#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00014 Uniform title: cidgaganacandrikā Author : śrīvatsa Alternate name : kālidāsa Editor : trivikramatīrtha Alternate name : Woodroffe, John Alternate name : Avalon, Arthur Description: cidgaganacandrikaa by śrīvatsa alias kālidāsa E-text copied from Arthur Avalon series. Tantrik texts ; 20. Published: Calcutta : Sanskrit Book Depot ; London : Luzac & Co., 1937. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: 30/11/2005 Publisher : Sanskrit Book Depot Publication year : 1937 Publication city : Calcutta Publication country : India #################################################### kṣīrodaṃ paurṇamāsīśaśadhara iva yaḥ prasphurannistaraṅgaṃ cidvyoma sphāranādaṃ rucivisaralasadbinduvakrormimālam | ādyaspandasvarūpaḥ prathayati sakṛdoṅkāraśuṇḍaḥ kriyādṛg dantyāsyo'yaṃ haṭhādyaḥ śamayatu duritaṃ śaktijanmā gaṇeśaḥ || 1 || sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ ca trividhamiha tagad yatprathāveśasiddhyā yuktaṃ sattā yadīyā sphurati ca parataḥ svaprathaikasvabhāvā | bhāmūrti yaṃ vimarśakriyamanupatitā lakṣyate lokavṛttiḥ sanmārgālokanāya vyapanayatu sa vastāmasīṃ vṛttimīśaḥ || 2 || iha kālidāsacandraprasūtirānandinī stutirvyājāt | cidgaganacandrikābdheḥ śamayatu saṃsāradāvadavathuṃ vaḥ || 3 || cillocanena satataṃ śivamīkṣitumanvaye ca sadbhāvam | labdhuṃ ca pūrṇabhāvaṃ yadi cetaḥ samupādhvamimām || 4 || hṛdguhāmabhilaṣannahantayā dṛkkriyāvapuradṛkkriyāpadam | santamemi samabhāvadaṃ śivaṃ sakhyahāniramunā hi sūyate || 5 || yā'hamityuditavāk parā ca sā yaḥ prakāśalulitātmavigrahaḥ | yau mithaḥ samuditāvihonmukhau tau ṣaḍadhvapitarau śraye śivau || 6 || śaktinetrapariṇaddhamāsthitaṃ pūrṇabhāmayapayodhimanthatām devi tarpaṇasudhākalāśrayaṃ rudramandaramahaṃ sphuṭaṃ bhaje || 7 || yo'bhavad bhavati yastathetaro yo bhaviṣyati pṛthakkriyo janaḥ | tatra yo'dharamahantayaikayā santamasmi hṛdirandhra ānataḥ || 8 || viśvasadmani sadātmanīśvare pūraṇāt puruṣatāmupeyuṣi | ye manaḥ praṇidadhurmaharṣayastān patañjalimukhānupāsmahe || 9 || khecarīmukhamarīcijālakaṃ vyomaśaktitanu saṃśraye sadā | śambhudakṣatanujāvabhāsayā yatra viśvamanukartumīhate || 10 || khaṇḍasatprasaragarbhayā yayā lakṣitaṃ sphuravipūrṇasattayā | tattvamaiśvaramakhaṇḍamambikāṃ tvāṃ praṇaumyakhilatattvanāyikām || 11 || yaḥ kilāsa sa kilāsa īśvaraḥ khyātasattvalulitordhvamūrdhani | pratyahaṃ janani yatra tiṣṭhati tvaṃ sa sattvavapuradrirasya yaḥ || 12 || kalpanātigamatīndriyaṃ ca yallakṣyamujjhati bahirmukhaṃ tathā | antarālagamabhāvabhāvayostannato'smi sadahaṃ nirākṛti || 13 || amba yadbhavati tattdātmanā svairitāmajahadadvayodayam | tāvakaṃ padamapākṛtakramaṃ brahma tatsaditi vā śrutaṃ bhaje || 14 || deśakālakalanā viśeṣato yad bhavāni bihitaṃ nigadyate | vyaktijāti tanusaṃśritakramaṃ taddhitaṃ tava bahirvijṛmbhaṇam || 15 || sattvamamba ! vihitasya vastunstatprasāditadayodayaṃ vapuḥ | syāt tamaśca yadidaṃ niṣiddhyate dve rajo sadasadanyarūpataḥ || 16 || yat tamo'nyadiha tat kṣitervapuḥ sattvamanyadiha tejasaḥ śive | miśraṇotthamitaradrajastayostvatkasattvajamato guṇatrayam || 17 || īśvarasya tava bhartturakṣayaiśvaryarūpamasi tattvamambike | jñānamasya śuci karma vā phalaṃ te virāgamayapūrṇatāphale || 18 || jyotiramba hṛdi vidyayekṣitaṃ yallagh prasṛtamarghamaṇḍape | dhūmalakṣmaguru yacca taccyutaṃ te tu sattvatamasī vapustava || 19 || tvaṃ hi rudrajakaṭākṣavartinī jāyamānamavalokya caṇḍike | sāṃkhyayogapathadeśikadvayaṃ jātasaṃmatisamādhikaṃ yathā || 20 || saprakāśakṛtamajjanaṃ jagat kurvatī bhavasi pūrṇimā śive | pūrṇameva tava rūpamanyathā kurvatī kila kuhūḥ pratīyase || 21 || pūrṇatākṛśatayoryadantaraṃ tatra kāli vijahatkrame sthitā | darśitakramavibhāgasaṃbhramaṃ kālamadyatanamattumīhase || 22 || mātṛmeyamitisādhanātmikā tvatkṛtonmiṣati yā vikalpadhīḥ | tvatsvarūpamakalaṅkitaṃ tayā kasya devi viduṣo na muktatā || 23 || akramakramavimarśalakṣaṇaṃ yā kramākramamayī kramākramam | akramaṃ śivamavekṣya madhyagaṃ tvāṃ ca satkulamidaṃ tavānanam || 24 || vedyavedya(da)kavibhedadakṣayā māyayā kramavadaṅgagāminī | yā sthitāmba bahirakṣakāṅkṣiṇī tāṃ jahi tvamaṇutāṃ mayi sthitām || 25 || karma yad vividhavāsanātmakaṃ māyayā saha kṛtāṇubhāvayā | vṛttibhistava vilāpyate hi tad devi ! bhānurucibhiryathā tamaḥ || 26 || cinmayīkṛtamato(')kṣadṛśyayā guhyayā'mba viparītacaryayā | labhyate samarasīkṛtākhiladvaitavṛtti tava ghasmaraṃ vapuḥ || 27 || yāścaranti tava khe cidātmake śaktayaḥ karaṇalakṣaṇāḥ śive | muktabāhyapadajṛmbhaṇodyamāḥ tvaṃ hi tiṣṭhasi tadūrdhvage pathi || 28 || saptadhā vamasi yā tvamīśvari vyomaśāntamukhacidguṇāspadam | āśritān nayasi nāparaṃ śivaṃ dvandvayā'dvayapadātilaṅkinī || 29 || yā pramātari niṣeduṣī parā pratyagātmani vimarśavigrahā | vāgiyaṃ trividhabhāvabhāsitā tvāṃ sa vakti kimutāmba vaikharī || 30 || nādabindulipivigrahā girastisra ūrdhvagavimarśaśīkarāḥ | saṃhṛtisthitivisṛṣṭidhāmasu vyāhṛtāstvadadha īśavallabhe || 31 || dṛkkriyātmaśaśibhānumadhyagaṃ khe caratyanalavat sudhāma yat | yattadūrdhvaśikhare paraṃ nabhastatra darśaya śivaṃ tvamambike || 32 || vaikharīprabhṛtivāktrayaṃ pare meyamānamiti kartṛlakṣaṇam | udbhavasthitilayātmakaṃ vapurbhūribhedamaparaṃ smaranti te || 33 || viśvamūrti yadadṛṣṭavigrahaṃ tvatpraśāntipadamaiśvaraṃ vapuḥ | tatra te ya udayaḥ kuleśi ! taṃ sṛṣṭirāśrayati pañcavāhatā || 34 || yā parā sphurati śaktirambike tatra hi tvayi payodhivīcivat | śiñjikāvayavakārthapañcakaṃ vartate