#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00660 Uniform title: īśvarasiddhiḥ Author : utpaladeva Description: Copied from volume 34 of the K.S.T.S. series Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Anirban Dash. Revision 0: Apr. 6, 2024 Diplomatic transcription Publisher : Publication year : 1921 Publication city : Publication country : India #################################################### oṃ kāśmīra-saṃskṛtagranthāvaliḥ | granthāṅkaḥ 34 siddhitrayī īśvarapratyabhijñākārikāvṛttiśca śrīmanmahāmāheśvarācāryavarya-rājānaka-utpaladevaviracite śrībhāratadharmamārtaṇḍa-kaśmīramahārāja- śrīpratāpasiṃhavara-pratiṣṭhāpite pratnavidyāprakāśa- (risarca) kāryālaye tadadhyakṣa-paṇḍita-madhusūdanakaula-śāstriṇā uddiṣṭhakāryālayasthetarapaṇḍitasahāyena pāścātyavidvatparipatsaṃmatādhunikasugamaśuddharītyupanyāsādisaṃskāraiḥ pariṣkṛtya śrīnagare kaśmīra pratāpa sṭīma presa mudraṇālaye mudrayāpayitvā prākāśyamupanīte vikramābdaḥ 1978 khaistābdaḥ 1921 kāśmīra-śrīnagara pṛ0 1) || oṃ || atha īśvarasiddhiḥ śrīmadācāryotpaladevaviracitā | .......................................... ...................................... | karoti tamahaṃ deva- mekaṃ naumi maheśvaram || 1 || tanukaraṇādikāryaṃ buddhimatkartṛpūrvakaṃ saṃniveśaviśeṣavattvāt, yadyatsaṃniveśaviśeṣavat tattadbuddhimatkartṛnirmitaṃ yathā ghaṭaḥ, buddhimatkartṛpūrvakaṃ yanna bhavati na tat saṃniveśaviśeṣavatkāryaṃ yathā paramāṇvākāśaśaśaviṣāṇādi, tathā ca bhavati saṃniveśaviśeṣavat tanvādikāryaṃ, tasmādbuddhimatkartṛpūrvakamiti | tadāha tanvādi buddhimaddhetu saṃniveśaviśeṣavat | pṛ0 2) ghaṭa.................... .........paramāṇuvat || 2 || iti || atra ca dharmisaṃbandhabalāt............................. hetubhūtārthakriyopayogitā ca kathyate | ghaṭasya hi mṛdupādānakāraṇatvena siddhā | tatra ca na pṛthubudhnodarākārasaṃniveśaviśeṣasaṃbhavaḥ, lokayātrāyāśca tathā saṃniveśaviśeṣavatā vicitreṇa vastunā vinā mahatī khaṇḍanā, sahakārī ca tathā saṃniveśavata eva rūparasādyanyathātve vyāpriyeta | yathā svacchasarasyūṣmasaṃparkaḥ | vāyusaṃbandhavaśādapi kāryasya saṃsthānāntaraṃ syādapi kadācit na tu niyamena bhavet anantapadārthasārthasya samānajātīyatotthāpananimittamanyathāpi vāyuprasarasya saṃbhavāt, ekarūpa.............................. utthāpakatve vā vāyureva buddhimānastu............kiṃ saṃvidā.......................................................... buddhimatprorito vā............. ............................. | ............................... ..............tato ghaṭo yathā || 3 || iti || ghaṭajātīya eva dṛṣṭāntadharmī....................................... rapi tadākāraniyataḥ sādhyadharmitayā jātiprādhānyenaivopādīyate | taditthaṃ dharmaviśeṣasaṃniveśaviśeṣo lokayātrā nirvāhakaheturupādānakāraṇāsaṃbhavī ca na svatantrecchāvatkā- pṛ0 3) raṇasaṃbandhamantareṇa niyamāt upādānadeśaparihāreṇāparadeśagamanenopapadyate | karmāṇyapi sahakāritāmāpadyamānāni tadavasthāsaṃsthāne rūpamātravaicitryaṃ vidadhyuḥ, na tvekaikasādhanā deśakramākramaṇalakṣaṇā saṃniveśanāpadeśā sadṛśārthakriyākārisajātīyārthajātotthāpananiyatā kriyā tatkāryā bhavitumarhati | yadyapyādhārasaṃyogabhaṅgotpātalakṣaṇā kriyā syāt tathāpi ādhārasyaikasaṃsthānāvasthānāt bhaṅga eva nopapanno yāvatsākṣāt pāraṃparyeṇa vāpi avayavānāmasya prekṣāpūrvakāriṇā buddhimatā deśāntarasaṃcaraṇaṃ na kṛtaṃ, vātādikṛta............mayamaprasaṅgaḥ prāgukta eva | ..............nirupākhyatāmādhāramāpādayannādheyamadhaḥ pātayati, tadāpyagneḥ prāktanadeśaparihāre nimittāntaramicchāvadvācyam | ................pārthivadravyasaṃgharṣajatve'pi pūrvavanniyamoddhoṣaṇadūṣaṇam | yadā punarniyamenāgneḥ svedapākadāhādinā dravyamanyasaṃniveśaṃ karoti, yena viśiṣṭajātibhāñji bhāvāntarāṇyucchūnatādiracanāviśeṣavanti uttiṣṭhanti, tadā buddhimatpreraṇopapāditatathākṛtīni tāni, nānyathā pūrvoktanayena niyamayogaḥ | tadevamupādānāsaṃbhavī deśāntaropasarpaṇātmā lokasthitihetuḥ saṃniveśo niyamena tajjātīyatāpādako buddhimatkāraṇābhāve sarvathānupapadyamāno buddhimatkartṛnirmito dṛṣṭaḥ | ......... ............................ .........ksaṃsthānavarjitaḥ | niścito'rtho'sya saṃsthāne tasminnarthakriyācite || 4 || pṛ0 4) vicitre buddhimāneva ghaṭādiṣviva lakṣyate | kartā vijño vicitraita- dupayogābhisaṃdhimān || 5 || iti || vyāptisiddhaye na cāpyeṣa saṃniveśaviśeṣastanvādiṣvasiddhaḥ | tathā hi śarīre tāvadupādānakāraṇaṃ śukraśoṇitādi siddhaṃ | na cāsya tatsaṃniveśayogaḥ | cakṣuḥśrotrapāṇipādāderapi tadevopādānamatatsaṃniveśi, bhuvanānāmapi pārthivādyartharacanātmakānāṃ mṛdādyupādānamatatsaṃniveśyeva siddhaṃ, nātra kiṃciddurupapādam | lokayātrātrāṇahetutāpi śarīrādeḥ sarvavādisiddhaiva pratyakṣata eva | nātrāsthāne vistaropanyāsaḥ saphalaḥ | tataḥ siddha eva hetuḥ || tadāha asti cārthakriyāyoge śarīrabhuvanādiṣu | saṃniveśaviśeṣo'ya- manupādānasaṃbhavī || 6 || iti || īśvarasiddhiparyavasānaścāyaṃ sādhanārthaḥ | tanvādiṣu hi viśvāparaparyāyeṣu parasparānuguṇeṣu sarveṣu yāvajjñānaṃ nāsti tāvatkathaṃ nirmitsā syāt,-iti sarvajñatā tāvatsthitā, tathā nirmāṇasāmarthyācca anekatve pramāṇābhāvācca ekasya sarva- pṛ0 5) kartṛtvam,-iti dharmiviśeṣasaṃbandhaucityāt īśvara eva buddhimān paryavasyati || tadāha tadatra buddhimatkartṛ- siddhyā siddheśvarakriyā | na hi tādṛśavaicitrya- viduṣaḥ syādanīśitā || 7 || iti || tathā hi saṃniveśaviśeṣasya buddhimanmātreṇa anvayaḥ pradarśyate, na tu buddhimadviśeṣeṇa kumbhakāreṇa īśvareṇa vā; tattu sāmānyarūpaṃ na viśeṣasaṃbandhaṃ vinā sthitiṃ labhate,-iti pakṣasaṃbandhaucityānusāreṇa vyaktiviśeṣaṃ kulālaṃ kuvindamīśvaramanyaṃ vāpyāśrayaviśeṣamāśrayatvenāvalambate | yathā dhūmamātreṇa dūrāt khadiravane'gnimātre'pi anumīyamāne khādiratvaviśeṣo dhūmaviśeṣānapekṣayāpi āśrayavaśātprasiddhyati | yathā vā sāṃkhyenaiva ātmasiddhyarthaṃ cakṣurādau dharmiṇi saṃghātavattvalakṣaṇe hetāvupanyaste tasya pārārthyamātreṇa anyatra śayanāsanādau anvayadarśane'pi asaṃhata evātmā paro dharmisaṃbandhabalāllabhyate, na hi cakṣurāderbuddhiparyantāddharmiṇaḥ paro'saṃhatarūpamātmatattvaṃ vihāya aparaḥ saṃbhavati,-iti tathābhūtapakṣasāmarthyādeva tasyātmatattvasyaiva tatra siddhiḥ | na tu tenaiva śayanāsanādāvanvayaḥ pradarśanīyaḥ, yena sādhyavikalatvāt dṛṣṭāntasyāsiddhānvayatā hetudoṣaḥ syāt | nāpi vyavahartṛpuruṣākāraparārthatvenānvayaḥ, yenātmaviruddha- pṛ0 6) saṃhatārthasādhanādviruddhatā syāt | evamihāpi neśvareṇa buddhimatā kumbhakāreṇa vā anvayapradarśanaṃ, yato'siddhānvayatādidoṣodbhāvanaṃ kriyate | tathoktaṃ paraiḥ kumbhakārādyadhiṣṭhānaṃ ghaṭādau yadi veṣyate | neśvarādhiṣṭhitatvaṃ syādasti cetsādhyahīnatā || yathāsiddhe ca dṛṣṭānte bhaveddhetorviruddhatā | [ślokavārtike saṃbandhākṣepa0 79 ślo0 |] iti | kiṃ tu buddhimanmātreṇaiva anvayādi pradarśyate, tanvādiṣu ca buddhimanmātrarūpa eva kartāsmābhiḥ prasādhyate, tasya tu tatra siddhyato viśvakartṛtārūpamaiśvaryamīśvaraśabdavyavahāryamāpatati | kvaciddhaṭādau kartā kulālaśabdavyapadeśyaḥ phalataḥ saṃpadyate na tu īśvaratvaṃ tanukaraṇāderviśvasya kartuḥ saṃniveśaviśeṣānumitādbuddhimato'nyatkiṃcit, yatsādhanāya yasya hetoratrāvyāpārāt pramāṇāntaramanviṣyeta | anyonyopayogitanukaraṇādisarvakriyaiva īśvaratvaṃ yathā mṛtsaṃniveśaviśeṣakartṛtaiva kulālatvam | pakṣasaṃbandhaśca dharmo yadi pramāṇāntarasādhyaḥ syādanumānasya, tarhi tadā ko viśeṣo dharmamātrasya aniyatadeśāditvena apramāṇaviṣayatvādasya vyāptimātraviṣayatvaṃ na tu trairūpyaphalatvaṃ | tena yathā dhūmenāgniḥ sāmānyena kvacitpradeśe sādhyamānastatpradeśādhāraviśiṣṭaḥ sāmarthyātsidhyati na tu tatra pramāṇāntaramupayujyate, tathā īśvarasādhane'pi | na ca śakyaṃ vaktuṃ pradeśāyogavyavacchedenāgniṃ viśeṣayatyeva, sa tu viśeṣaḥ kevalaṃ dharmisaṃbandhabalātsidhyati na tu pramāṇāntarāpekṣasiddhikaḥ, tathaiveha buddhimānapi viśvanirmāṇaśaktiḥ siddhyet; kiṃ tva- pṛ0 7) gnipradeśāvacchede'gnirityeva vyavahriyate, tanvādikartā punarbuddhimān īśvaraśabdenā'pi,-itīyāneva viśeṣaḥ, tato na kiṃcit viruddhatādidoṣāvakāśaḥ || tadāha na kulālena neśenā- pyanvayo'tra pradarśyate | yato viruddhatāsya syā- dasiddhānvayatāpi vā || 8 || kevalaṃ buddhimanmātra- vyāptisaṃdarśanādapi | pakṣadharmabalāddhīmā- nkvacitkaścitpratīyate || 9 || yathā pārārthyamātreṇa saṃghātatve'nvitekṣite [kṣate iti pāṭhāntaram |] | cakṣurādau tadaucityā- dātmeṣṭo'saṃhataḥ paraḥ || 10 || yathā vā dūrato dhūmā- tsiddhiḥ khadirakānane | vahnistatpratipattyaiva khādiratvena siddhyati || 11 || iti || pṛ0 8) na cāpi ghaṭādisvalakṣaṇo viśiṣṭa eva saṃniveśaḥ pramāṇena siddhaḥ-iti sa evānyatra dharmiṇi adṛṣṭakartṛke dṛṣṭasajātīyakameva kartāraṃ sādhayati na tu saṃniveśanāmātraṃ, tasya sāmānyarūpasya kāryatvāsiddheriti vācyam; yataḥ svalakṣaṇameva | yadyapi svalakṣaṇāpekṣayā darśanādarśanābhyāṃ kāryaṃ pratīyate, tathāpi tattathā svalakṣaṇaṃ kāryatvena tathā siddhaṃ sajātīyasvalakṣaṇāntarāṇyapi tatkāraṇasajātīyasvalakṣaṇāntarakāryatvena vyavasthāpayati | yathā sakṛdapyeko dhūmo'gnikāryatayā siddho dhūmāntarāṇyapi agnikāryatve siddhānyeva karoti | tacca kāryasvalakṣaṇamanekasahakārijanyatayānekavidhasvalakṣaṇāntaraiḥ sajātīyaṃ | tathā ca ghaṭasvalakṣaṇaṃ mṛṇmayatvena valmīkādibhiḥ, saṃniveśena paṭādibhiḥ, parivartulatvena piṣṭādimayaśarāvādibhirvicchinnatvena cchinnavṛkṣādibhirityevamādinā krameṇa ekaikajātiyuktāni svalakṣaṇāni ekaikakāraṇakāryāṇi vyavasthāpyante | tajjātīyārthitāyāstajjātīyakāraṇopādānāya saugatairapīyaṃ vyavasthā kṛtā, na mṛdaḥ saṃsthānaṃ na kulālānmṛdrūpatā ityevaṃ vadadbhiḥ | vastusthitiścedṛśyeva, na hi yathā ghaṭaḥ saṃsthānavān buddhimatā puruṣeṇa niyatena tathā paṭo'pi | tathaiva ca pratītirubhayatrāpi prājñakṛtatvapratīterupayogāya ca pravṛttirityevaṃvyavasāyaiva | kevalaṃ teṣāṃ pareṣāṃ saugatānāṃ yathā sajātīyatvaṃ jātyā vinaiva avaśyābhyupagantavyam ekapratyayakāritvaṃ svalakṣaṇaniṣṭhameva tathaiva etadapīti, siddhaṃ yādṛgadhiṣṭhātṛbhāvābhāvānuvṛttimat | saṃniveśādi tadyuktaṃ yasmāttadanumīyate || pṛ0 9) anyathā kumbhakārasya mṛdvikārasya kasyacit | ghaṭādeḥ kāraṇātsiddhyedvalmīkasyāpi tatkṛtiḥ || ityādi teṣāṃ pūrvoktahetuvibhāgakārisvavacanānusaṃdhānaśūnyamabhidhānam | sāmānyānāṃ guṇānāṃ kriyāṇāmanyeṣāmapi vā dharmāṇāmarthakriyākārisvalakṣaṇaniṣṭhatayaiva pṛthakkāraṇopayogasya siddheranavadyatvādityavyabhicāryeva saṃniveśaḥ strīpuṃsāderiva anyonyasādhyārthakriyānuguṇyādiviśeṣitastanvāderīśvarakartṛtāsādhana iti || tadāha evaṃ ca hetuḥ saṃsthāna- mātramatra viśeṣitam | tathā vaicitryamātreṇa na svalakṣaṇalakṣmaṇā || 12 || paraistairapi hetūnāṃ ghaṭātmapravivecane | saṃsthānamātra eva.... hetutvaṃ buddhiśālinaḥ || 13 || anyonyārthakriyāyogya- saṃniveśaviśeṣitam | tadidaṃ sakalaṃ viśvaṃ yuktamīśvaranirmitam || 14 || iti || pṛ0 10) atra sāṃkhyāḥ pratyavatiṣṭhante | bhavedapyetadevaṃ yadi kiṃcidekaikameva kasyacit kāraṇaṃ syāt, yāvatānekameva tattadekakāryābhivyaktinimittatāṃ saṃtatāviviktadeśakālādiyogena upayāti | tataśca ye te sahabhāvamāpannāḥ kāryabhāvirbhāvayanti te parasparayoge vicitravṛttayo dṛśyante | tathā hi bījāntargamanena bījabhūtā jalabhūmyādayo rasādipariṇāmāt dīrghapracitasaṃniveśamaṅkuraṃ sahakāritayā kurvanti | kriyāpi deśāntarākramaṇalakṣaṇā na taddeśapariṇāmavadrūpātiriktā kācidupalabhyate | tena yathaikopādānadeśe eva pratikṣaṇaṃ pariṇāmastathā deśāntarasthitarūpatayā yadi syāt tatko virodhaḥ | kūṭasthanityatābhyupagame bhāvānāmeṣa doṣo na tu kṣaṇapariṇāmanaye, vāyuvahniprabhṛtīnāmapi bhāvānāṃ digantarākramaṇamaniyamena yathā bhāve, tathā tathāvidhasahakārikāraṇaviśeṣasāhityāt niyamena | sajātīyatāyogyakāryotthāpanasamarthā api te yadi syustanna kiṃcidduṣyet | na ca dṛśyamānārthayogitopapannaṃ vastu adṛṣṭakalpanāya aṅgatāmupanayati, īśvaropagame'pyanavasthāprasaṅgāt | arthānāṃ svabhāvavaicitryamabhyupagamanīyaṃ sarvavādibhiḥ, yena bījādevāṅkuro mṛda eva ghaṭaḥ, tataḥ sahakārisāmarthyātiśayāveśitaviśeṣādeva deśāntarākramaṇena upādānavilakṣaṇasaṃsthānatayā udbhavanto bhāvā na vācyatābhājaḥ | yatra punaḥ sahakāriṇo bahiḥ svadeśasaṃniviṣṭā eva kāryeṣu upayujyante yathā mṛtpiṇḍacakrādayaḥ, tatropādānasaṃniveśavaisādṛśye syādavasaro buddhimataḥ kumbhakārasyeva, upādānamātrasya hi deśāntaragamanasamarthāvayavatve pūrvamapi tathā- pṛ0 11) bhāvaḥ syāt | na punaratra buddhimadupayogamātreṇa sarvatra sahakāriṇāmiyameva vyavasthā sthāpitā prāmāṇikatāṃ puṣṇāti || tadāha atrocyate gatiścitrā dṛśyate sahakāriṇām | kecitkathaṃcideveyu- rupādānaiḥ samāgamam || 15 || hetumantaḥpraviśyānye prāpyopādānarūpatām | citrayanti hi kāryāṇi bhaumodakarasā iva || 16 || anye punarupādāne bahirviparivartinaḥ | rūpavaicitryayogāya kāryeṣu na tathā kṣamāḥ || 17 || tatra buddhimato nāma prasaro yadi kalpyate | na tāvataiva sarvatra vyavasthā ghaṭate tathā || 18 || iti || pṛ0 12) evaṃ kāraṇānāmekatra kāryātmanā vyāpriyamāṇānāṃ pravṛttiprakāravaicitrye vyavasthāpite, prastutatanukaraṇādisakalabhāgalakṣaṇakāryakāri pradhānasaṃjñaṃ tāvanmūlakāraṇaṃ pradhānasiddhau samanvayādivītopanyāsena nirbādhameva sādhitameva,-iti neha tatprameyam | na hi pradhānasiddhimātreṇaiva īśvaranirākṛtiḥ syāt upādānakāraṇatayā paramāṇusthāna eva pradhānasya mūlakāraṇatvena samarthanāt | tacca pradhānena paramāṇuvāda eva yadi paraṃ nirākriyeta, tataḥ pradhānavyavasthā viśvasya upādānakāraṇavicāraprastāve prameyībhavati, na tu nimittakāraṇopapādanaprakrame | tadevaṃ mūlaprakṛtiḥ sattvarajastamaḥsaṃjñaguṇatrayasāmyātmikā prakṛtitayaiva prasavadharmiṇī guṇānāmevāṅgāṅgibhāvagamanena yāvanmahadādivikārātmanā pariṇamate, tāvatpuruṣārthatvameva tatra tasyāḥ svabhāvabhūtaṃ nimittam | na hi yadṛcchayā vartamānāyāḥ kāryavargasya devamānuṣatiryagyonirūpasya tadavāntarajātivaicitryavato niyamena strīpuṃsasaṃsthānadvayasya vā anyonyānuguṇyamupapadyate | tadetatsaṃniveśaviśeṣarūpatayā abhyupetamīśvaravādināpi | tadetadapyeṣāṃ saprakṛtikānāṃ vyūhavibhavabhāvenāvasthitānāmaśeṣavikārāṇām itaretarāṅgāṅgibhāvagamanaṃ lokayātropayogitayā tāvatsaṃniveśaviśeṣaphalaṃnirarthakam | yaduktaṃ na syātkriyāvyūhavidhistathāyaṃ yādṛcchikā................... | ityādi | arthavattvaṃ ca sukhaduḥkhopalambhasaṃpādanārthatayaiva sarvasyaiva artharūpasya paramparayā paryavasyati | santo'pi hi savidhamupayānto'rthāḥ śaśaviṣāṇakalpāḥ prakalpante | a- pṛ0 13) taḥ saṃvidautsukyena tadarthatayaiva tadbhogyasvabhāvā eva,-iti bhogyādapi bhoktuḥ saṃvitsvabhāvasya ātmatattvasya siddheranupapannameva pramāṇam | yadyapi bhāvāścittabhūmau bhāsamānāḥ pratyakṣeṇāpi saṃvittattvamavabhāsamānamāvedayanti, tathāpi tadarthātmoparāgakaluṣamavabhāsyamānaṃ bhogyabhūtamaviśuddhaṃ bhoktṛtābhinnalakṣaṇaṃ tata eva kevalamekacinmātrarūpasākṣimātramātmatattvamanumīyate bhogyabhoktṛbhāvāparaparyāyasvasvāmisaṃbandhavaśāt, na tu sākṣātkāryatāṃ tadupayāti | taduktam vijñātāramare kena vijānīyāt (bṛ0 ā0 4|5|15) iti | tatsaṃnidhānamātra eva ca yataścittopārohiviṣayākāraprakāśanaṃ bhavet anyathā jaḍātmanaḥ svaśaktyā tathābhāvāyogāt | tato'tadarthamapi vastutaḥ prakṛtipariṇāmakarma tadadhīnaṃ citrāvabhāsanārthatvāttadarthamupavarṇyate | parasparārthatve guṇapariṇāmasyaikatama eṣāṃ paryāyeṇa citsvabhāvaḥ syāccidupayogaparisamāpteḥ sarvapariṇāmānām | na caitadatyantabhinnajātīyaṃ cidacidrūpamekasya ghaṭate | tadeva kadācidupakārakatāyāṃ jaḍam, ajaḍasya tu cidātmanaḥ paropakārakriyāpariṇāmāyogāt, anyadā copakāryatāyāmajaḍam, na caivamekatvaṃ virodhe sati upapadyate na cāpyupakāryatā cinmātravapuṣaḥ kramate | tadaṅgabhūtārthopakārasaṃsparśena cidrūpādādhikyaprasaṅgājjaḍatāpattiḥ | tadādhikyameva hi jaḍatvaṃ | tadevaṃ yāvadaṅgāṅgitopakāryopakārakabhāvena tāvajjaḍatāmupeyuṣī bhogyabhūmireva, puruṣasya tūpakāryopacārastatsaṃnidhāne cittasyārthākāravataḥ prakāśamānatvāt | pṛ0 14) evaṃ ca guṇānāmabhyupagamena cidrūpatāpattiprasaṅgena guṇatāhāneḥ | ata evaiṣāṃ svārthatā na yuktā | tasyaivaikasya viruddhobhayabhoktṛbhogyarūpatāpatteriti sarvametatprakṛticalaṃ guṇavṛttamacalācittattvasākṣikacittagataviṣayasaṃvitprayojanameva | yāvāṃśca viṣayabhedaḥ saṃvedanakṣamastatsaṃvedanaṃ sarvameva puruṣārthasaṃjñaṃ guṇapariṇāmapravṛttinimittaṃ, viṣayaśca saṃvedanasya susūkṣmādibhāvāvasthitā guṇāstathā guṇapuruṣāntaramapi | tato yathā sukhaduḥkhamohamayaparārthasaṃvedanaṃ puruṣārthastathā śāstropadiṣṭānumānopamānādinā guṇapuruṣāntaropalabdhirapi | tadubhayamapi prayojanaṃ bhogāpavargarūpaguṇapravṛtteḥ | tatprayojanasaṃpādanayogyasvabhāvatā ca nimittakāraṇamucyate | na tu bhāviprayojanamanāgatameva nimittatāṃ gacchet | tatra ca vivekajñānaparyantapuruṣārthaprayojane parisamāpte pravṛttinimittakāraṇābhāvāt