagnatā na syāt | pramātṛkāryatvena tatheti cet, na kāraṇena kāryasya tallagnatāvabhāsaniyama- karaṇaṃ, na dṛṣṭaṃ yataḥ | evaṃ hi sati kuvindasyaiva paṭa iti syāt, pramātṛlagnatābhāve ca sa viṣayaprakāśaḥ sarvān prati, na kaṃcit vā pratīti sarvajñaṃ suptaṃ vā jagat syāt | atha prakāśate iti nāyaṃ viṣayasya dharmaḥ | tarhi kasya | ātmana iti cet, viṣayaḥ prakāśate iti ātmani rūpaṃ samavetamiti ātmā viṣayaprakāśamaya eveti āyātam | tathātvaṃ ca tasya yadi ātmano na bhāsate, tadatathābhūtarūpatvāt ko'sya viśeṣaḥ | śuklaguṇayogāt hi yaḥ śuklaḥ paṭaḥ, sa yathā jaḍastathāprakāśamānatve svātantryavirahāt; tathā ātmāpi bhavet | viṣayaprakāśayoga eva vāstavena vṛttena bhavan jaḍatvādātmānaṃ rakṣatīti cet, astvevaṃ tāvat; tathāpitu svātmapa- rātmaviveko na syāt | parātmāpi hi vāstavena viṣayaprakāśātmakajñānaguṇa- samavāyabalena jñātā cetano naca prakāśate, svātmāpyevamiti, ahaṃ jānāmīti yadātmani svātantryamanubhūyate parātmavivekena tat kathamupapadyate svātmani jñānāntareṇa jñātṛtārūpaṃ gṛhyate na parātmani, tatkathaṃ na svātmaparātmanorvivekaḥ | tadapi jñānāntaraṃ yadi anyat jñānamapekṣate, tadanavasthā | tathāpi ca svātmaparātmavivekasiddhiḥ | tata eva uktaṃ vijñātāramare kena vijānīyāt | (page 103) iti | kiṃca viṣayasya tāvat na prakāśo dharma iti sa tāvat na prakāśate, viṣayaprakāśarūpamapi jñānaṃ na prakāśate, tadgrāhakajñānāntaramālāpi kalpitā na ābhāti, tatsamavāyakāraṇabhūto'pi ātmā na prakāśate, tatprakāśarūpamapi jñānaṃ na svayaṃ bhāti, tajjñānāntaramālāpi evamiti anavasthānāt na kiṃcit bhātīti andhaṃ jagat syāt | tadetadāha paraprakāśatve ca anavasthādi iti | ādigrahaṇādanyonyāśrayacakrakāsaṃbhavānubhavaviro-dhāḥ | viṣayaprakāśātmanā hi jñānena ātmānumānarūpaṃ jñānam, ahaṃ ghaṭaṃ jānāmi ityevaṃbhūtaśca viṣayaprakāśaḥ | ghaṭo'yamityatrāpi hi mayā vedyate iti antaḥ praviṣṭam |------------------tyaṃvālasyādanuccā-raṇe'pi iyataḥ ahamiti ca idamātmajñānaminyonyāśrayam | sukhādijñānānu-mitena śabdādijñanāntareṇa ātmānumāne'dhikānupraveśakṛtaṃ cakrakam | hetuprakāśa eva na saṃbhavatīti asaṃbhavaḥ | naca ātmani nirbhāsamāne vyavadhānalavo'pi saṃvedyate iti anubhavavirodhaḥ | anyatra iti, athavā pratyakṣasādhana evendriyadhiyaḥ kalpanāvirahaḥ iti | jitaṃ jaḍaiḥ ityādi | arthajñānaṃ ca nāma buddhisādhanaṃ pratyeti, na buddhimiti ślāghanīyaprajñaḥ iti | apratyakṣopalambhasya na arthadṛṣṭiḥ | nahi viṣayasattayā viṣayopalambhaḥ, kiṃ hi tarhi, tadupalambhasattayā | sā ca apramāṇikā | sattānibandhanān vyavahārī uparuṇaddhi, tadaprasiddhau viṣayasya aprasiddhiḥ-ityastaṃgataṃ viśvaṃ syāt | upalabhate saṃvedanamanyena iti cet ityādi, tat na tāvadayaṃ puruṣaḥ kaṃcidarthaṃ pratyeti upalambhaniṣṭhāṃ pratīkṣamāṇaḥ, naca sā astītyādi viniścayavārtikādipradeśeṣu | nanu na kārikāyāṃ jīvadgrahaṇamasti, tat kathaṃ vṛttāvuktaṃ jīvatāmiti | etadāśaṅkya āha jīvatvākṣipte iti | (page 104) jñānaṃ kriyā ca jīvatāṃ jīvanam iti pūrvasūtrārthaparyālocanādevaṃ labhyate | tacca vispaṣṭīkaraṇārthaṃ vṛttau vyākhyātamityarthaḥ | tat iti jīvatvavyavahārasya nibandhanaṃ nimittam | yato jñānakriyāsaṃbandhaḥ, ato jīvannayamityevaṃbhūtanirbhāsopakramo jānāti karotyayamiti vyavahāraḥ, so'pi jānāmi karomītyatra bhavan anyadehāṃśaṃ svadehamiva kurvannahantā- paramārtha eva | nanu jīvanaṃ jñānakriye eva iti pūrvamuktam, tacca anena ākṣepanibandhanabhāvavyavahāreṇa virudhyate tasya bhedamūlatvāt | satyaṃ, kintu jīvatīti prāṇān dhārayatītyarthe jñānakriye antarlīne; yadi vā jīvatva- śabdena jīvanavyavahāra eva ucyate | jīvatyayamiti hi vyavahāre kuta iti praśne jānāti karoti yata iti uttaramāhuḥ, tathā jānāti karotyayamiti vyavahāre kuta iti paryanuyoge yato jīvatīti āhuḥ | parasparāvinābhāvāttu pūrvamuktaṃ jīvanaṃ jñānakriye eveti | abhede'pi vā vikalpoparacitastāvadasti bhedaḥ, jīvatīti hi anyo vikalpaḥ, anyaśca jānāti karoti iti | tadvyāvṛttibhedopakalpitabhedatvāntar- nibandhanatā tādātmye'pi yuktā saugatamate iva ākārayogasya pramitinibandhanatā | yathoktaṃ tadvaśāttadvyavasthānāt------| iti | nanu jñānaṃ kriyā ca iti sūtraṃ, tadullaṅghya vṛttau kriyā kasmāt pūrvaṃ vyākhyāyate ityāha kriyā ca iti | caḥ pūrvapakṣaṃ sūcayati | kāyaspandarūpatvaṃ prāptā satī tasya kriyāvataḥ pramātuḥ svātmani prasiddhā, yat pramātṛvyatiriktasya ca pramātrantarasya dārśanaspārśanasphuṭa- pratyakṣāvaseyeti nirvivādasiddhā, ato'tra aiśvaryaprasādhakahetvabhidhāna- prasaṅge saiva pūrvamupādeyā hetoravivādasiddhasya upādānayogyatvā- danyathā sādhyasamatvānavasthādidūṣaṇayogāt | parapramātari (page 105) ca dharmiṇi yadaiśvaryaṃ sādhyaṃ, tatra svātmana iva parapramāturdharmiṇaḥ sarvātmagataiśvaryānumāpakapramātrapekṣayā ahamitisvaprakāśatvābhāve dharmyasiddhatārakṣaṇārthaṃ kriyayaiva siddhiḥ kartavyā | tadanena utkarṣadvayena vṛttau kriyā pūrvaṃ vyākhyātā | tarhi sūtre'pi evaṃ kasmāt noktamityāśaṅkya āha paravāgvṛttyādikā iti | sā hi kriyā mūlabhūmau saṃvedanameva avalambate vimarśarūpatvāt | vimarśasya ca saṃvedanāvalambitvāt śabdanarūpatāsvīkāreṇa vimarśarūpatābhidhānāya vākpadamupāttam | tathāhi avyatiriktaprakāśasya yā svātmani viśrāntirahamiti anullikhitapratiyogikalpanatadāropaṇatadapasāraṇādikā, sā parā pūrṇā sarvasya svarūpaparamārtharakṣaṇena pālanena sarvotkṛṣṭā ca vāgrūpā vṛttirvimarśakriyā | ullikhitamapi idaṃbhāgamahaṃbhāvagrastatayā praroha- rahitamāsūtrayantī paśyantī ahamidamiti | tameva ahaṃbhāvādākarṣantī madhyamā ahamidaṃ jānāmi karomīti | tathaiva paraṃ prati jijñāpayiṣuḥ prāṇe sphuṭībhūtā vaikharī, śarīre tu spandanarūpā kriyā | iyati ca sarvatra vimarśarūpataiva anugatā | calāmi śiraścālayāmītyevaṃ bhūtavimarśasā- raiva hi śarīre tadavyayave ca kriyā | aparispandarūpāpi tiṣṭhāmītyādikā kriyā kartari kramikatāparāmarśaparamārthaiva | tata eva sā jaḍajalaśilādigatacalana- sthānādikriyāto vilakṣaṇākārā | jaḍagatāpi tu kriyā jaḍasya svātmaniṣṭhatānupapatteryanniṣṭhā tatpramātṛsaṃvinniṣṭhaiva jñānaśaktirūpamūle ahamityātmani idaṃbhāvasyāpi calatītyātmano viśrāntatvāditi sarvā kriyā vimarśarūpeti | vṛttau ca ayamarthaḥ pūrvāvasthā- saṃbhavasūcakacvipratyayaprayogeṇa svīkṛtaḥ ṭīkākāreṇa vyākhyātaḥ, sautraśca kramo vyākhyātaḥ | yata eva jñānasyaiva kriyā pucchabhūtā, jñānaṃ ca pramāturapṛthagbhūtaṃ, saṃvedya- (page 106) bhedātkalpitabhedam, tata eva svabhāvaheturayaṃ vastutaḥ, na kāryahetuḥ | vitatasya srotasa iva aṃśamātrarūpaṃ hi vyāpārātmakaṃ spandanam | svabhāvahetuśca sarvo mohavaśāropitāpāramārthikarūpāntaraparākaraṇamātraparyavasita iti vyavahārasādhaka eva abhidhīyate, natu aprasiddhaprasādhanarūpa iti vāstavaṃ svaprakāśatvaṃ jñānasya pramātustadaiśvaryasya ca maulikaṃ na vighaṭate iti atra granthakārasya āśayaḥ | nanu kriyayā yadi dharmī cikīrṣitaḥ paraḥ pramātā anumīyate, hetubhāgaśca jñānātmā; tadā vedyarūpatvena pramāturjñānasya ca idantāparāmṛśyatvena jaḍatāprasaktirityāśaṅkya āha pramātṛtā ca iti | pramātṛtā saṃvidrūpatā, yayā caitraḥ pramātāḥ maitraḥ pramāteti vyavahāraḥ | sā ca yādṛśī svātmani prakāśitā ahamityananyāpekṣaprakāśa- jīvitocitavimarśā, tata eva idantāvimarśāsahiṣṇuḥ; tādṛśyeva anumānena anumātuṃ yuktā | nahi anyena vyāptiranyacca anumīyate, svaprakāśarūpeṇaiva ca vyāptiḥ | nanu ayaṃ caitraḥ pramātā, idamasya jñānam, ayamahaṃ pramātā, mamedaṃ jñānamiti idantāpratibhāso vikalpe tāvat dṛṣṭaḥ, vikalparūpaṃ vyāptivikalpamūlaṃ ca anumānam, tat kathaṃ na tatra anayoridantayā pratibhāsa ityāśaṅkya āha nahi vikalpaḥ iti, svayaṃ yatsvarūpaparikalpito yaḥ svabhāvaḥ pramāturahamityanavacchinnaprakāśasvātantryātmā, jñānasya ca vedyonmukhatvāvacchinnaprakāśasvācchandyalakṣaṇaḥ; sa yasmāt naiva vikalpe prakāśate, apitu śarīraprāṇādyupādhisaṃvṛta eva pramāturnīlādiprameyā- kārapracchanna eva ca jñānasya svabhāvo bhāti, tasmāt pramātṛtā na vedyatāmāpadyate iti saṃgatiḥ | nanu evaṃ tarhi pramātṛtā anumīyate, jñānaṃ ca anumīyate iti katham | yat kila anayoḥ prātisvikaṃ (page 107) vapuḥ, tadanumānavikalpe na bhātyeva yacca bhāti, tat pratyuta tadāvaraṇarūpaṃ śarīrādi nīlādi vā | naca tatra kiñcidanumānena kṛtya pratyakṣādināpi siddhatvāt | naca tatra animitatvaṃ saṃvedyate | api ca sarveṣāṃ pramātṝṇāmaiśvaryaṃ jñānakriyāyogādanumīyate iti prakṛtamiha | tatra kriyāviśeṣāṇāṃ bhedāt dharmiṇo'pi ātmāno bahava iti tanniṣṭhamai- śvaryamapi bhidyeteti kathamekeśvarasiddhiriti śaṅkāṃ parākartumāha tathāvidha evaca iti | na śarīrādi pramātṛrūpamanumīyate, nāpi jñānarūpaṃ nīlādi; apitu yādṛgeva pramāturjñānasya ca svabhāvaḥ svātmani ahamiti svaprakāśatayā vimṛṣṭaḥ, tathāvidha eva viṣayīkriyate'numānena idantāgrāhiṇāpi | nanu idantāhantayoḥ pāratantryasvātantryarūpayorvirodhāt kathametadityāha ahantā iti | ahamiti avyayamavyatirikte prakāśe vartate, tasya bhāvo'hamitivimarśasvarūpamahantā | sa eva prakāśasya svabhāvo nijaṃ lakṣaṇamaprakāśāt bhedakaṃ tena yadvyavadhānaṃ tenedaṃ saṃvedanamiti anumānasaṃvedanānantaramavaśyaṃbhāvitvena ahantāviśrāntaṃ vedanaṃ hi utpadyate | yato hi ayaṃ karoti jānāti ca, tataḥ saṃvedanamasya karomi jānāmyahamityetadrūpavimarśocitam | etacca sarvamahaṃ jānāmi, matprakāśaviśrāntaṃ matprakāśavimarśamātramayamiti paryante'pi anumātā ahaṃprakāśavimarśamayatvena bhāti,-ityevaṃ pāryantikaṃ yat pratiṣṭhitaṃ rūpaṃ, tat svaprakāśameva prakāśitaṃ bhavati | nanu madhye yatsaṃvedanasya idantayā saṃvedyatvaṃ, tasya pāryantikamahantāviśrāntitvaṃ viruddham | nahi madhye nīlaṃ pītatāyāṃ viśrāmyatītyucitam | etatpariharati svātmano'pi iti | etadeva svātantryaṃ yadatidurghaṭakāritvam | durghaṭaṃ ca tat niyatiśaktikṛtādeva māyādaśāyāṃ (page 108) virodhāt | svātantryapāratantrye ca ativiruddhe api anyonyamatirodadhatī api anuttarasvātantryāt parameśvaro yojayati īśvara ātmā ityādivikalpasṛṣṭau | tathāhi tatra idantatāṃśayogāt bhāvyatvapūjyatvopadeśyatvādyupapattiḥ; anācchāditāhantāṃśayogācca pāramārthikatadrūpaprāptiriti vakṣyate svātantryāmuktamātmānaṃ svātantryādadvayātmanaḥ | prabhurīśādisaṃkalpairnirmāya vyavahārayet || (1 | 47) iti | evaṃca iti | vakṣyamāṇāduktācca svātantryapāratantryasaṃghaṭanopapattilakṣaṇāt nyāyāt paraśarīre jñānaṃ pramātṛrūpaṃ ca anumīyamānaṃ prārambhe idantāviṣayīkṛtaṃ yadyapi, tathāpi paryante svaprakāśameva siddhaṃ bhavati; natu sādhyamiti saṃbhāvyate; yata ādisiddhaṃ pramāṇāntarairasādhyaṃ; kriyayā ca saha vyāptigrahaṇakāle anumānakālāt pūrvasiddhaṃ, caitanyasvabhāvaṃ yadanusandhānaṃ nīlādijaḍapratiṣṭhātmakamahamitirūpaṃ, tadeva prādhānyena rūpaṃ yasya pramātustatsvabhāvaṃ tat | etacca vṛttau siddha eva natu sādhyaḥ ityanena darśitam | sidhyati ityapi vṛttau svaprakāśatāṃśaprādhānyāya uktam | anumānaṃ hi atra vidyutprabhānyāyena madhye paramidantāṃ bhāsayati mūle vyāptigrahaṇāvasare paryante ca anumitapratipattipratiṣṭhākāle ahamityatraiva viśrāntatvāt | yathāhi nīlādyapi prameyaṃ pramātaryeva viśrāmyati, tathā anumānaprameyamapīti | tatra asāvidantāṃśo'numātṛgatāyāmahantāyāmeva līnaḥ | dharmibhedo'pi idantārūpatvāt saṃvinmātra eva viśrāmyati, ahantābhāgastu na ahantāntarāt bhidyate saṃvedanasya deśakālābhyāṃ vedyarūpatayā saṃvedana eva nimagnābhyāṃ bhettumaśakyatvāt saṃvedanasya ca saṃvedanāntarāt svarūpabhede sati asaṃvedanatāprasaṅgāt | nīlasyāpi nīlāntarāt (page 109) nīlābhāsena na bhedo nīlābhāsasya traikālyatrailokyayorekatvāt | tatra tu ābhāsāntareṇa deśakālādinā bhedaḥ, nirābhāse tu saṃvedane na ābhāsāntaravyāmiśraṇaṃ miśrīkāryatve saṃvidantarāpekṣāyāṃ saṃvedyatvasaṃvedanatvāyogāt | savedyatve'pi saṃvidviśrāntatvameveti abhinnameva saṃvittatvaṃ paramārthataḥ siddhyati | anyasyāpi anumāturevameva | dhūmādapi hi anagnivyāvṛttimātraṃ sidhyat pāramārthikaparvatakāntāra- mahānasaprabhṛtidharmibhedavaśāt bhidyatāṃ nāma, iha tu dharmiṇo'pi śarīrādeḥ svato na kiṃcit pāramārthikaṃ vapurasti saṃvedanamātraviśrānta- tvāt; kevalaṃ svaśaktyaiva tatsaṃvedanaṃ vicitravedyāvabhāsamullāsayat dharmyādikalpanāmapi na asatyāṃ darśayati aparasṛṣṭivaditi madhyavartībhavannapi ayamanumānavyavahāro na abhedaṃ bādhate | sarvo hi ayaṃ pramāṇakṛto bhedavyavahāraḥ paramārthasaṃvedane eva viśrāmyati | yathāca dikkālākāśasāmānyādi naiyāyikaistalliṅgānāṃ pūrvāparacirakṣi- praśabdābhidhānapratyayābhedāt iti------nāmaviśeṣāt ekamiti sādhitaṃ, tathā ātmaliṅgānāṃ jñānakriyādīnāmapi aviśeṣāt kiṃ na aikyam, vyavasthā ca digādiṣvapi dṛṣṭā, aupādhikatā ca ātmanyapi na na susamartheti siddhamīśvara eka eveti | saugatānāmapi anumitamapoharūpamavastu pūrva- dṛṣṭasvalakṣaṇarūpatāvyavasāyaviśrāntameva arthakriyārthināmarthanīyaṃ pravartakaṃ ca bhavati | teṣāṃ tu etat svalakṣaṇātmakaniraṃśavastuvādināṃ samarthayitumaśakyaṃ girivartino'dṛṣṭatvādanadhyavaseyatvāt mahānasavartinaśca tato'nyatvāt | asmākaṃ tu vahnyābhāsa eva vastu ca ekaśca sarvatreti na doṣaḥ | tadvat prakṛte'pi anumitamahamiti yadātma svalakṣaṇaṃ svatantraṃ, tadrūpādhyavasāyenaiva paraḥ pramātā anumito bhavati; vyavahārasādhaneṣu ca pramāṇeṣu maulikapramāṇasiddha- (page 110) mevarūpaṃ prapatati | tadihāpi maulikaṃ svaprakāśatvameva vijṛmbhate | parasya aikyopapādanādanumātṛrūpapramātṛvyatiriktāni pramātrantarāṇi paramārthata ekarūpāṇīti uktam | vivṛtau ca pramātṛjñānadvayopakrame'pi ekatarābhidhānaṃ vastuta ekarūpatāṃ pratipādayitum | jñānamiti hi jñātṛtaiva uktā | paratra anumeyamānā jñātṛtā pramātṛrūpatvamiti yāvat | athavā evaṃceti vākyena pramātṛdṛṣṭāntena jñānasyaiva etadrūpamuktamiti dvayasyaiva upakrāntasya abhidhānaṃ dharmimukhena dharmamukhena ca tadeva rūpaṃ nirūpayitum | nanu yadi ātmā īśvaraḥ, sarvaḥ sarvajño na kasmāt | sarva iti yadi pramātṛbhedāśayena uktiḥ, tadasat pramātṛbhedasya apāramārthikatvāt | kevalaṃ svātantryaśaktyaiva tadbhedāvabhāsanam, ekastu pramātā śivādisthāvarāntaḥ, saca sarvajña eveti | etadāha sarvapramātṝṇām iti vastutaḥ saṃvidabhedāt | taduktaṃ śrīparameṣṭhipādaiḥ śivadṛṣṭau ghaṭo madātmanā vetti vedmyahaṃ ca ghaṭātmanā | sadāśivātmanā vedmi sa vā vetti madātmanā || iti uktvā nānābhāvaiḥ svamātmānaṃ jānannāste svayaṃ śivaḥ | (5 | 109) iti | tata eva ca ādisiddhatāsamarthanāvasare yaduktaṃ rāmāvataraṇakāle nāhaṃ babhūvetyatrāpi pramātrantarasaṃvedanātmanā vaktaiva tatkālānubhaviteti, tadidānīmayatnaghaṭitamiti | yattu tatra sārvajñyasamarthanārthamuktaṃ sarva eva hi sarvajñamanaḥsaṃkalpanāvaśāt | sarvabhāvagrahaṇatāyogyatvādvā kramasthiteḥ || pratyakṣādyairupāyairvā nirupāyatayāpivā | (5 | 103) (page 111) iti, tat māyāpade'pi | iha tu paramārthavicāre śivaikātmakatvameveti tadupekṣitaṃ guruṇā | saṃkṣepeṇa vastvabhidhānaṃ na uktivaicitryapoṣaṇāmā- traphalam, apitu adhikāriviśeṣaṃ tīvraśaktipātaṃ śaradabhrabhaṅgībhraśyan- mohāvaraṇamanupayogipūrvapakṣopakṣepapratikṣepavistaramanugrahītumiti darśayati etāvataiva iti | īśvaratvapradarśanaṃ tadvyavahārasiddhinibandhanaṃ pramāṇaṃ, tato yā pratipattirīśvaratāvimarśarūpā pramātmikā, tasyā dārḍhyaṃ paravikalpairbādhakābhāsairunmūlayitumaśakyatvaṃ, tato hetorīśvarapratyabhijñākṛto'bhyudayo jīvanmuktivibhūtilābhalakṣaṇaḥ śrotṝṇāṃ bhavatīti granthakārasya tatpratyabhijñopapādanātmakamabhīṣṭaṃ saṃpannameva | nanu evaṃ samāptaṃ śāstramiti uttaragranthena kimityāśaṅya āha atimātra iti | ye mandaśaktipātāsteṣāṃ sātiśayaṃ prarūḍho māyākṛtastrividhaḥ svātmasaṃkocavedyabhedasukṛtaduṣkṛtāvabhāsalakṣaṇo malaḥ, tata eva pratipadamasāvunmūlanīyaḥ | anyathā hi ya eva aṃśaḥ śṛṅgagrāhikayā na nirmūlitaḥ, sa eva svayaṃ vā paraprabodhanayā vā prabudhya dūṣayedeva īśvaratāniścayamasya | yathoktaṃ śrībhaṭṭanārāya- ṇena namaste bhavasaṃbhrāntabhrāntimudbhāvya bhindate | (71) iti | tasya iti karmaṇi ca kartari śleṣeṇa ṣaṣṭhī | yaḥ svaparayorahaṃmātrapratye- yatayā nirbhāsanayogyo'ta eva sa māyāśaktitirohitairmūkhairvimanyate uktarūpavirūddhena rūpeṇa abhimanyate, sa evaca īśvaro vipratipadyate tasyaiva sarvatra kartṛtvāt | ubhayatra māyāśaktikṛtamāvaraṇāvabhāsanaṃ hetuḥ | yat śivadṛṣṭiḥ vāditvaprativāditve kasmāccettasya tatsthiteḥ | (3 | 76) iti | evam iti vakṣyamāṇapūrvapakṣarūpatayā | upāṃśu saṃkṣepeṇa (page 112) ūrdhvamādau hanyate gamyate ṭaṅkyate ca artho yeneti upoddhāta iti śivam || atriguptakulotpannaśarīrādhārasaṅgataḥ | īśvarapratyabhijñāyāmupoddhātaṃ vyapāvṛṇot || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmīśvarapratyabhijñ āvivṛtivimarśinyāmupoddhātavimarśaḥ prathamaḥ || 1 || atha dvitīyo vimarśaḥ | ānandamamṛtapūrṇaṃ sāmanase parapade paraṃ satyam | ghaṭitānuttaradṛḍhatamanirūḍhibhājaṃ śivaṃ vande || ātmana eva sadbhāve ye vipratipannāḥ, ta eva kathaṃ tasya aiśvaryamupagaccheyu- riti ta eva iha mūlavipakṣāḥ | tatra laukāyatikāḥ svapakṣasthāpanāvihīnāḥ parapakṣamapi kathaṃ dūṣayeyuḥ pramāṇādiprakriyāmaryādānupraveśena taddūṣaṇāt, tadanupraveśe tu cārvākatāhāniriti saugatā eva iha pūrvapakṣavādinaḥ | ye hi ātmānamupayanti anekamanīśvaraṃ ca ekaṃ vā channaiśvaryam, te tāvat na atyantāya iha dūraṃ sphuṭitāḥ | asādhāraṇena dharmeṇa dharmiṇo'ṅgīkaraṇe anaṅgīkṛtadharmābhyupagamanā hi sughaṭāḥ, natu sarvathānupagame iti saugatīyameva pūrvapakṣaṃ nanu svalakṣaṇābhāsaṃ-------| ityādinā ------------tena kartāpi kalpitaḥ || ityantena ślokaikādaśakena āha | tathāca vakṣyati taddarśanāpekṣayaiva ayamākṣepaḥ iti | (page 113) tatra ślokadvayena pratyakṣātmavādī dṛśyānupalabdhyā nirākriyate, anumeyātmavādī tu smṛtyanusandhānāderanyathāsiddhatāṃ vadatā trayeṇa, jñānādīnāṃ guṇatvāt guṇisiddhirityapi vadannekeneti iyatā ātmani dharmiṇi nirākṛte jñānakriyāsaṃbandhalakṣaṇamaiśvaryavyavahārasādhanaṃ hetuṃ nirākartuṃ jñānasvarūpaṃ paramate ślokadvayena anupapannamāvedyate, kriyāsaṃbandhastu sādhakābhāvāt bādhakayogācca na kvacidupapadyate, tat na ātmana aiśvaryamiti trayeṇeti saṃgatitātparyam | ātmanaḥ ityādinā dharmiṇaṃ hetuṃ vyavahāryatvena sādhyaṃ ca bruvatā padatrayeṇa siddhāntimataṃ pūrvapakṣavādī dūṣaṇāya saṃkṣepeṇa anubhāṣate | ātmaiva tu ityādinā pūrvapakṣī svamataṃ sārdhaślokoktaṃ saṃkṣipya darśayati | tuśabdaḥ svapakṣasya viśeṣaṃ dyotayannupapannatāṃ dhvanayan siddhāntimatasya dūṣyamāṇatvaṃ sūcayati | siddhāntī khalu anupalabdherasiddhatāṃ brūyādityāśaṅkya yamardhaślokaṃ brūte, tasya arthaṃ saṃkṣepeṇa āha ahaṃpratyayenāpi ityādinā | ādiśabdena indriyaprāṇajñānādisaṃtānasya saṃgrahaḥ | ityāha iti etadvastu ślokadvayena āhetyarthaḥ | katham | ākṣipan ākṣepeṇa lakṣitā vacanakriyā iyamiti yāvat | anena nanuśabdasya ākṣepadyotakatā vyākhyātā | ākṣepeṇa ca pūrvapakṣī yuktividagdhaṃmanyatākrāntahṛdayo'tra vipratipanno yatnena svābhiniveśāt saujanyāṅgīkṛtaparopakāraprāvaṇyena siddhāntinā nivartyate iti sūcayannajñasasaṃśayau daṇḍāpūpikayaiva iha vyutpādyete iti darśayati nanu svalakṣaṇābhāsaṃ jñānamekaṃ paraṃ punaḥ | sābhilāpaṃ vikalpākhyaṃ bahudhā nāpi taddvayam || 1 || (page 114) nityasya kasyaciddraṣṭustasyātrānavabhāsataḥ | ahaṃpratītirapyeṣā śarīrādyavasāyinī || 2 || svamātmā ātmīyameva vā lakṣaṇaṃ yasyeti svarūpeṇa tadupādhibhyāṃ ca deśakālābhyāṃ yat sarvathaiva saṃkucitaṃ samānabhinnādyākārairna tadgrāhyaṃ kathaṃcana | bhedānāṃ bahubhedānāṃ tatraikasminnayogataḥ || tadūpaṃ sarvato bhinnaṃ--------------| iti -----------------------pratipādikā | na śrutiḥ kalpanā vāpi sāmānyenaiva vṛttitaḥ || iti svasāmarthyotthanirvikalpakajñānaikalakṣaṇīyamuktam, tadābhāsate pratibhāsate yasmin sati, tasya vā ābhāsaśchāyārūpa ākāro yasmin jñāne; tadekam | jātāvekavacanam | rāśyabhiprāyeṇa ca ekaśabdaḥ, tena svalakṣaṇapratibhāsāni nirākāravādimate, svalakṣaṇākārāṇi sākāravādi- mate jñānānīti ako'yamavikalpakarāśiḥ | ekaśabdena vā avikalpakajñānasya viṣayabhedakṛtaṃ bhedaṃ muktvā vikalpavat svarūpaniṣṭho'vāntarajātyutthā- pako bhedo nāstītyucyate | tatraiva hi viṣaye smṛtirūpo vikalpo'nyathā, utprekṣārūpaśca anyatheti adhyavasāyaviṣayābhede'pi svarūpagatameva vikalpasya vacitryam | anubhavastu nīle na kaścit prakārāntareṇa ṛte tatpratibhāsatvāt tadākāratvāt vā | ekaśabdo vā anyavācī, ekaṃ kiñciditi yāvat | madhyamapakṣastu ṭīkākṛtā sūtre yojitaḥ | paramiti anyat, anubhavottarakālabhāvi ca tadupajīvitvāt sarvavikalpānām | abhilapyate ābhimukhyena viṣayiviṣayaparavaśatātyāgena bodhasvātantrye śabdena ca viṣayasya (page 115) tādātmyāpādanena vyaktatayā pramātṛsātkāraparyantatayā ucyate parāmṛśyate yena, so'bhilāpaḥ āntaraśabdalakṣaṇaḥ saṃjalpaḥ | yadāhurbhartṛharipādāḥ so'yamityabhisaṃbandhādrūpamekīkṛtaṃ yadā | śabdasyārthena taṃ śabdamabhijalpaṃ pracakṣate || ( vā. 2 | 130) iti | tena saha vartate iti | anena so'yamitisaṃbandhātmakasaṃketavyutpattikāla- vyavahārakālānugāmitvaṃ viṣayasya vadatā sāmānyaviṣayatvaṃ darśitam | bahudhātve ca avāntarajātibhedakṛte yuktiḥ sūcitā | sa ityanusandhāne smṛtiḥ, so'yamityanuvedhe pratyabhijñā, sa ivāyamityanurodhe utprekṣā, sa evāyamityanuyoge vyavacchedaḥ,-ityādayo vikalpabhedā abhilāpabhedamūlā eva | smṛtyutprekṣādeśca avāntarajātibhedayoge'pi vikalpa- lakṣaṇamahāsāmānyayoga ityapi sābhilāpaśabdena sūcitam | tṛtīyaśca eṣa pakṣo vivṛtikṛtā sphuṭīkṛtaḥ | apiśabdo bhinnakramaḥ | dvayamapi tat na nityasya kasyacit draṣṭṛśabdavācyasya parairupagatasya saṃbandhitvena yuktam | tasya nityasya atra jñānadvaye bhāsamāne sati atra dvaye ādhāratayā ca pareṇa svaprakāśatābhyupagataprakāśabhāvayogyasyāpi aprakāśanāt, tasyeti vā jñānadvayasya atra ātmani ādhāre anavabhāsāt svatantratayaiva tat jñānadvayaṃ bhāti, natu kvacit nitye āśritaṃ sadityarthaḥ | nanu ahaṃ ghaṭaṃ jānāmīti ghaṭavat tajjñānavat taddharmā ātmā ahamiti bhātyeveti anupalambho'siddhaḥ | ucyate | eṣa tāvadvikalpo na avaśyaṃ viṣayatathātvamā- viṣkurute, bhavatu vā pramāṇaṃ, tathāpi atra kṛśādisāmānādhikaraṇyaṃ cet bhāti kṛśo'haṃ jānāmīti, taccharīrameva itthaṃ jñānena saha ekasāmagryadhīnatayā adhyavasīyamānatvena pratibhāsate | athāpi (page 116) śarīrātiriktaṃ, tadapi jñānasaṃtānamātramatra vane vṛkṣa iti yatheti apiśabdārthaḥ | ṭīkākāro vikalpamādau vyācaṣṭe | tadapekṣamavikalpasya pramāṇādirūpamiti parakīyamatamāgūrya ucitavikalpajananāt nīlāṃśe pramāṇamavikalpakaṃ tadabhāvāt pramāṇaṃ na bhavati, kṣaṇikatvāṃśe nīlāvyatirekiṇi gṛhīte'pi tadanucitavikalpasaṃpādanāt tu apramāṇaṃ sthiratvādyaṃśa iti hi paro manyate | grahaṇakavākye ca vivṛtigate yadavikalpakaṃ paṭhitam, tatra avaśyaṃ niṣedhyatvena pūrvaṃ vikalpo vyākhyeyaḥ | vikalpaka iti kartṛpratyayena vikalpajñānasyaiva svātantryeṇa kartṛtāropaṇāt vikalpakatvamiti vadan vikalpotthāpako'nyaḥ pramātāstīti saṃbhāvanāṃ parasya parāsyati | sakalaṃ kālaṃ tadavinābhāvāt kālopalakṣitaṃ ca deśadharmāntaraṃ ca yat gacchati, tato na vyāvartate, tādṛśaṃ yadapoharūpaṃ jñānākāramātramanan- tarbahīrūpaṃ vā āropitanīlarūpamabhimananamātropapāditaśarīraṃ vā tata eva niḥsvarūpeṇa avaṣṭambhāyoge kramākramāyoge deśasaṃkocābhāvāt vyāpakatvena kālasaṃkocābhāvāt nityatvena vyāvṛttyayogakṛtācca dharmasaṃkocavailyāt vyaktyanuyāyitvena adhyavasīyamānaṃ sāmānyam, tadeva svalakṣaṇaparāmarśavandhyatvāt tanmātram | tat pratibhāsate grāhyatvena yasmin, tat vikalpakamiti viṣayo'sya nirdiṣṭaḥ | yataśca asya evaṃvidho viṣayaḥ, tato'yaṃ vikalpaḥ śabdasaṃbandhinaṃ vyavahāraṃ śabdābhijalpyamānatāṃ sahate | sā hi na jñānasya vikalpātmano'pi svātmani svalakṣaṇasvabhāve svasaṃvedanagrāhye śabdyamānatvāyogāt, yadāha sukhādīnāṃ------svasaṃvedanamavikalpakam | aśakyasamayo hyātmā sukhādīnāmananyabhāk | (page 117) iti, apitu viṣayasyaiva; tasyāpi na svalakṣaṇasya deśakāla dharmasaṃkucite tatra saṃketasya kartumaśakyatvāt vyavahārakālaparyantamasaṃbhavena anupayogāccā | tat nīlacchāyāyā anīlavyāvṛtterapoharūpāyā eva vikalpanasahiṣṇutvena saṃketakaraṇayogyāyā vyavahārakālānugāminyāśca sā yuktā | tātkālikam iti tasminneva kāle bhavaṃ na kālāntaramanuvartate | ataḥ saṃketavyutpatteryaḥ kālo dṛṣṭvā vikalpanaṃ śabdasaṃketanamityevaṃrūpastaṃ na spṛśati | tameva yo na spṛśati, sa vyavahārakālaṃ spṛśatīti kā saṃbhāvanā | tadevamanupapadyamānasaṃketaṃ vacasā uktaṃ gamyamānatvena anupayujyamānasaṃketamupari sphuṭamiti deśaniyataṃ vyāvṛttiniyataṃ ceti deśāntaradharmāntarānugamanāyogyatvādapi anupayujyamānasaṃketaṃ yadi īdṛk svalakṣaṇaṃ tadābhāsaṃ tadākāratvena tadekasāmagryadhīnatayā tajjanyatvena tannirbhāsyatvena vā tadābhāsyate sākṣātkriyate yena tat tathā | svalakṣaṇaviṣayamityeva spaṣṭaṃ kasmāt noktamityāśaṅkya āha vikalpe'pi iti | tenāpi svalakṣaṇamadhyavasīyate pravṛttiprāptyādivyavahārāt | anubhavarūpastu asau svalakṣaṇena bhavati yo hi bhavanneva tat svalakṣaṇamanukaroti anukurvanneva ca bhavati | ------arthasya sāmarthyena samudbhavāt | iti nyāyena nirākāratāyāṃ tatrānubhavamātreṇa jñānasya sadṛśātmanaḥ | bhāvyaṃ tenātmanā yena pratikarma vibhajyate || iti nītyā sākāratāyāmasau bodho'nubhavatīti ucyate | tathāca viniścaye yo jñānapratibhāsamātmano'nvayavyatirekāvanukārayatīti anubhavasya anukartṛtvamuktam | naca evaṃ vikalpaḥ | ata eva (page 118) iti anubhavarūpatvena yadarthasāmarthyodbhavatvamākṣiptam, tata eva sphuṭo deśakālākāraniyato'tra artho bhāti | nanu evaṃ jñānamityukte nīlapītādijñānabhedo na kaściditi bodharūpa ātmaiva ayamukto bhavati sūtravṛttyorityāśaṅkāṃ śamayati tasya ca iti | bahudhā iti vyācaṣṭe, vikalpasya tu iti, natu viṣayabhedena iti tasya nirviṣayatvādadhyavaseya- viṣayābhede'pi smaraṇotprekṣādīnāṃ svarūpeṇaiva vaicitryādityāśayaḥ | tathāca iti pātañjalaṃ mataṃ saṃvādakatvena upanyasyati | vikalpāt iti vikalpaviśeṣāditi bhāvaḥ | bhede'pi abhedasya abhede'pi bhedasya yā vikalpanā, sā tatra vikalpa ityuktā | smṛtistu pūrvānubhūtāvabhāsarūpā buddhivṛttiḥ | tathāhi sūtre śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ | (yo. sū. 1 | 9) anubhūtaviṣayāsaṃpramoṣaḥ smṛtiḥ | (yo. sū. 1 | 11) iti | nanu evaṃ bhavatā tarhi vikalpanaiva smṛteḥ kathamuktetyāśaṅkya āha vācaka iti | vācakena sāmānyātmanā āntareṇa śabdanena, natu svalakṣaṇarūpeṇa saṃketayitumaśakyena, saṃsargaḥ śavalīkaraṇena ekajñānāveśastatra yogyo'rtho'nugāmitvena avasturūpo'pi arthatvena adhyavasīyamānastasya atr pratibhāsa ityetadeva lakṣaṇaṃ vikalpasya, śabdajñānānupātīti tu vikalpaviśeṣasya kalpanāparaparyāyasya lakṣaṇamiti abhiprāyaśeṣaḥ | prāgeva iti lakṣyanirdeśāt pūrvamityarthaḥ | nanu yadi eṣa vikalpānubhavayorbhedaḥ, tarhi dvayasyāpi jñānatvamekaṃ rūpaṃ kuta iti | āha ubhayamapi evam iti anena prakāreṇa bodharūpamiti | etat vastu agre siddhāntinā madīyapakṣamanubhāṣamāṇena vakṣyate dṛk svabhāsaiva---------------------| (1 | 18) (page 119) ityatra | tat tasmādubhayamapi jñānamiti padayojanā | etaduktaṃ bhavati- avāntarabhede'pi anayoḥ svasyaiva prakāśaḥ svasya prakāśa eva sva eva asya prakāśo na paraḥ, svaśca asya prakāśa eveti yat bodhalakṣaṇaṃ siddhāntino'pi abhimataṃ, tadastyeveti dvayorapi jñānatvaṃ yuktam | tadeva tarhi ātmā bhaviṣyatīti | āha tat ca iti | ubhayaṃ nirvikalpakaṃ svaviṣayamātramiti, viṣayaśca ananuyāyīti pratikṣaṇaṃ vibhinnalakṣaṇa iti | tadapi asthiram, tathā vikalpakamapi adhyavaseyaṃ viṣayabhedāt | tathā sa ityayamityādyabhilāpabhedāt nīlapītādiviṣayaṃ bhinnam, ekasthiranīlādhyavasāyyapi pratikṣaṇaṃ bhedāt bhinnamiti ubhayathāpi parasaṃmataṃ nityādidharmayogitvamātmalakṣaṇaṃ nāsti | dvitīyasya ca iti | ubhayasyāpi bhinnabhinnasvabhāvatvaṃ tāvadekaṃ rūpaṃ tatastu dvitīyo bhavet yadi abhinnasvabhāvo bodho bhavedityāśayena tṛtīyasyeti vaktavye dvitīyasyeti uktam | bodhātiriktasya iti vṛttiṃ vyākhyātuṃ jñānaikajātīyatayā vā vikalpāvikalpasaṃcaya eko rāśirityabhipretya dvitīyasyeti | jñātuḥ iti jñānātiriktasya svānubhava ityanena dṛśyatvasaṃbhāvanamāha | tasya iti ātmano'nupalabdheḥ, tasyeti vā ubhayasya anyasaṃbandhitayā anupalabdhiriti vṛttiyojanā | jñeyarūpaḥ iti , natu pramāṇāviṣayatopanatajñātṛrūpo'rthaḥ kaściditi atra tātparyaṃ jñeyaśabdasya, natu jaḍaikarūpavācī jñeyaśabdo'tra jñānasaṃtānasya jaḍatvābhāvāt | ata eva uktaṃ vṛttau kaścit iti | tadeva atra ṭīkāyāṃ viparyayapradarśanadvāreṇa vyākhyātam | sūtre hi ahaṃpratītirapi iti vidhidvāreṇa asya anupalabdhiḥ sūcitā | sā svakaṇṭhena vṛttau vyākhyātā, taddvāreṇa tu yaḥ sūtrārtho vidhyātmā sūcitaḥ, sa ṭīkāyāṃ (page 120) svakaṇṭhena vyākhyāta iti | evaṃ iti tatra tatra sūtravṛttiṭikāsu avadhātavyam | nanu bhavatā yadi vyatirikto na avadhāryate, tāvatā prādeśiki anupalabdhirna abhāvaṃ sārvatrikaṃ gamayet | tasmādayamātmopalambhanivṛttimeva pramāṇayan paraṃ pratikṣipati, sā ca viprakṛṣṭeṣu api asti, naca te na santyevetyāśaṅkya yat lokaiḥ iti vṛttāvuktaṃ, tat sarvapramātṛbhiḥ ityanena vyākhyāya tatra hetumāha sajātīyaiḥ iti | tatrāpi hetuḥ sarvavyavahāra iti | anyathā hi nīlamapi hi kasyacidanīlatayā bhātītyapi hi bhavet | tataśca tādātmyābhāvavyavahāro'pi na sidhyediti ucchinnaiva bhāvābhāvavyavasthetyāśayaḥ | taduktaṃ pratyakṣanivṛttireva anupalabdhirabhāvasādhanī sakalakāraṇakasya asya arthasattāyā bhāvāsaṃbhavārthaṃ, tatra arvāgdarśanasya ātmapratyakṣani-vṛtīṃ pramāṇayatastadgrahaṇayogyapratiṣedho yuktaḥ iti | natu ātmeti sūtrasūcito'rthaḥ spaṣṭīkṛto yathoktalakṣaṇaḥ iti deśakālākārasaṃkocāsa- hiṣṇurādisiddhatvādanupayuktapramāṇavyāpāraḥ svatantrajñātṛkartṛtāpara- mārtha ityarthaḥ | nanu ahaṃpratyayaśabde sābhilāpagrahaṇaṃ viśeṣaṇaṃ vṛttau kimarthamiti | āha sābhilāpa iti | nīlānubhavo'yamityatra nirvikalpake'pi nīlaśabdo viṣayasvarūpamavadhārayituṃ yathā upāttaḥ, tathā tatrāpi ahaṃśabda iti kaścit saṃbhāvayeta, sa sūtre avasāyinī itipadena pratyāyitaḥ | tasyaiva artho vṛttau sābhilāpapadena vyākhyātaḥ | siddhāntinirūpyamāṇasya ca ātmaprasādhakasya pramāṇasya daurbalyanivedanena pūrvapakṣiṇā svapakṣe balavattvamāviṣkṛtam | avasyati tacchīleti pratyayabhāgena tācchīlyaṃ nimittānapekṣitvaparyavasitamabhidadhatā anubhavānusāryadhyavasāyarū- patvābhāvanirūpaṇāt ya eva ahaṃ hyaḥ, (page 121) sa eva ahaṃ prātaḥ, naca jñānādayaḥ ityevamādeḥ pratyayasya sthiraguṇirūpatāniścayanaṃ, na kalpanāmātrameveti uktam | vṛttāvapi sahaśabdena ahaṃpratīterabhilāpāvyabhicāro darśita iti vyākhyeyam | ata eva āha kalpanātvena iti | nirvikalpakānusaraṇavirahasyātantryāyogena ahaṃpratītervastuvyavasthāpanāyāmahetutvaṃ sūcitam | leśenāpi iti na kiñcidasādhāraṇena dharmeṇa nityatvādyanyatameneti yāvat | samayaśabdena upapattiviraha uktaḥ | yadyapi śāstrasamayapratiṣṭhānāmapi na laukikātirikto'vabhāsa ityuktaṃ pūrvaṃ śāstrasaṃskṛtānāmapi ityādinā, tathāpi śāstravāsanājanitagāḍhavikalpabalāt ya evaṃ brūyāt sthiro mamātmā anubhave bhātyeveti, sa laukikapramātrantarasādhāraṇapratibhāsā- bhyupagamanāyaiva pratyāyya iti ṭīkākārasya āśayaḥ | tadayaṃ prayogaḥ-nā stīha ātmā nityatādilakṣaṇayogī upalabdhilakṣaṇaprāptasya anupalabdheriti || 1, 2 || ghaṭādiviṣayāḥ sarvenubhavā utpannāpavargiṇastāvat | anubhavaṃ ca anurudhyamānā smṛtirdṛṣṭā, anyathā yatraiva kutracit sā syāt | naca anubhavodbhavamātrātsā bhavati caitrasya dṛṣṭe bhaitrasya tadabhāvāt | tadayamanubhavo bahirmukhena vapuṣā dhvasto'pi antarmukhena adhvasta eva upagantavya iti parasya siddhāntino matam | athaśabdadyotitasaṃbhāvanārū- pāśaṃkopalakṣitaṃ kārikayā pūrvapakṣavādī āheti saṃgatiḥ | tadanubhava iti tasya dhvastasyānubhavasya yo viṣayastam | athānubhavavidhvaṃse smṛtistadanurodhinī | kathaṃ bhavenna nityaḥ syādātmā yadyanubhāvakaḥ || 3 || (page 122) anubhavasya vidhvaṃse anubhavasvīkārādvārā parigṛhītaniyataviṣayā smṛtiḥ kena prakāreṇa bhavet yadi tadanubhavāntarmukharūpo'nubhavitā sthira ātmā na syāt | asti ca iyaṃ smṛtiḥ, tat tenāpi bhāvitavyamiti yadi paro brūyāditi kārikārthaḥ | smṛtikāle iti yaḥ saṃbhāvyate kālaḥ, udbubhūṣitāyāṃ smṛtāvityarthaḥ | na anubhave pūrvabhāvini paścādabhāvamātraṃ tadanurodhitvamiti darśayati vṛttikṛt | pūrvo yo'rthaviṣayo'nubhavastasya yo'vaṣṭambhastadrūpāparityāgaḥ, sa dharmo yasyāḥ | tadāpi iti smṛtikāle smṛtirūpatāyāmityarthaḥ | yadi kaścidācakṣīta-arthānubhava eva atītaviṣayo viśiṣṭaḥ smṛtirucyate, tat kimasyā anubhavavirodhitvena viṣayasya svamukhenaiva svīkārāditi | taṃ prati smṛteranubhavarūpatvaṃ tāvat nirākaroti anubhavavidhvaṃse iti ca sūtroktiṃ ghaṭayati artha iti | arthasya saṃnidhānaṃ ca iha sattāyāṃ janakatayā asattāyāmapi viṣayatayā upayogaḥ | saṃnihitaḥ iti sanneva sāṃkhyadarśane iva cchanno'pi viṣayatāṃ svātantryeṇa prāpta iti yāvat | sākṣātkāraḥ iti avikalpaka ityarthaḥ | vikalpastāvat na viṣayaṃ sākṣāt svīkaroti, adhyāruhyavādena tu ucyate iti | etadāha apivā iti | anubhūyamānatayā iti anubhavāyamāno vā svayamanubhavarūpo vā vikalpo'yamiti bhavet, natu anubhūtatvena pūrvānubhavollekhanena sa ityevaṃ bhavet | etadeva ca smṛteḥ prātisvikaṃ rūpam | tataśca yadi smṛtivyāpte kālakṣaṇe'nubhavaḥ, tarhi na smṛtistadvyāpakaḥ sa iti pratyayaviruddho'ya- mitipratyayopalabdheḥ | vorodhaśca svamukhaparamukha-viṣayasvīkārayorvirodhāt tadrūpatvācca idaṃbhāvatadbhāvapratītyoḥ | tasmādayaṃ prayogaḥ-smṛtikāle na pratīyamāno'sti (page 123) arthaḥ sa-itipratyayaviṣayatvāt | astitvaṃ hi arthasya pratīyamānasya ayamitipratyayaviṣayatvena vyāptaṃ, tadvirudhasya iyamupalabdhiriti | nanu naṣṭavastuviṣayāṃ smṛtiṃ muktvā anyatra idaṃ pratyakṣādipramāṇāntaraviruddhamanumānam | maivam | smaryamāṇo hi sarvaḥ pūrvānubhūta eva | saca naṣṭa eva kṣaṇikatvāditi kṣaṇāntarasadbhāvaḥ kutra upayogī | bhavatu sthiro'rtho ghaṭādiḥ sāṃkhya iva vānaṣṭo'pi sannupasthānakṣaṇabhaṅgopanyāsajanakatvena tu viṣayatāṃ nāsau svatantrāṃ pratilabdhumalamiti darśayati satyapivā iti nipātābhyām | naitat tattvam, apitu abhyupagamyavādo'yamityāha anubhavābhāvāt iti smṛteranubhavarūpatvā- bhāvādityarthaḥ | anubhavaviṣayatvena iti smṛtijñāne svātantryeṇa viṣayatayeti yāvat | atītasya arthasya kālāntarabhāvini svātantryeṇa viṣayatve trayī gatiḥ | sthira eva bodho viṣayopanipātakṛtaṃ tadākāratvaṃ tatpratibhāsatvaṃ vā viṣayāpagame'pi viṣayāntarāpāte'pi ca na tyajati | evaṃ bhūtavartamānaviṣayasākṣātkārastāvat, vartamānānāṃ ca bhāvānāṃ yāvatī arthakriyāntaraparaṃparākṣepiṇī arthakriyāviśeṣe yogyatā, sāpi atyantanairmalyāt sākṣātkṛtā bhavatīti anāgataviṣayamapītyevaṃ pūrvaṃ sarvajñasaṃvedanamiti ekā gatiḥ | astiro'pi nīlaviṣayo'nubhavo nīle dhvaste samanantarapratyayatvena nailasākṣātkāratāmatyajantameva bodhaṃ pītasaṃnidhānāt tu svārthakriyāsaṃtatiyogyatākrāntapītaviṣayamapi ārabhate, -ityevaṃ bodhāntareṣvapīti aparā | tadetadubhayamuktaṃ ṭīkāyāṃ prabandhapravṛttastadāpi pūrvānubhava eva iti | sthire saṃtānavṛttau ca prabandhaśabdaḥ | evaṃ sadā sarvajñe dve gatī | yastu jijñāsitasarvajñaḥ, sa yadeva yadaiva didṛkṣate, tadeva tadaiva apūrvatvena ānumānikā- (page 124) tītavṛttipratyayavat pratibhānanairmalyāt jānātīti tṛtīyā | tadāha tatkālodito vā ityādi | etāsu tisṛṣvapi gatiṣu svātantryeṇa viṣayasvīkāre'nubhavāt vailakṣaṇyakāri yat smṛteḥ svarūpamucyate-pūrvānubhavamukhena viṣayalābhādanubhūtasya viṣayasya yo'saṃpramoṣo'napahāro'nubhūtatayaiva prakāśa iti, tadeva vighaṭeta | evaṃ svātantryeṇa viṣayasvīkāro na yuktaḥ smṛteriti upasaṃhāreṇa anuvadannāha tat iti | arthasya tirodhānaṃ svātantryeṇa aviṣayatā | tato'sau smṛtiranubhavaviśeṣarūpā tāvat na bhavati | anubhavaṃ ca upajīvituṃ sā yatate | sa ca prācyo naṣṭaḥ kathamupajīvyaḥ iti kaścidaṃśo'sya nūnamanaṣṭaḥ | natu viṣayavyāpṛto bahirmukhatāṃśa eva na naṣṭa iti yuktaṃ smṛtitvābhāvaprasaṅgāditi anubhavasya yo'nubhavaḥ svasaṃvedanātmā antarmukhaḥ, sa na naṣṭa iti āyātam | sarveṇa hi prakāreṇa tadananvaye yadi smṛtirudiyāt caitradṛṣṭe'pi maitrasya udiyāt niyamanidānābhāvāt, tadvadvā svadṛṣṭe'pi na udiyāt sarveṇa prakāreṇa upajīvanīyasya dhvastatvāt | ucyate niyamaḥ | tadanuyāyinā kenacidapradhvastena rūpeṇa bhāvyameva | nanu anubhavasya anubhavarūpo bodhaḥ kiṃ naiyāyikabodhavat jñānāntarasvabhāvaḥ | netyāha svasaṃvidrūpo'ntarmukhaḥ iti | arthapratibhāsavattvameva arthasya vyāpṛtatā bahirmukhatvam | bahiriti svarūpavyatirikte'rthe mukhaṃ pradhānaṃ prakāśatālakṣaṇaṃ rūpaṃ yasya, tat tathā | buddhernīlasaṃvitteḥ saiva grāhikā, tata ātmani jñānarūpe'ntarmu- khā | antariti avyatirikte rūpe mukhaṃ prakāśatvaṃ yasyāḥ | cakārau yaugapadyaṃ dharmadvayasya āhatuḥ | nanu astu tāvadantarmukhāṃśo'nuyāyī, siddhāntinastu kiṃ siddhyati iti | āha antarmukhaśca iti | vakṣyamāṇanītyā iti cetyadharmadeśakālānāveśe vyāpitvanityatvasiddheriti || 3 || (page 125) evaṃ siddhāntimataṃ saṃbhāvyaṃ darśitam, adhunā etannirākaraṇaprakāraṃ svameva ayaṃ vakṣyati,-ityāśayena siddhāntinaṃ pūrvapakṣavādī pṛcchati satyapyātmani ityādinā kena ityanena satyapyātmani dṛṅgāśāttaddvārā dṛṣṭavastuṣu | samṛtiḥ kena----------------------------- praśnasya ca ayamāśayaḥ-iha anubhavasya nīlaṃ prakāśatā ceti dharmadvayaṃ vyāvṛttyupakalpitaṃ vā vāstavaṃ veti tāvadāstām | kimasthāne'nena vikalpitena, idaṃ tu vikalpyam-smṛtau saviṣayatālābhāya nīlaprakāśatāṃśa upajīvitavyaḥ, na antarmukhasvaprakāśatāṃśastasya viṣayaviśeṣasamarpaṇāyogyatve pramātṛbhedābhedayornīlānīlayośca smṛtyaviśeṣaprasaṅgāt | saca upajīvanīyo'śo'rthasya abhāvādvā asaṃnikarṣādvā indriyavyāpārābhāvādvā ādipadāt vakṣyamāṇāt sarvajñatopayogyadṛṣṭinairmalyasamādhānādyabhāvādvā naṣṭa eva artha ābhāsate yāvatā sāmagryeṇa uktena tasya abhāve tāvat nīlānubhavarūpā darśanarūpatā naṣṭā | saiva ca kevalā avicchinnabodhamātropayogamanapekṣa- māṇā avalambanaṃ dvāramupāyo'nubhūtavastuviṣayatālābhe yasyāḥ smṛteḥ, sā satyapi ātmani nirviṣayaśuddhāntarmukhasaṃvedane'pi abhyupagate kena prakāreṇeti na kaścidasau prakāro'sti, yena sā syāt, tato naiva bhavediti sūtrāvataraṇikayorarthaḥ | antarmukhaḥ sidhyatu bodhaḥ, kiṃ smṛtyeti paśyannātmavādī tūṣṇīmāsītetyāśayena tamāgūrayati tataśca iti | vyavahāro laukikastāvadavaśyasamarthanīyaḥ | saca smṛtyā vinā katham | ātmavyavahāro'pi ca tvayā smṛtidvāreṇa kartumārabdhaḥ ------smṛtistadanurodhinī | kathaṃ bhavenna nityaḥ syādātmā yadi------|| (3) iti || (page 126) atha siddhāntino vacanaṃ hṛdayasthaṃ saṃbhāvanayā upanyasyati ---------atha yatraivānubhavastatpadaiva sā || 4 || etat vṛttikṛt vyācaṣṭe asato'pi iti | yadiśabdena athaśabdasya saṃbhāvanāṃ dyotyatvena āha | kathaṃ sā naṣṭasya viṣayeṇa viṣayavatī iti || 4 || atra hetumāha- yato hi pūrvānubhavasaṃskārātsmṛtisaṃbhavaḥ | yataḥ pūrvānubhavasaṃskārāt smṛteḥ saṃbhavastasmāt tadviṣayeṇa tatpadaiva sā | hi yasmādevaṃ, tasmāt kena dṛṅnāśe smṛtiriti paryanuyogāsaṃbhava ityāśayaśeṣaṃ hi śabdena darśayati || paro labdhāvakāśa āha- yadyevamantargaḍunā ko'rthaḥ syātthāyinātmanā || 5 || evaṃ yadi ucyate, tarhi antargaḍunā kalpanāśalyadāyinā kvacidapi anupayoginā ko'rtha ātmanā sthireṇa, na kaściditi yāvat | tamanubhavamābhāsayati iti | nanu nīlavat kiṃ viṣayatayā | netyāha, kiṃtu pūrvānubhavānukaraṇena tatsadṛśatvena saṃsakārajatvena pratilabdhena hetunā | tatsadṛśī hi sā | saca nīlaṃ viṣayatvena avagāḍhavāniti sāpi tathā bhātīti | tenaiva ca iti saṃskāreṇa | ṭīkākāraḥ atha yatraiva ityādeḥ yadyevam ityantasya sūtrasya tātparyaṃ pūrvārtha ityādinā viṣayavattābhiṣṭau ityantena ākhyāya ko'rthaḥ ityāderāha ātmopagamo vyarthaḥ itiśabdena antargaḍuśabdasya vyarthaḥ ityanena ko'rthaḥ ityasya | arthāvabhāsakṛtā vāsanā saṃskārarūpā yasya ātmano'ntarmukhabodharūpasya, sa yadā tādṛśadarśanakṛtavāsanāprabodha-dvāreṇa prabodhito bhavati; tadā (page 127) tasminnupādāne'ntaraṅge kāraṇe svasaṃvedanāntarmukhabodhalakṣaṇe ātmani kāryarūpā smṛtirjāyate, anubhavasadṛśatvena ca bhātīti saviṣayatvamiyadeva yasyāḥ | anubhavāt paṭvabhyāsādarapratyayarūpādātmani vāsanātmā saṃskāraḥ, tasya sadṛśādṛṣṭādeḥ prabodhastataḥ smṛtiriti iyat siddhāntino matamuktvā dūṣayitumāha evaṃ ca iti | etaduktaṃ bhavati-bahirmukhatāṃ- śādeva jñānīyāt saviṣayatā