#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00198 Uniform title: aṃśumatkāśyapāgama Main title: aṃśumadāgama Manuscript : IFP transcript 1 Description: IFP transcript 1 of RE. 19987 Palm-leaf beginning leaf (25)19a Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: October 23, 2009 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### aṃśumatkāśyapāgamaḥ (aṃśumadāgamaḥ) śuklāmbaradharaṃ viṣṇuṃ śaśivarṇaṃ caturbhujam | prasannavadanaṃ dhyāyet sarvavighnopaśāntaye || 1 || śaśidharaṃ mahādevaṃ sarvalokaikanāyakam | mahendra madhyagaṃ śāntaṃ pārvatī sahitaṃ param || 2 || devadānavasiddhādyaiḥ sevitaṃ surapūjitam | praṇamya caraṇau deva saṃghaissaha tu kāśyapaḥ || 3 || śuce paramasadbhāva praśāntaṃ sṛṣṭikāraṇam | jagatāmabhivṛddhyarthaṃ yogināmupakārakam || 4 || devānāṃ ca hitārthāya śivajñānasamudbhavam | mahārthamalpagranthaṃ ca karṣaṇādijñānasīmakam || 5 || aṃśumāniti tantraṃ ca tvayoktaṃ hi purātanam | tantraṃ tava ca devānāṃ yantrāṇāmadhikāriṇām || 6 || alpāyuṣyādi dharmāṇāṃ narāṇāṃ cādhikāriṇām | anugrahāntaṃ tatteṣāṃ saṃkṣepādvada me prabho || 7 || sādhu sādhu mahāvipra ! yattvayā paricoditam | durlabhaṃ tadahaṃ vakṣye śṛṇuṣvaikāgramānasaḥ || 8 || puṣyamāsādi ṣaṇmāsā māghamāsetarāḥ śubhāḥ | dakṣiṇe cāśvayuṅmāsaṃ śrāvaṇī kṛttikā tathā || 9 || p. 2) pūjitā dakṣiṇādīnāṃ śeṣā māsā vivarjitāḥ | pauṣṇādityamaghāsvātī sāvitrī tvaṣṭṭa maitrakaḥ || 10 || śravaṇārdrā prajeśastiṣyāśvayuk ca trayottarāḥ | dineṣu pūjitāstvetāḥ pratipatṣaṣṭhi saptamī || 11 || tṛtīyā paṃcamī caiva dvitīyā ca trayodaśī | daśamī tithayaḥ śastāḥ śuklapakṣe viśeṣataḥ || 12 || pratipatpaurṇamāsī ca dvitīyā paṃcamī tathā | tṛtīyā madhyamā khyātā kṛṣṇapakṣe dvijottama ! || 13 || ṣaṣṭhī ca daśamī kṛṣṇe kaniṣṭhā caiva garhitāḥ | sitasaumyaśaśī jīvavārāḥ śreṣṭhatamāḥ śubhāḥ || 14 || teṣāmaṃśodayaṃ horādrekkāṇāścaiva darśitāḥ | śubhameveti vijñeyāḥ tatra śaśyudayaṃ vinā || 15 || kaṭakaṃ taulyamakaraṃ meṣaṃ ca dhanuṣaṃ vinā | meṣarāśyudayaṃ śastaṃ sarvasaṃpatsamṛddhidam || 16 || uccasthānagataścandraḥ saukhyo mitragatastathā | śatrukṣetragataścandro nīcastho'pi dhanakṣayam || 17 || bhaumādityendu rāhuśca saurī vā lagnasaṃsthite | āyuṣyaṃ dhanadhānyaṃ ca kartṛnāśaṃ na saṃśayaḥ || 18 || dhanasthāna gatāḥ krūrā dhanadhānyavināśanāḥ | tathaiva candrasaṃyuktaṃ dhanadhānyavivardhanam || 19 || p. 3) bhrātṛsthānagatāssarve sarvasaṃpat samṛddhidāḥ | bandhusthānagatāḥ pāpāḥ sarvaduḥkha bhayāvahāḥ || 20 || putrasthānagatāḥ krūrāḥ mṛtyupīḍā bhaviṣyati | śatrusthāna gatāḥ sarve sarvaduḥkha bhayāvahāḥ || 21 || bhāryāsthānagatā jīvacandra bhārgāśca vai tathā | āyuṣyaṃ dhanadhānyaṃ ca sarvasiddhipradāḥ sadā || 22 || nidhanaṃ saṃgatāssarve karturnidhanamādiśet | śubhagraho navasthāne sarvasaukhyadhanāvahaḥ || 23 || karmasthāna gatāḥ krūrāḥ sarvevittāyuṣakṣayāḥ | śubhagrahāśca karmasthāḥ sarvavittāyuṣa pradāḥ || 24 || aśubhāśca śubhāścaiva valasthānagatāḥ śubhāḥ | dvādaśastho budho jīvo vittavṛddhiṃ samāvahet || 25 || nakṣatrānte ca māsānte pakṣānte vedhitarkṣake | vyatīpāte parighaśūle vai ghṛte kālakaṇṭhake || 26 || kaṇṭake ca tathā sthūlaṃ pariveṣe ca durdine | ulkāpāte ca bhṛguje vṛddhyā ca viṣanāḍike || 27 || ṣaḍaśītimukhe caiva māsaśūnye tathaiva ca | karṣaṇādi pratiṣṭhāntaṃ sarvakarma vivarjayet || 28 || martyānāmāyuṣacchedaṃ kṛṣṇapakṣe tu candravat | tasmādyuktena śīghraṃ ca kartavyo dharmasaṃgrahaḥ || 29 || p. 4) alpadoṣaguṇādhikyaṃ dinaṃ vṛddhiṃ ca saṃgrahet | anekakoṭi doṣāḍhyaṃ dinaṃ lagnaṃ ca meva ca || 30 || doṣahīnatamaṃ yāti jīvadṛṣṭyā dvijottama | anekakoṭidoṣastu jīvaikena vināśanam || 31 || tamasā parivṛtau rātrau khyekena vinaśyati | tathaiva jīvadṛṣṭyā tu sarvadoṣasamudgamāḥ || 32 || evaṃ parīkṣya bahudhā karṣaṇādi samācaret | patraiva sadanaṃ kuryāt taddeśaṃ karṣaṇaṃ kuru || 33 || aṣṭadikṣu ca kartavyaṃ grāmādiṣu śivālayam | paiśācika pade kuryāt ālayaṃ tu parāṅmukham || 34 || parikhāstu tridaṇḍādi yāvattriṃśattadāntakam | tāvadeveṣṭadigbhāge kartavyaṃ śivamandiram || 35 || parikhābhyantare vāpi paiśācika pade kuru | mānuṣe tu pade vātha kartavyaṃ śivamaṃdiram || 36 || viprakṣatriyaviṭchūdrāḥ anulomāstathaiva ca | samanirmāṇakartāraḥ sarvaprāṇi hitāya vai || 37 || hastamātraṃ tu tadghātaṃ kṛtvātadbhūmi madhyame | pūrite tanmṛdaṃ dhīmān adhike cottamānmahī || 38 || samatā madhyamākhyātā hīnā sā kanyasā smṛtā | gṛhītā cottamā madhyā gṛhītā kanyasā mahī || 39 || p. 5) śvetā raktā tathā pītā kṛṣṇā viprādayaḥ kramāt | caturvidhā mahīkhyātā tattajjātyārhatā śubhā || 40 || pareṣāmaparāḥ śastāḥ svapareṣāṃ paraṃ vinā | tattadyogyamahīgrāhyā martyānāmālayaṃ kuru || 41 || sarvā mahīpraśastā ca devānāṃ tu viśeṣataḥ | bhūtapretapiśācebhyo dadyāddadhyodanaṃ balim || 42 || astreṇoccāṭayedetān paścātkarṣaṇamācaret | śvetau raktau ca kapilau kṛṣṇau jātyarhakau kramāt || 43 || yauvane karṣaṇe pūrvau nāgahīnau balānvitau | hemaśṛṃgakhuropetau varṇāntara na saṃspṛśau || 44 || saṃpūjya vṛṣagāyatryā gandhapuṣpādibhirbudhaḥ | pūrvaṃ nivedanaṃ kṛtvā prāṅmukhau saṃsthitau vṛṣau || 45 || yājñikaissāravṛkṣairvā lakṣaṇena yugaṃ halam | sīrāyāmaṃ trihastaṃ syāt nāhaṃ saptāṃgulaṃ bhavet || 46 || vṛttākāramaśeṣaṃ tu mūlaṃ vedāṃśamaśrakam | mekhaloccaṃ tritālaṃ syāt trimātraṃ tadghanaṃ bhavet || 47 || mūlaṃ ṣaṇmātra vistāraṃ ghanaṃ vedāṃgulaṃ bhavet | mūlādagraṃ kramātkṣīṇaṃ kiṃcitkṣīṇaṃ tu madhyamam || 48 || mekhalāyāstu mūle tu viryaveśaṃ navāṃgulam | veśāṃśe dvyaṃgulaṃ vyāsaṃ ghanamardhārdha mātrakam || 49 || p. 6) caturviṃśāṃgulāyāmaṃ ghrāṇadīrghaṃ tu kāśyapa | sīrordhve ghrāṇa tuṃgaṃ tu paṃcāṃgulamudāhṛtam || 50 || ghrāṇakukṣyunmukhaṃ kuryāt manumātraṃ tadāyatam | śeṣaṃ citramiti khyātaṃ sīramekhalasandhitau || 51 || ṣaṇmātraṃ ghrāṇavistāraṃ ghanaṃ vedāṃgulaṃ bhavet | agraṃ sūcinibhākāraṃ anupūrvātkṛśaṃ bhavet || 52 || tripaṃca mātramityuktaṃ sīraghrāṇāgrakāntakam | ayasā halajihvā tu ghrāṇāgre yojayedbudhaḥ || 53 || sīrāyāmasamaṃ nāhaṃ yugaṃ cidraṃ yugāśrakam | kaniṣṭhāṃgulī parīṇāhaṃ gocarmadvikarāyatam || 54 || hṛdayaṃ maṃtramuccārya badhvā yugāśrayau vṛṣau | yugamadhye halaṃ badhvā kiṃciddakṣiṇamāśritam || 55 || karṣayenmatimānvipraḥ tṛṇādīni vyapohya ca | tilasarṣapamudgāni netramaṃtreṇa vāpayet || 56 || ācāryaṃ pūjayettasmai dadyādyugahalau vṛṣau | trirātrāṃ kurite śreṣṭhaṃ vedayatrau tu madhyamam || 57 || adhamaṃ bhūtarātraṃ syāt adhamaṃ parivarjayet | āpuṣpātphalagaṃ rakṣya gogaṇānāṃ nivedayet || 58 || ekarātraṃ dvirātraṃ vā gāvastatraiva vāsayet | govaktragatakenaiśca gomayeḥ prastavairapi || 59 || p. 7) sthapatiṃ pūjayetpaścāt vastrādyaiśca yathā mati | praśastaṃ bhūtalaṃ paścāt madhye samatalaṃ guruḥ || 60 || gomayālepanaṃ kṛtvā dikparicchedanaṃ kuru | śaṃkuṃ kalāṃgulāyāmaṃ nāhaṃ tatsamamucyate || 61 || mūlatārāṣṭabhāgaikaṃ hīnamagraviśālakam | mūlāgraṃ mukulākāraṃ mūlāgraṃ kramaśātkṛśam || 62 || suvṛttamārjavaṃ kuryāt sāravṛkṣaṃ tu śoṣitam | śaṃku dviguṇamānena tanmadhye maṇḍalaṃ likhet || 63 || tanmadhye sthāpayecchaṃkuṃ caturdikṣu samaṃ tathā | pūrvāparāhnayoḥ chāyāditi tanmaṇḍalāntagau || 64 || chāyāgramadhye saṃlakṣya tathaiva tu parāhnake | tadbindudvayagaṃ sūtraṃ pūrvāparadigiṣyate || 65 || tayo madhyantaraṃ bhrāmyaśca parānanaṃ pṛścivat | dakṣiṇottaragaṃ sūtraṃ tanmadhye tu prasārayet || 66 || ye martyā madhyamārdhī tu avacchāyāṃgulaṃ vrajet | maṇḍalaṃ kubjatālena kanyasaṃ tu vibhājite || 67 || bhānurvāneṣṭaviṃśāṃśaṃ saptaṃ viṃśāṃśayottare | gatetvārjavamityuktaṃ kanyāyāśca tathaiva hi || 68 || mīne'ṣṭaviṃśadaṃśādibhāga madhyastha mātrakam | vardhayenmithune saptaviṃśadaṃśāvasānakam || 69 || p. 8) tatordhamātraṃ kṣīṇaṃ syāt bhāgaṃ prati viśeṣataḥ | kanyāyāṃ cāṣṭaviṃśāṃśāt ardhamātra vivardhanāt || 70 || cāpe'ṣṭaviṃśadaṃśāntaṃ tathā hrasvaṃ tathaiva hi | chāyāvṛddhikṣayaṃ hyevaṃ kīrtitā śaṃkumadhyamāt || 71 || chāyāmānaṃ vrajenmadhye brahmasūtraṃ prasārayet | pūrvāparāhvayormadhye chāyāmānaṃ ca varjayet || 72 || prāgādi paritassūtraṃ iṣṭamānena vinyaset | puṇyāhaṃ vācayepaścātkhātvā prāsādamānakaḥ || 73 || yāvatprāsādavistāraṃ ekāśītipadaṃ guruḥ | tatpade vāstu devāṃśca pūjayitvā tu nāmataḥ || 74 || dadhyājyagulasaṃmiśraṃ odanaṃ ca baliṃ dadet | praṇavādīnnāmamadhye svāhāntaṃ balimācaret || 75 || vāstuhomaṃ tataḥ kṛtvā madhye vā cottare'pi vā | vāstuhomaṃ vināyatra kṛtaṃ vāstu vinaśyati || 76 || paryagnikaraṇaṃ kṛtvā prokṣayetpaṃcagavyakaiḥ | sthapatiḥ kṛtyayogyaḥ syāt sthāpako mantrayogyakaḥ || 77 || karṣaṇaṃ hyevamākhyātaṃ śṛṇu prāsādavāstukam | ityaṃśumatkāśyape karṣaṇavidhipaṭalaḥ (prathamaḥ) || 1 || atha vakṣye viśeṣeṇa prāsāde vāstulakṣaṇam | prāsādasya viśāle tu navabhāga vibhājite || 1 || prāgagraṃ daśasūtraṃ syāt udagagraṃ tathaiva ca | evaṃ navanavāṃśe tu brahmā madhye navāṃśabhuk || 2 || marīciḥ pūrvabhāge tu vivasvāndakṣiṇe tathā | mitraḥ paścimabhāge tu uttare pṛthivīdharaḥ || 3 || brahmāṇaṃ ca nirīkṣyaiva sthitvā ṣaṭpadabhāginaḥ | āpaścaivāpavatsaśca tvaiśānyāṃ diśi saṃsthitau || 4 || savitraścaiva sāvitro hyāgneyyāṃ diśi saṃsthitau | indra indrajayaścaiva nair-ṛtyāṃ diśi saṃsthitau || 5 || rudro rudrajayaścaiva vāyavyāṃ diśi saṃsthitau | ete dvipadabhoktāra ardhamardhadvayaṃ tathā || 6 || īśānaścaiva parjanyo jayantaśca mahendrakaḥ | ādityassatyakaścaiva bhraṃśaścaivāntarikṣakaḥ || 7 || agniḥ pūṣā ca vitatho rākṣasaśca yamastathā | gandharvo bhṛṃgarājaśca mṛgaścaiva tu dakṣiṇe || 8 || nir-ṛtī caiva dauvārī sugrīvaḥ puṣpadantakaḥ | varuṇaḥ śoṣarogau ca pāpayakṣmā ca paścime || 9 || vāyurnāgastathā mukhyo bhallāṭassoma eva ca | ṛgāditidyutiścaiva bāhye tvekāṃśabhāginaḥ || 10 || p. 10) carakī ca vidārī ca pūtanā pāparākṣasī | īśānādiṣu koṇeṣu bāhyasthāḥ padavarjitāḥ || 11 || pūrvādiṣu caturdikṣu skando vaicāryamā tathā | vijṛmbho balipiṃchaśca pūrvavatpadavarjitāḥ || 12 || ete caikona paṃcāśad devatāḥ parikīrtitāḥ | viṃśatsūtraistu te sarve badhvā vai vāstumūrtinām || 13 || adhomukhānśayitvā tu uddhṛtāḥ pīṭhadhasthitāḥ | vāstumūrtiḥ kathaṃ deva ! badhvā taṃ śāyayetkatham || 14 || devāsuramahāyuddhaṃ vartate tu yadā tadā | asurāṇāṃ hitārthāya śukraḥ pratyādihattapaḥ || 15 || tatastapasisaṃbhūto bhūtākāraṃ mahābalam | aprabuddhistu taṃ bhūtaṃ devairyuddhaṃ pravartate || 16 || sarvadevāyudhairdevovādhaṃ caiva na śakyate | sarvadevāśca taṃ bhūtaṃ śayanaṃ tu hyadhomukham || 17 || viṃśatsūtraiśca taṃ bhūtaṃ badhvā saṃpīḍya saṃsthitaḥ | samāpa vāstu puruṣo vāstumūrtiṃ tamucyate || 18 || tanmūrtyādhomukhaṃ hyevaṃ sarveṣāṃ duḥkhamāvahet | yatra yadvāstu vinyāsaṃ tatsarvaṃ vāstumūrtimān || 19 || taduddhṛtanivṛttyarthaṃ sarvaduḥkhanivāraṇam | sarva ṛddhikarārthaṃ tu vāstuhomabaliṃ kuru || 20 || p. 11) brahmādidevatānāṃ tu tṛpti homabaliṃ dvijaḥ | tāsāṃ tṛptiṃ kṛte vāstu puruṣācca na bādhyate || 21 || tasmātsarvaprayatnena brahmādīnāṃ baliṃ dadet | vāstuhomaśca kartavyo brahmādīnāṃ svanāmataḥ || 22 || īśāne tu śiro nyeva pādau nir-ṛtigocarau | āgneyyāṃ vāyudigbhāge korparau jānuśāyinau || 23 || mūrtigehasthitā devā svīśāno śirasandhitaḥ | netrasthāne ca parjanyo jayantaśca trikaṃ bhṛgaḥ || 24 || āpaḥ kṛkādikordhve tu āpavatsastathaiva ca | nābhisūtre parabrahma bījetvindrastathaiva ca || 25 || liṃge tvindrajayaścaiva pādayornir-ṛtistathā | samarī pṛthivī caiva stanasūtrapade sthitau || 26 || vivasvataḥ kukṣipārśve * * * vivare sthitau | ūrdhvahastatale caiva savitāraṃ prakalpayet || 27 || ūruprakoṣṭhamadhye ca sāvitraṃ tu nidhāpayet | rudrorudrajayaścaiva vāmapārśve tu pūrvavat || 28 || mahendrādyantarikṣāntāḥ sarvāvayasaṃsthitāḥ | tajjānukorpare vipra tvagnimūrtiṃ nidhāpayet || 29 | nāmādi ṛgaparyantaṃ jaṃghāyā dakṣiṇe nyaset | dauvāripāpayakṣmāntāḥ jaṃghāyā dakṣiṇentare || 30 || p. 12) vāmakūrpara jānūrdhve vāyumūrtiṃ nidhāpayet | nāgādi ṛgaparyantā vāmabāhvau ca saṃsthitāḥ || 31 || carakyādyāścatuṣkoṇe karṇasūtrāgrake sthitāḥ | ete svadhomukhā vāstumūrtideva dvijottama || 32 || prāgivaiva baliṃ dadyāt vāstu saṃkalpayeddvijaḥ | prāsādavāstu caivaṃ hi vāstu homaṃ tataḥ param || 33 || ityaṃśumānkāśyape prāsādavāstu lakṣaṇa paṭalaḥ (dvitīyaḥ) || 2 || atha vakṣye viśeṣeṇa vāstu homavidhiṃ param | harmye tvādyeṣṭakākāle liṃgasaṃsthāpane tathā || 1 || sakalasthāpane caiva saṃprokṣaṇe tathaiva ca | bālaliṃgapratiṣṭhāyāṃ maṇṭape nṛttaraṃgake || 2 || sabhāyāṃ yāgaśālāyāṃ vāstuhomaṃ samācaret | ācāryalakṣaṇopetaḥ svācāryo homamācaret || 3 || samarīya pade caiśe saumye vā brāhmike pade | sthaṇḍilaṃ sikataiḥ kuryāt hastamātrasuvistaram || 4 || utsedhaṃ dvyaṃgulaṃ khātaṃ caturaśra samaṃ kuru | kalaśaṃ vinyasedaindre śālimadhye dvijottamaḥ || 5 || p. 13) gandhatoyena saṃpūrya hemaṃ tatraiva nikṣipet | palāśapatradūrvāṃ ca tajjale ca nidhāpayet || 6 || gandhapuṣpādinā pūjya tajjale vāridevatām | agnyādhānādikaṃ sarvaṃ agnikāryoktamācaret || 7 || pūrvādi vāstudevāṃstu agnimadhye samāvahet | gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca pūjayetsvasvanāmataḥ || 8 || praṇavādīni madhye tu svāhānte naiva homayet | brahmavṛkṣasamidbhistu pratyekaṃ homamācaret || 9 || śatamardhaṃ tadardhaṃ tu homayedgoghṛtena tu | pāyasenaiva caruṇā pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || 10 || jayādirabhyatāṃ naṃ ca rāṣṭrabhṛccaiva homayet | indrāhutiṃ ca kūṣmāṇḍaṃ prāyaścittāhutiṃ caret || 11 || havyavāheti maṃtreṇa sviṣṭamagneti maṃtrataḥ | yadasyeti ca maṃtreṇa homayettu ghṛtena tu || 12 || pariṣecaṃ tataḥ kṛtvā prāsāvīriti maṃtrataḥ | paristarāṃśca paridhīn ājyenoktānhunet kramāt || 13 || brahmaṇe tu varaṃ dadyāt agnau vā sūryamaṇḍale | praṇītatoyaiḥ saṃprokṣya cātmānaṃ pavamānakaiḥ || 14 || evaṃ samāpya homaṃ tu praṇipatya kṣamāpayet | darbhaiḥ palāśa patraiśca śoṣitairbandhayedbudhaḥ || 15 || p. 14) tadagnau dīpayitvā tu prāsādaṃ maṇṭapaṃ tathā | prākāraṃ gopurasthānaṃ paryagnikaraṇaṃ kuru || 16 || bāhye tadagnimudvāsya sthāpitaistu jalairbudhaḥ | sarvatra prokṣayedvidvān śucī vo havyamaṃtrataḥ || 17 || vāstu deva * * thāṃ tu paryagnikaraṇaṃ kuru | vāstuhomaṃ samākhyātaṃ svādyeṣṭakavidhiṃ śṛṇu || 18 || ityaṃśumānkāśyape vāstuhomavidhi paṭalaḥ (tṛtīyaḥ) || 3 || atha vakṣye viśeṣeṇa śṛṇuṣva prathameṣṭakām | prāsāde maṇṭape sāle gopure ca tathaiva ca || 1 || sadane parivārāṇāṃ vinyaset prathameṣṭakām | snigdhaṃ caivā tathā'snigdhaṃ dvividhaṃ bhūmilakṣaṇam || 2 || cikkaṇā śarkarāḍhyā ca tvaśakyaṃ khananakriyāḥ | yā sā snigdhā mahī khyātā tanuvālukasaṃyutā || 3 || puruṣāṃjali mātre tu dṛṣṭatoyasamanvitā | akleśātkhananīyaṃ tat susnigdhā sa mahī smṛtā || 4 || prāsādasya tu vistārāt dvihastādhika vistṛtam | hastamātraṃ khanedviprā susnigdhaṃ tu mahītalam || 5 || p. 15) yāvatājaladṛṣṭaṃ tu tāvatā snigdhakaṃ khanet | avaṭaṃ vālukaiḥ sthūlaiḥ pūrayitvā jalānvitam || 6 || pūrayitvā sthalaṃ paścāt jalena samatāṃ kuru | musalairhastapādaiśca snigdhaṃ kṛtvā bṛhacchilaiḥ || 7 || evamādhāramānaṃ tu tvadhikāmavaṭaṃ kuru | mānasūtrāṇi sūtrāṇi pātayettatra deśikaḥ || 8 || prathamaṃ mānasūtraṃ tu vinyāsaṃ tu dvitīyakam | tṛtīyādhiṣṭhasīmā ca caturthopapīṭhasīmakā || 9 || paṃcamaṃ homasūtraṃ tu ṣaṣṭhaṃ prakṛti sūtrakam | evaṃ krameṇa vinyasya sūtraṣaṭkaṃ dvijottama || 10 || tasyottare prapāṃ kṛtvā navahastapramāṇataḥ | ṣoḍaśastambha saṃyuktaṃ vitānadhvajabhūṣitam || 11 || toraṇairdarbhamālyaiśca muktādāmairalaṃ kṛtam | maṇṭapasya tribhāgaikaṃ vedikāyāstu vistaram || 12 || hastamātrasamutsedhaṃ darpaṇodarasaṃnibham | paritastvagnikuṇḍāni mahāśāsu prakalpayet || 13 || vedāśraṃ ca dhanurvṛttaṃ abjamindrādiṣu kramāt | hastamātrapravistāraṃ ghātaṃ caiva trimekhalām || 14 || gomayālepanaṃ kṛtvā prokṣayetpaṃcagavyakaiḥ | piṣṭacūrṇairalaṃkṛtya tato vai viprabhojanam || 15 || p. 16) kṛtvocchiṣṭaṃ samudvāsya vāstuhomaṃ tataḥ param | paryagnikaraṇaṃ kṛtvā prokṣayettu kuśāṃbhasā || 16 || sthaṇḍilaṃ vedikāyāṃ tu cāṣṭadroṇaiśca śālibhiḥ | tadardhaistaṃḍulaiścaiva tadardhaiśca tilairapi || 17 || sthaṃḍilaṃ kalpayedvidvān darbhaiḥ puṣpaiḥ paristaret | śilāharmye śilābhistu dārubhirdāruharmyake || 18 || ādyeṣṭakā tu kartavyā viparītaṃ tu nācaret | puṃliṃgābhiśśilābhistu kārayetprathameṣṭakām || 19 || dvārabandhastu kartavyaḥ strīśilābhirviśeṣataḥ | napuṃsakopalenaiva mūrdheṣṭakāṃ dvijottama ! || 20 || nupaṃsakopalenaiva bhittiṃ kuryāddṛḍhīkṛtām | yathālābhaśilābhirvā bhittistambhādayo(dikaṃ) bhavet || 21 || vasvaṃgulaṃ samārabhye dvidvyaṃgulavivardhanāt | aṣṭatriṃśāṃgulā yāvat āyāmaṃ tu kalā bhavet || 22 || āyāmārdhaṃ viśālaṃ syāt viśālārdhaṃ ghanaṃ bhavet | mānāṃgulena kartavyaṃ anyamānaṃ na kārayet || 23 || navāṃgulaṃ samārabhya dvidvyaṃgula vivardhanāt | ekona catvāriṃśāntaṃ bhedabhojāṃgulena tu || 24 || vistāraṃ ca ghanaṃ paścāt tatsaṃkhyā caiva ṣoḍaśa | ekādi ṣoḍaśāntānāṃ bhūmīnāṃ kramaśocyate || 25 || p. 17) mūrdheṣṭakāsupuṃsādirekhābhistu parīkṣayet | ayugmaṃ ṛjurekhā ca puṃliṃgāya prakīrtitā || 26 || yugmarekhā sa cakrā ca strīliṃgāya prakīrtitā | yugmarekhā sayugmaṃ vā karṇikā sā napuṃsakā || 27 || rekhābindukalaṃkādi lūtapātasamanvitam | varjitāni prayatnena doṣahīnaṃ tu saṃgrahet || 28 || īṣadunnatamūlasya natamagramudāhṛtam | ūrdhvabhāgamukhaṃ khyātaṃ aparaṃ bhūpatāṃśakam || 29 || aśmānaṃ bhūgataṃ cāgraṃ ūrdhvaṃ cāparamucyate | prāgudaksthakamaiśānyaṃ śīrṣaṃ vai parikīrtitam || 30 || mūlaṃ taditarajjñātaṃ pramāṇaṃ tviṣṭakāsamam | gavyairgandhodakaiḥ snāpya pūrvarātrādhivāsayet || 31 || śivadvijakulotpannaḥ śivadīkṣāsamanvitaḥ | sarvalakṣaṇasaṃpanno vedācārarataḥ śuciḥ || 32 || āpovahanakaṃ snānaṃ bhasmasnānaṃ ca kārayet | navāmbaradharoṣṇīṣāḥ sottarīyānulepanaḥ || 33 || gandhamālyairalaṃkṛtya sakalīkṛtavigrahaḥ | paṃcāṃgabhūṣaṇairbhūṣya kṣālayetprathameṣṭakāḥ || 34 || haimaiḥ kārpāsasūtrairvā badhvā pratisaraṃ hṛdā | sthaṃḍile karṇikābāhye mahāśāsu nidhāpayet || 35 || p. 18) lakāraṃ prāgdiśo bhāge vakāraṃ yāmya gocare | rakāraṃ vāruṇe deśe yakāraṃ saumyagocare || 36 || śālipiṣṭena saṃlikhya pratyekaṃ vastraveṣṭitam | pūrvāgraṃ saumya yāmye tu śeṣau dvau cottarāgrakau || 37 || sthāpayettu samabhyarcya pṛthivyādyātmakaṃ kramāt | navasaṃkhyānavānkuṃbhān sasūtrānvastraveṣṭitān || 38 || sasūtrānsāpidhānāṃśca nānāgandhāmbupūritān | hemapaṃkajasaṃyuktān madhyādikramaśo nyaset || 39 || kuṃbhamadhye tu sādākhyaṃ parito lokapālakān | tattanmantraṃ nyasetkumbhe dhyātvā gandhādibhiryajet || 40 || naivedyaṃ dāpayeddhīmān tato homaṃ samācaret | agnyādhānādikaṃ sarvaṃ agnikāryoktamācaret || 41 || palāśau dumbarāśvattha vaṭamindrādiṣu kramāt | samidhassadyamaṃtreṇa mūlenājyaṃ tu homayet || 42 || caruhomamaghoreṇa netreṇaiva tilaṃ tathā | sarṣapaṃ kavacenaiva pratyekāṣṭaśatāhutiḥ || 43 || dravyaṃ prati viśeṣeṇa vyāhṛtyāhutimācaret | evaṃ jāgaraṇaṃ rātrau prabhāte deśikottamaḥ || 44 || āpovagāhanādīni prāgivaiva samācaret | iṣṭakāḥ kalaśāgniṃ ca pūjayettu viśeṣataḥ || 45 || p. 19) jayādirabhyātānaṃ ca rāṣṭrabhṛccaiva homayet | sviṣṭamagneti maṃtreṇa pūrṇāhutimathācaret || 46 || sthāpakaḥ sthapatiṃ pūjya vastrahemāṃgulīyakaiḥ | muhūrte samanuprāpte dvāraṃ nītvā'tha deśikaḥ || 47 || dvārasya dakṣiṇe cāṃghrimūle bhittyantarālake | iṣṭakāṃ vā śilāṃ vā tu sthāpayeddeśikottamaḥ || 48 || prāsādamaṇṭapānāṃ ca nirgamasya pradakṣiṇe | sālānāṃ gopurāṇāṃ ca praveśasya pradakṣiṇe || 49 || abhyantare tu bhittestu gopurāṇāṃ nidhāpayet | agramagraṃ tathaiśānyāṃ mūlamūlaṃ ca nair-ṛte || 50 || agramūlasamāyuktaṃ agnau vā vāyugocare | paṃcabrahma samuccārya pūrvādikramaśo nyaset || 51 || tanmadhye vinyasedratnān hemapaṃkajasaṃyutam | paṃcamṛdbhiḥ samālipya kuṃbhasthādbhiḥ prapūrayet || 52 || śobhanaṃ dakṣiṇāvartaṃ vāmāvartamaśobhanam | vāmāvarte bhavetsamyak śāntihomaṃ samācaret || 53 || yāgopakaraṇaṃ sarvaṃ ācāryāya pradāpayet || 53-1/2|| ityaṃśumānkāśyape prathameṣṭakā paṭalaḥ (caturthaḥ) || 4 || atha vakṣye viśeṣeṇa upapīṭhavidhiṃ param | svādhiṣṭhānasamoccaṃ vā tripādaṃ vārdhameva vā || 1 || paṃcabhāgāgnibhāgaṃ vā sapādaṃ sārdhameva vā | pādonadviguṇaṃ vātha dviguṇaṃ vā viśeṣataḥ || 2 || evamaṣṭavidhaṃ khyātaṃ upapīṭhodayaṃ dvija | daśadhābhajyamadhiṣṭhānaṃ ekadvitricatuṣṭayam || 3 || paṃcāṃśaṃ vātha niṣkrāntaṃ adhiṣṭhānasya pādukā | upapīṭhasya nīrvaṃ tu paṃcadhā parikīrtitam || 4 || tannīvramupapīṭhe tu pādavāhyaṃ parikalpayet | athavāgrapādasadṛśaṃ dviguṇadviguṇaṃ tathā || 5 || jagatenīrva tulyaṃ vā upānasadṛśaṃ tu vā | evaṃ hi paṃca bhedaṃ syāt upapīṭhasya nirgamam || 6 || sabhādīnāmupapīṭhasya niṣkrāntaṃ daṇḍamucyate | sabhādīnāṃ tu tadbāhye niṣkrāntaṃ daṇḍamucyate || 7 || athaikadaṇḍamārabhya navadaṇḍāvasānakam | upānaṃ navadhā tīvraṃ adhamāditrayaṃ trayam || 8 || taducce dvādaśāṃśe tu upānoccaṃ dvibhāgayā | padmamaṃśena kartavyaṃ ardhāṃśaṃ kampamucyate || 9 || bhūtāṃśakaṇṭhatuṃgaṃ tu kampamabjaṃ tu pūrvavat | sārdhāṃśaṃ vājinaṃ kuryāt kampamardhena kārayet || 10 || p. 21) aṣṭāṃgamevamākhyātaṃ ṣaḍaṃgaṃ tadvināmbujam | kaṃpenāmbujamānaṃ tu yojyaṃ bhadropapīṭhakam || 11 || ūrdhvakaṃpaṃ vinā vāpi paṃcāṃgamupapīṭhakam | upapīṭhasya cotsedhaṃ saptaviṃśatibhājite || 12 || dvibhāgaṃ pādukotsedhaṃ paṃkajaṃ tatsamaṃ bhavet | kampamekāṃśamityuktaṃ dvādaśāṃśaṃ galodayam || 13 || uttaraṃ caikabhāgena tatsamaṃ cordhvamambujam | agnibhāgaṃ kapotoccaṃ maṃśamāliṃ miṣyate || 14 || tryaśramekenamantaritaṃ kuryātpratidvibhāgayā | vājanaṃ caikabhāgena nāmnā tatpratibhadrakam || 15 || dvibhāgaṃ pādukotsedhaṃ dvibhāgaṃ paṃkajodayam | kampamekena kartavyaṃ ekāntaritaṃ bhavet || 16 || dvibhāgaṃ pratituṃgaṃ tu tvekenaiva tu vājinam | aṣṭāṃśaṃ galamānaṃ tu kampamekena kārayet || 17 || abjamekena kartavyaṃ kapotoccaṃ guṇāṃśakam | ekena liṃgamānaṃ tu mantaryaṃśena kalpayet || 18 || pratituṃgaṃ dvibhāgena vājanaṃ caikabhāgayā | saptaviṃśatibhāge tu nāmnā tatpratisundaram || 19 || upapīṭhasya cotsedhaṃ ekaviṃśatibhājite | upānaṃ tu dvibhāgena tatsamaṃ tvambujodayam || 20 || p. 22) kampamardhena kartavyaṃ padmamardhena kārayet | mahāpaṭṭī dvibhāgena padmamardhena kārayet || 2 || kampamardhena kartavyaṃ karṇoccaṃ vasubhāgayā | bhāgena kampamardhena padmakampe kapotakam || 22 || tribhistatkampamardhena nāmnā saubhadramucyate | upānadvibhāgamardhāṃśaiḥ ambujāṃśena kandharam || 23 || dvibhāgenābjaṃ kartavyaṃ paṭṭikā tatsamaṃ bhavet | padmakaṃ sārdhabhāgena kampamardhena kārayet || 24 || saptabhāgaṃ galotsedhaṃ kampamardhena kārayet | ambujaṃ sārdhabhāgena mahāpaṭṭī dvibhāgayā || 25 || abjamardhārdhabhāgena kampamardhena kārayet | paṃcapaṃcopapīṭhocca samabhāgadvibhājite || 26 || kalyāṇa kārikā nāmnā sarvadhāmasu pūjitam | evaṃ ṣaḍaṃgamākhyātaṃ upapīṭhaṃ dvijottama ! || 27 || aṃganiṣkrāntaveśaṃ ca adhiṣṭhānavidhānavat | bhūtaivyālebhasiṃhaiśca makaraiḥ patrajātibhiḥ || 28 || upapīṭhagale vipra ! bhūṣayetsarvalakṣaṇam | pratyagramakarasyābhā vālārūḍhasamastakam || 29 || avale balavardhaṃ ca adhiṣṭhānottamācaret | p. 23) upapīṭhaṃ samākhyātaṃ adhiṣṭhānavidhiṃ śṛṇu || 30 || ityaṃśumānkāśyape upapīṭhavidhāna paṭalaḥ (paṃcamaḥ) || 5 || atha vakṣye tvadhiṣṭhāna vidhānaṃ śṛṇu suvrata ! | dharātalamadhiṣṭhānaṃ ādhāraṃ dharaṇī tayā || 1 || bhuvanaṃ pṛthivī bhūmiḥ paryāya vacanādibhiḥ | harmyatāraṃ tu kūṭādi nīvrādhiṣṭhānanīvrakam || 2 || tasmāttadupapīṭhaṃ syāt nīvraṃ homā vinirgamam | tasmātprakṛti nīvraṃ ca sūtra pātaṃ tu kārayet || 3 || yatraivādyeṣṭakānyāsaṃ tatraivaṃ mānalakṣayet | tasmāttu ghanabhittyevaṃ prakṛtyantaṃ prakalpayet || 4 || svabhāva prakṛterūrdhve prakṛtyuccaikahastakam | dvihastaṃ vā prakṛtyuccaṃ trihastaṃ vā ghanākṛtiḥ || 5 || ṣaḍaṃgulyasamutsedhaṃ ṣaṭṣaḍaṃgulavardhanāt | uttamaṃ madhyamaṃ caiva adhamaṃ ca tathāpi vā || 6 || prakṛtyantaṃ sthalaṃ khyātaṃ antarmaṇḍalakasya tu | evaṃ kṛtvā prakṛtyūrdhve homaṃ saṃkalpya deśikaḥ || 7 || p. 24) bhittipādasya viṣkaṃbhaṃ dviguṇaṃ triguṇaṃ tu vā | homanīvramiti khyātaṃ tadardhaṃ bahulānvitam || 8 || taddhomāprakṛtīnīvraiḥ dvitridaṇḍamathāpi vā | kuḍyapādād bahirnīvra dupapīṭhagalaṃ tu vā || 9 || homanīvrasamaṃ proktaṃ dvividhaṃ dvijasattama ! | homatuṃgārdhamānena homordhvābjaṃ prakalpayet || 10 || abjasyoccasamaṃ veśaṃ abjāccordhvopamānakam | tasyoparitvadhiṣṭhānaṃ sopapīṭhānvitaṃ tu vā || 11 || anyaddhomātprakṛtyūrdhve upopānaṃ prakalpayet | tattadūrdhve dharātalaṃ vātha sopapīṭhamathāpi vā || 12 || upāpānaṃ vinādhāraṃ homordhve vā prakalpayet | prakṛtīsamasūtre tu kalpayecchilpikottamaḥ || 13 || homāpadmopapānādīn harmye niveśayet | āptotsedhāṃśamānena tvadhiṣṭhānasya cocchrayam || 14 || pādodayārdhamānaṃ vā ṣaṭṣaḍaṣṭāṃśameva vā | agrapādaviśālaṃ tu daṇḍamityabhidhīyate || 15 || ekadaṇḍaṃ samārabhya tvardhadaṇḍa vivardhanāt | yāvatā paṃcasaṃkhyā tu agnidaṇḍāvasānakam || 16 || pādbāhye paraniṣkrāntaṃ tattribhāgavibhājite | p. 25) upānavyāsamekāṃśaṃ śeṣaṃ jagati vistaram || 17 || kumudaṃ vedamekāṃśaṃ tannivraṃ jagatessamam | kumudordhve paṭṭaveśaṃ tatsamaṃ kaṇṭhaveśanam || 18 || sarveṣāmambujānāṃ tu nīvratuṃgasamaṃ bhavet | ūrdhvapaṭṭamaśeṣaṃ tat samaṃ vā kaṇṭhaveśanam || 19 || kampānāmapi sarveṣāṃ caturbhāgena nīvrakam | mahāvājanniṣkrāntaṃ tuṃgatulyārdhameva vā || 20 || tripādaṃ vātha niṣkrāntiṃ yathābalavaśānnayet | janmādipaṃcavargeṣu tattadaṃgāvasānakam || 21 || dvārārdhaṃ vā sthalārdhaṃ vā chedayettaddharātalam | upānaṃ jagatīṃ caiva kumudaṃ kaṇṭhapaṭṭikā || 22 || paṃcavargeti vikhyātaṃ pādabandhatale budhaḥ | dvāraṃ ca jaladhāraṃ ca sthalaṃ ca pratibandhakaiḥ || 23 || pratirūrdhve tu kartavyaṃ aṃgacchedaṃ na kārayet | pratyaṃgacchedanaṃ cettu vipadāmāspadaṃ sadā || 24 || tasmātsarvaprayatnena pratyaṃgacchedanaṃ vinā | adhiṣṭhānaṃ dvidhā jñeyaṃ pratibandhāṃghribandhanam || 25 || pratyekānekabhedena procyate dvijasattama ! | sarveṣāṃ pratibandhānāṃ kumudaṃ vṛttamucyate || 26 || p. 26) pādabandhatalānāṃ tu vasvaśraṃ kumudaṃ bhavet | tayossaṃkaramekasmin kartavye kartṛnāśanam || 27 || prāsādaṃ pratibandhaṃ ca tattadbhedena saṃkaram | kūṭakoṣṭhādikānāṃ tu kartavyaṃ tacchubhāvaham || 28 || tathaivāṃghriprabandhaṃ cet tasminsaṃkaramuttamam | aśubhaṃ viparītaṃ cet vāstu rāṣṭranṛpasya ca || 29 || tasmātsarvaprayatnena varjyo vargeṇa saṃkaram | adhiṣṭhānasya cotsedhaṃ ekonāviṃśadaṃśake || 30 || upānaṃ caikabhāgena saptāṃśaṃ jagatī bhavet | ṣaṭtriṃśaṃ kumudoccaṃ tu āliṃlaṃ caikabhāgayā || 31 || tripaṭṭaṃ caikabhāgena pratyutsedhādvibhāgayā | vājanaṃ caikabhāgena pratibandhamidaṃ bhavet || 32 || upānarahitaṃ śeṣaṃ pūrvavat tattvanekadhā | adhiṣṭhānasya cotsedhaṃ paṃcaviṃśatibhājite || 33 || śivāṃśaṃ pādukotsedhaṃ jagatī vasubhāgayā | dhātvaṃśaṃ kumudoccaṃ tu vyomāṃśaṃ kaṃpamānakam || 34 || analāṃśaṃ galotsedhaṃ śaśyaṃśaṃ cordhvakampakam | mahāpaṭṭī guṇāṃśaṃ tu tadūrdhve'ṃśena kampakam || 35 || pādabandhamitikhyātaṃ upānarahitaṃ tathā | p. 27) etacca pādabandhaṃ ca nānābhedena kīrtitam || 36 || trissaptāṃśe talotsedhaṃ kṛtvāṃśenaiva pādukām | ambujaṃ sārdhabhāgaṃ syāt kampamardhāṃśamucyate || 37 || saptāṃśaṃ jagateruccaṃ rasāṃśaṃ kumudodayam | āliṃgamekabhāgena tripaṭṭaṃ caikabhāgayā || 38 || dvibhāgaṃ pratituṃgaṃ syāt bhāgenaikena vājanam | pratikramamidaṃ nāmnā pratibandhaṃ tu bheditam || 39 || tadeva pakṣabhāgena upānaṃ parikalpayet | āliṃgoccaṃ dvibhāgena śeṣaṃ pūrvavadeva hi || 40 || upānopari padmaṃ ca kampaṃ caiva parityajet | taduccaṃ pratikramaṃ khyātaṃ sarvadevālayāvaham || 41 || ṣaḍviṃśadvibhajeduccaṃ upānaṃ caikabhāgayā | dvibhāgena dalaṃ kuryāt kampamekena kārayet || 42 || ṣaḍaṃśaṃ jagate ruccaṃ ekāṃśaṃ dalamānakam | kaṇṭhamekena kartavyaṃ kaṇṭhoccaṃ taddvibhāgayā || 43 || ekāṃśaṃ kampatuṃgantu tatsamaṃ tu dalodayam | mahāpaṭṭī dvibhāgena dalamekāṃśamānataḥ || 44 || kampamekena kartavyaṃ aṣṭāśraṃ kumudānvitam | aṃbhojakesaraṃ khyātaṃ pādabandhe tu bheditam || 45 || p. 28) ekonaviṃśadaṃśaṃ tu talotsedhaṃ vibhājite | upānamekabhāgena padmoccamanalāṃśakam || 46 || kampoccaṃ tvardhabhāgena jagatyuccaṃ yugāṃśakam | ambujaṃ cārdhabhāgena galamardhāṃśamānataḥ || 47 || ardhāṃśaṃ padma tuṃgaṃ tu guṇāṃśaṃ paṭṭamānakam | padmamardhāṃśamānena tatsamaṃ kampamucyate || 48 || adhyardhāṃśaṃ tu kaṃṭhoccaṃ kampamardhena kārayet | padmamardhena kartavyaṃ paṭṭikā sārdhabhāgayā || 49 || ambujaṃ cārdhabhāgena kampamardhena kārayet | puṣpapuṣkalamākhyātaṃ pādabandhe tu bheditam || 50 || dvātriṃśadvibhajeduccaṃ upopānaṃ dvibhāgayā | upānaṃ caikabhāgaṃ syāt saptāṃśaṃ kamalocchrayam || 51 || kaṇṭhamekena kartavyaṃ padmamekena kārayet | kumudoccaṃ caturbhāgaṃ ekāṃśaṃ galamucyate || 52 || kampamekena kartavyaṃ guṇāṃśaṃ galamānakam | ekenakampamekena ūrdhve padmaṃ prakalpayet || 53 || kapotoccaṃ yugāṃśena āliṃgaṃ caikabhāgayā | ekenāntaritaṃ kuryāt pratituṃgaṃ dvibhāgayā || 54 || vājanaṃ caikabhāgena kalpayettu krameṇa tu | pratibandhe tu bhedaṃ syāt śrībandhāntaritāddhṛtam || 55 || p. 29) adhiṣṭhānasya cotsedhaṃ aṣṭāviṃśati bhājite | upānaṃ caikabhāgena jagatyuccaṃ rasāṃśakam || 56 || kumudaṃ paṃcabhāgena kampamekena kārayet | galāṃśaṃ guṇamānaṃ tu kampamekena kārayet || 57 || padmamekena kartavyaṃ kapotoccaṃ guṇāṃśakam | āliṃgamekabhāgena antarītaṃ tu kalpayet || 58 || pratituṃgaṃ dvibhāgena śivāṃśaṃ vājanaṃ tathā | pratibandhasya vargasya maṃcabandhamudāhṛtam || 59 || tadevāliṃgikāmūrdhvaṃ ūrdhvaṃ dvāviṃśadaṃśakaiḥ | kalyaṃ śrīkāntakaṃ nāmnā pādabandhe tu bheditaḥ || 60 || tuṃge ṣaṭviṃśadaṃśe tu ekāṃśaṃ pādukaṃ bhavet | dvibhāgaṃ galamānaṃ tu kampoccaṃ śaśibhāgayā || 61 || ṣaḍaṃśaṃ tu jagatyuccaṃ caturbhāgaṃ ghaṭodayam | kampamekena kartavyaṃ kaṇṭhoccaṃ tu dvibhāgayā || 62 || ūrdhvakampamathaikāṃśaṃ agamānaṃ dvibhāgayā | vājanaṃ * * * * * dvibhāgaṃ kaṇṭhamucyate || 63 || vājanaṃ caikabhāgena sārdhāṃśaṃ kamalodayam | kampamardhena kartavyaṃ śroṇībandhamidaṃ param || 64 || pādabandhe tu bhedaṃ syāt saṃhavyālairvibhūṣitam | triṣṣaḍaṃgaṃ talotsedhaṃ kṛtvā sārdhāṃśa pādukam || 65 || p. 30) kampamardhāṃśamityuktaṃ bhūtāṃśaṃ paṃkajodayam | galamekena kartavyaṃ padmamekena kārayet || 66 || kumudoccaṃ tribhirbhāgaiḥ dalamekāṃśamānataḥ | āliṃgamekabhāgena tvantarītatsamaṃ bhavet || 67 || prateruccaṃ dvibhāgena vājanaṃ caikabhāgayā | abjabandhamidaṃ nāmnā bhedaṃ tatpratibandhake || 68 || talaṃ dvāviṃśadaṃśe tu dvibhāgaṃ pādukonnatam | abjamekena kampaṃ tu tvekāṃśena prakalpayet || 69 || jagatī bhāga tu kumudaṃ caturaṃśakaiḥ | padmamekena kartavyaṃ kampamekena kārayet || 70 || kaṇṭhatuṃgaṃ dvibhāgena kampamekena kārayet | śivāṃśaṃ dalamānaṃ tu mahāpaṭṭīdvibhāgayā || 71 || kampamekena kartavyaṃ vaprabandhamidaṃ smṛtam | pādabandhasya vargasya sarvadhāmasu pūjitam || 72 || tanmahāpaṭṭikāmāne kapotaṃ kapotabandhakam | kapotoparikampordhve tripaṭṭaṃ caikabhāgayā || 73 || pratyutsedhaṃ dvibhāgena vājanaṃ tvekabhāgayā | tuṃge ṣaḍviṃśadaṃśe tu kalpaṃ tatpratisundaram || 74 || adhiṣṭhānasya cotsedhaṃ trayoviṃśati bhājite | upānamekabhāgena padmamekena kampakam || 75 || p. 31) kaṇṭhaṃ dvibhāgamaṃśena kampamekena padmakam | dvyaṃśena paṭṭikāṃ vidyāt kampamekena kalpayet || 76 || padmamekena kaṇṭhaṃ tu ekāṃśenaiva kalpayet | ekāṃśenāmbujaṃ kuryāt guṇāṃśaṃ kumudodayam || 77 || padmamekena kartavyaṃ āliṃgaṃ caikabhāgayā | tripaṭṭaṃ śivabhāgena dvibhāgaṃ pratimānakam || 78 || vājanaṃ caikabhāgena kalpayettu yathākramam | pratibandhe tu bhedaṃ syāt śrīkaṇṭhaṃ tadudāhṛtam || 79 || upānamekabhāgena padmamaṃśena kampakam | kaṇṭhaṃ dvibhāgamaṃśena kampaṃ dvyaṃśena paṭṭikā || 80 || kampamekena padmaṃ tu ekāṃśena prakalpayet | kumudaṃ tu triyaṃśena padmamekāṃśamānataḥ || 81 || āliṃgamekabhāgenāntaritaṃ śaśibhāgayā | dvibhāgena pratiṃ kuryād vājanaṃ caika bhāgayā || 82 || adhiṣṭhānasya cotsedhaṃ dvāviṃśati vibhājite | etatkarīrabandhaṃ syāt pratibandhe tu bheditam || 83 || pādukaṃ caikabhāgena dvibhāgenābja tuṃgakam | kampamekena kartavyaṃ kaṇṭhamānaṃ dvibhāgayā || 84 || kampamekaṃ dvibhāgena paṭṭikāṃśena kampakam | dvibhāgaṃ galamānaṃ tu galamekāṃśamānataḥ || 85 || p. 32) ambujaṃ caikabhāgena kumbhamānaṃ guṇāṃśakam | ekāṃśaṃ galamānaṃ tu dvyaṃśenāliṃgamucyate || 86 || tripaṭṭaṃ caikabhāgena pratimānaṃ dvibhāgayā | vājanaṃ caikabhāgena bhāgaṃ dviguṇitāṃśake || 87 || etacca pratibandhaṃ syāt bhedaṃ kalaśabandhanam | adhiṣṭhānasya cotsedhaṃ caturviṃśati bhājite || 88 || pādukāṃśaṃ tu bhāgena tatsamaṃ paṃkajodayam | khuramekena kartavyaṃ jagatyuccaṃ rasāṃśakam || 89 || padmamekena bhāgena kaṇṭhaṃ padmaṃ tu bhāgayā | vedāṃśaṃ * * * tsedhaṃ kalaśaṃ caikabhāgayā || 90 || āliṃgamekabhāgena bhāgenāntaritaṃ bhavet | dvibhāgaṃ pratituṃgaṃ tu vājanaṃ caikabhāgayā || 91 || pratibandhaṃ tu bhedaṃ syāt śrīkaraṃ nāmacocyate | bhānudvyaṃśe taloccaṃ tu dvibhāgaṃ pādukaṃ bhavet || 92 || upopānaṃ śivāṃśaṃ syāt ṣaḍaṃśaṃ galamānakam | kaṇṭhamaṃśena kartavyaṃ aṃśenābjaṃ prakalpayet || 93 || guṇāṃśaṃ ghaṭamānaṃ tu galamekena vṛttakam | kampamekena kaṇṭhaṃ tu guṇāṃśamekena kampakam || 94 || vyomāṃśaṃ kampamaṃśaṃ tu dvibhāgaṃ paṭṭikā bhavet | ekāṃśaṃ galamānaṃ tu kampamekena kārayet || 95 || p. 33) sundarāmbuja nāmnā tu pādabandhe tu bheditam | catussaptadvibhāgaṃ tu tattanmānaṃ vibhājite || 96 || dvibhāgaṃ pādukaṃ khyātaṃ dalamānaṃ yugāṃśakam | galamekena kartavyaṃ ambujaṃ tu dvibhāgayā || 97 || dvibhāgaṃ paṭṭikāmānaṃ aṃśaṃ pādukamucyate | jagatī caturaṃśaṃ tu padmamaṃśe dvijottama ! || 98 || kaṇṭhamaṃśena padmaṃ tu śaśyaṃśaṃ pravidhīyate | guṇāṃśaṃ kumudoccaṃ tu padmamaṃśena kalpayet || 99 || kampamaṃśena kartavyaṃ tripaṭṭaṃ caikabhāgayā | dvyaṃśena pratimānaṃ tu vājanaṃ ca śivāṃśakam || 100 || evaṃ nalinakāntaṃ syāt sarvadevapriyāvaham | trayoviṃśati bhāgaṃ tu taloccaṃ tu vibhājite || 101 || sārdhāṃśaṃ pādukotsedhaṃ upopānaṃ śivāṃśakam | adhaḥ padmaṃ dvibhāgaṃ syāt ekāṃśaṃ kaṇṭhamucyate || 102 || tadūrdhve padmamekāṃśaṃ kumudoccaṃ guṇāṃśakam | tadūrdhve padmamekāṃśaṃ ekāṃśaṃ kampamānakam || 103 || kaṇṭhaṃ dvyaṃśena kartavyaṃ ekāṃśaṃ cordhvapaṭṭikā | ekāṃśaṃ padmatuṃgaṃ tu sārdhāṃśaṃ vājanodayam || 104 || ekāṃśaṃ padmatuṃgaṃ tu āliṃgaṃ caikabhāgayā | tripaṭṭaṃ tu tathāṃśena pratimānaṃ dvibhāgayā || 105 || p. 34) ekena vājanaṃ kuryāt śrīsaundaryaṃ samucyate | pratibandhasya bhedaṃ syāt etaccaṃ puratastathā || 106 || caturviṃśati bhāgaṃ tu taloccaṃ tu vibhājite | upānaṃ caikabhāgena dvibhāgena tu dalodayam || 107 || tadūrdhve kaṃpamekāṃśaṃ jagatyuccaṃ śarāṃśakam | vedāṃśaṃ kumudoccaṃ tu padmamaṃśena kalpayet || 108 || kaṇṭhamekāṃśamityuktaṃ ūrdhvapadmaṃ śivāṃśakam | vājanoccaṃ dvibhāgena ekāṃśaṃ padmabhāgakam || 109 || āliṃgamekabhāgena tripaṭṭaṃ tatsamaṃ bhavet | pratimānaṃ dvibhāgaṃ syāt vājanaṃ caikabhāgayā || 110 || skandakāntamidaṃ nāmnā pratibandhasya bhedite | dharātaloccaṃ vibhajet trayoviṃśati bhāgayā || 111 || upānodayamekāṃśaṃ ṣaḍaṃśamambujodayam | ekāṃśaṃ kaṇṭhamānaṃ tu ūrdhvaṃ padmaṃ śivāṃśakam || 112 || yumāṃśaṃ kuṃbhakotsedhaṃ ekāṃśaṃ padmamānakam | kampamekena kartavyaṃ dvibhāgaṃ kandharodayam || 113 || ekāṃśaṃ kaṃpamānaṃ tu ūrdhvapadmaṃ ca tatsamam | kapotoccaṃ guṇāṃśaṃ tu āliṃgaṃ caikabhāgayā || 114 || etaccāmbujakāntaṃ syāt pādabandhe tu bheditam | evaṃ tvanekabhedena procyate tu dharātalam || 115 || p. 35) tathaivoccaikamātraṃ vā hīnādhikaṃ na doṣabhāk | ardhaṃ vārdha tripādaṃ vā balāṃgada balānvitam || 116 || tripaṭṭasya viśālaṃ tu dvividhaṃ pravidhīyate | mūlapādasya māvyāsa pādamūle tripaṭṭikam || 117 || pādāntare tripaṭṭānāṃ vyāsaṃ tripādamardhakam | pādabāhyasamāveśaṃ nīvraṃ caiva samaṃ bhavet || 118 || yugmā va yuga saṃkhyā vā pādāntareṣu kalpayet | siṃhebhamakarairvyālaiḥ bhūtahaṃsairvibhūṣitam || 119 || pratyagramakarairvyālaiḥ pādādhārasya nirgamam | tripaṭṭordhve pratiṃ hema sarvatra parikalpayet || 120 || ūrdhvādhastambujopetaṃ kumudaṃ vṛttamācaret | anye dve kusumāssarve pratibandhāṃghri bandhayet || 121 || vṛttaṃ ca vasukoṇaṃ ca krameṇaiva tu kalpayet | ityaṃśumānkāśyape adhiṣṭhānalakṣaṇa paṭalaḥ (ṣaṣṭhaḥ) || 6 || atha vakṣye viśeṣeṇa nirmālyadvāralakṣaṇam | pratibandhe praterante tadanye paṭṭikāntike || 1 || p. 36) galānte kumudānte vā va prānte pādukāntake | nālaṃ kuryādadhaścordhve nālaṃ tasminsuyojayet || 2 || bhānvaṃgulaṃ samārabhya tritryaṃgula vivardhanāt | caturviṃśāṃgulaṃ yāvat tāvatpaṃcavidhāya tam || 3 || bhitti bāhyagataṃ hyetat tasyārdhaṃ garbhagehakam | veśayitvātha vā bhitteḥ abhyantarasamaṃ tu vā || 4 || vasvaṃgulaṃ samārabhya dvidvayaṃgula vivardhanāt | kalāṃgulāvasānaṃ tu vistāraṃ paṃcadhā kramāt || 5 || tanmūlatārapaṃcāṃśaṃ tryaṃśaṃ cāgrasuvistaram | tadvistarasamaṃ vyāsaṃ tripādaṃ vārdhatadghanam || 6 || vistārasya tribhāgaika uccatāraṃ nataṃ tathā | nālamadhye tu kartavyaṃ nimnonnatavivarjitam || 7 || mūlādagraṃ nataṃ kiṃcit mūlaṃ siṃhasya bandhitam | gajoṣṭhasadṛśālambya yathā sundaramagrataḥ || 8 || vyālebhasiṃhabhūtaṃ vā nālaṃ dhṛtvāsanasthitaḥ | nālamevaṃ prakartavyaṃ saumye prā * mamadhyame || 9 || sthāpayitvā viśeṣeṇa anena vidhinā budhaḥ | nālaṃ gandhodakairgavyaiḥ snāpayitvāmbhasā tataḥ || 10 || śāntihomaṃ tu kurvīta vāruṇaṃ sūktamuccaran | snāpakassuprasannātmā sumuhūrte sulagnake || 11 || p. 37) nālaṃ tu sthāpayeddhīmān sthapatiḥ sthāpakānvitaḥ | sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ sarvātodyasamanvitam || 12 || sudhayā gulatoyaiśca bandhayetsudṛḍhaṃ yathā | puṃśilāyā sukartavyā nālaṃ tu caraṇādhipam || 13 || nālasthāpanamevaṃ tu stambhalakṣaṇamucyate | ityaṃśumānkāśyape nālashāpanavidhi paṭalaḥ (saptamaḥ) || 7 || atha vakṣye viśeṣeṇa caraṇāyāmavistṛtam | ākāraṃ bhūṣaṇaṃ caiva saṃkṣepācchṛṇu suvrata || 1 || staṃbhaṃ ca talipaṃ caiva caraṇaṃ jaṃghameva ca | sthāṇuḥ sthūṇaṃ ca pādaṃ ca paryāya vacanastvime || 2 || āptotsedhāṃśamānena pādāyāmaṃ vidhīyate | adhiṣṭhānasya tuṃgasya dviguṇaṃ vāṃghrituṃgakam || 3 || tasmāddharātaloccaṃ tu ṣaḍaṣṭāṃśādhikaṃ tu vā | pādoccapaṃktī nandāṣṭabhāgaikaṃ vāṃghrituṃgakam || 4 || dārupādaṃ tu tataṃ hyetat kuḍyapādamathocyate | tadardhaṃ vā tribhāgonacaturbhāgonameva vā || 5 || p. 38) kuḍyastambhaviśālaṃ syāt etatsarveṣu dhāmasu | prateruttarasīmāntaṃ (anyarāgha?) ṣālastaṃbhamucyate || 6 || upānāduttarāntaṃ yat nikhātastaṃbhamucyate | tuṃgaṃ saptāṣṭadhā bhajya navadharmāṃśameva vā || 7 || rudrabhānvaṃśakaṃ kṛtvā ekāṃśaṃ tvaṃghrivistaram | tanmūlatāramākhyātaṃ tattāraṃ tu tathā bhajet || 8 || ekabhāgavihīnaṃ tu śeṣamagraviśālakam | ekādiṣoḍaśāntānāṃ talaṃ pratyevamācaret || 9 || mūlādagraṃ yugāśraṃ tu kuṃbhamṛṇḍyādi saṃyutam | brahmakāntamiti khyātaṃ vasvaśraṃ viṣṇukāntakam || 10 || rasāśramindrakāntaṃ syāt candrakāntaṃ kalāśrakam | kaṇṭhamānena tanmūle vedāśraṃ tu prakalpayet || 11 || staṃbhāgraṃ caikamānena caturaśrasamanvitam | tayormadhyaṃ tu vasvaśraṃ ṣoḍaśāśramathāpi vā || 12 || vṛttākāraṃ tu vā vipra ! kuṃbhamaṃḍyādi saṃyutam | rudrakāntamidaṃ khyātaṃ mūlādagraṃ tu vartulam || 13 || kuṃbhamaṃḍyādihīnaṃ yat tadvyāpī rudrakāntakam | mūlādagraṃ yugāśraṃ tu madhyeṣṭāśraṃ taducyate || 14 || caturaśramadhobhāge aṣṭāśraṃ madhyamaṃ tathā | tadūrdhve vṛttamevaṃ syāt tribhāgaṃ tuṃgasādṛśam || 15 || p. 39) śivacchandamidaṃ khyātaṃ śivaharmye praśaṃsitam | daṇḍaṃ sārdhadvidaṇḍaṃ vā mūle padmāsanodayam || 16 || dviguṇaṃ tasya vistāraṃ padmākāraṃ tu kārayet | sapadmaṃ karṇikāyāṃ tu caraṇasthāpanaṃ kuru || 17 || yatheṣṭākṛtisaṃyuktaṃ kuṃbhamaṇḍyādisaṃyutam | cakravākalatādyaistu bhūṣitaṃ padmapādakam || 18 || padmamāneṃghrimūle tu vyālena vyālapādakam | mūlebhaṃ tatpramāṇena gajapādamudāhṛtam || 19 || mūle siṃhādibhiryuktaṃ yatheṣṭākṛti saṃyutam | kuṃbhamaṃḍyādisaṃyuktaṃ tattanāmnā prakīrtitam || 20 || vṛttākāre tadāyāme śuṇḍupādaiḥ samanvitam | kuṃbhamaṃḍyādisaṃyuktaṃ śuṇḍupādamudāhṛtam || 21 || muktādāmairalaṃ kṛtya piṇḍipādamudāhṛtam | viṣkaṃbha karṇamānena staṃbhāgre caturaśrakam || 22 || tadardhasvardhadaṇḍena tvabjamaṣṭāśrasaṃyutam | daṇḍamānena tasyādho vasvaśraṃ parikalpayet || 23 || tadadhaḥ pūrvavatpadmaṃ tasyādho daṇḍamānataḥ | caturaśra samāyuktaṃ tasyādhastāttu pūrvavat || 24 || mūle tu śeṣaṃ vedāśraṃ citraṃ vātha taducyate | tanmadhye paṭṭaṃ vasvaśraṃ śrīkaṇṭhaṃ tadudāhṛtam || 25 || p. 40) madhyapaṭṭakalāśraṃ cet śrīvaktraṃ staṃbhamucyate | mulādagraṃ yugāśraṃ syāt tripaṭṭaṃ kṣepaṇānvitam || 26 || kṣepaṇastaṃbhamākhyātaṃ paṭṭaṃ patrādiśobhitam | staṃbhatāratribhāgaikaṃ caturbhāgaikameva vā || 27 || staṃbhamadhye śivāṃ kuryāt ūrdhvādhastādviśeṣataḥ | staṃbhamūle tu padmādīn staṃbhamānena kalpayet || 28 || staṃbhalakṣaṇamākhyātaṃ bodhikālakṣaṇaṃ śṛṇu | ityaṃśumānkāśyape staṃbhalakṣaṇa paṭalaḥ (aṣṭamaḥ) || 8 || atha vakṣye viśeṣeṇa bodhikālakṣaṇaṃ param | mūlapādasamavyāsaṃ śreṣṭhamadhyena madhyamam || 1 || agrapādaviśālena samaṃ kanyasabodhikāḥ | vistārasadṛśotsedhaṃ paṃcadaṇḍāyatānvitam || 2 || uttamā bodhikā khyātā tāradvitryaṃśamunnatam | caturdaṇḍāyato petā madhyamā sā prakīrtitā || 3 || vistārasyārdhatuṃgaṃ tu tattridaṇḍāyatānvitā | kanyasā bodhikā khyātā tvaṃghrīyo bodhikānvitā || 4 || p. 41) bodhikoccatribhāge tu ekāṃśenordhvapaṭṭikā | madhyemaṃśe taraṃgasyā latādyairbhūṣitaṃ tu vā || 5 || tadadhastvekabhāgena kukṣibandhaṃ tu kārayet | daṇḍaṃ tripādamardhaṃ vā chāyāmānaṃ ca dagrayoḥ || 6 || ūrdhvastha paṭṭikādhastāt chāyākāraṃ prakalpayet | adhastādbodhikāṃśena alaṃkāraṃ vadāmyaham || 7 || madhyapaṭṭatribhāgaikaṃ vistārārdhamathāpi vā | pārśvayorubhayoḥ śeṣaṃ taraṃgasthānamucyate || 8 || sakṣudrakṣepaṇaṃ madhyapaṭṭaṃ patrairalaṃkṛtam | pārśvayostu taraṃgaḥ syāt samāścānyonyahīnakam || 9 || bodhikāvistarārdhaṃ vā tripādaṃ vāgranīvrakam | tannivrasadṛśaṃ vyāsaṃ saṃbhojakārakalpitam || 10 || tadutsedhaṃ ṣaḍaṃśaṃ tu kṛtvordhvaṃ paṭṭikāṃśakam | ūrdhvapadmamathāṃśena karṇamardhena kārayet || 11 || adhaḥ padmaṃ dvibhāgena adhaḥ paṭṭyaṃśamucyate | adhaḥsthāmbujamardhāṃśaṃ kalpayettu krameṇa tu || 12 || padmasya mukulākāraṃ agrādadhe gataṃ kuru | agraniṣkrāmayuktaṃ vā chatrākāramathāpi vā || 13 || pārśvayormuṣṭibandhāgraṃ vyālarūpādikalpitam | bhūtaiśca makarairvyālaiḥ nāṭakādyairvibhūṣitam || 14 || p. 42) ratnabandhakriyā vāpi citrā vāgrastha ghaṭṭitam | bodhyagrayostaraṃgaḥ syāt tanmadhye daṇḍamānataḥ || 15 || yugāśraṃ paṭṭaṃ kartavyaṃ tārocchrāye sasuvratā | nānācitrairalaṃ kṛtya bodhikā citrabodhikā || 16 || patrairvicitritā patrabodhikā parikīrtitā | mahārṇavataraṃgābhān taraṃgāṃstu prakalpayet || 17 || pādamardhaṃ tripādaṃ vā bhittestambhasya nirgatiḥ | caturaśrāṣṭavṛttānāṃ kramātsādhāraṇaṃ tu vā || 18 || bodhikāyastvadhastāttu vīrakāṇḍaṃ yugāśrakam | agrapādasamaṃ tāraṃ tripādaṃ tuṃgamucyate || 19 || sarveṣāmapi pādānāṃ vīrakāṇḍaṃ yugāśrakam | adhasthādvīrakāṇḍasya phalakālakṣaṇaṃ śṛṇu || 20 || ityaṃśumānkāśyape bodhikālakṣaṇapaṭalaḥ (navamaḥ) || 9 || atha vakṣye viśeṣeṇa phalakānāṃ tu lakṣaṇam | tridaṇḍaṃ phalakāvyāsaṃ kanyasārdhādhikaṃ samam || 1 || caturdaṇḍaviśālaṃ tu uttamā phalakā bhavet | athavā phalakāvyāsaṃ kuṃbhakarṇasamaṃ bhavet || 2 || p. 43) sarveṣāṃ phalakānāṃ tu tuṃgaṃ pādona daṇḍakam | tadutsedhaṃ tridhābhajya ūrdhvāṃśotsaṃdhirucyate || 3 || tadadho vetramekāṃśaṃ tasyādhastāṃśamambujam | nāgavaktrasamākāraṃ āpotrātpādarūpavat || 4 || sarveṣāṃ phalakānāṃ tu utsandhyābhaṃ yugāśrakam | phalakeva prakartavyā tasyādhastādghaṭaṃ kuru || 5 || dvidaṇḍaṃ pādahīnaṃ vā sārdhadaṇḍamathāpi vā | sapādadaṇḍatuṃgaṃ vā ghaṭoccaṃ tu caturvidham || 6 || priyadarśanasaumyaṃ ca candrakāntaṃ ca śrīkaram | yathā krameṇa nāmāni kalaśānāṃ kramoditam || 7 || ghaṭocchraye navāṃśenaghṛtabhāgena parikalpayet | vedāṃśaṃ kalaśotsedhaṃ kaṇṭhamekāṃśamānataḥ || 8 || āsyoccamekabhāgena padmamekena kalpayet | ardhena vṛttamardhena hīnau saṃkalpayedbudhaḥ || 9 || ūrdhvādadhogataṃ kuryāt tadetena vinā kramāt | evamuccaṃ samākhyātaṃ niṣkaṃbhamadhunā śṛṇu || 10 || pādavyāsasamaṃ hīrau tatkarṇaṃ cāsya vistṛtam | āsyaṃ karṇaṃ viśeṣeṇa kuṃbhasyaiva tu vistṛtam || 11 || stambhavyāsasamaṃ proktaṃ vistāraṃ dhṛgakaṇṭhayoḥ | tasyādholaśunaṃ mūlatuṃgadaṇḍaikamānataḥ || 12 || p. 44) tadardhastattadardhena mānenābjaṃ prakalpayet | abjāthasvardhadaṇḍena vaktrasthānamudāhṛtam || 13 || tasyādhodaṇḍamānena muktādāmairvibhūṣitam | laśunaṃ cābjapatraṃ ca muktādāma tathaiva ca || 14 || staṃbhavyāsasamaṃ vyāsaṃ kalpayetkalpavittamaḥ | athavā bodhikādīnāṃ udayaṃ tu vadāmyaham || 15 || guṇāṃśaṃ caraṇotsedhaṃ kṛtvādhodvyaṃśakaṃ vrajet | ūrdhvabhāgaṃ tu saṃgrāhya dvāviṃśatyaṃśakaṃ bhavet || 16 || yugāṃśaṃ bodhikotsedhaṃ vīrakāṇḍaṃ ca tatsamam | bhūtāṃśaṃ phalakotsedhaṃ ghṛtamānāṃśakaṃ bhavet || 17 || ghaṭotsedhaṃ tuṃ vedāṃśaṃ kaṇṭhamānaṃ śivāṃśakam | tadāsyodayamekāṃśaṃ padmamekena kārayet || 18 || vittamardhena kartavyaṃ hīrau tatsamamucyate | laśunābjalatā muktāmālāmānādi pūrvavat || 19 || staṃbhabhūṣaṇamevaṃ syād vedikā lakṣaṇaṃ tathā | ityaṃśumānkāśyape stambhabhūṣaṇa paṭalaḥ (daśamaḥ) || 10 || p. 45) atha vakṣye viśeṣeṇa vedikā lakṣaṇaṃ param | adhiṣṭhānopariṣṭhāttu staṃbhamūle tu kalpayet || 1 || prastarasyopariṣṭācca kartavyā vedikā dvija ! | adhyardhadaṇḍamānaṃ tu kanyasā vedikāmadham || 2 || dvidaṇḍena tu madhyaṃ syāt śreṣṭhatuṃgaṃ tridaṇḍakam | athavānya prakāreṇa vedikotsedhamucyate || 3 || caraṇodaya ṣaṭsaptavasubhāga vibhājite | ekāṃśaṃ vedikāmānaṃ kramācchreṣṭhāntarādhamam || 4 || evaṃ hi caraṇāyāṃ tu mūle tu vedikodayam | ūrdhve bhūmyaṃghri tuṃgaṃ tu saptabhāgaṃ vibhājite || 5 || ekāṃśaṃ kaṇṭhaharmyāṇāṃ vedikodayamiṣyate | tricatuḥpaṃcabhāgaṃ tu galotsedhaṃ vibhājite || 6 || galamūle tu vedyuccaṃ aṃśaṃ śreṣṭhāntarādhamam | āpetotsedhāṃśamānaṃ vā galamūle tu vedikā || 7 || ṣaḍaṃśe vedikotsedhaṃ guṇāṃśaṃ galamānakam | galordhve kaṃpamekāṃśaṃ ekenābjaṃ prakalpayet || 8 || tadūrdhvakaṃpamekena kartavyaṃ dvijasattama ! | saptāṃṣṭāṃśe tu vedyucce vedabhūtaṃ kramādgalam || 9 || kampapadmaṃ ca kampaṃ ca prāgivaiva prakalpayet | karṇamānena tanmūle kaṃpamekena kalpayet || 10 || p. 46) śeṣaṃ karṇodayaṃ proktaṃ tatkaṃparahitaṃ tu vā | adhyardhāṃśaṃ tu vā padmaṃ tuṃgaṃ dvyaṃśamathāpi vā || 11 || padmaśaivalapatrābhā citrāṃgā vedikā matā | sarvāsāṃ vedikānāṃ tu galamaṃghrivibhūṣitam || 12 || kuḍyastaṃbhasamaṃ vyāsaṃ nīvraṃ ca vedikāṃghriṇā | prastaroparivedīnāṃ veśanaṃ śṛṇu suvrata ! || 13 || garbhabhittitribhāgaikaṃ aṃghrivedyaṃghriveśanam | caturbhāgaikaveśaṃ vā * * * * * * * * || 14 || kuḍyastaṃbhasya bāhyāṃ tu vedyāṃghrī bāhyaveśanam | evaṃ vānyaprakāreṇa vedikā vistṛtaṃ śṛṇu || 15 || kuḍyapādbāhyamānaṃ tu ubhayoḥ pārśvayorapi | ṣaṭsaptāṣṭanavāṃśaṃ vā daśabhāgaṃ tu vā bhajet || 16 || ekāṃśarahitaṃ śeṣaṃ vedikāyāstu vistaram | yugāśravedikākārā nāgare prastaropari || 17 || drāviḍe vesare harmye vasvaśraṃ vedikākṛtiḥ | athavā vesare harmye vedikā vṛttameva vā || 18 || anekāśrāyatāśre ca galāśrā vedikāśrakāḥ | vedikālakṣaṇaṃ proktaṃ śṛṇu jālākalakṣaṇam || 19 || ityaṃśumānkāśyape vedikālakṣaṇapaṭalaḥ (ekādaśa) || 11 || atha vakṣye viśeṣeṇa śṛṇujālākalakṣaṇam | pādavarge gale caiva jālakasthānamucyate || 1 || prāsādeṣu mahāśālāsvantarāle ca madhyame | vātāyanaṃ prakartavyaṃ anena vidhinā budhaḥ || 2 || yojayedvedikordhve tu jālakaṃ tu dvijottama ! | vedikājālakārdhaṃ tu chedyaṃ sarvavināśanam || 3 || tasmādyatnena vediṃ tu jālakārdhaṃ na chedayet | dvidaṇḍaṃ kanyasaṃ vyāsaṃ tridaṇḍaṃ madhyamaṃ bhavet || 4 || caturdaṇḍaviśālaṃ tu uttamaṃ parikīrtitam | vistārasadṛśotsedhād ekadaṇḍa vivardhanāt || 5 || vistāradviguṇaṃ yāvat tāvadvaijālakonnatam | eṣu tuṃgaviśāleṣu yadiṣṭaṃ tatparigrahet || 6 || stambhavyāsārdhamānaṃ tu ghanavyāsāṃghrikaṃpayoḥ | vistārārdha ghanaṃ vyāsaṃ tricaturthāṃśameva vā || 7 || madhye staṃbhaṃ ca raṃghraṃ ca varjyā jālakamācaret | yugmapādasamāyuktaṃ yugmakaṃ penamucyate || 8 || gonetraṃ hastinetraṃ ca nandyāvartamṛjuṃkriyām | puṣpaghaṇḍaṃ rasakaṇṭhaṃ ca jālakaṃ ṣaḍvidhaṃ bhavet || 9 || dīrghāśraṃ kaṇṭhagacchidraṃ gonetramiti saṃjñitam | p. 48) yugāśraṃ kaṇṭhagacchidraṃ hastinetramudāhṛtam || 10 || paṃcasūtraṃ tu yacchidraṃ pradakṣiṇavaśātkṛtam | nandyāvartasya puṣpābhaṃ nandyāvartamudāhṛtam || 11 || ārjavaṃ saṃbhakaṃ vaudvau jālakaṃ tadṛjukriyam | puṣpakhaṇḍaṃ ca karṇaṃ ca nandyāvartamivākṛtiḥ || 12 || stambhayogaṃ kavāṭaṃ ca bhittimadhyādbahiḥ sthitam | yugmāyugmakavāṭaṃ vā ghāṭanādghāṭanakṣamam || 13 || jālakaṃ tu sabhādīnāṃ madhyamānena kalpayet | lohaidrumotpalairdravyaiḥ veṣṭakābhistu jālakam || 14 || trayovidhaṃ tu yaddravyaṃ tena tatraiva yojayet | jālakaṃ hyevamākhyātaṃ tatastoraṇalakṣaṇam || 15 || ityaṃśumānkāśyape jālakalakṣaṇapaṭalaḥ (dvādaśa) || 12 || atha vakṣye viśeṣeṇa toraṇānāṃ tu lakṣaṇam | pādodaye daśāṃśe tu saptāṃśaṃ caraṇodayam || 1 || śeṣaṃ ca guṇabhāgaṃ tu jhaṣamānamudāhṛtam | navāṃśe pādatuṃgaṃ tu ṣaḍaṃśaṃ caraṇāyatam || 2 || p. 49) śeṣaṃ jhaṣodayaṃ khyātaṃ aṣṭāṃśe vāṃghrituṃgakam | paṃcāṃśaṃ caraṇottuṃgaṃ jhaṣotsedhaṃ guṇāṃśakam || 3 || tuṃgārdhaṃ vipulaṃ vātha vedabhūtarasāṃghrikaiḥ | toraṇasyaiva pādbāhye vyāsamevaṃ caturvidham || 4 || prāsādamaṇṭapādīnāṃ madhyabhāge tu toraṇam | anena vidhinā vāpi kartavyaṃ bhittibāhyake || 5 || patrākhyatoraṇaṃ cādau dvitīyaṃ makaratoraṇam | tṛtīyaṃ citrasaṃjñā tu trividhaṃ toraṇākṛtiḥ || 6 || ardhacandramivākāraṃ patrajādivirājitam | patratoraṇamākhyātaṃ tatomakaramucyate || 7 || paṃcavaktrasamāyuktaṃ pārśvayormakarāsyakam | madhye pūrīsasaṃyuktaṃ nānāvidhalatānvitam || 8 || nānālaṃkārasaṃyuktaṃ yuktaṃ makara toraṇam | tadeva pārśvayormadhye purīmasya dvayorapi || 9 || nakratuṇḍaṃ prakartavyaṃ bhūtavidyādharāsyakam | siṃhebhavyālahaṃsādyaiḥ pālāsraṃ muktadāmakaiḥ || 10 || anyaiśca vividhaiścitraiḥ ratnabandhaiśca bhūṣitam | citratoraṇametatsyāt procyate toraṇatrayam || 11 || toraṇānyuttarādhastāt prayojyāni vicakṣaṇaiḥ | p. 50) pādoccaṃ paṃcaṣaṭsaptabhāgedvau toraṇāgrakam || 12 || śeṣaṃ pādodayaṃ khyātaṃ evaṃ citramidaṃ bhavet | caturāśrāṣṭakaṃ vāpi vṛttaṃ vā toraṇāṃghrikam || 13 || kuṃbhamaṃḍyādisaṃyuktaṃ bodhikārahitaṃ tu vā | bodhikā sahitaṃ vāpi vīrakāṇḍasamanvitam || 14 || kuḍyastaṃbhaviśālārdhaṃ tripādaṃ vā samaṃ tu vā | toraṇāṃghriviśālaṃ tu procyate dvijasattama ! || 15 || uttaraṃ vājanaṃ sābjakṣepaṇaṃ kudravājanam | yathākrameṇa saṃkalpya anena vidhinā budhaḥ || 16 || toraṇāṃghri viśālaṃ vā tripādaṃ vottarodayam | tadardhaṃ vājanoccaṃ tu tasyārdhaṃ dalamānakam || 17 || dalordhvakṣepaṇaṃ khyātaṃ tasyārdhaṃ kṣudravājanam | uttaraṃ bodhikordhve vā vīrakāṇḍe tu vā bhavet || 18 || utsaṃdhyaṃ tannatāgreṇa kuryānmakaraviṣṭharam | toraṇāgraviśālaṃ tu kuḍyastaṃbhodayārdhakam || 19 || kuḍyastaṃbhadvayorantarvyāsaṃ vā toraṇāgrakam | aṃghrivetrāvasānaṃ vā tasmāddaṇḍādhikaṃ tu vā || 20 || evaṃ caturvidhaṃ khyātaṃ toraṇāgraviśālakam | kuḍyatoraṇamākhyātaṃ dvāratoraṇamucyate || 21 || p. 51) dvāratulyonnataṃ vyāsaṃ toraṇāṃghryantaraṃ samam | uttaraṃ vājanaṃ cābjakṣepaṇaṃ cāṣṭamaṃgalam || 22 || phalakā paṃcavaktrāḍhyaṃ prāgukta vidhinā kuru | patrākhyaṃ makarākhyaṃ vā citratoraṇameva vā || 23 || madhyordhve śūlasaṃyuktaṃ pārśvayośca samanvitam | darpaṇaṃ pūrṇakuṃbhaṃ ca vṛṣabhaṃ yugmacāmaram || 24 || śrīvatsaṃ svastikaṃ śaṃkhaṃ dīpo devāṣṭamaṃgalam | śrīvatsaṃ madhyame kuryāt śeṣāstu tasya pārśvayoḥ || 25 || lohairdāruśilābhirvā kartavyaṃ dvāratoraṇam | dvāratoraṇamevaṃ hi staṃbhatoraṇamucyate || 26 || pādoccaṃ tu tridhābhajya dvibhāgaṃ caraṇodayam | pādaṃ sarvāṃgasaṃyuktaṃ bodhikārahitaṃ kuru || 27 || uttaraṃ vājanaṃ cābjakṣepaṇaṃ nimnavājanam | tadūrdhve jhaṣakhaṇḍaṃ tu nānācitrairvicitritam || 28 || toraṇaṃ makarākhyaṃ tu mṛṇābhye dvikrakandharam | dyuḍānalātmasaṃyuktaṃ etatsyātstaṃbhatoraṇam || 29 || pādāntare vā hārāyāṃ karṇaprāsādamadhyame | śālāmadhyāntarālāyāṃ kartavyaṃ sarvadhāmasu || 30 || stambhatoraṇamākhyātaṃ kuṃbhalatā vidhiṃ śṛṇu | ityaṃśumānkāśyape toraṇalakṣaṇa paṭalaḥ (trayodaśa) || 13 || atha vakṣye viśeṣeṇa kuṃbhalatāvidhiṃ śṛṇu | staṃbhamūle tu vedyūrdhve padmāsanaṃ prakalpayet || 1 || pādavyāsasamaṃ tuṃgaṃ saptādaṃ padmavistaram | padmoccaṃ vasudhā bhajya kampamekāṃśamucyate || 2 || adhaḥ padmaṃ guṇāṃśaṃ tu ekāṃśaṃ galamucyate | ūrdhvapadmaṃ dvibhāgaṃ tu kampamekena kārayet || 3 || tadūrdhve kuṃbhatuṃgaṃtu padmasyoccasamaṃ bhavet | tattuṃgadviguṇaṃ kuṃbhaṃ vyāsamityucyate mayā || 4 || kuṃbhasya staṃbhaniryūhaṃ vallīmaṇḍalasaṃyutam | kuṃbhamaṃḍyādisaṃyuktaṃ vīrakāṇḍavihīnakam || 5 || phalakopari padmaṃ tu kuṃbhamānena kārayet | kuṃbhaṃ kuṃbhaṃ latāṃ hyetāṃ anyathā vakṣyate budhaiḥ || 6 || tadevotsaṃdhikordhve tu vīrakāṇḍasamanvitam | bodhikārahitaṃ yattat staṃbhakuṃbhalatā smṛtā || 7 || staṃbhatoraṇavanmūrdhni kartavyā toraṇalatā | evaṃ trividhinītyā tu procyate kuṃbhalatā dvija ! || 8 || ityaṃśumānkāśyape kuṃbhalatāvidhipaṭalaḥ (caturdaśa) || 14 || atha vakṣye viśeṣeṇa vṛttasphuṭitalakṣaṇam | ṣaḍaṃgulaṃ samārabhyaṃ dvidvyaṃgulavivardhanāt || 1 || kalāṃgulāvadhiryāvat tāvadvyāsaṃ tu ṣaṭvidham | vitārārdhaṃ tu tannivraṃ tridvyaṃśaṃ vā tribhāgikam || 2 || vṛttākārasamaṃ caiva toraṇaṃghrivadāyatam | sakandharaṃ tadūrdhve tu śukanāsyānvitaṃ tu vā || 3 || karṇakūṭākṛtiṃ vātha vṛttākāraṃ prakalpayet | staṃbhotsedhayugāṃśe tu dvibhāgaṃ caraṇāyatam || 4 || prastarodayamekāṃśaṃ śukanāsyodayāṃśakam | tadeva kūṭamānaṃ tu tattaduktāvasānayet || 5 || athavāntaramaṃcaṃ tu proktamārgeṇa vā kuru | vṛtta shuṭitamevaṃ hi latāmaṃḍalamaṇḍitam || 6 || staṃbhākhye toraṇaṃ caiva tathā kuṃbhalatā dvija ! | vṛttākhya sphuṭitaṃ caiva hārāntareṣu kalpayet || 7 || staṃbhottare vā kartavyaṃ harmyādīnāṃ viśeṣataḥ | ityaṃśumānkāśyape vṛttasphuṭita lakṣaṇapaṭalaḥ (paṃcadaśa) || 15 || atha vakṣye viśeṣeṇa dvāravinyāsalakṣaṇam | pādoccaṃ daśadhā bhajya śuddhadvāraṃ navāṃśakam || 1 || caraṇaṃ navadhā bhajyaṃ aṣṭāṃśaṃ dvāramānakam | athavāṃ ghrikatuṃgaṃ tu vasubhāgavibhājite || 2 || saptāṃśaṃ dvāramānaṃ tu śeṣaṃ tu rasabhājite | sārdhavahnyaṃśamūrdhve tu bhuvaṃgasyocchrayaṃ bhavet || 3 || pataṃgoccamadhastāttu sārdhadvibhagamucyate | śuddhadvārasya tuṃgārdhaṃ śuddhadvārasya vistṛtam || 4 || ekadvitricatuṣpaṃca ṣaṭsaptāṣṭa navāṃgulam | tuṃgārdhādadhikaṃ hīnaṃ tāramekona viṃśati || 5 || bhedamevaṃ tridhākhyātaṃ dvāratuṃgaṃ tridhā bhavet | sarveṣāmapi harmyāṇāṃ dvāraṃ madhye tu yojayet || 6 || pādaviṣkaṃbhamānaṃ vā sapādaṃ sārdhameva vā | dvārayogasya vistāraṃ tasyārdhaṃ dhanamucyate || 7 || sāṣṭāṃśārdhaghanaṃ vātha tripādaṃ vātha tadaghanam | yoga tuṃgaṃ tu vedāṃśe tyekāṃśāśramayogatam || 8 || guṇāṃśamūrdhvagaṃ khyātaṃ bāhyābjaṃ kṣepaṇānvitam | bāhyābjaṃ kṣepaṇopetaṃ bhuvaṃgatāraṃ ca yogavat || 9 || pataṃgatāre yogasya tulyamabjavihīnakam | bhuvaṃgaṃ ca pataṃgaṃ ca madhyastha balayānvitam || 10 || p. 55) tāmrajau vāyasau vātha valayau kīlabandhitau | tadvistāratribhāgaika śikhāyoge praveśitau || 11 || śailajaṃ ca bhuvaṃgādi yogāgraśikhayānvitau | bhuvaṃgapataṃgayocchidraragrayorveśanānvitau || 12 || evaṃ dṛḍhīkṛtaṃ paścāt yogasthāpanamācaret | sunakṣatre śubhe vāre śubhahomamuhūrtake || 13 || yogantu sthāpayedvipra ! śāntihomapurassaram | bhittivyāse tu paṃcāṃśe dvābhyāṃ paṃcāvasānakam || 14 || abhyantare tu saptāṃśasīmā yogasya madhyamam | tadbāhye'bhyantare caiva yogavyāso gatāśritam || 15 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ yogaṃ sthāpya dṛḍhīkṛtam | ubhayoḥ pārśvayoḥ paścāt kavāṭe yogamāśritau || 16 || pratyekamekapakṣaṃ vā dvitripakṣamathāpi vā | antassaradamairvipra kaṃvāṭaṃ tu dṛḍhīkṛtam || 7 || yaṣṭitrayāntarāvetau cordhvedhastā cchritau | snigdhasāradrumai bāhyābhyantare yaṣṭibandhitau || 18 || tripaṃcasaptasaṃkhyā vā navarudratrayodaśa | paṃcasaptadaśaivātha yaṣṭisaṃkhyaikapārśvakam || 19 || tathaivobhayapārśve ca lohakīlairdṛḍhīkṛtam | p. 54) vāmapārśve kavāṭe tu yojayedvādupaṭṭikā || 20 || tricatuḥ paṃcamātraṃ vā dvārapaṭṭikavistṛtam | tattribhāgaikabhāgaṃ tu tasya nīvramudāhṛtam || 21 || tannivra dviguṇaṃ khyātaṃ nīvraṃ vai tatkavāṭayoḥ | kavāṭāgre ca madhye ca vāmapaṭṭikapārśvayoḥ || 22 || lohajaṃ valayopetā vetānī kīlabandhitam | lohajaṃ dārujaṃ vātha bāhyābhyantara yaṣṭayaḥ || 23 || tāsāṃ triyaṃgulaṃ tāraṃ tārārdhaṃ ghana saṃyutam | badhvā kapāṭayogau dvau dārulohairdṛḍhīkṛtam || 24 || argalādisamopetaṃ ghāṭanodghāṭanakṣamam | pareṣāṃ ghāṭanodghāṭayantramavyaktamācaret || 25 || prāsāde maṇṭape caiva gopure caivamācaret | dvāramevaṃ samākhyātaṃ kampadvāramataḥ śṛṇu || 26 || ityaṃśumānkāśyape dvaralakṣaṇapaṭalaḥ (ṣoḍaśa) || 16 || atha vakṣye viśeṣeṇa kaṃpadvāravidhiṃ param | prāsādamaṇṭapādīnāṃ caturdikṣu vidikṣu ca || 1 || p. 57) tayormadhyāntarāle vā hyomābhīṣṭaṃ tu yatra vai | tatraiva kalpayetsamyak kaṃpadvāraṃ dvijottama ! || 2 || vastracitakṛtaṃ paṃktivyāsaṃ yattu viśālakam | sthālāduttarasīmāntaṃ kaṃpadvārodayaṃ bhavet || 3 || bhuvaṃgaṃ ca pataṃgaṃ ca yogaṃ prāgvadghanaṃ tatam | kṛtvā dṛḍhataraṃ badhva yojayedantaraṃghrayaḥ || 4 || yogavyāsanatandīrghaṃ antarāṃghriṃ tathā kuru | mūlāgrayoḥ śikhehyetā tārāṃghriṃ parikalpayet || 5 || bhuvaṃge ca pataṃge ca chidre yujyād dṛḍhīkṛtam | catuḥ paṃca ṣaḍaṣṭau vā daśa dvādaśa eva vā || 6 || mamuṣoḍaśasaṃkhyā vā kalpayedantarāṃghrayaḥ | antarāyantarāmatyā gamāgamakṣamaṃ vinā || 7 || antarāṃghrīnsuyuṃjīyāt sthāpayeddvārayogavat | yojayettu kavāṭaṃ ca vyomai pratyekameva vā || 8 || kavāṭaṃ vyomadvayaṃ grāsaṃ trivyomagravasa eva vā | kalpayetsudṛḍhaṃ dvāraṃ na calaṃ hastināpi ca || 9 || kaṃpadvāraṃ samākhyātaṃ prastaraṃ tu tataḥ śṛṇu | ityaṃśumānkāśyape kaṃpadvāralakṣaṇapaṭalaḥ (saptadaśa) || 17 || atha vakṣye viśeṣeṇa prastarasya tu lakṣaṇam | staṃbhārdhaṃ maṃcamānaṃ tu āpotsedhāṃśameva vā || 1 || taduccaṃ tvekaviṃśāṃśaṃ kṛtvā guṇāṃśakaṃ taram | vājanaṃ caikabhāgena bhūtamālāṃ tataṃ tribhiḥ || 2 || bhūtamālopariṣṭāttu vājanaṃ tvekabhāgayā | saptāṃśaṃ tu kapotoccaṃ āliṃgaṃ caikabhāgayā || 3 || aṃśenāntaritaṃ kuryāt pratyutsedhaṃ guṇāṃśakam | vājanaṃ tvekabhāgena athavānyaprakārataḥ || 4 || tuṃgamekonaviṃśāṃśaṃ kṛtottaraṃ tribhāgayā | bhāgena vājanaṃ kuryāt agnyaṃśairvabhī bhavet || 5 || vājanaṃ tvekabhāgena kapotoccaṃ rasāṃśakam | āliṃgamaṃśamaṃgena kuryādantaritaṃ bhavet || 6 || pratyutsedhaṃ dvibhāgena vājanaṃ tvekabhāgayā | utsedhaṃ caivamākhyātaṃ aṃganīvramathocyate || 7 || staṃbhāttu bodhikānīvraṃ bodhikāduttaraṃ tathā | vājanasya tu niṣkrāntiṃ uttarādvājanonnatam || 8 || vājanaṃ valayīnīvraṃ valabhītuṃga sādṛśam | tripādaṃ vā tadardhaṃ vā prāgvad vājananīvrakam || 9 || vājanaṃ tu kapotasya nīvraṃ homāvasānakam | p. 59) upānasīmāvasānaṃ vā jagatyantaṃ tathāpi vā || 10 || vājanādardhadaṇḍaṃ vā dvidaṇḍaṃ sārdhadvidaṇḍakam | vājanaṃ tu kapotasya nivroccālaṃghanaṃ samam || 11 || kapotaṃ gopānasahitaṃ gopanarahitaṃ tu vā | pādabāhyasamaṃ proktaṃ āliṃgapratirucyate || 12 || āliṃgāntaritadveśaṃ nīvraṃ cotsedhasādṛśam | vājanoccasamaṃ proktaṃ vājanasya tu nirgatiḥ || 13 || daṇḍaṃ tripādamardhaṃ vā cottarā tasya nīvrakam | uttarasyānukūlyaṃ tu vājane nīvraveśanam || 14 || valabhībhūtahaṃsādyaiḥ bhūṣayeduttaropari | nānāpatralatādyaistu kapote karṇapālikāḥ || 15 || pratyagraṃ kakarī bandhaṃ pratisiṃhādibhūṣitam | evaṃ prastaravargaṃ tu procyate dvijasattama ! || 16 || ityaṃśumānkāśyape prastaralakṣaṇapaṭalaḥ (aṣṭādaśa) || 18 || atha vakṣye viśeṣeṇa galabhūṣaṇalakṣaṇam | ūrdhvabhūmaṃ ca tuṃgaṃ tu galamānamudāhṛtam || 1 || p. 60) āptotsedhāṃśamānaṃ vā galamānaṃ dvijottama ! | taduccaṃ tricatuṣpaṃca aṃśaṃ vā vedikodayam || 2 || śeṣaṃ galodayaṃ khyātaṃ aśeṣaṃ vā galodayam | vedikāyāstu vistāraṃ catuṣpaṃca ṣaḍaṃśakaiḥ || 3 || tricatuṣpaṃcagalavyāsaṃ tatsaṃkhyā tu yathākramam | aṃghrorvedyaṃghriveśaṃ yat tadvedārgalaveśanam || 4 || tripādaṃ vā tadardhaṃ vā vedyaṃghrergala veśanam | evaṃ tvanekabhedeṣu karturicchāvaśānnayet || 5 || vedāśraṃ nāgare kaṇṭhaṃ vasvaśraṃ drāviḍe galam | vṛttaṃ tu vesare harmye śiṣṭānukūlakaṃ nayet || 16 || diśi bhadrasamāyuktaṃ nāsikānukūlikāṃghrikam | bhānudvyaṃśegalotsedhe kalāṃśaṃ tu galodayam || 7 || uttaroccaṃ guṇāṃśaṃ tu vājanaṃ tvekabhāgayā | agnyaṃśaṃ valabhīmānaṃ vyomāṃśaṃ vājanodayam || 8 || uttare'rdhaṃgalānnīvraṃ vājanādīni pūrvavat | athavā nānu bhāgaṃ tu galodayamudāhṛtam || 9 || uttaroccaṃ guṇāṃśaṃ tu śivāṃśaṃ vājanodayam | tadūrdhve muṣṭibandhoccaṃ adhyardhāṃśamudāhṛtam || 10 || mṛṇālyuccaṃ guṇāṃśaṃ tu ekāṃśaṃ paṭṭikā bhavet | p. 61) sārdhāṃśaṃ daṇḍikotsedhaṃ vyomāṃśaṃ varṇapaṭṭikā || 11 || gopānaṃ kampayedūrdhve lupārohaṇameva vā | vājanādīni niṣkrāntaṃ tattaduccasamaṃ bhavet || 12 || evaṃ galonnataṃ vyāsaṃ alaṃkāraṃ ca kīrtitam | ityaṃśumānkāśyape galabhūṣaṇalakṣaṇapaṭalaḥ (ekonaviṃśaḥ) || 19 || atha vakṣye viśeṣeṇa śikharasya tu lakṣaṇam | ūrdhvabhūmyaṃghrituṃgasya sadṛśaṃ śikharodayam || 1 || āptotsedhāṃśamānaṃ vā tuṃgaṃ vai śikharasya tu | vedivistāratulyaṃ vā śikharasya kapotakam || 2 || valabhirvājanānnīvraṃ daṇḍaṃ vā dhyardhameva vā | dvidaṇḍaṃ sārdhadvidaṇḍaṃ vā nīvraṃ nālaṃbanaṃ samam || 3 || tannīvrasadṛśaṃ tuṃgaṃ kapotaṃ valabhivājanāt | śirastāraṃ kapotordhve valabhīvājanaṃ samam || 4 || śikhare madhyavistāraṃ kapotaniṣṭhāntasadṛśam | tattripādārdhapādaṃ vātāramevaṃ caturvidham || 5 || tatra tāraṃ tu paṃcāṃśaṃ tryaṃśaṃ balikavistṛtam | p. 62) śikhare balikāsthānaṃ bhūtāṃśe tu śirodaye || 6 || vedabhāgāvasāne tu balikaṃ maṇḍalākṛtiḥ | tattāre tu caturthāṃśaṃ tanmaṇḍalaghanaṃ bhavet || 7 || yugmaṃ vā yugmasaṃkhyā vā paritaḥ kalpayetsamam | balikānāmadhaścordhve vetraṃ tadardhamānataḥ || 8 || balikavyāsabhūtāṃśe yugāṃśaṃ padmavistaram | śikharasya tu mānāntaṃ padmatuṃgamudāhṛtam || 9 || padmatāraṃ tribhāgaikaṃ sthūpī kuṃbhaviśālakam | kuṃbhatāraṃ tribhāgaikaṃ kuṃbhasyādho balagnakam || 10 || valagnasya tribhāgaikaṃ kuṃbhasyoparikandharam | kandharaṃ triguṇaṃ pālitattribhāgaikakuḍmalam || 11 || pālīnālaviśālaṃ tu kandharādīnbṛhantaram | valagnāntaṃ śiromadhyāt anupūrvātkṛśaṃ kuru || 12 || madhyādvājanatulyāntaṃ krameṇa kṛśatāṃ kuru | tasmatkapotanīvrāntakrameṇaiva bṛhantaram || 13 || śikharasya tu bhāgārdhaṃ padmordhve sthūpikodayam | dvāviṃśadvibhajeduṃccaṃ padmamānārdhabhāgayā || 14 || kaṃpamardhāṃśamityuktaṃ galamardhāṃśamānataḥ | tatsamaṃ cordhvakaṃpaṃ tu padmamaṃśena kalpayet || 15 || p. 63) bhūtabhāgaṃ ghaṭotsedhaṃ kaṃpamardhāṃśamānataḥ | padmamaṃśena kartavyaṃ kaṃpamardhāṃśamānataḥ || 16 || paṃcāṃśaṃ pālikānālaṃ ardhāṃśaṃ kampamucyate | padmamardhena kartavyaṃ pālikoccaṃ tu ekayā || 17 || ardhena padmamardhena kaṃpaṃ śeṣaṃ tu kuḍmalam | śikharākṛtivatkuṃbhaṃ pālikākuḍmalaṃ tathā || 18 || nāgare caturaśrābhaṃ vasvaśraṃ drāviḍe śiraḥ | vṛttaṃ vesaraharmyaṃ tu tattatadvarvartanaṃ kramāt || 19 || nānāvallilatābhistu śikharaṃ tu subhūṣayet | śikharaṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ nāsikā lakṣaṇaṃ śṛṇu || 20 || ityaṃśumānkāśyape śikharalakṣaṇapaṭalaḥ (viṃśaḥ) || 20 || atha vakṣye viśeṣeṇa nāsikā lakṣaṇaṃ param | lalāṭanāsikā khyātā śikhare tārasādṛśāḥ || 1 || śikharasya tu vistāraṃ tricatuṣpaṃcabhājite | kramānnāsīviśālāṃśaṃ uttamāmadhyamādhamā || 2 || mahānāsīmiti khyātā trividhā sā prakīrtitā | p. 64) samaṃ tripādamardhaṃ vā śikharānnāsinīvrakam || 3 || tadvyāsaṃ tricaturthāṃśaṃ hīnaṃ śeṣaṃ galordhvagam | nāsikātuṃgamākhyātaṃ tanmadhyoccamathāpi vā || 4 || śaktidhvajaṃ tadūrdhve tu nāsītuṃgārdhameva vā | tribhāgaṃ vā tribhāgaikabhāgaṃ vātha tadunnatam || 5 || tacchaktidhvajatuṃgaṃtu guṇabhāgavibhājite | dvibhāgaṃ kiṃpurī vaktraṃ śeṣāṃśaṃ galamānakam || 6 || daṇḍaṃ tadgalatāraṃ syād dviguṇaṃ kiṃpurīmukham | śaktidhvajopariṣṭāttu patraṃ vātha saśūlakam || 7 || kiṃpurīvaktratuṃgasya samaṃ śulodayaṃ bhavet | patraṃ cettena mānena yathā saundaryamācaret || 8 || vistāre mukhapaṭyāstu daṇḍamadhyerdhameva vā | vallimaṇḍalacitrādyaiḥ bhūṣayenmukhapaṭṭikā || 9 || mukhapaṭṭyā viśeṣaṃ tu avagāḍhamudāhṛtam | śayitasthitapaṭṭyābhā mṛṇālyādi vibhūṣitam || 10 || śulābhamatalābhaṃ vā savyālaṃ vyāsanādakam | mālikā kūṭakoṣṭhādi maṇḍitaṃ vā vimānavat || 11 || citrapatrākhyamakaratoraṇāgramathāpi vā | sabhadraṃ tu mahānāsī pādasarvāṃgasundarāḥ || 12 || p. 65) uttaraṃ vājanābjasya kṣepaṇaṃ nāsikādayaḥ | kalpayitvā viśeṣeṇa karottaradi mānataḥ || 13 || ūrdhve sahaviśālaṃ vā tripādaṃ vārdhameva vā | nāsikāstaṃbhavistāraṃ kaṇṭhottarāntamunnatam || 14 || vasvaśraṃ vātha vṛttaṃ vā yugāśraṃ vā tadākṛtiḥ | nāsikāyāstu vistārād dvidaṇḍaṃ vā tridaṇḍakam || 15 || hīnaṃ śeṣaṃ viśālaṃ syāt nāsyāgre bāhyasīmakam | nāsikāṃghridvayormadhye diṅmūrtisthāpanaṃ kuru || 16 || mahānāsīmidaṃ proktaṃ kṣudranāsīvidhiṃ śṛṇu | sārdhadaṇḍaṃ dvidaṇḍaṃ vā * * * vātha vistṛtam || 17 || tattāraṃ tricaturthāṃśaṃ hīnaṃ śeṣodayaṃ bhavet | kapotālambanātkakṣaṃ nāsikoccaṃ tu kalpayet || 18 || prativājana sīmāntaṃ tasyaśakti dhvajonnatam | taduccaṃ tu tridhābhajya ekāṃśaṃ kaṇṭhamānakam || 19 || śeṣaṃ kiṃpurivaktroccatāraṃ yuktivaśānnayet | nā sītārārdhagāḍhaṃ syādgāḍhārdhaṃ mukhapaṭiṭikā || | 20 || vyāsaṃ latādibhirbhūṣyaṃ nānālaṃkārasaṃyutam | pādaṃ pratikapoteṣu kalpayetsvastikākṛtim || 21 || madhye ca kūṭaśālānāṃ paṃjare cātpa nāsikā | p. 66) kalpayettu viśeṣeṇa śikhare bhadranāsikāḥ || 22 || śālāgrayostu kartavyā lalāṭākhyānu nāsikā | kalpayetpaṃjarasthāne mahānāsyākhya nāsikā || 23 || nāsikā lakṣaṇaṃ proktaṃ tathā prāsādamānakam | ityaṃśumānkāśyape nāsikā lakṣaṇapaṭalaḥ (ekaviṃśaḥ) || 21 || atha vakṣye viśeṣeṇa prāsādaṃ mānalakṣaṇam | prāsādaṃ sadanaṃ sadma harmyaṃ dhāma niketanam || 1 || mandiraṃ bhavanaṃ vyāsaṃ gehaṃ divyavimānakam | āspadaṃ cāśrayaṃ caiva ādhāraṃ ca manoharam || 2 || āśāmamāvrataṃ dhiṣṇyaṃ evaṃ paryāya vācakāḥ | yasmādaṇupaśo nāsti paramāṇussa ucyate || 3 || aṇavoṣṭau rathāreṇuḥ syādathareṇvaṣṭakaṃ picuḥ | picūṇāmaṣṭako yāstu keśāgramiti saṃjñitam || 4 || bālānāṃ taddhikeśaṃ syāt agraṃ tadvapanātpurā | tatkeśāgrāṣṭakāyāstu likhyaṃ taducadāhṛtam || 5 || līkhyāṣṭakostu yūkaṃsyā yūkāṣṭakayavaṃ bhavet | p. 67) yavamaṣṭaguṇaṃ mānaṃ aṃgulaṃ tadudāhṛtam || 6 || saptasaṃkhyāyavaṃ tāraṃ madhyamāṃgulamucyate | ṣaṭsaṃkhyāyavatāraṃ syāt adhamāṃgulamitismṛtam || 7 || śālyāyāmacatuṣkaṃ tu uttamāṃguli saṃjñitam | trisārdhāśālidīrghaṃ tu madhyamā iti saṃjñitāḥ || 8 || śālyā ca dīrgha triguṇaṃ adhamaṃ tadudāhṛtam | śvetaśālīmahāśālī raktaśālī tathaiva ca || 9 || saugandhī hemaśālī ca śālayaḥ paṃcadhā smṛtāḥ | raktaśālyāyataṃ teṣu aṃgulārdhaṃ tu saṃgṛhet || 10 || evaṃ hi ṣaḍvidhaṃ proktaṃ mānāṃgulaṃ dvijottama | candrasthivo'vakāśaṃ ca vyomamekāṃgulākhyakam || 11 || akṣipakṣāśvinī caiva dvitīyāṃgulisaṃjñitāḥ | kālaṃ cānalarudrākṣaṃ śūlaṃ cālekhanaṃ guṇam || 12 || tṛtīyāṃgulasaṃjñāste vedābdhīyugavardhakam | caturaṃgulisaṃjñāste bāṇaṃ bhūtendriyāmṛtam || 13 || paṃcāṃgulasya saṃjñāste ṛtuṣaṭkauśikaṃ ca vai | rasagāyatrikṛttikā ṣaḍaṃgulasya saṃjñakā || 14 || pātālamṛṣidhāturvā saptāṃgulasya saṃjñakā | mātṛlokasvarāścaiva saptāṃgulābhidhāyakaḥ || 15 || p. 68) hasti parvatanāgāśca vasavo mūrtayastathā | aṣṭāṃgulasya saṃjñāste śaktidvāra grahāstathā || 16 || sūtranandanavaṃ nāṭyaṃ bījāścaiva navāṃgulāḥ | nāḍikāṣṭhāyudhaṃ dharma daśāṃgulasya saṃjñakāḥ || 17 || īśānaśceśvaro rudrastvekādaśāṃgulākhyāḥ | abdaṃ bhāraṃ ca bhānuṃ ca dvādaśāṃgulasaṃjñakāḥ || 18 || candrādityaśivāṃśaṃ ca trayodaśāṃgulākhyakāḥ | ṛṣidvayamanuścaiva caturdaśāṃgulākhyakāḥ || 19 || pakṣaścaiva tithiścaiva paṃcādaśāṃgulāḥ smṛtāḥ | kalāmūrtidvayaṃ caiva ṣoḍaśāṃgulasaṃjñakāḥ || 20 || paṃktirviṃśati triṃśacca catvāriṃśattathaiva ca | paṃcāśatṣaṣṭisaptatyāśītiśca navatīśatam || 21 || pratyayastriṣu ṣaṣṭiśca jagatī sugatistathā | śakvarī saśakvarī ca tuṣṭipuṣṭidhṛtistathā || 22 || sudhṛtī ca daśādyādi śatāntānnāma gīyakam | ekaṃ daśa śataṃ caiva sahasramayutaṃ tathā || 23 || niyutaṃ prayutaṃ koṭī sārbudaṃ bṛndakharvinī | kharvaṃ ca śaṃkha padmaṃ ca samudramadhyamaṃ taram || 24 || ādyaṃ paraṃ parārdhaṃ ca daśavṛddhyā prakīrtitāḥ | p. 69) śreṣṭhamadhyāntarairvānyaiḥ tālaṃ bhānvaṃgulaṃ bhavet || 25 || bhānudvayāṃgulaṃ kiṣku hastamityucyate dvija ! | śreṣṭhamadhyādhamairmātraiḥ kalpya hastaṃ tathoditam || 26 || catuṣkaṃ bhaveddaṇḍaṃ tena vāstunimāpayet | paṃcaviṃśati mātraṃ syāt prājāpatyaṃ karaṃ budhaḥ || 27 || ṣaṭviṃśati dhanurmuṣṭiḥ saptaviṃśaddhaurgraham | aṣṭāviṃśāṃgulaṃ prācyaṃ vaidehaṃ navaviṃśatiḥ || 28 || vaipulyaṃ triṃśadaṃgulyaṃ ekatriṃśatprakīrṇatam | evamaṣṭavidhaṃ hastaṃ pratyekaṃ dvijasattama ! || 29 || adhamaṃ madhyamotkṛṣṭa bhedenaivaṃ dvayaṃ dvayam | dhanurgrahaprakīrṇābhyāṃ dvijānāṃ gṛhamārabhet || 30 || vaipulyadhaurmuṣṭibhyāṃ kṣatriyāṇāṃ gṛhaṃ kuru | prājāpatyakaraṃ caiva vaidehaṃ vaiśyayogyakam || 31 || kiṣkuprācyakaraṃ caiva śūdrajātyarhakaṃ bhavet | adhikajātyahaṃ hastaṃ hīnaṃ tattad visarjayet || 32 || hīnajātyarhakaṃ hastaṃ adhikānāṃ śubhāvaham | sarveṣāmuditaṃ hastaṃ mānaṃ sadmani pūjitam || 33 || anyāśca sarvadevānāṃ yogyaṃ sadmani mānayet | athavā kikṣuhastaṃ tu sarvajātyarhakaṃ bhavet || 34 || p. 70) yānāni śayanānī ca kikṣuhastena mānayet | ārāmodyānakhādīni prājāpatyakareṇa tu || 35 || dhanurmuṣṭikareṇaiva grāmādayastu mānayet | dhanurgraheṇa vāpyādi nadyādhvānaṃ ca mānayet || 36 || sarvavāstuni vā kikṣu hastenaiva dvijottama ! | tricaturhastamārabhya dvidvihastavivardhanāt || 37 || navapaṃktikarāntaṃ tu ābhāsaikatalaṃ bhavet | evamaṣṭavidhaṃ mānaṃ yugmāyugmaṃ catuścatuḥ || 38 || paṃcaṣaḍhastamārabhya dvidvihastavivardhanāt | rudrabhānukarāntaṃ tu ābhāsa dvitakā'ṣṭadhā || 39 || saptāṣṭahastamārabhya dvidvihastavivardhanāt | tithikalākarāntaṃ tu ābhāsa tritalaṃ daśa || 40 || grahakarmasamārabhya saptāṣṭādhikapaṃktayaḥ | catuṣpaṃcatalaṃ vātha yugmāyugmaṃ ca te daśa || 41 || vistāraṃ saptaṣaṭpaṃca bhāgaṃ kṛtvā dvijottama ! | rasabhūtayugāṃśaṃ tu vistārā dropayetkramāt || 42 || vistāradviguṇaṃ caiva tasmādaṣṭāṃśamādhikam | paṃcadhābhyuditaṃ tuṃgaṃ ābhāse sadane dvija ! || 43 || śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva jayadaṃ cādbhutaṃ tathā | p. 71) sārvakāmikamityete abhidhānaṃ kramādbhavet || 44 || hastaścete tu vṛdhyā vā anyā vā pūrṇamācaret | ābhāsaṃ harmyamākhyātaṃ vikalpamadhunā śṛṇu || 45 || navapaṃktikarātpaṃca ṣaṭpaṃcāśatkarāntakam | dvidvihastavivṛddhyā tu caturviṃśati saṃkhyayā || 46 || paṃcabhūmī samārabhya yāvadarkatalaṃ kramāt | adhamaṃ madhyamotkṛṣṭaṃ trayobhedatalaṃ prati || 47 || saptāṣṭādhikapaṃktyādi tritrihastavivardhanāt | ṣaṭsaptāṣṭādhikāśītyantaṃ uccaṃ prāgiva saṃkhyayā || 48 || evaṃ vikalpamākhyātaṃ chandamārgamataḥśṛṇu | tricaturdaśahastādi dvidvihasta vivardhanāt || 49 || paṃcaṣaṭṣaṣṭi hastānāṃ vyāsaṃ vai saptaviṃśatiḥ | vedabhūmiṃ samārabhya bhānubhūmāvasānakam || 150 || adhamaṃ madhyamotkṛṣṭaṃ mānaṃ syūrvai talaṃ prati | saptāṣṭadaśahastādi tritrihastavivardhanāt || 51 || paṃcaṣaṇṇavatiryāvat uccaṃ prāgiva saṃkhyayā | adhamaṃ madhyamotkṛṣṭaṃ tuṃgabhedaṃ talaṃ prati || 52 || chandamevaṃ samākhyātaṃ jātiharmyamataḥ śṛṇu | saptāṣṭadaśahastādi dvidvihastavivardhanāt || 53 || p. 72) yāvatsaptatihastāntaṃ saptaviṃśati saṃkhyayā | caturbhūmisamārabhya yāvadarkatalāvadhi || 54 || tāvadvistāramākhyātaṃ utsedhaṃ śṛṇu suvrata ! | ekadvāviṃśahastādi tritrihastavivardhanāt || 55 || yāvadāśatahastāntaṃ uccaṃ prāguktasaṃkhyayā | adhamaṃ madhyamotkṛṣṭaṃ utsedhaṃ vai kramoditam || 56 || evaṃ jātivimānaṃ tu saptaviṃśati boditam | jāticchandavikalpaṃ ca ābhāsena dvijottama ! || 57 || mahatīṣyantarālpaṃ ca kṣudranāmnā kramoditāḥ | yugāśretyuktamāne tu mānasūtraṃ tu vinyaset || 58 || tadardhākṛti harmyāṇāṃ vedāśre gartapūraṇam | yatraiva varjitaṃ yattatmānasūtraṃ vidhīyate || 59 || prāsādānāṃ tu vistāraṃ bhittipādbāhyameva vā | tatpādābhyantarāntaṃ vā tatpādamadhyamaṃ tu vā || 60 || utsedhaṃ tadupānādistūpyantaṃ vā śirontakam | sabhāmaṇṭapaśālānāṃ bhittimadhyāvasānakam || 61 || bhittimadhyāṃghri bāhye vā madhye vā bhyantare'pi vā | bhitti bāhyagatāṃ ghrau tu bāhye vā'bhyantarepi vā || 62 || tadaṃghri madhyāvasānaṃ vā mānasūtraṃ dvijottama ! | p. 73) bhittivyāse tu bhānvaṃśe bāhye'thātvaṃśakaṃ vrajet || 63 || abhyantarayugāṃśaṃ tu tyaktvā śeṣaṃ dvijottama ! | bhitti madhyāṃghrivistāraṃ aṃghristhāne nivocyate || 64 || bhitti bāhye gataṃ pādaṃ prāgeva procyate'thavā | śālāṃnāṃ bhitti madhye vā bāhye vā'bhyantare'pi vā || 65 || yānānāṃ śayanānāṃ ca pādamadhye mānasūtrakam | mānasūtraṃ samākhyātaṃ sarveṣāṃ sadanādinām || 66 || mānasūtraṃ tu bāhye tu kūṭaśālādi nīvrakam | kūṭasyokta viśālaṃ vā tripādaṃ vārdhameva vā || 67 || pādaṃ sārdhaṃ sapādaṃ vā mānasūtrādbahirgatiḥ | athavādaṇḍamānena kūṭādīnāṃ tu nirgatiḥ || 68 || daṇḍaṃ vādhyardhadaṇḍaṃ vā dvidaṇḍaṃ vārdhadvidaṇḍakam | tridaṇḍaṃ vātha niṣkrāntaṃ mānasūtrāttu bāhyataḥ || 69 || mānasyābhyantare veśaṃ vipadāmāspadaṃ sadā | tasmātsarvaprayatnena mānasūtrādbahirgatam || 70 || etadvinyāsasūtraṃ vā samasūtraṃ samaṃ tu vā | homabāhyagataṃ sūtraṃ avasānamudāhṛtam || 71 || mānavinyāsasūtraṃ ca avasānaṃ ca te tridhā | khyātaṃ saṃkṣepato viprā ! śṛṇuṣvāyādi lakṣaṇam || 72 || ityaṃśumānkāśyape mānādisūtralakṣaṇapaṭalaḥ (dvāviṃśaḥ) || 22 || atha vakṣye viśeṣeṇa āyādilakṣaṇaṃ param | harmyavistārahastaṃ tu guṇavṛddhyāvasubhirharet || 1 || śeṣaṃ dhvajādi yoniḥ syāt utsedhaṃ tu karaṃ budhaḥ | vardhayedvasubhirhrāse nakṣatreṇāhayādibham || 2 || navavṛddhiṃ parito hastaṃ pātālaistrāsayedbudhaḥ | śeṣamarkādivāraṃ syāt vyāsāyāmakaraṃ guṇaiḥ || 3 || vardhayettriṃśatirhrāse śeṣaṃ pratipadodayaḥ | tithayastu samākhyātā tuṃgahastāṣṭa vṛddhitau || 4 || mukhabhistu hareccheṣaṃ āyamityucyate dvija ! | tuṃgaṃ navena vṛddhyā tu prāgi vai nāḍibhirharet || 5 || śeṣaṃ vyayamitikhyātaṃ āyādhikyaṃ vyayaṃ kṣayaḥ | ketusiṃhovṛṣo hastī śubhayonimiti smṛtam || 6 || śukreśanī budho jīvo śubhavāramiti smṛtam | yajamānasya janmarkṣā na virodhadinaṃ tathā || 7 || vāstu janmānukūlaṃ ca nṛpateścānu kūlakam | evaṃ parīkṣya bahudhā aṃśumānaṃ tu saṃgrahet || 8 || athavā vistṛtāyāmahastamaṣṭaguṇī kṛte | bhānurvā eva śeṣaṃ tu āyamityucyate budhaḥ || 9 || navavṛddyāṃ daśabhirhrāse śeṣaṃ vyāyamudāhṛtam | p. 75) vasubhirguṇite ṛkṣe hate śeṣaṃ hayādikam || 10 || guṇavaddhyāṣṭabhirhrāse śeṣaṃ dhvajādi yonayaḥ | nava vṛddhyā parithau hastaṃ saptasaṃkhyā tu hrāsayet || 11 || śeṣamarkādivāraṃ syāt navavṛddhyāstraṃśahrāse tithirbhavet | prāgvacchubhāśubhaṃ vīkṣya śubhamānaṃ tu saṃgṛhet || 12 || tajjanmayugalaṃ vedaṃ ṣaḍaṣṭanavamaṃ śubhaiḥ | sadeṣṭasiddhidā ṛkṣāḥ proktāḥ śeṣāstu varjitāḥ || 13 || nṛpakartuśca janmarkṣāt geha ṛkṣāvasānakam | gaṇayenmatimānvipra ! śubhamānaṃ tu gṛhyatām || 14 || lagnāṣṭamapi nāśaṃ ca duryogaṃ ca vivarjayet | * * śūlādiduṣṭāḍhya duṣṭayogamudāhṛtam || 15 || āyādi revamākhyātaṃ nāgarādi vidhiṃ śṛṇu | ityaṃśumānkāśyape āyādilakṣaṇapaṭalaḥ (trayoviṃśāḥ) || 23 || nāgarādi vimānānāṃ lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | himādrikanyayoranta * to deśamudāhṛtam || 1 || so'pi deśaṃ tridhābhinnaṃ tattaddeśodbhavai guṇaḥ | p. 76) yathaiva dehināṃ devaṃ haṃ vātapittakaphātmakam || 2 || tathaiva daṇḍavatsarvaṃ yajñeyaṃ triguṇātmakam | sātvikaṃ tāmasaṃ caiva rājasaṃ ca tridhā smṛtāḥ || 3 || himadri siddhayorantargatā tasmātsātvikā dharāḥ | siddhādi kṛṣṇavarṇāntaṃ tāmasākhyaṃ mahītalam || 4 || kṛṣṇavarṇādikanyāntaṃ rājasaṃ bhūtalaṃ bhavet | nāgaraṃ sātvikaṃ deśaṃ tāmasaṃ vesaraṃ tathā || 5 || rājasaṃ drāviḍaṃ deśaṃ kramaśaḥ parikīrtitāḥ | sātvikaṃ nāgaraṃ harmyaṃ tāmasaṃ vesarālayam || 6 || rājasaṃ drāviḍaṃ harmyaṃ kramātpuṃṣaṇḍayoṣitaḥ | viṣṇurmaheśvaro dhātā kramāddharmyādhidevatāḥ || 7 || nāgaraṃ bhūsuraṃ vidyāt vesaraṃ vaiśyamucyate | drāviḍaṃ tu nṛpo jñeyo ākṛtiṃ śṛṇu suvrata ! || 8 || kūṭakoṣṭhādi niṣkrānti mānasūtre tu saṃsthitāḥ | unnatāvanatopetau kūṭakoṣṭhau yathā kramam || 9 || ekānekatalastaṃbhaṃ patratoraṇasaṃyutam | kṣudrakoṣṭhasamāyuktaṃ mahānāsyapare dvija ! || 10 || vedikājālakopetaṃ kūṭaṃ vedāśraśīrṣakam | ekānekatalaṃ vāpi sālindaṃ vā vihīnakam || 11 || p. 77) devāgraśīrṣakaṃ kaṇṭhaṃ śālākāramathāpi vā | nāgaraṃ bhavanaṃ khyātaṃ taddeśaṃ tu prakalpitam || 12 || prāgvatkūṭādi niṣkrāntaṃ koṣṭhaṃ kūṭādgataṃ tu vā | mānasūtrādbahiḥ kūṭaṃ nīvraṃ kūṭaṃ tu koṣṭhakam || 13 || madhyakoṣṭhaṃ sabhadraṃ vā vibhadraṃ vā dvijottama ! | paṃjaraṃ mānasūtre vā kūṭaniṣkrānta sādṛśam || 14 || unnatāvanatā śālā sauṣṭhikoṣṭhaṃ yathākramam | unnataṃ sāntaraṃ maṃca tata prastarahīnakam || 15 || caturaśrāṣṭa vṛttābhaṃ tale tale sauṣṭikaṃ kramāt | nānāmasūrakastaṃbhe vedikājālaka toraṇaiḥ || 16 || vṛttākhya sphuṭitairhasti ku(tu)ṇḍe kuṃbhalatādibhiḥ | hārāntareṣu maṃcordhve kṣudrakoṣṭhayutaṃ tu vā || 17 || tatraiva hasti ku(tu)ṇḍaṃ vā bhadranāsyalpa eva vā | sādhāraṃ vā nirādhāraṃ ekānekatalaṃ tu vā || 18 || śiraso vartanaṃ kaṇṭhaṃ vṛttaṃ vāṣṭāśrameva vā | yugāśraṃ vā śiraśchandaṃ vimānaṃ drāviḍaṃ bhavet || 19 || tadeva caraṇādhāraṃ ekākāreṇa kalpayet | hārāntare viśeṣeṇa kalpyā vṛttasphuṭādayaḥ || 20 || samau tu kūṭakoṣṭhau dvau sāntaraprastarānvitau | p. 78) hīnau vāntaramaṃcau dvau nīvraṃ ca samasūtrakau || 21 || hārāntareṣu kartavyaṃ bhadrapaṃjarasaṃyutam | kapotapaṃjaraṃ madhyaṃ vā sāntaraprastarānvitam || 22 || sarveṣāṃ karṇakūṭānāṃ śīrṣaṃ tu ca yugāśrakam | vasvaśraṃ vedikopetaṃ maṇḍalaṃ śīrṣakaṃ galam || 23 || vasvaśraṃ vā śiraḥ kaṇṭhaṃ yugāśraṃ vā prakalpayet | etacca drāviḍaṃ khyātaṃ hemādikuḍmalaṃ tathā || 24 || vasvaśraṃ vā ṣaḍaśraṃ vā tacca drāviḍamucyate | evaṃ trividhaṃ nītyā su procyate drāviḍālayam || 25 || vesare kūṭakoṣṭhādi nīvraṃ syāt samasūtrakam | vṛttākāraṃ śiropetaṃ karṇakūṭaṃ prakalpayet || 26 || vṛttaṃ garbhagṛhākāraṃ bāhye vṛttābhameva vā | vṛttagrīvaśiropetaṃ yatheṣṭaśikhareṇa vā || 27 || sālindaṃ vā sabhadraṃ vā hyekānekatalaṃ tu vā | samāśraṃ sāyatāśraṃ vā vṛttaṃ vṛttāyataṃ tu vā || 28 || dvyaśra vṛttaṃ tu vā harmyaṃ kūṭakoṣṭhādibhiryutam | unnatāvanatopetau kūṭakoṣṭhau yathākramam || 29 || samau vā kuṭakoṣṭhau vā bahubhūmyaikameva vā | vesaraṃ bhavanaṃ khyātaṃ athavānyaprakārataḥ || 30 || p. 79) janmādistūpiparyantaṃ yugāśraṃ nāgaraṃ bhavet | vasvaśraṃ śīrṣakaṃ kaṇṭhaṃ drāviḍaṃ bhavanaṃ bhavet || 31 || vṛttagrīva śiropetaṃ vesaraṃ harmyamīritam | kūṭakoṣṭhavihīnānāṃ harmyāṇāṃ kathitāstvime || 32 || nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ talaṃ pratyaṃghri bheditam | sarvatra vṛtta pādaṃ vāṃ vesare bhavane kuru || 33 || liṃgaṃ ca piṇḍikāṃ caiva prāsādaṃ caika jādikam | sarvasaṃpatsamṛddhiḥ syāt nṛpasya vāstujanminām || 34 || viparīte vipattiḥ syāt rājarāṣṭrabhayaṃkaram | tasmātsarva prayatnena ekajātyeva mācaret || 35 || nāgare sakalaṃ śāntaṃ vesare yānamūrtinām | bhogavīraṃ ca nṛttaṃ ca drāviḍe bhavane bhavet || 36 || anyathā cedvipattiḥ syāt kartuśca bhikṣadehinām | nāgarādi vidhiḥ proktaḥ garbhanyāsavidhiṃ śṛṇu || 37 || ityaṃśumānkāśyape nāgarādividhipaṭalaḥ (caturviṃśaḥ) || 24 || atha vakṣye viśeṣeṇa garbhanyāsavidhiṃ param | p. 80) prāsādaṃ dehamityuktaṃ tasya prāṇastu garbhakam || 1 || garbhahīne gṛhe vipra sakutkālavannavāsyakam | ahamanye ca devāśca na vāse punnagarbhake || 2 || tasmātsarvaprayatnena garbhanyāsaṃ tu kārayet | śrīpradaṃ prāṇināṃ garbhaṃ itare śrīkaraṃ bhavet || 3 || garbhanyāsaṃ na kartavyaṃ kartavyaṃ kartṛnāśanam | adhiṣṭhāne praterūrdhve bhūsurāṇāṃ hitāya vai || 4 || jagatyūrdhve nṛpāṇāṃ tu kumudordhve viśāṃ param | homordhve garbhavinyāsaṃ śūdrāṇāmabhivṛddhidam || 5 || evaṃ jātyarhakaṃ proktaṃ bhūmau tvādyeṣṭakopari | prāsāde maṇṭape caiva prākāre gopure tathā || 6 || parivārālaye caiva garbhanyāsaṃ tu kārayet | yatraivādyeṣṭakānyāsaṃ tatragarbhaṃ nidhāpayet || 7 || sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ śreṣṭhamadhyādhamaṃ kramāt | kāṃsyenaivāyasā vāpi kartavyaṃ garbhabhājanam || 8 || paṃcāṃgulaṃ samārabhya yāvadvai viṃśadaṃgulam | ekāṃgula vivṛddhyā tu kalāsaṃkhyā tu bhājanam || 9 || ekādiṣoḍaśāntānāṃ bhaumānāṃ tu yathākramam | garbhabhājanatārāste svāṃghrimūlatadantu vā || 10 || p. 81) garbhabhājana vistāraṃ sādṛśonnatantathā | bhājanocca tribhāgaikaṃ pidhānasyocchrayaṃ bhavet || 11 || bhājane dvitribhāgāntaṃ pidhānālambanaṃ dvija ! | yavaikavyāsamārabhya yāvārdhaṃ tu vivardhanāt || 12 || yāvat sārdhāṣṭa yavakaṃ tāvadbhitti viśālakam | prāguktānāṃ tu phelāyāṃ kramaśaḥ parikalpayet || 13 || paṃcaviṃśatikoṣṭhādi bhājanābhyantare kuru | phelābhitti viśālārdhaṃ ekorvā bhittestu dvijasattama || 14 || anantādi śikhaṇḍyantaṃ mūlamaṃtraṃ nidhāpayet | tadbāhye ṣoḍaśe koṣṭhe pūrvādi kramayogataḥ || 15 || akārādi visargāntaṃ svarānnyastvā krameṇa tu | ratnalohāni dhātūṃśca phelāyā bhyantare nyaset || 16 || mṛtkandadhānya patrāṇi garbhagarte tu vinyaset | phelāśuciṃ tato gavyaiḥ astramaṃtramudāharan || 17 || māṇikyaṃ vinyasetkūṭe kūṭākṣaramudāhṛtam | anante vinyasedvajraṃ sūkṣme tu mauktikaṃ nyaset || 18 || śivottamendranīlaṃ syāt sphaṭikaṃ tvekanetrake | ekarudre tu śaṃkhaṃ syāt trimūrtau puṣyarāgakam || 19 || śrīkaṇṭhe sūryakāntaṃ syāt vaiḍūryaṃ tu śikhaṇḍike | p. 82) svarṇe naiva gajaṃ kṛtvā akāre vinyasedbudhaḥ || 20 || kapālaṃ rajatenaiva ikāre tu nidhāpayet | tāmreṇaiva kṛtaṃ kuṃbhaṃ ukāre dvijasattama || 21 || ārakūṭena khaṭvāṃgaṃ ṛkāre tu nidhāpayet | svarṇena vṛṣabhaṃ kṛtvā kūṭākṣare nidhāpayet || 22 || ākāre vinyasecchyāmaṃ īkāre tu manaśśilā | ūkāre jātiliṃgaṃ tu ṛkāre gairikaṃ nyaset || 23 || saurāṣṭraṃ caiva ḹkāre aikāre tvaṃjanaṃ nyaset | gorocanaṃ tathaukāre visarge haritālakam || 24 || tattadbījamanusmṛtya vinyasettu krameṇa ca | yavanī vāraśālī ca priyaṃgutilasarṣapam || 25 || mudgāni saptabījāni pūrayedgarbha bhājanam | bhājanordhve pidhānena susnigdhaṃ sudṛḍhaṃ kuru || 26 || prāsādasyottare cāgre paṃcaṣaṭsaptahasta vā | ṣoḍaśastaṃbhasaṃyuktaṃ prapāṃ kṛtvāti sundaram || 27 || pidhānasyordhvamācchādya taraṃgastaṃbha veṣṭanam | dvāratoraṇasaṃyuktaṃ darbhamālādi bhūṣitam || 28 || maṇṭapasya tribhāgaikaṃ madhye vedīṃ prakalpayet | hastamātrasamutsedhaṃ tālamātramathāpi vā || 29 || p. 83) paritastvagnikuṇḍāni mahāśāsu dvijottama ! | caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ padmaṃ prāgādiṣu kramāt || 30 || trimekhalā samāyuktaṃ nābhiyonisamanvitam | darpaṇodarasaṃkāśaṃ kuṇḍavedīṃstvalaṃ kuru || 31 || tataḥ śilpinamudvāsya gomayālepanaṃ guruḥ | piṣṭacūrṇairalaṃ kṛtya puṇyāhaṃ prokṣaṇaṃ kuru || 32 || vedyūrdhve sthaṃḍilaṃ kṛtvā caturdroṇaiḥ suśālibhiḥ | tilataṇḍulalājaiśca darbhaiḥ puṣpaiḥ paristaret || 33 || gandhapuṣpādibhiḥ pūjya diśi devānsvamaṃtrataḥ | gavyābhiṣicya phelāyāṃ snāpayedgandha toyakaiḥ || 34 || tantunā kautukaṃ badhvā navavastreṇa veṣṭayet | sthaṇḍile sthāpayetphelāṃ kūṭākṣaramudāharan || 35 || parito'ṣṭau ghaṭānnyastvā sasūtrānsāpidhānakān | sakūrcānvastrasaṃyuktān gandhāmbuparipūritān || 36 || vidyeśādhipakuṃbhāṃstān sthāpyābhyarcya svamaṃtrataḥ | kuṇḍāni paṃcasaṃskāraṃ kṛtvā homaṃ samācaret || 37 || agnyādhānādikaṃ sarvaṃ agnikāryoktamācaret | samidājya caruṃ lājān tilasarṣapataṇḍulān || 38 || hṛdayādi ṣaḍaṃgaiśca īśānena krameṇa tu | p. 84) homaṃ kṛtvā viśeṣeṇa pratyekāṣṭaśatāhutim || 39 || dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā mūlenaiva śatāhutim | jayādirabhyātānaiśca rāṣṭrabhṛccaiva homayet || 40 || evaṃ jāgaraṇaṃ rātrau prabhāte sumuhūrtake | sunakṣatre sulagne ca sutithau ca suvārake || 41 || ādiśaiva kule jātaṃ svācāryaṃ śivadīkṣitam | snānadvayasamāyuktaṃ sakalīkṛtavigraham || 42 || sitavastrottarīyaṃ ca sitamālyānulepanam | ācāryaṃ pūjayetsamyak vastrahemāṃgulīyakaiḥ || 43 || śilpinaṃ pūjayettatra vastraiścābharaṇādibhiḥ | garbhasthānaṃ praviśyātha kartācācārya śilpibhiḥ || 44 || aṣṭadhā vibhajedbhittiṃ bāhyataścaturaṃ tyajet | trīṇi vābhyantare varjya śeṣāṃśe bhājanaṃ nyaset || 45 || hṛnnadīsasya valmīkaṃ halasthaṃ kulirāvaṭe | nāgadante vṛṣaśṛṃge vā aṣṭamṛdgrāhya deśikaḥ || 46 || garbhagarta tamāpūrya kandaṃ nyastvā mṛdopari | madhyetvaṃbujakandaṃ ca pūrve kumudakandakam || 47 || dakṣiṇe cotpalaṃ kandaṃ saugandhiṃ paścime nyaset | saumye kaśerukandaṃ ca bījaṃ tadupari nyaset || 48 || p. 85) pūrve tu vinyasecchālīṃ brīhi vai dakṣiṇe nyaset | paścime kodravaṃ nyastvā māṣamuttarato nyaset || 49 || pāvake vinyasenmudgaṃ nair-ṛtyāṃ kaṃgubījakam | priyaṃguṃ vāyubhāge tu vaiśānyāṃ tu kulasthakam || 50 || evaṃ nyastvā hṛdāmaṃtraṃ tato vai garbhabhājanam | sarvātodya samāyuktaṃ nṛttageyasamākulam || 51 || jayaśabda samāyuktaṃ brahmaghoṣasamāyutam | prāsādabījamuccārya sthāpayedgarbhabhājanam || 52 || gandhapuṣpādibhiḥ pūjya prāsādaṃ garbhabhājane | śailairvāceṣṭakābhirvā saikataissudṛḍhaṃ kuru || 53 || garbhanyāsavidhiḥ khyātaṃ tatastvekatalaṃ śṛṇu | ityaṃśumānkāśyape garbhanyāsavidhipaṭalaḥ (paṃcaviṃśaḥ) || 25 || atha vakṣye viśeṣeṇa harmyamekatalaṃ śṛṇu | tasya vistāratuṃgaṃ ca proktaṃ prāsādamānake || 1 || yugāśraṃ vṛttamāyāśraṃ dvyaśraṃ vṛttaṃ ṣaḍaśrakam | aṣṭāśraṃ cākṛtiṣveṣāṃ śikhare'pi tathaiva ca || 2 || p. 86) harmya tārārdhamānaṃ tu kanyasaṃ mukhamaṇṭapam | harmya tārasamaṃ śreṣṭhaṃ tayormadhyeṣṭa bhājite || 3 || mukhamaṇṭapadīrghaṃ tu navadhā kathitā mayā | prāsāda sadṛśaṃ vyāsaṃ uttamatraya maṇṭapam || 4 || prāsādādaviśeṣitā daṇḍamadhyardhadaṇḍakam | dvidaṇḍaṃ vā praveśaṃ tu mānasūtrāddvijottama ! || 5 || sārdhadaṇḍaika daṇḍaṃ vā mānasūtrāttu veśanam | yugmastaṃbhasamāyuktaṃ yuktyā sarvāṃgaśobhitam || 6 || sāvakāśāntarālaṃ vā kuḍyadvāraṃ sajālakam | sāvakāśāntarālaṃ cet taddīrghaṃ dvitricatuṣkaram || 7 || sopānaṃ pāśvayoḥ kuryāt gajahasta vibhūṣitam | prāsādabhittivistāratulyaṃ vārdhaṃ tripādakam || 8 || antarālasya bhittestu vyāsāsyurmaṇṭapaṃ tathā | kūṭakoṣṭhādi yuktaṃ vā bhinnaṃ mukhamaṇṭapam || 9 || trivargasahitaṃ vāpi toraṇādyairvicitritam | ekānekatalaṃ vātha kartavyaṃ mukhamaṇṭapam || 10 || harmyatāre tribhāgaikaṃ garbhagehasya vistṛtam | paṃcabhāge tribhāgaṃ ca vedāṃśaṃ saptabhājite || 11 || daśāṃśe bhūtabhāgaṃ tu rasāṃśaṃ rudrabhājite | p. 87) trayodaśāṃśe saptāṃśaṃ vasvaṃśaṃ tithi bhājite || 12 || saptādaśāṃśe navāṃśaṃ ca vyāsārdhaṃ ca dvijottama ! | garbhagehasya vistāraṃ navadhā kīrtitāṃ mayā || 13 || śeṣaṃbhitti viśālaṃ syāt paritaḥ kalpayedbudhaḥ | ekadvitricatuṣpaṃca bhittiḥ syādekabhūmike || 14 || harmye ca vasudhā bhajya ekāṃśaṃ hi talonnatam | dvibhāgaṃ caraṇāyāmaṃ prastarārdhaikabhāgayā || 15 || galoccaṃ tvekabhāgena dvibhāgaṃ śikharodayam | ekāṃśaṃ stūpi tuṃgaṃ tu kalpyevaṃ śāntikaṃ bhavet || 16 || śāntike maṃcamānaṃ tu daśāṣṭasaptabhāgikam | ekāṃśaṃ rahitaṃ śeṣaṃ maṃcaṃ vā prāgvadeva vā || 17 || evaṃ śāntikamākhyātaṃ pauṣṭikaṃ cādhunā śṛṇu | sadanocce navāṃśe tu śivāṃśaṃ tu talodayam || 18 || ardhapādasamāyuktaṃ dvyaṃśaṃ tu caraṇodayam | maṃcamānaṃ tathaikāṃśaṃ sārdhapādāṃśakaṃ galam || 19 || satribhāgatribhāgaṃ tu śikharodayamīritam | stūpyutsedhaṃ tathaikāṃśaṃ pauṣṭikaṃ sadanānvitam || 20 || sadanoccadaśāṃśe tu adhiṣṭhānodayaṃ śivam | sārdhadvyaṃśaṃ tu pādoccaṃ prastaraṃ tu śivāṃśakam || 21 || p. 88) sārdhāṃśagalamānaṃ tu guṇāṃśaṃ śikharodayam | ekāṃśaṃstūpimānaṃ tu jayadaṃ tadudāhṛtam || 22 || rudrāṃśe harmya tuṃgaṃ tu sapādāṃśaṃ dharātalam | sārdhadvyaṃśaṃ tu pādoccaṃ prastaraṃ tu śivāṃśakam || 23 || adhyardhāṃśaṃ tu kaṇṭhoccaṃ sārdhatryaṃśaṃ tu śīrṣakam | śeṣaṃ stūpyudayaṃ khyātaṃ tvadbhutaṃ sadanaṃ bhavet || 24 || tuṃge saptāṃśabhāge tu tripādāṃśaṃ dharātalam | pakṣāṃśaṃ pādatuṃgaṃ tu tripādāṃśaṃ tu prastaram || 25 || tripādāṃśaṃ galaṃ mānaṃ śikharoccaṃ dvibhāgakam | stūpyutsedhaṃ tathaikāṃśaṃ etatsyātsārvakāmikam || 26 || śāntikādyudayopetaṃ harmyagaṇyaṃ kramoditam | viparīte nṛpādīnāṃ vipattiṃ nityamāvahet || 27 || tasmācchāntyādigaṇyaṃ ca dudayaṃ caiva kārayet | rudrāṃśe sadanotsedhe talamekāṃśamānataḥ || 28 || dvyaṃśaṃ tu caraṇāyāmaṃ prastaraṃ tu śivāṃśakam | upagrīvastu sārdhāṃśaṃ tripādaṃ prastarodayam || 29 || sapādāṃśaṃ galotsedhaṃ sārdhadvyaṃśaṃ tu śīrṣakam | ekāṃśaṃ stūpimānaṃ tu evaṃ caivādbhutaṃ smṛtam || 30 || athavāṣṭau dviraṣṭau vā navasaptāṣṭakaṃ tu vā | p. 89) pakṣamādhārapādaṃ ca maṃcopagrīvamaṃcakam || 31 || galamūrdhni śikhāmānaṃ samoveṣṭaṃ nṛpāṃśake | sopagrīvasamaṃcau tā ekabhūreva vidyete || 32 || athavāṣṭau dviraṣṭau ca saptāṣṭaśaradhātukam | kṛtvācādhārapādaṃ ca maṃcopagrīvamaṃcakam || 33 || galamūrdhni śikhāmānaṃ samau cāṣṭanavāṃśake | ūrdhvamaṃcopariṣṭāttu catuṣkoṇeṣu suvrata ! || 34 || karṇakūṭasamāyuktaṃ hīnaṃ vā tadviśeṣataḥ | adhiṣṭhānādi sarvāṃgaṃ prāgivaiva prakalpayet || 35 || vṛttagrīvasamāyuktaṃ tathaiva śikharaṃ ghaṭam | śikhare tu mahānāsī catvārastu mahādiśi || 36 || diśibhadrayutaṃ vāste maṃcālpānāsikā kalāḥ | prastare cālpanāsīṃ vā vijayaṃ tadudāhṛtam || 37 || tadeva karṇakūṭāḍhyaṃ vargapaṃcāṃśavānatam | nāgarādyucitaṃ karṇakūṭākāraṃ prakalpayet || 38 || karṇakūṭasya madhyaṃ bhadraṃ tattadbhadranāsikā | antarālaṃ ca tattulyaṃ kṣudrapaṃjarasaṃyutam || 39 || subhadraṃ vā karṇakūṭaṃ paṃjaraṃ tvalpanāsikā | madhyanāsī viśālaṃ vā madhya bhadraviśālakam || 40 || p. 90) tricatuṣpaṃcaṣaṭsaptabhāgaṃ vā sadanastatam | kūṭamekadvibhāgaṃ vā madhyabhadraviśālakam || 41 || daṇḍaṃ vādhyardha daṇḍaṃ vā sarvadevārhakaṃ param | tadeva sadane bāhye madhyabhadrayutaṃ tu vā || 42 || tadanto jālakaiścāḍhyaṃ śrīśailaṃ tadudāhṛtam | tadeva vedikākaṇṭhaṃ śikharaṃ ca ghaṭaṃ tathā || 43 || vasvaśra paṭṭasaṃyuktaṃ caturdigbhadranāsikā | abhadranāsī catvāra śikhare tu vidik sthitāḥ || 44 || pādaṃ pratyālpanāsyāḍhyaṃ svastibandhaṃ taducyate | tadevamadhyabhadraṃ ca karṇakūṭavihīnakam || 45 || suśobhanāvahaṃ khyātaṃ sarvadeva priyāvaham | śikhare tu mahānāsī prastare'ṣṭau dviraṣṭa vā || 46 || yugāśraṃ śikharaṃ kaṃṭhaṃ vedikā caiva śrīkaram | tadeva śikhare cāṣṭāvalpanāsī samanvitam || 47 || caturmahānāsikopetaṃ śrīkaṇṭhaṃ tadudāhṛtam | tāni vaidvayaśra vṛttābhaṃ hasti pṛṣṭhamudāhṛtam || 48 || vedikākaṇṭhamūrdhā ca ṣaḍaśraṃ parikalpayet | paṭṭaṃ pratimahānāsyaṃ kalpayetskandakāntakam || 49 || madhyabhadrasamāyuktaṃ karṇakūṭasamanvitam | p. 91) mahānāsyapare koṣṭhasaṃyuktaṃ śīrṣakaṃ bhavet || 50 || nāsikā vistṛtaṃ daṇḍaṃ dvayaṃ vātha tridaṇḍakam | koṣṭhadīrghasamākhyātaṃ utsedhaṃ nāsikāsamam || 51 || vidikṣu bhadranāsyāḍhyaṃ śikharaṃ parikalpayet | vṛttamastakakarṇāsyaṃ vasvaśraṃ vā galaṃ śiraḥ || 52 || vṛttakesaramākhyātaṃ vasvaśraṃ rājakesaram | prāsādasya tu vistāraṃ paṃcasaptāṣṭa vā bhajet || 53 || dvibhāgaṃ vā tribhāgaṃ vā prāgvadvā madhyabhadrakam | daṇḍaṃ vādhyardhadaṇḍaṃ vā dvidaṇḍaṃ vā tridaṇḍakam || 54 || madhyabhadrasya niṣkrāntaṃ bhadrāveṣṭitaharmyakam | caturmahānāsikopetaṃ śikharāyatavṛttakam || 55 || pādaṃ pratyālpanāsyāḍhyaṃ kaṇṭhaṃ vai śīrṣakākṛtiḥ | kalyāṇasundaraṃ khyātaṃ sarvadevārhakaṃ bhavet || 56 || tadevabhadranāsyāḍhyaṃ pūrve pare dvijottama ! | lalāṭanāsikopetaṃ pārśvayordvijasattama ! || 57 || samaṃ vā sāyataṃ vātha kalpitaṃ kausalaṃ bhavet | talaṃ prativimānānāṃ diṅmūrtimatha vakṣyate || 58 || skandaṃ vai pūrvadigbhāge dakṣiṇāmūrtiṃ dakṣiṇe | paścime viṣṇumūrtiṃ vā liṃgodbhavamathāpi vā || 59 || dhātāramuttare vipra dvārasthāne tu varjayet | maṇṭape dakṣiṇe bhadre sthāpayettu vināyakam || 60 || p. 92) pūrve ca paścime tasya nṛttamūrtiṃ prakalpayet | durgāmuttaradigbhāge kṣetrapālaṃ tathaiva ca || 61 || sthānakaṃ vāsanaṃ vātha diśāṃ mūrtiṃ prakalpayet | evaṃ dharātalordhve tu kartavyaṃ dvijasattama ! || 62 || skandaṃ vā pūrvadigbhāge śakro vā hasti rohitau | hastī vinābjakānāsī nāsikā ragnivistaram || 63 || dakṣiṇe dakṣiṇā mūrtiṃ vīrabhadramathāpi vā | paścime nārasiṃhaṃ tu saumya mūrtimathāpi vā || 64 || uttare tu vidhātāraṃ dhanadevaṃ dvijottama ! | prastaroparikartavyaṃ ekadvitritale tathā || 65 || caturbhūmyādi mahāśāsu maheśāstu yatheṣṭakam | umāskandādi sahitā maheśāḥ parikīrtitāḥ || 65 || anyāmarāśca gandharvānsiddhādyaivamarudgaṇāḥ | kalāntaṃ yugabhūmyādi grīve ca prastarāntake || 67 || eṣvaṣṭamūrtimaṣṭāsu kalpayetkalpavittamaḥ | galādhastāttu maṃcordhve koṇeṣu vṛṣabhaṃ kuru || 68 || koṇaṃ prati dvayaṃ vaikaṃ vṛṣabhaṃ śayanaṃ kuru | bhūtaṃ vātha catuṣkoṇe hṛdayāṃjali saṃyutam || 69 || kalpayetpadmapīṭhordhve tvāsīnaṃ tu vṛhattanu | p. 93) āmodamagni koṇe tu pramodaṃ nair-ṛte bhavet || 70 || pramukhaṃ vāyu koṇe tu durmukhaṃ tvīśa koṇake | śvetaṃ raktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇamagnyādiṣu kramāt || 71 || mamaiva tādyeṣāṃ tāsāṃ vaivāhanaṃ kuru | karālamudgīkulmāṣakalkacikkaṇa lepanam || 72 || nānālaṃkārasaṃyuktaṃ nānālīlāsamanvitam | nānākrīḍāsamāyuktaṃ sudhayā dārubhistathā || 73 || ucitaṃ kalpayeddhīmān carudārveṣṭakā bhavet | evamekatalaṃ khyātaṃ dvitalaṃ tu tato vidu || 74 || ityaṃśumānkāśyape ekatalavidhipaṭalaḥ (ṣaḍviṃśaḥ) || 26 || atha vakṣye viśeṣeṇa dvitalasya tu lakṣaṇam | prāsādamūlavatkāryaṃ vistāroccaṃ tu nirgamam || 1 || vinyāsasūtrayorantarvyāsaṃ saptartu vā bhajet | ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ koṣṭhaṃ taddviguṇā yatam || 2 || kūṭavyāsasamaṃ koṣṭhaṃ vistāre dvijasattama ! | śeṣaṃ hārāntaraṃ koṣṭhaṃ pārśvayostu sapaṃjaram || 3 || p. 94) hārāntaramaśeṣaṃ vā tripādaṃ vārdhameva vā | paṃjaravyāsamākhyātaṃ kūṭabāhyasamogatim || 4 || kūṭātkiṃcit praveśaṃ vā mānasūtrāntanīvratāḥ | paṃjaraṃ karṇakūṭābhaṃ nāsikākāra eva vā || 5 || śālākāraṃ tu vā vipra ! hastituṇḍābhameva vā | prāsādoccaṃ tu vibhajedaṣṭāviṃśati saṃkhyayā || 6 || guṇāṃśaṃ dharātalotsedhaṃ rasāṃśaṃ caraṇodayam | prastarotsedhamagnyaṃśaṃ bhūtāṃśaṃ caraṇodayam || 7 || dvibhāgaṃ prastarotsedhaṃ ekāṃśaṃ vedikodayam | dvibhāgaṃ galamānaṃ tu sārdhavedāṃśaśīrṣakam || 8 || stūpyuccaṃ sārdhabhāgaṃ tu kalpitaṃ śāntikaṃ bhavet | catustriṃśati bhāgaṃ tu kṛtvā tu sadanodayam || 9 || sārdhāgnyaṃśamadhiṣṭhānaṃ taddvayaṃ caraṇodayam | prastaroccaṃ guṇāṃśaṃ syāt talipaṃ sārdhaṣaḍbhavet || 10 || guṇāṃśaṃ maṃcamānaṃ tu vyomāṃśaṃ vedikodayam | sārdhadvyaṃśaṃ galotsedhaṃ bhūtāṃśaṃ śikharodayam || 11 || adhyardhāṃśaṃ śikhāmānaṃ pauṣṭikaṃ sadanaṃ bhavet | tadeva galamānaṃ tu sārdhadvyaṃśena kalpayet || 12 || śeṣaṃ pūrvavadevaṃ tu trayastriṃśodaye kṛte | p. 95) jayadaṃ sadanaṃ hyetat sarvadeva priyāvaham || 13 || ṣaṭtriṃśadvibhajedaharmyatuṃgaṃ dhārātalaṃ yugam | vasvaṃśapādamānaṃ tu sārdhāgnyaṃśaṃ tu prastaram || 14 || saptāṃśaṃ caraṇoccaṃ tu guṇāṃśaṃ maṃcamānakam | ekāṃśaṃ vedikoccaṃ tu guṇāṃśaṃ tu galodayam || 15 || bhūtāṃśaṃ śikharoccaṃ tu stūpyuccaṃ sārdhabhāgayā | adbhūtaṃ sadanaṃ hyevaṃ kalpayetkalpavittamaḥ || 16 || catvāriṃśati bhāgaṃ tu kartavyaṃ sadanodayam | adhiṣṭhānoccaṃ tu vedāṃśaṃ staṃbhaṃ taddviguṇāyatam || 17 || yugāṃśaṃ maṃcamānaṃ tu talipaṃ sārdhasaptakam | tribhāgaṃ prastarotsedhaṃ dvibhāgaṃ vedikodayam || 18 || tribhāgaṃ grīvamānaṃ tu śikharaṃ saptabhāgayā | śeṣaṃ śikhodayaṃ vidyādvimānaṃ sarvakāmikam || 19 || homādistūpiparyantaṃ yugāśraṃ parikalpayet | catuṣkūṭaṃ catuśśālā paṃjarāṣṭakasaṃyutam || 20 || ṣaḍaṣṭaivālpanāsyāsyuḥ pādaṃ prati tu kalpayet | śikhare tu caturdikṣu mahānāsīsamanvitam || 21 || kalpitaṃ vedikādyaistu nānācitrairvicitritam | evaṃ svastikamākhyātaṃ sarvadeva priyāvaham || 22 || p. 96) tadeva śikharakoṇeṣu pārśvayostvalpanāsikā | svastibhadramitaṃ khyātaṃ mama prītikaraṃ bhavet || 23 || tadeva natakūṭaṃ ca koṣṭhonnatāssamaṃcakāḥ | natapaṃjarasaṃyuktaṃ etadvipulasundaram || 24 || tadevāntaramaṃcāḍhyau kūṭakoṣṭhau viśeṣataḥ | natapaṃjarasaṃyuktaṃ yatheṣṭākṛti śīrṣakam || 25 || stūpīghaṭaṃ galaṃ tadvad śrīkaraṃ tadudāhṛtam | tadeva navaśālāḥ syuḥ kūṭonnatasamaṃcakāḥ || 26 || nimnapaṃjara saṃyuktaṃ yattatkailāsamucyate | tadeva kūṭakoṣṭhau dvau nimnonnatavihīnakau || 27 || sāntaraprastaropetau samasūtratatonnatau | hārāntare viśeṣeṇa yugmaṃ vā yugmapaṃjaram || 28 || catuṣkūṭaṃ catuśśālā ṣaḍaṣṭaivālpanāsikāḥ | vasvaśravedikopetaṃ vartulaṃ śīrṣakaṃ galam || 29 || śikharaṃ vasunāsāḍhyaṃ bhadraṃ caiva catuścatuḥ | vedikā toraṇāḍhyaṃ tu rudrakāntamidaṃ param || 30 || tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ vasvaśraṃ parikalpayet | viṣṇukāntamidaṃ nāmnā sarvadevārhakaṃ bhavet || 31 || tadeva vartulaṃ vedīkandharaṃ śikharaṃ tathā | p. 97) catuśśālāṣṭakūṭāḍhyaṃ saptāṣṭaivālpanāsikāḥ || 32 || etatparvatamityuktaṃ vimānaṃ saṃpadāspadam | kūṭātkoṣṭhasya niṣkrāntaṃ daṇḍaṃ vādhyardhadaṇḍakam || 33 || dvidaṇḍaṃ vā tridaṇḍaṃ vā kūṭakoṣṭhasya nirgatiḥ | nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ nānāstaṃbhasamanvitam || 34 || prāguktānāṃ tu sarveṣāṃ kalpitaṃ vā vihīnakam | tadeva śikharoccārdha koṣṭhakaṃ tu catuṣṭayam || 35 || caturaśraśiropetaṃ catuṣkūṭasamanvitam | ṣaḍaṣṭanāsikopetaṃ svastibandhamidaṃ smṛtam || 36 || kūṭakoṣṭhau dvau catuścāntaraprastarānvitau | hārāpaṃjarasaṃyuktā navāṣṭaivālpanāsikāḥ || 37 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ tattatkalyāṇasundaram | tadeva śikhare cārdhakoṣṭhakaṃ tu vivarjayet || 38 || catvāranāsikopetaṃ śikharaṃ parikalpayet | nānālaṃkārasaṃyuktaṃ etatpāṃcālamiṣyate || 39 || tadevāṣṭāśra vedī ca kandharaṃ śikharaṃ ghaṭam | śikhare'ṣṭau mahānāsī yuktaṃ vai viṣṇukāntakam || 40 || sāntare prastaropetaṃ kūṭakoṣṭhāścatuścatuḥ | paṃjarāṣṭakasaṃyuktaṃ vṛttaśīrṣakakandharam || 41 || p. 98) daṇḍaṃ vādhyardhadaṇḍaṃ vā dvidaṇḍaṃ vā tridaṇḍakam | karṇakūṭāttu koṣṭhādiniṣkrāntaṃ parikalpayet || 42 || ṣaḍaṣṭālpanāsikopetaṃ catvāri paṅktireva vā | etadīśvarakāntaṃ syāt īśvarasya priyāvaham || 43 || tadeva tricaturbhāgabhāgādhikyāyatāśrakam | tathā śīrṣakakaṇṭhaṃ ca vedikāṃ ca prakalpayet || 44 || stūpi trayasamāyuktaṃ etanmaṃgalamucyate | tadevāyatavṛttābhaṃ gāndhāramiti vidyate || 45 || tārādardhādhikāyāmaṃ āyatāśraṃ samāśraṃ vā | dvyaśravṛttaṃ śiroyuktaṃ vedikā ca galaṃ tathā || 46 || netraśālāmukhākāraṃ hastipṛṣṭhamidaṃ param | dvyaśravṛttamupānādi kalpitaṃ vā tadeva hi || 47 || samāśramāyatāśraṃ vā bāhyataḥ parikalpayet | vṛttagarbhagṛhopetāṃ kūṭakoṣṭhādisaṃyutam || 48 || vṛttābhaṃ karṇakūṭānāṃ śrīkaraṃ parikalpayet | kūṭakoṣṭhaṃ ca nīḍaṃ ca samasūtre tu kalpayet || 49 || nāmnā manoharaṃ harmyaṃ sarvadevārhakaṃ param | upānātstūpi paryantaṃ vṛttaṃ caiva bahirbahiḥ || 50 || śeṣaṃ prāgivamuddiṣṭaṃ śivakāntamidaṃ param | p. 99) caturaśramadhiṣṭhānaṃ garbhagehaṃ tathaiva ca || 51 || adhiṣṭhānopariṣṭhāttu stūpyantaṃ vartulākṛtiḥ | kūṭakoṣṭhādi sarvāṃgaṃ yuktaṃ vṛttagrahaṃ bhavet || 52 || caturaśramadhiṣṭhānaṃ āyatāśramathāpi vā | rasāśraṃ śikharaṃ kaṇṭhaṃ kūṭakoṣṭhādi saṃyutam || 53 || yathocitaṃ tu saṃkalpya nāmnā kaubera kāntakam | evaṃ tu dvitalaṃ yogyaṃ bhedā aṣṭādaśa smṛtāḥ || 54 || iṣṭakābhiśśilābhirvā homādistūpikāntakam | kalpitaṃ saṃcitaṃ harmyaṃ pumāneva ghanīkṛtam || 55 || dṛṣatradeṣṭakāmiśca miśraharmyaṃ tadeva hi | miśreṣvādaudṛṣatkāryaṃ tadūrdhve tviṣṭakā kriyā || 56 || vanitā saṃcitā khyātā ghanāghanamiti smṛtam | iṣṭakādāruṇā caiva tanmiśraṃ ṣaṇḍamucyate || 57 || tadevopasaṃcitaṃ khyātaṃ ghanāghanamudāhṛtam | aṃśena rahitaṃ kāryaṃ saṃcitaṃ smṛti vidyate || 58 || aghanaṃ ceti tatkhyātaṃ etatpuṃṣaṇḍayoṣitaḥ | vaktramaṇṭapamānaṃ ca garbhagehaviśālakam || 59 || bhittivyāsaṃ ca te sarve prāgvadekataloktavat | dvārasyobhaya pārśve tu pādayorantare dvija ! || 60 || p. 100) dvārapālaguhāṃ kuryāt talāduttarasīmakam | bimbodita viśālaṃ tu daṇḍamātraṃ tu veśaram || 61 || sarvadhāmni ca kartavyaṃ veśanārahitaṃ tu vā | evaṃ dvitalamākhyātaṃ tritalaṃ tu tathā viduḥ || 62 || ityaṃśumānkāśyape dvitalamānapaṭalaḥ (saptāviṃśaḥ) || 27 || atha vakṣye viśeṣeṇa tritalaṃ śṛṇu suvrata ! | tasya vistāratuṃgaṃ ca puroktaṃ harmyamānavat || 1 || vinyāsasūtrayorantaḥ tadaṣṭāṃśavibhājite | ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ viśālāyāmaṃ tu taddvayam || 2 || samaṃ tripādamardhaṃ vā paṃjaravyāsamucyate | śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ niṣkrāntādīni pūrvavat || 3 || ūrdhvabhūmau rasāṃśeṃśaṃ kūṭavyāsamudāhṛtam | śālāyāmadvibhāgaṃ tu śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 4 || hārāntarasamaṃ vārdhatripādaṃ vā'tha paṃjaram | ūrdhvabhūmikabhāgaika madhye bhadraṃ vidhīyate || 5 || daṇḍaṃ sārdhadvidaṇḍaṃ vā madhyabhadrasya nīvrakam | p. 101) prāsādasyocchrayaṃ bhānudviguṇāṃśaṃ vibhājite || 6 || dvibhāgaṃ dharātaloccaṃ vai vedāṃśaṃ caraṇodayam | maṃcamānaṃ dvibhāgena pādona caturaṃśakaiḥ || 7 || pādāyāmaṃ ca sārdhāṃśaṃ prastaroccamudāhṛtam | sārdhatribhāgaṃ pādoccaṃ sapādāṃśaṃ tu maṃcakam || 8 || ardhāṃśaṃ vedikā mānaṃ galamānaṃ śivāṃśakam | sārdhatryaṃśaṃ tu śikharaṃ stūpyuccaṃ tvekabhāgayā || 9 || evaṃ hi kalpitaṃ gehaṃ śāntikaṃ tviti vidyate | caturviṃśadvimānoccetaloccaṃ tu dvibhāgayā || 10 || vedāṃśaṃ caraṇāyāmaṃ pakṣāṃśaṃ maṃca mānakam | pādona caturaṃśaṃ tu talīvodayamiṣyate || 11 || sārdhāṃśaṃ prastarotsedhaṃ sārdhatryaṃśāṃghriṇodayam | adhyardhāṃśaṃ tu maṃcoccaṃ ardhāṃśaṃ vedikodayam || 12 || śivāṃśaṃ grīvamānaṃ tu guṇāṃśaṃ śikharodayam | sapādāṃśaṃ śikhāmānaṃ pauṣṭikaṃ tadudāhṛtam || 13 || saptaviṃśati bhāgaṃ tu kṛtvā tu sadanodayam | dvibhāgaṃ dharātalotsedhaṃ yugāṃśaṃ caraṇodayam || 14 || maṃcamānaṃ dvibhāgena vedāṃśaṃ caraṇodayam | pādonadvyaṃśamaṃcāśca talīpoccaṃ tu taddvayam || 15 || p. 102) sārdhāṃśaṃ prastarotsedhaṃ ekāṃśaṃ vedikodayam | dvibhāgaṃ grīvamānaṃ tu vedabhāgaṃ tu śīrṣakam || 16 || śeṣaṃ stūpyudayaṃ khyātaṃ jayadaṃ tadudāhṛtam | catvāriṃśaddvayādhikyabhāgaṃ kṛtvā gṛhoccakam || 17 || adhiṣṭhānaṃ tribhāgārdhaṃ saptāṃśaṃ caraṇodayam | talocca sadṛśaṃ maṃcatalipaṃ sārdhaṣaṭkakam || 18 || guṇāṃśaṃ prastarotsedhaṃ ūrdhvapādaṃ ṣaḍaṃśakam | sārdhadvyaṃśaṃ tu maṃcoccaṃ ekāṃśaṃ vedikodayam || 19 || galamānaṃ dvibhāgaṃ syāt bhūtāṃśaṃ śikharodayam | dvibhāgaṃ stūpi tuṃgaṃ tu proktamadbhutaharmyake || 20 || prāsādasyoccatuṃgaṃ tu ṣaḍaṣṭāṃśairvibhājite | adhiṣṭhānaṃ yugāṃśaṃ tu vasvaṃśaṃ caraṇodayam || 21 || maṃcamānaṃ tu vedāṃśaṃ talipaṃ sārdhasaptakam | sārdhatribhāgamaṃcoccaṃ saptāṃśaṃ caraṇodayam || 22 || prastaroccaṃ guṇāṃśaṃ tu śivāṃśaṃ vedikodayam | galamānaṃ dvibhāgaṃ syāt rasāṃśaṃ śikharaṃ bhavet || 23 || dvibhāgaṃ tu śikhāmānaṃ evaṃ syātsārvakāmikam | aṣṭakūṭāṣṭaśālābhaṃ kalāpaṃjarasaṃyutam || 24 || ṣaṇṇavatyalpanāsyāḍhyaṃ janmādagraṃ yugāśrakam | p. 103) nānādhiṣṭhāna saṃyuktaṃ nānāpādairalaṃ kṛtam || 25 || śikhare bhānunāsyāḍhyaṃ mahālpaṃ caturaṣṭakam | kūṭakoṣṭhobhatādīni nāgarādyucitaṃ bhavet || 26 || svastikaṃ bhavanaṃ khyātaṃ tadeva śikhare dvija ! | caturmahānāsikopetaṃ alpāṣṭakavivarjitam || 27 || svastibhadramidaṃ khyātaṃ sarvadeva priyāvaham | tadeva vṛttaśikharaṃ galaṃ vai vedikā tathā || 28 || rudrakāntamidaṃ nāmnā mama prītikaraṃ bhavet | tadeva śīrṣakoṇeṣu alpanāsīdvayaṃ bhavet || 29 || kalpitaṃ śivakāntaṃ syāt śivapriyakaraṃ gṛham | tadeva vedikākaṇṭhaṃ śīrṣakaṃ ca ghaṭaṃ tathā || 30 || vasvaśraṃ kalpitaṃ yattad viṣṇukāntamidaṃ param | vinyāsasūtrayorantaḥ navabhāga vibhājite || 31 || ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ dvibhāgaṃ koṣṭhadīrghakam | koṣṭhaṃ prati dvikoṣṭhaṃ syāt ardhāṃśaṃ paṃjarastatam || 32 || śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ kalpayet kalpavittamaḥ | catuṣkūṭāṣṭaśālā ca bhānupaṃjarasaṃyutam || 33 || hārāntaraṃ caturviṃśat ādibhūmevamācaret | saptāṃśaṃ vibhajedbhāgaṃ ekāṃśaṃ kūṭavistaram || 34 || p. 104) koṣṭhāyataṃ dvibhāgaṃ syāt dhāmamadhye prakalpayet | ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 35 || catuṣkūṭaṃ catuśśālā paṃjarāṣṭaka saṃyutam | kalpyahārāntaropetaṃ dvitīyaṃ bhūtalaṃ kuru || 36 || tadūrdhvabhūmivistāraṃ tryaṃśaikaṃ madhyabhadrakam | aṣṭakūṭā ca śālā ca viṃśatpaṃjarasaṃyutam || 37 || śatāṣṭanāsikopetaṃ vasvaśraṃ śīrṣakaṃ galam | mahānāsyaṣṭakopetaṃ śikharantu dvijottama ! || 38 || nāmnā śuddhavimānaṃ tu mama prītikaraṃ bhavet | tadevāṣṭāśra vedī ca vṛttābhaṃ śikharaṃ galam || 39 || vimalākṛtināmnā tu sarvadevahitaṃ bhavet | tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ yugāśraṃ brahmakāntakam || 40 || tadeva sāyatāśraṃ tu sapādaṃ sārdha tribhāgikam | vasubhāgaṃ tu vistāraṃ āyāmaṃ daśadhā bhavet || 41 || ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ śālāntaṃ dviguṇāyatam | śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ prāgivaiva prakalpayet || 42 || ṣaḍaṣṭabhāgavistāraṃ āyāmaṃ cordhvabhūmike | ekaikāṃśena kūṭaṃ syāt koṣṭhadīrghaṃ dvayāṃśakam || 43 || p. 105) ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | ūrdhvabhūvistṛtaṃ cāgnibhāgaikaṃ madhyabhadrakam || 44 || dvyaśra vṛttaṃ ca vedī ca kaṇṭhaṃ ca śīrṣakaṃ tathā | catuṣkūṭāṣṭaśālā ca bhānupaṃjarasaṃyutam || 45 || hārāntaraṃ caturviṃśat kalpayedādibhūtale | catuṣkūṭaṃ catuśśālā paṃjarāṣṭakasaṃyutam || 46 || ṣoḍaśāntarasaṃyuktaṃ śatasaṃkhyālpanāsikā | lalāṭanāsikā vaktraṃ pārśvayorbhadranāsikāḥ || 47 || tathaivaṃ nāsikā praṣṭho śīrṣakaṃ caiva mācaret | nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ nānācāṃghrisamanvitam || 48 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ hārāntaramidaṃ bhavet | mānasūtrāntaṃ navanavadhā tu vibhājite || 49 || guṇāṃśaṃ garbhagehaṃ tu śivāṃśaṃ kuḍyavistṛtam | parito'lindamekāṃśaṃ hārāvyāsaṃ śivāṃśakam || 50 || evaṃ hi kalpitaṃ teṣu karṇakūṭaṃ śivāṃśakam | madhye koṣṭhaṃ guṇāṃśaṃ syāt ekāṃśaṃ paṃjarastathā || 51 || hārāntaraṃ tathārdhāṃśaṃ kalpyevaṃ prathame bhuvi | athavā paṃjarāṇāṃ tu ṣaḍaṃśaṃ vā vidhīyate || 52 || śeṣaṃ hārāntarākhyātaṃ paritaḥ syaiva mācaret | p. 106) koṣṭhamadhyatridaṇḍena mahānāsī vinirgatam || 53 || ūrdhvabhūmau ṣaḍaṃśeṃśaṃ kūṭakoṣṭhāya tadbhavet | ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 54 || ūrdhvabhūvistṛtāntaṃ tu madhye daṇḍena nirgatiḥ | caturaśramadhiṣṭhānaṃ vasvaśraṃ śīrṣakaṃ galam || 55 || ādau tale catuṣkarṇe kūṭaṃ vedāśraśīrṣakam | aṣṭāśraśīrṣakaṃ madhyāt ūrdhvabhūmau prakalpayet || 56 || aṣṭakūṭāṣṭakoṣṭhādi kalāpaṃjarasaṃyutam | śatālpanāsikopetaṃ śikhare'ṣṭaṃ mahattaram || 57 || bhadrakoṣṭhaḥmidaṃ nāmnā sarvadevārhakaṃ param | tadeva karṇakūṭānāṃ śīrṣakaṃ vartulākṛti || 58 || prāsādaśikharaṃ kaṇṭhaṃ vṛttākāraṃ prakalpayet | śikhare tu caturdikṣu bhadranāsī samanvitam || 59 || vidikṣu hyalpanāsāḍhyaṃ vṛttakūṭamidaṃ param | tadeva śikharaṃ koṇe kṣudranāsyaṣṭakānvitam || 60 || yugāśraṃ karṇakūṭānāṃ śīrṣakaṃ vartulākṛtiḥ | śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ śrīkaṇṭhaṃ tadudāhṛtam || 61 || tadevāṣṭāṃśamādhikyaṃ āyāmaṃ caturaśrakam | śālāmadhye mahānāsī bhadraṃ vinā prakalpayet || 62 || p. 107) śālābhamastakaṃ kaṇṭhaṃ vṛttāyatamathāpi vā | stūpi trayasamāyuktaṃ etannāmnā sumaṃgalam || 68 || mānasūtrāntaraṃ dharmabhāgaṃ kṛtvā dvijottama ! | garbhagehaṃ tu vedāṃśaṃ gṛhapiṇḍyaṃśamāvṛtam || 64 || parito'lindamekāṃśaṃ hārābhāgena kalpayet | teṣvekakūṭavistāraṃ madhye koṣṭhāyataṃ dvayam || 65 || tayormadhyaikabhāgena paṃjaravyāsamucyate | hārāntaramathāṃśena paṃjarasya tu pārśvayoḥ || 66 || aṣṭāṃśaṃ cordhvabhūmistu kṛtvāṃśaṃ kūṭavistṛtam | śālā taddviguṇāyāmaṃ tayormadhye tu paṃjaram || 67 || ekāṃśenaiva kartavyaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | ūrdhva(bhūma)maṃcaṃ caturbhāgaṃ dvibhāgaṃ madhyabhadrakam || 68 || daṇḍaṃ vādhyardhadaṇḍaṃ vā dvidaṇḍaṃ vātha nirgamam | vedāśraṃ ca madhiṣṭhānaṃ tadvatkarṇaṃ ca śīrṣakam || 69 || aṣṭaśālāṣṭakūṭaṃ ca paṃjaraṃ ṣoḍaśānvitam | śatālpanāsikopetaṃ vṛṣasthalasamanvitam || 70 || nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ nānāpādairalaṃkṛtam | unnatau kūṭakoṣṭhau dvau cāntaraprastarānvitau || 71 || gāndhāramiti vikhyātaṃ aṣṭāśraṃ ca galaṃ śiraḥ | p. 108) śrīviśālamitikhyātaṃ vartulaṃ vedikāgalam || 72 || śīrṣakaṃ caiva kartavyaṃ śeṣaṃ pūrvavadācaret | śrībhogamiti vikhyātaṃ sarvadevārhakaṃ param || 73 || vṛttāyate dvayāśra vṛtāṣṭāśre ca ṣaḍaśrake | kūṭakoṣṭhādi sarvāṃgaṃ prāgivaiva prakalpayet || 74 || vṛṣasthalaṃ maṇṭapaṃ ca tyajetkarṇaṃ ca śīrṣakam | varṣasthalavihīnānāṃ karṇaṃ śīrṣaka saṃyutam || 75 || kūṭakoṣṭhādi sarvāṃgādyucitaṃ nāgarādikam | nānālaṃkārasaṃyuktaṃ nānācitrairvicitritam || 76 || garbhagehaviśālaṃ ca gṛhapiṇḍyāgramaṇṭapam | ekabhūmi vidhānoktaṃ dvitalaṃ tu viśeṣataḥ || 77 || tritalaṃ hyevamākhyātaṃ caturbhūmimathocyate | ityaṃśumānkāśyape tritalavidhānapaṭalaḥ (aṣṭāviṃśaḥ) || 28 || atha vakṣye viśeṣeṇa caturbhūmestu lakṣaṇam | vistarotsedhamānaṃ tu proktaṃ prāsādamānake || 1 || ravyaṃśaṃ mānasūtrāntaṃ kṛte garbhagṛhaṃ rasam | p. 109) gṛhapiṇḍyāliṃdahārādi pratyekaṃ caikabhāgayā || 2 || vinyāsasūtrayorantara vasudhā vibhajetsamam | karṇakūṭaṃ tatāṃśaṃ tu koṣṭhaṃ tad dviguṇāyatam || 3 || paṃjaravyāsamaṃśena śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | punarapyūrdhva bhūmiṃ ca vasubhāgavibhājite || 4 || karṇakūṭaṃ ca koṣṭhaṃ ca paṃjaraṃ pūrvavadbhavet | tadūrdhve aṣṭabhāge tu śivāṃśaṃ kūṭavistṛtam || 5 || koṣṭhāyāmāśvanībhāgaṃ ardhāṃśaṃ paṃjarasya tu | śeṣaṃ hārāntaraṃ proktaṃ hīnādhikyaṃ tu nāśrayet || 6 || ūrdhvabhūmyagnibhāge tu vyomāṃśaṃ madhyabhadrakam | daṇḍaṃ vādhyardha daṇḍaṃ vā dvidaṇḍaṃ vātha nirgatam || 7 || prāsādoccaṃ tu vibhajet saṃgrahaṃ triṃśadaṃśakam | sārdhāṣṭāṃśaṃ adhiṣṭhānaṃ bhūtāṃśaṃ caraṇodayam || 8 || adhiṣṭhānasamaṃ maṃcaṃ talipaṃ pādona paṃcakam | sapakṣāṃśaṃ ca maṃcoccaṃ kalpayeddvijasattama ! || 9 || sārdhavedāṃśa pādoccaṃ pakṣāṃśaṃ prastarodayam | sapādavedabhāgaṃ tu caraṇodayamiṣyate || 10 || pādona(pa)kṣāṃśaṃ coccaṃ śivāṃśaṃ vedikodayam | karṇoccaṃ tu dvibhāgaṃ syāt sārdhavedāṃśa śīrṣakam || 11 || p. 110) stūpyuccaṃ tu dvibhāgaṃ syāt śāntikaṃ bhavanaṃ bhavet | catvāriṃśad dvayādhikya bhāgaṃ kṛtvā gṛhonnatam || 12 || guṇāṃśaṃ talamānaṃ tu rasāṃśaṃ caraṇodayam | prastaraṃ cāgnibhāgena bhūtāṃśaṃ talipāyatam || 13 || pādonāgnyaṃśamaṃcaṃ syāt bhūtāṃśaṃ caraṇodayam | sapādadvibhāgamaṃcoccaṃ sārdhavedāṃghriṇodayam || 14 || dvibhāgaṃ maṃcamānaṃ tu śivāṃśaṃ vedikodayam | adhyardhāṃśaṃ galotsedhaṃ yugāṃśaṃ śikharodayam || 15 || dvibhāgaṃ tu śikhāmānaṃ pauṣṭikaṃ tadudāhṛtam | paṃcāśadvibhajeddhāmatuṃgaṃ stūpyavasānakam || 16 || sārdhatriṃśamadhiṣṭhānaṃ saptāṃśaṃ caraṇodayam | tadardhaṃ maṃcamānaṃ tu ṣaḍaṃśaṃ caraṇodayam || 17 || guṇāṃśaṃ maṃcamānaṃ tu ūrdhvapādaṃ tu taddvayam | tribhāgaṃ prastarotsedhaṃ pādoccaṃ sārdhapaṃcakam || 18 || prastaroccaṃ tribhāgaṃ syāt aṃśena vedikodayam | dvibhāgaṃ galamānaṃ tu śarāṃśaṃ śikharodayam || 19 || sārdhāṃśaṃ sthūpimānaṃ tu jayadaṃ tadudāhṛtam | upānādi sthūpiparyantaṃ paṃcāśadvibhajedbudhaḥ || 20 || taloccaṃ sārdhamagnyaṃśaṃ saptāṃśaṃ caraṇodayam | p. 111) talocca sadṛśaṃ maṃcatalīpaṃ sārdhaṣaḍbhavet || 21 || pādādhikatribhāgāṃśaṃ maṃcamānamudāhṛtam | pādoccaṃ rasabhāgena guṇāṃśaṃ prastarodayam || 22 || sārdhapaṃcāṃśamaṃghryuccaṃ maṃcaṃ sārdha dvibhāgayā | ekāṃśaṃ vedikāmānaṃ dvibhāgaṃ syādgalodayam || 23 || paṃcāṃśaṃ śikharottuṃgaṃ sapādaṃ śikharodayam | adbhutaṃ sadanaṃ hyevaṃ kalpayetkalpavittamaḥ || 24 || ārāmoccaṃ tu paṃcāśat bhāgaṃ kṛtvā viśeṣataḥ | sārdhāgnyaṃśamadhiṣṭhānaṃ dhālvaṃśaṃ caraṇodayam || 25 || prastaroccaṃ tribhāgena caraṇaṃ sārdhaṣaḍbhavet | sapādāgnyaṃśa maṃcaṃ syāt talipaṃ sārdhaṣaṭkakam || 26 || tribhāgaṃ prastarotsedhaṃ pādoccaṃ sārdhapaṃcakam | pādonāgnyaṃśamaṃcoccaṃ śivāṃśaṃ vedikodayam || 27 || dvibhāgaṃ galamānaṃ tu pādāṃśaṃ śikharodayam | vyomāṃśaṃ tu śikhāmānaṃ vimānaṃ sārvadeśikam || 28 || homādistūpi vargāntaṃ vedāśraṃ parikalpayet | bhānukūṭaṃ tathā koṣṭhaṃ bhānudviguṇapaṃjaram || 29 || śikhare tu caturdikṣu bhadranāsī catuṣṭayam | pādaṃ pratyalpanāsyāḍhyaṃ śikharolpāṣṭanāsikāḥ || 30 || p. 112) kūṭakoṣṭhādi sarvāṃgaṃ nāgarādyucitaṃ kuru | ekākāratalastaṃbhaṃ subhadramiti vidyate || 31 || tadeva śikhareṣṭālpanāsikārahitaṃ bhavet | tadbrāhmyamiti vikhyātaṃ sarvadeva priyāvaham || 32 || tadevaṃ śikharaṃ kaṇṭhaṃ vṛttaṃ śrīkāntamucyate | vasvaśraṃ śīrṣakaṃ kaṇṭhaṃ śrīmaṇḍanamudāhṛtam || 33 || tadeva śikhare cāṣṭau mahānāsī samanvitam | śrīvantamiti khyātaṃ śālābhadrayutaṃ tu vā || 34 || vibhadraṃ vātha kartavyaṃ sarveṣāṃ sadanāmapi | śrīkāntaṃ śikharelpāṣṭa nāsyāḍhyaṃ śrīviśālakam || 35 || nānāṃghritalasaṃyuktaṃ tattannāmnā prakīrtitāḥ | vistārādhyardhamāyāmaṃ sabhākāraṃ tu