vividhasūkṣmavigraham || 35 || tvanmukhaṃ tripathanetri ! bhātmakaṃ śaktivṛndamiha turyathāgamam (yad yathāgamam ) | dvādaśa kramapadaṃ padādibhirjṛmbhitaṃ jagati taccatustrikaiḥ || 36 || mānameyamitinetralakṣaṇāḥ somasūryadahanāstridhāmagāḥ | rāśirājividhibhañjitaiḥ svarairlakṣitāstava hi vipruṣo'mbike || 37 || āhatetaraduruttarāśrayastvatpadādudayate śivātmike | advayādviṣayacitprathātanurdṛgvimarśa iha vācakaḥ svaraḥ || 38 || amba ! dhāmakaraṇaprayatnajo vaikharaḥ sphurati śabda āhataḥ | mānasaḥ punarasāvanāhato vāsitastvadupalakṣya uttaraḥ || 39 || ṣaṣṭhavarjamahimadyuteḥ kalāḥ sargabindurahitāśca ye śubhe | sarva eva śaśinaḥ kalāḥ śive yonayo vidhṛtabījatatsvarāḥ || 40 || bījayonividhibhedabheditā mātṛkāsukṛtamātṛlakṣaṇā | śaktiramba bhavati kriyāmayī tvattanurjayati pārameśvarī || 41 || bindurakṣaramayaṃ kriyāmayaṃ yo niyantrayati buddhilakṣaṇaḥ | nāda iṣṭatanurasya kāraṇaṃ | tvaṃ pare ! tritayadharmarūpiṇī || 42 || udyamaḥ prathama ūrmiruttaro nistaraṅgaśivacitpayonidheḥ | prāgacitpadaparigrahāttava vyomanīśvari tanurmahodayaḥ || 43 || sphāritā janati seyameṣaṇā khecaratvasamupāśritā diśi | akṣacakramanujagmuṣī gavi prāptagocarapadā bhava svayam || 44 || khecarīprabhṛti yaccatuṣṭayaṃ sāṃśamamba ! tava tad bahirvapuḥ | yad dvayādvayavibhāgaghasmaraṃ tanniraṃśamabahirna vākpadam || 45 || pañcavṛttitanuramba ! nirgatā śaktirarpitakulaprabhāsanā | tvaṃ śivādakulataḥ sameyuṣī tena tatra punareṣi viśramam || 46 || yuktito'mba ! tava vṛttipañcakaṃ pañcabhūtaguṇavṛtti lakṣyate | gharmivṛttikṛtasiddhanāmakaṃ dharmavṛttikṛtaśaktināma te || 47 || brahmaṇaḥ prabhṛti siddhapañcakaṃ bhāratīprabhṛti śaktipañcakam | unmanīṃ smarati yastavākṛtiṃ siddhavartmani jayatyasau janaḥ || 48 || tvaṃ prakāśayasi yaṃ sa sṛjyate dharmidharmatanurartha īśvare | yaḥ prakāśa iha sa tvayā kṛtaḥ tattadākṛtirūpaiti sṛṣṭitām || 49 || tvaṃ hi cittanurato na cittatā svena te viṣayacittatāṃ vinā | śiṣyase yadi vinārthamaṇḍalaṃ sargasīmani kuto'sti cittatā || 50 || vāsanā ca na vicitratāpadaṃ tatprasūstvamiha kevalaiva cet | śaktilakṣaṇajagadbhṛtodarī mānasaindriyakavastusūrasi || 51 || sārvakālikamidaṃ jagat tvayā bhāsyate vidhṛtaśabdarūpayā | āntaraṃ janani buddhidarpaṇe bāhyamadyatanamakṣarūpayā || 52 || yāvadamba ! puruṣasya śāntatā saptamī sakalabhāvavartinaḥ | tāvadadvayavimarśabhinnatā sārvakālikavimarśabhāvitā || 53 || amba tajjaḍamuśanti bhedibhiryad guṇaiḥ sphuradapohyate kramāt | cittadākṛtinirākṛtiḥ svato bhāti yā sakṛdasau tvameva sā || 54 || jāḍyamamba ! jagato nisargato yatparāprabhṛti bhāti bhedataḥ | tvaṃ tu jāḍyaparipanthinī smṛtā yā vibhāsi sakṛdarthamaṇḍale || 55 || viśvametaditi yā'hamityasau nāmarūpaviraheṇa niścitā | sā tvamamba ! na bibharṣi bhāsyatāṃ bhātmano yadasi dharma īśituḥ || 56 || bhāvadṛk smūtiviyuktamīśvare śūnyaratnamavalambya pudgalam | nirniruktikamidaṃ jagat sthitaṃ cillayordhvagapathānna tattathā || 57 || śāntatāṃ bhajadanāśritaṃ padaṃ śaktimātrajagadekasadma yat | nirmalajvalanaśaucavajjagat tatra hi tviṣi nimajjitaṃ tvayā || 58 || siddhaśaktimayabhātṛbhāsanavyāptibhāva upayukprakāśatām | yo'yamarthanikarastvadantike tvatpramātrabhimukhaṃ tanoṣyasau || 59 || draṣṭṭatā jagati yatprakāśane yaśca niścayavidhau pramātṛtā | grāhakatvamapi niścitagrahe vettyataḥ sa tava vṛttipoṣitaḥ || 60 || āsthitaḥ sadasadarthamaṇḍalaṃ ghīmano'kṣavapurasmitāmayaḥ | yastrayodaśavidhaḥ svatantratā taddvayo'hamasau tavāṃśakaḥ || 61 || tattadarthamayabhogyalakṣaṇānandamūrtirayamuttamaḥ pumān | arpaṇena jagataścidambare bhāti saṃhṛtimayaḥ śive tava || 62 || aṣṭadhā sphurati yā purī śive sūkṣmabhāvamupagamya laiṅgikam | tajjapauṣṭakṛtacittavṛttayo vāsanāstvadudarasthite paśau || 63 || sargasaṃvṛtiśarīrayordvayorbhakṣyabhakṣakapadasthayostayoḥ | antarevamahamāsthitaḥ śive dhīmano'kṣavapurarpitaṃ tvayā || 64 || rājanāt prakṛtirañjanācca māṃ rājasaṃjñamanu bodhakarmaṇoḥ | ṣaṭ tvayā pṛthagamī pravartakāḥ putrabhāvamadhiropitāḥ śive || 65 || ūrdhvavāhamayabindulakṣaṇaḥ prāṇasūrya iha ciddviṣaṭkalaḥ | tatkalādharatanurgurukrame tvaṃ prakāśatanu siddhamaṇḍalam || 66 || yastvadhovahananādalakṣaṇo'pānasoma iha bhogyavigrahaḥ | tasya ṣoḍaśakalāḥ kṛtāstvayā''nandacakratanavo gurukrame || 67 || vāsareśarajanīśayoḥ kalāścaṇḍi yāvadudayaṃ vitanvate | tāvadeva divasakṣapodayastvatkṛtaḥ prakaṭaguptavigrahaḥ || 68 || devi taddvayakalāvimiśraṇāt sāmarasyapadameti yā sthitiḥ | bindunādasamavedyavedakā'ntargatā hi tava mūrtiratra sā || 69 || līḍhabhānuśaśimaṇḍalā sthitirlambhitā pralayavahninā tvayā | prāṇadhāmni daśasaptadhā satī mūrtirāśritagurukramā śive || 70 || iṣṭabodhakṛtaśaktayastvayā saṃhṛtisthitivisṛṣṭisadmasu | turyacitpadamayuḥ prasāritāḥ suptitaḥ prabhṛti dhāmasu triṣu || 71 || meyamātṛmitilakṣaṇaṃ kulaṃ prāntato vrajati yatra viśramam | tatpadaṃ tava turīyamambike yanmahadbhiranupākhyamiṣyate || 72 || cārarāvacarubhirvibheditairmudrayā ca yadupāsanaṃ tava | tadvaśena bhajate paramparāṃ tāvakī kramatayā sphuṭākṛtiḥ || 73 || maṅgale tvamasi vākcatuṣṭaye yā parā sphurati mūrtimaṇḍale | sā prakāśa-sukha-vṛndacakragā nādabindulipimūrtirijyase || 74 || ādyacitprasaramūrtirambike pītatāṃ vrajati yatkṛtāspadā | akṣayaṃ śivamupāsya tajjanaḥ śakticakrajanitaḥ pramucyate || 75 || amba ! śaktivapuṣā tvayonmiṣadrūpayā samarasaḥ śivo yadā | yattadollasati vīryamūrjitaṃ pīṭha eṣa hi mahāṃstvadutthitaḥ || 76 || yā śive sphuraṇaśaktirakṣayā kṣmādipañcakaniviṣṭabhātanuḥ | sā mahad