#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00615 Uniform title: anādivīraśaivasaṅgraha Description: Notes: Text selected by Dr. Elaine Fisher and funded by a fellowship awarded to Dr. Fisher by Stanford University. Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Anirban Dash. Revision 0: March 27, 2022 Publisher : vīraśaivaliṅgibrahmaṇagranthamala Publication year : 1905 Publication city : Solapur Publication country : India #################################################### vīraśaivaliṃgibrāhmaṇadharmagraṃthamālā graṃtha 19 vā. anādivīraśaivasārasaṃgraha bhāga 1 lā. vedamūrti, maṇūra maṭhādhyakṣa mallikārjunaśāstrī śake 1827, san 1905 saṃskṛta śuddhipatraka pṛṣṭha paṃkti aśuddha śuddha 23 5 ṣaḍvidhānaṃ ṣaḍvidhānāṃ 24 8 tathaivaikyādi bhaktāṃte tathaivaikyādibha 39 11 ghaṣṭeḥ ghṛṣṭeḥ 44 8 tamasā namasā 44 9 mahīmni mahimni 47 2 sokhyadaṃ saukhyadaṃ 48 11 ubhayoliṃga ubhayorliṃga 132 7 cetovihaṃgaśiva cetovihaṃga śiva 132 8 kāma kāmaḥ 132 10 vṛkṣorūḍha vṛkṣo rūḍha 139 11 upaviṣṭhe upaviṣṭe 148 3 hariṇī pāda hariṇīpāda 150 8 valīpalita khā valīpalitakhā 151 9 rjīyate rjīyate 155 6 khaṭvā mātra khaṭvāmātra 161 3 kaṭhavalyopa kaṭhavalyupa pṛ0 1) || oṃ atha anādivīraśaivasārasaṃgrahaprāraṃbhaḥ || || prathamaprakaraṇam || śrīgurubasavaliṃgāya namaḥ | śrīguruprabhave namaḥ | śrīgajānanāya namaḥ | śrīśivāya namaḥ | śrīgurave namaḥ | oṃ sarvamaṃgalāyai namaḥ | anādivīraśaivasārasaṃgrahalekhanasya bhadraṃ bhūyāt | oṃ namaḥ śrīvṛṣeṃdrāyānādibhaktasvarupiṇe || śivāṣṭāvaraṇāṃgāya ṣaṭsthalādhvapravartine || 1 || jayatu basavarājaḥ sthaulyanairmalyapūjaḥ pramathagaṇasamājaprollasadbhaktinaijaḥ || prahṛtavinamadārtiḥ sphāyadāmnāyapūrtiḥ sthiradigamitakīrtiḥ śrīvṛṣādhīśamūrtiḥ || 2 || pīṭhikāsūtrasthalam atharvaṇe śrutiḥ- oṃ bhaktiḥ sākṣādvṛṣasthamātramiti brahmaṇi sthitamiti bhaktyāstadvījamevnānādivṛṣaṇāhvayamiti bhaktikarmānīṣādṛḍhapratyayacaturaḥ pādasaṃjñakā iti sadā satyasya mukhyaṃ tadabhimukhaḥ sadānata pṛ0 2) eva śiro bhavati apekṣopekṣatadbālāṃkuronmūlanakaṭhināgraśṛṃgādityavicchinnā pārāntarnādabahirnāda eva śravaṇau ityavicchinnāpārāntaḥ supremahṛdayāntardṛgādīti dṛśo ityavicchinnāpārāntarnijabrahmavāsanāsaurabhyameva ghrāṇamityanādirucistadaivāpi navanavamiva raucyamiva jihvāmiti sadā brahmavādino vadanti vāgiti vrahmanirvahaṇabhāravāhatvameva paścādbhāga iti brahmasvamahimāvaloḍanāvalaṃbanakaṃdahṛdayamityeva tadgarbhīkṛtamevodaraṃ svarupaṃ nabhamiva nābhiriti sadā brahmagāmiti guhyamityalaukikasthitireva pṛṣṭhaṃ svāvalaṃbanena pāraṃ taratīti pucchamiti sadā brahmavibhavāvadhāraṇameva lalāṭavaibhavamiti vṛṣasvarūpāpāramahimā saccidānaṃdasvarūpaṃ bhavati || 3 || dharmastvaṃ vṛṣarūpeṇa jagadānaṃdakārakaḥ || aṣṭamūrteradhiṣṭhānamataḥ pāhi sanātana || 4 || pṛthivyāṃ yāni tīrthāni sāgarāntāni tāni tu || aṃḍamāśritya tiṣṭhanti pradoṣe govṛṣasya tu || 5 || pṛ0 3) iṣṭadevatānamaskārarūpamaṃgalam vṛṣasya vṛṣaṇaṃ spṛṣṭvā śaṃkarasyāvalokanāt || saptajanmakṛtaṃ pāpaṃ tatkṣaṇādeva naśyati || 6 || laiṃgyai ṛṣiruvāca- tuṣṭuvuśca gaṇādhyakṣaṃ vāgbhiriṣṭapradaṃ prabhum || yathā devā bhavaṃ dṛṣṭvā prītikaṃṭakitatvacaḥ || 7 || niyogādvajriṇo mūrdhni puṣpavarṣaṃ balāhakāḥ || vavarṣuśca sugaṃdhāḍhyaṃ naṃdino bhṛṃganāditam || 8 || vṛṣṭyā spṛṣṭo tadā reje tuṣṭaspṛṣṭo yathāṃ'bayā || naṃdī bhavaścādrijayā snātayā gaṃdhavāriṇā || 9 || puṣpairnānāvidhaistatra bhāti pṛṣṭhaṃ vṛṣasya yat || saṃkīrṇaṃ tu divaḥ pṛṣṭhaṃ nakṣatrairiva suvratāḥ || 10 || śivabhaktyamṛtāsvādacetase śivajanmane || namaḥ śrīnaṃdināthāya śaṃkarāparamūrtaye || 11 || namo basavarājāya vṛṣeṃdrāparamūrtaye || carārcanaikaniṣṭhāya śivācārapravartine || 12 || vṛttam || jitvā bijjalabhūmipālakuṭilavyāpāraṃparaṃ saptāhāni raviṃ pṛ0 4) rurodha tarasā yo vīraśaivāgraṇīḥ || ciddṛṣṭyā tṛṇapūruṣeṇa vimukhīcakre ca mīmāṃsakaṃ taṃ vaṃde vasaveśvaraṃ paraśivākāraṃ paraṃ daivatam || 13 || īśvara uvāca- vakāro gururūpaṃ ca sakāro liṃgameva ca || vakāraścararūpaṃ ca trividhaṃ basavāhvayam || 14 || vakāro nādarūpaṃ ca sakāro biṃdurūpakaḥ || kalārūpaṃ vakāraḥ syāttrivarṇaṃ basavākṣaram || 15 || bhaktamuktaviraktāśca basavetyakṣaratrayam || sadā bhaktyā japeyustatpāpatūlāgnisannibham || 16 || yasya vaktre sthitaṃ devi basavetyakṣaratrayam || vasāmi satataṃ tatra satyaṃ satyaṃ na cānyathā || 17 || śivatatvāmṛtāsvādacetase yogine namaḥ || śrīcannabasaveśāya ṣaṭsthalabrahmavādine || 18 || basaveśādisarveṣāṃ gaṇānāṃ jñānadāyine || yogīṃdrāya namastasmai prabhave śivamūrtaye || 19 || śivayogāmṛtāṃbhodhimagnamānasavṛttaye || namaḥ śrī siddharāmāya bhaktasaṃpatpramodine || 20 || pṛ0 5) iṣṭadevatānamaskārarūpamaṃgalam bhaktān svalābhasaṃtuṣṭān sādhūn bhūtasuhṛttamān || nirahaṃkāriṇaḥ śāṃtān namāmi śirasā'sakṛt || 21 || śkāṃde śaṃkarasaṃhitāyām - vṛttam || vatsaite gaṇanāyakāḥ kṣititalaṃ gatvā niyuktā mayā saṃbhūtāssakalāsu jātiṣu punarliṃgārcanātatparāḥ || saṃsthāpyottaravīraśaivapadavīṃ loke hitārthaṃ nṛṇāṃ mudrāḥ paṃca vahaṃta eva vicaraṃtyante sameṣyanti mām || 22 || yadā yadā prāṇaśivaikyabhājāṃ hānirbhavedbhūmitale ca samyak || tadā tadā martyakule gaṇeśāḥ saṃbhūya kurvanti hi dharmasaṃsthām || 23 || gurucaraṇaṃ bhavaharaṇaṃ śaraṇahṛdābharaṇamātmasukhakaraṇam || maraṇabhayāduttaraṇaṃ taruṇāruṇakiraṇavaraṇamahamīḍe || 24 || triyaṃbaka virūpākṣa soma somārdhabhūṣaṇa || traitānetra trayīnetra somasūryāgnilocana || 25 || namaste devatānātha namaste divyamūrtaye || pṛ0 6) sarvajñāya namastubhyaṃ paśūnāṃ pataye namaḥ || 26 || śkandapurāṇe agastya uvāca - śivāya śivatatvāya vidyātatvāya te namaḥ || ātmatatvāya nirbījabījine bījayonaye || 27|| śrīmadaipurasomeśaliṃgāyāliṃgarūpiṇe || liṃgāṃgaikyasvaliṃgāya namaste liṃgamūrtaye || 28 || vātule namaḥ śabda umā sākṣācchivaśabdaḥ śivaḥ svayam || ayaṃ śabdastayoryogaḥ somaṃ taṃ samupāsmahe || 29 || śivo liṃgamumaivāṃgamanayā sahitastvayam || somaḥ saṃbaṃdha ityevaṃ padatrayamupāsmahe || 30 || gururuvāca - athātaḥ ṣaṭsthalabrahmākhyopadeśavidhiṃ param || pravakṣyāmi viśeṣeṇa śivasiddhāntataṃtrajam || 31 || purā yathopadiśyoktaṃ ṣaṭsthalabrahmaśaṃbhunā || ṣaṇmukhāyopadiṣṭārthaṃ tathaivehādhunocyate || 32 || vātule pārvatyuvāca - svāminmatkṛpayārdrātman yāce praśnaṃ jayāvaham || pṛ0 7) śivasiddhāntataṃtrakathanam taṃ vada tvaṃ mahādeva me ghanaṃ saṃśayaṃ hara || 33 || śiva uvāca - sādhu pṛṣṭaṃ tvayā devi sarvānaṃdakaraṃ param || taṃ vadāmi mahārthaṃ te nirvāhakaramavyayam || 34 || vṛttam || apasarati viraktyā saukhyamekāntabhadre na ca harati sa duḥkhaṃ svāviraktyā'tra citram || anakalamidamāryo jñānaśāntaṃ vimṛśya pramathapatiridaṃ yo vinyasedātmabhāve || 35 || guhyādguhyataraṃ cedaṃ na deyaṃ yasya kasya cit || bhaktasevyātmaśiṣyasya viraktasya mahāmate || 36 || vātule aprakāśyamidaṃ taṃtraṃ rahasyamatidurlabham || śivajñānamahātaṃtraṃ saṃkṣepādvakṣyate mayā || 37 || guhyādnuhyamidaṃ taṃtraṃ sarvaśāstrasamuccayam || sūkṣmātsūkṣmataraṃ sāraṃ sārātsāraṃ mahodayam || 38 || śrutismṛtītihāsaiśca śivadharmādiśāstrakaiḥ || kathyate śivasiddhāntataṃtraṃ ṣaṭsthalanirṇayam || 39 || pṛ0 8) śivāgamaiḥ śivādvaitarahasyaiḥ pāramārthikaiḥ || kathyate śivasiddhāntataṃtraṃ ṣaṭsthalanirṇayam || 40 || sarvairupaniṣadvākyaiḥ purāṇairuttarārthakaiḥ || kathyate śivasiddhāntataṃtraṃ ṣaṭsthalanirṇayam || 41 || gītasāraiḥ samastaiśca purātanamahāmataiḥ || kathyate śivasiddhāntataṃtraṃ ṣaṭsthalanirṇayam || 42 || gurūktyā svānubhūtyā ca tarkataśca pramāṇataḥ || kathyate śivasiddhāntataṃtraṃ ṣaṭsthalanirṇayam || 43 || vṛttam || gurucaraśivamūrtīnāṃ trayāṇāmamīṣāṃ niratiśayakṛpāvāptaprasādānubhūtyā || varaparamarahasyaṃ śrīmadācāryaśiṣyottaraghanatarasaṃvādārthayuktaṃ mayoktam || 44 || eteṣāmeva sarvārthasāramādāya sādaram || śivoktaṃ śivasiddhāntataṃtraṃ vakṣye samāsataḥ || 45 || vṛttam || vṛṣeṃdramukhya bhaktapuṃgavāṃghripaṃkajaṃ mudā praṇamya siddhavīraṇākhyavīraśaivayogirāṭ || ahaṃ karomyanādivīraśaivasārasaṃgrahaṃ śrutismṛtipraśastamādyagītasārasaṃgraham || 46 || pṛ0 9) saptaviṃśatisthalanāmāni athātaścānādivīraśaivasārasusaṃgrahe || sthalānyatra nigadyante saptaviṃśatibhedataḥ || 47 || prathamaṃ pīṭhikāsūtramanādi bhaktalakṣaṇam || dvitīyamādirahitajaṃgamasthalamuttamam || 48 || tṛtīyaṃ śūnyaliṃgasya sthalaṃ vidyāccaturthakam || paṃcamaṃ niṣkalākhyasya liṃgasya sthalamucyate || 49 || mahāliṃgasthalaṃ ṣaṣṭhaṃ praṇavākṛtiliṃgakam || saptamaṃ viśvajananasthalamaṣṭamamucyate || 50 || piṇḍasthalaṃ tu navamaṃ daśamaṃ piṇḍacitsthalam || saṃsāraheyabhāgekādaśasthalamudāhṛtam || 51 || gurukāruṇyakaṃ jñeyaṃ dvādaśaṃ liṃgadhāraṇam || trayodaśaṃ deśikasya mahatvaṃ tu caturdaśam || 52 || paṃcādaśaṃ sveṣṭaliṃgamāhātmyaṃ ṣoḍaśaṃ bhavet || caraliṃgasya māhātmyayutaṃ saptadaśaṃ bhavet || 53 || prasādasya ca māhātmyamaṣṭādaśakamucyate || pādodakamahatvaṃ ca navādaśamudīryate || 54 || bhasmamāhātmyarudrākṣamahatvaṃ viṃśati smṛtam || ekaviṃśati vikhyātaṃ paṃcākṣaramahatvakam || 55 || dvāviṃśatirbhavedbhaktasthalaṃ māheśvarasthalam || trayoviṃśatirākhyātaṃ caturviṃśatisaṃyutam || 56 || prasādisthalamatraiva paṃcaviṃśati kīrtitam || prāṇaliṃgisthalaṃ ṣaḍviṃśatiratra nigadyate || 57 || śaraṇasthalamaikyasya sthalaṃ syātsaptaviṃśatiḥ || eteṣāṃ citkriyāmārgaṃ darśayiṣyāmi sāṃpratam || 58 || pīṭhikāsūtram || pṛ0 10) anādivīraśaivaṣaṭsthalajñānasārasaṃgrahaparikramaḥ kathamiti cet || pīṭhikāsūtram - śrīmatsakalabrahmāṇḍabhāṇḍapiṇḍagarbhagarbhīkṛtaviśvāntargataviśvavy āpiniravayavanirālanirāmayanirālaṃvaniḥśūnyaniraṃjananityaparipūrṇasacci dānaṃdamayaḥ anādiparaśivaḥ jagadvyavahāramāyāsaṃkalpamārgayutakāṃḍatrayanivṛttiṃ kṛtvā svābhāvikakarmabhaktijñānaniṣṭhārūpamanādivīraśaivaṣaṭsthalajñānasā raṃ pratiṣṭhāpya sarvātmano'pyekajanmanyeva nityamuktān kartuṃ sākṣācchaṃbhurgurunāmnā'bhūt || tatsadrurumūrterdivyajñānānaṃdakarakamalajātasujñānaparanāmā śiṣyastasmai sadrurave vijñāpayan san bho sadruro bhavadīyakaruṇākaṭākṣavīkṣaṇena ṣaṭsthala brahmāṃgaliṃgasaṃgasukhī bhūtvā sadyomukto bhavāmyaham || he sadruro itaḥ - paramapyekaḥ saṃśayo me pratibhāti ayaṃ saṃdehīti māṃ na hitvā kṛpayā mama saṃdehanivāraṇaṃ kuru tatkathamityukte kecana śaivadarśanasthāḥ ādi- pṛ0 11) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam vīraśaivamanādiśaivaṃ pūrvavīraśaivamuttaraśaivamiti vadanti || tadīyabhedān niścitya saṃdehanivāraṇaṃ yathā bhavati tathā nirūpayetyukte sa sadrurumūrtiḥ paramaharṣitaḥ san bho śiṣya tvayā pṛṣṭaḥ praśnaḥ sarvalokopakārako bhavati etajñjñātvā gurucarabhaktaviraktāḥ paramānaṃdanijaniravayavapadaṃ prāpya nityasukhino yathā bhaveyustathā anādivīraśaivaṣaṭsthalajñānasāraṃ vadāmaḥ sthiracittaḥ san śrṛṇu || itaḥparaṃ vīraśaivaṃ mahāśreṣṭhamiti śivavākyaṃ vartata iti kṛtvā anādiparaśiva ityukte'pi liṃgāṃgasaṃbaṃdhajñānācārayuktavīraśaiva ityukte'pi mahāliṃgatatvaṃ svayameva bhūtvā taddhanamahāliṃgaṃ svayameva dvidhā bhūtvā liṃgāṃgabhaktajaṃgamarūpaṃ bhūtvā svayameva ārādhya ārādhakaṃ sat advitīyatvādvīraśaivamanādisaduttaramāsīt || tena niravayavamahāliṃgena paraśakti paranādabiṃdukalāḥ ekībhūtvā sadāśivamūrterabhavan tasya sadāśivasya paṃcamukhairdīkṣitā gautamādipaṃcamunayaḥ ādiśaivamahāśaivādiṣaṭśaivāni pṛ0 12) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam bhūyo'pi śaivapāśupatā ityuktāni śaivāni ṣaṭ pūrvaśaivamārgaśaivaśuddhaśaivamiti śaivatrayaṃ evaṃ paṃcadaśavidhāni śaivāni sadāśivasaṃbaṃdhīni bhūtvā tiṣṭhaṃti tatsadāśivamūrteḥ paṃcavaktrapaṃcasādākhyānāṃ madhye kartrādicatvāra eva niṣkalā bhavanti karmasādākhyameva sakalaṃ bhavati tatkarmasādākhyameva paṃcaviṃśatinirguṇalīlāsvarūpamāheśvaramūrtirabhūt tanmāheśvaramūrtimukhabhujorusthāneṣu rudraviṣṇubrahmāṇo'jāyanta tādṛ"nmūrtitrayameva vaiṣṇavādivedāntaśaivānāṃ madhye ṣaḍdarśanādimatānyabhūvanniti vīraśaivameva alpakriyayā ghanamuktiṃ svakīyān prāpayiṣyati śaivaṃ tu bahukriyayālpaphalaṃ prāpayiṣyati itara mārgānavalaṃbya sthitadarśanāni nānāparibhavān prāpya tiṣṭhanti tasmādvīraśaivaṣaṭsthalamevānādītyuttaraṃ sadā jananasthitimaraṇarahitaṃ bhavati śaivadarśanādinyevādyantayuktāni ateva pūrvāṇīti nijamuktisteṣāṃ na bhavatīti tāni śaivāni bhavīni bhavanti ayaṃ mahāprasaṃgaḥ vākyamātraṃ na bhavati mahādevenedamumāskaṃdayornirūpitaṃ anādivīraśaivaṣaṭsthalajñāna- pṛ0 13) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam sāraścaturvedadvātriṃśadupaniṣadaṣṭādaśasmṛtyaṣṭāviṃśatyāgamāṣṭ ādaśapurāṇetihāsādiṣu purātanapramathagaṇabhṛṃgiriṭighaṃṭākarṇasukeśarurūpamanyubhṛgudadhīci gautamādiṛṣibhiśca samyakpraṇītaḥ imaṃ śrṛṇviti vadan sadamalānaṃdamūrtissadruruḥ sakalavedāgamapurāṇaśāstraśivarahasyādiṣu sāragraṃthānādāya saptaviṃśatisthalāni kṛtvā saṃgṛhītavān tatkathamiti cet sūkṣmadarpaṇe sthūlagajo vilīya dṛśyamāna iva eṣu sūkṣmasthaleṣu ekottaraśatasthalāni vilīya tiṣṭhanti ayamanādivīraśaivaṣaṭsthalajñānasāraḥ saptaviṃśatisthalaiḥ saha yathā bhavati tathā tiṣṭhati teṣu anādibhaktasthalādyaikyasthalāntāni ṣaḍviṃśatisthalāni vīraśaivanirdeśavivaraṇasthalena saha saptaviṃśatisthalānyabhūvan || prathame vīraśaivanirdeśavivaraṇam niṣkala eva guruḥ śūnyameva liṃgaṃ niraṃjana evāvādijaṃgamaḥ ete gururligajaṃgamā eva sthūlasūkṣmakāraṇāṃgamūrtiḥ anādibhaktaḥ so'yamanādibhaktaḥ svatanuprāṇacaitanyasvarūpamahāvastu sevituma- pṛ0 14) sādhyamiti saṃbhāvya svalīlayā svayameva dvividho bhūtvā svayameva svayaṃ pūjayituṃ gauravamiti svayameva guruliṃgajaṃgamatrividhamūrtiḥ svayaṃ bhūtvā niṣkalagurureva nādaḥ śūnyaliṃgameva biṃduḥ anādijaṃgama eva kalā etannādabiṃdukalānvitākhaṃḍagolakākāratejorāśimahāliṃgamabhūt tanmahāliṃgameva ṣaṭsthalaliṃgāṃgasaṃgī vīraśaivo babhūva || tatkathamiti cet || viśabdenocyate yuktiḥ ra śabdena rajomatam || va śabdeneryate biṃduḥ śa śabdena cidīritā || 1 || yathā hisidhātorvarṇavyatyayena siṃhaśabdo niṣpannastathā vaśakāntāviti dhātoḥ varṇavyatyayena śivaśabdo niṣpannaḥ śiva eva śaivastatra svārthe'ṇpratyayaḥ || kūṭasthagolakākāraṃ liṃgaṃ śakāro bhaktarūpaśca ityuktatvāt vīravaśeti varṇacatuṣṭayabījameva liṃgabhaktā bhūtvā vīraśaivamiti nāma babhūva tat paṃcākṣarīpraṇavaṃ ṣaḍakṣarasadanaṃ ekākṣaralekhābhāvālekhaṃ tatkathamiti cet || liṃgaṃ paṃcākṣarīrūpamiti vacanāt paṃcākṣarameva liṃgaṃ bhaktaḥ ṣaḍvarṇaikarūpa ityuktatvācca || pṛ0 15) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam īśvara uvāca - oṃkāro vadanaṃ devi namaḥ kārau bhujadvayam || śikāro dehamadhyaṃ tu vāyakārau padadvayam || iti ṣaḍvarṇarūpaṃ ca bhaktarūpaṃ mayoditaṃ iti anena ṣaḍakṣareṇa dvipaṃcāśadakṣarāṇi etadakṣarātīta eva avākjapraṇavaḥ evaṃ paṃcākṣaraṣaḍakṣaraikākṣarāṇyeva tatvatrayasvayacaraparasumudrāḥ bhūtvā ekamevādvitīyaṃ brahma vīraśaivamāsīt tatkathamiti cet || 90 || uttaravātule ekamevādvitīyaṃ yadavikalpaṃ paraṃ padam || tadvīraśaivamityuktaṃ netaraṃ savikalpakam || 91 || eka evāyametasmātsarvasmin jagatīti yaḥ || viśiṣṭa īryate yasmādvīra ityabhidhīyate || 92 || īśvara uvāca - ekamūrtistrayo bhāgā gururliṃgaṃ ca jaṃgamaḥ || jaṃgamaśca gururliṃgaṃ trividhaṃ liṃgamucyate || 93 || biṃdūpaniṣadi nādabiṃdukalārūpaṃ gururliṃgaṃ tu jaṃgamam || nādaśca gururūpākhyo biṃdurūpaṃ tu liṃgakam || kalārūpaṃ caraṃ jñeyaṃ sarvaśāstreṣu kathyate || 94 || īśvara uvāca - nādo gurumukhaṃ caiva biṃdurliṃgamukhaṃ tathā || kalā caramukhaṃ jñeyaṃ gururliṃgaṃ tu jaṃgamam || 95 || pṛ0 16) nādo liṃgamiti jñeyo biṃduḥ pīṭhamudāhṛtam || biṃdunādayutaṃ rūpaṃ liṃgākāra ihocyate || 96 || atra pramāṇam || layādibhedaḥ prāgukto ya upādhau śivasya tu || sa biṃduriti mantavyaḥ saiva kuṃḍalinī matā || 1 || paranirvāhaniṣṭhānāṃ yadbhavetparamaṃ padam || tadāhuḥ sthalamadvaitaṃ śivajñānaikatatparāḥ || 97 || ekameva paraṃ brahma saccidānaṃdalakṣaṇam || śivatatvaṃ śivācāryāḥ sthalamityāhurādarāt || 98 || ādhāraḥ sarvaśaktīnāṃ jyotiṣāmakhilātmanām || yattatvaṃ bhavati prājñaiḥ sthalaṃ tatparigīyate || 99 || ālayaḥ sarvabhūtānāṃ lokānāṃ lokasaṃpadām || yadbhavetparamaṃ brahma sthalaṃ tatprāhurakṣaram || 100 || sarveṣāṃ sthānabhūtatvāllayabhūtatvatastathā || tatvānāṃ mahadādīnāṃ sthalamityabhidhīyate || 101 || sthīyate līyate yasminmuktiḥ saṃsārapaddhatiḥ || tadetatsthalamityuktaṃ sthalatatvaviśāradaiḥ || 102 || tadbrahmasthalaśabdena svaśakyā ṣaḍvidhaṃ bhavet || pṛ0 17) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam mokṣamārgaikasopānaṃ vīramāheśvarādṛtam || 103 || vīrāgame || vṛttam || sarvajñatā tṛptiranādibodhaḥ svataṃtratā nityamaluptaśaktiḥ || anaṃtaśaktiśca vibhorvidhijñāḥ ṣaḍāhuraṃgāni ca ṣaṭsthalāni || 104 || niṣkriyasya niraṃjanyanirguṇasyāmalātmanaḥ || kathaṃ svargādikartṛtvaṃ śivasyābhyupagamyate || 105 || tato vastvavikāritvaṃ kartṛtve na virudhyate || samastopādhiśūnyatvaṃ kartṛtvaṃ tasya ceṣṭite || 106 || yathā kālo hyamūrto'pi dṛśyate phalasādhakaḥ || tathā śivo hyamūrto'pi kurute kāryamicchayā || 107 || smṛtimātrādnāruḍīyo dṛśyādṛśyasya rakṣaṇam || yo devaḥ svīyayā kāryaṃ karoti kṣaṇamātrataḥ || 108 || yathārko dinaceṣṭānāṃ sannidherupakārakaḥ || tathā sannidhiśakteśca ceṣṭayatyakhilaṃ śivaḥ || 109 || sarvopādhivinirmuktaṃ caitanyaṃ sarvagaṃ śivam || tadeva yadidaṃ viśvaṃ tasmādanyaṃ na vidyate || 110 || svaśaktikṣobhamātreṇa sthalaṃ taddvividhaṃ bhavet || pṛ0 18) ekaṃ liṃgasthalaṃ proktamanyadaṃgasthalaṃ smṛtam || 111 || mahaddhaṭaprabhedena yathākāśaṃ pratīyate || pratīyate tathā caikasthalaṃ liṃgāṃgabhedataḥ || 112 || trikāṇḍasāre upāsyopāsakatvena svayameva dvidhā bhavet || liṃgasthalamupāsyaṃ syādaṃgasthalamupāsakam || 113 || paramarahasye cinmātraṃ paramaṃ sākṣātsthalaṃ satyādilakṣaṇam || liṃgāṃgatvaṃ śivātmatvabhedenaiva svayaṃ śritam || 114 || vātule śivatvenātmarūpeṇa yathā cinmātramucyate || liṃgatvenāṃgarūpeṇa sthalamātraṃ tathocyate || 115 || śiddhāṃtaśikhāmaṇau sthalaṃ cinmātramevaṃ syālliṃgaṃ syācchiva eva hi || tathāṃgameva jīvaḥ syāditi me niścitā matiḥ || 116 || yathā sthalaṃ dvidhābhūtaṃ tathā śaktirdvidhā bhavet || śaktirapratighā sākṣācchivena sahadharmiṇī || 117 || sā śaktirdvividhā bhūtā svātaṃtreṇa balena tu || samānadharmiṇītvena vibhaktā bhaktavatsalā || 118 || liṃgasthalāśrayā kācitkācidaṃgasthalāśrayā || liṃgasthalāśrayā śaktiḥ kalārūpā prakīrtitā || 119 || pṛ0 19) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam vāsiṣṭhe adhomukhī bhavecchaktirbhaktirūrdhvaṃmukhī bhavet || sā māyā śaktirākhyātā nirmāyā bhaktirīritā || 120 || śaktiḥ pravṛttirākhyātā nivṛttirbhaktirīritā || śaktyā prapaṃcasṛṣṭiḥ syādbhaktyā tadvilayo mataḥ || 121 || śaktivaicitryato rūpaṃ nirūpamapi yāti hi || bhaktivaicitryato rūpaṃ nirūpamidamāpnuyāt || 122 || prapaṃcavṛddhyapekṣo hi śaktiḥ svābhāviko guṇaḥ || prapaṃcāpacayāpekṣo bhaktiḥ svābhāviko guṇaḥ || 123|| api tarkapramāṇābhyāṃ śaktibhaktiguṇādhikaḥ || upāsyatvaṃ bhavecchaktyā bhaktyopāsakatā bhavet || 124|| paramarahasye anādyaṃtamajaṃ liṃgaṃ tatpadaṃ paramaṃ prati || yadgacchati mahābhaktyā tadaṃgamiti niścitam || 125 || aṃ bhavetparamaṃ tatvaṃ tadgataṃ tatparāyaṇam || aṃgasthalamiti prāhuraṃgasthalaviśāradāḥ || 126|| amiti brahmasanmātraṃ gacchatīti gamucyate || rūpyateṃ'gamiti prājñairaṃgatatvaviciṃtakaiḥ || 127 || pṛ0 20) savituḥ padamaṃgaṃ syālliṃgaṃ bhargapadaṃ tathā || dhīmahītyanayoraikyaṃ gāyatrī prāha sādaram || 128 || tatpadenocyate liṃgaṃ tvaṃ padenāṃgamīritam || anayoraikabhāvo yaḥ saṃbaṃdho'si pade na ca || 129 || yo bhaktijñānayogārthaḥ sa tatvamasi nirṇayaḥ || yo nirṇayaḥ sa liṃgāṃgasaṃbaṃdhārtho na saṃśayaḥ || 130 || liṃgaṃ śivo niyaṃtāṃgaṃ prapaṃcassacarācaraḥ || tasmin tasya layasthānaṃ saṃbaṃdha iti gīyate || 131 || aṃgaṃ śaktiriti proktaṃ śaktimān liṃgamucyate || anayoraikyavijñānaṃ saṃbaṃdha iti kathyate || 132 || liṃgaṃ śivo bhavānyaṃgamanayoḥ saṃgatiḥ parā || ānaṃdarūpiṇī yā'sau saṃbaṃdha iti kathyate || 133 || aṃgaṃ śaktiḥ śivo liṃgaṃ yathā bhaktyāvagamyate || iti vijñānasaṃpattiryāsau saṃbaṃdha ucyate || 134 || vātule śiva eva svayaṃ liṃgamātmaivāṃgaṃ bhavetkhalu || tayoḥ śivātmanoḥ samyagyogaḥ saṃyoga eva hi || 135 || pṛ0 21) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam yathā liṃgasthalaṃ śaktyā svīyayā bahudhā bhavet || tathā cāṃgasthalaṃ bhaktyā svīyayā bahudhā bhavet || 136 || yadyalliṃgasthalaṃ sākṣācchivo bhavati śaktitaḥ || tattadaṃgasthalaṃ sākṣādātmā bhavati bhaktitaḥ || 137 || yadyadrupamupāsyatvācchivo vrajati śaktimān || upāsakatvataścātmā tattadāpnoti bhaktimān || 138 || yadyatsvarūpamādhatte pūjyatvena maheśvaraḥ || pūjakatvena cātmāyametadrūpamanuvrajet || 139 || yadyatsvarūpamādhatte sādhyatvātparameśvaraḥ || sādhakatvādasāvātmā tattadāsthāya tiṣṭhati || 140 || yadyatsvarūpamādhatte gurutvenāṃbikāpatiḥ || śiṣyatvenāyamātmā ca tattadrūpamupāśritaḥ || 141 || upāsyopāsakau pūjyapūjakau sādhyasādhakau || guruśiṣyau śivātmānau nigadyete mahātmabhiḥ || 142 || ataḥ saṃyogasadbhāva ucyate sāṃprataṃ mayā || liṃgasthalaṃ tridhā jñeyaṃ tadbhedo varṇyate kramāt || 143|| prathamaṃ bhāvaliṃgaṃ syāddvitīyaṃ prāṇaliṃgakam || tṛtīyamiṣṭaliṃgaṃ syādityetattrividhaṃ smṛtam || 144 || niṣkalaṃ bhāvaliṃgaṃ syādbhāvagrāhyaṃ parātparam || sanmātraṃ bhāvaliṃgaṃ syāditi niṣṭhā mahātmanām || 145 || pṛ0 22) prāṇaliṃgaṃ manogrāhyaṃ bhavetsakalaniṣkalam || tatprāṇeṣvantarmanaso liṃgamāhuriti śrutiḥ || 146 || sakalaṃ dṛkkalāgrāhyamiṣṭaliṃgasthalaṃ mahat || iṣṭāvāptikaraṃ sākṣādaniṣṭaparihārakam || 147 || iṣṭamūrjyaṃ svabhaktānāmanuyacchati sarvadā || iṣṭaliṃgamiti prāha tasmādātharvaṇī śrutiḥ || 148 || sadrūpaṃ bhāvaliṃgaṃ syāccidrūpaṃ prāṇaliṃgakam || ānaṃdarūpamācāryairiṣṭaliṃgamudāhṛtam || 149 || bhāvaliṃgaṃ paraṃ tatvaṃ prāṇaliṃgaṃ tu sūkṣmakam || iṣṭaliṃgaṃ bhavet sthūlamevaṃ liṃgatrayaṃ smṛtam || 150 || ekamekasthalaṃ bhūyo dvividhaṃ dvividhaṃ bhavet || bhāvaliṃgasthalaṃ dvedhā prāṇaliṃgasthalaṃ dvidhā || iṣṭaliṃgasthalaṃ caiva dvidhā proktaṃ mahātmabhiḥ || 151 || mahāliṃgaṃ prasādākhyaṃ liṃgamityubhayasthalaṃ || bhāvaliṃgaṃ bhavatyeva svānubhūtipramāṇataḥ || 152 || tathā ca caraliṃgaṃ ca śivaliṃgamiti dvayam || prāṇaliṃgaṃ bhavatyeva tātparyārtho na saśaṃyaḥ || 153 || guruliṃgaṃ tathācāraliṃgamityubhayasthalam || iṣṭaliṃgaṃ bhavatyeva satyamuktamidaṃ mayā || 154 || pṛ0 23) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam mahāliṃgaṃ prasādākhyaliṃgaṃ ca caraliṃgakam || śivaliṃgaṃ tathā caiva guruliṃgaṃ tataḥ param || ācāraliṃgamityevaṃ liṃgaṃ ṣaḍvidhamucyate || 155 || ekameva svarūpaṃ ca lakṣaṇaṃ parikīrtitam || mahāliṃgasthalādīnāṃ ṣaḍvidhānaṃ yathākramam || 156 || aṃgasthalaṃ tridhā jñeyamācāryaiḥ sūkṣmadarśibhiḥ || yogāṃgaṃ prathamaṃ proktaṃ bhomāṃgaṃ tu dvitīyakam || tyāgāṃgaṃ tu tṛtīyaṃ syādevameva tridhā bhavet || 157 || śivayogasukhāvāptyā yogāṃgamiti gīyate || śivena saha bhogena bhogāṃgamiti kathyate || saṃsārabhoga (bhrāṃti) saṃtyāgāttyāgāṃgamiti paṭhyate || 158|| yogāṃgaṃ kāraṇaṃ proktaṃ bhogāṃgaṃ sūkṣmamucyate || tyāgāṃgaṃ sthūlamityuktamevaṃ bhedopabhedataḥ || 159 || ityevaṃ triprakāreṇa proktamaṃgasthalaṃ kramāt || pratyekaṃ pṛthagarthatvātsāṃprataṃ procyate dvidhā || 160 || yogāṃgamaikyaśaraṇasthalamityubhayaṃ bhavet || prāṇaliṃgaṃ prasādīti dvayaṃ bhogāṃgamiṣyate || 161 || māheśvarasthalaṃ bhaktasthalamityubhayaṃ tathā || tyāgāṃgaṃ ca bhavatyeva procyate pāramārthakaiḥ || 162 || aikyaṃ tu śaraṇaṃ nāma prāṇaliṃgi prasādi ca || pṛ0 24) māheśvaraṃ bhaktamiti kramātṣaṭsthalamucyate || 163 || sthirā yatra sthitā bhaktirlīnā saṃsṛtisaṃgatiḥ || sthalaṃ tadetadityāhuḥ sthalaśabdārthavādinaḥ || 164 || ṣaṭsthaleṣu praviśyaiṣā bhaktiḥ ṣaḍvidharūpiṇī || kramātpravartate tattallakṣaṇopādhibhedataḥ || 165 || ṣaḍvidhākārato bhinnā bhaktiḥ sākṣācchivātmikā || ṣaṇṇāmaikyādibhaktāntasthalānāṃ vartate pade || 166 || yathāśaktirmahatsaṃjñādyācārānteṣvavasthitā || tathaivaikyādi bhaktānteṣveyaṃ bhaktiravasthitā || 167 || bhaktissamarasākārā prathamaṃ parigīyate || ānaṃdākārato bhāti dvitīya bhaktiruttamā || 168 || tṛtīyānubhavākārā bhaktirbhavati śāśvatī || caturthī paramā bhaktiravadhānātmikāmatā || paṃcamī naiṣṭhikā bhaktiḥ ṣaṣṭhiḥ sadbhaktirīritā || 169 || vṛttam || aṃgaṃ ca liṃgaṃ ca mukhaṃ ca hasto bhaktiśca śaktiśca tathārpaṇaṃ ca || prasāda ityaṣṭavidhasthalāni pratisthalaṃ ṣaṭsthalasaṃjñitāni || 170 || aṃgaṃ ca liṃgaṃ ca sadeva jātaṃ bhaktiśca śaktiśca tathā cideva || ānaṃda evārpaṇamuttamaṃ ca bhavetprasādaśca paraṃ trirūpam || 171 || evamaṃgasthalaṃ proktaṃ mayā ṣaḍvidharūpataḥ || pṛ0 25) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam itaḥ paraṃ pravaktavyaṃ śeṣo'nyograṃthavistaraḥ || 172 || devyuvāca - ṣaṭsthalaṃ ca kathaṃ jātaṃ ṣaṭsthalasya kathaṃ guṇaḥ || ṣaṭsthalasya kathaṃ bhedo brūhi me parameśvara || 173 || īśvara uvāca - yathā hyagnestathā bhāsastadbhedaṃ śruṇu pārvati || mayyeva bhinnabhāvena liṃgaṃ ṣaḍvidhameva ca || 174 || ācāraṃ guruliṃgaṃ ca iṣṭaliṃge prajāyate || śivaliṃgaṃ carākhyaṃ ca prāṇaliṃge ca jāyate || 175 || prasādaṃ ca mahāliṃgaṃ bhāvaliṃge ca jāyate || ityevaṃ navaliṃgāni kramaśo varṇyate mayā || 176 || bhaktasyāṃgasthalaṃ pṛthvī jalaṃ māheśvarasya ca || prasādinoṃgamagniśca vāyuśca prāṇaliṃginaḥ || 177 || śaraṇasyāṃgamākāśamaikyasyātmāṃgameva ca || evamaṃgasthalaṃ jñeyaṃ susūkṣmaṃ kamalānane || 178 || bhaktasya cittahastaśca buddhirmāheśvarasya ca || prasādinirahaṃkāraḥ sumanaḥ prāṇaliṃginaḥ || 179 || jñānahastaḥ śaraṇyasya bhāva aikyasya viśrutaḥ || pṛ0 26) etaddhastaparijñānaṃ viśeṣaṃ śruṇu pārvati || 180 || bhaktasyācāraliṃgaṃ syādruruliṃgaṃ maheśituḥ || prasādinaḥ śivaliṃgaṃ jaṃgamaṃ prāṇaliṃginaḥ || 181 || śaraṇyasya prasādaṃ syādaikyasyāpi mahacca tat || etatsūkṣmataraṃ sūkṣmādviśeṣaṃ śruṇu pārvati || 182 || vṛttam || ācāraliṃgaṃ gururūpaliṃgaṃ śivākhyaliṃgaṃ caranāmaliṃgam || prasādaliṃgaṃ ca mahātmaliṃgaṃ nivṛttimārgeṇa ṣaḍāhurāryāḥ || 183 || bhaktaṃ māheśvaraṃ nāma prasādi prāṇaliṃgi ca || śaraṇasthalamaikyaṃ hi nivṛttirlayamārgataḥ || 184 || devyuvāca- paṃcabhūtamayaṃ dehaṃ kiṃ bhedaṃ tu samarpitam || arpitasya mukhaṃ kiṃvā tanmukhaṃ kathayasva me || 185 || īśvara uvāca- ācārasyārpitaṃ pṛthvī guruliṃgārpitaṃ payaḥ || śivaliṃgārpitaṃ tejo vāyuścarasamarpitaḥ || 186 || prasādārpitamākāśaṃ pariṇāmārpitaṃ mahat || evaṃ paṃcamukhaṃ jñānaṃ durlabhaṃ śruṇu pārvati || 187 || uttaravātule īśvara uvāca- ācāre divyaliṃge nirupamanija bhaktasthalāṃgaikābhāji pṛ0 27) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam ghrāṇāsye cittahastena ca ghanasukhahetau kriyāśaktiyukte || ghrātavyaṃ dravyamapyarpaṇaviṣayavidhānopadiṣṭaṃ samarpya prāyassadbhaktipūrṇassvayamayamiha gaṃdhaprasādaṃ bhajeta || 188 || svāṃge māheśvarātmanyanupamasahajajñānaśaktiprayukte jihvāsye suprasiddha varagurughanaliṃgābhidhe saṃsthite'smin || niṣṭhābhaktiprabhāvapraṇuhitasumahābuddhihastena vidvān rasyadravyaṃ samarpya svayamamalarasākhyaprasādaṃ bhajeta || 189 || yo'sau nityaprasādisthalaparamapadaprāptidivyāṃgabhāji svecchāśaktiprayukte dṛśi jagati mukhe pāṇinā'haṃkṛtena || sākṣālliṃge śivākhye savinayamavadhānātmikā bhaktiyukto draṣṭavyāṃśaṃ samarpyārpaṇavinihitarūpaprasādaṃ bhajeta || 190 || saṃsaktaprāṇaliṃgisthalavihitanijāṃge manaḥpāṇinā'sau liṃge cāsmin carākhye tvaci jagati mukhe hyādiśaktiprayukte || spṛṣṭavyaṃ cārpayitvā svayamanubhavabhaktiprabhāvopapanno pṛ0 28) nityaṃ sparśaprasādaṃ niratiśayasukhaṃ tatvavettā bhajeta || 191 || liṃge sākṣātprasāde vimalaśaraṇasaṃjñāṃgasaṃsthe'pi cāsmin śrotavyaṃ śrotravaktre nikhilamiha parāśaktiyukte samarpya || ānaṃdākārabhaktiḥ sphuṭataraparamajñānahastena soyaṃ śabdākhyaṃ tatprasādaṃ svayamaviratamatyāśramastho bhajeta || 192 || aikyāṃgaṃ bhāji liṃge mahati hṛdi mukhe cinmahāśaktiyukte nityaṃ bhāvena hastena ca samarasabhaktiprayuktāḥ svayaṃ san || jñātavyaṃ cārpayitvā vimalamatiravaśyaṃ samarpyārpaṇīyaṃ tasmāllabdhaṃ viśuddhaṃ ghanatarapariṇāmaprasādaṃ bhajeta || 193|| itaḥparaṃ viśeṣeṇa vīraśaivārcanakramam || ṣaṭsthalātmakarūpeṇa pravakṣyāmi samāsataḥ || 194 || bhaktasthale sukhāsīno bhūtirudrākṣadhāraṇam || kṛtvā bhaktyā supūtātmā tato māheśvarasthale || ṣaḍakṣaraṃ paraṃ maṃtramanuṣṭhāyātmaniṣṭhayā || 195 || prasādisthale hyādāya liṃgaṃ haste'vadhānataḥ || prāṇaliṃgisthale pūjāṃ vidhāya svānubhūtitaḥ || 196 || tataḥ śivārpaṇaṃ kṛtvā svānaṃdāccharaṇasthale || pṛ0 29) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam aikyasthale prasādopabhogatṛptimavāya ca || 197 || evaṃ samarasādbhāvātṣaḍaṃgasthalayogataḥ || kuryācca sarvadā so'yaṃ vīraśaivārcanakramaḥ || 198 || śivāyārpitajīvatvādvīrataṃtrasamudbhavāt || vīraśaivasamāyogādvīraśaivamiti smṛtam || 199 || "uttaravātule" śivena saha saṃbaṃdhaṃ śaivamityādṛtaṃ budhaiḥ || ubhayoḥ saṃpuṭībhāvādvīraśaivamiti smṛtam || 200 || viśabdo'tra vikalpārtho raśabdo rahitārthakaḥ || vikalparahitaṃ śaivaṃ vīraśaivamiti smṛtam || 201 || vidyāyāṃ śivarūpāyāṃ viśeṣādramaṇaṃ yataḥ || tasmādete mahābhāgā vīraśaivā iti smṛtāḥ || 202|| śiddhāṃtaśikhāmaṇau viśabdenocyate vidyā śivajīvaikyabodhikā || tasyāṃ ramante ye śaivā vīraśaivāstu te matāḥ || 203|| vidyāyāṃ ramate yasmānmāyāṃ heyāṃ śvavadrahet || ityanena niruktena vīramāheśvaraḥ smṛtaḥ || 204 || vedāntajanyaṃ yajñjñānaṃ vidyeti parikīrtitā || vidyāyāṃ ramate tasyāṃ vīra ityabhidhīyate || 205 || jñānagamyaṃ rahasyaṃ ca kaivalyapadakāraṇam || pṛ0 30) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam vīraśaivamiti jñeyametallakṣaṇamucyate || 206|| vīrāgame" cidvilāsaḥ śivaḥ sākṣādvīraśaivo'bhidhīyate || 207 || śrutiḥ|| vīraśabdaḥ parameśvaragocara ityuktaḥ kathito'si vīra iti hiṃsābhidhānatṛptisannidhimeti || 208 || skānde || ye rudralokādavatīrya rudrā mānuṣyamāśritya jagaddhitāya || caraṃti nānāvidhacāruceṣṭāstebhyo namastryaṃbakapūjakebhyaḥ || 209 || vṛttam || vyālākalpā viṣamanayanā vidrumātāmrabhāsā jāyāmiśrā jaṭilaśirasaścaṃdralekhāvataṃsāḥ || nityānaṃdā niyatalalitāḥ snigdhakalmāṣakaṃṭhā- ste'mī rudrā dhṛtaparaśavo ye bhaviṣyanti bhaktāḥ || 210 || "uttaravātule gururliṃgaṃ jaṃgamaśca prasādaḥ pādavāri ca || tadetadekasvarūpaṃ hyanādivīraśaivakam || 211 || graṃthāṃtare|| gururliṃgaṃ caraścaiva prasādaḥ pādavāri ca || tadekatvaṃ svarūpaṃ tvityanādivīraśaivakam || 212 || uttaravātule" gururliṃgaṃ jaṃgamaśca prasādopyekadarśanam || pṛ0 31) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam yattadācaraṇaṃ proktaṃ vīraśaivamahāgame || 213 || jaṃgamaṃ nādarūpaṃ ca liṃgaṃ biṃdusvarūpakam || nādabiṃdudvayopetamanādyaṃ vīraśaivakam || 214 || tatraiva || tasmādvīravrate niṣṭho mokṣāpekṣāyutaḥ prabhuḥ || sarvācāreṣu nirato bhakta evādhiko mataḥ || 215 || dāsohī liṃganiṣṭhaśca vīravratasamāśrayaḥ || susarvācārasaṃpanno liṃgajaṃgamarūpakaḥ || 216|| vātule śarīrādipadārthaṃ ca dattaṃ dānaṃ samarpaṇam || samarpya so'hamasmīti dāsohaṃbhāva ucyate || 217 || īśvara uvāca- ahaṃ māheśvaraprāṇo mama prāṇo maheśvaraḥ || tasmādaviralaṃ nityaṃ śaraṇaṃ nāma vartate || 218|| liṃgāṃgī ca mama prāṇo liṃgāṃgī ca mamātmabhūḥ || liṃgāṃgī mama jīvaśca liṃgāṃgī mama rakṣakaḥ || 219 || liṃgāṃgī mama kartā ca liṃgāṃgī ca mama prabhuḥ || liṃgāṃgī ca mama svāmī liṃgāṃgī cāpi madguruḥ || 220 || 'vāyavīyasaṃhitāyāṃ' upapātakakoṭiṃ ca brahmahatyāyutāni ca || dahatyaśeṣapāpāni śivabhaktasya darśanam || 221 || pṛ0 32) śhaive" || anenaiva tu dehena rudraḥ saṃtiṣṭhati kṣitau || pāpahā sarvamartyānāṃ sallāpāddarśanādapi || 222 || arcayedyaḥ sadā rudraṃ sa rudra iva bhūtale || pāpahā sarvamartyānāṃ darśanātsparśanādapi || 223 || viṣṇunāradasaṃvāde" || darśanācchivabhaktānāṃ sakṛtsaṃbhāṣaṇādapi || atirātrasya yajñasya phalaṃ bhavati nārada || 224 || śaṃkarasaṃhitāyāṃ || śivaliṃgāṃgasaṃbaṃdhabhājāṃ darśanamātrataḥ || muktiṃ gacchanti manujāḥ paśupakṣimṛgādayaḥ || 225 || liṃgāṃgasaṃginaḥ puṃso ye dṛgviṣayavartinaḥ || sarvapāpavinirmuktā yāsyanti paramāṃ gatim || 226|| liṃgāṃgasaṃgino loke liṃgadhyānaparāyaṇān || anuvrajati yo martyaḥ so'pi mukto na saṃśayaḥ || 227 || prāṇaliṃgaikyaniṣṭhasya dehaṃ spṛṣṭvā samīraṇaḥ || yatra gacchati tatratyā martyā muktā na saṃśayaḥ || 228 || yugapacchivaliṃgaikyapādaspṛṣṭarajāṃsi ca || pataṃti mastake yasya sa mukto nātra saṃśayaḥ || 229 || pṛ0 33) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam ādityapurāṇe brahmaviṣṇusaṃvāde || vṛttam || ye prāpya durlabhamidaṃ manujāḥ śarīraṃ kurvanti hanta parameśvarapādapūjām || dhanyāsta eva nijapuṇyajitattrilokā- steṣāṃ padāmbujarajo bhuvanaṃ punāti || 230 || ye'rcayanti sadā rudraṃ na te prakṛtimānuṣāḥ || rudralokātparibhraṣṭāste rudrā nātra saṃśayaḥ || 231 || teṣāṃ saṃrakṣaṇaṃ yastu kurute manujottamaḥ || tasya pāṇitale muktiḥ sthitā nāstyatra saṃśayaḥ || 232 || durlabhāstriṣu lokeṣu prāṇaliṃgāṃgasaṃginaḥ || pūrvajanmakṛtaṃ puṇyaṃ yaisteṣāṃ sulabhā bhuvi || 233 || paramādvaitavijñānaniṣṭhānāṃ ca mahātmanām || śuśrūṣā kriyate yena tatpādau mama mastake || 234 || dāśarathirāmavākyaṃ || tatpādabhṛtyabhṛtyānāṃ bhṛtyabhṛtyatvamuttamam || madīśadevadeveśa devānāmapi durlabham || 235 || karmāvalaṃbakāḥ kecit kecijñjñānāvalaṃbakāḥ|| vayaṃ tu śivabhaktānāṃ pādarakṣāvalaṃbakāḥ || 236|| kiṃca muṃḍakopaniṣadi || pṛ0 34) nirmālyameva bhakṣayet caṃḍālo naiva caṃḍālaḥ pulkaso naiva pulkasaḥ api vā yaścaṃḍālaḥ śiveti vācaṃ vadettena saha saṃvadet tena saha saṃvaset tena saha saṃviśet tena saha bhuṃjīteti || 237 || śivarahasye || aṣṭādaśānāṃ varṇānāṃ śreṣṭho māheśvaro janaḥ || pūtastadīyadeśo'pi kiṃ punastasya bāṃdhavāḥ || 238 || ādityapurāṇe || prasādabhoktṛrnniṃdanti ye janā bhaktisaṃyutān || te yānti pitṛbhissākaṃ narakaṃ nātra saṃśayaḥ || 239 || īśvara uvāca- madbhaktānāṃ prasādānnaṃ na gṛhṇanti narādhamāḥ || śivabhaktaprasādānnāt pāpaśuddho bhavennaraḥ || 240 || pāṃsavaḥ parvatāyante pāṃsūyante'pi parvatāḥ || śivaprasādayuktānāmājñayaiva tu kevalam || 241|| yajurvede śatarudrīye || yā te rudra śivā tanūraghorā'pāpakāśinī || 242|| kāraṇāgame || vṛttam || apāpakāśīti vapuḥ śrutaṃ te śiṣṭāḥ prasiddhā bhagavannapāpāḥ || pṛ0 35) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam atasvadīyānapahāya bhaktānanyānaśiṣṭāniti niścinomi || 243|| vātule || aghorā'pāpakāśinī yā te rudra śivā tanūḥ || yajuṣā gīyate yasmāttasmācchaivo'ghavarjitaḥ || 244 || skānde || śivabhaktiyuto martyaścaṃḍālaḥ pulkaso'pi vā || nārī naro vā ṣaṃḍo vā sadyo mucyeta saṃsṛteḥ || 245 || mārgastho vāpyamārgastho mūrkho vā paṃḍito'pi vā || mama bhakto yadi bhavet sarvasmādadhiko hi saḥ || 246|| kiṃ kulena kimācāraiḥ kiṃ śīlena guṇena kim || bhaktileśayutaḥ śaṃbhossa vaṃdyaḥ sarvadehibhiḥ || 247 || muṃḍakopaniṣadi || sveṣṭaliṃgaprasādameva caṃḍālo'pi vā sadaivopabhuṃjānaḥ syātsa cāṃḍālo na bhavati pulkaso na bhavati kiṃ tu sa eva kulajaḥ sa eva varaḥ sa eva dhanyaḥ || 248 || vātulāgame || kāyaśuddhiścātmaśuddhiścāṃganyāsaḥ karasya ca || sarvaśuddhirbhavennityaṃ liṃgadhāraṇameva ca || 249 || tatraiva || śuddhatvaṃ śivamuddiṣṭācchivajñānaṃ hi śaivakam || śuddhaśaivasamāyogācchuddhaśaivamiti smṛtam || 250 || pṛ0 36) vīrāgame || śivenotpadyate śaivaṃ tasmājjātaḥ śivadvijaḥ || śivadvijāstu vipreṃdrā hyādiśaivāḥ prakīrtitāḥ || 251 || kauśikaḥ kāśyapaścaiva bhāradvājo'trireva ca || gautamaśceti paṃcaite paṃcavaktreṣu dīkṣitāḥ || 252 || śkānde kālikākhaṇḍe || tṛṇabiṃduruvāca- nātrāśramakṛtaḥ kaścidutkarṣo vidyate nṛṇām || parāṃ dīkṣāṃ vinā śaivīṃ bandhayantravimocinīm || 253 || yatra kutrāśrame tiṣṭhan dīkṣayā tu vimucyate || tasmānmuktirdīkṣayaiva nāśramairnānyakarmabhiḥ || 254 || dadhīcirgautamo'gastyo durvāsāśca yathākramam | brahmacaryāśramastho'bhūddadhīciścavanātmajaḥ || 255 || gṛhasthāśramanirmātā gautamo munipuṃgavaḥ || agastyo'pi ca brahmarṣirvānaprasthapravartakaḥ || durvāsā api yatināmāśrame nirmito mahān || 256 || uttaravātule || gurumaṃtropadeśaśca japaḥ pādāṃbujārcanam || laukikācārasaṃbaṃdhātpūrvaśaivamidaṃ śṛṇu || 257 || gurumaṃtropadeśaśca liṃgamūrtipratigrahaḥ || pṛ0 37) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam siṃhapīṭhādike pūjā pūrvaśaivapravartanam || 258|| liṃgamaṃtropadeśaśca karapīṭhārcanaṃ japaḥ || malliṃgadhāraṇaṃ tatra lokācārapravartanam || 259 || kulācārapravṛttiśca saṃsāre cābhimānavān || na dahyādavasāne ca mārga śaivaṃ prakīrtitam || 260 || vātulataṃtraṃ || maṃtrataṃtrakriyāmudrānyāsāvāhanakādibhiḥ || upacārairbahuvidhairliṃgaṃ siṃhāsane yajet || 261 || śuddhaṃ miśraṃ tu saṃkīrṇaṃ trividhaṃ śivapūjanam || śuddhaṃ tu liṃgatanmātraṃ miśraṃ caiva sadāśivaḥ || saṃkīrṇaṃ pratimākāraṃ liṃgatrayamidaṃ śṛṇu || 262|| na tuṣyāmyarcito'nyasmin tathā devi nagātmaje || liṃgārcito yathātyarthaṃ parituṣyāmi pārvati || 263 || yatpuṇyaṃ pratimārcāyāṃ yugakoṭiśatairapi || tatphalaṃ labhate devi liṃge tu ghaṭikārdhake || 264 || jātaliṃgaṃ svayaṃbhu syādbāṇaṃ tu sthāpitaṃ suraiḥ || itaraṃ sthāpitaṃ sarvairmanuṣyaiḥ siddharākṣasaiḥ || 265 || prāṇaliṃgaṃ karādyaṃge vīraśaivastu dhārayet || caraliṃga iti khyātaḥ pūjyaḥ pāśupatairapi || 266 || vātule || śuddhaśaivo viśeṣeṇa maṃtrayaṃtrapracāraṇāt || pṛ0 38) śuddho bhavati lokeṣu prāyaścittavidhānataḥ || 267 || tatprāyaścittavidhānaṃ yathā somaśaṃbhau || sveṣṭaliṃge paribhraṣṭe naṣṭe dagdhe hṛte'pi vā || nīte vā mūṣikaśyenakākakauleyavānaraiḥ || 268 || japtvā lakṣamaghorasya vidhinā liṃgakāntaram || pratiṣṭhāpya nayecchuddhiṃ pīṭhikāyāṃ tathaiva ca || 269 || liṃgalopādidoṣeṣu japaṃ kuryādaghorataḥ || śuddhaśaivamidaṃ jñeyaṃ vātulākhye taducyate || 270|| vratasya ca kriyālope lope ca niyamasya tu || gāyatryaṣṭaśatenaiva viśuddhimadhigacchati || 271 || tatprasādaṃ ca tatkṣetraṃ tatpadaṃ phalamāśrayam || manovākvāyakarmabhyo varjayedvīraśaivakaḥ || 272 || lokācāraṃ parityajya kulācāravivarjitaḥ || na vāro vaidikācāro varṇāśramavivarjitaḥ || 273|| sarvamaṃtrān parityajya śivamaṃtraṃ japetsadā || malliṃgadhāraṇaṃ kṛtvā bhavibhaktavibhedakaḥ || māheśvareṣu saṃsargo vīraśaivaḥ prakīrtitaḥ || 274 || īśvara uvāca- prāṇaliṃge vrate lupte prāyaścittaṃ na vidyate || prāṇatyāgātparaṃ tasmātsāvadhānena dhārayet || 275 || pṛ0 39) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam prāṇaliṃge ca vicchinne liṃge prāṇānparityajet || pratidīkṣāṃ prāpya tiṣṭhedrauravaṃ narakaṃ vrajet || 276 || etatprāṇamayaṃ liṃgaṃ yāvajjīvaṃ samarcayet || etannaṣṭe tava prāṇānparityaja mahāmate || 277 || sūkṣmāgame || śiro yonirgomukhaṃ ca madhyaṃ vṛttaṃ ca pīṭhakam || ṣaṭsthāne chidrayoge tu talliṃgaṃ naiva dhārayet || tathāpi dhāraṇādyogī rauravaṃ narakaṃ vrajet || 278 || vrīhivrīhyardhavicchinnaṃ keśagrāhyaṃ pramādataḥ || pīṭhādiliṃgaparyantaṃ tyajetprāṇānnagātmaje || 279|| īśvara uvāca- golakātpīṭhaparyantaṃ bhinnaṃ tatpretaliṃgavat || dehaprāṇaparityāgaṃ madbhaktasya sulakṣaṇam || 280 || punastadbaṃdhanaṃ kṛtvā hyevamātmābhilāṣakaḥ || sa dehe jāyate dhaṣṭeḥ? śṛṇu devi varānane || 281 || vīrāgame || liṃgāṃgahīno yadi kaścideko yasmācca dīkṣāyataśiṣya eva || pṛ0 40) ubhau mahārauravanārake staḥ svadehayornāsti girīṃdraputri || 282|| liṃgadvayaṃ samākhyātaṃ caraṃ cācarameva ca || acaraṃ maṃtrasaṃskāraṃ caraṃ vrataṃ samācaret || 283 || sthāvaraṃ bhinnadoṣaṃ tu vratabhraṣṭaśca jaṃgamaḥ || ubhayorbhinnabhāvena na cārcā na ca vaṃdanam || 284 || maṃtrayuktaṃ bhavelliṃgaṃ vratayukto bhaveccaraḥ || maṃtravratavihīnau ca na ca liṃgaṃ na jaṃgamaḥ || 285 || na maṃtraṃ na ca liṃgaṃ ca na vrato na ca jaṃgamaḥ || vratamaṃtrau ca yatrasthastatra sannihitaḥ śivaḥ || 286|| īśvara uvāca- liṃgagarbhodbhavo maṃtro maṃtragarbhodbhavaḥ śivaḥ || liṃgamaṃtradvayoraikyaṃ vīraśaiva iti smṛtaḥ || 287 || vīrāgame || jaṃgame prāṇaliṃgī ca gurusthānaṃ vivarjayan || yena tasya gate liṃge prāṇaliṃgaikyamuttamam || 288 || sthāvaraṃ varjayitvā ca liṃgaṃ bāhyaṃ caraḥ punaḥ || prāṇalīnaṃ care liṃge na dhāryaṃ liṃgamuttamam || 289 || liṃgabāhyādvratabhraṣṭaḥ punarliṃgaṃ na dhārayet || pṛ0 41) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam tatpūjā niṣphalā caiva rauravaṃ narakaṃ vrajet || 290 || pretaliṃgena saṃskārī bhūtaprāṇī sa jāyate || prabhāte tanmukhaṃ dṛṣṭvā koṭijanmasu sūkaraḥ || 291 || patite prāṇaliṃge tu prāṇe liṃgaṃ niyojayet || ātmaghātaṃ svayaṃ kuryānnārake kālamakṣayam || 292|| bhaktadehaṃ liṃgadehaṃ syāddehaṃ liṃgavarjitam || śastraṃ śailaṃ jalaṃ pāśasamādhyagnīn vivarjayet || 293 || kiṃtu || tapodhyānādi bhasmāpi yasya rudrākṣadhāraṇam || śivamaṃtrajapaścaiva śivaloke mahīyate || 294 || aṃge ca liṃgasaṃbandhaṃ liṃge ca prāṇasaṃyutam || nimiṣārdhaṃ viyogena narake kālamakṣayam || 295|| prāṇatyāge bhaye prāpte coraghāte ca rājake || apramāde pramāde ca śivaliṃgaṃ na varjayet || 296 || iṣṭaliṃgaṃ vinā dehaṃ taddehaṃ bhūtadehavat || iṣṭaliṃgayutaṃ dehaṃ taddehaṃ liṃgadehavat || 297|| śaivaratnākare || tadiṣṭaliṃgaṃ yaddāma cidrūpasya parātmanaḥ || līnotra liṃge yatkāyo nirdehī sa mahān bhavet || 298 || pṛ0 42) aṃgamātmā śivo liṃgamiṣṭamādhṛtamātmanā || samādhiḥ karaṇānāṃ tatkarapīṭhamudāhṛtam || 299|| atha rogādibhirvāpi prāṇaliṃgāṃgayogabhāk || dehaṃ parityajedante sa śivo vasati dhruvam || 300 || aṣṭottaraśataṃ vyādheḥ pāparūpeṇa saṃgatam || jñānināṃ vapurāsādya tatsarvaṃ muktimāpnuyāt || 301|| rogā'rogādyupāyena yena kenāpi hetunā || ṣaḍaṃgaśuddhiyuktasya prāṇaliṃgāṃgasaṃginaḥ || dehāvasānaṃ yadyasti tasya naivānyathā kriyāḥ || 302|| vṛttam|| nānyāśrameṣvasti viśiṣṭamuktiḥ śaivesti muktiḥ paramā pareṣām || mūḍhātmanāṃ muktitayā matānāṃ sanyāsayogādisamāśritānām || 303|| anyeṣu śāstreṣu bahuṣvatīva vāṃcchanti mokṣaṃ parimūḍhacittāḥ || te śītabhītā iva vānarāḥ syuḥ khadyotapuṃjeṣvanaleṣṭaceṣṭāḥ || 304 || vāyavīyasaṃhitāyāṃ || śivo yogaḥ paśuḥ pāśaḥ patiścaivārthapaṃcakam || pāśo viṣṇuḥ paśurbrahmā patirudrastriyaṃbakaḥ || 305 || pṛ0 43) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam yogaḥ pāśupataḥ sākṣādbhasmajyotirmaheśvaraḥ || paśo rapi ca kartṛtvaṃ patyuḥ preraṇapūrvakam || ayathākaraṇajñānādandhasya gamanaṃ yathā || 306 || uttaravātule || darśanaṃ ṣaḍvidhaṃ proktaṃ śaivaśākteyavaiṣṇavam || gāṇapatyaṃ ca sauraṃ ca kāpālikamiti smṛtam || 307 || vrataṃ pāśupataṃ caiva kālāmukhakapālikam || liṃgāṃgasaṃgahīnatvāttacchiṣyo narakaṃ vrajet || 308 || śaivataṃtrasya dīkṣāyāḥ sarvadoṣo na vidyate || vīraśaivasya dīkṣāyāḥ bhuktiṃ muktiṃ ca vivṛti? || 309 || tatsarvaṃ śṛṇu devi tvaṃ devamānuṣadurlabhaḥ || vīramāheśvaraḥ prokto vīrataṃtreṇa dīkṣitaḥ || anyāśramaparigrāhī vīramāheśvaro na hi || 310 || tatvairebhirnibaddhātmā sarvadharmaiśca saṃyutaḥ || nānyena śakyate bhoktuṃ muktvā dīkṣāṃ śivātmikām || 311 || vaiṣṇavapurāṇe || patihīnā yathā nārī mātṛhīno yathā śiśuḥ || liṃgahīnastathā prāṇī tasya janma nirarthakam || 312 || pṛ0 44) vṛttam || svargasya mārgā bahavaḥ pratiṣṭāste kṛcchrasādhyāḥ kuṭilāḥ savighnāḥ || nimeṣamātreṇa mahā phaloyamṛjuśca panthāḥ smaraṇaṃ smarāreḥ || 313 || tasmātsarvaṃ parityajya śivamekaṃ sadā smaret || tarhi cennānyamārgādhidaivānīśatvamucyate || 314|| iṃdraviṣṇvabjasaṃjātagrahadevānuvartibhiḥ || tattallokaphalāvāptirmuktvā māṃ naiva labhyate || 315 || tātparyasaṃgrahe || vṛttam || yattannamaḥ kamapi śuśruma devatābhyastvāmaṃtareṇa tamasāmavasānabhūmim || tāstadgṛhītumanalaṃ hi na kaścidīṣṭe coropanītamiva dhārayituṃ kirīṭam || 316|| mahīmni || trayī sāṃkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca || rucīnāṃ vaicitryādrajukuṭilanānāpathajuṣāṃ nṛṇāmekogamyastvamasi payasāmarṇava iva || 317 || skāṃde || yadi pāparataḥ krūraḥ svāśramācāravarjitaḥ || pṛ0 45) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam mama bhakto yadi bhavetpūjyo mānyaḥ sadeva hi || 318|| īśvara uvāca- śaivaṃ caturvidhaṃ proktaṃ triṣu lokeṣu vartitam [viśruta] || prathamaṃ pūrvaśaivaṃ ca śuddhaśaivaṃ dvitīyakam || tṛtīyaṃ mārgaśaivaṃ ca vīraśaivaṃ caturthakam || 319 || uttaravātule || śaṃkayā bhakṣitaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram || sā śaṃkā bhakṣitā yena sa vīro bhuvi durlabhaḥ || 320|| śaṃkarasaṃhitāyām || vīramāheśvaraṃ taṃtraṃ jñānadaṃ trividhaṃ smṛtam || sāmānyaṃ ca viśeṣaṃ ca nirābhāraṃ kramādbhavet || 321 || tatrādau saṃpravakṣyāmi vīrasāmānyalakṣaṇam || hastamastakasaṃyogādbhūtipaṭṭasya dhāraṇāt || śivadehīti vijñeyaḥ sarvapāpaiḥ pramucyate || 322 || guruṇā dattaliṃgaṃ tu śivamaṃtreṇa dhārayet || mūrdhni kaṇṭhe bhuje haste hṛdaye nābhimaṃḍale || 323 || eteṣāmekadeśe tu dhārayecchivaliṃgakam || etatsāmānyavīraśaivalakṣaṇamiti smṛtam || 324 || dehaṃ prāṇena saṃyujya prāṇaṃ liṃge prakalpayet || pṛ0 46) avinābhāvasaṃyogāttasmādaikyaṃ prakalpayet || 325|| gurau liṃge'kṣamālāyāṃ maṃtre bhasmani paṃcasu || etāsu śivamudrāsu śivavadbhaktimācaret || 326 || paramarahasye || sarvasaṃsārasaukhyāni tyaktvā cittaṃ śive layet || daṇḍakaupīnakāṣāyajaṭāvalkaladhārakaḥ || 327 || muṃḍī vā śivacihnāni dhārayedajinādikam || bhikṣāśī niyatāhāro sukhasaṃsāravarjitaḥ || nirābhāra iti jñeyaḥ sa eva paramaḥ śivaḥ || 328|| yajurvede || asmānsakhā prataraṇaḥ sa vīraḥ || 329 || vīrāgame || sarveṣāmapi śaivānāṃ vīraśaivaṃ mahottamam || sulabhā devapūjā ca sulabhaṃ ca kriyāvaham || 330|| sulabhaṃ devapūjāyāḥ sulabhaṃ ca kriyā bahu || svalpakriyā bahuphalaṃ vīraśaivaṃ maheśvari || 331 || uttaravātule || phalādhikaṃ kriyā sūkṣmaṃ vīraśaivaṃ tu kathyate || anyaśaivaṃ tu tatsarvaṃ phalamalpaṃ kriyā bahu || 332 || vṛttam || śuddhaṃ samasteṃdriyaśarmadaṃ ca svalpaprayāsātphalavṛddhidaṃ ca || pṛ0 47) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam mokṣapradaṃ caihikasaukhyadaṃ ca sarvottamaṃ śāṃkarakarma satyam || 333 || vīrāgame || tasmātsarvaprayatnena vīramāheśvaraṃ śubham || jīvanmuktaḥ sa vijñeyo vīramāheśvaraḥ pumān || 334 || satyaṃ vakṣyāmi he vatsa śivaliṃgārcanakramam || saṃsāraduḥkharogasya bheṣajaṃ muktisādhanam || 335|| nityaṃ veditaśaivaiśca sevyate liṃgasevitam || tatvārthairvīraśaivaiśca sevyate carasevitam || 336 || śaṃkarasaṃhitāyām || vṛttama || yo hastapīṭhe nijaliṃgamiṣṭaṃ vinyasya tallīnamanaḥpracāraḥ || bāhyakriyāsaṃkulanispṛhātmā saṃpūjayatyaṃga sa vīraśaivaḥ || 337 || gaṃdhapuṣpādigaṃdhasya grahaṇaṃ tasya pūjanam || ṣaḍrasāsvādanaṃ tasya naivedyāya prakalpitam || 338 || svacchaṃdācāravartinyā bhaktyā yatkṛtamarcanam || yadbhuktamarpitaṃ liṃge satyameva mayoditam || 339 || dharmādipuruṣārthānāṃ caturṇāṃ parataḥ paraḥ || pṛ0 48) paṃcamaḥ puruṣārtho hi bhaktiḥ śaivī sanātanī || 340|| śivapurāṇe || kailāsādipadeṣvāśā yasyāsti sa bhavī bhavet || bhaviśaivapadaṃ sarvaṃ tadgaṇā bhavino gaṇāḥ || 341 || merumaṃdarakailāsaśāṃbhavādi mahāpadam || ityete padacatvāri bhaviśaivapadāntaram || 342 || śivapurāṇe || bahuliṃgapūjakaścaiva bahubhāvagurustathā || bahuprasādaṃ yo bhuṃkte veśyāputraḥ sa ucyate || 343 || svayaṃ liṃgāṃgasaṃbaṃdhī śiva eva na cāparaḥ || tasmādanyopabhuktānnamanyapādodakaṃ tyajet || 344 || pacyamānapadārthāṃśca dravayuktān vivarjayet || dravahīnapadārthāṃstu arpayedvīraśaivakaḥ || 345|| mahāliṃgaṃ manogrāhyaṃ vigrāhyaṃ grāhyaliṃgakam || ubhayoliṃgasaṃgena sarvāṃgaṃ liṃgameva ca || 346 || yogasārasaṃgrahe || pṛ0 49) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam mama liṃgāṃgasaṃgī yo liṃgāṃgasaṃgaṣaḍvidham | ṣaṭsthalajñānamācaret triṣulokeṣu durlabham || 347 || evaṃ ṣaḍaṃgaliṃgaikyasthalamadvaitamuttamam || āśritya ṣaṭsthalabrahmapade nityaṃ sukhī bhavet || 348 || neti netīti netīti śeṣitaṃ yatparaṃ padam || nirākartumaśaktatvāttadasmīti sukhī bhavet || 349 || skāṃde || śivasya bhaktimūlaṃ hi vīramāheśvarairjanaiḥ || saṃgamaḥ sarvadā puṃsāṃ sa tu lokeṣu durlabhaḥ || 350 || purākṛtamahāpuṇyaparipākaviśeṣataḥ || vīramāheśvarāsaṃgaḥ sulabhaḥ kasyacidbhavet || 351 || naro māheśvarāsaṃgaparo bhavati vatsa cet || taddinaireva no māsaiḥ prāpyate śivavedanam || 352 || vṛttam || bhavārṇavaṃ tarttumihecchatāṃ nṛṇāmupāya eṣaḥ sulabhaḥ sukhapradaḥ || na vīramāheśvarasaṃgamādṛte jagattraye'nyosti vicārite sati || 353|| tasmātparabrahma sukhasvarūpaṃ svamāyayā ṣaṭsthalabhedabhinnam || saccinmayaṃ śaṃkaramakṣaraṃ tadyo veda nāyāti punarbhavaṃ saḥ || 354 || pṛ0 50) ye ṣaṭsthaleṣu vijayaṃti hi vai mahānto vaṃdyāsta eva vijiteṃdriyaśatravaste || samrāṭ svarāḍapi ca yatra tṛṇāyate ta- cchaivaṃ padaṃ jagati te hi samāpnuvanti || 355 || evaṃ ṣaṭsthalanirṇayaṃ śivapadaprāptyaikahetuṃ sadā yasseveta karābjapīṭhanihitaśrīkaṇṭhaliṃgārcakaḥ | sa jñānī sa purātanaḥ sa hi mahāmāheśvareṣūttamo martyastena jagattraye na sadṛśo vidyeta devo'pi vā || 356|| liṃgadhārī mahāliṃge na bhedaṃ kartumarhati || sadbhakto bhṛtyarūpopi vīraśaivasamo na ca || 357|| vātule || dhārayedyastu hastena liṃgākāraṃ śivaṃ sadā || tasya hastasthitaṃ viddhi tatpadaṃ [matpadam] sampadāṃ padam || 358|| śaṃkarasaṃhitāyām || krimikīṭapataṃgebhyaḥ paśavaḥ prajñayā'dhikāḥ || paśubhyopi narāḥ śreṣṭhāsteṣu śreṣṭhā dvijātayaḥ || 359 || pṛ0 51) pīṭhikāsūtrasthalanirūpaṇam dvijātiṣvadhikā viprā vipreṣu ṛtubuddhayaḥ || kratubuddhiṣu kartārastebhyassanyāsinodhikāḥ|| 360|| tebhyo vijñāninaḥ śreṣṭhāsteṣu śaṃkarapūjakāḥ || teṣu śreṣṭhā mahābhāga mama liṃgāṃgasaṃginaḥ|| 361 || liṃgāṃgasaṃgiṣvadhiko ṣaṭsthalajñānavānbhavet || tasmādapyadhiko nāsti triṣu lokeṣu sarvadā || 362|| skāṃde || vīraśaivo mahāśreṣṭhaḥ sarvaśāstrārthasaṃmataḥ || trimūrtīnāmapi śivo devānāmuttamo bhavet || 363 || sa vaṃdyaḥ sarvadā pūjyaḥ saṃsāravijigīṣubhiḥ || sa bhavārṇavamatyugraṃ duṣpāraṃ dustaraṃgakam || 364 || tīrtvā māṃ paramātmānametya nāvartate punaḥ || tasmānmāheśvarasyaiṣā niṣṭhā vaktuṃ naśakyate || 365 || mayā sarvavidā vatsa kimutānyairajādibhiḥ || bahunokte na kiṃ vatsa sa evāhaṃ na saṃśayaḥ || 366 || pṛ0 52) vṛttam || etanmayoktaṃ paramārthasāraṃ puroditaṃ śūladhareṇa devyai || bhaktyā tvamapyadbhutaceṣṭitasya śivasya dharmaṃ prathitaṃ kuruṣva || 367 || idaṃ mahāpāpaharaṃ pavitraṃ dhanyaṃ yaśasyaṃ caritaṃ rahasyam || paṭhetsadā yaḥ śṛṇuyādatho vā vidhūtapāpaḥ śivalokameti || 368 || iti śrīmadvīramāheśvarācāryavarya śrīvīraśaivaṣaṭsthalamārgasthāpanāgragaṇyaśrīsaṃpādanasiddhavīrākhy aśivayogīṃdraviracite anādivīraśaivasārasaṃgrahe pīṭhikāsthalasūtraṃ nāma prathamaprakaraṇaṃ samāptamabhūt || pṛ0 53) || śrīgurubasavaliṃgāyanamaḥ|| || anādibhaktasthalaṃ prārabhyate || || dvitīyaprakaraṇam || evaṃ śaivaṃ vīraśaivaṃ pratipādya vīraśaivameva anādi sat uttaraṃ syāt śaivadarśanamārga eva ādissan pūrvaṃ bhavatīti vedāgamapurāṇetihāsādiṣu prasiddho bhūtvā dṛṣṭe sati sa anādivīraśaiva eva anādiparaśivaḥ sa anādiparaśiva eva saccidānaṃdanityaparipūrṇaguruliṃgajaṃgamaprasādapādodakākhaṃḍasvarūpā nādibhaktatvāt agre anādibhaktasthalaṃ kathyate || 1|| vīrāgame || madbhaktānāṃ ca māhātmyaṃ ko vā jānāti tatvataḥ || jāne'haṃ tvaṃ hi jānāsi naṃdī jānāti vā guhaḥ || 2|| sarvakāraṇarūpaṃ ca sarvatatvaparaṃ tathā || anādibhaktarūpaṃ ca sadoditamidaṃ śṛṇu || 3 || vṛttam || bhakto nirūḍhe nijabhāvarūpiṇi nirāśrayānaṃdanivāsadāyini || nirdehake nirviṣaye niriṃdriye niḥkevale nityapade virājate || 4 || pṛ0 54) anādibhaktamūrtiśca nityā satyā mama priye || cidrūpā ciddhanānaṃdacinmayī tu śubhānane || 5|| uttaravātule || nityaṃ pūrṇaṃ cidānaṃdaṃ sadrūpaṃ brahmakīrtanam || yadevākhaṃḍarūpaṃ ca etadbhaktamudāhṛtam || 6|| dṛśyaṃ liṃgaṃ jagadyasmin tannityaṃ liṃgamucyate || alaghuyadbṛhadvatsa paripūrṇaguruḥ smṛtaḥ || 7|| svayaṃprakāśarūpo'yaṃ saccijjaṃgama iṣyate || saukhyaṃ śataguṇādhikyametatprasāda ucyate || 8|| eteṣāṃ svarasāpūraiḥ sarasīkṛtacidvidham || etatpādodakaṃ viṃdyāttadrūpo bhakta ucyate || 9|| guruliṃgacaraṃ śeṣaṃ pādāṃbu sekarūpakam || tadvai jānāti no bhakto viṣayaśceti kathyate || 10 || ācāro gurusaṃbaṃdho niṣṭhā talliṃgasaṃyutaḥ || sujñānaṃ jaṃgamaścaiva pratyakṣaśca prasādakaḥ || 11|| tattadekarasaścaiva pādodakamidaṃ śṛṇu || tatpādodakarūpaśca hyanādirbhakta ucyate || 12 || tadvadbhaktāntare bāhye sthito bhaktastu saṃsthitaḥ || aṃgāntarbāhyacaitanyaṃ tasmājjānāti naḥ śive || 13|| pṛ0 55) anādibhaktasthalanirūpaṇam bhaktaprāṇaṃ bhavettena nādaśūnyaṃ ca tatpadam || aṃgaliṃgacaraprāṇamanādibhaktalakṣaṇam || 14|| īśvaragītāyām || aṃgaṃ liṃgamiti proktaṃ prāṇo jaṃgama ucyate || liṃgajaṃgamayoraikyaṃ tadrūpaṃ bhakta ucyate || 15 || jaṃgamo liṃgarūpaṃ ca liṃgaṃ jaṃgamarūpakam || liṃgajaṃgamamekatvamanādirbhakta ucyate || 16|| liṃgajaṃgamabhaktāśca tridhā hyekasvarūpakāḥ || dehaḥ prāṇastathātmā ca hyāgamānvayanirṇayaḥ || 17|| vīrāgame || liṃgaṃ ca biṃduśūnyaṃ ca nādaśūnyaśca jaṃgamaḥ || bhavedbhaktoṃga śūnyaśca liṃgadehaśca śūnyakaḥ || 18 || liṃgaṃ ca kāyaśūnyaṃ syātprāṇaśūnyaśca jaṃgamaḥ || anādirūpabhaktaścāpyādirūpastayostanuḥ || 19 || graṃthāntare || sakalaṃ bhaktarūpaṃ ca niṣkalaṃ śivarūpakam || sakalaṃ niṣkalaṃ miśraṃ cararūpaṃ nirūpyate || 20 || bhaktaṃ sakalarūpaṃ ca sakalaṃ niṣkalaṃ caram || niṣkalaṃ śivarūpaṃ ca tridhā caikamidaṃ śṛṇu || 21 || rahasye || liṃgaṃ jaṃgamamādiḥ syādbhaktaścānādirūpakaḥ || pṛ0 56) liṃgajaṃgamabhaktāśca trividhaṃ caikarūpakam || 22 || satkriyā liṃgamevoktaṃ sujñānaṃ jaṃgamastathā || kriyā jñānadvayaṃ caikaṃ bhaktarūpaṃ śubhānane || 23|| jñānenaiva kriyā yuktā kriyayā jñānamanvitam || jñānakriyāsamāyuktaṃ bhaktalakṣaṇamucyate || 24 || jñānavairāgyasaṃtoṣakṣamādhṛtisamādhibhiḥ || śivasya lakṣaṇairyukto bhakta eva śivaḥ svayam || 25 || īśvara uvāca- sarveṣāṃ mama bhaktānāmidameva prayojanam || liṃgabhaktirliṃgapūjā liṃgadhāraṇameva ca || 26 || liṃgāṃgī liṃgadhārī ca liṃgamūrtisvarūpakaḥ|| bho devi jaṃgamaprāṇitadrūpo bhakta ucyate || 27 || dāsohaṃbhāvo bhaktasya sohaṃbhāvaścarasya tu || bhāvabhedadvayaṃ nāsti prakṛtipratibiṃbavat || 28 || bhayarūpo hi bhaktastu kṣamārūpastu jaṃgamaḥ || ubhayaṃ caikarūpaṃ hi mamarūpaṃ tu pārvati || 29 || puṣparūpaśca bhaktaśca gaṃdharūpaśca jaṃgamaḥ| pṛ0 57) anādibhaktasthalanirūpaṇam ubhayaṃ tvekarūpaṃ ca mamarūpaṃ tu pārvati || 30|| vṛttam || dṛgdṛśyarūpeṇa ca liṃgabhaktau tāvekarūpau paripūrṇabhāvau || vanhyuṣṇarūpaṃ kusumāgragaṃdhaṃ tadrūpamevaṃ supadārtharūpam || 31 || graṃthāntare || śivabhakta iti prokto yathā bhaktastathā śivaḥ || śivabhaktayutaṃ rūpaṃ jaṃgamaṃ ca