śīrṣakam || 36 || saṃpadālayamityuktaṃ sarvadevārhakaṃ param | mānasūtrāntaraṃ nandabhāgaṃ kṛtvā viśeṣataḥ || 37 || garbhagehaṃ guṇāṃśaṃ syād bhāgena gṛhapiṇḍikā | alindamaṃśena kartavyaṃ hārabhāgena kalpayet || 38 || tato vinyāsasūtrāntaṃ sadanaṃ navabhājite | ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ guṇāṃśaṃ koṣṭhadīrghakam || 39 || ekāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ sārdhāṃśaṃ hārayontaram | p. 113) śālāmadhye mahānāsī nīvraṃ tadardhabhāgayā || 40 || ūrdhvabhūmyaṣṭabhāge tu kūṭamaṃśena kalpayet | śālā taddviguṇāyāmaṃ śivāṃśaṃ paṃjaraṃ bhavet || 41 || śeṣaṃ bhārāntaraṃ cordhve bhūtāṃśaṃ rasabhājite | kūṭamekena kartavyaṃ koṣṭhaṃ taddviguṇāyatam || 42 || ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | ūrdhve bhūmistadardhaṃ tu madhye daṇḍena nirgatiḥ || 43 || caturaṣṭāśra vṛttābhaṃ kūṭānāṃ śīrṣakaṃ kramāt | kakarīdaṇḍavatkoṣṭhaṃ vasvaśraṃ harmyaśīrṣakam || 44 || mahānāsyaṣṭakopetaṃ śīrṣakaṃ parikalpayet | ravikoṣṭhaṃ ca kūṭaṃ ca ravidviguṇapaṃjaram || 45 || prāgivoccāṃśamānaṃ tu bhadrakoṣṭhamidaṃ param | gehavyāsaṃ tu dharmāṃśaṃ kṛtvā nālīgrahaṃ catuḥ || 46 || grahapiṃḍyaṃśamānena alindaṃ caikabhāgayā | hāravyāsaṃ śivāṃśena paritaḥ parikalpayet || 47 || vinyāsasūtrayorantarvyāsāddharmadvibhājite | karṇakūṭaṃ tadekāṃśaṃ koṣṭhāyāmaṃ tu tadvayam || 48 || ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | catuṣkūṭāṣṭakoṣṭhaṃ ca paṃjaraṃ bhānusaṃkhyayā || 49 || p. 114) hārāntaraṃ caturviṃśat kalpayetprathame tale | alindaṃ jalapādāḍhyāt prastarāntaghanī kṛtam || 50 || ūrdhvaṃ tu vasubhāge tu śivāṃśaṃ kūṭavistṛtam | koṣṭhaṃ taddviguṇāyāmaṃ paṃjaraṃ cāṃśamānakam || 51 || śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ cordhve vasubhājite | kūṭaṃ bhāgena kartavyaṃ koṣṭhaṃ taddviguṇāyatam || 52 || śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ kṣudrapaṃjarasaṃyutam | ūrdhvabhūmaṃ tribhāgaikaṃ madhye daṇḍena nirgamam || 53 || caturaśramadhiṣṭhānaṃ aṣṭāśraṃ mastakaṃ galam | śikhare'ṣṭamahānāsī pādaṃ pratyalpanāsikā || 54 || karṇakūṭaṃ tu bhānuḥ syāt koṣṭhaṃ ṣoḍaśabhiryutam | nataṃ kūṭonnataṃ koṣṭhaṃ antaraprastarānvitam || 55 || kṣudranīḍāṣṭaviṃśaḥ syāt nānāmasūrakāṃghri ca | nānālaṃkārasaṃyuktaṃ nānā jālaka toraṇaiḥ || 56 || nānācitraṃ vicitraṃ tu tuṃbhabhāgaṃ tu pūrvavat | jayāvahamidaṃ khyātaṃ sarvadevārhakaṃ param || 57 || tadeva vartulaṃ karṇaṃ śīrṣakaṃ sārvakāmikam | tadevāntaramaṃcaṃ syāt kūṭakoṣṭhaṃ ca paṃjaram || 58 || kūṭānāṃ śīrṣakaṃ sthūpī kumbhaṃ karṇaṃ ca vartulam | p. 115) evaṃ syānmūlabhūmaṃ tu vasvaśraṃ madhyame tale || 59 || yugāśraṃ cordhvabhūmau tu karṇakūṭaṃ prakalpayet | sukhāvahamidaṃ khyātaṃ sarvadevārhakaṃ param || 60 || tadeva kūṭakoṣṭhaṃ ca antaraprastaraṃ vinā | sahyośca samasūtraṃ tu tadavyayagṛhaṃ bhavet || 61 || tadeva śikharaṃ karṇaṃ yugāśraṃ dhātṛkāntakam | ityaṃśumānkāśyape catubhūmividhānapaṭalaḥ (ekonatriṃśaḥ) || 29 || vakṣyehaṃ kūṭakoṣṭhānāṃ paṃjarāṇāṃ ca lakṣaṇam | dvitalādikalāntānāṃ samameva prakīrtitam || 1 || talaṃ pratyuditavyāsasamāśraṃ karṇakūṭakam | āyatāśraṃ tu koṣṭhaṃ syāt catuṣpādaikabhittitaḥ || 2 || adhiṣṭhānastaṃbha varga prastaraṃ kaṇṭhaśīrṣakam | sthūpivargasamāyuktaṃ kūṭakoṣṭhau viśeṣataḥ || 3 || evamāditale kuryāt dharātalaṃ vimordhvataḥ | kūṭaśāloccā kartavyā paṃjarāśca tathaiva ca || 4 || ūrdhvapādodayaṃ saptabhāgaṃ kuryādviśeṣataḥ | p. 116) ekāṃśaṃ vedikotsedhaṃ sārdhāṃśaṃ galamānakam || 5 || śīrṣakaṃ tu guṇāṃśena śeṣaṃ sthūpyudayaṃ bhavet | evaṃ tu kūṭakoṣṭhau dvau kalpayettu talaṃ prati || 6 || athavā kūṭakoṣṭhānāṃ udayaṃ tu vadāmyaham | uttarāsyordhvasīmāntaṃ haṃsamālordhvasīmakam || 7 || kapotalambāvasānaṃ vā bhāgaṃ pūrvameva tu | sāntaraprastaraṃ cettu prastarasyordhvasīmakam || 8 || vaidikordhve samaṃ vātha sāntaraprastarānvitam | taduccaṃ rudradhā bhajya ekāṃśaṃ vedikodayam || 9 || guṇāṃśaṃ caraṇoccaṃ tu pādonadvyaṃśamaṃcakam | sapādāṃśaṃ galotsedhaṃ pādona dvyaṃśaśīrṣakam || 10 || sthūpyutsedhaṃ sapādāṃśaṃ kramaśaḥ parikalpayet | evaṃ hi kūṭakoṣṭhau dvau kalpayet kalpavittamaḥ || 11 || kūṭavyāsatribhāgaika svanāsī vistṛtaṃ bhavet | tadvyāse tricatuṣpaṃcabhāge bhāge tu nīvrakam || 121 || karṇakūṭakapopātāttunāsikā nirgamaṃ bhavet | caturdikṣu caturnāsī kūṭānāṃ parikalpayet || 13 || ekasthūpī samāyuktaṃ nīvraveśaṃ vimānavat | vedāśraṃ vasukoṇaṃ vā vṛttābhaṃ vā galaṃ śiraḥ || 14 || p. 117) nāgarādyucitaṃ kalpya karṇakūṭaṃ viśeṣataḥ | śālānāṃ pārśvayorvipra lalāṭākhyānu nāsikāḥ || 15 || śālāyāstu viśālaṃ tu ratnatāmukhapaṭṭikā | sthūpyāgrasamaṃ proktaṃ lalāṭanāsyāgrasīmakam || 16 || śālādīrghaṃ tribhāgaikaṃ mukhanāsī viśālakam | kūṭānāṃ nāsikā nīvraṃ mahānāsī vadācaret || 17 || sthūpitrayasamāyuktaṃ nāgare bhavanaṃ dvija ! | śālānāṃ drāviḍānāṃ tu sthūpiraśvini saṃkhyayā || 18 || śālānāṃ vesarāṇāṃ tu sthūpyekaṃ vā catuṣṭayam | galāṃśe kūṭakoṣṭhānāṃ devatādyāstu kalpayet || 19 || evaṃ hi kūṭakoṣṭhaṃ syāt paṃjarāstvadhunocyate | upānāduttarāntaṃ tu navabhāgavibhājite || 20 || upapīṭhamathāṃśena pakṣāṃśaṃ tu dharātalam | vedāṃśaṃ caraṇāyāmaṃ maṃcamadhyardhabhāgayā || 21 || ardhāṃśaṃ vedikāmānaṃ kapotāntaṃ galodayam | prativājanasīmāntaṃ paṃjaroccamudāhṛtam || 22 || prāsādasya ca bāhye tu yathā śobhāṃśanirgatiḥ | paṃjaraṃ nāsikākāraṃ kūṭakoṣṭhākṛtistu vā || 23 || hastipṛṣṭhavimānasya śikharābhamathāpi vā | p. 118) evaṃ tvanekabhedena paṃjarākṛtirucyate || 24 || yatheṣṭaṃ tatra kartavyaṃ harmyeṣvanekabhūmiṣu | evamāditale kuryāt antaraprastarānvitam || 25 || mānasūtrāttu niṣkrāntaṃ yuktamevaṃ samācaret | paṃjaraṃ nīvrarahitaṃ prastarordhve viśeṣataḥ || 26 || karṇakūṭasamaṃ sārdhaṃ tripādaṃ vātha vistṛtam | tadavyāsasadṛśaṃ tuṃgaṃ yuktyā paṃjaramācaret || 27 || talaṃ pratyūrdhva pādoccaṃ prāgivaiva navāṃśake | guṇāṃśaṃ ghaṭabhi syāt chatraśīrṣakasaṃyutam || 28 || pādāyāmaṃ caturbhāgaṃ adhyardhāṃśaṃ tu prastaram | ardhāṃśaṃ vedikāmānaṃ kapotāntaṃ galodayam || 29 || prativājanasīmāntaṃ paṃjarodayamīritam | śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ evaṃ niṣkrāntapaṃjaram || 30 || niṣkrāntarahitaṃ caiva prastarordhve tu prāgivā | paṃjare kūṭakoṣṭhe ca pāde pādāntare'pi vā || 31 || gopāna dhārakānkalpya mahābalaparākramān | hastau pādau dvayopetaṃ dāntaṃ kīrṇa jaṭānvitam || 32 || raudradṛṣṭi samāyuktaṃ raktābhāṃjanasaṃnibham | gopānaṃ yattato dhṛtvā haṃsau pādau tadanvitau || 33 || p. 119) evaṃ vā gajahaṃsābhaṃ siṃhavyālābhameva vā | gopānaṃ śirasā bāhyaṃ sthāpayettu yatheṣṭakau || 34 || kūṭādilakṣaṇaṃ proktaṃ paṃcabhūmividhiṃ tathā | ityaṃśumānkāśyape kūṭakoṣṭhādilakṣaṇapaṭalaḥ (triṃśaḥ) || 30 || atha vakṣye viśeṣeṇa paṃcabhūmestu lakṣaṇam | vistārotsedhamānaṃ tu proktaṃ prāsādamānake || 1 || vistāraṃ rudradhā bhajya guṇāṃśaṃ garbhagehakam | dvibhāgaṃ gṛhapiṃḍī syāt ālindaṃ caikabhāgayā || 2 || hārā bhāgena kartavyā alīndraṃ ghanabhitti vā | varṣikasthalasaṃyuktaṃ kalpayetprastaropari || 3 || dharātale pādamaṃcordhve dvitīye vā tribhūmike | devatāsthāpanaṃ kuryāt tāvaddevarcanī kṛtam || 4 || vinyāsasūtrayorante rudrabhāgavibhājite | śivāṃśaṃ karṇakūṭaṃ tu madhye koṣṭhaṃ guṇāṃśakam || 5 || tayormadhyaika bhāgena paṃjaravyāsamucyate | hārāntaramathāṃśena kalpayetkalpavittamaḥ || 6 || p. 120) tadūrdhvabhūvyasṛtannanda bhāgaṃ kṛtvāṃśa sauṣṭikam | madhye koṣṭhāgnibhāgaṃ tu paṃjarāṃśena mānataḥ || 7 || hāraṃ tāramathārdhāṃśaṃ kalpayettu dvitīyake | tadūrdhve bhuvane cāṣṭabhāgāṃśaṃ karṇakūṭakam || 8 || dvibhāgaṃ koṣṭhadīrghaṃ syāt bhāgena paṃjarastataḥ | hārāntaramathārdhāṃśaṃ kṛtvā lakṣaṇasaṃyutam || 9 || ūrdhvabhūmau rasāṃśe tu kūṭavyāsamathāṃśakam | śālādīrghaṃ dvibhāgaṃ syāt ardhāṃśaṃ paṃjarasya tu || 10 || śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ lambapaṃjarameva vā | tadūrdhvabhūmirvisṛtāgvyaṃśaṃ madhye daṇḍena nirgatiḥ || 11 || gṛhoccaṃ tu ṣaḍaṣṭāṃśe pādonāgni dharātalam | sārdhapaṃcāṃśamaṃghryuccaṃ sārdhadvyaṃśaṃ tu maṃcakam || 12 || sapādapaṃca bhāgaṃ tu caraṇodayamīritam | maṃcamānaṃ tu dvyardhāṃśaṃ paṃcāṃśaṃ caraṇāyatam || 13 || pādaṃ dvibhāgamaṃcaṃ syāt pādaṃ pādonapaṃcakam | dvibhāgaṃ prastarotsedhaṃ sārdhavedāṃghrituṃgakam || 14 || pādo dvyaṃśakamaṃcaṃ tu śivāṃśaṃ vedikodayam | karṇaṃ pādonapakṣāṃśaṃ sārdhavedaṃ śirodayam || 15 || dvibhāgaṃ sthūpimānaṃ tu śāntikaṃ bhavanaṃ bhavet | p. 121) savedacatvāriṃśattu bhāgaṃ kṛtvā gṛhodayam || 16 || guṇāṃśaṃ talatuṃgaṃ tu bhūtāṃśaṃ caraṇāyatam | prastaraṃ cāgnibhāgaṃ tu pādasārdhayutaṃ bhavet || 17 || sapādadvibhāgamaṃcaṃ syāt ūrdhvapādayugaṃ bhavet | sapādadvibhāgamaṃcaṃ syāt talipaṃ pādādhikaṃ yugam || 18 || prastaroccadvibhāgena vedāṃśaṃ caraṇodayam | pakṣāṃśaṃ maṃcamānaṃ syāt pādasārdhaguṇāṃśakam || 19 || adhyardhaṃ maṃcamānaṃ tu vyomāṃśaṃ vedikodayam | dvibhāgaṃ galamānaṃ tu sārdha vedāṃśaśīrṣakam || 20 || adhyardhaṃ tu śikhāmānaṃ pauṣṭikaṃ bhavanānvitam | sadanoccaṃ tu ṣaṭtriṃśat bhāgaṃ kṛtvā dvijottama ! || 21 || adhiṣṭhānaṃ dvibhāgena vedāṃśaṃ caraṇāyatam | prastarocca dvibhāgena caturbhiḥ pādadairghikam || 22 || sa tripādaśivāṃśena maṃcamānaṃ prakalpayet | sārdhāgnyaṃśaṃ tu talipaṃ tadardhaṃ maṃcamānakam || 23 || sa pādāgnyaṃśa pādaṃ syāt maṃcamadhyardhabhāgayā | guṇāṃśaṃ pādadīrghaṃ tu sapādāṃśaṃ tu prastaram || 24 || ekāṃśaṃ vedikāmānaṃ pādona dvyaṃśakaṃ galam | sapādāgnyaṃśa śikharaṃ śeṣaṃ sthūpyudayaṃ bhavet || 25 || p. 122) jayadaṃ bhavanaṃ hyevaṃ kalpayetkalpavittamaḥ | vimānotsedhaṃ vibhajet trayastriṃśati bhāgayā || 26 || dvibhāgaṃ dharaṇīmānaṃ vedāṃśaṃ caraṇāyatam | prastaroccaṃ dvibhāgena sārdhavahnyaṃśakāṃghriyam || 27 || prastaraṃ pādarahitaṃ dvibhāgena vidhīyate | tribhāgaṃ caraṇāyāmaṃ tadūrdhvaṃ maṃcamānakam || 28 || sārdhadvibhāgaṃ pādoccaṃ sapādāṃśena maṃcakam | staṃbhaṃ pādādhikaṃ dvyaṃśaṃ maṃcamānaṃ sapādakam || 29 || vyomāṃśaṃ vedikāmānaṃ dviyaṃśaṃ galamānakam | sārdhatripādaśikharaṃ dvibhāgaṃ sthūpi mānakam || 30 || adbhutaṃ sadanaṃ hyevaṃ kalpayeddeva tārhakam | caturviṃśati bhāgaṃ tu kṛtvā tu sadanodayam || 31 || adhyardhāṃśaṃ talotsedhaṃ guṇāṃśaṃ pādamānakam | tadardhaṃ maṃcamānaṃ tu pādaṃ pādonakaṃ guṇam || 32 || tasyārdhaṃ prastarotsedhaṃ dvyardhaṃ pādodayaṃ bhavet | prastaraṃ tu sapādāṃśaṃ staṃbhaṃ pādādhikadvayam || 33 || tadardhaṃ maṃcamānaṃ tu sapādadvyaṃśamaṃghrikam | ekāṃśaṃ prastarotsedhaṃ ardhāṃśaṃ vedikodayam || 34 || tripādaṃ galamānaṃ tu pādonadvyaṃśakaṃ śiraḥ | p. 123) aṣṭāṃśarahitaṃ vyomabhāgaṃ sthūpyudayaṃ bhavet || 35 || sārvakāmikamevaṃ tu kartavyaṃ sadanaṃ dvija ! | homādi sthūpi paryantaṃ yugāśraṃ parikalpayet || 86 || kalāśālā kalā sauṣṭi paṃjaraṃ caturaṣṭakam | pādaṃ pratyalpanāsyāḍhyaṃ hāraṃ tannāsikā dvayam || 37 || bhadranāsī catuṣkaṃ tu śikhare tu prakalpayet | kṣudranāsī dvayaṃ koṇe kalpitaṃ brahmakāntakam || 38 || kūṭeṣvantaramaṃcāḍhyaṃ prājāpatyamudāhṛtam | tadeva na ta kūṭaṃ tu koṣṭhonnatasamaṃcakam || 39 || svāyaṃbhuvamidaṃ gehaṃ sarvadevārhakaṃ param | tadeva vedikā kaṇṭhaṃ śīrṣakaṃ vasukoṇakam || 40 || bhadranāsī catuṣkaṃ tu śikhare tu prakalpayet | kṣudranāsī dvayaṃ koṇe kalpitaṃ brahmakāntakam || 41 || kūṭāsvantaramaṃcāḍhyaṃ prājāpatyamudāhṛtam | tadeva natakūṭaṃ tu koṣṭhonnatasamaṃcakam || 42 || svāyaṃbhuvamidaṃ gehaṃ sarvadevārhakaṃ param | tadeva vedikākaṇṭhaṃ śīrṣakaṃ vasukoṇakam || 43 || śālāmadhyeṃśamānena daṇḍamānena nirgatiḥ | bhadrakāntamiti khyātaṃ kūṭakoṣṭhau dvayau samau || 44 || p. 124) samaṃcaṃ vā vimaṃcaṃ vā janārdanagṛhaṃ bhavet | tadeva koṣṭhamadhye tu bhadrahīnamathāpi vā || 45 || madhyabhadrayutaṃ vāpi maṇḍalaṃ śīrṣakaṃ galam | ati bhadramiti khyātaṃ sarvadevārhakaṃ param || 46 || tadeva kūṭakoṣṭhaṃ ca paṃjaraṃ ca samaṃcakam | sonnataṃ sarvatobhadraṃ mama prītikaraṃ bhavet || 47 || vimānaṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca paṃjaraṃ samasūtrakam | nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ nānāpādairalaṃkṛtam || 48 || nānālaṃkārasaṃyuktaṃ yugmapaṃjarasaṃyutam | śikhareṣṭālpanāsyāḍhyaṃ mahānāsī catuṣṭayam || 49 || vibhadramiti vikhyātaṃ sarvadevapriyāvaham | tadevāṣṭakaśālāḍhyaṃ ādibhūmau dvibhāgayā || 50 || bhānupaṃjarasaṃyuktaṃ śeṣaṃ prāgiva kalpayet | prāgukta nāmamākhyātaṃ tāsviṣṭaṃ parikalpayet || 51 || paṃcabhūmiḥ samākhyātā ṣaṭtalaṃ cādhunā śṛṇu | ityaṃśumānkāśyape paṃcatalavidhi paṭalaḥ (ekatriṃśaḥ) || 31 || atha vakṣye viśeṣeṇa ṣaḍbhūme'stu vidhiṃ param | tasya vistāratuṃgaṃ tu prāsādamānavadbhavet || 1 || vistāraṃ rudradhā bhajya guṇāṃśaṃ garbhagehakam | dvibhāgaṃ gṛhapiṃḍī syāt aliṃdaṃ śaśibhāgayā || 2 || hārā śivāṃśamānenavai varṣasthalaṃ bhavet | dharātalo dvitribhūmau devatā sthāpanaṃ bhavet || 3 || devatāsthāpanaṃ yatra tāvadvai sudṛḍhaṃ ghanam | bāhye tripiśilākāraṃ bhavanābhyantaraṃ bhavet || 4 || catuṣkūṭāṣṭakoṣṭhaṃ ca bhānupaṃjarasaṃyutam | hārāntaraṃ caturviṃśat kalpayedādi bhūtale || 5 || paṃjaraṃ harmya madhye tu karṇe tu sauṣṭikaṃ bhavet | pārśvayoḥ karṇakūṭasya paṃjaraṃ parikalpayet || 6 || koṣṭhapaṃjarayormadhye kalpayettu viśeṣataḥ | tadūrdhve bhūdaśāṃśe tu vyomāṃśaṃ karṇakūṭakam || 7 || madhye paṃjaramekāṃśaṃ karṇakūṭamathā kṛtiḥ | dvibhāgaṃ koṣṭhadīrghaṃ syāt ardhāṃśaṃ paṃjarasya tu || 8 || śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ eṣāṃ saṃkhyātibhūṣitān | tasyordhve bhūviśālaṃ tu navabhāgavibhājite || 9 || karṇakūṭamathāṃśena madhye śālāguṇāṃśakam | paṃjaravyāsamekāṃśaṃ ardhāṃśaṃ hārayottare || 10 || p. 126) ūrdhva bhūrvasu bhāge tu śivāṃśaṃ kūṭavistṛtam | madhye koṣṭhaṃ dvibhāgena ekāṃśaṃ paṃjarastathā || 11 || hāsantaramathārdhāṃśaṃ kalpayetkalpavittamaḥ | tasyordhve bhūmivistāraṃ ṣaḍbhāgaṃ vibhajetsamam || 12 || kūṭamekāṃśamānena koṣṭhāyāmaṃ tu taddvayam | ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 13 || tadūrdhve ūrdhvavistārāt ardhāṃśaṃ madhyabhadrakam | daṇḍaṃ vā'dhyardhadaṇḍaṃ vā dvidaṇḍaṃ bhadranīvrakam || 14 || tuṃgaṃ sarvatra paṃcāśat aṃśaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | adhiṣṭhānocchrayaṃ cāgniṣaḍbhāgaṃ caraṇodayam || 15 || pādahīnāgnibhāgaṃ tu maṃcamānamudāhṛtam | pādocca sārdhapaṃcāṃśaṃ maṃcaṃ sārhda dvibhāgayā || 16 || pādādhikaṃ tu paṃcāṃśaṃ pādāyāmamiti smṛtam | sārdhadvibhāgamaṃcoccaṃ paṃcāṃśaṃ caraṇodayam || 17 || pādādhikadvibhāgaṃ tu prastarodayamīritam | pādahīnaṃ tu paṃcāṃśaṃ talipasyodayaṃ bhavet || 18 || dvibhāgaṃ prastaraṃ khyātaṃ ardhādhikayugāṃśakam | pādāyāmamidaṃ khyātaṃ pādona dvyaṃśamaṃcakam || 19 || vyomāṃśaṃ vedikāmānaṃ pādona dvyaṃśakaṃ galam | sārdhavedāṃśamānaṃ tu śīrṣakaṃ parikalpayet || 20 || p. 127) śikhare tu mahānāsīcatvāri parikalpayet | ambujāsanamākhyātaṃ sarvadeva priyāvaham || 21 || tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ vasvaśraṃ parikalpayet | aśeṣa sauṣṭikānāṃ tu śīrṣaṃ vai caturaśrakam || 22 || unnatāvanato vāpi bhadraṃ vā bhadrakoṣṭhakam | sāntaraprastaropetaṃ hīnaṃ vāpi samonnatam || 23 || suśāṃkaramidaṃ khyātaṃ tadvai sauṣṭikaśīrṣakam | vṛttākāraṃ prakartavyaṃ nāmnā bhadravalīnakam || 24 || tadeva śikhare cāṣṭau alpanāsī yugamudbhavā | śivabhadramidaṃ khyātaṃ śivaprīti karaṃ param || 25 || tadeva dvyaśravṛttābhaṃ śīrṣakaṃ galasaṃyutam | mukhe lalāṭanāsāḍhyaṃ nāgendramiti saṃjñitam || 26 || ṣaḍbhūmyevaṃ samākhyātaṃ saptabhūmamathopari | ityaṃśumānkāśyape ṣaḍbhūmividhāna paṭalaḥ (dvātriṃśaḥ) || 32 || atha vakṣye viśeṣeṇa saptabhūmestu lakṣaṇam | prāsādamānavidhinā vāsodayaṃ parikalpayet || 1 || p. 128) ravyaṃśaṃ vibhajettāraṃ vedāṃśaṃ garbhagehakam | pakṣāṃśaṃ bhittiviṣkambhaṃ ekenālindamiṣyate || 2 || hārāntaramathāṃśena paritaḥ parikalpayet | vinyāsasūtrayorantara bhānvaṃśaṃ vibhajetsamam || 3 || ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ koṣṭhaṃ ta guṇāyatam | paṃjaravyāsamekāṃśaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 4 || catuṣkūṭāṣṭaśālā ca paṃjaraṃ bhānusaṃkhyayā | tasyordhve bhūmivistāraṃ dharmabhāgavibhājite || 5 || karṇakūṭaṃ ca koṣṭhaṃ ca pūrvavatparikalpayet | paṃjaravyāsamardhāṃśaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 6 || tasyordhvabhūmivistāraṃ pūrvavaddharmabhājite | paṃjaraṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca tadvadeva vidhīyate || 7 || ūrdhvabhūmi navāṃśe tu madhye śālāgni bhāgayā | vyomāṃśaṃ karṇakūṭaṃ syāt ekāṃśaṃ paṃjarastatam || 8 || hārāntaramathārdhāṃśaṃ tasyordhve vasubhājite | madhye śālā dvibhāgena śeṣaṃ pūrvavadācaret || 9 || tadūrdhve bhūmivistāraṃ rasabhāgavibhājite | kūṭamekāṃśamityuktaṃ śālā tadviguṇāyam || 10 || ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | ūrdhvabhūmyagnibhāgaikaṃ madhye daṇḍena nirgamam || 11 || p. 129) sasaptaṣaṣṭibhāgaṃ tu kartavyaṃ sadanodayam | sapādāgnimadhiṣṭhānaṃ sārdhaṣaṭkāṃghri tuṃgakam || 12 || tadardhaṃ maṃcamānaṃ tu ṣaḍbhāgaṃ caraṇodayam | sa tripāda dvibhāgaṃ tu maṃcamānamudāhṛtam || 13 || sārdhabhūtāṃśamaṃghryuccaṃ sārdhadvyaṃśaṃ tu prastaram | sapādaṃ paṃcabhāgaṃ tu staṃbhamānamudīritam || 14 || prastāraṃ cārdhapaṃcāṃśaṃ bhūtāṃśaṃ caraṇodayam | sapādadvibhāgamaṃcaṃ syāt sa tripādayugāṃśakam || 15 || caraṇodayamityuktaṃ prastaroccaṃ dvibhāgayā | pādoccaṃ sārdhavedāṃśaṃ pādona dvyaṃśamaṃcakam || 16 || vyomāṃśaṃ vedikotsedhaṃ pādona dvyaṃśakaṃ galam | ardhādhika yugāṃśaṃ tu śīrṣakodayamiṣyate || 17 || pakṣāṃśaṃ sthūpimānaṃ tu gaṇyaṃ saptatalaṃ viduḥ | paṃjaraṃ kūṭa koṣṭhaṃ ca samasūtre tu kalpitam || 18 || homādagraṃ yugāśraṃ tu śikhare vedanāsikā | śālā ṣaṭtriṃśatiryuktaṃ bhānuddviguṇakūṭakam || 19 || ṣaṣṭipaṃjarasaṃyuktaṃ pādaṃ pratyalpanāsikā | nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ ekākāramathāpi vā || 20 || ekānekākṛtirvāṃghrisamujvalanamudāhṛtam | tadevonnatakūṭāḥ syuḥ sāntaraprastarānvitam || 21 || p. 130) śrīchandasamiti khyātaṃ sarvadevārhakaṃ param | tadeva natakūṭaṃ ca koṣṭhonnatasamaṃcakāḥ || 22 || śrīviśālamiti khyātaṃ sarvadevapriyāvaham | tadeva śīrṣaṃ karṇaṃ ca * * śraṃ vedikāyatam || 23 || śrīkāntamiti vikhyātaṃ kūṭakoṣṭhasamaṃ tu vā | samaṃ connatakūṭaṃ vā śrīpradaṃ tadudāhṛtam || 24 || tadeva vṛttaśikharaṃ sthūpiścaiva galaṃ tathā | rudrakāntamidaṃ khyātaṃ rudraprītikaram param || 25 || tadeva karṇakūṭāstu vedāśrāṣṭāśramaṃḍalam | krameṇādi talātkalpya vṛttabhadramidaṃ smṛtam || 26 || tadevonnata kūṭaṃ ca natalālā samanvitam | kūṭānāṃ mastakaṃ vṛttaṃ suvṛttamiti vidyate || 27 || sonnataṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca paṃjarāntaramaṃcakam | yatheṣṭaṃ śikharākāraṃ kaṇṭhaḥ sthūpī ghaṭastathā || 28 || yugāśra śīrṣakopetaṃ karṇakūṭaṃ prakalpayet | śivabhadramiti khyātaṃ śivaprītikaraṃ param || 29 || tadeva kūṭakoṣṭhaṃ ca daṇḍaṃ vādhyardha daṇḍakam | dvidaṇḍaṃ vātha niṣkāntaṃ bhadraṃ vā bhadrapaṃjaram || 30 || nānādhiṣṭhānasaṃyuktaṃ nānāpādairalaṃkṛtam | nānācitrairvicitraṃ tu śivasaukhyamudāhṛtam || 31 || p. 131) tadeva garbhagehaṃ vā vṛttaṃ vātha yugāśrakam | vṛttamevaṃ hi bāhyaṃ tu vṛttābhaṃ sauṣṭikānvitam || 32 || śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ nāmnā sarvāṃgamaṃgalam | paṃjaraṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca antaraṃ prastarānvitam || 33 || yatheṣṭaśikharākāraṃ śrīpratiṣṭhitamucyate | evaṃ saptatalaṃ khyātaṃ vasubhaumamathocyate || 34 || ityaṃśumānkāśyape saptabhūmividhānapaṭalaḥ (trayastriṃśaḥ) || 33 || atha vakṣye viśeṣeṇa vasubhūmividhiṃ param | prāsādamānavidhinā saṃgrāhyaṃ visṛtodayam || 1 || trayodaśavibhāgaṃ tu kṛtvā prāsādavistṛtam | bhūtāṃśaṃ garbhagehaṃ tu dvibhāgaṃ gṛhapiṇḍikā || 2 || alindaṃ caikabhāgena hārā bhāgena kalpayet | athavā navabhāgena garbhagehaṃ vidhīyate || 3 || bhāgena gṛhapiṇḍī syāt alindaṃ caikabhāgayā | kuḍyamekena kartavyaṃ alindaṃ tu śivāṃśakam || 4 || śaśibhāgena hārā syāt kalpyaivaṃ dvijasattama ! | vinyāsasūtrayorante trayodaśa vibhājite || 5 || p. 132) kūṭamekāṃśamityuktaṃ koṣṭhadīrghaṃ dvibhāgayā | tribhāgaṃ madhyakoṣṭhaṃ syāt śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 6 || tadardhaṃ paṃjaravyāsaṃ bhadraṃ vā'bhadra eva vā | bhānukoṣṭhaṃ catuṣkūṭaṃ kalāpaṃjarasaṃyutam || 7 || hārāntaraṃ tu dvātriṃśatkalpayedādibhūtale | varṣasthalamalīndaṃ syāt prastarāntaṃ ghanīkṛtam || 8 || tadūrdhvabhūmivistāraṃ trayodaśavibhājite | kūṭakoṣṭhādi sarvāṃgaṃ ādibhūmimivaiva tu || 9 || tasyordhva bhū viśālaṃ tu bhānubhāgavibhājite | karṇakūṭaṃ tadekāṃśaṃ śālādīrghaṃ dvibhāgayā || 10 || ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | paṃjaraṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca saṃkhyāvāditaloktavat || 11 || tadūrdhvabhūviśālaṃ ca bhānubhāgavibhājite | kūṭakoṣṭhādisarvāṃgaṃ mānasaṃkhyaiva pūrvavat || 12 || tadūrdhva bhūdaśāṃśe tu kūṭakoṣṭhaṃ ca pūrvavat | hārāntaramathārdhāṃśaṃ lambapaṃjarasaṃyutam || 13 || tadūrdhve bhūviśālaṃ tu vasubhāgavibhājite | karṇakūṭaṃ tadekāṃśaṃ madhyeśālā dvibhāgayā || 14 || paṃjaravyāsamekāṃśaṃ ardhāṃśaṃ hārayontaram | catuṣkūṭaṃ catuśśālā vasupaṃjarasaṃyutam || 15 || p. 133) hārāntaraṃ kalā proktaṃ kalpyevaṃ ṣaṭtalaṃ bhavet | tadūrdhve bhūviśālaṃ tu ṣaḍbhāgaṃ vibhajetsamam || 16 || kūṭamekāṃśamityuktaṃ madhye koṣṭhaṃ dvibhāgayā | ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaṃ bhavet || 17 || tadūrdhve bhūviśālārdhaṃ madhye daṇḍena nirgatiḥ | kūṭātkoṣṭhastu nīvrā vā madhyaśālā tu nīvrakam || 18 || kūṭakoṣṭhaviśeṣaṃ tu samasūtrakameva vā | saptasapta tribhāgena kṛtvā geha samucchrayam || 19 || sārdhāgyaṃśamadhiṣṭhānaṃ saptāṃśaṃ caraṇodayam | prastaraṃ tu sa pādāgnisārdhaṣaṭkāṃghri tuṃgakam || 20 || maṃcamānaṃ guṇāṃśaṃ tu ṣaḍbhāgaṃ caraṇodayam | pādonāgnyaṃśa maṃcaṃ syāt sārdhabhūtāṃghrituṃgakam || 21 || sārdhadvibhāgamaṃcoccaṃ kalpayettu viśeṣataḥ | sa pādaṃ paṃcabhāgaṃ tu caraṇodayamīritam || 22 || prastaraṃ sārdhapakṣāṃśaṃ bhūtāṃśaṃ caraṇodayam | sa pādadvibhāgamaṃcaṃ syāt pādaṃ pādona paṃcakam || 23 || maṃcamānaṃ dvibhāgaṃ tu pādaṃ sārdhayugāṃśakam | sa tripādāṃśamaṃcoccaṃ vyomāṃśaṃ vedikodayam || 24 || kaṇṭhaṃ pādona pakṣāṃśaṃ sārdhavedāṃśa śīrṣakam | kaṇṭhamānasamaṃ sthūpī tuṃgamityeva mucyate || 25 || p. 134) sthūpyantaṃ tadupānādi vedāśraṃ parikalpayet | sauṣṭhyagraṃ ca yugāśraṃ syāt staṃbhaṃ pratyalpanāsikāḥ || 26 || śikhare tu caturnāsī yuktyāste tu mahattaraḥ | ekākāratalaṃ staṃbhaṃ śivacchandamudāhṛtam || 27 || tadeva nataśālāḥ syuḥ samaṃco sauṣṭikena tāḥ | vāgīśamiti vikhyātaṃ sarvadevārhakaṃ param || 28 || tadeva natakūṭaṃ ca koṣṭhonnatāḥ samaṃcakāḥ | yāgavantamiti khyātaṃ sarvadeva priyāvaham || 29 || caturaśrāṣṭavṛttābhasauṣṭikoṣṭhaṃ punaḥ punaḥ | vimānaśikharaṃ kaṇṭhaṃ aṣṭāśraṃ parikalpayet || 30 || tadaṣṭāṃgamiti khyātaṃ mama prītikaraṃ param | tadeva kūṭakoṣṭhaṃ ca samaṃcaṃ vā vimaṃcakam || 31 || samonnataṃ tathā nīvraṃ nānādhiṣṭhāna kāṃghriyaḥ | nānācitrairvicitraṃ tu pārvatīmiti vidyate || 32 || tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ vṛttābhaṃ parikalpayet | nāmnā kailāsamityuktaṃ mama prītikaraṃ param || 33 || evamaṣṭatalaṃ khyātaṃ navabhaumamathopari | ityaṃśumānkāśyape vasubhūmividhānapaṭalaḥ (catustriṃśaḥ) || 34 || atha vakṣye viśeṣeṇa navabhūmividhiṃ param | prāsādamānavatkāryaṃ gehavyāsaṃ tadunnatam || 1 || paṃcādaśa bhajettāraṃ guṇāṃśaṃ garbhagehakam | dvibhāgā gṛhapiṇḍī syāt alindaṃ caika bhāgayā || 2 || vyomāṃśaṃ kuḍyavistāraṃ alindaṃ tatsamaṃ bhavet | hārāvyāsaṃ śivāṃśena kalpayetkalpavittamaḥ || 3 || athavā ṣoḍaśāṃśaṃ tu prāsādaṃ vibhajettataḥ | yugāṃśaṃ garbhagehaṃ tu dvibhāgaṃ grahapiṇḍikāḥ || 4 || alindaṃ vyomabhāgena hārā caiva tu tatsamam | vinyāsasūtrarantaṃ vā kalāṃśaṃ vibhajetsamam || 5 || ekāṃśaṃ sauṣṭikavyāsaṃ koṣṭhaṃ taddviguṇāyatam | paṃjaravyāsamekāṃśaṃ karṇakūṭaśivākṛtiḥ || 6 || hārāntaramathāṃśena kalpayetkalpavittamaḥ | catuṣkūṭāccatuśśālā kalāpaṃjara saṃyutam || 7 || hārāntaraṃ ca dvātriṃśatkalpayedādi bhūtale | evameva prakartavyaṃ dvitīyaṃ ca mahītalam || 8 || tṛtīyabhūtalavyāsaṃ munibhāgavibhājite | ardhāṃśaṃ paṃjara vyāsaṃ śeṣaṃ pūrvavadācaret || 9 || tadvaccatustalaṃ caiva kalpayetkalpavittamaḥ | paṃcabhūmiviśālaṃ ca bhānubhāgavibhājite || 10 || 136) ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ śālā taddviguṇāyatam | ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ syādardhaṃ hārayontaram || 11 || bhānuśālā catuṣkūṭaṃ paṃjaraṃ ṣoḍaśaiva tu | hārāntaraṃ tu dvātriṃśat kalpayetkalpavittamaḥ || 12 || daśāṃśaṃ ṣaṭtalavyāsaṃ kṛtvaikāṃśaṃ tu sauṣṭikam | koṣṭhaṃ taddviguṇāyāmaṃ ardhāṃśaṃ hārayontaram || 13 || lambapaṃjarasaṃyuktaṃ hārāntaraṃ prakalpayet | tadūrdhvabhūviśālaṃ tu rasabhāga vibhājite || 14 || ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ koṣṭhadīrghaṃ tu taddvayam | paṃjaravyāsamardhāṃśaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 15 || tadūrdhva bhūviśālaṃ tu guṇabhāgavibhājite | madhyeṃśaṃ daṇḍamānena nirgamaṃ parikalpayet || 16 || sāṣṭāśīti dvibhāgaṃ tu kṛtvā harmyodayaṃ budhaḥ | pādonacaturaṃśaṃ tu dharātalamudāhṛtam || 17 || pādoccaṃ sārdhasaptāṃśaṃ sārdhāgnyaṃśaṃ tu prastaram | saptāṃśaṃ caraṇoccaṃ tu sapādāgnyaṃśa maṃcakam || 18 || sārdhaṣaṭkāṃghri tuṃgaṃ tu guṇāṃśaṃ maṃcamānakam | ṣaḍbhāgaṃ pādamānaṃ tu pādonāgnyaṃśamaṃcakam || 19 || pādoccaṃ sārdhabhūtāṃśaṃ sārdhapakṣāṃśamaṃcakam | sapādaṃ paṃcabhāgaṃ tu pādasyotsedhamucyate || 20 || prastaraṃ sārdha pakṣāṃśaṃ bhūtāṃśaṃ caraṇodayam | pādādhikadvibhāgaṃ tu prastarasyodayaṃ bhavet || 21 || pādonapaṃcakaṃ pādaṃ prastaroccaṃ dvibhāgayā | p. 137) sārdhavedāṃśakaṃ pādaṃ pādonadvyaṃśamaṃcakam || 22 || śivāṃśaṃ vedikotsedhaṃ karṇaṃ cādhyardha bhāgayā | śīrṣakaṃ sārdhavedāṃśaṃ pādona dvyaṃśakuḍmalam || 23 || pādaṃ pratyalpanāsāḍhyaṃ śīrṣake vedanāsikā | samaṃconnatakūṭāḍhyaṃ kūṭāgraṃ caturaśrakam || 24 || homādi sthūpi paryantaṃ yugāśraṃ parikalpayet | aśeṣamadhyaśālāstu pārśvakoṣṭhastu nirgatiḥ || 25 || daṇḍaṃ vā'dhyardhadaṇḍaṃ vā nāmnā lambitabhadrakam | tadevonnatakoṣṭhāḥ syuḥ maṃconnatakūṭakam || 26 || brahmakāntamidaṃ nāmnā sarvadeva priyāvaham | samaṃcaṃ vā vimaṃcaṃ vā kūṭakoṣṭhau samunnatau || 27 || prādeśamiti vikhyātaṃ devānāṃ tu hitaṃ param | tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ vasvaśraṃ cāṣṭanāsikāḥ || 28 || yugāśraṃ vasukoṣṭhaṃ ca vṛttaṃ sauṣṭi punaḥ punaḥ | sauṣṭyaṃśena yugāśraṃ vā śrīvardhanamidaṃ param || 29 || samaṃcau kūṭakoṣṭhau dvau vimaṃcau vātha sādṛśau | vṛttagrīvāśiropetaṃ caturdigbhadranāsikāḥ || 30 || vidikṣu bhadranāsāḍhya yugmaṃ vā'yugmameva vā | yugmapaṃjarasaṃyuktaṃ supadmamiti vidyate || 31 || tadeva pratisauṣṭyagraṃ kratuvardhanamucyate | p. 138) tadevagarbhagehaṃ tu vṛttaṃ vṛtta gṛhaṃ bhavet || 32 || evaṃ navatalaṃ khyātaṃ daśabhūmimathopari || 32/ || ityaṃśumānkāśyape navabhūmividhānapaṭalaḥ (paṃcatriṃśaḥ) || 35 || atha vakṣye viśeṣeṇa daśabhūmestu lakṣaṇam | prāgvatprāsādamānoktamārgeṇaivodayaṃ tathā || 1 || kalpayitvā tu tattāraṃ munibhāgavibhājite | vedāṃśagarbhagehaṃ tu gṛhapiṇḍī tribhāgayā || 2 || alindaṃ caikabhāgena hārātāraṃ śivāṃśakam | vinyāsasūtrayorantara munibhāgavibhājite || 3 || teṣvekaṃ kūṭavistāraṃ śālādīrghaṃ tu taddvayam | ekāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ pādaṃ hārāntaraṃ bhavet || 4 || catuṣkūṭāṃcca śālā ca paṃjaraṃ ṣoḍaśānvitam | hārāntaraṃ ca dvātriṃśat kalpayedādi bhūtale || 5 || tadūrdhva bhūmivistāraṃ trayodaśavibhājite | ekāṃśakarṇakūṭaṃ tu śālā taddviguṇāyatā || 6 || tripādaṃ paṃjaravyāsaṃ pādaṃ hārāntaraṃ bhavet | kūṭādīnāṃ tu saṃkhyā tu ādibhūmisamaṃ bhavet || 7 || p. 139) ūrdhvabhūvistṛtaṃ bhānu bhāgaṃ kṛtvānu sauṣṭikam | dviguṇaṃ koṣṭhadīrghaṃ tu ardhāṃśaṃ paṃjarastatam || 8 || pādaṃ hārāntaravyāsaṃ teṣāṃ saṃkhyā tu pūrvavat | tasyordhvatalavistāraṃ rudrabhāgavibhājite || 9 || pādaṃ paṃjaravistāraṃ śeṣaṃ pūrvavadeva hi | ūrdhvabhūmi viśālaṃ tu vyomāṃśaṃ kūṭavistṛtam || 10 || koṣṭhaṃ taddviguṇaṃ khyātaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ samam | hārāntara tribhāgaikaṃ paṃjaravyāsamucyate || 11 || tasyordhvabhū navāṃśe tu śivāṃśaṃ sauṣṭikaṃ bhavet | adhyardhāṃśaṃ tu koṣṭhaṃ syāt śeṣaṃ hārāntaraṃ samam || 12 || hārāntara tribhāgaikaṃ paṃjaravyāsamucyate | prāgvatkūṭādināṃ saṃkhyā rasabhūrevameva hi || 13 || aṣṭāṃśaṃ vibhajetsaptatalavistārameva hi | kūṭamekāṃśamānena madhye śālā dvibhāgayā || 14 || paṃjaravyāsamekāṃśaṃ hārāntaraṃ tadardhakam | catuṣkūṭaṃ catuśśālā paṃjarāṣṭakasaṃyutam || 15 || hārāntaraṃ kalāsaṃkhyā kalpyevaṃ saptamaṃ talam | saptāṃśaṃ vibhajedaṣṭabhūmeścaiva tu vistaram || 16 || prāgvatkūṭaṃ ca koṣṭhaṃ ca śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | hārāntarāgni bhāgaikaṃ madhyapaṃjara vistṛtam || 17 || navabhūmi viśālaṃ tu ṣaḍbhāgaṃ vibhajetsamam | prāgvatkūṭaṃ ca koṣṭhaṃ ca paṃjaraṃ ca prakalpayet || 18 || tadūrdhvabhūmivistāraṃ navāṃśaṃ tu vibhājite | madhye bhadraṃ tadekāṃśaṃ daṇḍamānena nirgatiḥ || 19 || prāsādasya cotsedhaṃ śatabhāgavibhājite | yugāṃśaṃ tadadhiṣṭhānaṃ aṣṭāṃśaṃ caraṇāyatam || 20 || pādona vedabhāgaṃ tu maṃcamānamudāhṛtam | pādoccaṃ sārdhasaptāṃśaṃ prastaraṃ sārdhavahnikam || 21 || dhātvaṃśaṃ caraṇoccaṃ tu sa pādāgnyaṃśamaṃcakam | sārdhaṣaṭkāṃghri tuṃgaṃ tu prastaraṃ cāgni bhāgayā || 22 || rasāṃśaṃ pādadīrghaṃ tu pādonāgnyaṃśamaṃcakam | pādoccaṃ sārdhapaṃcāṃśaṃ sārdhapaṃcāṃśamaṃcakam || 23 || pādādhikaṃ tu paṃcāṃśaṃ pādotsedhaṃ taducyate | sārdhapakṣāṃśa maṃcoccaṃ paṃcāṃśaṃ pādadīrghakam || 24 || pādādhikaṃ tu pakṣāṃśaṃ maṃcamānamudāhṛtam | sa tripādayugāṃśaṃ tu pādadīrghamudāhṛtam || 25 || prastaroccaṃ dvibhāgaṃ tu sārdhavedāṃśamaṃghrikam | pādona dvyaṃśamaṃcaṃ syāt śaśyaṃśaṃ tu vitardikam || 26 || p. 141) kaṇṭhamadhyardhabhāgena śīrṣakaṃ sārdhavedakam | pādahīnadvibhāgaṃ tu sthūpyutsedhamudāhṛtam || 27 || agnākāraṃ yugāśraṃ tu śikhare yugmanāsikā | pādaṃ pratyalpanāsyāḍhyaṃ nānāpādaṃ rasātalam || 28 || atyantākārasaṃyuktaṃ sarvadevapriyāvaham | tadevonnatakūṭaṃ cet indrakāntamiti smṛtam || 29 || tadevonnata koṣṭhaṃ ca nataṃ vonnatasauṣṭikam | pakṣaśālā tu madhyasthā śālā daṇḍena nīvrakam || 30 || aṣṭāśraśikharaṃ kaṇṭhaṃ śikhareṣṭau tu nāsikāḥ | nānālaṃkārasaṃyuktaṃ catuṣkūṭamidaṃ tathā || 31 || tadeva kūṭakoṣṭhaṃ ca sāntaraprastaraṃ samam | kūṭakoṣṭhādisaṃyuktaṃ samasūtramathopari || 32 || maṃtrapūtamiti khyātaṃ vimānaṃ sārvadeśikam | tadevaśikharaṃ kaṇṭhaṃ vṛttābhaṃ parikalpayet || 33 || śrīkāntamiti vikhyātaṃ sarvadevārhakaṃ gṛham | tadeva karṇakūṭānāṃ śīrṣakaṃ ca galaṃ tathā || 34 || vṛttākāraṃ prakartavyaṃ yattadīśvarakāntakam | daśabhūmyevamākhyātaṃ tatastvekādaśaṃ talam || 35 || ityaṃśumānkāśyape daśabhūmividhānapaṭalaḥ (ṣaṭtriṃśaḥ) || 36 || atha vakṣye viśeṣeṇa rudrabhūmivimānakam | prāsādamānavidhinā saṃgṛhettu tatodayam || 1 || tithyaṃśaṃ vibhajettattu guṇāṃśaṃ garbhagehakam | pakṣāṃśaṃ gṛhapiṇḍī syāt alindaṃ caikabhāgayā || 2 || ekāṃśaṃ kuḍya vistāraṃ alindaṃ tu śivāṃśakam | hārāntaramathāṃśena kalpayettu yathākramam || 3 || alindāṃśamalindaṃ vā ghanabhittirathāpi vā | prastarāntaṃ ghanaṃ vāpi tadūrdhve'lindameva vā || 4 || vinyāsasūtrayorantarvyāsaṃ pakṣāṃśabhājite | śivāṃśaṃ karṇakūṭaṃ syāt pakṣāṃ śāladvibhāgayā || 5 || madhyaśālāgnibhāgaṃ syāt ardhāṃśaṃ paṃjaraṃ bhavet | hārāntaraṃ ca tattulyaṃ kalpyevaṃ syādi bhūtale || 6 || tadūrdhve'pi viśālaṃ tu manvaṃśaṃ tu vibhājite | śivāṃśaṃ kūṭavistāraṃ koṣṭhadīrghaṃ tu taddvayam || 7 || dvyantaraṃ paṃjaravyāsaṃ hārāntaraṃ tathaiva ca | bhānukoṣṭhaṃ catuṣkūṭaṃ kalāpaṃjara saṃyutam || 8 || hārāntaraṃ ca vedāṣṭau dvitīyaṃ cādibhūtalam | tasyordhve bhūviśālaṃ tu trayodaśavibhājite || 9 || vyomāṃśaṃ kūṭavistāraṃ koṣṭhadīrghaṃ dvibhāgayā | ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet || 10 || p. 143) kūṭādīnāṃ tu saṃkhyā syuḥ ādibhūmau yathā tathā | tadūrdhve bhūmi vistāraṃ dvādaśāṃśavibhājite || 11 || ekāṃśaṃ kūṭavistāraṃ koṣṭhaṃ tu dviguṇāyatam | śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ tribhāgaikāṃśapaṃjaram || 12 || paṃjaraṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca saṃkhyā vai prāgivaiva tu | tadūrdhve bhūmivistāraṃ rudrāṃśaṃ tu pūrvavat || 13 || tadūrdhvabhūnavāṃśe tu kūṭavyāsaṃ prakalpayet | tasyordhvabhūmivistāraṃ daśabhāgaṃ vibhājite || 14 || kūṭaṃ caiva tu koṣṭhaṃ ca saṃkhyāmānaṃ tu pūrvavat | tadūrdhvabhū navāṃśe tu kūṭavyāsaṃ śivāṃśakam || 15 || adhyardhāṃśaṃ tu koṣṭhāyāṃ śeṣaṃ hārāntaraṃ bhavet | hārāntaratribhāgaikaṃ paṃjaravyāsamiṣyate || 16 || prāgvatkūṭādisaṃkhyāḥ syuḥ kalpayetkalpavittamaḥ | aṣṭāṃśaṃ vibhajedaṣṭabhūmeścaiva pravistṛtam || 17 || kūṭavistāramekāṃśaṃ madhyeśālā dvibhāgayā | paṃjaravyāsamekāṃśaṃ hārāntaraṃ tadardhakam || 18 || catuṣkūṭaṃ catuśśālā paṃjarāṣṭakasaṃyutam | hārāntaraṃ kalāsaṃkhyā procyate'ṣṭasamanvitam || 19 || navabhūmiviśālaṃ tu saptadhā vibhajetsamam | kūṭavyāsamathāṃśena koṣṭhadīrghaṃ dvibhāgayā || 20 || p. 144) śeṣaṃ hārāntaraṃ khyātaṃ tattribhāgaikapaṃjaram | daśabhūmiviśālaṃ tu rasabhāgavibhājite || 21 || prāgvatkūṭaṃ ca koṣṭhaṃ ca pūrvavacca prakalpayet | prathamādipaṃcabhūmyantaṃ bhadrapaṃjarasaṃyutam || 22 || paṃcabhūmyupariṣṭāttu bhadraṃ vā bhadrapaṃjaram | ūrdhvabhūmiviśālaṃ tu guṇabhāgavibhājite || 23 || madhye bhadraṃ tadekāṃśaṃ daṇḍamānena nirgatiḥ | prāsādasya tu cotsedhaṃ śatāṃśaṃ sa trayodaśa || 24 || kṛtvā sārdha yugāṃśaṃ tu dharātalamudāhṛtam | pādoccaṃ sārdhavasvaṃśaṃ paṃcamānaṃ yugāṃśakam || 25 || vasvaṃśaṃ caraṇāyāmaṃ paṃcaṃ pādonakaṃ yugam | caraṇaṃ sārdhasaptāṃśaṃ prastaraṃ sārdhavahnikam || 26 || saptāṃśaṃ pādadīrghaṃ tu pādādhikāgnimaṃcakam | ardhādhikaṣaḍaṃśaṃ tu pādoccāstu maṃcakam || 27 || ṣaḍaṃśaṃ pādatuṃgaṃ tu pādonāgnyaṃśamaṃcakam | ardhādhikaṃ tu bhūtāṃśaṃ pādadīrghamudāhṛtam || 28 || ardhādhikadvibhāgaṃ tu prastarasyodayaṃ bhavet | sapādaṃ paṃcabhāgaṃ tu pādadīrghaṃ praśasyate || 29 || sārdhapakṣāṃśamaṃcoccaṃ bhūtāṃśaṃ caraṇodayam | sa pādaṃ pakṣabhāgaṃ tu maṃcamānamudīritam || 30 || p. 145) pādona paṃcabhāgaṃ tu caraṇodayamīritam | maṃcamānadvibhāgaṃ tu sārdhavedāṃśamaṃghrikam || 31 || sa tripādaśivāṃśaṃ tu prastarasya samucchrayaḥ | śaśyaṃśaṃ vedikāmānaṃ kaṇṭhoccaṃ sārdhabhāgayā || 32 || ardhādhikaṃ tu vedāṃśaṃ śikharodayamiṣyate | pādonaṃ tu dvibhāgaṃ syātsthūpyudayamiṣyate || 33 || homādisthūpaparyantaṃ yugāśraṃ parikalpayet | śikhare tu caturdikṣu mahānāsī samanvitam || 34 || pādaṃ pratyalpa nāsyāḍhyaṃ dhātāraṃ kāntamucyate | sauṣṭikaṃ cāntamaṃcaṃ tu vijayaṃ tadudāhṛtam || 35 || tadevonnatakūṭaṃ ca koṣṭhonnatāḥ samaṃcakāḥ | sarvātmakamidaṃ khyātaṃ sarvadevātmakaṃ param || 36 || tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ vasvaśraṃ vasunāsikāḥ | viśālabhadramākhyātaṃ sarvadevārhakaṃ param || 37 || tadeva madhyabhadrāḍhyaṃ kūṭakoṣṭhau samonnatau | samaṃcaṃ vā vimaṃcaṃ vā kūṭaśālā ca paṃjaram || 88 || gaṇikā viśālakaṃ proktaṃ brahmaviṣṇuśivārhakam | tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ vṛttamaṣṭāśravedikā || 39 || indrakāntamiti khyātaṃ vimānaṃ sārvadeśikam | tadeva karṇakūṭastu bhadrayukkarṇabhadrakam || 40 || p. 146) tadeva sauṣṭikānāṃ tu śīrṣakaṃ maṇḍalākṛtiḥ | nāmnā karṇaviśālaṃ tu sarvadevapriyāvaham || 41 || evamekādaśaṃ bhūmilakṣaṇaṃ parikīrtitam | ityaṃśumānkāśyape rudrabhūmividhipaṭalaḥ (saptatriṃśaḥ) || 37 || atha vakṣye viśeṣeṇa bhānu bhūmi vidhiṃ param | tasya vistāratuṃgaṃ tu proktaṃ prāsādamānakam || 1 || sa saptadharmabhāgaṃ tu kṛtvā prāsādavistṛtam | bhūtāṃśaṃ garbhagehaṃ tu pakṣāṃśaṃ gṛhapiṇḍikā || 2 || alindamekabhāgena kuḍyamekāṃśamānataḥ | alindaṃ tu śivāṃśaṃ syāddhārā bhāgena kalpayet || 3 || athavā garbhagehaṃ tu guṇāṃśenaiva kārayet | garbhagehasya tulyaṃ vā gṛhapiṇḍestu vistṛtam || 4 || śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ alindaṃ kuḍyahārayā | vinyāsa sūtrayorantasaptādaśavibhājite || 5 || guṇāṃśaṃ madhyaśālāsyā karṇakūṭaṃ śivāṃśakam | tayormadhye tu pakṣāṃśaṃ śālādīrghamudāhṛtam || 6 || kūṭakoṣṭhāntare caiva koṣṭhayorantare'pi vā | p. 147) śivāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ karṇakūṭamivākṛtiḥ || 7 || hārāntaraṃ tadardhāṃśaṃ kṣudrapaṃjarasaṃyutam | evamāditalaṃ kuryāt ūrdhvaṃ rudrataloktavat || 8 || saptaviṃśacchataṃ bhāgaṃ kṛtvā harmyo dvijottama ! | dharātalodayabhūtāṃśaṃ navāṃśaṃ caraṇodayam || 9 || sārdhavedāṃśa maṃcoccaṃ ūrdhvaṃ bhānutaloktavat | evaṃ bhānutalaṃ proktaṃ trayodaśatalaṃ śṛṇu || 10 || ityaṃśumānkāśyape bhānubhūmividhi paṭalaḥ (aṣṭatriṃśaḥ) || 38 || atha vakṣye viśeṣeṇa trayodaśatalaṃ śṛṇu | tasya vistāra tuṃgaṃ ca prāsādamānavadgṛham || 1 || ekonaviṃśadaṃśaṃ tu kartavyaṃ sadanastatam | guṇāṃśaṃ garbhagehaṃ tu pakṣāṃśaṃ gṛhapiṇḍikā || 2 || alindaṃ tacchivāṃśaṃ syāddhārā bhāgena kalpayet | tadbāhye'lindamekāṃśaṃ hārābhāgena deśika ! || 3 || vyoma bhāgamalindaṃ syāt hāravyāsaṃ ca tatsamam | vinyāsasūtrayorantaḥ ekonaviṃśadaṃśakaiḥ || 4 || śivāṃśaṃ karṇakūṭaṃ syāt madhye śālā'gnibhāgayā | p. 148) pakṣaśālā ca tattulyaṃ ekāṃśaṃ paṃjarasya tu || 5 || hārāntaraṃ tadardhāṃśaṃ kṣudrapaṃjarasaṃyutam | paṃjaraṃ karṇakūṭābhaṃ tasyābhaṃ kṣudrapaṃjaram || 6 || evamāditalaṃ proktaṃ ūrdhvabhānutaloktavat | catvāriṃśaddvayādhikya śatāṃśe sadanodayam || 7 || paṃcāṃśaṃ tadadhiṣṭhānaṃ daśāṃśaṃ caraṇodayam | bhūtāṃśaṃ maṃcamānaṃ syāt śeṣaṃ dvādaśabhūmivat || 8 || trayodaśatalaṃ hyevaṃ kalābhūmimathopari | ityaṃśumānkāśyape trayodaśabhūmividhipaṭalaḥ (ekonacatvāriṃśaḥ) || 39 || atha ṣoḍaśabhūmestu lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | evaṃ krameṇa saṃkalpya paṃcālīndasamanvitam || 1 || paṃcahārasamāyuktaṃ gṛhapiṇḍistu bāhyakam | garbhagehaṃ rasāṃśaṃ ca vedāṃśaṃ gṛhapiṇḍikā || 2 || śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ alindādi dvijottama ! | ekadvitricatuṣpaṃca bhūmau vātha dharātale || 3 || devatāsthāpanaṃ kuryāt ṣoḍaśasthalaharmyake | devasthāpanabhūmyantaṃ yāvattāvadghanaṃ kuru || 4 || p. 149) bāhye tu citrālaṃkāraṃ ghanabhūmyantaraṃ kuru | alindaṃ lajapādaṃ vā chāditaṃ vā tulādibhiḥ || 5 || prastarāntaṃ ghanaṃ vātha hārāntaṃ vātha tadghanam | vyāse sa veditriṃśāṃśe karṇakūṭaṃ śivāṃśakam || 6 || harmyamadhye tu vedāṃśaṃ śālāyāmamudāhṛtam | tayormadhye dvibhāgena śālādīrghamudāhṛtam || 7 || tayormadhye ca śālāṃ tu pakṣāṃśenaiva kalpayet | tayormadhye vidhāṃśena paṃjaraṃ karṇakūṭavat || 8 || hārāntaraṃ tayormadhye ardhāṃśenaiva kalpayet | evaṃ hi kalpayedādibhūmiśālāṣṭaviṃśatiḥ || 9 || karṇakūṭaṃ tu vedāḥ syuḥ dvātriṃśatpaṃjaraṃ bhavet | savedaṣaṣṭi saṃkhyāḥ syuḥ hārāntaraṃ dvijottama ! || 10 || evamāditalaṃ khyātaṃ dvitīyaṃ dvātriṃśadaṃśake | dvibhāgaṃ madhyaśālā syāt śeṣaṃ pūrvavadeva hi || 11 || dvitīyā hyevamākhyātaṃ tṛtīyamadhunocyate | triṃśadaṃśavibhāgaṃ tu kṛtvā tṛtīyabhūtalam || 12 || karṇakūṭastha pārśvasthaṃ paṃjaraṃ cārdhabhāgayā | hārāntaraṃ tadardhaṃ syāt śeṣaṃ dvitīya bhūmivat || 13 || caturthabhū viśālaṃ tu sāṣṭaviṃśati bhājite | karṇakūṭasamaṃ piṇḍīśālāyāstu dvipārśvayoḥ || 14 || p. 150) paṃjaravyāsamardhāṃśaṃ śeṣaṃ prāgiva kalpitam | paṃcame tala vistāre ṣaḍviṃśatyaṃśa bhājite || 15 || madhyaśālā tu vedāṃśaṃ vyomāṃśaṃ karṇakūṭakam | tayormadhyasthaśālā ca tayormadhye ca koṣṭhakam || 16 || pratyekaṃ dvidvibhāgena kalpayetkalpavittamaḥ | tayormadhye'rdhabhāgenapaṃjaraṃ karṇakūṭavat || 17 || hārāntaraṃ tadardhena teṣāṃ saṃkhyādibhūmivat | ṣaṣṭhaṃ ca bhūmivistāraṃ caturviṃśati bhājite || 18 || madhye koṣṭhadvibhāgena śeṣaṃ pūrvavadeva hi | saptamaṃ bhūmivistāraṃ dvāviṃśatyaṃśakaṃ bhajet || 19 || śivāṃśaṃ karṇakūṭaṃ syāt madhye śālā dvibhāgayā | tayormadhye śivāṃśena kṣudraṃ koṣṭhaṃ prakalpayet || 20 || tayormadhye dvibhāgena śālāṃ kuryādviśeṣataḥ | adhyardhaṃ paṃjaravyāsaṃ tadardhaṃ hārayontaram || 21 || paṃjaraṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca saṃkhyā vai prāgivaiva tu | aṣṭamaṃ bhūmi vistāraṃ viṃśatyaṃśavibhājite || 22 || vyomāṃśaṃ karṇakūṭaṃ syāt madhye koṣṭhadvibhāgayā | tayormadhye dvibhāgena koṣṭhāyāmamudāhṛtam || 23 || tayormadhye śivāṃśena kṣudrakoṣṭhaṃ prakalpayet | śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ teṣāṃ saṃkhyā tu pūrvavat || 24 || p. 151) navabhūmi viśālṃ tu triṣṣaḍaṃśa vibhājite | śivāṃśaṃ karṇakūṭaṃ syāt madhye śālā dvibhāgayā || 25 || tayormadhye'rdhabhāgena paṃjaraṃ parikalpayet | tasyārdhenaiva tatpārśvedayo hārāntaraṃ bhavet || 26 || tatpārśvayordvibhāgaṃ syāt koṣṭhaṃ kuryādviśeṣataḥ | kūṭakoṣṭhāntare caiva koṣṭhayorantare'pi vā || 27 || paṃjaraṃ kalpayeddhīmān ardhāṃśenaiva suvrata ! | hārāntaraṃ tadardhāṃśaṃ kalpayetkalpavittamaḥ || 28 || viṃśatkoṣṭhaṃ ca tatkūṭaṃ paṃjaraṃ bhānubhirdvayam | kalpyevaṃ navame bhūmau daśabhūmestu vistaram || 29 || daśabhūmestu vistāraṃ ṣoḍaśāṃśavibhājite | karṇakūṭaṃ śivāṃśaṃ syāt tatsamaṃ paṃjarastatam || 30 || śālāyāmaṃ dvibhāgena tvardhāṃśaṃ hārayontaram | bhānuśālā catuṣkūṭaṃ kalāpaṃjarasaṃyutam || 31 || hārāntaraṃ tu dvātriṃśat kalpayeddaśame tale | ekādaśatalavyāsaṃ manubhāga vibhājite || 32 || śivāṃśaṃ karṇakūṭaṃ tu madhye śālā dvibhāgayā | tayormadhye sthalāṃśānāṃ guṇāṃśaṃ parikalpayet || 33 || ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ tasyārdhaṃ hārayontaram | catuṣkūṭā tu śālā ca paṃjaraṃ ṣoḍaśānvitam || 34 || p. 152) hārāntaraṃ tu dvātriṃśat kalpyaṃ rudratale'pi ca | bhānubhūmiviśālaṃ tu bhānubhāgavibhājite || 35 || paṃjaraṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca saṃkhyā rudrataloktavat | sarveṣāmapi koṣṭhānāṃ paṃcāṃśaṃ pravidhīyate || 36 || trayodaśatalavyāsaṃ daśabhāgavibhājite | karṇakūṭaṃ śivāṃśena madhye śālā dvibhāgayā || 37 || tayomadhyaikabhāgena śālākāraṃ prakalpayet | tayormadhye vibhāgena paṃjaraṃ karṇakūṭavat || 38 || hārāntarasya tasyārdhaṃ saṃkhyā dvādaśabhūmivat | caturdaśatalavyāsaṃ vasubhāgavibhājite || 39 || karṇakūṭaṃ śivāṃśena madhye śālā dvibhāgayā | ardhāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ tasyārdhaṃ hārayontaram || 40 || catuṣkūṭaṃ catuśśālā paṃjaraṃ ṣoḍaśānvitam | hārāntaraṃ caturviṃśat kalpyamevamanukramāt || 41 || tripaṃcabhūmivistāraṃ ṣaḍbhāgaṃ vibhajetsamam | karṇakūṭaṃ tu vyomāṃśaṃ madhyeśālā dvibhāgayā || 42 || hārāntaraṃ tu śaśyaṃśaṃ yugapaṃjarasaṃyutam | aśeṣordhvatalaṃ vyāsaṃ vedabhāgavibhājite || 43 || dvibhāgaṃ vistṛtaṃ daṇḍamānanīvraṃ tu madhyame | kṛtvā prāsādatuṃgaṃ tu dvibhāgena śatadvayam || 44 || p. 153) dharātalaṃ tu saptāṃśaṃ caraṇoccaṃ trayodaśa | sārdhaṣaṭkaṃ tu maṃcoccaṃ pādoccaṃ bhānusaṃkhyayā || 45 || prastaroccaṃ tu ṣaḍbhāgaṃ rudrāṃśaṃ caraṇodayam | sārdhabhūtāṃśamaṃcaṃ syāt daśāṃśaṃ caraṇodayam || 46 || sārdhavedāṃśa maṃcoccaṃ kalpayetkalpavittamaḥ | pādoccaṃ sārdhavasvaṃśaṃ maṃcamānaṃ yugāṃśakam || 47 || vasvaṃśaṃ caraṇoccaṃ tu maṃcaṃ pādonakaṃ yugam | caraṇaṃ sārdhasaptāṃśaṃ prastaraṃ sārdhatribhāgikam || 48 || saptāṃśaṃ pādadīrghaṃ vā pādādhikāgnimaṃcakam | ardhādhikaṣaḍaṃśaṃ tu pādoccamagnimaṃcakam || 49 || ṣaḍaṃśaṃ pādamānaṃ tu pādona tryaṃśamaṃcakam | ardhādhikaṃ tu bhūtāṃśaṃ pādadīrghamudāhṛtam || 50 || ardhādhikadvibhāgaṃ tu prastarasyodayaṃ bhavet | sapādaṃ paṃcabhāgaṃ tu pādadīrghamudāhṛtam || 51 || sārdhapakṣāṃśa maṃcoccaṃ bhūtāṃśaṃ caraṇodayam | sapādaṃ pakṣabhāgaṃ tu maṃcadīrghamudīritam || 52 || pādona pakṣabhāgaṃ tu caraṇodayamīritam | maṃcamānaṃ dvibhāgaṃ syāt sārdhavedāṃśamaṃghrikam || 53 || sa tripādaśivāṃśaṃ tu prastarasya samucchrayam | śaśyaṃśaṃ vedikāmānaṃ kaṇṭhoccaṃ tu dvibhāgayā || 54 || p. 154) ardhādhika yugāṃśaṃ tu śikharodayamīritam | sapādāṃśaṃ śikhāmānaṃ kalpayettu krameṇa tu || 55 || homādisthūpi paryantaṃ yugāśraṃ parikalpayet | śikhare tu caturdikṣu mahānāsī samanvitam || 56 || pādaṃ pratyalpanāsyāḍhyaṃ brahmakāntamudāhṛtam | tadeva sāntaraṃ maṃcaṃ sauṣṭikaṃ nata koṣṭhakam || 57 || sārasvatamidaṃ khyātaṃ śivapriyakaraṃ gṛham | tadeva natakūṭaṃ ca koṣṭhonnata sa maṃcakāḥ || 58 || prādeśamiti vikhyātaṃ sarveṣāmṛddhikāraṇam | tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ vasvaśraṃ parikalpayet || 59 || śikhare'ṣṭamahānāsī yuktaṃ tacchrīkaraṃ bhavet | tadeva madhyabhadrāḍhyaṃ kūṭakoṣṭhasamanvitam || 50 || samaṃco vā vimaṃco vā kūṭaśālā dvijottama ! | pārvatīkamidaṃ khyātaṃ upapratikaraṃ bhavet || 51 || tadeva śikharaṃ kaṇṭhaṃ vṛttaṃ vāṣṭāśravedikā | vedikordhve tayāvaiva vṛttākāra samanvitam || 52 || suśāṃbhavamidaṃ khyātaṃ śaṃkarasya priyaṃ hitam | paṃjaraṃ kūṭakoṣṭhaṃ ca śikharaṃ ca ghaṭaṃ tathā || 53 || evamādīni sarvāṇi nāgarādyucitaṃ kuru | anenaivāthavā kuryāt ekādyānekabhūmikam || 54 || p. 155) * * tha talaṃ hyeṣa kartavyaṃ tasyādimaṃcakam | tattadyucitavistāraṃ tuṃgakuḍyaṃ ca garbhakam || 55 || kartavyaṃ vidhinānena gaṃ ca laṃkārasaṃyutam | sālindasadanānāṃ tu sopānārohaṇaṃ yathā || 56 || tatra tatrocitaṃ kuryāt śilābhirveṣṭakādrumaiḥ | tasyāgraṃ maṇḍalaṃ kuryāt ekānekatalaṃ tu vā || 57 || prāgukta vidhinā kuryāt sarvālaṃkārasaṃyutam | karālamudgīgulmāṣa kalkacikkaṇakarmavān || 58 | nānāvarṇairvicitraṃ tu kartavyaṃ vidhi coditam | evaṃ yaḥ kurute harmyaṃ aśakyāpekṣitaṃ tu vā || 59 || ihaiva dhanavān śrīmān putrapautrakalatravān | dāsīdāsādibhiścānyai svacchāvaśamudā svabhiḥ || 60 || so'nte kulaikaviṃśacca dhāvayettu mudānumam | ityaṃśumānkāśyape ṣoḍaśabhūmividhipaṭalaḥ (catvāriṃśaḥ) || 40 || atha vakṣye viśeṣeṇa mūdhneṣṭakāvidhiṃ param | śikharasyodayordhve vā mahānāsyāvasānake || 1 || śaktidhvajāvasāne vā mūdhneṣṭakāṃ tu vinyaset | p. 156) taddhidyāvasamāpte tu tadā mūdhneṣṭakāṃ nyaset || 2 || māsapakṣarkṣavārādau sulagne ca samācaret | śilābhistu śilāharmye tviṣṭakeṣṭakayā tadā || 3 || dārubhirdāruharmye tu kartavyā śubhamicchatā | miśradravyakṛte harmye yaddravyeṇa kṛtaṃ śiraḥ || 4 || taddravyeṇa prakartavyā mūrdhneṣṭakā dvijottama ! | ekādyanekabhūmīnāṃ harmyāṇāṃ tu viśeṣataḥ || 5 || iṣṭakāvyāsamāyāmaṃ ghanaṃ cādyeṣṭakāmiva | prakuryādiṣṭakāṃ vipra tataḥsthāpanamārabhet || 6 || prāsādasyāgratastvīśe saumye vā harmyagocare | navāṣṭasaptaṣaṭpaṃcahastaṃ vā maṇṭapaṃ statam || 7 || tadvistārasamāyāmaṃ caturaśrasamaṃ guruḥ | maṇṭapaṃ vā prapāṃ vātha ṣoḍaśastambhasaṃyutam || 8 || caturdvārasamāyuktaṃ catustoraṇabhūṣitam | taraṃghramaṃghriveṣṭaṃ ca vitānadhvajasaṃyutam || 9 || muktāsragdarbhamālābhiḥ alaṃkṛtya viśeṣataḥ | maṇṭapasya tribhāgaika madhye kṛtvopavedikām || 10 || vedāṃgulānte taṃ veśaṃ upade ca yugāśrakam | śeṣaṃ vedi viśālaṃ tu bhānumātrasamanvitam || 11 || bhanudvayāṃgulaṃ coccaṃ darpaṇodarasaṃnibham | p. 157) mahāśāsvagnikuṇḍāni caturaśrāṇi kalpayet || 12 || athavā vālukaiḥ sthūlaiḥ sthaṇḍilaṃ parikalpayet | gomayālepanaṃ kṛtvā śilpinaṃ tu visarjayet || 13 || brāhmaṇānbhojayettatra tatocchiṣṭaṃ visarjayet | punaśca gomayairlipya puṇyāhaṃ vācayettadā || 14 || sthaṇḍilaṃ kārayeddhīmān aṣṭadroṇaiśca śālibhiḥ | tadardhaistaṇḍulairbhūṣya tadardhaiśca tilairapi || 15 || lājaiścaiva paristīrya śvetābjaṃ parikalpayet | nānāpuṣpaiḥ kuśairdarbhaiḥ paristīrya vicakṣaṇaḥ || 16 || manonmanīṃ karṇikāyāṃ vāmādīśca daleṣvapi | gandhapuṣpādibhiḥ pūjya svasvamantrairviśeṣataḥ || 17 || lohajaṃ dārujaṃ vātha sthūpidaṇḍaṃ tu kārayet | panasaṃ khadiraṃ sālaṃ tiṃtriṇīsārameva vā || 18 || madhūkaṃ stavakaṃ caiva ṣaḍete sāradāravaḥ | hemajaṃ rajataṃ tāmraṃ ayasā miśrameva vā || 19 || ūrdhvabhūmyaṃghrituṃgaṃ tu sthūpidaṇḍāyataṃ bhavet | mūrdhni śailopariṣṭāttu sthūpyantaṃ vā tadāyatam || 20 || ūrdhvabhūmyaṃghrivistāraṃ sthūpidāru viśālakam | tasyāgramaṃgulaṃ vyāsaṃ mūlādagraṃ kramātkṛśam || 21 || tuṃge guṇāṃśe tveśaṃ tu mūle vedāśramācaret | p. 158) vasvaṃśaṃ madhyame tvagre vṛttākāraṃ prakalpayet || 22 || caturaśro pariṣṭāttu sarvaṃ vṛttamathāpi vā | kartavyaṃ tasya mūle tu śikhipādaṃ suyojayet || 23 || daṇḍamūlasamaṃ vyāsaṃ triguṇaṃ triguṇāyatam | tadvyāsārdha ghanopetaṃ pūrvāgraṃ cottarāgrakam || 24 || badhvāntarmadhyame cchidre daṇḍamūlaṃ suyojayet | daṇḍamūla tribhāgaikaṃ śikhāvyāsaṃ samāśrayam || 25 || śikhipādaghanaṃ tasya dīrghāyāṃ yojayeddṛḍham | daṇḍamūlāgrayoḥ paṭṭaṃ yojayellohajaṃ budhaḥ || 26 || prakṣālya paṃcagavyena daṇḍaṃ caiveṣṭakāmapi | karṇikāyāṃ nyaseddaṇḍaṃ śakrādiṣu yathākramam || 27 || catvārastveṣṭakāḥ sthāpya śālipiṣṭamayairjalaiḥ | pṛthivyādīni bījāni daṇḍānte vilikhedbudhaḥ || 28 || prāgdiśīṣṭakamārabhya daṇḍaṃ puṣpādibhiryajet | suvarṇarajataistāmraiḥ sūtraiḥ kārpāsajaistu vā || 29 || kautukaṃ bandhayedvidvān svasvabījamudāharan | brahmaviṣṇū ca rudraṃ ca īśānaṃ ca sadāśivam || 30 || śakreṣṭakādi daṇḍāntaṃ adhidevānkramādyajet | naivedyaṃ dāpayetteṣāṃ tāmbulaṃ tu nivedayet || 31 || pratyekaṃ caiva vastreṇa cchādayetkūrcasaṃyutam | p. 159) abhitaḥ kalaśānaṣṭau sa kūrcānsāpidhānakān || 32 || gandhāmbupūritānvastrahemapuṣpasamanvitān | sa sūtrānpallavopetān aṣṭavidyeśvarādhipān || 33 || sthāpya svamūlamaṃtreṇa naivedyāntaṃ samarcayet | tato homaṃ prakartavyaṃ agnyādhānādikaṃ kuru || 34 || samidājya caruṃ lājān yavaṃ savyādibhirbudhaḥ | śatamardhaṃ tadardhaṃ vā pratyekaṃ juhuyātkramāt || 35 || paṃcabrahmaṣaḍaṃgaiśca kṣurikā bījamuccaran | ājyena juhuyāddhīmān pratyekaṃ paṃcaviṃśatiḥ || 36 || jayādirabhyātānaiśca rāṣṭrabhṛccaiva homayet | brahmādibījamantraistu pṛthak spṛṣṭvā daśāhutiḥ || 37 || evaṃ jāgaraṇaṃ rātrau prabhāte vimale śubhe | ācāryo mūrtipaissārdhaṃ snānaṃ kṛtvā vidhānataḥ || 38 || navavastradharoṣṇīṣo bhasmarudrākṣadhārakaḥ | sitayajñopavītāḍhyaḥ sitamālyānulepanaḥ || 39 || hemāṃgulīyakaṭaka kuṇḍalādyairalaṃkṛtaḥ | yajñasūtreṇa sahitabhūṣaṇairbhūṣya śilpinam || 40 || ācāryo maṇṭapaṃ gatvā daṇḍeṣṭaka ghānalān | gandhapuṣpādibhiryaṣṭvā homaṃ kṛtvā jayādibhiḥ || 41 || sviṣṭamagneti mantreṇa pūrṇāhutiṃ samācaret | p. 160) sthirarāśyudaye viprobhayarāśyudaye'pi vā || 42 || jīvo vā śukrasaṃyukto tayordṛṣṭena vā'tha vā | ācāryaḥ śilpibhiścaiva yogyatośmagṛhopari || 43 || vīkṣya mūdhneṣṭakāsthānaṃ hīnādhikyaṃ tu nāśrite | mārjanyā maṇḍayitvā tu paṃcagavyakuśodakaiḥ || 44 || prokṣayecchivamantreṇa tataḥ sthāpanamārabhet | sthapatestarjanīveśamātraiva śikhare suṣim || 45 || kartavyaṃ tu tato vipra mūdhneṣṭakāṃ nidhāpayet | iṣṭakāḥ sthūpikuṃbhāṃśca vahnidhāmapradakṣiṇam || 46 || nānālaṃkārasaṃyuktaṃ kṛtvā harmye tu ropayet | uttarābhimukho bhūtvā tvācāryo mantravittataḥ || 47 || brahmaviṣṇū ca rudraṃ ca īśānaṃ ca sadāśivam | vicintya svasvamaṃtreṇa caturaśreṣṭakā nyaset || 48 || pṛthivyātmakamaśmānaṃ saumyāgraṃ śāṃkare sudhīḥ | suṣesvāṃgeyamāśritya prāgudagraṃsu sātmakam || 49 || suṣe nair-ṛtyasomāgraṃ * * * * śalātmakam | suṣe vāyuṃ samāśritya prāgudagraṃ marutātmakam || 50 || evaṃ kramānnyasedaśma suṣiṃ niścchidramācaret | māṇikyaṃ marakataṃ caiva vaiḍūryaṃ cendranīlakam || 51 || mauktikaṃ sphaṭikaṃ caiva padmarāgaṃ pravālakam | p. 161) vajraṃ madhyādiṣu sthāpya śaktibījamanusmaran || 52 || tadūrdhve sthāpayetsthūpi daṇḍamīśānamāśritam | kalaśasthodakaiḥ prokṣya daṇḍamaśmānameva ca || 53 || garte mūrtiṃ samabhyarcya gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpakaiḥ | gulāṃbhasā ca sudhayā sthūpiṃ badhvā tu niścalam || 54 || tato (paṃca ca) śeṣaṃ tu kartavyaṃ syoditaṃ yathā | śikharasthopariṣṭāttu sthūpiṃ prāguktavartmanā || 55 || kasalādyaistataṃ kuryāt niścalaṃ sudṛḍhaṃ yathā | svarṇaiśca rajatairvātha tāmraiśca chādayedgṛham || 56 || kāṃcanālaṃ kṛtaṃ dhenuṃ ācāryāya pradāpayet | dakṣiṇāṃ dāpayettasmai daśaniṣkaṃ hiraṇyakam || 57 || yāgopakaraṇaṃ sarvaṃ ācāryāya pradāpayet | śilpinaṃ pūjayetpaścāt gobhūmīkāṃcanādibhiḥ || 58 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sa yātyabhyudayaṃ phalam | ityaṃśumānkāśyape mūdhneṣṭakāvidhipaṭalaḥ (ekacatvāriṃśaḥ) || 41 || atha vakṣye viśeṣeṇa prākārāṇāṃ tu lakṣaṇam | rakṣārthaṃ śobhanārthaṃ ca śālā yasyodayasya tu || 1 || p. 162) prāsādasya viśālārdhaṃ guṇabhāgavibhājite | caturbhāgaikabhāgaṃ vā antarmaṇḍalavistṛtam || 2 || antarhāraviśālaṃ tu tadbāhye dviguṇaṃ hi tat | madhyahārāviśālaṃ tu bāhye tanmaṇḍalatrayam || 3 || maryādestu viśālaṃ tu bāhye tvādi caturguṇam | mahāmaryādi vistāramādeḥ paṃcaguṇaṃ bhavet || 4 || prāsādacaraṇā viprāhomādvā prathamasya tu | nīvraṃ dvitīyaṃ prathamāt dvitīyāttṛtīya nīvrakam || 5 || tṛtīyaṃ caturniṣkrāntaṃ tasmānnīvraṃ tu paṃcakam | prākāraṃ prati niṣkrāntānyuktāni kuḍyasīmakam || 6 || kuḍyamardhāvasānaṃ vā kuḍyabāhyamathāpi vā | athavā śeṣaviprāṇāṃ nīvrahomādvidhīyate || 7 || prathamaṃ prakṛtestulyaṃ talaṃ tasmādguṇāṃgulam | nataṃ dvitīyakaṃ paścāt tadvadeva nataṃ kramāt || 8 || kalpyaivaṃ harmyamānena hastamānamathocyate | tripaṃca saptahastena prathamaṃ trividhaṃ bhavet || 9 || navaikādaśahastaṃ ca trayodaśa dvitīyakam | tripaṃcasaptadaśakaṃ hastamekona viṃśatiḥ || 10 || madhyahārā tridhā proktā maryādīni tataḥ śṛṇu | ekaviṃśattrayoviṃśat paṃcaviṃśatkaraṃ bhavet || 11 || p. 163) saptaviṃśannavaviṃśadekatriṃśatkareṇa tu | mahāmaryādi vistāraṃ evaṃ trividhamucyate || 12 || evamābhāsaharmyāṇāṃ vikalpānāṃ ca kalpayet | saptahastaṃ samārabhya paṃcatriṃśāvasānakam || 13 || pratyakaṃ prathamādīnāṃ sālānāṃ tritrimānakam | tripaṃca saṃkhyayā proktaṃ harmyāṇāṃścaiva saṃjñakam || 14 || navahastaṃ samārabhya saptatriṃśāvasānakam | prāgvadeva sālasaṃkhyāḥ syuḥ harmyāṇāṃ jātisaṃjñitā || 15 || prāguktaharmyamānaiśca sālāṃ jātyantasaṃmatām | paṃcaprākāramevaṃ hi triprākāramathocyate || 16 || dvitīyaṃ tṛtīyasālāṃ ca caturthāṃ ca pragṛhyatām | śeṣaṃ vābhyantare bāhye varjitau tattrisālakām || 17 || anyadabhyantare bāhye varjitau tattrisālakām | dvitīyaṃ vā tṛtīyaṃ vā grāhyaṃ śeṣāstu varjitāḥ || 18 || eka sālānvitaṃ harmyaṃ evameva dvijottama ! | tasyānukūlasaṃyuktaṃ dvisālaṃ saṃprakīrtitam || 19 || yatra yaducitaṃ sālaṃ harmyau vṛtaṃ tu lakṣayet | tasmānmukhe mukhe yāmaṃ kalpayetkalpavittamaḥ || 20 || bījātpādaṃ tu vārdhaṃ vā tripādaṃ tatsamaṃ tu vā | dviguṇaṃ triguṇaṃ vātha catuḥ paṃca guṇaṃ tu vā || 21 || p. 164) kalpayettu mukhāyāmaṃ bījāmūrdhve dvijottama ! | antarmaṇḍalabhittestu vistāraṃ vyomahastakam || 22 || tasmāttrimātravṛddhyā vā ṣaṇmātraṃ vātha vardhayet | sārdhadvihasta hastāntaṃ mahāmaryāvasānakam || 23 || bhittivyāsaṃ samākhyātaṃ utsedhaṃ śṛṇu suvrata ! | tadvyāsatricatuṣpaṃca guṇaṃ vā sālatuṃgakam || 24 || athavottarasīmāntaṃ nidrāntaṃ vājanāntakam | prastarāntaṃ galāntaṃ vā sālā tuṃga mudāhṛtam || 25 || ṛjubhittyuttaropetaṃ vājanaṃ chatraśīrṣakam | kalpayitvā vidhānena vṛṣānsaṃsthāpya śīrṣakam || 26 || athavā kuḍya bāhye tu kūṭakoṣṭhādi saṃyutam | athavāṃghritalopetaṃ bāhyetvabhyantarājitam || 27 || kuḍyamūlasya vistāraṃ daśāṃśaunāgravistṛtam | mūlādagraṃ kramātkṣīṇaṃ vasvaṃśeṃśaṃ dvijottama || 28 || athavā hastamānena sālotsedhaṃ vidhīyate | tripaṃca saptahastādi nandarudrakarādi vā || 29 || dvidvihasta vivṛddhyā vā pratyekaṃ tribhedakam | prathamādi paṃcaśālānāṃ uccaṃ hyekona bhedakam || 30 || athavānya prakāreṇa sālotsedhaṃ vidhīyate | dvidvihasta vivṛddhyā tu pratyekaṃ tu tribhedakam || 31 || p. 165) prathamaṃ kalaśāntaṃ tu dvitīyaṃ phalakāntakam | bodhikāntaṃ tṛtīyaṃ tu caturthaṃ cottarāntakam || 32 || paṃcamaṃ tu kapotāntaṃ paṃcasālodayaṃ kramāt | eka tripaṃcasāleṣu tāsāmuktodayaṃ viduḥ || 33 || āvṛtaṃ mālikā vā syāt sabhākāramathāpi vā | maṇṭapākṛtikaṃ vātha ṛjukuḍyamathāpi vā || 34 || bhūtavedaguṇaṃ pakṣa vyomabhūmimathāpi vā | kusyasyopari kuḍyaṃ syāt pādasyopari pādakam || 35 || talaṃ pratiprastaraṃ kuryāt pādaṃ pratyalpanāsikā | vakṣye'haṃ pādamānaṃ ca parimāṇaṃ dvijottama ! || 36 || mūlaharmye tu homādi uttarāntaṃ yadunnatam | tanmānaṃ saptadhā bhajya pakṣāṃśaṃ tu dharātalam || 37 || paṃcāṃśaṃ pādadīrghaṃ tu pādaṃ sarvāṃgasaṃyutam | dharātalaṃ taduktaṃ vā ārjavaṃ vā prakalpayet || 38 || mūlaharmye tu homādi uttarāntaṃ navāṃśake | dharātalaṃ dvibhāgaṃ syāt saptāṃśaṃ caraṇodayam || 39 || uttarāntaṃ tu homādi rudrabhāgaṃ vibhājite | adhiṣṭhānaṃ guṇāṃśaṃ syāt śeṣaṃ pādodayaṃ bhavet || 40 || mūlaprāsādatulyaṃ vā catu * * dharātalam | pādasyotsedhamānaṃ tu ṣaṭsaptāṣṭau tu vā bhajet || 41 || p. 166) ekāṃśaṃ pādaviṣkaṃbhaṃ dārurvāśmamayaṃ tu vā | tattribhāgaṃ dvibhāgaṃ vā tripādaṃ vārdhameva vā || 42 || kuḍya pādasya