na guṇāstamuddiśya puruṣārthaṃ pravartante,-iti kaivalyaṃ puṃsa ucyate nityakevalasyāpi | itthamavasthite mṛddaṇḍādeḥ svato ghaṭādivyaktyaśaktasya sahakārī buddhimān kumbhakāro'stu, tantvādeśca tantravāyastathā nāmādṛśyaḥ | na tāvatā śarīrāderutpādasamaye kaścitprasiddhakāraṇātirikto'pi kalpanīyo bhavati | mā bhūdatiprasaṅgaḥ,-iti dṛṣṭopādānādikāraṇasāmarthyaviśeṣādapi ca upapadyate eva kāryāṇāṃ ghaṭāṅkurādīnāṃ rūpādibhedaḥ, tathā saṃsthānaviśeṣaprathāpi tatsāmarthyādeva syāt, ko doṣaḥ, kimarthamadṛṣṭakalpanaṃ | yāvatā hi rūpeṇa saṃniveśena vā puruṣārtho'vasthitiṃ labhate, tatra tāvati guṇasvabhāva eva nimittaṃ tathaivopapatteḥ | tatsvabhāvānugrahādeva ca śarīraviṣayendriyādika- pṛ0 15) cetaḥpūrvāparabhūmikāvasthāyini kāryavarge dharmādikarmāpi nimittakāraṇatayā prabhavet | ataḥ paraṃ parikalpayannītimārgātigo'vadhīraṇīya eva syādapi | etāvanmātramaṣṭaguṇaṃ cittavarti dharmādivadaiśvaryaṃ kadācidabhivyaktaṃ yadguṇānāmeva sahabhāvi bhavadyogitāvyapadeśamāvahet | yattu tato'dhikaṃ nityaṃ kasyacitpuruṣaviśeṣasya tanukaraṇabhuvanādividhau sargasthitipralayeṣu ca kāraṇatāmupeyāt tatprakṛtisvabhāvasadbhāvamanatiriktamanekavaicitryopakalpyamānapuruṣārthaprayojanamanādṛtya pṛthagbhūtamāśrīyamāṇaṃ bhaktimātrasādhanameva || tadāha asti cāsya pradhānasya prasiddhasyānvayādinā | svārthatādiniṣedhena sādhitā puruṣārthatā || 19 || tenāsya bhogasaṃsiddhiḥ puruṣasya yathā yathā | tathā tathā pariṇatiḥ syānna kiṃcana durghaṭam || 20 || ata eva pradhānasya mahattvapariṇāminaḥ | nimittakāraṇaṃ nānya- tpuruṣārthodyamādṛte || 21 || pṛ0 16) svabhāva eva caiṣo'sya mūlahetostathekṣaṇāt | cittabhūmeradharataḥ śarīrādividhiṃ prati || 22 || nimittakāraṇaṃ karma syādapyādyasvabhāvataḥ | tato'tra kutra vyāpāra īśvarasyopakalpyatām || 23 || cetasyaṣṭaguṇe jātu jātādaiśvaryato'dhikaḥ | iti || uktanītyā ca cinmātrasya adhikaviśeṣānupapatteḥ | tathā hi jaḍatāpatteraiśvaryābhāvāt dharmādivaccittabhūmibhāgino'syeśvarasya kathamivābhivyaktacittāvasthe mūlakāraṇe mahadādikāryapariṇāmāya nimittakāraṇatvamupakalpyeta | tadatra pūrvatra pariṇāme cetpuruṣārthocitottarottaravikārakāriṇi nimittakāraṇaṃ puruṣārthatāsvabhāvaḥ prakṛtestatsakalaviśeṣaparyante'pi vikārarāśau sa evāstu kimardhajaratīyanyāyābhiniveśena || tadāha raha[natva]sya mūlaprakṛtā- vantaḥ karaṇacāriṇaḥ || 24 || pṛ0 17) īśvarasyopakalpyeta pariṇāmanimittatā | iti || evaṃ cātra prayogaḥ-pradhānaṃ mahadādipariṇāme nimittāntarānapekṣaṃ puruṣārthopayogitayā bhūtavikārapariṇāmaikasvabhāvatvāt | yadyathā pariṇāmaikasvabhāvaṃ tattatra pariṇāme'nyanimittā[na]pekṣaṃ tataḥ svabhāvādeva tathā bhavati yathā bījādikāraṇakalāpo'ṅkurapariṇāme | yaccānyānapekṣaṃ na tathā bhavati na tattatra tathāsvabhāvaṃ yathā śālibījaṃ yavāṅkure jalādirahitaṃ vā bījam | tathā ca pradhānaṃ puruṣārthopayogimahadādivikārapariṇāmaikasvabhāvaṃ na tu śālibījaṃ yavāṅkura iva | tasmādanyeśvarādinimittakāraṇānapekṣaṃ svabhāvādeva mahadādipariṇāmavatpradhānamiti | atra pradhānaṃ tāvatsamanvayādihetubhiḥ siddhameva | svārthatādiniṣedhena ca puruṣārthasvabhāvatvamasyopapāditam | dṛṣṭāntasyāpi bījādikāraṇakalāpasya na ca paraṃ prati saṃdigdhasādhyatve pakṣakṛtatvameva | sā ca tadaṅkurakaraṇasvabhāvaiva,-iti na taṃ pratyapi tasyāstāvatyāstathā svakāryakaraṇena nyāyā[ananyā]pekṣasvabhāvatvaṃ saṃdigdhamiti || tadāha yadyathā pariṇāmaika- svabhāvaṃ tatra tattataḥ || 25 || ananyāpekṣi bījādi- sāmagrī yadvadaṅkure | pṛ0 18) mahadādivikāraugha- pariṇāmasvabhāvakam || 26 || triguṇātma pradhānaṃ ca tena sāṃkhyamanīśvaram | iti || tatraitānsāṃkhyānpratyucyate,-yathā nāvagato bhavadbhiḥ sādhanārtha iti | yadi hi sarvavicitrasaṃsthānakāryotpādaneṣu pradhānasyaiva yā puruṣabhogārthatā saiva nimittakāraṇaṃ kimīśvareṇeti ucyate tatkumbhakāreṇāpi kiṃ ghaṭakaraṇe | tatrāpi prādhānikasya mṛtpiṇḍādeḥ puruṣārthasvabhāvatāvaśādeva tathābhūtasaṃniveśavaddhaṭakaraṇasāmarthyaṃ syāt | nahi pṛthubudhnodarākārasaṃniveśaṃ vinā bhokturudakāharaṇalabhyo bhogaḥ siddhyet | tṛṇavāriṇādyarthināṃ vā karmabhireva? tadākāravattā ghaṭasya bhavet kiṃ tatra kulālena | atha pradhānasyāyamapi