smṛtyā pratilabdhavyā | naca sā naṣṭāt yujyate, nacāpi anaṣṭādantarmukhatāṃśāt | naca bahirmukhatāṃśasyāpi anāśe smṛtitvamupapannam, anubhava eva sa syāditi hi uktam | tadayaṃ bahirmukhatāṃśo naṣṭo'pi anaṣṭa iva tiṣṭhatīti upagamyam | naṣṭaśca kathamanaṣṭo bhavati yadi tadanukaraṇaṃ tatsadṛśaṃ jñānāntaraṃ janayituṃ yogyatā na bhavet | sa eva tasya naṣṭasyāpi anāśaḥ | jīvati droṇācāryo yasya aśvatthāmā putra iti hi vyavahāraḥ | smṛtirūpaṃ tadīyamanukaraṇamavaśiṣyate iti īdṛksadṛśatvaṃ mukhyaṃ saṃskārarūpatvam, upacārāttu tajjananayogyatāpi saṃskāro yā tāvadaprabuddhā, tajjananavyāpṛtatvaṃ tu prabuddhaḥ saṃskāraḥ; yadi vā prabubhutsamāno'sau, prabuddhastu saṃskāraḥ smaraṇameva tasyaiva anubhavānukaraṇarūpatvāditi | evaṃ bhūte bahirmukhatvasya anukaraṇamātreṇa avaśiṣyamāṇatārūpe saṃskāralakṣaṇe'rthe ātmavādināpi avaśyopagantavye śuddhasya bodhamātrasya antarmukhasya tadbahirmukhatārū- patārūpatādātmyavṛttitvena nyāyāyātavicchedasya avicchedaḥ kasya anupapattyā kalpyate iti | nanu tadabhāve kutra saṃskāraḥ | āha jñānakṣaṇe iti | nīlānubhavāt nīlaprakāśarūpāt samanantarapratyayāt pītācca viṣayādudbhavan jñānakṣaṇo nīlaprakāśarūpo'pi bhavati tāvat tatsadṛśatvāt pītaviṣayodrekāt tu na tathā bhāti avidyādṛṣṭādi- (page 128) māhātmyādvā | nahi svaprakāśe'pi saṃvedane yadasti tena bhātavyaṃ kṣaṇikatvādyaṃśasya anirbhāsanāt, avidyādinivṛttau tu nairmalyāducyate saṃskārasākṣātkaraṇāt pūrvajātijñānam | (yo. sū. 3 | 18) iti | tataḥ pītapratyayāt haritapratyayo nīlapītaharitaprakāśanaśaktimānapi haritaprakāśa eva | uktayuktestāvadeṣā paripāṭī-yāvat nīlasya tajjātīyatvatat- sādṛśyatadvirodhādinā kiṃcitsaṃbaddhaṃ dṛśyaṃ bhavati, tatastādṛśatopalakṣitaḥ saṃbaddhadarśanarūpāt tādṛśadarśanāt samanantarapratyayāt viṣayaṃ kaṃcidapi anapekṣamāṇāt tatpūrvavṛttinīla- pratyayānukārī pratyaya utpadyate | sa prabuddhaḥ saṃskāra ucyate smaraṇamiti | taduktam anubhavaḥ paṭīyān smṛtibījamādhatte, tādṛśadarśanādasya prabodhaḥ iti | prabodhaśca asau smṛtireva | anukaraṇamātrāvaśeṣatā hi saṃskāraḥ iti uktamācāryapādaiḥ | tena yadāśaṅkante-tādṛśadarśanāt na kutrāpi asya saṃskārasya prabodhaḥ, na tāvat pūrvavijñānagatasya, tat vinaṣṭam; na uttaravijñānagatasya nīlatādṛśajñānānantaraṃ pītajñāne'ntarālāsaṃcetite nīlasaṃskāraprabodhābhāvāditi, samarthayante ca nīlatādṛśadarśanena nīlavikalpo'buddhasaṃskārajanitaḥ smṛtiṃ karotīti; tadasadeva anyonyāśrayādyāpatteḥ | nīlavikalpo'pi abhilāpasmaraṇāt, tadapi saṃketasmṛteḥ, sāpi nīlārthasmaraṇāditi bahirmukho mukhe voplavaḥ | dvitīyaṃ tādṛśadarśanaṃ yatra prabuddhasaṃskāratā tato nīlārthasmaraṇamityapi kalpane smaraṇasya vikalparūpatvena abhilāpasaṃketasmaraṇapūrvabhāvitā upagamyā, tatrāpyevamiti anavastheti āstāṃ tāvadiha | agre hi aṇuśaḥ etat vicārayiṣyate | sthire tāvadetadanukaraṇarūpā smṛtiḥ, sā ca vikalpa- (page 129) paryantaṃ pūrvadarśanamanukarotīti viṣayaprakāśarūpā sābhilāpā ca na anyadiyamupayācate iti paramagurupādānāṃ matam | nanu kutra asthire saṃtānavāhini tadanukaraṇatā dṛṣṭā | tilānāṃ hi sthirāṇāṃ mālatīkusuma- saurabhānukāritvaṃ dṛṣṭamiti | āha bhūrjapatramapi iti | pelavāvayavatvāt saṃbhāvyamānāvayavasphuṭanaṃ kriyāvibhāgasaṃyogavināśakrameṇa naśyati, anyadutpadyate bhūrjadalamiti apiśabdasya abhiprāyaḥ | saṃvartitaṃ cirakālaṃ tato'pi prasāritaṃ punaḥ pūrvasaṃniveśameti | naca tat kūṭasthaṃ sat nityam, apitu saṃtānanityam | kūṭe rāśirūpe tiṣṭhati, na kiṃcidasya calati; kūṭe kvacana anullaṅghanīye tiṣṭhati, na kenacidanyathā kartuṃ śakyam; kūṭe viśvato dāhe vināśakāraṇopanipāte'pi tiṣṭhati, kūṭe vyāje'pi apahnavātmani kriyamāṇe tiṣṭhati na anyathābhavatīti acalarūpatayā bhavat kūṭasthanityamucyate | etaduktaṃ bhavati-tileṣu tāvat na kaścit saṃskārārtho'bhyupagataḥ sthirapadārthavādibhiḥ | sūkṣmamakarandagandho hi tatra saṃyuktasamavāyādupalabhyate, nirgandhe'pi jale iveti | naca atra bhāvanā kalpyā | sā hi ātmanyeva, vegasthitasthāpakau tu sakriyaviṣayau kathaṃ syātāmiti na tileṣu saṃskāraḥ kaścit | tatsthāyini saṃskāro bhavati tilādāviti asadeva | vegaśca nadyāmasthirāyāṃ śarādau ca pavanajavakriyāsaṃbhavasaṃbhāvya- mānāvayavavibhāganāntarīyake nāśe dravyāntararūpe dṛśyate eva, sthitasthāpako'pi bhūrjapatre | tadvat jñānasaṃtāne'pi bhāvānātmako bhaviṣyati | anukaraṇameva hi vastutaḥ saṃskāraḥ | śarasyāpi prayatnakṛtasakriyatvānukaraṇam | ata eva sthitaṃ pūrvaṃ rūpaṃ sthāpayatīti sthitasthāpakataiva saṃskārasya paramārthaḥ | deśāntaragatatadrūpasthāpanaviśeṣāt tu 17 (page 130) vegaḥ pṛthagucyate | bhāvanā tu na sakriyatvānukārarūpā, sthitasthāpakastu saṃniveśānukāra iti vastuto'nukaraṇameva saṃskārārthaḥ | naca tatra nityatvasya leśenāpi upayogaḥ | yat yāvataiva siddhaṃ, na tat tadadhikaṃ kalpayati aṅkura iva bījādinā; tathāca smṛtiḥ saṃskāreṇeti | adhikakalpanasya hi kāraṇaṃ tāvataiva asiddhatvamanyathā adhikakalpanā na viramet | viratiśca asyā vyāpikā dṛṣṭaiva, tadviruddhaṃ ca iha upalabhyate iti || 5 || nanu saṃskāro dharmarūpo guṇaḥ, na svatantraḥ iti dharmiṇā asya bhavitavyam | jñānasaṃtāna eva asya dharmī,-iti cet, na tāvat saṃtānaḥ kaścidanyo jñānebhyaḥ | tat yadi jñāneṣveva saṃskāra ityucyate, tadayuktam | nahi anyatra anubhavarūpatā, anyatra saṃskāraḥ, anyatra smṛtiriti yuktaṃ prasiddhe caitramaitrādipramātṛbhede evaṃvidhavṛttāntānava-lokanāt | tasmāt anubhavasaṃskārayorabhedaḥ samarthanīyaḥ | saca svarūpeṇa na upalabhyate ato vilakṣaṇatvāditi āśrayābhedādekārthasamavāyalakṣaṇādeva sa siddhyati | anubhavasaṃskārayośca āśrayadvāreṇa abhede siddhe sukhādīnāmapi pratisandhiḥ siddhyatyeva sarvasya pratisandherya eva ahaṃ sukhānubhavena sukhī samabhavam, sa eva icchāmi, duḥkhī dveṣmi, icchādveṣayuk ca ādātuṃ hātuṃ vā prayate ityādeḥ smaraṇasāratvāt | anenaiva āśayena saṃkṣepavyākhyārūpāyāmavatāriṇyāṃ saṃskārasya dharmatvaṃ vyākhyātaṃ na sukhādīnāṃ pṛthak | tasmāt saṃskārasya āśraya ekaḥ, ekatvādeva ca sthiro yaḥ; sa eva ātmeti pūrvapakṣavādino matamāśaṅkya kārikāṃ saṃkṣepeṇa vyācaṣṭe pūrvakārikārthameva upajīvan tadevam iti | yato nitya ātmā ato yathā asāvanuditasaṃskāro'pi na smṛtau vyāpariṣṭa; tathā uditasaṃskāro'pi na vyāpriyeta (page 131) tatsvarūpasya aṃśenāpi availakṣaṇyāt | vailakṣaṇyaṃ hi saṃskāra eva, tatkṛte vā vyatirekarāhitye tasya pūrvarūpāpāyādanityatvam | vyatirikte tu tasya na tat kiṃcitsyāt | tataḥ saṃskārasya kimāśrayeṇa smṛtau janyāyāmanupayukteneti mātrapadam | ubhayamapīha kalpanārūpaṃ kevalaṃ pūrvasiddhatvādekaṃ sūtre upamānatvena uktamityāśayena āha draṣṭāyaṃ smartā ca iti | tato bhinneṣu dharmeṣu tatsvarūpāviśeṣataḥ | saṃskārātsmṛtisiddhau syātsmartā draṣṭeva kalpitaḥ || 6 || tata ātmano vyatirikteṣu dharmeṣu saṃskārādiṣu satsvapi vyatirikte ca samavāye satyapi tasya ātmanaḥ svasmin rūpe'nuditasaṃskārādidharmāt pūrvarūpāt na viśeṣaḥ | viśeṣe hi anityatvam | tasmāt saṃskārādeva pūrvoktanyāyena smṛtiḥ siddhāḥ | saṃskārabhāvābhāvābhyāṃ pramātrabhedabheda vyavahāraḥ, tāvapi upādāne upādeyabhāvatadabhāvakṛtau, | yat tu ahaṃ smarteti bhāsate, tatra tāvadasau ahaṃpratītireva; na ātmā kṣaṇikatvādasthiratvāt | tatpratyeyaṃ tu vastu svalakṣaṇaṃ yadi anubhavagocarīkṛtaṃ bhāti, tadasthirameva | atha vikalpyaṃ, tat śarīraṃ saṃtāno veti tathāpi vedyavedanātirikto na kaścit vedakaḥ smartṛdraṣṭṛrūpo bhāti | tato bhinneṣu iti pūrvapakṣasūcakatvena siddhāntopayogitvena ca sūtram | tatra ādyena rūpeṇa tāvat vṛttikṛt vyācaṣṭe sukhaduḥkha ityādi | sukhādayo hi dharmāḥ pratisandhīyamānā dṛṣṭāḥ, teṣāṃ ca bhinnānāṃ kathaṃ pratisandhiriti āśraya eko vācyaḥ | tata eva ṭīkākāro vyācaṣṭe parasparasamanvayo na syāt iti | atha siddhāntopayogitvena vyākaroti bhinnairdharmairasaṃbhinnasya iti alabdhatadāveśasyeti yāvat | etat ṭīkāyāṃ tairetaiḥ iti bahuvacanena vyākhyātam | (page 132) bhinnānāmekatādātmye kathaṃ bahutvam, anekatādātmye vā tasya abhinnasya kathamekatvamiti āśayaḥ | tatkṛto yaḥ sukhādīnāmupakāraviśeṣaḥ saṃskārajanmā pratisandhilakṣaṇaḥ, tatra asya ātmano'nupayogāt na asau tatra upayujyate iti yāvat | guṇakṛtādvā upayuṅkte svīkaroti | evaṃ sukhādipratisandhau tāvat na asya ko'pi upayogaḥ | na kevalaṃ sukhādibhiraveśeṣitatvāt saṃskāreṇa ca asau pratisaṃdhātā yāvat saṃskārasya yat mūlamanubhavātmakaṃ tenāpi asya na kaścit viśeṣaḥ kṛta iti kathamasau smṛtiṃ janayedityāha nirviśeṣasya ca iti | anena smṛtāvavyāpṛteḥ iti vṛttigranthaṃ ṣaṣṭhyantamātmano viśeṣaṇatvena hetutāsamuccayagarbhaṃ vyācaṣṭe | asaṃbhīnnatvena anupajātaviśeṣatvāt pratisandhāvātmano'nu- payogaḥ smṛtāvavyāpṛtatvāt ca | -------śarīrādyavasāyinī | (2 | 2) ityatratya eva iha artha ityāśayena tat draṣṭṭavat ityādivṛttiḥ ṭīkāyāṃ na vyākhyātā | tadayaṃ saṃkṣepaḥ-yat kalpitamapi yatsiddhaye na saṃbhavati, na tat tatsiddhaye prakalpyate khapuṣpamiva aṅkurasiddhaye; tathā ca nityaḥ kaścidātmā smaraṇapratisandhisiddhaye | iha hi kalpanāyā niyamavattvaṃ vyāpakam, anyathā sā na viramet | yadi ca tadaprabhaviṣṇu tatsiddhaye kalpyate, tat vyāpakamasyā hīyeteti tatsiddhaye prakalpanaṃ tatprabhaviṣṇuviṣayatvena vyāptaṃ; tacca vyāpakamiha na upalabhyate iti vyāpakānupalabdhiḥ | tadāha varṣātapābhyāṃ kiṃ vyomnaścarmaṇyasti tayoḥ phalam | carmopamaścetso'nityaḥ khatulyaścedasatsamaḥ || iti, (page 133) yasminsati bhavatyeva yattato'nyasya kalpane | taddhetutvena sarvatra hetūnāmanavasthitiḥ || ityādi || 6 || evaṃ dharmī eva tāvadātmā nāstīti kutra hetūpanyāsairaiśvaryaṃ prasādhyeteti uktvā jñānakriyāyogāditi yo heturuktaḥ, tat nirākartuṃ jñānameva parasya na upapannaṃ jaḍatvena ajaḍatvena veti parasya prasaṅgāpādanaṃ kartuṃ kārikādvayaṃ prasaṅgaviparyayeṇa svamatalābho yataḥ | tathāhi yayā yuktyā ātmā nityaḥ, tayā jñānamapi nityaṃ kasmāt | nityatve tasya taditi katham | tato dharmihetusvarūpayoranyonyarūpavirodhena āśrayāśrayibhāvavirodhena ca siddhiriti | tatra prathamamajaḍarūpatve jñānaṃ siddhāntino na upapadyate iti yat sūtreṇa ucyate, tat saṃkṣepeṇa avatārayati ātmanaḥ iti | sūtre anityam iti prādhānyādupāttaṃ dharmāntarāṇyapi vailakṣaṇyakārīṇi upalakṣayatītyāśayena dvitvavikalpeneti sāmānyena āha | ātmāpi citsvabhāvo jñānamapi, tato dvitvena anyatvena nityatvānityatvalakṣaṇena dharmadharmibhāvena ca yā kalpanā kṛtā, sā anupapannā, pramāṇamūlatvābhāvāt na vastusādhanītyetadvastu āha jñānaṃ ca citsvarūpaṃ cettadanityaṃ kimātmavat | athāpi jaḍametasya kathamarthaprakāśatā || 7 || cakāraḥ siddhāntinaṃ prati anupapattyantaraṃ samuccinoti | jñānasya yadi cidrūpatā ātmana iva svābhāvikī, tarhi tat kimanityam | naiva anityamātmavadeva | citsvabhāvatvasya svaprakāśatvalakṣaṇasya hi viruddhaṃ vedyarūpatvaṃ paraprakāśyatārūpaṃ svātantryapāratantryayorvirodhāt, vedyatvena ca vyāpto deśakālayoga iti vyāpakaviruddhasya svaprakāśatvasya upalabdhyā jñāne (page 134) viruddhavyāptasya deśakālayogasya niṣedhaḥ | deśakālayoga eva ca anityatvam | niyataṃ hi yat bhavati, natu na bhavati kathaṃcit; tat nityam | yacca kvacit bhavati, kadācicca bhavati; tadanyatra anyadā ca na bhavatyapīti na niyataṃbhavam | sakaladeśakālayoge'pi vastutastadayoga eva | yadi hi tena deśena, tena vā kālena na asya svarūpamāviśyate, tat tatreti tadeti vā kutaḥ | āvṛta iti cet, tena ya ā samantāt vṛtaḥ, tasya kathamanyena dhāraṇam | vṛtto hi avaṣṭabdhaḥ, sa kathamanyāvaṣṭambhaṃ saheta; tata eva ka eko'vayavī bahuṣu avayaveṣvityādi sarvamanupapannam | evaṃ yadi citsvarūpaṃ jñānaṃ, tat nityavibhurūpaṃ tadapīti ātmāntaraṃ aditi jñānahetuḥ svarūpāsiddhaḥ | atha jaḍaṃ tat, tarhi arthaṃ prati tasya prakāśarūpatā kathamiti sūtrārthaḥ | nanu ciditi jñānamucyate, naca vaiśeṣikādīnāṃ tadātmanaḥ svaṃ rūpam, dharmo hi tadasya, tat kathamuktam-ātmanaścitsvarūpatve yathā nityatvaṃ, tathā jñānasyāpi syādityāśaṅkya āha paraprakāśatvābhāvāt iti | jñānamiha nīlādiprakāśa ucyate | sa ātmano manaḥsaṃyogādikṛtaḥ kādācitko dharmaḥ | sa svakāraṇābhāve yadā na bhavati, tadā ātmā nīlādiprakāśasphurito na bhavatīti suṣuptamūrcchāpralayāpavargādau svātmanā prakāśasvabhāvo'pi jaḍa ucyate | rūpaṃ tu asya svaprakāśameva, na ākāśakāladigādijaḍarūpa- vyāpakavargatulyamapavargasya phalato'puruṣārthatāprasaṅgāt śūnyavādivat | tata eva bhāsarvajñācāryaprabhṛtayo naiyāyikā evameva abhyupajagmuḥ nitya- jñānānandavattvaṃ nyāyabhūṣaṇe ātmanaḥ samarthitam | tataśca ātmā yathā prakāśasvabhāvaḥ kimanityaḥ, na anityaḥ, apitu nityaḥ, tadvat nīlajñānamapi nīlaprakāśasvabhāvaṃ kimanityam, na anityam (page 135) nityameveti upapanno dṛṣṭāntaḥ | athavā iti bhavatu vaiśeṣikāṇāmacit- svabhāva ātmā, kimasthānanibandhena | ātmavādino hi mayā paryanuyojyāḥ, ato'nye svaprakāśātmavādina iha prasaṅgāpādanena nirākariṣyanta iti | dṛṣṭānta iti vaidharmyagrahaṇamatra na prayuktaṃ dṛṣṭāntasya sarvasya sādharmyaprāṇatvāt | ātmavat citsvarūpaṃ cediti vaidharmyeṇa yojane'pi viṣedhyena hi nityatvadharmeṇa tulyatā ucyate anityaḥ śabdaḥ ākāśādivadityanena | tathāca vṛttau guṇībhūte niṣedhye nāsya prayoga upapannaḥ | nahi bhavati anityaḥ śabdaḥ kṛtakatvādākāśavaditi, apitu nityamakṛtakamākāśamiveti; yadi vā yadanityaṃ na bhavati, tatkṛtakamapi na bhavati ākāśavaditi; yadi vā akṛtakatvādākāśavat nityaḥ śabdaḥ iti | tata eva ayaṃ vyatirekabhāge bhavan dṛṣṭāntaḥ sādharmyeṇaiva bhavati | ivārthatulyārthayoḥ sādṛśyameva hi sarvatra paramārthaḥ | tato na vaidharmye tatprayogaḥ, kevalaṃ sādharmyasya vyatirekaniṣṭhatāmabhidhātuṃ viśeṣya vyapadiśyate vaidharmyadṛṣṭānto'yamiti | tasmādiha evaṃ sūtre yojanā | kiṃśabdena kākkā niṣedho'bhidhīyate, ātmavat kimanityam, ātmavat na anityamiti yāvat; athavā kimityanena anupapattiprabhāvaparyanuyojyadharmatvama- bhidhīyate | tena yathā ātmā kimanityaḥ, tathā jñānamapi kimanityam; ubhayorapi anityatādharmo'nupapadyamānatvena paryanuyogamātramiti | yadivā asamasta eva akāro nañarthaḥ prasajyapratiṣedhe'pivā | akartari ityatra kārakaśabdopādānaliṅgasamarthito'samarthasamāsaḥ | tataśca niṣedhyena tulyatā-ātmavat nityaṃ kasmāt na bhavatīti, citsvarūpatvena tu spaṣṭā | evaṃ tatra tatra yojanāyāmavadhātavyam | tathā ca vṛttiḥ ātmana iva nityatādiprasaṅgaḥ iti | jaiminīyāḥ (page 136) puruṣaṃ saṃvidrūpameva sukhādyavasthābhinnaṃ manyante, sāṃkhyāstu svasaṃvedanamātrarūpamapariṇāminam | tatra cidrūpāṃśe acidrūpadharmāntarānupraveśaśūnyatvāt deśakālātmanāpi dharmeṇa na anupraveṣṭuṃ yuktamiti | tata āha teṣāṃ hi iti | kāpilānāṃ tāvat nitya eva asau | jaiminīyānāmapi cidrūpāṃśena nityaḥ, avasthāṃśena tu anityo'stviti | evaṃ saṃkṣepeṇa ślokārdhaṃ vyākhyāya vitatya vikalpapūrvakatāgarbhaṃ vyācaṣṭe cidacittvābhyām iti | abhyupagate'pi ātmani yat jñānamaṅgīkṛtaṃ, tat svaprakāśaṃ na veti pakṣasya dvaitam, dvitaiva dvaitam | tatra iti dvayoḥ pakṣayormadhye | sāṃkhyadarśane yathā ciduparāgeṇa puruṣapratibimbena prakāśatā, tathā na iha, apitu taṃ vinā svata eveti | eṣa yadi prathamaḥ pakṣaḥ, tarhi vyāpitvaṃ deśena anavacchedaḥ, nityatvaṃ kālena, ādigrahaṇādekatvaṃ svarūpeṇetyādirya ātmanaḥ puruṣasya dharmaḥ; sa jñānasyāpi prasajyate co hetau | yasmāt deśaviśeṣāyogena vyāpitvaṃ, kālaviśeṣāyogena ca nityatvam, deśakālopalakṣitasvarūpaviśeṣāyogena ca abhinnatvamiti ādigrahaṇāt | viśeṣaśabdo vā pṛthageva svarūpaviśeṣavācī | nanu saṃvidrūpasya deśakālau tāvat vedyau bhāsanīyau, tāveva saṃkocakau bhaviṣyataḥ, tatsaṃkocācca svarūpasaṃkoco'pi bhavedityāśaṅya āha naca bodharūpeṇa iti | etena jñātari iva jñānaguṇe'pi na saṃkoca upapadyate nyāyasya tulyatvāditi darśayatā cetyadharmetyādivṛttiṃ guṇiguṇaviṣayatayā vyācakṣāṇena | etaduktaṃ bhavati- bodhe tāvat nirbhāsanaṃ yadi cidrūpe darpaṇe iva viśrāntaṃ prakāśate, tat cidrūpasya kaḥ saṃkocaḥ | athāpi vedyatābahirbhūtaṃ tadanāliṅgadeva sākṣimātrarūpaṃ saṃvedanaṃ bodhyasya bodha ityucyate, tathāpi kaḥ saṃkocaḥ | (page 137) parasparasvarūpamelane hi yāvanyonyamanyathābhāvaṃ na sahete-yathā śuklo guṇaḥ paṭasya na kṛṣṇāditāṃ, paṭo'pi na śuklasya anyāśrayatāṃ; tau saṃkocakau parasparataḥ | ādyo rūpabhedo'parodeśabhedaḥ | tatrāpi siddhatve guṇabhedaḥ śukla iti, sādhyatve karmabhedaścalatīti | siddhatve vyatiriktatvāvyatiriktatvetantuṣu paṭa iti, sādhyatve vyatiriktatvāvyatiriktatve gacchatīti, asaṃkocyatve asaṃkocakatvaṃ sāmānyam | tacca idaṃ vastu vā vyāvṛttikalpitaṃ vā samavāyena tādātmyena veti kimiha avāntareṇa | tatrāpi avyatiriktatayā bhāsamānaṃ yuduktaṃ siddhasādhyarūpaṃ, tadeva atyantavyatiriktamāveśena bhāsamānam | bāhyau deśakālau gṛhe caitraḥ, udite juhotīti | tasmādāveśakṛtaḥ saṃkocaḥ | ā samantāt praveśo hi āveśaḥ | āveśo'pi tulyakakṣyatvena | yasya hi yena samānakakṣyāsthānaṃ, tat tena āviśyate | bhinnakakṣyo hi anāveśāt na saṃkocyate saṃkocakavyāpakaniyama- viruddhāniyamaprasaṅgāt | naca pātālagahanena dyauḥ saṃkocyate | saṃvedanācca bhinnā kakṣyā deśakālayorbodhyayoḥ | kakṣyā hi prakāśasthānam | deśakālau bahiḥ prakāśete ayaṃ ghaṭasya deśo vā kālo veti idantayā prakāśe bahirbhāvavimarśātmatayā vyatiriktaprakāśapāratantrya- rūpayā nirbhāsamānatvāt | prakāśastu svāvyatirekeṇa ahamiti svātantryeṇa bhātīti | yat yena bhinnakakṣyaṃ, na tat tasya saṃkocaka pātālamiva divaḥ | tathā bodhena deśakālādīti saṃkocakatvavyāpakābhinnakakṣyatvaviruddhopalabdhiḥ | bodhādahantāprakāśamānāt bhinnā kakṣyā deśakālayoridantayā prakāśamānatvāt | bodhāt yadi abhinnā tayoḥ kakṣyā syāt, idantāprakāśamānatvaviruddhamahantāprakāśamānaṃ syāditi vyāptisiddhau svabhāvahetuḥ | tadetadāha na ca iti | bodhasya yadabahiḥ (page 138) iti bodharūpādavyatiriktaṃ sukhapradhānaṃ rūpaṃ svasaṃvedanalakṣaṇaṃ tatra deśakālayorna prakāśo vyatirekeṇa bodhāt bahistayoḥ prakāśanāt bahirmukhena bodhena | nanu evaṃ deśakālau kasya saṃkocakau bhavatām | āha iha ghaṭa iti | co hetau | yasmāt iheti vaiyadhikaraṇyena deśasaṃkocaḥ | sa iti pūrvānubhūte smaryamāṇe bhāvaśarīrānupraveśena vyāmiśrībhūtadeśa- kālāveśaḥ | tadeti vaiyadhikaraṇyena kālaviśeṣayogaḥ iti | evamatra sarvatra | tatra idantātmikayā idantayā vyatiriktavimṛśyamānatayā niścīyamānau deśakālau ghaṭa ityevaṃ vyatiriktaniścayasyaiva tulyakakṣyasya bhedāya svarūpasaṃkoca- nāya paryāptau | tasmāt na svasaṃvedane tayoḥ prakāśaḥ | tena bodhasya na tau tulyakakṣyāviti saṃgatiḥ | svabhāva eva svābhāvyam | yadi vā svabhāvasyāpi bahirmukhatāyāṃ bahīrūpaviṣayagatadeśakālasaṃkocāpattirviṣayopādhikṛteti kasyāpi śaṅkā syāt, yathā vakṣyate kevalaṃ bhinnasaṃvedyadeśakālānurodhataḥ | jñānasmṛtyavasāyādi sakramaṃ pratibhāsate || (1 | 52) iti, tāmāpahartuṃ svabhāvasya bhāva iti anyarūpāsahiṣṇutābhidhānāya bhāvapratyayaḥ | nanu kimupacaritaṃ bodharupatvamasti yena tacchaṅkāśamanāya cicchabdena anupacaritabodhe puṃsi citiśaktirapariṇāminī | (yo. da.-1 | 2 bhā.) ityādisthāneṣu prasiddhena jñānena vyavahāraḥ kṛta ityāśaṅkya āha sāṃkhyānāṃ hi iti | pradhānasya yaḥ prathamo vikāro mahāniti, tasya kāraṇaskandhādanyo yo buddhiśabdavācyaḥ karaṇaskandhaḥ, sa pradhānavikāratvāt jaḍo'pi cidātmakapuruṣapratibimbayogāt cetanavat bhāsamāna upacaritabodhasvabhāvo'styeva pāramarṣadarśane (page 139) yata eva, tasmādupacāraśaṅkāśamanaṃ kartavyameva | nanu upacaritabodharū- pameva tarhi jñānaṃ bhaviṣyati, yatra nityatā syāt, sa dharmaprasaṅgadoṣo na bhavatītyāśaṅkya āha tādṛśī ca iti samanantarasūtra eva | nanu cittattvarūpasya ātmano'pi deśādiyogo bhātyeva, tat kathaṃ taddṛṣṭāntena tadayogaprasaṅgāt jñānaguṇasya nityatādiprasañjanam | tathāhi yathā iha ghaṭaḥ, idānīṃ ghaṭa iti pratītiḥ; tathā iha jānāmi, idānīṃ jānāmi; tatra ajñānamatra jñātāsmīti asti pratipattiḥ | satyam, sā tu śarīrādiniṣṭhā śarīrādāvekasāmagryadhīnatādinā jñānasaṃbandhādhyavasāyena tadupādhivaśena jñātari pratibhāti | tena cittattvasya yat tattvamanupacaritaṃ svasaṃvedanaprakāśarūpamantarmukham, tatra na diśā deśarūpayā kālena vā avacchedaḥ saṃbhavati pūrvoktayuktyā tattve tattvataḥ | yuktyantaramapi āha bodhaikātmanaḥ iti | dikkālau hi avyatiriktaviśeṣābhidhānena kiṃcitkarāveva viśeṣaṇaṃ bhavataḥ, na akiṃcitkarāvatiprasaṅgāt | tathāhi deśavaśāt lohavastrādīnāṃ viśeṣaḥ kālavaśācca bhujagaviṣādīnāṃ dṛṣṭa eva | cidrūpe tu prakāśa eva ekaṃ rūpaṃ, tato'dhikaṃ tu aprakāśatvarūpatvena cidrūpe kathaṃ miśrībhavet | tat hi vedyatvameva spṛśat tato bahirbhāvameva avalambate | nanu nīle'pi viśeṣo nīlatvādhikatvena anīlarūpaḥ kathaṃ samāviśet | ucyate | siddhāntidarśane tāvadananta ābhāsavargo niyatiśaktyā miśrībhūtaḥ san padārthe'rthakriyākārī, tasya rucitena aṃśena vyapadeśo bhavati | saugatamate'pi niraṃśasvabhāvo'pi tatastato vyāvṛttaḥ padārthātmā kāraṇasāmagrījanyaṃ rūpabhedaṃ vyāvṛttibhedairadhyavasīyamānaṃ sahate eva | jñānaṃ tu svaprakāśaṃ viṣayasya ca prakāśarūpam | tadasya vyāvṛtti- (page 140) svīkāriṇāpi vikalpena yaḥ kaścit taddeśatvatatkālatvādirūpo viśeṣo'dhyava- sīyate, so'prakāśarūpedaṃbhāganiveśitvāt bodhabahirbhāvameva pratipadyate | nanu yathā dhūsaranīlam, bhāsvaranīlam, atra nīlam, adhunā nīlam,- ityevaṃsvarūpadeśakālaviśiṣṭāni bhinnāni nīlāni, tathā bodhā api bhaviṣyanti; naca anyastebhyo'sti boddheti kathamātmana iveti vṛttāvuktam | na tulyametat yato nīlaṃ nāma uktarūpaṃ viśeṣaparihāreṇa na kiñciduktacaramiti tathābhūtānyeva tāni nīlāni nāmeti yuktam | tata āha bodhyatvānekavaicitryasahatvāt iti | bodhaḥ punaḥ suptasamādhānādiṣu vedyebhyo nīlasukhādibhyo deśakālebhyaśca tadanurañjakebhyo nirmukta eva prakāśamātraparamārtho'ntarmukhātmanā bhāti, tadeva asya pāramārthikaṃ rūpamiti adhikaṃ tato bahirbhūtameva | yat yasya nijaṃ rūpaṃ, tat tenaiva satataṃ bhāti tarurivaśākhādimadviśeṣātmanā | na ca deśakālādiviśeṣaiḥ sadā bodho bhātīti | sadā tathānābhāse'pi yadi nijaṃ rūpamiti syāt, kadācit paṭasāhityena ghaṭo bhāta iti paṭo'pi asya rūpaṃ syāditi aniyama upaplaveta | niyamaśca vyāpako dṛṣṭa iti vyāpakaviruddhopalabdhiprasaṅgāt vipakṣamujjhitvā vartamānanijarūpatve satatatayā bhāsamānatvena vyāpyate iti vyāpakānupalabdhiḥ | yo yadviśeṣarūpaḥ, sa tadanyatamanirmukto na bhavati taruriva dhavādinirmuktaḥ | naca bhavati viśeṣanirmukto bodhaḥ samādhānasuṣuptamūrcchādāviti na nīlabodhādiviśeṣarūpa ityapi vyāpakānupalabdhireva | bhavati ca viśeṣanirmukto bodha iti tu prayoge vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | prayogabhedakṛta eva hi āsāṃ bhedaḥ | vastutastu ekameveti siddhaṃ nāsti bodhaviśeṣasparśa iti | tadetaduktaṃ bodhaikātmanaḥ (page 141) iti viśeṣānuparaktaśuddhabodhamātratvena bhātasyetyarthaḥ | tathā ca nareśvaravivekaḥ nahi yathā gotvaṃ śāvaleyādiviśeṣarūpameva, tathā nīlapītādiviśeṣamayameva tat | iti | upapattyantaramapi atra samuccinoti ābhāsasāratvena ca iti | ābhāsanamā īṣat saṃkocena bhāsanaṃ prakāśanā sāraṃ tattvaṃ paramārtho deśakramasya kālakramasya ca | etaduktaṃ bhavati-kramarūpeṇa deśakālau bhedakau bhavataḥ | deśabhedo hi gantari sphuṭo bhavati gateḥ | ekadeśasaṃbandhastu ekadeśa iti tadvāsanayā tiṣṭhatyapi deśabhedaḥ kramollekhaparamārtha eva | kālabhedastu kramātmaiva bhāti | kramapratyayasāro hi asau | tathāhi paro'yamasmāt yūno vṛddhaḥ, aparo'yamasmāt vṛddhāt yuvā,-iti janmanaḥ kramavattā tadvaśācca astitvaprabhṛterbhāvavikārasya nirbhāsate | yaugapadye'pi krama eva paramārthaḥ | anyāpekṣayā hi yaḥ kramastasya tulyatābhāsena yugapadimau jātāviti pratyayo bhaviṣyatkramayogyatāvaśena yaugapadye kālapratyayo na paramārthataḥ kālabhedo'sau tayorityanye | cirakṣiprapratyayāvapi kramasya bhūyaso'lpasya ca anusandhibalāt bhavata iti kramaparamārthau dikkālau | ihāsti, iha na, tadānīṃ nāsīt, idānīmastītyevaṃrūpaśca kramaḥ | astitvanāstitvayośca vyavahāre bhātyayaṃ, na bhātyeva ayamiti nimittam | tadbhāsanamabhāsanena sāntaravyantaraṃ sat kramasya utthāpakaṃ vicitrasya | ābhāsanaikaparamārthe tu cidrūpe īṣadarthasya anābhāsanabhāgasya abhāvāt nirābhāse ābhāsanāt niṣkrānte prakāśaikarūpe kathaṃ kramayogaḥ | ata eva kāṇādairapi kāraṇe kālākhyeti (vai. da. 2 | 2 | 9) iti vadadbhiḥ kāryeṣveva kālabheda iti darśitaṃ bhavati | paramāṇūnāṃ tu (page 142) kālena saṃyogamātraṃ vastubalāt, na kālabhedaḥ | kālena asaṃyoge'pi ca ākāśāderghaṭādyapekṣayā yaḥ kālabhedaḥ kaviṃ purāṇam iti vyavahārakāle, sa ghaṭādikāryaniṣṭha eva vastuta iti nirābhāse akāryarūpe tāvadātmani na deśakālabhedaḥ | tato na cidrūpe deśakālakramaścideka- rūpatvāditi kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | deśakālakramasya kāraṇaṃ prakāśanāprakāśanarūpatvaṃ, tadviruddhaṃ prakāśaikarūpatvamiti | evāmātmano nityatvaṃ vibhutvaṃ ca upapāditaṃ kāladeśāyogāt | deśakālabhedo'pi bhāvāpekṣayā cidrūpasya, na bhāvābhāse cidanavabhāsābhāvāt | tadanavabhāso hi ghaṭapaṭayoriva deśakālabhedasya vyāpaka iha na upalabhyate | cidrūpasya ca svarūpeṇa bhede tadapekṣayāpi nāsau ghaṭasya iva svāpekṣayā | tata eva bhede'nyonyāśrayamiti svarūpābhedamapi uktopapattyupajīvanena āha ata eva iti | yata eva deśakālābheda ukto deśakālādheyaviśeṣāsparśāt nirābhāsatvāditi hetoḥ, tata eva ātmanāṃ bahutvaṃ caitramaitrādiṣu svarūpeṇa bhedaḥ kathaṃ svābhāvikaḥ | svabhāve hi bhinne svābhāvikaḥ syāt | cideva tu yatra rūpaṃ, tatra ko'nyaḥ svabhāvāṃśo'sti, yo bhidyeta | tena deśataḥ kālataḥ svarūpataśca ātmanastāvat na kaścidbhedaḥ | atra ca sarvatra cidrūpatvaṃ kāraṇam | tacca avikalaṃ jñānaguṇe'pīti tenāpi nityena vyāpakena ekena ca bhavituṃ yuktamiti | tatra nityatvavyāpitve pareṇa ātmano'ṅgīkṛte, ekatvamapi sarvatra śrutyantavidbhiḥ; yenāpi nopagataṃ sāṃkhyādinā, so'pi upapattyā upagamayitavyaḥ | etacca sarvaṃ jñāne'pi prasajyate iti prasaṅge eva āpādayitavye granthakāreṇa dṛḍhopapattiḥ pūrvapakṣavādimukhenaiva nirūpitā pṛthagbhūto jñānātmā guṇo hi na siddhānte aṅgīkariṣyate tatkimasya prasaṅgaḥ (page 143) kariṣyatītyabhiprāyeṇa | tadīyo hi prasaṅgo'yaṃ sāṃkhyādīn dūṣayatu nāma, asmatsiddhānte tu na kiṃcit duṣyatīti | pūrvapakṣavādī ca iyati dūre prasaṅgaviparyayalābhāśayā adhirūḍhaḥ | tathāhi ayaṃ prasaṅgaviparyayaḥ- naca cidrūpamapi jñānaṃ nityavyāpakādvaitarūpamupagataṃ bhavatā, tadātmāpi cidrūpaḥ kathamevaṃ bhavet | tathā cidrūpatvena aviśiṣṭatve deśakālabhedavat svabhāvabhedo'pi kathamātmanāṃ yena bahutvaṃ syāt | atha cidrūpatve'pi bahutvamabhyupagamyate nānāvyavasthāta iti jananamaraṇakaraṇānāṃ pratiniyamāt | (sā. kā. 18) iti, tarhi deśakālabhedo'pi bhavediti | evaṃ prathamaślokārdhaṃ vyākhyātaṃ, dvitīyaṃ vyācaṣṭe athaitat iti | eteṣāṃ nityatvavyāpitvādvaitānāṃ yaḥ prasaṅgo balādeva āpatitaḥ, sa eva doṣaḥ svapakṣopamardanāt tato bhīruṇā ātmavādinā jaḍaikarūpaṃ yadi jñānamaṅgīkriyate; tadā nīlaṃ yathā na pītasya prakāśanarūpaṃ bhavati, tathā jñānamapi na syāt | nanu jaḍo'pi prakāśo bhavati ādityāgnyādirityāśaṅkya āha prakāśaśca bodhaḥ iti | nanu ālokaprāya eva nirmalasattvaprabhārūpo bodho bhaviṣyatītyāśaṅkya āha tathātve iti ālokāditve dīpasūryaratnaprabhādimadhyapraveśa ityarthaḥ | punarapi iti | satyapi āloke pramātari avidyamāne na artho bhāti, satyapitu pramātari pradīpakalpe tajjñānena bhāsetaiva arthaḥ | pradīpaśataprajvālane'pi na bhāta eva yo'rthaḥ, sa jñāne tādṛśyeva kasmāt bhāsate | yo yathājātī- yasaṃnidhāne yathā na bhavati, sa tathā bhavan tadvilakṣaṇajātīyasaṃnidhima- vadyotayati yathā śītalajalahimavāyusaṃnidhāvapi ghaṭo'raktatvena anubhūto rakto bhavannuṣṇavahnisaṃnidhim | jaḍajātīyasaṃnidhau ca bhāvo dṛśyamā- natvādhyavasīyamānatvavyavahāryatārūpaṃ viśeṣamapratilabdhaṃ (page 144) kadācana pratilabhamāno'jaḍajātīyasaṃnidhimavadyotayati | viparyayenirnimittatvaprasaṅgāt bādhakāt vyāptisiddhau svabhāvahetuḥ | saṃvidi anubhavaniścayarūpāyāṃ niṣṭhā anyānapekṣiṇī viśrāntiryāsāṃ tā viṣayāṇā nīlādīnāṃ vyavasthitayo vividhena asaṃkīrṇena ātmanā avasthānāni, tā vyavasthitīḥ kathamacetano'rtho nīlādiprāyaḥ prayuñjita vyavasthāpayet vyavasthitīriti----pradhānaṃ vyavasthitīḥ saṃpādayedityarthaḥ | sāmānyaviśeṣabhāvena vā nirdeśo hataśāyikāḥ śāyayati madyamada iti yathā | yadivā vicitrāṇi yāni avasthānāni nīlaṃ pītamiti, tāni vyavasthāpayati niyamayati-nīlamevedam, idameva nīlamiti | tadacetanasya aprakāśarūpasya kathaṃ saṃbhāvyate eva | tadeva hi prakāśanasya rūpam | uttarakārikāyām iti ------jāḍye nārthaprakāśatā | iti sāṃkhyaṃ cidacidrūpabuddhivādinamapi prati yat vakṣyate, tatra dvayamatyantaviruddhamekasya na pāramārthikaṃ rūpam | iti nayena yadi jaḍamasyā vāstavaṃ vapuḥ, tat kathamarthasya prakāśanarūpā asāviti vyavasthā | abhāvadoṣo ya iha ukto vādyantarāṇi abhyupagamitajaḍajñānarūpāṇi pratyāyayitum, sa tatrāpi yojanīyaḥ | etat pūrvapakṣavādī sarvaṃ pūrvoktaṃ nigamayati tat iti yadetaduktaṃ tasmāt hetukalāpāt | ubhayathāpi iti cidrūpatvena acidrūpatvena ca vyatiriktasya ātmano vyatirikto dharmo jñānākhyo na yujyate | cidrūpatve nityavyāpakasvabhāvasya na tādṛśena kaścit saṃyogo'pi pareṇa abhyupagataḥ, kimaṅga dharmadharmibhāvaḥ | cidrūpasyaiva ca viṣayavyavasthāsthānatve kimanyena cidrūpeṇa acidrūpeṇa vā dharmeṇa parikalpiteneti jñānakriyāyogāt ityatra hetau (page 145) jñānayogādityayamaṃśo jñānasya svarūpeṇa asaṃbhavāt tatsaṃbandhasya ca atyantāsiddherapi svarūpaviparītasādhanatvāt viruddhastaddvāreṇa ca dharmisvarūpabādhanādāśrayāsiddha iti || 7 || cidrūpamacidrūpaṃ vā jñānaṃ mā bhūduktadoṣāt, cidacidrūpaṃ tu bhaviṣyatītyāśaṅkyamānamātmavādipakṣaṃ pūrvapakṣavādī dūṣaṇāya sūtreṇa āha athārthasya yathā rūpaṃ dhatte buddhistathātmanaḥ | caitanyamajaḍā saivaṃ jāḍye nārthaprakāśatā || 8 || asya arthaṃ saṃkṣepeṇa ṭīkākāro vyācaṣṭe sāṃkhyo'yamapi iti | samyak khyātiḥ prakṛtipuruṣayorvivekena, saṃkhyānaṃ ca parigaṇanaṃ tattvabhedānāṃ saṃkhyā; tadadhikṛtya kṛto granthaḥ sāṃkhyaḥ | tatra buddhitattvasya vṛttirjñānamuktam | vartanaṃ vṛttiḥ pariṇāmaviśeṣaḥ | pūrvarūpaṃ hi tirodadhat kaścit pariṇāmaḥ kāṣṭhabhasmavat, sa kāryapariṇāma ucyate; yastu atirodadhat, sa dharmapariṇāmo yaḥ siddhākāratayā bhāti suvarṇasyeva kuṇḍalatā; yastu atirodadhat sādhyākāratvena gacchati budhyate iti yathā, sa vṛttipariṇāmaḥ | tathāhi vartanaṃ tasyeva tatheti vṛttirūcyate | pūrvavadeva iti cidbhāgadvāreṇa nityatādidūṣaṇam, jaḍabhāgadiśā viṣayavyavasthānāyogaḥ iti | atha iti parasaṃbhāvanāṃ dyotayati | buddhiḥ kartrī arthasya nīlādeḥ saṃbandhi rūpaṃ pratibimbātmakaṃ yena prakāreṇa svacchatātmanā sattvātiśayakṛtena dhatte dhārayati, tenaiva svacchatāprakāreṇa ātmanaḥ puruṣasya saṃbandhi caitanyaṃ pratibimbātmanā dhatte antarbahiśca sarvataḥ svacchatvāditi sāṃkhyoktiḥ saṃbhāvyate | trāpi dūṣaṇamāha eva caitanyapratibimbena saṃvidrūpā jātā prakāśapratibimbena iva jalaṃ prakāśarūpam | evaṃ buddhivṛttiścidrūpajñānātmikā | tataśca pūrvokto nityatvavyāpitvādidoṣaḥ, (page 146) sāṃkhyadarśanocitadoṣāntarayogaścetyāśayaśeṣaḥ sūtrāntarakaraṇe | atha tatpratibimbe'pi na tadrūpāpattiragnipratibimbe'pi darpaṇasya dāhakatvādṛṣṭeḥ | tarhi sā buddhirarthacitpratibimbadvayagrahaṇe'pi jaḍaiva, tat sa eva doṣaḥ- viṣayavyavasthā tataḥ kathamiti sūtrārthaḥ | sūtre arthasya ityādinā caitanyam ityantena yaduktam, tat jñānasya svarūpamiti | prakaraṇena ca arthabalena labdhaṃ vṛttau spaṣṭayati jñānaṃ buddhiḥ iti | nanu vaiśeṣikādayo'pi buddhirupalabdhirjñānam iti anarthāntaraṃ manyante, tat ko'sya vādasya pūrvavādāt viśeṣaḥ, saṃvitsvabhāve eva ātmani upagate kimanyena jñānena abhyupagatena, buddhidharme vā jñāne kimanyena ātmanā kṛtyamityāśaṅkya āha sāṃkhyasya iti | vaiśeṣikādidṛśi tat jñānamātmano dharmaḥ, iha tu na tatheti bhedaḥ iti ekā śaṅkā nirastā; śuddhasvabhāvasaṃvit na arthaprakāśa iti dvitīyā; jaḍapradhānavikārabuddhisvabhāvatvāt jaḍaṃ jñānaṃ na svataḥprakāśarūpamiti tṛtīyeti tātparyārthaḥ | ahaṃkāravaśādātmatvena upacaryamāṇāyā buddhernirāsārthaṃ tattvapadam | mātragrahaṇena tasya dharmāntarayogaṃ nirākaroti-tathāhi dharmā udyanto'payantaśca dharmiṇo'pi kathaṃcit tādātmyāt pariṇāmānityatāmāyānti | tatastadabhāve paramārthato nitya ātmā svasaṃvedanaśaktilakṣaṇaḥ | nanu saugate'pi saṃvedanalakṣaṇa ātmetyāśaṅkya āha------tato'pi asya darśanasya bhedamāha antarmukham iti | svaprakāśamātrarūpameva ātmatattvaṃ sāṃkhyānām, saugatānāṃ tu svaprakāśatvena antarmukhaṃ, bāhyanīlādiprakāśatvena ca bahirmukham | naca ekasya antarbahirmukhatā upapannā svaparayoraikyāpattiprasaṅgāt | naca sā yujyate bāhyasya arthasya grāhakāt (page 147) vicchedena avabhāsāditi grāhako'ntarmukha eva | ata eva bāhyatvagrāhyatvāyogāt na tena tulyakakṣyatayā paraṃ kiṃcana cakāsti | tulyakakṣyatāpratibhāsakṛtaśca guṇabhāvapradhānabhāvābhyāṃ dharmadharmibhāvaviśeṣaṇaviśeṣyabhāvopadhānopadheyabhāvādivyavahāraḥ | tathāca paṭo'yaṃ śukla iti paṭābhāsaśuklābhāsayorbahirbhūmau tulyedantāgrāhyabhāvena sthitayoḥ paṭābhāsoparaktaḥ śuklābhāso viparyayo vā bhavatīti yujyate | tena atra guṇabhūto viśeṣaṇamanyopadheyarūpatvādanyat svarūpavyatiriktamupadheyaṃ svātmanā anurañjanīyaṃ rūpaṃ viśiṣṭalakṣaṇaṃ yeneti, pradhānabhūtastu viśeṣyo'nyena upadheyaṃ viśeṣaṇena uparañjanīyaṃ rūpamasyeti | evaṃ ca viśeṣaṇaviśeṣyabhāva- mukhena yo vyavahāraḥ, sa ātmani na upapadyate iti na asau kasyacit dharmaḥ, nāpi tasya kaścit dharma iti jñānaṃ nāma yadyapi buddhirūpaṃ; tathāpi na ātmano dharma iti naiyāyikādito bhedaḥ | nanu evaṃ sa eva puruṣo'stu, kimanyena jñāneneti śaṅkitvā āha jñānaṃ punar iti | sa hi śuddhaḥ prakāśastenaiva vapuṣā yadi arthānāṃ prakāśaḥ syāt, tat tasya rūpasya tṛṇamātreṇāpi anūnādhikarūpatvāt sadā sarvasya avabhāsanaṃ kasyacit vā kadācidapi anavabhāsanaṃ bhavediti sarvajñamajñaṃ vā jagadbhavet | tasmāt ghaṭasaṃvedanamiti ghaṭābhāsodaye, paṭasaṃvedanamiti tadābhāsaprakṣaye paṭābhāsodaye ca bhavati | naca ghaṭapaṭābhāsasaṃbhedaṃ cinmātrarūpaṃ puruṣaḥ sahate | naca saṃvedanaṃ viṣayasya svarūpaṃ jaḍājaḍayo rūpayorvirodhāt pūrvavat sārvajñyājñatāprasaṅgācca | tadidaṃ viṣayaḥ prakāśate iti yat prakāśanaṃ, na tat puruṣaḥ, nāpi tat nīlādīti puruṣasya prakāśarūpasya cchāyeyamiti āyātam | naca saṃvedanaṃ sākṣādeva viṣaye cchāyāmarpayati andhādyabhāvaprasaṅgāt, nāpi indriyeṣu jhaṭityeva (page 148) sarvatra niścayaprasaṅgena ālocanāsaṃbhavāpatterya eva paśyāmi, sa eva śṛṇomītyādyanusandhānābhāvaprasaṅgāt bāhyendriyāvyāpārasvapnasaṃ- kalpasmaraṇādyanudayaprasaṅgācca | tat kvacana vastvantare asya puruṣasya cchāyā saṃkrāmati | naca asminnagṛhītaviṣayapratibimbe punarapi viṣayasya aprakāśatvāpatteriti yadeva tat vastvantaraṃ caitanyaviṣayātmakobhayacchāyā- grahaṇasamarthaṃ tata eva sattvapradhānaṃ buddhiśabdavācyamanusandhāna- kāritvādekaṃ, tasya jānāmītyevaṃbhūtā jighṛkṣāprayatnopakramā viṣayālocanaśarīrā niścinomītyavasānā pūrvāparībhūtā tāvadviṣayādhya- vasāyaphalaikyena ekā taddharmiparāmarśamatirodadhatī kriyātmā viśiṣṭā pariṇāmaparaṃparā jñānākhyā-vṛttirvartanaṃ tathāvasthānamucyate | kāṣṭhasya hi bhasma na vṛttiḥ kāṣṭhaparāmarśasya tirodhānāt | nāpi eka eva kṣaṇo vṛttiḥ, tatra hi ayamitthaṃ vartate iti ko vibhāgaḥ | tadaneka eva kṣaṇo dharmiparāmarśamatirodadhat phalabalena kalpitavicitramaryādaḥ kriyātmā pariṇāmo vṛttiścaitro gacchatītivat | sā ca vṛttirviṣayasya adhyavasāye paryavasi- tarūpā puruṣacchāyābalena prakāśarūpatāmupagatā jñānamucyate iti piṇḍārthaḥ | tadetadāha jñānaṃ punar ityādinā | punaḥ śabdaḥ puruṣāt viśeṣadyotakaḥ | satatam iti pravahadrūpeṇa anavacchinnam | nidrādāvapi hi pratyayarūpatvamicchanti guravaḥ patañjaliprabhṛtayaḥ prabodhe pratyavamarśāt sukhamasvāpsamityādeḥ pratyayaviśeṣa eva nidretyādi nirūpayantaḥ | pūrvadeśakālādiyogena smaryamāṇatayā vartamānadeśakālādiyogena anubhūyamānatayā taddvayayogena pratyabhijñāyamānatayā vartamānabhaviṣyadyogena saṃbhāvyamānatayā bhūtasya vartamānasya vā bhaviṣyadyogena yadivā kevalabhaviṣyadyogena utprekṣyamāṇatayā tatrāpi sphuṭāsphuṭāditayā ābhāsāntarasācivyena pramātrantarādi- (page 149) sāhityena cetyādinā vaicitryasahasrasaṃbhedanavicitrā ye ābhāsāḥ, ata eva guṇavācinā tacchabdena prakārayogāt dvirūktena karmadhārayeṇa vā tattacchabdena vyapadiṣṭā ghaṭapaṭādīnāṃ bāhyānāṃ saṃbandhina ābhāsabhedāḥ pratibimbaviśeṣāḥ, teṣāmudayalayau vyaktivilayau nityaṃ vidyete yasmin, ata eva anyaḥ iti buddhitattvāt vyatirikto bāhya iti cittattvādanyo yo viṣayo nīlādiḥ tatra yā antarmukhatā tadanvayavyatirekānuvidhānam, tato hetoryadāyattaṃ jñānaṃ, tacca na cito, nāpi arthasya, kiṃ tarhi buddhitattvasya paśyāmi, jānāmi, niścinomītyevaṃbhūtaḥ pūrvāparībhūtāvayavo yo vyāpāraḥ kriyā tatsvabhāvatvena hetunā vṛttirvartanamityanayā bhāṣayā sāṃkhye darśitaṃ vṛttayaḥ pañcatayyaḥ | pramāṇaviparyaya | (yo. sū. 1 | 6) iti, svālakṣaṇyaṃ vṛttistrayasya | (29 kā.) ityādiṣu sthāneṣu | nanu tadanusāreṇa iha tenāpi vṛttigranthena bhāvyamiti buddhirjñānam iti kathaṃ sāmānādhikaraṇyena nirdeśaḥ | atra āha kevalam iti | buddhervṛttirbodhanaṃ saṃvedanaṃ darśanamiti hi pratyāsattyā samākṛṣṭāyāḥ śabdāntarasaṃnidhānācca durbalāyā api avayavaprasiddheḥ śabdāntarlīnaiva kriyā bhāseta; tataśca ajaḍasaṃvedanātmakaṃ tat jñānamityāśaṅketa | sāmānādhikaraṇye tu buddhiśabdasya avayavaprasiddheḥ samudāyaprasiddhirbalīyasī | iti abādhitena nyāyena tyaktāvayavasya sāmānyaprasiddhau jaḍarūpārthābhi- dhāyinaḥ samānādhikaraṇaṃ jñānaṃ jaḍarūpamuktaṃ bhavatīti | vṛttivṛttimatośca kiṃ kāṇādavat samavāya ityapi śaṅkā sāmānādhi- (page 150) karaṇyena avyatirekaparyavasāyinā nirākṛtā bhavati | sāmānādhikaraṇyaṃ ca samudāyaprasiddhimupodbalayat bodhatāśaṅkāṃ parākaroti yathā, tadvadavyatirekamapi pratipādayedityāha ata eva ca iti | abhedo yaḥ pratipāditaḥ, tato'vaśyamato bodhatāśaṅkā śāmyatīti evakāraḥ, samudāyaprasiddhyā ceticakāraḥ | vṛttitadvatorabhedaṃ pratipādayatā sāmānādhikaraṇyena bodhatāśaṅkā nirasteti tu vyākhyānamuttānadṛśāṃ matam | nanu pūrvāparībhūtānāṃ kṣaṇānāṃ phalamekamavalokya vṛttyekatvamaryādā kalpyate grāmaprāptiphalena gamanamaryādādṛṣṭeḥ, iha tu jñānarūpāyāḥ kriyāyāḥ kiṃ phalam | āha tasyāśca iti | caḥ pūrvapakṣāśaṅkāṃ sūcayati | tasyā yaḥ sattvākhyo bhārgo'śaḥ, so'dhigamakriyāyāḥ phalatvaṃ prāptaḥ phalabhūtaḥ | nanu sattvaṃ bhāga iti tadā yuktaṃ, yadi bhāgāntarayogo'syāḥ syāt | astītyāha triguṇāyāḥ iti | nanu sattvarajastamāṃsi trīṇi yadi asyā rūpam, tat sattvabhāga eva kasmāt phalamityāśaṅkāsūcako'pi śabdaḥ | atra uttaramāha-parasya ghaṭāderasau yataḥ prakāśasvabhāvaḥ | sattvaṃ laghu prakāśakam | (13 kā.) iti hi āhuḥ | nanu nīlāderapi traiguṇyātmatvāt tadīyo'pi sattvāṃśastathā kasmāt na bhavati | ucyate śuddhatvāt iti | rajastamobhyāmanabhibhūtatvena svacchatvāt | ata eva prakhyārūpaṃ hi cittasattvam | iti uktam | nanu paraprakāśātmā cet sattvabhāgaḥ, yugapadeva viśvaṃ kasmāt na cakāsyāt, sattvasyaiva ca upayoge nirūpite guṇadvayamanyat kimarthaṃ syāt,- ityāśaṅkādvayamapiśabdenaiva dyotitaṃ pariharati rajastamobhāgābhyām iti | sattvaṃ prakāśarūpaṃ nirmalanabhaḥprakhyaṃ sarvato jaladapaṭalena iva varaṇātmanā tamasā (page 151) samāvṛtamāste | tatra ca mārutasthānīyaṃ pravṛttisvabhāvaṃ rajaḥ kriyātmakatayā krameṇa tamojaladamapasārayati nyagbhāvayati | ataśca sa viśeṣeṇa paraprakāśātmapi bhavannasau sattvabhāgaḥ krameṇa nīlāderbāhyasya sukhādeśca āntarasya prakāśarūpo jāyate iti yuktam | yuktaśca traiguṇyopayogaḥ | nanu prakāśarūpo'pi asau sattvabhāgo bāhyālokasthānīyo jaḍa eva, tadeṣa kathaṃkāraṃ nirākāṅkṣībhavet yena pāryantikaphalatvamasya uktam | kiñca nīlaprakāśarūpaḥ sukhaprakāśātmā vā yaḥ sattvabhāgaḥ sa nīlasukhapratibimboparaktaḥ, jñānātmikā ca vṛttiḥ kriyā, sa eva kathaṃ phalaṃ syāt | ucyate-ātmanaḥ saṃvidrūpasya tasmin svacche yataḥ samyak nidhānaṃ pratibimbena viśrāntistataḥ saṃvedyamānatāṃ pratipadyate | nanu kena anyena tasya saṃvedyatā | na bahirbuddhitattvāntaramasti, naca puruṣāpekṣayā saṃvedyamānatā upapannā tathātve nīlāderapi tathaiva sā astvityalaṃ buddhitattvakalpanāyāsena | āha-prakāśamānataiva saṃvedyatā na aparā kācit, apitu saṃvicchāyayā anugrahāt prakāśabruḍitaḥ svanirbhāsa iva sa sattvabhāgo na prakāśāntaramapekṣate iti eṣaiva saṃvedyatā | etaduktaṃ bhavati -sarvataḥ svacchātmani buddhisattve viṣayapratibimbabhāgo jñānakriyā, saṃvicchāyābhāgastu phalam | yaduktaṃ phalamaviśiṣṭaḥ pauruṣeyaścittavṛttibodhaḥ | iti | nanu ātmacchāyāvaśāt viṣaye eva prakāśamānatā astu, kimantarālakalpi- tena buddhitattvena | loke ca viṣaya eva prakaṭa iti vyavahāraḥ | tathāca jaiminīyā arthadṛṣṭatāmeva phalaṃ manyante | atra āha-yadi viṣaye eva prakaṭatā utpadyeta, tadā sa viṣayastādṛśo jātaḥ, sa kathaṃ kasyacidatādṛśaḥ syāt | nahi kāraṇopa- (page 152) nataṃ rūpaṃ kāraṇameva prati tathā bhavati | evaṃ hi kumbhakārameva prati kumbhaḥ kumbho bhavedanyān prati akumbhaḥ | nanu yathā dvitvaṃ kasyacit pramāturapekṣayā buddhyā jātaṃ naca sarvān pramātṝn pratibhāti, apitu tameva; tathā prakaṭatā yadātmagatabhāvanātmakakriyāsaṃnidhānāt jātā tameva prati bhaviṣyatīti āśaṅkya āha prakāśasaṃjñaka iti | dvitvaṃ hi jātaṃ na prakāśasvabhāvam, apitu tatsāmānyajñānapuraḥsaram | dvitvaguṇajñānāt dve dravye iti jñānena bhavitavyam, tataśca tatra dvitvotpattāviva tatsāmānyajñānotpattāvapi apekṣābuddhernimittatvam | naca sā pramātrantare saṃbhavati ekārthasamavāyāt yato jñānayoḥ kāryakāraṇabhāvaḥ | iha tu prakaṭatā cet jātā, na atra anyadapekṣyamasti tatrāpi jñeyāyāṃ prakaṭatāntarānavasthāprasaṅgāt | tasmāt viṣayaḥ prakaṭa iti buddhitattvapratibimbitasya viṣayasya saṃvitpratibimbamelanameva idamucyate, natu bāhyasya prakaṭatā kācit dharmaḥ | nanu mā bhūt viṣayaniṣṭhā prakaṭatā ātmaniṣṭhaiva bhaviṣyati mama prakaṭo ghaṭa iti ātmani upasaṃhāradarśanāt, tat kiṃ buddhitattvena | ucyate-ātmā saṃvinmātrasvabhāvaḥ sākṣāt draṣṭā kevalaṃ, tasya viṣayaprakaṭatā nāma yat saṃvido'dhikaṃ tajjanakatvaṃ kathaṃ svarūpaṃ syāt | kathaṃ tarhi asau viṣayabodheṣu draṣṭā sākṣī ceti | āha- buddhāveva satyām | nanu mā bhūt tatra cidātmani puṃsi adhikaṃ kiñcana vikārādhāyi prakaṭatātmakaṃ phalaṃ, sa eva tu bhaviṣyati | āha-nirvikāra eva asau yadi nīlaprakāśaḥ, tarhi nīlasyaiva viśvasya asau tathā syāt | prakāśa eva hi nīlaprakāśaḥ pītaprakāśa iti āyātam | ata eva iti | yasmāt na viṣaye prakaṭatālakṣaṇo bhogo viśrāntaḥ, nāpi ātmani, asti ca (page 153) viṣayātmanorbhogayogavyavahāraḥ, tata ityarthaḥ | buddhirūpaṃ yat sattvaṃ tasya yato nairmalyaṃ rajo'pasāraṇasahiṣṇutā tadīyatamobhāgasya, natu nīlādāviva anapasāraṇīyatvaṃ tato hetorubhayīmapi ātmano viṣayasya ca saṃbandhinīṃ rūpacchāyāṃ saṃvedananīlamayatāmanukaroti tadākāradhāritayā bhāsate nīlaraktapaṭamadhyagatasitavastravat tato hetostatpratibimba ātmaviṣayapratibimbe yato yujyate, tato viṣayabodhasvabhāvo bhogaḥ sidhyati | sa hi grāhyasya grāhakasya ca yo melanātmā saṃbandhastadrūpatayaiva lakṣitaḥ, na anyadasya rūpamiti āśayaḥ | nanu buddhau yadi dvayapratibimbayogaḥ, ātmano viṣayasya ca kathaṃ bhoktṛbhogyarūpavyavahāra ityāśaṅkya āha sā ca iti | sā bhogasiddhirbhoktṛbhogyabhāve | ātmā bhoktā viṣayo bhogya iti vyavahāre heturhi yasmāt, tasmāt tayorātmaviṣayayorbhoktṛbhogyatāyogyayorbuddhitattve saṃbandho yāvadgati paraspararūpamelanātmā vāsagṛha iva yūnoḥ yaḥ, sa eva bhoktṛbhogyabhāvaḥ | nanu sattvaṃ tāvat prakāśātmakaṃ, tatra cet viṣayapratibimbaṃ patitaṃ; jāto viṣayaprakāśatāvyavahāraḥ; kimanyena ātmapratibimbakalpanenetyāśaṅkāṃ vārayati viṣayoparāgavat iti | sa hi sattvaprakāśo bāhyālokakalpo jaḍa iti uktam | bodhāveśena iti bodhasaṃsargeṇa | nanu yathā taṇḍulānāmayameva pāke karmabhāvo yo viklittilakṣaṇo viśeṣaḥ, tathaiva viṣayasyāpi buddhyamānatāyāṃ kenacit viśeṣeṇa bhāvyam, saiva prakaṭatā bhaviṣyati | bhavedevam, yadi nirvartyavikārye eva karmaṇī syātām, asti tu anyadapi prāpyaṃ karma yatra tatkartṛkarmasaṃsargādhiko na kaścit viśeṣo grāmaṃ gacchatīti yathā | tadāha nahi iti | bodhasaṃsargātmā ca bodhāveśo'yameva (page 154) ucyate-yo boddhrā puruṣeṇa buddhau viṣayasya saṃsargaḥ | ata eva iti | sāṃkhyasya yadetadityādi ārabhya pūrvoktamupayogi prameyaṃ buddhitattvasadbhāve hetutvena upajīvati | yata ātmā nirvikāraḥ, naca tādṛgasau viṣayaprakāśaḥ, viṣayasya ca na prakaṭatā naisargikī upapannā, naca ātmasaṃnidhānataḥ, nāpi indriyasaṃnidhānamātrāt, tato buddhisaṃjñakaṃ svatantrameva tattvaṃ vasturūpam, natu ātmano dharmo vaiśeṣikavat, nāpi viṣayasya jaiminīyavat, na indriyāṇāṃ bārhaspatyavat,-iti iyatī sāṃkhyasya mukhyā prameyagatiḥ | vṛttau cchāyāśabdena sūtre rūpaśabdaṃ tatparyāyaṃ vyākhyat | ataḥ iti ubhayacchāyādhāraṇāt | asau buddhiḥ | arthasya prakāśastatphalaparyanto'dhigama ityarthaḥ | nanu evaṃ buddhitattvaṃ nirmalaṃ sadā sthitaṃ, tat tadubhayapratibimbadhāri sadaiveti tāvatā tāvat paramārthabandho no kasyacit | nahi śiśiramārutaśilībhūtaśītalataramahāhi- mānīśakalakapratibimbitaścaitraḥ śītavyathāmanubhavet, nāpi tat tuṣāraśakalakamupacarito'pi bandhaḥ syāt yadi upacaritā anyo bhavet pratibimbitaṃ caitraṃ paśyanniva maitraḥ | naca buddhipuruṣāvubhau yastathā upacarati, tādṛk tṛtīyo'sti | astīti āha ahaṃkāratattvam iti | karotiḥ kriyāsāmānye | ahaṃ karomīti jānāmi bhuñje vetyarthaḥ | tathāhi ātmā budhyate iti apekṣāviṣaye bhuṅkte iti tu sukhaduḥkhasādhanaviṣaye yo vyavahā- raḥ pratītiḥ pratyavamarśaśca, tadrūpā vṛttirvartanaṃ vyāpāro'sya | nanu aboddhari abhoktari ca nirāgasi kathamahaṃkāra evaṃ vyavaharet | āha- upakārakatvaṃ bodhoḥ bhoge ca buddhigate yata ātmanastenaivamadhyāropya vyavaharati | nanu upakārakatvaṃ tatra asya katham | ucyate | tatsaṃnidhau yato bodho jñānabhogobhayātmatāvibhakto (page 155) buddhau sidhyati | nanu pariṇāmadharmatālakṣaṇā kriyā mā bhūdātmano vāstavī, bhoktṛtāpitu kiṃ na pāramārthikī | omityāha natu ātmanaḥ iti | cinmātrataiva, na viṣayopabhoktṛtā | naca tadatiriktamasya rūpamucitamiti hi uktaṃ vistarataḥ | nanu ahaṃkāreṇa evamātmā bhoktṛtvena abhoktaiva san vyavahriyatām | vyavahriyamāṇasya tu kathamasau bhogo bhavet | upacāre hi na upacāryasya svātmani viśeṣaḥ kaścit, apitu upacaritureva tathābhūta- buddhiśabdaviśeṣapratilambhātmā vyavahāraḥ, anyathā anantapramātṛbhedena yugapadupacaryamāṇāgnijalādiviruddhabhāvabheditavapurmāṇavako'pi anantaviruddharūpatāmekatrāpi kṣaṇe pratipadyet | tadetat pariharati ahaṃkāravyavahāryātmanā iti | kena etaduktaṃ-cidrūpatādhikaḥ kaścit puruṣasya bhoga iti | buddhibodhaṃ hi yadātmani aviśiṣṭatayā ahaṃkāro vyavaharati, sa eva ayaṃ bhogaḥ | citpratibimbayogini viṣayapratibimbavati ca buddhitattve ahamidaṃ jānāmi iti cetanācetanapratibimbadvayamelanāvyavahā- rakāriṇā ahaṃkāratattvena yo'bhimāno janitaḥ, sa eva buddhitattvāt tadvṛttyadhyavasāyagocarīkṛtastadbuddhipratibimbacittattvena saha ekāśrayatālakṣaṇaṃ saṃyogaṃ bhajamānaścittattvasya citpratibimbādanadhya- vasitabhedatvena bhoga iti ucyate | kāṇādādidarśane'pi hi jñānātmako guṇa ātmano'nyaḥ | kathaṃ tasya bhogaḥ | samavāyāditi cet, saṃbandhamātraṃ tarhi bhogarūpatāyāṃ kāraṇamiti uktaṃ bhavati | ihāpi ca darśitaḥ saṃbandhaścittatvādanadhyavasitabhedasya citpratibimbasya viṣayapratibimbena saha ahaṃkāramelitasya tayaiva buddhyā adhyavasitasya ekabuddhyāśrayatvalakṣaṇasaṃyoga iti saṃsargamātraprabhāvito'yaṃ bhogavyavahāraḥ sarvatra | (page 156) saṃsargaśca prāptilakṣaṇaḥ saṃyogo'stu samavāyo vā abhimānena vādāntareṇa | yadi vā tathābhūtasya saṃyogasya pūrvapūrvapralayamahā- pralayeṣu api prāthamyaṃ na avadhāryate iti anādiḥ saṃyogo bhavan samavāyāt na viśiṣyate | buddhitattvasya ca sarvo'yaṃ dharmaḥ | dharmadharmiṇośca yaḥ saṃbandhaḥ, sa saṃyoga iti vā tādātmyamiti vā samavāya iti vā ucyatām | vastuni labdhe hi saṃjñāsu kriyāsu ca ko'bhiniveśastattvacintākāraṇam | yasminneva ca buddhipradeśe cittattvapratibimbayogāt cidaviśiṣṭatā, tatraiva nīlapratimbayoga iti ādhārādheyabhāvāpṛthaksiddhibhyāṃ samavāyatāpi ucyatām | ko virodhaḥ | sarvathā tāvat sarvadarśaneṣu saṃsargakṛta eva ayaṃ bhogavyavahāraḥ | yadāha ----paropādhau sarvā dhīrvyāvahārikī | ayathārthā-----------------|| iti | tadetat sarvamanavakḷptidyotakena vāśabdena āha saṃyogātsamavāyādvā iti | ahaṃ karomi jānāmītyevaṃbhūtena rūpeṇa ahaṃkāratattvasya yā vṛttiḥ, tayā vyavaharaṇam | bhogavyaharaṇe jñānābhidhānalakṣaṇe yogya ātmā svarūpaṃ yasya buddhibodhasya buddhisaṃkrāntasya viṣayapratibimbacitprati- bimbamelanasya, tasya cidrūpeṇa puruṣeṇa saha yo bhedādhyavasāyābhāvaḥ prakāśatā, yena balena ca tāvanmātre mūrcchākalpe viśramitumayogya iti abhedādhyavasāye paryavasyan puruṣasya bhoga iti ucyate; sa saṃyogādastu samavāyāt veti kimaneneti | etat śeṣamunivacanena saṃvādayati | tathā ca iti | sattvapuruṣayoratyantāsaṃkīrṇayoḥ pratyayāviśeṣo bhogaḥ, parārthasvārthasaṃyamātpuruṣajñānam | (yo. sū. 3 | 35) (page 157) iti sūtram | asya arthaḥ-sattvaṃ yat buddhiśabdavācyam, yaḥ puruṣastayorjaḍa- cidrūpatayā nīlamutpalamitivadanyonyamabhinnakakṣyādhiśayanena anyonyoparāgalakṣaṇaṃ saṃkaramasahamānayorapi yaḥ pratyaye bauddhe'dhyavasāye aviśeṣo bhedānadhyavasāyena abhedādhyavasāya- viśrāntena vyavahriyamāṇamaikyaṃ, sa eva bhogaḥ | sa eva buddhivartyapi bhavan bhoktari puruṣe cidrūpatvāducita iti parārtha ucyate | nanu asti evaṃvidha eṣa saṃsargabalaprabhāvito bhogaḥ, kiṃtu eṣa saṃsargo'nādiḥ kathaṃ vicchidyeta, yena mokṣāvakāśo bhavedityāśaṅkya āha yadā tu iti | pradhānaṃ tāvadupādānakāraṇaṃ mahadādikāryātmanā pariṇamate | tatra ca asya jaḍatvaṃ, sukhādyātmanā ca yat bhogyatvaṃ bhogayogyatā, tat sahakārikāraṇam | naca guṇānāmanyonyaṃ bhogayogyatvamucitaṃ jaḍatvāt bhoktṛbhogyatvayorekatra viruddhatvāditi anyadeva cidrūpatvaṃ prati bhogayogyatvamucitam | tacca cidrūpaṃ bhogavaicitryopalambhādanekam | yadāha janmamaraṇakaraṇānāṃ pratiniyamāt | (18 kā.) iti | naca asya bhogasya enameva bhoktāraṃ prati bhogyateti niyamanidānamasti, tat sarvān prati tat bhogyam, bhoktṛtā ca eṣāṃ svapratibimbārpaṇena buddhiprabhṛtisamastaprapañcāvabhāsanam |---------saprapañce buddhitattve saṃkīrṇo'pi saṃyogamahimnā cittattvena paramārthato na saṃkīrṇaḥ | tat saṃkīrṇatā yāvat citpratibimbabalāt nirbhāsate, tāvat saṃsāraḥ | yadā punarasaṃkīrṇatā, tadā vivekajñānametat jñānam | na saṃkīrṇāsaṃkīrṇarūpavyatiriktaṃ dṛśyamasti | tacca yasya samuccīyeta | caśabdaśca apiśabdārthe | tathāpi iti abhyupagamyavādo'yaṃ na sopapattika ityarthaḥ | ata eva vā iti | sūtre parāśaṅkādyotakaṃ yat kṛtaṃ, tena asya vādasya abhyu- (page 158) pagamyāpi etaducyate, natu pratibimbavādo'yamupapadyate iti anādaro'pi dyotya ibhiprāyeṇa ṭīkākṛdasya buddhipratibimbavādasya anupapattiṃ bahuśākhāṃ darśayan tathāpi iti vṛttigranthārthasya ākūtaṃ sphuṭayati naca iti | svacchamapi hi adhikasvacchamapekṣya asvacchaṃ na adhikasvacchasya pratibimbaṃ svīkaroti sitadugūlamiva sphaṭikamaṇeḥ | tathāca buddhitattvaṃ puruṣāpekṣayā | tathāhi āloko'pi buddhiprakāśamapekṣya asvacchaḥ, tathā so'pi puruṣaprakāśama- pekṣya | puruṣaprakāśo hi sarvataḥ svacchastasya ananyāpekṣaṇādeva saṃvidrūpatvaṃ yataḥ | yathā yathā hi sphuṭā vedyatā, tathā tathā svacchatvābhāvaḥ | evamadhikasvacchena pratibimbaṃ svīkriyate asvacchasyeti pratibimbasvīkaraṇe yat kāraṇaṃ, tadviruddhamiha asvacchatvamiti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | evaṃca vadataḥ ṭīkākārasya ayamāśayaḥ-saugata eva sāṃkhyamataṃ dūṣayan matpakṣasya avakāśaṃ dāsyati | sarvataḥsvacche cidrūpe viśvaṃ pratibimbitumarhatīti | saugatasyāpi ca saṃvidi saṃvedyaṃ pratibimbamarpayati, natu saṃvedye saṃvititi svapakṣasiddhirāśaye viparivartate eva | atha paro manyeta-na svacchatvaṃ nāma pāribhāṣikaṃ kiṃcana, yadeva ca anyapratibimbagrahaṇasamarthaṃ tadeva svacchaṃ; buddhitattvaṃ ca puṃspratibimbaṃ grahītuṃ samarthameva, tadapi kiṃ na svacchamiti | tatra āha | samānadharmāṇyeva iti | iha pratibimbagrahaṇe niyamo dṛṣṭaḥ | tathāhi darpaṇe sparśagurutvādi na pratibimbati, apitu rūpasaṃsthānamātram | nirmalaṃ ca asya vijātīyarūpaiḥ sajātīyābhāvaiśca akaluṣitaṃ niviḍasaṃhananaṃ rūpamupalabdhaṃ yadā bhavati, tadā pratibimbayogaḥ, vāṣparajorūpāntaraistu vijātīyairaniviḍasthapuṭatvādinā sajātīyābhāvaiḥ kaluṣite tasmin rūpe na bhavati,-iti anvayavyatirekābhyāṃ manyāmahe | (page 159) pratibimbārpakāpekṣayā yasya svacchatākhyo dharmastatpratibimbātmakaguṇavi- śeṣaniṣṭhaḥ, sa eva pratibimbaṃ gṛhṇāti | evaṃ svacchatvaṃ guṇe samāne viśeṣarūpatāyāṃ paryavasāyitamiti apṛthageva upasaṃhariṣyati evaṃ samānaguṇe eva iti | tathāhi pārthive bhūmikuṭṭime, vajraratnādimaye darpaṇe, āpye nistaraṅgajalāśaye, taijase cakṣurgolakāntarvartidṛṣṭimaṇḍale rūpākhyo guṇaḥ | tatsaṃniveśaśca saṃsthānātmā guṇo'sti svacchaprāyāṇāmapi rūpavattvāditi teṣu rūpasaṃsthānapratibimbameva upārohati, na anyat gurutvasparśādi | yathoktaṃ mayaiva pracchannakāminī kāntapratibimbitasundaram | mukuraṃ kucakumbhābhyāṃ spṛśantyapi na hṛṣyati || (taṃ. ā. 3 | 6) iti | vyomāvakāśe ca paricchinnadīrghavartulākāre yadādityatejo na atitībraṃ na atimandaṃ vā candratejo vā, tatra śarīrasaṃsthānapratibimbaṃ dṛśyate cchāyāpuruṣopadeśapariśīlanena | lohadarpaṇādi tu taijasamiti mantavyam, tadapi vā pārthivamevetyābhidharmikāḥ | ākāśe ca śabdaguṇe vaktṛśabdasya pratibimbitaṃ pratuśrutkārūpam | nirmalena rasāntaragrāhiṇā rasena bhūyasā samākrāntaṃ ca rasanendriyaṃ, tasya adhiṣṭhānaṃ dantodakaṃ nirmalarasayuktamiti tatra kaṭutiktāmlādayo rasāḥ pareṇa āsvādyamānāḥ pippalīnimbadāḍimādiṣu vartamānāstadāsvādānumānapūrvakatvena pratibimbamarpayanti | smaryamāṇagrahaṇamanubhūtatve'pi tadānīmasākṣāt- kriyamāṇatāmātramupalakṣayati | tena smaryamāṇā anumeyamānāḥ samutprekṣyamāṇā vā rasasparśādayaḥ pratibimbaṃ gṛhṇantīti | tathā ca śarīrasya kecidānandasthānarūpā ādhārāḥ kandahṛdayatālutalādayaḥ | teṣu mithunopabhogasamucitasparśastathaiva ananubhūyamāno'pi anumeyamāna- smaryamāṇotprekṣyamāṇādirūpaḥ (page 160) pratisaṃkrāmati yena dhātusyandasukhādyapi syāt | kecit tu duḥkhādhārā mattagandhajaṭharakūrmanāḍīkaṇṭhaprabhṛtayaḥ | teṣu parānubhūyamānāḥ smaraṇotprekṣādisaṃnidhāpitā vā kuntāghātaśūlādisparśā mūrcchāduḥkhādikāriṇaḥ | parānubhavaśca pratibimbitasya tasya sparśādergrahaṇaṃ prati kevalaṃ sahakāritāṃ karoti avadhānamudbodhayamānaḥ | tena idaṃ na vācyam-anāsvādyamāno'pi kenāpi dāḍimaraso dantodake kiṃ na pratibimbatīti yataḥ pratibimbatyeva asau, anavadhānāttu na lakṣyetāpi | tathāhi-avahitaḥ sukumāro'ṅganājanaḥ pareṇa spṛśyamānamapi tīkṣṇakaṇṭakāgraṃ paśyan vepathumāviśatyeva | karmādhipatyācca keṣāṃcit kecidādhārā akaluṣā iti tatpratibimbayogo vicitro dṛśyate | gandhakṣetre'pi tīvravirecanādidravyagandhaḥ pratibimbamarpayatyeva yena tadgandhapūrṇameva sarvamabhimanyate | nanu svacchena dravyeṇa pratihatā nayanaraśmayaḥ parāvṛttya svameva mukhaṃ gṛhṇanti, darpaṇe mukhamiti tu bhrāntiriyam; natu satyatvabhrāntatvavyatirekeṇa anyo rāśiḥ pratibimbanāmadheyo'sti tṛtīyaḥ | maivam | evaṃ hi sati mama etanmukhaṃ sparśavadityapi bhāseta; paramukhasvahastādau ca bimbapratibimbadvayaṃ dṛśyate | anyonyasaṃmukhādarśabhūyastve ca bahutaramukhagrahaṇaṃ kutaḥ | bhrāntiriyamiti cet, saiva astu kiṃ satyamukhagrahaṇābhyupagamena asaṃvedyamānena | nahi śuktikārajatanirbhāse satyarajatanirbhāso'paro'bhyu- pagataḥ; bhrāntāvapi ca kiṃ darpaṇa eva mukhatve bhāti, uta svamukhaṃ puramukhatvena | pūrvasmin kalpe darpaṇe na kaścit bhāseta śuktirajjvekacandrādiriva rajatasarpadvicandrāditvena bhāsamānaḥ | atra ca darpaṇasya na pṛṣṭhe, na abhyantare, na paścādbhāge mukhamastīti pratipattirdarpaṇasya avikalpasya nirbhāsāt | yadi tu svamukhaṃ paramukhatvena bhāseta, (page 161) tadā śuktiṃ yathā rajatadhiyā gṛhṇāti; tadvat svamukhaṃ darpaṇe saṃnihite paramukhadhiyā gṛhṇīyāditi tatra ayamudāsīnabhāvamavalambamāno bhūṣaṇavinyāsaprasādhanādi na ādriyeta | pratiphalitānāṃ ca svadehasaṃmukhībhūtānāṃ raśmīnāṃ cākṣuṣāṇāṃ grahaṇatve saśarīreṇa ātmanā yadi adhiṣṭhānaṃ, tadahamityeva pratipattiḥ syāt, natu anyo'yamiti | avyutpannasya hi bālāderayamityeva ekarasā pratipattiḥ | vyutpannastu idameva śarīramatra pratisaṃkrāntamiti manyatāṃ nāma | nanu asya bimbāt na bhedena pratipattiḥ, pratibimbena aśarīreṇa ātmanā adhiṣṭhitāste raśmayaḥ paratvena gṛhṇanti,-iti cet, na dehasya bhogāyatanatvaṃ syāt tamantareṇāpi bahirbuddhilakṣaṇabhogodayāt darpaṇābhāve'pica tathā prasaṅgāt svaśarīre ca audāsīnyāpatteryogivat ca śarīrānapekṣayā saṃvedanaprasaṅgāt | jalatejobhiśca cākṣuṣāṇāṃ raśmīnāṃ pratighātena pratiphalanaṃ, na niviḍaiḥ śilātalairiti svacchandābhidhānam | smaraṇotprekṣaṇādiṣu ca arthākāraṃ paśyati pramātā | naca tatra netraraśmīnāṃ ko'pi vyāpārārthe saṃbhavo niyamo vā | naca asāvabāhya eva pāramārthika ākāro bāhyatvena abhimānādanyadāpi bāhyāpahnavaprasaṅgācca | athāsti saṃbhavaḥ- yadākāro'pi asau na mukhyo naca bhātaḥ, tat darśanapratibimbenāpi kimaparāddham | yat tatrāpi svamukhagrahaṇameva sūtre muninā kvacidapi anirūpitamapi durgrahādākṣapādaiḥ samarthyate pratiśrutkādau śrotrāderna pratiphalanamiti, tatra avaśyaṃ pratibimbatā samarthayitavyā | nanu tatra mukhyaśabdādirūpataiva bhaviṣyati, darpaṇamukhādau tu pratighātena pratibimbāpahnava iti pareṣāṃ naiyāyikādīnāmāśayaḥ | tameva prakaṭayati kecit tu iti | pratisaṃkramaṇena śrut śravaṇamasyā iti pratiśrutkā | sā śabdajā | raso'pi danto- (page 162) dakasaṃbandhī nimbādirasasmaraṇena nimittena vikṛtaḥ saṃpannaḥ kaṭutiktāmlādisvabhāva eva, sparśakṣetragata eva asau sparśaviśeṣaḥ, gandhakṣetraniṣṭhaśca gandhaviśeṣa iti | tena yathā anye śabdādayo mukhyavastusvabhāvāḥ, natu tatpratibimbātmānaḥ; tadvat pratiśrutkādayo vastutve teṣāṃ bādhakasya kasyacidapi abhāvāt | rasāveśaśabdena dantodake sa raso niviṣṭa iti iha mantavyam, yadivā parābhiprāyeṇa rasāveśabdaḥ iti pratibimbavācitvena prayuktaḥ | paro'yaṃ rasāveśaṃ rasapratibimbaṃ manyate, sa vastubhūta eva yuktaḥ | naca bādhitatadvijñānagrāhyaṃ pratibimbamiti yuktaṃ sarvasya tathātvāpatteḥ | nanu darpaṇe'pi rūpasaṃniveśamātrasvabhāve parvatādivastvantarameva astu | kiṃ tatrāpi pratibimbāṅgīkaraṇārdhajaratīyena | āha darpaṇādau punar iti | na tāvat darpaṇākrānte tāvati eva ākāśadeśe hastiparvatayorutpattiryuktā tasya ākāśadeśasya ekena mūrtena darpaṇena ākrāntasya mūrtāntareṇa ākramitumaśakyatvāt mūrtānāṃ samānadeśatvavirodhāt, samastanagarapratibimbayukte ca darpaṇe dṛśyamāne tāvatāṃ mūrtānāṃ kathamekākāśadeśateti śataśākhaṃ parasparadeśānupraveśavikalpanāprasaṅgaḥ | naca darpaṇasya pṛṣṭhe tadutpattirdarpaṇadeśasya parimitatvāt darpaṇādarśanaprasaṅgācca | naca pṛṣṭhato'sau dṛśyate, dṛśyate tu abhyantare | naca tasya darpaṇe abhagne antaḥpraveśo yuktaḥ | naca asya bhaṅgo manāgapi avalokyate | darpaṇāpekṣayā dūrataradeśavartī iva sa parvatādirupalabhyate, nacāpi abāhye aṇumātradeśe'pi avalokyate | taduktaṃ viruddhaparimāṇeṣu vajrādarśatalādiṣu | parvatādisarūpāṇāṃ bhāvānāṃ nāsti saṃbhavaḥ || iti | saptamyā ādheyamākṣiptam | tadayamarthaḥ-darpaṇādau saṃkrāntasya (page 163) yat vastubhūtatvaṃ śaṅkyate, tatra ayaṃ bādha iti | tāvān iti darpaṇaparicchinno nabhodeśo vā darpaṇo vā tatpṛṣṭhatadantaratatpaścādbhāgādirvā | kiṃca yāvatkālakalāmātraṃ tadvastu mukhyamasti tāvadeva ca yo viśiṣṭadeśasaṃbandho'sya dṛśyate, so'pi na upapadyate | nahi svakāraṇāt vinā tasya bhāvasya utpattiryuktā | naca prasiddhavastubhūtahastiparvatādigatakāraṇa- jātīyamiha kāraṇamupalabhyate | tāvatā ca prasiddhahastyārambhakāvayavapari- māṇānāṃ tadavayavānāṃ yaḥ saṃbandhaḥ saṃyoganairantaryādiḥ, sa yasmāt nopapadyate na saṃbhavati | tajjātīyadeśakālakāraṇābhāve ca kāryamapi tajjātīyaṃ kathaṃ syāt | utpannasya ca avayavavibhāgādyabhāvahetu- manārūḍhavata eva kathaṃ bhūtagrastasya iva ekapade niranvayī vināśaḥ | kṣaṇikavāde tasya niranvayanāśitāyāmapi vibhāgasasaṃtatyantaradarśanapra- saṅgaḥ | darpaṇāt pṛthagbhūtaṃ ca utpannaṃ bhūtalādi vā anyatrāpi saṃcaret | tataśca yāvadasau dṛśyate, tāvadasya tenaiva deśena darpaṇāvacchinnena yaḥ saṃbandhaḥ, sa katham | rūpasaṃniveśau ca kāmaṃ gurutvagandhavattvādivi- hīnau stām, sparśarahitau tu na dṛṣṭau | naca iha parvatasya pratibimbitasya kāṭhinyasparśaḥ | ādipadena jalāgnyādipratibimbasya śītoṣṇādiḥ | vastubhūtena anyaprasiddhatadvastujātīyena bhavituṃ yuktamanyathā śaśasyāpi viṣāṇamarūpasparśādikaṃ vastubhūtamasti,-iti ucyamāne idameva vastu, nedamiti yat niyamavattvaṃ vyāpakaṃ vastutvasya upalabhyate, yena vinā vastutvamapi vacanamātrasāraṃ syāt; tat hīyeteti vyāpakānupalabdhiprasaṅga- balena vastutvamanyavastutajjātīyatvābhāvāt vipakṣāt vyāvṛtaṃ sādhyena anyatadvastujātīyatvena vyāpyate iti tadanupalambhe vastutvābhāvasiddhir- vyāpakānupalabdheriti | (page 164) tat sthitametat-pratiśrutkādiśabdajaśabdādirūpameva, na tatra pratibimbatā kācit; darpaṇādau tu sā astu kevalaṃ svamukhameva gṛhyamāṇaṃ bhrāntyā abhimanyate darpaṇena gṛhītamiti kenāpi kṛto vibhāgaḥ | enaṃ vibhāgaṃ dūṣayati tat iti | yaduktaṃ pratiśrutkādi vastveva, darpaṇahastyādi tu avastutvāt pratibimbamastu tāvaditi | etat vibhāgena ayuktaṃ nyāyasya sāmyāt | tadeva āha ihāpi iti | apiśabdena nyāyasāmyamāha | iha pratiśrutkārasāve-śādivarge yā tāvat pratiśrūtkā uktā, sā yadi anyaśabdajaśabdavat vastveva syāt, sāpi hastyādivadeva tacchabdajātīyaiva bhavet | śabdajaṃ ca śabdāntaraṃ bherībhāṅkārādi caramaṃ mandatamaprāyaṃ yatra deśe samākarṇyate, tatra na taiḥ pramātṛbhirādyo'sau tīvratamaḥ śabda ākarṇyate, nāpi tadādyaśabdākarṇanavadbhiḥ so'ntyo mandaḥ | evaṃ pratiśrutkāpi arvāgvyavasthitaiśca yat na śrūyate, tat pratyuta viparyasyeta yadi vastubhūtā śabdajaśabdarūpā syāt | asmākaṃ bimbatvena pratibimbadātṛtvena abhimato'ta eva mukhyaḥ śabdākāraḥ | parapakṣe tu ādyo'sau janakarūpaḥ śabdaḥ | sa yairna śrutastadguhāgataiḥ prāṇibhiḥ, taiḥ śrūyate sā pratiśrutketi saṃbandhaḥ | apiśabdo viparyayaṃ sūcayati | yaistu arvāgdeśavartibhiḥ sa ādyaḥ śabdaḥ śrutaḥ, tairna śrūyetetyarthaḥ | evam aśrutabimbābhimata ityādinā vastubhūtaśabdāntaravijātīyatvaṃ tātparyeṇa uktam | natu pratibimbatāsādhane ayaṃ heturyadaśrutamukhyaśabdena na śrūyate iti | nahi pratibimbasya ayaṃ niyamo yadadṛṣṭabimbena na avalokyate | yathoktaṃ mayaiva śrītantrāloke mukhyagrahaṃ tvapi vinā pratibimbagraho bhavet | paścādgataṃ priyaṃ paśyeṭṭaṅkitaṃ mukure puraḥ || (3 | 29) (page 165) iti | tasmāt vastubhūtaśabdajaśabdajātīyatvānupalabdhā pratiśrutkāpi na vastu | prasiddhahastyādipratibimbasālakṣaṇyaṃ ca śrītantrāloke darśitaṃ nacāsau śabdajaḥ śabda āgacchattvena saṃśravāt | piṭharādyupadhānāṃśavicitracchidrasaṃgatau || citratvāccāsya śabdasya pratibimbaṃ mukhādivat | idamanyasya vedyasya rūpamityavabhāsate || yathādarśe tathā kenāpyuktamākarṇaye tviti | niyamādbimbasāṃmukhyaṃ pratibimbasya yattataḥ || tanmadhyagāstu śṛṇvanti pramātāro na dūragāḥ | ataḥ kūpādripiṭharākāśe tatpratibimbitam || vaktrākāśaṃ saśabdaṃ sadbhāti tatparavaktṛvat | yathā cādarśapāścātya bhāgastho vetti no mukham || tathā tathāvidhākāśapaścātstho vetti na dhvanim | śabdo nacānabhivyaktaḥ pratibimbati taddhruvam || abhivyaktiśrutī tasya samakālaṃ dvitīyake | kṣaṇe tu pratibimbatvaṃ śrutiśca samakālake || tulyakālaṃ hi no hastatacchāyārūpaniścayaḥ | (3 | 34) ityādinā | evaṃ pratiśrutkāyāḥ pratibimbatāṃ sādhayituṃ vastubhūtaśabda- javailakṣaṇyena avastutvamupapādya, rasapratibimbasyāpi tadupapādayati kaṭutiktādi iti | pippalīnimbadāḍimādi tāvat tasya kaṭukaprabhṛte rasasya samavāyikāraṇam, tatsaṃyogasamavāyabalācca dantodake sa mukhyo dṛṣṭaḥ, iha tu pareṇa dāḍime carvyamāṇe'nyasya tadudbhavaḥ kathaṃ syāt | atha adhipatipratyayarūpeṇa paricarvyamāṇenāpi dāḍimarasena dantodakasaṃ- yuktātmasaṃyuktasama- (page 166) vāyajñāteyena paradantodake'pi tadrasatvābhimāno mukhyaḥ, tarhi sarvasya rasasya vastubhūtasya sahacarasparśāvyabhicāro dṛṣṭa iti pūrvoktatajjātīyatā- vaśyaṃbhāvāpatterdantodakasavidhavartinā sparśanena dāḍimasparśe'pi śītādirgṛhyeta | naca evam | nanu ---------vicitrā vastuśaktayaḥ | iti adhipatirūpeṇa tena rasena saṃyuktasamavāyābhimānopakalpito rasamātrasyaiva dantodake samutpādaḥ, yadi vā tatra dantodake pāramārthika eva utpādaḥ; tatkaṭukādirasamātrayuktasya dravyāntarasya tatraiva adantodake rasāntarasya yathā hi guṇaviniyogena madhura eva apsuḥ rasaḥ iti niyamo yukta iti | evaṃ tarhi vaktrāsavaparicarvaṇapravṛtto'pi kāntādantodake tatra sa tamanubhavet | tatra saṃkrāntasya dantodakāntaravyāmiśrībhāvāt sa rasastirodhīyate iti cet, tanaiva tarhi pramātrā tādṛśādapasṛte'pi dāḍimāsvādanapravṛtte puṃsi svakadantodakasya sthiratvena sadṛśāparāparakāritvena vā kūpalavaṇodakatulyavṛttāntatvāt sa rasaḥ kālāntare'pi anubhūyeta | kālāntare nānubhūyate'sau saṃskāradārḍhyābhāvāt rasa iti cet tatkāla eva tarhi bhujyamānamekarasamapi guḍaudanādi tata eva nātirucikaramapi pratilabdhakaṭukāmlādivicitrarasāntaradantodakasaṃmiśrībhūtaṃ śikhariṇīmiśritamiva svāduṅkāraṃ pareṇa bhujyeta | itiḥ prakāre | nakevalaṃ darpaṇādau hastyādirūpatve bādhaḥ, yāvadatra pratiśrutkārasāveśānāmapi evaṃprakāro'yamasāviti yastvayā nāstīti samabhāvi, sa vādo'styeveti kathaṃ vastubhūtatā syāt, yena tatra pratibimbatvamapahnutya darpaṇahastyādāvapi paraḥ pratighātamātreṇa apahnuvīta pratibimbavyavahāramityāśayaḥ | nanu evaṃ vastuvailakṣaṇyādavastutve śuktirajatavat bhrāntatā bhaviṣyati, tathāpi kā pratibimbatetyāśaṅkya (page 167) āha ata eva ca iti | na anena bādha upajīvyate | evaṃ hi bhrāntitvābhāve sādhye bādhasaṃbhavo viruddho hetuḥ syāt | tasmāt pūrvokte granthe yat vailakṣaṇyaṃ gamyamānatvena sthitaṃ, tadupajīvyate | tataśca ayamarthaḥ-yathā prasiddhavastusājātyābhāvāt na vastutvam, tathā grasiddhabhrāntisājātyā- bhāvāt na bhrāntitvam | tadeva darśayati tasyāṃ hi ityādinā ata eva ityanena vā | nirācikīrṣitasya bhrāntitvasya pareṇa śaṅyamānatāyāṃ pūrvokto bādho hetutvena upajīvyate | sahetukasya bhrāntitvasya neti nirākaraṇaṃ kriyate | nirākaraṇe ca hetuḥ tasyāṃ hi ityādinā ucyate | cakāra āśaṅkāṃ dyotayati | ata eva bādhayogāt hetoreṣā darpaṇahastyādirasāveśādirūpā bhrāntirbhaviṣyati, na pratibimbamityapi yat pareṇa śaṅyate, tadapi na | hi yasmāt bhrāntāvāropyamāṇameva pratibhāsate; natu vastutattvasya nāmāpi sphurati | saṃsthānaṃ hi rūpadharmamātram | rūpatirodhau tadapi na kiṃcit | vastudharmatve'pi vā saṃsthānasya samastadharmapūrṇaṃ vastu ityabhyupagame manāgapi vaiparītye vastvantarameva nirbhātaṃ bhavet, natu tat | iha tu odanādiraso'saṃmiśro vikāraleśenāpi yukto bhāti, kiṃtu sa eva bhāti, bhātyeva saḥ | yadi ca dantodakaṃ tatkaṭukādirasayuktaṃ bhrāntyā bhāseta, tatsaṃmiśratvādodanaraso'pi vicitra eva nirbhāseta | pītaśaṅkhe pratibhāte hi na śuklaśaṅkhavān vāsudevakaraḥ pratibhāti | tasmāt yathā na darpaṇasya pṛṣṭhe vā antarvā paścādvā bāhye vā anyatra vā hastī kaścidasti, bhāti ca tadīyasvacchatāmahimnā; tathā rasādirapi na dantodakāderiti pratibimbataiva asyā yuktā | tatsaṃbhave ca na pratighātinetraraśmipratigṛhītasvamukhādigraha- ṇamasaṃvedyamānaṃ (page 168) yuktaṃ kalpayitumiti upasaṃharati tasmāt śabdo nabhasi, sparśaḥ kvacidādhāra- cakre, rūpaṃ darpaṇādau, raso dantodake, gandhastatkṣetre cittopāruḍhamiti yathāyogyaṃ smaraṇānubhavotprekṣādyabhivyaktaṃ pratibimbarūpatayā bhāti | bhāsanasārataiva hi pratibimbateti hi kathamavyāpṛtatadviṣayacetaskasya pratibimbasattāvyavahāraḥ | etaduktaṃ bhavati yadi kaścit brūyāt-nanu yathā nirmalo darpaṇaścet, tadavaśyaṃ saṃnihitamatra pratibimbatāmeti, tathaiva dantodakādiṣu rasādipratibimbāni syuḥ, naca tathā nityamavabhāsante iti; sa vācyaḥ-iha avabhāsanasārameva pratibimbatattvam | yathoktaṃ śrītantrāloke na deśo no rūpaṃ naca samayayogo na parimā nacānyonyāsaṅgo naca tadapahānirna ghanatā | nacāvastutvaṃ syānnaca kimapi sāraṃ nijamiti dhruvaṃ mohaḥ śāmyediti niradiśaddarpaṇavidhiḥ || (3 | 23) iti | avabhāsanaṃ ca tattadviṣayagrāhakendriyānugrāhakāntaḥkaraṇādhiṣṭhā- nāyattam | tathāhi darpaṇe saṃnihite'ntaḥkaraṇavyāpāraprayuktanetravyāpāra- vyapohane ko mukhapratibimbavyavahāraḥ | ko hi veda andhatamase mukhaṃ saṃkrāntaṃ ratne | evaṃ dantodake rasakṣetre rasanendriyādhiṣṭhānabhūte pratibimbito rasastatsavidhavartirasanendriyapreraṇamantaḥkaraṇakṛtamantareṇa kathaṃ bhāseta | naca anya pramātrindriyagocarīkāryaṃ tatpratibimbārpaṇasthānaṃ darpaṇavat, cakṣurgolavat vā, yena asya svayamagraheṇa pramātrantarendriyavyāpārāt nirbhāsanaṃ bhavet | kiṃtu antardehavṛttitvāt dantodakāde rasādikṣetrasya na parapramātṛgocaratā śaṅkyā | naca antaḥkaraṇapreritasvendriyavyāpāramantareṇa tannirbhāsanaṃ yuktam | nirbhāsanasārameva (page 169) pratibimbamiti na kaścit codyāvakāśaḥ | asaṃmukhīnānām iti avyāpṛtacakṣuṣāmiti | lakṣaṇayā ayamarthaḥ-saṃmukhamasmin dṛśyate iti saṃmukhīna ādarśaḥ; saca paunaruktyāsaṃgatibādhita iti, tena nairmalyaṃ svaviṣayagrahaṇakṣamatvaṃ lakṣayatā vyāpṛtendriyatvamuktaṃ bhavati | anye tu darśana iti kartṛsādhanamapi, natu adhikaraṇasādhanameveti manyante | evaṃ svapakṣamupasaṃhṛtya parapakṣāyogamapi upasaṃharati mukhya iti | yadi sa mukhyaḥ śabdaḥ syāt, uccārayitṛdeśagṛhadeśāntarālavyatiriktadeśavṛttibhir- gahvarodaragataiḥ pramātṛbhiḥ sa śabdaḥ śrūyeta; taddeśairapi ghaṇṭānunādasya iva śravaṇe tīvramandādiviśeṣasya upalambho bhavet | naca etadasti | raso'pi paricumbanāvasthāyāmanyena gṛhyeta gandho'pi taddeśavartitvādanyaiḥ pramātṛbhiḥ | sparśo'pi parakīyahastasparśādigamyo bhavet,-iti prasiddhatajjātīyavastvantaraviṣaye yāvatāṃ pramātṛbhāvaḥ, tāvatāmatrāpi syāt,-ityevaṃtātparyeṇa sarve śabdarasagandhasparśāśca yathāyogaṃ vātapittādiprakopapraśamasvakāryakāriṇo bhaveyuḥ | śabdo'pi tadgṛhāvartī jāto'truṭitaprāthamyocitatīvratamabhāvastīvratarādimandatamān- taśabdapañcakārambhakaḥ syāditi guhāyāḥ parataramapi śrūyeta | tasmādasti pratibimbalakṣaṇastṛtīyarāśiḥ | tasya ca samānaguṇe svacche ca nirbhāsanaṃ dṛṣṭamiti svacchatva samānaguṇatvalakṣaṇaṃ kāraṇaṃ pratibimbasvīkaraṇe vastūnāmiti siddham | tadviruddhaṃ ca buddherātmāpekṣayā asamānaguṇatvam, asvacchatvaṃ ca kāraṇaviruddhamupalabhyamānamātmapratibimbagrāhitvasya svaviruddhakāryasya niṣedhaṃ karoti | etadupasaṃharati evaṃ samānaguṇa eva iti | svacchatvaṃ guṇaniṣṭhameveti pūrvasamānadharmaṇyeva ca ityatra uktamiti pṛthagiha na uktam | atidūra- (page 170) vailakṣaṇyaṃ dhiyastraiguṇyātmakatvena bhogyatvādātmanaśca nairguṇyena bhoktṛtvāditi kā samānaguṇatve saṃbhāvanāpīti bhāvaḥ | nanu sautrāntikāḥ saṃvidi nīlādipratibimbamupayanti, naca sā taiḥ samānaguṇā | tadvāsanāyogādanādipravṛttāt samānaguṇatvaṃ buddhāvapi bhaviṣyatītyāśaṅkya āha pratibimbe'pivā iti | evaṃ vadannapi idaṃ tāvat sāṃkhyaḥ praṣṭavyaḥ-viṣayasya vyavasthāpanaṃ darśanaparāmarśanātmakaṃ yaducyate, tat mukhyāmajaḍarūpāṃ kiṃ bhoktrīṃ citiśaktimapekṣate, tāṃ vinā na bhavatīti | omiti cet, puruṣa eva tarhi darśanaparāmarśanasvabhāvo'bhyu-pagantavyaḥ, kimanupapadyamānāsaṃvedyamānabuddhipratibimbitacitiśaktivāde-na | atha buddhigatena citpratibimbena tat nirvahati, tat tarhi jaḍameva na cidrūpamiti buddhireva tādṛśā turyeṇa guṇena yuktā kalpyatām, yā viṣayaṃ vyavasthāpayiṣyatītyalaṃ puruṣakalpanayā | yadāha devalācāryaḥ puṃsi kartṛtvamāropya buddhāvapi cidātmatām | iti | atha mukhyacaitanyameva pratibimbībhūtaṃ tathā karotīti ucyate; tadayuktamanyatra pratibimbe tadadṛṣṭeḥ | nahi darpaṇapratibimbito vahnistameva darpaṇamapi tāvat tāpayet, kimaṅga indhanaṃ dagdhuṃ prabhavet | uktaṃ ca tajjātīyena prasiddhānyatajjātīyarūpeṇaiva bhavituṃ yuktam | itīti buddhipuruṣadvayakalpanamakiṃcitkarameva | tadāha pratibimbe'pivā ityādi | apiśabdena abhyupagamaṃ darśayati, vāśabdena samānaguṇatvameva pratibimbe kāraṇamiti | etat na ādriyāmahe apīti anādaram | tatra iti buddhau | tasyāḥ iti puṃspratibimbavatyā api buddheḥ | etacca yadyapi pūrvamuktam evaṃca buddherjaḍatve ityādinā, tathāpi dūṣaṇāntarāvakāśāya uktam | (page 171) tata eva bahuśākhamapasiddhāntāntaramapi samuccayena āha buddheśca iti | svakāraṇe pradhāne citpratibimbasya cidrūpasya vā na prātisvikasya saṃbhavaḥ | tatrāpi ca ātmakṛtatve ayameva doṣaḥ, buddhiparikalpanāvaiyarthyaṃ ca adhikam | kāraṇena ca saṃbhavadrūpaṃ na kārye samādhīyate iti tadātma kāryaṃ prāptamiti ātmā kāraṇaṃ bhavediti ---------na prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ | (sāṃ. kā. 3) iti tyaktaṃ bhavet | tatra iti ātmani | tataśca ātmana eva prathamo vikāro buddhiriti pradhānakalpanaṃ vyarthaṃ syāt | nanu yathā ghaṭe mṛtpiṇḍa eva upādānakāraṇaṃ, daṇḍacakradeśakālakumbhakārādi kevalaṃ tadupādānakāraṇasaṃpāditaṃ, tata eva śeṣaśabdavācyaṃ viśeṣamātraṃ vidadhat sahakāri; tadvadātmā śeṣānugrahakāritvamātrāt sahakārī syāt, na upādānam | upādāne ca kāryamasti, na sahakāriṣu anantakāryodayaprasaṅgāditi paramatamāśaṅkya āha satkāryavādinā iti | yadi tāvadupādānāsaṃbhavini viśeṣāṃśe'pi na vyāpriyante sahakāriṇaḥ, tadalametaiḥ; atha taṃ janayanti, tadasantameva cet, upādānasyāpi pāpāt kutaḥ śāpo'yam-yadantaḥ kāryabhāgo'sya adhyasyate asadakaraṇāt (sāṃ. kā. 9) ityādernyāyasya tulyatvāt | tasmāt sāmagrīrūpakāraṇāntarvartī kāryasvabhā- vo'bhyupagantavyaḥ satkāryavādinā dharmasaṃcayarūpaḥ, natu ekakopādānakāraṇāntarvartī sahakāriṇāmanupayogaprasaṅgāt | nanu kānicit sahakārīṇi upādānarūpamāviśantyeva kāraṇatāṃ pratipadyante | jalabhūmyoḥ pariṇāmiko hi rasa ūṣmaṇā vegavatā kālaprabhāvitena bījāntarvartitāmeva upayāti tāvatā vicitrasya aṅkurasya (page 172) svarūpalābhāt, anyāni tu dharmādharmapuruṣārthaprabhṛtīni abhivyaktimātre vyāpriyante | teṣu kā kāryaśeṣāntargamanacintā | yadyevaṃ, abhivyaktirna kāryaśeṣa iti tatra vyāpriyamāṇānāmeṣāṃ dīpacakṣurādīnāmiva kathaṃkāraṃ kāraṇatāparigaṇanaṃ bhavet | kāryaśeṣaḥ seti cet, tarhi asatī saiva | enāṃ tāni yathā utthāpayanti, tathā upādānamapi mukhyakāryamutthāpayet,-ityalaṃ kvacitsatkāryavādavyavasanena | tadāha abhyupeyā iti | iṇo'rhārthe yat | tataḥ iti kāryaśeṣakṛtādādhidādhikyādāt- mani cinmātratā kathaṃ syāt | nanu tāvadrūpatvamātmano bhaviṣyati, kiṃ hi duṣyati tāvatā, kiṃ vā puṣyati cinmātratayetyata āha kaivalyāvasthāyāṃ ca iti | abhyupetacinmātratātyāga eva tāvadapasiddhāntaḥ, sa tu apasiddhāntāntarapi ānayatīti caśabdaḥ | tathāhi-kaivalyadaśāyāṃ na citpratibimbaṃ buddhāvudetīti tadā puruṣo'kāraṇasvabhāvaḥ, tataḥ pratibimbātmakakāryaśeṣaviyuktaḥ pūrvaṃ tadyukta iti yogavibhāgau bhāvābhāvatvena viruddhau | tataśca viruddhadharmayogādaikyaṃ kūṭasthaṃ na syāt puṃsaḥ | pradhānasyāpi hi akauṭasthye idameva nimittaṃ, na anyat | nanu kaivalyāvasthāyāmapi asya yogyatvamanivṛttam, tadeva ca kāryaśeṣāntargamanaṃ pradhānasya iva mahāpralaye ityāśaṅkya madhye prameyāntaraṃ hetvantareṇa upakṣipati nahi iti | anantaram iti kadācidapīti āśayaḥ | ghaṭe'pi paṭayogyatā bhavet, puruṣe'pivā mahadādijananayogyatā,- iti kāraṇatvaṃ yogyatārūpaṃ niyamavattvena vyāpakena kāryapūrvabhāvitāvirahāt vipakṣādapasāritaṃ kāryapūrvabhāvitvena vyāpyate, tacca iha na upalabhyate,-iti vyāpakānupa-labdhiḥ | na kaivalye pumān pratibimbakāraṇaṃ kāryāpūrvabhāvitvāt | kāryapūrvabhāvitvasya ca vyāpakaṃ kāryapaścādbhāvaḥ | (page 173) tadviruddhastadabhāvaḥ kāryapūrvabhāvitvaṃ niṣedhati | na kaivalye kāryapūrvabhāvī puruṣaḥ kadācidapi kāryapaścādbhāvābhāvāditi vyāpakaviruddhopalabdhiḥ, kadācidapi kāryapaścādbhāvasaṃbhāvanāyāṃ tu kaivalyaṃ nāstītyeva uktaṃ syāditi āśayaśeṣaḥ | yadivā cinmātratāhānirityatra ayamāśayaśeṣaḥ-yat tat cinmātrāt bhoktṛrūpāt prakāśādadhikaṃ, tat kathaṃ bhoktuḥ svarūpaṃ bhavet | viruddhadharmāpatterhi puṃso'nativyāmiśraṃ rūpam,-iti uktaṃ pariṇāmitvaṃ vyapohitum | atha cidacidrūpaṃ ca ekaṃ cetyapi bhavati, tadā puṃsprabhṛtivivekasamarthanaṃ vyarthamiti | evaṃ kāryaśeṣāntarbhāvena puṃsidūṣaṇamuktvā abhyupagamyavādena duṣaṇāntaramāha kaivalyāvasthāyāṃ ca iti | mā bhūdvā tatra kāryaśeṣāntarbhāvaḥ, tathāpi kāraṇākāraṇatārūpaviruddha- dharmāpatteḥ pariṇāmitvamaparihāryamiti | nanu cidrūpatātirekeṇa ātmano na kāraṇatākhyaṃ rūpāntaramasti ------naprakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ | (sāṃ. kā. 3) itivacasā saptavidhakartṛtvaniṣedhābhidhānāt puruṣārtha eva hetuḥ-------| (sāṃ. kā. 31) ityanena tu pradhānasya viśvatra upādānakāraṇasya sukhādyātmakatvena yat bhogyatākhyaṃ dṛśyatvaṃ nāma rūpaṃ, tadeva nimittakāraṇatvena uktam | tattu svātmāpekṣaṃ na upapadyate bhogyasya bhoktṛrūpavirodhāditi cidrūpamajaḍaṃ bhoktāraṃ puruṣaṃ prati iti saṃpadyamānaṃ viśeṣābhāvāt sarvapuruṣān pratīti vyavasthāpyate, natu puruṣaḥ kadācidapi kiṃcit karoti,-iti parakīyaṃ matamanubhāṣya dūṣayati buddhisadbhāve'pi iti na tatsaṃnidhāne iti nimittatvaṃ saptamyarthaṃ neti pratiṣedhati | etaduktaṃ bhavati- bandhamokṣavyavasthāsiddhaye yaduktaṃ (page 174) kṛtārthaṃ taṃ prati naṣṭamapyanaṣṭaṃ sādhāraṇatvāt iti, tatra taṃ puruṣaṃ pratīti karmapravacanīyavibhaktivyaṅgyo yaḥ saṃbandhaḥ, sa cet na vāstavaḥ, tarhi na kiṃciduktaṃ syāt | vāstavatve saṃnidhānasya nimittakāraṇatāyāmucyamānāyāṃ kathamakāraṇasvabhāvatā puṃsaḥ sidhyet kāraṇasvabhāvatve sadātane mokṣāyogaḥ, kadācidakāraṇasvabhāvatve vidharmadharmayogāt kūṭasthatāhāniriti | evaṃ nacātyantaśuddham ityādinā na tatsaṃnidhāne tadudbhavaḥ syāt ityantena ṭīkāgranthena sūtroktamanādarāspadatvaṃ vṛttau tathāpītyarthena tathāca ityanena abhyupagamyavādābhidhāyinā kṛtavṛttikaṃ parapakṣānupapattyā bahuśākhayā pradarśitayā sphuṭīkṛtābhiprāyatvena vivṛtam | adhunā tasyāścitsvarūpatāsyāt itivṛttiparijihīrṣito'pi viruddhadharmādhyāso balādeti,-ityevaṃ bhaṅyantareṇa vyācaṣṭe ātmā iti | evaṃ ca atra vikalpyam- ayaṃ citsvabhāva ātmā, iyaṃ ca cicchāyādhāriṇī dhīriti kimidamanubhavabalāt vyavasthāpyate, kasyacidarthasya anyathānupapattyā vā | tat prathamaṃ kalpaṃ dūṣayati ātmapratibimbayogāt iti | yathānubhavam iti anubhavānusāreṇa anubhavayogyam | anubhave ca ekameva sukhādyātmakaṃ svaprakāśatayā caitanyarūpaṃ tattvaṃ vastubhūtamavatiṣṭhate anubhavarūpābādhitapramāṇabalena sthairyamavalambate | co'pyarthe | ātmānaṃ caitanyapratibimbārpakaṃ, tatkṛtaṃ buddhau pratibimbamapi aṅgīkṛtya | etaduktaṃ bhavati-ātmacchāyākṛte'pi caitanye cidrūpe svayaṃ ca sukhādyātmakatvena sātākāramekaṃ buddhisaṃjñakaṃ tattvamaṅgīkṛtaṃ viruddhadharmābhyupagamabhīrubhirapi pāramarṣaiḥ | tataśca pratibhāsabalāt tadeva grāhakarūpaṃ bhaviṣyati | iha ahaṃ jānāmiti hi sarvasya abādhitā (page 175) pratipattiḥ | tatra idamaṃśo bāhye'pi ābhāti sarvapramātṛsādhāraṇarūpaḥ krayavikriyādau, antastatpratibimbito'pi asādhāraṇo manorājyasaṃkalpādau vikalpe ca | tatra yuktaṃ tadviṣayārpitaṃ dṛśyapratibimbaṃ buddhāviti, ahamiti tu yadidaṃ buddhau svarūpaṃ prakāśate ca adhyavasīyate ca, tadeva sukhādyanuvedhena bhāti | yadāha idameva ca naḥ sukhaṃ yat sātaṃ saṃvedanam iti | ahamiti tu rūpamanyatra na kutracidanubhūtaṃ yena tadarpitaṃ buddhitattve syāt | nacāpi puruṣasya tadrūpamiṣyate'haṅkāravṛttitvena asya iṣṭatvāt | ahamiti idamiti ca muktvā tattvāntarasya na kasyacidanubhavaḥ | kiṃca ātmānaṃ buddhitattvaṃ na paśyati yena jānīyāt-etadīyā iyaṃ me caitanyacchāyeti | naca anyo'nayostṛtīyo draṣṭā asti yastathā adhyavasya vyavaharedupacaredvā | naca sukhādirūpasya caitanyena virodhaḥ sukhādeḥ svaprakāśasvabhāvatvena nirbhāsanāt svaprakāśatvasyaiva ca caitanyarūpatvāt | kevalaṃ sukhādirūpaśūnyamapi viṣayagrahaṇamātrarūpaṃ saṃvedanamupalabhyate,-iti amuyā bhaṅgyā cittarūpaviśeṣakatvamabhidhātu- mabhidharmādau sukhādayaścetyā iti vyavahriyante saṃvedanamātraṃ tu cittamiti, tatra anubhavabalena puruṣakṛtā cicchāyeti vyavatiṣṭhate | nanu buddhipuruṣayoḥ parasparasaṃsargādiyaṃ bhrāntiḥ sukhameva ca svaprakāśamiti | uktamanyatra saṃsargādavibhāgaścedayogolakavahnivat | bhedābhedavyavastheyamutsannā sarvavastuṣu || iti | kasya ca iyaṃ bhrāntiḥ | na buddheḥ puruṣamapaśyantyāḥ | naca tṛtīyaḥ saṃsṛṣṭataddvitayagrāhī kaścidastītyuktam ekameva iti, natu buddhipuruṣadvayarūpam, nāpi saṃsargakṛtabhrāntaikarūpamidamitya- (page 176) nubhavagocarāpattyā | naca jñeyaṃ saṃvidrūpasvaprakāśamidamityasya arthasya vā saṃvidrūpaṃ tata eva ca viṣayabhedāt sukhaduḥkhādinā anekena ākāreṇa caittarūpeṇa anadhikenāpi adhikena iva viśeṣeṇa vartamānatvācca pratikṣaṇabhinnaṃ saṃtānavṛttyā pravahat paśyāmaḥ | sarveṣāṃ pramātṝṇāṃ tadatirikte nāstyanubhava iti ekapadena brahmavivartavādo'pi na anyaḥ siddha iti dhvanati | evaṃ prathamastāvat kalpo na yuktaḥ, dvitīyo'pi na upapanna ityāha tāvanmātra eva iti | mātragrahaṇena svaprakāśatvaviṣayagrā- hitvasātādirūpatvādi yāvadasya vyāvṛttibhedopakalpitaṃ rūpaṃ bhāti, tena na asya bhedaḥ kaściditi darśayati | evakāreṇa adhikaṃ niṣedhati | arthabhogasya idamahaṃ jānāmīti anapahnavanīyasya paripūrṇena rūpeṇa samyaktayā abhrāntatayā āptiḥ saṃpattiryataḥ, tasmādarthabhogarūpāyāḥ saṃvitteḥ saṃbandhī saṃsargasamavāyādinā vartamānaḥ kaścidātmā astīti kasya arthasya anyathānupapattyā kalpyeta | evamiyatā vṛttigatam anupapatteḥ itipadaṃ vyākhyātam | evam iti sūtradvayoktābhiryuktibhiḥ yaḥ prasaṅga uktaḥ, tadviparyayeṇa anityarūpasya anyānāśritasya jñānasya siddherityarthaḥ | evaṃ jñānakriyāyogāt ityatra hetau jñānabhāgaṃ vicārya tadanulagnatvenaiva kriyā vivecyā hetubhaṅgāyeti śikṣayituṃ sadapi itivṛttāvapiśabda uttarakārikāvakāśadānārthaḥ | apiśabdo hi kāmakārarūpaṃ sattve tāvadanvava-sargaṃ dyotayannanyasya tu sattvamapi na adhigantuṃ śakyamiti prakaṭayati | tahā ca ṭīkākāra evameva vivarīṣyati kriyā tu ityādinā apiśabda ityantena | ata eva uttarakārikārtho vṛttikṛtā saṃkṣepeṇa ihaiva vyākhyātaḥ | yathā iti yena nyāyaprakāreṇa ārya evamāha, sa iyatā (page 177) granthena nirṇīta iti yāvat | tatra iti pratyakṣe iti anapahnavanīyaprakāśe viṣayopalambhe arthabhogātmani nimittatayā sthite | samāptaḥ samyagāptaḥ siddhaḥ svātmani tathāprakāśānurūpavikalpanalakṣaṇaḥ, paratra tathāprakā- śasaṃkramaṇakāripratipādanalakṣaṇaḥ prakhyopākhyāśabdavācyastat- pūrvakaśca pravṛttiprāptyarthakriyālakṣaṇo vyavahāraḥ pramātṛprameyāṇāṃ bahuśākhaparasparaprāptirūpa ityato hetoścaitanyaṃ citiśaktimātraṃ puruṣalakṣaṇaṃ dharmāntarapratikṣepaprāṇena bhāvapratyayāntena abhidhānayogyaṃ yaducyate tadapārthakaṃ niṣprayojanaṃ, na anena vinā kiñcit prayojanaṃ siddhyati yadanyathānupapattyā tat kalpyetetyarthaḥ | tadayaṃ prayogaḥ-arthasaṃvedanamadhye na ātmā vikalpanīyo'nubhavānyathānupapattyanyatarānu-palabdheriti kāraṇānupalabdhiḥ | adhiko hi mahānase piṭharādibhyo'gniḥ, parvate ca taruśilādibhyo'nubhavena dhūmānyathānupapattyā vā kalpyate iti tatkāraṇikā kalpanā ākāraṇakatvasya anyakāraṇakatvasya vā kalpanā uparidṛśyamānaniyamāyogāditi | nanu evamanubhavānusāreṇa vyavasthāyāṃ nīlaṃ sukhaṃ, pītaṃ duḥkhamityetāvanmātraṃ prakāśamānamaṅgī-kartavyam; ahamiti tu vikalpamātraṃ, natu atra adhikaṃ cakāsti | nīlaṃ hi prakāśate, na nīlaprakāśaḥ kaścit, tajjñāne'pi kaḥ pakṣapātaḥ, yena karuṇāyamāna iva sadapi iti tadabhyupagamaṃ paraḥ kuryādityāśaṅkya āha jñānasya asattāyām iti | bhavataiva hi uktaṃ nīlaṃ prakāśate iti | tadatra prakāśate iti yo bhāgaḥ, sa nīlaśarīraparamārtha eva cet yathā nīlaṃ sarvapramātṝn prati bhavati na bhavati vā, tathā so'pi syāt | tadetadāha nahi ityādinā | rūpavatsyāt iti | bhavanaṃ, na bhavanaṃ vā samānaṃ mantavyam | (page 178) tat iti nipātastasmādityarthe vartamānaḥ syāditiprasaṅgasūcitasya svaviparyayarūpasya paridṛśyamānatvena avaśyāṅgīkāryasya hetutāmāha | yato jñātatvaṃ na sarvapramātṝn prati, nāpi na sarvapramātṝn prati apitu kaṃcideva pramātāraṃ prati, tato hetorjñānameva, natu viṣayasvarūpaṃ, jñātatetyarthaḥ | nanu evaṃ bhavatu jñānam, pratyakṣaṃ tu kutaḥ | viṣayagataprakaṭatātmakaphalānumeyamanāśritasvaprakāśasaṃvidātmaka- phalānumeyaṃ vā tadityāhuḥ | ajñāte'rthe na kaścit buddhimupalabhate, jñāte tu anumānādavagacchatīti | tathā nānyathā hyarthasadbhāvo dṛṣṭaḥ sannupapadyate | jñānaṃ cennetyataḥ paścātpramāṇamupakalpyate || iti | tena na svarūpamātraṃ nīlasya jñātatā, yena sarvapramātṝn pratīti codyeta; apitu tatprakaṭatā tatsaṃvittirvā jñātatā, tajjanakaṃ tu bhāvanārūpaṃ kriyātmakaṃ jñānaṃ tadanumeyaṃ, natu jñānameva jñātatetyāśaṅkya āha ata eva iti | anenaiva adhikaraṇasiddhāntatāmāha yatsiddhāvanyaprakaraṇasiddhiḥ saḥ | (nyā. sū. 1 | 1 | 30) iti | atra hi heturyacchabdena nirdiṣṭaḥ, sa ityatra tu upacārāt taddhetukastaddhetu- sādhyo'rtha ukta iti pratijñārthatvāvirodhaḥ, heturapi vā pramāṇamūlābhyupagamarūpatvāt siddhāntatāṃ na jahāti, yadivā yatsādhyasiddhāvityatra sādhyatayaiva heturākṛṣṭa iti viśiṣṭahetuka eva sādhyastatheti labhyam | ata eva hetoḥ sarvapramātṝnnityuktāt jñānameva jñātatā, natu prakaṭatā saṃvittirvā jñātateti yat vastu tato hetostajjñānaṃ pratyakṣaṃ svasaṃvedanasiddhamabhyupagantavyam | yadā iti yadityasya arthe tadā iti tata ityasya arthe iti yat vastu viśiṣṭahetusiddhaṃ, tato hetoḥ pratyakṣatvamiti; (page 179) yasmādarthe tu vyākhyāyamāne yasmādevamiti yat vastu tasya na hetutvamuktaṃ bhavet, apitu evamiti vimṛṣṭe yo'nyaḥ kaścit hetuḥ, tasya prakṛte sādhye hetutvamuktaṃ syāt | dhūmavān yatastasmādagnimāniti hi āñjasī eva eṣāṃ pratītiryena hetunā dhūmavānayaṃ saṃpāditaḥ, athavā jñātaḥ so'gnimattve heturiti | naca etat vivakṣitam, apitu dhūmavattvasyaiva hetutvamagnimattve'bhidhi- tsitam | tacca añjasā na ato vākyāt pratīyate | tena vivakṣite'rthe evaṃ spaṣṭā vācoyuktirdhūmavān yat, tasmāt agnimāniti | anuvadanakāle hi svarūpamātra- masya parāmraṣṭavyam, natu hetubhāvaḥ | sa hi paścāt tacchabdaparāmṛśyatāyāṃ vidheyaḥ | tena evaṃvidheṣu sthāneṣu itthaṃ gamanikā vidheyā-dhūmavānityatra itiśabdārthagarbhīkāreṇa śabdasvarūpaṃ vā jñānaṃ vā avatiṣṭhate, dhūmavāniti yasmāt bhavati śabdajñānātmā vyavahāro dhūmavattvalakṣaṇādarthāt, tato hetoragnimāniti | yadivā yato hetorbodharūpāt dhūmavānayaṃ siddhaḥ, sa dhūmavattvāvabodho'gnimattve heturiti anuvādabhāge pañcamī hetuviṣayaṃ bodhamākṣipantī hetorajñātasya na hetutvamiti jñāpayati | etadeva na yuktam | tathāhi anūdyamānatākāle na hetuvācakāt śabdāt pañcamī prayujyate yasmāt dhūmavattvāditi, apitu yato dhūmavattvamiti prathamaiva; tadevaṃ yasmāditi bodhaḥ uktaḥ | etena abhiprāyeṇa cirantanairhetoranuvādayoge'pi pañcamī prayuktā yato hi pūrvānubhavasaṃskārāt------| (2 | 5) ityādau, adyatanaistu prasiddhimātramupajīvadbhirabhinnanārikelanigaraṇavat vastutattvamalabhamānairvyavahriyate | yadeti vā yasyāṃ kālakalāyāmaya- martho'sti, tasyāmayamapyastītyuktau hetuhetumattāvagatiḥ (page 180) sāmarthyāt labhyate | anūdyamānasya pūrvasiddhatvena yadeti hetutvaṃ yujyate, tadeti vidhīyamānasya apūrvatvena sādhyatvāt hetumattvamiti alaṃ bahunā | jñānameva jñātatetyayamartho viśiṣṭena hetunā yataḥ siddhaḥ sarvapramātṝn pratītyanena, tato hetoḥ pratyakṣatvaṃ jñānasya siddhyati | yadi tu anyato hetorjñānameva jñātateti asādhayiṣyāma, tatpakṣe tu asya hetutā na bhavet,-iti viśiṣṭahetukasya sato hetorhetutvam, na punaḥ upādāyāpi ye heyā------------| (vā. pa. 2 | 37) iti nayena | pūrvahetusiddhe'rthe hetūcikīrṣite sa pūrvahetustyajyata eva | yathā dhūmavattvādayamagnimān, yasmācca dhūmavattvādagnimān, tasmāt śiro'rtisaṃtāpajanakaḥ-ityatra pūrvaheturayamupajīvyate; tathā atrāpīti etadabhidhātumuktam ata eva yadā jñānameva jñātatā tadā iti | ayamatra tātparyārthaḥ-iha prakaṭatā nāma yadi arthasya kriyate, tadā sā kiṃ rūpavadarthadharmo bhavantī svātmani jñānamapekṣate, na vā | pūrvasmin kalpe'navasthā-tasyāmapi hi jñānakṛtaṃ prakaṭatāntaraṃ vaktavyam, tatrāpi anyaditi prakaṭatāṃ jānan na aprakṣīṇeṣu jñāneṣu aviramatsu na arthaḥ prakaṭo yugasahasrairapi bhavet | atha sā prakaṭatā arthasya cet jātā, prakaṭo'sāvartho jātaḥ; kimanyat prārthyate | tatrāpi arthasya yadastu, tadastu; mama prakaṭo maitrasya prakaṭa iti tu yo niyatapramātṛsaṃbandhastatsaṃmukhapra- vartanaprabhṛtivyavahāramātraparaṃparārūpārthakriyānivahaniyamanibandha- nabhūtaḥ, sa kathaṃkāraṃ prakaṭatāyāḥ | janyajanakatāyā iti cet, kumbhakārakriyayā kumbhaḥ samudbhavan tasyaiva tathā syāt | ko hi viśeṣaḥ, yat kumbho na tajjanakasvaprakaṭatā tu tasya | tataśca kumbhatāyāṃ pratibimbārthakriyā tatkṛtā eva syāt prakaṭatāyāmiva | yat (page 181) bhāvagataṃ rūpaṃ, tat sarvasādhāraṇyena arthakriyāyai paṭagatamiva śuklatvam, tathā ca prakaṭateti | bhāvaniṣṭhaṃ hi rūpaṃ yadi tathā na bhavet, bāhyatā asya vyāpikā hīyeteti vipakṣādasādhāraṇyena arthakriyākāritvāt vyāpakānupalabdhiprasaṅgena vyāvartito hetuḥ sādhyena vyāpyate iti svabhāvaḥ | nanu dvitvaṃ yasya apekṣābuddhyā janitaṃ, na tadanyasādhāraṇyena arthakriyākāri,-iti anekāntaḥ | asiddhereko'nekāntaḥ | nahi saugatasya vikalparūpādṛte dvitvaṃ kiṃcit bhāvagataṃ rūpamasti | yasyāpi tat tathā, tasyāpi na asādhāraṇyena arthakriyā tato dvyaṇukagatasya aṇutvasya sarvasādhāraṇasyaiva dvitvādutpatteḥ prācuryeṇa ca na dvitvamarthakriyākāri, apitu tajjñānam | naca tat bāhyaṃ bhāvaniṣṭhaṃ rūpam | atha tajjñānamapi sarvasya kasmāt na syāditi ucyate, tadatrāpi tena na na ucyate | iha yathā dvitvamapekṣābuddhyā jāyate; tathā tatsāmānyajñānam, tato dvitvaguṇajñānam, tato dve dravye iti dravyajñānamiti | anyasya tat nāsti tasyā eva abhāvāt | apekṣābuddhirdvitvajātajñānajanmani kasmāt kāraṇamiti cet, rūpajñānajanmani kimālokaḥ kāraṇamiti paryanuyojyam | yathādarśanaṃ hi kāryakāraṇavyavastheti āstām | atha ucyate kumbho jñātaḥ san sādhāraṇyena arthakriyākārī, natu prakaṭatāyāṃ jñānamasti; tarhi na kasyacit sā arthakriyāyai bhavet | atha dvitvavadeva tatra na sarvasya jñānaṃ bhaviṣyati, tarhi prakaṭatāyāṃ prakaṭateti anavastheti uktam | pramātṛrūpātmānāśritasaṃvi- drūpaphalānumeyajñānavādino'pi samānametat mama saṃviditi vyavahārāsiddheḥ | atha prākaṭyasaṃvidantaramantareṇāpi tathā, tat sarvapramātṝn prati syāt viśeṣābhāvāt | tayoḥ saṃvittiprakaṭatayorjñānameva pramātṛviśrāntaṃ prakaṭateti cet, bhāvena (page 182) kimaparāddhamityāśayena jñānameva iti evakāraḥ | smaraṇe atītānāgatānumānādau ca artha eva asan yathā iṅgitanimiṣitādīn dharmānātmani na sahate, tathā prakaṭatāmapi anupākhyaḥ kathaṃ saheta,-iti na asāvarthasya kasyacit dharma ityapi evakārārthaḥ | tat siddhaṃ jñānameva prakaṭatā jñātatāyā eva hetūcikīrṣitāyā anumitsitajñānarūpatvāditi | tadupādhiḥ iti jñātatopādhirhi jñāta ucyate | anyathā sadaiva sarvān prati ca kiṃ na jñātaḥ syāt | yaduktaṃ viniścaye jitaṃ jaḍaiḥ ityupahasya jñānaṃ ca nāma buddhisādhanaṃ pratyeti, naca buddhim iti ślāghanīyapraja iti, nanu vyaktibuddhireṣā iti ca | nanu yadidamiyatā svaprakāśarūpaṃ jñānaṃ siddhaṃ, sa eva ātmā bhaviṣyatītyāśaṅkya āha tasya ca iti | jñeyopādhiḥ iti jñeyakṛto deśabhedo vibhutvāśaṅkāśamananidānabhūtaḥ-iha ghaṭa iti; kālabhedaḥ-adhunā ghaṭa iti nityatvavyāmohavyapohanaheturbhātyeva | yadapi sukhādijñānaṃ, tadapi ekasāmagryadhīnatānityasaṃbaddhadehāvacchedakṛto deśakālabhedo bhātyeva; suptādau tadaiva tadeva | nāpi auttarakālikajāgradvikalpa-vyavahāryo deśakālabhedaḥ smaryata eva stimitatāyāmapi vyutthānacitta-prabhavasmṛtivikalpavyavahārya iti jñānāni eva ca deśakālasvabhāvabhinnāni vyāpakāni nityāni ekātmakāni saṃtatyā pravahanti vahanti lokayātrām | tadāha na anyasya iti saṃbandhi iti tādātmyasamavāyādinetyarthaḥ | anyasya iti vṛttiṃ vivṛṇoti pāṭhapūrvakam ātmākhyasya iti vastunaḥ iti saṃtānasya saṃbandhitvena ucyatāṃ nāma mama jñānamiti vyavahārasya darśanāditi ākūtam | vṛttiṃ tu vyākhyānabhaṅgo'pi mā bhūt, mā (page 183) ca bhūt punaruktamityabhiprāyeṇa ṭīkākāraḥ saṃkṣipya vivṛṇoti vakṣyamāṇanayena iti || 8 || kriyāpyarthasya kāyādestattaddeśādijātatā | nānyā'dṛṣṭerna sāpyekā kramikaikasya cocitā || 9 || saṃkṣepeṇa kārikārthamāha kriyā iti | adṛṣṭeḥ ityasya pramāṇena anupalabdherityayamartha iti darśayati pratyakṣa iti avasāyaparyantaḥ pramāṇavyāpāra iti dṛṣṭiravasāyaparyavasāyinī sūtre vyākhyeyā, yena anumānamapi sagrahīṣyate ityavaseyaśabdaḥ svarūpeṇa anyasaṃbandhitayā ceti pramāṇānavaseyatve yuktiṃbādhitve ca ubhayatrāpi saṃbandhanīyam | yuktyā pramāṇavyāpāreṇa bādhitatvaṃ svarūpata uktam na sāpyekā kramikā iti, anyasaṃbandhitayā tu uktam ekasya kramikā kathaṃ bhavet iti | ātmana aiśvaryaṃ jñānakriyāyogādityevaṃrūpaparodīryamāṇahetudūṣaṇaprakaṭa- nalabdhaṃ yat punaḥ sūtradvaye prasaṅgāpādanābhidhāyini prasaṅgaviparyaye viśrāntyā tasmāt jñānaṃ na yuktamiti jñānasya ayuktatvaṃ, tat kriyāyāmiha sūtre vṛttau ca apiśabdena samuccīyate,-ityāśayena vivṛṇoti na kevalam iti | anena ca kriyāpi na yuktā iti vṛttirvyākhyātā | pūrvasūtravṛttau sadapi iti apiśabdasya artho vyākhyātaḥ, etatsūtragatasya tu ayamarthaḥ ityāha atrāpi ityapiśabdena ṭīkākāraḥ | evaṃ ca vadan sūtravṛttyorekagranthatāṃ sphuṭayati | tatra iti na yukteti vaktavye satītyarthaḥ; yadivā tatreti ātmani kriyā | sā tāvat laukikī calanarūpā karmapadārthatvena padārthavidbhirupagatā na bhavati ātmano mūrtihīnasya mūrtyanuvidhāyinī sā nopagatā yataḥ | tairhi ātmano jñānacikīrṣāyatnayoge eva kartṛtvaṃ prasādhitaṃ, jñānādayaśca (page 184) guṇāśca tatsamavāyaśca na kriyeti tādṛśī kriyā vaktavyā, yā ātmanaḥ saṃbhāvyate | tadāha iti lakṣaṇam | kārakasya phalasiddhihetubhūtakriyāni- mittasya svakriyāpekṣayā vākartuḥ saṃbandhī tatsamavāyī tadātmā vā vyāpāro rūpaṃ svaṃ lakṣaṇaṃ yasyāḥ, sā kriyā yasyāḥ saṃbandhino bhāgāḥ pūrvāparībhūtāḥ kramavṛttayaḥ iti yāvat | yadāha tatrabhavān yāvatsiddhamasiddhaṃ vā sādhyatvenābhidhīyate | āśritakramarūpatvāttatkriyeti pratīyate || guṇabhūtairavayavaiḥ samūhaḥ kramajanmanām | buddhyā prakalpitābhedaḥ kriyeti vyapadiśyate || śvetaṃ śvetata ityetacchvetatvena prakāśite | āśritakramarūpatvādabhidhānaṃ pravartate || kāryakārakabhāvena dhvanatītyāśritakramaḥ | dhvaniḥ kramanivṛttau tu dhvanirityeva kathyate || iti | evaṃbhūtā ca kriyā ātmano'styeva icchati jānāti yatate iti pūrvāparībhūtatattaddharmapratīteraṅgīkṛtā ca īśvarātmavādibhiḥ | yathāhuḥ śrīgranthakāragurupādāḥ tadecchā tāvatī jñānaṃ tāvat tāvatkriyā hi sā | (1 | 3) iti, evaṃ na jātucittasya viyogastritayātmanā | śaktyā------------------|| (1 | 6) iti, ghaṭādigrahakāle tu ghaṭaṃ jānāti sā kriyā | (1 | 24) ityādi ca | etat lakṣaṇaṃ pariśodhayituṃ dvyarthaṃ vyācaṣṭe svātmanā iti | jānātītyasyāṃ kriyāyāṃ ye bhāgā abhisaṃdhānadīpālokā- (page 185) diḍhaukanamano'vadhānanetronmīlanādyāḥ, te svarūpeṇa kevalaṃ santaḥ, natu pūrve, nāpi apare pūrvāpekṣatvādaparatvasya tadapekṣaṇācca pūrvatvasya, te apūrvāpare santaḥ pūrvāparībhūtā avayavāḥ parasparāpekṣaṇena yasyāṃ sā tathā | nanu kimanena apekṣājanmanā rūpeṇa lakṣaṇena nirūpitena svarūpamātreṇaiva te kriyeti ucyatāmityāśaṅkya āha apekṣamāṇānāmeva ca iti, anyathā hi āśritakramatvaṃ yat kriyāyāḥ prāṇitaṃ, tadeva na syāt | yat tatrabhavān yathāca bhāgāḥ pacaterudakāsecanādayaḥ | udakāsecanādīnāṃ jñeyā bhāgāstathāpare || yaścāpakarṣaparyantamanuprāptaḥ pratīyate | tatraikasminkriyāśabdaḥ kevale na prayujyate || iti | cakāraḥ prakṛtaprameyopayogitvena prameyāntaraṃ samuccinvannāśaṅkāṃ sūcayatīti tatpraśāntaye phalato hetutāṃ tasya prameyasya avadyotayati,-ityanayā bhaṅgyā uddhoṣyate co hetvarthaḥ iti | yathā caitrāya bhojanaṃ deyam, paramaśca ayamaudarika iti vṛhatkaṃ bhojanaṃ deyaṃ kasmādityevaṃ prameyaṃ cakāra ākṣipatītyādau, evamanyatrāpi avadheyam | nanu avayūyante ekāvayavyātmani miśrīkriyante yutatā vāpṛthaktā yeṣāṃ ca avayūyate, te yasya avayavāḥ saṃbandhinaḥ, so'vayavī | naca asāvātmano dharmo yukta ityāśaṅkya āha kramikatvāt iti | asaṃbhāvanādṛḍhīkaraṇatātparyeṇa ayaṃ hetuḥ, natu akramikatvādeva avayavina ārambho bhavati rūparasagandhādyaiḥ samānakālairapi tasya anārambhāt kramikāśca atra kālabhinnā deśabhinnāstu ārambhakāḥ khalu tantavo'vayavyārambhaṇadṛṣṭaśaktayo'pi na ārabhante, kiṃ punaradṛṣṭasāmarthyāḥ kriyākṣaṇā iti tātparyam | bhāgaḥ iti (page 186) sūkṣmāṃśaḥ, tatra avayavaśabda upacārāt pṛthaktvāyogādvā | nanu deśakramayogināmapi gajāśvādidhavakhadirādivastūnāṃ senāvanādyekapratītibalasiddhaḥ sumudāyo dṛṣṭaḥ, tadvat kramikāṇāmapi kriyākṣaṇānāṃ syāt | tataśca evaṃ lakṣayitavyam-pūrvāparībhūtāvaya- vasamudāyaḥ kriyetyāśaṅkya āha ekakālatvābhāvāt iti | nanu evaṃ lakṣaṇe bahubrīherāśrayaṇamayuktamavayavinaḥ saṃcayasya vā anyapadārthasya alābhāt | tata iyat vaktavyam-pūrvāparībhūtā avayavā eva kriyā ityāśaṅkya āha nāpi iti | anena hi uktena bhāgā eva pratīyante, tathāca bheda eva udbhūtaḥ syāt | bhede ca svātmaviśrāntireva paramārthaḥ | tadviruddhā ca parāpekṣā paraniṣṭhatvasya tayā unmīlanāt, ato bhedodbhave pūrvāparībhāvānupapattiriti abhedasparśo'pi āśrayaṇīyaḥ | nanu bhinnasya kathamabhedasparśo bhinnena kṣaṇāntareṇa syādityāha ataḥ iti | yato bhinnasya svātmaparyavasitasya apekṣā paraniṣṭātmā na yuktā, tayā ca vinā na pūrvāparībhāvalakṣaṇāḥ kramaḥ, tanmayī ceyaṃ kriyā loke nirbhāsate; ato hetorbuddhyā vikalparūpayā tatra ekatvamabhedalakṣaṇaṃ kṣaṇānāmadhyavaseyam | yathoktaṃ buddhyā prakalpitābhedaḥ---------| iti | nanu svatantrā buddhiścedevaṃ kuryāt, kaḥ pratiniyamaḥ iti āśaṅkya uktam ekakāraka iti | na svātantryeṇa ayamekatādhyavasāyaḥ, apitu ekakartṛlakṣaṇa- kārakasvarūpāvinirbhāgabalādekaphalātmakakarmakārakasvarūpasamāśra- yācca | kārakaśabdaḥ kartari karmaṇi ca vivakṣitaḥ | nanu pūrvāparībhūtabhā- garūpāśca senādayo deśabhedāt samudāyarūpācca parasparasaṃbandhāt, tadvat kriyākṣaṇā api bhaviṣyanti, tat kimatra buddhyavasāyenetyāśaṅkya āha (page 187) senādīnāṃ tu iti | turvyatireke | yugapatsattvāt iti ekakālatvāditi yāvat | nanu na yugapatsattvamātreṇa samūhapratipattiḥ piśācasamūha iti pratyayābhāvādi- tyāha darśanācca iti pramāṇena yaugapadyasya paricchedādityarthaḥ | āgamāderavagatau hi piśāceṣvapi dṛṣṭā samūhapratītiḥ | nanu ko'sāvaikyadṛṣṭerviṣaya ityāha tathāhi iti | kecit māṃsāsthimedomajjādyava- yavāntarajātibhede'pi pārthivataikyāt yathā śarīrasya avayavitā tathā gṛhāderapi,-iti manyante | ye'pi evaṃ na manyante, te'pi saṃyuktasaṃyogaṃ vā pṛthagbhūtadharmapadārthasadbhāvadṛśā samudāyalakṣaṇaṃ vā ekaṃ gajādīnāṃ dharmaṃ pratijānate,-iti eko'piśabdaḥ, na kevalamavayavī, vastutastatsamudāyo'pīti dvitīyaḥ | saṃbandho'pi iti sāmānyarūpā hi saṃbandharūpatā sarvatra saṃyuktasaṃyogasamavāyādau, sāmānyābhāve ca viśeṣavṛkṣābhāva iva śiṃśapāyāṃ kā saṃbhāvanāpīti | dviṣṭhatvāt iti dviṣṭhe'pīti yāvat | dvayoreva tāvat kṣaṇayorekakālatvaṃ na ghaṭate; kā kathā bahūnām | naca ekakṣaṇe kriyātvam | yathoktaṃ yaścāpakarṣaparyantamanuprāptaḥ pratīyate | tatraikasmin kriyāśabdaḥ kevale na prayujyate || iti | tena pūrvāparabhāgā eva satattvaṃ pāramārthikarūpasākalyaṃ bāhyaṃ yasyā iti vaktumeva bahubrīhyarthasamāśrayaṇanītyā lakṣaṇaṃ bhāṣyakārīyamāha vṛttikāraḥ | ekakārakasvarūpāśrayāt buddhyavasitamanyonyāpekṣatvamuktam | tadastu, ekatvaṃ tu kutaḥ, yena vṛttāvuktaṃ na kā iti | atra āha tathāpica iti | pūrvāparabhāgamātraparamār- thatāprakāreṇa upalakṣitāyā api asyāḥ kriyāyā ekatvamekā iyaṃ kriyā iti buddhyā | tathā iti ekatvena (page 188) adhyavasāyāt | naca nirmūlo'yamekatādhyavasāya ityāha ekakāraka iti | nanu ekakārakanirvartyā na kācana kriyā antataḥ kartṛkaraṇādhārāṇāmavaśyaṃ- bhāvāditi āśaṅkya āha anekakāraka iti | kartṛkarmaṇoreva svātantryeṇa phalatvena ca prādhānyāt kartṛsthakarmasthatāvyavahāraḥ | vaiyākaraṇanikāye yatra viśeṣaḥ kriyātaḥ, kriyāyā vā yataḥ; tatstheti kriyā vyapadiśyate | sarvasyāśca kartṛgataviśeṣatve'pi kasyāścit karmāśrayaviśeṣatvādasā- dhāraṇena karmasthatvena vyapadeśaḥ, śabdavṛttimahimnā vā tatsthatāniścaya ityevaṃ kartari ekatra yataḥ kriyā karmaṇi vā, tatra ekā | caitrāya rocate modaka ityatrāpi caitrasya modakaḥ prīṇayitā abhilāṣayitā caitraḥ prīṇyamāno'bhilāṣavān karmeti vastutaḥ karmasthataiva, kevalaṃ śabdaśaktisvabhāvāt rucirantaḥ svaviṣayamabhilāṣamasya utthāpayati,- ityetamarthamācakṣāṇo viṣayaviṣayibhāvaṃ saṃbandhamabhidhayā udbhūtaṃ puraskṛtya tatkartṛkamabhilāṣaṃ pradhānatvena darśayati, ātmīyaṃ ca kartāramapradhānamiva karoti tato nijaṃ prayojakavyāpāraṃ guṇīkaroti,-iti saṃbandhe saviṣayeyaṃ saṃpradānasaṃjñā jāyate, saṃbandhasaṃbandhyapi caitro'bhilāṣe kartā,-iti kartṛsthatāpi | taducyate-anyakartṛko'bhilāṣo ruciḥ | nanu evaṃ pacanapaṭhanayostathā cchididṛśyorekakartṛkakarmagatatve syādaikyaṃ bhārodyamanasya vanacchedanasya na aikyamanekakartṛkarmagatatvā- dityāśaṅkya āha ekaphaloddeśena ca iti | naca pākapāṭhakayorekaphalatvaṃ cchididṛśyorvā abhisaṃhitaṃ, tatra tadabhisaṃdhāne tu syādaikyaṃ viśvavartino'pi kriyālakṣaṇasamūhasya | yathocyate jagadidaṃ viparivartate iti | evaṃ kartṛkarmaikyamapi samūhābhiprāyeṇa bhārodyamanavanacchedanādau suvacameva | nanu pradhānamarthakriyā- (page 189) yāmarthyamānaṃ viśeṣaṇasaṃbaddhaṃ pratīyate | pradhānaṃ ca dravyam | ayaṃ gaurekaḥ śuklaścalatīti hi pratipattiḥ | tatra śuklatvacalatvayoryathā na anyonyaṃ saṃbandhaḥ, yathā calatvaikatvayorapi,-iti kriyāyāḥ kathamekatvasaṃkhyā | yattu dvau pākāvityādi ucyate, tatra vikalpamahimnā pāko'sau dravyībhāvita eva, na kriyātmā | yathāha kṛdabhihito bhāvo dravyavat | iti tathā bhāvamākhyātenācaṣṭe | iti | ākhyāte tu dvitvabahutvasaṃkhyā kartṛkarmagataiva nirbhāsate, natu paraviśrāntiniyatakriyāviśeṣaṇabhāveneti kathamuktam ekā iti vṛttikāreṇetyāśaṅkānuvādapūrvakamāha saṃkhyāyāśca iti | ekaśabdena na atra saṃkhyā ucyate, apitu bhedābhāva- mātramabhinnalakṣaṇamiti | nanu evaṃbhūtā cet kriyā, tat calati caitra iti caitramatiricya sā kasmāt na māyādityāha ayutā iti | samavāyādvā tādātmyādvā na iyaṃ dravyāt bhedena pratīyate iti yāvat | ayutasiddhatvena tādātmyanirbhāsanidānamupalakṣitam | yat kila yutasiddhyā dvayorekasya vā pṛthaggamanayogyatvamityevaṃrūpayā yuktaṃ, tadatādātmyena bhāti ghaṭapaṭavat ghaṭākāśavacceti | nanu śuklo gacchatītyatra śuklaguṇo'pi gacchan nirbhāsate taddeśe punastasya anupalambhāt | tathaiva caitraḥ pacati, maitraḥ pacatīti kriye api dve bhāta eva | tat kathamuktaṃ dravyadharma evaṃ saṃkhyā,- ityāśaṅkya āha ata eva iti kārakasvarūpāvaṣṭambhena pratīyamānatvāt | ekārthasamavāyakṛto'yamadhyāropaḥ | tata eva nimittadārḍhyāt na pramāturanusandhimapekṣate gaurvāhīka itivat, kiṃtu svarasata eva bhavati śuktirajatavat | tena etadabhiprāyeṇa vṛttāvekaśabdaḥ saṃkhyāvacano'pi astu,- iti bhāvaḥ | nanu tathābhūtalakṣaṇabhedayogi- (page 190) kārakadravyaṃ kathamekam | āha aikyapratyabhijñānāt iti | sa eva ayaṃ caitra iti hi abādhitaṃ sarvasya jñānam | tarhi bhavatu evaṃ dravyamekam, kiṃtu kriyā tatra asti, sā ca pūrvāparībhūtarūpā kramavatī pākapāṭhādibhinneti kutaḥ | āha tasya ca iti | co'pyarthe bhinnakramaḥ, svasthāna eva vā uktāśaṅkāsū- canāya | kārakadravyasya pratyabhijñāpanādaikye'pi tathābhūtaṃ pratyabhijñānasiddhaikyaṃ kārakasaṃnidhau ca utpadyamānaṃ tanmātrasattve'pi pūrvamabhūtaṃ tattaditi odanagranthasāṃmukhyaprabhṛti viśiṣṭaṃ phalaṃ krameṇa ārdratoṣṇatāvighaṭanavikledarūpeṇa ākarṇanāva- dhāraṇeṣatsāṃmukhyasoḍhatvādirūpeṇa ca upalabhyate yataḥ, tasmāt tatra ekasmin kārake'nulagnaḥ kaścidartho yo dravyāśritaḥ kramikaḥ svarūpabhinnaśca, so'numīyate iti saṃbhāvyo'yamarthaḥ | yadi hi kriyā na syāt, dravyameva syāt; tasya phalajanakatve pūrvamapi phalaṃ syāt, anyathātve paścādapi na syāt | yadi ca tato'nyadeva kiñcit janakaṃ, tarhi tat na apekṣyate | tasmāt tadeva janakam | dharmāntarayogī tu dharmo'pi yadi kramavān na bhavet, tadadbhutaphullamiva phalamakramameva upalabhyate | yadi ca pākapāṭhayorna bhedaḥ syāt; phalasya na bhedo ghaṭeta | tasmāt kārakātiriktaṃ kārakāśritaṃ kramikaṃ bhinnalakṣaṇaṃ vastu asti,-iti anumīyate, tadeva kriyā | apiśabdena arthāpattirapi atra kaiściduktā,-iti darśayan mīmāṃsakopagatāṃ bhāvanākhyāmapi kriyāṃ vṛttikṛdadīdṛśat,-iti sūcayati | kārakasya bhāvakasya puruṣasya bhāvanīyasvargādiniṣṭho yajyādidhātvarthakaraṇakoyaḥ pratyayena ākhyātena vācyo vyāpāro jananātmā ekapratyayavācyena kartṛkarmānyatareṇa kārakeṇa saṃbandhādupacaritatatsaṃkhyāvyavahāro bhāvanātmā karotyarthaḥ, saiva sarvatra kriyā | tena artha (page 191) prakaṭatātmakaphalānyathānupapattyā tanniṣṭho ya ātmano vyāpāraḥ sa jñānakriyā,-ityapi mīmāṃsakasaṃmatajñānadarśanamapi kāṇādasāṃkhyajñānadṛśi nirākṛtāyāṃ bhaṅgyā ṭīkākāro bauddhamatena nirācikīrṣati | tathāca saṃbandhabādhakasūtraṃ vakṣyati | ato'pi kartṛtānupapatterjñānakriyākartṛrūpā jñātṛtā sutarāṃ nopapanneti | etacca tatraiva vyākhyāsyāmaḥ | etatparamatamābhāṣya dūṣayati evam iti | ekā kathaṃ kramikā iti sūtraṃ sphuṭayituṃ vṛttau kramikatvaṃ vyācaṣṭe | anekakālaspṛktvaṃ hi kramikatā | ekaśca tatkālo'tatkālaśceti kathaṃ bhavet, tadatadau vā kālāvekaṃ kathaṃ syāditi svarūpatastāvadaikyaṃ kriyāyāṃ bādhitam | vṛttau kālabhedenaiva deśabhedābhāve'pi sarvatra kramikatāyāṃ vyāpakena svarūpabhedamabhidadhatā deśabhedaḥ svarūpabhedaśca svīkṛta eva, ṭīkāyāṃ tu spaṣṭīkaraṇārthaṃ saṃbhavannabhyuccayahetutvena darśitaḥ tāvat iti | yatra sādhakaṃ pramāṇaṃ pareṇa saṃbhāvitadraḍhima uktam, tatra tannirākriyāyai prathamaṃ prayatyate; iha tu na tathā | tathā pramāṇapariniścite svarūpe na svarūpavimatiryuktā, nīle iva; iha tu tadvādināmeva bahuśākhā asau | yat tatrabhavān jātimanye kriyāmāhuranekavyaktivartinīm | asādhyā vyaktirūpeṇa sā sādhyaivopalabhyate || ante yā vā kriyābhāge jātiḥ saiva kriyā smṛtā | svavyāpāraviśiṣṭānāṃ sattā vā kartṛkarmaṇām || kriyāvyāpārabhedeṣu sattā vā samavāyinī | ante vātmani yā sattā sā kriyā kaiścidiṣyate || buddhiṃ tajjātimanye tu buddhisattāmathāpare | pratyastarūpāṃ bhāveṣu kriyeti pratijānate || (page 192) iti | vimatiśca atra kriyā nāmeyamatyantāparidṛṣṭā------| iti tadvādinaiva paramaguruṇā abhidhānāt | tatrabhavānapi kramātsadasatāṃ teṣāmātmano na samūhinām | sadvastuviṣayairyānti saṃbandhaṃ cakṣurādibhiḥ || iti | kiṃca sādhakamapi pramāṇaṃ bādhakena vidhurayitavyam | dravyasya pratyabhijñāta aikye siddhe phalaṃ kutaḥ | iti kriyānumānam | sāca keśanakhādau sarvatraiva bhinne bhavantī na vastu apekṣate vastunastathābhūtasya ayogāditi bādhakādhīnameva pratyabhijñānā- prāmāṇyamiti tadeva paradūṣaṇe prapatatīti prāk bādhakamuktam | viruddhena anyonyamabhavanamākṣipatā dharmeṇayo'dhyāso'dhiṣṭhānaṃ, tat bhedena vyāptamiti abhedavyavahāraṃ niṣedhati | tatra vyāptiṃ darśayati na kvacit iti | bhedābhedavyavahāro hi kvacideva bhavan na animittako na anyanimittakaḥ | tat yadi viruddhadharmādhiṣṭhāne'pi na bhedavyavahāraḥ, tadanimittakatvānyanimittaka- tve vyāpakaviruddhe prasajyeyātām | yato bhāgā nāma anekaṃ vastu ekatve bhāgā iti bahutvāyogāt | pūrvāparībhāvo'pi teṣāmapekṣātaḥ, sāca na teṣāṃ dharmaḥ, apitu pratipattṝṇāṃ vikalpamātram | naca vikalpā vastuviṣayāḥ, nāpi tadanusāreṇa viparivartate vastu taditi | tasmādekā kriyā,-iti vikalpamātraṃ viṣayaśūnyam | nanu bhāgātirikte kvacana iyaṃ dhīrastu,- ityāha bhāgātiriktasya iti | kriyākhyo'vayavī saṃyogaḥ samudāyaḥ saṃbandha eka iti bhavataiva na abhyupagataṃ kramikatvasya kālabhedamayasya kriyālakṣaṇatvena uktatvāt | iyatā svarūpagatabādhakābhidhāyinaṃ na saikā kramikā yuktā iti sūtrāṃśaṃ vyākhyāya (page 193) nāpi kramikā ca ekasya ca ucitā iti āśrayaikyabādhakanirūpaṇaṃ sūtrāṃśaṃ vyācaṣṭe vṛttikṛt nāpi kālakramavyāpī ca iti | cakārāvanyonyavirodhadyotakau | sūtre eka eva virodhadyotakaścakāra ubhayaniṣṭhaṃ virodhamāha | evamāśrayagato'pi ekaścakāraḥ, apiśabdastu virodhasamuccaye | āśrayasya saṃbandhinā ekena ātmanā svabhāvena pūrve pare ca bhāgā na yujyante,-ityayamarthaḥ | kasmāt na yujyante ityāśaṅkya āha tathāhi iti | pūrvabhāgaparabhāgayoḥ svarūpataḥ kālataśca bheda iti pūrvabhāgasaṃbandhaḥ parabhāgasaṃbandhaśca svarūpato bhinnau kālataśceti āśrayasyāpi ubhayathā ubhayarūpaṃ svarūpabhedamubhayathāpica kālabhedamākṣipantau kathametvaṃ tasya saheyātām | tatra sa eka āśrayaḥ ityanena svarūpabhedakṛtaḥ kālabheda uktaḥ | pūrvabhāgaparabhāgau hi svarūpeṇa bhinnau kathamekasya āśrayasya samānakālau bhavetām | nahi tadeva tacca, atacca tadeva bhavatīti yujyate | tat kālabhedamāśrayasya ānayataḥ | naca ekasvabhāvasya ityanena pūrvaparabhāgagatasvarūpabhedakṛtaḥ svarūpabheda āśrayasya darśitaḥ | atha kālabhedakṛtaṃ dvayaṃ darśayitumupakramate kālabhedenāpi iti | na kevalaṃ svarūpabhedeneti apiḥ pūrvabhāgasaṃ- baddhatvaṃ parabhāgasaṃbaddhatvaṃ ca kālabhedena viruddhamiti darśayati | nahi anyasminnapi kṣaṇe iti | evaṃ tarhi tayorna kālabhedaḥ syāt, yadi parasparakālāvagāhitvaṃ syāt | naca etadastīti | evaṃ pūrvaparabhāgayoḥ kālabhedamuktvā tadgatena kālabhedena āśrayasya svarūpabhedaṃ tāvadāha nahi anyasminnapi kṣaṇe iti | parabhāgakṣaṇe kāle pūrvabhāgakṣaṇābhāvarūpe pūrvabhāgasaṃbaddhatvalakṣaṇaḥ svabhāvo nāstīti sa prācyaḥ (page 194) svabhāvo naṣṭa ityarthaḥ | atha pūrvaparabhāgayoḥ kālabhedena āśrayasyāpi bheda iti darśayati nāsti iti | pūrvabhāgasaṃbaddhatvaṃ parabhāgasaṃbaddhatvaṃ ca kālabhedena viruddhamāśrayasya ekasmin kāle kathaṃ syātāmiti āśrayasya kālabhedaṃ vitarataḥ | tatra na pūrvakālaṃ pūrvabhāgasaṃbaddhatvamāśrayasya uttarasmin kāle saṃbhavati | tat hi pūrvakāle eva yuktam, uttaraśca kālaḥ pūrvakālābhāvarūpa iti kālabhinnābhyāṃ tābhyāṃ dharmābhyāmāśrayasya kālabhedaḥ syāditi caturdhā ayaṃ viruddhadharmādhyāsaḥ | atra ca deśabhedo'pi mantavyaḥ | sa tu asārvatrikatvāt na darśitaḥ ātmā jānātītyādau tadasaṃbhavo yataḥ | kālabhedastu sārvatrikaḥ | sa ca svabhāvabhedaparyavasāyī | nanu sattvāśrayasya bhinnāḥ svabhāvā iti āśaṅkya āha naca svabhāvavyatiriktaḥ iti | tarhi kimastvityāha tadā iti | yata evaṃ tata ityarthaḥ | evakāraḥ svabhāvo naśyatu, svabhāvī tu sthitaḥ-iti śaṅkāmapāsyan svabhāvī eva naṣṭa iti dyotayati | evaṃ śāstrābhyāsajanitavikalpopahatamatibhirapi adhunā bādhakopajīvanabalāt yata etat labdhaṃ, tataḥ paścāt vyācaṣṭe arthasya kāyādestattaddeśādijātatā | iti sūtrārthaṃ kevalaṃ gamana ityādinā vṛttigranthena | sūtre tu pūrvopādānaṃ śāstrānupahatasaralamatijanatābhi-prāyeṇa sphuṭatvādasya arthasya | nanu ekaiko bhāga eva pāko'stu,-ityāha naca iti | nanu bhāgasyaiva pākatve bahuṣu bhāgeṣu pacatipratyaya ekatvena kathaṃ bhavedityevaṃ bhāgamātrakriyāpekṣaḥ kathaṃ nirbīja eva śaṅkita ityāha pākasāmānyam iti | tāvatsu bhāgeṣu ekā pākatvajātirekabuddherālambanamiti sabīja eva ayaṃ pakṣaḥ | tarhi kathaṃ naca iti uktam | āha nirbhāgasya iva iti | sabhāgatve hi prācya eva doṣa (page 195) iti bhāvaḥ | pūrvāparībhūtatā iti kālakramavattetyarthaḥ | yacca ucyate āhitottaraśaktitvātpratyekaṃ vā samūhinaḥ | anekarūpā lakṣyante kramavanta ivākramāḥ || iti, tatra ivaśabdenaiva kramikatvasya avāstavatvamāveditam | naca uttarakṣaṇeṣu pūrvakṣaṇaiḥ śaktyādhānaṃ kiñcit, viśiṣṭastu uttarakṣaṇa iti na adhikamuktaṃ syāt | vyabhicārāt iti kutracidapi asaṃbhavādityarthaḥ, natu avyāpakatvāditi mantavyam | nanu mā bhūt kramikatā asyā lakṣaṇam, dharmamātramadhikaṃ yat, saiva kriyā bhaviṣyati | āha nāpi iti | prathamo'pi iti | anye tāvat kṣaṇā deśāntarasaṃyogavibhāgaviśiṣṭāḥ parairapi upagatāḥ | prathamakāle tāvat pūrvadeśasaṃyogavināśakena vibhāgena yata udbhūyate, tena kriyāpadārthena bhavitavyam | tatrāpica na asau kaścit pratyakṣeṇa upalabhyate pṛthagbhūto dravyāt | nanu kriyā iyamātmani vicārayituṃ prakrāntā, tadatra kāyaghaṭādeḥ kaḥ saṃbandhaḥ, yena sūtre kāyādeḥ iti uktam | satyam, dṛṣṭāntābhiprāyeṇa tu sūtram | yathā kāyādeḥ kriyā tatra tatra deśe apūrvasya apūrvasya janmamātraṃ gamanakriyāyāmekadeśāvasthitasya āsanasthānādikriyāyāṃ tatra tatra kāle sūtre ādiśabdena saṃgṛhīte tathā antarātmani jñānarūpe icchati-jānāti-yatate-smaratīti kālabhinnajñānasvarūpāpūrvajanmamātram, natu anyā kriyeti | etadāha yathāca iti | ucyate iti tādṛkpadārthasvarūpavyavahārāya kṛtena sāṃketikena śabdena | yathāha bhāvabhedapratītyarthaṃ saṃyojyante'bhidhāyakāḥ || iti | nanu ayaṃ śabdo niyoktāraṃ samāśrita iti gamanaṃ (page 196) prasiddhātvāt sarvotkṣepaṇādyanugamācca tāvadupādīyatām, pariṇāmena tu ekīyadarśanasiddhena ko'rthaḥ,-ityāśaṅkya brūte pariṇāma iti | sarvaṃ dhātvartharūpaṃ bhāvanātmakaṃ ca deśabhedāsaṃbhinnakālakramāviṣṭaṃ pariṇāmena saṃgṛhyate | yato gamane yadyapi asti kālabhedastathāpi deśabhedasya tatra sthūladṛṣṭigamyasya asādhāraṇasya saṃbhavaḥ iti na atra kālabheda udāhṛto bhavediti kevalagrahaṇam | ata eva iti yataḥ kevalakālakramodāharaṇatātparyaṃ pariṇāmasya, tato gamanaṃ deśabhedayuktaṃ pṛthak kṛtam | pariṇāmaviśeṣā deśabhedavanto vṛddhyapakṣayādayo gṛhītāḥ kevalam, kālakramavantastu sthānāsanabhavana- jñānasmaraṇecchāprabhṛtayaḥ pariṇāmeneti dvayorapi viśeṣavācitvāt na idamāśaṅkanīyam-sāmānyaviśeṣavācināṃ kathaṃ dvandvaḥ | nahi bhavati dhavavṛkṣāvitīti | vṛttāvādigrahaṇena sphuṭasvarūpabhedamāmraṃ paripacyate dugdhaṃ pariṇamate ityādikaṃ haritapītādinā madhurāmladravakāṭhinyā-dinā bhinnena svarūpeṇa vakṣyamāṇena sato'pi kālabhedasya anādarakāriṇīṃ kriyāṃ saṃgṛhṇīte | tena gacchatīti deśabhedaḥ, tiṣṭhati dinamiti kālabhedaḥ, nīlati, śvetate, rājate dīpyate iti svarūpabhedaścaitrasya pratīyate iti deśakālasvarūpānyataiva kriyā,-iti upasaṃharati tattat iti | vastugrahaṇena upalabdhilakṣaṇaprāptatāmāha | anupalambhāt pratyakṣāpravṛttiruktā, athavā pūrvajanmaprabandhādeva phalaṃ grāmaprāptyādikaṃ saṃpadyate yasminneva hi saṃtāne------------| iti nītyā svargādisiddhiḥ, saṃyogo'pi taddeśasamānasāmagrīko devadattakṣaṇastato'pi calāmītyabhisandhānajñānakṣaṇaikasāmagrīko dehakṣaṇastato'nyadeśaka iti kasya anurodhena dhātvartharūpā vā (page 197) bhāvanātmā vā karmapadārthātmā vā kriyā abhyupagamyate iti anumānamapi nāsti, arthāpattirapi vā | tatra sūtrārthasya prādhānyāt vṛttau nirmagnasya ṭikāyāṃ sphuṭaparāmṛṣṭasya sautreṇaiva krameṇa buddhiniveśo yathā syādityabhiprāyeṇa tattaddeśādijātatā nānyā iti sūtrārthāṃśaṃ pūrvaṃ nigamayati apramāṇā kriyā iti, pariśiṣṭaṃ paścāt pramāṇabādhitā ca iti || 9 || tatra tatra sthite tattadbhavatītyeva dṛśyate | nānyannānyo'sti saṃbandhaḥ kāryakāraṇabhāvataḥ || 10 || evaṃ jñānaṃ kriyāṃ ca parīkṣya tadyogādaiśvaryam ityatra hetau yogaśabdavācyaṃ saṃbandhāṃśaṃ parīkṣituṃ saṃbandhe tāvat sādhakaṃ pramāṇaṃ nāstīti tatra tatra iti kārikayā kathayati, prasaṅgācca kriyāyāmapi vaktavyaṃ śeṣaṃ parīkṣate | tathāhi-yadi kaścit brūyāt tattaddeśakālasvarūpabhinnaṃ vastu saṃtānavṛttyā pravahat kriyeti yaduktam, tadāsanagamanādāvastu, yatra akarmakatvaṃ prāpyakarmatā vā, yatra ca nirvartyaṃ ghaṭādi karma; tatra kriyākārakabhāvasya abhāve kumbhakṛt mṛdo daṇḍādibhirghaṭaṃ karoti,-iti bodhaḥ, tathaiva atra kriyāparyantavyavahāra- siddhaḥ kathaṃ syāt, tadbhāvaśca kriyayā vinā kathamiti, so'pi anena sūtreṇa pratyāyyate tat tasyāpi anantarasūtreṇa asya arthasya sphuṭīkaraṇadiśā | ata eva prāsaṅgikatvamuktatvaṃ ca darśayituṃ vivṛtikāro dṛṣṭāntatvaṃ kriyāyāḥ saṃkṣepāvatareṇa pradarśayati yathāca iti | sūtre ca nānyat iti sāmānyoktirapi kriyāyāmapi paryavasāyyate | dṛṣṭāntatvena ca sā saṃbandhe yojyate na pratyakṣa ityādinā | sautramevakāraṃ vyācaṣṭe dṛśyate iti pramāṇāvasāyamātram | etāvān hetuḥ | (page 198) yata etāvat dṛśyate, tato nānyaditi na kriyā, na tatsaṃbandhaḥ kaścidastīti saṃpādyadṛṣṭāntasādhyanirdeśaḥ | tathāca vṛttau pṛthageva vyācaṣṭe kriyāvacca na kriyākārakasaṃbandhaḥ kaścit iti | tenaiva anyaśabdayorna punaruktirmantavyā | nānyadityatra pūrvasya hetutvaṃ vṛttāvuktaṃ bhinnasya vyatiriktasya asya saṃbandhasya kriyāyā iva anupalambhādityanena | nanu tatra tatra iti saptamyā ākṣipto yaḥ prātipadikārthātiriktaḥ saṃbandhaḥ, sa tarhi kimityāśaṅya yat sūtraṃ nānyo'sti ityādi, asya saṃkṣepeṇa nirūpaṇaṃ kāryakāraṇa iti | saṃniveśagrahaṇena anyarūpasaṃhārapūrvakaniyatarūpa- praveśahetuṃ tadīyajñānecchāyatnaviśeṣopayogamapi āha | abhūtapūrvāṇāṃ padārthānāmutpāda eva kramaḥ, so'nubhūyate | antarālavartinī iti kārakāṇāmanyonyaṃ phalena saha yojanā vā yojikā vā | deśakāla iti iha adhunā asmākamanubhava ityevamādibhaṅgīmanā- lambyetyarthaḥ | nanu sūtre dṛśyate iti vartamānakāla uktaḥ, tena ca deśānubhavitṛviśeṣāvākṣipyeyātāmityāśaṅkya āha kārikāyāṃ ca iti | saṃkṣepeṇa vṛttaśravyatābalena ca pratipādye jhaṭiti yayā buddhiḥ kriyate, sā kārikā | etaduktaṃ bhavati-deśādyasaṃkocena vīpsā vyāptumicchetyevaṃ- rūpā pāramārthikī pūrvaṃ hṛdaye praviṣṭā bhavantī dṛśyate iti vartamānapratyayasya pratyuta pravāhanityatāyogāt mahānadīpravahaṇavat nityapravṛttarūpavartamānārthaviśrāntatāṃ karoti | citrāyājīti tu bhūtārtho janiteti bhaviṣyadarthasya svena rūpeṇa upakartumaśakta iti tadānuguṇyaṃ pratipadyatāṃ nāma, natu asāviha nyāyo dhātusaṃbandhasūtrārambhe'pīti | nanu tatra tatra iti sautraṃ padaṃ ṭīkāyāṃ mṛtpiṇḍādau sati ghaṭa ityeṣa sārvatriko'rthaḥ, (page 199) ityevaṃ vyākhyātam | kathaṃca etadanantaradeśakālavyāptyā sidhyedityāśaṅkya āha bhāvasvabhāva iti | bhāva eva hi niraṃśo vyāvṛttyupakalpitairyāvadbhirdharmairekadā vyavasthāpitaḥ, tāvadbhiḥ sarvatra sarvadā ca aviyuktaḥ | viyoge sa eva asau na bhavet, tataśca ghaṭapūrvataiva stūpakatā, stūpakānantarataiva ca ghaṭatā,-ityapi kāryakāraṇasvabhāvatā stūpakaghaṭagrāhiṇaḥ pramāṇādeva siddheḥ | tathāvidha iti | kāṭhinyādibuddhimadādirūpatvaṃ svabhāvaviśeṣo mṛdaḥ kulālasya ca | ādigrahaṇādāyatatātānave daṇḍasyetyādi | nanu kiṃ tatra kāraṇaṃ, kiṃvā kāryaṃ; niyatapūrvaṃ kāraṇaṃ, niyataparaṃ kāryamiti cet; tadeva kimityāha yadāpica iti | yadeti hetau | ca uktāśaṅkādyotakaḥ | apirbhinnakramaḥ | agnyabhāve yo na bhūto dhūmastasya abhūtasyāpi tasminnarthāntarasvabhāve agnau sati yataḥ sadbhāvastato'sau prayojakasattākaḥ pūrva iti vyavahriyate, prayojyasattākastu paraḥ iti svarūpameva tayoḥ pūrvatvaṃ paratvaṃ ca, natu anyena prakāreṇa parasparāpekṣāpāratantryarūpaśleṣādinā kāryakāraṇayoḥ paratvapūrvatvalakṣaṇaḥ kaścit kālo'sti | taduktaṃ paśyannekamadṛṣṭasya darśane tadadarśane | apaśyankāryamanveti vināpyākhyātṛbhirjanaḥ || darśanādarśane muktvā kāryabuddherna saṃbhavāt | kāryādiśrutirapyatra lāghavārthaṃ niveśitā || iti | evaṃ sakṛtpravṛttapratyakṣānupalambhaprasiddhaṃ svarūpadvayameva kāryakāraṇabhāvaḥ sārvatrikaḥ,-iti siddham | evakāraṃ sautraṃ vyācakṣāṇo dṛśyate ityantasya hetutāṃ nānyat ityādeśca sādhyatāṃ vyācaṣṭe kāryakāraṇa iti | atra arthāntare (page 200) iti etadupalambhāvasare | anena pratyayāntararasākalyalakṣaṇāmupalabdhila- kṣaṇaprāptatāmāha | nanu tatra iti saptamyāḥ ko'rthaḥ | sāhi kārakavibhaktiḥ | tarhi rājña iti saṃbandhavibhakterapi ko'rthaḥ | ucyate-saṃbandhasya upakārakaraṇaprabhāvitvādupakārasya ca vyatireke saṃbandhopakārānavasthāyogādavyatireke nyāye kāryakāraṇabhāva eva ṣaṣṭhyarthaḥ | hantaḥ tarhi kārakavibhaktīnāmapi sa eva arthaḥ | tadāha sarva eva iti | nanu sa eva saṃbandho bhaviṣyatyeka ityāśaṅkya āha naikakālikam iti | agnisattāyāṃ na dhūma iti kimagnāveva kāryakāraṇabhāvo viśrāmyatu | naca evaṃ tasya kāryarūpatvābhāvāt svātmani | evaṃ dhūmakāle pūrvabhāvī vahnikṣaṇo nivṛtta iti kiṃ dhūma eva astvasau, naca yuktamadastasya kāraṇatvāyogāt svarūpe | tat kutra kāle sa eko'stu | tasmāt kāryakāraṇayoḥ sve sve kāle yat rūpaṃ, tadeva vikalpena vyavahriyamāṇamekaḥ saṃbandha iti ucyate, na vastutaḥ | yathoktam ityamiśrāḥ svayaṃ bhāvāstānyojayati kalpanā | tāmeva cānurundhānaiḥ kriyākārakavācinaḥ || bhāvabhedapratītyarthaḥ saṃyojyante'bhidhāyakāḥ | iti | nanu pratyayāntarasākalye'pi piśācavadadṛśyo'sau saṃbandha ityāha athāpi iti | anupalambhāt iti pratyakṣābhāvāditi yāvat | kāmaṃ dṛśyānupalambho'yaṃ na bhavatīti asattāniścayo mā bhūt, sattāniścayastu nāstīti prastutamasmābhiḥ | sādhakapramāṇābhāvanirūpaṇāvasaro hi ayamiti tāvadgrahaṇam | kāryādi iti ādigrahaṇena svabhāvahetuḥ | nanu etāvatā anyasya saṃbandhāderastitvaṃ na siddham,-ityastu, naca astitvasiddherabhāvaḥ | (page 201) iyatā tu pramāṇavyāvṛttyā prameyavyāvṛtterayogo nāvaśyaṃ kāraṇāni itinyāyāt tatsaṃbandho nāstīti kutaḥ siddhyet | sūtre ca nāsti anyaḥ saṃbandhaḥ iti, vṛttāvapi na kaścitsaṃbandhaḥ iti, vivṛtāvapi na aparaḥ padārtho'sti iti sattāniṣedha eva uktaḥ | tadetat kathamityāśaṅkya āha bādhakapramāṇa iti | ayaṃ bhāvaḥ-dviṣṭhasya ityādi pāratantrādyayogācca ityantaṃ bhāvi nānyo'sti saṃbandhaḥ ityanena sūtreṇa āvṛttyā abhisaṃbadhyate | tata eva ṭīkā bhaviṣyati saṃbandhaḥ pūrvasūtrāt iti | tena saṃbandhe'stitvavyavahārābhāvo nāstitvavyavahāraśceti dvayaṃ nānyo'sti ityanena uktamastīti na siddhyati nāstīti siddhyatīti ca adhyāhārabhaṅgyā | tacca etatsūtrāṃśena anantarasutrāṃśena ca militvā siddhyati | ata eva bhāvisūtre pañcamya etatsūtrārthopayuktā eva | tadubhayamelanāvaśāt tu saṃbandho nāstīti yat siddhaṃ, tasya anyatra hetutābhidhānāya tena iti parāmarśaḥ kariṣyate iti || 10 || dviṣṭhasyānekarūpatvātsiddhasyānyānapekṣaṇāt | pāratantryādyayogācca tena kartāpi kalpitaḥ || 11 || tathāhi sūtrāvataraṇamitthameva karoti tadevam iti | kriyāyāstāvadevamiti kriyāpyarthasya iti tatra tatra sthite iti sūtradvayoktāt sādhakābhāvāt, bādhakayogācca yo'bhāvaḥ nānyo'sti, nānyadasti ityevaṃ sūtradvaye nirdiṣṭaḥ, saṃbandhasyāpi yo'bhāvo'stitvaniścayābhāvanāstitva- niścayarūpaḥ evamiti tatra tatra ityuktena sādhakābhāvena dviṣṭhatvādiyukti- (page 202) bhiśca bādhakena militvā upapāditaḥ, tadidamabhāvacatuṣṭayaṃ militaṃ kartāpi kalpitaḥ ityatra hetutāṃ sūtre tena iti nītam | sā hetutā tu ṭīkāyām abhāvāt iti pañcamyā saṃkṣepāduktā | pañcamī caśabdaṃ ca pūrvasūtreṇa saṃgamayati | saṃbandhaḥ iti nānyo'sti saṃbandho dviṣṭhasyānekatvāt siddhasyānyānapekṣaṇāt pāratantryādiyogācca iti saṃgatiḥ | saṃbandhaḥ ityetāvanmātraṃ tu svakaṇṭhena vivṛtau nirdiṣṭam | dviṣṭhasya iti sāmānyoktāvapi prakaraṇāt saṃbandhasyetyayamapi artho labhyatāmiti | nanu dṛśyānupalapalabdhyaiva nāstitvaniścayakāriṇyā so'rtho bādhyate | vastuta iyameva hi asya bādhā yat niścitanāstitvāvedanaṃ, natu drughaṇena iva śarāvasya viśarārūkaraṇam | sāca atra pradarśitaiva dṛśyasya pramāṇena anupalambhāditi | satyam, anupalabdhyā tu niyatadeśakālāvacchedena nāstitvapratipattiḥ-iha adhunā ghaṭo nāstīti | yadāha -nāsattāniścayo viprakarṣiṇām | iti, yathā iṣṭaṃ viruddhakārye'pi deśakālādyapekṣaṇam | anyathā vyabhicāri syādbhasmevāśītasādhane || iti | tasmāt sārvatrikīṃ saṃbandhāderasattāmāvedayituṃ parābhyupagatatadī- yarūpāsaṃbhavasaṃpādako virodhaḥ prameyaniṣṭho vaktavyaḥ, yat tvayaiva asya rūpamuktaṃ, tat tvaduktenaiva rūpāntareṇa virudhyate iti tata eva tadrūpadvayavirodhasiddhyaiva bādhakābhidhāyī kṛtārtho jāyate iti dūṣaṇahetau na dharmyasiddhyādicodyaprasaṅgaḥ-iti vitatya nirṇītaṃ prasaṅgagranthādāvityāstāṃ tāvat | tatra sāmānyalakṣaṇadvāraṃ bādhakamupanyasyati | yat kila dvayoḥ svarūpasamāptyā yugapat tiṣṭhati, tadekaṃ na bhavati veśmadvayavarti ghaṭadvayamiva | (page 203) ekatvaṃ hi abhinnarūpatvaṃ, tadviruddhena ca bhinnarūpatvena vyāptaṃ dvayoryugapatsvarūpasarvasvena avasthānam | abhinnarūpo hi yadyevaṃ syāt ghaṭādiḥ sarvaḥ, eko'pi evaṃ syāditi dviṣṭhatvasya kvacideva bhāva ityevaṃrūpo yaḥ khalu niyamo vyāpakaḥ, sahīyeta | tadviruddhavyāptopalabdhyā ekatvasya niṣedhaḥ | evaṃ sāmānyena dviṣṭhaikasaṃbandhamātre bādhakamabhidhāya tadviśeṣe'pi abhidhitsurāha siddhasya iti | iha rājña ityukte pratītirna nirākāṅkṣā rājetivat, apitu anyadākāṅkṣati rājā | tat sā ākāṅkṣā kvacit saṃbandhasya vapurbhavantī sārvatrikatvena vyavasthāpyate iti apekṣaiva saṃbandha iti vyavahriyate | tāṃ dūṣayati upakārakaviṣayaiva iti bhavatīti | asya ayamarthaḥ-na tāvat jaḍeṣu apekṣā yuktā | yadāha apekṣā pāratantryaṃ ca na saṃbandho jaḍātmanoḥ | asaṃbhavāt-----------------|| (saṃṣi. 1) iti | yatrāpi sā bhavati, tatrāpi uktadviṣṭhasaṃbandhalakṣaṇā ekapadārtharūpā na upapannetyāha svarūpātiśayalakṣaṇa iti avyatirikto yata upakārastaṃ kurvan kāraṇameva syāt | apekṣitaṃ ca kāryamitthamuktaṃ syāt | naca etadyaktamityāha sataśca iti | yadāha apekṣā yadi saṃbandhaḥ so'sankathamapekṣate | iti | niḥsvabhāvasya svabhāva iti virodhamāha | nanu satastarhi kāraṇasya kārye'pekṣā bhavatu, avidyamāne kā apekṣā, labdhaṃ ca anena rūpaṃ, tat kimarthamasya apekṣā | yadāha saṃśca sarvanirāśaṃso bhāvaḥ kathamapekṣate | iti | kāraṇatvapratilambhāya kārye asya astu apekṣeti (page 204) cet, nanu kāraṇatvamasya na svarūpādhikaṃ kiñcit, svarūpaṃ ca etena labdham | satyaṃ labdham, tadvyavahārastu na labdhaḥ | idamapi satyam, kintu vyavahāro jñānābhidhānātmā tasya kāraṇasya na kaścit, apitu vyavaharturasau | evaṃca vyavaharturapekṣeti āyātam | sā ca vikalparūpā bhavatyeveti aṅgīkṛtamadaḥ ------------tānmiśrayati kalpanā | iti | tadetaduktaṃ tadabhāvāt ityādinā | satostarhi apekṣā bhaviṣyati rājñaḥ puruṣa itivat | etat nirasyati naca iti | dvayoḥ iti saṃbandhasāmānye ṣaṣṭhī | ṣaṣṭhyarthamekagataṃ saptamyarthaṃ ca aparagataṃ svīkaroti | ayaṃ hi atra arthaḥ -rājñaḥ sataḥ sati eva puṃsi apekṣeti, natu anyonyāpekṣā atra vivakṣitā | sā hi pāratantrye vakṣyate | anyonyāpekṣāśabdo'pi vṛttāvevamarthaparyavasāyī mantavyaḥ | evaṃ ca prayogo lāghavena pāratantrye'pi tathāpratipattyarthaḥ | tena tatrāpi rājapuruṣayoḥ kāryakāraṇabhāvaviśrāntataiva kartavyā, anyathā vāstavaṣaṣṭhyarthāyoga iti ākūtaśeṣaḥ | nanu patnīyajamānayorivayāge, rāgiyugalasya iva āliṅgane parasparāpekṣārūpaṃ pāratantryaṃ saṃbandho bhaviṣyati dhavaśca khadiraśca cchidyatāmityādāvityāśaṅkya āha parasparonmukhatā iti anyonyamaunmukhyam iti | śabdamātramekam, natu ekasya yā unmukhatā, sā anyasyeti kathaṃ saṃbandhaḥ syāt | siddhe kā paratantrateti tu dūṣaṇamuktaṃ punaḥ punarasya arthasya spaṣṭatvāt | tat bhavatu unmukhatā kācit, tayā na saṃbandhasiddhirityevamatra abhyupagamasiddhānte tātparyam | tena pāratantryarūpaḥ saṃbandha ityatra itthaṃ yojanā- pāratantryaṃ bhavadapi saṃbandho na siddhyatīti | siddhayośca kiṃ pāratantryamityapi spṛṣṭaṃ vṛttau ṭīkāyāṃ ca | rājā (page 205) rājeti ekatra tadrūpaṃ dṛṣṭvā sarvatra tadeva rūpaṃ saṃbandhasya tattadanyatamarūpavādinā kalpyate ityevaṃ rājñaḥ puruṣa ityapekṣāyāmapi pāratantryameva darśitam | rājā ca puruṣaścetyudāharaṇāntarābhiprāyeṇa vā yadapi ucyate paraspararūpā prāptireva aṅgulyoriva saṃbandha iti, tatrāpi āha rūpaśleṣātmāpi iti | yadi dve rūpe kathaṃ śleṣaḥ, atha śleṣaḥ aikyarūpāt, kathaṃ saṃbandhatā | taduktaṃ ------dvitve sati kathaṃ bhavet | iti | nanu rūpaśleṣaḥ sūtre tāvadādiśabdena uktaḥ, vṛttau tu kiṃ na vivṛta ityāśaṅya āha evamādi na vivṛtam iti | bahudhānyadūṣita iti granthaparivartane ko bhara iti yāvat | dūṣite'bhinavena dūṣaṇasaṃrambheṇa iti ca vadan granthakṛt pūrvapakṣo'pi ayaṃ bhāge siddhāntena saṃmataḥ vādyantaroktasya saṃbandhāderanabhyupagamāditi darśayati | tathā ca siddhāntopagame satyam iti vakṣyati | ādipadena tantrāntaroktamapi sūcayati | yadāha tatrabhavān nābhidhānaṃ svadharmeṇa saṃbandhasyāsti vācakam | atyantaparatantratvādrūpaṃ nāsyopadiśyate || upakārātsa yatrāsti dharmastatrānugamyate | śaktīnāmapi sā śaktirguṇānāmapyasau guṇaḥ || taddharmaṇostu tācchabdyaṃ saṃyogasamavāyayoḥ | ityādi | etacca saṃbandhastotramātram, natu nyāyābhidhānamiti na dūṣitaṃ granthakṛtā | kāryakāraṇabhāvaśca na atra saṃgataḥ | tathāhi ātmā tāvat na kāryaḥ | jñānamapi viṣayendriyamanaskārāderbhavat nā ātmānaṃ kāraṇīkuryāt (page 206) yasminsati bhavatyeva yattato'nyasya kalpane | taddhetutvena sarvatra hetūnāmanavasthitiḥ || iti nyāyāt | kriyā ca nāma na kāciditi na kaścit saṃbandha iheti | tatsamāśraya iti | prakṛtyā kriyā, pratyayena ca kartā saṃbaddhau vaktavyau | naca asti asau saṃbandhaḥ kaściditi bhāvaḥ | anubhavavikalpanasmaraṇādijñānamālaiva asti, natu jñātā,-ityasya arthasya prāk prasādhitatvāt | adhunā dṛṣṭāntatāṃ prāha yathā iti | nanu kartṛtvamapi iti kathaṃ vṛttiḥ | jñātṛtve hi jñānamasti, tadanyat tatsaṃbandhaśca na vidyate, parakartṛtve tu na kriyā, na tadanyaḥ, na tatsaṃbandha iti kathaṃ sāmyam | kalpitaḥ iti iyati aṃśe dṛṣṭānta iti kiṃ sarvasāmyena | tadapica na atiduryojamityāha ato'pi iti sutarām iti jñānamapi tāvat dhātvartharūpaṃ vaiyākaraṇamate kriyā mīmāṃsakānāṃ ca, bhāvanāvādināṃ keṣāṃcit tu pratyayavācyeti viśeṣaḥ | tatra samastakriyādūṣaṇena jñānakriyāpi parasaṃmatā dūṣitaiva bhavati | tadasti sarvasāmyam | pratyuta jñāne satyapi jñātṛtā na upapanneti dṛḍho'yaṃ vāda iti prakarṣapratyayaḥ | tata eva jñātṛtāyā dṛṣṭāntatā yuktā | prasaṅgadūṣaṇena ca siddhāntino jñānānupapattau kā jñātṛtetyapi prakarṣaḥ | idānīṃ nanu svalakṣaṇābhāsaṃ------| (1 | 2 | 1) ityādeḥ ------------tena kartāpi kalpitaḥ | ityantasya sūtrasaṃdhātasya vṛttikṛt pūrvapakṣe upayogi phalamāha iti kathamātmā sarveśvaraḥ iti | itiśabdena dharmyasiddhiṃ (page 207) sūcitāṃ vivṛṇoti jñānasyaiva bodhātmanaḥ ityādinā | hetvasiddhiṃ sūcitāṃ darśayati kriyākāraka iti tāvanmātralakṣaṇamupakalpitamiti siddhāntinā uktasya aiśvaryavyavahārasiddhau svabhāvahetorabhāvamāha,-iti bauddhena jñānasaṃtatimātrameva ātmeti prasādhitamiti śivam || 11 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyāmīśvara pratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ pūrvapakṣavimarśo dvitīyaḥ || 2 || atha tṛtīyo vimarśaḥ | icchāśaktisunirbharamamṛtābhamanantabhuvanajananapaṭum | vande svaśaktilaharībahalitabhairavaparānandam || atha asmin pūrvapakṣe'dhikāradvayena siddhānto nirūpyate | tatra satyaṃ kintu------------| ityādinā ---------smṛtyapohanaśaktimān | ityantena ślokasaptakena paradarśanānupapattiṃ vimṛśatā tat nirākriyate | yaduktaṃ nanu svalakṣaṇābhāsaṃ------------| ( 1 | 2 | 1) ityādinā pīṭhabandhamuparacayya saṃskārāt smṛtisiddhau syātsmartā draṣṭeva kalpitaḥ | ( 1 | 2 | 6) iti, tat jñānavicāro'yamadhikāraḥ | kriyāsaṃbandhavicārastu dvitīye'dhikāre bhaviṣyati | tatra ślokābhyāṃ jñānaṃ svasaṃvidrūpamiti smṛtāvanubhavasya na prakāśastatsaṃskārotthāyāmapi,-iti uktam | ślokābhyāṃ smṛterbhrāntitvaṃ śaṅkāpūrvakaṃ nirasya tṛtīyena (page 208) prasaṅgāt sarvādhyavasāyānāṃ tat nirastam, satyapi saṃskāre paradṛśi smṛtirayukteti vyavahāralopa iti ekena uktvā svapakṣe tadupapattiḥ ślokena ukteti tātparyam | tatra pūrvapakṣe sarvātmanā śamayitavye neti prayujyate, īṣadaṅgīkārye ucyate iti, īṣannirākārye satyaṃ kintu iti | eṣā prekṣāpūrvakaprayogaśālināṃ śailī | ihaca satyam ityanena bahu tāvat pūrvapakṣavādyuktaṃ siddhānte'ṅgīkāryam | sāṃkhyakāṇādādidarśane jñānaṃ na upapadyate,-iti hi yaduktaṃ śākyena, tat saṃmatameva | tatraiva tu viśeṣāntaraṃ darśayituṃ kintu ityanena śabdena adhikaṃ pṛcchāmo virataśikṣāvyāpāro mā tāvadadyāpi bhūriti dyotayatā tadvyāmohāpasāraṇe yatno'yamiti uktam | tathāhi jñānaṃ ca citsvarūpaṃ cet------| (1 | 2 | 7) iti yaḥ prasaṅga uktastvayā, ayameva naḥ siddhāntaḥ | tatra satyam iti etat vyarthameva ityantena vivṛtam, kevalam ityanena kintu iti | anena ca uttaragranthākṣepaḥ kṛtaḥ | tathāhi na kāryakaraḥ iti | iyatā etatsūtrārthasya upakṣepaḥ, ātmanā maheśvareṇa iti ślokasaptakārthasya, jñānamukhena iti sakalasya jñānādhikārasya prathamam ityanena kriyādhikārasya, tadvastuniṣṭhatvācca pariśiṣṭasya | tat kintvityayaṃ śabdo vijigīṣuvat ākrānto na anyadākrāmet iti nyāyena svāvākyaṃ prakaraṇamadhikārāntaraṃ, samastaṃ śāstramupakṣipan pradhānabījakalpa ityāha jñānasya ātmatattvasya bhedaṃ vadati iti | na iyatā paraḥ kṛtakṛtyaḥ, apitu saṃskāramapi āheti apiśabdaḥ | jñānātmatattve saṃskāreṇa vinā yathā na kāryakare, tathā saṃskāro'pi asmin naye yena vineti dvitīyo'piśabdaḥ | adhunā iti prāptakālatayā (page 209) pūrvapakṣānantaramiti prastauti ślokasaptakābhidheyametamarthaṃ vaktuṃ prārabhate | anena prakaraṇopakṣepaḥ prathamam | jñānamukhena iti jñānādhikāraprakrame samastaśāstrārthopakṣepo jñānamukhena jñātṛtvasamarthanārthamiti vaktavye kartṛtvagrahaṇaṃ śuddhasvātantryarūpa- meva aiśvaryamiti darśanārthaṃ yathoktamādisiddhasūtre | tathāhi jñānaviṣayaṃ yat yathāruci saṃyojanaviyojanalakṣaṇaṃ svātantryaṃ prakāśavimarśadvayasāratayā, tatra prakāśabhāgamātraṃ pradhānīkṛtya jñānādhikāre vicāraḥ, vimarśaprādhānyena tu kriyādhikāre iti mukhagrahaṇam | mukhaṃ dvāramupāya ityanena nahi ekāṃśadvāreṇa dharmiṇi pūrṇa eva praveśa iti uktam | tena kartṛtvaṃ śuddhasvātantryarūpaṃ pūrṇamiha samarthanīyam | tatra jñānakriyāvicāra upāyamātramiti | iha anubhavena sukhahetutāṃ niścitya smaraṇādupādatte iti vyavahāraḥ | tatra anubhavasaṃskārāt kāmaṃ smṛtau viṣayaprakāśaḥ samarthitaḥ | naca tāvatā kiñcidanubhavasya aprakāśe tadityevaṃrūpābhāvāt, anubhavaprakāśaśca na ghaṭate saṃskārajatāyāmapi,-iti prakaraṇatātparyārthaḥ | tadāha sūtraṃ satyaṃ kintu smṛtijñānaṃ pūrvānubhavasaṃskṛteḥ | jātamapyātmaniṣṭhaṃ tannādyānubhavavedakam || 1 || smṛtijñānam iti | smṛtirūpaṃ jñānaṃ pūrvānubhavasaṃskārāt yadyapi jātaṃ , tathāpi ātmani svarūpe niṣṭhā viśrāntiryasya tādṛśam, natu ādyasya anubhavasya jñāpakaṃ, tat bhavati | nahi tat tena saha ātmānaṃ miśrayati | tadāha anyonyabhinnāveva iti | evakāraḥ kathañcidapi asmannaye iva antarmukhatāpi bhavanmate nāsti abheda ityāha | tatra jñānasya viṣayeṇa (page 210) vyapadeśyatvāt tanmukhenaiva bhedaṃ samarthayate sphuṭa iti | sphuṭo jñāne svākārārpaṇena grāhyaḥ svalakṣaṇātmā jñānasamakālāvabhāso viṣayo'vabhāsate'smin, smṛtau tu asphuṭo na smṛtijñānajanakaḥ, nāpi tatsamakālāvabhāsaḥ | yasmin jñāne yādṛgartho bhāsate, tat jñānaṃ tāvadeva svakāle eva tathābhūtasya svātmaviṣayamātrasya sphuṭasya asphuṭasya vā upadarśanaṃ na jñānāntarāvabhāsino viṣayasya saṃsparśe'pi kṣamam | āstāṃ tu tatprakāśanam | nanu smṛtyā anubhavakālabhāvino'rthasya prakāśanam | satyam, kintu svakāle eva svaviṣayasyaiva sataḥ svaviṣayatayaiva ca prakāśanaṃ, natu paraviṣayasya paraviṣayatayā vā | ghaṭo'yamāsīdasti bhaviṣyatīti trikālaviṣayāvabhāsinā vikalpena svakāle eva svaviṣayasyaiva prakāśaḥ, parakālatayā adhyavasāye'pi prakāśane'pi vā na parakālasya adhyavasāyaḥ, vastunaḥ sataḥ prakāśo vā | rajatadvicandratayā adhyavasāyaprakāśe'pi hi na rajatadvicandrayoradhyavasāyādiḥ | tadetadāha tattaditi tena tena bhūtabhaviṣyadādinā kālabhedena saṃbhinnamanuviddhaṃ yadyapi arthavastu avagāhate adhyavasāyamukhena svīkaroti, tathāpi tāvadeva svakāla eva svaviṣayameva ca svīkaroti | yathā svapnadṛṣṭaḥ kāntājanaḥ svakāla eva sviviṣaya eva ca gṛhītaḥ, natu kāntājñānakālastadviṣayo vā tathātve kāntājanasya tathāpratīti prasaṅgāt; tathā atrāpi tattatkālabheda iti ṭīkayā pūrvānubhavasaṃskāraprabodhajanmāpi iti vṛttirvyākhyātā | saṃkāravaśāddhi pūrvānubhavakālāliṅgito'sau bhāti smṛtau viṣayaḥ, na jñānāntare iti tu granthena vyākhyātam ātmamātraniṣṭhatvāt iti vṛttivākyam | mātrapadena jñānāntaraviṣayanirāsaḥ, natu ātmaviṣayaniṣṭhamiti (page 211) sūtre vaktavyam, vṛttau ca svaviṣayasaṃvedikaiva iti | nanu kiṃ viṣayavedane'pi svaniṣṭhatā ghaṭate vijñānasya | ka evamāha | kintu viṣayamukhena iyaṃ cedaprastutā smaraṇābhilāṣeṇa viṣayopādānādivyavahāraccheda iti | tadāśayenaiva ṭīkākāro viṣayapuraḥ sarīkāreṇaiva utthitaḥ sphuṭaviṣayayādṛgarthārthavastusvātmaviṣayavācoyuktibhiḥ | tat kathamuktam ātmaniṣṭhasvarūpasaṃvedikaiva ityāśaṅkya āha ātmānātma iti | ātmamātraprakāśanaṃ tāvat na nāsti jñānaṃ samādhānādau, iha tu viṣayaniṣṭhaṃ vicāryate iti apiśabdaḥ | tasyaiva iti anātmaprakāśanaṃ jñānam ityasyāṃ bhaṇitāvanātmanaḥ prakāśanamiti yaducyate, tatra prakāśanamityanena aṃśena anātmā ghaṭādirna āliṃgyamāna ucyate viṣayadharmatvābhāvāt prakāśasya, apitu jñānameva anātmaprakāśatayā vā anātmākāradhāritayā vā prakāśate iti prakāśanaṃ svaniṣṭhameva jñānasya | ata eva suśikṣitanaiyāyikammanyairantarmukhabahirmukhatve jñānasya viruddharūpatvāt bhedāpādake śākyadarśanāntaḥpraveśena ukte sthūladṛśaḥ pratyāyayitumityāstāṃ tāvat | nanu vijñānavāde mā bhūt svarūpādhikaṃ nīlaprakāśanam, bāhyārthavāde tu nīlaṃ prakāśate iti kathamadhyavasāyamapahnavīmahi,-ityāśaṅkya āha bāhyavāde'pi iti | apiḥ pūrvapakṣasūcakaḥ | prakāśo na viṣayamāśliṣyati prakāśarūpatvāt, viṣayasya aprakāśarūpatvāt vedyatvamiti | tadāveśe prakāśo'pi aprakāśa eva syāt yathā mithyākacakūrcakajñāne | prakāśaścet kacakūrcakamāviśet, tarhi asanneva syāt | naca kacaprakāśo'sanniti yujyate tasya sattvādeveti cirādyavagatau taccikitsādivyavahāranirvāhāt | evaṃca viṣayaśleṣiṇo rūpasya (page 212) vyāpakaṃ taddharmāviṣṭatvam | naca tat kacakūrcakaprakāśe'sti asatyatādharmānāveśāditi bāhyavādini upagamite tasya bāhyasya dharmo vedyatvam | tadviruddhamavedyatvam | tena vyāptaṃ prakāśarūpatvaṃ vedyatve'navasthānāderbahuśākhasya uktatvāditi vyāpakaviruddhavyāpto- palabdhiḥ | nanu śākyamatamīdṛśaṃ yadi syāt, tat svasaṃvedanameva ekaṃ pratyakṣaṃ samadarśayiṣyata, na aindriyikamityāśaṅkya āha kevalam iti | kāraṇabhedāt svarūpabhedācca avāntarabhedakṛta eṣa vibhāgaḥ indriyādeḥ kāraṇāt paraprakāśatāsvarūpeṇa ca prakāśanāt | tenaiva asādhāraṇena vyapadeśa aindriyika iti, arthaprakāśa iti ca yathā manasayogipratyakṣānumāna- jñānānāmasādhāraṇena vyapadeśaḥ | yatra tu asādhāraṇaṃ nimittāntaraṃ na upalabhyate, tatra autsargikaṃ svasaṃvedanatvaṃ vyavahriyate iti | tadapi arthāt gobalīvardanyāyena viśeṣaniṣṭhameva jāyate | tataścaturvidhapratyakṣa- vādino'pi svarūpasaṃvedakatvaṃ sthitameva | nanu mā bhūt parajñānaviṣayasya jñānāntareṇa avabhāsanam, sa eva tu anubhavaḥ smṛtijñānena prakāśyatāmatītarūpo'pi dhārāsāra iva nadīpūreṇeti | āha smṛtijñāne ca iti | arthavat iti vaidharmyeṇa dṛṣṭāntaḥ | artho hi yathā bhedena bhāti, na tathā anubhavaḥ | naca yuktaṃ smṛterbhede smaryamāṇasya bhāsanam | (1 | 4 | 3) iti bhāvidṛṣṭyā sādharmyadṛṣṭānto vā | smṛtau nirdagdhapitrādirartho yo viṣayaḥ, tasya na smṛtijñānāt bāhyasya kasyacit saṃbhāvanā bhedeneti antarmukharūpābhedena smṛtyanubhavayoḥ prakāśaḥ siddhānta eva bhaviṣyati | evaṃca iti anubhavaviṣayasya anubhavasya vā smṛtijñānena aprakāśane'pi saṃskāreṇa tāvat saviṣayatāmātraṃ dīyatāṃ smṛtijñānasya; anubhavaviṣayatayā tu yo'dhyavasāyo (page 213) viṣayasya, sa na syāditi | tat yadi tṛtīyāpi gatirna aṅgīkriyate anubhavena saha smṛterekameva rūpamantarmukhamityevaṃrūpā, tadā hi etat nirvahati- smṛtiprakāśa eva hi anubhavaprakāśo'ntaḥ kālabhedasya viṣayopādhikasya saṃvidi avāstavatvāditi smṛtāvapi anubhavaviṣayatayaiva ābhāti so'rthaḥ | tisṛbhirgatibhiḥ śaṅkyā tadviṣayatā | dve ca sarvathā anupapanne iti tṛtīyagatimukhena itthaṃ siddhavaduktam | tataśca iti tadviṣayatvena avabhāsābhāvāt smaraṇādabhilāṣeṇa yā pravṛttirupādānādikā, sā na syāt | pūrvānubhavasya yo viṣayaḥ, tena saha yadi smṛtiviṣaya ekatāṃ nīyeta, tadā asāvupapadyeta | tathāhi kapitthamavalokya sukhasādhanamidamiti smṛtvā upādatte | sukhaṃ ca pūrvānubhavaikalagnamasyāṃ smṛtau na kiṃcidasti | yadāha idameva ca naḥ sukhaṃ yatsātaṃ saṃvedanam | iti | saṃskārādeva tu sukharūpatāyāṃ sukhānubhavajñānamiva idaṃ syāt; natu smaraṇamiti | anena natu vyavasthāpikā ghaṭate iti vṛttirvyākhyatā || 1 || nanu mā bhūt paraviṣayasya svīkāraḥ, yastu saṃskāramahimopanato'dhyātmasiddhaśca mama anubhavo'bhavaditi smṛtāvanubhavasya avabhāsaḥ, sa kiṃ na aṅgīkriyate ityāśaṅkya tannirākaraṇahetutayā sūtraṃ dṛk svābhāsaiva nānyena vedyā rūpadṛśeva dṛk | rase saṃskārajatvaṃ tu tattulyatvaṃ na tadgatiḥ || 2 || dṛk jñānam | sā svasyaiva ābhāsaḥ svasya ābhāsanaṃ nāma tasyaiveti | naca asyā aprakāśamānaṃ rūpamastīti | prakāśaśca asyāḥ (page 214) paraprasādopanato'pi bhavet, sadāprakāśamānatve'pi ca nīlādyākāracchāyākalpaṃ dvitīyamapi aprakāśamānaṃ rūpaṃ syāditi avadhāraṇadvayamanyat | tena sva eva asyā ābhāsa eva, svasyā ābhāsa eveti vetyevaṃ vaiyadhikaraṇyasāmānādhikaraṇyābhyāṃ yadīyaḥ svabhāvaḥ prakāśena sarvasya niyamyate, sā jaḍāt bhidyate | tadatra niyamopalakṣitena anena lakṣaṇena anyavedyatvaṃ nirākṛtam | rase rasaviṣayā dṛk yathā na anyena rūpādijñānena vedyā, tadvat sarvā dṛk na anyena jñānena vedyā | anubhavaśca dṛgrūpaḥ iti na smṛtijñānena vedyaḥ | saṃskāreṇa tarhi kiṃ kṛtam | āha viṣayasya janakasya abhāvāt nirviṣayatāyāṃ prāptāyāṃ saviṣayatārūpaṃ tattulyatvaṃ tena kṛtam, upacārāttu kāryakāraṇayorabhedena nirdeśaḥ | upacāre prayojakaṃ kāryāntarābhāvena tadekapravaṇatādhigamaḥ, natu tadavagamarūpatvaṃ pūrvānubhavābhāsakatvaṃ, saṃskārajanyaṃ tattulyatvamapi vastucintayā ucyate | tasya tu gatiravagamo na upapadyate | smṛtyanubhavayorhi kastṛtīyaḥ sādṛśyamadhyavasyet | tau ca ananyonyadṛśvānau na sādṛśyamadhigacchata iti sūtrārthaḥ | na tadgatiḥ ityatra dvāvarthau tacchabdena anubhavasya sādṛśyasya ca parāmarśāt | tatra prathamārtho dvitīyasmin hetutvena mantavyaḥ | upacāra iha vṛttau sphuṭīkṛtaḥ saṃskārajatvena iti | etat saṃkṣepeṇa avatārayati ādya iti | yata ādyānubhave vekadatvādanubhavasya yat mukhaṃ viṣayaprakāśanaṃ tena smṛterapi viṣayaprakāśanarūpatvaṃ syāt; naca tadastīti sūtrasya gamyamānasādhyā- bhiprāyanirdeśaḥ | yasmāt ityanena gamyamānasādhyopayogitvaṃ darśitam | saṃkārajatve'pi iti abhedopacārāt tulyatvamapi saṃkṣepeṇa uktam | jñānāntaravedyaṃ na bhavati iti | amunā tadgatiḥ ityasya saṃkṣepeṇa dvidhā (page 215) vyākhyānam-na anubhavasya avagamaḥ smṛtiḥ, na tattulyatvasya avabhāsaḥ smṛtyā anubhavena tṛtīyena vā | sarvatra sādhāraṇaṃ hetuvacanaṃ jñānaṃ jñānāntaravedyaṃ neti | svasaṃvedanaikarūpatvāt ityanena dṛgityāderardhasya saṃkṣipya arthanirdeśaḥ | ekagrahaṇena evakārārtha- vyākhyānam-ekamekādi ananyasahitamekaṃ ca, tadeva; natu kadācidanyat, ekasya ca tasyaiva ajaḍasya rūpaṃ na jaḍasya | svasaṃvedanamekaṃ rūpaṃ yasya iti ṭīkākāro'sya sūtrasya śaṅkitaparamatanirasanahetutāṃ hiśabdena dyotayati | dṛgeva svābhāsā, dṛk svābhāsaivetyevamayogānyayogopalakṣitasvābhāsaniya- mavattvaṃ dṛśo lakṣaṇam | tatra dṛgeva svābhāsā na anyadvastu iti yadanyadākṣiptaṃ jaḍaṃ, tallakṣaṇapuraḥsaramajaḍāyā dṛśo lakṣaṇamāha ayaṃ hi iti | aprakāśātmā jaḍa ityukte nīlaṃ prakāśate yadā, tadā na jaḍaṃ syāditi svayaṃgrahaṇam | prakāśamānasyāpi hi tasya yat prakāśanaṃ, na tat svātmani nīlarūpe saṃbandhitayā viśrāntam; apitu paratra pramātṛrūpe | tena ayaṃ vigrahaḥ-avidyamānaḥ prakāśaḥ prakāśanaṃ yasmin viśrāntatayā, tādṛgātmā svabhāvo yasyeti | etadāha svātmano na prakāśaḥ iti | asyaiva sphuṭīkaraṇaṃ bhaviṣyati-svātmano na prakāśate, apitu parasya prakāśate iti | saptamyarthe ṣaṣṭhī | yacca nīlaṃ prakāśate ityatra pakāśanaṃ nāma, na tat nīlasya svabhāvaḥ; apitu parabhūtameva tat nīlāt | caitramaitrādeḥ pramāturhi svabhāvabhūtaṃ tat | prakāśanaṃ na ātmā, apitu parabhūtaṃ yasyeti vigrahaḥ | tadāha svātmanā na asya prakāśaḥ iti | etadeva vyaktayiṣyati para eva asya prakāśaḥ iti | evaṃ nīlaṃ yathā svātmani nīlaṃ, na tathā prakāśarūpaṃ, prakāśanaṃ ca yathā pramātūrūpaṃ na tathā nīlasyeti yasya aprakāśo (page 216) rūpaṃ, prakāśaśca na rūpaṃ; tat jaḍamiti tātparyam | etadviparyayeṇa ajaḍaṃ jñānaṃ yasya aprakāśo na rūpaṃ, tat darśayati ajaḍastu iti svātmanaḥ prakāśaḥ svātmā asya prakāśaḥ iti prakāśanamātmani viśrāntaṃ yasyeti, prakāśanamātmā svabhāvaḥ, natu paro vyatirikto yasyeti ca vigrahadvayena prakāśātmā iti vyākhyātam | tadeva krameṇa sphuṭīkaroti svātmana eva ityādinā | evamaprakāśātmā prakāśātmeti ca jaḍājaḍayorlakṣaṇaṃ pratyekaṃ dvidhā svarūpayojanamukhena pararūpavyāvartanamukhena ca ṭīkākṛtā vyākhyātaṃ krameṇa sphuṭayatā | anenaiva ṭīkāgranthena svābhāsaiva iti niyamaścaturdhā vyākhyātaḥ | tathāhi svarūpasyaiva sā prakāśa iti vyākhyātaṃ svātmanaḥ prakāśaḥ iti, aprakāśamānamasyā na rūpamiti vyākhyātaṃ svātmā asya prakāśa iti kadācidapi na asyāḥ prakāśaḥ paraprasādopanata iti vivṛtaṃ svātmana eva prakāśate na parasya iti, nīlādyākārāntaramasyā na rūpamiti vivṛtaṃ paro'sya na prakāśaḥ iti | paro hi yo nīlādiḥ, so'sya kathaṃ prakāśātmakarūpaḥ syādityarthaḥ | etadvaiparītyena jaḍe'pi caturdhā lakṣaṇaṃ yojyam | sarvā hi jñaptiḥ iti sarvaśabdena dṛgiti jātāvekavacanaṃ vyākhyātam, natu adṛgrūpam; dṛgityavadhāraṇaṃ ca | svābhāsā hi yā kācana vastumātrā, sā sarvā dṛgrūpā bhavatīti | vākyāntaragataṃ hi avadhāraṇamekatra aṃśe'pi avadhārite yadyapi kṛtakṛtyaṃ bhavati yat tatra tatra ucyate bhinnakrama iti, tathāpi sarvāṅgaparipūrṇaṃ pūrṇaṃ tat bhavatīti sarvāṃśagatatve bādhakaṃ cet nāsti tathaiva vyākhyeyam | naca ekavākyatāyāḥ khaṇḍanā kācit, pratyuta niyataikaghanākārasya vākyārthasya pratipattirekatayaiva sphuṭā bhavati, (page 217) tata eva brahmādiṣuhanterbhūte kvip ityādau caturvidhāvadhāraṇāśrayaṇamanu-padakārādayaḥ pratipedire | vyākhyānārthaṃ tu avāntaravākyotthāpanaṃ na vākyabhedamānayati ekasminnapi niyame vidhāvapivā tasya avaśyaṃbhāvāt | brahmādaya evaṃbhūtāstāvat mantavyā upapadatvenetyādivākyabhedamanta-reṇa vyākhyānāyogādityalaṃ bahunā | nanu evaṃ niyame dṛgvyatiriktasya jaḍatvamiti uktaṃ bhavati | tataśca jñānebhyo'tirikto yaḥ pramātā, sa jaḍo bhavediti ajaḍapramātṛvādī jñānasvābhāsatāvādena kathaṃ jayedityāśaṅkāṃ nirasyati ata eva iti | yadidaṃ jaḍājaḍayorlakṣaṇamuktam, tata eva hetorna jaḍaḥ prakāśate svayam, nāpi ayamarthaḥ prakāśakārī | vyatirekeṇa uktvā anvayena āha prakāśasyaiva hi iti | yasmādayamanvayo'sti, tasmāt vyatireko'pi ayaṃ pāramārthika iti hiśabdaḥ | nanu prakāśasya prakāśate iti prakāśadvayaṃ syāt, naca evaṃ | asmadartha eva hi prakāśate, iti iyaṃ ca asau saṃvidvā draṣṭṭatā vā jñānaṃ vā na matā | āha prakāśa eva hi iti | hiśabdena hetutāṃ dyotayatā nirākaraṇīyavastu śaṅkyamānaṃ sūcitam | pramāyāṃ svatantraḥ pramātā, pramā ca prakāśanam | tat yasya na anyataḥ, anyasya ca yatprasādāt tat; sa eva tasyāṃ svatantra iti tātparyam | prakāśāt iti nīlaṃ prakāśate iti yaḥ prakāśabhāgaḥ, tasmādbhinnaḥ svātmāṃśaḥ prakāśasvabhāvo'nyathā veti vikalpadvayam | ydi prathamaḥ pakṣaḥ, tarhi arthāṃśagataḥ prakāśo'nyaḥ kimaṅgīkriyate | nahi prakāśadvayaṃ bhāti, nacāpi prakāśasya deśakālasvarūpato bheda iti vitatya uditaṃ prāk | prakaṭatā ca na arthadharma ityapi uktam | saṃvittu vivecayiṣyate | tatprathamapakṣe prakāśa eva prakāśakaḥ pramāteti siddham | dvitīyastu pakṣo doṣopahata (page 218) iti upekṣya evetyāha prakāśātmatve iti | tataśca prakāśasyaiva nīlaṃ prakāśate ityatra ayaṃ paramārthaḥ-mahāprakāśātmakaṃ yat bhagavato rūpam, tatraiva svaśaktyā śūnyaprāṇādyantaḥsaṃkucito bahirviṣayeṣu na atyantaṃ saṃkucito yaḥ pramātā prakāśate, sa eva bahiḥ saṃkocamāpadya nīlaprakāśatvena bhātīti | paramārthata iyaṃ śrīmato mahādevasya śaktivijṛmbhā mahādarpaṇāntaravabhāsipragṛhītapratibimbakabahutarasūkṣma- darpaṇāntaravaditi prakāśa eva ajaḍaḥ pramāteti yuktam | nanu jaḍa eva aprakāśamānaḥ pramātā astu | āha tadaprakāśa iti kasya iti mama iti | prakāśamānasyaiva hi bhittikalpasya vicitrakalpatayā nīlaṃ prakāśate ityādaya ullekhāḥ | tatrāpica iti apekṣaṇīye pramātrantare | tathātve iti jaḍatvena pramātrantarāpekṣāyāmanavasthā | nanu bhavatu asau bījāṅkuravat | bhavet, yadi mūlaṃ na nihanyāt, nihanti tu | tadāha arthasya pratipattiravabhāso na bhavet pūrvarūpavilakṣaṇasya prakāśamānasya kasyacidabhāvāt | nanu ca iyatā prakāśamātraṃ pratyarthaniyataṃ sidhyet, na pramāteti | āha anugata iti | sa prakāśo yadyapi bahirmukhatayā vedyabhedena taduparāgāyātena ca deśakālabhedena saṃkucitaḥ, tathāpi antarmukhapramātṛlakṣaṇamapi asaṃkucitamabhinnaṃ rūpaṃ tatra saṃkucite'nugatam | tena vinā na kaścidarthānāṃ kāryakāraṇabhāvabādhyabādhakabhāvādisamanvayo lokayātrāsvabhāvaḥ paramārthopadeśaparyantaḥ syāditi vitatya bhaviṣyati deśakālakramajuṣā---------| (1 | 7 | 3) ityādau samalo vimalo vāpi vyavahāro'nubhūyate | (1 | 7 | 14) ityante prakaraṇe | nanu anugataṃ pramātṛrūpaṃ jñānalakṣaṇānāṃ pramāṇāṃ (page 219) samavāyikāraṇamātmā bhaviṣyatīti kiṃ tatprakāśanāprakāśanacintayā,- ityāśaṅkya āha tataḥ iti | yato'ntarmukhaprakāśasvabhāvo'nusandhānapratya- vabhāsaparāmarśasvabhāva eva samanvayaḥ, tato na pramākāraṇatvamātreṇa viṣayendriyādivailakṣaṇyena jaḍasya ātmanaḥ pramātṛtā yuktā | nanu kāṇādadṛśā jaḍatvamanupapannamastu pramātuḥ, prakāśamānatve tu pramāturghaṭāderiva kārakasāmagrījanyatadviṣayasaṃvidutpādalakṣaṇaṃ katham | nahi ghaṭaṃ vedmītivadahamaṃśaḥ karmatvena bhāti, tata eva ayamajaḍo'parokṣaśceti | etat prābhākaraṃ mataṃ svadarśanena samīkaroti anyathā tu upapadyate iti vacanam | nīlaṃ hi yathā idamiti parasya prakāśate, na evamayamātmeti | tatkathaṃ jaḍaḥ syādidantayā prakāśanābhāvāt | naca ayaṃ prakāśaḥ | nīlasukhādi hi prakāśate iti syāt tadviṣayā saṃvidutpadyate | nanu ātmā prakāśate ātmasaṃvittyanudayāt, tato'yaṃ na nīlavat pratyakṣo nīlapratyakṣatāyām | naca sarvathā niḥsvabhāva eveti aparokṣa ātmā iti tadityaparokṣatābhidhānameva yuktamasmaduktayā svaprakāśātmatayā, natu anyathā | tathā hi sato dvayī gatiḥ-prakāśate cet, pratyakṣaḥ; na cet, parokṣaḥ | tatra aprakāśanapakṣe parokṣatā syāt, prakāśanapakṣe pratyakṣateti aparokṣatābhidhānena prakārāntaramupatiṣṭheta asattvaṃ nāma | naca tadyuktamityāha nahi iti | puruṣabhedaniyataḥ iti mama prakāśate caitrasya prakāśate iti | evaṃ prakārāntareṇa apārokṣyamasattāyāmeva viśrāmyediti upapādya svadarśanena tat nirvahati aparokṣyaṃ punaḥ iti | prasiddhaṃ yadaindriyakamānasapratyakṣasaṃvedyaṃ, tadidamiti pramāturbhedena bhātīti akṣapratigamādastu pratyakṣam, naivaṃ pramātā | tat na pratyakṣo naca na bhātīti na parokṣaḥ | anyathā iti evamabhyupagate'sya bhaṅgībhaṇitasya (page 220) viṣayavibhāge parokṣataiva yadi tasya astitvamiti ākūtaśeṣaḥ | pareṇa hi evamucyate-ahaṃ ghaṭaṃ vedmi, ahaṃ paṭaṃ vedmītyādivyavahāreṣu ghaṭādiviṣayāḥ saṃvida utpadyamānāśca vilīyamānāśca bhānti | tathābhūtasaṃvidudayaprasādāt ghaṭādīnāṃ pratyakṣatā | tāśca saṃvido na viṣayadharmaḥ, na ātmadharmaḥ svātantryeṇa nirbhāsanāt | tadetadastu tāvat, yattu ahamiti bhāti, na tatra saṃvidudayo'pekṣyastadapekṣaṇe tadbhānasya vicchinnatayā prasaṅgāt, karmatvena ca | naca evam | yadāhuḥ sakṛt vibhāta ātmā | iti | tadatra ātmanaḥ prakāśarūpataiva upagatā bhavati kevalaṃ; saṃvidāmapi prakāśarūpatve svarūpadeśakālādibhedābhāve tataḥ prakāśarūpāt pāramārthikāt kathaṃ bhedo bhavediti māyākṛtanīlādi bhedoparāgasaṃkocaprasādopanato naiva aṅgīkartavyo'smannayānupraveśeneti prābhākarāṇāmapi moho'pasāritaḥ prasaṅgāt | tadetadāha ata eva iti | yadetadapārokṣyaṃ svātantryaprakāśanasāramaṅgīkṛtam, tata eva hetoridamayatnasiddhamaṅgīkartavyam | yat kila vakṣyate-astitvaṃ prakāśamānatvameva, tacca prakāśasvarūpe svaniṣṭhameva ananyāpekṣatvāt | māyākalpitabhedatvena māyādaśāyāṃ yo nīlādirjaḍaḥ, sa pramātṛniṣṭha eva prakāśate iti pramātureva asāvasti, natu svātmanaḥ kimapi asau; svātmaiva hi asya na kaściditi | tathāca ajaḍapramātṛsiddhiḥ evamātmanyasatkalpāḥ prakāśasyaiva santyamī | jaḍāḥ prakāśa evāsti svātmanaḥ svaparātmabhiḥ || (13) iti | natu saṃvidvādī prābhākaraḥ kāmamamunā nayena svadarśane nipātyatām, kāṇādastu katham | sa hi evamāha-ātmani samavāyikāreṇa manaḥsaṃyogādasamavāyikāraṇāt kāryaikārthasamavāyena (page 221) pratyāsannāt dṛṣṭasāmarthyācca akṣālokādernimittakāraṇācca jñānamutpadyate cet, arthaḥ prakāśate iti | tadarthaprakāśādhīnaśca icchāprayatnadehakriyāhānādānādirvyavahāraḥ saṃpannaḥ iti kiṃ prakāśamānatvena ātmanaḥ kalpitena | yadāpi ātmā prakāśate iti vyavahāraḥ, tadāpi anumānena manasaiva ātmaviṣayajñānameva ātmanaḥ prakāśanamiti kā hāniḥ | atra ucyate-kiṃ jñānotpattirarthasya prakāśatāṃ karoti, uta saiva saḥ | tatra prathamaṃ pakṣamākṣipati naca iti | prakaṭatā hi evamarthadharmo'ṅgīkṛtaḥ syāt kāryatābhyupagame | sā ca dūṣitā bahuśa iti svabhāvatāpakṣa eva dvitīyo yuktaḥ | tadāha apitu jñānameva iti prakāśamānatā iti saṃbandhaḥ | tadapi iti ātmākṣārthādistāvat na prakāśadharmāḥ, jñānamapica yadi na prakāśadharmaḥ; tarhi prāgvat iti tadanudaye yathā na kiṃcit prakāśate, tathā tadudaye'pi mā kiṃcit prākāśiṣṭa, kiṃ naścchinnam | kiṃ netyāha artho'pi iti | arthasya hi jñānameva pratyakṣateti atatprakāśe kathaṃ pratyakṣatvena asau vyavahāraḥ śuklāprakāśe śuklatvena iva | tadvyavahāryatāyāṃ hi kāraṇaṃ tadrūpeṇa prakāśanam, anyathā niyamena tathā vyavahāraḥ kuta iti kāraṇānupalabdhiḥ | atha pratyakṣatāpi jñānāntareṇa prakāśate iti ucyate, tadanavastheti prāgvacchabdasya arthaḥ | evaṃ prakāśasya tāvat paraprakāśyatā na upapannā | tāvadgrahaṇena idamāha-prakāśasya idaṃ svābhāsatvaṃ sthitam, tasmin sati paraprakāśyatvaṃ nivṛttam | tannivṛttāvanubhavaḥ smṛtijñānena na prakāśyate iti | yadyapi iyat prakṛtaṃ prameyaṃ, pramātā tu na adyāpi siddhaḥ, tathāpi tattvacintā iyaṃ vādarūpā vartate iti prakāśasya tāttvikarūpacintanaṃ ṭīkāyāṃ na asamañjasamiti (page 222) tata eva na asya codyasya āśaṅkā kila | bauddhena smṛtisamarthanāya anubhavajñānaṃ smṛtijñānena bhāṣyatāmityukte kārikayā ucitamuttaramuktam, vṛttyā api adanusāreṇa nirūpitam | tat na kiṃcit sūtravṛttyorayuktam | vivṛtau tu sarvā hi jñaptiḥ iti vyākhyātuṃ jaḍājaḍayorlakṣaṇabhedo ya uktaḥ, sa yuktaḥ | jñānaṃ jñānāntaravedyaṃ na bhavati iti hi prakṛtametat | tadanantaraṃ tu tatprakṛtaprameyasamarthanagrantha eva kartavyaḥ ekapramātṛniṣṭhatvenāpica ityādiḥ | anena hi saṃtānāntarajñānasya kadācit jñānāntareṇa anumānādinā prakāśyatvamastu, natu svasaṃtatau tat kathamapi upapannamiti āvedyate | madhye tu yo'yaṃ granthaḥ ata eva na yasya prakāśaḥ svātmabhūtaḥ ityādiḥ parāśayaḥ prakāśa eva bhavati, natu tadanumānam ityantaḥ; sa kathaṃ saṃgacchate | nahi anena kārikāvṛttyarthaḥ kaścit samarthyate, kevalaṃ pramāturjaḍājaḍatvacintā kriyate | smṛtibalāt pramātṛprasādhanāyaiva ca ayaṃ yatnaḥ | tathāhi jñānānāṃ na anyonyaviṣayasparśanena anyonyaprakāśyaprakāśakabhāvastadadhīnaśca sarvasmṛtyādivyavahāra iti pramātā avaśyāṅgīkārya iti prakaraṇānte nirvāhayiṣyate na cedantaḥ kṛtānantaviśvarūpaḥ---------| (1 | 3 | 7) iti | tasmāt kimetaditi yataḥ prakāśasya vṛtāntastilaśastattvacintāyāṃ vicārayitavyaḥ | svaprakāśasvarūpaparyālocanaprasaṅgāt yadāyātam, tat cedupekṣeta vivṛtikāraḥ, na suspaṣṭamanena jñaptisvarūpaṃ vivṛtaṃ syāt | tataśca tadvivarīṣuṇā tatsvarūpaṃ ca nirūpitaṃ prakṛtaśca jñānasya svaprakāśatāvādaḥ samarthitaḥ | ayaṃ hi abhiprāyaḥ-prakāśastāvadeko'stu vā, paramārthato'neko vā, pramātṛrūpo vā | (page 223) sarvathā tāvat paraprakāśyatvamasya anucitamiti | vastutaśca asya aikyameva ucitaṃ bhedahetoḥ svarūpadeśakālāderayogādityāśayenāpi dṛk iti ekavacanaṃ sūtre | anādaramatra tu khyāpayituṃ sarvā iti vṛttau | tatsaṃvādanārthameva sūtrāntaravacasā bahuvacanāntena saṃvādanamiti na kiṃcidatra avadyam | madhyagranthāvatāraṇe ca asmābhiruktaṃ yadi bodhaḥ svaprakāśaṃ jñānamudgrāhayan smṛtiṃ samarthayitumakṣama iti pramātā kaścidaṅgīkriyate, sa tarhi jñānavyatiriktatvādeva svaprakāśaḥ prāpnotīti apasiddhāntaḥ siddhāntinaḥ prasajyate | ayameva hi evaṃvidhasya viṣayo yatra paropadeśāya vāde kriyamāṇe tattvanirūpaṇāya bahutaraṃ vastu samarthyam, tatra kiṃcit samarthayamānasya samarthanīyāntaraghaṭanamiti | ata eva na ayaṃ hetvābhāsasya viṣayaḥ | sahi ekasādhyaviṣayo bhavati | tadapasiddhāntaśaṅkānirākaraṇamakāri ṭīkākāreṇa | nahi pramātā nāma jñānavyatiriktaṃ kiṃcit, apitu jñānānāṃ bahirmukhasaṃkocabhājāṃ yadantarmukhamadeśakālabhedaprāṇitaṃ, tadeva sa iti | kiṃca svaprakāśatvaṃ nāma bodhasya lakṣaṇamiha uktaṃ, tatra lakṣyavyatirikte'pi viṣaye yat lakṣaṇamāste, tadativyāptidoṣadūṣitamiti alakṣaṇaṃ syāt | lakṣaṇahetuśca ayam | tadidaṃ pramātari api asti bhavanmate iti siddhāntinaḥ kathamidaṃ bodhasya lakṣaṇam | naca parasiddhatāmātreṇa vastusiddhirityapi bauddhasya bhavet vacanāvakāśaḥ, tamapi upaśamayituṃ madhyagranthaḥ,-ityalaṃ bahunā, prakṛtaṃ tu brūmaḥ | nanu prakāśatve pramāturjaḍatāyāmanavasthā,-iti aprakāśasvabhāvo'sāvuktaḥ, tadetat kathaṃ parapramāturvyāpāravyāhārādi- nā anumeyatvāt | bauddhasya api jñānameva saṃtatyā vikalpakatayā vā pramātṛrūpam | tadapi vyāpārādinā parasantānagatamanumeyamiti kaṃcit bruvāṇaṃ pratikṣipati (page 224) yadapi iti | nanu jñānamapi siddhāntimate pramāturavyatiriktam | tat tasminnanumeyatayā prakāśyatvena aṅgīkṛte pramāturapi syādeva prakāśyatvamiti | āha kalpita iti | iha yathā bauddhamate svaprakāśasyāpi jñānasya pratyakṣavedyasyāpivā ghaṭāderarthasya kāryatvādirdharmo vyatirikto'pi vyāvṛttibuddhyā kalpito'numīyamāno'pi na svasaṃvidadhyakṣasiddhatāmapahastayati, tathā pramāturmāyāśaktyā yat nirākāravāde viṣayaunmukhyaṃ nāma spaṣṭaṃ sākāravāde viṣayākāratva- manatiriktamapi atiriktamiva rūpaṃ, tasya prakāśyatve'pi na pramātuḥ svaprakāśatā khaṇḍyate paramārthasya kalpanayā anapabādhanāt | mūlaprasiddhameva hi rūpaṃ tatra anumānena kālpanikena upabṛṃhyate svaprakāśatayā vinā yathoktayuktibhiranirvāhāt | evaṃ jñānameva anumeyaṃ, natu paramārthaprakāśaḥ | taddharmānumeyatoparāgāt tu pramātuḥ parasya anumānamiti prasiddhiḥ | nanu grāhako'pi paro'numeyatayā prasiddhaḥ, kimatra bādhakaṃ yena paroparāgakṛto'yamatra anumeyatāvyavahāraḥ syāt | astu evam, tathāpitu parasaṃtatipatitaśarīraprāṇabuddhiśūnyarūpasamāviṣṭatvaṃ prakāśasya anumīyate svaprakāśasyāpi tatra vyāpāravyāhārādinā | tataśca ayaṃ paramārthaḥ-svaprakāśaṃ saṃvedanaṃ sakaladikkālagatamapi adhunā dharmiṇyetaccharīrādau viṣayonmukhaṃ viṣayākārametaccharīrāditādātmya- samāviṣṭamiva sādhyametaccharīrādivyāpāravyāhārayogāt svaśarīrādivat | naca etāvatā svaprakāśatāhāniḥ svasaṃvedanasya | tathā sāmānyamekaṃ pratyakṣam-| iti darśane kānyakubje gaurastīti pramāṇāntareṇa prasiddho gotvasaṃbandho'numīyamāno'pi na gotvasya pratyakṣatāmapahanti | (page 225) tadeva hi tat gotvaṃ pratyakṣasiddhaṃ tatra astīti siddhaṃ tena anumānena upavṛṃhyate | yacca yena anumānena upavṛṃhyate, tat tasya na bādhakaṃ bhavati vyavahārasādhanamiva pratyakṣasya | tathāca parapramātṛtānumānena svaprakāśatvameva upodbalyate svaprakāśatvasya abhāve pramātṛtāyā eva anupapatteḥ | tathāca dehe kriyādarśanādevamadhyavasīyate | atra uttiṣṭhāmīti svaprakāśamabhisandhānamasti sāvegaṃ grāsatātparyadarśanāt bhuñje iti, supte prāṇādipreraṇāt prerayāmīti sarvatra ca asmadarthaviśrāntaprakāśapra- tīteriti | bādhakasya hi kāraṇaṃ tadrūponmūlakatvam, anyathā sarvaṃ sarvasya bādhakaṃ bhavet | tadvirūddhaṃ ca tadupavṛṃhakatvamiti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | paraśarīrasya pramātṛtā paramanumeyā | tattu pratyakṣamapi bhavati, paraprāṇādi tu svarūpeṇa anumeyameva sarvadeti śarīragrahaṇaṃ na kṛtam | yathā ca svasaṃtāne'pi na svaprakāśatāhāniḥ, tathā parasaṃtāne'pi | śarīrādipramātṛtābhimānadārḍhyāt tu paro'yaṃ pramāteti vyavahāraḥ | paramārthapramātā tu svaprakāśa eva | so'pica asya anumātṛtayā vartamānasya pramātuḥ svaprakāśatvena avaśyaṃ bhāti anyathā pramātṛtāyā eva ayogāt | uktaṃ hi yadyapyarthasthiti-------| (a. pra. si. 20) iti | pramātṛtvena tu abhimānāspadaṃ na bhavati dehādipramātṛtābhimāna- dārḍhyamityāśayena anupraviṣṭagrahaṇam | anuprāṇakatayā praviṣṭamanupraviṣṭamiti | kva anupraviṣṭamiti nirūpayituṃ svaśabdena pratyagātmaśarīraprāṇādiruktaḥ | svasya dehādeḥ pramātṛtvena yat saṃvedanaṃ, tadanuprāṇakatvena praviṣṭo'vaśyaṃ nirbhāsanayogya iti yāvat | evaṃ paramārthapramāturekatvāt svasaṃvedanaprakāśasya anumeyatā kvacidapi na upapanā, tat kathaṃ prakāśyatvaṃ syāditi uktam | adhunā tu (page 226) idamāha-bhavantu vā bahavaḥ pramātāraḥ, tathāpi svapramātari tāvat prakāśyatvaṃ nāsti; parapramātṛṣu tu tadanumānabalādānīyeta | naca anumānena kvacidapi svalakṣaṇaṃ spṛśyate | sāmānyaviṣayatvaṃ hi tasya anyathā saṃbandhagrahaṇādyayogāt | tataśca pramātari paratra yadi nāma apoharūpamapramātṛvyāvṛttyātmaparigṛhītamavastujñānākāramātraṃ vā vyatiriktamātmatvalakṣaṇaṃ sāmānyaṃ vā, tāvatā tadastu prakāśyam | vastvantarasya tu pramātuḥ kaḥ prakāśyatākalaṅkārpaṇāvakāśa iti | anumānamapica iti caśabdaḥ prameyāntarasamuccaye | apiśabdena pratyakṣasya atra aprakāśyatāpādane nāsti saṃbhāvanetyāha | evakāreṇa ghaṭādāvapi anumānadiśā na prakāśyatvaṃ nirvahatīti brūte | adhyakṣajñānāvabhāsinaḥ iti sākṣātkārānupraveśayogyaṃ svalakṣaṇa- manayā bhaṅgyā uktamiti ghaṭāderapi na anumeyatvam, kimaṅga pramātṛsvalakṣaṇasyeti | nanu avastugrāhakatve'pi anumānasya vastvadhyavasāyitayā prāmāṇyam | yadāha prāmāṇyaṃ vastuviṣayaṃ dvayoḥ---------| iti | tadanumānāgamavikalpairvastubhūte ātmani adhyavasāya iti tathādhyavaseyatvāt prakāśyatvamāgacchedeveti āśaṅkāṃ vyapohati ātmā iti | ātmeti vikalpena pramāteti vikalpena ceti saṃbandhaḥ | ādigrahaṇena āgamādigrahaṇam | dvitīyaścakāraḥ pūrvapakṣaśaṅkādyotakaḥ | vakṣyate iti ṭīkākṛtā | yadyapi uktamādisiddhasūtre, svataḥsiddhasūtre ca; tathāpica svātantryāmukta------------| (1 | 5 | 16) iti bhāvisūtrāśayena vakṣyate iti uktam | nanu yadi sākṣādātmā na prakāśate parakīyaḥ, kathaṃ paracittajñānaṃ sphuṭābhaṃ (page 227) bhavet parātmano'pratyakṣatvādanumānena sphuṭābhasvarūpāvedanācceti | āha sarvathā iti | yogipratyakṣaṃ hi idaṃ, na punaranumānam | tathāhi tasmādbhūtamabhūtaṃ vā---------| iti pratyayasya paracittajñānaṃ saṃyamāt | (yo. sū. 3 | 20) iti nyāyena dhāraṇādhyānasamādhibalāt paracittena saha abhedaṃ yadā bhāvayati, tadā vastvanusāreṇa sā bhāvanā, tathā vastuta aikyāt māyākṛtatvāt bhedābhimānasya sphuṭābhaṃ paracittaṃ prakāśate, natu anumīyate tadā paracittamiti | nanu anumānena mā bhūt sākṣātprakāśa ātmanaḥ, pratyakṣeṇa tu svalakṣaṇameva prakāśyate, tacca parātmani bhavatyeva yogipratyakṣaṃ paracittajñānādeḥ prasiddhatvāditi syāt paraprakāśyatvamātmana iti śaṅkāṃ vyapohitumāśayapadam | etaduktaṃ bhavati-tatra yogipratyakṣeṇa rāgādayaścaittāḥ prakāśyante | tatsaṃvedanena saha yogina aikyāpatteḥ saṃvedanaṃ svaprakāśameva bhāti, natu prakāśyatvena | evakāraḥ samāsānantaraṃ prayukto natu mātṛprakāśo'tra abhedabhāvanāsādhyastasya sadāprakāśatvāditi vadan parāśayasyaiva iti pūrvapadārthe svārthaṃ niveśayati rājapuruṣa eva ayamiti yathā, tathā svasthānagato'pi evamāha sākṣātkāra eva ayaṃ parāśayasya, natu anumānamadhyavasāyamātrarūpamiti sphuṭābhasya na sarvathā anumeyatvaṃ kathañciditi | evaṃ parapramāturapi prakāśyatvaṃ nāstīti samarthitam | bauddhasya tu parapramātṛsiddhiḥ saṃtānāntarasiddhividhvaṃsanaṃ vāsanāprabodhasūtre kurvatā ṭīkākāreṇa vitatya vicārayiṣyate iti viratamiha | evaṃ prasaṅgāt siddhāntinā svadarśane pramātṛvṛttānto vicārito (page 228) madhyagranthena amunā ata eva na yasya ityādinā natu tadanumānam ityantena | adhunā dṛk svābhāsaiva iti prakṛtameva prameyaṃ nirvāhayati bhaṅgyantareṇa | tathāhi kaścit brūyāt-jñānaṃ svaprakāśaṃ svasaṃtāne, parasaṃtāne tu pramātrantarāpekṣayā jñānāntaraprakāśyamapi bhaviṣyati viṣayabhedena viruddhadharmādhyāsasya akiñcitkaratvāt, saiva hi pramadā dayitasya sukhaṃ sapatnyāśca duḥkhaṃ janayati; naca virodhaḥ kaściditi | taṃ prati ucyate ekapramātṛniṣṭhatvenāpica iti | ayamanvabhūt, ahamanvabhūvamiti smṛtidvayaṃ vilakṣaṇaṃ bhāsate | tatra svānubhavaniṣṭhāyāṃ smṛtāvanubhavasya yadātmarūpatvamātmaviśrāntatvena ananyāpekṣāmayamasmadarthavimarśanīyam, tat cet na bhāti; paraniṣṭhānubha- vanirbhāsanāt ko'sya viśeṣaḥ syāt | atha ayamasmadarthasdanubhavavedanarūpasmaraṇapariniṣṭhitaḥ san vedye'pi anubhave saṃkrāmatīti ucyeta, tarhi parānubhavasmaraṇavedanayoge'pi anvabhūvamityeva pratītiḥ syāt | atha yo'nubhavastadāpi asmadarthaviśrāntiyogya eva bhāti, tatsmṛtyā saṃvedyate iti kā bhāṣā | asmadartho hi prakāśasya ātmaviśrāntirananyāpekṣā, smṛtyā vedyatvaṃ ca anyāpekṣeti virodhaḥ | yadyapi parasaṃtānavartino'pi jñānasya paraprakāśyatvamanucitaṃ, svaprakāśatvameva hi jñānasya anaupādhikaṃ lakṣaṇam, naca tat viṣayābhedādanyathā bhavati, nahi nīlapṛthivyādi anyāpekṣayāpi jalādi saṃpadyate, aupādhikasyaiva rūpasya tajjanakatvāderviparivṛttidarśanāt, anyathā sarvaṃ viparivarteteti bhāvasya svarūpaniyama eva na syāditi anyathābhavanasya yadaupādhikatvaṃ vyāpakaṃ, tadviviruddhānaupādhikatvopalambhādanyathābhavanaṃ svaprakāśatvasya jñānīyasya niṣidhyate | tena jñānasya viruddhameva (page 229) paraprakāśyatvam | anenaiva āśayena hi vakṣyati na jñānasvarūpamanyasaṃvedyaṃ svaprakāśaikarūpatvāt iti | ekagrahaṇena hi anaupādhikatvena tallakṣaṇatayā tādātmyamuktaṃ; tathāpi atra tāvat viṣayabhedaprathanaṃ dhūliprakṣepaṇaprāyaṃ virodhaparihārāya jātyuttaramapi syāt, iha tu tadapi nāstīti atyantapadam | atyantaviruddhatvameva hetunā ghaṭayati nahi iti | tadvedyaḥ iti smṛtivedyaḥ | tadāpi hi iti smṛtitvena yaḥ saṃmataḥ kālaḥ, tatra | tatsthaḥ iti svasaṃtatistha ātmaviśrāntirūpo'hamitiviśrāntiyogyo na bhātaḥ syāt | bhāsatāṃ tarhi tathā | āha svaprakāśe ca iti svaprakāśatvaparaprakāśatvayorvirodha iti hi uktam | anayā ṭīkayā sūtraṃ vṛttiśca bhaṅgyantareṇa vyākhyātam | svābhāsaiva yā dṛk svasaṃtānarūpā, tayā ātmaviśrāntiyogyamahaṃvimarśanīyaṃ yat jñānaṃ; tatra anyavedyatā na upapannā | svasaṃvedanaikarūpā svasaṃtānarūpatayā ātmatābhimānasthānaṃ yā kācit hi jñaptiḥ, sā anyasaṃvidvedyā na bhavatīti | nanu yathā nīlādi kāraṇatvāt saṃvido viṣaya iti ucyate, tathā anubhavo'pi smṛtijñānasya kāraṇamiti viṣayo'stu,-ityāśayena āśaṅkate athāpi anyavedyatā iti | ayaṃ bhāvaḥ-smṛtijñānasya tāvadanubhavajñānaṃ pāraṃparyeṇa kāraṇamiti yadi viṣaya ucyate, rūpajñānasyāpi rasādijñānaṃ samanantaratvena paraṃparayā vā avaśyaṃ kāraṇamiti rūpajñānenāpi aśeṣāṇi rasagandhādijñānāni viṣayīkriyeran | ekajñātṛsamavetapadena bauddhamate kāraṇatvena viśiṣṭaṃ kāṇādamate tu ekārthasamavāyena viśiṣṭaṃ jñānatvamaviśiṣṭamiti sūcitam | tena ekasamavāyijñānatvaviśeṣāditi mantavyam, natu jñānatvāviśeṣamātrāt | evaṃ hi nirmalameva abhidhīyamāne (page 230) sati vāsukijñānādyapi asmadādijñānasya viṣayo bhavediti sarvaḥ sarvajñaḥ syādityādirbhūyān viplavaḥ, yo'gre vakṣyate | nacāpi rūparasādijñānāmanyonyavedakatvaṃ yugapat krameṇa veṣyate, prasajyate tu,- iti sahaiva prathamataḥ prasañjanīyaḥ syāt, natu indriyaniyamābhāvamātram | tena sūtre'pi evaṃ yojanā-rasaviṣayā dṛk svābhāsaiva yathā rūpadṛśā na vedyā, tathā anyā apīti | agre tu rūpadṛgeva rasadṛgiti aviśeṣeṇa yojayiṣyati | nanu rasajñānaṃ yadi prakāśate, tat kiṃ niyamena jñānopādhinā prakāśitavyam | nahi kumbhena prakāśamānena tadupādherviśiṣṭabuddhimat- kṛtatvāderavaśyaṃ prakāśaḥ, tat kathamuktaṃ sūtrādhikaṃ vṛttau anyonyavedane anyonyaviṣayavedanamapi syāt iti yasya vyākhyānāya ṭīkeyam -raso'pi tadupādhiḥ prakāśetetyāśaṅkya āha jñānaprakāśa eva hi iti | na idamupādhimātmānaṃ kumbhavat, apitu tatprakāśarūpaṃ; tataśca rasasya prakāśo rūpaprakāśe prakāśate iti rasasyāpi prakāśanamaṅgīkṛtameva bhavati | tathāṅgīrācca svahetoścakṣurjñānaṃ rasādiviṣayaṃ rasādiprakāśanayogāt jātamiti indriyaniyamo hīyeta | sahi trividhaḥ prasiddhaḥ | indriyabalāt jñānasya kāryasya niyamaḥ-cakṣurjanitaṃ hi jñānaṃ rūpasya eva prakāśa iti | indriyasya ca niyamo yogyatātmā-yena nayanaṃ rūpajñānameva janayati, na anyaditi | indriyāṇāṃ ca niyama iyattā ṣaḍindriyāṇītyādi, tatra prathamaṃ prakāradvayaṃ vyākhyātuṃ tataśca ityādinā tāvatpadena tṛtīyaḥ sūcitaḥ | taṃ ca vyācaṣṭe tadabhāvācca ityādinā | indriyāṇāṃ svabhāve niyamābhāvāt tajjñānānāṃ ca viṣayaniyamābhāvāt cakṣurjñānasya sarvaviṣayābhāsanasāmarthyādane- kendriyakalpanā vyarthā | atra hetuḥ-ekendriyasya tathābhūtaṃ sāmarthyam iti | (page 231) atrāpi hetuḥ-kāryasvabhāvasya ityādi | atrāpi hetuḥ-anyathā ityādi | na cakṣuṣā tāvat rūpajñānaṃ janyate | tena yadi nāma rasajñānaṃ prakāśyate, tāvatā śuddhe rase jñānaṃ prati anupādhibhūte pracikāśayiṣite rasanendriyopayogo bhaviṣyatīti anekendriyakalpanā na vyarthā | atra āha evaṃca iti | co hetau | evaṃ hi ucyamānenaiva hetunā kevalasyāpi rasasya cakṣureva prakāśakaṃ prāptam, kevalaṃ saṃbhavadadṛśyamānamupādhibhūtamapi na prakāśeta piśāca iva; dikkālasamavāyādayastu sarvadaiva upādhibhūtā bhavanti buddhādīnāṃ rūpādaya iveti | tatpratyakṣatāpakṣe'pi na teṣāṃ kevalānāṃ pratyakṣatāprasaṅgaḥ | tena upādhibhūtasya prakāśanaṃ saṃbhavat kevalaprakāśābhāvāt vyāvṛttaṃ kevalaprakāśena vyāpyate iti upādhibhūtaprakāśanasvabhāvena kevalaprakāśanasvabhāvaḥ sādhyate iti svabhāvahetuḥ | nanu upādhibhūtasya rasasya na cakṣurjñānaṃ prakāśaḥ, apitu tatra nirbhāsamānaṃ rasajñānamiti upādhibhūtaprakāśanamasiddho heturityāśaṅkya āha cakṣurjanitā iti | na tasya rasajñānaṃ prakāśastasya svarūpeṇa asattvāt | tat hi tadā bhavet yadi rasanendriyajanitaṃ vartamānaṃ tat syāt | kevalaṃ smṛtāviva atītānubhavo rasajñānamasadeva rūpajñānena prakāśyate iti rūpajñānameva tadānīṃ sabhramajñānasya upādhimatastadupādheśca rasasya prakāśanamiti na asiddho hetuḥ | indriyaniyamābhāve ca andhādyabhāvaprasaṅgaḥ, ekadā ca avalokitaviṣayasya tadviṣayatadanubhavanāśe'pi tatphuṭībhāvaprasaṅgaḥ iti na kiṃcit kasyacit naṣṭaṃ syāditi | evaṃ kramabhājāṃ jñānānāmanyonyavedakatve doṣa uktaḥ | idānīṃ vartamānānāṃ yaugapadyena jñānānāmanyonyavedakatve doṣamāha sākāravāde ca (page 232) iti | naṭamallanartakīprekṣādau nartakīṃ vayaṃ paśyāma ityasyāṃ pratipattau yāvanta ekaikavyatiriktāḥ sāmājikāḥ, tāvanti darśanāni pratyekaṃ vedyāni | tāni satyapi bāhye ākāravanti, tacchāyāyogena asatyeva bāhye tenaiva bāhyena ākāreṇeti ekaikasya anantanartakyavabhāso bhavet | ekanartakyavabhāsaśca saṃvedyate | tasmin viṣaye yat jñānamekaikasya saṃbandhi, tasya vedakāni yāni jñānāntarāṇi, tacca vedakaṃ yeṣāṃ jñānāntarāṇāṃ; teṣāmākāravatāmanyonyavedakarūpāṇāmanekatvādekanartakyābhāse'pi ābhāsānāmanekatvaṃ syāditi saṃgatiḥ | nanu satyaṃ tatra pratyekamanekāvabhāsaḥ, kiṃtu yādṛk deśakālasvarūpata ekasya ābhāsaḥ, tādṛgeva aparasyeti sarvathā tādṛgrūpyapraveśamayāt samānābhihārarūpāt sādṛśyādanekatvaṃ na ābhāti | jalajvālāprabhāsaṃmīlane'pi hi upacayo'dhikaḥ syāt | iha tu sarvathā tādrūpyāt kathamanekatvaṃ bhāsatāmiti parāśaṅkāṃ nivārayati yatra iti | ekasya sāmājikasya yadā cakṣuṣi kamalādoṣastatastasya mṛgamadānukārikeralalāsikāvadanabimbamapi kīrakāminīvadanamiva kanakagauramābhāsate, tadā tadābhāsasya pratyekaṃ vedyatvādanyābhāsānāṃ ca kāmalināpi vedyatvāt sarvasya śyāmalapītalarūpo milito'vabhāsaḥ syāt | nanu kva evaṃ vyāmiśrāvabhāso dṛṣṭaḥ iti | āha yathā iti | ekatra cakṣuṣi rekhātimiraduṣṭe, cakṣurantare ca vimale cañcalācañcalaghaṭasaṃvittirbhavati | evamekasaṃtatau krameṇa naṭādiprekṣāyāṃ ca yaugapadyena jñānaṃ jñānāntaravedyaṃ doṣamāpādayediti uktam | adhunā tu idamāha nacāpi ityādinā prasajyante tu ityantena-iha na dikparīkṣāyāṃ tāvadabādhitamasti jñānametairdṛśyamānaṃ paśyāmīti | pratyekaṃ ca tatra ekasaṃtatipatitatā | nacāpi yugadbhāvināṃ kāryakāraṇabhāvaḥ | (page 233) tathāpi ca dṛṣṭa eva vedyavedakabhāva iti sarvapramātṛgatānāṃ jñānānāmaniyamena vedyavedakatve mahān viplava iti | nanu saṃskārajatvamatra niyāmakaṃ bhaviṣyati, tat sarvo'yamukto doṣaḥ pratisamāhita ityāśayena āha athāpi iti | svabhāvaniyamāt iti saṃskārajatvābhāvakṛtāt | svabhāvavaicitryāt iti saṃskārajatvakṛtāditi vyatirekānvayadvāreṇa apaunaruktyam | yadi vā pūrveṇa kāryasya jñānasya svabhāvabheda uktaḥ, dvitīyena tu tatkāraṇasya saṃskārasyeti | paro yathā ekaprahāreṇa doṣān parijihīrṣati, tathā siddhāntavādī paraprakāśaṃ jñānamityasya pakṣasya mūlata eva utthāpanaṃ na bhavatīti darśayati uktaṃ hi tāvat iti dṛk svābhāsaiva ityatra | vastūnāṃ nijaṃ lakṣaṇamanaupādhikaṃ viparivartate iti āśayaḥ | saṃskārajatvena tarhi kiṃ kṛtamiti cet, āha tatrāpi iti svaprakāśaikarūpatvena anyathābhavati api bhinnātmano'nubhavādanyarūpa- syāpi smaraṇasya sādṛśyaṃ viṣayacchāyākṛtaṃ syāt nāma | anantasaṃskārajatve'pi pūrvakaṃ jñānamābhāsyate tena | evaṃ hi sati dvayaṃ saṃbhāvyate-anubhavagatasya grāhyāṃśasya prakāśo grāhakāṃśasya vā prākkalpaṃ nirākaroti grāhyasya sphuṭābhāsasya anubhavasaṃcetane, natu smṛtāviti | anena yogijñāne grāhakātmani yathā parasaṃvedanaṃ pṛthageva grāhyapakṣanikṣiptaṃ prakāśate, na evaṃ smṛtijñāne svānubhavaḥ | ghaṭa eva hi atra asphuṭatayā grāhyabhūmikādhiśāyīti | anena dvitīyaṃ prakāramapākaroti | saṃskāreṇa tarhi kimapakṛtam | āha sādṛśyamātram iti | mātragrahaṇamatiriktaprakāśyatvanirāsāya | yat kila naṣṭaṃ, na tat saṃskāraje vastvantare āveśaṃ saṃbandhameti pūrvasaṃniveśa iva saṃniveśāntare | naṣṭaśca anubhava iti svasaṃskāraje'pi (page 234) smaraṇe viṣayatayā na saṃbandhameti | saṃbandhagamananibandhanaṃ hi saṃnidhānam | asaṃnihitasaṃbandho rāmo'smākaṃ rājā,-iti rājanvadviśvamadyeti aniyamaḥ | tadviruddhatvaṃ ca naṣṭatvamiti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | nanu anubhavena smaraṇamekaviṣayaṃ kathaṃ syāditi ayaṃ yatno vartate | tatra anubhave smṛtyā anābhāsyamāne'pi sādṛśyaṃ tāvat saṃskārajatvāt siddham | tacca viṣayadvāreṇeti ekaviṣayatvamapi sādṛśyādupacariṣyate iti siddho vyavahāraḥ smaraṇādabhilāṣeṇa---------| itītyāśaṅkya āha vastusthityaiva iti | yat vastu sthitaṃ prarūḍhaṃ bhavati, tadavaśyaṃ saṃskāramādhatte | prarohajo hi saṃskāralakṣaṇo viśeṣaḥ, keṣāṃcittu praroha eva paṭīyastvaṃ saṃskāro viśeṣaḥ | yatprajñālaṃkāraḥ praroho'syāḥ saṃvidaḥ paṭīyastvaṃ eva saṃskāro vācyaḥ | iti | yatra ca saṃskāra ādhīyate, tatra sādṛśyamiti ubhayaṃ bhūrjasaṃniveśaśaragamanādau dṛṣṭam | iha ca pūrvajñānaṃ sthitamabhūt | tadavaśyaṃ saṃskārasādṛśyābhyāṃ bhāvyamiti kalpyate, natu sādṛśyaṃ jñātuṃ śakyam | dvayavedī hi kvāpi akrameṇaiva saṃniveśadvayaṃ gogavayayoriva, kvacit krameṇa bhūrja iva parāpararūpaṃ paśyan tṛtīyastatsādṛśyamaveyāt, natu iha tṛtīyo'sti | sthiramātmānamabhyupayatāpi vaiśeṣikeṇa duḥsamarthamekaviṣayatvam | smṛtyanubhavayorhi na grāhakaṃ tṛtīyaṃ jñānamasti yat tayoḥ sādṛśyamavagatya ekaviṣayatāmadhyavasyedupa- caret vā | na anubhavasmaraṇayoḥ sādṛśyaṃ vedyaṃ tṛtīyānupalabdheriti kāraṇānupalabdhiḥ | nanu sādṛśyādeva niśceyamidametatsaṃskārajamiti | tatra yadi sādṛśyaṃ na vedyaṃ, tarhi saṃskārajatvamapi kathaṃkāraṃ niśceyam | nahi sarvaṃ vastu saṃskāraṃ (page 235) karoti bhūtalādapasārite laghuni tṛṇaprāye tadasaṃbhavāt | satyamidamevam, kintu abhyupagamyavādamātrametaditi siddhāntī pratyuta avajñāmatra darśayati | yadi nāma itinipātasahitena syāt ityanena tadavagatiḥ iti sādṛśyasya avagatiḥ ityanena tadgatiḥ iti sūtrāṃśasya vyākhyāntaraṃ kṛtam | upacāraśca na vastuvyavasthākārī ekasya jñānasya goviṣayatve'nyasya vāhīkaviṣayatve sādṛśyādekaviṣayatāyāmupacaritāyāmapi vāstavaikaviṣayasaṃvedanādhīna- vyavahārānirvāhāt | tataśca upacārastāvadakiṃcitkaro'tra, tādṛgapica na upapadyate iti parapakṣasya sarvathā daurbalyamiti apiśabdaḥ sūtrārthaṃ prakṛte prameye yojayati upasaṃhāradvāreṇa tadevam iti | saṃskārajatve'pi iti kathaṃcidabhyupagate'pīti apiśabdaḥ || 2 || athātadviṣayatve'pi smṛtestadavasāyataḥ | dṛṣṭālambanatā bhrāntyā tadetadasamañjasam || 3 || nanu yadi smṛtyanubhavayorekaviṣayatvaṃ pāramārthikaṃ bhavet, tat tatsamarthanāyāṃ prayasyeta api; natu tathā | tathāhi-yastāvadatītaḥ pitā smaraṇe bhāti, sa tadā naṣṭaḥ kathaṃ smaraṇe bhāyāt | yathā sa nirdagdhaḥ pitā na hasati, na kaṇḍūyati, tathā bhātyapi neti niścayaḥ | naca asya vartamānātītakāladvayayogaḥ piturvirodhāt | abhyupagame ca sarvato vyāvṛttaṃ rajataṃ kathamanyatrāpi anekaṃ syāt | bhramaśca saḥ | naca asāvasphuṭaḥ smārtaḥ pitrābhāso deśakālasvarūpāniyatastadviparītena ānubhavikena ābhāsena ekatāmupagantumutsaheta | tena anirbhāsamāne eva tasmin viṣaye'bhimānamātrarūpāt tadadhyavasāyāt tadavabhāsiketi smṛtirdṛṣṭaviṣayā ucyate bhramavaśāditi kārikāpādatrayārthaḥ saṃkṣepavyākhyayā (page 236) avatārito bhramaḥ ityantena | tathāhi bhaṭṭaśaṅkaranandanaḥ smṛtidiśaiva arthadharmatāṃ prakāśamānatāyā nyaṣedhīt artho na bhāsate bhrāntismṛtyorayogāt buddhikālatvam, naca ekatā deśādibhedāt tattve vā nijadeśādivedanam | iti | tadetadasamañjasam iti saṃkṣepeṇa vyācaṣṭe ityapi ityādinā | smṛtirasadeva asatkhyātipakṣe ālambate, vāsanopakalpitaṃ vā jñānākāramātmākhyātipakṣe ābhāsayati prakāśayati; natu prācyamanubhavaṃ tadviṣayaṃ vā ubhayasyāpi smṛtikāle nāstitvāt, tat kevalamabhimānasāratvena adhyavasyati tadanubhavakālāvalambanena adhyavasāyasya svarūpaṃ darśayati so'nubhūtaḥ iti | sa iti anubhavakālasparśaḥ | anubhūta iti anubhavasya arthasya ca adhyavasāyaḥ | asato'pi ātmano nirbhāsamānasya tena anubhūtena adhyavasīyamānena abhedānadhyavasāyamayādabhedādhyavasāyāt bhramādanubhūtālambanatvaṃ smṛterna vivekinaḥ pratiyanti | aso'san ātmākāro vā viṣayo yasyāḥ, sa ca anubhavo'rthaśca na viṣayo yasyā iti sūtrārthaḥ | bhrāntyā iti bhramarupatvenetyarthaḥ | asamañjasam iti vṛttau vyākhyātaṃ netisamastavākyārthaniṣedhena | cakāreṇa āśaṅkādyotakena atha iti vyākhyātam | anantara ityādinā ṭīkākāro'nantarasūtre etasminnarthe hetutvena vākyavṛttopanatena yojye iti darśayati | nanu ghaṭe jalamitivat na iyaṃ śuktau rajatamiti matiḥ, tat kathamuktaṃ śuktau iti vṛttāvityāśaṅya āha śuktideśa iti | taṃ deśamavaṣṭamya ālambanīkṛtya tadabhimukhatayā yataḥ pravartate, tatastadādhāratvamuktam | bādhakodayasamaṃ pramātrantarasaṃvedanaṃ ca apekṣya viparīta iti nāstyeva iti ākāra iti vacanaiḥ vita- (page 237) thāsadātmākhyātayastistro'pi sūcitāḥ | iha atra avajñāṃ darśayituṃ bhrāntistāvadiyaṃ smṛtiranyabhrāntyavailakṣaṇyāditi sādhyam | viparītakhyātimeva bhrāntimagre saugatadṛśi samarthayiṣyate bhrāntitve cāvasāyasya---------| (1 | 3 | 5) iti sūtre | vaiparītyaṃ ca pravṛttiprāptiviṣayamapekṣya prepsitādhyavasitamartha- kriyā kāritvaṃ saṃbhavadvastubhāvaṃ ca apekṣyeti śukteranyadeśācca rajatāt iti uktam | rajatavikalpa ityanena dṛṣṭāntaṃ vṛttau pūrayan atrāpi iti dārṣṭāntikaṃ smaraṇavikalpaṃ samīkaroti | tataḥ iti vitathādikhyātirūpatvāt || 3 || smṛtitaiva kathaṃ tāvadbhrānteścārthasthitiḥ katham | pūrvānubhavasaṃskārāpekṣā ca kimitīṣyate || 4 || etat pūrvoktaṃ nirākaroti kathaṃ sarvatomukhaṃ samastoktavastudūṣaṇa- dvāreṇa | tathāhi anyatra kiṃcit nirākriyate-yathā śrotragrāhyo varṇātmā nityaḥ śabdaḥ samayāpekṣī vācaka ityatra nityatvameva nirākriyate, na anyat; tadaṃśadūṣaṇena tu vākyārtho'yaṃ dūṣito bhavet | iha tu smṛtiḥ saṃskārajā bhrāntyā pūrvānubhūtārthavyavasthāpiketi pratipadārthaṃ taddvāreṇa ca vākyārtha iti sarvametat nirākriyate | yaḥ svarūpaviśeṣa iha vicāracitre bhittitvena avalambyate, sa eva na upapadyate iti tāvacchabdārthaḥ | pūrvasūtrārthaṃ ṭikākāro dūṣaṇāpādanāyāmanuvadati yadyasadeva iti tataḥ smṛtitvaṃ nāma mukhyaṃ rūpaṃ na yuktamiti saṃbandhaḥ | tacchabdena pūrvaślokoktaḥ iha anūdito'rthaḥ parāmṛṣṭaḥ | anubhūtasya anubhavaprakāśitasya viṣayasya asaṃpramoṣaḥ kaṃcitkālaṃ madhye muṣitasyeva na pūrṇaḥ pramoṣo'pahāraḥ punaḥprakāśanena lābhāditi smṛtermukhyaṃ rūpam, yena jñānāntarebhyo'syā viśeṣaḥ | tadeva pūrvasūtrārthena unmūlyate | (page 238) anubhavo na prakāśate iti tadviṣayo'pi naiva prakāśate, apitu samyak prakarṣeṇa muṣita eva asau jāta iti hi pūrvasūtrārthaḥ | anubhavānābhāsanāt ityanena pūrvānubhavāprakāśāt iti vṛttirvyākhyātā tadviṣaya ityādinā tadviṣayasaṃpramoṣe iti anubhūtaviṣaya ityādinā adhyavasāyamātrāt iti viśeṣavyapadeśa ityādinā smṛtitvaṃ na yuktam iti, mukhyapadena sautraṃ tāvatpadam | anyathā iti vastuviṣayatvena | nanu anumānaṃ bhrāntirvyavasthāpayati ca vastu, tadvat smṛtirapi sukhasādhanatvādi vyavasthāpayiṣyatītyāśaṅya āha anumānasya iti | bhavatu tāvat bhavanmate'numānaṃ bhrāntiḥ | yathoktaṃ bhavadbhiḥ atasmiṃstadgrahāt------------| iti, kintu punarapi uktaṃ bhavadbhireva ---------bhrāntirapi saṃbandhataḥ pramā | iti, yo hi bhāvo yathābhūtaḥ sa tādṛgliṅgacetasaḥ | hetustajjā tathābhūte tasmādvastuni liṅgadhīḥ || liṅgaliṅgidhiyorevaṃ pāraṃparyeṇa vastuni | pratibandhāttadābhāsaśūnyayorapyavañcanam || iti | evaṃ yat pāraṃparyaṃ, tadiha smaraṇe yadi bhavedatītavṛṣṭyanumānavadapūrvaniścayarūpameva idaṃ pūrvānubhavaviṣa- yamanubhūtavastuviṣayaṃ vā | pūrvābhyastasmṛtyanubandhāt jātasya harṣabhayaśokasaṃpratipatteḥ | pretyāhārābhyāsakṛtāt stanyābhilāṣāt | vītarāgajanmādarśanāt | (nyā. sū. 3 | 1 | 19, 22, 25) (page 239) ityādihetorbālakalpitasmṛtivilakṣaṇena pūrvajanmānubhavatadviṣayānumānena sadṛśaṃ sa ghaṭa iti jñānaṃ syāditi pūrvaprakāśanātmakaniścaya- pratyujjīvanaparamārthasya smṛtitvasya hāniḥ | tasmādanumāne astu pāraṃparyam, iha tu asiddham | tadiha anumānabhrānteḥ smaraṇabhramasya viśeṣaḥ,-iti kathamarthaṃ vyavasthāpayedasau | dṛṣṭaṃ smṛterarthavyavasthāpakatvaṃ sarvatra vyavahāre svagṛhagamanārdhakṛta- samāpanādau | evamiha bhrānterapi arthapratibandhena bhaviṣyati vyavasthā | satu smṛtau nāstīti kathamarthaṃ vyavasthāpayediti uktaṃ na kācana bhrāntirartha- vyavasthāpikā | tat kathaṃ smṛtirapi tathā bhavediti tu anantarasūtre vakṣyate iti na punaruktatā | nanu vikalparūpā smṛtiḥ, vikalpaśca sarvo bhrānta iti tayāpi tathā avaśyaṃ bhāvyamityāha nacāpi iti | bahuvacanena idamāha-na autsargikaṃ sarvasya vikalpasya bhrāntatvaṃ yena smṛterapi kunṛpapravartitamaṇḍaladaṇḍa- nyāyena āyātaṃ tat syāt | yāvatā vakṣyate etat dvicandre'pi tadavasāyo na bhrānto'pitu bāhyatāvasāya eva iti anantarasūtre | yato yadeva viparītārtha- vedanaṃ, tadeva bhrāntam | naca tathā smṛtiḥ | nahi tayā pūrvaprakāśa- rūpatvamātmani anumānajñānavadaṅgīkriyate yena svapratibhāse anarthe arthādhyavasāyena pravṛtteriti upanataṃ bhrāntitvaṃ bhavet | smṛterhi pūrvānubhava eva pratyujjīvita eva prāṇabhūtaḥ | na asyāmapūrvaṃ kiṃcit prakāśate yena vaiparītyamāśaṅkyate | etadarthameva vṛttau pūrvānubhūta- grahaṇamanumānavikalpanādāviva apūrvaprakāśatānirākaraṇatātparyeṇa prayuktamiti darśayati tadāha itivacasā | iyatā prathamaṃ vyākhyāya dvitīyaṃ kārikārdhaṃ vyācaṣṭe pūrvānubhavasya iti | anyathā tu iti avastuviṣayatve | asyā iti smṛteḥ saṃskārāt janma yat (page 240) kalpitaṃ, tena kiṃ prayojanam | tatsaṃskārāt hi tatsādṛśyaṃ pūrvasaṃniveśena iva aparasya saṃniveśasya, tadāveśo vā tatsaṃsargāvibhāgapratipattikārī caṇpakāmodena iva tailasya | naca smaraṇasya pūrvānubhavena sādṛśyaṃ, pratyuta viparītāviparītaviṣayatayā atyantavailakṣaṇyam | sādṛśyameva ca yatra na asti, tatra āveśaḥ śaṅkanīyo'pi na bhavati | sahi tādātmyamivetyevaṃrūpa- prāṇaḥ | nanu etadeva saṃskārajatvam-yadanubhavajñānāt pāraṃparyeṇa tadutpadyate | tarhi pītajñānamapi samanantarapratyayādupādānakāraṇāt vyavahitāt vā upādānopādānāt nīlajñānādutpadyate | tat tadapi saṃskārajaṃ kiṃ na ucyate | pūrvānubhavena asparśo'sādṛśyamanāveśaśca saptamyā hetutvena nirdiṣṭo vṛttau bhinnayogakṣematve sādhya iti vivṛṇoti tataḥ iti | yogo'labdhalābhaḥ, iha tu tadupalakṣitaṃ prakāśalakṣaṇaṃ svarūpam, kṣemaṃ labdhaparirakṣaṇaṃ, tadupalakṣitastu iha viṣayāṃśaḥ | tadubhayam- anubhavāt bhinnaṃ smṛteḥ prakāśasya apūrvatvāt viṣayasya ca avastutvāditi | nanu vṛttau yaduktaṃ bhrānteḥ saṃskārajatvam iti, tat katham | nahi bhrāntiḥ saṃskārajeti kasyacidupagamaḥ | naca bhrāntimātraṃ sarvaṃ smṛtiriti puro rajatajñānādau smṛtitvānupagamāt | tato bhrānteḥ saṃskārajatvaṃ na vaktavyam, viśeṣya vā vaktavyaṃ smṛtirūpāyāḥ | bhrānteḥ saṃskārajatve ko grahaḥ iti codyadvayaṃ nirasyati tata eva iti | bhranteḥ saṃskārajatvaṃ yaduktaṃ, yacca bhrānteriti kevalamuktam, tat smṛtitvenāpi abhimatasya jñānasya bhrāntitāmātram, natu kaścana viśeṣaleśaḥ | yataḥ sāraṃ nyāyopanataṃ rūpaṃ, tato hetorbhrāntitāmātrasāratvam | kuta ityāha anya iti | nīlaśabdo nīlajñāne, mātraśabdo nirviṣayatvaṃ tasya āha | tadayamarthaḥ- (page 241) anyat jñānaṃ samanantarapratyayarūpamupādānaṃ yasya nīlajñānasya viṣayarahitasya bhrāntātmanaḥ, tatsāratvāt tattulyatvāt nīlasmaraṇasya | tattulyatvaṃ kuta ityāha tata eva iti anubhavāsparśāyātādanubhavabhinnayoga- kṣematvādityarthaḥ | bhrānteḥ saṃskārajatvam iti anye paṭhanti | tatra evaṃ yojanā-iha vṛttau saṃskārajatve ko grahaḥ iti vacanena saṃskārajatvaṃ grahasya abhiniveśasya mithyājñānasya viṣaya iti bhrāntirūpamuktam | tat katham | nahi saṃskārajatvaṃ smṛteḥ | bhrāntirbhānteriti viśeṣya vaktavyam; kathaṃ kevalamuktamiti codyadvayasya uttaram | tata evaca iti | bhānteḥ saṃskārajatvaṃ yaduktaṃ, bhrānteḥ iti ca kevalamiti aviśeṣya yaduktam, tat na ayuktaṃ vyākhyātāt hetoriti | etaduktaṃ bhavati-paramate smṛtirnāma vicāritā | naca asyā bhramāntarebhyo viśeṣaḥ kaścana sthāpayituṃ śakyate yena viśeṣyeta yatsiddhaye saṃskārajatvamaṅgīkriyamāṇamupayogabalena pramāṇasiddhatvād- abhrāntirūpaṃ bhavediti yukta eva ayamuktikrama iti | tena smṛtireva na yadi bhrāntā, naca saṃskārajā, naca arthavyavasthāpiketi smṛtiḥ saṃskārajā bhrāntyā arthavyavasthāpiketi sarvatomukhametat nirākṛtaṃ bhavati || 4 || bhrāntitve cāvasāyasya na jaḍādviṣayasthitiḥ | tato'jāḍye nijollekhaniṣṭhānārthasthitistataḥ || 5 || nanu pūrvānubhavaḥ, tadviṣayaśca tayā adhyavasīyate iti iyatā sādṛśyam, natu sarvātmanā | sādṛśyasiddhaye ca saṃskārajatvam | pratyakṣavikalpena tu pratyakṣaviṣayo yadyapi adhyavasīyate, tathāpi sa pratyakṣānubhavo na adhyavasīyate iti na asya smṛtitulyatvena saṃskārajatvamucyate | (page 242) evaṃsthite ca tadadhyavasāya eva smṛtestadvyavasthāpakatvam | bhrānti- svabhāvo'pica ayamadhyavasāyo yathāvastu pravṛtta iti na asya smṛtyadhya- vasāyasya kiṃcit duṣyati | sarvatra ca adhyavasāyādeva arthavyavasthā | sa ca bhrānta eveti bhrāntareva sāmānyamadhyavasīyate abhimanyate niścīyate vikalpyate iti śabdamālāprayoge'pi bhavantaṃ pṛcchāmaḥ-kimanena vastu prakāśyate vā na vā | yadi tāvat prakāśyate, bhrāntatvamanupapannam | prakāśanāṃśe prakāśyamānāṃśena bhrāntitvaṃ hi nirākariṣyate vitatya | atha avasāyasya bhrāntitvaṃ samarthayituṃ prakāśanarūpatvaṃ tyajyate, avasāyarūpatā anyaiva kāciducyate; tarhi tasmin vyavasthāpanīye pūrvānubhūte'rthe sa smṛtyadhyavasāyo jaḍaḥ, tadaprakāśanāt nīlajñānam- iva nīlamiva vā pīte iti kathasau tasya vyavasthitaye syāt | saṃvinniṣṭhā hi asau | nanu prakāśarūpatvamasti smṛtyadhyavasāyasya svasaṃvedane svākāre ca, tat kathamasya jaḍatvam | tarhi tataḥ prakāśanāt svātmaniṣṭhāt svākāraniṣṭhācca yadajāḍyaṃ, tasmin satyapi tato'dhyavasāyādarthasya bāhyasya sthitirvyavasthā na ghaṭate tasya tasmāt svātmanaḥ svākārācca anyatvāditi sūtrārthaḥ | nijollekha iti svātmollekha iti sūtravṛttyordvandvasamāsaḥ | nirvikalpakasya bhrāntatvaṃ na kvacit saṃbhavatīti sūtre yadanuvādamukhena aspaṣṭamuktaṃ, yacca paramatamadhyavasāyasyaiva sarvatra vyavasthāpakatvam, saca bhramarūpa eva | tat ko'yaṃ paryanuyogo bhrānterarthavyavasthitiḥ kathamiti | tadubhayamapi etat vṛttau vidhimukhena sphuṭayati adhyavasāya eva iti | bhrāntyā bhramarūpeṇa upalakṣito yo viṣayavyavasthāpaka uktaḥ, so'dhyavasāya eva, natu svasaṃvit | nāpi svasya prakāśamānasya rūpasya saṃvit nirvikalpakarūpā | (page 243) tadiyamadhyavasāye eva kṛtapadā bhrāntirūpatā | sa eva ca arthasya vyavasthāpako bhramarūpeṇa dṛśyavikalpyaikīkārābhimāneneti | atra āha siddhāntī sa ca iti | caśabdastarhiśabdārthe paramatānupapattimāha | sa tarhi adhyavasāyo jaḍo vyavatiṣṭhāpayaiṣite bāhye'rthe tasya aprakāśarūpatvāt | yadi tu tatra prakāśarūpaḥ syāt, yogina iva tatra pūrvasminnarthe vikalpanīyābhimate sphuṭatayā pūrvaprakāśaḥ syāditi na smṛtitā, nāpi adhyavasāyatā bhavedanubhavaikarūpatvāt | atha na bāhye'sau prakāśo yena anubhavarūpatvaṃ, nāpi sarvathaiva aprakāśo yena jaḍaḥ; kintu svātmani svollekhe ca svākāre prakāśarūpa eva asau | tarhi punarapi arthe bāhye jaḍa eveti na bāhyārthavyavasthāyā hetuḥ syāt | sā hi saṃvinniṣṭhā bhavati, natu kadācit jaḍaniṣṭheti | bhramarūpeṇa ca yadabāhyabāhyayorekīkaraṇaṃ, na tena bāhyasya kiṃcit spṛṣṭaṃ, tatsparśe bhrāntatvāyogāt | nahi rajatajñānena satyarajatasya śuktervā vyavasthā kāciditi tātparyeṇa vṛttyarthaḥ | evaṃ sūtre vṛttau ca adhyavasāyamātrasya rūpaṃ dūṣitam, taddvāreṇa tu smṛtyadhya- vasāyasyeti | atītagrahaṇaṃ ca vṛttau vikalpopalakṣaṇamutprekṣāvikalpasyāpi pūrvānubhavopajīvanapraveśena vastuto'tītatvādeveti ṭīkāpi adhyavasāya- mātraniṣṭhaiva | yattu tatra smṛtijñānaṃ hi iti, tadadhyavasāyodāharaṇa- nyāyena prakṛtasamarthanābhiprāyeṇa ceti, mantavyam | saugatamate'pi ṭīkākāro bhrāntitattvaṃ darśayan nirvikalpake tāvat na bhrāntitā, nāpi sarvatra vikalpe iti ghaṭayati saṃvidābhāsamāna iti | svasaṃvidi tanniṣṭhe ca ākāre na kācana saṃvidavikalpikā, vikalpikā vā bhrāntirupapadyate | yasyā eva hi (page 244) saṃvido bādhakapramāṇena viparītaniṣṭhatvamāvedyate, saiva anavasthitirūpatvāt bhrāntirbhavitumarhati | nanu vastuvṛttena yat viparītaṃ vedanaṃ, tat bhrāntiḥ, kiṃ bādhakena yasyā vaiparītyaniṣṭhatvamāvedyate ityanena viśeṣeṇa | āha anyathā iti yadi ayaṃ viśeṣo na āśrīyate ityarthaḥ | sukhasaṃvedanam iti nīlālambanameva jñānaṃ tadviparītasukhasaṃvedana- rūpam | saugatadṛśi ityanena viśeṣeṇa paṭaviparītaghaṭasaṃvedanādi avadhīrya sukhasaṃvedanamapi bhrāntaṃ syāditi uktam | nanu vaiparītyaṃ taddeśāvaṣṭambhakṛtaṃ vāstavaṃ gṛhyate | naca anīladeśarūpāvaṣṭambhena sukhādīnāṃ vedanam, apitu saṃvidrūpāvaṣṭambhena | tata eva hi caittā ete sukhādaya ucyante | ekacandradeśāvaṣṭambhastu dvicandrasyeti vastutastadviparīto'sau nirvikalpakenāpi gṛhīta iti dvicandre nirvikalpakaṃ kasmāt na bhrāntam | tathāpihi tannivṛttaye eva pratyakṣalakṣaṇe'dhikaṃ bhrāntapadaṃ prākṣepi | kāmaṃ rajatabhrame pūrvaṃ śuktiranyadeśāvaṣṭambhena prakāśate iti aviparītaiva nirvikalpake bhātīti tatsaṃvedanamavikalpakam- abhrāntam | rajatādhyavasāyastu rajate śuktideśāvaṣṭambhena bhavan vastuto viparīto bhavatīti bhramatvaṃ tatra adhyavasāyasyaiva, natu niyamo'yamupapadyate adhyavasāyasyaiva bhramarūpateti | etadāśaṅkamāna āha athāpi iti | rūpagrahaṇaṃ tādātmyena ayamavaṣṭambhaḥ, natu ādhāratayā vyatirekeṇeti darśayati | tat iti tathāpītyarthaḥ | dvicandrasya pratīyamānasya kathamekamṛgāṅkatādātmyaṃ syāt | dvicandra eva tasya svarūpam | tadeva pravṛttiprāptyābhimukhyena diśyate iti deśaḥ, na anyaḥ | apivā ityanena ādhārasya vyatiriktasya deśatā tāvat na upapannā niḥsaṃbandhatvāt sarvadharmāṇām | tadayaṃ prauḍhavāditayā abhyupagamyavāda iti dyotayati | āloke (page 245) ghaṭo bhātīti ghaṭapratibhāsasya asti anyadeśāvaṣṭambhaḥ | nanu na asya bādhakena anyadeśatā āvedyate | sa hi tadrūpasahiṣṇureva ālokaḥ ādhārādheyabhāvasya nirbhāsamānasya abādhitatvāt | nanu ekacandra- deśāvaṣṭambhasahiṣṇurdvicandra ādhārasya tu apratibhātatvāt | tarhi adhikaraṇadeśasya anyasya avaṣṭambhāt bhrāntateti tyaktaṃ, tādātmyena ca avabhāsanaṃ nāsti,-iti kathaṃ bhrāntitvam , natu asanneva dvicandro bhāti | maivam | bhāsamānataiva hi sattā | tadasacca khyāti ceti vyāhatam | anyarūpatayā tu ghaṭādau satyābhimate'pi asattvamiti tadvedanamapi bhrāntiḥ syāt | tadetadāha naca asatkhyātiḥ ityādinā | nanu na bhāsamānatvaṃ sattvam, apitu arthakriyākāritvaṃ; tacca dvicandre nāsti,-iti paramatamāśaṅkya etadasiddhamiti darśayati arthakriyākāritvamapi iti | asataḥ iti asattvena tathābhimatasyetyarthaḥ | bālasya taimirikasya āhlādaḥ, vivivekina udvegaḥ | nanu yo'nyaireko dṛśyate, so'nena dvitvāliṅgitaḥ | naca asāveko dvitvāliṅgitatvena arthakriyākārī | ka evamāha | tathaiva hi asāvarthakriyāṃ karoti | yathāpratibhāsaṃ hi sā | tena pratibhāsanaṃ cedasti, tat tadanusāriṇyā arthakriyayā api bhāvyam | sāpica pratibhāsādeva satī anyathā anavasthānāditi pratibhāsa eva sattā,-iti hṛdi gṛhītvā upasaṃharati svātmani iti | pratibhāsamāne rūpe yadi asat syāt, pratibhāsamānataiva kathaṃ syāt | etadeva draḍhayati tathāhi iti na tasya iti | pratyuta asya tat samyagjñānam | tathāca bhiṣagasmai timiraṃ cikitsiṣurāha bhoḥ kiṃ satyameva dvicandraṃ paśyasīti | so'pi tathaiva prativakti-satyaṃ paśyāmīti | atra dṛṣṭāntamāha nahi iti | (page 246) indrajālaṃ mantratantrauṣadhādi vidyate yasya | asatyatvena iti abāhyatayetyarthaḥ | na iti | so'pi cet bhrānto bhavet, bāhyābhimukhaḥ pravarteta | naca evam | ata eva vyapadiśati-nāhaṃ bhrāmyāmi, lokaṃ tu bhramayāmīti | nanu evaṃ sarvatra astamitaiva bhrāntikathā | netyāha tataśca iti yata evaṃ, tata idaṃ prameyāntaraṃ labdhamityarthaḥ | kiṃ tat | āha asata iti anantarbahīrūpasya dvicandrasya prakāśamānasyaiva sattvena iti bahīrūpeṇa jñānākārasya vā arthatvena anātmatvena yā pratītiḥ, sa bhrama iti | yadivā castorarthe | tatastu dvicandrapratibhāsānantaraṃ pratītiriti adhyavasāyarūpā | atra pakṣe tataśca ityasya anyavyākhyāyāṃ naca ityādinā tasyāḥ pratīterbalādeva adhyavasāya- rūpatvamāpatatīti nirūpyate | tathāca nyāyaprasaktarūpāntara-samuccayārthaś- cakāraḥ | dvitīyavyākhyāyāṃ pratītiradhyavasāyarūpā bhrāntetyatra hetu- granthaḥ naca ityādi | co hyarthe | yat prathamānaṃ prakāśamānaṃ, tat vastu | tat niyatākāraṃ yathaiva prakāśate; tathaiva tat, anyathābhūtaṃ tat na bhavati | tatastasya yā pratītiravikalpā prakāśarūpā, sā sarvathaiva anyathātvaṃ viparītavedanarūpatvaṃ na sahate ityato hetoḥ pratītyantaraṃ nirvikalpakapratīti- vyatiriktam | tadapi na sarvam, apitu viparītaṃ yena adhyavasīyate | naca asya svagrāhye vaiparītyam | ataḥ prathamāne nirvikalpakaviṣaye rūpe tat vaiparītyaṃ yena adhyavasīyate, tadeva adhyavasāyarūpaṃ sarvatra bhramajñāne bhrāntamiti yuktam | nanu nirvikalpakāntarameva tathā astu | netyāha tacca iti | avikalpakatvam- etadeva-yat prathamātrarūpatvam | saṃyojanaviyojanādivyāpārastu vikalpanam | tadāha vikalpātmanastu iti bhrāntitvaṃ yuktamiti saṃbandhaḥ | tasya hi prathamānarūpapātitvamasti | (page 247) tadāha dṛśya iti | kiṃ sarvatra bhrāntatvam | netyāha viparīta iti | śuktau dṛśyāyāṃ taddṛśyaviparītena rajatena adhyavasāya aikyaṃ yadā karoti, tadā bhrāntatvam | nīle tu dṛśye nīlenaiva vikalpyena aikye kā bhrāntatā | anye tu vyācakṣate dṛśye spaṣṭe vikalpyena aspaṣṭena yadaikyam, tadadhyavasyan sarvo vikalpo bhrāntaḥ, vastumūlatvena tu prāpakatvāt na bhrāntitayā vyavahriyate nīlasyaiva prāpyatvādarthakriyākāritvena abhimānāt spaṣṭāspaṣṭatādya- vāntarānādaraṇāt | yastu dṛśyena aikyaṃ na adhyavasyati, sa vikalpyarūpa- svaviṣayamātraniṣṭhaḥ sarvathaiva abhrānta iti | etadupasaṃharati ataḥ iti | dvicandrābhāso nirvikalpo yaḥ, tatra na bhrāntatā yathāprakāśamābhāsasya sattvāt | ata eva nīle asatyapi nīlaprakāśanaṃ yuktam | nahi tasya prakāśanam- ātmīyaṃ vapuryena asati tasmin tadiṅgitavat tatprakāśanamapi na syāt; yāvatā prakāśamānamasya saṃvedanaṃ, tacca astīti asatyapi nīle tatprakāśanaṃ syāditi bāhyārthaśūnyatā yuktimatī | asati nīlaprakāśane kiṃ tadasti yadbalāt nīlaprakāśanaṃ prakāśeteti asati nīlaprakāśane na kiṃcidapi prakāśeta, yad- anyasya prakāśarūpaṃ na dharmaḥ, tat tadasaṃbhave na prakāśate dīpāder- abhāva iva prabhātmakaḥ prakāśaḥ | tathāca nīlaprakāśasya prakāśanaṃ na anyadharma iti tadasaṃbhave prakāśanaṃ yat sarvatra, tat na dṛṣṭamiti niyama- vattvahetunā asya anyadharmatvaṃ vyāpakaṃ sthāpitamiti vyāpakānupalabdhiḥ | tat vijñānaśūnyatā nītibāhyaiveti bhadraśaṃkaranandanaḥ | tena dvicandra- nirvikalpakaṃ, tathāvidhavikalpyamātraniṣṭhaśca tadadhyavasāyo na bhrāntiḥ | nahi atra ubhayatrāpi bādhakaṃ prabhavati | nahi nivṛtte'pi timire evaṃ pratipattiḥ- na me dvicandraḥ pratibhāta iti | (page 248) tatpratibhānādeva hi timiracikitsitādiḥ | yastu dvicandro'yaṃ bāhyaḥ sarvasādhāraṇa iti adhyavasāyaḥ, sa eva bhrānto bādhakena tathāvedanāt | nivṛtte tāvat timire evaṃ pratipattiḥ-yo mayā dvicandro bāhyatvena sarva- sādhāraṇyena adhyavasitaḥ, sa tathā na pratibhātaḥ; pratibhātastu abāhya eva asādhāraṇastimirādikāraṇāntarotthāpitastadasādhāraṇapṛṣṭha eva tu abhyamaṃsi-bāhyo'yaṃ sarvasādhāraṇa iti | naca asau tatheti | yad bādhakena netinā unmūlyate saṃvedanena, tat bhrāntatayā vyavahāryaṃ svasaṃvedanāṃśa iva | tathāca dvicandrapratibhāsadvicandrādhyavasāyāviti kāraṇānupalabdhiḥ | bhrāntatāvyavahārasya niyamavataḥ kāraṇavattvād- anyakāraṇāsaṃbhavācca neti unmūlyamānataiva kāraṇaṃ, tadiha na upalabhyate iti | yadāha bhaṭṭaḥ asatyasyābahirbhāvo bādhaḥ sattvamato dvidhā | iti | tathā vikalpyasyāpi anarthatā na bhavati bhrāntatvābhāvāt | yato bādhakena tatra na kiṃcit kriyate, dṛśyavikalpyābhedādhyavasāya eva tu unmūlyate iti prakramya āha ābhāsabhede tvarthaḥ kastatrābhedo bhramo vapuḥ | iti | nanu evaṃ dvicandranirvikalpakapratyayabhrāntatābhidhāne timirāśu- bhramaṇetyādāvāryasya ko'bhiprāya ityāha bāhyatāvasāyo'pica iti | timireṇa ayamasādhāraṇa ābhāsa utthāpyate-yato na vetti, tato bāhyatādhyavasāyaḥ | etaduktaṃ bhavati-ābhāsa uttiṣṭhan prācuryeṇa bāhyārthakṛta eva bhavatīti dṛḍhābhyāsavāsanāmahimnā prathamata eva prabhṛti sa ābhāsaḥ saṃvidi adhyavasāye ca nirbhāsamānaḥ samākṛṣṭa- bāhyatāka eva nirbhāsate mandamaterindrajālatimirādāviti prathamata eva prabhṛti bhrāntatvamuktam | (page 249) yastu timirādikāraṇatvamavaiti gacchan kakṣādyābhāsasya, sa bāhyatāṃ na adhyavasyati | tathāca nāvārūḍhaṃ paśya paśya taṭataravaḥ pratilomaṃ tūrṇaṃ tūrṇaṃ dhāvantīti savismayamācakṣāṇaṃ śiśukaṃ pratyāha naivaṃ vṛkṣā bhavanti, dṛśyate kevalamitthamiti | anena pratibhāsadharma eva ayamiti uktaṃ bhavati | evaṃ nirvikalpakena etat bādhiṣyamāṇabāhyatāsvīkārāt sahyamātmani bhrāntatvam, śuktirajatabhrame tu prathamanirvikalpakena rajata- svīkārābhāvāt na sahyamiti anyābhiprāyaḥ iti | tāvat iti | iha tāvadupayogi darśitam, anyattu darśayiṣyate | bhavatām iti svadarśane bhrāntitattvaṃ yat, tadiha na tāvat darśitamiti yāvat | yat nareśvaravivekaḥ pareṣāmapi keśādau bhrāntā saṃvidbahirmukhā | iti | evaṃ lokaprasiddhe bhramarūpe yastṛtīyo'dhyavasāyāṃśaḥ, tannidarśanena sarvatra adhyavasāye bhrāntirūpaṃ pradarśya bhrāntirūpeṇa adhyavasāyena vyavatiṣṭhāpayiṣitasya bāhyasya vyavasthā na ghaṭate tatra aṃśe tasya jaḍarūpatvāt | yatra aṃśe ca ajaḍatvamabāhye, tatra vyavasthāsaṃpādanānaut- sukyāditi darśayati smṛtijñānaṃ hi iti | hi iti yasmādevaṃbhūto'tra vibhāga itīti, tasmāt viṣayavyasthāpakatvamadhyavasāyasya na yujyate yathā prakṛtasya smṛtijñānasyeti | smṛtirupalakṣaṇamatra | etadeva ghaṭayati sa iti | yoṃ'śo na bhrānto nirvikalpakasvasaṃvedanalakṣaṇaḥ, sa na arthasya vyavasthāpakastena anyasyaiva svarūpasya svābhāsasya ca prakāśanāt | yataḥ soṃ'śaḥ pratibhāsamānaḥ svarūpasvābhāsasvabhāvaḥ, tasmāt smṛtijñānādabhinno na vyatiriktaḥ, na bāhyasvabhāvo (page 250) jñānādavyatiriktaṃ ca---------| iti nyāyāt | yastu vikalpanavyāpārātmā adhyavasāyaḥ, sa yadyapi svāṃśādavatīrṇa iva lakṣyate ityato'rthe vyavasthāpakatayā saṃbhāvayitumārabdhaḥ, tathāpi na nirvahati asya saṃbhāvanā | tadāha yāvatā iti pūrvaprakrāntasaṃbhāvanānirvāhābhāvadyotakamavyayam | nanu bhrāntaṃ ca bhaviṣyati, vyavasthāpakaṃ ca bhaviṣyati | duṣyati kiṃ hi tata iti bhrāntatvena saha samuccīyamānaṃ vyavasthāpakatvamāśaṅkitaṃ niṣedhati bhrāntasyāpi iti | atra hetuḥ jaḍatvāt iti | nanu viṣayasya vyavasthāpaka iti ko'rthaviṣayasya vyavasthāṃ karoti | tatra yathā kāṣṭhasya ploṣaṃ karotyagnirityukte jāḍyamagnerna pratibandhakam, tathaiva avasāyo vyavasthāṃ viṣayasya karotīti kimasya jāḍyājāḍyacintayetyāśaṅkya āha vyavasthāpanaṃ hi iti | ātmani saṃvedanaṃ prakhyāpramukhaṃ pāryantikopākhyā-lakṣaṇādhyavasāyarūpam, paratra ca pramātrantare tathābhūtasya svātmani yādṛgarthākāro'dhyavasāyaḥ, tatsadṛśasya arthākārasya adhyavasāyasya pūrvaṃ vā tena arthākāraprakāreṇa abhūtasya jananārthaṃ vācakasya saṃketitasya śabdasya udīraṇamupākhyāprasādakaṃ yadvaśāt taddhānopādānādiyoga iti,-ityetat vyavasthāśabdavācyam, natu arthasya asau kāṣṭhasya iva kaścit vikāraḥ | hi iti yata evaṃ, tataḥ prakhyopākhyāvattvaṃ vastuviṣayaṃ jaḍasya svātmaniṣṭhasya vastu aspṛśataḥ kathaṃ syāt | co'nvācaye | ata eva upasaṃhariṣyati vastusaṃvedanarūpatvalābhaḥ iti | tūṣṇīkenāpi hi viṣayaṃ saṃvedayamānena vyavasthāpito'rthaḥ, kiṃtu vyāhāravyāpārādinā sā vyavasthāpanā niśceyetyupākhyānaṃ prakhyāyāḥ karāvalambanamādadhat tatsācivyena vyapadiṣṭamiha | nanu viṣayadhamra eva vyavasthā astu bhāṭṭanyāyena | (page 251) atra āha pratipramātṛ iti | viṣayadharmo hi pratipramātṛ na bhidyate | nahi ekasya śuklaḥ paṭaḥ, anyasya pītaḥ, anyasya na śuklo na pīta iti bhavati | iha punarekasya spaṣṭaṃ pratibhāto'parasya apratibhāta eveti dṛṣṭam | viṣayadharmatāyāṃ tu idaṃ na ghaṭate | yaḥ pratipramātṛ bhidyate dharmaḥ, sa viṣayadharmo na bhavati sukhādiriva; tathā ca vyavastheti viṣayadharmatvasya vyāpakaṃ vyavasthānaṃ, tadviruddhena avyavasthitatvena vyāptaṃ pratipramātṛbhinnatvamiti vyāpaka- viruddhavyāptopalabdhiḥ | pramātuḥ iti pramātṛdharma eva ayam | yasya ca ayaṃ viṣayaprakhyopākhyālakṣaṇo dharmaḥ, sa eva ajaḍa ucyate | apiśabdo vṛttau parābhyupagamasya ayuktatādyotakaḥ | yadyapi tvayā cidrūpo'ṅgīkṛtaḥ, tathāpi na nirdoṣatvamiti | sa eva iti tatraiva tena prakhyopākhye kartavye | saca bāhya eva iti bāhyaḥ prakhyātaśca upākhyātaśca tatra bhavan pūrṇa eva prakāśitaḥ syāditi pratyakṣādasya smṛtyadhyavasāyasya na bhedo bhavet; ata eva saṃvidātmanā iti uktam | saṃvitsvabhāvasya hi yo vyāpāraḥ, sa ko'nyaḥ saṃvedanātirikto bhavitumarhati | tadadhyavasāyādiśabdairapi abhidhīyamāno- 'sau prakāśa eva pūrṇaḥ | tataśca yat yatra pūrṇaprakāśarūpaṃ na bhavati, tat tatra bhramātmakamapi na bhavati, sukha iva svasaṃvedanam | tathāca smṛtya- vasāye atīrthe'rthe yat kila yatra na pūrṇaṃ prakāśanaṃ, tat bhrāntaṃ rajata iva tatsaṃvedanaṃ kiṃciditi vyāpakānupalabdhiḥ | abhrāntatve prasakte'pi na kaścit doṣaḥ, pratyakṣatulyatāyāṃ tu saṃvedanavirodha ityāśayena vṛttau saiva doṣatvena uktā | ṭīkāyāṃ ca tata eva ubhayamuktam | anarthaḥ svātmā svollekhaśca yaḥ, sa eva adhyavasāyasya pratibhāsyo'rthaḥ, bāhyastu naiva pratibhāsyaḥ | tarhi bāhyo jaḍo'yam | (page 252) nahi jāḍyasya śṛṅgamasti | yadeva yatra apratibhāsarūpaṃ, tadeva tatra jaḍamucyate nīlamiva anyatreti bhāvaḥ | arthāṃśe iti vyavatiṣṭhāpayiṣite bāhye ityarthaḥ | svātmā saṃvidrūpaḥ, ullekhaśca utprekṣaṇena svavyāpāreṇa utkīryeva svātmani arthādutkṛṣyeva likhyamānaścitrakalpaśchāyāmātrarūpo nīla iti | ubhayamapi etadabāhyaṃ prakāśanayogena spṛśatā adhyavasāyena tatraiva prakhyopākhyāvatā vyavasthājanakena bhūyatām, natu bāhya iti mātraśabdārthaḥ | iyatā saugatamate arthasya vyavasthaiva na kathaṃcidupapadyate nirvikalpakena tasyāḥ pūrvāparaparāmarśaprāṇitāyā asaṃpatter- avasāyātmanaśca vikalpasya bāhye'rthe jaḍatvāt tadvyavasthākāritā- nupapatteriti darśitam | prakhyānaṃ hi kevalaṃ nirvikalpakarūpamupākhyā- rūpaśūnyam | na tat vyavasthānamarthasya | nāpi upākhyā kevalā prakāśaśūnyeti | yaśca pratyakṣāyate vikalpa iti, tatra kimasāvācarati yat pratyakṣeṇa upamīyeteti uktameva | ataśca bāhyārthasiddhirapi kathamiti sūcitam | ata eva svadarśane sidhāntī prakāśavimarśayoranyonyamaviyogaṃ darśayiṣyati yena arthavyavasthā sulabheva bāhyatvenāpi | sā hi prakhyopākhyāmayī | te eva ca prakāśavimarśāvarthasyeti tadātmako bodhaḥ kathamarthavyavasthārūpo na bhavediti na kiṃcit duḥsamarthamatra | avasāyo darśanībhūto'vasāyībhūtaṃ darśanamityapi puruṣabuddhyaviśeṣābhidhānasamānamatāttvikameva | paśyāmītyapi na darśanasya niḥśamaśamasya vapurucitaṃ yena iyatā darśanībhūtamavasāyarūpaṃ bhavet | paśyāmīti hi parāmarśo- 'yamavasāyasyaiva vapuriti parasya asamañjasamiti āstām || 5 || evamanyonyabhinnānāmaparasparavedinām | jñānānāmanusandhānajanmā naśyeñjanasthitiḥ || 6 || (page 253) tadevaṃ ityādinā sūtraṃ saṃkṣepeṇa avatārayati | jñānaṃ iti tadīyamanyajñānasaṃbandhinaṃ viṣayaṃ na āskandati na svīkurute | kathaṃ tatsvīkaraṇaṃ saṃbhāvyate | āha nija iti svarūpe svaviṣayamātre ca niṣṭhā viśrāntiryasya tādṛśaṃ yadaparaṃ svīkartavyo viṣayo yadīyastajjñāna- dvāreṇa | nanu tadviṣayasvīkāre kathaṃ tajjñānaṃ dvāratāmeti | ucyate tadapara iti tat svīkartavyaviṣayaṃ yadaparaṃ jñānaṃ, tat yataḥ saṃvedyaṃ bhavati | nanu jñānaṃ yadi saṃvedyam, tarhi viṣayastadīyaḥ kathaṃ svīkriyetetyevamāśaṅkya idameva uktaṃ tadapara iti tasya aparasya jñānasya yataḥ saṃvedyo viṣayaḥ | svaviṣayaprakāśanasvabhāvaṃ hi tajjñānaṃ vedyīkurvatā jñānena avaśyaṃ tadviṣayo'pi svīkṛto bhavediti yāvat | nanu yadi ayaṃ paraviṣayasvīkāre jñānasya jñānāntaravedyatvamupāyaḥ, tadā- śrīyatām | tarhi tadāśrīyeta, yadi ghaṭeta; natu ghaṭate ityāha krameṇa yadbhavanaṃ, tena bhinnāni kila jñānāni | nanu tataḥ kim | āha svābhāse svarūpe svākāracchāyārūpe ca viṣaye prakāśanarūpāṇi, natu parasvarūpe paraviṣaye vyatirikte vā viṣaye | tathā vṛttiḥ svātmamātra iti | atra heturanantaro- papādito nyāyaḥ | tena hi nyāyena kiṃ kṛtamiti | āha svarūpamātra iti | iyatā prathamaṃ kārikārdhaṃ vyākhyātam, dvitīyaṃ vyācaṣṭe tataśca iti | tataḥ parajñānaviṣayasvīkārābhāvācca arthināmarthakriyālābhaḥ pravṛttipūrvako na syādarthitāyā eva anudayāt | sā hi pravṛttiviṣayasya prārthanīyasya artha- viśeṣasya niścaye sati bhavati | prārthanīyaśca itthamartho bhavati yadi sa pūrvaṃ sukhasādhanatvena dṛṣṭa iti niścayaḥ | evaṃ ca viṣayasaṃmelanātmā niścayaḥ prārthanākāraṇaṃ, tat nāstīti kāraṇānupalabdhyā prārthanāyā abhāve tayaiva uttarottara (page 254) kāryāṇāmabhāvaḥ iti prārthanādhyavasāyapravṛttiprāptihānādānasaṃvya- vahārādirlokayātrā utsīdet | kramopajātasya saṃvitprabandhasya vicitraṃ kṛtvā saṃyojanaviyojanādinā bahuprakāreṇa vaicitryeṇa yat kasmiṃścit viṣaye melanaṃ-yastvayā adya viṣayo dṛśyate, sa pūrvamapi mayā itthamavalokitaḥ ityevaṃrūpaṃ; tena kila tatsamarthācaraṇaṃ pravṛttiviṣayasya arthaviśeṣasya niścaye kriyeta | tadeva tu na ghaṭate | anena anusaṃdhānajanmā iti vyākhyātam | ālayavijñānamekamapi kalpitaṃ kṣaṇikatvādaviṣayamelanāya prabhavati | smṛtijñānaṃ ca vicārayitumārabdhamiti akhilapadam | prathamajñānamapi ahamidaṃ jānāmīti ahantāparyavasitam, ahamiti ca pūrvāparasvātmarūpa- parāmarśaviśrāntaṃ prathate iti tadviśrāntatvābhāve tadapi na kiṃcit bhavet | sukhaduḥkhādāvapi eṣaiva vartanīti | sa ca ayamanusandhyekarasatayā pramātā vyavaharan tadabhāve mūrcchitaprāyībhavediti anusandhiravaśyasamarthanīyaḥ | nanu mā bhūvan svābhāsamātraprakāśanarūpāṇi vijñānāni, santu bāhyārthaprakāśanarūpāṇi | bāhyaśca saṃtānavṛttyā vā sthairyeṇa vā tajjātīyatvena vā pūrveṇa jñānena yo dṛṣṭaḥ, sa eva uttareṇa jñānena dṛśyate iti siddhaṃ viṣayamelanam | sidhyet, yadi dṛṣṭatā tasya arthasya dharmaḥ syāt | yāvatā pūrvajñānarūpameva sā | naca anyonyaṃ jñānayoḥ svarūpa- tādātmyam | jñānabhedasya apāramārthikatve hi evaṃ syāditi | etat darśayati vyatirikta ityādi | viṣayamelanaṃ hi dṛṣṭatāyā viṣayadharmatvena vā jñānayoḥ svarūpaikatvena vā parasparavedakatvena vā syāt, na anyatheti ekānto'yam | nanu tṛtīyo'stu ayaṃ pakṣaḥ | netyāha tadapi iti tathābhūtamapi vyatiriktārthaprakāśanarūpamapi tat jñānam | svātantryeṇa iti pūrvajñāna- yogakṣemāsparśenaiva | (page 255) nanu yadi tajjñānaṃ pūrvajñānapuraḥsarīkāreṇa taṃ viṣayaṃ svīkuryāt, kā khaṇḍanā; pratyuta asmin vastuni pratītiḥ sākṣiṇī jñāto'yamartha iti | etad- āśaṅkya mahatā prabandhena jñānasya jñānāntaravedyatāmākṣa- pādābhyupagatāṃ parākartumupakramate jñānānām ityādinā | atra saṃkṣepeṇa yuktiḥ jaḍatāpatteḥ iti | uktam iti dṛk svābhāsaiva-----------| (1 | 3 | 2) ityatra | atra paro vitatya svābhiprāyaṃ prakaṭayan jñānāntaravedyatāṃ na upagate svaprakāśatve'pi samarthayate svasaṃvidrūpatvāt ityādinā nātra kaścidbādhaḥ ityantena | bhavanti ityantena siddhāntimataṃ pūrvapakṣa- vādinā anūditam, anena ca aparasaṃvedyāni iti vṛttau nañaḥ saṃvedanena saṃbandho vyākhyātaḥ | paraśabdena saṃbandhe sādhyāviśiṣṭo heturbhavet | evamanūdya kutaḥ ityanena svamatamāha | idaṃ ca asya ākūtam-yathā dīpe prajvalite dīpāntaramagacchat prakāśate na kaścidvirodhaḥ, tathā jñāne'pi jñānāntaram | etāvatā hi na tasya grāhakasya jñānasya kiṃcit duṣyati, tat hi jaḍaṃ vā gṛhṇīyādajaḍaṃ vā | grāhakatve kā hāniḥ | tadāha yathā jaḍa ityādi | grāhyasyāpi kā khaṇḍanā | jaḍatvāpattiriti cet, naivam | jñānaṃ hi prakāśamānamapi tathā svayaṃ prakāśate yathā parasya prakāśanarūpameva bhavati,-iti ātmaprakāśananāntarīyakaparaprakāśanayogādāmtānātmaprakāśanarūpa- masya anapetameva | tadeva ca ajaḍatvam | prakāśyatā ca nāma na tasya svarūpī- bhavati ghaṭavadeva | tena sāpi asya na jaḍatāmānayati | etadāha prakāśyatvā- prakāśyatvayoḥ iti | aprakāśyatvaṃ na prakāśito'yamiti vyavahāraḥ, sa na viṣayasya (page 256) svarūpaṃ prakāśito'yamitivyavahāravat; pramātrā ca asya jñānasya grahaṇe paraprakāśyatvameva upapannamiti darśayati na svaprakāśena iti | yena hi prakāśarūpeṇa viṣayasya asau prakāśastenaiva cet pramātuḥ saṃvedyatāmeti, ghaṭasyāpi saṃvedyatāmante; jñānāntarānudaye hi ko viṣeṣa ātmadravyasya ghaṭadravyasya vā | tasmādasya saṃvedyatā nāma jñānasya ghaṭavadeva jñānāntaram, ghaṭāt vilakṣaṇatvanidānaṃ tu iyameva asya prakāśatā yā viṣayaṃ svaṃ prati prakāśarūpatā | nahi viṣayasya prakāśarūpatā nijaṃ vapuḥ | tadetadāha tatprakāśa eva hi iti | svapakṣaṃ paro nigamayati tadevam iti | jñānasya prakāśyatā jñānāntarameva, svarūpaṃ tu prakāśamānasya paraprakāśanarūpatvamiti darśitaṃ prakāśātmatvāt paraprakāśanasvabhāva- tvācceti jñānarūpaṃ jaḍarūpaṃ veti grāhakasya jñānasya na kācit khaṇḍaneti darśitam | jñānāntareṇāpi evam ityādinā grāhyasya jñānasya na kiṃcit hīyate iti uktam | yat yatra na lakṣaṇaṃ svamapabādhate, tat tatra viruddhaṃ darpaṇasvacchatāyāmiva svacchadarpaṇāntarasaṃkrāntiḥ | tathāca jñāne jñānāntareṇa grāhyatā na jñānasya svaṃ lakṣaṇaṃ prakāśa- mānasya sataḥ paraprakāśanarūpatvaṃ bādhate iti vyāpakānupalabdhiḥ | virodho hi kvacideva bhavati, na sarvatra | yadi ca lakṣaṇānapabādhako'pi viruddhaḥ syāt, sarvaṃ sarvasya viruddhaṃ bhavediti nīlasya kāryatvakāraṇatvādyapi rūpaṃ na bhavet viruddhatvāt | evaṃ niyamavattvasya vyāpakasya anupalambha- prasaṅgāt virodhavyavahāro lakṣaṇānapabādhakarūpāt pratipakṣataḥ pracyuto lakṣaṇāpabādhakatvena vyāpyate | tacca iha na upalabhyate iti | etat pariharati atra ucyate ityādinā | anena ca lakṣaṇānapabādhakatvasya asiddhiṃ nirūpayan virodhameva samarthayate | (page 257) jñānaṃ hi ghaṭasya prakāśanarūpam | tatra prakāśamānatvaṃ na ghaṭaniṣṭhaṃ kiṃcidrūpam, apitu jñānasvarūpameva tat | yadi ca tat prakāśamānatvam jñānagatamapi jñānāntarasvarūpameva, tarhi prakāśyasya jñānasya niḥsvarūpatvameva syāt | grāhakasyāpi jñānasya yā prakāśamānatā, sāpi grāhakajñānāntaramevetyanena paryāyeṇa sarvameva jñānaṃ niḥsvarūpaṃ bhavedityabhiprāyeṇa upakramate yathā ityādi | prakāśyamāne'pi iti vacanamātreṇa abhyupagame satyapītyarthaḥ | ahamitipratyeyaḥ iti arhe kṛtyaḥ | prakāśamānatāyāmananyāpekṣatvaṃ bodhalakṣaṇam | tacca grāhyatāyāmanyāpekṣatārūpāyāṃ bādhitameva syāt | evagrahaṇena ananyāpekṣāmāha | ahamityevaprakāśārhaḥ sa eva hīti saṃbandhaḥ | madhyagranthastu ahamityasyaiva ityādiratra hetutvena uktaḥ | nanu ahamiti na jñānametat, apitu jñāturayaṃ parāmarśaḥ; jñānaṃ ca iha mīmāṃsyate ityāśaṅkya āha yadā tu iti | tuśabdadvayaṃ vāstave satyapi abhede arthāvacchedānavacchedakṛtaṃ jñānatvaṃ jñātṛtvaṃ ceti viśeṣa- dvayaṃ dyotayati | etaduktaṃ bhavati-na khalu ātmā nāma kiṃcit dravyāntaraṃ yasya jñānena ghaṭavadeva jñānaṃ prakāśyate | tathātve hi na kiṃcit prakāśeta | tathā hi ghaṭasya prakāśamānatvaṃ na svarūpam, apitu jñānam | tasyāpi prakāśamānatvaṃ yat, tat na svarūpam, apitu jñānāntaramiti aprakāśādvaitaṃ bhavediti suptaṃ jagat syāt | tasmāt saṃvideva pramātṛrūpā antaḥ śarīraprāṇaśūnyādikāvacchedaparigṛhītasaṃkocā api bahirmukhān- avacchedāt bahiralabdhasaṃkocā māyāpramātṛrūpā bahirapitu labdhasaṃkoca- tāyāṃ jñānarūpā | tatrāpi bahirasaṃkucitaṃ rūpamanuyāyi bhāsate eva anyathā anusaṃdhānāyogāditi jñānamātmadharma ucyate iti | (page 258) saugatairapi iyādinā sarvasya itthameva ayamavabhāsa ityāha | sthiramasthira- viṣayacchāyoparaktarūpānuviddhaṃ prakāśalakṣaṇaṃ sarvasya tāvad- adhyātmasiddhamanapahnavanīyam | tattu samarthayitumaśaknuvadbhiḥ kuśakāśamavalambyate | tathāhi bauddhairasthirameva asya pāramārthikaṃ rūpamaṅgīkriyate, sthairyaṃ tu saṃtānaniṣṭhatayā vikalpakalpitaṃ jñāna- mātravādibhiḥ, sāṃkhyairasthiraṃ rūpaṃ viṣayacchāyoparāgakṛtaṃ, prakāśarūpatvaṃ ca puruṣacchāyopanataṃ buddhitattvavādibhiḥ | mukhyayā iti na vāstavamatra mukhyatvam, apitu pratibhāsānusāreṇeti mantavyam ata eva āha prakāśamānāyām iti | vāstavaṃ hi pramātṛtvaṃ puruṣasyaiva | yadivā puruṣasya citimātrarūpatvāt pramātṛtvādivyavahāra upacaritaḥ pramāṇa- viparyayādivṛttisārūpyakṛtaḥ | buddhivṛttyaviśiṣṭā hi vyāvṛttiḥ ityupagamāt tu puruṣacchāyoparakte buddhitattve eva mukhyaḥ pramātṛbhāvaḥ | ubhaya- rūpaḥ iti idaṃ jñānam, ayaṃ pramāteti ca | yeṣāmapi iti naiyāyikadīnāṃ jñānalakṣaṇo yaḥ prakāśaḥ, jñānodaya eva hi eṣāṃ mate viṣayaprakāśaḥ, tato'tirikta ātmaśabdavācyo nityavyāpidravyaviśeṣaḥ pramāteti | tatrāpi sa viṣayaprakāśastāvat tasmādātmadravyādavyatirekeṇa nirbhāsamāno'ṅgī- kṛtaḥ | kevalaṃ tathānirbhāsane samavāyasya nimittatvamuktam | yathā tu raktaśuklaḥ paṭa iti rāgaśauklyānuviddha eva citrapaṭo bhāti, tathaiva jñātā ahamātmetipratyaye'pi ghaṭajñānātmanā prakāśena paṭajñānajñānātma- nā ca prakāśena otaprotasvabhāva eva asāvātmā syāditi vicitraprakāśarūpā- nuviddha eva ātmā,-iti yuktamavocāma | sa eva jñānaṃ pramātā ceti | nanu samavāyaḥ saṃbandhaḥ, sa ca bhedenaiva bhavati saṃyogavadityāśaṅkya satyam, kiṃtu ayutasiddhatvāt jñānasya na jātu bhedena avabhāso yukta iti darśayati | (page 259) anyathā iti vyāpitvanityatvābhyāṃ tadviparītābhyo vyaktibhyo'tyantabhinna- yogakṣemā api jātirvyaktitādātmyenaiva avatiṣṭhate nirbhāsate cetyevaṃ bhūto yaḥ samavāyasya mahimā, sa kathaṃ guṇaguṇinoratyantamabhinnayogakṣemayor- bhedena avasthānanirbhāsāvaṅgīkuryādityāśayena jātimatra dṛṣṭāntīkaroti nahi ityādinā | dṛṣṭāntasya hetusvarūpaparipoṣakatvena prakṛtaprasādhanāṅga- tetyāśayena hetutādyotako hiśabdaḥ | yadi jātiḥ svatantrā āsīta bhāseta vā, tadā tat dravyameva syāt prakāśeta ca | bhīnneṣu abhinnapratyayajanakatvaṃ hi jāterjīvitam | nanu yadi sarvajñaḥ ṣaṭ padārthān viviktānālocayati, tadā jātiṃ pṛthaktvenāpi avalokayet, mahāpralaye ca vyaktyabhāve'pi avaśyaṃ jātīḥ paśyet nityatvena ca tadāpi tāsāṃ bhāvādityāśaṅkya āha sarvajñasyāpi iti | nahi ayathāsvarūpaṃ sarvajñaḥ padārthān paśyati | evaṃ hi sa bhrānta eva bhavet | sarvajñatvācca pralaye'pi asāvatītānāgatāḥ sākṣāt vyaktiḥ paśyan taduparañjakatvajīvitāmeva jātimavaiti | tadetat arhati ityanena uktam | dṛṣṭāntaṃ vyākhyāya dārṣṭāntike yojayati tadvat iti | ahaṃprakāśapratibhāsyo hi pramātā ātmā | tadabhedenaiva jñānamucitaprakāśaṃ ghaṭābhedena iva śuklastadguṇatvāt | tato hi bhedena prakāśamānaṃ yadi tadguṇaḥ syāt, viśvamapi tadguṇaḥ syāditi tadguṇatvamaniyamaprasaṅgena vipakṣāt vyāvṛttaṃ sādhyena tadabhedaprakāśena vyāpyate iti svabhāvahetuḥ | evaṃca jñānaṃ jñātā ahamityeva ucitābhāsam | idamiti tu avabhāse jñāturbahirbhūtamatad- guṇarūpaṃ svatantramanyaguṇarūpaṃ vā bhāsamānaṃ jñānameva bhātaṃ bhavet | evamahaṃprakāśayogyasya pramāturantarniṣṭhatayaiva jñānasya prakāśanaṃ sarvadarśaneṣu uditam | (page 260) jñānam iti jñānasya jñānāntaravedyatā na yuktā | nanu mā bhūdidamiti jñānasya prakāśaḥ, bhavatu ca ahamiti; kiṃtu yathā sukhī aham, icchāmi dveṣmi prayate'hamityādau sukhecchāderātmasamavetatvena ātmasamavetenaiva vyatiriktena jñānena prakāśanaṃ, tadvat jñātā ahamiti jñānasyāpi jñānāntareṇaiva ekārthasamavāyinā bhaviṣyatītyāśaṅkya dṛṣṭānta eva ayamayukta iti hṛdaye gṛhītvā ahaṃprakāśasyaiva rūpaṃ nirūpayati svayam iti | ahaṃprakāśamayatvametaducyate-prakāśyatāyāṃ svātantryamananyamukha- prekṣitvam, anyathā prakāśāntarāvyuparame'navasthānāt na kiṃcit prakāśe- teti asakṛt nirṇītaṃ prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi---------| (a. pra. si. 22 kā.) iti | yasya hi naiyāyikasya sadā parokṣa eva ātmā, tasya tatparokṣavṛttirdharmaḥ prakāśeteti | etadetāvat katham | pṛthakprakāśamānaśca kathamayutasiddho bhavet | nabhaso'pi anirbhāse śabdasya nirbhāsa iti cet, etadapi katham | tarupavana- saṃyogāpratyakṣatvaṃ ca kathaṃ syāt | atha ahamitijñāne prakāśate eva ātmā | tatrāpi ahamityapi jñānaṃ na svakāśam | tadapi jñānāntaragrāhyam | tattu jñānāntaraṃ kena ākāreṇa udetīti cintyam | yadi tāvadidamiti, tadā ātmabahir- bhāvo'sya syāt | atha ahamiti, tarhi ātmajñānamidaṃ bhavet, na ātmajñāna- jñānam; anavasthānācca na kiṃcit prakāśeta | jñānasya udayo viṣayasya prakāśa ityuktirhi jñānaviṣayayostādātmyaṃ vā ānayet; ghaṭasya udakā- haraṇaṃ yat, tadeva paṭasaṃbandhi prāvaraṇamityetattulyatayā vā vakturunmatta- tām | tasmādananyāpekṣaprakāśatvaṃ jñānasya svarūpaṃ tadanyāpekṣa- prakāśatvena viruddham, tadeva ca jñānāntaragrāhyatvamiti na jñānaṃ jñānāntaravedyam | (page 261) tadviṣaya iti jñānānāṃ ye viṣayāsteṣāṃ yā vyavasthitayaḥ, tāsāṃ niṣṭhā anavasthābhāvena parisamāptiriti yāvat | tadeva iti yadasya jñānasya svarūpaṃ viṣayonmukhāhaṃprakāśamānarūpatvam | kimanyat iti anyat hi tadīyaṃ guṇa- tvādi tāvat na bhāti arthaprakāśamātrasyaiva nirbhāsāt | bhāsamānamapica tad- rūpādi guṇāntarasādhāraṇajñānarūpatayā naiva nirbhātaṃ syāditi jñānaṃ na ābhātaṃ bhavet | etadupasaṃharati tat iti yadetaduktaṃ, tasmāt hetoḥ | idamiti prakāśasvātantryarūpādahaṃbhāvāt pṛthakkṛtaṃ sat jñānaṃ yadā prakāśate, tadā ahaṃ jñātā viṣayaprakāśamayaḥ ityevaṃbhūtāṃ pāryantikīṃ pratipattimadhiśayya prakāśitaṃ bhavati | yathā ayaṃ śuklo guṇaḥ paṭāt padārthāntarabhūtastatra paraṃ samavāyena vartate itivikalpe ayaṃ paṭaḥ śuklaḥ iti vikalpāntaravyavadhinā guṇasvarūpamāmṛṣṭaṃ bhavati, na sākṣāt; tathā mama jñānamidamiti idānīmiti anyasya prakāśabalāt yasya prathate iti vyavahriyamāṇatā idantārūpā, tat jaḍam; svaprakāśatābalāt yasya ahantā- rūpā, tadajaḍamiti | itthaṃca yadi parādhīnaprakāśaṃ prakāśyaṃ ceti jaḍa- lakṣaṇam, tadastu; anyena tu prakāreṇa prakāśabhinnatvena idantā, tadabhinna- tvena ahanteti jaḍājaḍatvamiti tyaktvā yat prakāśyaṃ, tat jaḍamityukte kiṃ tasya prakāśyatvam | jñānasya udaya ityukte tasya na kiṃcit svarūpamuktaṃ bhavet | evaṃca jaḍalakṣaṇena ayuktamiti ajaḍaṃ nīlādi syāt | uktam iti bhavataiva | pūrvapakṣe evamasaṃbhavāt na lakṣaṇamativyāptiśca atreti hṛdaye gṛhītvā bhaṅgyantareṇa jaḍājaḍalakṣaṇasya avirodhāpādanena jaḍājaḍayor- avyavasthāṃ darśayati ataśca iti | na kevalaṃ svarūpāsvarūpāsparśanāt, yāvadabhyupagate'pi svarūpasparśitve | (page 262) itaśca avirodhāt jaḍājaḍalakṣaṇayoḥ prasaktāt jaḍamapi ajaḍaṃ syāt | avirodha- meva apiśabdadvayena dyotayati | adya iti asmaduktāyāṃ vyavasthāyām | artha- svarūpam iti idantayā artha eva pravṛttiprāptiniyojanādinā bhāsamānatayā vyavahriyate, ahaṃtayā tu svaprakāśarūpaṃ jñātṛjñānarūpam | prakāśācca yau bhedābhedau, tāvanyonyavirudhau svavyāptayorjaḍājaḍayorvirodhaṃ vidadhānāvanyonyasaṃsparśākṣamatvena pravibhaktaṃ rūpaṃ tayorvyavasthā- payataḥ | tadāha suvyavasthitaḥ iti suṣṭhu vyavasthito niyata ityarthaḥ | iyatā na kiṃcit jñānaṃ jñānāntaravedyaṃ bhavatīti upapāditam | adhunā yadi kaścid- ācakṣīta-mā bhūdanyatra jñānānāmanyonyavedyavedakatā, smṛtau tu sā anubhavaviṣiṣṭārthanirbhāsanāyāṃ kathamavajñāyate-iti, taṃ prati pratyuta jñānasya vedyatve jñānaviṣayaṃ jñānaviśiṣṭārthaviṣayaṃ vā anubhavāntarameva bhavet, na smṛtiriti hṛdaye gṛhītvā smaraṇajñānena asya anubhavajñānaṃ vedyaṃ na bhavati,-iti prakṛtaṃ ghaṭayati pūrvānubhūtasya ca iti | cakāro yuktisamuccaye | na kevalaṃ pūrvoktayuktibhirjñānasya jñānāntaravedyatvaṃ nāstītyetāvataiva smaraṇajñānena pūrvānubhavasya viṣayīkāro niṣidhyate, yāvat yuktyantareṇa api | tathāhi ghaṭaṃ smarāmīti jñāne ghaṭasyaiva viṣayatayā pratibhāsaḥ, na pūrvānubhavasya | sa kevalaṃ smaraṇajñānenaiva saha milito bhāti | anyathā tasya pṛthagavabhāse smaraṇaṃ ghaṭena saviṣayaṃ na bhavet yogina iva paracittajñānaṃ paracittaviṣayena | yadāha naca sālambanaṃ tasyāviṣayībhūtatvāt | iti | nanu ghaṭamanubhūtamanubhavāmīti smaraṇasya vapuḥ, tatra anubhūtatvamarthasya viśeṣaṇaṃ na smaraṇena aikyamāpadyate | ucyate | (page 263) eṣā khalu smaryamāṇadṛśyamānānusandhirūpā pratyabhijñā, natu śuddhaṃ smaraṇam | tatra tu anubhūtamiti yadullikhyate bhūtatvamanubhavasya, idameva smaraṇasya prātisvikaṃ vapuḥ | tatrāpi bhūtatā viṣayopādhisaṃkocakalpitā anubhavadaśāyogena svayaṃvartamānatve'pi | anubhūtaṃ smarāmītyapi pratipattāvanubhūtamityasyaiva spaṣṭīkaraṇaṃ smarāmīti, natu atikrāntānu- bhūtatāsmaraṇāt sadā vartamāno hi bodhaḥ prācyena jñānena udriktāvasthena upalakṣitaḥ smaraṇamiti ucyate | tadāha anubhavaikyāpannam iti | kevalaṃ saugatena etat kathaṃcit sāmarthyate anubhavena svasaṃtatau vāsanātmaka- śaktyādhāradvāreṇa, naiyāyikena api ātmani saṃskārādhānadvāreṇa, natu smaraṇena | anubhavo jñāyate iti tayordarśanam | evaṃ hi pūrvajñānajñāna- rūpamanubhavāntarameva bhavet, natu smaraṇam | cirātītasya ca jñānasya niḥsvabhāvasya kathamarthaprakāśarūpatā | naśyadavasthaṃ ca jñānaṃ jñānena jñāyatāṃ nāma ekārthasamavāyāt, ayogī tu ciranaṣṭamadhunā vettīti kā saṃbhāvanā | na jānāti, apitu smaratīti cet, tarhi jñānajñānaṃ jānātīti āyātaṃ syāt | tatrāpica ayameva doṣaḥ,-iti yuktamuktam | natu antarālavarti iti | smaraṇasya viṣayasya ca antarāle madhye bhavannanubhavo viṣayaṃ prakāśayan smaraṇena prakāśamānaḥ samaraṇasya taṃ viṣayam- arpayatīti na yuktamitthamananubhavāt | etadeva ca yuktam-yat smaraṇavigrahapatita eva viṣayaprakāśātmā anubhavaḥ | tathāhi smṛtiranubhavaṃ prakāśayati taṃ yo viṣayaṃ prakāśayatīti upagame viṣayasya yā prakāśanā, sā viṣayaniṣṭhā tāvat na bhavati prakaṭatāvādasya dūṣitatvāt; apitu iyameva tasya prakāśanā yā tadviṣayo'nubhavaḥ | saca yadi na svayaṃ prakāśate, na kiṃcit prakāśeta | (page 264) atha ucyate tasya prakāśanā smaraṇena tathāhi anubhavasya prakāśyasya na dharmo viṣayasyaiva, kintu smaraṇameva tasya anubhavasya prakāśanā abhavaditi viṣayakakṣyāpatito'sāvanubhavo jaḍākāraḥ prakāśabhinnaḥ kathaṃ mārgasya prakāśo bhavediti ghaṭaṃ smarāmīti andhapadaṃ paryavasyet | tadetadāha sā iti viṣayaprakāśarūpatā na syāt pūrvānubhavasya idantayā prakāśamānatvena jaḍasya | anyatra smaraṇajñāne tanmukhastadadhīnaprakāśo hi asāvanubhavaḥ | evamidantā nāma prakāśyatvaṃ prakāśāt bhinnatvaṃ jaḍasvarūpamiti sthāpite svapakṣaprakopaṃ śaṅkamāna āha evaṃca iti | anena jaḍājaḍalakṣaṇavibhāgena ahamidamitiprakāśa īśvarātmā | tatra jaḍājaḍayoḥ kathamekatvamiti | tatra ucyate-iha idamityapi bhāsamāne prakāśaparamārthataiva rūpamanyathā aprakāśayoge idantāyā api andhatamasatvāt | kevalaṃ māyā- śaktyā prakāśābhinne'pi prakāśabhinnatvābhimāna iti yathocitamātṛmeya- sṛṣṭiprabhāvita iti jaḍatā ucyate | īśvaradaśā ca prakāśabhinnatvābhimāna- viṣayā ye paśupramātṝṇām, te'rthāḥ paramārthataḥ prakāśātmāna iti parāmarśarūpā | tat paśupramātrapekṣayā te jaḍāḥ santu nāma, paśu- pramātṛrūpasyāpitu prakāśabhāgasya vastuta aiśvaraprakāśāvyatireka iti tadanusāreṇa idamityasya rūpasya vidyunnyāyena unmiṣato'pi prarohābhāvād- ahaṃbhāve eva viśrāntiriti sāmānādhikaraṇyamahantedantayorucyate | evaṃca anūdyamānā iyamidantā prathamaṃ yadyapi bhāti, tathāpi anubhavādasya svaviśrāntyayogyatvena vidhīyamānāhantānudhāvanenaiva kṛtitvamiti ahaṃ- mātrataiva | tadāca iti īśvaradaśāyām | nādhikyam iti idantā nāma tatra na adhikā prakāśasya ahantātmanaḥ | svātantryamahimaiva hi vastuta idantā | (page 265) tadatra parasya svaprasiddhenaiva dṛṣṭāntena mohamapohati yathāhi iti | eṣa bhaṅgyā dṛṣṭānta eka eva sādharmyavaidharmyābhyāṃ granthakāreṇa uktaḥ | yathā rūpaṃ saṃniveśasya udaye bhraṃśe ca rūpameva tathātadityupagamāt, evaṃ bodho viśvasya udayapralayayorbodha eva; na asya atiśaya ādhikyamiti sādharmyadṛṣṭāntaḥ | rūpe tu kṣaṇikatvāt tathā tatheti kaścit yo'tiśayo- 'ṅgīkṛtaḥ, sa bodhe na upapadyate | bodhasya ekarūpatvāt viśeṣaleśo na yujyate iti hi uktam | yat nareśvaravivekaḥ nīlādikoparāgeṇa na prathaiva viśiṣyate | aviśiṣṭaprathārūpopagamātsarvavādinām || iti | etacca vitatya vakṣyate ityāha tadāstām iti | asya prameyasya audāsīnyaṃ prāptakālamiti yāvat | yathā rūpasya na saṃniveśo'rthāntaram, evaṃ bodha- rūpe'pi naiva kaścidatiśayaḥ saṃbhavatīti sādharmye yojanā | turevakārārthe atra, vaidharmye tu viśeṣadyotakaḥ | yathā rūpasya viśiṣṭatā syāt, evaṃ bodharūpe'pi viśiṣṭatātmā atiśayaḥ śaṅkyate; satu naiva astīti vaidharmye yojanā | hīti yasmādevaṃ, tadīśvaradaśāyāṃ bodharūpatāyā na ādhikyaṃ kiṃciditi saṃbandhaḥ | prakṛtalakṣaṇavibhāgasya hetumupasaṃharati siddhaṃ tāvat iti | parasaṃvedyatā bodhasya iti parasaṃvedyatā bodhasya niṣedhyā svasaṃvidrupatvena hetunā | tat hi niṣedhyasya vyāpikā yā idantā, tadviruddhayā ahantayā vyāptam | ahantaiva hi saṃvido lakṣaṇam | tena vyāpakaviruddhavyāpte- na svasaṃdrūpatvena parasaṃvedyatvaṃ niṣidhyate | atra hi svasaṃvidrūpatvaṃ jñānasya pareṇa aṅgīkṛtaṃ, kevalaṃ tathābhāve'pi parasaṃvedyatvamicchati | sahi-svātmanā saṃvidrūpatā paraprakāśā parasaṃvedyatvaṃ tu tadviṣaya- jñānāntarodayaḥ, (page 266) tadanayoḥ ko virodhaḥ-ityāha sma ko hi virodhaḥ ityādinā | tasya idānīṃ virodhapratipādanena mohaḥ śamitaḥ | parasaṃvedyatāyā hi lakṣaṇaṃ prakāśa- bhinnatvaṃ jaḍatvamidantā, saṃvidrūpāyāstu svasaṃdrūpatāyāḥ prakāśa- tādātmyamajaḍatvamahantā,-iti lakṣaṇadvāreṇa tayorvirodha eveti parasaṃvedya- tā svasaṃvidrūpatvena niṣidhyate | sā hi hetoḥ svasaṃvidrūpatvasya yat vyāpakamahamiti rūpaṃ, tasya yat viruddhamidamiti prakāśabhinnatvaṃ; tena vyāptā tallakṣaṇiketi | yaśca vidhau svabhāvahetuḥ, sa eva tadviparyaye niṣedhye viruddhopalabdhirūpo'nupalabdhiheturbhavatīti darśayati yathā iti | anityatve kṣaṇikatve sādhye kramikārthakriyākāritvalakṣaṇaṃ yat sattvaṃ tat svabhāva- hetuḥ, nityatve tu niṣedhye vyāpakaviruddhavyāptopalabdhiḥ | nityasya lakṣaṇaṃ vyāpako dharma ekasvabhāvatvaṃ nāma, tadvirūddhaṃ ca bhinnasvabhāvatvaṃ; tadeva vyāpakaṃ lakṣaṇaṃ kramikārthakriyākāritvasya | krameṇa arthakriyāṃ karotīti hi bhāṣitasya ayaṃ paramārthaḥ-nānāsvabhāvo'yamiti na avṛkṣo'yaṃ śiṃśipātvādityatrāpi avṛkṣatvasya vyāpakaṃ yat lakṣaṇamaśākhādi- mattvaṃ, tadvirūddhena śākhādimattvena śiṃśipātvaṃ vyāptamiti vyāpaka- viruddhavyāptopalabdhireva | atha lakṣaṇātmā yo vyāpako dharmaḥ, sa na pṛthag- vyāvṛttyā samākṛṣyate pṛthagākarṣaṇasya parapratyāyanaphalasya prasiddhe viṣaye niṣprayojanatvāt; tadā avṛkṣatvaviruddhena vṛkṣatvena śiṃśipātvaṃ vyāptamiti viruddhavyāptopalabdhirbhavati | yadā tu śiṃśiṃpāyāmapi vṛkṣatvaṃ na pṛthak kriyate prasiddhatvāt, kevalaṃ bhrāntyā āropitaṃ yadavṛkṣatvaṃ, tadapasāryate; tadā svabhāvaviruddhopalabdhireva bhavati | prakṛte'pi parasaṃvedyatvamidanteti ekaṃ tattvaṃ cet, tadviruddhavyāptopalabdhiḥ | ahantā svasaṃvidrūpatvamityapi cedekaṃ tattvaṃ, tat svabhāvaviruddho- palabdhireva | (page 267) iha tu parasaṃvedyatāsvasaṃvedyate parasya lakṣaṇato na tattvataḥ siddhe | tata eva hi sa tayoravirodhamabhimanute ityāśayena lakṣaṇāt sa vyāpako dharmastayoḥ pṛthakkṛtya pradarśita iti vyāpakaviruddhavyāptopalabdhirvivṛtikṛtā darśitā | na anagnirdhūmādityapi viruddhakāryopalabdhireva bhavatīti | evaṃ tatra tatra avadhātavyamiti alamavāntareṇa | evamajaḍe parasaṃvedyatāmapākṛtya para- saṃvedye'pi svasaṃvidrūpatā nāstīti darśayati ghaṭasyāpi iti | yadyapi ghaṭasya svasaṃvidrūpatvaṃ na kenacidupagatam, tathāpi virodhasphuṭīkaraṇāya idamuktam | yathārthadharmaprakaṭatāvādinastat balāt prasajyate, naca yuktaṃ virodhādityetadanena darśayati | anayaiva iti saiva iyamanupalabdhijātirityarthaḥ | svasaṃvidrūpatvasya niṣedhyasya vyāpakamahamiti | tadviruddhamidamiti, tena vyāptaṃ parasaṃvedyatvamiti | etadupasaṃharati tadevam iti | aśeṣamapi viśvaṃ yadi krameṇa yadivā yugapadapi saṃvedyate, tathāpi vartamānamekaṃ jñānaṃ svaviṣayamātrameva gṛhṇāti; natu kasyacit viṣayasya jñānāntarasvīkṛtatāṃ vetti | jñānaṃ hi na jñānāntareṇa jñāyate jaḍatāpatteḥ | jñānāntara- svīkṛtatve ca ajñātā iyaṃ mayā pūrvaṃ duḥkharūpā, arthakriyāsādhano niścito'yaṃ sukhasādhana iti saṃvedanābhāvāt bhūtagrasta iva na tasmin dṛṣṭe titikṣopāditsātmikāmicchārūpāmarthitāṃ bhajet | tadabhāve tyajāmi-gṛhṇā- mītiprayatnopakramaḥ kāyaspandamadhyastattyāgādānarūpaprāptyanto vyavahāro na syādicchādveṣayoḥ smṛtipūrvakatvāt tadabhāve'nutpattestat- pūrvakaparyatnābhāve prayatnajaśarīrakarmāsaṃbhave tatkṛtārthasaṃyoga- vibhāgādyasaṃpatteriti sadyojātanālikīradvīpavāsibhiriva pramātṛbhiḥ sthīyeta | teṣāmapivā asti anusandhānādi kiṃciditi tebhyo'pi śocyāḥ pramātāro na pramātāraḥ syuḥ | (page 268) iyatā sūtraṃ vyākhyātam | jñānānāṃ yadekamanusandhānaviṣaye melanaṃ, tato janma yasyāḥ sā janasthitistyāgopādānādivyavahāro naśyediti | vṛttirapi- jñānānāṃ yat parasparaṃ viṣayeṣu saṃghaṭṭanaṃ, tat yathā vikalpajñānam- anubhavasya viṣaye-idaṃ dṛṣṭaṃ vikalpayāmīti, so'pi vikalpajñānasya-yadeva anumānena vikalpitaṃ, tadeva paśyāmītyādau, ubhayasyāpi smṛtiḥ, tasyā api pratyabhijñānamityādibahuprakāram, tadeva prakṛtaṃ mūlakāraṇaṃ yasya lokavyavahārasya sa tasmin saṃghaṭṭanātmani mūlanidāne niraste kena prakāreṇa bhavet | saṃskārādinā kevalena tasya na saṃpattiriti hi bhaṇitameva | vṛttauca iti jñānānām ityeva ṣaṣṭhī vṛttau prayuktā teṣām iti | parāmarśena sūtre anusandhānasya nityasāpekṣatvāt samāsaḥ, anyathā caitrasya citrā gāvo'syetivat na syāt | anusandhānaṃ tu nityasāpekṣaṃ sakarmakatvād- asyāḥ kriyāyāḥ | vṛttau viṣayasaṃghaṭṭanāyāḥ prādhānyāt teṣām itya- pekṣaṇe'pi samāsasya yadyapi na virodhaḥ, tathāpi viṣayārthasya apradhānasya teṣāmityapekṣaṇe samāsābhāvaḥ prāpnoti, sa viṣayasya nityasāpekṣatvaṃ viṣayāpekṣaṇāditi parihṛtaḥ | samāsena ca atra taddhitavṛttirapi upalakṣyate | nahi bhavati dhānyānāmapūpamayī yātreti | iha tu viṣayasaṃghaṭṭanā viṣayadvāreṇa nityasāpekṣeti bhavatyeva dhanasya arjanasamaye ityādivat | nanu vyavahāro'yaṃ mūḍhānāṃ viplavamātramavicāritaramaṇīyam | kā tatra tattvaparīkṣā | asadetat viplavena vyavahāraniyamānupapatteḥ | kiñcideva hi ayaṃ jahāti, kiñcideva ca upādatte | tat niyatanidānābhāve kutastyo niyamaḥ | astuvā mūḍhavyavahāro viplavaḥ, yastu amūḍhānāṃ vyavahāraḥ, sa kathaṃ samarthyeteti darśayati vṛttikṛt paramārtha ityādi | (page 269) etat vyācaṣṭe viditavedyairapi iti | tattvam iti natu lokavyavahāraḥ | ayameva kramaḥ iti anubhūtānusandhānādiḥ | kuta iti cet, āha te'pi hi iti | na kevalaṃ mūḍhā evaṃ, yāvat te'pi,-iti apiśabdaḥ | viditapūrvam iti anubhavaṃ darśayati | evamayam iti smaraṇānusandhānapūrvakaṃ vikalpanam | śiṣye- bhyo'pi iti avatāraṇīyebhya iti yāvat | yadivā na kevalaṃ śāstrakaraṇātmani upadeśe'yaṃ kramaḥ, yāvat saṃnihitāntevāsisaṃkramaṇopadeśāvasare'pīti apiśabdaḥ | etaduktaṃ bhavati-asarvajñastāvat tattvamāgamānumānayogi- pratyakṣādinā svātmani prasiddhaṃ śāstre nibandhan parasmai vā nirūpayan smṛtvā smṛtvā vikalpya nirūpayediti tāvat sthitam | yo'pi sarvajño viśvaṃ sākṣāt paśyati, so'pi śiṣyamupasaṃkrāntabodhaṃ cikīrṣurūpadidikṣuḥ śāstraṃ vā cikīrṣuḥ śabdopārohayogyatāṃ śiṣyajanabhāvanā yogyatāṃ ca sākṣātkriyamāṇasya svalakṣaṇasya paśyan tasmāt sākṣātkārātmakāt sārvajñyāt svātantryarasena karuṇārasena vā vyutthāya ayamiti sākṣātkṛtam- api arthamevamiti vikalpanena anusandhāya upadiśet | vikalpanaṃ ca pūrvadṛṣṭa- tāsamullekhena śabdādyanusmaraṇaprāṇatayā ca bhavatīti | so'pi tadānīṃ pūrvāparajñānamelanāṃ vinā kathamupadiśet | yathoktaṃ bhavadbhireva tathatāvyutthito buddhastathatāmupadekṣyati | iti | āgameṣu api puṃsāmanugrahārthāya paro'pyaparatāṃ gataḥ | iti | tathā yathā prakṣyanti te śiṣyāstathā sthāsyati śaṅkaraḥ | ityādi ca | (page 270) teṣāmapi iti prabudhānām | lokayātrā iti paroddhāraṇādikā | svātma iti svaviṣayaprakāśatāyāmātmamātraprakāśatāyāṃ ca viśrāntairvartamānairevetyarthaḥ | sarve eva iti prabuddhāśca aprabuddhāśca | niḥstimitāḥ iti bhūtagrastaprāyāḥ | nahi sarvajño'pi bhūtagrasta iva āste tasyāpi vikalpayitumaśaktāvasvātantryāpatterjaḍatāprasaṅgāt | ata eva parama- śivasya api bhagavataḥ śaktyupakramaṃ layabhogādhikāraiḥ sadāśiveśvara- vidyeśvarādikrameṇa māyāpramātṛparyantatayā prakāśanameva vikalpanavyā- pārarūpamiti niḥstimitatvaṃ jāḍyameva | niḥstimitatvavipakṣa eva hi vimarśaḥ sphurattāspandādivyapadeśyo bhagavataḥ śaktiviśeṣo yannyūnatātāratamya- kṛtaṃ sthāvarāntaṃ jaḍatvam, yadutkarṣatāratamyakṛtaṃ ca bhagavatparama- śivāntaṃ prabuddhatvamiti vakṣyāmaḥ sā sphurattā------------| (1 | 5 | 14) ityādau | nanu ayamupadeśo'pi viplavatvāt pāramārthikaṃ viṣayaṃ naiva spṛśatīti śaṅkitvā āha paramārthopadeśasyāpi iti | laukikasya vyavahārasya astu tāvat viplavatā; asyāpitu viplavatve yaḥ paramārtha upadiṣṭo bhāvitaśca, tasya paramārthaḥ pūrvaprakāśitaparamārtharūpatvābhāve paramārtho- 'spṛṣṭa eva kathaṃ prāpyeta | mithyāparamārthopadeśapūrvikā hi bhāvanā mithyāparamārtha eva kṛtā tameva sphuṭīkuryāt ------------yadyadevātibhāvyate | iti nyāyāt; atha satyaparamārthameva sphuṭīkaroti prācyānubhavaviṣayīkṛtaṃ, tato na viplavatā | evaṃca saṃvedanānāṃ viṣayamelanamāyātamiti ākū- tāntaram | nanu kimatra viṣayamelanena | yathāhi bījādādyātiśayādikrameṇa antyātiśayaṃ prāptādaṅkuro mṛdaśca ghaṭa ityādirvicitraḥ kāryakāraṇa- bhāvo loke prasidhaḥ; (page 271) naca tatra viṣayamelanaṃ kiṃcidupayujyate samarthyate vā; tathaiva pūrvam- anubhavaḥ, tato vikalpaḥ, tata upadeśanam, tato bhāvanābhiyogaḥ, tato bhāvanāniṣpattiḥ, tataḥ parisphuṭā bhavati jñānodaye iyameva paramārtha- prāptiriti | kimatra viṣayamelanasamarthanāprayāsenetyāśaṅkya brūte nacedam iti | kāryakāraṇabhāvo'yaṃ bhavati, natu bījāṅkurādijaḍatulyavṛttānta iti mātrapadam | ayaṃ bhāvaḥ-iha kāryakāraṇabhāvamātreṇa anubhavavikalpādīnāṃ jaḍatulyavṛttāntatve svarūpamātraniṣṭhatvena paratra akiñcitkaratvāt viṣayasya sākṣātkaraṇaṃ vikalpanaṃ smaraṇamityādayo viṣayaniṣṭhāprakāśanavimarśanaparamārthā vyāpārātmāno vyavahārāḥ kathaṃ bhaveyuḥ, adhyātmasiddhāśca amī na apahnotuṃ śakyāḥ | ete ca ekaviṣayatayā vinā kathaṃ prakalpyeran | dṛṣṭaṃ vikalpayāmi smarāmīti hi teṣāṃ prāṇitam | tasyāśca asamarthanīyatāyāṃ vikalpāḥ pratyakṣāyante, anubhavaḥ smṛtibījamādhatte svapratibhāse'narthe'rthādhyavasāyenetyādi kimarthamuddhoṣyate | taddhi ekaviṣayatāyāḥ saṃpattaye jālamutthāpyate | sā tu tāvatā na sidhyatītyetāvadasmābhirucyate iti | etadāha pratītireṣā iti anubhava- vikalpanopadidikṣopadeśabhāvanādirūpaṃ yadupadeśanaṃ, tat kila pratīti- viṣayaniṣṭhaṃ saṃvedanam; natu bījādijaḍavat svaniṣṭhaṃ kiṃcidrūpam | tataḥ kimiti | āha pratītiśca iti | bhūtaṃ yat paramārthajñānamupadeṣṭurajñato- padeśe vitārakatvādupadeṣṭṭatāyogāt bhaviṣyacca yat paramārthajñānaṃ sphuṭaṃ phalarūpaṃ bhāvayitustayorjñānayoryo viṣayaḥ, sa eva yadi smaraṇa- vikalpanopadidikṣopadeśavikalpanabhāvanāparamparāṇāṃ na bhavet; tarhi anyat jñātamanyat vikalpitamanyadupadiṣṭamanyat bhāvitamanyat prāptamiti bhavet | naca etat samañjasaṃ (page 272) ------------------------------------yadyadevātibhāvyate | bhāvanāpariniṣpattau tatsphuṭaṃ kalpadhīphalam || iti yattadbhyāmekaviṣayatvasya darśitatvāt | pramāṇādapi hi pravṛttiprāptyā- dikamekaviṣayatayaiva saṃtānāśayena nirvāhyate, anyathā pramāṇāpramāṇa- vibhāgāyogaḥ | tadetat sarvaṃ nigamayati tasmāt iti | ayamiti prabuddhāpra- buddhaniṣṭho vyavahāro'nyonyaṃ viṣayāṇāṃ prāpaṇaṃ, jñānāntaragatasya hi viṣayasya jñānāntare smṛtyādau pramātrantaraviṣayasya ca pramātrantare niyogopadeśādau prāpaṇaṃ svātmani paramātmani ca vyavahāra ucyate | vyaveti vyatihāre, haratiḥ prāpaṇe | sa vyavahāra ekaviṣayatvena vyāptaḥ | tadviruddhā anekaviṣayatā | anekātmatve ca jñānānāṃ sā vyāpikā prasajyate | prakāra- trayeṇa hi tadupapadyate | prakāradvayaṃ ca dūṣitam | nahi dṛṣṭatā viṣaya- dharmaḥ | yadāha bhaṭṭaḥ vyāpṛttiḥ pratyayasyārthe tatra kiṃcidakurvataḥ | iti | pratipadyate iti | pratipattireva kathaṃcidbhāva uktaḥ syāt, natu arthasya rūpātiśayo nirvartyate | tathātve anyendriyādivyāpāramanyasya na pratītaye- 'pekṣeta, yathā kṛto na punaranyasya karaṇamityādi ca | tat viṣayadharmatā na yuktā | vedyatā ca saṃvidāṃ nirastā | yadi ca ayamavaśiṣyamāṇo'pi prakāro na syāt jñānānāmekātmakatālakṣaṇaḥ, tadayaṃ vyavahāro vyāpakaviruddha- vyāptopalabdhyā na bhavedeva | naśyet iti sūtrasya vṛttiḥ katham iti vivṛtā na syādeva iti saṃbhāvanāliṅā | kathamitica praśnena anapahnavanīyatāṃ vyavahārasya bruvāṇaḥ pāriśeṣyāta siddhaiva jñānānāmekā antarmukha- saṃvittattvasvarūpatetyāha | ata eva samanantaralagnatayaiva na cet iti sūtrārtho- 'tra sphurati || 6 || (page 273) na cedantaḥkṛtānantaviśvarūpo maheśvaraḥ | syādekaścidvapurjñānasmṛtyapohanaśaktimān || 7 || tasya ca vyavahārabalādanapahnavanīyāt sidhyati ekātmateti tātparyaṃ niṣedhamukhenāpi pravṛttau | etadartha eva hi yadyarthaścecchabdaḥ | sahi svamatasya dārḍhyamāha parapakṣe'napahnavanīyasyāpi avaśyamāpatati saṃbhava iti dyotayan | tadetattātparyamavatāraṇikāyāmāha yujyeta iti hetuhetumatorliṅā | vyavahārasaṃbhavasya jñānānāmekātmatā heturiti | etādṛśaḥ iti prabuddhāprabuddhaniṣṭha ekaviṣayatāmaya ityarthaḥ | cinmātra- sāratvena iti cidvapuḥ ityasya vyākhyā viśvātmanaḥ iti antaḥ kṛta ityādeḥ parameśvarasya iti maheśvaraḥ ityasya | ātmā iti svabhāvaḥ | etāḥ iti sarva- janaprasiddhāḥ | vicitrāḥ iti tattatsvātantryabalāt vicitronmeṣanimeṣabhājaḥ | śaktayaḥ iti tadāśritāḥ, natu svatantrāḥ, nāpi tatsvarūpātiriktā dharmadharmi- bhāvena paraṃ vartamānā ityāha śaktiyogalakṣaṇaṃ ca iti | etadeva asya māheśvaryam | anena jñāna ityādi vyākhyātam | evaṃ tātparyaṃ vyākhyāya na cet iti sautraṃ spṛśati anyathā tu iti | prakāśarūpaṃ tāvat saṃvittattvaṃ sakalapramābhittibhūtaṃ svayaṃ siddhaṃ, na sādhyamiti tadbhittipṛṣṭhe anyat nirūpyamityāśayena vṛttikṛt tadanuvādena viśvarūpatvaṃ sautraṃ vyācaṣṭe iti ṭīkākāro vivṛṇoti prakāśarūpam iti | hi iti yasmādevaṃ, tasmāt vṛttikāra idaṃ vidhyanuvādarūpamāha | tatra ca upapattimāha iti dūreṇa saṃgatiḥ | etāvatā ādisiddhasūtrārthaḥ smāritaḥ | nīlasukhādeḥ iti bāhyasya āntarasya ca sarvasyeti yāvat | jaḍābhimatasya iti paramārthataścidrūpasya api cicchakter- eva māyātmikāyā abhimānamātreṇa gṛhītajaḍabhāvasyetyarthaḥ | (page 274) svayam iti jaḍasya hi lakṣaṇamuktaṃ-na asya ātmīyaḥ prakāśaḥ iti | tarhi paro'sya prakāśo bhaviṣyati | netyāha atadrūpatve ca iti | yasya yat na rūpaṃ, sa tena na samānādhikaraṇatayā paramārthato vyapadiśyate nīlena iva sindūram | tathāca aprakāśātmā bhāva iti prakāśena tathā na vyapadiśyeta, tattad- vyapadeśasya niyamavattvāt tādrūpyaṃ kāraṇamiti kāraṇānupalabdhiḥ | vyapadiśyate ca ekādhikaraṇatayā prakāśena parābhimato jaḍaḥ prakāśate iti, tasmāt tadrūpa eveti svabhāvaheturvyāptiḥ kāraṇānupalabdhyā adhunaiva prasādhitā yataḥ | nanu ca vyatiriktena śvetaguṇena dharmī tathā vyapadiśyate,- ityanena anaikāntiko hetuḥ | maivaṃ vipakṣato