bhavati vīryamagrimaṃ yanmayī tvamasi pīṭhacakrasūḥ || 77 || pīṭhacakranikaraikadharmiṇī tvaṃ sthitā ca satataṃ samantataḥ | sadbhirudyamanirantarātmabhirlakṣyase'mba niravagrahodayā || 78 || īraṇena vividhena vīratāṃ yo'yamakṣaragaṇaḥ prapadyate | antyamīśamasi taṃ tridhāmakaṃ varṇaśaktipadavī ca citkalā || 79 || yā'nalārkaśaśivigrahā kalānāhatāmbaravisarpiṇī śive | pīṭhataḥ prabhṛti yāvadarcyate tāvadunmiṣati tanmayī satī || 80 || nirjanasthitilayaprathātmike'grāsanityaniravagrahodayaḥ | jṛmbhitastvadanupākṣadīpito dvyaṣṭakaṃ manurume ! tavāsanam || 81 || nityabhātaruci viśvaghasmaraṃ durnirīkṣamapi sanniketanam | tvaṃ śmaśānamasi vīrahṛdgataṃ kṣīṇavṛtti karavīramijyase || 82 || viśvasaṃharaṇalīlayotkaṭaṃ vyomni śaśvaduditaṃ nirāśraye | kṣetrapālamanupādhikollasat tvadvimarśamabhinandatīśvare || 83 || khecarīprabhṛtiramba śākinīprānta eṣa tava yo gurukramaḥ | sṛṣṭitaśca yadanākhyavikramaṃ cakrametadakhilaṃ tavodgamaḥ || 84 || taddvayollasitamamba ! vartate yatra nityamiha sāmarasyataḥ | sanniketapadanityajṛmbhitollāsa eṣa tava me purassaraḥ || 85 || bhogyabhoktṛrucighasmaraṃ manaḥ pañcavāhamayamucyate tamaḥ | nirniketapadameti yatra te ko'pyasau satatamadhvarotsavaḥ || 86 || pūrṇasattvaraja-ādihṛdgatādhiṣṭhitā tvakhilalokavāhinī | pañcadhā vahasi śāśvatodayā siddhasindhuriva siddhasevitā || 87 || vyomayānamatimatpurassaraḥ pañcadhā prasara eṣa tāvakaḥ | jṛmbhamāṇaguruvaktracitpathollāsimūrtirayamāsthito jagat || 88 || spandamādyamanu kurvatī śive nirniketanapathotthitā guṇaiḥ | śūnyadhāma vasasi tvamiṣṭitaḥ prāgadhiṣṭhitaravā vijṛmbhase || 89 || ciccamatkaraṇarūḍhanirbharā tvaṃ purā sphurasi saiva khecarī | rūpasaṃgrahadarśitaiṣaṇā tejasā svarasavāhinā'mbike || 90 || devi naikaviṣayodyamasphuṭārohiṇī bhavasi saiva bhūcarī | sparśasaṃgrahaṇanityasammukhī svairitāmajahatī svabhāvajām || 91 || pratyagātmani dṛśo'vakuñcanā viśvamannamudare vitanvatī | grasya saṃhṛtimukhena dikcarī saiva devi rasacarvaṇonmukhī || 92 || prāptacittamukhato'dhitasthuṣī svasvarūpamaniketamañjasā | raudrabhāvakṛtabāhyajṛmbhaṇā gocarī tvamasi gandhahāriṇī || 93 || brahmavigrahakalādhirohiṇī pañcavāhavapuṣaḥ kalā tava | sāmarasyaghaṭitodayā śive śaśvadullasati siddhamaṇḍale || 94 || bhānuśītakaravahnikuṇḍalībindusūtritaparāvarasthalā | rudraśaktiriha kālakarṣiṇī tvatkapañcavidhavṛttisūcinī || 95 || ghoṣavāḍavaśikhāstaduttaraṃ bindunādayugalaṃ ca yatpadam | saprasādamiha pañcabhiḥ śive tvāṃ kalābhiranukḷptamomapi || 96 || induśūlavṛṣaṭaṅkamātṛkākālabījadhṛtapañcabhūmikaḥ | lopasandhivihitadhruvodayaścinmayaśca tava devi darśitaḥ || 97 || yajjvarādipadamamba vāyunā yā śikhā madhusapannagāspadā | yā niśā madhuniviṣṭasṛṣṭikā paṅktirapyanukaroti te sthitim || 98 || yannabhaḥ sphurati yo marut tvayādhiṣṭhito vidhṛtasargarūpayā | yā śikhā yaduta vāri yajñasūryāmba paṅktirapi taistathāvidhaḥ || 99 || bhūcarī vahasi daṇḍataḥ kramaṃ muṇḍato'paracatuṣṭayī ca sā | bhogyabhoktṛkalanormisaṃkṣaye sāmarasyarasarohiṇī śive || 100 || yastvanāhatadhṛtordhvapāragastryaśramūlagaganasthitaḥ svaraḥ | tatra devi viyadagnipārśvayormadhyagā vahasi pañcadhā kramaiḥ || 101 || pañcavargamayapiṇḍagāminī mañcapañcakatanustvamamba yā | devi varṇa iva bhāsi niṣkramā sāmarasyakṛtapañcavṛttikā || 102 || śūnyamamba mahamucyase tu yā yat tvamatra gagane sadoditā | divyamoghamata udgirantyasau sparśamujjhasi hi vāmavigrahā || 103 || ambarasya paramāgatā śive saiva cittamanaghā svabhāvataḥ | spandametya paramaṃ virājate khecari praṇatakhecarastvayā || 104 || vyaktamakramavijṛmbhitā śive tvaṃ visṛṣṭabhuvanadvayodayā | saiva saṃcarasi saṃśritā yadā bhūcarī bhavasi saṃjñayā tadā || 105 || svaṃ vapuḥ sphuraṇaśaktilakṣaṇaṃ tattadarthamayamambike kṣaṇāt | saiva cennijapadāntavartinī saṃharasyatha tadāsi dikcarī || 106 || pratyagarpitamukhī bhidākṣayādaikarasyamaghiropitaṃ tridhā | svaṃ kramaṃ grasasi saiva cedasau gocarī khalu mahāmbarāntagā || 107 || pañcasu sphurati devi vṛttisu tvanmayīṣu yadi kācana svataḥ | śaśvadāśu nikhilāstadaiva tāḥ sāmarasyamadhiruhya bhāntyamūḥ || 108 || nirṇiketanatayā'mba khecarī sphāritā gaganakāmayā tvayā | nādasarganihitasvavaibhavā dikcarī sphuṭamadhiṣṭhitā yayā || 109 || kṣobhamamba ! tava tāvadiṣṭato dvyaṣṭaraśmitanunādavigrahā | bindubhūmimadhitasthuṣī sphuṭānandacakravibhavāsi bhūcarī || 110 || dikcarī tvamasi bindubhāskarā jṛmbhitā bahirihāmba nirgatā | arthapañcakamalaṃ grasantyasau bhūcarīṃ nayasi nirvibhāgatām || 111 || tad dvipañcakalavahnivigrahaṃ saptatacchikhamaśeṣaghasmaram | mūrticakramadhiruhya dikcarī tvaṃ parāṃ viśasi vācamadvayām || 112 || cetasaḥ kṛtamadā svajṛmbhayā tvaṃ nijaṃ viyadabhūmi jagmuṣī gṛhṇatī paramamamba citpadaṃ maṅgalāsi vidhutāhṛtiḥ parā || 113 || asvarāgrimavikāsadharmiṇī viśvacakraparimelanodyamā | bhāvanādikalanātivartinī pañcavaktramadhipīṭha ijyase || 114 || bindunādaśaśipīṭhabhāsvarā jvālarājabhagakālavigrahā | asvarākhyaparamāmbarātmikā maṅgalā tvamasi vāktrayātigā || 115 || dvyaṣṭadhāmanilayā citiḥ śive sphārayantyaniśamātmano balam | nirniketanapadā tanoṣyasau jñānaraśmivisaraṃ sadoditam || 116 || antaramba bahirapyamī karā ye tavākṣatanavo'ṅka eṣa yaḥ | vigrahadvitayamapyataḥ paraṃ cinnabho nayasi naḥ karaṅkiṇī || 117 || yatprakṛtyavadhitattvamaṇḍalaṃ kṣmāmukhaṃ parimitagrahāsṣadam | krodhanī tvamasi tajjihīrṣayā mantramūrtiriha te vijṛmbhate || 118 || devi kāryakaraṇāhvayaṃ vapustvaṃ triśaktivisaradguṇātmakam | māntramugrarasasaṃkulaṃ paraṃ vīryamānayasi tajjihīrṣayā || 119 || granthayo'pi ṣaḍume yayā dhṛtā sā nirāvaraṇacinnabhaḥpadā | spandamūrtidhṛtabhedaḍambarā bhairavi tvamasi viśvabhedinī || 120 || aṣṭapuryuditabījavāsanāsaṃhṛtipravaṇaraśmipuñjayā | līḍhamātramukhabheditā tvayā bhūyase janani lelihānayā || 121 || tvaṃ parāprabhṛtivaikharāntimollekhavistaravilāpanonmukhī | devyanāvaraṇaśambhusadmagā khecarī bhavasi cidvikāsinī || 122 || vahnisūryaśaśidhāmaghasmarī kuṇḍalī taḍidivotpatantyasau | śāmbhavaṃ janani bindumadhvanā madhyamena ca gatāsi khecarī || 123 || mudritasvakṛtatattvamaṇḍalā jṛmbhase svajaṭhare sadoditā | vṛndacakragatapañcabhedagā tvaṃ śive diśasi yogajāṃ śriyam || 124 || jñānamamba tava bheditaiḥ svaraistaistu yoga iha ṣaṇḍavarjitaiḥ | vyañjanairudayate mahāntikairmantraśaktiyugalaṃ kahādibhiḥ || 125 || binducakraśaśikuṇḍalī śikhā mūrtirambaragatā caturvidhā | śaktiratra kṛtaśambhubhedanā ṣaṣṭirambaragatāścatuṣparāḥ || 126 || ādihāntanijadehanirgatāḥ ṣaṣṭiratra caturuttarā rucaḥ | khecarījaṭharaniṣṭhitāstvayā maṅgale paramabhedataḥ kṛtāḥ || 127 || jñānadīdhitiṣu raudradīdhitermantradīdhitiṣu vāmayoditam | yogadīdhitiṣu jṛmbhate'mbikā jyeṣṭhayaivamatha śaktidīdhiteḥ || 128 || devyabheditakalācatuṣṭayā śambhudīdhitiṣu dīpyate svaraḥ | tatsthitistvamapi varṇabhedinī maṅgale vahasi yatpradhānatām || 129 || sarvadaiva sakṛdāsthitodayāḥ sarvataḥ kṣapitakalpanābhidāḥ | itthamekavapuṣā tvayā nijāḥ sphāritā mahati lakṣmacittviṣaḥ || 130 || udyamaprathanacarvaṇātmakaṃ jāgarādipadamamba yatkriyā | yatturīyamapi tadvilāpanaṃ bhātanustvamakhile'tra jṛmbhase || 131 || yo vikalparahito'kṣamaṇḍalārūḍha ullasati māturambike | prāgvimarśa iha tanmukhī prathā jñānamarthavidhṛtā tanustava || 132 || īdṛgetaditi tatprathāsthiteryo vimarśa udito'ntarakṣataḥ | mantra eṣa tava vṛndacakrago yanmukhī bhavati tāvakī kriyā || 133 || bhogyabhoktṛparighaṭṭanollasannirmalapramadanirbharodayā lolitākhilahṛṣīkavṛttikā yuktiramba ! tava viśvamelinī || 134 || jñaptimātramapanītavāsanaṃ nirvikalpamadhiruhya cittviṣā | sāmarasyakṛtaśāśvatodayā tvaṃ hi śaktiradhitiṣṭhasīśvare || 135 || śūnyamamba gaganaṃ hi yā mahat spandabījamaniketamīyuṣī | līyase jhaṭiti cittayā tvayā śambhuraśmivapuṣā'tra bhūyate || 136 || jñānamamba śamapūrṇacitpayorāśilambilaharī tvamucyase | tadvimarśatadupāśritakramadhvaṃsamūrtiśatamūrdhvamaṇḍalā || 137 || styāyamānaśivacidrasātmakaṃ bhāvavṛndamadhiruhya bhāmayī | khānilāgnijalabhūmibhāsinī śambhutaḥ prabhṛti jṛmbhase śive || 138 || sphāratāvakavimarśapāvakabhrāmyamāṇadhanasārabhātmikāḥ | pañcadivyakulabījavigrahāḥ tvattviṣo'mba ! śivacinnabhaḥpradāḥ || 139 || pañcacakratanureṣa jṛmbhate nirvikalpaśivabodhasatphalaḥ | pañcasu kramamahīruhaḥ śive tvanmarīciṣu nirastavaibhavam || 140 || bījamamba ! tava pañcadhoditasphāritapraguṇadevatākramaḥ | siddhido'yamaparītajṛmbhaṇo yaḥ prakāśa iha so'ntacakragaḥ || 141 || śambhudhāmni patitāmbareśvarī śaktidhāmani tato'nu khecarī | bhūcarī tvamanu yogadhāmnyato dikcarī tadanu mantradhāmani || 142 || pañcamaṃ jhaṭiti pātukakramādīyuṣī sphurasi raudravaibhavāt | jñānadhāmni nikhileśi gocarī na kramastava nirāśraye pade || 143 || jñānataḥ prabhṛti pañcamaṃ śive yat tvamatra paracinnabhastanuḥ | pañcavāhamayaśaktigarbhiṇī bhāsase prathanaketaghasmarī || 144 || tvaṃ nirantaracidambarātmikā velayā'mba tulitā dayāmbugheḥ | tvayyamūrjhaṭiti saṃvidāpagāḥ pūrṇatāṃ dadhati nirniketanāḥ || 145 || pañcadhā prabhṛtavaibhavaṃ śive cakrametadiha gocarīkṛtam | viśvabhakṣanirupākhyacinmayāt tvatpadād galati naiva jātucit || 146 || dhāma yad bhavati mudrayā samaṃ yā ca saṃvidaniketanāśraye | yā'ṇubhāvakalitā kalā ca tat sarvamamba tava bṛndacakragam || 147 || asvarollasanabījamagrimo kṣīṇato'vapurapākṛtakramaḥ | nāda eṣa tava viśvadaiśikaḥ ko'pi saṃvidi vimarśa īśvaraḥ || 148 || granthipañcakavibhedinī citiḥ pañcatāralipivṛttisūcitā | yeyamamba paradhāmni te tanuryonipañcakamayī nirākṛtiḥ || 149 || sparśavarṇamayapañcavargajairvistarairjanani mudritā tvayā | vyaktibhedaracanā samantato vyaktidhāmasahitā jaganmayī || 150 || āditaḥ kramamayībhiramba yaḥ pañcabhirbhavati yonibhiḥ svataḥ | akramaḥ kramamayastvadāśrayāt sakramaḥ sphurati sṛṣṭilakṣaṇaḥ || 151 || kevalaṃ jagati yonirakramā yogamūrtiriha te satāṃ matā | yoniratra mahatī taduttarā sā yadetadavabhāsanaṃ tava || 152 || śaṅkhayonirata uttarā dhṛtā vṛttiramba tava yattu cavarṇam | kālavigrahavilāsanaṃ punaḥ padmayonirapi te vikasvarā || 153 || nistaraṅgajaladhikramā sthitā kāli dhāmni tava bhedaghasmare | divyayoniriha svasvarūpiṇī niḥsvabhāva udayaḥ parastava || 154 || svasvarūpamayaviśvamūrtidṛksiddhagāḍhaṣarirabdhavigrahāḥ | sparśamūrtimadhiruhya pañca te yonayo vidhṛtasṛṣṭimaṇḍalāḥ || 155 || jāgarāmukhacatuḥpadā'dvayonmeṣasaṃsphuritamātṛlakṣaṇā | nirdvayādvayagatirmahākhage drāk tavāmba patisiddhamaṇḍalī || 156 || kuṇḍahṛtsvaracatuṣṭaye sthito vyaktitaḥ prabhṛti yo jagatkramaḥ | tasya gopaka udagravaibhavo yo'vatāra iha sāmba te prathā || 157 || spandamūrtimavinaśvaraṃ khagaṃ sparśaśūnya iha haṃsamāsthitaḥ | īśvarastripathabhakṣyadhāmago yastamamba bhajate khagendratā || 158 || prātibhaḥ prathama udyamo'mba yaścitraviśvaracanādaro'dvayaḥ | kūrmavṛttimanukṛtya kūrmatāṃ yātyasau tava niveśitaḥ pathi || 159 || meṣa eṣa udayaḥ paro mama chandatokṣatanutāṃ vahatyume | nityaturyamahimā grasannibhaṃ meṣa eti tava dhāmni saṃsthitim || 160 || chandato mama nirāśraye pade muktabāhyapadasiddhikalpanāḥ | saṃvido vasata yūyamityamūḥ śāstyasau tava nirargalaḥ śive || 161 || nistaraṅgaparamādvayaprathāmbhonidhau pratinivartitakramaḥ | viśvamannamudaraṃ nayatyume mīna utkaṭavimarśavaktragaḥ || 162 || nirniketamahimā nirākṛtistāvako'yamavabhāsanakramaḥ | svasthaśaktivisaratsamāhito yatra śaktinivaho'mba jṛmbhate || 163 || kṣānta ādikalitākṣacakrago dhīnirāsakṛtatadvicāraṇaḥ | khaṇḍacakra udito'mba te kramo rudrasaṃkhya iha saṃhṛtikramaḥ || 164 || niścitagrahanideśavarjito yuktyayuktyatigato'kramaḥ paraḥ | satpathoditakhadhāmagaḥ śive khaṇḍacakravisarastavotkaṭaḥ || 165 || vyaktimattaditarakramaprathāguptikṛt kṣatabahirjagatkramaḥ | nirgatādhamamahārthajṛmbhitaḥ saṃbhṛtau janani te'nvayakramaḥ || 166 || grāhyatadgrahavidhātṛsaṃbhramo nādayugma iha viśramonmukhaḥ | rudrasaṃkhya imamattumīhate tāvake tava marīcirambike || 167 || yo daśendriyaniviṣṭa uddhṛto'tyarthamātmajaḍabhedaviplutaḥ | tat kṣayāya vata kālakarṣiṇī tvatsamullasati tāvakī ruciḥ || 168 || akṣacakranivaho'rkasaṃkhyayā svaṃ svamarthamiha yo grasatyume | ciccamatkaraṇanirbharaḥ sa te pratyagullasati tatpadaṃ gataḥ || 169 || tatpadaṃ jhaṭiti nītasantatiḥ prekṣya devi tava turyadhāmagaḥ | nistaraṅgaparamāmbarātmagāḥ sāmarasyamupayanti dīptayaḥ || 170 || ādisargasamakhaṇḍavarjitasvasvarātmarucicakragāmini | vyaktatatparatayā sthitaṃ bahistāvakārtharucicakramambike || 171 || nirvikalpaparamāmbarāśrayāḥ ujjhitetarapadāstviṣastava | sphāritā hi yadi pūrṇatāmadhuḥ saṃbhramaṃ jagati bāhyamīśvare || 172 || cañcalā taṭidivākramaṃ parā spandavṛttilaharī tavāmba yā | sodayāt prabhṛti kalpanāṃ vinā vṛttibhistisṛbhirujjhitā sakṛt || 173 || amba tatra kalanā pṛthakkriyā sṛṣṭitaḥ svapathage krame ca yā | tadvirūpamamalaṃ tanukramodyogamukhyacaturūrmisañcitam || 174 || ekamamba tava bhātyanāvṛto dvādaśakramacidūrmiḍambaraḥ | sṛṣṭikālyudayameti yanmukhe yaḥ sphuṭo niravadhirnirāśrayaḥ || 175 || tasya devi harasaṃbhṛtervaśād durnirīkṣyatanurucchritāśrayaḥ | svasvabhāvavihitakramākrame dvaidha eṣa tava cittviṣāṃ cayaḥ || 176 || yo manonmanamanonmanītaraḥ svasvarūpacaturātmabhāvataḥ | dvādaśaikyatanurakramakramo bhairavastvamasi devi te sthitiḥ || 177 || brahmaviṣṇuharamūrtitāṃ yato'bhyeti tattava turīyamāspadam | vyoma yat kramamayī tvadīraṇā dhūyate layakhacakragā śive || 178 || bindugarbhanihitaṃ tridhāmagaṃ tadviśiṣṭamupari prasarpati | bhedanānidhanamoṃ yadambike tattvameva paratattvadarśanam || 179 || sattvajāśrutakalāvadhi tvayā kālavahnibhuvanā marīcayaḥ | bhakṣaṇāya jagataḥ prasāritā yallayānnṛbhiraṇutvamujjhyate || 180 || varṇamantrapadajṛmbhayā sama yāḥ kalāstadanu tattvamaṇḍalam | yāni tatra bhuvanāni caṇḍike tatra kṛtsnamapi gṛhyate sthitau || 181 || tvaṃ nirāvaṇayuktimāsthitaistāvakādvayavimarśasādhitā | antarāhitaṣaḍadhvamaṇḍapairyogibhirjanani śaśvadīḍyase || 182 || mūlataḥ prabhṛti pāvakāśrayaṃ dvādaśāntanidhanaṃ śive jagat | vāhatatprathanayorniṣeduṣī majjayasva tava dhāmni citpade || 183 || ye nirāvaraṇayuktiśālinastān prati sphurati tatparaṃ nabhaḥ | yatra meyamitimātṛghasmare vāsanāpi na jagadvibhedagā || 184 || vṛttisaṃharaṇameva mātari vyajyate na khalu saṃstutikṣayaḥ | taddvayaṃ ca tava dhāmni saṃbhṛtaṃ caṇḍi keyamiti caṇḍimā tvayi || 185 || bhūtayantranilayāstavāmbike śaktayo'kṣarakavṛndamāsthitāḥ | tvatpadaṃ hi viṣayāmṛtāsavaiḥ svasvavṛttikusumairyajantyamūḥ || 186 || gocarīprabhṛti śūnyapaścimaṃ bhūtaṣaṭkamavamajya dhāmni te | svaprabhe pramadanirbharāḥ paraṃ śaktayo dadhati darpamīśvare || 187 || dvādaśāmba ! kiraṇātmano ravermātṛvahnividite tvadambare | viśvametya sahasā marīcayo'śnanti cinmukurabimbitaṃ jagat || 188 || bāhyamīśvari vinā sudarpaṇo bimbametadanukāriṇī tanuḥ | vyāptatāmupeyuṣī tvadambare yuktimarhati na bimbabāhyatām || 189 || asti bāhyamiti tatpratheta cet tādṛśaprathanagarbhitaṃ hi tat | na pravedayati niṣpramāṇakam mānamamba khalu sādhayet prathām || 190 || īdṛgetaditi caiva mā phalaṃ tattatheti hi vimarśa āntaraḥ | nirvibādha upadhānaśabdavat karma sā tvayi puṭatrayī sthitā || 191 || māyayāntaramapi sthitaṃ jagad vartamānamavabhāti bāhyavat | bhūtabhāviyugalaṃ yathāpuraṃ vidyayāmba tava vṛttirūpayā || 192 || tvaṃ guhā nikhilabhāvagūhanī bhāmayena vapuṣā'vatiṣṭhase | yacca yastava patirguhāśayaḥ prāṇicakramakhilaṃ ca yasya pūḥ || 193 || bhāsitaṃ janani māyayā bahirbimbametadanukāri mānasam | māturetadubhayaṃ ca bimbitaṃ tāvake vapuṣi yad dvayaṃ sthitam || 194 || vārivahnimukurādiṣu sphuṭā svacchavastuṣu kumāri bimbatā | mantritā saha paricchadena yat tena bimbamanavekṣitaṃ tava || 195 || yatsmṛtau sphurati vastu bimbitaṃ svapnasaṃprathanakalpayośca yat | bimbavarjamiha tannidarśanāt tvannimagnamuditaṃ jagat tvayā || 196 || svapnadṛṣṭamasadityasadvaco divya eṣa yadiha pramāṇitaḥ | kalpanāpi na mṛṣā phalaṃ śive yat sthitaṃ garuḍabhāvanādijam || 197 || khyātiramba ! yadi yāti pūrṇatāmīdṛgetaditi kalpanāmayī | tattatheti hi vimarśa uttaro nāntareti parimardayogyatām || 198 || asti tadyadi dhṛtaṃ jalasthale devi ! tadvadanalārkasomayoḥ | mārute nabhasi vā tadākṛtistatkṛtiṃ ca kurute hi pūruṣaḥ || 199 || kalpanā yadi mṛṣeti bhāṣitā dhāraṇā phalati kena hetunā | devi ! saṃkalanabodhajīvitā devatā kimiti kairna hīyase || 200 || tanna jagmurudadhau svayauktito viṣṇurātmajamadarśayaccitaḥ | tātamamba tanayasya śaṅkaro dagdha eṣa hi bahiḥkramastava || 201 || rūpameṣyati hayānanaṃ harirgopasaṃjñamagamad bahiḥ puraḥ | tad dvayaṃ ca bhajatāṃ bahiḥ phalaṃ bhāvi cenna