svabhāvaviśeṣa eva, yadghaṭasaṃniveśādau daṇḍacakravadbuddhimadapekṣā, tāvatā prādhānikena kāraṇakalāpena puruṣārthopayogitatsaṃniveśavadghaṭavastusiddheḥ | tadevameva tanukaraṇādikāraṇasyāpi prādhānikāttathāsvabhāvayogāt kathaṃ tathākaraṇayogyabuddhimadapekṣā neṣyate | eṣa hi tāvannyāyo'sti yadekatraikadā dhūmāgnyoḥ saṃbandhe'vagate'nyadā anyatra anyayoreva dhūmāgnyostathaiva saṃbandho'vaśyabhāvī, yena dhūmāntarādadṛṣṭo'pi agnirniścīyate | tadanenaiva nyāyenaikatra saṃniveśaviśeṣe buddhimatsaṃbandhapratītyā sarvatraiva tathā saṃniveśa- pṛ0 19) sya buddhimadavinābhāvasiddherdehādisaṃniveśādapyadṛṣṭasya tādṛśo buddhimataḥ kathaṃ nānumatiḥ || tadāha puruṣārthasvabhāvatvaṃ samastārthakriyāsu cet || 27 || nimittakāraṇatvena pradhānasyopakalpyate | tadvinā kumbhakāreṇa ghaṭo'pi na bhavetkatham || 28 || pradhānamayamṛtpiṇḍā- deva tādṛksvabhāvataḥ | atha svabhāva eṣo'sya yatkulālādyapekṣaṇam || 29 || tatheśvaravyapekṣāstu dehahetoḥ svabhāvataḥ | iti || na cāpi sahakāriṇāmupādānakāraṇasyāntaḥ praveśamātrādupayogaviśeṣānusaṃdhānavataḥ kasyacidavyāpāre'pi vicitrā puruṣārthopayoginī racanā upakalpyate | tathāhi yāvadidamito bhavati kiṃcidadhikaviśeṣātpunarata evānena viśeṣeṇa saviśeṣamidameva bhavati, aparaviśeṣayuktātpunarasmādeva anyadeva anyajātīyameva kāryaṃ jāyate, tataḥ saṃprati pṛ0 20) evaṃvidhamupayujyate tathaiva karomītyevaṃ vicāracaturā matirna syāt, tāvatkathaṃ tathābhūtaviśeṣakaraṇāya hānopādāne syātām | tathā vijñatve ca sarvadā tathābhūtakāryasaṃbhavo na bhavati, tasya prajñāvataḥ sarvadā tatkaraṇecchāyā abhāvāt, tataḥ sāpi tasyāpekṣaṇīyā; icchānusaṃdhānaśūnyena tu jalabhūmyādirasena upādānāntaḥpraviṣṭenāpi kāryasya sthūlatāmātramavicitrameva syāt, na tūpayogavibhāgaprayojitā avayavasaṃsthānabhaṅgyaḥ | vilakṣaṇā dṛśyante etāḥ sarvāstathā | na cāpyetā ekāntavilakṣaṇā eva, yāvadekārthakriyopayoginyaḥ, sajātīyā api prājñakṛtatattatsahakārisaṃyojanaviyojanavaśādupalakṣyante | buddhiśūnyasahakārimātrasāmarthye saṃśayarūpatā kevalakāryasyocitā; kākatālīyo'vayavavibhāga ekatraiva sā..................danyatrānyādṛśataiva bhavet | yatpunaranugāmitvamavaśyamupayogaviśeṣānugāmitānuvidhāyi sarvakāryeṣūpalabhyate, tattathā niyamena na syāt | tasmānmṛtpiṇḍāyātaghaṭaśarāvodañcaneṣṭakādisaṃniveśavibhāgakārī prayojanabhedānusāritayā dṛśyate buddhimata icchādivyāpāraḥ prajñāviśeṣamayo, na tu jaḍavijātīyatāpātratayā sahakāritvena | tathā sati hi sa kumbhakārasaṃbandhādghaṭa eva vā syāt śarāva eva vā, na tu kuṇḍamapīṣṭakānya[dya]pi vā | tato yathābhūtamicchati jānāti ca kartuṃ tādṛgevātra kāryaviśeṣodgamaḥ | ata eva saṃniveśasya viśeṣaḥ puruṣārthopayogitvenārthanīyatvāt na tu pṛthubudhnodarākāratvādi, yena siddhaṃ yādṛgadhiṣṭhātṛbhāva........... ityādi codyeta | icchayā saha saṃniveśasyāpi hi punarhastādyapekṣayānavasthānāt | tataśca pṛ0 21) tanukaraṇabhuvanānāmanyonyānuguṇyavida ekasyaiva kartustathecchāmātrasaṃniveśaviśeṣavattvam | rathādau takṣṇo yadyapyayaḥsaṃniveśavijñatāpi syāt tathāpi tasya hastādivyāpārānabhyāsādayoyojane'yaskāra eva kartā | bhinnadeśakālagatavivartitatvādyanusaṃdhānavatastu saṃhatecchāmātrātkāryasya siddhau na siddhā viśvabhāge kartrantarāpekṣā, ayaskāra iva hastābhyāsānapekṣaṇādityeka eva tanvādiviśvakartā puruṣārthopayogitvena | taccārthisārthairarthanīyatvaṃ na ghaṭamātrāśrayeṇa, kuṇḍapaṭaśakaṭādigatatvena prājñaśaktakartṛkatayā ca tādṛśa evānumitādhikṛto na tu ghaṭakumbhakāramātradarśī, yathā tārṇapārṇacāndanādyanekāgnidhūmagatapratyakṣānupalambhapravṛttimānagnimātrānumāne | anekaviśeṣadarśane hi sāmānyaniṣṭhakāryakāraṇabhāvapratiṣṭhāyāṃ viśeṣavyabhicāraḥ siddhyati; ekaviśeṣavyabhicārācca sarvaviśeṣavyabhicāraniścayena atyantādṛṣṭapūrvaśāṃśapādiviśeṣānirākaraṇāt na sarvaviśeṣadarśanamupayujyate | evamihāpi saṃniveśaviśeṣamātrasya tathābhūtacikīrṣāyāśca anekasaṃniveśadarśanāt sāmānyena kāryakāraṇatāsiddhau kulālānīśvarādiviśeṣavyabhicāraniścaye'tyantādṛṣṭatanukaraṇādicikīrṣāviśeṣānirākaraṇena saṃniveśaviśeṣāt tathā cikīrṣāmātrānumānam; icchākāryeṣu anaṅgabhūte'pyanīśvaratve sahadarśanamātrādapekṣopagamena