bādhakena ākṛṣṭasya hetoḥ sādhyena vyāptisiddhau vyabhicārasya niravakāśatvāt | nahi vyatiriktena śveta- guṇena śvetamānatā yuktā | yat nareśvaravivekaḥ svayaṃ prāsādo na śveto nāpyaśveta-------| iti aprāmāṇikoktiḥ | nahi vastudharmayoranyonyaparihāreṇa avasthitayoranyatareṇa ayuktaṃ vastu saṃbhavediti | upapādayiṣyate iti prakāśātmā prakāśyo'rtha-------| (1 | 5 | 3) ityādisthāneṣu | nanu ca iha jñānānāmeka ātmā,-iti samarthayituṃ prakrāntaṃ, tat kiṃ jaḍānāmapi tadekātmatābhidhānenetyāśaṅkya āha bhinnāvabhāsinām iti | caḥ uktāśaṅkāsūcakaḥ | apiśabdo daṇḍāpūpīya- nyāyena prakrāntaprameyasiddhidyotakaḥ | yatra bhinnā api abhimananātmaka- svātantryavimarśabalāt pratibhānta idantayā parigṛhyamāṇatvāt paramārthato- 'hamitiprakāśamātrasvarūpāḥ, (page 275) tatra jñānānāmahamaṃśātirekeṇa nirbhāsamānānāṃ kathaṃ tādrūpyaṃ na bhaviṣyati | teṣāṃ hi ahamaṃśādādhikyamavyāpakatvamanityatvaṃ ca viṣayasvarūpadeśakālānuvartitvena saṃkucitatayā yat bhāti, tat hi viṣayaun- mukhyopādhikṛtam | viṣayasyāpitu prakāśātmakatve sā ādhikyasaṃbhāvanāpi nirmūlitā bhavati | tadetadāha tathāpi iti tenāpi ahamaṃśāvyatirekaprakāreṇa vartamānānāmityarthaḥ | viṣayasya yo māyāśaktikṛtādabhimānamātrāt bhedaḥ, tena avakalpito'vajñayā aprarohayogena kalpitaḥ svāchandyena uparacito yo bhedaḥ, tadvatāmeṣāṃ jñānānāṃ māyādaśāyāmapi asyāṃ pāramārthikaṃ prakāśātmakāhantātādrūpyamakhaṇḍitameva | māyā hi bhagavataḥ śaktiḥ | sā na asya svarūpamāvṛṇute śaktyā śaktimatāmanā- varaṇāt | evaṃ prakṛtaprameyasiddhiprasaṅgena uktamapi etadadadhikaraṇa- siddhāntadiśā sādhyāntaramapi vyavahārānyathānupapattyā sidhyatīti | evakāreṇa prakāśamānatayā vinā tāvat vyavahārā na upapadyante, sāca cittattvasyaiva, na anyasyeti dyotayatā svatantracidadvaitamapi sidhyediti samastaśāstrārthasiddhiriyataiva ayatnaghaṭiteti vṛttikṛdāha | ityatā antaḥkṛtā- nantaviśvarūpaścidvapurjñānādiśaktimān iti sūtrāṃśaḥ kṛtopakṣepaḥ | antaḥ kṛtaṃ bahīrūpamapi sat pramātṛrūpasvātmaikarūpatvāt manāgapi acyutaṃ svācchandyaśaktyā kṛtaṃ saṃpāditam, antaritica pramātrekātma- katayā sthitaṃ sat kṛtaṃ bahīrūpatābhāsanena nirmitamanantaṃ catuḥṣaṭ- ṣoḍaśacaturviṃśatiṣaṭtriṃśadādiparigaṇitarūpādabhyadhikamapi tasya tenātha-------------| iti nyāyena saṃbhāvyamānaṃ viśvaṃ rūpaṃ viśati asmin sarvamiti vedya- samūho yena | (page 276) na cet iti tu sautraṃ vṛttikṛtā pūrvameva vyākhyātaṃ katham iti | anena ca anya- sūtrārthasparśena vṛttikṛtā naśyet na cet iti sūtrāṃśayorekavākyatvena nirvāho hetumalliṅā uktaḥ iti sphuṭīkṛtam | nanu pūrvamuktamanusandhāna- janmā janasthitiḥ, tadiha vaktavyaṃ na cedanusandhānaṃ syāditi, tat kathamuktaṃ cidvapurityāśaṅkya vṛttikṛdāha aśeṣapadārthajñānānāmanyonyānu- sandhānaṃ cittattvam iti | sāmānādhikaraṇyena anugāmitvena sandhānaṃ vicchinnasaṃmatānāmapi jñānānāmekībhavanaṃ nāma cideva antarmukhā, na anyat kiṃciditi | tadatra dadhātiḥ karmakartṛviṣayaḥ | svayaṃ sandhānaṃ paṭṭa- tūlaśakalānāmitivat | atha miśrīkaraṇaṃ sandhānaṃ, tathāpi tasya miśrīkartu- ścittattvādananyatvamiti yuktamea abhedena upacaraṇaṃ kriyākartroḥ paramārthata aikyāt | anena etaduktaṃ bhavati-anusandhānāt janasthitiriti satyam, tattu anusandhānamekaviṣayatālakṣaṇaṃ prakārāntareṇa uktanītyā na saṃbhavatīti pariśeṣata ekacidrūpatāmātrāyattaṃ saṃpadyate iti | anyathā ityādinā upakrameṇa kevalapradeśa ityādi abhidadhata niyatagrahaṇātmikāṃ sarvavyavahāramūlabhūtāṃ janasthitimanupapadyamānāmāvedayamāno na cet ityanena saha naśyet janasthitiḥ ityasya ekavākyatāṃ darśayati | tatra āsatāṃ tāvat pravṛttiprāptyupadeśādayo'nantarasūtravṛttiṭīkāpradarśitā vyavahārā yeṣu sphuṭameva anusandhiḥ saṃvedyate | niyataikapadārthajñānaṃ yat svaviśrāntatayā anusandhyanadhīnaṃ saṃbhāvyate, tadapi ekāntarmukha- saṃvedanarūpatvābhāve bahirmukhānāṃ saṃvedanānāṃ na bhavaiditi tatparicchedaḥ | anyavyavacchedairgrahaṇavyavahāro'pi svaparaviṣayo ya ucyate, so'pi na nirvahedityāśayena saugatīyamabhāvasiddhiprakārameva vicārayati | (page 277) tatra jñānaṃ svaprakāśaikarūpamiti upapāditamasakṛt | yadāha tatrabhavān yathā jyotiḥ prakāśena nānyenābhiprakāśyate | jñānarūpaṃ tathā jñāne nānyatrābhiprakāśyate || iti | tataśca jñānāntareṇa ekajñānasaṃsargayogyaṃ na bhavati yenaivamucyeta yadi dve jñāne bhavetāṃ, tadvijñānajñānaṃ tṛtīyaṃ bhavet; idaṃ tu eka- jñānajñānaṃ, tasmāt na dve jñāne sta iti | tadatra ghaṭo vaidharmyadṛṣṭāntaḥ | tameva vyācaṣṭe saṃvedayamānam iti svasaṃvedanatayā | etacca kevala- pradeśajñānam iti kartṛpadasya viśeṣaṇam | nanu yadi evaṃ ghaṭābhāvo niścitaḥ siddhaḥ, tat kimadhikamasmākaṃ sādhyaṃ ghaṭajñānābhāvaniścaye- neti | āha syāt yāvatā iti bhavedetat, natu bhavati yata evaṃ vartata ityarthaḥ | tena vinā sa eva na niścitaḥ siddha iti tātparyam | kāmam iti tvadabhiprāyeṇa astu tāvat sāṃpratamiyaditi bhāvaḥ | anyathā iti yadi nāstīti na sidhyatīti ucyate, tadavaśyamāpatati ghaṭastatra astīti | tatsadbhāve ca kevalapradeśe na viṣayayor- jñānam, apitu tadekasāmagrīkagrahaṇam | ghaṭamapi iti saghaṭapradeśa- jñānaṃ tat bhavet, natu etadviparītāghaṭapradeśajñānam | dvitīyaṃ tu iti vyatiriktam | kena iti nahi aghaṭapradeśajñānena jñānāntarasya bhāvo jñāyate, yena tadabhāvo'pi jñāyeta | nanu svātmānaṃ niścinvatā jñānena kevala- pradeśālambanena tāvat svayaṃprakāśena bhūyate | saghaṭapradeśajñānaṃ tu yadi tatkāle anyat syāt, tenāpi prakāśamānena bhūyeta | naca evam | tataśca tat nāstīti niścīyatāmiti parāśaṅkāṃ dūṣayati naca iti | iti ca vaktuṃ na yujyate iti saṃbandhaḥ | hi iti yasmādetadeva kena prakāreṇa jñātaṃsaghaṭapradeśa- jñānena svaprakāśena ca bhūyate iti | (page 278) nanu aghaṭapradeśajñānaṃ prakāśate ityatra idameva tattvaṃ saghaṭapradeśa- jñānaṃ na prakāśate iti | naitadityāha aghaṭa iti | paryudāsavṛttyā hi atra vastvantaraprakāśo bhāti, natu prasajyapratiṣedhātmā saghaṭapradeśajñāna- prakāśābhāvaḥ | nanu bhāvābhāvayoranyonyaparihārāt paryudāse'pi tadviparītavastuno niṣedhaḥ kṛta eva bhavati | satyaṃ tādātmyena śaṅkya- mānasya, natu vyatiriktasya etatsamayasaṃbhāvyamānasya | anīlaprakāśena hi svaprakāśena svātmani nīlaprakāśarūpatāyāḥ kāmamabhāva āveditaḥ, natu pṛthagbhūtāyāḥ | nanu kevalaṃ pradeśajñānaṃ yathā prakāśate, tathā pṛthagbhūtam | aghaṭapradeśajñānābhāvo'pi prakāśeta, yadi ābhāvo jñānaṃ syāt sa tuccharūpaḥ kathaṃ prakāśo bhavet | ekatara iti bhāvena saghaṭapradeśajñānasya vyatiriktasya abhāvena vā avyabhicāro'vinābhāvo nāsti kevalapradeśapratyayasya ubhayathāpi upapatteḥ | nanu saghaṭapradeśa- jñānasya kāraṇaṃ ghaṭasadbhāvaḥ, ghaṭasadbhāvasya ca vyāpakaṃ tulya- sāmagrīkapratyayagrāhyavastvantarasaṃvedanasaṃvedyatvam | sato'pi hi ghaṭasya tat yadi na bhavet, na kadācit saghaṭapradeśajñānaṃ syāt | naca tadvyāpakam- upalabhyate | tasya hi viruddhaṃ pratyuta kevalapradeśajñānaṃ syāt | naca tat vyāpakamupalabhyate iti vyāpakaviruddhopalabdhyā ghaṭābhāve niścite kāraṇānupalabdhyā saghaṭapradeśajñānasya abhāvo niścīyate | ekaiva vā kāraṇavyāpakaviruddhasya upalabdhiḥ svaviruddhavyāptakāryasya niṣedhāya prabhaviṣyati | kiṃca kevalapradeśo ghaṭo vā anantarūpaparamāṇumayaḥ saṃnihitānantāvayavo vā | tatra yāvanti dravyāṇi, tāvanti cet pṛthak jñānāni; tarhi teṣāṃ pṛthak pṛthak svaprakāśatvena ekasamūharūpaprakāśābhāvāt pradeśajñānameva na bhavet, (page 279) bhāti ca tatpradeśajñānamiti dṛśyānupalabdhiprasaṅgabhayena rūpātmanāṃ vastūnāṃ saṃnihitānāmanekajñānagrāhyatvalakṣaṇāt vipakṣāt vyāvṛttā- vekajñānasya grāhyatvena vyāptiriti rūpātmako ghaṭaḥ saṃnihitaścet, tat rūpātmakapradeśagrāhikevalapradeśajñānagrāhya eva bhavediti kevalapradeśa- jñānameva saghaṭapradeśajñānaṃ syāt | naca tat tathā, apitu tadviparītamiti vyāpakavirūddhavyāptopalabdhyā ghaṭasya niṣedhaḥ | cākṣuṣaṃ pradeśa- jñānaṃ svāvadhau na pṛthak ghaṭajñāne cākṣuṣe pṛthak bhavati cākṣuṣatvāt | pṛthaktvasya vyāpaka ekatvāniyamaḥ | tasya viruddha ekatvaniyamaḥ | tena ukta- yuktyā vyāptaṃ cākṣuṣatvamiti vyāpakaviruddhavyāptopalabdhiḥ | tarhi evam- ucyamāne ghaṭajñānābhāvo'numānagamya eva syāt, na kadācit pratyakṣaḥ | anumānagamyatve ca anavasthānādasiddhiḥ | tathāhi dṛśyānupalabdhirvastvantar- arūpā bāhyā jñānāntararūpā ca ābhyantarī pratyakṣasiddhaiva pratyakṣa- vikalpenaiva vyavahāryā, kevalaṃ nāstītyabhāvātmanā vyavahriyamāṇā pramāṇāntaramapekṣate yena ucyate-yāvān kaścit pratiṣedhaḥ, sa sarvo'nu- palabdheriti | ānumānikatve tu sāpi svabhāvānupalabdhirvyāpakāderanyasya anupalabdhyā viruddhasya upalabdhyā ca sādhyate, tadā sāpi anupalabdhir- anyānupalabdhyā anyaviruddhopalabdhyā vā,-iti aniṣṭhā | virodho'pi hi tadgrahaṇe niyamena tasya grahaṇābhāvāt niścīyate lākṣaṇikaḥ | grahaṇā- bhāvaśca anupalabdhyeti anavasthā | sahānavasthānavirodho'pi aparyāpta- kāraṇasya bhavato'nyabhāve'bhāvāt virodhagatidṛśā niśceyaḥ | abhāvaśca anupalabdhyeti aniṣṭhaiva | tathā ācāryadharmakīrtiḥ ekopalambhānubhavādidaṃ nopalabhe iti | buddherupalabhe veti kalpikāyāḥ samudbhavaḥ || (page 280) viśiṣṭarūpānubhavādanyānanyanirākriyā | tadviśiṣṭopalambho'tastasyāpyanupalambhanam || tasmādanupalambho'yaṃ pratyakṣeṇaiva siddhyati | anyathārthasya nāstitvaṃ gamyate'nupalambhataḥ || upalambhasya nāstitvamanyenetyanavasthitiḥ | iti | sarvaṃ ca anusandhānaṃ smaraṇānusandhānaprāṇaṃ viṣayamelanena vinā na saṃbhavatyeva | atha evamucyate tat tasmāducyamānāt hetoḥ evam iti, svakalpa- nayā lokapratītyananugṛhītayā ya iyāniti anavasthāpādako nyāyastasya anu- saraṇāditi vākyasaṃgatiḥ | yadi tu asmaddṛśā jñānānāṃ svasaṃvedanam- antarmukhamekameveti aṅgīkriyate, tadā svaviśiṣṭajñānābhāvādabhāva- vyavahāra iti arthavat na saṃvedanasya saṃvedanāntarasattāviśeṣābhyāṃ tat- siddhirityādi ca yat bhavadbhiruktaṃ, tadupapadyate, na anyathā | tathāhi samakāla- bhāvinyau yadi saghaṭāghaṭapradeśasaṃvittī bhavetām, tadanayorekaṃ svasaṃ- vedanaṃ tadrūpatvenaiva nirabhāsiṣyata | tacca taddvirūpaviviktaṃ nirbhāsa- mānaṃ dvirūpasvasaṃvedananiṣedhaṃ vidadhat samakālobhayajñānaniṣedhaṃ svaprakāśatvenaiva karotīti na kaścit bādhaḥ | tasmāt niyatapadārthadarśanamapi ekasvasaṃvedanānabhyupagame na upapadyate | apica ghaṭajñānaṃ nāsti kevala- pradeśasaṃvedanāvasare iti tāvat jhaṭiti nyāyamanusarato'pi bhāti | nyāyānu- saraṇe ca anavastheti uktam | abhyupagamya api ucyate-mā bhūdatra anavasthā, iha tu kiṃ kartavyaṃ yatra etadapi na vaktuṃ ghaṭate iti darśayati yadivā iti | santate- 'ndhakāre sarvasya asti pratipattiḥ-ahaṃ rūpaṃ na paśyāmīti, sā ca katham | etadapi iti aprātītikaṃ niṣphalaṃ ca sadapīti apiśabdārthaḥ | kuto na śakyate iti āha bhinnendriya iti | (page 281) abhinnendriyajanyajñānagrāhyāṇā hi ghaṭapaṭādīnāmiva saṃnihitānāmeṣa niyamaḥ-yadekajñānagrāhyateti | naca rūpasparśau, rūparasau vā sāmān- endriyagrāhyau, yena tadviṣayamekameva jñānaṃ rūpasparśābhāsaṃ saṃ- bhāvyeta, rūparasābhāsaṃ vā | atha ucyate-yadi saha rūpajñānasparśajñāne samabhaviṣyatām, vikalpo'nantaraste dve api sahaiva adhyavasyet, smṛtiśca smaret; naca tatheti kāryānupalabdhyā rūpajñānābhāvasiddhiriti | tatra idameva tāvat vācyaṃ nāvaśyaṃ kāraṇāni iti vnyāyāt kāryānupalabdhiḥ kathaṃ kāraṇa- abhāvaṃ gamayet | anyāvasthāṃ prāptaṃ nāstīti cet mā bhūt tathābhūtaṃ, tattu nāstīti kutaḥ | sparśajñānakāle ca ayaṃ rūpajñānābhāvaṃ manvānaḥ svātmani tadabhāvanibandhanān pradīpāṅgopasaṃharaṇādīn kurvāṇo dṛśyate, natu kāryābhāvaṃ pratīkṣate | vikalpo'pi rūpajñānaṃ pūrvabhāvi kathaṃ nirākuryāt, sahi sparśaṃ vā sparśajñānaṃ vā vikalpayan kāmaṃ na rūpavikalpo na vā rūpajñānavikalpaḥ | sa dvikalpanīyo yo'dhunā sparśa- pratyayastadīye pūrvasmin kāle rūpajñānaṃ na abhūditi tu kathaṃ prakāśayet | nahi tatkālabhāvini rūpajñāne sati sparśajñānavikalpasya anyapramātṛgatasya iva kācit hāniryena sa svayaṃ bhavan tasya prācyasvakālabhāvino rūpajñāna- sya abhāvamavyabhicāreṇa bhavantaṃ sādhayet | evaṃ smaraṇe'pi vācyam | etadāha nāpi ityādi | ityapi neti saṃbandhaḥ | tatra hetutvaṃ granthāntarasya āha yataḥ iti | vikalpaḥ smṛtirvā iti yathāsaṃbhavamubhayamuktvā tasyaiva nyāy- yatvāt naikaṭyāt smṛtimukhenaiva pūrvapakṣāśaṅkāṃ tatpratisamādhānaṃ ca karoti granthalāghavamarthayamānaḥ | nanu smṛtivikalpajñānayorjñānaṃ viṣayaścakṣurjñānasya iva pradeśaḥ | tatra yathā pradeśajñānena ekajñāna- saṃsargayogyasaṃnihitaghaṭanirākaraṇaṃ kriyate, (page 282) tathā smṛtivikalpajñānābhyāṃ sparśajñānaṃ śuddhaṃ viṣayīkurvad- bhyāṃ tadvikalpanasmaraṇayogyadvitīyatatsahabhāvirūpapratyayapratikṣepaḥ kariṣyate | tadasti eva sparśajñānābhāsamātrasya smṛtivikalpapratyayatvasya prācyadvitīyarūpajñānābhāvāvyabhicāraḥ, tat kathamavyabhicārābhāva ukta ityāśaṅkya āha smārtaṃ hi iti | yasmādevaṃ, tasmāt nāstyeva avya- bhicāraḥ iti saṃbandhaḥ | saṃskārajatvāt hi smṛtijñānaṃ pūrvamanubhavam- anukaroti, natu viṣayatvena ābhāsayati jñānānāṃ parasaṃvedyatvasya vistarato nirākṛtatvāt | yena iti svātantryasākṣātkāritvena | yadi hi svātantryeṇa svena prakāśabalena viṣayatayā pūrvaṃ sparśajñānaṃ smṛtirābhāsayet, tadā pūrvasminniti pūrvakālaviśiṣṭatvena nirbhātādābhāsamānāt sparśajñāna- lakṣaṇādākārāt viparītaṃ rūpajñānaṃ sparśajñānalakṣaṇe svaviṣaye tādātmyena asahamānā pūrvakālabhāvino dvitīyasya rūpajñānasya eka- jñānasaṃsargitayā viṣayasya saṃbhāvyamānatatsmaraṇajñānaviṣayatākasya abhāvasiddhaye prabhavet yathā śuddhapradeśasaṃvittirghaṭasya, natu evamasti | smṛtirhi pūrvamanubhavamanukaroti paraṃ smartavyasaṃbandhinam | smāryasya ca sparśajñānasya yo'nubhavaḥ, sa tathā anukāryaḥ | evaṃca yathā tatsparśa- jñānamantaḥ svasaṃvedanena ātmani anubhavarūpaṃ svakāle na rūpajñāna- sya nāmāpi vetti kathañcit bhavato'pi, tathā tadanukārarūpā sparśajñāna- smṛtirapi rūpajñānasmṛtitayāpi yadi bhavet, tathāpi sparśajñānarūpa- jñānayoḥ sahabhāvaṃ pūrvaparigṛhītaṃ na smaredeva | yadi tathā smartuṃ śaknuyāt, tadasahabhāvāsmaraṇe pūrvamapi tayorna sahabhāvaḥ iti niraceṣyata nāma,-iti tātparyam | yato na svātantryeṇa sākṣātkāri, tata iti saṃbandhaḥ vikalpajñānam iti sāmānyoktiḥ smṛtimapi saṃgṛhṇīte | tadabhiprāyeṇaiva āha anubhūtam iti parāmṛśati iti | (page 283) anye tu-vikalpo'pi paramārthato'nubhavasaṃskārajatvāt smṛtireva, kevalam- aciravṛttatvādanubhavasya sarvātmanā taduparaktatvādidantānirbhāsinīti anubhavāyamānatayā smṛtitvena na bhāti,-iti pṛthak vikalpa ucyate-ityāhuḥ | taṃ vikalpaṃ darśayati anubhavāmi iti | evaṃ jñānadvayamapi yadi vikalpe pratibhāsate, tathāpi na tasya sahabhāvaḥ pratīyate tasya tattvasaṃvedanadvayena pūrvamagṛhītatvāt vikalpasya ca pūrvāparigṛhīte vastuni svātantryeṇa grahaṇā- sāmarthyāt | tataśca ekāki jñānaṃ gṛhṇatā vikalpena tat kāmaṃ vyavahriya- tām, tadavyatiriktaśca dvitīyajñānābhāvaḥ; natu vyatiriktadvitīyajñānasya prācye kāle yadabhavanaṃ, tat vyavahartumasya sāmarthyamasti pūrvasvasaṃ- vedanavyatiriktajñānāpekṣayoḥ sahabhāvapṛthagbhāvayoraparigrahāt | tat- kāraṇakatvācca vikalpasya tathā vyavahāraḥ iti kāraṇānupalabdhiḥ | yena iti dvayagrahaṇakāle atadaikakālikatvagrahaṇena hetunā nirākuryāt pūrvasmin kāle rūpapratyayam | rūpajñānaviviktasvābhāsopārūḍhasparśajñānaparāmarśi vikalpajñānamiti saṃbandhaḥ | natu evaṃ ghaṭate ityāha yāvatā iti na svayam iti svasaṃvedanamātraniṣṭhatvāt dvayoḥ | tatsaṃskārajanmanā iti svātantryeṇa yogijñānavat pūrvajñānadvayagatasahāsahabhāvagrahaṇaṃ sāmarthyāt tatsaṃvedanadvayamukhaprekṣitvāditi yāvat | etadapica abhyupagamya uktamityāha nacāpi iti | uktaṃ hi bhrāntitve cāvasāyasya na jaḍādviṣayasthitiḥ | (1 | 3 | 5) iti | yadātu ekaṃ cittattvamantarmukhaṃ svasaṃvedanaṃ, na pṛthak svasaṃvedanāni; tadā jñānadvayaṃ cet saha bhavet, ekasvasaṃvedana- viśrāntaṃ tat bhāseta | naca tathā andhakārakāle iti svātmani rūpajñānaṃ nāstīti niścinvan tatsajātīyasya api pramātṛvargasya (page 284) tathaiva tadabhāvaniścayāt niḥśaṅko'tyuṣṇajanitasaṃtāpaparihāraprayojanān svāṅgāvacchādanānāvaraṇādīn vyavahārān karoti,-iti siddhamiṣṭam | yo'pi āh-manaḥsadbhāva ekajñānotpattiniyāmaka iti, tasyāpi jñānānāmayauga- padyaniyame siddhe manaḥ siddhiḥ sa eva tu kuta iti cintyam | jñānāntareṇa ca te sahakālabhāvitvāt dve jñāne avaśyagrāhye iti | kutaḥ | sahakālabhāvino'pi saṃskārāderjñānāntareṇa agrahaṇāt | eka"ca ātmā tajjñānasamavāyi- kāraṇatayā bhavannapi kathamidaṃ jānīyāt-jñānadvayaṃ mama na utpannam- iti | nanu tadutpattāvarthadvayaṃ prakāśeta | āḥ ko'yaṃ mohapralāpaḥ | artha- dvayaṃ prakāśate iti hi jñānadvayameva tadevaca paryanuyuktam | prakāśasya arthadharmatāyāmapi kathaṃ jñāyate rūparasadvayaniṣṭhaḥ prakāśo na jāta iti | jñāne ca utpanne aprakāśe svaparavibhāgāsaṃvedanaṃ syāt | tathāhi kastvaṃ yasya ghaṭajñānam | parasyāpi ghaṭajñānam, samavāyo'pi samānaḥ | ātmā na prakāśate, jñānāntareṇa prakāśate ityapi sarvaṃ samānameva | tasmād- ananyāpekṣaprakāśamahamiti saṃvittattvamekamantarmukhamaṅgīkāryam | tasmin sati samastaviplavāvakāśābhāvaḥ | tathāhi jñānadvayaṃ yadi bhavet, ekamasya svasaṃvedanaṃ bhavet | naca ekaṃ tathā asti sparśajñānasvasaṃ- vedanamātratvena asya nirbhāsāditi uktameva | yaśca ananyāpekṣatayā svaprakāśatvena prakāśe, so'haṃ; yastu naivaṃ, sa para iti sarvaṃ svastham | tadetadāha tadevam ityādinā | aindriyikāṇāmapi iti | yeṣu satsu sarvo loka idaṃ gṛhītam, idaṃ na gṛhītamiti samāśvasto niḥśaṅkaṃ vyavaharati, teṣāmapi yatra eṣā gatiḥ, tatra ka āśvāso jñānāntareṣviti yāvat | arthānāmapi iti | jñāna- niyamakṛto hi arthasattāniyamastadaniyame kathaṃ syāt | pradeśakaivalya- vyavahāro'pi (page 285) ānumānikatvādanavasthopahata iti ekendriyagrāhyeṣu artheṣu na sadasadbhāva- niyamaniścaya iti avocām | ekaśabdho'pi iti | na kevalamanena cidvapuḥ iti vivṛtaṃ sautraṃ yāvadekaśabdo'pīti apiśabdaḥ | nanu ca bahūnāṃ jñānā- nāmanusandhānaṃ vikalpāntareṇa grahaṇaṃ, naca vikalpāntarameva cittattva- mityāśaṅkya āha smṛtyādau ca iti | uktaṃ hi na jñānaṃ jñānāntaravedyaṃ bhavati iti | tataśca yadekamantarmukhameṣāṃ rūpaṃ, tadeva svecchāvaśāt yāvat jighṛkṣati tāvat pratyavabhāsate iti na yaugapadyena sarvānusandhi- prasaṅgaḥ | naśyet iti sūtre yaḥ prasaṅgaḥ uktaḥ, sa pūrvatra vṛttau vyākhyātaḥ katham iti | tenaivaca na cet ityetatsūtragatamapi vyākhyātamiti tadavadhīryaiva naca atraiva viśramitavyaṃ janasthiteḥ prakāśamānāyā naśyatu iti śāpamātreṇa anapahnavanīyatvāditi balādeva yaḥ prasaṅgaviparyayaḥ, so'tra vṛttau vyākhyātaḥ | ṭīkākāreṇa tu naśyet ityapi vyākhyātameva jñāna- niyamānupapattiṃ darśayateti uktamādāveca | nanu yadi asāvekaḥ sarvairbhāvamamaṇḍalairbharaścidvapuḥ, tarhi tāni sadaiva unmagnāni sadaiva vā nimagnāni nirbhāseran; kādācitkaṃ tu vaicitryameṣāṃ kathamityāśaṅkya prakāśasvācchandyameva cittattvamityāśayena yaduktaṃ sūtre jñāna ityādi, vṛttau ca varṇitam asyaiva ityādinā; tat vivṛṇoti tasya caivam iti | uktābhiryukti- bhirekasya prakāśātmā prakāśyo'rtha-------| (1 | 5 | 3) iti svāminaśca------------| ityādivakṣyamāṇābhiḥ samastabhāvapūrṇasya jñānaṃ nāma śaktiḥ | tataḥ kimiti | (page 286) āha tasya tasya bhāvasya vicitraṃ sphuṭāsphuṭādirūpaṃ kṛtvā yā iyaṃ cidavyatirekādavabhāsasvatantrasya api satastadvicchedarūpajaḍatāpuraskāreṇa pāratantryaprāṇā idamiti avabhāsamānā paśupramātṛvartinī, tatra yat tat samarthācaraṇaṃ svātantryātmakaṃ tadeva prakṛtaṃ rūpaṃ yasya, tat jñānaṃ nāma śaktiriti saṃbandhaḥ | etaduktaṃ bhavati- icchāyā eva yasya---------------| iti nyāyena aparigaṇitasarvabhāvanirbharo bhagavān svātantryāt bhāvarāśimadhyāt kaṃcit bhāvaṃ prakāśasvarūpāt pṛthak karoti, pṛthakkṛtaṃ ca prakāśayati, naca pṛthakkṛtasya prakāśanā upapanneti na mahāprakāśāt pṛthak karoti, apitu tathāvidhamaparamārthaprakāśarūpamāro- pitaprakāśaṃ māyāpramātāraṃ nirmimīte | tathā saṃkocena avabhāsanameva ca bhagavataḥ svātmani tannirmāṇamucyate | evaṃca māyāpramātā śarīrād- yavacchinnasaṃkucitaprakāśasvabhāvo bhavan svāpekṣayā pṛthagbhūtaṃ bhāvamavabhāsayati | tat navanavatadīyacchāyoparaktamasya bahirmukhaṃ rūpaṃ navanavaṃ jñānamucyate | tatra ca yadaiśvaraṃ svātantryam, sā jñānaśaktiriti avabhāsana iti kāritadvayam | tathāpi navābhāsānāṃ pratikṣaṇamudayalayagrastānāṃ kathaṃ vyavahāropayoga iti ābhātapūrvavastuni bahirmukhaṃ yat saṃvedanamāsīt, tasya yadantarmukhaṃ rūpaṃ, tat kālāntarāvasthāyi sat svātmagatāṃ tāmeva viśiṣṭaviṣayāṃ bahirmukhatāṃ parāmṛśati, māyāpramātari tadetat smaratītyucyate | tatra yat tathāvidhapramātrādinirmāṇasāmarthyaṃ, tat bhagavataḥ smṛtiśaktiḥ | yat vakṣyati pūrvāvabhāsitavastuna iti | anena ca prācyajñānopayogo vakṣyate pūrvāvabhāsitatvena iti | prācyo bahirmukhatāvimarśādikaḥ, na idānīntanaḥ, tatra navaḥ prakāśaḥ iti prakhyāpanaśabde'pi dvau ṇicau | (page 287) nanu kasmādiyaṃ jñānādikā bhagavataḥ śaktirucyate ityāśaṅkya āha phalabheda iti | anantārthakriyākāriṇi padārthe'khaṇḍamaṇḍale upadeśyo- padeśavyavahārādirna sidhyatīti tatsiddhaye tayā tayā vicitrayā arthakriyayā ekaikamavacchidya sa padārtha eka eva bahudhā vyavahriyate agnirdāhakaḥ pācakaḥ prakāśakaḥ iti | tatra bahutvaparāmarśapradhānatāyāṃ śakti- vyavahāraḥ, tadekaparāmarśapradhānatve tadvadvyavahāraḥ | sacāpi na apāramārthikaḥ parameśvareṇaiva tathā sṛṣṭatvāt | yaduktamāgame na vahnerdāhikā śaktirvyatiriktā vibhāvyate | kevalaṃ jñānasattāyāḥ prārambho'yaṃ praveśane || (vi. bhai. 19) iti, tathā ---------śaivī mukhamihocyate | (vi. bhai. 20) ityādi | tadāstāṃ tāvadetat | nanu mahadgrahaṇaṃ sūtre kimarthaṃ, tacchakti- yogādeva labdhaṃ hi asya svātantryamityāṅkya āha sā ca iti | paśupramātur- yadyapi tathābhūtaṃ jñānaṃ, tataśca so'pi tayā śaktyā na na īśvaraḥ, tathāpi na tasya tatra svecchā prabhavati apratihatasaṃkalpatvābhāvāt | tena yasyaiva tatra apratighāta icchāyāḥ, sa maheśvara eva tathā yuktaḥ | ādiṣṭaṃ hi āgame bhagavatā prabhuśaktirathātmā ca prāṇaśceti trayaṃ saha | ityādi | ato vastutastattadātmanā bhagavāneva jānāti smarati apohatīti yuktam | yaduktaṃ yadyapyarthasthitiḥ-------| (a. pra. si. 20) ityādi, tadāśayena iha sa jñānādimāniti yuktam | māyāpramātṝṇāṃ tu tataḥ parameśvarādapṛthaktānavabhāsa eva māyāpramātṛtetyāśayena bhagavatā gītāsu mattaḥ iti (page 288) matsāmarthyādetat, natu mama iti pradarśitam | etadapica iha sūtre śaktipadena spṛṣṭameva na mama jñānādi, apitu yadvalāt tat bhavati, tat mama svātantryamiti darśayatā | tena ubhayathāpi jñānaśaktipadaṃ tatra tatra vigrahītavyam-jñāna- meva śaktiḥ, tatra ca asya śaktiriti | tata eva icchāśaktiḥ pṛthagih na upāttā āgame kathitā api amaheśvaraśaktipadābhyāmeva apratighātaṃ jñānādī- nāmabhidadhadbhyāṃ tasyāḥ svīkārāt | agniḥ śaktiḥ, saṃdahatīti ca abādhitapratyayābhāsādābhāsasāraparamārthavādinā śaktiśca kriyā ceti ubhayamapi upagamyam | tattu pratyarthakiryaṃ bhinnamapi sat vitatavitatasya anekārthakriyākāriṇo bhāvasya svarūpaṃ bhedena anupalakṣaṇādarthakriyā- bhedabalonniyamānatvādanumānārthāpattigamyamastu, ko virodhaḥ | śaktih śaktā karotīti tu śakteḥ śaktimadātmanā sṛṣṭiriti śakteḥ śaktyantarayoge- 'navasthetyapi na kiṃcit, bhāvasvabhāvānadhikatvācca yathādarśanaṃ nityā bhavatu anityā veti kā kṣatiḥ | ata eva kāryodaye sahakāribhiḥ kimiti tu codyam- ekasahakāriyoge sahakāryantareṣu tulyamabādhitābhāsāt kathaṅkāraṃ saha- kāriṇo nihnūyantāmiti śaktiṣvapi samaḥ prakāraḥ | tadiyaṃ śaktirbhāva- svarūpameva upaniya āsīnā śaktirucyate, natu pṛthagavabhāseti svarūpasaha- kārilakṣaṇaiva ubhayī padārthasthitiḥ śaktirityapi na kāṃcidasmanmate kṣatim- āvahati | tathāca agameṣu sarvamidamabhyanujñātameva | yathoktaṃ yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī | icchātvaṃ devi sā tasya sisṛkṣoḥ pratipadyate || (mā. vi. 3 | 5) iti (page 289) yogo'sya śaktayaḥ svākyā------| (ma. ta. 4 | 5) iti śaktayo'sya jagatsarvaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ | iti śaktirvidyādikā śambhoḥ syātparigrahavartinī | iti ca | phalati iti phalaparyantā saṃpadyate, na punaḥ pratihanyate yasya | anyāni yāni kāraṇāni sahakāryupādānādīni, teṣāṃ yat sāmarthyaṃ tāni eva vā sāmarthyaṃ; tatsācivyena tatsahitatayā yeṣāṃ śaktiḥ phalati brahmaviṣṇu- śakrādīnāṃ krimipramātṛparyantānāṃ bhagavanniyataśaktimukhaprekṣitvā- parikṣayāt, te svaśaktiyogena īśvarā api bhavanto na maheśvarā iti yāvat | tathā iti viśvarūpatayā cidrūpatve'pi jñānādyapapādakatayā samastajanasthiti- saṃpādakatvena ca | nanu maheśvarasya bhagavato bhavatu tāthārūpyam, tāvatā tu ātmanā kimaṅgīkṛtena ekena | maheśvaratya ca viśvarūpatvaṃ jñāna- śaktyādiyogitvaṃ ca saṃvidrūpādhikaṃ jaḍatvādaprakāśamānaṃ prakāśātmanaḥ saṃvedanasya kathaṃ rūpaṃ syādityāśaṅkādvayaṃ vārayati cittattvasya iti | cittattvameva maheśvararūpam, naca ātmā cittattvād- anyaḥ kiściditi prathamacodyaṃ parihṛtam | cittattvaṃ ca prakāśasvātantryameva ucyate, na anyat kiñcit | tadevaca viśvātmatayā prakāśanaṃ navābhāsana- manavābhāsaparāmarśatvena adhunā parāmarśanaṃ vedyavedakānāṃ saṃkṣepataścaturdhā anyonyato bhedena avamarśe, prastārataḥ punaḥ parārdhakoṭidheti ca apohanābhāsanamiti aparā api śaṅkā śamitā mantavyā | agre iti ata eva yathābhīṣṛ------------| (1 | 6 | 11) (page 290) ityādau pūrvāvabhāsitatvena iti pramātṛbhedena pūrvābhāse pūrvābhāsa- pṛṣṭhe ca pratyabhijñādāviva apūrvāvabhāsaṃ nirākaroti | avabhāse ca tadavyabhicārī pūrvavimarśo'pi sthita eva | tṛtīyāprayogaśca tathā parāmarśa- māha | yathāhuḥ kṣaṇiko'pi gṛhītaḥ iti | vārtamānikastu vimarśaḥ sannapi na vastunastātkālikatāṃ tātkālikaprakāśatāṃ vā vitarati pūrvaprakāśa- vimarśānapahāramātre paraṃ viśrāmyati | evaṃ jñānasmṛtī vyākhyāya, apohanaṃ vyācaṣṭe deśa ityādinā | upapāditaṃ saṃpāditaṃ māyīya- pramātṛniṣṭhaṃ vikalparūpaṃ vijñānaṃ yayā bhagavataḥ svātantryaśaktyā, sā apohanaśabdavācyā | kathamupapāditam | āha avabhāsabhedena nirvikalpaka- pratibhātena vastunā yā vāsanā saṃskārarūpā kṛtā, tanmātreṇa punarvastu- prakāśādinirapekṣeṇa prabodhitena svakārye vikalpalakṣaṇe kartavye labdha- vṛttinā | kathaṃ tasya prabodhanam | āha deśābhāsena kālābhāsena ca yaḥ pūrvamavacchinna ābhāsamelanamayaḥ svalakṣaṇātmā pratyavābhāsiṣṭa, tasya yo'sau deśakālābhyāmavacchedastadapāsanena | ata eva tasya ābhāsasya deśāvacchedāpāsane vibhutvam, kālāvacchedāpāsane nityatvamiti | saca bhāso vikalpaviṣayaḥ sāmānyamiti gīyate | iti tasmāt yo yena dharmeṇa viśeṣaḥ saṃpratīyate || na sa śakyastato'nyena tena bhinnā vyavasthitiḥ || iti nītyā ca pratyābhāsaṃ vikalpasya udayātmano deśakālābhāsayorapi vikalpo bhavan deśakālānavacchedāt sāmānyātmanoreva bhavati | ayamityapi sāva- cchedo vikalpaḥ | sa sarvapurovartivartamānavastusādhāraṇarūpaparāmarśā- tmaiva | yathoktamācāryapādaireva- (page 291) niyate'pyayamityeṣa parāmarśaḥ puraḥsthite | sarvabhāvagatedantāsāmānyenaiva jāyate || iti | kiṃ bahunā | vākyārthaprāyo'pi yo viśeṣo bhedasaṃsadi vikalpe'pi sphurati -ayamadhunā gaurmayā dṛśyate,-iti svīkṛtapratyekapadārthāvadhāraṇaḥ, so- 'pi avaśyaṃ deśakālapramātrantaragatatathābhūtavākyārthasādhāraṇameva rūpaṃ viṣayīkurvannupajāyate | tasmāt sarvo vikalpo deśakālādyābhāsāva- cchedaśūnyasāmānyapratibhāsī | nanu deśādyavacchinne'nubhūte tatkṛtayā vāsanayā kathaṃ tadavacchinnaviṣayayā prabudhyate | āha vicitrā aparyanuyojyā bhagavato mahāprakāśarūpasya śivanāthasya yā icchā, tata eva viśvamanyonya- bhedapradhānamudbhāvayantī tadbhedabhāsanabhittibhūtān māyāpramātṝnā- virbhāvayati evaṃbhūtena anena sāmānyāvabhāsena vikalpena | nanu vikalpa- janikā yā bhagavataḥ śaktiḥ, sā jñānaśaktireva kasmāt na ucyate, taddṛṣṭe viśeṣarūpametadapohanaśaktiriti kimuktamityāśaṅkya āha śaṅkita iti | śaṅkitāḥ śaṅkāvaśādāropitā ye pratipakṣāḥ abhimatanīlaśarīrānu- praveśināṃ vicitrārthakriyāsaṃpādanādyupakalpitabhedānāṃ dharmāṇām- atadarthakriyākāritvādayo dharmāḥ, teṣāṃ yaḥ pratikṣepo'bhimukhī- bhūtānāṃ satāmiva puro galehastikayā iva dūrīkaraṇātmakamapasāraṇaṃ tadeva paraṃ pradhānakartavyamasādhāraṇavyāpārarūpaṃ yeṣāṃ, teṣāṃ bhāvastattvaṃ; tasmāt hetoḥ sā śaktirvikalpajanikā apohanapradhānatadrūpa- jananādapohanaśaktiriti saṃbandhaḥ | etaduktaṃ bhavati-yadyapi vikalpo vividharūpā pratītiriti āmukhe pratibhāsate, tathāpi tadasya nirvikalpakamanukaroti āviśati upajīvati vetyato hetorāyātaṃ svayaṃ viṣayeṇa svalakṣaṇena (page 292) ābhāsamelanātmanā sāmānyena vā aikyābhāsamātreṇa sākamalabdha- jñāteyatvāt viṣayābhāve'pi saṃbhavāt | tadayaṃ vividhatayā vyā- priyamāṇaḥ siddhe sati ārambho dvirbaddhe subaddhatvaṃ dārḍhyam, tacca śaṅkitānyavyavaccheda------------| iti nyāyādanyavyavacchedātmeti apohanavyāpāra eva ucyate | ihaca kriyā saṃbandhasāmānya------------| (2 | 2 | 1) iti bhāvinītyā saṃbhavadapi sāmānyaṃ sākṣātkāreṇa vā anubhavātmanā svīkṛtamiti tatsvīkāro'pi na vikalpavyāpāraḥ | nanu svalakṣaṇe'vabhāte kuto- 'tadrūpamāśaṅkyate yadapohyate; niścayāropamanasorbādhyabādhakabhāvataḥ | iti no cedbhrāntinimittena saṃyojyeta guṇāntaram | śuktau vā rajatākāraḥ---------------------|| iti ca dṛṣṭyā samāropādāśaṅkā,-iti cet, samāropasya vikalpitaviṣayatvāt vikalpāntarasya api samāropapūrvakatvāt vikalpasamāropaparamparānava- sthānāt yugakoṭibhirapi na nīlaniścayaḥ, anyonyāśrayādi ca bahuśākham | yadi bhaṭṭena uktamapohasiddhau prasaṅgapratyayanivartanameva nīle anīlametat na bhavati | iti, vyavacchedapratyanena kartavyam----------| iti, nāropasthityapekṣaṃ tat--------------------| ityādi; tatrāpi viśiṣṭe arthe pratibhāte ko'nyathāprasaṅgasya avasara iti vaktavyam | avidyākṛtaḥ prasaṅgaḥ samāropo vā | so'nādiḥ | samāropa- prasaṅgādijananaśaktirūpā vāsaneti cet, (page 293) saiva anavasthā vikalpya prasañjanāt samāropācca tayorapica vikalparūpatvāt | nīle ca anīlaṃ vikalpya samāropyate, anīle ca vikalpyamāne nīlaṃ samāropyate iti anyonyāśrayādidūṣaṇamapi bahuśākhaṃ naiminīyairdarśitaṃ | yadapi anantar- bahīrūpamāropitaṃ vikalpena gṛhyate iti ucyate, tatrāpi niḥsvabhāvatve nīlapīta- vikalpayorabhedaprasaṅgaḥ | nīlamiva vikalpena gṛhyate, natu nīlameveti cet; kiṃ tena gṛhyate yat nīlamiveti upameyeta utprekṣyeta | nīle prakāśanamiva adhya- vasāyāt, natu prakāśanamevetyatra api kiṃ tasya rūpaṃ yadevaṃ vyapadiśyeta | tato na grāhyāṃśena, na adhyavaseyāṃśena vikalpyasya vikalpāntarāt bheda ucitaḥ | tucchasya hi ko bhedaḥ | vastudvayameva hi satyavastuni kathaṃ syāt | yat bhaṭṭaḥ --------------nacābhāvo viśiṣyate | iti | āropitena bāhyena adhyavaseyena vapuṣā bheda iti cet, āropo'pi vikalparūpa eveti saiva aniṣṭhā | abhimānamātrata eva nīlaṃ viṣaya ityapi ucyamāne abhimāne tasya arthasya prakāśanamaprakāśanaṃ veti na tṛtīyā gatirlabhyate | yattu citraprahārapātapaṇḍitaṃmanyādivaduktam, tatra sādṛśyapratipatti- mātramabhimānaśabdavācyam | yādṛśo hi patataḥ praharaṇasya ākāraḥ, tādṛgeva citralikhitaprahartṛpuruṣakarasaṃniveśasamāveśinaścitrapraharaṇasya | paṇḍitaśca yādṛśamākāraṃ mohasahāyāt pāṇḍityāduddharakandharaṃ ca paramārthapāṇḍityāt vā samastajanahitopadeśakaraṇādipravaṇamudvahati, tathaiva apaṇḍito'pīti | apica paṇḍito'yamiti yatra lokataḥ śṛṇoti, tatra kaṃcidākāraviśeṣaṃ paśyan tathābhūtalābhasatkārādikamātmani icchan yatnatastathākāraṃ karotīti pāṇḍityābhimāna ucyate | evaṃ vikalpena na kiṃcit nīlasya śrutaṃ dṛṣṭaṃ (page 294) vā yat tathābhimānaṃ kuryāt | āropābhimānādīnāṃ lajjādivat cittadharma- tāyāmapi na arthasparśanaśaktiriti na abhimānopakalpito'pi viṣayaḥ | dūṣitaṃ ca adhyavasāyasya svapratibhāsamātraniṣṭhatvaṃ bhrāntitve cāvasāyasya---------------| (1 | 3 | 5) ityatra | tasmāt svalakṣaṇe avabhāte kutastadviparītaṃ rūpamāśaṅkyate yena tadapohanaṃ phalavat syāditi śiṣyasya āśaṅkāṃ nivartayati padārthāntara iti | iha vastvantareṇa kṣīrajalavadāmiśraṇādvāvastvantarasvabhāvatvādvā bhāvasya atadrūpatāpi saṃbhāvyate | ubhayamapica etat na saṃbhavatīti viśeṣaṇadvayena uktam | pādārthāntarāsaṃpṛkte anyānāmiśre niyataprakṛtā- vekasvabhāve ca bhāve tenaiva svabhāvena vicitrārthakriyākāriṇī avabhāte'pi māyāśaktyā avāṅmukhībhūtatvena bhāte'pi bhātatvādeva hetostatra ekām- abhīṣṭāmarthakriyāṃ yo'rthayate, sa tadarthakriyākaraṇavihīnān tān tānatibahūn pratipakṣānāśaṅkate yathā ghaṭe udakāharaṇamanoharaṇa- gaganābhogāvaraṇādyarthakriyāśatakāriṇi udakāharaṇena arthī atatkāriṇo ghaṭānāśaṅkate alohitānanunnatāṃśca manoharaṇādinā | kuta iti cet, āha anyonyātmatayā | sahi eko'pi bhāvo vastuto'nyaiḥ saha tadātmaiva yadyapi māyāśaktyā pṛthakkṛtaḥ, tathāpi bhātatvādeva anyonyātmatāmunmīlayati | kathamityāha īśvara iti | īśvaraḥ sarvamidamahamitisaṃvedanarūpaḥ, tadaṅga- bhāvaṃ tadavinirbhaktatām | yatastatparyantatvāsaṃprāptau bhānameva hi na syāditi uktam | yadyapica paramaśivāntatādātmyapratipattiparyantaṃ bhānaṃ, tathāpi tatra bhāvasvarūpasya sarvathā anunmīlanāt na anyonyātmatā kācit | yatra tu tadunmīlitaṃ tadeva darśitam īśvara iti | naca sā māyāsparśe prarūḍhā tatra (page 295) īśvarāṅgatā yena anyonyātmataiva syāditi ivaśabdena uktam | tadevaṃ śaṅkyamānasya tasya tasya pratipakṣasya nirākaraṇaṃ vinā sa ekaikayā arthakriyayā arthī pratipattā tena bhāvena vyavahartuṃ hānādānakraya- vikrayādimantamātmānaṃ kartuṃ na śaknoti, naca paraṃ vyavahārayitum | evaṃ dvitīyo'pi | tataśca parasparaniṣṭhaḥ kathaṃ vyavahāraḥ | evaṃ śarīrapraṇādau māyāpramātṛrūpe'pi arthe pramātrantarāṇi prameyāṇi ca pratipakṣarūpāṇi nirākartavyāni | iyatā ca ekasminnapi bhāve anekārthakriyākāritvena tattadartha- kriyāvipakṣāṇāṃ bahutvāt tadāśaṅkāpohena bahuvikalpasamarthanakṛtaṃ- ghaṭa unnato lohita iti-ahaṃ kṛśo gauro mandāgniriti bahvīṣvapi vyaktiṣu vikalpaikyamanenaiva uktamiti vyākhyāyate | vyaktibhedena vividhārthakriyākārī api yo'rthau gomaṇḍalalakṣaṇaḥ padārthāntareṇa mahiṣyādivargeṇa amiśraḥ, tatra yo viśiṣṭāmekāmekapratyayavimarśaviṣayāṃ vāhadohaprāyāmartha- kriyāṃ pratiniyatasvabhāvatayā tāvatīṣveva vyaktiṣu saṃbhavantīmarthayate | tasya arthasya śaṅkyamānā ye atatkāriṇaḥ pratipakṣāḥ, śaṅkāyāṃ ca kāraṇaṃ pūrvavadekaḥ | evaṃca mahiṣyādivargātmakasya ekasya pratipakṣasya apohanāt bahuṣu api vyaktiṣu eko vikalpo gaurgauriti | taduktāmācāryapādaireva yāvatyo'rthakriyāstāvatsaṃkhyo'tatkāriṇāṃ gaṇaḥ | tāvantastatsamāropāstanniṣedhāśca tatsamāḥ || iti | tathā ekapratyavamarśo yastatkāriṣu bahuṣvapi | so'pyatatkārivicchedasāmye syātsanibandhanaḥ || iti | nanu īśvarāṅgabhūtatāyāṃ yadanyotmatvena pūrṇatvaṃ, tat pratyuta pāramārthikaṃ rūpaṃ svabhāva iti yuktam | atra āha māyīyānām iti | (page 296) idaṃ hi pramātṛprameyāṇāṃ māyāpadaṃ mīmāṃsyate | tatra pāramārthika- svarūpatāyāṃ māyīyataiva nyakkṛtā bhavet | pramātṝṇāṃ pramātṛbhyaḥ prameyebhyaśca, prameyāṇāmapica ubhayebhyo yadanantaśākhaṃ niḥ- saṃkhyaṃ bhedanaṃ pṛthakkaraṇam, etadeva yasmāt māyīyatve prakṛtaṃ mukhyaṃ rūpam | ayaṃ tātparyārthaḥ-iha prakāśamātrasvabhāvatvena pramātṛprameyāṇāṃ viśveṣāmeva tāvat tādātmyādekarūpāveśa eva vāstavaḥ | saca māyāpade'pi anivṛtta eva aprakāśanaprasaṅgāt | kevalam- anyo'nyaṃ netiparāmarśarūpasvātantryaśaktibalādavimṛśyamāna eva ādau prabhāvavatā stambhitabhujaṅgamaviṣavahnivat pūrṇe svarūpe udāste iva | yasya yat rūpaṃ vāstavaṃ, tat tadvidā prabhāvāt pratistambhitamapi na na śaṅkyate viṣayasya iva mārakatvam | tathāca viśvasya viśvātmatvam | anāśaṅkāyāṃ hi kāraṇaṃ tadrūpāsaṃbhavitvam, tadrūpasya saṃbhave'pivā tadavedanam | nahi khasya kṣutpraśamanatvaṃ śaṅkyate bālena vā stambhitaśakterviṣabhujagāder- mārakatvamiti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | sarvasya ca pramātustathābhūtam- īśvarātmatvaṃ prakāśate eveti viśvātmatvaṃ na aprakāśitam | yathoktamādi- siddhasūtre anena hi vinā śūnyaprāṇādeḥ ityādi | māyāpade'pica tat- prakāśasaṃskārasya īśvarasya anativṛtterāśaṅkā pramātṛmāhātmyādeva uttiṣṭhati, yat vakṣyate tadatatpratibhābhājā mātraivātadvyapohanāt | tanniścayanamukto hi vikalpo ghaṭa ityayam || ( 1 | 6 | 3) ityādi, yena pṛthagvikalpanasamāropaṇādikṛtānavasthādidoṣāprasaṅgaḥ iti | yattu āryeṇa uktam ekapratyavamarśākhye jñāna ekatra hi sthitaḥ | prapattā tadataddhetūnbhāvānvibhajate svayam || (page 297) iti, tatra sphuritamapi vastu duḥsamarthamiti agre bhaviṣyati | nanu apohanaṃ jñānasyaiva vikalparūpasya vikalpaviśeṣātmanaśca smṛtervapuriti kimasya pṛthaggaṇanayā | māyīyapramātṛgatāśca amī anādayaḥ kathamamāyīya- pramātrantararūpe'rjunagurau bhaveyuranyadharmāṇāmanyatra vṛttyadarśanāt | tadidamāśaṅkādvayamapākaroti tat iti | yasmāt viśve ye vyavahārā bheda- prāṇitāḥ, te'nayā apohanaśaktyā prayuktāḥ; tasmādantargatā api eṣā prādhānyāt pṛthagupāttā | naca asau gururmāyāpramātā | yata ā samantāt viṣṭo vyāptyā svīkṛto maheśvarabhāvo māheśvaryaṃ yena, tathābhūto'sau | ācāryamūrtimāsthāya śivaḥ pāśānnikṛntati | iti parameśvarasyaiva gurusaṃvodhamabhedena adhitiṣṭhataḥ paramārthato gurutvamāgame uktaṃ yataḥ | tathāhi divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogamaiśvaram | (11 | 8) iti, ihaikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram | mama dehe-------------------|| (11 | 7) iti śarīrasthāne viśvameva mama paramātmanaḥ iti arjunasya bodhaṃ vyatārīt | kevalamadhikaṃ prakṛtopayogi bhaviṣyatkālaikībhāvena amī sarve dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ----| (11 | 26) ityādikaṃ prādīdṛśat yathākālāvasthitameva anyathā indrajālamātraṃ syāt tadānīṃ teṣāṃ bahiryathāsvasthamavasthitatvāt | upayoga evaca pradarśitaḥ ---------------yaccānyaddraṣṭumicchasi | (11 | 7) iti | ahamitica sarvatra atra pāramārthikameva prakāśavimarsarūpamuktam, (page 298) natu māyīyaṃ caturbhujādi sthāvarāṇāṃ himālayo'hamityādeḥ pratyakṣādervirodhāditi | yat mayā stutaṃ sarvatra bhāvapaṭalena vijṛmbhamāṇa- vicchedaśūnyaparamārthacamatkṛtiryā | tāṃ pūrṇavṛttyahamitiprathanasvabhāvāṃ svātmasthitiṃ svarasataḥ praṇamāmi devīm || iti | nanu evamapi bhagavato māyīyatānupapatteḥ kathaṃ vikalpayoga ityāśaṅya āha vikalpavyāpāra iti | nahi bhagavato'pūrvābhāsanasmaraṇavikalpanādayo dharmāḥ | te tu māyāpramātṝṇāṃ tatsvātantryādudbhavanti,-iti bhagavatas- tatra tatra svātantryaṃ jñānādiśaktaya ucyante | tadarthameva śaktigrahaṇam | vikalpanaṃ paśupramātṛgataṃ vyāpāraḥ kartavyaṃ yasyā bhagavacchakteḥ | bhagavāneva hi netivimarśaṃ svīkaroti eva īśvaradaśāyām | netivimarśānun- mīlane hi cidrūpatātiriktasarvāṃśavimarśātmana idaṃbhāvasya sarvathaiva abhāvādidamahamitisāmānādhikaraṇyātmā bodha īśvara iti kathaṃ bhavet | tasmāt tatrāpi sā apohanaśaktirastyeva | taduktaṃ ------------daśā rudrādhidaivatā | niṣedharūpāstyaiśāne pade'haṃ sarvamityapi || iti | īśvarataiva ca viśvarūpatā gītāsu darśitā | ihāpi etadarthameva antaḥkṛtānantaviśvarūpaḥ iti uktam | viśvarūpāvibhāgādeva ca māyāpramātāro'pi tatra abhedenaiva paramārthato bhāntīti vikalpādayo'pi bhagavati na atyantāya dūrāpetāḥ | tata eva asya jñatvakartṛtvaprakāśādau yat sarvaśabdārthena viśeṣaṇaṃ, tat na saṃkocitaṃ syāt anyathā vikalpanādeḥ svātmavartinaḥ saṃbhave yaḥ ko'pi āsvādaḥ, tatra ayamajña eveti svaviṣayaṃ sārvajñyādi sarvasādhāraṇameva asya upagataṃ bhavet tadekaniyamāt, (page 299) saṃkocāt tu na asya māyīyateti | tena mattaḥ iti svātmano hetutā ādhāratā ca paṃcamyā svīkṛtā | hetau lyablope ca sā yataḥ | nanu pūrvaṃ kartari jñātari ca iti jñānakriye eva bhagavati śaktī nirūpite, adhunā tu smṛtyapohanaśaktī adhike iti kimetadityāśaṅkya āha----ceti | jñānāni smaraṇaṃ sākṣātkaraṇaṃ vikalpanaṃ ca apohanaśabdavācyam | tatra śaktiḥ, tānyeva ca śaktiriti || 7 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyā- mīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ jñānādhikāre paradarśanānupapattivimarśastṛtīyaḥ || 3 || ########### END OF FILE #######