nirūpyate || 32 || anādibhaktasyāṃgaṃ ca liṃgaṃ tatsyātparaṃ śivama || tacchivaṃ śaktisaṃyuktamanyonyaṃ caiva sarvadā || 33|| śivāṃgaṃ śaraṇassākṣāccharaṇāṃgaṃ śivo bhavet || śivabhaktasamāyogaṃ svecchāvigrahadhāraṇam || 34 || vāyavīyasaṃhitāyām || bhaktadehe mahādevaḥ saprāṇo liṃgaprāṇakaḥ || ubhayorliṃgasaṃgaṃ ca sarvāṃgaṃ liṃgameva ca || 35|| graṃthāntare || cetanaḥ śivabhakto me bhaktasya cetano hyaham || yathā liṃgaṃ tathā bhakto yathā bhaktastathā śivaḥ || 36|| liṃgaṃ paṃcākṣarīrūpaṃ bhaktaḥ ṣaḍvarṇarūpakaḥ || pṛ0 58) liṃgasadbhaktayormadhye bhaktarūpaṃ viśiṣyate || 37|| kiṃca || śivarahasye || bhaktaprāṇo hyahaṃ devi bhaktaḥ prāṇo mamaiva hi || matto'dhiko hi bhaktastu tasmādbhaktaṃ namāmyaham || 38|| vṛttam || dhātā sṛṣṭipatiḥ sa paṃkajabhavastadviṣṇunābhau hariḥ śete'bdhau | sa muneḥ kare'pi sa ghaṭe mṛdyudbhavaḥ sā dhṛtā || śeṣeṇāpi ca pārvatī dhṛtavatī vāmāṃgulāgreṇa taṃ sārdhāṃge vasati prabhossa hṛdaye bhaktasya bhakto'dhikaḥ || 39 || śivarahasye || nāhaṃ vasāmi kailāse na merau na ca maṃdare || madbhaktā yatra tiṣṭhanti tatra tiṣṭhāmi pārvati || 40|| auduṃbaraphalaṃ caiva sthitaṃ śivatarau jagat || śivasyādiḥ sa bhaktaśca dramāderbhū yathā tathā || 41 || bhaktātmaliṃgasadbhāvo liṃgātmabhaktasaṃsthitiḥ || dvayorabhedabuddhiryaḥ śreṣṭhaḥ sa tu gaṇeśvaraḥ || 42 || pṛ0 59) anādibhaktasthalanirūpaṇam iti śrīmadvīramāheśvarācāryavarya śrīvīraśaivaṣaṭsthalamārgasthāpanāgragaṇya śrīsaṃpādanasiddhavīrākhyaśivayogīṃdraviracite anādivīraśaivasārasaṃgrahe anādibhaktasthalaṃ nāma dvitīyaprakaraṇaṃ samāptam || pṛ0 60) || śrīgurubasavaliṃgāyanamaḥ || || athānādijaṃgamasthalaṃ prārabhyate || || tṛtīyaprakaraṇam || evaṃ tryaśītimūrtiṃ garbhīkṛtya sthitasya anādibhaktasya hṛtkamalamadhye dharmasujñānaiśvaryavairāgyayuktacaturdalāgreṣu sūryacaṃdrāgnimaṃḍalatraya a umā akṣaratrayasaṃyukta oṃkārastasminpraṇavapīṭhāgre sthitvā antarbahiḥ paripūrṇo bhūtvā sakalatatvabrahmāṃḍāni garbhīkṛtya sthitaṃ jaṃgamasthalaṃ kathamiti cet purataḥ anādijaṃgamasthalaṃ nirūpyate || śivarahasye guruḥ || kailāsaśikhare ramye bhaktisaṃdhānadāyakam || praṇamya pārvatī bhaktyā śaṃkaraṃ paripṛcchati || 1|| vīrāgame || devyuvāca- jaṃgamasya ca māhātmyaṃ varṇitaṃ tatvatastvayā || kimidaṃ tasya māhātmyaṃ jñātumicchāmi śaṃkara || 2|| īśvara uvāca- śṛṇu devi prayatnena teṣāṃ ca mahimāvyayam || samudravālukaścaiva gaṇituṃ śakyate na hi || 3 || upaniṣadi || vṛttam || nirnāmaṃ niravagrahaṃ niraśanaṃ niṣkāraṇaṃ niṣkalaṃ pṛ0 61) anādijaṃgamasthalanirūpaṇam nissaṃgaṃ nirupādhikaṃ nirupamaṃ niṣprakriyaṃ niścalam || niṣpuṇyaṃ niranugrahaṃ niradhikaṃ nirvāsanaṃ nirvahaṃ nirbhedyaṃ niraghaṃ niraṃjanapadaṃ caitadbhavejjaṃgamam || 4|| brahmabiṃdūpaniṣadi || tadeva niṣkalaṃ brahma nirvikalpaṃ niraṃjanam || 5|| paramarahasye || nirākāraṃ nirālaṃbaṃ nirākulaniraṃjanam || niṣpadaṃ niṣprakāśaṃ ca jñeyaṃ jaṃgamalakṣaṇam || 6|| gorakṣasaṃhitāyām || mahānādaṃ mahābiṃdu mahāśūnyaṃ tu jaṃgamam || mahāśūnyamidaṃ sarvamādināthaṃ tu jaṃgamam || 7|| vīrāgame || ādimadhyāntaśūnyaśca sarvānaṃdamayo vibhuḥ || anādijaṃgamo devi śivarudrādipūjitaḥ || 8|| śūnyaśūnyaṃ paraṃ śūnyaṃ niḥśūnyaṃ niṣkalaṃ tathā || ādimadhyāntaśūnyaṃ ca hyanādijaṃgamasthalam || 9|| niḥśūnyaṃ nirvayaḥ śūnyaṃ śūnyaśūnyamanāmayam || pṛ0 62) ādiśūnyaṃ niraṃtaryamanādijaṃgamasthalam || 10|| ākāśaṃ ca jaṭākāśaṃ tatvākāśaṃ niraṃjanam || hṛdākāśaṃ cidākāśaṃ śūnyajaṃgamalakṣaṇam || 11 || ādyantaśūnyamamalaṃ sadānaṃdamayaṃ vibhu || anādijaṃgamaṃ devi brahmaviṣṇveṃdrapūjitam || 12|| ādyaṃtarahitaṃ jyotiranādi prabhucāvyayam || anādīśamajātaṃ ca hyanādiprabhujaṃgamam || 13|| īśvara uvāca- niḥsaṃgaṃ ca nirāhāraṃ nirdehaṃ nirupādhikam || nissīmaṃ nirmalaṃ caiva nirūpaṃ jaṃgamaṃ smṛtam || 14 || jaganmadhye sthito loko na bāhyo jaṃgamātparaḥ || jaṃgamaḥ paṃcabhūtātmā hyaṣṭamūrtyātmajaṃgamaḥ || 15|| saptadvayabhuvanāni saptodanvaṃta eva ca || saptadvīpāśca nikhilaṃ trailokyaṃ sacarācaram || 16 || anaṃtakoṭibrahmāṇḍaṃ bhūmyādikulaparvatāḥ || aṣṭadigūrdhvabhāgādhogarbhīkṛtastu jaṃgamaḥ || 17|| caturvedāśca garbhaṃ ca purāṇaṃ tasya madhyamam || pṛ0 63) anādijaṃgamasthalanirūpaṇam yogino munayassarve jaṃgamāṃghriṃ samāśritāḥ || 18|| uttaravātule || vṛttam || sābhyantaraṃ sabahiraṃgamamūrtatatvaṃ jyotiḥparaṃ puruṣamakṣarataḥ parākhyam || svātmādiśaktighaṭitaṃ manasaiva nityaṃ dhyātavyarūpamiha yaccaraliṃgamāhuḥ || 19 || tasya dehe samastāni bhuvanāni caturdaśa || pādayoratalaṃ viṃdyātpādordhve vitalaṃ tathā || 20|| jaṃghayoḥ sutalaṃ jñeyaṃ jānusthaṃ ca mahītalam || talātalaṃ tathorau ca guhyasthāne rasātalam || 21|| pātālaṃ kaṭibaṃdhe tu saptalokā itīritāḥ || bhūloko nābhimadhye tu bhuvarlokastu kukṣike || 22 || hṛdaye cāpi svarloko janarlokastu kaṃdhare || tālvoścāpi tapoloko lalāṭe satyalokakaḥ || maharlokamimaṃ mūrdhni caturdaśa samīritam || 23 || brahmāṇḍaṃ makuṭaṃ tasya vadanaṃ gaganaṃ śṛṇu || diśassarvāśca bāhū ca netre caṃdrārkasaṃjñake || 24 || śarīraṃ vyomarūpaṃ ca pātālaṃ pādapaṃkajam || karasthale śūnyaliṃgaṃ meghāssarve jaṭāmayāḥ || 25|| pṛ0 64) caṃdrajyotsnā vibhūtiśca vedāssarve kriyāmayāḥ || nakṣatraṃ puṣpanicayaṃ rudrākṣāḥ kulaparvatāḥ || 26 || sāgaro jalapātraṃ ca kaṃthā sṛṣṭimayaṃ jagat || āsanaṃ pṛthivī tasya ahorātraṃ guhāmaṭham || 27 || trikālaṃ jñānasaubhāgyaṃ ṛtavaḥ ṣaṭsthalaṃ priye || śeṣo'pi kaṭisūtraṃ ca jñānamudrā ca vā"nmayī || 28|| merurdaṇḍo guṇaḥ sūtraṃ gotraṃ śivakulaṃ bhavet || vanaspatayaśca romāṇyevametāni pārvati || 29 || vīrāgame || sarvaśūnyaṃ samastāsu līlāsvādimamūrtikam || caturdaśānāṃ lokānāmudbhavasthitikāraṇam || 30 || tasmājjaṃgamarūpeṇa śūnyaliṃgasamudbhavaḥ || talliṃgena samudbhūtaṃ sarvabhūtamataḥ śṛṇu || 31|| makuṭe śūnyamudbhūtaṃ śūnyājjātaṃ cidaṃbaram || cidaṃbarācca cicchaktiḥ parāśaktirabhūttataḥ || 32|| ādiśaktistu tasyā vai icchāśaktirabhūttataḥ || pṛ0 65) anādijaṃgamasthalanirūpaṇam jñānaśaktistu tasyā vai kramādudbhavate tathā || 33|| tasyāḥ sahasrāṃśakaiśca kriyāśaktisamudbhavaḥ || tasyāssahasrāṃśakaiśca nādakoṭisamudbhavaḥ || 34 || tasya tasya sahasrāṃśātpaṃcasādākhyasaṃbhavaḥ || teṣāṃ sahasrakairaṃśairmāheśvarasamudbhavaḥ || 35|| tasya koṭisahasrāṃśādvigrahāḥ paṃcaviṃśatiḥ || tadaṃśe saṃbhavo rudrastasmājjāto janārdanaḥ || 36 || janārdanasahasrāṃśādbrahmā lokapitāmahaḥ || pitāmahācca sakalaṃ jagatsthāvarajaṃgamam || 37 || tasya netrasamutpanau caṃdrādityāviti śrutiḥ || vadane brāhmaṇastasya bāhvośca kṣatriyastathā || urvvośca vaiśyaḥ saṃbhūtaḥ pāde śūdrastathaiva ca || 38 || gaṃdharvā romakūpeṣu jātāssarve ca mānuṣāḥ || trikālaṃ ca trisaṃdhyaṃ ca divārātraṃ catuṣṭayam || 39|| vedānāṃ maṃtrayajñāśca diśaśca jñānaṣaṭkriyam || samayaśca guṇāścaiva strīpuṃsaklībakaṃ tathā || 40|| utpattisthitisaṃhārāssasyāni ca phalāni ca || meghāśca vidyuto'psaraḥ krimikīṭakasarpakāḥ || 41 || catuṣpādā dvipādāśca ṣaṭpādāśca mṛgāstathā || pṛ0 66) aṃḍajāḥ svedajāścaiva udbhijjālā jarāyujāḥ || 42 || strīmitrabandhuputrāśca dhanadhānyādisampadaḥ || iti sarvāṇi jātāni brahmāṃge tu yathākramam || 43 || evaṃ sarve mahādevi śarīre jaṃgamasya ca || pratyakṣamapi goptavyamupadeśaṃ vinā mama || 44|| tasmādyaḥ prāṇaliṃgāṃgasaṃginaḥ pūjayetsadā || janmāntarasahasreṣu bhāgyaṃ sulabhate śive || 45|| tasmācchirasa utpannamādi jaṃgamarūpiṇaḥ || śūnyaliṃgamiti khyātaṃ sarvakāraṇarūpakam || 46|| liṃgaprāṇastadātmā ca liṃgaṃ cāpi svayaṃ tathā || liṃgasya kāraṇaṃ rūpamanādirjaṃgamaḥ śive || 47|| iti śrīmadvīramāheśvarācāryavarya śrīvīraśaivaṣaṭsthalamārgasthāpanāgragaṇya śrīsaṃpādanasiddhavīrākhyaśivayogīṃdraviracite anādivīraśaivasārasaṃgrahe anādijaṃgamasthalaṃ nāma tṛtīyaprakaraṇaṃ samāptam || pṛ0 67) || śrīgurubasavaliṃgāya namaḥ || || atha śūnyaliṃgasthalaṃ prārabhyate || || caturthaprakaraṇaṃ || evaṃ sarvatatvabrahmāṇḍānāṃ sarveṣāṃ svayamevādirbhūtvā svasyānanyakāraṇatvenānādijaṃgamamiti prakhyātaṃ tadevānādijaṃgamaṃ niraṃjanaṃ brahma tadeva niraṃjanabrahmabhūtamanādi jaṃgamaṃ svalīlāvilāsena ciṃtanāt śūnyaliṃgamutpannaṃ tatkathamiticet || niraṃjanasya cintāyāṃ niraṃjana oṃkāra saṃbhava iti vidyamānatvāt puraḥ śūnyaliṃgasthalamāsīt || vīrāgame || jvalatkālānalābhāsā taḍitkoṭisamaprabhā || tasya cordhvaśikhā sūkṣmā cidrūpā paramā kalā || tasyāṃ śikhāyāmacalaṃ śūnyaliṃgamajāyata || 1|| liṃgapurāṇe || vācātītaṃ manotītaṃ bhāvātītaṃ niraṃjanam || sarvaśūnyaṃ nirākāraṃ paramānaṃdamucyate || 2|| adṛśye bhāvanā nāsti dṛśyameva vinaśyati || avarṇamakṣaraṃ brahma kathaṃ dhyāyaṃti yoginaḥ|| 3|| vīrāgame || pṛ0 68) ādimadhyāntaśūnyaṃ ca vyomātītaṃ niraṃjanam || dhyānajñānamanohīnaṃ śūnyaliṃgamanāśrayam || 4 || ūrdhvaśūnyamadhaḥśūnyaṃ madhyaśūnyaṃ tathaiva ca | śūnyamātraphalaṃ hyetadūrdhvato madhyataḥ punaḥ || 5|| liṃgapurāṇe || ūrdhvaśūnyamadhaḥśūnyaṃ madhyaśūnyamarūpakam || ādimadhyāntaśūnyaṃ ca niṣkalaṃ dehavarjitam || 6|| vīrāgame || tanuśūnyaṃ manaḥśūnyaṃ bhāvanābhogavarjitam || kāmakrodhādiśūnyaṃ ca śūnyanāmeti viśrutam || 7|| niḥśūnya niravayavaṃ tatvātītaṃ niraṃjanam || nirbhedānaṃdarūpaṃ ca nirnāma tatvarūpakam || 8|| niḥśūnyaṃ ca nirālaṃbaṃ paraṃ jyotiḥsvarūpakam || avyayaṃ cācalaṃ caiva hyatyatiṣṭhaddaśāṃgulam || 9 || antaḥśūnyaṃ bahiḥśūnyaṃ śūnyaṃ śūnyaṃ daśādiśam || sarva nyūnyaṃ? nirākāraṃ nirdvaṃdvaṃ paramaṃ padam || 10 || pṛ0 69) śūnyaliṃgasthalanirūpaṇam aṃtarbahiśca śūnyaṃ ca daśādiśavivarjitam || pādādyavayavo nāsti śūnyaliṃgamiti smṛtam || 11 || ādyaṃ cānādirūpaṃ ca nādabiṃdukalātigam || dehaprāṇādibhiḥ śūnyaṃ śūnyaliṃgamudāhṛtam || 12|| dehaṃ nāsti kulaṃ nāsti karaṇaṃ kālavarjitam || iṃdriyādisukhaṃ nāsti śūnyaliṃgamiti smṛtam || 13 || mātā nāsti pitā nāsti nāsti baṃdhussahodaraḥ || kulaṃ nāsti chalaṃ nāsti tatsyācchūnyasvarūpakam || 14|| akāraṇamakāryaṃ ca manovācāmagocaram || ādimadhyāntaśūnyaṃ ca vyomāvyomavivarjitam || dhyānajñānamanohīnaṃ śūnyaliṃgamanāśrayam || 15|| tejobiṃdūpaniṣadi || aśūnyaṃ śūnyabhāvaṃ tu śūnyātītaṃ hṛdi sthitam || na dhyātaṃ na ca vā dhyātaṃ na dhyeyādhyeyameva ca || 16 || sarvaṃ ca yatpadaṃ śūnyaṃ na paraṃ na parāparam || pṛ0 70) aciṃtyamaprabuddhaṃ ca nāsatyaṃ na ca tadviduḥ || 17 || vīrāgame || sarvaśūnyasya madhye tu niṣkalaṃ ca samudbhavam || talliṃgena samudbhūtaṃ sarvatatvamataḥ śṛṇu || 18|| iti śrīmadvīramāheśvarācāryavaryaśrīvīraśaivaṣaṭsthalamārgasthāpanāgrag aṇyaśrīsaṃpādanasiddhavīrākhyaśivayogīṃdraviracite anādivīraśaivasārasaṃgrahe śūnyaliṃgasthalaṃ nāma caturthaprakaraṇaṃ samāptam || pṛ0 71)|| śrīgurubasavaliṃgāya namaḥ|| || atha niṣkalaliṃgasthalaṃ prārabhyate || || paṃcamaprakaraṇam || evaṃ sarvaśūnyanirālaṃbaṃ śūnyaliṃgaṃ svasya līlāvilāsaciṃtanena ṣaṭkalātītaṃ vā"nmānasāgocaraṃ niṣkalaliṃgasvarūpamāsīt tatkathamiti cet || vīrāgame || śūnyaṃ śūnyamayaṃ śūnyaṃ śūnyakāyasamudbhavam || tatvātītaṃ padātītaṃ paratatvaṃ parāparam || 1|| śivo'sti saccidānaṃdaṃ paripūrṇaṃ niraṃjanam || akāraṇamakāryaṃ ca manovācāmagocaram || 2|| īśvara uvāca- alakṣyamadvayaṃ śūnyamamūrtaṃ paramāvyayam || anāma hyakalaṃ śuddhamanādyaṃ śiva ucyate || 3|| vātulataṃtre || śivaṃ parātparaṃ sūkṣmaṃ nityaṃ sarvagatāvyayam || aniṃditamanaupamyamapramāṇamanāmayam || 4|| tatvasāre || na raktaṃ na ca vā pītaṃ na śuklaṃ kṛṣṇameva ca || sarvairguṇairvinirmuktaṃ jñānātītaṃ parātparam || 5|| pṛ0 72) śivadharmapurāṇe || brahmādvaitānna viṣṇuśca na rudro no ravirvidhuḥ|| agnirvyomasamīrāṃbū na bhūmirna grahā diśaḥ || 6|| tato'haśca na rātriśca na viṣṇurna prajāpatiḥ|| nākāśādīni bhūtāni kiṃ punarbhautikaṃ jagat || 7|| śvetāśvataropaniṣadi || tatra sūryo bhāti na caṃdratārakaṃ nemā vidyuto bhānti kuto'ya- magnistameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti || 8|| muṃḍakopaniṣadi || hiraṇmaye pare kośe virajaṃ brahma niṣkalam || tacchuddho? jyotiṣāṃ jyotistadyadātmavido viduḥ || 9 || paramārthasāre || na devaḥ? puṇḍarīkākṣo na ca devastrilocanaḥ || na devo deharūpo'pi sadevaścitsvarūpakaḥ || akṛtrimastvanādyanto devānāṃ deva ucyate || 10|| sarvavikalpavihīnaṃ śuddhaṃ śāntaṃ vyayodayavihīnaṃ || yatparatatvaṃ tasmin vibhāti ṣaṭtriṃśadātmakaṃ na jagat || 11 || pṛ0 73) niṣkalaliṃgasthalanirūpaṇam sarvajñānottare || na rudro na ca kālo vā neśvaro nāja eva ca || anākhyaṃ ca nirābhāsaṃ saṃsthitaṃ tannirāśrayam || 12 || yajurvede jābālaśākhāyām || pratyaṃjanastiṣṭhati sa yugāntakāle eko devo na dvitīyāya tasthe na brahmā na viṣṇurna sūryognirna caṃdratārakāḥ || 13 || yasminsūryo na bhāsate na caṃdramā analo na hi yasya bhāsā vibhāti taṃ vande || 14 || sūtasaṃhitāyām || tasya prakṛtijaṃ viśvaṃ yaḥ paraḥ sa maheśvaraḥ || yo'yaṃ maheśvaraḥ sākṣātpraṇavasyāpyagocaraḥ|| brahmaikameva jijñāsyaṃ na tato'nyattu kiṃcana || 15|| na bhūmirna jalaṃ caiva na ca tejaśca vāyavaḥ || na ca brahmā na viṣṇuśca na ca nakṣatratārakāḥ || sarvaśūnyaṃ nirālaṃbaṃ svayaṃbhūliṃgamūrtikam || 16 || vīrāgame || niṣkalasyāntare tvāsīdādimūrtisamudbhavaḥ|| ādimūrteḥ samākhyātaḥ paraśaktisamudbhavaḥ || 17 || pṛ0 74) paraśakteḥ samākhyāto nādabiṃdusamudbhavaḥ || nādabiṃdvoḥ samākhyātaḥ sadājñānasamudbhavaḥ || 18 || sadājñānasamāyogācchivasyecchāsamudbhavaḥ || śivasyecchāsamāyogādīśvarātmasamudbhavaḥ || 19 || īśvarātmasamāyogādrudrakriyāsamudbhavaḥ || rudrakriyāsamāyogādviṣṇulakṣmīsamudbhavaḥ || 20|| viṣṇulakṣmīsamāyogādbrahmavāṇīsamudbhavaḥ || brahmavāṇīsamāyogātsarvaviśvasamudbhavaḥ || 21 || iti śrīmadvīramāheśvarācāryavaryaśrīvīraśaivaṣaṭsthalamārgasthāpanāgrag