kiṃcidapīcchākāryamupadeśādyamīśvarasya anīśvarasya vā siddhyet; deharāgādisahabhāvadarśane ca rūpyadhātvādau icchāvatāṃ tatkāryaṃ na syāt | tadevaṃ tanukaraṇabhuvanānāṃ saṃsthānabhaṅgīvaicitryaṃ tadanuguṇaprajñā- pṛ0 22) mahimānaṃ vinā kathaṃ prādhānikajaḍavastusvabhāvamātrādupayogavibhāganiyatamanugāmi cārthitāspadamupapadyeta || tadāha naivopādanahetvantaḥ- praveśātsahakāribhiḥ || 30 || saṃniveśaviśeṣo'pi śakyaḥ kartumiti kṣamam | lokayātrānusaṃdhāna- vatīṃ prajñāṃ vinā nahi || 31 || tathā cikīrṣāṃ ca vinā vicitraracanodbhavaḥ | sthūlatāmātrameva syā- nna tu lokopayoginī || 32 || racanā niyamena syā- dvicitrā jātirūpiṇī | kulālasahakāritva- mātrāccejjāyate ghaṭaḥ || 33 || na syājjātu śarīrādi dīrghamṛtpiṇḍa eva vā | ata evārthanīyatvā- tsaṃniveśo viśiṣyate || 34 || pṛ0 23) na ghaṭāditayā siddhaḥ so'rthitāparipūrakaḥ | na ceśvaro'nīśvaro vā prakṛto'trāṇulakṣaṇaḥ || 35 || vaicitryakārī yo yatra sa tatreśvara iṣyate | iti || na ca pradhānasyaiva mūlakāraṇasya vyavasāyādibhirvyaktirasti tatkathaṃ tasyecchādiyogaḥ puruṣārthoddeśānītaḥ syāt yataḥ pravṛttirbhavet | yadyapi ca buddherastīcchānusaṃdhānaṃ ca vyāpārastathāpi puruṣasaṃnidhānādyāvanna cetyamānaḥ prakāśamāno'sau saṃpannastāvannecchādirūpatāṃ dhatte tathālakṣaṇatvādicchānusaṃdhānādīnām | anyathārthāntarameva tatsyāt | tathā ca sati na buddhipravṛttireva puruṣārthā yāvatpuruṣasya saṃvedanavyāpāro'pi puruṣārthaḥ syāt na tu kevalaṃ pradhānameva saṃvedanameva ca puruṣasyārthaḥ, tasmātpuruṣanairapekṣyeṇa pradhānabuddhyādivyāpārasya puruṣārthatā na vācyā, tādṛśasya ceṣṭānusaṃdhānarūpatvābhāvāt na sā yuktā,-iti yuktameva | atha sarvapuruṣasādhāraṇasya ekasyāpi buddhitattvasya mahatsaṃjñakasya pratipuruṣamadhyavasāyalakṣaṇavṛttiḥ satyaṃ bhidyate, mahatkāraṇāsmitājanmano vā manaḥsaṃjñakaraṇasya | eṣā adhyavasāyādivṛttiḥ pratyekapuruṣaniyatāstu, na tayā uttarakālabhāvinyā pradhānasya mahato vā puruṣārthānusaṃdhānecchāvattā yujyate kiṃ tu pradhānasyaiva pṛ0 24) prathamavikārakaraṇa eva sarvapuruṣoddeśena sāmānyānusaṃdhānecchā vyavasāyādivṛttiḥ prathamā buddhisaṃjñā astyeva, yena tasyāpi buddhipūrvakāritā syāt | tadaiva tadapi na yuktam, pradhānya[nasya]sarvathaiva avyaktarūpatvenānupalakṣaṇīyavṛttitvāt | na ca vṛttau puruṣeṇāsaṃviditāyāmicchānusaṃdhānādirūpatvaṃ saṃbhavati, puruṣeṇāpi pradhānavṛtteḥ kena saṃvedyamānatā sarvapuruṣoddeśena sāmānyapravṛtteḥ, ekaikena cet tattasya sarvajñatvaṃ syāt, puruṣārthatvaṃ ca pūrvavatsarvapuruṣopayogi svakāryānusaṃdhānavattvāt, prakāśyadharmabhūtā[yā]śca prakāśasthānatāyā anantapuruṣasaṃnidhānānītatvādānantye'pi āśrayaikyena anyonyonmūlanātpuruṣabahutvāsiddhiḥ | atha sāmānyarūpeṇaiva sarvajñena ca puruṣaviśeṣeṇa sāmānyapradhānavṛtteḥ saṃvedyamānatā tatsa eveśvaro'stu, tasyaiva viśvanirmitsā saṃvedyā satī saṃbandhinī bhavati,-iti pradhānavat tasyāpi nimittakāraṇatāyogātsarvajñatvātsarvakartṛtvācca || tadāha na ca pradhānasyecchādi- saṃbhavaḥ puruṣārthatā || 36 || yataḥ syādasya buddhestu saṃbhavannapyasaṃbhavī | vinā saṃvedyatāṃ puṃsa- stathātve puruṣārthatā || 37 || puṃso'pi syātpradhānasyā- vācyā sā kevalasya tu | pṛ0 25) athāpi manaso vṛtti- rbuddhervaikaikasaṃskṛtā || 38 || icchā nāma kathaṃ sarva- puruṣārthopayoginī | syātkiṃ tu sā pradhānasya sāmānyasyākhilānprati || 39 || puṃsaḥ syātsāpyasaṃvedyā necchā vedyā ca kasya sā | sarveṣāṃ yadi sārvajñya- mekaikasya prasajyate || 40 || saṃkīryeranprakāśaikyā- dbhinnāścābhāsamānatāḥ | athāpi sarvapuruṣā- bhinnenaikena kenacit || 41 || vedyā sā vaiṣa tarhyekaḥ kartā jñātā sa ceśvaraḥ | iti || atha na puruṣasyopayogi karomi ityevamanusaṃdhānavata eva puruṣārthatvaṃ yena pradhānasya tadabhāvānna syāt, api tu pradhānaṃ mahadvā tanmātrāṇi vā yadi vā śukraśoṇitādyapi ta- pṛ0 26) tsvabhāvatvādeva tādṛkkāryamabhinirva[rta]yati, yajjātaṃ sadvicitrasaṃniveśādikaṃ parato'rthakriyāviśeṣārthī pramātā dṛṣṭvā strīpuṃsādivadanyonyaṃ yojayati | kvacitpunaḥ karmavaśācca vyāghātakādīnāṃ kākatālīyena anyathā vā saṃnipāto bhavettataḥ puruṣabhogārthamiva kāraṇānāṃ pravṛttirityupacāreṇa puruṣārthatā ucyate, tadetadapi na yuktaṃ | yata evaṃ sati