sadatītamamba yat || 202 || akṣare'mba parame viyadṛco yatra yatra sakalā ca devatā | tanna vedayati cedṛcāṃ phalaṃ tadvidāṃ taditi hi sphuṭā śrutiḥ || 203 || vahnibhānuśaśividyudātapaṃ jyotiriṅgaṇanabhaścarādayaḥ | yāḥ sphuranti hṛdaye'pi sāravāḥ taistadambaragatairhi bhūyate || 204 || deśakālamavabhāsi yādṛśaṃ yattayā'nubhaviturvibhedinaḥ | tattayā sakalamīkṣyate smṛtau matkṛtasmṛtimavekṣate kṣaṇam || 205 || yadyanaṅkṣyadanubhūtirīśvare sā smṛtistaditinā pratiṣyate | saṃstavo hyanubhavasmṛtau sthitastatkṣaye'nubhava eva na smṛtiḥ || 206 || saṃsmṛtiḥ sadṛśavastubodhikā dṛṣṭa eva viṣayaḥ smṛtetaraḥ | dṛk śive viṣayabhānavigrahā tatprathā smṛtiriyaṃ yadāhṛtā || 207 || draṣṭṛdṛśyadṛśilakṣaṇaṃ jagat prāksmṛtestvayi tadamba saṃhṛtam | unmiṣatyapi punastadudgame tallaye nimiṣati tvadicchayā || 208 || sā pramāturiha jīvitaṃ smṛtiryatnatāṃ prakaṭayatyamuṣya yā | yā ca dṛg janani nihnutena te apyubhe saha punarvirūpatām || 209 || dṛg vidhatta iha viśvamambike tatpunaḥ sthirayati smṛtistava | tanmithopanihitā niṣīdasi tvaṃ tu yogatamasītyanāśritā || 210 || sṛṣṭipālananirodhalakṣaṇā rūpatāṃ vahasi bindulakṣaṇā | tadvilakṣaṇapadā tvamambike cinmayī punararūpamucyase || 211 || bhogyabhoktṛmayagā vimarśagā devi māṃ cidudare dṛḍhāṃ daśām | ārpayadanalasomamiśraṇastvadvimarśa iha bhānujṛmbhaṇaḥ || 212 || dṛṣṭirūpamidamamba bhāvitaṃ sthemarūpakaraṇāṃśubhirjagat | syādanākhyamaniketayuktitastatpunarlayamanena cātmanā || 213 || akṣamūlapaśubhedavigrahā nyāyasaṃbhṛtihṛtārdharūpiṇī | tvatpade glapitakalpane layād bhāti binduriti kiṃ nu mudrayā || 214 || yā daśāsu nikhilāsu sarvathā sarvataḥ sphurati citparā sakṛt | guptabhāṣitajagadvijṛmbhaṇā mantratāṃ bhajasi tattvamamba sā || 215 || akṣimātravisaracchikhaṃ śive vahnimugramudare vitanvatī | grastakālatanubhānumatkalā svodaye diśasi śaktijṛmbhaṇam || 216 || tatra te sadasadarthaśūnyatā nirvṛtirjayati yatra viśramaḥ | mātṛtatkaraṇagocarojjhitā kālyakālamanu tallayo'stu me || 217 || kṣepamamba vitanoti saṃkhyayā tadgrahaśca sahasā paratraye | akramaḥ sa khalu kāla īśvare pratyamuṣya bhavatī ca kālyasau || 218 || khe bahirghanavṛte rucistamohāriṇī vahasi hāsyarūpatām | tvaṃ ca cinnabhasi māyayā vṛte taddhi kālyasi paraistvamīkṣitā || 219 || dvādaśaśātmaravikālaghasmarī kālakāliśivabhūmikā varā | yādṛśī bhavasi caṇḍi ! tādṛśīṃ tvāṃ viduḥ kalitakalpanāparām || 220 || yatkulaṃ trividhamamba tadbhavo yaḥ prakāśa upalakṣyate mahān | tatra yo nikhilakalpito'rṇavastvaṃ yadūrmirasi kṛtyalālasā || 221 || unmiṣannimiṣadapyuta dvayaṃ viśvametadudare dhṛtaṃ yayā | sā tvamamba laharī śivāmbudheḥ kṣepasaṃprakaṭanagrahonmukhī || 222 || yaḥ paro nirupasargataḥ paraḥ syānmahānapi ca kevalaḥ śive | uttaraṃ ca viṣayotsavastadānanda ullasati cidghanāsi yat || 223 || viśvasaṃhṛtipade layojjhite līyase yadi niraṃśataḥ śive | sṛṣṭikālyasi yayā bahiḥpade kṣiptamamba jagadāśu gṛhyate || 224 || labdhasāmyapavanadvayāhṛtaṃ vātacakramadhitasthuṣī śive | nirgamāgamamapojjhitāntare tvaṃ sthitaṃ grasasi hi sthitāmbike || 225 || yā śikhāntarahutāśanirgatā dhāmacakramavabhindatī kramāt | ūrdhvasomarasapānadīpitā sā'pi devi kalaye bahiḥ sthitaḥ || 226 || barhiṇo'ṇḍarasavad yadantare śabdataḥ prabhṛti citritāsanam | arthapañcakamasau tvamunmanī sandhipūrvapadakalpaghasmarī || 227 || ātmabhāvamakhilasya jagmuṣī tvaṃ śive niravadhiḥ sadoditā | bhāvasaṃhṛtinimeṣavigrahā saṃhṛtaṃ kalayasi hyanāvṛtiḥ || 228 || svairakhelananiveśitāḥ śive ātmanā'kṣarucayastrayodaśa | arthapañcakamayāśca vedakāstvaṃ vinītaghanasāramūrcchitā || 229 || bhakṣayantyakhilamakṣajaiḥ śive śaktiraśmibhirimāśca mātṛbhiḥ | tāśca saṃsmṛtimahālaye pare rajyatī harasi viśvavigraham || 230 || kālapālakamukhaṃ śivāntakaṃ viśvamabdhipatitodabinduvat | pūrṇatāṃ vahati yatra dīpticid ghasmarī tvamiha sādhyakālyasi || 231 || etadamba sadidaṃ tu neti naḥ śaṅkayā hṛdi vikalpalakṣaṇaḥ | yo yamaḥ sa khalu kālyate tvayā bhūtasaṃyamanakelikovidaḥ || 232 || amba kāryakaraṇe niyacchataḥ pūrṇacitpadamahotsavadviṣaḥ | jambitasya hṛdaye svaśaṅkayā tvaṃ yamasya vapuṣā'si bhīṣaṇā || 233 || vittadāramukhabhogyagāminī yā mametyabhimatirmadoddhatā | yā'pyahaṅkṛtiranātmani sthitā mṛtyurūpamubhyaṃ tavāsanam || 234 || viśvamamba kuruṣe śavāsanaṃ mṛtyusecanamakhaṇḍitodayā | cidvikalpamayamantarudyamaṃ kālamohitajagattrayam prati || 235 || śāśvataprasarayā cidarciṣā dīpitākhilahṛṣīkamārgayā | arthapañcakamidaṃ tvayā jagad bhadramamba gamitaṃ tavāntaram || 236 || vāsanā sthitimayī bhavāspadā tvaṃ niyojya kṛtaviśvasaṃhṛtā | tvadbhruvā kuṭilayā śive kṣaṇāt saṃhṛtaḥ khalu bhavaḥ savāsanaḥ || 237 || kurvatī janani sṛṣṭicitratāṃ yā kalā bhramati vedyamaṇḍale | brūhi sā tava kalonmukhī yadā tvaṃ kriyotkuṭilayāttyamū tadā || 238 || unmiṣannimiṣadarkavimbayā'nantayāmba paramārthamadhyataḥ | agnimūrtiriha sṛjyate tvayā bhakṣyate'pi ca sakṛtprabhātayā || 239 || bharganāmna iha bhāraveḥ śikhā śaktiramba viṣayendhanonmukhī | śāntidhāmajuṣi yāti nirvṛtiṃ tvayyasau khalu śivaikapāvake || 240 || yo'mṛtāṇḍanibhamarthapañcakaṃ prāṇinaḥ sphurati bhāmayo raviḥ | saṃhṛtārdhamanu antarāhitaṃ tadvahiḥ sṛjati cārthapañcakam || 241 || saṃhatordhvanikarasmṛtāvadhirvyaktamaṇḍatanuramba bhāsvaram | kālalakṣaṇakalāpradīptaye tvaṃ hi viśvarasabhakṣamāsthitā || 242 || bhūtacakramadhukośasambhṛtaṃ tattadarthamadhu pātumutsukaḥ | yanmarīciviṣayaḥ sabhāskarastvadrucau śalabhavat pralīyate || 243 || prāṇa eṣa yamakāla ucyate madhyavāhatanuragnimamba