#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00510 Uniform title: advayavajrasaṃgraha Author : nāgārjunapāda Author : maitrīpāda Author : advayavajra Description: Consists of a series of short tracts concerning the basic tenets of the philosophical and yogic foundation of the Buddhist mahāyāna especially the vajrayāna of the anuttarayoga class. The similarities with what is loosely called Kashmiri śaivism are unmistakable and fascinating. It has accordingly been placed in this collection of śaiva texts. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 12, 2021. Publisher : Oriental Institute Publication year : 1927 Publication city : Baroda Publication country : India #################################################### advayavajrasaṃgrahaḥ | 1. kudṛṣṭinirghātanam | namo buddhāya | vakṣye kudṛṣṭinirghātamādikarmavidhānataḥ | anenaiva vihāreṇa yatnena labhate padam || iha hi dvidhā satvāḥ śaikṣā aśaikṣāśca | tacca āśaya adhimuktiprayogaḥ bhūmiprapannaprayogaśca(ñca) vasitāptiparyantaḥ hetvavasthāsthitānāṃ śaikṣāṇāṃ suviśuddhādikarma(a)vidhānena sambhāradvayasambhṛtasamyaksambodhisampallābhaḥ | aśaikṣāṇāmapi nirastapratipakṣatattvaphalavikalpānāṃ śākyamuneriva praṇidhānavegasāmarthyāt yuganaddhānābhogayogataḥ sattvārthakriyālakṣaṇamavicchinnamādikarma pravartata eva iti sthitam | tathā ca - na te'sti manyanā nātha na vikalpo na veścanā | anābhogena te loke buddhakṛtyaṃ pravartate || parārthasampadbuddhānām phalaṃ mukhyatamaṃ matam | buddhatvādi yadanyattu tādarthyāt phalamiṣyate || cintāmaṇirivākampyaḥ sarvasaṅkalpavāyubhiḥ | tathāpi sarvasattvānāmaśeṣāśāprapūrakaḥ || p. 2) phalaṃ tattvavipakṣāṇāṃ vidhyapohavivarjanāt | sambo(mba)dhirbuddhyate dhanyo tatpaścāttvādikarmaṇi || nanu śaikṣāṇāmādikaravidhānaṃ yujyata eva | katham ! aśaikṣāṇāmapi niḥsvabhāvabhāvināmādikarmārambhaḥ | ayamapi suvarṇanigaḍabandhana eva | satyam | prajñāpāramitādhigamavirahāt | prajñāpāramitā hi pañcapāramitānāṃ svabhāvaḥ | ata eva - sarvākāravaropeta(a) śūnyateti nigadyate | uktaṃ ca bhagavatā | prajñāpāramitāvirahitāḥ pañcapāramitāḥ pāramitānāmadheyaṃ na labhante | āryavimalakīrtinirdeśe coktam | prajñārahita upāyo bandhaḥ upāyarahitā prajñā bandhaḥ prajñāsahita upāyo mokṣa(ḥ) upāyasahitā prajñā mokṣaḥ | tādātmyaṃ cānayoḥ sadgurūpadeśataḥ pradīpālokayoriva sahajasiddhamevādhigamyate | ata eva- ādikarma yathoddiṣṭaṃ kartavyaṃ sarvayogibhiḥ | śūnyatākaruṇābhinnaṃ yadbodhau jñānamiṣyate || ādikara ca - pañcapāramitāḥ proktā ādikarmetisaṃjñayā | prajñāpāramitā cāsāṃ svabhāvo nābhiriṣyate || tathā cātra - dānaṃ śīlaṃ kṣamāṃ vīryaṃ dhyānaṃ prajñāṃ ca sādaram | satataṃ sevayan dhīmān sukhī svastho'pi jāyate || sambhoganirmite heturdānaśīlakṣamātrayam | dhyānaprajñeti dharmasya vīryantubha(ya)yormatam || p. 3) tasmādbodhisattvena suviśuddhādikarmavihāriṇā bhavitavyam viparyaye ca nāstikavādaprasaṅgaḥ | taduktam - śubhāśubhaṃ yadyapi ni(ḥ)svabhāvakaṃ tathāpi kuryāt śubhameva nāśubham | jalendubimbopamalokasamvṛtau sukhaṃ priyaṃ duḥkhamajasamapriyam || kathaṃ tarhi śaikṣeṣūnmattavratasthitānāṃ nirvikalpatādhimuktivatāmādikarma pravartatām ? ucyate | śarīradānaṃ kṛtvā caryāṃ kṛ(ka)tavān | śarīradānaṃ dattvā (ca) pathāt caryāṃ samārabhet | iti vacanāt | dānaṃ dattaṃ ca śarīrāvadhi kāyavākcetasām sarvasattvārthāya sambaraṇācchīlam kṣāntiśca krū(ku)rataptakarapacādighātasahanatayā vīryaṃ cāṣṭalokadharmābādhopasahanatayā dhyānaṃ ca sarvasvabhāvānugatānābhogasvarasavāhitayā prajñā ca sarvadharmānupalabdhilakṣaṇādhigamanatayā | anābhogarasābaṃdhau yasyājasvaṃ * * * * | * * * * pravartante sarvāḥ pāramitāḥ parāḥ || tasmādunmattavratasthitānāmapyādikarma pravartata eva | cārvākapaśornaṣṭaparalokasya vacanaṃ sarvathaivāyuktatvāt nodāhṛtam | bhūtaśaikṣaṃ prati bodhisattvasya prathamaṃ dīyate poṣadham | tadanu śikṣopadeśa iti śrīhevajravacanāt prathamaṃ tu poṣadhadānam | samanvāhara bhadantācārya ahamitthaṃnāmā amukanāmā upāsako buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ śaraṇaṃ gacchāmi yāvadābodhimaṇḍataḥ | evaṃ dvirapi cirapi | evaṃ p. 4) ciśaraṇagataṃ māṃ vadanto dhārayantviti | samanvāhara ācārya ahamamukanāmopāsaka imāṃ belāṃ upādāya yāvat śva(ḥ) sūryodayamihāntare sarvaprāṇibadhāt parasvaharaṇāt abrahmacaryāt tathā vāgbhedāt anṛtātmatvo(do)pajananāt pānāt vikālāśanā(t) mālāvarṇakanṛtyagītalabhitāt śayanāsanāducchritāt adyāhaṃ virataḥ karomyahaṃ tāvat tadguṇairaṣṭabhiḥ poṣadhagāthā | gṛhapatibodhisattvastu ratnacayaśaraṇapuraḥsaraṃ prāṇātipātāt adattādānāt kāmamithyācārāt mṛṣāvādāt prakṛtisāvadyāt madyapānāt ca pañcabhyo virataḥ śrutivivekasampanno gṛhapatibodhisattvaḥ parihṛtadaśākuśalaḥ punarakaraṇasambaravān kuśalakarmacārī prātaḥprahare samutthāya mukhaśaucādikaṃ kṛtvā ratnatrayamanusmaran oṃ āḥ hūṁ ityanena ātmayogarakṣāṃ kṛtvā yathādhigamadhyānajapasaṃstavādikaṃ kuryāt | nāmasaṅgītiṃ ca trṣkālamāvartayet | tadanu oṃ jambhalajalendrāya svāhā ityanena parijaptvā'ṣṭottaraśatapānīyaculukāni jambhalāya dadyāt | tato namaḥ samantabuddhānāṃ sarvatathāgatāvalokini oṃ sambhara sambhara hūṁ phaṭ svāhā iti mantraṃ saptavārān āvarttya prasāritadakṣiṇakarāṅgulapañcakavinirgatāmṛtapañcadhārābhi(ḥ) pūritadvāramūlaniveśitasajalabalibhaktaśikthakāni māgadhena droṇena pravarti(ka)tāni paśyet | sakalapretapiśācāntaryaghanacchaṭātrayaṃ dattvā bodhisattvabaliṃ dadyāt | idā(k)nīṃ sarvasattveṣvekaputrapremākārāṃ maitrīm duḥkhāduḥkhahetoḥ saṃsārasāgarāt samuddharaṇavāñchāsvabhāvāṃ karuṇām ratnatrayaśaraṇagamanāt samulla(sa)nmanaḥprabhāvāṃ muditām adhyāsaṅgaparilakṣaṇāmupekṣāṃ p. 5) ca vibhāvya sarvasattyārthodyuktacetā pariśuddhena gomayena viśuddhena ca vāriṇā oṃ āḥ vajrarekhe hūṁ iti maṇḍalādhiṣṭhitabhūbhāge caturasrādi caturṇāmanyatamamabhimatamaṇḍalakaṃ kṛtvā tanmadhye viśvavarṇāṣṭadalakamalavaraṭakaṃ sūryamaṇḍalopari nīlahūṁkārapariniṣpannaṃ bhūsparśamudrādharaṃ kṛṣṇavarṇaṃ akṣobhyam tadanu pūrvadale śukla oṃkāraniṣpannaṃ śuklavarṇaṃ bodhyaṅgī(grī)mudrādharaṃ vairocanam tato dakṣiṇadale pītacāṁkārajaṃ pītavarṇaṃ varadamudrādharaṃ ratnasambhavam tataḥ paścimadale raktahrīṁḥkārasambhūtaṃ raktavarṇaṃ samādhimudrādharaṃ amitābham tata uttaradale śyāmakhaṁkārajaṃ śyāmavarṇamabhayamudrādharamamoghasiddhiṃ ca bhāvayitvā oṃ āḥ vajrapuṣpe hūṁ ityanena abhimantrya sarvamiṣṭataraṃ ḍhaukayet | ete pañcatathāgatāḥ kāpāyavastraprāvṛtāḥ soṣṇīpāḥ śiratuṇḍamuṇḍitāḥ sūryamaṇḍala(ava)sthāḥ | vairocanaḥ paraśaśimaṇḍalī tataścatvāro'kṣobhyābhimukhāḥ akṣobhyastu sādhakābhimukhaḥ | eṣāmagrataḥ triśaraṇagāthāmimāṃ yathādhigama(mā)mukhīkurvan tatreyaṃ triśaraṇagāthā - namo budhāya gurave namo dharmāya tāyine | namaḥ saṅghāya mahate tribhyo'pi satataṃ namaḥ || ratnatrayaṃ me śaraṇaṃ sarvaṃ pratidiśāmyagham | anumode jagatpuṇyaṃ buddhabodhau dadhe manaḥ || ābodheḥ śaraṇaṃ yāmi buddhaṃ dharmaṃ gaṇottamam | bodhau cittaṃ karomyeṣa svaparārthaprasiddhaye || utpādayāmi varabodhīttaṃ nimantrayāmyahaṃ sarvasattvān | p. 6) iṣṭāṃ cariṣye varabodhicārikāṃ buddho bhaveyaṃ jagato hitāya || deśanā sarvapāpānāṃ puṇyānāṃ cānumodanā | kṛtopavāsaṃ cariṣyāmi āryāṣṭāṅgikapoṣdhama || tataḥ - śīlacandanaliptāṅgā dhyānaprāvaraṇāvṛtāḥ | bodhyaṅgakusumākīrṇā viharaddhaṃ yathāsukham || iti paṭhitvā oṃ vajramaṇḍala muḥ ityanena visarjayet | evaṃ mañjuśrīprabhṛtīnapi yathopadeśaṃ pūjayet | || maṇḍalapūjāvidhiḥ || dānaṃ gomayamambunā ca sahitaṃ śīlaṃ ca sammārjanaṃ kṣāntiḥ kṣudrapipīlikāpanayanaṃ vīryaṃ kriyāsthāpanam | dhyānaṃ tatkṣaṇamekacittakaraṇaṃ prajñā surekhojjvalā(ḥ) etāḥ pāramitāḥ ṣaḍeva labhate kṛtvā munermaṇḍalam || bhavati kanakavarṇaḥ sarvarogairvimuktaḥ suramanujaviśiṣṭaścandra(ka)vaddīptakāntiḥ | dhanakanakasamṛddho jāyate rājavaṃśe sugatavaragṛhe'smin kāyakarmāṇi kṛtvā || || maṇḍalānuśaṃsā gāthā || pratyahaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā puṣpagomayavāribhiḥ | triṣkālaṃ gurave kiñcit dattvā bhaktyā(ktiṃ) ca vandayet || pareṣāṃ manasastuṣṭiṃ varjayedātmacetasaḥ | sukhī prāsādiko dhanyaḥ sukhāvatyāṃ ca jāyate || p. 7) syāt ṣaṭpāramitāpūrī buddhādibhiradhiṣṭhitaḥ | anantaguṇasampanno maṇḍalaṃ prakaroti yaḥ || || ityanuśaṃsā || prajñāpāramitāṃ samyak maṇḍalādividhānataḥ | paṭhitvā pūjayennityaṃ tadarthamavagāhanam || ekagāthāṃ caturgāthāṃ gāthādvitayadhāraṇīm | ṣaṇmukhīṃ bhadracaryāṃ ca triṣkālaṃ ca trikālataḥ || ekākṣarīmupādāya lakṣaṃ yāvat samāhitaḥ | akhaṇḍitasamādāno yathālābhaṃ paṭhet sudhīḥ || buddhabodhisattvapaṭapustakapratimādīśca pūjayet | || paṭapustakapūjāvidhiḥ || idānīṃ mahāmaṇḍalavyūhatantrānusāreṇa sarvakatāḍanavidhiratidiśyate - namaḥ samantabuddhānāṃ oṃ vajrapuṣpe svāhā | mṛttikāgrahaṇamantraḥ | oṃ vajrodbhavāya svāhā | bimbavalanamantraḥ | oṃ araje viraje svāhā | tailasrakṣaṇamantraḥ | oṃ dharmadhātugarbhe svāhā | mudrākṣepanamantraḥ | oṃ vajramudgarākoṭana svāhā | ākoṭanamantraḥ | oṃ dharmarate svāhā | ākarṣaṇamantraḥ | oṃ apratiṣṭhitavajre svāhā | sthāpanamantraḥ | oṃ sarvatathāgatamaṇiśatadīpte jvala