vistāraṃ sarvatra parikalpayet | mūlapādaviśālaṃ tu dharmanandāṣṭabhājite || 43 || ekāṃśarahitāgraṃ syāt mūlādagraṃ kramātkṛśam | agrapādaviśālaṃ tu daṇḍamityabhidhīyate || 44 || daṇḍaṃ tripādamardhaṃ vā kramācchreṣṭhāntarādhamam | uttarotsedhamākhyātaṃ vistāraṃ mūlapādavat || 45 || madhyapādasamaṃ vātha agrapādasamaṃ tu vā | uttaravyāsamākhyātaṃ śreṣṭhaṃ madhyādhamaṃ kramāt || 46 || uttarocca tribhāgaikaṃ vājanotsedhanīvrakam | uttarotsedha tulyaṃ tu tulānīvramudāhṛtam || 47 || tadardhaṃ vā tripādaṃ vā tasya vistārameva hi | vājane vallikordhve vā tulāsthāpanamācaret || 48 || tulārdhanīvravistāraṃ jayaṃtī syāttulopari | jayantyārdha viśāloccaṃ manumārgamudāhṛtam || 49 || tulāntaraṃ tuloccaṃ tu jayantyuccaṃ tadantaram | anumārgaṃ tathā kalpya daṇḍamāneṣṭakāntaram || 50 || kapotādīni sarvāṃgaṃ prāsādoktavadācaret | athavā tulopariṣṭāttu iṣṭakāstaruṇā kuru || 51 || p. 167) jayantyotsedha vā vipra iṣṭakāstāruṇaṃ kuru | sudhayā gulatoyaiśca iṣṭakāstaruṇaṃ kuru || 52 || karālamudgī gulmāṣa kalkacikkaṇamācaret | iṣṭakākaraṇaṃ hyetat śilāśceduttaropari || 53 || śailakaiḥ phalakābhistu chādayettu viśeṣataḥ | vājanordhve tu vācchāda sudhākarma samācaret || 54 || evamāditalaṃ proktaṃ ūrdhvabhūmiṃ vadāmyaham | mūlāgrastambha tuṃgaṃ tu dharmanandāṣṭadhā bhajet || 55 || ekāṃśaṃ hīnamaṃghryuccaṃ tathaivordhvo bhūmayaḥ | prastaraṃ ca tathā kāryaṃ ekānekatale'pi vā || 56 || prastaropari kartavyaṃ bhittimekakarodayam | chatrākāraṃ śiropetaṃ sabhākāramathāpi vā || 57 || gopāṃtaṃ vātha vāraṃ vā saṃkalpyābhyantare dvija | mṛlloṣṭhairlohaloṣṭhairvā sāradārumayaistu vā || 58 || gopānācchādanaṃ kuryāllūpopari śironvitam | sabhākāramidaṃ khyātaṃ lupā vāra vihīnakam || 59 || maṇṭapākṛtirityuktaṃ prastarordhve viśeṣataḥ | bāhyakuḍyavihīnaṃ tu maṇṭapākāramaṇḍitam || 60 || chatrākāramidaṃ khyātaṃ yatheṣṭaṃ teṣu kalpayet | jāti pañcatalaṃ khyātaṃ chandaṃ vedatalaṃ bhavet || 61 || p. 168) vikalpaṃ tritalaṃ vidyāt ābhāsaṃ caikabhūmikam | jātyādīnāṃ tu harmyāṇāṃ yogyaṃ sālātaraṃ kuru || 62 || maryādisālaṃ māśritya pāśvake pacanālayam | athavā madhyahārāyāṃ āgneyyāṃ pacanālayam || 63 || nair-ṛtyāmāyudhasthānaṃ vāyavyāṃ śayanārhakam | śāṃkare yāgaśālāsyāt bhraṃśabhāge'tha vā budhaḥ || 64 || āgneya yāmyayormadhye kartavyaṃ maṇḍanālayam | śakraśaṃkarayormadhye maṇḍanālayameva vā || 65 || vādyasthānaṃ ca tatpārśve bhṛṃgarājapade'pi vā | nir-ṛti varuṇayormadhye dharmaśravaṇamaṇṭapam || 66 || varuṇavāyvormadhye tu pustakārādhanālayam | tatpārśvayoḥ prakartavyaṃ maṇḍanālayamuttamam || 67 || pacanālayapārśve vā kartavyaṃ maṇḍanālayam | somavāyavyayormadhye śastrāṇāmālayaṃ kuru || 68 || somaśaṃkarayormadhye gauryāvāsaṃ prakalpayet | tatpārśve śayanasthānaṃ paryaṃkena samanvitam || 69 || puṣpakartavyamevātha maheśe puṣpamaṇṭapam | grahakṣatapade kuryāt dhānyālayaṃ dvijottama || 70 || parito mālikāyāṃ ca evamevaṃ prakalpayet | mālikābhyantare caiśe kūpasthānamudāhṛtam || 71 || p. 169) athavānyaprakāreṇa vakṣye'haṃ deśanirṇayam | śakraśaṃkarayormadhye śālisthānamudāhṛtam || 72 || śakrasyānalayormadhye dhanavā samudāhṛtam | yāmya pāvakayormadhye puṣpamaṇṭapamucyate || 73 || yāmya nair-ṛtayormadhye snānāmbukoṣṭhamucyate | nir-ṛtivaruṇayormadhye dharmaśravaṇamaṇṭapam || 74 || varuṇavāyavyayormadhye tvāyudhasthānamucyate | vāyavya somayormadhye śayanasthānamucyate || 75 || īśānasomayormadhye yāgārthaṃ maṇṭapaṃ kuru | jayanteñjanaśālā syāt āgneyyāṃ pacanālayam || 76 || parito mālikāyāṃ tu sakalasthānamucyate | śāṃkare nṛttamūrtiṃ ca tvāgneyyāṃ vṛṣavāhanam || 77 || umāskandasahitaṃ vipra nair-ṛtyāṃ parikalpayet | kaṃkālaṃ vāyudigbhāge bhikṣāṭanaṃ jayantake || 78 || sukhāsanaṃ tu satyāṃśe vitathe tripurāntakam | sugrīve harirardhaṃ syād gandharve candraśekharam || 79 || śeṣāṃśe madanāriḥ syāmukhye kālārimūrtinam | ditayetvardha nārīśaṃ indre kalyāṇasundaram || 80 || kṣetrapālastu parjanye yāmye vai dakṣiṇeśvaram | vāruṇye liṃgamudbhūtaṃ saumye tu gajahāriṇam || 81 || p. 170) itordhvamālayaṃ proktaṃ antarāleṣu kalpayet | mūlaharmyaṃ tu saṃvīkṣya sakalasthāpanaṃ kuru || 82 || prākāreṣu caturdikṣu dvāraśobhādi kalpayet | prākāratati madhye ca dīrghamadhye ca veśanam || 83 || athavā mūlaharmyasya madhye tadveśanāṃśaṃkam | pradhānadvāramekaṃ vā anye vā jālakaṃ dvija || 84 || prākāramevamākhyātaṃ bāhye vīdhiṃ vidhīyate | ekadvitricatuṣpaṃca daṇḍaṃ vā vidhivistṛtam || 85 || tadbāhye tadgṛha śreṇī mānena vidhinā kuru | śaivānāṃ paricārāṇā prācyāmāvāsamucyate || 86 || prācyāṃ vā yāmyadeśe vā deśikā vā samucyate | daivajñāmbaṣṭhabhiṣajāṃ vādakānāṃ ca yāmyake || 87 || nibandhābhārajīvīnāṃ paścime vā samucyate | sarveṣāmapi bhaktānāṃ vāsamuttarapārśvataḥ || 88 || āgnau mahāvratasthānaṃ yāmye pāśupatālayam | kālāmukhaṃ tu nair-ṛtyāṃ bauddhālayaṃ tu vāruṇe || 89 || vāyavyāṃ tu mahasthānaṃ saumye bhūsurasadmakam | jñānābhyāsālayaṃ kuryādaiśānyāṃ tu viśeṣataḥ || 90 || bāhye tvindrasya digbhāge khātayettu jalāśayam | yāmyapāvakayormadhye jaladānaprapāṃ kuru || 91 || p. 171) yāmya nair-ṛtayormadhye gośālāṃ saṃprakalpayet | varuṇanair-ṛtayormadhye sutikā vā samucyate || 92 || varuṇānilayormadhye rogārtānāṃ nivāsanam | saumyānilayormadhye bālaśikṣārthamaṇṭapam || 93 || somaśaṃkarayormadhye gāyakaṃ maṇṭapaṃ bhavet | tadbāhye parito vipra dāsīnāṃ gaṇikādinām || 94 || nṛtyageyābhyavāsānāṃ krayavikraya jīvinām | cakriṇāṃ puṣpajīvīnāṃ kulālānāṃ tathaiva ca || 95 || matsya māṃsopajīvīnāṃ tantukāraṃ tu koṣṭhakam | nāpitaśmaśrukārāṇāṃ gopālānāṃ tu kāruṇām || 96 || rakṣakānāṃ gṛhaśreṇī cāpavatse tu meva ca | paritaḥ kalpayeddhīmān pūrvādīnāṃ vasānakam || 97 || tadbāhye tvīśadigbhāge vāyavyāṃ vā śmaśānakam | dakṣiṇe cottare bāhye carmakārādi vāsakam || 98 || tāsāṃ vāsāttu kartavyaṃ rajakānāṃ nivāsanam | tadbāhye krośamātre tu caṇḍālaśreṇi rucyate || 99 || prākāralakṣaṇaṃ hyetat procyate dvijasattama ! | ityaṃśumānkāśyape prākāralakṣaṇavidhipaṭalaḥ (dvicatvāriṃśaḥ) || 42 || śirassandhānamīśena makuṭaṃ kavacena tu | astreṇa hastasandhānaṃ pādau sadyena sandhayet || 1 || pādādyaṃgāni sarvāṇi ātmavatparikalpayet | ādau paścāttu saṃdhānaṃ kramātsaṃpūrṇamācaret || 2 || upāṃgaṃ tu tataḥ kuryād pratyaṃgaṃ tu tataḥ kuru | aṣṭatriṃśatkalānyāsaṃ sthānamaṃgamudāhṛtam || 3 || vastramābharaṇaṃ śastraṃ sūtraṃ copāṃgamiṣyate | dharmatālāttritālānta śreṣṭhāntarādhamaṃ tridhā || 4 || uttamaṃ daśatālākhyaṃ caturviṃśacchatāṃgulam | madhyamaṃ daśatālaṃ syā bhanupaṃktyāṃgulaṃ bhavet || 5 || kalādhikaśatāṃgulyaṃ adhamam daśatālakam | sadvādaśaśataṃ bhāgaṃ nava tālottamaṃ bhavet || 6 || aṣṭottaraśatāṃśaṃ tu madhyamaṃ navatālakam | kanyasaṃ navatālaṃ syād vedādhikaśataṃ bhavet || 7 || tālaṃ pratyevamevaṃ tu kramādvedāṃgulaṃ haret | uttamaṃ daśatālena brahmaviṣṇumaheśvarān || 8 || madhyamaṃ daśatālena umāṃ sarasvatīṃ tathā | uṣābhūmī ca durgāṃ ca lakṣmī vai mātarastathā || 9 || guhaṃ śatamakhaṃ caiva caṇḍeśaṃ kṣetrapālakam | kanyasaṃ daśatālena kārayeddvijasattama ! || 10 || p. 173) vasavaścāṣṭamīmūrtīśca vidyeśānlokapālakān | anye ca devatāścaiva navatālottamena tu || 11 || yakṣāpsaragaṇāścaiva aṣṭamūrtī marudgaṇāḥ | paṃcatālottamenaiva vighneśaṃ kārayedbudhaḥ || 12 || tanmadhyamādhamenaiva sarvabhūtagaṇānkuru | bālāstu vedatālena tritālenaiva kiṃnaraḥ || 13 || kiṃ puruṣādayaścaiva tritālenaiva kārayet | evaṃ tālakramaṃ proktaṃ berāṇāmanukūlyakam || 14 || atha vakṣye viśeṣeṇa maṇṭapānāṃ tu lakṣaṇam | prāsāde tvekabhūmau tu procyate mukhamaṇṭapam || 15 || jātiśchandavikalpaṃ ca ābhāsānāṃ tathaiva ca | prāsādābhimukhe caiva diśāsu vidiśāsu ca || 16 || grāmādīnāṃ tu madhye vā diśāsu vidiśāsu ca | udyāne vā nadī tīre taṭākartāra eva vā || 17 || devārthaṃ maṇṭapaṃ kuryāt yatheṣṭaṃ mukhasaṃyutam | prāsādasyāgrake kuryāt maṇṭapaṃ caturaśrakam || 118 || mukhamaṇṭapamādau tu pratimā maṇṭapaṃ tathā | snapanārthaṃ tṛtīyaṃ tu nartanāntu caturthakam || 19 || teṣu prathamaṃ prāgvat dvitīyādimihocyate | antarmaṇḍalahārādi antarhārānta vā kuru || 20 || p. 174) maṇṭapaṃ tu trayaṃ kalpya śeṣaṃ bāhye yatheṣṭadik | maṇṭapānmaṇṭapāntaṃ tu sālādvā maṇṭapāntakam || 21 || antarālamiti khyātaṃ ādau tallakṣaṇaṃ śṛṇu | ekadvitricatuṣpaṃca ṣaṭsaptāṣṭakaraṃ tu vā || 22 || navadharmakaraṃ vāpi rudrahastamathāpi vā | antarālaviśālaṃ tu rudrasaṃkhyāḥ prakīrtitāḥ || 23 || yatra yanmaṇṭapaṃ kuryāt tasminbhaktyā viśeṣataḥ | ekadvitricatuṣpaṃca bhaktyā vābhyantarālakam || 24 || sāvakāśāntarālaṃ vā bhittibandhamathāpi vā | bhittibandhāntarālaṃ cet pārśvayorveśasaṃyutam || 25 || ekadvitriyapādaṃ vā veśaṃ bhaktyaikameva vā | pārśvayormadhyame dvāraṃ jālakaṃ vā prakalpayet || 26 || uttare jaladhārāṃ ca snānārthaṃ parikalpayet | ayugmakāṃ vā bhittirvā'bhyantarālaṃ dvijottama ! || 27 || adhiṣṭhānādi sarvāṃgaṃ maṇṭapasya samaṃ bhavet | athavā veśahīnaṃ tu maṇṭapasya samam bhavet || 28 || antarālaṃ samākhyātaṃ śṛṇumaṇṭapamānakam | trihastaṃ tu samārabhya dvidvihastavivardhanāt || 29 || yāvadekona viṃśaṃ tu navadhā maṇṭapastatam | ābhāsa sadanānāṃ tu ābhāsaṃ maṇṭapastvime || 30 || p. 175) ekaviṃśati hastādi dvidvihastavivardhanāt | saptatriṃśati hastāntaṃ vikalpaṃ navadhā bhavet || 31 || ābhāsānāṃ tu tadyogyaṃ svasvayogyamathāpi vā | navatriṃśatkarārabhya dvidvihasta vivardhanāt || 32 || paṃcādhikaṃ tu paṃcāśat karāntaṃ chandamucyate | saptapaṃcāśadārabhya dvidvihastavivardhanāt || 33 || sāgnisaptati hastāntaṃ vistṛtaṃ jātirucyate | tadvistārasamaṃ dīrghaṃ samaśraṃ maṇṭapaṃ bhavet || 34 || adhyardha hastamārabhya ṣaṭṣaḍaṃgula vardhanāt | paṃcahastāvadhiryāvat bhaktivyāsaṃ tripaṃcadhā || 35 || ardhahastaṃ samārabhya yāvatpaṃcakarāvadhi | guṇāṃgula vivṛddhyā tu bhaktivyāsaṃ prakalpayet || 36 || sārdha dvihastamārabhya ṣaṭṣaḍaṃgula vardhanāt | aṣṭahastāvadhiryāvat trayoviṃśāṃghribhedakam || 37 || upānāduttarānta sva guṇāṃgula vivardhanāt | stambhānāmudayaṃ hyevaṃ stambhavyāsamathocyate || 38 || vasvaṃgulaṃ samārabhya ardhāṃgulavivardhanāt | ekonaviṃśamātrāntaṃ trayoviṃśāṃghrivistaram || 39 || pādoccaṃ bhānurudrāṃśe daśanavāṣṭāṃśa vā bhajet | mūlatāraṃ tadekāṃśaṃ tattadaṃśo navāgrakam || 40 || p. 176) talīpārdhatalottuṃgaṃ sāmānyaṃ sarvamaṇṭapam | talipoccaṃ tu bhūtāṃśe dvibhāgaṃ vā talodayam || 41 || aṃghrituṃgāgnivedaika bhāgaṃ vāpi masūrakam | sopapīṭhamadhiṣṭhānaṃ kevalaṃ vā masūrakam || 42 || dharātala samoccaṃ vā dviguṇaṃ triguṇaṃ tu vā | upapīṭhodayaṃ khyātaṃ upapīṭhocchrayaṃ tu vā || 43 || upapīṭhamadhiṣṭhānaṃ caraṇaṃ prastaraṃ tathā | nīvraveśamalaṃkāraṃ gaṇyaṃ prāgiva vidyate || 44 || bhaktitrayasamāyuktaṃ ṣoḍaśastambhasaṃyutam | kalālpanāsikopetaṃ madhye kūṭaṃ tu eva vā || 45 || maṇḍitaṃ vātha sarvatra caturdvāra yutaṃ tu vā | iṣṭadigdvāramevaṃ vā dvayajālakakoṣṭhadik || 46 || bāhye sopānasaṃyuktaṃ citraṃ tattoraṇādibhiḥ | toraṇādi vihīnaṃ vā kalpyevaṃ prathamaṃ bhavet || 47 || caturbhaktyā viśālaṃ tu iṣṭadigdvārasaṃyutam | pūrve pare dvibhaktyaikaṃ bhaktyā vistṛta nīvrakam || 48 || madhyasthāṃghriṃ parityajya ūrdhve kūṭadvibhaktikam | bhānudviguṇasaṃkhyāṃghri yuktaṃ viṃśatināsikā || 49 || dvārāśāsu ca sopānaṃ karṇe lāṃgala bhittikam | vasupaṃjarasaṃyuktaṃ dvitīyaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 50 || p. 177) paṃcabhaktyā yugāśraṃ tu madhye kūṭaṃ tribhāgayā | maṇṭapaṃ paritoṃśena dvātriṃśaccaraṇānvitam || 51 || bhānudviguṇanāsāḍhyaṃ paṃjarāṣṭakasaṃyutam | iṣṭadigdvārasaṃyuktaṃ dvārānyatraiva kuḍyakam || 52 || dvārasthāne tu sopānaṃ sarvālaṃkārasaṃyutam | kuḍyaṃ kuṃbhalatādyaistu bhūṣitaṃ tu tṛtīyakam || 53 || caturaśraṃ tu ṣaḍbhaktyā madhye kūṭaṃ dvibhāgayā | tatkūṭamaṣṭapādāḍhyaṃ madhye raṃgasamāyutam || 54 || caturdvārasamāyuktaṃ iṣṭadigdvārameva vā | dvibhaktivistṛtaṃ caiva bhaktyā nīvraṃ samāyutam || 55 || iṣṭadigbhadrasaṃyuktaṃ caturdigbhadrameva vā | catvāriṃśati cāṣṭāṃghri yuktaṃ vā tatra yojayet || 56 || caturviṃśālpanāsāḍhyaṃ kuḍyaṃ kuṃbhalatānvitam | toraṇāṣṭakasaṃyuktaṃ caturthaṃ maṇṭapānvitam || 57 || caturaśraṃ tu saptāṃśaṃ ṣaṣṭhyaṃghrikasamāyutam | navabhāgena tanmadhye kūṭaṃ vā maṇditāṃ kaṇam || 58 || dvātriṃśadalpanāsāḍhyaṃ caturdigbhadrasaṃyutam | tribhāgaikāṃśavistāraṃ nirgamaṃ mukhabhadrakam || 59 || madhye raṃgasamopetaṃ iṣṭadikkuḍyasaṃyutam | sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ paṃcamaṃ parikīrtitam || 60 || p. 178) yugāśramaṣṭabhaktyā tu aśīti caraṇānvitam | caturbhāgena tanmadhye hyūrdhvakūṭaṃ prakalpayet || 61 || caturdigdvārasaṃyuktaṃ madhyekāṃśena kūṭakam | sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ ṣaṣṭhamaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 62 || navabhaktyā yugāśraṃ tu śataṃ pādasamanvitam | guṇāṃśakāṃśaviṃśaṃ tu nīvrabhadraṃ catuścakaḥ || 63 || caturdvārasamāyuktaṃ iṣṭadigdvārameva vā | mukhe sopānamagnyaṃśaiḥ vyāsadīrghasamanvitam || 64 || madhyaraṃgasamāyuktaṃ ṣaḍaṣṭau nāsikānvitam | sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ saptamaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 65 || caturaśraṃ daśāṃśaṃ tu bhānvādhikadaśāṃśakam | madhye caivāṣṭadiśi ca navakūṭasamāyutam || 66 || kūṭaṃ pūrivṛtāṃśena antarālaṃ prakalpayet | prāgvanmukhena sopānaṃ diśi bhadrasamanvitam || 67 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ aṣṭamaṃ maṇṭapaṃ bhavet | rudrabhaktyā yugāśraṃ tu madhye'gnyaṃśena kūṭakam || 68 || mukhe sopānasaṃyuktaṃ iṣṭadigbhadrasaṃyutam | dvārānyatraiva kuḍyaṃ vā iṣṭabhāgāvasānakam || 69 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ navamaṃ maṇṭapaṃ bhavet | dvādaśāṃśe yugāśraṃ tu madhye dvyaṃśena kūṭakam || 70 || p. 179) maṇṭapasya tu bāhye tu aṃśenālindamiṣyate | caturdvyaṃśena vistāraṃ niṣkrāntaṃ syāccaturdiśi || 71 || sāṣṭaṣaṣṭiśataṃ pādaṃ madhyaraṃge tu kalpayet | sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ daśamaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 72 || yugāśraṃ trayodaśāṃśena madhye'gnyaṃśena kūṭakam | iṣṭadikkuḍyasaṃyuktaṃ caturdigbhadrasaṃyutam || 73 || prāṅmukhe nandabhāgena mukhabhadraṃ prakalpayet | sadvayaṃ navatīyuktaṃ aṃghri ca samanvitam || 74 || toraṇairjālakaiścānyaiḥ alaṃkārasamanvitam | sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ rudrāṃśaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 75 || manubhāgairyugāśraṃ tu madhye dvyaṃśena kūṭakam | vedādhikyaṃ tu viṃśāṃśaṃ dviśataṃ caraṇānvitam || 76 || maṇṭapaṃ kuḍyasaṃyuktaṃ caturdigbhadrasaṃyutam | nandādi bhadrasaṃyuktaṃ iṣṭabhaktyā viśeṣataḥ || 77 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ dvādaśaṃ maṇṭapaṃ bhavet | tripaṃcabhittivistāraṃ āyataṃ caturaśrakam || 78 || madhye kūṭaṃ guṇāṃśena ūrdhvakūṭasamanvitam | guṇāṃśaṃ vistṛtāyāmaṃ mukhabhadrasamanvitam || 79 || iṣṭadikkuḍyasaṃyuktaṃ anyatrāṃghrisamanvitam | toraṇairjālakaiścānyaiḥ alaṃkṛtya samanvitam || 80 || p. 180) paṃcāśaddvayavādhikyaṃ dviśataṃ caraṇānvitam | sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ maṇṭapaṃ tu trayodaśa || 81 || evaṃ hi mānabhedena yugāśraṃ maṇṭapaṃ viduḥ | ita ūrdhvaṃ catustriṃśat daśasīmāvasānakam || 82 || caturaśraṃ maṇṭapaṃ kuryāt sarvālaṃkārasaṃyutam | bhittistambhaṃ ca paritaḥ karturicchāvaśānnayet || 83 || samāśramaṇṭapaṃ kuryāt āyatāśramathocyate | vistārabhittitulyaṃ vā yātaṃ vā yatabhitti yaḥ || 84 || vistāraṃ bhaktimānaṃ tu guṇāṃgulavivardhanāt | saptaviṃśāṃgulaṃ yāvat tāvatpādena voditam || 85 || vṛddhyā kṣīṇaṃ tu yāvā'tha maṇṭapānāṃ karoditam | nāśraye tu karaṃ pūrya maṇṭapaṃ tu samācaret || 86 || aṃśeṣṭapādasaṃkhyā tu prāgvadāyādimācaret | āyādīṣṭa śubhaupetaṃ maṇṭapasya tadāyatam || 87 || tasyocita vibhāgaṃ tu kṛtvā vā maṇṭapaṃ kuru | bhaktitrayaviśālaṃ tu paṃcabhaktyāyatānvitam || 88 || ekapārśve pure vātha dvāramaṃśena kalpayet | pārśve vārayutaṃ cettu triṃśadaṃghri samanvitam || 89 || tadeva paritoṃśena maṇṭapābhyantarasya ca | lūpārohaṇakaṃ kuryāt aṣṭaviṃśāṃghrisaṃyutam || 90 || p. 181) pure vārayutaṃ cettu caraṇaṃ cāṣṭaviṃśatiḥ | athavā vārahīnaṃ tu triraṣṭacaraṇānvitam || 91 || pādaṃ pratyalpanāsyāḍyaṃ vedijālakatoraṇam | nānākuṃbhalatādyaistu kalpitaṃ prathamaṃ bhavet || 92 || caturbhakti viśālaṃ tu āyāme tu ṣaḍaṃśakam | maṇṭapaṃ paritoṃśena kūṭamabhyantaretaram || 93 || dvibhakti vistṛtaṃ caika bhaktyāyata mukhabhadrakam | dvātriṃśaccaraṇopetaṃ maṇṭapasya dvitīyakam || 94 || viśāle paṃcabhaktiḥ syā āyāme saptabhakti yaḥ | tripaṃcabhakti vistāraṃ dīrghamadhye sabhā bhavet || 95 || maṇṭapaṃ paritoṃśena iṣṭadigbhadrasaṃyutam | catvāriṃśati pāḍyaṃ vā sarvālaṃkārasaṃyutam || 96 || vedikādyaiḥ samāyuktaṃ tṛtīyaṃ maṇṭapaṃ bhavet | rasabhaktiviśālaṃ tu vasubhaktyā yatāśrakam || 97 || dvicaturbhaktivistāraṃ dīrghaṃ madhye sabhodayam | maṇṭapaṃ parito'kṣāṃśaṃ iṣṭadiṅmukhabhadrakam || 98 || ṣaṣṭisaṃkhyāṃghrisaṃyuktaṃ nāsikādi vibhūṣitam | nānālaṃkārasaṃyuktaṃ caturthaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 99 || tāre saptavibhāge tu navabhaktyāyatānvitam | tribhaktivistṛtaṃ paṃca bhaktyāyāmaṃ sabhāṃkaṇam || 100 || p. 182) maṇṭapaṃ paritokṣāṃśaṃ iṣṭadigbhadrasaṃyutam | tribhaktivistṛtaṃ caika bhaktyāyāmamukhabhadrakam || 101 || saptatiḥ syāddvayādhikyaṃ pādamityabhidhīyate | sarvālaṃkāra saṃyuktaṃ paṃcamaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 102 || vasubhaktiviśālaṃ tu daśabhaktyāyatānvitam | dvicaturbhāgavistāraṃ dīrghamadhye sabhodayam || 103 || parito maṇṭapo'gnyaṃśa madhyastambha vivarjitam | iṣṭadiṅmukhabhadrāṃśaṃ caturdvyaṃśe ca suvrata ! || 104 || ṣaṇṇavatyaṃghrisaṃyuktaṃ sarvālaṃkārasaṃyutam | ṣaṣṭhamaṃ maṇṭapaṃ hyevaṃ procyate tu śivārhakam || 105 || navabhaktyā viśālaṃ tu rudrabhaktyāyatānvitam | ekāṃśaṃ bhakti vistāraṃ dīrghamadhye sabhā bhavet || 106 || parito vedabhāgaṃ tu maṇṭapaṃ parikalpayet | tricaturbhāgavistāraṃ dīrghaṃ syānmukhamaṇṭapam || 107 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ saptamaṃ maṇṭapaṃ bhavet | daśabhaktyāviśālaṃ tu dvibhaktyādhikamāyatam || 108 || dvicaturbhāgāyataṃ tāraṃ tayormadhye sabhāṃkaṇam | parito lindamekāṃśaṃ maṇṭapāddvyaṃśabāhyataḥ || 109 || tadbāhye'lindamekāṃśaṃ yuktyāntastambhasaṃyutam | iṣṭadigbhadrasaṃyuktaṃ aṣṭamaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 110 || p. 183) tadeva śivāṃśādhikaṃ vistṛtāyāme tripaṃcāṃśena sabhāṃkaṇam | parito'lindamekāṃśaṃ maṇṭapaṃ dvyaṃśabāhyataḥ || 111 || tadbāhye'lindamekāṃśaṃ navamaṃ maṇṭapaṃ bhavet | ādityāṃśaviśāle tu dvibhāgādhikamāyatam || 112 || catuṣṣaḍaṃśamdhye tu sabhāyāraṃ kaṇaṃ tu vā | bāhyake'lindamekāṃśaṃ maṇṭape dvyaṃśabāhyake || 113 || sāntatālīndamekāṃśaṃ daśamaṃ maṇṭapaṃ bhavet | vistṛte tu jagatyāṃśe taddvyaṃśādhikaṃ māyatam || 114 || tripaṃcāṃśe sabhāmadhye tasmālindāṃśamāvṛtam | maṇṭape'tra vimānaṃ tu tadbāhye'lindabhāgayā || 115 || ālindaṃ tu vinā vāpi maṇṭapaṃ tu yugāṃśakam | bhadramaṇṭapamākhyātaṃ iṣṭadigbhadrasaṃyutam || 116 || manvaṃśe tu ca vistāre dvibhāgādhikamāyatam | dvicaturbhāgadhāyāmaṃ tāramadhye sabhāṃkaṇam || 117 || tadbāhye'lindamekāṃśaṃ maṇṭapaṃ caturaśrakam | maṇṭapādbāhyato'lindaṃ bhāgamevaṃ vidhīyate || 118 || caturdaśaṃ maṇṭapaṃ khyātaṃ iṣṭadigbhadrasaṃyutam | tripaṃcāṃśe viśālaṃ tu dvibhāgādhikamāyatam || 119 || tithyaṃśamaṇṭapaṃ madhye sabhāṃ kaṇamiti smṛtam | aṃkaṇāvṛtamekāṃśaṃ alindaṃ tu vidhīyate || 120 || p. 184) tadbāhye caturaśraṃ syāt maṇṭapaṃ pravidhīyate | tasyāvṛtāṃśato'lindaṃ trayodaśaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 121 || ṣoḍaśāṃśe viśālaṃ tu dvibhāgādhikamāyatam | caturviṃśāṃkaṇopetaṃ bāhye'lindāṃśa mānataḥ || 122 || tadbāhye caturaṃśena maṇṭapaṃ syādviśeṣataḥ | tasyā vṛtāṃśato'lindaṃ caturdaśaṃ maṇṭapaṃ bhavet || 123 || jātyādi āyataṃ vidyāt tattadvinyāsamucyate | jālakaṃ ca kavāṭaṃ ca grāhyaṃ yuktyā viśeṣataḥ || 124 || iṣṭadikcaraṇaṃ kuḍyaṃ kalpayetparito budhaḥ | evaṃ hi manubhedaṃ ca sāyataṃ maṇṭapaṃ viduḥ || 125 || tricatuṣpaṃcaṣaṭsaptacaraṇavyāsa eva vā | sarveṣāṃ maṇṭapānāṃ tu bhittivyāsaṃ tu paṃcadhā || 126 || pādāyāmaviśāle na dārupādena vāpyayam | sarveṣāṃ mukhabhadrāṇāṃ aṃkaṇaṃ maṇṭapākṛtiḥ || 127 || pārśve sopānasaṃyuktaṃ hastihasta vibhūṣitam | paṃcaṣaṭsaptanandāṣṭa daṇḍaṃ vā tasya vistṛtam || 128 || sa pādaṃ sārdhadaṇḍaṃ vā hasti hastodayaṃ tathā | yaṣṭinābhyutakalpyevaṃ vasvaśraṃ gajahastakam || 129 || tanīvra kiṃpurīrāsyaṃ lambāgraṃ kukkuṭākṛtiḥ | mūlādaṣṭāṃśahīnaṃ tad agravyāsaṃ kramātkṛśam || 130 || p. 185) hastihastāntaraṃ vipra ! yugmaṃ vā yugmayaṣṭayaḥ | daṇḍaṃ sapādadaṇḍaṃ vā sārdha tripādapādakam || 131 || dvidaṇḍaṃ vātha yaṣṭiśca vistāraṃ syāttadeva hi | tena dviguṇa nīvraṃ tu adhastānmaṇṭapaṃ bhavet || 132 || yatheṣṭarucāṃganī bhāgaikaṃ bhāgaṃ syānmamalodayam | ādau tasminsthale sthitvā savyapādapurassaram || 133 || sopānārohaṇaṃ vidyāt martyānāṃ tu vidhīyate | maṇṭapaṃ hyevamākhyātaṃ gopuraṃ śṛṇu suvrata ! || 134 || ityaṃśumānkāśyape maṇṭapalakṣaṇavidhipaṭalaḥ (tricatvāriṃśaḥ) || 43 || atha vakṣye viśeṣeṇa gopurāṇāṃ tu lakṣaṇam | antarmaṇḍala sālādistvadhunā procyate kramāt || 1 || dvāraśobhā dvāraśālā dvāraprāsādaharmyake | dvāragopura ityete kramānnāmnā prakīrtitāḥ || 2 || ekadvitritalaṃ vāpi dvāraśobhāṃ tu kalpayet | dvibhūmirvā tribhūmirvā caturbhūmirathāpi vā || 3 || dvāraśālā tu kartavyā sāle syāttu dvitīyakam | tricatuṣpaṃcabhūmirvā dvāraprāsādamārabhet || 4 || p. 186) catuṣpaṃcatalaṃ vātha ṣaṭtalaṃ vātha harmyakam | paṃcaṣaṭsaptabhūmirvā dvāragopuramiṣyate || 5 || athavā sarvasāleṣu ekadvitritalaṃ tu vā | sopapīṭhamadhiṣṭhānaṃ vinā vādupapīṭhakam || 6 || tayoruccādayāssarve navapaṃcāvadāmyaham | mūlaprāsādavistāraṃ saptāṣṭanavabhājite || 7 || daśaikādaśabhāge ca ekāṃśarahitaṃ kramāt | śobhādi gopurāntānāṃ vipulaṃ kīrtitaṃ kramāt || 8 || vikalpābhāsaharmyāṇāṃ gopurāṇāṃ tatistvime | mūlālayaviśālaṃ tu catuṣpaṃcaṣaḍaṃśake || 9 || saptāṣṭāṃśena hīnaṃ tu chandaśobhādayaṃ bhavet | mūlagehatribhāgaikaṃ bhāgamardhāṃśameva vā || 10 || tridvyaṃśacaturaṃśe tu guṇāṃśaṃ ca tathaiva ca | paṃcabhāge tu vedāṃśaṃ sāleṣu prathamādiṣu || 11 || śobhādi gopurāntānāṃ tatirjātyālayaṃ kramāt | kalpyaivaṃ harmyamānaṃ syāddhastamāna vaśāttataḥ || 12 || dvihastādi dviraṣṭāntaṃ ekahastavivardhanāt | śobhādi gopurāntānāṃ pratyekaṃ tritribhedakam || 13 || vikalpābhāsayorevaṃ chandaharmye'tha vakṣyate | guṇahastaṃ samārabhya saptādaśakarāvadhi || 14 || p. 187) ekahasta vivṛddhyā tu śobhādīnāṃ trayaṃ trayam | caturhastaṃ samārabhya yāvadaṣṭadaśaiḥ karaiḥ || 15 || śobhādīnāṃ tu vistāraṃ jātiharmye tu vidyate | pratyekaṃ tritridhā mānaṃ chandaṃ paṃcavidhaṃ bhavet || 16 || hastamānena vistāraṃ kṣudrāṇāṃ mahatīṃ kramāt | svasvoditaḥ prakartavyaṃ viparītaṃ vipatkaram || 17 || athavā tricatuṣpaṃca ṣaṭsaptāṣṭanavāṃśakam | daśaikādaśahastaṃ tu adhamāditrayaṃ trayam || 18 || sarvasāleṣu kartavyaṃ tasmātte sārvadeśikam | athavānyaprakāreṇa śobhādīnāṃ tu vistaram || 19 || paṃcahastaṃ samārabhya dvidvihastavivardhanāt | trayodaśakarāntaṃ tu śobhāvyāsaṃ tu paṃcadhā || 20 || tripaṃcahastamārabhya dvidvihastavivardhanāt | trayoviṃśatkarāntaṃ tu dvāraśālā tu paṃcadhā || 21 || paṃcaviṃśatkarārabhya trayoviṃśatkarāntakam | dvāraprāsādavistāraṃ paṃcadhā parikīrtitam || 22 || paṃcatriṃśatkarārabhya catvāriṃśattrayāvadhi | paṃcadhā dvāraharmyasya vistāraṃ parikīrtitam || 23 || sa paṃca catvāriṃśattu paṃcāśattrikarāntakam | dvidvihastavivṛddhyā tu paṃcadhā gopurastatam || 24 || p. 188) dvārāyatanavyāsāste natastadāyataṃ śṛṇu | sa pādaṃ sārdhapādona dviguṇaṃ dviguṇaṃ tu vā || 25 || sa tribhāgaikabhāgaṃ tu dvibhāgastvāyataṃ bhavet | śobhādi gopurāntānāṃ evaṃ hyevaṃ pragṛhyatām || 26 || teṣu kiṃcidviśeṣo'sti tadviśeṣaṃ śṛṇuṣvapi | hastamānena vistāraṃ gṛhīte tu viśeṣataḥ || 27 || āyāmaṃ pūrvavatkalpya anekeṣviṣṭamāyatam | hastacchedaṃ pravṛddhyā vā hanyā vā pūrvamācaret || 28 || āyādi śobhanopetaṃ hastamānena kalpitam | tau vinā harmyamūlasya vaśaṃ saṃkalpitasya tu || 29 || vyāsāyāmaṃ samākhyātaṃ teṣāṃ tuṃgamathocyate | vistāraṃ saptadhā bhajya śobhoccaṃ rudrabhāgayā || 30 || tārādardhādhikaṃ tuṃgaṃ dvāraśālocchrayaṃ bhavet | saptābhāgena rudrāṃśaṃ bhānvaṃśaṃ vā tṛtīyake || 31 || vistāre tu navāṃśe tu manvaṃśoccaṃ caturthake | vistāradviguṇotsedhaṃ mahāgopuramiṣyate || 32 || homādi sthūpi paryantaṃ proktoccaṃ tu pragṛhyatām | vistārāyāmayormānaṃ sūtraṃ pādbāhyamucyate || 33 || tadbāhye kūṭakoṣṭhādi nīvraṃ prāsādavadbhavet | vistārasya tribhāgaikaṃ caturbhāgaikameva vā || 34 || p. 189) paṃcabhāge dvibhāgaṃ vā sālādbāhye tu nirgatiḥ | sārdhahastaṃ samārabhya ṣaṭṣaḍaṃgulavardhanāt || 35 || paṃcahastāvadhiryāvat kṣudrāṇāṃ dvāravistṛtam | alpānāṃ ca tridhā proktaṃ dvyantarāṇāṃ tataḥ śṛṇu || 36 || trihastaṃ tu samārabhya yāvatsaptakarāvadhi | ṣaḍaṃgulavivṛddhyā tu dvāravyāsaṃ prakīrtitam || 37 || caturhastaṃ samārabhya yāvannavakarāntakam | rasamatravivṛddhyā tu mahate dvāravistṛtam || 38 || tāre paṃcāṃśa saptāṃśaṃ saptāṃśe tu daśāyatam | adhyardhaṃ pādahīnaṃ tu dviguṇaṃ dviguṇonnatam || 39 || sārdhapādaṃ tu pādaṃ vā dvārotsedhaṃ tu saptadhā | liṃgasya madhyamaṃ dvāraṃ madhyamaṃ tu vadāmyaham || 40 || śivāgnibhūtadhā kṛtvā navāṃgulaṃ viśeṣataḥ | liṃgamadhyāttu vāme vā dvāramadhyaṃ prakalpayet || 41 || śobhādi gopurāntānāṃ dvāramadhyaṃ kramādviduḥ | tanmadhyādgopurāyāmaṃ ubhayoḥ pārśvayossamam || 42 || dvarayogaṃ kavāṭaṃ ca dvāralakṣaṇavat kuru | guṇabhaktisamārabhya yāvadekona viṃśatiḥ || 43 || tāatpaṃktistu vistāre evamevaṃ prakalpayet | yāvaddvipaṃktayorvyāse tāvadevāyapaṃktayaḥ || 44 || p. 190) vistāre paṃcabhāge tu guṇāṃśe garbhagehakam | śeṣaṃ kuḍyaviśālaṃ syā tārārdhaṃ vāgrahastakam || 45 || śeṣaṃ bhakti viśālaṃ syādekabhūmau dvijottamau | paritaḥ kuḍyavistāraṃ anenaiva prakalpayet || 46 || evaṃ ekatalaṃ khyātaṃ dvitalaṃ tu tathocyate | vistāre paṃcabhāgaṃ syāt āyāme'pi tathaiva ca || 47 || dvyaṃśāṃśaṃ garbhagehaṃ tu sārdhāṃśaṃ kuḍyavistṛtam | ekāṃśaṃ karṇakūṭaṃ syāt guṇāṃśaṃ koṣṭhadīrghakam || 48 || hārāntaraṃ śivāṃśaṃ syāt kalpayedevameva vā | vistāraṃ saptabhāgaṃ syāt navabhāgaṃ tadāyatam || 49 || yugāṃśaṃ garbhagehaṃ tu sārdhāṃśaṃ kuḍyavistṛtam | karṇakūṭaṃ tu tāreṃśaṃ śālādīrghaṃ guṇāṃśakam || 50 || hārāntaraṃ tadaṃśena vistāre caivameva vā | śālādīrghaṃ tu paṃcāṃśaṃ āyāmaṃ tu prakalpayet || 51 || hārāntaraṃ ca kūṭaṃ ca ekaikāṃśena kalpayet | kūṭāntarasamāyāmaṃ śeṣaṃ hārānvitaṃ bhavet || 52 || hārāntarārdhamānena bhadraṃ vā bhadrapaṃjaram | dvitalaṃ hyevamākhyātaṃ tritalaṃ tvadhunocyate || 53 || navāṃśaṃ vibhajed vyāsaṃ āyāmaṃ ca tathā bhavet | garbhagehaṃ guṇāṃśaṃ syād aṃśena gṛhapiṇḍikā || 54 || p. 191) ālindaṃ caikabhāgena hāravyāsaṃ śivāṃśakam | karṇakūṭaṃ śivāṃśena śālādīrghaṃ guṇāṃśakam || 55 || ekāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ ardhāṃśaṃ hārayontaram | kalpyevamādibhūmaṃ tu dvitalaṃ pūrvavadviduḥ || 56 || athavānyaprakāreṇa tritalaṃ śṛṇu suvrata ! | dvāraśobhaṃ tu vistāraṃ rudrāṃśaṃ tu tadāyatam || 57 || guṇāṃśaṃ garbhagehaṃ tu gṛhapiṇḍyaṃśamucyate | alindaṃ tatsamaṃ khyātaṃ hāraṃ bhāgena kalpayet || 58 || alindāṃśaṃ tu kuḍyaṃ vā garbhagehānvitaṃ tu vā | āyāme paṃcabhāgena koṣṭhadīrghaṃ prakalpayet || 59 || śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ dvitīyaṃ dvitaloktavat | tritalaṃ hyevamākhyātaṃ caturbhūmimidaṃ param || 60 || vistāre tu daśāṃśe tu tadvadāyāmapaṃktayaḥ | garbhagehaṃ tribhāgādi sārdhāṃśaṃ kuḍyavistṛtam || 61 || alindaṃ śivabhāgena hāravyāsaṃ tathaiva ca | paṃjaraṃ karṇakūṭaṃ ca tvekaikāṃśena kalpayet || 62 || kūṭatārasamāyāmaṃ śeṣaṃ hārāntarānvitam | śālāyāme tu vedāṃśaṃ ardhāṃśaṃ hārayontaram || 63 || ādibhūmyevamākhyātaṃ ūrdhvaṃ pūrvavadācaret | vistāre tu daśāṃśe tu bhānvaṃśaṃ tu tadāyatam || 64 || p. 192) pūrve pare ca śālāyāṃ paṃcabhāgena kalpayet | śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ catubhūmimidaṃ param || 65 || tāramekādaśāṃśaṃ tu āyāmaṃ ca tathaiva ca | pūrve pare ca pārśve ca śālā paṃcāṃśamāyatam || 66 || ekāṃśaṃ paṃjaravyāsaṃ kūṭavyāsaṃ śivāṃśakam | hārāntaraṃ tathāṃśaṃ ca kalpyevaṃ prathamaṃ talam || 67 || tasyordhvabhūmayassarvāḥ pūrvavatparikalpayet | tāramekādaśāṃśe tu taddīrghaṃ tu trayodaśa || 68 || guṇāṃśaṃ garbhagehaṃ tu dvibhāgaṃ bhittivistṛtam | alindaṃ caikabhāgena hārābhāgena kalpayet || 69 || kūṭakoṣṭhādi sarvāṃgaṃ prāgivaiva prakalpeyt | paṃcabhūmessamākhyātaṃ ṣaṭtalaṃ tvadhunā śṛṇu || 70 || tāre tu dvādaśāṃśe tu maṃcaṃśe tu tadāyatam | yugāṃśaṃ garbhagehaṃ tu dvibhāgaṃ bhakti vistṛtam || 71 || alindaṃ bhāgayā kalpya hārā bhāgena kalpayet | pārśvaśālā tu vedāṃśaṃ ṣaḍaṃśaṃ mukhapṛṣṭhayoḥ || 72 || hārāntaraṃ śivāṃśaṃ syāt vyomaṃ paṃjarakūṭayoḥ | śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ rasabhūmyaivameva tu || 73 || trayodaśāṃśe viṣkaṃbhe āyāme ca tathaiva hi | bhūtāṃśaṃ garbhagehaṃ tu gṛhapiṇḍī dvibhāgayā || 74 || p. 193) alindaṃ tu śivāṃśena khaṇḍaharmyaṃ śivāṃśakam | koṣṭhāyāmaṃ tu bhūtāṃśaṃ sarvatrāṃśena paṃjaram || 75 || kūṭamaṃśena kartavyaṃ hārāntaraṃ tathaiva hi | athavā trayodaśaṃtāraṃ āyāmaṃ tu tripaṃcakam || 76 || mukhe mukhe mahāśālā saptāṃśena prakalpayet | paṃcabhāgena kartavyaṃ kartavyaṃ pārśvadīrghakam || 77 || śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ sarvālaṃkārasaṃyutam | saptabhūmissamākhyātā tanmahāgopuraṃ bhavet || 78 || sālindaṃ vā vinālindaṃ kalpayetkalpavittamaḥ | vinālindaṃ kṛtaṃ cettu kuḍyagarbhagṛhaṃ tu vā || 79 || alindāṃśaṃ tu saṃyojya kārayettu dvijottama ! | ādibhūmyaivamākhyātaṃ ūrdhvaṃ ṣaṭtalavadbhavet || 80 || saptabhūmiṃ samākhyātaṃ teṣāṃ gaṇyamathocyate | pādādhiṣṭhānayostuṃgaṃ mūlaprāsādamūlakam || 81 || catuḥpaṃcaṣaḍaṃśaṃ vā saptāṣṭa nava eva vā | daśaikādaśabhāgaṃ vā saptāṣṭa nava eva vā || 82 || daśaikādaśabhāgaṃ vā kṛtvaikāṃśopapīṭhakam | śeṣaṃ cānalabhāgaṃ tu kṛtvaikāṃśaṃ dharātalam || 83 || dvibhāgaṃ caraṇottuṃgaṃ kalpayetkalpavittamaḥ | upapīṭhavidhānokta tuṃgaṃ caivopapīṭhakam || 84 || p. 194) athavā hastamānena dvāramānaṃ yathocitam | taduccaṃ tu catuṣpaṃca ṣaṭsaptāṣṭau tu vā bhavet || 85 || navarudravibhāgaṃ vā kṛtvaikāṃśopapīṭhakam | upapīṭhonnataṃ khyātaṃ śeṣaṃ tu guṇabhājite || 86 || adhiṣṭhānaṃ tadekāṃśaṃ dvibhāgaṃ caraṇāyatam | homāduttarasīmāntaṃ dvāramānaṃ vidhīyate || 87 || pādabandhamadhiṣṭhānaṃ dvāraśobhādinā kuru | sthūpyantamuttarādyaṃ ca rasabhāgaṃ vibhājite || 88 || prastarastu sapādāṃśaṃ śaśyaṃśaṃ galamānakam | pādona guṇabhāgaṃ tu śiraśśeṣaṃ śikhodayam || 89 || evamekatalaṃ proktaṃ dvitalaṃ śṛṇu suvrata ! | uttarādi śikhāntaṃ ca navabhāgaṃ vibhājite || 90 || prastaroccaṃ sa pādāṃśaṃ dvibhāgaṃ caraṇodayam | maṃcamānaṃ śivāṃśaṃ syāt tatsamaṃ kandharodayam || 91 || śikharaṃ sārdhapakṣāṃśaṃ sapādāṃśaṃ śikhodayam | dvitalaṃ hyevamākhyātaṃ tritalaṃ tvadhunā śṛṇu || 92 || uttarādi śikhāntaṃ ca dvādaśāṃśaṃ vibhājite | sapādaṃ prastarotsedhaṃ sārdhadvyaṃśāṃghriṇodayam || 93 || prastaraṃ śaśi bhāgena dvibhāgaṃ caraṇodayam | maṃcamānaṃ śivāṃśaṃ syād aṃśaṃ grīvodayaṃ bhavet || 94 || p. 195) sapādākṣāṃśena śikharaṃ ekāṃśaṃ sthūpi mānakam | tritalaṃ hyevamākhyātaṃ caturbhūmi mathocyate || 95 || uttarādi śikhāntaṃ ca dvinavāṃśaṃ vibhājite | pādona dvyaṃśamaṃcoccaṃ guṇāṃśaṃ caraṇodayam || 96 || tadardhaṃ prastarotsedhaṃ sārdhadvyaṃśāṃghriṇodayam | tadardhaṃ prastarotsedhaṃ dvibhāgaṃ caraṇodayam || 97 || tadardhaṃ maṃcamānaṃ tu tatsamaṃ galamucyate | guṇāṃśaṃ śikharotsedhaṃ śikhāmānaṃ śivāṃśakam || 98 || caturhūmiṃ samākhyātaṃ paṃcabhūmi mataḥ śṛṇu | śikhāntamuttarādyaṃ ca trayoviṃśati bhājite || 99 || dvibhāgaṃ prastarotsedhaṃ sārdhāgnyaṃśāṃghri tuṃgakam | tadardhaṃ maṃcamānaṃ syāt pādāyāmaṃ guṇāṃśakam || 100 || tasyārdhaṃ prastarotsedhaṃ sārdhadvyaṃśāṃghri tuṃgakam | tadardhaṃ maṃcamānaṃ tu dvibhāgaṃ caraṇodayam || 101 || prastaroccaṃ śivāṃśena kandharoccaṃ tathaiva ca | sārdhadvyaṃśaṃ śirottuṃgaṃ ekādaśaṃ sthūpi mānakam || 102 || paṃcabhūmiṃ samākhyātaṃ ṣaṭtalaṃ cādhunā śṛṇu | uttarādi śikhāntaṃ ca ekona triṃśadaṃśake || 103 || dvibhāgaṃ prastarotsedhaṃ pādoccaṃ caturaṃsakam | sa tripādaśivāṃśaṃ tu prastarodayamīritam || 104 || p. 196) sārdhāgnyaṃśāṃghri tuṃgaṃ tu tadardhaṃ prastarodayam | sārdhadvyaṃśāṃghri tuṃgaṃ tu tasyārdhaṃ prastarodayam || 105 || dvibhāgaṃ caraṇotsedhaṃ tasyārdhaṃ maṃcamānakam | śivāṃśaṃ galamānaṃ tu sārdhadvyaṃśaṃ śirodayam || 106 || sa pādāṃśaṃ śikhāmānaṃ saptabhaumamathocyate | uttarādi śikhāntaṃ ca mānaṃ ṣaṭtriṃśadaṃśake || 107 || sa pādibhāgamaṃcoccaṃ sārdhavedāṃśamaṃghrikam | dvibhāgaṃ prastaroccaṃ tu vedāṃśaṃ caraṇodayam || 108 || pādonaṃ dvibhāgamaṃcaṃ syāt sārdhāgnyaṃśāṃghri tuṃgakam | pādona dvyaṃśamaṃcoccaṃ guṇāṃśaṃ pādamānakam || 109 || sārdhāṃśaṃ prastarotsedhaṃ sārdhākṣāṃśāṃghri tuṃgakam | tadardhaṃ maṃcamānaṃ tu dvibhāgaṃ talipāyatam || 110 || prastaraṃ śaśibhāgena śivāṃśaṃ galamānakam | pādahīnāgnibhāgaṃ tu śiraśśeṣaṃ śikhodayam || 111 || evaṃ saptatalaṃ khyātaṃ alaṃkāramathocyate | maṇṭapasā yathā dvāraśālāṃ kuryād dvijottama || 112 || daṇḍaṃ vā dvāraśālā syād prāsādaṃ sadanākṛtiḥ | mālikākṛti kartavyaṃ dvāraharmyaṃ dvijottama ! || 113 || śālākāraṃ prakartavyaṃ dvāragopuramucyate | sarve vai gopurābhaṃ vā kalpayetkalpavittamaḥ || 114 || p. 197) teṣvādau dvāraśobhaṃ tu vakṣye'haṃ dvijasattama ! | ekadvitritalaṃ vāpi sarvālaṃkārasaṃyutam || 115 || mukhe mukhe mahānāsī pārśvayorvaṃśanāsikā | vasvakṛtyālpanāsāḍhyaṃ prāguktavidhinā dvija ! || 116 || yugmasthūpi samāyuktaṃ lūpārohaśirastu vā | maṇṭapākṛtikaṃ vāpi śrīkāntaṃ tadudāhṛtam || 117 || śālākāraśirastasmin ṣaṇṇāsīmukhapṛṣṭhayoḥ | pāśvayorvaṃśanāsāḍhyaṃ ayugmasthūpasamanvitam || 118 || antaḥ pādottarairyuktaṃ itikāntamidaṃ param | mukhe mukhe ca ṣaṇṇāsī pārśvayorvaṃśanāsikā || 119 || sabhākāraṃ śiraskandhaṃ kāntaṃ vijayameva hi | evaṃ trividhanītyā tu dvāraśobhāḥ prakalpayet || 120 || mukhe mukhe mahānāsī pārśvayośca tathaiva ca | ardhakoṭi catasrāḍhyaṃ paṃjaraṃ ca tadākṛtiḥ || 121 || śālākāraṃ śiropetaṃ ayugmaṃ sthūpisaṃcitam | vijayaṃ viśālametaddhi viśālāyāmamucyate || 122 || ardhakoṭisabhdrāgaṃ bhadranāsī mukhe mukhe | pārśvayorvaṃśanāsāḍhyaṃ śirobhadrasamanvitam || 123 || pādaṃ pratyalpanāsāḍhyaṃ sarvāvayavasaṃyutam | vipratīkāntalaṃkāraṃ vakṣyate tu viśeṣataḥ || 124 || p. 198) pūrvavadbhūmibhāgaṃ ca caturdigbhadrasaṃyutam | mahānāsī catasrāḍhyaṃ śirobhadrasamanvitam || 125 || antaḥ pādottarairyuktaṃ ayugmasthūpikānvitam | trividhā dvāraśālāsyād dvāraprāsādamucyate || 126 || antaḥ pādottarairyuktaṃ mandharādyairalaṃkṛtam | dvārordhve raṃgasaṃyuktaṃ dvāraṃ tadbhadrasaṃyutam || 127 || pūrve pare mahānāsī pārśvayorvaṃśanāsikā | svastikā kṛtināsāḍhyaṃ catuṣpaṃjarasaṃyutam || 128 || kūṭakoṣṭhadisarvāṃgaṃ prāgukta vidhinā kuru | śrīkeśālaṃkṛtaṃ vakṣye bhūmibhāgādi pūrvavat || 129 || pūrve pare ca śālāyāṃ sabhadraṃ bhadranāsikā | nānāmasūrakastambhaṃ vedijālakatoraṇaiḥ || 130 || antaḥ pādottarairyuktaṃ madhyāvaraṇasaṃyutam | pārśvayordaṇḍavaktrāḍhyaṃ kṣudranāsīvibhūṣitam || 131 || śālākāraṃ śiropetaṃ jālakādivibhūṣitam | keśaviśālālaṃkāraṃ bhūmibhāgādi pūrvavat || 132 || pārśvayośca mukhe pṛṣṭhe mahānāsī catuṣṭayam | ayugmasthūpi saṃyuktaṃ dvāraprāsādakaṃ trayam || 133 || vakṣye'haṃ dvāraharmyasya lakṣaṇaṃ dvijasattama ! | prāguktavatprakartavyaṃ bhūmibhāge dvijottama ! || 134 || p. 199) sabhāśikharasaṃyuktaṃ svastikākṛtināsikām | śikharaṃ cāṣṭanāsāḍhyaṃ ayugmasthūpisaṃyutam || 135 || svastikaṃ ceti vikhyātaṃ diśā śāntikamucyate | mukhe mukhe ca bhadrāṃgaṃ śiraścāyatamaṇḍanam || 136 || caturdikṣu mahānāsī vidikṣu kṣudranāsikā | antaḥ pādottarairyuktaṃ ayugmasthūpikānvitam || 137 || kūṭādibhūmibhāgaṃ ca prāgivaiva prakalpayet | pure pare mahānāsī satāre dvyaṃśanīvrakam || 138 || śālākāryā śiraḥ kāryaṃ ayugmasthūpikānvitam | śālākrāntaṃ saṃyuktaṃ nānālaṃkāraśobhitam || 139 || nānādhiṣṭhāna caraṇaiḥ yuktaṃ tatsopapīṭhakam | dvāraharmyaṃ tridhā proktaṃ śṛṇu gopuralakṣaṇam || 140 || caturdigbhadrasaṃyuktaṃ antaḥ pādottarairyutam | śālākāraṃ śiroyuktaṃ bhadranāsī mukhe mukhe || 141 || pārśvayośca mahānāsī pārśvayordvirdvināsikāḥ | mātṛkhaṇḍamidaṃ khyātaṃ śrīviśālamatha śṛṇu || 142 || pūrvavadbhūmibhāgaṃ ca mūlakantu karīkṛtam | śīrṣaṃ ca tasākāraṃ sabhākāramathāpi vā || 143 || nānāmasūrakastambha vedikābhiralaṃkṛtam | caturdiśi mahānāsī vidikṣu kṣudranāsikāḥ || 144 || p. 200) caturmukhaṃ tato vakṣye bhūmibhāgādi pūrvavat | diśibhadrasamāyuktaṃ madhyavāraṇasaṃyutam || 145 || nānāmasūrakastambhaṃ vedikādiralaṃkṛtam | sabhākāraśirovāpi śālākāramathāpi vā || 146 || mukhe mukhe mahānāsī pāśvayordvirdvināsikāḥ | antaḥ pādottarairyuktaṃ prastare tu talaṃ prati || 147 || antassopānasaṃyuktaṃ trividhaṃ dvāragopuram | alīndaṃśaṃ tu kuḍyaṃ vā varṣasthalamathāpi vā || 148 || tulādyaiḥ pratarāvadhi alīndāṃgaṃ yathocitam | śālākāraṃ sabhāgaṃ vā mālikā kṛtireva vā || 149 || dvayeṣviṣṭayakadvāre kṛtatatraiva prakalpayet | bāhye bāhyeṃghriyasthāpya madhye madhye yutaṃ tu vā || 150 || gṛhapiṇḍiṃ garbhagehaṃ ca prāgivaiva prakalpayet | alīndaṃ hārayormāne vivṛttāṃghrikameva vā || 151 || prastaroddiṣṭabhūmyantaḥ sopānādisamanvitam | kūṭakoṣṭhādyalaṃkāraṃ ūrdhvasthavat prakalpayet || 152 || bhūmibhāgamalaṃkāraṃ galāntaṃ parikalpayet | śīrṣadaṇḍakaśālābhaṃ śālākāraṃ taducyate || 153 || lupāro vyoktamāṃgaṃ yat sabhākāraṃ samucyate | prastaraṃ pratisaṃchādyaṃ maṇḍyaṃ yaśvīṣṭaraṃ vinā || 154 || p. 201) mālikā kṛtikaṃ khyātaṃ maṇṭape tu parasparam | gopuraṃ hyevamākhyātaṃ parivāramatha śṛṇu || 155 || ityaṃśumānkāśyape gopuralakṣaṇapaṭalaḥ (catuścatvāriṃśaḥ) || 44 || atha vakṣye viśeṣeṇa parivāravidhiṃ param | aṣṭau vā ṣoḍaśaṃ caiva dvātriṃśacca yathākramam || 1 || antarmaṇḍalake caiva parivāraṃ tu kārayet | saṃkalpyāntarahārāyāṃ parivārāṣṭakaṃ dvija ! || 2 || kalākhya parivāraṃ tu * * * * * * * * | madhyahārā caturthe tu dvātriṃśatparivārakam || 3 || prākāre madhyame vātha sālākuḍyāśritaṃ tu vā | mukhāyāmaṃ vinā bīje caturaśre kṛte sati || 4 || navāṃśaṃ vibhajenmadhyamadhyāṃśe mūlaharmyakam | tadāvṛttāṣṭabhāgeṣu pūrvādi kramayogataḥ || 5 || prācyāṃ vai vṛṣabhaṃ sthāpya analaṃ cāgni gocare | agnirdurgā tu vā yāmye athavā saptamātaraḥ || 6 || mātṝṇāṃ dakṣiṇe vīrabhadraṃ vāme vināyakam | ekaberantu vā yāmye nair-ṛtyāṃ vā vināyakam || 7 || p. 202) kumāraṃ vāruṇe deśe jyeṣṭhāṃ vai vāyugocare | saumye tu keśavasthānaṃ tatra kātyāyanī tu vā || 8 || bhāskarīśapade deśe pīṭha vā pratimā tu vā | pratimātvālayopetā pīṭhaścedālayaṃ vinā || 9 || indrānalaśivāṃśasthā paścimābhimukhāsthitāḥ | gauryāstu mālikā vātha vimānaṃ vā prakalpayet || 10 || anyeṣāmapi devānāṃ maṇṭapaṃ vā vimānakam | mūlaharmyāttripādaṃ vā ardhaṃ vā pādameva vā || 11 || garbhageha samaṃ vātha garbhārdhaṃ vā tripādakam | tricatuṣpaṃcahastaṃ vā parivārālayastatam || 12 || ābhāsa sadanāstena mārgeṇaiva samācaret | śāntikādiṣu yanmūlaṃ gehameṣāṃ tadeva hi || 13 || kārayettu natikramya viparītaṃ vipatkaram | trivargamaṇṭapākāraṃ catudvāra samanvitam || 14 || p. 203) maṇṭapaṃ vā prakartavyaḥ śeṣāṇāṃ tu yathocitam | parivārālayaṃ proktaṃ pratimālakṣaṇaṃ śṛṇu || 15 || parivārālaye dvāraṃ garbhamānena vā punaḥ | yaduktaṃ sakalānāṃ tu tanmānaṃ vātha gṛhyatām || 16 || sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ sthānakāsanakaṃ tu vā | dvātriṃśatparivāraṃ tu jālajaharmye tu kalpitam || 17 || chande tu ṣoḍaśākhyātaṃ śeṣaṃ vo sviṣṭakaṃ bhavet | athavā sarvaharmyeṣu sarvaṃ vā parikalpayet || 18 || kātyāyanyaṃśakādīni pratimā lakṣaṇoktavat | ādau tu parivārāṇāṃ vakṣyehaṃ vṛṣalakṣaṇam || 19 || ityaṃśumānkāśyape parivāralakṣaṇavidhipaṭalaḥ (paṃcacatvāriṃśaḥ) || 45 || tuṃge paṃcāśadaṃśe tu ekāṃśaṃ cāṃgulaṃ bhavet | catvāriṃśāṃgulāyāmaṃ galātpṛṣṭhāvasānakam || 1 || mūrdhnisvagalaparyantaṃ dharmamātramudāhṛtam | tasmādgrīvoccamaṣṭāṃśaṃ uro'ntaṃ ṣoḍaśāṃgulam || 2 || ūrudīrghaṃ tu tasmādvai ṣaṇmātraṃ parikīrtitam | jānumānaṃ dvimātraṃ syāt jaṃghamānaṃ ṣaḍaṃgulam || 3 || p. 204) khuramānaṃ dvimātraṃ syāttuṃgamevaṃ prakalpayet | śṛṃgāraṃ tu vasvaṃśaṃ śṛṃgoccaṃ caturaṃgulam || 4 || śṛṃgamūlaviśālaṃ tu caturaṃgulamucyate | ardhāṃgulaṃ tadagraṃ syāt agraṃ mūlātkramātkṛśam || 5 || kiṃcid dvyaśrasamāyuktaṃ śṛṃgaṃ vā'bhyantaraṃ budhaiḥ | lalāṭa vyāsanandāṃśaṃ mukhavyāsaṃ śarāṃmulam || 6 || ghanaṃ ca tatsamaṃ khyātaṃ netrāyāmaṃ dvayāṃgulam | adhyardhāṃgulamutsedhaṃ śapharākṛtivatkṛtam || 7 || netramadhyānmukhāyāmaṃ vasvaṃgulamudāhṛtam | tasmādvai pṛṣṭhagrīvāntaṃ ṣaṇmātraṃ parikīrtitam || 8 || netrātkaṇṭhāntaraṃ tadvat paṃcāṃśaṃ karṇadairghyakam | karṇamūlaviśālaṃ tu dvimātramiti vidyate || 9 || madhyavāsaṃ caturmātraṃ agramaṃgulavistṛtam | ghanamardhāṃgulaṃ khyātaṃ ghrāṇaṃ sārdhāṃgulāyatam || 10 || vyāsamekāṃgulaṃ khyātaṃ gāḍhaṃ tatsamamucyate | aṃgulaṃ nāsikādūrdhvaṃ tuṃgamityabhidhīyate || 11 || āsyaṃ paṃcāṃgulāyāmaṃ adharoccaṃ dvimātrakam | trimātraṃ cottaroṣṭhaṃ ca yuktitaḥ kalpayetkramāt || 12 || jihvāyāmaviśāloccaṃ tridvyekāṃgulamucyate | grīvavyāsaṃ daśāṃśaṃsyātanmūlaṃ dvādaśāṃgulam || 13 || p. 205) pṛṣṭhagrīvasya mūlasya vyāsamaṣṭāṃgulaṃ bhavet | pṛṣṭhagrīvāgravistāraṃ ṣaḍaṃgulamudāhṛtam || 14 || kakuduccaṃ caturmātraṃ tasya vyāsaṃ ṣaḍaṃgulam | grīvasyāgraghanaṃ cāpi adhyardhāṃgulamucyate || 15 || kakudastu śariroccaṃ dvirnavāṃgulamucyate | śarīramadhyame vyāsaṃ caturdaśāṃgulaṃ bhavet || 16 || aparavyāsabhānvaṃśaṃ yuktiyuktyā samācaret | pūrvapādorumūlasya vyāsaṃ paṃcāṃgulaṃ bhavet || 17 || tadūrvāgraṃ caturmātraṃ jānumūlaṃ ca tatsamam | jaṃghāgraṃ guṇamātraṃ syāt sārdhāgnyaṃśaṃ khurastatam || 18 || apare corumūlasya vyāsaṃ vai daśamātrakam | śeṣaṃ pūrvoruvatkāryaṃ pucchaṃ jaṃghāgrasīmakam || 19 || * * * * * * * * * lambayettu viśeṣataḥ | pucchāgraṃ keśasahitaṃ vyāsaṃ vedāṃgulaṃ bhavet || 20 || mūlāgre tvardhamātraṃ syāt keśadīrghaṃ yugāṃgulam | bījāyāmaviśālaṃ tu caturagnyaṃgulaṃ bhavet || 21 || dvimātraṃ ghanamityuktaṃ muṣkāyāmaṃ yugāṃgulam | udarātpyaṃgulaṃ śeṣaghanamityabhidhīyate || 22 || sthitaṃ vā śayanaṃ vāpi padme vā bhadrapīṭhake | sudhayā iṣṭikāgarbhaṃ śilālohajameva vā || 23 || p. 206) ghanaṃ vāpyaghanaṃ vāpi lohajaṃ vṛṣabhaṃ kuru | kiṃcinyūnādhike vipra mānonmāna pramāṇake || 24 || tathā kartuṃ na kartavyaṃ tasmāttallakṣaṇānvitam | kartavyaṃ viparītaṃ cet viparītaphalapradam || 25 || vṛṣalakṣaṇamākhyātaṃ śṛṇuṣvānalalakṣaṇam | ityaṃśumānkāśyape vṛṣalakṣaṇapaṭalaḥ (ṣaṭcatvāriṃśaḥ) || 46 || uttamaṃ daśatālena kuryādvaitvanaleśvaram | dvivaktraṃ caikahṛdayaṃ dvināsī ca ṣaḍakṣakam || 1 || trimekhalaṃ tripādaṃ ca saptajihvābhirāvṛtam | savyavaktre caturjihvā vāmavaktre trijihvayā || 2 || meṣārūḍhaṃ catuḥśṛṃgaṃ jaṭāmakuṭasaṃyutam | dakṣiṇe tu caturhastaṃ vāmapārśve trihastakam || 3 || śaktiragnistathā srukca sruvaṃ vai dakṣiṇe kare | tomaravyajanaṃ vāme ghṛtapātraṃ viśeṣataḥ || 4 || vapuḥ svarṇanibhaṃ khyātaṃ netraṃ piṃgalasaṃnibham | prabhāmaṇḍalasaṃyuktaṃ padmapīṭhoparisthitam || 5 || dukūlavasanopetaṃ kalpayettvanaleśvaram | brāhmīmāheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā || 6 || p. 207) vārāhī caiva māhendrī cāmuṇḍā saptamātaraḥ | dakṣiṇe vīrabhadraṃ tu paścime tu vināyakam || 7 || caturbhujaṃ triṇetraṃ ca jaṭāmakuṭasaṃyutam | sarvābharaṇasaṃyuktaṃ śvetavarṇaṃ vṛṣadhvajam || 8 || śūlaṃ cābhayaṃhastaṃ ca dakṣiṇe tu karadvayam | gadāvaradahastaṃ ca vāmapārśve karadvayam || 9 || śvetapadmāsanāsīnaṃ vaṭavṛkṣasamāśritam | caturbāhusamāyuktaṃ hemavarṇasamāyutam || 10 || dakṣiṇe'bhayaśūlaṃ ca varadaṃ cākṣamālikām | raktapadmāsanāsīnaṃ haṃsavāhanaketukam || 11 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ pītāmbaradharābjakam | brāhmaṇīrūpamākhyātaṃ brahmavṛkṣasamāśritam || 12 || caturbhujā triṇetrā ca atiraktasamaprabhā | śūlābhayakarāssavye vāme varadahastakā || 13 || kamaṇḍalu japamālā jaṭāmakuṭamaṇḍitāḥ | īśvareṇopamāhyeṣāṃ īśvarīti prakīrtitā || 14 || caturbhujā triṇetrā ca raktavarṇanibhānvitā | sarvābharaṇasaṃyuktā vālikāmaṇḍamākuṭī || 15 || śaktikukkuṭahastā ca varadābhayapāṇikā | mayūravāhinī caivodumbaraṃ vṛkṣameva vā || 16 || p. 208) śaṃkhacakradharā devī varadābhayapāṇinī | sustanā cāruvadanā śyāmāṃgā casulocanā || 17 || pītāmbaradharā devī karīṭamakuṭānvitā | rājavṛkṣaṃ samāśritya garuḍadhvajavāhinī || 18 || vaiṣṇavīṃ kārayedevaṃ viṣṇubhūṣaṇabhūṣitām | vārāhīṃ caturbhujāṃ śāntāṃ sarvābharaṇabhūṣitām || 19 || karajadrumasaṃyuktāṃ abhiṣekaṃ tu kalpayet | pītāmbaradharāṃ vāpi sarvābharaṇabhūṣitām || 20 || kirīṭamakuṭopetāṃ vidrumasya prabhānvitām | aṃkuśaṃ cābhayaṃ savye vāme varadaśaktikām || 21 || kalpadrumaṃ samāśritya gajadhvajasuvāhinīm | caturbhujāṃ triṇetrāṃ ca raktavarṇordhvakeśikām || 22 || śiromālopavītāṃ ca padmapīṭhopari sthitām | vyāghracarmāmbaradharāṃ nāgendraskandha sustanām || 23 || daṃṣṭrākarālavadanāṃ vaṭavṛkṣasamāśritām | cāmuṇḍīlakṣaṇaṃ hyevaṃ ekaberaṃ ca tadbhavet || 24 || vāmapādaśayāḥ sarvāḥ dakṣiṇāṃghripalambitāḥ | evaṃ vai saptamātṝnāṃ kārayeddvijasattama ! || 25 || ityaṃśumānkāśyape mātṛkālakṣaṇapaṭalaḥ (saptacatvāriṃśaḥ) || 47 || atha vakṣye viśeṣeṇa vighnarājasya lakṣaṇam | pādāduṣṇīṣaparyantaṃ catuṣṣaṣṭyaṃśabhājitam || 1 || mūrdhnā mastakanimnāntaṃ aṃguladvayamucyate | tasmādvai netrasūtrāntaṃ caturmātramudāhṛtam || 2 || netrasūtrācca hanvantaṃ bhāgamaṣṭāṃgulaṃ bhavet | tasmācca karṇamānaṃ syāt dvayaṃgulamudāhṛtam || 3 || meḍhrādudaraniṣkrāntaṃ vasumātramiti smṛtam | ūruḥ ṣaḍaṃśamānaḥ syāt jānudīrghaṃ guṇāṃgulam || 4 || jaṃghā corusamaṃ dīrghaṃ guṇaṃ pādatalonnatam | saptāṃgulasamāyāmaṃ aṃguṣṭhādi vasānakam || 5 || sa pādāṃguṣṭhāyataṃ dvyaṃśaṃ sārdhāṃśaṃ tu kaniṣṭhikā | tarjanyādikaniṣṭhāntaṃ pratyekaṃ tu yavonakam || 6 || trayodaśāṃgulaṃ bāhu prakoṣṭhāyāṃ navāṃgulam | caturmātraṃ talāyāmaṃ agnyaṃśaṃ madhyamāṃgulam || 7 || tarjanyā nāmikā dvau ca ekaviṃśadyavaṃ padam | kaniṣṭhāṃguṣṭhayoścaiva dīrghaṃ saptadaśā yavam || 8 || dvādaśāṣṭau navāṣṭau ca saptasaṃkhyā yavaṃ kramāt | aṃguṣṭhādi kaniṣṭhāntaṃ vyāsamityabhidhīyate || 9 || tadvyāsaṃ sa tripādaṃ syād nakhavyāsamudāhṛtam | nakhavyāsaṃ tripādaṃ syād nakhadīrghāya vṛttavat || 10 || p. 210) vedaṃ karatalavyāsaṃ maṇibandhaṃ trayardhakam | prakoṣṭhāntaṃ yugāṃgulyaṃ bāhuvyāsaṃ ṣaḍardhakam || 11 || bāhumūlaṃ tu vasvaṃśaṃ mastakoṣṭāṃśakaṃ tatam | saptāṃgulaṃ nataṃ nimno mukhamadhye daśāṃgulam || 12 || hastamūle ṣaḍaṃgulyaṃ nābhyantaṃ tasya dīrghakam | tadaṃgulāgravistāraṃ sārdhamātraṃ dvijottama ! || 13 || krameṇa kṛśatāṃ hastamadhye tu suṣiradvayam | vāmadantāyatadbhavet vedamātramityabhidhīyate || 14 || dakṣiṇe dantamūlasya dvyayoccaṃ samatalaṃ bhavet | adharasya tu niṣkrāntāllambanaṃ dvyaṃgulaṃ bhavet || 15 || netrāyāmaviśālaṃ ca ṣaḍyavaṃ parikīrtitam | karṇabhūtāṃgula vyāsaṃ utsedhaṃ caiva tatsamam || 16 || ardhāṃgulaṃ ghanaṃ caiva karṇamūlaṃ dviyaṃ gulam | yadvadgajānanaṃ tadvat kartavyaṃ tu mukhaṃ dvija || 17 || bāhuparyantavistāraṃ dvātriṃśadaṃgulaṃ bhavet | ekonaviṃśadaṃgulyaṃ kakṣāntaramudāhṛtam || 118 || stanāntaraṃ daśāṃgulyaṃ hikkāyastanadvadeva hi | stanākṣaṃ sa yavavyāsaṃ dvyaṃgulaṃ stanamaṇḍalam || 19 || stanatāraviśālaṃ tu triḥpaṃcāṃgulamucyate | dvāviṃśadaṃgulaṃ khyātaṃ madhyodaraviśālakam || 20 || nābhinimnaviśālaṃ tu adhyardhāṃgulamucyate | liṃgāyāmaṃ guṇāṃgulyaṃ tasyārdhaṃ tasya vistṛtam || 21 || muṣlāyāmaṃ viśālaṃ tu guṇāṃgulamudāhṛtam | ūrumūlaṃ dvādaśāṃgulyaṃ ūrumadhyaṃ ṣaḍardhakam || 22 || jānubhāgaṃ tatāṃgulyaṃ jaṃghātāraṃ samāṃgulam | nalakātārayugāṃśaṃ syā paṃcāṃśaṃ pādavistṛtam || 23 || dvādaśāṣṭau ṣaḍardhaṃ ca ṣaṭpaṃcakayavaṃ kramāt | aṃguṣṭhādikaniṣṭhāntaṃ pādāṃguli viśālakam || 24 || tattripādanakhavyāsaṃ tadardhāyatamaṇḍanam | sthānakaṃ tvāsanaṃ vāpi padmapīṭhe viśeṣataḥ || 25 || svadantaṃ dakṣiṇe haste vāmahaste kapitthakam | modakaṃ gajahaste tu aṃkuśaṃ dakṣiṇe kare || 26 || vāmahaste tu pāśaṃ vā nāgaṃ vā akṣamālikām | triṇetraṃ hemasaṃkāśaṃ dukūlavasanacchadam || 27 || ābhaṃgaṃ samabhaṃgaṃ vā sthānake tu prakalpayet | āsane tvāsanaṃ cetu vāmapādaṃ tu śāyayet || 28 || vāmetarorumūrdhvastha pādenokuṭikāsanam | īṣadvakratanurvāme kartavyaṃ tu viśeṣataḥ || 29 || vyālayajñopavītaṃ tu kirīṭamakuṭānvitam | sarvābharaṇasaṃyuktaṃ mahākāyaṃ mahodaram || 30 || p. 212) evaṃ vināyaka khyātaṃ śṛṇu ṣaṇmukhalakṣaṇam | ityaṃśumānkāśyape vināyakalakṣaṇapaṭalaḥ (aṣṭacatvāriṃśaḥ) || 48 || uttamaṃ paṃcatālena skandaṃ kuryātsalakṣaṇam | mānonmānādayassarve prāguktaṃ sarvalakṣaṇam || 1 || dvihastaṃ vā caturhastaṃ ṣaḍbhujaṃ bhānubāhukam | śaktiṃ bāṇaṃ ca khaḍgaṃ ca cakraṃ pāśaṃ prasāritam || 2 || sarve vāme tu piṃchaṃ ca kheṭakaṃ kukkuṭaṃ tathā | dhanurdaṇḍaṃ halaṃ caiva bhānuhastānvite dhṛtam || 3 || ṣaḍbhūjetvabhayaṃ khaḍgaṃ śaktiṃ dakṣiṇapārśvake | kheṭakaṃ cākṣamālāṃ ca kukkuṭaṃ vāmahastake || 4 || caturbhuje'bhayaṃ śaktiṃ dakṣiṇe tu karadvayam | kukkuṭaṃ cākṣamālāṃ ca vāmahastadhṛto guhaḥ || 5 || dvibhuje kukkuṭaṃ vāme śaktiṃ dakṣiṇahastake | atrānuktaṃ tu yatsarvaṃ umāskandasahitoktavat || 6 || skanda lakṣaṇamākhyātaṃ jyeṣṭhāvidhimataḥ param | ityaṃśumānkāśyape skandalakṣaṇapaṭalaḥ (ekonapaṃcāśaḥ) || 49 || dvibhujāṃjanasaṃkāśāṃ lamboṣṭhāṃganāsikām | lambamānastanokukṣī nīlaṃ vā rakta vāsasam || 1 || utpalaṃ dakṣiṇe haste pīṭhe vāmakaraṃ nyaset | bhadrapīṭhasthitāsīnāṃ dvipādaṃ caiva lambitam || 2 || sarvābharaṇasaṃpannāṃ vāsikābaddhamākuṭīm | kākadhvajasamāyuktāṃ alakātilakānvitām || 3 || tasyā dakṣiṇapārśve tu vṛṣo vai vṛṣabhānanaḥ | dvibhujo dakṣiṇe haste daṇḍaṃ vāme tu sūcidhṛk || 4 || lambayeddakṣiṇaṃ pādaṃ vāmamutkuṭikāsanam | śvetavarṇaṃ mahākāyaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 5 || vṛṣaṃ vai dakṣiṇe tvevaṃ vāme maṇa tathocyate | sustanā yauvanāṃgā ca sarvābharaṇabhūṣitā || 6 || kṛṣṇājinanibhā raktavastreṇaiva vibhūṣitā | dvinetrā karaṇḍamakuṭā vāmapādaṃ pralambitam || 7 || savye tatkuṭikāsīnā haste utpaladhāriṇī | evaṃ jyeṣṭhā samākhyātā durgālakṣaṇamucyate || 8 || caturbhujā dvinetrā ca sasyaśyāmanibhā varā | saumyā pītāmbaropetā pīnorujaghanastanī || 9 || karaṇḍamakuṭopetā sarvābharaṇabhūṣitā | abhayaṃ dakṣiṇaṃ hastaṃ khaḍgaṃ vai vāmahastakam || 10 || p. 214) para haste tu savye tu cakraṃ vāme tu śaṃkhabhṛt | samapātsthānakaṃ kuryāt padmapīṭhopari sthitā || 11 || nāgendreṇa stanau badhvā raktakaṃcukadhāriṇī | evaṃ durgā samākhyātā viṣṇulakṣaṇamucyate || 12 || viṣṇuṃ kirīṭamakuṭaṃ kaṭisūtrādi bhūṣitam | pītāmbaradharaṃ saumyaṃ caturbhujasamanvitam || 13 || abhayaṃ dakṣiṇe haste kaṭakaṃ vāmahastake | parahaste tu vāme tu śaṃkhaṃ cakraṃ tu dakṣiṇe || 14 || padmapīṭhopariṣṭāttu sasyaśyāmanibhākṛtim | āsīnaṃ vā sthitaṃ vāpi savyāsavye śriyāvanī || 15 || saṃyuktā kevalaṃ vātha kartavyaṃ viṣṇumūrtinaḥ | ekavaktraṃ dvihastaṃ ca jātiliṃgasamaprabham || 16 || īṣadvijṛmbhapadmau dvau skandhenaiva karoddhṛtau | karaṇḍamakuṭopetaṃ svamaṇḍalamakuṭo pare || 17 || channavīrasamāyuktaṃ upavītayutaṃ tu vā | raktaraṃjakabaddhābhaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 18 || samapātsthānakaṃ kuryāt padmapīṭhopari sthitam | saumyanetradvayopetaṃ sauramevaṃ prakalpayet || 19 || śyāmavarṇaṃ dvihastaṃ ca raktāmbaradharaṃ śubham | kirīṭamakuṭopetaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 20 || p. 215) śaktiṃ dakṣiṇahaste tu vāmahasteṃkuśaṃ dhṛtam | viśālodaraṃ tathāgrīvaṃ * śacī samanvitam || 21 || dvinetraṃ saumyavadanaṃ siṃhāsanopari sthitam | āsīnaṃ vā prakartavyaṃ gajārūḍhamathāpi vā || 22 || indramevaṃ samākhyātaṃ aśvinī tu tathocyate | ekasiṃhāsanāsīnāvaśvinyau viśvarūpiṇau || 23 || dāḍimī puṣpasaṃkāśau ubhayoḥ sopavītinau | phullaraktotmalākṣau ca pītāsṛgvastradhāriṇau || 24 || nāsatyau nākamarutau cūḍāmukuṭa dhāriṇau | karadvayasamāyuktau strībhūṣaṇa vibhūṣitau || 25 || abhayaṃ dakṣiṇe haste pustakaṃ vāmahastake | lambitau dakṣiṇau pādau vāme vaikuṭikāsanau || 26 || devānāṃ bhiṣajopetau yatkiṃcitsāpidhāyakau | tayoḥ pārśvadvaye vipra dakṣiṇādakṣiṇe kramāt || 27 || mṛtasaṃjīvinī caiva saṃsthitau cāmarā dharau | pariviśālakaraṇī vaśvinyau pītapiṃgalau || 28 || vāme sadhanvantariścaiva matrayaṃ ca tathaiva ca | pītaraktanibhopetau * * * kṛṣṇavāsasau || 29 || khaḍgakheṭakahastau dvau sarvābharaṇabhūṣitau | aśvinyevaṃ samākhyātau pitṛrupamathocyate || 30 || p. 216) pitarassubhagā vṛddhakeśabandhasamanvitāḥ | pītavarṇāṃga keśāste vāsīkābaddhamastakāḥ || 31 || yajñasūtrasamāyuktāḥ dvibhujāḥ śvetavāsasaḥ | nāgābharaṇasaṃyuktāḥ bhasmoddhūlitavigrahāḥ || 32 || sitadantasamāyuktāḥ saumyadṛgvadanānvitāḥ | phalakā bhadrapīṭhe vā pitarastu mahāsanāḥ || 33 || vāmajānūparinyasta vāmahastasamanvitāḥ | sūcirdakṣiṇahastāstu pitarastraya ucyate || 34 || pitarastu samākhyātā śṛṇu vaivasvataṃ tataḥ | dvibhujaṃ kṛṣṇavarṇaṃ tu khaḍgakheṭakadhāriṇam || 35 || karāladaṃṣṭravadanaṃ raktamālyānulepanam | raktavastradharaṃ cograṃ kirīṭamakuṭānvitam || 36 || dīptāgni sadṛśākṣaṃ ca mahāmahiṣavāhanam | yamavattasya pārśvasthau tamivaśmaśruvaktrakau || 37 || citragupta kalī caiva dvārapārśve tu saṃsthitau | kṛṣṇa śyāma nibho petau raktavastradharāvubhau || 38 || pīṭhapārśvasthitau mṛtyusahitāvugratejasau | nīlalohitasaṃkāśau dvau cāmaradhṛtistriyau || 39 || purataḥ saṃsthitau vipra ! dharmādharmasamāhvayau | yamaḥ siṃhāsanāsīno mahiṣopari rohitaḥ || 40 || p. 217) yamalakṣaṇamākhyātaṃ rohiṇī lakṣaṇaṃ tathā | karaṇḍamakuṭā raktā dvibhujā ca suśobhanā || 41 || sarvābharaṇasaṃyuktā nāgahastā sitāmbarā | āsīno vā sthito vāpi saptasaṃkhyā ca rohiṇī || 42 || rohiṇyā lakṣaṇaṃ khyātaṃ nir-ṛterlakṣaṇaṃ tathā | nir-ṛtiṃ raktavarṇaṃ tu dvibhujaṃ ca mahātanum || 43 || khaḍgaṃ dakṣiṇahaste tu vāmahaste tu kheṭakam | pītavastradharaṃ raudraṃ karālavasudaṃṣṭrakam || 44 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ śavārūḍhaṃ jagatpatim | raktakeśasamāyuktaṃ sthitaṃ vāsīnameva vā || 45 || nir-ṛteścaivamākhyātaṃ tataścāpsaraso viduḥ | atikāntā yuvā raktā keśabhārālakānvitā || 46 || nānābharaṇasaṃyuktā nānāpuṣpairalaṃkṛtā | dukūlavasanāssarvā pīnorūjaghanasthalāḥ || 47 || madhyai kṣaumādisaṃyuktāḥ kiṃcitprahasitānanāḥ | gandhādyairanuliptāṃgā bhadrapīṭhopari sthitāḥ || 48 || samabhaṃgasamāyuktāḥ saptasaṃkhyāpsarāḥ smṛtāḥ | apsarāstvevamākhyātā varuṇastvatha vakṣyate || 49 || varuṇaṃ śuklavarṇaṃ tu dvibhujaṃ pāśahastakam | sarvābharaṇasaṃyuktaṃ karaṇḍamakuṭānvitam || 50 || p. 218) pītavastradharaṃ jātaṃ mahābalaparākramam | yajñasūtreṇasaṃyuktaṃ makarasthānakānvitam || 51 || ṛṣayaḥ pītavarṇāstu nānāvarṇāmbarānvitāḥ | vṛddhāśca dvibhujāḥ śāntāḥ jaṭācūḍasamanvitāḥ || 52 || cibukāhṛdayāntāśca upavītasamāyutāḥ | bhasmanā ca tripuṇṭrāste sthānakāstvāsanāstu vā || 53 || daṇḍaṃ dakṣiṇahaste tu chatraṃ vāmakare dhṛtāḥ | daṇḍaṃ vināthavā (haste) savye vai jñānamudrikāḥ || 54 || vāmajānūparinyasta vāmahasta samanvitāḥ | atryagastthau vasiṣṭhaśca gautamāṃgirasau tathā || 55 || viśvāmitro bharadvājaḥ ṛṣayaḥ saptakīrtitāḥ | dvibhujastu mahāvīryaḥ tāmrākṣo dhūmrasaṃnibhaḥ || 56 || dhvajaṃ vai dakṣiṇe haste vāmahastena daṇḍadhṛk | kuṃcitāṃghriyuto vāyuḥ śālalambarabhūṣitaḥ || 57 || nānābharaṇasaṃyuktaḥ keśāsya suvikīrṇakaḥ | siṃhāsanopariṣṭāttu śīghrayātro sukhasthitaḥ || 58 || vāyurevaṃ samākhyāto rudralakṣaṇamucyate | caturbhujāstriṇetrāśca jaṭāmakuṭamaṇḍitāḥ || 59 || śuklavastradharāssarve śuklavarṇāḥ prakīrtitāḥ | samapādāḥ sthānakāśca sarve padmopari sthitāḥ || 60 || p. 219) sarvābharaṇasaṃyuktāḥ sarvapuṣpairalaṃkṛtāḥ | abhayaṃ paraśuṃ savye varadaṃ kṛṣṇavāmake || 61 || mahādevaḥ śivo rudraḥ śaṃkaro nīlalohitaḥ | īśāno vijayo bhīmo devadevo bhavodbhavaḥ || 62 || kapālīśastvime vipra rudrā ekādaśasmṛtāḥ | somassiṃhāsanāsīnaḥ kundaśaṃkhanibhānvitaḥ || 63 || prabhāmaṇḍalasaṃyukto dvibhujassaumyavaktrakaḥ | āsīno vā sthito vāpi kumudābhyāṃ jvalatkaraḥ || 64 || hemayajñopavītāṃgaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ | śuklavastradharaśśāntaḥ sarvapuṣpairalaṃkṛtaḥ || 65 || trividhaḥ kṣetrapālastu sātviko rājatāmasaḥ | śvetaṃ raktaṃ tathā kṛṣṇaṃ sālvikādi guṇaṃ bhavet || 66 || dvibhujaṃ caturbhujaṃ śāntaṃ rājasaṃ ṣaḍbhujānvitam | tāmasaṃcāṣṭadordaṇḍaṃ ityevaṃ sātvikādikam || 67 || sthānakaṃ padmapīṭhe tu bhadrapīṭhe tu vā viduḥ | śūlaṃ dakṣiṇahaste tu kapālaṃ tvitare dhṛtam || 68 || dvibhujaṃ hyevamākhyātaṃ caturbhujamathocyate | parahaste tu savye khaṭvāṃgaṃ jaṃgamanyake || 69 || athavā pūrvahaste tu abhayaṃ varadānvitam | pūrvavatparahastau dvau ghaṇṭā vāmahastake || 70 || p. 220) sātvikaṃ tvevamākhyātaṃ rājasaṃ tu tataḥ śṛṇu | śūlaṃ khaḍgaṃ ca ghaṇṭāṃ ca dakṣiṇe tu karatraye || 71 || kheṭakaṃ ca kapālaṃ ca nāgapāśaṃ ca vāmake | tāmasaṃ tu dhanurbāṇaṃ dakṣiṇe'dakṣiṇe dhṛtam || 72 || śeṣaṃ rājasavatkhyātaṃ raktakeśordhvamaṇḍalam | ugradṛṣṭi samāyuktaṃ nānānāgavibhūṣitam || 73 || triṇetraṃ nagnakaṃ caiva kṣetrapālaṃ prakalpayet | īśo vai dvibhujaḥ śāntaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ || 74 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ śuklavarṇadyutissadā | śuklayajñopavītaśca śuklapadmopari sthitaḥ || 75 || śūlaṃ dakṣiṇahaste tu kapālaṃ vāmahastake | īśamevaṃ samākhyātaṃ tato vai bhāskaraṃ kramāt || 76 || dvibhujāḥ padmahastāśca raktapadmāsane sthitāḥ | raktamaṇḍalasaṃsaktāḥ karaṇḍamakuṭānvitāḥ || 47 || raktapadmadharāssarve sarvābharaṇabhūṣitāḥ | channavīrasamāyuktā bhāskarā dvādaśaiva tu || 78 || vaikartano vivasvāṃśca mārtāṇḍo bhāskaro raviḥ | lokaprakāśakaścaiva lokasākṣī trivikramaḥ || 79 || ādityaśca mahāsūryastvaṃśumālī divākaraḥ | ete vai dvādaśādityā uttarādi kramāt sthitāḥ || 80 || p. 221) evaṃ ṣoḍaśamākhyātaṃ dvātriṃśadatha vakṣyate | anantaṃ caturbhujaṃ saumyaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 81 || japāpuṣpanibhākāraṃ karaṇḍamakuṭānvitam | sitavastradharaṃ śāntaṃ triṇetraṃ padmasaṃsthitam || 82 || abhayaṃ varadopetaṃ ṭaṃkaśūladharaṃ śucim | ācāryaṃ caturbhujaṃ śāntaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 83 || hiraṇyasadṛśaprakhyaṃ dukūlavasanānvitam | abhayaṃ varadopetaṃ khaḍgakheṭakadhāriṇam || 84 || susthitaḥ padmapīṭhe tu kuryādevaṃ prakalpayet | abhayaścaturbhujaśśānto jaṭāmakuṭamaṇḍitaḥ || 85 || atiraktasamaprakhyaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ | abhayaṃ varadopetaḥ śūlapāśadharo bhavet || 86 || moṭī hastadvayopetā saumyānanadvinetrakā | atyanta sundarā śāntā sarvābharaṇabhūṣitā || 87 || nānāgandhānuliptāṃgā nānāpuṣpopaśobhitā | karaṇḍamakuṭopetā padmapīṭhopari sthitā || 88 || kiṃcidviśāalakukṣī ca pīnorujaghanastanī | dukūlapaṭṭadevāṃgaiḥ nānāvastradharā varā || 89 || sasya śyāmanibhākārā raktotpaladhṛtaḥ karā | ājānulambya vāme tu hastā ca samabhaṃgikā || 90 || p. 222) sūkṣmā nīlanibhāśāntā hemavastradharā varā | caturbhujā triṇetrā ca sarvābharaṇabhūṣitā || 91 || abhayā varadopetā ṭaṃkaśūladharā tathā | gaurīlakṣaṇamākhyātaṃ yathā sakalalakṣaṇam || 92 || tathaiva kārayeddhīmān sthāpayetkevalātmikām | śivaścaturbhujaḥ śāntaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ || 93 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaḥ śaṃkhakundendusaṃnibhaḥ | abhayaṃ varadopetaḥ khaḍgakheṭakadhāraṇaḥ || 94 || padmapīṭhapariṣṭāttu sthānakāsana eva hi | caturvaktraścaturbāhuḥ haritālasamaprabhaḥ || 95 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaḥ piṃgākṣassarvabhūṣaṇaḥ | kṛṣṇājinottarīyaśca yajñasūtrasamanvitaḥ || 96 || śuklavastradharaḥ śāntaḥ kaṭisūtrassamekhalaḥ | śuklamālyānulepaśca karṇakuṇḍalamaṇḍitaḥ || 97 || dakṣiṇe cākṣamālāṃ ca kūrcaṃ caiva tu dhārayet | kamaṇḍalaṃ kuśaṃ vāme dakṣiṇe sruksruvau dharaḥ || 98 || ājyasthālīṃ kuśaṃ caiva vāmahaste tu dhārayet | abhayaṃ varadau pūrve hastau vā dvijasattama ! || 99 || āsane tu bhavāṃghriśca śāyayettu parasparam | meḍhramūlopariṣṭāttu vāmahastordhvavaktrakam || 100 || p. 223) savyahastaṃ ca tasyordhve tadvanāsvātryadya acyutam | dakṣiṇe cākṣamālāṃ ca vāmahaste kamaṇḍalum || 101 || sarasvatī dakṣiṇe bhāge sāvitrī vāmapāśvake | āsīno vā sthito vāpi padmapīṭhopari sthitaḥ || 102 || śivottamaṃ śvetavarṇaṃ tu caturdorbhissamanvitam | sarvābharaṇasaṃyuktaṃ śuklavastropavītakam || 103 || netradvayasamāyuktaṃ karaṇḍamakuṭānvitam | abhayavaradopetaṃ śūlapāśadhṛtaṃ śucim || 104 || padmapīṭhopariṣṭāttu sthānakaṃ samapādakam | bhṛguḥ śuklanibhaśśāntaḥ śuklavastradharastataḥ || 105 || karaṇḍamakuṭopeto hastadvayasamanvitaḥ | abhayavaradopetaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ || 106 || sthānakaṃ vāsanaṃ vāpi padmapīṭhopari sthitaḥ | pūrvamevoditastvīśaḥ tathātraiva tu kalpayet || 107 || agastyaṃ kauśikaṃ kṛtvā sthāpayetsthāpakottamaḥ | ekavaktraṃ caturbāhuṃ netratrayasamanvitam || 108 || kṣaumavastradharaṃ śāntaṃ bandhūkakusumaprabham | jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 109 || abhayavaradopetaṃ ṭaṃkaśūladharaṃ śucim | vidyeśaṃ pūrvavatkṛtvā sthāpayeddeśikottamaḥ || 110 || p. 224) sarasvatīṃ caturbāhuṃ śvetapadmāsanāsikām | jaṭāmakuṭasaṃyuktāṃ śuklavarṇāṃ sitāmbarām || 111 || yajñopavītasaṃyuktāṃ ratnakuṇḍalamaṇḍitām | sarvābharaṇasaṃyuktā muktāhārā sulocanā || 112 || vyākhyānaṃ cākṣamālā ca dakṣiṇe tu karadvaye | pustakaṃ kuṇḍikāṃ vāme triṇetrā cārurūpiṇī || 113 || bhṛgvādi pramukhaiḥ sarvamunibhiḥ sevitā parā | evaṃ lakṣaṇasaṃyuktā vāgdevī parikīrtitā || 114 || lakṣmīḥ padmāsanāsīnā dvibhujā kāṃcanaprabhā | hemaratnojvalannakra kuṇḍalābhyāṃ sumaṇḍitā || 115 || suyauvanā suramyāṃgā kuṃcitabhrūsavibhramā | raktākṣī pītagandhā ca kaṃcukācchādanastanī || 116 || śiraso maṇḍalaṃ śaṃkhacakrasīmāntapaṃkajam | ambujaṃ dakṣiṇe haste vāme śrīphalamucyate || 117 || madhye vipulasuśroṇī śobhanāmbara veṣṭitā | mekhalā kaṭisūtrā ca sarvābharaṇabhūṣitā || 118 || ekākṣasadṛśāstveka netraṃ kuryādviśeṣataḥ | paśupativatkṛtvātha sthāpayeddeśikottamaḥ || 119 || dharo dhruvaśca somaśca stvāpastvanala eva ca | anilaḥ pratyuṣaścaiva prabhāvaśca tathaiva ca || 120 || p. 225) vasavo hyaṣṭakāḥ sarve raktavarṇā dvinetrakāḥ | pītāmbara dharāḥ sarve āsīnāstvāsthitāstu vā || 121 || khaḍgakheṭakahastāśca sarvābharaṇabhūṣitāḥ | karaṇḍamakuṭopetā raudrāssarve prakīrtitāḥ || 122 || paśupatimiva kāryo mahādevo dvijottama ! | ekarudramiva kāryo trimūrtirdvijasattama ! || 123 || dhanadaḥ sarvayakṣendraḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ | taptakāṃcanasaṃkāśo hastadvayasamanvitaḥ || 124 || varadābhaya hastaśca gadā vā vāmahastake | padmapīṭho pariṣṭāttu dvinetro meṣavāhanaḥ || 125 || raktāmbaradharau saumyo śaṃkhapadmanidhī ubhau | bhūtākārau mahābalau śaṃkhapadmanidhī tataḥ || 126 || āsīnau padmapīṭhe tu padmahastau dvijottama ! | karaṇḍamakuṭopetau sitavāsottarīyakau || 127 || dakṣiṇe'dakṣiṇe śaṃkhanidhipadmanidhī kramāt | dhanadasya tu vāme tu devīṃ kuryātsalakṣaṇām || 128 || dhanadaṃ hyevamākhyātaṃ prāgvadrudraṃ ca kalpayet | kālāgnirudramūrtestu lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā || 129 || caturbhujaṃ triṇetraṃ ca jvālākeśopaśobhitam | khaḍgakheṭakasaṃyuktaṃ śaracāpadhṛtaṃ param || 130 || p. 226) raktavastradharaṃ raudraṃ sarvābharaṇabhūṣitam | raktordhvakeśasaṃyuktaṃ siṃhāsanoparisthitam || 131 || caturbhujaṃ triṇetraṃ ca nīlotpalasamaprabham | karaṇḍamakuṭopetaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 182 || abhayavaradopetaṃ ṭaṃkaśūladhṛtaṃ param | raktavastrasamāyuktaṃ padmapīṭhoparisthitam || 133 || śrīkaṇṭhaṃ hyevamākhyātaṃ nāgadevamathocyate | triṇetraṃ caturbhujaṃ saumyaṃ raktābhaṃ sitavāsasam || 134 || abhayavaradopetaṃ parahaste tu nāgadhṛt | karaṇḍamakuṭopetaṃ nāgaṃ paṃcaphaṇānvitam || 135 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ padmapīṭhopari sthitam | bhīmaṃ caturbhujaṃ raudraṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 136 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ matiraktasamaprabham | abhayaṃ varadaṃ caiva śūlaṃ pāśaṃ ca dhārayet || 137 || sitavastrasitaṃ caiva raudradṛṣṭiṃ sadaṃṣṭrakam | sasyāṃkuranibhābhūmiḥ nīlālakasamanvitā || 138 || karaṇḍamakuṭopetā sarvābharaṇabhūṣitā | pītavastradharā caiva prasannavadanānvitā || 139 || padmaṃ vāpyutpalaṃ vātha ubhayorhastayordhṛtā | padmapīṭhopariṣṭāttu āsīnā vā sthitāpi vā || 140 || p. 227) śikhaṇḍinaḥ svabhāvastu caturbhujasamanvitaḥ | karaṇḍamakuṭopetaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ || 141 || raktavastradharaśśāntaḥ abhayavaradānvitaḥ | khaḍgakheṭakasaṃyuktaḥ padmapīṭhoparisthitaḥ || 142 || marudgaṇā dhūmravarṇāḥ dvibhujāḥ svatisundarāḥ | keśabhārasamāyuktāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ || 143 || raktavastradharāssarve abhayavaradānvitāḥ | khaḍgakheṭakasaṃyuktāḥ pīnorujaghanasthalāḥ || 144 || padmapīṭhopariṣṭāttu aṣṭau devā marudgaṇāḥ | ugraścaturbhujo raudraḥ raktavarṇasamanvitaḥ || 145 || karaṇḍamakuṭopetaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ | abhayavaradopetaṃ ṭaṃkaśūlasamanvitam || 146 || sthānakaṃ padmapīṭhe tu śuklavastradharaśśuciḥ | śanaiścaraṃ kṛṣṇavarṇaṃ dvibhujaṃ sitavastrakam || 147 || karaṇḍamakuṭopetaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | daṇḍaṃ dakṣiṇahaste tu varadaṃ vāmamucyate || 148 || sthānakaṃ padmapīṭhe tu tvāsanaṃ vā viśeṣataḥ | īṣatpaṃgumiva sthāne īṣaddhṛsvatanuḥ smṛtaḥ || 149 || pratimāṃ hyevamākhyātaṃ pīṭhaṃ cellakṣaṇaṃ śṛṇu | bhānudvayāṃgulaṃ tāraṃ utsedhaṃ bhānumātrakam || 150 || p. 228) mekhalātrayasaṃyuktaṃ vedamātraviśālakam | guṇāṃgulaṃ tadutsedhaṃ padmoccaṃ tu guṇāṃgulam || 151 || ṣaḍaṃśaṃ padmavistāraṃ śeṣordhvakampanīvrakam | śilābhirveṣṭakābhirvā sudhayā vā prakalpayet || 152 || parivārāsamaṃ hyevaṃ mahāpīṭhavidhiṃ śṛṇu | prāsādasya tu vistāraṃ yattaddaṇḍamihocyate || 153 || mūlaharmyaṃ samārabhya ṣaḍaṣṭau daṇḍamānataḥ | daśadvādaśadaṇḍo vā manudaṇḍāvasānakam || 154 || ṣoḍaśāṣṭādaśo vāpi mahāpīṭhaṃ prakalpayet | athavānyaprakāreṇa pīṭhasthānaṃ vidhīyate || 155 || trisāle tu catuṣpaṃca sāle vai yiva madhyame | mahāpīṭhaṃ prakartavyaṃ tasya lakṣaṇamucyate || 156 || mūladhāmasya dvāroccaṃ uttamaṃ pīṭhavistṛtam | tripādaṃ madhyamaṃ proktaṃ dvāratuṃgārdhakanyasam || 157 || śuddhadvārasya vistāramadhamaṃ pīṭhamucyate | dviguṇaṃ madhyamaṃ proktaṃ triguṇaṃ śreṣṭhamucyate || 158 || athavā vyomahastaṃ tu adhamaṃ pīṭhavistṛtam | dvihastaṃ madhyamaṃ proktaṃ trihastaṃ śreṣṭhamucyate || 159 || tadvistārasamaṃ tuṃgaṃ kṛtvā caivāṣṭaviṃśati | upānoccaṃ dvibhāgaṃ syād ṣaḍaṃśaṃ jagatī bhavet || 160 || p. 229) kumudoccaṃ tu bhūtāṃśaṃ kampamekāṃśamucyate | vedāṃśaṃ karṇamānaṃ tu ūrdhvakampaṃ śivāṃśakam || 161 || mahāpaṭṭīguṇāṃśaṃ vā dvibhāgaṃ vā viśeṣataḥ | vedāṃśaṃ padmatuṃgaṃ tu dvibhāgaṃ karṇikodayam || 162 || athavā karṇikotsedhaṃ guṇāṃśaṃ dvijasattama ! | padmoccaṃ paṃcabhāgaṃ tu mahāpaṭṭī dvibhāgayā || 163 || upānoccaṃ śivāṃśena śeṣaṃ pūrvavadeva hi | atha pīṭhodayaṃ vipra dharātalaṃ yathā kuru || 164 || tadūrdhve padmamānaṃ tu pīṭhoccaṃ nyaṃśamucyate | adhiṣṭhānoktamārgeṇa veśaniṣkrāntamācaret || 165 || padmatāre yugāṃśaṃ vā bhūtāṃśaṃ karṇikā bhavet | pīṭhākāraṃ yugāśraṃ vā vṛttaṃ vāṣṭāśrameva vā || 166 || kalāśraṃ vātha kartavyaṃ taddvayaṃ maṇḍalāmbujam | lohajaṃ śailajaṃ vātha iṣṭakāmayameva vā || 167 || sudhayā veṣṭakāgarbhaṃ nānācitraivicitritam | bhūtaiśca makarairvyālaiḥ vṛṣabhaiśca vibhūṣitam || 168 || nānāvarṇairvicitraṃ vā bhūṣayeddhemarājataiḥ | pīṭhavyāse tu ṣaṭsapta vasunandāṃśake'pi vā || 169 || aṃśamasyopapīṭhoccaṃ upapīṭhoktavatkuru | tadūrdhve tu mahāpīṭhaṃ uktavyāsodayānvitam || 170 || p. 230) upapīṭhaṃ vinā pīṭhaṃ kartavyaṃ vā dvijottama ! | āmodaṃ prāgdale vipra pramodaṃ yamadigdale || 171 || pramukhaṃ vāruṇe caiva durmukhaṃ saumyadigdale | tāmasaṃ cāgnidigbhāge rājasaṃ nair-ṛte dale || 172 || sātvikaṃ vāyudigbhāge vighnakartāramīśake | vighnakartāramityuktaṃ tadvighnaṃ tadudāhṛtam || 173 || bhūmyantarikṣasvarge ca sarvabhūtaguṇātmakam | tatsarvātmakamityuktaṃ mahāpīṭhaṃ dvijottama ! || 174 || tāsāmārtinivṛttyarthaṃ nityaṃ valyantamarcayet | tāsāmārtiharāyātha nityotsavapradakṣiṇam || 175 || bhūmipradakṣiṇaṃ kṛtvā dvitīyaṃ tvantarikṣakam | svargapradakṣiṇaṃ paścāt kṛtaṃ tadvāsināṃ hi tat || 176 || jagadārtivināśārthaṃ kalpyevaṃ sādhakottamaḥ | paścimābhimukhe harmye kiṃcidbhedaṃ vadāmyaham || 147 || vṛṣasthāne kumāraṃ tu kaumāre vṛṣabhaṃ nyaset | vāruṇe tu mahāpīṭhaṃ śeṣaṃ pūrvavadācaret || 178 || parivāravidhiḥ proktaḥ paścālliṃgasya lakṣaṇam || 178 || ityaṃśumānkāśyape parivāravidhiḥ paṭalaḥ (paṃcāśaḥ) || 50 || atha vakṣye viśeṣeṇa śivaliṃgasya lakṣaṇam | saṃhāre viṣayā bhūtālayaṃ gacchantyaśeṣataḥ || 1 || yathā sṛṣṭistathā tasmin sṛṣṭirvā liṃgamucyate | saṃhāre niṣkalaṃ śāntaṃ paṇyamānamudīritam || 2 || muktitvaṃ sarvajantūnāṃ svātmanaḥ paramaṃ vinā | sarvatra vyāpinaṃ guhyaṃ sarvalokaikanāyakam || 3 || tasmādvai sṛṣṭikāle tu śāntitatvaṃ samudbhavet | tacchānteḥ śaktisaṃbhūtaṃ tasmānnādasya saṃbhavam || 4 || tasmādbindussamutpannaṃ nādaṃ sādākhyamucyate | bindormanonmanī khyātā tasyāmīśvarasaṃbhavaḥ || 5 || īśvarāttu maheśasya sṛṣṭistasmāttu vaiṣṇavam | tasmātprajeśassaṃbhūtaḥ prajeśāttu viśeṣataḥ || 6 || trīṇi caiva tu triṃśacca triśata trisahasrakam | devatā ṛṣayaścaiva dānavāpsarayonayaḥ || 7 || saṃbhavāstuditā vipra teṣvādau trīṇi niṣkalam | bindvantaṃ sakalaṃ khyātaṃ miśraṃ nādānyabindukam || 8 || nādaṃ liṃgākṛtirjñeyā binduḥ pīṭhāṃgamucyate | liṃgaṃ śivamayaṃ khyātaṃ pīṭhaṃ tasyātmikāyatam || 9 || tasmācchivātmikāścaiva śivātmī cānaloṣṇavat | jagadārtivināśārthaṃ sarvaprāṇi hitāvaham || 10 || p. 232) devādīnāṃ hitārthāya dhyānapūjā nimittakam | liṃgayoni prakāreṇa sādākhyaṃ tatvamudbhavam || 11 || sarveṣāmudayārthaṃ tat procyate liṃgalakṣaṇam | talliṃgaṃ trividhaṃ proktaṃ calaṃ caivācalaṃ tathā || 12 || calācalamiti khyātaṃ krameṇaiva viśeṣataḥ | ratnajaṃ lohajaṃ vātha liṃgaṃ kṛtvā sayonikam || 13 || liṃgadravyetaraṃ vātha yoniṃ kṛtvā lakṣaṇam | śirasodvartanopetaṃ lakṣaṇoddhāravarjitam || 14 || vṛttākāramaśeṣaṃ tu kṛte liṃgodayārthakam | udayenalaikabhāgaṃ vā vedāṃśaikamathāpi vā || 15 || pīṭhaṃ praveśayeccheṣaṃ dṛśyamānasamanvitam | gamāgamākṣamaṃ caiṣṭadaṃśe nyastvoddhṛtakṣayam || 16 || yattalliṃgaṃ calaṃ khyātaṃ acalasya tribhāgikam | śailajaṃ bāṇajaliṃgaṃ vā garbhagehe tu viṣṭhare || 17 || sthāpayeccalavatpīṭhe caivaṃ dṛśyaṃ calācalam | amajaṃ sūtrasaṃyuktaṃ bāṇaliṃgaṃ tu tadvinā || 18 || teṣvādau calaliṃgaṃ tu lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | sumāsatithinakṣatre lagne vāre śilāṃ grahet || 19 || ācāryaḥ śilpisaṃyuktaḥ śilāgrahaṇamārabhet | divyantarikṣabhaumādinimittānyupalakṣayet || 20 || p. 233) vāyase dakṣiṇe vāmād āgataśca tathaiva ca | evaṃ vai dakṣiṇe vāme hastimāṃsena saṃyutam || 21 || kanyāgodarśanaṃ caiva gāyastvā vāhanaṃ tathā | dadhnā ca pūrṇakuṃbhaṃ ca kṣīrakuṃbha tathaiva ca || 22 || puṣpaṃ puṣpadhṛto vipra sutā bhartṛvatī striyaḥ | annaṃ ca māṃsahāraṃ ca śivabhaktiparāyaṇaḥ || 23 || jvālānalaṃ ca dīpaṃ ca jalaiḥ pūrṇaghaṭaṃ vṛṣam | varāhaṃ ca gajaṃ caiva veśyā cātyantasundarī || 24 || śubhānyetāni divyāni aśubhaṃ viparītakam | ulkāpātaṃ diśādāhaṃ nvahākatha (?) pravartanam || 25 || aśubhānyantaristhaṃ bhaumāṃdyā śobhanocyate | muktakeśaśirāścaiva vikīrṇākeśasaṃyutāḥ || 26 || tailābhyaṃgaṃ ca nagnaṃ ca kāṣāya vasanānvitam | darśanena ca mṛdbhāṇḍaiḥ tailapātraṃ tathaiva ca || 27 || chinnanāsikamartyāśca hīnāṃgāstvadhikāṃgakāḥ | abhāvaputranārī ca vidhavā ca tathaiva ca || 28 || tathaiva bahubhakṣaśca bhaumānyetāni varjayet | śubhaṃ cedgamanaṃ kuryāt aśubheṣu nivartayet || 29 || śubheṣu gacchedācāryaḥ śilpinā gamanaṃ caret | parvate sāgare tīrthe kṣetre caiva vane tathā || 30 || p. 234) kṣīravṛkṣasamīpe ca devaharmyasamīpake | nadī taṭākatīre vā śilāṃ saṃgṛhya deśikaḥ || 31 || anya sthānena gṛhyāttāṃ gṛhīte kartṛnāśanam | śvetāraktā ca pītā ca kṛṣṇā caiva caturvidhā || 32 || gokṣīraśaṃkhakundendu muktā sphaṭikasaṃnibhā | mallikākusumābhā ca śvetāyāṃ saptadhā smṛtāḥ || 33 || japāliṃśukapuṣpābhā indragopasamaprabhā | dāḍimī puṣpasaṃkāśā bandhūkakusumaprabhā || 34 || jātiliṃgasamākārā śaśaratnasamaprabhā | raktā saptavidhā khyātā evameva dvijottama ! || 35 || suvarṇasadṛśākārā sarṣapapuṣpasaṃnibhā | āsanāpuṣpasaṃkāśā haridrasya ca cūrṇavat || 36 || kūṣmāṇḍakusumaprakhyā heraṇḍakusumaprabhā | āragvadhasya puṣpābhā pītaśailādvisaptadhā || 37 || mahiṣākṣāṃjanābhāsā nīlotpalasamaprabhā | bhṛṃgamāyūrakarṇābhā mahiṣasya ca nāsivat || 38 || rājāvarta nibhākārā kṛṣṇamudgasamaprabhā | hrasvamudgasamākārā kṛṣṇaśailā daśa smṛtā || 89 || śvetā raktā ca pītā ca kṛṣṇā viprādiṣu kramāt | sarvakāmārtha mokṣaṃ ca dadyātsatatameva ca || 40 || p. 235) pareṣāṃ vā pare śreṣṭhaṃ pareṣāṃ paramaṃ vinā | pratilomānulomābhyāṃ bījayogyaṃ tu gṛhyatām || 41 || ācāryaḥ śilpibhiścaiva sitavastradharāvubhau | śuklamālyānu liptāṃgau paṃcāṃgabhūṣaṇānvitau || 42 || kuṭhārādīni saṃgrāhya śilāṃ gacchetsamāhitau | yasmindeśe śilāṃśaṃ tu tāṃ kṛtvā tu pradakṣiṇam || 43 || doṣādoṣāṃ śilāṃ dṛṣṭvā paricchedya viśeṣataḥ | vātātapāgni dagdhāṃ ca saṃkīrṇaṃ kṣīravāriṇā || 44 || durdeśasthāṃ taṭasthāṃ ca karmānte tu suyojitām | śarkarāḍhyāṃ tathaivānyaiḥ jharjharāṃ rukṣasaṃnibhām || 45 || rekhābindukalaṃkādi saṃyuktāṃ parivarjayet | sūtrapātavadākārā vīraraśmi samāyutā || 46 || varṣapātavadākārā rekhā vai trividhā smṛtā | jambūphalasamākārā stanākṣasadṛśopamā || 47 || anyadvāvṛttasākārā trividho bindureva hi | kṛṣṇalohanibhākārā kṛṣṇabhṛṃgasya saṃnibhā || 48 || śikhipiṃchanibhākārā kalaṃkā ca caturvidhā | kharjūra patra sākārā dūrvāstaṃbha nibhā tathā || 49 || veṇvaṃkuravadākārā lūtapādavadāya ca | ikṣoragrasamākārā harīkā paṃcadhā smṛtā || 50 || p. 236) śaṃkhābhaṃ hemasadṛśaṃ kāṃsalohasamaprabham | darirūpaṃ tridhā khyātaṃ sarvadoṣabhayāvaham || 51 || kṛṣṇāśvani sitā rekhā sarvasaṃpatsamṛddhidā | kṛṣṇe kṛṣṇā tu nāśāya śvete kṛṣṇā tathaiva ca || 52 || tasmātsarvaprayatnena itarā parigṛhyatām | harikā kṛṣṇaśaile tu sitavarṇaṃ viśeṣataḥ || 53 || kharjūrapatrasadṛśā dūrvāstambākṛtiḥ śubhā | anyā kṛtyāśubhā khyātā godhānyadhananāśanam || 54 || kalaṃkaṃ rogadaṃ jñeyaṃ trāsaṃ rāṣṭra vināśanam | binduḥ putravināśaṃ syāt darī sarvavināśanam || 55 || evaṃ parīkṣya bahudhā kārayellakṣaṇānvitām | bālā yuvatirvṛddhā ca puṃstrīnapuṃsakaṃ tathā || 56 || surairākṛtibhedaiśca paricchedavidhiṃ śṛṇu | ghanakambudhvanī hrasvā śilā bālā iti smṛtā || 57 || ghaṇṭādhvanisamā dīrghā yauvanā sā prakīrtitā | vivṛtadhvanisaṃyuktā yā sā vṛddhā prakīrtitā || 58 || ghaṇṭādhvani samādāntā dīrghā sā puṃśilā yuvā | tāladhvanisamākārā dīrghā yā sā śilā striyaḥ || 59 || asnigdhā vātha rukṣā vā svarahīnā napuṃsakā | suraireva samākhyātāṃ ākṛtyā bhedamucyate || 60 || p. 237) caturaśrā ca vasvaśrā strīśileti prakīrtitā | āyatāśrā ca vṛttā ca daśadvādaśakoṇakā || 61 || puṃliṃgā sā śilā khyātā suvṛttā sā napuṃsakā | daśāśrāṃ dvādaśāśrāṃ ca bālāṃ vṛddhāṃ ca varjayet || 62 || puṃśilā gṛhitaṃ liṃgaṃ strīśilābhistu piṇḍikā | napuṃsakaśilāyāṃ tu pādādhāraśilāyad || 63 || kartavyaṃ viparītaṃ yat tadā karturvināśanam | prāgagrāṃ vodagagrāṃ vā śilāṃ saṃgrāhya śilpikaḥ || 64 || prāgagre paścime mūlepyudagagre ca dakṣiṇe | adhobhāge mukhaṃ khyātaṃ ūrdhvagatā bhavet || 65 || evaṃ parīkṣyasaṃgrāhyā gavyaiḥ kṣālyo hṛdā budhaḥ | sadyamaṃtreṇa saṃsnāpya gandhapuṣpādibhiryajet || 66 || tasyāstu śāṃkare deśe śāntihomaṃ ca kārayet | agnyādhānādikaṃ sarvaṃ agnikāryoktamācaret || 67 || samidhaṃ hṛdayenaiva mūlenājyaṃ tu homayet | caruhomamaghoreṇa puruṣeṇaiva taṇḍulam || 68 || tilamīśānamantreṇa sarṣapaṃ kavacena tu | śatamardhaṃ tadardhaṃ vā pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || 69 || sviṣṭamagnetimaṃtreṇa pūrṇāhutimathācaret | tato vahniṃ samudvāsya pūjodvāsādikaṃ nyaset || 70 || śilāṃ chedya hṛdā vidvān śastramaṃtreṇa pūjayet | kavacaṃ tu samuccārya śilācchedanamācaret || 71 || tadūrdhvaṃ śilpikāryaṃ tu sthapatyādi samācaret | garbhagehapramāṇaṃ ca dvāramānaṃ tathaiva ca || 72 || stambhaṃ ca tālamānaṃ ca hastamānāṃgulaṃ tathā | liṃgamānoddhṛtaṃ sapta teṣāṃ pratyekanaikadhā || 73 || garbhagehaṃ tu paṃcāṃśaṃ guṇāṃśaṃ śreṣṭhamucyate | śreṣṭhottamādinavadhā procyate dvijasattama ! || 74 || prāsāde tvādibhūmau tu stambhadīrghasamaṃ hi tat | taduttamamitikhyātaṃ tasyārdhaṃ madhyamaṃ bhavet || 75 || tayormadhyeṣṭabhāge tu nandabhedaṃ dvijottama ! | stambhayāmatataive tu navabhāgaṃ vibhājite || 76 || navadhā liṃgamānaṃ tu stambhamānaṃ dvijottama ! | adhiṣṭhānodaye vipra stambhamānavadācaret || 77 || ekahastaṃ samārabhya sāṣṭāṃśaṃ ca vivardhanāt | navahastavidhiryāvat saṃkhyā ṣaṣṭi sa paṃcakam || 78 || paṃcahastavimānādi harmyaṃ hastāvasānvitam | paṃcahastādadho harmyaṃ liṃgaṃ stambhavaśaṃ vinā || 79 || hastādi guṇahastāntaṃ vikalpābhāsa harmyayoḥ | trihastaṃ ṣaṭkarāntaṃ tu liṃgaṃ chanda vimānake || 80 || p. 239) ṣaṭkarādi navāntaṃ tu liṃgaṃ jāti grahocitam | evaṃ hastaṃ samākhyātaṃ tālamānamathocyate || 81 || tālādi navatālāntaṃ ekatālavivardhanāt | sā liṃgo navasaṃkhyā syuḥ kalpyajātiratho bhavet || 82 || trayodaśāṃgulamārabhya yāvannandaśatāṃgulam | tadekānaikabhāgaṃ ca liṃgamānāṃgulena tu || 83 || tribhāgasahitaṃ liṃgaṃ hastakṣīṇaṃ na kārayet | hastamānātkṣayaṃ liṃgaṃ vṛttākāraṃ viśeṣataḥ || 84 || vedānalodayovāṃśaṃ viṣṭhare yojayedbudhaḥ | śeṣaṃ tu dṛśyamānaṃ syāt vikalpābhāsa harmyake || 85 || viṣṭhare veśaliṃgaṃ tu vikalpo parigṛhe vinā | ekāṃgulaṃ samārabhya yāvadrudrāṃgulāvadhi || 86 || lohajaṃ ratnajaṃ vatyūrdhve śailajamucyate | trayodaśāṃgulādhastāt śailajaṃ tu na kārayet || 87 || evaṃ tvanekabhedena procyate liṃgamānakam | nāgaraṃ drāviḍaṃ liṃgaṃ vesaraṃ ca vadāmyaham || 88 || liṃgodaye tu vedāṃśaṃ ekāṃśaṃ kanyasaṃ tato | tuṃge tryaṃśaṃ śivāṃśaṃ tu vistāraṃ śreṣṭhamucyate || 89 || tayormadhye'ṣṭa bhāge tu navadhā tāramucyate | adhodaye kalāṃśe tu paṃcāṃśaṃ śāntikaṃ bhavet || 90 || p. 240) vedāṃśaṃ pauṣṭikaṃ khyātaṃ guṇāṃśaṃ jayadaṃ bhavet | ābhicāraṃ dvibhāgaṃ syād vyāsamevaṃ caturvidham || 91 || evaṃ trayodaśavyāsaṃ nāgare tu vidhīyate | liṃgocce dvinnavāṃśe tu rasabhūtayugāṃśake || 92 || guṇāṃśe śāntikādi syādrāviḍe tu caturvidham | vesaraṃ ca caturbhedaṃ harmyaliṃgasya piṇḍikā || 93 || vesare liṃga tuṃge tu viṃśatyaṃśaṃ vibhājite | aṣṭāṃśaṃ saptaṣaṭpaṃca bhāgairvyāsaṃ prakalpitam || 94 || śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva jayadāt bhudakaṃ bhavet | vesaraṃ ca caturbhedaṃ harmyaṃ liṃgasya piṇḍikā || 95 || pādādhāraśilāścaiva ekajāti svayaṃ karam | yatraiva kalpitaṃ liṃgaṃ vardhahetu mudāhṛtam || 96 || anyonyasaṃkaraścettu rājño mukha bhayāvaham | tasmāt sarvaprayatnena saṃkaraṃ na samācaret || 97 || liṃgānāṃ nāgarādyevaṃ khyātamāyādi tacchṛṇu | liṃgasyotsedhamānaṃ tu mānāṃgulena bhājayet || 98 || mātrācchedaṃ pravṛddhyā vā hānyā vā paripūrayet | śreṣṭhāntarādhamarmārvāmātrapūrṇaṃ parigrahet || 99 || utsedhamātramaṣṭābhirvṛddhitaṃ ṛkṣasaṃkhyayā | hṛtvā te dinasaṃkhyā tu aśvinyādi dvijottama ! || 100 || navabhirguṇine saptā hṛtvātvarkādi vārake | p. 241) anale guṇite cāṣṭa hṛte yonimudāhṛtam || 101 || aṣṭābhirvṛddhite bhānu hṛte tvāyamudāhṛtam | navabhirguṇite nāḍi hṛte śeṣaṃ vyayaṃ bhavet || 102 || yugavṛddhyā hṛte tvaṃśaṃ navamaṃ taskarādibhiḥ | āyādhikyaṃ vyayaṃ hīnaṃ saṃpadāmāspadaṃ sadā || 103 || dhvajaṃ siṃahavṛṣe hastī śubhayonimudāhṛtam | sitasaumyaśaśī jīvo saptavāre śubhāśubham || 104 || nṛpakartuśca janmarkṣāt liṃga-ṛkṣāvasānakam | janmatrayaṃ ca vedāṣṭā ṛtu nandābhyavarjitam || 105 || śubhāvahadinānyete śeṣakāstvaśubhāvahāḥ | bhānuvārādi saṃyuktaṃ viśākhādiścatuścatuḥ || 106 || riputvāmaraṇaṃ nāśaṃ apamṛtyuryathā kramam | śeṣaṃ yogaṃ parigrāhya śubhamānaṃ tu saṃgṛhet || 107 || samaliṃgaṃ vardhamānaṃ śaivādhikyaṃ ca svastikam | sarvato bhadraliṃgaṃ ca sārvadeśikameva ca || 108 || dhārāliṃgaṃ mukhaṃ liṃgaṃ liṃgamaṣṭavidhaṃ bhavet | samaliṃgaṃ tu viprāṇāṃ nṛpāṇāṃ vardhamānakam || 109 || śaivādhikyaṃ tu vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ svastikaṃ bhavet | sarveṣāmitaraṃ liṃgaṃ sarvakāmaphalapradam || 110 || evameva mahādevo liṃgaṃ bhedaṃ nṛṇāṃ hitam | p. 242) iṣṭāyāmaviśāle tu catura śrīkaraṃ purā || 111 || paścād bhāgatrayaṃ kalpya anena vidhinā budhaḥ | caturaśramadhobhāgaṃ brahmabhāgamathocyate || 112 || madhye tu vasukoṇaṃ syāt viṣṇvaṃśaṃ tatprakīrtitam | ūrdhvabhāge tu vṛttasya tacchivāṃśeti vidyate || 113 || aṃśaṃ pratyavidhānena tvaśeṣaṃ tu śivātmakam | vṛkṣasya mūlamadhyāgraṃ śākhāpuṣpasamanvitam || 114 || śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca rasagandhau tathaiva ca | carma cā rudramekasya ekaikāṃśaḥ prakīrtitaḥ || 115 || tathāpyaṃśabhedayuktasya pramāṇabhedaṃ na vidyate | tathaiva śivaliṃgasya bhāgaṃ pratyavibhibhedinā || 116 || liṃgatāraṃ yugāśraṃ tu kṛtvā karṇārdhakaṃ kramāt | koṇātkoṇaṃ tu saṃkalpya tena mānena deśikaḥ || 117 || tadbāhye cchedayedvidvān aṣṭāśraṃ tadbhavediha | athavā liṃgatāraṃ tu saptabhāgaṃ vibhājite || 118 || guṇāṃśaṃ madhyapaṭṭaṃ syād chedayettu bahirbudhaḥ | athavā vasubhāge tu madhyapaṭṭaṃ rasāṃśakam || 119 || chedayettu viśeṣaṃ tu vasvaśratrividhā vahi | aṣṭāśraṃ paṭṭavistāre caturaśrīkṛte sati || 120 || tatkoṇārdhaṃ tu vasvaśraṃ koṇātkoṇaṃ tu lāṃchayet | p. 243) tadbāhyaṃ tu paricchedya kalāśraṃ tadbhavediha || 121 || kalāśrāśre tu saṃchedya vṛttākāraṃ tu tadbhavet | aṣṭāśrādīni vinyāsaṃ caturaśraṃ tu labhyate || 122 || liṃgāyāme tribhāge tu ekāṃśaṃ caturaśrakam | madhye vomaṃ tu vasvaśraṃ agre vṛttaṃ śivāṃśakam || 123 || samaliṃgamiti khyātaṃ viprādīnāṃ tu vṛddhidam | bhānudvyaṃśe tatāyāme saptāṃśaṃ caturaśrakam || 124 || aṣṭāṃśenāṣṭakoṇaṃ tu navāṃśaṃ vṛttamucyate | ṣaṭsaptavasubhāgaṃ vā paṃca ṣaṭsapta eva vā || 125 || catuṣpaṃcaṣaḍaṃśaṃ vā vardhamānaṃ caturvidham | liṃgāyāme daśāṃśe tu guṇāṃśaṃ caturaśrakam || 126 || vasvaśraṃ caiva tattulyaṃ yugāṃśaṃ syācchivāṃśakam | śivādhikamiti khyātaṃ athavānyaprakārataḥ || 127 || vedavedaśaraṃ vāpi paṃca paṃca ṣaḍaṃśakam | ṣaṭṣaṭsaptāṃśakairvāpi śaivādhikyaṃ caturvidham || 128 || liṃgāyāme navāṃśe tu caturaśraṃ dvibhāgayā | vasvaśraṃ tu guṇāṃśena vedāśraṃ vṛttamucyate || 129 || svastikaṃ hyevamākhyātaṃ sarvato bhadramucyate | mūlādagraṃ suvṛttaṃ tu liṃgottuṃgaṃ tribhāgike || 130 || talaveśaṃ tadekāṃśaṃ vyomāṃśaṃ yonibandhanam | p. 244) pūjābhāgaṃ tadekāṃśaṃ sarvato bhadrameva hi || 131 || sārvadeśikaliṃge tu vṛttākāramaśeṣakam | bhūtavedaguṇāṃśaṃ vā liṃgocce tu vibhājite || 132 || pīṭhe tu veśamekāṃśaṃ śeṣaṃ pūjāṃśamucyate | sārvadeśikaliṃgaṃ tu evameva prakalpayet || 133 || samaliṃgocchrayaṃ nandabhāgaṃ kṛtvā viśeṣataḥ | ṣaḍaṃśairvartulairnāhaṃ saptāṃśairmadhyanāhakam || 134 || vasubhāgamadhonāhaṃ yattattrairāśikaṃ bhavet | sarvajātyārhakaṃ caiva trairāśikamidaṃ param || 135 || mūlādagraṃ yugāśraṃ tu dhārāliṃgaṃ tu tacca vai | samatvamūlavedāśraṃ śeṣaṃ vasvaśrameva vā || 136 || caturaśraṃ adhobhāgaṃ aṣṭāśraṃ madhyamaṃ bhavet | pūjābhāgaṃ kalāśraṃ tu dhārāliṃgaṃ tridhābhavet || 137 || tadāśramūrdhniparyantaṃ yavārdhaṃ vā yavānnatam | samaliṃgasya dhārasya sarvaprāṇi hitāvaham || 138 || dhārāliṃgaṃ samākhyātaṃ mukhaliṃgamathocyate | pūjābhāgaṃ tridhākṛtvā ūrdhvabhāge mukhaṃ bhavet || 139 || paṃcamūrdhni caturvaktraṃ grīvā caikasamāyutam | karṇāṣṭau dvādaśākṣaṃ ca sarvalakṣaṇasaṃyutam || 140 || liṃgākāramadhastasya tasyādhaḥ piṇḍikānvitam | p. 245) ata ūrdhvasya bhāgaṃ tu caturviṃśacchatāṃśakaiḥ || 141 || trayavādhikacandrāṃśaṃ uṣṇīṣoccamudāhṛtam | keśāntaṃ nimnabhāgaṃ syāt muktādāmalakākṛtiḥ || 142 || keśāntāddakṣa sūtrāntaṃ yugāṃśaṃ trayabādhikam | netrasūtrātpuṭāntaṃ ca puṭāntād hanumānakam || 143 || pratyekaṃ tryayabādhikyaṃ yugāṃśaṃ parikīrtitam | hanvādigalamānaṃ tu caturyavamudāhṛtam || 144 || yavaikonayugāṃśaṃ tu karṇoccamiti vidyate | śeṣaṃ liṃgākṛtikhyātaṃ kalpayellakṣaṇānvitam || 145 || caturvaktraṃ caikavaktraṃ vā caturbāhu dvibāhukaḥ | stanasūtroparībimbaṃ lakṣaṇena samanvitam || 146 || hikkāsūtropariṣṭādvā śeṣaṃ liṃgākṛtirbhavet | mukhaliṃgamidaṃ khyātaṃ nṛpāṇāmabhivṛddhaye || 147 || viṣkambhamaṣṭadhā kṛtvā mūle madhye tadagrake | bhāgahīnaṃ tu saṃkalpya sthūlamūlamudāhṛtam || 148 || hrāsayecchivabhāgādi śiraḥsthūlaṃ taducyate | evamārṣakamākhyātaṃ ṛṣibhiḥ pūjitaṃ varam || 149 || guṇāśraṃ paṃcakoṇaṃ ca ṣaṭsaptadvādaśāśrakam | daśanavāśrakaṃ caiva agre tāramanopamam || 150 || phalakā darpaṇākāraṃ ekarekhamarekhakam | p. 246) śirasodvartanaṃ hīnamānonmānenanvitam || 151 || divyaṃ svāyaṃbhuvaṃ ceti khyātaṃ devaiḥ supūjitam | bāṇena pūjitaṃ bhoge bāṇaliṃgamudāhṛtam || 152 || sthūlaṃ sūkṣmaṃ śiromūlaṃ krameṇa paripaṭhyate | unnataṃ tu mukhaṃ khyātaṃ sparśane tvatiśītalam || 153 || bāṇaliṃgamidaṃ khyātaṃ madhuvarṇasamānavat | viṣṭhare tu praveśāṃśaṃ sārvadeśikaliṃgavat || 154 || lohajaṃ rajataṃ caiva sārvadeśikavatkuru | liṃgabhedaṃ samākhyātaṃ śirasodvartanaṃ śṛṇu || 155 || liṃgamūrtādi keśāntaṃ śirasodvartanaṃ bhavet | tasmālliṃgodaye cordhve śirasodvartanaṃ dvija ! || 156 || chatrākāraṃ bhavetpūrvaṃ kukkuṭāṇḍaṃ dvitīyakam | tṛtīyaṃ tripuṣākāraṃ ardhacandraṃ caturthakam || 157 || yasya liṃgasya viṣkaṃbhaṃ aṣṭadhā bhājayedbudhaḥ | ūrdhvādardhāṃśamālambya prathamaṃ chatraśīrṣakam || 158 || dvātriṃśa dvibhajettāraṃ ūrdhvabhūtāṃśaṃ lambitam | chatrābhaṃ tu dvitīyaṃ syāt saptāṃśaṃ tu tṛtīyakam || 159 || caturthaṃ tu navāṃśaṃ tu chatrābhaṃ tu caturvidham | dvijānāṃ ca nṛpāṇāṃ ca chatrābhaṃ sarvakāmadam || 160 || sarveṣāmapi liṃgānāṃ praśastaṃ chatraśīrṣakam | p. 247) vyāse dvātriṃśadaṃśe tu manupakṣakalāṃśakaiḥ || 161 || saptādaśāṃśakaṃ caiva kukkuṭāṇḍaṃ caturvidham | vardhamāne tu liṃge tu praśastaṃ kṣatriyārhakam || 162 || dvāviṃśāṃśe śirastāre dharmarudrāṃśakaistathā | bhānutrayodaśāṃśaistu tripuṣābhaṃ caturvidham || 163 || śivādhike praśastaṃ vā vaiśyārhaṃ sarvakāmadam | triṃśatyaṃśe viśāle'smindvāviṃśatyeka viṃśatiḥ || 164 || viṃśadekonaviṃśāṃśaṃ ardhacandraṃ caturvidham | svastikākhyeṣu liṃgeṣu kartavyaṃ śūdravṛddhidam || 165 || sārvadeśikaliṃgānāṃ anyeṣāṃ ca viśeṣataḥ | chatrādiśīrṣakākāro kartṛjātivaśānnayet || 166 || daivikārṣakaliṃgānāṃ aṣṭāṃśaṃ śīrṣakaṃ bhavet | śirasodvartanotsedhaṃ guṇa ekavibhājite || 167 || yuṃjyādaṃśaṃ tu liṃgoccāt śiraso vartanānvitam | uṣṇīṣamanamākhyātaṃ śiromānaṃ taducyate || 168 || mūrdhni madhyāttadaṃśāṃtaṃ paritodvartayetkramāt | yāvallambāṃśasīmāntaṃ mūrdhni madhyāt natam || 169 || chatraśīrṣakaliṃgānāṃ mūrdhni madhyāt nataṃ yavam | vaktratrayasamāyuktaṃ kartavyaṃ chatraśīrṣakam || 170 || śīrṣakācchīrṣakātsarvaṃ evaṃ krameṇocyate | p. 248) śīrṣake liṃgatāroccaṃ uktādanyaṃ na kārayet || 171 || uktādanyaṃ kṛtaṃ cettu rājarāṣṭrabhayāvaham | tasmāt sarvaprayatnena uktamārgeṇa kārayet | liṃgalakṣaṇamākhyātaṃ piṇḍikālakṣaṇaṃ śṛṇu || 172 || ityaṃśumānkāśyape liṃgalakṣaṇapaṭalaḥ (ekapaṃcāśaḥ) || 51 || athāto nāgarādīnāṃ liṃgānāṃ pīṭhalakṣaṇam | ādau tu vakṣyate vipra sakalānāṃ tato viduḥ || 1 || śailaje tu śilāpīṭhaṃ sudhayeṣṭakayāpi vā | dāruje dārujaṃ vātha iṣṭakāmayameva vā || 2 || ratnalohādi liṃgānāṃ svayoniṃ lohajaṃ tu vā | liṃgotsedhasamaṃ pīṭha vistāraṃ cottamaṃ bhavet || 3 || pūjāṃśocca samaṃ pīṭhaṃ tāraṃ kanyasamucyate | tayormadhye'ṣṭabhāge tu uttamādi trayaṃ trayam || 4 || pīṭhavyāsaṃ tridhābhajya dvibhāgaṃ cottamonnatam | vyāsārdhamadhamottuṃgaṃ tayormadhyeṣṭabhājite || 5 || navadhāpīṭhatuṃgaṃ tu uttamādi trayaṃ trayam | krameṇa kathitā vipra nāgarā hyeva mucyate || 6 || p. 249) liṃgasyocca samaṃ vyāsaṃ śreṣṭhaṃ tannavabhājite | saptāṃśaṃ kanyasaṃ vyāsaṃ tayormadhye'ṣṭabhājite || 7 || navadhā vistṛtaṃ khyātaṃ brahmaviṣṇvaṃśayorapi | udayaṃ vasudhā bhajya dvibhāgaṃ vānalāṃśake || 8 || ekāṃśaṃ vā viśeṣeṇa sthalāṃśe tu niveśayet | śeṣaṃ pīṭhodayaṃ khyātaṃ evaṃ drāviḍamācaret || 9 || pūjāṃśapariṇāhena samaṃ śreṣṭhaviśālakam | pariṇāhe kalāṃśe tu bhānvaṃśamadhamaṃtatīḥ || 10 || tayormadhyeṣṭabhāge tu navadhā pīṭhavistṛtam | viṣṇubhāgasamoccaṃ tu pīṭhaṃ kanyasamucyate || 11 || sapādaṃ śreṣṭhamākhyātaṃ tayormadhye'ṣṭabhājite | navadhā piṇḍikottuṃgaṃ vesare hyevamācaret || 12 || athavā liṃgaviṣkaṃbhaṃ triguṇaṃ pīṭhavistṛtam | athavā liṃgaviṣkaṃbhaṃ caturaśrīkṛte satī || 13 || tatkarṇadviguṇaṃ vātha sārdhadviguṇameva vā | triguṇaṃ vā viśālaṃ tu pīṭhānāṃ tu viśeṣataḥ || 14 || garbhageha tribhāgaikaṃ caturbhāgaikameva vā | pīṭhavyāsaṃ samākhyātaṃ viṣṇubhāgasamonnatam || 15 || sāmānyaṃ nāgarādīnāṃ liṃgānāṃ piṇḍikā imāḥ | upānabāhyavistāraṃ sarveṣāṃ tu viśeṣataḥ || 16 || p. 250) tadaṣṭā navadaśāṃśena hīnamagraviśālakam | viṣṇubhāgasamottuṃgaṃ sapādaṃ sārdhameva vā || 17 || sāmānyapiṇḍikānāṃ tu nāgarādi samunnatam | liṃgānāṃ sakalānāṃ ca sāmānyaṃ pīṭhalakṣaṇam || 18 || sakalodaye navāṃśe tu vyomāṃśaṃ kanyasodayam | guṇāṃśaṃ śreṣṭhamānaṃ tu tayormadhye'ṣṭabhājite || 19 || navadhā pīṭhatuṃgaṃ tu tasya vistāramucyate | pīṭhatuṃgasamavyāsaṃ adhamaṃ pīṭhamucyate || 20 || dviguṇāṃśottamavyāsaṃ tayormadhye'ṣṭabhājite | navadhā vistṛtaṃ khyātaṃ sakalānāṃ viśeṣataḥ || 21 || piṇḍikā gomukhopetā liṃgānāṃ tu vidhīyate | gomukhārahitaṃ pīṭhaṃ sakalānāṃ viśeṣataḥ || 22 || samāśraṃ samavṛttaṃ vā liṃgānāṃ tu vidhīyate | sāyatāśrāya vṛttaṃ vā pratimānāsanaṃ tu vā || 23 || padmapīṭhaṃ bhadrapīṭhaṃ vedikā parimaṇḍalam | pīṭhaṃ caturvidhaṃ khyātaṃ alaṃkāraṃ dvijottama ! || 24 || kalāṃśaṃ vibhajettuṃgaṃ upānoccaṃ dvibhāgayā | bhūtāṃśoccamadhaḥ padmaṃ kaṇṭhaṃ pādukasādṛśam || 25 || ūrdhvapadmaṃ tu vedāṃśaṃ dvibhāgaṃ paṭṭikodayam | śivāṃśaṃ ghṛtavāryuccaṃ ṣoḍaśaṃ dalasaṃyutam || 26 || p. 251) kṣudraṃ dalaṃ tayormadhye'pyaṣṭau vātha mahādalam | ardhāṃgulaṃ dalāgroccaṃ mānāṃgulena suvrata ! || 27 || liṃgabhedāṃgulārdhaṃ vā dalāgrasya samucchrayam | pīṭhatāra tribhāgaikaṃ gomukhādīrghamucyate || 28 || taddīrghasadṛśaṃ tasya mūlavyāsamudāhṛtam | mūlatāratribhāgaikaṃ tasyāgraṃ vistṛtaṃ bhavet || 29 || mūlādagraṃ kramātkṣīṇaṃ tadghanaṃ vyāsasādṛśam | tripādaṃ vārdhavā nīvra tribhāgaikāṃśameva vā || 30 || vyāsatribhāgabhāgaṃ tu jalamārgaviśālakam | paṭṭikordhvasamaṃ nimnaṃ tasyādīṣaṃ tataṃ tu vā || 31 || upānādyaṃgaveśaṃ ca nīvraṃ saundaryamācaret | adhiṣṭhānāṃgavadveśa nīvraṃ vā parikalpayet || 32 || padmapīṭhaṃ samākhyātaṃ bhadrapīṭhamathocyate | kṛtvā tu ṣoḍaśotsedhaṃ bhāgenopānamucyate || 33 || jagatyuccaṃ tu vedāṃśaṃ guṇāṃśaṃ kumudodayam | śivāṃśaṃ paṭṭikāmānaṃ kaṇṭhamānaṃ guṇāṃśakam || 34 || tadūrdhvakaṃpamekāṃśaṃ dvibhāgā paṭṭikā bhavet | śaśyaṃśaṃ ghṛtavāri syāt etattu bhadramucyate || 35 || pīṭhocce tu kalāṃśe tu dvibhāgaṃ pādukodayam | guṇāṃśaṃ jagatī mānaṃ kumudoccaṃ tu tatsamam || 36 || p. 252) vyomāṃśaṃ kaṃpamānaṃ tu kaṇṭhamānaṃ dvibhāgayā | tasyordhvakaṃpamekāṃśaṃ guṇāṃśā paṭṭikā bhavet || 37 || ekāṃśaṃ ghṛtavāri syād etadbhadrakamucyate | bhadrameva tathā khyātaṃ vedipīṭhamathopari || 38 || trayodaśāṃśe pīṭhoccaṃ dvibhāgaṃ pādukodayam | tadūrdhvapadmatattulyaṃ kaṃpamaṃśena kārayet || 39 || dvibhāgaṃ kaṇṭhamānaṃ tu ūrdhvakaṃpaṃ śivāṃśakam | tadūrdhve padmamakṣāṃśaṃ paṭṭikā caiva tatsamam || 40 || ghṛtavāryudayaṃ vyomabhāgena parikalpayet | athavodayaṃ tu vasvaṃśe upānoccaṃ śivāṃśakam || 41 || ekāṃśaṃ ghṛtavāri syāt śeṣaṃ vedīyugāśrakam | vedikā pīṭhamākhyātaṃ tadevākṣāṃśapaṭṭikā || 42 || kartavyaṃ ca tridhaikaṃ hi vedikā pīṭhamucyate | padmaṃ vā bhadrapīṭhaṃ vā vṛttaṃ tatparimaṇḍalam || 43 || adhiṣṭhānāṃgavadvātha pīṭhāṃgaṃ parikalpayet | upapīṭhāṃgavadvātha tattannāmnā prakīrtitāḥ || 44 || jayadaṃ caturaśraṃ syāt yonyākāraṃ prakalpayet | śāntiḥ syāddhanuṣākāraṃ guṇāśraṃ ripunāśanam || 45 || vardhanāhe tu vṛttaṃ syāt paṃcāśraṃ puṣṭidaṃ bhavet | roganāśakaraṃ cāṣṭakoṇamevaṃ kramādviduḥ || 46 || p. 253) eṣvākāreṣu pīṭhāṃgān prāgukta vidhinā kuru | dravyotkṛṣṭairnavā vātha jīrṇoddhāre dvijottama ! || 47 || pūrvākṛtiryathā kāryaṃ tathā kuryātpunaḥ punaḥ | paścādanyā kṛtirvipra guṇaṃ vā gadāyatam || 48 || ārjavaṃ mukhabhadraṃ vā bhadraṃ cetsamabhadravat | liṃgānāṃ sāyataṃ pīṭhaṃ na kuryāttu kadācana || 49 || samāśraṃ samavṛttaṃ vā sāyatāśraṃ tathānyakam | sarvaṃ ca sakalānāṃ tu kartavyaṃ saṃpadāṃ padam || 50 || piṇḍikā lakṣaṇaṃ proktaṃ pādaśailādikaṃ śṛṇu | ityaṃśumānkāśyape piṇḍikā lakṣaṇa paṭalaḥ (dvipaṃcāśaḥ) || 52 || atha vakṣye viśeṣeṇa pādaśailādilakṣaṇam | liṃgatāratrayaṃ vyāsaṃ tattripādasamunnatam || 1 || śreṣṭhamadhyakaniṣṭhoccaṃ tayormadhye'ṣṭabhājite | vyāsaṃ tu navabhāgaṃ tu tattripādoktamunnatam || 2 || tadardhamadhamottuṃgaṃ tayormadhye'ṣṭabhājite | tuṃgaṃ tu navadhā proktaṃ pādāśma nāgare viduḥ || 3 || garbhagehaviśālākṣaṃ śreṣṭhaṃ vyāsamudāhṛtam | tadardhaṃ kanyasaṃ proktaṃ tayormadhyeṣṭabhājite || 4 || p. 254) navadhā ca śilāvyāsaṃ tattripādottamodayam | tadardhamadhamaṃ khyātaṃ tayormadhye'ṣṭabhājite || 5 || navadhā tasya tuṃgaṃ tu drāviḍaṃ hyevamucyate | nālīgṛhatribhāgaika bhāgamuttamavistṛtam || 6 || tadardhamadhamaṃ khyātaṃ tayormadhye'ṣṭabhājite | vyāsaṃ tu navadhā tuṃgaṃ tattribhāgottamonnatam || 7 || tadardhamadhamaṃ tuṃgaṃ tayormadhye'ṣṭabhājite | tuṃgaṃ tu navadhā proktaṃ pādāśma veśarānvitam || 8 || liṃgavyāsārdhamādhikyaṃ vyāsaṃ tadvasubhājite | ekāṃśamavaṭe nimnaṃ liṃgamūlavadākṛtiḥ || 9 || ratnimānāmaprāṇa navakoṣṭhaṃ bile kuru | anyatra samatāṃ kuryāt ādhārākhya śilā smṛtā || 10 || tadaśmapīṭhasīmāntaṃ nandyāvartaśilādayaḥ | liṃgātpīṭhāvasānaṃ vā ekadvitryaṃgulādhikam || 11 || nandyāvartaśilāvyāsaṃ nāgare tu vidhīyate | pīṭhavyasādyavaikaṃ vā drāviḍākṣāntikādikam || 12 || liṃgavyāsanavāṃśe tu pīṭhādekaikavardhanāt | nandyāvartaśilāvyāsaṃ navadhā vesaraṃ hi tat || 13 || liṃgasya paritaḥ kalpyaṃ catvāraṃ caturaśrakam | caturaśrocitāyāme teṣāṃ dīrghamudāhṛtam || 14 || p. 255) uttarāgraṃ tu prāgbhāge prāgagraṃ dakṣiṇe nyaset | paścime cottarāgraṃ tu prāgagraṃ cottare nyaset || 15 || śāṃkare prathamasyāgraṃ analāgraṃ dvitīyake | tṛtīyamūlaṃ nir-ṛtau vāyumūlaṃ caturthakam || 16 || nandyāvartaśilāstvevaṃ yojyakalkagulodakaiḥ | ūrdhveṣṭabandhanaṃ lipya sthāpayetpiṇḍikāṃ budhaiḥ || 17 || sudhā vā vajrabandhaṃ vā lipya pīṭhaṃ prayojayet | ekāśmaṃ cottamaṃ pīṭhaṃ dvābhyāṃ vai madhyaviṣṭharam || 18 || tricatuṣpaṃcabhirvātha kanyasaṃ pīṭhamucyate | pīṭhānāṃ tu galādūrdhvaṃ aśvatvekena kārayet || 19 || bahuvastu galādhastāt pīṭhaṃdharaṃ gale kuru | galādhastād dṛṣadvau ced pūrva vai cāpare nyaset || 20 || trayaścottaratastvekaṃ vāme vāme paradvayam | catvāraṃ ceccatuṣkoṇe caturaśraṃ prakalpayet || 21 || dviparāśraṃ tu kartavyā piṇḍikā lakṣaṇānvitā | athavā cāṣṭabandhairvā niśchidraṃ sudṛḍhaṃ kuru || 22 || iṣṭakā cettu bahubhiḥ kartavyā sudhayānvitā | lohajaṃ ratnajaṃ caiva dārujaṃ caivameva tu || 23 || sarveṣāṃ baṃdhanaṃ cāṣṭa bandhamivyabhidhīyate | viṣṇubhāgārdhasīmnā ca piṇḍikordhvaṃ samunnayet || 24 || p. 256) natonnataṃ na kartavyaṃ kartavye kartṛnāśanam | napuṃsakaśilābhistu pīṭhādhastācchilāṃ nayet || 25 || evaṃ brahmaśilādīni proktaṃ tadaviśeṣataḥ | ityaṃśumānkāśyape pādaśilādilakṣaṇapaṭalaḥ (tripaṃcāśaḥ) || 53 || atha vakṣye viśeṣeṇa lakṣaṇoddhāralakṣaṇam | liṃgasya mukhanirmāṇaṃ lakṣaṇoddhāramiṣyate || 1 || prāsādasyāgrato vāpi śāṃkare dakṣiṇe'pi vā | navāṣṭasaptahastaṃ vā maṇṭapaṃ caturaśrakam || 2 || ṣoḍaśastaṃbhasaṃyuktaṃ sarvālaṃkārasaṃyutam | maṇṭapasya tribhāgaikaṃ tanmadhye vedikāṃ kuru || 3 || hastamātrasamutsedhāṃ darpaṇodarasaṃnibhām | gomayālepanaṃ kṛtvā piṣṭacūrṇairalaṃ kṛtām || 4 || nānātoraṇasaṃyuktāṃ nānāpuṣpairalaṃkṛtām | śālibhisthaṇḍilaṃ kṛtvā vedikāyāṃ viśeṣataḥ || 5 || taṇḍulaiśca tilairdarbhaiḥ lājapuṣpairalaṃ kṛtām | adhamatrayaliṃgānāṃ evaṃ maṇṭapamācaret || 6 || śeṣāṇāṃ liṃgadīrghasya vedikāvistṛtaṃ bhavet | tenaiva triguṇairvyāsaṃ maṇṭapasya viśālakam || 7 || p. 257) anyatsarvamalaṃkāraṃ prāgivaiva samācaret | vedyūrdhve śāyayelliṃgaṃ prākśiraścordhvavaktrakam || 8 || parito'ṣṭa ghaṭānnyastvā sakūrcānsāpidhānakān | sasūtrānnavavastrāḍhyān gandhatoyena pūritān || 9 || vāsopidhānānhemāḍhyān lokapālāṃśca deśikaḥ | gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca arcayettu svanāmataḥ || 10 || liṃgamūlasya vāme tu piṇḍikāṃ ca nidhāpayet | raktena śālinā veṣṭya liṃgapīṭhau samarcayet || 11 || vedikāyāstatastvaindre kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ guruḥ | agnyādhānādikaṃ sarvaṃ agnikāryoktamācaret || 12 || brahmavṛkṣasamidbhistu homaṃ kṛtvā tu sadyataḥ | ā vo rājeti maṃtreṇa idaṃ viṣṇviti maṃtrataḥ || 13 || brahmajajñānamaṃtreṇa pūjāhomaṃ samācaret | caruṃ hutvātvaghoreṇa pratyekāṣṭaśatāhutiḥ || 14 || rātrau pratisaraṃ badhvā liṃgapīṭhau dvijottama ! | svarṇarajatakārpāsa sūtrairvā hṛdayena tu || 15 || prāgvadagniṃ samabhyarcya sviṣṭaṃ pūrṇāhutiṃ caret | evaṃ jāgaraṇaṃ rātrau prabhāte sumuhūrtake || 16 || deśikaśca śucirbhūtvā sakalīkṛta vigrahaḥ | sitavastrottarīyāḍhyaḥ sitamālyānulepanaḥ || 17 || p. 258) sitayajñopavītāḍhyaḥ śivadvijakulodbhavaḥ | sthapatiśca śucirbhūtvā yajñasūtrapavitradhṛt || 18 || prabhāte sumuhūrte tu lakṣaṇoddhāramācaret | pāyasaṃ ghṛtasaṃyuktaṃ śiraḥ sthāne baliṃ haret || 19 || raktaśāliṃ parityajya gandhādyairarcayeddhṛdā | ratnena taṃ likhelliṃgaṃ madhye sūtraṃ tu pātayet || 20 || mukhabhāge tu madhye tu nālaṃ kuryātsalakṣaṇam | liṃgamānena matimān sūtravistāramucyate || 21 || rudrabhāgodayaṃ grāhya śiraso vartanānvitam | vedaviṃśacchatāṃśaṃ ca kṛtvaikāṃśāṃgulaṃ stṛtam || 22 || tadaṃśaṃ vasudhā bhajyaṃ tadekayava mucyate | uttamottamaliṃgānāṃ sūtraṃ paṃcayavaṃtatī || 23 || śeṣāṇāmapi liṃgānāṃ vardhayenna tu hrāsayet | adhamatrayaliṃgānāṃ sūtratāraṃ yavaṃ bhavet || 24 || sūtravistāramevaṃ syād khātaṃ caiva tu tatsamam | lakṣaṇaṃ śirasi vyādhiḥ lalāṭe maraṇaṃ bhavet || 25 || netrasūtre tvapasmāraṃ āsye cānnavināśanam | cibuke bandhunāśaṃ syāt karṇe skandhavināśanam || 26 || stanadeśe sutaṃ hanti tasmādeśādvivarjayet | śirasā saharudrāṃśaṃ guṇabhāgavibhājite || 27 || p. 259) ekāṃśamūrdhvake * * sthānādūrdhvatadaṃśake | tadadhasthāṃśake vipra lakṣaṇoddhāramācaret || 28 || padmasya mukulākāraṃ yathāyukti yathākṛtiḥ | dvijānāmabhivṛddhyarthaṃ nṛpāṇāṃ ca jayāvaham || 29 || khaḍgau pratyānvitākāraṃ kuñjarākṣamivākṛtiḥ | śaṃkhaṃ cāṃkuśayorbhedānnṛpāṇāmabhivṛddhaye || 30 || karāñjali samākāraṃ gokarṇākṛti vartulam | vaiśyānāṃ tattrikoṇaṃ ca śūlavṛttāyataṃ tathā || 31 || śūdrasya vṛddhikaraṃ trīṇi vaiśyānāṃ tasya lakṣaṇam | lakṣaṇoddhāraṇoktāṃśaṃ rudrabhāgavibhājite || 32 || mukulodayamekāṃśaṃ tadvyāsaṃ cāpi tatsamam | tanmūlanāladīrghaṃ tu navabhāgamudāhṛtam || 33 || tannālamekasūtraṃ vā sūtradvitriyutaṃ tu vā | sūtradvitriyutaṃ cettu sūtrāntaraṃ yavatrayam || 34 || yavadvayāntaraṃ vātha nālatāraṃ dvijottama ! | nālamūle ca tasyāgre sīmāsūtraṃ samālikhet || 35 || tannālaṃ caikasūtraṃ cet liṃgamadhye viśeṣataḥ | sūtrokta vyāsakhātaṃ ca nālayāme tu kalpayet || 36 || nālādhastāttu vyomāṃśaṃ tyajya viṣṇuśiropari | maṇirekhāṃ tataḥ kuryānmukulādāsphigantakam || 37 || maṇirekhayontaraṃ padmamūle padmasamaṃ tu vā | padmatāra tridhaikaṃ vā vedāṃśe'gnyaṃśameva vā || 38 || paṃcāṃśe tu yugāṃśe vā padmatārārdhameva vā | mukulamūlentaraṃ hyevaṃ nālamūlentaraṃ śṛṇu || 39 || nālāyāmasamaṃ vārdhaṃ tripādaṃ vā yugāṃśake | tribhāgaṃ paṃcabhāge tu vedabhāgamathopari || 40 || nālamūle same veśamaṇirekhādvayontaram | mūlādagraṃ kramātkṣīṇaṃ maṇirekhāṃ tataḥ kuru || 41 || nālamūle same tiryak dvā pṛṣṭhe tu sabandhayet | maṇirekhāvyāsakhātaṃ liṃgasyocitasūtravat || 42 || maṇirekhālambanāladīrgha tuṃgasameva vā | tasmāttanmūlaparyantaṃ vasubhāgavibhājite || 43 || maṇirekhālambanaṃ vipra navadhā parikīrtitam | sarveṣu lakṣaṇoddhāreṣvevaṃ vai maṇirekhake || 44 || prathamaṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ dvitīyaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | lakṣaṇoddhāraṇāṃśaṃ tu daśabhāgavibhājite || 45 || mukulodayamekāṃśaṃ vasvaṃśaṃ nāladīrghakam | nālādhastāttu vyomāṃśaṃ nītvā śeṣaṃ tu pūrvavat || 46 || dvitīyaṃ lakṣaṇaṃ khyātaṃ tṛtīyaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | lakṣaṇoddhārabhāgaṃ tu dharmabhāgavibhājite || 47 || p. 261) ekāṃśaṃ mukulottuṃgaṃ navāṃśaṃ nāladīrghakam | śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ caturthaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu || 48 || lakṣaṇāṃśaṃ tu navadhā bhajyaikāṃśaṃ tu kuḍmalam | saptāṃśaṃ nāladīrghaṃ tu śeṣaṃ pūrvavadeva hi || 49 || caturthaṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ paṃcamaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | lakṣaṇāṃśaṃ vasudhā bhajya vyomāṃśaṃ mukulodayam || 50 || ṣaḍaṃśaṃ nāladīrghaṃ tu nālādhastācchivāṃśakam | tadeva saptabhāgaṃ tu nāladīrghamudāhṛtam || 51 || śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ * * * * * * * * | * * * * * * * * saptamaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu || 52 || lakṣaṇāṃśe tu saptāṃśe śaśyaṃśaṃ mukulodayam | bhūtāṃśaṃ nāladīrghaṃ tu śeṣaṃ pūrvavadeva hi || 53 || ṣaḍaṃśaṃ nāladīrghaṃ tu śeṣaṃ prāgiva saṃkhyayā | evamaṣṭavidhaṃ khyātaṃ nālāyāmaṃ dvijottama ! || 54 || agrākārebjamukulāt bhānusaṃkhyātsusuvratam | yatheṣṭanālakartavyaṃ vasusaṃkhyāsu me dvija || 55 || agrākāre dṛḍhasūtraṃ prakartavyaṃ liṃgeṣūkta pramāṇataḥ | sthāpayettu tato liṃgaṃ prāgudagraṃduraṣṭake || 56 || lakṣayetpiṇḍikāvaktraṃ liṃgasaumye nidhāpayet | sthāpitaiḥ kalaśaiḥ snāpya liṃgapīṭhau hṛdā guruḥ || 57 || p. 262) gavyairgandhodakaiḥ snāpya gandhapuṣpādibhiryajet | lambakūrcasamāyuktaṃ sarvālaṃkāraśobhitam || 58 || rathe vā śibikāyāṃ vā grāmaṃ kṛtvā pradakṣiṇam | ācāryaṃ śilpinaṃ pūjya vastra hemāṃgulīyakaiḥ || 59 || tato jalāśayaṃ prāpya jalādhīvāsanaṃ kuru | lakṣaṇoddhāramākhyātaṃ pratimālakṣaṇaṃ śṛṇu || 60 || ityaṃśumānkāśyape lakṣaṇoddhāravidhipaṭalaḥ (catuḥ paṃcāśaḥ) || 54 || pratimālakṣaṇaṃ vakṣye śṛṇutvaikāgramānasaḥ | acalaṃ ca calaṃ caiva calācalamiti tridhā || 1 || mṛṇmayaṃ śarkarāṃ caiva saudhajaṃ ca calaṃ smṛtam | śailajaṃ dārujaṃ caiva dhātujaṃ ratnajaṃ tathā || 2 || calācalamiti khyātaṃ calamevaṃ tu lohajam | ardhacitraṃ ca citraṃ ca citrābhāsamiti tridhā || 3 || ardhāṃgadarśanaṃ bimbaṃ ardhacitramiti smṛtam | sarvāvayava dṛṣṭaṃ yat taccitraṃ hi vidhīyate || 4 || nimnonnatavihīnena paṭabhittyādikalpanā | ardhacitraṃ tu sudhayā cānyaiścitravadardhakam || 5 || p. 263) ābhāsaṃ dhātubhiḥ kuryāt citrakarmavidhānataḥ | citraṃ citrārdhamābhāsaṃ phalaṃ śreṣṭhāntarādhamam || 6 || iṣṭakāyāḥ paṭaṃ śreṣṭhaṃ paṭādābhāsakaṃ varam | ābhāsādardha citraṃ tu tasmādvai mṛṇmayaṃ varam || 7 || mṛṇmayāddārujaṃ śreṣṭhaṃ dārujācchailajaṃ varam | śailajāllohajaṃ śreṣṭhaṃ kartṝṇāṃ ca phalaṃ tathā || 8 || lohajeṣūttamaṃ svarṇaṃ madhyamaṃ rajataṃ bhavet | tāmrajaṃ kanyasaṃ khyātaṃ teṣu teṣu phalaṃ tathā || 9 || bimbamānaṃ ca dravyaṃ ca śreṣṭhāntarādhamaṃ bhavet | sarvadravyeṣu daivatyaṃ samameveti vidyate || 10 || samaṃ ceddivyadeveśaṃ phalaṃ śreṣṭhādayaṃ katham | ūṣare sundhabhūmau ca mārdave ca mahītale || 11 || pṛthagekajātivṛkṣaṃ tu sthāpane tu viśeṣataḥ | phalasthalānusāreṇa yathālābhaṃ tathā bhajet || 12 || sthalabhedena vṛkṣasyaṃ bhedamātraṃ na vidyate | tathā dravyaphalaṃ tulyaṃ dravyabhede phalapradam || 13 || tasmātteṣu yathā lābhaṃ dravyeṇa sakalaṃ kuru | yo naraḥ kṛtavānbhūmau putramitrakalatra yuk || 14 || yatheṣṭaviṣayopetaḥ śakrādi viṣayaṃ sukham | na naśyate tato vipra ! sālodyādi padāśritam || 15 || p. 264) manasā karmaṇā vācā yo naraḥ sahakāriṇā | asau vittānusāreṇa kartṛlabdhaphalānubhāk || 16 || tasmādanyena kartavyaṃ sa kartuṃ śivātmakam | sukhāsanaṃ tu prathamaṃ umā skandaṃ dvitīyakam || 17 || tṛtīyaṃ candramauliṃ ca caturthaṃ vṛṣavāhanam | paṃcamaṃ nṛttamūrtiṃ ca gaṃgādharamataḥ param || 18 || saptamaṃ tripurāriṃ ca vaivāhyaṃ tvaṣṭhamaṃ tathā | navamaṃ cārdhanāriṃ ca daśamaṃ gajahāriṇam || 19 || tato pāśupataṃ vidyāt kaṃkālaṃ dvādaśaṃ smṛtam | trayodaśaṃ harerardhaṃ bhikṣāṭanaṃ caturdaśa || 20 || caṇḍeśvara prasādaṃ tu paṃcādaśamudāhṛtam | ṣoḍaśaṃ dakṣiṇāmūrtiṃ tataḥ kālārimucyate || 21 || tato vai liṃgamudbhūtaṃ mūrtiraṣṭādaśā bhavet | sarvāsāṃ pratimānāṃ tu mānamādau vadāmyaham || 22 || sarveṣāmapi liṃgānāṃ śiromānaṃ vinodayam | gṛhītaṃ vidyamāneṣu anyeṣu śirasā saha || 23 || sthūladeśe parīṇāhaṃ vistāraṃ caiva tatraiva | pūjāṃśa dviguṇaṃ grāhya dvātriṃśadvibhajetsamam || 24 || teṣu vai saptaviṃśāṃśaṃ paṃcaviṃśāṃśameva vā | tribhāgādhikaviṃśacca ekaviṃśatireva vā || 25 || p. 265) ekona viṃśadaṃśaṃ vā ṣoḍaśaṃ vā trayodaśa | rudrāṃśaṃ nandabhāgaṃ vā saptāṃśaṃ paṃca eva vā || 26 || athavā rudrabhāgoccaṃ navabhāgavibhājite | teṣvekāṃśaṃ samārabhya ekaikāṃśa vivardhanāt || 27 || yāvadvai saptaviṃśāṃśaṃ tāvadvai saptaviṃśatiḥ | rudrāṃśocce tu bimboccaṃ sāṣṭatriṃśati bhedakam || 28 || tathaiva liṃgatāre ca liṃganāhe ca kalpayet | liṃge bimbocca bhedaṃ tu manvādhikaśataṃ bhavet || 29 || garbhagehaṃ tadādyaṃ tu bhāge nandavidhonnatam | athavā garbhagehaṃ tu trinnavāṃśavibhājite || 30 || saptaviṃśatimānaṃ syurekādekāṃśavardhanāt | athavā garbhagehaṃ tu dvinavāṃśaṃ vibhājite || 31 || ekāṃśadekavṛddhyā tu bimbamaṣṭādaśānvitam | śuddhadvārasya cotsedhaṃ caturbhāgavibhājite || 32 || paṃcāṃśamuttamotsedhaṃ madhyamaṃ caturaṃśakam | adhamaṃ tu guṇāṃśaṃ syāt trividhaṃ dvāramānakam || 33 || adhamottamayormadhye vasubhāgavibhājite | navadhā sa galottuṃgaṃ dvāramāne vidhīyate || 34 || athavā dvāratuṃgaṃ tu saptaviṃśati bhājite | ekaikāṃśavihīnena bimboccaṃ saptaviṃśatiḥ || 35 || p. 266) evaṃ hi dvāramānena ṣaṭtriṃśatkautukodayam | tathādhiṣṭhānamāne ca stambhamānavibhājite || 36 || sadmabāhyasya vistāre haste caiva prakalpayet | ekādinavahastāntaṃ navadhā hastamānakam || 37 || talādi navatālāntaṃ tathā navavidhaṃ bhavet | kartuśca hṛdayāntaṃ vā stanāntaṃ bāhusīmakam || 38 || hanvantaṃ cāsya sīmāntaṃ netra sūtrāvasānakam | kartuścodayatulyaṃ vā yajamānavaśādime || 39 || athavā kartṛtuṃgaṃ tu navabhāgavibhājite | ekaikāṃśavihīnena navadhā sakalodayam || 40 || caturviṃśacchataṃ bhāgaṃ pūjāṃśaṃ tu vibhājite | ekāṃśamaṃgulaṃ khyātaṃ mūlaliṃgāṃgulānvitam || 41 || mānāṃgulaṃ purāproktaṃ nava prāsādamānake | karturdakṣiṇahaste tu madhyamāṃgulimadhyame || 42 || parvadīrghaṃ tu tāraṃ vā mātrāṃgulavidhiḥ smṛtaḥ | saptāṃgulaṃ samārabhya dvidvyaṃgulavivardhanāt || 43 || trayoviṃśatikaṃ yāvat śatāntatribhiraṃgulaiḥ | bimbamānaṃ tu kartavyaṃ mānau dvābhyāṃ parārthakam || 44 || gṛhe tvātmārtha bimbānāṃ mānaṃ mātrāṃgulena tu | kartavyamanyathā cettu kartavye kartṛnāśanam || 45 || p. 267) aṃgulainirmitaṃ bimbaṃ sarvajātyarhakaṃ śubham | aṃguleṃ gulasaṃkhyābhiśāyādīṣacchubhekṣaṇam || 46 || triṣvaṃguli pramāṇeṣu jātyaṃśaṃ ca na ropayet | aṃgulādanyadyanmānaṃ vedāśīti vibhajya ca || 47 || ekāṃśaṃ ropayettasmāt jātyaṃśaṃ taddvijādibham | dvibhāgādhikaṣaṣṭyaṃśaṃ bhajyaikāṃśasamanvitam || 48 || nṛpajātyaṃśakaṃ hyevaṃ nṛpāṇāmṛddhikāraṇam | caturviṃśati bhāgaṃ tu kṛtvaikāṃśasamanvitam || 49 || vaiśyajātyaṃśakaṃ khyātaṃ vaiśyānāmabhivṛddhidam | ṣoḍaśāṃśeṃśamāropya śūdra-ṛddhikaraṃ bhavet || 50 || evaṃ jātyaṃśasaṃyuktaṃ aṃśamaṣṭaguṇīkṛtam | saptaviṃśatibhirhrāse śeṣamaśvādimaṃ bhavet || 51 || taddinaṃ jāti ṛkṣaṃ syānnṛpavāstudinānvitam | suśobhanena yuktaṃ cet kartṛvāstu nṛpādinām || 52 || triṃśādyā śatabhāgāntaṃ bimboccaṃ tu vibhājite | śaśyaṃśaṃ ropayedyāvat śubhāyādīni saṃbhavam || 53 || tanmānaṃ kautukoccaṃ syātpādāduṣṇīṣakāvadhi | āyāṃśakamidaṃ khyātaṃ caikāṃśāyādikalpayet || 54 || aṣṭābhirvardhayedyaṃśaṃ bhānubhirhrāsayeddvija ! | śeṣamāyamiti khyātaṃ aṃśamaṣṭaguṇīkṛtam || 55 || p. 268) saptaviṃśatibhirhrāse śeṣamaśvādibhaṃ bhavet | navabhirguṇite tvaṃśaṃ nāḍibhirhrāsayettataḥ || 56 || seṣaṃ vyayamiti khyātaṃ aṃśaṃ vai tvanalena tu | vardhayedvasubhirhrāse śeṣaṃ dhvajādayo bhavet || 57 || navabhirvardhayettvaṃśaṃ saptabhirhrāsavārakam | vardhayedvedasaṃkhyā tu hrāsayennavasaṃkhyayā || 58 || śeṣamaṃśakamityuktaṃ evamāyādiṣaḍbhavet | āyādhikyaṃ vyayaṃ kṣīṇaṃ puṣkalāyaṃ suśobhanam || 59 || dhvajadhūmaśca siṃhaśca śvāvṛṣokharahastikākayaḥ | yonayaścāṣṭa te teṣu teṣu ketuharī vṛṣam || 60 || gajaśca śubhadā jñeyā garhitāḥ śeṣayonayaḥ | vipattiḥ pratyaraṃ caiva varjyaṃ vaināśikaṃ tathā || 61 || ṣaṣṭhāṣṭa dvādaśaṃ lagnaṃ varjyaṃ śeṣāḥ śubhāvahāḥ | kartuśca grāmanakṣatrāt nṛpavāstudinaṃ tathā || 62 || gaṇayedbimba-ṛkṣāntaṃ śobhanaṃ tu parigrahet | vāraṃ sūryādi saṃkhyā tu bhaumavāraṃ vivarjayet || 63 || sūryāravārasauriśca madhyamaṃ ca iti smṛtam | bhānu vārādi saṃyuktaṃ viśākhādi catuścatuḥ || 64 || yogaṃ tu maraṇaṃ nāśaṃ amṛtaṃ ca yathā kramam | taskaraṃ bhuktiśaktiśca dhanyaṃ rājaṃ ca ṣaṇḍakam || 65 || p. 269) abhayaṃ rathanaṃ preṣya navāṃśakamudāhṛtam | teṣu taskara ṣaṇḍaṃ ca ṛṇaṃ caiva tu varjayet || 66 || gaṇeṣu suramānuṣyaṃ yogamātra vivarjayet | evaṃ parīkṣya śobhāḍhyaṃ āyāmaṃ tu suyojayet || 67 || cāturvarṇābhivṛdhyarthaṃ jātyaṃśakaṃ prayojayet | tasmādubhayabhāgo'pi praśastā veśakāṇḍapā || 68 || ityaṃśumānkāśyape pratimālakṣaṇapaṭalaḥ (paṃcapaṃcāśaḥ) || 55 || uttamaṃ daśatālādi lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | mṛṇmayaṃ cettu bimbaṃ vai śūlasthāpanamācaret || 1 || śailajā pratimā cettu śilāgrahaṇaṃ liṃgavat | lohajaṃ sakalaṃ cettu madhūcchiṣṭhena nirmitam || 2 || sthaṇḍilaṃ śālibhiḥ kuryādālayāgre tu maṇṭape | kuśāśayaṃ tu saṃkalpya darbhaiḥ puṣpaiḥ paristaret || 3 || tadūrdhve phalakaṃ nyastvā dārujaṃ prāgdiśāgrakam | ācāryaḥ śilpakartā ca śuddhamānaṃ parigrahet || 4 || tanmāna sevitāṃgāni tvatha naiva tu kārayet | prākśiraścordhva vaktraṃ tu phalakāyāṃ nidhāpayet || 5 || p. 270) gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścābhyarcya deśikaḥ | tasya dakṣiṇa pārśve tu śivāgniṃ tu prakalpayet || 6 || samidājyaiśca carubhiḥ hṛdācāṣṭaśatāhutiḥ | dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pūrṇāhutiṃ tu mūlataḥ || 7 || dhyātvā bimbā kṛti tvagni madhye mūlamudāharet | ātmanā nijatadrūpaṃ hṛdayaṃ mantramuccaran || 8 || * * * * * * * * na darśayedaṃgāt kramāt | aṃguṣṭhāgraṃ tu pārṣṇyantatalaṃ saptadaśāṃgulam || 9 || hikkāsūtrādadho bāhudīrghaṃ ṛkṣāṃgulaṃ bhavet | korparoccaṃ dvimātraṃ syāt ekaviṃśatprakoṣṭhakam || 10 || sārdhatrayodaśaṃ tasmāt madhyāṃgulāgra sīmayuk | tato vai mukhavistāraṃ sārdhabhānvaṃgulaṃ bhavet || 11 || mukhāntasya tu vistāraṃ sārdhatrayodaśāṃgulam | grivāgraṃ sārdhanandāṃśaṃ grīvāmūlaṃ daśāṃgulam || 12 || hikkādho bāhusīmānta catvāriṃśacchivādhikam | sārdhadvāviṃśadaṃśaṃ tu kakṣayorantarastatam || 13 || navāṃśaṃ caturyavopetaṃ bāhumūlaviśālakam | ekaviṃśati bhāgaṃ syāt stanadeśe tu vistaram || 14 || hṛdayāvadhivistāraṃ ekonaviṃśadaṃśulam | kalāṃśaṃ caturyavopetaṃ madhyavyāsamudāhṛtam || 15 || p. 271) ekona viṃśadaṃśaṃ tu śroṇī tāramudāhṛtam | kaṭiragraviśālaṃ tu trinavāṃgulamucyate || 16 || tadadhaḥ kaṭipārśvāntaṃ vistārārdhāṃśa viṃśatiḥ | pādonamanubhāgaṃ tu ūrumūlaviśālakam || 17 || sapāda * * bhāgaṃ tu ūrumadhyaviśālakam | pādona dharmabhāgaṃ tu jātu vyāsamudāhṛtam || 18 || sa pādavasubhāgaṃ tu jaṃghāmūlaviśālakam | pādona saptabhāgaṃ tu jaṃghāmadhyaviśālakam || 19 || tayormadhya tataṃ vipravassabhāgamudāhṛtam | pādona pakṣabhāgaṃ tu nalakāvistṛtaṃ bhavet || 20 || triyavādhikapaṃcāṃśaṃ gulphavyāsamudāhṛte | akṣādātavatuṃgaṃ tu sārdhavedāṃgulaṃ bhavet || 21 || pārṣṇitāraṃ citattulyaṃ pārṣṇyoruccaṃ tadeva hi | talamadhyaṃ ṣaḍaṃśaṃ syāt yavadvayasamāyutam || 22 || dalāgravistṛtaṃ saptabhāgamityabhidhīyate | dviyavādhikavedāṃśaṃ pādāṃguṣṭhāyataṃ bhavet || 23 || yavopetadvayāṃśaṃ tu tasya vistāramucyate | tārārdhaghanavistāraṃ pādonāyatavartulam || 24 || trayavopeta vedāṃśaṃ tarjanyāyāmamucyate | pādona vedabhāgaṃ tu madhyāṃgulāyataṃ bhavet || 25 || p. 272) yavopetāgnibhāgaṃ tu anāmikāyāmamiṣyate | sārdhapakṣāṃśamānaṃ tu kaniṣṭhāṃguli dīrghakam || 26 || prādeśinyādikramāttāraṃ navasaptārtha saptaṣaṭ | yavamānaṃ svatārārdhaṃ nakhaṃ pūrvoktavadviduḥ || 27 || tattadaṃguli vistāraṃ vedāṃśaṃ vibhajedbudhaḥ | tribhāgamaṃgulāgroccaṃ śeṣaṃ syāttu nakhodayam || 28 || triyavādhikavasvaṃśaṃ bāhumadhyaviśālakam | sa pādasaptabhāgaṃ tu korparavyāsamucyate || 29 || pādona rasabhāgaṃ tu prokoṣṭhaṃ madhyavistṛtam | pādona caturaṃśaṃ tu maṇibandha viśālakam || 30 || saptāṃśaṃ tu talāyāmaṃ sārdhaṣaṇmadhyamāṃgulam | sa pādabhūtabhāgasyānāmikāyāmayucyate || 31 || yavādhikaṃ tu paṃcāṃśaṃ tarjanyāyāmamucyate | sa pādavedabhāgaṃ tu dīrghāṃguṣṭha kaniṣṭhayoḥ || 32 || aṃguṣṭhamūlavistāraṃ rudrāyavamudāhṛtam | tarjanyāṣṭa yavā khyātaṃ navayavākhyamadhyamam || 33 || anāmikāṣṭayavā khyātā kaniṣṭhā saptasaṃkhyayā | aṃguṣṭhādyaṃgulāntaṃ tu mūlavistārameva hi || 34 || tanmūlaṃ tu kaleśāṃśaṃ hīnamagraviśālakam | agratāraṃ rasāṃśe tu paṃcāṃśaṃ nakhavistṛtam || 35 || p. 273) pārśvayormāṃsalaṃ śeṣaṃ vṛttāyatanakhākṛtiḥ | sa pādanakhatāraṃ tu nakhayāmamudāhṛtam || 36 || nakhāyāmadvayaṃ cāgraparvadīrghaṃ praśasyate | aṃguṣṭhaṃ mūlaparvasya dīrghaṃ saptadaśāyavam || 37 || tarjanīmūlaparvaṃ tu anāmikoccadvayāṃgulam | madhyamāmūlaparvasya dīrghamaṣṭādaśā yavāḥ || 38 || kaniṣṭhamūlaparvasya trayodaśayavāḥ smṛtāḥ | mūlāgraparvayormadhya dīrghamadhyastha parvasu || 39 || aṃguṣṭhaṃ tu dviparvasyā śeṣā triparvasaṃyutaḥ | sārdhabhūtāṃgulaṃ vipratalāgraṃ vipralaṃbhavet || 40 || rasāṃśamadhyavistāraṃ hastasyaiva talasya tu | talamūlaviśālaṃ tu sārdhaṣaḍbhāgamucyate || 41 || aṃguṣṭhamūlamārabhya tarjanīmūlamantakam | aṃguṣṭhamūlamārabhya maṇibandhāvasānakam || 42 || dīrghaṃ vedāṃgulaṃ proktaṃ tadardhāṃśaṃ ghanaṃ bhavet | pārṣṇihastavanāgnyaṃśaṃ agramaṃguṣṭhavatkṣayam || 43 || aṃgulyānāmadhastāttu sārdhāṃśaṃ māṃsalaṃ tatam | dvibhāgaṃ pārṣṇihastasya śukodaraviśālakam || 44 || śeṣamadhyatalaṃ nimnaṃ bhūtavedāgni vā * *? | sūkṣmarekhāṃ likhettasminśaṃkhaṃ vā cakraśūlakam || 45 || p. 274) padmābhaṃ vā talaṃ rekhāṃ * * * * prakalpayet | yavākaikartunimnaṃ syāt rekhānāṃ tu dvijottama ! || 46 || vṛttā pekṣitāṃgeṣu vyāsaṃ paṃcavibhājite | ekāṃśaṃ tu parigrāhya vistāraṃ dviguṇāyatam || 47 || yattatohamidaṃ khyātaṃ nāhaṃ tenaiva kalpitam | karṇordhve śirasā nāhaṃ sāstriṃśāṃgulaṃ bhavet || 48 || karṇordhve tvapare bhāge dvādaśaṃ cāṃgulaṃ bhavet | karṇordhve pūrvabhāgaṃ tu dvāviṃśāṃgulakaṃ bhavet || 49 || karṇayoḥ pṛṣṭhanāhaṃ tu bhānvaṃgulamudāhṛtam | tayormadhyastha bhāgaṃ tu karṇayorantarasthitiḥ || 50 || śiraso madhyamānmūrdhni maṇḍalaṃ caturaṃgulam | guḍāgrakeśāntaṃ sārdhanavāṃgulamudāhṛtam || 51 || tadeva maṇḍalātkaṇṭhakeśāntaṃ ca navāṃgulam | maṇḍalātpṛṣṭhakeśāntaṃ sārdhadharmāṃgulaṃ bhavet || 52 || lalāṭe tiryajānāṃ tu navāṃgula mudāhṛtam | keśāntā dakṣisūtraṃ syāt dvayormadhye bhruvaḥ sthitiḥ || 53 || bhruvāgrau tūnnatau caiva cāpākāraṃ yathā kuru | dvyantaraṃ tu bhruvorvipra sārdhavedayavaṃ bhavet || 54 || paṃcāṃgulaṃ bhruvāyāmaṃ madhyatāraṃ yavadvayam | bālacandrāgravatkṣīṇaṃ bhruvāgrau tasya madhyamam || 55 || p. 275) kanīnikāyāmavistāraṃ yavamānamudāhṛtam | kṛṣṇamaṇḍalavistāraṃ cotsedhaṃ ṣaḍyavaṃ bhavet || 56 || sitāntaṃ tatsamaṃ vyāsaṃ kṛṣṇamaṇḍalapārśvayoḥ | śabarākṛtikaṃ vāpi dhanurākṛtireva vā || 57 || ardhacandrākṛtirvātha netrākāraṃ prakalpayet | tadākārānukūloccaṃ sitamaṇḍalayordvija ! || 58 || netrānte'rdhayavaṃ raktaṃ maṇḍalaṃ tu sitāṃśakam | * * * kṛṣṇa madhye tu jotirmaṇḍalakaṃ yavam || 59 || tadaṣṭāṃśaikabhāgaṃ tu tanmadhye dṛṣṭimaṇḍalam | tatsārdhayavamānaṃ tu ūrdhvavarmatataṃ bhavet || 60 || adhovarma ca tattulyaṃ dīrghamaṣṭādaśā yavam | netrayorantaraṃ vipra ! sa pādadvyaṃgulaṃ bhavet || 61 || adhovarmasthitirvipra ! netrasya tu vidhīyate | karturnāśamathodṛṣṭiḥ ūrdhvadṛṣṭirvipatkaram || 62 || bandhunāśo bhavetpārśva dṛṣṭiśced grāmavāsinām | tasmātsarva prayatnena samameva nirīkṣaṇam || 63 || netramevaṃ samākhyātaṃ nāsikā lakṣaṇaṃ punaḥ | nāsikāpuṭa bāhye tu tāramaṣṭā daśāyavam || 64 || tadardhamagravistāraṃ tasyārdhaṃ mūlavistṛtam | gojimūlāttu nāsyagraṃ tuṃgaṃ taddvyaṃgulaṃ bhavet || 65 || p. 276) puṭayormadhyabhittistu puṣkaraṃ ceti vidyate | adhyardhayavamālambya nāsāgraṃ puṭasūtrataḥ || 66 || sārdhavedayavaṃ gojidīrghaṃ tasyārdhavistṛtam | uttaroṣṭhasyordhvanimna gojināmnā praśaṃsitam || 67 || yavamānaṃ tataṃ goji kṛtvaiva nāsikāṃ dvija ! | sa pāda caturaṃśaṃ tu āsyādīrghaṃ tiryagviduḥ || 68 || uttaroṣṭhāyataṃ cāsyādīrghaṃ tulamudāhṛtam | uttaroṣṭhasya madhye tu tāraṃ sārdhatrayaṃ yavam || 69 || āvṛṣṭhyā kṛtaśāṃtāraṃ āsya sīmāvasānakam | yavamānaghanaṃ palī uttaroṣṭhasya copari || 70 || trivakre cottarā pālī tatoṣṭha sadṛśāyatāḥ | aṣṭādaśayavā proktā adharoṣṭhasya dīrghakam || 71 || yavādhikāṃgulaṃ tasya vistāraṃ dvijasattama ! | adharaṃ pālikā sārdha yavamānamathocyate || 72 || cibukādadharoccaṃ tu sārdhaṣaḍyavamucyate | kiṃcitprahasitākāraṃ āsya yuktānukārayet || 73 || adharāccibukālambaṃ sārdhapakṣāṃgulaṃ bhavet | cibukāttu hanorvaṃśaṃ sārdhāṣṭayavamucyate || 74 || sārdhadvyaṃgulakāṃ tasya tāramāyatavṛttavat | hanoḥ sandhyaikarṇabandhāntaṃ tvantaraṃ dvādaśāṃgulam || 75 || p. 277) harorbāhyaṃ samārabhya pādona yugamātrakam | karṇaveśamiti khyātaṃ tataḥ karṇaṃ vadāmite || 76 || netrāntātkarṇabāhyāntaṃ dvyantaraṃ saptamātrakam | karṇasya tu viśālaṃ tu aṣṭādaśa yavāḥ smṛtāḥ || 77 || akṣisūtrordhvataḥ karṇatuṃgaṃ cāṣṭādaśaṃ yavam | tadardhaṃ cordhvabandhā tu śeṣaṃ vṛttamamūrdhvataḥ || 78 || netrasūtrādadhaḥ karṇabandhaṃ saptadaśā yavā | sārdhavedāṃgulaṃ tasmāt tasya nālaṃ pralambayet || 79 || pūrvāla tataṃ vyomabhāgaṃ sārdhāṃśakā param | nālayorvyāsamākhyātaṃ ghanamardhāṃgulaṃ tayoḥ || 80 || nālāntaraṃ tripādaṃ ca vedāṃśaṃ vratatāyatam | karṇatuṃgamaśeṣaṃ tu yavaikona navāṃgulam || 81 || pippalī ghanamardhāṃśaṃ diguṇaṃ hitatāyatam | utsedhaṃ sārdhamātraṃ syāt mūlādagraṃ kṣayānugam || 82 || dvibhāgaṃ pibuṣī dīrghaṃ dviyavārdhāṃśa vistṛtam | akṣasūtrādayaḥ karṇadvāramardhāṃgulaṃ bhavet || 83 || karṇadvāraṃtatī nimnaṃ samameva hi vartulam | karṇapālīghanaṃ sārdhayavanīvaṃ caturyavam || 84 || pṛṣṭhakarṇasya vistāraṃ adhyardhāṃgulamudāhṛtam | keśāntāt pṛṣṭhakarṇaṃ tu dvyantaṃ dvyardhamātrakam || 85 || p. 278) pṛṣṭhakeśāvasāne tu kṛkārdhāṃśakaṃ natam | tasyādhaḥ pṛṣṭhadīrghoccaṃ yugāṃśaṃ triyavādhikam || 86 || kṛkāṭikādayaḥ pṛṣṭhagrivāgraṃ tu navāṃgulam | pṛṣṭhagrīvasya mūlasya tāraṃ sārdhadaśāṃgulam || 87 || mūlādagraṃ kramātkṣīṇaṃ grīvaṃ vṛttāṃgamucyate | hikkāsūtropari skandhasaṃdhītuṃgaṃ yugāṃgulam || 88 || karṇabandhādayassārdha ṣaṇmātraṃ skandhasīmakam | saptāṃgulaghanaṃ skandhaṃ hikkāvadhi kramātkṣayam || 89 || pṛṣṭhagrīvādadhastāttu kakunmānaṃ daśāṃgulam | tasmādā kaṭisaṃdhānta vaśamṛkṣāṃśamāyatam || 90 || tadvaśaṃ nata vistāraṃ sārdhaṣoḍaśakaṃ yavam | vaṃśamānādadhastāttu vaṃśamūlaṃ guṇāṃgulam || 91 || apare tuṃgamevaṃ syāt tasminvyāsaṃ vadāmi te | sārdha ṛkṣāṃgulaṃ proktaṃ kakṣayorantaraṃ dvija ! || 92 || kakṣādhohaṃsaphalakātuṃgaṃ saptāṃgulaṃ bhavet | kakṣordhve bāhusīmāntaṃ saptāṃgulamudāhṛtam || 93 || sārdhaṣoḍaśamātraṃ tu madhyavyāsamudāhṛtam | nābhisūtre tu vistāraṃ sārdhaviṃśāṃgulaṃ bhavet || 94 || kaṭisandhau tu vistāraṃ triṣaḍaṃśamudāhṛtam | pādona dharmabhāgaṃ tu sphik piṇḍaṃ prativistṛtam || 95 || p. 279) suttau tau samākhyātau tayormadhye caturyavam | apare tāramevoktaṃ pārśvavyāsamathocyate || 96 || kakṣasyāgraviśālaṃ tu saptamātramudāhṛtam | sa pādaṣoḍaśamātraṃ syāt stana sūtre tu vistṛtam || 97 || sa vedadvādaśāṃśaṃ tu madhyapārśvaghanaṃ bhavet | śroṇī madhyaghanaṃ pārśve saptadaśāṃgulaṃ bhavet || 98 || tataḥ śroṇyudayaṃ vipra ! saptamātramudāhṛtam | nābhisūtrādadhaścordhve caturthaṃ tryaṃgulaṃ hi tat || 99 || śroṇyadhastāt kaṭeruccaṃ sārdhabhūtāṃgulaṃ bhavet | tatkaṭestu ghanaṃ dhīmān sārdhabhānvaṃgulaṃ bhavet || 100 || sphik piṇḍaṃ corumūlāttu nīvraṃ sārdhayugāṃgulam | tatpiṇḍālambanaṃ cārdha sūtrāndādhogāṃgulam || 101 || śroṇyadhastātkaṭe ruccaṃ sārdhasūtrādadhoyugāṃgulam | kakṣāgradharanimnaṃ tu sārdhadvyaṃgulakaṃ bhavet || 102 || grīvā suvṛtti nāhaṃ tu rekhā dvau pariveṣṭitam | karṇamūlena tattāraṃ tuṃgaṃ caiva caturyavam || 103 || hikkāyā svākṣamātraṃ tu jartṛsūtramudāhṛtam | hikkāmadhyāttu kakṣāntaṃ bhānvaṃśātpādahīnakam || 104 || hikkādāstanasūtrāntaṃ stanāntarasamaṃ bhavet | hṛdāyastanayormadhye nimnamadhyardhamātrakam || 105 || p. 280) tilaṃ vai karṇamadhye tu yavatrayapramāṇakam | tasyārdhaṃ vā samāvṛttaṃ kalpayettu tripuṇḍyavat || 106 || karṇamūle nataṃ hikkāsūtrādhastātprakalpayet | hikkāsūtropariṣṭhāttu nīlakarṇaṃ prakalpayet || 107 || hṛdayāstana pīṭhoccaṃ dvyaṃgulaṃ samudāhṛtam | saptādaśayavā khyātaṃ stanamaṇḍalavistṛtam || 108 || tanmadhye cūcukoccaṃ tu vyāsaṃ caiva yavadvayam | nābhestu natavistāraṃ vyomāṃśaṃ dviyavādhikam || 109 || tannābhidakṣiṇāvartaṃ mūlatāraṃ yavadvayam | tannābhyavaṭamadhyasthaṃ nābhisūtraṃ dvijottama ! || 110 || nābheratha pādena śroṇyuccaṃ paṃcamātrakam | tadadhastātkaṭiśroṇī sārdhatryaṃgulakaṃ bhavet || 111 || tasmādāmeḍhramūlāntaṃ meḍhrapīṭhaṃ yugāṃgulam | sa pādapaṃcamātraṃ tu liṃgadīrghamudāhṛtam || 112 || liṃgamūlaviśālaṃ tu saptādaśayavā tatā | liṃgāyāmatribhāgaikamagra maṇḍyā yavaṃ bhavet || 113 || tadagragranthi(gaṇḍi ?)mūlaṃ tu yavamānaṃ bṛhattaram | raktotpalamukulābhaṃ agramaṇḍyāgramucyate || 114 || muṣkāyāmaviśālaṃ tu sārdhavedāṃgulaṃ bhavet | ghanaṃ sārdhaguṇāṃśaṃ tu tanmūlordhvo'grabandhanam || 115 || p. 281) meḍhrapīṭhasamūlasya vyāsaṃ saptārdhamātrakam | meḍhrapīṭhasya mūlāntaṃ ūrumūlasya māṃsalam || 116 || jānumaṇḍalavistāraṃ sa pādaṃ caturaṃgulam | sārdhatryaṃgulakaṃ proktaṃ jānumaṇḍalanīvrakam || 117 || sārdhadvyaṃgulakaṃ proktaṃ pṛṣṭhajānvonnataṃ bhavet | madhye tu pāśvayoḥ śeṣaṃ yathā saundaryamācaret || 118 || ityaṃśumānkāśyape uttamadaśatālavidhipaṭalaḥ (ṣaṭpaṃcāśaḥ) || 56 || madhyamaṃ daśatālena strīmānamatha vakṣyate | umāsarasvatīdurgā uṣā bhūṣiśca mātaraḥ || 1 || lakṣmīṃ jyeṣṭhāṃ ca anena vidhinā kuru | īśo brahmā tathā viṣṇuśaktirityabhidhīyate || 2 || teṣāmanuguṇaṃ mānaṃ tattacchaktestu mānakam | śaṃbhornāsāgrasīmāntaṃ śaktyuccaṃ hyuttamottamam || 3 || śaṃbhorvāstanasīmāntaṃ adhamādhamamucyate | tayormadhye'ṣṭabhāge tu navadhā śaktimānakam || 4 || śaṃbhorhikkāntamutkṛṣṭaṃ stanāntamadhamādhamam | tayormadhye'ṣṭabhāge tu navadhā śaktimānakam || 5 || p. 282) evamaṣṭādaśotsedhaṃ pādāduṣṇīṣasīmakam | tasmājjātyaṃśamāyāṃśaṃ yojayetkramamicchatām || 6 || tribhaṃgāsanamūrtīnāṃ anyābhidhānamūrtinām | devyuccaṃ samapādasya sthānakaṃ syaiva yuktitaḥ || 7 || durgā jyeṣṭhā ca lakṣmī ca mātaraśca viśeṣataḥ | mānakalpe tu liṃgānāṃ mānaiḥ saṃkalpya deśikaḥ || 8 || mūlaliṃgasya gaurī tu liṃgamānena kalpayet | sa viṃśatiśataṃ bhāgaṃ strīmāne tu vibhājite || 9 || ekāṃśamaṃgulaṃ khyātaṃ tadaṣṭāṃśaṃ yavaṃ bhavet | tadaṃgulairyavaiścaiva cāṃgamānaṃ pramīyate || 10 || umādīnāṃ tu devīnāṃ * * mevāṃgulaṃ yavam | uṣṇīṣodayamekāṃśaṃ keśāntaṃ tu guṇāṃgulam || 11 || keśāntādakṣisūtrāntaṃ sa tripāda yugāṃśakam | akṣisūtrātpuṭāntaṃ tu sārdhavedāṃgulaṃ bhavet || 12 || nāsāpuṭāttu hanvantaṃ sa tripādaguṇāṃgulam | tasyādhaḥ kaṇṭhamānaṃ tu caturbhāgamudāhṛtam || 13 || hikkācca hṛdayāntaṃ ca hṛdayānnābhi sīmakam | nābhyāśca yoniparyantaṃ samaṃ trayodaśāṃgulam || 14 || ūrudīrghaṃ tu ṣaḍviṃśat jānumānaṃ yugāṃgulam | ūrudīrgha samaṃ jaṃghā dīrghaṃ pādatalaṃ yugam || 15 || p. 283) kalāṃśaṃ pādatalāyāmaṃ pārṣṇyā guṣṭhāgrasīmakam | tarjanyāṃguṣṭhayordīrghaṃ caturbhāgamudāhṛtam || 16 || sārdhatribhāgamaṃ madhyaṃ tribhāgaṃ tu danāmikam | sārdhadvibhāgamānaṃ tu kaniṣṭhāṃgulidīrghakam || 17 || dviraṣṭau sārdhasaptāṃśaṃ pātālarasabhiryavaiḥ | aṃguṣṭhādi kaniṣṭhāntaṃ caraṇāṃguli vistṛtam || 18 || tridvyaṃśaṃ tu nakhavyāsaṃ pādonāyata vartulam | aṃgulīnāṃ mukhoccaṃ tu nakhavyāsasamaṃ bhavet || 19 || pādaṃ talāgravistāraṃ ṣaṇmātramiti vidyate | madhye paṃcāṃgulaṃ pārṣṇiḥ vistāraṃ caturaṃgulam || 20 || akṣigulphāntavistāraṃ paṃcabhāgaṃ vidhīyate | nalakātatiyedāṃśaṃ jaṃghāmadhyaṃ rasāṃgulam || 21 || jānuvyāsaṃ tu saptāṃśaṃ bhānvaṃśaṃ hyūrumūlakam | bhānudviguṇabhāgaṃ tu vistāraṃ kaṭisaṃdhayoḥ || 22 || yonipīṭhaviśālaṃ tu saptāṃgulamudāhṛtam | yonitāraṃ caturbhāgaṃ adhogāśvatthapatravat || 23 || vistārasadṛśotsedhaṃ yoniṃ kuryātsamāṃsalam | śroṇi sthāne tu vistāraṃ sa yavaṃ viṃśadaṃgulam || 24 || nābheśca nimnavistāraṃ ṣaḍyavaṃ parikīrtitam | madhyamasya viśālaṃ tu rudrāṃgulamudāhṛtam || 25 || p. 284) stanādhastāttu vistāraṃ sārdhatrayodaśāṃgulam | stanatāraṃ navāṃśaṃ syāt guṇāṃśaṃ stana cūcukam || 26 || stanoccaṃ sārdhavedāṃśaṃ akṣaṃ madhyāṃgulonnatam | stanākṣaṃ ca stanaṃ caiva vṛttaṃ kṛtvāti sundaram || 27 || stanāntaraṃ yavāṣṭāṃśaṃ channavīraṃ tu tatra vai | kakṣayorantaraṃ vipra saptādaśāṃgulaṃ smṛtam || 28 || bāhuparyantavistāraṃ ekatriṃśāṃgulaṃ bhavet | hikkāsūtrādadho bāhudīrghaṃ ṣaḍviṃśadaṃgulam || 29 || korparoccaṃ dvibhāgaṃ syāt prakoṣṭhaṃ dvinavāṃgulam | maṇibandhāttalāyāmaṃ saptāṃgulamudāhṛtam || 30 || tasmānmadhyāṃgulaṃ ṣaḍbhiḥ paṃcāṃśe tarjanī bhavet | anāmikā tarjanītulyaṃ bhāgāṃguṣṭhakaniṣṭhayoḥ || 31 || aṃgulīnāṃ tu dairghyaṃ vā hastayorubhayorapi | navasaptāṣṭasaptaṃ tu yavāṃguṣṭhādi vistṛtam || 32 || tatṣaḍaṃśe caturbhāgaṃ nakhatāramihocyate | yavadvayādhikaṃ tārāt nakhāyāmaṃ tu tīkṣaṇavat || 33 || hastasya talavistāraṃ paṃcāṃgulaṃ vidhīyate | maṇibandhaviśālāgni bhūtāṃśaṃ korparasya tu || 34 || ṣaḍaṃśaṃ bāhumadhye tu saptāṃśaṃ bāhumūlake | tasmāttanmaṇibandhāntaṃ taruṇaṃ veṇuvatkṛśam || 35 || p. 285) hastavistāramevaṃ syāt saptāṃśaṃ grīvavistṛtam | agre mūle tu vistāraṃ ṣaḍaṃśaṃ syādyavādhikam || 36 || rudrāṃśaṃ mukhavistāraṃ kukkuṭāṇḍasamākṛtiḥ | bhrūkeśāntayormadhyaṃ sārdhadvyaṃgulakaṃ bhavet || 37 || bhrūmadhyānte tu tatrāntaṃ sa pādadvyaṃgulaṃ bhavet | puṭadāsyāvasāaṃ tu sa yavaikāṃgulaṃ bhavet || 38 || tadardhaṃ gojidīrghaṃ tu tasyārdhaṃ tasya vistṛtam | adharaṃ sa yavāṃgulyaṃ śeṣaṃ hanvantamānakam || 39 || karṇaveśaṃ tu cibukāt sārdhatryaṃgulakaṃ bhavet | dvibhāgaṃ karṇavistāraṃ sa pādaṃ caturaṃśakam || 40 || karṇadīrghamiti khyātaṃ tasmānnālaṃ pralambayet | dvibhāgaṃ karṇavistāraṃ sa pādaṃ caturaṃśakam || 41 || karṇadīrghamiti khyātaṃ tasmānnālaṃ pralambayet | nālālambaṃ tu paṃcāṃśaṃ karṇabandhanasaṃyutam || 42 || hastihastopamaṃ pādaṃ hastaṃ gopucchavatkṛtam | śeṣamuttamatāloktamārgeṇaiva samācaret || 43 || strīṇāṃ sāmānyametaddhi viśeṣamadhunā śṛṇu | gaurī vai dvibhujā śāntā prasannavadanāmbujā || 44 || karaṇḍamukuṭā vātha karīṭamukuṭānvitā | makuṭaṃ keśabandhaṃ vā teṣu tatsundaraṃ kuru || 45 || p. 286) keśāntānmakuṭottuṃgaṃ aṣṭādaśāṃgulādhamam | ekaviṃśāṃgulaṃ madhyaṃ śreṣṭhaṃ bhānudvayāṃgulam || 46 || śironāhādyavādhikyaṃ makuṭaṃ mūlaviśālakam | mūlaṃ saptāṣṭadhā bhajya bhāgonāgraviśālakam || 47 || kirīṭamakuṭe caiva keśabandhamathācaret | mūlādagraṃ kramātkṣīṇaṃ karaṇḍamakuṭasya tu || 48 || padmasya mukulākāraṃ makuṭāgraṃ prakalpayet | tripaṃcasaptanandairvā karaṇḍaistu virājitam || 49 || catuṣpūrimasaṃyuktaṃ nānāpuṣpobhaśobhitam | lalāṭapaṭṭasaṃyuktaṃ muktādāmalakākṛtiḥ || 50 || karṇe kuṇḍalasaṃyuktaṃ caturmātronnatāyatau | makaraṃ kuṇḍalaṃ vātha vṛttakuṇḍalameva vā || 51 || kaṭakaiḥ kaṭisūtraiśca hāropagrīvasaṃyutam | bāhupūrimasaṃyuktaṃ channavīrasamanvitam || 52 || yajñopavītayuktaṃ vā keyūrāḍhya suśobhitā | dukūlavasanā devī śyāmavarṇāṃgasundarī || 53 || dakṣiṇaṃ susthitaṃ pādaṃ vāmapādaṃ tu kuṃcitam | ābhaṃge tu guṇāṃśaṃ tu vedāṃśaṃ samabhaṃgake || 54 || natamānamiti khyātaṃ sūtraṃ vakṣye yathākramam | lalāṭamadhyādvāme tu netrānte ca puṭāntake || 55 || p. 287) hanorvāme samālaṃbya * nayorantare tathā | nābherdakṣiṇapārśve tu vāmorurdakṣiṇaṃ spṛśet || 56 || avāmacaraṇe pārṣṇi vāmapārśve tu lambayet | pādāṃguṣṭhadvayoścaiva dvantaraṃ ṣoḍaśāṃgulam || 57 || tattribhāgaikabhāgaṃ tu pārṣṇyantaramudāhṛtam | evamābhaṃgamākhyātaṃ samabhaṃgamatha śṛṇu || 58 || lalāṭamadhyānnāsāgrāt pādapārṣṇyośca madhyame | prasārya brahmasūtraṃ tu dvantaraṃ tu vadāmyaham || 59 || sūtrāstanayormadhye vāme syāttu guṇāṃgulam | tatsūtrāddakṣiṇe nābhe nīvrakaṃ dvyaṃgulaṃ bhavet || 60 || tatsūtrāddakṣiṇe yonimūlamadhyaṃ yugāṃgulam | tatsūtrādvāmato jānu nīvraṃ guṇāṃgulaṃ bhavet || 61 || pādāṃguṣṭhadvayoścaiva dvantaraṃ dvinavāṃgulam | tattribhāgaikabhāgaṃ tu pāṣṇyau dvantaramiṣyate || 62 || utpaloddhṛtahastordhva stanakṣasya samaṃ bhavet | nābhestu maṇibandhāntaṃ sārdhatrayodaśāṃgulam || 63 || pārśvamadhyamabāhyośca dvantaraṃ saptamātrakam | kaṭisaṃdhaistu vedāṃ(śaṃ) lambahastasya korparam || 64 || ūrvostu maṇibandhāntaṃ dvantaraṃ manumātrakam | ūrvāgrāttatkarāgrāntaṃ daśāṃgulamudāhṛtam || 65 || evaṃ saṃkalpayedgaurīmidamanyacca vakṣyate | susthitaṃ vāmapādaṃ tu dakṣiṇaṃ kuṃcitaṃ bhavet || 66 || lalāṭamadhyanāsāgrāt pādayoḥ pārṣṇimadhyame | prasārya brahmasūtraṃ tu dvantaraṃ tu pramīyate || 67 || tatsūtrātstanayormadhye dakṣiṇe tu guṇāṃgulam | tatsūtrādvāmato nābhi nīvraṃ dvyaṃgulakaṃ bhavet || 68 || tatsūtrādvāmato yonimulamadhyaṃ guṇāṃgulam | tatsūtrāddakṣiṇe jānu nīvraṃ guṇāṃgulaṃ bhavet || 69 || śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ gaurīlakṣaṇameva hi | sarasvatyādi śaktīnāṃ prāgeva procyate'thavā || 70 || ityaṃśumānkāśyape madhyamadaśatālastrīmānapaṭalaḥ (saptapaṃcāśaḥ) || 57 || kanyasaṃ daśatālaṃ tu śṛṇu vakṣye dvijottama | candrādityāśvinī caiva ṛṣayaśca grahastathā || 1 || ācāryaḥ śatamakhaścaiva caṇḍeśaḥ kṣetrapālakam | kanyasaṃ daśatālena kārayettu vicakṣaṇaḥ || 2 || uṣṇīṣamaṃgulaṃ proktaṃ keśamānaṃ yugāṃgulam | keśāntāddhanu paryantaṃ sārdhabhānvaṃgulaṃ bhavet || 3 || p. 289) yugāṃgulamiti proktaṃ karṇamānaṃ dvijottama ! | hikkādistanasūtrāntaṃ sārdhabhānvaṃgulaṃ bhavet || 4 || stanādhonābhiparyantaṃ tatsamaṃ ceti kīrtitam | vāmestu meḍhramūlāntaṃ sārdhadvādaśamātrakam || 5 || tanmeḍhramūlādūrvāgraṃ paṃcaviṃśatimātrakam | vedāṃgulaṃ tu jānu syāt jaṃghāsamorusādṛśam || 6 || vedāṃśaṃ caraṇotsedhaṃ tuṃgamevaṃ vidhīyate | uṣṇīṣātpṛṣṭhakeśāntaṃ sārdhabhānvaṃgulaṃ bhavet || 7 || uṣṇīṣātpārśvakeśāntaṃ aṣṭāṃgulamiti smṛtam | uṣṇīṣātpūrvakeśāntaṃ paṃcāṃgulamudāhṛtam || 8 || keśāntāddhanu paryantaṃ mānaṃ tu guṇabhājite | keśāntādakṣisūtrāntaṃ vyomāṃśamiti vidyate || 9 || akṣisūtrātpuṭāntaṃ ca puṭāntāddhanvantakaṃ tathā | yavopetadvimātraṃ tu netrayorantaraṃ dvija ! || 10 || tatsamaṃ nayanāyāmaṃ bhūtamātraṃ bhruvāyatam | bhrūmadhyādūrdhvakeśāntaṃ saptādaśa yavastathā || 11 || yavaṃ bhrūmadhyamavyāsaṃ anupūrvātkṛśāgrake | ṣaḍaṃśaṃ netra vistāraṃ ūrdhvavarma yavārdhakam || 12 || adhovarma ca tattulyaṃ karavīraṃ yavaṃ bhavet | netrāyāmaṃ tridhā kṛtvā ekāṃśaṃ kṛṣṇamaṇḍalam || 13 || p. 290) kṛṣṇamaṇḍala madhye tu jyotirmaṇḍalakaṃ yavam | yūkamānena dṛṣṭiḥ syāt jyotirmaṇḍalamadhyame || 14 || adhovarmasthitaṃ netrasūtre kuryādviśeṣataḥ | tasya keśāntayormadhye bhrūsthitirvārdhacandravat || 15 || karṇasthānaṃ ca tanmānaṃ uttamaṃ daśatālavat | ghrāṇamūlasya vistāraṃ yavamatramudāhṛtam || 16 || nāsikāgraviśālaṃ tu vyomāṃgulamudāhṛtam | adharoṣṭhasya cāyāmaṃ pakṣāṃgulamudāhṛtam || 17 || tadardhaṃ tasya vistāraṃ cibukaṃ tu yavadvayam | vistāraṃ tatsamaṃ vidyāt nimnamardhayavaṃ bhavet || 18 || tasmādadharaniṣṭhāntaṃ sa yavaṃ vyomamātrakam | grīvāmūlaviśālaṃ tu vasvaṃgulamudāhṛtam || 19 || grīvāgrasya tu vistāraṃ sārdhasaptāṃgulaṃ bhavet | vakṣaḥsthalasya vistāraṃ saptatriṃśatimātrakam || 20 || paṃcaviṃśati mātraṃ tu bāhudīrghamudāhṛtam | tasmādadhara niṣṭhāntaṃ sa yavaṃ vyomamātrakam || 21 || grīvāmūlaviśālaṃ tu vasvaṃgulamudāhṛtam | āyāmaṃ tu prakoṣṭhasya ekona viṃśadaṃgulam || 22 || tasmāttanmadhyamāgrāntaṃ sārdhadvādaśamātrakam | tadardhaṃ tu talāyāmaṃ śeṣaṃ madhyāṃgulaṃ padam || 23 || p. 291) aṃguṣṭhasya tu dīrghaṃ tu aṣṭādaśayavaṃ smṛtam | sārdhavedāṃgulaṃ proktaṃ anāmikāyāstu dairghyakam || 24 || tathaiva tarjanīdīrghaṃ kaniṣṭhasya yugāṃśakam | dharmābdhivasu ṣaḍbhūta yavāṃguṣṭhādi vistṛtam || 25 || tanmūle'ṣṭāṃśahīnaṃ tu śeṣamagraviśālakam | agravyāse tu bhūtāṃśaṃ vedāṃśaṃ na vistṛtam || 26 || vistārātpādamādhikyaṃ nakhāyāmamudāhṛtam | aṃguṣṭhaṃ tu dviparva syāt anyāṃgulyaḥ striparvakāḥ || 27 || talamadhye trirekhābhiḥ śūlābhaṃ vābjapatravat | talamūlapradeśasya ghanaṃ kolakamadhyame || 28 || aṣṭāṃśaṃ hīnamātraṃ tu ghanamityabhidhīyate | talāyāmasamaṃ caiva talasyaiva tu vistṛtam || 29 || maṇibandhasya vistāraṃ trimātraṃ dviyavādhikam | prakoṣṭhamūlavistāraṃ sārdhabhūtāṃśamucyate || 30 || bāhvagrasya tu vistāraṃ sārdhaṣaṇmātramucyate | bāhumadhyaviśālaṃ tu saptāṃgulamudāhṛtam || 31 || bāhumūlasya vistāraṃ vasvaṃgulamudāhṛtam | hikkāsūtrāttu kakṣāntaṃ aṣṭamātramudāhṛtam || 32 || dvāviṃśadaṃgulaṃ proktaṃ kakṣāntaramudāhṛtam | hṛdayāvadhivistāraṃ aṣṭādaśāṃgulaṃ bhavet || 33 || p. 292) udarasya viśālaṃ tu saptadaśāṃgulaṃ bhavet | śroṇī pradeśavistāraṃ aṣṭādaśāṃgulaṃ bhavet || 34 || ṣaḍyavaṃ nābhivistāraṃ nābhinimnaṃ dvayaṃ bhavet | stanamaṇḍalavistāraṃ ardhāṃgulamudāhṛtam || 35 || cūcukaṃ dviyavaṃ proktaṃ utsedhaṃ tatsamaṃ bhavet | ubhayostanayorantaḥ sārdhadvādaśamātrakam || 36 || muṣkāyāmaṃ tu vedāṃśaṃ vistāraṃ caiva tatsamam | liṃgaṃ paṃcāṃgulaṃ dairghyaṃ utpalaṃ mukulopamam || 37 || kaṭipradeśa vistāraṃ ṣaḍyavāṣṭadaśāṃgulam | ūrumūlaviśālaṃ tu sārdhadvādaśamātrakam || 38 || jānumadhyaviśālaṃ tu sārdhavasvaṃgulaṃ bhavet | jaṃghāmūlaviśālaṃ tu sārdhaṣaṇmātramucyate || 39 || nalakāyāstu vistāraṃ sārdhavedāṃgulaṃ bhavet | aṃghritalāgravistāraṃ kauśikāṃgulamucyate || 40 || talamadhyaviśālaṃ tu bhūtāṃgulamudāhṛtam | pādāṃguṣṭhasamāyāmaṃ caturmātramudāhṛtam || 41 || tasyāgrādgulphamadhyāntaṃ sārdhadvādaśamātrakam | anāmikāyā dīrghaṃ tu trayastriṃśadyavaṃ bhavet || 42 || madhyāṃgulyaṃ ca tattulyaṃ vedāṃśaṃ tadanāmikā | kaniṣṭhikāyā dīrghaṃ tu sārdhavahnyaṃgulaṃ bhavet || 43 || p. 293) saptāṣṭanavadharmaṃ tu trayodaśayavaṃ kramāt | kaniṣṭhādyaṃgulīnāṃ tu vistāraṃ pravidhīyate || 44 || agramūlasamaṃ proktaṃ vistāraṃ tattribhājite | dvibhāgaṃ nakhavistāraṃ tattulyāyatavartulam || 45 || talāgrāṃguṣṭhamūle tu sārdhavahnyaṃgulaṃ bhavet | kaniṣṭhikāyā mūle tu ghanaṃ tattriyavaṃ bhavet || 46 || akṣātpārṣṇyantaraṃ bhāgaṃ pārṣṇyutsedhaṃ ca tatsamam | pṛṣṭhamaṇḍalavistāraṃ pādona navamātrakam || 47 || vakṣasthale pare vyāsaṃ paṃcaviṃśati mātrakam | kakṣayorantaraṃ pṛṣṭhe caturviṃśati mātrakam || 48 || atrānuktaṃ tu yatsarvaṃ uttamaṃ daśatālavat | evaṃ lakṣaṇamākhyātaṃ teṣāmākṛtipūrvavat || 49 || ityaṃśumānkāśyape adhamadaśatālavidhipaṭalaḥ (aṣṭapaṃcāśaḥ) || 58 || navatālottamaṃ vakṣye śṛṇutvekāgramānasaḥ | vasavaścāṣṭamūrtiśca vidyeśā lokapālakāḥ || 1 || anyāśca devatāścaiva navatālottamena tu | sadvādaśaśatāṃśaṃ tu beramānavibhājite || 2 || p. 294) uṣṇīṣamekabhāgena keśāntaṃ tu guṇāṃgulam | keśāntādakṣi sūtrāntaṃ vedamātraṃ vidhīyate || 3 || tasmānnetrātpuṭāntaṃ ca vedamātramudīritam | puṭādyāddhanuparyantaṃ vedāṃśaṃ pravidhīyate || 4 || karṇamānaṃ tu vedāṃśaṃ bhānvaṃśaṃ hṛdayāvadhi | hṛdayānnābhisīmāntaṃ tāvadvādaśa mātrakam || 5 || nābhyādi meḍhramūlāntaṃ bhānumātraṃ vidhīyate | ūrudīrghaṃ caturviṃśat daśajānu yugāṃśakam || 6 || jaṃghādīrghoru tulyaṃ syādvedāṃśaṃ caraṇodayam | hikkādho bāhudīrghaṃ tu caturviṃśati bhāgayā || 7 || dvirnavāṃśaṃ tu koṣṭhaṃ syādrudrāṃśaṃ tu talāyatam | tanmadhyāṃgulamāyāmaṃ ṣaḍaṃgulamudāhṛtam || 8 || kanyasaṃ daśatāloktamārge śeṣaṃ samācaret | tasmādyeva yavārdhaṃ hi aṃgaṃ pratyenamācaret || 9 || mānamevaṃ samākhyātaṃ lakṣaṇaṃ kathitaṃ purā | ityaṃśumānkāśyape uttamanavatālavidhipaṭalaḥ (ekonaṣaṣṭhitamaḥ) || 59 || p. 295) madhyamaṃ navatālaṃ tu vakṣye saṃkṣepataḥ kramāt | yakṣāpsarogaṇāścaiva astramūrtimarudgaṇāḥ || 1 || madhyamaṃ navatālena kartavyaṃ dvijasattama ! | aṣṭottaraśatāṃgulyaṃ patimoccaṃ vibhājite || 2 || uṣṇīṣaṃ vyomabhāgena keśaṃ pādonakaṃ trikam | keśāntānnetrasūtrāntaṃ yugāṃśaṃ tadyavonakam || 3 || puṭāntaṃ caiva tattulyaṃ hanvantaṃ tathā bhavet | pādona caturaṃśaṃ tu grīvamānamudāhṛtam || 4 || bhānvaṃśāni yavonaṃ tu hikkād hṛdayāvadhi | vābhyantaṃ caiva tattulyaṃ meḍhramūlāntakaṃ tathā || 5 || pādādhikaguṇopetaṃ viṃśāṃśaṃ corudīrghakam | jānugrīvasamaṃ tuṃgaṃ jaṃghā corusamaṃ bhavet || 6 || jānu tulyaṃ talotsedhaṃ bāhucorusamaṃ bhavet | saptadaśāṃgulaṃ proktaṃ prakoṣṭhasya tu dairghyakam || 7 || ṣaḍaṃśāgniyavonaṃ tu talāyāmaṃ karasya tu | tatsamaṃ madhyamāyāmaṃ śeṣaṃ yuktyā samācaret || 8 || ityaṃśumānkāśyape madhyamanavatālavidhipaṭalaḥ (ṣaṣṭhitamaḥ) || 60 || adhamaṃ navatālasya lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | vidyādharagaṇāścaiva tvasurāśca tathaiva ca || 1 || pitarassiddhagandharvā navatālādhamena tu | sa vedaśatabhāgaṃ tu kautukoccaṃ vibhājite || 2 || uṣṇīṣoccaṃ tripādaṃ syātkeśaṃ sārdhatribhāgayā | .* * * * * * * * * * hṛdayāntakam || 3 || tasmānnābhyantakaṃ tadvat meḍhramūlāntakaṃ tathā | ūrudīrghaṃ trayoviṃśat yavonaṃ tu vidhīyate || 4 || grīvaṃ pādatalaṃ jānutulyaṃ jaṃghorusādṛśam | bāhucorusamaṃ dīrghaṃ prakoṣṭhaṃ ṣoḍaśāṃgulam || 5 || taladīrghaṃ tu bhūtāṃśaṃ tatsamaṃ madhyamāṃgulam | śeṣaṃ yuktyā tu kartavyaṃ sarvāṃgaṃ tu vidhīyate || 6 || ityaṃśumānkāśyape adhamanavatālavidhipaṭalaḥ (ekaṣaṣṭitamaḥ) || 61 || atha vakṣye viśeṣeṇa aṣṭatālavidhiṃ param | śatāṃśamadhyabimboccaṃ kṛtvoṣṇīṣaṃ śivāṃśakam || 1 || sārdhadvāṃśaṃ tu keśāntaṃ keśāntāddhanusīmakam | pādonarudrabhāgaṃ syāt tattribhāgaṃ vibhājite || 2 || p. 297) śivāṃśaṃ vyakṣisūtrāntaṃ puṭāntaṃ caiva tatsamam | puṭāntāddhanvantakaṃ śeṣaṃ sārdhāgnyaṃśaṃ galodayam || 3 || hikkādi hṛdayāntaṃ tu rudrāṃśaṃ tu dvyavonakam | nābhyantaṃ caiva tattulyaṃ meḍhramūlāntakaṃ tathā || 4 || sārdhatrisatpabhāgaṃ ca ūrudīrghamudāhṛtam | jānukarṇasamaṃ tuṃgaṃ jaṃghācorusamā bhavet || 5 || jānukūlatalotsedhaṃ bāhucorusamāyatam | prakoṣṭhaṃ tu kalāṃśaṃ syāt sārdhabhūtāṃgulaṃ talam || 6 || tatsamaṃ madhyamāṃgulyaṃ śeṣaṃ prāgiva coditam | tripaṃcamātramityuktaṃ pādasya tu talāyatam || 7 || atrānuktaṃ tu yatsarvaṃ kanyasaṃ daśatālavat | ityaṃśumānkāśyape aṣṭatālavidhipaṭalaḥ (dvāṣaṣṭhitamaḥ) || 62 || atha vakṣye viśeṣeṇa saptatālavidhiṃ param | piśācapratimotsedhaṃ aṣṭāśītyaṃśakaṃ bhavet || 1 || uṣṇīṣamardhabhāgena keśāntaṃ śaśibhāgayā | sārdhadvyaṃśaṃ tu netrāntaṃ sārdhāgnyaṃśaṃ puṭāntakam || 2 || cibukāntaṃ ca tattulyaṃ vedāṃśaṃ tu galodayam | stanāntaṃ saptabhāgaṃ tu rudrāṃśaṃ nābhisīmakam || 3 || p. 298) tathā vai yonimūlāntaṃ viṃśāṃśaṃ corudīrghakam | jānumānaṃ dvibhāgena jaṃghā corusamā bhavet || 4 || caraṇoccaṃ dvibhāgena manvaṃśaṃ tu talāyatam | ūrudīrghasamaṃ bāhuprakoṣṭhadīrghaṃ tripaṃcakam || 5 || talāyāmaṃ tu vedāṃśaṃ bhūtāṃśaṃ tasya vistṛtam | talāyāmasadṛśaṃ madhyamāṃguli dīrghakam || 6 || śeṣaṃ prāguditoktena vyāsaṃ kuryāddhīkṛtam | saptatālaṃ samākhyātaṃ śeṣaṃ prāgaparoditam || 7 || ityaṃśumānkāśyape saptatālavidhipaṭalaḥ (triṣaṣṭhitamaḥ) || 63 || atha vakṣye viśeṣeṇa sukhāsanavidhiṃ param | ārjavaṃ rājasaṃ bhāvaṃ bhadrapīṭhe sukhāsanam || 1 || vāmāṃghriṃ śāyayetpīṭhe dakṣiṇāṃghriṃ tu lambayet | ūrdhvakāyopariṣṭāttu sārdhavedāṃgulādhikam || 2 || sphikpiṇḍamānametaddhi āsanordhve viśeṣataḥ | āsanātpūrvakeśāntaṃ jānvordhve bāhyāvasānakam || 3 || jānvostu pūrvakeśāntaṃ jānubāhvāgra bāhyakam | parahastadvayormadhye bāhyamabhyantaraṃ bhavet || 4 || p. 299) āsane navasūtro'sti pūrvasūtrādhunā śṛṇu | maulimadhye tu nāsāgre stanānte nābhimadhyame || 5 || vāmāṃghrigulphamadhye tu brahmasūtraṃ pralambayet | sūtrāddakṣiṇajānvantaṃ ekatriṃśāṃgulaṃ bhavet || 6 || athavā triṃśadaṃgulyaṃ ekonatriṃśameva vā | sūtrātadaṃghrinalakāt antaraṃ dvādaśāṃgulam || 1 || trayodaśāṃgulaṃ vāpi manvaṃgulamathāpi vā | pīṭhāttadaṃghripārṣṇyostu nīvraṃ dvitryaṃgulaṃ tu vā || 8 || tatsūtrādabhaye haste madhyarekhāvasānakam | caturdaśāṃgulaṃ proktaṃ tvantaraṃ tu dvijottama ! || 9 || abhaye madhyamāṃgulyāgrāntaṃ cibukordhva samaṃ bhavet | tatsūtrātkaṭake haste maṇibandhasya madhyamāt || 10 || paṃcādaśāṃgulaṃ proktaṃ tvantaraṃ tu dvijottama ! | ūrostu maṇi bandhāntaṃ ekadvitryaṃgulaṃ tu vā || 11 || kaṭakaṃ siṃhakarṇaṃ vā taddhastaṃ pravidhīyate | tarjanyādi kaniṣṭhāntaṃ tattanmūlāntavarji(kri?)tā || 12 || īṣadvakra tadaṃguṣṭhaṃ evaṃ syātkaṭakākṛtiḥ | madhyānmadhyatalāntaṃ tu ardhamardhāntanāmikā || 13 || vakro śeṣāṃgulā prāgvat siṃhakarṇamidaṃ param | hikkāsūtrasamaṃ kuryāt kartaryāgre karau parau || 14 || p. 300) vakre vā'nāmikāṃguṣṭhau talamardhāvasānakau | kiṃcidvakraṃ kaniṣṭhaṃ tu śeṣo dvau tadṛju kriyā || 15 || kartaryā kṛtirevaṃ syāt lakṣaṇaṃ cāti sundaram | korparaṃ śroṇi pārśvāttu paṃcaṣaṭsaptamātrakam || 16 || kukṣimadhye ca nāsāgre pūrvasūtraṃ tu saṃspṛśet | meḍhramūlāttu vāmāṃghri gulphamadhyaṃ rasāṃgulam || 17 || athavā saptamātraṃ tu paṃcamātramathāpi vā | nābhimadhyāttu vāmāṃghrinalakā madhyaṃ caturdaśa || 18 || trayodaśāṃgulaṃ vātha bhānvaṃgulamathāpi vā | maulyagraṃ madhyamātsūtrāt dvantaraṃ manu mātrakam || 19 || sārdha trayodaśāntaṃ vā trayodaśāṃgulameva vā | ṛjvāgataṃ sukhāsīnaṃ pravālasadṛśaṃ prabhum || 20 || triṇetraṃ prasanna vadanaṃ saṃpannaṃ rājasaṃ guṇam | vyāghrājināmbaradharaṃ dukūlavasanānvitam || 21 || kartarī parahastau dvau bāhyevābhyantarānanam | dakṣiṇe paraśuṃ vāme kṛṣṇaṃ nyasya karadvaye || 22 || abhayaṃ dakṣiṇe vāme kaṭakaṃ siṃhakarṇavat | vāmakarṇe viśeṣeṇa śaṃkhapatraṃ nidhāpayet || 23 || tricatuḥ paṃcamātraṃ vā ṣaṭsaptamaṇḍalastatī | karṇanālaghanaṃ hyevaṃ triguṇaṃ patravistṛtam || 24 || p. 301) yavaṃ patraghanaṃ proktaṃ śvetābhaṃ cātimārdavam | dakṣiṇe makarākhyaṃ tu kuṇḍalaṃ siṃhameva vā || 25 || kuṇḍala vyāsa tuṃgaṃ tu tricatuḥ paṃcamātrakam | yuktaṃ vai kuṇḍalaṃ kṛtvā karṇe skandhoparinyaset || 26 || athavā karṇayorvipra ! vṛttakuṇḍalakaṃ nyaset | vṛttakuṇḍalavistāraṃ aṣṭādaśayavaṃ bhavet || 27 || vedāṃgulaṃ tu tattuṃgaṃ kumbhābjamukulotpalam | anyaṃ vā sundaropetaṃ kalpayedvṛttakuṇḍalam || 28 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ yugmasaṃkhyā jaṭānvitam | makuṭasyodayaṃ vipra ! caturviṃśāṃgulaṃ bhavet || 29 || trissaptāṃgulatuṃgaṃ vā dvirnavāṃgulameva vā | keśāntānmakuṭoccaṃ tu lalāṭapaṭṭasaṃyutam || 30 || mukhānta sadṛśaṃ vipra makuṭaṃ mūlaviśālakam | tatsaptāṣṭa navāṃśaikaṃ hīnamagraviśālakam || 31 || catuṣpūrimasaṃyuktaṃ kṛttimānanasaṃyutam | kaṭisūtraṃ trisaṃkhyābhiḥ sūtraṃ pratiyavaṃ ghanam || 32 || kaṭisandhopariṣṭāttu kaṭisūtraṃ prabandhayet | paṃcaṣaṭsaptamātraṃ vā kṛttimānanavistṛtam || 33 || tadvistārasamaṃ tuṃgaṃ meḍhrasyopari kalpayet | kaṭisūtrādūrumānaṃ madhyatriṃśāvasānakam || 34 || p. 302) muktādāmorudāmasyābhyantare ratnasaṃyutam | kaṭisūtraṃ samākhyātaṃ kaṭakaṃ valayaṃ śṛṇu || 35 || kaṭake valayopetaṃ prakoṣṭhaṃ dvijasattama ! | kaniṣṭhāṃguliparīṇāhaṃ valayaṃ tvārdavā hi tat || 36 || athavā valayasyaiva ghanaṃ dvitriyavaṃ tu vā | racitaṃ ratnakāṇḍaistu prakoṣṭhe tu nidhāpayet || 37 || mārdavaṃ ratnabandhaṃ vā kṛtvā tu valayaṃ dvija ! | keyūraṃ korpare nyastvā valayasya ghanānvitam || 38 || ekākāraṃ tu keyūraṃ aṣṭamātrābjasaṃyutam | nānāratnasamāyuktaṃ śaivālābhamathāpi vā || 39 || patrapūrimasaṃyuktaṃ bāhumadhye dvijottama ! | patrapūrimanālaṃ tu keyūrasadṛśaṃ ghanam || 40 || tatpurīmadatottālaṃ bāhyaṃ tridvyāvṛtaṃ tu vā | tricatuṣpaṃcamātraṃ vā patrapūrimavistṛtam || 41 || tadvyāsādhyardhatuṃgaṃ vā pādona dviguṇaṃ tu vā | dviguṇaṃ vāpi tattuṃgaṃ tadbāhuvalayaṃ bhavet || 42 || madhyāṃgulaṃ vinā śeṣāstvaṃgulā mudrikānvitāḥ | mudrikā mūlaparvastha vṛttaṃ yavaghanānvitam || 43 || udarabandhaviśālaṃ tu ekadvitryaṃgulaṃ tu vā | yavaṃ dviyavaṃ vātha udarabandhaghanaṃ bhavet || 44 || p. 303) nānālaṃkārasaṃyuktaṃ nānāratnairvicitritam | nābherūrdhvaguṇāṃśaṃ tu tyaktodaraṃ tu bandhayet || 45 || pādayormadhyamādanyā svaṃgulāmudrikānvitāḥ | yavadvayena sarve * vyaṃgulānāṃ tu madhyakā || 46 || pādau jālakasaṃyuktau gulphādhastād dvijottama ! | jālakābandhasūtraṃ tu yavadvayaghanānvitam || 47 || tatsūtrājjālakālaṃbaṃ tripaṃcayavamātrakam | triyavaṃ jālakānnālaṃ śeṣaṃ vai jālakodayam || 48 || tadunnata samaṃ vyāsaṃ yavamānaṃ tu tadghanam | śeṣaṃ tadghrāsagāḍhaṃ vā gāḍhahīnaṃ ghanaṃ tu vā || 49 || gāḍhayuktaṃ tu vṛttaṃ syāt dantapāṣāṇasaṃyutam | ghanapāṣāṇarahitaṃ tuṃgārdhaṃ nīvramucyate || 50 || paraśorhariṇīdīrghaṃ bhānvaṃgulamudāhṛtam | paraśuṃ hariṇīṃ caiva yuktyā saundaryamācaret || 51 || yajñopavītasaṃyuktaṃ yavāṣṭāṃśaghanānvitam | upavītaṃ tritrisūtraṃ udarasūtrasamanvitam || 52 || evamevorusūtraṃ syāt upavītaghanaṃ samam | vāmaskandhoparinyastvā nābhyadhastāṃgulāntaram || 53 || yajñopavītadīrghaṃ syāt nābherdakṣiṇapārśvakam | apare vaṃśamāśritya yajñasūtraṃ nidhāpayet || 54 || uraḥsūtraṃ samālambyaṃ stanādaṣṭāṃgulāntaram | yajñopavītamevaṃ syāt channavīramatha śṛṇu || 55 || yajñopavītavatprāgvat skandhayorubhayorapi | pārśvayoścaiva śroṇyūrdhve nyastvā stanāntaraikavat || 56 || grīve hāravijānīyāt hikkādhastāt ṣaḍaṃgulam | lambya vedāṃgulaṃ tāraṃ yavatraya ghanānvitam || 57 || nānāratnairhiraṇyaiśca hāraṃ kṛtvātisundaram | hikkāsūtropariṣṭāttu upagrīvaṃ tu bandhayet || 58 || rudrākṣaṃ vātha ratnaṃ vā hemavṛttamaṇiṃ tu vā | upagrīvamidaṃ khyātaṃ hṛnmālātvadhunocyate || 59 || karṇādudarabandhāntaṃ akṣamālāṃ tu bandhayet | etaddhṛdayamālā syāt skandhamālā tathocyate || 60 || skandhe tu skandhamālāsyānnānāpuṣpairvirājitam | sarvāṃgasundaraṃ devaṃ śeṣaṃ yuktyā samācaret || 61 || evaṃ sukhāsanaṃ proktaṃ umāskandasahitaṃ tathā || ityaṃśumānkāśyape sukhāsanamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (catuṣṣaṭitamaḥ) || 64 || atha vakṣye viśeṣeṇa somāskandeśvaraṃ dvija ! | sukhāsanaṃ yathā proktaṃ tathā devo vidhīyate || 1 || p. 305) devasya vāmapārśve tu pārvatī tatsukhāsane | śāyayeddakṣiṇaṃ pādaṃ vāmapādaṃ pralambayet || 2 || āsanasyopariṣṭāttu sphigmānaṃ caturaṃgulam | ūrdhvakāyasamāyuktaṃ āsanoparikalpayet || 3 || kiṃciddevāśritaṃ vaktraṃ lambitaṃ bhaṃgasaṃyutam | varadaṃ vāmahastaṃ tu utpalaṃ dakṣiṇe kare || 4 || kiṃcidvakrāṃgulāḥ sarve vāmahastatalordhvagam | varadaṃ cāti vikhyātaṃ puṣpadhṛtsiṃhakarṇavat || 5 || sasyaśyāmanibhā devī sarvābharaṇabhūṣitā | raktāmbaradharā devī channavīrasamanvitā || 6 || athavānyaprakāreṇa devībhaṃgaṃ vadāmi te | vāmoru bāhyapīṭhāttu vāmahaste tale nyaset || 7 || prāgvadutpalasaṃyuktaṃ dakṣiṇaṃ hastamucyate | pīṭhāttu dakṣiṇaṃ jānuṃ kiṃciduddhṛtasaṃyutam || 8 || tricatuḥpaṃcamātraṃ vā pīṭhājjānvantaraṃ bhavet | ṣaṭsaptāṣṭāṃgulaṃ vātha pīṭhājjānvantaraṃ bhavet || 9 || evaṃ dvividharītyā tu devībhaṃgaṃ vidhīyate | strīmānasyoktamārgeṇa devīmānaṃ tu gṛhyatām || 10 || sthānakānāṃ tu devīnāṃ devīṃ ca sthānakaṃ bhavet | āsane cāsanaṃ khyātaṃ viparītaṃ vipatkaram || 11 || p. 306) devī lakṣaṇamevoktaṃ skandalakṣaṇamucyate | devī deveśayormadhye sthāpayetskandamūrtinam || 12 || devyā hikkāvasānāntaṃ skandamānaṃ taduttamam | stanākṣāntaṃ kaniṣṭha syāttayormadhye'ṣṭabhājite || 13 || navadhā skandamānaṃ tu uttamāditrayaṃ trayam | jātyaṃśakayutaṃ vāpi hīnaṃ vāpi prakalpayet || 14 || vedaṣaḍdharmabhāgaṃ tu tanmānaṃ tu vibhājite | ekāṃśamaṃgulaṃ khyātaṃ tadaṣṭāṃśaṃ yavaṃ bhavet || 15 || ekāṃgulaṃ śiromānaṃ keśāntaṃ caiva tatsamam | dvibhāgaṃ netrasūtrāntaṃ puṭāntaṃ caiva tatsamam || 16 || guṇāṃśaṃ hanusīmāntaṃ grīvoccaṃ tu guṇāṃgulam | hikkāsūtrātstanāntaṃ tu navabhāgamudāhṛtam || 17 || stanāntānnābhisīmāntaṃ vasvaṃgulamudāhṛtam | vāmestu meḍhramūlāntaṃ saptabhāgamiti smṛtam || 18 || bhānvaṃśamūrudīrghaṃ syāt jānudīrghaṃ dviyaṃgulam | jaṃghādīrghorutattulyaṃ madhyaṃ pādatalānvitam || 19 || daśāṃghrestu talāyāmaṃ bāhudīrghaṃ caturdaśa | koṣṭhāyāmaṃ daśāṃśaṃ tu talaṃ vedāṃgulāyatam || 20 || yugāṃśaṃ madhyamāyāṃ sārdhahīna manāmikā | tatsamaṃ tarjanī dīrghaṃ kaniṣṭhoccaṃ guṇāṃgulam || 21 || p. 307) aṃguṣṭhāyāmamagnyaṃśaṃ yugāṃśaṃ talavistṛtam | prakoṣṭhāgraṃ guṇāṃśaṃ tu tanmūlaṃ caturaṃgulam || 22 || bhūtāṃśaṃ bāhumūlaṃ tu vistāraṃ dvijasattama ! | sārdhāṣṭāṃśaṃ mukha vyāsaṃ saptāṃśaṃ karṇavistṛtam || 28 || kakṣayorantaravyāsaṃ trayodaśāṃgulaṃ bhavet | bhānvaṃśaṃ hṛdayavistāraṃ rudrāṃśaṃ madhyavistṛtam || 24 || śroṇisthāne tu bhānvaṃśaṃ kaṭisthāne trayodaśa | urumūlaviśālaṃ tu vasvaṃgulamudāhṛtam || 25 || ṣaḍaṃśaṃ jānuvistāraṃ jaṃghāmūlaṃ yugāṃgulam | guṇāṃśaṃ nalakātāraṃ ṣaḍaṃśaṃ talavistṛtam || 26 || pārṣṇivyāsaṃ yugāṃśaṃ syāccheṣaṃ yuktyā tu kalpayet | keśānte vāsikopetaṃ karaṇḍamakuṭānvitam || 27 || ubhayorhastayoḥ puṣpaṃ vāmaṃ varadameva vā | kaṭakaṃ vātha taddhaste siṃhakarṇamathāpi vā || 28 || dakṣiṇaṃ puṣpahastaṃ vā kapitthāmraphalaṃ tu vā | kaṭisūtrayutaṃ nagnaṃ channavīrasamanvitam || 29 || mudrikā copagrīvādibālabhūṣaṇabhūṣitam | āsīno vā sthito vātha nṛttaṃ vā skandamācaret || 30 || āsīne caraṇau dvau tu viṣṭaropari śāyayet | sthite pādatalau dvau tu samabhaṃgamiva sthitau || 31 || p. 308) caraṇau kuṃcitau dvau tu kiṃcidgamanameva vā | nṛttaṃ cetsusthitaṃ savyapādaṃ vakrasamanvitam || 32 || uddhṛtya cānyapādaṃ tu pīṭhātsaptāṃgulāvadhi | ṣaṇmātramathavā paṃcamātrāntaṃ vā samuddharet || 33 || phalena varadaṃ vāmahasta nyastaṃ tu sūpitam | athavā vāmahastaṃ tu phalaṃ nyastvā prasārayet || 34 || hikkāsūtrasamoddhṛtya maṇibandhordhvasīmakam | dvantaraṃ lambasūtraṃ ca nṛttamūrtivadācaret || 35 || umāskandasahitaṃ proktaṃ śṛṇuṣvendudharaṃ haram | ityaṃśumānkāśyape umāskandasahitalakṣaṇapaṭalaḥ (paṃcaṣaṣṭitamaḥ) || 65 || atha vakṣye viśeṣeṇa candraśekharalakṣaṇam | kevalaṃ gaurīsahitaṃ āliṃgaṃ trividhaṃ bhavet || 1 || kevalaṃ gaurīsahitaṃ sahajaṃ gaurisaṃyutam | āliṃgamekahastena devo devī parasparam || 2 || umāliṃgamidaṃ khyātaṃ evaṃ trividhamucyate | kevalaṃ samapādaṃ tu sthānakaṃ sahitaṃ tu vā || 3 || samabhaṃgaṃ vātibhaṃgaṃ vā liṃgaṃ candraśekharam | kevalaṃ muktidaṃ khyātaṃ sahajaṃ hyubhayapradam || 4 || p. 309) sā liṃgamindudhṛnmūrtiṃ sarvakāmaphalapradam | teṣvādau samapādaṃ tu sthānakaṃ śṛṇu suvrata ! || 5 || bimbamānodayāḥ sarve prāgeva parikalpayet | lambamānopamānaṃ ca tvadhunā vakṣyate kramāt || 6 || pralambaphalakāyāmaṃ catvāriṃśacchivārdhakam | aṣṭādaśāṃgulaṃ tāraṃ sārdhaṃ vā dvyaṃgulaṃ ghanam || 7 || catuṣpādasamāyuktaṃ pādoccaṃ pratimonnatam | ṛkṣāṃgulasamāyuktaṃ sthāpayetsamabhūtale || 8 || sīmāsūtraṃ viniścitya pralambaphalakopari | pūrve pare ca pārśve ca mānasūtraṃ prasārayet || 9 || tadante suṣiraṃ kalpya sūtrāṇyālambayettataḥ | sūtrasyānuguṇaṃ bimbaṃ kārayed dvijasattama ! || 10 || pūrve ca pārśvayoḥ pṛṣṭhe kāyamadhye ca lambayet | etāni paṃcasūtrāṇi brahmasūtramudāhṛtam || 11 || kakṣāntare mukhānte ca dvau sūtre ca pralambayet | evaṃ hi navasūtrāḍhyaṃ sthānakaṃ cāsamantathā || 12 || makuṭasya tu madhye ca lalāṭasya tu madhyamāt | nāsāgra madhyame caiva hanormadhye tathaiva ca || 13 || hikkāddhṛnmadhyamāccaiva nābheścaiva tu madhyamāt | liṃgamadhyorumadhyāttu pādayośca talāntare || 14 || p. 310) lambyaivaṃ pūrvasūtraṃ syāt aparastamathocyate | makuṭasya madhyamāccakṛkaṭīkāyāṃ tu madhyamāt || 15 || kakunmadhyādvaṃśamadhyā sphikpiṇḍayontare tathā | ūrujānvośca jaṃghāntaṃ pārṣṇidvayontare tathā || 16 || evamālambayetsūtraṃ aparāśritameva hi | pārśvayoḥ karṇapālyantāt grīvāmadhyāttathaiva ca || 17 || vāhvostu madhyamālaṃbya gulphamadhye tu lambayet | dehamadhyagate naiva paṃcasūtraṃ pralambayet || 18 || śrotrābhyantaragaṃ sūtraṃ stanacūcukamadhyagam | pādamadhyapradeśinyāṃ madhyame tu pralambayet || 19 || ūrujānvośca jaṃghānte pārṣṇidvayāntare tathā | akṣamadhye kaṭī pārśve madhye caiva tu lambayet || 20 || pūrvasūtrāttu maulyāgramadhyaṃ dvādaśamātrakam | aparasūtrāttu maulyagraṃ madhyaṃ ṣaṇmātramucyate || 21 || pūrvasūtrāllalāṭāntaṃ antaraṃ tu dvimātrakam | aparasūtrācchiraḥ pṛṣṭhaṃ pādonaṃ tu yugāṃgulam || 22 || pūrvasūtrāttu hanvantaṃ sa yava dvyaṃśamucyate | kṛkāṭikāparasūtraṃ tu yavonāgnyaṃgulāntaram || 23 || pūrvasūtrāttu hikkāntaṃ tvabhyantararasāṃgulam | kakuthoparasūtrā tu ṣoḍaśaṃ tu yavāntaram || 24 || p. 311) urasaḥ pūrvasūtrāttu dvyantaraṃ tu dvimātrakam | kakunmadhyātparasūtrādyantaraṃ manuyavārdhakam || 25 || madhyodaraṃ spṛśet pūrvasūtraṃ vai tatsame pare | vaṃśanimnāparaṃ sūtraṃ pādona dvyaṃśakāntaram || 26 || prāksūtrānnābhimadhyāttu tvantaraṃ sārdhamātrakam | nābhisūtrasame pṛṣṭhe sārdhapakṣāṃgulaṃ bhavet || 27 || prāk sūtrānmeḍhramūlāntaṃ guṇāṃgulamudāhṛtam | tatsame tvapare sūtrāt antaraṃ sārdhamātrakam || 28 || ūru madhye tu purato jānumadhye tathaiva ca | jaṃghāmadhye ca nalakā madhye caiva purogatam || 29 || tiryak sūtraṃ tu saṃkalpya tvantaraṃ tu pramīyate | tattatsthāne pare caiva tiryak sūtraṃ prakalpayet || 30 || ūrumadhyagasūtrāttu pūrvasūtradvayāṃgulam | tatraivāparasūtrāntaṃ yavona caturaṃgulam || 31 || jānumadhyagasūtrāttu pūrvasūtrādrasāṃgulam | tatraiva parasūtrāntāt pādo na paṃcamātrakam || 32 || jaṃghāmadhyaṃ tu prāk sūtrādvasvaṃgulamudāhṛtam | tatraivāparasūtrāntaṃ ṣaḍviṃśati yavaṃ bhavet || 33 || prāksūtrānnalakāmadhyaṃ sārdhavasvaṃgulaṃ bhavet | nalakāparasūtrāntaṃ pādona paṃcamātrakam || 34 || p. 312) dvyardhamaṃguṣṭhayoragraṃ pūrvasūtrādviśeṣataḥ | tatsūtrātpārṣṇiparyantaṃ sārdhamanvaṃśamiṣyate || 35 || prāksūtrātkāyamadhyastha sūtraṃ syāddvinavāṃgulam | tatkāyamadhyasūtrāttu śiraḥ pṛṣṭhaṃ yugārdhakam || 36 || tatkāyamadhyasūtrāttu kakutpaṃcāṃgulārdhakam | uromadhyapradeśe tu pṛṣṭhe sārdha ṣaḍaṃgulam || 37 || sūtrānmadhyodaraḥ pṛṣṭhe sārdhavedāṃgulaṃ bhavet | nābhipradeśe pṛṣṭhe tu sārdhabhūtāṃgulaṃ bhavet || 38 || kaṭi nīvraṃ ṣaḍardhaṃ syātsārdhāṣṭāṃśa sphigagrakam | ūrumadhyāparaṃ vedajānu pṛṣṭhaṃ tathaiva ca || 39 || jaṃghāmadhye guṇāṃśaṃ tu nalakā dvyaṃgulaṃ bhavet | pārśvasūtrau ca madhyasthaṃ samasūtre tu saṃsthitāḥ || 40 || pārśvasūtrātpuro bāhu paryantaṃ caturaṃgulam | tatsūtrādapare bāhu paryantaṃ vasumātrakam || 41 || pūrvāparakarau madhyau korparāntaṃ tu lagnakau | tatkare bāhyavistṛtau caturaṃgulamiṣyate || 42 || kartarī parahastāgrau hikkāsūtrasamābhavet | madhyāṃgulāgramubhayostanasūtrasamaṃ bhavet || 43 || abhayaṃ dakṣiṇaṃ hastaṃ varadaṃ vāmamucyate | prāksūtrādabhaye haste madhyaṃ paṃcadaśāṃgulam || 44 || p. 313) varadaṃ vāmahastaṃ tu adhomukhaṃ tu prakalpayet | talamūlaṃ kaṭiṃ spṛṣṭvā meḍhrāntaṃ tu ca tatkare || 45 || madhyāṃgulyagramālambya ūrornīvraṃ yugāṃgulam | ūrdhvavaktraṃ tu varadāt pṛṣṭhanābhisameḍhrakam || 46 || varadaṃ hastatale madhyāt sarvasūtrātkalāṃgulam | kartarī maṇibandhāstu bāhu bāhyamukhaṃ bhavet || 47 || athavā rudrabhāgaṃ tu daśāṃgulamathāpi vā | korparāt pūrvasūtrāntaṃ rasasaptadaśāṃgulam || 48 || aṣṭādaśāṃgulaṃ vātha ekona viṃśadeva vā | ūrumūlād dvayorantaḥ ekāṃgulamudāhṛtam || 49 || ūrormadhyāntaraṃ viṃśat yavamānamudāhṛtam | jānvantaraṃ caturmātraṃ jaṃghayoḥ paṃcamātrakam || 50 || nalakāntaraṃ rasāṃśaṃ tu bhūtāṃśaṃ gulphayontaram | pārṣṇyantaraṃ caturmātraṃ rasāṃśaṃ pādatalāntaram || 51 || padāṃguṣṭhāgrayorantaḥ vyāntaraṃ vasumātrakam | ārjavaṃ rājasaṃbhāvaṃ kalpyevaṃ dvijasattama ! || 52 || kartarī parahastau dvau jaṭāmakuṭasaṃyutam | * * * * * * * * dakṣiṇe'rdhenduśekhare || 53 || vāmendu śekharaṃ vātha pravālasadṛśaṃ prabhum | trinetraṃ saumyavadanaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 54 || p. 314) pītāmbaradharaṃ devaṃ vastrāgrau nalakāntakau | ubhayoḥ pārśvayorevaṃ ambaraṃ ūrumadhyagam || 55 || kevalaṃ hyevamākhyātaṃ vāme gaurī samanvitam | tadgaurī sahitaṃ khyātaṃ bhinnapīṭhaika eva vā || 56 || tadeva bhaṃga saṃyukte devī devau parasparam | devo varadahastena devīṃ bāhya parāśritām || 57 || stananābhyantaraṃ vāmapārśvamāliṃgataṃ kuru | pārśvasūtrātpare vāmabāhumāliṃganaṃ tu vā || 58 || devī dakṣiṇahastena śambhordakṣiṇa pārśvataḥ | kaṭisūtropari spṛṣṭvā puṣpaṃ vāmakaroddhṛtam || 59 || athavā prāgvaddeveśo devyāstu dakṣiṇe kare | raktotpalaṃ parigrāhya vāmahastaṃ pralambitam || 60 || evamāliṃgamūrtistu tridhā mārgeṇa kalpayet | sarvābharaṇasaṃyuktaṃ prabhāmaṇḍalasaṃyutam || 61 || candraśekharamākhyātaṃ vṛṣārūḍhamataḥ śṛṇu | ityaṃśumānkāśyape candraśekharamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (ṣaṣṣaṣṭitamaḥ) || 66 || vṛṣavāhanamūrtestu lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | ābhaṃgaṃ samabhaṃgaṃ vā kalpayetkalpavittamaḥ || 1 || dakṣiṇaṃ susthitaṃ pādaṃ vāmapādaṃ tu kuṃcitam | uṣṇīṣamadhyamādvāme lalāṭādvāmake tathā || 2 || vāmanetrāvasāne ca vāmanāsāpuṭāntake | dakṣiṇe stanapīṭhasya vāme nābheśca madhyame || 3 || vāmorumadhyame pārṣṇyoḥ madhye sūtraṃ pralambayet | evaṃ tu samabhaṃgaṃ syāt na ta mānaṃ yugāṃgulam || 4 || mukhe pūrvavaduddiṣṭe dakṣiṇe tu stanau tathā | nābhervāme guṇāṃśe tu vāmorormadhyame tathā || 5 || su sthitāṃghrau tu gulphasya brahmasūtraṃ pralambayet | ati bhaṃgamidaṃ khyātaṃ na taṃ paṃcāṃgulaṃ bhavet || 6 || vṛṣasya mastakordhve tu nyasedvai vāmakorparam | hikkāsūtrādadho vipra ! kalā vā dvinavāṃgulam || 7 || vāmakorparalambaṃ syāt tasmādāsanasīmakam | vṛṣabhasyodayaṃ khyātaṃ vṛṣaṃ lakṣaṇavatkṛtam || 8 || vṛṣamūrdhni tu hastestu madhyāṃgulāgrasīmakam | nābhisūtrasamaṃ kuryādaṃgulaṃ vā natonnatam || 9 || tadahastatalaṃ madhyāt pūrvasūtraṃ yamadvayam | adhomukhaṃ prakartavyaṃ taddhastaṃ tu prasārayet || 10 || p. 316) dakṣiṇe pūrvahaste tu pārṣṇinābheradho budhaḥ | pakṣaṣoḍaśamātraṃ vā nataṃ tatsiṃhakarṇavat || 11 || vakradaṇḍāyudhaṃ tasmin kalpayettu calācalam | sthitāṃghrijānūrdhva sīmāntaṃ hikkāsūtrāntamunnatam || 12 || kaniṣṭhāṃguli parīṇāhaṃ agre vakrānvitaṃ bhavet | lohajaṃ dārujaṃ vātha vakradaṇḍaṃ tu kārayet || 13 || taddhasta maṇibandhāttu ūrumūlāntadantaram | paṃcaṣaṭsaptamātraṃ vā vasunandāṃgulaṃ tu vā || 14 || parahasta dvayoścaiva ṭaṃkaṃ kṛṣṇamṛgaṃ dharet | ṭaṃkaṃ dakṣiṇahaste tu vāmahaste mṛgaṃ bhavet || 15 || parahastadvayoragraṃ hikkāsūtrasamaṃ bhavet | ekadvitricatuṣpaṃcamātraṃ vātha nataṃ tu vā || 16 || jaṭāmakuṭayuktaṃ vā jaṭābhāraṃ tu lālitam | jaṭābandhadharo vāpi karturicchāvaśānnayet || 17 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ raktābhaṃ raktavāsabhṛt | vāmapārśve hyumādevī dakṣiṇe vā viśeṣataḥ || 18 || susthitaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmapādaṃ tu kuṃcitam | utpalaṃ dakṣiṇaṃ hastaṃ vāmahaste prasāritam || 19 || strīmānoktavidhānena umādevīṃ tu kārayet | vṛṣavāhanamākhyātaṃ nṛttamūrtirathocyate || 20 || ityaṃśumānkāśyape vṛṣabhavāhanamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (saptaṣaṣṭitamaḥ) || 67 || atha vakṣye viśeṣeṇa nṛttamūrtestu lakṣaṇam | rurundhavadhanārthaṃ tu tadbhūtā carmamuṇḍanī || 1 || ruruṃdhavadhanaṃ kṛtvā tasmāsvatpaṃktitā matā | tadāhiṃsotsukā devā tadāsukhanivṛttaye || 2 || tadā nṛttaṃ kariṣyāmi sarvalokahitāya vai | devānāmārtināśāya rājarāṣṭra vivṛddhaye || 3 || nṛttamaṣṭaśataṃ bhedaṃ teṣādau navamucyate | prāguktavidhinā grāhya bimbamānaṃ dvijottama ! || 4 || uttamaṃ daśatālena sarvāṃgaṃ parikalpayet | bhānurudradaśāṃśena tuṃgaṃ nṛttānataṃ bhavet || 5 || uṣṇīṣamadhyamātsavye lalāṭānmadhya dakṣiṇe | nītvā śivāṃgulaṃ savye netrānte ca puṭāntake || 6 || hanoḥ savye tu hikkāyāṃ madhye nābheśca madhyame | vāmorvābhyantare caiva sthitāṃ prau (?) gulphamadhyame || 7 || prabhāmaṇḍalamadhyāttu pūrvasūtraṃ pralambayet | lalāṭātsūtranīvraṃ tu yugāṃśaṃ vārdhahīnakam || 8 || p. 318) gulphātsūtrāntaraṃ caiva tadvadeva vidhīyate | hikkāmadhyāttu sūtrāntaṃ sārdhasaptāṣṭavāṃgulam || 9 || makuṭo vaka pakṣāgrāt sārdhāṣṭāṃśaṃ tathaiva ca | ūrdhvakukṣī spṛśetpūrvasūtramevaṃ prakalpayet || 10 || tatsūtrād ḍolabāhvagraṃ ardhādhika kalāṃgulam | tasmādaparabāhvagraṃ yugāṃgulamudāhṛtam || 11 || tasmādagni karāgrāntaṃ sāṣṭatriṃśāṃgulaṃ tu vā | catvāriṃśatimātraṃ vā tasmādau guṇamātrakam || 12 || hikkāsūtrasamoddhṛtya taddhasta madhyamāgrakam | taddhastatalamadhye vā madhyāṃgulyāgra parvake || 13 || madhye parve'thavā dhṛtvā tvanalaṃ pātrasaṃyutam | pātraṃ vināthavā vahniṃ paṃcāṃśaṃ vistṛtānvitam || 14 || tuṃgaṃ saptāṃgulaṃ vāṣṭanavamātramathāpi vā | tripaṃca saptajihvāyāṃ kalpayettu yathocitam || 15 || aṣṭāviṃśati mātraṃ vā triṃśadaṃgulameva vā | catvāriṃśati mātraṃ vā vāme saṃkhyāḥ kramānnayet || 16 || taddhaste maṇibandhordhve hikkāsūtrasamaṃ bhavet | ḍamaruke madhyapīṭhasya sūcikarṇāntamuddhṛtam || 17 || tarjanyagraṃ tu suciḥ syāt tarjanī ṛjutā bhavet | athavā carmasūtraṃ tu pīḍyamadhyāṃgulopari || 18 || p. 319) anāmikopariṣṭāttu ḍamarukaṃ parikalpayet | ḍamarukadīrghavistāraṃ vasupaṃcāṃgulaṃ tathā || 19 || madhyaṃ guṇāṃgulaṃ vyāsaṃ padmākāraṃ prakalpayet | valayadvayasaṃyuktaṃ varmasūtreṇa bandhitam || 20 || yaddravyeṇa kṛtaṃ bimbaṃ taddravyeṇa samācaret | sūcyagrātkarṇasīmāntaṃ catvāriṃśati mātrakam || 21 || sa paṃca catvāriṃśacca aṣṭāviṃśattrayastathā | pārśvasūtrasamaṃ sūciṃ cāgniste madhyamāṃgulam || 22 || dakṣiṇe pūrvahastaṃ tu abhayaṃ parikalpayet | prāksūtrādabhaye haste madhyaṃ bhānudvayāṃgulam || 23 || tanmadhyamāṃgulāgraṃ tu hikkāsūtrasamoddhṛtam | sūtrāntātkorparaṃ nīvraṃ catvāriṃśati mātrakam || 24 || abhaye prakoṣṭhamadhye tu bhujaṃgavalayaṃ nyaset | prakoṣṭhamadhyanāhasya pādaṃ tasya tu deśikaḥ || 25 || tadetadupari khyātaṃ phaṇaṃ paṃcāṃgulaṃ bhavet | saptāṃgulaviśālaṃ tu ghanamekāṃgulaṃ bhavet || 26 || purasthitānmokṣyaṃ tu jīhvā nīvrasamanvitam | bhujaṃgavalayaṃ hyevaṃ kalpayetkalpavittamaḥ || 27 || sūtrātkakṣāntaraṃ savyapārśve dvādaśamātrakam | sūtrānmadhyodaraṃ vāme navāṃgulamudāhṛtam || 28 || p. 320) vāme sphik piṇḍanīvraṃ tu sūtrādaṣṭādaśāṃgulam | sūtrātkuṃcitajānvo'stu tvantaraṃ tu daśāṃgulam || 29 || navāṃgulaṃ cāṣṭamātraṃ ca jānunīvraṃ yathākramam | bhānurudradaśāṃgulyaṃ natamānena kalpayet || 30 || sthitāṃghri jānvorvāmāṃghrī jānunīvraṃ prakalpayet | kalāṃgulaṃ tripaṃcamanumātraṃ vā jaṃghostudvantaraṃ tridhā || 31 || sthitāṃghri nalakā madhyādvāmapārṣṇyantaraṃ budhaḥ | sa veda catvāriṃśāṃśatyaṃgulaṃ tu vidhīyate || 32 || sa sapta ṣaṭcatvāriṃśadaṃgulaṃ vātha tadbhavet | sthita jānvoddhṛtaṃ pārṣṇyoḥ caturviṃśati mātrakam || 33 || trayastriṃśati mātraṃ vā jānvoḥ pārṣṇyantaraṃ dvidhā | uddhṛtāṃghritalāntaṃ ca sthitajānūrdhva tatsamam || 34 || uddhṛtāṃghrestu jānūrdhvaṃ nābhisūtrasamaṃ bhavet | korparāḍḍolahastasya nābhi sūtrāddaśāṃgulam || 85 || ekādaśāṃgulaṃ vātha kalpayetkorparāntakam | taddhasto maṇibandhācca vāmajānvo'stu vyantaram || 36 || daśāṃgulaṃ vātha kartavyaṃ navāṃgulamathāpi vā | ḍolahaste tu madhyasthādaṃgulāgraṃ viśeṣataḥ || 37 || vāmapāde tu jaṃghāntaṃ antaraṃ dharmamātrakam | navāṃgulāntaraṃ vāpi rudrāṃgulamathāpi vā || 38 || p. 321) ḍolahasto bhayāntaṃ tu dvyantaraṃ tu daśāṃgulam | anyānyuktāni nīvrāṇi yathā saundaryamācaret || 39 || keśāntādbakapakṣasya tuṃgamaṣṭādaśāṃgulam | saptādaśāṃgulaṃ vātha ṣoḍaśāṃgulameva vā || 40 || tadardhaṃ vā tripādaṃ vā tasya vistārameva hi | suvikīrṇa jaṭābhāraṃ paṃcasapta ca nandakam || 41 || rudrasaṃkhyāthavā vipra ubhayoḥ pārśvayostathā | dvātriṃśāṃgulamārabhya saikaṣaṣṭhyaṃgulāntakam || 42 || aṃgulāṃgula vṛddhyā tu jaṭādīrghamudāhṛtam | adho jaṭādīrghamevaṃ hi tasmādūrdhvordhvamūrdhani || 43 || kaniṣṭhāṃguli parīṇāhaṃ jaṭānāhamudāhṛtam | jaṭāntaraṃ puṣpamālābhiḥ alaṃkṛtya viśeṣataḥ || 44 || nāgaṃ caivārka puṣpaṃ ca dhurdhūrakusumaṃ tathā | hasitaṃ śīrṣakaṃ caiva karoṭī ratnabandhanam || 45 || bhūṣayitvā tu marude dakṣiṇe'rdhenduśekharam | sindūrālaṃ kṛtaskandaṃ akṣamālyairalaṃkṛtam || 46 || bhasmoddhūlita divyāṃgaṃ kiṃcitprahasitānanām | yajñopavītasaṃyuktaṃ urusūtrasamanvitam || 47 || devāṃge vodare madhye bāhyā vāme'rdhanirgatī | prabhāmaṇḍalamāśrityodarabandhāgrakaṃ dvija ! || 48 || p. 322) vyāghracarmāmbaropetaṃ ūrutryaṃśāvasānakam | ḍolabāhūrdhvato badhvā vyāghracarma dvijottama ! || 49 || lambanaṃ bāhumūlaṃ tu bhānu vā manumātrakam | tadardhaṃ vā tripādaṃ vā vistāraṃ tadvijottama ! || 50 || pādau nūpurasaṃyuktau sarvābharaṇabhūṣitam | hastapādāṃgulīḥ sarvāḥ ratnahemāṃgulīyakāḥ || 51 || madhyamāṃguli varjyā tu śeṣā vai mudrikākānvitā | dakṣiṇaṃ kuṃcitaṃ pādaṃ aparopari sthitam || 52 || tiryak pādatalaṃ nyastvā nṛttaṃ kuryānmaheśvaram | vāmapādataloddhṛtya tiryagdordakṣiṇānugam || 53 || ḍolahastamathārtya apasmāramathocyate | tricatuṣpaṃca vaktraṃ vā apasmārasya dairghyakam || 54 || aṣṭācatvāriṃśāṃśaṃ vā apasmārodayaṃ kuru | uṣṇīṣamekabhāgena keśāntaṃ ca tathā bhavet || 55 || vasvaṃgulaṃ mukhāyāmaṃ galamardhāṃgulaṃ bhavet | adhyardhāṃgulamāyāmaṃ karṇavyāsaṃ tu śeṣataḥ || 56 || hikkādi hṛdayāntaṃ tu rasāṃgulamudāhṛtam | hṛdādi nābhi paryantaṃ tatsamaṃ parikīrtitam || 57 || nābhyādi meḍhramūlāntaṃ mānaṃ ṣaṇmātramucyate | ūrudīrghaṃ tu saptāṃśaṃ jānudīrghaṃ dvayāṃgulam || 58 || p. 323) jaṃghā dīrghorutulyaṃ syāt dvayāṃśaṃ caraṇodayam | manvaṃśaṃ tu karaṃ hikkā madhyāṃgulāgrasīmakam || 59 || śeṣaṃ yuktyā tu kartavyaṃ śayettu tadadhomukham | śaṃbhoḥ savye śiraḥ sthāpya vāme pādau vikīrṇitau || 60 || apasmārodaroccaṃ tu dharmanandāṣṭamātrakāḥ | tanmukhaṃ tu samuddhṛtya vyālalīlāmudānvitam || 61 || vyālaṃ vai vāmahaste tu dakṣiṇaṃ tasya mudrikām | sasya śyāma nibhākāraṃ apasmāraṃ dvijottama ! || 62 || kalāṃśaṃ padmapīṭhoccaṃ vistāraṃ taccaturguṇam | sa pādaṃ sārdhapādona dviguṇaṃ vā tadāyatam || 63 || ūrdhvapadmamadhaḥ padmapiṇḍikā lakṣaṇoktavat | prabhāmaṇḍalasaṃyuktaṃ anena vidhinā kṛtam || 64 || guṇāṃgulaṃ samārabhya yāvacchatāṃgulāvadhi | tāvadekāṃgulārddhyā tu sāṣṭhanadithodayam || 65 || ekāṃgulaṃ samārabhya ekāṃgulavivardhanāt | prāgvat saṃkhyāghanaṃ khyātaṃ daṇḍasya prathamasya tu || 66 || tattadaṣṭāṃśahīnaṃ tu ūrdhvordhvakramaśaḥ kṛśam | ekadvitricatuṣpaṃca ṣaṭsaptāṣṭanavaṃ daśa || 67 || punaḥ punastathā saṃkhyā uparyupari kalpayet | kartarīścāvaśātteṣu daṇḍasaṃkhyā tu tatkuru || 68 || p. 324) nānādalalatābhiśca nānāpuṣpopaśobhitam | tasyopariṣṭādanalaṃ haste tvagnirivākṛtiḥ || 69 || kartavyaṃ parito vipra ! tatsamaṃ vyantarānatam | bhānumaṇḍalabaddhīmān prabhāmaṇḍalavartinam || 70 || tasya vāme'pyumādevīṃ prāgukta vidhinā kuru | etatsyātprathamaṃ nṛttaṃ sarvalokahitāvaham || 71 || tadeva dakṣiṇe pārśve jaṭāgre jāhnavī bhavet | śaṃbhordehāṃgulenaiva ṣoḍaśāṃgulamunnatam || 72 || strīmānoktāṃgasaṃpannā hṛdayāṃjali saṃyutā | evaṃ jāhnavīsaṃyuktaṃ nṛttaṃ caiva dvitīyakam || 73 || tadeva vāmapādaṃ tu apasmāropari sthitam | uddhṛtaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmahastaṃ prasāritam || 74 || lalāṭamadhyādvāme tu vāmanāsāpuṭāntakam | lambayed brahmasūtraṃ tu sthitaṃ pādasya gulphake || 75 || śeṣaṃ prāgivakartavyaṃ nṛttaṃ caiva tṛtīyakam | suvikīrṇa jaṭābhāraṃ jaṭāmakuṭasaṃyutam || 76 || jaṭāmaṇḍalasaṃyuktaṃ śeṣaṃ prathamanṛttavat | caturthaṃ nṛttametaddhi sarvaprāṇi hitāvaham || 77 || uṣṇīṣordhve'rkamātrāntaṃ savyapādaṃ samuddharet | svavakraṃ vāmapādaṃ tu apasmāropari sthitam || 78 || p. 325) bhujāṣṭakasamāyuktaṃ etatpaṃcakamucyate | abhayaṃ śūlapāśaṃ ca ḍamaruṃ dakṣiṇe kare || 79 || kapālamagni pātraṃ ca ghaṇṭāṃ hastikaropamam | gajahastopamaṃ hastaṃ prasāryaṃ dakṣiṇānugam || 80 || yadvatprathamanṛttasya pūrvasūtraṃ prasārayet | cihnaṃ paṃcamanṛttasya evameveti vidyate || 81 || dorbhiḥ ṣoḍaśabhiryuktaṃ vāme gaurī samanvitam | skandadhṛt * * * * * vāmahaste dhṛtāṃjaliḥ || 82 || tadaṃjali karo madhyaṃ nvanta hikkāvasānakam | skando bhayakarābhyāṃ tu hanustanaṃ dhṛgādarāt || 83 || evaṃ gaurīṃ samīkṣyeśamityādiste dvihastayā | abhayaṃ ḍamarukaṃ caiva vajraṃ śūlaṃ tathaiva ca || 84 || pāśaṃ dakṣiṇāṃ tathā daṇḍaṃ nāgaṃ vai dakṣiṇe tathā | savyānugakaraṇḍairvā vetālaṃ vāmānubhaṃgajāpamam || 85 || analaṃ mīyaraṃ caiva valayaṃ ketureva ca | ghaṇṭāṃ caiva kapālaṃ ca vāmapārśve'ṣṭahastake || 86 || pādena paṃcamaṃ nṛttasya yattattadvad vidhīyate | ṣaṣṭhamevaṃ samākhyātaṃ saptamaṃ śṛṇu suvrata ! || 87 || triṇetraṃ cāṣṭahastaṃ ca suvikīrṇa jaṭāyutam | kuṃcitaṃ vāmapādaṃ tu apasmāropari sthitam || 88 || p. 326) vāmabhāge śirastasya suvikīrṇāṃghri dakṣiṇe | uddhṛtaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ aṃguṣṭha jaṃghāgrasīmakam || 89 || pūrvasūtrāttadaṃgaṃ tu nīvraṃ bhānvaṃgulaṃ bhavet | abhayaṃ śūlapāśaṃ ca ḍamaruṃ dakṣiṇe kare || 90 || kapālaṃ cāgnipātraṃ ca tathā vismayahastakam | gajahastopamaṃ vāme caturtho hyevameva hi || 91 || gajahastopamaṃ hastaṃ savyāsavyānugaṃ tu vā | lalāṭasya tu madhyāttu vāme tu stanamadhyame || 92 || vāmāṃghri nalakā madhye lambayed brahmasūtrakam | tatsūtrādvāmajānvo'stu nīvraṃ navāṃgulaṃ bhavet || 93 || natamānaṃ daśāṃśaṃ syāt vāme gaurī samāyutam | saptamaṃ nṛttamākhyātaṃ jagadārtivināśanam || 94 || tadeva ṣaḍbhujopetaṃ abhayaṃ ḍamaruṃ tathā | śūlaṃ dakṣiṇapārśve tu kapālaṃ vismayaṃ tathā || 95 || gajahastopamaṃ vāme sūtraṃ prāguktadaṣṭakam | paṃcamasya ca nṛttasya ṣaṣṭamaṃ śṛṇu suvrata ! || 96 || netradvayo'pi vikhyāto śeṣāstu trīṇi netrakam | caturbhujaṃ triṇetraṃ ca jaṭāmakuṭasaṃyutam || 97 || abhayaṃ ḍamaruṃ savye vāme'gnigajahastavat | apasmāraṃ vinā pīṭhe vāmāṃghriḥ kuṃcitaṃ sthitam || 98 || p. 327) tattatpuraḥ sthitaṃ pīṭhe savyapādakaniṣṭhikām | tatpādaṃ kuṃcitaṃ yuktyā sūtraṃ yuktyā tu lambayet || 99 || navamaṃ nṛttamākhyātaṃ gaṃgādharamataḥ param | ityaṃśumānkāśyape nṛttamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (aṣṭaṣaṣṭitamaḥ) || 68 || gaṃgādharamahaṃ vakṣye saṃkṣepācchṛṇu suvrata ! | susthitaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmapādaṃ tu kuṃcitam || 1 || lalāṭamadhyamātsavye nītvā navayavāntakam | dakṣiṇe'pyakṣisīmānte savyanāsāpuṭāntake || 2 || hikkāmadhye samālaṃbya nābhessavye dvayāṃgulam | dakṣiṇe meḍhramūlasya madhyamād dvyaṃgulāntake || 3 || pārṣṇyośca madhyame caiva brahmasūtraṃ pralambayet | yugāṃśaṃ natamānaṃ tu pādāṃguṣṭha dvayonnatam || 4 || aṣṭādaśāṃgulaṃ proktaṃ tryaṃśaṃ pārṣṇidvayottaram | viślīṣaṃ syājjaṭābandhaṃ vāmetvīṣannatānanam || 5 || dakṣiṇe pūrvahastaṃ tu varadevyānanāśritam | vāme tu pūrvahastena devīmāliṃganaṃ kuru || 6 || dakṣiṇe parahastaṃ tu jaṭājāhnavisaṃyutam | uṣṇīṣāntaṃ samuddhṛtya vāme kṛṣṇamṛgaṃ dhṛtam || 7 || p. 328) devasya vāmapārśve tu gaurīra hitānanam | susthitaṃ vāmapādaṃ tu kuṃcitaṃ dakṣiṇe bhavet || 8 || ābhaṃgena nataṃ sūtraṃ kalpayetkalpavittamaḥ | prasārya dakṣiṇaṃ hastaṃ vāmahastaṃ tu puṣpadhṛt || 9 || athavā dakṣiṇaṃ hastaṃ prakoṣṭhaṃ tiryaga gatam | śroṇyadhastāttalambaṃ syādvastraddhṛtamivākṛtiḥ || 10 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | gambhīraṃ dakṣiṇe pārśve ṛṣibhiḥ prārthiteśvaraḥ || 11 || gaṃgādharaharaṃ devaṃ tato vai tripurāntakam | ityaṃśumānkāśyape gaṃgādharamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (ekonasaptatitamaḥ) || 69 || tripurāntakamūrtestu lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | tricatuṣpaṃcamātraṃ syāt natamānaṃ yathākramam || 1 || ābhaṃgaṃ samabhaṃgaṃ cāpyati bhaṃgamiti tridhā | pratimoccaṃ nataṃ tuṃgaṃ bhaṃgamānaṃ hi kalpayet || 2 || pādāṃguṣṭha dvayoścaiva tvantaraṃ ṣoḍaśāṃgulam | ābhaṃgaṃ tadvijānīyāt aṣṭādaśāṃgulaṃ samam || 3 || viṃśatyaṃgulamākhyātaṃ atibhaṃgamiti tridhā | tattribhāgaikabhāgaṃ tu pārṣṇyośca tvantaraṃ bhavet || 4 || p. 329) uṣṇīṣādvāmapārśve tu netrānte tatpuṭāntake | hanorvāme samālaṃbya dakṣiṇastana vāmake || 5 || nābherdakṣiṇapārśve tu vāmoruḥ savyapārśvake | dakṣiṇāṃghrau tu pārṣṇyostu vāmapārśve tu lambayet || 6 || ābhaṃgasūtramākhyātaṃ samabhaṃgamatha śṛṇu | lalāṭaṃ madhyanāsāgraṃ pādayoḥ pārṣṇimadhyame || 7 || lambayetpūrvasūtraṃ tu antaraṃ tu vadāmyaham | tatsūtrādvāmapārśve tu hikkāmadhyaṃ śivāṃgulam || 8 || ardhāṃgulaṃ tu tatsūtrāt vāme hṛdayamadhyamam | tatsūtrāddakṣiṇe nābhimadhyamaṃ tu dviyaṃgulam || 9 || tatsūtrāddakṣiṇe caivamagraṃ caiva yugāṃgulam | tatsūtrādvāmagojānorantaraṃ dvādaśaṃ yavam || 10 || samabhaṃgamiti khyātaṃ atibhaṃgamatha śṛṇu | uṣṇīṣādvāmapārśve tu netrānte tatpuṭāntake || 11 || dakṣiṇastana madhye tu tatsūtraṃ tu guṇāṃgulam | nābhimadhyāttu vāme tu sūtranīvraṃ dvayaṃgulam || 12 || tatsūtrādvāmajānvantaṃ madhyamaṃ trividhīyate | vāmāṃghripārṣṇisavye tu pārśvasūtraṃ pralambayet || 13 || sparśanaṃ veśanaṃ nīvraṃ samapādasthānakokta ca | evaṃ tribhaṃgasūtreṣu saṃmiśraṃ tu na kārayet || 14 || p. 330) uttamaṃ tvatibhaṃgaṃ syāt madhyamaṃ samabhaṃgakam | ābhaṃgamadhamaṃ khyātaṃ tripurāntakamūrtinaḥ || 15 || dakṣiṇaṃ susthitaṃ pādaṃ vāmapādaṃ tu kuṃcitam | dakṣiṇe pūrvahastordhvaṃ nābhisūtrāvasānakam || 16 || siṃhakarṇaṃ tu taddhastaṃ pāṇimadhyaṃ tu pīḍitam | bāṇāyāmaṃ saptaviṃśatyaṃgulaṃ tu vidhīyate || 17 || kaniṣṭhāṃguli parīṇāhaṃ deveśasya kare tu tat | āsyaṃ paṃcāṃgulaṃ vyāsaṃ mātroccaṃ vyāsasādṛśam || 18 || āsyatuṃgasamaṃ pucchaṃ agnyaṃgulaṃ tadāyatam | vāmahaste dhanurdhṛtvā kakṣāntaṃ tatkarordhvakam || 19 || ekadvitryaṃgulaṃ vāpi tasya netroddhṛtaṃ tu vā | viṃśadaṃgulatuṃgaṃ triḥ paṃcasaptanavāṃgulam || 20 || hīnaṃ vāpyadhikaṃ vāpi navadhā dhanuṣāyudham | pūrṇamuṣṭistu nāhaṃ syānmadhyādagraṃ kramātkṛśam || 21 || agramadhyāṃgulaṃ vyāsaṃ vṛttaṃ varṇairvicitritam | bāṇanāhaṃ tribhāgaikaṃ rajjunāhaṃ tu tantunā || 22 || dhanordārghaikabhāge tu saptāṃśaṃ rajjudairghyakam | taddīrghasyānukūlyaṃ tu dhanorvakramudāhṛtam || 23 || trivakrasahitaṃ vātha bālacandrābhameva ca | dhanuṣākṛtireva syāt lohajaṃ dārujaṃ tathā || 24 || p. 331) kartarī parahastau dvau ṭaṃkakṛṣṇamṛgānvitau | ṭaṃkaṃ dakṣiṇa haste tu vāmahaste mṛgaṃ dhṛtam || 25 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | pravālasadṛśaprakhyaṃ vāme gaurīsamanvitam || 26 || tripurāntakamūrtestu prathamaṃ lakṣaṇaṃ tvidam | tadeva vāmapādaṃ tu apasmāroparisthitam || 27 || śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ dvitīyaṃ lakṣaṇaṃ bhavet | susthitaṃ vāmapādaṃ tu dakṣiṇaṃ kuṃcitaṃ bhavet || 28 || śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ sūtraṃ citirapārśvakam | tṛtīyaṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ caturthaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu || 29 || tadeva vāmapādaṃ tu apasmāroparisthitam | prāgivaiva viśeṣaṃ tu caturthaṃ lakṣaṇaṃ tu vā || 30 || kaṭake bāṇadhare haste madhyarekhā kalāṃgulam | tithyaṃśaṃ manumātraṃ vā trayodaśāṃgulameva vā || 31 || bhānurudrāṃgulaṃ vātha antaraṃ ṣaḍvidhaṃ bhavet | tatkare korparaṃ nīvraṃ śroṇipārśve tathā bhavet || 82 || kakṣāddhanurdhare haste maṇibandhāntaraṃ tathā | tatkare korparoddhṛtyaṃ hṛdayāntamudāhṛtam || 33 || ekadvitricatuṣpaṃcamātraṃ tasmāttadantu vā | sarveṣāmapi sāmānyapyantaraṃ kathitaṃ mayā || 34 || p. 332) tadeva pūrvahastau dvau kaṭako hṛdi sīmake | vāmadakṣiṇahastaṃ ca kramādūrdhvamadhomukham || 35 || bāṇamūladhṛtaṃ savyaṃ vāmabāṇāsanoddhṛtam | parahaste dakṣiṇe ṭaṃkaṃ dhanuścaiva tu vāmake || 36 || taddhaste tu mṛgaṃ vātha vāme gaurīsamanvitam | apasmāraṃ vinā pādaṃ nataṃ sūtraṃ ca prāgiva || 37 || evaṃ caturbhujopetaṃ mūrtaṃ paṃcavidhaṃ bhavet | atibhaṃgasamopetaṃ aṣṭahastasamanvitam || 38 || bāṇaṃ ca paraśuṃ khaḍgaṃ abhayaṃ dakṣiṇe kare | dhanurvismayahastaṃ ca kheṭakaṃ kaṭakaṃ tathā || 39 || vāmahaste samākhyātaṃ pūrvasūtrāt karāntakam | yathā śobhanatuṃgaṃ vā kalpayedgaurisaṃyutam || 40 || ṣaṣṭhamevaṃ samākhyātaṃ saptamaṃ daśadoryutam | bāṇaṃ cakraṃ tathā śūlaṃ ṭaṃkaṃ vajraṃ ca dakṣiṇe || 4 || dhanuśśaṃkhaṃ tathā sūcivismayaṃ kheṭakaṃ tathā | vāme paṃcakare khyātaṃ atibhaṃgamathopari || 42 || tadeva dakṣiṇaṃ jānuṃ rathasyādho nidhāpayet | tatpūrve vāmapādaṃ tu talaṃ nyastvā raṃthopari || 43 || rathaṃ tu mukulopetaṃ mukulaṃ rajjunā vṛtam | mukulābhyantare brahmā caturvaktraścaturbhujaḥ || 44 || p. 333) tasya dakṣiṇa hastau dvau veṇudaṇḍakamaṇḍalum | kuṇḍikaṃ padmapāśaṃ ca vāmahastadvaye dhṛtam || 45 || rathasya mukulā dhastād vṛṣabhaṃ śvetavarṇakam | rathaṃ tvāpannamārgeṇa kalpayetkalpavittamaḥ || 46 || tripurāntakamākhyātaṃ aṣṭabhedaṃ dvijottama ! | pravālasadṛśaṃ varṇaṃ satvarājasamāśritam || 47 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ ekavaktraṃ triṇetrakam | tasya vāme'pyumā devīṃ prāguktavidhinā kuru || 48 || ityaṃśumānkāśyape tripurāntakamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (saptatitamaḥ) || 70 || atha kalyāṇa mūrtestu lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | lalāṭamadhyamādvāme vāmanetrāvasānake || 1 || vāmanāsāpuṭānte ca hikkāmadhye tu lambayet | dakṣiṇe nābhi madhyāttu devavahnyaṃgulaṃ tu vā || 2 || nītvā hikkāṃghrigulphasya madhye sūtraṃ pralambayet | antaraṃ mānasūtraṃ ca samabhaṃgaṃ yathā tathā || 3 || susthitaṃ vāmapādaṃ tu dakṣiṇaṃ kuṃcitaṃ bhavet | dakṣiṇe pūrvahastaṃ tu gaurīdakṣiṇahastadhṛt || 4 || p. 334) varadaṃ vāmahastaṃ tu parahastaṃ dvaye tataḥ | dakṣiṇe paraśuṃ vāme pare kṛṣṇamṛgaṃ dhṛtam || 5 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | devaṃ pravālavarṇābhaṃ deveśasya viśeṣataḥ || 6 || sasya śyāma nibhā devīṃ prāgvanmānādisaṃyutā | utpalaṃ vāmahaste tu dhṛtā dakṣiṇahastakam || 7 || śaṃbhorhastena saṃgrāhya jalālambananāśritam | pārvatyānugatā śrībhūmiḥ sarvābharaṇabhūṣitā || 8 || hastābhyāṃ saṃspṛśedetau gauryāstu kaṭiṃ dvija ! | devāgre kārayetkuṇḍe homakarma prajāpatiḥ || 9 || śaṃbhorvai stanasīmāntaṃ brahmaṇasyodayaṃ budhaḥ | caturbhujaṃ caturvaktraṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 10 || kuṇḍikāṃ cākṣamālāṃ ca vāme'vāmedharo pare | sruksruvau pūrvahaste tu dhṛto vāmetare kramāt || 11 || uttarābhimukhāsīnaṃ padmapīṭhe prajāpatiḥ | prāgagrau devi deveśau devī devasya dakṣiṇe || 12 || dakṣiṇābhimukho viṣṇurhomasyottaradik sthitaḥ | śaṃbhornāsyagrasīmāntaṃ śreṣṭhaṃ hīnaṃ stanāntakam || 13 || tayormadhye'ṣṭabhāgena navadhā keśavodayam | śyāmavarṇaṃ samābhaṃgaṃ śaṃkhacakraṃ pare kare || 14 || p. 335) hiraṇyakarakeṇāṣaḥ pūrvahastadayorapi | saṃgrāhya varade haste dadyādudakapūrvakam || 15 || anādi gotrasaṃbhūtaṃ taṃ śivaṃ parameśvaram | ādigotrāmimāṃ gaurīṃ tathaivāhaṃ dadāmyaham || 16 || ityuktvā varade haste bhaktyā dadyodakaṃ hariḥ | aṣṭalokeśa vidyeśāḥ siddhayakṣagaṇādayaḥ || 17 || ṛṣayaścaiva gandharvā mātaraścānya devatāḥ | tattacchaktisamopetā hṛdayāṃjalisaṃyutāḥ || 18 || saṃbhrāntamanasopetāḥ saṃvīkṣya paritaḥ sthitāḥ | evaṃ kalyāṇamūrtestu ardhanārīśvaraṃ tathā || 19 || ityaṃśumānkāśyape kalyāṇasundaramūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (ekasaptatitamaḥ) || 71 || athārdhanārīmūrtestu vakṣye'haṃ śṛṇu suvrata ! | caturbhujaṃ ca dvibhujaṃ dvividhaṃ parikīrtitam || 1 || samabhaṃgasthānakasyoktamārgeṇaiva natāyataḥ | susthitaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmapādaṃ tu kuṃcitam || 2 || vāme'rdhapārvatī yuktaṃ dakṣiṇe'rdhaṃ maheśvaram | abhayaṃ paraśuṃ savye haste tattu śivāṃśakam || 3 || p. 336) vṛṣabhamūrdhni vinyasta korparaṃ vāmahastake | tadanyavāmahaste tu kaṭakaṃ puṣpasaṃyutam || 4 || dvibhuje varadaṃ savye vāmahaste tu puṣpadhṛt | śivasyā bharaṇaṃ savye vāme strībhūṣaṇānvitam || 5 || puṃstanaṃ dakṣiṇe pārśve vāme striyaḥ payodharam | athavā kuṃcitaṃ savyaṃ pādaṃ vāmaṃ tu susthitam || 6 || savyaṃ śūladharaṃ hastaṃ vāmaṃ puṣpadharaṃ bhavet | varadaṃ dakṣiṇaṃ hastaṃ anyokṣaśirakorparam || 7 || kapālaṃ dakṣiṇe haste vāmahastaṃ prasāritam | dakṣiṇe raudradṛṣṭiḥ syādvāmapārśve tu śītalam || 8 || dukūlaṃ corumadhyāntaṃ savyaṃ gulphāntamanyakam | evaṃ samāsataḥ proktaṃ ardhanārīśvaraṃ haram || 9 || ityaṃśumānkāśyape ardhanārīśvaramūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (dvāsaptatitamaḥ) || 72 || atha vakṣye viśeṣeṇa gajārermūrtilakṣaṇam | lalāṭamadhyanāsāgrāt vā vetustanamadhyamāt || 1 || vāmasphik piṇḍamadhyāttu pūrvasūtraṃ prasārayet | tatsūtrāddakṣiṇe vāmapādapārṣṇyantaraṃ dvija ! || 2 || sāṣṭatriṃśatimātraṃ vā ṣaṭtriṃśatyaṃgulaṃ tu vā | tatsūtrādamataḥ savyapādāṃguṣṭhāntaraṃ dvija || 3 || ekaviṃśati mātraṃ vā ekonaviṃśadeva vā | sarvābharaṇasaṃyuktaṃ caturdoraṣṭa eva vā || 4 || caturbhujaṃ cetpāśaṃ ca gajacarma ca dakṣiṇe | gajaśṛṃgaṃ ca carmaṃ ca vāmapārśve karadvaye || 5 || caturdorevamākhyātaṃ aṣṭahastamathocyate | śūlaṃ ḍamarukaṃ pāśaṃ gajacarma ca dakṣiṇe || 6 || gajaśṛṃgaṃ kapālaṃ ca gajacarma ca vismayam | vāmapārśve tu catvāro hastā evaṃ prakīrtitam || 7 || śaṃbhorvāmāṃghryadhastāttu gajasyaiva tu mastakam | makuṭasyopariṣṭāttu gajapucchaṃ prakalpayet || 8 || pārśvayorgajapādāstu yathā yuktyā tu kārayet | prabhāmaṇḍalavaccheṣaṃ gajacarma prakalpayet || 9 || vyāghracarmāmbaropetaṃ dukūlavasanānvitam | sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ atiratnasamaprabham || 10 || evaṃ tu gajahāmūrtiḥ prathamaṃ tu vidhīyate | śūlaṃ khaḍgaṃ tathā carma gajaśṛṃgaṃ ca dakṣiṇe || 11 || kapālaṃ kheṭakaṃ ghaṇṭāṃ gajacarma ca vāmake | lalāṭamadhyanāsāgradakṣiṇastanamadhyamāt || 12 || savyasphik piṇḍamadhyāttu lambayed brahmasūtrakam | susthitaṃ vāmapādaṃ tu gajamūrdhnastu deśika ! || 13 || p. 338) uddhṛtaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ tiryagut ṭitaṃ bhavet | tadaṃghripārṣṇyāt sphik piṇḍātvantaraṃ caturaṃgulam || 14 || tajjānurvāmakṣasya sīmāsūtraṃ samaṃ nayet | evaṃ dvividhamākhyātaṃ gajahāriṃ ca cocyate || 15 || skandoddhṛtahyumādevī śaṃbhorvāme bhayānvitā | evaṃ hi kalpitaṃ bimbaṃ rājarāṣṭravivṛddhidam || 16 || ityaṃśumānkāśyape gajahārimūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (trisaptatitamaḥ) || 73 || atha vakṣye pāśupata mūrterlakṣaṇamucyate | samapādaṃ sthānakaṃ ca candraśekharamūrtivat || 1 || triṇetraṃ caturbhujaṃ saumyaṃ ūrdhvakeśaṃ mahātanum | abhayaṃ śūlahastaṃ ca dakṣiṇe tu karadvayam || 2 || varadaṃ cākṣamālāṃ ca vāmapārśvakaradvayam | pravālasadṛśaprakhyaṃ saumyanetrāti śītalam || 3 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ kiṃcitprahasitānanam | nityotsavāyabimbaṃ tat sthānakaṃ vāsanaṃ tu vā || 4 || tadevāgni samakarṇaṃ raktākṣaṃ kuṭilabhruvam | tīkṣṇadaṃṣṭrāsya saṃyuktaṃ vyālayajñopavītakam || 5 || p. 339) jvālāmālā śikhākāraṃ atirakta nivāsadhṛt | śūlaṃ hyadhomukhaṃ dhṛtvā kapālaṃ varade dhṛtam || 6 || athavābhayaṃ vinā śūlamūlaṃ bhṛttvā tu tatkare | śūlāgraṃ varadenaiva saṃgrāhya tryajatho dhṛtam || 7 || dakṣiṇe tu pare haste ṭaṃkaṃ khaḍgaṃ tu vāmake | raudraṃ pāśupataṃ hyetat bimbe liṃge tu pūjitam || 8 || dhyānapūjānimittāya tanmūrtiṃ ca vadāmyaham | etāṃ mūrtiṃ sakṛd dhyāyet sarvaśatruvināśanam || 9 || etāṃ tu raudra mūrtiṃ tu pratimāṃ tu na kārayet | ityaṃśumānkāśyape pāśupatamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (catussaptatitamaḥ) || 74 || atha kaṃkālamūrtestu lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | pādau tu pādukopetau vāmapādaṃ tu susthitam || 1 || prekṣyadhā savyapādaṃ tu tvīṣaccaiva samuddhṛtam | śuddha śvetānibhaṃ varṇaṃ ca sarvābharaṇabhūṣitam || 2 || ratnakaṃcukabaddhāṃga jaṭāmakuṭamaṇḍitam | dhūrdhūrapuṣpaṃ nāgaṃ ca vāme savyenduśekharam || 3 || hasitaṃ vaktraṃ saṃdhārya sugeyagaṇasevitam | kiṃcitprakāśitāntastha darśanaṃ suvilāsitam || 4 || p. 340) geyaśṛṃgārasaṃyuktaṃ āsyamevaṃ prakīrtitam | karṇau kuṇḍalasaṃyuktau vāme śākhādalaṃ tu vā || 5 || pūrvahastadvayorvāme ḍhakkā savye prahārakam | dakṣiṇaṃ hariṇī vaktre vyāhitaṃ siṃhakarṇavat || 6 || vāmahaste tu piṃchaṃ ca kaṃkālāsthīṃ ca dhārayet | tatasthyā kṛti nirmāṇadvipādadvikarānvitam || 7 || kṛṣṇaśyāmanibhākāraṃ apāne daṇḍaveśanam | daṇḍaṃ kaṃkālapādau dvau rajjunā bandhayedbudhaḥ || 8 || ketukiṃkiṇi netrāḍhya niṣkāntaṃ ruciraṃ tu vā | etatkaṃkāla nāmnā tu vāmaskandhopari nyaset || 9 || anekabhūtairjāyābhiḥ sevitaṃ tvādarānvitaiḥ | balipātradharaṃ bhūtaṃ vāmāgre gamanānvitam || 10 || darvyātvanantu tatpātre nidhāya kṛtijāyayā | kiṃcitprakāśitaṃ yoni saṃyuktā nagnavāsasaḥ || 11 || saṃbhrāntamanasopetāḥ jāyāssarvāstvanekaśaḥ | lalāṭavāmapārśve tu netrānte tatpuṭāntake || 12 || hanvantasya tu vāme tu hikkāmadhye hṛdistathā | nābhessavye yugāṃgulye vāmapādasya gulphake || 13 || madhye tu lambayed brahmasūtraṃ hīnādhikaṃ vinā | ābhaṃgasyokta mārgeṇa natamānaṃ prakalpayet || 14 || p. 341) vyāghracarmāmbaropetaṃ dūkūlavasanānvitam | dakṣiṇe kaṭipārśve tu kṣurikāścaiva bandhayet || 15 || kṣurikāṃ hemasaṃkāśāṃ upabandhasamanvitām | ubhayoḥ pārśvayorhaste nānānāgavibhūṣitam || 16 || ṛṣibhirdevagandharva siddhavidyādharādibhiḥ | hṛdayāṃjali saṃyukte saṃbhrāntamanasānvitaiḥ || 17 || saṃmānitaṃ sadānandaṃ sevitaṃ taiḥ supūjitam | vīthiṃ saṃmārjayedvāyuḥ parjanyo jalasecanam || 18 || puṣpavṛṣṭiṃ kṛtā devāḥ śaṃkha * * * * * * | * * * * * * * * ṛṣayaḥ stotra pāṭhakāḥ || 19 || ṛgyajussāmātharvaiśca stutyaṃ kuryātpure pure | carmabandhaṃ ca kaṃsaṃ ca kadambaṃ suṣirameva vā || 20 || śaṃkhadhvanisamāyuktaṃ paṃcaśabda mahārathaiḥ | tumburu nāradāḥ sarvaiśca geyakarma salakṣaṇam || 21 || chatraṃ dhṛtvā raviccitraṃ cāmarā divyayoṣitaḥ | sarvalokopakārārthaṃ indrasya bhavanādiṣu || 22 || rakṣāṃ karomyahaṃ vipra kaṃkālasya tu mokṣadam | kāśyapovāca || tvayā vai dhāritasyāsya kaṃkālasyodbhavaṃ katham || 23 || idānīṃ purato vipra mṛtyute tu janārdanaḥ | taddehaṃ bhuvanāditvaṃ bhaye yastu svaśaktayaḥ || 24 || p. 342) kampitāttu samastāṇḍāt tadā svaṇḍādhivāsinaḥ | prārthaye yustu māṃ bhaktyā teṣāṃ bhayanivṛttaye || 25 || aṇḍānāṃ susthitārthaṃ tu sarve lokopakārakam | kaṃkālaṃ mocanārthaṃ tu taddhṛtaiva mahadvija ! || 26 || bhikṣānte mocayedetat kaṃkālaṃ mādhave bhavet | evaṃ kaṃkālamākhyātaṃ haryardhaṃ ca tataḥ śṛṇu || 27 || ityaṃśumānkāśyape kaṃkālamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (paṃcasaptatitamaḥ) || 75 || atha vakṣye viśeṣeṇa haryardhaṃ tu haraṃ param | ārjavaṃ susthitaṃ devaṃ sthānakaṃ samapādakam || 1 || dakṣiṇe tvabhayaṃ vāme kaṭakaṃ hyūrumāśritam | paraśuṃ dakṣiṇe haste vāme śaṃkhāyudhaṃ param || 2 || savye vāme ca mukuṭe jaṭākīṭaṃ prakalpayet | pravālaśyāmavarṇaṃ ca tadyogyābharaṇānvitam || 3 || dakṣiṇaṃ tūgradṛṣṭiṃ syāt vāme dṛṣṭyāti śītalam | kiṃcitprakāśitaṃ cordhvadṛṣṭyā caiva lalāṭake || 4 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ ucitāmbarabhūṣitam | śiraścakrasamāyuktaṃ tasyalakṣaṇamucyate || 5 || p. 343) rudrāṃgula viśālaṃ tu tadbhānvaṃśena tadghanam | suvṛttaṃ cakravadvipra ! padmākṛtirathāpi vā || 6 || śiraścakraviśālaṃ tu saptabhāgaikabhāgikam | śiraścakrasya nālasya vistāraṃ dvijasattama || 7 || cakratāra tribhāgaikaṃ cakrādāśirasottamam | agre lalāṭapaṭṭasya śiraścakrasya nālakam || 8 || guṇāṃgule kṛkāṭyordhve cakranālasthitirbhavet | cakrādguṇāṃgulaṃ lambya puṣpamālā tu madhyamāt || 9 || sarveṣāmapi devānāṃ devīnāṃ hyevamācaret | ityaṃśumānkāśyape haryardhamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (ṣaṭsaptatitamaḥ) || 76 || atha vakṣye viśeṣeṇa bhikṣāṭanamaheśvaram | pādau pādukasaṃyuktau vāmapādaṃ tu susthitam || 1 || īṣaduddhṛtya savyaṃ tu bhagavāngamanotsukaḥ | lalāṭamadhyamātsavye yavāṣṭau vā navāntare || 2 || nāsāgrādadhare vāme hikkāmadhyāttu vāmake | hṛnmadhye nābhisavye tu ṣoḍaśaṃ tu yavāntare || 3 || sthitāṃghrigulphamadhye tu pūrvasūtraṃ pralambayet | ābhaṃgavattataḥ khyātaṃ samabhaṃgamathāpi vā || 4 || p. 344) pādau pādukasaṃyuktau pādukārahitaṃ tu vā | suvikīrṇajaṭābhāraṃ jaṭāmaṇḍalameva vā || 5 || vivṛtabandhajaṭāvātha nagnarūpaṃ natānanam | lalāṭapaṭṭasaṃyuktaṃ kakoṭiṭyanduśekharam || 6 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ kaṭisūtravivarjitam | śuddhaśvetanibhaṃ proktaṃ nānānāgavibhūṣitam || 7 || dakṣiṇe pūrvahastaṃ tu mṛgāsyāsyaṣṭikaṃ bhavet | vāme tu pūrvahastaṃ tu varadaṃ syātkapāladhṛt || 8 || dakṣiṇe parahaste tu ḍamaruṃ ca dhareddvija ! | vāme tu śikhipiṃchaṃ tu kartavyaṃ śītalaṃ dhṛtam || 9 || sitavastrottarīyaṃ tu nāgena kaṭiveṣṭitam | śvetayajñopavītaṃ tu nīlakaṇṭhaṃ tripuṇṭravat || 10 || padmapīṭhopariṣṭāttu śeṣaṃ kaṃkālamūrtivat | kāśyapa uvāca || tvameva vaktuṃ tasyaiva hetuṃ me vaktu marhasi || 11 || īśvara uvāca || devāsura mahāyuddhe brahmaṇastu śirastu bhṛt | taddāvānāma pārśvaṃ syādanaveṣaṃ vadetsadā || 12 || tenā surāste vijitā devā svapavāśritāḥ | devatāstu hitāssarve prārthayeyustu māṃ dvija || 13 || p. 345) devānāṃ vijayārthaṃ tu sarvalokopakārakam | dānavānāṃ vināśārthaṃ brahmamūrtiṃ hanāmyaham || 14 || tatkapālāssamastāṇḍā davahetayastu kaṃpitāḥ | tadbrahmāṇḍādhipāḥ sarve mahābhayasamanvitāḥ || 15 || praviśeyustu mahādevā vadeyusvaṇḍakātvanam | anyānāṃ supratiṣṭhārthaṃ devānāmabhayārthakam || 16 || sarvalokopakārārthaṃ sarvaprāṇihitāvaham | tatkapālasyamokṣārthaṃ bhikṣākāro'smyahaṃ dvija || 17 || evaṃ kṛte tu bhikṣānte kapālaṃ mokṣamādiśet | ityaṃśumānkāśyape bhikṣāṭanamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (saptasaptatitamaḥ) || 77 || atha vakṣye viśeṣeṇa caṇḍeśānugrahaṃ bhavet | umā sahitavatsarvaṃ vāme kiṃcinnatānanam || 1 || dakṣiṇe tvabhayaṃ varjyaṃ taddhastaṃ varadaṃ bhavet | vāme tu kaṭakaṃ varjyaṃ nyastvā caṇḍeśamūrdhani || 2 || hṛdayāṃjalisaṃyukto caṇḍeśo bhaktisaṃyutaḥ | āsīno'thasukhāsīnaścaṇḍeśaḥ svarṇasaṃnibhaḥ || 3 || devī deveśayormadhye skandamūrtiṃ vinā dvija | caṇḍeśānugrahaṃ khyātaṃ dakṣiṇāmūrti tatparam || 4 || ityaṃśumānakāśyape caṇḍeśānugrahamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (aṣṭasaptatitamaḥ) || 78 || atha vakṣye viśeṣeṇa dakṣiṇāmūrtilakṣaṇam | lambitaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmāṃghrernalakāgrakam || 1 || savyorvagre nidhātavyaṃ vāmapādaṃ tu śāyayet | lalāṭadakṣiṇe savye netrānte tatpuṭāntake || 2 || hikkāmadhyasya vāme tu hṛdayaṃ madhyavāmake | yavatrayāntaraṃ nītvā lambya vāme tu madhyame || 3 || meḍhramūlasya madhyāttu pūrvasūtraṃ pralambayet | nata madhyardhamātraṃ syāt caturbhujasamanvitam || 4 || dakṣiṇe pūrvahastaṃ tu jñānamudrāṃ tu kārayet | dakṣiṇe parahastaṃ tu akṣamālāsamanvitam || 5 || varadaṃ vāmahastaṃ syāt daṇḍahastamathāpi vā | vāmajānūpariṣṭāttu varade talapṛṣṭhakam || 6 || vāmajānūpariṣṭāttu daṇḍaṃ cetkorparaṃ nyaset | vāme tvaparahaste tu vahniṃ vā vyālameva vā || 7 || atyarjuvaktraṃ sarvāṃgaṃ mārdavaṃ sphaṭikāvaṭam | sukīrṇamūrdhāṃgaṃ vāpi jaṭāmaṇḍalameva vā || 8 || vāme dhūrdhūranāgaṃ ca dakṣiṇe'rdhenduśekharam | hasitaṃ vaktrasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 9 || sitavastrottarīyaṃ ca sitayajñopavītakam | triṇetraṃ śaṃkhapatraṃ tu vāme sarvaṃ tu kuṇḍalam || 10 || p. 347) karṇau dvau śaṃkha patraṃ vā kuṇḍalaṃ vātha maṇḍitam | rudrākṣaiḥ kaṇṭhamālā ca bhasmanā ca vibhūṣitam || 11 || vyāghracarmāmbaropetaṃ sarvakleśa vivarjtam | nārado jamadagniśca vasiṣṭho bhṛgu dakṣiṇe || 12 || bhāradvājaḥ śonakaśca agastyo vāmapārśvake | nāndinā kiṃnarādyaiśca vaṭavṛkṣasamudgṛham || 13 || apasmāropariṣṭāttu lambapādatalaṃ nyaset | sūtrātpādajaṃghāpārṣṇyantaṃ trivedamanumātrakam || 14 || sūtrāttatpādajānvostu antaraṃ manumātrakam | śyāmavarṇamapasmāraṃ nāgalīlāsamanvitam || 15 || dharmavyākhyānamūrtyevaṃ kalpayetkalpavittamaḥ | tadeva vāmapādena kuṭīkāsanasaṃyutam || 16 || pūrvahastadvaye vīṇādhṛto vai tu dvijottama ! | śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ etadvīṇākaraṃ bhavet || 17 || tadeva vīṇāhīnaṃ tu jñānamudrābhayānvitam | vāmaṃ prasāritaṃ hastaṃ vāmajānurdhvakopari || 18 || dakṣiṇe hyapare cākṣamālā vāmebjavotpalam | śuddhaśvetanibhaṃ varṇaṃ śeṣaṃ pūrvavadācaret || 19 || jñānamūrtiriti khyātaṃ sarvakāraṇakāraṇam | anyonyāṃghritalaṃ vipra ! sphik piṇḍādhaḥ prakalpayet || 20 || p. 348) jñānamudrāhṛdasthāne bhyantaramukhaṃ karam | varadaṃ vāmahastaṃ tu meḍhrapīṭhoparinyaset || 21 || apare dakṣiṇe vābjamālākṣaṃ vāmahastake | nāsāgraṃ tu samīścakṣyākṣavārjavaṃ sūtradehake || 22 | apare tu jaṭālaṃ syāt ṛṣibhissevitaṃ varam | yogamūrtiriti khyātaṃ sarvapāpaharaṃ param || 23 || evaṃ cānekabhedena dakṣiṇāmūrtirucyate | ityaṃśumānkāśyape dakṣiṇāmūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (ekonāśītitamaḥ) || 79 || atha vakṣye viśeṣeṇa kāladāhasya lakṣaṇam | vasunandadaśāṃśaṃ vā natamānaṃ dvijottama || 1 || rudrabhānvaṃgulaṃ vātha natamānamathocyate | lalāṭadakṣiṇe savyanetramadhye tathaiva ca || 2 || hikkāmadhyardhavāme tu vāmastanākṣa dakṣiṇe | nābhimadhyāttu vāme tu sūtrāntaraṃ yavāṣṭakam || 3 || meḍhramūlasya madhyāttu vāme ṣaḍaṃgulaṃ nayet | sthitoṃghrigulpha madhye tu pūrvasūtraṃ prasārayet || 4 || devasya dakṣiṇaṃ pādaṃ padmapīṭhopari sthitam | prathamaṃ nṛttamūrtestu dakṣiṇasthitapādavat || 5 || p. 349) vāmapādaṃ taduddhṛtya kuṃcitaṃ talamuddhṛtam | aṃguṣṭhamuddhṛtāṃghrestu kālasya hṛdaye nyaset || 6 || sa daṃṣṭrāsyaṃ triṇetraṃ ca jaṭāmakuṭamaṇḍitam | caturhastasamāyuktaṃ aṣṭahastamathāpi vā || 7 || dakṣiṇe pūrvahastaṃ ca śūlaṃ karṇāntamuddhṛtam | dakṣiṇe parahastaṃ tu paraśuṃ vāmadaṃ tu vā || 8 || vāme pūrvakaraṃ nābhisīmāntaṃ sūcyadhomukham | sūcyagrātpūrvasūtrāntaṃ kalāmanvaṃgulaṃ tu vā || 9 || karṇe śūladhare haste maṇibandhāntaraṃ tu vā | vāme tvaparahastaṃ tu vismayaṃ parikalpayet || 10 || hikkāsūtrasamaṃ ṭaṃkaṃ karaṃ tad dvyantaraṃ mukham | uṣṇīṣāntaṃ samuddhṛtya vismaye'nāmikāgrakam || 11 || karṇāntaṃ maṇibandhāntaṃ śūlahastasamāntaram | caturhastaṃ samākhyātaṃ aṣṭahastamataḥ śṛṇu || 12 || śūlaṃ ca paraśuṃ vajraṃ khaḍgaṃ dakṣiṇahastake | vismayaṃ kheṭakaṃ pāśaṃ sūcihastaṃ ca vāmake || 13 || vidrumasya nibhākāraṃ sarvābharaṇabhūṣitam | kālahāmūrtirākhyātā adhasthātkālamucyate || 14 || mahābhayasamāyuktaṃ sa pāśaṃ hṛdayeṃjalim | vikīrṇapādau māṃ dṛṣṭvā śāyayedūrdhvavaktrakam || 15 || p. 350) kālahāmūrtirākhyātā liṃgodbhavamataḥ param | ityaṃśumānkāśyape kālahārimūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (saptatitamaḥ) || 80 || vyatyasta pādatāṇḍeśvarāya namaḥ || atha vakṣye viśeṣeṇa liṃgodbhavamataḥ param | liṃgākārasya madhye tu candraśekharamūrtivat || 1 || nalakā pādatalaṃ vipra ! liṃgārūḍhasamanvitam | brahmā tu haṃsarūpeṇa ūrdhvagaṃ vāmapārśvake || 2 || viṣṇurvarāharūpeṇa dakṣiṇāṃśe tvadhogatam | viṣṇurdakṣiṇapārśve tu vāmapārśve pitāmahaḥ || 3 || hṛdayāṃjali saṃyuktau sthitau liṃgaṃ samīkṣitau | raktaśyāmahiraṇyābhaṃ īśaviṣṇupitāmahān || 4 || evaṃ liṃgodbhavaṃ khyātaṃ vṛkṣasaṃgrahaṇaṃ tathā | ityaṃśumānkāśyape liṃgodbhavamūrtilakṣaṇapaṭalaḥ (ekāśītitamaḥ) || 81 || atha vakṣye viśeṣeṇa vṛkṣasaṃgrahaṇaṃ param | devānāṃ caiva devīnāṃ śūlārthaṃ vṛkṣamucyate || 6 || p. 351) strīpuṃnapuṃsakaṃ ceti vṛkṣabhedaṃ tridhā bhavet | snigdhe vāsnigdhā bhūmau vā ārjavaṃ sudṛḍhaṃ ghanam || 2 || alpa skandhasamāyuktaṃ phalaṃ paṃcadalaṃ dṛḍham | śītaloṣṇaṃ ca saṃmiśraṃ alpasneharasānvitam || 3 || yattatpuṃliṃgamākhyātaṃ devānāṃ tadihocyate | snigdhe vā snigdhabhūmo ca ārjavaṃ cātimārdavam || 4 || mūlādagraṃ kramātkṣīṇaṃ puṣpaṃ caiva phalaṃ dalam | atimārdavasaṃyuktaṃ atiśītalasaṃyutam || 5 || atisnehasamāyuktaṃ rasaṃ caiva tathā bhavet | etat strī vṛkṣamākhyātaṃ devīnāṃ śūlayogyakam || 6 || kṣīṇamūlasamāyuktaṃ patraṃ puṣpaṃ phalaṃ tathā | atidurbalasaṃyuktaṃ yattad ṣaṇḍamudāhṛtam || 7 || candanaṃ caṃpakaṃ caiva raktacandanameva ca | sālaṃ ca khādiraṃ caiva somaśīrṣakatindukam || 8 || arjunaṃ śiṃśupaṃ caiva rājādana madhūkakam | āmrakaṃ kusumaṃ caiva saptaparṇaṃ ca dhanvanam || 9 || śūlayogyādrumāḥ khyātāsteṣāṃ tatsudṛḍhaṃ gṛhet | jīrṇā vakrāntarāśrutyāṃ śiraḥ śūnyāti śālikāḥ || 10 || svayaṃ patita vṛkṣāśca svayameva tu śoṣitāḥ | vakrakoṭarasaṃyuktā vyālapakṣisamāśritāḥ || 11 || p. 352) vātāśani padābhinnā vallījātibhirāvṛtāḥ | gulmavalmīkamāśritya caṇḍālā vā samāśritāḥ || 12 || devālaya sabhā caityaśvaśānapathijādrumāḥ | nṛpamandiraṃ saṃśritya karmakārālayāśritāḥ || 13 || rudramandirasaṃśritya carmakārālayāśritāḥ | andhā (kra?)caiva tu vṛkṣāśca anyakarmasu yojitāḥ || 14 || varjayettu prayatnena gṛhīte kartṛnāśanam | tasmātsarvaprayatnena doṣāḍhyaṃ parivarjayet || 15 || praśasta ṛkṣavāreṣu śastavṛkṣaṃ tu saṃgṛhet | ācāryaḥ śilpakaścātra vṛkṣasthāne tu saṃgṛhet || 16 || nirīkṣya bahuvṛkṣāśca uktavṛkṣaṃ parigrahet | vṛkṣādhastādguṇādīni vyapohyāvapanaṃ guruḥ || 17 || etanmaṃtraṃ samuccārya aṣṭadikṣu baliṃ kṣipet | etadvṛkṣāśritā devā dānavāśca piśācakāḥ || 18 || nāgāgaruḍagandharvāḥ siddhavidyādharāśca ye | yūyaṃ bimbārtha vṛkṣāttu gaccheyuste yathā sukham || 19 || ityuktvā tu baliṃ dadyāt dadhyājyānnaṃ sapuṣpakam | raktacandanasaṃyuktaṃ gandhatoyasamanvitam || 20 || vṛkṣasyeśānadigbhāge tato homaṃ samācaret | sthaṇḍilaṃ sikataiḥ kuryāddhastamātrapramāṇataḥ || 21 || p. 353) agnyādhānādikaṃ sarvaṃ agnikāryoktamācaret | samidājyaiścarubhiśca homaṃ kṛtvā tu deśikaḥ || 22 || samidho hṛdayenaiva mūlenājyaṃ tu homayet | aghoreṇa caruṃ hutvā pratyekāṣṭaśatāhutiḥ || 23 || jayādirabhyatānaiśca rāṣṭrabhṛccaiva homayet | tataścāgniṃ samudvāsya vṛkṣaṃ prokṣya śivāmbhasā || 24 || śivātmaketi mantraṃ tu japya vṛkṣaṃ spṛśedbudhaḥ | vṛkṣasya pūrvabhāge tu mukhaṃ pṛṣṭhaṃ tu paścimam || 25 || dakṣiṇaṃ savyapārśvaṃ syādvāmapārśvaṃ tathottaram | dhyātvaivaṃ lakṣayitvā tu paścācchedanamārabhet || 26 || astramaṃtraṃ japedvṛkṣamūlaṃ triśchedyalakṣayet | kṣīraṃ toyaṃ ghṛtaṃ śreṣṭhaṃ sṛk sru(?)ve vanyaśobhanam || 27 || asṛksrāve'stramaṃtreṇa śānti homaṃ samācaret | vṛkṣamūlamaśeṣaṃ tu sthapatiśchedayetkramāt || 28 || pūrve vā cottare deśe vṛkṣasya patanaṃ śubham | anyatra patitaṃ vṛkṣaṃ varjayettu prayatnataḥ || 29 || skandhacchedaṃ tataḥ kuryāt ārjavaṃ taṃ taruṃ kuru | gavyairgandhodakaiḥ snāpya gandhamālyairalaṃkṛtam || 30 || navavastreṇa saṃchādya darbhairvā sūkṣmarajjunā | syandane śibikāyāṃ vā ropya skandhena vā budhaḥ || 31 || dhṛtvā śanaiśśanairgatvā karmamaṇṭapamācaret | maṇṭapaṃ mārjanaṃ kṛtvā gomayālepanaṃ kuru || 32 || piṣṭacūrṇairalaṃ kṛtya tanmadhye sthūla vālukaiḥ | sthaṇḍilaṃ kārayedvidvān śūladīrghasamāyutam || 33 || tasyārdhaṃ vistaropetaṃ caturaṃgulamunnatam | prāgagraṃ śāyayettasmin śūlavṛkṣamadhomukham || 34 || āśuṣkaṃ rakṣayedvidvān māsaṃ pakṣamathāpi vā | paścācchūlaṃ tu kartavyaṃ tvaritaṃ tu na kārayet || 35 || ityaṃśumānkāśyape vṛkṣasaṃgrahaṇapaṭalaḥ (dvyaśītitamaḥ) || 82 || atha vakṣye viśeṣeṇa śūlalakṣaṇamuttamam | ūrdhvakāyasamaṃ vaṃ?śa daṇḍadīrghamudāhṛtam || 1 || madhyodaraviśālasya caturbhāgaikavistṛtam | mūleṣṭāṃśa vihīnaṃ tu tasyāgraṃ a tataṃ bhavet || 2 || nābhyantaṃ caturaśraṃ tu hikkāntaṃ vasukoṇakam | tadūrdhaṃ vṛttamākhyātaṃ śeṣaṃ vartulameva vā || 3 || dvātriṃśadaṃgulāyāmaṃ vakṣodaṇḍāyataṃ bhavet | vistāraṃ sārdhaṣaṇmātraṃ sārdhasaptāṃgulaṃ tu vā || 4 || p. 355) vistārārdhaghanaṃ khyātaṃ vakṣo daṇḍaṃ taducyate | agraṃ yugāṃgula vyāsaṃ madhyādagraṃ kramātkṛśam || 5 || vakṣodaṇḍasya madhye tu chidraṃ sārdhaguṇāṃgulam | hikkāsūtrādadhastāttu yāvatsyāddvyaṃgulāvadhi || 6 || vakṣodaṇḍordhvasāmyaṃ syād dvyaṃśaṃ daṇḍe tu yojayet | ṣoḍaśāṃgulamāyāmaṃ kaṭidaṇḍasya deśika || 7 || vasvaṃgulaṃ tu tattāraṃ ghanaṃ vedāṃgulaṃ bhavet | madhye yugāṃgulaṃ chidraṃ nābheḥ paṃcāṃgulādadhaḥ || 8 || kaṭidaṇḍordhva madhye syādvaṃśadaṇḍe tu yojayet | vakṣodaṇḍāgrayorvipra ! kaṭidaṇḍāgrayorapi || 9 || atha vaktra śikhāṃ kuryāt anena vidhinā budhaḥ | ekadvitricatuṣpaṃca ṣaṭsaptāṣṭakaraṃ tu vā || 10 || bimbocitakaraṃ yattat saṃkhyā vakraśikhānvitāḥ | dvyaṃgulaṃ ca śikhāyāmaṃ hastasaṃkhyāpi tantataḥ || 11 || vakṣodaṇḍaviśālaṃ tu hastasaṃkhyāttu bhājite | śikhāvyāsaṃ tadekāṃśaṃ mūlegre tu kṛśaṃ kramāt || 12 || kaṭidaṇḍāgrayorvakraśikhāyāmaṃ guṇāṃgulam | sārdhāṃgulaṃ tu tattāraṃ suvṛttaṃ tadghanaṃ samam || 13 || sthānakaṃ sakalaṃ cettu ūrudīghopari dvijaḥ ! | aṣṭāṃgulaṃ samāropya ūruśūlāyataṃ bhavet || 14 || p. 356) āsane sakalaṃ corudīrghādūrdhvaṃ na ropayet | ūrumūle suṣiṃ kṛtvā kaṭidaṇḍāgrayorbudhaḥ || 10 || śikhāyāmaṃ samāyojya yāvadbaladhayaṃ yathā | jānumānaṃ dvidhā kṛtvā ūrujaṃghādvayorapi || 16 || āropayecchikhāmānaṃ tasmādāropayedbudhaḥ | guṇāṃgulaṃ śikhāmānaṃ jaṃghādīrghobhayairyutam || 17 || madhyacchidrasamāyuktaṃ ūrvagraṃ dviśikhānvitam | jaṃghāmūlaṃ tribhāgaikaṃ śikhā vyāsamudāhṛtam || 18 || jānusaṃdhiṃ vinā vātha sthānake sakalaṃ kuru | saṃdhi hīnāṃghriśūlaṃ tu evamevaṃ vidhīyate || 19 || jaṃghādīrghopariṣṭāttu tālamānaṃ tu ropayet | ūrumadhyatribhāgaikaṃ ūrudaṇḍasya vistṛtam || 20 || tasyāgraṃ tu tripādaṃ syājjaṃghāmūlaṃ tu tatsamam | jaṃghāmūlatribhāgaikaṃ hīnaṃ jaṃghāgravistṛtam || 21 || tridhāpādatalāyāmaṃ kṛtvā bhāgadvayānvitam | sa?lāgravistṛtaṃ taddvitridvyaṃśa vistṛtānvitam || 22 || etatpādatalaṃ śūlaṃ syātsamadhyāyatā pare | kartavyaṃ suṣiraṃ tasmin jaṃghāgrādadhikāyatam || 23 || yojya snigdha dṛḍhaṃ kṛtvā bāhumūlamathocyate | bāhumūlaviśālaṃ tu guṇāṃgulamudāhṛtam || 24 || p. 357) agraṃ tu dvyaṃgulaṃ vyāsaṃ prakoṣṭhāgra viśālakam | bāhuprakoṣṭhayoścaiva korparaṃ jānuvadbhavet || 25 || dvyaṃgulaṃ tu śikhāmānaṃ yojayet tu dṛḍhaṃ yathā | parśvayorvaṃśadaṇḍasya pārśvadaṇḍe tu yojayet || 26 || kakṣāntaraṃ tu taddīrghaṃ tadvyāsaṃ tu guṇāṃgulam | vaṃśadaṇḍasamaṃ nīvraṃ ūrdhvādhastācchikhānvitam || 27 || agrau tu vakṣo daṇḍe tu mūlau tu kaṭidaṇḍake | yojayetsudṛḍhaṃ chidre guṇāṃśaṃ vyantarānvitam || 28 || agrau mūlau niruddhaṃ syāt pārśvavaṃśadvayorapi | hastapādatalaṃ śrotraṃ tāmrapatreṇa yojayet || 29 || ārjave vakrabimbe ca śūlaṃ caiva tathā kuru | devānāṃ śūlamevaṃ syāt devīnāmatha vakṣyate || 30 || madhyodaraṃ tridhā bhajya ekāṃśaṃ vaṃśavistṛtam | aṣṭāṃśa hīnamagrasya viśālaṃ tatsuvṛttakam || 31 || bāhuparyanta vistārādbāhutatyardhavarjitam | vakṣodaṇḍāyataṃ śeṣaṃ tasyāntaṃ visṛtaṃ bhavet || 32 || yugāṃśaṃ pṛṣṭhamānaṃ tu śeṣaṃ garte tu veśanam | jaṃghā daṇḍāttu ṣaṇmātraṃ ropayetsthānake budhaḥ || 33 || garbhagarta praveśārdhaṃ talādhastāttu tadbhavet | śūlamevaṃ samākhyātaṃ upadhāśūlamucyate || 34 || p. 358) bhittimadhyaṃ samārabhya vakṣo daṇḍapurāntakam | upaśūlāyataṃ proktaṃ aṣṭāṃgulatataṃ bhavet || 35 || vedāṃgulaṃ tu tannīvraṃ śūlayogyadrumairbudhaḥ | śūlavyāsasamaṃ madhyaṃ chidraṃ tadviśikhānvitam || 36 || bhittimadhyāttu śūlasya mūlaṃ badhvā dṛḍhaṃ budhaiḥ | vakṣodaṇḍakaṭīdaṇḍaṃ dhṛtvā vaṃśākhyaśūlakam || 37 || chidre dṛḍhataraṃ cāgniṃ tatpūrve kīlabandhanam | upathāśūlaśikhāntaṃ ca vakṣodaṇḍapuraṃ samam || 38 || upathāśūlaśikhāyāṃ tu vaṃśāgre suṣiraṃ kuru | lohajaṃ dārujaṃ vātha kīlaṃ saṃyojayeddṛḍham || 39 || bimbāstacchūlamākhyātaṃ tasmāduktavadācaret | śūlalakṣaṇamākhyātaṃ śūlasthāpanamucyate || 40 || ityaṃśumānkāśyape śūlalakṣaṇapaṭalaḥ (tryaśītitamaḥ) || 83 || atha vakṣye viśeṣeṇa śūlasthāpanamuttamam | karṣaṇoditamāse ca ṛkṣavāramuhūrtake || 1 || niścitya sthāpanaṃ tasya pūrve kṛtvāṃkurārpaṇam | prāsādasyāgrato vaiśe maṇṭapaṃ ca caturaśrakam || 2 || p. 359) paṃcahastakaraṃ vāpi navahastamathāpi vā | paṃktitrayasamāyuktaṃ ṣoḍaśāṃghrisamanvitam || 3 || dalamaṣṭāṃgulotsedhaṃ paṃktivyāsāṃghrituṃgakam | yathā lābhaṃ parīṇāhaṃ nirvraṇaṃ dāruṇā dṛḍham || 4 || bile vaṃśānuvaṃśāḍhyaṃ nālikeradalādibhiḥ | chādayettu vitānena muktāsragdarbhamālikām || 5 || taraṃga veṣṭanopetaṃ dvāratoraṇasaṃyutam | caturdvārasamāyuktaṃ stambhaveṣṭanasaṃyutam || 6 || caturdvāraṃ vinānyatra niśchidraṃ jālakaṃ tu vā | maṇṭapasya tribhāgaikaṃ madhye vedī viśālakam || 7 || tattribhāgaikabhāgaṃ tu vedikodayamiṣyate | guṇāṃgulaṃ viśāloccāttasyādhaścopavedikām || 8 || darpaṇodarasaṃkāśāṃ kṛtvā raktamṛdā kṛtām | kṛtvānyatrāgni kuṇḍāni tvanena vidhinā kuru || 9 || caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ padmaṃ pūrvādi dikṣu ca | śakraśāṃkarayormadhye vṛttakuṇḍaṃ prakalpayet || 10 || kuṇḍamevaṃ samākhyātaṃ kevalānāṃ viśeṣataḥ | gaurī sahitabimbaṃ cet koṇeṣvaśvattha patravat || 11 || kuṇḍāni kalpayeccheṣaṃ prāgivaiva prakalpayet | kuṇḍaṃ lakṣaṇavatkṛtvā sarvakuṇḍāni deśikaḥ || 12 || p. 360) gomayālepanaṃ kṛtvā piṣṭacūrṇairalaṃkṛtam | brāhmaṇānbhojayettasmin puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 13 || mahendre tu pade vāstu homaṃ kṛtvā vidhānataḥ | vedikābhyagnikuṇḍāni paryagnikaraṇaṃ kuru || 14 || taddināddivasātpūrve rātrau pūrvāyāmadhivāsayet | sthaṇḍilaṃ vedikāyāṃ tu cāṣṭadroṇaiśca śālibhiḥ || 15 || kartavyaṃ nalinaṃ tatra sāṣṭapatraṃ sakarṇikam | taṇḍulaistiladarbhaiśca lājaiḥ puṣpairalaṃkṛtam || 16 || śapaṃca hitenaiva vastreṇaiva tu kalpayet | dhūpadīpasamāyuktaṃ puṣpairarghairathārcayet || 17 || maṇṭapasyottare pārśve snānaśvabhraṃ prakalpayet | tanmadhye dārupīṭhaṃ tu nyastvā tasyopari nyaset || 18 || prāṅmukhaṃ sthāpayecchūlaṃ gavyenaivābhiceṣayet | śucivohavyamantreṇa kṛtvā gandhodakairhṛdā || 19 || sthāpayeddeva devīṃ ca gandhapuṣpādibhiryajet | kautukaṃ bandhayeddevaṃ tayordakṣiṇahastake || 20 || puṣpaiḥ kārpāsasūtrairvā kavacenaiva bandhayet | lambakūrcasamāyuktaṃ navavastreṇa veṣṭayet || 22 || nṛttagītasamāyuktaṃ vedadhvanisamāyutam | śayane śāyayecchūlaṃ prākśiraścordhvavaktrakam || 22 || tasya vāme hyumādevī śūlaṃ dakṣiṇatastathā | p. 361) tayoḥ śirontike deśe sthāpayettadghaṭadvayam || 23 || sasūtraṃ sāpidhānaṃ ca varakūrca suveṣṭitam | droṇagandhāmbu saṃpūrṇaṃ śivakuṃbhaṃ taducyate || 24 || tasyārdhatoyasaṃpūrṇaṃ prāgvatsūtrādibhiryutam | gaurīśūlasamāyukte gaurīkuṃbhamidaṃ varam || 25 || mulamantraṃ śive kumbhe nyastvā gandhādibhiryajet | gaurīkuṃbhaṃ tathā'bhyarcya svasvamantrairviśeṣataḥ || 26 || parito'ṣṭaghaṭaṃ nyastvā sūtravastrādisaṃyutān | vidyeśamūlamantraiśca sthāpya gandhādibhiryajet || 27 || vāstuhomāgninā kuṇḍe tvagniṃ saṃkalpya deśikaḥ | agnyādhānādikaṃ sarvaṃ agnikāryoktamācaret || 28 || aśvatthaṃ pūrvakuṇḍe tu vahnimāgneya gocare | yāmye tu saundaraṃ khyātaṃ khādiraṃ nair-ṛtau dvijaḥ || 29 || bilvaṃ paścimadigbhāge māyūraṃ vāyugocare | vaṭaṃ vai saumyakuṇḍe tu tvarkaṃ vai tvīśagocare || 30 || pradhāne brahma vṛkṣasya samidgaurī samanvitam | vinā koṇeṣu kuṇḍāni vinā gaurīṃ dvijottama ! || 31 || samidho hṛdayenaiva puruṣeṇa ghṛtāhutiḥ | aghoreṇa caruṃ hutvā lājaṃ vāmena homayet || 32 || saktumīśānamantreṇa tilaṃ vai śirasā hunet | p. 362) sarṣapaṃ kavacenaiva śikhayā mudgameva ca || 33 || gulamastreṇa pratyekaṃ aṣṭottaraśataṃ hunet | dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā devī deveśayossamam || 34 || jayādirabhyātānaiśca rāṣṭrabhṛdbhiśca homayet | diśāsvadhyayanaṃ vedān stotraṃ vai vidiśāsu ca || 35 || uccāryādhyayanaṃ tatra hyupāṃśurhomamācaret | devīdeveśayormūla mantramaṣṭaśatāhutiḥ || 36 || ghṛtenaiva tu hutvā'ṭha śūlaṃ spṛṣṭvā parasparam | nṛttagītaiśca vādyaiśca rātriśeṣaṃ vyapohya ca || 37 || prabhāte vimale dhīmān ācāryo mūrtipaissaha | jalasnānaṃ ca kartavyaṃ bhasmasnānamanantaram || 38 || śuklavastrottarīyaṃ ca śuklayajñopavītadhṛt | śuklamālyānulepādyaiḥ bhūṣyapaṃcāṃgabhūṣaṇaiḥ || 39 || pavitrapāṇinopetaḥ sakalīkṛtavigrahaḥ | ācāryaḥ suprasannātmā śivadvijakulodbhavaḥ || 40 || praviśya maṇṭapaṃ paścāt śūlakuṃbhaṃ hutāśanam | gandhādibhissamabhyarcya pūjanaṃ ca viśeṣataḥ || 41 || jayādirabhyātānaiśca rāṣṭrabhṛccāpi homayet | sviṣṭamagneti mantreṇa pūrṇāhutimathācaret || 42 || praviśyagarbhagehaṃ tu ekāśīti padaṃ kuru | p. 363) maṇḍūkākhyapade vātha saptasaptāṃśameva vā || 43 || garbhagehaṃ tu kartavyaṃ jñātvā brahmādayaṃ padam | sthānakaṃ devikāṃśe tu āsanaṃ mānuṣe pade || 44 || garbhagehapare bhāge sthāpayeddeśikottamaḥ | āsanaṃ bhadrapīṭhe tu sthānakaṃ vedikopari || 45 || prāgukta vidhinā pīṭhavyāsāyāmodayā kṛtiḥ | kartavyaṃ sundaraṃ tasmin ādhārākhya śilāṃ nyaset || 46 || pīṭhavyāsa tripādaṃ tu ādhārākhyaśilāṃ nyaset | samāśraṃ sāyataṃ vāpi tadardhaṃ tadghanaṃ bhavet || 47 || sthānakaṃ sakalaṃ cettu pādādhastāddvijottama ! | ādhārākhyaśilāyāṃ tu ratnagartaṃ prakalpayet || 48 || nimnaṃ ṣaḍaṃgulaṃ khyātaṃ gartavyāsaṃ guṇāṃgulam | mūle tu navaratnaṃ vā hemaṃ vā tatra nikṣipet || 49 || śūlapādatalādhastāt sa ṣaṇmātrāyatānvitam | prāgeva kalpayeddhīmān sthāpanārthaṃ balānvitam || 50 || āsane tu caturmātraṃ vaṃśadaṇḍe nidhāya ca | muhūrte samanuprāpte gurave saṃnivedayet || 51 || ācāryastu samuddhṛtya bāhyadhāma pradakṣiṇam | sarvātodyasamāyuktaṃ sarvavādyasamanvitam || 52 || praviśedgarbhagehaṃ tu mūlamantramudāharan | p. 364) sthāpayedavaṭe śūlatalādhastāddṛḍhaṃ yathā || 53 || aṣṭabandhadṛḍhaṃ kṛtvā sudhayā vā viśeṣataḥ | tasya vāme tu saṃsthāpya gaurīśūlaṃ viśeṣataḥ || 54 || ādhārākhya śilāyāṃ tu garbhabhājanamāvaṭam | paṃcaṣaṭsaptamātraṃ vā gartavyāsaṃ tathā navam || 55 || garbhanyāsaṃ tu tatraiva garbhabhājanasaṃyutam | prāgukta vidhinā sthāpya gandhapuṣpādibhiryajet || 56 || sthāpayetpūrvavacchūlaṃ mūlaṃ vai garbhabhājanam | yatra śeṣaṃ tu yatkarmaśilpibhistu viśeṣataḥ || 57 || kartavyaṃ lakṣaṇopetaṃ sthapatiḥ śilpirucyate | sthapatiścitrakarmajño yojyaścānyairna kārayet || 58 || kṛtaṃ cedanyathā vipra ! kartā cānyo bhaviṣyati | ācāryaṃ pūjayettatra vastrahemāṃgulīyakaiḥ || 59 || dakṣiṇāṃ dāpayettatra paṃcaniṣkahiraṇyakam | śūlasthāpanamākhyātaṃ rajjubandhamatha śṛṇu || 60 || ityaṃśumānkāśyape śūlasthāpanavidhipaṭalaḥ (caturaśītitamaḥ) || 84 || atha vakṣye viśeṣeṇa rajjubandhaṃ śṛṇu dvija ! | sarvāsu śūlasaṃdhyāsu tāmrapatraistu veṣṭayet || 1 || śūle'ṣṭabandhamālipya rajjubandhaṃ tato viduḥ | śrīveṣṭakaṃ kunduruṣkaṃ guggulaṃ ca gulaṃ tathā || 2 || sarjarasaṃ gairikaṃ ca ghṛtataile'ṣṭabandhanam | śrīveṣṭanaṃ caturbhāgaṃ kunduruṣkaṃ guṇāṃśakam || 3 || guggulaṃ paṃcabhāgaṃ syād ekāṃśaṃ gulamucyate | sarjarasaṃ tu vasvaṃśaṃ gairikaṃ tu guṇāṃśakam || 4 || ṣaḍaite sūkṣmacūrṇaṃ tu kṛtvājyaṃ tailamiśritam | mṛtpātre taṃ vinikṣipya pācetkṣaudrākṛtiryadā || 5 || tadā tu śūlamālipya rajjubandhaṃ tataḥ kuru | rajjubandhaṃ tu nābhestu madhyasyodūrdhvagaṃ tridhā || 6 || suṣumnā madhyame'pyātha piṃgalā tasya dakṣiṇā | iḍā vai tasya vāmasthā pradhānā nāḍayastvime || 7 || dvyaṃgulaṃ pariṇāhaṃ tu yutāste vai tri kīrtitāḥ | teṣāṃ nāḍī trayāṇāṃ tu yogaṃ bhrūmadhyame bhavet || 8 || tadadho vivṛtā sviṣṭadvyaṃśa daṇḍe purāśritāḥ | bhrūmadhyānmūrdhniparyantaṃ trināḍī caikavadbhavet || 9 || tanmūrdhoparināḍistu saptaśākhānu bhedinaḥ | gāndhārī hasti jihvā ca pūṣā caiva yaśasvinī || 10 || p. 366) alaṃbuṣā kuhūcaiva śaṃkhinī te'bhidhānakāḥ | gāndhārī savyanetrāntaṃ hastijihvetarākṣikāḥ || 11 || puṣāddakṣiṇakarṇāntaṃ vāmakarṇe yaśasvinī | alambuṣā meḍhramūlāntā vakradantā kuhūrbhavet || 12 || nābhimadhyāvasānaṃ tu śaṃkhinīlambanaṃ bhavet | teṣvādau ca caturnāḍī yavatrayaghanānvitā || 13 || śeṣānāḍī trayāṇāṃ tu caturyavaghanaṃ bhavet | dakṣiṇāvartitāḥ sarve dvivatyaine prakīrtitāḥ || 14 || suṣumnādīni saṃkhyāntaṃ daśanāḍīti vidyate | pradhānanāḍī trayāṇāṃ tu mūlameḍhrāvasānakam || 15 || teṣāṃ nāḍibhinnāstu nāḍayo'ṣṭādaśa smṛtāḥ | vimalā śoṣiṇī pṛthvī mahasī tejasī tathā || 16 || vāyavī gaganī caiva mardanī rodanī tathā | rasavādī mṛdaṃgī ca saṃginī * * * * * || 17 || * * daurasanāḍyastu savyapādāgramūlakam | ūrumūlaivamāvṛtya parito nalakāntakam || 18 || lambitāste samākhyātāstā vai piṃgalagā * * | śabdāṃgādīni ṣaṭsaṃkhyā iḍāmūle samudbhavāḥ || 19 || eṣā vai rasanāḍī ca vāmapādau tu savyavat | nalakāgraikamāvṛtya ṣaṇmā * greka vartitāḥ || 20 || p. 367) suṣumnāmūlagāḥ śeṣā vaṃśapārśve garohitāḥ | vakṣodaṇḍopariṣṭāttu tiryagbāhugāstvimāḥ || 21 || gaganī mardanī caiva rodanī dakṣiṇe kare | rasavādī mṛdaṃgī ca saṃginī vāmabāhuke || 22 || bāhumūlaikamāvṛtya triṣvagraṃ caikavadbhavet | tadasyāgrādaṣṭaśākhā syuḥ dakṣiṇe'dakṣiṇe tathā || 23 || bāhumūlāgracāntaṃ tu nāḍayo'ṣṭau prasāritāḥ | teṣāmagraikavadvipra ! maṇibandhaikamāvṛtam || 24 || ekaṃ vā'nekahastaṃ vā hastaṃ pratyekamācaret | evaṃ hi pratimānāṃ tu mukhyanāḍyaṣṭaviṃśatiḥ || 25 || pradhānanāḍayastvevaṃ kalpayetkalpavittamaḥ | teṣāṃ bhinnāstathā vipra catuṣṣaṣṭiśca nāḍayaḥ || 26 || tasmādanekadhā nāḍī sarvāṃgaṃ tu samāvṛtāḥ | dvisaptati sahasrāṇi nāḍayaḥ parikīrtitāḥ || 27 || svāvṛtaṃ śūlajīrṇakāśvattha patravat | nālikeraphalatvagmyannatyalpa salilānvitam || 28 || carmasāraṃ gṛhītvā tu sāramanyaṃ vyapohya ca | nāḍayaste'pi saṃkalpya paścādāvṛtanāḍikāḥ || 29 || ṣaḍyavaṃ tu parīṇāhaṃ rajjumāpādayeddṛḍham | paścānnirandhraṃ rajjubhyāṃ bandhayeddakṣiṇā vṛtam || 30 || p. 368) hṛtpadmamaṣṭapatraṃ tu rajjunā kārayedbudhaḥ | tasyanālaṃ tu nābhyantaṃ suṣumnā sahabandhitam || 31 || jīvasthānaṃ tu tatpadmaṃ ityuktaṃ hi mayā tava | mūlamaṃtramanusmṛtya rajjubandhamidaṃ kuru || 32 || rajjubandhamidaṃ khyātaṃ mṛtsaṃskāramataḥ param | ityaṃśumānkāśyape rajjubandhavidhānapaṭalaḥ (paṃcāśītitamaḥ) || 85 || mṛtsaṃskāramahaṃ vakṣye saṃkṣepācchṛṇu suvrata ! | jāṃgalaṃ cānurūpaṃ ca samaṃśaṃ mṛttridhā bhavet || 1 || aśaktyā khananetyantaṃ sudṛḍhaṃ jāṃgajaṃ bhavet | tanubālukasaṃyuktaṃ kleśātkhananamakṣamam || 2 || garte manoramāṃgastu dṛṣṭaṃ yatsānurūpakam | tayormiśramivākāraṃ miśrabhūstamudāhṛtam || 3 || teṣvaśoṣyamalopete śuddhabhūmau manorame | nadīdīrghataṭāke vā śvetā sṛk pītakṛṣṇa vā || 4 || paṃkaṃ saṃgrāhya pātreṣu srāvayennava vāsasā | pātre saṃśoṣayetpaṃkaṃ yāvadāladravānvitam || 5 || tāvadrakṣya catuḥkṣīravṛkṣamodbhavavadgalaiḥ | khādinārjunatoyaiśca pātre pākaṃ tu mardayet || 6 || p. 369) piṇḍakṣamaṃ tu yāvat tāvacchoṣya tato vidā | triphaloṣitāmbhasā caiva śoṣayecca punaḥ punaḥ || 7 || iṣṭadravasamāyuktaṃ piṇḍaṃ kṛtvā tu taṃ mṛdā | piṇḍe haste tato rekhā dṛśetpiṇḍaṃ tataḥ kuru || 8 || yavatārāṣṭake naiva kalpyaṃ mānāṃgulena tu | rudrāṃgulaparīṇāhaṃ praśastamṛdudāhṛtam || 9 || sikataṃ ca śikhā cūrṇi * * * * * * * * | sādṛśaṃ cotkṛtaikāṃśaṃ yojayettu mṛdā saha || 10 || triphalāmbhasobhirdiśābhyoṣṭa saptameva godhumāpi ca | mṛdeṣāṃśaṃ samāyojya nālikeraphalodakaiḥ || 11 || pātre tu mardayetsamyak daśāhāti krame tataḥ | śrīveṣṭaṃ guggulaṃ caiva kunduruṣkaṃ tathaiva ca || 12 || tathā sarjarasaṃ cūrṇaṃ mṛtkalāṃśe śivāṃśakam | pātre mṛttiṃ samāyojya dadhicāmardayetsudhīḥ || 13 || śuṇṭhī ca pippalī caiva marīci rajanī tathā | samacūrṇaṃ tu kartavyaṃ mṛddaśāṃśena saṃyutam || 14 || madhukṣīraghṛtenaiva mṛdaṃ pātre tu mardayet | kapittha bilvaniryāsa cūrṇau dvau samatāṃ kuru || 15 || mṛdaḥ paṃcadaśāṃśena cūrṇatailasamāyutam | mardayettu kramātsamyak kuṣṭhaṃ ca haritālakam || 16 || p. 370) candanāgarukarpūra rocanādi ca tatsamam | saṃgrāhya cūrṇaṃ kartavyaṃ mṛddaśāṃsasamanvitam || 17 || atasī snehasaṃyuktaṃ mardayeddeśikottamaḥ | svarṇaṃ rajatacūrṇaṃ ca valmīka kulirāvaṭe || 18 || dīrghike nadi sasyādi sāgare ca halasthale | gajadante vṛṣaśṛṃge mṛdaṃ caiva viśeṣataḥ || 19 || yathā lābhaṃ tu saṃgrāhya nānāgandhasamanvitam | kapitthaniryāsatoyaiḥ madhu vā mardayedbudhaḥ || 20 || paṃcarātrimatikramya nālikeraphale tataḥ | tvaksāraṃ tu parigrāhya ekaṃ sārdhadvayāṃgulam || 21 || sāradvayaṃgulaṃ vātha mānena cchedayedbudhaḥ | mṛccaturthyā samāyuktaṃ madhyalepanamārabhet || 22 || tadūrdhve tu mṛdaṃ lipya tato vairajjuveṣṭanam | tadrajju vyantaraṃ vipra ekadvitryaṃgulaṃ tu vā || 23 || tato'pi mṛtsamālipya yāvadā śoṣaṇaṃ dvija ! | tāvannirīkṣya kartavyaṃ mṛllepaṃ tu śanaiḥ śanaiḥ || 24 || śūlabāhyagata vyāsacaturbhāgavibhājite | ekāṃśāvadhikaṃ lipya anurūpamudāhṛtam || 25 || dvyaṃśāvasānamiśraṃ syājjāṃgalaṃ tvanalaṃ vidhi | tattaddeśamṛdenaiva tatra vedyāṃśamālipet || 26 || śeṣaṃ kalke samāpūrya vedāṃśeśasavatkalam | śeṣaṃ kārpāsa tailena yuktaṃ kalkaṃ tu lepayet || 27 || mṛtsaṃskāramidaṃ khyātaṃ kalkasaṃskāramucyate | ityaṃśumānkāśyape mṛtsaṃskāravidhipaṭalaḥ (ṣaṣṭyaśītitamaḥ) || 86 || atha kalkavidhānaṃ tu vakṣye saṃkṣepataḥ kramāt | nadyāṃ vāpi taṭāke vā dīrghikāyāmathāpi vā || 1 || sasya kṣetre tathā vipra triruṣārajale śubhe | sudṛśāgrāṇi tulyāgā sthūla vālukasāśritāḥ || 2 || saṃgrāhya śarkarāṃ hyeṣāṃ peṣya prakṣālanaṃ kuru | śarkarāṃ śoṣaṇaṃ kṛtvā sūkṣma cūrṇaṃ tu tatkuru || 3 || triphalodakena saṃmṛjya piṇḍaṃ kṛtvā tu śoṣayet | kapitthaniryāsasyaiva jalaṃ trividhamucyate || 4 || paṃcāṃśaṃ caiva niryāsāt sārdhaṃ vā paṃca ṣaḍguṇam | sṛtasvacchajalaṃ caiva saikaṃ ceti kramoditāḥ || 5 || svacchasekajalaiḥ piṇḍaṃ peṣayennavanītavat | paścātkārpāsatūlaiśca miśraṃ kṛtvā suṣeṣayet || 6 || kalkabhinnaṃ tu yattattu kadalī daṇḍatantuvat | etatkalkaṃ samālipya prathamaṃ kalkameva hi || 7 || p. 372) niryāsāt triguṇaṃ sārdhatriguṇaṃ vā caturguṇam | marīcitriphalaṃ hyevaṃ trividhaṃ paripaṭhyate || 8 || teṣvaṃ cautu jalābhyāṃ tu mardayettu punaḥ punaḥ | krameṇa lepayetkalkaṃ dviyavaṃ triyavaṃ ghanam || 9 || śanaiḥ śanaiḥ kramāllipya bhinnacchidraṃ vivarjitam | dvimāsaṃ sārdhamāsaṃ vā māsaṃ vā śoṣayettataḥ || 11 || kūrcaṃ nyastvā tato vipra ṣeṣanyā peṣayetkramāt | tataḥ svacchajalaiḥ kalkaṃ pramāṇāntantu pūrayet || 11 || bahukṛtvā pramāṇaṃ tu śodhyamānaṃ samānayet | aṃgopāṃgaṃ ca pratyaṃgān kalpayellakṣaṇānvitam || 12 || hastapādodarādīni aṃgamityabhidhīyate | upāṃgaṃ bhūṣaṇaṃ khyātaṃ pratyaṃgaṃ cihnavāhanam || 13 || kapitthasyaiva niryāsāttatsārdhatriguṇāṃbhasā | pāṭāścādantu kartavyaṃ kalkamālepayettataḥ || 14 || tatkalkaṃ tu yavāṣṭāṃśaṃ daśāhaṃ daparastataḥ | niryāsatoyaṃ kūrcena secaṣeṣyā tu ṣeṣayet || 15 || maṇḍanāni tadūrdhvastaṃ maṇḍayellakṣaṇānvitam | paścādvai cikkaṇaṃ lipya śvetavarṇaṃ tato lipet || 16 || ityevaṃ kalkasaṃskāraṃ lakṣaṇaṃ sakalasya tu | ityaṃśumānkāśyape kalkasaṃskāralakṣaṇapaṭalaḥ (saptāśītitamaḥ) || 87 || atha vakṣye viśeṣeṇa varṇasaṃskāralakṣaṇam | śivātparaṃ ca sadbhāvaṃ avyaktācchāntisaṃbhavam || 1 || śānteḥ śaktisamutpannaṃ tasmānnādaṃ sa bindukam | tasmād vyoma samutpannaṃ tasmādanilasaṃbhavam || 2 || anilādagni saṃbhūtaṃ tasmādvaijalasaṃbhavam | tasmādvai bhuvanaṃ jātaṃ bhuvane varṇasaṃbhavam || 3 || śvetaṃ raktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇaṃ caiva caturvidham | jale tu śvetasaṃbhāvaṃ agnau raktanibhodbhavam || 4 || bhuvane pītasaṃbhūtaṃ tvanile kṛṣṇasaṃbhavam | viṣṇurmaheśvaro dhātā rudro varṇādhipāḥ kramāt || 5 || viprakṣatriyaviṭcchūdrā sitavarṇādayo bhavet | śvetaṃ raktaṃ ca pītaṃ ca kṛṣṇaṃ vipra caturvidham || 6 || śvetaṃ caiva tu śuklaṃ ca dhavalaṃ cāvadātakam | muktābhaṃ cenduvarṇābhaṃ śvetavarṇamiti smṛtam || 7 || śaṃkhavarṇasamaṃ śuklavarṇamityudito mayā | rājatābhaṃ ca gokṣīrasadṛśaṃ dhavalaṃ bhavet || 8 || tārakā sadṛśaṃ vipra avadātamudāhṛtam | aruṇaṃ rakta śoṇaṃ ca pāṭalaṃ ca caturvidham || 9 || aruṇaṃ śaśaraktābhaṃ japāpuṣpābharaktakam | śoṇaṃ kiṃśukapuṣpābhaṃ lākṣāsāraṃ tu pāṭalam || 10 || p. 374) svarṇapiṃgalapītaṃ ca haritālaṃ caturvidham | svarṇavarṇasamaṃ svarṇaṃ piṃgaṃ rajanisāravat || 11 || haritālaṃ tu pītaṃ syāt haritaṃ mārjālanetravat | nīlaṃ śyāmaṃ ca kālaṃ ca kṛṣṇaṃ caiva caturvidham || 12 || meghavarṇasamaṃ nīlaṃ śyāmaṃ vai vanavāyasam | śikhikaṇṭhasamaṃ kālaṃ kṛṣṇaṃ syādgṛhapakṣavat || 13 || evaṃ ṣoḍaśabhedaṃ tu varṇamevaṃ svatantrakam | gharaṇījandracchedaṃ raktaṃ haṃsāṃghrī saṃbhavam || 14 || athavā jātiliṃgaṃ tu raktābhaṃ dvividhaṃ smṛtam | godāvaryāstu saṃbhūtaṃ haritālamudāhṛtam || 15 || atasī puṣpasaṃkāśaṃ rājāvartāśmamucyate | śyāmapāṣāṇa sāraṃ tu śyāmamityabhidhīyate || 16 || dīpodbhūtaṃ ca cūrṇaṃ tu kṛṣṇavarṇamudāhṛtam | evamādi kalāvarṇaṃ tasmāttasminnanekadhā || 17 || mṛcchedaṃ lākṣāsāraṃ ca dīpodbhavarajastathā | padmaṃ cāviri nīlānyad dhāturityabhidhīyate || 18 || evaṃ svatantra pradhānāstu varṇabimbārhakaṃ kramāt | ityaṃśumānkāśyape varṇasaṃbhavapaṭalaḥ (aṣṭāśītitamaḥ) || 88 || suvarṇārhakavarṇaṃ ca vakṣye'haṃ dvijasattama ! | pītāśma tu ca pītā syāttadaśma cūrṇavatkṛtam || 1 || nālikerodakairmiśraṃ dadhyāraktanibhaṃ bhavet | tatsudhā karma raktaṃ syāt śaṃkhadaṇḍaṃ sitaṃ bhavet || 2 || rājāvartaṃ ca śyāmaṃ ca pāṣāṇau dvau ca pūjitau | itarābhāsaśaktāḥ syuḥ sudhākarmasu suvrataḥ || 3 || atha sukaravarṇaṃ tu vakṣye'haṃ dvijasattama ! | sitaraktasamaṃ miśraṃ gauravaṃ ca mudāhṛtam || 4 || sitapītaṃ samaṃ miśraṃ yattatkarburakaṃ bhavet | sita kṛṣṇasamaṃ miśraṃ dhūmravarṇa mudāhṛtam || 5 || śvetaṃ kṛṣṇaṃ ca pītaṃ ca samabhāgaṃ tu miśrakam | sāraśaviridaṃ khyātaṃ varṇakarmasucoditam || 6 || śvetaṃ raktaṃ ca saṃmiśraṃ karbūrakamudāhṛtam | raktaṃ pītaṃ samaṃ miśraṃ bakulasya phalākṛtiḥ || 7 || jvalanacchavirākhyātaṃ agnivarṇamidaṃ param | pītasya dviguṇaṃ raktaṃ miśritaṃ cātiraktakam || 8 || udayārkasamaṃ caitad varṇamityabhidhīyate | raktasya dviguṇaṃ pītamiśritaṃ gulavarṇakam || 9 || pītasya tu tadardhaṃ tu miśritaṃ kapilaṃ bhavet | pītaṃ vedāṃśaraktāḍhyaṃ śapharasya nibhaṃ bhavet || 10 || p. 376) kṛṣṇasya dviguṇaṃ raktaṃ miśritaṃ tu kaṣā?yakam | śvetasya dviguṇaṃ pītaṃ miśritaṃ piṃgalaṃ bhavet || 11 || śvetasya triguṇaṃ pītaṃ miśraṃ kalhārasādṛśam | kṛṣṇasya dviguṇaṃ pītaṃ miśritaṃ cabusaṃnibham || 12 || tadeva tu nṛṇāṃ varṇaṃ syāt kṛṣṇaṃ pītasamaṃ tu vā | haritālaṃ śyāmasamaṃ miśraṃ śukapakṣasamaṃ bhavet || 13 || tadevāritālamādhikyaṃ dhānyāṃkuramudāhṛtam | śyāmaṃ syāddharitālāḍhyaṃ kuṃkuṣṭhārītālārdhakam || 14 || miśritaṃ sasyaśyāmaṃ syāt kṛṣṇaṃ lākṣāsamanvitam | jambūphalasamanve tu varṇamityucyate mayā || 15 || jātiliṃgasamaṃ lākṣāsāralohitamucyate | kṛṣṇanīlasamaṃ miśraṃ keśavarṇamudāhṛtam || 16 || sasyaśyāmaṃ ca raktaṃ ca saṃmiśramaṣṭavarṇakam | kṛṣṇaṃ raktasamaṃ miśraṃ madhuvarṇamudāhṛtam || 17 || tadevaraktamādhikyaṃ mānuṣaṃ varṇamucyate | mānuṣāraktamādhikyaṃ varṇarūkṣaharītakī || 18 || tasmācchayāmanibhopeta nātravarṇamudāhṛtam | teṣu yaddravyamalpena bāhumānasamanvitam || 19 || bahusāreti tatkhyātaṃ bahudravyālpamānitam | alpasāramiti khyātaṃ sārelpakalpitaṃ viduḥ || 20 || varṇānāmānukūlyaṃ tu sāramevaṃ samāśritam | p. 377) ityaṃśumānkāśyape saṃkaravarṇapaṭalaḥ (ekonanavatitamaḥ) || 89 || atha vakṣye viśeṣeṇa varṇalepanamuttamam | śailadā ṣaṣṭikāgarbhaṃ tridhā vai varṇalepanam || 1 || śailaje varṇapakṣyā vai aṃgopāṃgaṃ śilāmayam | upariṣṭāt paṭācchādya tasyordhve śarkaraṃ lipet || 2 || tadūrdhve cikkaṇaṃ lipya śvetavarṇādayastataḥ | bimbocitanibhaṃ lipya pratiṣṭhāṃ samyagācaret || 3 || athavā śailaje bimbe paṭācchādyaṃ vinordhvataḥ | śarkarāṃ yavamānaṃ tu lipya cikkaṇalepanam || 4 || śvetaṃ ca bimbavarṇaṃ ca krameṇaivocitaṃ lipet | śilāgarbhamiti khyātaṃ varṇabhinnastameva vā || 5 || śūlasthāpanakarmādidārugarbhaṃ tu pūrvavat | citraṃ vāpyardhacitraṃ vā pakveṣṭakā sudhānvitam || 6 || aṃgaṃ saṃpūrṇakaṃ kṛtvā paṭamācchādayettataḥ | śarkarādīni sarvāṇi śailaje tu yathā tathā || 7 || kartavyamiṣṭakā garbhadārumiśritameva vā | evaṃ trividharītyā tu varṇagarbhamudāhṛtam || 8 || p. 378) ādau śvetanibhaṃ lipya bahusvacchasairjalaiḥ | jalaiḥ krameṇa varṇaṃ tu tribhiḥ kṛtvā tu lepayet || 9 || tadūrdhvaṃ pāṇḍuvarṇaṃ tu lepayeddvijasattama ! | sitabimbanibhaṃ caivaṃ sumiśraṃ ca tu pāṇḍuvat || 10 || sitavarṇena bimbānāṃ pāṇḍuvarṇānvitā bhavet | raktābhīti nibhasyātāṃ pāṇḍuvarṇaṃ prakalpayet || 11 || bandhaṃ svacchaṃ ca madhyaṃ ca udaraṃ ca tridhā bhavet | kapitthasyaiva niryāsaiḥ tribandhaṃ tu prakalpayet || 12 || svacchaṃ tailopamaṃ khyātaṃ madhyamaṃ madhusādṛśam | taraṇādadhisādṛśyaṃ snigdhaṃ taṃ manturaṃ bhavet || 13 || medureṇa bhavecchliṣṭakalkasaṃdhānamācaret | kalkamardanakāryaṃ tu kārayenmadhya vāriṇā || 14 || kalkasvacchajalenaiva peṣaṇaṃ tu samācaret | sudhākarma jalopetaṃ gomahīṣaṃ ca carmayoḥ || 15 || pācyasāraṃ tu bandhaṃ syājjalapātāṃsukaṃ bhavet | jalapātaṃ vinā yatra * * kapitthakaṃ dvija ! || 16 || sa niryāsajalaṃ bandhamuktamanyannakārayet | kalkaṃ ṣoḍaśadhā bhajya ṣaṭpaṃca caturaṃ tu vā || 17 || kapittha niryāsai * * svacchenaiva jalena tu | sa kṛccikkaṇamālepaṃ kārayeddvijasattama ! || 18 || p. 379) cikkaṇaṃ kalkasāraṃ syāt tadvidhaṃ cikkaṇaṃ bhavet | jalapāte sudhā dhārā pāte śarkarārdravat || 19 || cikkaṇaṃ dvividhaṃ hyevaṃ kalpayettu yathocitam | cikkaṇārhakabandhaṃ tu daśabhāgavibhājite || 20 || ekāṃśarahitaṃ bandhaṃ satalepanayogyakam | cikkaṇe bandhakūlaṃ vā sitalepana karmaṇi || 21 || sitabandhasamaṃ vātha * * * tadvihīnakam | pāṇḍuvarṇasya bandhaṃ syāt triḥkṛtvā pāṇḍulepanam || 22 || ṣaḍvarṇaṃ tu tato lipya krameṇaiva tu deśikaḥ | bimbasvabhāvavarṇaṃ tu ṣaṭkṛtvā tu samālipet || 23 || pāṇḍubandhaṃ tu viṃśāṃśe tvaṃśahīnaṃ tu yajjalam | ṣaḍvargeṣvādi varṇasya bandhamityumadāyatāḥ || 24 || tadādi varṇabandhaṃ tu viṃśāṃśena vihīnakam | dvitīyavarṇabandhaṃ syāt tadvadbandhanakaṃ tathā || 25 || ṣaṇṇāmapi bandhānāṃ bandhamevaṃ kramaśonnatam | prathamādyucitairbandhaiḥ ṣaḍvarṇaṃ ca lipetkramāt || 26 || patrahīnaṃ ca binduṃ ca sūpamudvartanaṃ tathā | pravartaṃ ca ṣaḍaitāni varṇaṃ lepanakaṃ viduḥ || 27 || dīrghaṃ patramiti khyātaṃ rahitaṃ vai tiryaggatam | sarṣapāstaraṇaṃ yadvat tadvadbindumudāhṛtam || 28 || p. 380) sūkṣmabindustu dhūpaṃ syād tasmādvai sūkṣmabindu vā | tadurvaktra namākhyātaṃ tatoccaṃ tadvibhājitam || 29 || sūkṣmacūrṇasamāyuktaṃ varṇalepaṃ pravartakam | ṣaḍvarṇakramamevaṃ hi lepayettu parasparam || 30 || ityaṃśumānkāśyape varṇalepanakramapaṭalaḥ (navatitamaḥ) || 90 || atha vakṣye viśeṣeṇa bhaktānāṃ lakṣaṇaṃ param | sarveṣāmatha bhaktānāṃ padaṃ vai tu caturvidham || 1 || sālokyaṃ caiva sāmīpyaṃ sāyujyaṃ ca tathaiva ca | sārūpyapada viprāśca caturbhedamudāhṛtam || 2 || puruṣo vā striyo vātha teṣu yatpadamāśritam | tattatpādānukūlyaṃ tu pratimāṃ kārayedbudhaḥ || 3 | svajāti cihnasaṃyuktaṃ sālokyapadamāśritam | tathā sāmīpya devānāṃ mamacihnākṛtistu vā || 4 || mama cihnākṛtiryuktāḥ śeṣā vai tripadāśritāḥ | bālā ca yauvanā vṛddhā tridhāvasthāḥ prakīrtitāḥ || 5 || vatsaratrayamārabhya yāvadaṃ tu kalābdakam | teṣvāntavayaso petā bhaktā bālā iti smṛtāḥ || 6 || p. 381) tasmāt saptati varṣāntaṃ vayasā yauvanānvitāḥ | tadūrdhva vayasopetā vṛddhā iti bidurbudhāḥ || 7 || bālastu paṃcatālena śeṣāvayasumena vai | sthānakaṃ cāsanaṃ caiva yānanṛttaṃ tathaiva ca || 8 || caturbhedena kartavyā madbhaktā mānuṣā budhaḥ | ābhaṃgasamabhaṃgaṃ vā hyatibhaṃgamiti tridhā || 9 || savyaṃ vā savyapādaṃ vā kuṃcitaṃ citarāsthitam | dvau dvau svajāticchihnaṃ tad hṛdāñjali karo'thavā || 10 || ṭakaṃ dakṣiṇahaste bhṛt varadaṃ vāmahastake | hastaṃ rūkṣasamāyuktaṃ sthānakaṃ hyevamācaret || 11 || padmeva bhadrapīṭhe vā vāmapādaṃ tu śāyayet | laṃbantu dakṣiṇaṃ pādaṃ hastaṃ pūrvavadeva hi || 12 || āsanaṃ hyevamākhyātaṃ yojayetkuṭilāsanam | ṭaṃkaṃ dakṣiṇahaste tu pāśaṃ vāmakare dhṛtam || 13 || yuktyānyaṃ vā dhṛtaṃ vipra yānamūrtiṃ prakalpayet | nṛttaṃ trividhamuddiṣṭaṃ sātvikaṃ rājasaṃ yutām || 14 || tāmasaṃ ceti vikhyātaṃ kramādbāhyantarāntagam | vayasopetabhaktānāṃ yogyamityuditaṃ mayā || 15 || teṣādau sātvikaṃ nṛttaṃ vakṣyehaṃ śṛṇu suvrata ! | bhaktānāmudayaṃ cāpi mānaṃ kalpoktavadbhavet || 16 || p. 382) ṣaṭsaptāṃgulaṃ vātha natamānaṃ vidhīyate | sa vakraṃ vāmapādaṃ tu padmapīṭhoparinyaset || 17 || uddhṛtaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ pīṭhādvai vedamātrakam | paṃcaṣaṭsaptamātraṃ vā pīṭhāduddhṛtamānakam || 18 || tatsamaṃ brahmasūtraṃ tu tadaṃghryaṃguṣṭhanīvrakam | * * * * dvihastaṃ syāt sūci hikkāntamucyate || 19 || taddhastamaṇibandhāttu trayodaśāṃgulamantaram | taddhaste korparaṃ nīvraṃ pṛṣṭhasūtrādyamaṃ viduḥ || 20 || * * * daṇḍahastaṃ syāt hikkāsūtrāntamuddhṛtam | maṇibandhādhvasīmā syāllamba * * pralambayet || 21 || lalāṭamadhyānnāsāgrāt hikkāmadhyāntameva hi | sthitāṃghrinalakāmadhye brahmasūtraṃ pralambayet || 22 || tatsūtrādvāmato nābhimadhyaṃ sārdhāṃgulaṃ bhavet | tatsūtrāddakṣiṇe savya hasta * * * mātrakam || 23 || sūtrātsthitāṃghrijānvantaṃ rasasaptāṣṭamātra vā | lalāṭādgulphāntasūtrāntaṃ akṣāṃgulaṃ bhavet || 24 || nāsā oṣṭhara madhyaṃ ca brahmasūtraṃ tu saṃspṛśet | atho kukṣispṛśetsūtraṃ nāsāgre caiva saṃspṛśet || 25 || athavā dakṣiṇaṃ pādaṃ pīṭhasthitā * * * * | uddhṛtaṃ vāmapādaṃ tu śeṣaṃ tadanukūlitam || 26 || p. 383) sarvābharaṇasaṃyuktaṃ bālaṃ cennagnameva vā | savastraṃ vātha kaupīnaṃ kalpayetkalpavittamaḥ || 27 || yauvanāśca pravṛddhāśca nānāvastreṇa veṣṭitam | sātvikaṃ nṛttamākhyātaṃ rājasaṃ śṛṇu suvrata ! || 28 || sūciṃ vā'pyatha daṇḍaste vakradaṇḍaṃ tu vāṃjali | daśanandāṣṭamātraṃ vā pīṭhātpādoddhṛtaṃ bhavet || 29 || śeṣaṃ prāgiva kartavyaṃ evaṃ rājasameva hi | daṇḍahastaṃ vinā vāmahastaṃ vā makuṭīṃ spṛśet || 30 || daṇḍaṃ dakṣiṇahaste tu dhṛtvā tvīṣannatānanam | ekaṃ vā dvitrimātraṃ vā pīṭhāduddhṛtapādakam || 31 || bhasmoddhūlitasarvāṃgaṃ akṣamālyairalaṃkṛtam | tāmasaṃ hyevamākhyātaṃ evaṃ syādbhaktalakṣaṇam || 32 || praṇavādinamontaṃ ca svanāmapadamadhyakam | bhaktānāṃ mantramākhyātaṃ tenaivārcanamācaret || 33 || ityaṃśumānkāśyape bhaktalakṣaṇapaṭalaḥ (ekanavatitamaḥ) || 91 || atha vakṣye viśeṣeṇa caṇḍeśasya tu lakṣaṇam | rudrasyaiva tu ṛkṣāṃśaṃ caṇḍeśamabhidhīyate || 1 || p. 384) gaṇeśāvaraṇe tvīśe pūjitastu tathā bhavet | śūlaṃ ca paraśuṃ khaḍgaṃ vajramaṃkuśameva ca || 2 || kṣurikā cābhayaṃ daṇḍaṃ dakṣiṇe'ṣṭāyudhaṃ bhavet | kheṭakaṃ bhindipālaṃ ca pāśaṃ ghaṇṭāṃ tathaiva ca || 3 || varadaṃ vyāghrahastaṃ ca sūciṃ nāgaṃ ca vāmake | jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ raudradṛṣṭisamanvitam || 4 || tretāyāmaṣṭahastaṃ tu atiraktasamaprabham | vikrāntacaṇḍanāmnā tu suvikīrṇajaṭānvitam || 5 || vāhanaṃ tu hayaṃ vidyāt kiṃcit prahasitānanam | abhayaṃ śūlaparaśuṃ khaḍgaṃ vai dakṣiṇe kare || 6 || varadaṃ kheṭakaṃ pāśaṃ ghaṇṭāṃ vāmakaroddhṛtam | dvāpare tu caturdorbhiḥ hemābhaṃ siṃhavāhanam || 7 || jaṭāmaṇḍalasaṃyuktaṃ sitayajñopavītakam | * * * * * daṃṣṭraṃ * * raudravadanānvitam || 8 || ṭaṃkaṃ śūlaṃ ca dakṣiṇe * * * * * * * * | pāśāṃkuśaṃ ca vāme tu bhadrapīṭhoparisthitam || 9 || dvibhujaṃ caṇḍeśanāmnā tu procyate dvāpare yuge | kalau tu dvibhujaṃ śāntaṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitam || 10 || jaṭāmaṇḍalayuktaṃ vā keśabandhamathāpi vā | kṛṣṇābhaṃ vātha raktābhaṃ saumyanetrānanānvitam || 11 || p. 385) ābhaṃgaṃ samabhaṃgaṃ vā samapātsthānakaṃ tu vā | bhaṃgaṃ ceddakṣiṇaṃ pādaṃ kuṃcitaṃ tvitaraṃ sthitam || 12 || athavā dakṣiṇaṃ pādaṃ sthitamanyattu kuṃcitam | vīracaṇḍeśanāmnā tu sthānakaṃ tvāsanaṃ tu vā || 13 || āsīnaṃ cettu vāmāṃghriśāyayedanyalambitam | dakṣiṇaṃ śayitaṃ pādaṃ vāmalambimathāpi vā || 14 || ṭaṃkaṃ dakṣiṇahaste tu varadaṃ vāmahastake | hṛdayāṃjalihastau vā ṭakamabhyantarocitam || 15 || ṭaṃkahīnaṃ tu vā puṣpaṃ mālayāṃjalinā dhṛtam | īṣaddakṣiṇapārśve tu lambitānanameva vā || 16 || vāhanaṃ vṛṣabhaṃ khyātaṃ śvetavastradharaṃ param | evaṃ caturvidhaṃ cādicaṇḍeśamabhidhīyate || 17 || parivāre tu bimbānāṃ uktamānaṃ vidhīyate | kanyasaṃ daśatālena sarvāṃgaṃ parikalpayet || 18 || caṇḍeśalakṣaṇaṃ proktaṃ bhūmānamadhunocyate | ityaṃśumānkāśyape caṇḍeśa lakṣaṇapaṭalaḥ (dvanavatitamaḥ) || 92 || atha vakṣye viśeṣeṇa bhūmānaṃ śṛṇu suvrata ! | samāśramāyatāśraṃ ca viṣamāgraṃ tathaiva ca || 1 || p. 386) yonyākārārdhacandraṃ ca trikoṇaṃ vṛttameva ca | paṃcāśraṃ ca ṣaḍaśraṃ ca saptāśraṃ cāṣṭakoṇakam || 2 || rudradhā kathitaṃ rūpaṃ kramamānaṃ vadāmyaham | pūrvātpaścādudīcyantaṃ mānayetsakalasthalam || 3 || bhujaṃ hastaṃ karaṃ caiva pārśvaṃ paryāyavācakāḥ | bhujenaiva tu jaṃghordhvau ghanaṃ vā pādamucyate || 4 || samāśramevamākhyātaṃ āyatāśraṃ tathaiva ca | viṣamāśre viśeṣo'sti taṃ viśeṣaṃ śṛṇuṣvatha || 5 || pūrvapaścimahastau dvau saṃyojyārdhaṃ bhujā bhavet | tadalpya dviguṇaṃ kṛtya tanmānaṃ tu mahābhujāḥ || 6 || ardhacandraṃ samākhyātaṃ trikoṇamadhunā śṛṇu | tribhujeṣveva hastaṃ tu mānadaṇḍena mānayet || 7 || tadardhaṃ cālpahastaṃ syāt tatpārśvamuttamottamam | yavādagrāvasānaṃ tu mānayettanmahābhujāḥ || 8 || trikoṇamevamākhyātaṃ vṛttākāramatha śṛṇu | kalāṃśaṃ vibhajennāhaṃ paṃcāṃśaṃ tasya vistṛtam || 9 || tattāraṃ tu tripaṃcāṃśaṃ kṛtvā tyāgadvayaṃ tyajet | śeṣaṃ dvayodaśāṃśaṃ tu vṛttasya tu bhujā bhavet || 10 || tadevālpabhujā khyātaṃ mahāhastaṃ ca tadbhavet | vṛttamevaṃ samākhyātaṃ paṃcāśramadhunocyate || 11 || p. 387) paṃcaṣaṭsaptakoṇānāṃ samametadudāhṛtam | kṣemamadhyamamārabhya yāvatpārśvasya madhyam || 12 || tanmānena hṛte vṛttaṃ vṛttaṃ ca mānayedbudhaḥ | vṛttabāhyagatāṃ caiṣāṃ mānayettu trikoṇavat || 13 || paṃcāśramevamākhyātaṃ aṣṭāśramadhunocyate | bhujānteṣu mahāśāsu prāgagraṃ codagagrakam || 14 || dvau dvau sūtraṃ nyaseddhīmānvedāśraṃ paṃcasaṃkhyakā | trikoṇaṃ ca catuṣkoṇaṃ catvārastaṃ prasaṃbhavā || 15 || tadvedāśraṃ trikoṇaṃ ca pūrvavanmānayedbudhaḥ | vasvaśramevamākhyātaṃ śeṣaṃ yuktyā samācaret || 16 || yugāśraṃ paṃcadaṇḍena kākaṃ nītiri vidyate | paṃcamāṣaṃ tu pādaṃ syāt catuṣpādaṃ tu pāṭikā || 17 || krośaṃ paṃcadaśaṃ daṇḍaṃ ardhakarṇaṃ tu taddvayam | tritayaṃ karṇamityuktaṃ catuṣkoṇaṃ tu yojayet || 18 || evaṃ bhūmānamākhyātaṃ grāmādiratha vakṣyate || ityaṃśumānkāśyape bhūmānavidhipaṭalaḥ (trinavatitamaḥ) || 93 || atha vakṣye viśeṣeṇa grāmādīnāṃ ca lakṣaṇam | tripaṃcadaṇḍamārabhya dvidvidaṇḍavivardhanāt || 1 || p. 388) ekonaviṃśadaṇḍānāṃ catvāriṃśat trayādhikam | bhedaṃ grāmādi vistāramatyābhā samudāhṛtam || 2 || saikaṃ tu śatadaṇḍādi daśadaṇḍavivardhanāt | yāvadaṣṭasahasrāntaṃ jātyekaṃ triṃśatirbhavet || 3 || māṣā vi * * samānya māyāmaṃ paṃcadhā bhavet | āyādi saṃpadārthaṃ tu daṇḍacchedaṃ vināyatam || 4 || hīnaṃ vātvadhikaṃ vāpi ojasaṃ syātparigrahet | bhānudviguṇamādhikyaṃ triśataṃ bhūsuradvija ! || 5 || ṣoḍaśadviśataṃ caiva paṃcāśatamataḥ param | viprairadhiṣṭhitaṃ vāstu tridhābhā samudāhṛtam || 6 || caturviṃśatsahasraṃ ca vikalpaṃ trividhaṃ bhavet | saptaṣaṭpaṃcasāhasraṃ chandobhedaṃ tridhā bhavet || 7 || bhānusaṃkhyā sahasraṃ ca daśasāhasrameva vā | tathaivāṣṭasahasraṃ ca jātibhedaṃ tridhā bhavet || 8 || anyābhātyāśaktāntāmekādi navasīmakam | atyantābhāsa bhedaṃ ca navadhā dvijasattama ! || 9 || hyāsāyāmaṃ bhujābhyaṃ ca vadaughaṃ ca vidurbudhāḥ | aṣṭābhirvardhayeddhīmān guṇavrāsaṃ vasubhirharet || 10 || śeṣaṃ dhvajādi yoniṃ syāt paritāpavaṭaṃ tathā | triṃśārdhavavaśeṣaṃ tu nandādi nidhayodbhavet || 11 || videva vargabhirgrāse śeṣaṃ bhānu divākaram | āyādhikyaṃ vyayaṃ kṣīṇaṃ saṃpadāmāspadaṃ padam || 12 || yoni dhūmaṃ ca dhānaṃ ca kharakākaṃ tathaiva ca | p. 289) vyādhirogabhayakleśaṃ vardhayeyuḥ parasparam || 13 || dhvajasiṃha vṛṣaṃ caiva gajaṃ caiva sukhāvaham | vāreṣu sitaśaśī vṛddhiḥ guruvāre ca ṛddhidam || 14 || varjitāścānya vārādi gṛhiteva vidāspadam | bhadrā caiva jayā pūrṇā tithayastu śubhāvahāḥ || 15 || nandāyāṃ yattu riktāyāṃ śriśrikāmamaśobhanam | kartṛjanmādinādhvāstu * * studinasīmakam || 16 || gaṇayejjanmanakṣatraṃ vedaṃ caiva ṛtustathā | vasunandadinaṃ śreṣṭhaṃ janmādi ca punaḥ punaḥ || 17 || pūjitāstvitarā varjyāvaināśikaṃ vivarjayet | viṣāya dvādaśaṃ lagnaṃ matyāvasura varjayet || 18 || tithivārādīni yojya ayogyaṃ parivarjitam | bhuktajanmadinadvāstu nāma ṛkṣavirodhikam || 19 || evaṃ parīkṣya bahudhā vinyāsaṃ ca tataḥ śṛṇu | meṣe ca mithune karkisiṃhataulikavṛścike || 20 || kuṃbhe ca makare bhānugate pakṣārkṣa śobhane | grāmādyārambhaṇaṃ śreṣṭhaṃ gṛhārambhaṃ ca śobhanam || 21 || dhanurmīne'thavā caiva kanyāyāṃ bhānusaṃgate | grāmārambhaṃ na kartavyaṃ viparītaṃ na kārayet || 22 || kathame tatra vāsīnāṃ vyādhi śokamudāhṛtam | p. 390) viprairadhiṣṭhitaṃ yattan malakṣmyā vidyate dvija ! || 23 || nṛpavāsaṃ purā khyātaṃ vaiśyānāṃ nāgaraṃ bhavet | grāmāḥ syadanyavāsaṃ tu kuṭikā ceti kīrtitam || 24 || kheṭakaṃ ceti vikhyātaṃ viṭapaṃ ceti kīrtitam | samastajāti saṃyuktaṃ krayavikrayakairyutam || 25 || dvīpāntarāgata dravya kṣaumaratnadhanādibhiḥ | sāgarāṇāṃ tu pārśve tu sāgarānugatāyatam || 26 || tattadvartanamākhyātaṃ śeṣaṃ yuktyābhidhānataḥ | jale parvavadhaṃkastivane vā girisaṃgare || 27 || devairbhūtapiśācairvā martyānāṃ duṣprayojanam | samastajāti saṃyuktaṃ sarvadravyasamanvitam || 28 || rājaveśmasamāyuktaṃ vartadurgamiti smṛtam | prāgukta vidhinā vipra dikparicchedanaṃ kuru || 29 || bhūmiṃ samatalaṃ kṛtvā padavinyāsamācaret | sakalaṃ pādamevaṃ syāt pecakaṃ tu catuṣpadam || 30 || navāṃśaṃ pīṭhamākhyātaṃ mahāpiṭhaṃ kalāṃśakam | paṃcaviṃśatyupapīṭhaṃ syāt ṣaḍviṃśatyupapīṭhakam || 31 || sthaṇḍilaṃ saptasaptāṃśaṃ aṣṭāṃśaṃ maṇḍukaṃ bhavet | ṣaṇṇavatyādhikaṃ caiva śatabhadra mahāsanam || 32 || paṃcaviṃśaddviśataṃ padmagarbhamudāhṛtam | p. 391) rasādhikaṃ ca paṃcāṃśaṃ * śata triyutaṃ bhavet || 33 || dviśatāsanavāsītivṛtabhogamudāhṛtam | tritaṃ ca ṣaṭcaturyuktaṃ karṇauṣakamudāhṛtam || 34 || * * * * * * * * viśālaṃ cādi vidyate | susaṃhitapadaṃ caiva catvāriṃśaccatuṣpadam || 35 || savedāśītikaṃ cātuśatīkapratikāntakam | sanandapaṃcavedāṃśaṃ paṃcādaśaviśālakam || 36 || ṣaṭsaptati paṃca śataṃ vipragarbhamiti smṛtam | vinyaṣaḍdviśataṃ paṃca * * koṣṭhasamanvitam || 37 || ṣaṭsaptati ṣaṭpītaṃ ca yattat syād viprabhogakam | navaviṃśatikaṃ saptaśataṃ vipratikāntakam || 38 || viśālākṣapadaṃ vedāśīti saptaśatāṃśakam | saikāṣṭapaṃcayutaṃ cāṣṭaśataṃ tu viprāṇām || 39 || viśveśasāramityuktaṃ etannavaśatāṃśakam | saikāṣṭakādhikaṃ daśaśatamīśvarasya kārakam || 40 || caturviṃśati saṃyuktaṃ sahasracittakāntakam | vinyāsārdhaṃ tu grāmāṇāṃ padaṃ ca triṃśataṃ bhavet || 41 || teṣvādau paṃcabhedaṃ tu atyābhāsamabhaṃ bhavet | tadante tatsamābhāsaṃ savikalpāttadāntakam || 42 || paṃcasaṃkhyā vikalpānte chandānāṃ bhāgamiṣyate | p. 392) śeṣajāti vibhāgaṃ syāt vinyāsārdhakramaṃ bhavet || 43 | karturicchānusārāntaṃ sarvavāstuṣu vāstu ca | yugāṃśe sūtramadhye tu ojāṃśe padamadhyame || 44 || samastavividhaṃ kuryāt itaracca na kārayet | ekadvitricatuṣpaṃcadaṇḍaṃ vā vīthivistṛtam || 45 || vāstumadhyagatā vīthīprāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ | brahmavīthiriti khyātā nābhivīthīti cocyate || 46 || bāhye parivṛtaṃ yattadvīthi maṃgalamucyate | tadeva jaghanaṃ vīthi rathavīthirihocyate || 47 || dvārāyatana saṃyuktā rājavīthirudāhṛtā | tiryagdvārasamāyuktā yā sā nārā ca saṃjñitā || 48 || uttarābhimukhī mārgā kṣudrārgaleti saṃjñitā | vīthīnārācakādīnāṃ pathanāmnā praśaṃsitā || 49 || grāmādiṣu viśeṣeṇa padanāmnāntareṣu ca | jane vīthervaṣṭhā ca gṛhakarmasukhāvaham || 50 || sūtrasaṃdhi catuṣkādyaiḥ bhayāsteṣṭaṃ na bhāvyate | tasmādyatheṣṭaśaileṣu diṣṭamāne gṛhaṃ kuru || 51 || mānasūtrasya bāhye tu sūtrādīnāṃ tu bādhaka | prathamadhyapathāgre ca karmabāhye gṛhonnatam || 52 || daṇḍakaṃ svastikaṃ caiva prastāraṃ ca prakīrtitam | nandyāvartaparāgaṃ ca padmakaṃ śrī pratiṣṭhitam || 52 || p. 393) vāstu bhedoṣṭadhā jñeyaḥ pratyekaṃ sthāpya naikadhā | daṇḍākāraikavīthī syāt prāṅmukhaṃ vāpyudaṅmukham || 54 || pakṣadvayasamāyuktā pakṣavaṃśaṃ ca daṇḍavat | mukhe mukhe viniṣṭhāntaṃ yattaddaṇḍakamucyate || 55 || prāṅmukhātveka vīthī syān madhye tveka mudaṅmukham | karkarī daṇḍakaṃ hyevaṃ caturdigveśmanirgamam || 56 || tadeva parito vīthī bāhye pakṣayamanvitam | parjanyāṃśe ca pūṣāṃśe dauvārike tathaiva ca || 57 || nāgāṃśe caiva nistrāntaṃ veśmanārdhapathaṃ bhavet | janavīdhyāvasānaṃ tu tarhivīthī dvijottama ! || 58 || vīthyantareṣu jālaṃ syādvagrahaṃ vāyugocaraḥ | śrīkaraṃ daṇḍakaṃ hyetat sarveṣāṃ daṇḍasaṃpadam || 59 || tadeva nābhivīthī dvau vinā svastikamucyate | prāgagraṃ guṇavīthī syādudagagraṃ tathaiva ca || 60 || catuṣpaṃcarasaṃ cātha saptāṣṭa navakaṃ tu vā | kalpitaṃ prastaraṃ khyātaṃ sarvabhedā dvijottama ! || 61 || vīthināṃśena nīvraṃ ca śrīkaraṃ daṇḍakaṃ bhavet | prāgagraṃ vedavīthī syāt udagagraṃ tathaiva ca || 62 || paṃcaṣaṭsaptacāṣṭau ca navadharmaśivairapi | trayodaśapadaṃ vātha prakīrṇaṃ navadhā bhavet || 63 || p. 394) mahendro grahakṣataścaiva puṣpadantena deva vā | bhallāṭasyāṃgake caiva praveśaṃ parikalpayet || 64 || prāṅmukhaṃ vahnivīthī syādudagagraṃ trayodaśa | manu vā ṣaṭkalā vā yat saptādaśa padaṃ tu vā || 65 || nandyāvartamidaṃ paṃca bhedamatra vidhīyate | mahendrādiṣvaṃśakeṣu praveśaṃ tu prakīrṇavat || 66 || prāṅmukhaṃ rathavīthīsyādudagvaktraṃ tu ṣoḍaśa | eka vīthyā trayoviṃśat dantaṃ parāgamaṣṭadhā || 67 || parā prāgiva kartavyaṃ upadvārāṇyathocyate | parjanyāṃśentarikṣāṃśe puṣya * * * * śake || 68 || dauvārike ca pāpāṃśe * * * codikāṃśake | upadvārāṣṭako petaṃ parāgaṃ cedi vidyate || 69 || prāṅmukhaṃ saptavīthī syādudagagraika viṃśatiḥ | aṣṭāviṃśatikaṃ yāvat tāvadekavivardhanāt || 70 || evamaṣṭavidhaṃ jñātaṃ śrīpratiṣṭhitalakṣaṇam | etadvārāṣṭakopetā upadvārāṣṭakānvitā || 71 || athavā veda veśaṃ vā upaveśaṃ tu pūrvavat | daṇḍakādyaṣṭavastrāṇāṃ bhedaṃ vai hinakā tathā || 72 || grāmādīnāṃ ca vistāraṃ bhānudharmāṣṭasaptadhā | bhūtavedāṃśakaṃ kṛtvā nagasaptadaśāṃśakam || 73 || p. 395) bhūtavedāgnibhāgaṃ tu kramādbhāgavidhiṃ śṛṇu | mānasūtrādbahirvipra ! syāntaraṃ ṣaḍvidhaṃ bhavet || 74 || eka dvitricatuṣpaṃcahastaṃ vāpi pravistarāt | tripaṃca saptahastaṃ vā navarudrakaraṃ tu vā || 75 || trayodaśakaraṃ vātha va pratuṃgamudāhṛtam | tricatuḥpaṃcaṣaṭsapta vasvagraṃ vā viśeṣataḥ || 76 || va pramūlaṃ tataḥ kṛtvā ekāṃśenāgravistṛtam | śilābhiriṣṭakābhirvā mudrā vā parikalpayet || 77 || citrabhaṃ budbudābhaṃ vā kṛkalāsavadākṛtiḥ | upacasyāparadvāra vapraśīrṣakamācaret || 78 || karālamudgagulmāṣā kalkacikkaṇa karmavān | lakṣaṃ samālipedūrdhve iṣṭakāmastayorapi || 79 || mṛṇmayairdārubhiḥ pātraiḥ chādayettu tṛṇādibhiḥ | tadbāhyābhyantare caiva khallurīveṣṭamānataḥ || 80 || vāsārthaṃ satpadādīnāṃ rakṣaṇaṃ tu viśeṣataḥ | tadbāhye iṣṭakānena pracārabhūmyā vṛtaṃ bhavet || 81 || bāhye bhīṣṭamānena parikhāṃ parikalpayet | vaprasyābhyantare vipra ! devatāsthāpanaṃ bhavet || 82 || śivaharmyaṃ ca mātṝṇāṃ sadaṃ bāhye tu vā bhavet | parikhāyāstu sāhye ca tvasaṃkalpya dvijottama || 83 || p. 396) ādityāṃśe tu bhānuḥ syāt āgneyyāṃ kālikoṣṭhakam | bhūtāṃge viṣṇugehaṃ syāt sugrīve sugatālayam || 84 || jinālayaṃ padoṃkārājāṃśe vā payakṣe vināyakam | mandurālayaṃ tu vāyavye sukhye kanyāyanigraham || 85 || mantrāṇāmālayaṃ saumye vāyavyāṃ śāṃkare'pi vā | evameṣu śivaharmyaṃ syāt saunāśāntare'pi vā || 86 || parjanyāṃśe jayante vā mahendrā devatāṃ hike | vāruṇāṃśe tu vā vipra ! kartavyaṃ śivamandiram || 87 || śivālayānmātṛkoṣṭhaṃ ca kartavyaṃ tu bahirmukham | abhyantaramukho viṣṇuḥ vivasvānpaścimānanam || 88 || śeṣāḥ pūrvamukhāḥ sarve kārayedvidhipūrvakam | sūtre saṃdhau catuṣke ca śūlaśaivāṣṭake'pi vā || 89 || ṣaṭke caiva tu vīthyagre devālayaṃ na kārayet | vāpīkūpataṭākādi sarvatra parikalpayet || 90 || brahmaṇoṃśe sabhāsthānaṃ vāruṇe harimandiram | bāhye śakre kulālānāṃ nāpitānāṃ tu śāṃkare || 91 || dakṣiṇe romadaṇḍīnāṃ karuṇaṃ caiva tatra vai | matsyopajīvanānāṃ tu paścime vāsa ucyate || 92 || śāṃkare ca krayāṇāṃ tvābharaṇaṃ tatsamīpake | vapra bāhye tvabāhye vā karmakārādayonile || 93 || p. 397) tadbāhye tvalpradūre tu rajakānāṃ gṛhaṃ bhavet | mahendrādagnibhāgaṃ syāt bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca vikrayam || 94 || vastrāṇāṃ vikrayaṃ caiva taṇḍulaṃ dhānyakādikam | uttare lavaṇaṃ caiva tailaṃ candanapuṣpakam || 95 || tadbāhye krośamātreṇa caṇḍālāvāsamucyate | śāṃkare paribāhye tu śatadaṇḍe śmaśānakam || 96 || vāyavyāṃ vā śmaśānaṃ ca praṇyamāne viśeṣataḥ | apaṇaṃ mānasūtraṃ tu bāhye sālāntaraṃ bhavet || 97 || hemaratnādayaścaiva sarvatraivāhyakaṃ bhavet | grāmādi lakṣaṇaṃ proktaṃ gṛhavinyāsakaṃ śṛṇu || 98 || ityaṃśumānkāśyape grāmādilakṣaṇapaṭalaḥ (caturnavatitamaḥ) || 94 || atha beraṃ tāmrajaṃ śailaṃ dāravaṃ vā vidhīyate | dāravānmṛṇmayaṃ śreṣṭhaṃ mṛṇmayācchailamuttamam || 1 || śailajāttāmrajaṃ mukhyaṃ bhavati dhruvārccācet | tāmrajaṃ śilairvā kuryāt berāyāmaṃ tadardhāyāmamuttamam || 2 || guṇāṃśānmadhyamaṃ dvyaṃśaṃ madhyamāttaccharāṃśakam | * * * * * * * * guṇāṃśamadhamaṃ tathā || 3 || taddhāmavisṛtārdhaṃ dvidhā kṛtvā tasyā parārdhaṃ ṣaḍviṃśatibhāgaṃ kṛtvā tat pūrvārdhamaṃśena sahaikaikasamayojayet | saptaviṃśati tadutsedhaṃ bhavati | garbhāgārasya caturcaturbhāgaṃ tribhāgaṃ dvibhāgaṃ śarāṃśād guṇāṃśagarbhārdhaṃ vā | tasyāparārdhamapūrvavat kuryāt | pādotsedhaṃ dvārotsedhaṃ vā | tatpādahīnamardhaṃ vā * * vāṃśo hīnamaṣṭamāṃśonaṃ vā adhiṣṭhānasya pādamardhaṃ tripādasamaṃ pādādhikapādo dviguṇaṃ vā | tanmānena guṇāṃśa hastamānāṃgulena paṃcaviṃśatyaṃgulādyaika catvāriṃśadaṃgulāntaṃ dvyaṃgulabṛddhyāṃguli bhedaṃ na tathā bhavati | yanmāna samantāṣṭāṃśaṃ kṛtvā ekadvitri caturaṃśādhinnetrāṃsya bāhustanāntamityetad navadhā bhavati | eteṣviṣṭamānaṃ viniścitya p. 399) padāduṣṇīṣāntaṃ dhruvabhetakārayet | taccitraṃ citrārghaṃ citrābhāsamiti trividhaṃ bhavati | uttamaṃ citraṃ madhyamacitramābhāsamayaṃ ṣaṇmānaiḥ sahiaṃ citranāhārdhasaṃdarśanamardhacitraṃ nāhonnatibhyāṃ hīnaṃ ayatnadābhāsā sā sarvatralohajaṃ mṛṇmayaṃ citramevārdha citramevārdhacitraṃ na kārayet | kuryāccedābhicārikaṃ bhavati | lohajaṃ dāravaṃ citraṃ ardhaṃ vā kārayet | ābhāsaṃ paṭakuṭyādi lekhyaṃ bere citrarcanamaihikāmuṣmikapradaṃ ardhavicitrārcanaṃ vā kevalāmuṣmikaphalapradaṃ ābhāse'rcanamaihika phalapradaṃ tathābhāsaṃ dvividhaṃ bhavati | acalamityacalabhittau likhitaṃ ca | laṃpaṭe likhitaṃ tasmādacalameva kārayet | dābhāsaṃ bhittau samullikhitastannakṣimocanaṃ dhruvaberaśuddhiṃ ca kṛtvā | devīmānaṃ | devyā bāhustanāntaṃ vā kaṇṭhāntaṃ vā devyormananam | manyorviṃśaśeṣikayoranyeṣāṃ parivārāṇāṃ ca tattatsamam | pādahīnaṃ madhyapādaṃ vā tattadālayavaśādvā kārayet | brahmāṇaṃ śaṃkaraṃ ca dhruvaberasamaṃ navāṃśonamaṣṭāṃśonaṃ vā kārayet | yena dravyeṇa devaḥ kṛtaḥ tena dravyeṇa devyādiparivāntaṃ tattadālayakrameṇa kārayet | iti śrī vaikhānase marīci prokta beronnatakalpavidhi paṭalaḥ || atha vakṣye viśeṣeṇa pratimānāṃ tu lakṣaṇam | prakāraṃ pāpanāśaṃ syāt tikāraṃ śāntikaṃ viduḥ || 1 || makāraṃ putravṛddhiṃ syāt nakāraṃ puṇyadaṃ bhavet | mūlaberasya mānaṃ tu ālayāṃśena kārayet || 2 || ālayāṃśavibhāgena ja. * nmāṃśakena ca | dvyaṃśenaiva kartavyaṃ pratimānāṃ tu kārayet || 3 || mūlaberasya sārdhaṃ vāttribhāgaṃ vā dvibhāgakam | ardhāṃśenottamaṃ vidyāt tṛtīyāṃśaṃtu madhyamam || 4 || turīyāṃśaṃ ca bhāgena tvadhamaṃ ca prakīrtitam | uttamaṃ madhyamaṃ vāpya dhamaṃ vātha kanyasam || 5 || beramānaṃ ca kartavyaṃ pratimānāṃ tu lakṣaṇam | yuktāyuktaṃ vicāryātha pratimānāṃ ca kārayet || 6 || beramānavidhiḥ p. 401) śilāgrahaṇavidhiḥ antargarbhāstu vijñeyā bāhyalakṣaṇalakṣitāḥ | lakṣiteṣāṃ lepayet * * * * * * * * * | brahmāṇaṃ vajrapāṇiṃ ca śūlapāṇiṃ ca vaiṣṇavam || 1 || ajakṣīreṇa saṃyojya upalaṃ lepayettadā | lepite yatklinnaṃ syāt ekarātroṣite tathā || 2 || sa garbhāntarvijānīyāt sitāgosāsuvṛścikam | śa * * * kṛṣṇajīrṇe tu * * * * * * | kāsīsaṃ pītalodhraṃ ca gokṣīreṇa tu ṣeṣayet || 3 || lepite tu śilāṃ tena rudhirābhā yadā bhavet | divasaissakthubhiścaiva ekarātroṣitaṃ tathā || 4 || taddaśastatrivijñeyā kūrmevātha na saṃśayaḥ | pṛthvītraśūlinī brāhmaṃ mahīṃ kṣīraṃ ca ṣeṣitam || 5 || lepite tu śilāntena rudhirābhayadā bhavet | kṛṣṇamano bhavettatra kṛkalāsamathāpi vā || 6 || mattakaṃ karavīraṃ ca kuṣṭhamaṃjiphalatrayam | etāni śliṣṇayitvā tu strīstanyenaiva poṣayet || 7 || aśmānaṃ śaktamatrayadi syāt | kālakūṭaviṣaṃ tatra na tu hastena saṃspṛśet || 8 || grahāṇāṃ lakṣaṇaṃ hyevaṃ śilāgrahaṇamārabhet | śilā sthāpayitvā tu bhuvaṃ paścāt samīpataḥ || 9 || p. 402) tato guruḥ || paṃcagavyena saṃprokṣya pavamānamudīrayan | gandhaṃ puṣpaṃ tathā dhūpaṃ dīpaṃ naivedyameva ca || 10 || sadyādi vāmabhirdatvā śilāyāṃ saṃprapūjayet | tato'sya pūrvabhāge tu homakarma samārabhet || 11 || paṃcāṃśaṃ liṃgaviṣkaṃbhaṃ caturaśrī kṛte tu tat | tatkarṇadviguṇāṃśaṃ vā dviguṇaṃ vārdhameva vā || 1 || pīṭhavyāsamiti khyātaṃ tena tattricaturguṇam | garbhagehasya vistāraṃ kuḍyaṃ garbhasamaṃ tu vā || 2 || tribhāgaṃ vāgnibhāgeśaṃ garbhagehārdhameva vā | agnivyāsamiti khyātaṃ prāgvat * * tu śaktikāt || 3 || rudrāṃśaṃ nāhasadṛśaṃ pīṭhatāramudāhṛtam | tena dvitricaturguṇyaṃ garbhagehasya vistaram || 4 || nālīgṛhaṃ tu saṃkuṃḍya tāraṃ tripādameva vā | pūrvavadbhittikākhyātaṃ nāhaṃ rudrāṃśakasya tu || 5 || caturaśrīkṛte karṇaṃ pīṭhavyāsamudāhṛtam | tenaiva dviguṇāṃśaṃ vā triguṇaṃ vā caturguṇam || 6 || p. 403) garbhagehaviśālaṃ syāt tasyārdhaṃ kuḍyavistṛtam | paṃcabhāgaikabhāgaṃ vā agnyaṃśeṃśamathāpi vā || 7 || caturbhāgaikabhāgaṃ vā tuṃgaṃ prāgiva kalpayet | pūjāṃśocce yugāśraṃ tu dviguṇe vā yugāśrake || 8 || karṇaṃ pīṭhaviśālaṃ syāttena dvitricaturguṇam | paṃcāṃguṇaṃ tu vā garbhageha vyāsamudāhṛtam || 9 || tricatuṣpaṃca ṣaḍbhāgekāṃśaṃ kuḍyaviśālakam | śāntikābhyudayaṃ khyātaṃ pūrvavaddvijasattama ! || 10 || rudrāṃśatāradviguṇaṃ caturaśrī kṛte sati | karṇapīṭhatataṃ khyātaṃ taddvayaṃ garbhavistṛtam || 11 || trayaṃ vā visṛtaṃ tasya caturguṇamathāpi vā | tricatuṣpaṃca bhāgeṃśaṃ kuḍyasya vyāsamucyate || 12 || pūjāṃśasya parīṇāhe dviraṣṭāṃśaṃ vibhājite | maṃcāṃśaṃ caturaśrābhe karṇapīṭha viśālakam || 13 || tenaiva dviguṇaṃ vāpi triguṇaṃ vā caturguṇam | nāligehaṃ viśālaṃ syāt tadardhaṃ kuḍyavistṛtam || 14 || caturbhāgaikabhāgaṃ vā vasvaṃśeṃśamathāpi vā | agnibhāgaikabhāgaṃ vā garbhakuḍyaṃ tu pūrvavat || 15 || liṃgaviṣkambhakarṇaṃ tu caturaśrī kṛte budhaḥ | tatkarṇaṃ tu daśāṃśena piṇḍikā vyāsamucyate || 16 || p. 404) tena dvitriguṇaṃ vāpi catuṣpaṃcaguṇaṃ tu vā | nālīgṛhaviśālaṃ syāt tasyārdhaṃ bhitti vistṛtam || 17 || tricatuṣpaṃca ṣaṭsaptabhāgaikāṃśaṃ tu bhāvayet | kuṭṭimasya viśālaṃ tu tuṃgaṃ pūrvavadeva hi || 18 || liṃgaviṣkambhatriguṇaṃ pīṭha vyāsamudāhṛtam | tena dvitriguṇaṃ vāpi nālīgehaviśālakam || 19 || tadardhaṃ tricaturbhāgaṃ bhāgaṃ vā kuḍyavistṛtam | śāntikābhyudayaṃ prāgvat kartavyaṃ hi viśeṣataḥ || 20 || viṣkaṃbhe caturaśre tu karṇamadhyardhameva vā | dviguṇaṃ dviguṇārdhaṃ vā triguṇaṃ piṇḍikā tataḥ || 21 || tena dvitricatuṣpaṃca guṇaṃ vā garbhagehakam | pīṭhavyāsasamaṃ sārdhadviguṇaṃ dviguṇārdhakam || 20 || kuḍyavyāsamiti khyātaṃ tuṃgaṃ pūrvatadeva hi | pūjāṃśasyaiva dviguṇaṃ pīṭha vyāsamudāhṛtam || 23 || tena dvitricatuṣpaṃca guṇaṃ vā nāligehakam | tadardhaṃ tripādamagnyaṃśaṃ bhittivyāsamudāhṛtam || 24 || śāntikābhyudayaṃ prāgvat kalpayeddeśikottamaḥ | hīne hīnapramāṇeṣu dvantareṣṭavibhājite || 25 || pratyekaṃ navadhā pīṭha vyāsannālīgṛhaṃ tathā | kuḍyavyāsaṃ ca harmyaiśca kartavyaṃ navadhā dvija ! || 26 || p. 405) ekānekatalaṃ vāpi kūṭakoṣṭhādisaṃyutam | sādhāraṃ vā nirādhāraṃ prāgukta vidhinā kuru || 27 || evaṃ svāyaṃbhuvānāṃ ca liṃgānāṃ bāṇasaṃjñatāḥ | ratnalohajaliṃgānāṃ pīṭhanālīgṛhāyatam || 28 || kārayettu viśeṣeṇa sarvalokahitāya vai | sthūlamūlaṃ śiraḥ sthūlaṃ madhyasthūlaṃ tu ārṣakam || 29 || sthūladeśe * * nāhaṃ viṣkaṃbhaṃ caiva saṃgṛhet | pāṣāṇaṃ ca śiromānaṃ vinā tuṃgaṃ tu saṃgṛhet || 30 || pauruṣādyanyaliṃgānāṃ nāhaṃ trissaptadhā bhaje | teṣvekāṃśakalāṃśeṃśaṃ liṃgamadhyāttu dakṣiṇe || 31 || vyapohya nirmitaṃ sūtraṃ garbhagehasya madhyamam | prāsādamadhyasūtraṃ ca dvāramadhyaṃ tadeva hi || 32 || nemayuktyātryaklat sūtraṃ kalpya prāsādamācaret | yena liṃgena yanmānaṃ nirmitaṃ sadanasya tu || 33 || yugmaṃ vā yugmahastaṃ tu hastacchedaṃ prapūrayet | yavādi rasamātrāntaṃ hīnaṃ vāpyadhikaṃ tu vā || 34 | garbhagehaviśālaṃ syāt samāśramāyatāśrakam | sa pādaṃ sārdhapādonadviguṇaṃ triguṇaṃ tu vā || 35 || garbhagehāyataṃ khyātaṃ kuḍyaṃ tadardhavistṛtam | tripādaṃ vā tribhāgaikaṃ śeṣaṃ pūrvavadeva hi || 36 || p. 406) nāgare śāntamūrtīnāṃ rājasānāṃ tu drāviḍe | vesare nṛttamūrtīnāṃ raudrāṇāṃ yānamūrtinām || 37 || krameṇa sadanaṃ khyātaṃ tattadyuktyā tu kalpayet | viparītaṃ na kartavyaṃ sarvodaya phalārthibhiḥ || 38 || ityaṃśumānkāśyape liṃgaprāsādapaṭalaḥ (paṃcanavatitamaḥ) || 95 || atha vakṣye viśeṣeṇaṃ jīrṇoddhāravidhiṃ param | jīrṇadehaṃ tyajeddehī tadanyaṃ paripaṭhyate || 1 || tadā tajjīrṇadehaṃ tu asurādi guṇāśritāḥ | tasmācchīghraṃ prayatnena jīrṇoddhāraṃ samācaret || 2 || liṃga vā pratimāharmyaṃ maṇṭapaṃ gopuraṃ tu vā | prakāraṃ parivāraṃ vā jīrṇāste tu sa lakṣaṇam || 3 || tena dravyeṇa cotkṛṣṭaiḥ pūrvavatparikalpayet | paṃjaraṃ kūṭakoṣṭhaṃ vā mahānāsyalpameva vā || 4 || dharātalāṃghrivastūpī vedījālakatoraṇam | yadaṃgaṃ teṣu vicchinnaṃ tadaṃgaṃ prāgvadācaret || 5 || upānādau ca sadane bhinne chinne tu pātake | tāṃstyaktvādyeṣṭakādīni prathamāraṃbhavatkuru || 6 || p. 407) mānādiṣvadhikaṃ hīnaṃ kartavyaṃ tatsalakṣaṇaiḥ | mohāddhīne tu vādhikye karturvittāyuṣakṣayam || 7 || rāṣṭrakṣobhaṃ sadāpyete nṛpatermṛtyumācaret | tasmātsarvaprayatena sadanaṃ prāgvadācaret || 8 || jīrṇāvasthau tu mānaṃ tad anuktamārgeṇa cāśritau | punaśśāstroktamārgeṇādhika mānādibhiryutam || 9 || kartavyaṃ vijayāyuṣyaṃ nṛpaternityamāvahet | pūrvamānādiṣu kṣīṇaṃ punaḥ karma na kārayet || 10 || ati mohena kurvīta sarvadoṣāspadaṃ bhavet | parivārālayaṃ pīṭhaṃ prākāraṃ gopuraṃ tathā || 11 || pratimāmaṇṭapādīni maṇṭapāśca sabhāstathā | purā sumānanīyāpi punaḥ karmādhikaṃ śubham || 12 || soktasthāne gate vāpi punarbāhyagataṃ śubham | prāgvacca sudṛḍhaṃ kṛtvā saṃprokṣaṇamathācaret || 13 || lohajānāṃ tu bimbānāṃ aṃgahīnaṃ tu saṃbhave | tadaṃgaṃ pūrvavatkṛtvā sthāpanaṃ samyagācaret || 14 || hikkādūrdhve tu vicchinne tyaktvānyaṃ paripaṭhyate | nalakādiṣu vicchinne pādayorhastayo'stu vā || 15 || tenaiva jīrṇalohena pūrvavadbimbamācaret | abdatrayaṃ tu tallohaṃ khātvā bhūmau viśeṣataḥ || 16 || p. 408) paścādagnau drutaṃ kṛtvā punarbimbaṃ samācaret | mṛṇmaye varṇahīne tu punaḥ kṛtvā tu pūrvavat || 17 || kalkarajju mṛdo vāpi bhinnacchinnādi saṃbhavet | tattadaṃgaṃ punaḥ kāryaṃ śūlaṃ caiva tathaiva hi || 18 || dāruśūleṣṭakā vāpi śūladoṣavihīnakam | tadeva saṃgṛheddhīmān doṣāḍhyaṃ parivarjayet || 19 || liṃge pīṭheśrahīne tu sūtrahīne tu vā likhet | vyapohya liṃgapīṭhaṃ ca sthāpayet pūrvavadbudhaḥ || 20 || jīrṇaliṃgaṃ ca pīṭhaṃ ca bimbaṃ vai sāgare nyaset | ārṣe ca pauruṣe vāpi pūrvamevā kṛtālaye || 21 || paścātkṛtaṃ śivaṃ harmyaṃ pūrvadravyairnavādhikam | kalpayetpaṃcasālānāṃ bāhye bāhyantare'pi vā || 22 || mūlavastu samaṃ caivādhikālayaṃ viśeṣataḥ | mahāmaryādi sālasyā bhyantare tu na kārayet || 23 || kṣīṇālayaṃ prakartavyaṃ bāhye tritriguṇānu vā | mahāmaryādi bāhye tu gatvālayaṃ prakalpayet || 24 || uttamāntaramākhyātaṃ evamevaṃ prakalpitam | maryādermahāśāyāṃ bāhye vā prāgvadantaram || 25 || nītvā tu nāśanaṃ kartṛprajānāśaṃ mahāvyādhiṃ viśeṣataḥ | kalahaṃsasya nāśaṃ ca sidhyate nātra saṃśayaḥ || 26 || p. 409) paritaḥ śeṣa devānāṃ bhāgeṣu śivamandiram | kartavyaṃ vijayāyuṣyaṃ putrapautrādivardhanam || 27 || yatraiva kalpitaṃ harmyaṃ pūrve paripaścimānanam | mūlavastu samīkṣyaivaṃ kalpayetkalpavittamaḥ || 28 || madhyottamāntare vipra ! parivārasamanvitam | parivāravihīnaṃ tu kalpitaṃ kanyasāntaram || 29 || evamevānya devānāṃ ālaye vipra kalpayet | mūlagehercitaṃ devaṃ cānyaṃ vā tatra pūjayet || 30 || pauṣāccadārṣakaṃ śreṣṭhaṃ ārṣādvaigāṇavaṃ varam | gāṇavāddevikaṃ śreṣṭhaṃ tasmātsvāyaṃbhuvaṃ varam || 31 || kṣetraharmyaṃ samākhyātaṃ koṭivṛddhyuttaraṃ phalam | phalārthibhiḥ kalpitaṃ tadanukarma dvijottama ! || 32 || ityaṃśumānkāśyape jīrṇoddhārapaṭalaḥ (ṣaṇṇavatitamaḥ) || 96 || bāhya lakṣaṇamuddiṣṭaṃ śṛṇuṣvābhyantaraṃ tu yat | caturaśrāṃ śilāṃ samyak chedayet tu vicakṣaṇaḥ || 1 || takṣakacchedake caiva śūlaṃ yatra pradṛśyate | sa garbhāntaṃ vijānīyādyatnena tu parīkṣyate || 2 || p. 410) maṃjiṣṭhavarṇe maṇḍūkaṃ karkaṭaṃ haritālake | pītakoyāsitā sarpaṃ khadyotamadhuvarṇakaiḥ || 3 || kapile mūṣikaṃ vidyāt sphaṭikābhe japaṃ smṛtam | raktamaṇḍalikaṃ tatra citravarṇena vṛścikā || 4 || śapharaṃ kṛṣṇacitre tu kiṃśukābhendragopakam | ete .... śaṃkotsedhe ṣaṇṇavatyaṣṭabhāgaṃ ekaikāṃśaṃ dvyaṃgulaṃ tasya dhīmān | yuktyā yuktyā śaṃkutuṃgasya mānaṃ chāyāścāyād dakṣiṇe dakṣiṇe ca || 5 || arthalābhagṛhacchedaṃ gṛhiṇī maraṇaṃ tathā | kleśo'rtha lābho maraṇaṃ sukhamaiśvaryameva ca || 6 || kramāccakrādikaṃ vidyānmadhye kūpaṃ vināśayet | madhyakoṇaṃ tathā rajju dvārapārśve tu varjayet || 7 || kṣetrārāmagṛṇāṇāṃ tu kūpanyāsavidhikramam | devālaye ca cāgneyyāṃ viśeṣeṇa vidhīyate || 8 || karturāśyānukūlaṃ vā vāstu kṣetre vidhīyate | adhomukhaṃ nirīkṣyāṇi pūjitāni viśeṣataḥ || 9 || tiryaṅmukhāni madhyāni varjayedūrdhvavaktrakam | pakṣacchidrāṇi riktāṃ ca varjayet kṛṣṇa ṛkṣakam || 10 || p. 411) vyatīpātaṃ ca parighaṃ vaidhṛtiṃ parivarjayet | guruśukrajñavāreṣu somavāreṣu khānayet || 11 || daśāhe kūpasūtiḥ syāt paścāt puṇyāhamācaret | evameva vidhānena kūpanyāsavidhikramam || 12 || aṣṭavidyeśvarā hyete triṇetrāśca caturbhujāḥ | abhayā varadopetāḥ ṭaṃkaśūlasamanvitāḥ || 13 || raktaṃ śvetaṃ tathā nīlaṃ pītaṃ kṛṣṇaṃ ca kuṃkumam | aruṇābhāṃjanaprakhyaṃ kramādvarṇa pramāṇakam || 14 || anantādi śikhaṇḍyantaṃ prāgdalādiṣu pūjayet | āyudhānāṃ mukhaṃ dīrghaṃ kārayet tu vicakṣaṇaḥ || 15 || ekādi ceṣṭaparyantaṃ nāhamānaṃ vidhīyate | pūrṇamuṣṭistu nāhaṃ syāt kārayet tu vicakṣaṇaḥ || 16 || sahajaṃ calanaṃ caiva āyudhānāṃ vidhīyate || mahāśivārādhanaṃ vakṣye śṛṇutvaṃ śaravaṇodbhava ! | liṃge bere tathā cānye pīṭhe vā pūjayecchivam || 1 || niṣkalaṃ niṣkalaṃ jñeyaṃ sakalaṃ sakalākṛtim | tayostu pīṭhamākhyātaṃ kalpayet kalpavittamaḥ || 2 || p. 412) pūrve vā paścime vāpi dakṣiṇe cottare'pi vā | dvāraṃ kuryādviśeṣeṇa paścimaṃ muktidaṃ guha || 3 || uttaraṃ śāntidaṃ jñeyaṃ vijayaṃ dakṣiṇāmukham | * * * * * * * * pūrvādi parikalpitam || 4 || devikaṃ mānavaṃ tadvānnarairdakṣiṇottaram | svāyaṃbhūrdevikaṃ bāṇaṃ sarvadevadigāśrayam || 5 || liṃgaṃ pradhānamevaṃ hi randhraṃ kuryāttu ṣaṇmukha ! | beraṃ caiva tathai * haṃ devike cārṣake'pi vā || 6 || śailaje lohaje vātha saudhajenaiva kārayet | saudhajenaiva sidhyarthaṃ śailajaṃ muktidaṃ param || 7 || lohajaṃ sukhadaṃ jñeyaṃ śailaṃ caiva calācalam | sthānakaṃ cāsanaṃ yānaṃ nṛttarūpaṃ tathaiva ca || 8 || sthānakaṃ sarva sidhyarthaṃ āsanaṃ saukhyadaṃ smṛtam | sthānakaṃ cāsanākhyaṃ ca tāmasaṃ śayanaṃ guha ! || 9 || dharmakāmārthamokṣārthaṃ nṛttarūpaṃ sukhāvaham | liṃge caiva viśeṣeṇa sthānakāsanakaṃ śṛṇu || 10 || vardhamānaṃ sthitaṃ liṃgaṃ āsīnaṃ tu śivādhikam | yā karma śivaṃ jñeyaṃ evaṃ tadbhedamucyate || 11 || harmyamānena liṃgaṃ vā beraṃ vāpi prakalpayet | liṃgaberavaśāddhāma kārayedvā vijāyate || 12 || p. 413) kalpanādrūpamevoktaṃ dhyānarūpamatha śṛṇu | triṇetraṃ caturbhujaṃ vāpi dvinetraṃ dvibhujaṃ tu vā || 13 || ekavaktraṃ dvivaktraṃ vā trivaktraṃ vedavaktrakam | paṃcavaktrayuto vāpi śatasāhasrameva vā || 14 || dviśatādi sahasrāntaṃ evamevaṃ vidhīyate | ekapādaṃ dvipādaṃ vā tripādaṃ sahasrameva vā || 15 || śvetavarṇaṃ ca raktaṃ ca śyāmavarṇaṃ tathaiva ca | nīlavarṇaṃ ca kṛṣṇaṃ ca varṇamevaṃ vidhīyate || 16 || jaṭājūṭordhvakeśaṃ vā jaṭāpiṃgasamo'pi vā | nāgakhaḍgāyudho vāpi śūlapāśāyudho'pi vā || 17 || ṭaṃkaśūlāyudho vāpi sarvāyudhakaro'pi vā | nirāyudhakaro vāpi evamevaṃ tu kārayet || 18 || sarvāyudha dhṛto vāpi nirāyudha karo'pi vā | jaṭāgre jāhnavīṃ caiva tridhārūpaṃ tu meva vā || 19 || pūrṇacandradharo vāpi bhūṣayenmakuṭopari | haryardhaṃ girijārdhaṃ vā kalpayettu mahāśivam || 20 || haryardhaṃ dakṣiṇe bhāge vāmabhāge'rdhanāriṇam | vāme tu girijārdhaṃ syād dakṣiṇe rudrarūpakam || 21 || viparītanṛpāṃ sarvadharmakāmārthamokṣadam | viṣṇuṃ prajāpatiṃ caiva dhanado vijayo'pi vā || 22 || p. 414) gaurī skando vṛṣo vāpi savyavāme sahāsane | prāgvacca sthāpayedvāpi kārayeddvividhā mataḥ || 23 || liṃgaṃ vā sakalaṃ vāpi kevalaṃ kārayetpunaḥ | tayoryogapratiṣṭhāṃ cet sakalaṃ bhittimāśritam || 24 || bāṇaṃ vā mānuṣaṃ liṃgaṃ sthāpayeddhāmamadhyame | calaliṃgaṃ tu vā vatsa ! pūjayecchivasaṃnidhau || 25 || bāṇaṃ ratnajaliṃgaṃ vā sphaṭikaṃ calameva ca | paṭṭikāntaṃ galāntaṃ vā homāntaṃ kumudāntakam || 26 || tatsīme jalanisrā vā nālaṃ tatraiva vinyaset | pūrve vā cottare vāpi nālasthānaṃ vadāmyaham || 27 || pratibandhaṃ padmabandhaṃ pādabandhamathāpi vā | adhiṣṭhānaṃ tathā śaktimārgeṇaiva tu kārayet || 28 || jāticchandavikalpādyaiḥ ekamekena kārayet | nāgaraṃ drāviḍaṃ vāpi vesaraṃ caturāyatam || 29 || vṛttaṃ vṛttāyataṃ caiva sabhākṛtirathāpi vā | vistāradviguṇottuṃgaṃ alpya harmyeti cocyate || 30 || ekanāsiyuto vāpi devanāsiyuto'pi vā | nāsikārahito vāpi vāhanaṃ rahito'pi vā || 31 || siṃhārūḍhaṃ vṛṣārūḍhaṃ bhūtārūḍhamathāpi vā | diṅmūrtirahitaṃ vāpi ebhimūrtirathāpi vā || 32 || devāśca dānavāścaiva yakṣarāpsa ṛṣistathā | nānānāsisamāyuktaṃ nānāyonisamākulam || 33 || evamevakramaṃ dhāma kalpayet tu ṣaḍānana ! | berasyocchrārdhamānāśca mānenaivāsanaṃ guruḥ || 34 || pūjāpīṭhaṃ tu kartavyaṃ saptamātrapramāṇataḥ | mekhalatrayasaṃyuktaṃ dalāṣṭakasamanvitam || 35 || arcāpīṭhamiti khyātaṃ kalpayedevameva tu | arcārūpamidaṃ proktaṃ pūjābhāganna vidyate || 36 || āvāhanodvahaṃ noktaṃ pūjābhedaṃ na vidyate | āvahanodvahaṃ noktaṃ pūjayetprati saṃdhiṣu || 37 || pratidinaṃ pratipakṣaṃ pratimāsaṃ prativatsaram | yuge yugeṣu pe vatsa pūjāṃ kuryādviśeṣataḥ || 38 || vaidikaistāṃtrikairmantraiḥ etat tantroktamārgataḥ | pūjayeddeva deveśaṃ anyatantrairnakārayet || 39 || rathākāraṃ likheccakraṃ navāvayavasaṃyutam | rathāṃgānāṃ catuṣkaṃ ca dvayaṃ tatraiva kīlakam || 1 || agre dvayaṃ tathā pīṭhe svāminakṣatramādinaḥ | rathāṃgaṃ ca trayaṃ pūrvaṃ kīlake bhatrayaṃ tathā || 2 || p. 416) rajju dvayaṃ rathāṃgānāṃ dvayaṃ kīlakameva ca | paścādrathāṃgaṃ pīṭhaṃ ca kramādakṣāṇi vinyaset || 3 || sthāneṣveteṣu ṛkṣāṇāṃ vinyasecca trayaṃ trayam | tvak sthāne śāstu mandārā sthitā tatra vināśadā || 4 || rathāṃgerkadharāsūnuśanirāhvādayaḥ sthitāḥ | tadigbhāgarathāṃge tu bhinnaṃ bhavati bhūtale || 5 || ravyādayaḥ kīlake ca dvigraho vā trayo'pi vā | raviluptakarā nīcāḥ tasya bhaṃgaṃ vinirdiśet || 6 || rajjau rajju vināśaṃ ca pīṭhe devasya nāśanam | kṣīṇe nīcārimūḍhasthāḥ candrayoge dhruvaṃ phalam || 7 || śukraḥ paṇaphare jño vā āpoklīvagato'pi vā | rathacakraṃ vijānīyād dārubhindanna saṃśayaḥ || 8 || kendre paṇaphare cakre mandāraphaṇavīkṣite | rathacakraṃ naraṃ hanti rajjubhīnnaṃ na saṃśayaḥ || 9 || utsave caralagne ca sthāpane ca sthire tathā | rathārohe dhvajārohe care cobhaya rāśiṣu || 10 || neṣṭaṃ catuṣṭaye vakraṃ bhayabhe tadvargo'pi vilagnakaḥ | karoti vasudhā nāśaṃ taddvāre'pi śuyāsataḥ || 11 || carāmukhyāstatra vyayakaṭakatauli tu dhanurmīne | cāvasthitaḥ sakala pāpāḥ śubhakarāḥ || 12 || p. 417) śaśinyāpoklībe gurubhṛguja kendre'pi ca tathā | rathānāṃ yātrā syuḥ śucini nidhane paṃcama pade || 12 || yātrālagne naidhane nāma puṃtrikoṇe mātedyune | candrasūryārasaurādya paścācchakra bhidyate rāhudaṇḍatāketuḥ kartā putra bhāryārtha hānim || 13 || triṣaḍāyagataiḥ pāpaiḥ kaṇṭakādyaiḥ śubhayutaiḥ | rathamāyāti tacchīghraṃ śaratkāle ca bhānuvat || 14 || lagneśe balavarjite nidhanage krūrekṣite saṃyute | rajjurmṛtilagnage dinapatau bhau petanti dhvajāḥ | mande vipraticakrakīlasahitaḥ rāhau * * saṃyute | cidyaḥ syācchadilagnage rathapatibhūmau niveśastathā || 15 || rathaprayāṇalagneśe cakreśe krūrasaṃyute | cakraṃ nipatitaṃ bhūmau kīlena saha bhidyate || 16 || trikoṇe sabale jīve kendre ca balasaṃyute | rathamāyāti tacchīghraṃ śaratkāle ca bhānuvat || 17 || rathaprayāṇakendreṣu ravirāhvārabhānujāḥ | nighnanti rajjukīlādyaiḥ taccakraṃ ca patedbhuvi || 18 || yātrodaye yadā bhānuḥ astage tatsuto yadi | vināśayati tacchīghraṃ cakraṃ kīlena rajjubhiḥ || 19 || p. 418) nimajjati rathaṃ cakraṃ na bhūmermandiro yathā | āditye sabale kendre na gacchati * kaṃ patiḥ || 20 || sabale kendrage saumye trikoṇo vātha nāyake | triṣaḍāyagatāḥ pāpāḥ rathaṃ samyak pravartate || 21 || trikoṇe kaṇṭake pāpe rathayātrodaye sati | kartā maraṇamāyāti sa rāṣṭraṃ nāśayatyasau || 22 || * * * * * * * * * * nāthe sabhūmi me | vināśatī ca taccakraṃ sarathaṃ rajjunā saha || 23 || rathayātrā careṣviṣṭā dvisvabhāveṣu madhyamā | kendra trikoṇage pāpe śubhaṣaṣṭhāntyago yadi || 24 || pāpekṣite śubhairmukte rathayānaṃ cirādbhavet | kendra trikoṇage mande dvādaśāṣṭamago yadi || 25 || dinatrayeṇarityādi rathabhaṃgaṃ ca nirdiśet | kendre candre gurau koṇe bhṛṇu saumya nirīkṣite || 26 || caralagne yadā yānaṃ ghaṭikānāṃ trayodaśa | dvādaśe navame pāpe pāpalagne śubhekṣite || 27 || dvitīye kendrage saumye rathayānaṃ dinārdhataḥ | pīṭhe rāhusamāyukte rathāṃge śanisaṃgate || 28 || p. 419) kīlake pāpasaṃyukte rathabhaṃgo'tra vidyate | pīṭhe dinamaṇau bhaume rathāṃge pāpasaṃyute || 29 || rajjau ca kīlake saumye rathayānaṃ cireṇa tu | acirādrathayānaṃ syāt pīṭhe de * ndu pūjite || 30 || rathāṃge śaśivicchakrā rajjau sūrye śubhekṣite || bali pīṭhaṃ pravakṣyāmi bāhye pīṭha catuṣṭayam | prācyāṃ vai sthāpite pīṭhe śrīkaraṃ ceti kīrtitam || 1 || dakṣiṇe sthāpite pīṭhe śrīviśālamiti smṛtam | paścime sthāpite pīṭhe śrībhadramiti kīrtitam || 2 || uttare sthāpitaṃ pīṭhaṃ śrīnivāsamiti smṛtam | prācyāṃ śrīkarasya pratiṣṭhāyāṃ brāhmaṇānāṃ tu vṛddhaye || 3 || śrīviśālapratiṣṭhāyāṃ kṣatriyāṇāṃ ca vṛddhaye | śrībhadrasya pratiṣṭhāyāṃ vaiśyānāṃ ca vivṛddhaye || 4 || śrīnivāsapratiṣṭhāyāṃ śūdrāṇāṃ cābhivṛddhaye | evameva prakāreṇa caturdvāre viśeṣataḥ || 5 || śrīśca sarasvatī caiva brāhmī sāvitri eva ca | pīṭhasyādhipatīnāṃ tu pūrvādīnāṃ yathākramam || 6 || suprabhede -------- bali pīṭhalakṣaṇam || 420) garbhagehasya paṃcāṃśe catuṣkaṃ cottamonnatam | tribhāgaṃ madhyamaṃ proktaṃ dvibhāgamadhamaṃ smṛtam || 7 || dvārotsedhasamaṃ śreṣṭhaṃ tattribhāgaṃ tu madhyamam | dvārārdhamadhamaṃ vidyāt utsedha samavistṛtam || 8 || utsedhaṃ suvibhajyātha bhāgamekonaviṃśati | bhāgenopānakoccaṃ tu caturbhirjagatī bhavet || 9 || kumudaṃ tu tribhāge tu tadūrdhvaikena paṭṭikā | karṇaṃ kuryāttribhāgaiḥ ekenaivordhva paṭṭikā || 10 || mahāpaṭṭikā dvyaṃśena dalotsedhaṃ tridalāṣṭakam | karṇikā caikabhāgena proktamutsedhamuttamam || 11 || praveśanirgamaṃ vakṣye vistārotsedhakāṃśakam | samastāṃśamupānantu manvaṃśaṃ jagatī tathā || 12 || bhānvaṃśaṃ kumudaṃ vidyāt digaṃśaṃ paṭṭikā tathā | aṣṭāṃśaṃ kaṇṭhavistāraṃ daśāṃśaṃ cordhvapaṭṭikā || 13 || dvādaśāṃśaṃ mahāpaṭṭī daśāṃśamaṣṭadalavistaram | * * * * * * * * trayaṃśena tu karṇikā || 14 || caturaśraṃ yathā pīṭhaṃ kuryātpadmadalaṃ vinā | sthāpanānte tvathaitāni pūjayet tu viśeṣataḥ || 15 || pratiṣṭhāvidhimārgeṇa kārayeddeśikottamaḥ | p. 421) kāraṇe parivārabaliḥ || mūladhāmnaśca dvāroccaṃ uttamaṃ pīṭhavistṛtam | tripādaṃ madhyamaṃ proktaṃ dvāratuṃgārdhakanyasam || 1 || śuddhadvārasya vistāraṃ adhamaṃ pīṭhamucyate | dviguṇaṃ madhyamaṃ proktaṃ triguṇaṃ śreṣṭhamucyate || 2 || athavā vyomahastena adhamaṃ pīṭhavistṛtam | dvihastaṃ madhyamaṃ proktaṃ trihastaṃ śreṣṭhamucyate || 3 || tadvistārasamaṃ tuṃgaṃ kṛtvā caivāṣṭaviṃśati | upānoccaṃ dvibhāgaṃ syāt ṣaḍaṃśaṃ jagatī bhavet || 4 || kumudoccaṃ tu bhūtāṃśaṃ kaṃpamekāṃśamucyate | vedāṃśaṃ karṇamānaṃ tu ūrdhvakaṃpaṃ śivāṃśakam || 5 || mahāpaṭṭīdvayāṃśaṃ tu dvibhāgaṃ vā viśeṣataḥ | vedāṃśaṃ padmatuṃgaṃ tu dvibhāgaṃ karṇikodayam || 6 || athavā karṇikotsedhaṃ guṇāṃśaṃ dvijasattama ! | padmoccaṃ paṃcabhāgaṃ tu mahāpaṭṭī dvibhāgataḥ || 7 || upānoccaṃ śivāṃśena śeṣaṃ pūrvavadeva hi | kṣudrapīṭhalakṣaṇam || antarmaṇḍalamadhye tu bhityāśrayamathāpi vā || 8 || balipīṭhaṃ prakartavyaṃ kauśikāṃgulasaṃyutam | adhamaṃ dviguṇaṃ madhyaṃ triguṇaṃ cottamonnatam || 9 || p. 422) vedāśraṃ vātha vṛttaṃ vā sarvapīṭhaṃ prakalpayet | vistārasamatuṃgaṃ syāt tripādaṃ cārdhameva vā || 10 || trimekhalaṃ tu kurvīta dvimekhalamathāpi vā | ekamekhalayā yuktaṃ ūrdhve padmasamanvitam || 11 || padmapīṭhaṃ tu kurvīta padmākāraṃ sa karṇikam | mātṝṇāṃ navapīṭhaṃ syāt jyeṣṭhāyāṃ pīṭhakatrayam || 12 || anyeṣāmekamevaṃ syāt caṇḍeśasya tathaiva hi | antarmaṇḍaladeśe tu indrādi balipīṭhakam || 13 || sthāpayet tu krameṇaiva maṇḍapopāna bāhyataḥ | antarmaṇḍalatārasya sadṛśaṃ dviguṇaṃ tu vā || 14 || antastārasya bāhye tu kalpayetkalpavittamaḥ | tasyāstu madhyame bhāge parivārāṣṭa vinyaset || 15 || vṛṣādi caṇḍaparyantaṃ sthāpayedaṣṭadikṣu ca | yasya vistārapacata āyāmaṃ ca vidhīyate || 16 || caturbhāgādhikaṃ paṃcabhāgaṃ vādhikameva vā | tribhāgenādhikaṃ caiva dviddhaṃ paṃcārdhamādhikam || 17 || meva vā dviguṇaṃ taddviguṇaṃ pādādhikaṃ tu vā | dviguṇārdhaṃ tu āyāmaṃ gopureṣu vidhīyate || 18 || prāsādasya vistāraṃ yattaddaṇḍamihocyate | mūlaharmyaṃ samārabhya ṣaḍaṣṭadaṇḍamānataḥ || 19 || p. 423) daśadvādaśadaṇḍo vā manudaṇḍāvasānakam | ṣoḍaśāṣṭādaśo vāpi mahāpīṭhaṃ prakalpayet || 20 || athavānyaprakāreṇa pīṭhasthānaṃ vidhīyate | tṛtīya sāle catuṣpaṃcasāle caiva tu madhyame || 21 || mahāpīṭhaṃ prakartavyaṃ tasya lakṣaṇamucyate | mūladhāmasya dvāroccaṃ uttamaṃ pīṭhavistṛtam || 22 || tripādaṃ madhyamaṃ proktaṃ dvāratuṃgārdhakanyasam | śuddhadvārasya vistāraṃ adhamaṃ pīṭhavistṛtam || 23 || dvihastaṃ madhyamaṃ proktaṃ trihastaṃ śreṣṭhamucyate | tadvistārasamaṃ tuṃgaṃ kṛtvā caivāṣṭaviṃśati || 24 || upānoccaṃ dvibhāgaṃ syāt ṣaḍaṃśaṃ jagatirbhavet | kumudoccaṃ tu bhūtāṃśaṃ kaṃpamekāṃśamucyate || 25 || vedāṃśaṃ karṇamānaṃ tu ūrdhvakaṃpaṃ śivāṃśakam | mahāpaṭṭī guṇāṃśaṃ tu dvibhāgaṃ vā viśeṣataḥ || 26 || vedāṃśaṃ padmatuṃgaṃ tu mahāpaṭṭī dvibhāgayā | upānoccaṃ śivāṃśena dvibhāgaṃ karṇikodayam || 27 || athavā karṇikotsedhaṃ guṇāṃśaṃ dvijasattama ! | padmoccaṃ paṃcabhāgaṃ tu mahāpaṭṭī dvibhāgayā || 28 || upānoccaṃ śivāṃśena śeṣaṃ pūrvavadeva hi | athavā pīṭhodayaṃ vipra dharātalaṃ yathā kuru || 29 || p. 424) tadūrdhva padmamānaṃ tu pīṭhocce nyaṃśamucyate | adhiṣṭhānoktamārgeṇa veśaniṣkrāntamācaret || 30 || padmatāre yugāṃśaṃ vā bhūtāṃśaṃ karṇikāyatam | pīṭhāgāraṃ yugāśraṃ vā vṛttaṃ vāṣṭāśrameva vā || 31 || kalāśraṃ vātha kartavyaṃ taddvyayā maṇḍalāmbujam | lohajaṃ śailajaṃ vātha iṣṭakāmayameva vā || 32 || sudhayā veṣṭakāgarbhaṃ nānācitrairvicitritam | bhūtaiśca makarairvyālaiḥ vṛṣabhaiśca vibhūṣitam || 33 || nānāvarṇairvicitraṃ yat bhūṣayeddhemarājataiḥ | pīṭhavyāse tu ṣaṭsapta vasunandāṃśake'pi vā || 34 || aṃśamasyopapīṭhoccaṃ upapīṭhoktavat kuru | tadūrdhve tu mahāpīṭhaṃ uktavasyodayānvitam || 35 || upapīṭhaṃ vinā pīṭhaṃ kartavyaṃ vā dvijottama ! | āmodaṃ prāgdale caiva pramodo yāmyadigdale || 36 || pramukhaḥ paścime caiva uttare vimukhastathā | avighnastvīśadigbhāge vighnakartāramānale || 37 || sātvikaṃ nair-ṛte bhāge rājasaṃ vāyukoṇake | tāmasaṃ karṇikāmadhye nīlarudrasvarūpakam || 38 || bhūmyantarikṣa svargaṃ ca sarvabhūtaguṇātmakam | tatsarvātmakamityuktaṃ mahāpīṭhaṃ dvijottama ! || 39 || p. 425) paścimābhimukhe harmye kiṃcidbhedaṃ vadāmyaham | vṛṣasthāne kumāraṃ tu kaumāre vṛṣabhaṃ nyaset || 40 || vāruṇe tu mahāpīṭhaṃ śeṣaṃ pūrvavadācaret | parivāravidhiḥ proktaḥ paścālliṃgasya lakṣaṇam || 41 || kramukaṃ veṇudaṇḍaṃ vā candanaṃ vāpi khādiram | campakā devadāruśca stavakā jāti bilvakam || 42 || avakraṃ nirvraṇaṃ caiva kṛmikoṭaravarjitam | prāsādasya samaṃ vāpi prāsādagrīvameva vā || 43 || vṛṣasthala samaṃ vāpi gopurotsedhameva vā | dvitala tritalāntaṃ vā daṇḍasyotsedhamucyate || 44 || pūganālikatālaṃ ca campakaṃ bilvacandanam | aśvatthaṃ khādiraṃ caiva nyagrordhasāra tiṃtriṇī || 45 || palāśaṃ nṛpasāraṃ ca bilvasāraṃ tathaiva ca | madhūkasāravṛkṣaṃ ca dhvajadaṇḍamihocyate || 46 || vṛṣasthalāvasānāntaṃ grīvāntaṃ gopurāntakam | daṇḍamānamiti proktaṃ dhvajadaṇḍamihocyate || 47 || balipīṭhaṃ tu tanmānaṃ ucchrayaṃ karṇikāsamam | gehagopurayormadhye balipīṭhaṃ tu vinyaset || 48 || p. 426) vāhanaṃ balipīṭhaṃ tu dhvajapīṭhaṃ tu vinyaset | mahatyalpaṃ ca dvividhaṃ dhvajamuttuṃgamiṣyate || 49 || kṣudraṃ prāsādamutsedhaṃ dhvajadaṇḍamiti smṛtam | stūpyantaṃ śikharāntaṃ ca nāsikāntaṃ galāntakam || 50 || prastarāntasamutsedhaṃ upadaṇḍaṃ dvihastakam | hastārdhapādahīnaṃ tu ekahastāvasānakam || 51 || evaṃ dīrghavidhi proktaṃ ayadūrdhvaṃ tu padmakam | mūlaprāsādavistāraṃ tatsamaṃ vā tripādakam || 52 || dhvajadaṇḍocchrayaṃ proktaṃ mānamārgamitīṣyate | gopurātpūrvā parāntaṃ tu prāsādasamameva vā || 53 || paiśāca pīṭhaṃ nyastādha dhāmārdha tripadāṃśakam | hasta tripaṃcasaptābhi navahastāntameva vā || 54 || ucchrayeti daśā sapta padmatrayaṃśaṃ tu gajāsarā | ekāṃśaṃ padmatuṃgaṃ tu kampamaṃśāṃśamambujam || 55 || kumudaṃ tribhāgamevaṃ tu ūrdhvapadmaṃ śivāṃśakam | madhokaṃpapadmāṃśaṃ proktaṃ vedāṃśaṃ kaṇṭhamucyate || 56 || kampabhāgena kartavyaṃ padmāṃśaṃ paṭṭikā guṇam | ekapatrapadmamadhā kampamaṃśaṃ mathakarṇikā || 57 || paṃcamadhordhvapadmaṃ tu guṇabhāgaṃ vidhīyate | cakraṃ vāpi triśūlaṃ vā prāsāda syārdhameva vā || 58 || p. 427) pādonāṣṭāṃśabhāgena āyudhasya samucchrayam | ekādi navahastāntaṃ mānanirṇayamiṣyate || 59 || evaṃ tu parivārāṇi proktāni śāstrapāraga | nandāṣṭapaṃktyāṣṭa nava viṃśadaṣṭā- kumbhe ca mūrdhni galaprastarāntam | pādona pādādi adhastūpikāntaṃ nārāyaṇyamekabhūmaṃ pradhānam || 60 || yānakaṃ sthānakaṃ śayanamāsanaṃ ca caturvidham | ārṣakaṃ sthānakaṃ caiva svāyaṃbhuvamathāsanam || 61 || mānuṣaṃ rākṣasaṃ bāṇaṃ gāṇavaṃ śayanaṃ bhavet | devikaṃ yānakaṃ proktaṃ evaṃ lakṣaṇamucyate || 62 || caturaśraṃ sthānakaṃ proktaṃ āsanaṃ tu suvṛttakam | yānakaṃ tvaśramevoktaṃ aṣṭāśraṃ śayanaṃ bhavet || 63 || pīṭhākṛtitatāścaiva evaṃ lakṣaṇamucyate | vṛttapīṭhasthitā gaurī bhadrapīṭhaṃ tu cāsanam || 64 || śayanaṃ padmapīṭhā ca balipīṭhādhipīśaktimihocyate | āmodaśca pramodaśca pramukho vimukhastathā || 65 || avighno vighnakartāro balipīṭhādhidevatāḥ | vistārastambhato bāhye janmāt stūpyantamunnatam || 66 || p. 428) athavā śikharāntaṃ syāt vimānānāṃ samunnatam | balidevatāḥ || daivikaṃ tu bhavādīnāṃ indrādīnāṃ tu mānuṣam || 67 || bhūtādīnāṃ svayaṃ bhūtaṃ ārṣakaṃ parivārakam | vasūnāṃ bāṇaliṃge tu vidyeśānāṃ tu daivikam || 68 || yakṣādi rākṣasā liṃgaṃ balidevāḥ prakīrtitāḥ | bhavaśśarvastatheśānaḥ paśupatirnīlalohitaḥ || 69 || ugro bhīmo mahā devo ityaṣṭau mūrtayastathā | pītaṃ ca kuṃkumaṃ kṛṣṇaṃ aruṇaṃ bhinnāṃjanaprabham || 70 || nīlaṃ śvetaṃ tathā raktaṃ aṣṭamūrteśca varṇakam | abhayavaradāḥ sarve pāśāṃkuśa caturbhujāḥ || 71 || triṇetrāstvekavaktrāśca dvipādāścaiva nūpurāḥ | jaṭāmakuṭasaṃyuktā mūrtirūpāḥ prakīrtitāḥ || 72 || sālāssālāntare madhye dhvajasthānaṃ vidhīyate | athavā daṇḍamānena mūlaṃ prāsādamārabhet || 73 || dvitridaṇḍavivṛddhyā tu paṃcasaptanavāntakam | rudratrayodaśāntaṃ vā daśapaṃcasusaptakam || 74 || ekonaviṃśatiścaiva daṇḍamānaṃ prakīrtitam | paṃcabhāgadvibhāgaṃ tu saptabhāge tribhāgikam || 75 || p. 429) navabhāge caturbhāgaṃ prākārāṇāṃ vidhīyate | pūrvaṃ śūnyaviśālaṃ cet yathāśobhaṃ yathā ruci || 76 || evaṃ tu bahudhā proktaṃ kalpayet tu yathāruci | antarmaṇḍala sālādimadhyagopuramadhyataḥ || 77 || navapaṃcaikadaṇḍo'pi vasudikṣu catasṛṣu | pradhāna svagradeśasthā dhvajaṃ tatsaṃkhyayā matāḥ || 78 || || śubhamastu || pīṭharandhre bhagākāraṃ yonimadhye salakṣaṇam | ūrdhvāgraṃ tatprakartavyaṃ athavā randhramucyate || 79 || bhagākāraṃ kṛtākhyātā yoni madhye kramodhvayuk | bāṇaratnādikaṃ caiva devī pīṭhasya lakṣaṇam || 80 || randhramadhye bhagākāraṃ ūrdhvāgraṃ lakṣmapīṭhakam | randhrasyaiva dvibhāgena tanmūle bhramare likhet || 81 || pīṭhodayakalāṃśaṃ tu ekāṃśaṃ ratnameva ca | daśāṃśaṃ sikatairyuktaṃ paṃcāṃśaṃ bandhayet kramāt || 82 || pūjāṃśa ṣoḍaśāṃśaikaṃ utsedhaṃ tu vidhīyate | tanmānaṃ padavistāraṃ aṣṭabandhaṃ tathocyate || 83 || bhinne ghaṭe yathākāśe tathākāśe pralīyate | jīrṇaberaṃ tu na tyājyaṃ pūjitaṃ niṣphalaṃ bhavet || 84 || p. 430) na darśanaṃ na sevā ca nārcanaṃ nābhivanditam | mohena pūjanaṃ kuryāt tatkartā maraṇaṃ vrajet || 85 || deve jīrṇe punaḥ sṛṣṭe devyā prācyā pati sthitaḥ | tābhireva punardevyā yojyānanya sṛjet punaḥ || 86 || nodvāhaṃ ca na kartavyaṃ santadevāsu pūjayet | liṃge jīrṇe punaḥ sṛṣṭe yoge prācyā patisthitaḥ || 87 || bhogavīraṃ tathā prācyā yojyānanyat sṛjet punaḥ | nodvāhaṃ ca kartavyaṃ santadevāsu pūjane || 88 || liṃgasya jīrṇite satti liṃgamātraṃ parityajet | pīṭhasya jīrṇite satti pīṭhamātraṃ parityajet || 89 || liṃgapiṇḍisamaṃ jīrṇaṃ liṃgapīṭhaṃ parityajet | bhogavīraṃ tathā prācyā yojyānanyat sṛjet punaḥ || 90 || liṃgaṃ caturvidhaṃ jñātvā sthāvaraṃ śāstracoditam | daivikaṃ cārṣakaṃ caiva gāṇavaṃ mānuṣaṃ tathā || 91 || caturvidheṣu bhedeṣu daivikaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | daivikaliṃgam || dīrghākāraṃ bhavelliṃgaṃ nimnonnatasamanvitam || 92 || rekhākoṭara saṃyuktaṃ mukhe tārāyatonnatam | pārvatāgrākṛtiṃ liṃgaṃ vahvagraṃ tvagrataḥ śikhā || 93 || p. 431) karābhyāṃ saṃpuṭākāraṃ brahmasūtravivarjitam | ityetairlakṣaṇairyuktaṃ liṃgaṃ daivikamucyate || 94 || ārṣaliṃgam || mūlasthūlaṃ bhavelliṃgaṃ agramūlaṃ tathaiva ca | madhyasthūlaṃ tu liṃgānāṃ nālikeraphalākṛti || 95 || kadalīphalākṛti śrībilvasyaiva phalākṛtiḥ | liṃgamārṣakamākhyātaṃ brahmasūtravivarjitam || 96 || gāṇavaliṃgam || kūṣmāṇḍasya phalākāraṃ mātuluṃgaphalākṛti | urvārukaphalākāraṃ kapitthasya phalākṛti || 97 || tālaphalavadākāraṃ gāṇavaṃ liṃgamucyate | mānuṣa liṃgam || dvāraṃ vā garbhamānaṃ vā hastamānamathāpi vā || 98 || śilpaśāstroktamānaṃ vā chatrākāraśironnatam | ekavarṇaṃ susaṃsnigdhaṃ brahmasūtrasamanvitam || 99 || ityetairlakṣaṇairyuktaṃ liṃgaṃ mānuṣamucyate | atha vakṣye viśeṣeṇa śivarātriṃ supūjayet || 100 || kṛtatretāyuge caiva dvāpare ca kalau yuge | yuge yuge tu saṃpūjya kṛtāyāṃ tu guho yajet || 101 || p. 432) tretāyāṃ vighnarājena dvāpare cācyuto yajet | brahmendra ṛṣibhiścaiva kalau saṃpūjito haraḥ || 102 || māghakṛṣṇacaturdaśyāṃ phālgune ca dvitīyake | caitramāse trayodaśyāṃ vaiśākhe kṛṣṇapaṃcamī || 103 || jyeṣṭhe śuklatṛtīye ca āṣāḍhe cāṣṭamī yajet | dvādaśyāṃ śrāvaṇe caiva pūrvāṣāḍhe tu paṃcamī || 104 || tulāyāṃ saptamī caiva kṛṣṇāṣṭamyāṃ tu kṛttikām | dvādaśyābhārdramāse tu puṣyamāse tu saptamī || 105 || evaṃ saṃvatsare pūjyaśivarātryupavāsake | māghamāse caturdaśyāṃ tatphalaṃ śivarātrikam || 106 || ekamāse dvipakṣe tu rātrādhikya tithirvaram | śivaṃ saṃpūjya tadrātrau tatphalaṃ labhate naraḥ || 107 || pakṣākṣaṃ samamevaṃ syāt pūrvarātrau śivaṃ yajet | tasmāt sarvaprayatnena sarvarātrau viśeṣataḥ || 108 || rātrāvadhikapakṣe tu śivapūjā vidhīyate | tadrātrau śivarātriḥ syāddevasānnidhyameva ca || 109 || śarvarī pakṣahīnaṃ tu sā doṣābahulāstathā | tasmāt sarvaprayatnena sarvamāsaṃ krameṇa tu || 110 || nityasidhyavasane tu śivarātriṃ samācaret | yāmaṃ prativiśeṣeṇa śivapūjāṃ viśeṣataḥ || 11 || p. 433) na vāhe caiva saptāhe paṃcāhe vāṃkurārpaṇam | aṃkurāṇyarpayet paścāt pūrvokta vidhinā saha || 112 || taddinasya tu pūrve tu maṇḍapaṃ śodhayettataḥ | paṃcagavyena saṃpūjya kautukaṃ bandhayet tataḥ || 113 || bilvapatraṃ tu saṃpūjya sarvagandhasamanvitam | vastreṇa veṣṭayeddhīmān bilapatrādhivāsanam || 114 || prabhāte vimale dhīmān deśikaḥ snānamācaret | pūrvāhne tarpaṇaṃ caiva madhyāhne tu pradakṣiṇam || 115 || sāyāhne pūjanaṃ kṛtvāpyevamevaṃ vrataṃ caret | brahmakṣattriya viṭchūdrā upavāsasamanvitāḥ || 116 || dvijānāṃ śivabhaktānāṃ sarveṣāṃ prāṇināmapi | sarvāsāṃ caiva nārīṇāṃ upavāsaṃ tathaiva ca || 117 || na nidrānaṃ prayatnena sarvakāryāṇi sādhayet | yatphalaṃ sarvasiddhiṃ ca iṣṭakāmyaṃ tathaiva ca || 118 || āyuṣyakaṃ ca siddhiṃ ca sarvamokṣaṃ tathaiva ca | amaṃgalyopavāsī ca punarjanma sumaṃgalī || 119 || apatnīkopavāsī ca punaḥ patnī samanvitaḥ | iṣṭakāmyaphalaṃ kāmyaṃ śivarātryupavāsake || 120 || nidrāyāṃ tu phalaṃ hīnaṃ nidrāhīnaṃ tu tatphalam | tasmāt sarvaprayatnena upavāsamanidrakam || 121 || p. 434) ṛgyajussāmavedānāṃ caturbhiḥ pratiyāmake | brāhmaṇairmunibhissārdhaṃ deśikassaṃprapūjayet || 12 || vighneśaṃ pūjayet pūrvaṃ saurapūjāmataḥ param | śālibhiḥ sthaṇḍilaṃ kṛtvā puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 12|| pūrve tu paṃcagavyaṃ syāt paṃcāmṛtaṃ dvitīyake | tṛtīye snānamāpyaṃ tu ikṣusāraṃ caturthake || 124 || yāmaṃ prativiśeṣeṇa pūjayeddeśikottamaḥ | pūrve tu snapanaṃ proktaṃ aṣṭottaraśataṃ bhavet || 125 || dvitīye snapanaṃ proktaṃ paṃcāśatkalaśaṃ bhavet | tṛtīye snapanaṃ caiva paṃcaviṃśati saṃkhyayā || 126 || caturthe snapanaṃ caiva navakumbhena pūjayet | yāmaṃ prati viśeṣeṇa snapanaṃ kārayedbudhaḥ || 127 || pūrvayāme tu saṃsthāpya bilvapatraissamarcayet | dvitīye padmapuṣpaiśca tṛtīye jātipuṣpakaiḥ || 128 || nandyāvartaiśca saṃpūjya caturyāmaṃ tu pūjayet | catussaṃdhyārcanaṃ kuryāt bilvapatraissamanvitam || 129 || mudgānnaṃ prathame caiva dvitīye pāyasānnakam | tṛtīye kṛsarānnaṃ syāt śuddhānnaṃ syāccaturthake || 130 || yāmaṃ prativiśeṣeṇa kṣetrapālaṃ samarcayet | yāmaṃ prativiśeṣeṇa balihomaṃ samācaret || 131 || p. 435) deśikaṃ pūjayettatra vastra hemāṃgulīyakaiḥ | evaṃ saṃpūjya vidhivat śivaloke mahīyate | --------------------------------- sūryendu vahnimaya bhāsvara dīpya pīṭhāṃ svecchā gṛhīta sṛṇipāśaśarekṣu cāpām | bālendu maulimalakābharaṇāṃ triṇetrāṃ nityaṃ namāmi manasā mahanīyakīrtitam || 133 || pṛthvī gṛhaṃ suradalāmbujamaṣṭapatraṃ lokāśrakaṃ dvidaśakoṇamathāṣṭakoṇam | antastrikoṇamadi madhyamamādi pīṭhaṃ tatsarvamamba tava rūpamanusmarāmi || 134 || bālārka maṇḍalābhāsaṃ caturbāhuṃ trilocanām | pāśāṃkuśadhanurbāṇān dhārayantīṃ śivāṃbhaje || (śubhamastu) ########### END OF FILE #######