yaḥ | rudrametadupanīya khaṃ paraṃ tatra sargavimukhaṃ karoṣyamum || 244 || tvatkramopahatabhānumaṇḍalaḥ krodha eṣa layavahniruddhataḥ | viśvabhakṣaṇarasā marīcayo yasya bhīmavibhavāstvayā hṛtāḥ || 245 || grāhyamatra purato haranti te yat pṛthag grahaṇamapyasuṃ tataḥ | grāhakāṃśca varade marīcayaḥ tāstvadarpitajagadvijṛmbhaṇāḥ || 246 || yaḥ śmaśāna iha bhūtaghasmare rajyate'mba karavīranāmani | grāhakaṃ grasasi taṃ śrutaṃ mahākālamapyasuhutāśadurgrahā || 247 || dikcarī daśasu dikṣu yā bahistattadindriyamayīṣu jṛmbhate | antaramba karaṇatraye ca yā khecarī galasi te ca tvatpriye || 248 || tvaṣṭuramba ! śivabodhabhāsvataḥ sṛṣṭitaḥ prabhṛti yā marīcayaḥ | dvādaśakramapadatrayordhvagāstāsu saṃcarasi vā trayodaśī || 249 || sakramākramavimiśrabhāvatastvatkramastritayacāruvīkṣaṇaḥ | turyaraśmiguṇavikramaikabhūstvaṃ kramatriguṇabhīmakālyasi || 250 || yatra kāli daśa te karāḥ sthitā dve ca yāntyudayamapyamūryataḥ | tannabhaḥ śrayasi sarvataḥ paraṃ tvaṃ prakāśaśivacandrikā satī || 251 || śāntamamba yadabhinnamambaraṃ yat prakāśaghanamapyapohyete | yad dvayobhayapadātirocanād yatra muktanikaro nilīyase || 252 || tvaṃ padatritayagarbhitodayaṃ nirvyapohamupaguhya śaṅkaram | aikarasyalasadakṣayaprathaṃ nādamudvamasi sarvataḥ śive || 253 || ye vidanti tava rūpamīdṛśaṃ ye ca nityakṛtatallayodyamāḥ | eṣa tān prati bhavan sudhāmayo ye'nyathā viṣamayaśca tān prati || 254 || yaḥ pramajjayati mūḍhacetasaṃ tārayatyapi sa eṣa dhīmataḥ | yena tadbhavasudhāmbudhiḥ śive yajjuṣāṃ vahati nistaraṅgatām || 255 || arthapañcakasudhāprapūrite yadbhavāmṛtanidhau sukhaplave | padyatāṃ vahasi saṃvidindirā dhāmavastu tadume vapustava || 256 || tatra padmarucivedyamaṇḍale svāduni prakaṭameyivān layam | māyayā'mba puruṣo nimīlitaḥ tvaddhiyonmiṣati vidyayāvṛtaḥ || 257 || tattadarthadalaśobhitaṃ jahannidramullasitamamba vārijam | tvadvimarśamakarandanirbharaṃ pīṭhatāṃ vrajati yatra cinmayam || 258 || tvaṃ malatrayavilāpinī śive pūrṇapīṭhamahamātmakaṃ śritā | śuddhabhānutanuradvayaprathānandasārarasavāhinī satām || 259 || satsudhābdhirasabhṛt kalāntarī garbhaṣoḍaśakalābjaviṣṭaram | pretamujjhitagamāgamaṃ śive smerabhūḥ sarasijaṃ tvamāśritā || 260 || niṣkalaṅkamanavekṣitakṣayaṃ yāminīdivasatūlajṛmbhaṇam | svaprakāśavinimagnacijjaḍaṃ candravarṣma yadi caṇḍike samam || 261 || ye tu kuṇḍalaśikhākulasthitāḥ ye bhavantyakulabinduśālinaḥ | te vidanti nu tavāmba vaibhavaṃ pūrṇabhānamayaviśvaghasmaram || 262 || jyotiṣāmba ! śikhayāpahanyate puṃsi caitasikamuddhataṃ tamaḥ | yatpathaprathanalakṣmapuṅkhitaṃ tattvameva śivaśaktirapyasi || 263 || nihnutoditaśatārkadīdhitiśchannacandraśatalakṣmacandrikam | tvaṃ bibharṣi vapuramba bhātmakaṃ tatpraveśya kuru māmanāmayam || 264 || tvaṃ kulākhyaśaśibhānupāvake bhrājamānakaraṇātmanāyike | saṃsmṛtāsi municittamaṇḍape adya me kuru tavāṅghrisaṃśrayam || 265 || pañcavāhagata śaktilakṣaṇaistvanmukhairakhilamarthamaṇḍalam | gṛhṇatī mayi niveśya caṇḍike yā karoṣi sahajaṃ tavādhvaram || 266 || tvatpadasmṛtividhūtakalmaṣaṃ sarvataḥ sphuritapūrṇabhāghanam | siddhacakramiha modate śive pūrṇimāpyahaha me na tāpahā || 267 || bhūtabhāvibhavadarthagarbhitaṃ kālaghasmaramupāsyate vapuḥ | kālakarṣiṇi vahanti yoginaḥ kṛṣṇataḥ prabhṛti viśvarūpatām || 268 || sparśarūparasagandharūpajaṃ śabdacidvalasabhā vibhindatī | vṛtti ca kramakṛtāḥ ṣaḍadhvano deśakālamayamūrticakragā || 269 || yatprakāśatamarañjakaṃ padaṃ tasya bhāva iha yaḥ sato'mbike | induvahniravilakṣaṇaṃ kulaṃ tvaṃ turīyapadagā'pyalakṣyasau || 270 || amba nandati samantataḥ śive lokanena ya udagravaibhavaḥ | prajñayā vahasi sārvabhaumayā yā ca netramayamarcitā tava || 271 || prāptadivyanayanairvilakṣaṇairvīkṣya kāli ! mahimā'nuvarṇyate | kevalaṃ tadanuvarṇane'pyume tvanmude tadapi dāsajalpitam || 272 || na tvamamba puruṣaśca nāṅganā citsvarūpiṇi na ṣaṇḍhatāpi te | nāpi bharturapi te trirūpatā tvāṃ vinā tadapi na sphuret trayam || 273 || īśvaro janani cintitapradaḥ ko'pyanādinighano mahāmanāḥ | tvatprathā tvamasi viśvaghasmarī tvāṃ tataḥ ka iha bhettumarhati || 274 || raktaśuklatanuhaṃsabhedinī tvaṃ patiśca tava tatkṛtākṛtiḥ | bhānuśāṅkaravibhedatastava strī ca kāpyasi pumāniva svayam || 275 || rūpamamba tava bhāsvaraṃ puro varṇapañcakavibheditaṃ punaḥ | tvadvimiśraṇamapi hyasusthitaṃ citrasaṃjñitamataścaturvidham || 276 || bhāsanāvaraṇaśaktyadhiṣṭhito jyotirañjanamatho dvidhā tava | vigrahābharaṇabinduśarvarīsaṃjña udbhavabhavaḥ sphuṭodayaḥ || 277 || añjanena rucimiśraṇe same raktamullasati tāvakaṃ vaṣuḥ | śyāmanīlatanutā'ñjane'ghike pītaśuklatanutā ca te rucau || 278 || saumyatā tava sisṛkṣayā tanoḥ sā tathāpyatha rirakṣiṣā yadā | ghoratā punariyaṃ jihīrṣayā saṃsmṛte'mba tava dhāmni śāntatā || 279 || bhāsvare vapuṣi sarvage tava spaṣṭamaṇḍanivaho nimajjati | kālavahnyadhikṛtau śive yathā tatsamullasati dīptipañjare || 280 || tāvakaṃ trividharūpavarjitaṃ garbhitatrividharūpamambike | cinmayaṃ paramarūpalakṣaṇaṃ rūpamantaravabhāti tadbabahiḥ || 281 || strīti nāma tava kāpi kalpanā strītirūpamapi tādṛśī ca dhīḥ | vastutastvamasi viśvavigrahā tatparā ca citireva śāṅkarī || 282 || tvaṃ caturthapadavartinī śive yaddvitīyamapi tatpadaṃ sthitā | yo'pi pañcamapadāśritaḥ śive yastṛtīyamapi tatpadaṃ sthitaḥ || 283 || yatpadaṃ prathametaduttare tatpare tadapi turyagāminī | tvaṃ turīyatanurāhṛtatrikā pañcamaṃ viśasi pūritatrikam || 284 || ambareśvari nirākṛtestava vyajyate nikhilamākṛtitvataḥ | sarvadā sphurasi