#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M0222 Uniform title: jñānaratnāvalī Author : jñānaśiva Manuscript : IFP/EFEO transcript T0231 Description: E-text created from IFP/EFEO transcript T0231 Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 18, 2011 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### || jñānaratnāvalī || hariḥ om | prathama patraṃ na dṛśyate || * * * ya vidmahe vāmadevāya dhīmahi | tanno ghora pracodayāt | iti bhasma gāyatrī kuryāt | tena vidhinānamīśādau śirasaḥ kramāt | bhautika brahmacārī cet pūrvāsyaḥ syādudaṅmukhaḥ | naiṣṭhikabrahmacārī ceda jādyaiścaraṇādibhiḥ || uddhūlya sarvagātreṣu kuryāt puṇḍramiti kvacit | sāntāniko bubhukṣuśca sādhakaśca trayā yuṣam || bhasmanā ca nyasenmūrdhni brahmāṅgaiḥ kumbhamudrayā || visṛjyabhūgataṃ reṇuṃ tālatrayapurassaram | dūre prakṣepayettasmāt tannimālyaṃ na cā kramāt || snānamitthaṃ prakartavyaṃ āgneyaṃ brahmacāribhiḥ || sandhyātrayerdharātrau ca śayyādāva vasānake | suptvā bhuktvā jalaṃ pītvā kṛtvā cāvaśyakaṃ prati || tathaiva paṇḍaśūdrastrī sparśe'gneyamabhyaset | śukramārjāra nakulaiḥ tathā jāvikamūṣakaiḥ || yadā spṛṣṭaṃ tathā cānyaiḥ snānamāgneyamācaret || atha yaduktaṃ śrīmataṅgādau - āgneyaṃ bhasmanāsnāna tadvanyairgomayopalaiḥ | p. 3) sañcitairastra sandīptairdargassarvavināyakaiḥ || bhasmī bhūtaiśca tadbhasma pavitraṃ brahma mantritam | tena snāyātpavitreṇa bhasmanā karajena vā || śāstroccārānmalasnānaṃ nikhilāṅga prakarṣaṇam | aṅgagāni ca vighnāni vināśaṃ yānti śāsmṛtam || punarīśa narāghora vāmajaiḥ kārmukhañca hṛt | guhyaṃ pādau ca sarvāṅgaṃ punaḥ sadyena gharṣayet | ke bhiṣekaṃ punardadyādbrahmāṅgaiśca śivena ca || mantrabhūte viśuddhātmā bhavet sarvakriyā surāḥ | athavāgni hotre tu gṛhyabhasmavicakṣaṇaḥ || tenasnāyātpavitreṇa pūrvoktavidhinābudhaḥ | sarvatīrtheṣu yatpuṇyaṃ sarvayajñeṣu yatphalam || tatphalaṃ koṭi guṇitaṃ bhasmasnānāllabhennaraḥ || iti snānamitthaṃ vidyā kaupīnaṃ parivartayet | tadyathā - ṣoḍaśāṅgula vistīrṇaṃ dīrghaṃ ṣaṭtriṃśadaṅgulam | kvacit - hastamātrapravistīrṇaṃ dīrghaṃ hastadvayaṃ matam | yo taṃ śubhaṃ sūkṣmaṃsitaṃ kāṣāyameva vā ||? trayodaśākṣasaṅkocaṃ kaupīnaṃ brahmacāriṇaḥ | sudṛṣṭaṃ kaṭisūtrañca mauñjīsūtra palāśakam || p. 4) ekadvitrisarādyāvat pañcāśatsaramuttamam | yathā śobhaṃ prakurvīta vāmadevena dhārayet || tāla māna kṛtaṃ sūtramekā śīti guṇīkṛtam | triguṇaṃ triguṇīkṛtya parivartya punaḥ punaḥ || nābherūrdhvamanāyuṣyamadhonābhestapakṣayaḥ | nābhi pradakṣiṇāvartaṃ sarvasiddhikaraṃ sthitam || kuryādyajñopavītī * * trisaraṃ brahmacāriṇam | triguṇaṃ tadgṛhasthasya ṣaḍguṇaṃ deśikasya tat || sva sva jātīśamantreṇa mantritaṃ sottarīyakam | nāti sthūlaṃ kṛśaṃ chinnaṃ grathitaṃ likhitatviṣam || sakeśabhulaṃ saṃyuktaṃ jīrṇaṃ yatnena varjayet || sarvadevamayaṃ sākṣāt pavitraṃ paramaṃ śivam | dhārayedupavītaṃ tu bhuktimuktipradassudhīḥ || kṛṣṇājinaṃ pavitrañca catuḥṣaṭparvasaṃmitam | kuśadvayena sāgreṇa darbhaka * dvayena vā | nirmitaṃ tatpavitraṃ tu madhye tadgranthisaṃyutam || kramādbrahmādibhiyuktaṃ mūlamadhyāgrakeṣu ca | śivāya śivamantreṇa dhārayettatpavitrakam || daṇḍamātmasamaṃ sapta navaikādaśaparvakam | ajenāṅguṣṭhavatsthaulayaṃ vāme skandha niveśitam || p. 5) bhasmādhāramaghoreṇa tumbavastrājinādikam | yathā lābhaṃ prakartavyaṃ yadvā kāṣṭhāṅgulocchritam || vratī vratāṅgasampanno gṛhaṃ svānagabhūṣaṇaḥ | upaviśya sa pīṭhe saumyāsyaḥ pūrvadiṅmukhaḥ || baddhacūḍaśirāḥ pādau pāṇī prakṣālyavāgrataḥ | paścādācamanaṃ kṛtvā vāriṇā tena bhasmanā || madhyamānāmikāṅguṣṭhe śivamantraṃ samuccaran || tripuṇḍra lāñchanaṃ kuryāttiryageva samaṃ nyaset | brahmāviṣṇuśca rudraścādhi devāstripuṇḍrake || mūrdhni lalāṭe grīvāyāṃ kaṇṭhayorbāhumūlayoḥ | hṛdi nābhau ca pṛṣṭhe ca jānunoḥ pādayostathā || lalāṭe hṛdi bāhvośca caturaṅguladairghyakam | śeṣāścaikāṅgulāḥ proktā evaṃ kṛtvā tripuṇḍrakam || śiraḥ sthāne svayaṃ brahmā lalāṭe skanda eva ca | karṇe vināyakaścaiva bāhubhyāṃ keśava sthitiḥ || hṛdaye īśvaraḥ proktaḥ nābhau caiva prajāpatiḥ || jānubhyāmaśvinī devaḥ pādābhyāṃ pannagastathā | cāṇḍālamucchiṣṭa śrāddhārthaṃ naiva yujyate ||? prati paryuṣitaṃ yacca nirbhasmaivaṃ śivārcanam | tasmāttipuṇḍraṃ kartavyaṃ śivārādhana tatparaiḥ || p. 6) śikhāyāmupavīte vā gale bāhvośca karṇayoḥ | rudrākṣaṃ śivamantreṇa dhārayetsādhakottamaḥ || arudrākṣadharo mantrī yaḥ karoti śivārcanam || bṛthāśramastasya śāstrasyeti viniścayaḥ | tasmācchivādhvare nityaṃ rudrākṣaṃ dhārayettataḥ || jānu madhyakaromaunī śvānādīnnāvalokayan | ananyamanaso bhūtvā svacchaśītala vāribhiḥ || phenabudbudanirmuktaiḥ vastrapūtaiḥ samuddhṛtaiḥ || ācamet kṛmibhirduṣṭaiḥ nāntyajātiniṣevitaiḥ | anyaiḥ kaluṣitairyatra vitṛṣṇā gaurna jāyate || carmasthaiḥ soṣaraissoṣṇairanyā satpāṇi pātrajaiḥ || gacchan tiṣṭhan vadan kurvan ṣṭīvanpaśyan svapan spṛśan | khagvā śaryā saṃsthāna vinodasthaṃ sapādakam | bhārakī rasanā grasthā praṇavaścoṣṭa sampūṭe || nāsāpuṭadvaye prāṇaḥ cakṣuṣoḥ śaśibhāskarau | śrotrayośca diśaḥ sarvā nābhau brahmānalo hṛdi | śuddhyarthaṃ mastake viṣṇurusaghoragvinau sthitau ||? krameṇa mantritaṃ sadyo māṣamagnam parābhṛtam | niḥśabdaṃ brahmatīrthena śuddhabhāvaḥ śanaiḥ pibet || hṛdgataṃ tacca vijñāya bhūyo bhūyaḥ pibettadā || p. 7) kintvantare'ntare hastau prakṣālya ca muhurmuhuḥ | oṣṭhāvaṅguṣṭhamūlena hetināmārjayeddvidhā || oṣṭhanāsākṣikarṇau ca nābhivakṣaḥ śiroṃsakam | aṅguṣṭeśa parikṣubdhadhānāmaśakyamṛde hṛdā || secayet tena taddevāḥ śuddhāstṛptā bhavanti hi | taiḥ śuddhaiḥ śuddhadehaḥ syāt śuddha bhāvaśca sādhakaḥ || yaduktaṃ śrīprākhye ca - ācāmennavatīrthe'sau triḥpibedambu mantritam | dakṣapāṇitalasthaṃ tat kṛtvā hṛdgatamānasaḥ || tena śuddhirbhavedantaḥ kā * * * * mandira madhyagāḥ | taddvāra mānanantasya tenatadbhiḥ pramārjayet || viśuddhena hitena syāt kriyāṅgāyai taduttarāḥ | te bhavanti viśuddhāstu śuddhabhāvakriyāguṇāḥ || saṃspṛśecca tato'ṅgāni śiro netre sa nāsikaiḥ | śrotreṃse hṛdaye nābhi śikhāsparśaṃ tato'ntataḥ | śuddhāḥ svabhāvatodevāḥ tathā sthānānivedhasā || kḷptāni śaucaniṣṭhānāṃ mārtāṇḍasyāpi cakṣuṣī | tanmātariśvonoghrāṇaṃ śrotre sarvadiśāgṛham || aṃsākhyamaśvinoḥ sthānaṃ hṛdayaṃ kṛṣṇa vartmanaḥ | nābhi prajāpatīreva caibhiḥ spṛṣṭaiḥ śucirbhavet || p. 8) anāmayāṃsaṃ sparśaḥ kartavyoṅguṣṭha yuktayaḥ | bhavedīśaḥ sadāṅguṣṭho nāmā nāmābhṛtākalā || tathā bhūtātmayā devāḥ bhūta tṛptāḥ svakāmadāḥ | bhavanti tatkriyākartuḥ kriyābhāvopabṛṃhakāḥ || bāhyo vāpi tanoḥ śuddhiḥ pṛthivyā salilena ca || kathamantarbhavecchuddhiḥ etadviṣayamārjitaḥ | kintu tadbhāva saṃśuddhyā śuddhaṃ bhāvādi tanmanaḥ || śuddhena manasā śuddhasaṅkalpo yo bhavettadā | śuddhasaṅkalpayogena śuddhaḥ prāpnoti tatphalam || ata eva dvirācāmecchuddhibhāvaḥ sthiratva iti ||? itthaṃ dvidhāsamācamya kṛtanyāsaḥ prasannadhīḥ | gṛhastho brahmacārī ca pūrvaṃ vandeta vaidikam || punaḥ śaivīṃ yatī yadvā sandhyāmeva śivātmikām || uktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuvādau - snānamāśirasaḥ kṛtvā samācamyodagānanaḥ | prāṅmukho vā bhajetsandhyāṃ vedasiddhāṃ dvirāśramī || itarastu virāgātmā laukikārtha parāṅmukhaḥ | kuryādbrāhmīṃ na vāṃ kuryācchaivīmevaṃ niyogataḥ || tathā bṛhatkālottare ca - vaidikīṃ tu purākṛtvā tataḥ śaivī * * * * bhyaset || p. 9) bhautiko naiṣṭhikastadvadbrāhmīṃ kuryātpurā na vā | śaivī tu niyame naiva sevyā patanamanyathā || nityādi tritayaṃ kāryaṃ caturbhiraviśeṣataḥ | vaiśvadevaṃ tathā sandhyā śūdraṃ tyaktvātraye hitam || iti || nirīkṣaṇādi saṃsiddhe jale vā yatra kutracit | candrārka tanayādīnāṃ mekamaṅkuśa mudrayā || hṛdā bindoḥ * * * hṛtyapuraḥ kṣiptvodbhavākhyayā || yadvā nāda parikṣubdhaśakti pīyuṣa pūritam | namontasaṃhitāṃ japtvā dīpitaṃ dhenu mudrayā || śaktyādi śastravarmabhyāṃ rakṣitaṃ tīrthamaiśvaram | vauṣaḍanta ṣaḍaṅgaiḥ taiḥ pūrṇahaṃsaghaṭā mṛtaiḥ || mūrdhnisaṃyojayetkāyaṃ veṣṭayetkavacaṃ sudhīḥ | bījasaṃhitayāso'yaṃ yadvākuryādvicakṣaṇaḥ | uktañca baddhvā kalaśamudrāṃ tu sudhākhyaṃ dhāraṇaṃ smaret | tārakaṃ pañcamātraṃ yatkumbhavat tadadhomukham | susnigdhaṃ candrasadṛśaṃ sravantamāmṛtāṃ tataḥ || kumbha mudrāṃ tathā baddhvā saṃhitāṃ tu sakṛt smaret | evaṃ tridhābhilīkantu kartavyaḥ sarvasiddhidaḥ | pṛthivyāṃ yānitīrthāni tatra snāto bhavettathā | sarvadharmādhikārī syāt sarvayajñaphalaṃ bhavet || iti || p. 10) atha kumbhakena tridhā japtvā manasā śivasaṃhitām | atusakalaṃ prāsādānuṣṭhānāṃ brahmāṃ bījasaṃghaṭanaṃ saṃhitā |? oṃ hauṃ haṃ hāṃ hiṃ hīṃ huṃ hūṃ heṃ haiṃ hoṃ haḥ iti punaḥ niṣkala prāsādānuṣṭhātṝṇāṃ aṅgabījasaṃghaṭṭanameva saṃhitā | yathā - oṃ hauṃ hāṃ hīṃ hūṃ haiṃ haḥ iti | anena dehāntara pāpa śuddhiḥ | atha - samācamya kṛtanyāsa svāmamāveṣṭya pūrvavat | kṛtārthomukulīṃ baddhā sandhyāṃdhyāyedyathāgamam || ādyāne kṣatrasaṃhitāṃ sarkāṃsandhyāṃ tu paścimām |? madhyamāṃ madhyamepyarke yattānsandhyāṃ samabhyaset || uttamādṛṣṭanakṣatrā madhyamā luptatārakāḥ | ardhoditāruṇākanyā prātaḥ sandhyāṃ tridhā matā || madhyāhne ca tathā jñeyā ghaṭikātraya lakṣite | adhvārka maṇḍaleśreṣṭhā madhyamāstamiteravau || kanyasā dṛṣṭanakṣatrā sāyaṃ sandhyā tridheti sā | prāksaṃdhyā samayasthasya viśiṣṭasyāhnikadvayam || nirvāṇadīkṣitasyātra sandhyātrayamudāhṛtam | rātrau naiva gṛhasthasya grahaṇāyanavarjitam || yatīnāṃ sarvadā śastaṃ sarveṣāmaviśeṣataḥ || atra aparā parā parāparā sandhyārūpeṇa sandhyāṃ triprakāraḥ aparāḥ kālo pādhi vaśādbrāhmyādirūpeṇa sandhyā tritrisamayi putrakayoḥ p. 11) hṛtphāla randhreṣu ca | tataḥ parāparasandhyāśca tisraḥ jñānināṃ nirvāṇadīkṣitānāṃ ācāryāṇāñca hṛdbindu brahmarandhreṣu mṛṇālatantu nibhāraktra śuklāstarūpāḥ tisraḥ kriyā * * * mṛgicchākhyaṭa śaktayaḥ kramāt syedhāḥ | tataḥ parā sā turyā mṛṇāla tantuvat asitarūpārūpā vā dvādaśānte dhyeyā tataḥ sūryācandramasoratedve sandhye prāṇayoginām | tataḥ śivāvaikāhita kartānāṃ jñānaśakti niṣṭhānāṃ paramajñānināṃ anavarataṃ śivena sahāyā sāndhi sā sarvāsu sandhyāsu ca paramā sandhiḥ | tathā cāgamaḥ - ekaikastu tavāmīśaiḥ vā śaktirnirmalā parā | avinābhāvinīśambhoḥ śuceruṣṇatvavatprabhoḥ || tayānma śivayoḥ sandhi śivabodhaparā parā | sandhyetyudīritāseyaṃ punaḥ saiva tridhā matā || yāstu kriyā dṛkcchaktyā śaktayaḥ śuddhavartmani | tābhirātmeśasādākhyaḥ śivānāṃ śaktibhissaha | sā sandhyā bindu nādānta samanā śakti gāminī || etāḥ kālavaśāt proktāḥ sandhyāstisraḥ parāparāḥ || nirvāṇadīkṣitairdhyeyā hṛtphālakavileṣu ca | parākhyāyāsamākhyātā sā tu * * * yormanāntagā || tataśca | tathā bhinnā kriyāvāmā jyeṣṭhā raudrītyudīritāḥ | p. 12) tā evaṃ pariṇāmena brahmaviṣṇuharātmikāḥ | guṇatrayānvitā brāhmī vaiṣṇavī śāṅkarī tathā || etāśca śaktayastisraḥ sandhyājñeyā manīṣibhiḥ | aparā vai samākhyātā samayasyaiśca putrakaiḥ || hṛdbindubrahmarandhreṣu bhāvinīyā imāḥ kramāt | kālopādhivaśādvarṇa vāhanāyudha vigrahāḥ || tatra tāsāṃ yathā dhyānaṃ yathā śāstra mihocyate | śuklopavītinī brāhmī raktavastravibhūṣaṇāḥ | raktabālācaturvaktrā caturhastāṣṭalocanāḥ | haṃsa padmāsanā savye sruksruvākṣaratraganvitāḥ || daṇḍakuṇḍidharā vāme kṛṣṇāsārājinānvitā | vaiṣṇavī garuḍābjasthā śuklā śuklaparicchadā | ekāsyā vanamālāsyā yo vanasthā vilocanā | kṛṣṇājinā ca vāmādau śaṃkhacakra gadābhayā | raudrīvoḍhāvṛṣābjasthā kṛṣṇā kṛṣṇa paricchadā | eka vaktratriṇetrā ca jaṭākhaṇḍendu maṇḍitā | kṛṣṇājinopavītāḍhyā vyāghracarmāmbarā priyā | śūlākṣamālinī savye vāme sā bhayaśaktikā | śatakoṭi pravistīrṇā yojanānāṃ tu maṇḍale | dīptapāvaka saṃkāśe brahmāṇi hṛdgaṇe sthitā || p. 13) dviśatakoṭi vistīrṇāṃ yojanānāṃ tu saṃkhyayā | maṇḍale candrasaṃkāśe vaiṣṇavī bindu madhyagāḥ || catuḥśatamite bimbe yojanānāṃ tu koṭibhiḥ | padminī vaktrasaṃkāśe raudrī kapila madhyagā | sandhyāstisraḥ kramādetāḥ samayasthaiśca putrakaiḥ || dhyātavyāḥ kramaśaḥ prātaḥ madhyāhne cāpārāhnike | vrīhyaśrakāgravajjñeyāścānyā dīrghaśikhopamāḥ | jñābhiḥ dhyāyamānāśca tisraḥ sandhyāḥ parāparāḥ || yathā turyā samākhyātā kṛṣṇavāsātvarūpiṇī | evaṃ sandhyāḥ sadā vandyāḥ sākṣiṇyaḥ sarvakarmaṇām || romarandhraṃ vitanvadbhiḥ tatprabhābhiḥ sa parvatam | dehaṃ sañcintya yatkuryāttāsāṃ tadvandanaṃ matam || uktañca - tatprabhāmaṇḍalābhoga praviṣṭāmātmanastanum | sañcitkuryāt tu yatkarma tāsāṃ tadvandanaṃ matam || sarvadā śivabhāvastu jñānināṃ sandhirīritā | sā sandhyā paramākhyātā sarveṣāṃ śivayoginām | ūrdhvaprāṇo dineśasyādhaḥ prāṇastu candramāḥ || tadanta yacchivaṃ sthānaṃ tadyogo yogino mataḥ | uktañca - ayute dve sahasraikaṃ ṣaṭchatāni tathaiva ca || aghorāstreṇa yogīndro japasaṃkhyā karoti yaḥ || p. 14) jaganmūlaṃ tu vai kuryānnādarūpaṃ parāparam | gamāgamaḥ prayogeṇa nābherūrdhvaṃ śivāvadhi || tato nābhyavasānaṃ tu dhyānoktāṃ prāṇayoginaḥ | ubhe sandhye smṛte teṣāṃ ante vaiḍūrya somayoḥ || iti prāsaṃsa * * * * paścātkāryaṃ yattadyathāgame || tato hṛdayena sāratrayamathottarasañcāreṇa sakuśa dakṣiṇahastena sadarbhavāmahastatale śivatīrthajalaṃ prakṣipya tadadho galitajalena vauṣaḍanta ṣaḍaṅgena śirasi mārjanaṃ kṛtvā śeṣajalaṃ dakṣiṇakare prakṣipya pūrakavāyunā vāmanāsāpuṭena śvetarūpaṃ jalamudare kramabhi kṛtya manasā śivāstraṃ mama vāratrayamuccāratajjalena deha * * * ra gatapāpaṃ prakṣālya tena jala mantaḥ pāpakṣayeṇa kṛṣṇavarṇaṃ vicintya huṃphaḍantāstreṇa recka vāyunā dakṣiṇanāsāpuṭena antarjalaṃ bahirnissārya bhāvita vajrīśilāyāṃ nārā ca vatkṣipedityadhamarṣaṇam | tathā cāgamaḥ - saṃpūrṇa vāmahastasthaṃ salilena tu kārayet | vāṅmanaḥ kāyikaṃpāpaṃ recakeṇa duredvadhet || somena saṃpraviṣṭāṅgaṃ piṅgadvāreṇarecayet | tataḥ pāśupatāstreṇa vipruṣodakṣiṇena tu || nārā cavātkṣipedbhūmau vighnānāṃ dhvaṃsanāya ca | samācamyāñjaliṃ pūrṇaṃ sakūrcaṃ mantra mantritam || p. 15) ratnapuṣpāṇi topetamādityaṃ yattridhākṣipet | tadvatpradakṣiṇaṃ kṛtvā gāyatrīṃ japtvā japet || atra samācametyuktamiti | ācamanānantaraṃ mantranyāsaśca kartavyaḥ | taduktamācāryaiḥ - yadā yadā samanyāsaṃ mantranyāsaṃ tadā tadā | kurvīta karakāyeṣu mantrīmantrārtha siddhaye || iti || atrādityāyeti ādityamūrtaye śivāyetyarthaḥ | uktañca - gandhapuṣpākṣatopetaṃ arghyamādityamūrtaye | dadyācchivāyasāṅgāya sarvakarmaikasākṣiṇe || tejo maṇḍalamadhyastha jñānaśaktiḥ vapuṣyate | iti | tathā śrīmṛgendre ca - satatastīkṣṇāṃśu bimbasthaṃ dhvātvādevaṃ sadāśivam | kṣipet kṣiptvāñjaliṃ mantrī viratau cetasā smaret || iti || arghyadānavidhikramo yathā - gandha puṣpa kuśākṣatopetaṃ hṛnmantrī tamatyañjaliṃ hṛtpradeśe nidhāyasūryamaṇḍale samupasthitaṃ śivasūryaṃ vicintya oṃ hāṃ hauṃ śivāyārghyaṃ svāhā | tridhā vidhāyāya vidhānamarghyamutkṣipya gāyatrīṃ japet | tadyahā siddhānteṣu - utthita pūrvasandhyāyāmarghyaṃ pūrvānanena tu | ādityāya pradātavyaṃ * * * * * * * * || p. 16) utthitena tu madhyāhna samaye tadvaddakṣānanena tu | sāyamutthāya datvārghyamupaviśya japettadā || śuṣkārdra vasano vāpi gāyatrīṃ na jape japet | sūryānalātmikaṃ nityaṃ virodhādvā * * * * * || * * * * * * * * * * * * * * * * | kiṃ kāryamityu * * * * * * * * * * * || sandhyānataḥ sūryaraśmiḥ saṃpūrṇa vigrahaḥ | bhānumaṇḍala madhyasthe tā dvitīya ivabhāskaraḥ || ūrdhvabāhuśca pādābhyāṃ dakṣapādena vā sitam | * * * * * * * * śuklāṃ śuklopanītinīm || tiryak prasṛta dakṣāṃghri vāmāṃddayabjadalesthitām | eka vaktrāṃ triṇetrāṃ ca jaṭākhaṇḍendu maṇḍitām || kṛṣṇājinottarāsaṅgāṃ śu * * * * * * * | * * * kṣā sūtravarāṃ savye * * * * * * || * * * * * * * * * * * * * * * * || tanmaheśāya vidmahe mahādevāya dhīmahi | tannaḥ śivaḥ pracodayāt iti śiva gāyatrīṃ uktañca - oṃ tanmeśāya vidmapadaṃ vidmahe ca tataḥ param | mahādevāya mantrānte dhīmahīti samanvitam || tannaḥ śivapadaṃ * * * * * * * * * * * || p. 17) gāyatrī kathitā * * * * * * * * rthadā || iti || umāmarka maṇḍalāṃ devā gatāṃ japānte punararka maṇḍalameva praviṣṭāṃ vicintayet | uktañca - oṃkārādyāścaturviṃśākṣarāṃ tenati varjitāḥ | gāyatryarkagatā japtvā viṣṭopānte * * * maṇḍalam || iti || atra kvacit tryakṣarāṃ gāyatrīṃ japediti | taduktañca - oṃ hoṃ hīṃ vātha gāyatrī namontā bhīṣṭadāyikā || iti || sā ca saptāvartā punardehaṃ daśabhiḥ prāpayeddivam | viṃśāvartā tu sā devī nayatyaścaramālayam || śatamaṣṭottaraṃ japtvā tārayejjanmasāgarāt || iti || yata evaṃ tataḥ pratidinaṃ japtvā sāṣṭaśataṃ cārghyaṃ datvā triḥtriḥ pradakṣiṇaṃ sāṅgaṃ saṅgrahamabhyarcya hṛdāśambhuṃ kṣamāpayet || anyathānupacāraḥ sthāditigehe'thavārcayet || uktañca - upasthitasya sūryasya pūjanaiva visarjanam | lokopacārataḥ siddhamiti nityaṃ sakṛdyajet || iti | tathā śrīkālottare - śivagāyatri mantreṇa praṇavena hṛdā tathā | sūryāyārghyaṃ pradātavyaṃ sakṛnnityaṃ prapūjayet || tarpaṇam | yata evaṃ tato * * * ya gāyatryā tarpaṇānantaraṃ śivasūryaṃ sāṅgaṃ sa gṛhamabhyarcya śivamantraṃ japtvā samabhyarcya śivamantraṃ japtvā - p. 18) samabhyarcya visṛjya tarpaṇādikamācaret || tathā śrīmanmṛgendre ca divyāṃ samuditāṃ pūjāṃ sampādyārghyapuraḥsaram | tato japtvā śivaṃ sāṅgamāvedyottara bhediti || atha saṅkṣepatastāvat likhyante | tarpaṇaṃ yathā - oṃ hāṃ sarvebhyaḥ mantrebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ devebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyo ṛṣibhyo namaḥ | oṃ hāṃ sarvebhyo manuṣyebhyo vauṣaṭ | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ pitṛbhyaḥ svāhā | iti vakṣya māṇavidhānena tarpayet | atha vistareṇaiva tarpayet | tadyāgame - oṃ hāṃ sarvebhyaḥ saṃhitā mantrebhyaḥ svāhā | oṃ sarvebhyaḥ śatakoṭimantrebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ śivāgamebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ śivebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyo rudrebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ bhuvaneśvarebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ ādityebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyovasubhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ viśvebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyomarudbhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyo bhṛgubhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyo aṅgirebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyodigbhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyodikpatibhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvābhyaḥ mātṛbhyaḥ svāhā | oṃ hāṃ sarvebhyo gaṇebhyaḥ svāhā | iti naravairaṅgulyādibhiḥ sakuśākṣatavāribhiḥ tarpayet | tataḥ karṇopavītī - oṃ hāṃ sarvebhyaḥ śaivāgamāvatārakebhyo munibhyo namaḥ | oṃ hāṃ saivādhikaraṇāvatārakebhyo munibhyo namaḥ | oṃ hāṃ śaiva sandhānamāśritebhyo munibhyo namaḥ | p. 19) oṃ hāṃ sarvebhyaḥ saptarṣibhyo namaḥ | iti saṃlagnakarakaniṣṭhā mūlenātha oṃ hāṃ sarvebhyo bhūtebhyo vauṣaṭ | oṃ hāṃ sarvebhyo rākṣasebhyo vauṣaṭ | oṃ hāṃ sarvebhyo yakṣebhyo vauṣaṭ | oṃ hāṃ sarvebhyo nāgebhyo vauṣaṭ | iti lagnakarakamūlena punarapasavyopavītī - oṃ hāṃ sarvebhyaḥ śiva pitṛbhyaḥ svadhā | oṃ hāṃ sarvebhyo devapitṛbhyaḥ svadhā | oṃ hāṃ sarvebhyaḥ pitṛbhyaḥ svadhā | oṃ hāṃ sarvebhyo jñātibhyaḥ svadhā | oṃ hāṃ sarvebhya ācāryebhyaḥ svadhā | iti tajanīmūlena satilakuśamūlāgraiḥ santarpya | oṃ agnidagdhāśca devā ye yepyadagdhāḥ kule mama | bhūmau dattena toyena tṛptāyāntu parāṃ gatim || iti paṭhitvā huṃ phaḍantāstreṇa sakuśa tila jalaṃ tridhā tīre samutkṣipya savyopavītī samācamya karāṅganyāsaṃ kṛtvā oṃ hāṃ hṛdayāya namaḥ | iti saṃhāra mudrayā tattirthaṃ saṃharediti tarpaṇa vidhiḥ | taduktamācāryaiḥ - upaviśya śivaṃ japtvā svāhāntāntarpayedaṇūn | rudrān devāṃśca lokeśān manuṣyāṃśca namontagān || bhūtāni vauṣaḍantāni nāgayakṣāṃśca rākṣasān | pitṝn devapitṝn pretān jñātvācāryān svadhāntakān || iti atra pitṝniti śiva dīkṣitasya pitaraḥ | īśa sadā śiva śāntamastānityarthaḥ | yadyapi sapiṇḍī karaṇottaraṃ pretatvaṃ vidyamānaṃ p. 20) tathā bhūtasarvagatya proktamitya doṣaḥ | nanu sarveṣāmabhijatīrekaiva prayujyatām | tadaprayojanam | svāhā svadhā namo jātibhirekāryatvāt | satyam | ekārthe satyapi tathā vidhānāt | tathā cāgamaḥ | mantraśuddhau munīn devān pitṛkānapi tarpayet | aṅgulyagrairaṇūn devān pitṝṃścāpyapasavyataḥ | munīṃśca pāṇimadhyena santarpyāñjalibhirjalaiḥ | svāhā svadhā namaskāraiḥ jātyaṅgairapyanukramāt | hastendriyagataṃ dānaṃ tadagrairagravartinām | mantrāṇāṃ savyadevānāṃ tadagraistena tarpayet || pretādīnāṃ pitṝsthānaṃ teṣāṃ vāmāyataḥ kramāt | sarveṣāṃ munayo madhye kriyāmadhyena tena sā | sampradāne yataḥ proktaḥ śabdaḥ svāhā svadhā namaḥ | dīyate bhūtameteṣāṃ trayāṇāmapi tatsamam | svasvarge vastu hāhāro bhūtaṃ teṣāṃ divaukasām | svadhāyasvaddivaṃ proktaṃ dhāsvadhā pitṛṣu priyā || namo yoneti nākaṃ yaḥ tasminme'nusudhā nṛṇām | tarpayitvā śikhānetān pradhānāsta ghṛṭu kramāt || iti | atra pretādīnāṃ pitṛsthānamiti | pretapitṛ prabhṛtīnāṃ pitṛsthānaṃ tīrthasthānaṃ tarjanyaṅgulimūlamityarthaḥ | taduktamācāryaiḥ - p. 21) paitṛmūlapradeśināṃ kaniṣṭhāyāḥ prajāpate | pradhānakārake caturthyāmeva svāhā svadhā namaḥ śabdā proktā vyākaraṇe | tasmātkāraṇoktaiḥ śabdaiḥ śivāyasvāhetyādiretān pradhāna devamantramukhyān tarpayedityarthaḥ | īśānādi sthāvarāntānāmevaṃ tṛptiṃ samācaret | yatastatra sthitaḥ śambhuḥ saṃprajīvānukampayā | itthaṃ sarvañca nirvartya śuddhabhāvaḥ kṛtārthadhīḥ || sūpañcaramadhyastha snatvā sopāna mākraman | yathā vāksaṃyamaṃ kṛtvā sparśañca paribhṛtyañca ||? śuddha vidyāparavyāpi divyaṃ dhāmayathāgame | likhyanetraprasaṅgena saṅkṣepādvistarādapi || tatastaṃ saṃpravakṣyāmi mahītalaviśodhanam | tasyāḥ parīkṣāva * * * jñāna * * * danyagrameva ca || sugandhā svādu saṃyuktā śvetā raktātha piñjarā || pāṃsurabhyadhikādhanyā bhūmiḥ sarvārthasādhanī || prāgudakpravaṇasnigdhā kṛṣṇāvā śubhadarśanā | jalatīrasamīpasthā śuklāṃ bhūmiṃ parīkṣayet | keśāsthi kaṇṭakairenā * * * gatoṣara vivarjitān | sarpavalmīkanirmuktāṃ bhasmāṅgāra tuṣojjhitām | trihastotkhātabhūśalyāṃ sarvadoṣa vivarjitām || p. 22) vāstumiṣṭvā yathā śāstraṃ kṛtvā bhūmiṃ samapyavām | pakveṣṭakamayaṃ vāpi śuddhadārumayaṃ tathā | mṛṇmayaṃ vā purākṛtvā sthāpayedyāgamaṇṭapam || tadyathā - dīsantadviguṇaṃ kṛtvā vistāre caika bhāgikam | dvāra tṛtīyake bhāge sārdhahastapramāṇatā || maṇḍalasya tu dvaubhāgau bhāgaṃ kuṇḍasya kalpayet | vidukṣu krūrakarmāṇi kuryāddikṣu śubhāni tu || caturaśraṃ vātha kurvīta sukhanaṃ yāgamaṇṭapam | vicitrapitrakarmādyaṃ prakāra pariveṣṭitam || tasyo paripurāraubhyāṃ socchāsaṃdārubhirdṛḍham | vidhāna saṃsitaṃ kuryāttadagraṃ jālakaṃ tathā || iti saṅkṣepataḥ proktaṃ maṇṭapaṃ bhuktimuktidam | sarvajñānottare śāstre tataḥ kālottare tathā || aiśānyādīśa saṃsthaṃ tu pūjāgāraṃ manoramam | dvātriṃśaddhastamātraṃ tu viṃśasaṃsthamathāpi vā || catuḥstambha samāyuktaṃ caturdvāraṃ satoraṇam | suguptaṃ jananaṃ ramyaṃ prakīrṇa kusumojjvalam || sadhū * * * * gandhāvyañcārcitaṃ candanādibhiḥ | vitānoparisañchinnaṃ muktādāmā valambitam || sitavastrapatākāḍhyaṃ sitacitradhvajocchrayam | p. 23) kuṅkumodakasaṃsiktaṃ karpūrakṣodaddhūsaram | niṣkāmpārciḥ pradīpāḍhyaṃ da * * * mśupūritam || vāhyet paścimadvāraṃ pūrvadvāramathāpi vā | iti nityārcane śastaṃ mandiraṃ bhuktimuktidam || eka bhaumaṃ vā * * * tadvitānamihocyate | kṣetre ṛkpañcadhākṛtvā madhyabhāgena vedikā || aiṣukā mṛṇmayāśreṣṭhā naiva śailā sudhāmayā | ṣoḍaśāṣṭāṅgulocchrāyaṃ koṇastambhādisaṃyutā || tyaktvā bhāgaṃ tato bhittiṃ catudvāravibhuṣitām | dvārāṇi sakavāṭāni dvārapālayutāni ca || paritaḥ paṭṭaśālāsyāt paścime mūlamaṇṭapam | sā ca śālāsabhittiḥ syādgavākṣairupaśobhitā || yāmye sopaskarāśālā nṛttaśālā ca paścime | devasnapanaśālā syāduttare jalasaṃśrayāḥ | pūrve ca homaśālāsyāddhūma jālakasaṃyutam || kuṇḍalakṣaṇam - nityahome tu vedāśramāgneyyāṃ bhasmasaṃmitam | vistārāducchrayādūrdhvamekhalā sahitaṃ tathā || kuryāt kuṇḍamathaiśānyāṃ pūrve vā yogapīṭhataḥ | aiṣṭakaṃ sudṛḍhaṃ kaṇṭhaṃ khātādbāhye'ṅgulastataḥ || p. 24) ādyāvedyaṅgulāyotha triyaṅgulādvyaṅgula kramāt | * * * * * * * * * * * * gulāyatā || maṅgalāṅgulavistārāmaniruddhāṅgulonnatā | oṣṭamaṅguṣṭavatsarvaṃ aśvatthadalavatkuru || vaṇacitpaścime vāruṇyāṃ kāryaṃ yo'pi gajoṣṭavat || iti || taduktañca - hāstikanyatyahome tu vṛttaṃ vā caturaśrakam | pūrvasyāṃ paścimasyāṃ vā yogapīṭhāt prakalpayet || nityaṃ homastu kartavyastvathaveśāna gocare | kuṇḍaṃ kaṇṭhasamāyuktaṃ mekhalātrayaśobhitam || ādyā vedāṅgulā kāryā tryaṅgulādvyaṅgulā tu yā | gāmbhīryaṃ mukhavatkuṇḍaṃ yonirardhena saṃsmṛtā || navāṅgulā tu dairghyeṇa gajoṣṭhākāravatsmṛtā | nābhiraṅgulamānena mekhalāyottare sthitā || kuṇḍarūpānusāreṇa yoniḥ kāryā na cānyathā | yoneradvantare vātha kuṇḍarūpeṇa kalpayet || yonikūle tataḥ kiñcit kuṃbhikumbhavadunnatā | iti nityavidhau kuṇḍaṃ naimittikamihocyate || iti | itthaṃ prāsaṅgikaṃ proktaṃ atha prastutamucyate | anyatkarma na kurvīta yāvannārādhitaḥ śivaḥ || taduktañca - kṛtāñjalipuṭoviṣṇuḥ brahmavāpi viśeṣataḥ || p. 25) anugrahāya lokānāṃ tasmālliṅgaṃ prapūjayet | bhuktimukti prasiddhyarthaṃ prātaḥkāle narottamaḥ || iti || dhauta pādaḥ samācānto dhṛtvā vastrādi sañcayam | nāgadante tulāyā śuddha doraiśśanaiḥ ṛte || alaṅkṛtya svakaṃ dehī (haṃ) rudrākṣa kaṭakādibhiḥ | pūjopakaraṇaṃ sarvaṃ sannidhīkṛtya sādhakaḥ || tatkālocitapūjāno yadi vai kalatastataḥ | devendrānalayormadhye sūrya mūtiṃ śivaṃ yajet || śakrānalayormadhye evamevaṃ yajediti ||? ko'yaṃ niyamastatraiva tatsthānamiti | taduktañca - puryoṣṭau saṃsthitāḥ pārśve le * * * * tataḥ | amarāvatī maheśasya vahnestejovatī tathā || vaivasvatī kṛtāntasya nīlārakṣodhipasya ca | varuṇasya śubhākhyātā vāyorgandhavatīti ca | somasya vimalā nāmeśānasya manovatī | anyāścāṣṭau punaḥ puryo lokapālāntare sthitāḥ || śakrānalāntarā yāvattāvadīśānagocaram | bhānoḥ prabhāvatī nāma rūpāsyā viśvakarmaṇaḥ || raugryaikādaśa ru prāṇāma pitṝṇāñca vadhāvatī ||? maitrī mitrasya ca purī vasūnāṃ vasu madhyathā | gāndharvī ca sarasvatyā viṣṇoścakravatī tathā | p. 26) anantaḥ padmavatīnāma vikhyātā padmajanmanaḥ || iti || nanvasu srūryamūrtimeva śivaṃ yajediti kimityuktam | candrādīnāmapi śivamūrtitvāt | teṣāmabhyarcanamatra kimiti na kriyate | kintu ṣaḍādhārameva nityāṅgamiti teṣāṃ pūjā na kriyate | uktañca - sūryopasthānamātmejyāṃ liṅgāgni guru pustakam | iti nityaṃ samākhyātaṃ ṣaḍādhāraṃ śivārcanam || iti tathā cāryo'pi snānādbāhyāntara śuddhiḥ sūryopasthānato'liravam | karmasāphalyamāyāti muktirliṅgārcanādbhavet | artha lābho jagatprītiḥ nityaṃ homena jāyate | vidyāpīṭhārcanājjñānaṃ tatsarvaṃ gurupūjanāt | iti nityaṃ ṣaḍādhāraṃ naimittikamihocyate || liṅgasthaṃ karmaṇāṃ sākṣī kumbhastho yajñarakṣakaḥ | vahnisthaḥ paṭalaḥ puṃsāṃ savyānugrāhako guroḥ || śiṣye pāpaśśamoktāsyāt pañcadhāramidaṃ matam || iti | atha daṇḍi mahākālerādaṇḍa piṅgala saṃjñakau |? śiva sūrya śivāṅgāni mantrāvidyeśvarā grahāḥ | atha yaduktaṃ alpaughasārakāla jñānādau - raśmi jālā tato vahnistanmadhye ravimaṇḍalam | somasandhyāssamāvāsyaṃ tatraivāstaṃ gataḥ sthitaḥ | yogināṃ hṛdinābhau ca brahmarandhre tathā viduḥ || p. 27) tatra dīpāṅkurākārā śaktiḥ pīyūṣarūpiṇī | tatrasthaḥ paramaḥ śambhurdhyātavyastatvavedibhiḥ || iti | kūrmeṇāpi yaduktam - tasmātsarvānparityajya devān brahmapurogatān | ārādhayedvirūpākṣamādityāntara vartinam || iti atha tatpūjā vidhiḥ - oṃ hāṃ daṇḍine namaḥ | oṃ hāṃ piṅgalāya namaḥ | iti pūrvābhimukho bhūtvā svedakṣiṇavāmayoḥ dvārapāladvayaṃ oṃ hāṃ gaṇapataye namaḥ | aiśānyāṃ oṃ hāṃ gurubhyo namaḥ | āgnettyāṃ sāmānyārghyādibhiḥ saṃpūjya ātmānaṃ śivasūryavat sañcintya viśeṣārghyaṃ vidhāya tajjaneka? dravyajāta ātmānañcābhyukṣya pīṭhe vā sthaṇḍilenānanta dharmajñāna vairāgyaiśvaryāṇi madhyecāgneyādikoṇeṣu vinyasya tadupari oṃ hāṃ padmāya namaḥ | ityabhi navasarasīruhaṃ saṃpūjya oṃ hāṃ śivasūryāsanāya nama iti tejaḥ puñjamaruyamaṇḍaṃsaṃpūjya taupari oṃ hāṃ haṃ hāṃ śivasūryamūrtaye nama iti saṃpūjya āśrayopādhivarṇā sūkṣmāṇḍyaṃ pañcavaktraṃ mahādyutim | sadāśivamiti jñātvā mūlenāvāhayetparam | sthāpanaṃ sannidhānañca rodhanaṃ sakalīkṛtim || śivāṅgaiḥ śivasūryasya kṛtvāmantra vidhāntaḥ || mūlena paramīkṛtya dhenu mudrāṃ pradarśayet | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ puṇyaṃ datvā prarocayet || p. 28) snānagandhādibhirdevaṃ bhogāṅgāni ca pūjayet || oṃ hāṃ hṛdayāya namaḥ | oṃ hīṃ śirase svāhā | oṃ haṃ śikhāyai vauṣaṭ oṃ haiṃ kavacāya hum | ityasī tri-ṛ-ṛtivāyukoṇeṣu? oṃ aḥ astrāya namaḥ | iti pūrvādi caturdikṣu vakṣyamāṇavaddhyātvā saṃpūjya grahāṇāṃ mārjanaṃ kuryāt | pūrvesomassisaumya sākṣātsūtra kamaṇḍalum |? āgneyyāṃ maṅgaloraktraḥ śaktyaśrīraktalocanaḥ | yābhyāṃ pīto budhāścāpi sākṣasūtrakaraśca saḥ | vṛddho gauro guruḥ sākṣātkurvīta hastanair-ṛte | dakṣai kākṣassitaḥ śukra kuṇḍaṃ kṣavalayī jale | vakrapādastvadhaḥ krūradṛṣṭibhīmaḥ śanaiścaraḥ | khiṃkhirī japamālī ca rājāvarta viho'nile | vyāvṛttāsyordhva dehī ca rāhuḥ kṛṣṇokṣacarmahṛt | uttare śāṃkare ketuḥ triphaṇī khaḍgakheṭabhṛt | nara nāgāḍhyadehī ca dhūmro vāthakṛtāñjaliḥ || yadvā soma budha bṛhaspatiśukrā pūrvādidikṣu maṅgalādyāṃ vahnyādi koṇagāḥ pūjyāḥ | oṃ saṃ somāya namaḥ | ityādayo mantrāḥ | atha mūlena śiva sūryādi saparivārāya namaḥ ityādibhiḥ pādyācamanīyārghya puṣpadānābhyañjanodvartana snānagandha vastrābharaṇa puṣpadhūpadīpa naivedyapānīyācamana hastodvartanamukhavāsa p. 29) tāmbūladarpaṇādyupacārā nantaraṃ kuśadūrvākṣatādi pavitrakaśca ropya dhenumudrayā'mṛtīkṛtya mahārātrikamuttāya ca datvā yathāśaktimūlamantra japaṃ kṛtvā nivedyāṅgadīnāṃ daśāṃśaṃ samarpya stutvā praṇamya sampūjya datvā cārghyaṃ parāṅmukham | huṃ phaḍantāstreṇa nārā ca mudrayā mantragaṇaṃ saṃhṛtya mūrtimantreṇa divyamudrayā mūrtau saṃyojya mūlamantreṇa hṛtpuṇḍarīka madhyasthe śivasūrye niyojayet | atha ṣaḍutthāsane oṃ caṇḍāsanāya namaḥ | oṃ oṃ caṇḍamūrtaye namaḥ | oṃ antatejaścaṇḍāya namaḥ | iti tejomayaṃ caṇḍeśvaraṃ svadaṃṣṭrā karāla caturmadanamarkalocanapakṣamālā kamaṇḍalutarjanīṭākahastamāvāhanādibhiḥ saṃpūjya nirmālyādikaṃ samarpya visṛjya nirmālayaṃ nīyasthāna śuddhiṃ vidhāya bahirgatvā pādaprakṣālanācamanādi kuryāt | yadvā - śivabījasarjanānantaraṃ sūryaṃ vivarjayediti sūryārcana vidhimityaṃ saṃpūjya sūryeśaṃ paścālliṅgeśivaṃ yajet | tadyathā - yaja devapūjā saṅgatakaraṇādāneṣu yajediti śivapūjāsaṅgratakaraṇaṃ pūjya pūjakayoḥ parasparānu kūlyamubhayossamiti ahaṃ śiva pūjāyāmitārādyakasyātiśadhitā śive śivasyārādhyasya caitadīyapūjāṃ gṛhṇāmīti prāsādaviśeṣaḥ dānaṃ śivābhīṣṭaphalānuraktā cidabhivyaktiḥ | kintūbhayorānukūlyena pādyādisvātma p. 30) sakarpaṇāntadānam | bhukti mukti dānañcakārādhakārādhyā niyamāḥ prati viśeṣaḥ | etatpari pūrṇārthaṃ yajanamita śivayajanamiti jñānaṃ śaktyātmānaṃ liṅgamārādhanaṃ kṛtvā śivasyāte yasya janaṃ kāryam | anyacca - kālāgniśakti paryantatvamānamaviśeṣakam | āyāti līyate yatra talliṅgā layasaṃjñakāḥ || ityāgamāt | tathā - āśrayetsiddhidaṃ liṅgaṃ sarvasiddhipradāyakam | sthaṇḍilepi hi mantrāṇāṃ āśu siddhiḥ prajāyate iti | etalliṅgaṃ vyaktāvyaktamanyaktañca? | tatra vyaktā sādāśinītāḥ | vyaktāvyaktaṃ mukhaliṅgaṃ avyaktaṃ sakalam | punaścaturvidham calamacalaṃ calācalamacala calañca | atra calaṃ mānomayaliṅgaṃ acalaṃ prāsādādiṣvādhiropitaṃ calācalaṃ bāṇaliṅgam | acalacalaṃ maṇḍalasaraṇḍilañca | etadaneka vidhaṃ liṅgaṃ | adhikaraṇamadhiṣṭhāya śivapūjyaḥ | kintu liṅgasya eva śivaḥ pūjyaḥ | tathā bṛhatkālottare - pṛthivyāṃ yānitīrthāni puṇyānyā yatanāni ca | vasanti liṅgamūle tu tasmālliṅgaṃ samarcayet || ekakālaṃ trikālaṃ vā catuṣkālamathāpi vā | apūjyaparameśānaṃ bhaṅkte sa tu pramādataḥ || prāyaścittaṃ prakartavyaṃ anyathā narakaṃ bhajet | pūjālopo na kartavyaḥ sūtake mṛtake tathā || p. 31) jala budbudavajjīvaḥ tasmālliṅgaṃ samarcayet || tathā - ayaṣṭvā tu kṛmīn bhuṅkte ajāpi mūtraretasi | aho'mī malamaśnīyādadātā viṣa?maśnute || tathā ca skānde - akṛtvā pūjanaṃ śambhoḥ yo bhuṅkte parameṣṭhinaḥ | guṇa pañcamalaṃ caiva so'śnātyeva na saṃśayaḥ || iti || kintu dehā vasāne tu yaḥ pūjayati bhaktitaḥ | sa śivaḥ sarvakṛjjīvo jīvanmuktaḥ sa kathyate || yasyāṃ yasyā * * *? sarantasyāṃ smarecchivam |? tiṣṭhan gacchan svapan jāpyam? bhuñjāno maithunerataḥ || yaḥ śivārpita cetasko muktibhāk sa ca cānyathā || śivatatvamavijñāya mantra vidyādi maṇḍalam | mṛtpiṇḍavattu vijñeyaṃ patitañca yajettathā || ? tasmātsarvaprayatnena tanna vīryaraktā * yet |? vācyavācaka yoraikyaṃ jñātvākṣara phalapradam | vācya mantrāḥ sthitaḥ sarve tasmādvidyāṃ samāśrayet || pūjāṃ gṛhṇāti liṅgastho vahnistho havirātrikam | daiśikīṃ mūrtimāsthāya pāśaughaṃ kṛntadīśvaram || ityevaṃ parameśvarasya yajanādi sthāna niyamaḥ || vṛttyarthaṃ pūjayedyastu devatāṃ liṅgameva ca | devasthāna patiścaiva sa vai devalakaḥ smṛtaḥ || p. 32) arthārthaṃ kālanirdiṣṭaṃ yo devaṃ pūjayennaraḥ | sa vai devalakaḥ proktaḥ sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || tathā - āpadyapi ca kaṇṭāyāṃ bhoto yā dugdhato'pi vā | vṛttyarthaṃ pūjayennaiva paraṃ devaṃ kadācana || iti | na nyūna mastakaṃ liṅgaṃ kṛtvā tiṣṭheta buddhimān || tathā - na nyūna mastakaṃ liṅgaṃ dṛṣṭvā yāyāt kadācana || iti ca || alamati vistareṇa | athātaḥ śivārcana mucyate - taddvividham - bāhyamāntaraṃ ceti | tatra tāvadadhyātma dṛṣṭānāṃ antaryajanaṃ teṣāṃ bāhyayajanaviṣaye puṣpādyābharaṇe doṣa prasaṅgāt | ataḥ kriyāvatāṃ bāhyapūjā syāt | uktañca siddhānte - yajanaṃ saṃpravakṣyāmi yathā vidhyanupūrvaśaḥ | dvividhaṃ tacca vijñeyaṃ adhikāryanurūpataḥ || yatīnāṃ yogināṃ caiva bāhyoparata śaktiṣu | antaryāgastu vihito bāhyapūjāpareṣu ca || iti | yaduktamanyatrāpi - ahiṃsādibhirabhyarcya yogibhirnabahirbhavaiḥ | dravyahīśāna kartavyā yatra tatra yataḥ śivaḥ || kriyāvadbhiḥ sadābhyarcyo liṅgasthaḥ kusumādibhiḥ | supakvaiḥ sphaṭikaiḥ sadyaścāhṛtaiśca sugandhibhiḥ | campakaiḥ karavīrādyaiḥ puṣpairvanyaistato citaiḥ | tāvadevāharet pūjāṃ yāvatā kusumādinā || p. 33) na cedātmopabhogovā jīvahā sa tu paṭhyate | yathā rājāṅgabhogārthamāhakṣakusumādikam || udyānavanatastasya pratyavāyo na dṛśyate | tadvadīśvarapūjārthaṃ puṣpahartā na doṣabhāk || iti | atha cataiḥ bāhyapūjāratairantaryajanaṃ kartavyam | tena vinā tanna bhavatīti | taduktañca siddhānte | antaryāgaṃ purā kṛtvā bāhyapūjāmathārabhet | jyotirliṅgaṃ hṛdisthaṃ yattathaivābhyarcyate bahiḥ || yasmāttasmātpurā kārya mantaryāgamihocyate || tathā | akṛtvā mānasaṃ yāgaṃ yo bahiryāgamācaret | vṛthā pariśramastasya śāstrasyeti viniścayaḥ || tathā | ātmasthaṃ yaḥ śivaṃ tyaktvā bahiṣṭhaṃ yajate śivam | hastasyaṃ bisamutsṛjya lehetkorparamātmanaḥ || iti | kathaṃ madhyame'pi hṛdaye lalāṭesthā eva jvalatiliṅgaṃ dṛśyam | asti gārgyaparamārthamidantvam | paśya paśya manasāruci rūpam | iti | tathā mālinī vijaye ca | nanu mālinī vijayaṃ paścimātmane siddhaṃ tatkathamatrodāhriyate | tasya śaive niṣiddhatvāt | satyam | kiñcātrasamayācāramantradravya viṣaye pratiṣedhaḥ | anyacca sākṣimātravacanamityatra na doṣa prasaṅgaḥ syāt | tattantreṣvapi śivārcanaṃ p. 34) jñāpanārthaṃ vilikhyate - śṛṇudevi paraṃ guhyaṃ duṣprāpamakṛtātmanā | yanna kasya cidākhyātaṃ tadadya kathayāmi te || sarvamanyatparityajya cittamatra niveśayet | mṛcchaila dhāturatnādi bhavaṃ liṅgaṃ na pūjayet || yajedādhyātmikaṃ liṅgaṃ yatra līnaṃ carācaram | bahirliṅgamaliṅgatvamanenādhiṣṭhitaṃ yataḥ || ataḥ saṃpūjayedetat paramadvaitamāśritam | anudhyānena deveśi paramaṃ marameṣṭhinam | yonisyati sa evainaṃ liṅgaṃ paśyati nāparam | yadaitatspandanaṃ nāma hṛdaye saṃpratiṣṭhitam | tatra cittaṃ samādāya varadāste muhūrtakam || tāvadasya bhavetkampaḥ tadānubhava eva saḥ | tatra praśāntimāpanno māsenaikena yogavit | hṛdayādutthitaṃ liṅgaṃ brahmaliṅgāntamīkṣate || svaprabhodyotitāśeṣa dehāntamanaladyutiḥ | tatastasmin samutpanne ṣaṇmāsātsarva siddhayaḥ || etalliṅgamavijñāya yo liṅgīliṅgamāśrayet | vṛthā pariśramastasya na liṅgaphalamaśnute || śaivamevanmahāliṅge cātmaliṅgena siddhyati || p. 35) siddhena siddhavalliṅgī liṅgastho liṅgavarjitaḥ | bhava * * * kimārcayametasmālliṅga liṅginaḥ | anena liṅgiliṅgena yadā yogī bahirvrayet | tadā liṅgāni vijñeyaḥ purātalliṅgamasyapi || etasmālliṅga vijñānādyogino liṅginaḥ smṛtāḥ | anenādhiṣṭhitā mantrāḥ śāntāraudrādi bhedataḥ | vrajantīti kimāścaryaṃ tadbhāgavata vetasaḥ | raudrabhāvaṃ samāśritya yadiyogaṃ samabhyaset | durnirīkṣo bhavet sarvaiḥ sadevāsuramānuṣaiḥ || iti || itthaṃ śivaliṅgasvarūpaṃ jñātvā susūkṣmaliṅgādhiṣṭhitaṃ bāhyaliṅgaṃ pūjayet | nanu - niṣkalaḥ paramaḥ śambhuḥ sa kathaṃ mūrtirvirājate | satyam | kintu sarvānugrāhakatvāt svecchayāparigṛhītamantra tanuḥ cittabhedānurūpaṃ rūpaṃ dhatte | uktañca - parevyomni śikhāntastho niṣkalaḥ paramaḥ śivaḥ | cidānandaghanaḥ sūkṣmaḥ sarvajīvānukampayā | dhyāna gamyaḥ svayaṃ bhūtvā cintāmaṇiriva sthitaḥ || antarvahniśikhārūpo yogināṃ hṛdayālaye ajñaḥ hi sthūniṣṭhā svahitārthāya sarvasampaddhitāya ca | pūrvāsyaścaiva madhyāhne cāparāhne cārdhayāmake || p. 36) svasthavatsarvaprayatnena catuḥsandhiṣu pūjayet | mānuṣāṇāmahorātraṃ pitṝṇāṃ ghaṭikāmatā || triṃśadghaṭiko'horātraṃ pitṝṇāṃ ghaṭikāmatā | triṃśadghaṭikāhorātraṃ śuklapakṣādi bhāvayet || niśāṃ kṛṣṇaṃ vijānīyāt pitṝṇāṃ tadaharniśam | pūrvassantinamāvāsyāṃ madhyāhnañcāṣṭamī bhavet | paurṇamāsyā parāhṇaṃ syādaṣṭamī cārthayāmakam | saṃvatsaraṃ manuṣyāṇāṃ devānāṃ tadaharniśam | divottarāyaṇaṃ proktaṃ rātriḥ syāddakṣiṇāyanam | uttarāyaṇasaṃkrāntiḥ pūrvāhṇaṃ saṃprakīrtitam || caitra viṣṇu ca madhyāhnaṃ aparaṃ dakṣiṇāyanam | āśvayugviṣuvaṃ proktaṃ devānāṃ madhyayāmakam | sasyātsā ca tasṛṣvevaṃ pūjanaṃ syācchivapriyam | dinasandhiṣu martyāśca pitaro māsa sandhiṣu | abda sandhiṣu devāśca pūjayanti sadāśivam || evamūrdhva sthitā devāḥ brahma viṣṇvādayaḥ pare | te'pisva dinamānena catuḥsandhiṣu pūjanam | kurvanti parameśasya sveṣṭasiddhi phalārthinaḥ || yatīnāṃ mantriṇāñcaiva jñānināṃ yogināṃ tathā | dhyāna pūjā nimittaṃ hi tanuṃ gṛhṇāti svecchayā || p. 37) sakalaṃ niṣkalaṃ rūpaṃ tathā sakalaniṣkalam | niṣkalañca kalāhīnaṃ kalādi sakalaṃ bhavet || kalākala vimiśraṃ yattasmātsakalaniṣkalam | liṅgayoni pramāṇena deveśaḥ pūjyate sadā || dhyānapūjā vihīnaṃ taṃ niṣkalaṃ tadvināyakam | tasmāttatsakale śaṃbhuṃ niṣkalaṃ samprapūjayet || ityādīni bahūni vākyāni santi | alamati vistareṇā prakṛtamnusarāmaḥ || samācamya kṛtanyāsaḥ prāṇāyāmatrayānvitaḥ | dhruveṇa daśadhā labdhvā sāmānyārghyajalena ca || dvārāṇyastreṇa saṃprokṣya huṃ phaḍantena sādhakaḥ | puṣpagandhārdhyadhūpaiśca ghaṇṭāvāditra nisvanaiḥ | pūrvādidvārapālādīnarcayedvakṣyamāṇavat | yadvāpidhāya śeṣāṇi dvāraṃ paścimamarcayet || taduktañca - paścimadvāra śākhāyāṃ dvārapālān prapūjayet | dvāradakṣiṇaśākhāyāṃ nandinaṃ svaddhunī yajet || mahākālañca yamunāṃ dvārasyottaraśākhagam | sarasvatīṃ gaṇeśānaṃ śrīmūrdhvo dumbare'rcayet | puṣpārghyaṃ gandhadhūpaiśca balinā pūjyaṣaṇmukham || yadyapyasthaṃ parāvyatyayenoktaṃ tathāpi pūrvameva gaṇeśādīn saṃpūjya p. 38) pacannandyādīn pūjayet | uktañca - gaṇeśaṃ bhāratīṃ lakṣmīṃ ūrdhvodumbaragānnyaset | nandīśvara mahākāla jāhnavī yamunāṃ tataḥ || praṇavādinamontāṃśca śākhayordakṣiṇavāmayoḥ || iti || oṃ hāṃ gaṇapataye namaḥ | oṃ hāṃ sarasvatyai namaḥ | oṃ hāṃ mahālakṣmyai namaḥ | ityūrdhvo dumbare | yāmye saumye ca madhye ca oṃ hāṃ nandine namaḥ | oṃ hāṃ gaṅgāya namaḥ | iti dakṣiṇaśākhāya namaḥ | oṃ hāṃ mahākālāya namaḥ | oṃ hāṃ yamunāyai namaḥ | iti vāmaśākhāyām | eteṣāṃ pṛthagāsana mūrtyāvāhana sthāpana sannidhāna sannirodhapādyācamanārghya puṣpadānādibhiśca gandhapuṣpadhūpadīpa naivedya pānīyācamana tāmbūla pavitrādi svasva mantreṇa kuryāt || oṃ hāṃ sarvebhyo dvārapālebhyonama iti samuccayena vā sarvopacārāṇi kuryāt | tatasteṣāṃ dhyānaṃ | yathā - śyāma lambodaraṃ samūlaṃ gajavaktraṃ * * * |? dantākṣasūtre dakṣe tu vāme paraśuśūlakau | bibhrāṇaṃ vāmanaṃ tryakṣaṃ dvārordhve dakṣiṇe yajet | śvetāṃ sarasvatīṃ bālāṃ sarvaśobhā vibhūṣitām | vāmadakṣakarābhyāṃ tu bīṇāvādana tatparām | pustakākṣadharāṃ dvandvāṃ uttare samprapūjayet | tayormadhye mahālakṣmīṃ hemavarṇāṃ vibhūṣitām || p. 39) śrīphalābjadharāṃ dakṣe vāmeṣadmābhayānvitām | bhṛṅgarāmṛtadhārābhiḥ gajakuṇḍābhiṣecanīm || śrīnandikeśvaraṃ raktaṃ jaṭāyajñopavītinam | triśūlākṣadharaṃ saumyaṃ varadābhayapāṇinam || yajeddakṣiṇaśākhāyāṃ triṇetraṃ candrabhūṣaṇam | jahnu kanyāṃ sitāṃ saumyāṃ makaroparisaṃsthitām | śvetacāmarapīyūṣa kalaśāsaktabāhukām | yajeduttaratastasya nandinaṃ sarvabhūṣaṇam | kṛṣṇaṃ piṅgajaṭaṃ bhīmaṃ daṃṣṭrā vikaṭavaktrakam || bhrukuṭī bhīṣaṇaṃ pīnaṃ nāgayajñopavītinam | kapāla khaṭvāṅgadharaṃ sarvadundubhidhāraṇam | yajeduttaraśākhāyāṃ vāme tasyātha yauvanam || kūrmo paristhitāṃ śyāmāṃ karmaputrīṃ vibhūṣitām | sarojāmṛtakumbhodāṃ dhārayantīṃ yajetsudhīḥ || iti || tataḥ śivaśaktivācaka haṃsātma sā kāṅguṣṭhā nāmikāgrābhyāṃ vinyastavya nāda jyotiḥ parikalpita divyacakṣustejasā divyavighnānutsārya nārā ca mudrayā huṃ phaḍanta śivāstra prajvalatpuṣpa prakṣepaṇādantarikṣagatavighnānyāgamandirānnissārya dakṣiṇa pārṣṇighātatrayeṇa huṃ phaḍantāstravikṣepāt pāpālagatavighnān sannivāryadakṣaśākhāmāśritya savya pādena dehalīmullaṃghayan nābhyantaraṃ - p. 40) praviśya paścimānanaḥ śivāśrayaṃ dehalīmadhye pūrvavadānamūtyāvāhanādibhiḥ saṃpūjyadhyāyet | caturvaktraṃ caturbhujaṃ pradīptāgnivarṇaṃ dakṣa vāmahastairvaraśaktiśūlābhayadhāriṇaṃ jaṭākhaṇḍendumaṇḍitaṃ padmāsanaṃ dehalī madhye dhyāyet | sāṃprataṃ varamahālakṣmīmūrdhve vā dṛśaṃ barānte yāgālayābhimukhīmarcayet | oṃ hāṃ vāstvadhipataye brahmaṇe sāvaraṇāya namaḥ iti ni-ṛ-ṛtikoṇe pūrvavadāvāhanādibhiḥ sampūjya tundilaṃ savyavāmakaraiḥ sruvākṣamālāśrukkamaṇḍalu dhāriṇaṃ pītavarṇaṃ piṅgajaṭaṃ kūrcakuṇḍalopetaṃ buddha padmāsanaṃ dhyāyet | tato datvā hṛdā mantrī guṇagurvāsanaṃ tataḥ | gatvā pradakṣiṇī kṛtya deva devaṃ maheśvaram || bāhyabhūmiñca saṃśodhyamārjanyāmṛdu sūkṣmayā | vilipya gomayāmbhobhiḥ rajobhistāṃ virājayet | gaṅgādi toya sampūrṇagassugādi yathā vidhi | pūjopayogi dravyāṇi yānisarvāṇi kānicit || ānīya sannidhī kṛtya yathā vittānusārataḥ | viśeṣārghyāṇi pātrāṇi pūjopakaraṇāni ca | śodhayitvā yathā śāstraṃ svasva sthāne nidhāya ca || bhūtaśuddhiṃ tataḥ kuryādyathā śāstraṃ yathā kramam || tatra | kṛṣṇājinethavā śuddhe kuśādi parikalpite | p. 41) mṛdu śuddhāsane deva dakṣiṇe sannidhau viśet || uktañca - na prācyāmagrataḥ śaṃbhoḥ nottare yoṣidāśraye | na pratīcyāṃ yataḥ pṛṣṭhaṃ taddakṣe saṃsthito'rcayet || tathā - naiva prabhoḥ purastiṣṭhet paścāt stryantikena ca | aghaughadhvaṃsa mokṣādi dakṣe dakṣe sthito'rcayet || iti || tathā - na yoṣitsannidhau nāgrena pṛṣṭhe sannidhau bhavet | arcayedbhuktimuktyarthaṃ dakṣe'ghaugha hare sthitaḥ || iti || nanu na ghora ityaghoraḥ śāntaḥ nayamadyanirmocakobhavi tu marhati | satyam | kintu vastu svabhāvāyāṃ taduktañca - bhīmaṃ mṛdu ca śītañca padmaṃ nirdahate yathā | tathā ghoraḥ praśānto'pi pāpanirdāhakārakaḥ || iti | nanuyāgamaṇṭape pūrvābhimukhe prāsāde vā svāsaṃmukhaṃ bhavati | nanu paścimābhimukhe yatastatradevaḥ paścimābhimukhe tiṣṭhati | tatastasyā ghoravadanamapyuttare syāditi cennaivaṃ vācyām | tatrāpi devaḥ pūrvānana eveti | uktañca dehasya prāsādohavat yathā kāṣṭhāyāḥ kāmaṃ tatpuruṣāṇi mukhāni tu na jahati pūrvādi diksaṃsthāḥ liṅgaṃ vā pratimāṃ vā kriyate'nyadvā yāyā kakubhā tasyāṃ tasyāṃ yajvā yajeta śivamuttarābhimukhamiti | kathaṃ yasya devasya paścimadvārābhimukhatvaṃ pratipāditaṃ tatrāpi tatpuruṣeśānayoreva | uktañca - pratīcyāṃ tadyathā dvāraṃ tatraiśānaṃ puruṣaṃ smaret | p. 42) sadyo jātaṃ bhavet prācyāṃ ghora vāmañca pūrvavat | bhogāṅgāni yathā pūrvaṃ sādhakaścottarānanaḥ || naivedyaṃ dīpamālādi dvāradeśe niveśayet || iti || athānyatra ca - bhogāṅga vaktra yukto vā prācī pratyaṅmukheśive | ghorasya bhāve bhāve vā dakṣiṇāṃ diśamāśrayet || iti || rudradhatte dakṣiṇamukhaṃ tena māṃ pāhi nityamiti śrutirapi etenāghoravaktra sannidhau pūjakasyārabhetirucyata eva | nanu paścimadvārāvalokanatvaṃ śivasyavidyate cet evaṃ tarhi tataśca paścimaṃ vāhayet | dvārāṇi ghaṭṭayet - vāhayetpaścimadvāraṃ siddhikāmaḥ samāhitaḥ | ityādi vacanācca paścimadvārameva bhavatu | kiṃ punaḥ pūrvadvāreṇa pūrvābhimukhatvena vā | naivaṃ vācyam | anādi vyavastheyamiti pūrvābhimukha eva bhagavān | kiñca sarvahitatvāt kalpanā nurūpamāste | uktañca - yasyāṃ deśi bhaveddvāraṃ pratīcānāṃ prakalpayet | liṅgasyābhimukhaṃ yattaddvāraṃ tatpūrvamiṣyate || tatra tatpuruṣaṃ vaktramūrdhvañcābhi mukhaṃ bhavet | bali pīṭhaṃ vṛṣaṃ śūlaṃ tadvaktrabhimukhaṃ bhavet || iti | tathānyatrāpi - sadā pūrvānanaḥ śambhuḥ sādhakaścottarānanaḥ | kāmanā bhedatastattaddigvaktraṃ bhāvayecchivam || nitye naimittike kāmye pūrvasyāṃ vā parānanam | p. 43) aniṣṭetyanyadigvaktraṃ deśa sandhiṣu kalpayet || ityādyalamati prasaṅgena || atha bhūta śuddhirucyate - nanu samprati bhūtaśodhanena kiṃ sādhyate | pūrvameva dīkṣāvasare ṣaḍadhva garhitāni bhūtānyeva śodhitānīti | naivaṃ vācyam | bhūtāni tāni dvividhāni bhūtāni deha bhūtāni ceti | uktañca - pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśa eva ca | etāni pañcatatvāni sarveṣāṃ vyāpakāni tu || na vinā pañcabhistatvairdehabandho vidhīyate || iti | sthūla sūkṣma vibhāgena jñātvaitāni ca śodhayet | iti || tatra tāvaddīkṣāvasare bāhyāni tatvarūpāṇi bhogasthānāni tatropa bhogyakarma śodhitārtha śodhitārthāni | na tu deharūpāṇi bhūtāni | tadā prārabdha karmavināśābhāvāt | uktañca - jātāyāṃ ghaṭa niṣpattau yathā cakraṃ bhramatyapi | pūrvasaṃskāra saṃsiddhaṃ tadā vapuridaṃ sthitam || aneka bhavikaṃ karma dagdhaṃ bījamivāṇubhiḥ | bhaviṣyadapi saṃruddhaṃ yenedaṃ taddhibhogataḥ || dehapati vimokṣaḥ syāt sadyonirvāṇadāpi vā | iti | tasmāddīkṣāsaṃśuddhasyātmanaḥ prākṛte pañcabhūtātmake śuddhe dehe māyīyavyakta śaktiprerita karmopabhogasthāne sthitātmana upasthānamayuktamiti p. 44) bhūta śuddhyāsva deho mantramadhaḥ kriyate | sāvapratyahaṃ pratikṣaṇaṃ ca vidheyā | cittasthairyābhāvāt | uktañcācāryaiḥ - tasmādīkṣā viśuddhasya prākṛte pāñcabhautike | dehe śuddhasvakarmopa bhogasthāne sthitātmanaḥ preritasya tadāmāyāśaktibhirbhogasantatau - ayuktaṃ tadavasthānaṃ duṣṭapātre yathāmadhu | tasmācchāktimayaṃ dehaṃ bhūtaśuddhyātmanaḥ sudhīḥ || kuryāt sā ca sadākāryā yataḥ sthairyaṃ na vātmanaḥ || iti || uktaṃ cāgame - hṛdyabjamukulaṃ dhyātvā sudhāvāripariplutam | tatra svaṃ cintayetkāryaṃ divyamānaṃ yathā garā || dāho yogāgninā prokto na vyakte kintu karmaṇām | sarvamantra prasādhyānaṃ yastratā vyaktaśaktayaḥ ||? āropyante svatantraistu svasthāne tu yathā kramam || sva sthānaṃ ca punaryānti samāpte karmaṇi svayam | ahanyahani yogāni samparkācchivaśaktayaḥ || nityaṃ mantrāmbusiktāśca gacchantyupacayaṃ kramāt | niruddhāśca bhavantyevaṃ tābhiśca vyaktaśaktayaḥ || prayāntyupacayaṃ śuddhāḥ sarvadoṣaharāścatāḥ | api vyaṅgāśca sampūrṇā bhavantyeva na saṃśayaḥ || iti | ata eva samastādhvagarhita bhūtakalā dhāraṇādibhiḥ dehe saṃśodhanaṃ kartavyameva | taduktañca - p. 45) dehasya bhūta janmatvādviśuddhirbhūta śodhane | bhūtāni tatvagarbhāṇi pañcacihna yutāni ca || svabhāva varṇasaṃsthāne kalāmaṇḍala kāraṇaiḥ | varṇamantraguṇasthāna pramāṇāni yutāni ca || pañcabhirdhāraṇābhistu pārthivyādibhiranvitaiḥ | pṛthivyādyaiḥ kalāyuktā udghāte neha dhāraṇā || iti || asyāyamarthaḥ | bhūtaśodhane bhūtaśodhana samaye devasyaiva viśeṣeṇa viśiṣṭā viśuddhiḥ | viśuddhiḥ yogāgninā dāhaḥ kriyate | tasya bhūtajanmatvānmohā bhūtebhyaḥ sūkṣmabhūtaiḥ saha janma syāt | saubhūta janmā | uktañca - mahābhūtāni tatvāni sūkṣma bhūtamayaṃ vapuriti | tasya bhāvo bhūtajanmatvam | tasmāditi | bhūtāni tāvat pṛthivyaptejo vāṭavākāśākhyāni | svabhāvādeva tatva garbhāṇi tatvāni pṛthivyādīni ṣaṭtriṃśatsaṃkhyāni garbhe madhye yaṣāṃ tāni | tatva garbhāṇi | vajrapadmasvastika ṣaṭbinduśakti maya pañcacihna yuktāni ca | āha saṃsthānamiti svabhāvopavarṇam | tatra kaṭhinadravoṣṇacalanāvakāśaṃ svarūpaṃ svabhāvaḥ | pītaśvetarakta kṛṣṇā sitābhā varṇāḥ kalānivṛtti pratiṣṭhā vidyāśāntiśāntyatītākhyāḥ maṇḍalāni caturaśrārdha candratrikoṇaṣaḍaśravṛttarūpāṇi kāraṇāni brahmaviṣṇurudrānanteśvara sadā śivāḥ | yaduktaṃ ca sarvajñānottare - brahmā viṣṇuśca rudraścānanteśaśca sadāśivaḥ | pṛthivyādiṣu tatveṣu kramāt tatvādhipāḥ smṛtāḥ || iti || p. 46) atha varṇā akārādayaḥ | mantrāḥ sadyojātādayaḥ | yadvā mantrairyuktā mantrāḥ varṇamantrāḥ | tatra varṇāḥ pārthivādi la va ra ya ha bījāni | mantrāśca hṛdayaśikhā kavaca śaktibījāni | evaṃ hlāṃ hvīṃ hrīṃ hyaiṃ hrauṃ iti kalā mantrāḥ samuddhṛttāḥ | guṇāḥ gandharasa rūpasparśa śabdāḥ | tatra pañca catustridvyaika guṇāni bhūtāni sthānāni | yadvā sthānaṃ mastakādi | uktañca - sarvāṇi maṇḍalāni mūrdhādi caraṇāvadhi | saṃsthitāni tu tatsarvaṃ pārthivaṃ vajralāñchitam || ityādi | tathā sarva jñānottare ca - mahendrī maṇḍalaṃ yogīmūrdhva ārabhyacintayet ityādīni | pramāṇaśatakoṭyādito daśaguṇa vṛddhiḥ | tathā ca tatraiva | pṛthivīmāditaḥ kṛtvā yāvattatvañca baindavam | tatvāni tu vijānīyāddaśadhāvṛtya saṃsthitam || iti || ādi śabdena praṇavenānta praṇavāntā praṇavādīni caturna pati pāśāni gṛhyante | na dīkṣā prastāve ca vakṣyamāṇatvādatrāvismṛtāni | evaṃ samastādhvagarhitāni bhūtāni vicintya taiḥ pṛthivyādyairbhūtaiḥ | kiṃ viśiṣṭaiḥ pārthivyādibhiḥ pañcabhirdhāraṇādibhiḥ anvitairdehasya śuddhiḥ kartayā | nanvatra dehaśodhane nāpyukta nityabhūtānyeva śodhyante | tāni ca punardhāraṇādibhireva śodhyante | tataḥ śodhyaśodhakabhāvenaikī bhūtatvāddhāraṇā śodhanīyā | tatastaḥ kenaivatāḥ śodhyante ityatrāha - kalayuktā udghāte'hne dhāraṇa iti | tāvatsarvādhvagarhitāni pṛthivyādīni pañcatvāni | tatvagarhitāḥ kalāḥ | uktañca - p. 47) sannirodhe kṛte samyak ūrdhvavāyuḥ pravartate | udghāta iti saṃkhyātaḥ svecchayātra kanīyasaḥ || iti || sayodghātaḥ pārthivyādiṣu pañcasudhāraṇāsī tattatva guṇa saṃkhyātaḥ kāryaḥ | yadvā ekodghātena sarvā śodhanīyāḥ | tathā coktam - tatva garbhāṇi bhūtāni pañca pañcabhireva tu | dhāraṇābhirvicitrābhirmūrdhādibhirananyadhīḥ || pārthivī vāruṇyāgneyī vāyavī nā hasīti ca | śodhyoparakta nāmānaḥ kalā evātra dhāraṇāḥ || maṇḍalaṃ bījasaṃsthānaṃ rūpayuktaṃ pṛthak pṛthak | prāṇāyāmānvitaṃ dhyānaṃ dhāraṇeti nigadyate || yadvā karaṇa padmeṣu tattadbījavidhāraṇāt | dhāraṇābhihitā tajjñaiḥ śuddhadehodayaṃ prati | śodhayitvātha bhūtāni tadguṇodghāta yogataḥ || tatpade kalāmūrtiṃ vyaktaṃ svasya vicintayet | ekodghātena vā sarvāḥ cintanīyāḥ svabhāvataḥ | dehātmādho mukhastatra dhyātavyo bhavapādapa || iti || atha nānā gama parijñāne kartavyaḥ sva gurukramaḥ iti prapañcaḥ kartumaśakya iti | tulyabalatvācca laghukrama ārabhyate - gandhaliptau karau kṛtvā recayitvā marutsudhīḥ | talaṃ pṛṣṭhaṃ dvidhā vāmaṃ sakṛtsavyaṃ samālabhet || p. 48) astravahni śikhādardhau śaktyā saṃplāvayetkarau | aṅgulyaṣṭadalaṃ padmamaṅgula dvaya karṇikam || dhyātvā tatrāsanaṃ mūrtiṃ śambhuṃtadvyāpakaṃ nyaset | hṛdādyaṅgāni vinyasya kaniṣṭhādyaṅguṣṭha ca || mūlena paramīkṛtya varmaṇāveṣṭayenmithaḥ | śaivaṃ tejo mayaṃ hastaṃ dhyātvā saṃhāra mudrayā || mūrti mantreṇacātmānamāhṛtya prāṇavāyunā | svadeha vyāpakaṃ tena protphulla hṛdayāmbuje | agnīṣomātmake tatra tadvahnau ravimaṇḍalam | tatstha candrasruvatyantaṃ sthāpayettatpuṭāntare || sūrya somānalāntastha śaktipīyūṣa maṇḍale | tannidhāya vidhāyāṇḍaṃ śaktyādi yugamaṇḍalaiḥ || kūrma mudrāṃ tato baddhvā kramāttatvaṃ viśodhayet || atra kramaḥ | āṇavamalabījaṃ māyā kṣetra vinikṣiptaṃ dharmā dharmamohamūlaṃ kalādi sāraṅgāni niryarūṣaṃ puruṣa jīvaṃ prakṛtyādi mahākāyamindriya śākhopaśākhaṃ viṣayapallavaṃ bhāva prapañca kusumaṃ sukhaduḥkhaphalamūrdhva mūlamadhaḥ śākhaṃ svadehaṃ vaṭavṛkṣe cintayet | uktañca - aṅgaśuddhaṃ svaṃ rudradravya bhūtaśuddhiṃ samācaret | akṣeśamindriyagataṃ krameṇaiva nayettataḥ || ātmanātmani kartavyamātmanaḥ śodhanaṃ kramāt | p. 49) mala māyā kalārūpaṃ śodhayetpādapaṃ kramāt || iti | jānu maṇḍalamāvartya mātrasyācchoṭikā kramāt | tābhirdvādaśamātrābhiḥ pūrakaḥ kumbhakastathā || recakaścaivamākhyātaḥ praṇāyāmaḥ kanīyasaḥ || oṃ hāṃ nivṛttikalāyai namaḥ | huṃ phaḍiti pūrakārdhena pārthivyādhāraṇayā guṇa pañcakavināśārthaṃ pañcavāraṃ manasoccaran patrapuṣpaphalādirahitaṃ taddeha pādapaṃ cintayet | tataḥ oṃ hvīṃ pratiṣṭhākalāyai haḥ huṃ phaḍiti pūrakāparārdhena vāruṇyādhāraṇayā caturguṇavināśāya vāra catuṣṭayamuccarantaṃ pallavitaṃ cintayet | tataḥ oṃ hrūṃ vidyā kalāyai haḥ huṃ phaḍiti kumbhakena vahninā dhāraṇayā guṇatrayavināśāya vāratrayamuccaran śuṣkaṃ dagdhaṃ ca vicintayet | oṃ ke hyeṃ śāntikalāyai haḥ huṃ phaḍiti recakapūrvārdhena vāyavyā dhāraṇayā guṇadvaya vināśāya vāradvayamuccaran tadbhasma daśadikṣu vinikṣiptaṃ vicintayet || tataḥ oṃ hauṃ śāntyatītakalāyai haḥ huṃ phaḍiti recakāparārdhena nābhasyā dhāraṇayā guṇaikavināśāya sakṛduccaran nirmalamākāsaṃ cintayet | a namontābhiḥ śāntyatītādibhiḥ śirolalāṭanāsaṃ grīvā hṛdayasthānagatābhiḥ sūkṣmamūrtiṃ jyotirliṅgamayīṃ vicintya tataḥ dvādaśānte śaktimaṇḍalaṃ paripūrṇa candramaṇḍala sadṛśaṃ amṛtamayaṃ vicintya oṃ hauṃ śaktaye vauṣaḍitirecakena samutsārya tataḥ sṛṣṭyāta parāśakti prasṛtaśītapītarūpā mṛtadhārābhiḥ tāmabhiṣicya vigatoparitana maṇḍalamātmānañcaitat sarvaṃ praṇavopetaiḥ prāṇāyāmaiḥ pañcabhirvākyam | uktañca - p. 50) śodhayetpraṇavaissarvaṃ prāṇāyāmaiśca pañcabhiḥ | recakena sakṛddagdhamāpādānmastavā vadhi || tadbhasmotpūrakaṃ tadvatplāvayettatsabhasmakam | sakṛdokāṅkāratoyena recakārdhenaśāṅkare || iti || tataḥ oṃ hāṃ haṃ hāṃ ātmamūrtaye nama iti tāmevātmanaḥ puṣṭakasthānamavyagrakara caraṇādirūpāṃ raktāṃśvetāṃ sūkṣmamūrtiṃ vicintayet | yadāhuḥ - caturdalasamopetāmudyadāditya maṇḍalām | mūrtimasmin nyasetsmṛtvā vyaktāvyaktasvarūpiṇī || liṅgamadhye nyasenmūrtimātmākhyāṃ susita prabhām || iti | itthaṃ liṅgaṃ vyāpakātmānaṃ vicintya oṃ hauṃ vidyādehāya namaḥ iti pañcabrāhma kalāmayaṃ sadāśivarūpaṃ dhyātvā oṃ hāṃ hauṃ śivāya nama iti paramaśiva bhaṭṭārakaṃ yajamāna mūrtidharaṃ hṛdisthaṃ tadvyāpakaṃ vicintya mānasairhṛdayādisthāneṣu hṛdayādi mantrānvinyasya mūlena paramīkuryāt | etatsarvaṃ manasā kṛtvā punaḥ kūrma mudrāṃ parityajet || athāṅguṣṭhā nāmikābhyāṃ oṃ hāṃ śivāsanāya namaḥ ityuccārya nābhaudvisaptati sahanāsīcakramadhyastha praticakramadhyagata ṣoḍaśadalāravinda karṇikāmadhyasthita bindau vinyasya oṃ hāṃ haṃ hāṃ śivamūrtaye namaḥ bhrūvindvantājyovyatīrūpāṃ sūkṣmamūrtiṃ vinyaset | uktañca - bindorbindugatāṃ mūrtiṃ dhyātvā sthūlaṃ vapuḥ smaret p. 51) iti | oṃ hāṃ vidyādehāya namaḥ | iti brahmarandhrāntaṃ pañcabrahmakalāmayaṃ sadāśivaṃ vinyasya oṃ hāṃ hauṃ śivāya nama iti vidhidvādaśāntamuccārya paraṃ śivabhaṭṭārakamānīya mūrtidvaya vyāpakaṃ vinyasya sakalīkaraṇāya oṃ hāṃ hṛdayāya namaḥ oṃ hīṃ śirase namaḥ oṃ hūṃ sikhāyai namaḥ | iti hṛcchirasi śikhāsthāneṣu sitāntatadvarṇān hṛdayādīnāṃ guṣṭhānābhikābhyāṃ vinyasya oṃ hyaiṃ kavacāya namaḥ iti hastābhyāṃ pakṣasthale kṛṣṇavarṇaṃ tanutrañca vinyasya oṃ haḥ astrāya huṃ phaḍiti karābhyāṃ tālatrayeṇa vighnaprotsāraṇaṃ kṛtvā jalaṃ nārācavadastracchoṭikābhiḥ dikṣu vidikṣu vinyasya digbandhanaṃ kṛtvā namonta kavacenāveṣṭya kamala mantreṇa hastābhyāṃ mastakāt pādāntaṃ paramī kṛtiṃ kṛtvā vauṣaḍantaṃ śakti mantreṇa mahāmudrayā pādādārabhya sarvamantra prarocanaṃ kuryāt | uktañca- pīṭhamūrtiṃ śivaṃ nābhau hṛdaye hṛdayaṃ sitam | śiraḥ śirasi hemāhaṃ śikhāyāmaruṇāṃ śikhām || kṛṣṇaṃ vakṣasvapi navakaṃ kavacaṃ bhaṭa bhīṣaṇam |? astramagninibhaṃ haste tālatrayapurassaram || digvidigvidhaṃ saṃghātaṃ cotikāstreṇa recayet | kavacena samāveṣṭya mūlena paramī kṛtim | kṛtvā tattejasā krāntāṃ śaktyātāṃ recayedaṇūn || iti || itthaṃ mantrasannaddhavigrahaḥ san sādhakaḥ sarvavighno nābhibhūyate | tathā - p. 52) co?ktam | hṛdayaṃ hṛtparitrāṇaṃ baddha paṭṭavatā hitam | śiracchatañcarastrāṇaṃ śirasaḥ pariveṣṭanam | mūlikāmastakatrāṇaṃ gatrāṇañca kramaṃkaṭam || kare śastre gṛhīte tu bhīṣaṇo bhaṭavatsthitaḥ | kṣadrāṇāmapradhṛṣyaḥ syāttārkṣyo dṛkśravasāmiva || iti || prāsā niṣkala prāsādānuṣṭhānatraṇā nyāsakramaḥ | punaḥ sakalaprāsādānuṣṭhātṛbhiḥ brahmāṅganetraiḥ nyāsaḥ kartavyaḥ | uktañca siddhānte - iti kṛtvā yathā nyāsaṃ mantra nyāsamathācaret | astreṇa śodhayeddhastā vanyonyaṃ dveka saṃkhyayā || śakte nāsāpuṭodbhū?taiḥ plāvayet paramāmṛtaiḥ | dhyātvā padmaṃ tatastatra vinyasenmanasā sanam || mūrtiṃ tadvyāpakaṃ śambhuṃ svena svenāṇunā sudhīḥ | aṅguṣṭhādi kaniṣṭhāntamīśānadīni vinyaset || hṛdayādi kavacāntāni kaniṣṭhāni krameṇa tu | netraṃ hastatale nyastvā śastramaṅguṣṭha gocare || mūlena paramīkṛtya kavacenāvakuṇṭhya ca | śivahastaṃ vidhāyetthaṃ tena pūrvaṃ samācaret || āsanāṇuṃ nyasennābhau mūrti mantramatho śivam | daṇḍabhaṅgyā na vaktrāṇi muṇḍabhaṅgyāni * * * | īśānaṃ mūrdhni vinyasya vaktre tatpuruṣaṃ nyaset || p. 53) aghoraṃ hṛdaye nyasya guhyadeśe tu guhyakam | tadadhaḥ pādaparyantaṃ sadyojātañca vinyaset || bhūtasthāna imemantrāḥ taiḥ svadehaṃ prakalpya ca | īśanamīśamantreṇa mūrdhni tadvanaṃ smaret ||? pūrvaṃ tatpuruṣaṃ vaktraṃ vaktreṇa hṛdayopari || dakṣāṃsopari dakṣāsyāṃ vāmadevena kalpayet | brahmagrīvoparisthantu sadyojātamajāṇunā || etāni bhinnavarṇāni śvetapītāni tāni ca | raktaśvetāni tatsarvaṃ maulikuṇḍalabhūṣitam || hṛdaye hṛdayaṃśvetaṃ śiraḥ pītaṃ śirassu ca | śikhāṃraktāṃ śikhāyāṃ tu kṛṣṇaṃ vakṣasyanāhakam || netraṃ netreṣu vinyasya sūrya somānalātmakam || astraṃ hastadvyeraktaṃ tālaśabdatrayeṇa tu | vighnānucchāṭya dikṣvastraṃ coṭikābhiśca vinyaset | mūlamantreṇa hastābhyāṃ mūrdhni ārabhyasaṃspṛśet | recayeddehagā mantrā mantradehastadā bhavet || kvacit - recanaṃ śaktimantreṇa vauṣaḍantena sarva | iti || bīja brahmavidhiḥ proktaḥ pādabrahma kramaṃśṛṇu | tatpādāni vibhajyādau kalābhistāni vinyaset || īśānaṃ pañcadhāmūrdhni vaktraṃ vaktracatuṣṭaye || p. 54) pañcamaṃ praṇave naiva tato ghoraṃ kalāṃ nyaset | hṛdi kaṇṭhaṃ nyasennābhau kukṣipṛṣṭhe ca vakṣasi || guhye liṅge tayorvośca jānunorjaṃghayoḥ sphicoḥ || kaṭyāñca pārśvayoścātha vāmadeva kalāṃ nyaset | pādayorhastayorghrāṇe mastake bhujadaṇḍayoḥ || sadyojātakalā yojyāḥ mantrāntāśca kalā nyaset || yathā - oṃ īśānaḥ sarvavidyānāṃ īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ brahmādhipatirbrahmaṇodhipatirbrahmā śivome'stu sadāśivom | oṃ tatpuṛuṣāya vidmahe mahādevāya dhīmahi | tannorudraḥ pracodayāt | oṃ aghorebhyo ca ghorebhyo ghoraghoratarebhyaḥ | sarvataśśarva sarvebhyo namaste'stu rudra rūpebhyaḥ || oṃ vāmadevāya namo jyeṣṭhāya namo rudrāya namaḥ kālāya namaḥ kala vikaraṇāya namo bala pramathanāya namaḥ sarvabhūtadamanāya namo namonmanāya namaḥ | oṃ sadyojātaṃ prapadyāmi sadyo jātāya vai namaḥ | bhave bhavenāti bhave bhajasvamām bhavodbhavāya namaḥ | dakṣa vaktre oṃ tannorudra pratiṣṭhāyai namaḥ | vāma vaktre oṃ pracodayānnivṛttyai namaḥ | pṛṣṭhavaktre | oṃ aghorebhyastasmāyai namaḥ | hṛdaye | oṃ atha ghorebhyo mohāyai namaḥ | kaṇṭhe | oṃ aghorakṣāyai namaḥ | dakṣāṃse | oṃ ghoratarebhyo niṣṭhāyai namaḥ | vāmāṃse | oṃ sarvataḥ śarva mṛtyave namaḥ | nābhau | sarvebhyo māyāyai namaḥ | jaṭhare | oṃ namaste'stu rudrabhayāyai namaḥ | pṛṣṭhe p. 55) rūpebhyo jvarāyai namaḥ | oṃ vāmadevāya namorajāyai namaḥ | guhye | oṃ jyeṣṭhāyai namo rakṣāyai namaḥ | liṅge | oṃ rudrāya namo ratyainamaḥ | dakṣiṇorau | oṃ kalāya namaḥ | pālyāyai namaḥ | vāmārau | oṃ kalakāmāyai namaḥ | dakṣa jānuni | oṃ avikaraṇāya namo saṃyaminyai namaḥ | vāma jānuni | oṃ bāla kriyāyai namaḥ | dakṣa jaṃghāyām | oṃ vikaraṇāya manobudhyai namaḥ | vāma jaṃghāyām | oṃ balakāryāyai namaḥ | dakṣasphici | oṃ bala pramathanāya namo dhatryai namaḥ | vāmasphici | oṃ sarvabhūtadamanāya namo bhrāmiṇyai namaḥ | kaṭyām | oṃ mana mohinyai namaḥ | dakṣa pārśve | unmanāya namo manonmanyai namaḥ | vāmapārśve | oṃ sadyojātaṃ pravakṣyāmi sidhyai namaḥ | dakṣapārśve | oṃ sadyojātaṃ prapadyāmi sidhyai namaḥ | dakṣapāde | oṃ sadyojātāyai namaḥ | ṛddhayai namaḥ | vāma pāde | oṃ bhavetyukte namaḥ | dakṣakare | oṃ ahavelakṣmyai namaḥ | vāmakare | oṃ anādibhave medhāyai namaḥ | prāṇe | oṃ bhajasvamāṃ | kāntyai namaḥ | śirasi | oṃ bhavasvadhāyai namaḥ | dakṣabāhau | oṃ udbhavāya namo dhṛtyai namaḥ | vāmabāhau | yadvaitāśca nyaset | sarvabījapuraḥ sarāḥ | oṃ hoṃ śaśinyai namaḥ | ityādayo mantrāścāṅgānāṃ pūrvavanyā ca sṛṣṭinyāsaḥ samīritaḥ | naiṣṭhikastu viraktaścetkaniṣṭhādi svajātibhiḥ | pādādibhiśca saṃhāranyāsaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || tathaivoddhūlayecchāntoniḥ spṛhaḥ saṅgavarjitaḥ | p. 56) yogābhyāsarato nityaṃ nādhikāro'nyathā mataḥ || yaduktamanyatra | sābhūtaiḥ kāyasaṃkḷptirajānyaiḥ pañcabhiḥ sthitaiḥ | sadyakṣitirjalaṃ vāmoghorastejo naro marut || īśaḥ khamupasaṃhāranyāsaḥ pādādikastu saḥ || iti || itthaṃ bhūtaśuddhipuraḥsaraṃ sakalī karaṇaṃ kṛtvāntaryajanamārabhet | oṃ tacca yogibhirahiṃsā kusumādibhiḥ kāryam | tāni ca yathā game - ahiṃsā prathamaṃ puṣpaṃmindriyāṇāṃ tu nigrahaḥ | kṣāntiḥ puṣpaṃ tathā puṣpaṃ jñāna puṣpamataḥ param || tataḥ puṣpaṃ satya puṣpaṃ bhāva puṣpaṃ tathāṣṭakam | nanva hiṃsādīni puṣpāṇi cetkathamupamīyante | teṣāmarūpatvāt | satyam | kintu puṣpairivā hiṃsādibhirapi toṣyate bhagavānityupamākṛtā | nanu rūpa sāmānyāt sa ca yogī mādhyamikaścet suṣumnā nāḍyāmeva - rātrau saṃpūjayeddevaṃ divāhomaṃ prakalpayet | sandhyāsu ca tathā dhyānaṃ divārātrau japetsadā || atha niṣpannayogī cet - na dine pūjayeddevaṃ rātrau naiva ca naiva ca | satataṃ pūjayedevaṃ divārātrau ca varjayet || atha prāthamikaścet - iḍā nāḍyāṃ vahantyāśca hṛdisthānaṃ prakalpayet | p. 57) piṅgalā nābhipadme tu suṣumnāmūrdhniyogavat | hṛdaye'rcāvidhānaṃ syānnābhauhomaṃ prakalpayet || lalāṭe ceśvaraṃ dhyāyedadhūpa jyotirūpiṇam || yadvāsau bhuktimuktyarthaṃ madhyanāsyāṃ śivaṃ yajet | śāntyarthaṃ cābhicārārthaṃ vāmadakṣiṇanāsikam || taduktaṃ śrīkālottare - bāhyena vātra kālena cādhyātmamekataḥ kuru | bāhyakālaṃ tatastyaktvā cādhyātmikaṃ vicintayet || ādhyātmikena karmāṇi kālenaiva tu cintayet | viṣaye muktikāmasya yajanaṃ parikīrtitam || śāntyarthaṃ vāma nāḍyābhiḥ pravāheṇa maheśvaram | yajanaṃ vihitaṃ skandamānalyāmābhicārake || iti || atha bhāva parita puṣpādyaiḥ hṛdaya kamale śivaṃ yajet | tacca kandādudgatam | taccoktam - kanda sthānaṃ manuṣyāṇāṃ deha madhyaṃ navāṅgulam | caturaṅgulamutsedha māyāmañca tathā vidham || aṇḍā kṛti ca dākāraṃ bhūṣitaṃ tattvagādibhiḥ || iti | atha tatkandamiva kandaṃ savyanāḍīnāmudasthānaṃ tasmādudgatam hṛdaya kamalaṃ tatkarṇikāyāṃ sūryasomānala śikhāśaktau krameṇānanteśa sadeva paramaśivāḥ svabhāvataḥ tiṣṭhanti | tahā coktaṃ śrīmanniśvāsa kārikāyām - p. 58) kadalī puṣpasaṃkāśaṃ hṛdayaṃ sarvadehinām | tasya madhye sthitaṃ padmamaṣṭapatraṃ sa karṇikam || vitastimātraṃ hṛdayaṃ kamalaṃ caturaṅgulam | aṣṭāṅgula pramāṇāntaṃ nābherūrdhvamavasthitam || padma nālīnayadvāraṃ samantātkaṭakānvitam | aṅguṣṭhaparvatulyātra karṇikā sā sakesarā || karṇikāyāṃ bhavet sūryaṃ tasya madhye ca candramāḥ | candra madhye bhavedvahniḥ sūryamadhye maheśvaraḥ || sadā śivo maheśaḥ syādviparītamatasthitaḥ || sarveṣāṃ saṃpravakṣyāmi pramāṇaṃ śivanirmitam || kiñciddhīnataraṃ sūryaṃ sūryātsomaṃ tathaiva hi | somādūnaṃ vijānīyādvahnimaṇḍalamuttamam || adhūmanirmalaṃ divyamādityodaya sannibham | daśārdhasyādaraṃ saumyaṃ śuddha sphaṭikanirmalam || sadā śivaṃ māhātmānaṃ tasyātyūrdhvaṃ parāparam | sthitiṃ sunirmalaṃ divyamagrāhyaṃ paramaṃ śivam || iti || itthaṃ sarvaṃ viditvā tu pūjā homasamādhīnāṃ sthānāni prakalpayet || hṛdayaṃ cāru vistāraṃ vedabaddha vitānakam | protphullāṣṭadalaśveta paṅkajābhogamaṇḍalam || mantrasiṃhāsanāsīnaṃ mantrasannaddhavigraham || p. 59) mantrapūjāsupaṃ pannaṃ yajettatra maheśvaram || nābhicakraguhābhoga vahnikuṇḍe nisargaṇe | pūrvavatsannidhīkṛtya tatrpayet paramāmṛtaiḥ || lalāṭa viṣayābhoga prasphuradbindugahvare | dhyāyedīśaṃ śivaṃ śāntamadhūmaṃ jyotirūpiṇam || iti vacanāt | atha kandanāla padmakarṇikāsu vakṣyamāṇavadadhāra śaktyādi śaktiparyantaṃ vinyasya tatreśvaraṃ sadāśivasthūladehātmakaṃ dhyātvā mūrtidvaya vyāpakaṃ paramaśivadvādaśāntaṃ paramajyotiḥ saṃpravṛttaṃ vinyasyāvāhanādibhiḥ saṃskṛtya sakalīkṛtya pādyādikaṃ datvā iḍā nāḍyā pūrakeṇabhāva saṅkalpitadravyairabhyarcya madhyanāsī cāreṇa japaṃ kṛtvā smabhyaṃstu namaskārādibhiḥ prāsādābhimukhaṃ vidhāya ta tataḥ tato jñayā nābhikuṇḍe svayaṃ bhūte trimekhale nijabhūtāni mantreṇa prajvālaya kravyādeśaṃ parityajya nirīkṣaṇādibhiḥ saṃśodhya vahnibījasamuddīpitaṃ recakeṇa hṛdayabhrūmadhyagata jñānavahnibhyāmekīkṛtya dvādaśāntaṃ nītvā pūrakeṇataṃ śivavahniṃ nābhigataṃ kṛtvā sadyojātādibhiḥ bhāvanāyā sampūjya mūlenāhuti pañcakaṃ datvā oṃ hāṃ śivāsvagniṃ hutāśaneti nāma kṛtvā tatkuṇḍamekhalāsu ca caturdikṣu nyasta kuśāntareṣu brahmādi catuṣṭayayajanañca kṛtvā tanmātrendriyamanorūpa ṣoḍaśasamiddhomaṃ kṛtvā tataḥ paripālanaṃ dhyātvā tatra vahneḥ hṛdayakamala madhye'dhārānādi śaktyādiparyantamānasaṃ vinyasya tatra śivaṃ sāṅga kuśapavitrāntaṃ sampūjya nāḍīsaṃdhānapurassaraṃ p. 60) piṅgalārecakeṇa dvādaśāntasthaśaktimaṇḍala prasṛta paramāmṛtarasanirbhara kandakalaśācchataṃ madhyanāḍīkaṇṭhatālu karṇa pathavyakta brahmarandhra mṛtkamaṇḍamala puṣkaraṃ brahma putrāntaprasaramasudhāmṛta subhrūpamāntaraṃ bhāvayet | suṣumnā nāsirūpaśraveṇāṣṭottaraśatādihomadaśāṅgānāñca tadrūpa srucā pūrṇāṃ datvā vidhivatsaṃpūjyāgnisthaṃ śivaṃ nāḍīmārgeṇa hṛtpadmapūjita śive saṃyojya nābhikuṇḍasthamagniṃ bhūrādihomapūrvaṃ nirudhya hṛtpadmapūjitaṃ śive karmārpaṇaṃ vidhāyasopacāraṃ nirudhya śaktirūpaṃ śivaṃ dhyāyet || atha suṣumṇārecakeṇa bhrūmadhyaṃ gatvā tatra kumbhakanakamanoniyamya samādhiṃ kṛtvā tattejaḥ puñjapuñjaritaṃ svadehaṃ vicintya śivo'hameveti sthiradhīḥ punaḥ pūjyapūjakabhāvena dvidhābhāvamātmānaṃ cintayet || ityātmaśuddhiḥ || atra yaduktaṃ rahasya tantreṣu śivaḥ svadharma mahātmāsauyogīndroyojagaṃ phalam | sarvalokahṛdisthaḥ sa karmasākṣī jagadguruḥ || praṇibhirmananīyogī prāṇidharma vivarjitaḥ | prāṇinañca tadudbhūtā viṣṇurliṅgā ivāsayāt || krīḍāvastutvamāpannā dhāmasaṃruddhadṛkkriyāḥ | śivecchā preritā yānti yatra tatra sadāṇavaḥ || sukhaduḥkhaphalau teṣāṃ dharmādharma śivecchayā | bhogyopabhogasthānāni tānitatvāni śaktibhiḥ || p. 61) kalpitāni mahābhoge sthūlasūkṣmāṇi tāni ca | sthūlānicādhvarūpāṇi hehagānyaparāṇi ca || śakrayastāśca vijñeyāḥ kriyāśakti samudgatāḥ | nānā rūpāścatā jñeyā śivecchānuvidhāyinaḥ || sā ca kriyā samutpannā jñāna śaktesva madhyataḥ | jñānaśakti parāsūkṣmā sarveṣāṃ karaṇātmikaḥ || jñānajyotirmayā sā ca saiva dehaḥ śivasya tu | krīḍārūpadharāśrīmān nānābhāvānurañjitaḥ || svatantraḥ krīḍati prītaḥ satatānandacetanaḥ || dhyāyataḥ satataṃ puṃsāṃ satyaṃ satyaṃ varānane | pratyakṣo bhavati kṣipraṃ hṛdi tasya na saṃśayaḥ | tasmātsarvaprayatnena dhyāna niṣṭhaḥ sadā bhavet || tadā sau śiva evasyānnānyathā vīravanditam | bhāvasthirataro na syādyadi bāhye tadārcayet || yadā dhyānānurūpaṃ taddhyānaṃ pūjāpurassaram | dhyāyaniṣṭhaṃ tadācittaṃ tadābāhyaṃ parityajet || anyathā yastyajenmohāt dabhayaṃ tasya naśyati | tasmādbāhyaṃ tadā kāryaṃ bhūtaśuddhipurassaram | pañcabhirvāraṇābhistu māyāśaktimayaṃ vapuḥ || saṃśodhyasakalaṃ kṛtvā śivo'hamiti cintayet | p. 62) śambhureva dvidhābhūtaḥ pūjyapūjakabhedataḥ | iti matvā śivaṃ nityaṃ pūjayecchiva sundari || mantra mudrādibhiḥ puṣpairyāvaccittaṃ prasīdati | prasanne tu yadācitte kaulabhāvaṃ vivarjayet || sva prakāśamayodevaḥ svayameva hṛdisthitaḥ | prakāśayati cātmānaṃ prītiḥ sarvātmanā priye || vikalparahitaḥ tasmānnityaṃ sampūjayecchivam || iti || ityādīni bahūnirahasya vākyāni śivamatānugāni santi | tāni ca grantha vistara bhayādatta na likhitāni | atha prakṛtamucyate - bāhyayāga prasiddhyarthaṃ sthānaśuddhimathācaret | huṃ phaḍantāstreṇa tālatrayapurassaraṃ cchoṭikayādigbandhanaṃ kṛtvā prākārañca vidhāya tadbahiḥ kavacena khādhikāṃ kṛtvā vauṣaḍantaśaktimantreṇa mahāmudrāṃ pradarśayan śaktimayamaṇṭapaṃ cintayediti sthāna śuddhiḥ | uktañca - astreṇoccāṭayedvighnān tālaśabdatrayeṇa tu | choṭikābhirdiśābandhaṃ prākārañcāstramantrataḥ || khāyikāṃ kavacenātha kṛtvā bāhyābhyantarasthalam | śaktimudrāṃ tato badhvā śaktiprātamayaṃ smaret || iti || asminnavasare dikṣu vajrādyastrāṇi vinyaset || iti kvacit | uktañca - uttarābhimukho bhūtvā śastramāvarjayecchuciḥ | p. 63) vighnānuccāṭayedyatnāttālaśabdatrayeṇa tu | tarjanyā tarjayettāstu bhūtamantrāṃstu vinyaset || punarāveṣṭayenmantrī tat naṃ kavacena tu | tato bhyastrāṇi vinyasya dikṣu śāstre vidikṣu ca || vajraṃ śaktiñca daṇḍañca khaḍgapāśaṃ tathāṅkuśam | gāyatrī śūlacakrañca padmaṃ ceti yathākramam || aindīdiśaṃ samārabhya yāvadīśānagocaram | adhaścakraṃ tu vinyasya dikṣu śāstre vidikṣu ca || * * * * * * * padmamūrdhvaṃ niyojayet | gandhapuṣpaistathā dhūpaiḥ punarastrāṇi pūjayet || tataḥ śaktimanusmṛtya sūkṣmāmṛta rūpiṇīm | vyāpayantī madhaścordhvamaprameyāmanūpamām || iti || atha pūjāṅgadravyāṇi samāharet | tāni coktāni - athātaḥ sampravakṣyāmi arcanāṅgasamuccayam | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gandha puṣpaṃ ca dhūpakam || dīpañcātha nivedyañcāṣṭāṅgaṃ samprakīrtitam | aṣṭāṅgena samāyuktaṃ pūjayetparameśvaram || dīpāntamarcanaṃ proktaṃ bhaviṣyāntañca homanam | balyantaṃ śāntikaṃ proktaṃ pūjā ca trividhocyate || uśīraṃ candanopetaṃ dūrvāsiddhārthakānvitam | p. 64) caturaṅgamidaṃśāstre pādyadravyamudāhṛtam | elālavaṅga karpūra pūjādikaphalāṃ murā || ṣaḍaṅgamācamā candramarghyaṃ dravyamathaśṛṇu | tilabrīhi samāyuktamardhyamaṣṭāṅgamucyate || kvacidbrīhiṃ vinā kusumāni yojyānīti proktam | uktaṃ ca - āpaḥ kṣīra kuśāgrāṇi taṇḍulāḥ sumanaḥ stilāḥ | arghyo'ṣṭāṅgamiti proktoyavaissiddhārthakaiḥ saha || iti | kvacitkevalaṃ vāripūritaṃ vā kāryamiti | uktañca - aṣṭāṅgaṃ kārayedyatnāttadabhāve'mbupuritam || iti || agaruṃ ca dinañcaiva kuṣṭhaṃ kuṅkumasaṃyutam | tulpamardhaṃ tadardhaṃ vā karpūraṃ tena cānvitam || gandha dravyamitiproktaṃ puṣpāṇi ca śṛṇuṣva hi | śvetaraktā sitānīha sātvikyādīni tāni ca || puṣpāṇi pītavarṇāni miśrakāṇi vinirdiśet | nīlotpalaṃ vinānyāni tāmāsāni ca visarjayet | nandyāvartaṃ śriyāvartaṃ śvetārkamadaye hitam || karavīrañca padmaṃ ca droṇa puṣpaṃ ca madhyage | mallikā kṛṣṇadhurdhūraṃ sāyāhne campakaṃ hitam || kadamba kanakaṃ jātī cikarṇī cārdhatātrake | droṇañca śvetapadmaṃ ca jātī ca bahukarṇikā || p. 65) nandyāvartaṃ śriyāvartaṃ mandāraṃ śatapatrikā | śvetārkamālatī bilvaṃ punnāga kuravaṃ tathā || evamādīni puṣpāṇi sātvikāni vinirdiśet | raktotpalaṃ tathāpadmakakuraṃ bṛhatīdvayam | palāśa pāṭalādīni rājasāni vinirdiśet || karṇikārañca dhurdhūraṃ campakāragvadhādikam | evamādīnipītāni miśrakāṇi vinirdiśet || karañjaṃ vakulaṃ śākaṃ śirīṣaṃ ketakī tathā | phālgunī dāḍimañcātha śrīparṇī ca vibhītakam | bandhūkakundayuddhāni kārpāsaṃ niṃbakaṣṭajam || kiṃśukañca madantī ca kumudāni vivarjayet | atipakvamapakvaṃ ca mukulañca vivarjayet || keśakīṭāpa viddhāni sūta sūtra pratāni ca | svayaṃ patita puṣpāṇi tyajedupahatāni ca || śamī bilvamapāmārga kuśadūrvāsahā tathā | nāha nandī rudraparṇī damanā maruvaṃ tathā | dhātrī bhadrī mahābhadrī droṇabhadraṃ tathaiva ca || patra jātiṣu sarvāsu bilvapatraṃ praśasyate | sarveṣāṃ puṣpajātīnāṃ bilva puṣpamudāhṛtam | evaṃ puṣpāṇi coktāni śṛṇu dhūpāni sāmpratam || p. 66) agaruṃ caika bhāgaṃ syānniryāsaṃ dviguṇaṃ bhavet | candanaṃ triguṇaṃ proktaṃ mīṣatkarpūramiśritam || śrītārināmadhūlāyāmayuktaṃ yatpraśasyate | gugguluṃ ghṛtasaṃyuktaṃ bilvaṃ bāhusamiśritam || kuṣṭhaṃ sa candanaṃ vāpi ghṛtamiśraṃ sudhūpayet | goghṛtena ca tailena karpūraṃ vartidīpitā || catudvyaṅgulamāyādi paraśvālā vidhiṣyate || dīpa priyo hi bhagavān devadevaḥ sadāśivaḥ | tathānyatrāpi - kapilāghṛtena dīpaḥ syātstitāraktā sitena vā | ajā ghṛtena sā lebhe śuddhatailena vā hitam | kapilāyāṃ ghṛtaṃ śreṣṭhaṃ madhyamaṃ cānyajaṃ ghṛtam || atha jasyādajā sarpiḥ śuddhatailaṃ tathaiva ca | sātvikaṃ rājasaṃ caiva * * * kramādbhavet || karpūravartikaṃ dīpaṃ dāpayet sarvasiddhidam | śreṣṭhoyugāṅgula jvālo madhyamastu yugāṅgulaḥ || adhamo dvyaṅgulajvālo dīpa evaṃ hi kīrtitaḥ | vṛkṣabījodbhavaiḥ snehaiḥ śivedīpaṃ vivarjayet || iti || yaduktamanyatra - candanaṃ caiva niryāsaṃ kunduruṣkaṃ ca kuṅkumam | meghañca kṛṣṇalohañca karpūrañca krameṇa tu | vyoma pakṣāgni bhāgāntamīṣatkarpūramiśritam || p.67) uttamaṃ dhūpaṃ khyātaṃ madhunā ca pariplutam || uśīraṃ candanopetaṃ madhuyuktaṃ madhuplutam | bhāgaṃ tatpūrvavatproktaṃ madhyamaṃ dhūpamucyate | gugguluṃ ghṛtasaṃyuktaṃ kanyasaṃ dhūpamīritam || dīptāṅgārasamāyuktaṃ ghaṇṭāvāmakarānvitam | dhūpapātraṃ samādāya vādayandhūpayedbudhaḥ || yasyāḥ śabdena vighnāstu yānti sarvediśodaśa | vyādhayo durgrahāḥ sarve tathā viśvā vinayakāḥ || duḥsvapnā rākṣasā duṣṭā vetālā bhairavāḥ śubhāḥ (śivāḥ) | sākinyo vratasaṅghāśca sarpāḥ kārkoṭakādayaḥ | balikāmāhantukāmā ratikāmāstathā pare ||? ghaṇṭānināda śravaṇāddhata vīryā bhavantite | tasmāt sarvaprayatnena pūjākāle sadā haret || iti || tathā - ghaṇṭāśabdena gacchanti dānavāśca bhayaṅkarāḥ | āgacchanti ca suprītāḥ śivena sahadevatāḥ || iti | iti sarvaṃ samāhṛtya yathālābhaṃ yathā ruci | gandhādhivāsitaṃ toyaṃ badhanyāmastrakalpitam || kṛtvā dravya gaṇaṃtena pratyekaṃ prokṣayettataḥ || itthaṃ tataḥ pādyārthamācamanīyārthañca bardhanīdvayaṃ saṃkalpya viśeṣārghya pātraṃ ca yathāgamaṃ vidadhyāt | uktañca - p. 68) pādyamācamanaṃ cārghyaṃ tīrodhañca yathā kramam | āhustasyātha dehasya dadyāllokopacārataḥ || tadyathā - uddhṛtyavardhanīṃ dadyātpādyamācamanaṃ tathā | saṃsthitasya ca devasya saṃmukhārghyaṃ nivedayet | āvāhanādirodhānte rodhāpyañcopayujyate || visarjanīya tattasmādarghya bāhuścaturvidham | pādyamīśvara tatvāntamācamākhyaṃ sadeśakam | śivārghyaṃ śivatatvāntaṃ rodhākhyaṃ śaktigocaram | mantramuccārya taddadyātpātra lakṣaṇamucyate | dvādaśāṅgulamutsedhā vardhanī pīṭhasaṃyutā || acalā kaṇṭhasaṃyuktā na pidhāna kalānvitā | pātramaṣṭāṅgulaṃ jñeyaṃ pāṇipūramathāpi vā || tāmraṃ pañcapalaṃ grāhya hematālaṃ yathāruci | tataḥ kvacidbhūmayaṃ patrapuṭakaṃ vā grāhyamiti | tathāgame - sau varṇañca tathā jñeyaṃ bhṛṅge vā pāṇipūrakam | śivārghya pādamabjāṅkaṃ vrataṃ prāṇavivarjitam || sacchṛṅga śuktiśṛṅgādi palāśābjadalādi vā | gavyapātrāṇyapīmāni syurviṣaṇādikaṃ vinā || ṣaḍaṅgulārdhaviṣkambha bhramasiddhāni bhūtaye | yadā bhūmayaṃ tada pratyarcanantaṃ na vataraṃ grāhyam | uktañca - p. 69) bhūmayaṃ pratyahaṃ kāryaṃ taccarutannamiṣyate |? ekādaśaṃ prayuktaṃ yat tannirmālyaṃ yato bhavet | iti viśeṣārghya jale naiva pādyamācamanīyañca dadyāditi kvacit | tathā - mṛgendre - nirodhānte visarge vaca rodhākyamupayujyate | śivābhūto bhūtatana bhūgayāntaḥ prajāntaḥ pādye yācamanī iti | atha kramaḥ | yathā samarthyamarghya pātrāṇi saṃpādyāstramantreṇa prakṣālya nirīkṣaṇādibhiḥ saṃśodhya kavacenāvakuṇṭhya vauṣaḍantaśaktimantreṇa bindu sthāna prasṛtāmṛtarūpatoyādi dravyajātaiḥ āpūrya brahmāṅgaiḥ ṣaḍaṅgena vā bhimantrayet | yadvātra * * * vaṃ vāsanaṃ saṅgamaṣṭa puṣpikayā saṃpūjya ṣaḍaṅgenābhi mantryāstra kavacābhyāṃ saṃrakṣya vauṣaḍanta śaktimantreṇa dhenumudrā mahāmudrāñca pradarśyātmānañca śirasi tattoyaiḥ vāratrayaṃ vauṣaḍanta śaktimantreṇābhiṣicya itthaṃ nirodhārghyaṃ ca saṃpūjayet || uktañca - svarṇādyaikatamaṃpātraṃ yajñakādhārasaṃsthitam | arghyapātraṃ tato gṛhya huṃphaṭkāreṇa kṣālayet || sa bāhyābhyantaraṃ paścātkavacenāvakuṇṭhayet | bindusthānaṃ samāśritya madhye padmaṃ vicintayet || tritatvaṃ vinyasettasmin punaḥ śaktiṃ tu vinyaset | āpūrya pañcabhirbrahmaiḥ śivāṅgaiśca śivena ca || gandha puṣpasamāyuktaṃ tajjalaṃ mantrasaṃskṛtam || p. 70) sthāneṣu kalpanīyeṣu binduṃ binduṃ pratāpayet || iti || atha dravya śuddhiḥ | atha dravyajātamaṅguṣṭhā nāmikāgranyastamūlena cakṣuṣā samālokya huṃ phaḍantāstre tāḍyodvāsya punarāpyāyanāya kavacenābhyukṣya punaḥ śaivaṃ dhāma vṛṇvatā cakṣuṣā'valokyaitattejaḥ puñjadīpitaṃ hṛdā vā pañcabhirvāṅgaiḥ abhimantrayet | yadvā gandhaṃ sadyo jātena vastraṃ vāmadevenābharaṇamaghoreṇa naivedyaṃ tatpuruṣeṇa puṣpamīśenāparāṇi gāyatryā'bhimantryāstreṇa saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhya śaktimantreṇadhenu mudrayāmṛtīkṛtya śivārthamevaitatparikalpayet | punaranyeṣāṃ hṛdābhimantritaṃ pṛthagevapātre nidhāpayet | uktañca - aśvamuktamanenāpi varmaṇābhyukṣayetkuśaiḥ | pratyekamālabhejjāto dravyajātamudāhṛtam || hṛdayena pavitrairvā yadvāṅgaistatsvabhāvakaiḥ | vilepanamajātenta vastraṃ vāmena cālabhet || rūpiṇābharaṇa prātannaivedyaṃ puruṣeṇa tu | īśānena ca puṣpāṇi gāyatryā śeṣamālabhet || varmāstrarakṣitaṃ sarvaṃ dhenumudrāpurocitam || iti || tathā - aśivaśśivakarmāṇi naiva kuryātkadācana | śivenādhiṣṭhitaṃ dravyaṃ śivāya parikalpayet || pṛthageva vidhātavyamanyeṣāṃ muktikāsuta || p. 71) * * * * * * * * tathā dravyāṇi prokṣayet | * * * * * * tena yajñārthe kalpitena tu || aprokṣitaṃ na dātavyamanirdeśyaṃ ca vai śive | toṣa kumbheṣu sarveṣu bindu binduṃ prapātayet || agt *?mbhasassapuṣpayā? punarmantra samīritam | iti mantratya?pāpaṃ na dravyajātaṃ pṛthak pṛthak || pūjayet puṣpadhūpādyaiḥ mudrayedamṛtākhyayā || ityācāryaḥ | atha dhūpadīpārātrika pātrāṇyastreṇa saṃprokṣya hṛdayena saṃpūjya ghaṇṭā mantreṇābhyukṣya pūjayet | || atha pañcagavya vidhānañcātra likhyate || padma tatvātmike koṣṭe pañcavarṇavibhūṣite | saṃpūjya ghaṇṭā vastreṇābhyukṣya pūjayet ||? || atha pañcagavya vidhānañcātra likhyate || pañcatatvātmike koṣṭe pañcavarṇa vibhūṣite | taṇḍulaiśca kuśairvātha kalpayettada bhāvataḥ || saśivaṃ sadāśivaṃ vidyāṃ puṃstatvaṃ kālasaṃjñikam | madhyapūrvādiparyanta bhāgeṣu kramaśo nyaset | su pratiṣṭhaṃ suśāntañca tejo vā ratnajaṃ tathā || amṛtaṃ ceti pañcātra nidhipātrāṇi yojayet | kṣīraṃ dadhighṛtaṃ mūtraṃ gomayaṃ teṣu vinyaset || p. 72) pañcabhūta jayārthaṃ hi pañcagavyaṃ tadātmakam | kramāttadguṇa saṃkhyātairīśādyairabhimantrayet || gṛhastho brahmacārī cedajādyairgomayāditaḥ | aiśānyāṃ śaktipātrasthaṃ kuśadūrvāñcitaṃ jalam | gandhayuktaṃ ca gāyatryā ṣaḍvārānabhi mantrayet || gomayaṃ gojale kṣiptaṃ tajjalaṃ ghṛtasaṃyutam | tadghṛtaṃ dadhinikṣipta taccakṣīragataṃ kuru || hṛdayenāthagāyatryā kṣipettatra kuśodakam | brahmadbhiśca? śivāṅgaiśca gāyatryā ca sakṛjjapet | pañcagavyamidaṃ proktaṃ brahmakūrcamathośṛṇu || vadhvata sādyaḥ prasūtā ca rogārtāmṛtavatsanī | amedhyāhārabhakṣiṇyaḥ tyājyā gāvaśca garbhiṇī || kṛṣṇāyāḥ gomayaṃ?mūtraṃ nīlāyāḥ kapilaṃ ghṛtam | śuklāyādadhitā jñeyā kṣīramāhṛtya yatnataḥ || vyomasthaṃ gomayaṃ grāhyamaṅguṣṭhārdha pramāṇakam | gomūtraṃ palamānaṃ syādvastrapūtaṃ tathā sṛtam || pala dvayamidaṃ grāhyaṃ dadhyātmānaṃ palatrayam | vatsalālāvinirmuktaṃ kṣīraṃ pañcapalaṃ matam || kuśāmbu palamātraṃ syātpūrvoktavidhimantritam | ekatra pūrvavatkṛtvā śataṃ mūlena mantrayet || p. 73) brahmāṅgaistaddaśāṃśena gāyatryā ca tathā punaḥ | nityaṃ saṃsnāpayeddevaṃ pañcagavyāmṛtādibhiḥ || snāpayecchivakūrcena kṛṣṇāṣṭamyādi pūrvasu | rātrau sampūjya deveśaṃ tadbiṃbedyati mānavaḥ || sarahasyairmahāpāpairlipyatena sadābudhaḥ | kevalaṃ hṛdā vā kāryamiti kvacit | uktañca - gośakṛnmūtramājyaṃ ca dadhikṣīraṃ kuśodakam | pañcagavyaṃ hṛdā labdha mahābhūtaguṇairiti || atha pañcāmṛtavidhānañca likhyate || śarkarāmadhusarpiśca dadhikṣīraṃ kuśodakam | ajādyaiḥ pūrvavatkṛtvā snāpayettaiḥ pṛthak pṛthak || arghya dhūpāntaraistadvadgassugaiḥ kena pūryate |? tāni mastaka mānāni prasthadvayamitāni ca | āsakā pūritāni syuḥ kanyasādīnitāni ca || pratyahaṃ daśabhiḥ snāpyaṃ śataiḥ parvasu parvasu | saptadhādyo paristhāpya brahmāṅgasthāni kalpayet || atha dravyaśuddhiḥ - athāsanamūrtiliṅgo'tmapūjāṃ kṛtvā svāhānta mūlena śirasyarghyaṃ dattvā mūlamantraṃ daśavāraṃ japtvā samarpyāya śivo'hamiti saṃbhāvya ṛjukāyaḥ karatale mukulaṃ badhvā sidvandvaṃ p. 74) brahmarandhrāntaṃ dvādaśāntaṃ śaktyantañca hrasvadīrghaplutaṃ mūlamantraṃ praṇavādi namontamuccārya tato sidvandvānyanyāni brahmāṅgāni coccarediti mantraśuddhiḥ | uktañca - evaṃ saṃśodhitairdravyaiḥ pūjāṃ saṅkalpya cātmanaḥ | parigṛhyetsitaṃ maunaṃ mantraśuddhiṃ samācaret || trimātrādi krameṇordhvaṃ mantramuccārayecchanaiḥ | yāvanniṣṭhāpadaṃ pāptaṃ tanmānastatparāyaṇaḥ | mantraśuddhirbhavedevaṃ śuddhatatva samāśrayāt || ityācāryāḥ | tathācāgamaḥ - bindunādaṃ śikhāprāntaṃ mantramuccārya śodhayet | jñānaśaktimayaṃ mantraṃ śivenādhiṣṭhitassadā || mantrāḥ sarvakarāḥ śeṣā bindukāḥ kāmadā iti || nanu mantrāḥ svabhāvataḥ śuddhāḥ varadāmopaśaktayaḥ iti vacanāt prakṛtyā śuddhamantrāsteṣāṃ śuddhānāmapi punaḥ śuddhiḥ kriyate | tadā na vasthāprasaṅgaḥ syāditi cet | satyam kintu teṣāmaiśvaryādikārānmalovidyae | tena tirohita śaktīnāṃ teṣāṃ vanāśaktisaṃparkāt sa sāmarthyonmīlanaṃ śuddhīniṣyata eva | uktañca - jñānaśaktimayāmantrāḥ kintvaiśvarya malānvitāḥ | śaktyā jvalitasāmarthyaḥ sarve'bhīṣṭa pradāmatāḥ || iti | tathā sarvajñānottare ca - p. 75) mantraśuddhimanontasyaiḥ mantremantra vicakṣaṇaḥ | malādyaiśvaryasañjātaṃ mantrāṇāṃ kīrtitaṃ guha || teṣāṃ prabodhinī śaktiḥ śivajñānomanāssthitāḥ | mantraśuddhirbhavedevaṃ samāsātparikīrtitam || antarya janamasminnavasare kartavyam | mantraśuddhi samanantarameva tadyuktamiti || gatvā ca snānaśālāyāṃ sasahāyaḥ purā kṛtam | snāna vedyāṃ nyasetpīṭhaṃ taccatāmramayaṃ śubham || yadvākṣīritarūdhvantaṃ dvedhāśraṃ hasta sammitam | tadardhamunnataṃ ramyaṃ mekhalā gomukhānvitam || nyaste liṅge cale tatra sthire dhāmni purākṛtāḥ | pūjāmantreṇa samprokṣya gāyatryākusumairyajet || vyāpakaṃ prakalīkṛtya tasminnantargataṃ śivam | sṛṣṭisaṃhārabhedena sāmānyārghyamupāharet || pañcabrahmāṇi saṃpūjya tadvatpañcasumūrdhasu | tatoparinirmālyaṃ puṣpaṃ mūrdhni yojayet ||? na śūnyaṃ mastakaṃ liṅgaṃ puṣpaiḥ kuryātkadācana | antargehasthitaṃ yantannirmālyaṃ punarbahiḥ || caṇḍeśāya hṛdādadyādaiśānyaṃ kusumādikam | paṭṭanetrādisadvastraṃ prokṣayedastravāriṇā | vātārkaraśmi samparkācchuddhametadudāhṛtam || p. 76) gandhalepa vinirmuktaṃ śeṣaṃ yatnenaśodhayet | haimamābharaṇaṃ raupyaṃ kṣālayeduṣṇavāriṇā || sasne samarghyapātrādi gomayena virūkṣayet | bhasmanā śudhyate kāṃsyaṃ tābhyāmāñtrena śuddhyati || śaṅkha śuktyādikaṃ yaduttattuṣai?rdadhnā ca śuddhyati | tatkālocitapātrāṇāṃ śuddhiḥ kāryā pratikṣaṇam || astrābhimantritaistoyai gandhalepāpanuttaye | liṅgapīnaṃ samāsīnaṃ vighnaprotsāraṇāya ca || samprāpya secayet paścānmantrāḥ sānnidhyamāpnuyuḥ || iti || punaḥ kvacilliṅge śivāstreṇa pīṭhaṃ pāśupatāstreṇa prakṣālayediti | uktañca - nityaṃ pūjāsamāptau ca madhye mantragaṇe śive | śāntaṃ rūpaṃ gate tatra liṅge pīṭhe ca tatkṣaṇāt || * * * * * raudrā sthitvā vighnaṃ prakalpate | bhukti muktiṃ ca vignanti tasmāttān recayetpurā || śivāstreṇa ca liṅgasthā pīṭhe ca pāśupatena te | punastāsāṃ ca saṃsnāpya snāpayeddhṛdayāmbubhiḥ || tadāliṅgaṃ bhavecchuddhaṃ punarmantrāḥ phalapradāḥ || iti || tathā sarvajñānottare ca - liṅgaṃ prakṣālyacāstreṇa śivāstraṃ yatprakīrtitam | rudrarūpāstathā vighnāstena protsāritāstute || p. 77) pīṭhaṃ prakṣālayetpaścāt vardhanyā udakena ca | pāśupatena cāstreṇa umārūpadharāgatāḥ || evaṃ protsāraṇaṃ kṛtvā vighnānāṃ vidhivadbudhaḥ | tato'rcanaṃ prakurvīta śivasya paramātmanaḥ || iti || atha oṃ haum śivābhyāṃ śivaśaktibhyāṃ nama iti vā bhagaliṅgasamāyogaṃ vidadhyālliṅgamudrayā | liṅgasaṃsnāpanekāle liṅgamudrāṃ pradarśayet || bhagaliṅgasamāyogaṃ kṛtvā mantragaṇaṃ nyaset || itthaṃ sthiraliṅgacalacitra lepasthaṇḍila maṇḍalādiṣu yathocitāṃ śuddhiṃ snānaṃ prokṣaṇādibhiḥ huṃphaḍantāstreṇa kuryāt | iti liṅga śuddhiḥ || evaṃ pañcaśuddhau satyāṃ moghaṃ śivārcanaṃ bhavati | uktañca - itthamātmāśraya dravyamantraliṅgāṅgapañake |? viśuddhe satiśaivānāmarcanaṃ nānyathā bhavet || iti || atha calaliṅgaṃ cedā vāhanādi krameṇa pañcagavyādi snāpana karaṇamaśakyam | yadi pañcagavyasnānādikaṃ kriyate tadānirmālya saṅkara prasaṅgaḥ | atha pañcagavyādi vistārasnānakaraṇāya liṅga śuddhi samanantaraṃ calāsanatvenatveṣa śuddhāsana sthalāṅgopetaṃ śivaṃ sampūjyārghyadhūpādibhiḥ santoṣya vakṣyamāṇa vidhānena tailābhyaṅgādi purassaraṃ pañcagavyapañcāmṛtādibhiḥ saṃsnāpya mūlenārghya p. 78) toyena puṣpamāropya pariśuddhena vastreṇa vimṛjya vedikopari vinyaste dimbarāvṛte pīṭhaṃ kusumāsane vinyasya sthiramāsanaṃ pūjayet | taduktam - dvihastamāyataṃ pīṭhameka hasta pravistṛtam | dvādaśāṅgulamucchrāyaṃ yadvāhastontato dṛḍham || nānāvarṇakasaṃyuktaṃ madhye kamalabhūṣitam || iti || atha sthiraliṅga celliṅgaśuddhisamanantarameva sthirāsanaṃ pūjayet | tatra tāvadvāyavyāṃ oṃ hāṃ gaṇapatyāsanāya namaḥ | oṃ hāṃ gaṇapati mūrtaye namaḥ | oṃ hāṃ gaṇapataye namaḥ | pūrvavadāvāhanādibhissaṃskṛtya - śyāmaṃ lambodaraṃ sthūlaṃ gajānanaṃ vāmadakṣiṇahastaiḥ lassukaṭaṃkākṣamālā svadantadhāraṇamupaviṣṭaṃ dhyātvā gandhapuṣpādi japāntaṃ sampūjya śivakārye gaṇeśāna nirvighnatvaṃ prasīdame iti prārthayet || tataḥ oṃ hāṃ gurvāsanāya namaḥ | oṃ hāṃ gurumūrtaye namaḥ | oṃ hāṃ sadāśivādibhyo namaḥ | ityāvahanādi japāntaṃ sampūjya svāmin bhavadupadiṣṭamārgeṇa śivaṃ pūjayāmīti ājñāṃ dehīti saṃprārthayet | tathā bṛhatkālottare - oṃ namaḥ sadāśivādibhyo gurubhyo gurubhyaḥ tadanantaramiti | itthaṃ gurucaraṇebhyaḥ ājñāṃgṛhītvā śivāsanaṃ pūjayet || tathāgame - oṃ ādhāraśaktyā nyastavyā tatra kūrmaśilātmikā | candrāṃśu nirmalā saumyā caturvaktrā caturbhujā || p. 79) dugdhābdhimadhyasaṃbhūtā kalpitā hṛdayāṇunā | kvacidbījāṅkurākārā śaktirādhāra rūpiṇī || oṃ hāṃ ādhāraśaktaye namaḥ | kecit - mūlenatāṃ nyasecchaktiṃ sarvāsvādhārarūpiṇīm || iti | * * * * * * * * gadyanta vyāpinīṃ pūjayet | anantaṃ nīlasaṅkāśaṃ sahasraphaṇimaṇḍitam || hṛdāñjali samāyuktamekavaktraṃ caturbhujam | kṣīrābdhitaḥ samutpannaṃ saroruha samākṛtim || ratnādhāre hṛdāmantrī vinyasedāsanātmakam || oṃ hāṃ anantāya namaḥ | iti śuddha siddhāntavyāpakaṃ pūjayet | dharmajñānañca vairāgyamaiśvaryañca yathākramam | śvetaṃ raktañca pītañca kṛṣṇañcāgnyādikoṇagān || brahmapīṭhe hṛdābhyarcya siṃhākārāṃśca pādukān | oṃ hāṃ dharmāya namaḥ | oṃ hāṃ jñānāya namaḥ | oṃ hāṃ vairāgyāya namaḥ | oṃ hāmaiśvaryāya namaḥ | iti buddhyā puruṣānta tatvarūpānanādi māyānta tatva vyāpakān yajet | adharmaṃ ca tathā jñānaṃ vairāgyaṃ śikhinadhvajaḥ | anaiśvaryamiti proktaṃ hṛdā gāyatrīṇāṃ catuṣṭayam || dharmādi varṇasaṃmiśraṃ hṛdā siṃhordhvato yajet | oṃ hāṃ adharmāya namaḥ | oṃ hāṃ ajñānāya namaḥ | oṃ hāṃ avairāgyāya namaḥ | p. 80) oṃ hāṃ anaiśvaryāya namaḥ | iti rogādi kālānta tatvarūpāṇi gāyatryādīni yajet | atha ūrdhvacchadaṃ nyastvā paṅkajaṃ ca sakarṇikam | kesarālaṃ hṛdāmantrī śakticakra samanvitam || vāmādyāḥ śaktayaḥ śvetāścaturvaktrāścaturbhujāḥ | varadābhayahastāśca śivāsakta karāmbujāḥ || vījyate śaṅkarastā hi śvetacāmara paṅkajaiḥ | oṃ hāṃ adhaḥ cchadanāya namaḥ | ni-ṛ-ṛtau | oṃ hāṃ ūrdhva chadanāya namaḥ | īśāne | evaṃ māyā mahāmāyātmakaṃ raktastinibhaṃchadana dvayaṃ yajet | kvacinmāyātmakamadhaḥ chadanaṃ śuddha vidyātmakamūrdhva chadanaṃ tanmadhye'nantamaya padma mukulaṃ vikasitamiti | atragurukramaṃ * * * tyajyaḥ | prakramamucyate - oṃ hāṃ padmāya nama iti śuddha vidyātmakaṃ padmaṃ vidyeśāṣṭadalānvitaṃ śvetaṃ sampūjya oṃ hāṃ padmamudrāyai nama iti padmamudrāṃdarśayet | oṃ hāṃ karṇikāyai nama iti tanmadhye pītavarṇāṃ pañcāśadbījagarhitāṃ navātmākṣarabījāṃ vā catuṣṣaṣṭi kesarātmaśakti samāvṛtāṃ saṃpūjayet | uktañca - brahmākṣaṃ tasyadaleśaktiḥ jagadādhārarūpiṇī |? śaivī sāthakriyāśaktiḥ viśvavikṣobhakāraṇā || yāvajjṛmbhati satveṣu sarvatatveṣu nityaśaḥ || p. 81) sarvabījeṣu sā śaktiḥ aṅkura prabhavā sthitā | sā tu brahmāṇḍamāvṛtya nirgatā kṣīrasāgarāt || punarrandhraṃ samudbhidya kandādaṅkuravatsthitā | aptatvamāditaḥ kṛtvā yāvadgavyaṃ samudgatā || aptatvaṃ secakaṃ jñeyamagnirucchrāya kāraṇam | samīraṃ preratastasya vṛddhyarthaṃ vyomakalpitam || tanmātrāṇyaṅkurābhāṇi suṣirāṇīndriyāṇi ca | ahakṛtsatva madhyasthamojaskaṃ siddhikāraṇam || brahmavedyāṃ nyasedena ratnādhāre hṛdāṇunā || tatra brahmavedyāṃ nyasedenamiti brahmadyeyasthitaṃ kūrmaśilāyāṃ tu dhyātvā śaktirūpaṃ nyaset | paścādratnādhāre brahmavedyāṃ padmamukularūpamanantaṃ nyaset | itthaṃ pūrvamevātroktam | tatrānyatra ca - pūrvaṃ kūrma śilāyāṃ tu dhyātvā śaktiṃ niveśayet | brahmākhyāyāmanantaṃ ceti | ananta nāma nāgasyorvitatvāntameva vyāptirnordhvaṃ syāt | paścādanantavamalaśavedi vidyeśvarādhipo'nantaḥ syāt | * * * * * mudbhūtasitoddaṇḍamanantaṃ nāma paṅkajam | paścāttadevodgataṃ śuddha vidyāntaṃ vidyeśānadalāṣṭakam || tadadhastatva saṅghātaṃ māyāntaḥ pīṭhasañcayam | buddhidharmo manojñānaṃ vairāgyaṃ prākṛtaṃ matam || p. 82) aiśvaryaṃ pauruṣaṃ tatvaṃ yugadharmā ime matāḥ | satvaṃ rajastamastattatkāraṇaṃ guṇasañcayam || dharmātsatvaṃ manaḥ śuddhirjñānena rājaterajaḥ | vairāgyaṃ tattridhābhūyādaiśvaryāttāmasādbhavet | manomāna nimityuktaṃ mānasā sarva duhyate || heyaṃ tyājyamadhastatvaṃ jñāyate jñānamīritam | dharma tatvamupādeyaṃ budhyā niścityayogirāṭ || svīkarotītyatha sarvaṃ dharme dharmastvitīritaḥ | prākṛtaṃ bandhanaṃ sarvaṃ matvābhogāt lambanam || tatra vairāgyamāpannaḥ puṃstatvamadhigacchati || aṇimādi guṇānīkamaiśvaryaṃ puṃsitāmasam | matvā tyājyamatityaktvā punarūrdhvaṃ nirīkṣate || rāgo vidyākalākālamātma tatvannibandhanam | rāga rakta svadharmīsyānmithyā jñānītva vidyayā || kalāsu kuśalomohā davairāgya samudyataḥ | kālena vadanaṃ duḥkhamanaiśvaryamayoginām || iti matvā punastatvamata ūrdhvaṃ nirīkṣate | māyātatvaṃ jagadbījaṃ vināgya śivātmakam | sthūla sūkṣmātmakaṃ viśvaṃ tasminnantargataṃ sthitam || mahadbhiryogabhityā yacchati sanmārgaṃ śaivajñānā ca bhāsakaḥ ||? p. 83) śuddhavidyā punastatvaṃ yogināmapi mokṣadam | anantānanta bhogasya sarvaiśvaryālayaṃ param || etattatvāntamadhvānamāsanaṃ parameṣṭhinaḥ | jñānakalānāmānaḥ prāṇano yatra saṃhitā ||? kaivalyā bhāsabhāvena muktāstiṣṭhantimūḍhavat | mahagāmavedyantanmukti sthānamupāparam ||? punaścaiṣāṃ yantravatsa nirucyate |? dharmākhyāḥ kesariprakhyāḥ śambhorāsanadhārakāḥ | agnādi koṇakāśvetaraktapītā sitaprabhā || vipratāsyaśśubhā snigdhāḥ mithaḥ puṣṭhāvalokinaḥ | brahmāṇḍa * * * yāvanmāyā tatvānta mudgatā | gātrakāṇitva dharmādyā nānāvarṇa vibhūṣitā || ūrdhvādhaḥ chadanaṃ māyādvayaṃ hemanibhaṃ matam | śuddha vidyāpadaṃ padmaṃ vidyesāṣṭadalānvitam | piṇḍikāvrati viṣphāraḥ śaradindunibhaṃ śubham || aṣṭāṣṭa kesara prakhyā vāmādyāḥ śaktayaḥ sthitāḥ | madhye manonmanīśaktiḥ karṇikā kanaka prabhā | pañcāśadbījasaṃyuktā navabījayutāthavā || tanmadhye saṃsthitaṃ liṅgaṃ śivatatvā * * bho caram | tatra mūrtiṃ nyasetsūkṣmāmīśa tatvasvarūpiṇīm || p. 84) tatvaṃ sadāśivaṃ śāktaṃ daindavaṃ ca kalātmakam | vidyā dehātmakaṃ dhyātvā niṣkalaṃ paramaṃ nyaset || kvacidvidyā tatvātmakamūrdhvacchadanaṃ mayābhāgātmakaṃ kalamiti | tathā coktaṃ sarvajñānottare - pṛthivyādīni gavyāntaṃ brahmavediṃ prakalpayet | dhārikābhyūrdhva vedyāṃ tu dharmādi caraṇaṃ nyaset || budhyādi puruṣāntāni catvāri caraṇāni ca | tāni caiva nibaddhāni guṇairanyonyavartibhiḥ || catvāri gātrāṇi surāgādyāvaraṇāni tu |? athordhvacchadane bhūyo māyā vidyāṃ prakalpayet | bhitvā liṅgantu tanmadhye śivāntaṃ yāvad?hutam? | viśuddhiraśmī saṃbhāṣaṃ sūryakoṭisamaprabham || ādhāraṃ sarvadevānāṃ bhukti mukti phalapradam | tasya mūrtisitaṃ padmaṃ tallīnaṃ cāru karṇikam | cārukesaraparyantamaṣṭapatraṃ manoramam | liṅgamevaṃ sadākalpyaṃ tasmin saṃsthāpayecchivam || iti || aṣṭāṣṭakesarāgreṣu oṃ hāṃ vāmāyai namaḥ | oṃ hāṃ jyeṣṭhāyai namaḥ | oṃ hāṃ raudryai namaḥ | oṃ hāṃ kālyai namaḥ | oṃ hāṃ kalavikariṇyai namaḥ | oṃ hāṃ balavikariṇyai namaḥ | oṃ hāṃ balapramathinyai namaḥ | oṃ hāṃ sarvabhūtadamanyai namaḥ | iti pūrvādīśāntamauṣadharādi p. 85) mūrti śaktaya padmasthāḥ dvibhujā kṛtāñjali puṭāḥ śivābhimukhāḥ sampūjya | oṃ hāṃ manonmanyai nama iti karṇikāyāṃ saṃpūjya oṃ hām namaskārāyai namaḥ iti namaskāramudrāṃ pradarśayet | uktañca - kṣādi mūrti tadīśānāṃ vāmādyāḥ śaktayo matāḥ | vāma śabdena saundaryamuktaṃ pañcaguṇānvitam || saṃpūrṇa guṇavatvena jalādī vāmapekṣayā | jalādīnāṃ catustridvyaika guṇatvādapūrṇatā || vāmātra pṛthivītatva bhūtabhāvātmikā yayā | sṛṣṭiḥ pravartate vāmā sā śarvaḥ kṣitimūrtipaḥ || sa eva vāmadeva stacchaktirvā metigīyate | jyeṣṭhā jalamayī tatra sthitāpātānu rūpiṇī || bhavastadīśassa jyeṣṭho jyeṣṭhataḥ śaktirīritā | anaiśca rudrarūpatvāddraudryāgneyī tadīśvaraḥ | paśupatissa vai rudro raudrī tacchakti riṣyate || prāṇasya kalarūpatvātkāmāśaktistu vāyavī | vāyumūrtipa īśānaḥ sakalā iti viśrutaḥ | kālitacchaktirākāśamadhikāla vikāriṇī || yataḥ kālā avayavāḥ teṣāṃ vikaraṇī tathā | vyomno'vayava śūnyatvādvyaktadvikaraṇaṃ tathā || vigata * * * ntena kalābhāstu sa smṛtaḥ || p. 86) bhīmogaganamūrtīśaḥ kala vikaraṇa-īritaḥ | śaktiḥ kalavikaraṇā cāndrī vai balapūrvikā || karaṇī ca balasyātra karaṇā vai viśeṣataḥ | roṣayitvā mahādevaḥ tadīśvaraḥ ||? sa vai balavikaraṇastadīyā balapūrvikā | karaṇyarkamayīśaktiḥ balapramathanīyataḥ || arkasya caṇḍaraśmitvādrudro'rkamūrtiyaḥ smṛtaḥ | sa vai balapramathana pāśa * * ka īśvaraḥ || balapramathanī tasya sarvabhūtadamanyatha | ātmīya puṇyapāpaugha bhogodayamatyataḥ ||? ātmā vai sarvabhūtāni yajamānastu sa smṛtaḥ | ugrastanmūrtipaḥ sarvabhūtānandamanastu saḥ | sā sarvabhūtadamanī śaktistasyaiva kīrtitā || śaivīmanonmanīśaktiḥ samanaskaṃ paśuṃ yataḥ | paraṃ nirvyāsakaraṇaṃ śivaikyaṃ yāvayatyaṇūn || manonmanī tu sā jñeyā tadantaḥ sthaḥ paraḥ śivaḥ || vāmādyāḥ śaktayo hyetāḥ ekavaktrādvibāhukāḥ | kṛtāñjali pṛṭādhyeyā śivasyāpi mukhāstathā || iti || pūrvoktena vidhānena dhyeyāyatvā kvacinmate | udyaddinakarābhāsā striṇetrāścāru kuṇḍalāḥ || p. 87) jaṭāmakuṭa khaṇḍendumaṇḍitāstāḥ kvacinmate | bhinnavarṇāyutassarvā makuṭādi vibhūṣitāḥ || iti || atha māyāntaṃ śuddha vidyātatvaṃ pīṭhabrahmaviṣṇu bhāgayorvinyasya śivatatvāntamarcābhāge vinyaset || uktañca - ātmatantantu māyāntaṃ brahmabhāge prakalpayet | vidyātatvaṃ tu vidyāntaṃ viṣṇubhāge nyasedbudhaḥ || śaktyantaṃ śiva tatvākhyaṃ arcābhāge sthitaṃ yajet || iti || tathā - bījāṅkuramanantañca dharmādīni yathā kramam | ityātma tatvaṃ pīṭhādho brahma sthāne prapūjayet || pañcakarṇikāṃ pātre vāmādyāḥ kesaropari | manonmanīpīṭha pṛṣṭhe vidyātatvāntagocaram | ādhāraśakterārabhya manonmanyantamānavaḥ ||? sampūjya gandhapuṣpādyairāsaṃ parameṣṭhinaḥ | īśvaryāśaktiparyante mūrtiḥ syādrudrasaṃjñikā || iti || oṃ hāṃ sūryamaṇḍalāya sādhipāya namaḥ | oṃ hāṃ vahnimaṇḍalāya sādhipāya namaḥ | saptakuṭibhiḥ rūpaṃ ca caturthamaṇḍalañca kecit pūjayanti | tathā - mantrāṇāṃ loṭayaḥ sapta śivasyāsana saṃsthitāḥ | ataḥ saptakoṭimantrāṇāṃ utpatti hetutvācchakteḥ saptakuṭilatvamiti | padmadale kesara karṇikāgra prānteṣu vinyasya oṃ hāṃ kriyāśaktaye namaḥ | ityūrdhvādho vyāpinīṃ vinyasya kriyāśaktimayaṃ pīṭhaṃ vibhāvya oṃ hāṃ śivāsanāya namaḥ p. 88) ityāsanaṃ gandhapuṣpādibhiḥ sampūjyā | oṃ hāṃ jñānaśaktaye namaḥ iti liṅge vinyasya jñānaśaktyātmikaṃ liṅgaṃ vibhāvayet | uktañca - kriyāśaktimayaṃ pīṭhaṃ vidyātatvāntamāsanam | jñānaśaktyātmike liṅge śaktitatvāntagocare || mūrti? dvayaṃ samāvāhya yajeddevaṃ paraṃ śivam || tī | tathā cāgame - pīṭhaṃ mantrān nyasetpīṭhe mūrtyādi liṅgavigrahopari tatvaṃ tatvāṅgāni cicchaktiñca kriyā matā || iti ||? tathā pratiṣṭhāsāre'pi - kriyāśaktiṃ nyaset pīṭhe jñānākhyaṃ liṅgavigrahe || iti || nanu pratiṣṭhāsamaya eva sarvamantrāṇāṃ nyāsaḥ kṛtaḥ | punaḥ pratyahaṃ kimiti kriyate | satyam | kintu tadānyatra mantrameva yajanaṃ prītyarthaṃ pratyahaṃ kartavyam || kecet parāṅmukho bhavati | uktañca - mantrāṇāṃ yajanaṃ kāryaṃ nityaṃ sannidhi hetave | anyathā na prayacchanti siddhiṃ vighnaṃ prakurvate || bahudaivasikā pūjā yadi maṣṭā tadāguha | parāṅmukhāstato mantrā vrajanti sthānamātmanaḥ || iti || añjaliṃ hṛtpradeśe vidhāya oṃ hāṃ haṃ hāṃ śivamūrtaye nama iti bindvantamuccārya sūkṣmamūrtimīśamūrti tatvātmika kāmaliṅgānanaṃ hetuṃ vinyaset | uktañca - sampūrṇa paramajyotirūpa karmātma gocaram | p. 89) mūrtimīśvara tatvākhyāṃ liṅgāntaṃ hetuṃ vinyaset | hṛtsampuṭastva jāto vai mūrtimantra iti smṛtaḥ || atha - pañcamantrātmiko mantro vyakto mūrtissadāśivaḥ | mantradehaḥ śivasyāsau paṭhyate śāstrakovidaiḥ || iti vacanāt | oṃ hāṃ vidyādehāya namaḥ | iti nāradā śaktyantamuccārya atheśānatī tyāśāntāṃ tatvaṃ sadāśivaṃ vapuriti vacanātsadāśivabhaktyāhata śivatatvāntavyāpikāṃ vyaktamūrtyaṅgadairghyaiḥ vinyaset | uktañca - tathaiva dharmamūlo'yaṃ sādākhyaṃ mantramucyate | vinyasenmūrti madhye tu vidyādehaṃ sadāśivam || ārohe śivaliṅgasya śuddhajñānamayaṃ prabhum | aṣṭatriṃśatkalopetaṃ brahmāṅgaṃ kṛtavigraham || dṛkkriyecchā tripañcākṣāṃ pañcāsyaṃ trikaraṃ param | daśāyudhadharaṃ saumyaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || nanu yathātmanaḥ puryaṣṭaka mayaḥ sūkṣma sūkṣma dehontarāgaḥ pañcabhūtātmaka sthūlabahiraṅgastyaḥ śivasyāpi sūkṣmasthūla dehadvayam | tatrāntaraṅgā sūkṣmamūrtiḥ kathamadhastādīśvara tatvātmiketyucyate | satyam | yadyapi sā mūrtirīśvara tatvātmiketyudāhṛtā | vācyavācakayorabhedādīśvara tatvādhiṣṭhāyaka bindumayīti boddhavyā | taducyate | svātmārāmataro bhagavānkṛpāmūrtiḥ sūkṣmamataḥ sarvānugrāha p. 90) katvādakāradvāṃścenniyamādupāsyena vastunākāramupaiti buddhiritimatvā sarveṣāmanugarthamatta cittānukhyaṃ sthūlaṃ sūkṣmatarañca dehaṃ dhatte | sa ca dehaḥ śāktaḥ | sā ca śaktiravinābhāvinī paradhidānanda ghanātmikā | sā hi punaricchājñānakriyāveti vibhinnaiva | bhavati | tacchakti trayātmako bhagavān bindurityabhidhīyate | sa ca niṣkala binduḥ sakalaḥ sakala niṣkalaśceti tridhā sthitaḥ | tatra cecchāśaktyātmaka niṣkalabinduḥ śaktitatvamiti cocyate | yaḥ punaḥ sakalaḥ sa catuṣkalātmakaḥ kriyāśaktimayo bindurīśvara tatve bhūmadhye prāṇāpānādiṣu sthitaḥ | yaḥ punaḥ jñānaśaktimayaḥ sakalaniṣkalaḥ sadāśiva bhaṭṭamayā na kasyasūkṣma mūrtiḥ sthitaḥ | tathā'pyanayoḥ sakala sakalā kalayora? bhedopacārādīśvara tatvā ma?rmatvā bindumayī mūrtirityudāhṛtā || uktaṃ ca - lokānugrahakartṛtvātpāśajāla nivṛttaye | dhyāna gamyo bhavecchaṃ bhuḥsarvagaḥ paramaḥ svarāṭ || icchājñānaṃ kriyāmūrtirvyaktāvyaktobhayātmikā | niṣkalasthāvarāśaktirjagataḥ kāraṇaṃ sthitaḥ || pañcatriṃśātmako binduśśakti tatvamitīritam | śāntyatītakalāmātravācyaṃ śāntyāvaindavāstataḥ || tattatvaṃ sakalojñeyo bhrūmadhye binduvācakaḥ | iḍāpiṅgāsanannāsu somasūryānalātmikāḥ || p. 91) tatvamaiśvaramāsthāya yogināṃ yogasiddhidaḥ | tṛtīyo yaḥ samākhyātassatu sādāśivī tanuḥ || sūkṣmā sūkṣma kalābhistu pañcabhiḥ paribhūṣitaḥ || ardhabhiḥ ṣaḍbhirvā śuddhe sthūlamūrtiḥ sadā śivaḥ | sarvatra bindurekaivaṃ īśvaratatvātmakaḥ śrūyate | tatkathaṃ traya iti na vācyam | tasyā netrātmakatvāt | taduktaṃ ca sarvajñānottare - ardhapaṭale sadāśivatva varṇanānantaraṃ tathā ca - athordhvaṃ caindavaṃ tatvaṃ vimalaṃ sarvatomukham | paramaṃ sarvatatvānāmanantaṃ jyotirūpakam || tatra bindu sthitaḥ skandaḥ śuddhasphaṭikanirmalaḥ | kadambakolakākāra * * * raṇamālikaḥ || sakalo niṣkalaścaiva tathā sakalaniṣkalaḥ | sūkṣmo bhinnakalaśceti dhyeyo'sau pañcadhāprabhuḥ | tacca kaleśāntyādibhiḥ yuktaḥ sakalaḥ paripaṭhyate || niṣkalaḥ kevalo binduvyāpī sakala niṣkalaḥ || jvālinyādikayā yuktasūkṣmo'sau parikīrtitaḥ | svaroṣoḍaśabhīṣanno bhinnātmā bindurucyate || tato'sthānantato bhedaṃ sarvaśāstreṣu ṣaṇmukha | mantreṣu padmakāyañca na vinābinduḥ kvacit | niṣkalasthā parāśaktiracintyā sarvatomukhī || p. 92) sa sūkṣmā nirmalānantā nirvāṇa rūpiṇī | yā vijṛmbhati satveṣu sarvatatveṣu caivahi || tathā ghṛtaṃ jagatsarvaṃ mekayānekarūpayā | asyā ūrdhvaṃ nirālambaṃ nirādhāraṃ nirāmayam || acalaṃ vyāpakaṃ śāntaṃ sṛṣṭisaṃhāravarjitam || iti || nānārūpī na cedevaṃ bhagavān sarveṣāmanugrahārthaṃ tarhiyasteṣāṃ prāṇināṃ karmaparityāgārthaṃ sṛṣṭi sthiti saṃhārānugraha tirobhāvā kṛtyamapi kartavyena sthitaḥ | tatastasmin karmasambandhādbhagavānapi karmabaddhaḥ | kimiti na cāyata iti vācyam | divyaśaktitvāt | uktañca - aṣṭatriṃśatkalopeto vyaktamūrtiḥ sadāśivaḥ | sakalastu bhavedevamanyathā niṣkalaḥ śivaḥ || īśvarasya tu mantavyo vidhamūrtiramekadhā | saṃsthito yoga sārthakyānna ca sīdati karmaṇā || krīḍataḥ parameśasya mūrtireṣā hyanindite | tathā śrīmanmṛgendre ca - loke vapusmato dṛṣṭiṃ kṛtyaṃ so'pyasmadādivat | mālādya saṃbhavācchāktaṃ vapurnaitādṛśaṃ prabhoḥ || tatpunaḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtyopayogibhiḥ || īśa tatpuruṣāghora vāmajairmastakādibhiḥ | sādhārāṇāmanyacca tantre'smin kathyate budhaiḥ || iti || p. 93) tathā - yena yena hi rūpeṇa sādhakaḥ saṃsmaret sadā | tasya tanmayatāṃ yāti cintāmaṇiriveśvaraḥ || yato dhyātvā tvaivamabhyarcyate śivaḥ | yato dhyānamanantareṇaivābhiṣṭa phalāvāptirna syāt | atodhyātavyaḥ sarvasadāśivaḥ | uktañca - ata eva ca sadhyeyo viśiṣṭaphalabhogadaḥ | juhustadviṣayaṃ cyākaṃ? yadantaravalokanam || avalokādbhavetprītaḥ puruṣorūpasaṃyutaḥ | rūpamāścaryabhūtaṃ tatsarva lokavilakṣaṇam || iti || nanu dhyānārcanādibhireva bhagavānabhīṣṭa pradaścet tābhistadā smadādivadupakāra pratyupakāra pralobhavaniti | virāgadveṣādabhilāṣādi saṃpṛktaḥ syādityapi na ca vācyam | yataḥ paripāka kāraṇameva caitadapīti | nanvevañca davalokādbhavetprīta iti kathaṃ tadavyakte'valokādityupa lakṣaṇamavalokādibhiḥ dhyānārcanādibhiḥ karmasamatva lakṣaṇopari pāke samyak sañjāte tamātmānaṃ nirākulamavalokya prītobhagavānityarthaḥ | ata eva bhagavān tatraiva viśiṣṭabhedaḥ sadhyeya iti | viśiṣṭaphalamokṣalakṣaṇaṃ bhogaśuddhādhvāṇimādyaiśvarya sukhāvāptirityetaddvayamapi karma paripākena vinā na saṃbhavati | sa paripākaścoddhūlanādinā vinā sañjāyata iti yataḥ ataḥ kara pādena sa bhagavān dhyeyaḥ | upāsanīya ityarthaḥ | yata evaṃ tatastadāvanibandhanaṃ nāśāstroktaṃ rūpaṃ likhyate | p. 94) pañcānanaṃ prakartavyaṃ paścimaṃ vadanaṃ dhyāyellocanatrayabhūṣitam | iti pañcānanaṃ sarvajaṭālambimamastakam | kaśapāśanibaddhordhvañcandrārdhakṛta śekharam || dhyātvā paramanirvāṇaṃ prāpnuvanti narottamāḥ || iti || śrīmukhabimbe tathā - paścimaṃ varjitaṃ kiñcidīśānamūrdhvagaṃ nyaset | pracī tatpuruṣaṃvaktraṃ hṛdayopari śobhitam || aghoraṃ dakṣiṇaskandhe vāmaskandhe tu guhyakam | sadyojātaṃ pratīcyāṃ tu pṛṣṭhagrīvo paristhitam || nānābharaṇaśobhāḍhyaṃ nānāsiddhipradaṃ nṛṇām | nānā krīḍaratānnityaṃ vighneśvaraṃ śivāpaham || darśayettrīṇivaktrāṇi sadyeśānau na darśayet || iti | yadāvāpi?to tadā śivarūpaṃ likhyate tadeti śeṣaḥ | īśāna chāyayāśvetaṃ madhye tatpuruṣaṃ nyaset | verordhvavaktra prāthānyāttacchāyā paritaḥ sitam || iti || tathā - vidyādehaṃ karanprāntaṃ plutamuccārya saprabham | yādye?davyaktamūrtautaṃ prākṛta * * * makhātmanaḥ || īśānaśāntyatītākaṃ puṃsāṃ trivaktrapaṅkajam | ghoravidyābhṛtaṃ vāmaṃ pratiṣṭhāguhyamaṇḍalam || sadyonivṛttijāṃ cādbhiṃ bhuvanādhvatanūruham || p. 95) varṇatvaṃ mantrarudhiraṃ padamānaṃ sirācitam | tatvāsthimajjāśuklādi padmāsīnaṃ tu digbhujam || dṛktiyecchāti pañcākṣa jñānacandraṃ kalānvitam | śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ dvātriṃśallakṣaṇānvitam || śāntaṃ muvānaṃ piṅgāśraṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitam | varadābhayakhaḍgaśakti śūlāni dakṣiṇo * * * * * * || pūjā pūrā hi ḍamarunīlābjākṣāṇi vāmataḥ | bibhrāṇaṃ śaktiparyanta vyāptaliṅgasthadairghyake || tathā - dakṣiṇeccamoṅkāraṃ pūjāpūraṃ tu vāmataḥ | khaṭvāṅgaṃ ḍamaruṃ tadvattadvattriśūlabhoginoḥ ||? asi nīlotpale tadvattadvacchaktyakṣa sūtrake | īśādi pañcavaktrāṇāṃ karasthāstrākhyanukramāt || iti || tathā - bālavaktravadāsīnaṃ prasannaṃ sphaṭika prabham | nijaṃ tatvaṃ samālokya dhyānāsaktamiva sthitam || yuvākāraṃ sthitāpītaṃ dhyānastimitalocanam | pūrvaṃ tatpuruṣaṃ vaktraṃ hṛdayo paricintayet || aghoraṃ dakṣiṇe ghoraṃ kṛṣṇaśmaśru samanvitam | daṃṣṭrākarālaṃ vikataṃ dakṣaskandhoparisthitam || yauvanastrīmukhākāśaṃ māyāvibhraṅgalolupam | valāṃ strī bhūṣaṇopetaṃ vāmaskandho paristhitam || p. 96) nṛpavaktrasamākāraṃ dhyānāsaktaṃ himaprabham | sadyojātaṃ sadā dhyāyet pṛṣṭhagrīvoparisthitaḥ || pañcavaktramiti dhyeyaṃ prativaktraṃ trilocanam | viṃśadasmitavimboṣṭhaṃ kuṇḍalābharaṇānvitam || viśālaphālatuṅgāgraṃ pīnagaṇḍasthalaṃ śubham | nānāratnasamopetaṃ haima maulivibhūṣitam || hārakeyūrasaṃyuktaṃ mudrikākaṭakānvitam | sottarīyopavitāḍhyaṃ saumyaṃ sorabandhanam || vistīrṇodarasthalaṃ pīnaṃ sasphita kaṭimaṇḍalam | sarvalakṣaṇasampannaṃ kaṭisūtramanoramam || divyavastraparīdhānaṃ vyāghracarmāmbarapriyam | nūpurālaṃkṛtapadaṃ kaṭakādi vibhūṣitam || suktavāntaṃ padmāṅkadīrghabāhukam ||? daśādyudhadharaṃ devaṃ divyarūpamanoramam || stūyamānaṃ viriñcādyaiḥ dhyāyedevaṃ sadāśivam || iti || alakṣaṇa saṃgrahe - pañcāsthāni yathāliṅga bhavet suvyaktapañcakam ||? * * * ñcaturāsyaṃ ca tridvyaikāsyaṃ bhavet kramāt | pañcavaktramaniṣṭeṣṭa caturvaktraṃ sukhāvaham || trivaktraṃ śāntidaṃ nityaṃ dvivaktraṃ cābhicārakam | ekavaktrañca rogaghnannāsikāsyañca locanam || p. 97) * * * * khaṃ viprāsade pūrvavaktrake | caturmukhe tu kādhāre pañcāsyaṃ vā caturmukham || sitottānaṃ triṇetrañca maulīkuṇḍalaśobhitam | liṅgamūrdhni sthitaṃ vaktramaiśānaṃ ko?śavikṣitam || rakta varṇaṃ site * * mbakaṃ maulimaṇḍitam | siṃhograṃśā?śru keśāḍhyamaikaṃ tatpuruṣānanam || kṛṣṇaṃ yāmyamadyorāsyaṃ vikūrcamasibhāsvaram | daṃṣṭrākarālaṃ vṛttākṣaṃ jvalatpāvaka sannibham | vāmavaktraṃ bhavetpīna * * * * din?sthitam || kāntālaṅkāra keśāḍhyaṃ tilakālakamaṇḍitam | vāruṇāsyaṃ sitaṃ ramya dvyañjamaulīṃ jaṭāṃ dharam || tryakṣaṃpīnaṃ yuvākāraṃ suprasannaṃ suśobhanam | vineśārañca tadvaktratrimukhaṃ svanakarṇitam || sadyaḥ sādapi vaktraṃ syātpuruṣeṇaika vigraham || vaktrakam || astra sarvādhva saṃbhava brahmaviṣṇurudraiśca rasadeśasānta ṣaḍakṣara vainateyārcita nāge kaivalyasarvataḥ sarvabhuvaneśa padeśa mantreśakaleśa varṇeśābhidhānā ete sadāśivā bahavo midyante | īśordhva niṣkala śāntavyāpaka rucisadāśiva bhaṭṭārakasya bhedāḥ | punaśca mantrabhedāḥ sadāśiva sadā bāhyovidyante | ete sarve cidānanda ghanasvarūpa pañcamantrātmikāḥ parāpara bhaktipradā niṣkala śivādhiṣṭhitāścaiteṣāṃ p. 98) madhye rudra sadāśiva eva śaivaiḥ pūjyaḥ | tasmādrudra sadāśiva padamāha - śaktitriśūlakhaṭvāṅgaṃ varadābhaya bāhumān | purākṣaḍiṇḍimī vyālo pālinī prāksadāśivaḥ || iti || anenoktanyāyo vyaktāvyakto bhayātmaka calācala liṅgeṣu bhuktimukti nimittaṃ pūjyamāna sadāśiva bhaṭṭārakaḥ sarvadā pūrvābhimukha eva bhavet | yathā sa bhagavān pañcamābhimukhaḥ tadā vidhirucyate | śrīmukhabimbe - dīkṣa * * * ṭe śāsyaṃ pratīcyāṃ cintayedguruḥ | īśaṃ tatpuruṣaṃ śāntaṃ nityaṃ nitye purānanam || iti || śrībṛhatkiraṇodyotādau - prāṅgamukhāvīśa tatpuruṣāvaghoro dakṣiṇānanaḥ | nityaṃ saumyānano vāmaḥ sadyaḥ paścānmukhaḥ smṛtaḥ || iti śrībṛhadvaca bhārgavādau dhyāyet || * * * * * * sadā śivaṃ nityaṃ prāṅmukhecāsyavakṣasam | dīkṣādau kalaśādhāraṃ tameva pratyagānanam || iti || lakṣmīkeśasaṃvāde - nitye naimittike kāmye sarvādhikaraṇaṃ sadā | śivaḥ pūrvānanolakṣmī pratyakpṛṣṭhaḥ kalātanuḥ || iti || tathā - pratīcyāṃ ca yadā dvāraṃ tatreśaṃ puruṣaṃ smaret | sadyojātaṃ bhavetprācyāṃ ghoraṃ vāmañca pūrvavat || p. 99) bhogāṅgāni yathā pūrvaṃ * * * kaścottarānanaḥ || naivedya dīpamālādi dvāradeśe niveśayet || iti || īśāsyaṃ sadā kāryaṃ mūladvārāvalokanam || sadā pūrvānanaṃ sthāpyaṃ sthāpyaṃ vā paścimānanam || iti || * * * * * * * * nasya sadāśiva bhaṭṭārakasya ca śuddhasphaṭikavattannirmalatva bhāvācca tataḥ paraṃ jyotirmayaṃ mūrtimantra kalpitaṃ sūkṣmamūrteḥ sphaṭikābhāsatvācca vidyādeha mantrakālī?ta vyaktamūrtau daṇḍabhaṅgyā sthita pañcabrahmamayamasita varṇatvācca parāvāhanarupeṇa saṃpiṇḍita śuddhasphaṭikanibha dvādaśānta śivasparśa niṣkala śivamantra vinyasta vyāpakaparama niṣkala śivasya nirmalatvācca sakalī karaṇānāntareṇa rūpeṇa sarvāṃ vyāpakavinyasta paratejo rūpamayatvāccāmṛta karṇe mūlamantreṇa dhenumudrayāmṛtīkṛtya vācca sadāśiva bhaṭṭārako'sya yājyasyayājakasyāpi paramaśivavacchunirmatvaṃ siddhamevetyuktaṃ bhavati | tathā tadvaktraṇāmapi paramārthataḥ sphaṭikavannirmalatvameva syāt | īśānanya sphaṭikanibhasya vyomarūpatvāt | vyapakatvāditara vaktrāṇāmapi tathā syāt | ki * * * tarvādi mahāśādhṛtendrādi kuberāntāśeśānāṃ kuṅkumāsitāsitārūpavarṇānāṃ teṣāṃ kuṅkumādi varṇasthiratvārthaṃ śivabhaṭṭārako'pi tatpuruṣādibhiścaturbhiḥ pūrvādyāśā parigṛhīta * * * mukhecchā parigṛhīta purandarādyākāra kuṅkumādi p. 100) nibhairyuktaḥ sadāśiva iti | īśānasyotharvādibhiḥ lokataktrasya sphaṭikantannirmalatvameva | ataḥ paramārthataḥ parvā * * * ktrāṇi sadāśivavigraha sphaṭikati bhavanti bhavanti | tulyam | tanvīśānādi vaktrāṇāṃ prasannastimityādi bhāvaḥ kimarthaṃ? manuṣyāṇāmiveti cet | naivam tatpañcakṛtya nimittamiti | tathā gamanā vilaye'pi muktyarthaṃ yajjaṭikā prasannaṃ ceti saṃsmaret | īṣatprahasitaṃ pītaṃ garvitaṃ stambhanādiṣu | karālamasitaṃ piṅgajaṭāmuṇḍā hi bhuṣaṇam || kṣayādiṣu tirobhāve raktañcārvamaṇḍalam | janane sarvabhāvānāṃ dhyāyet saktamanusmaret || bālayauvana bṛddhastrī kṛpākāraṃ sadā smaret || iti | nanu īśa mūrdhāsapuṃvaktro ghorahṛdgatā * ?hyakaḥ | sadyo mūrtiśca devo'yaṃ sakalaṃ paripaṭhyate || ityādi - vacanāt īśānādi mantramūrtiḥ śira iva *?niśca yo jātaḥ | tatra kathamīśamūrdhā bhagavān niśāśana mantrasya varṇātmakatvāttadvarṇamūrdhā yadvādasya prasannatvāt | guṇādhvāna rūpāt prasannamūrdhā kraditadvarṇātmako mūrdhā tadā varṇānāmuccārā pravidhvaṃsināma navasthitatvāt mūrtivyaṃ na ghaṭate | athā ghora hṛdayaḥ krūramanāḥ vāmadu?hyako vampaṭassadyomūrtiḥ sadyaḥ pradakṣiṇaṃ jāyate vivatvā?ratnāditi cet naivaṃ vacanīyam | yasyādamūrtaḥ sarvatme bhagavānataḥ svarūpa ta * *?stasya p. 101) mūḍhākanna vidyate | kintu tatvadvaya sāmya guṇāguṇānuṣaṅgādupacārā devamucyate | uktañca - īṣṭe yanna jagatsarvaṃ guṇeno parivartinā | samūrdhvaṃsama deśatvāmūrdhānāvaya ca stanoḥ ||? tasya tasya vapuryāpuḥ tasyāmṛṣati yena saḥ | tantrāṇāṃ dvyātmanaścāpi tatpuruṣavaktrakaṃ hṛdayaṃ bodhaparyāyaḥ so'syāghoraśśivo yataḥ parigrahasya ghoratvāt | ghoroktirupacārataḥ | vāmāstrivarga vāmatvādrahasyaṃ ca svabhāvataḥ | vāmaṃ dhāmaparaṃ guhyaṃ yasyāsau vāmaguhyakam || sadyoṇunā mūrtayaḥ saṃbhavānī yasyecchātastena sadyobhidhānaḥ | sadyo mūrtiryogināṃ yā vidhatte sadyo mūrtiḥ kṛtya śairghyānna mūrteḥ | itthaṃ śaktiḥ kurvatī deha kṛtyaṃ dehābhāvanāducyate dehaśabdaiḥ || tasyā bhedā yāpi vāmādayaḥ syuḥ tepi proktāḥ kṛtyabhedena sadbhiḥ || iti || atra īṣṭe yena jagatsarvamityādi sarvādhvoparivartināṃ yena guṇo jagatsarvamīśa īśāna gocaraḥ | mūrdha sa deśatvāditi | mūrdhnā saṃ sadṛśo deśaḥ sthā yasyāsau mūrdhārdha sadṛśatvam | tasmānmūrdhā tasya tasyetyādi | yasya yasya va?rgādi kṛtyaiḥ karmapariṇamasi p. 102) tasya yā pūḥ pūrvapustasānaṃ? puryaṣṭati patati tenāsau tatpuruṣaḥ tatrāṇā teṣāṃ puruṣāṇāṃ rakṣaṇāt tadvyañjatājjñāna prakāśanācca tatpuruṣa vaktraḥ | yadvā avasya tasya tasya vā ratāyāyāpūḥ pūritanuḥ tasyāṃ purīya japānaḥ svarūpa tathādhiṣṭhātṛ bhāvenāsti tatpuruṣaḥ tatpuruṣamatya kasmājjñānakriye vyaktitrayate jātibhayāttataḥ tatpuruṣavaktraḥ | vyañjana trāṇadharmitvā vyaktamityabhidhīyate | iti śruteḥ | hṛdayamityādi | yato yasmānnaghoraḥ śivastasmāttasya ghoravya* *? ghoramugraṃ hṛdayaṃ tasmādaghoraṃ praśāntaṃ niṣprapañcahṛdayaṃ bodho yasyāḥ sā ca ghorahṛdayaḥ | tarhi ghoroktiḥ katham | satyaṃ parigraha carasya śakticakrasya pāśadrāvaṇakasya ghoratvādasyāmapi ghoroktirupacārataḥ vāmasti varṇā? vamatvādityādi trayovarṇāḥ trividhaḥ pāsāḥ taiḥ sārdhaṃ vāmatvā dvaiparītyādvāmaṃ tatvabhāvataḥ? prakṛtyā rahasyamatīndriyam | itthaṃ vāmayaṃ dhamayasyāsau vāmamuhyakaḥ | * * * spaṣṭam || nanvevaṃ caitaddaśāyudhadharo bhagavānityetatkathaṃ ? satyam tathaiva tāni hiṃsakānvāyudhvani ? bhavanti | kiṃ marhi? āyudhyante vardhantecchidyate ebhiḥ pāśajālāni ityāyudhāni jñānaśaktyādinidharāntāni śaktyādīnyenā | uktam - caturviṃśati sāhasre bodharūpā parāśaktiḥ sadākhyātmayaṃ smṛtam? icchājñānakriyāśaktiḥ triśūlaṃ saṃvyavasthitaḥ || tā eva dhāraṇāyena khaṭvāṅgamapi śārṅgitām? | p. 103) bījānāṃ vivṛtasteṣāṃ * * * * ṇādbījapūrakam | māyā ḍamarurūpeṇa saivadīrghādvijāmvikā || indīvaraṃ manaḥ proktamindriyāvyakṣamālinya || iti || asyāyamarthaḥ bodharūpa jñānātmikā parāparamaśivasamanvayinī yā bhagavatī saiva samastapāśani kṛndavāya śakyata iti śaktiriva śaktiḥ sādākhyamiti | vityatvātsadā parvakālamākhyā yo yadvā sadākhyā sā yasyāstīti sādākhyaṃ nityaśivapadaṃ yadā sarvaguṇasampannobhagavāniti yā sataṃ sādhvī samākhyā yasyāstīti aṇimā sādākhyaṃ śivapadāṃ na vidyate punarāvṛttibhayaṃ ya*? tadābhayam | abhaya sahastamivābhaya pradamityabhayam | punarapi tadeva śivatatvamicchājñānakriyāśaktibhiḥ saṃvibhaktaṃ triśūlaṃ iva tridhā jātaṃ tathā tryaśrameka mūlaṃ tathā mūlabhūtaṃ śivatatvaṃ śaktitraya vibhaktam | bindutatvaṃ sadā śivatatvaṃ īśvaratatvamiveti tridhā saṃvyavasthitam | punarapīcchāpaka? kriyākhyāstā śaktaya eva pariṇāmeva khaṭvāṅga śivamicchityā jagadupādānakapanāṃ? aṅgāni sahakārikāraṇāni asya sannīti aṅgī tatra vāyikāraṇaṃ tadapye tāvat etat piṇḍī bhūtaṃ śuddha vidyāntatvamaṅginā daṇḍena saṃyuktaṃ khaṭvāṅgamiva bhavati | atha bījānāmāpta vargāṇāṃ vivṛtiḥ vikaraṇam | sṛṣṭiḥ sa ca karmaphala sāñpādanaṃ varadamiveti varadam | atha teṣāmivātmava p. 104) vargāṇāṃ samati samaye pūrṇamāyāyāṃ sthānaṃ tatastena kāraṇena bījapūrakamiva māyā tatve sthitam | atha tanmāyātatva svarūpamāha - sāmāyā māyātatva maṇḍaparūpadrūpeṇā sthitamiti | atha yathā ḍamarukākaraṇaṃ tathā kālādi vikaraṇakāraṇaṃ māyātatvamapītyarthaḥ | punaśca sāmāyaiva dīrghādīrghabhūtā kālādi kārya tathā pariṇatā satī dvijihva ivopasarpati | dve jihve pasyeti? dvijihvaḥ sarpaḥ yathā sarpirato paryākulī bhavatīti samānatā | indīvaramiva manaḥ saṃkocamanatvādvikāsa mānatvāccā vikāsanamindriyeṣu prasaraṇam | yadvā vikāsaḥ sadbhoge sati santoṣaḥ | tadabhāve dvitoyaḥ? saṅkocanamakṣamālevendriyāṇi ityupalakṣaṇam | tatastanmātrādi bhūtāni gṛhyante | ityetajjagadeva bhogāyatarumubhayayādvohya? tatvabhedova sthitaḥ karmakāraṇaṃ yadyapi tathāpi tadeva karmavallīcchedakamapīti āyu?dhavadityuktamupacārāt | na tu sākṣādāyudhamityevaṃ sarvametat parijñāya tatsiṃhāsano parimūrtiṃ vinyasya tatra paramaśivāvāhanaṃ kuryāt || nanu śāktyādi śaktiparyantamāsanaṃ parameṣṭhinaḥ śivatatvāsthitā śaktiḥ mūrti jñānātmikā nadye || eka vaktrā triṇetrā ca śaktiśūlavarābhayā || kvacit - ekavaktrā dvihastā ca bījapūrā bhayānvitā || iti pāṭhaḥ | tatra niṣkalamāvāhya nistaraṃ sarvaṃ śivam || aṅgairaṅgikṛtaṃ kṛtvā yajennirvāṇa śaṅkaram || p. 105) ityādi vacanamasti | tataḥ kathamīśasya sade śaktitatvātmikā mūrtiriti | satyam | siddhāntāstrividhāḥ | ūrdhvavaktrotsadbhavā api pādārdha granthā bīja granthāmiśra granthā iti | tatra pādārdha grantheṣu sādhikā pādānye * * * pāṃ * * * ni | bīja grantheṣu sarvātīta niradhikāra padamevopāsanīyam | ubhayamapyupāsanīyamiti miśragrantheṣu pratipāditamasti | tatastatra tatra śrotṛbhedādayaṃ bheda ityadoṣaḥ | alamati vistareṇeti prakramamucyate | atha mūrdhakāyaḥ sādhakaḥ puṣpairāpūritamañjaliṃ hṛtpradeśe nidhāya svagurūpadeśena mūlamantramidaṃ tena puñcanibhaṃ hṛdayāgresaraṃ śivaṃ dvādaśānte niṣkalaṃ svaprakāśaṃ sarvaguṇasampannaṃ paramaśivamayaṃ saṃcintya tato recakeṇa mūlamantramiti spaṣṭamakāre kārādi mātrā vācā pṛthivyādi samanānta pāśajālamatikramyonmanā śaktyatīta paramaśivaparyantamuccārayet | uktañca - akāraścokāraśca makārobindureva ca | ardhacandro virodhī ca nādo nādānta eva ca || śaktiśca vyāpinī caiva samanā unmanā tathā | samanāntaṃ pāśajālamunmanyante paraḥ śivaḥ || iti || nanvayaṃ praṇavoccāra mantrakramaḥ natu prāsāda viṣaya iti cet | naivam akāra hakārayoḥ abhedavivakṣayā | uktañca - akāraśca hakāraśca dvāvetāvekataḥ sthitau | p. 106) vibhaktirnaiva vindeta mārutāmbarayoriva || iti spaṣṭamucyate | akārastu bhṛtaḥ prāṇaḥ svamṛttau tu halākṛtiḥ | iti vacanāt | nābhi sthānastha prakṛti cakramadhyo bindorudrata halākṛtireva halākāra saṃyukto hṛdi akāro bhavatī tyuktamuktam | kintu sakalāvṛtireva akārādi mātrāvatīti praramaśivaṃ gacchanti | tatra maṇivanmantra mālāmarghya prabhāvamantradevatetyādīni vācyavācaka bhāvena śivasamarasvi bhūtamantrameva tejaḥ pittaṃ? sarvajñatādi ṣaṣṭhakopetaṃ parāmṛtasya digvindurūpaṃ śivaśākta?pūrakeṇa samāvāhyasthāpinyā | mudrayānīya bhrūvindauśaradindu sahasravadā bhāṣyarecakeṇa puṣpāñjaligataṃ dhyātvā tamā *?hinyā mudrayā mūlena samāvāhya sthāpinyā mudrayā vinyā?de mūlena mūrtidvayaṃ vyāpya sannidhībhūtaṃ vicintya niṣṭura mudrayā tathā nirudhya nirodhārghyaṃ ca datvā kālakaṇṭhyāphaḍantāstreṇa vighnānuccāṭya liṅgamudrāṃ namaskāra mudrāṃ ca hṛdābadhvā kavacenā vakuṇṭhya hṛdādyaṅgaiḥ sakalīkṛtya bhūmeva paramīkṛtya dhenumudrayā mahāmudrayā ca śaktimanvopana?mṛtī kuryāt | atra oṃ hauṃ haṃ śivāyā vāhanaṃ namaḥ ityādayo mantrāḥ | uktañca - idaṃ tatsakalaṃ dhyānaṃ niṣkalaṃ bhāvanāmayam | tasmin sakale dehavyāpako naravatsthitaḥ || sakalaṃ niṣkalaṃ dviṣṭhaṃ yo'bhaveti sadāśivam | sa pāśakāya? nirmuktaḥ śivamevābhigacchati || iti || p. 107) śrīparāsākhe tathā - evaṃ śāntya vapuḥ kalpya tasmin paramakāraṇam | paramaṃ śāśvataṃ satya jñānānanda sukhātmakam || vyāpakaṃ sarvatatvānāmaprameyamanaupamam | vācyavācaka rahitaṃ vāṅmanotītagocaram || vyaktaṃ kuryādviśeṣeṇa niṣkalaṃ sakalātmani | pārā vāsanamityuktaṃ śivamantra niyantraṇāt || iti || tathā | tatrārka tejasāhvāvanaṃ vidhāyāhvānamudrayā | sthāpinyā sthāpanaṃ kuryācchakti vigraha saṃśraye || praṇatyā sannidhīkṛtya * * * marundhyādrodyamudrayā || iti || tathā | bindu nādasamāyuktaṃ sāntarmātrātrayānvitam | niṣkalaṃ paramaṃ bījaṃ dva * * ccāryātmanāntakam || mantramūrtiṃ śivaṃ sṛṣṭyā bhrūmadhye manasā smaret | candrabimba samaprakhyaṃ smṛtvā puṣpāñjali sthitam || āvāhinyā punarnītvā sthāpinyāsthāpayeddhṛdi | sūkṣmamūrti gataṃ devaṃ vidyādehe samantataḥ || vyāpyamiva pyajīvamiva viṣṭaṃ dehaṃ devyā vibhāgataḥ ||? svāminnabhimukhī bhūtaṃ saṃsmare * * * * dhānayā || ā pūjāvidhi tatreśaṃ rodhayenniṣṭhurākhyayā | nirodhārghyaṃ tato dadyātsannidhānāya śambhave || p. 108) kāla kaṇṭhyā phaḍantena hetinā puṣpamutkṣipan | antarāyaṃ samudvāsya liṅga mudrāṃ pradarśayet | hṛdā badhvā namaskāraṃ kavacenāvakuṭhya ca || hṛdaye hṛdayaṃ śuklaṃ śiraḥ pītaṃ śirassu ca || śikhāṃ raktāṃ śikhā madhye tanutraṃ cāsitaṃ hṛdi | agni jvālānibhaṃ śastraṃ hasta vargeṣu vinyaset || ityevaṃ sannidhāyatrassakalī kṛtirīritā | śivaika varṇavatāṃ dhyāyedaṅgavāṃ bhinnavarṇinām || puṣpamāropya mūlena paramīkaraṇaṃ hi tat | a * * * ki karaṇaṃ kuryānmantrāṇāṃ dhenumudrayā || mahāmudrāṃ hṛdā badhvā dīpanañca prakalpayet | svāgataṃ te mahādevetyuktvā samprārthayedvibhum || svāmin sarvajagannātha yāvatpūjāvasānakam | tatvatsaṃprītibhāvena liṅge'smin sannidhī kuru || iti || nanu yadyā vāhyate bhagavān tadā tasya visarjanañca bhavati tarhi tadā tasya sargaga tatvamavinyate | naivam | vyāpakasyaiva śivasya mantreṇābhi vyaktī karaṇaṃ ihā vāhanamucyate | uktañca - sarvatra vyāpinaṃ śāntaṃ devaṃ devaṃ sadāśivam | abhimukhīkaraṇaṃ yacca tadā vāhanamucyate || pūjā parisamāptāṃ tu vimukhaṃ tadvisarjanam || iti | p. 109) nanu sarvagatasya sarvatra sannihitatvāt idamapi viruddham | naivam | tathā vidhasannidhānena prayojanābhāvādiha pūjyapūjakabhāvā viruddha sādhaka śraddhānurūpamanugrāhyānugrāhaka sambandhalakṣaṇa sannidhānamāvāhanam | tacca vācyavācakorabhedādvācakasya mantrasya viśeṣa vinyāsādvācyasthāpi śivasya viśiṣṭā sannidhirbhaviṣyatīti na bādhyate | uktañca - āmūlāgrasthitasyāgnerabhi vyaktiryathā tarau | tadvadekatra cidvyaktirvyāpakāya na bādhate || tathā - yathā kāṣṭhagato vahniḥ vyajyate mathanādibhiḥ | tathā mantraprabhāveṇa bhaktyā'bhivyajyate śivaḥ || iti || tathā kuṇḍagatasyāgneḥ vāyunā jvalanaṃ bhavet | tathātra liṅgamantreṇa vyajyate bhagavāmapi || iti || nanvevaṃ cedā vāhanādibhiḥ kriyābhiḥ kiṃ prayojanam | satyam | tāśca kriyāniṣṭhānāṃ cittasthairyārthaṃ mudritāḥ | tathā śrīmanniśvāsakārikāyatam - sarvago'pīti bhagavān na ca dehe na pūjyate | liṅge ca vā śubhe'nyama sampūjyo bhagavān śivaḥ || āvāhanam - anudhyānaṃ manonṛtyā nirodhanāṃ śivenasaha saṃyogaṃ cintayenmanasādhiyā | arcayetsakalaṃ deyaṃ japetsakala niṣkalam | p. 110) dhyāyejjyotirmayaṃ sūkṣmaṃ kalābhinnaṃ tu tarpayet | vyomni sphaṭika śuddhābhaṃ jarāmṛtyuvināśanam || manasā mokṣasidhyarthaṃ niṣkalaṃ taṃ layaṃ smaret | snānena nirmalo mantrī japetsiddhiṃ hutāśanaḥ | pūjayā sannidhau devau homakāle phalapradaḥ || dhyānena sarvagatvaṃ ca yogāyogamānaṅgula? | vratena * * *?ddīkṣayā muktiriṣyate || āvāhānaṃ sthāpanañca sānnidhyaṃ sannirodhanam | vidhau haya kāli kalāni karmaṇāṃ kathitāni tu || na caiva vāhyate kaiścittacca kaiścinniveśyate | nirudhyate na deveśa sannidhī kriyate na ca || vyāpakaṃ mantrarūpeṇa cintayet paramaṃ śivam || tadā vāhanamityuktaṃ kṣamasveti vivarjanam || iti || tatrāvāhanamiti | āvāhyate'nenetyāvāhanam | manovyāpāraḥ sa ca nirati śaya? śraddhā viśeṣataḥ | tena sahābhidhānaṃ mantra padena saṃbodhanam | abhimukhīkaraṇamāvāhanam | adya bhagavān anavaratakaruṇāmṛtaṃ taponidhiḥ mantrānugrahārthamasta iti bhavanasthāpanaṃ manaso niścalatā | atha sannidhī anugrāhyānugrāhaka lakṣaṇaḥ sambandhaḥ pra * * * bhimukhībhāvaḥ | atha bhagavanmayī satatamanugrahaparo bhaveti prārthanā | nirodhānāṃ satāṃ guṇo'yaṃ yatasmantaḥ prārthanānurūpaṃ vidhāyina p. 111) iti punaraparipakvākṣaśamānāṃ śivatva vyaktiriti rodhanāṃ avakuṇṭhanam | nanu bhavatu vāmaivamastikam | kintu śivasya hṛdayādi sthāna prakalpanāt punarapi deha śaṅgā na virasthane? cennaivaṃ vācyam | hṛdādi sthāna sādhāryādupacārādayamiṣyate | uktañca - mataṃ jñānamabhiprāyaṃ hṛdayaṃ so'tha vācakam | jñāna jyotirmayatvācca cicchaktiṃ hṛdayaṃ matam || aṇimādi guṇānīkaṃ sarvotkṛṣṭa padātmakam | tacchirassamadeśatvācchiro vāca yava snanoḥ? || viśvaśāntikarī śaktirājñā vai pārameśvarī | ananyādhīnataḥ śambhoḥ sā śikhāvacchitvāmatā || prabhā maṇḍalamīśasya tejorāśi ghanātmakam | apratīhata rūpaṃ tattanu trāṇaṃ na cetarat || prātapo duḥsahaḥ śaiva sarvaduṣṭa vidārakaḥ | śāstra vatsa ca vijñeyaḥ śastramavyaktā śaṅkare || iti || avāhinyādibhirāvāhavane | śivastatastāsāṃ lakṣaṇamapi likhyate - aṅguṣṭhā krāntasrukpūrṇā mantreṇā kuñcitāṅguliḥ | āvāhane'ñjali mudrāstathā pātropyakuñcitā || uddhṛtāṅguṣṭhake muṣṭiḥ puṣpagarbhaiḥ susaṅgate | liṅgamudrā tathā śambhuḥ sannidhāno hṛdā bhavet || niṣṭhurāṅguṣṭha garbhiṇyomuṣṭi sarvātma kalpite | p. 112) sannirodhastathā kāryo vibhoratyā visarjanān | anāmā matṛya? parvastha jyeṣṭhāgra dravyatāmatā || utthānamuṣṭhi saṃyogādaṅguṣṭhadvaya recanāt | puṣpasyāstreṇa sā khyātā vighnāni kālakaṇṭhikā || uddhṛtāṅguṣṭhakāmābhiḥ kāmaṅguṣṭhāñca garbhiṇī | savyamāmaṅgulīmuptā liṅgamudrā śivapriyā || madhyamā tarjanīyogātkanyānāmagrayogataḥ | anyonyāntaritāṅgulyo dhenumudrādvihastayoḥ || mahāmudrā ca sā jñeyā aṅguli prasṛtāñjaliḥ || iti || nanu naṭhī vadanyo namāṅgulī sandarbha vivakṛ?karaṇārūpā kimiti kriyate | naivam | mudrā rūpāpi śivaśaktireveti | uktañca - mocayatyakhilān bandhāñcaivam drāvayate bhṛtam | mocanāddrāvaṇāccaiṣā śaktimudreti gīyate || iti || atha susvāgataṃ te bhagavāniti vikhyāta? susvāgataṃ vatsa iti śivenoktaṃ vicintayet | uktañca - āvāhanaṃ sthāpanaṃ ca sānnidhyaṃ sannirodhanam | svāgataṃ suprasādaṃ ca bhāvayitvā krameṇa tu || iti || atha hastābhyāmastra vardhanīmutthāpya oṃ hāṃ hauṃ śivāya pādyaṃ nama iti pādayorbhāvayan? patagrahe tathā ācamanaṃ svadheti pūrvayāmya saumya paścimorddhvavadaneṣu | atha viśeṣārghya pātraṃ ya- p. 113) samutthāpyoparikaranna bhrāmayannaṅguṣṭhānāmikā madhyamāṅgulyagreṇottāna mukhenārghyaṃ svāheti īśānādi pañcasu puṣpaṃ vauṣaḍiti dūrvā puṣpākṣatādikaṃ dadyāt | uktañca - pādyamācamanaṃ cārghyaṃ dūrvā puṣpākṣatādikam | susvāgatakriyāpūrvaṃ vikalpena kalpayet ||? pādayoḥ khaṅgavardhanyoḥ pādyamācamanaṃ tathā | vikasanmukhapadmeṣu savyāsavyaṃ nivedayet || samutkṣipya viśeṣārghyaṃ jananaṃ saṃmukhaṃ vibho | nivedayetsukusumamarghyaṃ pañcasu mūrdhasu || iti || yadvā | pādyādikaṃ viśeṣārghya jalena vādayet |? tathā cāryairghyātavyaṃ sakalopādhi vigrahaṃ mukhaṃ śivam | paramāmṛtaniṣyanda dhavanīkṛtadiṅmukham || samutkṣipya viśeṣārghya bhājānaṃ vāmapāṇinā || padbhyāṃ nivedayetpūrvaṃ dakṣiṇahastena saṃmukham | mukheṣvā camanaṃ tadvadarghyaṃ pañcasu mūrdhasu || dūrva puṣpākṣatādikaṃ paścāllokopacārakaḥ | namaskāraḥ svadhāsvāhā vauṣaḍjñātiyutā hṛdā || catuṣṭayamidaṃ tatra paripāṭhyā nivedayet || iti || nanu bhagavataḥ pādyādibhiḥ kiṃ prayojanam | svabhāvaśuddhatvāt | heyopādeya vilocanena pade śaivedhāmni svasyārhatvāpādanaṃ p. 114) pādyam | ata eva hi tatra manaḥ prayujyate | nama iti | tena śivañca prāsādābhimukhaṃ karoti | camadhātorādānārthatvāddanamāsamantācchiva rasāsvādanamācanam śivasamarasībhāvaḥ | ata evātra svadhā śabddaḥ prayujyate | svadhā svasmin paramāhlādanaṃ dhatte | svadhā tṛpti prīti tāna bhivādaneṣṭhītyarthatvāt | ataḥ paramuttamāṅgaṃ parāṃ sa sthānamarhatītyarghyasyopādānātmanaḥ sivatva vyakti sampādanam | ata evātra svadhā jātiḥ prayujyate | vyajyante sarvajñatādayo guṇā iti | nanu svadhā sampradānārthaṃ svāhāśabdaḥ sa kathamātmaguṇasyetyarthaḥ syāt | satyam | kintu tattaddevatārādhanaphalamabhīṣṭamātmanaḥ evo pārjyate ityadoṣaḥ | evaṃ śivatva vyaktau satyāṃ yatpūrvaṃ heyo pādeya vivecakaṃ jñānaṃ tatpuṣpamiva puṣpaṃ śivatva phala nibandhanam | tasya samarpaṇaṃ nāśam phalarūpeṇa paripākaḥ | ata evātra vauṣaḍjātiḥ prayujyate | vipūrveṣa ca saṃvāyāmiti dhātau vauṣaḍiti niptanā siddham | yatastata eva śivasamavāyitvaṃ prasūnārpaṇamiti | nanu śraṣase vauṣaṭ ca sampradānārtho'yaṃ vauṣaṭ śabdaḥ kathaṃ samavāyārtho bhavitu marhatīti | satyam kintu dānenāpi pūjyapūjakayo anugrāhyānugrāhaka lakṣaṇa sambandha vivakṣayā samavāyānta bhāvāntaraṅgo lakṣyata iti na doṣaḥ | kiñca tadā vauṣaḍjātirvā prayoktvyā | vaṣava vauṣaṭ pūjādānayoriti dvayorekārthatvāt | itthamāvāhana p. 115) sthāpana sannidhāna sannirodhāvakuṇṭhana sakalīkaraṇapādyācamanīyārghya puṣpapradānānta daśavidhopācārān kṛtvā dhūpā camanaṃ datvā snānārthaṃ prārthayet | uktañca - āvāhanaṃ sthāpanaṃ ca sānnidhyaṃ sannirodhanam | sakalīkāramekatvaṃ vāmakuṇṭhanapūrvakam | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ * * * * bhiḥsaṃskṛtyaśaṅkaram || dhūpamācamanaṃ datvā samprārthya snāpayecchivam || iti || nanu puṣpa pradānādikamapi saṃskārāntara muktam | tatkathaṃ daśaiveti niyamaḥ | satyam kintupradhānabhūtā ete daśasaṃskārā eva | tadaṅga bhūtā anya iti | tena tu pṛthagupapādyate | tataḥ puṣpādikamapanīya namontamūlena sugandhatailādibhirabhyarcya śaṅkhakāhalabheryādi nisvanaiḥ maṅgalagītopetadūrvākuśākṣata māropya dhūpaṃ datvā sakarpūra candana yava cūrṇādibhirnamontāstreṇodvartya namonta kavacena rājikā lavaṇakārpāsa bījakāñcilodanāni nirmacya oṃ hāṃ śiva uttiṣṭha snānārthamiti vijñāpyottiṣṭhantaṃ śivaṃ vibhāvya svāhāntamūlena sugandhinā sukhoṣṇatoyena saṃsnāpya yatheṣṭhaṃ pañcāmṛtādibhiḥ savāhāntaiḥ ṣaḍaṅgairbrahmabhiśca stotra mantrairapi hṛdā ca snāpayet || uktañca - itthaṃ snānaṃ tataḥ kāryaṃ gandhatailāmalādibhiḥ | udvartya yavacūrṇena tataḥ snānaṃ samācaret || p. 116) payasā snāpayeddaghnā ghṛtenamadhunā tataḥ | khaṇḍa śarkarayā paścātphala puṣparasaistataḥ || snānaṃ hṛdā prakartavyaṃ pratyekāntaravāriṇā | puṣpākṣyarghya dhūpayuktena sarvagandhāmbupaścimam || śatamaṣṭottaraṃ neyaṃ gassukānāṃ krameṇa tu | vāmahastatale kṛtvā gaḍḍukaṃ liṅgamastakāt || tathā - sahasra suṣiraiḥ kumbhairhemarūpyādi nirmitaiḥ | pūjayedgandhatoyaiśca snāpayitvā ca mecchivam || iti | śuddhamṛduvāsasā kavacena saṃmārjyārghyaṃ datvā mūlena sugandhadravyairdakṣiṇa kareṇa vilipya puṣpaṃ datvā vastrādibhiḥ pūjāṃ racayet | ubhābhyāṃ vāmena kevalaṃ vā haste spṛśet | uktañca - viśuddhasūkṣmavastreṇa saṃmārjyāśca nivedya ca | candanāgaru karpūra kuṃkumādi vilepanam | kuryāddakṣiṇahastena dvābhyāṃ vāmena kevalam || vāmahastena dvābhyāṃ vā * * * naiva vāmataḥ ||? liṅgamūrdhni karaṃ dadyānnaiva na bhrāmayetpari | arghyaṃ puṣpaṃ sadhūpañca vastramābharaṇāni ca || puṣpairnānāvidhaiḥ pūjāṃ recayedgrathitaiḥ śubhaiḥ || iti || tathā | na vāmena spṛśelliṅgaṃ na kāryaṃ śūnyamastakam | vāsasā mṛdu śuddhena vidheyaṃ śivamārjanam || p. 117) nīlakaṇṭhaṃ kuṃkumenaiva śaśigranthyāvilepayet | iti | alābhe dravyajātānāṃ mānasaṃ vā prakalpayet || taduktañca - śuklaṃ hemaṃ sugandhaṃ ca saraktaṃ phala yugmakam | kārakaṃ kaṇahārādyaiḥ nānāratnairvibhūṣayet || phalālābhe mānasī tu dātavyā dravyarūpiṇī || atha rūpā ca manārātrika nīrājanādācamanādanantaraṃ ājñāṃ prārthya bhogāṅgāni prapūjayet || tadyathā - namonta mūlamantreṇa gandhaṃ puṣpañca vāsasam | bhūṣaṇaṃ hemaratnādi datvā natvā punaḥ punaḥ || dadecchambhostato dhūpaṃ dīpaṃ svāhānta mūlataḥ | ācamanantu tathā pūrvaṃ hetinā rātrikapūjanam || dravyavat tatsusaṃskāraṃ svāhānta kavacāṇunā | utthārya tatpunaḥ śambhoḥ puṣpatoyena veṣṭanam | hetinā huṃ phaḍantena chatracāmaradarpaṇam || namontamūlamantreṇa gīta vāditra nṛttakam | dadedvittānusāreṇa tatra labhyantu mānasam || iti || tathā - nirdhūmajvaladaṅgāra pūrṇapātrodare bhṛśam | dahyamānena dhūpena dhūpayettadanantaram || surūpāṃ sthiranirghoṣāṃ ghaṇṭāṃ vāmena pāṇinā | vādayan sarvadā dhūpamutkṣipte tatra coditā || iti || p. 118) tathā - ārātrikaṃ javaladdīpaiḥ prabhūtaiḥ snehapūritaiḥ | satpātrānnihitaistaistaiḥ dadhipūrvākṣatārcitaiḥ || trīn vārāntamanubhrāmya śītāmbu culukatrayam || iti || tathoktañca - dīpamālādibhiḥ śobhāṃ puṣpaprakarasaṃyutām | dhūpamāmoda saṃyuktaṃ kṛtvā sandhūpayedbhṛśam || pañcasaptanavendrādi vartibhirghṛtadīpikām | ārātrikān samutyārtha gītavādyādi maṅgalaiḥ || hemarūpyādipātrasthaiḥ śaṅkasthairvā sugandhibhiḥ | jalaistrivāramāveṣṭya dadyādācamanaṃ hṛdā | chatracāmaradānaṃ ca darpaṇaṃ gīta nṛttanam | dhyātvā devaṃ susantuṣṭaṃ apārakaruṇānidhim | īśādādeśamāsādya bhogāṅgāniprapūjayet || oṃ hāṃ hauṃ śivāyanama iti śivaṃ sampūjya tataḥ oṃ hāṃ hṛdayāya nama iti śivasya hṛdayamaṅkuśa mudrayā kṛṣya śvetavarṇamāgneyyāṃ pūjayet | oṃ hāṃ hauṃ śivāya nama iti śivaṃ sampūjya tataḥ oṃ hāṃ hṛdayāya nama iti śivasya hṛdayamaṅkuśa mudrayā kṛṣya śvetavarṇamāgneyyāṃ pūjayet | oṃ hāṃ hauṃ śivāya nama iti śivaṃ sampūjya tataḥ oṃ hāṃ hṛdayāya nama iti śivasya hṛdayāddhṛdayamuṅkuśa mudrayā kṛṣya śvetavarṇamāgneyyāṃ pūjayet | oṃ hīṃ śirase nama iti pañcabhyaḥ śirobhyaḥ śiromantraṃ pītavarṇamīśāne | oṃ hūṃ śikhāyai namaḥ iti pañcabhyo maulibhyorakta varṇāṃśikhāmākṛṣya | nair-ṛte oṃ hīṃ ka haiṃ kavacāya nama iti sarvāṅgātkavacaṃ kṛṣṇamākṛṣyā vāyau oṃ haḥ astrāya nama iti daśa p. 119) hastebhyo'gni varṇamastraṃ pūrvādi caturdaleṣu prapūjayet | tathā - vidyādehātsamutpannāmaṅgajātaṃ vicintayet | hṛdayaṃ vahnipatrasthaṃ gokṣīradhavalaṃ śubham || śiraḥ pītaṃ yuvākāraṃ yajedīśadane sthitam || śikhāṃ sindūravarṇābhāṃ kucabhārānatāṃ śubhām | yajennair-ṛtapatrasthāṃ nānāratnavibhūṣaṇām || daṃṣṭrā karālavadanaṃ bhīmaṃ pīnaṃ bhramarabhāsuram || yajedvāyavyapatrasthaṃ svasvamantrairanukramāt | caturdikṣu yajedastraṃ ratnadehaṃ subhīṣaṇam || aṅgānyetāni sarvāṇi divyabhūtayutāni ca | ekāsyāni triṇe trāṇi varābhayakarāṇi ca || bhogāṅgaiḥ sahasantuṣṭaṃ yajeddevaṃ sadāśivam || iti || kvacitproktāścaturvaktrāḥ caturhastāḥ hṛdādayaḥ | ubhayatrasamaṃproktāḥ * * * * śūlavarābhayāḥ || yaduktamanyatra - dakṣajānu samīpasthā hṛdayaṃ vahnipātrakam | vāmajānusamīpasthāmīśāne tu śiro nyaset || dakṣāṃsanikaṭe cūḍāṃ varmavāmāṃsa sannidhau | pūrvādidikṣu catvāri bhīmānyastraṇi vinyaset || nanu hṛdayādīnāmāgneyādi diksaṃstha dakṣa jānvādi samīpāvasthānaṃ kathamiha proktam | paścimānana prasāde vyabhicārasaṃbhavāt | p. 120) naivam | tatrāpyevamevā vasthānamaśeṣāṇāmaṅgānāṃ śivasyasarvadā pūrvābhimukhatvāditi | yadā kathañcit paścimābhimukha prasādo bhavati tadā tatra bhagavataḥ śivabhaṭṭārakasya pañcārghya nidhanasthānamantrā pūrvamevā gamopātta vacanairuktam | idānīmapi tathaiva syāt | atra bhogāṅgastha hṛdayādyaṅgānāmāvāhanādi vidhiratnāgre pañcāvaraṇapūjāyāṃ sakala prāsāda viṣaye vakṣyamāṇavidhāno jñātavyaḥ || evaṃ niṣkala prāsāda viṣayamarcanamekāvaraṇaṃ yuktamuktam | atha sakala prāsādaviṣayamavipyekāvaraṇamucyate - nanu mātṛkākṣaraniṣṭho'yaṃ mantraḥ sakalo niṣkalaśceti | atha sakala vācakassakala niṣkala vācako niṣkala iti cet tadayuktam | sakala niṣkalaṃ daviṣṭhaṃ yo'travetti sadāśivamityādi pūrvokte naivam | atra sakala niṣkalatvaṃ varṇavibhedamātraṃ vivakṣitamiti | uktañca - viśvarūpaṃ paraṃbījaṃ viśvātmaprabhuravyayaḥ | śivasya vācako jñeyaḥ viśvamāvṛtya tiṣṭhati || tasmādvaivāṅmayaṃ sarvaṃ yogibhistadupāsyate | viśvarūpaṃ mahābījaṃ dvādaśasvarasaṃyutam || kṛtvaikādaśabījāni binduyuktāni nāparam | praṇavādi namontāni laghubījāni * * * * | sadyojātādi vaktrāṇi pūjākāle prakalpayet || hṛdādyaṅgānidīrghāṇi savisargāṇi ṣaṭkramāt | p. 121) namaḥ svāhā tathā vauṣaṭ huṃ vauṣaḍayutāni ca | praṇavādīni yojyāni sarvakarmakarāṇi ca || binduyuktaṃ tu tadbījaṃ tatramātrātrayaṃ nyaset | atha ṣaṣṭhāraṃ nyastvāmakāraṃ mūrdhni yojayet ||? binduvṛttastadūrdhvaṃ syādardhacandrordha candravat | daṇḍākārastato nādo bindudvitaya madhyataḥ || tatastri kuṭilāśaktiḥ nādāntaṃ viśvarūpakam | ityevaṃ sakalaḥ proktaḥ niṣkalaṃ śṛṇu sāṃpratam || eka daivaṃ mahābījamūkāra vilayorjitam | tato niṣkalamityuktaṃ pañcāṅgena samāyutam || atrāṅgāni namontāni praṇavādīni ca tāni ca | huṃ phaḍantaṃ bhavedastraṃ netramantraṃ na vidyate || ekāvaraṇamevoktaṃ nitye naimittike jane || iti | nanu sarvatra sakala prāsādasya pañcāvaraṇamarthanaṃ śrūyate | tatraṃkāvaraṇamiti | satyam | kvacinnityaṃ naimittikañca pañcāvaraṇamevoktam | kvacitpunarekopaṇannityaṃ pañcāvaraṇaṃ naimittikam ityuktam | atastadvyaktyarthaṃ midamihakīrtitam | taduktañca ṣaṭsahasrike - sūryamātrāsamākrāntaṃ viśvarūpaṃ prakalpayet | aṃśumatsaṃyutaṃ kṛtvā śaśibījaṃsyuranāsutam || p. 122) sakalasya pravakṣyāmi mantroddhāraṃ yadāsthitam | īśānamojasākrāntaṃ prathamaṃ tu samutsaret || tṛtīyaṃ puruṣaṃ viddhi dakṣiṇaṃ pañcamaṃ tathā | saptamaṃ vāmadevaṃ tu sadyojātaṃ tataḥ param || rasayuktaṃ tu navamaṃ pañcabrahmaprakīrtitāḥ | oṃkārādīpitāmantrā namaskārānta saṃyutāḥ || sadyojātasya dvitayaṃ hṛdayañcāṃśunāṅkitam | caturthaṃ tu śiroviddhi īśvaraṃ nāmanāmataḥ || prauka hasta śivā jñeyā viśvarūpa samanvitā | tanutramaṣṭamaṃ khyātaṃ netraṃ tu daśamaṃ matam | astraṃ śaśi samākhyātaṃ śivasaṃjñaṃ śikhidhvajaḥ | namaḥ svāhā svadhā vauṣaṭ huṃ vaṣaṭ phaṭkrameṇa tu || jātiṣaṭkaṃ hṛdādīnāṃ krameṇa viniyojayet | oṃkāra dīpitāmantrā jātiyuktāḥ phalapradāḥ || evaṃ brahmāṇi cāṅgāni kathitāni mayā tava | śivamantramatho vakṣye prāsādaṃ nāmanāmataḥ || īśānādrudra saṃkhyantu proddhaccāṃśu saṃjñitam | auṣadhākrānta śiśiramūhakasyoparisthitam | ardhacandraṃ ca nādaṃ ca bindudvitayamadhyagam | tadantaṃ viśvarūpaṃ yat kuṭilaṃ tattridhāmatā || p.123) evaṃ prāsāda mantro'yaṃ devadevena bhāvitaḥ | ityekāvaraṇaḥ khyātaḥ sakalo bhuktimuktidaḥ || lokapālāstrasaṃyuktaṃ dīkṣākāle śivaṃ yajet | oṃkārādi namontaṃ tu lokeśāstraṃ prakalpayet || śikhābījaṃ samuddhṛtya phaṭkārantu tataḥ phaḍam | ardhacandrāsasaṃjñeyaṃ kāmadevaṃ satarṣakam | mahāpāśupatāstraṃ tanna śarīre niyojayet || sadyojātaṃ mūrti mantraṃ prāsādasya prakalpayet | prāsādaḥ sakalaḥ prokto niṣkalaḥ kathyate'dhunā || auṣadhaṃ viśvarūpaṃ tu rudrākhyaṃ sūryamaṇḍalam | candrārtha nādasaṃyogaṃ visajṛṃ kuṭilaṃ tathā || niṣkalaṃ paramaṃ mantraṃ śivaṃ sākṣātsadā śivam | bhuktimukti pradaṃpuṃsāṃ pañcāṅgaṃ sahitaṃ vibhum | sāṃśumānviśvarūpaṃ tu seśvaraḥ śira ucyate || ṣaṣṭhamevaṃ śikhājñeyā tanutraṃ cāṣṭamaṃ bhavet | śaśinā viśvarūpaṃ tu phaḍantamastramuccaret | praṇavādi namontāni śivāṅgāni prakalpayet | etā varaṇametattu sarvakāmārthasādhanam || iti || nanu mūrti mantro niṣkalo hṛdayaḥ proktaḥ | tatkathaṃ sadyojātena mūrtiṃ kalpayediti pūrvamudāhṛtam | kintu pakṣāntaramastītyadoṣaḥ | p. 124) uktañca sadyojātena mūrtiḥ syādathavā hṛdayena tu | iti | nanu mukhe sati gauṇena kiṃ kāryamatra niṣkalasyaivābhi hi tatvāt | satyam | kiñcātra sakala niṣkalārcanapratipādana paratvādubhaya pakṣe hyubhayamapi mūrtitvena pratipāditamiti gauṇa mukhyavivakṣā nātra kriyate | kvacitsakala prāsādo'pi aṅgānyapi namontānīti | uktañca sarvajñānottare - sarve bindusamāyuktā śuddhakundendu saprabhāḥ | oṃkāra dīpikā mantrā namaskārānta yojitāḥ || arcane saṃprayoktavyā home svāhānta yojitāḥ | na bindurna śikhāmantrā svatravargasya ṣaṇmukha || saviṣkaṃkāḥ sadādīptāḥ ghorakarmārkannaḥ smṛtāḥ || iti | aṃśakena vināmantraraḥ niṣphalāduḥkhadā nṛṇām || iti vacanādaṅgahīno'yaṃ mantraḥ kathamupāsanīyo bhavatīti na vācyam | asya mantrasyāṃśakā bhāvāt | uktañca - prāsāda pravaṇābhyāṃ tu māyā varṇasya saṇmukha | navātmāghora devābhyāṃ nāṃśakaṃ parikalpayet || sarvānugrāhyakā hyete mantrarājeśvarā matāḥ | sarvārthāḥ sarvakāryeṣu nāśayantena kalpayet || iti || dhyāyet sadā śivaṃ nityaṃ prāṅmukheśasya vakṣasam | śivaḥ pūrvānano lakṣmī pratyaḥpratyaḥ kalātanuḥ || iti | p.125) tathā - pratīcyāṃ ca yadādvāraṃ tatreśaḥ puruṣaḥ smaret | sadyojātaṃ bhavetprācyāṃ ghoraṃ vāmaṃ ca pūrvavat || bhogāṅgāni yathā pūrvaṃ sādhakaścottarānanaḥ | naivedya dīpamālādi dvāradeśe niveśayet || īśānākhyaṃ sadā kāryaṃ mūladvārāvalokanam | sadā pūrvānanaṃ sthāpyaṃ sthāpyaṃ vā paścimānanam || iti || atra pūjyamānasya sadāśivasya bhaṭṭārakasya śuddhasphaṭikavannirmalatva bhāvācca tataḥ paraṃ jyotirmayaṃ mūrtimantrakalpita vyakta mūrtau daṇḍabhaṅgyā sthita pañcabrahmamantrāṇāṃ sitavarṇamayatvācca parāvāhana rūpeṇa saṃpiḍita śuddhasphaṭikanibha dvādaśānta śivasparśa niṣkala śivamantra vinyastavyāpaka paramaniṣkala śivasya nirmalatvācca sakalīkaraṇānantaraṃ paramīkaraṇarūpeṇa sarvāṅga vyāpaka vinyastaparatejorūpamayatvāccāmṛta vārṣiṇa mūlamantreṇa dhenu mudrayā mṛtīkṛtatvācca sadā śivabhaṭṭārakasya yānyasya yājakasyāpi paramaśivavacchuddhasphaṭikavannirmalatvaṃ siddhamevetyuktaṃ bhavati | tathā tadvaktrāṇāmapi paramārthataḥ sphaṭikavannirmalatvameva syāt | īśānasya sphaṭikanibhasya vyoma * * * * stya * * * * itara vaktrāṇāmapi tathā syāt kintu pūrvādi mahāśāśritendrādi kuberāntāyaiśākanāṃ kuṅkumāsitasitamantraṇa varṇānāṃ teṣāṃ kuṅkumādi varṇasthiratvārthaṃ śivabhaṭṭārako'pi tatpuruṣādibhiśca sadākala prasādamantreṇa śivasyapūjāṃ karoti | p. 126) sādhakastathāpi tadbrahmāṅgopetaṃ yathā vidhi tathoktena prakāreṇa śivaṃ layāṅga paryanta sampūjya devacatuḥ saṅkhyā āṃ hāṃ bhagavannājñāṃ dehi bhogāṅgāni pūjayāmīti vijñāpya mūlaṃ brahmāṅgaiḥ śivamabhyarcya pañcāvaraṇa pakṣe'pi śivadehātkramādīśānādi mantrān svasvasthānāt svasvamantreṇāṅkuśa mudrayāsya - īśānamīśapātreṣu pūrvapātre naraṃ yajet | aghoraṃ dakṣiṇepātre vāmadevaṃ tathottare || ajātaṃ paścime pātre hṛdayaṃ vahnipātrakam | īśānapātreśiraścūḍā nair-ṛte vāyave śivam || netramagre caturdikṣu hetirājañca bhīṣaṇam | sitattālaṃ sukṛṣṇañca raktaṃ śvetamanukramāt || śvetapītāruṇānīla raktavarṇasamaprabhān | eka vaktrāṃ striṇetrāṃśca śaiva jñānāvatārakān || pūrvāditastvananteśaṃ sūkṣmaṃ cātha śivottamam | ekanetrairurudrau ca mūrtiñcā * * * * parāṃ śivām || śrīkhaṇḍākhyaṃ śikhaṃḍīśaṃ patre patre prapūjayet || tṛtīyāvaraṇepadme gaṇeśānāṃ sthitaṃ kramāt | nandīśvarī gaṇādhyakṣaḥ mahākālaśca bhṛṅgirāṭ || vṛṣabhaḥ kārtikeyaśca pārvatī caṇḍanāyakaḥ | padmarāgasamaprakhyā yadvāgokṣīra saprabhā || p. 127) triśūlaṃ varadaṃ dakṣe vāme mālābhayānvitāḥ | caturthāvaraṇe pūjyā lokapālāḥ svadikkramāt || indrāgniyama rakṣombu vāyuyakṣa maheśvarāḥ | īśāne nair-ṛtepūjyau brahmā viṣṇuśca vāmataḥ || pañcame lokapālāstraṃ cakrādikramato'rcayet || indrādilokapālānāṃ tadastrāṇāṃ yathākramam | vakṣyamāṇavidhānena dhyānaṃ kāryaṃ vicakṣaṇaiḥ || maṇḍaleracite tatra naimittikamidaṃ matam | ekāvaraṇamevoktaṃ nityaṃ sarvaphalapradam || tacca ṣaṭsahasre yathā - nirvartyaivaṃ vibhoḥ pūjāmīśānañcaiśakoṇakam | gokṣīradhavalaṃ dhyātvā pūjayetkusumādibhiḥ || karṇikāra dalaprakhyaṃ pragdale puruṣaṃ nyaset | aghoraṃ dakṣiṇasyāṃ tu bhinnāñjana yathopamam || ḍāḍimī puṣpasaṃkāśaṃ vāmadevaṃ sadottare | paścimasyāmajātaṃ tu śaṅkhakundendu saprabham || āgneyyāṃ hṛdayaṃ pūjya muktāphalasamadyuti | svaccha vaiḍūryasaṅkāśamaiśānyāṃ tu śirohitam || śikhāṃ tu nair-ṛte bhāge taṭidrūpasamaprabhām | kṛṣṇavarṇaṃ tu kavacaṃ vāyavyādi * * * * * * | netraṃ tu pūrvatodhyeyaṃ somasūryāgni saprabham || dalāgreṣu nyasedasyaṃ jvalatpāvaka sannibham | p. 128) evṃ vaktrāṇicāṅgāni bhogasthāneṣu vinyaset | pratibimbasvarūpāṇi indrako vibhavadya * * * | anandāgrāṃ dalāgreṣu vidyeśāṃstatra pūjayet || pīṭhakarṇe gaṇeśāṃstu lokeśāna pīṭhapādataḥ || tadāstrā sthiti deśe tu sthite brahmaśilopari | evaṃ svavyāpti bhedena vibhorāvaraṇaṃ nyaset || iti || sarvajñānottare - trayodaśānta saṃbhinnaṃ vidyeśānaṃ prakalpayet | gaṇeśvarāṇāṃ gāyatrī tasmin sānnidhyagāṃ yajet || hṛdayaṃ lokapālānāṃ vijñeyaṃ sarvakāmikam | astraṃ pāśupataṃ dīptamastramantraṃ prakalpayet || iti mantra vidhau teṣāṃ pūjārthaṃ saṃpradarśitam | yadvā hṛdayamantraṃ tu sarveṣāṃ parikalpayet || śāstre śāstre'nyathā proktametanmukhyamihoditam || iti nānāgamavacanāni ekatrākalattya trikhitāni | atha rājopacāravadiyamāvṛtirapi śivasya tatastadāvaraṇadevā nāmapi śivavadāvāhana sthāpana sannidhāna sannirodhapādyā camanārghya puṣpadānāntaṃ saṃskārāṣṭakaṃ vidhāya paścādgandha puṣpadhūpadīpā camanārātrikādīnāmanantaraṃ vakṣyamāṇavidhānena naivedya pānīyācamanāadikañca datvā śive mūlena puṣpamāropya paramīkṛtvā dhenu mudrāṃ mahāmudrāṃ ca pradarśayet | atrāvṛti devānāṃ p. 129) śivatejasā hi bhavanaṃ paramīkaraṇam | paramīkaraṇānantaraṃ vā āvṛti devānāṃ pādyādikaṃ dadyāt | atra bhegāṅgamarcanamātmanaḥ śivaguṇa prāpti nimittam | punaḥ prabhoraikyamaṅgānāñca pūjakasya śivasaṃyogārthamiti | atra samudāyenā pādyācamanādi dānaṃ yathā pūrvoktavat svasvamantreṇa bhogāṅgāni sampūjyā vāhanādimudrāṃ pradarśya oṃ hāṃ sauṃ śivāya puṣpaṃ namaḥ iti śive puṣpāñjalimāropya dhenu mudrāṃ mahāmudrāṃ ca pradarśya oṃ hāṃ oṃ hauṃ śivāya pādyaṃ namaḥ iti pādyaṃ dadyāt | tathā svadhāntenācamanaṃ tathā puṣpaṃ namaḥ tathā svāhāntamūlena dhūpamācamanīyaṃ svāhāntena svāhārghyaṃ vauṣaḍantena puṣpāṃ tataḥ oṃ hāṃ hauṃ śivāya gandhaṃ namaḥ | itthaṃ pūrvoktamantreṇārātrikādikañca dadet | uktañca - bhogāṅgaṃ pṛthagādeya mahāvādekatothavā | iti | tathā naivedyañca taduktam - āvahanādinaitāni svamantraiḥ kramaśorcayet | nāva kuṇṭhanameteṣāmaṣṭamṛtīkaraṇaṃ tathā || saṃskārāṣṭakamevaiṣāṃ pratyekaṃ vihitaṃ budhaiḥ | snapana dīpakṣuptiñca na pṛthak * * * * * * || bhojanaṃ tu prabhoḥ pārśve teṣāṃ tasya ca kīrtyate | tadardhamasya naivedyaṃ pṛthak pātreṣu saṃbhavet || pūtaiṣvitarathaikasmin haviṣyaṃ mantrasaṃskṛtam | tṛptā vā camanaṃ dadyāddhastodvartana pūrvakam || p. 130) tāmbūlaṃ mukhavāsaṃ ca tadvāsakakaraṃ hi dityācāryaiḥ tanaivedyādikaṃ yathā tacca khaṇḍanassukara pūrikājādupadhārikā kadamūla phalavyañjanādi samopetaṃ karpūra vāsitaṃ snigdhaṃ kṣīrapānaṃ cābhinavakadalī panasasahakāraphalāni vividharasaṃ manākañca gandhavāsitapānaṃ pānīyādi sahitaṃ nirīkṣaṇā * * * * ntatamastra kavacarakṣitaṃ dhenu mudrāyāṃ bhrīkṛtaṃ svāhāntamūlena tena pānīyañca nivedya namontamūlena devaśirasi puṣpaṃ datvā oṃ hāṃ dravyadāyai nama iti dravyamudrāṃ pradarsayan pūrṇadravyajātaṃ sampūrṇaṃ vibhāvya svadhānta mūlenācamanaṃ datvā svāhāntamūlena hastodvartana mukhavāsakarpūra tavakolajātīphala * * * gandhitāmbūlaṃ mukhādi saṃskṛtaṃ ca sarvaṃ dānamudrayā da * * * namontamūlena darpaṇachatracāmarāṇi samarpayet | uktañca śrīkālottare - naivedyaṃ dvividhaṃ dadyānnānāpātreṣu bhaktitaḥ | pāyasaṃ tu ghṛtairmiśram phalamūlāṃkuraṃ dadhi || khaṇḍakhādyaṃ hyanekā * * * * lodanaṃ tathā | aśokavartiḥ śākulya pūrikāṃ dhārikāṃ tathā || kandamūlāni śuddhāni vyañjanāni bahūni ca | kṣīraṃ devāya tāpayet |? vaktrāṅgānāṃ pṛthagdeyaṃ mahā * * * dekatothavā | pānīyācamanaṃ caiva mukhavāsaṃ vibhordadet || sa candraṃ caiva tāmbūlaṃ hastodvartana pūrvakam || iti || p. 131) evamādyaḥ pratisandhyaṃ vāruṇādibhiraṣṭrabhiḥ puṣpaissamarcyaḥ | uktañca - vāruṇaṃ salilaṃ puṣpaṃ saumyaṃ ghṛtapayodadhi | prājāpatyaṃ tathānnādi āgneyaṃ dhūpadīpakam || bhaya puṣpādikaṃ caiva vānaspatyaṃ tu pañcamam | pārthivaṃ kandamūlādyaḥ vāyavyaṃ gandhacandanam || śuddhākhyaṃ śivapuṣpaṃ tu kathitā cāṣṭa puṣpikā | arghyādīnāṃ sarvadāśastā samavasthitacetasām || iti yadvā - āsane prathamaṃ puṣpaṃ dātavyaṃ śuddhacetasā | mūrtidānaṃ hṛdā kāryaṃ puṣpeṇaivāpareṇa tu || pañcapuṣpapradānena pañcāṅgāni prakalpayet | śivaṃ tathāṣṭamenaiva kathitā cāṣṭapuṣpikā || etāni cāṣṭapuṣpāṇi sarvasādhāraṇāni tu | sarvasiddhipradā * * * * tathā sarvāgameṣu ca || sarveṣāṃ caiva varṇānāṃ sarvasādhāraṇāni ca | ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ vā prapūjayet | prātarmadhyāhnasamaye tathā cāstamiteravau || pūjayet parayā bhaktyā hyaṣṭa puṣpavidhānataḥ | daridraṇāmanāthānāṃ bālastrī bāliśeṣu ca || bhogināṃ vyādhi juṣṭānāṃ tathā dhyānārpitātmanām | śivaśāstrānuraktānāṃ nānāsiddhi hitātmanām || p. 132) anuraktaviraktānāṃ kathitā sṛṣṭi puṣpikā || iti | kālottare - āvāhanārghyaṃ pūjāsu snāne dhūpe vilepane | nivedyasya visarge ca puṣpamaṣṭau supūjayet || puṣpadantārghyapātreṣu snāne cācamane tathā | kṣālane prokṣaṇe caiva vārisaptasuyojayet || dhūpaṃ sarvatradātavyaṃ śeṣaṃ jñātvā prapūjayet || itthamaṣṭapuṣpikayā vā sampūjyātmano vāṅmanaḥ kāyajanita mokṣārthaṃ śive saṃyogārthañca oṃ hāṃ ātmatatvavidyātatvaśivatatva sarvatatvāya śivāya sāṅgāya kuśapavitrakaṃ svāhā iti kuśadūrvākṣata pavitrakaṃ dadyāt | gṛhasthaścecchiva tatvādi mantramuccārya dadyāt | tataḥ pūrvavaddhūpadīpā camanārātrikādi dānānte mūlenātmaliṅga datvā vaiṣaḍanta śaktimantreṇa dhenumudrāṃ mahāmudrāñca pradarśayet | yadvā pavitradānānte dvādaśāntamūlamuccārya puṣpāñjalyādikaṃ dadet | uktañca - pavitramāpadībhūta śirasya śirahyasthāropayet ||? pratyahaṃ vāṅgamanaḥ kāyamavyāpāra janitādalam ||? patanāttrāyate yasmāttasmādetat pavitrakam | prakṛteḥ paramībhāva sampatyarcamanantaram || paramāntikamuccārya prāsādaṃ pūrvavannyaset | prarohe ca yathānyāyaṃ mudrayā prāgupāyudhā || p. 133) dhūpadīpādikaṃ datvā yathā pūrvaṃ śivāya ca | śrīmatpañca mahāśabdaiḥ darpaṇachatra cāmaraiḥ || geyanṛtta sthiti stotraistadā tamabhinandayet || iti vacanādbhogāṅgasahitaṃ śivaṃ yāgamandira bāhyasthaṃ brahmaviṣṇvādibhiḥ stūyamānaṃ pūjaka pūjayā santuṣṭamakhilavedo paniṣadgocara caraṇa nalina yugalaṃ apāra karuṇāmṛtāmbhonidhiḥ praṇatabhaktajanābhīṣṭa phaladamabhimukhībhūtamabhidhyāyan huṃ phaḍantāstreṇa japamālāṃ samprokṣya oṃ hāṃ mālāyai nama iti gandhapuṣpādibhiḥ sampūjyamālāṃ mudrāṃ badhvā ātma mantrarakṣā vidhānajñonāsī sandhāna pūrvaṃ japamārabhet | tadapi yathā śrīkālottare - ubhayoścandrayormadhye svadehaṃ cintyayatnataḥ | tenāmṛtamayodeha stapandhyānastridaśairapi || ātmarakṣā samākhyātā mantrarakṣānigadyate | śakti garbhairnyasenmantrānna puṃsi na śive tadā | aśaktāḥ puruṣasthāḥ syuḥ śivasthāḥ śāntatejasaḥ || tasmācchaktiṃ gatāmantrāḥ bhuktimuktiphala pradāḥ | śaktirādhāmaṇandidyā śaivī śivaphalapradā || śivaṃ sabhinnā * * *? sarvadā ravirāśivat ||? mantramātā parāśaktirādyā kuṇḍalinī * * *? | hṛtpradeśa sthitānityaṃ ravi candrāgni sannibhā || ekā tridhā tu vijñeyā iḍāpiṅgādi bhedataḥ || p. 134) suṣumnāntargatā gūḍhā jñātā gurumukhena tu | anābho dvādaśāntaṃ taṃ vyāptā prāṇena vartate || triśūlamārgatoyādi dvādaśāntaṃ tu yoginām | gamāgamaprabhedena yāti sā śāṃkare pathi || parābhāvaṃ samāśritya parānandaṃ samaśnute | iti śaktyādayaṃ jñātvā mantrarakṣākṣamo bhavet || yaduktamanyatrāpi - brahmarandhrasthitā śaktiḥ nābhipadmāntaraṃ gatā | ādhāracakramākrañca śodhayet paramāṃ kalām || hṛtpadmakarṇikāvahniḥ sūryasomakalātmikā | varṇamālāṃ sṛjatyeṣāṃ tatsthaṃ mantraṃ japetsadā || iti || tathā śrīkālottare - vāttyaśca vācakaścaiva śaktirātmāmanastathā | kṛtvaiva manasandhānaṃ prārabheta ja * * * * t || hṛtpuṇḍarīka madhyasthā bhārūpaḥ parameśvaraḥ | nirmalaḥ sphaṭikaprakhyaḥ prasphuratsarva tejasaḥ || tasya śabdamayī śaktiḥ jvāleva nisṛtā mahat | taddharmā dharmiṇī śuddhā tasyā vai varṇasantatiḥ | niḥsṛtāmantrajanaka * * * * caiva mantrarāṭ || niḥsṛtaśca yathā puṣpaṃ yathāgrācchaṃkara priyam | evamevākṣasūtraṃ taduditañca kramāt smaret || hṛnmayaṃ tallayaṃ kuryāddhṛnmadhye tallayaṃ tathā || p. 135) śivasya mantrā nā * * * vāntarbāhyo sthitasya ca | yadyaikyaṃ sa japakhyāto lakṣasaṃkhyādhiko bhavet || viṣuvadyogamāśrityākṣamekaṃ samāharet | mahāpraṇodaye naiva niṣkaṃtaṃ yāvadeva hi || tataḥ pradakṣiṇaṃ kuryānmerordhina sthitasya ca | niṣkalasya ca mantrasya tadūrdhve vasthitasya ca || granthi rūpasya ca vibhoramalasya mahātmanaḥ || pṛṣṭhena laṃghanaṃ yattadvarjanīyaṃ ṣaḍānanaḥ | muktyarthaṃ sphaṭikābhāsaṃ śāntike pauṣṭike tathā | paśye kiṃśukasvābhamākṛṣṭau nṛpaśailavat || māraṇe kañjalābhāsaṃ vidveṣe cāṣapakṣavat | uccāṭane tu dhūmrābhaṃ śivaṃ dhyātvā japetsadā || parāparasvarūpeṇa japastattrividhaḥ smṛtaḥ | snānāṣṭakena nivṛtyeḥ śabdau bhāṣya ihocyate | sahasro vātha nirgehe bhāṣya yajñaḥ prakāśitam || sagarbho dhyāna sahito nigraho dhyānavarjitaḥ | nirgarbhāttu saphalaṃ śataguṇaṃ bhavet ||? ārurukṣoḥ prakartavyaṃ sarvasiddhiṣu siddhidam | śaktaṃ balaṃ samāśrityopāṃśu japamārabhet | dvividhā śaktiruddiṣṭā sūryasomamayā sutā || hṛdayāttu tripuṭyantaṃ carate pakṣavartinī || p. 136) dine sūryodaye prāṇe japtavyaṃ muktikāṃkṣiṇaḥ | candrodaye niśāyāṃ ca japtavyā bhaktimicchatā || gamā gamau tu vijñāya japaḥ kāryo na cānyathā | sauṣumna sthenamarutā japaḥ sarvārtha siddhidaḥ || bhāskare'stamite vyomni candrāṃśurnodito yadā | cinmātraṃ tatpadaṃ jñeyamatyāgrahaṇavarjitam || sarvapramāṇarahitaṃ jñānaṃ sattāmayaṃ viduḥ | etatkālottaraṃ jñānaṃ kathitaṃ te samāsataḥ || tathā hṛtkamale jñānaṃ sattāmātraṃ prajāyate | etadrahasyaṃ paramaṃ nākhyeyaṃ * * * * yat || guruvaktropadeśasthaṃ jñānametat sudurlabham | paripakva kaṣāyeṣu dātavyaṃ nānyathā suta | diśvāhorātra cāreṇa dayā prāṇo vahettadā | tatra tatsparśamāsādya bhautikastu japetsadā || bhuktidomuktikāmānāṃ japayajñastu śāsane | piṅgalā saṃsthite jīve muktikāmo japetsadā || suṣumnāntara saṃsthena japtavyaṃ bhukti muktaye | iḍādi śāntiko śastau paṣṭikāpyāyane tathā || piṅgalācaiva saṃgrāme bhojane maithune'pi vā | suṣumnā sarvakāryeṣu vijñeyaḥ kṛttikā suta || p. 137) sagarbhantu japenmantrān nāmajñātvā tu tatvataḥ | vyāpti mantraṃ pravakṣyāmi saṅkṣepātkrauñca sūdana || agnimadhyeravi sthānaṃ ravimadhye tu candramāḥ | agnirarkagalaḥ sūryastathā ṣoḍaśakaḥ śaśī || ṣaḍdvitrayā tridahane sūryaśaktimayaṃ vrajet || rasasthānaṃ hṛtpradeśaṃ tatra somolayaṃ gataḥ || tatvānāmaṅkurākārā cāndrīśaktirudāhṛtā || evaṃ jñātvā prayatnena japaḥ kāryovijānatā || iti || punaśca japādi lakṣaṇa nānāgama pāṭhenaiva likhyate | yathā - śatenāṣṭottareṇa syāt dakṣiṇa sūtraṃ sadottamam | tadardhaṃ madhyamaṃ śastaṃ * * * * * tkanyasam || rudrākṣajaṃ mahābhūtyai muktidaṃ paramaṃ śubham | ekavaktraistrivaktrairvā caturvaktraiśca pañcabhiḥ || ṣaḍvaktrairvātha kartavyastasminmiśraistu varjayet | tridhā phalapramāṇaṃ yajjyeṣṭhametadudāhṛtam || badarāṇḍa pramāṇañca caṇakaṃ madhyamādhamau | nivartitantu nāproktaṃ kartavyaṃ pūrvavacchubham || nāgapāśaṃ tu sāvitraṃ brahmākhyaṃ vātha granthanam | granthodvaikantu mervākyaṃ kartavyaṃ naivalaṅghayet || kṣālayet sadya devena vāmadevenagharṣayet || p. 138) dhūpayedbahurūpeṇa lepayetpuruṣeṇa ca | mantrayetpañcamenaiva prayekaṃ tu śataṃ śatam || meruñcapañcamenaiva pratyekaṃ tu śataṃ śatam | meruñca pañcamenaiva tathā ghoreṇa mantrayet || mudrāṣṭakaṃ darśitavyaṃ pratyekaṃ pūjayetkramāt | meruñca pañcabhiḥ pūjya śivavacca yathā kramam || anāmikāṃ guṣṭhābhyāṃ gṛhya japaṃ kuryāttu mānasam | śatakoṭiguṇaṃ puṇyaṃ labhate nātra saṃśayaḥ || aṅguṣṭha madhyamābhyāṃ tu japaṃ kuryādupāṃśukam | tathā lakṣaphalaṃ tasya śatajāpāt prajāyate || aṅguṣṭha tarjanībhyāntu japaṃ bhāṣyaṃ prakalpayet | akṣarākṣarasandhānaṃ na drutaṃ na bilambitam || phalaṃ sahasra guṇitaṃ prāpnuyānnānṛtaṃ vacaḥ | bhuktaye sṛṣṭimārgeṇa muktyarthaṃ karṣayettu śanaiḥ śanaiḥ || meruṃ na laṅghayenmantrī laṃghanāddoṣa bhākbhavet | madhyāṅguṣṭhā vā kramya japaṃ kuryādupāṃśukam || tadālakṣaphalaṃ tasya śatajāpāt prajāyate | tarjanyaṅguṣṭhāvākramya japaṃ bhāṣyaṃ tu kārayet || akṣarākṣarasandhāna varjitā ||? iti | tathā - anāmikāṅguṣṭhāvākramya japaṃ kuryāttu mānasam | p. 139) aṣṭottaraśate naiva phalaṃ koṭiguṇaṃ bhavet | madhyamāṅgulā vākramya japaṃ kuryādupāṃśukam || tadā lakṣaphalaṃ tasya śatajāpāt prajāyate | tarjanyaṅguṣṭhāvākramya japaṃ bhāṣyaṃ tu kārayet | meruhīnākṣa * * * mālā kartavyā vā prayatnataḥ || tasyāḥ śataguṇaṃ puṇyaṃ * * * tathākṣamālikā | tasyā na laṃghane doṣo yato meru vivarjitā || iti || tathā - anāmikāṅguṣṭhāvākramya japaṃ kuryāttu mānasam | aṣṭottaraśatenaiva phalaṃ koṭi guṇaṃ bhavet || madhyamāṅguṣṭhāvākramya japaṃ kuryādupāṃśukam | tadā lakṣaphalaṃ tasya śata jāpāt prajāyate || tarjanyaṅguṣṭhāvākramya japaṃ bhāṣyaṃ tu kārayet | akṣarākṣarasandhānaṃ na drutaṃ na vilambitam || phalaṃ sahasraguṇitaṃ prāpnuyānnānṛtaṃ vacaḥ || tathā - abhinnaiḥ kārayenmālāṃ pratyagraiḥ kaṇṭakānvitaiḥ | ekavaktraistrivaktrairvā caturvaktrairviśeṣataḥ | ṣaḍvaktraiḥ sarvasiddhyarthaṃ pañcaktraistathaiva ca || saptāṣṭanavavaktraiśca daśaikādaśavaktrakaiḥ || akṣasūtraṃ prakartavyamakṣamālā'maloditā | hṛdāsaṃpūjya tatsūtraṃ candanenāvakuṇṭhya ca || p. 140) aṅguṣṭhānāmike madhyāṃ tarjanyā vā vivartayet | tato mervavasāne tu nagendra parivartanam || śataṃ sāṣṭhottaraśataṃ japyaṃ syānmerulāṃghanam || tathā - aṅguṣṭhadeśa nibhyāntu madhyamāyāṃ vyavasthitam | mantramuccārayannakṣamekaikaṃ karṣayecchanaiḥ || iti || tathā - meruṃ na laṃghayedvidvān sṛṣṭisaṃhārakāraṇam | laṃghitāpi na doṣāya meruhīnā gaṇāntikā || mālaṃ saṃgranyayet svarṇatārasīsāyasādibhiḥ | vaktraṃ vaktreṇa saṃyojya meruṇordhva mukhena vā || kṣaumapaṭṭādi sūtrairvā pratyakṣaṃ nāgapāśinīm | vyaktārthaṃ gopucchavalayāṃ niḥśabdāṃ nirvraṇāṃ dṛḍhām || yojayejjīrṇayā ḍolāmālayā bhagna kaṇṭayā | viṣamāvaktrayā mantre naiva sidhyati cālayā || japa kāle tu goptavyā japamālā ca ṣaṇmukha | paradṛṣṭigatā mālā yadisyānniṣphalo japaḥ || iti || tathā - japaḥ prāṇa samaḥ kāryo dinastho muktikāṃkṣibhiḥ | ūrdhvaprāṇohyahaścaiva hyapānorātrireva ca || ātmanaḥ śivamantraśca śivaśaktistathaikaśaḥ | kṛtvā samyak japenmantraṃ bhāṣyaṃ bopāṃśu mānasam || maṇivanmantramālākhya prabhāvaṃ mantradevatā | yacchabdaḥ soyajanakaḥ parokṣaṃ gṛṇvatāṃ sphuṭam || p. 141) bhāṣya uccāṭanādau sa upāṃśuḥ śānti pauṣṭike | oṣṭhayoḥ pādamātreṇa parasyāḥ śabdabodhakaḥ || sāhasrovācikojñeyo tasmātkoṭi guṇo'paraḥ | yatpādakṣarasaṃgatyā arthādarthaṃ padātpadam | cintanaṃ sarvaśabdānāṃ samuktyaisyāt samānasaḥ || iti | tathā - svamantaṃ cākṣasūtraṃ ca gurorapi na darśayet | japakāle tu goptavyā japamālā ca ṣaṇmukha || paradṛṣṭigatā mālā yadi syānniṣphalo japaḥ || alamativistareṇa | prakṛtamanusarāmaḥ | praṇavādi namontaṃ śivāyetyupanopetaṃ japet | uktañca - praṇavādi namomantraṃ śivāyeti namastathā | manasā tu japedenaṃ tadgatenāntarātmanā || iti || evaṃ yathoktaṃ sāṣṭaśatamantraṃ japtvā tajjapaṃ pūrṇa candropamaṃ hṛdayacandrikāṅkura śakterudrocya dakṣakaratalasthātra varṇa hṛdayamaṇḍalopari sthitaṃ ṣaḍaṅgenārcitaṃ hṛtkavacāstra saṃrakṣitaṃ kṛtvātaddhastaṃ hṛtpradeśe nidhāya bhūmimiṣṭa dakṣajānuko bhūtvā oṃ guhyātiguhyagoptātvaṃ gṛhāṇamatkṛtaṃ japam | siddhirbhavati meyena tvatprasādāt kvacit sthite || iti paṭhitvā śivāya japaṃ gṛhāṇa svāhetyādyāṃśurekena saha varadakahaste nivedayet | tribhiścūlikairiti kvacit | uktaṃ ca - p. 142) nā saṃkhyaṃ na paribhrāntaṃ japaṃ kuryāt kadācana | aṣṭottaraśataṃ kṛtvā mūlamantraṃ japansudhīḥ || dakṣajānuṃ kṣitau kṛtvā tajjapaṃ vinivedayet | śivena śivasavye tu gandhāṃsu culakaistribhiḥ || iti | atraikasyaiva japasya tridhā * * * * sthiratvārthaṃ ityavagantavyam | athāvaraṇa devānāṃ taddaśāṃśaṃ japaṃ kṛtvā nivedyaśiva puṣpāñjalitrayeṇābhyarcya vauṣaḍanta śaktimantreṇa dhenumudrāṃ mahāmudrāṃ ca pradarśya pūrvavatsvāhāntamūlena dhūpadīpaṃ datvā svadhānta mūlenācamanaṃ datvā sa lavaṇa sarvapamuttārya pūrvokta vidhānena nirīkṣaṇādibhiḥ saṃśuddhāṃ hṛdayedadhi dūrvākṣatārcitāṃ sakarpūravartiṃ mahārātrikaṃ dhenumudrāprarocitāmavarmārakṣitāṃ svāhānta kavacena tridhā yathā pūrvamuttārya śītāmbu culikaiḥ tribhirāveṣṭyācamana chatracāmarādikaṃ datvā stotramidaṃ vijñāpayet | oṃ namaḥ śivāya nirguṇāya niṣkriyāya śūline | namaḥ śivaśaktyatītagocarāya śambhave | namaḥ śivāya niṣkalāya nirmalāya yogine | namaḥ śivāya siddhi muktihetave cidātmane || namaḥ śivāya śāśvatāya kāmamṛtyu mṛtyave | namaḥ śivāya nārasiṃha hastikṛttivāsase | namaḥ śivāya viṣṇunetra paṅkajārcitā priye || p. 143) namaḥ śivāya somasūrya vahnyatīta tejase | namaḥ śivāya śaivasiddhi yogiyogadāyine || namaḥ śivāya bāṇagocarāya vāṅmanāyate | namaḥ śivāya sarvatatva śailaśṛṅga vāsine | namah śivāya sarvakṛttisākṣiṇe mahākṣiṇomahātmanaḥ | namaḥ śivāya hṛtpuṭātma bījasūkṣmadehine | namaḥ śivāya satprasāda mantrabhāvitātmane || namaḥ śivāya mantraśūnyadhāmni saṃsthitāya te | namaḥ śivāya candraśekhare kapada dine * * * * | namaḥ śivāya bhūtibhūṣaṇāya bhūti hetave | namaḥ śivāya bhūtanāthakāya cidghanāya te || namaḥ śivāya garbhajanmamṛtyuduḥkha hetine | namaḥ śivāya nityatṛpti cetase'mṛtātmane | namaḥ śivāya divyasampadokase kṛpātmane | namaḥ śivāya sārabhūta sadguṇaikabhūtaye | namaḥ śivāya sarvaloka bandhave hitaiṣiṇe | namaḥ śivāya karmasāmyavelayā vivehine | namaḥ śivāya naijamoha karmapāśa vahnage | namaḥ śivāya cinmaye niyojakāya satpadme || namaḥ śivāya cidvidānvike tanaika tejase || p. 144) namaḥ śivāyabindunāda śaktipadma vāsine | namaḥ śivāya * * * candrikāṅkurātmane'mṛtātmane || namaḥ śivāya mānasābja rājahaṃsa kāmine || namaḥ śivāya divyabodharūpiṇe parātmane | bhaktyā sampūjya deveśaṃ yaḥ paṭhatyagratastava || stotrametadasau yāti śāntaṃ tatparamaṃ padam || ityādibhiḥ parameśvaraṃ stutvā sapradakṣiṇaṃ sāṣṭāṅgaṃ praṇāmaṃ vidhāya svāminnāgnikāryaṃ karomīti vijñāpya tadājñātaḥ sāmānyārghyakaraḥ svasaṃbhāramagnyāgāraṃ gatvā nirīkṣaṇādi catuḥ saṃskāra śuddhe kuṇḍe yadvā ṣaḍaṅgulonnate karamāne sthaṇḍile vāra'ṇḍādijanitamagniṃ samindhanaiḥ prajvālya huṃ phaḍantāstreṇa sannāḍhya kravyādāṃśamagni khaṇḍa nir-ṛtikoṇe santyajyāvaśiṣṭaṃ deśāṃśahomopakaraṇa dravyajātaṃ sruksruvau ca nirīkṣaṇādibhiḥ saṃśodhya tato vahniṃ vakṣyamāṇavadvahnibījena vahni * * * yekī karaṇaṃ vidhāya garbhādhānādyarthaṃ sadyojātādibhiḥ sampūjya mūlenāhuti pañcakaṃ datvā oṃ hāṃ śivāgnistvaṃ hutāśanetyabhidhāya garbhādhānādi pañcasaṃskāra saṃskṛtamagniṃ vibhāvya vauṣaḍantamūlena pūrṇāṃ datvā sāmānyārghya jalena vauṣaḍanta kavacena kuṇḍamekhalāṃ samprokṣya mekhalāsu kavacāstiriti pūrvottara kuśopari oṃ hāṃ brahmaṇe namaḥ iti pūrve oṃ hāṃ viṣṇave nama iti paścime oṃ hāṃ rudrāya nama iti dakṣiṇe oṃ hāṃ anantāya nama iti p. 145) uttare iti brahmādī vabhyarcya oṃ hāṃ hrūṃ vahnaye nama iti sampūjya svāhā ityāhuti pañcakaṃ datvā vakṣyamāṇavatprārthya kuṇḍapramāṇagnerīpstitamukhaṃ vibhāvya * * * * pitā rasānāñca tatastadvahni hṛdambuje pūrvavat śāsanaṃ sā gaṅgamāśrayopādhirūpaṃ sopacāraṃ śivam pavitrāntaṃ sampūjya bhagavantvāṃ tarpayādrīti ājñāṃ prārthya nāḍīsana pūrvaṃ japasthā nine svāhāntamūlena ya ghṛtādibhiḥ śatahomaṃ vidhivadvidhāya taddaśāṃśāṅga mantraiśca hutvā svāhānta mūlenānnādi homaṃ vidhāya vauṣaḍantamūlena pūrṇāṃ datvā'camana hastodvartana prabhṛtīti vidadhyāt || yadvā tadagniścaitanyaṃ hṛtpuṇḍarīka vahninā saṃśojya satadutkalitaṃ suṣumnārecakena mūlena paramaśivaṃ vṛttaṃ jvaladagnau niyojya tasmin jñānāgnau śivaṃ tarpayet | taduktaṃ ca kālottare - tataḥ samprārthyadeveśaṃ homāgāraṃ tato vrajet | astreṇollekhanaṃ kuṇḍe varmaṇābhyukṣaṇaṃ matam || jñānānalaṃ nyasettatra sūryāyutasamaprabham | hṛtpuṇḍarīkamadhyāttu sauṣumnena pathā'nalam || dvādaśānte pade yojya tattejaḥ puñjapiñjaram | tena vinyastamātreṇa sarvakarmāṣṭako bhavet || garbhādhānādikaṃ karma niṣkṛtiñcāpya paścimām | jñānājalasya purataḥ kalāṃ nārhatiṣoḍaśīm | nitye naimittike kāryaṃ kāmye jñānānalārcanam || p. 146) sakṛtprokṣaṇa mātreṇa sruksaṃskāraḥ kṛto bhavet | pūrṇāhuti pradānaṃ ca kartavyaṃ dhāraṇānvitam || caturthaṃ dhūpadīpārthamagnimuddhṛtya rakṣayet | pūrvoktena vidhānena śivaṃ sampūjya yatnataḥ | puṣpāya gandhadhūpādyaiḥ pūjayenmudrayā saha || śivavaktrāṅgasaṃyuktaṃ tarpayettaddhṛtādibhiḥ || iti || tatastaṃ śivamaṣṭa puṣpikayābhyarcya vidhivadvisṛjya nāḍīmārgeṇa liṅgasthe śive saṃyojya brahmādīṃśca visṛjya tadañcagnau oṃ hāṃ svāhā oṃ hāṃ agniṣomābhyāṃ svāhā oṃ hāṃ agnaye sviṣṭa kṛte svāhā iti sviṣṭakṛdāhuti homaṃ kṛtvā oṃ hāṃ hrūṃ vahnaye nama iti vahniṃ sampūjya ca tataḥ kuṇḍasyāgnikoṇe tato maṇḍaladvayaṃ gomayena kṛtvā paścimamaṇḍala prānte oṃ hāṃ rudrebhyo nama iti pūrve iti oṃ hāṃ pitṛbhyo nama iti dakṣiṇe oṃ hāṃ gaṇebhyo nama iti paścime oṃ hāṃ yakṣebhyo nama iti uttare oṃ hāṃ grahebhyo nama iti īśāne oṃ hāṃ asurebhyo nama iti agnikoṇe oṃ hāṃ rākṣasebhyo nama iti nair-ṛte oṃ hāṃ nāgebhyo nama iti vāyavyām | oṃ hāṃ nakṣatrebhyo nama iti agnau oṃ hāṃ viśvebhyo nama iti nair-ṛte oṃ hāṃ kṣetrapālebhyo nama iti vāyau iti sakṛduccārya puṣpagandhādibhiḥ saṃpūjya jalaviśrāntena svāhāntena rudrādibhyo baliṃ datvā hṛdayena visṛjya tataḥ pūrvamaṇḍale oṃ hāṃ indrāya nama iti pūrve oṃ hāṃ agnaye nama iti agnau oṃ hāṃ yamāya namaḥ p. 147) iti yāmye oṃ hāṃ ni-ṝtaye nama iti nair-ṛte | oṃ hāṃ varuṇāya namaḥ iti paścime oṃ hāṃ vāyave nama iti vāyau oṃ hāṃ kuberāya nama iti uttare oṃ hāṃ īśānāya namaḥ itīśāne oṃ hāṃ brahmaṇe nama ityūrdhvabhāgamuddiśya īśāne viṣṇave nama iti yonigudadeśe nair-ṛtipūrve oṃ hāṃ nīla lohitāya namaḥ iti maṇḍala madhye itīndrādīnapi pūrvavatsaṃpūjya svāhāntena baliṃ datvā visṛjet | tato maṇḍalādbahiḥ oṃ hāṃ pūrvadigvāsibhyo digīśabhūtamātṛgaṇa rudrakṣetrapālebhyo namaḥ dignāmabhedena sarvādiṣu saṃpūjya svāhāntena baliṃ datvā namaskṛtya oṃ hāṃ vāyasādibhyaḥ samaya bhedibhyo nama iti maṇḍapāgre maṇḍalāgre sampūjya svāhāntena balirdātavyaḥ || ye rudrārudrakarmāṇaḥ raudrasthāna nivāsinaḥ | mātarorudrarūpāśca gaṇānāmadhipāścaye || vighnabhūtāstathā cānyā daśadikṣu samāśritāḥ | sarve suprītamanasaḥ pratigṛhṇantvimaṃ balim || siddhiṃ puṣyaṃ tu me nityaṃ bhayebhyaḥ pāntumāṃ sadā | iti rudrabali mantraḥ | itthaṃ baliṃ datvā namaskṛtya kṣamāpayet | tataḥ samācamya karāṅganyāsaṃ kuryāditi saṅkṣepādagnikārya vidhiḥ | tadanu śiva samīpaṃ gatvā'ṣṭa puṣpikayā sampūjya praṇamya nyūnātirikta doṣa mokṣārthamaghora mantrameka viṃśativāraṃ japet | uktaṃ ca - aghorañca japedyastu kṛṣṇāṣṭamyāṃ sakṛnniśi | p. 148) mucyate sarvapāpebhyo nirdvandvo nirucobhavet | sakṛtsmaraṇa mātreṇa sarvapāpakṣayo bhavet || āvartya pañcavāraṃ tu sarvatīrthaphalaṃ bhavet | sarvayajñaphalānīha saptavārānu kīrtanāt || triḥ saptavāramāvartya pūjānte niyamena tu | pūjāphalaṃ samastaṃ tu prāpnuyānnātra saṃśayaḥ || aghorānnāparo mantraḥ kalimāsādya siddhidaḥ || iti || ta * * * japaṃ pūrvavadarcayitvā - yatkiñcitkurmahe devanadā sukṛtaduṣkṛtam | tanme śivapadasthasya * * * bhuṃ kṣapaya śaṅkara || iti paṭhitvā varadahaste sama * * * bhagavān oṃ * * * * | nyūnaṃ vā'pyadhikaṃ vāpi yanmayā mohataḥ kṛtam | sarvaṃ tadastu sampūrṇaṃ tvaprasādāt prabho mama || iti saṃprārthya pūjāphalaṃ samastaṃ paripūrṇaṃ vicintya śivamaṣṭapuṣpikayā sampūjya tatphalaṃ śaradindu nibhañca japavadabhyarcya oṃ * * * * pūjā japadignikāryādyaiḥ sukṛtaṃ yanmayā kṛtam | tatphalaṃ parameśānamayā tubhyaṃ samarpitaṃ | tadgṛhāṇa svayaṃ prītyā nedaṃ bhogāya me'stu bho || karmaṇā manasā vācā tvaṃ gatirme maheśvara || evamuktvā svasavyena vibhossarve samarpayet || p. 149) atra kramaḥ - oṃ hāṃ hauṃ bhagavan pūjāhomādi puṇyaphalaṃ gṛhāṇa svāhā iti mumukṣuṃ samarpayet | bubhukṣuścet tatphalaṃ me'stu deveśa bhuktimuktyartha sādhanam iti paṭhitvā samarpayet | ubhāca vyātmasamarpaṇaṃ kuryātām | taducyate oṃ - namaḥ śivāya śāntāya kāraṇatrayahetave | nivedayāmi cātmānaṃ tvaṃ gatiḥ parameśvara || iti paṭhitvā tataḥ mūlamantramati spaṣṭamuccāraṃ nādamūrdhni - tejo biṃbamayaṃ jīvaṃ recakena pade pade | sāmarasyaṃ prāpya vadaṃ jñānānanda mahodadhau || punarāniya dehasya varahaste samarpya ca | nāḍī sandhānayogena svakīyaṃ hṛdayāmbujam || praviśya caritātvarthaṃ cintayettavyathā tathā | śivo dātā śivobhoktā śivaḥ sarvamidaṃ jagat || śivoyajati sarvatra yaḥ śivaḥ so'hameva tu || iti | atha śivamaṣṭapuṣpikayā sampūjya virodhārghyeṇādhomukhahastena svāhānta mūlena sadyojātādi īśānāntaṃ pañcaśiraḥ suparāṅmukhañcārghyaṃ datvā somādi pūrvāntāstejaḥ kavacādi hṛdayāntaṃ gebhyo dadyāt | uktañca - parāṅmukhaṃ tataścārghyaṃ sadyojātāḥ śivovadhiḥ | asya hṛdaya paryantaṃ gandhadhūpa sragādibhiḥ || iti || p. 150) atha sakala prāsādāmbujā cet * *?pyuktakarghyamandaghāt | huṃ phaḍantāstreṇa nārā ca? jyotirliṅgaṃ vibhāvya vauṣaḍanta śaktimantreṇa dhenu * * * ? mudrayā ca śivaṃ prarocya bhaktān namaskṛtvā viśeṣārghyaṃ ca vivarjayet | tato gurvādīn sampūjya teṣāṃ parāṅmukhārthamarghyadatvā niṣṭhurayā nirudhya svasvamantreṇa saṃhāramudrayā pūrakeṇa visarjayet | itthaṃ liṅge sālakṣavisarjanam | atha sthaṇḍile cenmūrti karaṇānantaraṃ saṃhāra mudrayā saṃhṛtya pūrakeṇātmamānasapuṇḍarīka jyotirliṅge śaktyaṅke niyojayet | liṅge sāpekṣa visarjanaṃ uktañca - vidyutvadvadutthitāṃ dhyātvā svasthāneṣu layaṃ nayet | layasthānagatān mantrān mūlamantrelayaṃ gatān || mūlamantraṃ tato dhyāyetsphuradbandho layaṃ gatam | bindudevālayonāde nādo vijñānaśaktikaḥ || jñānaśaktiḥ parelīnā yo hṛdvyomni vyavasthitaḥ | yasmātprajāyate mantraḥ tatraiva pravilīyate || iti || nanu śakto mantra eva śaktau niyojitavyaḥ | tatkathaṃ śivavācako mantraḥ śaktau niyojyate | satyam | tacchaktena vinābhāvānvācakatvaṃ vihanyate | tasmācchaktau niyojyāṇūn śivaṃ yatnena vandayediti vacanādadoṣaḥ | tathā'nyatra ca - p. 151) napuṃsi na pare tatve śaktaumantraṃ niyojayet | puṃstatvejasatāṃ yānti vaśa tatveṣu tu niṣphalāḥ || iti | tathā - śivabhāvaṃ gato mantraḥ sādhakaḥ syātparāṅmukhaḥ | tasmānnityatapāccārthī śaktyaṃ śeṇūnniyojayet || śakti madhyasthito mantraḥ sarvān kāmān prayacchati || iti | evaṃ sannapi * * * * * * * * * * * | nā japtaḥ siddhyate mantraḥ nāhutastu phalapradaḥ | nārcito yaccatenāgāmata * * tritayamācaret || || iti śivapūjā vidhiḥ || atha saṃkṣipta yajanārthī vedāsana mūrtimūlāṅgaiḥ aṣṭapuṣpikayā pustakādiṣu yojayet | taduktaṃ śrīmanmṛgendre - vidyāpīṭhe'pi matvaivamekoccāreṇa pūjayet | sraggandhadhūpa naivedyaiḥ samāsarucirīśvaram || sūryendu maṇḍale vyomni guroḥ pādukayostathā | tejasi mūrdhnisthe śraddhāvān ka * * * vacchite |? atha yathā kathaṃcit kutaścidvaikalyāt parārcite liṅge nityavidhiḥ kriyate tadā yamapi tulyānuṣṭhānī cettatra saṃkṣiptovidhiḥ kāryaḥ | na kadācidapi miśro vidhiḥ kartavyaḥ | uktañca - * * * * na liṅgādau kuryānnityaṃ parārcite | tulyānuṣṭhānīvāṣṭa puṣṇyā vidhiṃ samāpayet || p. 152) kriyāvadbhiḥ kriyā kāryā siddhāntoktena cetasā | yo miśrāṃśau tatantrābhyāṃ kriyāṃ kuryādvimūḍhadhīḥ || surāpāna samaṃ jñeyaṃ tasya pātakamuttamam || iti | atha sādhāraṇa liṅgapakṣe sādhāraṇa mantreṇaivārcanaṃ kāryam | tathā - praṇavomātṛkā māyā vyomavyāpī ṣaḍakṣaraḥ | prāsādāghoramantraśca saptasādhāraṇā matā || ebhiḥ sampūjayedvidvān sarvasādhāraṇaṃ śivam || iti | atha caṇḍeśvarārcanamucyate | śivārcakānāṃ samayollaṅghanaṃ janitaṃ yajet | grāmaghoraṃ pāpamapaharaṇa kartā caṇḍeśvara ucyate | bahirīśakāṣṭāyāmardha candropama gomayamaṇḍale anantadharmajñāna vairāgyaiśvarya paṅkajaṃ praṇavena vidhāya pūjayedidaṃ mānasam | oṃ caṇḍāsanāya huṃ phaṇṇama iti | tadupari oṃ caṇḍamūrtaye huṃ phaṇṇama iti | nīlāñjanacchāyāñcaturvaktrārkalocanām | sarvopavītakeyūrāmavortho grānalārciṣam ||? jvalajjvālājya mantrāṭhyāmati bhīmāñcaturbhujām | śūktaṃ kamaṇḍaluṃ vāmadakṣo ṭaṅkākṣa mālinīm | rudrāgni prabhavāṃ dhyātvā mūlenāvāhayet param || oṃ dhuni caṇḍeśvarāya huṃ phaṭ svāhā | paramīkṛtya dhenumudrayāmṛtī kṛtya hṛdā pādyā camanādikaṃ datvā gandhādibhiḥ bhogāṅgopetaṃ p. 153) sampūjya yathāśakti japaṃ kṛtvā nivedya tataḥ praṇavena gobhūhiraṇyavastrādi maṇihemādi bhūṣaṇam | vihāya śeṣanirmālyaṃ caṇḍeśāya niveśayet || lehyaśoṣyannapānādi tāmbūlaṃ sragvilepanam | nirmālya bhojanaṃ tubhyaṃ pradattaṃ tu śivājñayā || iti paṭhitvā śiva nirmālyaṃ samarpya - oṃ - sarvametatkriyākāṇḍaṃ mayā caṇḍatavājñayā | nyūnādhikaṃ kṛtaṃ mohāt paripūrṇaṃ sadāstu me || iti vijñāpya caṇḍeśamaṣṭapuṣpikayā śivavadvisarjayet || tadānirmālyaṃ pānīyagomayenopalipya sthānamastreṇa saṃprokṣyārghyaṃ visṛjya karāṅganyāsaṃ kṛtvā yathāśakti śivasaṃhitāṃ japet | tathā - kālottare - aiśānyāṃ caṇḍanāthaṃ tu huṃ phaḍantena pūjayet | vastrānna gandhapānārghya nirmālyādi pavitrakaiḥ | visṛjya cārdhapātraṃ ca samācamyopa saṃspṛśet || nyāsaṃ kṛtvā yathā śakti japtavyā śivasaṃhitā || śivārcanaṃ samākhyātaṃ yathā vadanupūrvaśaḥ || iti | tathāsarvajñānottare - visarjitasya devasya gandhapuṣpa nivedanam | nirmālyaṃ tadvijānīyādvarjyanirmālya bhakṣaṇam || aśvayitvā tu taṃ bhūyaḥ caṇḍeśāya nivedayet || iti || nanu - bāṇaliṅge calerohe siddhaliṅge svayaṃbhuvi | p. 154) pratimāsu ca sarvāsu na caṇḍo'dhikṛto bhavet | advaita bhāvanāyukte sthaṇḍileśa vidhāvapi || iti kecit | apare punaḥ - ghaṭitasyāpi devasya naiva caṇḍārcanamiti | tatkathaṃ sa * * * * etanmatāntara praṇītam | śaivesiddhānte punaḥ sarvadā sarvatra pūjanīyameveti niyamaḥ | tathā ca kālottare - sthite cale tathārakte mamṛtārau nya kalpite | lohe citramayebāṇe sthitacaṇḍo nivāmakaḥ || * * * * re tantre nata vāmena ca dakṣiṇe || iti || tathā - avyakte vyaktake liṅge maṇḍale sthaṇḍile'nale | cale sthite tathā ratne maṇicitrādike tathā || gandhānasaṃbhave liṅge mṛdbhasmaphala kalpite | tathā puṣpamaye liṅge caṇḍa * * * miketi || atha vidyāpīṭhaṃ koṭimātraṃ pūjayet | vāsva saṃhitām | gandha puṣpādi naivedyaiḥ mālābhiḥ śivavatsudhīḥ || iti | oṃ hāṃ gaṇapataye namaḥ | oṃ hāṃ sarasvatyai namaḥ | oṃ hāṃ sadāśivādi gurubhyo namaḥ | oṃ hāṃ śivajñārhebhyo namaḥ | oṃ hāṃ śivajñāvatārharakebhyo namaḥ | tataḥ śivamaṣṭapuṣpikāyāṃ saṃpūjya praṇamya kṣamāpayet | athārāddha caraṇāntikaṃ gatvā pādakamale prakṣālya gandhenābhyajya puṣpāñjalitrayeṇārcayitvā sāṣṭāṅgaṃ tridhāpraṇamya kṣamāpayet | taduktamāgamāntareṣu - p. 155) vadedācāryamāsannaṃ dūra sandhyānayogataḥ | parokṣasyāpi pīṭhasthe pāduke samyagarcayet || na bhuñjānaṃ samādhisyaṃ caṃ kramantaṃ kriyodyatam | sthitaṃ guruṃ samīpe vāmatimānnābhi vādayet || gacchantaṃ pṛṣṭhato yā yādvajantamanusaṃvrajet | tadvaco nānuyuñjīta śayānaṃ na prabodhayet || tathā - praṇāma puṣpavādena prayatnāt prajapedgurum | gosahasraphalaṃ prāpyaṃ guroḥ pādābhivandanāt || kulīnaśca kriyāyuktaḥ svaśāstrābhyāsako guruḥ || iti | athānyānapi tapodhanā suvinītān gurvasannidhau yathocitaṃ praṇāmaṃ vidadyāt | tathā - samayī samayī yaśca jyeṣṭho yaḥ pūrvadīkṣitaḥ | putrakaḥ putrakasyāpi sādhakaḥ sādhakasya ca || gurorapi guruḥ proktaḥ samayokti nidarśanāt | vandayedātmano jyeṣṭhān gurubhrātṛgaṇānapi || athānyānapi saṃśuddhān śaivān vandetapodhanān | laukīkādiṣu mārgeṣu caturṣvapi samāśritān || api vidyātapo jyeṣṭhān prītastenābhivādaye | tathā - saṃskārakābhyārdhaṃko jyeṣṭho vratīnāṃ śivaśāsane | na tu jāti vayovṛddha vidyā jyeṣṭhatva kāraṇam | p. 156) vidyamāne śiśau jyeṣṭhe'bhiṣiktena kanīyasā || gurośca guruṇā vāpi kaiścitpāścātpradīkṣitaiḥ | anyonyaṃ gauravaṃ taiśca kartavyaṃ vandanaṃ vinā || iti || tathā - agnikāryaṃ japaṃ pūjā dīkṣājñāna vratāni vā | vṛthā teṣāṃ vijānīyādguruṣveṣānna devatā || guruḥ pitā gururmātā gururdevo guruḥ suhṛt | gurorna paraṃ kiñcidityāha bhagavān śivaḥ || jñānaṃ jñānena divyena yodghāṭayati cakṣuṣī | ajñānatimirākrānte tasmāt sarva samābhisaḥ || dīkṣābhiṣeka jyeṣṭhena kaniṣṭhasya kadācana | tapo vidyādhikasyāpi yantaryannābhivādanam | sarvete guravo jñeyā ye cānye pūrvadīkṣitāḥ | mānyāḥ pūjyāśca te sarve garoranyatra ṣaṇmukha || alamati vistareṇa | kecidīśatetarcanānte kapilārcanamicchanti | gāvaḥ śivapurātpañca kṣitimaprāptāḥ śivecchayā | pañcagāvaḥ samutpannāḥ sarvalokasyamātaraḥ || nandā subhadrā surabhiḥ suśīlā sumanā tathā | kapilaṃ kṛṣṇaṃ śvetañca dhūmraṃ raktaṃ tathaiva ca || nandādiṣu sumanāntānāṃ varmamevaṃ prakīrtitam | sarvalokopakārārthaṃ devānāṃ tarpaṇāya ca || p. 157) gomātaraḥ sthitābhūmau snānārdhaṃ tu śivāya ca | gomayaṃ rocanāmūtraṃ kṣīraṃ dadhighṛtaṃ gavām || ṣaḍaṅgāni pavitrāṇi sarvasiddhikarāṇi ca | yebhiryajñāḥ pravartante gobhirdevāḥ pratiṣṭhitāḥ || gobhirvedāḥ samudgīrṇāḥ saṣaṅgapadakramaḥ | śṛṅgamūle gavāṃ nityaṃ brahmā viṣṇuśca saṃsthitāḥ | śṛṅgāgre sarvatīrthāni sthāvarāṇi carāṇi ca || śiromadhye hyahaṃ vatsa bhūtaiḥ parivṛtaḥ saha | lalāṭe saṃsthitau vatsatvadbhrātā ca viśeṣataḥ || kambalāśvataraunāgau nāsāpuṭa samāśritau | karṇayorapi naudevau cakṣuṣī śaśibhāskarau || danteṣu maruto devāḥ jihvāyāṃ varuṇa sthitiḥ | sarasvatī ca huṃkāre yamayakṣau ca gaṇḍayoḥ | sandhyādvayaṃ tathā coṣṭhau grīvāmindraḥ samāśritaḥ || khuramadhyeṣu gandharvāḥ khurāgreṣu ca pannagāḥ | khurāṇāṃ paścimāgreṣu gandharvāpsarasaḥ sthitāḥ | rudrāśca daśagranthisyāḥ vāyavaḥ sarvasandhiṣu | śroṇitāstasya pitaraḥ urastasyā umā bhavet | śrīrapāne gavāṃ nityaṃ dharmolo śūlamāśritaḥ || ādityaraśmayo mālā mṛgole jāhnavī svayam | ṛṣayaśca tathā sarve romāgreṣu saṃsthitāḥ || p. 158) udare pṛthivī devī saśaila vanakānanā | catvāraḥ sāgarāḥ pūrṇā gavāṅge tu payodharāḥ || kathitaṃ gajānana sarvaṃ yathāgoṣu pratiṣṭhitam | dattaṃ caiva hutaṃ bhuktaṃ goṣusarvaṃ carācaram | kapilāsastu gomūtraṃ kṛṣṇavarṇe tu gomayam || kṣīraṃ śvete tathā dhūmre raktavarṇe ghṛtaṃ bhavet | gomūtrāṅgulagulurjātaḥ sugandhaḥ priyadarśanaḥ || āhāraḥ sarvadevānāṃ śivasya ca viśeṣataḥ | gomayādutthitaḥ śrīmān bilvavṛkṣaḥ śivapriyaḥ || tathāste padmahastā śrīḥ śrīvṛkṣastena cocyate | bījānyutpala padmānāṃ punarjātāni gomayāt || yavṛddhaṃ jagataḥ kiṅcittajjñeyaṃ kṣīrasambhavam | daghnaḥ sarvāṇi jātāni maṅgalyānyartha siddhaye || sutādamṛtamudbhūtaṃ marāṇa * * * * * * mati priyam | tasmāttu pañcagavyena snāpayettacchivapriyam || gorocanā ca maṅgalyā pavitrā sarvakāmadā || itthaṃ gāvaḥ samālokyāḥ pañcagavyārthamudgatāḥ | grāmapūrvaṃ samabhyarcya svasvanāmnā dhruveṇa ca || gandhapuṣpa pavitrādyaiḥ vandayenmantra pūrvakam | tadyathā - amṛtamathanotpanne surabhe lokadhāriṇi | imaṃ grāsaṃ gṛhāṇatvamidaṃ mevratamūttamam || p. 159) stutvaivaṃ parayābhaktyā tato gobhyo vicakṣaṇaḥ | grāhayet pañcagavyāni yadvā tāsāmabhāvataḥ || ekasyāmeva gṛhṇīyāt pūjāpūrvoktaśambaraiḥ | bhavedatrāpi sarvāsāṃ kapilaikā praśasyate || || iti kapilārcana vidhiḥ || atha madhyaṃ dinaṃ yāvat samādhistho bhavennaraḥ | jñānajyotirmayaṃ liṅgaṃ śaraccandravadujjvalam || bhrūmadhye saṃsthitaṃ tatra manaḥ prāṇāṃśca yojayet | tallīnastanmayo yogī cittaṃ śūnyaṃ nayecchanaiḥ | naṣṭe citte cidānandaṃ svayamudyotate param || samādhiḥ kathito hyevamaṇimādi guṇālayaḥ || śivasadbhāva janako yugapadviśvabodhakaḥ | ūrdhva srotasi matvaivamabhyasenneta sūtat || iti || tathā - ekākāraḥ samādhiḥ syāddeśālambana varjitaḥ | pratyayo hyarthamātreṇa yogasādhanamūttamam || abhāvaṃ bhāvamāśrityābhāve śūnyamabhyaset | śūnyaṃ śūnya vimuktaṃ yaḥ samādhiḥ śiva gocaraḥ || hṛtpuṇḍarīke nābhyāṃ vā mūrdhni parvatamastake | evamādiṣu deśeṣu dhāraṇā śivadhāriṇā || guruvaktraṃ parvatāgramiti | p. 160) tathā - pūrvavadguruvargaṃ tu tasyāgramavalambayet | parvatāgraṃ smṛtaṃ tatra paryāyeṇa surārcitā || deśāvasthitimālyambuṃ dugdhe * * * vṛttisantatiḥ | vṛttyantaraisrasaṃ sṛṣṭā taddhyānaṃ mocakopahṛt || iti || nanu kaulātmaye kaulikānāmeva parāmukiḥ | na śaivānāmiti | uktañca - śrīniguḍha jñānasadbhāve pañcasrotasātmakaṃ śiavaṃ lokāacārāya hetave | kathitaṃ bāhyamārgaṃ tu pañcavaktrodbhavaṃ priye | pañcasrotastu loke'smin bhaktānāṃ prakaṭī kṛtam || pañcabhirmohitā loka naiva jānanti cānvayam | kulantu kevalaṃ śuddhaṃ paścimāmnāya pūjitam || asmāttantrātparaṃ tantraṃ duṣprāpyaṃ bhuktimuktidam | pañcasrotātmake śaive parāpara samanvite || dīkṣitāśca na sidhyanti kalpakoṭiśatairapi || iti || naivaṃ vācyam | tatpravṛtti nimittamupacāra vacanametaditi | nocedasminneva pradhānapuruṣasyā nādikartuḥ svatantrasya paścimavaktra vinirgataṃ tantraṃ paścimāmnāyaṃ tatkathaṃ mukhyaṃ bhavati | sa bhagavān kathaṃ gauṇo bhavati | tasmādupacāra vacanamevedaṃ anyacca kulaśarīramacetanaṃ tatra bhavamabhyāsādikaṃ gaulamucyate śivabhaṭṭārakaṃ punassarvātītaṃ paracidānandaghanastadgatāḥ śivāḥ kathaṃ muktibhājona bhavanti | tathā coktaṃ kulāli kāmnāye siddha pīṭhāvatāre kukhārākhyamena catuśśīti sāhasre caturviṃśatimatpaṭale - p. 161) devyuvāca - antaḥ kaukābahiḥ śaivā lokācārā brāhmaṇāḥ | ete trayastvayādevi sūcitā na prakāśitāḥ || etat kautūhalaṃ deva kathayasva prasādataḥ || bhairava uvāca - śṛṇu devi paraṃ guhyaṃ kathayāmyanupūrvaśaḥ || antaḥ śarīramityuktakaulaṃ śrīyannavāhakam | tasmānnityaṃ pravaktavyaṃ kaulābhyāsaṃ varānane || antaḥ kaulamiti proktamabhyāsa sarvadā priye | nāsī ca keṣu yatproktaṃ ṣaṭdarśakaṃ vinirṇaye || visapādādi vijñāne'ntaryāga viniścaye | pūrvaṃ vai kathitaṃ sarvaṃ vistareṇa tavānaghe || adhordhva vyāpinī jñānaṃ jñātvā kaulaṃ samabhyaset || atha - bahiśśaivamiti prokta śṛṇuṣvāyata locane | aṇḍaje khedaje vāpi jarāyujodbhideva ca || sarvagaṃ sarvadaṃ śāntaṃśivaṃ sarvatra bhāvayet | indriyārtheṣu sarveṣu viṣayeṣu ca saṃsthitaḥ || yatra yakṣiniriti kṣatānā śivaṃ vidyate kvacit |? yatra yatra nirupyeta jñeyaṃ tatraiva cintayet | prasahya cāpalaṃ dhīro yogināmapi yogadam || yadvijñeyaṃ tatra bhāvaṃ sthiraṃ pūrṇaṃ sadā bhavet | calitvā yāsyate kutra sarvameva śivātmakam || p. 162) bahiḥ śiavamiti jñātvā naivamuhyetkadācana | yasyaivaṃ sarvago bhāvaḥ so'pi sarvagato bhavet || etatte paramaṃ proktaṃ guhyādguhyataraṃ param || iti || atha yaduktaṃ mahākaula jñānanirṇaye matsya nāthāvatārite candrī dvīpa vinirgate | jñāna madhye kriyālīnā jñānīcchā ca layaṃ gataḥ | icchāśakti layodhātra sa devaḥ paramaḥ śivaḥ || yaduktaṃ rahasya bhede'pi - ahaṃ akāraḥ sūrya ityuktaḥ sāgaraḥ soma ucyate | sahaṃkārastu dinaṃbhadre sakāro rātrirucyate || haṃkārastu śivaḥ śuddhaḥ sakāraśśakti rucyate || haṃkāro niṣkalo nityaḥ sakāraḥ sama ucyate | haṃkārastu dinaṃbhadre sakāro rātri rucyate || haṃkārastu śivaḥ śuddhaḥ sakalaṃ niṣkalaṃ priye || nā sthitetyādīni vā vṛkṣarahitāccāyanā na rahite pūḥ tasmānnirañjanaḥ śāntaḥ śivaḥ śakteśca kāraṇam | sarvāsāmeva śaktīnāṃ hetuḥ sarvagataḥ śivaḥ | na śakteḥ paratantratvādviśvopādānamāsthite || ityādi vākyāni śaktāni śivatva pratipādakāni bahūnisanti | tataḥ śuddha śaivā eva paratantra gāmina ityalamati vistareṇa || iti viścitam | p. 163) evamantarya janādi sārdhantamarcanamuktamapi * * * pilaṅkārādhame śreyaskaram | uktañca - samādhi dhāraṇādhyānaṃ japohomaṃ tapāṃsi ca | svamūrto gurumūrtau ca vidyāpīṭhe jale'nale || sthaṇḍile sthiraliṅge vā calenākṛti sannidhau | yajanaṃ śreṣṭhametebhyo liṅga evokta lakṣaṇe | tasmānnityaṃ prayatnena liṅgārādhānamācaret || iti || tathā kālottare - sarvatra saṃsthitaṃ pūjyaṃ sarvādhāreṣu sarvadā | tatrāpi laṅke bhagavān pūjāṃ gṛhṇāti dhūrjaṭiḥ || asaṃpūrṇakṛtāṃ pūjāṃ madradravya kriyā guṇaiḥ | tathā viliṅge sampūrṇapūjā bhavati ṣaṇmukha || na nyūnā nādhīkā kāryā pūjā vai sthaṇḍilādiṣu | nyūnādhikā tu yā pūjā phalahīnā prakīrtitā || etasmāt kāraṇādvatsa liṅgārādhanamārabhet || iti || tathā cāmaye bhartavyā bharaṇavyājarāja corepakārataḥ ||? pāñcālyāśceta saśceti tasmālliṅga gatoparam || ācārya kṛtasānnidhye liṅge pūjā yathā tathā | kṛtāphalaṃ dadātyeva pūrṇāntena taduttamam || tathārkaśaśitoyāgni guruvidyā khamūrtiṣu | pūjoktā saphalā śaiva suvyavasthita cetasām || p. 164) tapāṃsi prāṇa vijayaḥ pratyāhāro'tha dhāraṇā | dhyānaṃ samādhirityetat sādhanaṃ sthitacetasām || viduṣāṃ vītarāgāṇāṃ jagattṛṇamivekṣatām | liṅgārcanamasadrūpa cetasāmapi mūrtidam || iti || tathā sarvajñānottare - ākāśaliṅgamityāhuḥ pṛthivī tasya pīṭhikā | ālayaḥ sarvabhūtānāṃ layanālliṅgamucyate || yadādyamaiśvaraṃ tejaḥ sarvadevamayaṃ ca tat | piṇḍībhūtañca tatvānāṃ tattejoliṅgamucyate || umā pīṭhaṃ vijānīyācchuddhakāñcana saprabhā | jaganmātāmbikā puṇyā dhātrī yogīśvarī tathā || iti tathā mohaśūrottare ca - līyante yatra bhūtāni nirgacchanti punaḥ punaḥ | tena liṅgaṃ paraṃ vyoma niṣkalaṃ paramaṃ śivaḥ || liṅgate cihnate yena bhāvena bhāvena bhagavacchivaḥ | yogabhibhistridhā liṅgaṃ yuktā yukto bhayātmakam || vyaktaṃ tatsakalaṃ jñeyamavyaktaṃ niṣkalaṃ matam || jñānajyotirmayīliṅga vyaktāvyaktamiti smṛtam | tadākāra tathā bhaktāṃ kṛtrimaṃ tadadhiṣṭhitām || liṅgamityucyate tatra śivāmṛddāru lohajam || ityalaṃ śivaṃ bhavet || p. 164) sādākhyādhvamavaktranirgata śivajñānāṇu vā duddhṛtai- rīśārcā japavahnikārya śivasandhānādi ra * * * śubhaiḥ | śrīmajjñāna śivena śambhucaraṇāmbhoja yadvadhāhā kṛtā jīyāccaiva janeṣu siddhiphaladāsaṃjñānaratnāvalī || ṣaṇmārgadhvagadane prodbhūtasiddhānta sacchāstrajñaḥ parameśvarāṅghri nilayaḥ śrījñānaśambhuḥ sudhīḥ | snānādyaṃ śivapāda padmayajanaṃ cāgnyarcanaṃ vedavit cakre bhūsura sattaponidhirayaṃ saccokādeśodbhavaḥ || samāpto'yaṃ śrījñānaśambhuviracita jñānaratnāvalyāṃ śivanitya pūjāvidhiḥ || ajñānāvāntavallī vikalita kūpasthā jantujātāḥ śṛṇudhvaṃ dīkṣāpūtā bhavanto bhavata gurutarovyomaśambhuḥ(sakāśāt) divyādivyañca miśraṃ śiva vadanabhavaṃ śaiva siddhānta sāraṃ yena jñānaṃ ca kṛtsnaṃ śruti viditapadaṃ santataṃ taṃ namāmi || oṃ namaḥ śivāya || śivārcanānte śivāgnikāryaṃ daridrasampanna śivārcakānām | uktvā samāsādvṛhadagnikāryaṃ vakṣye'tha karmatritayāṅgabhūtam || sarvalakṣaṇasampannaṃ kuṇḍamāsādya deśikaḥ | cakṣuṣā saprasādena vīkṣya prokṣya śivāsinā || ātāḍyābhyukṣayedvidvān vauṣaḍantena varmaṇā | p. 166) astreṇakhātamuddhāraṃ pūraṇaṃ samatā hṛdā | secanaṃ kavacenātha kuṭṭanaṃ hetinācaret || saṃmārjanaṃ samālepaṃ kavacena samārabhet | nyastavyaḥ śāntyatītādyā madhyapūrvāditaḥ kalāḥ | trisūtra pa * * * nena tanutrāṇena veṣṭayet | oṃ hāṃ kalāmāyāya kuṇḍāya nama iti sampūjya puṣpādyaiḥ samiddarbheṇa hetinā tisrā pūrvādyāḥ kāryā ekaika * * * * * | vajrīkaraṇamantraiṇā? vajrākāra kuśaiḥ tribhiḥ | hṛdācatuṣpathaṃ kā * ?mācandrārka kuśadvayāt || ityaṣṭādaśasaṃskārāḥ kuṇḍe proktāḥ samāsataḥ | akṣavāṭāya kuṇḍe'ṣṭau kavacena kuśānnyaset || oṃ hāṃ vāgīśvarāsanāya nama iti vinyasya viṣṭara madhye divyaṃ siṃhāsanaṃ ca smaret || tatra mūrtiṃ nyasenmūrtyā tasyā māvāhayecchivam || oṃ hāṃ vāgīśvaryai namaḥ | vāgīśāṃ śyāmalāṃ devīmṛtu snātāmalaṅkṛtām | dvibhujāmekavaktrāṃ tu triṇetrāmīśa kāminīm || daśabāhuṃ sitaṃ saumyaṃ pañcāsyaṃ tithilocanām | hṛdābāhya samabhyarcya tayoryogaṃ vibhāvya ca || araṇī sūryakāntotthamagnihotra samudbhavam | viprakṣatriya vaiśyānāmālyādvahnimāhṛtam || p. 167) astreṇā tāsya pātrasthā kravyādāṃśaṃ parityajet | nirīkṣya prokṣya santāḍyā śeṣamabhyukṣya pūrvavat || agnibījena caitanyaṃ hṛdāsaṃhāramudrayā | ādāya yojayedbindau pūrakeṇa tato hṛdi || nābhau vā vahninā caikyaṃ kṛtvā kumbhakayogataḥ | recakena bahirnītvā jvaladagnau suyojayet || oṃ hrāṃ hrūṃ vahni caitanyāya namaḥ | abhimantraya ṣaḍaṅgena saṃrakṣya kavacāṇunā || hṛdāsamarcitaṃ vahniṃ dhenumudrāmṛtikṛtam | yonikṣobhāya kuṇḍordhve tridhātaṃ bhrāmayeddhṛdā || devagarbho śive naiva kṣipyamāṇaṃ vicintayet || oṃ hrāṃ hrūṃ vahnibījāya nama iti | bhūmiṣṭha jānukobhūtvā nikṣipedātma saṃmukham | ekīkṛtya hṛdānābahu śaucamācamanādikam || datvā vastraparīdhānaṃ paṭṭabandhādikaṃ tathā | rakṣāṃ badhvā karodevyā hemasūtrādināsinā || sa digdhanairathācchādya prajvālyavyajanena ca | hṛdā sampūjya garbhāgniṃ garbhādhānādimācaret || sadyojātena sampūjya garbhādhānāya pāvakam | (hṛdā pañcāhutīrdatvā tilairlājaiśśivāṇunā nandanaṃ daśamekāyaṃ puruṣeṇa ca varmaṇā | p. 168) vahnimuddipya darbhādyaiḥ jātaṃ bālaṃ śivātmajam | snigdhāṃ ca devīṃ saṃsnāpya divyālaṃ ||) hṛdāpañcāhutīrdatvā sthitaṃ garbhaṃ sthitaṃ smaret | tṛtīye māsi vāmena pūjayecchirasā hunet || oṃ hāṃ puryaṣṭaka dehāya namaḥ | arghya binduṃ hṛdā dadyādāditaḥ puṃsavanaṃ smṛtam | ṣaṣṭhe māsi ca sīmantamagnervaktrāṅga kalpanā || kāryā ghoreṇa sampūjya vaktodghātāni niṣkṛti | pratyekamāhutīḥ pañcatilairlājaiḥ śikhāṇunā | nandanaṃ daśame kāryaṃ puruṣeṇa ca varmaṇā || vahnimuddīpya darbhādyaiḥ jālaṃ bālaṃ śivātmajam | snigdhāṃ ca devīṃ saṃsnāpya divyālaṅkārabhūṣitām || kuṇḍaṃ cābhyukṣya śastreṇa sadyaḥ sūtakaśāntaye | abhyarcya gandhapuṣpādyaiḥ santuṣṭām bhāvayecchivām || agnerlālāpanodāya pañcavaktreṣu bhedinā | itthamānaḥ pañcahotavyāḥ prāntamūle ghṛtaplutāḥ || avakrāḥ satvakśāstrāṇi nijāragni samāḥ śubhāḥ | saptasaptā yamā homyā saptajihva viśuddhaye || lakṣaṇaṃ viṣṭarādīnāṃ yathā proktaṃ śivāgame | yājñīyadrumajā bāhumātraḥ paridhayaḥ samāḥ || kaniṣṭhāṅgulavatsthūlā haritā braṇa varjitā || p. 169) triṃśaddarbhadalairveṇī grathitā bāhusaṃmitaiḥ | brahmagranthiḥ yathācāgre vṛttaṃ vā viṣṭaraṃ śubham || tattulyaharitā hṛdyāḥ kuśāsiṣu kṛtaṃ vinā | puṃliṅgā haritā īṣatkani * * * barhiṣaḥ sadā || niyojya śivayāgādau praśastāḥ saumyakarmasu || triliṅgāmṛta vaśyāmāyāga karmasu śobhanā ||? śāntike pauṣṭike caivameva māpyāyane hitāḥ | adhamāḥ kaṭhinā-īṣacchedādarbhā napuṃsakāḥ || raudrakarmasu te yojyā garhitāḥ saumya karmasu || iti || kuśānuttara pūrvāgrānmekhalā svasināstaret | pūrvapaścima yāmyendau hṛdā vinyasta viṣṭare || brahmāṇaṃ viṣṇumīśānamanantañca * * * tkramāt | lokeśān paridhisthāṃśca vāhanāyudha saṃyutān || bhogo devāḥ susannaddhāḥ bālamenaṃ śivājñayā | rakṣateti tadāśrā * * * * * * nāmakarmasamācaret || tasyājyena yatastasmādājya śuddhiḥ purāsitā | vā * * * * * * yataḥ sāpi tasmāttacchuddhirucyate || tatkāṣṭhatva nirāsāya vīkṣaṇādi viśodhitau | vṛtavyaḥ sruksruvāvagnau ūrdhvādhovadanau tridhā || punarabhyukṣya tadbhrānta madhya mū * * * * * | p. 170) * * * * māḥ spṛṣṭvā tatra tatva trayaṃ nyaset | oṃ hūṃ śivatatvāya sādhipāya namaḥ | oṃ ātmatatvāyaḥ dhipāya nama iti | trisūtraveṣṭitagrīvau varmaṇāpūjitau hṛdā | ātmano dakṣiṇebhāge yāgaśālā kuśopari || sruci śaktiṃ sruve śambhuṃ hṛdā gandhādibhiryajet | ghṛtaṃ gavyamathādāya vīkṣaṇādi viśodhitam | tridhātadbhrāmayetkuṇḍe paryagnikaraṇaṃ hitat || hṛdāvatārya tatkuṇḍe vahnikoṇe nidhāya tu | svagāṃ brahmamayīṃ srānti dhyātvādāya kuśāgrataḥ || brahmaṇe juhuyādbinduṃ svāhānta hṛdayāṇunā | tāpanaṃ tatsamākhyātaṃ mahaudhṛtvā tu tadghṛtam || rudrorudrāya taddadyāt ityuktvāttu samīritam | kvacidetattrayaṃ proktaṃ hṛchiraśculukāṇubhiḥ || akhaṇḍitāgramūlāśca kuśāḥ prādeśasammitāḥ | ghṛta saṃskṛtaye yojyānetare śubhadā kṛśam || kuśa kuṇḍāddvayaṃ madhye brahmagranthikṛtā spadam | dvihastāṅguṣṭhanāhāgraistanmūlāgraṃ nigṛhya ca || agneḥ saṃmukhamastreṇa varmaṇā vā tridhārcayet | utplavaṃ saṃplavaṃ caiva hṛdā kintvānaṃ kuryādvāratrayeṇa tu ||? p. 171) kartavyaṃ tatra sandhānaṃ mantrāṇāṃ vadaneṣu ca | pṛthivīṃ varuṇe līnāṃ sadyovāmena cintayet || paścimaṃ cottare līnaṃ tritayaṃ caikatonayet || dahanaṃ vāyulīnaṃ tu ghorāṇāṃ puruṣe tathā | dakṣiṇāsyāñca pūrvāsyai tattrayaṃ caikato nayet || īśānaṃ vyomni caivāsyaṃ śivatatvalayaṃ nyaset || kathitaṃ te viśeṣeṇa vaktra sandhānamādarāt || atha oṃ heṃ huṃ hiṃ haṃ īśatatpuruṣāghora vāmadeva sadyojātebhyaḥ svāhā iti agnidi * * * vāyukoṇānte nair-ṛtādīśānte ghṛtadhārayā sadyojāta vaktre śeṣavaktrāṇāṃ layaṃ vibhāvya tadvaktraṃ vivṛtāsyaṃ kuṇḍapramāṇaṃ vibhāvayet | iti nityakarmāṇi vaktraikīkāra | atha vidyādi krameṇeśāne vaktrīkaramukti karmaṇi śeṣaṃ karmānurūpamīśa sthāne vibhāvya tadīśānāntasthāne vibhāvayet | iti vaktraikīkaraṇam | uktañca - vaktrābhidhārā * * * * tsadyādiśāmbaraiḥ | yadvaiśānādibhiḥ paścātkarma jñātvādanaikatām | dhyāyedvṛttāni pañcāgre yena yatkarma vāñchitam | tanmukhyamurdhvena kurvīta tatsthāne cordhvagaṃmukham | antarbhāvānya vaktrāṇi tacca kuṇḍapramāṇakam || śivārudrā grahādityā brahmacandrācyutādayaḥ | hutāśanamukhāsso'pi sarvadevamayoharaḥ || iti || p. 172) atha karmānurūpaṃ vaktraṃ ca | yathā kālottare - īśānamūrtaye homaḥ puruṣe cāṇimādikam | prāyaścittādikaṃ ghore tathā syātkrūra karma ca || vaśyākarṣaṇamohārthaṃ vāmadeve tu homayet | nityakarmavidhānaṃ tu vaktre'smin paścime hitam | evaṃ jñātvā mahāsena saṃkalpyaḥ kuṇḍamānataḥ || vaktraikīkaraṇaṃ hyevaṃ nānyathā kārayetsuta | homānibhūtāste gauṇānyanya mukhāni tu || iti || atastasminvaktre jihvābhidhāraṇādikaṃ vidadhyāt | tadyathā - hiraṇyākanakā raktā kṛṣṇā tadanu suprabhā | atiriktābahurūpā saptajihvāḥ prakīrtitāḥ || īśapūrvāgninīnātī varuṇāniladikṣu ca | madhye caiva hiraṇyādyā saptajihvāḥ sthitāḥ kramāt || hiraṇyātaptamehābhā kanakārajataprabhā | rakteritāruṇa prakhyā kṛṣṇā nīla maṇiprabhā || suprabhā mauktika jyotsnā suraktā padmarāgavat | candrakāntaśaraccandra prabheda bahurūpiṇī || phalamekaikabhedena kravyādā sāmudīryate | vaśyākarṣaṇayorādyā kanakā stambhane hitā | vidveṣa mohayo raktā kṛṣṇā māraṇa karmaṇi || p.173) suprabhā śāntike proktā suraktoccāṭane matā | ekai ca bahurūpā tu * * * * * * * dā ||? hiraṇyādyā sa vijñeyā yo jihvā vahni sannidhau | hotuścopa krame mārgaḥ sambhaved brahmaghātakaḥ | yādihāntā vinārephaṃ rephaṣaṣṭhasvara sthitaḥ || nādabindu samāyuktā jihvādīpanamācaret | dvābhyāṃ dvābhyāṃ tu santānaṃ kṛtvā madhyelayaṃ nayet || iti jihvaikīkaraṇam | oṃ bhūḥ hiraṇyāyai svāhetyādi mantraprayogaḥ | vadennāmakaraṇārthaṃ oṃ īśānāya namaḥ iti saṃpūjya svahāntāstreṇāhuti pañcakaṃ datvā oṃ hāṃ śivāgni tatvaṃ hutāśaneti nāmābhidhāya oṃ hāṃ hrūṃ śivāgnaye svāhetyāhuti pañcakaṃ datvā śeṣa saṃskāra sidhyarthaṃ vakṣyamāṇavat pūrṇāṃ datvā tataḥ pitarau sampūjya daśa daśāhutibhiḥ santarpya hṛdayena visarjayet || iti nāmakaraṇam | uktañca - nāmakarma ca kartavyaṃ śivāgniriti nāmataḥ | roṣasaṃskāra saṃsidhyai paścātpūrṇāṃ pūrvapātayet || niṣkramaṇānna prāśanañca vratabandha tathaiva ca | cūḍā godāna paryanta prakāntaṃ pūrṇayākṛtam || vāgīśvarīṃ śivaṃ caiva hṛnmantrena visarjayet || iti || athavānya prakāreṇa śivāgniṃ dhārayedguha || p. 174) ātmavidyā śivākhyaiśca tridhāpūrṇāṃ prapātayet | śivāgnirjāyate tena sarvasaṃskāravarjitaḥ || iti || tato dhūpadīpārthamagnimuddhṛtya sthānāntare saṃrakṣya oṃ hrūṃ śivāgnaye svāheti * * * * * kta mūlāgrāssamidhaḥ ṣoḍaśahutvā tadanu oṃ - agnetvamaiśvaraṃ tejaḥ pāvanaṃ paramaṃ yataḥ | tasmāttvadīya hṛtpadme saṃsthāpya tarpayāmyaham || ityagniṃ saṃprārthya tadājñātastaddhṛdaya kamale pūrvavat sādhanaṃ sadāśivamāśrayopādhi varṇāḍhyaṃ pavitrāntaṃ vistareṇa pūjayet || yadvāsanamūrtiṃ śiṃstaduccārya pūjayet | uktañca | āsanaṃ mūrtimāvāhya trayantatra sakṛtstaret | athavāhṛtprayo * * gata śivāgniṃ kārayedyathā || āsanaṃ pūrvavaddevaṃ mūrtiratrāpi pūrvavat | paratatve śivāntastu tasyāṃ mūrtau niyojayet || pūjāṃ kṛtvā vidhānena pūrvavaddhoma mācaret || tato liṅgasthena śivena nābhisandhānaṃ kṛtvā punarvahnisthena śivena saṃdadhyāt | tadyathā - ūrṇā tantu nityānnāsī muditena vinirgatām | anuditena viśantīṃtāṃ nirgatāmuditena tu || ānenānudite naiva viśantīṃ cintayedguruḥ || iti | sruteva srutāktaistilairvā mūlamantreṇāṣṭottaraśataṃ hutvā taddaśāṃ p. 175) śāṃśenāṅgāni ca santarpayet | uktañca - srutābhāve tilairhomaḥ kartavyaḥ kṛṣṇavarṇakaiḥ | vrīhibhirvā yavairvātha homaḥ sarvārtha siddhidaḥ | sarvakāmavratohomaḥ tilairyukto srutāplutaiḥ | apradīptena hotavyaṃ dhūmo cāsya nibandhane || pradīpte lelīhāne ca homohomo vahnau prasidhyati | snidhaḥ pradakṣiṇāvartaḥ śrutipucchāditaḥ dhvani | nityamūrdhvagatocchiṣṭāttsa piṇḍītaśśivaiśśubha | iti | annagrāsatrayaṃ śambhoḥ datvāgagrāsapañcakam | ekaikamaṅgajātānāṃ pūrṇāṃ dadyādyathocyate || ghṛtenasrucamāpūrya nidhāyādhomukhaṃ sruvam | tadagre puṣpamāropya śaṅkhasannibhamudrayā | hastābhyāṃ srukstuvau dhṛtvā tanmūlaṃ nābhimadhyagam | kṛtvā cotthāya santiṣṭhedṛjukāyaḥ samāhitaḥ | mūlamantra mati spaṣṭaṃ vauṣaḍantaṃ samuccaran | yatkandakalaśaḥ so'yaṃ nāsīdaṇḍastadudgataḥ || hṛdayaṃ vedikācāru puṣkalaṃ tālurandhrakam | bindorudgata pīyūṣairnāsārandhra vinirgataiḥ | sruvamāpūrya tatsarpiḥ pūrṇāṃ dadyācchinānalaiḥ || agnerācamanaṃ datvā tāmbūla pramukhāni ca | p. 176) stutvā praṇamya sampūjyābhivandya samāpayet || ayātra prasaṅgāddho somadravyāṇi pramāṇa dikamagnipūrṇāhuti lakṣaṇaṃ ca yathāgamaṃ likhyate - ghṛtena payasā vātha tilairvā ghṛtamiśritaiḥ | yavairvā vrīhibhirvātha guggulena ghṛtena vā || nityahomaḥ prakartavyaḥ kāmyahomastathocyate | dūrvāghṛtāghna śāntyarthaṃ samidhastriḥ madhuplutāḥ || jātīcampaka padmāni puṣpāṇi ca phalāni ca | śrīkāmānāṃ hitohomaḥ karavīravaśobhitam | rājikā lavaṇaṃ tadvatpīta puṣpāṇi stambhane || ājyaṃ vai karṣamātraṃ tu hotavyaṃ karmasiddhaye | tilāmṛgyā tu juhuyādyavādīn kambumudrayā || muṣṭinā taṇḍule naiva puṣpādīn kumbhakena tu | yataḥ savyañjanādīni patākena tu homayet || karkandhuka pramāṇena guggulaṃ homayetsadā | ghṛtāktaṃ pāyasaṃ homaṃ śaktimātrapramāṇataḥ || grāsamātraṃ sadāhomya modarasyā hutitrayam | sravanmātraṃ vyañjanānāṃ bhakṣyāhomyā svamānataḥ | kṛca ca lāmala baddhoktemyo? lavaṇaṃ karṣamātrakam | vācā siddhārthakā homyāmuṣṭimātra pramāṇataḥ || p. 177) phalānāṃ kusumānāṃ ca svapramāṇamabhīpsitam | kandamūlaphaleṣvevaṃ saṃskṛteṣu ṣaḍānana || kandamūla phalādyairvā nityakāmye ca śasyate | bhagantana nivṛttau tu rājayakṣmāṇi saktunā || uccāṭane tuṣā kambu krośāsthīni ca homayet | tīkṣmatelena samidho vibhītaka samudbhavāḥ || viruddha prāṇi sarvāṅga homo vidveṣa karmaṇi | ūrdhva śuṣke ca kartayaṃ taccāpi kṛtaniścayaḥ || pretadāruśmaśānotthe raktamiśraistu śasyate | uccāṭayatu cakrasya nātra kāryā vicāraṇā || kara kaṇṭakino vṛkṣā jñātavyāstvabhicārake | śāntivṛṣṭi vaśākarṣe kṣīriṇastaravaḥ smṛtāḥ || madhu praśasyate home sruṅmātraiścaiva śāsane | catuṣpadānāṃ sarveṣāṃ āyuṣo śasyate payaḥ | palamātraṃ ca madhuraṃ sadotkṛṣṭau phaladvayam || sarvāpyāyana sidhyarthaṃ hotavyaṃ madhunā saha | nirdhūme homagā mātraṃ praśastaṃ nānyathā śubham || pradīpte dakṣiṇāvarte homaḥ sarvārtha siddhidaḥ | agnau varṇāśca gandhāśca svanā ākṛtayastathā || vikārāśca śikhāścaiva jñātavyā sādhakena tu | p. 178) padmarāgadyutisteṣāṃ lākṣārasasamaprabhaḥ | bālārkavarṇo hutabhuk jayārthaṃ śasyate nṛṇām || japākusumasaṃkāśo hito bhogeṣu * *? pāvakaḥ | cakrā cāpanibhaśśastaṃ kuṅkumāmbu nibhastathā || raktavarṇastadā vahniḥ praśastaḥ sarvasiddhidaḥ | taptacāmīkaraprakhyo haritāla nibhaścayaḥ || haridrā kunaṭīvarṇā rocanāntaśca śasyate | stambhane pītavarṇastu raktovarṇastu dhau(yau)hitaḥ | ṣaṭpadāñjananiḥ striṃśatulya varṇo na siddhidaḥ | maraṇoccāṭanacchede karmāṇyasmin samāhitaḥ || śaṅkhasphaṭikakundendu varṇāḍyo'pi na siddhidaḥ || śāntike pauṣṭike caivaṃ śobhanaḥ sarvadānalaḥ | mārjārākṣinibhaṃ śastaṃ śukapiñchābha eva ca || mayūrakarṇa na sadṛśastathā pārāvatopamaḥ | vicitrohūya māno'gniḥ sahasaivaṃ prajāyate || jñātvā karmānurūpaṃ vetaṃ yasyayasyānurūpataḥ | karmaṇaḥ satataṃ grāhyaḥ tyājyovātavilomataḥ || sugandhadravya gandho'gni ghṛtagandhaśca śobhanaḥ | āyuṣaḥ padmagandhaśca vilvagandhaśca ṣaṇmukha | ugragandho'bhicārādau praśastaḥ sarvadā'nalaḥ || nīlotpala samogandhaḥ saubhāgye śasyate sadā || p. 179) hūyamānaḥ sadāvahniḥ karīndrāmbuda nisvanaḥ | tadā hoturvijānīyātkarmasiddhirabhīpsitā || jīmūta vallakīśaṅkha mṛdaṅgadhvani rūpakaḥ | sadyo'gnissiddhaye hoturato'nyaśca viparyayaḥ || chatrakāro bhruguḥ śreṣṭhā dhvajacāmara sannibhaḥ | vṛṣakuñjarayānena tulyāgniḥ puṣṭidaḥ sadā || vimānādrivitānānāṃ prāsādānāñcayo bhavet || akāraṇe ca haṃsānāṃ madhurāṇāṃ ca śasyate | siṃhākṛtiryadāvahniḥ sadyāssiddhi kavismṛtaḥ || ghanāḥ snigdhāḥ piṇḍitāśca nirvamāścāti bhāskaraḥ || mṛdavaḥ sarvadā śastāḥ siddhaye sarvavastunaḥ | rūkṣaścaṭacaṭā śabdastathāsmimi siddhavani | kharoṣṭramahiṣādīnāṃ rūpāścātra na sidhyate || snigdhaḥ pradakṣiṇāvarta ra śabdaścāpi yo bhavet | vedyaḥ so'rtha prasiddhyarthaṃ anyathā niṣphalo bhavet || evaṃ vidhāḥ praśasyante bhrugavo nātra saṃśayaḥ || ullikhecca sudhāyāśca yaścāyaṃ śikha eva ca | nābhyasau muktimuktyarthaṃ śāstra kālottarātmake || tathā - hiraṇyāyāṃ huneditthaṃ kanakāyāṃ ghṛtaṃ hunet | raktāyāṃ tu rathāḥ proktāḥ kṛṣṇāyāṃ dhānyakaṃ hunet || suprabhāyāṃ hunet saktūn suraktāyāṃ tilaṃ hunet | siddhārthaṃ bahurūpāyāṃ sarvāsu carurucyate || p. 180) dravyāvyanyāni sarvāṇi * * * * kathāṃ hunet kramāt | samiddhomaistu taṃ dhyāyeddaṇḍinīścaruṇā hunet || ājya homeśayānaṃ tu āsīnaṃ śeṣakarmasu | homakāle tu mantrāṇāṃ jātiḥ karmānurūpataḥ || svāhā śāntausvadhāpuṣṭau vauṣaḍvaśye namo'rcane | ṭhaṭhastambhe bandhūccāṭe māraśre ghātayasvayam || vaṣaḍākarṣaṇe jātirevaṃ mantreṣu kīrtitā | hemante pauṣṭikaṃ karma śiśire māraṇaṃ param || vaśyāṃ tuṣṭi vasante tu grīṣme vidveṣaṇaṃ bhavet | prāṣyapi sadoccāṭaḥ śāntiḥ śaradi saṃśraye | uṣā yoge tu hemantaṃ prabhāte śiśiraṃ viduḥ || prahare tu vasantaśca madhyāhne grīṣma saṃjñakam | praharatraye ca varṣāḥ śaradastamane budhaḥ || alamati vistareṇa | tato vahnisthaṃ śivaṃ sampūjya pūrvavadvisṛjya liṅgasthe śivenāḍīmārgeṇa saṃyojya kuṇḍavahnīḥ taddevānāpi sopacāraṃ visṛjya tadanu pūrvavadbhūrāhutyādikaṃ datvā kuṇḍādagnimuddhṛtya navebhāṣḍe saṃrakṣya śeṣāgnau caṇḍeśvaraṃ sampūjya yathā śakti santarpya visṛjyāpūpavadantarbahirbaliṃ datvā vimṛjya kuṇḍagatadravyajātaṃ bhasmāvaśeṣaṃ vidhāya taduddhṛtya kuṇḍaṃ sa bāhyābhyantaraṃ gomaya vāriṇā saṃlipya punarapi homakāle kuṇḍa saṃskāraṃ vidhāya tatrasthāpitamagniṃ prajvālaya tasmin śivaṃ pūrvavat sampūjya santarpayedityevaṃ pratyahaṃ vidadhīta | taduktañca - p. 181) pratyahaṃ viditaṃ karma kuṇḍasyollekhavādikam | jāgrapaye tatonāgni nityannaitye tu karmaṇi ||? atra śavedanadīkṣā pratiṣṭhetara vihita naimittikena kartavya iti bhāvaḥ | saṃskṛte pratyahaṃ kuṇḍe nyasetprāk saṃskṛtānalam | iti | tathā - śivāgnerdhāraṇaṃ puṇyaṃ yāvajjīvaṃ śivājñayā | kuṇḍādudhṛtyayatnena sthāpayedbhājane dṛḍhe || tuṣaiḥ śuṣaiḥ kālapaiḥ puṇyenāgniṃ surakṣayet | saṃskṛtya pūrvavatkuṇḍaṃ pratyahañca pradakṣiṇam || tatra nikṣipyamanubhiḥ tatra santarpecchivam | kamānte pūrvavadrakṣā kāryāyatnena dīkṣitaiḥ || evaṃ surakṣitaṃ kṛtvā prāṇāntaṃ yaḥ pratarpayet | tasya puṇyaphalaṃ vaktuṃ na kenāpīha śakyate || na ce tareṣu tatkāryaṃ naiva prākṛta jantuṣu | visarjanaṃ yadāvahnerdeśādau * * * syātkadācana || jñānāgnerhṛdaye cinto yojayitvā visarjayet | tadā vasthānarūpaṃ tu prāyaścittaṃ samācaret || svasthe citte punaḥ kuryādyathā pūrvamudāhṛtam || iti || tataḥ śivāntikaṃ gatvā śivahomādi samarpaṇaṃ vidhāya pūrvavacchivaṃ visarjayet || p. 182) svasti | śrīviśveśvara pādābja cañcarīkaḥ śivālayaḥ | śrījñāna śaṅkaraścakre vahnikāryaṃ sa vistaram || || iti śrījjñānaratnāvalyāṃ bṛhadagnikāryaḥ samāptaḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || atha madhyāhnasamaye'pi snānasandhyāpurassaram savistaraṃ syāgnikāryaṃ śivamarcayet | yadvā pūjārcite deve muhūrtapañcakam yāvat pratīkṣya mādhyāhnika vidhiṃ sandhyāpurassaramaṣṭa puṣpikayā vaśyaṃ nirvartya ca bhojanaṃ vidadhyāt || uktañca - iti mādhyāhnikavidhiṃ kṛtvā bhuñjīta nānyathā | tada nivartyayo'nāti savanaṃ surapūjitam || mantrasthaṃ nādhitiṣṭhanti yogapīṭha vyavasthitāḥ | muhūrtaiḥ pañcabhiryātaiḥ kṛtvāmādhyāhnikaṃ vidhim | bhuñjānasya śivāmantrā bhavantya śivahāriṇaḥ || iti || tathā - akṛtvā pūjanaṃ śambhoryo bhuṅkte pāpakṛddvijaḥ | guṇapañcamalaṃ caiva vasonnādhyeva saṃśayaḥ || atha syāttu kṛmīn bhuṅkte ajāpi mūtraretasi | aho ! amīmala maśnīyādadātā viṣamaśnute || etaccatuṣṭayaṃ kṛtvā yogādamṛtamaśnute || atha bhojanavidhi rucyate - p. 183) gurubhiḥ kṛpayā dattaṃ śiṣyairbhaktyā hṛdabhyan | dhānyavāmādikaṃ vānyaiḥ bhaktaiḥ śuddhaiḥ dvijādibhiḥ || bhaktyādattaṃ sadā grāhyaṃ netarairmantrapādibhiḥ | devadravyaṃ gurudravyaṃ mantyajasvaṃ vivarjayet || ātmārthe pacate yastu brahmahā sa ca kathyate | pāka proḍāśa ityukta svaṃ śuṣkairathendhanaiḥ | kīṭa madhyādi nirmukte śuddhe lipte mahāsane | svayaṃ pākaḥ prakartavyaḥ śuddhairanyaiśca vāmataḥ || siddhe pāke gṛhe lipte pāke nīte śucirguruḥ | kṛtanyāsaiḥ citaisthoyai pākaṃ mṛtyujitokṣayet | tatpākāgraṃ samuddhṛtya śivāyārthaṃ nivedayet || śeṣārdhena tato hutvā tāñcapulliṃ viśodhya ca | tatra jñānānalaṃ kṛtvā hṛdāsampūjya tatra ca || oṃ hāṃ agnaye namaḥ | oṃ hāṃ sarvebhyo namaḥ | oṃ hāṃ agnaye sviṣṭa kṛte namaḥ | ityagnyādi pūrvāntaṃ sampūjya svāhāntaireva harannādikaṃ kṛtvā kṣamayitvā visarjayet | tataḥ kecidasminnavasare - dharmādharma śarīrāśca puṃlliṃ saṃsthāna bhāṃḍakam | toyakumbhaṃ tathā yantrī mīlāmusalasaṃyutam || ulūkhamārjanī yuktaṃ peṣaṇīṃ parjanīṃ tathā | gṛha pradhānadvāre'dhve vighneśañca sarasvatīm | p. 184) lakṣmīṃ ca dvāraśākhāyāṃ dvāramadhye maheśvaram | dvārāyodumbare śaktimādhārākhyaṃ gṛhastha ca || madhyastambhādaya skandaṃ tadadho vāstu nāyakam | kāmaṃ svaśaṃ dhanāgre tu haste khaḍgaṃ tathāsanam || yānaṃ svāvāhanaṃ caiva kumārīṃ dīpamujjvalam | gandhapuṣpākṣatātoya dhūpadīpānna kādibhiḥ || pūjayantyagramasyāśca sarvasampatkarāya ca || iti || dhautapādaḥ samācāntaḥ kṛtanyāsaḥ samāhitaḥ | sthānamāsādya pūrvoktaṃ bhojanārthamupakramet || tatrā cāryo'tha pūrvāsyassukhāsīnaḥ sukhāsane | jānumadhyakarovāhyaṃ maunī vīrāsano'thavā || sādhakaḥ saumyavaktrasya śeṣāḥ pratya * * * vā sthitāḥ | eṣāmeka tamovāpi nāśnīyāddakṣiṇānanaḥ | pramādādyadi bhuṃkte'sau vyādhibhiḥ paripīṭhyate | sa varṇaireva paṅktisthairasaṃ kīrṇairanākulaiḥ || śuddhāmnāya samudbhūtairvinītairguruvatsalaiḥ | sārdhaṃ rakṣāsinā kāryā bhasmanā paritastridhā || kāṃsye tāmre'thavā sīse pātre bhasmā * * śobhite | rambhāpadmapalābhramadhūka panasairdalaiḥ | kumbhī campaka punnāga kūṭajāti samudgataiḥ || p. 185) evamādibhiranyaiśca prasiddhaireka jātibhiḥ | bhuñjīyāditi śeṣaḥ | aśvatthairaṇḍabhallāta nyagrodhārka vibhītakaiḥ || śūkodumbarasañjādyaiḥ? nā syādbhojana bhājanam | āgramūlayute pātre yadvāpatratvike kṛte || nakhacchedopavītena ca vīkṣaṇādi viśodhite | ghoreṇa saptadhā japte dhyātvā mṛtyuñjayāmṛtam | tatrābhidhārya bhaktādīn prokṣyamṛtyuñjayādibhiḥ || tena tatsaptadhā labhya pānīyañca prarocayet | bhūmau grāsārdhamātrānnaṃ nāgādibhyobaliṃ kṣipet || tadyathā - oṃ nāga kūrma kṛsara devadattadhanañjayebhyaḥ upaprāṇavāyubhyaḥ svāheti savyahastaculukādho galita jalena vā gādibhyo baliṃ nivedya oṃ hāṃ apānāya svāhā | oṃ hāṃ sanānāya svāhā | oṃ hāṃ udānāya svāhā | oṃ hāṃ vyānāya svāhā ityaṅguṣṭha madhyamā nāmikāgraiḥ prāṇādi vāyustha devān santarpya ityeṣānna mudarāgnistha śivāgnau śivaṃ juhuyāt | uktañca - ātmāprāṇe sthito'pāne saṃsthitā bhūtayonayaḥ | udāne saṃsthitā devāḥ samāne pitaraḥ sthitāḥ || vyāne ca saṃsthitā nāgāḥ tathā pātālavāsinaḥ | aṅguṣṭha madhyanāmāgraiḥ dakṣahasta srucāgrakaiḥ || ājya kuṇḍāntarasthāgni jvālāmadhye vyavasthitān || p.186) ekaikāhutibhirdāntā na spṛśantarpayedimān | ghṛtavyañjanasaṃmiśraṃ śeṣamīśāyahomayet || prāṇāgnihotramityuktaṃ agnihotra śatādhikam | iti | tathā - śīghraphalañca laśunaṃ cibukāmiṣam | gṛñjanaṃ madhu māṃsyaṃ vā pratyakṣa lavaṇaṃ ca ca || ucchiṣṭho parinādadyādājyaṃ sāmudrikaṃ tathā | nādyātparyuṣitaṃ pakvaṃ tailapakvaṃ vinā param | pānīyaṃ na tu pānīya kṣālitena tu pāṇinā || parahastena nāśnīyāt pītaśeṣaṃ jalaṃ nava | nādo dāgnau parikruddhau vaktra grāvogyamānasaḥ || jṛmbhatkāsanna japa * * * cinteno kukkuṭāsanam | patrekṣiptaṃ pibettoyaṃ naiva tadvṛtamānasaḥ || matsya kaṇṭaka śambūka nakhakeśa kapardakaiḥ | pramādānmakṣikādyaiśca daṣṭantatra samuddharet || śeṣaṃ bhasmāmbunābhyukṣya so'dyātkṣālitapāṇinā | asta tantraṃ tyajaśvānaṃ puṣpasnī? kharasūkarān || caṇḍāla carmakārādīn tadā naivāvalokayet | tadvākya śravaṇaṃ neṣṭaṃ tathā kuryājjagaddhvanim || pramādādacalokaśce dvāntvā toye'vagāhayet | ardhocchiṣṭeya dāpaśyet snānameva tadāmatam || śrutvā tadvākyamāsyastha madhyatve cāmamācaret || p. 187) ādāye naiva mādyañca pañcayan samupasthitaḥ | svalapaṃ susnigdhamaśnīyānniśśabdaṃ savyapāṇinā || madhyaṃ dine'thavānaktaṃ prathamā sukhamācamya ||? athabhuktadoṣa viśuddhyarthaṃ oṃ hāṃ kālāgnirudrāya svāhā | iti dakṣakarāṅguṣṭhāgra prasṛtajalena dakṣapādāṅguṣṭhāgrastha kālāgnirudramabhiṣicya parighāmudrāṃ badhnīyāt | uktañca - yāvantasyāni piṇḍāni tāvatpāpena lipyate | alpameva tato'śnīyāt prāṇarakṣaṇamātrakam | tatpāpasyāpi śuddhyarthaṃ dakṣapāda nakhāgrakam || kālarudraṃ hṛdāmantrī savyāṅguṣṭhena secayet | āropya vāmahastasya kaniṣṭhā nābhimaṇḍale || tāmeva dakṣahastasya vāmāṅguṣṭhena yojayet | vitatau ca karau kṛtvā dakṣāṅguṣṭhaṃ nyasenmukhe || parikheyaṃ samākhyātā duṣṭāhāra vināśinī | athoddhūlya kṛtanyāso gurudevaṃ prāṇamya ca || aghoraṃ saptathā japtvā maunaṃ paścādvisarjayet || uktañca - ācamyātha śucirbhūtvā śivaṃ dhyātvā tato japet | vāgvisṛjya japasthānte satyaṃ priyatamaṃ kuru || iti | mukhasaṃśodhanaṃ kuryāt | yadi pathyādinā saha nyaseveda kadācicca tāmbūlaṃ rāgakāraṇam | iti santānika bhikṣābhojana vidhiḥ || p. 188) kiṃ pratigraha doṣeṇa kiṃvādāna phalena ca | pākāyāsena kiṃ kāryaṃ bahudoṣāśrayeṇa tu || ityeteṣu viraktaścenmahāpuṇya cikīrṣayaḥ | tīrthe liṅgāśraye kṛtvā tṛṇaparṇamayīṃ kuṭīm || tāvatparikaro bhūyādyāvanmātreṇa vartate | dehapāda vyavahitaṃ pradīṣanpādamavyayam || bodhānantamayaṃ nityaṃ śivāsaktaḥ śivājñayā | kṛtakṛtyassapūtātmā bhasmapāṇḍara vigrahaḥ || parivartya ca kaupīnaṃ kāṣāyaṃ pariveṣṭhitam | kṛtavastrottarāsaṅgaḥ dhṛtarudrākṣamālikaḥ | jaṭāsaṃvaraṇaṃ kṛtvā yathācārya paramparā || dvādaśāṅgulamutsedhaṃ maṅgalāṅguli vistṛtam | śastraṃ svastra jamādhāraṃ tathā vyāghramṛgājinam | laghukaṃ vā yathā lābhaṃ labhamānaṃ yathā śubham || tathā dhārodharo bhūtvā prakṣālya caraṇaukarau | samācamya vidhānena kṛtanyāsaḥ prasannadhīḥ || carenmādhukarīṃ bhikṣāṃ tadyatīnāṃ yathāgame | daṇdamātmā samākṛtvā sthūlamaṅguṣṭha vatsamam || yadvāhastimidaṃ vetraṃ vaṃśaṃ vaiṇavakhādiram | dvādaśāṅgulavistīrṇamiśrayādaṅgulāṣṭakam || p. 189) bhitvā pātraṃ prakartavyaṃ tāmraṃ vā pātrakalpitam | palāśa madhupātraiśca kadambātraiśca campakaiḥ || varjayet tu vaṭāśvattha pitha cākṣāti kesaram |? tathā patati saṃbhūtaṃ bhikṣākāryaṃ yathā vidhi | daṇḍe'straṃ hṛdayaṃ pātre nyāthā yāthācchivaṃ smaret || pātre pratipadaṃ bhaikṣaṃ bhuñjīyādbhūgataṃ nyajet | sthātavyaṃ na ciraṃkālaṃ nivṛttena nivṛttanam || maunaṃ prayatnataḥ kāryaṃ pātrapūraṇato'thavā | kaṇabhikṣā'thavā kāryā bahudaivasikantu vā || uvipūru citvīkaṃ hatā atrayo viśeṣaḥ somaśambhupādaiḥ ānīyācamanāya śraddhayāvatpradīyata | annāda bhūmiparyantaṃ sā bhikṣāsyādayācitā || patitānnāpitāḥ kāryo'bhiśastā tathāntyajāt ||? dharmomanīṣayā bhikṣābhiṣuradvādadītava || yathā madhvāvādadāvo'pi bhṛṅga puṣpaṃ na bādhate | tadvanmādhūkarīṃ bhikṣāṃ ādadīta gṛhādhipāt || ekānnaṃ tu na bhuñjīta bṛhaspati samoyadi | etābhyaḥ svaparaṃ bhikṣāṃ prārthanādyaparoyataḥ || sādhyaṃ bhikṣurnirodhārghyamādhamāṃ parivarjayet | bhikṣārthaṃ tāmrajaṃ lohaṃ bṛhadvṛkṣādi patrajam || p. 190) bubhukṣorvihitaṃ pātraṃ mumukṣostumbakādikam | pavitraśuklamālambī bahurūpābhimantritam || tanutrajaptakāṣāya śuddha vastrāvakuṇṭhitam | viśuddhabhasmanā snātaḥ kaupīnaścottarīyakaḥ || parivartya samācamya maunīdhyātvā śivaṃ gurum | tayorājñāṃ samādāya daṇḍañcāstrābhimantritam | ātapatrakaroyāvadbhikṣārthaṃ śuddhaveṣmasu | tadāprāṇā manīṣā vā sparśamunmārgasarpiṇam | kutsanaṃ ca na kurvīta tyajeccāśvādityekaśaścādi saṃkulam ||? [dharmo manīṣayā bhikṣā bhikṣuradvādadīta na | yathā mardhavādadāno'pi bhṛṅgaḥ puṣpaṃ na bādhate | tadvanmādhūkarīṃ bhikṣāmādadīta gṛhādhipāt |] caturṇāṃ śuddhavarṇānāṃ samāsādya gṛhāṅgaṇam | bhikṣāṃ dehīti saṃjapya pādāṅguṣṭhāgra locanam || tāvatkālaṃ pratīkṣeta yāvadgaurvatsayogataḥ | prasnāvaṃ samavāpnoti tato'nyatra vrajenmuniḥ || vrajannapi samābhūto nāgacchettatpradeśataḥ | yajadāna janānītāṃ bhikṣāṃ tatraiva cāharet || na daryā na ca hastena kālasye nādadīta tat | vṛṣalī gurviṇī mlānavastrāṇāñca karaṇena tu || tato bhikṣāmaṭitvetthaṃ pātrapūrtyavaḍānikām | lokānāṃ śubhamāśaṃ san vrajedāśramamātmanaḥ || iti || p. 191) bhikṣāmānīya tāmasadhāpyavya sthāne śubhe same |? hastapādādimākṣālya sa cāmet pūrvavatsu ca || hṛdā samprokṣyatān dravyān śivāya mukhe punaḥ | bhojanaṃ paritaḥ kāryaṃ tryakṣareṇābhimanvitam | tadābhṛtaṃ bhavatyāśu tadghāta mṛtyujidbhavet || maunamāsthāya bhoktavyaṃ na cātyanta virodhakṛt | evaṃ bhikṣāṭanaṃ proktaṃ sarvasāmānyalakṣaṇam || nāsti bhikṣāsamaṃ puṇyaṃ kastibhikṣāsamaṃ tapaḥ | sarvatīrtheṣu yatpuṇyaṃ sarvayajñeṣu yatphalam | yatpuṇyaṃ sarvadaneṣu tathā cāndrāyaṇādiṣu | tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ bhikṣāṃ śrī prāpnuyānnaraḥ || pāke nirvartite yātrā tithiryāti parāṅmukhaḥ | devāśca pitarassarve yānti tasmātparāṅmukhaḥ || prāpta kāle tu dātavyaṃ vicāreṇa ca yatnataḥ | kulānyuddharate so'pi daśapūrvān daśāparān || sarveṣāñcaiva pātrāṇāṃ pātramevā tithiḥ param | hīnāṅgo yathā pūrṇāṅgo'pyabhrāto śucireva ca || avicāreṇa pūjyo'sau so'śvamegha phalaṃ labhet | samprāptakāle yobhikṣuṃ purataḥ parivarjayet | tasya puṇyaphalaṃ sarvaṃ gṛhītvā yātaso'tithiḥ || p. 192) anispanne yadā pāke yo'rthayeda vicārataḥ | brahmahā kathyate'so'pi bahurūpa sadā śuciḥ || evaṃ jñātvā prayatnena kāryaṃ bhikṣāṭanaṃ sadā | siddhayastasya sidhyanti bhikṣāśayojitendriyaḥ || sarve pratigrahāḥ proktāḥ vinābhikṣāṃ śikhidhvaja | yatihaste jalaṃ datvā bhaikṣaṃ datvā punarjalam || tadannaṃ merutulyaṃ syāttajjalaṃ sāgaropamam || tathā - bhikṣādānaṃ mahādānaṃ bhikṣā vai na pratigrahaḥ | ubhayostatphalaṃ tulya dātṛtva grāhayorapi || tasmācchraddhāṃ samādāya bhikṣāṃ kuryātsadāvratī || || iti jñāna ratnāvalyāṃ bhikṣā bhojana vidhiḥ || iti mahāgaṇapataye namaḥ sāyāhna samayaṃ yāvatkārya siddhānta cintanam | tatkāle ca yathāśakti snānaṃ vā kaṭiśodhanam || gātra prakṣālanaṃ vāpi vāsasā deha mārjanam | kṛtvā pūrvavaduddhūlya sandhyāṃ vandyārcayecchivam || snāna pānīya dugdhādyairyadi siddho bhavettadā | nābherūrdhva madhastādvā snāyātprakṣālayet kramāt || ācamya sakalīkṛtya bhūmau bhasma kuśāstare | prastīrya cājitaṃ kandha tatra saumyānano viśet | p. 193) yāvannidrāvaśāstāvatsamādhi dhyānatatparam | pratiyāmya śirāssupyātpūrvamūrdhvā gṛhī tadā || namo nandīśvarāyeti pārśvābhyāṃ yonimudrayā | kūśmāṇḍādi bhayaṃ tasya na kadācidbhavedapi || divaivānī tato yādyairardharātre tu pūrvavat | sandhyāṃ śivārcanaṃ kuryādantaryāgamathāpi vā || punaḥ suptā samutthāya pūrvoktamakhilaṃ caret | pratyahaṇ nitya bhāvena naiva puṇyaphalā svayā || iti śrīmajjñāna śivācārya kovidena guṇāvidhinā śiṣyairabhyarthitenāyaṃ kṛtonityaṃ vidhikramaḥ | iti jñānaratnāvalyāṃ nityakarmavidhiḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || atha nityaṃ yaduktaṃ tanmantra dravya kriyānvitam | pramādāddaivato mohātkāryavyagratayāpi vā || rāja cora * * * yālasya dehavyasanatastataḥ | avaśyaṃ jāyatecchidraṃ tacchidraparipūrtaye || nṛṇāṃ hitāya nityāṅgaṃ pavitramadhunocyate | devaiḥ śambhoḥ purāprāpta.ṃ taduṣkareṇa yat ||? uktañca śrīmanmṛgendre - svacchidraharāścākyo vidhirevā nigadyate | yaḥ prāptastapasādevaiḥ harādvidhi * * * | p. 194) śrāvaṇe tadupāntevā na tasyevodhyamānavat | śambhoḥ pavitramāsādya pūrayedvāntikaṃ vidhiḥ | iti || nanu vyāsaṅgametat nityapūjāyāmeva nityāṅga pavitrasya vimānatvādasya punaḥ kālāntare kartavyatvācca kathamidaṃ nityāṅgaṃ savitumarhati | tasmādidaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ vā prāyaścittaṃ vā bhavitavyam | naivaṃ vācyam | yatastasmin nityapavitrakañca puṣpakuśādibhiḥ sūtra pratinidhibhiḥ kriyamāṇamapya saṃpūrṇameva jāyate | tatastasyāpyane naiva paripūrṇamāpādyata iti idamapi nityāṅgameva | atha ca nityāṅgabhūta sandhyādi lopavadasya lope prāyaścitta śravaṇāccedaṃ nityāngameva bhavati | na naimittikaṃ kāmyañca | atra naimittikaṃ dīkṣā pratiṣṭhā ca kāmyamaṇimādikaṃ vaśyādikañca | tathā coktam - snānaṃ sandhyā tathā pūjā japohomaśca pañcamaḥ | iti nityaṃ samuddiṣṭaṃ pavitrāropaṇaṃ tathā || dīkṣā caiva pratiṣṭhā ca naimittikamidaṃ dvayam | aṇimādi prasidhyarthaṃ kāmyaṃ tadapi vismṛtam || iti || yathā niyamānuṣṭhānabhaṅge prāyaścittaṃ śrūayte tathāsya karaṇe'pi prāyaścitta śravaṇādikaṃ prāyaścittamapi na bhavediti | athakathāñcidetadeva prāyaścittaṃ cettadā cāsyākaraṇe'pi pratitatvameva bhavitavyam | tasyapunaranya niṣkṛterabhāvāt | uktañca - prāyaścittaṃ prakartavyaṃ śāstroktaṃ guru bhāṣitam | p. 195) anyathā niṣphalādīkṣā karmakāṇḍaṃ ca tasya hi | iti || tasmādidaṃ nityāṅgameva | tathā ca kālottare - dīkṣāṅgaṃ saṃsmṛtaṃ nityaṃ nityaṃ tatrobhayātmakam | dravyamantra kriyopetaṃ vikalaṃ viphalaṃ nṛṇām | ato nityāṅgamevaiṣaḥ pavitrāropaṇaṃ matam || ukta vaikalyato'ghorāt punātīti pavitrakam || tasmātkāle prakartavyaṃ prāguktaṃ parameṣṭhinaḥ | tena sāṃ vatsarīpūjā saṃpūrṇā jāyate sphuṭam || yastu saṃpūjayedvākyāddinamekaṃ maheśvaram | tasya puṇyaphalaṃ vaktumaśakto'smi ṣaḍadhvajaḥ | brahmopendrādibhirdevaiḥ tāśca sā pūjitāpurā || ādhāya paramaṃ sthānaṃ tasmātkovā na pūjayet | pūjāṅgatvātprakartavyaṃ nityame niyamena vā || athā cānīyame naiva kuryānmāsa trayāntare | āṣāḍhānte caturdaśyāṃ nabhasya nabhasostathā || aṣṭamyāṃ vā caturdaśyāṃ pakṣayorubhayoḥ samam || pavitrāropaṇaṃ kāryaṃ na tu kālāntare hitam | eva kālebhyatīśānte prāyaścittaṃ samācaret || bhautikānāṃ viśeṣeṇa śuklapakṣehyayaṃ vidhiḥ || iti | evaṃ satyupari kintu viṣṇusvāpānantarameva kartavyam | uktañca - p. 196) āṣāḍhe'pi ca kartavyaṃ prasupte madhusūdane | kālo'sya niyataḥ khyātaḥ śrūyatāṃ vidhi nirṇayaḥ || śuklāṣāḍhacaturdaśyāṃ kuryācchrāvaṇabhādrayoḥ | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi || nanvāṣāḍha? śukla caturdaśyāmiti anenaiva viṣṇusvāpānantarakāle (ti) svayameva labhayate | tataḥ kimiti prasūpta eva madhusūdana iti | satyam | kiñcāṣāḍhastāvaddvidhaḥ | cāndraḥ sauraśceti | tatra cāndre sārvakālaṃ svapiti | punaradhikamāse saura māsikarkaṭaka saṅkrāntāveva viṣṇu * * * * | etatsmaraṇārtha muktamityadoṣaḥ | uktañca jyotiḥ śāstre - mithunasyo yadā bhānuramāvāsyādvayaṃ spṛśet | dvirāṣāḍhaḥ savijñeyo viṣṇuḥ svapitikarkaṭe || iti || ucyate - darśadvayamatikramya yadā saṅkramate raviḥ | malamāsaḥ sa vijñeyaḥ sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || iti vacanāt pūrvāṣāḍhe pavitraṃ na kartavyamityabhiprāyaḥ | iti || nanvevaṃ cedyadā śrāvaṇe bhādrapadevādhikamāsastadā jñātuḥ madhye viśeṣa vihita niyamaḥ | vratādīnāmapyānarthakya prasaṅgaḥ syāt | naivaṃ caitrādi māseṣu ṣaṭsvapi yatrannavapyadhikamāso bhavatu | tatrā'pyevameva kāla niyamo yatastasmānna doṣaḥ syāttathā jyotiśśāstre uktañca - mādhavādyeṣu ṣaṭsvekamāsitaddvayaṃ sadā | p. 197) dvirāṣāḍhastadāpi syāśvete ca śrāvaṇecyuta || iti | taduktaṃ māheśvarottare - śivāgame'pi dīkṣādi sthāpanādyaṃ ca pavitrādiśatakrato |? adhimāsi na kurvīta yadīcchecchubhamātmanaḥ | darśa * * * * bhavedyattāvisaṃkrānti vivarjitam || atimāsaḥ sa vijñeyaḥ viṣṇuḥ svapiti karkaṭe || tadupari - tulyamāse'dhivā māse kartayaṃ tu pavitrakam | supte caiva hṛṣīkeśe doṣa bhāganyathā bhavet || iti || nanu kiṃ cāndramāsena sauramāsa eva gṛhyatām | tatrādhikamāsasya śaṅkāpi nāstīti | naivam | ṭhāye pavitrāropaṇe cāndromāsa evābhimataḥ | kanyāgateravau prāyaścittapūrvaṃ vidhānāt | uktañca - āṣāḍhādi trayomāsāḥ supta eva janārdane || śuklapakṣe yathā kṛṣṇe praśastā sūtrarohaṇe | rogābhi vṛddhiḥ saṃyukta pravasī rāja pīḍitaḥ | uktamāsatraye yastu na kuryātsūtrarohaṇam || asau kanyāgate bhānau japtvā dakṣāṇunā yutam | kuryātpavitrakaṃ śambhoḥ tulāyāṃ ca kathañcana || maladvaya yavomāsau garhitaḥ sarva karmasu || iti || alamati vistareṇa | prakṛtamanu sarāmaḥ | dvijakanyākṛtaṃ sūtramanyadvāsusitaṃ śubham | nātisthūlaka śacchinnaṃ bahusandhi sa gulmakam | samalaṃ cānyadoṣāḍhyaṃ dūrataḥ parivarjayet || p. 198) samalaṃ janayet pāpaṃ dagdhaṃ rājabhayaṅkaram | sthūlaṃ vyādhikaraṃ proktaṃ kṛśaṃ dravyakṣayaṃkaram || mṛtyuracchinna tantu syātsandhi * * * gulamayuktathā | granthi kośāḍyamatyasmānnirmalaṃ dṛḍhamākramāt || aṣṭādhika śataṃ sūtraṃ rudrasaṃkhyā sadottamam | sūtrā bhāve tadardhaṃ vā tasyārdhaṃ vā prakalpayet | ekāśīti patākaṃ vā pañcāśadbhāva saṃmitam | aṣṭatriṃśatkalāṅkaṃ vā sarvaliṅgeṣu sammatam | yadvā sāṣṭa śatānādyaiḥ daśanyūnaṃ bhavetkramāt | uktañca - nāgakhenduṃ samārabhya yāvannāga yamāvadhi | jyeṣṭhādi kanyasa prāpte navaviṅgamaye tava || daśahutān samākhyātā sū * * * khyā purandara | bindubāṇaṃ samārabhya yāvat syādvasu cāndrakam | yugahyā?tāt samākhyātā granthayaḥ suravittamaḥ || ghaṭikānāṃ vidhiḥ khyāto nānyeṣāṃ tu kadācana | sthaṇḍile calaliṅge ca bāṇaliṅge svayaṃ bhuvi || nohādau niyamo nāsti yadā pūrvamudāhṛtam | aṣṭottara śatamūrdhvaṃ na kartavyaṃ kadācana || sarveṣāṃ niyamaḥ śakra ityājñā parameśvari | aṣṭottaraśataiḥ kāryaṃ sthaṇḍilādau pavitrakam | p. 199) asyārdhena tadardhena yathā lābhena vā hare | darbhamuñjādibhirvātha sūtrābhāve pavitrakam || kartavyaṃ susvarairlokaiḥ prāyaścittamayo yathā | oṅkāraścandramagniṃśca brahmabhābhaguhā nṛpim || sadeśaṃ sarvadevāśca yadvākālottaroktavat jayaṃ viṣṇuñca rudrañce śvarañca sadāśivam || somasūryāgnidevāṃśca vinyasennaivatantuṣu | liṅgamastaka vistāramātmatatva pa * * * * kaḥ || vidyāḥ śivātmakaṃ tasmānnyūnaṃ nyūnaṃ yathā śubham | acale tu cale kāryaṃ karkāṣṭā saṅgulāyatam | kṛtvā kaṅkaṇavattatra daśagranthi samātaram || vāmadevaṃ japecchakti hṛdānteṣu nyasedyathā | prakṛtiḥ pauruvīrā ca * * * va parājitā || japānyā vijayāṣaṣṭhī tyajitātha sadāśiva | manonmanī syānnavamī daśamī sarvatomukhī || nava granthau kṛte yadvā vāmādyāḥ śaktayastathā | atra kecit - adhikā vā yathā śobhaṃ kartavyā granthayaḥ samāḥ | iti | gaṅgāvatātmakā nāma caturthaṃ śaktisūtrakam | mastakātpiṇḍikāntāntaṃ sthiraliṅge ca nānyathā | bāhumānaṃ cale kāryaṃ yadvā kuṃ * * * * * || p. 200) dvyaṅgulāntaritaṃ tatra kṛtvā granthi catuṣṭayam | tatastālāntaraṃ tyaktvā kuryādgranthi catuṣṭayam || iti | * * * dvekāryaṃ ṣoḍaśaiva kalāmayam | śivaḥ śaktimayaṃ bhrānte kuryādgranthidvayaṃ punaḥ || kalāstāśca yathā pūrvaṃ likhyante paripāṭitaḥ | ākārokāra makārā bindu ni * * * * * | nādāntāśca śaktiśca vyomarūpiṇī vyomarūpiṇī | anantā nāśritā nāthā samānā vyominī tathā || guhyanābhi hṛdāntasthā mūrtīnāṃ kaṃkaṇatrayam | mastakājjānu paryantaṃ caturthaṃ parikalpayet || paṭe citre ca jānvantaṃ saptaviṃśati tantukam | bhogāṅgeṣu ca metasyāt yadvā sūkṣmāṣṭake matam || gurvātmano prakartavyaḥ nābhyantaṃ navatantukam | sūryakumbhāgni caṇdānāṃ guṇa gurvośca śambhuvat || sarveṣāṃ lokapādīnāṃ vasutantu yugāṅgulam | pustake tatpramāṇaṃ syācchṛṅgātpuṣpānukaṃ vṛte | etattu kalpayet paścāt deteṣāṃ parikalpayet | tatvamadhyavitānādi pātrabhṛdveṇu sambhavam | purātanaṃ parityajya grāhyaṃ navataraṃ tadā | granthyeka * * * ḍyaṃ dvādaśāṅgulamāyatam || kṛtvā gandhapavitraṃ tadyadvā vāmavivarjitam || p. 201) sarvaupādhi samāyuktaṃ kalpyaṃ tatpratidaivatam | puramāṃsi ca māṅguṣṭaṃ śailyaṃ rajanīdvayam || śadīśavyakamustañca sarvaupadhigaṇaḥ smṛtaḥ | * * * * hi sampādya kṛtvā nityāgnikāryakam | vastradarpaṇa puṣpādyaiḥ sāyāhne yāgamaṇṭapam || alaṅkṛtya nijaṃ dehaṃ yathā yogyaṃ vibhūṣayet | uktañca - pavitrārohaṇaṃ kāryaṃ yā sandhyā tannimittataḥ | tena naimittikī proktā tannaimittika karmataḥ || iti || mohaśūrottare - athācamyakṛtanyāsaḥ sūryamaryañca pūrvavat | dvārāṇyabhyukṣya cāstreṇa sāmānyārghya jalādibhiḥ | pūrveśānti kalādvāraṃ vidyādvāraṃ tu dakṣiṇe | nivṛttaṃ paścimedvāraṃ pratiṣṭhāñcottare tathā || praṇavādi namontāni caturthyantāni kānicit | sampūjya kalaśe vātha sthaṇḍile vā tathādhipān || gaṇeśaṃ bhāratīṃ lakṣmīṃ sarvadvārordhvagāṃ nyaset | nandinañca mahākālaṃ bhṛṅgīśañca vināyakam | vṛṣabhaṃ kārtikeyañca gaurīṃ caṇḍeśvaraṃ hṛdā | pūrvadvāraṃ samārabhya savyāsavya krameṇa tu || dvau dvau sampūjayedvidvān sthaṇḍile kalaśe'thavā | gaṅgāmarkasutāṃ sindhuṃ śāradāṃ narmadāṃ nadīm || p. 202) tāpī godāvarīṃ yadvā pauṣṇīṣaṃ pūrvataḥ kramāt | tathā sampūjayet sarvāngandhapuṣpādi vistaraiḥ || nityavatpaścimadvārā praviśyāsnamudumba?re | brahmasthāne nyasetpuṣpaṃ vāstu nāthāya sodakam | vaidyasthaṇḍilayāme tu svāsane samupasthitaḥ || svacchanda nityavatkṛtvā savyahastatalena tu | sugandha maṇḍaledevaṃ sāṅgaṃ sampūjyamūrdhani || mūlamantramati spaṣṭaṃ dvādaśāntaṃ samuccaran | śivahastaṃ samāropya tejasāṃ pūrva vigraham || śivomantratanuḥ sākṣādahamityeva bhāvayet | jāji candana siddhārtha bhasmadakṣa kuśākṣatān || tāla mānañca bodhāṃsi ṣaṭtriṃśaddalanirmitam | astreṇa saptadhā lupya pañcagavyaṃ yathā purā || kṛtvārghya pañcagavyābhyāṃ samprokṣya paritaḥ sthite | vāmakakṣastha bodhāsi saumyāsyo nair-ṛte sthitaḥ | manasā kuṇḍasaṃskāraiḥ saṃskṛte yāgamaṇṭape || nānāpraharaṇākārā nastreṇa vikiropari | kālāgni śivaparyantaṃ tatvānāmantare sthitāḥ || vitānānā vidhāye tu teṣāṃ protsāraṇāya ca | vikirānupasaṃhṛtya kuśakūrcikayā hṛdā || p. 203) vediko paricaiśānyāṃ vardhanyātha samūhayet | nair-ṛte vāstu muddhṛtya pūjayedakṣatādibhiḥ || kumbhe vā sarvaśobhāḍhye vāstu devānyathāgame | yadvāvāstvadhipaṃ caikaṃ brahmāṇaṃ dhyānapūrvakam | tathārcayenmahālakṣmīṃ paścime siṃhavāsinam || maṇṭapābhimukhaṃ dhyātvā sarvāra * * * mahālayam | pūrayantīṃ śivaṃ sākṣāttathā bījena vā hṛdā | saptadhānya kṛtādhāramaiśānyāṃ vedikopari || hema tāmramayaṃ kumbhaṃ tāmraṃ vā mṛṇmayaṃ śubham | dṛ * * raktamavaktrañca nātisthūlaṃ na vā laghum || avivarṇatilopetaṃ sita sūtrāvakuṇṭhitam | pūrvapātra phalopetaṃ pallavāsyaṃ si * * *rjitam | gandhatīrthāmbu sampūrṇaṃ hemagarbhaṃ savastrakam || śvetocca vṛṣa pṛṣṭhasthaṃ kṛtvā tasmiṃścalāsane | kumbhapadme yajedīśaṃ saṅgapūrvānanaṃ prabhām || tadvāme vikirāsīnāṃ punāveñca vardhanīm | siṃhordhve paṅkaja prakhyāṃ tatra śastraṃ ca bhīṣaṇam || athadikṣusasūtreṣu pallavāsyā khaṭeṣu ca | indramagniṃ yamaṃ krūraṃ jalaṃ vāyuṃ dhanādhipam || īśānañca punarviṣṇuṃ bruvāṇaṃ nair-ṛteśagam || p. 205) khaḍgakheṭakanārā ca dhanuḥ sūtra kamaṇḍalum | śaktitriśūlaparaśu brahmadaṇḍakarānvitam | ekapādaṃ dvipādaṃ vā samapādaṃ sucojjvalam | sarvāṅgaṃ bhujaṅgopetaṃ nāgayajñopavītinam || iti dhyātvā yajedastraṃ praṇatārtivināśinam | oṃ oṃ astramūrtaye huṃ phaṇṇamaḥ | oṃ śaṃ paśuṃ huṃ phaṭ pāśupatāthāya huṃ phaṇṇamaḥ | oṃ hūṃ astranetrebhyo huṃ phaṇṇamaḥ | oṃ phaṭ astrāyastrāya huṃ phaṇṇamaḥ | iti sakalī kṛtya mūlena paramīkṛtya dhenumudrāṃ mahāmudrāṃ ca pradarśya pṛthivyādibhiḥ saṃprokṣyatoṣya gandhādibhiśca sampūjya oṃ hāṃ hauṃ śivaśaktibhyāṃ namaḥ | * * * * * devāya jñāna khaṅgaṃ samarpayet | yajñasyāsya patistvaṃ hi mūrtireṣā tathā calā || e * * * * * * * * * * * * * * | iti vijñāpya pūrvānanasya sadāśivabhaṭṭārakasya savye varadahaste samarpayet | uktañca - śivasya dakṣiṇe haste vastraṃ nyastaṃ tu sandhitam | * * * * * * * * rthaṃ pādau kalaśa vinyaset || nanu - dhyāyet sadāśivaṃ nityaṃ prāṅmukhe cāsya vāmataḥ | dīkṣādau kalaśādhāraṃ * * * * pratyagānanam || iti śrī macchivodaye tathā bṛhatkiraṇodyote dīkṣādiṣu ghaṭe śāsyaṃ pratīcyāṃ cintayedguruḥ || p. 206) īśaṃ tatpuruṣaṃ śāntaṃ nityaṃ nityapurānanam || iti vacanātkalaśādhāraḥ paścimānana eva bhūyāt || kathaṃ mantra pūrvānanaṃ va iti | satyam | kintu - nitye naimittike kāmye sarvādhikaraṇaḥ śivaḥ | sadā pūrvānanolakṣmīḥ pratyak pṛṣṭhakā tanuḥ || iti | lakṣmīkeśa saṃvāde - āgamānāmanekatvāt svāmnāya vidhiriṣṭadaḥ | sarvādhikaraṇaṃ śambhuḥ tasmātpūrvānano mataḥ || iti siddhāntasāra vacanācca svāmnāya vidhiḥ kartavya ityadoṣaḥ | mayā pravartitaścāyaṃ yajvanābhavataḥ kratuḥ | rakṣaṇīyastvayaitarhi samāptiryāvadasya hi || iti vijñāpya deveśaṃ bhaktyā samyak praṇamya ca || vāyu koṇe gaṇeśānamīśāne gurumarcayet | āsanaṃ sthāpya deveśaṃ śaktayā candramṛtādibhiḥ | puṣpamaṇḍapi kāmyeva pūjayet puṣpavistaraiḥ || tataḥ praṇamya labdhājño gatvā kuṇḍāntikaṃ guruḥ | kuṇḍamagniṃ ca saṃskṛtya caturthaṃ kiñciduddharet | punarāvāhya deveśaṃ sāṅgaṃ sampūjya tarpayet || uktañca - paścāccārupuroḍāśaḥ pañcasaṃskāra saṃskṛte | anāhūta śive vahnau homastvā vāhite bhavet || iti || ajñāna sarvamantrāṇāṃ svāhāntaistarpaṇaṃ sakṛt | p. 207) oṃ hāṃ hṛdayāya namaḥ svāhā | evaṃ śiraḥ prabhṛtīnāmapi | śikhaḥ sampūṭitairbījaiḥ huṃ phaḍantena dīpanam || oṃ hāṃ haṃ hṛdayāya huṃ huṃ phaṭtvādayo mantrāḥ | triṣkṛtvaivaṃ punarliṅgaṃ vīkṣaṇādyairviśodhitam | kuṇḍāgnikoṇe saṃsthāpya paścimābhyāṃ hṛdāśatam || dharmādharma śarīrañca japtāṃ śāstreṇa saptadhā | tatra nikṣipya śaivāgniṃ saṃprajvālya sadigdhanaiḥ || tadagre maṇḍale sthālīṃ kṣālitāmājya vāriṇā | ṣaḍutthāsanake dhṛtvā mūrtibhūtāṃ tadantare || manasāśivamabhyarcya puṣpairabhyarcya sarpiṣā | mūlāsyāṣṭaśataṃ labdhvā dugdhaṃ śālyādi taṇḍulaiḥ | yathā pākānu rūpaṃ taṃ nikṣipyātha vidhāya ca || trisūtryāvṛtakaṇṭhaṃ yadvarmāstreṇa kuśecchayā | dharmādharma śarīrāya culyāmāropya yatnataḥ | śivaṃ gṛhṇan hṛdācālan pacet pūrvānanaścarum | susvinne saṃhitā mantraiḥ kṛtvā mantrābhidhāraṇam | svāhāntaistataśculyāṃ sruvamāpūrya sarpiṣā | uttārya maṇḍale dhṛtvā hṛdā saṃmārjya lepayet || śītābhidhāraṇaṃ kṛtvā vauṣaḍanta śivāṇubhiḥ | cullikāṃ dhūpadīpārthaṃ vahniṃ saṃrakṣya yatnataḥ || p. 208) kuṇḍāgre maṇḍale dhṛtvā seti heti prayogataḥ | agnau carau sruvājyena sampātasyāstrisaptadhā || oṃ hauṃ hāṃ hīṃ hūṃ haiṃ haṃ śivāya svāhā iti saṃhitāḥ || abhimantrya ca saṃrakṣya prarocyātha tridhābhavet | bhāgau datvā śivāgnibhyāmātmabhāgaṃ ghṛtaplutam || sthālyāṃ vidhāya saṃrakṣya pūrvāsyāṃ sthāpayedyathā | mantrairīśādibhirvaktra prītyaiva vinivinyaset || uktañca kālottare - aiśānyāṃ pañcagavyaṃ tu puruṣodantadhāvanam | bhasmadakṣiṇavaktrāya gandhaṃ vāmāya dāpayet || sadyojātāya mṛtpātraṃ sadyojātena dāpayet || iti yaduktamayepi - homadravyāṇi sarvāṇi sakuśānyai varānane | daṇḍākṣamālā kaupī na bhikṣāpātrāṇi dakṣiṇe || rocanākuṅkumaṃ tailaṃ sādhakāṃ keśa śodhanam | tadaṅgamaparañcoda tāmbūlaṃ syānna kinnare || aiśānyāmāsanaṃ chatraṃ pādukā yogapaṭṭakam | iti kecit || aiśānyāmīśamantreṇa mūlamantreṇa vā jalam | pañca gavyaṃ ca pālāśa puṭasaṃsthitam |? aiśānyāṃ kusumaṃ dadyādāgneyyāṃ diśilocanam | agaruṃ nair-ṛtāśāyāṃ vāyavyāṃ ca catussamam || iti | p. 209) atha samīpe * * * * setha maṇḍale śubhabhājane | pavitrāṇi samāropya vīkṣaṇādyaiḥ viśodhyate || brahmāṅgairabhimantryā vā svadhāyānyeta vastunā | saṃśodhya saṃhitā mantrairadhastveti trisaptadhā || punarāsīkṣa saṃrakṣya recayeddhenumudrayā | sūtreṇa varmaṇāveṣṭya dhārayāmādi kāraṇam | āsanañcātra pātrañcaiṣā dhūpaskaṭacchakam || dīpapātraṃ tathā dhallī dīpakaṃ bhaṃjala kramāt | vardhanīṃ vyañjanachatra cāmaraṃ darpaṇaṃ tathā || bherī kāhala śaṃkhādi kuṇḍārohaṇa vedikām | vitānadhvaja daṇḍaṃ ca khaḍgaṃ bhaṇḍāramuñjavam || tathā cānya gṛhādīni bhānuṣaṅgo gṛhaṃ tathā | gṛhopakaraṇaṃ sarvaṃ veṣṭayedeka tantunā || sūryādīnāṃ krameṇātha datvādastra pavitrakam | śiva kumbhāya vardhanyai gaṇāya gurave tathā || ātmane ca tathā dhūpaṃ gandhasarvauṣadhi plutam | kuśa dūrvākṣatopetaṃ kṛtvāpuṣpāñjali sthitam | kṛpānātha kaṭākṣeṇa vīkṣamāṇaṃ svakārmukam || dhyāyan sadāśivaṃ bhaktyā devamāvantya vedya ca | samasta vidhivacchidraṃ pūraṇeśamakhaṃ prati || p. 210) prabhāvānmantrayāmitvāttvadicchāvāpti kārakaḥ |? tatsiddhimanu jānīhi yaṣṭuṃ cidacitpate | te sarvadā sadāśambho namaste'stu | iti | asyāpyayamarthaḥ - samasteṣu dineṣu vidhirvadānanam karmadravyamantrakriyātmaṃ tatra citraṃ yadā paripūrṇaṃ tasya pūraṇa viṣaye svayamīśaḥ | yatastvaṃ samastaiśvarya guṇa sampannastata eva sakalaḥ kriyā vyatikara paripūraṇa * * * * kṣamityarthaḥ | yatastvaṃ prabhuḥ smaraṇa mātrādeva samasta kārya prabhavana śīlastasmādidamapi tannimitta padamevā he prabho ! svāmin ! makhaṃ yajñaṃ yajanaṃ pratitvā pratitvāṃ mahāmantra yāmikaṃ viśiṣṭohaṃ tvadicchāvāpti kārakaḥ | tvadicchayā tvadīyājñayā'vāptāni prāptāni karaṇa kāraṇa dravyajātāni yena tathā | tasmādyajataḥ prayatnamātiṣṭhato mama kāryasiddhimanujānī hi | ājñāpaye * * * he cidacitpate | pitāmātmanā macitāṃ māyādīnāñca pate | sarvathāsarva prakāra sarvadāsa * * * namaste prasīda prasannobhava | iti mantrārthaḥ | mūlaṃ śivāntamuccārya recakenāmṛtī kṛtam | śivādāropya sāṅgāya yadvāgebhyaḥ pṛthak pṛthak || dhūpa dīpañca naivedyaṃ japataṃ stotra namaskṛtam | bhaktyā vinyāyatadyādvidagnayercana pūrvakam |? p. 211) hutvā sāṣṭaśataṃ pūrṇā datvā cāntarbaliṃ kṣipet | sapavitraṃ bahirdadyāddikpatibhyaśca dikṣu tat || samācamya kṛtanyāso vidhipūrṇāya homayet | mūlenāstre caruṃ hutvā praṇamya ca punaḥ punaḥ || śodhite bhājane śastaṃ kavacaṃ hṛdayaṃ nyaset | tatra dhṛtvā pavitrāṇi brahmāṅgerabhi mantrya ca | tadūrdhve hṛdayaṃ varmaśastraṃ cānyaiḥ vidhāya tat | sūtreṇa varmaṇāveṣṭya kumbhāgre maṇḍale nyaset | tato gandhapavitrādyaiḥ sampūjyā gamasañcayam || ārādhya caraṇāmbhoja dvandvamabhyarcya bhaktitaḥ | śivavaktraṃ vitānādyairalaṅkṛtya praṇamya ca || tadājñayā bahirgatvā prāṅkaṇe maṇḍala traye | sabhyāso vātha pūrṇāsye paścime savyapāṇinā || sakuśaṃtri * * * tvedgavyamācāntaścāntarāntarā | madhye grāsatrayaṃ prāśya ca * * * * ntāsanaṃ spṛśan | tṛtīye dantakāṣṭhena hṛdā dantaṃ viśodhyavat || dhautamūrdhvāgramutkṣipya tatprātañcāvalokya ca | pūrvāpare ca saumyāstra śastaṃ śeṣamaśoṣaṇam || tacca śuddhyai tamastreṇa hutvādevaṃ visṛjya ca | kṛtvā vyāhṛtibhirghoraṃ tathā sakṛdāhutinaḥ ||? p.211a) agniṃ tatraiva saṃśodhya tadvaktradṛkṣakālinapi | śivāgre jāgaraṃ kāryaṃ gītavāditrayāmune || gṛhastairyatibhiḥ kāryaṃ japastotra pradakṣiṇam | tadā nandaguṇaṃ jñeya śivajāgaraṇaṃ phalam || darbhe bhasmāni vā susyādidaṃ jāgaraṇa kṣamam | gavyamātraṃ yatekhya * * nnaṃ prāśyacarubhojanam ||? vinā * * * nokāryaṃ pavitrārohaṇaṃ śive ||? sadyodhivāsanaṃ vādyaṃ tadā gavyaṃ caruṃ vinā | yogyatā pādanaṃ mantraiḥ dravyāṇāṃ yadivārcane || so'dhivāsaḥ samākhyātaḥ śrīmadājñāna śambhunā || || iti jñānaratnāvalyāṃ mantrādhivāsana vidhiḥ || atha prātaḥ samutthāya pūtasnānādi saṃskriyaḥ | aṣṭapuṣpikayādevamabhyarcya kalaśā napi || pavitrāṇi samādāya sthāpayedīśagocare | visṛjya pūrvavaddevaṃ nirmālyamapanīyavat || devānvihāya kumbhasyā puṣpāṇyevopacarya ca | śanaiḥ saṃśodhya tatsthānaṃ prokṣya bhāvaya vāriṇā || alaṅkṛtya ca puṣpādyaiḥ nityakarmadvayottaram | devān kumbheṣu saṃyojya puṣpamālādibhiḥ śubhaiḥ || p. 212) chatra cāmara varṇādi vādā gītādimaṅgalaiḥ | ārātrikaṃ samuttārya tāmbūlaṃ culukaṃ tridhā || japaṃ stotraṃ praṇāmañca sāṣṭāṅgaṃ sapradakṣiṇam | puṣpāñjali trayopetaṃ bhūyobhūyaḥ samuccaran || ānandāśryaḥ kṛtārthaśca harṣotpulakavigrahaḥ | puṣpāñjali puṭobhaktyā jānubhyāmavanau sthitau || vijñāpayen mahādevaṃ sāna * * * * * ham | oṃ tvaṃ gatissarvabhūtānāṃ saṃsthitastvaṃ carācare || antaścāreṇa bhūtānā draṣṭātvaṃ parameśvaram | karmaṇā manasāvācā tyaktonānyā gatirmama | mantrahīnaṃ kriyāhīnaṃ dravyahīnaṃ ca yatkṛtam || japahomārcanādīni iti nityaṃ mayātava | akṛtaṃ vākyahīnaṃ ca tatpūraya maheśvara || supūtastvaṃ maheśāna pavitraṃ pāpanāśanam | tvayā pavitritaṃ sarvaṃ jagatsthāvara jaṅgamam || khaṇḍitaṃ yanmayā deva vrataṃ vaika * * * * | ekī bhavatu tatsarvaṃ tavājñā sūtrakumbhitam || iti sarvā parādhaudha kṛtyaṃ sadyaḥ kṣamāpajam | vākyaṃ vijñāpya sāṣṭāṅgaṃ bhūyo bhūyaḥ praṇamya ca || cāturmāsyaṃ vrataṃ deva niyamañca tavājñayā | yathā śaktyā kariṣyāmi * * * tastañca nirvahet || p. 213) bhadrapīṭhe'dhaḥ saṃsnāpya devaṃ pañcāmṛtādibhiḥ | arcayedvedikā madhye divyagandha vilepanaiḥ || vastrairnānāvidhaiḥ puṣpaiścitrairābharaṇairapi | bhogāṅga sahitaṃ śambhuṃ nityageyādi maṅgalaiḥ || agnisthaṃ śivamabhyarcya hutvāmūlādiśambaraiḥ | pūrṇāṃ datvā ca sūryāya svasthāne'bhyarcitāya ca || hṛdāropya pavitrāṇi parivārāya tasya ca | dhūpadīpādibhiḥ paścātpraṇipatya divākaram || dvāradikpāla lakṣmyādi sarvadeveṣu ca kramāt | dhūpadīpādibhiḥ sārdhaḥ datvā pūtaṃ praṇamya ca || śivavatkumbha vardhanyoḥ gaṇa gurvoryathātmanaḥ | puṣpadūrvākṣatopetaṃ sadhūpāmodapeśalam || pavitramañjalau kṛtvā kiṅcit kumbheśa sammukhaḥ | vijñāpayedidaṃ vākyaṃ śivaṃ kālātmakaṃ smaran || kālātmanā tvayādeva dṛṣṭamāmakeṇa vidhau |? kṛtaśliṣṭaṃ samutsṛṣṭaṃ hṛdaṃ guptañcamatkṛtam | tadastu kliṣṭamakliṣṭaṃ kṛtaṃ puṣpamasatkṛtam || sarvātmanāmanā śambhoḥ pavitreṇa tvadicchayā || oṃ pūraya pūrayamaravavṛta niyameśvarāya svāhā | asyāpyarthaḥ - truṭilava nimiṣa kāṣṭhākalā muhūrtaghaṭikā yāmahorātra pakṣamāsadvayāyana p. 214) saṃvatsara yugamantara kalpāntara mahākalpāvasyā kalitaḥ kālātmanā svarūpaṃ dhāryasyāsau kalaśātmanaḥ | uktañca - sarvabhāvamayodevo viśvesmin sacarācare | kalā te kāla rūpeṇa viśva mūrte maheśvaraḥ || iti | hetave kālātmanātvayā māmake vidhau madīye vyāpāre karmakliṣṭaṃ kṣitaṃ dṛṣṭaṃ yatkila bhagavān sadāśivaḥ pañcopacāreṇejyate taropacāra hīnaṃ karmakliṣṭamucyate | na kevalaṃ kliṣṭameva samutsṛṣṭamapi yaddṛṣṭaṃ pūjā vidhibhirāvāhanādibhirdaśabhiḥ śivasaṃskāraiḥ kriyate tatra kriyantaṃ saṃskāramutsṛjya kṛtaṃ karma samutsṛṣṭamityucyate | tathā hṛdamapi tadaṅgatvena pratipādyate | te naiva saṃskāra jannannapi kāryavigraha tathā yadapi hṛtya kriyate tatkarma hṛdayamityucyate | tathā guptamapi yadanyadapi yatkiñcidvāṅgamanaḥ kāyajanitoṣa karma prāyaścitta bhayādgopayati tadgupta mityucyate | tadeva caturvidhamapi karmamatkṛtaṃ mayākṛtaṃ tatra yat kliṣṭaṃ karma kliṣṭaṃ kṛtam | tadakliṣṭamakṛtamastu bhavatprasādāditi śeṣaḥ | atha ca yadanya dasatkṛtaṃ samutsṛṣṭādi trayaṃ tadapi puṣpaṃ saṃpūrṇaṃ kṛtamastu hi śambho yatasvaśaṃ sarvathā sarvadā sarveṣāmapi paraṃ yadbhavasītitvam śambhostvataḥ kāraṇāt amunāpavitreṇa kathaṃ bhūtena sarvātmanā sarvasmin caturvidhe karmaṇi pūrakantvanātmā svarūpaṃ yasya tattayā tena sarvakarma paripūrakeṇa pavitreṇatvadicchayā tvadīyājñayā p. 215) pūraya pūrayeti dviruktyā dainya prārthanātiśayena svakarma paripūraṇāti śayo tadupari * * * ditāsyāt | athamaravoyāgo yajanaṃ vrataṃ kṛṣṇāṣṭamyādi navamaḥ pravṛttoparīti | makhaśca vrataśca niyamaśceti makhavratajiyaptāḥ teṣāmīśvaraḥ yadājñā mātṝṇāmeva sarve saṃpūrṇā bhavanti | asau teṣāṃ prabhurityarthaḥ | tasmai śivāya svāhā | amṛtānanda bhavatvitimantrārthaḥ | yadvā moha śūrottaramantraṃ pīṭhedyathāḥ | gandha puṣpa samopeta dūrvākṣata samanvitam | pavitraṃ tatsamādāya devaṃ vijñāpayedidam || sarvadevasthito devaḥ sarvajñaḥ sarvagovibhuḥ | hīnaṃ geyaṃ vibhoḥ karmatvayā dṛṣṭaṃ mayākṛtam || tadanena pavitreṇa sampūrṇaṃ tvatprasādataḥ | evaṃ vijñāpya deveśaṃ pavitramadhiropayet || iti | mumukṣubhiḥ purādeyamātma tatva pavitrakam | prākṛtaṃ tatvamāsthāya sthitaṃ brahmādi daivatam || mūla māyānta * * * rthataḥ śivāya nivedayet | punaḥ sa puṣpamādāya vidyātatva pavitrakam || māyātatvamadhiṣṭhāya sthitaṃ śrīvatsadaivatam | mūlaṃ layāntamuccārya dadyāddeveśamūrdhani || uktañca - pavitrārohaṇe śakra prayogamadhunā śṛṇu | (haṇe) śivamantraṃ samuccārya'yāṃtaṃ susamāhitaḥ || p. 216) ātmatatvādhipāya śivāya tadadhiropayet ||? atha - bubhukṣuścānulomena pavitragadhiropayet || kvacidālabhanaṃ khyātaṃ kramātsāṣṭaśatādibhiḥ || uktañca - gandhapuṣpādi saṃyuktaṃ śivatatva pavitrakam | śivaṃ sāṣṭhaṃ śataṃ japtvā śivamūrtau pratāpayet || dātavyaṃ sṛṣṭimārgeṇa sudha * * * * loka sannibham | vidyātmikaṃ tadardhena pādenātmapavitrakam || mumukṣubhirvilomena tvātma vidyāśivātmakam || iti || atha mantrā yathā tathā vilikhyante - oṃ hauṃ ātmatatvādhipāya pavitrakaṃ svāhā | oṃ hauṃ vidyādhipāya pavitrakaṃ svāhā | oṃ hāṃ śivatatvādhipāya pavitrakaṃ svāhā | namontaṃ vāyamuccaret || uktañca - svāhāntaṃ vā namontaṃ vā mantrameṣāṃ samuccaran iti | namontaṃ mūlamuccārya datvā puṣpāñjalitrayam | dūrvā kuśākṣataṃ cārghyaṃ binduṃ datvā prarocayet || santuṣṭapūtapūjābhiḥ devadevaṃ sanātanam | stūyamānaṃ viriñcādyaiḥ dhyātvā pūrvoktavartmanā || dhūpadīpādi saṃyuktaṃ datvāpūtaṃ svamantrataḥ | govṛkṣādi devānāṃ bhaktānāṃ sahavartinām || tataḥ śambho yathā pūrvaṃ dadecchaktyā yathā kramam | hastodvartana tāmbūlaṃ mukha vāsañca darpaṇam || (* dhūpadīpādi naivedāpānīśālma?nādikam |) p. 218) pavitrāṇi samāropya vahnisthāya śivāya ca | śatamaṣṭottaraṃ sāṅgaṃ hutvāpūrṇāṃ yathā vidhi || nyūnātiriktadoṣaghnaṃ śatañcāstreṇa pūrṇayā | devaṃ visṛjyataṃ vahniṃ sannirudhyāntare balim || sasūtraṃ pūrvavaddatvā digbaliñca bahiḥ punaḥ | samācamyājñayā śambhoḥ bhaktyā śaiva tapodhana | anyānyatya vicāreṇa yathāśaktyāsu tarpayet || bhṛṣṭāhāreṇa sūtreṇa vastradakṣiṇayāpi ca | āgameṣu pavitrāṇi gatvācāryaṃ padāmbujaiḥ | prakṣālya pīṭhe saṃsthāpya candanena vilipya ca || puṣpadhūpādinābhyarcya dadyādgaṅgāvatāravat || oṃ hāṃ hauṃ ātmatatva śivatatva sarvatatvādhipāyā rādhyamūrtaye śivāya pavitrakaṃ svāhā | śivavatpūjayitvā tu praṇamya ca punaḥ punaḥ | dadyātpavitrakaṃ bhaktyā bhrātaraśca parasparam || pūrvavajjāgaraṃ kuryācchiva līlākathādibhiḥ | prātarāhṛtya sūtrāṇi saṃsthāpya snānapūrvakam || nityanaimittikaṃ kṛtvā * * * supavitrakaṃ samarpya ca || hutvā tilaiścatuṣṭaṃ ca sarvāntaṃ pūrṇayā saha | prāyaścittaṃ liṅge saṃyojya tacchaṃbhuṃ vyāhṛtyāgniṃ pratapya ca ||? vistāreṇa baliṃ datvā śuddhi mantratanuḥ svayam | aṣṭapuṣpā śivaṃ ceṣṭvā japavatpuṇyamarpayet || p. 219) pavitrārohaṇe puṇyaṃ yanmayā samupārjitam | tadgṛhāṇa maheśāna sāṅgopāṅgaṃ prasīdame || iti vijñāpya pūrvānta dvārahaste samarpayet | punaḥ praṇamya sampūjya sāpekṣaṃ taṃ kṣamāpayet || yāgaṃ visṛjya caṇḍeśaṃ bahirardhendu maṇḍale | abhyarcya pūrvavattasmai datvā pūtacatuṣṭayam || oṃ ātma tatveśvarāya dhvani caṇḍeśvarāya huṃ pavitrakaṃ svāhā | ityādayo mantrāḥ | dhūpadīpādi naivedye santoṣyātha nivedayet | gandhapuṣpa pavitrādyaṃ naivedyādi purassaram || taduktam - śivocchiṣṭaṃ prāsādaṃ pravitrādyaṃ śivājñayā | tadayaṃ kṛpayā nātha praviṣṭastvaṃ gṛhāṇabhoḥ || iti vahnau ca santarpya natvā puṣpāñjali sthitaḥ | oṃ yatkiñcidvārṣikaṃ karma kṛtaṃ nyūnādhikam mayā || tadastu paripūrṇaṃ me caṇḍanātha tavājñayā || tvatprasadāccaṇḍanātha deva deva sadā śiva | mayi prasādo bhavatu rakṣaśambho mahodbhava || samayā cārahīnānāṃ anāthānāṅgatirbhavān | ācārahīnaṃ patitaṃ rakṣamāṃ caṇḍanāyaka || iti vijñāpya sāṣṭāṅgaṃ datvā bhaktyā visarjayet | prakṣālya pādau hastau ca samācamya śucistataḥ || p. 220) suśuddhe bhūtale liṅgaṃ saṃsnāpyābhyarcya nityavat | kṣamayitvā mahābhaktyā devadevaṃ visṛjya ca || nandyāṃ garte hṛdādau vā tannirmālyādikaṃ kṣipet | gomayenāmbunā sthānaṃ liptvāsnātopasaṃspṛśet || itthaṃ dinatraye kāryaṃ pavitraṃ yadivākṣamaḥ | tadadhānadvaye kuryā * * * tpūrvoktaṃ sakalaṃ kramāt || yadyekasmin dinekāryaṃ sampūrṇa tithibhiryadā || uktañca - yadādvaika dineśambhoḥ pavitrādyaṃ cikīrṣati | kṛtanityastadāsandhyāṃ kṛtvā naimittikaṃ sakṛt || * * * * pavitrañca datvopari pavitrakam | uddhṛtya datvā caṇḍāya liṅgasaṃsnāpya pūjayet || sthaṇḍile cāryayedīśaṃ tasya naiva bhavedvidhiḥ | snātvā narcivaliṅgañca caṇḍāścordhvaṃ na dhārayet || * * * gandhapavitrañca dadyādyadvā caturdaśī | pūrṇamadhye samaṃmiśraṃ tadākālāntare hi tam | yadvā tatraiva kartavyaṃ yadi vyagratayā tadā || godohāntaritaṃ kṛtvā sādhivāsaṃ pavitrakam | caturdaśīkṣaṇe kuryāccheṣaṃ śeṣatithau caret || uktañca - saptamyāṃ vā trayodaśyāṃ kṛtvā gandhapavitrakam | aṣṭamyāṃ vā caturdaśyāṃ tathā kuryātpavitrakam || p. 221) apare'hanikartavyaṃ supavitramiti sthitam | atha dvābhyāṃ dinekena kartavyaṃ vā pare jaguḥ | adhivāsaṃ trayodaśyāṃ apare vidhivadbhayam | godohāntaritaṃ kṛtvā yaditavyagra mānasaḥ || caturdaśīkṣaṇe kuryātsādhivāsaṃ pavitrakam | supavitraṃ paurṇamāsyāṃ tithivedhetvayaṃ viti | aṣṭamyāmapi boddhavyaḥ kramo'yaṃ sūtrarohaṇe || kṛtvā cāvabhṛtasthānaṃ svayamabhyukṣitaḥ śiśūn | ācāryaṃ pūjayet paścādvastrālaṅkāradāmabhiḥ || vittaśāṭhyaṃ vinātasmai dadyādācārya dakṣiṇām || tuṣṭena gurunāthena tuṣṭo bhavati śaṅkaraḥ | pavitraṃ saphalantasya yasya tuṣṭo guruḥ svayam || athāgniṃ niṣphalacchāyāmityāha bhagavān śivaḥ | pañcayojana saṃstho'pi pavitraṃ guru sannidhau | kuryāttadā jñayā vaśyaṃ svasthāne vātha buddhimān || anyathā nirayaṃ yāyādityājñā parameśvari || uktañca - lobhānmohāttadā jñānādyena kuryātpavitrakam | sa tiṣṭhennarake ghore yāvadā bhūtasaṃplavam || śivecchayā yadā sṛṣṭiḥ punarbhavati sātvikī | tadāsau martyamāyātāḥ śvānayoniśataṃ vrajet || p. 222) yaḥ punarbhavati saṃyukto saṃphala bhavavarjitaḥ | karoti kārayedvāpi śāstradṛṣṭena (vartmanā) varmaṇā | pitṛjaiḥ daśabhissārdhaṃ mātṛjairdaśabhiḥ kulaiḥ | hitvā samastapāpāni śivalokaṃ sa gacchati || vratānte śivamabhyarcya kuryādvrata samarpaṇam | vratāntaṃ vā pavitrāṇi yāvatkṛtvā visarjayet || uktañca - cāturmāsyaṃ carettatra vrataṃ caiva śivātmakam | svaśaktyā vāthakartavyaṃ bhautikairnaiṣṭikaistataḥ || māsadvayaṃ tu pakṣaṃ vā'bhāvādīna saptakam | tatpātrakaṃ samutthāya śucideśe nidhāpayet || tataḥ pūjāvasāne tu liṅgamūrtau pavitrakam | samāropya ahanyahani yatnataḥ ||? pūjāhomādikaṃ sarvaṃ vrataṃ te dviguṇaṃ bhavet | avisṛjya pavitrāṇi naivadeśāntaraṃ vrajet || uktañca - avisarjitapūtastu nāsimānaṃ vilaṅghayet | daivato'pyanyathāpnoti siddhirīśaṃ pade pade || tathā - na gantavyaṃ sahasrākṣa pavitretva visarjite | visarjite tu gantavyaṃ svecchaṃ vai yatra rocate || śrī coladeśa sambūtā bhūsureṇa tapodhinā | śrīmajjñāna śivenāyaṃ paitraka vidhiḥ kṛtaḥ || || śrī mahāgaṇapataye namaḥ || p. 223) svacchanda bhairavetantre bhairavoditamantrataḥ | iti prītyaśrusaṃsikta smarabhasmabhavaḥ kvacit || siddhānte nādarastasya prāyaścittā śrutairapi | tathāpi bhāva sāmānyaḥ puṣpāndhyāyeṣu kīrtanāt || pūrvācāryoditatvācca tadvidhānaṃ tu kathyate | saptamyāṃ vā trayodaśyāṃ caitremāsi dvipakṣayoḥ | kṛtāhnikastu sāyāhne kṛtvādamana kāntikam || samprokṣyāstreṇa saṃśodhya pūjayet saṃhitāṇubhiḥ | gandhapuṣpapavitrādyaiḥ dhūpadīpādibhiḥ sudhīḥ || praṇamya ca yathāśāstraṃ dāmamāmantrayet tadā | oṃ hara prasāda sambūta tvamatrasannidhī bhava || śivakāryaṃ samuddiśya netavyo'si śivājñayā | punaścābhyarcya saṃrakṣyotpāṭya svagṛhaṃ nayet || yadi dūraṃ tathā nītaṃ samāropya samīpataḥ | tatpūrṇapātre vā ropya gṛhe vyāmantrapūrvakam || yāgaṃ pūrvoktavatkṛtvā pavitrāṇī va śodhayet | phalaṃ puṣpañca patraṃ ca mṛṇālaṃ tattadudbhavam | gavyaughaṃ dantakāṣṭhaṃ ca bhasmaśṛddhātakīphalam || īśānādyuttarāntasya triṣu pātreṣu vinyaset | gandhādamanamāropya sūryādīnāmanukramāt || p. 224) devaṃ damanakairiṣṭvā pañcāṅgairavida?ṇḍitaiḥ | sadaṅgamanakaṃ dhūpaṃ dūrvāpuṣpākṣatānvitam | vidhāyāñjali madhyasthamida māmantraṇaṃ vadet | āmantrito'pi deveśa prātaḥkāle mayāprabho || kartavyaṃ tu yathā kālaṃ dāmaparva tavājñayā | atra sadyodhivāsañcet sadyaḥ kālebhyudīryatām | śivāntamūlamuccārya sāṅgāyeśāyadīyatām | dhūpadīpādi naivedyaiḥ toṣayitvā puroktavat | avaśiṣṭaṃ ca nirvartya rātrau jāgayayāditi | adhivāsavidhiḥ khyātaḥ prātarnityādanantaram || sā śambare yajedīśaṃ dvāradikya ghaṭālubhiḥ | puṣpadūrvākṣatairdhūpaiḥ kṛtvādamanakāñjalim || āvidyāni śivaistadvaiḥ mūlādyairīśvarāntakaiḥ | namontaistryañjalīrdatvā caturthāñjali nārcayet || oṃ hauṃ magheśvarāya madyaṃ pūraya pūraya śūlapāṇaye damanakaṃ namaḥ | aṅgebhyaśca śivāgneśca datvā kṛtvā balidvayam | * * * ṣaṃ pūrvavadatrāpi kṛtvā gatvā śivāntikam || oṃ bhagavannatiriktaṃ vā hīnaṃ vā yanmayā kṛtam | sarvaṃ tadastu saṃpūrṇaṃ sarve dāmana karmaṇaḥ || iti vijñāpya deveśe karmātmānaṃ samarpya ca || p. 225) yāgaṃ visṛjya caṇḍeṣṭiṃ kṛtvāyāvabhṛtaṃ caret | sarva yajñeṣu yatpuṇyaṃ sarvatīrtheṣu yatphalam || tatphalaṃ koṭi guṇitamabhiṣekādavāpyate | atra śrīśambhu somaśambhupādaiḥ yo viśeṣaḥ * * * * ? evaṃ dāma vidhiṃ kṛtvā kūrvīta gurupūjanam | paritoṣakaraṃ paścāddvijādīnapi tarpayet || gṛhastho brahmacārī ca vā * * * * te vidhiḥ |? japaṃ pūjādikaṃ tasya sacalañcaitramāsanam || iti || golakīvaṃśa jātena śrīmatājñānaśambhunā | kṛpāvatāmunīndreṇa dāmaparṇavidhiḥ kṛtaḥ || anuṣṭheyaṃ * * * * * * * * * na viplutau | prāyaścittaṃ punarjñeyaṃ tacca kālottare yathā || īśvara uvāca - samādhi putrakābhyāṃ tu sādhakasya viśeṣataḥ | nityaṃ krameṇa kathitaṃ yāvajjīvaṃ śivājñayā || snānaṃ pūjā japodhyānaṃ homaścaiva tu pañcamam | iti nityaṃ sadākuryānnityāṅgaṃ procyate punaḥ || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi || pañcadaśyādinadhvaṃse saṅkrāntau dakṣiṇāyane | māsavṛddhau dinādhikye ṣoḍaśīti mukheṣvapi || p. 226) ravīndu grahaṇe caiva dviguṇārca japādikam | cāturmāsye'pi tadvatsyādvrataṃ nityaṃ haviṣya bhuk || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ na bhoktavyaṃ kadācana | iti nityāṅgamevoktaṃ naimittikamathocyate | dīkṣā caiva pratiṣṭhā ca jñeyaṃ naimittikaṃ tathā || nityaṃ naimittikaṃ kāmyamācāryasyoditaṃ trayam | guruṇāpi trayaṃkārya sthāpanena vināsuta || nityādi tritayaṃ kāmyaṃ vyākhyānaṃ deśikena tu | nityaṃ kāmyaṃ yathārkasya svaśāstroktaṃ ṣaḍānana || samayī putrakābhyāṃ tu ni * * * * prakīrtitam | svaśāstroktaṃ prakartavyaṃ paraśāstraṃ visarjayet || gurubhrātṛmayaṃ nityaṃ kartavyaṃ putrakeṇa tu | samayastho na vā kāryaṃ kāryaṃ vā sādhakena tu || sarujebheṣajāsakte corarāja bhaye tathā | * * * saha saṃsparśe tadā pūjāpayettataḥ || parannityaṃ prakartavyaṃ guruṇā sādhakeṇa vā | na kāmya nipuṇaiḥ kāryaṃ prāyaścittaṃ samācaret || guruśca śivavatpūjyo na taṃ karmaṇi yojayet | nityevābhyarcayetkāmye prāyaścitte japārcane || pūjanīyo mahādevo nāparaṃ manasāsmaret || p. 227) guruvadgurubhāryāsu tatputreṣu ca vartanam | na nagnāṃ vanitāṃ paścetkumārīṃ pūjayetsadā || parihāso na kartavyaḥ gurudevāgnipūjanam | mūtra niṣṭhīvanādīni tadambhastatra varjayet || nāmācārānu raktānāṃ nindāṃ yatnena varjayet || hīnāṅgādhika gātrāṇāṃ jātividyāśrutātmanām | saṅgaṃ hāsyaṃ tathā nindāṃ yatnātteṣu vivarjayet || yastrannaiva bhuñjīyādbhaṅgurāṅgī viśeṣataḥ | vīrabhāryāṃ na bhuñjīta tathā naiva rajasvalām || ṛtukālābhigāmī syāt parvakāle'bhivarjayet | cittonmādaṃ pramādaṃ ca kāmaṃ krodhañca sāhasram | vicikitsāṃ) paraṃ dhairya gṛhakuñci hṛtāṃ tathā || anudyogamanutsāhaṃ nāstikatvaṃ ca saṃbhramam | nāstikaṃ bhinnamaryādaṃ śivaṃ śāstrasya dūṣaṇam || mahāpātaka juṣṭānāṃ saṃbhāṣāṃ naiva kārayet | laulayaṃ vṛntathā bhrāntiṃ lokayātrāṃ vivarjayet || pūtapūjādikaṃ yacca paroktaṃ parivarjayet || svaśāstroktaṃ prakartavyaṃ kriyākāṇḍamaluptakam | sabhayatvaṃ tathā'lasyaṃ varjayet sā svanāsu ca || na nindet kāraṇaṃ devaṃ na śāstraṃ śivabhāṣitam | paiśūnyaṃ yatnatovarjyaṃ liṅgacchāyāṃ na laṅghayet || p. 228) ṛtumatyā tu yatspṛṣṭaṃ pakvamannaṃ vivarjayet | paryaṅkakhaṭvāṃ musalaṃ dehalīnmārjanīṃ tathā | tadānīṃ peṣaṇīṃ caiva cullīṃ padbhyāṃ na saṃspṛśet || dvijāti vratinaḥ sarve prāṇino yebhivāditāḥ || aśvagāvaḥ kumāryaśca striyaḥ pādairna saṃspṛśet | nirmālyaṃ deva devotthaṃ nāśnīyānnābhilaṃghayet || devadravyaṃ rudra dravyaṃ na cātmanyupa yojayet | upoṣyamathavā dānaṃ rakṣitavyaṃ prayatnataḥ || gurudevāgni kāryāṇi viruddhānyapi kārayet | pūrvahomādikaṃ karma ca cāna * * * * * * | * * * karo nārcito yāvattāvantaṃ na samācaret || śiva tatve sthitāyetu te sevyā bibudhābudhaiḥ | śivavacchiva bhaktāstu draṣṭavyāḥ śivamicchatā | bhayadāridryayogebhyo rakṣitavyāḥ prayatnataḥ || sāpa * * * * * yatayo nirvāsyā naivamārayet | na rātrau bahudhādhānā na sahāyaḥ kadācana || śmaśāne devatāgāre nadīkūpa taṭe'thavā | śūnyagāre tathāraṇye'śrayaṃ parivarjayet | saṃbhāṣaṇaṃ na kartavyaṃ nāsphuṭaṃ na nirarthakam | vastraśayyāsanaṃ kuryā pṛthak svātmocitaṃ śubham || p. 229) mūrkhaiśca dīrghasūtraiśca saṅgatiṃ parivarjayet | krūraiśca guptapāpaiśca vaktātsaṅgaṃ vivarjayet || devagobrāhmaṇānāñca na nindāṃ kārayetsadā | brāhmaṇasvaṃ na kartavyaṃ * * jasvaṃsthāvanot * * * | parasvaṃ yattato varjyaṃ śivavādaṃ vivarjayet || adhīratvaṃ māryādaṃ duḥkheduḥkhaṃ vivarjayet || kṛtaghnatāṃ ca mātsaryaṃ kārpaṇyaṃ parivarjayet | nirmamatvamahaṃkāraṃ prāṇihiṃsāṃ ca varjayet || paśuṣu striṃkṣudussiddhaṃ bhūtavādaṃ na kārayet || nirlajjatvaṃ na kartavyaṃ sarvayāgopaveśminām | viṣagodanatoyāti śastrakrīḍāṃ vivarjayet || svaśāstraṃ gopayannaiva? saṃyamaṃ ca vrataṃ tathā | svadharmaṃ pālayannityaṃ paradharmaṃ vivarjayet || corarājakathāyuktaṃ dūrataḥ parivarjayet | pramādaṃ sāhasañcaiva tathāliṅgopavītinām || anyaliṅgaṃ tathānyūnaṃ varjayettu bhiṣakkriyām | na citiṃ na śivaṃ prāṇiṃ cannaiva laṅghayet || adīkṣitasya saṃsparśaṃ pūjākāle vivarjayet || śayanaṃ naiva kartavyaṃ divānidrāṃ vivarjayet || pūjā kāle jape home malotsarge viśeṣataḥ | snāna bhojanakāle ca maunaṃ yatnena * * * yat || p. 230) dīkṣāṃ vyākhyānaṃ pratiṣṭhāñca sanyasto varjayet sadā | caturthāśramasaṃprāptā sanyastā yatayomatāḥ || pātityamubhayorjā yatkartuṃ kārāpakasya ca | dvābhyāmanugrahaṃ kāryaṃ * * * * hyākhyā na tastathā || evamādīni cānyāni samavāni pralāpayet | prāṇi hiṃsāṃ prayatnena manasā piṃ vivarjayet | prāṇināṃ pratikūlaṃ yanmanasāpi na kārayet || etadeva parodharmaḥ etadeva parantapaḥ | na śūnyaṃ mastakaṃ liṅgaṃ dṛṣṭvā * * * yātkadācana || ityādi samayācāraḥ pālanīyaḥ śivārthibhiḥ || || iti samācāra vidhiḥ || oṃ śrīmahāgaṇapataye namaḥ | mārgasthāḥ sādhakādyāye luptācārāḥ pramantrayam | pālanīyo yatastasmādācāraḥ śivabhāvataḥ || pramādādviplutovāraḥ prāyaścittaṃ samācaret | yadbhayā tapasi prāyo bhūyaścittamapi plutam || nityaṃ pravartate siddhi prāyaścittamitīṣyate | daivādrogāttathā mohādyadi doṣa upāgataḥ || snānaṃ japopavāsaṃ ca nityahomaśca gaṇḍukāḥ | pañcagavyāśanaṃ dānaṃ mārgaduṣkṛta nāśanam || devenāpi mahāsena jñātvā karmavalābalam || p. 231) kartavyamiti śeṣaḥ | atyanta sarujedehe rājaghora bhayādiṣu | agniṣārubhaye tadvatpravāse sūtakadvaye || gurudevāgnikārye ca nityahānirna doṣakṛt | gṛhastho brahmacārī ca prāyaścittīdvayaḥ smṛtaḥ || pratyekaṃ vividhaṃ jñeyaṃ sakāmākāma bhedataḥ | niṣphalāstu sakāmasya dviguṇaṃ śuddhimādiśet || sakāmasya * * * sirbhautikasya prakīrtitā | niṣkāme naiṣṭhiko sāsyātsakāme dviguṇā ca sā || athaikāmakhilaṃ jñātumaśakyatvādihādhunā | nānā siddhāntavākyāni likhyante kramaśo yathā || prātardhyānaṃ vinā * * * grā tadantardviguṇaṃ caret | caturguṇaṃ samāgacchedyadvā mūlaṃ śatadvayam || apasavyamakṛtvā nāmācānte malamutsṛjet || apasavye yadācāme danuddhūlya bahirvrajet | upoṣya pañcagavyāśī japedghora śatatrayam || * * * nyadiṅmukhaṃ kuryācchatvaṃ mūlaṃ śataṃ japet | nāsāpiṇḍana niṣṭhīvakṣuta jṛmbhādi sambhave | prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā praṇavañca trisaptadhā || prāgatāraṇamaṭṭāle guhāyāñca tva rocitam || p. 232) catuṣpathe ca śṛṅgādau nadī madhye ca saṅgame || ekavṛkṣe tathā kūpe viṇmūtraṃ kurute yadā || akāmādviśataṃghoraṃ japetkāmaṃ śatatrayam | evamanyeṣu kṣetreṣu śucirghora japādbhavet || tathā - candrasūryādikaṃ paśyedaghoreṇa śataṃ japet | sakṛtsandhyā vilope tu sadyojātaśataṃ śuciḥ || trikālalopāttriguṇaḥ sopavāso japomataḥ | akāmataḥ samākhyātaḥ kāmato dviguṇaṃ caret || bhautikasya samākhyātaṃ dviguṇaṃ naiṣṭhiko mataḥ | caturguṇaṃ samārabhya kathitaṃ brahmacāriṇām || upavāsa vihīnaṃ tu sarujasya jasaḥ smṛtaḥ | bahudeva sikebhraṃśe tvayundavyayutaṃ kramāt || jñātvā japetsvayaṃ dhīmān dattaṃ svaguruṇā tadā | so'pi datvābaliṃ jñātvā kālaṃ pātraṃ vayaḥ sutam || tatra vṛddhāturā bālānyā dhyādi paripīḍitāḥ | teṣāṃ strīṇāñca saṃkṣiptaṃ yathā kleśo na jāyate || kāryaṃ vā sindhubhiḥ śiṣyairbhrātṛbhiḥ svasutairbudhaiḥ || utpanne prāṇasandehe dviguṇaṃ cāparairjanaiḥ | prāyaścittaṃ prakartavyaṃ svasrotasyaiva dīkṣitaiḥ | sāmānya siddhirakṣārthaṃ prāyaścittādike tathā || p. 233) svamantro na niyoktavyaḥ sa * * * * * * siddhiranyathā | atha yaduktaṃ sārasaṅgrahe ca - sakṛtsandhyāvilope tu sadyojātaśataṃ japet | nīrujaḥ sarujastadvātvikairvādaśikāṃ sakṛt || trikāla lopāttriguṇaṃ sopavasturasādayaḥ | taddīna sarujo japtvā sandhyāṃ vandeta pūrvavat || sarujasnānahīnaśceścidvaikādaśikātrayam | japtvā sandhyāṃ prakurvīta sarujasnānamācaret || nirujasnānakhinnañca sadyojāta śatatrayam | catu * * * * sandhyāyāṃ pūrvavacca caturguṇam || sarujasya sahasraikaṃ nirujasyā yutadvayam | bahudaivasike naṣṭe māmagassūpavāsakaiḥ || snāna sandhyā iti śeṣaḥ | * * * vaśyako heṣaḥ prāyaścitta viśuddhaye || yaduktaṃ varadevīye kriyāṃ gṛhe ca - śivārāme yadā kuryānmūtrotsargaṃ śivāṅgaṇe | pratyekaṃ sopavāsaṃ tu japedbāhyaśataṃ kramāt || catvare vṛkṣamūlenā * * * nevā kṛtañjapet | rasānantu japenmantrī pramādācchata pañcakam | ūṣare ca jale kṛṣṭe nadītīre'drimastake || p. 234) viparītakakuścāpi so'pyaghoraśataṃ japet | sandhyāmantreṇa vā prājño dviguṇaṃ sādhako japet || japa śeṣaṃ tato japtvā sandhyāṃ vandeta pūrvavat | sandhyātraye tu saṃlupte īśānaṃ triśataṃ japet || nirujaḥ sarujo mantrī saṃhitāṃ vartayettridhā | sādhya mantreṇa vā mantrī triguṇaṃ japamārabhet || caturthyāmapi sandhyāyāṃ pūrvavacca caturgaṇam | vidhirāvaśyako hyeṣaḥ prāyaścitta viśuddhaye || bahudaivasike bhraṃśe sopavāsaṃ japan caret | sahasraṃ pañcamasyaikaṃ sūcakasya prakīrtitaḥ || virujasya tathā gavya * * * rātrañcāyutadvayam | prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā śivamagniñca pūjayet || iti || ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ sārdharātrikam | pūjayīta yataḥ śambhuṃ nityañcātha gṛhī tataḥ | prātarmadhyāhna samaye paścime praharārdhake || astaṃ yāte ravaupūjāṃ dānaṃ ca parivarjayet | vinā candroparāgeṇa sādhanāgni pidhāni ca || ekāha pūjālopaścet sahasraṃ dakṣiṇe japet | akāmataḥ pramādācca kāmanodviguṇaṃ caret || * * * sa dvayopetamevaṃ śuddhirudāahṛtā || p. 234) ekakālārcanaṃ yeṣāṃ yeṣāṃ trikālapūjanam | prāyaścittaṃ samasteṣāṃ na nyūnaṃ nādhikaṃ bhavet || trikālaṃ pūjanaṃ yeṣāṃ yāvadarcā vilopanam | tatrāpi prākpraṇītena śuddhiḥ kāryā na cānyathā || pūrvoktaṃ lakṣaṇaṃ jñeyaṃ naiṣṭhikānāṃ viśuddhaye | daivādrogānmahāmohādghorarājabhayādibhiḥ || ebhirdoṣairakaṃ mitraṃ śeṣaṃ jñeyaṃ sa kāmagaḥ | ekāhaṃ tu samārabhya yāvatpaṅkti dināvadhi | vardhayettriśataṃ proktāddhomaṃ vai gaḍḍukāni ca || pāpakairlopato mantrī suvyaktaṃ dakṣiṇaṃ japet | dviguṇābhyāsalope tu vyayutaṃ vardhayettataḥ || māsi māsi māhāsena yāvatsaṃvatsarāvadhi | nityavaddhomalopetu prāyaścittaṃ samācaret || yaduktaṃ sārasaṃgrahe'pi - agnikāryaṃ yadākāryamabhiṣekādanantaram | rathastena vinācāstraṃ dīkṣādau nādhikāriṇaḥ || agnikāryaṃ na kurvanti deśikāye pramādataḥ | varṣābhyantara saṃkhyāyāḥ kartavyaṃ lakṣasaṃkhyayā || iti || aṣṭamyādiṣu pūjā ca japahomādikā kriyā | caturguṇaṃ hite loke he prāyaścittān puroditān || p. 236) pavitrārohaṃ devānāmāṣāḍhāditraye kṛte | lakṣadvayādaghorasya tathā cāndrāyaṇācchuciḥ || yaduktaṃ mohaśūrottare ca - mohādajñānato vāpi bhyarghyasupte janārdane | pavitraṃ kārayedyastu sa pāpī pāpamohitaḥ || pañcadinamanāhāro japet |? pañcāyudhaṃ pareśuddhimevaṃ samabhyeti nānyathā tu kadācana | bhadrādūrdhvaṃ na kurvīta siddhānte doṣabhāgbhavet || lakṣadvayamaghoreṇa japtvā caiva viśuddhyati | daivādajñānato vāpi nāṣāḍhādi trayekṛte | tatrāpyevaṃ vinirdiṣṭaṃ prāyaścittaṃ purandara || vratasya ca kriyāyāśca niyamasya ca lopane | niyatyasṭaśataṃ japtvā chidrāntādṛśañcaret || arghye visarjite pātre bhagne vātha vivartite | śatadvayātsahasrācca tadardhācca śuciḥ kramāt || dviguṇaṃ sthaṇḍile prāhuḥ tatkāle ca hutāśane | śivāgniṃ dhārayedyattā * * * yatpramādataḥ || aghorasyāyutaṃ japtvā śuddhimeti na cānyathā | sveśvare'gnau ca nirvāṇe dviguṇastu japaḥ smṛtaḥ || yaduktaṃ mohaśūrottare ca - p. 237) nirvāṇe'tha śive vahnau * * * * * poṣitaḥ | ayutaṃ rūpiṇe japtvā śuddhidṛkśaktā saṃśayaḥ || rakṣite'pi ca nirvāṇe tvahorātramupoṣitaḥ | sahasraṃ rupiṇo japtvā tataḥ śuddhyati sādhakaḥ || iti | pramādādāmiṣaṃ deve tva ghora * * * * * | gatātkīṭāmiṣāsthyādyaiḥ dūṣa naivedyadarśane || prāṇyaṅgadhūpadāne tu pañcamasyaśataṃ japet | liṅgacchāyāṃ guroścchāyāṃ liṅgānāṃ yadi laṅghayet | śatatrayaṃ japedghoraṃ dīptagobrāhmaṇe śatam || gandhukādyapi ghāte tu sapendravyayutaṃ japet | ādūrādabhighāte tu niśśabde ca yutaṃ japet | liṅge pādena saṃspṛṣṭe laṅghite vā yutadvayam || arthātpādarajasparśau śuddhiruktākapardinā || sahasrālluḍhite śuddhirdviguṇātparivartate | tricaturluḍhite liṅge vibhūte tu mahītale || ayute tu śucirlakṣā dagādhe patitaiḥ śuciḥ | tryayutāśleṣmaṇāduṣṭe vyayutārcya tadambhasā || lakṣānnirmālya garte ca patanācchuddhimādiśet | viṣṭāgartanipātācca sārdhalakṣācchucirmatā || sthirastronmūlanāllakṣācchuddhiḥ syāt sthāpanāttathā || p. 238) śasamutśaka liṅge tu pramādāt patite sati | dvyayuktaṃ hastamātraṃ ca kalpyaṃ nyūnādhikaṃ tataḥ || samudgaka vinirmukte pramādātpatite śive | hastamātra pramāṇācca pūrvoktāddviguṇā śuciḥ || tryayutādagninālīḍhe yadikāntirvidhīyate | kāntihīne śucirlakṣātparityakte kṛte pure || vyabhi * * * pyatha vicchāye nadīgartādi pātataḥ | śaśvatkālīṭhite liṅge nīte vātāpi dūṣakaiḥ || hṛterājñātaskarairvā śvapacairvā niṣevite | viruddhavargaṃ dvitaya spṛṣṭe tyāgo vidhīyate || lakṣaikañca japedyatnāttadrūpaṃ sthāpayendhruvam | param | tadā śuddhimavāpnoti sādhako dugdha kilviṣam || anyathā naiva mūvyeta vidhivaikalya sambhavāt | caturvarṇātmako vargo naṭakainartakoparaḥ || upasparśādbhave * * * retatsparśadvayena ca | kākādi vargatritaya * * * nāsaṃ yenopajāyate || paścāditi caturthaṃ tu sace lo jalamāviśet || yaduktaṃ tilaka parameśvare ca - sveṣṭa liṅge hṛte naṣṭe dagdhe vātha pra * * * * | prāyaścittaṃ bhavellakṣaṃ mantrasyaropaṇaṃ matam || pramādāt patitaṃ bhūmau paśuspṛṣṭamathāpi vā || p. 239) daśasāhasrakaṃ japtvā saṃskāraṃ maulikaṃ tathā | hastāccet pracyutaṃ liṅgamayutaiḥ pañcabhiḥ śuciḥ || hastadvayādya * * * * patitaṃ tatpramādataḥ | tadā liṅge na śuddhiḥ syāt saṃskāraṃ maulikaṃ bhavet || karamātrāccyutaṃ liṅgaṃ yadā bhinnaṃ pramādataḥ | prāyaścittaṃ na tasyāsti śālikā bheditāyataḥ || sthāvaraṃ jaṅgamañceti liṅgaṃ dvividha sammatam | kāmato'kāmato vāpi sphoṭitaṃ pāṭitaṃ yadā || prāyaścittaṃ na tasyāsti ityāha bhagavān śivaḥ | liṅgotpāṭaṃ mahāghoramadhikṣepaṃ tapasvinām || na kṣamāmi dvijaśreṣṭha brahmakeśa pathorapi | śalākā ghaṭikā casyātprāyaścittaṃ na vidyate || śalākāṃ patitāṃ dṛṣṭvā deśastyājyaḥ sadeśikaiḥ | durbhikṣaṃ vyādhayastasminnītayaśca nirantarāḥ || tadeśāne ca ṛṣyante navadīrghāyuṣo narāḥ | liṅge hi patite vipra jāyate nātra saṃśayaḥ || iti || akṣasūtrāparādhādau liṅgotthātpadataḥ śuciḥ | ghaṇṭāyāmaparādhe tu liṅgoktāṣṭa śatācchuciḥ || sveṣṭa liṅge tu saṃspṛṣṭe brāhmaṇādyairadīkṣitaiḥ | tadā tasya bhavechuddhireka dvitricatuśśataiḥ || p. 240) kaivartavargasaṃspṛṣṭe śuddhiḥ syādayutaṃ naraḥ | spṛṣṭe kākādi vargeṇa tryayutāṃ śuddhimādiśet || bāṇāyutena śuddhiḥ syāddṛṣṭe tu śvapacādibhiḥ | ebhisspṛṣṭaṃ yadāliṅgaṃ dviguṇācchudiriṣyate || svasroto dīkṣitairliṅgaṃ yadā spṛṣṭā na doṣabhāk | vāmadakṣiṇamārgasthaiḥ spṛṣṭe liṅge pramādataḥ || ayutācchuddhayate mantrī mahāsnānaiśca nānyathā | ye nindanti guruṃ liṅgaṃ śivaśāstraṃ ca liṅginaḥ || tasmātsthānādvajeddūraṃ sadyojātaśataṃ japet || śodhako bodhakaścaiva mokṣadaśca tridhā guruḥ | mokṣake bodhake cātha prerake krūra bhāṣaṇāt | lakṣa lakṣārdhataḥ śuddhiḥ tatpādena ca kalpayet || ṣaḍguṇādupaghātādau raktasyāddviguṇacchaviḥ | śastraiḥ śataguṇācchuddhiḥ jñātvānyatra prakalpayet | tataḥ kuryādyathā śaktyā kṛtvā cāndrāyaṇādikam || vratānte pūrvavaddīkṣā gṛhyapañcābja pūrvikā | sarvaṃ svarṇaṃ gurordadyāt tadāśuddhirbhavennṛṇām || sadā śivavratadhare deśike sādhakādike | teṣāṃ tu raktapādena lakṣajātena śudhyati || daṇḍaghātāntikaṃ dattaṃ yathāraktaṃ na dṛśyate || p. 241) tadardhācchudhyate mantrī prārthayetpādavandanaiḥ | mahāsnānādikaṃ kāryaṃ gurudrohādike kṛte || payodadhighṛtādīnāṃ dvisahasraphalena tu | mahāsnānaṃ prakartavyaṃ phalānāmapi tatsamam || aṅgolajātipunnāga śrīphalānāṃ tathaiva ca | tathā raktaṃ mahāvarti śivasyāgre prakalpayet || mahāsnānaṃ prakartavyaṃ mahāpūjātadardhataḥ | upavāsadvayaṃ kāryamayute cāyute sadā || daśāṃśena japāddhoma viṃśatyaṃśena gaḍḍukān | satyaṃ yutaṃ brahmacaryaṃ bhūśayānaktaṃ bhojanam || atailassatyavadbhūyāddhaviṣyānto japāvidhiḥ || pañcagavyaṃ sadāpeyaṃ samāpte ca tathā bhṛśam | pustake patite yasmāt svāpite yatra kutracit || tatsūtre bhūgate vātha bhūmau pustaka vācane āsane śayane sthāpya paṭale vā gṛhasya ca | ghoraṃ pañcaśataṃ cārghyaṃ kāmadastu dvidhājapet | jīrṇāgamaṃ sasiddhāntaṃ pustakaṃ tadghṛtaplutam || agnikuṇḍe tu hotavyaṃ hutvāghoraśataṃ japet | krośaiśca na saṃbhakā * * * * * * * * libhiḥ | śatena sparśataḥ śuddhirbhāṣaṇādvaitadardhataḥ || p. 242) pañcārdhakālavaktraiśca vivādaṃ na samācaret | saṃbhāṣaṇaṃ tathā sparśaṃ dūrataḥ parivarjayet || sāṅgaiḥ snādhyaiśca cārvākaiḥ na cai * * * paṭādibhiḥ | tathā bhāgavataiḥ sārdhaṃ parśanaṃ ca vivarjayet || na ca doṣaḥ prakartavyo nā vivādaḥ kadācana | yaḥ karoti samūḍhātmā dviyuktaḥ śuddhimāpnuyāt || pañcapātakayuktānāṃ darśanaṃ parivarjayet | ālāpādayutācchuddhiḥ dviguṇā sparśatomatā || śayanaṃ tryayutācchuddhiḥ bhojanaṃ lakṣataḥ śuciḥ | brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ gurvaṅganāgamaḥ || mahāpātakamityāhuḥ tadyogāt pañcamaṃ bhavet || hutvā kāmāddvijassatyaṃ gavāṃ goṣṭhe japettadā | pītvākāmātsurāṃ vāmaṃ śivaharmye japettadā || kṛtvāsteyamakāmastu ghoraṃ pitṛvane japet || gurustrīgamanaṃ kṛtvā kāmādagnyānulepanam | yogaṃ kṛtvā samastaistu nāgāgre pañcamaṃ japet || prakāśe kāmadaścaiva lakṣamāvartya śuddhyati | akāmatorahasyaścet sahasrācchuddhiriṣyate || kāmadasya rahasyaite tritasyādayutadvayam |? akāśataprakāśe ca tatrāpye cā yuta dvayam ||? p. 242) cāndrāyaṇaṃ parākaśca kṛcchraṃ caiva yathā kramam | taptaṃ kṛcchrāti kṛcchrau ca brahmahatyādi pañcasu || gavāṃ goṣṭhādikaṃ cātra maṇḍalaṃ puṣkare yathā || brahmovāca - gomadhyamiti kiṃ proktaṃ kiñcaproktaṃ śivālayam | śmaśānaṃ * * * * * da cāgnihotra gṛhaṃ ca kim || kiṃ parvatārva deveśa vaktumarhasi tatvataḥ || īśvarauvāca - gomadhyaṃ goṣṭhamityāhu dyogahastena saṃmitam | go sahastrādayaḥ koṣṭhaṃ brahman sāmānya * * * * || gāmarghyamaṇḍalaṃ proktaṃ saurabheyaṃ tu tatsmṛtam | surabhyo yatra pūjyante ekādaśasavatsakāḥ || aṣṭaudikṣu sthitaṃ brahmaṃ stisro maṇḍala madhyagāḥ | tāsāṃ madhye tu vṛṣabhaḥ svayameva vyavasthitaḥ || devyaḥ kāmadudyā vasthā su * * * statpāpātmakam | maṇḍalaṃ cāṣṭahastāntaṃ navadhā daśadhābhavet || caturaśraṃ caturdvāraṃ caturvaktraṃ sarvādhikam | amantra mantrā yathā * * * * dye svāhā | madhya kamalaṃ dakṣiṇe jagadyoniruttare oṃ amoghamātaḥ vṛṣabhaḥ karṇikāyām tathā ca gṛddhataye prācyāṃ oṃ jagaddhṛdaye āgneyyāṃ oṃ amṛte dākṣiṇasyāṃ oṃ tejomālini oṃ jagaddheto vāruṇyām | oṃ śivaśakti vāyavyām | oṃ sarvaloka sañjīvini kauveryāṃ oṃ sa * * de aiśānyāṃ oṃ tejaḥ saṃhāriṇi svāhā | iti vṛkṣasyāgrataḥ p. 244) oṃ sruva sruva gala gala sukhaduḥkhāmṛtaṃ bhavatu svāheti sarvāsāṃ vatsakāḥ || iti dhenumaṇḍalapūjanam || sāmānya vācakaṃ brahman eka liṅgaṃ śivālayam | maṇḍalaṃ tu viśeṣeṇa ca śivāya * * mudāhṛtam || pūjyante yatra vidhinā śivaḥ sṛṣṭipurassarāḥ | eka eva sthito madhye vyomavyāpī mahāśivaḥ || tasya sṛṣṭiḥ śivapārśve dakṣiṇe samavasthitaḥ | sthita sthitaḥ śivovāme karṇikāyāṃ śivāsane || aiśānyān tasya digbhāge saṃhārākhyaḥ vyasthitaḥ | anugraha śivaḥ prācyāmāgneyyāṃ muktidaḥ śivaḥ || tirobhāvaḥ śivodakṣe rākṣasebhūtidaḥ śivaḥ | bhuktimukti śivāsthāpya dikṣu śeṣāsvanu kramāt | vyomavyāpi padāvastho vijñeyo'sau mahāśivaḥ | bhavayugma padāvastho vijñeyo nāśivastathā || sadā sthitiḥ śivastatra bhavedbhavapade sthitaḥ || muñca muñca padāvasthaḥ saṃhārākhya śivaḥ sthitaḥ || anugrahaḥ śivaḥ proktaḥ sarvabhūtasukhapradaḥ | bhukti mukti śivā hyete te trayaḥ parikīrtitāḥ || maṇḍalaṃ kalpanīyaṃ tat pūrvavaccaturaśrakam || atra mantrā yathā - oṃ vyomavyāpine mahāśivāya namaḥ | oṃ bhava bhava sṛṣṭi śivāya namaḥ | p. 245) oṃ bhavodbhava sthiti śivāya namaḥ | oṃ muñca muñca saṃhāra śivāya namaḥ | oṃ sarvabhūta sukhaprada anugrāha śivāya namaḥ | oṃ namaḥ śivāya namo namaḥ | śivāya namo namaḥ | mukti śivāya namaḥ | oṃ prathama prathama tirobhāva śivāya namaḥ | oṃśivaḥ sarvada bhūtidaśihasrādadhastāt karavīrādikasya tu | sāmānya vācamiha aviśeṣaṃ maṇḍalaṃ tviha | bahurūpasya padairaghorādyai rūpapaścimaiḥ | aghoraḥ prathamastatra dvikriyo ghora ucyate | ghora ghorataraścānyaḥ sarve rudrastathāparaḥ || śmaśāna maṇḍale hyete catvārāsta śivāḥ smṛtāḥ | aghoraṃ padma madhyasthaḥ prācyāṃ ghoraḥ pratiṣṭhitaḥ || ghora ghorataroyāmye sarve vāruṇa diksthitāḥ | rudrastathottarāśāstho maṇḍalaṃ tu caturdalam || catuḥ pretaśiroruḍhāḥ sarve pūjyā vidhānataḥ || atra mantrā yathā - oṃ aghorebhyo namaḥ | karṇikāyām | oṃ atha ghorebhyo namaḥ pūrvadale | oṃ ghora ghoratarebhyaśca namaḥ yāmye | oṃ sarvataśśarva sarvebhyo namaḥ vāruṇe | namaste'stu rudrarūpebhyo namaḥ uttare | iti śmaśāna maṇḍalam | agnihotra gṛhaṃ brahman hūyante tatra vahnayaḥ | voha sahasrādayastasmāddhomātsaṃmānya pāvakaḥ || p. 246) agnihotra gṛhaṃ tatra viśeṣā maṇḍalaṃ smṛtaḥ | tribhiḥ padmaistu devasya taddhitaṃ puruṣasya ca || hara netra trayā kāraḥ viśeṣastviha kīrtyate || pūrvaṃ vedāśrakaṃ vṛttaṃ vāruṇaṃ yāmyamindravat || yatra vai gārhapatyo'gniḥ devasatpuruṣa sthitaḥ | āha vāgnirmahādevo rudraḥ syāddakṣiṇo'nilaḥ || paścime puruṣo devā mahādeva purasthitaḥ | rudrastu dakṣiṇebhāge maṇḍale parikīrtitaḥ || atra mantrāḥ - oṃ tatpuruṣāya vidmahe gārhapatyāya namaḥ | mahādevāya dhīmahi āhavanīyāya namaḥ | pūrve oṃ tanno mṛtyuḥ pracodayāt * * * dhanam dakṣiṇe | evamagnihotramaṇḍale | parvatāgraṃ tu śikharaṃ sāmānyaṃ parikīrtitam | advṛṣaparvatānāṃ syātkulādrīṇāṃ ca kīrtitam || viśeṣo maṇḍalaṃ brahman parvatāgramiti sthitam || merustu varṣa * * * * pradhānaṃ parikīrtitam | vindhya eva kulādrīṇāṃ catuḥśṛṅgadupāvapi | īśānaḥ pūrvato jñeyaḥ parvataḥ parvavāniti || parvetyartha vaśātsaṃjñā vārcyavarṇa padātmikā | vācyānyasyatu parvāṇi catvāryuktāni cāsane | sadā śivākhyaṃ yadvācyaṃ tadagraṃ parikīrtitam || p. 247) tanmadhye yajanīyaṃ tu catuḥparvāgra saṃsthitam | īśvaro dakṣiṇe pūjyaḥ paścime brahmaṇo'dhipaḥ || uttare parvāaṇi śiraḥ maṇḍale pūjayediti || atra mantrā yathā - oṃ sadā śivāya namaḥ maṇḍala madhye | īsānaḥ sarvavidyānāṃ namaḥ pūrvabhāge | oṃ īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ namaḥ dakṣiṇe | brahmādhipatirbrahmaṇodhipatirbrahmā namaḥ paścime oṃ śivome'stu namaḥ uttare || iti parvatāgrapūjanam || gurupatnīṃ gato mohāt sakṛdvītaḥ punastyajet | antaḥ santāpanaṃ kṛtvā prāyaścittāya sarpati || tasyāpi lakṣajāpyaṃ tu dātavyaṃ nirvikalpataḥ | na tyajetkāmatomohāt nārakī syānnarādhamaḥ || prāyaścittaṃ na tasyāsti dīkṣāphala nirodhinaḥ | gurupatnīṃ yadā dṛṣṭvā duṣṭabudhyā śataṃ japet || bahurūpāṃ pramādāttu vivastrāṇi śataṃ japet || pratimāliṅga śāstrāṇāṃ vikraye brahmahā bhavet | sa eva guruhantā ca mātṛhā pitṛhā tathā | goghnaścaiva surāpaśca suvarṇasteya pātakī | trisapta kulasaṃyuktā yāvadā candratārakam || ghoraṃ narakamāpnoti nātrakāryā vicāraṇā || sarveṣāmeva pāpānāṃ prāyaścittaṃ gavoditam || p. 248) pratimāliṅgaśāstrāṇāṃ vikraye niṣkṛtirnahi | tatsamonāsti pāpīyā nityāha bhagavāñchivaḥ || tathaiva piṇḍikānāṃ tu vikraye nāsti niṣkṛtiḥ | pramādādvikraye koṭi japācchuci * * * * || kāmatare tathā tasya triguṇaṃ parikīrtitam |? kintvatra bahunoktena prāyaścittaṃ na kutracit || vikraye liṅga piṇḍīnāṃ satyaṃ satyaṃ tadā vacaḥ || atha śivadharmottare - krodhāddveṣādbhayāllopādbrāhmaṇaṃ vai vadeta yaḥ | marmāntikaṃ mahādevaṃ brahmahā su prakīrtitaḥ || atha lalitabhede - alapāparādhinaṃ vipraṃ yo hanyāt kāmacārataḥ | vedavedāṅga tatvajñaṃ kanyakāliṅginaḥ striyaḥ || prāyaścittaṃ na tasyāsti tasmāttān na ca mārayet | ākrośitastāḍitāvāntathā saṃvyavahārataḥ | dravyakṣetrāpahāarādau yatīkrodhavaśaṃgataḥ || mriyato brāhamṇo yasmin sakāmaṃ brahmahā bhavet | aparādha sahasreṣpi nātmahatyāṃ samācaret || yaḥ karoti sa pāpātmā nārakī syānnarādhamaḥ | ātmanātmani hantāyaḥ kumbhī pākevasecciram || tathā ca smṛtiḥ - avamānādayaḥ krodhāllobhātpari bhavādbhayāt | udbadhyamriyate nārī puruṣo vā kathañcana || p. 249) asūryānnāmakāṃstatra te yānti mānavāḥ | pūrya śoṇita saṃpūrṇe tyajyetasmidāruṇe || ṣaṣṭhirvarṣasahasrāṇi hatvātmānaṃ vasennaraḥ | āhave gogṛhe vaire viddhaṃ retaskarādike | vardhayantaṃ vadhe * * * * na tena brahmahā bhavet || śivasya śivamantrasya śivācāryasya kāmataḥ | nindakānvinihatyāśu hatyayā na vilipyate | bhaveddoṣahate liṅgaṃ nyasmintvā prati * * * vyapi | yena kenāpi doṣeṇa karmabhiḥ duṣṭakutsitaiḥ | lau * * vā prabaddhaṃ tannavadye li * * striyam || nigraho naiva kartavyaḥ strīṇāṃ caiva tapasvinām || nirdhāraṇaṃ paro daṇḍodikanyāṃ satāṃ bhavet ||? aparādha sahasre'pi nahanyānna vi * * * yat | guruṇāmapyanikṣe * * * paśīva * * * ṣaṇam || śiva vidveṣaṇaṃ ghoraṃ devatāveda ninditam | iṣṭamitrādithīnāntu vayodhī tasya nāśanam | pratijñāya ceddattaṃ vidvajjana vimardanam || ātmotkarṣaṇāpādamuta me * * * * * * * | kṣudhārte bhojane vighnaṃ satrago jalavāraṇam | brahmahatyā samaṃjñeyaṃ pātakaṃ kuladūṣaṇam || p. 250) abhakṣya bhakṣaṇaṃ jaimya mutkṛṣṭaṃ dūṣaṇānṛtam | rajasvalāmukhāsvādaḥ surāpāna samāni tu ||? īśvarasvamanuṣyastrī bhūdhenu haraṇādikam | nikṣepa haraṇaṃ sarvaṃ suvarṇasteya saṃmitam || sakhī bhāryā kumārīṣu savayeṣvantyajāsu ca | sa gotrā sutastrīṣu gurutalpasamaṃ smṛtam || pitṛsvasṛmātulānī dhanuṣāṃ mātṛsvasāmapi | mātuḥ sapatnīṃ bhaginīṃ ācārya tanayāṃ tathā | ācārya patnīṃ svasutāṃ gacchaṃstu gurutalpagaḥ | mahāpātakamityuktaṃ upapātakamucyate || govadho prāpyatāstainya mṛṇānāñca na pākriyā |? anāhitāgni tāpasya vikrayaḥ parivandanam || bhṛtakādhyayanādānaṃ bhṛtakādhyāpanaṃ tathā | pāradātthyaṃ pāravittaṃ vāddhūṣyaṃ lavaṇa kriyām | strīśūdraviṭkṣatriyavātho ninditāpopajīvanam ||? nāstikyaṃ vrataṃ lopaśca svasutānāñca vikrayaḥ | dhānyakūpya paśusteya mayājyānāṃ ca yājanam || pitṛmātṛsuta tyāga taṭakārāma vikrayaḥ | kanyakādūṣaṇaṃ caiva parivindaka yājanam || kanyāprasādannā tasyai kauṭiliṃ vratalopanam | ātmano'rthe kriyārambhe madyapastrī niṣevaṇam || p. 251) svādhyāyāgnisutatyāgo bāndhavatyāga eva ca || indhanārthaṃ drumaccheda strī hiṃsauṣadha jīvanam | hiṃsāyantra vidhānañca vyasanā nyātmavikriyā | śūdrapreṣyaṃ hīna sakhyaṃ hīnayoni niṣevaṇam || tathaivānāśrame vāsaḥ parānna paraṣu vṛtā | asacchāstrādhigamanaṃ ācāreṣvadhikāri tā || bhāryāyā vividhā yeṣāmaikakamupapātakam | iti || smṛtivacanam - athavā kālottare - prāṇi hiṃsātmasātpāpācchataghora japācchuciḥ | kāmato garbhapātāccha tṛtīyasya yutañjapet || strīśūdrabālakāt hatvā bahurūpāyutācchuciḥ | dhenuṃ pramādato hatvā ghora lakṣa japācchuciḥ || dhenūnāṃ ca śataṃ hatvā trilakṣādvā viśuddhyati | anasthi prāṇi saṃghāte svedaje ca hate sati | ajātasya śataṃ japyaṃ kāmākṛtatadardhanaḥ || ādyunañca śatenaiva mārjāreva sahasraśaḥ || śvaśṛgālavadhaireva dviguṇātkapi kukkuṭe | sarpādyaṇu jaghāte tu haṃsādi śaku niṣvapi | hiṃsādi mṛgaghāte tu ajāti paśudyātena || śataśśatuśśatāntaṃ tu nyurūpajapācchuciḥ | śvasṛgālādi sarvairvā yadadiṣṭaḥ pramādataḥ | snātvā śītāmbu madhyastha stvaghorasyāyutaṃ japet || p. 252) viṣavidyāñca vaidyaṃ ca kuryācceccendra jālakam | bhūtagraha piśācādi vicchede tu śatatrayam || uparodhāttathā snehātkṛtvā śāntika pauṣṭikam | śatatrayādbhavecchuddhirbahurūpasya nānyathā || aghorasyā yutaṃ japtvā nirāhārekataḥ śuciḥ | ajñātvā śāstrasadbhāvaṃ jñāna tatvasamuccayam || dīkṣāṃ karoti yo yo mohātpaścāttāpaṃ karoti cet | pañcalakṣaṃ japedghoraṃ yadi vāñchati śobhanam || sva guroryodgurorbhrātā guruputro viśeṣataḥ || ajñādanena teṣāṃ tu lakṣapādena śuddhyati | dīkṣātaireva kartavyā pavitrārohaṇaṃ tathā || guruputraṃ yadā yogyannyastvānyaṃ parikalpayet | niṣphalā tasya vai dīkṣā mahākalpaṃ vrajatyadhaḥ || dūrato'pi sahāyojya dvyayuta * * * * japet | sahasāya caturthāṃśaṃ japtvāsau praviśedgṛham || śivadharmottare - parastrī dravyasaṅkalpaṃ caitadaṣṭa vicintanam | akāryābhi niveśañca ca * * * * * * manasā || atibaddha pralāpitvamasatyañcā priyaṃ ca yat | parāpavādaṃ paiśunyaṃ caturthaṃ karma vācikam || abhakṣya bhakṣaṇaṃ hiṃsāṃ midhyākāmadhya sevanam || p. 253) * * * rasvānā * * dānaṃ caturthaṃ karmakādhikam | śivabhede sahasre vā * * * * * * * * * | vāk ca karmavacaścaiva yastu daṇḍayati trayam || tridaṇḍī sa tu vijñeyaḥ prāpnoti gatimuttamām || trayāṇāmapi caiteṣāṃ niṣkṛtiṃ ca śṛṇu priye | rasake syattryahaṃ maunaṃ magnikāryārcanā japam || sa gupte gurudevāya dīnāṃ vācaṃ nivedayet | samukto vācikairbandhaiḥ karmabandhaṃ nibodhanam || nirāhāraṃ trirātrañca trisandhyaṃ jalagāhanam | brahmacārī ca maunī ca karmabandhairvimucyate || mānasyāt pāpasya prāṇāyāme'mbhasi kṛte |? śivagāyatrimanteṇa śataṃ mucyeta mānasaiḥ || iti || atha vāmadevī ye kriyāsaṅgrahe - japtvā śivāyutaṃ mantrī sarvadoṣāpanuttaye | pañcagavyaṃ sakṛtpītvā sarvapāpaiḥ pramucyate || aghoratoṣito bhūtvā śivasya purataḥ sthitaḥ | oṃkārādyena mūlena pūrvāśābhimukhaḥ sthitaḥ || pītamātre bhavecchuddhaṃ śaradindurivāmalam | mātāpitṛ samudbhūtaṃ sahajāgantu kañcavat || asthimajjāgataṃ pāpaṃ brahmakūrco dahet kṣaṇāt || p. 254) vidhiḥ praṇacchannapāpeṣu prakāśe kathayedguroḥ | liṅgaṃ guruṃ tathā śāstraṃ pratimāṃ vā pramādataḥ | pādena yadi saṃspṛṣṭo japedghorāyutadvayam || kāmataṣṣaḍgunaṃ kṛtvā gaḍḍukānāṃ śatatrayam | guru śayyāsanaṃ yānapādukopānahau tathā || akāmādrohaṇaṃ kṛtvā sahasrāvartanācchuciḥ | jñātvā yadārohet prājñaḥ tadāsau ṣaḍguṇaṃ caret || gurvaṅgabhūṣaṇaṃ vastraṃ chatraṃ padbhyāṃ na saṃspṛśet | jigīṣāmātmano vātha kṛtvāpañcaśataṃ japet || devacaṇḍagurorājñā bhaṅge lakṣamudīritam | akāmādayutaṃ proktaṃ homagaḍḍūpavāsakaiḥ || grorādeśabhaṅge ca sakāmāda * * * * yaḥ | akāmācca sahasraṃ tu tathā tatsannidhau svapan | akāmataḥ prasuptasya śuklādeḥ syandane sati || snātvā purāsacelastu astramantaśataṃ japet || pañcārdhakālavaktraiśca spṛṣṭvā kāpālakolikaiḥ | śvapākamleccha caṇḍāla bauddha nagna sitāmbaraiḥ | cārvākaissomamāhṛtya śmaśānaṃ duṣpradarśanāt || kṛtvā snānaṃ sa śaivastu tṛtīyasya śatācchuciḥ | mañcekāṣṭhenāpi kuḍye tṛṣaudyeśmani hastini ||? p. 255) devā yatrāpi vāhādau yajñaprakaraṇeṣu ca | utsaveṣu ca sarveṣu spṛṣṭvā spṛṣṭirna dūṣyate || tataḥ svāyaṃ bhuve - na nindyādbrāhmaṇāgāvo na nindyācchivamūrtayaḥ | na devā ṛṣayaścaiva na gaṇā na ca mātaraḥ | eṣāmeka tamasyāpi yadi nindāṃ samācaret || snātvā sarvātmanā kuryātprāṇāyāma dviraṣṭakam | retotsarge niśāyāṃ tu ṣaḍūnamida mācaret || śvāpyardhe tu pūrvoktamaghoreṇa caret smṛtam | saṅgamya yoṣitaṃ mantrī praṇavasya mahātmanaḥ || prāṇavṛtti nirodhena lakṣamāvṛtya śuddhyati etattapasvi viṣayameva ca - taduktaṃ sārasaṃgrahe ca - tapasvī viṣayāsakto vratoddhāra purassaram | strīpari grahaṇaṃ kuryādanyathā patanaṃ dhruvam || jaṭā keśeṣu yā saṃkhyā dehe vā bhasmareṇavaḥ | tāvatkālaṃ mahāghore rauravenivasedvratī || yaḥ sakṛdyoṣitaṃ gacchet kamasyāḥ punaruhayet | vāmadeva sahasreṇa śuddhyante ca na saṃśayaḥ || balādutsṛjya śukraṃ tu divāvāma catuśśatān | rātrau ceddviśataṃ japyaṃ divā suptvā śataṃ japet || p. 256) paśukrīḍāṃ yadā paśyedakāmātsa śataṃ japet | ṛṭu snātā yadā patnī tatpañcadināvadhi || vyoma vipreṇa putrārthamanyathā brūṇahā bhavet | tatastapasviniṣṇāte japahomādikaṃ caret || satataṃ yaścaredvipro maithunaṃ kāmamohitaḥ | sa vipraḥ khara vijñeyastasya mantrāḥ parāṅmukhāḥ || kṣatrādau na ca doṣo'sti divāparvaṇi doṣabhāk | karmaṇā manasā vācā na kāmaṃ parivārikam || śuddhirlakṣārtha jāpnoyaḥ yadi mohātsamācaret | kanyāyāṃ dviguṇaṃ kāryaṃ tathā varṇāntareṣu ca || iti || atha parākhye - parva sandhiṣu sarveṣu kadācinmaithunaṃ divā | kṛtvāyutaṃ japetprājño praṇamasya vrate sthitaḥ | rātrau kṛtvā yutārdhaṃ tu sandhyāyāmayutaṃ japet || kathāṃ maithunajāṃ kṛtvā hṛdbījaṃ śataṃ japet | brahmacaryādvadeddhimān prāyaścittaṃ gṛhī caret || veśyāṃ ca vṛṣalīṃ yatnātparadārāṃśca varjayet | pramādānmohato gatvā prāyaścittī bhavennaraḥ || parāsaṃhitāyām - agamyā gamanaṃ kṛtvā vāmadevaśataṃ japet | brāhmaṇī mitarāṃ vāpi yo'bhigacchettu dīkṣitaḥ || vipraḥ sāṣṭaśataṃ japtvā tasmātpāpātpramucyate || p. 259) kṣatriyo dviśate naiva vaiśyastu triśatena tu | śūdro japtvā ca catvāri vāmadevaṃ śivāgrataḥ || ekarātroṣito bhūtvā tasmāt pāpātmamucyate | yastu pravrājitāṃ gacchet brāhmaṇīṃ vā kulastriyam || īśenāṣṭaśataṃ japtvā doṣāmucyeta dīkṣitaḥ || kadācidyaḥ pramādena vṛṣalī saṅgamā caret | īśānasya śataṃ japtvā tasmānmucyeta kilviṣāt || caṇḍāla strīṃ yadā jñānānmandire saṃvyavasthitām | mṛṇmayādi tyajedbhāṇḍaṃ snātvā saṃśodhya tadgṛham || naraṃ pañca sahasrāṇi japtvā kṛcchraṃ samācaret | bhuktvā sāyādya kāmena taptakṛcchra purassaram | aghoraṃ vāyutaṃ japtvā pañcagavyena śuddhyati || kāmataścet sakṛdbhuktvā kṛtvā kṛcchrāti kṛcchrakam | vāmadeva japaṃ tadvat parakānte vrataṃ matam | jñātvā bhuktvā ciraṃ kālaṃ tadāsau tatsamo bhavet || rajakī carmakārī vā spṛṣṭvā vā mandire sthitaḥ | bhāṇḍatyāgādajā śuddhiḥ tryahātpañcasahasrakām || akāmato yadāspṛṣṭvā bhuktvā ghoraṃ japedyadi | kāmāttaddviguṇaṃ hyetatsakṛdyogātsamācaret || akāmādbahu saṃyojya sañjātāstadayorapi | tadā cāndrāyaṇaṃ kāryamanuyānaiva śuddhyati || p. 258) bahudaivasiko yogaḥ sañjātaḥ kāmato yadi | tadā cāndrāyaṇaṃ kāryaṃ vāriṇā kevalena tu || māsārdha * * * vipraḥ sthācchukle kṛṣṇe ca hrāsayet | cāndrāyaṇa vidhiḥ prokto jalādeva jalātmakaḥ || ekabhuktaṃ tryahaṃ kuryātkāryaṃ triyahamamācitam? | tryahaṃnaktaṃ samaśnīyātryahaṃ syānmārutāśanaḥ || evaṃ kṛcchraḥ samākhyātaḥ tvatikṛcchramatha śṛṇu | kṣīrasya tripalaṃ pānaṃ divasānika viṃśatiḥ | ati kṛcchraṃ samākhyātaṃ parākaṃ śṛṇu sāmpratam || dvādaśāhaṃ nirāhāraḥ pārako'yamudīritaḥ | atikṛcchra sahasreṣu śivabhede yathā tathā || aśnīyāt tryahamekaikaṃ grāsaṃ madhyaṃ dine sudhīḥ | punastrīṇi dinānyevamaśnīyāt tadayācitam || ahāni trīṇi naktaṃ syānnirāhāraḥ trivāsaram | ati kṛcchra vidhānaṃ te samāsātsamudāhṛtam || iti || lavaṇaṃ gusa bhikṣāṇā digandhāni vividhāni ca |? kṣīraṃ dadhighṛtaṃ tailaṃ madhumāṃsādi dhānyakam | paṭṭavastraṃ ca kārpāsamaurṇaṃ kṣaumañca mauñjajam || carmapratigrahaṃ kṛtvā japedghora śatatrayam | hemādi lohasaṃghātaṃ vrajādi ratnasañcayam || p. 259) haritālādi dhātūni pāradaṃ dhānya sañcayam | vṛṣabhaṃ hastinaṃ grāmaṃ kṣetramaśvaṃ naraṃ tathā || ālayādiṣu yatnena bahurūpāyutācchuciḥ || kāṣṭhopala tṛṇādīnāṃ bharaṇācchataśaḥ śuciḥ | pāpānāmapyanekānāṃ saṃkare samupasthite || dvātriṃśakṣurikāṃ ghoraṃ jñatvā jñātvā japetsudhīḥ || maṭhapratigrahaṃ kṛtvā ghoraṃ lakṣaṃ japettadā || śiṣya bhaktādibhiḥ kṛtaṃ nūtanaṃ cedityarthaḥ |? maṭhamāśrityaye liṅgaṃ pūjayanti kubuddhayaḥ || maṭhamāśrityetyasyā yamarthaḥ - deva dravyamiśritaiḥ maṭhegrā sādyabhilāṣeṇa svakīyavirahitaṃ paralīṅgaṃ calācalaṃ gṛhasthā brahmacāriṇo vā ye pūjayantīti bhāvaḥ || narānārāgiṇastesyuḥ nite mokṣasya bhajanam | yadīcchennāradaṃ taṃ tu putramitrādi bāndhavaiḥ || tade kruddhiṃ prakurvīta māṭhāpatyaṃ śivālaye || atra mūla nimittaṃ vā māṭhāpatyaṃ śivālaye || atra mūlanimittaṃ vā māṭhāpatyaṃ kriyeta vā | ā mūlopariyukta vidhinā yatkiñcitkriyate tadyaitadvacanaṃ || vṛttyarthaṃ pūjayedyastu pratimāliṅgameva vā | devasthānapatiścaiva sa vai devalakaḥ smṛtaḥ || soma brahmaraviskanda viṣṇudevyaśca mātācamaḥ |? p.260) jīvanti ye kecidarcayitvā tu bhojakāḥ | devadeva kalāsteṣāṃ samparkaṃ niṣkṛtiḥ smṛtā || vakṣya māṇeneti viśeṣaḥ | kvacit - śaivo vā vaidikovāpi tantrāḥ pāśupato'pi vā | kapālaḥ kālavaktro vā yovā kovāpi mānavaḥ || dravyārthaṃ pūjayedyastu devaṃ tribhuvaneśvaram | samayācāra yukto'pi patitaḥ sa narādhamaḥ || iti | samparka mantraiḥ samaṃ kṛtvā bhāṇḍaṃ spṛṣṭaṃ yadā bhavet | brahma yasya tadātmākaṃ kuryādevā vicārataḥ || lauhaṃ tāmraṃ tathā kāṃsyaṃ hemaraupyādi saṃbhavam | agnau śuddhistadā caiṣāṃ bhasmatā malaśodhanam || śaṅkha śuktyāditoyārthaṃ pañcagavyena śodhayet | evamadīnyanekāni jñātvā jñātvā viśodhayet || bhojakairjanmahīnairvā samparkātkāmato yadā | ayuktedve japedghoramakāmādayutaṃ japet || devasvaṃ devatādravyaṃ naivedyaṃ ca nivedyakam | caṇḍadravyaṃ ca nirmālyaṃ nirmālyaṃ ṣaḍvidhaṃ smṛtam || deśaṃ viṣayagrāmaṃ dadyātsīdhānyañcatuṣpatham | devasvaṃ tadvijānīyāt tasyabhartuḥ pradāpayet || tryahamambhaḥ pibettaptaṃ kṣīraṃ taptaṃ tryahaṃ bhave | p. 261) tryahamuṣṇaṃ ghṛtaṃ pītvā tryahaṃ syātmārutāśanaḥ | tapta kṛcchramidaṃ khyātaṃ devasvepāpanāśakṛt || vastrālaṃkāradhātūni maṇiratnāni yāni ca | devadravyaṃ samuddiṣṭaṃ kāmatobhakṣitaṃ yadā || dvilakṣaṃ bahurūpasya japedbṛkṣa makāmataḥ | catuḥ pañcaguṇaṃ tadvaddatā tvañca viśuddhyati || bhakṣyabhojyānna pānādi devārthe yatprakalpitam | bhuktā yuktañca devasya naivedyamapi sañjate || tācannivedyaśuddhiḥ syānnivedya piṇḍikopari | apare'hani saṃhṛtya piṇḍikākoṇasaṅgatam || bhakṣyādi bhaktapānādi devāya yatprakalpitam | caṇḍadravyañca tadjñeyaṃ kāmato bhakṣitaṃ yadā || dvilakṣaṃ bahurūpasya japellakṣamakāmataḥ | catuḥ pañcaguṇaṃvāpi datvā svañca viśuddhyati || tadardhena ca saṃyogī tadardhena ca saṅkarī || pratisaṃkiraṇañcārdhaṃ japtvopoṣya niśādvayam | teṣāṃ saṃpragato yeṣāṃ cittaṃ kaluṣitaṃ tadā || sahasreṇa bhavecchuddhiḥ teṣāmapyanyathā bahiḥ | sadyaḥ pratiṣṭhite liṅge cale vā yadi vā cale || caturthī karmaparyantaṃ nirmālyaṃtaṃ tadudbhavam || p. 272) ratnāsthi hema liṅgeṣu pratimāsu pradakṣiṇe | vyākhyā svapi cale citra nadī madhyagate hṛde || gurvagni vidyāpīṭhānāṃ gaṇanāgendra yoginām | mātryakṣākāmbikādīnāṃ nirmālyaṃ ca śive yathā || homārthaṃ vātha gurvarthaṃ liṅgārthaṃ yācitañca yat | laulyena tṛṣṇayā vātha bhakṣayedyadi durmatiḥ || japellakṣamapādañca pramādātpādavarjitam || evaṃ doṣobhavedvidvān śuddhānnādī bhavet sadā | yatkiñcit svayamaśnīyānno datvā parameṣṭhine | guruṇāṃ vā pramādena tadāsāṣṭagataṃ japet | tailāmiṣaṃ tayordatvā sarvapākaṃ śucistadā || ekapaṅkti sadāvarjyaṃ bhjane hīnajātibhiḥ | yataḥ sañjātasamparkāḥ prāyaḥkhinnā bhavantyadhaḥ || sarveṣāṃ tulya jātīnāṃ ucchiṣṭhocchiṣṭha saṅgame | yadā kālottaroktavat prāyaścittaṃ ca likhyate || svajātidīkṣite spṛsṭhe samācamya śucirbhavet || ācamya dīkṣitovāpi svajātī ca śataṃ japet | sāmīpye dīkṣita spṛṣṭe prāyaścittaṃ tathā bhavet || tasminna dīkṣite spṛṣṭe japetsārdha śatadvayam | evaṃ vaiśyasya saṃsparśāddīkṣitasyetarasya ca || p. 263) śatatrayaṃ japet sparśe sopavāso japo bhavet | tathaiva śūdrasaṃjñasya sparśanāddīkṣitasya ca || sparśanādīkṣitasyāpi sahasraṃ dvirūpoṣitaḥ || sahasra madhye dvijocchiṣṭaṃ tribhirmataḥ ||? vaiśyaśūdronṛpocchiṣṭe pādonaṃ tattadardhakam | vaiśyocchiṣṭo japecchūdraḥ sapādona sahasrakam || gaṇānnaṃ gaṇikānnaṃ ca vṛṣalīpatibhojanam | ekānnaṃ patitānnañca vikrayānnaṃ ca varjayet | vaiśyānna mantyajānnaṃ ca kāruvargānna bhojanam | rajasvalānnaṃ nādadhyācchinnāṅgānāṃ ca varjayet || gopālamālākārānnaṃ bhāṭṭagāyaṇa bhojanam | yadyevamādi vargāṇāmannamadyāt pramādataḥ || sahasraṃ bahurūpasya kāmato dviguṇaṃ caret | yastu japati sauryeṇa gosuvarṇāpahārakaḥ || brahmasvaṃ haste yastu sa viprovṛṣalīpatiḥ | dvau dvau vā śramiṇau bhojyau brahmacārī gṛhīti ca | abhojyamanyayorannaṃ tathā caivānyaliṅginām || pramādādyadi bhuṅkte'sau bahurūpāyutācchuciḥ | jainavordhakapālayanne dīkṣe caiva viśuddhyati | trayāṇāṃ brāhmaṇādīnāṃ bhuñjīta dīkṣitātmanām || p. 264) svadharma saṃsthitānāṃ tu na śūdrāṇāṃ kadācana | kāmato'kāmato vāpi sacchūdrānnasya bhakṣaṇe | śataṃ japedaghorasyā sacchūdre sahasrakam || upoṣya rajanīmekāṃ pañcagavyena śuddhyati | varṇatraye nivṛtto'pi brāhmaṇaḥ śivadīkṣitaḥ || dīkṣitānāṃ tu varṇānāṃ navadadyādaśaṅktitaḥ | śaucācāreṇa sampannāḥ savarṇāḥ kṣatriyādayaḥ || teṣāmannaṃ pariharan prāyaścitti bhavetvaraḥ | āmantrī na bhaṅktenañca atajjātīśasya varṇasya? taimaṅgake puṃstve sīmantonnayane tathā ||? prasūti sūtike bhuktvā japedghorasahasrakam | nāmadheye ca niṣkrāme tathānna prāśane matam || caule vrate vaṭe godāne vivāhe ca śataṃ japet ||? caturthikānnaṃ bhuṅktvā ca sahasraṃ parivartayet | pākayajñe haviryajñe somayāge śataṃ japet || yaḥ prabandhaḥ prayātasya bhuktvā saṃvatsarāvadhi | satyaṃ śrāddhaṃ samārabhya dakṣiṇasyā yutaṃ japet || yadvā - sadyaḥ śrāddhe yadā bhuṅkte tadāghorayutaṃ japet | daśāhe dvādasāhe vā triśataṃ dakṣiṇaṃ japet || ekoddiṣṭe sapiṇḍe vā sahasraṃ parivartayet || p. 265) tadūrdhvaṃ śrāddhakāle ca bhuktvā ghoraśataṃ japet | śivaśrāddhe yadā bhuṃkte doṣastatra na vidyate || uktasthāneṣu yo bhuṅkte jīrṇaḥ snātvā puroktavat | prāyaścittaṃ vidhāyaivaṃ yajedīśaṃ ca nānyathā || yathā puṣpavatīnārī sūtikāpuruṣastadā | nāsaṃ śuddhoyajeddevaṃ śuddhisteṣāṃ nigadyate || prathame'hani caṇḍālī dvitīye brahmaghātinī | tṛtīye rajanī proktā caturthe snānataśśuciḥ || snānaṃ mṛttikayā kṛtvā gavyaṃ prāśya yajecchivam | antaryāgaḥ prakartavyaḥ tathā pūrvadinatraye | rātraustriyārajo yoge janmamṛtyośca janmani | trirvāme vandinaṃ grāhyaṃ yāvannodayate raviḥ | sarveṣāṃ buddhivānhagnau praveśānnāsti sūtakam | tadā saṅkalpita dravyaiḥ dānapūjādikārayet | tathā jīvaviyogācca pūrvaṃ saṃkalpite raviḥ || anyaiḥ pūjāpayeddevaṃ śuddhātmāyo bhavetsadā | nādhikārī hyanuṣṭhāne daśāhaṃ brahmaṇaḥ svayam || dvādaśāhaunna paścaiva vaiśyaḥ pañcadaśāhnikam | amadyapaḥ kulīnaśca nityaṃ dharmaparāyaṇaḥ || dīkṣitasya bhavecchūdraḥ pākaikarma samānyathā ||? p. 286) udvāhitāścatasro vai brāhmaṇena yadāstriyaḥ | syātsūtakaḥ kramāttāsāṃ daśaṣaṭtryeka vāsaram || nṛpāṇāṃ kā surūṇādā * * * * * sīnāñca sūtakam | nirvāṇadīkṣitānāñca sūtakaṃ naiva vidyate || vidyate sūtakaṃ teṣāṃ lokadīkṣānusāriṇām | śikhācchedena yatrāsti dīkṣā sā lokadharmiṇi || māyāśśokadhane teṣāṃ śikhācchedo vidhīyate | sūtakaṃ bhūtakaṃ teṣāṃ na kalpyā śivapūjane | parapākī baheddūre samparkaṃ tairvivarjayet || sūtake mṛtake vātha bhaktidaṃ yadyakāmataḥ | sahasraṃ bahurūpasya kāmatodviguṇaṃ japet || lokadharmasthitasyāpi sūtake pūjake tathā | prāyaścittaṃ samādevyamantaryāgaṃ vinā tathā || antaryāgaḥ prakartavyaḥ laukīkairapi dīkṣitaiḥ | japaḥ pradakṣiṇādīni kartavyāni dine dine || snātvo poṣya tadante ca pañcagavyaṃ pibecchivaḥ || atha caturṇāmapi dinaikaikavṛdadhyā daśāhameva bhavati vāma devīye śivāgame - gṛhasthānāṃ tu sarveṣāṃ dīkṣitānāṃ śivādhvare | daśāhena bhavecchuddhiḥ sūtake mṛtake tathā || p. 267) eka vṛddhyā caturvarṇāṃ sura(svā)nadhyāya dināni ca |? svakarmakaḥ kriyāniṣṭho jñānavṛddhiṃ samāśritaḥ | śuddhyate tatkṣaṇāt snānaṃ nityahānirato'nyathā | pṛthak pākaḥ prakartavyaḥ tadyogaṃ varjayettadā || tadyoga doṣa sambaddhastadāsau tatsamo bhavet | tasmāpi tāvacchuddhiryādyāvatkāntānna bhojanāt ||? trikālaṃ śuddhyate snānāttathā ghoraśata trayāt || na * * * bhānna pṛthagbhāgastathā śuddhiṣmi?hātvikā ||? vidhicchāya gṛhaṃ sthānaṃ yatīnāṃ sūtakānnapi | samayādi vidhisthānāṃ tapasthānāmayaṃ vidhiḥ || devāgniva gurukāryeṣu vicchedo naiva vidyate | brahmacaryaṃ japomaunaṃ kṣāntirāhāra lāpanam || etadghoraṃ samuddiṣṭaṃ tapo vai pañcalakṣaṇam | avicchinnaṃ prakartavyaṃ satataṃ brahmacāribhiḥ || sraṃsanātpūrṇagarbhasya śuddhiḥ syāt tatkṣaṇātvikā | ānāmakaraṇātsadyaḥ ekāhomānta janmanaḥ || cūḍāyāstridinaṃ proktaṃ matrāpyadhikamāvṛtāt |? tadurdhvaṃ pūrvavacchuddhiḥ sarvavarṇeṣvayaṃ vidhiḥ || śāve viśuddhyate buddhiḥ na vṛddhyā śodhyate śivaḥ |? jīvañjāto yadimāyā bhūtau vācāyate yadi || p. 268) śāvāśaucastu kartavyaḥ sūca * * * caṃ samācaret | ahasvadatta kanyāya dattayā tridinaṃ bhavet || svasrādiṣu tathā jñeyaṃ atulānāṃ tathā matam | syālake tatsute mitre dauhitre bhaginīpatau | jāmātrādau mṛtevāpi snānādeva viśuddhyati | sanyasta balahṛccāgni bailā bhṛteṣu * * * * * |? deśāntare pṛthakpiṇḍe snānaṃ syāttadguruṃ vinā | tīrthayātrā vivāhādi sapiṇḍīkaraṇāmṛte | aṣṭamekaṃ na kurvīta mahāguru nipātane | ajāta dantābālāye garbhādye ca viniḥsṛtāḥ | etāṣāṃ nāsya saṃskāro nodakādi kriyākvacit || mṛte patyau pitā kuryādekarātramabhojanam | pañcagavyayutaṃ mātā tatrirātraṃ yathā vidhi || bhāryā kṛcchrāti kṛcchraṃ tu kuryāccāndrāyaṇādikam | dāne yajñe vivāhe ca saṃgrāme deśa viplave | āpadyapi ca kaṣṭāyāṃ sadyaḥ śaucaṃ vidhīyate || āture snānamāpanne daśakṛtvebhyanāturaḥ | spṛṣṭvā spṛṣṭvā bahiḥ snāyāttadāsau śuddhimāpnuyāt || tīrtha yātrā bhṛgoḥ pātaḥ sanyāsovahniveśanam | mahāpatha pravṛttiśca maukhyañcānaśanādikam || p. 269) ityādi paśujātīnāṃ dīkṣito na samācaret | atyantakliṣṭadehaścet tvadoṣakṣaya pīḍitaḥ || satāmācārya viprāṇāṃ gṛhītvā saṃmatiṃ tathā | tatkālocita mālocyāturya niṣkṛti pūrvakam || tadāpi sūtakānnāsti snānādeva viśuddhyati || * * * ṣkara parameśvare - likhyate mahato jyeṣṭha spṛṣṭabhāṇḍādi śodhanam | niḥsneha gandhalepārthaṃ gomayenoktvāvāriṇā || bhairabera praśuddhiḥ syāt lohāntaṃ tatkṣaṇādapi | śuddhyatemlena tāmrotthaṃ bhasmanā kāṃsya bojanam || veṇu tumbādi pātrañca govālairvārikarṣaṇāt | vāriṇā śuddhimāyāti bhikṣāpātraṃ tu pārthivam || viśuddhyatyāyasā sṛṣṭaṃ dāraṃ vātha na śodhanāt | śaṃkhasya śuktermauṇḍasya kṣālanaṃ mathitena tu || godhūmasya tuṣairvīhi tuṣairvā gharṣayettataḥ | śuddhiḥ kāreṇa vastrāṇāṃ vāriṇā kīrtitā * * * | celavaccarmarajjūnāṃ vai dalānāṃ tathaiva ca | bhaktavyaṃjana bhāṇḍānāṃ nityaṃ salilaśodhanāt || tathaivodaka bhāsānāṃ paryagnikaraṇādapi | pātraṃ kīṭākhyamārjāraiḥ ālīḍhaṃ tu viśuddhyati | saptāstra kṣālanāttadvat paryagni karaṇā dapi || p. 270) kharoṣṭraśvādi nā ghrātamavaliḍhaṃ ca saṃtyajet | ghorūpā ghṛtapātraṃ ca saṃparityājyameva hi | nakulīkhalīḍhaṃ tu yatpātraṃ ghrātameva vā || saptapaścāddubhinnaṃ ta magninā śuddhimeti hi | prasīdādau pūrvāṇāṃ śuddhimāyāti bhāṇḍavat || prabhūtamannaṃ kākādyaiḥ juṣṭaṃ tanmātra varjayet | ucchiṣṭasyāpi saṃsparśādanyatonyannidhāya ca || ācamyānnādikaṃ prokṣya spṛśedastrāṇu kena ca | snigdhānāṃ rakṣaṇācchuddhiḥ salepānāmalepataḥ || gandhāpanayanācchuddhiḥ durgandhānāmudāhṛtam | āsanaṃ śayanaṃ yānaṃ śuddhimeti mṛdambhasā || striyaśca sarvadā śuddhāḥ śakuniḥ phalaśātanāt | vāṇī śuddhyati satyena nadīvegena śuddhyati | rajasāstrīmatāśuddhā duṣṭatāntannivartanāt ||? evamanyadaśuddhaṃ yatjñātvādhīmānyaśodhanam | yet | iti | yaduktaṃ śivadharmottare'pi - bhaktadhānyādi rāśīnāmekadeśasya dūṣaṇe | tāvanmātraṃ samuddhṛtya śeṣaṃ prokṣaṇamarhati || ambhasāpayasā kāryaṃ mṛdācaiva viśodhanam | śākamūla phalādyānāṃ dhānyavacchuddhiriṣyate || golīḍhaṃ makṣikālīḍhaṃ kṛmi saṃsparśaneṣu ca | chāgābalehanācchuddhiranyasyā nyasya prokṣaṇāt || p. 271) kharoṣṭraśva sṛgālādyaiḥ viḍvarāhāva lehanaiḥ | tāvanmātraṃ samuddhṛtya śeṣaṃ saṃskāragedbudhaḥ || dīptonmukhena saṃsparśe tricchākhāghrātameva ca | svarṇodakena * * * * * dhyateva na saṃśayaḥ || makṣikā keśasaṃmiśraṃ pādānto pahataṃ cayat | rajaḥ pipīlikāyuktaṃ bhuñjānonnatavakṣutam | tāvanmātraṃ samuddhṛtya prokṣayedambhasā tataḥ || ājyābhidhāraṇācchuddhiḥ bhasmakṣepeṇa vā bhavet | bhūyiṣṭamudakaṃ pūtaṃ vaitṛṣṇyaṃ yatra gorbhavet | avyāptaṃ yadyamedhyena gandhavarṇarasānvitam | na mukhādvipnuṣocchiṣṭātkorpakāṅgantu yogataḥ | nakhayugma mṛgātānaiḥ na dantāntarasaṃsthitāḥ | pādau spṛśānti ye cānye parācamana bindavaḥ || te pārthivaiḥ samājñeyā natairindriyato bhavet | kṛtvā bhuktvāpasuptā ca pītvā'bhāṣyādhamaiḥ saha | * * ṣṭhīvitvādhyayanādau ca prayatotprācamet punaḥ || dravyahastaḥ samucchiṣṭa sannidhāyāt * * * rācamet | dravyaśuddhistu pūrvoktā kāryādravyānurūpataḥ || iti || lakṣādhyāyī guruḥ śreṣṭhaḥ sarvatrachinna saṃśayaḥ | sarvadoṣānu rūpaṃ yaḥ prāyaścittaṃ yathā gamam || p. 272) na nyūnaṃ nādhikaṃ dadyāttadabhāve guruttamaiḥ | daśapañcabhirācāryaiḥ dātavyāśāstrakovidaiḥ || so'pi tadbhaktimāśritya śuddhastadgatamānasaḥ | vijane ca śucisthāne japet yāvatprapūryate || saṃpūrṇe tajjape paścājjapaṃ teṣāṃ samarpayet | teṣāṃ bhojyaṃ ca dātavyaṃ yena tuṣṭiḥ prajāyate | athavā puṣpatāmbūla candanādyaiśca toṣayet || yathā śaktyā ca taistasya kartavyaṃ cādyavāriṇā | prāyaścitte tu jīrṇe tu vardhayeravirodhataḥ || * * * pīrṇe tu punardoṣa samparko yadi jāyate | anuccāryaṃ tadā tasya prāyaścittaṃ na vidyate || prāyaścittamidaṃ mauleśādāgamoktaṃ samuddhṛtam | yatraikārthaṃ bhavedvākyaṃ tatra jācīpavarcitā |? dviruktaṃ naiva mantavyaṃ nānāsidhāntavākyataḥ || iti || iti śrīmaddabhrasabheśvarāṃghrikamala dvandvālinā dhīmatā śrīmadvijñānaśilena veda viduṣā vārāṇasī vāsinā | luptā cāravatā nṛgāṃmahadagha pradhvaṃsahetuḥ sada | prāyāśrīttavidhiḥ kṛtaḥ śivapadaprāptyarthamīśoktibhiḥ || || śrīmajjñānaratnāvalyāṃ iti prāyaścittavidhiḥ samāptaḥ || || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || p. 273) || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || vande vināyakaṃ vighna śailonmīlana tatparam | sravanmadapatadbhṛṅgarājī rañjita gaṇḍakam || natvā parārdhaniyamayañjagadīśitāraṃ vidyāmumeśvara mihāna vāṃbikeyam | śrīyamaśambhunelādi śivābhidhānaṃ śrīvyomapūrva śivapada sarojayugmam || iti dīkṣāṅgamātiṣṭhaṃ saṅkṣepoktālpa yuktibhiḥ | tathā dīkṣākhilārthaika bhūmirapyasana nirṇitam || * * * * * * * * darśanāntara gocaram |? apiślokatrayeṇātra sakalasyopavarṇyate || sahajamalaṃ mūḍho māyāmohitassantu niyatikalā vidyāvato rāgaraktaḥ puruṣa iti | punaḥ sa prākṛtairbandhadehaḥ | kathamayamakṛtārthomyate karmavalyā prakṛti guṇavivekamucyate | prakṛtiḥ yamapuranara paśurevā vidyāpreryate'sau | kathamapi vidhinācetsāpi māyodare saḥ | pralaya vikala evasyātkalā kāryamuktaḥ || akhilamidamasaktaṃ satyatāmeti māyā | yadi kalayā cedātmasākṛtya nityam || iti | yadi sakale syātsaṃvivekaḥ tadā vā vidita bhayabhogo jñānakaikalyameti | ekaślokatrayasthāpyayamarthaḥ sahajamalavimūḍha ityādi tāvadāviśviyastathāpi sahajana āṇavākhye namalena mūḍhaḥ tirohita ciccakṣuḥ | uktañca pārākhya saṃhitāyām - śivatatvamātmaśuddhiṃ vidyā na visphuṭam |? ātmalābhaṃ labhettasmāt malatnaparodhakāt ||? iti | māyā māyayā śaktyā mohito viṣayāsakti kṛtaḥ | tathā ca kiraṇe - māyā vimohinī proktā viṣayāsvāda bhogataḥ | iti | asyāyamarthaḥ - viṣayāḥ srakcandana vanitā viṣayādayaḥ teṣāṃ svato viṣayā svādaḥ viṣayaguṇaṃ tasmin bhogo'nubhavaḥ saṃvedanaṃ tasmādviṣayāsvāda bhogamāyā vimohinī viṣayeṣu ramaṇīyatayā mohamāsaktimutpādayatītyarthaḥ | tataḥ truṭinīyati kālā vidyādiḥ tayorāvṛtaḥ | atra truṭiḥ kālaḥ kalanaṃ saṃkhyānaṃ karoti niyatisvārjite karmaphale niyamayati kalātatvaṃ kalayati kiñcitkartṛtvamabhi vyanakti | avidyā punaḥ kiñcijjñatvaṃ viṣaya parijñānamātraṃ pratipādayati | rāgorañjayati viṣaye karasadāmāpādayati | evaṃ sannātmā puruṣaḥ pañcaviṃśatika ityucyate | punaścāsau prākṛtaistatvaiścaturviṃśati baddhadeho bhavati | svecchayaiveti śeṣaḥ | uktañca kiraṇe - tasyā śuddhasya sambandhaṃ samāyāti śivātkalā | tayoccālitasāmarthyo vidyākhyāpita gocaraḥ || rāgo'pirañjakatvena pradhānañca guṇātmanā | buddhyādi karaṇānīka sambandhādbudhyate paśuḥ || p. 275) tato niyati saṃśleṣātsvārjite viniyamyate | kalo'pi kālasaṃkhyāne bhavettadanu saṅgataḥ || iti || asyāpyayamarthaḥ - tasyā śuddhasyātmana iti | sahajamalatiraskṛti jñānasyāneka bhavi karmavallī pariguṇitasya māyāśaktyunmukhī kṛtasargasya paśoranugrahakācchivāditi śivecchayā preritakalā tatvaṃ tatsambandhabhogya bhoktṛtvalakṣaṇa māyāti prāpnoti tayā kalayodbandhitaṃ avyaktañjitaṃ sāmarthyaṃ kiñcitkartṛvilakṣaṇaṃ yasyāsautaye dvālita samarthaḥ | aśuddhe'dhvani vidyā vidyā tayākhyāpitaḥ īṣatsamārito gocaro viṣayo yasyāsau | tathā yasminkāle vidyā saṃvadhyate tasminneva kāle tasya vidyākhyāpitṛgocarasārajakatvenābhilāṣa janakatvena rāgo'pi sambadhyate | evaṃ kañcukatraya veṣṭito'yamātmā puṃbhāvamanuprāpya puru tatve vartate | tamastasya pradhānaṃ prakṛti tatvaṃ guṇātmanā saumyāvasthi tatvādi rūpeṇa pariṇāmaṃ vrajati | tatobuddhyavādikaraṇānīka sambandhādbuddhirādau yeṣāṃ tāni buddhyādīni | tāni ca karaṇāni cetibuddhyādi karaṇāni teṣāṃ anīkaṃ samūhaḥ kāryamantareṇakāraṇānāṃ pravṛttestasmānmātrādi daśadhā kāryaṃ ca gṛhyate | anena budhyādi karaṇāni kena sahasambandhādbudhyate sukhādikaṃ janādi | atha kālāniyati kañcukatrayāt pūrvameva puruṣeṇa saha sambadhyate | tathāpi sarvatatvāni yantraṇaṃ kāla saṃkhyānañca kuruta iti samprati vyākhyāte | tatra niyatyā'yamātmanaḥ saṃśleṣaḥ sambandhaḥ tatsamāṃ - p. 276) niyati saṃśleṣāt svārjite karmaphale sukhaduḥkhātmake viniyamyate | yato niyamya niyatiḥ yasmin nayasi yasminkāle yasmin deśe yadbhoktavyaṃ tatraiva na nyūnamadhikaṃ vā bhojayiṣyatītyarthaḥ | kālo'pi kartṛbhūtaḥ | kāla saṃkhyāne tu truṭilavādi kālena kṛtvā | yatsaṃkhyānaṃ kālabudbudādi bālayauvanādikaṃ tasmin kartavye tattanu saṅgatastasya śarīrasambandho bhavatītyarthaḥ | itthamāsanādyevaṃ sannaddhadehaḥ puruṣakarma kalyāṃ prakṛtijanmakṛta karmasamūhena kamayaṃ kṛtārthamucyate | śivena kṛpāvatā na kṛtaḥ * * * lu samastādyartho yasyā sāvakṛtārthaḥ kathamucyate apidhānamucyate | evaṃ laukīka jñā * * * śatairapītyarthaḥ | tadevāha prakṛtiguṇa vivekātprakṛtisvabhāva parijñānāt satvarajastamasāṃ sāmyāvasthā prakṛtiracetanā budhyādikāryātayā pariṇatatadhṛsūkṣmasthūla deha nibandhanaṃ karmakāraṇañca bhavatīti yatparijñānaṃ tena prākṛtaiḥ prakṛtikāryairmucyate | yato'sau punarasya darśane paraśureva kutaḥ yasmādavidyāte vidyate preritā pūrvoktā nityā tasmādasau prakṛtiravidyayā preritā satī punarapi bhogya bhoktṛtva lakṣaṇena sambandhena puruṣeṇa saha sambandhā bhavanti | prakṛti parijñānādātmanaḥ svarūpeṇāvasthānaṃ mokṣa ityevaṃ na syāt | nanu yasya kasyacit prākṛtatvamatve bhoktavyaṃ karmavidyate | tasyaivā vidyā preritā bhavitumarhati | yasya punaḥ prākṛte bhoktavyaṃ nāsti tasya kimiti kaivalyaṃ na yujyate iti cet p. 277) naivaṃ vācyam | tasya prākṛtakarmābhāvepi prakṛtyūrdhva tatvaparijñānā bhāvāt tatra bhoktavya karmaṇi vidyamānatvāt kathaṃ mokṣaprasaṅgaḥ | uktañca śrīmanmṛgendre - guṇatatvordhvabhogasya karmaṇānupalabdhitaḥ | kaivalyamapi saṃkhyānāṃ naitadyuktamasaṃkṣayāt || iti || athaye'vidyā saṃvalitaṃ sarvahitaṃ brahmajñānaṃ prakṛtyā sambadhyata iti avidyā vādino vadanti | teṣāmapyavidyā jñānamayānāṃ yathārtha parijñānābhāvāt avidyā parityakta jīvabrahma parabrahmaṇilīyate | manyetadapyasaṅgatam bhavati | atha kathamapi kenāpyupāte? dhanavācakenā vidyāśabda mātreṇāvisāpya vidyāviditā cettadā tayā muktaḥ tatsahakāribhiḥ kālādi kāryairapi kāryairavimukto bhavati tadāyamātmāpi māyātatvamadhye pralaya vikalaḥ pralayākalākhya eva syāt | na ca muktobhavati | tadā vimalakarmaṇo vidyamānatvāt | punarapi sṛṣṭikāle māyākāryairbadhyata eva | tathāya śrīmanmṛgendre - satkaivalyaṃ puṃprakṛtyorvivekāt yadvā sarvaṃ brahmamatvāvirāmaḥ | yā vāmukaścinmuktayaḥ pāśajanyāḥ tatassarvā bhedamāyānti sṛṣṭau || iti || atha tayā parijñānādātmanaḥ kiṃ bhavedityāha akhilamityāha māyāśaktirnityaṃ akhilañciramātma vargamātmasātkṛtijanana dvāreṇa svāyattaṃ vidhāya kalayākalādi kṣityanta śaktyā p. 278) kalayati gaṇayatyabhi vyāpayati cet | atha satyam | dhruvaṃ jagadakhilaṃ carācarātmakaṃ satyatāmeti satyavatsatya bhāvaṃ tasya bhāvaḥ | satyatāmeti prāpnoti | jagadidaṃ satyamapi satyamiva bhavatīti saṃti?vekaṃ parijñānaṃ yadi sakale syāt saha kalayā māyā kāryeṇa vartata iti sakalastasmin sakale puṃsi yadi bhavatīti tadāsau pumān? aviditabhogo jñānakaivalyamiti vijñānayogakarma sanyāsādinā māyākāryeṇāvimuktaḥ san aviditabhavabhogaḥ saṃsārabhogā bhāve'pi sahajamalamiti tirohitatvāt jñānakaivalyaṃ vijñānake valatāmeva prāpnoti | na cāmukto bhavati | śivānu jighṛkṣābhāvāt | tathā śrīmanmṛgendre - māyāti tāṇayo'pi syuḥ sahajāḥ śuddhisaṃjñitāḥ | yā ca te vīkṣate śambhuradhvātīto nirañjanaḥ || etasmāt kāraṇāditarataranamati nirmalaṃ bhavati * * * śu dṛgbhirudīritatvāt | tataḥ sarvajña praṇītamāptavākyamāgatamajñānameva niḥśreyasa hetuḥ | uktañca raurave - paśūnāṃ bhuktimāptaḥ paśupatiḥ śivaḥ |? yadāptavākyaṃ tadāgama iti | tathā ca vāyupurā * * * śrī upamanyu kṛṣṇa saṃvāde - śivāgamoktaṃ yajjñānaṃ tadeva jñānamuttamam | śrīkaṇṭhena śivenoktaṃ śivāyaiva śivāgamaḥ || p. 279) śivāśritānāṃ karuṇaḥ śreyasāmeka sādhanam || iti || tasmādāgamokta nyāyena karmasamatve sañjāyate | śivaśaktyā samāvṛtasya dīkṣākhyopāyenaiva viśiṣṭomokṣaḥ syāt | tathā ca kiraṇe - samekarmaṇi sañjāte kālāntaravaśācchivāt | sarvajñatvācchivo'yamadhvaṃ nirdvandvo deha saṅkṣaye || śivatva vyaktisampūrṇo na punarbhavamāpnuyāt || iti || asyā'pyayamarthaḥ | ātmanomuhuḥ pralayapratyanubhavātmakakalādyaḥ kaścidanyaḥ kālastatkālāntarasya vaśaḥ sāmarthyeṃ'śopi koṭiśaḥ pravṛttireva | tasmātkālāntara vaśāddharmādharmātmanaḥ karmaṇya saṃyak samatve sañjāte sati śivādanujighṛkṣoḥ sakāśāt yaḥ strī puṃsāroddharaṇadakṣaḥ kṛpākhyāyāḥ śakternipātaḥ puruṣaṃ pratyanu grāhakameva pravṛttistena śakti nipātenamalakṣayakāraṇāt | tatvajijñāsayā guruṃ prati yāya sa syāt | tatastatvadarśanaṃ guruṃ prāpya tasmācchuśrūvarṇādibhiḥ santuṣṭāddīkṣāṃ labhate | evaṃ guruṇā dīkṣito yadā tadaivāsau ātmā śivo yadvattathā syāditi jīvanmukto bhavati | kintu deha saṃkṣaye nirdvandvaḥ sukhaduḥkhātmaka dvandvānnirmuktaḥ sarvatrasarvamāṇava karmaṇāṃ māyīyaṃ bhogāyatana dakṣamidaṃ jagaditi jānāti | yadā śivatva vyakti sampūrṇaśivatvasya śuddhajñāna kriyātmakasya vyaktiḥ saṃpūrṇā yasyāsau na p. 280) punaḥ saṃkhyādivadbhavatsaṃsāra * * * nuyāt mukta eva bhavatītyarthaḥ * * * nañcātra śivaśaktyā samāvṛtasya dīkṣākhyo pāyenaiveti nirdhāraṇaṃ kimarthaṃ jñāna kriyādīnāmapi mokṣahetutvāt | satyam taducyate | pūrva janmasīkandāviddikṣāyāṃ * * * tadāsamayalaṃghanādi doṣe prāptetvakṛta prāyaścittānāṃ punarjanmasu kathañcittatkārmakṣaye jāte pūrva dīkṣāphalameva jñānakriyādiṣu buddhiḥ pravartate iti jñānakriyādī nāmapi dīkṣā * * * te ca mokṣahetavo bhavantīti dīkṣāyaiva mokṣaḥ syādityavadhānaṃ kṛtamityadoṣaḥ | uktañca - asmātpravitatādbandhātparārthaṃ syā * * * nirodhanāt | dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatya * * || * * * vai hi nikhilaṃ brahman sarvamasti hi śāsane | ko'pyanāhata śaktīnāṃ mantrāṇāṃ mitamātmanām || aprameya prabhāvānāṃ prabhāve citya vikramam | satyamīśāna vacanaṃ mantrāḥ sādhyāḥ svabhāvataḥ || svabhāvālluṭhitaṃ sarvaṃ kurvanti vighananti ca | śivecchā kāriṇassarve śivenādhiṣṭhitāḥ sadā || kṛtiṃ sthitiṃ vināśañca kurvantyuntatimeva ca | na mokṣaṃ yāti puruṣaḥ svasāmarthyātkadācana || śivadīkṣāṃ vimukhyakāṃ sarvatrāṇyā * * * * * | dīkṣāvyatiriktaḥ - jñānato yogataścaiva caryātaśca na mucyate || p. 281) jñāna dīkṣādi hi sāmarthyaṃ atrāpisvaṃ na vidyate | bālabāliśavṛddhastrī bhogināṃ sarujāṃ tathā || dīkṣāṃ vinā jñānādi bhinnamokṣo'sti tasmā * * mocanī | sarvasyānugrahaḥ kāraḥ śivodevaḥ svabhāvataḥ | dīkṣācātra muktiḥ syāt sarveṣāṃ prāṇināmiha || tasmāttu śivasāmarthyaṃ muktiḥ sarvasya siddhyati | na kasyacit svasāmarthyādastitadvyali * * * || tathā kiraṇe ca - garuḍaḥ - savānugrahakartṛtvādbālabāliśabhoginām | kartavyo'nugraho devaḥ sa ca saṃskāra pūrvakaḥ || saṃskāreṇaiva muktiśca proktātantre yadā tadā | kriyājñānavratā * * * * yā nāmabhetu nā || bhagavānāha - ye yathā saṃsthitāstārkṣya tathaiveśaprasāda kṛt | keciccātra kriyāyogyāḥ teṣāṃ muktistathaiva ca || jñānayogyāstathā cānye'cārya yogyāstataḥ pare | evaṃ yeṣāṃ yadā prokto mokṣasteneśa yojanāt || jñānādīnāmupāyānāṃ dīkṣākāraṇamiṣyate | dīkṣā caiva vimokṣaḥ syādupāyastanniyāmakaḥ || sarvānugraha kartṛtvādupāyāste ca kīrtitāḥ || iti || tathā pauṣkare ca - patirvidyā tathā'vidyā paśuḥ pāśaśca kāraṇam | p. 282) tannivṛttā vitiprokta pādārthāḥ ṣaṭsamānataḥ | śivaḥ sadāśivastvīśaḥ sahatadbhuvanādibhiḥ || jñeyaḥ patipadārtho'sau mantra mantreśa lakṣaṇaḥ || śakti vidyā ca bhuvanaiḥ vidyākhyaśca prakīrtitaḥ || śaktipadārthaḥ - māyātavamavidyākhyaḥ karmabhāvaiḥ sahovanaiḥ | sarveṣāmātmanaśceha vijñānākālasaṃjñinām || pralayākala saṃvijñānaṃ sakalānāṃ tathaiva ca | paśutvamalasaṃyogāt padārthaḥ paśusaṃjñitaḥ || pṛthivyādi kalāntoyomāyīyaḥ pāśasaṅgrahaḥ | sahasadbhūta bhuvanaiḥ māyāgavāti kāribhiḥ || padārthaḥ pāśasaṃjñeyaḥ vijñeyaḥ śivayogibhiḥ | tannivṛtteḥ kāraṇākhyaḥ padārthaḥ paramaḥ śivaḥ || dīkṣā karma svarūpo'yaṃ muktyupāyaḥ prakīrtitaḥ | iti || tathā purāṇe vāsiṣṭhe laiṅgai lomaścaśa uvāca - durgasaṃskārakāntāraṃ saṃgṛhyamabhidhāvatam | dīkṣāmantravihīno'pi yassadārcayate haram || sarvapāpaiḥ sanirmuktaḥ śivaloke mahīyate | yastu dīkṣākriyāmantrairyukto'bhyarcayate haram || sarva lokeṣu so'pavargī sadā pumān |? tasmātsarvaprayatnena sa eva vṛṣabhadhvajaḥ || p. 283) ārādhanīyastuṣṭo vai śivodvandva praśāntidaḥ || iti || atra dvandvapraśāntaṃ parāṃ muktiṃ para * * * * * prāptaṃ cākṣuṣī dīkṣayā dadātīti dvandva praśāntidaḥ | uktañca - dīkṣājñāna vihīnāye liṅgārādhanatatparāḥ | te prayānti harasthānaṃ sarvaiśvarya sukhāvaham || nāto yāti punardevi saṃsāro duḥkhasāgare | śivaṃ yānti tataścordhvaṃ śrīkaṇṭhena nirīkṣitām || iti || tathā vāmanapurāṇe ca - śrīvāsudevāya śrī-upamanyubhirādiṣṭam - hantate kathayiṣyāmi sarvapāpaviśodhanam | saṃskāraṃ paramaṃ puṇyaṃ śivena paribhāṣitam || samyak kṛtādhikārī syātpūjādiṣu naroyataḥ | saṃskāraḥ kathitoyena ṣaḍadhva pariśodhanam || dīyate yena vai jñānaṃ kṣīyate pāśabandhanam | tasmāt saṃskāra evāyaṃ dīyate ca kathyate || iti | śaktipādādi vicāraḥ kiraṇe yathā - garuḍauvāca - śaktipātādbhaveddīkṣā nipāko na vibhutvataḥ | śivasya samavetatvāt * * deva sthitāḥ paśoḥ || sthitatvātsarvadā śakteḥ bhavecchaktirna kiṃ bhavet | kālo vā sa ca kaḥ proktā yadikālaḥ śivena kim? || he bhagavan | yaduktaṃ * * * tvayāpūrvaṃ śaktipātādbhaveddīkṣeti tadayuktam | p. 284) śakternipāta śaṅkā bhāvāt | kasmādvibhutvato vyāpakatvāt | na vyāpakasya vastunaḥ cyuti lakṣaṇo nipātaḥ saṃbhavati phalavat | anyat śivasya samave tatvāt agneruṣṇatvavacchivasya samavetāyāḥ samavāyinyāḥ śakteḥ kathaṃ nipātaḥ śivavadvidhṛtiḥ saṃbhavati | api na bhavatye(ve)tyarthaḥ | evaṃ nityatvādvyāpakatvācca śaktiḥ paśorāvano'pi sarvadā sarvakālaṃ sthitā saṃbaddhā bhavati | tasmādevaṃ śakteḥ sarvakalasthitatvāt sarvātmavyāpakatvena sarvabandhatvādbhavocchaktiḥ sarvātmanāmadyupaktiḥ kiṃ kasmānna bhavet | api tu bhavedeva | atha yadyevaṃ manyase sā śaktiḥ sarvavyāpinyapi kasmiṃścidviśiṣṭakāla evānugrahakāriṇī bhavatīti | tarhi ca sa ca kālaḥ kaḥ proktaḥ kiṃ viśiṣṭaḥ ityucyate | yadi kiṃ śakti nipātasya kāraṇaṃ bhavati tarhi bhavatunama kāla eva mokṣakartā kiṃ śivena prayojana mityukte bhagavānāha - upacāreṇa śabdānāṃ pravṛttiriha dṛśyate | yathā pumānvibhurnityaḥ vinaṣṭaḥ śivatāṃgataḥ || evaṃ śaktinipāto'pi procyate so vicārataḥ || iti | he garutman ! nipātaśabdasyārtha parijñānā bhāvāt tvayaiva muktam | kiṃ kathaṃ tarhi śabdānāmartha pravṛttayaḥ mukhyā gauṇāceti dvidhā asti | tasmādatra gauṇī śabdapravṛttiḥ | mukhyā yathā - loketvasya puruṣasya dṛṣṭirasyāṃ kāminyāṃ patitetyukte kaṃ tadā puruṣādvicyutādṛṣṭiṃ kamanyānnipatitā dṛśyate | yadṛthā dṛśyate darśakasambandha mātreṇa p. 285) sambandhāḥ dṛṣṭiḥ patitetyupacāreṇocyate | tadvadeka kasmin puṃsyapyanugrāhyānugrāhaka lakṣaṇena sambandhena saṃbandhā sandhāḥ? śaktiḥ patitetyupacāreṇoktā | na tu mukhyata ityadoṣaḥ | idameva dṛḍhayati | yathā pumānityāha yathā pumānātma nityo'pi tanupātādupacareṇa vinaṣṭa ityucyate | yathā vibhurvyāpako'pi vyaktaśivatvopacāreṇa śivatāṃ gata ityupacāreṇocyate | evaṃ śakti nipāto'pi śe?vicārataḥ sahātmanā śakteranu grāhyānugrāhaka lakṣaṇena sambandhatvātnopacāreṇa śakternipāto bhavatīti procyate | natu mukhyata ityadoṣaḥ || atha bhavatu paricārako'yaṃ śakti nipātasthatāpyamūrtoyātmikaṃ kartuṃ śabhaveti | tatpātānantaramamāsāvātmā kiṃ karotīti | atrāha - nipāto bhayato yadvastunassahasā bhavet | tasmādanyatra yātyeva tathātmādeśikaṃ prati || yathā loke kasyacidvastuno nipāto yado bhavati ucyate asingrāme rājo * * * * vo bhaviṣyatītyayaṃ śabda nipātopyamūrto'pitadgrāma nivāsino lokasyobhayato dṛṣṭaḥ | sa lokaśca bhītassan parasparamālocya tasmātsthānāt sahasā śīghrameva sthānāntare bhayaharaṇa samartho yāti | śacchati ca yathā tadvadayaṃ śaktinipātohyamūrto'pi prāṇisaṃskāra bhayaprado bhavati | yataḥ śakti nipātāhya mūrto'pi prāṇisaṃskāra bhaya prado bhavati | yataḥ śakti nipātāt pūrvasu * * * * sārabhoga eva paraṃ tataḥ śaktipātādunmīlitaciccakṣuḥ saṃsārā sāratāmālocya svasthānādekamācāryaṃ bhava bhayaharaṇa dakṣaṃ p. 286) yāti prāpnotītyarthaḥ | atha kiṃ sā śaktiḥ svayaṃ kartṛ prabodhyati utanetyāha gururyathāgratassuptaṃ śiṣyaṃ daṇḍena bodhayet | iti | tathā śivo'pi bhomajñānamahogābhilāṣa janakatvena mohahetutvānmāyī yamapi moha śabdena gṛhyate | tadvadbhoga hetutvātkarma ca nidrā śabdena māya rucyate | kāṃścidvijñānā kalānmāyayā agrataḥ śuddhādhva sannidhāne prasuptāna prabuddhān ajñān śivaḥ svaśaktyā prabodhayati | kāṃścinnidrāyāṃ māyāyāṃ prasuptān pralayakevalān prabodhayati | kāṃścinmalakarma māyīya māyā svarūpanidrāyāṃ satyāṃ prasupta śuddhā śuddhādhva svarūpā parijñānādaprabudhān bhoganimagna cittān prabodhayati | tasmādeva tacchiva eva śaktyā prabodhayatīti śaktiḥ karaṇaṃ śivaḥ svatantraḥ kartā na svayaṃ kartrītyarthaḥ | athāsya śaktipātaḥ sañjāta iti kathaṃ gamyata ityamāha - yadā svarūpavijñānaṃ patite viti tadocyate | iti atra vijñāna kevala pralaya kevalayoḥ aśarīriṇoḥ śaktipātasya durvijñeyatvāt tayornni saṃprativarṇyate - yadā yasminkāle puruṣasya sakalasya ko'haṃ kimātmakaśceti kimuduḥkhapañjaramiti sañcintya bahuśo mumukṣuḥ gurumanviyādityeva taddvayaṃ svarūpaṃ tadvijñānaṃ liṅgaṃ tatsaṃ bhavati tadā tasmin śaktiḥ pratītetyucyate | uktañca - yeṣāṃ śarīriṇāṃ śaktiḥ patatyapi nivṛttaye | p. 287) teṣāṃ talliṅgamautsukyaṃ muktaudveṣo bhavati sthitau | bhaktiśca śiva bhakteṣu śraddhā tacchāsake vidhau || anenānumitiśliṣṭa hetoḥ sthūladhiyāmapi | īṣadardha nivṛtte tu rodhakatve tataḥ pateḥ || bhavatyetāniliṅgāni kiñcicchiṣṭe hi dehinām | caturdhā śaktipātena tulyenaiva phalaṃ prati || iti || tīvratarastathā tīvro mando mandataro'pi ca | sadyomūrcchayā pākraṃpā dromāñcastatasthastatheti ||? atha kāle vāsa cakraḥ proktaḥ ityasyottaramāha - tulyatvaṃ karmaṇāṃ kālaḥ kṣīṇaṃ vā yadi vāsamam | iti | yasmin kāle dharmādharmātmanaḥ karmaṇi satulyatvaṃ samatā bhavati sakālaḥ śaktipātakāraṇamityucyate | sā śaktiḥ vyāpakaṃ nyūnaṃ vā yadi vā samamadhikaṃ vā bhavati tadā bhogadātrī bhavati na tulyaṃ na cānantarameva lakṣayati | yadā yasminkāle karmaṇaḥ samatvaṃ bhavati sa eva kālatve sañjāte kathaṃ bhogadātṛtvaṃ nivṛttamityāha kṣīṇaṃ vā yadi vā samamiti || tataḥ karma kṣīṇaṃ vā nyūnaṃ vā yadi vāsamamadhikaṃ vā bhavati tadā bhogadātṛbhavati | na tu tulyam | tacca nantarameva lakṣayati | yadā yasminkāle karmaṇaḥ samatvaṃ bhavati sa eva kāla śaktipātasya kāraṇam | tatassarveṣāmapi yagapatkarmasamatā bhāvāt | bhavośaktirnasyādityarthaḥ || p. 288) atha yadi karma samatve satyeva śaktipātaḥ sambhavati tarhi karmā bhāvā dvijñāna kevalānāṃ sa kathaṃ bhavatītyatrāha evaṃ sūkṣmaṃ samānatvaṃ yasminkāle sadaiva sā | svarūpaṃ dyotayatyāśu bodhacihna balairalam || iti | yaduktaṃ vijñāna kevalānāṃ karma nāstīti māyīyakāraṇaṃ vai karmateṣāṃ nāstīti uktam | na tu sarvathā karmakṣayaḥ sañjāta iti tasmātkasya citkarmaṇaḥ phalameva hi teṣāṃ vijñānākalāvasthāpīti | teṣāmapi pūrvameva sakalāvasyāyāmupārjitamiti sūkṣma śarīratvādurlakṣaṃ karma samānatvaṃ śaktipāta kāraṇamastītyavagantavyam | anyathā śaktipāta eva na syāt | yasmin kāle karma samānaṃ bhavati tadeva tasminneva kāle sā śaktiḥ sarva vyāpinyapyanugrahaṃ karotīti yatastasmāt atha sā śaktiḥ sakalānāmiva vijñānakevalānāmapi kiñcidvilakṣaṇaṃ svarau ca vijñāna mātraṃ karoti | yadvā viśiṣṭaṃ jñānaṃ upāyatītyāha svarūpamityādi | yasmādvijñāna kevalānāṃ śarīra prārabdhakārya bhogā bhāvāt tīvratarāśaktiḥ patati | tasmādāśutīvraṃ tadviśiṣṭameva teṣāṃ svarūpaṃ śuddhātmasvarūpaṃ sarvajñānādi lakṣaṇaṃ dyotayati prakāśayati | atha yathā śakti samparkamātreṇa malaprodhāraṇādātma guṇavyakti vijñāna kevalānāṃ bhavati | tathā sakalānāṃ kimiti na syāt ityāha bodhaya cihnabalairalamiti | p. 289) sakalānāṃ prārabdhakarmabhogyatvāt karmasāmya kālatāratamya vivakṣānusāreṇa plakṣoñcindā mandatarāvā śaktiḥ patati | keṣāñcit tīvrā tīvratarā vā bhavati tadā śaktirasmin patiteti bodhārthaṃ parijñānārthaṃ cihnāni romāñca mohotpulakādīpi teṣāṃ cihnānāṃ balaṃsāmarthaṃ tacca hīnaṃ prādhakhinnā bhavantyadha | sarveṣāṃ tulya jātīnāmucchiṣṭocchiṣṭasaṅgame yathā kālottarontatvarddhānataramadhikataraṃ vā bhavati | taiścihna salilaiḥ cihnatāratamyairalamupalakṣyate | tasmānna tadaivātma guṇavyaktiḥ teṣāṃ bhavatītyarthaḥ | yatha yaduktaṃ pūrvaṃ kṣīnaṃ vā yadi vā samaṃ karmabhogadaṃ bhavatīti tadespaṣṭīkaroti karmāśoyo'dhikaḥ pūrvaṃ bhogadastvitaraḥ punaḥ samatvesati yo bhogaḥ kathaṃ tasya prajāyata iti tāvadevātmano bhoktavyam aneka bhavikaṃ karma vidyate | tacca dvividhaṃ dharmādharmātmakañceti | tatra mahādānādikaṃ svargabhogakāraṇaṃ dharmātmakaṃ yat *?narbrahmahatyādikaṃ nira(yā) vāpti kāraṇaṃ tada dharmajñānaṃ tayordvayo karmāṃ śayoḥ | atrāṃśaśabdaḥ svarūpavācī | tasmādvayoḥ karmaṇo na dharmādharmātmakayoḥ madhyeyaḥ kaściddharmaḥ adharmātmako vā karmāṃśaḥ adhiko mahadvalavattaraḥ | sa pūrvabhāgayoḥ bhavati | tāsīn karmaṇi bhogaṃ datvā nivṛtte sati punaḥ paratara svarūpa karma bhogadaṃ sṛk? na tulyaḥ tasmāddvayoḥ karmaṇoḥ samatve satiyo bhogaḥ sa tasyātmanaḥ kathaṃ prajāyate | na kathamapītyarthaḥ || p. 290) miśraṃ vārambhakaṃ karma samabhogastadā nahi | vaktavyācādhikaḥ kaścidanyathā na sukhetarat || iti | sūtram | athavā śabdo yadyarthe | nanu bhamatātulyaḥ karmabhogadabja? bhavati iti yaduktaṃ tadayuktam | dhāto gomeyādau yāge paśuhananaṃ tāvat adharmātmakaṃ tadeva svargārohaṇa nimittamadharmātmakaṃ ityamubhayātmakamapi karmabhogadaṃ dṛṣṭam | tasmāditicettadāpi dvayoḥ karmaṇoḥ sambhogaḥ samakāla eva bhogo na hi śrūyate | yadi samatve satyaṃ pibetkarmaṇi bhogadehavedāntarhi tadāyugapadevātmā svarga nirayapalamanubhavate | tanna tasmāttatrāpi kaścitkarmāṃśo tābhyadhikanyūna iti vaktavyam | anyathā yadyevaṃ tatra karmāṃśo nyūnādhiko na bhavati tadā yajña yājināṃ sasūnasukhetarat pūrvaṃ phalaṃ svarga sukhaṃ paścāditaradbhoga nānādyadharmaphalaṃ duḥkhamītyetanna bhavet | tattāvadbhavatyeva taduktañca - paśavo'pitadā devāḥ devāśca paśavasthā | brāhmaṇāśca tathāśvāna śvānaśca brāhmaṇāstathā || iti | tathā ca manīṣiṇaḥ - ata gṛhayajatāṅgo yajñamiṣṭaṃ dvijānāṃ narahya paśuścasta prāṇi hiṃsāphalaṃ yat | tridivananarakahetuḥ supratītaprabhāva iti tava śivabhaktiṃ buddhimanto juṣante || iti || tasmānnyūnādhikaṃ karmaiva bhogadāyakaṃ na tulyamityarthaḥ | tataḥ karmasamatva kālacchānta te sarve śiva śaktipāta saṃyogādyā dīkṣākriyate | p. 291) sā ca punarātmanāṃ trayāṇāṃ adhikāra rūpāsādhārā nirādhārā sāpekṣā nirapekṣā śivadharmiṇi lokadharmiṇi sādhikārā niradhikārā ceti bahudhā bhavati | ucyate - ādhāro'dhikaraṇamadhiṣṭhānaṃ sthānamācāryaḥ tena dhāraṇe nirapekṣo bhavanparamaśiva bhaṭṭārakastena tīvraśaktyā kriyate sā dīkṣā sā nirādhārā sā vijñānākala pralayākalayoreva | uktañca - dvayosteṣāṃ śivenaiva tīvraśakti nipātitaḥ | kriyate sā nirādhārā sā dīkṣā paratā matā || iti | tatra dīkṣāyāmapi karma sāmānya vivakṣayā keṣāñcitsāyujyapada prāptiḥ keṣāñcitsādhikāra padaprāptiśca śrūyate - kevaladvaya madhye'pi karmasāmya vivakṣayā | śaktyā kriyate dīkṣā śivenaiva kṛpātmanā || sāyujyaṃ kasyacijjñeyaṃ sādhikāraṃ parātmanā || iti || kintu pralaya kevalānāṃ madhye yeṣāṃ karmasāmya prasaṅgo nāsti teṣāmahaṃ mukhakāle kālādi sambandha evopajāyate | uktaṃ śrīmallalita saṃhitāyām - māyātatvaṃ jagadbījaṃ nityaṃ vibhu tathāvyayam | tatsthaṃ kṛtvātma vargaṃ tu yugapatkṣobhayet prabhuḥ || kimiva | helā daṇḍahatāyāśca badaryastatphalāni ca | tiryagūrdhvamadhastācca nirgacchanti samantataḥ || mukte tu bhojanaṃ yatrānusādhyā tāśśivena tu | ūrdhvaṃ gacchanti te sarve śivaṃ parama niṣkalam || p. 292) vidyāyā bhājanaṃ ye tu mantrarūpā bhavanti te || saṃskārabhājanaṃ ye tu malakarmakalānvitāḥ || adhastātsaṃvrajantyāśu ghore'dhvanyata dāruṇaḥ || iti || tathānyatra ca - yānvimocayati svāpe śivaḥ sadyo bhavanti te | saṃhṛtau vā samudbhūtāḥ vāṇavā patayo'thavā || iti | asyāpyayamarthaḥ | śivasvāpe mohakāle yato vijñānakala pralayākalāvasthāyāṃ ātmano jñānaśūnyā vasthā tasmāttasyā madhasthā syāditya tadā yā nanu gṛhṇāti te satyastatkṣaṇameva śivābhavanti | tataḥ saṃhṛtau sakalanāṃ saṃhāre vā samudbhūte vā pralayakalānāṃ sṛṣṭikāle kalādyanubandhana kāle vā yatastadaiva teṣāṃ sṛṣṭiratastadā yānugṛhṇāti te hyaṇavomantreśvarā vāptayorapi vidyeśvarābhavantītyarthaḥ | tathā ca - ātmāsyānekadhā proktaḥ tatrādyaḥ sakalaḥ smṛtaḥ | kamāyā karmamalopetaḥ * * * vanigocaraḥ || karmaśuddhikalā yuktaścānyo māyāyaṃ pralayākalaḥ |? māyordhvaṃ śuddhividyādho malamāyā vṛtoparaḥ || vijñānākala sthitirityarthaḥ | yaduktamanyatrāpi - ātmano'pi bahavassanti cidrūpāmaladūṣitā | tāmra kālika vadjñeyo malojñānāvarodhakaḥ || sahajaḥ sarva jantūnāṃ taddhibhoktṛtvakāraṇam | satā tenāsya bhogāya śarīrendriya kāraṇam || p. 293) māyā sampadyate paścātsukhaduḥkhaika kāraṇam | karma sambandhamāyāti māyī pañcakalādikam || svakāryakāraṇatvena bhogajñānāya baddhyate | tridhā vasthātmakā jīvāḥ sarvekāla krameṇa vai || yordhvaṃ prāgavasthāya * * * yāntu dvitīyayā | tṛtīyāyā kalādau tu sthitireṣāṃ prakīrtitā || iti || alamati vistareṇa | sahādhikāreṇācāryo vartata iti sādhikāraḥ śivaḥ | tena sakalātmanāṃ karmatāratamyānurūpayā mandatīvrādi śaktyā kriyate sā sādhārā | uktañca - ācārya mūrtimāsthāya karmasāmyavivakṣayā | tīvrādi bhedayāśaktyā kriyate śambhu naiva yā || sādhārā sā samākhyātā vijñeyā sakalātmanām || iti || atra āgamāntare yo viśeṣaḥ sthitāpte tacchaktipāta tāratamyatodeśikīṃ mūrtimāsthāya śivo yā nanu gṛhṇāti tepi rudrāṇāṃ mantraiśānānāṃ śivasya ca padaṃ bhajatīti kvacit | tathā coktam - rudra mantravadīśāna padavācyo bhavanti te | sthito yā nanu gṛhṇāti gurumāsthāya dvivataḥ || iti || iyaṃ sādhārā dīkṣā vapuḥ niradhikārānurūpā dvividhā sāpekṣā secya budhaiḥ | samayādyanuṣṭhānāpekṣayā vināmokṣapradā nirapekṣā nirbījākhyā | uktañca - śarvannayati yā dhāma samayādyanu vartakam | puruṣamiti śeṣaḥ | p 294) viśiṣṭātmaguṇaprāyaṃ sāpekṣaḥ procyate budhaiḥ | samayādyakṣamaṃ vṛddha mūḍhamālābalādikam || yāsau tadānapekṣatvānnirapekṣānnigadyate || iti || tatra tāvatsāpekṣāpekṣādvividhā śivadharmiṇī lokadharmiṇī ceti | tatra tāvacchivadharmiṇī liṅgināṃ śivācheda samāyuktā | anyāgṛhiṇāṃ tadvirahitā | uktañca - dvedhā nirvāṇadīkṣā laukikī śivadharmiṇī | gṛhiṇāṃ laukikī jñeyā liṅgināṃ śivadharmiṇī || śikhācchedo nayatrāsti dīkṣā sā lokadharmiṇī | śikhākhaṇḍena saṃyuktā dīkṣā sā śivadharmiṇī || tathā - māyā tadviśuddhau tu śikhāṃ yasya vinirdiśet | śivadharmī tu saṃgā tu sā dīkṣā śivadharmiṇī || śikhācchedaṃ vināyāmyanyā sā dīkṣā lokadharmiṇī || iti | tathā - dīkṣāyā lokadharmiṇyā gṛhasthāṃ dīkṣayedguruḥ | tathaiva śivadharmiṇyā dīkṣayecca tapodhanān || iti || tatra śiva dharmiṇī dvidhā naiṣṭhikī bhautikī ceti | tatra niravadhi tapasvino naiṣṭhikāḥ | teṣāṃ yā sā naiṣṭhikī niravadhītyapi kathyate | dvitīyākatipayadina vratapāla vādanantaraṃ gṛhapādadāyī | uktañca - naiṣṭhikī deha pātāntā bhautikī vratamokṣadā || iti | atha niṣkāmasya satsamatve tasyā paramaśiva prāptih | ubhayorapi sā dikṣā sādhikārau na vā bhavediti | tatra naiṣṭhikī sakāmā kāmabhedena dvividhā || p. 295) tatra sakāmasya śuddhādhva bhogaṃ datvā tadanantaraṃ śivapada pradā sa kāmā | uktañca - niṣkāmasya tu yā dīkṣā vinārabdhena karmaṇā | aśeṣā pāpahantrī ca sā nirbījādvaita dāyinī || iti || tathā ca - sabījā caiva nirbījā dvidhāsākṣara kīrtitā || sa bījā sā samātreṇadājñeyā dehamātreṇa prāgarcitaphalaṃ tatra dagdha bījatvatāṃ jayet | āgāmikaṃ tatastasya nirodhyaṃ viṣaśaktivat | ārabdha tanutā tasya bhogecchavadaṃ vrajet || iti | atha bhautikīya ca tathā dvividhā | uktañca - evameva kriyāyogāt bhaumityapi parāparā | kintu dehā viyogārthaṃ prārabdhaṃ karma mohinām || śaiva sādhana sādhyena sandhāya paripālayet | sānubandhaṃ dahedanyaddīpte dīkṣāhutāśane || asyāpyayamarthaḥ | evameveti | naiṣṭhika sakāma kāmavadbhautika sakāma kāmayorapi kriyāyogāt kriyā ca yogaśceti kriyāyogam | tatkriyā sakāmasya māyāntādhva viśodhanam | niṣkāmasya samastādhvaviraṃdhanañca yogaḥ | punaḥ śuddhādhvani bhogayogaḥ sakāmasya niṣkāmasya śivayogaśca | kintu tathāpi śivayoge kartavye satyapi dehinastasya bhautika niṣkāmasya dehena yogārthaṃ prārabdha karma vidyate kāraṇam tasmāttaddvayaṃ śarīrakarmadvayaṃ sādhana sādhyena bhāvena sandhāya paripālayet tasmādanyat sānuyamyamiti prārabdha karmabhogābaddhaṃ janmāntarakāraṇaṃ p. 296) pūrvasañcitaṃ karma saheti nānubandhena vartata iti sānubandhamāmāmikaṃ karma tatsarvaṃ dahet | tadā tasya dehapāte vimokṣaḥ syāt | sadyonirvāṇatāpi vā iti || atha lokadharmiṇī ca parāparatvena dvividhā | tatra parā śivatvadā | uktañca - śivā śivātmakaṃ karma śodhayitvādhva madhyagam | yā yā nirvāṇamāpnoti sāparā lokadharmiṇī || iti || śarīrapātottaramabhilakṣita bhuvane śiṣṭā parālokadharmiṇī | aparā punarabhilaṣita bhuvanaṃ yāvadadhvaśuddhau satyāmabhīṣṭa bhuvane'pya śuddhaṃ karmanivṛttau tadbhuvaneśvaragaṇāṇimādi siddhipradā | uktañca - bhogabhūmiṣu sarvāsu duṣkṛtāṃ śehate sati | dehottarāṇimādyarthaṃ śiṣṭoṣṭalokadharmiṇī || iti | śarīrapātottaramabhilaṣita bhuvaneśiṣṭaparā lokadharmiṇī aṇimādyaṣṭaka janikā kartavyā | tathā ca - śivadharmiṇī māśodhya yo japet parame pade | dehapāte ca mokṣassyātsamayācāra pālanāt || lokadharmiṇī māropya pade bhuvana kartari | taddharma pālanaṃ kuryācchive vā muktikāṃkṣiṇām || tatve sadāśive bhogo labha tasya pade pade || iti || muktikāmasya na kevalamasyaiva śivaprāptiḥ | bhuvaneśvara padaprāpta nāmapi bhogānantaraṃ śivatatva prāptirastyeva | uktañca - p. 297) dīkṣā pūtāgaṇapati * * * gurormaṇḍa janmavantassiddhāḥ mantraiḥ ta * * * ruṇadina kṛnmaṇḍalodbhāsi dehāḥ | bhaktā vā bhogān suciramamarastrī na kāyairūpetāstrastaiśvaryāḥ parama śivaiśvarya bhājo bhavantīti | evaṃ sāpekṣā bahudhā jñeyā nirapekṣā ca parāparatvena dvividhā sadyo sadyo nirvāṇā ceti | tayorasadyo nirvāṇā ca taddvidhā aparāparā ca | diktatra bālābalādi bhogināṃ samayānuṣṭhānavyatirekeṇaiva śuddhādhvani bhogaṃ datvā tadanantaraṃ mukti pradācādyā | uktañca - nirbījātva samarthānāṃ kintu bhogatarāṇām | dīkṣāṃ pūrvoditāṃ kṛtvā samayādi viśodhanīm || layaḥ kāryaḥ pare tatve bhogaṃ baddhvā dhvanismaret | taiśca bhaktyā sadākāryaṃ yāvajjīvaṃ śivārcanam || ācāryasyārcanaṃ tadvadyathā śaktyā tapasvinām || iti | anyāniḥspṛhasyādhyānaika niratasya kāryā | kutañca - dīkṣāgni dagdhakarmāsau māya vicchinnabandhanam | gataḥ parāṃ jñāna niṣṭhāṃ nirbījaḥ sa śivo sthitaḥ | na tasya niyamaiḥ kāryaṃ na ca liṅgārcanena tu || na tīrthe kṣetragamane nava śārīra yantraṇaiḥ || iti || atha - paripannakaṣāyāṇāṃ samyakkarma samatve sañjāte tīvrataraśakti samāvṛtānāṃ sadyo nirvāṇato bhavati | sāsasyāṃ parata sādhyo ca viddhatte nirāmayam ||? sadyo nirvāṇakīpakṣe tapaso vāpyate param | p. 298) iti | asyāpyayamarthaḥ | anantameva dehānte mokṣa pradeti parāyā nirbījā proktā asyāḥ parāyāḥ paratamāyāssadyastatkṣaṇamevātmānaṃ nirāmayaṃ vidhatte | nirmalaṃ karotīti | sā sadyo nirvāṇa dīkṣā sā ca karma pāke satīti vrata śakti yātātpuruṣeṇa vāpyate tadāsau pumānapi tamasaḥ parama jñāna parāṃ śivatvamāpnoti | uktañca - malasyāpanayo jñānācchiva śakti nipātajān | abhivyakta śivatvāṇepaṃ yāti malakṣaṇāt || iti || atha sā sabījā dvividhā sādhikārā niradhikārāceti | tatra sādhikārā sādhakā cāryayoḥ dīkṣāsthāpanādyadhikāra pradā | uktañca - sādhikārā sabījā sā yathā syādadhikāritā | sādhakā cāryayoḥ yaddīkṣā sthāpana sandhiṣu | dvayorūdhikāratvāt samatā nādhikāriṇī || anayorācārya sādhakayoḥ aviśuddhādhvani bhogādadhikāra malanāśanamantarameva mokṣaḥ syāditi śrūyate || uktañca - sa bījā sādhikārā sā sādhakā cāryayossadā | dīkṣāsthāpana yogyārthamadhikārābhiṣekadā || adhikārapadārūḍhe malasteṣāṃ ca rodhakaḥ | tena śuddhādhva bhogaḥ syāddadyātsyāktaṃ malakṣayaḥ || adhikāra malekṣīṇe mokṣaḥ syādavyayaḥ paraḥ || iti || tathā ca - sa bījā dvividhā jñeyā sādhikāri vibhedataḥ | p. 299) sādhikā cāryayoḥ kāryā sādhikāra padāḍhyayoḥ | atra śuddhiḥ purāproktā bhogaḥ sadāśive tayoḥ || aiśvarye śuddha vidyāyāṃ sādhakasyecchayāthavā | layobhāvyā pare tatve dvayorapya viśeṣataḥ | adhikāramalenaṣṭe layasya śāśvate pade || pustakaḥ samayasthe ca nityakarmādhikāritā | tatra viluta niṣṭhā cobhayoḥ śreyaḥ paraṃ padam || dīkṣādyānadhikāritvānnādhikāramalastayoḥ | nityepyanadhikāritvānnirbījānāṃ na viplutiḥ || tena teṣāṃ na mokṣaḥ syāt dehapātādanantaram || iti || nanu yadyācārya padārūḍhasyā vidhikāramalastirodhāna kāraṇaṃ bhavati tarhi tenadhikāreṇa kiṃ prayojanamiti na vācyam | ācārya paramapadāpeya dīkṣādi sampradāyonasyāditi yogyānāmakhilātma nivṛttyarthamadhikāro'numata eva | uktañca - sarvānugrahakartṛtvādīśvaraḥ karuṇānidhiḥ | ācārya mūrtimāsthāya dīkṣāyā mokṣayatyaṇūn || vinā dīkṣāṃ na mokṣaḥ syātprāṇināmiha śāsane | sā ca nasyādvinācāryamityācāyaṃ paramparā || jñeyāḥ siddhānta śāstrārtha sampadāṃ yāti hetutaḥ || iti || antareṇopadeṣṭāraṃ mantrasyānniṣkalo yataḥ | p. 300) pustake likhitāmantrānā lokya prajapanti ye | surāpāna samaṃ teṣāṃ pātakaṃ parikīrtitam || atha samāśrayedācāryaṃ munisattamam | tena tuṣṭena bhaktyādyaiḥ dīkṣitoya śivādhvare | sā samantrādhikārī syāt siddhimuktayoḥ sa bhājanam || etasmātkāraṇāddevi yogyānāmadhikāritā | guruśiṣya praśiṣyāṇāṃ vijñeyāśāstrakovidaiḥ || iti || tathā ca - yogya sandhāna tatvajño rūpaśīlaguṇānvitaḥ | śiṣyaḥ syātkulasaṃbhūtau nityakarma supālakaḥ || adhikāra virakto'pi yojyo'sau gorave pade | haṭhādevāpi santāna pālanāya gurūttamaiḥ || vidyeśāśca praśaṃsanti gurusantāna pālakam | āgamāḍhya vinodāḍhyamāryamācārya pālakam || sa śiṣyokārārthamapi rakto'pi śivājñayā | kiyatkālaṃ vidyāyai tatsvaśiṣyāya samarpayet || tasyārpitādhikārasya sā yujyaṃ parame pade || adhikāra padasvasya bhogassadā śive pade | tadante śāśvatī muktiriti śāstrasya niścayaḥ || iti || * * * rtha * * nañcātra gurumūrtinā śivena dīkṣā kriyate yadi sā kathamabhinnārthaṃ pātipadikā bhavanti | satyaṃ kintu p. 301) karmasāmyāpekṣayā śiṣyābhilāṣā bahuvidyābhavanti | tatastadabhiprāyamācaratā guruṇā tathā vidhabudhyā kriyamāṇā dīkṣāpi tathā bhavati | uktañca - vāmena śāṃbhave caiva śāntī ca māntrī ceti śivāgamodīkṣopadiśyate tredhā śivena paramātmanā || gurorālokamātreṇa sparśātsaṃbhāṣaṇādapi | sadyaḥ sañjāyate cājñā pāśopakṣaya kāriṇī || sā dīkṣā śāmbhavī proktā sā punarvidyate dvidhā | tīvrā tīvratarāceti pāśopakṣayabhedataḥ || yā yā syānnirvṛtiḥ sadyaḥ saiva tīvrataraḥ matā | tīvrā tu jīvatotyantaṃ puṃsaḥ pāka viśodhakā || śaktirjñānavatī dīkṣā śiṣyadehaṃ praviśya tu | guruṇā yogamātreṇa kriyate jñānacakṣuṣā | mantra kriyāvatī dīkṣā kuṇḍamaṇḍalapūrvikā || mandamandataroddeśāt kartavyā guruṇā bahiḥ || śaktipātānusāreṇa śisyo'nugrahamarhati | śivadharmādhikārasya tanmūlatvāt samāgataḥ || yatra śaktirnipatitā tatra siddhirna jāyate || na vidyā na śivācāro na muktirna ca siddhayaḥ | tasmālliṅgāni saṃvīkṣya śaktipātasya bhūyasaḥ || p. 302) jñānena kriyayāvātha guruḥśiṣyaṃ viśodhayet | yo'nyathā kurute mohāt sa vinaśyatidurmatiḥ || tasmātsarvaprakāreṇa guruḥśiṣyānparīkṣayet | lakṣaṇaṃ śaktipātasya prabodhānanda sambhavaḥ | sā yasmātparamā śaktiḥ paramānandarūpiṇī || ānandaṃ bodhayelliṅgaṃ antaḥkaraṇa vikriyā | yathāpulaka romañca suranetrādi vikriyā || śiṣyastu śikṣaṇīyatvāt gururgaurava kāraṇāt | tasmātsarvaprayatnena guraugauravamācaret || yo guruḥ sa śivaḥ proktaḥ yaḥ śivaḥ sa guruḥ smṛtaḥ | gururvvā śiva evātha vidyākāro'tha saṃsthitaḥ || yathā śivastathā vidyā * * * * kathā śivaḥ | śiva vidyā gurūṇāñca pūjayā sadṛśaṃ phalam || sarvadevātmakattvā sau sarvantramayoguruḥ | tasmātsarvaprayatnena tasyājñāṃ śirasā vahet || śreyārthī yadi gurvājñāṃ manasā'pi na laṅghayet | gurvājñāpālako yasmāt * * * * * * * * || jñānasampattipate - gacchan tiṣṭhan svayaṃ bhuñjanmanyatkarmasamācaret | samakṣaṃ yadi gurvā tatsarvaṃ taṃ gurvanujñayā | gurorgehe samakṣaṃ vā na yatheṣṭāsano bhavet || p. 303) gururdevo yataḥ sākṣāttadgṛhaṃ devamandiram | vapanaṃ ca yathā saṅgāttatpāpaphalabhāgbhavet || tadvadācārya saṅgena taddharmaphalabhāgbhavet | yathā bhavati vahnisaṃparkānkalaṃ tyajati kāñcanam || tathaiva guru samparkāt pāpaṃ tyajati mānavaḥ | yathā vahni samīpasthāḥ śātakumbhaṃ vilīyate || tathā pāpo vilīyeta ācārya samīpataḥ | yathā prajvalitovahniḥ kāṣṭaṃ kāñcanamādahet | tathā'yamapi santuṣṭo guruḥ pāpaṃ kṣaṇāddahet || manasā karmaṇā vācā gurumuddiśya yatnataḥ | śreyārthī cennarodhīmān namityācāramācaret || itthamācāravān bhakto nityamudyukta mānasaḥ | guru priyakaraḥ śiṣyaḥ śaivaṃ dhāma tato'rhati || śiṣyo'pi lakṣaṇairebhiḥ kuryādguruparīkṣaṇam | tatsaṃparke śivārcādau svagatarvāyu tadgataiḥ || guruśca guṇavān prājñaḥ paramānandabhāsakaḥ | tatva vicchiva saṃyukto muktito natu cañcalaḥ saṃvitti jananaṃ tatvaṃ parānanda samudbhavam | tattatvaṃ viditaṃ yena sa evānandadarśakaḥ || na punarnāma mātreṇa saṃhāra rahitastu yaḥ | p. 304) anyonyaṃ tārayennāvaṃ kiṃ śilātārayecchilām | yeṣāṃ tannāma mātreṇa muktirvai nāma mātrakā || yaiḥ punarviditvantamuktāmocana yantyapi | tatvahīne kutobodhaḥ kutomātmaparigrahaḥ || yaḥ punassarvatatvāni vettyetāni yathārthataḥ | pṛthivyādīnīti śeṣaḥ | sa gururna samaḥ proktaḥ mantravīrya prakāśakaḥ | parigraha vinirmuktaḥ paśurityabhidhīyate || paśubhiḥ preritasyāpi paśutvaṃ na nivartate | tasmāttatvapadeye'pi muktā vai cakra iṣyate || sarvalakṣaṇa yukto'pi sarvaśāstra vidapyayam | sarvopāya vidhijño'pi tatvahīnastu niṣphalaḥ || yasyānubhava paryantā buddhistatve pravartate | śivatatvaparyantaṃ tasya ca lokanādyaiśca parānando'bhijāyate || tasmādyasyaiva samparkātprabodhāananda sambhavaḥ | gurumeva praṇamennāparaṃ matimānnaraḥ || sa śiṣyairvinayācāracaturo ruṣato guruḥ || yāvadvijñāyate tāvat sevanīyo mumukṣubhiḥ | jñāte tasmin sthirābhaktiḥ yadisyāttatsamāśrayet | nisatastaṃ tyajejjātu nopekṣeta kathañcana || p. 305) yatrasānanda sambodho kalpaṃ pū * * pa labhyate | vakyarā * * * viśiṣyeṇa kā gurumupāśrayet ||? gurumanyaṃ panno'pināvamanyeta paurvikam | gurorbhrātṝstathā putrān bodhakān prerakānapi || tathā - tatrādāvupasaṃgamya śivaśāstra viśāradam | gurumārādhayet prājñaṃ saṃbhāgaṃ priyadarśanam || sarvābhaya pradātāraṃ karuṇākrāntamānasam | toṣayettaṃ prayatnena manasā karmaṇā girā || tāvadārādhayecchiṣyaḥ prasanno'saubhavedyadā | tasmin prasanne śiṣyasya sadyaḥ pāśakṣayo bhavet | tasmāddhanāni ratnāni kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca || bhūṣaṇāni ca cāsārāṃ sthānaśayyāsanāni ca | etāni gurave dadyāt bhaktyāvittānusārataḥ || vittaśāṭhyaṃ na kurvīta yadīcchet paramāṃgatim | sa eva janako mātā bhrātā bandhurdhanaṃ sukham | sakhā mitrañca yastasmātsarvaṃ tasmai nivedayet || nivedya paścātsvātmānaṃ sañcayaṃ saparigraham | samarpya sodakaṃ tasmin nityaṃ tadvaśagre bhavet || yadā śivāyasvātmānaṃ dattavān deśikātmane | tadā śaivo bhaveddehī tato'smi punarbhavaḥ || p. 306) deśikā kṛtimāsthāya paśoḥ pāśamaśeṣataḥ | śivatvā paraṃpadaṃ devo nayatyenamiti śrutiḥ || guruśca śāstravitprājñaḥ tapasvījana vatsalaḥ | lokācārāñcitovāpi tatvimokṣadaḥ smṛtaḥ || guruḥ svāśritān śiṣyānvarṣamekaṃ parīkṣayet | prāṇadravya pradānādyairadeśaiśca samāsate | uttamāccādhame kṛtvānī cānuttama karmasu || ā tuṣṭāstasitā vāpi ye viṣādantayānyapi |? te yogyā saṃyutā śuddhāḥ śivasaṃskārakarmaṇi | niyogādbharturahastyeva bhukti yuktā yadīśvaraiḥ | tathaiva bhartṛhīnāyāṃ putrābhyorabhyanujñayā | adhikāro bhavatyeva kanyāyāḥ piturājñayā || asacchūdrāntya jātīnāṃ patitānāṃ viśeṣataḥ | tathā saṃskāra jātīnāṃ nādhvaśuddhirvidhīyate | te'pyakṛtrima bhāvāścecchive paramagātṛṇe | pādodaka pradānādyaiḥ kuryātpāśa viśodhanam || atrānu lomajātī ye yuktā yeṣu dvijādiṣu | teṣāmadhva viśudhyādi kuryānmātṛkulocitam || yātu kanyāsvapitrādyaiḥ śivadharme niyojitāḥ | sā bhaktāya pradātavyā nāparādha virodhine || p. 307) dattācetprati kūlāya pramādādbodhayet patim | aśaktau taṃ parityajya manasādharmamācaret || tathā śivapurāṇe - yathā munivaraṃ tyaktvā matimantraṃ pativratā | kṛtakṛtyā bhavatpūrvaṃ tapasā'rādhya śaṃkaram || iti || guru śiṣya parīkṣātha nānāvākyaiśca likhyate | ādyaṃ śaivaṃ samākhyātaṃ tataḥ pāśupataṃ punaḥ | tṛtīyaṃ kālarātriṃ ca kālavaktraṃ caturthakam || caturthā darśanaṃ śambhoḥ tadyuktāśca tadātmakāḥ pañcārdhāḥ kālavaktrā"ca soma siddhānta vedinaḥ || bhāvadravyāgni sannyāsādete sannyāsinoyataḥ | dīkṣāsthāpanayostasmādete naivādhikāriṇaḥ || tathāpi guravo jñeyāḥ sanyastānāṃ svadarśane || lokānugrahakartāraḥ na vai jñeyā nave tare | śuddhādhikāriṇodbhūtāste ca jñāna kriyānvitāḥ | ādhārodhikaraṃ sthānamāhurmanīṣiṇaḥ || dadhī ca sthāpitaṃ sthānaṃ govindānamiti śrutam | sthānamāmardakaṃ nāma śrīdurvāsaniṣevitam || tasmādvinirgataṃ sthānaṃ raṇabhadrañca golakī | * * * sthānasamudbhūtā śaivāste ca caturvidhāḥ || brahmacārī gṛhasthaśca vānaprastho yatistviti | jaṭīmuṇḍī śikhīvāpi daṇḍakaupīna mekhalī | p. 308) mauñjyajinadhārī ca bhasmapāṇḍara vigrahaḥ | tripuṇḍrāṅkita sarvāṃścākṣa mālāvibhūṣitāḥ || guru śuśruṣaṇāsaktāḥ śiva vidyāgnipūjakāḥ | kāṣāyī sitavastro vā satyavādī priyaṃvadaḥ | trisnāyī bhaikṣya bhojī ca brahmacārī samīritaḥ || dvividhaḥ sa ca vijñeyaḥ naiṣṭiko bhautikastathā | kaumārī brahmacārī syādyāvajjīvaṃ sa naiṣṭhikaḥ || vyavasthita kṛkālāntaṃ brahmacārī sa bhautikaḥ | gṛhastho gṛhiṇī yogāt sa ca vai dvividhomataḥ || vratārthakaḥ purāproktaḥ tatassāntāniko mataḥ | laukikasya tu vijñeyo dvāvimau śivamaṅgalau || trikālasnānameteṣāmeka kālamathāpi vā | tripuṇḍrāṅkita sarvāṅga rudrākṣakaṭakānvitāḥ || vedokta vidhiniṣṭhāśca śaivācārānupālakāḥ | vānaprasthovane vāsī kandamūlaphalāśanaḥ || ekākī vā sabhāryo vā brahmacārī kriyānvitaḥ | tyakta sarvakriyaḥ śāntaḥ samadṛṣṭi kriyānvitaḥ || bhikṣāśī pāṇipātro vā kaupīnī vā digambaraḥ | dhyāna niṣṭhaḥ sadābhūyā gacchan tiṣṭhan svapan yatiḥ | vānaprastho yatiścaiva dvāvetau nadhikāriṇau || p. 309) brahmacārī gṛhasthaśca dīkṣādāvadhikāriṇau || uktañca - dvavevā śramiṇau caiva gūhasya brahmacāriṇau | lokānugrahakartārau parivrāṭ tāpasau na hi || iti | brāhmaṇaḥ sarvajātīnāṃ sadānugraha vismṛtaḥ | svajāti pūrvamācāryā sūryaśśeṣā nṛpādayaḥ || triṣuvarṇīṣu ye yuktā te ca na varṇinomatāḥ | amadyapaḥ kulīnaśca śivadharma parāyaṇaḥ || śūdra kṣatriyavajjñeyaḥ śeṣānindrāstato bhṛśam | dīkṣādau trīṇi teṣāṃ syādbhaktānāṃ cakṣuṣī matāḥ || tathā ca garuḍaḥ - madhye varṇa catuṣkasya gurutvaṃ kasya tadvada | sa ca proktordharātrānte śivavatsarvamocakaḥ || bhāryā bhaktyādiko bandhurupasanno yadā bhavet | tadā teṣāṃ bhaveddīkṣā tadaiṣāṃ putratā na kim || antyajaścopa sannonyaḥ sa cāspṛśyaḥ kathaṃ punaḥ | yadi tasya na dīkṣā syāt na guruḥ sarvamocakaḥ || īśvaraḥ - caturṇāmapi varṇānāmācāryatvamihoditam | brāhmaṇādi catuṣkasya dvijo'nugraha pūrmataḥ || trayāṇāṃ kṣatriyo dvābhyāṃ vaiśyaśūdrassa yonitaḥ | anugrahastu bhāryādeḥ yo yathā kiṃ tu bhāvataḥ || nirapekṣā yato mantrā yathā tadbhāvanā tathā | p. 310) yathā sthitena bhāvena mantrāḥ kurvantyanugraham | yatastenāntya jasyāpi kintu dīkṣā tu mānasī || kārukāṇāṃ tu saṃsparśānna hotrīṃ parikalpayet | jñātvā teṣāṃ parāṃ bhaktiṃ lokaśceddoṣamāpnuyāt || iti || cākṣuṣyādi prabhedāyāḥ dīkṣāyā likhyate'dhunā | nirmālya nayanaṃ dhyātvā paraṃ tatvaṃ sunirmalam || tataḥ paśyecchi śuddhyarthaṃ dīkṣaiṣā cākṣuṣī matā | atra tadvyartha śabdo bhuktimuktyoḥ haste śivapuraṃ dhyātvā brahmāṅgasahitaṃ param | saṃspṛśecchiṣya dehaṃ tacchiraḥ pṛṣṭhādikaṃ guruḥ || sparśadīkṣā bhavedevaṃ layabhogavidākṛtā | cittaṃ tatve samādāya para tejopabṛṃhitān || uccaretsaṃhitā mantrāntvā dīkṣā kāraṇaṃ prabhoḥ || tacca nityam na śakyaṃ na śaktirnā cetanā citaḥ | mānasaṃ vidhimāśritya mānasī jñānavatyasau || dīkṣā kriyāvatī jñeyā brāhmaṇādi catuṣṭaye | rudraśca rudraśaktiśca guruśceti samaṃtrayam || bhaktyā praviśyate yastu tasaudīkṣocitāparā | śiṣyeṇāpi tadāgrāhyā yadāsantoṣate guruḥ | śarīradravya vijñānaśraddhā karmaguṇādibhiḥ || p. 311) tathā ca - bahirantaścaraiḥ prāṇaiḥ gurubhaktastu yonaraḥ | so'nugrāhyo bhavedbhavyo nānyaḥ * * * * ra kṛt || tathā - śarīra dravya vijñānavācaḥ karmaguṇānasūn | gurutvaṃ dhārayedyastu stotraṃ saṃskāramarhati || yaduktaṃ vidyāpurāṇe - guṇāḍhyaḥ kṛśadoṣā vā śivabhaktaḥ praśasyate | a * * * ṇa sampanno na dvibhaktaḥ kadācana | yecchopiṃ śivabhaktoyaḥ so'nugrāhyo na saṃśayaḥ || viprovilakṣaṇairyukto na dīkṣyo bhaktivarjitaḥ | śivabhakti dṛḍhāyatyā gurornityaṃ kriyāsu ca || śivajñānāsane nitya virakto bhava saṃsthitau | ananyanīra tasyāsya dīkṣā nānyasya śasyate || sa cācāryapade yogyo yadi śīlaguṇānvitaḥ | lalitā bhūtavāṇī yaḥ sa * * * gagaḥ priyaḥ || nādī dīnaravaśca kṛśasthūlā mahodaraḥ |? atiriktastathā kṛṣṇo danturaḥ kunakhaḥ khalaḥ | rakta piñjara keśākṣāḥ tarka karkaśadhīrapi || kāṇaḥ kekarapiṅgākṣaḥ piṅgabhrūśma śrumūrdhajaḥ | gāruḍī bhūtamantrī ca caitya karma trivikrayī || vakra nāsāsya karṇākṣaḥ pāpīrogī ca matsarī | śaṭhaḥ krūrakriyā kūṭaḥ kṣūdraśilpī ca nirghṛṇaḥ || p. 312) evaṃ vindyaguṇairhīno yuktāyuktaviśāradaḥ | dakṣaḥ kulīnaḥ śāntātmā sa ca saddeśa sambhavaḥ || tathā - kāṇaḥ kṛśodarī kubjaḥ hīnāṅgovādhikāṅgavān | kṛṣṇo vā śmaśruhīnovā kunakhīdanturastathā || kekaraḥ kṣayarogī ca barbharaḥ sthūladehavān | etaistu lakṣaṇairhīnaṃ pūrṇāṅgomūrtimānayam || śaivasiddhāntasārajñaḥ paśuśāstra parāṅmukhaḥ | sarvabhūtānukampī ca śuṣkatarkavivarjitaḥ || śaṭhaḥ krūro'pi mohī ca piśuno matsarīkhalī | khalabhāvavinirmuktaḥ paracittānurañjakaḥ || śīlavāneṣa jānīyādanukampāparo bhṛśam | jñānena hṛdayasthena khalīnasyācchuśīlavān || madhunā koṭarasthena nimbaḥ kiṃ madhurāyate | jñānamabhyāsato vetti śīlaṃ svābhāviko guṇaḥ || jñānaṃ satyaṃ dayādhairyaṃ vinayaṃ sthairyameva ca | sātvikasya guṇaḥ proktaḥ saṅgātsaṃjāyate tu saḥ || svayamālocya śāstrāṇi vadatācāryasattamaḥ || ityevaṃ ye vadantyatra tyājyāste vai svayaṃbhuvā | anyaliṅgaṃ parityajya yoliṅgaṃ śailamāśrayet | sa punarbhavati jñeyaḥ sarvakarmasu garhitaḥ || p. 313) tāvatte guravo jñeyāḥ yāvadācārapālakāḥ | ācārāttu paribhraṣṭāḥ tyājyāste bhagnaliṅgavat || bhagnavratātsamudbhūto yo'sau bhagnāṅkuraḥ smṛtaḥ | tajjātāḥ kandhakā jñeyāste jātāḥ kogikāmatāḥ || dīkṣāsthāpanayoḥ santyā tyāśubhā kāṃkṣibhiḥ ||? | iti || sarvalakṣaṇasampanna śiva śāstraṃ na vindati | na yogī na vratasnāto nāsāvācārya ucyate | sarvalakṣaṇahīno'pi śivaśāstrārtha vidguruḥ || sthāpanādiṣu samproktaḥ śivaśastreṣu ṣaṇmukha || iti || sa ca saddeśasambhūtaḥ kulajastā nyathāgame | mahendro malayaḥ sahya śuktimānṛkṣa parvataḥ || vindhyapāriyātrāñca saptaite kulaparvatāḥ | etebhyaḥ kulaśailebhya viḥsṛtāḥ puṇya sindhavaḥ | nimnagāḥ parigāminyo yeṣu deśeṣu santitāḥ || yājñikāḥ puṇyadeśāste sarvaśāstreṣu sammatāḥ || gaṅgāreva mahītāpī gautamī ca sarasvatī | yamunā kṛṣṇaveṇī ca kāverī gaṇḍakī tathā || gomatī sarayūsindhuḥ deviketi caturdaśa | puṇyanadya * * * kṣitojñeyo sarvalokahitāvahāḥ || mahadbhirmunibhiḥ sevyaḥ yājñikaiśca tapodhanaiḥ | p. 314) śivaliṅgaiḥ svayaṃbhūtairmunideva prakīrṇakaiḥ | tattīra saṃbhavā deśāḥ puṇyadeśāmatāsatām || brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāstaddeśavāsinaḥ | tattīrtha sevā sarveṣāṃ sarvadātaḥ kalāmaṣaḥ || ṣaḍadhvaśodhane yogyā yadi te śiva bhāvitāḥ | nanvatra kāverī ca karkarāṣṭaka madhyapatitaḥ | tatastaddeśīyā nādhikāriṇaḥ | uktañca - kāśmīra kauśalā kāñcī kaliṅgāḥ kāmarūpajāḥ kāverī koṅgaṇodbhūtā kaśca deśasamudbhavāḥ | tathā'nye'pirurāṣṭrāyā kuśasaṅgaccha vṛttayaḥ ||? viprādi varṇāścatvāro gurutvenādhikāriṇaḥ || naitadvācyam - śāktavākyametaditi naivāyaṃ niyamaḥ śaiva siddhānteṣu ca | uktañca - siddhāntoktena vāmena vāmesivāmācāro na dakṣiṇe | yo yatraiva vidhiḥ proktaḥ tatraiva phalapradaḥ || iti | tathā - brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāḥ śuddhāstu sādhakāḥ | savarṇādānupūrvyeṇa hyācāryāste ṣaḍānana | śraddhayā nānasūyā ye karmajñāḥ karma tatparāḥ || anujñātāścābhiṣiktā paścānugrāhakāmatāḥ | kṛṣṇa varṇo mṛgo yasmiṃścarate tu ṣaḍanana || taddeśaṃ yajñikaṃ vidyādyaśca viprairadhitaḥ | yatra viprāḥ sadācārā yatayaśca tapodhanāḥ || p. 315) santivedāstathā devāḥ puṇyadeśantamādiśet | taddeśa kulasaṃbhūtāḥ ācāryāḥ śāstrasaṃmatāḥ || śivaśāstra parānityaṃ śivapūjāgnitatparāḥ | tathā - ācāryaḥ puṇyadeśīyāddhārmikāḥ śivatā vidaḥ || śivaśāstrārtha tatvajñāḥ tatvajñāna vidhāyinaḥ | kāliṅge siṃhalevaṅge kindhāre mlecchasevite || yatnena varjayecāsa dīkṣitaḥ śivamaṇḍale || ityādiśaiva siddhāntavākyaiḥ kāśmīrādi puredeśodbhavānāmācārya tvamabhimatameva || athādhvā varṇyate yasmāttasmin dīkṣā vidhīyate | tadhvā bhuvādhvā ca mantrādhvā pada saṃjñikaḥ | varṇādhvā ca padādhvā ca bodhakāḥ ṣaḍvidhā matāḥ || boddhavyaṃ karmadvayaṃ puṃso bhoktavyaṃ pūrvasañcitam || atra puṃsa iti puruṣasya svargapātālādiṣu bhoktavyaṃ sukhaduḥkhātmakaṃ dharmamātmasvarūpaṃ karmadvayaṃ taccānena puruṣeṇarva janmāntareṣu anekeṣvārjitaṃ yattadeva sañcitamiti bhāvaḥ bhogasthānāni tanīti tatvānibhuvanāni ca | śodhyāni śodhakāḥ śeṣāḥ kintu te ca svabhāvataḥ || prakṛtyā śodhyaśodhaka bhāvena sāmarasyaṃ gatā iti | śodhanīyāḥ kriyābhāvaḥ bodhanirmala vāribhiḥ | iti | ṃissing Page no. 16 p. 317) sūkṣmo bhinnakalaśceti jñeyo'sau pañcadhāprabhuḥ | tatra śāntyādibhiryuktaḥ kalābhiḥ sakalāmataḥ || niṣkalaḥ kalayā śūnyaḥ vyāpī sakala niṣkalaḥ || jvālinyādikalāyuktaḥ sūkṣmo'sau bindurucyate | svaraiṣṣoḍaśa bhinno bhinnātmā bindurīritaḥ || tatra niṣkala bindusthā sā śaktiḥ sarvatomukhī | binduśaktiriti khyātā śaktitatvaṃ tadityapi || īśāna netramantrāḍhyaṃ śāntyatītakalānvitam | bhuvanaṃ ca padaṃ cātra pūrvioktaṃ saṃsmaredbudhaḥ || tataḥ sadāśivaṃ tatvaṃ kalāśāntyā samanvitam | ṣoṣaśasvarasaṃbhinnaṃ kṣakārāṃbuja sannibham || devassadā śivastana mantramūrti vyavasthitaḥ | vyomavyāpipasaṃstheyaṃ pañcabrahmaparamparā || vyomarūpapade jñeyaṃ punaḥ sthānaṃ parātmakam | sarvavyāpi śivāyeti padadvaya samāśritam || vāmājyeṣṭhā sa raudrīlāmekaṃ puraparaṃ matam ||? tadasthavara saṃbhinnaṃ akārāmbuja saṃsthitam | tatvamaiśvaramākhyātaṃ śāktirātrī bisākalā | īśvarobhagavāṃścaturvaktraḥ sthitaḥssataḥ ||? anantādi padeṣvaṣṭe vidyeśāścāṣṭa susthitāḥ || p. 318) anantāyupamenantaḥ sūkṣmarudraḥ svanāthakaḥ | anāśrite śivotkṛṣṭo dhruvākhye caiva netrakam | śāśvate caikarudraśca trimūrtiryogapīṭhikam | nityaṃ jñeya padejñeya śrīvaktranāyakaḥ |? dhyānāhāra padesaṃsthaḥ śikhaṇḍībhuvaneśvaraḥ | puruṣaḥ kavacaṃ cātra mantrau śāntikalānugau | tataḥ ṣoḍaśavarṇāḍhyaṃ sakārāmbuja saṃsthitam || śuddhavidyādi aśuddhavidyānta tatveṣu vidyākalādhva ghoramantrā svā |? vidyā tatvāntato mādi śivāyāntapadasthitaiḥ | vidyādi vigrahārājyaṃ rudravyūhaiḥ samāvṛtam | tatra vidyā sthitā devi mātṛkā mālinīparā || omityekākṣarau vidyā vyūho vāmādikasya ca | tadyathā - vāmojyeṣṭhaśca rudraśca kālaḥ kāla vikṛtpunaḥ || bala vikaraṇaḥ paścādvala pramathanastathā | sarvabhūtadamaḥ śānte navamasyāṃ manonmanaḥ ||? vigrahavyūha saṃjñaḥ syādaghorādi namaḥ pade || tadyathā - aghorastvatha ghoraśca ghoraghoratarastathā | sarvatassarvasaṃjñastu sarvorudrastu rūpavān || rājñī vyūhombikādi syācchivāyeti pade sthitaḥ || tadyathā - ambikā brahmavetālī triguṇāsthāṇumatyapi | p. 319) rūpiṇī ca mahājvālā mālinī prathitaḥ purā | su vetālī ca gaurīcāghorā nandininditā || aṅgavyūha sthitaḥ sarvaprabhā vākyapade yathā || tacca - vidyādhipo brahma śive rudrāṇi sa puruṣkṛtaḥ | mahāpāśupatañceti vidyāṅgavyūha īritaḥ || tataḥ śivapade rudravyūhaḥ saṃstho malādikaḥ | halāhalaśca mātaṅgo nīlalohitasaṃjñakaḥ || ucchuṣmāśśāla vārāśca padarudrāmahābalāḥ || atra mahābalā iti ete rudramahābalā iti parākramā ityarthaḥ || māyātatvaṃ tataṣṣaṇḍa svarapaṅkaja saṃsthitam | ākāra muṇḍamudrāyamātmavarga samākulam || māyā tatra sthitā devi nīlāraśmi samākulā | īśānaḥ puruṣo ghoro vāma devo hyajastathā | praṇavaśca namaśceti namaśceti padāṣṭake || kramādaṅguṣṭhamātraśca bhuvaneśo'pi nāyakaḥ | īśānaḥ piṅgalastadvadudbhavaśca bhavastathā || vāmadevo mahādevo iti rudrāṣṭakaṃ sthitam || iti tadgranthe - ūrdhvādhaḥ saṃpuṭasthaistadgaganeśādibhirvṛtam || tadyathā - gaganeśāstvasādhyaśca viṣṇustatvādhvara smṛtaḥ | deśeśāno mahāvīryantyulo gopatistathā || p. 320) atha sampūṭake jñeya paścādurvasthite ime | kṣemīyo brahmaṇohantā vidyeśānaḥ parastathā || vaidyeśaśca śivaśceti ṣaṭkarmonanta ucyate | tatassāgā samāyukto svarapaṅkamasaṃsthitam | kāla tatvaṃ sthitaṃ tatra kālarudraḥ kṛtāntavat || guhyāti guhyāyāceti goptre ceti patadvayoḥ | ekavīraḥ śikhedaśca bhuvanadvayamāsthitam || vakārasvara padme tu kālatatvamupasthitam | tatra madhye kalādevī citrāṅgābharaṇātmikā || tatvastvanidhanāmeti padepañcāntikaḥ sthitaḥ | sarvayogādhikṛtyāya padeśūro vyavasthitaḥ || yavarṇa svarapadmasthaṃ tatvāni yata saṃjñitam | tatra rudraḥ sthitaḥ sākṣātsarvajño nīlalohitaḥ | jyotīrudra paraṃ tatra jyotī rūpapade sthitam || parame ca parāceti pade piṅgekṣaṇaḥ sthitaḥ || repha lagna svarāmbhojo vidyātatvamupasthitam | viyādevī sthitā tatra sarvajñānābhavāsinī || acetanadvaye tatra rudra saṃvartakaḥ sthitaḥ | khyāsminvyominpade deva rodharudraḥ sthitastataḥ || vidyādi śuddhavidyāntaṃ vyāpyavidyākalāsthitā || p. 321) aghoraḥ śikhayā yukto mantrādhvācātrakīrtitāḥ | rāgāditaḥ pratiṣṭhāyāṃ vāntatvañca sañcayam || kvacitpratiṣṭhākalāyāṃ vādipuruṣāntaṃ caturviṃśati tatvāni santīti ca | vidyā kalāyāṃ rāgādi śuddha vidyāntaṃ tatvānāṃ saptakimiti dṛṣṭam | ubhayatrāpi ca śivāgamoktatvāttathā ca tadgṛhītavyam | vāmaḥ śiraśca mantrādhvā pṛthakśeṣamathocyate | ṣoḍaśasvarasaṃbhinna dhakārāmbuja saṃsthitam || rāga tatvaṃ tathāraktaṃ tatra rāgo'ruṇaprabhaḥ | vyāpin vyāpin padejñeyaḥ pūrvareke śivaḥ sthitaḥ || arupani dvayenantajjanmātprathamadvaye |? tejastejasyumākāntacyānu jyotidvaye sthitaḥ || svaraiṣṣoḍaśabhirbhinnamakārāmbuja madhyataḥ | tatvapena ruṣāmātaḥ raktaḥ karbuttaraṃ mahaḥ || tatrā'ste puruṣaḥ sūkṣmaḥ puryaṣṭakatanurvibhuḥ || rāgo vidyākalākāla niyatāṇava karmavān | prade rūpe pracaṇḍaḥ syāddvironavipade sthitaḥ || sarveśāna svadhūme syāddabhasme cāgrasaṃjñikaḥ | bhīmo nāde padejñeyo vāmonānā pade sthitaḥ | svara ṣoḍaśapatrāḍhyā bhakārāmbuja madhyagam | tatvaṃ prākṛtamākhyātaṃ kāraṇaṃ jagataḥ sthitam || p. 322) avyaktā prakṛtistana sthitā caitanya rupiṇī | dhū dhū dhū dhū pade pūrvaṃ śrīkaṇṭha bhuvanasthitam || umādevī vapurjñeyaṃ oṃkārobhūḥ pade tataḥ || kaumāraṃ bhuvanaṃ jñeyaṃ oṃkāro vaiṣṇavaṃ purā || brāhyaṃ bhuvaḥ pade jñeya moṃkāro bhairavaṃ punaḥ | svapane nidhanevāca kṛtaṃcākṛta saṃjñakam || savyanāṃbujamadhyasthaṃ buddhitatvamathāruṇam | aṇimādi guṇopetā buddhiratra sthitāpurā || nidhanākhya pade brāhmaṃ bhuvanaṃ tatra kirtitam | phakārasvaramadhye tadgarva tatvaṃ vyavasthitam || śivaśarvadvaye tatra saumya maindraṃ puraḥ kramāt | śrotrādīnyatha tatvāni nāditānteṣvanu kramāt || vāgādīnyapi pañcātrāṇādi ṭāntākṣareṣu ca | tadyathāgame - nāsājihvākṣicarmāṇi śrotraṃ buddhīndriyāṇi tu || gudaṃ guhyaṃ karāṃghrī ca svaraṃ karmendriyāṇi ca | iti śabda tatvajñādi varṇasvarūpaṃ paṅkajasaṃsthitam || gandharva bhuvanaṃ tatra paramātman pade sthitam | maheśvara pade tatra yākṣaṃ bhuvanamāsthitam || rūpa tatvaṃ ca varṇastha svarūpaṃ ka jamadhyagam | mahādeva pade tatra rākṣasaṃ bhuvanaṃ sthitam || p. 323) rasatanmātrartatvaṃ taccha * * ra svarapadmakam | paiśācaṃ bhuvanaṃ tatra sadbhāveśvara pārśvakam || gandhatatvañca kārastha svaranīraja madhyagam || chagalañca dviraṇḍaṃ ca bhūkoṭaṃ maṇḍaleśvaram | kālāñjaraṃ puraṃ tatra śaṅkukaṇḍaṃ sthale cayam || * * * * * * * * * * * * * * * * | sthūleśvaraṃ mahāteja pade sthāṇvaṣṭakaṃ sthitam || vyomatatvaṃ dakārastha svarapaṅkaja saṃsthitam | tatrāste bhagavān devo vyomarūpīmaheśvaraḥ || vastra pādaṃ rudrakoṭiraṃ muktaṃ mahālayam |? gokarṇaṃ bhadrakarṇañca svakarṇākṣaṃ sthāṇurityapi | yo gādhipatike caitatpavitrāṣṭakamāsthitam || vāyutatvaṃ ghakārastha svarūpātma vyavasthitam | jīmūtasadṛśaṃ tatra vāyunāteñjanaprabhaḥ | yadāprakurutaṃ kṣetraṃ nakharuṃ nākhaleśvaram || vimalañcāṭṭahāsañca mṛgendraṃ bhīmakeśvaram | guhyāṣṭakamidaṃ khyātaṃ muñca muñca pade sthitam | tejastatvaṃ kavarṇastha svararājavamadhyagam || raktaṃ netra sthito vahni padmanābhasamaprabhaḥ | haraścandrī ca śrīśailaṃ jalpamātrādikesaram || madhyameśaṃ makākālaṃ kedāraṃ bhairavaṃ tathā || p. 324) guhyāti guhyametaddhi prathamadvaya madhyagam | atha kha svarapadmasthamaptatvañcaruṇālayam || amareśaṃ prabhāsāñca raimīśaṃ puṣkaraṃ tathā | āṣāḍhīśaṃ ca caṇḍīśaṃ bhārabhūtiṃ calākulam | ādi guhyāṣṭakaṃ hyetaccharva śarvapade sthitam | nivṛttau pārthivaṃ tatvaṃ kakārāmbujamadhyagam || tatra pṛthvīsthitā merau hemābhā sarvabhūṣaṇā | ājāta hṛdayau mantrau padāni bhuvanairyathā | tāvadbrahmāṇḍa bāhye tu śatarudra vyavasthitam | śambhurvibhurguṇādhyakṣaḥ tryakṣastridaśavanditaḥ || saṃvāhaśca vivāhaśca namolipsurvicakṣaṇaḥ | bhava bhava pade rudrā ime brahma pure sthitāḥ || kapālīśo hyajo buddho vajradehaḥ pramardanaḥ | vibhūtiravyayaḥ śāptā pinākī tridaśādhipaḥ | indrasya puramāvṛtya bhavedbhavapade sthitaḥ || agnirudre hutāśī ca piṅgalaḥ khātakoharaḥ | jvalanodahano babhru bhasmāntakṣayavāntakaḥ || ime rudrāḥ purevahneḥ sarvabhūtasukhaprade | yāmyo mṛtyurharo dhātā varakākarṇa saṃjñakaḥ | virūpākṣo dhūmrodaṃ ṣu lohitaḥ ||? p. 325) brahma viṣṇurudrapara * * * pure sthitāḥ || balaścātibalaścaiva pāśahasto mahābalaḥ | śvetaśca jayabhadraśca dīrghabāhurjalāntakaḥ || sandhavāsyaśca bhīmaśca varuṇālayavāsinaḥ || anarcitānarciteti paderudrāḥ sthitā ime | śīghre * * vegasūkṣmastīkṣāṃ kṣayāntakaḥ | pañcāntakaḥ pañcaśikhaḥ kapardī meghavāhanaḥ || asaṃstutā saṃstuteti pade vāyoḥ pure sthitāḥ | jaṭāmakuṭadhārī ca nanāratnasarovaraḥ | nidhīśorūpavān dhanyaḥ saumyadehaḥ prasādakṛt | prakāśo'pyaya lakṣmīvān kāmarūpo daśottare || ime somapure saṃsthāḥ pūrvasthita padadvaye | vidyādharo jñānadharaḥ sarvajñovedapāragaḥ | mantravṛntaśca piṅgākṣo bhūtapālo balipriyaḥ || sarvavidyā vidhātā ca sukhaduḥkhakasāntvikī | īśāna bhuvanedeva sākṣin sākṣin pade sthitāḥ || anantaḥ pālakodhīro viṣārgnirviṣalocanaḥ | vṛkṣe vṛṣadhare vīro nāgāseno bandhapālanaḥ || ime'nantapure devāḥ rudradvaya pade sthitāḥ || athabrahmāṇḍa madhyastha purādī nakramādyathā || p. 326) rudra lokasthitaḥ pūrvamaṇimādi guṇāyataḥ | tatra rudro'nekaiśca sthitārudra purottame || tato vaikuṇṭha loke ca daśadvādaśa mūrtibhiḥ | viṣṇurāste gaṇairmukhyairviṣvaksenapurassaraiḥ || vedairaṅgaiḥ purāṇādyaiḥ satya loke pitāmahaḥ || etallokatrayaṃ caiva pataṃge vipade sthitam | piṅga piṅgapade paścāttapoloke vyavasthitāḥ || sthitā brahmasutāstatra sanakādyā mahācaraḥ | na jñānārpato loko janakākhyo munipūritaḥ || śabda śabda mahālokaḥ siddhavidyā dharālayaḥ | sūkṣmaḥ sūkṣmapade jñeyaḥ svaloke bhogabhūrasau || sthitā deva sabhā tatra graha nakṣatra maṇḍalam | tataḥ śivapade jñeyo bhuvallokontarikṣagaḥ || prāṇādyā vāyavastatra siddhādyāḥ śivamānagāḥ || tataḥ sarva pade karmabhūmi lokasya āsthitaḥ | nadīkānana bhūbhṛdbhiḥ saptadvīpārpāvaiḥ saha || sarveṣāmālayo yasmāt karmiṇāṃ karmasiddhaye | samerumeru navakhaṇḍo yaddvīpīkṣārārṇavo vratāḥ | sarveṣāmapi deśānāmayaṃ deśaḥ paraḥ smṛtaḥ || itaḥ svargaśca mokṣaśca yataḥ saṃprāpyate naraiḥ || p. 327) deśe'smin bhārate puṇye prāpyamānuṣyamadhruvam | yaḥ kuryādātmani śreyaḥ tenātmāvañcitaściram || bhogabhūmiḥ smṛtaḥ svargaḥ karmabhūmiriyaṃ matā || ihayatkiyate karma svargetara pabhujyate | chinnamūlastaruryadvadavaśyaṃ patati kṣitau | puṇyalakṣa kṣayāttadvannipatanti divaukasaḥ || devāsurāṇāṃ sarveṣāṃ mānuṣyamati durlabham | tatsaṃprāptastathā kuryānnagacchennarakaṃ yathā || mānuṣye'pi ca vipratvaṃ yaḥ saṃprāptassadurlabham | na karotyātma niśreyaḥ ko'nyastasmādacetanaḥ || yato nārakiṇāṃ puṃsāṃ madharmā deva kevalāt | kṣaṇamātreṇa bhūtebhyaḥ śarīramupapadyate | tadvaddharmeṇa caikena devānāmupapāditam || sadyaḥ prajāyate divyaṃ śarīraṃ bhūtasārataḥ | dharmarajvā vrajedūrdhvaṃ pāparajvā vrajedadhaḥ | na hi deha bhṛtāṃ śakyaṃ tyaktuṃ karmaśubhāśubham | gacchatastiṣṭhato vāpi tadavaśya bhavettataḥ || adharma vinivṛttau tu bhavet puṇyamakurvataḥ | dharmatyāgādadharmaśca sa tiṣṭhenniścalaḥ katham? || tathā - karmataśca śarīrāṇi vividhāni śarīriṇām || p. 328) karmodayādbhavet sṛṣṭiḥ aparāstaiḥ priyaṃ viduḥ | īśvaro vyañjakasteṣāṃ bhavetkarmānusārataḥ || iti || dharātalādayaḥ sapta pātālāni padāni ca | talākhyaṃ sarvadā jñeyaṃ praṇaveni talaṃ sthitam || litalannati saṃsthaṃ tatsutalaṃ ca śivāyagam | talātalaṃ dhruvaṃ jñeyaṃ namaḥ saṃrathaṃ rasātalam || mahātalaṃ natau jñeyaṃ iti pātālāni ca mīritam ||? pātālādhipade * * * hāṭakeśvara saṃjñakā | * * * * * * * jñeyāḥ pañcāśatkoṭyaśca te || kūśmāṇḍodhipatisteṣāṃ sa ca rudraḥ prakīrtitaḥ | ayaḥ kālānalo rudraḥ praṇavākṣarasaṃsthitaḥ | pītaraktasitaśveta caṇḍaraśmibhirāvṛtaḥ || * * * * * * * hatrinetraśca rukuṇḍalaḥ | rudraiśca rudrakanyābhiḥ āvṛtaḥ parameśvaraḥ | evamadhvā samākhyātaḥ saṃkṣepeṇa krameṇa ca || vyāpyavyāpakato jñeyo dīkṣākāle'pyupāsate | padeṣvantargatāmantrāḥ padādhvā varṇamadhyagaḥ || bhuvanāntargatā varṇāḥ nītayorasitāni ca || kalāsvantargatānīha tāni tatvānyanukramāt | * * * kalayo viśvaṃ vyāpnuvantanitāḥ kālāḥ || p. 329) śaktayastāḥ parāśakteḥ pañcabhedavyavasthitāḥ | yayādau pārthive tatve karmabhogānuvartite || nivṛttiḥ sā kalājñeyā somapānukrameṇa tu | śivarāgānuraktātmā sthāpyate pauruṣe yathā | sā vijñāsā parikalā jñeyā tato vidyā nigadyate || māyā kārya vivekena vetti vidyāpadaṃ yathā | sā kalā paramā jñeyā vidyā jñānakriyātmikāḥ || malamāyāvikāro'sau * * * puṃsaḥ punaryathā | sā kalā śāntirityuktā sādhikārāspadapradā || śaktyatītakalādvaita nirvāṇā nandabodhatā | * * * atra kalānāṃ madhye yo viśeṣaḥ | anyatra ca - śikhāmārabhya phālāntaṃ phālaṃ ca hṛdayā vadhi | hṛdayaṃ nābhiparyantaṃ nābherjānu dvayānugam || jānubhyāṃ pādaparyantaṃ śāntyatītāditaḥ kalāḥ | śiṣya dehe nyasedvadhvā mantrairhṛdaya sampuṭaiḥ || dīkṣākāle gurustāsu ṣaḍvidhādhvādikañca yat | pūrvamuktaṃ tu tatsarvaṃ bhāvayeddhṛdayo gataḥ | tataḥ saṃśodhayenmantrī kālāstāśca vilomataḥ || kvacidevaṃ samākhyātaṃ kvacidvistārato yathā - kalāḥ pañca * * śoddehe śāntyatītāditaḥ kramāt || p. 330) vinyaset svasvamantreṇa mastake vadane hṛdi | nābhā vadhaḥ śarīre ca dīkṣākāle gurūttamaḥ || tatra tatra vidhānena tatvāni bhuvanāni ca | padāni mantravarṇāni bījānāḍikaravāni ca || viṣayāṇī guṇānīti tathā vasthāni jāni ca | maṇḍalānyāśra yuktāni varṇabhāvayutāni ca || sāṃkāni yojanā * * * saṃyuktāni nyasetkramāt | tadyathā - tatvedve śāntyatītāyāṃ kramācchakti sadāśivau | tathānāśrita śaktyādi nivṛttiryāvadantagāḥ | tābhirādhiṣṭhitā nyāsāṃ bhuvanānnyūna viṃśatiḥ || kvacidindhikamārabhya yāvadantamanāśritam | jñeyāni bhuvanānyaṣṭau tatastatra padaṃ yathā || nādajaṃ praṇavaṃ viddhi padaṃ sākṣācchivātmakam | akārādi visargāntaṃ varṇān ṣoḍaśa vinyaset || īśāna netra mantrau ca bījedve nādabhau tathā | nāḍyau kuhūśca saṃśokhi devadatta danaṃjayau || vāyuvadana karṇau ca candraye viṣayaṃ kham | guṇaśabdaṃ tathā sthānaṃ turyātītaṃ ca pañcamī || maṇḍalaṃ vyoma saṃjñaṃ ca śuddhasphaṭika sannibham | vyomarūpaṃ suvṛttaṃ ca niyujyaiḥ koṭiyojanaiḥ || p. 331) ucchritaṃ tadasaṃkhyābhiḥ kartārañca sadāśivam | hṛtsaṃpuṭa namontena kālabhogena vinyaset || śikhāmārabhya phālāntaṃ dhyāyetsarvaṃ sitaṃ śiśoḥ | īśvarañca tathā vidyāṃ śāntau tatvadvayaṃ nyaset | kalāṇunā tathecchāti vāmāntaiśśaktibhistathā || adhiṣṭhitaika triṃśacca bhuvanāni tathā punaḥ | vyomavyāpi samārabhya dhyānāhāra padāvadhi | padāni ravisaṅkhyāni bindurūpāṇi tāni ca || dvauvarṇau cakṣuṣau mantrau tathaivātra tṛvarmaṇi | alaṃbuṣāyaśā nāḍyai bīje binduyakārakau || kūrmaḥ * * * kṛkarovāyu tvatkārāṇi traye tathā | viṣayaśca guṇaścātra sparśa śabdo yathākramam || maṇḍalaṃ vāyasaṃ kṛṣṇaṃ cañcalañcaṣaḍaśrakam || aṅkitaṃ bindubhiḥ ṣaḍbhiḥ sparśamevāsya rūpakam | rūpa koṭibhirucchrāyaṃ yojanānāntu vāyasam || turyavasthāñcitañcātra kāraṇaṃ ceśvaraṃ nyaset | śyāmavarṇamidaṃ sarvaṃ bālācca hṛdayāvadhi || dhyāyan dehe śiśostatra pāśasūtre ca deśikaḥ | tadadho vinyasedvidhā kalāpāśaṃ svamantrataḥ || tatra māyādi rāgānta ṣaṭtatvāni ca vinyaset || p. 332) aṅguṣṭha mātrā bhuvanādyāvadvāma purantataḥ | vinyasedbhuvanānyatra saptaviṃśati tāni ca || padamokāramārabhya vyomin vyomin padāvadhi | ekaviṃśati saṅkhyāni bhuvanāni padāni ca | sādirephānta ṣaḍvarṇāṃ mantrausau ca śikhe tathā || bījemārau tathā nāḍyau pūjāñca karijihvikām | vyānanāgau tathā vāyū cakṣuḥ pādau tathendriye || rūpañca viṣayaṃ śabdasparśa rūpaguṇāni ca || maṇḍala taijasaṃ yuktaṃ dāhākāra trikoṇagam || svastikāṅkaṃ taducchrāya yojanāyutakoṭibhiḥ | kāraṇaṃ rudradevañca tathā vasthāṃ suṣuptikām | sarvametannyasettatra bhasvarābhaṃ guruttamaḥ | hṛdayānnābhi paryantaṃ śiṣya dehe ca saṃsmaret | tadadho vinyasetpāśaṃ pratiṣṭhā kalayānvitam || svāṇunā puruṣādīni tatvāni ca balāvadhi | caturviṃśati saṃkhyāni bhuvanāni ca saṃkhyayā | pañcādaśādhikānyatra ṣaḍbhiḥ śrīkaṇṭha bhauvanāt || lākulāntata striṃśatpadāni dvividhāni ca | vyāpin vyāpin padāccharva śarvāntānīhatāni ca || ukāra jānyadhastatra yādikāntākṣarāṇi ca || p. 333) pañcaviṃśati saṅkhyāni vāmadevaśirasyaṇūn | bīje ubhau tathā nāḍyau gāndhārī ca suṣumnayā || samānodānavāyū ca jihvāvāyu tathendriye | rasaṃ ca viṣayaṃ śabda sparśarūparasāni ca || guṇānivāruṇaṃ bimbaṃ śvetamambhoja lāñchitam | ardhacandravadākāraṃ sruvantaṃ śītalātmakam || gharghyarārāvamukharaṃ koṭisāhasra yojanaiḥ || unnataṃ svastimāvasyāṃ kāraṇaṃ garuṇḍadhvajam | sarvametatshitaṃ śiṣyān nābherjānudvayānugam || bhāvayañcinnyasettatra pāśasūtre ca tadguruḥ | tadadho vinyasetpāśaṃ tannivṛtti kalāmayam || svaviṣṇunā pārthivaṃ tatvamekañca bhuvanāni ca | kālāgni bhuvanāntāni bhadrakālādikastathā || daśottara vitānyatra tathā kārodbhavāni ca | padaṃ bhavabhavārabhya yāvadokāramantikam || aṣṭāviṃśati saṃkhyāni sadyo hṛdaya śambare | bīje alau tathā nāḍyā viḍāpiṅge'tha vāyavam || prāṇāpānau tathā ghrāṇopasthā vindriyāṇyapi | viṣayaṃ gandhamevaikaṃ śabdādi guṇapañcakam || maṇḍalaṃ pārthivaṃ gauraṃ vajrāṃ kiṃ kaṭhinaṃ gurum | p. 334) vedāśraṃ yojanānāñca śatakoṭyucchrayaṃ dṛḍham | jagaccāvasphukañcātra kāraṇaṃ kamalāsanam ||? śuddha kāñcanasaṅkāśaṃ sarvametadvibhāvayet | śivo jānośca pādāntaṃ guru sūtre ca vinyaset || atrayo viśeṣaḥ śrīsomaśambhu pādaiśca | astrai vāntargatāṣṣaṣṭhī tu mātulī || paiśācaṃ rākṣasaṃ yajñe yonayo'pi caturdaśa | prathamāviṣṭa devānāmaṣṭānyā deva yonayaḥ || mṛgaḥ pakṣī ca paśavaḥ caturthastu sarīsṛpaḥ || sthāvaraṃ pañcamaṃ sarvaṃ yoni ṣaṣṭhī tu mānuṣī | paiśācaṃ rākṣasaṃ yākṣaṃ gāndharvañcaindrameva ca || saumyaṃ prajeśvaraṃ brāhmamaṣṭamaṃ parikīrtitam | aṣṭānāṃ pārthivaṃ tatvamadhikārāspadaṃ matam || layastu prakṛtau buddhau bhogau brahmā ca kāraṇam | tato jāgradavasthāntaiḥ samastairbhuvanādibhiḥ || nivṛttiṃ garhitāṃ dhyātvā svamantreṇa niyojyate || iti | alamati vistareṇa || ityadhvāleśataṃ khyātaḥ kathyate kāla nirṇayaḥ | śaradvasantayoryoge dīkṣā karmavidhau varaḥ | tayorasaṃ bhavedvarṣā vinānyatrāpi śasyate || caturthīṃ navamīṃ ṣaṣṭhīmaṣṭamīñca caturdaśīm || p. 336) śubhavadropakarṇe ca candrabhāgopakaṇṭhataḥ | kāverī gomatītīre tāpi tīre mahītaṭe | guhyāyatana tīrtheṣu nadīnāṃ saṅgameṣu ca || bhavaneṣu ca ramyeṣu vaneṣū pavaneṣu ca || pūrva saumyaplave kṣetre sarvadoṣa vivarjitaḥ | maṇḍapaṃ vidhivatkāryaṃ vakṣyamāṇa vidhānataḥ || vediṃ ca vidhivatkṛtvā toraṇādyupaśobhitam | vedyāḥ prācyāṃ pratīcyāṃ vā kuṇḍamekaṃ sa lakṣaṇam || navapañcāthavā trīṇi śrīmatāṃ śāntihetave | evaṃ sañjātasāmagrī gururdīkṣāṃ samārabhet || yāgārambhe śiraḥ pūjā kartavyā śivamicchatā || uktañca kālottare - guruyāgaṃ pravakṣyāmi saṅkṣepāt pārvatīsuta | devatādarśane kāryā tathāsau siddhi darśane || vivāha yātrā samaye tathā duḥkhasvapna darśane | svapna prāpte tathā mantre yāgārambhe viṣeṣaṭaḥ || sāmidhaṃ hastamātrāntaṃ kamalaṃ vaktaye cchubham | āsanaṃ tatra saṃkalpya mūrtibhūtaṃ guruṃ nyaset || śivamāvāhayettatra brahmāaṅgasahitaṃ tathā | puṣpagandhādibhiḥ pūjāṃ mūlamantreṇa kalpayet | śivasāṣṭaśataṃ japtvā tathā homaṃ samācaret || guruṃ sadā śivaṃ dhyātvā praṇipatya punaḥ punaḥ || p. 337) tadājñāṃ prārthayitvātha kuryādyāgāditaḥ kuru | vidhānametat kathitaṃ gurau śivapade gate || yadi sannihitastaṃ ca pūrvavatpūjayedgurum | ājñāṃ gṛhītvā yatnena tataḥ karma samācaret || iti || atha sa * * * * * dīkṣākramaṃ kathyate || kṛtakṛtya kriyāssiddhaḥ sāyāhne yāgamandire | dvāradikpāla pūjādi mantratṛptyavasānakam || pūrvavatkūrma nirvartya deśakālādi siddhaye | durnimittāya nodārthaṃ sunimittopapādane || bhaktāpūrṇena pūrṇāntaṃ pratikarma śataṃ śatam | tathā śivasya praveśārthaṃ pratiśiṣyaṃ śatam || tato vāvagatān devān vahnau sampūjya tarpayet || pañcājyāhutibhiḥ samyak pratyekaṃ tattilādibhiḥ | rajāṃsi maṇḍalārdhaṃ tu karaṇīyaṃ ghaṭikāṃ sitām || pāśasūtraṃ yathā pūtaṃ tīkṣṇavāṇīṃ sa kartarīm | vīkṣaṇādyaiḥ sasaṃskṛtya mantrayitvā śivāṇubhiḥ || sampātābhihutān kṛtvā caruṃ saṃsādhya pūrvavat | kṛtvā bhāgatrayaṃ tatra bhāgamekaṃ madhuplutam | hutvācāntarbaliṃ datvā samācamya prasannadhīḥ || kṛtamantratanuḥ śrīmān sarvālaṃkārabhūṣitaḥ || p. 338) sthaṇḍileśaṃ samabhyarcya karaṃ śaivaṃ svake nyaset | uṣṇīṣaṃ ca yathā pūrvamasminnavasare tathā || śivakumbhaniveśe ca nimittānyupa lakṣayet || tadyathā - kālottare - devā vimānairdṛśyante nityaṃ tacchubhadaṃ matam | kusumāni vicitrāṇi yadā yomnaḥ patanti ca || śastañcaindra dhanuḥ puṃsāṃ saumyavṛṣṭirviśeṣataḥ | ulkāpāto'tha bhukampo niryātaṃ ketu darśanam || mahāvāyu pravṛttiśca dhūmanīhāra darśanam | pāṃsu pātāla varṣā vā'kāśe śakunāhitam || śikhī haṃsaśukādīnāṃ madhurālāpa iṣyate | bhānuraśmi samāyogāt dambhasaḥ patanaṃ śubham || śaṅkhadundubhi jīmūtaṃ valmīkāndhavanī śubhaḥ | ācāryā vipranārīṇāṃ na ne jñānāñca darśanam || hemantu tatsadāśastaṃ madhumāṃsādi yatnataḥ ambujānāṃ ca puṣpāṇāṃ vṛṣabhasya tu darśanam || tathā hasti turaṅgāṇāṃ darśanañcāti śasyate | kharoṣṭra mahiṣavyāla pratināgnādayaśśubhāḥ || vāk praśastaṃ tathā śastaṃ vāgduṣṭo neṣyate dhvaniḥ | akasmātkalaho neṣṭhaḥ pramādāddāruṇoravaḥ | prasādakāra vṛkṣāṇāṃ sādhūnāṃ darśanaṃ tathā || p. 339) yāgaḥ kāryaśśubheṣvevamaśubheṣu sṛtasya ca | aghoreṇa śataṃ homya phaṭkārāntena śāntaye || iti || devadāruvanetasmin pratyayodyāpi dṛśyate || dantakāṣṭhaśikhāvṛddhyā jantordīkṣāṃ kṛtaśśivaḥ | brahmādi sthāvarāntoyaṃ dehī yaḥ kaścidiṣyate || śaivāddīkṣā vinānasyātso'dhikārī śivārcane || taduktaṃ puṣkara pārameśvare - devadāruvane pu * * * dāddīkṣitā bhuvi | mahāmaṇḍalayāgaśca svayaṃ nirvartyato mama || iti || tasmāttasyaiva vāsyannyajantorbhaktasya śāṅkare | deśikīṃ muktimāsthāya dīkṣayaḥ kriyate śivaḥ || iti matvā śivaṃ bhaktyā vākyaṃ vijñāpayedidam | yadartho'yaṃ mayādevaṃ bhavadyāgaḥ pravartitaḥ || ta ime paśavaḥ śāntā dvāri tiṣṭhanti bhāvitaḥ | kṛtyepyatrāhamājñaptaḥ bhavatā gurumūrtinā || eṣāmanugrahaṃ tasmānmāmadhiṣṭhāya samprati | karotu bhagavānena bhuktimuktipradaḥ prabhuḥ || evamastvityanujñāya śivenādhiṣṭhitaḥ svayam | advaitaṃ bhāvayettena pañcādhikaraṇātmanā || tadyathā - sthaṇḍile sākṣibhūto'haṃ kumbhasthoyakṣa rakṣakaḥ || p. 340) agnā bāhuti bhoktā ca pāśāścāvalakaḥ paśo | ātmanyanu gṛhītā ca vihīnaḥ kṛtya bhedanaḥ || ahaṃ tadyojanā sthānaṃ ṣaḍguṇaḥ paramaṃ śivaḥ || iti bhāva sthitiṃ kṛtvā nirgacchedyāgamaṇṭapāt | saṃmukhe paścimadvāre kṛtvā maṇḍalakadvayaḥ || astreṇa caturaśraṃ tatpūrvodagra kuśākṣataḥ | praṇavāsanake tatra śiṣyaṃ snātaṃ mupoṣitam || sitavastradvayopetaṃ śivabhaktaṃ parīkṣitam | bubhukṣuṃ prāṅmukhaṃ sthāpyaṃ mumukṣuñcottarānanam || ūrdhvakāyaṃ svayaṃ pūrvā * * * navaḥ sthitaḥ || mūla brahmāṅga saṅkṣipta paśvarghyaṃ śaktigocaram | kṛtvā śāstrāmbubhiśśiṣyaṃ prokṣayedvighnaśāntaye || mūlamantramati spaṣṭaṃ dvādaśāntaṃ samuccaran | tataḥ sṛṣṭyāsamānīya sphuradbindoḥ sthitaṃ smaret || tattejaḥ śivatā jāta dṛṣṭibhyāmavalokayan | sṛṣṭyānyathā vātaṃ śiṣyaṃ taddhāmahata kalmaṣam || astreṇādyāmbunā bhyukṣya tāḍayeddhṛdi bhasmanā | pūrvoktavidhisiddhena cordhvādho bhuktimuktiyoḥ || tena visrasta pāśaughamātmānaṃ hṛdi bāvayet | tataścābhyukṣya śastreṇa vāriṇā śivakāriṇā || p. 341) śastreṇa vikiran dehe prakṣipetpāśamardakān | tataśca varmaṇāgātre'jaṃ saṃyojayecchiśoḥ || pāśa śāntirbhavettena sikta mātreṇa vāriṇā | nābherūrdhvaṃ tridhāstreṇa pāśasto hāyanābhyadhaḥ || kuśāgramūlairālabhya hṛdyātmānaṃ nirodhayet | caturmaṇḍala madhyasthaṃ sphuratkārasamaprabham | amativākabhika dehasyamātmamantreṇa rodhayet || oṃ hāṃ hāṃ hāṃ ātmane namaḥ || punarāpyāyanābhyukṣya varmaṇā vā śivāṇunā | aṣṭapuṣpikayā tasya mūrdhniśambhuṃ samarcayet || śuklapuṣpaistatastasya lalāṭe tilakaṃ dadet | candanena sitenaiva dūrvātaṇḍula sarṣapaiḥ || haste puṣpākṣataṃ datvā netraṃ paṭṭādivāsasā || yadvā khaṇḍita vastreṇa sitena sadasena ca | vīkṣaṇādi viśuddhena mantri tena hṛdāṇunā | netreṇa naiva badhnīyādanālokāya pāpinām || uktañca - sa dattonetrapaṭṭoyaḥ tadanyeṣāmadarśanam | darśanādvāsanāyaiva pāśabījāyate punaḥ || tena te nātra bandhaḥ syāt paśupāśa vighaṭṭanaḥ || iti || taṃ pradakṣiṇamānīya devadakṣe svadakṣiṇe || p. 342) saumyāsyamupaveśyātha maṇḍale taṃ calāsane | tato vijñāpayecchambhuṃ vākyametācchiśuṃ prati || adhamātmā śivatvārhā śithilīkṛtabandhanāḥ | nijaśaktyā mayaivāyaṃ pāśapāto vimadvajaḥ ||? tadamuṃtāmra saṃsthānaṃ svaguṇodaya yogyakam | sparśavedha kṣiprākhyaḥ śivo'hañca pariprabhuḥ || sasparśādvimalīkṛtya kalādhautamivācirāt | karomi guṇa sampannaṃ tadāmastana bhūṣaṇam || tataḥ śiṣyeṇa sandhāya svāsanaṃ viṣṭareṇa tu | aṅguṣṭha tarjanībhyāṃ tu puṣpeṇa deśikaḥ śuśum || santāḍya hṛdi śastreṇa praviśennādhiyogataḥ | bhūtaśuddhyādikaṃ kṛtvā punaḥ śiṣyeṇa pūrvavat || hṛnnābhi bindudeśeṣu kramācchambhu * * saṃsmaret | punarāgatya cātmānaṃ deśikaḥ śucidehataḥ | aṣṭa puṣpyā samabhyarcye śivahastaṃ sa bhāsuram | mūlaṃ layāntamuccārya mūrdhni tasya samarpayet || brahmarandhra praviṣṭena sahasāhata kalmaṣam | śiṣyaṃ hṛtpṛṣṭakaṃ sarvaṃ tena hastena cālabhet || mūlamantraṃ ghṛṇaṃ kaṇṭhe puṣpaṃ deve pradāpayet | apasāryandhavastraṃ tat śambhurdṛṣṭvā praṇāmayet || p. 343) kuṇḍe yāmye svake dakṣe śiṣyaṃ saṃsthāpya maṇḍale | kuśāgramātmajaṃ yāntaṃ mūlaṃ tattatkare hṛdā || datvā yadvā viparyeṇa suṣumnā rūpakaṃśivam | kuśam || nāḍīsandhānakaṃ kuryādātmanāvahni śiṣyayoḥ | śivahasta sthiratvārthaṃ śatamūlena pūrṇayā || prāyaścittaṃ tathāstreṇa hutvā saṃsiñcayecchiśum | itthamīśakara sparśādīśa sā rūpyatāṃ vrajet | uktañca - śivavadbhāvayennityaṃ ātmānaṃ deśikottamaḥ || sugandhigandhaṃ dandhāḍhyaṃ karaṃ kṛtvā svadakṣiṇam | tanmadhye vinyasedyatnādvaptvāṅgasahitaṃ śivam | gandha puṣpapavitrādyaiḥ pūjayet parameśvaram | tasmin tejaḥ paraṃ dhyātvā sarvakarmāṇi kārayet || śivahasta iti proktaḥ pāśānāṃ nāśane paraḥ || anenā labdhamātrāste paśavaḥ pāśagocarāt | niṣkrāntaḥ śivatāṃ yānti svacchandā vigatajvarāḥ || bhavanti mantrasāmarthyācchāstre kālottarātmake || iti || tathā - savyaṃ prakṣālya hastaṃ sa gandhādyālaṅkṛte | brahmāṇi karaśākhāsu pañcapañcasvanu kramāt || gandha maṇḍalakaṃ kṛtvā vāmāṅguṣṭhena madhyataḥ | āvāhayet tatodevaṃ vedyārājaparaṃ śivam || p. 344) pūjayedarghya pādyādyaiḥ gandhadhūpa pavitrakaiḥ | brahmapañcaka saṃyukta śivenādhiṣṭhitaṃ śubham | pāśacchedakarakṣemī śivahasta iti smṛtaḥ || anenā labdhamātro'sau dehīnirmukta bandhanaḥ | prayāti śivasārūpyaṃ nirmalo vigata jvaraḥ || iti || yo viśeṣo bhavedatra deśikairvimaleśvaraiḥ | sampādyamastake mantraiḥ tasya pūrvavidhānataḥ || sandhyāṃ śivārcana paścātkārayitvā tato'rcitaḥ | śiṣyeṇa śivakumbhena śivāgnau deśike'pi ca || praṇāmaṃ kārayetteṣu bha * * * vairdeśikādiṣu | sāmānya samayīhyevaṃ kuryācchuśrūṣaṇārcane || tadāsau sarvayāgeṣu praveśyādyadhikāra bhāk | anyathā na bhavecchiṣyaḥ tasmāttaṃ bodhayedgurum || iti | atha prakāśayettasya bhoktān sattamayān guruḥ | tatra niṣṭhaḥ prasannātma śraddhāvān guruvatsalaḥ || śiṣyaścecchiramacchinnaḥ śaktipāta vaśaṃgataḥ || tadā nirvāṇadīkṣā kāryā tasya na cāndanam | uktañca - śiṣyān parīkṣyayatnena dīkṣayet pratibodhayet || śiṣyadoṣaiḥ svadoṣaiśca sādhyate dīkṣako guruḥ | yāgaṃ visṛjya caṇḍeśaṃ pūjayitvā yathāpurā || p. 345) bhūmiṃ saṃśodhya yatnena pañcagavyādikaṃ pibet | oṃ yama dīkṣā | śrīmahāgaṇapataye namaḥ - yato nairvāṇakī tasyā dvijihvāpādanaṃ vinā | atastasya dvijatvaṃ ca yathā śāstraṃ nigadyate || uktañca - nādvito yujyate siddhānna ca nirvāṇamaśnute | dvijo'pi yatastena kuryāttaddvijasattamam || iti || nanu yasya vaidike dvijatvaṃ nāsti tasya dvijatvamihayuktamāpādayitum | yasya punarvaidike dvijatvaṃ vidyate tasya punarapi dvijatvāpādanamayuktam | avyavasthā hetutvā satyam kintu tadvaidika dvijatvaṃ śarīrasyai voktaṃ natvātmanaḥ | tathā ca smṛtiḥ - kāryaḥ śarīra saṃskāraḥ pāvanaḥ pratyaveha ca | gārgyairhomairjātakarmaka caulaṃ mauñjinīṃ * * naiḥ || iti | tatsaṃskāreṇātra prayojanaṃ nāsti | yatastasminvaidika dvijatve satyapi karmāyattā gatiriti | tathā ca smṛtiḥ | janmanā brāhmaṇo vāsyācchūdroyo vā * * sā paraḥ | bhaviṣyatkarmaṇā krāntāstatkṛta buddhayaḥ ||? śāntāḥ krūrāśca veṣṭānte svarga narakāya vā | mṛto viprassa caṇḍālo brāhmaṇo bhāvayet sa ca || iti || tathāhi - bhārate'pi - paśavo'pi yathā devā devāśca paśavastathā | brāhmaṇāśca tathā śvānaḥ śvānaśca brāhmaṇastathā || p. 346) iti yaduktaṃ * * * bhira * * * śucīha kṛtībalamekaḥ | pūrvajanmotthamanyadupānaya phalamekaṃ yajña kṛtvorthakamanyat | sa piṇḍīkṛtamanyante teṣāṃ kṛtaḥ kṛtam | pāṭhyābho catureśaṃ padamatva tasmādatrātmanaḥ saṃskāro'bhimataḥ na śarīrasya | uktañca - na śāntena śarīrasya saṃskāraḥ prāṇano mataḥ | yadi jātestadai * * smindīkṣite kha yadīkṣaṇam || prāptaṃ tena gajātena nastu jaṭatvānna tavomatiḥ |? cidrūpeṇa kṛtaprāhaḥ sarvānugrāhakaḥ śivaḥ || iti | tathā kālottare - na śarīrasya saṃskāraḥ rocanā tena karmaṇaḥ | ātmanaḥ kārayeddīkṣā malānādimalakarṇinaḥ ||? saṃyoga viyogayoḥ na cotpatti vināśābhyāṃ nāpijātervidhīyate | cetanasyāpi śuddhasya kṣetrajñasya śarīriṇaḥ | jña svabhāvātmanaḥ kartuḥstasya saṃskāra iṣyate || iti || asyāpyayamevārthaḥ - atra rājante vaidikavanna śarīrasaṃskāraḥ kriyate yatasso'pi bhoktṛtva hetureva syāditi na saṃyoga viyogayoriti | yājñakṛtyavadutkṛṣṭaphala saṃyogārthaṃ nikṛṣṭa karmaphala viyogāvacana saṃskāraḥ | yataṃkṣī tasmin kālāntara vaśāt karmāntarāpattiravaśyaṃ saṃjāyate | tasmāttayaṃ niśam? na cotpatti vināśābhyāṃ na sargasaṃhṛti vināśāya saṃskāraḥ karmakṣayaḥ kriyate | yatastasmin satyapi pralaya kevalādyavasthāyāmevāva sthānam | p. 347) na ca mokṣaḥ syāditi | vāpi jātervidhīyate | śarīra prārabdha kārya parimāṇā bhāvāt | tarhi kasya kriyate saṃskāra iti | āha cetanasyetyādi cetanā sukhaduḥkha moha lakṣaṇā śaktiḥ tathā sahasaṃyogāt cetana ātmā api tasyāpi śuddhasyāṇavādi malatraya yuktasya kṣetrajñasya kṣetre śarīre sukhaduḥkhādikaṃ jānātīti | tathā piṅgaṃ sūkṣmaśarīram cāsyāstīti śarīrī | tasyajña svabhāvasya siddhamasyātmanaḥ kartuḥ asvatantrasya svayameva bhogaṃ bhoktuṃ mokṣaṃ gantuṃ vā na samarthasya devādhīnesyetyarthaḥ | uktañca - ajño janturanīśo'yaṃ ātmanaḥ sukhaduḥkhayoḥ | īśvara preritogacchet svargaṃ vā śvabhrameva vā || iti || evaṃ viśiṣṭasya tasyātmanaḥ śivatva vyaktaye saṃskāra ityarthaḥ | alamati vistareṇa | prakṛtamucyate - vidhāya pūrvavatsarvaṃ yāgādyaṃ śiṣyavedanam | śivahastañca datvāgnau śaktimādāyakā nyaset || atra māyīyapathāneka kuṭilāstareṇa śuddhavidyādīpe kriyātmikāṃ - śaktiṃ vāgīśvarīṃ devīṃ vāgīśañca sadā śivam | āvāhyābhyarcya santarpya tayorbhogaṃ? vibhāvayet || kvacijñalāṇunā vāgīśvarī sadāśivarūpiṇe iṣṭavāsānnaudhyatrapyarthaṃ pañcapañcāhutīryajet || sañcintya raktau śyāmau vā pūrvokta vidhinā tataḥ || p. 348) bhāvāhāra viśuddho'yaṃ bījadeśa viśuddhimān | dvijo bhavatu sadrāṃśastu * * * * * * * || * * * * * * * * * * * * (de)śikaḥ kramāt | tataḥ śāstrāmbunā śiṣya * * * * * * * * | ātmabījavatāstreṇa śiṣyaṃ vakṣasi tāḍayet || oṃ hāṃ hāṃ hāṃ ātmane haḥ huṃ * * * * * * * | * * * * * * * * tasmāt saṃhāra mudrayā || oṃ hūṃ hāṃ hūṃ ātmānaṃ gṛhṇāmi haḥ huṃ phaṭ ityādayaḥ || vāmāyāḥ pūrakeṇāntaḥ praveśya gururātmanā | sāmarasyaṃ vidhāyātha kumbhake * * * * di | mūlamantra śikhāntasthaṃ jālā vahnikalopam || recakena śikhāntastha sṛṣṭyā vāgīśa vāmayā | praveśya devībhūtaṃ kṣipyamāṇa vai na tu ||? bhāvayantī kṣipeddevyā śaucādyañca hṛdācaret | oṃ hāṃ ātmane namaḥ - anenā bhyarcya santarpya yogatṛptau ca pañca ca | garbhāsthānādi sampattau śataṃ pañca śivāṇunā || homayedagni jaiścchinnaiḥ rūpa yā* * * * *ya? kalmaṣam | ṣaṣṭha gandhe sa bhūhartā brahmahā gurutalpagaḥ | surāpoguruhantā ca goghnaśca kṛta nāśanaḥ || kṛṣṇe'gnau śavagandhe ca garbhe bhrātṛbhi na viśeṣaṃ jyeṣṭhayā haret ||? p. 349) śikhāsampūṭite nyūna rudra svabhāvatāṃ nayet | oṃ hāṃ haṃ hāṃ śanaḥ bhramatī strividhe vahnikampate hemabhartari |? bandhe sphuṭatibālasya nistejā garbhaghātake | evamādiṣu cihneṣu sahasraṃ bahurūpiṇā || pāpabhakṣaṇamantreṇa homayedvā navātmanā | atra pāpamantrabhakṣaṇa mantro yathā - śikhaṇḍyardhendumārañca viśvarūpaṃ rāśi sthitam | nārasiṃhayamaṃ vahniṃ vāyuṃ ṣaṣṭhasvarānvitam || indubimbaṃ śikhopetaṃ khaṭphiṭdvayabhūṣitam | praṇavādi namontañca pāpabhakṣaṇasaṃyutam || proddharet sauṣadhīmantraṃ kūṭamaṅgamataḥ śṛṇu | dīrghaṣaṭka samopetaṃ kūṭamaṅgamudāhṛtam || pāpabhakṣaṇadevasya rūpaṃ bhinnāñjana prabham | lelihānaṃ dhurādharṣaṃ gedhanedaṃ sudurjayam || vivṛtāsyaṃ mahādaṃṣṭraṃ raktavaktraṃ trilocanam | rakta mukta jaṭācūḍaṃ sarpamaṇḍalamaṇḍitam || śūlakārdhadharaṃ bhīmaṃ varadattāya * * * * *? | vyāghra carmaparīdhānaṃ nāgayajñopavītinam | siṃha