aṇyaśrīsaṃpādanasiddhavīrākhyaśivayogīṃdraviracite anādivīraśaivasārasaṃgrahe niṣkalaliṃgasvarūpasthalaṃ nāma paṃcamaprakaraṇaṃ samāptam || pṛ0 75) || śrīgurubasavaliṃgāya namaḥ || || atha mahāliṃgasthalaṃ prārabhyate || || ṣaṣṭhaprakaraṇam || evaṃ sarvatatvavarṇātītaṃ niṣkalaparaśivaliṃgaṃ svasya līlāvilāsena svayameva devabhaktaguruśiṣyapūjyapūjakasevyasevakasvarūpo bhūtvā prapaṃcamaṭha?nārthaṃ cintanāyāṃ saiva cintanā bahirgatā bhūtvā cidāsīt saiva cit cidaṃbaraṃ tatkathamiti cet avācyapraṇavaciṃtāyāṃ cidaṃbarasamudbhavamityuktatvāt taccidaṃbaraṃ sarvamaṃtrātmakaṃ sadvartate tataścitaḥ saccidānaṃdātmakakalāpraṇavānādimātṛpraṇavasaṃjñakacinnādacidviṃducit kalāmiśrībhūtaṃ sat śuddhaprasādapraṇavanāmakākhaṇḍagolakākāratejomūrtisvarūpamahāliṃgasva rūpatvāt agre mahāliṃgasthalamāsīt || īśvara uvāca- mahāliṃgamidaṃ devi manotītamagocaram || nirnāma nirguṇaṃ nityaṃ niraṃjanyaṃ nirāmayam || 1|| nirmalaṃ niṣkalaṃ jñeyaṃ nirbhedyaṃ nirupādhikam || pṛ0 76) advaitānaṃdamakṣīṇamasādṛśyamidaṃ śṛṇu || 2|| kiṃca || paiṃmalaśākhāyām || yattacchāntamajaramabhayamamṛtaṃ paraṃ jyotiḥ || 3|| yogaṣaṭsahastrikāyām || parānaṃdātmakaṃ liṃgaṃ kevalaṃ sanniraṃjanam || jñānātmakaṃ sarvagataṃ yogināṃ hṛdaye sthitam || 4|| paratatvaṃ golakākāraṃ cinmayaṃ cidvilāsitam || śaraṇyaṃ sarvatatvānāṃ liṃgākāreṇa vartate || 5|| śivadharmottare || ākāśaṃ ca nirākāraṃ tanmadhyaṃ liṃgarūpakam || avyaktaṃ liṃgamākalpya golakākārasaṃyutam || 6|| nādo liṃgamiti jñeyaṃ biṃduḥ pīṭhamudāhṛtam || nādabiṃduyutaṃ rūpaṃ liṃgākāramihocyate || 7|| nādabiṃduḥ kalāyuktaṃ prakṛtipraṇavarūpakam || śivaśaktisamāyogamabhūtsṛṣṭyarthakāraṇam || 8|| biṃduḥ śaktiḥ śivo nādaḥ kalā saṃyoga eva ca || śivaśaktyorbhavedyogo jagatsṛṣṭyarthakāraṇam || 9|| tatparāśaktirityuktā pīṭhikā saiva nānyathā|| sarvasyotpattihetutvātprathamaṃ liṃgamucyate || 10|| savitrī sarvatatvānāṃ paraśaktiśca pīṭhikā || pṛ0 77) mahāliṃgasthalanirūpaṇam śivatatvaṃ parānaṃdaṃ paraṃ liṃgamudīritam || 11|| uttaravātule || vṛttam || ādyantaśūnyamamalaṃ paripūrṇamekaṃ sūkṣmaṃ parātparamanāmayamaprameyam || bhāvaikagamyamajaḍaṃ śivatatvamāhuścicchaktisaṃsphuraṇarūḍhamahātmaliṃgam || 12|| kiṃ caiteṣāṃ sthalānāṃ tu prādurbhāve pradarśite || śiva eva svacicchaktyā mahāliṃgasthalaṃ bhavet|| 13 || līyate gamyate yatra yena sarvaṃ carācaram || tadetalliṃgamityuktaṃ liṃgatatvaparāyaṇaiḥ || 14|| śivadharmottare || liṃgena jāyate tatra jagatsthāvarajaṃgamam || tasmālliṃgaṃ viśeṣeṇa liṃgarūpamudāhṛtam || 15|| brahmāṇḍakoṭayastasya nirmāturliṃgarūpiṇaḥ || śivasya kukṣijaladhau jāyante budbudopamāḥ || 16|| śivasaṃkalpamātreṇa biṃdukṣobhakarassadā || ya evopādhimātasthe vikṛtākārajanmani || 17|| etattatvamayaṃ liṃgaṃ sarvatatvālayaṃ viduḥ || liṃgena jāyate tatvaṃ jagatsthāvarajaṃgamam || 18|| pṛ0 78) gāruḍapurāṇe || likāro laya ityukto gakāro sṛṣṭirucyate || layanaṃ gamanaṃ caiva liṃgaśabda ihocyate || 19|| siddhāntaśikhāmaṇau || brahmaviṣṇvādayassarve devā vedādayastathā || liyānā yatra gamyante talliṃgaṃ brahmakevalam || 20|| brahmāṇḍapurāṇe || carācarātmakamidaṃ gamyate yatra līyate || utpadyate yato bhūyastalliṃgaṃ paramiṣyate || 21|| śivadharme || jaṭhare līyate tasya jagatsthāvarajaṃgamam || punarutpadyate tasmādbrahmādyaṃ sacarācaram || 22|| jvālāmālāvṛtaṃ divyamaprameyamanāmayam || kalpānte tatra līyante vardhante sarvadevatāḥ || 23|| dakṣiṇe līyate brahmā vāmataśca janārdanaḥ || hṛdaye caiva gāyatrī sarvavedottamottamā || 24|| līyante mūrdhni vai vedāḥ saṣaḍaṃgapadakramāḥ || jaṭhare līyate sarvaṃ jagatsthāvarajaṃgamam || 25|| siddhāntaśekhare || piṇḍabrahmāṇḍayoraikyaṃ liṃgasūtrātmanoriva || svāvyayaṃ kṛtayoraikyaṃ kṣetrajñaparamātmanoḥ || 26|| pṛ0 79) brahmāṇḍapurāṇe || paraṃ gūḍhaṃ śarīrasthaṃ liṃgakṣetramanādivat || yadādyamaiśvaraṃ tejastalliṃgaṃ paṃcasaṃjñakam || 27|| adhiṣṭhānaṃ samastasya sthāvarasya carasya ca || jagato yadbhavettatvaṃ taddhi vai sthalamucyate || 28|| śivarahasye || avarṇo varṇasaṃyukto virūpo viśvarūpabhṛt || paramātmā parabrahmakaściddevosti cicchivaḥ || 29|| śivāṃgaṃ caiva bhūtāṃgaṃ vidyāṃgaṃ ca tathaiva ca || kūṭāṃgaṃ caiva śaktyaṃgaṃ sāmānyāṃgaṃ tathaiva ca || etāni cāṃganāmāni śivāṃgāni ṣaḍeva hi || 30|| vātule|| maṃtrādhvā ca padādhvā ca varṇādhvāceti śabdataḥ || bhuvanādhvā ca tatvādhvā kalādhvā ceti viśrutāḥ || 31|| jagatyāṃ bhuvanādhvānaṃ padādhvānaṃ ca paṃkaje || varṇādhvānaṃ ca vṛtte tu kalādhvānaṃ tu paṃkaje || 32|| tatvādhvānaṃ paṭṭikāyāṃ maṃtrādhvānaṃ pradārike || evaṃ ṣaḍadhvakaṃ nyasya sarvamaṃtrātmakaṃ śivam || 33|| ādipraṇavapīṭhaṃ syādakāro madhyameva ca || ukāro gomukhaṃ caiva makāro vartulaṃ tathā || nālo biṃdurmahātejo nādaścākhaṃḍaliṃgakam || 34|| pṛ0 80) nakārāścādipīṭhaṃ ca makāro madhyameva ca || śikāro vartulaṃ caiva vakāro gomukhaṃ tathā || yakāro biṃdureva syātpraṇavo liṃgamucyate || 35|| nameti pīṭhasaṃyuktaṃ śikāro madhyameva ca || vakāro gomukhaṃ caiva yakāro vartulaṃ tathā || oṃkāro golakasthānaṃ liṃgaṃ ṣaḍvarṇarūpakam || 36|| vṛttagolakabhāvaṃ ca madhyagomukhaprāṇakam || iṣṭaṃ pīṭhaṃ tridhā caikaṃ tatvatrayamudāhṛtam || 37|| ācāraṃ gauravaṃ vṛttermadhye liṃgaṃ vyavasthitam || gomukhe caraliṃgaṃ ca prasādo vartule tathā || golake ca mahadrūpamiṣṭaṃ ṣaḍvidhamīritam || 38|| vṛttam || yadbhaktaniṣṭaṃ nijaliṃgapīṭhe madhye prasādī sa ca gomukhe ca || yatprāṇaliṃgī śaraṇaṃ ca vṛtte citte nijaikyaṃtviti ṣaṭsthalāni || 39|| biṃdumadhye gato nādo nādamadhye tu mūrtayaḥ || mūrtimadhye gataṃ tatvaṃ tatvamadhye gataḥ śivaḥ || 40|| mūlamaṃtrasvarūpāya mūlamaṃtrātmarūpiṇe || mūlaprakṛtisaṃjñāya mūlastaṃbhāya śaṃbhave || 41|| līlāyāśca gatassākṣādumāpatiritīritaḥ || līlayā rahitaḥ paścātsvayaṃbhūriti kathyate || 42|| pṛ0 81) mahāliṃgasthalanirūpaṇam śivastu brahma caivoktaṃ śaktirevāṃgamucyate || śivaśaktisamāyogo jagatsṛṣṭyarthakāraṇam || 43|| svayaṃbhu sarvacaitanyaṃ tatvamūlasamanvitam || paraśaktisamāyogaṃ jagatsṛṣṭyarthakāraṇam || 44|| vātule || tacciṃtāyāḥ parāśaktiḥ sahasrāṃśena jāyate || tacchaktestu sahasrāṃśādādiśaktisamudbhavaḥ || 45|| tacchaktestu asahasrāṃśādicchāśaktisamudbhavaḥ || tacchaktestu sahasrāṃśājñjñānaśaktisamudbhavaḥ || 46|| tacchaktestu sahasrāṃśātkriyāśaktisamudbhavaḥ || eṣā vai paṃcadhā śaktirniṣkalā ceti kīrtitā || 47|| kriyākarmeti vijñeyaṃ tasmātkarmeti nāmataḥ || liṃgapīṭhe prakāreṇa karmasādākhyalakṣaṇam || 48|| catvāri kartṛrūpāṇi kevalaṃ nādamucyate || liṃgaṃ śivamiti jñeyaṃ śaktiḥ pīṭhamudāhṛtam || 49|| yoniliṃgaprakāreṇa jagatsṛṣṭyarthakāraṇam || tathā saṃyogabhāvasya karmatatvamudāhṛtam || 50|| tasmānnādātmatatvaṃ ca sarvakāraṇakāraṇam || sadāśivamiti proktaṃ sarvaśāstreṣu niścitam || 51|| pṛ0 82) iti śrīmadvīraśaivācāryavarya śrīvīraśaivaṣaṭsthalamārgasthāpanāgragaṇya śrīsiddhavīrākhyaśivayogīṃdraviracite anādivīraśaivasārasaṃgrahe mahāliṃgasthalaṃ nāma ṣaṣṭhaprakaraṇaṃ samāptam || pṛ0 83) || śrīgurubasavaliṃgāya namaḥ || || atha praṇavaliṃgamūrtisthalaṃ prārabhyate || || saptamaprakaraṇam || evamakhaṃḍagolakākāratejomūrtisvarūpaṃ mahāliṃgaṃ jagatsṛṣṭyarthaṃ ciṃtanāyāṃ paraśaktiprakāśo'bhūt || tasyāḥ paraśakteḥ samarasasaṃyogena paranādabiṃdukalā bhūtvā tena trividhapraṇavena saha oṃkārapraṇavarūpaṃ liṃgamūrtisvarūpamāsīt || tatkathamiti cet ādipraṇavaciṃtāyāmakṣaratrayamudbhavam || akārokārasaṃyogādoṃkārapraṇavodbhava ityuktatvātpuraḥ praṇavaliṃgamūrtisthalamabhūt || sṛṣṭyarthaṃ sarvatatvānāṃ lokasyotpattikāraṇam || śaktisaṃyogasadbhāvaṃ svecchayā ciṃtitaḥ śivaḥ || 1|| yogaṣaṭsahasrikāyām || tadgurorājñayaivoktaṃ nādabiṃdukalāstathā || nādabiṃdukalāyuktaṃ praṇavaṃ ca svayaṃbhukam || 2|| vātule || nādākhyo yatparo bījassarvabhūteṣu saṃsthitaḥ || taṃ viditvā mahāsena deśikaḥ pāśahā bhavet || 3|| pṛ0 84) vṛttam || vedādimūlaṃ prathamaṃ svarāṇāṃ trayodaśasthaṃ śaśisūryabiṃbam || nādātmakaṃ suptabhujaṃgarūpaṃ tritatvamūlaṃ praṇavaṃ namāmi || 4|| tatraiva || avāgjapraṇave viṃdyādoṃkāraṃ nādarūpakam || oṃkāraprabhavaṃ viṃdyādakārapraṇavaṃ param || 5|| akārapraṇave viṃdyādukārapraṇavaṃ tathā || akārokārasaṃyogānmakārapraṇavaṃ tathā || etatpravṛttimārgeṇa proktaṃ praṇavapaṃcakam || 6|| yathā tāṃ sakalo devo niṣkalena samanvitaḥ || kalāmutpādayāmāsa sarvamaṃtrapravartikām oṃkāramūrdhni madhyastho oṃkāravyāpakastathā || 7|| oṃkāre prathamāṃ rekhāmakāraṃ sṛjati prabhuḥ || nāmānāmakalāvidyā sarvavarṇeṣvavasthitā || 8|| oṃkāre dvitīyāṃ rekhāmukāraṃ ca tathāsṛjat || pratiṣṭhāsetyanujñeyā hyukārākṣarasaṃbhavā || 9|| mūrdhni tasya bhavedeṣā sūkṣmarekhā niraṃjanā || makārā sā bhavettatra nirvṛttirnāmataḥ kalā || 10|| akārokārasaṃyogādoṃkāraḥ svara ucyate || oṃmityekākṣaraṃ brahma vadante sarvayoginaḥ || 11|| akāraścāpyukāraśca makāraśca tṛtīyakaḥ || imānyaikaṃ samutpannamomiti jyotirūpakam || 12|| pṛ0 85) praṇavaliṃgamūrtisthalanirūpaṇam sūtasaṃhitāyām || oṃkāraprabhavā vedā oṃkāraprabhavāḥ svarāḥ || oṃkāraprabhavaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram || 13 || sarvavyāpaka oṃkāro maṃtronyatra na śobhate || praṇavo hi parabrahma praṇavaḥ paramaṃ padam || 14|| praṇavaṃ sarvavedādyaṃ sarvadevamayaṃ viduḥ || sarveṣāṃ caiva maṃtrāṇāṃ praṇavaḥ prāṇa ucyate || 15|| nakārastārakāsthānaṃ prakāro daṇḍa ucyate || śikāraḥ kuṇḍalākāro vākāraścārdhacaṃdrakam || yakāro darpaṇākāraḥ praṇavaḥ paṃcavarṇakaḥ || 16|| nirāmayasāre || trivarṇamakṣaraṃ caitadoṃkāreti prajāyate || ha?kṣaṃ tu trivarṇaṃ ca cidātmani sujāyate || 17|| aīi ukāraśca uṝ ḷḷrvarṇakam || eai oau aṃaḥ varṇaṃ yakāre ca prajāyate || 18|| kakhagagha"nakāraśca cachajajhañakārakaḥ || ṭaṭhavarṇaṃ tathā hyasmin vakāre suprajāyate || 19|| ḍaḍhaṇa tatha varṇaṃ ca dadhanapaphavarṇakam || etāni daśavarṇāni jāyante'tra śikārake || 20|| babhamayaravarṇaṃ ca la ekaṃ varṇakaṃ tathā || varṇaṣaṭkaṃ tathā hyasminmakāre ca sujāyate || 21|| vaśaṣasavarṇaṃ caiva nakāre ca prajāyate || pṛ0 86) iti varṇākṣaranyāsaḥ susūkṣmaḥ kamalānane || 22|| praṇavasya tarormūlaṃ makāro nādarūpakaḥ || skaṃdho biṃdurukāraḥ syātkalā śākhāmakārakaḥ || 23|| strīrūpā iva puṃrūpāstathā cobhayarūpakāḥ || sarve vai devatārūpāḥ pratyekaṃ varṇarūpakāḥ || 24|| varṇo bījaṃ tathārṇaṃ ca liṃgamakṣaramātṛkam || ete vai ṣaṭkanāmāno varṇaparyāyavācakāḥ || 25|| teṣāṃ rūpaṃ yathā proktaṃ prakṛtirvikṛtistathā || prakṛtiḥ saptavarṇāni vikṛtistu navārṇakam || 26|| akāraśca ikāraśca ukāraśca ṛkārakaḥ || ḷkāraścaiva ekārastathaivaukāra eva ca || 27|| ete sapta svarāḥ proktā prakṛtistu samīritāḥ || śeṣāstu vikṛtiḥ proktāsteṣāmudbhava ucyate || 28|| akāre'bhavadākāra ikāre ī samudbhavaḥ || ukāre caiva ūkārṛkāre ṛ samudbhavaḥ || 29|| ḷkāre caiva ḷrkāra ekāre tvai ca saṃbhavaḥ || okāre austathā jñeyo krameṇaivaṃ samudbhavāḥ || 30|| ete vai vikṛtiḥ proktā ākārādinavārṇakāḥ || ākārādivisargāntā ete vai ṣoḍaśasvarāḥ || 31|| kalā mātrā svarā jīvā prakṛtirvikṛtistathā || pṛ0 87) praṇavaliṃgamūrtisthalanirūpaṇam prāṇātmanā ca dehī ca kalāparyāyavācakāḥ || 32|| kalābhedamidaṃ proktaṃ vikalābhedakaṃ śṛṇu|| kakārādikṣakārāntavarṇāśca vikalāḥ smṛtāḥ || 33|| dehopādhi śarīraṃ ca kṣetrādhāratanustathā || vyaṃjanaṃ vikalāśaktirbiṃduparyāyavācakāḥ || 34|| kakāraśca gakāraśca cakāraśca jakārakaḥ || ṭakāraśca ḍakāraśca takāraśca dakārakaḥ || 35|| pakāraśca vakāraśca śakāraśca kṣakārakaḥ || ete dvādaśa varṇāśca pulliṃgāśceti kīrtitāḥ || 36|| khakāraśca ghakāraśca chakāraśca jhakārakaḥ || ṭhakāraśca ḍhakāraśca thakāraśca dhakārakaḥ || 37|| phakāraśca bhakāraśca ṣakāraśca sakārakaḥ || ete vai bhānubījāśca jāyāśceti prakīrtitāḥ || śeṣaṃ napuṃsakaṃ viṃdyāttrayo bhedā iti smṛtāḥ || 38|| oṃkāraṃ nādarūpaṃ ca oṃkāraṃ biṃdurūpakam || oṃkāraṃ vyāpinaṃ viṃdyādoṃkāraṃ gopyamānanam || 39|| sadyojātaṃ nakāraśca makāro vāmadevakam || śikāro ghorasaṃyuktastatpuruṣo vakārakaḥ || yakāraśceśasaṃbaṃdhaḥ paṃcavaktraṃ prakīrtitam || 40|| vātule || īśānaṃ puruṣaṃ caiva aghoraṃ vāmadevakam || sadyojātaṃ ca paṃcaitatkalābrahma prakīrtitam || 41|| īśānasya kalāḥ paṃca puruṣasya catuḥkalāḥ || pṛ0 88) aghorasya kalāścāṣṭau vāmadeva trayodaśa || sadyojātasyāṣṭakalāḥ aṣṭatriṃśatkalāḥ smṛtāḥ || 42|| īśāna sarvavidyānāṃ prathamaṃ parikīrtitaḥ || īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ dvitīyaśceti kīrtitaḥ|| 43|| brahmādhipatirityeva brahmaṇodhipatistathā || brahmetīdaṃ tṛtīyaṃ syācchivo me'stu caturthakam || 44|| sadāśivomiti jñeyaṃ paṃcamaṃ tvitikīrtitam || ete ceśānarūpāśca paṃca saṃkhyāḥ prakīrtitāḥ || 45 || tatpuruṣāya vidmahe prathamaṃ parivakṣyate || mahādevāya dhīmahi tanno ceti dvitīyakam || 46|| rudrastṛtīyamityuktaṃ caturthaṃ tu pracodayāt || evaṃ tatpuruṣakalāścatasraśceti kīrtitāḥ || 47|| aghorebhyastathā pūrvaṃ ghorebhyaśca dvitīyakam || ghoraghora tṛtīyaṃ syāttarebhyaśca caturthakam || 48|| sarvebhya paṃcamaṃ viṃdyātṣaṣṭhaṃ sarvamudāhṛtam || sarvebhyo namaste astu saptamaṃ ceti kīrtitam || 49|| aṣṭamaṃ rudrarūpebhyo aghorasyāṣṭakaṃ smṛtam || 50|| prathamaṃ vāmadevāya jyeṣṭhāyeti dvitīyakam || tṛtīyaṃ rudrāya namaḥ kalāyeti caturthakam || 51|| paṃcamaṃ kalayetyuktaṃ vikarṇāya namostu ṣaṭ || saptamaṃ balamityuktamaṣṭamaṃ vikaraṇāya ca || 52|| pṛ0 89) praṇavaliṃgamūrtisthalanirūpaṇam navamaṃ balamityuktaṃ daśamaṃ pramathanāya ca || sarvabhūtadamanāya namaścaikādaśa smṛtam || 53|| dvādaśaṃ ca manaścaite trayodaśonmanāya ca || etāstrayodaśa kalā vāmadeveti kīrtitāḥ || 54|| sadyojātaṃ prapadyāmi prathamaṃ parikīrtitam || dvitīyaṃ sadyojātāya vai namaśceti