jvala dharmadhātugarbhe svāhā | pratiṣṭhāmantraḥ | p. 8) oṃ svabhāvaśuddhe āhara āhara āgaccha āgaccha dharmadhātugarbhe svāhā | visarjanamantraḥ | oṃ ākāśadhātugarbhe svāhā | kṣamāpanamantraḥ | || iti sarvakatāḍanavidhiḥ || oṃ namo bhagavate vairocanaprabharājāya tathāgatāyārhate samyaksambuddhāya tadyathā oṃ sūkṣme sūkṣme same samaye śānte dānte samārope anālambe tarambe yaśāṃvati mahāteje nirākulanirvāṇe sarvabuddhādhiṣṭhānādhiṣṭhite svāhā | anayā dhāraṇyā mṛtpiṇḍaṃ vālukāpiṇḍaṃ vā ekaviṃśativārān parijapya caityaṃ kuryāt | yāvantastasmin paramāṇavastāvantyaḥ koṭyaḥ caityāni kṛtāni bhavanti paramāṇusaṃkhyātāni puṇyāni pratilabhate daśabhūmīśvaro bhavati kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksambodhimabhisambhotsyata idamavocad bhagavān vairocanastathāgataḥ | || mahānuśaṃsādhāraṇī || ye dharmā hetuprabhavā hetuṃ teṣāṃ tathāgato hyavadat | teṣāṃ ca yo nirodha evaṃvādī mahāśramaṇaḥ || iti gāthayā pratiṣṭhāṃ kṛtvā oṃ namo bhagavate ratnaketurājāya(ka) tathāgatāyārhate samyasambuddhāya tadyathā oṃ ratne ratne mahāratne ratnavijaye svāhā ityanena caityavandanāṃ kuryāt | anayā dhāraṇyā ekacaityavandanayā koṭicaityavandanā bhavati | || mṛttikāsikatādicaityakaraṇavidhiḥ || etatsarvaviśiṣṭapariṇāmanayā pariṇāmyamānaṃ viśiṣṭaphalāvāhakaṃ bhavatīti | prajñāpāramitoktena mahāpariṇāmena pariṇāmayet | tadyathā yathā te tathāgatā arhantaḥ samyaksambuddhā buddhajñānena buddhacakṣuṣā jānanti paśyanti tatkuśalamūlaṃ yajjātikaṃ yannikārya yādṛśaṃ yallakṣaṇaṃ yatsvabhāvaṃ yayā dharmatayā samvidyate tathā anumode tatkuśalamūlam | yathā ca te tathāgatā arhantaḥ samyaksambuddhā abhyanujānanti pariṇāmyamānaṃ tatkuśalamūlamanuttarāyāṃ samyaksambodhau tathāhaṃ pariṇāmayāmi iti | aparam - anena cāhaṃ kuśalena karmaṇā bhaveya buddho na cireṇa loke | deśeya dharmaṃ jagato hitāya moceya sattvān bahuduḥkhapīḍitān || || puṇyānumodanāpariṇāmavidhiḥ || yasya yasya yadājīvyaṃ śuddhājīvyastadarjayet | kṣāntyarthaṃ vyādhiśāntyarthaṃ bhaiṣajyamiva cintayet || tato yathāmilitānyeṣu oṃ akāro mukhaṃ sarvadharmāṇāmādyanutpannatvāt oṃ āḥ hūṁ phaṭ svāhā ityanena baliṃ dadyāt | oṃ āḥ sarvabuddhabodhisattvebhyo vajranaivedye hūṁ ityanena naivedyaṃ dadyāt | oṃ hārīti ahāyakṣiṇī hara hara sarvapāpān kṣīṁ svāhā iti paṭhitvā hārītibhaktapiṇḍadvayaṃ dadyāt | agrapiṇḍāśibhyaḥ svāhā iti agrapiṇḍadānam | tadanu oṃ āḥ hūṁ ityanena svapācabhaktamadhiṣṭhāya yāvadviṣādidoṣaśāntyarthaṃ prathamato'nāmāṅguṣṭhābhyāmupaspṛśya bhuñjīta | tadanu yathāsukhaṃ bhuktvā utsṛṣṭamannaṃ oṃ utsṛṣṭapiṇḍāśanebhyaḥ svāhā | utsṛṣṭapiṇḍaṃ dadyāt | pariśiṣṭamannamanabhisandhānenaiva parityajet | tathā ca - p. 10) baliṃ dadyānnaivedyaṃ hārītimagrapiṇḍakam | mahāphalopabhogyāya utsṛṣṭaṃ pañcamaṃ dadet || iti | tadanu ācamanādikaṃ kṛtvā pariśuddhabuddhiviśiṣṭasukhasamanvāgatasarvasattvahita(ka)sukhāya idaṃ tridhā'vartayet - rājā dānapatiścaiva ye cānye sattvarāśayaḥ | prāpnuvantu sadā saukhyamāyurārogyasampadaḥ || iti | tadanu pariśuddhakāyavāṅmanaḥkarmā yatheccaṃ viharet | anantaraṃ upaviśya jātakanidānoktadānakathayā kalyāṇamicaiḥ saha gatairvā sārddha dinamanudinaṃ vā'tivāhayet | tato vikālasandhyāyāmapi dhyānajapasaṃstavādikaṃ yathādhigamākhinnamānasaṃ kuryāt | yugakārādimantreṇa dattabaliryoganidrayā supyāt | upāsakaśabdaḥ kathaṃ jñātavyaḥ ? (u0 iti) - udyukto buddhapūjāyāṃ upaśāntopaśāyakaḥ | upakārāya sattvānāṃ upāyenānvito bhavet || pā iti - pāpānāvarjayennityaṃ pāpiṣṭhaiḥ saha saṅgatim | pāpānnivārayan jantoḥ pāpaṃ sarvatra deśayet || sa iti - samāropavinirmuktaḥ samādhau susamāhitaḥ | sarvadā paramānandī sambodhiṃ sādhayed budhaḥ || ka iti - karoti sarvadā yatnaṃ karuṇāṃ paripālayet | kaṣṭenāpi na cāniṣṭaṃ karotyupakṛtiṃ parām || iti vacanāt | p. 11) akṣaracatuṣṭayānvito'yamupāsakaḥ parihṛtākuśalakarmā upacitapuṇyasambhāro'bhyāsavaśāt jāgraddaśāvat svapne'pi kuśalānyeva karoti | pratibimbanibhaṃ paśyan jagat śuddhamanāvilam | māyāpuruṣavat sarvaṃ kuryādanupalambhataḥ || ataścāvaivartika ityabhidhīyate | evamahorātraṃ satatasamitaṃ puṇyasambhāramupārjayan ābodhimaṇḍaparyantaṃ sattvahitacetoḥ santiṣṭhet | nāmnā gaganagarbho'sau madhyamārthaparāyaṇaḥ(pañcaḥ) | samādānaṃ karotyeva ādikarma samāhitaḥ || vajrapīṭhāt samāyāto viprajanyaḥ sadāśayaḥ | tasyābhyarthanayā caitadādikarma kṛtaṃ mayā || iha hi gaganagarbhābhyarthanāto mayoktaḥ katipayapadamātreṇādikarmābhidhānataḥ | aghatimiramapāsya kleśanirghāta eṣa aciramamalabuddherbodhaye'bhyāsataḥ syāt || ādikarma vidhāyaitat yadalābhi śubhaṃ mayā | ādikarma vidhāyaitadutkṛṣṭaṃ labhatāṃ jagat | || kudṛṣṭinirghātanaṃ samāptamiti || tatrāvasthāḥ trayaḥ - hetvavasthā nāma bodhicittāt prabhṛti bodhimaṇḍanivedanaṃ yāvat | phalāvasthā nāma samyaksambodhijñānotpattau sarvakleśaguṇaprahāṇiprāptyavasthā | sattvārthakriyāvasthā nāma(ka) prathamadharacakrapravartanāt prabhṛti āśāsanāntardhānaṃ yāvat | p. 12) tatra hetvavasthā trividhā āśayāvasthā prayogāvasthā vasitāvasthā ceti | taca āśayāvasthā sattvānirmokṣapraṇidhānam | tacceta(va)ścatvāraḥ tadyathā - gotra-sanmitrakāruṇyaduḥkhābhīrutvahetavaḥ | caturbhirpratyayairebhirbodhicittaṃ prajāyate || iti vacanāt | daśabhirarthairāśayāvasthā | taca prayogo dvidhā | adhimukticittasya pāramitāḥ sapta | taca dhimukticaritasya pāramitā daśa - dānaṃ śīlaṃ kṣamā vīryaṃ dhyānaṃ prajñā upāyatā | praṇidhānaṃ balaṃ jñānaṃ matāḥ pāramitā daśa || bhūmiprāptasya catasṛbhiḥ sampadbhiḥ sampannaṃ āśayaprayogapratigrāhakadeyasampadbhiriti dānaṃ śīlaṃ kṣāntirbīryaṃ dhyānaṃ prajñā upāyaḥ - etāḥ sapta pāramitāḥ | adhimukticaryācaritapāramitābhyo viśiṣyata iti dvividhā prayogāvasthā | tatra vasitāḥ pañca tadyathā - kleśa upapatti karma upāya sattvaparipākāvasthā ceti | tatra hetvavasthāsthitena sarvamādikarma kartavyam | phalāvasthāsatvārthakriyāvasthāsthitasya ca śākyamuneriva anābhogena ādikarma pravartata eva iti | vistareṇa kudṛṣṭinirghāte jñeyam | kudṛṣṭinirghātādivākyaṭippinikeyaṃ śrīmatpaṇḍitāyadhūtādvayavajrapādānāṃ kṛtiriyam || p. 13) 2. mūlāpattayaḥ sthūlāpattayaḥ | apratiṣṭhitanirvāṇaṃ jagadānandasundaram | natvā mantraśriyaṃ vakṣye mūlāpattauścaturdaśa || ācāryeṣvavamānena sugatājñāvilaṅghane | heyāt gotraguṇāsthāne mahāmaitrovivarjane || bodhicittaparityāge yānacitayanindane | guhyākhyāne jane pakṣe jinātaskandhadūṣaṇe || śuddhātmadharmasandehe iṣṭamaitrīvirāgataḥ | dharmeṣvanadvayārope śrāddhacittapradūṣaṇe || samayāsevane prāptau prajñātmastrīpradūṣaṇe | mūlāpatti(ka)rbhavet tena mantriṇaḥ samayakṛtiḥ || tatkṛtau siddhayo na syurmāro duḥkhasya sañcayaḥ | nirayagatiṃ ca bhuṃkte'sau tīvrā vīdhavedanāḥ || guroryathā'ptitaḥ pūjāṃ vidhāya maṇḍale tataḥ | gṛhṇīyāt bodhicittaṃ ca ratnatrayādisambaram || || mūlāpattayaḥ samāptāḥ || vidyāyā(ḥ) sevane prītyā samayānāmayogataḥ | gaṇacakre vivādaṃ ca guhyadharmaprakāśanāt || śrāddhasattveṣu saddharmadeśanā anyathā bhramāt | saptāhaṃ vasanmadhye śrāvakānāṃ mahakṛte (?) || yogāt pati(ta)ścet yogyabhājane guhyadeśanāt | sthūlāpattirbhavet tena yoginaḥ sambarakṛtiḥ || pūjayitvā mahācāryaṃ yathāśaktyupacārataḥ | apraticchannacittena deśayet tu kṛtau vratī || || sthūlāpattayaḥ samāpta(aḥ) || 3. tattvaratnāvalī | namaḥ śrīvajrasattvāya | praṇamya vajrasattvasya caraṇāmbhoruhadvayam | tattvaratnāvalīṃ brūmaḥ śaraccandrāmaladyuteḥ || sadāmnāyaparibhraṣṭa(bhatsa)tamovṛtadṛśāmiyam | tattvaratnāvalī samyak puṃsāṃ tattvaprakāśinī || tatra trīni yānāni śrāvakayānaṃ pratyekayānaṃ mahāyānaṃ ceti | sthitayaścatasraḥ vaibhāṣika-saucāntika-yogācāra-madhyamakabhedena | tatra vaibhāṣikasthityā śrāvakayānaṃ pratyekayānaṃ ca vyākhyāyate | mahāyānaṃ ca dvividham pāramitānayo mantranayaśceti | tatra yaḥ pāramitānayaḥ sautrāntika-yogācāra-madhyamakasthityā vyākhyāyate | mantranayastu yogācāra-madhyamakasthityā vyākhyānayate | yogācāraśca dvividhaḥ sākāra-nirākārabhedena | evaṃ mādhyamiko'pi māyopamādvayavādi-sarvadharmāpratiṣṭhānavādi-bhedāt dvividhaḥ | tatra śrāva(kaḥ) trividhaḥ mṛdumadhyādhimātrabhedena | atra ca mṛdumadhyau pāścātyavaibhāṣikau adhimātrastu kāśmīravaibhāṣikaḥ | tatra mṛduśrāvakasya vicāraḥ | nīlapītādivāhyārthāṅgīkārapūrvakaṃ pudgalasya nityānityatvaviyuktimāheti vivṛtiḥ | taduktam - asti khalviti nīlādi (ka) * * * * * parā | bhāvagrahagrahāveśagambhīra(a)pāyabhīrave || asti pudgalo - bhāravāhoṇa ṇiccaṃ bhaṇāmi ṇāṇiccaṃ bhaṇāmīti pudgalaśca rāgavān saṃsaratīti samaprahāṇāyāśuddhaṃ matamādhyāyan | p. 15) aśubhā bhāvanā tu śarīrasya vinmūtraśukraśoṇi(ta)śleṣmāntāntra(siṃhānaka)cikkiṇaklamathaplīhāyakṛtpr abhṛtisamudāya(da)rūpatā nirūpayet | taduktam - imaṃ carmapuṭaṃ tāvat svabuddhau ca pṛthak kuru | asthipañjarato māṃsaṃ prajñāśastreṇa mocaya || asthīnyapi pṛthak kṛtvā paśya majjānamantataḥ | kimatra sāramastīti svayameva vicāraya || iti | pudgalasya nityatvadarśanapūrvāropaḥ samādhimalam | yāvajjīvaṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ śaraṇaṃ gacchāmi ...... vandyau sugatautha mṛddhaḥ (?) yāvatkuśalamūlaṃ tamekamātmānaṃ damayiṣyāmyekamātmānaṃ samayī syāmekamātmānaṃ parinirvāpayiṣyāmīti dṛṣṭiḥ | madhyamasya dṛṣṭivivṛti(h) pūrvavat | kiñcitparārtharucirasau ānāpānasamādhinā nityānityatvaviyuktapudgaladarśanaṃ dhyānam | kumbhakena niśceṣṭībhāvaḥ samādhimalaṃ jāḍyāvāhakatvāt | śrāvaka-adhimātrasya vāhyārthā(na)ṅgīkāriṇaḥ śarīrasya nairātmyatāvyavasthāpanaṃ vivṛtiḥ | caturāryasatyaparijñāne pudgalasya śūnyatādarśanaṃ dhyānam | atra ca duḥkhaṃ pañcaskandhasvarūpaṃ jñātavyam | samudayo vikalpaḥ prahātavyaḥ nirodhye vipaśyanā sākṣāt kartavyaḥ mārgaḥ śūnyatāyāḥ sadāśivarūpatā'dhyāropo dhyānamalam | dṛṣṭau punarasya parārthakāritāviśeṣaḥ | atra ca mṛduśrāvako niyatagotratvādakāruṇikatvāt śākyabuddha evetyeke | p. 16) anye tu - sarvabuddhā bhaviṣyanti nābhavyo bhūvi vidyate | na kartavyo'vasādo'smāt samyaksambodhisādhane || iti | sattvānāṃ mṛduśrāvako'pi samyaksambuddho bhaviṣyatīti | niyatagotraṃ tu kañcit buddhamapekṣa(ta i)ti manyante | madhyastu bhāvipratyekabuddhaḥ adhimātrastu catuḥkalpāsaṃkhyeyābhinirvartyabuddha iti pratyekasya vivṛtiradhimātraśrāvakasyaiva | ayaṃ ca pratipannapudgalaśūnyācintyatālakṣaṇamācāryasvayambhūjñānavipaśyanās amarthaḥ | tatra indriyānnirodho vipaśyanā(ka) pudgalasyānupalabdhiḥ kāyavā(kce)tasāṃ saṃya(ma) samarthaḥ | idamasya dhyānam | atrāsannanidrasya cetasaḥ sukhāvasthādhyānam cetasaḥ suṣuptāvasthādhyānaṃ ca samādhimalam | tatra pūrvasmin bhāskaramatānupraveśaḥ | taduktam - anāgatāyāṃ nidrāyāṃ pranaṣṭe bāhyagocare | yā bhavenmanaso'vasthā bhāvayet tāṃ prayatnataḥ || iti | aparasmin tu vaiśeṣikamatānupraveśaḥ | tadāhuḥ nāgārjunapādāḥ - ajānānaṃ hi prajñānaṃ nidrādṛṣṭāntasādhitam | indriyoparataṃ yaddaj jñānaṃ vaiśeṣikaṃ matam || bhagavata(ḥ) pravacanamapi - varaṃ jetavane ramye śṛgālatvaṃ vrajāmyaham | na tu vaiśeṣikaṃ mokṣaṃ gotamāgantumarhati || iti | dṛṣṭirapi pūrvavat | ayamapi catuḥkalpāsaṃkhyeyābhinirvarttyabuddhabhāvaḥ karuṇā cānayoḥ śrāvakapratyekayoḥ p. 17) sattvāvalambanā duḥkhaduḥkhatāvipariṇāmaduḥkhatābhyāmahanyahani sattvānālambya yā karuṇotpadyate sā sattvāvalambanā | śrāvakasya deśanā vācakī pratyekasya tu kāyikī | taduktam - sambuddhānāmanutpāde śrāvakānāṃ parikṣaye | jñānaṃ pratyekabuddhasya saṃsargāt (ca) prajāyate || idānīṃ pāramitānayayogina ucyante | tatra mṛdusautrāntikaḥ - asya khalu paramāṇusañcayarūpo'rthaḥ sākārajñānajanakaḥ | tasya ceyameva pratya(vetya)vekṣatā yaduta sākārajñānajana(ka)tvaṃ nāma | tadāhuḥ - bhinnakālaṃ kathaṃ grāhyamiti ced grāhyatāṃ viduḥ | hetutvameva yuktijñā jñānākārārpaṇakṣayam || iti vivṛtiḥ | viṣayebhyaḥ parāvṛttendriyagrāmasyācintyatā dhyānam | taduktamabhyāsasyāyaṃ kalanā yat kālaḥ sāṃsthāṃ kriyāyāḥ | tasmāt paricayaḥ kartavyaḥ | paricayaśca - cittaṃ niścitya bodhena abhyāsaṃ kurute yadā | tadā cittaṃ na paśyāmi kva gataṃ kva sthitaṃ bhavet || bhāvayed gṛhibhū * * * * * pilabdhākṣaṇam | vajraparyaṅkamādhāya nāsāgre cañcalaṃ manaḥ || malamasya samādheḥ pūrvavat | citayānupalamdhyā prajñāpāramitāsvabhāvena pañcapāramitā'caraṇaṃ phalavaimukhye na sattvārthapariṇāmanā taddṛṣṭeriti | madhyo yogācāraḥ | tatra sākārajñānavādo ṣaṭkena yugapad yogācāre (para)māṇoḥ ṣaḍaṅgatetyādinā(ka) nyāyena paramāṇūnā(ma)pyanupapatteḥ | cittamātramevedaṃ cittākāradhāri grāhyagrāhakabhāvavīrmuktaṃ prakāśaṃ prakāśata p. 18) iti pratipannavān | taduktaṃ cittamātraṃ bho jinaputrā yaduta traidhātukaṃ iti | tathācāhuḥ kīrtipādāḥ - dhiyo nīlādirūpatve bāhyo'rtha(ḥ) kiṃnibandhanaḥ | dhiyo'nīlādirūpatve bāhyo'rtha(ḥ) kiṃnibandhaḥ || iti anyatrāpyuktam - na citteṣu bahirbhūtā indriyārthāḥ svabhāvataḥ | rūpādipratibhāsena cittameva hi bhāsate || tasmāt cittameva citrākāraṃ paraṃ nirapekṣaprakāśaṃ prakāśata iti sākāravijñānavādiyogācārasya vivṛtiḥ | nirākāravādiyogācārastu cittameva idamanākārasvasambedanarūpaṃ iti manyate | taduktam - bāhye na vidyate hyartho yathā bālairvikalpyate | vāsanāluṭhitaṃ cittamarthābhāsaṃ pravartate || yāvadābhāsate yacca tanmāyaiva ca bhāsate | tattvato hi nirābhāsaḥ śuddhānantanabhonibhaḥ || niṣprapañco nirābhāso dharmakāyo mahāmuneḥ | rūpakāyau tadudbhūtau pṛṣṭhe māyaiva tiṣṭhate || iti vivṛtiḥ | vidhūtasakalavi(ka)lpasaccitrādvaitasākṣātkaraṇaṃ dhyānaṃ sākāravādinaḥ | taduktam - yatra yatra mano yāti jñeyaṃ tatraiva yojayet | calitvā yāsyate kutra sarvameva hi tanmayam || iti | sātādvayācintyaniṣprapañcanirābhāsacittasākṣātkaraṇaṃ dhyānaṃ nirākāravādinaḥ | tathā ca - rūpamasya mataṃ svacchaṃ nirā(kā)raṃ nirañjanam | śakyaṃ tena na hi jñātumabuddhena kadācana || p. 19) vijñānamātramevedamityayaṃ hyupalambhataḥ | sthāpayenna sa kiñcit (tu) tanmātreṇāvatiṣṭhate || yadā tvalambanaṃ jñānaṃ naivopalabhyate tadā | sthito vijñaptimātratve grāhyabhāve tadagrahāt || paramārthasannityasākāravijñānasamādhau bhagavataḥ saṃsthitavedāntavādimatānupraveśaḥ | sa hi paramārthasannityaṃ svacidrūpabrahmābhinnapariṇāmarūpaṃ jagadicchati | tathā coktam - yad yad yad dṛśyate kiñcit tat tat brahmeti kalpayet | tato nānyagataṃ cittaṃ brahmaṇaivāvatiṣṭhate || iti samādhimalaṃ sākāravādinaḥ | evaṃ nirākāravādinā'pi nityanirābhāsaniṣprapañcasvasamvedanavijñānabhāvanāyāṃ bhāskaramatasthitavedāntavādimatānupraveśaprasaṅgaḥ | so'pi vyapagata(ḥ)sakalanāmarūpaprapañcopaplavaviśuddhaprakāśānandaghanani(ka)t yabrahmābhyupagacchati | bodhāmbho(mbo)dhau mayi svacchaṃ tacchāyaṃ viśvabuddhayaḥ | udito vā pralīno vā na vikalpāya kalpate || iti nirākāravādinaḥ samādhimalam | dṛṣṭiranayoḥ pūrvavat | adhimātro mādhyamikaḥ | tatra māyopamādvayavādinaḥ vivṛtiḥ - na san nāsan na sadasan na cāpyanubhayātmakam | catuṣkoṭivinirmuktaṃ tattvaṃ mādhyamikā viduḥ || asya cāyaṃ arthaḥ | na sad bādhāyogāt asadapi na cābhāsanavaśāt tathā doṣād dvandvāt ubhayamapi (na) nāpyanubhayaṃ tathā bodhābhāvāditi | api ca pūrvetaraparāmarśāt - p. 20) mūrtiścitre yathāvastuśakti * * skavāsaṅgaḥ | sa hi māyopamādvayeti vivṛtiḥ | asyaiva ca māyopamādvayasya bhāvanā dhyānam | yastacocchedābhiniveśastad dhyānamalam | māyopamādvayādhimokṣataḥ ṣaṭpāramitāparipūridṛṣṭiḥ | sarvadharmāpratiṣṭhānavādināṃ tvayaṃ vicāraḥ - na mataṃ śāśvataṃ viśvaṃ na cocchedi samīhitam | śāśvatocchedino yugmyaṃ nānubhayaṃ vinobhayam || sarvasmin pratiṣṭhāne (ca) vastutattvaṃ vidurbudhāḥ | athaiṣā kalpanā naiva yaccid vetti na cittatām || yāvat sarvasamāropaḥ sa sarvaḥ sarvathā na hi | madhyamārthe nirāropastatrārohavidhī kutaḥ || anābhoge hi yad jñānaṃ taccācintyaṃ pracakṣate | sañcintya yadacintyaṃ vai tad(ci)ntyaṃ bhavennahi || yenājātaṃ jagadubddhaṃ buddhiḥ śuddhaiva bodhataḥ | nijaṃ tasya jagat satyamanābhogena dhīmataḥ || taduktam - sarvāropavinirmukte svatastattve cakāsati | śūnyatādyabhidhānaistu tatrāropanirākriyā || asya ca vicārāya āyātasya arthasya anāroparūpasya anabhiniveśavihāreṇa sākṣātkriyā dhyānaṃ sarvārthocchedo jaḍībhāvaḥ samādhimalam | anāropeṇa ṣaṭpāramitāparipūraṇaṃ dṛṣṭiḥ | atra mṛdumadhyayordharmāvalambanā karuṇā | dharmāvalambanā cānityatāvyasanasampātinaḥ sarvadharmānālambya utpadyate yā sā bodhyavyā | adhimātrasya ca ālambanāniḥsvabhāvā manaskāradharmādhigamānālambanā p. 21) karuṇā | kāyatrayavyavasthā cāsa maitreyanāthairuktā | tathā ca - karoti yena citrāṇi hitāni jagataḥ samam | ā bhavāt so'nupacchinnaḥ kāyo nairmāṇiko muneḥ || dvātriṃśallakṣaṇāśītivyañjanātmā munerayam | sāmbhogiko mataḥ kāyo mahāyānopabho(ka) gataḥ || sarvākārāṃ viśuddhiṃ ye dharmāḥ prāptā nirāśravāḥ | svābhāviko muneḥ kāya(ḥ) teṣāṃ prakṛtilakṣaṇaḥ || iti | mantranayastu asmadvi(dhai)rihātigambhīratvād gambhīranayādhimuktikapuruṣaviṣyatvāt caturmudrādisādhanaprakāśanavistaratvācca na vyākriyate | tathā ca - ekārthatve'pyasaṃmohāt bahūpāyādaduṣkarāt | tīkṣṇendriyādhikārācca mantraśāstraṃ viśiṣyate || kṛtaścā(smā)bhiratra sekanirṇayo nāma granthaḥ | nanu yadi mahāyānanirṇīta evārthaḥ paramartho'sti asya kimarthaṃ tarhi śrāvakapratyekayāne bhagavān deśitavān ? tanna mahāyanaprāpyaprāpanārthaṃ eva śrāvakapratyekayānasopānayornirmāṇāt | taduktam - ādikarmikasattvasya paramārthāvatāraṇe | upāyastvayaṃ sambuddhaiḥ sopānamiva nirmitaḥ || saddharmapuṇḍarīke'pyuktam - eka hi yāna nayaśca ekaḥ ekā ceyaṃ deśana nāyakānām | upāyakauśalya mamevarūpaṃ yantrāni yānānyupadarśayāmi || p. 22) nāgārjunapādairapyuktam - dharmadhātorasaṃbhedād dhyānabhedo'sti na prabho | yānatritayamākhyātaṃ tvayā sattvāvatārataḥ || anyatrāpyuktam - muktistu śūnyatādṛṣṭistadarthāśeṣabhāvanā | iti | idaṃ ca yānatritayaprakāśanaṃ manthama(a)naśūnya(tā) saiva bhagavato'vagantavyaḥ | tathāhi - nodāhṛtaṃ tvayā kiñcidekamapyakṣaraṃ vibho | kṛtsnaśca vai māyajano dharmavarṣanatarṣitaḥ || cintāmaṇirivākampyaḥ sarvasaṅkalpavāyubhiḥ | tathāpi sarvasattvānāmaśeṣāśāprapūrakaḥ || cakrabhramaṇayogena nirvikalpe'pi tāyina(ḥ) | sambhāro bedhasāmarthyāt deśanā sampravartate || yānānāṃ nāsti vai niṣṭhā yāvaccittaṃ pravartate | parāvṛtte tu vai citte na yānaṃ nāpi yāyinaḥ || saddharmaratnaghaṭikā vāg hyatra grathitāmalā | hṛdaye kriyatāṃ dhīrāstattvaratnāvalī mude || saṃgrahaṃ tu priyatvena vistaradveṣiṇā mayā | bhūrira(nu)ttame tasmin kṣantavyaṃ vistarapriyāḥ || vidhāya bhavyārthanayāprayatnā- dimaṃ mayā granthamanuttarārtham | ālambhi yatpuṇyamanena loka- stathāgatatvaṃ labhatāmalabhyam || tattvaratnāvalī sa(ka)māptā | kṛtirityaṃ paṇḍitāvadhūtādvayavajrapādānām || p. 23) 4. pañcatathāgatamudrāvivaraṇam | pratītyajātāḥ parikalpaśūnyāḥ śūnyā(ḥ) svabhāvena na vastsantaḥ | nocchaṃdinaścitracidekarūpā rūpādayaḥ pañcajinā jayanti || pañcaskandhāḥ pañcatathāgata(a)ḥ | tatra catvāro kiṃ jñānamātratāpratipādanāya akṣobhyena mudryante ? etena bāhya(a)kārabhāve grāhakaśūnyatayā grāhyagrāhakarahitaṃ paramārthasatsambinmātraṃ vijñānameva tiṣṭhate | idameva śaradamalamadhyāhna(na)gaganāyamānaṃ nirākāravādināṃ maulaṃ jñānaṃ sādhyam | tathā coktam - śūnyaṃ kalpitarūpeṇa nirābhāsamanākṛti | satsambitsātamātraṃ vai pṛṣṭhākāracayākulam || taduktam - rūpakāyau tu paścimau iti | tathā ca - niṣprapañco nirābhāso dharmakāyo mahāmuneḥ | rūpakāyau tadudbhūtau pṛṣṭhe māyaiva tiṣṭhate || iti nanvakṣobhyamudrayaiva siddhatvāt kimarthaṃ tarhi akṣobhyo vajrasattvena mudryate ityāgamaḥ ? yāvatkalpitākāraśūnyatāpratipādanāya iti cet tanna | pūrvamudrayaiva siddhatvāt | tasmāt yathā'kṣobhyamudrayaiva jñānaṃ maulaṃ pṛṣṭhamanyat tathā vajrasattvamudrayā vijñānamapi pṛṣṭhaṃ maulaṃ vajramiti syāt | uktaṃ ca vajraśekhare - vṛtaṃ sāramasauśīryamacchedyābhedyalakṣaṇam | adāhi avināśi ca śūnyatā vajramucyate || p. 24) iti | pṛṣṭhe rūpādikaṃ cet (mau)lajñānādakṣobhyamudrayā tadvajra(yā)sattvaṃ pṛṣṭhe'haṃ tanna * * nna kim | sattvamiti pṛṣṭha iti cet tarhi karuṇābhāvāt ucchedavādaprasaṅgaḥ | iṣyate ca - vajreṇa śūnyatā proktā sattvena jñānamātratā | tādātmyamanayoḥ siddhaṃ vajrasattvasvabhāvataḥ || śūnyatākṛpayorbheda(ḥ) pradīpālokayoriva | śūnyatākṛpayoraikyaṃ pradīpālokayoriva || bhāvebhyaḥ śūnyatā nānyā na ca bhāvo'sti tāṃ vinā | avinābhāvamityat kṛtakānityayoriva || kathyamāne yathāta(ttve) ucchedo naiva sambṛteḥ | sambṛtivyatirekeṇa (ka) na tattvamupalabhyate || ityādi vistaraḥ | evamakṣobhyavajrasattvayoraikyamiti cet tarhi vijñānarūpādyaparityāge citrādvaitavādo jyāyān | taduktam - saccit cinmātramaśeṣakalpa- śūnyaṃ hi sākāramataṃ mataṃ me | gacchattṛṇasparśasamānamanye tanmadhyamārthaṃ pravadanti santaḥ || citrādvaitavādināṃ tu paramārthasaditi jñānamapeśalam | grāhyagrāhakaśunyacitrādvaitākṣobhyarūpajñānasya vajrasattvamudrayā vastusattānirastatvāt | taduktam - rūpādikalpaśūnyaṃ cet jñānamakṣobhyamudrayā | tadvajrasattvamudrāto vastusattā nirasyate || na ca vijñaptimātrasya kalpitākāraśūnyatā | kriyate vajrasattvena pūrvaṃ tasyānavasthiteḥ || p. 25) tadevaṃ paramārthasaditiśalyāpagame sarvatrāpratiṣṭhānarūpānābhogayuganaddhādvayavādisamvedanasiddhamadhya makasiddhāntaḥ preyān | ayaṃ ca sadgurupādaprasādādavagamyate | nanvatra sambedanasiddhau māyopamādvayavādaprasaṅgena sarvatrāpratiṣṭhānamiti cet - yat pratītyasamutpannaṃ (notpannaṃ) tat svabhāvataḥ | svabhāvena yanotpannaṃ utpannaṃ nāma tat katham || iti | sambedanaṃ ca pratītyasamutpannaṃ tasmāt samvedanamevāpratiṣṭhitamajātapadam | tathā ca - sambedanamajātaṃ vai vastusattā'pi tādṛśī | vajrasattvasvarūpaṃ tu jagadeva jagau(sau) muniḥ || kiñca mañjuśrīstathāgatena pṛṣṭhaḥ katamo'sāvacintyadhātuḥ ? mañjuśrīrāha yo dhāturniścito na cittagamanīyo na cittaprameyo na cittacetanayā prativeditavyaḥ asāvucyate'cintyadhātuḥ | atha ca punarbhagavan cittamevācintyadhātuḥ | tat kasya hetoḥ ? na hyacitte citte cittaṃ saṃvidyate | niścitto hi cittaṃ cittasya yathārthāvabodhāt | atha ca sarvākāro bhagavato'cintyadhātuḥ | anyacāpyuktam - avikalpitasaṅkalpa apratiṣṭhitamānasa | asmaṛtyamanasikāra nirālamba namo'stu te || catuḥpradīpe - yaḥ pratyayairjāyati sa hyajāto na tasya utpāda svabhāvato'sti | yaḥ pratyayādhīna sa śunya uktaḥ yaḥ śūnyatāṃ jānati so'pramattaḥ || p. 26) āryalaṅkāvatāre - āryalaṅkāvatāre - bhrānti vidhūya sarvā hi nimittaṃ jāyate yahi | saiva tasya bhaved bhrāntiraśuddhatimiraṃ yathā || tathā ca - mā bhūt sambṛtipratiṣṭhānamata eva munirbhayāt | bhinatti deśanādharmamuktā hyaśūnyatātmanā || uktaṃ ca hevajre - svabhāvaścaivādyanutpannaṃ (na) satyaṃ na mṛṣeti ca | kiñca - sarvaḥ samānaḥ pratibhajyamānaḥ śū(nyo)ktikāṃkṣāmadhiyā kṛtāntaḥ | bauddhyasya bāhyasya vibhāgakartrī na syā(dā)dikā yadi śūnyatoktiḥ || āha ca ucchedaśūnyatāṃ apanayan - tathatāṃ ye tu paśyanti madhyamārthānusārataḥ | te vai tattvavido dhanyāḥ pratyakṣaṃ yadi saṃvidā || taduktaṃ ḍākinīvajrapañjare - śūnyatākaruṇābhinnaṃ yatra cittaṃ prabhāvyate | so hi buddhasya dharmasya saṅghasyāpi hi deśanā || tasmāt pañcākārāṇāṃ pratītyasamutpannānāṃ pañcatathāgata(ḥ)svabhāvatvāt svabhāvasya ca śūnyatākaruṇābhinnatvāt śūnyatākaruṇābhinnaṃ jagaditi sthitam | etadeva sadgurorupadeśato dhyānamavicchinnam - nadīsrotapravāhena dīpajyotiḥprabandhavat | mantratatvānusārataḥ | tathā cāhurnāgārjunapādāḥ - p. 27) kūṭāgāramidaṃ na yat tribhuvanaṃ na prāṇino'mī janāḥ cakreśo'smin (na) mānuṣo na viṣayā nākṣāṇi na hyādayaḥ | rūpādyā na ca dharmatātmakatayā te māṇḍaleyā ime viśvaṃ maṇḍalacakramākalayataścetaḥ kimu bhrāmyasi || pratītyasambhavādeva gandharvapuravat sphuṭam | na svabhāvasthitaṃ viśvaṃ nākāśāmbhojasannibham || uktaṃ ca hevajre - amī dharmāstu nirvāṇaṃ mohāt saṃsārarūpiṇaḥ | iti | || pañcatathāgatamudrāvivaraṇaṃ samāptaṃ iti || p. 28) 5. sekanirṇayaḥ | namo buddhāya | evaṃkāraṃ namaskurmo ya(ḥ) sattvakṣaṇakāraṇam | ānandā yatra jāyante bhedato bodhisiddhaye || citraṃ tato vipākaḥ syāt tṛtīye tu vilakṣaṇam | vimardaśca tato jñeyo haṭhayoganirākṛteḥ || ālocanaṃ vimardaścet tṛtīye kathamiṣyate | yat tatrālocanaṃ naiva bhaved vittiralakṣaṇā || vilakṣaṇamato yuktaṃ hantuṃ roddhuṃ tṛtīyake | svasambitterbhavet siddhirāgama(a)rtho'pi saṅgataḥ || cumbanāliṅgane citraṃ ghṛṣṭau vipākanāmakam | maṇau vilakṣaṇaṃ yeṣāṃ te ca duḥsekasambidaḥ || ratnagarbhe ca yā vittiḥ saiva tattvaṃ bhaved yadi | saiva vedaṃ bhavet tattvaṃ na hyetat bauddhasammatam || tathā ca devi paripṛcchasi saiva nirnādatantre - ratnapuramidaṃ devi kiñjalke jvalatāṃ vrajet | rudro yugma(ḥ) śivaḥ śreṣṭha(ḥ) śaktiḥ saiva parātparā(ḥ) | lakṣalakṣaṇanirmuktaṃ vāgudāhāravarjitam | śivaśakti(ḥ)samāyogāt jāyate cādbhutaṃ sukham || na santi tattvato bhāvāḥ śaktirūpeṇa bhāvitāḥ | śaktistu śūnyatādṛṣṭiḥ sarvāropavināśanī || ucchuṣmatantre'pi - śivaśaktisamāyogāt satsukhaṃ paramādvayam | na śivo nāpi śaktiśca ratnāntargatasaṃsthitam || p. 29) yogādhyāye'pi - jñānāmṛtena tṛptasya kṛtakṛtyasya yoginaḥ | naivāsti kiñcit kartavyamasti cet na sa tattvavit || vedāntavādino'pi - atīndriyamavittiśca jñānaṃ bhāskarasammatam | vittirānandamātraṃ ca bhagavadvādisādhanam || śaktisaṅgamasaṃkṣobhāt śaktyāveśāvasānikam | yatsukhaṃ brahmatattvasya tatsukhaṃ brāhmamucyate || duḥkhānāmagamo nāsti sukhaṃ tatra nirantaram | ānando brahmaṇo rūpaṃ tacca mokṣeti bhaṇyate || yad yad vai dṛśyate kiñcit (tat) tadbrahmeti kalpayet | tato'nyagatacittaṃ (tu) brahmaṇaivāvatiṣṭhate || priyādarśanamevaikaṃ kimanyaddarśanāntaraiḥ | prāpyate yena nirvāṇaṃ svarāgeṇāpi cetasā || tyaja dharmamadharmaṃ ca ubhe satyānṛte tyaja | ubhe satyānṛte tyaktvā yena tyajasi tat tyaja || bhagavadgītāyāmapi - nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ | ubhayorapi dṛṣṭo('ntaḥ) hyanayostattvadarśibhiḥ || kiñca grāhyādiśūnyaṃ cet cittamakṣobhyamucyate | vādhāsvāgamato vajra sattvamudrāviyogataḥ || kimarthaṃ niyamenaitat deśakairaśca deśyate | idaṃ tathāgatāśvāsadhiyā pūrvaṃ prakāśyate || bolagarbhe ca sākāraṃ nirākāraṃ tadagrataḥ | madhyamā varṇayantyeke neti no gurudarśanam || p. 30) vajragarbhe tadagre vā patitaṃ vā kapālake | na ceṣṭamantarāle'pi tattvaṃ vittau gurormukhāt || vicitraṃ vividhaṃ khyātaṃ ityādi sutthitaṃ katham | maṇyantargatamityādi sadguroḥ suṣṭhu saṅgatam || hasityādiviśuddhyā yat ācāryādisamīhitam | utpattyā tad vyavastheyaṃ na cotpannasvabhāvataḥ || citratvāt citramāpṛṣṭheḥ sukhāt pāko maṇeḥ puraḥ | guro(ḥ) tattvaṃ vijānīyāt vimardāt viratau ramaḥ || karmamudrāṃ samāsādya dharmamudrāṃ vibhāvayet | tasyā ūrddhvaṃ mahāmudrā yasyāḥ samayasambhavaḥ || ānandāḥ pratimudrāsyāḥ mahāmudrāṃ vinā punaḥ | āgamācca svasambitteḥ sadgurorupadeśataḥ || vicitraṃ karmamudrāto vipāko jagadātmatā | sthairyaṃ vilakṣaṇaṃ tatra vimardo jagadīkṣaṇam || sarvasmi(nna)pratiṣṭhānaṃ mahāmudreti kīrttyate | vimalatvāt svasambitteḥ vicitrāderna sambhavaḥ || anābhogaṃ hi yad jñānaṃ taccācintyaṃ pracakṣate | sañcintya yad acintyaṃ vai tadacintyaṃ bhavenna hi || tathatā ye tu paśyanti madhyamārthānusārataḥ | te vai tattvavido dhanyāḥ pratyakṣaṃ yadi saṃvidā || yo vit sarvasamāropaḥ sa sarva(ḥ) sarvathā na hi | madhyamārtho nirāropaḥ tatrāropavidhī kutaḥ || jñānajñeyāsamarope manyanā tatra nānyathā | sarvastathā yathāpūrvaṃ yathā buddhistathā na hi || yenājātaṃ jagadbuddhaṃ buddhiḥ śuddhaiva bodhataḥ | nijaṃ tasya jagat satyamanābhogena dhīmataḥ || p. 31) avibhāvitasambandho