#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00249 Uniform title: ṣatṣahasrakālottarāgama Manuscript : IFP/EFEO transcript T0767 Description: Copied from a MS belonging to the French Institute of Pondicherry, No. RE 20294 Notes: Copied from IFP/EFEO transcript T0767. Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Feb. 05, 2012 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### p. 2) hariḥ om kāloddharaḥ padatvājyalakṣaṇam kaṭādūrdhve veṣakāde yāgamupakaṇṭhavartinaḥ | dvāropadvāraracitaḥ maṇḍalaṃ vighnasūdanaḥ || 1 || āraktaḥ kamalamūrdhve bāhyapadmāni tadbahiḥ | sitānuvithī * * * * * * * * * * * || 2 || pratyekaṃ kavacetpurā nāmnaḥ prayoge prathanayiṣu- vimadhyamaṃ tataḥ | asmādyummisravasthāpaṭamātu- || 3 | maratau nirūpayet | paścātvama prādipādikamatrikaṃ sphuṭamaṭaviśet | vartamānādi kāryeṣu prayogaṃ- || 4 || cātra nirddiśet | ātmanepadanirddeśaḥ para- smādubhayātmakaḥ | vibhaktayastathā sapta- || 5 || pratyekaṃ ca tidhāmatā | mṛgadvibahusaṃkhyena- prayoktavyā krameṇa tu | liṃgārthamātre prathamā- || 6 || tathā cā maṃtraśodhitā | śeṣāḥ karmāṇi karaṇe samapradāne prakalpayet | apādānena samabaṃdhe- || 7 || tathā nirdhāraṇe hitā | viṣaye sapatamī yojyā- jñātvā cārtvijya saṃgatiḥ | apetaḥ kāraṇā- || 8 || nāma prayogo dṛśyate tadā | syoddhāra deśa- stu kartavyo vibhaktīnāṃ guruttamaiḥ | ṣaṣṭyarthe- || 9 || saptamī yojyā saptamyarthe tu sā punaḥ | anena kramayogena vyabhicāraḥ samācaret || 10 || arthānusārato yojyā kārakāḥ saptakarmabhiḥ | etenānumate naiva tathāpyāhārataḥ sadā || 11 || vyākhyā kāryā prayatnena pade vākye purā hitā- nāmāṃ samā kartavyo yuktātva narānyathā || 12 || upasarge hadhīrnāsti sarvaṃ vākyameva vā | tulyādhikaraṇe kāryā padābhyāṃ kratu dhāraṇaḥ || 13 || saṃkhyā pūrvodvigujñeyaḥ tathā tatpurugauravāt | dhruvaṃ tāvatprakartavyaḥ padevālikhya yatnataḥ || 14 || yāvacchiṣye nalinikhilya samyagardhopadhāritaḥ | na tvamevaṃ vicāroktyā yathoktaṃ śāsane mayā || 15 || p. 3) tathaiva kārṣī saṃsparśan gacchedvelopādeye nāmanī | viruddhavākyaṃ saṃdigdhe madruktaṃ viṣamaṃ samaḥ || 16 || śāstrayuktyā prakartavyaṃ na svābhiprayato diśet | śiṣyāṇāṃ gurukavirodhoktyā vivṛṇoti yadā guruḥ || 17 || tathā prasthāna doṣo'sti sūtre kliṣṭe tu te guro | svasiddhāṃta samāmnāyādgurorartha nidarśanāt || 18 || viruddhamanyathā nīya saṃyoṣaṇmukha tatvataḥ | prākṛtādvastva naścānyadvastu yatra vicāryate || 19 || asama kā tadūrdhve vedikā deyā yāgopakaṇṭhavartitaḥ | dvāropadvāraracitaḥ maṇḍalaṃ vighnasūdanaḥ || 20 || āraktaḥ kamalaṃ madhye bāhyapadmāni tadvahiḥ | sitānu vīthikā kāryā dvārakāṇi yathecchayā || 21 || karṇakārpita parṇā tu kesarāṇi tathā punaḥ | gaṇeśasya priyaṃ nityamaṇḍalaṃ vighnamarddanaḥ || 22 || madhye gaṇapatiḥ pūjyo nādyaṃgavarāṃtikaḥ | ataḥ śakaḥ samākāṃtamauṣadhena śirohataḥ || 23 || mantrametaṃ mahādīptaṃ druvādyunnatinā yutaḥ | vighneśvarādyāḥ parataḥ pūjanīyāḥ samāsataḥ || 24 || vighneśvaraṃ gaṇeśaṃ ca gajākhyaṃ gajavāhanaḥ | gajākṣaṃ gajaśīrṣaṃ tu gāṃgeyaṃ gaṇanāyakaṃ || 25 || tridhātuṃ gaganaṃ gauṇaṃ gopatiṃ pūrvavartikāḥ | vighnatrāsaṃ mahākāyaṃ laṃboṣṭaṃ laṃbakarṇakaṃ || 26 || laṃbodharaṃ mahābhīmaṃ vikṛtaṃ pārvati priyaṃ | oṃ gaṇapataye namaḥ | ugraṃ bhayāvahaṃ- || 27 || bhadraṃ bhayaghnaṃ bhayasūdanam | dvādaśete- pūjitavyā dakṣiṇe patni saṃsthitāḥ | deva- || 28 || trāsaṃ mahānādaṃ bhāsuraścotkaṭasvanam | caṇḍaṃ sauṇḍaṃ mahābhīmaṃ ḍamathaṃ madhusūdanaḥ || 29 || suṃdaraṃ rālasaṃdhyuṣṭaṃ paścimasthān prapūjayet | brahmabero brahmanābhi nivṛtti pralayolayaḥ || 30 || p. 4) nṛtta priyastathā laulyo vikartā karmavatsalaḥ | kṛtāṃtaḥ kāladaṇḍaśca kīnāśaścottarādiśi || 31 || ityete pūjitavyāstu puṣpagaṃdhārdhya viṣṭaraiḥ | pūrvavatsthāpayetkuṃbhaṃ saṃpūjya vidhivistaraiḥ || 32 || ayutaṃ tu japenmaṃtraṃ homayecca daśāṃśataḥ | śeṣānāṃ tu daśāṃśena japaṃ homaṃ tu kārayet || 33 || pūrṇāṃ datvābhiṣekaṃ tu kartavyaḥ siddhimicchatā | sarvatrā praticā śaktiḥ durdharṣaṃ tridaśairapi || 34 || abhiṣekastadā kāryo gurussaṃpūjya bhaktitaḥ | gajāśva vāhanādyaiśca bhūmirhemamayai smṛtā || 35 || evaṃ kṛte narāṇāṃ tu siddhayaḥ saṃbhavaṃti hi | sarvatra vārikādhīssyānnāsau pīḍyeta durgrahaiḥ || 36 || karmāraṃbheṣu sarveṣu mahāsiddhiṣu ṣaṇmukhaḥ | iti ṣaṭsahasrikālottare mahātaṃtre- 37 gaṇapatipūjāpaṭalaḥ - īśvaraḥ - maṇḍalaṃ saṃpravakṣyāmi vāgsiddhiryena jāyate || 38 || īśvaraṃ kāladāhaṃ ca manuścaṃdra samāyutaḥ | niśāyāṃ īśvaraṃ kāryaṃ manunā caṃdrasūryavat || 39 || tryakṣaraḥ paramaṃ maṃtraṃ na deyaṃ yasya kasyacit | ṣaḍujjāpanamaṃtreṇa praṇavena samādiśet || 40 || dhyātvā kuṃdendusaṃkāśaṃ triṇetraṃ cāruhāsanīḥ | svarūpāḥ saumyavadanāḥ padmasthāṃ makuṭojvalāṃ || 41 || pañcāśadvarṇamālāḍhyāṃ muktāsṛkdāma bhūṣitāṃ | evaṃ vidhāṃ bhagavatīṃ vāgīśīṃ vāgprasiddhi māṃ || 42 || śucinālakṣajāpastu kartavyomānasastadā | mastakātkandaparyantaṃ praviśantīṃ vicintayet || 43 || akārādi kṣakārāṃtaṃ varṇamālāṃ vibhāvayet | mukuṭamaṇi cayaprakhyāṃ prāṇavallīṃ sadāsmaret || 44 || karanyāsaṃ purākaryaṃ sa tu mantreṇa mantriṇā | mūrdhni guhya hṛddeṣu kramādvarṇatrayaṃ nyaset || 45 || p. 5) sakṛduccaraṇai naiva mūrtinyāsaṃ samācaret | mantragrahaṇa kāle tu maṇḍalaṃ tatra kārayet || 46 || turyāśramindu bhāgaṃ tu bhaktābhyāṃ kamalaṃ hitaṃ | vīthikā paṭṭikā kāryāpatravallī vibhūṣitā || 47 || catuṣpadāni padmāni tato'ṣṭau tatra vartayet | vīthikā pathikābāhye dvārāṇi dvipadāni tu || 48 || padmamānāni tānyeva kapola sahitāni tu | upadvārāṇi tadvacca koṇabaṃdhadvipaṭṭikaḥ || 49 || sitāni navapadmāni karṇikā kanaka pradā | kesarāṇi vicitrāṇi * * * * * * * * || 50 || page 6 missing * * * * * * * * * * lena vibhūṣitaḥ || 51 || koṇabaṃdhaṃ vicitraṃ tu dvipadaṃ tatra vartayet | śuklavarṇaṃ tu kamalaṃ karṇikā kāṃcanapradā || 52 || kesarāṇi catuṣpaṣṭiḥ pītaraktasitāni ca | mūlamadhyāgra deśeṣu sthiratvaṃ ca pravartayet || 53 || aruṇā vāthikā śastā patravalli vicitritā | lokapālānurūpeṇa dvārāṇi paripūrayet || 54 || vyomarekhāṃtarāle kāryaṃ vai sūryasannibham | ariṇaṃ koṇabaṃdhaṃ tu pītaṃ vātha sitaṃ hitam || 55 || iti bhadraṃ samākhyātaṃ śivasyādhāramuttamaḥ | nitye naimittike kāmye bhadraṃ bhadraprasiddhaye || 56 || atha padmavidhānaṃ tu leśataḥ kathyate mayā | asaṃsaktaṃ tu saṃsaktaṃ kamalaṃ dviprakārakam || 57 || bhuktimuktipradaṃ puṃsāṃ asaṃsaktaṃ sadā hitam | mumukṣūṇāṃ vitannityaṃ saṃsaktaṃ pāvatī suta || 58 || taccekaikaṃ dvidhājñeyaṃ guruṇā karmavedinā | bālaṃ yuvā'tha vṛddhaśca nāmataḥ phalasiddhaye || 59 || p. 6) iti matvā tataḥ padmaḥ vartayedanupūrvaśaḥ | padmakṣetre tu sūtrāṇi diśi dikṣu vinikṣipet || 60 || tathā ṣoḍaśadhūmrāṇi dvātriṃśattāni saṃkhyayā | vṛttāni pañcakalpyāni padmakṣetre samāni tu || 61 || prathame karṇikāṃ tatra puṣkare navabhiryutaḥ | kesarāṇi dvitīye tu catuviṃśati saṃkhyayā || 62 || dalāsaṃdhistṛtīye tu gajakuṃbhākṛtissadā | caturthe tu dalāgrāṇi vyomakūṭaṃ ca pañcame || 63 || vyomarekhā tadaṃte tu na sthūlā na kṛśāhitā | saṃsaktaṃ kamalaṃ proktaṃ saṃsaktamathocyate || 64 || asaṃsakto dalākāṃta digbhāgai vistarādbhajet | bhāgadvayaṃ parityāgādvasvaṃśe vardhayeddhalam || 65 || sandhiṃ vistarasūtreṇa tamālāṃścārcayeddalaṃ | savyāsavyakrameṇaiva vṛddhapadmaṃ bhavettadā || 66 || athavā sandhimadhye tu bhrāmayedardhacaṃdravat | saṃdhidvayāgraṃ sūtraṃ bālapadmaṃ tadā bhavet || 67 || sandhisūtrāstu mānena pṛṣṭhataḥ parivartayet | tīkṣṇāgraṃ tu yuvā tena kamalaṃ bhuktimuktidam || 68 || muktaye vṛddhapadmaṃ tu bālaṃ syādaṣṭa siddhiṣu | yuvā dalaṃ prayuktena sarvakarmasu śiṣyate || 69 || caturbhramaṃ vā kartavyaṃ saṃsaktaṃ vyomavarjitaṃ | vyomarekhaṃ tu kintvatra dulāgrānte vivarjayet || 70 || iti leśena kamalaṃ aṣṭapatraṃ pradarśitam | sarvasādhāraṇaṃ jñeyaṃ vināvighneśamaṇḍalaṃ || 71 || maṇḍalaṃ navanābhākhyaṃ kathyamānaṃ śṛṇuṣva mat | aṣṭahastaṃ purākṣetraṃ daśahastamathāpi vā || 72 || veda siddhārthikairbhāgaiḥ samaṃtādvartayet punaḥ | samantādaṣṭabhāgaṃ tu madhye tu kamalaṃ bhavet || 73 || p. 7) pathikā vīthikā kāryā dvāraṃ padmārghamānataḥ | kaṇṭhopakaṇṭhayuktaṃ tat kaṇṭhavarjyādi paṭṭikaṃ || 74 || ityekaṃ madhyakamalaṃ vīthidvārasamanvitam | kathitaṃ te samāsena tadbāhye vīthikā matā || 75 || pañcabhāgamitā sā tu samantāddaśa bhāgikā | daśa dikṣu tataḥ kāryaṃ pūrvavatkṛttikā sutaḥ || 76 || padmāṣṭakavidhānena vīthidvāra samanvitaṃ | tadbāhye pañcapadikā vīthikā patrabhūṣitā || 77 || padmavadvārakarṇantu padikaṃ dantu karṇakam | kapolaṃ padikaḥ kāryaṃ dikṣudvāratrayaṃ sphuṭam || 78 || koṇabaṃdhatripadikaṃ dvipadaṃ vajravadbhavet | taddhetu kamalaṃ śuklaṃ āpītaṃ pūrvapaṅkajaṃ || 79 || āgneyyāṃ raktavarṇaṃ tu nīlābjaṃ dakṣiṇe sthitaḥ | nair-ṛtyāṃ pītavarṇaṃ tu śuklaṃ varuṇadik sthitaṃ || 80 || ādhūmraṃ vāyukoṇe tu raktapītaṃ tathottare | īśāne mauktika prakhyaṃ śuklaṃ vā navapaṅkajaṃ || 81 || padmagauramatho vāpi raktagauramathāpi vā | vyomavyāpi śivasyeva navadhvāravidhau hitaṃ || 82 || navanāmaṃ samākhyātaṃ prāsādākhyaṃ śivasya tu | madhye padme śivaṃ pūjyo lokeśaścāpareṣu ca || 83 || astrāṇi bāhyavīthau tu bhaktyā saṃpūjya yatnataḥ | aśvamedhasahasrāṇi vājapeyaśatāni ca || 84 || etanmaṇḍalapūjāyāṃ kalā nārhanti ṣoḍaśa | nāsau lipyati pāpena padmapatramivāṃbhasā || 85 || naimittike tu kāmye ca kartavyaṃ bhuktimuktaye | mahāmaṇḍala saṃjñaṃ tu vakṣye'haṃ sarvasiddhidaṃ || 86 || aṣṭahastaṃ purākṣetraṃ bhāgairviṃśatibhirbhavet | dvipadaṃ kamalaṃ madhye vīthikā pathikā hitā || 87 || p. 8) diśi dikṣu tathe'ṣṭau ca nīlābjāni vivartayet | madhyapadmapramāṇena viṃśatyatra gatāni tu || 88 || dalasaṃdhivihīnāni nīleṣṭa patikāni ca | tatpṛṣṭe pathikā vīthī svastikā ca tadūrdhvataḥ || 89 || dvipadaśca tathācāṣṭau tu tadbhāgaṃ tu kṛtāstadā | vartayetsvastikāṃstatra gurorājñā vidhānataḥ || 90 || vīthikā pūrvavadbāhye dvārāṇi kamalaṃ yathā | upavarṇayutāneva koṇabaṃdha sapaṭṭikam || 91 || madhyebjaṃ himakundābhaṃ karṇikāpītakesaram | asaṃsaktadalaṃ śastaṃ vyomavadvyomakalpanam || 92 || koṇāśca śoṇavarṇāstu vīthikā kāñcana prabhā | śyāmarūpāṇyutpalāni karṇikākārakarṇikāḥ || 93 || nānāvarṇāsvastikāssyuḥ vīthikā patravarttikā | nānāvidhāni varṇāni rajasāparipūrya ca || 94 || mahāmaṇḍala saṃjñaṃ tu śivasya hṛdaya priyam | pavitrārohaṇe śastaṃ dīkṣāyāṃ ca viśeṣataḥ || 95 || sarvān kāmānavāpnoti mahāmaṇḍalapūjanāt | pañcābjaṃ saṃpravakṣyāmi vratānāṃ ca samarpaṇe || 96 || liṃgoddhāre ca kartavyamaṇimādiṣu siddhaye | pañcahaste samakṣetre samantādindrabhājite || 97 || dvipadaṃ kamalaṃ madhye vīthikā pathikāṃ tataḥ | dikṣu padmacatuṣkaṃ ca madhyavatparikalpayet || 98 || tadbahiḥ pathikā vīthidvārāṇi dvipadāni tu | karṇopakarṇayuktāni vicitraṃ koṇa saṃgame || 99 || madhyābjaṃ saṃsitaṃ nityaṃ patatkarṇikakesaraṃ | āpītaṃ pūrṇapadmaṃ tu vaiḍūryābhaṃ tu dakṣiṇam || 100 || uttaraṃ daradābhañca kuṃdābhaṃ vāruṇāṃbhujam | raktābhā kāñcanaprakhyā vīthikā prathamā parā || 101 || p. 9) lokeśa pratirūpāṇi dvārāṇi śikhivāhanaḥ | pañcābdamaṇḍalaṃ sarvaṃ sarvakāma prasiddhidaṃ || 102 || sarvakāmapradaṃ vakṣye maṇḍalaṃ sarvakāmadam | vikāra bhadre turyāgre samantāddaśabhiḥ kajaṃ || 103 || pathikā pathikā bāhye dvārāṇi dvipadāni tu | mukhāni padmamānena sakarṇāni vivartayet || 104 || asaṃsaktaṃ koṇabaṃdhaṃ tu āraktaṃ pūrayet tataḥ | vīthikā kāñcana prakhyā patravalli vibhūṣitā || 105 || sitavarṇaṃ tu kamalaṃ nānāśobhā samanvitaṃ | sarvakāmapradaṃ śastaṃ prāsādasya mahāmanaḥ || 106 || sarvān kāmānavāpnoti prāsādasya tu pūjanāt | sarvakāmapradaṃ puṃsāṃ sarvakarmasupūjitaṃ || 107 || maṇḍalaṃ tvidamevātra vighnadvaṃsena śasyate | kintu vīthau svastikāsu ariṣṭadhvāvanātmane || 108 || ariṣṭadhvaṃsaye yasmādariṣṭadhvaṃsane tadā | kathitaṃ devadevena śivena paramātmanā || 109 || caturhastaṃ puraṃ kṛtvā vṛttaṃ caiva karadvayaṃ | vīthikā hastamātraṃ ca dvārabaṃdhaṃ karātmakaṃ || 110 || prāk vṛttasya tu vṛttaṃ tu madhyessyāt ṣoḍaśāṃgulaṃ | bhaveyurddikṣuvṛttāni kamalaissahitāni ca || 111 || padmāni pañcaśuklāni śyāmaṃ vṛttāṃtaraṃ hitaṃ | koṇāni pāvakābhāni vīthikā kāñcanaprabhā || 12 || dvārāṇi lokapālāni * * * * * * * * | missing - 11, 12, 13 and 14 pages * * * * * * * * vedikā kanakaprabhā || 113 || padmakundendu varṇābhaṃ daṇḍaṃ kṛṣṇājinaprabhaṃ | mūlaṃ pāvakasaṃkāśaṃ rudrāsrtraṃ kathitaṃ mayā || 114 || brahmāstraṃ kamalaṃ jñeyaṃ lakṣaṇa missing pages : 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23 and 24 || 115 || p. 10) namaḥ | sakṛtkarāyyāṃ vinyasya karanyāsastadābhavet | āpādamūrdhni paryantaṃ sakṛnyastvā śucirbhavet || 116 || mastakān pādaparyantaṃ sa tu dehe tu vinyaset | deha nyāse tu te paścāt antaryāgaṃ samārabhet || 117 || pūjā japāgni bhavanaṃ kartavyaṃ bāhyameva ca | * * cca pañcamūrdhānaṃ deśabāhindu maṇḍalaṃ || 118 || bādhakāśayarūpeṇa tasya dhyānaṃ navānyathā | śāṃtike pauṣṭike śuklaṃ raktaṃ vaśye praśasyate || 119 || staṃbhake pītavarṇantu karṣaṇe kapilaṃ hitam | mohane tadvadeva syāt jñātvā karma vicintayet || 120 || budhyā praṇavamuddhāsya sakṛtpuṣpeṇa cāsanaṃ | āśakteśśaktiparyantaṃ vyāptyā tatra prakalpayet || 121 || tadūrdhve paramā mūrtiḥ dvātriṃśārṇena kalpayet | īśvarācchaktiparyantaṃ kalākalitavigrahaṃ || 122 || vistitāraṃ maṃtrarājena paramāvahayettataḥ | āvāhya pūrvavidhinā yathā vai vakṣyamāṇavat || 123 || brahmāṃgaissakalīkṛtya tathā saṃpūjya bhaktitaḥ | pūmaṃtrasya pūrvasevā tu kartavyā sekaṃ pūtikā || 124 || aghorākṣa sa tulyaṃ tu japtavyaṃ sādhakena tu | dakṣiṇāmūrtimāśritya homaṃ kuryāddaśāṃśataḥ || 125 || guggulena ghṛte naiva kāpilena ṣaḍānana | mantrasiddhistadā siddhākaroti padamīpsitaḥ || 126 || uttamādhamayadhyāstu sādhayennādṛtaṃ vacaḥ | siddhicāghorarūpeṇa sādhayetamanīpsitāḥ || 127 || dhānyān kāmayate kāmān tān stān kāmānavāpnuvāt | uttamā lakṣajāpena siddhaye sādhayeddhruvam || 128 || tasmādgugguluhomena tadarddhānmadhyamātsuta | lakṣavādātkanyasāstu siddhaye japahomataḥ || 129 || p. 11) sādhayennātra saṃdehaḥ trividhaḥ siddhayassadā | trividhotpātaśamanamevameva prakalpayet || 130 || sarvotpāta praśamanamevameva prakalpayet | sadyotpāta praśamanamevameva prakalpayet || 131 || sarvotpāta praśamane nānyastrātāsti bhūtale | siddhānteṣu tathānyeṣu nānyastrātāsti śāṃkare || 132 || aghorānnāparomaṃtro kalimāsādya siddhida | aghoraṃ siddhidaṃ maṃtraṃ navātrāśeka kalpanā || 133 || tasmātsarvaprayatnena aghoraṃ sarvadābhyaset | tiṣṭan jāgran svapan gacchan bhuṃjāno maithunerataḥ || 134 || aghorārpita cetasso muktibhāgsavanānyathā | abrahmacārī brahmacāryasnātakaḥ snātako bhavet || 135 || sa tu smaraṇa mātreṇa sarvapāpakṣayo bhavet | āvṛtya pañcavāraṃ tu sarvatīrthaphalaṃ bhavet || 136 || sarvayajñaphalaṃ yāti saptavārānuvartanāt | trissaptavāraṃ cāvartya pūjāṃtaṃ niyamena tu || 137 || pūjāphalaṃ samāpnoti prāpnuyācchāstra bhāṣitaḥ | sarvavādān parityajyamaṃtravādaṃ samabhyaset || 138 || maṃtramūlāni vādāni tasmānmaṃtraḥ paro bhavet | tatrāpyaghorajāpastu kartavyo maṃtracintakaiḥ || 139 || divyāntarikṣa bhaumānāṃ vighnānāṃ vinivāraṇaṃ | aghorāstreṣu kartavyaṃ sadyotpāteṣu vāraṇam || 140 || dvāvimau maṃtrarājānau sūryasyoparisaṃsthitau | dvātriṃśākṣarakaṃ ghoraṃ aghorāstraṃ viśeṣataḥ || 141 || tasmāt sarvaprayatnena maṃtravidvayamabhyaset | pūrvasevā prakartavyā yatrānmaṃtradvayasya tu || 142 || tadā dahet tu vighnāṃśca yathā kālaṃ svayaṃśivaḥ | upāṃśurmānasobhāṣyo japayajñastridhā sthitiḥ || 143 || p. 12) mānasaṃ cottamaṃ jñeyaṃ sātvikaṃ tu japaṃ paraṃ | upāṃśurmadhyamaṃ viddhi rājataṃ pārvatī suta || 144 || adhamaṃ tu mataṃ bhāvyaṃ tāmasaṃ tena kīrtitaḥ | uttamādhama madhyānāṃ vidhīnāṃ eva sādhane || 145 || kartavyaṃ tu prayatnena aghorāstrapurassaram | bhavitaḥ yau prayatnena yatnānmantraparopurā || 146 || pūrvasevāṃ tu nirvatya siddhayassādhayettadā | sidhyanti tasya karmāṇi nānyathā krauñcasūdana || 147 || vidyānatve tu yo bhoga uttamāsiddhiriṣyate | madhyamā khecaratvaṃ tu adhamāṃ janapādake || 148 || adhamādhamasiddhīṃśca paśyākarṣaṇamohanam | sādhayennātrasaṃdeho maṃtrarāja prabhāvataḥ || 149 || mantrarājamavijñāya siddhaye yastu sādhayet | hanane muktinā ka kṣudhārtimakhaṇḍaye tuṣṭān || 150 || tasmāt sarvaprayatnena aghoraṃ sādhayetsadā | ye kecinmantrasiddhāstu devagaṃdharvadānavāḥ || 151 || sarve te vaśagā syuḥ tu ghorasiddhasya saṃsthitāḥ | maṃtrasiddhāḥ kadācicca kālato nidhanaṃ gatāḥ || 152 || aghoramaṃtra siddhāye akṣayāmita tejasaḥ | atiraskṛta vapyāste sarve cāmoghaśaktayaḥ || 153 || mantrāsva tasya sidhyanti yastu pūjāratassadā | siddhayaḥ teṣu sidhyanti nityaṃ ye maṃtrajāpinaḥ || 154 || mantrā phalapradā teṣāṃ bhavane kṛtabuddhayaḥ | pūjāhomo japaścaiva tasmātritayamabhyaset || 155 || jñātvā tu paramaṃ rūpaṃ aghorasya mahārataḥ | jñānaṃ prapadyate yogaṃ jñeyāṃśa parivarjitaḥ || 156 || sadātmacinmayaṃ brahma nirvikalpamarūpakaṃ | sarvapramāṇarahitaṃ svasaṃvedyamavācakaṃ || 157 || śraddhayā tapasā bhaktyā japahomārcanādibhiḥ | mahāpuruṣa saṃparkāt jñānatīrthānuvedanāt || 158 || p. 13) upadeśāttathābhyāsā niyamaissadvṛtaistathā | pūjyaṃte paramaṃ rūpaṃ sadaspati va * * taḥ || 154 || nānyathaitanna tathādveta na dravyaṃ na guṇastathā | na tadbrahmādayo devāḥ paryupāsaṃti nityaśaḥ || 160 || tadardhaṃ jñāpayajñaistu tarpayanti aharniśaṃ | sīdanti ca mahāmohājjayaṃti ca mriyanti ca || 161 || tasmāt sarvaprayatnena niṣkalaṃ paryupāsayet | yena saṃsmṛtamātreṇa na trayo janmacāpnuyāt || 162 || aghoraṃ pūjayeddevaṃ aghoraṃ muktibhāgbhavet | sarvadā hṛdaye'ghoraṃ sarvāvasthāsu yaḥ smaret || 163 || prāpnoti paramaṃ sthānaṃ punarnāvṛttilakṣaṇaḥ | iti śrīmatṣaṭsahasrikālottare mahātaṃtre || 164 || aghorakalpaṃ samāptam - īśvara uvāca- rudraśāṃtiṃ mahāśāṃtiṃ yajñena kriyathe'thavā || 165 || astrayāgo mahāsena samāsātkathyate mayā | ariṣṭadhvaṃsanaṃ kāryaṃ maṇḍalaṃ yatpuroditaṃ || 166 || pañcahastaṃ caturhastaṃ vasuhastamathāpi vā | rudrapūjā vilomena kartavyā kṛttikā suta || 167 || vasvagni saṃkhyā rudrāste rudraśāṃtiṃ prakalpayet | rudrañca vṛṣabhaṃ caiva tvavimuktamasaṃbhavam || 168 || puruṣaṃ ceti pañcaitā īśānyāḥ prakṛtau nyaset | uttare tu dale pañca rudrāṃstān kramaśorcayet || 169 || viśvākhyaṃ tu mahāviśvaṃ karālaṃ vikṛtaṃ tathā | tvaṃ te ca vikṛtākhyaṃ tu pañcaite puruṣe sthitāḥ || 170 || catvāraḥ piṃgalākhyāstu niyatā vāyupatragāḥ | ekaśvetastathā kṛṣṇacaturtho madhusaṃjñakaḥ || 171 || anaṃtaśca tathā pañca śuṣkaścaiva payogaṇaḥ | kālatatve tu vāriṇyāṃ sthitā rudrā mahābalāḥ || 172 || p. 14) karāla vikarāle ca māyāyāṃ nair-ṛte dale | catussahasra vidyāyāṃ yāmyapātre vyavasthitaṃ || 173 || śīrṣākhyaṃ vastrasaṃjñaṃ ca karākhyaṃ ca raṇāsitaṃ | laṃkāmetaṃ caturthantu nyastavyaṃ tatvavedanā || 174 || ekadvitri jagāntāśya rudrāpatiśyate sthitāḥ | svāhā svadhāvaṣaṭkārāstatra rudratrayaḥ punaḥ || 175 || ṣaṭkālāṃtāśca pūrvasyāṃ rudrāsyuḥ sakaledhvari | bhūtaṃ tatra mahābhūtaṃ paśutaṃtramupāyatiḥ || 176 || sarvabhūtaṃ tathākālaṃ saṃpūjyāḥ śikhivāhana | umā maheśvare madhye pūjyastatve śivātmake || 177 || sitapuṣpaissugaṃdhaiśca caṃdanādyairvilepanaiḥ | saṃpūjya vidhivanmudrān pāyasena ghṛtena ca || 178 || tatveśvarān śikha * * * lomenārcayet tataḥ | anantān tān śiṣyadhye navatatvamataḥ śṛṇu || 179 || praṇavā dhruvaparyantaṃ śivapīṭha dahanābhuvamadhye- śāśvatāstatpuruṣāṃtaṃ pīṭhaṃ sadāśivaṃ ca- || 180 || prāk saṃsparśaṃ īśvarapīṭhamaghorā jyoti- rūpāvaśaran dik saṃsparśaṃ || 3 || pamaśārcārū- || 181 || paṃ vidyāpīṭhaṃ sthitāśca tadvāhye yā yā mana- gni svalpa padāṃta niśācarāvasthaṃ || 5 || ani- || 182 || dhanā samabhavāṃtaṃ pīṭhaṃ puruṣasthitaṃ tathā pākṣaṃ- śabdātpraṇavapādāntaṃ pīṭhaprakṛti sthitaṃ di- || 183 || śīśānyāḥ || 1 || iti padamahādhvaro'yaṃ saṃpū- jyo nyāsamātreṇa evaṃ padavibhāgādamṛta- || 184 || purāṃta sthitāśśivāssarveśśakāra paridhi maṇḍale parigaṇitāḥ | praṇava sadīptāḥ || 185 || sarve vasānanatayaḥ sarūḍhāḥ pūrvapīṭhe deva- pūrvasthita viniviṣṭāḥ pūjyāścārcita- || 186 || p. 15) padena brahmaṇā stotavyā sarve rudrāḥ karmo- ditāḥ pūrvaṃ ājyakṣīraṃ dadhimadhu phalādayo- || 187 || vrīhayo yavāśyāmāḥ khaṇḍakṛto bhakṣaṇaḥ- pāyasaṃ pūrvo'nnavargaśca | vassa puroḍāśaḥ- || 188 || pīṭha pīṭhe yathodito yojyaḥ | homyo navapadā- vastunaga khura tuṃgapariśobhaḥ | dūrvākṛṣṇa- || 189 || tilājyāmṛtākhyā cūtapatrāṇi-hotavyā- siddhā jvālājāvajrī sugandha puṣpāṇi- || 190 || kṣīrataroḥ patrāvasamidho taṇḍula yavādīni- ekaikasya rudrasyāhutīnāṃ sahasrakaṃ | ājyena- || 191 || yatnato deyaṃ tadabhāvādyavoditaiḥ | ekaikasya padasyaiva sahasraṃ parivartanaṃ | siddhāṃtassaṃpra- || 192 || pannaistu vāmācārairvivarjayet | vāmācāraṃ prapa- nnā ye śāstre siddhe vigarhitāḥ | guptācārā- || 193 || stu ye kecit varjanīyāstu te sadā | siddhāṃtaṃ- saṃprapannāye śuddhācārā dṛḍhavratāḥ | nigrahā- || 194 || nugrahe śaktā devānāṃ devi durdharāḥ | guruśu- ddhaḥ purā jñātvā paścācchītiṃ samārabhet || 195 || ahanyahani kartavyā utpanno vā * * k bhūte | proktā vai triṃśadaṣṭau ca devāstairiyamiṣyate || 196 || vilomenānulomena rudre vyomaśivena ca | rākāniti padenaiva pīṭhaṃ navapadātmakaṃ || 197 || anulomena tatpūjyaṃ rudrā caiva vilomataḥ | saptapaṃcati saṃkhyā vā ekaikāmāhutīndadet || 198 || iti nityo vidhi prokto viśeṣe pūrvavajjuhe | divyānāṃ tu nimittānāṃ ekaikasya sahasrakaṃ || 199 || antarikṣanimittānāṃ tattadadhyāhutirbhavet | bhaumānāṃ śāṃtihomo rudrāṇāṃ padeṣu ca || 200 || utpāteṣu ca sarveṣu mahotpāte śatāhutaḥ | sarvarogavihīnāṃ grahairvā vimṛtātmanām || 201 || p. 16) upasargagrahītānāṃ vighneśairdalitātmanāṃ | abhicārābhitasānāṃ śāṃti homaṃ prayojayet || 202 || abhiṣekaśca kartavyaṃ saṃpātāhuti maṃtritaiḥ | navabhiḥ kalaśairnityaṃ śataṃ viṃśottarādhikaṃ || 203 || eka nyūnaṃ tu maṃtrāṇāṃ nyastavyaṃ cābhiṣecanaṃ | ahanyahani kartavyaṃ * * * vā japeddhunet || 204 || abhiṣekāya dātavyaḥ sa carū parikalpitaḥ | tena prāśana tāmreṇa sarvairvighnai na bādhyate || 205 || khaṇme dṛśāṃtiśca kathitā parameṣunā | rudrāṇāṃ ca padānāṃ ca pravibhāgaḥ pradarśitaḥ || 206 || saṃkhyā svāṇuvibhāgaśca dravyamāhutilakṣaṇaḥ | tavādyakhaṇḍe kathitaḥ dvitīye stutirucyate || 207 || sūyate sā bhagavatī mantrakhaṇḍaṃ tṛtīyakam | khaṇḍatrayaṃ tu pādyena * traṃ gadyena kathyate || 208 || vibhāgakhaṇḍādaparaṃ stuti khaṇḍannigadyate | rudraśāṃtiṃ pravakṣyāmi śivaṃ sarvārthasādhinīṃ || 209 || manuṣyāṇāṃ hitārthāya svayaṃ rudreṇa bhāṣitāḥ | sarve vighnāḥ praṇaśyaṃti śrutvaimāḥ pāpanīśinīḥ || 210 || dusvapnāḥ vyādhayaścaiva grahāścaiva diśo daśa | bahurūpāya sarvāya viśvarūpaparāya ca || 211 || praṇamya deva devāya sarvapāpaharāya ca | pārvatyā sahitāyaiva sa hi nandīśvarāya ca || 212 || rudraśāṃtiṃ pravakṣyāmi vetālānāṃ vināśinīḥ | narāṇāmupasṛṣṭānāṃ devāyatanaveśmasu || 213 || yeṣāṃ na garbhasaṃbhūtiḥ kulahāniśca jāyate | yatra jātā vinaśyanti bhavanti ca na saṃkaṭāḥ || 214 || kāma cotpadyate yatra sa tataśca gṛhe gṛhāḥ | garbhaḥ patatyakāle ca kuṇḍaṃ vā yatra jāyate || 215 || p. 17) durbhikṣeṇa ca pīḍyante rāṣṭrotpāte ca dāruṇaiḥ | gaṇā yatra virudhyaṃte bhrātaraścāpyanekaśaḥ || 215 || pitā mātāsnuṣā caiva kadalopagate gṛhe | paśyaṃti ca kaviṃ svapne bījaṃ kṣetre na rohati || 216 || gāveratha paśavaścaiva dāsāḥ karmakarāstathā | gṛhe sthitā virudhyaṃte tatra śāṃtiḥ prayojayet || 217 || rūpopagarjite pṛṣṭavaṃśaśca bhidyate | garavo nāhatāścaiva sravaṃti rudhiraṃ bahu || 218 || devāścaiva vṛkṣāśca nṛtyaṃti ca hasaṃti ca | akāle puṣpitā vṛkṣāphalitāśyāpyanekaśaḥ || 219 || ulkā pātāśca jāyante bhūmikaṃpāśca dāruṇāḥ | nimittairaśubhairebhiḥ anyaiścāpi vidāruṇaiḥ || 220 || ekāgraprayato bhūtvā tatra śāṃtiṃ prayojayet | rudraśāṃtisamutpattau kathaṃ vakṣyāmi tatvataḥ || 221 || yakṣarāṣasa kūśmāṇḍaiḥ vṛtaṃ bhūtairanekaśaḥ | tato devagaṇāssarve ṛṣayaśca tapodhanāḥ || 222 || vijñāpayanti deveśaṃ brahmaṇā sahitaṃ haram | viditaṃ tu deveśa mānā viduḥkhitā prajāḥ || 223 || grahairdurdharavīryaiśca na saṃkhyairna guṇaiḥ prabho | tasya śāṃntiṃ prayacchadhvaṃ sarvagrahamocanīm || 224 || devānāṃ vacanaṃ śṛtvā harastribhuvaneśvaraḥ | samādiśadguṇān sarvān kṣipramānayutān grahān || 225 || anirvāryaśca bhagavān lokapālā viśeṣataḥ | sarve vai janapālāśca rāṣṭrapālāśca durjayāḥ || 226 || deva bhūtagaṇā yakṣā gandharvāśca sa rākṣasāḥ | kūśmāṇḍā dāruṇāghīrā yakṣapālā yanugrahāḥ || 227 || devāyatanapālāśca bhūtagrāmaniśācarāḥ | kālakarṇī mahākālī ye cānye hiṃsakā gṛhāḥ || 228 || p. 18) apasmārastathonmādā netrarogagrahāstathā | hṛdrogā mukharogāśca kukṣirogā jarākṣayaḥ || 229 || śiro rogā gātra rogā nāyakāśca sudāruṇāḥ | ete cānye ca bahavo vyādhayaḥ parikīrtitāḥ || 230 || te grahāstu gaṇaissārdhaṃ upanīttāka śāṃtikaṃ | vijñāpayanti deveśaṃ praṇipatya muhurmuhuḥ || 231 || tejaḥ soḍhumaśaktāsu kiṃ punastvāṃ samīkṣituṃ || ājñāpaya mahādeva kiṃ kartavyaṃ tavājñayā || 232 || tānuvāca mahādevaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ | mānuṣā duḥkhitāḥ kena kasya doṣena vā punaḥ || 233 || teṣāmekatamaḥ prāha vākyaṃ lokeśvarāgrataḥ | eṣā vṛttirihāsmākaṃ brahmadattohyayaṃ varaḥ || 234 || ye grastāstamasā loke mānuṣāḥ pāpakarmiṇaḥ | atyakṣaṃ rītikāmāśca hantukāmāścaye grahāḥ || 235 || harṣitāṃ duḥkhitāṃścaiva naṣṭa duṣṭāṃśca mānavān | nānācityādi kṛtyāṃstu rudramīkṣya viśaṃti te || 236 || etatte kathitaṃ deva prasīda bhagavanmatam | ājñāpaya suraśreṣṭa kartavyaṃ kimataḥ paraṃ || 237 || evamuktastu bhagavān tryaṃbakaḥ parameśvaraḥ | rudraśāṃtimimāṃ prāha varado bhūtavāhanaḥ || 238 || yastu vidyāmumāṃ śṛtvā guhyake * * * * * | 32 to 39 missing || 239 || brahmacaryaravaśśuddho na bravīt sādhako mataḥ || 240 || tenāpyevaṃ vidho vastu varjanīyaḥ puroditaḥ | so'pyukto deśikastantro yadino siddhasādhakaḥ || 241 || naiṣṭhikasya vrataṃ kaṣṭaṃ niṣiddhaṃ tu bhautike | gurustrīgamanaṃ cauryaṃ puṇyakāle rati kriyā || 242 || kṣurakriyā ghṛtābhyācaṃ gṛhiṇo varjanaṃ matam | puṣpākārasugaṃdhāḍhyaṃ śubhāvāsastathā balā || 243 || bhogāṃ gatvānnaduṣyaṃti bhojanaṃ śaktikāraṇaṃ | hastamātraṃ tu vedāgraṃ caturekhā tu maṇḍalam || 244 || ācāryasya tu kartavyaṃ bhojanārthe tu nityaśaḥ | ekaika rekhayā hīnaṃ sādhakādiṣu kīrtitaṃ || 245 || p. 19) keśānāṃ dhāraṇaṃ śastaṃ muṇḍanaṃ vā yathecchayā | jaṭādharāstu yatayo yasmāṃkita śarīriṇaḥ || 246 || jaṭānāṃ veṣṭanaṃ kuryācchiromuṇḍanna veṣṭayet | tāścakāryā hi bhogābhā vṛttā vā veṇikāthavā || 247 || kanakādyāstu vṛttāstu jaṭākāryā vijānatā | viṣamā nāgabhogābhā na viṣākaikaṣoḍaśa || 248 || itarāstu yathecchato yathā śāstra sthitistathā | tatvavarṇa kalājñāna padasthāna vikalpanāḥ || 249 || kṣetraṃ suvartitaṃ kṛtvā kḷptistatpūrvajena tu | bhasmāśrayaṃ prakartavyo dṛḍhaśco kāṇako'pi vā || 250 || vitastyāyāmakaḥ śaktiḥ tatracāṣṭāṃgulocchritāḥ | uttarīyocchrayaḥ kāryaṃ dvādaśāṃgula saṃmitaṃ || 251 || caturaṃgulavistīrṇaṃ tasya madhye tu saṃgatam | athavā lābukaṃ kāryaṃ ṣoḍaśāṃgulasaṃmitam || 252 || bhasmādhāraṃ prayatnena varjayetkāṣṭasannibhaṃ | daṇḍamātma samaṃ kāryaṃ mūlamaṃguṣṭavatsamam || 253 || athavā hastamātraṃ vā vaṃśakhādira śairāvīm | dvā * * * * * * * * * * na nivartate || 254 || saptavārān sphuṭe mūrdhā rudradaṇḍena hanyate | saptajanma sahasrāṇi raurave pacyate grahaḥ || 255 || punaśca sa mahāghore yo māṃ vidvān vyati kramet | evamuktvā tu bhagavān grahāṇāmagrataḥ sthitaḥ || 256 || samedhe sthāpayitvā tu prāhavidyāmimāṃ prabhuḥ | idaṃ kṛtvā mahādevī bhavānī brahmaṇo puraḥ || 257 || amedhāyā pradhṛṣyāya namaḥ svasti parāyaṇī | oṃ kāro'tha vaṣaṭkāro brahmā svāhā svathā tathā || 258 || sāvitrī bhūta sāvitrī rudrasāvitrireva ca | rudrāṇi brahmasāvitrī devī caiva sarasvatī || 259 || umā kṛṣṇā śivāścaivadhānityā hudi saṃsthitā | surāsuramanuṣyeṣu sthāvareṣu careṣu ca || 260 || stutvaivaṃ purato deva jagmusvabhuvanāni ca | kalā stotre tu kathitāmaṇḍakhaṇḍannigadyate || 261 || p. 20) pūjane tu namaskāraṃ svāhāṃtaṃ havane hitam | āpyāyane vaṣaṭkāra- ṣṭau vauṣaṇṇiyojayet || 262 || kora dvitaya * sthāne jāti yogaṃ tu kārayet | iti karma proktaṃ sthānamāmnāyato hitaḥ || 263 || oṃ rudrāya namaḥ | 00 oṃ avimuktāya namaḥ | 001 oṃ mahāvikṛtarūpāya namaḥ | 001 oṃ puru- || 264 || ṣāya namaḥ | 001 itīśāna pātre | kṛto rudra * * | oṃ viśvarūpāya namaḥ | oṃ mahāviśvarūpāya- || 265 || namaḥ | 001 oṃ karālarūpāya namaḥ | 001 oṃ vikṛta- rūpāya namaḥ | 001 oṃ mahāvikṛtarūpāya namaḥ || 266 || 001 uttare pātre | pauruṣe tatve | pañcarūpāṃtā- rudrāḥ | oṃ ekapiṃgalāya namaḥ | oṃ śveta- || 267 || piṃgalāya namaḥ | 001 oṃ kṛṣṇapiṃgalāya namaḥ | 001 oṃ madhupiṃgalāya namaḥ | 001 oṃ niyato- || 268 || vāvayavapātre rudrāścatvāraḥ | oṃ anaṃtāya- namaḥ | 001 oṃ rudrāya namaḥ | 001 oṃ śuṣkāya- || 269 || namaḥ | 001 oṃ payogaṇāya namaḥ | 001 oṃ kāla- tatve vāruṇaṃ catvāraḥ | oṃ karālāya namaḥ 001 || 270 || oṃ vikarālāya namaḥ | iti dve māyātatve- nair-ṛtavaktre | oṃ sahasraśīrṣāya namaḥ | 110 || 271 || oṃ sahasravaktrāya namaḥ | 001 oṃ sahasrakira- ṇāya namaḥ | 001 oṃ sahasraliṃgāya namaḥ || 272 || iti catussahasrasaṃvidyā tatve daṣiṇapatre | oṃ ekaṭāya namaḥ | oṃ bījāya namaḥ | 001 oṃ || 273 || svāhākārāya namaḥ | 001 oṃ svadhākārāya namaḥ | 001 oṃ vaṣaṭkārāya namaḥ | iti vahnipatre || 274 || īśvarapatre sthitāṣpaṭ rudrāḥ | oṃ rudrapataye- namaḥ | 001 oṃ kālādhipataye namaḥ | 001 iti || 275 || sadāśiva tatve ṣaṭ pūrvadale | omumekarūpa- dhāriṇe namaḥ | 001 oṃ catur-ṛ?tuṇḍiṇi rudro'si- || 276 || devānāṃ devadeva viśākha hana hana matha matha- kuru kuru puri puri suri suri rudraśāṃti- || 277 || p. 21) manusmaran kṛṣṇapiṃgala akālapiśācādhi- pataye vighneśvarāya namaḥ | 001 ityumāma- || 278 || heśvarau karṇikāyāṃ śivatatve- oṃ vyoma- vyāpine | vyomarūpāya sarvavyāpine śivāya- || 279 || anaṃtāya anāthāya anāśritāya- dhūpāya- iti madhye śivatatvena padāya karṇikāyāṃ- || 280 || atiśāśvatāya yogapīṭhasaṃsthāt nitya- yogine dhunāhārāya oṃ namaśśivāya sarva- || 281 || prabhave śivāya īśānamūrdhāya tatpuruṣa- vaktrāya- iti pūrvadale sādākhyetyaghora- || 282 || hṛdayāya vāmadeva guhyāya sadyojātamūrtaye- oṃ namo namaḥ | guhyāti guhyāya | goghne? ani- || 283 || dhanāya | sarvasiddhādhipāya | jyotirūpāya- īśvara tatve'gnidule | parameśvaraparāya | ace- || 284 || tanācetana vyomin | vyomin | vyāpin-vyāpin- arūpin arūpin prathama prathama tejastejaḥ || 285 || jyoti jyotiḥ | arūpa iti | vidyātatve yāmya- dale | ananta abhasma abhasma | anādi nānā- || 286 || dhū dhū dhū oṃ bhūḥ oṃ bhuvaḥ oṃ suvaḥ | oṃ mahaḥ | māyā tatve nair-ṛtadale | anidhana nidhana- nidhano- || 287 || dbhava śiva sarvaparatman | maheśvaraḥ | mahādeva | sadbhāveśvara iti- kālatatve vāruṇe pātre || 288 || mahātejaḥ yogādhipataye muñca muñca | prathama prathama- śarva śarva | bhava bhava bhavodbhava sarvabhūta sukhaprada- || 289 || sarvasānnidhyakara | iti vāyavyadale niyatitatve- brahmaviṣṇurudrapari anarcitānarcita | asaṃstu- || 290 || tāsaṃstuta pūrvasthita pūrvasthita sākṣin sākṣin | kuru kuru pataṃga pataṃga piṃga piṃga jñāna jñāna iti- || 291 || p. 22) puruṣatatve | uttaradale || 1 || śabda śabda sūkṣmasūkṣma śiva śiva sarvada sarvada oṃ namo namaḥ | oṃ śivāya- || 292 || namo namaḥ | omiti prākṛta tatve | īśānadale- | rudraśāṃtiṃ japennityaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate || 293 || upadraveṣu sarveṣu sarvotpāteṣu ṣaṇmukha | * mutenātra saṃdehaḥ satyaṃ satya śikhidhvaja || 294 || sthāpanārcana dīkṣādi kramopakramayornaraḥ | paścānna kurute śāṃtiṃ iṣṭāpūrtaiviyujyate || 295 || rogātyayanimittāptau deśaśāṃtyādi karmasu | śmaśāneṣu ca nityeṣu