yeyamadvayānandacitprasarapīṭhavartinī || 285 || na śrutirna ca giro na cāgamāḥ khaṇḍavastu viniveśitāśayāḥ | tvāṃ nayanti parameśi te makhā yāgayogavidhayaśca nedṛśīm || 286 || nityatādiguṇalakṣite pade jñānayogamukhakalpanāpi te | amba na tvadanubhūtidāyinī tvallayaikagurusaṃśrayaṃ vinā || 287 || vyomabhāvaviniviṣṭacetasaḥ prātibhaṃ jagadavekṣya ninditāḥ | te tvamāviśasi yānanārataṃ tvannayena guruṇāmba ! vīkṣitān || 288 || nityatā tvayi vibhutvapūrṇate dṛkkṛye svarasagocare ca ye | tāni tāni viyatīva śobhane rāgavedasakalāśca bhāntyatha || 289 || vyomavṛttighaṭitaikya ullasatyadvayo janani ! devatāgaṇaḥ | tāvakodyamapade'pi sarvago drāgvilāpanapadaṃ vināpi te || 290 || itthamamba tava vṛttipañcakasyodayo'dbhutavibhāgasaṃbhramaḥ | sarvadā sphurati sarvataḥ paraṃ khaṇḍitetaranijasvarūpabhāk || 291 || khaṇḍitetarasamastagarbhago yastripañcavisarāśrayo'kramaḥ | devatākrama udetyanārataṃ tasya hi tvamasi devajanmabhūḥ || 292 || divyavāhavibhavodarasthito raśmimaṇḍalasamudgamāspadam | avyayastava navārṇavigrahe saṃhṛtikrama udetyakalpitaḥ || 293 || lakṣyaśūnyasahajāśramodayārambhapūrṇanijakoṭyabhedinī | raśmicakratanuraśmitojjhitā tvaṃ ca gauri ! varapuṇyavāsanā || 294 || adhvabhirdhvanivimiśraṇakramamabjabījamaniketanaṃ varam | kalpanaikyabahubhedamadvayaṃ mantrapīṭhamasi kālyanargalam || 295 || spandamamba paripūrṇamapyabhūḥ spandamu~jjhitapadaṃ nirāvṛti | vyomarūpamakhilakramāspadam pīṭhamāvadhikavidyayāmbayā || 296 || aṣṭayonidalapatrapūruṣaṃ tvantavṛttidalaśaktipeṭikā | tvaṃ patiśca tava liṅgavigraho rudrasiddhamunivṛndavandite ! || 297 || sṛṣṭitaḥ prabhṛti yaccatuṣṭayaṃ yatprakāśanibhamūrtivṛndajam | yacca khaṇḍapadamamba ! pīṭhagaṃ dehi cakranavakaṃ nutaṃ tava || 298 || tvaṃ navārṇamanucakravigrahā svodarārpitasamastadevatā | devi saptadaśavarṇabheditā tvaṃ prakāśaśivacandragāminī || 299 || yaḥ śivātprabhṛtisomapaścimastvatkramaikarasiko gurukramaḥ | ānanāgramiha cakrabhānuto yattu edadubhayaṃ tvayā yayā || 300 || tattadarthapuruṣo dhṛtakramaḥ pratibhasphuritadivyavigrahaḥ | akramastava varaṃ padaṃ śive yo'hamadvayavimarśalakṣaṇaḥ || 301 || lakṣaṇaṃ tadanu sūkṣmamiṣyate jyotirātmakamavarṇamāsthitā | sthūlametadanuvarṇya lakṣyate bhāvyate śamayituṃ mano mayā || 302 || tatra śāntavati pauruṣe male vyomavadgatamavedayā tvayā | siddhakāryakaraṇaṃ niraṅkuśaṃ cinmarīcivisareṇa maṅgale || 303 || somaputramapanīya madgatastvatkramo'dya kimapi stuto mayā | grastabhīṣaṇabhavo'yamambike tvatpadāmbujavimarśatejasā || 304 || muktameva na mayā mayocitaḥ prerito'smi tava tartinī tayā | siddhanāthakṛtatvatkramastuteḥ kālidāsaracitāṃ ca pañcikām || 305 || yadviniścayapadaṃ ca te stavaṃ yo'mba veda kuru tanmukhaṃ jagat | kālidāsapadavīṃ tavāśritaḥ tvatprasādakṛtavāgvijṛmbhaṇaḥ || 306 || tvadguṇān yadahamastu vai jagat tena mohamatiradya mucyatām | pūrṇapīṭhamavagamya maṅgale tvatprasādanakṛte mayā kṛtaḥ || 307 || eṣa cidgaganacandrikāstavaḥ kinnu vāñchitamasūta māṃ prati | yaḥ paṭhejjapati devi ! te stutiṃ yo'rthamatra vivṛṇoti vetti yaḥ || 308 || yo'nugātyabhinayatyabhīpsitāṃ tacca tasya kuru siddhimiśvari | kālavarṣiṇi śataistribhiḥ stutiṃ tāvakīmiha navottaraiḥ kṛtām || 309 || traiṣṭubhairaharahaḥ parāmṛśan kālacakramatiyan prasīdati | kartumicchati śivaṃ śive nṛṇāṃ jñāyate tad vicārya yā tvayā || 310 || kṣepadhīstavana (?) gauri tatkṛtā viśvarāśi (?jñi) kuru sarvamīpsitam | kevalaṃ mama punastadīpsitaṃ sarvatastava madīkṣaṇaṃ śive || yena khelanasarohaṇārṇavaḥ śaśvadāviśati yena māṃ śivaḥ || 311 || pūrṇapīṭhakṛtaṃ siddhestadbhāvastavamādarāt | vā narārthaṃ mahāguhya śrīvatso vidadhe sa tu || 312 || iti śrīkālīdāsamahākaviviracitā cidgaganacandrikā sampūrṇā || kramaprakāśikāsaṃvalitā praśastipadyāni tantre sūrya ivaiva bodhakiraṇairajñānanāśe'graṇīr- lokālokakalākadambavibhavairdedīpyamāno maṇiḥ śaśvacchāntisudhāsamudralaharī dolāyate yad-hṛdi gopīnāthabudhaṃ namāmi vibudhaṃ sārasvataṃ tanmahaḥ || 1 || mīmāṃsā sahasā sudheva dhavalā yebhyaḥ pradatte nidhiṃ vedāntāmaratattvabodhavibhavo brahmeva bodhākaraḥ | tarkāgādhapayodhilolalaharī līlāyate yaddhṛdi śuklopāhvavibhūtibhavyabadarīnāthān sadā tān numaḥ || 2 || vedāṅgāni vibhānti yatra vimale vidyāgurau mārgade manye śrīraghunāthaśarmavibudhe sāṅgāni ratnāmbudhau | stutyā kīrtilatā sudheva bhuvane yasyāmarā bhāsate pūjyaṃ taṃ satataṃ smarāmi sukhadaṃ vidyākaraṃśaṅkaram || 3 || yoge tantrabhare vibhāgakamale bābhāti vijño varaḥ prakhyāto vrajavallabho'tra dhavale vidyānikete'dhunā | yasyāsīmadayaiva heturaparo nābhāti me mānase ṭīkākarmasahāyikā navanavā taṃ bhāvaye prerakam || 4 || mānī śrīśivapūjano mama pitā mātā ramā mohadā yatpārśve prabalaṃ manobalakulaṃ samprāpya kṛtvā'dhunā | ṭīkāṃ cidgagane navāṃ navabalāmarthaprakāśe parāṃ vaiduṣyāñcitacidbharāṃ matimatāṃ yāce dayāṃ bodhadām || 5 || śrīrukmiṇīkamrakaraṃ sahāyaṃ samprāpya nirvighnamihāsmi loke | prakhyātasīvāna iti pradeśe vāso madīyaḥ sarayāṃ-subhūmau || 6 || tatrāgame śrīraghunāthamiśro bhūriśramo yasya vibhāgatantre | arthaprakāśāṃ vimalāṃ ca ṭīkāṃ kamrāṃ sa tene'rthaprakāśikākhyām || 7 || kā pañcamī yā'rthaprakāśikāyāḥ sāphalyasiddhāvupakārikaiva | nāgānanā saṃśayanāśakārī mohāpahantrī kṛtibhārahārī || 8 || sadā lokāloko dalayati dalaṃ gāḍhatamasāṃ bhṛśaṃ jvālālīlo darayati daraṃ vepathumatām | maruddhīrā dhārā dahati vipulāmuṣmalaharīṃ tavaivaikā dṛṣṭiḥ sakalamiha mātaḥ śamayati || || śubhaṃ kulakramaṃ kuryāt || * ########### END OF FILE #######