vikalpo'sau pratītyajaḥ | tadeṣa eva nirvāṇe no kṛthāḥ cittavibhramam || pratipakṣe sthito naiva tattvāśakto'pi naiva yaḥ | gārddhaṃ naiva phale yasya mahāmudrāṃ sa vindati || yathaiva karmamudrāyāṃ ānandādivyavasthitiḥ | tathā samayamudrāyā vajrācāryaprasādataḥ || vicitraṃ karmamudraiva dharmamudrāvipākajā | vilakṣaṇaṃ mahāmudrā vimarda(ḥ)samayo bhavet || mahāmudrāma(jānānāḥ karmamudraiva sādhanā | āmnāyatattvato bhraṣṭā rauravaṃ yānti yoginaḥ || mudrā tāvat na buddhyante catasraśca catuḥkṣaṇāḥ | yāvanna śavareśasya spṛśanti pādapotsavaḥ || samyak sekaṃ vidhāyaitat haṭhaduḥsekavarjitam | yat sādhitaṃ mayā puṇyaṃ tenāstu jagataḥ sukham || || sekanirṇayaḥ (nirdeśaḥ) samāptaḥ || p. 32) 6. caturmudrā | evam - vajrasattvaṃ praṇamyādau viśuddhajñānatanmayam | mudrānvayaḥ samāsena kriyate ātmabuddhaye || iha hi mudrānvayavibhrāntyā mūḍhamanaso bhramanti bhavārṇave duḥkhitāḥ | teṣāṃ sukhena caturmudrārthapratipattaye tantrānusāreṇa mahāsukhasādhanaṃ prasādhyate | caturmudreti - karmamudrā dharmamudrā mahāmudrā samayamudrā | tatra karmamudrāyāḥ svarūpaṃ nirūpyate | karma yā kāyavākcittacintā tatpradhānā mudrā kalpanāsvarūpā tasyāṃ karmamudrāyāṃ ānandā jāyante kṣaṇabhedena bheditāḥ - kṣaṇajñānāt sukhajñānaṃ evaṃkāre pratiṣṭhitam | ānandāścatvāraḥ - ānandaḥ paramānandaḥ sahajānandaḥ viramānandaḥ | anyathā - paramaviramayormadhye lakṣyaṃ vīkṣya dṛḍhīkuru | iti yduktaṃ tat saṅgataṃ na bhavati | catvāraḥ kṣaṇāḥ - vicitra vipāka vilakṣaṇa vimarda | madhye vilakṣaṇaṃ dattvā seke boddhavyam | haṭhayoge punaḥ sahajavilakṣaṇayorante sthitirboddhavyā | sekahaṭhayoge cedaṃ nirdiṣṭaṃ bhagavatā | sahajaṃ satsarvaṃ sahajacchāyānukāritvāt sahajamitabhidhīyate | sahajacchāyā sahajasadṛśaṃ jñānaṃ pratipādayati iti | sahajaṃ prajñājñānam | ata eva prajñājñāne sahajasyotpattirnāsti | yasyāḥ sahajaṃ nāma svarūpaṃ sarvadharmānāmakṛtrimalakṣaṇaṃ iti yāvat | tasmāt karmamudrāṃ prāpya nispandaphalamutpadyate | sadṛśaspando nispandaḥ | sādṛśyaṃ yathā darpaṇārpitaṃ mukhasya pratibimbaṃ mukhaṃ na bhavati | na pūrvasiddhaṃ nāpyadhunā p. 33) siddhaṃ tadeva mukhapratibimbaṃ sādṛśyamātramāpādayati tathāpi lokāḥ svamukhaṃ dṛṣṭamiti kṛtvā bhrāntyā santuṣṭā bhavanti | tathaivācāryāḥ kumatadāḥ prajñājñānamāsādya sahajamanubhūtaṃ iti kṛtvā santoṣaṃ utpādayanti santuṣṭāśca santo dharmamudrāyā vārtāmapi na jānanti | dharmamudrāmajānānā kevalayā karmamudrayā kṛtrimayā kathamakṛtrimabhūtaṃ sahajākhyaṃ utpadyate | sajātīyāt kāraṇāt sajātīyasya eva kāryasya utpattirbhavati na tu vijātīyāt yathā śālībījāt śālyaṅkurotpattirbhavati natu kodravyasya | tathā dharmamudrāyā akṛtrimāyāḥ sakāśāt akṛtrimaṃ sahajaṃ utpadyate | tasmāt dharmamudraiva kāraṇam | abhede bhedopacāreṇa mahāmudrāyāḥ | kasmāt ? tarhi bhagavatoktam - ekārākṛti yaddivyaṃ madhye vaṁkārabhūṣitam | ālayaṃ sarvasaukhyānāṃ buddhaṃ ratnakaraṇḍakam || iti | buddhacchāyānukāritvāt karaṇḍakaṃ sthānaṃ ādhāraḥ tasmāt karmāṅganāyā ānandasandoharatnākaraṃ saroruham | tat svacchamāsthānaṃ bolakakkolarasasaṃyogena avadhūtyā samvṛtibodhicittamaṇyantargataṃ yadā bhavet tadā kṣaṇikanāmā parasahajākhyaṃ jñānamutpadyate | na tat sahajanispanda(ḥ) | tatsvarūpeṇa prajñājñānānandatrayaḥ kṣaṇacatuṣṭayānvitaṃ seke haṭhayoge ca karmamudrāyā nispandaphalamuktam | || karmamudrānispandanirdeśaḥ prathamaḥ || oṃ - dharmamudrā dharmadhātusvarūpā niṣprapañcā nirvikalpā akṛtrimā utpādarahitā karuṇā svabhāvā paramānandaikasundaropāyabhūtā | pravāhanityatvena sahajasvabhāvā yā p. 34) prajñāyāḥ sahajodayatvena abhinnā yā sā dha(rma)mudretyabhidhīyate | anyat lakṣaṇaṃ tasyāḥ saṅkulājñānāndhakāre taraṇikiraṇasadṛśaṃ gurūpadeśataḥ tṛṇatu(pa)samā tatrāpi bhrāntiśalyavarjitaṃ bodhyavyam | sakalakṣitijalapavanahutāśanairmahāśavalitaṃ trailokyaikasvabhāvaṃ nistaraṅgaśūnyatākaruṇābhinnaṃ ca bodhyavyam | uktaṃ ca bhagavatā - lalanā prajñāsvabhāvena rasanopāyasaṃsthitā | avadhutī madhyadeśe tu grāhagrāhakavarjitā || etannipunenāpi tathatākāreṇa sannikṛṣṭakāraṇatvena mārgo jñātavyaḥ | mārgajñāne sādaranirantaraṃ mārgābhyāsāt nirodhasya sahajasvabhāvasya sākṣātkṛtitvaṃ bhavati | tathā coktam - nāpaneyaṃ ataḥ kiñcit prakṣeptavyaṃ na kiñcana | draṣṭavyaṃ bhūtato bhūtaṃ (bhūta)darśī vimucyate || lalanā rasanā tayormadhyadeśe nivāsinī avadhūtau saivādhigatasakalapadārthasahajasvabhāvaikacittavṛtteḥ sadgurupadeśato dharmamudrā mahāmudrāyā abhedena hetubhūtā | || dharmamudrāvipākaphalanirdeśaḥ dvitīyaḥ || 2 || āḥ - mahāmudreti | mahati cāsau mudrā ceti mahāmudrā (ceti) | mahāmudrā niḥsvabhāvā jñeyādyāvaraṇavivarjitā śaradamalamadhyāhnagaganasaṅkāśā sakalasampadādhārabhūtā bhavanirvāṇaikasvarūpā anālambanakaruṇāśarīrā mahāsukhaikarūpā | tathā ca amanasikārā dharmā kuśalā manasikārā dharmā akuśalā pravacane ca | avikalpitasaṅkalpa apratiṣṭhitamānasa | asmṛtyamanasikāra nirālamba namo'stu te || p. 35) iti yā sā mahāmudretyabhidhīyate | tathā mahāmudrayā acintyasvarūpayā samayamudrākhyaphalaṃ jāyate | || mahāmudrāvaimalyanirdeśastṛtīyaḥ || 3 || hūṁ - samayamudreti sambhoganirmāṇakāyākārasvabhāvena svacchākāreṇa ca sattvārthāya vajradharasya herukākāreṇa visphuraṇaṃ yat sā samayamudreti copadiśyate | tāṃ ca samayamudrāṃ gṛhītvā cakrākāreṇa pañcavidhaṃ jñānaṃ pañcavidhaṃ parikalpya ādarśa-samatā-pratyavekṣaṇā- kṛtyānuṣṭhāna-suviśuddha-dharmadhātubhiḥ ādiyoga-maṇḍalarājāśri- karmarājāśri-binduyoga-sūkṣmayogaiḥ samayamudrācakraṃ bhāvayantyācāryāḥ | tena te kṛtapuṇyā bhavanti | tataśca na dharmamudrāphalalābhino bhavanti niyatārthakāraṇāt niyatasyaiva kāryasyotpattiriti vacanāt | tasmāt sahajasiddhāsāt na vedhena sthiracalādayo yena vā bālaparikalpitā te saṃbodhikā(raṇa)tāmupayānti | na mantrajāpo na tapo na homo na māṇḍaleyaṃ na ca maṇḍalaṃ ca | sa mantrajāpaḥ sa tapaḥ sa homaḥ tanmāṇḍaleyaṃ tanmaṇḍalaṃ ca || samāsataḥ cittaṃ samājarūpīti | samāsataḥ sarvadharmāṇāmekākārato yaduta mahāsukhākārataḥ cittamiti bodhicittaṃ samājarūpīti | dharmamudrāmahāmudrābhiṣekarūpaṃ vā jñānaṃ satsamāja ityabhidhīyate | || samayamudrāpuruṣakāraphalanirdeśaḥ caturthaḥ samāptaḥ || 4 || 7. sekatānvayasaṃgrahaḥ | namo buddhāya | kalyāṇamitravārāṅko'pi samādhimājapatyanavagrāhyaḥ | karatalagatamiva tattvaṃ ṣaṭpañcamaviṣamaṃ dhatte || vajrācāryāttu saṃjñānasekatātparyasaṃgraham | viditvā kurmahe'nekasekagranthān yathāgamam || prathamaṃ kalasābhiṣeko dvitīyaṃ guhyamuttamam | prajñājñānaṃ tṛtīyaṃ vai caturthaṃ tat punastathā || asyārthaḥ - prathamaṃ kalasābhiṣeka iti udakamukuṭavajraghaṇṭānāmācāryalakṣaṇāḥ ṣaṭ kalasābhiṣekāḥ | bāhyavāriṇaiva bāhyamalasya avidyāmalakṣālanāya siñcate'neneti sekaḥ | eṣāṃ sarveṣāṃ kalasavyāpārāt kalasābhiṣekasaṃjñā | avaivartikābhiṣekāścaite ṣaṭtathāgatasvabhāvatvāt | tathāhi udakābhiṣeka ādarśajñānātmako'kṣobhyasvabhāvaḥ mukuṭābhiṣekaḥ samatājñānātmako ratnasambhavasvabhāvaḥ vajrābhiṣekaḥ pratyavekṣaṇājñānā(tmakaḥ) amitābhasvabhāvaḥ adhipatyābhiṣekaḥ kṛtyānuṣṭhānarūpo amoghasiddhisvabhāvaḥ nāmābhiṣeko avidyānirodhāt vidyānugataviśuddhadharmadhātujñānātmako vairocanasvarūpaḥ ācāryābhiṣekastu vajrajñānasvabhāvaḥ | atra ca pañcābhiṣekaḥ pañcasu locanādividyāyāḥ vyāpārāt | atra ca avidyāmalakṣālanāya akṣobhyarūpeṇa vajrācāryeṇa vairocanarūpāvalambini śiṣye salilāhbiṣeko deyaḥ | evaṃ sarvatrāhaṅkāraḥ āgāmibuddhabhāvo acittoṣṇīṣabījabhūto p. 37) mukuṭābhiṣekaḥ | dvādaśāṅguliparimāṇena dvādaśāṅgapratītyasamutpādaviśuddhyā vajram | yatra madhyavṛtterniruttaradharmatāsūcako hūṁkāraḥ | tasyārthaḥ ha iti hetuviyuktaḥ (ū) iti ūhāpagataḥ aṁ iti apratiṣṭhitasarvadharma iti | yatra bhavasarodbha(va)mukhāt sphuranti pañcārarūpiṇo munayaḥ pañcaskandhaviśuddhyā niṣkrāntā bhavaśarīreṇa | iha ca madhyārābhimukhata uparyadhareṇa sarve rūpādayo vijñānātmakā iti sūcyante | ete ca sarve sarvātmakā iti nive(da)yituṃ sarvatraiva caturaśrī | atha te dharmasya buddhā hūṁnādaniveditātmarūpasya pañcāsivimuktakāyāḥ paryante cānyatra visphuritā śūnyatānimittā(ḥ) praṇihi(hi)tatāvabodhanārthaṃ sarvatra hullikātrayam | ete ca ādarśasamatāpratyavekṣaṇākṛtvānuṣṭhānasuviśuddhadharmadhātulakṣaṇapa ñcajñānātmakā gurūpadeśato jñeyāḥ | abhedyajñānasūcakaṃ ca samudāyārthaḥ - dṛḍhaṃ sāraṃ asauśīryaṃ acchedyābhedyalakṣaṇam | adāhi avināśi ca śūnyatā vajramucyate || abhedyaṃ vajramiti hevajre | asya ca vajrābhiṣekasya vidhānaṃ utpaśyamānābhedyajñānabījādhānamiva vidhātuṃ evaṃ vajraghaṇṭā'pi pūrvābhisandhānena dvādaśāṅguliparimāṇā adhomukhāmbhojavajrasamāpattiniḥsvabhāvena sarvadharmasvabhāvaṃ pratipādayituṃ abhedyajñānanigadatāṃ dharmodayasya bodhayituṃ mūrdhādhobhāge ca vajrāvalīyugalamālinī | tridhātukasvabhāvakūṭāgāratāmasya sthāpayituṃ hārārddhahāraprakāra ata eva pañcatathāgatāṅkitaḥ śūnyatākaruṇābhinnajñānakāraṇatāṃ āvedayitumapari(ṇata)prajñāmukhāsthānam | asya ca dharmadhātusvarūpasya jñānasya vairocanādipañcatathāgatātmakatāṃ ca p. 38) rūpādipañcaskandhasvabhāvatāṃ ca pṛthivyādipañcadhāturūpatāṃ ca kathayituṃ ūrddhvaṃ pañcāraviracanā | atrāpi