mānavā yatra vartate || 296 || śatā aṣṭau tathākarṣe vaśyoccāṭanamāraṇe | nāpekṣaṇīyā kālasya bhautikasyāpi nityaśaḥ || 297 || iti śrīmatṣaṭsahasrikālottare mahātaṃtre- rudraśāṃti paṭalaḥ - śivācāram - īśvara uvāca- dīkṣitānāṃ krameṇaiva śivācāro nigadyate || 299 || kiṃ varjyaṃ kiṃ ca kartavyaṃ śivamārgasthiteṣvatha | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayostathā || 300 || vyatīpāteṣu sarveṣu dinavṛddhau dinakṣaye | saṃkrāntyāmayane dvaṃntu ṣaḍaśīti mukheṣu ca || 301 || dviguṇaṃ pūjanaṃ homo japo naktena vartanaṃ | bhūteṣu rakṣaṇaṃ kāryaṃ vātsalyaṃ ca tapasviṣu || 302 || kāruṇyaṃ sarvabhūteṣu kṣamāsatyamacāpalam | anṛtaṃ gurudevārthaṃ na doṣāya prakalpyate || 303 || adaṇḍaścāsahāyaśca gamanaṃ śayanaṃ nahi | rudrākṣa kaṭakannityaṃ viṣamaṃ vāsamaṃdrajaṃ || 304 || ekatripañcavadanaṃ yathā lābhaṃ tu dhārayet | dvicatuṣṣaṇmukhaṃ śastaṃ avraṇaṃ kandatīkṣakaṃ || 305 || p. 23) savraṇaḥ kramijuṣṭaṃ tu kandakairahitaṃ tathā | vakadhārānikṛṣṭaṃ ca rudrākṣaṃ naiva dhārayet || 306 || dakṣabāhuśikhāyāṃ vā dhāryaṃ caturānanam | abrahmacārī brahmacāryo vāstātaḥ snātako bhavet || 307 || rudrākṣadhāraṇe naiva rudraloke mahīyate | vāṅmanaḥ kāyikaṃ pāpaṃ dahatyagnirivendhanaṃ || 308 || tasmātsarvaprayatnena rudrākṣaṃ dhārayetsadā | adhāraṇe mahān doṣaḥ siddhayaḥ tasya dūrataḥ || 309 || rudrākṣadhāraṇīyastu dīkṣitaiścāpya dīkṣitaiḥ | nityaṃ haimamayīṃ dhāryaṃ mudrikā dakṣiṇe kare || 310 || padmarāgānvitā kāryā nīlena racitāthavā | dhāryo hi citra rugmādyaiḥ kuṇḍalena citānvite || 311 || navaśabdadaśādyaṃ syāt trisaraṃ deśikādditaḥ | trisūtreṇa vṛtatve taddhṛttaṃ ghṛṣṭaṃ suvartitam || 312 || dviguṇaṃ kaṭibaṃdhena nayedāmastanāṃtikaṃ | tasmāttadviguṇaṃ kuryādgranthistasyā triveṣṭanāt || 313 || upavītannṛpādīnāṃ tadvitrekasaraṃ kramāt | pūjāmātraṃ ca sandhāryaṃ nordhvaṃ teṣāṃ hi dhāraṇaṃ || 314 || śivasaṃjñādvijasyaiva devākhyā caṃdrapasya tu | vaiśyānāṃ devasaṃjñā ca śūdrāṇāṃ tu gaṇānvitā || 315 || puṣpapādānusāreṇa saṃjñā tannāyato hitā | anāthaṃ durbalaṃ bhītaṃ durgandhaṃ na parityajet || 316 || gavāmutthāpanaṃ kāryaṃ magnānāṃ kardamādiṣu | caturṇāmapi varṇānāṃ ācāryatvamihoditaḥ || 317 || sarveṣāṃ caiva varṇānāṃ dvijonugrāhakarmataḥ | trayāṇāṃ kṣatriye dvābhyāṃ vaiśyaśśūdraḥ svayonije || 318 || saṃsparśātkārukādīnāṃ hautrīṃ tu parivarjayet | evaṃ cānugrahaḥ kāryaḥ caturbhirapi deśikaiḥ || 319 || p. 24) dvijasyāśrama dharmitvaṃ caturthā parikīrtitaḥ | brahmacārī grahasthaśca vānaprastho yatiḥ kramāt || 320 || grahasthāśrama dharmitvaṃ trayāṇāṃ ca na cāparaṃ | tāvadasya punasteṣāṃ brahmacaryaṃ vidhīyate || 321 || āśramāṇāṃ tu bhedo'sti niṣṭā bhedo na vidyate | ekaṃ dvayaṃ phalaṃ bhuṅkte mokṣassādhāraṇastayoḥ || 322 || brahmacārī dvidhā prokto bhautiko naiṣṭiko'paraḥ | bhautikastrividho jñeyaḥ saṃkṣepeṇocyate mayā || 323 || viprāsnātaka evādyo vratasnātaka eva ca | vidyāvratasnātakaśca bhautikastrividho'pi hi || 324 || vidyāvrata samāptau tu gṛhītvaṃ tasya kīrtitaṃ | dvitīyo naiṣṭikaḥ prokto dehāṃtaṃ tasya vartanaṃ || 325 || sa mekhalī jaṭī daṇḍī muṇḍī vā bhikṣukaśśuciḥ | nityaṃ gurukule vāsaḥ saṃyamī satyabhāṣitaṃ || 326 || strikāla snāyītākrodhaḥ kṣāṃtiryā brahmacāriṇī | nivartanaṃ naiṣṭikasya aghorāyutavartanāt || 327 || kṛtvā vṛteśvaraṃ yāte vṛtamokṣastadā bhavet | snānaṃ daivārcanaṃ homaṃ dānaṃ ca pitṛtarpaṇam || 328 || svadāramaraṇaṃ kāryaṃ prītirvā śāśvatī tathā | caturvidho gṛhasthastu boddhavyaḥ pārvatīsuta || 329 || vane vāso'gnivasanaṃ kandamūlaphalāśanam | bhūśayyājinadhāritvaṃ pratigrahavivarjitaṃ || 330 || trikālaṃ plavanaṃ homaṃ pūjādhyānamaharniśaṃ | sarvendriyanirodhaśca vṛttireṣā vanasthite || 331 || sarvakriyā parityāgo vivāsāvāthavalkalī | sarvatra samadarśitvaṃ sukhaduḥkhāvikāritā || 332 || sabāhyāṃbhyantaraṃ śaucaṃ araṇyedhyānaniṣṭatā | priyāpriya parityogo yato vṛttirudāhṛtā || 333 || p. 25) catuṣkametatkathitaṃ ekaikaṃ ca caturvidhaṃ | iti śrīmat ṣaṭsahastrikālottara mahā- || 334 || tantre āśramapaṭalaḥ īśvara uvāca- punareva pravakṣyāmi caturdhāśivagocaram || 335 || śivaśśikhā tathā jyotiḥ sāvitrī ceti gocarāḥ | gocarantu kulaṃ jñeyaṃ tena jñeyāstu vīkṣitāḥ || 336 || cihnena vasitāśśaivāḥ śeṣāḥ pāṣaṇḍino matāḥ | caturdhā śivadehantu gocare tu prakalpayet || 337 || mantra vācyaṃ śivakule nādavācyaṃ śikhākulaṃ | bindhvardha caṃdrajyotsnākhyā sādākṣyamīritaṃ || 338 || āśivādīśvarāṃtaṃ tu jñeyaṃ gocaratā sthitiḥ | śivādi pūrva vijñānaṃ na cinmātraṃ yadā tadā || 339 || nāḍīcakrātma vijñānaṃ bījayukta śivāgame | nityānaṃdātmakaṃ jñeyaṃ tatkulaṃ śivasaṃjñakaṃ || 340 || nādaśakti stutojātā paramaṃ brahmaṇaḥ padam | āto hi dvādaśāṃtaṃ tu nādasūcyā vibheditaḥ || 341 || mantramuktvā kalāyāṃ tu śikhayā proktamāṃtaraṃ | śikhākulaṃ tathā jñeyaṃ nādatatvāvalaṃbanāt || 342 || saṃsthānaṃ bindutatve tu pade caiva sadāśive | paśupāśabalādvastu vicāro jyotisaṃjñake || 343 || vyāmiśritaṃ tu sarvairyat kulaṃ sāvitra saṃjñake | śivaśśaktiśca sakalaṃ tadadhaśceśvarātmakaṃ || 344 || tatra tatra hi bhoktṛtvāttasya tasya hi tatkulaṃ | śivaśśikhā tathā jyotiḥ jñeyaṃ sāvitrakaṃ kulaṃ || 345 || ekaikasya caturdhānyo vṛttibhedo nigadyate | prājāpatyo mahīpālākapoto granthikastathā || 346 || ete bhedāssamākhyātā gocare śivasaṃjñake | kuṭikāścaiva vetālāḥ padmāhaṃsāśśikhākule || 347 || dhṛtarāṣṭrā bakāḥ kaṃkāḥ gopālāḥ jyoti saṃjñake | tuṭikā māṭharāścaiva gulikā daṇḍino pare || 348 || p. 26) sāvitra gocare proktā vṛttimeṣāmataḥ śṛṇu | ahiṃsā guruśuśrūṣā svādhyāyaśśauca saṃyamaḥ || 349 || satyamastheyamevaddhi prājāpatyaṃ vrataṃ hi hat | kṣayaputrārtha vidveṣa karmabhiśśāṃtikādibhiḥ || 350 || pālayantīmahiṃ yasmā mahīpālāstu sāyakāṃ | padi nānyekaṇān bhūmau saṃharaṃti kapotavat || 351 || tadvṛtyā jīvitaṃ yeṣāṃ kapotāste tu sāyakāḥ | bṛhatkṛtvā tu sadgranthiṃ sahasaivatyajaṃti ye || 352 || hutabhuk devatārthantu granthikāssādhakā matāḥ | saritsāgara kūlāṃte kuṭīṃ tyaktvā sthitāstu ye || 353 || kuṭikāssādhakā jñeyāḥ śivārādhana tatparāḥ | tīrthā saktussapatnīkā yathā labdhopajīvanaṃ || 354 || mahotsāhasa saṃyuktā vetālāste tu sādhakāḥ | saṃyatāśca malāsaktāḥ rājyakāmārthasādhakāḥ || 355 || padmāste sādhakākhyātāḥ bhikṣācaryaratāssadā | jñānayoga samāyuktā vedācāre sthitāścaye || 356 || yo haṃsāssādhakākhyātāḥ svayamutpannasaṃvidaḥ | brahmacaryeṇa satyena yathā labdhatayāpi ca || 357 || jitaṃ jagatsamastaṃ ye dhṛtarāṣṭrā matāstute | gūḍhāścaraṃti ye jñānaṃ vratadharmamathāpi vā || 358 || svātmaikagatiniṣṭāstu bakāste sādhakāmatāḥ | jalāśrayaṃ samāśritya sthitāścotkṛṣṭasiddhaye || 359 || bījaśṛṃgāṭakāhārā te kaiṃkāstu sādhakāḥ | gobhissārdhaṃ vrajantyatra goṣṭe ca nivasaṃtiye || 360 || pañcagavyāśanā ye tu gopālāste tu sādhakāḥ | kṛcchra cāṃdrāyaṇādyaistu kṣapayaṃti svakaṃ vapuḥ || 361 || tuṭimātrāśinaste tu tṛṭikāssādhakāmatāḥ | jagdhvā tu śamarīṃ patnīṃ medinīṃ gṛhamedhinīṃ || 362 || p. 27) bhikṣāvṛttiratā śuddhā mātarāste tu sādhakāḥ | grāsamātraṃ samānābhiḥ truṭikābhirathāṣṭabhiḥ || 363 || kandamūlaphalotthābhiḥ guṭikāste tu sādhakāḥ | svadeha daṇḍane yuktāḥ rātrau vīrāsane sthitāḥ || 364 || daṇḍinaḥ sādhakākhyātāḥ sarvametattavoditaṃ | sāmānyato viśeṣasthā bhūtito gṛhiṇo'pi vā || 365 || iti śrīmatṣaṭsahasrikālottare mahātaṃtre gocara paṭalaḥ caturdaśaḥ || 366 || īśvara uvāca - bhikṣābhojanam- brahmacārī gṛhasthaśca deśikastu dvidhāyataḥ || 361 || tayorvarjyamavarjyam ca kathayāmi tavākhilaṃ | māsaṃ madṛgvaraṃ śastraṃ haridrāyāna varjanam || 368 | tathā strīrāga saṃskāra gītavāditra nartanaṃ | śiva saṃbandhinaṃ muktvā varjyamatyatra yatnataḥ || 369 || dvikālaṃ bhojanaṃ dānaṃ prītināsarjanaṃ hitaṃ | mālālaṃkāra gaṃdhāṃśca varjayedyāgavarjanaṃ || 370 || madhvāpatsu na dṛśyeta yānaśastrādi valguṣaṃ | missing page no. 39 || 371 || daśāṃgulaṃ samutsedhaṃ ucchrayādaṃgulāṣṭakaṃ | bhikṣāpātraṃ prakartavyaṃ tāmraṃ vā patrakalpitaṃ || 372 || palāśaṃ madhupatraiśca kadaṃbāmraiśca caṃpakaiḥ | varjayet tu varāśvatthaṃ viśāvātākṣi kesaram || 373 || cāturvarṇaṃ caredbhaikṣaṃ abhiśastaṃ visarjayet | tathā patitasaṃbhūtaṃ bhikṣācaryā yathā vidhiḥ || 374 || daṇḍe'straṃ hṛdayaṃ pātre nyastvāyāyācchivaṃ smaran | pātre tu patitaṃ bhaikṣaṃ gṛhṇīyāt bhūgataṃ tyajet || 375 || sthātavyaṃ na ciraṃ kālaṃ nivṛttena nivartanaṃ | maunaṃ prayatnataḥ kāryaṃ pātrapūraṇato'thavā || 376 || p. 28) kaṇabhikṣāthavā kāryā bahudaiva sikāna vā | bhikṣā mānīyatāmeva sthāpya sthāne śubhe same || 377 || hastapādādikaṃ kākhya pūrvavadvācamedbudhaḥ | hṛdā saṃprokṣitaṃ dadyāt śivāya gurave punaḥ || 378 || bhojanaṃ parataḥ kāryaṃ tryakṣareṇābhi maṃtritaḥ | tathā bhūtaṃ bhavatyāśu tadbhutvā mṛtyujidbhavet || 379 || maunamāsthāya bhoktavyaṃ na cātyaṃtaṃ virodhakṛt | evaṃ bhikṣāṭanaṃ proktaṃ sarvasāmānya lakṣaṇam || 380 || nāsti bhikṣā samaṃ puṇyaṃ nāsti bhikṣā samaṃ tapaḥ | sarvatīrtheṣu yatpuṇyaṃ sarvayajñeṣu yatphalaṃ || 381 || sarvadāneṣu yatpuṇyaṃ yathā cāṃdrāyaṇādiṣu | tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ bhikṣāśī prāpnuyānnaraḥ || 382 || pāke nirvartite yatra athithi yīti parāṅmukhaḥ | devāśca pitarassarve yāṃti tasmātparāṅmukhāḥ || 383 || prāpte kāle tu dātavyaṃ avicāreṇa yatnataḥ | kulānuddharate sohi daśapūrvān daśaparāt || 384 || sarveṣāṃ caiva pātrāṇāṃ pātraṃ caivātithiṃ paraṃ | hīnāṃgamatha pūrṇāṃgaṇavṛttaṃ jātireva vā || 385 || avicāreṇa pūjyastu so'śvamedhaphalaṃ labhet | saṃprāptakāle yo bhaikṣaṃ dūrataḥ parivarjayet || 386 || tasya puṇyaphalaṃ sarvaṃ gṛhītvā yāti so'tithiḥ | aniṣpanne yathā kāle yojayedavicārataḥ || 387 || brahmahā kathyate so'hi bahurūpācchatācchuciḥ | evaṃ jñātvā prayatnena kāryaṃ bhikṣāṭanaṃ sadā || 388 || siddhayaḥ tasya sidhyaṃti bhikṣāśī yojiteṃdriyaḥ | sarve pratigrahāḥ proktāḥ vinā bhikṣāṃ śikhidhvaja || 389 || iti śrīkālottare mahātaṃtre ṣaṭsahasre- āśramaprayuktācārya samayācārapaṭalaḥ || 390 || kārtikeya uvāca- gurudvayaṃ ca yaḥ prokte bhautikaṃ naiṣṭikaṃ kramāt || 391 || p. 29) anugrāhya vibhāgaṃ tu na jñātaṃ tatvato mayā || 392 || īśvara uvāca- śṛṇu ṣaṇmukha tatvena mokṣaṃ bhogaṃ yathā sthitaṃ | brahmacārī gṛhasthaśca dvividhī deśikottamaḥ || 393 || dīkṣā pratiṣṭayoretā prabhāvavyadhikāraṇau | kintu mokṣaika yuktānāṃ vibhūtirvimukhātmanāṃ || 394 || brahmacārī gururjñeyo gṛhasthassyādvayāthināṃ | pūrvavarṇāśramāṇāṃ hi sve sve karmaṇi tiṣṭatāṃ || 395 || utpanna tatvajñānānāṃ mokṣasādhāraṇaṃ smṛtaṃ | yatīnāṃ tu yatitvaṃ tu gṛhasthai rathamātṛke || 396 || gṛhastha eva taireva yajñārthibhirupāsyate | gṛhasthāditareṣāṃ tu nāsti bhogādhikāritā || 397 || tasmādgṛhī gurukāryo bhogamokṣobhayārthibhiḥ | liṃgināṃ tu namaskārāt gosahasra phalaṃ labhet || 398 || go sahasra phalaṃ yāti svaguroḥ pādavaṃdanāt | tenāstau prāpnuyātsarvaṃ yaddattaṃ śivaliṃgine || 399 || tena tṛptena tṛpyaṃ tu jagatsarvaṃ carācaram | tena tuṣṭena tuṣṭastu deva devassadāśivaḥ || 400 || tasmātsarva prayatnena pūjayecchivaliṃginaṃ | bauddhavaiṣṇava pañcārtha saurakālākallādiṣu || 401 || śaivassarvādhikārīḥ syāt na śaivo'mī kathaṃcana | vāsanā tatvabhedena boddhavyāḥ paśavastviha || 402 || dīkṣitānāṃ pravakṣyāmi vibhāgaṃ rīḍhasaṃbhavaṃ | gṛhastho brahmacārī ca dīkṣitā dvividhau mataḥ || 403 || putrāḥ piturabhāvāttu dāyādāssyu śikhidhvaja | au rasāḥ samabhāgena tadvanyā viśeṣataḥ || 404 || kathaṃ śreṣṭahanīṣṭestathānya samavartinaḥ | pitā haredaputrasya mātā ca tadabhāvataḥ || 405 || pitṛvyāstadabhāve tu tathānye piṇḍadāyinaḥ | pitṛpakṣodbhavāḥ kecit svagotra prabhavā yadā || 406 || p. 30) abhāvāt pitṛpakṣasya tvitaro mātṛpakṣajāḥ | tadabhāvāddharedrājā vittaṃ pakṣadvayaṃ vinā || 407 || evaṃ mātāmahādīni pitrādyāritthino smṛtāḥ | vivāhitā prajānārī bhartṛpakṣa kulakhinā || 408 || pitṛpakṣodbhavaṃ rikthaṃ prārthitavyaṃ prayatnataḥ | prabhuṇā dāsasaṃbhūtaṃ vittaṃ grāhyaṃ samāsataḥ || 409 || evaṃ grāmya janānāṃ tu tathā sattānurātmanāṃ | satsvapatyeṣu teṣāṃ vai grāhyaṃ ṣaḍbhāgamātrataḥ || 410 || niryāṇa samaye dravye rājā bhāgī na cetaraḥ | mahārghaṃ dantino pājīn nṛpatestu samarpayet || 411 || grāhyaṃ draviṇa viprāccaturṇabahiṣkṛtam | kaivartakādikaṃ grāhyaṃ upasparśasamudbhavaḥ || 412 || tantuplāvyudbhavārthaṃ ca veṇuplāvīṃ vinā haret | ityaṣṭādaśadhāritvaṃ śāstrabudhyā vibhājapet || 413 || prakalpyamaṃtaraṃ gaṃdhaṃ bahiraṃgatvameva ca | piṇḍadātranusāreṇa dāyādāsyānna cānyadā || 414 || gṛhastharitthaṃ kathitaṃ procyate brahmacārijam | brahmacāryudbhave riktha rikthinastu svasaṃtate | 415 || svasaṃtaterabhāvācca dāyādācānya saṃtate | evaṃ tu rikthinaḥ proktā varjayet tadaliṃginaḥ || 416 || svasantate bhavāddravya na bhogenāpi nīyate | yacca bhogavihīnaṃ tu triṃśadvarṣaṃ vinā hitaṃ || 417 || śrāvitaṃ lekhyavidhinā nṛpā * vittadhṛtpunaḥ | nirīkṣya sākṣiṇoyasmādubhayānumate sati || 418 || vāṅdaṇḍaste yayudhyeṣu na parīkṣyāstu sākṣiṇaḥ | vyavahāra pratijñāstu sārabhūtā vicārayet || 419 || punareva pravakṣyāmi vicāraṃ tava ṣaṇmukha | upakurvāṇakānāṃ tu śivājñā tu vidhāyināṃ || 420 || brahmacārī bhaveddhitvā kṛtvā caiva pratigrahaṃ | vitta bhūmyādikaṃ * * * gāśramamathābhyagāt || 421 || p. 31) teṣāṃ riktha vibhāgaṃ tu kalpanīyaṃ gṛhasthavat | mātṛputrādi bhrātṛṇāṃ pratibhāgaṃ prakalpayet || 422 || trividhena pramāṇena sākṣipūrvaṃ samantataḥ | aṣṭādaśa padaṃcātra vyavahāraṃ parīkṣayet || 423 || satyeva pravicārāstu saṃkṣepāttu pradarśitāḥ | śrutena vayasā jātyā samāyukto'tha kanyasaḥ || 424 || tenābhivādyo yatnena guruvatpūrva dīkṣitaḥ | pradakṣiṇīyo jyeṣṭena guruvadvābhinaṃdayet || 425 || sa pūjyaḥ parayābhaktyā svagurostu dine dine | tada bhāvāstu bhāryā vā pūjanīyā prayatnataḥ || 426 || na gurustrītvacit kāryānasyāgrāhayedaṇūn | na deyāstriṣu samayā na kāryā liṃginī kvacit || 427 || na tānnametkadācicca na nagnāmavalokayet | jyeṣṭho bhrātā sadā pūjyaḥ śāstramanveṣṭayet tataḥ || 428 || athavānyatamācchāstraṃ śrotavyaṃ karmasiddhaye | guruvatpūjayennityaṃ nānātvaṃ parivarjayet || 429 || codako bodhakaścaiva mokṣadastu tṛtīyakaḥ | śivavatpūjayetsarvān yataste mokṣadā nṛṇāṃ || 430 || yā prerayati jantūnāṃ śive paramakāraṇe | preraṇāccodakaṃ prāhuḥ guru dhaureya uttamaḥ || 431 || dīkṣā gurormokṣadastu bodhakaśśāstra darśakaḥ | bodhakastu prayatnena pūjitavyaḥ sadaiva hi || 432 || ityetatkathitaṃ leśānniyogāt gurusaṃsthitaṃ | iti kālottare mahātaṃtre ṣaṭsahasre guru- || 433 || vicāro ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ- tricatvāriṃśadaślokaḥ īśvara uvāca || 434 || aṃśakaṃ saṃpravakṣyami sādhakānāṃ phalapradam | vicāraścātra kartavyo maṃtrāṇāṃ aṃśako nanu || 435 || aṃśakāni vinā bījāḥ phalavarjitāḥ | yathā bījamakāle tu phaladaṃ naiva dṛśyate || 436 || p. 32) ūṣare vyapya nikṣipya bījaṃ phalavivajitam | tadvaṃdaśakahīnaṃ tu maṃtraṃ nādāpayet kvacit || 437 || atoṃśakaṃ tridhāvakṣye jñātvā siddhagato bhavet | bhūmau tu mātṛkāṃ likhya kūṭa * * vivarjitāḥ || 438 || mantrākṣarāṇi viślekṣya anusvārānnayet pṛthak | sādhakasya tu yā saṃjñā tasya viśleṣaṇaṃ tathā || 439 || mantrasyādau tathā cāṃte sādhakānāṃ niyojayet | siddhaḥ sādhyaḥ susiddhāriḥ saṃjñāṃ gaṇayetkramāt || 440 || mantrasyādau tathāṃte ca siddhidasya śubhāṃśakaḥ | siddhādiścāṃta siddhiśca tatkṣaṇādeva sidhyati || 441 || susiddhādi susiddhāṃtaṃ siddhavatparikalpayet | arimādau tathāṃte ca dūrataḥ parivarjayet || 442 || siddhassusiddhaḥ caikārthe arissādhyastathaiva ca | ādau siddhisthito maṃtre tadaṃte tadvadeva hi || 443 || siddhassidhyaṃta saṃdeha udāsīno dvitīyakaḥ | svasiddhaḥ phaladaḥ kṣipraṃ arinnāśakarodhruvam || 444 || atyaṃtāri samrākrāṃta mṛtyudaṃtena varjayet | ardhyantaśca susiddhādi siddhāṃtāri punaśubhaḥ || 445 || ityekadaṃśakaṃ jñātvā maṃtraṃ śiṣyāyacārpayet | prāsādapraṇavādyaṃ tu māyā varṇasya ṣaṇmukha || 446 || navātma devarobhyāṃnāṃśakaṃ parikalpayet | vidyānugrāhakāhyete maṃtrarājeśvarā matāḥ || 447 || samarthāssarvakāryeṣu nāṃśakaṃ teṣu kalpayet | athavānya prakāreṇa aṃśakaṃ kalpayetsudhīḥ || 448 || brahmā viṣṇuśca śakraśca yakṣagaṃdharvarākṣasāḥ | daityavidyādharā rudrāḥ jñeyāśśuddhāstadaṃśakāḥ || 449 || prātasnāyī dvijāsakta śaucakṛtsaṃyato ghṛṇī | brahmavidyātma saṃsakto jñeyo brahmāṃśakassa ca || 450 || p. 33) māyī satvayuto dhīraḥ strīpriyo matsarī dṛḍhī | kāryopāyaśatābhijño jñeyo vai vaiṣṇavāṃśakaḥ || 451 || rudra bhaktodyamī vīraḥ piśācanilayātrayaḥ | mahāvrata priyo prājño jñeyo rudrāṃśakaḥ naraḥ || 452 || gītanṛttādyabhijñaśca dantida * na tatparaḥ | tadaiśvaryaḥ kathāsakto jñeyaḥ paunaṃdaśāṃtakaḥ || 453 || kṣīrāśī cānilotyā na galakhaṇḍodana priyaḥ | stabdākṣo nāgakanyārthī jñeyo nāgāṃśakonaraḥ || 454 || kākāṃgadahāraiśca bhūṣā bhūṣaṇa bhūṣitaḥ | satvayuktoṃgasaṃpanno jñeyo yakṣeśvarāṃśakaḥ || 455 || gītanṛtta priyomālya vastrasṛkgaṃdha suṃdaraḥ | tadaiśvaryābhilāṣī ca gaṃdharvāṃśo narottamaḥ || 456 || kravyātsṛkgaṃdha śarvarī bhramaṇapriyaḥ | bhrukuṭī bhaṃgabhīmākṣo jñeyo'sau rākṣasāṃśataḥ || 457 || gaṃbhīrākṣi padakṣobhaḥ pararaṃdhranibaṃdhadhīḥ | mahābhava kathālāpī jñeyo dainyāṃśako naraḥ || 458 || rodhanāṃjanani striṃśadviprāsiddhisamīhakaḥ | tadūḍhacetāścot * kṣu jñeyo vidyādharāṃśataḥ || 459 || dhīro bhīmo'malākāṃtaḥ pūtigaṃdhāmiṣapriyaḥ | satkṣudro tīvaroṣārtaḥ piśācāṃśaḥ sa ucyate || 460 || śuddhāṃśakā samākhyātā miśrāṃśaḥ kathyate punaḥ | surananakharaḥ ślakṣṇaḥ prabhāmaṇḍalamaṇḍitaḥ || 461 || gūḍha gulāṃgulī urva kūrmapṛṣṭapadaṃ punaḥ | suvṛttajaṃghā jānvagraraṃbhāstaṃbha samorukaḥ || 462 || nitaṃba taṭavistīrṇa strivalībhaṃgabhaṃguraḥ | ākṣauma madhyadeśāṃta vistīrṇa kamalālayaḥ || 463 || kaṃbukaṇṭhaśca biṃboṣṭaḥ lalaṃbabhujapaṅkajaḥ | prottuṃga samanāsāgra vilola capalekṣaṇaḥ || 464 || svantaraśmi śuddhāsya kārmuka bhrūyugāṃkitaḥ | lalāṭa taṭavistāra śiracchatra suśobhitaḥ || 465 || p. 34) mahāmāyūrapiñcāgra nīlavakraśiroruhaḥ | satvabuddhibalākāśca kṣāṃti prīti samanvitaṃ || 466 || utsāhaharṣasaṃpanno rudra bhakto nivartakaḥ | miśrāṃśaka yutodhānya sacāhassarvasiddhiṣu || 467 || pratipatpūrṇimāṃ tatva sakalādvādvivāsthitāḥ | karṇoṣṭyaṃ tu sa tu madhye pakṣayormātṛbhissaha || 468 || evaṃ jñātvāṃśakaṃ dadyāt maṃtraṃ tasya yathā hitaṃ | ekākṣaraṃ samārabhya ṣaḍantaṃ maṃtrarucyate || 469 || saptākṣarādbhavedvidyā yāvatpaṃcaśatāvadhi | saptākṣarādbhavedbālā yāvadviṃkṣarāvadhi | 470 || tadūrdhvaṃ tu kumārī syādvarṇādvātriṃśadaṃtakāḥ | tadūrdhvaṃ yuvatījñeyā yāvadvarṇaśatatrayam || 472 || śatatrayātstha virāsyāt paṃcakāvadhi | tatassahasra varṇāntaṃ dṛḍhavidyā prakīrtitāḥ || 472 || sahasrātparato vidyā daṇḍaketi prakīrtitā | dvisahasraṃ stavaṃviddhi sakṛjjapte ca sidhyati || 473 || pūrvasaṃdhyā tu bālānāṃ japahomārcane hitā | sūryodaye kumārīṇāṃ prahare yauvana sthitā || 474 || madhyāhne sthavirāṇāṃ tu vṛddhānāmaparāhnakaṃ | daṇḍakānāṃ tu saṃdhyānāṃ naktaśeṣeṣu pūjanam || 475 || mantrāṇāṃ caiva pūjāṃte japahomādikaṃ hitaṃ | anyathā kurute yastu vighneśaiścāpi bhūyate || 476 || na sidhyati manāktasya yatsādhayitu mīhate | naivedyaṃ caiva sarveṣāṃ pāyasaṃ saghṛtaṃ dadhi || 477 || modakāni vicitrāṇi khaṇḍakādyānyanekaśaḥ | kālaṃ jñātvā prayatnena siddhidānā nṛtaṃ vacaḥ || 478 || kakārādi hakārāṃtaṃ kramātpakṣau sitāsitau | ādi pakṣastu * traṇairhīnovatsannigadyate || 479 || * * * * * * ndaśasvarān * * * * * * n | anusvāravisargeṇa vinā mātrākriyā nyaset || 480 || p. 35) hrasvā śuklāssamā dīrghāḥ kṛṣṇā vai * * * * * | * * * t pramukhāstatra tithayaḥ parikalpayet || 481 || bālā kumārī yuvatī vṛddhā cintākarī * | tithayaḥ pañcavijñeyāḥ pratipakṣaṃ tridhā sthitāḥ || 482 || janmalābhavināśaṃ ca kramādekaikapañcakaṃ | udito * * * saṃdhyāgrāmito stimitastathā || 483 || udite śāṃtikādīni karmāṇi bhasite tathā | viśvākarṣaṇa staṃbha * * * kāle prakalpayet || 484 || vidveṣoccāṭane śastaṃ grāmitaṃ pārvatīsuta | astamastamanaṃ śastaṃ jñātvā kālaṃ ca sidhyati || 485 || ekaikasya tu kālasya jñeyaḥ ṣaḍghaṭikodayaḥ | tatrāvyavahantaraḥ kālo vijñeyaśca tridhāsthitaḥ || 486 || śāntidādīni karmāṇi iḍācāreṇa siddhidā | viśvākarṣaṇamohādīn piṃgalena prasidhyati || 487 || māraṇoccāṭanādīni viṣuvatsthena bhāvayet | ekaikaṃ pañcadhā jñeyā nāḍīcāraṃ prayatnataḥ || 488 || pṛthivyā * * * tejovāyurākāśa eva ca | adhaspṛk pravahedyasmāt pṛthivī nāmanāmataḥ || 489 || ūrdhva tejaḥ pravahanti tābhyāṃ madhyā * * mataḥ | raṃdhre pārśve bhavedvāyuḥ sarvaṃ vyāpya tathāmavaraṃ || 490 || staṃbhikath?pārthivomārge śāṃtikaṃ vāruṇehitaṃ | vaśyākarṣaṇa * hādīn taijasena na saṃśayaḥ || 491 || bhramaṇaṃ vāyumārgeṇa samaraṃ śūnyabhena tu | ityetalleśataḥ khyātaṃ kālasya tu * * * yā || 492 || anena tu vinā vatsa na kiṃcidapi sidhyati | tasmāt sarvaprayatnena kālajñānaṃ samabhyaset || 493 || iti kālottare mahātaṃtre * * aṃśakatā- lakṣaṇaḥ saptadaśamaḥ paṭalaḥ || 494 || ṣaṣṭhaślokaḥ - p. 36) athātaḥ saṃpravakṣyāmi * * sadbhāvamuttamaṃ | * * * * * * * * * va snehāt ṣaḍānana || 495 || sarve saubhāgyamatulaṃ śrīmeyākāṃti putradam | bhūtikāmaissadā sevyamāyuḥ puṣṭivivardhanaṃ || 496 || mantradhyānaṃ maṇḍalaṃ ca mudrāsaṃdhānameva ca | pañcaprakāraṃ saṃkṣepāt kalpante kathayāmyahaṃ || 497 || citrabhānuṃ śivaṃ kālaṃ mahāśakti samanvitaṃ | ādyaṃtaṃ paratoddhrṭya tadeva savikāriṇaṃ || 498 || dvitayaḥ tārakaṃ kāṃtaṃ gaurī tatripadānvitaṃ | caturthyantaṃ prakartavyaṃ gauryāsaṃpūrṇāvācakaṃ || 499 || tatrādyaṃ tritaye naiva ṣoḍāvinyantamuccaret | īśvarācchakti paryantaṃ mūrta svahṛdayena tu || 500 || gaurīmaṃtraṃ samākhyātaṃ śivamaṃtramathocyate | ūhakaṃ ca tathā kālaṃ śivabījaṃ samuddharet || 501 || prāṇadīrghasvarākrāṃtaṃ ṣaḍaṃgaṃ jātisaṃyutaṃ | āsanaṃ praṇavenātra ṣaḍutthaṃ tu sa tu nyaset || 502 || mūrtinyāsaṃ hṛdā cātra dhūpadīpādikaṃ tathā | yāmalaṃ kathitaṃ vatsa ekavīramataḥ śṛṇu || 503 || vyāpakaṃ sṛṣṭisaṃyuktaṃ vahnimāyā tu śogagaḥ | śivaśaktimayaṃ bījaṃ hṛdayādi vivarjitaḥ || 504 || yassarvakāmapradaṃ vatsabījabījavaraṃ viduḥ | dhyānamaṃtraṃ pravakṣyāmi yathā vadanupūrvaśaḥ || 505 || dvyaṃgulā tu samārabhya yāvadrajrāṃgulāvadhi | gṛhe tu tatvataḥ kāryaṃ bahiḥ prāsādamānataḥ || 506 || hemadravyamayīśastā pittalāmadhatāmrajā | śvetacaṃdanajāvāyī devadārumayī śubhā || 507 || avyaktā yatnataḥ kāryo pañcapiṇḍāśivānvitāḥ | koṇeṣu ca vṛttāni tadūrdhve pañcamaṃ bhavet || 508 || p. 37) lālitā subhagā gaurī kṣobhaṇī śaktireva ca | agnīśa rakṣo vā dhūrdhve dikṣu vṛtte'nyathā bhavet || 509 || vākbhavecchā kriyājñānī dikṣu pūrvādito nyaset | sapīṭharacanāyukto vāmabhāga śivasthitā || 510 || avyaktaṃ tu śivaṃ kuryuḥ lakṣmarekhā vivarjitaṃ | etadavyakta rūpaṃ tu śivayoḥ parikīrtitaṃ || 511 || bhuktimuktipradaṃ jñeyaṃ strīṇāṃ caiva viśeṣataḥ | vyaktarūpāmato vakṣye sarvasādhāraṇā tathā || 512 || dvinetrā vā trinetrā vā śuddhā vā śaṃkānvitā | samāṃghri viṣamāṃghrirvā saṃsthitā dvicaturbhujā || 513 || pīṭhapadmadvayasthā vā si * karmasthitāpi vā | gaurī yathā tathā sthāpya tatrādyā dvibhujā satī || 514 || sṛgakṣisūtra kalikā śalākolpala ghaṇṭikā | śaraṃ paraṃ vā savyena pāṇinānyabhayaṃ bhavet || 515 || vāmena pusta tāṃbūlaṃ daṇḍābhayakamaṇḍalum | gaṇeśa kalpaṇe vāsān dadyādekaikaśaḥ kramāt || 516 || aṣṭānāṃ sarva hastānāṃ ekaikasyetarasthitaiḥ | mūrtīnāmaṣṭabhirbheda syāccatuṣṣaṣṭivadvibhoḥ || 517 || yathokta * riṣṭakayoḥ pratipārśvaṃ dvayaṃ dvayaṃ | bibhratīti caturhastā vedāṣṭagiribhedataḥ || 518 || pratyaṣṭakaṃ hi yugmāni syuraṣṭayāṃbudhi saṃkhyayā | teṣāmanyonya saṃmūrdhā muktāsaṃkhyā pravartate || 519 || mukhya dṛśyāmadṛśyāṃ vā vyaktāṃ vātha prakalpayet | liṃgavatsā tu boddhavyā vyaktāvyaktobhayātmikā || 520 || avyaktarūpā gaurī yā avyaktaṃ kārayecchivaṃ | avyaktaṃ vā śivaṃ kuryāt vyaktā vā parameśvarī || 521 || vyaktarūpa dvayaṃ vātha kartavyaṃ lakṣaṇānvitam | aṣṭatālocchritā gaurī navatālaśivo bhavet || 522 || na hrasvā na tu śākāryā vikṛtā vā śivapradā | ardhanārīśvaraṃ vātha kartavyaṃ purdha pramāṇataḥ || 523 || p. 38) iti dhyānaṃ samākhyātaṃ mudrāṃ vai kathayāmite | āsane padma mudrāṃ tu prāguktāṃ parikalpayet || 524 || liṃgamudrā śivasyoktā mudrācāvāhatī dvayoḥ | gauryā śaktimudrā tu yonimudrā tu vā smṛtā || 525 || anyonyaṃguli saṃveṣṭayāvaṃguṣṭau madhyagau nyaset | tarjanī cocchrite cobhe śaktimudrā śivapradā || 526 || kṣobhaṇī sarvasaṃdhānāṃ maṃtrapūrvā ṣaḍānana | maṇḍalaṃ saṃpravakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ || 527 || caturaśraṃ caturhastaṃ samantāddiśi bhājitaṃ | madhye koṣṭe * * * tu trikoṇā parikalpayet || 528 || tisrordhve cārdhacaṃdraṃ tu dviguṇaṃ dviguṇabhramāt | dvipadadvārakhaṇḍaṃ tu dviguṇaṃ padakhaṇḍataḥ || 529 || evaṃ * * catuṣkaṃ tu vartitavyaṃ prayatnataḥ | dvārābhyāṃ koṇadeśaṃ tu dvipadaṃ vajravanmataḥ || 530 || prāyaścitta dvāradvayasyātra karṇaṃ svavinā | trikoṇamadhye kamalaṃ sāṣṭapatraṃ sakarṇikam || 531 || śuklakuṃdendu varṇābhaṃ trikoṇaṃ raktavarcasam | ardhacaṃdra * * dhvana pītaṃ kāñcana saprabham || 532 || dvārāṇi pītakṛṣṇāni koṇavajrāṃjanaprabham | evaṃ nirvatya vidhiva maṇḍalaṃ * * vardhanaṃ || 533 || athavā sarvato bhadraṃ maṇḍalaṃ parikalpayet | maṇḍalaṃ pūrvavatkuryāṃ pratiṣṭāyāṃ ṣaḍānana || 534 || pratiṣṭhāpañcamaṃ kāryaṃ dhvajāṃtaṃ śivadhāmavat | jīrṇoddhāre kṛtevatsa labhate maulikaṃ phalam || 535 || pratiṣṭhāpya tato devīṃ bhaktiyuktaissubhāṣitaṃ | pūjayettatra vidhivat sthaṇḍile vātha śobhane || 536 || āśvānaṃ kārayet tatra śakti tatvā parāparaṃ | ityeṣā bhāvanākāryā pratimādiṣu sādhakaiḥ || 537 || dhyātavyā sādhakendreṇa kriyāyāṃ bhāgyasiddhaye | pañcāmṛtādināsnāpya vilipya kuṃkumādibhiḥ || 538 || p. 39) raktavastrāṇi deyāni kusumāni viśeṣataḥ | sugaṃdhāni ca śuklāni gandhayuktā parāṇi ca || 539 || dhūpaḥ kṛṣṇāgarurdeya siṃhakaṃ vā śaśīyutaṃ | khaṇḍakādyāni deyāni pavitrāṇi bahūni ca || 540 || kṛ * * khaṇḍasaṃmiśraṃ kṣīrapānaṃ pradāpayet | kandamūla phalādīni yadyanmanasirocate || 541 || tāṃbūlaṃ * dra sahitaṃ nānābhogaṃ samarpayet | uttarābhimukho bhūtvā pūjayetparameśvarīm || 542 || saṃpūjya para * * * japaḥ kāryaṃ prayatnataḥ | aṣṭotkṛṣṭaṃ sahasraṃ vā śataṃ vā pratyahaṃ suta || 543 || homastadvat prakartavyo hyaṃga * *daśāṃśataḥ | svaśaktyā tu śive jāpaḥ tathā homaśca śāṃkare || 544 || padmābhe vanaṃ śastaṃ kuryāgre tadabhāvataḥ | hastamātre śubhe kuṇḍe mekhalā tritayānvite || 545 || arghyapātrodake naiva sakṛtkuṇḍaṃ tu prokṣayet | sruk sruvau homadravyāṇi siddhidāni na cānyathā || 546 || jñānāgniṃ kalpayettatra hṛdayāṃbujamāsthitaṃ | suṣumna vartmanānyasya saṃpūjya ca vidhānataḥ || 547 || tathā ca guarī rūpeṇa dhyātvā pūrṇāṃ pradāpayet | śaktyagnirbhavati hyeva nitya naimittikādiṣu || 548 || sarvān kāmānavāpnoti jñānāgnerhavanān suta | ahanyahani homaṃ tu jāti puṣpai kalpayet || 549 || caṃpakairvā palāśairvā karavīrairghṛtaplutaiḥ | kamalainīlapatrairvā śrīphalairmandanairatha || 550 || pūgairjātiphalairhomaṃ kuṃkumaiḥ kesareṇa vā | karpūreṇa prakartavyaṃ caṃdanena viśeṣataḥ || 551 || kapilāghṛtahomastu tathā guggulusaṃyutaḥ | dūrvāhome tathā śasto lājāhomo viśeṣataḥ || 552 || p. 40) kandapuṣpairhito homo jātipuṣpairviśeṣataḥ | sumanāpuṣpahomastu unmattairvarjayetsadā || 553 || dūrvāmṛtājya homastu samadhuśśasyate punaḥ | tathā siddhārthake homo brahmavṛkṣasyakuḍmalaiḥ || 554 || tadbhavaiḥ komalaiḥ patraiḥ śākhābhiḥ komalaistataḥ | * * lavaṇa homaṃ tu rājikā taila saṃsthitaiḥ || 555 || ākarṣaṇe tathā hyete homajño homamācaret | nāgakesaravṛntena staṃbhane home iṣyate || 556 || āpyāyate śukla vā raktāpaśye praśasyate | maṣṭanorpitavarṇā tu kṛṣṇā vai kṛṣṇakarmaṇi || 557 || pūrṇāpaścātpradātavyā tripuṇḍraṃ kārayettataḥ | homaṃ samarpayeddevyā namaskṛtya punaḥ punaḥ || 558 || astāmūlaṃ yāvadvilomāghaṃ prakalpayet | pratimāyāṃ prakartavyā naiva tatra visarjanam || 559 || sthaṇḍile maṇḍale'gnau tu kalaśe tatprakalpayet | paścādbhūtabalirdeyaḥ kṣetrodvāsyate bahiḥ || 560 || samācamya tu tanyāsaṃ saṃsmarecchaktimavyayaṃ | saptavāraṃ prayatnena ācāryādīṃśca tarpayet || 561 || kumārīṃ pūjayedyatnāt pañcasaptāṣṭakaṃ sadā | striyaḥ prayatnataḥ pūjyā bhartṛyuktāḥ śikhidhvaja || 562 || devyai dattaṃ tu yatkiṃcit kumārībhyaḥ pradāpayet | śivabhakteṣu vaddadyānnāśnīyāttatsvayaṃ kvacit || 563 || ityetat sarahasyaṃ tu subhagā kāmamīritaṃ | jayārthī jayamāpnoti putrārthī labhate sutān || 564 || kanyārthī labhate kanyāṃ dhanārthīlabhate dhanaṃ | durbhagā subhagatvaṃ ca prāpnuyāccāpyakhaṇḍitaṃ || 565 || akhaṇḍita pratāpaṃ ca jayamāpnoti bhūpatiḥ | vilasedavanīṃ sarvān navakhaṇḍāṃ sasāgarāṃ || 566 || p. 41) saptalakṣaṃ tu jāpe vāñchā siddhi prajāyate | vaśaṃ nayatāṃśakādīn dānavādiṣu kā kathā || 567 || ityeṣā pūrvasevā tu kartavyā sādhakena tu | strīṇāṃ vā puruṣāṇāṃ vā dīkṣāṃ kṛtvā pradāpayet || 568 || asmin maṃtracare vatsa nāśaṃkā parikalpayet | kalābhiḥ kārayet dīkṣāṃśatāhutyā yathākramaṃ || 569 || evaṃ pañcakalā homyā śaktau pūrṇā niyojayet | samadhī putrakābhyāṃ ca sādhakācāryakāṃ stathā || 570 || sarveṣāṃ yojanā kāryā śaktitattve tu pūrvakam | īśvare sādhako bhogamācārya sakale sthitiḥ || 571 || evaṃ jñātvā prayatnena laya bhogau prakalpayet | ajñātvālaya bhogau tu ye dīkṣā kurute guruḥ || 572 || ācāryaḥ saha śiṣyaistu narake raurave pacet | deśikastu prayatnāttu jñātvā dīkṣāṃ samācaret || 573 || dīkṣāṃte samayāśrāvyā sādhakācāryayoṣitāṃ | kanyāstra vedaviprāṇāṃ guruṇāṃ ca viśeṣataḥ || 574 || śāstrādi sādhakādīnāṃ nindāṃ yatnena varjayet | parihāsena kartavyo nāvamānaṃ kadācana || 575 || dravyāpaharaṇaṃ caiva manasā parivarjayet | cāpalyaṃ ca tathā laulyaṃ gurvājñā laṃghanaṃ tathā || 576 || * strīto gṛhaye dīkṣā vrataṃ hrīṣu vivarjitaṃ | siddhamaṃtraṃ prayatnena sarvato grāhayetsadā || 577 || na cātrakāla niyamo nāśaṃkā tatra kalpayet | raktavastrāṇi dhāryāṇi kajjalaṃ yāvakaṃ tathā || 578 || kajjalāktau sadā netrau pādau laktakaraṃjitau | sugaṃdhapuṣpaṃ śirasi dhāritavyaṃ prayatnataḥ || 579 || mukhatāṃbūlasaṃyuktaṃ grīvā graivaiyakānvitā | hastābhyāṃ kaṅkaṇau dhāryau kuṇḍalau cāṃgulīyakaṃ || 580 || p. 42) sugaṃdharaktavastrāṇi dhāritavyāni sarvadā | ramaṇaṃ tu divā vandyaṃ tathā parvasu parvasu || 581 || rajasvalāyāḥ kartavyaṃ antaryāgaḥ prayatnataḥ | parocchiṣṭaṃ na bhuṃjīyāt bhartṛdantena doṣabhāk || 582 || śaryāsanādikaṃ dānaṃ pādmake parivarjayet | guruṃ dṛṣṭvā prayatnena pādau dūrāttu vaṃdayet || 583 || trikālaṃ pūjanaṃ kāryaṃ ekakālamathāpi vā | yāvanna pūjitā gaurī na tāvadbhakṣaṇaṃ hitaṃ || 584 || tāṃbūlavastra gaṃdhādi pūjayitvā tu dhārayet | prabhātasamaye bhaktyā bhavānīṃ pūjayetsadā || 585 || nānā * naiva kartavyaṃ mūrtau maṃtrī kadācana | khaṇḍanīṃ peṣaṇīṃ cullīṃ mārjanīṃ dehalīṃ tathā || 586 || kanyā strī bāla * śca śastramagni dvijaṃ guruḥ | sthaviraṃ kartariṃ raktaṃ vastra pādairna saṃspṛśet || 587 || vāmahastena pūjā tu varjanīyā śikhidhvaja | tailamāṃsādikaṃ vatsa varjya parvaṇi parvaṇi || 589 || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ paurṇamāsyāṃ viśeṣataḥ | saṃkrāṃte grahaṇe caiva ṣaḍaśīti mukheṣu ca || 589 || viśeṣa pūjā kartavyā ācāryaṃ pūjayetsadā | tṛtīyā jāgaraṃ kāryaṃ caturthaṃ pūjanaṃ tathā || 590 || devyā dattaṃ tu naivedyaṃ kumārīṣu pradāpayet | adīkṣitānāṃ purataḥ pūjanaṃ parivarjayet || 591 || paricārya kumāryastu tadabhāvāttu yoṣitaḥ | sugaṃdhā subhagā kāryācaturthaṃ pūjanaṃ tathā || 592 || devyā dattaṃ tu * * * * * * * * * * * | 53 to 87 missing || 593 || p. 43) * * * * * * * * * * śeṣataḥ | aṣṭabhāgedvega bhāgo dvivṛdhyādviguṇamārutaḥ || 594 || e * * * bhūmittiśca pūrvavatparikalpayet | evaṃ viṃśati bhāgāṃtaṃ viḍatāṃtaṃ parikalpayet || 595 || antadviguṇamātrāṃtaṃ māyāṃ parikalpayet | dvitalaṃ tritalālindrān bhittiśca bahisaṃkhyayā || 596 || pādena vārdhabhāgena tripādena sa pādataḥ | dhātrena satripādena dvipādenādhikalpayet || 597 || datvālindraṃ bahirbhāgā ghanaṃ vā sarvariṣyate | adhiṣṭānādhi ṣaḍvargaṃ pūrvavatparikalpayet || 598 || śālākāra bhākāra prāsādākāra eva vā | mastakastra visaṃjñeyaṃ kaniṣṭaṃ madhyamottamaṃ || 599 || aṣṭamā vibhaktekta uttamāditrayamatrayam | dvirotsedhamasaṃmānamuttamaṃ śṛṇu mucyate || 600 || raṃdhrabhāgekahīnaṃ tu madhyamaṃ samudāhṛtaṃ | bhakṣāṃśaṃ bhīmatha maraṃ avisatta tu muttamaṃ || 601 || triratnimadhyamaṃ jñeyaṃ dviratniścottamaṃ bhavet | labvi triṃśaccalaṃ śāni? dīśādīśādi śāditā || 602 || * * * * * * * * tadanudanubhājayet | bhāgameka samaṃ ropya yāvattasya śubhodayaṃ || 603 || yaugikaṃ laukikaṃ ceti dvividhaṃ tālamucyate | tritālaṃ tu catusthālaṃ pañcatālamathāpi vā || 604 || utsedhaṃ tu samaṃ proktaṃ pīṭhamānamudīritam | pīṭhopariṣṭātpadmaṃ tu pañcāśaṃ tu vibhājite || 605 || tryaṃśaṃ padmatuṃgaṃ tu tattuṃgantu tridhā bhavet | ekāṃśaṃ tu dalotsedhaṃ ūrdhvaṃśaṃtu karṇikā || 606 || evaṃ kṛtvā vitānena pīṭhānamudīritam | devyāmānatridhā proktaṃ śivaliṃgānurūpataḥ || 607 || pūjāṃśa sadṛśāṃśaṃ vātha dviguṇaṃ triguṇaṃ tu vā | catuṣpaṃca guṇaṃ vāpi pūjāṃśocca tripādakam || 608 || p. 44) arthāṃta dadhareṣāṃśe navamāraṃbhā bhavet | pūjā cocca caturvaṃśa śataṃ vātha vibhajya ca || 609 || drabhudravyāṇasya karṇāntaṃ bāhukakṣastarāṃtakaṃ | aṃgahīne kṣayaṃ kuṣṭaṃ śaṃkha cakrādilāṃcanaṃ || 610 || brāhmaṇān śrutisūtrān patināṃ na saṃśayaḥ | aṃgeṣu nāṃgayedvipra devatāyudhalāṃcanam || 611 || aṃgeṣu yadi vān * * patito nātra saṃśayaḥ | * * * * * * * * * * || 612 || śūlamakṣaracakraṃ ca brāhmaṇo dāsavatkuru | japahomāya dānaṃ ca sarvakarmāṇi varjayet || 613 || śūlasparśanamevaṃ deśikaṃ varjayettataḥ | cakraṃ tu dāsavatproktaṃ ācāryaṃ tu susaṃspṛśet || 614 || japahomārcanaṃ dānaṃ niṣphalaṃ tu vidhīyate | liṃgamānavaśāddevī mānaniṣkala saṃjñite || 615 || pratimānāṃ ca sarveṣāṃ * * * * * * * * | p. 45) hariḥ om śuklāṃbara dharaṃ viṣṇuṃ śaśivarṇaṃ caturbhujaṃ | prasannavadanaṃ dhyāyetsarvavighnopaśāṃtaye || 609 || agajānana padmārkaṃ gajānanamahārniśaṃ | anekadaṃtaṃ bhaktānāṃ ekadantamupāsmahe || 610 || śubhamastu gaṇeśalakṣaṇam | gaṇeśaṃ puruṣākāraṃ gajakarṇaṃ gajānanam || 611 || mahodaraṃ bṛhatkāyaṃ ekadaṃṣṭraṃ trilocanam | raudranetraṃ tu laṃboṣṭaṃ nāgayajñopavītinaṃ || 612 || karaṇḍamakuṭopetaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | caturdorddaṇḍasaṃyuktaṃ dakṣiṇeṃkuśadantadhṛk || 613 || pādantu laḍḍukaṃ caiva vāmabhāge tu dhāriṇīm | karastaṃ laḍḍukenaiva gajahastāgrasaṃyutaṃ || 614 || etadgaṇeśarūpaṃ tu dhyātvā maṃtraṃ tu vinyaset | kuṃkumavarṇaṃ caturbhujayuktaṃ nāgamukhaṃ makuṭam- || 615 || sakaraṇḍam | aṃkuśalaḍḍuka dantasupāśaṃ- | vahnirdṛśaṃ gaṇanātha svarūpam || 616 || gajānanaṃ triṇetraṃ tu kuṃkumābhaścaturbhujam pāśadaṃtau tu sarvau tu vāmetvaṃ kuśalaḍḍukam || 617 || nāgayajñopavītaṃ tu laṃboṣṭaṃ tu gaṇādhipaṃ | gaṇānāṃ tu rūpamadhunā vistāreṇa vadāmyahaṃ || 618 || dvinetrādvibhujāścaiva hrasvagrīvā mahodarā | hrasvapādākṣavṛttākṣi kuñcita bhrū savibhramā || 619 || kecidvṛttanibhāstatra kecicchyāmanibhāstathā | kecitkṛṣṇanibhāstatra kecit śveta nibhāstathā || 620 || kecit śvetanibhā kecit dhūmravarṇasamākulā | miśravarṇāstu saṃyuktā vidrumānṛttasaṃyutā || 621 || ratnakuṃdaṃ tu saṃyuktā vyāghracarmāṃbarānvitam | kecidvikaṭadehaṃ tu kecidāsīna tatparā || 621 || khaḍgakheṭaka hastāśca keciddaṇḍadharāstathā | kecinnāgadharāśceke kecicchāpadharāstathā || 622 || p. 46) keciccitradharāścaiva piṇḍipāśadharāstathā | bhūtānāṃ rūpamākhyātaṃ pañcatālassumadhyamaṃ || 623 || dvibhujā ca dvinetrā ca hrasvagrīvā suyauvanā | śikhino baddhakeśāśca śuddhadaṃtāyudhāśubhā || 624 || śukla yajñopavītaṃ ca śuklavastra samanvitaṃ | pavitrapāṇināstatra savye citra samāyutaṃ || 625 || tuṃgaghrāṇa samāyuktaṃ malaṃ karṇa samanvitaṃ | muñjimekhala saṃyuktaṃ kṛṣṇājinadharāparā || 626 || vāmanākṛtayaḥ proktā pañcatāla samaṃ bhavet | pañcatālatrayaṃ proktaṃ gaṇarūpamidaṃ param || 627 || ślogaje - caturbhujaṃ trinayano bhūtarūpaṃ gajānanam | śoṇadaṃ nīlavaktraṃ ca nāgayajñopavītinaṃ || 628 || kaṭisūtra * kuṭakaṃ hārakeyūra bhūṣitam | lalāṭapaṭṭasaṃyuktaṃ udaraṃ baṃdhasaṃyutam || 629 || karaṇḍamakuṭopetaṃ aṃdhrijālāṃgulīyakaṃ | anye naiva vandhyakaryukṣma śobhanaiḥ priyadarśanaiḥ || 630 || svasyaiva naiva śṛṃgārdhaṃ dakṣiṇe tu karoddhṛtaṃ | dakṣiṇe syāparakare paraṃ paraśukaṃ nyaset || 631 || phalapakvaṃ vāmakare apare pāśadhṛktadā | ardharjumukha saṃyuktaṃ tribhujādi samāyutaṃ || 632 || prajāpatiruvāca- ekarūpe dvirūpaṃ tu gaṇeśe dṛṣṭa maṃtra * || 633 || varāha vaktrasaṃyuktaṃ sustanaṃ ca suyauvanaṃ | * śroṇī pīnagaṃḍā ca pīnorū pīnagastanā || 634 || abhayahastāhalakarā dakṣiṇe tu karadvayoḥ | varadaṃ vāmapūrve tu daṇḍaṃ syādvāmake kare || 635 || vārāhyākṛtirākhyātaṃ indrāṇyākṛtirucyate | dvinetraścaturbhujā śāṃtā pīnonnatapayodharā || 636 || saratnamakuṭopetā ubhayaṃ kaṭakānvitā | vajraśakti samāyuktā dakṣiṇe dakṣiṇe'pi ca || 637 || p. 47) hemavarṇasamāyuktā sustanā cāruhāsinī | sarvālaṃkārasaṃpannā pādajālasamanvitā || 638 || indrāṇyākṛtirākhyātā cāmuṇḍayākṛtiṃ śṛṇu | caturbhujā mahāraudrā kālameghasamaprabhā || 639 || ekavaktraṃ triṇetrā ca sudaṃṣṭrābhayakarānvitā | kaṭakā śulahastā ca kapāla hastadharā śubhā || 640 || vyāghra carmāṃbaropetā kiṃkiṇīmālayānvitā | sarveṣāṃ caiva śaktīnāṃ pūrvayorvāmahastake || 641 || viśeṣaṃ kiṃcidaṃsihma prāsāryakaṭakaṃ tu vā | kaṭṭūrdhve sparśakaṃ karma pralaṃbakaṭakaṃ tu vā || 642 || yathepsitaṃ caturvaktra kārayet tu viśeṣataḥ | śaktīnāmevamākhyātaṃ dharaṇyākṛtirucyate || 643 || dakṣiṇāmūrtimaṃtrasya uddhāraṃ putragadyate | vāgsiddhistotramaṃtreṇa bhūyo vāgdeva śasyate || 644 || phalānyanyāni sarvāṇi tatprasādātprasidhyati oṃ namo bhagavan śabdaṃ saṃbudhyāṇi niyojayet || 645 || dakṣiṇāmūrtiśabdañca tatraiva viniyojayet | medhapradaśca svāheti mūlamaṃtramudāhṛtam || 646 || svadeṣu hṛdayādīni śuddhāra parikīrtitāḥ | namasvāhā vaṣaṭvauṣaṭ huṃphaṭkārāḥ krameṇa tu || 647 || śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ prasannavadanānvitaṃ | gaṃgācaṃdrasamopetaṃ kundalī ghṛtamūrdhvajaṃ || 648 || vyāghracarma parīdhānaṃ caturbāhusamanvitaṃ | śuddhasphaṭikamālāṃ ca jñānamudrāṃ ca dakṣiṇe || 649 || vāme vahniścaṃpakaṃ vā varadaṃ vābhayaṃ tu vā | pustakena yutāvātha ayanānnayanatrayaṃ || 650 || mahāvṛṣabhasaṃyuktaṃ ṛṣisaṃghaissamāyutaṃ | dhyātvaivaṃ deva deveśaṃ sarvakāryeṣu pūjitaḥ || 651 || (dhyānaṃ) bhasma vyāpāṇḍurāṃga śakalaśaśidharo jñāna- | mudrākṣamālā savyepostairvirājan karakamala || 652 || p. 48) yogapaṭṭābhirāma | vyākhyāpīṭhe niṣaṇṇo muni- varanikharaissevitassuprasannaḥ | savyālaṃ- || 653 || kṛttivāsā satatamavatuvo dakṣiṇāmūrtirīśaḥ | kauśikaḥ kāśyapaḥ śyāmaḥ sthitakaupīnavarṇakau || 654 || rakta * rṇau bhāradvājo dhūmrabhāgastrigo matau | eṣāmekadvayaṃ vā paśvayornyaset ṣāṃtāṃtaṃ- || 655 || vahnyasaṃyuktaṃ dvitīyaṃ svarasaṃyutaṃ | bindunāda- samāyuktaṃ prathamaṃ praṇavamucyate | bhānudhyānaṃ || 656 || māntadvayasamāyuktaṃ * * * * ya saṃyutam | vahnibījasamāyuktaṃ pañcamaṃ bījamucyate || 657 || bhāntāṃtaṃ ṣaṣṭamaṃ bījaṃ ṣaḍakṣaramihocyate | ādau praṇavasaṃyuktaṃ namaskārāṃtasaṃyutam || 658 || brahmahatyādipāpāni japyamātreṇa naśyati | nādādyena samāyuktaṃ brahmāṃgāni prakalpyate || 659 || mūlamaṃtramidaṃ proktaṃ uṣābījamatha śṛṇu | avagātpañcamaṃ grāhyaṃ bindunāda samanvitaṃ || 660 || dhavalāṃbo rūḍhārūḍhaṃ dāḍimī kusumaprabhaṃ | sphuradratnamahātejovṛttamaṇḍalamadhyagam || 661 || aṃsāvyāpta sphuraśveta sanālābjakaradvayaṃ | ekāsyaṃ cintayedbhānuṃ dvibhujaṃ raktavāsasam || 662 || vināyakavratam- atha vakṣye viśeṣeṇa vināyakavrataṃ śṛṇu | vṛścike ravi sati prāpte agninakṣatramārabhet || 663 || rakṣābandhaṃ tathā badhvā puṃsānāṃ dakṣahastake | vāmahaste tu jāyāyāḥ badhvāsūtraṃ viśeṣataḥ || 664 || saptamaṃ pañcamaṃ sūtraṃ ca trayamevaṃ tu baṃdhayet | saptamaṃ saptavarṇaiśca pañcamaṃ pañcavarṇakam || 665 || tristriyāvarṇasaṃyuktaṃ lābhe ekavarṇadhṛk | dukūlapaṭṭasūtrairvā kārpāsasūtrakairyutam || 666 || p. 49) danta dhāvana pūrvañca jihvāśuddhaṃ tataḥ paraṃ | snānaṃ caiva tathā proktaṃ tathā sthānaṃ caredbudhaḥ || 667 || śuklavastreṇa saṃveṣṭya śuddhavastrottarīyakaḥ | citravastreṇa ācchādya soṣṇīṣaṃ śuklameva ca || 668 || ācāryaṃ pūjayeccaiva paścādgaṇeśamarcayet | naivedyādi apūpaṃ ca nānāphalairnivedayet || 669 || nālikeraṃ nivedyātha tāṃbūlaṃ tu nivedayet | mantrapuṣpaṃ dedetpaścāt rakṣāsūtraṃ tu baṃdhayet || 670 || ekaviṃśati sūtrāṇāṃ baṃdhayet tu viśeṣataḥ | gaṇeśaḥ prārthanaṃ kṛtvā kriyāvicchinnano bhavet || 671 || evaṃ pratidinaṃ kuryāt ekaviṃśadinaṃ tathā | dvāviṃśaddinamevaṃ tu gaṇeśaṃ janma ṛkṣake || 672 || kṛttikāmāsamevaṃ vā mārgaśīrṣameva vā | śatarkṣadina saṃyukta ṣaṣṭyāyāmuttamaṃ bhavet || 673 || udaye caiva madhyāhne pradoṣe tu bhavedyutam | udyamaṃ madhyamaṃ caiva adhamaṃ nyadhunāvidhiḥ || 674 || anyairyoga samaprokte niṣphalaṃ tadavāpnuyāt | tayoryogamalābhe tu dinametpracoditaṃ || 675 || udaye tu prayāṇaṃ tu śatarkṣadinamucyate | gaṇeśajanma-ṛkṣe tu udaye tu viśeṣataḥ || 676 || ṣaṇṇāḍī ca catasṛṃca tisṝṃcaivodaye dyutaṃ | ayau samakṣayennāḍī janmarkṣe mukhyamucyate || 677 || gaṇeśvaraṃ tu janmarkṣe śatarkṣamasaṃyutam | visaṃdhyai ṣaṣṭisaṃyuktaṃ apare pakṣavarjayet || 678 || udaye ṛkṣasaṃyukte taddine tu vrataṃ caret | īśvarotsava saṃprāpte taddinādyaṃ caredvajam || 679 || devānāṃ tu manuṣyāṇāṃ vrataṃ caiva samācaret | upavāsa samāyuktaṃ gaṇeśaṃ pūjayettataḥ || 680 || gaṇeśamūlamaṃtraṃ ca sahasrāṣṭaṃ japodaye | madhyāhne tu pradakṣiṇyānnamaskāraṃ śatāṣṭakaṃ || 681 || p. 50) yakāratāḍanairyuktaṃ aṣṭottaraśatāni ca | sāyaṃkāle viśeṣeṇa pūjayettu viśeṣataḥ || 682 || tailābhiṣekaṃ kartavyaṃ piṣṭāmalakameva ca | rajanīṃ sarvagaṃdhādyaiḥ abhiṣekaṃ caredbudhaḥ || 683 || pañcagavyaiśca payasai pañcāmṛtābhiṣecayet | gaṃdhodaka phalodaiśca puṣpodakairviśeṣataḥ || 684 || snapanaṃ nava saṃyuktaṃ abhiṣekaṃ śanaiḥ śanaiḥ | caṃdanāgaru karpūraṃ kuṃkumaiḥ kṛṣṇagaṃdhakaiḥ || 685 || evamālikhya sarvāṃgaiḥ nānāpuṣpaiśca śobhitaṃ | nānādāmairalaṃkṛtya nānāvastraiśca veditaiḥ || 686 || śuddhānnaṃ pāyasānnaṃ ca apūpādi viśeṣataḥ | kuḍavārdhaṃ tu yatkṛtvā ekaviṃśati saṃkhyayā || 687 || bruhī ca praharaṃ kṛtvā akṣatairpiṣṭameva ca | ekaviṃśati saṃkhyaiśca upamudgaṃ nivedayet || 688 || gulakhaṇḍasamāyuktaṃ ājyayuktaṃ dadhiplutaṃ | madhuśarkara saṃyuktaṃ nānā * * nivedayet || 689 || nānāmūlairnivedyātha ikṣukhaṇḍairnivedayet | tailamiśreṇa kramukadvidhā bhinnarasairyutam || 690 || gaurapatra * śvetaṃ vā prakṛtiṃ vā samācaret | karpūraiśca samāyuktaṃ raśmicūrṇasamākulam || 691 || etadgaṇeśvaraṃ devaṃ nivedyāṃte viśeṣataḥ | maṃtra puṣpaṃ dadetpaścāt aṣṭapuṣpaṃ sadārcayet || 692 || iṣṭakāmyaphalārthaṃ ca prārthanārthaṃ viśeṣataḥ | rājyārthī rājyamāpnoti kṣetrārthī kṣetra māpnuyāt || 693 || dhanārthī dhanamāpnoti * * * * * * * * | putrārthī putramāpnoti bhogārthaṃ bhoga saṃbhavet || 694 || sarvaroganivārārthīnāṃ sarvarogavināśanaṃ | sarvaśatrukṣayārthī ca sarvaśatrukṣayaṃ bhavet || 695 || mahāpātakanāśārthī mahāpātakanāśanam | pañcapātakanāśārthaṃ paṃcapātakanāśanam || 696 || p. 51) garurīvrataṃ caret kṛtvā kumāraṃ tu samudbhavam | viṣṇuvrataṃ caretkṛtvā gaurīśāpavimocanaṃ || 697 || brahmavrataṃ caret kṛtvā pulastyagatsamudbhavaṃ | indrāya vratamāpnoti indrajittu samudbhavam || 698 || evamādiṣu sarveṣāṃ phalamāpnotiyattathā | mānavānāṃ vrataṃ cettu iṣṭaṃ kāmyaṃ tathāpnuyāt || 690 || iti bhīmakāraṇe pratiṣṭhā taṃtre vināyaka- vrata vidhipaṭalaḥ - || 691 || nagnakaupīna vasanaṃ kaṭisūtra nibaṃdhanaṃ | ārdravāsaṃ ca pucchaṃ ca pañcanānā prakīrtitāḥ || 692 || śūdrānnaṃ śūdrasaṃparkaṃ māsamekaṃ niraṃtaram | ihajanmani śūdratvaṃ punaḥ śvāno bhaviṣyati || 693 || āṣāḍhasyottarāṣāḍhe sāyaṃkāle praśasyate | raktāṃgo pūrvamāgacchet uttamaṃ puṣṭirucyate || 694 || śvetāṃgo pūrvamāgacchenmadhyamaṃ puṣṭirucyate | kṛṣṇāṃgaṃ pūrvamāgacchedadhamaṃ puṣṭirucyate || 695 || śyāmavarṇaṃ tathā śaktiṃ dhārayaṃti digaṃbaraṃ | utsaṅge naiva tāraktāṃ sarvābharaṇabhūṣitāṃ || 696 || digaṃbarādi vadanaṃ bhujadvayasamanvitāṃ | vighneśvarādi vikhyātāṃ sarvāvayava suṃdarīm || 697 || padmahastaṃ tathā guhyaṃ dakṣiṇena kareṇa tu | * * * devamapyeva cintayenmaṃtranāyakaṃ || 698 || ṛṣabham - rūpam ekavaktro catuṣpādo yudareṇa khurāgranaṃ || 699 || ṛṣabhaṃ śvetavarṇaṃ tu tīkṣṇaśṛṃgo mahābalaṃ | catuṣpādaṃ vedarūpaṃ tu agnirūpaṃ tu śṛṃgakaṃ || 700 || ādityāścaiva gomūtraṃ mukhaṃ rudrastathaiva ca | hutāśanarūpam || 701 || vṛddharūpaṃ tryakṣaṃ caturbhujaṃ akṣapiṃgala govṛṣa- vāhanaṃ | sigdharūpaśivokta turīyāmaṃbaraṃ śivā- || 702 || p. 52) ttarīyāṃbaraṃ śaktipāṇi śivāgni svarūpakam | bālāca vṛddhāstata yauvanaṃ ca * * gnirūpaṃ || 703 || kathitaṃ praśastaṃ bālāgnirūpaṃ kathitaṃ pratathāṣṭa- nityāgni vṛddhā taruṇotsaveṣu || gārugā- || 704 || havanīyakadakṣiṇān bālayauvana vṛddha svarūpakān | sthāpanotsava nityavidhau sadāpūjayet tu śivāgnisvarūpakam || 705 || atha pūrvoktasaṃkhyānāṃ pāvakānāṃ viśeṣataḥ | nānārūpaṃ ca vai teṣāṃ prayogasthānameva ca || 706 || kramādvakṣye samāsena śṛṇu nissaṃśayaṃ punaḥ | pāvakeṣu ca teṣvatra śivāgni prathamaṃ tathā || 707 || dvitīyaṃ gārhapatyaṃ hi dakṣiṇāgnistṛtīyakaṃ | paścādāhavanīyāni dikpatistu tadaṃtakaḥ || 708 || nāmapañcakavaktroktaṃ teṣu vai dikpateḥ punaḥ | tribhedeṣu dvayo nāma kevalaṃ ca mahānanaṃ || 709 || nāmamevaṃ samākhyātaṃ śṛṇurūpamavāpnuyāt | vṛddhāṃgaṃ ca triṇetraṃ ca caturdorbhiḥ samanvitaṃ || 710 || piṃgalābhāṣi saṃyuktaṃ jvalanmakuṭasaṃyutaṃ | vidvadvaktrasamāyuktasvamayaṃ varadānvitam || 711 || paraśuṃ ca mṛgaṃ vātha śaktivācākṣamālikām | savyāsavye vahan tatra varado hastadvayo ca yo || 712 || sākṣācchivamayaṃ vipra śivāgnī rūpamiti smṛtaṃ | śivāgnirūpamākhyātaṃ gārhapatyaṃ tathocyate || 713 || śivāgniśca sahasrāṃśān uddhṛtaṃ vāpi pāvakaṃ | raktavarṇo dvivaktraṃ ca ṣaḍvaktrairuciraṃ tanu || 714 || śuklavastrasamāyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | tripādayuktaṃ caiṣvekaṃ kuñcitordhve vyavasthitaṃ || 715 || dakṣābhayakaraṃ vāme varadena samanvitam | sruksruvau dharitau hastau vāme vāme prajāpate || 716 || meṣārūḍhograrūpaṃ syāt sa śakti sahitastathā | evaṃ gārhapatyāgniḥ dakṣiṇāgnirathocyate || 717 || p. 53) pūrvoktasya sahasrāṃśā dakṣiṇāgni samudbhavā | dvivaktraṃ ṣaḍbhujaṃ tatra sitāhasitavastrakam || 718 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ ṣaṇṇetraṃ piṃgalaprabhaṃ | raudradaṃṣṭrā mahatkāya kiṃcitprahasitānanaṃ || 719 || savye bhayaṃ sruvaṃ khaḍgaṃ dhāritaṃ ca bhayaṃkaram | varadaṃ kūrcakapālaṃ vā mośe dhā punaḥ punaḥ || 720 || uṣārūḍhastripātraṃ tu svāhā sahita rūpakaṃ | dakṣiṇāgnestu rūpaṃ tu vispaṣṭaṃ gadyate mayā || 721 || vakṣye cāhavanīyāgni rūpamudbhavapūrvakaṃ | dakṣiṇāgne sahasrāṃśe udbhūtaṃ syāccaturmukhaṃ || 722 || mukhadvayaṃ tripādaṃ ca nāsikādvaya saṃyutam | trimekhalā samāyuktaṃ ṣaṇṇetraṃ piṃgalaṃ punaḥ || 723 || catuḥ śṛṃgaṃ vṛṣārūḍhaṃ bālāditya samaprabhaṃ | saptajihvā samāyuktaṃ teṣu srīṇi ca vāmake || 724 || savye vaktre ca jihvā ca teṣāṃ sthānaṃ bravīmite | hiraṇyā kanakā raktā kṛṣṇā caiva tu suprabhā || 725 || atiraktā bahurūpā saptajihvā prakīrtitāḥ | nāmānyetāni kathyante sthānaṃ vakṣye'dhunā śṛṇu || 726 || pāśe madhye ca saumye ca yāmye rūkṣmā ca kā bhavet | pūrvāhne rudradigbhāge purasyādīnniyojayet || 724 || pūrvavadrūpasaṃyuktaṃ svāhā devī ca bhāvayet | evamāhavanīyaṃ syāt pūrvavaddigpatirbhavet || 728 || digpateśca sahasrāṃśe kevalāgnisamudbhavaṃ | dvinetrādvibhujāścaṇḍo varadābhayasaṃyutam || 729 || śuklavastraparīdhāna śvetavastrasuradviti | kevalāgniriti khyāto mahāsenamathocyate || 730 || kevalāgnerdaśāṃśenamudbhavasya mahāsane | ekavaktro dvibāhuśca meṣārūḍho vṛṣaṃ tu vā || 731 || raktāṃbara samāyukto triśikhā ca samanvitaṃ | catuḥśṛṃgaṃ triṇetraṃ ca sruvasyāṃ dakṣiṇe kare || 732 || p. 54) * * * ryakaropeta sitāṃgo vṛṣarūpadhṛk | mahāsanamiti khyāto vahnirūpaṃ pitāmaham || 733 || indrākṛtiḥ purā prokto vahnyādīnatha śṛṇu | dakṣiṇāgni svarūpam * * * * * * * * * || 734 || teṣu vahnyākṛtiṃ vipra * * * procyate'dhunā | dvibhujāśca dvinetrā ca ratnakuṃcitamūrdhajā || 735 || raktavarṇāsta parīdhāna raktamālyānulepanam | śuklayajñopavītaṃ ca śuklavastrottarīyakam || 736 || sruvan vasye vahan vāme sruvan saṃdhyāya vai tathā | * * haraṇasaṃyukto śāṃtarūpe sthitānanau || 737 || āhavanīyāgnirūpaṃ - evaṃ vahyārīti khyātā yamarūpamathocyate || 738 || pūrvatāṃ vasato vahniḥ pūrvatastu dvijasthitaḥ | agnimaṃtraśataṃ japtvābhika pratya bhavet || 739 || agne karṇe hutaṃ kuryādvyādhibhiḥ paribhūyate | nāsikāyāṃ hutaṃ duḥkhaṃ netre hoturvināśanaṃ || 740 || śikhāsthāne hutaṃ kuryārājā rāṣṭraṃ vinaśyati | tasmātsarvaprayatnena sāyaṃ homaṃ samācaret || 741 || yatra kāṣṭaṃ tato śrotraṃ yatra dhūmraṃ tu nāsikā | matra prajvalanaṃ netraṃ yatra bhasma tu tacchiraḥ || 742 || yatreva jvalito jihvā tatraivaṃ homamācaret | raktanibha ṣaṇṇayana yugmamukha jihvā- || 743 || * * * * * * pātakara saptakara yugmamam | dakṣa- kara śaktiśruvabhrū anayanamālā | tomaravra- || 744 || janamājya sruvamanye || pañcavaktrayutaṃ raktaṃ saptajihvā virājitaṃ || 745 || daśahastaṃ triṇetraṃ ca sarvābharaṇabhūṣitaṃ | raktavastraparīdhānaṃ paṅkajopari saṃsthitaṃ || 746 || baddhapadmāsanāsīnaṃ daśāyudhasamanvitaṃ | kanakā bahurūpā ca atiraktā tataḥ param || 747 || p. 55) suprabhācaiva kṛṣṇā ca ratnāvānyā hiraṇmayaṃ | ūrdhvavaktre sthitāstisro śeṣā pradiśaṃ tathā || 748 || śaivāgamasthānamuddiṣṭaṃ tridhā śāṃti prakīrtitam | ajavāhanarūḍhāyāṃ sṛṣṭi saṃhārakāraṇam || 749 || pratiṣṭhā utsave kāle satisrastathaiva ca | vṛddharūpaṃ pratiṣṭhāgni utsavāgni suyauvanaṃ || 750 || dakṣiṇāgniṃ balirūpāṇāṃ agnirūpaṃ prakīrtitaṃ | -yāgamaṇḍapam- analaśata sahasraṃ rūpabhūtaṃ ca vaktraṃ sruva- || 751 || mabhayaparaśukhaḍgaṃ vajrahastāva sehe- | analavaradāṃkuśaṃ sarvakheṭāṅga haste dayati || 752 || janitarūpaṃ savyabāhuḥ śivāgniḥ- | sarvatrāhavanīyāgni āvāhyābhyarcya bhūyate || 753 || yadi bhedena kiṃ kuryāṃ brūhi tatra navāgnina | īśvara uvāca - || 754 || āvāhya sasya evaṃ syāt digbhedaṃ syāt pṛthak phalaṃ | tāni vakṣye krameṇaiva śṛṇu savyaṃ na * * * || 755 || * pūrvaṃ syātsṛṣṭi bahulaṃ kanyā lābhaṃ tu pāvake | śatrukṣayaṃ syānyāmye tu nair-ṛtyāṃ roganāśanaṃ || 756 || paścime sasya vṛddhiḥ syāt dāryāvāyupadaṃ bhavet | uttare dhanavṛddhiḥ syāt īśāne bhuktimuktidam || 757 || indramīśānayormadhye sarvasiddhipradaṃ bhavet | dvāra vasudhā tu rasabhūta karagehe - pādaravi- || 758 || ṣoḍaśanavo nava padaṃ syāt | mūla (madhya) navavedi- saha trīṇi padamadhye kuṇḍanava pañca śivamaṇḍapa- || 759 || vidhānam || kṛtvaikāśādi bhāgān niśita vipula- dhī maṇḍapābhyaṃtarāṃtān | madhye vedī saha- || 760 || trīṇi navāṃśādbhavati hi paritaḥ trīṇi bhāgāni- madhye | agraṃ * guṇabhujamaparaṃ vai suvṛttaṃ- || 761 || ṣaḍagraṃ padmaṃ vasvagrakuṇḍaṃ surapati bhavanādi- krameṇaiva kuryāt | hasra visṛta nighātavaśya- || 762 || p. 56) tura koṭikaṃ diśi diśi sūtrakaṃ | satrimekhalamatha dvikaṃ tu vā dhātubhūtaguṇa- || 763 || mātṛ * vyāsa madhyepyanala pakṣa mātṛkairyoni- rūrdhvatapoṣṭavatkuru || tāradairyasamudbhavaṃ ca- || 764 || tuṣan manāṃgulibhiragni saṃmukham | navanavake navake suvedī navamadhyapadeka- || 765 || padekam | navanava * kayāmyā navanavadaiva- tu homavidhissyāt || 766 || ajite | vahnau tu dakṣiṇe pūrvecottarābhimukha stathā | anyeṣu prāṅmukho bhūtvā homaṃ kuryādvi || 767 || cakṣaṇaḥ | prāk sūtraṃ prathamaṃ vidhāya- vidhivanmadhye gītaṃ bindunā gatvā matsyayugaṃ tu- || 768 || śāmamalidhī kṛśābhittīśayoḥ | tasmin sūtra- mabhiprasārya caturaḥ koṇāstu telāñci yat- || 769 || kṣetraṃ syāt | krūramātṛjananī anyāgni kuṇḍāni vai | agni udbhūtaṃ | ādaṃbamekamidaṃ yatīnāṃ iṣṭaṃ || 770 || hi viṣṭaravikāsanavahnikāryaṃ | pitrāmarāja- yajanaṃ gurupūjanaṃ ca dānviketoya śaśināmaka- || 771 || sūtrayuktaṃ paiśāca bhūta vividhagraha rakṣakāste pūjyāhi pūjakavane ca caturaṃśayuktyā || 772 || kṣetra paṃcamāṃśa puronirgamanāt koṇavedāṃśa- bhramaṇārccayo triyasyaitriyaśram || vṛttaṃ || 773 || kuṇḍādhaṣṭikāṃ śatyāgādvṛttam || ṣaṣaḍaśram | pārśvayorṣaḍaṃśa vṛtyā ṣaṇḍasya ṣaḍaṃśam || 774 || pakṣakuṇḍam | vṛttakuṇḍasya mekhalāmāne catuṣkate sārdhāṃśakarṇikāyāṃ - ekā - || 775 || nyā patanaṃ caiva yastvākuṇḍa sadāśivam | sadāśivasya hṛdayaṃ śaktiśaktī hṛdīṃ śivaṃ || 776 || ubhayoraṃtarannāsti vāyuraṃbaramevagāt | * * * madhyamāṃsaṃ ca mātā śaktipitāmaha || 777 || p. 57) tasmātsarva prayatnena agnihṛdbhavamucyate | anyālaye sthitaṃ biṃbaṃ anyānāmālaye nayet || 778 || tatrotsavādikaṃ kuryānnṛpavān patha ityathe | sūkṣmataṃtre - mekhalāmānaṃ || 779 || karturdakṣiṇa visro * * * * guli madhyame | parvasyāgra viśālena muṣṭi bhānudvayāṃgulaṃ || 780 || parvamadhye viśālena ratnigāyatriyāṃgulam | pūrvamūle viśālena hastaṃ bhānu dvayāṃgulam || 781 || tatpūrvasyāyatenaiva tatsaṃkhyā vaikahastakaṃ | te sūcitena mānena * * * * * khātakam || 782 || samamevamiti khyātaṃ vāsārdhaṃ vātakhātakaṃ | kuṇḍāṃtaṃ vā nikhātaṃ tu nikhāta rahitaṃ tu vā || 783 || kāśyape | athavānyatprakāreṇa mekhalāmānamucyate | caturviṃśati bhāve tu vibhajetkuṇḍamānakaṃ || 784 || tadekabhāgamātraṃ syāttanu dvitri caturguṇe | vistārotsedhamānaṃ syādbhavanti bhavamekhalā || 785 || ṣaḍaṃgulaviśālocya mekhale kā bhavedyadi | kāmike vistaraṃ yāmodyāma mekhalā || 786 || sahitaṃ khātamānena samaṃ sarvatra kuṇḍakaṃ | viṣṭaraṃ caivamākhyātaṃ nimno nirmamatha śṛṇu || 787 || vyāsamānaṃ khanettatra meghacchanna samaṃ yutaṃ | yonyā yoniṃ na kartavyaṃ padmenābhārṇakārayet || 788 || nyūnādhikaṃ na kartavyaṃ na taccetkartṛnāśanaṃ | vidyeṣe - kuṇḍalakṣaṇe || 789 || yāmye mayāni pūrve ca uttarābhimukho yajet | prāṅmukhodaṅmukhovāpi vāruṇyā diśi homayet || 790 || anyeṣu prāṅmukhī kṛtya hutvā homaṃ samācaret | vidyeṣam - mekhalā pramāṇam || 791 || agnikārye | pradhāna vāyu somīśakuṇḍekāmyake agnikārye - vaṣaḍatvevamākhyātaṃ vakṣye'haṃ mekhalādikān || 792 || mekhalākārye'tra kuṇḍākārānurūpataḥ | ūrdhvādi mekhalāṃgulyaṃ vistāraṃ syādyugatrayaṃ || 793 || muṣṭiratnaiśca hastasya kārayeddevamevataḥ | yathā krameṇa kuṇḍānāṃ mekhalānāṃ pṛthak pṛthak || 794 || ekaikamātra saṃyuktaṃ yāvadyaṣṭakarāntakam | mekhalālakṣaṇaṃ khyātā yonilakṣaṇameva ca || 795 || dīrghaṃ pañcāṃgulaṃ caiva vistāraṃ tu triraṃgulam | ekāṃgulaṃ tadutsedhaṃ yoniranvartha patravat || 796 || kārayed ekahastaṃ tat anyeṣāṃ yonirucyate | nābhilakṣaṇam - || 797 || dīrghaṃ tu dvyaṃgulādhikyaṃ vyomāṃgulaṃ tu tārake | tasyārdhaṃ ucchrayetkuryādyonirevaṃ prakīrtitaṃ || 798 || evaṃ syodyaṣṭahastāṃtaṃ nābhilakṣaṇamucyate | pañcāṃgulaṃ tu vistāraṃ tasyārdhamucchrayaṃ bhavet || 799 || vistāraṃ pañcadhā bhajyaṃ madhyāṃśaṃ karṇikā bhavet | karṇikā pārśvayostatra pakṣāṃśaṃ tu dalaṃ bhavet || 800 || evaṃ syādekahastāṃ taṃ anyeṣāṃ tu yathākramaṃ | vistāredyaṃgulaṃ dadyāt utsedhekāṃgulaṃ bhavet || 801 || yāvadyaṣṭakarāṃtaṃ tu evamevaṃ prayojayet | nābhilakṣaṇamevaṃ syāt juṣṭakaṃ vakṣyate'dhunā || 802 || mekhalābhyaṃtare kuṇḍe bāhye tu paridhistathā | viṣṭaraṃtvekahastāṃ taṃ ekāṃgulena kārayet || 803 || kārayedyaṣṭahastaṃ tat hastāṃgulaṃ vividdhi tat | viṣṭaratvevamākhyātaṃ tannimne nimnamatha śṛṇu || 804 || sthāpayitvā viśeṣeṇa ācārya prītimānasaṃ | pañcāṃgabhūṣaṇaṃ dadyāt deśikasya śivājñayā || 805 || p. 59) navavastrottarīyau ca uṣṇīṣaṃ ca pradāpayet | hotraṃ ca pūjayettatra vastra hemāṃgulīyakaiḥ || 806 || hotṝṇāmapyalābhe tu hunetsarveṣu deśikaḥ | agnyanyādhānādikaṃ sarvaṃ agnikāryoktamācaret || 807 || dadhyabhāve payogrāhyaṃ madhvabhāve tu sarpiṣaṃ | ājyābhāve madhugrāhyaṃ dugdhā bhāve gṛhedvadhi || 808 || gandheṣvabhāve sarveṣu caṃdanaṃ grāhayet punaḥ | yajñavṛkṣaḥ - puṣpāṇāmapyalābhe tu śarkarākaravīrakaṃ || 809 || patrāṇāmapyalābhe tu bilva patrāṇi saṃgṛhet | phalānāmapyalābhe tu gṛhettu kadalī phalam || 810 || sahasra snapane - yājñike vṛkṣamādāyāsya sāraṃ gṛhetpunaḥ | prajāpatiruvāca - || 871 || bhagavān lokanātheśa yajñavṛkṣastu ke vada | īśvara uvāca- aśvatthoduṃbaraplakṣa vaṭaṃ caiva śamī tathā || 812 || khadiraṃ ca palāśaṃ ca vai kaṃkatastathaiva ca | bilvo madhūrakaṃ caiva yajñavṛkṣā daśa smṛtāḥ || 813 || tvaṃ pārśvaṃ bhinnapārśvaṃ ca chedayettu manoramaṃ | sruk sruvalakṣaṇam || 814 || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śṛṇusruksruvalakṣaṇaṃ | vaikaṃkataṃ ca khadiraṃ aśvatthaṃ bilvameva vā || 815 || uduṃbaraṃ vā nyagrodhaṃ pālāśaṃ vā śamī tathā | tindukaṃ madhukaṃ vāpi pāṭalī vakulaṃ tathā || 816 || yathā lābhaṃ taṃ gṛhya bhedayettu ca lakṣaṇaṃ | vedāṣṭamātriyāyāṃ vā tryaṃśaṃgula suvistṛtaṃ || 817 || tadghanaṃ caturaṃ gulyaṃ madhyaṃ sūtraṃ prasārayet | mukhamadhyaṃgulaṃ viddhi āyāmaṃ tviti paṭhyate || 818 || tasyaiva tu guṇāṃśaikamabhramityabhidhīyate | dvayavadvaya pramāṇena paṭṭikāpārśvayostathā || 819 || p. 60) mukhamevaṃ prakartavyaṃ śṛvaṃ pakṣāṃgulaṃ bhavet | tatsamaṃ vistṛtaṃ vidyāt vedissyātsaptamātṛkaṃ || 820 || caturaśraṃ samaṃ kṛtvā tanmadhye dvyaṃgulaṃ tathā | bilvaṃ suvṛttamākhyātaṃ tadvatkhyātvātprayatnataḥ || 821 || balādagrāṃtakaṃ yāvat khātvā cārdhāṃgulena tu | bilvasya paritaḥ kṛtvā paṭṭikādvayamānataḥ || 822 || tadvannimnaṃ samākhyātaṃ sāṣṭapatraṃ likhedbudhaḥ | parito vedikāyāṃ tu yavatrā yena paṭṭikā || 823 || bilādūrdhvamukhātkhātvā tāmranālaṃ tu yojayet | athavā khātamātraṃ vā yuktyā kuryānmanoramaṃ || 824 || aśvinyaṃgulamānena gaṇḍikā kārayetpunaḥ | kalaśākṛtivatkṛtvā ravyaṃgulaṃ tu nāhakaṃ || 825 || mūle'pi gaṇḍikāṃ kuryātkalaśākṛtivatpunaḥ | paṭṭikādvayaṃ daśāhīnaṃ nāhaṃ kuryātprayatnataḥ || 826 || adhobhāge tu padmassyāt gajoṣṭasadṛśākṛtiḥ | evaṃ srulakṣaṇaṃ proktaṃ sruvaṃ lakṣaṇamucyate || 827 || dvāviṃśadaṃgulaṃ dīrghaṃ mūlānāhaṃ rasāṃgulaṃ | mūlagrīvāṃtakaṃ yāvat krameṇa kṛtatā kuru || 828 || ghaṇḍanāhaṃ guṇāṃgulyaṃ grīvamityabhidhīyate | agraṃ pakṣāṃgulaṃ dīrghaṃ nāhasyāṃ tu rasāṃgulaṃ || 829 || nāsikā kṛtivat kuryātdagrathodvayavontakaṃ | gaṇḍikākārayedvṛttaṃ sruvalakṣaṇamucyate || 830 || sruk sruvau tau purāṇau cet kṣālayecchuddhavāriṇā | prokṣayedastra maṃtreṇa kriyārthaṃ saṃgrahedbudhaḥ || 831 || vedabhāgayugaṃ nāgaṃ tuṃgakaṃ manyame ṛṣiḥ | purātane gaṇḍagaṇḍa upavedikā tathovedikāḥ || 832 || galagatamukha kramāt | tasya gaṇḍapariṇāha- | ṣaṃ punargarta gaṇḍiparimitaṃ sruvaṃ || 833 || p. 61) trihastaṃ tu samārabhya yāvaduddhṛtakāṃtakam | tadvistāraṃ dvidhābhajya eka bhāgapramāṇataḥ || 834 || madhyaṃ śūlaṃ prakartavyaṃ pādāgre'pi tathaiva ca | tadvistāradvayāṃgulyaṃ ghanamekoṃgulaṃ bhavet || 835 || rasāṃgulaṃ samārabhya yāvanmanvaṃgulāṃtakaṃ | toraṇāṃghripariṇāhaṃ navayā kārayedbudhaḥ || 836 || yājñikaiḥ saṃbhavaiḥ vṛkṣaiḥ kārayettoraṇaṃ budhaḥ | toraṇaṃ caiva mākhyātaṃ maṣṭaṃ maṃgalamucyate || 837 || utsedhaṃ ṣoḍaśāṃgulyaṃ vistāraṃ syāttadardhakaṃ | tadvikāṃśaṃ ghanaṃ proktaṃ grāhayetphalakāṣṭakaṃ || 838 || etadanyatprakāreṇa vistārotsedhamucyate | yasyoccasya caturthāṃśe ekaṃ tattāramucyate || 839 || uttamottamamākhyātaṃ kanyasasyārdhamaṃtakam | utsedhantvevamākhyātaṃ vistāre tadvayaṃ kṣayet || 840 || navadhāmānamityuktaṃ phalakālānāṃ prajāpate | athavānyaprakāreṇa vistāramadhunocyate || 841 || pañcabhāgekabhāgaṃ vā yuktinā kalpayedpunaḥ | usedhaṃ yugadhā bhajya pakṛ kuryāttadekataḥ || 842 || dvaṃśena kalpayendṛpti chatramekāṃśakaṃ bhavet | śrīvatsaṃ matsya yugmaṃ ca svastikaṃ dakṣiṇaṃ tathā || 843 || mātaṃgaṃ pūrṇakuṃbhaṃ ca kuṃkakūśmādupadaṇḍakaṃ | aṣṭamaṃgularūpāṇi yathāyuktyā kramātkriyā || 844 || chatrahīnaṃ kṛtaṃ cettu na doṣāya prakalpayet | dhvajaṃ ca vṛṣabhaṃ caivaṃ dīpaṃ pulliṃgamucyate || 845 || śrīvatsaṃ svastikau dvau tu strīliṃgāvadhi kathyate | matsyaṃ ca darpaṇaṃ kuṃbhaṃ napuṃsakamiti smṛtam || 846 || aṣṭamaṃgalamākhyātaṃ kūrcalakṣaṇamucyate | dvādaśāṃgulamāyāmaṃ vistāraṃ kauśikāṃgulam || 847 || agnyaṃgulaṃ ghanaṃ proktaṃ evaṃ kuryādaṣṭamaṃgalaṃ | navasapta pañcakā śāṃtiḥ stribhirekena te kuru || 848 || p. 62) dakṣiṇāvartarūpeṇa graṃthirekāṃgulaṃ bhavet | agraṃ śubhāṃgulaṃ jñeyaṃ nālaṃ bhānvāṃgulaṃ bhavet || 849 || kūrcalakṣaṇamevaṃ syādekaśced granthikaṃ nyaset | pavitraṃ procyate brahmā lakṣaṇena samanvitam || 850 || yugmakāśaṃ tu saṃgrāhya cāgratvekasya mūlakam | saṃyojya dakṣiṇāvartaṃ tarjanyā parimucyate || 851 || devakārye dvikāṃśaṃ syāt pitṛkārye tvayugmakaṃ | ṛṣi kārye trikāśābhiḥ puṃliṃgenaiva kārayet || 852 || pavitrāṇāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ darbhamālāvidhiṃ śṛṇu | saptapañcāgni darbhābhiḥ viṃśatyaṃgulī vanam || 853 || rajjudvayaṃgulaṃ nāhaṃ savyeṇāgreṇa kārayet | ekadvitryaṃgulaṃ tyajya nyastvā samaṃ kuru || 854 || darbhamālā imaṃ proktaṃ darbhāṇāṃ lakṣaṇaṃ kuru | darbhāṃstu trividhā jñeyā tadbhedamadhunā śṛṇu || 855 || strīpuṃ napuṃsakācaiva trividhā ca mudāhṛtaṃ | tālakaṃ patramadhye tu patravatpārśvasaṃyutam || 856 || chinnabhinnāgrakaṃ caiva napuṃsakamiti smṛtaṃ | puṃskriyāṃ tu puṃdarbhai strīkriyāyāṃ striyaṃ gṛhet || 857 || napuṃsakaṃ varjayettatrābhicārāya kalpayet | darbhāṇāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ samidhāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu || 858 || dvāviṃśadaṃgulāyāmaṃ kaniṣṭhāṃgulanāhakam | uttara prakṣe saṃgrāhyā carmahīnaṃ tyajedbudhaḥ || 859 || vakañca sthānaśuṣkaṃ tu varjayettu prayatnataḥ | samillakṣaṇamākhyātaṃ āhutī mānamucyate || 860 || ślokaṃ dadhi kṣīra sarpiṣaṃ puṣpasāraṃ śuktiṃ śuktiṃ | śaktiṃ saktukaṃ lājakaṃ ca | muṣṭiṃ muṣṭiṃ gṛhya- || 861 || kaṃdaṃ guñca pakvaṃ cetrite niṣkaṃ niṣkaṃ ca bhūyāt | tilaṃ māṣaṃ sarṣapañcaiva mudgaṃ veṇuṃ śālīṃ cārtha- || 862 || kiṃ vai kalantā | vāṃśiṃnyāṃ ca priyaṃ guptalāṃtaṃ | śaṃtrayāmo nardhamaṃ tato vā | samidāruṇa- || 863 || p. 63) saṃgṛhyavedāṃguladīrghakaṃ | madhyamādikaniṣṭāṃtaṃ- pariṇāhayutāṃśca vai | avakāni vṛṇāstatra- || 864 || mekhalā mṛdhu me nyaset kuśadarbhaṃ tu gṛndhiṃ sāvena cāṃgulam | kṛtvāgraṃ caturaṃgulyaṃ- || 865 || * * * tu kadīrghakaṃ | tadvaṃ durdhādi jānvaṃtaṃ- kārayellaṃba kūrcakaṃ | kuliśaṃ prathamaṃ vidyāt- || 866 || dvitīyaṃ śaktirucyate | tṛtīyaṃ * * tu caturthaṃ- khaḍgameva ca | pañcamaṃ pāśasajjaṃ tu ṣaṣṭamaṃ- || 867 || kuśameva ca | gadā tu saptayā vidyāt- triśūlaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam | cakraṃ tu navamaṃ- || 868 || proktaṃ daśamaṃ padmamucyate | daśāyudha- miti khyātaṃ sarvaśatrunivāraṇam || 869 || hemenevātha tāmreṇa vātha kārayet | atha- | mā yajña vṛkṣāṇāṃ madhyasāreṇa kārayet || 870 || prathamaṃ kulāṃgulaṃ kuryāt dharmāṃgulaṃ dvitīyakaṃ | pañcāṃgulaṃ tṛtīyaṃ tu caturthaṃ tu triyaṃgulam || 871 || mātrāṃgulena kartavyaṃ manyamāne kīrtayet | pāśaṃ caivāṃbujaṃ caiva śaktimaṃkuśameva ca || 872 || catasṛṇāṃtā strīliṃgaśeṣāṃ ca kavivarjitā | pulliṃganviti vikhyātā cubukaṃ tu napuṃsakaṃ || 873 || daśāyudha samāyuktaṃ pañcāyudhamatha śṛṇu | ṭaṃkaṃ nāgaṃ ca vahniṃ ca ghaṃṭāṃ cakṣurimā kramāt || 874 || pañcāyudhasamākhyātā teṣāṃ lakṣaṇamucyate | ucchrayaṃ pūrvatvadgrāhyaṃ bhajitvā pūrvavatpunaḥ || 875 || tāraṃ tu pūrvavatkuryāt ghanaṃ pūrvavadācaret | prāsādasya vṛṣāṇīnāṃ gośṛṃgaṃ maṇḍapālayet || 876 || prākāranaṃdine caiva śubhāni vṛṣabhālayaṃ | vṛttameva sukhāsīne caturaśraṃ stitaliṃgakaṃ || 877 || p. 64) śeṣalakṣaṇamevoktaṃ śayanaliṃgaṃ prakīrtitaṃ | pūrve tu śatru vinyasya revatī vahnigocare || 878 || bhūtānāṃ dakṣiṇe bhāge nair-ṛtyāṃ mama pūtanā | paścime vakramuṇḍī tu vāyavyāṃ nicaraṃ tathā || 879 || uttare meṣadevaṃ tu śāṃkare śaṃkaraṃ tathā | skandarūpavān sarve viśeṣaṃ kiṃcidasti hi || 880 || kāraṇe bhīmasahitā | liṃgasya tuṃgaṃ trividhena bhajyā mūlena- || 881 || vastrābharaṇasya madhye | ūrdhve tadaṃśā vividhaiśca puṣpaṃ devasya pūjāya vicakṣaṇāni || 882 || pārthivaṃ gandhapuṣpāḍhyaṃ skaṃdamūlaphalādibhiḥ | āpyaṃ vāri rasaṃ kṣīraṃ dadhigomūtra gādibhiḥ || 883 || āgneyaṃ hemaraktādi divāmābharaṇādikaṃ | vāyavyāmaraṃ chatraṃ yajanaṃ vātakāraṇam || 884 || nāhasaṃgeya vādyaṃ tu ghaṇṭāvedaṃ tu nādikaṃ | ete pañcopacāraistu kathitā śāstraveditā- || 885 || āvāhanaṃ purāproktaṃ sthāpanācāraṃ kīrtitaṃ | pañcopacāram | daśopacāraṃ || 886 || prathamaṃ āvāhanaṃ caiva sthānaṃ tu dvitīyakaṃ | tṛtīyaṃ pādyato dadyāt caturthaṃ ācamanīyakaṃ || 887 || pañcamamarghya vinyāsaṃ ṣaṣṭaṃ cābhiṣecanaṃ | saptamaṃ vastragaṃdhaṃ ca aṣṭamaṃ puṣpa pūjayet || 888 || navamaṃ dhūpadīpaṃ ca daśamaṃ tu nivedayet | ekādaśe baliṃ kuryādvādaśe homakarmaṇi || 889 || trayodaśe śrībaliṃ kuryāt geyavāyaṃ caturdaśaṃ | nṛttaṃ pañcādaśaṃ caiva udvāhanaṃ tu ṣoḍaśaṃ || 890 || ityete karmasaṃyuktaṃ udvāhanaṃ tu ṣoḍaśa | ā * * dakṣiṇaṃ hastaṃ kuñcitaṃ caturaṃgulaṃ || 891 || puṣpavārī gṛhītvā tu culukīdaṃ tataḥ śṛṇu | pañcaśuddhiḥ || 892 || p. 65) ātmaśuddhistu pūrvaṃ syāt sthānaśuddhirdvitīyakaṃ | tṛtīyaṃ dravyaśuddhissyāt caturthaṃ liṃgaśodhanam || 893 || pañcamaṃ maṃtraśuddhissyāt ucyate pañcaśuddhayaḥ | kṛtvā tu vidhinā snānaṃ dehaśuddhistataḥ paraṃ || 894 || pādaprakṣālanaṃ kṛtvā hastamātrapradeśakam | āvāhayettato bhūmiṃ snānaśuddhistataḥ paraṃ || 895 || astreṇa kṣālayeddhīmān nirīkṣya hṛdayena tu | kavace naiva kuṇṭhyātha tenaivonmīlanaṃ kuru || 896 || garbhagehaṃ tataḥ prāpya liṃgaśuddhiṃ samācaret | pūrvavadvayarcitaṃ puṣpaṃ īśe naiva vivarjayet || 897 || oṃkārādi namontaśca maṃtrāssarve viśeṣataḥ | yajaneṣu prayoktavyaṃ maṃtraśuddhirudāhṛdam || 898 || yo vetti pañcaśuddhiṃ ca sa pūjāṃkartumarhasi | dantatāloṣṭa saṃcāre maṃtrasyāśau ca nirhaṇāt || 899 || nāradāntoccāraṇe naiva maṃtraśuddhissamīraṇaṃ | karṇikāyāṃ tathaiśānaṃ pūjayettu viśeṣataḥ || 900 || pūrve tatpuruṣaṃ caiva aghoraṃ dakṣiṇe yajet | paścime tu yajetsadyaḥ vāmadevaṃ tu saumyake || 901 || hṛdayaṃ pāvake pūjyaṃ nir-ṛtiṃ tu śikhā yajet | kavacaṃ vāyu deśe tu śirovaiśāna gocare || 902 || astraṃ tu dakṣiṇe pūjya īśānena dhanaṃ yajet | prathamāvaraṇaṃ proktaṃ dvitīyāvaraṇaṃ śṛṇu || 903 || anaṃtādi śikhaṇḍāṃtaṃ prākdalādiṣu pūjayet | dvitīyāvaraṇaṃ proktaṃ tṛtīyāvaraṇaṃ śṛṇu || 904 || uttareṣu yajedgaurīṃ pūrveṣu vṛṣabhaṃ yajet | gaṇeśaṃ yāmye tu saṃpūjya guhaṃ vai varuṇe yajet || 905 || naṃdīśaṃ ca mahākālaṃ bhṛṃgīśaṃ cāthamūrtinaḥ | āgneyādiṣu koṇeṣu pūjayitvā yathā vidhi || 906 || tṛtīyāvaraṇaṃ proktaṃ caturthāvaraṇaṃ śṛṇu | indrādilokapālāṃśca aindrādiṣu prakalpayet || 907 || p. 66) brahmāṇaṃ nir-ṛtau pūjya anaṃtamīśānagocare | caturthāvaraṇaṃ hyevaṃ pañcamāvaraṇaṃ śṛṇu || 908 || vajrādipakaparyantaṃ pūrvādiṣu dalāgrataḥ | saptamātra nyasenmadhye āśādhipa gaṇeśayoḥ || 909 || brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā | vārāhī ca tathendrāṇī cāmuṇḍī saptamātaraḥ || 910 || dakṣiṇe dakṣiṇe caiva vīrabhadravināyakau | gandhapuṣpādinā caiva svanāmā deśikottamaḥ || 911 || pañcāvaraṇamākhyātaṃ pūjayetsarvadevatān | iti kāraṇe- pūjyāpūjaka pūjyapūjana phalān ādhāramūrtyā- || 912 || mano vyāptyai vyāpaka bhāvakordhvanimanṝn- pratyak samātrālayā * mudarccāṃgamukhahasta- || 913 || bhūṣaṇa vapuṃ varṇāśca śakti satatopāyope- na samunnayañcana sudhī saṃskṛtya śaṃbhuṃ yajet || 914 || kuṃkumaṃ caṃdanaṃ dūrvā uśīraṃ siddhārthakaṃ tathā | jalenaiva samāyuktaṃ pādyamuttamamucyate || 915 || uśīraṃ caṃdanaṃ caiva dūrvāsiddhārthakena tu | udakena samāyuktaṃ madhyamaṃ pādyamucyate || 916 || caṃdanośīra yuktāṃbhaḥ kanyasaṃ pādyamucyate | pratyekaṃ dhanaraṇaṃ śreṣṭhaṃ tasyārdhaṃ madhyamaṃ bhavet || 917 || tasyārdhaṃ kanyasaṃ jñeyaṃ pādyaṃ dravyaṃ trayodidaṃ | uśīrajāti karpūra tudītī pūlavaṃgakam || 918 || muraṇaivodakopetam śreṣṭhamācamanīyakaṃ | elālavaṃka karpūraṃ murajātisamanvitaṃ || 919 || jalenaiva samāyuktaṃ madhyamācamanīyakaṃ | elālaṃvaka karpūraṃ jalaissārdhaṃ tu kanyasaṃ || 920 || eteṣāṃ tu pramāṇaṃ ca pūrvavatsamudāhṛtam | **************** || 921 ||? aṣṭadroṇairathābhistu snānaṃ kanyasamucyate | dviguṇaṃ madhyamaṃ jñeyaṃ uttamaṃ triguṇaṃ bhavet || 922 || āpakṣīra kuśāgrāṇi akṣatairyavataṇḍulaiḥ | tilaiḥ siddhārthakaiścaiva arghyamuttamamucyate || 923 || p. 67) yavasarṣapa śālyābhiḥ taṇḍulairmadhyamārdhyakam | udakaṃ taṇḍulaṃ śāliṃ bhavedardhyaṃ tu kanyasam || 924 || eteṣāṃ tu pramāṇaṃ tu pūrvavat parikīrtitaṃ | karpūraṃ kuṃkumaṃ patraṃ khaḍgaṃ caiva phalatrayam || 925 | caṃdanośīralohaiśca gaṃdhamuttamamucyate | uśīraṃ caṃdanaṃ caiva karpūraṃ ca phalatrayam || 926 || khanaṃ khaḍgasamāyuktaṃ madhyamaṃ gaṃdhamucyate | himaṃghanaṃ ca karpūraṃ kanyasaṃ gaṃdhamucyate || 927 || arghyadravyaṃ - jātyāraśvata karṇikāra tulasīkeraṇasaṃ- bhakorarthako dhatturodayamārūpakaṃ brahma- || 928 || śamyakaiḥ | * * * * lotpalam | śastaṃ mallikāyā- ca bilvabṛhatī piṇḍītakī mātakī | nandā- || 929 || vartapalāśapāṭalayutaṃ punnāgamabhyarcyate | varṇam || śvetaṃ raktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇaṃ ceti caturvidhaṃ || 930 || śvetaṃ śvetapuṣpaṃ ca punnāgaṃ śaṃkhapatraṃ ca mallikā | naṃdyāvartaṃ śriyāvartaṃ maṃdāraṃ bahukarṇikā || 931 || dvikarṇīkaraṇaṃ jāti lakṣmī ca vakulaṃ tathā | śvetārkaṃ mālatī droṇamasatī śvetalodhrakaṃ || 932 || piṣṭakāsī sakusumaṃ bhadraṃ caiva mahāṃ tathā | etāni śvetapuṣpāṇi sātvikāni vinirddiśet || 933 || raktapadmaṃ palāśaṃ ca raktotpalaṃ ca pāṭalī | mausalīṃ caiva dhuttūraṃ bṛhatīkaravīrakam || 934 || vyāghrī ca raktamaṃdāraṃ paṭṭikā vedikā tathā | raktānyetāni puṣpāṇi rājasāni vinirddiśet || 935 || śaunakyaṃ karṇikāraṃ ca caṃpakaṃ hema dhatturam | āragvadhaṃ ca koraṇḍaṃ sairikaṃ girikarṇikāṃ || 936 || etāni miśrapuṣpāṇi kṛṣṇāni tāmasāni vai | * * * * * * * * * * * * * * * * || 937 ||? mokṣadaṃ sātvikaṃ proktaṃ vṛddhassyādrājasaṃ tathā | miśrakadvaya sidhyarthaṃ patraṃ puṣpasamṛddhidaṃ || 938 || p. 68) brahmapatraṃ tapasvī ca sahādevī ya dhātakī | apāmārgaṃ kuśādūrvā pañcabilvaṃ śamī tathā || 939 || tulasī ca nṛpaṃ caiva jaṃbuko nāganaṃdikā | ekapatrāraviṃdaṃ ca viṣṇukrāṃtiṃ tathaiva ca || 940 || tato nīlotpalādanyattāmasāni vinirddiśet | nīlotpalasamaṃ puṣpaṃ na bhūto na bhaviṣyati || 941 || naṃdyāvartaṃ śriyāvartaṃ śvetārkaṃ śvetapadmakam | punnāgaṃ paṭṭikāṣāḍhaṃ mālatīmudaye dadet || 942 || paṅkajaṃ bṛhatī vyāghrī vyāghātaṃ karavīrakam | utpalī pāṭalīdroṇaṃ madhyāhe tu prajāpate || 943 || caṃpakaṃ vaijikā patrī dhuttūraṃ bahukarṇikā | mālatī mallikā caiva dāpayettu pradoṣake || 944 || ardhayāma jātinīlotpalaṃ caiva bilvapatraṃ kadaṃbakaṃ || 945 || dvikarṇī caiva bhadraṃ ca ardhayāme pradāpayet | anyapuṣpāṇi sarvāṇi anyasaṃdhyāsu dāpayet || 946 || * * * * * * * * * * * * * * * * |? atipakvamapakvaṃ ca mukulaṃ ca vivarjayet || 947 || keśakīṭopaviddhaṃ ca lūtasūtrāvṛtāni ca | svayaṃ patita puṣpāṇi sañcitānyavisasrake || 948 || ekāhoṣita puṣpāṇi varjayettu viśeṣataḥ | puṣpalakṣaṇamākhyātaṃ śṛṇu dhūpasya lakṣaṇaṃ || 949 || kāraṇe- caṃdanaṃ caiva niryāsaṃ kundūnulkaṃ ca kuṃkumaṃ | medhaṃ ca kṛṣṇalohaṃ ca karpūraṃ ca krameṇa tu || 950 || sa pūṣaṭ bhūtavedāśca agniśūnyaṃbarāṃśakaṃ | āhṛtya cūrṇayitvā tu madhunā ca pariplutaṃ || 951 || vyoma pakṣaṇi ṛgbāṇāṃ īṣaṃ karpūramiśritaṃ | uttamaṃ dhūpamākhyātaṃ madhunā ca pariplutam || 952 || caṃdanośīrasaṃyuktaṃ laghuyuktamadhuplutam | bhāgaṃ tu pūrvavatproktaṃ madhyamaṃ dhūpamucyate || 953 || p. 69) gudguluṃ ghṛtasaṃyuktaṃ adhamaṃ dhūpamucyate | dhūpapātraṃ samādāya dāpayedvidhivadbudhaḥ || 954 || dīptāṃgārakasaṃyuktaṃ ghaṇṭāyāṃ vāmakareṇa tu | kāraṇe - dīpalakṣaṇam || 955 || kapilāghṛtena dīpaṃ syātsitaraktāsiteṣu ca | adhāghṛte'lābhe tu śuddhatailena vā punaḥ ||| 956 || kapilāyā ghṛtaṃ śreṣṭhaṃ anyeṣāṃ madhyamaṃ smṛtaṃ | adhamaṃ syāt ajāsarpi śuddhatailaṃ tathaiva ca || 957 || sātvikaṃ rājasaṃ caiva tāmasaṃ ca krameṇa tu | karpūraṃ vartitaṃ dīpaṃ dāpayetsarvasiddhidam || 958 || śreṣṭhaṃ yugāṃgulaṃ jvālā madhyamaṃ tu gaṇāṃgulaṃ | adhamaṃ dvyaṃgulaṃ jvālā evaṃ dīpaṃ prakīrtitaṃ || 959 || vṛkṣa bījodbhaveddehaṃ śivadīpaṃ na kārayet | hīne vitte tadacchedya nirgandhaṃ vā sugaṃdhayuk || 960 || devasya nayanocciṣṭaṃ nivṛtyarthaṃ pradoṣake | kartavyaṃ sāyarakṣāṃ tu dhūpadīpāvadhārakau || 961 || maṇināma vāsudaivakyaṃ sūci somamayaṃ bhavet | jihvā sarasvatī caiva nāla indraṃ ca devatā || 962 || triśūlaṃ trimūrti daivatyaṃ asurāṇāṃ vināśanaṃ | gacchanti ghaṇṭaghoṣāyāṃ devasānnidhyamucyate || 963 || dhūpapātrasya tanmadhye * * * * * * * * | daṇḍaṃ īśvaraṃ proktaṃ pādau prajāpatistathā || 964 || navaśaktirnava dīpaṃ syāt saptadīpasya mātaraḥ | pañcadīpe nivṛtyādi ekadīpe sarasvatī || 965 || śaṃkhaṃ caṃdrādi daivatyaṃ kukṣirvaruṇa devatā | pṛṣṭe ca pārvatī caiva aśvinyau pārśvayostathā || 966 || śaṃkhāgre sarvatīrthāni ityete'dhidaivatāḥ | divārātraṃ parityajya kathaṃ pūje na deśikaḥ || 967 || sarvabhūtamanaścakṣū vṛtisthau śaśi bhāskarau | manasānaṃdya manasā dṛṣṭibhyāṃ bhijyate manaḥ || 968 || p. 70) akṣibhyāṃ vīkṣaṇe naiva manyatraiva prajāpate | yāvatpūjā samārabhya tāvaccakṣurmanogatiḥ || 969 || nānyakṣaṇānyato bhūtvā ye nākṣā paraṃ tathā | tenārcanena deveśaṃ arcanaṃ tyamanaṃ tathā || 970 || manaccakṣudvayo vṛtti yasmin kāle dvijottamaḥ | ekacitte manuprāpte tasmin kāle samarcayet || 971 || caṃdrārkanāśanākāle tatkāle miti mucyate | saṃkrāṃte viṣuve pūjā na kartavyaṃ kadācana || 972 || puṭāt puṭāntaraṃ vā * tena saṃkrāṃtirucyate | paṭadvaye dvipārśve tu viṣuvatsaṃprakīrtitaṃ || 973 || ūrdhvavāyurapi proktaṃ apānaṃ caṃdra ucyate | tayornirodhanaṃ kṛtvā naṣṭacaṃdrārkanāśananaṃ || 974 || mantrapuṣpa samopetaṃ abhiṣekaṃ sadā kriyāṃ | puṣpāṇi caiva sarvāṇi maṃtreṇa prati dīyate || 975 || maṃtrapuṣpaṃ viśeṣeṇa jāyate tripurāṃtakam | prokṣātkṛṣṭaśuddhissyāt ṇakāraṃ nayanaṃ bhavet || 976 || protkṛṣṭa śuddhinayāt prokṣaṇaṃtviti śabdyate | nāṭāraṃbhāya rudrāya jagate jāyate namaḥ || 977 || somasūryāgni netrāya sarvavyāpi yate namaḥ | ma maṃtraṃ rudrabījaṃ syāt huṃ pūjāyāṃ pūjite hariḥ || 978 || ādānadāya mūrtiśca īśvaraśca harī haraḥ | śivāya pūjyate maunaṃ snānaṃ tu japa ucyate || 979 || dhyānasya pūjite liṃgaṃ mūkapāpaharaṃ param | vāraṇavāsī maṇikarṇī bhāgīrathī jaṭādharāḥ || 980 || brahmakapālabhikṣāyāṃ vīrabhadrāyate namaḥ | yastvekayeka dharaṇī hṛdayaṃ tadviṣṇoḥ paramaṃ || 981 || padaṃ | ekamūrtitrayo bhāga brahmaviṣṇu maheśvaraḥ | brahmāviṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ || 982 || yāntaṃ bhāṃtaṃ vāntaṃ ca tṛtīyasvarasaṃyutam | lāntaḥ pakṣasvaropetaṃ māṃtaṃ pañcākṣaraṃ smṛtaṃ || 983 || p. 71) bhuktimuktidamāgneyaṃ viśuddhe naiva bhasmanā | jvarāpasmārapaiśāca brahmarākṣasa visthitā || 984 || bhasmā lepanamātreṇa svasthamatyā bhavāmi ca | bhasmasnānaṃ jalasnānaṃ puṇyakoṭiguṇaṃ bhavet || 985 || bhasmaṃ devākṛtirvakṣye viśeṣeṇa maheśvaraḥ | triṇetraṃ śikharaṃ raudraṃ trihastaṃ guṇavardhakam || 986 || tripādaṃ vahninayanaṃ bhasmakuṇḍitavigraham | tāṇḍavāḍaṃbaraṃ bhīmaṃ raktapuṣpopaśobhitam || 987 || raktāmaṃtreṇaśvaraṃ devaṃ dhyātvā śāṃtiṃ labhennaraḥ | śrīkaraṃ ca pavitraṃ ca hāramābharaṇaṃ tathā || 988 || lokevaśyakaraṃ proktaṃ bhasmasnānaṃ dine dine | * * * * * * * * * * * * * * * * || 989 ||? ṣaḍaṃgula pramāṇena brāhmaṇānāṃ tripuṇḍrakaṃ | nṛpāṇāṃ caturaṃgulyaṃ vaiśyānāṃ tu trayaṃgulam || 990 || śūdrāṇāṃ dvyaṃgulaṃ caiva strīṇāmekāṃgulaṃ tathā | yathā gaṃgājalaṃ śuddhaṃ tathā bhasmavilepanam || 991 || bhāsayatyeva vaktre tu bhasmaṃ nityaṃ bhāsayate cayat | dakṣāṇāṃ sarvapāpānāṃ bhasmeti parikīrtitaṃ || 992 || āgneyaṃ bhasmanākāya bhuktidaṃ muktidaṃ nṛṇām | gṛhiṇo vā ṛṇaṃ snānaṃ āgneyaṃ brahmacāriṇāṃ || 993 || madhyamānāmikāṃguṣṭa lalāṭe bhasmanākṛtiḥ | tatripuṇḍraṃ bhavettattu sarvapāpavināśanam || 994 || bhasmasnānaṃ viśuddhaṃ tu śucikaraṃ mataṃ | vyādhināśaṃ sumokṣaṃ gaṃgātīrthena tulyaṃ- || 995 || sakalaviṣaharaṃ krodhanāśaṃ suśāṃtaḥ rakṣaḥ | paiśācarakṣaḥ tadgṛha ṛṇaṃ tuṣṭiḥ puṣṭissuvaśyaṃ- || 996 || pūjyaṃ loke narāṇāṃ sakalajanasukhaṃ pārvatī- caiva rakṣaḥ || etāni tāni śivametra pavitritāni- || 997 || bhasmāni kāmadahanāni vibhūṣaṇāni | traiyaṃta- veśmamahimāni lalāṭapaṭṭe luṃpanti devalikhi- || 998 || p. 72) tāni durukṣaṇāni | kṛpādadaṃ guṇaṃ vāpyaṃ | vāpyāddaśaguṇānnadī | tasmāddaśaguṇaṃ- || 999 || siddhi dvinadyaiścaiva samudrake || pañcamukha- | * * * * * * * * * * * * * * * * || 1000 ||? vṛttaṃ ca ūrdhvavaktraṃ ca pūrve caiva tripuṇḍrakaṃ | triśūlaṃ dakṣiṇe deśe paścime caturaśrakaṃ || 1001 || uttare vadane proktaṃ dīpākāraṃ ṣaḍānanam | kekī sthitaṃ daśahastayukta ṣaḍvaktrayuktaṃ prati- || 1002 || pakṣanetraṃ ṣaṭkaṇḍake dvādaśakaṇḍayuktaṃ ṣaḍbhiḥ | tu mālābhiralaṃ krameṇa | śaktiṃ ca vārāmusa- || 1003 || laṃ ca khaḍgaṃ vajraṃ ca śūlā abhayānvahañca | adakṣiṇe vajravanaṃ ca kheṭaṃ māyūrakaṃ cādhva- || 1004 || ja me varañca | subrahmaṇyan | abhayavaradakaṭakaṃ pūrvahaste kumāram || 1005 || aparakaratalaṃ syādvajra śastrī dhare ca | kirīṭamakuṭayuktaṃ padmapatrodvikarṇa prathama- || 1006 || varuṇavāyu sthāpitaṃ tatkumāraṃ | caṃdanaṃ ca- pakaṃ bilvaṃ mādhūkaṃ panasaṃ tathā | vaiṇavaṃ deva- || 1007 || dārūśca yajñavṛkṣaścaturaṃgaṇam || jātī ca kramukaṃ caiva munivṛkṣamathāpi vā || 1008 || daṇḍaṃ caiva pakṣaṃ ca daṇḍānyasyaiva saṃgṛhet | tritālaṃ nāgamūlaṃ syātkramaśogrānthikaṃ kṛśaṃ || 1009 || pīṭhaṃ tu pārvatī devī daṇḍasya rudradevatā | yaṣṭiṃ skanda samāyuktaṃ upadaṇḍaṃ vināyakaṃ || 1010 || mālā brahmasamāyuktaṃ pīṭhaṃ vai vāyu daivatam | vāsukī rajjudevānāṃ ṛṣabhaṃ tu janārdanaṃ || 1011 || cāmare caṃdrasūryeṇa chatraṃ sarasvatī bhavet | dīpaṃ tu lakṣmī caiva ghaṇṭānāṃ tu ṣaḍānanaṃ || 1012 || veṇujāti palāśacaṃdanataruṃ bilvaṃ tathā khādiraṃ | nyagrodhaṃ nṛpanālikera kramukaṃ tālaṃ śamī ceṇākaṃ || 1013 || p. 73) mādhūkaṃ vakulaṃ ca yatsutatamaṃ eteṣu yatsaṃbhavaṃ | deveśasya vṛṣadhvajasya varaṇe daṇḍāyutaṃ kalpitaṃ || 1014 || aśvattha cūta prabhavaṃ tu tasya skaṃdhatrayaṃ cāpi madhūkajaṃbū | daṇḍopadaṇḍaṃ pratibaṃdhanāyā nyagrodhajaṃ vā panasodbhavaṃ vā || 1015 || raṃdhrāṣṭābdhi karāṇi dīrghamakhila bhūtāṃśakekāśakaṃ | tasyārdhaṃ śikharasya vistarasamaṃ pucchadvayaṃ tatparam || 1016 || pañcāśasya parasya madhyavidhinā vṛṣabhaṃ vidheyaṃ- lakṣaṇaṃ yatra cāmaramabjapīṭhalikhitaṃ dīpadvayaṃ pārśvayoḥ || 1017 || parasya vistāraṃ athāṣṭākṛti bhāgaigahīnam | vṛṣabhasyamānaṃ | taddeva bhāgatrayameva tāram || 1018 || galādi pucchāṃtamidaṃ praśastam || tasya || bhūtalakṣaṇam | aṣṭabaṃdhanam | tribaṃdhanam- || 1019 || dvāra tāraguṇadhātubhājite ekabhāga guṇa- bhāgabhājite | vāmamekadvaya bhāga dakṣiṇe || 1020 || sthāpayettu śivasūtramadhyame | yāmāyāṃ pitṛ patnībhyāṃ dīkṣāyāmadhikāraṇāt | dīkṣākartā- || 1021 || śive yasmāt tasmādeṣāṃ na putrakān | anyaṃ tu saruce dehe rājacora bhayādiṣu || 1022 || gurudevāgnikāryaṃ ca nityakarmavirodhakṛt | naimittikantu nityāṃte kartavyamavirodhataḥ || 1023 || nityena sahitaṃ vāpi yadi kāle na vidyate | arcanatvāgnikāryaṃ ca nityotsava navotsavaṃ || 1024 || snapane balidānaṃ ca naiṣṭhike brahmacāriṇaṃ | tailaṃ tu prathamaṃ vidyāt dvitīyaṃ gulamucyate || 1025 || tṛtīyaṃ bhairikaṃ vidyāt caturthaṃ gugguluṃ smṛtam | pañcamaṃsīsakaṃ siddhi ṣaṣṭamaṃ sīnamucyate || 1026 || saptamaṃ sarjasāraṃ hi lākṣāraṃ cāṣṭamaṃ smṛtaṃ | tribaṃdhaṃ kena saṃyuktau | * * * * * * * * || 1027 || dvibaṃdhanamiti khyātaṃ prayogamadhunā śṛṇu | vāmahastakapaddīpa kaṇḍodaramahodaraṃ || 1028 || karmajaṃ vedaśāstravedāśca viṣṭaghno brahmavittathā | aṣṭabhūdāsamākhyāta dvinetrādvibhujānvitā || 1029 || p. 74) śuddhasphaṭikasaṃkāśā kartakeśāśca daṃṣṭriṇā | pītāṃbarasamāyuktā śūlahastābhayaṃkarā || 1030 || bhūtādivāstu me proktā mahābalaparākramā | dvibhujaṃ ca triṇetraṃ ca śyāmavarṇasuyauvanam || 1031 || sarvahaste vahaṃ vajra vāmahaste'bhayaṃ tathā | śaktāṃbarasamāyuktā saraktamakuṭānvitam || 1032 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ kiṃcitprahasitānanam | pīnokṛpīna jaghanaṃ sarvāvayava śobhitam || 1033 || śukla yajñopavītaṃ ca muktābharaṇabhūṣitam | prasugrīvasupāśaiśca atisuṃdararūpavān || 1034 || indrarūpamiti khyātā agnirūpamidaṃ paraṃ | yakṣe śodhanadejaṃ bhole mālirūpakam || 1035 || pūrṇabhadraṃ ca vetālaṃ kaṇḍukuṇḍalireva ca | narendraśceti vikhyātaṃ yakṣāścekadaśāsmṛtāḥ || 1036 || dvibhujāśca dvinetrāśca saratnamakuṭānvitāḥ | nānāvarṇasamāyuktā raktamālā samāyutā || 1037 || vyāla yajñopavītāśca kuñcitabrū vividrutā | dukūlavāsasaṃyuktaṃ śobhanāvayavairyutam || 1038 || śuklavastrottarīyāśca kiṃcitprahasitānanaṃ | yakṣāṇāmapi sarveṣāmākṛtiḥ kathyate mayā || 1039 || navatālaṃ madhyamaṃ khyātaṃ navatālaṃ tataḥ śṛṇu | citrasena mahāsena samitra sumukhaṃ tathā || 1040 || sukhaṃ ca sarvanāgaṃ ca surajaṃ pañcagītakaṃ | gaṃdharvāstviti vikhyātā dvibhujāśca dvinetrakaṃ || 1041 || pītaśuklaṃ ca kṛṣṇaṃ ca dhūmrakuṃkuma saṃnibhaṃ | śyāmaraktaṃ ca kalmāṣaṃ kramādgandharvavarṇakāḥ || 1042 || saralamakuṭopetā ratnakuṇḍalamaṇḍitāḥ | sarvābharaṇasaṃyuktā raktavastrottarīyakāḥ || 1043 || pītavastra samāyuktaṃ sunetraṃ tuṃganāsikā | tālaṃ vīṇāṃ ca vaṃśaṃ ca vādyakarma tathaiva ca || 1044 || p. 75) dvau dve sa kuṃkumaṃ kuryātsarve tālayutācchivā | kṛtāñjali puṭovāpi iti vādana tatparā || 1045 || gaṃdharvantviti vikhyātā yātu yāna tataḥ śṛṇu | bhayagrīvokta yatsarvaṃ kālanetra mahābala || 1046 || sugrīvoktamudakaṃ caiva viśikho devamardaka | yātudhānāstuti khyātā raktaṃ kṛṣṇaṃ ca varṇakaṃ || 1047 || śvetābhaṃ kuṃkumāprakhyaṃ śyāmaṃ piṃgalavarṇakam | piṃgasindhūrakañcaiva dhūmravarṇaṃ tathaiva ca || 1048 || kramādvarṇasamāyuktaṃ dvibhujāśca dvinetrakā | raktakuṃdulakāścaiva kiṃciddaṃṣṭrā samāyutā || 1049 || daṇḍamūlasamāyuktaṃ sarvābharaṇa bhūṣitam | raktapītāṃbaradharaṃ darśane tu bhayaṃkarā || 1050 || kṛṣṇakaṃcukasaṃyuktaṃ sphuraddarśanasaṃyutam | yātudhānāstviti proktā cāraṇākṛti rucyate || 1051 || khaḍgacārasvacārañca brahmavittaṃ ca śāśvataṃ | atiśālī supuṣpaṃ ca tuṣṭaḥ kaṣṭavihīnakam || 1052 || cāraṇāṣṭākṛtiḥ khyātā dvibhujā ca dvilocanā | nīlaṃ raktaṃ tathāpītaṃ gauraṃ dhūsaravarṇakam || 1053 || kalmaṣaṃ piṃgalaṃ caiva kṛṣṇavarṇaṃ tathaiva ca | varṇāstu cāraṇānāṃ tu pīnodarasamanvitam || 1054 || śuklakaṃcukasaṃyuktaṃ śyāmoṣṇīṣadharāśubhā | vetrahasta samāyuktā sadāgamana tatparā || 1055 || cāraṇāṃtevamākhyātaṃ rākṣasākṛtirucyate | kravyādā śroṇatākṣaśca kañcuko yajñaśatrukā || 1056 || brahmavitvālahastāśca vilālāśca vīrahā | bhinnāñjananibhāścaiva dvibhujāśca dvilocanā || 1057 || ati raudrā tīkṣṇadaṃṣṭrā ūrdhvakeśā mahodarā | atiraktā sphurasaṃyuktā āsanāsanasaṃyutā || 1058 || atiraktakeśasaṃyuktā kuñcita bhrūsuvibhramaḥ | daṇḍahastāśca bhīmāśca āyāsatpriyāstadā || 1059 | p. 76) bṛhadbhujā mahākāyaḥ mahābala parākramaḥ | rākṣasā rūpamākhyātā pavitrāmākṛtiṃ śṛṇu || 1060 || vṛddharūpaṃ tripādaṃ ca valīpalita saṃyutā | dvihastaṃ ca dvinetraṃ ca dīpamātrasamāyutaṃ || 1061 || śuklayajñottarīyaṃ ca śuklavastra paristatathā | baṃdhakeśayugacchatra daṇḍaṃ savyetaroddhṛtaṃ || 1062 || sapavitrakaraṃ śāṃtaṃ tattaddhyānaparāyaṇam | pitṝṇāṃ rūpamākhyātaṃ sarvalakṣaṇasaṃyutaṃ || 1063 || śvetavaktroparisthitaṃ śvetavaktramekavaktra- maṃsāsakta nālakumudapāṇi yugalajosmā- || 1064 || maṇadalamanya sthitaṃ bitamālyāṃbala bhūṣaṇa- dvinetraṃ sarvalakṣaṇamiti || 1065 || dvibhujaṃ ca dvinetraṃ ca sukeśamakuṭaṃ tu vā | saratnamakuṭovāpi kirīṭamakuṭaṃ tu vā || 1066 || prabhāmaṇḍalasaṃyukto vilasatkumudo vahan | kuṃdapuṣpaprabhaṃ caiva pītadṛk śāṃtalocanā || 1067 || āsīno vāstiko vāpi śaktīnāṃ sahavāmake | caṃdrarūpamiti khyātaṃ ṛṣīṇāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu || 1068 || agastyaśca pulastyaśca viśvāmitraparāśarāḥ | vālmīko jamadagniśca sanatkumāraṃ tathaiva ca || 1069 || ṛṣayastvete samākhyātā teṣāṃ rūpamatha śṛṇu | dvijassukeśamakuṭopeta dvibhujā ca dvinetrakā || 1070 || raktavarṇa samāyuktaṃ śukla yajñopavītinaṃ | laṃbavastra dharāssarve ūrdhve vatsala saṃyutaṃ || 1071 || kecidvalkalasaṃvinā kukṣovastrasubaṃdhakāḥ | kecijjaṭānvitāstatra keśasarvānaśāpare || 1072 || tripuṇḍrasahitāssarve bhasmoddhūlita vigrahaṃ | dīrghaśmaśruyutāssarve sitadīrghānakhāstu vā || 1073 || kecitpustakasaṃyuktā śāṃtarūpasmitānanā | bhikṣūṇāmākṛtiṃ khyātā aśvinyārākṛtiḥ śṛṇu || 1074 || p. 77) phullaraktotpalākṣau ca cūḍāmakuḍadhāriṇau | sitaṃ ca kaupīnavastrau raktavarṇadharauśubhau || 1075 || atiyauvana saṃpannau savyāsavyopasavyakau | nāsatyadāsyānāmāgnau proktau devatādi dikpatau || 1076 || aśvinyorā kṛtiḥ khyātā dhyāne rogaṃ vinaśyati | kālāṃjananibhākārā vidyutsadṛśadaṃṣṭrakaṃ || 1077 || dvibhujo raktakeśañca kuñcitabhrūsuvibhramaṃ | kuñjāsadṛśa netraṃ ca raktavastra paricchadā || 1078 || raktayajñopavītaṃ ca kiṃkiṇīmālayānvitaṃ | vidvatsadṛśaśūlaṃ ca savyahaste vahan punaḥ || 1079 || nāgapāśaṃ vahan vāme jihvordhve vakrasaṃyutaṃ | abhiṣastā śirordhvasta sarveṣāṃ ca bhayaṃkaraṃ || 1080 || yamarūpamiti khyātaṃ rakṣorūpamatha śṛṇu | dvibhujaṃ ca dvinetraṃ ca kṛṣṇavastravimiśrakaṃ || 1081 || hemavastra parīdhānaṃ khaḍgakheṭakasaṃyutaṃ | śuklayajñopavītaṃ ca śuklavastrottarīyakam || 1082 || kiṃciddaṣṭrasamāyuktaṃ pretakāsanasaṃyutam | nir-ṛte rūpamākhyātaṃ varuṇasyākṛtiṃ śṛṇu || 1083 || śaṃkhakuṃdendudhavalo dvibhujaṃ ca dvinetrakam | sarvābharaṇasaṃpanna kuṇḍalābhyāṃ virājitaṃ || 1084 || savyepāśaṃ vahan vāme daṇḍasya tadardhake vahan | āsīno vāstito vāpi meghavāhana kosala || 1085 || varunasya rūpamevaṃ syāt vāyurūpaṃ atha śṛṇu | kṛṣṇavarṇo dvinetraṃ ca kuñcita bhrūsavibhramaṃ || 1086 || śuklayajñopavītaṃ ca śuklamālyānulepanam | savyekuśaṃ vahan vāme pralaṃba kaṭakaṃ vahan || 1087 || miśravarṇāṃbasaṃyukto mṛgārūḍhaṃ suyauvanaṃ | divyābharaṇasaṃyukto gamanonmukhavaktrakaṃ || 1088 || vāyurūpaṃ samākhyātaṃ kuberasyākṛtiṃ śṛṇu | saptakāñcanavarṇābho dvibhuṃ ca dvinetrakam || 1089 || p. 78) śuklavastra parīdhānaṃ saratnamakuṭānvitaṃ | śaṃkhaṃ savyevahan vāme vilasannalinaṃ vahan || 1090 || sihmāsana samāsīno naravāhana ko'pi vā | śuklayajñopavītaṃ ca vṛṣārūḍhaṃ suśāṃtakam || 1091 || kapardī bhasmadaṇḍāṃgaṃ taruṇenduvibhūṣaṇaṃ | śūlaṃ cābhaya hastaṃ ca mṛgaṭaṃkaṃ tathaiva ca || 1092 || dakṣiṇe dakṣiṇe dhāryaṃ vyāghracarmāṃbarānvitaṃ | īśānarūpamākhyātaṃ dvibhujaṃ vāpi kārayet || 1093 || dikpālākṛtirūpaṃ syāt sarvalakṣaṇameva ca | vakṣye'haṃ tu samāsena samāhitamanāḥ śṛṇu || 1094 || nānāvarṇamududvarṇa nīlavarṇaṃ tathaiva ca | jīmūtañcaiva nīlaṃ ca agnivarṇaṃ tathaiva ca || 1095 || padmanābhanibhaṃ caiva pītavarṇaṃ ca nīrakam | añjanābhaṃ ca raktaṃ ca varṇaṃ teṣāṃ prakīrtitam || 1096 || dvinetrā dvibhujāśāṃtā raktavarṇasamāyutaṃ | śuklayajñopavītaṃ ca sarvābharaṇa bhūṣitam || 1097 || karaṇḍamakuṭopetāṃ muktakeśānvitā śubhā | kṛtāṃjali puṭāssarve śirasvāyudhadhāriṇīṃ || 1098 || āyurādhāravedānāṃ rūpameva prakīrtitaṃ | bhayavādano priyaścaiva bhayanāśakarāḥ smṛtāḥ || 1099 || khaḍgāyudhojvalaścaiva kapilā mahalocana | bhīmarūpo prajvalito dehajopihitāśana || 1100 || pitāmahānujā saṃjñāśca pṛthivīdharasaṃyutaṃ | indrasaṃmānamaṃtrāśca cittadayāparasaṃjñakaṃ || 1101 || cetopaśālasaṃjñaśca sārasaṃtuṣṭameva ca | kravyādāṃ śroṇitāṃścaiva karṇako yajñaśatrubhiḥ || 1102 || vastravipulāṃsakaścaiva pretāpitṛgaṇāḥ smṛtāḥ | viśālākṣaṃ ca vīraṃ ca sadbhaṣṭaraṇapriyā || 1103 || etāṣṭādaśakañcaiva dvibhujāśca dvilocanaḥ | atiraudrīstīkṣṇadaṃṣṭrā ūrdhvakeśā mahodarāḥ || 1104 || p. 79) atiraktākeśasaṃyuktā kuṃcita bhrūsavibhramaṃ | daṇḍahastāśca bhīmāśca āsāmāsu priyā smṛtāḥ || 1105 || bṛhadbhujā mahākāyā mahābala parākramaḥ | aṣṭādaśagaṇānāṃ ca rūpameva prakīrtitaṃ || 1106 || sakalaṃ niṣkalaṃ caiva sādākhyamiti cocyate | maheśaṃ sakalaṃ vidyātrividhaṃ teṣāṃ bhavaṃti vai || 1107 || śivamevaṃ vijānīyāt sādhākhyaṃ paṃcadhā bhavet | prathamaṃ śivasādākhyaṃ amūrtīṃśca dvitīyakaṃ || 1908 || dvitīyaṃ mūrtisādākhyaṃ caturthaṃ kartṛmeva ca | pañcamaṃ karmasādākhyaṃ pañcasādākhyameva ca || 1109 || maheśaṃ tu mahāsena pañcaviṃśati bhedataḥ | etaistu tatvasaṃyuktaṃ ekatriṃśati nisṛtaṃ || 1110 || śivasya lakṣaṇaṃ vakṣye samāsācchruṇu ṣaṇmukha | pañcasākhyaṃ maheśaṃ śivalakṣaṇam || 1111 || śivaṃ parātparaṃ sūkṣmaṃ nityassarvagatāvyayaṃ | aninditamanaupamyaṃ aprameyamanāmayam || 1112 || śuddhatvācchivamuddiṣṭaṃ parādūrdhvaṃ parātparaṃ | vyomagnināṃ tu sūkṣmābhi nityaṃ kārakaśūnyakaṃ || 1113 || vyāpte sarvagataṃ proktaṃ akṣuṇāṃ avyaya bhavet | amalāninditaṃ jñeyaṃ anyadravyamanaupamaṃ || 1114 || pramāṇavidhirityuktā aprameyamiti smṛtam | ityetairlakṣaṇairyuktaṃ śivarūpamihocyate || 1115 || sṛṣṭyarthaṃ sarvatatvānāṃ lokassyotpattikāraṇaṃ | yogīnāmupakārāya svecchayāciṃtyate śivaṃ || 1116 || tacchive tu parāśakti sahasrāṃśena jāyate | tacchaktestu sahasrāṃśe'di śaktisamudbhavaṃ || 1117 || tacchaktestu sahasrāṃśe jñānaśaktisamudbhavaṃ | asyāḥ śaktessahasrāṃśe kriyāśakti samudbhavāḥ || 1118 || ete vai śaktayaḥ pañca niṣkalaṃ ceti kīrtitaṃ | śivasṛṣṭiridaṃ proktaṃ śaktīnāṃ sṛṣṭirucyate || 1119 || yogīnāṃ ca yadūnāṃ ca maṃtriṇāṃ maṃtraṇaṃ tathā | dhyānapūjā nimittāya sakalaṃ niṣkalaṃ bhavet || 1120 || p. 80) tadrūpaṃ hi samāsena sādākhyamiti kīrtitam | sādhākhyaṃ pañcadhāproktaṃ teṣāṃ lakṣaṇamucyate || 1121 || parāśaktyā śaktyāsu sādākhyastu samudbhavaṃ | sadāśivastathaivaśca rudroviṣṇuśca daivatā || 1122 || brahmāṇaṃ caiva pañcaite tatvabhedāḥ prakīrtitāḥ | śivassadā śivaścaiva mūrtīnāṃ śivamucyate || 1123 || mūrtiṃ ca brahmamityuktaṃ kartritaśceśvaraṃ smṛtaṃ | karmamīśānamityuktaṃ ityekaṃ hi dvidhā smṛtāḥ || 1124 || parātparaḥ paraṃ caiva sūkṣmaṃ dvisūkṣmameva ca | sthūlaṃ caiva krameṇaiva śivādi parilakṣyate || 1125 || eteṣu pañcatatveṣu viśeṣamadhunocyate | tatvamūrtiprabhāvaṃ ca tribhedaṃ vidyate kramāt || 1126 || śivasya sthūlasūkṣmam || śivādi tatvamityuktaṃ mūrtiṃ sadāśivādayaḥ | tayoryogena yadrūpaṃ tadrūpamaṃgamucyate || 1127 || bhāvaṃ sadākhyamityuktaṃ ityeva parilakṣyate | santataṃ śivabhāvatvātsādākhyamiti kīrtitaṃ || 1128 || * * * * * * * * * * * * * * * * |? niṣkalaṃ tatvamityuktaṃ sakalaṃ mūrtirucyate || 1129 || sakalaṃ niṣkalopetaṃ pratāpamiti kīrtitam | -dehi deham- niṣkalaṃ dehirityuktaṃ sakalaṃ dehamucyate || 1130 || dehi dehasya saṃbandhaṃ bhāvarūpamiti smṛtaṃ | sarveṣāṃ dhyānapūjārthaṃ sakalaṃ niṣkalaṃ bhavet || 1131 || evaṃ jñātvā viśeṣaṃ hi sarvakarma samācaret | pañcasādākhya tatvānāṃ udbhavaṃ hi pṛthak pṛthak || 1132 || śiva sādākhyamudbhavi - śāntyatīta parāśakti tasya pariyāya vācakā || 1133 || parāśaktirdaśāṃśena śivasādākhyamudbhavam | parāgamyodbhavā ca śudhyatvācchivamucyate || 1134 || p. 81) yadrūpaṃ sūkṣmarūpaṃ ca jyotirūpamiti smṛtam | bindurūpamivākāśaṃ pratyakṣaṃ sarvatomukhaṃ || 1135 || śivatatvamidaṃ proktaṃ tatvānāmakhilālayaṃ | ādiśaktiśca śāṃtiśca tasya paryāya vācakāḥ || 1136 || ādiśaktirdaśāṃśena ādimūrtisamudbhavā | ādiśaktiśca mūrtitvāt damūlaṃ ceti kīrtitaṃ || 1137 || amūrtitvātkalāhīnaṃ tadrūpaṃliṃgavadbhavet | sūryakoṭi pratīkāśaṃ jyotisaṃpākṛtiḥ smṛtiḥ || 1138 || tasyāmaṃtargato mūrtiḥ amūrtādīnicocyate | ete vai divyaliṃgaṃ tu mūlastaṃbhamihocyate || 1139 || liṃge sarve samutpannaṃ layaṃ tatraiva cocyate | icchāśaktiśca vidyā ca tasya paryāyavācakāḥ || 1140 || śaktirastu daśāṃśena jyotimūrtirihocyate | icchāmūrtiguṇatvācca tasya mūrtimudāhṛdaṃ || 1141 || mūrtitatvātkalāyuktaṃ rūpañceti prakīrtitaṃ | jvālāgni sadṛśaprakhyaṃ * * * * * * * * || 1142 || icchāmūrtiguṇatvācca tasya mūrtirudāhṛtaṃ | mūrtitatvātkalāyuktaṃ rūpaṃ ceti prakīrtitaṃ || 1143 || jvālāgni sadṛśaprakhyaṃ divyaliṃgākṛtirbhavet | tasyordhvāṃśaika bhāve tu ekavaktreṇa saṃyutam || 1144 || icchāmūrti- triṇetraṃ cāruvadanaṃ sarvāvayavasuṃdaram | sācāmikānanopetaṃ liṃgamūrtirudāhataṃ || 1145 || mūrtisādākhyamevoktaṃ kartṛsādākhyamucyate | jñānaṃ hi śuddharūpatvāt sphaṭikābhaṃ taducyate || 1146 || divyaliṃgamahādairghaṃ mahāstralatayānvitaṃ | tasya madhye sthito mūrtiṃ īśvaraḥ sarvakāraṇaṃ || 1147 || caturmukhāścaturvaktra netradvādaśabhiryutam | caturāsya caturnāsi vasuśrotrasamanvitaṃ || 1148 || aṣṭahastadvipādañca sarvalakṣaṇasaṃyutam | śūlaṃ paraśukhaḍgaṃ ca abhayaṃ dakṣiṇe kare || 1149 || p. 82) pāśaṃ nāgaṃ ca ghaṇḍāṃ ca varadaṃ vāmahastake | sarvālaṃkāra saṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitaṃ || 1150 || evaṃ tamīśvaraṃ vetaṃ liṃgakartāramucyate | kartṛsādākhyamevoktaṃ karmasādākhyamucyate || 1151 || nivṛttiśca kriyāśakti tasya paryāya vācakāḥ | kriyāśaktirdaśāṃsena karma sādākhyadbhavam || 1152 || kriyā karmamiti jñeyaṃ tasmātkarmeti nāmataḥ | liṃgapīṭhe prakāreṇa karmasādākhyamudbhavaṃ || 1153 || nādaṃliṃgamiti jñeyaṃ bindupīṭhamiti smṛtaṃ | nādaṃ binduyutaṃ rūpaṃ karmasādākhyamucyate || 1154 || catvāri kartṛrūpādi kevalaṃ nādamucyate | liṃgaśaṃburiti jñeyaṃ pīṭhaśaktirudāhṛtaṃ || 1155 || yoniliṃga prakāreṇa jagatsṛṣṭyantakāraṇaṃ | tadā saṃyoga bhāvatvāt karmabhāvamudāhṛtam || 1156 || bindumadhye gatonādaṃ nādamadhye tu mūrtinaḥ | mūrtimadhye gataṃ tatvaṃ tatvamadhye gataṃ śivam || 1157 || etacchivamayaṃ liṃgaṃ sarvatatvālayaṃ smṛtaṃ | liṃgena jāyate tatra jagatsthāvarajaṃgamam || 1158 || tasmālliṃgaviśeṣeṇa karmarūpamudāhṛtaṃ | karmodayena sṛṣṭissyātkarmānte saṃhṛtirbhavet || 1159 || etatkarmeśa rūpaṃ tu sṛṣṭisthitilayāvaham | pañcasādākhya yonena karmasādākhyamucyate || 1160 || śivasādākhya viśeṣeṇa śivarūpasamāśritaṃ | amūrtaṃ hi mahāsena śivasādākhyamāśritaḥ || 1161 || mūrtarūpāviśeṣeṇa na mūrtādīn samāśritaṃ | tasmātkarmeśarūpaṃ tu pañcamūrtyāśrayaṃ viduḥ || 1162 || sarvatatvātmakaṃ jñeyaṃ sarvādhāramiti smṛtaṃ | etadvai mūrtipiṇḍitvā piṇḍikāryamiti smṛtaṃ || 1163 || piṇḍisthaṃ piṇḍamadhyasthaṃ piṇḍena tu puṭīkṛtaṃ | piṇḍena piṇḍitaṃ piṇḍaṃ piṇḍarūpamudāhṛtam || 1164 || etan śivamayaṃ piṇḍaṃ sarvatatvamayaṃ viduḥ | pañcamūrtimayaṃ devaṃ pañcatatvātmakaṃ bhavet || 1165 || p. 83) mūrtānāṃ dehabhedaistu guṇaiḥ pañcānanairyutam | tadbheda kṛttu maheśādi sarvatatvādisaṃbhavā || 1166 || tasya vastraistu saṃbhūtā siddhādīni taṃtrakaiḥ | devasyotta kalopeto taṃ dhātupiṇḍamiti smṛtaṃ || 1167 || ṣaṭkalāni ca pātraṃ ca ṣaḍaṃgaistu prakalpayet | sarvāṃgāni ca saṃpūrṇaṃ sarvāvayavasundaram || 1168 || evaṃ tu smṛti mātreṇa mūrtiṃsakalarūpadhṛt | niṣkalaṃ tadapāye tu tasmātsakalāniṣkalaṃ || 1169 || sauvīryaṃ nāsthitaṃ dehaṃ māṃsādrudhiramucyate | caṃdracāpamivākāśe darpaṇaṃ prati biṃbavat || 1170 || ityevaṃ manasā kalpya niṣkalaṃ sakalodbhavaṃ | dhyānalakṣaṇamevoktaṃ aṃgabhāvamathocyate || 1171 || mūrtānāṃ guṇarūpaṃ tu sāṃgaṃ ceti prakīrtitam | aśmānonamavohasya kūlamekaṃ dvidhākṛtiḥ || 1172 || calaṃ ca śaktimevoktaṃ tataḥ saṃbandhameva ca | niṣkalaśśailajā kartṛ sakalaṃ bhāvyarūpakaṃ || 1173 || bhāvyarūpaṃ tu saṃbaṃdhaṃ niṣkalaṃ śailajaṃ nyaset | kalātatvāni varṇāni maṃtrāṇi bhuvanāni hi || 1174 || padāni ṣaḍadhvāni krameṇaiva viśeṣataḥ | nivṛttiṃ ca pratiṣṭhā ca vidyā śāṃtistathaiva ca || 1175 || śāṃtyādi parāśakti pañcaite pañcapakṣake | . saḍadhvā - mantrādhvā ca padādhvā ca varṇārdhvā rūpanāmakaṃ || 1176 || tatvādhvā ca kalādhvā ca viṃśatyevaṃ padaṃ śivaṃ | tasya krameṇa nivṛttiśca pratiṣṭājalameva ca || 1177 || agnirūpe ca vidyā ca śāntyāyācamanudgate | ākāśe śāntyātītāśca bhūtavyāpte supañca ca || 1178 || bhuvanānādviśaṃcāpi catuviṃśatimeva vā | tatvādvā saṃkhya ṣaḍtriṃśatkalādhvā ṣoḍaśā kalā || 1179 || maṃtrādhvā ca sahasrāṃśo padādhvā ekaśītikā | varṇādhvā ekapañcāśa ṣaḍadhvāsaṃkhyameva vā || 1180 || p. 84) ācārya saṃkaraṃ | ācāryalakṣaṇam - ācāryadoṣaṃ | ācāryalakṣaṇaṃ vakṣye śṛṇuṣvekāgramānasaḥ || 1181 || śivadvijakulodbhūtaṃ dṛḍhacitta vilakṣaṇaḥ | śivasiddhāṃta śāstrajñaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ || 1182 || arogī ca pramādī ca kulaṃ prāyadarśanaḥ | nṛṇāṃ patni saṃyukti śivabhakti samanvitam || 1183 || samayācāravartena tatvajñena jitendriyaḥ | sarvalakṣaṇasaṃpanna śaivācāryassa ucyate || 1184 || atra kiṃcidviśoṣo'sti tadviśeṣaṃ śṛṇuṣvajaḥ | patnihīnena prāpteṇa arcirādi yathā talam || 1185 || kṛtañcettena karmāṇi rājā rāṣṭra. vinaśyati | tadgrāmavāsināṃ martyā kṣutpipāsādi pīḍitāḥ || 1186 || tena kṛtvā * * * * * yaścittaṃ tu kārayet | tatkarmantu punaḥ kṛtvā prāyaścittapurassaraṃ || 1187 || vighnāvāmana daharo ca bandha ciraṃ khañcobalā- | * * * ca * * mukajalodva buddhikhanakho- || 1188 || khāṇāṃ khalau varjyakaḥ | jātodbhū abhidūṣyataḥ | kusumadṛk mithyāvarākī bakabekāpyeṣu śivā- || 1189 || rcanaṃ na kuryāt | doṣaṃ tu saṃjāyate | yāvattenokta- | tantreṇa dīkṣāṃ kṛtvā tu vaḥ śivaḥ - || 1190 || tattattaṃtroktamārgeṇa karṣaṇādi kriyāṃ caret | kāmikādyeka bhāgaṃ tu na doṣāya tu saṃkaraḥ || 1191 || ādyaṃtamācaredvidvān ekataṃtreṇa sarvathā | anuktaṃ cettathānyena saṃgrahaṃ sarvamācaret || 1192 || uttamarkañcedanyataṃtreṇa saṃkaraṃ tatra saṃkaraṃ | tena doṣeṇa yadvastu rāṣṭranāśaṃ bhaviṣyati || 1193 || lakṣaṇaṃ cettasya taṃtreṇa kārayetsarvakarmasu | yadimo na kuvandistha nānābaṃdhanakṣayam || 1194 || karṣaṇādi pratiṣṭhāṃ taṃ eka taṃtreṇa kārayet | yasmin taṃtre prakartavyaṃ anya taṃtreṇa kārayet || 1195 || kārayedanya taṃtreṇa noktaṃ tasminviśeṣataḥ | karmaṇādi pratiṣṭāṃ taṃ ekataṃtreṇa kārayet || 1196 || p. 85) muktidaṃ muktidaṃ caiva sarvasiddhimavāpnuyāt | pūrvamekena kṛtvā tu paścādanyena vai kṛtaḥ || 1197 || etattu saṃkaraṃ tena rājā rāṣṭraṃ vinaśyati | tacchiṣyeṇā vaśiṣṭaṃ tat kartavyaṃ hi ṣaḍānana || 1198 || anyathā yadi nā kuryādasmādācārya saṃkaram | saṃkareti sati rāṣṭraṃ nāśanaṃ ca na saṃśayaḥ || 1199 || uttamaṃ karmaśāstraṃ syānmadhyamaṃ karmavittamaḥ | adhamaṃ śāstraṃ vijñeyaṃ trividhaṃ śilpalakṣaṇaṃ || 1200 || yathā yajño na hastena garbhanyāsaṃ tathaiva ca | tathāpi devatā garbhaṃ ācārya hastameva ca || 1201 || nirīkṣaṇa dhyānasaṃsparśānmartyasya karma vihaṃgamā | poṣayanti svagātputrāttattatpiṇḍita vṛttataḥ || 1202 || dṛṣṭvā mṛgapaticchāyāṃ yathā bhīto vane gajaḥ | amaṃtramarcanaṃ dṛṣṭvā taddehaṃ bhayamāpnuyāt || 1203 || amaṃtreṇa vratā pūjā paiśāca suravardhanam | tadgrāmaṃ yajamānaṃ ca rājā rāṣṭraṃ vinaśyati || 1204 || prathamaṃ kṛtavān vidhiṃ yathāvatkṛtavane tu karoti | niṣittāntaṃ athavā vidhiranyathā bhavet cecchubhaṃ || 1205 || svāminamanyathā karoti || tantrasādākhyadevan - || 1206 || kāmikaṃ pādayugmaṃ syāt yogajaṃ gulphameva ca | cintyaṃ pādāṃgulaṃ proktaṃ kāraṇaṃ jaṃghakā bhavet || 1207 || ajitaṃ jānudeśaṃ syāt dīptaṃ ūrupradeśake | sūkṣmaṃ tu guhyadeśaṃ syāt sahasraṃ * * * * * || 1208 || vīraṃ karṇadeśe tu rauravaṃ mukhameva ca | makuṭaṃ mākuṭaṃ tatra aṃgapratyaṃgameva ca || 1209 || bāhu tu vimalaṃ proktaṃ caṃdra jānamurastalaṃ | biṃbaṃ ca * * * * prāṃgītaṃ jihvā vyañjanakaṃ || 1210 || lalitaṃ syāt kapolaṃ hi siddhaṃ caiva lalāṭake | santāna na kulaṃ vidyāt śivoktaṃ upavītakam || 1211 || pārameśvaraṃ tu hāraṃ syāt kiraṇaṃ ratnabhūṣaṇaṃ | vātulaṃ vastramityāhuḥ śivamarmānulepanam || 1212 || p. 86) balipuṣpeva mālyaṃ ca siddhāṃte na nivedanam | tantrārkaśarīreṇa mantramūrtimayena ca || 1213 || vipulārthantu noditvā tatvamaṃtrārthadarśanāt | tantrāṃtena samākhyātaṃ tantra saṃjñāśca saṃhitā || 1214 || caturthe daśarātraṃ tu ṣaṇṇāśā puṃsi pañcame | ṣaṣṭe caturhāt śuddhi saptame tu dinatrayam || 1215 || navājñānaṃtavaiśvaryaṃ navavittaṃ ca yauvanaṃ | tatraiva sūparaṃ śaivaṃ saumyanyādi raudrakaṃ || 1216 || saubhyaṃ catvāri bhedena proktaṃ dakṣiṇavāmakaṃ | paṇḍitānapi bādhante kiṃ punastānapaṇḍitān || 1217 || bubhañca na vāpānān śāstā vaivasvato yamaḥ | daivameva paraṃ manye pauruṣaṃ tu nirarthakam || 1218 || devatādgamyate sarvaṃ daivaṃ hi paramāgatiḥ | yathā sarpamukhādgrastaṃ maṇḍūkamiti svayaṃ || 1219 || tathā saṃsārasaṃdaṣṭaṃ naramāṃkṣiti sadguruḥ | kīśā śarīramityuktaṃ mantrajīva iti smṛtaṃ || 1220 || ātmamaṃtra prasiddhāṃtaṃ yogaṃ śivasānnidhyakāraṇaṃ | garbhiṇīṃ prasavedantu paribhāgamidaṃ smṛtaṃ || 1221 || paribhāgamidaṃ ṣaṣṭyomāsapakṣādibhirvinā | sarvamāseṣu ityeva kartavyaṃ ācāryaśca yate dine || 1222 || manasā karmaṇāvācā gurukrodhannakārayet | tasya krodhena gamyante āyuśrī jñāna satkriyā || 1223 || catuḥ śrotriyārthagatiṃ kurvan ajñānaṃ sāphalaṃ vayet | gurvājñā pālako yasmāt jñānasaṃpattimaśnute || 1224 || vāmadakṣiṇa siddhāṃtaṃ bhedena dvividhaṃ mataṃ | vāmaṃ paraśavāhassyāt dakṣiṇaṃ bhairavārhakaṃ || 1225 || siddhāṃtaṃ yāmalaṃ sarvaṃ ādi śaivoktamārgakaṃ | śaivaṃ pāśupadaṃ somaṃ lākulaṃ tu caturvidham || 1226 || maṃtra siddhāṃtakaṃ śreṣṭaṃ maṣṭhāviṃśati saṃhitā | yasmin taṃtre samāraṃbhaṃ karṣaṇādyarcanāntakaṃ || 1227 || p. 87) tasmin taṃtre prakartavyaṃ anyataṃtreṇa kārayet | saumyamārhataṃ caiva śaivaṃ pāśupataṃ tathā || 1228 || kāpālaṃ pāñcarātraṃ ca ṣaḍete samāyā smṛtāḥ | * * * * * * * * * * * * * * * * || 1229 ||? saumyārhatamidā * * bhākara vedānta naiyā- yika vaiśeṣaśaivāssarve prakurvītīti gṛhasthā- || 1230 || dvijottamī | yāmalā mātṛtaṃtre ca kāpāle pañca- | rātrike | bauddhe cārhate caiva * * * * pi ca || 1231 || anyeṣvaviṣu mārgeṇa tattacchāstraiḥ svaśāstrakaḥ | śaivā kurvanti dīkṣāśca talliṃga sthāpanādikaṃ || 1232 || mukhyatvādaha śaivasya mukhamāsya mano'pi ca | adhikārosti sarvasya nānyeṣāṃ śivadarśane || 1233 || tasmātparārthamātrārthaṃ sthāpanaṃ yajanaṃ tathā | śivavipreṇa kartavyaṃ anyeṣāṃ svārthameva hi || 1234 || parārthamapi kuryādve lopaṃ tantrapatestathā | tadrāṣṭrasya vināśastu acireṇa na saṃśayaḥ || 1235 || vastuparāṅmukha vastunikṛtyaṃ vastumukhaṃ bhava- rīśanirīkṣaṇāt | yatkṛtamaṇḍapa gopura- || 1236 || pīṭhaṃ vastumukhāni mukhāni na bhavanti | atha tatvāni ṣaḍtriṃśan pṛthivyap- || 1237 || tejo marudviyat | gaṃdhorūparasasparśa śabdo- pasthau ca pāyu ca | pādau pāṇi ca vāṅnāsā jihvā- || 1238 || cakṣustvacaḥ śṛtī | mano'haṃkārabuddhiśca prakṛti- vajñayastvayā | rāgoniyati vidyāṃ ca kalākālaṃ- || 1239 || ca mohinī | vidyāśceśvara sādākhyaṃ śaktiśśiva- iti smṛtaṃ | tatva tatveśvaraṃ nyāsaṃ mūrtimūrtīśvarā- || 1240 || nvitaṃ | tatvatrayādhipaḥ | ātmavidyā śivā- khyaṃ tu tatvatrayamiti smṛtaṃ | kṣmāvahniyajamānārka- || 1241 || jalavāyu niśākara | śarvaḥ paśupatiścogro rudrākhyo bhava eva ca | īśānaṃ ca mahādevo- || 1242 || p. 88) bhīmalaśca vṛṣamūrtayaḥ | pañcamūrti ātmā | pañcamūrtyātmako nyāso kaṣṭā vāri dahanānilāḥ || 1243 || khañceti mūrtaye liṃge brahmādyāḥ pañcamūrtayaḥ | indrāśyāgni yamaścaiva nir-ṛtirvaruṇastathā || 1244 || vāyu somastatheśāna brahma viṣṇuśca lokayāḥ | daśāyudha- anaṃteśastathā sūkṣma śivoktaṃ cekanetrakam || 1245 || ekarudrastrinetraśca śikhaṃ ca śikhaṇḍinaṃ | aṣṭavidyeśvarāścete triṇetrāśca caturbhujāḥ || 1246 || darpaṇaṃ pūrṇakuṃbhaṃ ca ṣaṣṭabhaṃ yugmacāmaram | śrīvatsaṃ svastikaṃ śaṃkhaṃ dīpo devāṣṭamaṃgalaṃ || 1247 || kuṃbhakarṇo nikuṃbhaśca sihmasyo gajavakrakaṃ | jvālāghaṃ jālajaṃghaṃ ca lohajaṃ tṛvidhā bhavet || 1248 || mṛgāsyuṣṭamidaṃ proktaṃ pīṭhe upari pūjayet | dharo dhṛ somanīlaṃ ca pramukhaṃ ca prabhāvakam || 1249 || kalau bhīmaṃ tathā naṣṭau vasūnāṃ parikīrtitaṃ | paiśācaṃ rākṣasaṃ yakṣaṃ gandharvaṃ aindrameva ca || 1250 || saumyaṃ prajeśvaraṃ brahmaṃ aṣṭamaṃ parikīrtitaṃ | vāmā jyeṣṭhā raudrī ca kālī kalavikaraṇīṃ tathā || 1251 || balavikaraṇī balapramathinī sarvabhūtamanonmanī | caṇḍarudro mahāmoḍī vibudho vihalottamaḥ || 1252 || viśvarūpo viśālākṣī bhūdharo meghavāhanaḥ | etān vimānapālāśca pūrvādīni kramānnyaset || 1253 || acyutānaṃda mūrtistu cakrapāṇirjanārdanaḥ | puruṣaṃ prakṣutaṃ caiva govindo mattanāyakaṃ || 1254 || prajāpatiśca dhātāraṃ vidhātāraṃ ca pitāmahaṃ | ajaṃ vai sṛṣṭi mūrtiśca hiraṇyagarbhaścaturmukhaṃ || 1255 || aṣṭa skanda skandasyaiva kumāraścet subrahmaṇyaṃ tathaiva ca | kārtikeyaśca senaṃ ca ṣaṇmukho śikhivāhanaḥ || 1256 || p. 89) senāpatiṃ ca ityete pūrvādīni kramānnyaset | māṇikkaṃ puṣparāgaṃ tu sphaṭikābhaṃ tu * * * || 1257 || pravālakaṃ cai vaiḍūryaṃ indranīlaṃ tu saptadhā | ratnaṃ caiva mākhyātaṃ labdhamānena kārayet || 1258 || aṣṭamṛtu | kulikā vaṭako śṛṃgagajadaṃtamṛgaṃ tathā | nandadyabdhi hṛdayavallike praṇajāmapi mṛtukā || 1259 || urvaśī menakā caiva lakṣmī caiva tilottamaḥ | sumukhī sumanā caiva kumukhī kāmavardhanī || 1260 || etāścāpsarasā proktā aṣṭamaṃgaladhārikā | parassiddhaṃ padmaktikaṃ caiva maṃtrajño maṃtravittamaḥ || 1261 || prāṅjñaśvaraṃbarāṃ caiva * * vatsiddhapūjitā | siddhāsvetāḥ samākhyātā teṣāṃ varṇāni kā śṛṇu || 1262 || anaṃto vāsukiścaiva takṣakaḥ kārkoṭakaṃ tathā | śaṃkhapālaśca gulikaḥ padmako vāsukī tathā || 1263 || nāgāsvaṣṭa iti khyātā dvibhujāśca dvilocanā | uttamaṃ pūrvadigbhāge caturvaktraṃ cāgnigocare || 1264 || kuṇḍodaraṃ dakṣiṇe caiva nair-ṛtyāsu prabodhakaiḥ | vāruṇyā sihmamukhī caiva vāyavyāṃ tu adhomukhaṃ || 1265 || some ca ekapādaḥ syādaiśānyāmaṣṭapādakam | ityete cāṣṭabhūtānāṃ parivārāgre baliṃ kṣipet || 1266 || arkapaṅkaja bilvaṃ ca naṃdyāvartaṃ ca pāṭalī | karavīraṃ caṃpakaścaiva nīlotpalamathāṣṭakam || 1267 || aṣṭapūjā- dvārordhve dakṣiṇe pārśve vighneśaṃ saṃprapūjayet | dvārordhve vāmapārśve sarasvatīṃ saṃprapūjayet || 1268 || dvārordhve madhyame caiva śrīdevīṃ saṃprapūjayet | dvārasya dakṣiṇe pārśve gaṃgā naṃdīśvaraṃ yajet || 1269 || dvārasya vāmapārśve tu mahākālīṃ yamunāṃ budhaḥ | bhuvaṃgaṃ ca pataṅgaṃ ca ūrdhvāntaṃ saṃprapūjayet || 1270 || p. 90) vimalaṃ ca subāhuṃ ca guho nityopadānanam | gaṃgāṃ caiva mahānaṃdī mahākālaṃ yamunāṃ tathā || 1271 || stānakaṃ iti vikhyātaṃ vighneśaṃ caiva padmajā | vāgīśaṃ ca viśeṣeṇa āsanaṃ tviti paṭhyate || 1272 || bhuvaṃgaṃ ca pataṃgaṃ ca śayanaṃ vidhi padmajaḥ | dvāreṣu devatāssarve parasparanirīkṣaṇam || 1273 || deva devaṃ namaskṛtvā dvāradevān prapūjayet | pataṃgasyordhve gaṇeśaṃ tu tasya vāme sarasvatī || 1274 || dakṣiṇe ca bhuvaṃgasya gaṃgā naṃdī ca meva ca | yamunāṃ ca mahākālaṃ tasya vāme tu pūjayet || 1275 || vimalaṃ ca subāhuṃ ca pūjayedvai kavāṭayoḥ | ṛṣabhaṃ pūjayedagre gaṃdhapuṣpādibhirbudhaḥ || 1276 || dvāramaṃtarmukhaṃ vāpi dvārapālabahirmukham | kāraṇe | dvārārcanāyāṃ snānakāle tadaṃte dhūpadīpa- || 1277 || naivedyapradāne | tadaṃte śrībalyādau tat | samāptau naṭādye tadante tattāḍayedvāraghaṃṭāṃ- || 1278 || yasmin kāle dhūpadīpān tadādīn | tasmin kāle ghoṣayeddhūpaghaṇṭām | ghoṣaṇādrā- || 1279 || kṣasādyāgaścā gacchanti taddravya taddevatā | indunibhapañcamukha hastadaśayuktaṃ śūlakara- || 1280 || ṭaṃkamasi vajramabhayaṃ syāt | pāśavaradāṃkuśa- maṇidahanavāme raktakamalāsana sadāśiva- || 1281 || svarūpaṃ | deviśiradakṣiṇamathottarasupādaṃ gomukhāṃta ghṛtavāri bhujayuktam | yonigata- || 1282 || madhya saṃsthita suliṃgasthāpita sadāśivamano- nmani svarūpam | ekamukha vedakara vidruma- || 1283 || svarūpaṃ | kṛṣṇamṛga ṭaṃkavaradābhaya catuṣkam | locana tṛtīyasita vastra paridhānaṃ caṃdrayuta- || 1284 || p. 91) mauli gatagauri sahasrasūnuṃ | kuṃdanibha- vedakaravahni nayanaṃ syāt paṃkajapatāga- || 1285 || varadotpala catuṣkam | locana tṛtīyasita- vajraparidhānaṃ caṃdrayuta mauligata gauri- || 1286 || sahasrasūnum | aṃgabhima bhūṣaṇa vicitra- nayanaṃ syāt tuṃgamakuṭojvala manonmāni- || 1287 || svarūpaṃ | sadāśiva dhyānam | ādau pañcamukhaṃ prakalpyavidhinā tadvārava- || 1288 || ktrādikaṃ | sadyaṃ vāmamaghora tat purādiṣu- | śānyasedi kramāt | mūrdhānaṃ vadanaṃ tadaiva hṛdayaṃ- || 1289 || guhyaṃ ca pādadvayaṃ | īśānaṃ puruṣaṃ ca ghoramathavā- | vāmañca sadyaṃ nyaset | tasya varṇam | gokṣuradhavalākāraṃ sadyo jātasya varṇakam || 1290 || japākusumasaṃkāśaṃ vāmadevasya vai guha | aghoraṃ maṃjanaprakhyaṃ puruṣaṃ kuṃkumaprabhaṃ || 1291 || śuddhasphaṭikamīśānaṃ pañcavaktraṃ ṣaḍānanaṃ | pañcavaktra * * * * * * * * * * * * || 1292 || pāyasaṃ pūrvadigbhāge kṛsarānnaṃ dakṣiṇe tathā | mudgānvaṃ paścime bhāge gulānnaṃ uttare nyaset || 1293 || śuddhānnaṃ ūrdhvavaktraṃ ca pañcavaktre pradāpayet | * * * * * * * * * * * * * * * * || 1294 ||? kapitthasya phalaṃ sāraṃ yāvatkuṃjarabhākṣitaṃ | tathā sarvanivedyāni bhuṃjīyātparameśvaram || 1295 || peyaṃ śoṣyaṃ ca lehyaṃ ca coṣyaṃ ca bhakṣyaṃ karatale nyaset | annādyapūpatoyādi darśanādgṛhyate mayā || 1296 || rasādi bhakta jihvāyā anāmi kamalodbhavā | svamūrdhāntu ubhayau tu pārśve trayastriṃśanmūrtiḥ || 1297 || pratimā hṛdishita śaktyākṛti śailajaloha- meva stannāvasanti satataṃ sa jīvaḥ | śūlasya- || 1298 || madhye vṛṣaṇaśṛṃgamadhye padmasya madhye śikha- rasya kukṣau | sṛṣṭiliṃgasya liṃgārthaṃ vyākhyā- || 1299 || saṃkhyeyamūrtinaḥ | p. 92) śaśvaddhiśekharaṃ śyāma nigrahaṃ kālanigraham | gaurīśvaraṃ ca vai vāhyaṃ umāyānugrahaṃ param || 1300 || umayā sahitaṃ gaurī saṃvādaṃ ca sukhāvaham | guhomā sahitaṃ sārdhaṃ nandyārūḍhaṃ purāṃtakam || 1301 || kirātārjunakaṃ kālaṃ umārdha harirardhakam | nṛttamūrttitrayaṃ paścāddahanaṃ jāhnavīdharam || 1302 || caṇḍeśānugrahaṃ paścāt mukhaliṃgamataḥ param | vighnaṃ kandasya caṇḍeśaṃ kṣetreśaṃ kamalodbhavaṃ || 1303 || cakrapāṇiśca mārtāṇḍaṃ nāgeśaṃ vīrabhadrakaṃ | gaurī durgaṃ tathā śreṣṭhaṃ mahāmodi sarasvati || 1304 || jāhnavī bhadrakālī ca lakṣmī pṛthivī mātaraṃ | etacchāstroktamārgeṇa pūjayedādi śaivakaṃ || 1305 || somāskaṃdeśvaraṃ caiva induśekharameva ca | ṛṣabhaṃ vāhanaṃ caiva naṭeśvaraṃ tathaiva ca || 1306 || tathā vai keśavāsaṃ ca bhikṣāṭanamataḥ paraṃ | caṇḍeśānugrahaṃ paścāt dakṣiṇe kālanāśanaṃ || 1307 || liṃgodbhavānāṃ ca mūrtīnāṃ bhedāṣṣoḍaśadhā bhavet | śāṃtaṃ padmāsanasthaṃ śaśidharamakuṭaṃ pañcavaktraṃ- || 1308 || triṇetraṃ | śūlaṃ vaktraṃ ca khaḍgaṃ paraśuma- bhayadaṃ savya bhāge vahantaṃ | nāgaṃ pāśaṃ ca ghaṃṭā- || 1309 || pyanalakarayutaṃ sāṃkuśaṃ vāmabhāge nānālaṃkāra- yuktaṃ sphaṭikamaṇinibhaṃ naumi sādākhya tatvam || 1310 || śyāmāṃ trinetrā dvibhujā tribhaṃgī savyāpasavya- sthita kuñcitāṃghrī | savyotpalā kaṭakāstano- || 1311 || ccāhastānyalaṃbā parameśvarī sā | kuṃdendusphaṭi- kābhā sā jaṭāmakuṭamaṇḍitā | pañcācanasamā- || 1312 || yuktaṃ pañcavaktrasamanvitaṃ | vaktraṃ prativiśeṣeṇa- trilocana samanvitaṃ | daśabhujaṃ- tu rekantu dvipādaṃ- || 1313 || padmasaṃsthitaṃ | śūlaṃ paraśukhaḍgaṃ ca vajrābhayaṃ ca dakṣiṇe | nāgaṃ pāśāṃkuśaṃ caiva ghaṃṭāṃ vahniṃ ca vāmake || 1314 || p. 93) sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | divyāṃbaradharadevaṃ dīrghabāhuṃ nakhojvalaṃ || 1315 || divyagaṃdhānuliptāṃgaṃ divyamālāvibhūṣitaṃ | śāṃtarūpamidaṃ proktaṃ kiñcitprahasitānanaṃ || 1316 || etadrūpaṃ smarennityaṃ dharmakāmārthamokṣadaṃ | dhyānarūpamidaṃ proktaṃ viśeṣamadhunocyate || 1317 || vai kartano vivasvāṃśca mārtāṇḍo bhāskaro raviḥ | lokaprakāśakaścaiva lokasākṣitrivikramaḥ || 1318 || ādityaḥ sūryadevāṃśca aṃśumāno divākaraḥ | ete vai dvādaśā divyāḥ sarvalakṣaṇasaṃyutāḥ || 1319 || karmeśaṃ pūrvavaktraṃ syātkartṛsavyānanaṃ bhavet | aparaṃ ūrdhvavaktraṃ syādamūrtāścottarānanaṃ || 1320 || ūrdhvaṃ tu śivasādākhyaṃ evaṃ pañcānanaṃ viduḥ | īśānamūrdhvavaktraṃcādi tathā karmāṇi vadbhavet || 1321 || prāgvaktraṃ uddiṣṭaṃ dakṣiṇāṣṭamukhaṃ yathā | pūrvordhvaṃ- | dakṣiṇaṃ syaiva itaraṃ paścimottaram | kiṃci- || 1322 || dasti viśeṣo'sti ūrdhvānasyadhomukham | mūlaṃ sañcitya tadvaktraṃ parāṅmakhamiti smṛtaṃ || 1323 || pūjākāle tu tāṃ dhyātvā arcitaṃ karmavaktravat | evaṃ saṅkalpya vidhivatpūjāṃte pūrvavadbhavet || 1324 || etatpañcātmakatvācca sarvakāraṇakāraṇaṃ | sadāśiva iti proktaṃ iti śāstrasya niścayaṃ || 1325 || etadvai karmarūpatvāt karmaṃ karmantu kārayet | yogināṃ maṃtriṇāṃ caiva smṛtimātre bhavedguru || 1326 || ityetairlakṣaṇairyuktaṃ karmasādākhyamucyate | śivādi karmaparyantaṃ krameṇa parikīrtitam || 1327 || sādākhyalakṣaṇaṃ proktaṃ maheśaṃ śṛṇa ṣaṇmukha | karmeśasya sahasrāṃśe maheśasya samudbhavam || 1328 || p. 94) maheśaṃ sakalaṃ vidyāt sṛṣṭisthitilayātmakaṃ | pañcaviṃśatibhedena amūrtaṃ pañcaviṃśatiḥ || 1329 || nānārūpadharo devo nānābheda samanvitaṃ | nānāchinna samopeto nānālīlāparo haraḥ || 1330 || sthānaṃ yānaṃ samāsīnaṃ nṛttaṃ kopaṃ ca saumyakaṃ | anekākārasaṃyukto deva devo maheśvaraḥ || 1331 || jaṭāmakuṭasaṃyukte mekavaktraṃ triṇetrakaṃ | sarvābharaṇasaṃyuktaṃ ekapadmāsanasthitaṃ || 1332 || evaṃ maheśamevoktaṃ rūpabhedamathā śṛṇu | prathamaṃ somadhārī ca dvitīyamumayā saha || 1333 || tṛtīyaṃ tu vṛṣārūḍhaṃ caturthaṃ nṛttakodbhavaṃ | vai vāhyaṃ pañcamaṃ vidyāṣaṣṭhamaṃ bhikṣāṭanaṃ bhavet || 1334 || kalārīṃ saptamaṃ vidyātkālābhā cāṣṭamaṃ bhavet | navamaṃ tripurārī syātjalaṃ dharāparo daśa || 1335 || ekādaśe gajāhārīṃ syādvādaśaṃ vīrabhadrakaṃ | trayodaśaṃ harerardhaṃ tadardhanārimataḥ paraṃ || 1336 || pañcādaśaṃ kirātaṃ syāt kaṃkālaṃ ṣoḍaśaṃ bhavet | caṇḍabhānugrahaṃ caiva tataḥ saptadaśo bhavet || 1337 || viṣāpaharaṇaṃ caiva aṣṭādaśamiti smṛtaṃ | cakradāra svarūpaṃ ca ekonaviṃśati smṛtaṃ || 1338 || vighnaprāsādaviṃśaṃ ca umāskaṃdaṃ tataḥ param | dvāviṃśadekapādaṃ syāt trayoviṃśatsukhāvahaṃ || 1339 || dakṣiṇāmūrtirūpaṃ tu caturviṃśati prakīrtitaṃ | indudhārādi ṣaṭkantu dharmātmākhya samudbhavā || 1340 || viṣāpaharaṇādīni kukṣe pañcānaṃ viduḥ | suvāsanādi liṃgāṃtaṃ śivākhye tu trayodbhavā || 1341 || ete maheśa rūpāṃśca karmādiṣu samudbhavā | pañcaviṃśatprakāreṇa rūpaṃ ceti pṛthak pṛthak || 1342 || p. 95) ete maheśa koṭyaṃśā viṣṇubrahmāsamudbhavā | netreṣu savyavāmordhvo sūryasomā śivodbhavaṃ || 1343 || āsye jñāna samutpannaṃ galeśe tu samudbhavam | ṣaṇmukhaṃ hṛdayejjātaṃ nābherdevā samudbhavāḥ || 1344 || pañcāśatkoṭi devāśca mahāṃśe tu samudbhavaḥ | ṛṣayaśca tathā koṭyaḥ romāccaiva samudbhavāḥ || 1345 || tatvānāmudbhavaṃ proktaṃ yatīnāmudbhavaṃ śṛṇu | ekaikena daśāṃsena jāyate kramaśastathā || 1346 || ete vai pañcaśaktyāśca śivādīnāṃ tu śaktayaḥ | manonmanyā sahasrāṃśo gaurīṣvatha samudbhavaḥ || 1347 || śrīdevyā sarasvatī durgādumā caiva prabhā tathā | vāmā jyeṣṭhā ca lakṣmī ca tathā vaiśyānu śaktayaḥ || 1348 || ete vai koṭi śaktiśca gaurī devasamudbhavaḥ | śaktibhedaṃ viśeṣeṇa samāsātparikīrtitam || 1349 || sūtrāgraṃmukhamityuktaṃ sūtrādhaḥ pādamucyate | sūtasaṃdhistu pṛṣṭaṃ syātsūtra pārśvau tu bāhukau || 1350 || va prakramevā sukhāsīne caturaśraṃ tiṣṭa liṃgakaṃ | śeṣalakṣaṇamevoktaṃ śayanaṃ liṃgaṃ prakīrtitaṃ || 1351 || liṃgavacanam- pṛthivyā yāni tīrthāni puṇyānyatanāni ca | līyaṃte tāni liṃge tu tasmālliṃgaṃ prakīrtitam || 1352 || bhadradala | prācyāmagrataḥ śaṃbhu nottare yoṣitāśraye || 1353 || na pratīcyāṃ tu yatpṛṣṭaṃ taddakṣe saṃsthitorcayet | yogaje - arcanā prakaraṇe || 1354 || pratīcyāṃ tu yathā dvāraṃ tatreśaṃ puruṣaṃ smaret | sadyo jātaṃ bhavetprācyāṃ ghoraṃ vāmaṃ ca pūrvavat || 1355 || p. 96) bhogāṃgāni yathā pūrvaṃ sādhakaṃ cottarānanā | prathamaṃ śivasādākhyaṃ mūrti dvitīyakam || 1356 || tṛtīyaṃ mūrtisādākhyaṃ caturthaṃ kartṛnāmataḥ | pañcamaṃ karmasādākhyaṃ pañcasādākhyamucyate || 1357 || brahmāṇaṃ yāgamūrtiṃ ca viṣṇumūrtiṃ balistathā | īśvaraṃ kuṃbha mūrtiṃ ca agnimūrtiṃ ca rudrakā || 1358 || sadāśivaṃ mūlaberaṃ pañcamūrtiriti smṛtaṃ | liṃgāttadrūpakaṃ jñātvā kalpayetsādanaṃ tataḥ || 1359 || svayaṃbhurdaivikaṃ bāṇe kalpayedekamānasaṃ | ārṣegāṇave vatsa kalpayedāsanatrayam || 1360 || mānuṣaṃ caiva vai vatsa pañcāsanaṃ prakalpayet | kundenduvarṇāṃ varadāṃ triṇetrāṃ koṭīra- || 1361 || bhārāṃ abhayāṃ bhayasnāṃ | pāśāṃ kuśāṃ paṅkaja- madhya saṃsthāṃ ādhāraśaktimiti cintyamūle || 1362 || ekāśīti padaṃ suvṛttamakhilaṃ pātāla- bhāga sthita nāgairaṣṭabhiraṣṭadikṣunihitai- || 1363 || śaṃkhādyapuṣpaprabham | saṃyuktaṃ asukṛṣṇarakta- sadṛśaṃ rādhū-matra dhūmatrānvitam | śaṃkhābhaspha- || 1364 || ṭika * * * * * * * * * * ṣṭatvarṇai ranaṃtāsanam | yogasyotpari saṃhya * * * * || 1365 || * * * dakaṃ daṇḍamādibhiḥ kalpitaṃ | prāṇādyai- rdaśa vāyubhiśca sahitaṃ yuktaṃ daśātmākṣaraiḥ || 1366 || bhūmisthaṃ sthiti saṃbhavaṃ ca niyataścordhvaṃ ca- dātaṃ ca vaṃ oṃkāreṇa tu citra kadalanibhaṃ- || 1367 || nāḍhyaṃ ca taddevatā | pūrṇacaṃdra sadṛśaṃ suvartulaṃ- karṇikopari nidhāya tatsamam | aṃbikādi- || 1368 || sahitaṃ śivāspadaṃ vādi śaktisahitāya jāmidaṃ | ādhārabījāṃkura nālakaṃ ca sukhā sukhasaneṣu- || 1369 || triṣu maṇḍaleṣu | guṇayeṣvatra triṣu krameṇa praka- lpanā saṃprahirārdrapuṣpaiḥ | nyavedanaṃ tāḍana- || 1370 || p. 97) yogasiṃhaṃ padmāsanaṃ tadvimalaṃ krameṇa | pīṭhasya pañcāṃga ṣaḍaṃga nāmnā trimaṇḍalāni- || 1371 || triguṇātmakaṃ ca | āvāhanāsanaṃ padmaṃ anaṃtā- sanāni karmaṇi | vimalāsanaṃ arcanairyuktaṃ- || 1372 || bhogyaṃ yogāsanaṃ bhavet | nṛttayogādi saṃyuktaṃ- sihmāsanamataḥ paraṃ | haimani bhavedakara śyāma- || 1373 || karayuktaṃ | kuṇḍika patāka varadā yananamālā | vicitra vasanāṃbaraṃ jaṭāmakuṭayuktamakṣayuta- || 1374 || locanaṃ | pitāmaha kirīṭa makuṭānvitasu- keśavasvarūpaṃ | śivarūpam || 1375 || raktanibhavedakara vyomamukhayuktaṃ śūlavara- dāṃkuśa patākayuta hastaṃ | kṛṣṇavaradāṃbara- || 1376 || śaśāṃka sutamaugrī vedaguṇa netrayuta raudra- | śivarūpam | ekamukhavedakara vidrumanibhaṃ- || 1377 || syāt | karṇamukha ṭaṃka abhayaṃ vara catuṣkam | aṃbaratṛtīyasita vastra paridhānaṃ caṃdrayuta- || 1378 || mauli haramīśvarasvarūpaṃ | parameśvarirūpam | vidyudprabhāssakala candramukhādyujihvā netra- || 1379 || dvayā sakalayoniṣu madhya saṃsthā bāhudvayā- prasṛtakotpalahastayuktā prāṇādicārṇanava- || 1380 || keṣu saṃsmitāste vahnimaṇḍalamevoktaṃ ravi- maṇḍalamevocyate | vīta prabhāsārasijānana- || 1381 || yugmanetrā || bāhudvayā prasṛta paṅkaja caryamāṇā | pīnastanā kanakakuṇḍala karṇayuktā- sūryaprabhā- || 1382 || ravikalopari saṃsthitāsthā | ravimaṇḍala- mevoktaṃ candramaṇḍalamucyate | śvetaprabhā- || 1383 || kanakakulamaṇḍitānye bāhudvayākumudadhṛkkara- talaṃbahastā | netradvayā rucira kuṇḍalavaktra- || 1384 || yuktā | pūrvādiṣu ṣoḍaśakale parisaṃsthitāsthā- evamāvāhanaṃ proktaṃ pratisaṃdhyāsu kārayet || 1385 || p. 98) prajāpatiruvācaḥ pratiṣṭhākālamārabhya sthite liṃgasthitaśśivaḥ | kasmādāvāhitaṃ kasmin ko brūhi mama śaṃkara || 1386 || īśvara uvāca- tvayā proktaṃ tu tatsatyaṃ kiṃcitprahasitānana | sthitassyādāvāhanā nāsti deśāddevāṃtareva ca || 1387 || maṃtreṇa svābhimukhyaṃ ca kriyāṃte tasthivaṃ śivam | udvāsanaṃ caiva mukhyaṃ ca na ca deśāṃtare gatiḥ || 1388 || yathā kāṣṭassa vahnistu mathanāttatprakāśate | yathā jvalita vahnistu bhasmanācchādyate sati || 1389 || bhasmaṃ vyapohya vātena jvalanaṃ kriyate yathā | tadvahnivatsthireśaṃ tu tanmaṃtreṇaiva dīpyate || 1390 || āvāhanodvāsanaṃ nāsti śiṣṭaliṃge viśeṣataḥ | prajāpati samāpte tu dvimukhaṃ tadvisarjanam || 1391 || yathā kuṇḍagatasyāgneḥ vāyunājvalanaṃ bhavet | tathā ca liṃgamātreṇa jāyate bhagavān śivaḥ || 1392 || devaiśca munibhiścaiva yalliṃgaṃ tu pratiṣṭhitaṃ | tacchiṣṭaṃ liṃgamityuktaṃ śivasānnidhyakāraṇaṃ || 1393 || tasmādāvāhanaṃ nāsti na caivodvāsana kriyā | kuta āvāhanaṃ devaṃ kutrodvāsanaṃ tathā || 1394 || smaraṇādeva āvāhanaṃ vismaraṃti visarjanaṃ | liṃgamāvāhanaṃ caiva liṃgamūrtiriti smṛtaṃ || 1395 || ācārya sannidhau kṛtvā darpaṇaṃ vā yajetkramāt | dīpān dīpa sahasrāṇi mūladīpaṃ na lipyate || 1396 || yasya devārcanaṃ liṃgaṃ mūlaliṃgaṃ na lepakaṃ | golatve nekavarṇāni kṣīramekaṃ samudbhavaṃ || 1397 || maṃtramekaṃ samutpannaṃ tantraṃ ca bahurūpakaṃ | kulāla cakramṛdbhistu nānārūpeṇa dṛśyate || 1398 || ācārya manasādhyātvā duścayā parameśvarā | anekadīpāvali bhāssamūha santiṣṭamasyānana- || 1399 || bādhamāna evaṃ guṇārūpiṣu vidyate cet | arūpiṇā tatra kimasti vācyam || 1400 || p. 99) śilāmṛddārucitreṣu devatā yatra kalpitā | akalpita svayaṃ jyoti ātmano devatānikaṃ || 1401 || kāṣṭādagni ghaṭe caṃdre svīśamāvāhayettataḥ | yaddevamarcayitvā tu taddevaṃ ātma bhāvayet || 1402 || liṃgaṃ ca pīṭhaṃ parimṛjya darbhaiḥ prakṣālya pañcāṃga- ṣaḍaṃgamaṃtraiḥ | prāsādamaṃtreṇa hṛdā tu liṃgaṃ- || 1403 || spṛśaśca hastadvaya saṃpuṭābhyāṃ || liṃgamā- vāhanaṃ caiva liṃgamūrtiriti smṛtaṃ | yathānala- || 1404 || tarasyādvā kṛtvā yogyaṃ vyapohya ca | kṛtvā- hṛdgāmaṃjaliṃ ca kusumaṃ prāsādamaṃtraṃ paṭhan- || 1405 || bhaktyāniṣkala gocaraṃ saha rasībhāvaṃ gataḥ sādhakaḥ | dhyāyedvikramatā svaśaktibhavane- || 1406 || nāde tathā binduke | niṣkrāṃtaṃ kramaśassva- śakti bhavane syādevamāvāhanam | bhūtānāṃ- || 1407 || caiva bhūtāntāṃbhāga tāṃta meva ca | śivaviṣṇu- samārūḍha śivamaṃtramihocyate | prastāram || 1408 || ākāśātsaṃbhavā rekhā dvitīyaṃ ardhacaṃdrakam | tṛtīyaṃ kuṭilākāraṃ caturthaṃ vahnisaṃyutam || 1409 || pañcamaṃ ca dhvajākāraṃ aṣṭamaṃ cādho mukham | saptamaṃ bindusaṃyuktaṃ aṣṭamaṃ nādamucyate || 1410 || aṣṭarekhā samāyuktaṃ prāsādamiti kathyate | tasya prastaram || pañcākṣarātmako deho yasya prāsādayātmakaḥ || 1411 || yo vijānāti satataṃ sa eva gururīśvaraḥ | pañcaviṃśaccaturthasya pañcamaṃ paṃcaviṃśakaṃ || 1412 || aṣṭakān pañcamaṃ yugmaṃ agnibīja samanvitaṃ | medho dvitīyabījasthaṃ dhātupūrvaṃ yathākramaṃ || 1413 || maṃtraṃ samudito vāpi lāṃcakaṃ syācchivasya tu | nādaṃ nādādikaṃ kūṭaṃ kālārṇaṃ pārthivānvitaṃ || 1414 || vāruṇaṃ vahnisaṃyuktaṃ marutu ṣaṣṭaṃ svarānvitaṃ | svarāṃte bindunādāḍhyaṃ navārṇātmā śivaṃ viduḥ || 1415 || p. 100) mantraṃ proktaṃ śivasyāha jagatsṛṣṭilayātmakaḥ | nādārṇaṃ tu samuddhṛtya diccaturdaśasaṃyutam || 1416 || bindunādasamāyuktaṃ nādādyaṃ prathamānvitaṃ | aṣṭavargādimaṃ caiva tṛtīyasvarasaṃyutaṃ || 1417 || tadvargādi samuddhṛtya prathamasvarasaṃyutaṃ | pañcākṣaramayāhyetat maṃtraṃ sadāśivasya tu || 1418 || kauṣaṣṭīviṣu bindu caṃdraśakala tryakṣāścākṣa bhāsvadhvanim | sīte bindu yutenujāsana- || 1419 || yanāṃ sargajā kubjodaram | ekīkṛtya yathā- karma (krama) mananvito bhitvā kalāsaṃcayam || 1420 || nitye nirmala vikrayākhya sahajāmiśratva- (jya) vartāmahe || tasya | antarnāḍīniyamita- || 1421 || marullaṃbitaṃ brahmaraṃdhraṃ svāṃteśāṃti praṇayana- samunmīlamādaṃta sāndram | pratyak jyoti- || 1422 || rjayati nimiya spaṣṭalālāṭa netraiḥ | vyājī- vyāpti kṛtamapi jagat vyāpi caṃdrākhyamaule || 1423 || prastāre paramākṣarasya nipuṇo nistāralabdho- daye | vistāre niyataprapañcatanaye nistaṃtrayoga- || 1424 || śramaḥ | tairnitye kṛtaviśrama sahajayādṛṣṭvā śivaṃ saṃpadaṃ | atrāste sukhamastu mohama- || 1425 || himā prāsādasindhau guruḥ || mūlārabiṃdhvā dvādaśaparyantaṃ mānasā puṃsādamuccārya- || 1426 || śivasamarasoraścaṃdaṃ svarāghīṣa biṣa- binduṃ ardhacaṃdratrikoṇabiṃdu niyamadhya- || 1427 || gata svanihatavanāhalamitraṃgita triśūla- kubjakayugala garbhasargacūlikākara- || 1428 || prastārapūrvakam | nistāyaka ca nistīrya- niṣkalamidamahaṃbhāvanāni nissaṃganiru- || 1429 || patikamala lālepamupāśāṃta śakalaśakti- kallola kolāhala sukhakarasannibhṛta nika- || 1430 || saṃbhasaṃtāraṃ bhacitamahānadīṃ cātaniśāśa- śāṃka śatasahasrasaṃkāśa paraṃśivam- || 1431 || p. 101) anupraviśya punarāvṛtti bhāvāni astamaya- nirviṣṭya anusaṃdhatīdaṃ || mūlādhāre smare ra- || 1432 || gnicandrasūryasamanvitaṃ | kuṇḍalyāṃ tu vidhātāraṃ nābhau viṣṇumudāhṛtaṃ | hṛdare (ye) kevalaṃ rudraṃ- || 1433 || karṇamūle maheśvaram | jihvāmūle tu nādākhyaṃ- nāsāgre biṃdureva ca | nādākhyaṃ bhruvamadhye tu- || 1434 || lalāṭe śaktisaṃjñikam | brahmaraṃdhre śivaṃ vidyādūrdhvanṛttaṃ vicintayet || 1435 || śuklaśoṇitayormadhye bindurūpaṃ parātparaṃ | śivamadhyagato śāṃtaṃ śāntyātītaṃ parātparaṃ || 1436 || parātparataraṃ devaṃ ityete śiva bhāvayet | ādi caṃdraṃ mṛtyu bhūṣaṇa caṃdrakhaṇḍa guṇāgra- || 1437 || udbhānu gaṃdhamani sīra bhāskarasyenduvaktra- halākṛti sāṃ śugmaṃ triśikha dvibiṃbo- || 1438 || kta dvikubjakalaṃmata pātu vaḥ | sakalo para- ssakalo śivaḥ | prāsādamāruhya kalādhvanīyaṃ- || 1439 || paśyannadhastāt sakalaṃ prapañcam- parāmṛte tatra sukeśi sadhya ānaṃdasāṃdraṃ rasayaṃ prakāśe || 1440 || vedo'hani smarahareśa sadāśivākhyaṃ sopānapa- rbhakṣamati laṃghaparairalaṃghyam | prāsādaśṛṃga- || 1441 || masudussukhagāvaśeṣa adhyāsmahai śiva- manaṃgamupāṃgayaṃti | prāsādamātrasya bhajaṃti- || 1442 || kecit tatvena sopāya vaśena dhanyā | jyotsnāṃ- śivettoraṇa pāyanītvāṃ saṃviṃvayayiṃjiṃmana- || 1443 || mohataṃtrī | abhāve bhāvaṃ kuryānnirāśrayā | amanasko namaskṛtvā na kiṃcidapi ciṃtayet || 1444 || pūrvaṃ haṃsitasso'haṃ paścāddomiti yadyapi | ahamevedyalaṃ vedmi tvamāla śivameva ca || 1445 || ākūtaṃ cedamūrtākhyaṃ samūrtaṃ cetsamūrtakaṃ | vahnervṛṣadvayaṃ śakti ravināya vibhāvibhau || 1446 || p. 102) prākāśa jalayormadhye prāsādamanusaṃdadhe | yadaṣṣaḍadhva laharīṃ kāluṣyamupaśāmyati || 1447 || vimastamastamaśceti prāsādasya parasya ca | tayorāsvādanārthasya śivaśaktimayo hi saḥ || 1448 || so'haṃ pūrṇāni māmariśo dehaṃ śrīvidyayā vahan | prāsādahṛdayecchā saniśvāsa paramaśśivaḥ || 1449 || prāsādagirisaṃrūḍhaṃ prāsādākhyaṃ mahauṣadhaṃ | saṃsārasarpadaṣṭānāṃ etadasti mahauṣadham || 1450 || alamala niyatī niyatiḥ paramārtharūpiṇe bhāvaṃ | labdhe dakṣiṇa bhavave kiṃ yastālavṛnte naḥ || 1451 || pūjyāpūjya pūjanaphalān ādhāramūrtyāmano- vyāpyairvyāpaka bhāvako dhvanimanān pratyartha- || 1452 || mātrālayān | mudrāṣvāṃgamukhāsta bhūṣaṇa- vapurvarṇāṃga śaktistamopāyopeya samunna- || 1453 || yanaṃ ca na sudhī saṃsmṛtya śaṃbhuṃ yajet | alipiśita puraṃdharabhoga pūjyāvarohaṃ bahu- || 1454 || vidhagulayogāraṃbha saṃbhāvito'yaṃ | paśujana- vikhyātaṃ bhairavī saṃśritohaṃ bhairavoyaḥ śivo'ham || 1455 || anakṛtāmīśakṛtāmīśagatābhyānnāḍīṃ suṣumnāmiva paśya vidhiṃ | ānanda puṣpo'mitaḥ- || 1456 || vārisiktāṃ śrāṃtadivyotsava tūryaghoṣaiḥ | na me priyaṃ caturvedīmudbhaktaśca pracoditāṃ || 1457 || tasmai dehahato grāhyaṃ sa ca pūjyo yathāhyayaṃ | nābhedaṃ tu caraṃgulyaṃ adhastādagnimaṇḍalaṃ || 1458 || kadaṃba puṣpavadvarṇaṃ aṣṭapatraṃ trikoṇakam | kulādhāramayaṃ proktaṃ dvitīyaṃ nābhimūlake || 1459 || bhujaṃgavalayākāraṃ aṣṭavartulameva ca | kuṇḍalākhyā mahānāḍī bhānumaṇḍalamucyate || 1460 || śikhāgre dvādaśāṃgulyaṃ vīṇādaṇḍasya pārśvayoḥ | suṣumnā madhyagaprāṇamadhye tu suṣiraṃ tathā || 1461 || p. 103) jīvaprāṇasamāyuktaṃ teṣu madhyeṣu saṃcaret | sañcāra ti hi tatkāle ādhāreṣu ca saṃsthitaḥ || 1462 || ādheyaṃ yatprayuktaṃ ca samādhityevamāśritaṃ | iḍā ca piṃgalā caiva vīṇādaṇḍasya pārśvayoḥ || 1463 || upānaṃ pādukaṃ caiva jagatīṃ jaṃghanaṃ tathā | kukṣaraṃ tat kumudaṃ caiva bāhulāṃkameva ca || 1464 || kaṇḍam karṇamiti jñeyaṃ adhare'dharaṃ bhavet | mahāpaṭṭilalāṭaṃ syāt keśāṃtaghṛtavāriṇī || 1465 || sarvāṃgaṃ śodhayet vassa pīṭhaṃ pāśupate na ca | pīṭhaśuddhiriti khyātaṃ sthalaṃ caivāstramaṃtrataḥ || 1466 || patraṃ brahmā phalaṃ viṣṇu puṣpamīśvarameva ca | trīṇi deva śiracchedyamarccanādi prayojanam || 1467 || matsyocchiṣṭa jalaṃ proktaṃ jihvocciṣṭaṃ tu maṃtrakaṃ | vatsyocchiṣṭaṃ tu kṣarābhaṃ bhṛṃgocchiṣṭaṃ tu pūrvakam || 1468 || dravyamucchiṣṭamannānāmarcanārthaṃ prayojanam | ucciṣṭaṃ śivanirmālyaṃ idam pretajīvakam || 1469 || kākapiṣṭasamutpannaṃ pañcaitāni pavitrakaṃ | aṃguṣṭā brahmadaivatyā tarjanī keśavastathā || 1470 || madhyamaṃ brahmadevatyaṃ anāmikāmīśvaraṃ tathā | kaniṣṭāṃ sadāśivaṃ caiva aṃgulī adhidaivatāḥ || 1471 || strīpumānnapuṃsakam | aṃguṣṭaṃ tarjanī nārī madhyamaṃ tu napuṃsakam || 1472 || anāmikāyāṃ kaniṣṭaṃ ca puruṣāṇāṃ tathaiva ca | bhūmidevī | dvibhujā ca dvinetrā ca karaṇḍamakuṭānvitaṃ || 1473 || padmamaṣṭadalaṃśvetaṃ karṇikākesare sthitaṃ | padmamadhye sthitāṃ devīṃ hemavarṇairalaṃkṛtāṃ || 1474 || sadyamaṃtraṃ samāvāhya tasmāddevīṃ prapūjayet | aṃgavaikalya doṣādyairācāryaḥ saṅgahīnakaṃ || 1475 || svayaṃbhuliṃgavicchinnenāṃgahīnena doṣabhāk | ekacakrasamāyuktā sārathī tu mahāratham || 1476 || p. 104) saptāśvasahitaṃ kṛtvā sūryaṃ puruṣarūpiṇam | īṣadaṃkitakeśaṃ vā keśakenaṣṭakaṃ tu vā || 1477 || saṃraktamakuṭaṃ vāpi prabhāmaṇḍalasaṃyutaṃ | raktavastrottarīyaṃ ca raktavarṇasuyauvanam || 1478 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ śuklayajñopavītakaṃ | aṃbujāsana madhyasthaṃ prabhāmaṇḍalamadhyame || 1479 || dvibhujaṃ ca dvinetraṃ ca hastayoḥ padmake dadhan | rathe samavasthito hyevaṃ sūryasyākṛtirucyate || 1480 || rūpaṃ vai kartanādīnāṃ sūryākṛti padocyate | śāstā dehaṃ samāsena samāhitamanā śṛṇu || 1481 || dvibhujaṃ ca dvenetraṃ ca śyāmavarṇaṃ samāhitaṃ | kañcukaṃ cihnarūpaṃ ca śuklayajñopavītakaṃ || 1482 || śṛtyorvalayasaṃyukto hārakeyūrasaṃyutaṃ | kirīṭamakuṭaṃ vāpi sukeśamakuṭaṃ tu vā || 1483 || saratnamakuṭaṃ vāpi aṃgulīyakasaṃyutaṃ | kumudaṃ savyahaste tu abhayaṃ vāmahastake || 1484 || athavā viparītaṃ vā vakradaṇḍaṃ tu savyake | karakaṃ vāmahastaṃ vā savyahasta prasāritaṃ || 1485 || aṃkuśaṃ vāmahaste tu akṣamālāyutaṃ tu vā | śāṃtau vīrāpinovedā vedādhyāyī pavitrakaḥ || 1486 || śayanaṃ vāmapādaṃ tu dakṣapādaṃ tu kuñcitaṃ | tajjānuparitaṃtraiva vilāsahastasaṃyutaṃ || 1487 || caturbhujayutaṃ cettu paresavye tu vajrakaṃ | vāme daṇḍayuto vidyā mohinī tanayaśśuciḥ || 1488 || śāstā dehassamākhyātaṃ skandarūpamatha śṛṇu | gurupustaka nāgānāṃ bhaktānāṃgi gaṇasya ca || 1489 || pārvatī yakṣamātrāṇāṃ na nirmālyaṃ śive ya ca | gobhū hiraṇya vasmādi maṇi hemādi bhūṣaṇaṃ || 1490 || vihāya śeṣanirmālyaṃ caṇḍeśāya nivedayet | tailacūrṇaṃ ca bhasmaṃ ca tāṃbūlasthānameva ca || 1491 || p. 105) evaṃ varṇavidhiṃ proktaṃ nirmālyaṃ tu visarjayet | sthūlaliṃgaṃ vimānaṃ ca sūkṣmaliṃgaṃ sadāśivaṃ || 1492 || balipīṭhaṃ bhadraliṃgaṃ liṃgatrayamudāhṛtam | liṃgacchāyāṃ tu liṃgaṃ tu prāsādaṃ yastu chāyayā || 1493 || balipīṭhamidaṃ proktaṃ pañcaliṃgamiti smṛtaṃ | liṃgaṃ sūkṣmataṃtre atha pañcagavyam || 1494 || nava padaghṛtamadhye dugdhamaindre dadhissyāt | yamadiśi ghṛtamindro vāruṇe gomayo dvau || 1495 || anala nir-ṛtivāyuvīśakoṇeṣu piṣṭāmalaka- rajanitīyaṃ sthāpayetpañcagavyam || 1496 || gomūtraṃ gomayaṃ dugdhaṃ dadhi sarpyaṃ ca pañcadhā | pratyekaṃ sthāpayet pūrve pratyekaṃ kevalaṃ smṛtaṃ || 1497 || eteṣāmekapātraṃ tu gṛhyasnātvā tu miśrakaṃ | viśeṣaṃ || gomūtraṃ sthāpayetpūrve gomayaṃ dakṣiṇe tathā || 1498 || kṣīraṃ tu pāśabhṛddeśe saumyāyāṃ dadhi vinyaset | madhyame sthāpayetsarvaṃ tattanmantreṇa deśikaḥ || 1499 || kṣīra kuṃbhaṃ tu madhye tu dadhipūrvantu vinyaset | dakṣiṇe ghṛtaṃ vinyasya gomūtraṃ uttare nyaset || 1500 || paścime gomaye caiva āgneyyāṃ piṣṭasaṃyutaṃ | nair-ṛtyāṃ rajanī sthāpya vāyavyāmalakaṃ nyaset || 1501 || aiśānyāṃ puṣpasaṃyuktaṃ kuryāttatpañcagavyagaiḥ | gomūtraṃ vṛṣabhaṃ daivaṃ gomayaṃ viṣṇudaivatam || 1502 || kṣīraṃ śukraṃ ca daivatyaṃ dadhirgaṇapatiṃ tathā | dhṛtaṃ ca rudradaivatyaṃ pañcagavyādhi devatāḥ || 1503 || sadyojātādibhirmantraiḥ pañcagavyābhimaṃtrayet | brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ || 1504 || sadyādīśānaparyantaṃ gomayādiṣu vinyaset | prasthapādaghṛtaṃ caiva dvipādaṃ dadhirucyate || 1505 || dvipādaṃ kṣīramityuktaṃ caturthaṃ gomayodakaṃ | ṣaḍguṇaṃ caiva gomūtraṃ pañcagavyāḍhakaṃ bhavet || 1506 || p. 106) uttamaṃ prasthasaṃyuktaṃ madhyamaṃ kuḍavadvayam | adhamaṃ kuḍuvamityuktaṃ ityete dravyamucyate || 1507 || svarṇo vā rajato vāpi tāmramṛṇva supātrayoḥ | anye tu kaṃsapātraṃ syāt ayopātrasya mṛṇmayaṃ || 1508 || varṇam- kapilāyāṃ tu gomūtraṃ raktāyāṃ gomayaṃ bhavet | kṛṣṇāyāṃ kṣīramityuktaṃ sitāyāṃ dadhirucyate || 1509 || dhūmrāyāṃ tu dadhi grāhyaṃ pañcagavyamupāsane | sarvaṃ vā kapilāyāṃ tu nānāvarṇe punaḥ punaḥ || 1510 || phalam kalpakoṭisahasreṣu śivalokaṃ mahīyate | tathāvaddevadeveśaṃ pañcagavyābhiṣecanam || 1511 || daśāparārdhatoyena kṣīreṇa śataṃ kṣipet | gavyaṃ ca pāpanāśaṃ syāt sarvāriṣṭa vināśanaṃ || 1512 || prāyaścitte aśubhe śuddhaṃ pañcagavyaṃ viśiṣyate | ghṛtaṃ vai prasthamevaṃ tu dadhidvi prasthameva ca || 1513 || triprasthaṃ caiva gokṣīraṃ catuḥ prasthaṃ gomayaṃ tathā | ṣaṭprasthaṃ caiva gomūtraṃ uttamaṃ tu prajāpate || 1514 || prasthārddhantu ghṛtaṃ caiva prasthaṃ dadhirucyate | prasthārdhaṃ kṣīramityuktaṃ dviprasthaṃ gomayaṃ tathā || 1515 || triprasthaṃ caiva gomūtraṃ madhyamaṃ tu prajāpate | ataḥ paraṃ pravakṣyāmi pañcagavya vidhikramaṃ || 1516 || sarvapāpavināśārthaṃ sarvasidhyarthamucyate | uttamaṃ droṇamevantu madhyamaṃ tu kūrcakam || 1517 || tadardhamadhamaṃ jñeyaṃ trividhaṃ parikīrtitam | kapilāghṛtena gomādā sitagodadhirucyate || 1518 || pītavarṇaṃ tu kṣīraṃ syāt raktavarṇaṃ tu gomayaṃ | kṛṣṇavarṇaṃ tu gomūtraṃ saṃgrahettu vicakṣaṇaḥ || 1519 || ghṛtaṃ vai rudradaivatyaṃ ardhaṃ vai somadevataṃ | kṣīraṃ tu śukra daivatyaṃ gomayaṃ cārkadevatā || 1520 || gomūtrānaladaivatyā pañcagavyādhidaivatā | kāśyapaṃ ghṛtamevaṃ tu kauśikaṃ dadhirucyate || 1521 || p. 107) kṣīrasya bhāradvājaṃ ca gautamaṃ goghṛtaṃ tathā | ātreyaṃ ca gomūtraṃ ṛṣayaśca prakīrtitāḥ || 1522 || sāvitryaṃ gṛhyagomūtraṃ gandhadvāreti gomayaṃ | āpyāya sveti ca kṣīraṃ dadhikrāviṇṇaiti vai dadhi || 1523 || śukramasijyotirasi vājyaṃ devasyatveti- kuśodakam || gomūtraṃ tatsavituḥ dayāt || 1524 || gomaya gaṃdhaṃdvārāṃ durādharṣāṃ śriyam | * *? āpyāyasva same saṃgathe || 1525 || dadhikrāviṇṇo tāriṣat || ājyaṃ śukramasi- kuśodakam | devasyatvā savituḥ | gomūtram | madhyame- || 1526 || sthāpya gomayaṃ pūrva vinyaset | kṣīraṃ tu dakṣiṇe- sthāpya paścime dadhirucyate | uttareṣu ghṛtaṃ- || 1527 || sthāpya sthāpayettu krameṇa tu | śivāgre maṇḍapaṃ- kṛtvā sthaṇḍilaṃ pañcakoṣṭakaṃ | koṣṭaṃ vāstrāṇi || 1528 || maṃtrāṇi pūrvavatpūjayedvibudhaḥ | madhye kṣīraṃ tathā- sthāpya pūrve dadhirucyate | dakṣiṇe ghṛtamevaṃ tu || 1529 || paścime madhuvinyaset | uttare śarkarānyāsaṃ pañcāmṛtamihocyate | tridabhairdevaṃ kāryaṃ ca- || 1530 || pitryaṃ ceka tato bhavet | dvidabhaiśca gṛhasthānāṃ- pavitraṃ samyagācaret || mahāvasya varṣasya- || 1531 || corasya kalahasya ca | nityotsavena kāle- tu kuryālliṃga pradakṣiṇaṃ | gurusvāmikalaṃ || 1532 || ācāryaṃ ca gurusvāmi trividhaṃ tu yathā kramaṃ | ācāryaṃ bālaśikṣā ca yajñasūtradharaṃ guruḥ || 1533 || upadeśakramaṃ hyevaṃ tatsvāmintu vidhīyate | gotra gocaravṛkṣāṇāṃ maṭhāṃgama samanvitaṃ || 1534 || gurusthānaṃ ca vṛkṣaṃ ca tadbhedaṃ vā śivadvijaḥ | pāpaṃ kṣīraparibhraṣṭau nāstikaṃ śṛtidūṣakaiḥ || 1535 || kuṣṭaivyādhī ca saṃyuktaṃ śivadravyāpahāriṇe | gurudravyāpahārī ca gurudrohī ca pātakaiḥ || 1536 || p. 108) bahubījena tatkleśī nirbījo cakṣuhīnakaḥ | adṛṣṭārthaṃ prakartavyaṃ dṛṣṭā pūjā ca niṣphalaṃ || 1537 || tadgrāma vā vine matyā sasya dhanakṣayam | mananaṃ sarvadik tatva trāṇasaṃsāryanugraham || 1538 || mananatrāṇa dharmitvānmaṃtraśabdamihocyate | mantro dvirūpo vijñeyo vācyavācakabhedakaḥ || 1539 || vāgrūpo vācakaḥ prokto vācyastvarthātmako mataṃ | vācyavācakayoścaiva nādārthaṃ kvacidiṣyate || 1540 || nādo maṃtra iti prokto sa nādo jāyate parā | nādāt bindusamudbhūto sindhorasya svaro bhavet || 1541 || tasmātsvaradvayā vahne teṣāṃ bhedo trayodaśa | svarātṣoḍaśa jīvākhyā kādayo dehapadmajā || 1542 || saṃkhyayā te catustriṃśat tayorvai vyaṃjanāni tu | pāṇo pāyi vibhedena vyāptaṃ tenaiva sarvataḥ || 1543 || taireva viracitaṃ śāstraṃ parāvara vibheditaṃ | navakhaṇḍaṃ tu nādākhyaṃ pañcāśadvarṇabhedataḥ || 1544 || vikāra bhūta bhūtākhyaṃ devadevendrasaṃkhyayā | khaṇḍāyā varṇayo varṇaiḥ evameṣa navātmakāḥ || 1545 || sa nādaḥ kathyate vipra paripāyaiśa manādibhiḥ | sthūlasūkṣma paraṃ caiva trividhaṃ paripaṭhyate || 1546 || śabdabodhānuvṛtyātmā sarvaprāṇi hṛdisthitā | pañcāśadrudradevena pañcāśacchakti bheditaṃ || 1547 || sasminstāmātṛkā jñeyā saṃdhakaistatvadarśibhiḥ | tadvāso cakṣyate vipra paścādvarṇādhva varṇaneḥ || 1548 || bhagavan prāṇino loke kṣīṇa catvāśatāyuṣaḥ | lo?ha mohamāgamānāṃ rāgadveṣādibhiryutāḥ || 1549 || teṣāṃ yogyamaśaktānāṃ śaktānāṃ ca yathākrarma | bahudhāmaṃtrasadbhāvo vaktavyaṃ karuṇānidhe || 1550 || yena yena prakāreṇa sukhāvāyo bhavennṛṇām | tena tena prakāreṇa kathayāmi samāsataḥ || 1551 || jīvādyaṃ pañcame vāyu pūrvakāraṇakaryayuk | cintāmaṇiriti khyāto mantro'yaṃ śivavācakā || 1552 || p. 109) bhūśiraśūlikā varma hetayo munipuṃgavāḥ | sadyojāto dayāvāpi tatsthānapyubhayaṃ tu vā || 1553 || tadā tadvarṇabhedena kuryurmantrāgakalpanām | athavānya prakāreṇa mantralakṣaṇamucyate || 1554 || sāntārkaṃ bījasaṃyogāt padahṛdguhyamastake | hṛcchikhāsya tanutrāṇamūrdhvamūladṛgastrakān || 1555 || uddharetkramaśo maṃtrī sajvālāstiṣṭirastrakaṃ | yadvā nalāsanārūḍha varṇāvyomendu bhāsvare || 1556 || yaṣṭra bhūjalavahnyādi vyomabījāmasaṃgamāt | mantro'yaṃ mūlabhedaṃ tu prāyaśvadasyāṃga kalpanām || 1557 || tatvapādārthayorvāpi samāyogasya kāraṇam | khabījaṃ mūlabījasthaṃ kāraṇe taṃ sitāṇakam || 1558 || sa sṛṣṭi rucyate dghra?sva tadvā śivapadānvitaṃ | tāramādyaṃ tu tanvaṃgaṃ bījaṃ khavyāpine'pi ca || 1559 || śuddhareddhapakam prāya mūla maṃtro'yamīritam | tatra brahmāṃgasaṃkḷptiranulomavilomataḥ || 1560 || atha kālātmanaśceha vakṣye'haṃ maṃtralakṣaṇaṃ | iti kāmike | śivatatve pare sūkṣme bindurutpadyate tathā || 1561 || bindonnādasamutpannaṃ nādācchaktirajāyata | śaktestu vāgbhavaṃ jātaṃ vāgbhavātṣoḍaśākalā || 1562 || kalādyairvyañjanaṃ jātaṃ vyañjanātsarvaśāstrakaṃ | śivaśaktiprakāreṇa bindunādasamudbhavam || 1563 || aṃgurānnādamityuktaṃ bindubījamiti smṛtaṃ | tadbījaṃ kandamityuktaṃ sarvaśaktimayaṃ paraṃ || 1564 || tadbījāṃkurakāle tu akāramālyasaṃbhavam | akārādi kṣakārāṃtaṃ āsya bījenavodbhavaṃ || 1565 || avargaṃ ca kavargaṃ ca cavargañca ṭavargakam | tavargaṃ ca pavargaṃ ca yavargaṃ ca ṣavargakam || 1566 || aṣṭavargamidaṃ proktaṃ vargabhedamihocyate | avargaṃ śivavargantu kavargaṃ brahmavargakam || 1567 || p. 110) cavargaṃ viṣṇuvargantu ṭavargaṃ rudravargakam | yavargaṃ vyomavargantu śavargaṃ śaktivargakam || 1568 || varganāmamidaṃ proktaṃ punarbhedaṃ tathāśṛṇu | avargamindravargantu agnivargaṃ kavargakaṃ || 1569 || cavargaṃ yamavargaṃ tu ṭavargaṃ nṛtivargakam | tavargaṃ varuṇavargaṃ tu pavargaṃ vāyuvargakaṃ || 1570 || yavargaṃ somavargaṃ tu śavargaṃ īśavargakaṃ | vargabhedamidaṃ proktaṃ kīlabhedamihocyate || 1571 || ādyaṃ madhyaṃ māravai jyamaya vai madhye gataṃ yojayet- so'yaṃ kīlamiti smṛtau ca paratau yadyatsvarūpaṃ- || 1572 || labhet | maṃtrasyoccaraṇekhilasya ca lipe saṃyo- gato yuktita kīla maṃtrasusiddhayo japatu- || 1573 || tatsaṃyojya sarvopya ca | etatkīlaprayo- gena jñātvā sarvaṃ samācaret || kiraṇe- || 1574 || praṇavahīnam | yaṃ maṃtraṃ praṇavaṃ hīnaṃ tanmaṃtraṃ prāṇahārakaṃ | sarveṣāṃ caiva mantrāṇāṃ prāṇaṃ praṇavamucyate || 1575 || praṇavasyāgni daivatyaṃ parabrahmasvarūpiṇaṃ | chaṃdasyaṃ devi gāyatrī ṛṣirbrahmeti kīrtitaṃ || 1576 || praṇavaṃ saṃpravakṣyāmi saṃkṣepān na tu vistarān | akāraṃ ca ukāraṃ ca makāro bindunādakam || 1577 || akāraṃ brahmadaivatyaṃ ukāraṃ viṣṇurucyate | makāraṃ rudradaivatyam bindorīśvarameva ca || 1578 || nādaṃ sadāśivaṃ proktaṃ pañcabhedātmakaṃ smṛtaṃ | akārasya hṛdi sthitaṃ ukārasya karṇakam || 1579 || tālumadhye makārasya bindoścaiva lalāṭakaṃ | tasmādupari nādasya sthānaṃ hyevaṃ prakīrtitaṃ || 1580 || praṇavaṃ sarvavarṇākhyaṃ sarvadevamayaṃ viduḥ | ṛṣi sanatkumārastu oṃkāraṃ suklavarṇakaṃ || 1581 || gāyatrī chaṃda ityuktaṃ tasya vai śivatatvataḥ | omityekākṣaraṃ brahma vadante sarvayoginaḥ || 1582 || bindunāda prakāreṇa pranavākṛti rūpakam | praṇavākṛti rūpaṃ tu praṇavotpattirucyate || 1583 || śloka numbre missing from here p. 111) prathamaṃ nādamutpannaṃ dvitīyaṃ galikodbhavam | tṛtīyaṃ valayotpannaṃ caturthaṃ culikodbhavaṃ || 1578 || nādaṃ nādamiti proktaṃ pañcabhedātmakaṃ smṛtaṃ | ukāraṃ valayaṃ jñeyaṃ culikaṃ bindurūpakaṃ || 1579 || anusvāraṃ makāraṃ ca pañcavarṇāḥ prakīrtitāḥ | sṛṣṭi sthiti nimittāya adhomukhoccāraṇe sudhīḥ || 1580 || prāṇīnāṃ vaktrasaṃjñātaṃ praṇavo nāma kīrtitaṃ | ādyamuccāryato maṃtrī maṃtraśudhyarthakāraṇāt || 1581 || saṃsārocchedamaṃtraṃ sakalaśivamayaṃ sārasiddhāṃta- maṃtraṃ maṃtrāṇāṃ maṃtrarājaṃ manasi* * * * * * || 1582 || tītamaṃtraṃ | aṇimādyādyaiśvaryamaṃtraṃ amṛta- śivamayaṃ mṛtyunāśārthamaṃtraṃ omityekārtha- || 1583 || maṃtraṃ upaniṣadharaṃ namaśśivāya maṃtram | pañcākṣaraṃ paraṃ brahma pavitraṃ pāpanāśanam || 1584 || cintayenmanasā nityaṃ śivaloke mahīyate | namaskāraṃ pītavarṇo syasthānaṃ pūrvamukhaṃ smṛtaṃ || 1585 || indrādi daivatacchaṃdo gāyatrīṃ gautamaḥ smṛtaṃ | makāraṃ kṛṣṇavarṇāsya sthānaṃ vai dakṣiṇāmukhaṃ || 1586 || chaṃdo'nuṣṭup ṛṣiścātrī rudro daivata ucyate | śikāraṃ dhūmravarṇo'sya sthānaṃ vai paścimaṃ mukhaṃ || 1587 || viśvāmitra ṛṣiścaṃdo * * viṣṇuśca daivataṃ | vakāro hemavarṇosya sthānaṃ mevottaraṃ mukhaṃ || 1588 || brahmādi daivatacchaṃdo bṛhatī cāṃgirā ṛṣiḥ | yakāraṃ raktavarṇosya sthānamūrdhvamukhaṃ virāṭ || 1589 || chaṃda sa vṛṣirbhāradvājo skando devatocyate | iti udātānudātta svarita || 1590 || udātta prathamastadvaccaturthasya dvitīyakaṃ | pañcamaṃ svaritaṃ caiva madhyamo niṣadha smṛtaṃ || 1591 || nākāraṃ strī samākhyātaṃ puṃliṃgaṃ cākṣaratrayaṃ | napuṃsako yakārastu pañcākṣaramihocyate || 1592 || ajādi hṛdayaṃ vāmaṃ śikhāghoraṃ śikhāstathā | puruṣaṃ kavamīśānaṃ śivaṃ netrāstrakaṃ kramāt || 1593 || p. 112) tasya | hṛdayaṃ ca śiraścaiva śikhākavacameva ca | netramastraṣaḍaṃgāni kīrtitāni krameṇa tu || 1594 || hṛdādi netraparyantā binduyuktāḥ prakīrtitāḥ | astraṃ visargasaṃyuktaṃ jñātiṣaṭkasamanvitaṃ || 1595 || oṃkāraṃ prathamaṃ bījaṃ makāraṃ tu dvitīyakaṃ | tṛtīyaṃ bījamīkāraṃ sarvakāraṇakāraṇam || 1596 || caturthaṃ bījamūkāraṃ vyokāraṃ pañcamaṃ bhavet | makāraṃ ṣaṣṭamaṃ sa syāt vyākāraṃ saptamaṃ tathā || 1597 || vikāraṃ aṣṭamaṃ bījaṃ nekāraṃ navamastrakaṃ | oṃkāraṃ daśamaṃ bījaṃ śivamaṃtramihocyate || 1598 || sāṃtamaukāra saṃyuktaṃ ṣaṣṭasvara samanvitaṃ | bindunādasamāyuktaṃ ādau praṇavasaṃyutaṃ || 1599 || liṃgasthāpanakāle tu maṃtramevaṃ nyasetkramāt | arcanaṃ japakāle tu śivāya sahayojayet || 1600 || paṃcākṣara strīpuṃ napuṃsakam nādaṃ gaganamityuktaṃ bindurasya śivo bhavet || 1601 || hakāraṃ hṛdayaṃ proktaṃ maukāraṃ bāhukadvayam | oṃkāraṃ pādamityuktaṃ prāsādasyāsanāya namaḥ || 1602 || bhīmasaṃhitāyāṃ- akāraṃ mūrdhni vinyasyākāraṃ tu lalāṭake | lakāraṃ dakṣiṇe netre īkāraṃ vāmalocane || 1603 || ukāraṃ dakṣiṇe nāse ūkāraṃ vyomanāsike | ṛkāraṃ dakṣiṇe śrotre ṝkāraṃ vāma śrotrake || 1604 || ḷkāraṃ dakṣiṇe gaṇḍe ḹkāraṃ vāmagaṇḍake | ekāraṃ aikāraṃ nyasya o au ca tālumadhyake || 1605 || aṃ tālumūle vinyasya aḥ tālumūle vinyaset | kavargaṃ dakṣiṇe haste ca vargaṃ vāmahastake || 1606 || ṭavargaṃ dakṣiṇe pārśve tavargaṃ vāmapārśvake | pa pha dakṣipārśve tu ba bha vāmapārśvake || 1607 || makāraṃ nābhideśe tu vakārādi hakārakaṃ | aṣṭākṣaraṃ samuddhṛtya hṛdasthaṃ vai vijṛṃbhitaṃ || 1608 || lakāraṃ gudadeśe tu kṣakāraṃ guhyavinyaset | pañca pañca caturthaṃ ca pañcamaṃ pañcapañcakam || 1609 || p. 113) ṣaṣṭamaṃ pañcapañcānāṃ māyābījamataḥ param | saptamaṃ ca caturthaṃ ca dvitīyasvarasaṃyutam || 1610 || marudbīja samāyuktaṃ śivamaṃtramihocyate | yāntaṃ māntaṃ vāntāṃtaṃ tṛtīyasvarasaṃyutam || 1611 || lāṃtaṃ pakṣasvaropetaṃ māṃtaṃ pañcākṣaraṃ smṛtaṃ | pañcākṣarātmako deho yasya prāṇā ṛcātmakaṃ || 1612 || yo vijānāti satataṃ sa eva gurudīśvaraṃ | akāraṃ pṛthivī jñeya khakāramāpa ucyate || 1613 || gakāraṃ teja ityuktaṃ ghakāraṃ vāyurucyate | ṅakāraṃ gaganaṃ proktaṃ cakāraṃ vāyurucyate || 1614 || chakāraṃ praṇirityuktaṃ jakāraṃ pādamucyate | jhakāraṃ vāyurityuktaṃ ñakāramupasthameva ca || 1615 || dakāraṃ śrotramityuktaṃ ṭhakāraṃ ca kakurucyate | ḍakāraṃ cakṣurityuktaṃ ḍhakāraṃ jihvasaṃjñitaṃ || 1616 || eja?ṇakāraṃ ghrāṇamityuktaṃ takāraṃ śabdameva ca | thakāraṃ sparśanaṃ proktaṃ dakāraṃ rūpamucyate || 1617 || dhakāraṃ rasamityuktaṃ nakāraṃ gaṃdhamucyate | pakāraṃ vacanamityuktaṃ phakāraṃ gaganamucyate || 1618 || sakāraṃ dānamityuktaṃ bhakāraṃ visargamucyate | makārānaṃdamityuktaṃ tatvānāṃ akṣaraṃ nyaset || 1619 || yakāramanudityuktaṃ rakāraṃ vahnirucyate | lakāraṃ pārthivaṃ jñeyaṃ vakāraṃ varuṇaṃ bhavet || 1620 || śakāraṃ kandamityuktaṃ ṣakāraṃ samamicyute | sakāraṃ śaktirityuktaṃ hakāraṃ puruṣakaṃ smṛtaṃ || 1621 || lakāraṃ kurmi bījasya kṣakāraṃ karmamucyate | akārādīni varṇānāṃ samāsātparikīrtitāḥ || 1622 || mantrāṇāmudbhavārthāya varṇānāṃ ca samudbhavaṃ | akārādi kṣakārāṃtāḥ ekapañcāśadukṣarāḥ || 1623 || ete varṇā praśasyaṃte kāmikārtha pradāyikā | strīrūpaṃ caiva puṃrūpaṃ tathā codbhavarūpakā || 1624 || sarve ca devatārūpadhṛk || varṇabījaṃ ca varṇaṃ ca liṃgabījākarṣamaṃtrakaṃ || 1625 || ete vaiṣāṃ sunāmāni varṇaparyāya vācakāḥ | teṣāṃ hi codbhavānāṃ ca rūpabhedaṃ tathāṃśakam || 1626 || p. 114) tatvamaṃtrādi bhedaiśca adhidevaṃ phalaṃ tathā | sthūlasūkṣmākṛtiścaiva jīvodbhādi viśeṣataḥ || 1627 || etadbhedaṃ samāsena saṃkṣepāḥ śṛṇu ṣaṇmukha | śivatatve pare sūkṣme biṃdurūpaṃ sujāyate || 1628 || bindonnādasamutpanna nādaśaktirajāyata | śaktestu jāyate śabdaṃ śabdo jātastu codbhavaṃ || 1629 || vāgbhave tu kalājātaṃ kalābhyo vikalāstathā | tasya vācaka maṃtrāśca maṃtrāste naiva bhidyate || 1630 || ete sṛṣṭikramaṃ proktaṃ teṣāṃ lakṣaṇamucyate | sṛṣṭikarmam- bindurūpaṃ parāśakti nādaṃ syādatiricyate | śaktiricchāhutirjñeyā śabdajñānamihocyate || 1632 || vāk bhavaṃ syātkriyāśakti kalā caiva ṣoḍaśasvarāḥ | teṣāṃ rūpaṃ tathā proktā prakṛtiṃ vikṛtiṃ tathā || 1633 || prakṛtiṃ saptavarṇāni vikṛtintu navārṇakaṃ | akāraṃ ca hakāraṃ ca ukāraṃ ca ṣakārakam || 1634 || ukāraṃ caiva ūkāraṃ ṣakāraṃ syāt ṣṭrakārakaṃ | ḷkāraṃ caiva ḹkāraṃ ekāraṃ aikāra saṃbhavaṃ || 1635 || okārau kārau tathā jñeyau krameṇaiva samudbhavā | ete vai prakṛtī proktā akārādīni varṇakaṃ || 1636 || akārādīni varṇāntā ete vai ṣoḍaśasvarā | kalāmātrā svarā jīvā prakṛtiṃ vikṛtistathā || 1637 || prāṇātmānaṃ ca dehaṃ ca tathā paryāyavācakā | kalā bhedamidaṃ proktaṃ vikalā bhedamatha śṛṇu || 1638 || akārādi kṣakārāṃtā varṇāntāśca vikalā smṛtāḥ | akārādīni pañcārṇāmakāre tu samudbhavā || 1639 || cavargeṇa tu pañcārṇāmikāre tu samudbhavā | ukāre tu samutpannaṃ dakārādīni pañcakaṃ || 1640 || takārādīni pañcārṇaṃ makāre tu samudbhavaṃ | pakārādīni pañcārṇā kakāre tu samudbhavā || 1641 || oṃkāre tu samutpannaṃ yakārādīni śāstrataḥ | ete vai pañcapaṃcāśatpañca paṃcākṣarāḥ smṛtāḥ || 1642 || p. 115) puṃliṃgam- dehopādhi śarīraṃ ca kṣetrādhāre tanustathā | vyañjanaṃ vikalāśakti binduparyāya vācakā || 1643 || kalā ca vikalānāṃ tu trayopakṣāṇi vakṣyate | śivāgni bhūtarudraṃ ca trayodaśa tithistathā || 1644 || ete vai rasavarṇāni puṃliṃgaṃ caiva kīrtitāḥ | ekṣaveda raso bhānu manubījādi kārakam || 1645 || ete vai ṣaṭsu bījāni strīliṃgaṃ caiva cocyate | ṛ ṝ ḷ ḹ catvāri napuṃsakamiti smṛtam || 1646 || kakāraṃ ca gakāraṃ ca cakāraṃ ca jakārakam | ṭakāraṃ ca ḍakāraṃ ca ṇakāraṃ ca dakārakam || 1647 || pakāraṃ ca makāraṃ ca yakāraṃ ca ṣakārakam | ete dvādaśavarṇānāṃ pulliṃgaṃ ceti kīrtitaṃ || 1648 || khakāraṃ ca ghakāraṃ ca chakāraṃ ca jhakārakaṃ | ṭakāraṃ ca ḍakāraṃ ca ṇakāraṃ ca dakārakaṃ || 1649 || pakāraṃ ca makāraṃ ca * * * * * * * * | ṭhakāraṃ ca ḍhakāraṃ ca thakāraṃ ca ghakārakam || 1650 || ete vai bhānubījāṃśca strīliṃgāni vinirddiśet | śeṣaṃ napuṃsakaṃ vidyāt trayobhedamiti smṛtam || 1651 || akārādi strayo vyoma īkārādi trayo'nilaṃ | dakārādīni varṇāni tejobījāni nirddiśet || 1652 || ekārādi trayopyāyāṃ aukārādi trayo mahi | prakṛti stutibījaṃ syāt vikṛtirmūrtirucyate || 1653 || prabhāvaṃ vikalāḥ proktāḥ ityete trividhā bhavet | prakṛtirbhāsvamityuktaṃ vikṛtirmūrtirucyate || 1654 || akāramekaṃ mātraṃ tu aikāraṃ tu dvimātrakaṃ | okāramekamātraṃ tu aukāraṃ tu dvimātrakaṃ || 1655 || anusvāra visargaṃ ca ekamātra samanvitaṃ | akārādi nakārāṃtaṃ lakāraṃ ca lakārakaṃ || 1656 || pṛthivyāṃ śāniti jñeyā cakārādīni paṃcakaṃ | vakāraṃ ca sakāraṃ ca jalāṃśakamiti smṛtaṃ || 1657 || ṇakārādi nakārāṃtaṃ takārādi prayārṇakaṃ | akāraṃ sarvadevatyaṃ raktaṃ sarvavaśīkaraṃ || 1658 || p. 116) ākārasyāparā śaktiḥ śvetamākarṣaṇaṃ bhavet | lakāraṃ viṣṇudevatyaṃ śyāmaṃ rakṣakaraṃ bhavet || 1659 || mayā śaktīni rīkāraṃ pītaṃ strīṇāṃ vaśīkaraṃ | ukāraṃ vasudevatyaṃ kṛṣṇaṃ rājavaśīkaram || 1660 || ukāraṃ bhūmi devī ca śyāmaṃ lokavaśīkaraṃ | ṛkāraṃ brahmaṇojñeyaṃ pītamugrī vināśanaṃ || 1661 || śrīkaṇṭharūpaṃ * kāraṃ mañcarajvaranāśanam | aśvinībhyāṃ tu ḷ ḹ ca sitarakta jvarāpahaṃ || 1662 || ekāraṃ vīrabhadraṃ syāt pītaṃ sarvārthasiddhidaṃ | aikāraṃ ādi śaktisyāt sphaṭikaṃ jāhnavīdharaṃ || 1663 || oṃkāraṃ īśvaraṃ vidyāt jyotissarva phalapradam | aukāraṃ ādiśaktissyāt śuklāhaṃ sarvasiddhidaṃ || 1664 || aṃkāraṃ tu maheśaṃ syādraktassarvasukhapradam | aḥkāraṃ kālarudraśca muktaḥ kālanikṛntanaṃ || 1665 || prājāpatyaṃ kakārassyāt pītaṃ dṛṣṭikaraṃ bhavet | khakāraṃ jāhnavī jñeyaṃ kṣurābhaṃ pāpanāśanam || 1666 || gakāraṃ gaṇarūpaṃ syāt raktābhaṃ vighnanāśanaṃ | dhakāraṃ bhairavī jñeyā raktadaṃ jayāvaham || 1667 || dakāraṃ kālavijñeyā kālaṃ sarvajayāvahaṃ | cakāraṃ caṇḍarūpaṃ syādajñānaṃ ripunāśanaṃ || 1668 || chakāraṃ bhadrakaṃ kālī syādrājāyārta jayapradaṃ | jakāre jaṃbhalā jñeyā raktābhaṃ tu jayāvaham || 1669 || jhakāraṃ ardhanārīssyāt pītaraktaṃ jayāvahaṃ | jñakāraṃ koṭarī jñeyā pītaṃ rogavināśanaṃ || 1670 || bhṛṃgīśaṃ syādṛkāraṃ tu raktaṃ sarvasukhāvahaṃ | ṭhakāraṃ caṃdrarūpaṃ syātsitaṃ mṛtyuvināśanaṃ || 1671 || ḍakāraṃ cekanetraṃ syāt pītaṃ kālājayāpahaṃ | ḍhakāraṃ yamabījaṃ syānnīlaṃ mṛtyujayāvaham || 1672 || ṇakāre nandabījaṃ syādraktābhaṃ cārthasiddhidaṃ | takāraṃ vasudevatyaṃ śvetaṃ sarvajayā bhavet || 1673 || thakārātharvaṇo jñeyo kundābhaṃ syājjayapradaṃ | durgābījaṃ dakāra syāt śyāmam sarvārthasiddhidaṃ || 1674 || dhakāraṃ dhanadaṃ vidyāt pītābhaṃ cārtha siddhidaṃ | * * * * * * * * * * * * * * * * || 1675 || 117) svayaṃbhu daivikaṃ caiva devyā ākarṣamānuṣaṃ | rākṣasā bāṇaliṃga saptadhā liṃgamucyate || 1676 || patākā jharjharākārā rudrakṣā kṛtireva ca | ājyaṃ vā madhugaṃdhaṃ vā pātālā parvatā kṛtiḥ || 1677 || eteṣāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ liṃgaṃ svayaṃbhurucyate | dīrghākāraṃ śirobhinnaṃ nimnonnatasamaprabhaṃ || 1678 || rekhākoṭarasaṃyuktaṃ mukhe dhārā yavonnataṃ | karābhyāṃ saṃpuṭākāraṃ brahmasūtravivarjitaṃ || 1679 || eteṣāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ liṃgaṃ daivikamucyate | kūśmāṇḍasya phalākāraṃ mātuluṃgaphalākṛtiḥ || 1680 || urvāruka phalākāraṃ kapitthasya phalākṛtiḥ | tālaṃ phalavatākāraṃ gāṇavaṃ liṃgamucyate || 1681 || sthūlaṃ mūlaliṃgaṃ yavamadhyama vai pipīlikāṃ | madhyamaṃ liṃgaṃ tu śirasthūlamārṣamudita caturbhedaṃ || 1682 || dvāraṃ vā garbhamānaṃ vā liṃgamānamathāpi vā | śilpa śāstroktamānaṃ vā hastamānamathāpi vā || 1683 || śilpiśāstroktamānaṃ vā chatrākāraṃ śirodayaṃ | nijavipuleṣṭāṃśaghnamūle tadā tadagre ca || 1684 || viṣṇudbhāgena samyag caturaśrā vārṣage liṃgake | māṇikaṃ padmarāgaṃ ca vaiḍūryaṃ puṣyarāgakaṃ || 1685 || nīlaṃ vajraṃ pravālaṃ ca sphaṭikaṃ marakataṃ tathā | navaratnā iti khyātā ehi saṃkalpa liṃgakaiḥ || 1686 || māṇikaṃ kīrtidaṃ vidyāt śrīpradaṃ padmarāgakaṃ | āyuḥ padañca vaiḍūryaṃ jayadaṃ puṣyarāgakam || 1687 || puṣṭārthamindranīlaṃ syāt vaśyaṃ syāttu pravālakaṃ | sphaṭikaṃ putravṛddhiṃsyā sarvaṃ marakatapradam || 1688 || iha loke pilāsvehe dehānmuktimavāpnuyāt | pakvajaṃ sūphalākāraṃ liṃgaṃ pīṭhaṃ suvarṇakam || 1689 || liṃgādhikye bhavenmṛtyuḥ yonyādhikye dhanakṣayaṃ | liṃgayonisamaṃ kuryātsarvasaṃpatsukhāvaham || 1690 || p. 118) varjyamarkaśarūkṣaṇita kṛśasthūlādi dīrghā- kṛtiśvetaṃ cetkapilaṃkṣataṃ ca vividhaṃ caṃdrā- || 1691 || nvitaṃ ca sphuṭam | rekhābindu kalaṃgayukta- madhikaṃ śaktyā ca liṃgena vā śūlāgrasphaṭitaṃ- || 1692 || nareṇa gṛhiṇā sarvam mamakṣo śubham | dinamuddiśya yāgāyogyāni cānyāni- || 1693 || bahirghanāni sarvāṇi daṇḍāni ca tatkriyāṃtaṃ | antassārāṇi dāri rūpaṃ pumān viduḥ || 1694 || bahissārāṇi sarvāṇi nārirūpamihocyate | yāgāṃte varjayennārī tallayāṃtaṃ pumān viduḥ || 1695 || evaṃ daṇḍakramaṃ kuryādviśeṣaṃ kiṃcidastibhiḥ | utśabdaṃ ugataṃ vidyātsvayaṃ maghamiti smṛtaṃ || 1696 || udgataṃ tu svayaṃ yassyāt tasmādutsavamucyate | pūjyate sarvagātrāya jāyate jñānamātmani || 1697 || purāṇājjāyate yasmāt tasmāt pūjeti kathyate | śaṃkhaṃ caṃdrādhidaivatyaṃ kukṣiṃ gaṃgādhi daivatā || 1698 || pṛṣṭe prajāpatiścaiva agre brahmādhidaivatā | dinasya gaṇasupriyaṃ | sarvadevān sagacchadviḥ || 1699 || dhvajamāropayedbudhaḥ | antastha sārā.i * māṇi śaṃbhordhvajasya daṇḍāni ca tallayāni || 1700 || tṛtīyoktaṃ vāmamastramiti smṛtam kāṣādi vidyāṃtakaṃ ghoraṃ biṃbaṃ tatpuruṣaṃ tathā || 1701 || bhūmyādi nādaparyantamīśānādi kathyate | kāṣṭādi varadhūśakti tatvatatvāṃtara sthitaṃ || 1702 || atrirvasiṣṭa bhṛṃgiṃ ca gautamaṃ kāśyapaṃ tathā | brahmā viṣṇuśca rudraśca īśassādākhyameva ca || 1703 || īśānādikrameṇaiva proktaṃ paṅkajalocane | ṛṣicchaṃdasya devasya kramādvidyuktavartmanā || 1704 || devānāṃ svapadasthāne datvācamya vicakṣaṇaḥ | dravyaṃ nirīkṣamātreṇa tanmaṃtreṇa smaretkramāt || 1705 || p. 119) tadravyaṃ rakṣayetkṛtvā pātrāṇāmadhi daivatāḥ | dīptataṃtre- āsanammūrtimāvāhya etatritayamūrdhani || 1706 || vyāpti vyāpaka bhāvena jñātvā yajanamārabhet | āsīnaṃ śuddhaṃ vidyāntaṃ mūrtiśaktyaṃta gocare || 1707 || āvāhya śivo mūrtiḥ * * mānu pariyantataḥ | suprabhede- dvinetraṃ dvibhujaṃ caṇḍakaraṇḍamakuṭaṃ tu vā || 1708 || kirīṭamakuṭo vāpi keśabandhayuto'pi vā | sarvābharaṇasaṃyuktā pādajvala samanvitā || 1709 || dukūlapadadevāṃgaiḥ citravastraiśca veṣṭitā | sarvāvayava saṃpūrṇā sarvalakṣaṇa saṃyutā || 1710 || dakṣiṇe kaṭakaṃ vāpi vāmahastaṃ pralaṃbitaṃ | vāmaṃ tu kaṭakaṃ vāpi dakṣahastaṃ pralaṃbitam || 1711 || nī bhaṃgasya vaśāttatra laṃ bhayetsūtramādarāt | gauryākṛti rūpaṃ tu bhavānyākṛtirucyate || 1712 || dvinetrā dvibhujā śyāmā pīnonnata payodharā | śyāmā ca pīnagaṇḍā ca pīnora.kṣa dalekṣaṇā || 1713 || karavinyāsamasyāśca kārayetpūrvavatpunaḥ | bhavānyākṛtirākhyātaṃ gaurīrūpaṃ tu pūrvavat || 1714 || mantrādau sūtakaṃ proktaṃ mantrāṃte pretakaṃ bhavet | pretakaṃ pitṛ tṛptassyāt sūtakaṃ rākṣasaṃ bhavet || 1715 || madhyamaṃ mṛtyunāśaṃ syātrikālaṃ śaiva varjayet | dāṃtaṃ payaḥ pakvaphalaṃ pavitraṃ tilaṃ ca puṣpānna- || 1716 || sadupajālam || karavīraṃ ahorātraṃ paṅkajaṃ tu ṣaṇmāsayoḥ || 1717 || dviṣāṇmāsaṃ ca tulasī bilvapatraṃ prapūjayet | puṣpajātiṣu sarveṣu karavīraṃ viśeṣataḥ || 1718 || patreṇa kṣālanaṃ proktaṃ puṣpeṇa prokṣaṇaṃ tathā | ikṣudaṇḍaphalaṃ mūlaṃ kṣālanaṃ chedanaṃ tathā || 1719 || śaivodbhavaṃ tuliṃgānāṃ kuṇḍagolamiti smṛtaṃ | ādi śaivo śivo rudra śuddhaśaiva śivātmakaṃ || 1720 || tasmācchaivaṃ prakartavyaṃ pratiṣṭā cotsavāṃtakaṃ | ādi śaivena kartavyaṃ ātmārthaṃ ca parātmakaṃ || 1721 || p. 120) ādiśaiva iti proktaṃ sa śivaḥ brāhmaṇo guruḥ | janmāśaucaṃ mṛtāśaucaṃ pūjākāle mṛtaṃ yathā || 1722 || āśaucaṃ nācarettatra pūjāśeṣaṃ samācaret | brahmacārī gṛhasthānāṃ yatīnāṃ deśikastathā || 1723 || āśaucaṃ tu na kartavyaṃ padmapatramivāṃbhasā | sūtake mṛtake caiva kriyālopaṃ na kārayet || 1724 || jalabudbudhavajjīvaḥ tasmālliṃgaṃ samarcayet | liṃgārcanaratā nārī prasūtena rajasvalā || 1725 || raviragnirathā vāyu koṭi koṭi guṇaśśuciṃ | śivadvijadaśāhantu dvijānāṃ tu tathaiva ca || 1726 || dvādaśāhaṃ nṛpasyaiva vaiśyaḥ pañcadaśā bhavet | māsamekaṃ bhavecchūdro cāturvarṇassamāsataḥ || 1727 || dīkṣotsava pratiṣṭā ca kurvanyastu śivadvijaḥ | antarāle śṛtaṃ cetsadāśauce mṛtaṃ janmajau ca || 1728 || sa putraśiṣyamāhūya tatkriyāṃ tat samārabhet | liṃgaṃ vā kautukaṃ vāpi nitya pūjā śivadvijaḥ || 1729 || sūtakaṃ pretakādyaṃ tu ekāhena tu śudhyati | daśāhe śuddhirviprāṇāṃ dvādaśāhe nṛpasya tu || 1730 || vaiśya pakṣe tathā śuddhi śūdraśca māsamācaret | yāgādi sarvakāryeṣu yāgārthaṃ ca vrataṃ caret || 1731 || dvayāśaucaṃ na kartavyaṃ padmapatramivāṃbhasā | dvijānāṃ dīkṣitānāṃ ca yatīnāṃ brahmacāriṇāṃ || 1732 || āśaucaṃ bhavetkiṃ ca snāna mātreṇa śudhyati | vidyāpurāṇe- mātāmahipitāmahyo mātulāgrakayormṛtau || 1733 || svagurorācāryayoreṣāṃ mātānāṃ ca pitṛṣvasuḥ | mātṛṣvasu bhaginyāśca garbhavānapi snāpayet || 1734 || smṛtivacane- yāmnau dvādaśadaṇḍāṃtau bhṛtyā * * mṛtaṃ yadi | parityajya śivaṃ kuryāt nityanaimittikācaret || 1735 || mahāmukhe- jīvaśśivaśśivo jīvaḥ jīvaḥ śivena ucyate | paśupāśa śabdato jīvaṃ pāśamuktaḥ paraśśivaḥ || 1736 || catuṣpādaṃ vedarūpaṃ tu agnirūpaṃ tu śṛṃgakam | ādityaśca pa gopālakhagaṃ rudraṃ tathaiva ca || 1737 || p. 121) brahmāviṣṇuśca rudraśca vṛṣarūpaṃ vṛṣamucyate | prāpte kaliyuge ghore naṣṭe dagdhe ca vā punaḥ || 1738 || vṛṣarūpeṇa śammitvā śṛtiścānana vāhanam | āghrāraviṃdantu vedaśvānaśśanaiśśanaiḥ || 1739 || yatpādāni mahantavyaṃ taṃ vande parameśvaraṃ | śubhaṃ ca aśubhaṃ cāva aśubhaṃ śubhavāhanam || 1740 || ṛgyajussāma vedāśca aṃgapratyaṃgameva ca | caṃdrārkavacchinnau caiva sarvadevāśca meva ca || 1741 || tasmāttadvāhanaṃ caiva śvāna vāhana mucyate | kāmike- trayodaśīmamāvāsyāyāṃ māghamāse caturdaśī || 1742 || caturdaśyādhikārātrī śivarātristu pūjayet | caturdaśī śivāṃ proktā amāvāsyā svayaṃ śivaḥ || 1743 || etayossaṃgamaṃ kuryācchiva rātripradaṃ budhaḥ | japena devatā nityaṃ pūryamānaṃ prasīdati || 1744 || prasannābhi vidhānābhau ityāmuktaṃ ca śāśvataṃ | yakṣarākṣasa paiśāca grahassarpādi bhīṣaṇā || 1745 || jāpite'ntauṣa sarvasmin bhayabhīta samanvitaṃ | vakṣyāmi śivarātriṃ syātpūjayenmuni sattama || 1746 || kṛtatredhā yuge caiva dvāparau ca kalau yuge | yuge yuge tu saṃpūjya tretāyāṃ tu guhaṃ yajet || 1747 || tretāyāmapi vighneśaṃ ca paretyacyutaṃ yajet | brahmendre ṛṣibhiścaiva kaliyuge tu samarcayet || 1748 || māghe kṛṣṇa caturddaśyāṃ pūrvāṣāḍhe tu paṃcamī | turage saptamī caiva kṛṣṇāṣṭamyāṃ tu kṛttikā || 1749 || ārdramāse tu dvādaśyāṃ puṣyamāse tathāṣṭamī | evaṃ saṃvatsare pūjya śivarātrimupāsane || 1750 || māghamāse caturddaśyāṃ satphalaṃ śivarātrikaṃ | ekamāse dvipakṣe tu rātrāvadhikapakṣakam || 1751 || tadrātrau śivapūjāṃtaṃ tatphalaṃ hana me niśi | pakṣakaṃ samamekaṃ syāt pūrvarātrau śivaṃ yajet || 1752 || pumāṃ * * va pakṣe tu rājā rāṣṭraṃ vinaśyati | pūrvarātre ca kartavyaṃ anyarātrau na kārayet || 1753 || p. 122) tasmātsarvaprayatnena pūrvarātrau viśeṣataḥ | rātrādhike tu pakṣe tu śivapūjāvidhāya ca || 1754 || tadrātriḥ śivapūjāssyāt deva sānnidhyameva ca | śarvarī pakṣahīne tu sarvadoṣakaraṃ tathā || 1755 || tasmātsarvaprayatnena sarvamāsa krameṇa tu | nitya saṃdhyāvasāne tu śivarātriṃ samācaret || 1756 || yāmaṃ prati viśeṣeṇa śivapūjāṃ viśeṣataḥ | navāhe'tha saptāhe pañcāhe vāṃkurārpaṇaṃ || 1757 || aṃkurāṇyarpayet paścāt pūrvokta vidhinā saha | taddinasya tu pūrve tu maṇḍapaṃ śodhayettataḥ || 1758 || pañcagavyena saṃpūjya kautukaṃ baṃdhayettataḥ | bilvapatraṃ tu saṃpūjya sarvagaṃdhaṃ samāśritaṃ || 