kīrtitam || 55|| tṛtīyaṃ tu bhave caiva bhave ceti caturthakam || paṃcamaṃ ca nātibhave ṣaṣṭhaṃ ceti bhavasva mām || 56|| saptamaṃ ca bhavo viṃdyādudbhavāyāṣṭamaṃ bhavet || evamaṣṭakalāḥ proktāḥ sadyojātamudāhṛtam || 57|| īśānādīni sadyāntānyaṣṭatriṃśatkalā smṛtāḥ || kalā brahmāṇīti coktaṃ paṃcabrahmāṇi cocyate|| 58|| evaṃ tatsmṛtimātreṇa mūrtaṃ sakalarūpadhṛk || niṣkalaṃ tadbhāve tu tasmātsakalaniṣkalam || 59|| śivamekaṃ vijānīyāt sādākhyaḥ paṃcadhā bhavet || paṃcamūrdhasamāyuktaṃ paṃcavaktrasamāyutam || 60|| vāsiṣṭhe || yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ|| tasya prakṛtijaṃ viśvaṃ yaḥ paraḥ sa maheśvaraḥ|| 61|| vāyavīyasaṃhitāyām brahmagītāsu || tadidaṃ dvividhaṃ rūpaṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ ca tatparam || pṛ0 90) asmadādyamarairdṛśyaṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ ca yogibhiḥ || 62|| vātule || yogināṃ ca yatīnāṃ ca jñānināṃ maṃtriṇāṃ tathā || dhyānapūjānimittāya sakalaṃ niṣkalaṃ bhavet || 63|| tataḥparaṃ tu yannityaṃ jñānamānaṃdamavyayam || tanniṣṭhaistatparairbhaktairdṛśyaṃ tadvratamāstikaiḥ || 64|| tatvaṃ tu trividhaṃ jñeyaṃ tasya bhedaṃ śruṇuṣva ca || śivaṃ sadāśivaṃ caiva māheśaṃ trividhaṃ smṛtam || 65|| vātule || śivatatvaṃ mahāsena niṣkalaṃ ceti kīrtitam || sakalaṃ niṣkalaṃ caiva sadāśivamihocyate || maheśaṃ sakalaṃ viṃdyāttrividhāste bhavaṃti vai || 66|| śivamekaṃ vijānīyāḥ sādākhyaṃ paṃcadhā bhavet || maheśaṃ tu mahāsena paṃcaviṃśati bhedakam || 67|| jaṭāmakuṭasaṃyuktamekavaktraṃ trinetrakam || sarvābharaṇasaṃyuktamekapadmāsanasthitam || 68|| prathamaṃ somadhārī ca dvitīyamumayāsaha || tṛtīyaṃ vṛṣabhārūḍhaṃ caturthaṃ nṛtyakopamam || 69|| pṛ0 91) praṇavaliṃgamūrtisthalanirūpaṇam vaivāhaṃ paṃcamaṃ viṃdyātṣaṣṭhaṃ bhikṣāṭanaṃ bhavet || kāmāri saptamaṃ viṃdyākālāri cāṣṭamaṃ bhavet || 70|| navamaṃ tripurāri syājjalaṃdharavadho daśa || ekādaśamajāriḥ syāddvādaśaṃ vīrabhadrakam || 71|| trayodaśaṃ haridhvaṃsamardhanārī caturdaśa || paṃcadaśa kirātaḥ syātkaṃkā?i ṣoḍaśaṃ bhavet || 72|| caṃḍīśānugrahaścaiva tathā saptadaśaṃ bhavet || viṣāpaharaṇaṃ caiva aṣṭādaśamiti smṛtam || 73|| cakradānasvarūpaṃ tu ekonaviśakaṃ smṛtam || vighnaprasādo viṃśaḥ syādumāskaṃdaikaviṃśakam || 74|| dvāviṃśamekapādassyāttrayoviṃśaṃ sukhāvaham || dakṣiṇāmūrtirūpaṃ tu caturviṃśamiti smṛtam || 75|| liṃgodbhavasvarūpaṃ tu paṃcaviṃśaṃ prakīrtitam || eteṣāṃ tatvasaṃyuktamekatriṃśaditi smṛtam || 76|| vātule dīkṣāvidhāne || sādākhya īśvaraścaiva maheśo rudra eva ca || trayāvayavamūrtiśca dvipaṃcāśacca tatkalāḥ || 77|| sādākhyapaṃcakaṃ caiva īśvarasyāṣṭakaṃ bhavet || paṃcaviṃśaṃ maheśasya rudrasyaikādaśa smṛtāḥ || 78|| trimūrteraṃgatritayaṃ dvipaṃcāśacca te smṛtāḥ || pṛ0 92) śivatatvāmūrtikaṃ ca mūrtikartṛ tathaiva ca || 79|| śivatvāmūrtikaṃ caiva mūrtaṃ kartṛ tathaiva ca || karmāpi paṃcadhā proktaṃ sādākhyaṃ tu tadīritam || 80|| śatarudrīye || pṛthivyāḥ bhavaḥ apāṃśarvaḥ agne rudraḥ vāyorbhīmaḥ ākāśasya mahādevaḥ sūryasyograḥ caṃdrasya somaḥ ātmanaḥ paśupatirīritāḥ || 81|| śarvaḥ śivo mahādevo nīlakaṇṭho vṛṣadhvajaḥ || īśānaḥ śaṃkaro bhīmaḥ pinākī caṃdraśekharaḥ || 82|| kapardī ca virūpākṣo vāmadevo mṛḍastathā || bhūteśaḥ śūlī sarvajñaḥ sthāṇurvai pārvatīpriyaḥ || 83|| mahākālo mahādīrgho mahātāṃḍavarūpakaḥ || gaṃgādharo gaṇeśaśca jagaddhvaṃsīti viśrutam || 84|| paṃcaviṃśatirūpeṇa māheśvaramiti kramāt || śivo maheśvaro rudraḥ śrīkaṇṭhaḥ śaṃbhurīśvaraḥ || 85|| mahādevaḥ paśupatirnīlakaṇṭho vṛṣadhvajaḥ || hara ekādaśaṃ rudramūrtitatvaṃ yathākramam || 86|| sṛṣṭeḥ kāraṇarūpaṃ ca bhavākhyamiti viśrutam || rakṣaṇārthaṃ mṛḍākhyaṃ ca saṃhāre kāraṇaṃ haraḥ || 87|| iti tryavayavaścaiva mūrtibheda iti kramāt || iti dvipaṃcāśanmūrtissādākhyena samudbhavaḥ || 88|| tasmālliṃgaviśeṣeṇa karmarūpamudāhṛtam || pṛ0 93) praṇavaliṃgamūrtisthalanirūpaṇam karmodaye ca sṛṣṭiśca karmānte saṃhṛtirbhavet || 89 || piṇḍasthaṃ piṇḍamadhyasthaṃ piṇḍena tu ghaṭīkṛtam || piṇḍena piṇḍitaṃ piṇḍaṃ piṇḍarūpamudāhṛtam || 90|| paṃcamūrtimayaṃ devaṃ paṃcatatvātmakaṃ bhavet || mūrtīnāṃ dehabhedaistu guṇaiḥ paṃcānanairyutam || 91|| savīryaṃ vai ca nirdehaṃ māṃsāsthirudhiraṃ na ca || iṃdracāpamivākāśe darpaṇe pratibiṃbavat || 92|| kundeṃdusphaṭikābhāsaṃ jaṭāmukuṭamaṇḍitam || paṃcamūrdhasamāyuktaṃ paṃcavaktrasamanvitam || 93|| prativaktraṃ viśeṣeṇa trilocanasamāyutam || digbhujaṃ tu mahāsena dvipādaṃ padmasaṃsthitam || 94|| śūlaṃ paraśukhaḍgaṃ ca vajraṃ cābhayadakṣiṇe || nāgaṃ pāśāṃkuśaṃ caiva ghaṇṭāvahnistu vāmake || 95|| sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || divyāṃbaradharaṃ devaṃ divyarūpamudāhṛtam || 96|| etadrūpaṃ smarennityaṃ dharmakāmārthamokṣadam || pṛ0 94) dhyānarūpamidaṃ proktaṃ viśeṣamadhunocyate || 97 || karmākhyaṃ pūrvavaktraṃ syātkartṛ syāddakṣiṇānanam || aparaṃ mūrtaṃ vaktraṃ syādamūrtaṃ cottarānanam || 98|| ūrdhvaṃ tu śivasādākhyamevaṃ paṃcānanaṃ viduḥ || tasmātsadāśivaṃ proktaṃ tadvai māheśvaraṃ smṛtam || 99|| paṃcavaktraṃ daśabhujaṃ daśapaṃcakalocanam || dvipādaṃ sphaṭikābhaṃ ca sarvalakṣaṇasaṃyutam || tanmāheśvaravaktrebhyaḥ paṃcabhūtaṃ prajāyate || 100|| iti śrīmadvīramāheśvarācāryavaryaśrīvīraśaivaṣaṭsthalamārgasthāpanāgrag aṇyaśrīsiddhavīrākhyaśivayogīṃdraviracite anādivīraśaivasārasaṃgrahe praṇavaliṃgasthalaṃ nāma saptamaprakaraṇaṃ samāptam || pṛ0 95)|| śrīgurubasavaliṃgāya namaḥ|| || atha viśvotpattisthalaṃ prārabhyate || || aṣṭamaprakaraṇam || evaṃ paṃcasādākhyaliṃgamūrteḥ sadāśivasya paṃcavaktrebhyaḥ paṃcabhūtāni manonayanasaṃkalpebhyaścaṃdrasūryātmānaśca jātāni etābhyo'ṣṭatanubhyo brahmādistaṃbaparyantaṃ sarvaṃ jagadutpadya śivaṃ vismṛtya utpattisthitilayavaśaṃ sat puṇyapāpasukhaduḥkheṣu āsajya viluṃṭhane sati paraśivaḥ sarveṣu sthitvā sākṣībhūya sarvaṃ jagannāṭayan viśvavilāsī bhūtvā tiṣṭhati tatkathamiti cet paṃcabrahmamayaṃ jagadityuktervidyamānatvādagre viśvotpattisthalamabhūt || tebhyaḥ paṃcasaṃjñakebhyo rudro rudrācca mādhavaḥ || mādhavācca viriṃciḥ syādviśvotpattirabhūttataḥ || 1|| vāsiṣṭhe || sati dīpe yathālokaṃ satyarka iva vāsaraḥ || sati puṣpe ivāmodaściti satyāṃ jagattathā || 2|| sarvaśaktimayaṃ proktaṃ pūrvamekaṃ śivaṃ tu tat || śaktiḥ sarvaṃ prapaṃcānāṃ yathāśaktistathā jagat || 3|| karmādipaṃcanāmāni kevalaṃ tvādikathyate || pṛ0 96) liṃgaṃ śiva iti jñeyaḥ pīṭhaṃ śaktirudāhṛtam || 4|| vātule || sadyojātaṃ vāmadevāghoratatpuruṣāhvayam || īśānaṃ ceti paṃcaitadbrahmasaṃjñaṃ prakīrtitam || 5|| sadyojātādbhavetpṛthvī vāmadevāttato jalam || aghorādvahnerutpattistatpuruṣādvāyurudbhavaḥ|| īśānyādgaganaṃ jātaṃ paṃcabrahmamayaṃ jagat || 6|| pṛthivī nivṛttirjñeyā pratiṣṭhā tvāpa ucyate || vidyā tejo vinirdiṣṭā vāyuḥ śāṃtiḥprakīrtitā || śāṃtyatītā ca vyoma syātkalārūpāḥ prakīrtitāḥ || 7|| mahopaniṣadi || apa eva sasarjādau tāsu vīryamapāsṛjat || tadaṇḍamabhavaddhema viśvasyāyatanaṃ mahat || 8|| sauvarṇamabhavaccāṇḍamāveṣṭyādyaṃ tadakṣaram || anekābdaṃ tadā cāpsu divyamantarvyavasthitam || 9|| śivasaṃkalpopaniṣadi || aṇḍaṃ hiraṇmayaṃ madhye samudraṃ rudrasya vīryātprathamaṃ babhūva aṇḍādviṣṇurbrahmā jātavedāśca tanme manaḥ | śivasaṃkalpamastu || 10|| śaivapurāṇe dharmasaṃhitāyām || sanatkumāra uvāca || ajādyānāṃ vibhussākṣātpaśūnāṃ parameśvaraḥ || brahmāṇaṃ janayāmāsa rudro viśvādhikaḥ śivaḥ || 11|| rajodrikto jagatsarvamasṛjatkanakāṇḍajaḥ || pṛ0 97) viśvotpattisthalanirūpaṇam paṃcadhā vaikṛtaṃ sargaṃ kaumāraṃ ca tathā'karot || 12|| naiṣkarmyeṇa gate deve sanaṃde ca sanātane || sanake ca jagatkartā sādhakānasṛjatpunaḥ || 13|| brahmāṇastu marīcyādyāḥ navādyāḥ sādhakāḥ smṛtāḥ|| tato devāsurapitṛrnmanuṣyānasṛjatprabhuḥ || 14|| marīcimatrimaṃgirasaṃpulastyapulahakṛtūn || dakṣakaśyapabhṛgvādīnṛṣīnagre'sṛjatprabhuḥ || 15|| pavanādhāraṃ jalaṃ kṛtvā kūrmaṃ kuṃjarameva ca || madhye vasaṃtyaśeṣāṇi bhuvanāni caturdaśa || 16|| airāvataḥ puṇḍarīko vāmanaḥ kumudoṃ'janaḥ || puṣpadantaḥ sārvabhaumassupratīkaśca diggajāḥ || 17|| atalaṃ vitalaṃ caiva sutalaṃ ca talātalam || mahātalaṃ rasākhyaṃ ca pātālaṃ cāpi saptakam || 18|| bhūlokaśca bhuvarlokaḥ svarlokaśca yathākramam || maharjanastapaḥ satyalokā hyete caturdaśa || 19|| lavaṇekṣusurāsarpidadhikṣīrajalānvitāḥ || ete saptasamudrāśca vartante hi yathākramam || 20|| jaṃbūplakṣaśālmalī ca kuśakrauṃcaśākapuṣkarāḥ || himavān hemakūṭaśca niṣadhaśceti dakṣiṇe || nīlaḥ śvetaśca śṛṃgī ca meroruttaratastrayaḥ || 21|| pṛ0 98) pātālaṃ bhūdharā lokāstathā hi dvīpasāgarāḥ || ādityādigrahāssarve'pyaṃḍamadhye vyavasthitāḥ || 22|| tato'sṛjacca bhūtāni carāṇi sthāvarāṇi ca || sṛṣṭvā catuṣṭayaṃ sarvaṃ devarṣipitṛmānavān || 23|| satye pratiṣṭhitā lokāḥ satye dharmaḥ pratiṣṭhitaḥ || satye pratiṣṭhitaṃ jñānaṃ muktiḥ satye pratiṣṭhitā || 24|| skāṃde śivarahasye|| durvāsā uvāca || kailāse'sya sabhā divyā devarṣipitṛsevitā || nānāsanavatī divyā sarvartusukhadāyinī || 25|| gandharvā gāyakāḥ kāntā nartakyo'psarasāṃ gaṇāḥ || vidyādharāḥ pāṭhakāśca kinnarāśca sacāraṇāḥ || 26|| vedhaso maṃtriṇaścāsante dhanurvedapaṃcakāḥ || deśaśca sumahānasya bhuvanāni caturdaśa || 27|| śrīmāndurgo mahāmeruḥ kośo dharmastvanuttamaḥ || viṣṇurdaṇḍapatiścāsya mitraṃ bhaktajanastathā || 28|| dvārsthau naṃdimahākālau yuvarājaśca ṣaṇmukhaḥ || purodhāścāhameva syātkālajño bhāskarastathā || 29|| bhagavānsūpakāro'gnirgaṇādhyakṣo vināyakaḥ || sarva eva ca gīrvāṇāśśakrādyā deśarakṣiṇaḥ || 30|| pṛ0 99) viśvotpattisthalanirūpaṇam hiraṇyakaśipurjaṃbha valivṛtrapurogamāḥ || kālanemimukhāścānye daityeṃdrāścāsya taskarāḥ || 31|| tato'sau maṃtribhissārdhaṃ saṃmaṃtrya parameśvaraḥ || pṛthak pṛthak ca bhūtānāṃ cakārekaikamīśvaram || 32|| viṣṇuṃ sa sarvalokānāmādhipatye'bhyasecayat || puraṃdaraṃ ca devānāṃ kuberaṃ yakṣanāyakam || 33|| prahlādaṃ sarvadaityānāṃ garuḍaṃ ca patatriṇām || vaivasvataṃ pitṛṇāñca yādasāṃ varuṇaṃ tathā || 34|| vāsukiṃ pannagānāṃ ca vṛkṣāṇāṃ plakṣameva ca || skaṃdaṃ graha piśācānāṃ rudrāṇāṃ nīla lohitam || 35|| somaṃ dvijauṣadhīnāṃ ca nadīnāṃ ca mahārṇavam || himavaṃtaṃ śikhariṇāṃ gavāṃ ca vṛṣabhaṃ tathā || 36|| airāvataṃ gajeṃdrāṇāṃ mṛgāṇāṃ siṃhameva ca || uccaiḥśravasamaśvānāṃ manuṣyāṇāṃ mahīpatim || 37|| saṃsthāpyaitāṃstathānyāṃśca yathā sthānaṃ yathāgamam || sukhamāste modamānaḥ sārdhaṃ devarṣibhirvibhuḥ || 38|| paṃcaviṃśatparārdhāni gaṇānāṃ kāmarūpiṇām || pṛ0 100) nikharvamasurāṇāṃ ca parivārosya dhīmataḥ || 39|| manusmṛtau || sarvataḥ pāṇipādābjaṃ sarvatokṣiśiromukham || sarvamāvṛtya tiṣṭhantaṃ tejorāśiṃ śivaṃ smaret || 40|| skānde || naṃdīśvarakṛtastotre vṛttam || rudrāya bhadrāya bhavodbhavāya sadyodhijātāya bhavodbhavāya || jyeṣṭhāya tuṣṭāya manonmanāya || bhave bhave nātibhave bhavasva mām || 41|| namaḥ śivāyātha maheśvarāya parātparāyāmitavikramāya || sahasramūrdhā puruṣaḥ sa cātmā sahasrapādākṣiśirorubāhumān || 42|| graṃthāntare || parātparataraṃ prāhuḥ parātparataraṃ dhruvam || brahmaṇo janakaṃ viṣṇorvahnervāyoḥ sadāśivam || 43|| ādityapurāṇe || brahmāṇaṃ vidadhe yo sau putramagraṃ sanātanam || prahiṇotisma tasmai ca jñānamātmaprakāśakam || 44|| skānde || madaṃgasvedasaṃbhūtau brahmanārāyaṇāvimau || 45|| vātulopabheda śuddhākhya taṃtre || tanmaheśvara koṭyaṃśādbrahmaviṣṇū samudbhavau || 46|| pṛ0 101) viśvotpattisthalanirūpaṇam skānde || vāmadakṣiṇapārśve ca saṃjātau haripadmajau || yasya devasya taṃ vaṃde sarvakāraṇakāraṇam || 47|| laiṃge || dakṣiṇāṃgodbhavo brahmā vāmataśca janārdanaḥ || netrebhyastasya saṃjātāḥ sūryasomāgnayaḥ smṛtāḥ || 48|| ghrāṇe vāyuḥ samutpanno diśaḥ śrotre samudbhavāḥ || āsye jñānaṃ samutpannaṃ gaṇeśastu galodbhavaḥ || 49|| ṣaṇmukho hṛdaye jāto nābhau devāḥ samudbhavāḥ || ṛṣīṇāṃ ca tathā koṭirnimiṣeṇa samudbhavaḥ || 50|| maheśvarātsamākhyāto rudrastriguṇasaṃyutaḥ || tasmāddviguṇasaṃyukto viṣṇussākṣādajāyata || 51|| tadviṣṇorjāyate brahmā rajoguṇayuto mahān || brahmaṇo jāyate devi jagatsthāvarajaṃgamam || 52|| brahmottarakhaṃḍe || devatvaṃ yāti satvena rajasā ca manuṣyatām || tiryaktvaṃ tamasā jantustathā nānātvamāśritaḥ || 53|| mānavīyasaṃhitāyām || brahmaviṣṇvarkaśakrāgnijaleḍdharmapurogamāḥ || surāsurāḥ saṃprasūtāḥ śaṃbhoḥ sarve divaukasaḥ || 54|| pṛ0 102) kālajñāne || brahmā viṣṇuśca rudraśca iṃdraścandro bṛhaspatiḥ|| prajāpatistathādityaḥ śakraḥ skaṃdo bhṛgustathā || ye cānye prāṇino devāḥ sarve proktāḥ prasādajāḥ || 55|| skaṃdapurāṇe śivarahasye || durvāsā uvāca || viṣṇuścāhaṃ ravirdevi devarṣipitṛmānavāḥ || bhūtabhavyāstathā sarve jātāḥ sthāvarajaṃgamāḥ || 56|| brahmagītāsu || vṛttam || paramaśivasamudre'haṃ hariḥ sarvadevā manujapaśumṛgādyāḥ śīkarā eva satyam || vimalamatibhirevaṃ vedavedāntaniṣṭhairhṛdayakuharaniṣṭho vedituṃ śakyate hi || 57|| yathā patrāṇi vṛkṣeṣu nirjhareṣu yathā kaṇāḥ || tathaiva brahmaṇi sphāre jagadbuddhyā vikalpitam || 58|| ātmatvamīśvaratvaṃ ca brahmaṇyaikatrakalpitam || biṃbatvaṃ pratibiṃbatvaṃ yathā pūṣaṇi kalpitam || 59|| guṇatrayavibhedena paratatve'pi cātmani || bhoktṛtvaṃ caiva bhojyatvaṃ prerakatvaṃ ca kalpitam || 60|| laiṃge || tathā vahniśca yajñaśca vajrapāṇiḥ surāsurāḥ || viṣṇurnārāyaṇaḥ śrīmānsarvaṃ somamayaṃ jagat || 61|| śivaloko bahirjñeyo brahmāṇḍāvaraṇāṣṭakāt || pṛ0 103) viśvotpattisthalanirūpaṇam paṃcabhūtānyahaṃkāro buddhiḥ prakṛtiraṣṭamī || 62|| śivāgamottare || anādirudramūrtiśca sṛṣṭisthitilayādhipaḥ || tena rudreṇa bhāvaśca tatvānāṃ cāpyate śṛṇu || 63|| kalā vidyā ca rāgaśca kālo niyatireva ca || bhāvako bodhakaścaiva īśvaraśca sadāśivaḥ || 64|| śaktiśca śivamityuktaṃ tatvamekādaśaṃ smṛtam || tasya miśrasya vargeṇa dvipaṃcāśatprabhedataḥ || 65|| kalānāṃ paṃcakaṃ caivāpyavidyāpaṃcakaṃ tathā || rāgaśca trividhaḥ proktaḥ kālaśca trividhastathā || 66|| niyatiḥ ṣaṭprakārā ca bhāvakaṃ daśabhedakam || bodhakaṃ dvividhaṃ caiva īśvarastrividhastathā || 67|| sadāśivaṃ tathā paṃcaśaktipaṃcakameva ca || paṃcamaṃ śivatatvaṃ ca dvipaṃcāśaditīritam || 68|| śāṃtyatītā tathā śāṃtirvidyāprātiṣṭikāpi ca || nivṛttiḥ paṃcadhā proktā kalā paṃceti bhedataḥ || 69|| tanurajñānamohaśca māyācānṛtameva ca || avidyeti tathā paṃca sarvajīvāśritaṃ bhavet || 70|| rāgaścaiva virāgaśca samarāgastridhā tathā || rāgatatvamiti proktaṃ vakṣye'taḥ kālatatvakam || 71|| bhūtaṃ ca vartamānaṃ ca bhaviṣyatkālameva ca || pṛ0 104) āyuḥ karma ca vittaṃ ca vidyānidhanameva ca || sukhaṃ ceti tathā ṣaṭkaṃ proktaṃ niyati tatvataḥ || 72|| ratirhāsyaṃ ca śokaśca krodha utsāha eva ca || bhayaṃ jugupsitaṃ caiva vismayo vīreva ca || karuṇaśceti jāyante bhāvakāddaśa bhedakāḥ || 73|| māyā nirmāyamevoktaṃ dvividhaṃ bodhakaṃ tathā || satvaṃ rajastamaścaiva trividhaṃ caiśvaraṃ bhavet || 74|| śivo'mūrtiśca mūrtiśca kartṛkarmeti paṃcadhā || sadāśivamiti proktaṃ śaktibhedamataḥ śṛṇu || 75|| parāśaktistathādiḥsyādicchājñānakriyāstathā || śaktitatvaṃ paṃcavidhamiti gopyaṃ mama priye || 76|| sacca cicca tathānaṃdaṃ nityaṃ pūrṇamiti kramāt || paṃcadhā śivatatvaṃ ca tadbhedaṃ śṛṇu pārvati || iti dvipaṃcāśattatvaṃ kramādrudrācca saṃbhavam || 77|| skāṃde || tasmātsarvāṇi bhūtāni bhavaṃtyādiyugāgame || tasminneva layaṃ yānti punareva yugakṣaye || 78|| eka eva śivassākṣāccidānaṃdamayo vibhuḥ || nirvikalpo nirākāro nirguṇo niṣprapaṃcakaḥ | pṛ0 105) viśvotpattisthalanirūpaṇam anādyavidyāsaṃbaṃdhāttadaṃśo jīvasaṃjñakaḥ || 79|| nirmalaṃ niṣkalaṃ śāntaṃ sarvātītaṃ niraṃjanam || tadeva jīvayogena puṇyapāpaphalairvṛtam || 80|| laiṃge|| pravṛtto rāgalobhādyadoṣeṣu yujyate'pi saḥ || doṣayuktaḥ pumānkarma karoti ca śubhāśubham || 81 || parastrīdravyasaṃkalpaścetasāniṣṭaciṃtanam || akāryābhiniveśaśca caturdhā karma mānasam || 82|| asaṃbaṃdhapralāpitvamasatyaṃ cāpriyaṃ ca yat || parāpavādapaiśūnyaṃ caturdhā karma vācikam || 83|| abhakṣyabhakṣaṇaṃ hiṃsā mithyākāmasya sevanam || parasvānāmupādānaṃ caturdhā karma kāyikam || ityetaddvādaśavidhaṃ karma proktaṃ trisādhanam || 84|| brahmaghnaśca surāpī ca steyī ca gurutalpagaḥ || mahāpātakinastvete tatsaṃyogī ca paṃcamaḥ || 85|| śivadharmottare || guḍekṣukṣīraśākāṃśca dadhimūlaphalāni ca || ūrṇākārpāsakauśeyabhaṃgapaṭṭodbhavāni ca || pṛ0 106) sthūlasūkṣmāṇi vastrāṇi ye lobhena haraṃti ca || 86|| yadvā tadvā paradravyamapi sarṣapamātrakam || apahṛtya narā yānti narakaṃ nātra saṃśayaḥ || 87|| yamalokaṃ vrajaṃtyete śarīreṇa yamājñayā || yamadūtairmahāghorairnīyamānāssuduḥkhitāḥ || 88|| sadyaḥ prītikaraṃ divyaṃ balapuṣṭivivardhanam || nānnadānasamaṃ dānaṃ triṣu lokeṣu vidyate || 89|| nāsti kṣudhāsamaṃ duḥkhaṃ nāsti rogaḥ kṣudhāsamaḥ || nāstyāhārasamaṃ saukhyaṃ nāsti krodhasamo ripuḥ || 90|| svarge yajñaphalaṃ bhuktvā dātā yajñasya yatphalam || garbhavāseṣu jāyeta liṃgārcanavivarjitaḥ || 91|| skaṃda uvāca || atha nārakiṇāṃ puṃsāmadharmādeva kevalāt || kṣaṇamātreṇa bhūtebhyaḥ śarīramupapadyate || 92|| tadvaddharmeṇa caikena devānāmaupapādikam || sadyaḥ prajāyate divyaṃ śarīraṃ bhūtasārataḥ || 93|| karmaṇāpyatimiśreṇa yaccharīramihātmanaḥ || tadbhūtaparimāṇena vijñeyaṃ hi caturvidham || 94|| acarā bahudhā bhinnā girivṛkṣādi bhedataḥ || carāstu trividhāḥ proktāḥ svedāṇḍajajarāyujāḥ || 95|| pṛ0 107) viśvotpattisthalanirūpaṇam udbhidaḥ sthāvarā jñeyāstṛṇagulmādirūpiṇaḥ || krimikīṭapataṃgādyāḥ svedajā nāma dehinaḥ || 96|| aṃḍajāḥ pakṣiṇaḥ sarpā nakramatsyāhikacchapāḥ || jarāyujāśca vijñeyā mānuṣāśca catuṣpadāḥ || 97|| tatra siktā jale bhūmiraṃtaruṣmaprapācitā || vāyunā vyūhyamānā ca bījatvaṃ pratipadyate || 98|| yathātra śālibījāni saṃsiktānyaṃbhasā punaḥ || ucchūnatāṃ mṛdutvaṃ ca mūlabhāvaṃ vrajanti hi || 99|| tanmūlādaṃkurotpattiraṃkurātparṇasaṃbhavaḥ || parṇānnālaṃ tataḥ kāṇḍaṃ kāṃḍācca prasavaṃ punaḥ || 100|| prasavādapi ca kṣīraṃ kṣīrāttaṃḍulasaṃbhavaḥ || taṃḍulaṃ ca yadā pakvaṃ mrīyantyauṣadhayastadā || 101|| yavādyāḥ śāliparyantāḥ śreṣṭhāḥ saptadaśa smṛtāḥ|| oṣadhyaḥ phalapākāntāḥ śeṣāḥ kṣudrāḥ prakīrtitāḥ || 102|| etā lūnā marditāśca śanairutpūya saṃskṛtāḥ|| śūrpolūkhalayaṃtrādyaiḥ sthālyāmudakavahnibhiḥ || 103|| ṣaḍvidhāhārabhedena pariṇāmaṃ vrajanti tāḥ || anyonyarasasaṃyogādanekasvādutāṃ gatāḥ || 104|| bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca peyaṃ ca lehyaṃ coṣyaṃ ca picchalam || pṛ0 108) iti bhedāstu ṣaṭ proktā madhurādyāśca ṣaḍvidhāḥ || 105|| tadannaṃ sthūlakavalairgrāsairbhuktaṃ ca dehibhiḥ || aṃtasthamāśayedagniṃ prāṇaḥ sthāpayate kramāt || 106|| apṛthagbhūtamāhāraṃ sa vāyuḥ kurute dvidhā || saṃpraviśyānnamadhye tu pṛthagannaṃ pṛthagjalam || 107|| agnerūrdhvaṃ jalaṃ sthāpya tadannaṃ tu jalopari || jalasyādhaḥ svayaṃ prāṇaḥ sthitvāgniṃ dhamate śanaiḥ || 108|| vāyunā dhamyamānogniratyuṣṇaṃ kurute jalam || tadannamuṣṇatoyena samaṃtātpacyate punaḥ || 109|| dvidhā bhavati tatpakvaṃ pṛthakviṭṭaṃ pṛthagrasaḥ || malairdvādaśabhirbhinnaṃ kiṭṭaṃ dehādvahirvrajet || 110|| karṇākṣināsikājihvādantāḥ śiśnaṃ gudaṃ nakhāḥ || malāśrayāḥ kaphasvedau viṇmūtre dvādaśa smṛtāḥ || 111|| hṛtpadme pratibaddhāśca sarvā nāḍyaḥ samaṃtataḥ || tāsāṃ mukheṣu tatsūkṣmaḥ prāṇaḥ sthāpayate rasam || 112|| rasena tena tā nāḍīḥ prāṇaḥ pūrayate punaḥ || pratarpayanti saṃpūrṇāstāśca dehaṃ samaṃtataḥ || 113|| pṛ0 109) viśvotpattisthalanirūpaṇam tatassa nāḍīmadhyasthaḥ śārīreṇoṣmaṇā rasaḥ || pacyate pacyamānaśca bhavetpākadvayaṃ punaḥ || 114|| carmāveṣṭaṃ samaṃtācca rudhiraṃ ca prajāyate || raktāllomāni māṃsaśca keśāḥ snāyuśca māṃsataḥ || 115|| snāyośśirāstathāsthīni nakhā majāsthisaṃbhavāḥ || majjā karaṇavaikalyaṃ śukraṃ ca prasavātmakam || 116|| iti dvādaśadhānnasya pariṇāmaḥ prakīrtitaḥ || annāccaiva tataḥ śukraṃ śukrāddehasya saṃbhavaḥ|| 117|| ṛtukāle yadā śuklaṃ nirdoṣaṃ yonisaṃsthitam || tadā tadvāyunā spṛṣṭaṃ strīraktenaikatāṃ vrajet || 118|| visargakāle śukrasya jīvaḥ karaṇasaṃyutaḥ || prītyā praviśate yoniṃ karmabhiḥ svairniyojitaḥ || 119|| tacchukraṃ raktamekasthamekāhātkalalaṃ bhavet || paṃcarātreṇa kalalaṃ budbudākāratāṃ vrajet || 120|| budbudaṃ saptarātreṇa māṃsapeśī bhavetpunaḥ || dvisaptāhādbhavetpeśī raktamāṃsācitā dṛḍhā || 121|| bījasyevāṃkurāḥpeśyāḥ paṃcaviṃśatirātrataḥ || bhavanti māsamātreṇa jāyate paṃcadhā punaḥ || 122|| grīvā śiraśca skandhaśca pṛṣṭhavaṃśastathodaram || pṛ0 110) pāṇipādāstathā pārśve kaṭirgātraṃ tathaiva ca || māsadvayena sarvāṇi kramaśaḥ saṃbhavaṃti ca || 123|| tribhirmāsaiḥ prajāyante sarvāṃgāṃkurasandhayaḥ || māsaiścaturbhiraṃgulyaḥ prajāyante yathākramam || 124|| mukhaṃ nāsā ca karṇau ca jāyante paṃcamāsakaiḥ || daṃtapaṃktistathā guhyaṃ jāyante ca nakhāḥ punaḥ || 125|| karṇayorbhavataśchidre ṣaṇmāsābhyantareṇa tu || pāyurmeḍhramupasthaṃ ca nābhiścāpyupajāyate || 126|| saṃdhayo ye ca gātreṣu māsairjāyaṃti saptabhiḥ || aṃgapratyaṃgasaṃpūrṇaḥ śiraḥ keśasamanvitaḥ || 127|| vibhaktāvayavaḥ spaṣṭaḥ punarmāsāṣṭakena tu || paṃcātmakasamāyuktaḥ paripakvaḥ sa tiṣṭhati || 128|| caitanyaṃ bījarūpaṃ ca śukraṃ raktaṃ tathā jalam || ekībhūtaṃ yathā kāle tathā kāle prarohati || 129|| raktādhikādbhavennārī naraḥśukrādhikādbhavet || napuṃsakaḥ samāccaiva trividhaṃ piṃḍasaṃbhavaḥ || 130|| corapāpiṣṭhadhīmanto vratabhraṣṭo dayāparaḥ || daridro dhanikaḥ kāmī vyādhipīḍyastu paṃḍitaḥ || vivekī bhogī nṛpatiḥ śivayogī yathākramam || 131|| rudhiraṃ māṃsaṃ tvakcaivamāturaṃśā iti smṛtāḥ || pṛ0 111) viśvotpattisthalanirūpaṇam asthināḍyaśca romāṇi pituraṃśāḥ prakīrtitāḥ || agniśca vāyurātmā ca śivāṃsāḥ parikīrtitāḥ || 132|| māturāhāravīryeṇa ṣaḍvidhena rasena ca || nābhisūtranibaṃdhena vardhate'sau dine dine || 133|| tataḥ smṛtiṃ labhejjīvaḥ saṃpūrṇesmin śarīrake || sukhaṃduḥkhaṃ vijānāti nidrāsvapnaṃ purākṛtam || 134|| garbhopaniṣadi || atha navamāse sarvalakṣaṇasaṃpūrṇo bhavati pūrvajātiṃ ca smarati kṛtyākṛtyaṃ ca karma jānāti śubhāśubhaṃ ca karma viṃdati || 135|| nānāyonisahasrāṇi gatvā caiva tu māyayā || āhārā vividhā bhuktāḥ pītāśca vividhāḥ stanāḥ || yadi yonyāḥ pramuṃcāmi taṃ prapadye maheśvaram || 136|| mṛtaścāhaṃ punarjāto jātaścāhaṃ punarmṛtaḥ || nānāyonisahasrāṇi mayā dṛṣṭāni jāyatā || 137|| saṃsārasāgaraṃ ghoraṃ laṃghayāmyahamātmanā | virajānalajaṃ bhasma gṛhītvā cāgnihotrajam || samuddhūlya sadācāryaṃ praṇipatyātmavidyayā || 138|| adhunā jātamātro'haṃ prāptasaṃskāra eva ca || pṛ0 112) tattacchreyaḥ kariṣyāmi yena garbhe na saṃbhavaḥ || 139|| garbhasthaściṃtayatyevamahaṃ garbhādvinirgataḥ || adhyeṣyāmi śivajñānaṃ saṃsāravinivartakam || 140|| evaṃ sa garbhe duḥkhena mahatā paripīḍitaḥ || jīvaḥ karmavaśādāste mokṣopāyaṃ viciṃtayan || 141 || yathā girivaraklāntaḥ kaścidduḥkhena tiṣṭhati || tathā jarāyuṇā dehī duḥkhaṃ tiṣṭhati veṣṭitaḥ || 142|| patitaḥ sāgare yadvadduḥkhaṃ cāste samākulaḥ || garbhodakena siktāṃgastathā vyākulitaḥ pumān || 143|| lohakuṃbhe yathā nyastaḥ pacyate kaścidagninā || garbhakuṃbhe tathā kṣiptaḥ pacyate jaṭharāgninā || 144|| sūcībhiragnivarṇābhirnirbhinnasya niraṃtaram || yadduḥkhamupajāyeta tadgarbhe'ṣṭaguṇaṃ bhavet || 145|| garbhavāsātparo vāsaḥ kaṣṭo naivāsti kutracit || dehināṃ duḥkhabahulaṃ sughoramatisaṃkaṭam || 146|| ityetadgarbhaduḥkhaṃ hi prāṇināṃ parikīrtitam || carasthirāṇāṃ sarveṣāmātmagarbhānurūpataḥ || 147|| garbhātkoṭiguṇaṃ duḥkhaṃ yoniyaṃtraprapīḍanāt || pṛ0 113) viśvotpattisthalanirūpaṇam saṃmūrcchā jāyate tasya jāyamānasya dehinaḥ || 148|| ikṣuvatpīḍyamānasya yaṃtreṇaiva samaṃtataḥ || śirasyātāḍyamānasya pāśamudgarakoṭibhiḥ || 149|| garbhānniṣkrāmyamāṇasya prabalaiḥ sūtimārutaiḥ || jāyate sumahadduḥkhaṃ paritrāṇamaviṃdataḥ || 150|| garbhopaniṣadi || itthaṃ garbhagataḥ smṛtvā yoniyaṃtraprapīḍanāt || jāyate vāyunā yāti vismṛtiṃ vaiṣṇavena ca || 151|| yaṃtreṇa pīḍitā yadvannissārāḥsyustilekṣavaḥ || tadvaccharīraṃ niḥsāraṃ yoniyaṃtraprapīḍitam || 152|| jarāśokasamāviṣṭaṃ kālacakrānale sthitam || kāmakrodheṃdhanākrāntaṃ vyasanaiścopamarditam || 153|| bhogatṛṣṇāturo mūḍho rāgadveṣavaśānugaḥ || saṃvarddhitāṃgapratyaṃgo jarāyupariveṣṭitaḥ || 154|| saṃkaṭenāviviktena yonimārgeṇa nirgataḥ || viṇmūtraraktasiktāṃgaḥ ṣaṭkośāṃgasamudbhavaḥ || pṛ0 114) asthipaṃjarasaṃghātaṃ jñeyamasminkalevare || 155|| śatatrayaṃ ṣaṣṭyadhikaṃ paṃcāśītiśatāni ca || sārdhābhistisṛbhiśchannaṃ samaṃtādromakoṭibhiḥ|| 156|| śarīraṃ sthūlasūkṣmābhirdṛśyādṛśyāśca tāḥ sthitāḥ || tāvaṃtībhiśca nāḍīnāṃ koṭibhistatsamanvitam || 157|| prasvedastvaśuciryābhirantasthaḥ sravate bahiḥ || dvātriṃśaddaśanāḥ proktā viṃśatistu nakhāḥ smṛtāḥ || 158|| pittaṃ tu kuḍavaṃ jñeyaṃ kaphasyārdhāḍhakaṃ bhavet || vasāyāśca palā viṃśastadardhaṃ palalasya ca || 159|| carma paṃcapalaṃ jñeyaṃ palāni daśa medasaḥ || palatrayaṃ mahāraktaṃ majjā syāttaccaturguṇā || 160|| śukrārdhaṃ kuḍavaṃ jñeyaṃ tadvīryaṃ dehināṃ balam || māṃsādyamekapiṃḍasya palasāhasramucyate || 161|| raktaṃ palaśataṃ jñeyaṃ viṇmūtraṃ cāpramāṇataḥ || iti dehagrahaṃ khyātaṃ nityasyānityamātmanaḥ || 162|| aviśuddhaṃ viśuddhaśca karmabaṃdhavinirmitam || śukraśoṇitasaṃyogāddehaḥ saṃjāyate yataḥ || 163|| garbhasthasya smṛtiryāsītsā jātasya praṇaśyati || saṃmūrcchitasya duḥkhena yoniyaṃtraprapīḍanāt || 164|| pṛ0 115) viśvotpattisthalanirūpaṇam bāhyena vāyunā cāsya mohasaṃjñena dehinaḥ || spṛṣṭamātreṇa ghoreṇa jvaraḥ samupajāyate || 165|| tena jvareṇa mahatā mahāmohaḥ prajāyate || saṃmūḍhasya smṛtibhraṃśaḥ śīghraṃ saṃjāyate punaḥ || 166|| smṛtibhraṃśāttatastasya pūrvakarmavaśena ca || ratissaṃjāyate tūrṇaṃ jantostatraiva janmani || 167|| rakto mūḍhaśca loko'yamakārye sa pravartate || na cātmānaṃ vijānāti na paraṃ na ca daivatam || 168|| na śṛṇoti paraṃ śreyaḥ sati cakṣuṣi nekṣate || same pathi śanairgacchan skhalatīva pade pade || 169|| satyāṃ buddhau na jānāti bodhyamāno budhairapi || saṃsāre kliśyate tena rāgalobhavaśānugaḥ || 170|| garbhasmṛterabhāvācca śāstramuktaṃ śivena tu || tadduḥkhaśamanārthāya svargamokṣaprasādhanam || 171|| tathā śivadharmottare || malamajñānamityuktaṃ saṃsārāṃkurakāraṇam || tattamastena tamasā yukto yastāmasaḥ smṛtaḥ || 172|| pṛ0 116) maitreyopaniṣadi || sa eva eṣa abhibhūtaḥ prākṛtairguṇairityato'bhibhūtatvātsaṃmūḍhatvaṃ prayāti saṃmūḍhatvādātmasthaṃ prabhuṃ bhagavantaṃ kārayitāraṃ nāpaśyat || 173|| svāyaṃbhusūtre || kalodvalitacaitanyo vidyādarśitagocaraḥ || rāgeṇa raṃjitaścāpi buddhyādikaraṇairyutaḥ || 174|| māyādyavaniparyante tatvabhūtātmavartmani || bhuṃkte tatra sthitānbhogānbhogaikarasikaḥ pumān || 175|| śivadharme || avidyāmohito jīvo brahmaikyajñānavarjitaḥ || paribhramati saṃsāre nijakarmānurūpataḥ || 176|| vṛddhajābālopaniṣadi || sakalaṃkatvaṃ janmavatvaṃ duḥkhitvādikaṃ jīvasvarūpaṃ tadanabhijñatvamahaṃkārassa tenāviṣṭaḥ svarganarakabhoktā saṃsārasāgaranimagno mithyābhimānī jīvaḥ kilmiṣāśrayaḥ punaḥpunarutpadyate || 177|| śivadharme || devatirya"nmanuṣyādi jātibheda vyavasthitaḥ || māyai māheśvarasteṣāṃ prerako hṛdaye sthitaḥ || 178|| pṛ0 117) viśvotpattisthalanirūpaṇam iti śrīmadvīramāheśvarācāryavaryaśrīvīraśaivaṣaṭsthalamārgasthāpanāgrag aṇyaśrīsaṃpādanasiddhavīrākhyaśivayogīṃdraviracite anādivīraśaivasārasaṃgrahe viśvotpattisthalaṃ nāma aṣṭamaprakaraṇaṃ samāptam || ########### END OF FILE #######