madhyasthitārābhimukhādyabhisandhānaṃ pūrvavat | athābhiṣekamanayā svanantyā vajraghaṇṭyā kurvīta | anuttarāśeṣadharmabodhād vikārakaṃ iha prādhānyakhyāpanāya hetukatāpratipādanāya ca kāraṇabhūtamapi vajraghaṇṭābhiṣekamullaṅghya prathamaṃ vajrābhiṣekadānam | sarvadharmā nāmatā iti pratipādanārthaṃ bhaviṣyanmunīndrapadocitanāmanidānāvadānārthaṃ ca pūrvanāmavyapanayena svadevatākulagotrānusāreṇa nāmābhiṣekaḥ | ācāryābhiṣekaśca vajrasamaya-ghaṇṭāsamaya-mudrāsamaya-bhavyatānujñā- vratavyākaraṇāśvāsalakṣaṇaḥ | ita(ḥ) prabhṛti asaṃskṛto bhedayuganaddhabāhibo(dhi)dharmasamayastvaṃ iti bodhayituṃ vajrasamayaḥ caturaśītidharmaskandhasahasraparastvamiti pratipādanāya ghaṇṭāsamayaḥ sveṣṭadevatāsvabhāvastvamiti khyāpayituṃ mudrāsamayaḥ | maṇḍalatattvaṃ maṇḍalaviśuddhilakṣaṇaṃ devatātattvaṃ devatāviśuddhilakṣaṇaṃ ācāryaparikarma ca maṇḍalasādhanajñānaṃ pañcapradīpaṃ cāmṛtabhakṣaṇaṃ ca bhavyatātattvaṃ ca naiḥsvābhāvyameṣāmutpannakramapakṣataḥ dharmacakrapravartanārthamanujñā | bāhyavratanirākaraṇārthaṃ vajravratadānaṃ pṛthivyādisvabhāvatāsūcanāya vyākaraṇam | tathā hi bhuvo dharāde(ḥ) svaḥ svarūpaṃ bhūrbhūyā iti hi bhūrbhuvaḥsvarityasyārthaḥ | sarvāvaraṇavinirmuktaḥ sarvabuddhabodhisattvasama(ya)stvaṃ itaḥ prabhṛti bodhanārthamāśvāsaḥ | prajñāśraddhākṣetrīkaraṇārthaṃ samayarakṣaṇārthaṃ ca samānakālobhayasampāditabodhicittapradānaṃ guhyābhiṣekaḥ | prajñopāyaguhyābhyāṃ dīpayata iti vyutpattiḥ | prajñājñānamityatra p. 39) vyutpattidvayam prajñayāṃ jñānam prajñaiva bāhyajñānam | tatra grāhyagrāhakākāradhāraṇī buddhiścaturdhātupañcaskandhasvarūpa ṣaḍvipayātmakāṅganāsvabhāvā prajñā | tasyā nimittabhūtāyā bodhicittajñānamiti pūrvā vyutpattiḥ | ākāradvayaśūnyā saiva vijñānamityaparā vyutpattiḥ | prajñājñānalakṣitasaptāṅgayuktasādhyaṃ caturthārthamityeke | prajñājñānameva abhyasyamānaśaradamalagaganasaṅkāśaṃ caturthārthamityapare | prajñājñānameva prakṛtirūpaṃ vikārarūpaṃ prakṛtisamutpādātmakaṃ yuganaddhādvayavāhisuviśuddhasvabhāvaṃ caturthārthamityapare | pakṣāntarāṇi ca vistarabhayā nnocyante | atiguhyasekasaṃgrahavidhānamilitena puṇyayutaślo(ke)na nikhilajagato'stu vimalasphuṭasugatasubhāṣite kṣānti(ḥ) | || samāptaścāyaṃ sekatānvayasaṃgraha iti | kṛtiriyaṃ paṇḍitāvadhūtaśrī- advayavajrapādānāmiti || p. 40) 8. pañcākāraḥ | namo buddhāya | vajrasattvaṃ namaskṛtya niṣprapañcamanuttaram | pañcākāramahaṃ vakṣye samākṣipya (ca) bodhaye || oṃ āḥ hūṁ ityanena sthānātmayogarakṣāṃ kṛtvā sugandhādiliptabhūbhāge caturasrādimaṇḍalamadhye pañcatathāgatāḥ pañcayoginyaḥ pūjanīyāḥ | tatra madhye viśvavarṇapaṁkārapariṇataviśvāṣṭadalavikasitakamalavaraṭakopari raktarephapariṇatasūryamaṇḍalasthanīlahūṁkāraniṣpanno dvibhuja ekamukho bhūsparśamudrādharo vajraparyaṅkī dvātriṃśallakṣaṇāśītyanuvyañjanālaṅkṛtaśarīro daśabalavaiśāradyādiguṇagaṇaikanilaya(ḥ) sauśīryamāṃsāsthirahitaḥ pratibhāsamātradarpaṇapratibimbasamo na satyaṃ na mṛṣā atimaitryātmyakatvāt kṛṣṇavarṇaḥ kṛṣṇavajracihnaḥ suviśuddhadharmadhātuvijñānaskandhasvabhāvaḥ śiratuṇḍamuṇḍitakāṣāyāvaguṇṭhitavigrahaḥ vajrasattvāṅkitaśirāḥ vajrasattvasvabhāvaḥ śiratuṇḍamuṇḍitakaḥ ata eva hetuphalātmakaḥ sarvākāravaropetaśūnyatālakṣaṇaḥ asaṃskṛtatathāgatātmakatvāt dharmakāyaḥ pratibhāsamātratvāt sambhogakāyaḥ kalpitanirmāṇakāyaṃ nirmāṇakāyaḥ kāyacitayaikarasattvāt svābhāvikakāyaḥ | taduktam - asaṃskṛtamanodharmaḥ copa(ḥ)sambhogalakṣaṇaḥ | tadeva nirmitaṃ citraṃ bījaḥ sarvasvabhāvataḥ || iti vikalpāderaspṛśyatvāt vajrakulī - vajrakulaśca lokaiḥ na spṛśyate - dveṣavajraśca śiśiramadhyāhnakaṭuśruti p. 41) ākāśaśabdacavargo akṣobhyaviśuddho amī bāhyādhyātmikavyavastheyamiti kāyacatuṣṭayavyavasthā cātrāpi pūrvavat | āḥ vajradhṛk hūṁ asya jāpamantraḥ | vajrasattvastu hūṁkārajanmā śuklo dvibhuja ekavaktro vajravajraghaṇṭādharo manaḥsvabhāvaḥ kāpāyarasaśarīraḥ śaradṛtuviśuddho yaralavādyātmakaḥ arddharātrataḥ prabhātakālaparyanto dharmadhātuparanāmā | ataḥ pūrvadale candramaṇḍalopari oṃkārajaḥ śuklavarṇavairocanaḥ śuklacakra(vajra)cihnaḥ bodhyaṅgīmudrādharaḥ rūpaskandhasvabhāvaḥ mohasvarūpo viṭaviśuddhaḥ tathāgatakulī ādarśatvena pratiṣṭhitaḥ hemanta ṛtuviśuddhaḥ madhurarasaśarīraḥ kavargavyāpī prabhātasandhyātmakāyasvabhāvaḥ | oṃ āḥ jinajika hūṁ (i)tyasya jāpamantraḥ | dakṣiṇadale sūryamaṇḍalopari cāṁkārajaḥ pītavarṇo ratnasambhavo ratnacihnavaradamudrādharo vedanāsvabhāvapiśunaśarīraḥ raktātmako ratnakulī samatājñānavān vasanta ṛturūpalavaṇaśarīraḥ ṭavargavyāpī tṛtīyacaturthapraharātmakaḥ | oṃ āḥ ratnadhṛk hūṁ asya jāpamantraḥ | tataḥ paścimadale ravimaṇḍalopari raktahrīḥkārasambhūto raktavarṇo'mitābhaḥ padmacihnaḥ samādhimudrādharaḥ saṃjñāskandhasvabhāvo rāgaśarīraḥ śukrātmakaḥ padmakulī pratyavekṣaṇājñānalakṣaṇo grīṣma-ṛturūpa āmlarasa(śa)rīraḥ tavargātmā pradoṣavān | jāpamantraścāyaṃ oṃ āḥ ārolika hūṁ | tata uttaradale sūryamaṇḍalopari śyāmakhaikārajaḥ (śyāmavarṇo'moghasiddhiḥ siśvavajracihnābhayamudrādharaḥ saṃskāraskandhasvabhāvo varṣā-ṛturūpaḥ) piśitāpaḥ tiktarasātmakaḥ p. 42) pavargaviśuddhaḥ arddharātrasvabhāvaḥ | asya ca mantraḥ oṃ āḥ prajñādhṛk hūṁ iti | ete vajraparyaṅkinaḥ dvibhujai(ka)vaktrāḥ soṣṇīpaśiratuṇḍamuṇḍitakāṣā(ya)avaguṇṭhita- dvātriṃśallakṣaṇāśītyanuvyañjanālaṅkṛta- daśavalavaiśāradyādiguṇagaṇaikanilayāḥ sauśīryamāṃsāsthirahitā darpaṇapratibimbopamā na satyāsatyādisaṅkalpanāpagamavimalapratibhāsamātrakasambhogavigrahāḥ kāyacitayaikarasatāsvābhāvikakāyamupādāya asaṃskṛtatathātmakarmakāyakalpitavijñānakāyāvyabhinnā rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāraskandhātmakā vairocanaratnasambhavāmitābhāmoghasiddhayo vijñānamātratā iti pratipādanāya akṣobhyena mudryante iti | akṣobhyāṅkitaśirasi vijñānasya nai(ḥ)svābhāvyasya śūnyatākaruṇayostādātmaka(tvaṃ) capratipādayituṃ akṣobhyo'pi vajrasattvena mudryate | etena hetuphalātmakaṃ bhavanirvāṇaikarasatāmātraṃ jagaditi pratipāditaṃ bhavati | tathā ca - śūnyatākaruṇābhinnaṃ yatra cittaṃ prabhāvyate | sā hi buddhsya dharmasya saṅghasyāpi hi deśanā || guḍe madhuratā cāgeruṣṇatvaṃ pra(kṛ)tiryathā | śūnyatā sarvadharmāṇāṃ tathā prakṛtiriṣyate || tathā ca - bhavasyaiva parijñānaṃ nirvāṇaṃ iti kathyate | āgneyakoṇadale candramaṇḍalopari śuklaloṁkārajā śuklavarṇā locanā cakracihnā pṛthvidhātusvarūpā tathāgatakulodbhavā moharaktā | asyā bījaṃ oṃ āḥ loṁ hūṁ svāhā iti | p. 43) nair-ṛtyāṃ candramaṇḍalopari kṛṣṇamāṁkārabījasambhūtā māmako kṛṣṇavarṇā kṛṣṇavajracihnā abdhātusvabhāvā vajrakulā dveṣaraktā | asyā bījaṃ oṃ āḥ māṁ hūṁ svāhā iti | vāyavyāṃ candramaṇḍalopari pāṁkārabījasambhūtā pāṇḍaravāsinī raktā raktavarṇā padmacihnatejodhātusvarūpā padmakulā rāgaraktā | asyā bījaṃ oṃ āḥ pāṁ hūṁ svāheti | aiśānyāṃ candramaṇḍalopari kanakaśyāmatāṁkārapariṇatā tāriṇī śyāmavarṇā śyāmanīlotpalacihnā vāyudhātusvarūpā karmakulā īrpāraktā | asyā bījaṃ oṃ āḥ tāṁ hūṁ svāhā | etā(ḥ) catasraḥ ṣoḍaśābdikā asādhāraṇarūpayauvanaśālinyo yathāśobhasaṃsthitā pūrvavat kāyacatuṣṭayātmikā manohlādinyaḥ sakalajinaguṇādhārabhūtāḥ pañcatathāgatasvarūpāḥ | āsāṃ(asyāṃ) madhye ālisvabhāvā vajrasattvasvarūpiṇī vajradhātvīśvarī nāyikā | iyameva bhagavato tathatā śūnyatā prajñāpāramitā bhūtakoṭinairātmyeti vyapadiśyate | na granthaḥ kṛtikauśalyamāpādayitumeṣa me | prayatnaḥ kiṃ ca saṃkṣipya bodhayeyaṃ śiśūn iti || iti vidhivadudīryasattvahetoḥ sakalajināgamayuktisaṅgataṃ hi | akhilamihaśubhaṃ samāptaṃ bhavatu tato jina eṣa vajrasattvaḥ || || pañcākāraḥ samāptaḥ || p. 44) 9. māyāniruktiḥ | namaḥ sarvajñāya | māyeya niḥsvabhāvaṃ cet jagadadhyakṣa(ṃ)budhāḥ | kimarthamiha muhyanti jānanto(na)'pi sukhāsu yā(?) || māyāvī kurute māyāṃ jvaladākārabhāsvarām(raṃ) | kasyacit satyamābhāti māyā māyaiva tadvidaḥ || māyātuṣṭervinābhogaṃ ye kāmāḥ svayamāgata(aḥ) | māyayā tānasau bhuṃkte yanmāyā sarvasaṃgatā || śūnyato jāyate dharmastasmādanyā na dharmatā | ata eva hi sārvajñaṃ buddhasya na vihanyate || anaropavaśāt sarvaṃ dharmacakraṃ pravartate | pādaprasārikāṃ tyaktvā kṣiptvā mānādikalpanām || caryayā vicared yogī susthitaḥ sthānayogataḥ | khāna-pāna-rasaṃ prāpya śuddhamuddhuṣya bhāṣayā || caryāṃ na vicaret yastu nāsau sambodhibhājanaḥ | vācā vakti janastattvaṃ caryāmapyanumodate || vittyanuṣṭhānasampattyā sampanno vallabho janaḥ | mahī śayyā diśo vāso bhikṣābhaktaṃ ca bhojanam || ajātadharmatā kṣāntiḥ kṛpānābhogavāhinī | janajanmani (ja) ye dharmā jāyante te'pi caryayā | etat phalamihāpya(sti) kṣamā tā(stā)vadanuttarā || māyāṃ vivṛtya yatpuṇyaṃ sulabdhaṃ sādhucetasā | tenādvaitapadaṃ yāntu (lokā) lokottare sthita(a)ḥ || || māyāniruktiḥ samāptā iti || p. 45) 10. svapnaniruktiḥ | namaḥ sarvajñāya | vinayeṣvabhi(suvā)dharmeṣu sūtreṣu jinapuṅgavaiḥ | dharmā(ḥ) svapnopamā(ḥ) khyātā vispaṣṭārthaṃ tat kathyate || svapnaṃ satyamasatyaṃ vā (* * * *) videva vā | māyā yathā pratiṣṭhānaṃ satāṃ kimiha sammatam || svapna(ḥ) satyamabodhena tadbodhe yā(va)tyalīkatām | prathame (tu) svata(ḥ) jñānaṃ dvitīye nāstitā bhavet || prabodhāt kalpitā yohe nānubhūtirapohyate | saccitraprakāśatmā yadya(da)styanubhavo mahān || kṣaṇadhvaṃsyālayāt maulāt pravṛttibhyo vicitratā | tāśca tatra tadākārā ciddeśitaṃ tadiṣyate || svapnāt svapnaṃ yadeva syāt ciccitrālīkatā tadā | naiva satyaṃ asadvitterna cocchedaḥ prakāśataḥ || kimanyannikṛtaṃ nāma (nā)mnī māyeti vā kṛtam | nāmni na yujyate nāma apratiṣṭhā tvanāmani || paṭnivahadvitayaṃ (ca) catvāro bodhaye matāḥ | svapnatulyamidaṃ viśvamitthamuktaṃ jinottamaiḥ || kiṃ cāsthānamato viddhi buddhasarvasvamuttamam | sambittyā sadguroryatnāt caryayā ca viśeṣataḥ || || svapnaniruktiḥ samāpteti || 11. tattvaprakāśaḥ | namo buddhāya | prajñopāyatmakaṃ vande baddhatrikāyarūpiṇam | prabhāvāt jñāyate yasya bhavanirvāṇamuttamam || keśoṇḍūkaṃ yathākāśe tamiro manute janaḥ | keśoṇḍūkamahaṃ vakṣye hantākāśanirākṛtam || śuddhadṛṣṭistadā (bhū)yānneti bhrāntā matistava(ḥ) | taimirabhrāntyapohāya pṛṣṭo netyuktavān asau || prakāśetaraśūnyatvāt vidhyapohau na tattvataḥ | evamanāśravād dharmāt sattvārthastu pravartate || bhoganirmāṇakāyābhyāṃ pratītyapraṇidhānataḥ | tau ca tasmāt na bhinnau ca tayostu tat svabhāvataḥ || tādātmyaṃ nijaṃ siddhaṃ syāt bhedaścit saṅgahānare | neṣyate yadyanutpādo bhinno vyāvṛttito bhavet || yogācāramatā(da)nyo madhyamārthaḥ kathaṃ bhavet | catuṣkoṭiprahāṇyā cet madhyamārtho viśiṣyate || vijñāne'pi prasaṅgaḥ syāt tāsāṃ atrāpi hānitaḥ | catuṣkoṭivinirmuktaṃ jñānaṃ vastu samcchrayam || kalpaśūnyamanālambyaṃ vidurvijñānavādinaḥ | bhūtakoṭerato viśvaṃ pratītyaiva prajāyate || vastuśūnyamajātaṃ tu kevalaṃ nāmamātrakam | bhedenākhyā(na)sarvajñaḥ svādhiṣṭhānaprabhāsvarau || p. 47) yadekamanayorbrūte tenocchede nirākṛtaḥ | phalatattvavipakṣeṣu yasya saṅgo na vidyate || tasyānābhogayogena bodhād niṣpadyate padam | āryanāgārjuneriṣṭaṃ buddhadharmānusārataḥ | dharmatattvamanutpādo vyākṛtaste tathāgataiḥ || kṛtvā tattvaprakāśaṃ yat (puṇya)māsāditaṃ mayā | tenāstu sakalo loko yuganaddhatya bhājanaḥ || || tattvaprakāśaḥ samāptaḥ || p. 48) 12. apratiṣṭhānaprakāśaḥ | namo buddhāya | vitteryadapratiṣṭhānaṃ bauddhasarvasvamiṣate | kiṃ cānābhogayogena yadi sattvārthakāritā || yadyapohavidhī jātau tatocchedavidhisthitiḥ | sadā jātā niruddhe tu janmacchedo paśorvacaḥ || svasambittiratho mānaṃ vitteḥ sattvaṃ tadiṣyate | sarvālekhyavihīnatvāt sattvaṃ tatra na peśalam || pṛṣṭhe yadīṣyate sattvaṃ sattvaṃ vastu tadā na hi | pratijñocchedavādhārthamanulekhaṃ taducyate || vedanaṃ vidyate maulau pṛṣṭhe tadavabhāsanāt | nirvikalpaṃ bhavedādau jñānaṃ tad grāhakaṃ tataḥ || atītānāgatādīnāṃ cittānāṃ sthityasambhavāt | naiḥsvabhāvyaṃ atasteṣāṃ jagāda jagatāṃ prabhuḥ || utpādameva dharmāṇāṃ acintyā nijasambidā | sa eva śūnyatā proktā nānucchedānugāminī || apratiṣṭhānato bījādapratiṣṭhaṃ bhavet phalam | tāyināṃ tad varaṃ tattvaṃ kṛtrimāt kṛtimaṃ yathā || dhyānamasti na cetyevaṃ na brūmo aṅgacāriṇām | pratītyotpādato yasmāt sadodeti yathā rasa(ḥ) || pratītyotpadyate yad yad tat tat (cet) cittamadvayam | bhedastu śūnyaciccitrairdharmasambhoganirmitaiḥ || apratiṣṭhāṃ vidhāyai tat yadalābhi śubhaṃ mayā | tenāpratiṣṭhatāṃ yātu jagat sarvopabhogataḥ || || apratiṣṭhānaprakāśaḥ samāptaḥ || p. 49) 13. yuganaddhaprakāśaḥ | yā yā sphūrtirasau śuddhā buddhā cet avikāratā | vikāraḥ pratyayairjñānatarpitairityajātatā || rūpe na vidyate rūpaṃ na vā cakṣuṣi vidyate | na caitat tajjavijñāne dāruvahnikathā yathā || manthāne mathanīye vā na vā puruṣahastayoḥ | prāksiddho vidyate vahniḥ pratītyā'rthaḥ sa jāyate || kiṃ mohaḥ svasutān pūrvaṃ sūte vā sa prajāyate || sūta eva na pūrvaṃ cet atastasya na vastutā || evaṃ pratya(ya)mātratvāt dharmāṇāṃ niḥsvabhāvatā | tayaiva viharan yogī nātikrāmati sambaram || bhāvyādānaṃ na sarvatra vyavahārastu vartate | māyeva niḥsvabhāvo'sau pratītyotpādabodhataḥ || naiḥsvābhāvyādajātatvaṃ pratyayādaniruddhatā | bhāvābhāvāvato na sto yuganaddhaṃ tu bhāsate || śūnyatākṛpayoraikyaṃ vidheyaṃ na svakalpataḥ | śūnyatāyāḥ prakāśasya prakṛtyā yuganaddhatā || sarvākāravarodāragambhīranijaśūnyatām | sākṣādaveti buddhānāṃ pūjāṃ kuryāt suyogavān || kāyena ma(na)sā vācā sadā'pratiṣṭhitaḥ sudhīḥ | caryāṃ kuryāt na vā kuryāt caryācārī sa ucyate || || yuganaddhaprakāśaḥ samāptaḥ || p. 50) 14. mahāsukhaprakāśaḥ | vajrasattvaṃ namaskṛtya prajñopāya(sva)rūpiṇam | mahāsukhādvayaṃ vakṣye vastutattvaṃ samāsataḥ || utpattibhāvanā caikā dvitīyotpannabhāvanā | ubhayorbhāvanā tasmāt tādātmya(mi)ha kathyate || apratītyodayo nāsti dharmāṇāmiti niścitam | pratītyoditarūpatvāt hūṁjamaṁ(a)jau tathā na kim || śūnyatābodhito bījaṃ bījādbimbaṃ prajāyate | bimbe ca nyāsavinyāsau(sa) tasmāt sarvaṃ pratītyajam || bāhyadvandasamāpattiriti yā deśanā muneḥ | sā'vāntaraprabodhāya spaṣṭaṃ tantreṣu budhyate || sukhābhāve na bodhiḥ syāt matā yā sukharūpiṇī | astitve ca mahān saṅgaḥ saṃsārodayahetukaḥ || ādisāntasukhaṃ viddhi yatsukhaṃ pratyayodbhavam | avastukamato brūmo na sukhamato nāsti ca || tattvaṃ tāvadanutpādo dharmāṇāṃ paramārthataḥ | śātālīkaprakāśāt tu vijñeyā śuddhasabṛtiḥ || satyadva(ya)midaṃ śuddhaṃ śūnyatā yogisambṛtiḥ | dvayoradvayatā sādhyā kṛtvānarthavisarjanam || mantrasaṃsthānayogātmā śāto majjati dhīdhanaḥ | māyopamaṃ tato'dvaitaṃ viśvaṃ paśyati tādṛśam || bhūtakoṭiṃ tato viṣṭvā yuganaddhapadaṃ gataḥ | yuganaddhasthito yogī sattvārthaikaparo bhavet || p. 51) śāṃtacit devatākāraṃ viśvacakramupāyakam | prajñā ca śūnyatā proktā sādhyatādātmyamiṣyate || prajñopāyātmyakaṃ tattvaṃ vāhyābhyantaraśuddhitaḥ | buddhvā samāsato mantrī sukhito'sthānayogataḥ || pratītyotpādamātratvāt naiva sattvaṃ na śūnyatā | sphūrtiśca devatākārā niḥsvabhāvā svabhāvataḥ || yathā yathā bhavet sphūrtiḥ sā tathā śunyatātmikā | dvitādvaitamano yacca tatra tadvāsanāphalam || herukā'haṅkṛti ryogī herukārthe pratiṣṭhitaḥ | bhāvāṃścāsau gurūn kṛtvā keśarīva bhramenmahī || śuddhaṃ śuddhā jinānāṃ parita iha sadā viśvamābhāti yasya jātaṃ nādau na ruddhaṃ svaparavigaṇanākalpakoṭiprahīnam | śātālīkaṃ prakāśaṃ bhavasamasamatā'dvaitarūpaṃ hi nūnaṃ cakre cakrādhipo'sau jinaguṇanilayo vajraḍāko munīndraḥ || || mahāsukhaprakāśaḥ samāptaḥ || p. 52) 15. tattvaviṃśikā | namaḥ sarvajñāya || prajñā citraṃ vipākaśca vimardaśca vilakṣaṇam | asyāstattvamato viddhi yenāsi jagato vibhuḥ || 1 || prajñā bhavaḥ samaścāsau trikāyaṃ tu triyānakam | saiva cakraṃ sukhopāyaṃ yoginātadahaṃ param || 2 || mañjuvajro mahāmāyā vajraḍākastathā'pare | prajñaiva bhedato bhāti muktiḥ saiva jinātmikā || 3 || acintyaṃ cintitaṃ caiva advayaṃ dvayameva ca | sarvākāravaropetaṃ bhāvābhāvau grahāgrahau || 4 || vijñāya(a)pagataṃ cittaṃ nirālambamanuttaram | śāntaṃ śuddhaṃ nirābhāsaṃ vittiḥ prajñeti kīrtitā || 5 || praveśaśca bhavedasya vidhyaṣṭamanasāṃ tataḥ | nānādharmādupāyo'tra mṛdumadhyādimātrataḥ || 6 || karmasamayamudrābhyāṃ cakraṃ niṣpādya bhāvataḥ | dhyāyanti mṛdavo bodhiṃ śuddhatattvabahirmukhāḥ || 7 || jñānamudrāsamāpannaṃ mañjuvajrādināyakam | na satyaṃ na mṛṣākāraṃ ātmānaṃ madhyayoginaḥ || 8 || svādhiṣṭhānapadaṃ jñātuṃ ye śaktāḥ tattvato na hi | mārgopadeśitasteṣāṃ kramato bodhisiddhaye || 9 || devatābhiniveśaścedvāsanā'tra kathaṃ nahi | vāsanaiva viśuddhā cet sarvatraiva tu sā tathā || 10 || p. 53) dṛṣṭatattvaḥ punaryogī mahāmudrāparāyaṇaḥ | sarvabhāvasvabhāvena viharet uttamendriyaḥ || 11 || prakṛtau yat śubhaṃ labdhaṃ sarvasaṅkalpavarjitam | tadevedaṃ jagad yasmāt tasmāt sarvamanāvilam || 12 || bāhyaṃ vastu manogrāhyaṃ bhrāntaṃ na bhāsate yataḥ | svapnāṅganeva viṣpaṣṭaṃ cinmātramarthakāri tat || 13 || cittamātraṃ bhaved bodhermataṃ cittamacittakam | svasaṃvittiracittaṃ ca vittirgurumapekṣate || 14 || śūnyatā sarvavastūnāṃ kasya nāma na sammatā | sarvabhāvasvabhāvo'sau kaṣṭā pratyātmavedyataḥ || 15 || anilādisahāyena bhaktaṃ yatheha taṇḍulāḥ | tathata(a)yā tathā śuddhā avidyā yāti vidyatām || 16 || yasya cintā bhaved dhyānaṃ tasyācintyaṃ bhavet na kim | acintātmā bhaved yogī buddherjagadudāhṛtaḥ || 17 || cakramasau bhaved yogī mahāmudrā sa eva hi | dharmasambhoganirmāṇāḥ sarvākāra(ḥ) sa eva hi || 18 || kṛtakṛtyo nirāśaśca sarvāsaṅgavahirmukhaḥ | caturīryāpathairyukto buddho'yaṃ buddhasammataḥ || 19 || advayena dvayaṃ (saṃ)kṛtvā yadasādi śubhaṃ mayā | jagadadvayamadyaiva bhūyāt tena mahāsukham || 20 || || tattvaviṃśikā samāptā || p. 54) 16. mahāyānaviṃśikā | nijakāyamahaṃ vande asaṃskṛtamalakṣaṇam | sarvākāravaropetaṃ yuga(na)ddhapada(sa)ṅgatam || 1 || dharmasambhoganirmāṇā yannijaṃ tat svabhāvataḥ | tadasya darśanaṃ yuktaṃ samyaksambodhisiddhaye || 2 || darśanaṃ ca bhavedasya anāropād vipaśyanā | mantrayānānusāreṇa tadidaṃ vakṣyate'dhunā || 3 || na nedaṃ śāśvataṃ viśvaṃ na cocchedi samīhitam | śāśvatocchedino yugmaṃ nānubhayaṃ vinobhayam || 4 || catuṣkoṭivinirmuktaṃ tattvaṃ tattvavido viduḥ | catuṣkoṭiviśuddhaṃ tu ca(tu)ṣkoṭisamāśritam || 5 || khasamaṃ asamaṃ śāntamādimadhyāntavarjitam | acintyaṃ cittakaṃ caiva sarvabhāvasvabhāvakam || 6 || jagadekarasaṃ buddhvā prabhāsvaramanāvilam | sarvasaṅkalpaniḥśaṅkā viharaddhaṃ yathāsukham || 7 || na kleśā bodhito bhinnā na bodhau kleśasambhavaḥ | bhrāntitaḥ kleśasaṅkalpo bhrāntiḥ prakṛtinirmalā || 8 || īryā ca kāyikaṃ karma vācikaṃ dharmadeśanā | samādānaṃ manaḥ karma nirvikalpasya dhīmataḥ || 9 || jaganmāyetyasau * * * * māyeti mā kṛthāḥ | māyāmoho mahābhrāntirbhrāntirbhāti satāṃ matā || 10 || vijñāyaivaṃ yathārūpaṃ buddhādīnāṃ samāsataḥ | bhuñjānaḥ sarvathā sarvaṃ tattvavedī prasidhyati || 11 || p. 55) dharmaskandhasahasreṣu badhyatāṃ nāma śūnyatā | baddhvā nāsau parāmarśāt vināśārthaṃ bhavedguroḥ || 12 || sarvākārāḥ sukhaṃ tattvaṃ saṅkalpoparateḥ sa te | śūnyatā na sukhaṃ tattvaṃ na cintyaṃ na sukhaṃ sukham || 13 || yena buddhamanāropaṃ na dṛṣṭaṃ paramārthataḥ | adṛṣṭe yujyate tasya vṛttaṃ paścāt yathā tathā || 14 || na dvayaṃ nādvayaṃ yasya na bodhiḥ sadvilakṣaṇā | nirāśo'sau mahāyogī sarvākāragatiṃ gataḥ || 15 || ādikarma yathodiṣṭaṃ kartavyaṃ sarvayonibhiḥ | śūnyatākaruṇābhinnaṃ yad bodhau jñānamiṣyate || 16 || kṛpāyāḥ śūnyatā nānyā karuṇā kharanāyikā | saṃskṛtya na vayaṃ brūmo brūmaśce(t) yuganaddhataḥ || 17 || ghaṭādergrahaṇairyasya dhyānasātatyayogataḥ | bhavedasau mahābuddhaḥ sarvākāraikavigrahaḥ || 18 || asaṃskṛta(ma)nā dharmo bodhaḥ sambhogalakṣaṇaḥ | tadeva nirmitaścitraḥ nijaḥ sarvasvabhāvataḥ || 19 || yadanena samāsādi puṇyaṃ puṇyavatā mayā | tenāstu sakalo loko buddhabodhiparāyaṇaḥ || 20 || || mahāyānaviṃśikā samāptā || p. 56) 17. nirbedhapañcaka | buddhaṃ buddhaṃ jagat śuddhaṃ dvandvabodhe na bandhanāḥ | ādiśuddho mahābuddhaḥ kiṃ buddhaṃ buddhaśāsane || 1 || idaṃ nivṛttapratipakṣatattvaphalavikalpasya | sahajaṃ nirbedhabhājaḥ svābhāvikaṃ vacaḥ (?) || 2 || jñānamanāvilaṃ śūnyamanābhogakṛpātmakam | pratītya jāyate tacca svabhāvābhāvavarjitam || 3 || anena nirbedhapratirūpamākhyāti - dharmāṇāṃ śūnyatā vāyu(ḥ) kṛpā vāyurgarīyasī | vāyuḥ sambarasāmarthyaṃ vāyuśuddhā ca sambṛtiḥ || 4 || anena nirbharasahajodbhāramudgīrati - hā kiṃ brūmaḥ kathaṃ brūmo brūmo vā kva nu te janāḥ | vaddhvā vṛttirbhaved yeṣāmanābhogārtha(ḥ)śālinī || 5 || etena karuṇayā'pratiṣṭhitanirvacanāya dharmagambhīranayādhimuktikapuruṣadurlabhatāmāvedayati | sakarmasūtrabījāddhi marmacchedi phalaṃ mama | nāparādhyo mayā hiṃsro * * * pyevaṃ sahite || 6 || anena svakarmasūtragrathitopahatamatisakalasattvaparigrahaṃ kurvāṇo bodhisattvānāṃ hṛdayamācaṣṭe | || nirbedhapañcakaṃ samāptam || p. 57) 18. madhyakaṣaṭka | catuṣkoṭivinirmuktaṃ jñānavastu sadadvayam | kalpaśūnyamanālambyaṃ viduḥ sākāravādinaḥ || 1 || svasambitte(ra)nucchedāt nīlādīnāmabhāsanād | nimittānāmanutpādāt madhyamāpratipat matā || 2 || catuṣkoṭivinirmuktaḥ prakāśālīkalakṣaṇaḥ | māyopamādvayaścaiṣa siddhānto mānasaṅgataḥ || 3 || vastuśūnyā tu yā vittirnirākārā nirañjanā | madhyamā pratipat saiva tatpṛṣṭhe śuddhasambṛtiḥ || 4 || prakāśo vā'prakāśo vā tattvato nopalabhyate | sarvathā'jātarūpatvāt madhyamāmapare viduḥ || 5 || catuṣkoṭivinirmuktaḥ prakāśo devatātmakaḥ | śa(a)tādvayasvabhāvaśca pra(tī)tyotpādamācakaḥ || 6 || || madhyakaṣṭka samāptaḥ || || kṛtiriyaṃ mahāpaṇḍitāvadhūtaśrīmadadvayavajrapādānāmiti || p. 58) 19. premapañcaka | pratibhāso varaḥ kāntaḥ pratītyotpādamātrakaḥ | na syāt yadi mṛtaiva syāt śūnyatā kāminī matā || 1 || śūnyatātivarā kāntā mūrttyā nirupamā tu yā | pṛthak yadi kadācit syāt baddhaḥ syāt kāntanāyakaḥ || 2 || dampatī śaṅkitau tasmāt gurorupasthitau puraḥ | nijaprītyā tayostena sāhajaṃ prema kāritam || 3 || vāyusadgurupāṇḍityamahākauśalamīdṛśam | nijābaṃdhanirālambāvubhau jātāvanuttarau || 4 || sarvalakṣaṇasampūrṇo caturdvayavivarjitau | sarvabhāvasvabhāvau ca niḥsvabhāvau sadoditau || 5 || || premapañcakaṃ samāptam || p. 59) 20. tattvadaśaka | sadasadyogahīnāyai tathatāyai namo namaḥ | anāvilā yataḥ saiva bodhato bodhirūpiṇī || 1 || na sākāranirākāre tathatāṃ jñātumicchataḥ | madhyamā'madhyamā caiva guruvāganalaṅkṛtā || 2 || bodhirasau bhaved bhāvaḥ saṅgaṃ tyaktvā svabhāvataḥ | āsaṅgo bhrāntito yāto bhrāntirasthānikā matā || 3 || kiṃ tattvaṃ vastuno rūpaṃ rūpaṃ cārūpakaṃ yataḥ | arūpaṃ ca bhaved rūpaṃ phalahetusvabhāvataḥ || 4 || evameva rasā dharmā nirāsaṃṅgā nirāspadāḥ | prabhāsvarā amī sarve yathābhūtasamādhinā || 5 || yathābhūtasamādhiśca bhavet prasthānacittataḥ | ajasraṃ jāyate tattvaṃ yasmāt tat padavedinām || 6 || jñānajñeyavihīnaṃ (tu) jagadevādvayaṃ matam | dvayahīnābhiropaśca tathaiva hi prabhāsvaraḥ || 7 || etat tattvavarodhena yena tena yathā tathā | vivṛtākṣo bhramed yogī keśarīva samantataḥ || 8 || lokadharmavyatīto'sau unmattavratamāśritaḥ | sarvaṃ karotyanālambaḥ svādhiṣṭhānavibhūṣitaḥ || 9 || uktamanāvilaṃ tattvaṃ advayaṃ yacca bhanyate | samāsamamato hitvā jñātumarhanti dhīdhanāḥ || 10 || || tattvadaśakaḥ samāptaḥ || || kṛtiriyaṃ paṇḍitāvadhūtādvayavajrapādānāmiti || p. 60) 21. amanasikārādhāraḥ | namo buddhāya | amanasikāra itatra bahavo vipratipannāḥ | tat kaścidāha apaśabdo'yamiti samāse manaskāra iti bhavitumarhati | tatrocyate tatpuruṣe kṛti bahulamiti | atra vahulavacanāt saptamyā'lugiti alukasamāse kṛte amanasikāra amanaskāraḥ tvaci sāraḥ tvaksāraḥ yudhiṣṭhiraḥ etāni rūpāṇi sampadyante ato nāyamapaśabdaḥ | apara āha hanta lakṣaṇasādhitamevedaṃ vacaḥ kiṃ ca asiddham | tanna nānāsūtratantreṣu dṛṣṭatvāt āryasarvaviṣayāvatārajñānālokālaṅkāramahāyānasūtre | amanasikārā dharmāḥ kuśalāḥ | manasikārā dharmā akuśalāḥ | tatraiva - avikalpitasaṅkalpa apratiṣṭhitamānasa | asmṛtyamanasikāra nirālamba namo'stu te || tathā avikalpapraveśādhāraṇyāṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvavikalpanimittāni ākāśagatikāni amanasikārataḥ parivarjayati | aparāparāṇi granthavistarabhayād na likhyante | idānīmaparamāhaḥ - sautrāntikamevedaṃ vacaḥ nasāntikaṃ sūtrānteṣu dṛṣṭatvāt | tanna | uktaṃ hi hevajre tattvapaṭale | svarūpeṇa na cittaṃ nāpi cetasam | tathā - bhāvyante hi jagat sarvaṃ manasā ya(smā)nna bhāvyate | arthāt amanasikāreṇeti gamyate | apara āha p. 61) tantre'pyasti paraprasajyapratiṣedhanaño viṣayatvāt abhāvo vācyaḥ | tanna prakrāntasya pratiṣedhaḥ | yadi nāprasajyaṃ pratisiddhyata iti prasajyapratiṣeḍhaḥ | yathā asūryampaśyā rājadārā(ḥ |) ayamartha(ḥ) | evannāma tā guptā rājadārā yat sūryamapi na paśyantīti | atra na sūryābhāvaḥ kṛtaḥ | kiṃ nāma rājadārāṇāṃ yat sūryadarśanaṃ prasajyaṃ tanniṣiddham | amanasikāre'pi namo manasikaraṇaṃ yad grāhyagrāhakādi prasaktaṃ tanniṣiddham | na manaḥ ato na doṣaḥ | yadā kaścidevaṃ vadati śāśvatocchedalakṣaṇo mana(si)kāraḥ sammato bhagavatā | tadocyate śāśvatocchedādiḥ manasikāro vā'manasikāraḥ | etena sarvāsaṅgahāniḥ kriyate amanasikāraśabdeneti | tathācoktaṃ bhagavatā avikalpapraveśādhāraṇyāṃ - kena kāraṇena kulaputra! avikalpadhāturamanasikāra ityucyate sarvavikalpanimittasamatikrāntatāmupādāyeti | ete sarvavikalpasamatikrāmatā darśitā bhavati amanasikāraśabdeneti | paryudāsapakṣe'pi na doṣaḥ abrāhmaṇamānayetyukte brāhmaṇasadṛśasya kṣatriyāderānayanaṃ bhavati na tu vijātīyasya kaṭādeḥ | atrāpi niḥsvabhāvavedanasya saṃsthitiḥ kṛtā(ḥ) | etena māyopamādvayavāda(ḥ) sthito bhavet | kuta ucchedavādaprasaṅga iti ? yadi cātra naño vyutpattiratra kriyate akārapradhānomanasikāraḥ śākapārthivavat madhyapadalopīsamāsaḥ etena yāvān manasikāraḥ sarvamanutpādātmaka ityarthaḥ | nirdiṣṭaṃ * * * * * * * * * * * * * *? iti * *? yathā uktaṃ ca hevajre mantrapaṭale akāromukhaṃ sarvadharmāṇāmādyanutpannatvāt ityādi | p. 62) asyārthaḥ sarvadharmāṇāṃ ādyanupannatvāt akāro mukhaṃ pradhānaṃ ityakārastvanutpannalakṣaṇaḥ yo'graḥ | tathā ca nāmasaṅgītau - akāraḥ sarvavarṇāgro mahārthaḥ paramākṣaraḥ | mahāprāṇo hyanutpādo vāgudāhāravarjitaḥ || iti | yadi vā akāro'tra nairātmyābījaṃ tathā ca hevajre ālerādi nerādi nairātmyeti | etena sarvamanasikāro'nātmako'svabhāva ityuktaṃ ca bhavati | yadi vā - ādisvarasvabhāvā sādhītibuddhaiḥ prakalpitā | saiva bhagavatī prajñā utpannakramayogataḥ || yadi vā a iti prabhāsvarapadam manasikāra iti svādhiṣṭhānapadam aścāsau manasikāraśceti amanasikāraḥ | etena amanasikārādipadaiḥ acintyaprabhāsvarasvādhiṣṭhānapadaṃ śūnyatākaruṇābhinnayuganaddhādvayavāhisambedanamāpāditaṃ bhavatīti | || amanasikārādhāraḥ samāptaḥ || śāśvatoccheda(mityuktaṃ ta)ttvaṃ saugatasammatam | prakṛtyājātadharmeṣu vidhyapohau parśovacaḥ || astīti vadato brūmo nāsti sarvaṃ vicārataḥ | nāstīti vadato brūmaḥ sarva(ma)styavicārataḥ || yathā yathā samāropā jāyante tattvayoginaḥ | tathā tathā samāropā hanyante tattvayoginā || p. 63) (sahajo)'kṛtrimo yasmāt (tasmāt) saṅgo na sāhajaḥ | sukhaṃ na sahajādanyat sukhaṃ cāsaṅgalakṣaṇam || jñātvā niḥsaṅgatāṃ nāmni (ni)rvedhāgatasatsukham | viśvaṃ svasamayaṃ kṛtvā magna(ḥ) sahajasāgare || mantratattvasthito yogī niḥsaṅgārthapratiṣṭhitaḥ | bhāvāṃścāsau gurūn kṛtvā niḥsa(ṅgaviṣayo) bhavet || || kṛtiriyaṃ paṇḍitāvadhūtaśrīmadadvayavajrapādānām || || samāpto'yaṃ granthaḥ || ye dharmā hetuprabhavā hetuṃ teṣāṃ tathāgato hyavadat | teṣāṃ ca yo nirodha evaṃvādo mahāśramaṇaḥ || || śubhaṃ bhūyāt || ########### END OF FILE #######