1759 || vastreṇa veṣṭayeddhīmān bilvaṃ caivādhivāsanaṃ | prabhāte vimale dhīmān deśikaḥ snānamācaret || 1760 || pūrvāhne tarpaṇaṃ caiva madhyāhne tu pradakṣiṇaṃ | sāyāhne pūjanaṃ dṛṣṭvā janānāṃ tu vrataṃ yajet || 1761 || brahma kṣatriyaśūdrāstu upavāsaṃ prakalpayet | dvijānāṃ śiva bhaktānāṃ sarvaprāṇī tathaiva ca || 1762 || sarvaprāṇī tu nārīṇāṃ upavāsaṃ tathaiva ca | nidrāhīnaḥ samākhyātaṃ sarvakāryāṇi sādhayet || 1763 || āyuṣkaraṃ ca siddhiṃ ca sarvamokṣastathaiva ca | amaṃgalyopavāsānāṃ puṃsāṃ janma tu maṃgalaṃ || 1764 || apatnīkaśca yatnena upavāsamanidrakam | ṛgyajussāmavedānāṃ catussaṃdhi prapūjayet || 1765 || brahmendra ṛṣihīnāṃ tu deśiko bhāvayettataḥ | vighneśaṃ pūjayetpūrvaṃ saurapūjāṃ ataḥ param || 1766 || śālibhistaṇḍulaṃ kṛtvā puṇyāhaṃ vācayettataḥ | pūrvaṃ tu pañcagavyaṃ syāt dvaye pañcāmṛtaṃ bhavet || 1767 || tṛtīye madhunāsnānaṃ ikṣusāraṃ caturthakam | yāmaṃ prati viśeṣeṇa pūjayeddeśikottamaḥ || 1768 || pūrve tu snapanaṃ proktaṃ aṣṭottaraśataṃ bhavet | dvitīye snapanaṃ caiva pañcaviṃśati saṃkhyayā nyūnamekaṃ || 1769 || tṛtīye snapanaṃ caiva navakuṃbhān prapūrayet | yāmaṃ prativiśeṣeṇa snapanaṃ kārayedvadhaḥ || 1770 || p. 123) pūrvayāmaṃ tu saṃpūjya bilvapatraṃ samarcayet | dvitīye padmapuṣpaṃ ca tṛtīye jātipuṣpakaṃ || 1771 || nandyāvartantu saṃpūjya caturyāme tu pūjayet | catussaṃdhyārcanaṃ kuryādbilvapatraṃ mahatphalaṃ || 1772 || mudgānnaṃ prathamaṃ caiva dvitīyaṃ pāyasānnakaṃ | tṛtīyaṃ kṛsarānnaṃ syāt śuddhānnaṃ tu caturthakaṃ || 1773 || yāmaṃ prativiśeṣeṇa kṣetrapālaṃ samarcayet | yāmaṃ prativiśeṣeṇa mahāpūjāṃ samācaret || 1774 || deśikaḥ pūjayettatra vastrahemāṃgulīyakaiḥ | brāhmaṇān pūjayettatra māheśvarān sūpūjayet || 1775 || pūjayetparicārāṇāṃ vastra hemāṃgulīyakaiḥ | śrīkaraṃ vijayaṃ puṇyaṃ āyurārogyavardhanam || 1776 || evaṃ vidhivatsaṃpūjya śivaloke mahīyate | tacciṣṭe śivarātriḥ syāt māghamāse caturddaśī || 1777 || māghātphalgunayormadhye kṛṣṇapakṣe caturddaśī | pakṣakaṃ samamevaṃ syāt pañcaduśyāṃ vidhiṃ yajet || 1778 || bhāskarāstamanātpūrvaṃ caturddīśa yute yajet | candrakṣayeṇa kartavyaṃ caturdaśyāṃtameva ca || 1779 || māghamāsāṃta saṃyuktaṃ śivarātriṃ supūjayet | sā tithiḥ sakalā jñeyā yasyāmastamito raviḥ || 1780 || tannakṣatramahorātraṃ yasyāmabhyudito raviḥ | iti vijayākhya mahātaṃtre śivarātri vidhiḥ || 1781 || amā caturdaśīmityā rudramithyā ca saptamī | daśamyekādaśī miśrāṃ hanti puṇyaṃ purākṛtaṃ || 1782 || caturdaśyāmadhikārātri sā śivārātririṣyate | pūrvātriyodaśī rātrau yāmamekaṃ caturdaśī || 1783 || iṣṭā trayodaśī miśrā neṣṭāmāvāsyayā yutā | poṣaṇaṃ tu caturdaśyāṃ pāraṇaṃ tu caturdaśī || 1784 || yasyāṃ trayodaśī pūrṇā yāmamekaṃ caturdaśī | sā rātriḥ bhuktimukti prasāda darśayuktamathā bhavet || 1785 || trayodaśī bhagākārā liṃgākārā caturdaśī | vidhātavyaṃ gṛhasthena darśayuktaṃ tapasvinī || 1786 || p. 124) śivāśaṃ caturviṃśadaṃśakṛta liṃgatuṃgamatho- brahma bhāge bhavettāturaṃśaṃ | punarmadhyame viṣṇu- || 1787 || bhāgaṃ vasuśca navāṃśaṃ śivāṃśaṃ bhajedvardhamānam || dhārāliṃge sarvaliṃge'ntarmūle'ṣṭāgraṃkā || 1788 || yugāgraṃ || tasmādūrdhve jidviguṇyaṃ sudhāraṃ- dhārāliṃge sadrādrau sarvavarṇeṣu śastam || 1789 || astreṇa huṃ phaḍantena pūrṇāyāmekaṃ trayodaśī | vadghaṭikaikā caturdaśī karanyāsaṃ samācaret || 1790 || karanyāsaṃ samastaṃ kṛtvā suṣiraṃ dehaṃ madhyame | dhyātvā jalantaṃ huṃkāraṃ prāṇaṃ saṃyamya niścayaṃ || 1791 || huṃkāraṃ tena te naiva recakeṇa samanvitaṃ | granthi || 1792 || pañcagraṃthiṃ tataḥ kṛtvā tasmātprakṛti niścayaṃ | muktimaṃtreṇa saṃgrāhya jīvaṃ huṃkāramūrdhani || 1793 || kuṃbhakena samopetaṃ vāyumūrdhvaṃ gataṃ nayet | te naiva dvāradāṃtasthe śivena sahayojayet || 1794 || ātmayojana metatsyāt tato bhūtāni śodhayet | pṛthvi vātopayo vahni dvau dvau śodhyau parasparau || 1795 || ākāśca virodhena yathā śodhyaṃ tathocyate | sūkṣmataṃtre- nivṛtyādīni bhūtāni nānyadvānaṃ samastakaṃ || 1796 || vyāpyavasthitāni matvātāni viśodhayet | dahanaṃ vātha bhūtānāṃ paraspara viśodhanam || 1797 || maṇḍalādi samādhyakṣaṃ bhūtaśuddhirihoditā | śodhyāparāgarahitaṃ kalāmātra vyavasthitaṃ || 1798 || vicintya divyadehārthaṃ amṛta plavanaṃ nayet | dhyātvā kuṇḍilinīṃ śaktiṃ amṛtaika svarūpiṇīṃ || 1799 || tadudbhūtāmṛtasrāve siktāṃ devakalāṃ smaret | kṛtvā hṛdyāsanaṃ tasmin mūrtyātmānaṃ samānayet || 1800 || punarāpyāyanaṃ kṛtvā karanyāsaṃ samācaret | mūlāṃ daśāṃśatoṃgānāṃ japakāryotrayī mataḥ || 1801 || aṃguṣṭena vinā karma kṛtaṃ tatphaladaṃ yadā | śirasādhāraṇaṃ koṭi karṇaṃ ca daśakoṭitaṃ || 1802 || p. 125) śatakoṭigale baddhaṃ sahasramāsabaṃdhanam | pārvatī vayaso hutvā jñānalabdhena gānavān || 1803 || jñānasaṃbandhamānaṃ syāduttamaṃ aṣṭatālakaṃ | muhurmuhuḥ kuñcita pādayuktaṃ corddaṇḍitaṃ vāma- || 1804 || karañca vāmam | vivartitaṃ yatkaraṇaṃ vidhijñaiḥ niyojayettannavanītavṛtte | (sūkṣme) || 1805 || nānāvidhaṃ tathākhyātaṃ antarbāhya viśeṣataḥ | liṃgaprāsādayormadhye śreṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ prakīrtitam || 1806 || garbhe pradakṣiṇaṃ kṛtvā na tu śakyaṃ bahudoṣakaṃ | garbhe gehe bhavelliṃgacchāyā nirmālya saṃkaram || 1807 || somasūtraṃ ca mūlañca devasāmīpyameva ca | parihṛtya tu tatsarvaṃ yadi sarva phalāvaham || 1808 || antarmaṇḍaladeśe'pi somasūtraṃ ca vidyate | prāsādasya pramāṇaṃ vā prāsāda samameva vā || 1809 || nirmālya saṃkarepi syāddhāmacchāyā ca vidyate | parihṛtya tattatsarvaṃ pradakṣiṇamathācaret || 1810 || savyāpasavyamārgeṇa mudagatyā samācaret | savyāpasavyamārgeṇa kartavyaṃ vā pradakṣiṇam || 1811 || savya caṇḍeśa pradeśaṃ syādaparaṃ somasūtrakaṃ | savyāpasavyamārgeṇa kartavyaṃ vā pradakṣiṇaṃ || 1812 || savyacaṇḍa pradeśaṃ syādaparaṃ somasūtrakam | savyāpasavyamārgeṇa mṛdugatyā samācaret || 1813 || savyāpasavyamevaṃ syāt antarnityotsavāya ca | aṃgapradakṣiṇaṃ cānyadudayāstamanaṃtakam || 1814 || anayoḥ puṇyamābhātyanna śakyaṃ bahudoṣataḥ | kṣetramāhātmya tadveda devānāṃ tat phalaṃ bhavet || 1815 || dhāma?svavistāra samānasūtraṃ somasya some- diśi saṃsthitassyāt | sūtrādbahirlaṃghana- || 1816 || yāṃtaṃ na doṣaṃ sa doṣa matyantaralaṃghanīyam | śivasya maṃdiracchāyā pādo grāmo nayennaraḥ || 1817 || sadārasya sa putrasya narakīssyānna saṃśayaḥ | liṃgacchāyāṃ tu liṃgaṃ ca prāsādaṃ yastu chāyayā || 1818 || p. 126) balipīṭhamidaṃ proktaṃ pañcaliṃgamihocyate | strīṇāṃ caiva narāṇāṃ ca śiva bhaktāsvamānataḥ || 1819 || tattatsvanāma maṃtreṇa praṇavādi namo'ntakaṃ | śivamaṃtraṃ na dādau tu svanāmaṃ madhyame nyaset || 1820 || śivaśabdaṃ tṛtīyaṃ tu bhaktānā maṃtramuccaran | śāntikaṃ prātaḥ kāle tu sāyaṃ kāle tu pauṣṭikaṃ || 1821 || kāmyamāṃdhyandine kuryādhāmacchāyāṃ na laṃghayet | pradakṣiṇaṃ svamārgeṇa kuryātkāmya pradakṣiṇe || 1822 || ṣaṇmāsātsiddhidaṃ vipra śāṃtikena mahatphalam | pauṣṭikaṃ cāṣṭamāse tu phaladaṃ parikīrtitam || 1823 || saṃvatsaramupāsitvā kāmyaṃ sarvārthasiddhidaṃ | * * * * * * * * * * * * * * * * || 1824 ||? śeṣaṃ tu gaṇādhimadhye meṣādikanyāntavadhā- | krameṇa | viṃśatyaṣṭādhikaṃ maṃtraṃ mālāmaṃtra iti smṛtāḥ || 1825 || siddhaṃvārdhakye siddhidā mantramālā mantrāstu yauvane | pañcākṣarādhikā bālye siddhidā sarvadāpare || 1826 || strī * * * * * ntrā vahnijāntā namo'ntā ca- | napuṃsakā | śeṣāḥ pumāṃsa ityuktāḥ strīvidhā- || 1827 || maṃtra jātayaḥ | sādhyaṃ | japādiṣu prasidhyarthāstradhya- rccā jātatarpaṇe | susiddhā pāṭhamaṃtreṇa sādhakāri- || 1828 || ṣṭate ripuḥ | pratyuraśśatrivarṇaistu mantrānāśakarā- smṛtiḥ | susiddham | japārcādi kriyāssiddhaṃ maṃtro- || 1829 || yaṃ sādhakottamaḥ | tasyārdhasādhanāssarve maṃtrāḥ sarvatra siddhidaḥ | ekārṇasiddhito maṃtro japalakṣaṃ- || 1830 || japādikaṃ | varṇādhikyaṃ japaṃ trākṣaṃ kartavyo- yuktitaḥ kramāt | evaṃ bījaṃ japaṃ kuryātadvadviguṇa- || 1831 || saṃkhyayā | svāhā namo viśeṣāṃtā strī klīva puruṣāḥ smṛtaḥ | vaśyoccāṭana vidveṣā pumāṃsā kṣudrakarmaṇi || 1832 || rogāpahārevatītā klībāścānyatra karṇikā | gṛhe japaṃ samaṃ vidyāt koṣṭe śataguṇa bhavet || 1833 || puṇyāraṇye tathārāme sahasraṃ guṇamucyate | ayutaṃ parvate puṇyaṃ nadyālakṣamudāhṛtam || 1834 || p. 127) koṭidevālaye proktaṃ anaṃtaṃ mama sannidhau | sūryasyāgre guromindro dīpasya ca jalasya ca || 1835 || viprāṇāṃ ca gavāñcaiva sannidhau tasya tejasā | tat pūrvābhimukhaṃ vandyaṃ dakṣiṇaṃ cāṣṭacārakaṃ || 1836 || paścimaṃ dhanayaṃ vidyāduttaraṃ śāṃtikaṃ bhavet | uṣṇīṣaṇī kaṃculikī muktakeśagalāvṛtā || 1837 || apavitra karo śuddho vilepanna japetkvacit | kṣābhaṃ mardaṃ kṣudhaṃtī ca niṣṭa vanaprajama bhīṣaṇaṃ || 1838 || darśanaṃ ca śarīrāṇāṃ varjayejjapakarmaṇi | acame saṃbhavetteṣāṃ smaredvimamānvita || 1839 || aṃguṣṭena tu mokṣārthī tarjanīmabhicārake | puṣṭaye madhyame nyasya śāṃtikarmaṇyanāmike || 1840 || kaniṣṭākarṣaṇaṃ proktaṃ anāmikā vāpi sarvataḥ | krūrakarmāṇi sarvāṇi vṛṣṭikāle prayojayet || 1841 || grīṣme vidveṣaṇaṃ kuryāt prāvṛḍyuccāraṇaṃ bhavet | śaiśiro māraṇaṃ kuryāt tathā kanyābhivasaṃtake || 1842 || japāṃśumuccārya teja paiśācikaṃ homakarmaṇi | maisā mantrajapte tu sarvamaṃtramudāhṛtam || 1843 || japaṃ caturvidhaṃ proktaṃ sarveṣāṃ japakāṃkṣiṇāṃ | mānasaṃ caiva karṇoṣṭamupāṃśurvyaktameva ca || 1844 || vyaktā daśaguṇopāṃśu tasmātkaṣṭoṣṭakaṃ śataṃ | sahasraṃ mānasaṃ tasmāt aṃgulyādi japaṃ śṛṇu || 1845 || saṃprabhede | aṃgulyā japasaṃkhyā kuśāgranthi puṭayā ekatulyā phalātadā || japena devatā nityaṃ- || 1846 || akuryātmānaṃ prasīdati | aṃguṣṭhāt ṣaṭguṇaṃ proktaṃ- dabhairdaśaguṇādhikaṃ | śatasaṃkhyā kuśāgrandhi- || 1847 || pravāleśca sahasrakam | maṇirdaśa sāhastraiḥ mauktikaṃ lakṣamucyate | padmākṣaiḥ koṭiguṇitaṃ- || 1848 || rudrākṣaistu na vidyate | rudrākṣasya tatotpattiḥ śṛṇudhvaṃ vakṣyate'dhunā | divyaṃ varṣasahastreṣu- || 1849 || cakṣurunmīlitaṃ mayā | muñcamuñcati netreṣu- tena rudrākṣamucyate | ekavajraṃ śivaṃ sākṣāt- || 1850 || p. 128) anaṃtaṃ dhāraṇāt phalaṃ | sa dhyāyatriyate yatra- sa yāti paramāṃ gatiṃ | dvivaktraṃ śaktirityuktaṃ- || 1851 || trivaktraṃ nāda eva ca | caturvaktraṃ tu bindussyāt- | pañcavaktraṃ sadāśivaṃ | ṣaḍvaktramīśvaraṃ proktaṃ rudrassaptamukhaṃ smṛtaṃ || 1852 || aṣṭapadmaṃ tathā viṣṇu navapadmaṃ caturmukhaṃ | navavaktraika vaktrāṃtaṃ phalaṃ śataguṇottaraṃ || 1853 || hastakaṇṭha śirau kaṇṭha saṃdhāryālaya bhasmanā | pūrvapāpātpramucyaṃte śivasāyujyamāpnuyāt || 1854 || darśanaṃ pāpanāśaṃ tu sparśanaṃ sarvasiddhidam | prāguptaṃ dhāraṇātpuṇyaṃ rudrākṣaṃ dhārayetsadā || 1855 || prayāṇa kāle rudrākṣa bhakṣayitvā trisaṃdhike | te rudrapadamāpnoti punarjanma na vidyate || 1856 || iti vijayataṃtre | pañcaviṃśati mokṣārthaṃ aṣṭāviṃśati pauṣṭikaṃ || 1857 || triṃśacca dhanasaṃpatti pañcāśatsyābhicārakaṃ | japamālā prakartavyā saṃskartā sarvaśaṃbaraiḥ || 1858 || madhyamānāmikāṃguṣṭā karṣaṇātsiddhiruttamāḥ | aṃguṣṭaṃ tarjanī yogā madhyamā siddhiriṣyate || 1859 || kaniṣṭāṃguṣṭa saṃyogāt siddhiruktā kanīyasī | mūlāddaśāṃśatoṃgānāṃ japaḥ kāryo trayī mataḥ || 1860 || aṃguṣṭena vinā karma kṛtaṃ tatphaladaṃ yadā | śirasādhāraṇaṃ koṭi karṇayordaśakoṭikaṃ || 1861 || śatakoṭi galebaddhaṃ sahastraṃ baṃdhabaṃdhanaṃ | -tatra phalam - || 1862 || rekhāmaṣṭaguṇaṃ vidyāt putradīpaiḥ phalairdaśa | śataṃ vai śaṃkhamaṇibhiḥ pravālaiśca sahasrakaiḥ || 1863 || mauktikairlakṣa sāhastraṃ padmākṣaṃ koṭirucyate | rudrākṣaṃ japamevaṃ tu anantaphaladaṃ bhavet || 1864 || japena devatā nityaṃ śatamānaṃ prasīdati | prasannādi vidhānādau udyāmuktaṃ ca śāśvataṃ || 1865 || yakṣarākṣasa paiśāca gṛhasarpādi bhīṣaṇaṃ | yā pitaṃ tiṣa sarvasmin bhayādvīta samanvitaṃ || 1866 || p. 129) japena pāpakṣataye viśeṣaṃ yattatkṛtaṃ janma- | paraṃparāsu | japena rogān jayateya muktiṃ- || 1867 || japena siddhiṃ labhate ca muktim | proktaṃ ca ka manugrahātmakamidaṃgehe sarāgo- || 1868 || tsalam | goṣṭe gogaṇamarpaṇe sadanathāgrāhye'pi- śiṣṭāgrahaṃ bhāṇḍotpatti karañca śauṇḍikagṛhe- || 1869 || maitraḥ parastrīgṛhe | kṣetreśasya sukhā yadi praku- rute dhvastaṃ sadā niścalaṃ | madhye sameka kaṭikā- || 1870 || hayane likhitvā saṃpūjayetparamanugraha cakrametat | sarvottaro bhavati tatra kusuṃbha yatnī sarvātmanā- || 1871 || vaśamupaiti manuṣya loke | kāmendrordhatale- trimūrtimahitat pārśvayorvinyaset || 1872 || bāṇānyāni tadaṃtare bahirati śrītāratī bījakam | ākontatparitastatoṣṭadala- || 1873 || kṛtpadmandaleṣūtkramāt śrīṃ hrīṃ taddalakoṭi- ragranihitaṃ oṃ yūṃ bahi śrī tridhām || 1874 || hrīṃkāraṃ caṃdramadhye uparisavalaye ṣoḍaśā- varṇapūrṇe bāhye padmākṛtissyāt dinakara- || 1875 || sahitaṃ sāṃta yāṃtādi yuktaṃ || tadbāhye bhānu- veṣṭayā harihara sahitaṃ mūlamaṃtreṇa yuktaṃ- || 1876 || sākṣāttrailokyavaśyaṃ sakalaviṣaharaṃ yaṃtrarājaṃ namāmi || śatāṃśa viṃśatyanavāṣṭapatraṃ- || 1877 || madhyendrabījaṃ tadanaṃtarañca | svarānvi- tānāṃ ca jaḍaṃ sahasraṃ hrīṃ madhye nyasedindu- || 1878 || matīndu cakram | acchasvacchāravinda- sthitirubhayakarākasthitaṃ | pūrṇakuṃbhābhyāṃ- || 1879 || vedākṣamāle nijakarakamalābhyāṃ ghaṭo- nilapūrṇau | dhṛtyāntau ca śṛvantau śirasi- || 1880 || śaśikalā bandhute'pyāyantāṃ dehandevau- dadhānāṃ praviśati viśatā kalpajātaṃ śriyaṃvaḥ || 1881 || svatalavibhūtyavāpti hetu sthitiryabindumu- khodgatābhilakṣmī | anudinamiha padyate- || 1882 || p. 130) nṛbhiryajaṃḍudineṣu kadācidapyalakṣam vijñāpi citrītamudāratrikoṇa śakyadrama- || 1883 || ṣṭhadaśayugma caturdaśāraṃ | aṣṭāṣṭayugmada- lapadma mahitrayāṃgaṃ madhye trikoṇamatilai || 1884 || praṇamāmi cakraṃ | śrīdevī tatparaṃ ślokaṃ- likhedekaṃ yathā purā | bāhyāddikṣu dikṣu- || 1885 || likhet pṛthak | vaṣaḍantaṃ tato modo mātrāṃ ca | ghaṭamadhyagaṃ | punaḥ padmapuṭāntasthaṃ yoja- || 1886 || yetsarvaśāṃtike | anugrahātmakaṃ cakraṃ- etaccakrottamottamaṃ | śvetāṃśuke vā bhūrje- || 1887 || vā paṭevātha manorame | śubhavārarkṣa saṃyoge- lājena kuṃkumena vā | likheccakraṃ śivo- || 1888 || bhūtvā dṛḍhī devendradiṅmukhaṃ | rudraḍaṃ ca- gulī kṛtvā lākṣāṃgula paristutam- || 1889 || yenedaṃ dhyāyate nityaṃ mṛtyurnopaiti tannaraṃ | viṣamajvara hāṃ hrīṃ kṛtvā puṣṭimadaṃ sadā || 1890 || pūrvādyeśānaparyantaṃ vinyasettu viśeṣataḥ | praṇavādi namo'ntaṃ tu pūjayet tu vidhīyate || 1891 || kapālaśūlasahitā abhayavaradānvitā | nīlameghanibhākārā tryakṣāścaṃdraśekharāḥ || 1892 || sarvavighnaharā devī kathitānyaṣṭa bhairavāḥ | grāmeṣu nagareṣveṣu pattaneṣu gṛheṣu ca || 1893 || caṃtvareṣu śmaśāneṣu śālāsu gajavāhanaṃ | tryakṣamaṣṭabhujāraudramūrdhvakeśaṃ sudaṣṭrakaṃ || 1894 || raudraṃ tuṣṭiṃ tu kṛṣṇābhaṃ bālendu kṛtaśekharam | naraśirañca dhattūraṃ nāgayajñopavītakam || 1895 || saṃyuktaṃ * * yoḥ patraṃ vittatomarakuṇḍalaṃ | śūlaṃ ḍamarukaṃ khaḍgaṃ pināgaṃ dakṣiṇe kare || 1896 || kapālaṃ ca dhanuścaiva ghaṇṭā pāśamataḥ kare | sarvābharaṇasaṃyuktaṃ dhīraṃ vai ketu mālayā || 1896 || nāganāgāṃbarairyuktaṃ pakvapīṭhopari sthitaṃ | evaṃ vai kṣetrapālaṃ tu svarūpāṇāṃ pravakṣyate || 1897 || padmaṃ śūlaṃ ca mukulaṃ niṣṣṭūraṃ yoniśaṃkhakaṃ | mantrāṃta mudrayā kāryaṃ viniyogaṃ prapūjayet || 1898 || p. 131) mātaṃgi dhyānam | tāntrī tāṇḍavitāṃgulī kisalayā tāpiñci- prabhā mātaranātha valāvataṃsakalitāṃ tāruṇya- || 1899 || sarvaśriyaṃ | haṃsāliṃbikradaṃba garbhakabarī- bhārāṃ bhavadhvaṃsanī | mātasvāśamataṃga tanaye- || 1900 || paśyanti paśye śriyā | vārāhī maṃtram | netratrayaṃ sphaṭikakuṇḍikayākṣasūtrām || 1901 || vyākhyāna pustakaravilāsita doścatuṣkāṃ | śvetāsitāṃśukadharāṃ sitagaṃdhapuṣpām- || 1902 || śvetāṃbujāsana ratāṃ praṇamāmi vāṇīm | śātāmiti śṛtamaṃbhaṃkuramāyata śrī- || 1903 || saṃbhāvanā sadasi mūrti narārtiveśam | vācya prasanna madhurābhavatī prasannā- || 1904 || chinnovi prakaṭakaṃ tu girīndrakanye- | aṣṭamasya tṛtīyaṃ yat caturdaśasamanvitaṃ || 1905 || daṇḍakuṇḍalametaddhi sārasvata mudāhṛtaṃ | devyā dhyānaṃ pravakṣyāmi sarvakāryārtha sādhanaṃ || 1906 || hṛtpadma karṇikāmadhye sukhāsīnāṃ śucismitāṃ | raktavarṇāṃ suprasannāṃ sarvābharaṇabhūṣitāṃ || 1907 || triṇetrāṃ cārumakuṭāṃ caṃdrarekhāvataṃsakām | hāranūpurakeyura tuṃgabaṃdha virājitāṃ || 1908 || muktāmāṇikkavaiḍūrya dvipena kalakānvitāṃ | ratnabaṃdha sṛjaṃ caiva ratnakuṇḍalamaṇḍitām || 1909 || vicitraratnavalayāṃ vicitravalayāṃ śubhām | pāśakuṃśadharāṃ caiva varadābhaya tatparām || 1910 || dadhatīmakṣamālāṃ ca sā bhayena ca prāṇināṃ- | cāmarābhyāṃ vījyamānāṃ ca caṇḍikā chatraśobhitāṃ || 1911 || śaṃkha padmanidhibhyāṃ ca sevitā pādamūlataḥ | mahāghoṣaṃ samādāya vahnivarṇamataḥ paraṃ || 1912 || vāgpravṛttipradañcaiva sarvakāmārthasādhanaṃ | mantrottamamiduṃ proktaṃ kathitaṃ śaṃbhunā purā || 1913 || ṛṣirbrahmāsya maṃtrasya chaṃdo gāyatramucyate | aṃbikā devatā proktā mahādevodhi daivatā || 1914 || brahmāṇa māhuḥ prathamaṃ viṣṇuśca tadanaṃtaraṃ | tataḥ paraṃ mahādevaṃ vadanti kila daivatāṃ || 1915 || p. 132) durgāñca devatāṃ kecityathānye mātṛdevatāḥ | vāgdevīmāhurapare lakṣmīmanye tathā viduḥ || 1916 || ādityamāhurapare jyeṣṭāṃ śaṃsantyapare | kimatra bahunoktena sarvadevamayaśśivaḥ || 1917 || ekahastāṃ caturhastāṃ sarvābharaṇa bhūṣitāṃ | nitaṃbataṭavistīrṇāṃ madhyakṣāmastanonnatāṃ || 1918 || vāmādiśakti rupetāṃ manonmanīṃ sulakṣaṇāṃ | dhyātvā saṃpūjayeddhīmān jagatprīti karārthavai || 1919 || śyāmanibhapakṣa svamna? nayanaṃ syāt paṅkaja- | prasāryakaratuṃga- * * * * * * * * * || 1920 || * * * * * * * * * * * * * * * * | śāntikanviti vikhyātaṃ śaivikaṃ śṛṇusattama || 1921 || devasya vāmahastaṃ tu devyāḥ kaṭyāḥ samāyutaṃ | gauryāśca svavyahastaṃ tu paṅkajaṃ dhārayetpunaḥ || 1922 || vāmahastaṃ tu laṃbaṃ tu viśeṣamiti niścayaṃ | umāmaheśvaraṃ khyātaṃ gaurī saṃvādamucyate || 1923 || pūrvavatkārayetsarvaṃ viśeṣamadhunocyate | devasya dakṣahastena devyāḥstanaṃ praviśyati || 1924 || antassaṃgamasaṃyuktaṃ tayormadhyāntaraṃ yamaṃ | umāsaṃvādamevoktaṃ śṛṇumānugrahaṃ dvijaḥ || 1925 || umāmaheśavatsarvaṃ viśeṣaṃ kiṃcidasti hi | devasya dakṣahastaṃ tat bhavānyāṃ induke sthitaṃ || 1926 || umānugrahamevāsmin sarvaspaṣṭasamīritaṃ | evaṃ candradharasyaivaṃ caturbhedaṃ prakīrtitaṃ || 1927 || caṃdraśekharamityuktaṃ dakṣiṇāmūrtirucyate | athātaḥ saṃpravakṣyāmi dakṣiṇeśa dvidhāśṛṇu || 1928 || triṇetraṃ caturbhujaṃ śāṃtaṃ saumyarūpaṃ smitānanaṃ | kṛṣṇājināṃbaradharāṃ vyāghracarmottarīyakaṃ || 1929 | siṃhmavaktraṃ ca saṃbadhya caṃdrārkakusumadvayaṃ | saṃyuktaṃ vā vikīrṇaṃ ca veṇubaṃdhayutaṃ tu vā || 1930 || snigdhakuṃtalayuktaṃ vā jaṭāsaṃyutameva vā | ravedīrghāṃgulaṃ vāme kare pustaka saṃyutam || 1931 || sadasandakṣahaste tu analaṃ vāmahastake | akṣamālā japākāraṃ saṃyuktaṃ dakṣahastake || 1932 || p. 133) dehasūkṣme sthitiprāṇā dhyānaṃ yuktaṃ śubhāvaham | kiṃcidasmin samāyuktaṃ balaṃ sarvāṅghri saṃyutaṃ || 1933 || dakṣāṃghrijānukāmūrdhveśayī vāmapadānvitam | evaṃ rūpaṃ samākhyātaṃ laṃbasūtramatha śṛṇu || 1934 || dvādaśāṃgula paryantaṃ uparyuparikalpayet | agastyaṃ ca pulastyaṃ ca viśvāmitraṃ ca gautamaṃ || 1935 || yogābhyāsa prakāśaṃ tu kārayedvidhipūrvakaṃ | evaṃ syāddakṣiṇāmūrtiḥ gaiyamūrtimathā śṛṇu || 1936 || kaṭakaṃ savyahastaṃ tu nāgayayajñaṃ taducyate | vāmahastaṃ tathāhyeva ūrdhvānanaṃ tadocyate || 1937 || ūrvagre dakṣiṇaṃ pādaṃ tatra dvaidhaṃ niveśayet | sarvahastantu kaṭake vāmahastaṃ tatopari || 1938 || ūrū vāme kalā proktā bhāgantatkaṭakordhvake | daṇḍāyāmamiti khyātaṃ vistāraṃ kolakaṃ bhavet || 1939 || lāṃbuvaktra ṣaḍaṃgulyaṃ utsedhaṃ vaṃśakaṃ bhavet | kaṭake maṇibaṃdhaṃ ca hikkā madhyāpyanaṃtaram || 1940 || pañcaṣaṇmātramityuktaṃ * * * dakṣiṇe budhaḥ | nābhyādāmaṇī baṃdhāt antaraṃ cānanaṃ bhavet || 1941 || āsīnaṃ vā sthitaṃ vāpi yānaṃ vā bhāvayetpunaḥ | evaṃ viśeṣamaṃtroktaṃ śeṣaṃ vyākhyāna mūrtivat || 1942 || dakṣiṇāmūrtimevoktaṃ vṛṣarūpamatha śṛṇu | athātaḥ saṃpravakṣyāmi vṛṣavāhanalakṣaṇaṃ || 1943 || vṛṣārūḍhadvidhā viprābhuktidaṃ muktidaṃ tathā | bhavānī sahitaṃ devaṃ pīṭhordhve vinyasedbudhaḥ || 1944 || vṛṣabhaṃ pṛṣṭato nyastvā pūrvavallakṣaṇo'nvitam | caturbhujaṃ triṇetraṃ ca jaṭāmakuṭasaṃyutam | 1945 || dravyābharaṇamatraiva sarvābharaṇasaṃyutam | śuklayajñopavītaṃ ca śāṃtarūpaṃ smitānanaṃ || 1946 || dakṣiṇe paraśuṃ grāhya mṛgaṃ vā māṃsakaṃ nyaset | kaṭakaṃ savyahastaṃ vā vāmahastaprakoṣṭataḥ || 1947 || taddhaste tu sa pakṣaṃ vā patākādhomukhaṃ tathā | tanmadhyamāṃgulāgraṃ tu nābhisūtrasamaṃ bhavet || 1948 || evaṃ kuryāt tu bhuktyarthaṃ muktyarthamadhunocyate | triṇetraṃ caturbhujaṃ śāṃtaṃ sarvābharaṇasaṃyutam || 1949 || p. 134) veṇī baṃdhena makuṭaṃ * * * * * * * * | dhāmāgre dakṣiṇe vātha maṇḍapaṃ kārayetpunaḥ || 1950 || dhiṣṇyavistāramānaṃ vā ardhārdhaṃ dviguṇaṃ tu vā | paritaḥ padamadhye tu kuṇḍaṃ kuryādvidhānakaṃ || 1951 || pūrvāyāṃścatuśraṃ tu cāpākāraṃ tu dakṣiṇe | paścime vṛttakuṇḍaṃ tu uttarebjaṃ tu kārayet || 1952 || īśānaṃ tu trayormadhye vṛttaṃ pradhānakaṃ kuru | prākkuṇḍavedikā madhye pāvake vā vidhānataḥ || 1953 || vāstu homaṃ prakartavyaṃ paryagnikaraṇaṃ kuru | baliṃ kṣiptvā tadaṃte tu śuddhānnaṃ dadhi saṃyutaṃ || 1954 || prokṣayetpuruṣeṇaiva punaḥ puṇyāhamācaret | madhyame śivakuṃbhantu tasya vāme tu śaktikā || 1955 || kārtike pūrvakuṃbhe tu dakṣakuṃbhe maheśvaram | murārī paścime kuṃbhe ardhanārīśameva vā || 1956 || madhyanārīśa vinyāse kuṃbhe bhedamihocyate | vardhanya ghaṭake tatra nyāsaṃ kuryātsalakṣaṇaṃ || 1957 || brahmāṇamuttare kuṃbhe śaktīnāṃ sahavāsināṃ | pūrvādīśānaparyantaṃ lokapāla bhaṭānnyaset || 1958 || sakūrcān sāpi dhānāṃśca savastrān vāripūritān | tisraṃ ca daṇḍāṃtaramuktapṛṣṭe pañcākhya- || 1959 || daṇḍāntaramūlabāhye | daśasya ṣaḍdaṇḍa- tadantare vā dhvajasya saṃsthāpanamenavoktaṃ || 1960 || mūlasthūlaṃ bhavennārī agrasthūlaṃ napuṃsakaṃ | mūlādagrasamaṃ caiva pumān darbhaiśca lakṣaṇaṃ || 1961 || kuśāṃ kāśāṃ tathā dūrvā vrīhiṃ mocchiyaṃ tathā | viśvāmitra uśīraṃ ca saptadarbhāḥ prakīrtitāḥ || 1962 || tatvātithigraha saṃgradarbhaiḥ aṣṭādaśāṃgulamāya samānaṃ | atra yugāṃgulagranthi tadardhaṃ uttamamadhyama kanyasa- || 1963 || kūrcam | kūśamūle sthito brahmā kuśamadhye tu | keśavaḥ | kuśāgre śaṃkaraṃ vidyātkuśānāma- || 1964 || dhi daivatāḥ | pañcaviṃśati darbhaistu kuryātkūrcca- miti smṛtam | daśapañcakṛtaṃ madhye navadarbhai- || 1965 || stu kanyasaṃ nyaset | ūrdhvakūrcamataḥ kūrcam- antaḥ kūrcaṃ tu kartavyaṃ iti cārthāmameva ca || 1966 || p. 135) kūrcantu trividhā jñeyā uttamā madhyamā tathā | brahmacārī dvidarbhaistu tridarbhaistu grahastayoḥ || 1967 || vānaḥ prasthakuśāḥ pañca kuśāssaptai tu bhikṣukā | dakṣiṇāvartakathitaṃ apavitrakaralaṃkṛtam || 1968 || valayaṃ dvyaṃgulaṃ proktaṃ granthimekāṃgulaṃ bhavet | agre tu caturaṃgulyaṃ saptāṃ * * * * * * || 1969 || * * * ktaṃ tu pūrvoktaṃ garīlakṣaṇameva hi | sarasvatyādi śaktīnāṃ adaiva procyate budhaiḥ || 1970 || vāmanāsāpuṭe caiva snānapīṭhasya vāmake | nābhi vāme tathā ūru dakṣiṇe gulphamadhyame || 1971 || laṃbhayetsama bhaṃgasyāt sūtrādbhāgaṃ tu vāmani | tatsūtrān stanamadhyassyāt tryaṃgulaṃ ceti kīrtitaṃ || 1972 || sūtrān tayoti madhyaṃ ca dakṣiṇe caturaṃgulaṃ | sūtrāttaddakṣiṇe jānu madhyavedāṃgulaṃ bhavet || 1973 || tasya sūtrāddakṣiṇāṃguṣṭhādasyāṃgulamiti smṛtaṃ | sūtrālā vāmacāṃguṣṭān sārdha saptāṃgulaṃ bhavet || 1974 || pāṇidvayava madhyaṃ ca vedamātramihocyate | stanamadhye ghaṭamratvaṃ śirontāttatprayojayet || 1975 || sūtrāṃtamaṇibaṃdhaṃ ca triḥpañcāṃgula nīvṛkam | vāmahastāṃgulaṃ nīvraṃ bāhye tu caturaṃgulam || 1976 || śroṇa paścāt prakoṣṭāntaṃ dvyaṃtaraṃ sāṃgulaṃ bhavet | pīnoru pīna * * * * * * * varodari || 1977 || āsanaṃ vā sthitaṃ vāpi anuktamanupūrvavat | keśāṃta karṇajānvantāṃghritalebhyo trivardhayet || 1978 || madarendra dayānābhe yonau dvidyaṃgulaṃ bhavet | ūrau caturyavāntāni varjyaghādhāri vardhayet || 1979 || triyāmanāṃ tu nityāsya sarveṣvageṣu kalpayet | liṃgasya tuṃgadviguṇaṃ ca dravyāddviraṣṭatāga- || 1980 || śrī guṇaṃ ca hīnāt | kṣudrālpayuktaṃ dadhikapra- śastāddevyāśca kuryāt sakalaṃ ca samyak || 1981 || ajite- pīṭhocca tārā sadṛśaṃ mathaṃ vā pādādhikaṃ cetkṛ- tiraṃtarāle | bhajyāghanatraya samocca yāgauni- || 1982 || p. 136) mānaṃ syāccaṃkarasya śayanāvāsayogyaṃ | āryādevī mūlaberorcamānaṃ paścāttāsā tuṃga- || 1983 || mānaṃ krameṇa | karṇāntaṃ nāsikābhyaṃtamānaṃ- bhavantaṃ vā bāhumrabrāhuśca | devyā saṃsthāpanaṃ vakṣye tallakṣyasya purassaraṃ || 1984 || śilāmṛdravyamāsādya sitakuryātpratimāṃ tataḥ | grāmādau śivahamedhye tu karāṣṭarkatvaṃtarālake || 1985 || gaurī sthānaṃ prakartavyaṃ iṣṭadeśe manorame | trihastādyakapañcāśat hastavistāra saṃyutaṃ || 1986 || tasya dhāma vidhātavyaṃ utsedhādyaṃ tu pūrvavat | bahubhyākāramiṣṭaṃ syādanurūpayutaṃ tu vā || 1987 || valadyakāra rūpaṃśce caturthaṃ vibhajet tataḥ | dairdhyatvekāṃśa vṛddhissyāt ṣaḍbhigarbhodbhavaiḥ padaiḥ || 1988 || ekābhittiruddiṣṭaṃ kriyāvādaṃ vibhajettataḥ | dvābhyāṃ gatobhavettiṣṭa bhakti samantādekamārgataḥ || 1989 || caturthārjitate tāre aṣṭadairghyamathāpi vā | garbhasyaṣṭapadai vyākhyathā ca na gadyate || 1990 || saptabhiḥ svaṣṭabhirvātha navabhirdaśabhistu vā | samantādekabhitti garbhantu na bhāgenamīritaṃ || 1991 || vidhānāddevi cotsedhaṃ sudhāmādi tacca pūrvapade sadyādamānāṃgulena vā | mātrāṃgulena gṛhacchāyāṃ yā veṣāmapi kalpayet || 1992 || tataścaiṣāṃ prakartavyaṃ devī proktaṃ pramāṇataḥ | caturbhujaṃ triṇetraṃ ca suprasannaikapatrajā || 1993 || dukūlavasanā devī karaṇḍamakuṭānvitā | abhayakarayumasaṃyuktā pāśāṃkuśadharānvitā || 1994 || dvibhujāvā dvinetrā vā pralaṃbitakarānvitā | utphalagrahaṇa karmāraṃbha kālasya kathita- || 1995 || nayanarūmīlye pūrve yuroktama | dharaṇikhanani maśvadhṛtaṃ śaivakarmayajanahuta na doṣāṃ sthāpa- || 1996 || yetsaṃpradārkam | madbhaktyā śaṃkaradveṣī madveṣī śaṃkarapriyaḥ | tāvubhau narakaṃ yānti yāvaccaṃdradinākarau || 1997 || p. 137) śūlacakradharān viprān dūre dṛṣṭvāvamādataḥ | pramādāt darśanaṃ kṛtvā ādityaṃ tu śataṃ japet || 1998 || lavaṃgakarpūra phalatrayaṃ ca samābhicūrṇaṃ madhu- śarkarānvitam | śivapriyaṃ pāpaharaṃ pavitraṃ- || 1999 || niśvadyamānaṃ uvāsamuttamam || liṃgamudrā namaskārā nālākhyāṃ śaṃkhamudrikā | surabhī mukulī caivāvāhinī ca niṣṭhurā || 2000 || svayaṃ proktaṃ tadadrāktau * * * kautukaṃ kramāt | suvarṇa māṃgalya sūtrāṇi śāṃtihomaṃ samācaret || 2001 || homāṃte kautukaṃ proktaṃ sarvakarma samācaret | sūkṣmataṃtre - aṃkurārpaṇa pūrvaṃ ca balidānātkrameṇa tu || 2002 || kautukāṃtaṃ samārabhya yāgāṃtaṃ madhi samācaret | ṣaḍvaṃśameka hṛdayaṃ caturvakraṃ caturdharam || 2003 || medinyāṃ vāstupuruṣaṃ nikubjaprāgśiroviduḥ | tasyottamāṃgavijñeyā āryoktā nāma devatā || 2004 || savitro dakṣiṇa kujaṃ savitraḥ kakṣa ucyate | āpatsa tāpavatsaśca sa kakṣo vāmato bhuja || 2005 || viśvasvī dakṣiṇaṃ pārśvaṃ vāmapārśve mahīdharaṃ | madhye brahmamayaṃ kāryaṃ mitra pūrvaṃ vidhīyate || 2006 || indraścaivendrarājaśca dakṣiṇāpāda īritau | rudrorujayī vāmapāda śaivastathaiva mukhaṃ ca || 2007 || vāstu stribhauga madhye tu vaśo ṣaṭprāgudaṅmukhaṃ | vāstumadhye tu varmāṇi brahmā hṛdayamucyate || 2008 || niṣkuṭāṃśasvarā jñeyā ityeṣāṃ pūruṣastathā | gṛhe gṛhe manuṣyāṇāṃ śubhāśubhakaraprabhuḥ || 2009 || tasyāṃgāni gṛhāṃgāni vidyā naivopapīḍayet | prāthamyastu yathā saṃkhyaṃ bhartāraṃgeti saṃbhṛtāḥ || 2010 || tasmātparigrahe vidvān puruṣāśaṃ tu sarvathā | catvāriṃśaśca pañcaiva devatānāṃ samuccayaṃ || 2011 || sadāraṃ saramukhībhāvaṃ āvāhanamihocyate | bhaktāniveśanaṃ tatra sthāpanaṃ kathitaṃ budhaiḥ || 2012 || p. 138) saṃdhyādi vihīnaṃ- evaṃ dhyānasamāyukta sadehaṃ yaṃ parityajet | kulasvajanamityādi samuddhṛtya śivaṃ yajet || 2013 || śraddhayā saha śobhitāṃ gatamāpnoti tatsamaṃ tu maghāmaghaiḥ | bhūtānāmapi sarveṣāṃ caitanyaṃ śabdamucyate || 2014 || bhūtanasya cetane yastu ghoṣarūpaṃ yathā tathā | tasya pākaraṇārthāya śivātmāvayavartinaḥ || 2015 || bherī tāḍanaghoṣeṇa tadākaraṇamācaret | taptakāṃcana dīptyarthaṃ yathā tu ṣajalaṃ dadet || 2016 || tathaiva śivamūḍhāsu arghyaṃ dadyādvicakṣaṇaḥ | sandhyā dīpavihīnaṃ || 2017 || saṃdhyā dīpavihīne ca dviguṇaṃ ropayettataḥ | vyatikrameṇa mantraṃ sarvaṃ niṣphalaṃ bhavet || 2018 || śāṃtihomaṃ tataḥ kṛtvā mūlamaṃtraśataṃ japet | kāraṇe | nivedyādi vihīne ca durbhikṣaṃ bādhate dhruvaṃ || 2019 || sandhyākā tu vihīne ca taddravyaṃ dviguṇaṃ dadet | sandhidvayavihīne ca kuryādbhavyābhiṣecanam || 2020 || ekāhe śokahīne ca droṇakṣīrābhiṣecanam | pañcāhe śaktihomaṃ ca daśāhe snapanaṃ kuru || 2021 || māsādūrdhva vihīne ca kārayecchāṃti homakaṃ | snapanaṃ kārayitvā tu arcanoktaṃ samācaret || 2022 || nirvāṇa dīpahīne tu lokoruktaṃ samācaret | ekāhetu vihīnā syāt dviguṇaṃ ropayettataḥ || 2023 || pañcāhe śāṃtihomaṃ ca daśāhe snapanaṃ kuru | dvārapūjā vihīne ca sasyānāṃ nāśanaṃ bhavet || 2024 || dvārasthaṃ devatānāṃ ca tanmaṃtraṃ ca śataṃ japet | gaṃdhapuṣpādibhiścaiva pūrvavat * * * * yet || 2025 || nitya prapūtyotsavavihīne tu dhānyaṃ vinikṣipet | sandhyaike tu vihīne tu snāpayetpañcagavyakam || 2026 || mūlamaṃtraśataṃ japtvā utsavaṃ pūrvavat kuru | sandhidvaya vihīne ca śāṃtidvayaṃ ca kārayet || 2027 || pañcāhe cotsave hīne mūrtihomaṃ tu kārayet | snapanaṃ kārayecchaṃbhoḥ pūjayettu viśeṣataḥ || 2028 || p. 139) māso nityotsave hīne vādyāṃgaiḥ brahmapaṃcakaiḥ | ṣaḍaṃgairbījamukhyaiśca * * * va daśākṣaraiḥ || 2029 || pratyekaṃ tu śataṃ japtvā tadravyaṃ dviguṇaṃ bhavet | mārjanaṃ prokṣaṇā hīne śaṃkhaghoṣa vihīnake || 2030 || gavānāṃ nāśamevātra vyomavyāpi śataṃ japet | balidāna vihīnaṃ syāt * * kṣu grāma vāsināṃ || 2031 || śāṃti homaṃ tataḥ kṛtvā balidānaṃ samācaret | navanaivedya hīne ca durbhikṣaṃ jāyate bhuvi || 2032 || mūrtihomaṃ tataḥ kṛtvā bhūsurān bhojayettataḥ | arcanoktaṃ samabhyarcya prabhūta haviṣaṃ dadet || 2033 || pavitrārohaṇe hīne mahāmārī pravartate | dāśāhomaṃ tataḥ kṛtvā snapanaṃ kārayetprabhoḥ || 2034 || pavitrārohaṇe hīne labdhamāne tu buddhimān | kṛttikā dīpahīnam | kṛttikā dīpahīne tu anāvṛṣṭirbhaviṣyati || 2035 || śāṃti homaṃ tataḥ kṛtvā snapanaṃ kāraye prabhoḥ | arccanoktaṃ samabhyarcya prabhūtahaviṣaṃ dadet || 2036 || labdhamāse'gninakṣatre kṛttikā dīpamācaret | kṛṣṇaṃ śailādhitā hemā * * praśasta śobhanā || 2037 || kṛṣṇa śaile rakta bindu kṛṣṇe kṛṣṇaṃ sarvadoṣā | karaṃ tat || kṛṣṇaśaile raktapītaṃ śvetaṃ pītaṃ tathaiva ca || 2037 || śvete śailaṃ śvetapītaṃ śvete śvete sukhaṃ bhavet | vṛddhamayamataṃ- harikā kṛṣṇaśaile tu - stivarṇaṃ viśeṣataḥ || 2038 || kharjhūrapatra sadṛśaṃ pūrṇastaṃ bhākṛtiṃ śubham | liṃganāhasaṃpīṭha vistṛtaṃ vistṛtasyaśaravega || 2039 || tuṅgakam | vistṛtārtha- matha gomukhāyataṃ gomukhāntamathakarṇanā- || 2040 || hakaṃ | liṃgasya nāhavāṣṭavidhaṃ bhajitvā- ekaṃ vinā rāla sa tantuliṃgāt | bhogaṃ- || 2041 || varaṃ tatsvayameva siddhaṃ samaṃ tu liṃgātsamameva- mokṣaṃ | hutpatti karṇikāmadhye asmāroparisthitam || 2042 || p. 140) caturbhujaṃ triṇetraṃ ca sahasrāditya sannibham | vyāghra carmāṃbaradharaṃ bhasmābhyaktaṃ tathaiva ca || 2043 || puñjapiñja jaṭāyuktaṃ saka * kṣobhaśobhitaṃ | dhuddhūraṃ cārkapuṣpaṃ ca lakṣmapuṣpaṃ tathaiva ca || 2044 || śaśvaddhatra pathaṃ caiva dakṣagaṃgādharaṃ haram | karo * tu śiro madhye lalāṭe vahabaṃdhanam || 2045 || hārakeyūrakaṭakaṃ karṇikā kuṇḍalairapi | pādayornūpuraiḥ hṛṣyaiḥ nānāpuṣpopaśobhitaṃ || 2046 || yajñasūtrottarīyaṃ ca bhasmadhārasamanvitaṃ | ḍamarukaṃ dakṣiṇe haste vāmahaste'nalaṃ tathā || 2047 || abhayaṃ dakṣiṇe haste dordaṇḍaṃ vāmahastake | sitaṃ vai dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmapādaṃ tathoddhṛtam || 2048 || samādhiguṇasaṃpannaiḥ yogibhistatvapāragaiḥ | dhyātavyaṃ sarvadā devaṃ paramānaṃdavigraham || 2049 || śatasahasrake- parābhavaṃ parānaṃtaṃ paratāṇḍavavigraham | adbhutaṃ cāmṛtaṃ satyaṃ atiguhyaṃ śivaṃ śubham || 2050 || parābhavaṃ parānaṃtaṃ paratāṇḍavavigraham | adbhutaṃ cāmṛtaṃ satyaṃ atiguhyaṃ śivaṃ śubhaṃ || 2051 || sarvaṃ namaḥ saṃdhyāyāṃ vāsamutta - ti hṛtiḥ | ityevaṃ pūjayeddevaṃ rājārāṣṭraṃ suśobhanam || 2052 || iti guhyamatha snānaṃ sarvadeveṣu niścitaṃ | prasanna cetase devaṃ dhārmikāya hutāgnaye || 2053 || īśvarādhāracakraṃ ca liṃgaṃ sādākhya | śaktīnāmupatnīnāda ucyate | ānaṃdakara- || 2054 || * * * * ktaṃ śaktairvodapi do viduḥ | bhujaṃga- tāṇḍavaṃ nāma śivātsaṃjāta ityapi || 2055 || śrīmadviśvāsakārikāyāṃ- ārohaṇe yadā kāle āśādhimabhimukhaṃ phalaṃ || 2056 || * * śāṃtikaraṃ proktaṃ uttare mokṣasādhakaṃ | ārohaṇe niruddhaṃ cet pade deśika doṣabhāk || 2057 || p. 141) patraṃ brahmāphalaṃ viṣṇuḥ cūrṇedeyo maheśvara | tuṣyate tatra te deva tāṃbūlaṃ dānamuttamam || 2058 || brahmacārī tapasvī ca vānaprastho amaṃgalī | tāṃbūla dakṣiṇāṃ caiva tulyaṃ gomāṃsabhakṣaṇaṃ || 2059 || īśakarṇa samāśritya vāsukī pavanāśanam | devasya vimukhaṃ pūrvaṃ aiśānyāṃ kṣetrapālakam || 2060 || dakṣiṇābhimukhaṃ devaṃ kṣetre vā vāyudeśake | devasya paścime dvāraṃ āgneyyāṃ kṣetrapālakaṃ || 2061 || uttarābhimukho devā kṣetreśānaṃ tu nair-ṛte | etatsthānaṃ prakartavyaṃ anyeṣāṃ sthāna nāśanaṃ || 2062 || pramādādikṣu saṃsthāpya yajamānaṃ rājarāṣṭranāśanaṃ | iti kāmike- || 2063 || liṃgarūpe ca caitanye devāṃścāvāhito yadi | tasyāṃta tasya devasya kiṃ praveśaḥ praveśane || 2064 || vidagdhavo havyavīṇaṃ ca araṇīmathanognivat | deśikasya manobhāvāt devatā tatra tiṣṭati || 2065 || paṭena dārudaṇḍenā rajjunādarbhamālayā | pīṭhasyordhve paṭhekadvāropayet kiṃ prayojanaṃ || 2066 || viṃśaiviṃśati bhājitaṃ yugadhika ṣaṣṭraṃśakaiḥ | paṅkajaṃ | bāhye vīthi catuṣṭayaṃ diśi diśi- || 2067 || dvārāṃśavasvaṃśake | tatpārśve vasuliṃgakaṃ- giripadaṃ giripadaṃ vedairyutā || koṇakaiṣo- || 2068 || parilopya latikā kuryātsuśobhanam | yathā śrīmacchvetapure vipra dviśataṃ viprasattamam || 2069 || ete vai daśasaṃkhyātāṃ śivāya yajamātmanaḥ | goghrāsabhikṣārpaṇa sālarakṣā śakuntaśākhā- || 2070 || mṛgapoṣaṇaṃ ca | naktā na bālānna samīhi- tānna dṛcānnanikṣepa dhanāvanañca | prasūti- || 2071 || rakṣākula poṣavaidya śalyatki caimya nivāraṇaṃ ca | prasaktabādhā parihārahema hī kappaṭa tailadānaṃ || 2072 || anāthadīnāṃdha vipannarakṣā kumāraśikṣā- | samayapratiṣṭhā | purāṇadharmārthavicāraśāstra || 2073 || vyākhyāna vedādhyayanaṃ ca dharmam | ete- dvātriṃśa dharmaṃ sarvalokamayaṃ viduḥ - || 2074 || p. 142) śrīmadvyāghra purāṇayoḥ śirapure śrīmatkumārāpure | śrīmadbrahmapura sthite'rjunavane śvetāvanau kuṃtake || 2075 || śrīmatsakhyai puṇḍarīkapurātpūrvamāhṛta dvisattamaḥ | pañcaviṃśati saṃkhyātān parasaṃkhyānvayāttataḥ || 2076 || trīṃśat saṃkhyātān brāhmaṇān brahmasaṃhitān | pañcāśatsaṃkhyayā yuktā kuṃbhanātha samāhvayā || 2077 || kumāra subhagākhyātā catvāriṃśadvijottamaḥ | sarvaśāstrārtha tatvajña śvetākāraṃ ṣaḍādhikaṃ || 2078 || yasmin deśe harassākṣāt śivasya paramātmanaḥ | aṣṭāviṃśati saṃkhyātān viprāṇān sassamasataḥ || 2079 || vimānaṃ ruciraṃ devaṃ svalokādi parālayam | tasmādaśīta saṃkhyātān pratītirguṇaiḥ || 2080 || viprān brahmapurī jātān svaṣaṭviprān sasattamaḥ | sadāśivākhyasya śivavaktre dīkṣitāḥ kauśika- || 2081 || kānyapādyaḥ | teṣāṃ munīnāṃ vidhivatkrameṇa jātāḥ | śivabrāhmaṇa nāmadheyāḥ | vṛddhādraye kamalālaye- || 2082 || sitavanechāyāvane maṃdare | saiva madhunāpuro- rjanavane paṭṭīśvare hīśvare || - || 2083 || lalāgre tu śivaṃ vidyāt ūrdhvanṛttaṃ vicintayet | ādhāre liṃganābhau hṛdaya śirasije tālu- || 2084 || mūle lalāṭe dve patre ṣoḍaśāre dvidaśadale dvāda- śārddhe catuṣke | vāsāṃte bālamadhye saphakaḍha- || 2085 || sahitehaṃ valarkṣe madhye haṃsassudīptaṃ sakalakala- yutaṃ varṇarūpaṃ namāmi || ādhāra dhāmamaṇi- || 2086 || sannibhamātmaliṃga māyāpure hṛdaya paṃkaja- sanniviṣṭaṃ | śraddhā nadī vimalacitta jalābhiṣeke- || 2087 || nityaṃ samādhikusumaiḥ apunarbhavāya- | oṃkāraṃ bindu saṃyuktaṃ nityaṃ dhyāyaṃti yoginaḥ || 2088 || kāmadaṃ mokṣadaṃ caiva oṃkārāya namo namaḥ | namanti ṛṣayo devaṃ namanti surasāṃgaṇāḥ || 2089 || narā namaṃti deveśaṃ na karāya namo namaḥ | mahādevaṃ mahātmānaṃ mahānugrahakārakaṃ || 2090 || p. 143) mahāpāpaharaṃ devaṃ makārāya namo namaḥ | śivaṃ śāṃtaṃ jagannāthaṃ lokānugrahakāraṇaṃ || 2091 || śivamekaparaṃ devaṃ śikārāya namo namaḥ | vāhanaṃ ṛṣabhaṃ caiva vāsavāri surarpitaṃ || 2092 || vāmaśaktidharaṃ devaṃ vakārāya namo namaḥ | yatra tatra sthitaṃ devaṃ sarvavyāpinamīśvaraṃ || 2093 || iyamekaparaṃ devaṃ yakārāya namo namaḥ | lohajaṃ dārujaṃ caiva mṛṇmayaṃ tu śilāmayaṃ || 2094 || aṃgulī karṇanāsāgraṃ punasaṃdhānamācaret | saṃdhānayogyaṃ saṃdehaṃ ayogyaṃ na prayojayet || 2095 || aṃgopāṃgavicchinnaṃ syātsaṃdhānaṃ vidhīyate | kruddhānyaḥ pañcavaktrānyatha hṛdayagalaṃ bhraṃsa- || 2096 || nābhī ca kukṣiḥ | pṛṣṭoraḥ pāyuśiśnauryuga- vaṃ * * * * tathā jānuyugmaṃ ca yugme | dvisphik- || 2097 || kaṭyā ca pārśvaupadayugala karaghrāṇamaulī- śca bāhusthānaṃ nisyuḥ kalānāṃ śivatanu- || 2098 || karaṇe triṃśavidyāṣṭakānām | * * * * * pat- paścādyathā śaktirviśeṣataḥ || 2099 | harmyasya pūrvadigbhāge japedāyuṣyavardhanaṃ | vahnau kalahaṃ vidyāt dakṣiṇe jānusiddhidaṃ || 2100 || rākṣase * * * * * * * * mokṣakāraṇam | ākarṣaṇaṃ tu vāyavye uttare śrīpradāyakaṃ || 2101 || uccāṭanaṃ karomīśe madhyame'rtha siddhidaṃ | śivāgre sarvasidhyarthaṃ ityete japa * * * || 2102 || liṃgadvayaṃ samākhyātaṃ caraṃ vā carameva ca | caraḥ pratīti vikhyātaṃ acaraṃ pārthivānvitaṃ || 2103 || care sadā vasatyeva prītiyukto maheśvaraḥ | ācarenmantrasaṃkārān vardhatyeva * * * * t || 2104 || aṃgabhedamiti proktaṃ taccaturvidhamucyate | aṃgapratyaṃga sāṃgaṃ ca * * * caturo bhavet || 2105 || śiro vaktraṃ ca hṛdayaṃ aṃgaṃ ceti prakīrtitaṃ | aṣṭau karṇau stanau bāhau nābhiguhyodarastathā || 2106 || netraṃ nāsya karṇau ca pāṇipādau talāṃguliḥ | ūru ca jānu jaṃghau ca pratyaṃgaṃ ceti kīrtitaṃ || 2107 || p. 144) vastropavītamālā ca āyudhā bharaṇaṃ tathā | āvarāvaraṇaṃ caiva sāṃgaṃ ceti prakīrtitaṃ || 2108 || abhayavaradapātraṃ darvīcāpaśarān pāṇi paṃkaje- dadhate | anavaratamannapūrṇedevīṃ harasāra- || 2109 || pāṇḍarāṃ vaṃde || athātassaṃpravakṣyāmi caṃdracakramasadurlabhaṃ | vasuvṛttaṃ likheccakraṃ antaḥ khaṇḍadvayānvitaṃ || 2110 || kalārukarṇikā madhye piṇḍarūpaṃ mahānanaṃ | ṭāṃtaṃ ca varuṇaṃ bījaṃ binduyuktaṃ tataḥ paraṃ || 2111 || ṣāṃtaṃ ca tṛtīyaṃ ca vāntaṃ vahnisamanvitaṃ | caturdaśasvaropetaṃ bindunādayutaṃ pibat || 2112 || caturyārṇava madhye tu bhuvaneśaṃ tu vinyaset | etaṃ piṇḍaṃ mahāmaṃtraṃ karṇikā madhyame likhet || 2113 || kalāstu vinyaset pūrvaṃ ṣoḍaśādaraleṣvapi | dvitīyaṃ dala paṅktau tu ca tṛtīya dalaṃ prati || 2114 || caturīyaṃ tṛtīyaṃ tu caturthaṃ dalapakṣake | dāntaṃ ca pañcame vṛtte vāruṇaṃ bījamālikhet || 2115 || ṣaṣṭe tu ṣāṃtaṃ vinyasya saptame'pi yadaṇḍakaṃ | kalāsthaṃ biṃdukānyasya tadbahiṣṛkṣarāṇyapi || 2116 || ṣoḍaśasvarasaṃyuktaṃ binduyuktāni vinyaset | daleṣvaṣṭamaṣṭakaṃ bhuvanādhipatiṃ likhet || 2117 || karegreṣu śaśijvālā svadhābīja samanvitā | uktamaṃ caṃdravaktreṣu divyametamudīritam || 2118 || etat kāla viśeṣeṇa sarvābhīṣṭa phalapradam | hrīṃkāraṃ candramadhye tu uparilaye ṣoḍaśāvarṇa- || 2119 || pūrṇe bāhye padmākṛtissyāt dinakarasahitaṃ sāntayāṃtāpi yuktam | tadbāhye bhānuveṣṭaṃ- || 2120 || harihara sahitaṃ mūlamantreṇa yuktaṃ | sākṣāt- | trailokya vaśyaṃ sakala viṣaharaṃ yantrarājādhi- || 2121 || rājam | śatāṃśa viṃśatya navāṣṭapātraṃ madhyeṣu bījaṃ tadanaṃtaraṃ ca | svarāṃ ca ja jhaṃ vasahaṃ hrī madhye nyasedindumatīṃ ca cakrama bāhusta valitāṃ kīlajīvargā bandhūkapā- | katikusumāruṇa dehakānti | pīnastanīmada- || 2122 || p. 145) vighūrṇita netrapadmā lakṣmīśapāśa nikhila- devadeyam | kākunāsani śitāṃkuśa kula tena- || 2124 || tāṃmreṇa jīvanakareṇa samīkṣyamānam | divyāṃ- kuśasthiti nayanatrayāḍhyāṃ śaktī hareriti mune- || 2125 || manasāpi cinte || pādyaṃ pādatale nyasya- ācamanaṃ tu hastayoḥ | arghyaṃ śirasi vinyasya- || 2126 || gandhakāryānulepanam | puṣpamūrdhni dhūpaṃ nāsā- puṭaṃ dvayoḥ | dīpaṃ netreṣu vinyasya annādīn- || 2127 || karatale nyaset | pādyaṃ pāpa vināśaṃ syāt āca- manaṃ tu śriyāvaham | arghyaṃ devapriyārthaṃ syāt || 2128 || gaṃdhaṃ brahmapriyāvaham | puṣpaṃ ṛṣipriyaṃ caiva * * * * baśvānana priyaṃ | dīpaṃ karkapriyaṃ- || 2129 || jñeyaṃ ārārtikaṃ jaye priyam | darpaṇaṃ jñānadaṃ jñeyaṃ chatramājñāpa? kalpanaṃ | cāmaraṃ ca?trunāśaṃ || 2130 || syāt geya * * * * * * * * * * || samṛddhi- syāt pānīyaṃ prāṇalakṣaṇam || 2131 || vande nādapadudvaṃdvaṃ vāmanātīta gocaram | śvetaraktaprabhābhinnaṃ śivaśaktyātmakaṃ paraṃ || 2132 || ityeva muktaṃ bhagavān kṛṣṇa * * * * śvara | bhaktasyā vyānadā ca mālokya munayaḥ karuṇānidhiḥ || 2133 || tṛṣṇīkāmupadeṣṭāraṃ tṛṣṇī bhāvasamāhitaḥ | tṛṣṇī dhyāna samādhiścet atra so'rtha prasīdati || 2134 || tāraṃ khaṃ ṣāṃ tu kūṭaṃ bharala bhararayūṃtāra pūrva- sabindunādaṃ huṃ phaḍ taḍaṃgau varṣaḍpi sahita- || 2135 || tadghātayenāpi vauṣaṭ | vāk śurkandu dhvani- śivarṣa klīṃdunāda dvayaṃ tu proktaṃ śaktyau ca biṃdu- || 2136 || dhvanirapi manu vai śālikāyā visargam | vāntaṃ khaṃ vārcabindu dhvanīramanuvai śukanti- || 2137 || ssakāmaṃ hṛṃbindunnāda bindudhvaniṣaṃ ramau bindunādaṃ hi mevaṃ || 2138 || śyāmavarṇasamāyuktaṃ kaṃbugrīvaṃ mahodarī | raktavastradharāśāṃtā āyurdhvaja saṃyutā || 2139 || p. 146) sarvābharaṇasaṃyuktā kanyā putrasamāyutā | tasya bāhu samaṃ kuryāt kanyakā putrakau kramāt || 2140 || somadhārī śiṃcatīya mumayā saha tṛtīyaṃ- tu vṛṣārūdaṃ caturthaṃ nṛttarūpakam | vai vāhya- || 2141 || kaṃ pañcamaṃ vidvān ṣaṣṭaṃ bhikṣāṭanaṃ bhavet | kāri saptamaṃ vidyāt kālakālāṣṭamaṃ bhavet || 2142 || navamaṃ tripurāriṃ syāt jalaṃdharamiti daśā | ekādaśaṃ gajāri syāt dvādaśaṃ vīrabhadrakaṃ || 2143 || trayodaśaṃ harirardhaṃ syādardhanārīṃ tataḥ param | pañcādaśaṃ kirātaṃ syāt kaṃkālaṃ ṣoḍaśaṃ bhavet || 2144 || caṇḍeśānugrahaṃ caiva tatassaptadaśo bhavet | viṣāpaharaṇaṃ caiva aṣṭādaśamiti smṛtam || 2145 || cakratāna svarūpaṃ tu ekona viṃśati smṛtaṃ | vighnaprasādaṃ viṃśacca umāskandamataḥ paraṃ || 2146 || dvāviṃśadekapādaṃ syāt trayoviṃśatsukhāsanaṃ | dakṣiṇāmūrti rūpaṃ ca caturviṃśatprakīrtitaṃ || 2147 || indra dhārādivastraṃ tu varmākhyā tu samudbhavā | pañcaviṃśatprakāreṇa kūpaśceti pṛthak pṛthak || 2148 || sṛṣṭiliṃgaṃ tu gaṃgārthaṃ vyākhyā saṃgeya mūrtinaṃ | śaśvatthaśekharaṃ kāṃtigrahaṃ kālāgraham || 2149 || gaurīśvaraṃ tu vārāhyaṃ umayāni grahaṃ paraṃ | umayā sahitaṃ gaurī saṃvādaṃ ca sukhāvahaṃ || 2150 || guhyemā sahitaṃ cārtha-rūpaṃ purāntakam | kirātārjunakaṃ kālaṃ umārdha harirardhakaṃ || 2151 || nṛttamūrtitrayaṃ paścāt dahaṃ cā vidharaṃ bhavet | caṇḍeśānugrahaṃ paścāt mukhaliṃgamataḥ paraṃ || 2152 || vighnaskaṃdaṃ ca caṇḍeśaṃ kṣetreśaṃ kamalodbhavaṃ | cakrapāṇiśca mātaṇḍi nāgeśaṃ vīrabhadrakaṃ || 2153 || gaurī durgāṃ tathā śreṣṭhaṃ mahākoṭi sarasvati | jāhnavī bhadrakālī ca lakṣmī pṛthvīmātaraḥ || 2154 || tacchāstroktamārgeṇa catvāriṃśattu vigrahaṃ | vaivaṃ śaktya sadāśivet śucitamīn kālasya- || 2155 || p. 147) yathā kalā vidyā rāga pradhāna guṇadvitīyaṃ smaret | garbhān manacha śṛtiṃ tvak tālu sanāḍi vāk kara- || 2156 || padamapāyacca liṃgaṃ ravaṃ sparśa rūparasau ca- gandha kamūstejoṃbu prāsiṃsmaret | iḍayā- || 2157 || biṃbo ṣoḍaśabhirpavanaṃ ca tu rathāṣṣaṣṭi- yadhikodadhikaṃ | tyajapiṃgalaśayaṃ na keśana- || 2158 || kairdaśadeśabhirdvidadhikaṃ | oṃkāra dhvaninādena- vāyvarthaṃ hṛdināṃtakam | nilāraṃbhaṃ samuddhṛtya- || 2159 || tatra nādolayaṃ kṛtam | varṇodbhavam | śivatatve- pare sūkṣme bindurutpadyate tadām | bindornādaṃ- || 2160 || samutpannaṃ nādācchaktirajāyata | aṃguraṃ nāda- mityuktaṃ bindubījamiti smṛtam || 2161 || tadbījaṃ kaṣṭamityuktaṃ sarvaśaktimayaṃ śubham | śaktestu vāgbhave jātaṃ vāgbhavātṣoḍaśāḥ kalāḥ || 2162 || kalādyairvyañjanaṃ jātaṃ vyañjanātsarvaśāstrakaṃ | tadbījāṃkura kāle tu akāraṃ āsya saṃbhavam || 2163 || akārādi kṣakārāṃtaṃ āsya bījāni codbhavam | * * ṇa | kālātma kalānāda bhavābhavantyajāḥ || 2164 || kapādi varṇān ubhayānudādikān | payādi kāmākṣarajāśca bindujāḥ | kramāda- || 2165 || nannāvadhikāstuṣādhikān | tilānacam | vivasvādīn vinikṣipya dadhipūjāścamitrake || 2166 || mahīdhare bhaveddhugdhaṃ avamanta bali smṛtam | parjanyāsyājya maindraistu navanītaṇḍu puṣpakaṃ || 2167 || indre koṣṭañca puṣpaṃ ca madhugaṃdhāśca bhāskare | sadyaṃ madhukaṃ dadyāt bhūśāya navanītakam || 2168 || dagdhājyāntakaraṃ vahne śaṃbānāṃ pūrṇipāyasaṃ | kvatapannaṃ vidhate śītu rākṣase baliriṣyate || 2169 || śivānnaṃ tu surānnaṃ vā gandharve'khilagaṃdhakaṃ | bhṛṃgarājavimukhyaṃ syāt jhaṣe matsyodanaṃ viduḥ || 2170 || nṛttau ca tila puṇyāhaṃ bīja dauvārike bali | sugrīvo modakaṃ puṣṭaṃ gandhapuṣpaṃ tatoyakam || 2171 || varuṇe pāyasaṃ nyasya śoṇitānāṃ surairapi | satilaṃ taṇḍulaiśśoṣya rāgāsyāntu ka matsyakaṃ || 2172 || p. 148) suvinnaṃ vārenātmedya * * * ñca tulājvakaṃ | śāṃtipūjā hi mūlasya dadhimastu ca saṃsmṛtaṃ || 2173 || gulodanaṃ ca bhallābhe somo * * danaṃ dadet | śuklamāse mṛge dadyāt devamātari modakaiḥ || 2174 || udito tila bhakṣyeṇa kṣurāṃtaṃ sarvaśīrite | lāja dhānya savindrasya sāvindre gaṃdhatoyakaṃ || 2175 || * * * * ntathā mudgacūrṇamindrendrarājayoḥ | rudre rudrajaye māse māsasvinnaṃ apāpavatsayoḥ || 2176 || kumudaṃ matsya māṃsaṃ ca śaṃkhaṃ ca khaṃ ca padmakam | mādya * * * * gre tu īndre yā dakṣiṇe baliḥ || 2177 || pūtanāyāḥ smilaṃ biṣṭa mānyāmutsārirīyakaṃ | sādhāraṇabaliṃ śuddhabhojanaṃ saghṛtaṃ dadhi || 2178 || sarveṣāmapi devānāṃ gandhādīni dadet * * | kanyārkamuta veśyā ca bali dhāraṇayogyakāḥ || 2179 || aṃganyāsa karanyāsa cūtaścetā yathā kramaṃ | oṃkārādi namo'ntena devānāmabhayāmi ca || 2180 || datvā tu pūjanaṃ paścāt sādhāra baliṃ dadet | tattatyogyaṃ baliṃ paścāt tadidaṃ toyadedbudhaḥ || 2181 || grāmādīnāṃ ca maṇḍūke pade parama śādhike | santapya devā bāhyevaṃ pūrvokta vidhinā kramāt || 2182 || visarjayettato devā sa vinyāsthantu tatravat | brāhmaṇān bāhyadevāṃśca tattadukta pade nyaset || 2183 || devālaya vidhānārthaṃ dvārārthaṃ na prakīrtitāḥ | evaṃ grāmāditi proktaṃ rahasyanyamitīritaṃ || 2184 || kūpopavāsasthaṃ gatiḥ | prasanno viśuddhadehopi kalāgṛhītvā || 2185 || viśeṣa sāmānya baliṃ narāṇāṃ yathokta nityaṃ- vidhīta samyak || mayamate || 2186 || sadāśivasya hṛdayaṃ śaktiṃ śivahṛdaṃ śivam | ubhayorantaraṃ nāsti vāyuraṃbarayorapi || 2187 || śivaśakti samāyogāt mātāśakti pitāmahaṃ | tasmātsarva prayatnena agnirudbhavamucyate || 2188 || atha vakṣye viśeṣeṇa śivarātriṃ sa pūjayet | nakṣatrāṇi tithīnāṃ ca udaye tīrthasaṃgrahe || 2189 || māghe kṛṣṇacaturdaśyāṃ śivarātriṃ prapūjayet | trayodaśi tithi proktaṃ tatantrā tu caturdaśī || 2190 || p. 149) dīpakāle caturdaśyāṃ rātrau huṃ phaṭ praśasyate | ubhe ghorau prayoktasyaṃ pūjayetsādhadāṃjanaṃ || 2191 || caturṇāṃ tu daśātā yat pūraṇaṃ tu caturdaśī | tattaccaturdaśīyuktaṃ tattadrātrī vṛtaṃ patiḥ || 2192 || laiṃgapurāṇe- trayodaśyāmamāvāsyāṃ yuktā cet caturdaśī | caturdaśyādhikārātrī śivarātririti smṛtaṃ || 2193 || vāyupurāṇe- kāladarśe- trayodaśyāstamaye sūrye catustrīṣveva nāsiṣu | bhūti vidhātu yā tatra śivarātri vṛtaṃ caret || 2194 || sarveṣveva sarveṣu dīpāvāraṇamiṣyati | anyathā puṇya hānissyāt ṛte pāraṇa pāraṇā || 2195 || bhavedadya trayodaśyāṃ bhūtavyāptā mahāniśā | śivarātrī vrataṃ tatra kuryājjāgaraṇaṃ tathā || 2196 || sūryāste nava nāḍīṣu bhūtavittā trayodaśī | śivarātrī vrataṃ kuryāt tadā jāgaraṇaṃ tathā || 2197 || pūrve kṛtagavyaṃ syāt dvisaṃdhipañcāmṛtaṃ tathā | trisaṃdhyaṃ madhunāpūjya ikṣusāraṃ caturthakaṃ || 2198 || ācāryaṃ piṇḍitaṃ pūjyā janārdanaṃ viśeṣataḥ | paṭṭavastraṃ taddine vāpi darśanāmeti tatra tāḥ || 2199 || rājābhiṣeke śatrughne dīkṣāmadhyeṣṭimeva ca | annaṃ prāśanaṃ caiva prokṣaṇaṃ cāṣṭabaṃdhanaṃ || 2200 || dakṣiṇī prasave jātikāpālepaṃnaṃ kārayet | athātaḥ saṃpravakṣyāmi vṛṣabhavāhanalakṣaṇaṃ || 2201 || vṛṣārūḍhaṃ dvidhā proktaṃ buktidaṃ vṛddhidaṃ tathā | bhavānī sahitaṃ devaṃ vṛṣabhordhve vinyasedbudhaḥ || 2202 || vṛṣabhaṃ pṛṣṭato nyasya pūrvavaddakṣiṇānvitaṃ | caturbhujaṃ triṇetraṃ ca jaṭāmakuṭasamanvitaṃ || 2203 || divyābharaṇa maṃtraivaṃ sarvābharaṇa saṃyutam | śuklayajñopavītaṃ ca śāṃtarūpaṃ smitānanam || 2204 || paraśundakṣiṇe haste varadaṃ vāmahastake | mecakadarī caiva hariṇītarameva ca || 2205 || pūrvahastaṃ ca yośvābhiḥ abhayaṃ dakṣiṇe karaṃ | vāmāṃ prīṇi śāyaye pīṭha savyapāda pralaṃbhayet || 2206 || * * * * sukhāsīnaṃ śaṃkhaṃ tu sadṛśaprabhaṃ | vṛṣabhavāhanamākhyātaṃ nṛttaṃ śāṃtimatho'pi vā || 2207 || bhṛṃgārirāyasaṃ bhāva vyāghracarmāṃbarānvitāṃ | aṇḍajaṃ muṇḍajaṃ caiva ro * * ca mathantathā || 2208 || p. 150) ācāmaṃgahīnena ca doṣaṃ maṃtrarūpakaṃ | sādhakācāryasaṃyuktā satiṣekāṃta tikṣakaiḥ || 2209 || nitye naimittike caiva sarvakarmasamācaret | ayitidvāratiṣṭhaṃti ye bhuñjati dvijottamaḥ || 2210 || āpośanaṃ surāpānaṃ annaṃ gomāṃsa bhakṣaṇaṃ | sadaṇḍakadalīpatraṃ vāmapārśvāgrake'pi vā || 2211 || * * * * * * * * aṣṭāgrāṣṭa bhujānvitaṃ | śaitalyamāsanaṃ caiva bhuktvā cāṃdrāyaṇaṃ caret || 2212 || prāṅmukhaṃ dhomukhaṃ bhūtvā yajasya dakṣiṇāmukhaṃ | śriyaṃ muktimukhe bhuṃkte na cā bhuktamudaṅmukhaṃ || 2213 || vedavidyāvratasnāne śrotriyo grahamāgate | krīḍatyeṣayiyatsarvaṃ yasyā mā paramā gatiḥ || 2214 || toyaṃ śuddhamaśuddhaṃ vā alpaṃ vālpameva vā | śivaliṃge tu vikhyātaṃ yajjalaṃ śivasaṃnidhau || 2215 || sūryādi suryāṃntya dinaṃ narāṇāṃ tailabhiyuktaṃ | kamasatphalāni | hṛtvāpi kīrtiṃ maraṇaṃ sukhaṃ- || 2216 || ca putrasya nāśaṃ nidhanatvamāyuḥ || mṛtyu- śriyaṃ vyādhimatīva duḥkhaṃ dhanakṣayaṃ saṃpada- || 2217 || mudvahāniṃ | sūryādi vāraḥ kramaśaḥ phalāni dadyātkaṣāya hutiṃ brūyāt || āśau ca mādāya- || 2218 || vivarjitāni kaṃseṣu bhejeṣu sabhāni madhye- vratopavāseṣu na vedapārakaḥ || 2219 || nīlavarṇaṃ dvinetraṃ ca dvibhujaṃ ca dvipādakaṃ | abhayaṃ varadañcaiva kirīṭamakuṭānvitaṃ || 2220 || vāyasāvāhanaṃ caiva nīlāṃbaradharānvitaṃ | ayā ābharaṇaṃ caiva śāṃtamūrtiśanaiśvaraṃ || 2221 || viśeṣa yajanārthāya devadevasya nirmitaṃ | taṇḍule upadaṃśārthe aṣṭāṃśaṃ deśikottamaḥ || 2222 || siṃhe vyāghra varāhaśca gardabho gaja eva ca | mahiṣaḥ kukkuṭaścaiva ete saṃkrāṃti vāhanaḥ || 2223 || pakṣakṣobaṃ pravālaṃ ca varkakārpāsa eva ca | kaṃbalaṃ kaṃbalaṃ caiva ete saṃkrāṃti vastrakaṃ || 2224 || vīṇākhaḍgaṃ ca śūrpaṃ ca upadaṇḍa dhanurdharaḥ | sarpadaṇḍāyudhaṃ caiva ete saṃkrāṃti āyudhaṃ || 2225 || p. 151) mudgānnaṃ pāyasānnaṃ ca gulānnaṃ sāṅgameva ca | dabhairmuṣṭi nirāhāraṃ ete saṃkrāṃti bhojanam || 2226 || sihmeti rājyahānissyāt vyāghre brahmadvijottamaḥ | varāhe sasya nāśaṃ syādgardabhaṃ vaiśya nāśanam || 2227 || gajeti rājahāniṃ syāt mahiṣe śūdranāśanam | kukkuṭassarvanāśaṃ ete saṃkrāṃti lakṣaṇam || 2228 || yau dau śaṃkhakapāla bhūṣitakarau mālāsthi- mālādharau devau dvāravatī śmaśāna nilayau- || 2229 || nāgāri govāhanau | dvitrya yakṣo baliṃ dakṣa- yajñamathanau śrī śailajāvallabhau | pāpaṃ te haratāṃ- || 2230 || sadā hariharau śrīvatsagaṃgādharau | ye padmādi payassamudranilayā || kalyāṇamastu kamalā- || 2231 || bhimukhī sadāstu dīrghāyurastu dhanadānya samuddhirastu || ārogyamastu vijayo'stu- || 2232 || vibhūtirastu || brahmāyuściramātanotu tanutāṃ nārāyaṇo rakṣaṇam | śatrūn saṃharatāṃ haraśca- || 2233 || vijayaṃ kuryādbalāristava | āro * * * tāt sahasrakiraṇau dadyāt balaṃ mārutau | vakre nṛtya tu- || 2234 || bhāratī ca bhavane lakṣmyā ciraṃ jīva tu | bhāratyā vidhirīśvaro girijayā * * * * || 2235 || padmajā devairdevapatiṃ pulomasutayā sārdhaṃ gaṇeśo gaṇaiḥ | bhūdevī marudagravahni salilai- || 2236 || vyomādibhirvocaraiḥ | sūryaṃ santatamena * * | kṣannu nikṣepavat | ārogyaṃ bhagavān dadātu- || 2237 || savitā kānti prasādau śaśi || bhūmirbhūmi suto- | budho nipuṇatāṃ vācastu vācāṃpatiḥ | śukro- || 2238 || bhūmiti dhatsama latuṣkābadāna kṛnāṃcani | sarvairiṣṭa gṛhasthitāmapi dapityekādaśo- || 2239 || ttamaphalaṃ | kāverī hṛdayābhirāmapuline- | puṇyairjaganmaṃgale | caṃdrāṃ bhogavatī taṭe- || 2240 || parisare dhātrāsamārādhite | śrīraṃge bhu- | jageṃdra bhogaśayane lakṣmīmahī sevite || 2241 || sīte yaḥ puruṣottamasya bhagavān nārāyaṇaḥ- | pātu mām | eka dhyāne mīlanāmukulita cakṣuḥ || 2242 || p. 152) dvitīyaḥ punaḥ | pārvatyā nayanāṃbujaṃ stanataṭe- śṛṃgāra bhārāravaṃ | anyatkrūra vikṛṣṭacāpamada- || 2243 || na krodhena loṣṭārpitaṃ śaṃbhoḥ giriravaṃ samādhi- samaye netratrayaṃ pātuvaḥ | ākalpaṃ vijayībha- || 2244 || vatvamanaghatvaṃ siddho bhavet | pāṇigrahaṃ parvata- rājaputryāḥ pādāṃboja pāṇisaroruhaṃ | sārabhaumau- || 2245 || bhavatvaṃ kṣitipālacaraṇatvaṃ cāravindo bhava | kiṃ catvaṃ pratipakṣasainya nalinī gaṃdhadvipendro- || 2246 || bhavatvaṃ rakṣmiramaṇo bhava | tvamacitrarānyasaṃkalpa- siddho bhavatu | pāṇigrahe parvatarājaputryāḥ pādāṃ- || 2247 || bujaṃ pāṇisaroruhābhyāṃ aśmānamāropyati- smarāre amtasmitaṃ maṃgalamātano tu | jayīśca jaya- || 2248 || bhujamaṃgama śodhayāṃśuke na palhaśoṇa śaila- śivaśekharāṃbhasi | iti śaṃsite girijayā- || 2249 || tatheti tadvaṃśaṃ bhūkṣurarpyatāṃ haraḥ || karpūrasya- phaṇīkṛtasya bhasitaṃ hārasya kākodaraṃ || 2250 || kākārasya karāraviṃda dahanaścūḍāmaṇeḥ karparaṃ | kośe yasya karīndra carma phaṇikartuṃ pravṛttau || 2251 || hare śṛte vīkṣyavatni khīḍu mukhānyavatu vyoma- smitā pārvatī | kastvaṃ lohita locanāsya caraṇe || 2252 || haṃsaḥ kuto māruta syāt kiṃ tantrādi suparṇa- paṃkaja vanaiḥ aṃbhaḥ sadā sannibhaṃ || tatkrīte- || 2253 || navaraktakhaṇḍyavatitairmandāra vṛkṣairdhṛte | caṃbu- kākimu saṃdine kavakairākarya hī hī kṛte || 2254 || annaṃ brahmā raso viṣṇuḥ bhoktā jihvo maheśvaraḥ | evaṃ dhyātvā tu yo bhuṃkte so'nnadoṣaṃ na lipyate || 2255 || pākapaṃkaja mṛttike ca kanaka śukti na samauktikaṃ | krīḍakomala paṭṭasūtra vilasankastūrikākṣāmṛgaṃ || 2256 || kāṣṭādagni malāśca saṃbhavamadhū homyaṃ ca gorocanā | mutpatyaṃ ca mahānubhāva guṇinaṃ prāptaṃ ca kiṃ janmanā || 2257 || pūrve śaiva mukhotpannaṃ dakṣe kālāmukhaṃ smṛtaṃ | paścimaṃ pāśupataṃ caiva uttaraṃ tu mahāvratam || 2258 || ūrdhvaṃ tu bhairavaṃ caiva pātālaṃ vāmamucyate | ācāraḥ kulamākhyāti vidyāmākhyāti bhāṣaṇaṃ || 2259 || p. 153) brāhmaṇānāṃ dhanaṃ vedaṃ kṣatriyāṇaṃ dhanaṃ balam | vaiśyānāṃ dhanamaiśvaryaṃ śūdrāṇāmācārameva ca || 2260 || yathā sakṛt kanakaṃ parīkṣyate nirddoṣa * * | na tāpana tāḍane | tathā caturbhaḥ puruṣaṃ parīkṣyate- || 2261 || śṛte'nalena kulena karmaṇā || cūrṇā śuṣkaṃ striyo vṛddhā bālārkannaruṇaṃ dadhi | pratyu * * * * || 2262 || ranaṃ śākhaṃ sadyo balaharā'niśaṃ || rājārākṣasa- | rūpeṇa vyāghrarūpeṇa maṃtriṇā | parivārān || 2263 || ghātṛrūpeṇa yathā rājā tathā prajāḥ | svarga- | cyutānāṃ iha jīvaloke catvāri nityaṃ hṛdaye- || 2264 || vasanti | dāna praśaṃsā madhurā ca vāṇī devā- | rcanaṃ brāhmaṇatarpaṇaṃ ca | anukūlarasā bhāryā- || 2265 || mitra * * canaṃ rasaṃ | pānīyasya rasaṃ śaityaṃ | bhojanasyādaro rasam | ajñānaṃ * * * śuci- || 2266 || māpaṇagataṃ kāroḥ karaṃ strīmukhaṃ | pakṣīṇāṃ- | gataṃ trikhaṇḍaphalaṃ bhaikṣaṃ gulī mākṣikam || 2267 || dhātrāyāṃ kalahe purasya dahane tīrthe ca devo- | dbhave | saṅgrāmeva vipannavastramakhilaṃ bhāṇḍaṃ- || 2268 || ca lohaṃ spṛśet | takraṃ tailābhiyuktaṃ bhujaga- | mimukhaṃ muktakeśīśca nārī duṣpūritaṃ ca- || 2269 || kuṃbhaṃ kalahamabhimukhaṃ vānaraṃ kāṣṭabhāram | kārpāsaṃ chinnanāsaṃ kaṭadhiraṃ raktavastrādi- || 2270 || vāsaṃ prasthāne prasthitānāṃ praviladaśanau- | mṛtyuragreṇa siddhiṃ | dhyānam | aruṇa- || 2271 || aruṇavāso mādyatāmaṃgarāgaṃ- svakarakalita || cāpaṃ śāṃkuśāstrekṣucāpaṃ | maṇimayamakuṭādyaiḥ || 2272 || dīptamākalpa jātaṃ aruṇa nalina saṃsthaṃ cinta- yedaṃgayone || nīlajīmūtavarṇaṃ sakalaśiva- || 2273 || mayaṃ bhairavaṃ śūlapāṇiṃ | kāpālaṃ khaḍgahastaṃ ḍama- ruka sahitaṃ vāmahaste kapālaṃ | candrārkaṃ ketu- || 2274 || mālā vikṛta tanuśirā nāgayajñopavītaṃ | kālā kālāṃdhakāraṃ maharanubhayaṃ kṣetrapālaṃ- || 2275 || namāmi- p. 154) karadharita kapālam || raktapaṃkajasaṃnibhakāyaṃ satranetra bhujadvayayuktaṃ | padmapāṇi samuṇḍakayuktaṃ āpaduddharaṇa rūpamidaṃ syāt || 2276 || satyaṃ jñānaṃ tapo maunaṃ smṛti dharma iti śṛtiḥ | ajñāna moha nidrā ca ālasyaṃ aṃbu hīnatā || 2277 || pāpiṣṭaṃ parayā dhatte tāmasaṃ guṇalakṣaṇaṃ | utsāhaṃ ca yaduktaṃ sātvikaṃ guṇalakṣaṇaṃ || 2278 || sarvakrodhamahaṃkāra maithunaṃ ca tu lāpanaṃ | udyogaṃ ḍaṃbhamānaṃ ca rājasaṃ guṇalakṣaṇaṃ || 2279 || sarvasatvaṃ prabhutvaṃ ca jagadupadravameva ca | nirmalatvaṃ * * * * * * * * * * * * || 2280 || * * * * * * * * * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * * || 2281 || asya śrī madrakā sarasvatī mahāmaṃtrasya brahmā ṛṣiḥ | gāyatrī chaṃdaḥ | sarasvatī devatā || 2282 || haloṃbījaṃ svaraśaktayaḥ | kīlakaṃ | mātṛkāse- | a + nda | āṃ + aṃgu | iṃ caṃ śrīṃ tarjanī | oṃ ṭaṃ- ṇaṃ- || 2283 || madhyamā- aiṃ taṃ naṃ | anāmi | oṃ phaṃ maṃ kaniṣṭakābhyāṃ- | aṃ yaṃ kṣaṃ karatala karapṛṣṭābhyāṃ namaḥ || 2284 || pañcāśadvarṇabhedairvihita vadanadoḥ pādayuk | akṣipakṣo dehā bhāsyakapadyā śiśukaṃlām || 2285 || indukundāvadātām | akṣāsṛk kuṃbhacihnāṃ likhitavarakarāṃ tryakṣaṇāṃ padmasaṃsthāṃ- accha- || 2286 || kalpāṃ uccastanajaghanaṃmarāṃ bhāratī tāṃ namāmi | aṃ namaḥ | ādhāre liṃganābhau hṛdaya sarasije || 2287 || tālu mūle lalāṭe dvepatre ṣoḍaśāre dvidaśadaśa- dale dvādaśordhve catuṣke | vāsāṃte bālamadhye || 2288 || ḍakakaṭha sahite karṇamadhye svarāṇām | haṃ kṣaṃ tatvārthayuktaṃ sakaladalayutaṃ varṇakūpaṃ namāmi || 2289 || asya śrī aṣṭatriṃśatkalānyāsamaṃtrasya + īśāna sadyojāta ṛṣayaḥ - gāyatrya - si - bhūri - tā- || 2290 || p. 155) oṃ hāṃ bījaṃ | oṃ hrīṃ śaktiḥ | oṃ saṃ śivāya kīlakaṃ | viniyogaḥ | oṃ hāṃ sarva + hṛdayāya namaḥ | oṃ hrīṃ- || 2291 || amṛ - śirase svāhā | oṃ haṃ huṃ jvalita śikheṣu + oṃ haiṃ vajriṇe | svataṃtrāyai | oṃ hrāṃ alupta - oṃ paśuṃ || 2292 || phaṭ || dhyānaṃ || bhi bhraṃ + nām || * * * * * * * * * * * | * * * * * mopetaṃ caṇḍikāyai nivedayet || 2293 || pūgīphalaṃ nāgavallī vāsanādravya saṃyutaṃ | tripurāyai nivedyātha nīrājanamathācaret || 2294 || aṣṭapuṣpaissamabhyarcya prārthayetparadevatāṃ | kāmeśvarīmanujñāpya navāvaraṇamarcayet || 2295 || nālikeraṃ ghṛtāpūpaṃ gulaviṣkasamanvitam | pānakaṃ ikṣukhaṇḍaṃ ca kadalīmadhulājakam || 2296 || dhāroṣṇi kṣīrasaṃyuktaṃ śilāvāsanasaṃyutaṃ | navāvaraṇapūjāyāṃ madhye madhye nivedayet || 2297 || puṣpāṃjali trayaṃ kṛtvā prārthayeccaṇḍikāṃ hṛdi | * * * * * * * * * * * * kalānyaset || 2298 || śrīkaṇṭhamātṛkāṃ nyastvā jalāṃtaṃ pūjayetkramāt | puṣpairañjalimāpūrya āvāhyaparadevatām || 2299 || āsanādyupacārāṇi tattanmantreṇa arcayet | dhūpadīpaṃ tataḥ kṛtvā naivedyaṃ saṃpradāpayet || 2300 || kṣīrānnaṃ pāyasānnaṃ ca mudgamāṣānnameva ca | marīcyannaṃ ca naivedyaṃ vaṭakāpūpa saṃyutaṃ || 2301 || śaṣkulī tilamodaṃ ca kṣīralehyaṃ nivedayet | pānīyaṃ pānakayutaṃ dadhikṣīraghṛtaṃ tathā || 2302 || vyaṃjanena samāyuktaṃ caṇḍikāyai nivedayet | * * * * * * * * * * * * * * * * || 2303 || p. 156) pipāsato jakṣataśca prāṅmukhaṃ nirabhidyata | mukhatastālu * * * jihvā tāmupajāyate || 2304 || tato nānāraso jajñe jihvāyā yodhigamyate | atheti antaśśarīre ākāśa tasmin kriyā- || 2305 || tatra vividhaṃ ceṣṭamānasya sataḥ ojā indriya- | śaktiḥ tataḥ śaktyātmakatvāt sūkṣmarūpatvāt || 2306 || praṇassutrākhyaḥ mahāmukhyaḥ asuḥ prāṇāssarveṣāṃ- mahatvaṃ darśayati prāṇāḥ indriyāṇi yaṃprāṇāṃtaṃ- || 2307 || ceṣāṃ kurvantaḥ | anupaścāt prāṇanti ceṣṭāṃ kurvanti- apānaṃ taṃ ceṣṭāṃ vyajantaḥ apānanti ceṣṭāṃ tyajaṃti- || 2308 || rājānamanugatā bhṛtyā iva kṣipatā cāla- yatā nimnokte nakṣatre sādikaṃ ca virāṭ jīvā- || 2309 || bhedenopāsanārthaṃ uktaṃ jāyate yassaḥ jakṣataṃ bhakṣituṃ icchatha ityarthaḥ | prāk prathamaṃ nira- || 2310 || bhidyata vibhaktamabhūttālvadhiṣṭhānaṃ || jihvā- indriyaṃ nānāraso viṣaya varuṇo devatā jñāta- || 2311 || vyāneva sarvatrādhiṣṭānaṃ iyaṃ devatā viṣaya- ityetaccatuṣṭayaṃ anuktamapyūham | vivakṣomukhato- || 2312 || bhūmno vahnivāyvāhṛtaṃ tayoḥ | jajñe ca tasya suṣiraṃ nirodhassamajāyata | nāsike nirabhi- || 2313 || dyetāṃ dossūyati na bhasyati | tatra vāyurgandha vahno ghrāṇo na nasijighrakṣati | yadātmani ni- || 2314 || rālokaṃ ātmānaṃ ca midṛkṣatā | nirbhiṇṇe tasya jyotiścakṣurguṇagraham | bodhyamānasya ṛṣibhiḥ || 2315 || ātmanastajjighṛkṣata | karṇau ca nirabhidyetāṃ diśaśrotraṃ guṇagrahaṃ | vivakṣoḥ vaktumicchātaḥ || 2315 || mukhata eva vahnirdevatā | vāgindriyaṃ vyāhṛtaṃ | bhāṣaṇaṃ tayoriti indriya devatādhīnatvakaṃ || 2316 || maṇidarśayati | nabhasyati prāṇavāyau dodhūya- māne'tyaṃtaṃ pralapati tatra nasi nāsikāyāṃ- || 2317 || vāyurdevatā gaṃdhaṃ bibhratīti tathā anena- na gaṃdho viṣayī darśitaḥ ghrāṇa indriyaṃ jighṛ- || 2318 || kṣataḥ | gandhagṛhītu micchataḥ nirālokaṃ prakāśa- śūnyamāsīditi śeṣaḥ nirmakṣikamitivat- || 2319 || p. 157) ekavadbhāvaḥ | tadā ātmānaṃ dehaṃ cakārānyacca- | vasatu didṛkṣatā akṣiṇī sthānaṃ jyotirādityo- || 2320 || devatā cakṣurindriyaṃ tato guṇasya rūpasya gṛhaḥ | grahaṇaṃ anena rūpaṃ viṣayo darśitaḥ | ṛṣibhiḥ- || 2321 || rvedaiḥ bodhyamānasya tat ātmanaḥ prabodhanaṃ- gṛhītumicchataḥ tato guṇagṛhaṃ śabdagrahaṇam || 2322 || vastuno mṛdukāṭhinye laghugurvoṣṇa śītatāṃ | jighṛkṣata stvaṅnirbhirṇā tasyāṃ romamahīruhā || 2323 || tatra cāntarhito vātastvacilabdha guṇāvṛtaḥ | hastau ruhatustasya nānākarmacikīrṣayā || 2324 || tayostu balavānindra ādānamubhayāśrayaṃ | gatiṃcikīrṣaḥ pādau ruruhāte hi kāmikāṃ || 2325 || padbhayāṃ yajñaḥ svayaṃ havyaṃ karmabhiḥ kriyate nṛbhiḥ | vastunādharmān mṛduñca kāṭhinyaṃ ca gurutvaṃ ca- || 2326 || oṣṇamīṣat vṛṣṇatvaṃ ca śītatvaṃ cetyarthaḥ | yadyapi anuṣṇatvamapi indriya viṣaya eva- || 2327 || tathāpi tasya jighṛkṣā bhāvādoṣṇamityuktam | vṛṣṇeti pāṭheyaṇādiśaśyāṃdasaḥ | pūrvoktān vastūn || 2328 || etān dharmān jighṛkṣataḥ | tvaṅnirbhiṇṇā | tvagindriyādhiṣṭānaṃ carmajātaṃ ityarthaḥ || 2329 || tasyāṃ lomāṇi indriyamahīruhāṃśca devatā- vastūni hastena āṃdolite laghugurutvayoḥ || 2330 || jñānāttayorapi tvagindriya viṣayatvamiti- paurāṇikāḥ | tatra tasya kvacidantarbahiśca || 2331 || vāto vṛtaḥ āvṛtyaṃ * * * * * * * * * | p. 158) ghṛtakaṃ ca raudra ghṛta kaṃbalaṃ ca sugaṃdhameṣādini- māsa pūjā | caṃdanādiṣu gaṃdheṣu puṣpamāsādi- || 2332 || pūjayet | dāntāri caitramāsasya vaiśākhe- anna pūjayet | jyeṣṭa phālgunyāṃ puṣpaṃ pūjayet || 2333 || dāntāri caitramāsasya vaiśākhe annapūjayet | jyeṣṭamāsādiṣu phalaṃ pakvaphalāni vai | āṣāḍhādi- || 2334 || pavitrasya śrāvaṇe tilapūjayet | pūrvāṣāḍhe tulā- jāyā aśvamāse kṛtāni vai | kṛttikā dīpa- || 2335 || māse tu mārgaśīrṣaṃ ca kuṃkume | puṣyamāsādi- sarvāṇi pūjayettu viśeṣataḥ | madhulubdha- || 2336 || tathā śṛṃgaṃ puṣpā puṣpavanāṃtare | jñānalubdhaḥ tathā śiṣyaṃ gurorgurutaraṃ vrajet || 2337 || kuṇḍa golakamityuktaṃ liṃgapīṭhamudāhṛtaṃ | pīṭhaṃ kuṇḍamiti proktaṃ kolakaṃ liṃgamucyate || 2338 || golakākuṇḍamutpannaṃ golakāśaivamudbhavaṃ | adīkṣita caturvedī yasya liṃgārcana kriyā || 2339 || kalpakoṭi sahasrāṇi jāyate brahmarākṣasā | devālaye sabhāmadhye śmaśāne rājasaṃ yayau || 2340 || maṃtramuccāraṇaṃ kṛtvā * * doṣaṃ na vidyate | kunḍikāṃ kiṃśukāpatraṃ nirguṇḍī ca kapitthakaṃ || 2341 || eteṣu śūlapātrāṇi pañcaite bilvameva ca || 2342 || puṣpālābhe tu patreṣu patrālābhe tathaiva ca | sarvabījāṃkuraiḥ patraiḥ arcanoktaṃ mahodaram || 2343 || ########### END OF FILE #######