vastuto nimittakāraṇābhāvāt svātantryeṇa svabhāvādeva kāraṇānāṃ tathāvidhakāryaviśeṣakāriteti dṛṣṭe prakṛtipuruṣāntare tameva puruṣaṃ pratyapi teṣāṃ kathaṃ kāryakaraṇāya pravṛttirna bhavati | atha bhavatyeva prakṛtyaikasya | nanu ekasya prakṛtipuruṣāntarajñānādeva sā nirudhyate, sarvapuruṣasādhanatvaṃ kasya[syāḥ]prakṛterekarūpatvāt aṣṭānāṃ prakṛtīnāṃ, tadastvāsāṃ; śukraśoṇitādestu muktābhimataṃ puruṣaṃ prati kasmāddehātmakakāryajananaṃ na bhavet | atha tasyāpi tadbhavatyeva kiṃ tu puruṣasya kṛtārthatvāt na tadutpannamatisaṃvedyatāṃ yāti | tadetadevaṃ syāt, yadi puruṣasya buddhisaṃvedanāya svarūpātiśayalakṣaṇaḥ kaścidudyamaḥ syāt, sa cedānīṃ kṛtakāryatvāt tasya nivṛttaḥ,-iti yāvatā sarvadā nirabhiprāyo nirudyama eva caikarūpa udāsīnaḥ puruṣo na tasyaikadātiśayayogo'nyadā tannivṛttiḥ kūṭasthatāhāniprasaṅgāt | kevalaṃ buddheḥ karmavaśāt pratipuruṣaṃ vṛttiviśeṣo'ntaḥkaraṇasya vā niyato, yena muktapuruṣasyāparabuddhivṛttiḥ saṃvedanamanubhavati, anyathā ekātmīyābhimatabuddhivṛttibhogānivṛtteḥ, tataḥ puruṣasya arthitvānarthitvavibhāgābhāvāt nityanirmuktasvabhāvasya antaḥkaraṇamātmakarmaniyataṃ kevalaṃ baddhāvasthāyāṃ karmabhiḥ saṃvedyaṃ bhavet pṛ0 27) mokṣadaśāyāṃ tu notpadyata eva, anyathā karmaṇāṃ tādavasthyāt kathaṃ na niyataprastutapuruṣasaṃvedyatā syādeva, na hi puruṣāṇāṃ karma niyāmakam api tu antaḥkaraṇasyaiva | tadevaṃ svakāraṇasvātantryādevotpanne sāntaḥkaraṇe dehe nānarthitvāt tasya puruṣasaṃvedyatā syādeva, na bhavatīti nopapannaṃ tasya saṃvedyasvabhāvatvāt | atha kṣīṇakarmaṇo'ntaḥkaraṇasya na saṃvedyatāsvabhāva ucyate, tadatra kiṃ pramāṇam | karma[bhāvā] bhāvābhyāṃ ca tadānīṃ bandhamokṣābhyupagamaḥ syāt, na saṃyogaviyogābhyāṃ, tataśca darśanakṣatiḥ | na cāpi karmāṇi karuṇayāpi dānādīni jñātapuruṣāntarasya viramanti, rāgadveṣaprayuktānāṃ karmaṇāṃ bandhakatvābhyupagame rāgādibhāvābhāvakṛtabandhamokṣavādidarśanāśrayaṇameva syāt,-iti svābhāvikapuruṣavāde jñātapuruṣavivekasyāpi buddhisaṃbandhaparihārāyogādanirmokṣāpattiḥ,-ityaparabuddhimatpuruṣapreraṇayaiva sā mūlakāraṇasya saṃsāropayogisaṃniveśaviśeṣakaraṇe pravṛttirupapannā,-iti niravadya eva prāktanahetūpanyāsaḥ || tadāha na lokayātrābhiprāyā- jjanayedbījamaṅkuram || 42 || kiṃ tu svabhāvātsā tasya sāmagrī heturīdṛśaḥ | yajjātaṃ yogyamanyonyaṃ yojayedbuddhimāñjanaḥ || 43 || pṛ0 28) asya tenopacāreṇa puruṣārthatvamucyate | iti cettatsamāpte'pi puruṣārthe'pi taṃ prati || 44 || svakāryapariṇāmānna viramenmūlakāraṇam | āho na viramatyeta- tparaṃ prakṛtisaptake || 45 || pariṇāmāttadekaṃ hi sarvānpuṃsaḥ pratīṣyate | tathāpi [tayeti pāṭhāntaram |] dehabhūtādeḥ pariṇāmaḥ svabhāvataḥ || 46 || pūrvavanna bhavetkasmā- ttaṃ muktābhimataṃ prati | athāpi sa bhavatyeva kiṃ tu tena na yujyate || 47 || muktapuṃsā kṛtārthatvā- danarthitvātsa kevalaḥ | naitannārthitvamasyāsti jātu puṃso'tha cetasaḥ || 48 || pṛ0 29) arthitvavigamānna syā- dbhūyaḥ puṃsā samāgamaḥ | tadetadapi na nyāyyaṃ jāte dehasthacetasi || 49 || saṃvedyaikasvabhāvatvā- ttasya karmakṣayānna cet | tatsvabhāvatvameva syā- nmokṣaḥ karmakṣayāśrayaḥ || 50 || syurjñātapuṃvivekānāṃ karmāṇyapi kṛpāditaḥ | na rāgāttāni cedevaṃ mokṣo rāgakṣayādbhavet || 51 || tathā ca darśanatyāga- stanna yuktā svabhāvadṛk | tasmātprasiddhaṃ tanvādi buddhimatkartṛpūrvakam || 52 || saṃsthānabhedādityeta- nniravadyaṃ prasādhanam || 53 || iti || sa eṣa hetuḥ parameśvaraṃ prati prayujyamānaḥ svaniveśitātmanā | pṛ0 30) na hetudoṣaiḥ paribhūyate manāk paro'pi vā kevalametaducyate || 54 || samujjvalannyāyasahasrasādhito'- pyupaiti siddhiṃ na vimūḍhacetasām | maheśvaraḥ pāṇitalasthito'pi san palāyate daivahatasya sanmaṇiḥ || 55 || svātmaivāyaṃ sphurati sakala- prāṇināmīśvaro'ntaḥ kartā jñātāpi ca yadi paraṃ pratyabhijñāsya sādhyā | sā cāsmābhirvihitaghaṭanā- nyatra kiṃ tvīśasiddhi- rdvaite'pyastītyucitamadhikaṃ bhāti vahnirniśīthe || 56 || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryotpaladevenodayākarasūnunā viracitā īśvarasiddhiḥ samāptā || śrīmatkaśmīrabhūbharturājñayā prītaye satām | madhusūdanakaulena saṃpādyeyaṃ prakāśitā || ########### END OF FILE #######