padmāsanāsīnaṃ dhyāyedghora vināśanam || oṃ khaḍgahaste kṣayarudro khaṭphaṭ pāpatra' * * bhakṣaṇāya namaḥ iti | iti mantra prayogaḥ p. 350) || atha navātmā ca likhyate || viśvarūpaṃ samṛdhyasthaṃ tejasya parisaṃsthitam |? nārasiṃhaṃ tato'dhastāt kṛta * nta * yayornyaset || tasyādha śakravarṇaṃ tu rasārṇaṃ tadaso nyaset | [tasyātha śakravarṇaṃ tu rasārṇaṃ tadaso nyaset |] prāṇaṃ tu daśadhā nyasya ūhakaṃ tadadho punaḥ aṃśumānviśvamūrdhasthaṃ navātmānaṃ samuddharet || iti māyā garbhātsamuddhṛtya śaktigarbhe niyojanam | ātmanaḥ śiva bījatvaṃ garbhādhāna mudīritam || * * svātmātmaguṇa vytaktiryadyapyanati nirmalaḥ | māyā sīmānta madhvānaṃ yatpratyunnayanaṃ hi tat || sīmantonnayanaṃ jñeyaṃ janma * * * sya putratā | ata evaṃ śivatvena bodhanaṃ nāma kīrtanam || tadā dadyād yathā varṇaṃ nāmavarṇaṃ padātmakam | śiva deveśvarāntāntaṃ triṣuvarṇeṣvanukramāt || devāntaṃ kulaje śūdretvasacchūdrenaṇāntakam | śeṣasaṃskāra sidhyarthaṃ tataḥ pūrṇāṃ pradāpayet || praviśya pūrvavadvahnau viśiṣyā * na? yet | dvādaśāntaṃ padaṃ nītvā śiṣyadehe niyojyatām || āpyāyanāya tanmūrdhni saṃ siñcedaghavāribhiḥ | tataḥ saṃpūjya santārpya visṛjya pitarau guruḥ p. 351) hutvā varṇāṃ śivāgnibhyāṃ vidhicchidreśataṃ śatam | caruñca pūrṇayā paścācchiṣyeṇādyāpayecchivam || devavahniguṇeśānālloka pālāṃśca sākṣiṇaḥ | kṛtvāsaṃśrāvayet tasya samarthasya suśīlanaḥ || pūrvokta samayaissārdhamagnikāryañca nityaśaḥ || mā? madhyāpanaṃ kāryaṃ pratiniṣṭho bhavāya ca | ācāreṣva samarthānāmalpamācāramādiśet || pratineta vratāṅgāni pañcabhūta jigīṣayā | danḍakaupīna bhasmāni saṃyamañca śivomaṇim | vīkṣaṇadi viśuddhāni mantri tāni pavitrakaiḥ || sampātāhuti śuddhāni kumbhāyaṃ kṣaṇamātrakam | nidhāyādāyā śiṣyāya praṇatāya nivedayet || athavāsa * * * kṣa pataśvāma samayānādiśedyathā | na śivaṃ śivaśāstraṃ ca śivāgniṃ sādhakaṃ gurum || nityam na laṅghayetteṣāṃ chā?yāmapi kathañca na | nirmālya bhojanaṃ dānaṃ laṅghanaṃ vivarjayet? || śivāgni gurupūjā ca kartavyā jīvitāvadhi | aśaktānāmamūn sarvān pūrvokta samayānapi || śodhayeddeśikaḥ śambhoḥ jñānarabdhaḥ tato yathā | maṇḍale kalaśe vahnau sampūjya parameśvaram || vidyeśvara gaṇeśāna lokapālānale kramāt || p. 353) diti | nanu brāhmaṇānāṃ jaṭābhasmadhāraṇaṃ ayuktam * * * kecit | tadasan śruti smṛti purāṇā virodhāt | tathāgentadamīya sūtre - caulakarma dvijātīntrāṇaraṃ viśeṣataḥ |? prathamepte jaṭāvāpi kartavyā śruti co * * * diti || iti | tathā vāyavīya sāvarṇasaṃhitāyām - svāyaṃbhuvādyātmavaścaturdaśahodayāḥ kānardha sarvāṅgāchubhrayajñopavītinaḥ | tripuṇḍrālaṅkṛtāścāṅga jaṭārudrākṣa dhāriṇaḥ | kamaṇḍalu dharāssarve hyakṣamālā virājitāḥ || śambhoḥ pādāmbujaṃ mūrdhnā mālyaṃ datvāpavandine | sāvitrīyaṃ mahābhāgā kundendu sadṛśākṛtī | rudrākṣa bhūṣaṇāśśubhro jaṭāmakuṭadhāriṇī || akṣamālārpitakarāḥ kamaṇḍalu karānvitāḥ | kṛṣṇājinopavītāṅga āṣāḍhī puṇyakīrtanaḥ || asecatā mahādea yogināṃ hṛdayālayam || iti || atha lokṣisūtre mānastokena mantreṇa mantritaṃ bhasmadhārayet ||? tripuṇḍraṃa brāhmaṇo vidvān manasāpi na laṅghayet | śrutyā vidhīyate tasmāttattyāgī patito bhavet || madhyamā nāmikāṅguṣṭhairlalāṭe bhasmanā kṛtam | tattripuṇḍraṃ bhavecchastaṃ mahāpātakanāśanam || iti || p. 354) evamādīni vākyāni santismārtānyanekaśaḥ | tasmānnaivā vadhāryaṃ tadvākyaṃ lokaviḍambanam || || iti viśisṭa samaya dīkṣā jaṭādhāraṇa vidhiḥ || || oṃ śrīmahāgaṇapataye namaḥ || evaṃ niṣṭha pratiṣṭhasya śaktipāta suniścalaḥ | iti jñātvā parāṃ dīkṣāṃ kuryānnirvāṇa nāmataḥ || atrāpi pūrvavadyāgaṃ mantratṛptyava sānakam | sṛṣṭayā kalādhva vinyāsaṃ śambhu kumbhānalātmasu | hastaṃ śaivaṃ svake datvā devaṃ vijñāpayediti || parīkṣitau'yaṃ bhagavān māyātatva śivaśaktinaḥ | utkṛṣṭa jātiḥ suciraṃ rudrāṃśassamayassthitaḥ || kliṣṭonirvāṇakāṅkṣī ca bhavaduḥkhāditaḥ śiśuḥ | tadā tasminvimokṣārthaṃ mayitiṣṭhatu tāṃ prabhuḥ || tenādhiṣṭhita deho'yamācāryaḥ svayamīśvaraḥ || nirgatya bahiratrāpi maṇḍalāropaṇādikam | netrabandhaṃ praveśaṃ ca śivahastañca pūrvavat || homañca pūrṇayāgatvā maṇḍale kuṇṭhadakṣiṇe | ūrdhva kāyaṃ samāropya snānaṃ śiṣyamupoṣitaḥ || tacchikhāyāṃ na badhnīyāt śaktyā sūtrañca tadyathā | nāti sthūlamati śubhraṃ nirgandhi sadṛśaṃ śubham || p. 354) kākarkitaṃ vitanyāpi triguṇaṃ triguṇīkṛtam | astra prakṣālitaṃ śubhraṃ * * * byārghyāmbu viśeṣataḥ || pādāṅguṣṭhācchikhāṃ yāvadbhuktyai muktyai vilomataḥ | puṃsapta dakṣiṇebhāge vāme vāryādi yojayet || uktañca - kanyābhiḥ kartitaṃ sūtraṃ triguṇaṃ triguṇīkṛtam | pañcagavyena samprokṣya gandhatoyena tatpunaḥ || arghyodakena deveśi śaktyā vātha vicakṣaṇaḥ | arcayitvātha tatsūtramācāryaḥ susamāhitaḥ || pādāṅguṣṭha pradeśasthaṃ kṛtvā sūtraṃ prasārayet | sūtraṃ śikhā * * * * * * grādyāvadaṅghrikam || tatsūtraṃ sakalīkṛtya sarvai mantrairvicakṣaṇaḥ || iti || śaktisūtramidaṃ kāryaṃ dhyāyetpāśa nibandhanam || uktañca - cchedyādbhedyāccate pāśāḥ sūtrasthānaṃ tu vigrahe | tasmātsūtramayodeho bhāvanīyaḥ sadeśikaiḥ || iti || atha prayogakramaḥ || oṃ hauṃ kriyāśaktaye nama iti taddehe sampūjya tāḍanādibhirādāya sūtre vinyasyāpādi vidhāya tatastacchiṣya dehe oṃ hāṃ śuddhāyai namaḥ oṃ hāṃ piṅgalāyai namaḥ | oṃ hāṃ suṣumnāyai namaḥ | iti sampūjya nāḍīsandhānaṃ vidhāya oṃ hāṃ iḍāyai haḥ huṃ phaḍityādi mantreṇa tāḍanabhedena praveśa viśleṣānantaraṃ mṛṇāla tantunibhācchiṣya dehādanyu- p. 356) cchinna santatyā pūrakasaṃhāriṇyā dāya sūtre saṃyojyābhyarcya nirudhyāva kuṇḍyāgnau sampūjya santarpya tatassutāsu oṃ hāṃ vāmāyai namaḥ oṃ vāmāyai namaḥ oṃ hīṃ jyeṣṭhāyai namaḥ oṃ hūṃ raudrai namaḥ | iti vinyasyābhyarcya vahnāvapi sampūjya santarpaṇārthaṃ sānnidhyārthañca pañcadhā hutvā punaśca sūtre nirudhyāva kuṇṭhya tatastābhiḥ pāśaviśleṣaṇādikaṃ vidadhyāt | uktañca - tisraśca śaktayaḥ śambhoḥ vāmājyeṣṭhā ca raudrikā | roṣe viśleṣe uddhāre sarvatra vyāhṛtaujasaḥ || iti || tatastadbhāvita nivihīladeha santāna pratirūpasūtre hṛtpradeśe oṃ hāṃ sūryasomāgni maṇḍalāñcita hṛtpadmāya nama iti vinyasya tasmin oṃ hāṃ śaktaye nama iti vinyasyābhyarcya rudhvāva kuṇṭhyagnau api santarpya ca | tatastatra oṃ hauṃ vidyādehāyanama iti vyaktaṃ jyotīrūpaṃ vinyasyābhyarcyādhi vidhāya tatassaptāsrajapta puṣpeṇa oṃ hāṃ haṃ hāṃ ātmane namaḥ haḥ huṃ phaḍiti śiṣyasya hṛdi santāḍya anena vitrastamātmānaṃ vibhāvya punarapyanenāṇunā vibhedanaṃ kṛtvā taddhṛtpadmakośāntikañciduccalitaṃ vibhāvya śikhāsampuṭitātmabījena namontena svadehādraudryā recakena nirgatasya vāmayā pūrakeṇa praviśya oṃ hāṃ haṃ hāṃ hūṃ ātmānaṃ gṛhṇāmi haḥ huṃ phaṭ iti pūraka saṃhāriṇyā tasmādādāya svavāmāyātmasthaṃ kṛtvā svātmanā kumbhakena samarasaṃ vidhāya jyeṣṭhayā p. 357) viśleṣya raudryārecakena mūlamantrāgrasthaṃ jvalana kaṇopamaṃ dggranthibhedena dvādaśāntādhva śuddhyantaṃ nītvā tataḥ sṛṣṭyā bhrūmadhyamānīya piṅgalārecakena niḥsārya sūtradehe vā māyāpūrakeṇa praviśya * * * ātmane namaḥ iti malādi pāśāva kuṇṭhita kṛṣṇa varṇamātmānamudbhavayā viyojya varmaṇā vakuṇṭhya nirudhyāgnau sānnidhyā kuryāt | punastadānīṃ kṛṣṇarūpāṇāṃ avalaṃ vibhāvya oṃ hāṃ malapāśāya bhoktṛtvakāraṇāya namaḥ punardharmādharmātmaka sitāsitarūpaṃ vibhāvya oṃ hāṃ karma pāśāya sukhaduḥkhamoha bhogakāraṇāya namaḥ atha māyākāryaṃ vicitrarūpaṃ vibhāvya oṃ hāṃ māyā pāśāya śarīrendriya viṣayakāraṇāya nama iti sampūjyāgnāvapi sānnidhyādikaṃ kuryāt | tataḥ śiṣyaśirasi sūtrepyacchaśaktivyucchinna santataṃ oṃ hāṃ mantrādhvane namaḥ (oṃ hāṃ tatvādhvātmane namaḥ) oṃ hāṃ padādhvane namaḥ oṃ hāṃ varṇādhvane namaḥ oṃ hāṃ tatvādhvātmane namaḥ oṃ hāṃ kalādhvane namaḥ iti tamorūpān padāntavyāpakān vinyasyārcādi kuryāt | tathā cāgamaḥ - mantrā pādāni varṇaistu vyāpatāniha santatam | varṇāstu bhavanairvyāptā tatvairvyāptāni tāni tu || tatvajāni tathā vyāptā kalābhistu kalā kramāt | śodhanīyāḥ prayatnena hyantapāpaṃ prakalpya ca || iti | p. 358) tataḥ oṃ hāṃ malapāśādhiṣṭhātre śivaśaktaye nama iti tamo dehāṃ śivaśaktiṃ taddehe sampūjyādāya sūtre saṃyojyārcādi kuryāt || nanu śivaśakti ramalā sā kathaṃ pāśa rūpā bhavitu marhati | satyam | kintu śodhya śodhakenānu raktā pāśa ityupacāreṇocyata iti | uktañca - teṣāṃ māheśvarī śaktiḥ sarvānugrāhakā śivā | dharmānuvartanādeva pāśa ityupacaryate || iti || oṃ hāṃ tirobhāvikāyai kuṭilākṛta evamāśaktaye nama iti | tacchikhāmiva vā vahnau ca tarpaṇādi ca vidadhyāt | uktañca - kriyāśaktidvayā jātā vāmākuṇḍalinīti ca | kuṇḍalī deha saṃkliṣṭamapā jñānāvarodhakā || iti || nyūnātirikta pūrṇārthaṃ śatamūlena pūrṇayā | hutvā tarpaṇadīpau ca śāntyatītādi taccaret || pāśānāṃ tāḍanādau tu śaktyarthaṃ bandhanādi ṣu || tadyathā - oṃ hāṃ hauṃ mantrādhipāya śagahiya? śāntyatīta kalā pāśāya huṃ phaḍiti tathā dīpanaṃ ca | evaṃ śāntyādīṃśca vidhāya tataḥ śikhā bhrūkarṇa nābhi jānu pradeśa pāśasūtre kalāvyāpti parijñānārthaṃ kuṅkumādinārañjayitvā tatastanmastake sasūtre śivaṃ sāṅgaṃ pāgī viśleṣaṇārthaṃ aṣṭapuṣpyā samabhyarcya tatsaṃvidhauśatamūlena pūrṇāntaṃ hutvā tataḥ pāśānāmavalokanādikaṃ vidadhyāt | tadyathā - oṃ hāṃ hauṃ mantra bhuvana tatva malakarmāyā māyīya savipāstrīrūpāya p. 359) pratiṣṭhā kalāpāśāya nama iti tatva mala karmābhe jālanta śarīre pratiṣṭhā vyāptimavalokya oṃ hāṃ hāṃ hāṃ mantra padavarṇa bhuvana tatva mala karma māyā māyīyaśrarūpa tatvarūpāya nivṛtti kalāpāśāya nama iti jānu pradeśātpādāṅgulapadantare nivṛtti kalāka?mavalokya oṃ hāṃ hauṃ hyaiṃ hāṃ mantrādi pāśa garhita śāntyatīta śāntikalābhyāṃ nama ityādibhirmantraiḥ śānti vidyā vidyāpratiṣṭhā pratiṣṭhā nivṛtti pāśaiśca sandhāya oṃ hāṃ hauṃ hāṃ mantrādi pāśagarhita śāntyatīta kalā pāśāya haḥ huṃ phaḍityādi mantraiḥ pratyekaṃ (śāntikalābhyāṃ namaḥ ityādibhirmantraiḥ) vibhedanaṃ vidhāya punaścapūrvaṃ mantramuccārya śāntyatītakalāpāśa vyāptimavalokya tatastathā phaḍantena kalāṇunā vibhedya pūrvavat praviśya niścitya oṃ hūṃ hāṃ hūṃ mantrādi pāśagarhitaṃ śāntyatītakalāpāśaṃ gṛhṇāmi haḥ huṃ phaḍiti pūraka saṃhāriṇyā svasthānādgṛhītvā dāyātmasthaṃ kṛtvā kumbhakena tato namontena recakodbhavāya tatpraveśasūtre saṃyojya atra śrīsomaśambhu pādairyo viśeṣaḥ - sa bījāyāṃ tu dīkṣāyāṃ samayācāra pāśataḥ | dehārambhaka dharmācca mantrasiddhiphalādapi | iṣṭāpūrtādidharmācca vyatiriktaṃ prabandhakam || caitanyarodhakaṃ sūkṣmakalānāmantare smaret || iti | oṃ hūṃ hāṃ hauṃ hāṃ hūṃ mantra padādi garhitaṃ śāntyatīta kalāpāśaṃ madhnāmīti śikhā pradeśa sūtre granthiṃ kṛtvā oṃ hauṃ mantrapadādi p. 360) garhitāya śāntyatītakalāpāśāya namaḥ iti sūtre'gnau ca saṃpūjya svāhāntena tarpaṇādi āhuti pañcakaṃ dadyāt | evaṃ śāntividyāṃ pratiṣṭhā kalā svapi svasvamantraiḥ svasvasthāne vilokya santāḍya vibhajya praviśya gṛhītvādānādi kṛtvā tattatpradeśe * * * ? yojya sūtra rañjaka sthāne granthiṃ kṛtvā sampūjya santarpayet || evaṃ tarpaṇādi tarpaṇāntāni ṣoḍaśakarmāṇyuktāni | uktañca - tarpaṇaṃ dīpanaṃ raktaṃ pūjāhomo vilepanam | sandhibhede kṣaṇātārdha veśau grahaṇa yojane || bandheṣi tarpaṇāntāni ṣoḍaśaiva kalāsu ca || atra grahaṇabandhanayorarthaḥ somaśambhupādairyathā - pāśādīnāṃ vaśīkāro grahaṇaṃ bandhanaṃ punaḥ | puruṣaṃ prati niḥśeṣavyāpāra pratiṣedhane || iti || oṃ hauṃ kalā pāśādhiṣṭhāyai śiva śaktaye nama iti śiṣyadehādādāya sūtreṇa niyojanaṃ pūjanaṃ agnautarpaṇaṃ ca vidhāya tatastatra śivamaṣṭa puṣpikayā sampūjya śaivenādhiṣṭhitaṃ pātvopaviṣṭhye dakṣaskandhe pāśasūtraṃ nidhāya nyūnātirikta doṣamokṣārthamaṣṭottara śataṃ pūrṇāṃ datvā mūlena hutvā tataḥ sadyo'dhivāsana pakṣe saṃpātana * * * mapūrvaṃ tadaiva nivṛttyādi krameṇa vakṣyamāṇa vidhināśodhayet | dināntare copaviṣṭa śiṣyamastake sūtraṃ vinyasya saṃpāta pro * * * vidhāya śikhātaḥ sūtraṃ avatārya tāmreśarāvenā puṃsaḥ tripratitodare vā p. 361) tatsūtramastra kavaca hṛdaya sampūṭasthaṃ vidhāya śivenāṅgena sampūjya dvitīye * * * ya saṃhitāyā sampātāhutiṃ vidhāya pañcaraṅgika sūtreṇa saṃveṣṭya kalaśasthāya śivāya bhagavan pāśasūtramidaṃ rakṣeti śiśuṃ gurvājñayā samarpayet | nanu - caruṃ niṣpādya devegnau datvā bhāgadvayaṃ gurum | devājñayā bahirgatvā prāṅgaṇe maṇḍalatraye || dakṣiṇottara saṃsthāne pratya * * gā sthitothavā | nivedyaprāṅmukhaṃ bhuktyai muktyai saumyānanaḥ śiśum || pañcabrahmagaṇaṃ dadyādgavyaṃ savyena pāṇinā | sa kuśenātma tatvādyaistriḥ pibedantarāntaram || ācāntaścarukaṃ grāsatrayaṃ bhuktvā dvitīyake | tṛtīye dantakāṣṭhena kṣīriṇā dantavaccanam || kṛtvādhautyugramutkṣipya bhūmau tatpātamīkṣayet | pratyakpūrvottareśāgraṃ śastaṃ nānyadigānanam | tadā taddoṣa mokṣārthaṃ astreṇāṣṭottaraṃ śatam || vismṛtānya vaśāntyarthaṃ tathā pāśupatāṇunā | tathā mūlena pūrṇāntaṃ hutvā vijñāpayecchivam || ācamyakarma śāntāna paryanto yastvayā vibho | patyānāṃ pākahānāya hātavyo nātra sannidhiḥ || iti vijñāpya - nirodhārthaṃ punardatvā vahnisthaṃ sannirodhayet | p. 362) nirvṛtyāntarbaliṃ paścādācāntā mantravigrahā | saṃpūjya sthaṇḍile śānaṃ vijñāpyāścena rodhayet || kumbhasthaṃ ca śivaṃ tatra lokeśāna vidhārayet | devasya dakṣiṇebhāge gomayenopalepite || kuśabhasma paṭacchanne bhuktimukti vyapekṣayā | parvadakṣiṇa śiṣyantaṃ sanniveśya mukhaṃ śiśuṃ guruḥ || kṛtvā kālādhva vinyāsaṃ śikhāṃ badhvā śivāṇunā | aṣṭapuṣpyā samabhyarcya svapnamantraṃ samādiśet || oṃ namaḥ śambho triṇetrāya piṅgalāya mahātmane | vāmāya viśvarūpāya svapnādhipataye namaḥ | ācakṣva devadeveśa prapannoyata vāntikam || svapne sarvāṇi kāryāṇi hṛdi sthāna nyathāni vai | oṃ hrīṃ hlīṃ śūla pāṇaye svāhā | anena saptadhā śiṣya madhyāpya kavacāṇunā vastreṇācchādya varmaṇāstrarakṣitaṃ snāpayecchiśum || kuśabhasmatilaiḥ kāryaṃ parito'streṇa rakṣaṇam | nirgatya bahirācāryo dikpatibhyo baliṃ kṣipet || samācamya kṛtanyāsaḥ pañcagavyādikaṃ bhajan | dīkṣā karma smaretsarvaṃ bhūśaryāgni śivaḥ svapet || golakī vaṃśajātena śrīvajñāna śambhunā | kṛto dīkṣādhivāso'yaṃ siddhāntārthānusārataḥ || || iti dīkṣādhināsavidhiḥ || p. 363) atha prātaḥ snānaṃ yathā dṛṣṭaṃ śiśoḥ śrutvā triyāmajam | avadhāryātmadṛṣṭaṃ vā śivāyeṣṭā ca vā vadet || abhinandyaśubhaṃ tatra svapnakalpaprakāśataḥ || tadyathā śrīmṛgendre śikhāgovājiśaivebhavimātrādyādhirohaṇam | vārirāśiḥ saridbhartā saraḥ paṅkādikaṃ dhanam | homatāra mahāratna satpuṣpaphala yogatā || matirājyadadhikṣīra lābho viṣṭānu lepanam | raktapānaplutirjīvaṃ mīnasiṃha nṛbhakṣaṇam || rājopakaraṇaprāptiḥ sūryendu jvalanadviṣaḥ | śvetāmraṃ kharburaṃ vidyunnakṣatrāṇīndra kārmukam || siddhamārāpsarovipra yajñavāṭa pradarśanam | samudrayānaṃ sūryendu pāvaka grāsanāśraye || cakrādyāyudhasaṃsiddhiḥ siddhirdravyasamāgamaḥ || mahābjakarṇikārohaḥ pāvanaṃ kṣetrasaṃśrayaḥ | phalavatkṣīravṛkṣasya puṣpitopavanāni ca || rodanā gamyagāmitvamityādiṣṭaḥ prasiddhaye | kharoṣṭre sūkarārohe gartāti ca patannatiḥ || gośakṛddravapaṅkāmbu majjanaṃ śuklavicchutiḥ | lākṣā lavaṇalohālī kāka kroṣṭu prabhā?mamaḥ || raktā sitasragālepa vāsobhūṣaṇa dhāraṇam || p. 364) nṛttavāditra gītāni sobhāgyaṅga pradhāvanam | mukhāṅgā sphoṭanaṃ krīḍā bhūtapāṇi niṣevaṇam || sūryendu patanaṃ śeṣo vāridhergairikaṃ param | dhrumayāmapuradhvaṃsa toraṇendradhvajacyutiḥ || rājopakaraṇāpāyo ghora nīhārasaṃvṛtiḥ | viyoni maithunodyogaḥ pakvamāsādhya siddhaye || eṣāṃ niśānte śreṣṭhatvaṃ madhye madhyaṃ niśādale | pradoṣe laghutānyeṣu tridhāmāṃ śleṣu kalpanā || paraḥ sāhasriko yo homo ghoreṇāstreṇa vāgbhavet |? kanyasaḥ śaktikaḥ śaktyai kalpo'nyatrayiṇāñnadhaiḥ | iti citte vidhāryātha kṛta nitya kriyo guruḥ | vidhāya pūrvavadyajñaṃ śiṣya veśāvasānakam || sva svapne tatprasiddhyarthaṃ śataṃ mūlena pūrṇayā | prātaḥ kālādiṣu svapne ghoreṇāstreṇa vā tadā || sa sahasraśataṃ pañcaśatake * * kramādhvane | kṛta nityakriyaṃ śiṣyaṃ maṇḍale samupasthitam || aṣṭapuṣpyātamabhyarcya kṛtamantratanuṃ guruḥ || tenaivāccāpayet kumbham śivamagnau ca homayet | sūtramādāya saṃprokṣya baddhvā cūlikayā śiśoḥ || vinyasya pūrvavatsarvaṃ sūtre nāḍyādikaṃ śivam || p. 365) śivaṃ mūlena pūrṇāntaṃ hutvā tatsarvasannidhau | ātma kumbha śivāgnistha vartmasandhānāhetave | śataṃ hutvā nivṛttyādi kalā santarpya dīpayet || oṃ hāṃ hlāṃ hāṃ svāhetyādi prayogaḥ tarpaṇe | oṃ hūṃ hlāṃ hāṃ hūṃ phaḍityādīni dīpane | agnāvabhyarcya santarpya śaktimādhārarūpiṇīm | oṃ hāṃ ādhāraśaktaye namaḥ | oṃ hauṃ iḍāyai namaḥ | oṃ hauṃ piṅgalāyai namaḥ | oṃ hauṃ suṣumnāyai namaḥ | vahnau sampūjya santarpya nādīsandhānaṃ kṛtvā tataḥ śiṣyeṇāpi tathā vidhāya tatsannidhaye pañcapañcāhutīḥ mūlena hutvā pāpāśāvalokādikaṃ vidadhyāt | oṃ hlāṃ hāṃ mantrapadavarṇa bhuvanatalamalakaṃ māyīya sacivāya strīrūpāya tatvarūpāya nivṛttikalāpāśāya namaḥ | iti jāñcaya sūtre sthāvarādi brahmānta caturdaśa vidhabhūtasavargādi samastādhva garhitāṃ nivṛttikalāmālokya anena haḥ varṇa huṃ phaḍiti santāḍya vibhedya pūrvaṃ namonte sā pramayā pūrakeṇa praviśya phaḍantena jyeṣṭhayā kumbhakena viśleṣya śikhāsaṃpuṭitena svāhāntena raudryārecakenāṅkuśamudrayā bahurākṛṣya pāśaṃ gṛhṇāti | haḥ huṃ phaḍiti gṛhītvādāya vāmāya pūrakeṇātmasyaṃ vidhāya jyeṣṭha vā kumbhakena viśleṣya namontena raudryā recakenodbhāvayā vahnau saṃyojya sampūjya svāhāntenā bhayitvā pañcāhutyā samarpyasānnidhyeta ca || p. 366) tato hṛdayena brāhmaṇamāvāryamāvāhya sampūjya santarpya oṃ brahman tvadadhikāre'smiṃ yustavainaṃ dīkṣayāmyaham | mumukṣoranukūlo'sya bhavatvaṃ śaṅkarājñayā || iti vijñāpya vijya oṃ hāṃ hauṃ hvāṃ hauṃ hāṃ mantrapadavarṇa bhuvanata * * * * malakarmamāyā māyīya sacintyaiḥ trirūpatatva rūpa nivṛtti kalāpāśa vyāpinyai vāgīśvaryai namaḥ | iti vāgīśī mṛtusnātāṃ yugapadanekayoḥ nibhedaṇḍava rūpiṇaṃ kuṇḍe samābāhya sampūjya santarpya tatastatra oṃ hāṃ hauṃ hlāṃ hauṃ hāṃ mantrapadādimuccārya vāgīśvarāya nama iti vāgīśaśca niḥśeṣayonikṣobhakaṃ vicintya samāvāhya sampūjya santarpya pūrvavaddhyānapūrvakaṃ tayoḥ saṃyogaṃ vibhāvya yonimudrāmaṅguli mudrāṃ ca pradarśya * * yorājñāmādāya tatassaptadhāstra japtapuṣpeṇa oṃ hāṃ hāṃ ātmane haḥ huṃ phaḍiti deha hṛdaye tāsanaṃ kṛbhedanaṃ cāntena vāmāya pūrvavat praviśya jyeṣṭhayā viśleṣya oṃ hūṃ hāṃ haṃ hāṃ haṃ hāṃ hūṃ ātmane svāhā iti raudryā tāraka nibhamātmāna mutkṛṣya dvādaśāntaṃ nītvā nenaivātmānaṃ gṛhṇāmi | gṛhītvādāya vāmāya pūrakeṇātmastraṃ vidhāya pūrvavatkumbhakena samarasī kṛtvā recakena dvādaśāntamūrdhva śaktyantaṃ nītvā sṛṣṭyā tatvaṃ samādāya vāgīśavāmatā dhyātamātmānaṃ praveśya bhagavān yugapatsarvāsu yoniṣu yogādyamapoyusya vidhīyatāmiti prārthyaṃ tena bhagavatāneka bhedabhinnārthakhañjādyākārotpatti siddhyarthaṃ nānāvidhayonirūpa bhuvana vāgīśīgarbhe p. 367) prakṣiptamātmānaṃ vibhāvya recakenodbhavākhyaṃ oṃ hāṃ haṃ hāṃ ātmanyaśeṣa yoniṣu garbhādhānayukto bhuvanamiti saṃyojya atha oṃ hāṃ hāṃ haṃ hāṃ ātmane nama iti sampūjya svāhānte santarpya tanmūlena tatsannidhānārthaṃ āhuti pañcakaṃ datvā tato bhagavannasya pāśoraneka yoniṣu yugapadeva garbhādhānamastviti prārthya svāhānta hṛdayenāhuti pañcakaṃ dadyāt | athāsya puṃsavanaṃ na karthavanatva puṃsakasya pratiṣeḍhomābhūditi tathā sīmanto'pi na kartavyaḥ | kubjakhañjādirūpa pratibhedomābhūditi || atha bhaganyūga vatsarva yonibhyaḥ paśorasya jananaṃ bhavatviti prārthya śirasā pañcāhutīrdatvā bhagavan sarvatrādhikāro'sya bhavatviti prārthya śikhayā pañcāhutīrhutvā bhagavannasya paśoḥ mantradi saṃsāra samupajāta karmopabhogo yugapadevāsapīti prārthya varmaṇā pañcāhutīrdatvā bhagavannasya paśorasya tadbhogānantaraṃ layaḥ saṃhṛtiḥ samastau bhauma śarīra viyogo'stviti mūlena pañcāhutīrhutvā bhagavannasya paśorūpabhukta bhuvaneṣu vyāvṛttirmā bhūditi strotasāṃ tattadbhuvanapathāṃ śuddhistadānīṃ bhakarma nirodhanamastviti prārthya svāhāntāstreṇa pañcapañca tato viśśeṣa pārthiva śuddhyarthaṃ hṛdā pañca tato vigatāmbu śaraddhāna na dāṇavādisamasta nivṛtta kalāpāśabandhanivṛttyarthaṃ niṣkṛtyañca hṛdāśatam hunet | p. 368) evaṃ pratiṣṭhākalādiṣvapi garbhādhānadi tatvaśuddhi paryantaṃ karma vidhāya punarniṣkṛtiṃ kramācchirā kavaca mūlāṇubhirvidadhyāt | uktañca - tatvopasthāpanaṃ vahnau śaktau yojyāṇu mātmanā | garbhādhānaṃ hṛdā kuryājjananaṃ śirasāṇunā || śikhāyādhikārañca bhagavansarvatrādhikāro bhavatviti prārthya śikhayā pañcāhutīrdadyāt | tvābhāgañca kavacāṇunā layasaṃjñaṃ śivenaiva srotaḥ śuddhiṃ śivāṇunā | tatva śuddhiṃ hṛdetyevaṃ garbhādhānādiṣu kramāt | pañca pañcāhutīrdadyāttataḥ pāśanivṛttaye || nivṛttau hṛdaye naiva pratiṣṭhāyāṃ śiroṇunā | vidyāyāṃ śikhayā śāntau niṣkṛtiḥ kavacāṇunā || iti pāśovicakṣaṇena purannivṛttyarthaṃ śastāṇava malanirodhanāya mūlena pañca punaraṅguṣṭha tarjanībhyāṃ sūtraṃ sañcālya pāśaviśleṣaṇārthaṃ huṃ phaḍantāstreṇa pañcahutvā tato bhagavan paśoḥ pāśaṃchinatviti prārthya oṃ haṃ haḥ astrāya huṃ phaḍiti saptadhā japaḥ kartavyaḥ | oṃ hāṃ haṃ hāṃ mantrapādādi pāśagarhitaṃ saciva nivṛtti pāśasūtraṃ chitvā tadanyatra yathoktaṃ ka * * * rīṃ mantrayet | pūrvakṣurikāstreṇa saptadhā śivāsināvatāṃ śodhya yojayenmadhuratraye | tadā saṃśodhayet pāśānyuktāṃ hyastra cayena ca || chidyante granthitaḥ pāśāste hi tadgranthisandhayaḥ | p. 369) loke'pi sandhimatsaṃdheḥ nirgandhādicyutasyate || iti punarbandhakatva nivṛttyarthaṃ mantraṃ te mardayāmi haḥ huṃ phaḍiti hastābhyāṃ vimṛjya punarmantraṃ te vartulīkṛtya ghṛtapūrṇaṃ srugagre nidhāya oṃ hāṃ hlāṃ hāṃ mantrapadavarṇa bhuvana tatva malakarma māyā māyīya sacivaṃ strīrūpa tatvarūpa tatvarūpaṃ nivṛtti kalāpāśaṃ muhomihaḥ huṃ phaḍiti hutvā tataḥ pāśāṅkuśara nivṛttaye huṃ phaḍantāstreṇa tataḥ prāyaścittamaṣṭāhutīrhutvā tato brāhmaṇamāvāhya sampūjya santarpya tatastāḍanādinā kuṇḍe paśorviśleṣya oṃ hāṃ brahman śabda sparśau śuklaṃ guhā svāheti pañcā hutyā śuklaṃ gṛhā samarpayet | pṛthivyāḥ pañcaguṇatvāt | pañcāpi guṇāḥ samarpaṇīyāḥ | yadvā nirguṇa iti gandha samarpaṇīyastatkathaṃ pārthiva tatva śuddhau śabda sparśau gaganavana guṇau brahmaṇi samarpyete iti cet | naivaṃ vācyam | teṣāṃ guṇānāṃ tatva śuddhyāṇava śuddhirbhavatīti na te guṇāḥ samarpyate | kintarhi taducyate | tāvadevātmanaḥ śabdasparśādi puryaṣṭakarūpamantaraṅgaṃ liṅgaśarīraṃ vidhīyate | uktañca - śabda sparśau ca rūpaṃ ca rasogandhañca pañcamaḥ | buddhirmanastva haṃkāraḥ puryaṣṭakamidaṃ viduḥ || iti || tasmādete śabdādayaḥ puryaṣṭakā śrotrādīndriya vipluti saṃbhūtā eva samarpyante | tatra śabdo ścetrendriya vāgindriya vipluti jamitaḥ | sparśaḥ punaḥ tvagindriya pādupāṇi pāyūpasyendriya vipluti saṃbhūtā bubhau brahmāṃśāviti brahmaṇamarpyate | athādyurasanā viplutito rasaḥ | keśave samarpyate | tathā cakṣughrāṇa vipluti viṣayaiḥ p. 370) rūpa gandhau rudrāya samarpyete | evaṃ budhyahaṅkāra viplutikīśvare | tayā matā viplutiśca samasta vikāraṇa kāraṇa binduśaktirapi tāḍanādinā śiśorviśleṣya sadāśive * * * yojyate | uktañca - śruti viplutirbhrāhmī brahma kravyāda yonidā | rasanā vaiṣṇavī raudrī prāṇalocana haitakī || aiśvarī garvadhīmūlamānasī śivadevatā | sparśārthatvāt karmadevāścatvārastvayi saṃsthitāḥ || śabdārthatvāchrutau pāṇau vidhāvātreti sūrayaḥ | bāhyārthāstisṛbhiḥ sārdhamantaḥ karavṛtibhiḥ || pāśa viśleṣavatkṛtvā devatāstvadhiropayet || iti | atha prakṛtamanusāryate - brahmannādyaṃ kalānātha pāśorasyatvayā punaḥ | śivājñayā na kartavyaḥ pratibandhaḥ svagocare || iti prārthya brahmāṇaṃ visṛjya ātmoddhāraṇārthaṃ mūlena pañcāhutīrhutvā vahni vāmayā gatvā jyeṣṭhayā viyojya rāhumukhāt pañcamāṃsavinirgata candrabimbasadṛśamātmānaṃ raudryā kṛṣyātmasthaṃ kṛtvā sūtradehe saṃyojya tatsannidhānāya mūlenāhuti pañcakaṃ datvā tacchirasyā vātmāpyāyanāya svadhānta mūlenārghya jalābhṛtamanāmikayā datvā pitarau sampūjya daśadaśāhutyā santarpya visṛjya samastakriyā paripūraṇārthaṃ vauṣaḍantamūlena pūrṇāṃ datvā oṃ hāṃ hāṃ hīṃ hāṃ mantra padādi garhita nivṛtti pratiṣṭhā kalāpāśābhyāṃ nama iti p. 371) hrasvadīrghoccāraṇena śuddhāśuddhayostatvayoḥ sandhānaṃ kṛtvā tatsthiratvārthaṃ mūlenāhuti pañcakaṃ dadyāditi āsanādi pūrṇāntāni caturviṃśati karmāṇi bhavanti | uktañca - tāḍanaṃ bhedanaṃ veśo viśleṣā kṛṣṭa saṃgrahaḥ | yojanaṃ pūjanaṃ nṛpti rahaṅkāraṇa bodhanam | ityekā daśa karmāṇi pāśānāṃ kathitāni te || tāḍanaṃ bhedanaṃ kṛtvā praviśyāṇuṃ viyojya ca | ākṛṣya grahaṇaṃ kṛtvā śakti garbhe niyojayet || ādhānāya hṛdā pañca janane śirasā tathā | śikhayā cādhikārāya bhogāya kavacāṇunā || la * * mūlamantreṇa srotaśśucitva vāsinā | tataḥ śuddhau hṛdā pañca niṣkṛtyarthaṃ hṛdāśatam || kalaśaktitirodhāne śastreṇāhuti pañcakam | chedanaṃ mardanaṃ dāhamaṅkura pratiṣedhanam || asinā kāraṇe śuklamarpayitvāṇu muddharet || pūrṇāṃ datvā ca sandhānaṃ kuryācchuddhā viśuddhayoḥ | caturviṃśati karmāṇi proktānyātmaviśuddhaye || iti | nanu caturviṃśati karmāṇītyetat katham? aṣṭādaśaiva saṃskārāḥ śrūyante brahmakavaca bhārgave yataḥ | uktañca - ityaṣṭādaśa saṃskārāstatve tatveguroḥ paśoḥ | p. 372) galāditraya hināya kurvīta śiva tṛptaye | ātmanastāḍanodane svīkṛtistava yojanā || ādyānotpatyadhikāro bhogelayo'tha srotasām | śuddhistatva viśuddhiśca paśuśakti nirohaṇam || pāśaviśleṣa sacchedo taddāhe vyutkrama kriyā || karaṇeṣṭi paśūddhāra eṣvevānyepi pūrṇayā | sahasaṃ masta saṃskāra vijñeyā madhyavartinā || iti || satyam | kintu bhedena praveśana viśleṣaṇa vyatirekeṇaivā karṣaṇādikaṃ kartumaśakyamiti arthasiddhametadityavagantavyam | uktañca - viśleṣārthaṃ tāḍanaṃ syādviśleṣaḥ karṣaṇāya ca | karṣaṇaṃ grahaṇāyaiva grahaṇaṃ yoga kāraṇam || vikṣepāyaiva vicchedo vikṣepastatstakāraṇam | tatsthānte caiva pūrṇaṃ syādaṇūddhārādi hetukī || nanu tāḍanā karṣaṇā kṛte'pi tasminneva dehe sthitasyātmanaḥ kathaṃ śakti garbhayogaḥ? sarvagato yataḥ | yadādiśya kṛtobhāvaḥ jana ādhānādikaṃ bhavitu marhati | na saṃbhavatyeva | tatsatyam | kintu śivaśaktyātmabhāvānāṃ vyāpakatvāt sarvametat saṃbhavatyeva | uktañca - śivaḥ sarvataḥ sūkṣmaḥ śaktiḥ sarvagataḥ śivaḥ | ātmā sarvatastattadbhāvakaḥ sarvato yataḥ || yadādiśya kṛte bhāvaḥ tattathaiva bhavediti || p. 373) tathā ca sarvajñānottare - athavā bahunaitena kimuktena ṣaḍanana | vāgvikalpaviśeṣeṇa mānasaṃ mohakāriṇā || sarvadharmātmanaḥ santi yaduktaṃ parikalpayet | tattadbhavatyasaṃdehātsadā tadbhāva bhāvinaḥ || ityevamātmavijñānaṃ kathitaṃ te samāsataḥ || iti || nanu tarhi sarvagatasyātmanaḥ kathamādhāna jananādikaṃ bhavitu marhati | satyam kintu tasya śivaśaktisamavāyādi svarūpamādhānādikaṃ bhavati | uktañca - tadādhānaṃ samāveśo jananaṃ dṛkkriyodayaḥ | adhikārastu sāmrājyaṃ bhohlādo yonijaṃ param || pāśātīto mahānnityo vayastattulya yogitā || iti || asyāpyayamarthaḥ | tayorniṣkala svarūpayoḥ śiva śaktyorādhānātmanaḥ samāveśaḥ samavāyaḥ tathā vidhasvarūpābhivyatyupakramaḥ | jananañca tanmahātmanaḥ samajñāna kriyodayam | adhikāraśca paraśiva preryebhyaḥ samastādhva cakravartibhyo'pyutkṛṣṭatvāt teṣāmapyādhipatyaṃ bhogastu sarvābhiśaya yonijaḥ sahaja āhlāda ānandastadanu * * * valakṣaṇo bhogaḥ layaḥ paśātīta samastādhvānaṃ atītya sthita ātmā | ata evaṃ bhagavān anyātiśayābhāvāṃ nityaścāpi naśvaratvatvāt | evaṃ guṇa viśiṣṭaḥ ko'yaulaya ityatrāha - tattulyayogiteti | tena śivena tulyayogitā sahayogitā samarasī bhūta ityarthaḥ | || iti nivṛttikalāśuddhiḥ || p. 374) śrī mahāgaṇapataye namaḥ || oṃ hāṃ hīṃ hāṃ mantrapadādi garhitā pratiṣṭhā kalāpāśāya namaḥ | ityālokya kalā vyaptiṃ tāḍanādi kramādimām | pāśasūtrādane naiva mantreṇa vidhinā śiśoḥ | pūrvokta vidhinādāya yojayeddeśikottamaḥ | agnau sampūjya santarpya vijñāpayedidam || he hare'dhikāre'smin mumukṣuṃ dīkṣayāmyaham | śivājñayānukūlo'sya bhavatvaṃ śivahitaiṣiṇaḥ | visṛjyakeśvaraṃ vahnau vāgīśyāvāhanādikam || kṛtvā ca tāḍanādyaiśca śiṣyātmānaṃ yathāpurā | ādāya yojayeddevi garbhādhānādikaṃ tathā || kṛtvā niṣkṛtaye hutvā śataśaḥ śirasā punaḥ | mala śaktitirodhānaṃ pāśa viśleṣaṇaṃ tathā || pāśacchedādikaṃ kṛtvā viṣṇoḥ śuklaṃ samarpayet | āvāhyābhyarcya santarpya vahnau taṃ hṛdayāṇunā || oṃ hāṃ viṣṇorasanā vipluti saṃbhavaṃ bhavaṃ rasa śuṣkagrahaṇāya svāheti | viṣṇosya dagdhapāśasya gacchataḥ padamavyayam | svālakāre na kartavyastvayā baddhaḥ śivājñayā || iti vijñāpya govindaṃ visṛjyāgneryathāpurā | paśumuddhṛtya saṃyojya pāśasūtreṇa bindunā || saṃsicya pitarauvahnau santarpya visṛjettathā || p. 375) tato mūlena pūrṇānte sandhānaṃ vidyayā caret || oṃ hāṃ hīṃ huṃ hāṃ pratiṣṭhā vidyākalāpāśābhyāṃ namaḥ iti pūrvavatsaṃdhāya mūlenāhutipañcakaṃ dadyāditi || iti pratiṣṭhākalāśuddhiḥ || mahāgaṇapataye namaḥ || oṃ hāṃ hūṃ hāṃ mantra padādi garhitāya strīrūpāya tatva rūpāya vidyākalā pāśāyai nama iti vidyākalā mantraiḥ pūrvavadvīkṣaṇādibhiḥ | vidyāpāśaṃ samādāya vahnau saṃyojya tarpayet | atra samāvāhya santarpya tatra vijñāpayedidam || rudratvadadhikāre'sminmumukṣumimamūrdhagam | dīkṣayāmitvayāṇoḥ kṛpākāryā śivājñayā || iti prāgvāri yonau śiṣyātmānaṃ niyojya ādhānādikamatrāpi prāgvadāpādya cātmanaḥ | niṣkṛtiṃ śikhayā kṛtvā malaśaktitirohaṇam || pāśa viśleṣaṇādīṃśca rudre śuklaṃ samarpayet || oṃ hāṃ rudra cakṣurghrāṇavipluti sañjātarūpa gandhaṃ śuklaṃ gṛhāṇasvāhā iti rudrasyā pluṣṭa bandhasya śivagandhābhi lakṣaṇaḥ | bhūyastvayā na kartavyaḥ nirodhaḥ śaṃkarājñayā || evaṃ vijñāpya rudraṃ ca visṛjya ca yathā purā | ātmoddhārādi pūrṇānte vidyāśāntyānu sandhayet || oṃ hāṃ hūṃ hyaiṃ hāṃ vidyā śāntikalā pāśābhyāṃ namaḥ | iti sandhāna mūlena dadyādāhuti pañcakam || iti vidyākalāśuddhiḥ || p. 376) oṃ śrī mahāgaṇapataye namaḥ || oṃ hāṃ hyaiṃ hāṃ mantra pādādigarbhāya strīrūpa tatvarūpāya śāntikalā pāśāya namaḥ || iti śāntiṃ samālokya pūrvavattāḍanādibhiḥ | kalāpāśaṃ samādāya vahnau saṃyojya tarpya ca || hṛdi tatra samābāhya bodhayedīśvaraṃ yathā | asminnīśādhikāre te muktikāmamimaṃ śiśum || anugṛhṇāmyahaṃ nātha kṛpākāryā svagocare | tato vāgīśvarī garbhe śiṣyātmā yojanādikam || vidhāya pūrvavatsarvaṃ niṣkṛtiṃ varmaṇā caret | mala śakti tirodhāne malenāhuti pañcakam || kṛtvā śuddhādhva bhoktṛṇāṃ pādayedyathā ||? oṃ hāṃ ātmannaṇimā te bhavatu svāhā tu tathā laghimāte bhavatu svāhā | mahimā te bhavatu svāhā | prāptiste bhavatu svāhā | prākāmyaṃ te bhavatu svāhā | īśitvaṃ te bhavatu svāhā | vaśitvaṃ te bhavatu svāhā | yatra kāmā vasāyitvaṃ te bhavatu svāhā || itthaṃ gatena pūrṇena sruveṇaiva yathā kramam | tatrāhutitrayaṃ datvā pūrṇāṃ caiva śivāṇunā || ityaiśvarya guṇopetaṃ yojayedaiśvare pade || tasmādādāya taddehe yojayedvidhināgurum | atha bhogaviraktasya malaśakti nirodhane || p. 377) adhikāramalastasya svayamevopatiṣṭhate | paradhāma gatirnasyāttenāpīti ca taddadhet || astra viṃśatimena tataḥ pūrṇāhutiṃ hunet | pūrṇo'travidhinātrāpi nirbīje cecchivāṇunā || hutvā śatadvayaṃ pūrṇāṃ datvā vijñāpayecchivam | bhagavannakṣamacchāyāṃ samayācāra pālane || tasmādanena homena tatsarvaṃ svakṣamāpaya || vidyeśvara gaṇeśāna lokapālāṃśca sākṣiṇam | kṛtvaivaṃ rodhayettasya samayān deśikottamaḥ || tataḥ bhagavanpaśoḥ pāśavimiśleṣaṃ sampādayo mītvikā |? aṅguṣṭha tarjanībhyāṃ tu dhṛtvā tatpāśa tantukam | cālayecchānti pāśānāṃ viśleṣārthaṃ yathāpurā || hutvā tatvāyustreṇa kartavyaḥ pū?rvavadguruḥ? || pāśacchedādikaṃ kṛtvā śuklamī ca samarpayet | oṃ hāṃ īśvara sarvaviplutikāraṇaṃ budhyahaṃkāra śuklagṛhāṇa svāhā || sandagdhāśeṣa pāśasya paśorasyeśvaratvayā | na steyaṃ bandhakatvena svādhikāre kṛpāvatā || ityadhyeṣya visṛjyeśamagnerādāya pūrvavat | aṇimāṃ yojya pūrṇānte kalāsandhānamācaret || oṃ hāṃ hyaiṃ hauṃ hāṃ śānti śāntyatīta kalā pāśāya namaḥ | iti pūrvavatsaṃdhāya śivenāhuti pañcakaṃ dadyāt || || iti śāntikalāśuddhiḥ || p. 378) oṃ śrī mahāgaṇapataye namaḥ | oṃ hāṃ hauṃ hāṃ mantrapadavarṇa bhuvana tatvamalakarmamāyā māyīya sacivāya strīrūpa tatva rūpa śāntyatīta kalā pāśāya nama ityālokya yathā pūrvaṃ pāśamādāya nikṣipet | agnāvāvāhya sādākhyaṃ śivaṃ vijñāpayedidam | bhagavannadhikāre te mumukṣuṃ dīkṣayāmyaham || asya tvayānukūlena bhavitavyaṃ kṛpāvatā | pitarauvāsasaṃ pūjya pūrvavacchiṣyate namaḥ || tāḍanādibhirādāya devigarbhe niyojya ca | ityāpādya paśossarvaṃ garbhādhānādi pūrvavat || niṣkṛtiñca śivenātra bhoktuḥ pūrva guṇānapi | āpādya yojayettatve sādākhye tadguṇānvitam || viraktasya paśoḥ kāryamaiśvaryamavarodhanam | astraṃ viṃśatihomena mūlenāṣṭottaraṃ śatam || bhāvikarma nirodhāya hutvā pūrṇā vasānakam | pāśādhiṣṭhātṛkā śaktirodhāya ca tathā guruḥ || hutvāstreṇa yathā pūrvaṃ pāśānāñca niyojane | pāśacchedādikaṃ kṛtvā śive śuklaṃ samarpayet || oṃ hāṃ bhagavan samasta vikārakaraṇātmano bindumayaṃ śuklaṃ gṛhāṇa svāheti | stuvena gṛtapūrṇena hutvā vāratrayaṃ tataḥ | ayaṃ śivakarotkṛṣṭo vilaṃghīta bhavodbhavaḥ | kṛtakṛtyastvayātmādau na nirodhyaḥ sadāśivaḥ || p. 379) iti vijñāpya mūlena śataṃ hutvā visarjayet | vismṛtādyaya mokṣārthaṃ śataṃ mūlena pūrṇayā || hutvā santāḍya viśliṣya śiṣmātmānaṃ yathāpurā || oṃ hāṃ haṃ hāṃ ātmane svāheti pañcāhutyā ātmānaṃ santarpya nirmalojvala santarpya pūrṇaśaradindu nibhaṃ śiśum | kuṇḍalāduddhṛtya taddeho niyojyārghyaṃ nivedayet santarpya pitarau samyak bhaktyā vijñāpayedidam || māyā śiṣyanimittaṃ yatpitarau kheditau yuvām | kṣantavyassoparādhaume kāruṇyādakhileśvarau || iti vijñāpya santarpya pūrṇāṃ dadyāt visṛjyatau || śrī mahāgaṇapataye namaḥ || sandhāna śāntyatītāya śikhāśaktyā samācaret | oṃ hāṃ hauṃ hāṃ śāntyatīta kalāśaktibhyāṃ namaḥ | mūlena pañcadhāhutvā vakṣyamāṇa vidhānataḥ || viṣṇuvatkramayogena parabhāva samanvitaḥ | lokadharma sthitaṃ śiṣyaṃ yojayet parame pade || śivadharme sthitasyā ca śikhā bījavatāsinā | jñānaśakti kalārūpāṃ kartarīmabhimantrayet || oṃ hūṃ haḥ astrāya huṃ phaḍiti | uktañca - kartarījñānaśaktiḥ syādyathā pāśāñchinatyadhau | sa kalā paramā sūkṣmā mantrāṇāṃ bodhanī parā || kartarī kartṛrūpeṇa jñātavyā deśikottamaiḥ || iti || tathā śrī haṃsa pārameśvare - śivaśaktiramedheyā kartarīpāpanāśinī iti | p. 380) oṃ hūṃ hūṃ hauṃ hāṃ hūṃ tirobhāvikāṃ kuṭilaśaktiṃ cinasmihaḥ huṃ phaḍiti | śikhāṃ chidyāttayā śaktyārodhaśaktisvarūpiṇīm | kāraṇaṃ sarva pāśānāṃ sāvadhe dvādaśāṅgulāt || anyasyāṣṭāṅgulādūrdhvaṃ nirbījākhyā sa bījayoḥ | madhvājya saṃyutāṃ kṛtvā goviḍgolakamadhyagām | pūrṇā hutyā śikhāṃ datvā śastreṇāhuti pañcakam || ājyena huṃ phaḍantena bhasmasātkuryācchikhām || oṃ hūṃ hāṃ hauṃ hāṃ hūṃ tirobhāvikā kuṭilāśaktiṃ juhomi haḥ huṃ phaṭ | kālottare - sabījā ceti nirbījā dīkṣā proktā tayāpurā | kalādīnāṃ tu nirbījā samayācāra varjitā || sabījā caiva śaktānāṃ samayācāra saṃyutā | dvividhānāmapi tadā dīkṣitānāṃ śikhāhunet || iti | yadvā - śikhe muṇḍanaṃ kṛtvā malasnānamācarediti kvacit | uktañca - bhukti mukti praśaṃsena śivaśāstreṣu dṛśyate | saśikhaṃ vapanaṃ kāryamiti tasmādanantaram || snānañca bhasmanākāryaṃ yatīnāṃ gṛhikāṃ jalaiḥ | kṛtava kṣaurasya loke ca yathā snānaṃ tathātra ca || iti | atra yajatinā balisnānameva kartavyamiti kvacit | uktañca - mumukṣurmuktikāmo vā śikhācchedādanantaram | jalāvagāhaṃ kṛtvā samācamya śucirbhavet || || iti śikhācchedana vidhiḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ | jalena bhasmanā cāpi snātvā camyaguruḥ svayam | p. 381) bhūtasaṃśodhanaṃ kṛtvā śivahastaṃ ca bhāsvaram | vinyasenmastake svīye śivādvaitaṃ vibhāvayet || bhūtaśuddhi viśuddhiṃ ca nutamantratanuḥ śiśuḥ | śiva hasta prabhāmatto guruṃ devaṃ ca darśayet || sa śiṣya śivamabhyarcya gururdīpte hutāśane | mantrān santarpya saṃdīpya śivaṃ vijñāpayediti || bhagavaṃstvat prasādena cādhvaṣaṭkaṃ vyavasthitam | paśuṃ saṃgṛhya saṃśodhya śikhācchedāya sānakam || tvanmukhokta vidhānañca lokānnirnavartitaṃ mayā | tvacchaktyā tena gantavyamāśu dhruvapadā śivam || idānīṃ yanmayā kāryaṃ tvadājñānuvidhāyinā | tadājñāṃ dehimenātha śiṣyaṃ saṃyojya yāmyaham || iti vijñāpya deveśaṃ labdhānujño gurustadā | ādāya śuśruvau soṣṇatoyenākṣālya pūrvavat || abhyarcya gandhapuṣpādyaiḥ śivaśaktimayausmaret || uktañca - daṇḍādhaḥ kalaśodhoya maṇḍadaṇḍaḥ kalāntakaḥ | daṇḍāgrasaṃpuṭaṃ māyā vedirvidyā pravismṛtā || citra patragatāśakrāḥ koṇāstroto nibandhanam || suṣiraṃ yattadādhāraṃ padmamāsana saṃsthitam | yatkarṇo nāda saṃsthānaṃ sruṅmukhaṃ śaktirūpakam || p. 382) sarvādhva vyāpikā śaktireṣā srugati kalpikāḥ | tathā sruvañca - sruksūtrākṛtivaddaṇḍo bindorvṛttaparibhramaḥ || srukstuva vyapadeśena śaktipiṇḍaḥ sadāśivaḥ || iti || tataḥ svasavyabhāgasthaṃ maṇḍale pūrvavacchiśum | saṃprokṣya nāḍīsandhānaṃ kṛtvā homañca vannidhim | kecidasminnavasare dīkṣottara bhāvikarmarodhe mūlaśataṃ hunet | pūrṇāntamayaṃ saṃgṛhya sruksruvau liptapūjitau | vahni dīptaśikhaṃ kṛtvā śiṣyātmānaṃ samāharet || iti kathayanti || śaktiḥ sruvatipīyūṣaṃ śivaṃ cakṣuṣya vigraha | ityājya puritau dhṛtvākau nābhau śaṅkhamudrayā || svasavyamaṇḍalastasya śiśorādāya pūrvavat | ātmīya hṛdayāṃbhoje sphurattāraka saprabhām || ātmānamātmanā kṛtvā sāmarasya gurudvayam | samapāda sthitaḥ kiñcidvivṛtāsyaḥ prasannadhīḥ || nyatvā tālunijihvāgra ganāgulmaphaya cakṣuṣī | divyaṃ karaṇamāsthāya kṛtadehasamunnatiḥ | śambhukumbhātma vahnibhyo nāsī sandhāna yogataḥ || kalāsvādāya saṃyojya srugagreprāṇa nāsikāḥ || pūrakaṃ kumbhakaṃ kṛtvā recakena śivāsinā || oṃ hūṃ hāṃ huṃ phaḍiti | hṛtkaṇṭhatālu bhrūmadhya brahmarandhraṃ vidārya tu | p. 383) vyāpuṭya kumbhakaṃ kṛtvā viṣuvaṃ saptadhāsmaret | śiṣyātma prāṇamanasāṃ saṃyogaḥ prāṇasaṃjñakaḥ || mestrordhve kandanābhau ca hṛdayaṃ karṇarūpiṇā | karṇikāgraṃ bhruvormadhyaṃ lalāṭaṃ brahmaṇo vilam śaktiñca dvādaśāntaṃ ca daśagranthī nanu kramāt | mūla mantraṃ triśūlena hitvā nādaḥ pravartate || nāda nāsī samāyogāt tannāḍī viṣuvanmatam | ātmano nāda madhye tu layaṃ sañcintya nābhitaḥ | akārokāravarṇādi saṃyogena viyogataḥ | hṛdayādi bilāntaṃ tu viṣumanmantra saṃjñakam | akārokāravarṇau ca makāraṃ bindusaṃjñakam || nādā nādānta saṃjñau ca tyaktvā brahmādiṣu kramāt | saptame śakti madhye tu śiṣyātmānaṃ layaṃ nayet | praśāntaṃ tadvijānīyāt praśāntendriya gocaram || śakti madhyagato nādaḥ samanādaṃ prasarpati | tacchakti viṣuvaṃ proktamumānyāṃ kalasaṃjñakam | ityaṃ saptavidhaṃ dhyātvā viṣuvaddeśikottamaḥ || tadūrdhve cidghānānande nitye sarvaguṇālaye namastatve kāraṇātīte punarādyati varjitaḥ | ātmānaṃ vilayaṃ nītvā śanaiḥ pūrṇāṃ nivedayet || p. 384) tatrādvaitasthiratvārthaṃ punaḥ pūrṇāhutiṃ kṣipet | bhūyaḥ sṛṣṭyā samānīya pūrṇāyāgnau niyojya ca || guṇānāpādayenmantrī sarvajñatvādikānyathā || oṃ hāṃ tvamātmannanantaśaktirbhava svāhā || evaṃ ṣaḍguṇamāpādya sruveṇa ghṛtadhārayā | agnerātmānamādāya dhāraṇābhirviśodhite || prārabdha karmabhuktyarthaṃ taddehe tanniyojya ca | arghyeṇa yojayenmūrdhni tatvajñānaṃ samādiśet || tathā dvavayenmantraṃ prakriyā mūlamāśritaḥ | divyaṃ karaṇamāsthāya parabhāva samanvitaḥ || śiṣyātma kumbhavahnibhyo maṇḍalādapadadvayam | saṅgṛhyādhvānamāropya prāṇa nāsīgataṃ sruvam || agre guruktakaṃ dādermanyamuccārayedyathā | meḍhrordhve kandanābhī ca hṛdayaṃ karṇarūpikā || varṇikāgraṃ bhruvormadhyaṃ lalāṭaṃ brahmaṇaḥ phalam | śikhā ca dvādaśāntañca daśaite cāra granthayaḥ || mantrāṇāṃ siddhimuktyarthaṃ jñātavyaṃ deśikādibhiḥ | mūlamantratriśūlena bhittvā granthī nanu kramāt || prāsādāya śikhāntasyamātmānañca layāvadhi | nītvātvā mānasaṃ vai vyāpāraṃ bodharūpayuk || p. 385) śive ṣaḍguṇa sampūrṇe cidānandaghane pare | dhyāyan vilīyamātmānaṃ śanaiḥ pūrṇāṃ nipātayet || tāvattiṣṭhetkumbhakena yathāvatsarpiṣaśrutiḥ | sthairye yojanikā yaśca bhūyaḥ pūrṇāhutiḥ kṣipet | iti || atrātmaniṣu vivasthite śikhāñchidyāditi kvacit | pūrvavatsarva karmāṇi sarvādhvani samācaret | tathaiva conmanī bhāvāmāhutyante ṣaḍanana || bahirevaṃ vidhiḥ proktā śarīre śṛṇusāmpratam | yena śuddhena śuddhiḥ syāt pudgalo nātra saṃśayaḥ || pūrvoktena vidhānena dhāraṇābhiśca pañcabhiḥ | śodhayet sarvatatvāni dehasthāni yathā kramam || paśuṃ saṃyojya tatrāpi pūrvokta vidhinā śive | sādhikāre śikhātīte śuddha sphaṭika nirmale || karmaṇyevaṃ kṛte tasya śikhācchedo vidhīyate | saptābhimantritāṃ kṛtvā kṣuṭikāstreṇa kartarīm | yojayīta śikhāsthāne yuktāṃ trimadhureṇa tu || śikhā bījena mantrajñaḥ vauṣaḍantena nikṣipet | amanaskaṃ tataḥ kuryātsādhikārādvimocyatam || śaktisampuṭa madhyasthāṃ karaṇena niyojayet | anākhye tu nirālambe tvagrāhye cittavarjite || p. 386) nistatve yojito muktiriti śāstrasya niścayaḥ | yamuddiśya kṛtaṃ karma mantradaivata pūrvakam || vidhinā śāstra dṛṣṭena tattasya phaladaṃ dhruvam | yatkṛtaṃ kāgravāreṇa vidhihīnaṃ ṣaḍānana || na tena karmaṇā siddhiḥ na sukhaṃ na parā gatiḥ || iti | nanu paratatva niyuktātmā punarapi māyīya dehe prārabdha karmopabhogāya niyujyate ca | tarhi tadā tasya punarāvṛtti prasaṅgaḥ kathaṃ na syāditi cat | naivam vācyam | sa punarbhoktavyābhāvāddeha pātānantaraṃ śiva sāyujyameva prāpnotīti | uktañca - evaṃ dīkṣā viśuddhātmā dehastho'pi na dehabhāk | nirddagdha śeṣa pāśatvājjīvanmuktaḥ śivaikadhīḥ || dehe pāte cidānanda śivaikarasatāṃ gate | na punarbhedamāyāti sarittoyamivāmbudhau || iti yaduktaṃ raurave - yathā sūryodayaṃ prāpya tamaḥ kṣipraṃ vinaśyati | evaṃ dīkṣāṃ samāsādya dharmādharmau vinaśyati || yathā sūrya imāllokānprakāśayati raśmibhiḥ | tathā mantrādhvare devi muktibhastatprakāśayet || viṣphuliṅgā yathā kṣudrā uccalanti hutāśanāt | evaṃ śivādaśeṣāsu śaktyaśca samudgatāḥ | vyāpayanti śarīrāṇi sāyakeṣu niyojitāḥ || p. 387) yathādityaḥ sabhūyiṭhaṃ raśmibhi ha * * * taijalam | evaṃ śaktibhirīśo'pi dīkṣitān harate paśūn || jalaṃ jale yathākṣiptaṃ kṣīre kṣīramivārpitam | tathaiveśakaitāṃ yāti dīkṣā mantreṇa mantravit || yathā pradīpte jvalane tūlarāśau samarpite | dagdhau nirvāti sarvatra na bhūyastūlatāṃ vrajet | evaṃ sevādhvaraṃ prāpya dīkṣāmantra samudbhavam | na punarjanmatāṃ yāti dīkṣito manujottamaḥ || bhinnadehe śivo bhūtvā śivadharmasamanvitaḥ | śivānandamanuprāpyā vibhāvana kalpate || yathā samudramāsādya nadīmṛṣṭāmbuvahinī | kṣāratoyatvamāyāti tatprabhāvānmahodadheḥ || evaṃ vai bhinnadehātmā śivamevādhigacchati || iti || atha śrīmanmṛgendroktaṃ śivayojaniko vidhānamatraviśeṣārtha pratipādakamiti likhyate - sarpiṣā srucamāpūrya svātantryāmalatādayaḥ | prakāśatāmiti dhyāyan kṣipeda śivasaṃvidaḥ || srucicādhyānamāropya kalaśaskandha gaṇḍikā | vedi grīvā mukhāgreṣu nivṛttyādi vibhāgajaḥ | nāḍīṃ tadagre saṃdhāya vinyasyādāya pudgalam || p. 388) sūryamaṇḍala saṅkāśaṃ pāśātītaṃ śivonmukham | tataḥ prāṇabalārūḍhaṃ praṇavaṃ vapuraiśvaram || sarvādhvāvayavaṃ vidvān sruganantyamanusmaran | bindu prāntena varṇena sragdehaḥ puṣkarāvadhi || kalpyaṃ tadudgatasnigdha dhvanidhārā viruḍhavā | śivaśaktyā samutkṣipya śivadhāmanayetparam | guṇānāpādya tatraiva siddhānāhutibhistribhiḥ || svātantrādi vidherdadyādicchatyeva vipaścitaḥ | iti | asyāpi vyākhyā yathā - sarpiṇyetyādi | asyātmanaḥ svatantratā tṛptyanādibodhādayo guṇāḥ prakāśantāmā śiva saṃvida iti | śivajñāna sadṛśa vijñāna niṣpatyantaṃ yāvaditi dhyāyaṃ stanniṣpatyarthaṃ śive * * * | sruvicādhvānimityādi nivṛtyādi krameṇa kalādhvānaṃ sruci kalaskandha gauḍikāvedigrīvā mukhabhāgeṣu vicintayan tadagre suṣumnā nāḍīṃ paraśaktirūpāṃ sandhāya tathā śaktyā samādāya pudgalamātmānaṃ abhivyakta nir-ṛti śayanija tejaḥ prasaratvāt sūryamaṇḍala sadṛśaṃ prabhaṃ pāśātītaṃ pāśebhyaḥ āṇavādibhyaḥ atītaṃ atikrāntaṃ śive cāṇuranukte niḥśreyase prāpamukhyasrugagre vinyasya punaṃ kiṃ kurvantītyatrāha tataḥ prāṇa balārūḍhamityādi | prāṇaśaktāburūḍhaṃ praṇavarūpaṃ samastādhvarūpañca yadaiśvaraṃ vapuḥ tatsru caḥ sakāśādananyaṃ p. 389) bhinnamaikyena sthitaṃ smaret | tataḥ kiṃ vidhāya kiṃ kuryādityatrāha bindu prāntenetyādi | bindu prānte kāraṇatayāvasthito yasyāsau bindu prāntaḥ praṇavaḥ | puṣkarāvidhītyājyā śravaṇapadmāntaṃ yāvat kalpanīya ityarthaḥ | tatastadudgataḥ tasmātpraṇava rūpāstukpuṣkarādudgataḥ snigdhaḥ uṣṇīha prītāviti yādhātvaryagatyā parānandaspandī dhvanirṇayastadātmikāyā ste'jyastutiḥ tasyāmadhirūḍhā tadupari vartanīyāsau parāśaktiḥ tayā śivaśaktyā śiṣyātmānaṃ vahni śikhāntastha śive saṃyojya tasmādutkṣipyoddhṛtya paraṃ prakṛṣṭaṃ śivadhāma pārameśvaraṃ tejo nayet prāpayet || atha kiṃ kṛtyetyatrāha - guṇānītyādi | tatraiva vahnau tasyātmanaḥ svasiddhān guṇān sarvajñādīn pratyekaṃ tisṛbhistisṛbhiḥ tribhirāhutibhiḥ āpādyetitān guṇāni sarvasiddhāni punādi pāśakūṭa sthitatvāduttejayitvā yojayet | nanu malāvaraṇāvagamenaiva sacika guṇa prakāśaḥ svataḥ saṃbhavati | kimanena kṛtyenetyatrāha svātantrādi vidherityadi sajñatā tṛptiravādibodha svatantratādi guṇottejanavidheḥ dārḍya?bhenitānniratiśaya tu pratipādanārthamevaṃ kriyāmicchanti vipaścitaḥ | sūrayaḥ sarvajñāḥ śrīnandikeśvara prabhṛtaya ityarthaḥ | atha prastutamucyate || ityevaṃ prastute prokta dīkṣā nirvāṇadāyinī | ācārya padavī yogyam yojayitvā pare pade | p. 390) svādhikārapade paścādbhogaṃ tasya prakalpayet | śatahomena mūlena pūrṇāṃ datvā ca pūrvavat || pūrṇayādāya saṃyojya jvālānte vipare śive | gaṇānāpādya taddehe tanniyojya vidhānataḥ || dadyādarghyamananto'yaṃ mastake nāmikāgrataḥ | tīvrāṇuḥ śakti sampāta sañjātāśrama śāntaye | athārcāṃ karayedevaṃ liṅgāde ca pramāṇayet || śivātmānamagniṃ ca śivadakṣiṇa maṇḍale | sthāpayitvā tataḥ śiṣyaṃ śivaṃ vijñāpayediti | tvayaivānugṛhīto'yaṃ muktimāsthāya māmakīm | deve vahnau guṇaistasmādbhuktinnāyasya vardhaya ||? avyācchinna kriyā naṣṭā tvatprasādādayaṃ bhavet | bhoḥ pramādāparāyo'syamābhūdbandhakakāraṇam || iti vijñāpya deveśaṃ gatvā kuṇḍāntikaṃ tataḥ | nyūnādi mokṣamokṣārthaṃ mūlenāṣṭottaraṃ śatam || hutvā pūrvāvasānantu prāyaścittaṃ tathā sinā | tato hutvā caruṃ prāgvaddatvāpūrṇāhutiṃ mahat | tato visṛjyadeveśaṃ bhūrāhutyādikaṃ hunet | antarbahirbaliṃ datvā kṛtvā karmasamarpaṇam || īśabhāge'thavā pūrṇe maṇḍale svastikāṅkite || p. 391) kuryādavabhṛtaṃ śambhuṃ kumbhenāstrāmbupūrvakam | tato'gnau yajñaśeṣeṇa sahasreṇa śatena vā || tarpayitvā kṣamasveti caṇḍanāthaṃ visarjayet || iti śiṣyābhyarthitenāyaṃ śrīśivajñānaśambhunā | yathā śāstraṃ yathābodhaṃ kalādīkṣā vidhiḥ kṛtaḥ || || iti kalā dīkṣā || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || atha tritatvadīkṣāṃ ca yathā yogamihocyate | vidhāya pūrvavadyāmbu pañcadhāreṣvanukramāt || tatvatrayaṃ ca vinyasya śivahastaṃ svamūrdhani | śivādvaitaṃ vibhāvyātha maṇḍalaśca śiśoḥ śikhām | sandhāya pāśasūtreṇa śaktināḍīṃ ca pūrvavat | śiṣyadehāt samādāya vāmādyāḥ śaktayastathā || vidyādehāt tathātmānamāṇavādi jalānvitam | sūtre vinyasya taddehaṃ ṣaḍvidhādvābhigarhitam || śikhāmārabhya phālāntaṃ phālātkarṇāvasānakam | kaṇṭhādhaḥ pādaparyantaṃ śivavidyātmasaṃjñakam || sṛṣṭyā tatvatrayaṃ nyasya hūṃ hīṃ hāṃ śambarairatha | pāśān santarpya sandīpya śivamabhyarcya mūrdhani || śāntyatītakalāvyāptiṃ śivatatve vilokayet || oṃ hāṃ hūṃ hāṃ mantrapada varṇabhuvana tatva kalānmala karmamāyā p. 392) māyīya saṃvihāya strī śivatatva pāśāya nama iti saṃvīkṣya taddehānpūrvokta vidhinā guruḥ | tāḍanādi krameṇāsya śirassūtre niyojyatām tataḥ śāntikalā vyāptiṃ vidyā tatve vilokayet || oṃ hāṃ hīṃ hāṃ mantra padādi garbhāya vidyātatva pāśāya namaḥ | ādāsyādāya taddehānmukha sūtre niyojayet | atha śeṣa kalāvyāptimātmatatve vilokayet || oṃ hāṃ hāṃ mantrapadādi garbhitāyātma tatvapāśāya namaḥ || ityādyaṇubhirādāya tāḍanādi krameṇa tat | kaṇṭhādhaḥ pādaparyantaṃ sūtre'bhyarcya pratarpya ca || pāśādhiṣṭhāntikāṃ śaktiṃ tathā jñānāvarodhikām | sampūjyādāya taddehāt sūtre saṃyojya tarpayet || phālānte kaṇṭhasūtre ca ra~jite kuṅkumādinā | tatra sampūjya deveśaṃ sabījāyāṃ yathā purā || samayādi parityajya rodhanaṃ śiṣya tejasaḥ | saṃsmaran bandhayetpāśaṃ yathā pūrvaṃ gurūttamaḥ || kṛtvā tāḍanaviśleṣau kuryādgrahaṇa bandhane | śiṣyasyādhopaviṣṭasya skandhe sūtraṃ nidhāya ca | śataṃ mūlena pūrṇāntaṃ hutvā sūtrāvatāraṇam | kṛtvā kumbhe samarpyāya pañcagavyādi pūrvavat || datvātaṃ svāpayeddevamadhicāsanamīritam || || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || p. 393) prātarnivartitāśeṣa nityanaittika kriyaḥ | maṇḍalasthasya śiṣyasya nāḍī sandhāna pūrvakam || tacchikhāyāṃ nibandhnīyāt sūtraṃ sampāta pūrvakam | śaktiṃ nāḍīrathādhvānamātmānaṃ pūrvavannyaset || mūrdhnidevaṃ yajedagnau hutvā mūlāṇunā śatam | pūrṇānte sarvamantrāṇāṃ kṛtvā tarpaṇa dīpane || kuṇḍe'tha dārikāṃ śaktiṃ vinyasyābhyarcya tarpya ca | tāḍanaṃ bhedanaṃ veśo viśleṣā kṛṣṭa saṅgraham | ādānātmasthakaṃ karma tasmāduddhṛtya yojanam || kṛtvā tatvāṇubhistatvādyagnau sampūjya tarpayet | oṃ hāṃ hāṃ mantrapada varṇa bhuvana tatva malakarma māyā māyīya sacivāyātma tatva pāśāya namaḥ ityādayo mantrāḥ || brahmādi kāraṇaṃ tatra tato vijñāpya pūrvavat | āvāhanādikaṃ putre kṛtvā yogañca saṃsmaran || tāḍanādi krameṇāṇuṃ vāgīśyāṃ sanniveśya ca | ātmanaścārghyamiṣṭaṃ ca kṛtvā vijñāpanaṃ kramāt || yathā pūrva vidhānajño yugapatsarvayoniṣu || ādhāna jananaṃ kṛtvā svāmi bhogasya saṃhṛtī | srotastatva viśuddhiṃ ca sarvaṃ sarvavadācaret || niṣkṛtiṃ śivamantreṇa triṣutatveṣvanu smaret || p. 394) madhyaśaktitirodhānaṃ pāśaviśleṣaṇaṃ tathā | tatvāstreṇaiva kartavyā pāśacchedañca mardanam | tābhyāṃ tadaṅkurābhāvaṃ prāyaścittañca pūrvavat || kṛtvā brahmāṇamāvāhya tasmai śuklaṃ samarpayet || oṃ hāṃ brahman śabda sparśarūparasa gandhaṃ śuklaṃ gṛhāṇa svāhā iti vijñāpya - pratibandhāya taddehe'ṇuṃ niyojya ca | śaktiṃ visṛjya pūrṇānte tatva sandhānamācaret || oṃ hāṃ hāṃ hiṃ hāṃ ātmatatva vidyātatvābhyāṃ namaḥ | atha vidyātmake'pyevaṃ kṛtvāśuklaṃ harautyajet || oṃ hāṃ viṣṇo buddhya haṃkārau śuklaṃ gṛhāṇa svāhā iti | taccharīre niyojyāṇuṃ tatvasandhānamācaret || oṃ hāṃ hiṃ hūṃ hāṃ vidyā tatvābhyāṃ nama iti | tatrāpi pūrvavatsarvaṃ kṛtvā tatve śivātmake | rudramāvāhya santarpya śulkaṃ tasmai samarpayet || oṃ hāṃ rudramano bintu śulkaṃ gṛhāṇa svāhā | iti | aṇuṃ niyojya pūrṇānte tatvaṃ śaktau layaṃ nayet || oṃ hāṃ hūṃ hauṃ hāṃ śivatatva śikhā śaktibhyāṃ namaḥ iti | pūrvavattāṃ śikhāṃ chittvā hutvā snānādikaṃ caret | tataḥ saṃśodhayeddehaṃ aṇubhiśca pañcabhiḥ || śivamantra tanurbhūtvā śivahastaṃsvake nyaset | śiṣyasyāpi tathā kṛtvā pañcadhāreṣvanu kramāt || p. 395) saṃpūjya paśubhaktāraṃ mantrān santarpya dīpayet | tato vijñāpya deveśaṃ labdhānujño yathā purā || tāḍanādibhirādāya śiṣyātmānaṃ svakātmani | nikṣipya samarasīkṛtya viṣunaṃ saptadhāsmaret || prāsādābjaśikhāntasthaḥ deśikaḥ parame pade | yojayitvā guṇotkṛṣṭaṃ kṛtvādehe niyojayet || śrīśaivāgama sārajñaḥ paśuśāstra parāṅmukhaḥ | śrīmajjñāna śivācāryaḥ cakre dīkṣāṃ tritātvikīm || || iti tritatva dīkṣāvidhiḥ || oṃ śrīgaṇapataye namaḥ || athaika tatva dīkṣā ca saṃkṣepeṇopadiśyate | sarvaṃ nirvarya yāgādyaṃ sūtra bandhe kṛte hṛdā || śaktināsī tanum vidyāmātmānaṃ pūrvavannyaset | taddeharṣasvidhā dhvānaṃ śivatatvañca kalpayet || pāśādhiṣṭhātṛkāṃ śaktiṃ jñānarodhaṃ tathāmataḥ | tataḥ pañcakalāvyāptiṃ śivatatve niyojayet || oṃ hāṃ hūṃ hāṃ mantra padādigarhitāya śivatatva pāśāya namaḥ | iti | tāḍanādibhirāyojya sūtre bandhanamācaret | śivamiṣṭvā ca tanmūrdhni śataṃ hutvādhivāsayet || atha prātaḥ kṛtāśeṣa kriyāsampātapūrvakam | sūtraṃ badhvā śikhāyāñca niṣkṛtyantaṃ śivāṇunā || p. 396) śeṣaṃ pūrvavadā pādya prāyaścittā vasānakam | rudraṃ sampūjya santarpya tasmai śuklaṃ samarpayet || oṃ hāṃ hauṃ rudraśabda sparśa rasa rūpa gandha buddhyahaṃkāra manobindurūpaṃ śuklaṃ gṛhāṇa svāhā iti prārthya bandhanivṛttyarcamātmānaṃ yojayettanau | visṛjya pitarau pūrṇāṃ datvā tatvaṃ śivāṇunā || oṃ hāṃ hūṃ haiṃ hāṃ śivatatva śikhāśaktibhyāṃ namaḥ | iti | sandhāya śikhayācchitvā śikhaṃ hutvā vagāhayet | tatrāpi pūrvavatkṛtvā bhūtaśuddhyādikaṃ guruḥ || saṃyojya purṇayātmānaṃ guṇānāpādya pūrvavat | yojayitvā tu taddehe saṃsiñcettaṃ śivāmbhasā || yāgañca visṛjedevameka tatvaṃ vidhikramaḥ | śrīmajjñānaśivācārya sūriṇā bhavagīriṇā || ekatatvātmikā proktā dīkṣā siddhānta vedinā || ṣaṭtriṃśattātvikī dīkṣā proktā kālottarāgame | tatkṛtya vyāpti bodhāya likhyate sā ca sāmpratam || kālagnimāditaḥ kṛtvā tattaddevairanu kramāt | yojya yo janakaṃ bhūyo dharmairdharmānnirā kuru || patidharmaiḥ samastaistu paśudharmānnirākuru | patidharmān śivadharmairaniṣkena na tānapi || snāne janmatadaiśvaryaṃ tadbhogāpādanaṃ tathā | adhikāralayaṃ caiva homayet kramaśaḥ punaḥ || tadyathā - tatvaṃ saṃyojya yajetpūrvaṃ kuṇḍamadhye vicakṣaṇaḥ || p. 397) svanāma sarvatatvānāṃ mantrograhaṇa karmaṇi | tatvamadhye tu gāyatrīṃ svamantravidhikalpitām || paśuṃ saṅgṛhya tatvajñaḥ tatvagarbhe niyojayet | nāsāgraṃ niyatasthānaṃ paśorgrahaṇa karmaṇi || hrasva bījamayaṃ jñānaṃ jīvaṃ tejaḥ piṇḍākṛtiṃ smaret | tāḍayitvāstra bījena hṛdayena tu saṃharet || saṃhṛtya yonimārgeṇa vāmayātu niyojayet | garbhādhānaṃ tu sadyena vāmaḥ puṃsavane smṛtaḥ || aiśvaryamastrabījena puruṣaṃ jātakarmaṇi | īśānaṃ yonnāmani hṛdaye nāmannaprāśane ||? śirasā cādhikāraṃ tu śikhayā bhogameva ca | aiśvaryamastrabījena kavacenalayaṃ hunet || ekaikena daśāhutyā pūrṇāṃ hutvā śivena tu | daśabhiḥ srotasāṃ śuddhiḥ brahmāṅgairanu pūrvaśaḥ || śivena sarvatatveṣu tatva śuddhiṃ samācaret || daśadhāhuti vaktavyaḥ atrānuttamaṃ yatkiñcit pratyagrantacca grandhāre guntarobhi jñātavyam ||? pāśacchedaṃ tathā dāhaṃ prāyaścittaṃ tu homayet | astra bījenamantrajño narakāṃśca viśodhayet || atra saṃkṣiptoddeśena kriyākramaparipūrṇamuttamaṃ taddeśaspaṣṭamuttamaṃ taccagurūpadeśena jñātavyam | tadyathā - p. 397) tatvaṃ tatvena sandhāya huṃ phaṭkāreṇa bhedayet | niyojya jyeṣṭhayā paścādraudryā caivoddharet punaḥ || tatve tatve tvidaṃ karma vidhinā tena ṣaṇmukha | karmabhūmau savistāraṃ bhūloke tu samācaret || kālāgni rudra tatve tu kālāgnitvaṃ viśodhayet | narake nārakān dharmaṃ hutvā kūśmāṇḍatāṃ nayet || pātāle saptamenanta nyāsaṃ kṛtvā viśodhayet | atrānantamityananta rudramayaḥ kaṭāhādhipaṃ bhāvāḥ || athordhvaṃ hāṭakaṃ tatvaṃ bhūloke yojayettataḥ | hāṭakeśvara pūrañca śodhayitveti śeṣaṃ bhūloke vāgīśī udare? śiṣyātmānaṃ saṃyojya sthāvarantu sadyena sarīsṛpyaṃ viṣātmāvāmena pakṣitvaṃ ghoreṇamṛgatvaṃ puruṣeṇa tu | paśumīśabījena homayedanupūrvaśaḥ | ekaikaṃ daśabhirmantrairhutvā pūrṇāhutiṃ kramāt || kvacidasminnavasare - śvapacatvaṃ caṇḍālamatya japtañca saptadhā | bhedopabhedakaṃ teṣāṃ homayet saṃhitāṇubhiḥ || iti || sadyena vāmadevena hṛdayena vidhānavit || śūdratvaṃ homayede hi vaiśyatvādanupūrvaśaḥ | homayitvā tataścaivamātmānañca gurūttamaḥ || iti śeṣaḥ | bāhyayonau ca saṃyojya vidhānamidamācaret | garbhādhānaṃ puṃsavanaṃ sīmantonnayanaṃ tathā || p. 399) janma niṣkrāmaṇaṃ nāma cānnaprāśanameva ca | hṛdā niṣkrāmaṇaṃ kāryaṃ śeṣaṃ vai brahmabhiḥ smṛtam || atra garbhādhānādi saptasaṃskāreṣu niṣkrāmaṇaṃ na | hṛdā kāryaṃ śeṣāṇi ṣaṭsaṃskārāṇi brahmabhirdaśāhutibhiḥ smṛtampa jñātavyamiti bhāvaḥ | caulopanayanaṃ kāryaṃ brahmāṅgairdaśabhiḥ kramāt | mekhalāmupa vītañca daṇḍaṃ kṛṣṇājinaṃ tathā || svādhyāyamagnikāryañca sandhyopāsanameva ca | bhaikṣābhivādanaṃ maunaṃ brahmacaryaṃ dayādamaḥ || gurūpasadanaṃ jāpyaṃ anindāmaspṛhā japam | ahiṃsā satyamakrodhaṃ tyāgakṣāntara paiśunam || tathā bhūteṣvalokatvaṃ mārdavaṃ hrī racāpalam | tejaḥ kṣamādhṛtiḥ śaucamadroho'nabhimānatā || sarvakrameṇaitān gāyatryā daśadhāhunet | tridhāyuṇamupākarma godānañca mahāvratam || naiṣṭhikīmasidhārañca hunetpāśupatena tu | tataḥ svāktavane homaḥ śivāṅgairabhidhīyate || patnī saṃyojanaṃ kuryādbrahmāṅaiḥ punareva hi | kṛtvā garbhamayīṃ patnīṃ omityeva niyojayet || tayā sahayajedyajñān pākayajñāditaḥ kramāt | apatya niṣkṛterdadyādāhutiḥ pañcaviṃśatiḥ || p. 400) hṛdayena vidhānajñaḥ pākayajñaṃ tato hunet | aṣṭakā pārvaṇaśrāddhaṃ śrāvaṇyāgrāyaṇītayā || caitrī cāśvayujī caiva pākayajñā iti smṛtāḥ | ekaikaṃ pañcabhirbrahmaiḥ ekaikānāhutirdaśa | daiva pitryamanuṣyeṣu bhūtabrahmasu pañcadhā | ādheyamagnihotrañca darśaḥ pūrṇamayī?tathā || cāturmāsya nirūḍhañca paśuḥ sautrāmaṇī tathā | haviryajñāḥ samākhyātāḥ brahmāṅgairhomayet kramāt || ekaikaṃ daśabhirmantraiḥ ekaikānāhutirdaśa | agniṣṭhomo'tyagniṣṭomo vājapeyokthya ṣoḍaśī | atirātrāptoryāmaśca somasaṃsthā ime smṛtāḥ | brahmāṅgaiḥ śivagāyatryā mahāstreṇa śivena ca || viṃśaviṃśāhutīrdadyādekaikasya viśuddhaye | pūrṇāhutiṃ tataḥ paścāt sarvasaṃskāra karmasu || śivena saṃplutenāmṛta varṣiṇā |? śivena homaṃ kurute yasmin saṃskāra karmaṇi | varjya pūrṇāhutīmekāṃ dviguṇaṃ tatsamācaret || somasaṃsthāvasāne tu sarvamantraiḥ sakṛta sakṛt | somapānāhutīrdadyāt dadhikṣīraṃ ghṛtaṃ madhu || sahasraṃ kratu madhye tu daśayajñān parāṃ hunet || p. 401) triṃśattriṃśabhirāhutyā janena ca vicakṣaṇaḥ | aśvameghaṃ tato homodāhṛtya pañcaviṃśatiḥ || śivamantreṇa mantrajño gṛhastho bhavati dhruvam | vānaprasthaṃ tato home sarvamantraistu pañcadhā || tasmin sarvaparityāgaṃ kṛtvābhikṣurvidhīyate | bhikṣutvaṃ homayettasmin sarvamantraiḥ sakṛt sakṛt || athāsmin bhūloke deha viyogaṃ vicintya srotaḥ śuddhi? tatva śuddhyādi pūrṇāntaṃ karmanirvartya bhūlokaṃ bhuvarlokena sandhāya tadbhuvanaṃ mohanādikaṃ śāntipūrvaṃ nirvartya tataḥ sva * * * rma bharjanastapassatyaṃ dhruvaṃ lokeṣu ca karmaṇi nirvartite sthitamātmānaṃ viśuddha kalmaṣaṃ bhūyo brahmaloke niyojayet || sandhānaṃ pūrvavatkṛtvā bhedayitvā tathā punaḥ | iṣṭvā tu pūrvavaddevān pūrṇoktaṃ vidhimācaret || brahmatvaṃ vāsudevatvaṃ rudratvaṃ ca vidhānavit | pūrvavatkramayogena homayet susamāhitaḥ | kaṭāhaṃ pūrvavadbhitvā daśarudrān digīśvarān | pūrvoktena vidhānena yajedvaptāṇu mūrdhani || mantra siṃhāsane śambhuṃ je śambhuṃ pūrvato nyaset | agniṃ rudraṃ svakedikṣu kālaṃ yāmye niyojayet | bhayānakantu nair-ṛtyāṃ vāruṇyāṃ tu mahābalam || p. 402) vāyavyāṃ śoṣaṇaṃ nyasya kāmarūpaṃ tathottare | sarvavidyāpadaṃ rudramaiśānyāṃ tu niyojayet || svamantrairarcayet sarvān śivaśca śambhumīśvaram | pūrvoktena vidhānena kṛtvā maṇḍala tarpaṇam || tatastu śambhurudratvaṃ jvalayitvā viśodhayet | śeṣeṣu niṣkṛtiṃ dadyādviṃśadviṃ śāhutīḥ kramāt || ityaṃ viśodhya pārthivaṃ tatvaṃ vāruṇatvaṃ niyojayet || pūrvavaditi viśeṣaḥ || tejo'nile tathā vyomni ahaṃ śuddhīṣaṇe guṇe | atra vyomnitatvamātrāṇāṃ śuddhiñcāhaṃkāra tatve karmendriya buddhindriya manendriyānyekā daśendriyāṇyantartgatānīti sañcintya deśikabuddhyā teṣāṃ viśuddhyarthaṃ homaḥ kartavya ityavagantavyaḥ || prākṛte pauruṣe caiva rāgavidyākalātmake | kāle māyātmake tatve vidyāvidyeśvare tathā || sadā śive tathā tatve tathā sakala niṣkale | sarvatatvādhipān dharmān tatvadharmān tathā parān || ukta prakāreṇa - vidhinānena saṃśodhya kāraṇe codvaṇe nyaset | iti | evaṃ mantreṣu varṇeṣu bhuvaneṣu padeṣu ca | prāgukta vyāpti pūrveṣu dīkṣā kāryā vijānatā || tathā siddhāntasāre - śiṣya dehe nyasetpūrvamadhvānaṃ ṣaḍvidhaṃ guruḥ | śodhyamekaṃ viniścitya vyāptyā śoṣyādhya santyayam ||? p. 403) sṛṣṭyā valokya tatsūtre kṛtvā tāḍava bandhanam | adhivāsya punaḥ kuryāddvitrayeṇa viśodhanam || mantraḥ sadyādi śodhyāya varṇāḥ kādi kramātmatā | yadvā vargān viśodhyeta śādivargakrameṇa tu || kālāgnimāditaḥ kṛtvā bhuvanāni yathā kramam | upasthāpyanyasecchaktiṃ tatrātmānaṃ niyojya ca || garbhādhānādikaṃ kṛtvā yojayet parame pade | prānta praṇavamārabhyaikāśīti vadāni ca || śodhayedānupūrvyeṇa garbhādhānādi pūrvavat | tatvaṃ pārthivamārabhya śivatatve'nupūrvaśaḥ | nirvartya sarvakarmāṇi śāśvate yojayedaṇum || tannivṛtyakrodhā ca kalāḥ sarvādhvagarhitāḥ | śodhanīyāḥ prayatnena tadvidhānamathocyate || nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyāṃ śāntimanukramāt | śāntyatītañca saṃyojya yugapadyānayet punaḥ || brahmāṇaṃ keśavaṃ rudramananteśaṃ sadā śivam | hṛdā sampūjya santarpya śaktimāvāhya tarpayet || aṇimādaya saṃyojya garbhādhānādimācaret || iti | dīkṣāpūtā gaṇapatigurormaṇḍale janantaḥ siddhā mantraistanu dinakṛnmaṇḍalodbhāsi dehāḥ || p. 404) bhukatvā bhogān suciramamarastrī nikāyai rūpetā- stastotkaṇṭhāḥ śivapadaparaiśvaryabhājo bhavanti || iti iti śivapada padmadhyāna puṇya prabhāvā- dapahṛta duritaugha prāpta siddhāntabodhaḥ | nibiḍa niṣkala bandhacchedanīṃ ṣaḍvidhādhva- prativiṣadīkṣāṃ jñāna śambhuḥ sa cakre ||? || iti ṣaḍvidhādhva dīkṣāvidhiḥ || || iti śrīmajjñānaratnāvalyāṃ dīkṣāvidhiḥ proktaḥ | śrīmahāgaṇapataye namaḥ || āsāmekatamāṃ dīkṣāṃ kṛtvā śiṣyasya deśikaḥ | pūrvaṃ yallakṣaṇaṃ proktaṃ deśikānāṃ śivāgame || to lakṣaṇabhasya saṃhitāparāgasya ca ||? tasya mantra prasiddhyarthaṃ saṃhitāvratamādiśet | śrīśailādi girau puṇye kṣetrāvāsari tāntare || tatra puṣpaphalopete mṛtkuśopacite śubhe | śrīmāheśvara saṃkīrṇe sthāne vātha manorame || vyādhi cora mṛgopetaṃ dhūrtastrī nāstikāñcitam | bodhyādyanyaśrama kṣetraṃ siddhisthānaṃ parityajet || tatra pratyaṅmukhaṃ liṅgaṃ prāṅmukhaṃ tadabhāvataḥ | sarvāvayavasampūrṇaṃ svayaṃ bhūtaṃ samāśrayet || p. 405) sthāpitaṃ munisiddhādyaiḥ svayaṃ vā parikalpitam | kilataṃ varjayeddhimān brahmaviṣṇvindramātṛbhiḥ | umā maheśvara skanda kṣetrapālagaṇeśvaraiḥ || śataliṅgaṃ sahasrākaṃ mukhaliṅgañca varjayet | nṛttavāditra gītādi bhogaliṅgañca varjayet || yāmye kauberavaktraṃ ca varjayellakṣaṇeccutam | parigṛhyopsitaṃ liṅgaṃ tadyāmye jagatībahiḥ | maṭhe manorame sthitvā * * * sāyaḥ prasannadhīḥ || sveṣṭaliṅga samīpe vā kāyasiddhiṃ samācaret | kṛcchra cāndrāyaṇādyairvā haviṣyairnarta bhojanaiḥ || upavāsa samopetaiḥ pañcagavyāśanairapi | prāṇavṛtti nirodhena praṇavaṃ sarvadābhyaset || lakṣamekaṃ yathā pūrṇaṃ ṣaṇmāsaṃ kṛta niścayaḥ | aghorāstramaghorañca daśasāhasrakaṃ japet || tadante śivamabhyarcya santarpya japamarcayet | kāyaśuddhiriti proktaḥ kṛtvā yāgañca pūrvavat | abhiṣicyātmanātmānaṃ prāsādena śivāmbhasā | tataḥ sahāyairyuktaḥ san nihitāvṛtamācaret | snānaṃ pūjā japaṃ homaṃ naityaṃ karma samācaret || svādhīne sthiraliṅge ca sveṣṭaliṅge tathā jale | p. 406) mūlamantraṃ japet paścāt pañcalakṣamatantritaḥ | avilambitamaspaṣṭamadrutaṃ bhrānti varjitam || pratyahaṃ japametāvaditi niścitya nirvahet | aṅgāni taddaśāṃśena tātvahomaṃ ca nityaśaḥ || gavājyena ghṛtānnairvā puṣpaiḥ kṛṣṇaiḥstilaiḥ śubhaiḥ | śaktithañjapahomaughaphalaṃ śambhoḥ samarpayet || dināni kṣepaye devaṃ matvā dehamaśāśvatam | japānte deva deveśamarcayitvā viśeṣataḥ || homaṃ viśeṣataḥ kṛtvā bhojayitvā tapasvinaḥ | anyān māheśvarān sarvān viprān santarpya śaktitaḥ | sarvakarmārpaṇaṃ kṛtvā natvā śambhuṃ kṣamāpayet || iti mantraṃ japet saṃkhyāṃ śrīśivajñāna śambhunā | pāśacchedena sāmarthyaṃ yena syāddeśikātmanām || || iti jñānaratnāvalyāṃ saṃhitā vratavidhiḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ - atha jīrṇavrataṃ śiṣyaṃ saṃhitārtha viśāradam | sarvāvayava sampūrṇaṃ sarvavarṇa kulottamam || vratināṃ grahiṇāṃ vāpi secayedāryasattamam || uktañca - caturṇāmapi varṇānāṃ liṅgināṃ vratināmapi | ācāryatvaṃ śivenāsmin siddhānte pratipāditam || sa varṇādanupūrveṇa teṣāmekatamaṃ śiśum | p. 408) satyavrataparaṃ śāntaṃ tyāgayuktaṃ dayānvitam | prasannavadanaṃ dakṣaṃ gurūttamamacāpalam || śaucācāra susampannaṃ yogayuktaṃ jitendriyam | śivabhaktaṃ sadā dāntaṃ śaivasiddhānta pāragam || yāgaṃ kṛtvā yathoddiṣṭaṃ dīkṣāṃ nirvartya mantravit | tato'bhiṣecayecchiṣyaṃ yuktāyukta viśāradam || iti | tathā - tripadārthaṃ catuṣpādaṃ bhuktimuktiphalodayam | saṃhitāṃ yo vijāni śiṣye'sau se tu? marhati || tathā - caturmantrī guruśceti dvidhokto vṛttibhedataḥ | manāktavataye samyagucyate lakṣaṇaṃ tayoḥ | tatra deśe guṇācāra bhaktiśakti kriyānvitaḥ | hiṃsā nigrahayornityaṃ apramattaḥ sahāyavān || sthiradhīḥ satvasampanno jitadvandvo jitendriyaḥ | anivṛttā bhiyogaśca sādhakasyā dṛḍhatvataḥ | guruścaivaṃ vidhaḥ kintu sumūrtiḥ śruta śīlavān || na hī nāṅgo'dhikāṅgaśca nāti dīrgho na vāmanaḥ | nāti kṛṣṇo'ti gauraśca nātisthūlo na vā tanuḥ || na śaśirnāti jīrṇo vā na ghṛṇī nāta * * * | * * * *ttu janonityaṃ bhadramūrtiḥ priyaṃvadaḥ | avikhaṇḍita caritro na punarbhinnakaṃ dhanam || p. 408) nāpi bhasma prarohākhyaḥ ṣaṇḍaḥ kuṇḍaśca golakaḥ | tārkiko nāstiko rogī viṣabhūtabhiṣakkriyaḥ || ityaṃ salakṣaṇaṃ śiṣyaṃ secayet saṃyataṃ śuciḥ | ninditaṃ lakṣaṇairhīnaṃ sarvadā na ca secayet || iti || athācāryaḥ śubhe deśe kāle lagne kṛtakriyaḥ | yāgaḥ pūrvavadāpādyaṃ śambhu kumbhasya paścime || dakṣiṇe sthaṇḍile śasya vedyāṃ padme kṛte'kṣataiḥ || niṣkalaṃ śivamabhyarcya karṇikāyāṃ śivāṇunā | sadāśiva manantañca śrīkaṇṭhaṃ pārvatīṃ haram || brahmāṇaṃ kārtikeyañca svācāryañca dhruvāsane | pūrvādīśānta kṣetreṣu vistareṇa hṛdārcayet || gurupaṅkti samīpasthaṃ caṇḍeśaṃ sāṅgamarcayet | pratyekaṃ śatahomena tarpayitvā nijāṇunā || śiṣyeṇāpi tathārcāpya śivaṃ vijñāpayediti | bhavataiva mahaṃsvāmin * * * nādiṣye mūrtimān || dīkṣāvyākhyā niyogo'yamadhicchedāya suvrata | samyagjñāti parijñāna vṛttākāravate tvayā || dātavyo nijaśiṣyāya śirassekādanantaram | tavānubhāvataḥ so'yaṃ mayīdānīmupasthitaḥ || tasmaidannaṃ prayacchāmi dvitīyaṃ bhavadājñayā || p. 409) evaṃ kurvityanujñātaḥ bahiḥ pūrve'thavottare | īśāne paścimāyāṃ vā maṇḍale pratyagānane || pūrvapaścima saṃsthānaṃ vedikādvitayaṃ śubham | caturhastaṃ kvacitproktaṃ dvādaśāṅgulamuttamam | kvaciddvihasta vistāraṃ maṅgalāṅgulamunnatam || liptaṃ svastikapadmādi puṣpaprākaraśobhitam | vidhāya puruvavadyuddhe saptadhānyoparisthitān || carcitāna ruṇān hemasarvaupadhyakṣatānvitān | cūtapallavavastraḥ syāt pūrṇapātraphalānvitān || mūlamantraśatālubdha tīrthavīryāsupūritān | īśādyāśāsu madhye ca kalaśānnava vinyaset || kṣārakṣīrodadhi sarpiḥ ikṣukādambarī rasaḥ | darbhodaśca kramādaṣṭau nyastavyāsteṣu sindhayaḥ | śikhaṇḍi rudraṃ śrīkaṇṭhaṃ trimuktiṃ caika rudrakam | ekanetraṃ śivotkṛṣṭaṃ sūkṣmaṃ cānantasaṃjñakam || śuddhasphaṭika saṃkāśa naikavaktrāṃścaturbhujān | varadābhaya śūlākṣamālāhastān triṇetriṇā || kṣārādi jalayāvetān ṣaḍutthāsanakaṃ nyaset | svasaṃjñāṅkitamūlena praṇavena hṛdāthavā || madhyamaṃ kalaśe śaktiṃ sudhākallola pūrite || p. 410) pūrvatadgandha dhūpādi vistarairarcayecchivam | caturdikṣvathavā kumbheraktanīlasitāruṇān || anantādyeka netrāntān āgneyādighaṭe punaḥ | ekarudrāñca khaṇḍāntāsitādya nīlalohitān || pañcāsyāṃ caturāsyāṃ vā śivāyudha dharān yajet || yadvā pañca kalākḷpta pañcakumbheṣu pūrvataḥ | pratikumbhaṃ nyaset sindhudvayaṃ rudradvayaṃ tathā || madhye kumbhe yajecchambhumīśāne vā kvacinmate | ekasmin kalaśepalapuṭe vā sarvamarcayet || pratyekaṃ nijamantreṇa pūrṇāntaṃ juhuyācchatam | tatassalipta bhūbhāge maṇḍale piṣṭhakākṛte | akṣate svastike kṣipte tatra pīṭhe karāmṛte || tadartha vistarocchrāye paṅkajāṅkevalācane | kṛtanitya kriyaṃ snānaṃ sitavastramupoṣitam | bhuktyai pūrṇānanaṃ śiṣyaṃ muktyai saumyānanaṃ sthitam || abhyarcya sakalīkṛtya svaśiṣyaiḥ sahito guruḥ | āveṣṭya varmaṇāṃ rakṣāṃ vajrādyastrairvidhāya ca || dravya gomayamṛdbhasmakañcikodana sarṣapaiḥ | kārpāsodadhitoyāṭhyaiḥ vedaghoṣādimaṅgalaiḥ | nirmṛjya strī janairvādhi saṃveṣṭya kavacāṃbunā || p. 411) uddhṛtya kalaśān pūrṇaṃ kṣārodādyairanukramāt | sādhakādibhirācāryairaṣṭa vidyeśamūrtibhiḥ || sudhādhāraṇayā sekaḥ kāyo'yaṃ śivadharmaṇaḥ | anantādiśikhaṇḍyanta kalaśairloka dharmiṇaḥ || śambhu kumbhāṃbhasā paścāt guruṇā śivamūrtinā | astrāmbudhārayācāma datvā vastradvayaṃ sitam | pīṭhe paścimavedyāyāmāsane bhūṣaṇādibhiḥ || alaṃkṛtya yajecchiṣyamārātryādi pravistaraiḥ || haridrodanapiṇḍāni dadhidūrvākṣatāni ca | samutthāya kṣipeddīkṣāṃ tridhāveṣṭyāmbudhārayā | recanā camanaṃ dūrvāṃ kusumaṃ dadhi pāyasam || sakṣaudraṃ śvetasiddhārthaṃ maṅgalāyābhivandayet || tasya savyakaraṃ savyapāṇinā gṛhyadeśikaḥ | sa pradakṣiṇamādāya yāgasadma niyojayet || devasya dakṣiṇe pīṭhe maṇḍale samupasthitam | śiṣyaṃ śivavadabhyarcya śivaṃ vijñāpayediti || abhiṣiktastvayā nātha kṛpayā gurumūrtinā | śiṣyo'yaṃ bhagavannasmai dīkṣādāvadhikāritā || dātavyā yogyatā pekṣā preritāyavibho'dhunā || ityājñāto gururdadyāt adhikāraṃ yathocyate | p. 412) uṣṇīṣaṃ makuṭaṃ citraṃ śivikā cāmarāṇi ca | kaṅkaṇaṃ mudrikāhāraṃ keyūraṃ ratnakuṇḍalam || saṃhitā saṃhitā sūtraṃ karaṇī yoga paṭṭakam | datvā siṃhāsanaṃ tasmai guru paṅktau śivājñayā || dīkṣādāvadhikāraṃ ca praṇataṃśrāvayedyathā | paratatvaṃ ca samayāścaṇḍeśaṃ gurusākṣikān || tvayādhi kāriṇā yasmādgurupāramparāgatam | nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ sadā saddeśavāsinā | adya prabhṛti kartavyaṃ suvicārya śivajñayā || ityājñāpya śataṃ hutvā pūrṇāṃ datvā śivāṇunā | ūṣaratvāya pāśānāṃ savyāṅguṣṭhādiṣu kramāt || aṅgerastrādibhiḥ samyagdīptadarbheṇa lāñchayet | evaṃ niveditātmāsau guruḥ pāśairniyujyate || śivaṃ sampūjya taddhaste sampātāhutidīpite | tejo bimbamayaṃ mūrdhni tasya hastaṃ pradāpayet || śambhu kumbhātmavahnibhyaḥ pūjāṃ nityādi kārayet | gurupaṅktimayābhyarcya svārādhyañca praṇamya ca || dīkṣāpāśaviśuddhyarthaṃ gururātmānamarpayet | uktañca - gururapyātmaśuddhyarthamiṣṭvā devaṃ vidhānataḥ | śivādi yāvadātmīyaṃ gurupaṅkti pūjayet || p. 413) śāstropadiṣṭamārgeṇa vāruṇyā śvarasya tu | padmasthān pūjayenmantrī maṇḍale dṛṣṭamānasaḥ || sadāśivamanantaṃ ca vidyārudraṃ sahomayā | viṣṇuñca devavettāraṃ brahmāṇaṃ skandameva ca || svaguruṃ putrakaṃ varyātpūjya śambhuṃ tathā gurum | gandhapuṣpapavitrādyaiḥ vastrālaṅkāra vāhanaiḥ || pūjayitvā vidhānena svātmānaṃ vinivedayet | adya prabhṛti bhagavan yo'yaṃ dehomamātmakaḥ || yuṣmadīyo vikalpena tāsyaḥ prāsyaśca te sadā | evaṃ guruvaśobhūtvā santiṣṭhedyāvadāyuṣam || anujñāto yadā tena kurukāryāṇi sāmpratam | agnikāryaṃ tathā pūjā dīkṣā vyākhyā vratāni ca || iti tasyājñayā kuryāddūre tatsannidhau na ca | vṛthā teṣāṃ vijānīyādgururyeṣāṃ na hṛṣṭadaḥ || guruḥ pitāgururmātā gururdevo guruḥ suhṛt | gurośca na paraṃ kiñcidityāha bhagavāñchivaḥ || jñānāñjanena divyena yoddhārayati cakṣuṣī | ajñānatimirā krānte tasmāt sarvamayohirāḥ || gurūpadiṣṭamārgeṇa prāpnuvantiparaṃ padam | tasmādādau guruḥ pūjyaḥ paścāddevo nirañjanaḥ || p. 414) dīkṣāyādhaḥ paraḥ sthānaḥ nayate śāśvataṃ padam | tasmānnāstīti boddhavyaṃ guroḥ parataraṃ guha || iti | bahu śiṣyavidhāveva?meka śiṣye tvayaṃ vidhiḥ | svādhikāraṃ samarpyātha svayaṃ yogaṃ sadābhyaset || śūnyāgāre vanevātha niḥsaṅgo nisspṛhastataḥ | yadityaktumaśaktoyamātmā dīkṣāṃ tadā caret || vahnau tatvamayaṃ nyastvā santarpyādhāraśaktikam | sādhvīrāndhāna yogena svātmānaṃ tatra yojayet || sahasraṃ mūla mantreṇa hutvā pūrṇāñca bhāsvaram | uddhṛtyātmānamāyojya dvādaśānte pare śive | tataḥ sṛṣṭayā nijedehe saṃyojyārghyaṃ nivedya ca || ātmānātmani kartavyaḥ tvabhiṣekaḥ puroditaḥ | adhikaromayānātha tvadājñānuvidhāyinā || śiṣye'sminnarpitastasmā dadhikāraṃ prasīdame | iti vijñāpya deveśaṃ tena dattādhikāravān | śataṃ mūlena pūrṇāntaṃ hutvā natvā kṣamāpayet || uktañca kālottare - adhikārerpite tasmin vānaprasthatvamabhyagāt | āhutīnāṃ sahasrañca juhuyādvā śivāṇunā || adhikāraṃ punardattaṃ śaṅkareṇa tu padmanā || tvayāvat saṃprakartavyamadhikāraṃ yathecchayā || p. 415) yāvaddehāvasānante mayādattaṃ yathā vidhi || iti || athābhyarcya visṛjyeśaṃ kuryādavabhṛtaṃ śiśoḥ | sadācāryavaśastiṣṭhan sa ca nūtanadeśikaḥ || kṛtanityavidhistatra saṃpūrṇo yāgasadmani | śivāsvaguruparyantāṃ pūjayedgurupaddhatim || śivamukta prakāreṇa hṛdayena sadāśivam | tathānantaṃ haraṃ devīmacyutaṃ kamalāsanam || ṣaṇmukhaṃ svaguruṃ cānte praṇavāsanavartanam | yathāpi ca duparyeṣṭā tarpayitvā ca pātake || kṛtapūrvokta karmāṇaṃ śiṣyaṃ tatkāritārcanam | tadgṛhītvādvayaṃ nītvā bahirnītvābhiṣecayet || aiśānyāmuttarasyāṃ vā pratīcyāṃ vā dvihastake | vistareṇocchrayeṇāpi sthaṇḍile maṅgalāṅgule | sadyo gośakṛtā lipte padmasvastikalāñchite || dūrvāpuṣpākṣatākīrṇe vitānālaṅkṛtāmbare || dharmādi vibhavāsīnaṃ pūrvāsyañcottarānanam | sitamālāmbarāṃśveta gandha siddhārthakākṣataiḥ || arcitaṃ lokapālāstraiḥ piṣṭagomayakalpitaiḥ | nirmārjitaṃ pradīpaiśca satputryāṃ pratibodhitaiḥ || śambhukumbhāsamāpūrvamanuśāstrālukāmbunā | bubhukṣumabhiṣiñceta mumukṣuṃ tadvilomataḥ || tyājitaṃ snānavastrādyaṃ gṛhītvānyatprasādhanam || p. 416) prayataṃ cārcitaṃ kṛtvā nītvā ca gurusannidhau | brūyāttamaṅga śṛṇmeti vṛttaṃ puruṣayatnataḥ || snānasyāvabhṛtaṃ puṇyamādiṣṭaṃ paramātmanā | avyagrameva manasā mānasastha manāturam || śivavatpūjayennityaṃ guruṃ śiṣyaḥ prasannadhīḥ | dakṣiṇāṅgagatastiṣṭhedbrāhmaṇaḥ kṣatriyastathā || vāmāṅga bhāge vaiśyastu śūdraścaivājñayā guroḥ | kaṭāsane viśennityaṃ nīce vā kuśapiṇḍake | yāne śayyāsane tiṣṭhedacakṣurviṣaye guroḥ || ājñāpayediti brūyādguruṇā vyāhṛtassadā | vijñāpayāmīti punaḥ vaktukāmastu nānyathā || jāmnāva bhāṣaṇaṃ * * * * * * * * * * | * * * * * * * * daṇḍamāviśedguroḥ || gauravaṃ yoga pīṭhaṃ tu śuśrūṣannapi nā kramet | yathāsana pramāṇaṃ tu tvāsanasthasya vai guroḥ || yathāśayyā pramāṇantu śayyāyāṃ saṃsthitasya tu | * * * * * * * * * * * * * * || * * * * * * * * * * * * * * kṣitaḥ | na dadyādapadeśañca muktāsau prāṇasaṃśayaḥ | sthite naiva sthitaṃ * * * * * * * * * * || * * * * vopa viśetsupetasyādvicakṣaṇaḥ | notthāpayetsukhāsīnaṃ śayānaṃ vā prabodhayet || p. 417) anyatra prāṇa sandehāt nocetkiñcidudīrayet | guroḥ kāryaṃ sadā kuryānmūlena kṛtadāsvasat || arthābhi janavidyānāṃ parityaktamado bhavet | ārjayitvā tu yatkiñcitsadvidyāṃ draviṇādikam | tīrthakṣetra phalaṃ vāpi tadguroḥ pratipādayet || abhiprāyaṃ gurorjñātvā bhūyastadgatamānasaḥ || ājñāmalaṅghayankuryādājñāto yatra kutracit | jānannapi na kurvīta vadā śiṣyograto guruḥ || tathā jñānāvale pañca nivasejjaḍavatsadā | bhagavatpūjya pādāntaṃ gururnāmaprakāśayet || uktānuktaṃ ca yatkiñcidācared ājñayā guroḥ | animīttaṃ na bhoktavyaṃ śiṣyeṇāntaṃ guroḥ sadā || devasvamiva nistārya kalpakoṭiśatairapi || iti || tathā - saguṇo niguṇovāpi gurvājñāṃ śirasā vahet | sadguṇo jñāpite tasya sarvayajña phalaṃ bhavet || durguṇe khyāpite so'pi nairguṇya phalabhāgbhavet | śreyārthīyaḥ sarvagurvājñāṃ manasāpi na laṅghayet || gurvājñā pālanātsamyagjñāna sampattimaśnute | gurorviruddhaṃ yadvākyaṃ na vadet tatkadācana || vadehyadi mahāmohādrauravaṃ narakaṃ vrajet | taṃ krodhādyetya śiṣyanti teṣāṃ yajñāśca niṣphalāḥ || p. 418) japāśca niyamāścaiva nātra kuryādvicakṣanaiḥ || iti || tathā śākte mū * * * pīṭhe ulāvatāre ca * * * |? varaṇaṃ prāṇa parityāgaḥ gurorvākyaṃ na laṅghayet || gurautuṣṭe śivastuṣṭaḥ ruṣṭe ruṣṭo na saṃśayaḥ | tasmāt sarvaprayatnena gurostuṣṭiṃ samācaret || ye dviṣanti parokṣe vai pratyakṣe priyavādinaḥ | kumbhī pāke ca te yānti pāpiṣṭhāccādhamāṃ gatim || ya ekākṣaradātāraṃ guruṃ śiṣyaḥ sa nindanti | asitāṃ vaipurīṃ yāti samayasya na saṃśayaḥ || guroḥ parokṣe vidveṣaṃ yaḥ śṛṇoti yaśasvinī | śrutvā caivānu manyeta so'pi yāti na saṃśayaḥ || śivabhaktiṃ parityajya yo'nyaṃ devaṃ praśaṃsate | na tasya bhavate dīkṣā kṛtācenniṣphalā bhavet || tasmāt sarvaprayatnena śaiva mārgaṃ samāśrayet || || ityācāryābhiṣeka vidhiḥ || oṃ śrī mahāgaṇapataye namaḥ || yaḥ kāmī pūrvamityuktaḥ sa smṛtaḥ sādhakastviha | tasyāpyevaṃ vidhānena śirassekādanantaram || uṣṇīṣa kartarī hīnamadhikāraṃ samarpayet | prāsāde kṛtamenopagavaibhastesya siddhayaḥ || ācāryavratamācāryaścaredācārya sannidhau | p. 419) carenmantravrataṃ mantrī liṅgāgre maṇḍale'thavā || taduktaṃ ca svāyaṃbhuve - athācāryavrataṃ śreṣṭhaṃ caredācārya eva hi | sadyādi śiva paryantāmabhyasenmantra saṃhitām | pakṣatrayamadhaḥ śāyī naktāśī carubhuksadā || maunī triṣaṇasnāyī dvandvānudvigna saṃyamī | śuklāmbaradharaḥ śāntaḥ śuklamālyānulepanaḥ || yogapaṭṭā ca sūtrī ca mauñjya jinapavitradhṛt | japañca pratyahaṃ kuryājjapānte śaktitaḥ kramat || ghṛtena vā ghṛtāktairvā tilaiḥ kṣīreṇa taṇḍulaiḥ | brīhibhirvā samidbhirvā dadhnāvapi yavaistathā || śrīphalairbilvapatraiśca puṣpairvā yājñikaiḥ śubhaiḥ || tato vrata samāptau tu pūrvoktaṃ maṇḍalaṃ yajet | pūtagrahaṇa kāle ca deśikaḥ sādhakastathā || abhiṣicyātmanātmānamanantaṃ bījayettataḥ | carenmantravrataṃ mantrī sādhya mantrokta vartmanā || iti || atha yaduktaṃ kālottare - athā cāryābhiṣekāryaṃ navanāhaṃ vivartayet | kāmyānāmapi sarveṣāṃ navanāha phalapradam || aiśānyāṃ diśi kartavyaṃ yajanaṃ parameṣṭhinaḥ | catuṣpādārthakuśalaṃ ṣaṭpadārthaugha vedinam || tadā sāha sihakaṃ vīraṃ sarvabhūta hiteratam | p. 420) gurustamabhiṣiñceta cīrṇavidyāvrataṃvaram | śivaṃ brāhmāṇi cāṅgāni japtavyāni śivālaye || saṃniyamyendriya grāmaṃ varṣamekañca saṃmatam | nityabhikṣā bhujāśuddha kuśaprastaraśāyinā || pūjāni bhavanodyukta cetasā bhāvitātmanā | vidyāṅga varṇe lakṣe tu samāpte maṇḍalaṃ viduḥ || guruḥ navapadmakṛtaṃ hyevaṃ yajanīyañca pūrvavat | tathā bhiṣeka yogyasya nānyayā tu kadācana || śāpānugraha sāmarthyādgurostena praśasyate | vratametatparaṃ puṇyaṃ siddhā ca viniyojayet | sādhakasyātma siddhyarthaṃ sarvadāvratamācaret || mūlārka yogamindorvā śravaṇena sahekataḥ | śukla pakṣe ca sutithau suyoge cottarāyaṇe || aṣṭamyāṃ vā caturdaśyāṃ abhiṣekaḥ praśasyate || iti śrī viśveśvara pādābjaṣaṭ padena vipaścitā | śrīmajjñāna śivenāyamabhiṣeka vidhiḥ kṛtaḥ | śrī mahāgaṇapataye namaḥ || atha prasaṅgataḥ svalpaṃ maṇḍalaṃ likhyate'dhunā | caturaśrasamakṣetra darpaṇodara sannibhe || pūrvāparāyataṃ sūtramāsphālyaṃ madhyato'ṅkayet | koṭidvayaṃ tu tanmānamaṅkayeddakṣiṇottaram || p. 421) udakkṣetrārtha sūtreṇa madhyāt koṇeṣu lāñchayet | catusūtra padānena vedāśraṃ vartayedbudhaḥ || caturhasteṣṭadhā bhakte dvipadaṃ kamalaṃ matam | vīthikā pādikābāhye dvārāṇi dvipadāni ca | kapolopakapolāḍhyo kāntriyuktāni tāni ca || koṇabandhaṃ vicitraṃ taddvipadaṃ vartayecchubham | dalāni śuklavarṇāni karṇikā kāñcana prabhā || kesarāṇi catuṣṣaṣṭhiḥ pītarakta sitāni ca | mūla madhyāgra deśeṣu sthirahartuḥ pravartayet || aruṇāvīthikā kāryā patravallīvicitritā | lokapālānurūpeṇa dvārāṇi paripūrayet | vyomarekhāntarālañca kāryaṃ vai sūrya sannibham | aruṇaṃ koṇasandhiñca pītaṃ vāthahitaṃ sitam || iti bhadraṃ samākhyātaṃ śivasyādhāramuttamam | nitye naimittike kāryaṃ bhadraṃ bhadraprasiddhaye || atha padmavidhānañca leśataḥ kathyate mayā | asaṃsaktañca saṃsaktaṃ kamalaṃ dvividhaṃ matam || bhuktimuktipradaṃ puṃsāmasaṃyuktaṃ sadāhitam || mumukṣūṇāṃ hitaṃ nityaṃ saṃyuktaṃ pārvatī suta | taccaikakaṃ tridhājñeyaṃ guruṇākalpavedinā || p. 422) bālāntaruṇa bṛddhañca nāmataḥ phalasiddhaye | iti matvā tataḥ padmaṃ vartayedanupūrvaśaḥ || padmakṣetre tu sūtrāṇi digvidikṣu vinikṣipet | tathā ṣoḍaśasūtrāṇi dvātriṃśattānisaṃkhyayā || vṛttāni pañcakalpāni padmakṣetre samāni ca || prathame karṇikā tatra puṣkarairnavabhiryathā | kesarāṇi dvitīyā tu caturviṃśati saṃkhyayā || dalasandhi tṛtīye tu gajakumbhākṛtirbhavet | caturthe tu dalāgrāṇi vyomarūpañca pañcame || vyomarekhā tadante ca na sthūlā na kṛśāhitā | saṃsaktaṃ kamalaṃ proktaṃ samasaktamathocyate || asaṃsakte dalāgraṃ taddigbhāgairvistarādbhavet | bhāgadvaya parityāgādvasvaṃśairvartayeddalam || sandhi vistara sūtreṇa tāmanaṃ lāñchayeddalam | savyāsavyakrameṇaiva vṛddhapadmaṃ tadā bhavet | atha tattsandhimadhyāttu bhrāmayedardha candravat || sandhidvayāgrahaṃ sūtrabālapadmaṃ tathā bhavet | sandhisūtrānumāne tu pṛṣṭhataḥ parivartayet || tīkṣṇāgraṃ taruṇaṃ tena kamalaṃ bhuktimuktidam | muktaye vṛddhapadmañca bālaṃ syādiṣṭa sandhiṣu | yuvādala prayatnena sarvakarmasu śasyate | catubhramavā kartavyaṃ saṃsaktaṃ vyomavarjitam || p. 423) vyomarekhāñca kiñcātra dalāgrānte vivartayet | iti leśena kamalamaṣṭapatraṃ pradarśitam || sarvasādhāraṇaṃ vatsa vinivighneśa maṇḍalam | maṇḍalaṃ navanāthākhyaṃ kathyamānaṃ śṛṇu priye | aṣṭahastaṃ samakṣetraṃ daśahastamathāpi vā | catussaptātibhirbhāgaiḥ samantādvibhajet puram | samantādaṣṭabhirbhāgaiḥ tanmadhye kamalaṃ bhavet || pādukā vedikā kāryādvāraṃ pakṣārdhamānataḥ | kalpo?pakaṇṭhayuktaṃ tatkaṇṭhyaṃ vartaṃ dvipaṭṭikam || ityetanmadhye kamalaṃ vidhikādvārasaṃyutam | kathitaṃ te samāsena tadbāhye vīthikāmatā || pañcabhāgamitāsā tu samantāddaśabhāgikā | digvidīkṣu tataḥ kāryamaṣṭapadmaṃ puroktavat | tadbhāhye pañcapadikā vīthikā patrabhūṣitā || padmavaddvāra kaṇṭhaṃ tu padikañjupakaṇṭhakam | kapolaṃ padikākāryaṃ dikṣudvāratrayaṃ sphuṭam || ko * ba * tripadikaṃ dvipadaṃ vajravadbhavet | madhye tatkamalaṃ śuklaṃ āpītaṃ pūrvapaṅjam | āgneyyāṃ raktavarṇaṃ tu nīlābjaṃ dakṣiṇe sthitam || * * pitakṛṣṭābhaṃ śuklaṃ vāruṇadiksthitam | dhrūmraṃ vāyukoṇasthaṃ raktapītaṃ taduttare || p. 424) īśāne mauktika prakhyaṃ śuklaṃ vā nava paṅkajam | padmagauramathovāpi raktagauraṃ yathāpi vā || navanāhaṃ samākhyātaṃ prasādākhyaṃ śivasya tu | madhya padmeśivaḥ pūjyo lokeśāṃścāpareṣu ca || astrāṇi bāhyavīthau tu bhaktyādhaḥ pūjayettataḥ | aśvamedhasahasrāṇi rājasūyaśatāni ca | etanmaṇḍala pūjāyāṃ kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || nāsau lipyati pāpena padmapatramivāmbhasā | nitye naimittike kāmye kartavyaṃ bhuktimktaye || mahāmaṇḍalasaṃjñaṃ ca vakṣye'haṃ sarvasiddhidam | aṣṭahastaṃ purākṣetraṃ bhāgairviṃśatibhirbhajet || dvipadaṃ kamalaṃ madhye vīthikā payikā bahiḥ | dividikṣu tathāṣṭau ca nīlābjāni vivartayet || madhyapadma pramāṇāni tīkṣṇāgrāṇi śubhāni ca | dala sandhivihīnāni vīthikā padikā tataḥ || padāni dividhāṃ kṛtvā dikṣvaṣṭau svastikāni ca | vīthikā padikā bāhye dvārāṇi kamalaṃ yathā || kaṇṭhopakaṇṭhasaṃyuktaṃ kapolopakapolayuk | madhya padmaṃ sthitaṃ kāryaṃ karṇikā kanaka prabhā || kesarāṇi vicitrāṇi pītaraktasitāni ca || p. 425) asaṃyuktaṃ dalaṃ śastaṃ vyomadavyomakalpanam | koṇāśva koṇavarṇāstu vīthikākāñcana prabhā || śyāmarūpāṇyutpalāni karṇikārasakarṇikā | nānāvarṇā svastikāsyurvīthikā patravartitā || nānāvarṇāni dvārāṇi rajasā paripūrayet | mahāmaṇḍalasaṃjñantu śivasya hṛdayaṃ pati || pravitrārohaṇe śastaṃ dīkṣāyāñca viśeṣataḥ | sarvānkāmānavāpnoti mahāmaṇḍala pūjanāt || śrīmahāgaṇapataye namaḥ pañcābjaṃ saṃpravakṣyāmi tadvratānāṃ samarpaṇam | liṅgoddhāre ca kartavyamaṇimādiṣu siddhaye || pañcahaste samekṣetre samantādindra bhājite | dvipadaṃ kamalaṃ madhye vīthikā padikā tataḥ || caturdikṣu catuḥpadmaṃ madhyavatparivartayet | tadbāhiḥ pathikālīthiḥ dvārāṇi dvipadāni ca || kaṇṭhopakaṇṭhayuktāni vicitraṃ koṇasaṅgamam | madhyābjaṃ susitaṃ kāryaṃ pītavarṇañca kesaram || āpīta paṅkajaṃ pūrṇaṃ vaiḍūryābhantu dakṣiṇam | uttaraṃ daradābhāsaṃ candrābhaṃ vāruṇāmbujam || raktābhāprathamā vīthī kāñcanābhā parāmatā || p. 426) lokeśa pratirūpāṇi dvārāṇi śikhivāhana | pañcābjaṃ maṇḍalaṃ proktaṃ sarvakāma prasiddhidam || iti kālottare proktaṃ maṇḍalaṃ likhitaṃ tava | prāsāda tilakaṃ vakṣye maṇḍalārṇava bhāṣitam || catuṣṣaṣṭhi padebhāgānnavakoṇān parityajet | stambhamekena ṣaḍbhāgairūrdhvaṃ tiryakśirognibhiḥ | stambhādbhāgaṃ prityajya liṅgamekaṃ yathābhavet | ṣaḍbhirvedaiḥ kalābhistu pādājjaṅghāgalaṃ kramāt || kaṇṭhapāṭhī ca vedī ca vedaiṣṣaḍbhiḥ kramādbhavet | madhye liṅgayugairbhāgaṃ tyaktvāstambhādipūrvavat || evaṃ pañcātraliṅgāni ṣaḍbhiḥ stambhaiḥ prakalpayet | liṅgastambhāntara sthāni liṅgordhve saṃsthitāni ca || labdhā koṣṭhānivarteta śikharaṃ sitarūpakam || stambhordhve ca vimānārthaṃ pañcasapta vilopayet | koṇastambha dvayādūrdhvaṃ bhāgānaṣṭadaśāharet || koṇeṣu tilakāḥ kāryāḥ latābhiḥ sahaśobhanāḥ | tadūrdhve vīthikākāryā bhāgāyuktai * * * taḥ || tato bhāgān parityajya koṇān saptapuroktavat | trīṇi liṅgāni varteta catustambhayutāni ca | koṇaṃ pūrvavadāpādya vīthikābhāgamānataḥ || caturbhiḥ svastikaṃ kāryaṃ tyaktvākoṇadvayam dvayam || p. 427) tadūrdhve vīthikākāryā bhāgamānasamantataḥ | madhye dvādaśabhāgena yuvā padmaṃ vivartayet || bāhye vīthī kvacitproktā pañcabhāgaistatobahiḥ | dikṣvaṣṭadvāra vinyāsaṃ padmārdhena kvacinmatam || pītena karṇikābījaṃ na ca kaṃ haritena tu | kesarāṇāṃ tu mūlāni kundahārendurāgaṇā | kāryāṇi rajasā samyatānmadhyānyā rūṇāni vai || kesarāgrāṇi pītena dhavalena dalāni tu | bhūmiṃ śuklenarajasā caturaśraṃ tribhirmatā | kṛṣṇena rajasāliṅgaṃ vīthīpatra vibhūṣitā || yava godhūmajaiścūrṇaiḥ śālitaṇḍulajaiḥ sitam | dhātu sindūrajaṃ raktaṃ vāthapakveṣṭakaṃ bhavet || kṛṣṇaṃ rajastuṣairdagdhairaṅgārairvā sa cūrṇitaiḥ | haridrāśāmbhavaṃ pītaṃ gairikodbhūtameva vā || haritaiścūrṇitaiḥ patraiḥ hāritañca prakalpayet | etāni sarvavarṇāni taṇḍulaiḥ śyāmakādibhiḥ | kurvanti bhāvitaiḥ keciddhānyairvā tatprabhāyutaiḥ | evaṃ prāsādatilakaṃ maṇḍalaṃ bhāvayet sudhīḥ | suviśuddhe mahīpīṭhe darpaṇodara sannibhe || vedikordhvethavā bhūmau manoramye maraiḥ śubhaiḥ | vidhāre dhvajamālādyaiḥ maṇḍite'pi bhavaṃ yathā || nipāta dīparambhādyaiḥ gandhapuṣpādyalaṃkṛte | p. 428) saṃprokṣyāstrāmbubhirmantrī maṇḍalaṃ parameṣṭhinaḥ | prāsāda tilakaṃ tatra madhyapadme śivaṃ yajet || prāsādaikatame naiva brahmāṅga sahitāṇunā | svastikeṣu ca vidyeśāṃ prathamān pūrvataḥ kramāt || mūlena hṛdayenaiva tato liṅgeṣu madhyataḥ | tilakeṣu ca pañcāṣṭarudrān sampūjayeddhṛdā | darpaṇe maṇḍale tasya dakṣiṇe maṇḍalasya tu | indrādiloka pālāṃśca prathamān pūrvataḥ kramāt || svasva dikṣu ca || bāhyabījau yajettatra manasā hṛdayāṇunā | śivādi lokapālāntān sarvānetān gurūttamaḥ || sampūjya gandhapuṣpādyaiḥ dhyānapūrvaṃ yathāgamam | mūlā mantrajapaṃ kṛtvā yathāśaktyā śatādhikam || datvā śivasya deveṣu taddaśāṃśaṃ samarpayet | tathā sampūjayedagnau tarpayedvidhinā carum || iti prāsādatilakaṃ drotproktaṃ vaiśaṃkarapriyam || nitye naimittike kāmye kāryaṃ sarvaprasiddhidam | yatphalaṃ sarvatīrtheṣu sarvayajñeṣu yatphalam || yatphalaṃ sarvadāneṣu tapodhyānapurassaram | tatkoṭi guṇitaṃ puṇyaṃ bhavedasmin śivārcanāt | prāsāda tilakaṃ bhaktyā yonaraḥ paśyate sakṛt | p. 429) nāsau lipyati pāpaiśca liṅgadrohādibhistayā | samayācāralopaiśca padmapatramivāmbhasā || alamati vistareṇa | dīkṣā sthāpanayorvidvān kumbha eva śivaṃ yajet | sthaṇḍile calaliṅge vā sarvathā na tu maṇḍale | prāyaścitti bhavedyasmādrajobhaṃ * * lāṅgavat || iti maṇḍala mārgo'pi prasaṅgādudito mayā | tatkṛtya prāptibodhāya śrīśivajñānaśambhunā || || iti maṇḍala vidhiḥ | śrīmahāgaṇapataye namaḥ || ayanā vāsaye samya vratoddhāraśca kathyate | avadhau pūrvato śiṣyo gurorvijñāpayedidam || yathā samarthyametāvat kālaṃ nirvahitaṃ vratam | mamedānīmaśakyasya kṛpākāryā vratārpaṇe || iti yāgaṃ vidhāyātha śiṣyeṇābhyarthitoguruḥ | kumbhasthaṇḍilayordakṣo rajorāji virājitam || gandhopetākṣatairyadvā kevalaṃ candanena vā | pañcābja maṇḍalaṃ kṛtvā śivādhiṣṭhita vigrahaḥ || īśānaṃ madhyame padme puruṣaṃ pūrva paṅkaje | aghoraṃ dakṣiṇe padme vāma muttara nīraje | ajātaṃ pratyagaṃbhoje brahmāṅgasahitānimān | śvetapītā sitāraktākṣīravarṇā nanu kramāt || p. 430) pañcavaktrāṃ stripañcākṣaṃ daśāyudhadharāsmaret | gandhapuṣpa nivedyādyaiḥ pūjayitvā daleṣu ca || brahmāṅgāni tathā varṇaiḥ triṇetraikamukhāni ca | varadābhayahastāni śaktiśūlakarāṇi ca || pratyekaṃ śatahomena tarpayitvā nijāṇubhiḥ | oṃ hauṃ śivāya namaḥ oṃ hauṃ īśāneśāya namaḥ | oṃ īśāne tatpuruṣe namaḥ ityādayomantrāḥ | kṛta nityakriyaṃ brahma sahasrakṛta niṣkṛtiḥ | snātaṃ copoṣitaṃ śiṣyaṃ pañcamudrāsamanvitam || praveśya yāge pūjāpya tena kumbheśa pāvakān | sthaṇḍileśaṃ praṇamyātha guruṃ vijñāpayediti || bhagavan sāvadherasya vratadattaṃ tvayā purā | vratoddhāraśca kartavyomāgādhiṣṭhāya sāṃpratam || evamastvityanujñātaḥ śivādhiṣṭhita vigrahaḥ | vratāṅgasaṃkhyayā hutvā pratyekaṃ tu śataṃ śatam || pūrṇāṃ mūlāṇunā datvā vratāṅgānyarpayedyathā | pṛthagdatvātmakaṃ daṇḍaṃ sadyojāte nivedayet || kaupīnaṃ kaṭisūtrañca brahmacaryacalātmakam | vāmadeve tathā ghore'pyāgneyaṃ bhasitaṃ tathā || vāyavyamupavītaṃ tatpuruṣe ca nijāṇubhiḥ || p. 431) vyomatatvaṃ jaṭājūṭaṃ īśāne ca niyojayet | asyāstreṇa ca kartavyā jaṭāmuktārya deśikaḥ || astramantraṃ śataṃ hutvā pūrṇāṃ datvā śivāṇunā | caṇḍanāthamathābhyarcya vratāṅgāni samarpya ca || visṛjya nimnagātoya pravāheṇa pravāhayet | sthātasyātha śiśordadyātsitavastradvayaṃ guruḥ || ājñāṃ datvā vivāhārthaṃ pūrvajātiprasiddhaye | śataṃ jātī ca mantreṇa hutvāyāgaṃ visarjayet | naiṣṭhikabrahmacārī ca viṣayāsaktacetanaḥ | yadi tasyā vidātavyaṃ tadāghoraṃ japāyutam || vipluta brahmacaryasya yadi tasya na nismṛtaḥ | viṣayodyukta cittasya lakṣaghora japādatha || evameva vidhiḥ kāryā tayorapya viśeṣataḥ | uktanca - athordhvato vratān kāmyo gṛhastho liṅgitaśca yaḥ | sa gṛhī punarityuktaḥ tayoruddhṛtirucyate | vrataṃ śikhopavītañca bhasma kaupīnayaṣṭayaḥ || vratābhivyakta hetutvādvratametat tapasvinaḥ | sthirā yasya * * ro bhaktirbrahmacaryamaviplutam | brahmacārīvrataṃ samyak asamarthaśca rakṣaṇe | tyaktvā tatpūrvamādau tu dvitīyaṃ yo'bhivāñchati || p. 432) gārhyasthaṃ vrataśriyam | āśrayaṃ mocayettasya bhautikasya vrataṃ kuru | pure pañcābjake citre brahmāṇi pūrvavadyajet || vrateśāneśvaraṃ śivāhamitivā pāṭhaḥ | upavāsa viśuddhasya kṛtya nityakriyasya ca | śivaścāgnerguroścāpi yathāsyamanṛṇasya ca || apanīyavratāṅgāni tāni tasya vilomataḥ | nivedya maṇḍale tasya caṇḍeśāya pravāhayet || vrataṃ saṃhārayogena kṛtaṃ snāna kaṣāyiṇe | vāsanaṃ vāsiśaste vāṃghroścātha nipātayet ||? snātakosītitaṃ brūyādādāra grahaṇāditaḥ | vivāha paryantaṃ tvadārāṃśca * * * * * * * || savarṇādīni śāṃśā * * * nāṃha * * * si | vipluta brahmacaryañca kṛtvādhigatakalmaṣam || prāyaścittaṃ kṛtvetiśeṣaḥ || niyojyaivaṃ vrataṃ kuryādāśramāntara bhojanam | gārhasthyam | naiṣṭhikaśce * * ribhraṣṭo brahmacaryātpramādataḥ || saṃyojayedanassaktaṃ vrataiḥ saṃskṛtya pūrvavat | yadvā brahmacaryādvi * * * * * * yojayet || sāgarañca bhogāsaktaṃ nikṣipeñcañcalairguruḥ | p. 433) yaduktaṃ pūrvagotrañca taduktaṃ tadvadeva hi | taduktam - dīkṣāhīnāṃścayān bandhūn varjayettān prayatnataḥ || adīkṣitā tu yā nārī tathā saṅgaṃ vivarjayet || ātmaliṅgadharojāto devāgni gurupūjakaḥ | atrātmaliṅgaṃ yajñopavītādi | tathāpi dīkṣāvihīnasya śaive'sminnadhikātvitā | śivaśāstraikacitātmā śivajñāna viśāradaḥ | dīkṣito dīkṣite naiva sambandhaṃ samyagācaret || adīkṣito dīkṣitena sambandhaṃ na samācaret | vyākhyānaṃ śravaṇaṃ dānaṃ viśuddhācca pratigrahaḥ || dīkṣā saṃsthāpanaṃ ceti ṣaṭkarmāṇi sadā guroḥ || iti śaivāvrata santyāgaḥ proktaḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || śivabhakta vibhinnānāṃ dīkṣitānāñca sarvadā | dīkṣoddhāraḥ prakartavyaḥ sa yathā vidhi uyate || śivādyavani paryantaṃ tatvaprātaṃ vibhāvasau || yugapadyo jayitvāsau hṛdayena pratarpayet | oṃ hāṃ śivādyavani paryantaṃ tatvavrātebhyo namaḥ || iti || tāḍanādibhirādhāya caitanyaṃ tatra yojayet | dīkṣā puṇyāpanodāya tasyāḥ pāśupatāṇunā | sahasraṃ pūrṇayā hutvā mantraśaktiṃ vivarjayet || p. 434) aṇumuddhṛtya taddehe yojayet pūrvakarma su | anyathā narakaṃ yāti deśikaḥ śāstrado'thavā || uktañca - māyāviniśaṭhekrūre niḥsatye kalahapriye | kāmārthe lobhasaṃyukte rogārte tārkike'thavā || śivabhakti vihīne ca dīrghasūtre'ti kutsite | na deyaṃ śivasadbhavadurnyāya pathavartini || dātāro narakaṃ yānti na deyaṃ yasya kasyacit | śivādgurutarī yasya guraubhaktiḥ prajāyate || tasya deyamidaṃ jñānaṃ dīkṣā vyākhyā na cetaraḥ || || iti śiva bhaktijanahīna janadīkṣā phaloddhāraḥ || || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || atha prasaṅgato'nyeṣāmucyate liṅgināmapi | pañcārdhakālavaktrāṇāṃ māyāyāmadhare puṭe || muktirudvaktā dvaye sthāne vakule kṣetrarudrayoḥ | ūrdhva * * * kaṭeśe muktiruktā kapālinām || muktiḥ syātpauruṣe tatve sāṃkhyavedānta vadinām | yonau bhagavate pāñcarātra vaikhānaseṣu ca || jaināntamasi vijñeyā buddhau bauddha vidā bhavet | vāyau cārvāka * * * ktroṇāṃ muktisthānamudāhṛtam || tattutvākadikaṃ kṛtvā kṣityantadvaya sañcayam || p. 435) sṛṣṭyādehe nyasetteṣāṃ tattrirāropavāsinām | svasva mudropayuktānāṃ sthitānāṃ bāhyamaṇḍale || nāḍīsandhāna yogena tāḍanādi krameṇa ca | ādāya yojayedagnau kṛte yāgordhva sañcayam || pañca pañcāhutīrdadyāt pratitatvaṃ hṛdāṇunā | oṃ hoṃ māyā tatvāya namaḥ ityādayomantrāḥ | oṃ hāṃ māyādidhārānta tatvavratebhyo namaḥ || iti vāmamantra prayogaḥ || pūrṇāṃ mūlāṇunā datvā tadrātrāvadhivāsayet | atha prātaḥ kṛtā śeṣakriyāḥ kṛtvārcanādikāḥ || praveśya maṇḍale bāhye pūrvavattatva sañcayam | tatvadeheṣu vinyasya sannidhyāya pratarpya ca || tāḍanādibhirādāaya vyutkrameṇānale nyaset | tatvā tatvānnañca vinyasya svasva saṃskāra śuddhaye || pratyekaṃ juhuyādaṣṭau sahasrāṇi samāhitaḥ | guruḥ pāśupatāstreṇa pañcapañca śivāṇunā || pratitatva viśuddhyarthaṃ pūrṇāṃ datvā śikhāṇunā | tatva prātāntamuddhṛtya pūrvajātau tato nyaset || toye teṣāṃ vratāṅgāni kṣiptvā kāryā gṛha sthitiḥ | iti bhaktāḥ śive teṣāṃ dīkṣānirbījakāmatā || dīkṣādaunādhikāritvānnābhisiddhi prasādhane || p. 436) uktañca - na siddhi sādhane vāpi paśvanugraha karmaṇi | api śāstrārṇavāntasthaṃ yogyaṃ kuryātpunarbhavam || iti | yadvā sāṣṭadalāmbhoje vīthīdvāre virājite | karṇikāyāṃ yajechambhuṃ kṣumityaṅgavatā tataḥ || śivavargādīni vargāntā naṣṭau varṇā nanu kramāt | īśānādyāsu saṃpūjya vahnaucābhyarcya tarpayet || pañca pañca hṛdā hutvā tatra tatvānniyojya ca | mūlenāṅgavatā hutvā śataṃ pūrṇāvasānakam || śivargādaṇumuddhṛtya dehe tasya niyojayet | evaṃ śivādi vargeṣu śodhayet sakṛdeva vā || aṇuṃ niyojya taddehe vratāṅgānyambhasi kṣipet || iti śrī śaivāgame * * * dhā vāridhe ruddhṛto mayā | vratoddhāra vidherleśācchrī śivajñānaśambhunā || || ityanyāṅga vratoddhāraḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || atha yogapravṛttānāṃ tyaktvā sarvādhikāriṇām | brahma mārga pravṛttyarthaṃ likhyate pāvano vidhiḥ || guruṃ devaṃ praṇamyādau sukhāsīnaṃ sukhāsane | ekānte vijanesthāne ṛjukāyaṃ samāsthitaḥ || akṣeśamāvayetpūrvamindriyārthaśataṃ śanaiḥ | p. 437) tannidhāya hṛdisthāne punaryātaṃ samāharet | yāvattāvat sthitaṃ jātaṃ pratyāhāraḥ sa ucyate || udaraṃ pūrayettāvadvāyunā yāvadīpsitam | prāṇāyāmo bhaveddevaṃ pūrako deha pūrakaḥ || vidhāya sarvaṃ dvārāṇi niśvāsocchvāsavarjitaḥ | saṃpūrṇa kumbhavattiṣṭhet prāṇāyāmaḥ sa kumbhakaḥ || athordhvaṃ recayedvāyuṃ mūrdhni niśvāsa saṃyutam | recakastveṣa vikhyātaḥ prāṇa saṃśayakārakaḥ || vratenāgrasya hastena jātu kṛtvā pradakṣiṇam | tadante cchoṭikāṃ dadyānmātraiṣā parikīrtitā || mātrā dvādaśabhirjñeyaḥ prāṇāyāmaḥ kanīyasaḥ | dviguṇomadhyamaḥ proktaḥ triguṇo uttamaḥ smṛtaḥ || ekaikāṃ vartayenmātrāṃ pratyahaṃ yogavittamaḥ | na tvaraṃ na vilambeta krameṇaiva vivardhayet || prāṇāyāmoktamevantu dviguṇā dhāraṇā matā | dhāraṇādviguṇā yogo yogo'pi dviguṇīkṛtaḥ || yoga sandhiriti proktā śivena paramātmanā | tatparaṃ gantukāmastu hṛdayādi vibhāgaśaḥ || kramādbrahmādiko yogaḥ phalaṃ tasya tathā bhavet | hṛtpadmaṃ prākṛtaṃ jñeyaṃ taccabrahmādi daivatam || p. 438) tatra brahmasvarūpeṇa bhāvyo vā varṇarūpavān | pṛthivyādi pradhānānte mārge svāmī bhavettadā || kaṇṭhe viṣṇuḥ sthitaḥ śuddho dvitīyākṣama madhyagaḥ | svarūpeṇābhyasedviṣṇumathavā varṇarūpakam || tadābhyāsādayatnena siddhiḥ syātpuruṣātmakā || tālupadme sthito rudraḥ tṛtīyakṣaramadhyagaḥ || tadabhyāsādananteśa padaṃ yāvatsagaccati | lālāṭe ceśvaraṃ dhyāyedbindurūpamanāmayam || sarvakartā bhavetso'yamaṣṭaiśvarya guṇānvitam | aṇimā laghimātadvanmahimā prāptirityapi | prākāmyañca tatheśitvaṃ vaśitvaṃ yatra kāmatā || ete guṇāḥ samākhyātāsteṣāṃ yāthārthyamucyate | sahasaivaṃ yadādehaṃ sthūlaṃ tyaktvā yathecchayā || aṇumātraṃ śarīratvaṃ yāti tenocyate'ṇunā || pūrvasminguru * * * * * tatvaiḥ sahasaiva tu | tūlavalladyudehitvaṃ svecchayā * * * matā || yatra kvacidyadā gacchet svecchayātannivāsibhiḥ | sarvatra pūjyate yasmānmahimā tena kīrtitā || akasmādabhilāṣasya yadā vastu tadā bhavet | akhiladravyasaṃprāptiḥ prāptiḥ syātsahasātmanaḥ || p. 439) ātmanaivaṃ kṛtaṃ rūpaṃ praviśyati yadātmani | yathecchānukṛtiṃ kṛtvā prākāmyaṃ tadudāhṛtam | brahmaviṣṇvindra sūryādi bhuvanaṃ yadi yādasaḥ || tatreśitvaṃ prabhutvaṃ yattadīśitvamihocyate | tatra tatra vaśitvaṃ yadvaśitvaṃ praṇavātmakam | haṭhena yadvaśitvasya yatra kāmāvasāyitā || ete guṇāḥ pravartante tatreśābhyāsanāddhruvam | bindorūrdhvaṃ bhavennādaḥ sūkṣmodīkṣābjatantuvat || ghaṇṭānādaśvābhyasya sadāśiva padepsubhiḥ | dhyeyo nādāntako vātha svarūpeṇa sadāśivaḥ || tasyāpi parataḥ śakti bindu śaktiritīritā | ūrdhva binduḥ sthitaḥ sūkṣmo khyātā kuṇḍalinīti ca || sarvajñaḥ sarvakartā ca tadabhyāsādbhavatyasau | tasyāstu parataḥ śaktirunmanīti haviḥ śrutā || padmamadhye sthitā sā hi sūkṣmātyarthannihāranā | dulakṣā ca tadabhyāsātsarvavyāpī tadā bhavet || tasyāśca parataḥ sthānaṃ niṣkalaṃ nityamavyayam | jñānānandamayaṃ śuddhaṃ vyāpakaṃ nikhilādhipam || kramāddeva hatoyogī tatsthānānnāti vartate | nābhimeḍhrāntare kandaṃ tatra nāḍī śivātmikā || p. 440) suṣumnā madhyamārgeṇa brahmarandhrāntamudgatā | vīṇādaṇḍa pravālasya śuddhasphaṭikanirmalā || iḍā ca piṅgalāceti vīṇā daṇḍasya pārśvayoḥ | raktāṅgā babhruvarṇā ca yugadvaya vinirgatā || sakāra saṃsthito madhye svaprakṛttohalākṛtiḥ | tadasthāne halepadme madhyanāḍyāṃ samāvṛtaḥ || tadabhyāsādbhavenmokṣaḥ pāpapaṅkagato'pi san | yogī brahmādikaṃ kāla yāvadāste yathecchayā || yadi vā svecchayā yogī kṛtvot krāntiḥ paraṃ padam | evaṃ yogaḥ samākhyātaḥ sarvayogeṣvanuttamaḥ | vijñeyo'bhyasanīyaśca kāṅkṣanyogeśvaraṃ padam || śiṣyātmānaṃ niyoktaṃ vā guruṇā tatvavedinā || athotkrānti vidhānañca likhyate leśataḥ kramāt | pūrakaṃ kumbhakaṃ kṛtvā yogasiddhyavasānakam | haṃ recakayogena kapālaṃ bhedayetsudhīḥ || kramāddurlarghyasya tatvāni śuṣkaṃ datvā ca hetuṣu | nā * * * recaka yogena praviśet pādamavyayam || uktañca triśatikālottare - āsanaṃ padmakaṃ baddhvā yathā sukhamathāpi vā | mūrdhni vittaṃ samādāya manasoccārayeddharam || p. 441) haṃ ahaṅkāram śanaiḥ śanaiḥ samākṛṣya brahmanāḍyā vyavasthitam | rudraśaktyā gṛho dhyāyedātmānamaruṇaprabham || yāvantaṃ ghaṇṭikāmārgaṃ tato bhikkāṃ ca kārayet || sampūjya prakṣipetkanda vāyuṃ śroto vyavasthitam | niṣpīḍyordhvaṃ na kurvīta yāvattālvāntikaṃ gatam || sadā śivaṃ tu tasyordhvaṃ bindunādaṃ tatopari | bindunādaṃ parityajya tataḥ śaktimanuvrajet || śaktiṃ tyaktvā vrajechāntaṃ śivaṃ paramakāraṇam | yatra gatvā na jāyeta pratijñā mama putraka | iti saṅkṣepataḥ proktā utkrāntistava suvrata || svaśiṣyāya pradātavyā bhaktiyuktāya nityaśaḥ | śivādgurutarīyasya guraubhaktiḥ vyavasthitā || tasya deyamidaṃ jñānaṃ nānyasya tu kadācana | ityutkrāntāssamastādhva karmabhogaika niṣkṛtiḥ || śivadhāma hṛdāaproktaṃ śrīmatā jñānaśambhunā | athāntyeṣṭi vidhānañca kathyate leśato mayā || atrotkrāntyā vipanno yo yogī nirdagdhakalmanaḥ | tasya mantramayaṃ śuddhaṃ dehoddehaṃ śivāgninā || na ca piṇḍakriyā kāryā na vā tasyodaka kriyā | kintu śiṣyaiḥ sadākaryamanṛṇārthaṃ śivārcanam || p. 442) prasaṅgāducyate'nyeṣāṃ sarveṣāmapi sā yathā | dīkṣātastatva niṣṭahanāṃ sadācāravatā nṛṇām || siddhāntārtha vinodānaṃ kālena vigatātmanām | śivāgninā daheddehaṃ kintu tasya niyāmatā || anācāravanādināmadhva śuddhirvidhīyate | uktañca - dīkṣāda sūttare kāle samayānyasta laṅghayet || devasya ca guruṇāñca mahāpātakabhāgbhavet | amukta saṃśayāye ca ye cānye samalātmakāḥ | teṣāṃ pāpāpanodārthaṃ mantyeṣṭirvihitā guha || svasaṃjñālayamāpnoti samayādi vilaṅghanāt || iti || tathā ca - amukta saṃśayānāñca samalānāṃ viśeṣataḥ | śāstrāntaraṃ rapannānāṃ tathā lupta kriyeṣu ca || antyeṣṭirhyantataḥ kāryā nanyathā paramāpnuyāt || iti || sādhakācārya putrāṇāṃ kuryādadhva viśodhanam | naiva tatsamayastasya kuryādvā mokṣakāṅkṣiṇaḥ | ācāryaḥ sādhakovāpi putrakaḥ samayīmeva | vratinaṃ gṛhīṇaṃ vāpi mṛtaṃ saṃsnāpya bhūṣayet | arāṃśliṣṭau tadaṅgulyau śvetasūtreṇa bandhayet || ārogya svargasopāne sārdravaṃśavinirmite | vimāne raktavastrāḍhye patākāpuṣpamālike || śaṅkhakāhalatūryādini vidhedvajaiḥ || p. 443) sārdhamānārya tattulya jātibhirvānya jātibhiḥ | dīkṣitairapi saṃkhyaiśca vasakā * * * mastkaiḥ || dhārayitāthamārgaiśca baliṃ dikṣu vikīrayet | punaḥ puṇyā nadītīre puṇyakṣetre jalāśaye || yāmya pratyakplave śuddhe dhārayedyāmya mastakam | navahastamitaṃ kṛtvā maṇḍalaṃ hāṭakāvṛtam || saptahastapramāṇaṃ vā yātyadvāraṃ satoraṇam | nāmnāvasānakaṃ jñeyaṃ kṛtāntaṃ nāma tatkvacit || tatra hastamitaṃ daṇḍaṃ vedāśrañcaikamekhalam | ṛtvaṅgulonnataṃ vāyau tanmṛdāvasthalaṃkaram || kuṇḍāgneyyāṃ citākhātāñcaturhastamitāyatām | maṅgalāṅguli gambhīraṃ hastadvitaya vistṛtam || kuṇḍadakṣiṇataḥ kuryāccitākhātaṃ kvacinmatam | nispādya tritaye naiva gomayenopa lepayet | adhastātvā samācamya sandhyāṃ kṛtvā samāhitaḥ || apasavyottarāśī tantrālukoguruḥ ||? gatvā padameruni sthaṇḍilānta mudaṅmukhaḥ ||? upaviśyāsane śuddhe bhūtaśuddhiṃ vidhāya ca | viparīta kṛtanyāsaḥ kṛtāntavyajanaḥ sudhīḥ || saptāstra japtaśāstrālutoyairdravyāṇi śodhayet || p. 444) abhyukṣyātmānamabhyacya kṛtvāmantraṃ viśodhanam | astrāmbu pañcagavyābhyāṃ saṃprokṣya paritaḥ kṣitim || catuṣpathānta saṃskāraiḥ saṃkṛtya vi * * napi | prakṣipyāhṛtya saṃyojya citerīśānagocare || vardhanyāṃ yāmyanālāyāṃ śastraṃ pāśupataṃ yajet | īśādyāśāsu kumbheṣu lokapālāyudhāni ca || astrāludhārayā kṛtvā snānasya parirakṣaṇam | sampūjya vardhanīṃ tatra sampūjyāstraṃ calāsane || bhogo sthānamidaṃ rakṣā yāvatkarmāvasānakam | iti vijñāpya hetīśaṃ sthaṇḍilāntaṃ samāśrayet | kuśabhasmatilaiḥ kṛtvā sthaṇḍilopari rakṣaṇam | astreṇa dvārapālādīn hṛdā sampūjya pūrvavat || tilākṣataiḥ kṛtāmbhojaiḥ rajorājavirājite | saptadhānya sthite kumbhe sarvaśobhānvite'thavā || ādhārākhyāmanantābjāmaiśvaryādīṃśca pātakān | anaiśvaryādinā trāṇi nānāvarṇāni pūrvavat || ūrdhvādhacchedane padmaṃ karṇikāyāṃ manonmanīm | sarvabhūtadamanyādi vāmāntāḥ kesareṣu ca || śaktyagni somasūryāḍhyamānasañca samarpayet | mūrtidvayaṃ samāvāhya nivṛttyādi kalāḥ kramāt || p. 445) pādādārabhyavinyasya śivamāvāhya pūrvavat | astrādyaiḥ sakalīkṛtya mūlena paramīkṛtam || kṛtvāmṛtīkṛtaṃ bhaktyā svāgata kriyayānvitam | datvā pādyādikaṃ śambhorbhogāṅgāni ca pūjayet || astrādi hṛdayāntāni svasvasthāneṣu pūrvavat | dhūpadīpādi naivedyaiḥ mantraṃ japtvā samarpya ca || kuṇḍaṃ saṃskṛtyavahniṃ ca bhrāmayitvāpasavyataḥ | vikṣipya janayedagniṃ kuryādāndhādi śodhanam || śivam sampūjya santarpya pūrṇāṃ datvā vidhānataḥ | paścārcito * * ṭe kṛtvā pañcaviṃśati koṣṭakam || vaṃśarajju samopetaṃ vāstu vetāla saṃjñakam | tatra vāstu yathā rūpaṃ dhyātvā sampūjya deśikaḥ || tamatyekañca koṣṭāni pītena rajasā haret | nair-ṛtā nalavāyīva setu raścaturoṃśakan || śvetaraktāsitaśveta varṇaiḥ pūrvādi koṣṭagān | pītakṛṣṇasitāraktaiḥ pūrayeccaturaḥ kramāt || teṣu dhātryādi tatvāni sādhipāni yajedyathā | oṃ hāṃ dharātatvāya namaḥ | oṃ hāṃ brahmaṇe namaḥ | iti madhye oṃ hāṃ aptatvāya namaḥ | oṃ hāṃ viṣṇave namaḥ | iti nar-ṛte oṃ hāṃ tejastatvāya namaḥ | oṃ hāṃ rudrāya namaḥ | iti jvalane p. 446) oṃ hāṃ vāyutatvāya namaḥ | oṃ hāṃ īśvarāya namaḥ | iti vāyau oṃ hāṃ vyomatatvāya namaḥ | oṃ hāṃ sadāśivāya namaḥ | itiśāne oṃ hāṃ indrāya namaḥ | iti pūrve oṃ hāṃ yamāya nama iti dakṣiṇe oṃ hāṃ varuṇāya nama iti paścime | oṃ hāṃ kuberāya nama ityuttare goṣṭe sampūjya māṣabhaktabaliṃ datvā ghṛtāktatveṣvanukramāt | datvātoyādikaṃ tasmāttadagnaṃ sphoṭayet punaḥ || kuṇḍavatsaṃskṛte tatve vītena caturaśrakam | kṛtvā brahmāṇamabhyarcya tanmadhye citrakoṇakam || raktena rajasā kṛtvā kālāgniṃ taru pūjayet | oṃ hāṃ brahmaṇe namaḥ | oṃ hāṃ kālāgnirudrāya namaḥ | caturaḥ kīlakān śuṣkānūrdhva mūlānadhomukhān | astreṇa saptadhā japtvā'gnīśā nilarakṣasām | dikṣvāropya * * * * raktasūtreṇa veṣṭayet || candanādibhirāpūrya yājñikaiśca sadindhanaiḥ | yāmyāśādīśinācchādya vastreṇāstreṇa pūjayet || oṃ hāṃ haḥ citāyai namaḥ || bhasma darbhatilaiḥ śatrurakṣāṃ kṛtvā vilomataḥ | agnau sampūjya santarpya citervāstu gatāsurān || śivaṃ mṛdgomayāmbhobhiḥ prakṣālyo cūlya cānayet | parivarjyopavītādyaṃ pūrvajātyanapekṣayā | kuṇḍayāmye vidhāyainaṃ saumyāsyaṃ praṇavāsane || p. 447) kḷpte mantramaye dehe dhāraṇādi vidhānataḥ | mahājālāṇumānīya jīvasaṃhāra mudrayā || oṃ hūṃ hauṃ hāṃ hāṃ hūṃ amukātmane namaḥ | yojayitvā hṛdambhoje vidyādehañca vinyaset | śivaṃ hastañca śaktiñca nāsīścāgnau pratarpayet || śāntyatītāditaḥ kṛtvākalāḥ sarvādhvagarhitā | sṛṣṭyā vinyasya tanmūrdhni śivamabhyarcya pūrvavat | mūlenāṅgavatā hutvā śataṃ pūrṇāvasānakam || śaktimādhārikā nyasya kaṇṭhe sampūjya tarpya ca | tāḍanādibhirādāya nivṛtyādikalāḥ kramāt || agnau saṃpūjya santarpya dīkṣokta vidhinā na ca | kāraṇānapi vijñāpya sarvādhva vyāpinīṃ śivām | śivañca kṣobhakaṃ yoneḥ yugapatsarvapadmani || jīvamātāḍya saṃviśya śiṣyākṛtiṣu yoniṣu | nivṛtyādiṣu sarvāsu dīkṣokta vidhinā guruḥ || ādhānaṃ yugapatkṛtvā janmabhogādhikāritām | layasṛto viśuddhiñca tatvaśuddhiṃ ca niṣkṛtiḥ || malaśaktitirodhānaṃ bhāvikarma nivāraṇam | vartamānaṃ ca saṃyojya bhuktaśeṣaṃ śivāsinā | pāśasyacchedanaṃ dehaṃ sarvagulka samarpaṇam || p. 448) kāraṇeṣu ca sarvesu brahmādiṣu ca pūrvavat | kṛtvā caitanyamuddhṛtya pūrvavadyojayecchive || viṣuvatkramayogena darśanānte guruḥ svayam | kecittasya śikhātītaṃ śive vinyasya yojanam || icchanti guravastatra kartavyaṃ svaguru svakramam | citāyuktā na māropya śivaṃ dakṣiṇamastakam | viparīta paṭacchinnaṃ vidadhīta sadigdhanaiḥ || sthaṇḍileśaṃ niyujyāgnau kuṇḍasaṃlagna vahninā | * * yeddakṣiṇe śāyāñciti saumyānano guruḥ || ārabhya śirasaḥ pūrṇāmāsyedantvaṇu nā'munā | oṃ tvamagne dakṣiṇakālakāle naivopapāditām | gṛhāṇa mantrasambhūtā śāvyāmenāṃ mahāhutim || iti taptaṃ kṣipeddīpte sruksruvau tāvadhomukhau || asyāyamarthaḥ - mo agnetvāṃ dakṣiṇa sadāśiva bhaṭṭāraka dakṣiṇānalanā(māṃ?)tmakam | kālaḥ kālamalarudro bhagavān enāṃ mahāhutiṃ gṛhāṇa kiṃ viśiṣṭāṃ bhogyakarmopabhoga kālenaivopapāditām | mantrasaṃbhūtāṃ dīkṣottara mantrahavirnyasta mantrapūtāṃ sampratyapi vihitāṃ te(tye)ṣṭiṃ mantrañca gṛhāṇepyarthaḥ || visṛjyāgnisthaṃ śambhuṃ deśikaḥ śakramuccaran | vāmaskandhe nidhāyātra vardhanīṃ * * dakṣiṇam || p. 449) vimuñcan pṛṣṭhatodhārāmīśāne nikṣipet tataḥ | gatvā kālāntikaṃ pṛṣṭhaṃ paśyan * * * * * * || kapālaṃ bhidyate yāvattāvattatra pratīkṣya ca | savyopavīti saṃsnātvā samācamyāpasavyanān || tīre prastīrya saddarbhānyāmyāgrānyā parānanān | tiladarbhākṣatairdadyānni * * khyāñjalitrayam | oṃ hāṃ amukāśuddhātman īśobhavasvadhā | oṃ hāṃ amukāśuddhātman sadāśivo bhavasvadhā | oṃ hāṃ amukāśuddhātman śāntobhava svadhā || punaḥ snātvātsamācamyā sandhyāmāvandyapūrvavat || dviśataṃ skandadātāre gururghoraśataṃ japet | gatvānijāśrame desvaṃ yathā sāmarthyamarcayet || asthi nikṣepayettīrthe taddine vā tṛtīyake | asthi saṃcayanaṃ kṛtvā tataḥ pūrṇāghaṭāntare || śikhare bhūtale puṇye tīrtha prasthāpanāmayat | tadā snātvā samācamya ghṛtaṃ sāgniṃ sa bhakṣayet || punaḥ snātvā kṛtanyāso vandayedgaura sarvapān || iti || * * * * * * diṣṭaṃ gatāsau gurusannidhau | parokṣe ca mṛtaḥ kaścidāha vādiṣu vā tadā || darbhādyaiḥ pratimāṃ kṛtvā śeṣaṃ pūrvavadācaret | naiva bhagna vratasthasya kāryānteṣṭiḥ kadācana || p. 450) * * * * * * * * * * * * * * * * | pratyakṣaṃ vā parokṣaṃ vā vipannasyādhikāriṇaḥ || yathānakaṃ pathā kliṣṭa hyasmayasthasya hīnasyottara dīkṣayā |? deśāntare vipannasya muktikāmasya deśikaḥ || kauśīntatpratimāṃ kṛtvā * * vā gomayodbhavām | pañcagavyaplutāntatsyāttalliṅgamupakalpayet || mahājāla prayogeṇa mantrabala mudrābalānvitāḥ | mantradeha kalāsaṃsthaṃ saṃhṛtyaivaṃ vidhāya ca | viśo * * * vatpāśānyojayedamale pade || payaḥ sarpirmadhūpeta tadrūpaṃ śivatejasā | dāhayitvā tadardhañca śrāddhaṃ kuryāttadātmakam || śivadharma * * * * lokadharmānu sārataḥ | vidhireṣa vipannasya sapiṇḍasyāpi sannidhau || bahirāpastathā kāryaḥ sadyonirvāṇa karmavat | anteṣṭau na viśeṣo'sti vaktavyaṃ neti tadvidhā || utkrāntinā ca saṃpālana pālanāñca * * nānāñca śivāgninādā * * * vetyanteṣṭirityavagantavyaḥ || sāyataḥ putrakadīnāṃ antarā yadavānalaḥ | bhogāyatana pātotra bhokturbhogakṣayātkṣitau || bhoktavyānāṃ sahātyantaṃ vividhobhogasādhanaiḥ | dviprakāro bhavetkāmato kāmataśca saḥ ||? p. 451) pratiṣiḍdho niṣiddhaśca kāmato'nyo nagaṇyate | trividhaḥ pratiṣiddhaḥ syāt sātvikorājasāstviti || tāmasaśceti toyegnau giraupātassa sātvikaḥ | saṃgraha * * * ti hastasya mitratākāryo sa gogṛhe || hṛta saṃrakṣaṇe mṛtyuriti rājasa ucyate | pratikartumaśaktasyamanyuto hyupakāriṣu || upadraveṣu - ātmanāyovadhaścāsau tāma * * * tīva ninditaḥ | bhogasaṃsādhanaṃ budhyā paritatvā parasaṃkhyāya tatvavit || utkrāntyāyaḥ karotyantaṃ * * ṣiddhastu tasya saḥ | asminniṣṭirvidhātavyā bhārgasaṃśuddha varjitā || nottamenānuvaktavyo hīnavarṇo vratojjhitaḥ | anu gamyāmbhasi snātvā svajātīśaśataṃ japet || vratasthaṃ pravratasthaṃ vā brahmāṇaṃ śivadīkṣitam | vipannaṃ yo vahettasya nākāye maraṇaṃ bhavet || asahāya manā * * gatāsuṃ śivayoginam | nītvā satkārayedyastu so'niṣṭerviprayujyate || śivavratadharasyāḍhya na mṛtaṃ na ca sūtakam | pūrvāśramā na pekṣitvādasthi saṃskārajaṃ kṣaṇam || pūrvāśramasthitasyāpi * * * * * dīkṣayā || p. 452) dhvani saṃskāra bījasya jñāninaḥ satkriyāvataḥ | kṣaṇamātraṃ bhavedyaśca snānādeva nivartate || anyathā nyasyahāni syāt sā ca niṣṭhākriyāvatām | śivabhūtasya ta * * * * * gurumicchati || abhāve tu guroḥ śiṣyaṃ abhāve svasya santatim | santaterapi kālena yadā bhāvobhavediha || anyeṣāṃ tadanādeyaṃ tadā yāti svagocaram | yadvā śivāya taddravyaṃ nivedyaṃ vā śivāgnaye | * * * * ṭita saṃskāra nimittaṃ vā maṭhālaye || anumanyacca tadvākyamalaṅghyaṃ sthiti cintakaiḥ | anyathā yogyakaṃ tatsvaṃ tathā ca viniyojayet || iti || atha kvacidāgame - śivakalaśamastra vardhanīṃ sthaṇḍilaṃ ca kṛtvā * * * pūrvavadāpādya kuṇḍasya śivāyaiva pūrṇayā manasā śivam |? samarpya sthaṇḍilāgnisthaṃ śivaṃ visṛjya kevalam || śikhāgninaiva citriṃ daheti | uktañca - ācāryeṇa caturṇāṃ ca sādhakena trayasya ca | dvābhyāṃ ca putrakeṇaita samayajñe svasantatau | abhayādapi sarveṣāṃ samayajñena kārayet || nadītīraṃ samāsādya gomayenopalepayet | kalaśaṃ śāstrakalaśaṃ sampūjya vidhivattataḥ || p. 453) sthaṇḍile hastamātre ca śivaṃ sampūjyapūrvavat | tadvaddhomañca kartavyaṃ mantrān santarpya dīpayet || tadbhasma gomayedghṛṣṭaṃ śodhitavyaṃ śivāsinā | śivamānīya tatrāgneḥ dehena syāddiśi nyaset || prokṣito cūlito'syāsya cintayet praṇavaṃ hṛdi | sakalīkṛtya saṃpūjya tato homaṃ samācaret || yadadhvanā śivaṃ dhyātvā taddevāya nivedayet | pratigṛhnīṣva * * * gavañca vā vyāmenāma mahāhutim || evamuktvā śivaṃ dehe'bhayasthaṃ visṛjya ca | tatastasmindhane nāgniprasaktena nayercitam || avyucchinnāṃ tato dhārāmastra kumbhena dhārayet | akhaṇḍamaṇḍalākāraṃ śivamastu tavādhunā || snānodakaṃ taṭe datvā punaḥ snātvā taṭaṃ japet | paścimānnetra paryantamāvartya śivaśodhane || śiṣyairvā gurusambandhādgurusambandhibhistathā | japahomādikaṃ karma kartavyaṃ ca parasparam || putrā svaśiṣyā vijñāya bhrātānyaḥ putrako mataḥ | nityaṃ samayaniṣṭhaśca putrakaśca kathamitaḥ || sādhakaḥ putrako bhrātā samayī putraputrakaḥ | ācāryaḥ syātpitā teṣāṃ sarveṣāñca kriyāvatām || p. 454) dinaikaṃ sūtakaṃ teṣāṃ śivāśauca nimittataḥ | gṛhastho lokamārgaṃ tu manasāpi na laṃghayet || laukikācārarūpeṇa sūtakaṃ jāti sammatam | paramārthatayāpuṃsāṃ dīkṣitā nāgnisūtakam || teṣāmanteṣṭikarmātra samāṃsatkathitaṃ mayā || iti || atha pramādataścora sarpavahnigatātmanām | astivyāghra nadīvega saṅgrāmahata jīvinām || uddhṛtyātma viyuktānāmanyeṣāmātmaghātinām | api dehaṃ dahetpūrvaṃ tūṣṇīmeva śivāgninā || jatvā lakṣamaghorasya dadyādrudrabaliṃ yathā | raudrabhūmau yajedvidvān kṣetrapālāṃśca tarpayet | ye rudrā * * * * * ṇo jana sthāna nivāsinaḥ | kṣetrapālāśca yecānye piśācādāna vādayaḥ | sarve suprītamanasaḥ pratigṛhṇantvimaṃ balim || ugraṃ mṛtyu prabhāvena piśācatvamupāgatam | vimuñcadhvamiti prārthyāñjaliṃ muṣṭiṃ nikṣipet || oṃ raudryakṣetrapāla piśāca rākṣasa dānava bhūtagrahaṃ māṇḍabalikāmibhyo namaḥ svāheti pūjādibalidānādi mantraprayogaḥ || snānaṃ samyagsamāgamya bodhayecca tapodhanān | mahāvratadharānaṣṭau yadvāpāśupatādikān || p. 455) vastrairdakṣiṇayā caiṣāṃ toṣayitvā visarjayet | darbhaiḥ puttalikāṃ kṛtvā taddeha pratikāyikām || śeṣaṃ pūrvavadāpādya yojaye damale pade | ityanteṣṭi vidhiḥ khyātaḥ sarvāvasthā gatātmanām | nānā siddhānta yuktyaiva śrīśivajñāna śambhunā || || iti jñānaratnāvalyāmantyeṣṭi vidhiḥ || || śrī mahāgaṇapataye namaḥ || atha śrāddha vidhiṃ vakṣye gurvādīnāmṛṇāpaham | uktañaca - devānātṛṇamatyaṃ pūjāhomādi karmaṇām | dadyādaskhalitā cāro munīnāmapi nityaśaḥ || tarpaṇādibhiḥ | gurvādīnāmṛṇaṃ dadyāddikṣitaḥ śrāddhakarmaṇā | vihāyaivaṃ vidhānaṃ tatkathaṃ śiṣyo'nṛṇībhavet || iti || śraddhayādīyate śiṣyaiḥ gurunuddiśya yadghanam | satsupātreṣu vidvadbhiḥ taddhi śrāddhamudiritam || saṃskāra divasādūrdhvaṃ tṛtīye'hnitapasvinām | śrāddhaṃ kuryāt || visṛjya taddinādūrdhvaṃ gṛha sthānāmayaṃ vidhiḥ | sapiṇḍīkaraṇaṃ yāvat vaidikī ca kriyāmatā | loka saṃvyavahārārthaṃ putrādīnāṃ tataḥ param || śivaśrāddhaṃ prakartavyaṃ śivadharma sthitātmanām | tacca saṃpadi nityaṃ ca pratipakṣamṛte'hani || p. 456) pratiṣṭhā samamāvāsyāṃ pratisaṃvatsaraṃ ca vā | mṛtāhni srāddhapakṣe cā yogyaiḥ śiṣyaiḥ sutairapi || samaya śrutasaṃsthānaṃ śiṣyāṇāmanukampayā | ācāryairbhrātṛvargairvā bhrātṝṇāṃ snehabhāvataḥ || pūrvasmin divase bhaktyā deśikādi tapodhanāt | śiṣyā niṣṭhān gṛhasthāṃśca dīkṣitāṃśca nimantrayet || anyasmin divase samyak kṛta nityakriyādvayāḥ | nānā bhakṣyānna saṃyukte siddhe pāke śivānale || gupte lipte śubhe deśe dhautapīṭhādi sañcaye | iṣṭaliṅgaṃ samabhyarcya dhūpadīpādi vistaraiḥ || naivedyaṃ pracuraṃ datvā homaṃ kṛtvā vidhānataḥ | prārthayitvā śivādājñāmābhūyānmantri janmanāt || dakṣiṇottara saṃsthānaṃ vedāśraṃ maṇḍaladvayam | vidhāya prāṅkaṇe prācyāṃ karamānaṃ karāntakam || sāmānyārghyodake naiva saṃprokṣyāstreṇa maṇḍalam | yavadarbhā kṣatopeta sita puṣpairyathā kramam || svasvanāmnā hṛdābhyarcya pīṭhe pūrvāsanasthitān | hṛdā puṣpākṣatopetaṃ dadyātpādāñjali dvayoḥ || yāmye saumye samācamyāndatvā saṃveṣṭayedubhau | tadyathā - oṃ hāṃ kālāgnirudrāya pādārghyaṃ svāhā | oṃ hāṃ anantāya viṣṇave pādārghyaṃ svāhā iti | p. 457) pratīcyāṃ maṇḍale vṛttetilaiḥ pādāñjali striṣu || oṃ hāṃ īśāya pitre pādārghyaṃ svadhā | oṃ hāṃ sadāśivāya pitāmahāya pādārghyaṃ svadhā | oṃ hāṃ śāntāya pratitāmahāya pādārghyaṃ svadhā || datvā pūrvavadā cāntānāpyantaḥ praveśayet |? apasavyākrayai teṣāṃ svayamācamya saṃviśet || devasya dakṣiṇebhāge dvayaṃ pūrvānanaṃ purām | saṃsthāpya sthāpayet pīṭhe trayaṃ saumyānanaṃ guruḥ || adyāmuke śrāddhaṃ bhoyuṣmāsu vidhīyate |? hṛdā svasaṃjñayā kuryādāsanā vāhanādikam | padādārabhya mūrdhāntamakṣatairdvayamarcayet || gandhaiḥ puṣpaistilaiḥ paścācchirasaḥ prabhṛti trayam | dhūpadīpa pavitrādyairvastrairāga?raṇairyajet || tatastadā jñayā kṛtvā deva yāmye ca maṇḍalam | pratyagagra kuśopetaṃ tilāḍhyaṃ cāpasavyavān || sarvapākāgramuddhṛtya madhusarpitilānvitam | kṛtvā piṇḍatrayaṃ tatra kukkuṭāṇḍa samākṛtim || pitṛsannidhya siddhyarthaṃ pūrvādārabhya vinyaset | īśaṃ sadāśivaṃ śāntaṃ teṣu sampūjya vistaraiḥ | dhūpa dīpādi naivedyaiḥ pratyekañca śataṃ hunet || p. 458) kālānīlāditaścāgnau sampūjya ca yathāpurā | annagrāsatrayaṃ hutvā gatvā tatsannidhāvapi || pṛthakpṛthagyathāpūrvaṃ datvā pātre'thavādikam | sarvaṃ sampūrṇamityuktvā sannidhānārghyamuccaret || śrutvā vākyaṃ tatasteṣāṃ * * saṃ * * pūrṇamityatha | saptadhā japtataṃ datvā datvā sannidhi hetave || teṣāṃ savyakare paścātpātre kṛtvā japaṃ sudhīḥ | pitṛsthānamasī tyuktvā savyāsavyakrameṇa tu || pratyagbhāge vidhāyātha dhauta pādakaraḥ svayam | bhakṣyabhojyānna pānādyaṃ hutaśeṣa purassaram || datvā bhojanamityarthaṃ pūjiteṣvapi pañcasu | annaṃ mṛtyuñjitā mantrya dadyādāpośanaṃ hṛdā || juṣadhvamamṛtaṃ yūya mityuktvā ca nivedayet | bhojayedavi cāreṇa brāhmaṇāna tithīnapi || tṛptau satyāṃ tadā pṛcchet saṃpūrṇaṃ bhavatāmiti | ucchiṣṭa nikaṭe datvā sodakānnaṃ tato dadet || pitṛbhyaścācamanaṃ dvābhyāṃ paścātpātraṃ visarjayet | ācāmānte ca tāmbūlaṃ datvā dakṣiṇayānvitam || samācamya kṛtanyāsaḥ pūrṇāṃ datvā śivānalam | visṛjyeśaṃ samabhyarcya śrāddhakarma samarpayet || p. 459) jānubhyāmavanausthitvā śrāddha puṇye phalaṃ sitam | savyahaste samabhyarcya puṣpatoyākṣatānvitam || asmadārādhya pādānāṃ bhavatsāyujya sādhanam | māyā datvājñayā śrāddhaṃ kṛtametadgṛhāṇabhoḥ || ityuktvā deva devasya savyahaste samarpayet | arghyamuddhṛtya deveśamīśādīṃśca kṣamāpayet || prāśayenmadhyagaṃ puṇyānāryā putrārthadārakān | janayecchāṅkaraṃ putraṃ sā nārī jñāna vicchubham || govipravahnitoye vā dadetpuṇyaṃ yathāruci | tataḥ sambodhayedbhūmiṃ kartāgotrādibhirjanaiḥ || bhuñjīyātpāvanaṃ śeṣamannapānādikaṃ tathā | iti saṅkṣepataḥ proktaṃ śrāddhaṃ śrāddhaṃ tacchivadharmiṇām | atha laukīka dharmāṇāṃ eva śrāddhapurassarān || sapiṇḍī karaṇādūrdhvaṃ śivaśrāddhaṃ vidhīyate | bhuvaneśa padārthānāṃ tadīśaśrāddhamācaret || uktañca kālottare loka dharmiṇām - atha tasya kriyā kāryā svāsrame vā jalāśaye | uttarābhimukhī cullīṃ dhṛtvāstreṇānalaṃ kṣipet || sthālīmāropya śastreṇa sodakaṃ taṇḍulaṃ kṣipet | madhukṣīrājya saṃyuktaṃ siddha muktāntamaṇḍale || p. 460) maṇḍalaṃ bhūtale kṛtvā keśakīṭādi varjite | kṛtvārghya pātramastreṇa prokṣayettajjalena tat || tatra bhadrāsanaṃ śrāddhaṃ avatārya trimantritam | tatoccārya sakṛnmantra māsanaṃ parikalpayet || hṛdāsva saṃjñayā tatra pūjayetparameśvaram | arghyapuṣpādibhiḥ pūrvaṃ mantranyāsa kramaṃ vinā || vahnau pūjā hṛdā śambhoḥ kāyā tadvanna vistarāt | rajate tāmrapātre vā cārumuddhṛtya vai hṛdā | kukkuṭāṇḍapramāṇena satilaṃ piṇḍakalpanam || saṃsthāpya tacchivāsthāne hṛnmantreṇodaṅmukhaḥ || puṣ.pārghyaṃ gandhadhūpādyaiḥ vastranaivedyakādibhiḥ | svadhāntena svanām tatpūjayettadanantaram || oṃ hāṃ amukagotrāyāmukadharmiṇe svadhā nama iti mantraḥ | tasmiṃstile madhunākuśairgandhodakena ca | dadhikṣīrājya saṃmiśrairannairnānāvidhai hṛdā | pūrayitvāñjaliṃ pātraṃ rājataṃ vātha khaḍgajam || tatpiṇḍañcāpasavyena paritaḥ prokṣayedvahiḥ | namaskṛtya yathā nyāyaṃ kṣamasveti visarjayet || mudrayā saha mantreṇa pūrvoddiṣṭena ṣaṇmukhaḥ | pūrṇāṃ hṛdāmbhasā kṛtvā kalaśaṃ sa tilaṃ suta || ācāryāya pradadyāttatsavastraṃ kāñcanānvitam || p. 461) jale piṇḍaṃ vinikṣipya vahnau vā tadabhāvataḥ | bhūmau tilodakaṃ datvā hṛnnāmnā svadhayā saha || prakṣālya pāṇipādau ca kuryādācamanaṃ tataḥ | saṃhṛtya pīṭha vinyastaṃ vahnisthañca visṛkya ca || plāvayitvopalipyātha kṛtanyāso viśedgṛham | astreṇa kṛtarakṣastu bhuñjīyātpavanaṃ laghu || pūrvānanena guruṇā saumyavaktraiśca sādhakaiḥ | putrakaiḥ samayasthaiśca bhoktavyaṃ paścimanāne || eka paṅktiḥ sadāvarjya bhinnajātiṣu ṣaṇmukha | catustridvekaye rekhā viprādīnāñca maṇḍalam || śuklena rajasā kāryaṃ vyojane pātra rakṣaṇam | pūrvāditāsane sthitvāhyathavā krama kalpite || dvādaśāṅguladīrghe vā vṛtte vā dvādaśāṅgule | aghoraṃ bhojana cā yathā śaktyā japettataḥ || dinānte'streṇa siddhārthān kṣiptvā śayanamācaret | vidhānametadakhilaṃ kartavyaṃ ca prayatnataḥ | dināni daśamedhāvī pretānugrahakāmyayā || hṛdādi netra paryantaiḥ kuryātpañca dināni ca | sadyojātādivaktraiśca tadūrdhvaṃ dinapañcakam || daśāhamevaṃ nirvartya prāptetvekādaśedine || p. 462) ekoddiṣṭaṃ tatastasya lokadharma sthitasya ca | tadyathā - śrāddhakarma tadā kuryāt saṃpanne vāhnike sati || tadarthaṃ gurumabhyarcya guruputramathāpi vā | sādhakaṃ tadabhāvādvā putrakaṃ samaya sthitam || vratinaṃ śiva bhaktaṃ vā caikaikaṃ putra māsakam | prakṣālitādhimācāntaṃ kṛtvāntaḥ saṃpraveśyatam || datvāsanamathāsthāpya cottarābhimukhaṃ tataḥ | tadagre pūrvavadevaṃ brahmāṅgaṃ sahitaṃ yajet | tataḥ pūrvavidhānena nāma gotra samanvitam | ācāryaṃ pūjayitvātha prāhanāmannimantritam || gandhapuṣpapavitrādyaiḥ yathā śaktyāmbarādibhiḥ | mṛtopakaraṇaṃ sarvaṃ tadā tasmai nivedya ca || tadājñātaḥ śivogre ca piṇḍayāgaṃ samārabhet | satilaṃ sarṣapākāgraṃ sakuśaṃ madhuviplutam || tatra sampūjya deveśaṃ gandhapuṣpa pavitrakaiḥ | naivedyaṃ śivamantreṇa datvā piṇḍe prayatnataḥ || piṇḍamarpya vidhānena sampūjya bhaktipūrvakam | mudrāṃ kṛtvā japaṃ kṛtvā vahnihomaṃ samācaret || bhikṣā bhojyādikaṃ datvā gurave ca hṛdāṇunā | tadbhojanāvasāne tu mantrapīṭhasya cāgrataḥ || p. 463) arghyapātreṇa cāstreṇa bhūmau datvā tilodakam | bhukta śeṣaṃ ca siddhānnaṃ gṛhītvā sodakānvitam || bhūtānāṃ tarpaṇārthāya vikiredvāhyato balim | sampannamiti saṃpṛccheddadyādā camanaṃ guroḥ | ucchiṣṭamapi saṃhṛtya kṣitimabhyukṣya hetinā || śivasaṃ prīṇanaṃ kuryādgṛhītvā dakṣiṇaṃ guruḥ | vahnisaṃsthasya devasya dadyātpūrṇāṃ śivāṇunā || hṛdābja karṇikā madhye sūryakoṭi samaprabham | mantreśamupasaṃhṛtya pīṭhe piṇḍāgnimadhyataḥ || anena vidhinā kuryānmāsi māsi śikhidhvaja | niṣpannaiva smarecaivaṃ prāptemāse trayodaśe || tasya pretatva śāntyarthaṃ pitṛśrāddhaṃ samācaret | snānādi homaparyantamādau nirvartya cāhnikam || saṃskṛtāgnau tu siddhe'nne ghṛtakṣīra samāplute | āhūyānmantritān bhaktyā deśikāṃśca kriyāvataḥ | pādaprakṣālanaṃ kṛtvā saṃpraveśya gṛhāntare | dvāvādau pūrvavaktre tu viniveśyāsana dvaye || rudraṃ kālānalaṃ viṣṇumanantaṃ kalpayedubhau | ā pāda mūrdhniparyantam jānubhyāmagnau sthiti | akṣataiḥ puṣpadhūpādyaiḥ dvayamādau prapūjayet || p. 464) triṇetrodaṅmukhānyastvā pīṭhanyāsakrameṇa tu | īśaṃ sadāśivaṃ śāntaṃ tṛtīyaṃ teṣu kalpayet || tatrāhvānaṃ hṛdā kāryamīśasya putrasaṃjñayā | sadāśivaṃ svamantreṇa kalpayettu pitāmaham || śivaṃ svajñānamūlena kalpayet prapitāmaham | vidhinā tu krameṇaitā nardhya puṣpādibhiryajet || prārthayitvā tato'nujñāṃ mantreśaṃ liṅgakaṃ yajet | mahāsanādibhirgandha vastrabhūṣaṇadhāmabhiḥ || dhūpadīpādi naivedyairbhakṣyairnānānavānnakaiḥ | stotraṃ mantra namaskāraistoṣayitvā maheśvaram || tamevānalamadhye ca sannikṛtya ca tarpayet | savyāsavyopavītena teṣāṃ savyopasavyataḥ || saptāstramantra japtārghyaṃ pātramuddhṛtya bhaktitaḥ | pitṛ sānnidhya siddhyarthaṃ datvārghyaṃ tadadho nyaset || astu sampūrṇamityuktvā pitṛsthānamasītyapi | dakṣiṇāgra kuśopetaṃ maṇḍale śivasannidhau | pitṛsānnidhya sidhyarthaṃ naivedyaṃ tritayaṃ dadet || vyañjanādi samopetaṃ madhvājyatilabhāvitam | saṃprokṣyāstrārghya toyena sthāneṣu triṣu vai hṛdā || saṃhārakramayogena darbhoparyapasavyataḥ || p. 465) smṛtaṃ smṛtvā pitṝn dhyātvā mantraiḥ svaiḥ svaiḥ pṛthak pṛthak | nāma gotradinā prāgvacchivañca prayajettataḥ || atrāpi śabdābhyāmarthaṃ amumāsa sāratithi |? nakṣatrayoge'muka gotrāyāmukaśarmaṇe'smin kṣetre gaṅgādi taṭe'mukeśvara sannidhāne māsyaśrāddhamahaṃ kariṣyāmītyetadvākyapurassaram | pitṝnabhyarcya liṅgasthaṃ śi * * * * puṣpādibhiḥ | prīṇayedityarthaḥ || pitṛcchinnau tu santarpya prīṇayeccaruhomataḥ | bhojanaṃ ca tato dadyātpūjitānāṃ purā suta | yathāgamaṃ tataḥ pṛcchettṛptirastūparūpataḥ || sāyāntena hṛdā dadyācchivasyāgre ca dakṣiṇām | tataḥ pūrṇāhutiṃ datvā śivañcāgni visarjayet || prāśayenmadhyagaṃ piṇḍaṃ mūlamantrābhimantritam || nāryā putrā yathāsau bahukanyā prajāyaṇam | janayecchaṅkaraṃ putraṃ lakṣmīsaubhāgyavardhanam || dharmajñānakriyāsaktaṃ satyavrataparāyaṇam | athārghyapātramuddhṛtya hṛdāsaṅkalpitaṃ purā || svamantreṇa pitṝn sarvān tatrasthān khagatāṃ smaret | arghyapātrodakenaiva netra mantreṇa locane | apamṛjyodakaṃ tadvikṣipet sthāne'thapāvane || p. 466) iti mantramayaṃ śrāddhaṃ jñānadhyāna samanvitam | samayajñādikaiḥ kāryaṃ guruṇāmantrasiddhaye || pitrādīnāṃ sutaiḥ kāryaṃ guruśiṣyānukampayā | samāghṛtasya pūrvāṇāṃ śiṣyāṇāṃ bhāvitātmanām || kriyā saktena tatrāpi kāryamātma hitāptaye || dīksāmayamidaṃ śrāddhaṃ mayoktaṃ sugati pradam | kartavyaṃ dīkṣitānāṃ tadyāgajñena ca sāṅgare || deśekāle ca satpātre śrāddha karma samācaret | śivaśrāddhe kṛte hyevaṃ māṃ sadā śiva bhūmikam || tṛptiṃ yānti śivenātra prītaiśca śivabhāvitaiḥ | śrījñānaśaṅkarācāryeṇa jñānaratnāvalīmate | siddhāntārthānusāreṇa śrāddhakarmavidhiḥ kṛtaḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || atha nirmālya saṃsarge pramādānniḥ spṛhātmanām | brūmaḥ śivāṣṭakaṃ teṣāṃ tattaddoṣāpanuttaye || śuddhadravyeṇa tatkāryaṃ kṛṣṇāṣṭamyādi parvasu | nimantrayeta pūrvedyuḥ dvādaśaiva tapodhanān || śuddhāmnāyasthitāñchāntān śivabhaktyādṛḍhavratān | śuddhaṃ pākaṃ samutpādya dine'nyasmin kriyakriyaḥ || p. 467) tānāhūya yathāvṛttaṃ pādau prakṣālayeddhṛdā | oṃ hāṃ somāya pādārghyaṃ svāhetyādayo mantrāḥ || uttarābhimukhānaṣṭau veśayelliṅga sannidhau | pratyagāsyadvayaṃ pūrve pūrvasyāṃ paścime dvayam || saṃsthāpya pūjayet teṣu devān dvādaśa tadyathā | somaśambhuḥ śivaḥ śūlī sarvajñaḥ śaṅkarastviti || śiti kaṇṭhaśca śarvaśca saumyāsyeṣu sthitā ime | nānāśambhonvitāḥ sarve sitāḥ siṃhāsana sthitāḥ || varadābhayaśūlābja dharāssarve viśeṣataḥ | viśeṣaṃ kathayāmyeṣāmaṣṭānā manupūrvaśaḥ || pāśāṅkuśakarassoma śambhuḥ śaradhanurdharaḥ | ghaṇḍakārtha dharaścānye jāpyakuṇḍidharo'paraḥ || anyaḥ pustākṣamālī ca śuka śārīdharaḥ paraḥ | candra sūrya dharaścānyo vīṇāvādī tathāṣṭamaḥ || atha brahmā ca śakraśca pītau pūrve sthitau dvaye | viṣṇuścānantanāgaśca nīlopratyaksthita dvaye || kṛtāñjali puṭāssarve śeṣameṣāṃ nigadyate | śaktidaṇḍadharobrahmā vajratarjadharohariḥ | gadā cakradharo viṣṇuḥ nāgaḥ kuṇḍyakṣamālinaḥ || te rudrāḥ ṣaṭpadā jñeyāḥ brahmādyāḥ su caturbhujāḥ || p. 468) praṇavo hṛdayāṇurvā mantrāsteṣāṃ prakīrtitāḥ | sarvān sampūjya gandhādyairvastraiḥ puṣpaiśca bhūṣaṇaiḥ || pratyekaśatahomena tarpayitvā hṛdāṇunā | bhojayenmadhurānnādyaiḥ tṛptau dadyāt sadakṣiṇam || tāmbūlaṃ prārthayedetān jānubhyāmavanausthitaḥ | bho bho devā mayāpūrvaṃ pramādātsevitaṃ sakṛt | deva dravyādi nirmālyaṃ tattaddoṣāpanuttaye || anugrahaḥ prakartavyaḥ kṛpayāmayi samprati | bhavatprasādādanyairvā muktirme'stu pare pade | iti vijñāpya labdhājño natvā devaṃ kṣamāpayet || devatāmādhipatye ca lohaśailamṛgādibhiḥ | muktiṃ saṅkalpya devānāṃ puṇyakṣetre śivālaye | citre vā sthāpayitvaitān bhojayecca tapodhanān || tadā śuddhiṃ samabhyeti deva dravya niyāmakaḥ | uktañca - śrī devyuvāca - śrūtaṃ devādhva santānaṃ dīkṣā ca bahudhā śrutā | idānīṃ śrotumicchāmi devatāmādhikāriṇīm || nirgamaḥ | kalāvahaṃ kṛteḥ pāpādvahu citrā tapādhipān | nirmālya bhakṣaṇātpāpaṃ muktaṃ ghoraṃ sudustaram || asti kiṃ devadeveśa vistārastasya kathyatām | ajñānājjñānatovāpi samastamala saṃbhṛtau || p. 469) īśvara ucāca - astyekaḥ paramopāpaḥ śivanirmālya ghātinām | uktyā śivāsṭakaṃ kṛtvā tasmātpāpātpramucyate || śilāmṛddāru lohairvā citrairvā devatāgrataḥ | kṛtvāpi vidhivatsthāpya janaḥ pāpāt pramucyate || mahānti pātakānnāryo * * * nyuktāni pureta ca |? teṣu garhitametacca jñeyanirmālyapāvakam | tattacchivāṣṭakāddevi nāsti pāpaṃ suniścitam || satyaṃ māheśvaraṃ vākyaṃ cintitavyaṃ maheśvari | somaḥ śambhuḥ śivaḥ śūlī sarvajñaḥ śaṅkarastathā || śitikaṇṭhaśca śarvaśca hyetacchivāṣṭakaṃ priye | jīvite ca svayaṃ kuryānmṛte śivāṣṭakaṃ punaḥ || yamuddiśya kṛtaṃ devi tasya pāpaṃ na vidyate | kṛtvā nirmālyakaṃ devi varjayāprītikonaraḥ || punaḥ saṃbhakṣaṇādyāti narakaṃ nātra saṃśayaḥ | aṣṭāvete śivāḥ śāntāḥ nānāśṛṅgāra saṃyutāḥ || ṣoḍaśa varṣadiśīyā ratnatāṭaṅka maṇḍitāḥ | laulyāṃ gadahāracchannā nūpurāṃ ghriviśobhitāḥ | triṇetrāssajaṭājūṭāścandrālaṃkṛta maulayaḥ || keyūra kaṭakaprāntāḥ divyavastrāḥ suśobhitāḥ | ṣaṭbhujāśca tribhaṅgāśca ūrdhvaṃ padmāsanāśca vā || p. 470) ratna siṃhāsanordhvasyāḥ sarve vṛṣabhaliṅginaḥ | indīvaravarābhīti śūladhārāstu mukhyataḥ || paścādastradvayaṃ dadyād yathāhaṃ kathayāmite | pāśāṃkuśa purāproktaṃ dhanuḥ śaradharastathā || ghaṇṭakāścārdhayaścānyo jāpya kuṇḍidharo'paraḥ | mālā pustadhārāśca śukadhārīdharo paraḥ || candrasūryadharaścānyo vīṇāvādī tathāṣṭamaḥ | eteṣāṃ paṅktibhūtānāṃ pārśve'pyanyāstra devatāḥ | catastraḥ pūjayedāsāṃ nāmarūpāṇi ca brūve || kṛtāñjali puṭāccakraḥ brahmaviṣṇu nā vināyakāḥ || kramādvajra tarjadharaḥ śaktidaṇḍa vidhārakaḥ | cakrā gadādharāścānyo jāpya kuṇḍīdharoparaḥ | evaṃ caturbhujā hyete pūjanīyā vidhānataḥ || brahmacaryādibhirdevi kartavyaṃ hi śivāṣṭakam | anyairnirmālya cetaskaiḥ pāṣaṇḍairvā malakṣayāt || alpāparādhibhirdedehī dvādaśāya tapodhanāḥ | anyena dīkṣitā bhaktāḥ śaucācārasamanvitāḥ || pūrvokta vidhivatpūjyāḥ sarvapāpakṣayāryataḥ || iti || evaṃ śivāṣṭakaṃ proktaṃ sarvanirmālya pātanāt | siddhāntārthānusāreṇa śrīśivajñāna śambhunā || śrīmahāgaṇapataye namaḥ | p. 471) || śrī mahāgaṇapataye namaḥ || nāḍībhūtamaye sūtre hṛtpadāṃ maṇḍalānvitam | hṛdā vinyasya tatraiva śaktimādhārikāṃ nyaset || vidyādehastatastatra nyasedapyuttamāṃśunā | śiṣyātmānamathādāya nyasettatra malāvṛtam | malapāśaṃ nyasetkṛṣṇaṃ malapāśaṃ sitāsitam || māyāpāśaṃ vicitraṃ tadaṣṭabhāgena cātmani | bhoktṛtvamamalastasya karmaṇā ca sukhāsukham || māyīyaṃ taccharīrasya kāraṇaṃ viṣayeṣu ca | vidyādehaṃ ca taddehe mastake śivamarcayet || tataḥ śirasi tatsūtre hyavyucchinnena mantravit || nyaset ṣaḍvidhamadhvānaṃ pādānta vyāpakaṃ śiśoḥ | malapāśādhipāṃ śaktiṃ tathā vinyasya tarpayet || tatastasya śikhāyāṃ tu vāmaśaktiṃ nyasedyathā | nirodhaṃ kuṭilākāraṃ vahnau santarpayetpunaḥ || nyūnātiriktapūrṇārthaṃ śatamūlena pūrṇayā | hutvātha śāntyatītādau tarpaṇaṃ dīpanaṃ caret || oṃ namaḥ śivāya oṃ śrī mahāgaṇapataye namaḥ | kāryaṃ viśveśvaraṃ jyotiḥ maṇḍalābhoga vāsinā | śrīmajjñāna śivevātha liṅgalakṣaṇamucyate || yadyapyasti sadeśasya pūjādhāramanekadhā | p. 472) tathāpi liṅge nityārthā sampūrṇaphaladāyakaḥ || tathā śrīkālottare - pūjādhārāṇi vakṣyāmi samāsāt kṛttikā suta | samūrtau pūjanaṃ kāryaṃ pūjārambhe prayatnataḥ || yogināṃ vā svamūrte tu pūjanaṃ vihitaṃ sadā | yāgārambhe sadāpūjā gurumūrtau prakalpayet || āśīrvāda * * vā vatsakṛdevaṃ śivaṃ yajet | vidyāpūjā * * * * * pūjā kāryā sadaiva hi || vidyāpīṭhaṃ kośamātraṃ pūjayedvasva saṃhitām | jale sadāśivaḥ pūjyaḥ snānānte ca sakṛtsuta || agnau pūjāvasāne tamiṣṭvā homaṃ samācaret | nirvighnārthaṃ sthaṇḍile tu śivāstraṃ samprapūjayet || śivaśca sthaṇḍile pūjyaḥ jalavatkalaśohitam | sthiraliṅge sadākārayṃ siddhikāmaiḥ prayatnataḥ || bhuktimuktipradaṃ puṃsāṃ calaliṅge śivārcanam || pūjayet sūryabimbasthaṃ darpaṇe pratibimbitam | tadvadvai somabimbasthaṃ pūjayenmṛtyu vañcane | sarvatra saṃsthitaṃ pūjyaṃ sarvādhāreṣu sarvadā | tatrāpi liṅge bhagavān pūjāṃ gṛhṇāti dhūrjaṭiḥ || asaṃpūrṇā kṛtāpūjā mantradravyakriyāgaṇaiḥ | tathāpi liṅge sampūrṇā pūjābhavati ṣaṇmukha || na nyūnā nādhikākārā pūjā vai sthaṇḍile suta || p. 477) nyūnādhikā tu yā pūjā phalahīnā prakīrtitā | etasmātkāraṇādvatsa liṅgārādhanamārabheta || iti | līyante yatra bhūtāni nirgacchanti yataḥ punaḥ | tena liṅgaṃ paraṃ vyoma niṣkalaḥ paramaśśivaḥ || liṅgyate cihnatoyena bhāvena bhagavañchivaḥ | yogibhistattridhāliṅgaṃ vyaktāvyakto bhayātmakam || vyaktaṃ tatsakalaṃ jñeyamavyaktaṃ niṣkalaṃ matam | jñānajyotirmayaṃ liṅgaṃ vyaktāvyaktamiti smṛtam || tadākāraṃ tadābhaktaṃ kṛtrimaṃ tadadhiṣṭhitam | liṅgamityucyate tacca kṛtrimaṃ tadadhiṣṭhitam | tāmra vyāharaṇe vidvānācāryaḥ sarvamaṅgalaiḥ || svānu kūle tithau lagne yajamānena pūjitaḥ | śambhu kumbhaṃ sa śastrāluṃ sampūjya balasaṃyutam || devadevatvadājñāto liṅgārthaṃ saṃyajāmyaham | tvadadhiṣṭhān yogyaṃ talliṅgaṃ sadyaḥ prasūtame || iti vijñāpya labdhājñaḥ śilpibhiḥ śakunaiḥ saha | samādāyassa sāmagrya skandhāsau pūjayedguruḥ || vanaṃ śailaṃ nadīkūlaṃ puṇyakṣetramathāpi vā | tatra saumyāṃ śilāṃ prāpya tatsaumye yāgamandire || devaṃ śāstraṃ sa lokeśaṃ kumbhe sadvārapaṃ yajet | śivā mantreṇa saṃprokṣya hṛdā saṃpūjya rakṣayet || p. 474) bhasmanā cāstra varmabhyāṃ digbaliṃ tvaniśi kṣipet | sarvākyānabhisaṃpūjya ṭaṅkamudgarakādikam || prāśya gavyaṃ tanuṃ śuddho yāgamadhye svapedguruḥ | bhuktyarthī pūrvadiṅmūrdhā muktyarthī dakṣiṇā śirāḥ || śiraḥ sthāne yajetkumbhe saptamāṇavakaṃ śivam | śuddhasphaṭikasaṃkāśamevavaktraṃ trilocanam || vyāghracarmaparīdhānaṃ nāgayajñopavītinam | candrārdha śekharaṃ saumyaṃ maulīkuṇḍalabhūṣaṇam || triśūlaṃ varadaṃ savye merubhaya kapālinam | keyūra nūpuropetaṃ dhyātvā svapnamanuṃ japet || oṃ namaḥ śambho triṇetrāya piṅgalāya mahātmane | vāmāya viśvarūpāya svapnādhi pataye namaḥ || svapne kathaya me tathyaṃ sarvakāryamakhādhipam | oṃ hili hili śūla pāṇaye namaḥ | prātaḥ snānādikaṃ kṛtvā saṃpūjya parameśvaram || susvapnaṃ kathayediṣṭe duḥsvapne śāntimācaret | aghorāstra sahastreṇa tadardhena śatena vā | pūrve saumye tatheśāvetve vyaktodehaḥ śiraḥ kramāt || adhobhāge śiraṃ cordhve pṛṣṭhabhāgaṃ samaṅkayet | pādasthāne śilāgrāhyā taccheṣe vṛṣabhastathā || p. 475) taccihnacihnitāṃ kuryāt praṇavena hṛdāthavā | patrakriyā yadānasyācchilāmākṛṣya yatnataḥ || karmaśālāsu nikṣipya kriyāṃ pūrvavadā caret | tataḥ śilāṃ samākṛṣya guṇadoṣān parīkṣayet || tadyathā kālottare - sā śilā trividhā proktā strīpuṃsatānapuṃsakā | bālāyuvā tathā vṛddhā rūkṣā rājavivarjitā | gambhīraśabdairgambhīrā snigdhacchayā manoramā || jalotthitā sthirāgurvī samāsaumyāpyadhomukihī | gūḍhacchāyā sugandhā ca snigdhā susudhādṛḍhā || sitādi varṇāvarṇānāṃ hīnarekhā vigarhitā | uttamāyāṃ hīnarekhā varjanīyāstu bindavaḥ || hīnāścottamārekhāḥ śaṃsitā bindavastathā || avakrā vitathācchinnā praśastā kṛttikā suta | evaṃ vidyā śilā grāhyā kīlormi puṭavarjitāḥ || bahurekhā hīnarekhā vyaṅgarekhāsu sampūṭā | sasphoṭa varṇabahulā rakṣā?kākapadānvitāḥ || aśuci sthāna saṃsthā ca yuktā kāpota sannibhā | padmā parāvata prakhyā hāsacārakharoṣṭrabhā || agnimāñjiṣṭa bhṛṅgābhā ahimaṇḍūkasannibhā | siṃha vyāghroṣṭramācāra kharaśca padalāñchitāḥ || p. 476) matsya kardama dhūmrābhā dhūsarā malinatviṣā | yāga raviladhairyuktā yā ca durgandhi saṃyutā || tāṃkṣatāṃ sūryataptaṃ ca bahudoṣaṃ parityajet | nirdoṣānu sadā grāhyādyā sarvasiddhidā || vyaktā vyaktādike liṅgepīṭhe puṃśailamīritam | strīrūpāṇāṃ tu piṇḍīnāṃ strīśilānā parāhitā || gaurī caraṃ tṛtīyena dvāra prasāada siddhaye | chedane takṣaṇe vātha karṣaṇe ca viśeṣataḥ || sagarbhāmatha nirgarbhāṃ nirdeśya lakṣaṇena tu | vikṛtaṃ tu yadā tasya maṇḍalaṃ vā svakaṃ kvacit || tadā sagarbhaṃ vijñeyaṃ lepapūrvaṃ parīkṣayet | kāsa?saṃharitālaṃ ca aśvaṃ viṣayameva ca || ṛddhi puṣpasamāyuktaṃ cakraṃ vajraṃ ca kandakam | viṣṭvāra nāla saṃyogādrātrau liṅgaṃ pralepayet || sa garbhaṃ vikṛtairjñeyaṃ dhārāpātena lakṣayet | yasmānnacyavate liṅgaṃ tatra doṣaṃ vinirdeśet || mṛdutve maṇḍale vātha śabdena vikṛtena vā | māñjiṣṭha varṇe maṇḍūkaṃ godhāṃ pīte ca nirdiśet || patrī jīvaṃ śyāmavarṇe vicitre vṛściko bhavet | aruṇe kintu kalāvasyaṃ nistriṃśābhe jalaṃ bhavet || p. 478) śyāma cātre? vipakṣī syādbhasmābhesi kadācayam | eva mādīni vādyāni vijñeyāni prayatnataḥ || śāṇādi gharṣitaṃ kṛtvā cihnāni pravilokayet | śubhavarṇe śubhākārai sarpasiddhyai śubhapradam || aśubhākāra varṇaistu viparīta phalapradam | tathā pratiṣṭhāsāra saṃgrahe ca - śvetā raktā pītā kṛṣṇā viprādis.u cayet kramāt | padmājya raktagomūtra gandhākṣaśobhanādṛḍhā || meghadhvanistathā vīṇā ghaṇṭāśaṅkhe parāparā | bālā yuvastathā vṛddhā strīpuṃrūpā napuṃsakā || nānāvarṇaśca mṛdvī ca durgandhāpi vanadhvaniḥ | lasva bālā śiśuḥ jñeyā bālā bāleva niṣphalā || kaṭhinā śītalā snigdhā gambhīrā sudhvanīdṛḍhā | tejodhikā ca gurvī sā manojñā suyavā matā || siddhidā sarvakāryeṣu sarvalakṣaṇa saṃyutā | rūkṣātyuṣṇā kaṭhīnādhvanī hīnāni vigarhitā || bhekamīnā vighaṇṭāyā bhogīnīpi laghūdvahā | sarvakārya vināśī sā vṛddhā vṛddhimiva tyajet || rambhā dalākṛtiryātra svastrīṇāṃ sarvakāmadā | vaṭāśvattha palāśārka patratulyo gamadhvaniḥ || snigdhaściraśca gambhīraḥ pāṣāṇaḥ puruṣastataḥ | rūkṣamuṣṇaṃ su kaṭhinaṃ bherikā ghaṭikopamam || p. 478) śirālaṃ karkaśaṃ rūkṣaṃ ṣaṇḍaṣaṇḍasya siddhidaḥ | kāṃsya homāyā bhāsaiḥ satāmrābhairdalairyutā || tadvarṇa bindurekhābhirhīnakaiścābhi nanditā | yajamāna nṛpaṃrāṣṭraṃ tāpakaṃ śilpinaṃ tathā || niganti vimalairyuktā tasmāttāṃ parivarjayet | kṛṣṇā sitāṅkurāsakta kaupīke śaila lohitaḥ || hema varṇātmakaścaite śeṣāḥ sarvatra doṣadāḥ || śvetā padmopamā rekhā brāhmaṇānāṃ hitā vahā | pītaraktaṃ ca rājñāṃ syādvaiśye śyāmāruṇārthadā || śūdrāṇāṃ haritā kṛṣṇā sarvadā'rogyadā matā || indracāpopamārekhā sarveṣāṃ sarvadā matā || hīnā rekhottamā hīnā hīnā rekhottamā śubhā | sarvalakṣaṇasaṃyuktā svalpadoṣā yadā śivā || tadāghora sahasrājyaṃ hutvā saṃyojayedguruḥ || iti || praśastā kāṣṭhasaṃbhūta susānandāravaṃ hitam | campakā nandabībhatsa candana dvitayodbhavam || śāka sālatamālottha khādirāśokajaṃ śubham | aśvattha vaṭaśrīparṇa bilvatinduka gālavam || jīrṇapādapajaṃ varjyaṃ citivalmīka sambhavam | tricaturṇātha? tadvadgrāma yāni mahīrukam | kīḍaviddhaṃ svayaṃ bhagnaṃ mahāpāta gajāvaham || śuṣkaṃ kruddhādi saṃjuṣṭaṃ sevitaṃ cāntyajātibhiḥ || p. 479) savraṇaṃ grānthikaṃ vyaṅgaṃ sārahīnaṃ taruṃ tyajet | vṛkṣaṃ salakṣaṇaṃ vṛddhā pūrvavaccādhivāsayet || ūrdhvaṃśivasyayaḥ pādaṃ vaktraṃ pūrvottarāgamam | lāñchayitvāstramantreṇa chedayet tatkṣaṇādapi || sopacāraṃ rathe kṛtvā samānīya prayatnataḥ | devālayottare bhāge karmarūgyā niveśayet || ṣaṭsaptāṣṭayavairjñeyaṃ kansaṃ madhyamuttamam | aṅgulantai stridhājñeyaṃ caturviṃśatibhiḥ karaḥ | ekahastaṃ dvihastaṃ ca trihastaṃ kanyasaṃ tridhā | caturbhiḥ pañcabhiḥ ṣaḍbhiḥ hastaisyāṃ madhyamaṃ tridhā || saptāṣṭanavabhirhastairuttamaṃ trividhaṃ matam || navaliṅgāni śuddhāni śailāni mṛṇmayāni ca | aṣṭāṣṭāṅgula pūjāni cāntarāṇīha ṣoḍaśa || ṣaṭ ṣaḍaṅgula vṛddhāni catustriṃśati vā jaguḥ | hastādadhā sthitaṃ śailaṃ dhāmni gehe tu śobhanam | tathā cāha mayaṃ hastadadha sthitaṃ śailaṃ prāsādeṣu na śaṣyate | calamapyahitaṃ siddhyai gṛhe ca gṛhiṇāṃ śrayet || iti | tathā ca kālottare - hastā dadhasthitaṃ śailaṃ prāsāde parivarjayet | kintu raudraṃ yavāṅkaṃ tacchmaśānādiṣu mārasā || iti || ṣoḍaśāṅgulamārabhya dārujaṃ ṣaṭkaraṃ bhavet | aṣṭāṅgulaṃ samārabhya lohajaṃ trikaraṃ matam | tathā ca mohaśrūrottae - p. 480) śilāmṛddārulohotthaṃ tuṣṭigraha rasānilaiḥ | jyeṣṭhaṃ jyeṣṭhakaraṃ liṅgaṃ caturdravya vibhedataḥ || tattṛtīyāṃśa santyāgānmadhyamasyottamaṃ bhavet | kanyasāgraṃ dalādasya tridhā liṅgamudāhṛtam || bhidyante svasvanāmāṃśairnavaliṅgaṃ yathā bhavet | jyeṣṭhādi kanyasāntāni liṅgāni kathitāni te | tathā ca kālottare - eka hastāditaḥ kṛtvā na cāntaṃ kathitaṃ mayā | mṛcchailajaṃ samānena dārujaṃ syāttribhirvinā | tadardhalohajaṃ cāgryaṃ hastamānena kīrtitam | ṣoḍaśāṅgula paryantaṃ prāsāde dāru saṃhitam || aṣṭāṅgulaṃ tathā lohaṃ tadardhañcedgṛhe hitam | tacchailaṃ dārujaṃ vāpi svagṛhe parivarjayet || bhukti muktipradaṃ lohaṃ dravyaṃ sīsāyasaṃ vinā | mahābhukti pradaṃ haimaṃ madhyamaṃ tārasaṃbhavam | anya bhuktipradaṃ śeṣamaṅgulāttanayāvadhi || iti || garbhamānena vā kāryā prāsādo yadi nirmitaḥ | nava prasāda garhasya tulyanaṃ tadudṛśyate |? tadgarbhe pañcadhā bhakte tribhiḥ syāduttamottamam || punaśca navabhirbhaktaiḥ pañcabhirmadhyamottamam | dvidhābhakte punargabhe bhāgaikaṃ kanyasottamam || jyeṣṭhaṃ jyeṣṭhāt samārabhya kanyasādhodvayāvadhi || p. 481) navaliṅgāni jāyante sottarāṇi svanāmataḥ | tathā ca kālottare - bhūtarandhrākṣa bhaktaistu dhāmagarbhe samantataḥ || vahnibhūtātma bhāgaiḥ syājjyeṣṭhaṃ madhyādhamaṃ śivam | teṣāṃ madhye tathā dvendve kanyāsāyā tathā dvayam || prāsāda garbhamānena navaliṅgāni santi hi | ekaikaṃ tu tridhābhaktyā puruvaṃ saṃkhyā prajāyate || iti | tathā piṅgalāmate ca - prāsāde vā yathā pūrvaṃ liṅga paścāt prakalpayet | kanyasādi samārabhya jyeṣṭhāntaṃ garbhamānataḥ | garbhārdhaṃ kanyasaṃ jyeṣṭhaṃ navabhakte tu pañcabhiḥ | madhyamottamamākhyātaṃ bhūtāgni jyeṣṭha jyeṣṭhakam || jyeṣṭhā kanyāntare khedve devaliṅga vikalpanā | tatsaṅgaṃ samamānena kanyāso dvayamādiśet | tadantaraṃ yathā pūrvaṃ tridhekaikaṃ prakalpayet | atrāpi saṅkhayāliṅgaṃ pūrvaṃ syātpari visphuṭam || iti | yadvā - garbhārdhenādhamaṃ liṅgaṃ bhūtāṃśaissyāttribhirvaram || tanmadhye saptasūtrāṇi navaliṅgāni caiva hi || tathā ca śrīkiraṇe - prāsādo yadi pūrvasthaḥ tadā tanmāna kalpanam | ūrdhā?rdhe kanyasaṃ liṅgaṃ pañcabhāgī kṛte sati || trima?ghāṃ duttamaṃ liṅgaṃ navadhā bhājite sati | pañcabhirmadhyamaṃ liṅgaṃ bhavenmadhyama madhyamam || p. 482) tadūrdhvādho bhavedgarbhe bhājyairekhaistribhistribhiḥ | eka garbho yathā yogaṃ liṅgāni navasaṃkhyayā || kalpanīyāni vidvadbhiryajamānecchayā khagaḥ | yajamāno yathā bhāgo bhavelliṅgaṃ phalaṃ tathā || iti | ūrdhvamānaṃ samākhyātaṃ vistaraṃ kathyate'dhunā || tīrthaṃ ṣoḍaśadhā kṛtvā ṣaṭpaña caturaṃśakaiḥ || vistāraṃ caturaṃśaṃ syānnāḍyo nāḍye surārcite | sa ca sarvasamekāryaḥ satryaṃ śaiḥ pañcabhiḥ punaḥ || tathā ca kālottare - etaducchrāyamānaṃ tu vistāraḥ kathyate punaḥ | liṅgadhāmaṃ vikāraṃ vā śakramāhanturvipañcabhiḥ || sa tribhāgaistu liṅgānāṃ vistāraḥ kathyate mayā | āḍhyam surārcitaṃ liṅgaṃ tathā nāḍyaṃ tṛtīyakam || anyatsarvaṃ samaṃ liṅgaṃ vibhāgena prakīrtitam || iti | tathā ca lakṣaṇaṃ gṛhe uktāyāmasya cārdhāṃśe nāgāṃśairbhājite kramāt | rasa bhūtābdhi ṣaṣṭhāṃśa tryaṃśādhika śarairbhavet || āḍhyā nāḍyāsurājyāhvaṃ tulyānāṃ caturaśrakaḥ || iti || tathā ca mohaśrūrottare - nābhe bhakte ca liṅgārthe rasabāṇakṛtairbhavet | āḍyā nāḍyā sureṣṭeṣu viṣkaṃbhaḥ sarvataḥ same || satribhāgairbhavedakṣaiḥ brahmāṅgaścaturaśrakaḥ || iti || aṅgulāni sphuṭīkṛtya liṅgeṣvāyaṃ vilakṣayet || p. 482) āyaścaturvidhaḥ proktaḥ sthāna bhedādyathāgame || uktañca kālottare - liṅgānāṃ pīṭhanātmañca gaṇānāñca dhvajāyutā | śuddhiprayatnato neryā draṇānāntu svarāyutā || śayanānāñca yānānāṃ śodhanaṃ bhūtasaṃjñakaiḥ | vāpīkūpataṭākānāṃ śuddhiranyādhunāhitā || dhvajodhūmaśca siṃhā vā ṛṣabhagāndhāro madhyamam | pañcamastathā || daivatañca niṣādaśca svarāyāḥ saptakīrtitāḥ | śriyo vināśo vṛddhiśca saṃsitvaṃ mahimā tathā || viṣadaṇḍo mahābhūtiḥ phalaṃ saptasvarodbhavam | pṛthivyādīni bhūtāni bhūtāyāni matāni tu | dhūpamāpyāyanaṃ dāho gamanaṃ pañcadhā kramāt || agnirāhava nīyākhyo gārhapatyastathā parāḥ | bhakṣaṇāgniḥ kramātteṣāṃ snānaṃ vāsaḥ kṣayaḥ phalam || iti || āyaśūnyaṃ yathā liṅgaṃ tacchubhāyaṃ vinikṣipet | vardhamānaṃ tadākhyātaṃ taccoktaṃ parameśvare || liṅgadairghyāṅgulānīha guṇayedvistarāṅgulaiḥ | hare dāyaiḥ punarbhāvaṃ śeṣamāyaṃ vilakṣayet || dṛṣṭa āye yadā liṅgaṃ śubhamāyaṃ kṣipettadā | vartamānañca tatproktaṃ bhāgonirghrāṇa sādhanam | ekahastāṅgulaṃ dehaṃ tatra yaddvitrihastake || p. 484) catuḥ pañcakare pañca ṣaṭsaptasu ca saptakam | aṅgulāni navaivasya liṅgayorvasu randhrayoḥ || bhāgeṣu brahma vaikuṇṭharudrāṇāṃ mṛdu bhājitam | eka dvitrikramāddadyādaṅgule vāth doṣabhāk | tathaiva sāntarāṇāṃ ca tāyaṃ sarvasamevidhiḥ | bhāgatraye'pi tulyādāyabhāgatraye viduḥ || iti || chāyā doṣo yathā nasyādāḍhyādi tritaye tathā | brahmabhāgaṃ ca rudrāṃśaṃ nyūnaṃ vā'pyadhikaṃ caret || tathā coktaṃ śrīmatpārameśvare śekharādiṣu - bhāge nyūnāyake varyau pitāmahapuradviṣāḥ | na nyūnaṃ nādhikaṃ bhāgaṃ viṣṭara śravasaḥ kvacit || anyathā piṇḍakakrāntaṃ liṅgaṃ syāt piṇḍikāthavā | liṅgakrānte dṛśīte ca doṣate dūratastyajet ||? viṣkambhadairghyaṃ tastyaktvā liṅgaṃ syāccāṃśa madhyataḥ | svayā mantryaṃ śatoṣṭāṃ tu santuryāśramasesitaśvaret ||? iti | tathā ca viśvakarma te - liṅge hīne bhavenmutyuradhike vyādhayobhṛśam | tasmālliṅgādikaṃ pīṭhaṃ kartavyaṃ kartṛjīvade || loṅgena piṇḍikā krāntā pīṭhaṃ vā liṅgatodhikam | yadi syātpīḍyate rogaiḥ kartārāṣṭraṃ gurustathā | tasmānnyūnādhikau kāryau harabrahmāṃśakāvubhau || p. 450) ucchrayeṇa triliṅgānāṃ na nyūnonādhiko haraiḥ | liṅgāyāmajinaṃ kṛtā sārdhāṣṭāṃ śaikajāsanaḥ || sārdhasaptabhirīśaḥ syādāsyaiva svāṃśato hariḥ | sapādāṣṭāṃśakaistryakṣaḥ cakrī syānmaṇḍalāgataḥ || pādonāṣṭāṃśato brahmā kāryamena manāḍyakam | gṛhāṃśena harocchrāyaṃ viṣṇumaṣṭāṃśakaistataḥ || brahmāṃśaṃ saptapākena kuryāddevaṃ surārcite | evaṃ yaḥ kurute liṅgaṃ tasyābhīṣṭaṃ kare sthitam || caturaśro bhavedbrahmā viṣṇuraṣṭāśrako bhavet || rudrabhāge bhavedvṛttaṃ miśralopakrameṇa ca || iti || tathā piṅgalā mate - pīṭha piṇḍikayormānaṃ liṅgamānaṃ samaṃ kuru | arcayāmā samantāśca caścābhṛdvai piṇḍikā matā || yadā tu piṇḍikāmānaṃ liṅgaṃ syātkramate tadā | taddeśa vāsinassarve pīḍyante vyādhibhissadā || sthāpakaḥ kartṛśilpī ca mūrtipaiḥ sahasaṃyutāḥ | bādhyante vyādhibhissarve kṣayakuṣṭha jvarādibhiḥ || piṇḍikāyāśca mānena liṅgaṃ vā kramate yadā | yaduktaṃ pūjanaṃ doṣaṃ tadā sarvamavāpnuyāt || tasmādyathānurūpeṇa liṅge yojyānupiṇḍikā || iti || brahmāṃśaṃ caturaśraṃ syādūrdhvamaṣṭāśrakaṃ yathā | p. 486) bāhusūtreṣu kaṇṭhārdha sūtrairoṇāni lāñchayet | atha bāhāhu sūtreṇa kaṇṭhasūtra ghṛtena ca || kaṇṭhasūtrasya yaccheṣaṃ tena koṇeṣu lāñchayet | vyāse vā saptadhā bhakte tribhirmadhya dviśātanāt || aṣṭāśraṃ jāyate tena viṣṇubhāgaṃ tathā mataḥ || tadūrdhvaṃ rudra bhāge tu vṛttāśraṃ vedabhājitam | dviśotkoṇāni sañcintya kramādvṛttaṃ vivartayet || tathā ca kālottare - trayo bhāgāstu liṅgānāṃ brahmaviṣṇuharātmakāḥ | caturaśrastathāṣṭāśro vṛttaḥ syādūta saṃjñakam || koṇordhāditaratyāgāṃ aṣṭāśraṃ viṣṇu saṃjñakam | aśvalopa krameṇaiva rudrākhyaṃ vṛttatāṃ nayet || tathā ca mohaśūrottare - tatkarṇārdhe taratyāgādaṅgulāśraṃ śatakrato | munitrayeṇa madhyaṃ syāddhyāsantu karasaṃkhyayā || ṣoḍaśāśramayaivaṃ syātsamaṃ paścāt pravartate || iti || tathā ca maye avyaktaṃ caturāśrāṣṭa vṛttabhāgopalakṣitam | liṅgāyāmaṃ vi * * rāṃśaiḥ caturbhūtara * sarhitat || viṣkambhaḥ sādhanāliṅgaṃ vihāya munisattama | tatkarṇordhve tura tyāgādaṣṭāśraṃ munibhājike || p. 489) bhāgadvaya prahārāṇāṃ dvāmūrdhvaṃ vṛttatāṃ nayet | bhūmeṇa brahmaṇaḥ sthānādāśra lopakrameṇa vā || iti || tathāpi liṅgamate - nāhārdhaṃ va hyu vatkṛtā viṣkambhaṃ mṛdu saṃkhyayā | āḍhyametat samākhyātaṃ liṅgaṃ suravarārcite || liṅgārdhā vasuvatkṛtvā vedāśraṃ bhūtasaṃkhyayā | anāḍyametannirdiṣṭaṃ sarvāsāmānya lakṣaṇam || tṛtīyaṃ saṃpravakṣyāmi nāmnā suta gaṇārcitam | ūdhvaṃ kala vibhaktaṃ tu vedāśraṃ turya saṃkhyayā || anyatsarvasamaṃ devi dhanadhānya sukhāvaham | sāmānya sarvatatvānāṃ nānārthaṃ vasuvadbhavet || adhastātṣaṣṭhamāyāñca tridhātadvibhajetpunaḥ | nāgabhāgayutāḥ pañca viṣkambhastu bhavetsphuṭam || pramāṇametannirdiṣṭamākāraṃ kathayāmite | bhāgatraya samaṃ kṛtvā vedāśraṃ brahma saṃjñakam || dvātriṃśāśrayutaṃ vāsyādaśriliṅgaṃ dvidhāmatam | samaṃ vā vṛttaliṅgasya pūjābhāgaṃ prakalpayet || iti | atha yaduktaṃ pratiṣṭhāsāra saṅgrahe ca - vikārabhājitāyāme rasabāṇa yugaiḥ kramāt | aḍyā nāḍya surārceṣu viṣkambhaḥ sarvataḥ same || p. 490) ṣaṣṭhāṃśa triṃsaṃyuktaiḥ pañcāṃśairvistaro bhavet | aiśvaryāṅgulāni liṅgasya guṇayedvistarāṅgulaiḥ || aṣṭāṣṭabhirhṛdayaiḥ śeṣamāyaṃ vilakṣayet | dhvaje lakṣme dhrutidhāme jayassiṃhe śuviṣkayaḥ || vṛṣe dharmakare duḥkhaḥ gajelābhaḥ kṣayaḥ khage | āyaśūnyaṃ yadāliṅgaṃ śubhamāyaṃ kṣipettadā || chāyādoṣo yadā na syāt tattalliṅgaṃ tridhābhajet | liṅgāyāma tṛtīyāṃśo piṇḍāṃśo'tha calatyasau | liṅgatraye'pi śeṣau dvau bhāgau nyūnādhikau matau || āḍhya liṅgairvikārāṃśairarcābhāgairvibhājite | bhāgamekaṃ samāhṛtya brahmabhāge niyojayet || tadā piṇḍikayā liṅgaṃ samṛddhikaraṇaṃ bhavet || brahmabhāgeṣṭadhā bhakte bhāgaikaṃ rudrayojitam | sarvasiddhipradaṃ jñeyaṃ liṅgaṃ sugaṇacarcitam || triṣubhāgeṣu tulyaṃ syānmānaṃ sarvasamātmake | tadā pīṭhā vaṭe liṅge sthāpitaṃ piṇḍikāyute || arcābhāge samāpiṇḍī samantātpīṭhasaṃyutā | tadā devā surādīnāṃ narāṇāñca sukhāvaham | anyathā kurute liṅge yo mohātsthāpayeccatam || tāvubhau pāpa karmāṇau sarvalokāpakāriṇau || p. 489) bhāgadvaya prahārāṇāṃ dvā mūrdhvaṃ vṛttatāṃ nayet | bhūmeṇa brahmaṇaḥ sthānādāśralopakrameṇa vā || iti || tathāpi liṅgamate - nāhārdhaṃ vahyuvatkṛtvā viṣkambhaṃ mṛdusaṃkhyayā | āṭyametat samākhyātaṃ liṅgaṃ suravarārcite || liṅgārdhā vasuvatkṛtvā vedāśraṃ bhūtasaṃkhyayā | anāḍyametannirdiṣṭaṃ sarvā sāmānya lakṣaṇam || tṛtīyaṃ saṃpravakṣyāmi nāmnāsuta gaṇārcitam | ūdhvaṃ kalavibhaktaṃ tu vedāśraṃ turya saṃkhyayā || anyatsarvasamaṃ devi dhanadhānya sukhāvaham | sāmānya sarvatatvānāṃ nānārthaṃ vasuvadbhavet || adhastātṣaṣṭhamāyāñca tridhātadvibhajet punaḥ | nāgabhāgayutāḥ pañca viṣkambhastu bhavetsphuṭam || pramāṇametannirdiṣṭamākāraṃ kathayāmite | bhāgatraya samaṃkṛtvā vedāśraṃ brahma saṃjñakam || dvātriṃśāśrayutaṃ vāsyādaśriliṅgaṃ dvidhāmatam | samaṃ vā vṛttaliṅgasya pūjābhāgaṃ prakalpayet || iti | atha yaduktaṃ pratiṣṭhāsāra saṅgrahe ca - vikāra bhājitāyāme rasabāṇayugaiḥ kramat | aḍyānāḍya surārceṣu viṣkambhaḥ sarvataḥ same || p. 490) kukkuṭāntaṃ samākhyātaṃ surākasya na cānyathā || caturbhāgātmake liṅge caturthaṃ parirakṣaṇāt | punaranyadavelliṅge ṣoḍhābhakte tu mastake || bhāgatrayaṃ parityajya puṣpamastakanandana | anāḍyasya prakartavyaṃ nānyasya tu kadācana || kantridhā vibhajetpūrvaṃ pārśvabhāgārtha vicyute | koṇasūtrakrameṇaiva bhūmāvādardhacandrakam || āḍhyasyaiva tu kartavyaṃ arcā bhaktasya ṣaṇmukha | samāsātkīrtitaṃ sarvaṃ liṅgalakṣaṇamastakam || iti | atha caturvidhasyāpi liṅgasya caturvidhamapi mastakaṃ syāditi | mohaśūrottare - liṅgamuktaṃ śirastasya vakṣyate sāmānyato hare | puṇḍarīkaṃ viśālañca śrīvatsaṃ śatrumardanam || trapuṣaṃ kukkuṭāṇḍaṃ ca khaṇḍacandra śacīpate | iti saptaśiraṃ proktaṃ vartanamadhunā śṛṇu || arcāṣṭāṃśe yugairyukta puṇḍarīkaṃ dhanakṣayāt | kaṇṭhakṣayādviśālañca śrīvatsaguṇasaṃkṣayāt || koṇakṣayādvijānīyāccaturthaṃ śatrumardanam | rasabhakte sapādāṃśa śatanātrapuṣākṛti || śrutvaṃśasya parityā * tkukkuṭāṇḍaṃ bhavecchirā || p. 491) guṇabhakte ca saṃtyāgādbālenduḥ syātparisphuṭam || iti || chatraṃ kukkuṭamarghe trapuṣaṃ liṅgamastakam | ekaikasya caturbhedaṃ kathyate cāgamoditā || aṣṭamāṃśe caturbhakte bhāgabhāgavilopanam | vimalaṃ vipulaṃ nāma vardhamānaṃ tṛtīyakam || śrīvatsaṃ caturthaṃ syāt kukkuṭāṇḍaṃ caturvidham | tṛtīyāṃśa caturbhaktabhāgaiḥ kramavilepanam || vimalaṃ vipulaṃ nāma vardhamānaṃ tṛtīyakam | śrīvatsaṃ ca caturthaṃ syāt kukkuṭāṇḍaṃ caturvidham | tṛtīyāṃśe caturbhakte bhāgabhāga viśodhanāt || amṛtaṃ pūrṇakumbhañca balaṃ kumudasaṃjñakam | itthaṃ caturvidhaṃ jñeyaṃ trapuṣaṃ sarvakāmadam || iti || adhyādīnāṃ tu liṅgānāṃ brahmabhāgādi veṣṭanam | na nyūnaṃ nādhikaṃ yadyadyathā śāstraṃ nirūpitam | liṅga dairghyapikārāśo maṅgalaṃ parikalpite || caturviṃśati brahmā viṣṇurviṃśatibhistathā | ūnaviṃśatibhiḥ śambhurādhe saṃveṣṭitaḥ śubhāḥ || brahmā viṃśatibhirveṣṭyo viṣṇussaptendubhistathā | rudra bhāgāṅgulairvedya sonā ṣoḍaśabhirmatā | ṣaṣṭhye ṣoḍaśabhirbrahmā bhāgapūrvāṅgulaistathā || p. 492) bhāgatryaṃśayute viṣṇuḥ syāttrayodaśabhiḥ smṛtā | * * * * * * * * varjyo rudraḥ surārcate | eka viṃśatibhirbhāgaiḥ satryaṃśaiḥ brahmaveṣṭanam | haribhāgo'pi veṣṭyaḥ syāt satryaṃśairdaśasaptabhiḥ || sa saptadaśabhiḥ śambhuḥ veṣṭyaḥ sarva same sadā | yadvā puroktaṃ vedaṃ brahmāṃśaṃ taccaturbhujam || tatraikaṃ saptadhā kṛtvā sārdhadvayaṃśai stribhirbhujaiḥ | viṣṇurveṣṭyaḥ sapādaikapādaiḥ syāttribhujairharaḥ || tathā ca kiraṇe - caturbhujaraje veṣṭya kṛtvā saptāṃśakaiḥ bhujam | sārdhadvitri bhujairviṣṇuḥ sārdhaika tribhujairharaḥ || iti || tathā ca lakṣaṇa saṃgrahe - liṅganāhaṃ vikārāṃśaṃ kṛtvā tu gaṇayettataḥ | jinaṃ viṃśati śārdūlairādyairbrahmādi veṣṭanam | na khātyāṣṭi vikārāṃśe nara nāḍye tathā bhavet || vikāreṇa svareṇāṃśa tṛtīyāṃśayutena ca | bhāgasyārdha vibhāgena yuktake kaṇasurārcite || bhāgatṛtīyabhāgena nakha candrāṅkitena ca | aṃśatṛtīyabhāgena cātuṣṭyaṃśayutena ca || sa saptadaśabhiścāṃśaiḥ paridhiḥ syātsamāṃśake | caturthobhirraroveṣṭyaṃ kṛtvā saptāṃśakairbhujam | sārdhadvitribhujairviṣṇuḥ sardhaikatribhujairharaḥ || iti | p. 493) mṛtyunnate mahābhogaḥ pṛṣṭhe golābha eva ca | yavagarbhe bhavedvṛṣṭiḥ pānānnaṃ jaṭharonnate || sarvāṅga vartulaiḥ saukhyaṃ pūjā lakṣmī pravardhanam | same kukṣau bhayaṃ hanyātsthūla mūletvaregatā || kṣitinimnādidoṣāḍhyaṃ liṅgaṃ varjyaṃ prayatnataḥ | śataliṅgaṃ sahasrāṅgamukha liṅgaṃ yathāsphuṭam || śrīmatkālottare proktaṃ tadyathā travilīyate | yattadāḍhyaṃ purāproktaṃ sahasraṃkaṃ prakalpayet | sarvakāmapradaṃ yasmāt sahasraṃkaṃ tatohitam || rudravadravibhāgantu cchrāyeṇa tu kārayet | yantra randhre samaṃ tatra vistārāttadvijaḥ punaḥ || ekontaraṃ sahasraṃ tu liṅgaṃ saṃjāyate sphuṭam | viṣamaṃ ca na kāryāṇi uparyuparivarjayet || lakṣarekhā vihīnāni saṃyuktānyapi cennyaset | payodharāsahasrā * * ṭhākekandra mastakamastakam | aṣṭottaraśataṃ cānya liṅgaṃ suragaṇārcitam || ucchrāyaṃ vedavatkṛtvā vistaraḥ saptalocane | tena cāṣṭaśataṃ liṅgaṃ kartavyaṃ pūrvavatsuta || mukhaliṅgaṃ tataḥ kāryaṃ nityaṃ sarvasamaṃ suta | āḍhyo nāḍhye ca kartavya navaśastraṃ surārcite ||? p. 494) na tu sarvasamaṃ śastaṃ kevalasyāpaneṣu ca | kintu yadvakṣyamāṇaṃ tatkartavyaṃ hi tribhāgakam || pratihastāṅgulaṃ deyaṃ taccaikādaśabhājitam | catuṣpathaikabhāgaṃ tatkramat brahmādiṣu kṣipet || svapramāṇaṃ tadāliṅgaṃ bhukti mukti vivardhanam | pramāṇena vināvatsa samaṃduḥkhāya kevalam | sva pramāṇaṃ tu talliṅgaṃ sthāpyaṃ vā mukhalāñchitam || mukhaliṅgapramāṇaṃ tu śailena procyate mayā | catustrireka vadanaṃ kartavyaṃ deśikaiḥ sadā | pañcavaktraṃ dvivaktraṃ tu varjayettadaniṣṭadam || pūjābhāgaḥ prakartavyaḥ janmātāpada kalpataḥ | arkāṃśa mūrdhvataḥ styaktvā ṣaṭsthānāni vivarjayet || śironnatiḥ prakartavyaḥ lalāṭaṃ nāsikā tathā | vadanaṃ ca tathā grīvā caturbhāgaiḥ bhujocchritaḥ || karābhyāṃ mukulīkṛtvā prakṣyamāṇa pramāṇataḥ | mu * * * rgamanaṃ kāryaṃ vistārādaṣṭamāṃśataḥ | caturmukhaṃ mayākhyātaṃ trimukhaṃ procyate'dhunā || kintu pādādhikāṃstasya lalāṭādyaṃ vinirdiśet | bhujo caturbhirbhāgaistu kartavyastasya nānyathā | vihīnaṃ paścimaṃ vaktraṃ trimukhaṃ tena kārayet || p. 495) vistārātsaptamāṃśena mukhānāṃ nirgamo bhavet | eka vaktraṃ tataḥ kāryaṃ pūrvāsyaṃ saumya locanam || kaṃ lalāṭaṃ nāsikāñca vaktraṃ grīvaṃ vivartayet | bhujāṃśaṃ pañcamāṃśena bhujahīnaṃ vivartayet || vistārasya ṣaḍaṃśena mukhaṃ nirgamanaṃ hitam || sarveṣāṃ mukhaliṅgānāmatraghūṣaṃ sakukkuṭam | pūrvānanaṃ tu puruṣaṃ aghoraṃ dakṣiṇaṃ mukham | uttaraṃ vāmadevākhyaṃ sadyojātaṃ tu paścimam || varṇabhāvānurūpeṇa mukhaliṅgāni vartayet | hastamānena teṣāṃ tu saṃkhyā ca vyaktavadbhavet || iti | yaduktaṃ mohaśrūrottare - vyaktā vyaktaṃ tataḥ kuryādekadvitri caturānanam | śaktibhakte ca rudrāṃśe vahnibhāgādayaṃ śiraḥ || lalāṭa nāsikāvaktra cindukādipurandaraḥ | kalpanīyaṃ hareḥ samyagavaviṣkaṃbha bāhyataḥ || liṅgasyaiva vikārāṃśaṃ liṅgavistāra bāhyataḥ | caturāsye caturdikṣu nirgamāya pratāpayet || bhāgāt prakalpya kurvīta rūpaka vyaktaliṅgavat | mūrdhnibhāgañca liṅgābhaṃ mūlaviṣkambha vismṛtam || bhāgaśaḥ makuṭaṃ kāryaṃ jaṭābandhānvitaṃ pagam | guṇāḍhyaṃ kārayedvidvān bhāvāge rasabhājite || p. 496) pūjābhāge bhujaskandhau ṛtvaṅgulaviniḥsṛta? | grīvāvāhyā grāmabhāgo nāskandhā nā tadūrdhvataḥ || pādāt pādāt prakartavyaṃ makuṭaṃ pūjalakṣaṇam | liṅgadairghyāṃrdhamanyāṃśe liṅgaṃ vyāsa bahiṣkṛte | karṇa nāsākapālādyaṃ tatra sarvaṃ prakalpayet | aṃśaika vaktrake liṅge bhavāṃśe guṇabhājite || adhobhāgaṃ dvidhā kṛtvā punarardhamathāsthitam | skandhau grīvāśca bhāgābhyāṃ madhye sārdhaṃ punaryagaiḥ || bhāgaikaikena vaktrādi mastakāntaṃ vivartayet | tadūrdhve tu guṇairbhaktairdvābhyāṃ mauliṃ prakalpayet || bhāgenaiva tu liṅgābhaṃ vaktraṃ nirgatirucyate | liṅgadairghyākta bhogena nirgamaḥ śubhakārakaḥ || athabhramayaliṅgañca mohaśūrottare yathā | gaṅgādi sarito jātaṃ puṇyakṣetra samudbhavāḥ || tathāttu ghaṭaliṅgañca māyā vakṣyāmi lakṣaṇam | mṛtsnāṃ su jīrṇatāṃ kṛtvā triphalā cūrṇa saṃyutām || kunaṭītāla sindūraṃ sagandhaka yojitam ||? suvarṇa girikopetāṃ kiñcidguggulu miśritām | mardayet supasudravya paṭenāśa vicakṣaṇā || ṣaṇmāsā tabī bilvasaurāndīra samāśritām ||? p. 497) kaṣāyodaka saṃkīrṇāṃ saptarātramathoṣitām | sugandhi gandhamiśreṇa tathā sajjarasena ca || mardayetsarvato yena sakāṣā yeṇa yatnataḥ | tato liṅgaṃ prakurvīta yathoktaṃ lakṣaṇaṃ śubham || pakvā pakvaṃ susaḍhyākṣaṃ yathā manasi lāñchitam || iti || yathā kālottare proktaṃ liṅgasthānaṃ phalaṃ tathā | pakvā pakva vibhāgena mṛṇmayaṃ dvividhā matam || apakvaṃ vajrayukkāryaṃ pakva hemāruṇānvitam | aghoreṇa prakartavyaṃ tacchivāgnau pacecchanaiḥ || calā calāni liṅgāni vakṣyāmi śṛṇu sāmpratam | mṛṇmayaṃ taddvidhaṃ kāryaṃ apakvaṃ pakvameva ca | apakvātpakvaje puṇyaṃ jñeyaṃ daśaguṇaṃ tataḥ || muktā śailamaye tasmāt phalaṃ daśaguṇaṃ smṛtam || tasmācchataguṇaṃ lohe tīkṣṇasaṃsādṛśe phalam | mahābhūmipradaṃ haimatārajaṃ putravardhanam | kīrtidaṃ kāṃsyajaṃ liṅgaṃ tāmraṃ prajā vivardhanam | paittalaṃ bhuktimuktyarthaṃ susāyasaṃ ripukṣayet | vāṃ kāmāyuḥ pradaṃ liṅgaṃ miśrajaṃ sarvasiddhidam || tataḥ sahasra guṇitaṃ lohādratnamayaṃ phalam | ratnāmaṇimaye liṅge phalaṃ lakṣaguṇaṃ matam || p. 498) uttamādhama madhyānāṃ ratnānāmuttarottaram | dīptipradhānāmaṇayo ratnaṃ grāhyaṃ tathā punaḥ || saṃsthāpya bāṇaliṅgaṃ tu ratnāt koṭiguṇaṃ bhavet | rasaliṅge tato bāṇāt phalaṃ koṭi guṇaṃ suta | ko guṇa nṛsaliṅgasya vaktuṃ śakto'ti śāṃkare ||? siddhayorasaliṅgesyuraṇimādyāḥ susaṃsthitāḥ | rasaliṅge'rcite muktiḥ syādvai śiva śivapradā || tattasmādramayaṃ liṅgaṃ sthāpayettu prayatnataḥ | vātuloktena vidhinā rasabandhaṃ ca kārayet || raso hi rasa bālo hi ratnagarbhantu bandhayet | athavā balināśaktyā vajralohena bandhayet || dīptauṣadhi rasaughena mūrchayedbandhayedapi | mānonmāna pramāṇādi na tasya parikalpayet | ārabdhasya tu mūlaṃ tu kṛṣṇaṃ dhurdhūrakasya ca || matsyākṣī mūlasaṃyuktaṃ meghanāda samanvitam | stanyena payasā puṣpā paṭakopana kārayedbudhaḥ ||? guñjāmātraṃ rasaṃ tatra nikṣipya pariveṣṭayet | māṣacūrṇena mṛtpiṇḍe'haṃ dhvānta prakalpayet || evaṃ vai rasabandhaṃ syādityuktaṃ rasa śāsane | rasañca rasakaśceti dvāvetau tu mahārasau || p. 499) satvaṃ rajakajaṃ tailerasyāt pādena bhāgikān | tulyahema samāyogāt bandhamāyāti sūtakaḥ || talliṅgahemasaṃyuktaṃ hemapīṭhasamanvitam | bhuktimuktipradaṃ jñeyaṃ anāyāsena kīrtitam | athavā rasa viddhāntu dhārayenmudrikāṃ kare || tattadakṣayamāpnoti yaddadāti juhoti ca | yepyedagdhānarāḥ kecidye ca piṇḍavivarjitāḥ || ḍimbhāhatāścaye kecinmṛtāye garbhahetutaḥ | tanmudrikāṃ kareṇaiva dantanteṣū patiṣṭhitaiḥ || sarveṣāmatha liṅgānāṃ kṣetra mānaṃ śruṇu priye | rasabāṇa svayaṃbhūṇāṃ samantādyājanaṃ hitam | maṇiratnamayānāñca tadardhaṃ kṣetramīritam | tadardhāddārulohānāṃ pārthivānāṃ tathaiva hi || ṛṣidaityārcinānāñca gaṇagandharva rākṣasaiḥ || siddhairvāthāpi tānantu surāsuranarottamaiḥ | teṣāṃ hi rūpamānaṃ tu na grāhyaṃ bāṇavatsuta | svācchayā kārayatyeṣāṃ pīṭha prāsāda kalpanam | jīrṇadoṣairnate yojyā yathā bāṇasvayaṃbhuvaḥ | yathā svāyaṃbhuvakṣetraṃ tathā teṣu prakalpayet | mahānadī taṭekṣetre vijñeyañca svayaṃbhuvat || p. 500) dhanustriṃśaccale jñeyaṃ kāṣṭhamṛddāru śailaje | dviguṇaṃ lohajānāṃ tu dviguṇaṃ dviguṇaṃ tataḥ || ratnaje maṇiliṅge tu bāṇe rasarase tataḥ | evaṃ vai citramānaṃ tu sādhanānāmudīritam | japaṃ prati tathā krāntau dāne vāpyāyane'thavā | punareva pravakṣyāmi tatpramāṇaṃ yathā sthitam | kṣetraṃ tatpañcadhā kṛtvā padmavat parikalpayet || prathamaṃ kaṇṭhakaṃ jñeyaṃ dvitīyaṃ kesarāṇi ca | tṛtīyañcātra pātrāṇi dalāgrāṇicaturthakam | bāhyañca pañcamaṃ bhāgaṃ kṣetre ca parikalpayet | prāguktaṃ ca phalaṃ tatra pañcadhaivaṃ prakalpayet || sphāṭikaṃ trividhaṃ jñeyaṃ sūryacandramasātmakam | śvetaṃ raktañca pītaṃ ca kṛṣṇachāyaṃ dvijādiṣu | rekhā vai varṇasantrāśca tuṣāra gaṇikāñcitam || kalaṅkaṃ śarkarā bindu dakṣākrāntaṃ vivarjayet | sapīṭha sphāṭikaṃ liṅgaṃ vartayet tadyathocyate || aṅgulādi vitastyantaṃ pūjanīyaṃ gṛhe sadā | tadūrdhvaṃ munisaṃsthāpya nirmala prabhavojvalam | liṅgamastavivastāraṃ liṅgocchrāyasamaṃmatam | triguṇaṃ pariṇāhaḥ syāttattatpīṭhe ca vismṛtaḥ || p. 501) lidvi guṇatīrthaṃ syānmadhye kaṇṭhasamanvitam | liṅgavacca pramāṇaṃ syādyadvaddevyāmate yathā || arcā triguṇa vistīrṇā dviguṇācocchrayeṇa tu | caturaśrāthavā vṛttā calaliṅgasya piṇḍikā || sudṛḍhā nirvṛṇā bhadrā madhye kṣamā trimekhalā | ata ūrdhvaṃ samaṃkāryaṃ piṇḍikā vā trimekhalā | pūjā bhāgārtha bhāgasya mekhalāsyāttribhāgataḥ | khātaḥ syāttatpramāṇenāthavā pādavarjitaḥ | arcamānā pramāṇaṃ syāt praṇālaṃ bāhyanirgatam | vistāraṃ tatpramāṇaṃ tu mūlehyagre tadardhataḥ || madhye tribhāgataḥ kāryo jalamārgo manoramaḥ || iti | atha kālottare - loharatnamayaṃ liṅgaṃ gṛhiṇāṃ tu gṛhī hitam | aṅgulārdha vitastasya nordhvannādho vibhūtaye | ratnaje niyamonāsti yathā lābhaṃ prapūjayet | tejotkaṭatvaṃ ratnānāṃ śasyate sannidhau tadā || mahānadī samudbhūta siddhakṣetrādi sambhavam | pāṣāṇaṃ parayā bhaktyā liṅgavat pūjayet sadā || lauhaṃ liṅgaṃ samākhyātaṃ bāṇaliṅgasamākṛtim | śvetaṃ raktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇaṃ viprādiṣūttamam || abhāvāt kṛṣṇabhāvantu sarvajātiṣu siddhidam | narmadā saṃbhavaṃ rohaṃ bāṇaliṅgavadīritam || p. 502) svayaṃ bhūtaṃ sadā pūjyaṃ sarvaliṅgottamottamam | bāṇaliṅgaṃ tathā jñeyaṃ bhuktimuktipradāyakam | utpattiṃ bāṇaliṅgānāṃ lakṣaṇaṃ leśataḥ śṛṇu || narmadā devi * * * * * * * * * tathā | santi puṇyanadīnāñca bāṇaliṅgāniṣaṇmukha | indrādi pūjitānyatra taccihnaiścihnitāni tu | āpītāni ṣaḍaśrāṇi vajrāṅgāni viśeṣataḥ || indraliṅgāni tānnyāsaḥ sāmrājyārtha pradāni tu | hasitaṃ himakīlālamuṣṇasparśātkarotyalam || āgneyaṃ śaktisampūjyāthavā śaktilāñchitam | idaṃ lingaṃ paraṃ sthāpya tejaso'dhipatirbhavet | daṇḍāraṃ matamāyāmyamathavā rasanākṛtiḥ || yadabhyaṅgaṃ muhūrtena nirītaṃ jāyate tadā | śatrūnāṃ vidhanāntena kriyate sthāpite na tu | rākṣasaṃ khaṅgasadṛśaṃ jñānayogaphalapradam | śarkarādi praliptantu kantukatvaṃ nayettadā || varuṇaṃ vartulākāraṃ pāśāṅkañcāti varcasam | vṛddhi susvādu svacchatvamāpnotyeva sumadhyage | kṛṣṇaṃ dhūmraṃ tu vāyavyaṃ dhūmradhvaja vibhūṣaṇam | mastake sthāpitasthasya sañcalanti hi jantavaḥ || p. 503) nirvāte tu calantyatra śāstrairuccāṭane hitam | gatākāraṃ dhyaguruguruṃ kauberasya samadhyagam || dinaṃvā'pyathavā rātriṃ sasthānāṃ vṛddhivardhanam | tryaśraṃ śūlāṅkitaṃ raudraṃ himakundendu varcasam || caturvarṇamayaṃ vāpi viṣuvajjāyate'grataḥ | vaiṣṇavaṃ cakraśaṅkhāṅkaṃ gadābjādi vibhūṣitam | śrīvatsakaustubhākrāntaṃ kaulasiṃhāsanāṅkitam || vainateya samāṅkaṃ vā śrībhūdevi samāṅkitam | vaiṣṇavaṃ nāma tatproktaṃ sarvaiśvarya phalapradam | sāla grāmādi saṃsthaṃ tu śaṅkhāgraṃ śrīvivardhanam | padmāṅkaṃ svastikāṅkaṃ ca śrīvatsāṅkaṃ vibhūtaye || aśvāṅka kolasiṃhārkaṃ bhūhyaṅke rājyavardhanam | uktāṅkaṃ śreyase yojyaṃ śeṣa mala vivarjayet || padmavarṇaṃ tu yalliṅgaṃ padmākaṃ vāmamaṇḍalam | daṇḍākṣasūtracihnaṃ vā brāhmayaṃ jñānāptidaṃ matam | śaśivarṇamahākālaṃ nadīśaṃ padmarāgavat | puṣparāganibhaṃ sarvaṃ mudgābhaṃ siddhapūjitam || mauktikābhaṃ nīlanibhaṃ rudrādityaiḥ prapūjitam || vasudaityendriyakṣe ca guhyakairyā tu dhānakaiḥ | naravarṇaṃ nīlavarṇaṃ abjanīlotpalaprabham || ityetallakṣaṇaṃ proktaṃ parīkṣya tatva kovidaiḥ | tripañcavāraṃ yasyaiva tulāsāmyanta jāyate || p. 504) tadā bāṇa samākhyātaṃ śeṣaṃ pāṣāṇa sambhavam | nadyāṃ vā prakṣipedbhūyo yadā tadupalabhyate || bāṇaliṅgaṃ tadāsiddhiḥ śeṣaṃ duḥkhavivardhanam | atha bāṇaṃ samākhyātaṃ yathā bāṇamathādiṣu || bāṇaḥ sadāśivo devo bāṇo bāṇāsuro'pi ca | tena tasmai kṛtaṃ yasyādbāṇaliṅgamudāhṛtam || sadā sannihitastasya śivaḥ sarvārthasādhakaḥ | kṛtapratiṣṭhaṃ talliṅgaṃ bāṇākhyena śivena ca || pakva jambuphalākāraṃ kukkuṭāṇḍa samākṛtim | bhuktimuktipradaṃ caitadbāṇa liṅgamudāhṛtam || karkaśobāṇaliṅge tu putradārakṣayobhavet | cipiṭo pūjite tasmin gṛhabhāvo bhaveddhruvam || ekapārśvakṣaye dhenu putradānaṃ dhanekṣayaḥ | śirasi sphuṭite bāṇe yādhirmaraṇameva ca || anyajāti vilagne tu sarvagātrakṣayo bhavet | citraliṅge'rcite bāṇe videśaśamanaṃ bhavet || liṅge ca gaṇikāṃ dṛṣṭvā vyādhito jāyate pumān | arcyaṃ syātkapilaṃ liṅgaṃ munīnāṃ mokṣakāṃkṣiṇām || laghu vā kapilaṃ sthūlaṃ gṛhī naivārcayet kvacit | dakṣiṇāgraṃ vakraśīrṣaṃ tvaśraṃ liṅgaṃ vivarjayet || p. 505) ati sthūlamati kṛśaṃ svalpaṃ ca bhṛdyanānvitam | gṛhī vivakṣayettatra mumukṣo * * yatohitam || pūjitavyaṃ gṛhasthena varṇena bhramaropamam | tatsapīṭhaṃ pīṭhaṃ vāmantasaṃskāra varjitam || siddhimuktipradaṃ bāṇaṃ sarvaprasāda pīṭhagam | bāṇaliṅgaṃ yadā haste tadā sauṣumnake vahet || trirūpañca saptavāraṃ vātulyā sāmyaṃ na jāyate |? tadā bāṇaṃ samākhyātaṃ śeṣaṃ pāṣāṇakaṃ vadet || nadyāṃ vā prakṣipedbhūyo yadā tadupalakṣyate | tadā bāṇaṃ samākhyātaṃ anyathākleśadāyakam || rekhākāryā vicārātra ghaṭikoktavidhānataḥ | bāṇa rohādiliṅgānāṃ pariṇāherapi smṛtāḥ || tatryaṃśena samucchrāyā piṇḍikā vasubhājitā | netrāṇāṃghristu tatpāṭhīrūpeṇa yugalegalaḥ || kaṇṭhapāṭhī tu rūpeṇa jalādhāraṃ kareṇa tu | tryaṃśena kālikā dṛścet kṛtvā bhaktyā samarpayet || pūjya gandhasmayaṃ liṅgaṃ trikālaṃ svasukhāvidhiḥ | pūjyena candanenātha kuṅkumena sa * * * * | catassamena vā kāryaṃ laghunā kevalena vā | evaṃ vai gandhaliṅgantu kṛtvā sampūjya bhaktitaḥ || p. 506) prayāti śivasāyujyaṃ bandhubhiḥ sahitonaraḥ | athāa guggulūtthaṃ tu kāryaṃ liṅgaṃ suśobhanam || lākṣākundarasaṃ miśraṃ sthiraṃ vā parikalpayet | aṅguladvāra hastaiśca prakṛtaṃ vā prakalpayet || anantaiśvaryaṃ samprāpya * * * * * * tyajet | atha pañcānnajaṃ liṅgaṃ * * * * * * * * | * * * hastaparyantaṃ kartavyañca yathā ruci || guṇatatva padaṃ prāpya paścācchiva samo bhavet | evañcaṃ tilajaṃ kāryaṃ liṅgaṃ bhogavivardhanam || puṃstatvādhipatirbhūtvā tataḥ śivapadaṃ vrajet || kāryaṃ gulamayaṃ liṅgaṃ kālato dvādaśāṅgulam | prāpnotyaiśvaryamatulaṃ mokṣamakṣayameva ca || kalpaṃ phalamayaṃ liṅgaṃ samayātparamaṃ padam || kāryaṃ puṣpaṃ layaṃ liṅgaṃ rūpagandhasamanvitam | navakhaṇḍāntaraṃ bhuktvā gaṇeśādhipatirbhavet || rajobhinirmitaṃ liṅgaṃ yaḥ pūjayati bhaktitaḥ | vidyātatva padaṃ prāpya paścācchivasamo bhavet || mumukṣu hasitaṃ liṅgaṃ pūjayecchivatāṃ vrajet || śrīkāmogośakṛlliṅgaṃ ahanyahanipūjayet | kasthenakāvilenaiva gomayena prakalpayet || kāryaṃ piṣṭamayaṃ liṅgaṃ yavagodhūmaśālijam | śrīkāmaḥ puṣṭikāmaśca putrakāmastadarcayet || p. 507) sitakhaṇḍamayaṃ liṅgaṃ pūjyamārogyavardhanam | kīrtikāmairdarpaṇe ca sampūjya parameśvaram || ca śle lavaṇajaṃliṅgaṃ tālatrikaṭukānvitam | gavyaṃ dhṛtamayaṃ liṅgaṃ sampūjyaṃ buddhivardhanam || bhūtaye vastraliṅgantu dṛṣṭaghnaṃ sarṣapaṃ śivam | iti tātkālikānyāhuḥ ahanyahanipūjayet || iti | śrīmajjñānaratnāvalyāṃ liṅgalakṣaṇavidhiḥ | śrīmahāgaṇapataye namaḥ liṅga lakṣaṇamityuktaṃ nānāśāstra samīritam | athārcya likhyate samyak mohaśūrottaroktavat || pratimā lakṣaṇaṃ vakṣye mānodvārakarātmike | tiryagguṇairdvāre dvābhyāmarcottamottamaḥ || pīṭhaṃ bhāgena kartavyaṃ madhye kṛṣṭaṃ nigadyate | nandavadbhājate dīrghe tyuktvābhāgaṃ punastriyaḥ || bhāgāsāṃ patimākāryo bhāgaṃ pīṭhāya kalpayet | siddhibhakte punardvāre tanurbhāgaṃ parityajet || vibhajya guṇavaccheṣa bāhya jīva prakalpayā | aṃśakena bhavetpīṭhaṃ pratyekādhodvayaṃ dvayam | jyeṣṭhādi bhedataḥ śakradvārmānā pratimāna ca | karamekaṃ samārabhya yāvat syādaṅkagocaram || p. 508) liṅgavanmānametāsāṃ sakhyā tatvātpurandaraḥ | āyāmāryerasairbhakte ṣaṣṭhāṃ śasya navāṃśakam || aṅgula sasvamuddiṣṭaṃ tenā gopāṃ mavartana |? navatāssurā jñeyā brahmaviṣṇu maheśvarāḥ ||? tālaikādaśabhiḥ kāryā bhūtavetāla rākṣasāḥ | kiṅkarassaptatālāḥ syuḥ pañcatālāśca vāmatāḥ || pākukuvau ca bhūtāśau kūśmāṇḍo yugatālakaḥ | rūcitaṃ rūpakāyāmaṃ vibhajya navabhāgikam || rūpakaṃ vartayettatra yasya devyā viyadbhavet | vikārāṅgulamutsedho makuṭo pākaśāsana || atroktaṃ makuṭa viśeṣaṇaṃ kālottare - mauliprabhāḥ kartavyāḥ | pratimāsu ṣaḍānana | svastikastri śikhaścaiva tathā satrākārayeccaleḥ kirīṭaṃ padmaṃ ca sa retāḥ | kuṭā sa bhūtāṃ kuṭoṣṭa kalaḥ kāryastrī pañcaikaśikhastathā || muktvā latamaṇi prātasaṃyuktaṃ parikalpayet | devānāṃ maulirādeśyo nāgānāṃ svastikaṃ tathā | daitya dānava yakṣāṇāṃ astrākāraṃ vivartayet || indrādīnāṃ kirīṭaṃ tu padmaṃ vidyeśvarādiṣu | idaṃ prāsaṅgikaṃ khyātaṃ vikhyāte prastutaṃ tataḥ | āsyatāla samaṃproktaṃ grīvā vedāṅgulātataḥ | grīvādhastādvijānīyāddhṛdayaṃ nābhimaṇḍalam || p. 509) jaṭharaṃ tālena śreṣṭhāyāḥ kāraṇaṃ vinā |? dhairyātkāmakalārūpa rūjātu ālīkṛtāṅgule ||? jaṃgherudrakalekārye gulphau vedāṅgulena tu | vasudīṃ hīṃgulā jñeyā pratimā * * parāhare || ūrdhvaṃ mānuṃ samākhyātaṃ tiryaṅmanādikaṃ śṛṇu | bhāgatrayaṃ ca vadane va * * * * cibukasaṃyutam || nāsā vaṃ śaulalāṭaṃ ca pratyekaṃ syātkṛtāṅgulam | vidhyaṅgulaṃ lalāṭañca tiryaksyāt pākaśāsana || lalāṭādhoṅgulāsakte subhruvau sārdhalocane | mūle dvayavivastīrṇe pādahīne tataḥ kramāt || prānte yavārtha vistare vaktre vai kārmukā kṛtiḥ | mātrāyāme śubhe kārye locane tryaṃśatārake || mīnodaranibhetāre bhūtāṃśe jyotiṣīśubhe || aṅgulapradhanīmadhye śeṣaṃ jñātvā prayojayet | yathābhirucitaṃ rūpaṃ tathā dṛṣṭiṃ niyojayet || atroktaṃ kālottare ca - ucchrāyaṃ navadhā kṛtvā navāṃśaṃ ravivadbhajet | dvādaśāṃśāṅgulaṃ tena cāṅgaṃ pratyaṅgavartinam || mukhaṃ hṛnnābhi jaṭharaṃ mukhamāyava kārayettataḥ | ūru munidvaye nātha jaṃ.ghedvivadanemate | gulphajānugalaṃ tatra kartavyaṃ caturaṅgulam || p. 310) etaducchrāyamānaṃ tu śreṣṭhāyāṃ vikṛtiṃ vinā | * * * * ra siṃhaśca vināyaḥ kapi nāyakaḥ || dvikalaṃ rudratālañca pramāṇaṃ teṣukalpayet | aṣṭāṅgula lalātaṃ tu vistāreṇa viśīryate || dvikalaṃ śaṃkhataje syādbhuvau tanmūla saṅgate | tanmadhyamaṅgulaṃ tyaktvā caturaṅgulamāyate | dvitīyaṃ mūladeśaṃ tu kramāttīkṣṇe sitemate | antarjyā daṇḍasadṛśe netre netrāntare sthite || netre netre samemadhye tārata * * * śatairbhavet | tatpañcamāṃśato jyotiḥ netrāṃśraṃyavamānakam | netrāgrekavirau kāryau sarṣapeṇa pramāṇataḥ | dvayavannetra paryanta netramīnodaraṃ hitam || cāpa matsya nibhaṃ netraṃ * * * cotpalapatravat | padmābhaṃ sāranayanaṃ netraṃ pañcavidhaṃ matam | triyavaiḥ pañcabhiḥ ṣaḍbhirnavabhiḥ daśabhiḥ param || vistāraṃ kalpayetteṣāṃ yathāyogānusārataḥ | cāpākāraṃ bhavennetraṃ yogabhūminirīkṣaṇe || nirvikārasya matsyābhaṃ śivasya paramātmanaḥ | utpalābhaṃ sa kāmānāṃ padmābhaṃ syātsadāhunet || roṣesāranibhaṃ netraṃ śeṣeṣvaṅgula vistṛtam | rasabhāvānusāreṇa dṛṣṭyaḥ parikalpitāḥ || p. 511) iti | rasabhāvaśca nāṭya śāstre yathā - śṛṅgārahāsya karuṇa vīraraudra yathānakāḥ | vībhatsādbhūtaśāntāśca na naṭyā rasāḥ smṛtāḥ || śṛṅgārājjāyate hāsyo raudrācca karuṇo rasaḥ | vīrāccaivādbhūto jñeyo vībhatsācca bhayānakaḥ || śāntaḥ svatantra ityuktā rasabhāvāstu nartakaiḥ || iti || iti prāsaṅgikaṃ jñeyaṃ prakṛtī likhyate'dhunā | agresamiśratā nāsā tvaṅgulābhyāṃ śaśīpate | pārśve yā vādhikosādho mūle dhāraka nicyutā | niṣpāva dalavadbāhye puṭetārakavismṛtau | vyadhyayādavalau kāryau nāsārandhre caturyaje || nakhalva kalayā māyāmātre tatra vicismṛtam | tuṭikāvaṅgule tīrtau pāśau bhūṣānurodhataḥ || kaṇṭhāntaraṃ samuddiṣṭaṃ gṛhakolakamānakam | lalāṭādvaṃkhaṃ yāvattadvidyutpaṅkti golakam || * * * lāṃ sārdhayavaṃ karṇe dvitālaveṣṭanaṃ śiraḥ | hanū ṣaḍaṅgulau kaṇṭhāt sandhānaṃ golakaṃ tayoḥ | guravantadvidalaiḥ dairghyā vismṛtaṃ tu sārdhamaṅgulam || avismṛtaṃ samuddiṣṭaṃ vismṛtaṃ tu navāṅgulam | atrayo viṣaḥ kālottare - p. 512) vedāṅgula mukhaṃ dairghyātkālārdhena tu vismṛtam | saumyānāṃ vikṛtānāṃ tu aṅgulaṃ vṛttamādiśet || iti || akalārdhaṃ dharemānaṃ tadardhe nāparaṃ viduḥ | tasyātoṅgulavatkartā gojītatrārdhamaṅgulam || ūrdhvago śrītu nāsādho dviyavādalavismṛtāḥ | sṛkkaṇīdṛṣṭisūtreṇa kapilau puṅgasūtrakau | madhyavaktroṣṭa nāsābhrūścibukāścaika sūtrakāḥ | kalpapatrādisaṅketa sthānaṃ prāsaṅgikaṃ tathā || karṇarandhraparīveṣaḥ khalpapatramudīryate | śakulī sā tu vikhyātā kalpamāvṛtyayāstitā | karṇa prānta gatāvarti śakulyaḥ paritaḥ sthitā || īkṣaṇāya sthito gaṇḍo grīvāgartovaṭuḥ smṛtaḥ || sandhānaṃ cibukaṃ jñeyaṃ kapilo netra mūlakaḥ | karṇadṛṣṭyantaraṃ jñeyaṃ parañca caturaṅgulam || lalāṭa paśyayossaṃsthaṃ śaṅkhasthānamudīritam | catussaptāṅgulo gaṇḍomāṃsalaścakṣuroradhaḥ || pratimāvartanāṅgo'yaṃ likhyate prastutaṃ tataḥ | grīvā ta svaṅgulā kāryā veṣṭare nārkagolakāḥ || sandhautrikolakau kāryauvikārāṅgula veṣṭavau | bāhubhūpāṃgulau kāryo ubhau bāhupurandarau | vasurūpāṅgulau dhāmau granthiṃ vidyātkalārdhataḥ || p. 513) tadvadropabāhvośca dairghyamanyadgulantalam | tiryagbāṇāṅgula madhyāttadvadardhāṅgulaṃ vinā || tarjanyanāmike tābhyāṃ kalārdhenāya kanyasā | dairghyatastatsamoṅguṣṭho deśinyāstryaṅgulādayaḥ || mūle vahniḥ kalojñeyo sasyendrau ca paricyutaḥ | bāhumūle tathā śakratvarkerāmayavojjhitaḥ || akṣāṅgulādi koṇāntā viṣkambhastriguṇaṃ prati | māṃsalau ca karauśreṣṭhāvaṅgulo vartulāhare | śaśi netra śirairhīnaṃ madhyāyāṃ golakaṃ yavaiḥ || dairghyaṃ saparvaṇo nyāsaṃ paṅktimāṃśaparicyutaiḥ | caturthāṃśaṃ vinā kanyā prāntaparvārdha jānukāḥ | mūle ca tryaṅgulā madhyā madhye caiva yaverjitā | guṇa evojjhitā prānte svānāhādanyataḥ punaḥ || tandegranthau tathā madhye rasa bhūta kṛtāṅgulāḥ | parvāṇāṃ sa yavoṅguṣṭhaiḥ cyutaterogrataḥ * * * * || kaṇṭharūpaṃ samārabhya cūcukau rasagolakau | antarañca tadevasyāttayoḥ pakṣau ṣaḍaṅgulau || maṇḍalaṃ dvividhaṃ proktaṃ madhyasthaṃ yavamānakam | vya * * * caivaṃ samarthasya viparyayayavairbhavet || cūcukau tu samuddiṣṭau nābhimāna mathocyate | p. 514) nābhiḥ pradakṣiṇāvartā gaṃbhīrasyā vai * * * | vismṛtaikāṅgule naiva veṣṭhanaṃ triguṇaṃ hareḥ | āyāsaṃmehikaṃ nadvikuryādṛtvaṃ guṇaiḥ sahārbudhaḥ | duḥkhāṅgulaistato dhastātkaṭideśairjināṅgulaiḥ || mehikaṃ na dvikalaṃ sādho vṛṣaṇau yatramānakau |? viṣkambhaḥ kalahāmūle triyaṃśaṃ vikalaḥ punaḥ | veṣṭanaṃ triguṇaṃ sarvaṃ hastapādādikaṃ vinā || ṣaṇmātrāvismṛtādūraṃ jñātvāabhyāṃsaṃ tatonyataḥ | trikālā jānukaṃ te syājjaṃghākande tathaiva ca || tadgrantho golakādhikyamasyā pādāṅgulonnatiḥ | triguṇāḥ prāvṛtiḥ khyātā pūrvoktena śatakrato | pādau tu maṅgalau kāryau pārṣṇika tryaṅgule tataḥ || pādona tryaṅguloṅguṣṭho yavahīnā vratonnatiḥ | triguṇāprāvṛtiḥ khyātā pūrvavatte śatakrato || pādau tu maṅgalau kāryau pārṣṇika tryaṅgule tataḥ || pādena tryaṅguloṅguṣṭho yavahīnā pradeśinī | pāda pāda vihināsuraṅgulānyāśśatakrato || kande bhūtāṅgule nābhau madhye tu vikalacyutaḥ | sārdhaṃ viparyagurve ca cyuta cyutataraṃ kramāt || rāmaṅgulastadevinyāḥ kaṇṭhābhyāṃ śekharāṅgulaḥ || p. 515) yāvaḍyassvagrato nyāso māyābhāgaṃ paricyutaḥ | yaduktaṃ kālottare ca - vṛṣaṇaukeṅgulau vṛttau trikālaṃ syādbhaje hitam | vistādvyaṅgulaṃ kāryaṃ ūrdhvārambhaṃ mukhena tu || puratastrikalaṃ śastaṃ jaṃghārambhaṃ tathā punaḥ | saptāṅgulaṃ jānapālī jaṃghā madhyaṃ tathā matam || pañcāṅgulaṃ tathā prāntaṃ triguṇaṃ pariṇāhataḥ | vedāṅgule mate pārṣṇi caraṇaṃ mukhavadbhavet || pañcāṅgulaṃ tu vistārāttatpādāgraṃ prakalpayet | tatra tatryaṃgulāṅguṣṭho yavaśreṣṭhā pradeśinī | pradeśinī pramāṇaṃ tu pādau pādau citāstrayaḥ || nābhau guṣṭhasya mūle tu madhye cāgre tathaiva ca | pañca vegaistathā bhūtaiḥ vikalārdha samanvitaiḥ | tarjanī mūlamadhyāgrā kapilena kalānvitam | pariṇāhaṃ prakartavyaṃ triyavaṃ sa yavaṃ punaḥ || pāda madhye sadā padmaṃ cakraṃ vā kalpya lāñchanam || iti | evaṃ prāsaṅgikaṃ proktaṃ likhyate prastutaṃ yathā | mūlena nimna ve kāryo kiñcidagre samanvitam || puṃ nārīlakṣaṇaṃ proktaṃ lokaṃ namucisūdana | kintu śeṣaṃ pravakṣyāmi yathā mānaṃ bhavetstriyaḥ || p. 516) nāryaṣṭatalikātanvī netraśroṇistanādhimāḥ | bhruve nayana vādhikye nāsā vāhisamucchrayāt || daśāṅgulamukhīndīrgha sacyura vistareṇa tu | tenā hīnau śubhau vaṃśau syātāṃ te te manoramau || grīvāmaṣṭayave hīnā tiryakkṛtvordhvato nyaset | evamaṣṭāṅgulairdairghya vismṛtākaraṇāṅgulaiḥ | dvandvagolakamādāya prabāhusu śatakrato || iṃrujānu kra piṇḍīṣu dadyādardhāṅgulaṃmatam | uccaiste vādayo dadyāt pādausamatalau punaḥ || caturaṅgula mādāya bāhuyāma dvivārdhetau | pīnauvṛttau sphicaukāryau aṅgulāmānamucyate || nāgāṃśaṃ svastimādāya vistareṇordhvato nyaset | tryaṃśakṛnmonnataṃ snigdhaṃ bhayaṃ kuryātsalakṣaṇam | tanmadhyataḥ svatobhāgo randhraṃ syātkuñjaroṣṭavat || atrayaduktaṃ maye - yavādhike bhruvau nāryānābhotsedho yavacyutaḥ | kalādhikamukhe vaktramūrdhva tiryaktaduṇḍitam | tribhiryavaiḥ tribhāgonaiḥ āyate locane hite || tadardhādhika vai pulye karṇapāśodhikomataḥ || aṃsadvayaṃ kalānyūnaṃ mānaṃ muñca praśasyate | śrīvādyaṅgula viṣkambhāttatpravṛtti samunnatiḥ || p. 517) kalāhīnā savistārādūrajānuka piṇḍikā | pādapṛṣṭhasphicau vṛttā yathā yogyaṃ dvijarṣabhāḥ || aṅgulyaḥ saptabhāgo vā viṣkambhāyāmanāsataḥ | kalā vivarjitāyāmaṃ na jaṅgorū vikalākaṭiḥ || pāśe madhyaṃ ca tadvṛddhaṃ ghanaṃ pīnaṃ stanadvayam | guhyamacyartha patrābhaṃ sarvaśobhā viśiṣṭati ||? śrī kālottare yathā - idānīṃ strīprāṇāṃ tu leśe naivāvadhāraya | mukhastasyā mukhe naiva śeṣāṇi golakaṃ vinā || tālāni tatpravṛttaṃ syāt stanasphiṃ snānamunnatam | sasyendra pañcakākrāntaṃ dvikalaṃ trikalaṃ bhavet || dvādaśāṃgulaṃ triguṇaṃ vā pāṭhaḥ || gulpha jānu galaṃ tena ṣaṇṇavatyaṅgulo strīsyānnādhonūrdhvaṃ śivapradā |? ṣaḍaṅgulaṃ skandha deśamaṃsau ca dvikalaṃ bhavet | saptāṅgulamatāgrīvā vistāreṇā gratassuta | hastau pādau vihīnau ca saptamāṃśena pūrvataḥ || pañcāṅgulaṃ catastrīṇi bāhumadhye kalādhike | padapṛṣṭasphicābhyāntu vṛddhiḥ syātadaṅgulena tu || daśaṣaḍbhiḥ pañcabhiścorvojjānū parivikalpanam |? jaṃghāmadhyaṃ tathā prāntaṃ vartayeddvijahastavat | ṣaḍaṅgulaṃ mataṃ guhyaṃ kūrma pṛṣṭhamalomaśaḥ || p. 518) dviraṣṭavarṣā nārī tu kartavyāsu manoharā | aṣṭāviṃśāṃgulākāryā skandhadeśasya vismṛtiḥ || aṣṭādaśāṃgulaṃ kāryamakṣābhyāmantaraṃ sadā | stanabhūmestu vistāro vijñeyastu kalāṣṭakam || trikalau trikalā kāryā pārvatīsuteti |? iti strī lakṣaṇaṃ proktaṃ prastutaṃ likhyate'dhunā || arcetanmānataḥ kāryā karasthāna karānvitā | nānāsiddhipradāyinyā syādatonyānaśobhanā | hīnādhikaṃ bhavellakṣaṃ yatra tadyuktamācaret | yuktā davāpyate yasmāt pāralaukaihikaṃ phalam | samaṃ padmakarīdāru mṛṇmayī sukhadā bhavet || puṣṭi pradāhema mayī dhānyāratnamayī matā || varṇakramāḥ śubhā śailā kṣemyatāmramayī matā | jayadārājatī sāroraitīriti karīnṛṇām ||? saubhāgya rājya paśudā krāsa pittalasaṃbhavā | baladā sīsajātā syānna kāryāloha saṃbhavāḥ || kṣudbhayādīkṣa jaṭharā dhanahāniṃ kṛśodarī | rogo karotihīnāṅgā dīrghāṅgā ca bhayādbhayam || bhaktāraṃ dakṣiṇatā hanti vāmamanatā striyām | karoti sakṣatā mṛtyu sadgarbhārugbhayaṃ nṛpaḥ | ūdhvadṛṣṭistathā vyādhiradho dṛṣṭirjanakṣayam || p. 519) nimnonnatoṣṭhī kalahaṃ mukharogaṃ mukhāmukha | netra hīnā tu kaivalyam vaktrāvaktramaśoṇitam || bādhiryatvamakaṇṭhā tu hīnāṅgā ca pakṣayam || śīnāsyācchilpinaṃ hanti raudrāṅgī svāminaṃ tathā | hīnapādakarā nityaṃ kalānāṃ sācināśikha | hīnajaṃghā janānī ca mānuhīnārivardhanī || santrāsākṣī bhayaṃ kuryātsarekhā sarpasambhava | kaṭihīnā paraṃ hanti nṛpaṃ hanti mahābhuja || sa bindukā sadonmādaṃ kurute nātra saṃśayaḥ || atha yaduktaṃ kālottare - ṛjvī yatnena kartavyā sācī yatnena varjayet | atha ṛjvī tathā varjyā tathā chāyāgatāsu ca || bhaktikaṇṭaka bhaktitvā varjyādhāmni ca cakṣuṣī | īṣadardhotthito varjyā varjyā caiva parāṅmukhī | aṣṭadhā pratimāvarjyā kāryā māyāmabhūṣaṇam || iti | atha śāntamṛjusthānaṃ saṃpādaṃ praviśyate | saumyaṃ raudraṃ ca kāmyārthaṃ tatsthānaṃ sāñcate yathā || śāntiṃ saumyaṃ ca raudraṃ ca trividhaṃ sthānakaṃ smṛtam | ṛjo'sya samapādasya tryaṃgulaṃ caraṇāntararm | tadvai viṣamapādasyāgrānnavakalaṃ smṛtam || tatpārṣṇidvaya madhyāttu parijñeyaṃ dvibhāgakam | ṛtvākhyaṃ dvividhaiśśāntaṃ saumyaṃ vāma prasāritam | raudraṃta dvayatyayā jñeyā anayorlakṣaṇaṃ samam || p. 520) tatrādyaṃ mokṣadaṃ proktaṃ dvitīyaṃ bhogamokṣadam | raudraṃ nivṛttarāgāṇāṃ sthānamārgapradarśakam || iti | catuṣṣasṭikaraṃ proktaṃ sthānakaṃ bahudhā tathā | śatamaṣṭottaraṃ jñeyaṃ karaṇaṃ bharato ditam || vistāraṃ granthabāhulya bhayānnātroditaṃ mayā || jñātvā tacca prakartavyaṃ mūrtibhedo yathāgame | likhyate pūrvamityatra mahāsādāśivaṃ vapuḥ || brahmāṇḍādhaḥ kaṭāhābje sthitaṃ vāmāmbujadvayam | brahmāṇḍo'bja kaṭāhābje padbhayāṃ padmāsanasthitam | buddhirmāyāvasāne tat pañcamaṃ bhujasañcayam | pañcaviṃśati vaktrāṇāṃśuddhe cādhvanisaṃsthitaḥ || śuddhasphaṭikasaṃkāśaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ vyāghracarmaparīdhāno nāgayajñopavītivān | brahmā viṣṇuśca rudraśceśvaraśca sadāśivaḥ || etāni pañcavaktrāṇi brahmaṇaḥ sṛṣṭikāraṇam | sadeśokta pramāṇāni śeṣānnyūna kalāni tu || bālā gaurīvatī rudro viśvebhyo vyomanāyakaḥ | sadeśokta pramāṇāni caturdvaikakramāllikhet | madhyasthaṃ vadanaṃ tālaṃ śeṣavaktrakalojjhitam || triśūlaṃ cāṃkuśaṃ khaḍgaṃ cakraṃ bāṇaṃ saśaktikam | khaṭvāṅgañca mahāratnaṃ gadāpadmaṃ ca maulikām || p. 521) dhūpapātraṃ ca paraśuṃ sūryabimbaṃ ca kartarīm | vajra sūciṃ mahāśaṃkhaṃ kumbhaṃ pīyūṣapūritam || pallavaṃ sahakārasya ḍaḍimīphalamuttamam | abhayaṃ varadaṃ bibhraddakṣiṇe bāhubhiḥ kramāt || śuka darpaṇa tarjantu sru caṇḍamarusarpikam | bījapūrārdhacandraṃ ca kṣurikāṃ śabdanīṃ tathā || svastikaṃ kuṇḍikādaṇḍaṃ krantañca yogapaṭṭakam | mahāsiddhyaṣṭakaṃ cāpamusalañca halaṃ param || pāśaṃ nīlotpalaṃ bibhradbāhubhirvāmasaṃsthitaiḥ | padmamudrākarābhyāṃ tu maule'rdhe hṛdaye'ñjaliḥ || yonimudrā karābhyāṃ ca nābhya?dhastadvibhartyasau | mahāsadāśivaḥ proktaḥ viśvarūpo vighneśvaraḥ || atha sadā śivaṃ rūpaṃ proktaṃ kālottare yathā - sadāśiva pramāṇaṃ tu viśeṣādavadhāraya | viṃśatyaṅgulayuktena sadyenaiva sadāśivam | svakīyenāṅguleneha daśatālaṃ prakalpayet | vaktraṃ vaktraṃ samantasya kalārdhonā parāṇi ca | gulphajānu galaṃ tasya dvikalena mukhena tu || prakartavyaṃ prayatnena vistāraṃ pūrvavartmanaḥ | bāhūpabāhūkartavye daśaikādaśayugmataḥ || p. 522) kalāmātrāsthitā sandhirūpa sandhistathā matā | ṣaḍaṅgulaskandhaśīrṣaṃ pāṇiḥ dvidvādaśāṅgulaḥ || ājānubājustenāyaṃ kartavyaḥ parameśvaraḥ | ṛtvāsthito yadā bhūtvā karaiḥ sparśati jānunī || ājānubāhustenāyaṃ kathitaḥ kṛttikā suta | pañcānanaṃ prakurvīta tripañca nayanānvitam | ūrdhvavaktraṃ kalāhīnaṃ samantātparivartayet | tryaṅgulā candrarekhā tu jaṭādakṣiṇakoṭikā || pañcāṅgula jaṭājūṭamīśānasya prakalpayet | jñeyaṃ dakṣiṇavaktrasya kapālā hi vibhūṣaṇam | sunāsaṃ sumukhaṃ subhrumantra siṃhāsana sthitam || daśabāhu viśālākṣaṃ rājīvāyatalocanam || īśānamūrdhvavaktraṃ tu dhyānā saktaṃ himaprabham | kuṃkumābhaṃ tu puruṣaṃ sadā pūrvānanaṃ vibhoḥ | vikṛtyaṃ vyālacūḍaṃ ca bhinnāñjanasamadyuti || aghoraṃ dakṣiṇasyāṃ tu diśiśambhoḥ sadāśivam | ḍāḍimī kusumaprakhyaṃ lākṣā hiṃgukaladyuti || bhūṣaṇairbahubhiryuktaṃ vāmamuttaradiksthitam | himakundendusadṛśaṃ sukapolaṃ sthitādharam | paścimāsyaṃ sadākāryaṃ sadyojātaṃ sadāśivam || p. 523) īśānasya sadaivasyānmūla dvārāvalokanam | sadā pūrvānanaṃ sthāpyaṃ saumyaṃ vā paścimānanam || siṃhāsanaṃ tu vedāśraṃ aṣṭatāla samaṃ tataḥ || tadardhāducchritaṃ kāryaṃ ṣaṭtālāsanapaṅkajam | vāmādi śakti khacitaṃ deva devaṃ sadā śivam | tathā - aṅgena pañcamūrdhānaṃ daśatālaṃ prakalpayet || bhairavaṃ nāra siṃhañca varāhaṃ kavināyakam | dvitalaṃ rudratālaṃ ca pramāṇaṃ teṣu kalpayet | anantādyāḥ punaḥ kāryā madhya jyeṣṭha pramāṇataḥ || daityadānava yakṣādyāḥ pannagāḥ kinnarādayaḥ | kanya madhyamamānena kartavyā nānyathā guha | anye kṣetreśamukhyāśca kiṅkarāḥ kanyasādharāḥ || jñātvā jñātvā prayatnena teṣāṃ rūpaṃ prakalpayet | idānīṃ bhairavādīnāṃ pramāṇamapi likhyate | dvilyolakādikaṃ vaktraṃ bhairavasya samantataḥ || śeṣamucchrāyamānaṃ tu bhairavasyāpi pūrvavat || saptaṣaṭpañca vistāraṃ bāhukorpara mūlataḥ | varṣo hṛnnābhijaṃ randhraṃ kaṭirevaṃ krameṇa tu || ūru dvayaṃ dvidanaṃ sakalaṃ tadvadeva hi | mukha dvayaṃ mukhārdhañca kaṭiḥ syāttrimukhātmikā || p. 524) ūruphullaṃ jānunī ca jaṃghā madhyaṃ tadagrakam | dvikalaṃ sakalaṃ sārdhaṃ kalārdhe nādhikaṃ bhavet || pūrvamānaṃ tu vistāraṃ triguṇaṃ pariṇāhataḥ | daṃṣṭrākośaṃ kalāmānaṃ sitaṃślakṣṇaṃ suvartulam | kūrcaṃ tu lāṅgulaṃ kāryaṃ barbaraṃ bhāsuraṃ tathā | uttaroṣṭha sthitaṃ ghrāṇaṃ tryaṃgulaṃ tu udāhṛtam || bhruvamaṅgula vistīrṇaṃ kuṭilaṃ bhāsuraṃ śubham | vyāvṛtta tryaṅgulaṃ tasya netramāna mudīritam || vyāttaṃ vaktraṃ tu kartavyaṃ dvātriṃśaddanta saṃyutam | dviyavaṃ triyavaṃ tasya dantamānamudāhṛtam | jihvāpadmadalākāraṃ tryaṅgulaṃ raktavarcasā | sarāganetraṃ kartavyaṃ bhairavaṃ bhairavī saha || aṣṭatālā tu sā kāryā na nyūnānādhikā bhavet | evaṃ gaurī mahālakṣmī durgā śrīśca sarasvatī | gāyatrī caiva sāvitrī yathānyā mātaraḥ punaḥ || sukarī nārasiṃhī ca cāmuṇḍī ca kṛśodarī | ṛkṣakarṇā lampaṭā ca gulagarjā viśeṣataḥ || vaināyakī gāruḍī ca tathānyā vikṛtānanā | trigolagādhikaṃ vaktraṃ sarvāsāṃ samudāhṛtam || śeṣānyapi ca tālāni vikalānyādiśet suta | vikṛtastrī pramāṇaṃ tu śatenocchrāyamādiśet | kalpokta vidhinākāryaṃ bhujāyudha vikalpanam || p. 525) ardhanārīśvarādyāśca mohaśūrottare yathā | ardhanārīśvaraḥ kāryaḥ hyadagdhāḥ kṣitilakṣitaḥ | ahamindu jaṭāhāramardhaṃ satilakālakam | kuṇḍalaṃ dakṣiṇe kaṇṭhe vāme syāt kalikādikam | śrīpāvyālārdha hārāṅkastanamekañca vāmataḥ || triśūlaṃ dakṣiṇe haste vāme caivotpalaṃ nyaset | ardhanārīśvaraṃ khyātaṃ umeśaḥ kathyate'dhunā | umeśāvupaviṣṭāṅkau strīpuṃrūpau śatakratau || soragindu jaṭābhārā dharastryakṣoharaḥ paraḥ | grīvā sābharaṇā kāryā karṇau kuṇḍalamaṇḍitau | dvibujaḥ sopavītāṅgo vṛddhavīrāsane sthitaḥ || vāmoru saṃsthitā gaurī mukhālokana tatparā | somabāhūpagūḍhāṅgī lalāṭī tilako jvalā || kartavyaḥ keśa vinyāsaḥ sugandhī kusumā bilaḥ | karṇau sā bharaṇau kāyau pādau nūpuramaṇḍitau || darśayeddakṣiṇaṃ devyā devaskandhe bhujaṃhare | vāme ca darpaṇaṃ dadyāt kaṭyāṃ sūtraṃ samekhalam || devahastaṃ punardakṣaṃ devī cibuke niyojayet | sunāsikāsu vadanāsu netrī su payodharā || su bāhulalitā bhadrā keyūra kaṭakāṅkitā || p. 526) umeśvara samākhyātā haranārāyaṇā śṛṇu || haranārāyaṇaṃ rūpaṃ jaṭākeśārdhamastakam | lalāṭe vārdhanayanaṃ mudrākuṇḍalamaṇḍitam || caturbhujasamākhyāto nṛtteśaḥ kathyate'dhunā | nṛttarudraṃ prakurvīta candrārdhakṛtamastakam || vaiśākhasthānakadhara nā(ga)yajñopavītinam | saumyānanaṃ jaṭācūḍaṃ dhāriṇaṃ vyālamekhalam || pīnavakṣorujaṃghānāṃ sarvalakṣaṇa saṃyutam | dvipi carmadharaṃ sadho nṛṣārūḍhaṃ smitānaṇam | subhavyaṃ ṣoḍaśabhujaṃ kuryādvāsubhujaṃ śubham || viṇuvīṇāmṛdaṅgādi vādyasaṅghopa śobhitam | vāmaṃ prasāritabhujaṃ dvitīyamabhayapradam || akṣasūtreṣu daṇḍāsi śūlaṃ śaktidharaṃ karaiḥ | kapāla pāśa khaṭvāṅgaṃ kheṭacarmāṅkuśānvitam || ekaṃ cāpadharaṃ tadvat prasāritamadhottaram | umā brahmāhariskando nandīkālādayaścaye || vīkṣyamāṇā śiva nṛtyadbhṛṅgī kāryo'grataḥ sthitaḥ | mālākhaḍga bhṛtīye tu * * siddhādayaḥ sthitāḥ || prāpyasthā ca prakartavyā nṛtteśaḥ kathitastava | tridhā viṣṇuṃ pravakṣyāmi vāsudevaṃ dvibāhukam | procyate lakṣaṇaṃ tasya samāsenaiva suvrata | p. 527) sunāsaṃ sukapolañca suvṛttaṃ makuṭojjvalam | lalāṭa tilakopetaṃ śyāmaṃ pītāṃ saraṃ haraiḥ || gadākhaḍgāmbujaṃ dakṣe turyasyācchāntidaṃ karam | śaṅkhacakra dhanuḥ kheṭavāme cāṣṭabhuje harau | śaṅkhacakraṃ pradātavyaṃ vāme haste caturbhuje || dakṣiṇe tu kare padmaṃ gadāṃ trailokya tarjanīm | dvibhujaṃ śaṅkhabhṛdvāme dakṣiṇe śāntidaṃ karaḥ | viṣṇurevaṃ samākhyāto brahmāṇamadhunāśṛṇu || pitāmahaścaturvaktro lambakūrcaścaturbhujaḥ | āpiṅgala jaṭābandho haṃsastho vārijāsanaḥ | dakṣiṇasya bhuje tasya daṇḍasya daṇḍasūtrakam || kamaṇḍaluṃ karevāme barhirāyādikaṃ tathā || sāvitrī dakṣiṇe kāryā vāme caiva sarasvatī | iti brahmā samākhyātaḥ kathyate'tha divākaraḥ || eka cakrarathaḥ saptaturagoruṇasaradhiḥ | tatrasyo bhāskarodevo maṇikuṇḍalamaṇḍitaḥ || puruṣāṅghri suraktāṅgaḥ sarvāṅgakavacāvṛtaḥ | sukeśo vā kirīṭī vā dvinetro vā trinetrakaḥ || sa patranālapadmedve karābhyāṃ skandhayorvahan | daṇḍī taddakṣiṇe gaura sa dhūdundila kūrcavān || p. 528) maṣībhājana lekhinyau dhārayan hastayordvayoḥ | prāṇināṃ karmasākṣīya tatkarmāṇi vikhatyasau || piṅgalo vāmapārśve tu pratīhāraḥ sa daṇḍabhṛt || dvārapālaḥ - varuṇaḥ sūryanāmā ca sahasrāṃśustathā paraḥ | dhātā tapanasaṃjñaśca savitā ca gabhastikaḥ || tathā raviśca parjanyaḥ tvaṣṭāmiśraśca viṣṇukaḥ | ete dvādaśa sūryāḥ syuḥ dvibhujā varadāmbujāḥ || ekavaktrādvinetrāśca prabhāmaṇḍala madhyagāḥ | yadvā caturbhujāḥ kāryāścordhva hastadvayogajam || dakṣiṇe varadaṃ vāme jñānādyastrāntamucyate | vajraṃ śaktiñca daṇḍaṃ ca khaḍgaṃ pāśaṃ dhvajaṃ gadām || triśūlamudgāraṃ tadvadaṅkuśaṃ cakramujjvalam | sruksruvañca kramātteṣāṃ ete sūryāḥ samīritāḥ || kvacidevānyathā proktā likhyante'trāpi te yathā | pūṣādhātā vidhātā ca bhagaḥ parjanya indragaḥ || arthamātvayamindraśca tvaṣṭāviṣṇustathaiva ca | sāvitraścāṃśumāṃśceti bhāskarādvādaśā smṛtāḥ || dvādaśārastha padmasthāḥ padmahastastadvayā matāḥ || iti | sākṣātsūtraṃ sthitaṃ somaṃ svarūpaṃ sukamaṇḍalum | raktākṣaṃ raktavarṇañca tryajaṃ śaktyakamālinam || p. 529) bhānuputramatho dṛṣṭvā vaktrapādaṃ subīṣaṇam | krūraṃ mahābhujaṃ kṛṣṇaṃ śikharī japamālinam || rāhuṃ vyaktānanaṃ ghoraṃ kṛṣṇamadhyāṅga bhīṣaṇam | ardhacandradharaṃ sādho kathitaṃ rāhurūpakam || triphaṇībhūṣitaṃ * * * * naragāgardharūpiṇam | khaḍgakheṭadharaṃ ketuṃ kuryādvātha kṛtāñjalim | hemaraṃ somanākāro hastivaktra svadantahṛt || mahodaro mahākāyaḥ sālaṅkāraścaturbhujaḥ | sarpayajñopavītī ca tryakṣaḥ khaṇḍendu śekharaḥ || purandarāṅgulavyādaiḥ dhyādbhūpāṅgulaṃ bhavet | tasyāsyaṃ vasu vistīrṇaṃ śrī vāsyā tryaṅgulo śriyā || rasasamāṅgulāśuṇḍā mūlaṃ syādiṅgulam | ante kṛtāṅgulaṃ yāvaṃ madhye sūtre'nupātataḥ || sarandhṛcyāṃ * * tābhirvā samanāsāṅgulā tataḥ || iti | ūru pradeśaṃ tālamānaṃ pādausamunnatau vā tatkumbhau nibiḍamastakam | nandanandāṅgulau kumbhau tanmadhyaṃ sūtramānataḥ | dantakeśo bhavettasya ghrāṇaṃ sārdhāṅgulaṃ vilam || karṇaudṛganta vistīrṇau bāhulyenāṅgulau matau | sarvāvayava sampūrṇaḥ sarvaśobhāsamanvitaḥ | gaṇādhipaḥ samākhyātaḥ śarajanmā nigadyate | rasavaktrasuveṣṭaḥ syāt keśalākṣastathābhujaḥ || śaktighaṇṭāpatākābja pāśakukkuṭadaṇḍavān || p. 530) varābhayadhanurbāṇaṃ paraśuṃ tatkare nyaset | caturbhujaṃ dvibāhuṃ vā kārayecchikhivāhanam atrayo viśeṣaḥ kālottare - gaṇeśa vāmanādīnāṃ lakṣaṇaṃ leśataḥ śṛṇu | śaṅkuvatsupratiṣṭhaṃ tu nandanandeṣu nirdiśet || hṛnnābhijaṭharaṃ teṣāṃ kāryamaṣṭāṅgulātmakam | ūrujaṅghe dvivadane jānugulphasamanvite || dvyaṅgulābhihitā grīvā kamalacchrāyamīritam | sa netrā pañcatālā ca pratithiḥ kathitā mayā || bahūpabāhuḥ kartavyaḥ mukhatsandhisaṃyutau | vasvaṅgulau karau padau vakṣa strivadanaṃ bhavet || evaṃ vai mānakaṃ kuryādgaṇeśo gaṇavaktrabhṛt | aṣṭāṅgulau rāmantāttu karṇau tasya samālikhet | sirālau komalausnigdhau ghaṇṭā cāmarabhūṣitau | tatkumbhau cūcukākārau tayormadhyaṃ kalāhitam || tatkaraṃ trimukhaṃ tasya mūlamaṣṭāṅgulaṃ bhavet | agre vedāṅgulaṃ śastaṃ tadantaṃ tatṣaḍaṅgulam || kaṭyā vyāsaṃ sitaṃ śastaṃ padmasthaḥ syādgaṇeśvaraḥ || siṃhasthaścendrarustho vā pīṭhasthaḥ sarvasiddhidaḥ | svadantalassupātrāśca kuṭhāravalyānvitāḥ || p. 531) tryakṣo lambodaraḥ sthūlaḥ sarvābhraṇabhūṣitaḥ | ṣaṇmukhaḥ kārtikeyaḥ syānmukhānnyasya ṣaḍaśravat || kartavyāni samānenaikavaktro'thavāśraye || iti || yaduktaṃ vai trilocanā cāryairapi - pattane nagare kāryaḥ pure vātha ṣaḍānanaḥ | bhujairdvādaśabhiryuktaḥ skandho svarūpavān ||? śaktiṣu pāśanistriṃśannatadostarjanīyutaḥ | śāntyā ca dakṣiṇe haste ṣaḍbhirvāme kare tathā || śikhipiñchadhanuḥ kheṭa patākābhaya kukkuṭaiḥ | gaṇaḥ kṣetre'thavā ṣaṭdore vaktaḥ praśasyate || bibhracchaktyasi vaktraṇi dakṣaṃ ghaṇṭāṃ ca kheṭakam | yathā kramaṃ sadā ṣaḍbhiḥ dakṣiṇottara pāṇibhiḥ || grāme vā yadi vākhye dvibhujaścaika vaktrakaḥ | bibhracchaktiṃ kāreyāmye tāmracūḍaṃ tathottare || raktāṅgo raktavastraśca bālarūpo'tha māṃsalaḥ | śikhārūḍhaśca sarvo'yaṃ sarvālaṅkārabhūṣitaḥ || iti || tryakṣogaṇānvito nandī śrutibāhuryavā smṛtaḥ | mukha * * gau nyaseddakṣe vāmekheṭaṃ triśūlakam || mahākālastu kartavyo yahā devo'tra bhairavaḥ || iti || vināyakaḥ purāproktaḥ bhṛṅgīśaḥ svasti pāṇḍavaḥ | p. 532) durāsanaddha deho'yaṃ tripādaḥ syācchikhānvitaḥ | daṇḍakuṇḍīsamāyukta śikhānandaraso bhavet || triṇetraṃ śūlapāṇibhyāṃ bhṛṅgīproktaḥ kvacinmate | vṛṣovṛṣabhavajjñeyaḥ kārtikeyaḥ puroditaḥ || devī caturbhujāpītā divya bhūṣaṇabhūṣitā | darpaṇañcotpalaṃ vāme dakṣesūtraṃ varaṃ tathā || caṇḍeśvarāḥ purāproktāḥ sitāgaṅgāsu yauvanā | yamunā śyāmakāṅgaṃ syānmahī pītā ca narmadā || nīlāmeghanibhāsindurbhāratī sphaṭikopamā | tāpi hemanibhānīlā payoṣṇī sarvabhūṣaṇā || padmasthā makarasthā vā kumbhacāmarapāṇayaḥ | praśāntī śiśirau pītau śūlavajradharau matau || parjanyā śokanāmānau kuṣṭhau daṇḍa triśūlinau | pāśaśūladharaścetau bhūtasañjīvanāmṛtau | dhanada śrīpradau raktau gadāśūlakarau matau || ityuktā dvārapālādyāḥ kṣetrapālāstathocyate | kṛṣṇaṃ caturbhujaṃ nagnaṃ kiṅkiṇīnūpurānvitam || keyūra kaṭakopetaṃ ratnakuṇḍalamaulīnam || triśūlaṃ ḍamaruṃ cordhve kapālaṃ cūrikā tathā | daṃṣṭrākarāla matyugraṃ kṣetrapālaṃ prakalpayet || p. 533) airāvata gajārūḍhaḥ sahasrākṣaścaturbhujaḥ | hemavarṇakirīṭaśca sarvabhūṣaṇa bhūṣitaḥ || akṣasūtrī ca vajrī ca varadābhayabāhumān | vajrāṅkuśakarovā syāddevarājo narāvṛtaḥ || keśākṣapītāṃ * * * * * * jaṭharo bhavet | pretastho ni-ṛ-ṛtirdhūmro daṃṣṭrāvān vṛttalocanaḥ || khaḍgakheṭadharaḥ kruddho rākṣasairāvṛto bhavet | pāśāṅkuśa bhayaścaite varuṇo ma * * ra sthitaḥ || kvacitpāśadharo dakṣovāme pīyūṣa kumbhadhṛt | mahodaromahābāhuḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ || śyāmo vāma mṛgārūḍhī sadhvajāṅkuśa bhūṣitaḥ | meṣārūḍhaḥ kuberaḥ syātpīto varagadānvitaḥ || īśāno vṛṣabhārūḍho jaṭācandrārdha bhūṣaṇaḥ | ekavaktra striṇetraśca vyāghracarmavrata sthitaḥ || khaṭvāṅgaṃ ḍamaruṃ śūlaṃ kapālaṃ vāmadakṣayoḥ | lokapālāḥ samākhyātā brahmā viṣṇuśca pūrvavat || pratyūṣaśca prabhāsaśca adhanya ca jaghanyakau | dhātā caiva vidhātā ca āvāhaśca vivāhakaḥ || vasavo'ṣṭau samākhyātā makuṭā bharaṇojjvalāḥ | aśokapallavākārā mālāvaradavāhanaḥ || p. 534) śvetapītārūṇā śyāmā vedāḥ kuṇḍyakṣamālinaḥ | jaṭābhasmāṅga bhūṣāṅgā kṛtāñjali puṭāḥ sadā || mantraiḥ sopaniṣadbhiste devadevaṃ stuvantyapi | kṛta tretādi rājānaṃ khaḍgacāpadharāḥ śubhāḥ || dharmamūrtiḥ kṛtorājā pādapādojjhitāḥ pare | bhūrbhuvaḥsvarmaharjanyastapassatyo dhruvastathā || lokāsvadhipavajjñeyā vāhanāyudha vigrahaiḥ | śuddhakundendu saṅkāśā mūrtīśāḥ śūlapāṇayaḥ | kārdha kaṭvāṅgavaradā jaṭācandrārdha śekharāḥ || tatveśāśca tathā jñeyā vyāghracarmāmbara priyāḥ | dhyānaṃ pūjāṃ vinā na syuḥ vāstudevāḥ phalapradaḥ || teṣāṃ dhyānamathovakṣye yathāśāstramanukramāt | catuṣṣaṣṭi padaṃ vāstu devānāṃ nāparaṃ hitam | madhye catuṣpade brahmā caturvaktraścaturbhujaḥ || * * * lavaṇa sūtreṇa daṇḍī viṣṭara maṇḍitaḥ | haṃsārūḍho bṛhat kukṣiḥ kamaloparisaṃsthitaḥ | ṣaṭpade pūrvadigbhāge samarīci vyavasthitaḥ || vajra pāśadharaḥ śrīmān carmapāśadharo'thavā || ekavaktrodvinetraśca taptacāmīkaraprabhaḥ | pratyālīḍha samāviṣṭo nānābhūṣaṇabhūṣitaḥ || p. 535) vivasvān dakṣiṇebhāge ṣaṭpade vāstudehagaḥ | ekavaktrastriṇetraśca bhinnāñjana cayadyutiḥ || dvibhujo mahiṣārūḍho daṇḍapāśakarārpitam | paścime vāstu dehe tu ṣaṭpade mitranāmakam | himakundendu saṃkāśaṃ triṇetraṃ tu caturbhujam || pāśāṅkuśadharaṃ raudraṃ kundahastaṃ mahābalam || ālīḍhasthāna sañchanno himakoṭisamanvitam || ālīḍha pratyāīḍhyorlakṣaṇaṃ yathā dhanuḥśāstre - kiñcitkuñcita vāmajānuka mṛjunyātaṃ nidadhyāt puraḥ paścāttu dvikarāyata * * tiraścīnaṃ padaṃ dakṣiṇe | tiryagvaktra mṛjusthira sthira vapusthānīṃ tadālīḍhakaṃ pratyālīḍhamapi dṛśeva gaditaṃ vyatyasta pādasthitam || iti | atha prathavidharākhyastu vāsetāruttarapaṭpade? ekavaktraścaturbāhu striṇetro makuṭānvitaḥ | candragauro mahāprāṇo vaiṣṇavāsana padmadhṛk | śarakārmukahastaśca musaloddhatapāṇikam || atravaiṣṇavāsanaṃ bharatoktaṃ yathā - dvautālaṃ vārdhatālaśca pādayorantaraṃ bhavet | tayoḥ samasthitastvekastryaśraṃ pakṣasthitoparam || kiñcidañcita jaṅghañca sauṣṭhabāhusamanvitam || p. 536) vaiṣṇavaṃ sthānametaddhi viṣṇustatrādhidaivatām || iti | īsadikpatikaścāpa strivaktraḥ ṣaḍbhujastathā | randhralocana padmābhaścakra kunda gadādharaḥ || śaraśāntyādi sannaddhaḥ koṭiprathamasaṃyutaḥ | āpavatsastathā jñeyastaddikpatika saṃsthitaḥ || candragauranibhaḥ kintu maṇḍalasthānaka sthitaḥ || tacca likhyate - aindrasyāṃ maṇḍalaṃ pādau catustālānta saṃsthitau | stryau pakṣasthitau caiva kaṭijānusamā tathā || maṇḍalaṃ sthānakaṃ proktaṃ nānābhāva rasānvitam || iti | savitā padigovahanu sāvitraḥ padikastvadhaḥ | indra * * * jayau tadvau dṛkṣasyāṃ diśi saṃsthitau || vāyavye padike rudre rudra dāsastathā mataḥ | itīśau śarvapadagau khaḍgāṃśañcāgnikoṣṭakau || mṛgaṃ pītaṃ ca nair-ṛtyāṃ rogavā * * * nile | parjanyādyāṃśca padikān kathayāmi krameṇa te || parjanya jayamāgendra sūrya satya hṛśāṃ kramāt | pūrvasyāṃ saṃsthitā hyete dakṣiṇasyāṃ tataḥ śṛṇu || pūṣā vitatha saṃ * * * tathā caiva gṛhakṣataḥ | yāme gandharva bhṛṅgau ca dakṣiṇasyāṃ diśi sthitāḥ | dauvārikaśca sugrīvaḥ puṣpadanta pracetasau || p. 537) asrurā ṣoḍaśa saṃjñāśca paścimāyāṃ diśisthitāḥ | nāśo mukhyaścalabhaṭe soma-ṛgyadithī tathā || sarve te padakā jñeyā dhyānameṣāṃ nigadyate | pavitā raktavarṇaḥ syātkhaḍgapāśakarānvitaḥ || sāvitra saṃjñakastadvat kuśapiñchalakānya ca | indraḥ kāñcana varṇaḥ syāttriṇetraḥ kuliśānvitaḥ || nīlendīvara hastāścayodhaḥ karavīraḥ sthitaḥ | tathaivendra jayaḥ kāryaḥ khaḍgapāśakarānvitaḥ | rudraḥ kṛṣṇāñjalī prakhyaḥ śūlīkhaḍgī trilocanaḥ | tathā rudrajayaḥ kāryaḥ śarako * * * hṛtsadā || madhyāvaraṇasaṃsthā ca kathitāḥ kṛtīkāsuta | bāhyāvaraṇasaṃsthāśca kathayāmi tavādhunā || īśe triṇetraṃ śūlāsi carmahastaṃ sapaṅkajam || nānāvārikṛtābhyāsaṃ parjanyaṃ meghavāhanam | ekavaktraṃsunayanaṃ kundāsisita varṇakam || jayaśca padmavarṇaḥ syāt varmabāṇāsi carmadhṛk | indraḥ sahasranetraḥ syātkuliśāṅkuśa bhūṣitaḥ || sūryaḥ sindūra varṇaḥ syāt raśmipadmakarānvitaḥ || savyaṃ padmadhvajāṅkantu kūṭaṃ vāmakrārpitam | satyaṃ caturmukhaṃ siddhiḥ padmarāgasamaprabhaḥ || surūpaṃ yauvanopetaṃ vṛṣavaktrantu paścimam | kamaṇḍaludharaṃ devaṃ dahyākṣa balayānvitam || p. 538) rājīvāsanasaṃsthaṃ tu rājīva karakalpitam | ḍāḍimī kusumaprakhyaṃ bhṛśamāścaryarūpiṇam || trisaptavadanaṃ devaṃ śatārdhakara kalpitam | diṅmukhaṃ tatra kartavyamuparyupari vaktrakam || uparyuparivaktrāṇāṃ kalayā bhrā samādiśet | puruṣaṃ pūrvavaktraṃ ca bhairavaṃ dakṣiṇaṃ matam | uttaraṃ vāmadevaṃ tu sadyojātaṃ tu paścimam || digrūpāṇi bhṛśasyaivaṃ vaktrāṇi kathitāni te | atharvavedaṃ pūrvāsyaṃ vāmadevaṃ tu dakṣiṇam || uttarāsyaṃ yajurvedaṃ ṛgvedaṃ paścimānanam | prāgukta vaktramānāsu vikalāni mukhāni tu | vaikuṇṭhaṃ purvavadanaṃ nārasiṃhaṃ tu dakṣiṇam | uttarāsyaṃ ca vāśahaṃ paścimaṃ kāpilaṃ viduḥ || aṣṭāṅgulasamānāni yugmahānyā bhavanti hi | indraṃ yamaṃ ca varuṇaṃ kuberaṃ kramaśo mukham | hā * * * rātri vikartavyā kalāyā kṛttikā suta | ādityaṃ pūrvavadanamāgneyaṃ dakṣiṇaṃmukham || uttaraṃ candravadanaṃ pārthivaṃ paścimaṃ mukham | caturaṅgula mānāni kalahānyā bahvanti hi || kalāmekāṃ vyomavaktraṃ sarveṣāmuparisthitam || p. 537) ityevaṃ vaktrahāsantu kāryamanyeṣu ṣaṇmukha | khasta kundaśaravasa dhanuścakrāsikheṭakam || padmapatrākṣasūtraṃ ca bījapūrakamaṇḍalum | phalaśaktigadāpāśadaṇḍaṃ cātha paraśvayam | vīṇāṃ ca vallakī vaṃsa vṛkṣacandrārdhapaṭṭasam | pustakaṃsruksruvau bhiṇ'ṃ ḍamarudhvajameva ca || kaṃkālāstra mahāstraṃ ca brahmāstraṃ picchaka tayā | khātakāstraṃ aghorāstraṃ śaṃkhabherīsamanvitam || evamādīnicānyāni vibhrāṇāṃ saṃprakalpayet | ityevaṃ viśvarūpaṃ tu bhṛśākhyasya prakāśitam || bhinnāñjana cayaprakhyaṃ antarikṣaṃ prakalpayet | śūlāsi mudgarāvyāla vyāghracarmāmbarapriyam || śaktihastobhavedagniḥ padmaparyaṅkake sthitam | candragauranibhaḥ pūṣā dhanurbāṇakarānvitaḥ || vitathodhūmravarṇābhaḥ kṛtānta iva tejasā | pretārūḍhastathā daṇḍī kāryodigvyasanaḥ sadā || vikarālaṃ mahākāyameva mevaṃ gṛhakṣataḥ | mahiṣasthaḥ prakartavyaḥ yamobhinnāñjana prabhaḥ | śuklavastraparīdhāno daṇḍapāśakarānvitaḥ || vyādhi koṭisamāyukto bhīmogranarakānvitaḥ | gandharvaḥ śaṃkhavarṇaḥ syāt paṭṭaśāṅkuśa saṃyutaḥ || p. 540) gandharva koṭisaṃyukto bhṛṅgīśuklābhrasannibhaḥ | eka vaktraścaturbāhuḥ carmāsīṣudhanurdharaḥ || mṛgodūrvāṅkuraśyāma carmāsikarakalpitam | pītaḥ kṛśataraḥ kāryaḥ daṇḍīpiṣṭaramaṇḍitaḥ || pitārākhyaissadā devaiḥ koṭisaṃkhyaiḥ samāvṛtaḥ || dauvāriko daṇḍahastaḥ vikaṭaścapinākinaḥ || kānanaḥ || pāśadhṛgbisinīpatramudgaśyāmo'thavā bhavet | māmohaścāpi sugrīvaḥ sa muktiḥ khaṇḍadaṇḍadhṛk || puṣpadantaḥ sutejāḍhyo mukhaṇḍīkarabhūṣitaḥ | pravetāmāṣavarṇābhaḥ pāśāṃkuśakarānvitaḥ | grahoparisthitaḥ kāryo nāgakoṭisamāvṛtaḥ || akrūraḥ khaḍgahastaśca kṛṣṇābhaścarmabhūṣitaḥ | śoṣa kṛśamataḥ kāryo rājavartanibhomataḥ || umā hastastathā daṇḍī vyādhi koṭisamanvitaḥ | vāyuḥ kāryo'bhravarṇaśca sapadadhvajamaṇḍitaḥ || nāgaḥ padmanibhaḥ kāryo nānā praharaṇānvitaḥ | śrīphalaṃkuśakundāstra kṛpāṇābjā * * * muṣaḥ || ṣasidhvajaśaśādīka śārṅgaśaktiñca vāmataḥ || nāgakoṭi samāyukto mukhyastu harisannibhaḥ | cāpaśūladharaḥ śrīmāan tarjanyastarjanorataḥ || p. 541) bhallāṭo hemasaṅkāśaḥ śaktighaṇṭāsamanvitaḥ | patākākundaloddhāsi dhanurbāṇāmbujotpalaḥ || viṇāhastadvayopetaḥ kāntā lakṣaṇalakṣitaḥ | saṇmukhā dvādaśabhujo mayūrakṛtavāhanaḥ || somo'mṛtamayojñeyo kalaśāsisamanvitaḥ | ratnajo ṛṣibhirjñeyo hayoparidhanurdharaḥ || kūrcahīnaśca kartavyo ravikoṭisamāvṛtaḥ | ṛgyajustitirābhāso daṇḍākṣa balayānvitaḥ || darbhapuñjadharodhīmān kamaṇḍalu karānvitaḥ | lambakūrcoditi vṛddho mālāpadmāṅkitāṅgajaḥ || ditiśca ratnagaurābhaḥ śaṃkhacakradharaḥ sadā | skandhoryamā jambhakaśca pilipiñchaśca pūrvataḥ || caskī ca vidārī ca pūtanā pāparākṣasī | īśakoṇāt samārabhya rākṣasyo bāhyataḥ sthitāḥ || sitaraktā pītakṛṣṇā skandhādyāpi kṛtānanaḥ | vajrāsidaṇḍaśūlaṃ ca pādakhyādyagadā śirāḥ || skandādyāḥ kathitāḥ samyak rākṣasīḥ śṛṇu ṣaṇmukha | khaḍga khādyādikṣirikā muṇḍakhaṇḍāsi kartarī | krameṇa saṃyutāḥ kāryāḥ vikṛtāsyāḥ kṛśāḥ padam | vāstudeha sthitāḥ devāḥ kathitāste mayānagha || p. 542) vi * * * dhyānaṃ bhavedrāṣṭra bhaṅgaṃ samādiśet | durbhikṣaṃ balihīne tu homahīneśu bhakṣayam || tasmādyatnātprakartavyaṃ dhyānadravya kriyānvitaḥ | nyāsaṃ tu madhyataḥ kāryaṃ devānāmarcanaṃ tathā | devānāṃ prītidaṃ nāma padāṣṭāṣṭaka vartakam || ekāśīti padaṃ va * * tu gṛhāṇāṃ suprajātmakam | nityaṃ śatapadaṃ viddhi susthirākhyaṃ susiddhidam || patha durga purāṭṭāla nagara grāma kheṭake || śayyāsu māneṣu tathā baliṃ gṛheṣvapi | siddhisthāne tathā harmye yāgādau parikalpayet || vāpī kūpa taṭākādau vaneṣūpavaneṣu ca | uktānukteṣu sarvatra kāryaṃ śatapadaṃ guha || āvarīdarśane pūrvaṃ sāpṛṣṭhe tathā punaḥ | tathā brahmaśilānyāse dvārakasya niveśane || sūtrasaṃsthāpane pūjyā vāstudevāḥ ṣaḍānana | padeṣu saṃsthitaṃ nāma bhūpṛṣṭhe vāstu saṃjñakam || brahmapīṭhādayo vṛddhisārake vighnadarśanam | sūtrādo dharmadaṇḍākhyaṃ cakramādañca mandire || śakro mayodgato daityo vāsturyajñāpahārakaḥ | tannipādya sthitā devāḥ ityuktaṃ parameśvare || p. 543) anyathā yaṃ punaḥ khyātaḥ piṅgalākhyamate yathā | yadā vārāha rūpeṇa viṣṇunā coddhṛtā dharā || tadātra trādṛyassarve sapakṣāḥ kāmarūpinaḥ | nighnanti devatāḥ sarve munīnāmāśramāṇi ca || devendreṇa tadā teṣāṃ pakṣāḥ cchinnāḥ śirāṃsi ca | tadā te patitābhūyo nidhāta iva bhūtale | tadā śeṣādadhonāgā muñcanti garalaṃ mahat | tadviṣākrā * * bhūmiśca sasarjoṣṇaṃ mahānilam || viṣānilasamāyogāt utpannā vāsturucyate | adhruvāntaśśarīro'yaṃ piṇḍayatyakhilaṃ jagat || barbarāṅgo surākāraḥ kṛṣṇolohita locanaḥ | dvibāhurbhīṣaṇo vīro babhruśmaśru śiroruhaḥ || vajradehaḥ sudurdharṣo devānāmapi duṣkaraḥ | tadbhayādvidrutādevāḥ devadevamupāgatāḥ || devastadrakṣaṇārthāya tatkṣaṇādasṛjat prabhuḥ | mahāmāyātmapāśān rudraṃ cāti vilobhanam ||? rudro devaiḥ samuddhṛtya tannipātyadharātale | māyāpāśaiśca taṃ badhvā devāstatranyaveśayet || tataḥ prabhṛti devāstu taddehe pūjitāḥ śubhāḥ || iti | tathā - catuṣṣaṣṭipadaṃ vāstu devadhāmani saṃsthitam || p. 544) īśakoṣṭhe śirastasya ni-ṛ-ṛtau pāda saṃpuṭam | agnivāyū prakoṣṭhaḥ syādajā kūrparamelakam || pūjākāle samutthānaṃ nato vāṅmukhamarcayet navā pracyo na vodīcyo nārghyasyāśca yathāmaye || lakṣmī yaśovatī kāntā supriyā vimalā śivā | subhagā sumatī caitā nāḍyaḥ prācī mukhodgatāḥ || dhanyāḥ prāṇā viśālā ca sthirābhadrā jayāniśā | dvirajāpi bhavācaitāḥ saumyavaktrāḥ prakīrtitāḥ | tiryagūrdhva sthitau vaṃśau durjayodurdharastathā || karṇayoḥ pādagulphe ca kīlanī bandhanī tataḥ | saṃvartā ca vivartā ca jānu kūrparamelake | hṛdguhya kukṣimārgeṣu sadbhāvā jānunīti ca || pakṣiṇaḥ kṣitiviccheṣu rañjavauṣṭau manantataḥ | dvipadāstatpadāstāśca devāvyastau pi(ti)vasthitāḥ || padmaṃ vajraṃ ca siddhiñca padaṃ lāṅgalasaṃpuṭam || triśūla maṇibandhaṃ ca trikramaṃ svastikaṃ tathā | viṃśadrajjumayānnāḍī marmatrayodaśasmṛtam || sūtrāṣṭaka samāyogāt pañcapadmaṃ prakīrtitam | brahmasthāne ca pūrve ca yāmye saumye ca paścime | ṣaṭsūtra yogatovajraḥ cāṣṭā viṃśati saṃkhyayā || p. 545) nāḍī sampātako yatra siddhimarmaṃ taducyate | tacca ṣoḍaśasaṃkhyā ca sandhi marma varānane || śuddhaṃ koṣṭhaṃ padaṃ proktaṃ tacca ṣoḍaśasaṃkhyayā | rajjusūtraṃ savaṃśaṃyat tasyārdhañca halaḥ smṛtaḥ || tasya saṃkhyā varārohe ṣoḍaśeti prakīrtitaḥ | koṇāt konagataṃ sūtraṃ saṃpuṭāntaṃ na saṃśayaḥ || catustriṃśattadākhyātaṃ nātra kāryā vicāraṇā | koṇe trisūtrasaṃyogāt triśūlaṃ saṃprakīrtitam || catuḥ saṃkhyā kimityuktaṃ īśānī nir-ṛtīragam | sūtrapañcaka saṃyogaṃ maṇibandhaḥ sakīrtitaḥ || aṣṭasaṃkhyassaviproktaḥ pūrvādau yugmayugmatā | tasyāntagatrisūtraṃ yat trikhaṇḍaṃ tanna saṃśayaḥ || tasya saṃkhyā yathāpūrvaṃ taddiśāyāmudāhṛtam || rajjuyukpadamadhye tu svastikaṃ tanna saṃśayaḥ | vaṃśadvayaṃ purāproktaṃ rajjavo'ṣṭau tathaiva ca | nāḍyo'ṣṭādaśa pūrvoktā tatsarvaṃ marmakīrtitam || aṅgulaṃ vā tadardhaṃ vā sūtraṃ pūrvokta vannayet || evaṃ pracālite vāstau marmaughaścālito bhavet | caturaśrī kṛte kṣetre gṛhe vāstuṃ vivarjayet || śāntāyaśovatī kāntā viśālā prāṇavāhinī | p. 546) satīvasumatī nandā subhadrā yamunā ramā | daśanāḍyaḥ smṛtā hyetāḥ pratyakprācīmukhādgatāḥ || hiraṇyāsuprabhā lakṣmīḥ vibhūtirvimalāśriyā | jayā jvalā viśokā ca īśā caivottarāmukhāḥ || vaṃśadvayaṃ yathāpūrvaṃ rajjavo'ṣṭau tathaiva ca | tripadāḥ ṣaṭpadāḥ kintu brahmannava pade sthitaḥ | ṣaṭpadasthāmarīcyādyāḥ svāpādyā dvipadāmatāḥ || īśādyāḥ patikā jñeyāḥ skandādyāścātra pūrvavat | vāstuṃ śatapadaṃ vakṣye daśadhā bhājayet kṣitiḥ || ekādaśa smṛtā nāḍyaḥ tatra pūrvoditā nava | aindrī pūrve sthitā nāḍī paścime vijayā matā || yāmye dakṣiṇa nāḍī syātsaumyā nāḍī sthitottare | rajjuvaṃśādikañcātra gṛhavāstuvadīritam || yathā devālaye nyāsaḥ tathā śatapade hitaḥ | grahāḥ skandādayaścātra vijñeyāśca catuṣpadāḥ || rākṣaśca carakyādyāḥ pañca pañca pade sthitāḥ | gṛhe gṛha pramāṇaṃ tu vāstudehaṃ prakalpayet || sarveṣāmatradevānāṃ saghṛtaṃ pāyasaṃ dahet | māṣabhaktaṃ sasarpirvā dadhimiśrakṣatāśca vā || na māṃsaṃ na surādeyā rākṣasīnāñca deśikaiḥ || p. 547) athocyate vṛṣoso'pi liṅgadravyavinirmitaḥ | avyakte ghaṭite liṅge sthāpite tatpurasthitaḥ || yajamāne nṛperājye sarvadā śubhakāraṇam || tathā ca - yamunā kāla mṛtyurna vyādhirnopasargabhayañjane | rājā ca vijayī tatra yatreśaḥ savṛṣaḥ sthitaḥ || iti || sveṣṭaliṅge sahasrāṅge mukhaliṅge svayaṃ bhuvi | advaitai pratimāgre ca vṛṣabhodoṣado bhavet || tatsthānaṃ kilitaṃ jñeyaṃ siddhistatra na vidyate || nanu sādhāraṇeṣu liṅgeṣu purastādvihitovṛṣaḥ | iti śrīmayokteriṣṭaliṅgaṃ vihāya sarvatra vihito vṛṣaḥ | tatkathamatramukhaliṅgānāmagre'pi ṣa * * * bho na sthāpanīyaḥ iti na vācyam | tatra maye saṅkṣepataḥ sādhāraṇādityuktānyaliṅgānyapi vyaktā vyaktānyevābhimānānīti | tathaiva maśva ghaṭikāyāṃ śrīsomaśambhupadairapi vyākhyātam | yathā brahmamaye ca - avyakte ghaṭite liṅge sarvasādhāraṇe budhāḥ | sthāpite puratastasya saṃmukhovṛṣabho mataḥ || bāṇerauhe svayaṃ vyakte sahasrāṅke śatāṅkite | arcāyā mukhaliṅge ca ratnaliṅge viśeṣataḥ || ātmaliṅge tathādvaite vṛṣabhaṃ naiva kalpayet | etāmagre yadā jñānāt vṛṣabhaḥ kalpyate tadā || p. 548) sthānaṃ tatkīlitaṃ jñeyaṃ tatra siddhirna vidyate | tasmāt saṃsthāpanaṃ kāryaṃ avyaktāgre vṛṣasya ca || rājā vijayamāpnoti prajānandanti tatra vai | apamṛtyu bhayaṃ vyādhiṃ upasargabhavaṃ na ca || tathā pratiṣṭhāsāra saṅgrahe ca - vṛṣasādhāraṇe liṅge sthāpite vyakta saṃjñite | kartavyaḥ puratastasya sarvaduṣkṛta śāntaye || nānyatra vṛṣabhaḥ śastaḥ śreyase siddhikāṅkṣiṇām || iti || taduktamanyatra ca - sādhāraṇānāṃ liṅgānāṃ puraḥ khalu vṛṣomataḥ | na raudre lobhane bāṇe svaṃ bhuteracalena ca || śata liṅge sahasrāṅge mukhaliṅge'stralāñchite | lokapālārcite siddhe pratimāyāṃ na vai vṛṣa || iti || tathā ca piṅgalā mate - raudrāṇāṃ viṣabhonāsti viśeṣe cātmake na hi | bāṇaliṅge vṛṣo naiva svayaṃbhūte vṛṣo na hi || rauhe ca śataliṅge ca mukhaliṅge sahasrake | vṛṣabho naiva kartavyo lokapālārcite tathā || aśriliṅge vṛṣonāsti siddhaliṅge vṛṣo na hi | pratimāgre parasye caika liṅge vṛṣo na hi || vṛṣāstraṃ naiva kartavyaṃ dhvajayaṣṭi nivedane | ghaṭeṣu purataḥ kāryaḥ sarvasādhāraṇeṣu ca || p. 549) śailajaiḥ śalajaḥ kāryaḥ dāruje dārujo bhavet | lohānāṃ lohajaḥ kāryaḥ mṛṇmaye mṛṇmayātmakaḥ | iti | atha caika karannādhaḥ pañcahastoddhato na hi | ityuktaṃ piṅgalāgreṣu likhyate'sau yathā vṛṣaḥ || hastamātrasya lingasya vṛṣabhopītahatsamaḥ || sapadā karaliṅgasya ṣaḍviṃśatyaṅgulo vṛṣaḥ | sārdharhasya ca liṅgasya manudvāyāṅgulovṛṣaḥ || pādonadvikarasyātha vṛṣabhastriṃśadaṅgulam | dvihastasya ca liṅgasya dvikaro vṛṣabho bhavet || sapādatrarathasyātha sa netra dvikarovṛṣaḥ | caturhastasya liṅgasya kalāṣṭadvikaro bhavet || sapādayuga hastasya dvikaronava netrakaḥ | sārdhasya yugahastasya dvikarodaśa netrakaḥ || pādona pañca hastasya rudranetra dvihastakaḥ | pañca hastasya liṅgasya vṛṣabhaḥ syāttrihastakaḥ || sapādapañca hastasya netramātrakarovṛṣaḥ | sārdhasya pañcahastasya dvinetra trikarovṛṣaḥ || pādona ṣaṭkarasthātha trinetra trikaro vṛṣaḥ | ṣaṭkarasyāya liṅgasya trikaroyuganetrayuk | sapāda ṣaṭkarasyātha trikaraḥ pañca netrakaḥ || sardha ṣaṭkaraliṅgasya ṣaṇṇetrastrikaro bhavet | pādona saptahastasya trikaraḥ saptanetrakaḥ || p. 550) saptahastasya liṅgasya trikaro navanetrakaḥ | sapāda saptahastasya divyanetrakarovṛṣaḥ || sārdha saptakarasyātha rudranetra tribāhumān | pādonāṣṭakarasthātha vṛṣabhaḥ syāccatuṣkaraḥ || sārdhāṣṭaliṅgakasyātha sarṣannetraścatuṣkaraḥ | pādona navahastasya saṣaṇṇetraścatuṣkaraḥ || navahastasya liṅgasya pañcahastovṛṣobhavet | pañcahastānna caivordhvaṃ vāme hastādadhona hi || iti | vṛṣocchrāyamidaṃ proktaṃ dviguṇaṃ syāttadāyatiḥ || tathā ca kālottare - sādhāraṇeṣu liṅgeṣu vṛṣaḥ kāryo na cānyathā | sthāpanaṃ liṅgavattasya kriyā śaktyantagocaram || īśvara tatvāntam - liṅgātryaśāśvataḥ kāryo dviguṇaḥ syāttadāyatiḥ | tathā ca kālottare - sādhāraṇeṣu liṅgeṣu vṛṣaḥ kāryo na cānyathā | sthāpanaṃ liṅgavattasya kriyāśaktyanta gocaram || īśvara tatvāntam - liṅgā triṃśorjitāḥ kāryā dviguṇāścāyatāṃ bhavet | samasūtrastathā kāryaḥ pīṭhapṛṣṭha samoyathā || vṛṣaḥ samujjhitaḥ kāryo lakṣmī mastaka mastakaḥ | lakṣmyārdhāhita dṛṣṭiḥ syāccheṣa lakṣaṇamucyate || devavasvaṃśa vicchinnaṃ vṛṣadairghyaṃ ṣaḍānana | tadaṃśamaṅgulantasya dviguṇaṃ tatkalā matā || p. 551) tālaśca ṣaṭkalaḥ proktaḥ kalā tryaṃśantu tārakam | khaṇḍadvitāravikhyāta keratāladvayaṃ matam || ṣoḍaśāṅgulamānena vṛṣabhasya mukhaṃ bhavet | tathā vaiśṛṅgadeśe tadvistārasya ca kalpayet || karṇāntaraṃ saptakalaṃ vistāre ca prakalpayet | srāgviṇī protamadhye ca vistāraḥ sakalo bhavet || nāsā puṭāntarasthasya dvikalaṃ parikalpayet | daśāṅgulau tu sākṣiṇyau vṛṣabhasya samādiśet || kapola deśa strikalaṃ nāsā netrārdhato bhramāt || netrairnetra same kārye kintu tārādhike mate | vistāramaṅgulaṃ netre candralekhopame śubhe || śṛṅga paṇḍī kalārdhena śṛṅganetradvayocchrite || śṛṅgaprānta kalārdhena nācikīrṣaṃ vivartayet | śṛṅgāntarāla vikalaṃ trikalaṃ piṇḍikānvitam || karṇau pañcāṅgulaudairghyamudvṛttau ca kalonnatau | pañcāṅgulaṃ tu karṇasya madhyavistāramādiśet || parataśca kṛśaukarṇau kartavyau triyavaudhanau | nāhaṃ tu trikalaṃ mūle ṛjurekhā samanvitau || kakutpradeśaṃ trikalaṃ vratordhvaṃ taddvimekhalam | aṣṭanetramatā grīvā savyāsavyehanū tathā || p. 552) pañca netre puro jaṅghe sandhirekāṅgulena tu | aṣṭāṅgulopajaṅghe ca gulphau ca tryaṅgulau matau | khurau vedāṅgulau śastau ucchrāyaḥ kathyate punaḥ | khurādghanāvadhiryāvat sārdhatrivadanocchrite || mastakañcāṣṭa netraṃ ca tathā grīvā ca vismṛtā | dvinetraṃ kakuḍunmānaṃ triṇetraṃ vṛṣatobhavet || aṣṭādaśadalaṃ pṛṣṭaṃ vismṛtaṃ śakalaṃ kaṭi | tataḥ pucchāvadhiryāvat dairghyādaṣṣaṭkalaṃ bhavet || trikaṭānpucchamūlaṃ tadvikalaṃ vismṛtaṃ bhavet | ityuddeśena kathitaṃ vyāsāllakṣaṇamucyte || jaṅghārambhe parīṇāhaṃ kalārdhaṃ ṣoḍaśāṅgulam || caturdaśāṅgulaṃ mūle sandhaupañcadaśāṅgulam | tataḥ saptakalānnāhamupa jaṃghāgarti bhavet || ekādaśāṅgulaṃ gulphe pucchamānamathaśṛṇu | pucchamūlaṃ dvinetraṃ syāt prāntamaṅgula vismṛtiḥ || pucchaṃ tu cāmarākāraṃ pralambaṃ tu mukhatrayam | pṛṣṭhadeśasya vistāraṃ mūlamadhyāttu tacchṛṇu | daśāṣṭa saptanetraiḥ syuḥ mūla madhyāntavismṛtiḥ || nāhaścaturguṇomūle sodare syāt ṣaḍānana | madhyāntayostu triguṇaṃ pariṇāhaḥ prakīrtitaḥ || p. 553) madhyadeśe bhavennābhiḥ dvikalaṃ kambalaṃ tathā | nābhyante vṛṣaṇau kāryau pralambau dvipalāpanau || daśāṅgulā purājaṃghā copajaṃghāmukhena tu | nābhyaṃ sandhiśca netredve gulphe vedāṅgulaṃ bhavet || khuraṃ pañcāṅgulaṃ sārdhaṃ khurikā dvyaṅgulā bhavet | aṅgulenāgrajaṃghāyāṃ khurikāraśca nānvitaḥ || jaṃghāmūle parīṇāhaḥ dvāviṃśatyaṅgulo mataḥ | tatprānte'ṣṭakalonāhaḥ sandhausāṅgulameva ca || tiṣyaṅgulopajaṃghā syādgulphe viśvāṅgulaṃ mahat | * * pathānusāraṃ syādaṅga pratyaṅgavartanam | lokatastatparijñāya duṣṭamaṅgaṃ vivartayet || upaviṣṭaṃ vṛṣaṃ vātha kuryādevaṃ vidhānataḥ | evaṃ niṣpādya vṛṣasīmadhivāsya yathā vidhi || kāje yogeṣu saṃsthāpya maulikaṃ phalamāpnuyāt | akālamṛtyuśamanamupasargo na bādhate || rājā ca vijayaṃ yāti varṇaṃ nindanti nityaśaḥ | vṛṣabhasya yathā śāstraṃ putralakṣaṇamīritam || || iti śrī jñānaratnāvalyāṃ mūrtibhedavidhiḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || mūrtibhedaḥ samākhyātaḥ pīṭhādīnāmayocyate || p. 554) liṅgapīṭhosito yasmāt sthāpitaṃ ca na siddhidam | tasmātpīṭhaṃ prakartavyaṃ sāva śaktikriyātmikām || tathā mohaśūrottare - yathā vyāmohitaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṃghamam | śaktyā kriyāhvayā śakra piṇḍikā saiva kīrtitā || jñātvā caivaṃ paraṃ pīṭhaṃ dehasthaṃ susamāhitaḥ | aparā vartayetpīṭhaṃ nāma mānādi bhedataḥ || vidhānā sthāpitaṃ liṅgaṃ piṇḍikā rahitaṃ yadā | pūjārambhaṃ na gṛhṇāti sānnidhyaṃ naiva śuddhyati || tasmāt pīṭhaṃ prakartavyaṃ yatnamāsthāya suvrata | yena sarvaphalāvāptiḥ jāyate sādhakātmanām || iti | prasāda garbhamānena pīṭhaṃ yatpiṅgalāmate | vasubhāgakṛte garbhe turyāṃśaiḥ kanyasaṃ bhavet || tāra bhāga kṛte bhūyaḥ pañcabhirmadhyamaṃ bhavet || vasubhāgo guṇātmāṃśaiḥ jyeṣṭhaṃ pīṭhamudāhṛtam | dve dve madhye prakartavye kanyāyaśca tathā dvayam || iti || hastamāna kṛtānāṃ tu tatsamaṃ pīṭha vismṛtam | ucchrāyaṃ tadvibhāgāntaṃ piṇḍikā sahitaṃ bhavet || bahukhaṇḍaṃ matam pīṭhaṃ eka khaṇḍeva piṇḍikā | mukhaliṅgeṣvaśaktatvāt dvikhaṇḍā piṇḍikā matā || tathā ca kālottare - liṅgocchrāyaḥ pramāṇena pīṭhadairghyaṃ samantataḥ | ucchrāyaṃ viṣṇu paryantaṃ vyaktāvyakte ca tadbhavet || p. 256) ekakhaṇḍastu sarveṣāṃ bahukhaṇḍamathāpi vā | piṇḍikā caiva khaṇḍeva sarvadā vyaktamekadā || mukhaliṅge dvikhaṇḍāyā bahukhaṇḍāthavā bhavet | tāmraṃ kīlaistu badhnīyāt hematāramayaiśca vā || āyasai pīṭhabandhaḥ syāt kāryo vā kṣudrasiddhaye || iti | tathā - vidhinā sthāpayet pūrvaṃ liṅgaṃ brahmaśilālaṭe | pīṭhabandhaṃ tathā kṛtvā piṇḍikāmavatārayet || evamavyakta liṅgeṣu kanyaseṣu sthitirmatā | śataliṅge sahasrāṅge mukhaliṅge mahatyapi | ekakaṇḍaṃ mataṃ pīṭhaṃ bahukhaṇḍamathāpi vā || aśakyatvāddvikhaṇḍaiva praveśe piṇḍikāmatā | ubhayornānyathā teṣu vidyate viśvakarmaṇi || catvāraṃ śrāyatāṃ piṇḍīṃ pratimāsu pracoditā | kūrcatulyāt sadādairghyastadarghyā vismṛtocchritā | pratimāskandamānena nābhimānena vā matā | jaṅghāvasānavā dairghyā tadardhā vismṛtā matā || vistārārdho śrayā kāryā praṇālaśca tathā mataḥ | pīṭhānāṃ piṇḍikānāṃ ca vartanāprocyate'dhunā || piṇḍikā madhyadeśī syātkūrmapṛṣṭhavadunnatiḥ | vistāraḥ ṣaṣṭhamāṃśena piṇḍikāsthaulyamāviśet || p. 556) tathā ca kiraṇe - jalāśrayasya bāhulyaṃ liṅgasyārdha tribhāgataḥ || iti | tathā lakṣaṇa samarcayet | liṅganāhapravistīrṇā viṣṇubhāgāntamunnatā | vistāraṣṣaṣṭhamāṃśena bāhulyena samunnatā || iti || mohaśūrottarākhyātaṃ likhyate pīṭhavartanam | mohaśūrottarairvastraiḥ piṇḍikāṃ vasusaṃkhyayā || tāsāṃ nāmāni vakṣyante sāmprataṃ te śacī pate | prathamā kalamātrātra dvitīyā ca payodharā | tṛtīyā ca bhavedvāpi caturthī vajrasaṃsthitā || candrākhyā pañcamīkhyātā ṣaṣṭhaṃ caivāmṛtā bhavet | saṃvartā saptamīśakra nandikākhyā tu cāṣṭamī || ityatra mukhaliṅgaḥ syāt kapiṇḍīketi bihvayāḥ || kālottare yathā - adye payodharāśastā sahasrāṅke śatādhike || iti | tataha sarvasame kāryā mukhaliṅge viśeṣataḥ | anāḍhye saṃsthitā jñātā tathā candrakalāmatā || surāṅge cāmṛtā kāryā padmāṃ saṃvartikā tathā | nandyāvartā ca kartavyā nānyeṣāṃ pārvatī suta || iti | liṅgadīrghasya sūryāṃśaṃ mekhalārthaṃ prakalpayet | liṅgāśrayaṃ ca sūryāṃśaṃ hemapaścādvivartayet | kvacilliṅgāśrayaṃ proktaṃ piṇḍikā sthaulyasaṃmiti || p. 557) pīṭha ṣoḍaśamāṃśena mekhalāpi kvacinmatā | tathā ca kālottare - sarveṣāṃ caiva pīṭhānāṃ ucchrāyātṣoḍaśāṃśataḥ | vistārā jalādhārā dviguṇaṃ mūladeśataḥ || vistāravadbhavetkhyātaṃ śvabhrāntamunnataṃ nayet || iti | atra mekhalākhyāta lakṣaṇaṃ nānā vidhaṃ proktam mayadīpikāyām || dakṣiṇasyāṃ smṛtakhyāto diśaṃ vai mekhalādisaḥ | caturthāṃśavihīno vā tṛtiyāṃśavivarjitaḥ || kvacidardhena ca proktaḥ tṛtīyāṃśena ca kvacit || yavīya madhyama jyeṣṭha vibhāgena pṛthak pṛthak | yavādhikastu pūrvasyāmaparasyāṃ tathaiva ca | praṇāla mūle khyātastu dviyavenādhikomataḥ || iti || sthūlatāṃ piṇḍikāyāśca tyāgamaṣṭāśrakasya tu | brahmabhāga praveśañca jñātvā pīṭhaṃ prakalpayet || madhye liṅgāśrayaṃ tyaktvā pārśve karmānurūpataḥ | vistāraṃ vibhajeddhīmān śeṣaṃ sūtroktamācaret | bhūtendu bhājite kṣetre pādaṃ padmaṃ tathāmbujam || karṇikārañca deśañca vartayet susamāhitaḥ | rūpaśvetakaraiścandra * * * rā bhāgyairyathā kramam || indudvavābje jalaje tulye pūrvaparāhite | yathā siddhā surā daityāmunayo vītamatsarāḥ || p. 558) eṣāṃ padmeti vikhyātā mahāsiddhiṃ nidhāyabhūḥ | bhūpāṃśe rūpakoṇāgni gognibhāgairyathā kramam || pāśagatkumbhavedāsūḥ kaṇṭho rūpāṃśaveśataḥ | ekottara vedī ca bhāgābhyāṃ paṭṭike nṛpa ||? vajramenāṃ vijānīyāt putrarājyapradāyinī | iyaṃ ṣaḍaśrā kathitā vajrā kālottare punaḥ | nāgāṃśabhājitotsedho rūpamātrābda netrakaiḥ | aṅghri jaṅghā tathā dhāraḥ karṇaścaivordhva paṭṭike || śāntipuṣṭi pradāyinyā sarvasiddhipradāyinī | eṣā candrakalāṃ syā śrīcyutā śrīścāmṛtā matā || saḍbhāgabhājite kṣetre jaṃghā kumbhordhva paṭṭikā | kaṇṭhopakaṇṭhapaṭṭaḥ syātsaṃvartāpiṇḍikā hare || aṣṭāṃśabhrājitocchrāye pakṣau turagabhājitau | padamārabhya grīvāntamekaikaṃ hrāsayet padam || grīvādvābhyāṃ tathā jaṅghā praveśo munisaṃkhyayā | nirgamorasabhāgena yathā pīṭhānta mārgataḥ || sarvasiddhipradābhadrā sarveṣāṃ sarvadā hitā | nandyāvartākitā bhadrā nandyāvarteti viśrutā || iti piṇḍī samākhyātā vakṣye brahmaśilāṃ tava | brahmabhāgasamābhadrā kāraya brahmaśilā śubhā || p. 559) divyaṃ gulairyathā vāsādadhikā jyeṣṭhā jyeṣṭhake | ekaikāṅgulamanyeṣāṃ hrāsayet kramato hare || tanmānā mekhalā kāryā khyātaṃ mekhalayā samam | gambhīraṃ tatsamuddiṣṭaṃ vyāsaṃ vacmi tavādhunā || brahmavyāsena vistīrṇamadhikaṃ sārdhyavaṃ bahiḥ | yavārdhārdhaṃ tu cānyeṣāṃ hrāsayet kramaśaḥ punaḥ || adhikaṃ vistareṇaiva kanyase dvayavaṃ bhavet | sūtreṇa sumitaṃ kṛtvā vartayet sudalaṃ samam | khyāta madhye tu yatnena ratnācārāṇi cotkiret | digvidikṣu tato madhye vṛttavatparikalpayet || yathā brahamaśilākāryā brahmabhāgādikāharet | tathā kūrma śilā kāryā kintu brahmaśilādhikā || iti brahmaśilā proktā praṇālamadhunocyate | sapraṇālaṃ bhavet pīṭhaṃ rauha ratnajaśailajam || pārthiva * * * jañcaiva praṇālarahitaṃ hitam | rudrabhāga samāyātaḥ prānte tadardhavismṛtam || karṇādūrdhvaṃ sadā śreṣṭhaḥ tattribhāgāmbunirgamaḥ | karṇordhve karmasampannaṃ praṇālaḥ sukhado yataḥ || tato nyūnādhikaḥ puṃsāṃ duḥkhasyāchata krato ||? śrutyaśrāṣṭāśrakaṃ pīṭhe brahmācyuta vibhāgataḥ | liṅgasthaulyapramāṇena śvabhraṃ syāt kuśilāsu ca || p. 560) vasvaśraṃ cottame liṅge dṛśyaṃ bhūtayavaṃ bhavet | yavārdhārdhaṃ tu cānyeṣāṃ hrāsena kramaśastataḥ || samāsena samuddiṣṭaṃ pīṭhaṃ brahmaśilādikam || iti | liṅge śeṣaḥ tathā grāhyaḥ grahapīṭha śivādiṣu | tathā ca pārameśvare - devapīṭha * * dīśāne vṛṣobrahmaśilāpi ca | ekajañcaiva karṇañca śubhamanyadato śubham || iti | ayajākarajā vā syāt piṇḍikā pīṭhasaṃyutā | nanu brahmaśilāgrāhyā proktamevaṃ kvacinmate || brahmāṃśakarṇamānena bhavedbrahmaśilā kvacit | taccaturthāṃśato vāpi liṅgavistārato'dhikā || śarāṃśenāpi sā kvāpi brahmāṅgādhika vistarā | vākṣī brahmaśilā vākṣī liṅgaṃ syāt piṇḍikāpi ca || eka hastādiliṅgānāṃ vyastārādvyaṅgulāditi | ekaikāṅgulayā vṛddhyā daśakaṃ yāvadantakam | adhikā vistareṇaiva kaśilā tu kvacinmatā || praveśaṃ brahmabhāgasya vijñeyocchrāya kalpanā | praveśastvaṣṭamāṃśena padenāpi tribhāgataḥ | ardhenātha samastena brahmabhāgasya dairghyataḥ || adhi * * * * * * * * * * * * yathā || p. 561) yāvārdhāttārayā vṛdhyā ṣaṣṭhyavaṃ khātamuttamaiḥ | pīṭhanaṃ yadvikhaṇḍaṃ syātpiṇḍikāścaiva ghaṇḍikā | aśakyatvādi khaṇḍe vā mukhaliṅge mahatyapi || jye * * * * * * * * * * * dvayorapi | pīṭhānāṃ piṇḍikānāṃ ca liṅgāyāmena vistaraḥ || tattribhāgocchrāya tryaṃśena syāt praṇālakaḥ |? iti nānāvidhaṃ proktaṃ tatvakālottare yathā | * * * * * * * * * he deva pratiṣṭhite || sthāpite siddhi daityendraiḥ liṅgecāsmin yathā tathā | jalapaṭṭo yavāḥ kāryāḥ pīṭhahīnaśca siddhidaḥ || śailaje śialajaṃ * * * * * * * * * * | mṛṇmaye mṛṇmayaṃ viddhi dāruje dārujaṃhitam || lohaje lohajaṃ siddhaṃ ratnaje ratnajaṃ tathā | maṇije maṇijaṃ śastaṃ bāṇe sarvaṃ pratiṣṭhitam || nirādhāraṃ * * * * * * * * * * * yet || paṭṭa bhadrāsanādau tu vastrevātha samudgate | puṣpa pīṭhe'thavā bāṇaṃ nirādhāraṃ prapūjayet || svayonireva lohānāṃ bhinnayoniṣu neṣṭadam | ta * * * * * * * * * * paittalaṃ tathā | sphāṭikaṃ tāmrapīṭhaṃ vā bandhanaṃ tāra sambhavam || p. 562) ratnānāṃ hemajaṃ pīṭhaṃ tārajaṃ vā prakalpayet | bandhanañcaiva sarveṣāṃ hemajaṃ vātha tārajam || * * * * * * * * * * parikalpya ca || aṅkuśadvaṃ nyasetkhāte pañcamāṃśamathāpi vā | tridhā kṛtvā ca liṅgāni bhāgaikaṃ vā niveśayet || iti | atha cala liṅgepi mayadīpikāyām - yathā - * * * * * * * tā ca calaliṅgasya kīrtyate | ānāha samavistīrṇā bāṇādīnāṃ prakīrtitāḥ || śobhāpekṣā pramāṇādvā ratnajānāṃ tathaiva ca | vyāstryaṃśe * * * * * * * * samocchrayā || rūpāṃśaṃ vasuvatkṛtvā khuraṃ bhāgena kārayet | sa paṭṭikā tu jagatī bhāgābhyāṃ tu gālaṃ tathā || nirgamo devadevasya daśāṃśena ca mekhalā * * * * * * * * kvacidardhena vā hitā || proktaiva pañcaliṅgānāṃ pīṭhikā sarvasidhidā || || iti śrīmajjñānaratnāvalyāṃ pīṭhalakṣaṇa vidhiḥ || iti sṃkṣepa * * * * * * * * kīrtanam | athaliṅgeṣu pīṭheṣu likhyate lakṣma nirṇayaḥ || pūrvokta lakṣaṇaiḥ sūkṣmaiḥ kaiścidaṅgaṃ samujjhitam || p. 563) lakṣarekhāyutaṃ śambhuranyathā na svadevare | alakṣaṇaṃ yathā liṅgaṃ hyanya lakṣaṇameva vā || atidīrghaṃ kṛśaṃ hrasvanāśrayanhyatra devatāḥ | tasmāt sarvaprayatnena proddharellakṣanaṃ śubham || iti || tathāṇoḥ vinirmuktaṃ prayato liṅgalakṣaṇam | taddeśādhipānāṃ tu sarvadā syādbhayaṅkaram || tasmāt prayatnamāsthāya kuryālliṅgaṃ salakṣaṇam || iti | jñeyaṃ talajo niveśanam |? tathā ca piṅgalāmate - śaiva māhātmyakaṃ tejo yattadātmatvadīpakam | tallakṣaṇaṃ puraṃ proktaṃ taduddhāryaṃ vipaścitā || viśeṣa * * * * * * * * na vivicyate || iti | arcāṃśe madhyataḥ samyak brahmasūtraṃ prakalpya ca | aṣṭādhikaśatāṃśena liṅge cāṅgulamiṣyate || lalāṭa nāsikāsyādi sthānamarcābhallakṣmenordhvaṃ lakṣmā vatārayet tathāpi piṅgulāmate ca - mukha nāsā lalāṭānāṃ bhedo śrīvadhiko bhavet | naṣṭe yasmātta taścāsau lakṣaṇaṃ * * * * * | * * * * * dhvabhāgañca na spṛśecca kadācana || iti | arcābhāgaṃ tṛtīyābhyāṃ lakṣavisāvatārayedvidvānanyathā doṣadāyakam | rākhyāttame |? navamāśacyuto nyeṣāmaśabhi * * * * gulaiḥ? p. 564) aṣṭāṣṭayavamānena lekhā vistārāṅgulayāmate ||? yathā - liraḥ * * * * * * * * * tadvadardhadaḥ | kvacidevaṃ samākhyātaṃ pitraivamṛtavatkuru || taddvayaṃ vistaraṃ madhye lambasūtraṃ dvayoḥ priye | yavāṣṭakottame liṅge pṛthulāsācarekhilā ||? sayūkakayavassaptañca saptahaste * * * * * | * * * * sthalaṃ kṛtyā vidyāt pañcahaste tu sāntare | sa triyūkaṃ pañcayavaṃ vedayūgā caturyavaḥ || caturhaste trihaste tu pañcayūkā yavatrayam | ṣaḍyūkā * * * * * * * * caika hastake || yavaikaṃ saptayūkaṃ ca tadadhomāraṇoṣitam || iti | lakṣakṣetre'ṣṭadhā bhakte dvyaṃśātpakṣāvatārakam | * * * * * yantyaktvā pṛṣṭhe kāryaṃ tu saṅgamaḥ || lakṣmakṣetrārdhamānena pakṣakṣetrasya vistaraḥ || iti | yaduktaṃ mohaśūrottare - dvayākakāryaṃ lakṣaṇaṃ bhūtimicchatā lakṣmaikabhājitā yāme rūporāmanutanute |? lakṣmarekhāṅgule * * * * * * cyutonyataḥ | bhāgadvādakṣarekhā syādavadvasu bhājite |? bhramādbhāgadvayādūrdhvaṃ pṛṣṭhataḥ samamantayoḥ | p. 565) ūrdhvaṃ tu kuṇḍalārekhā dve pṛṣṭhe granthyadhaḥ sthite | yathā liṅga śiraḥ proktaṃ tathā lakṣaśirohitam || sarvasiddhipradaṃ dhnyaṃ sarvavighnabhayaṃkaram | sarvasādhāraṇaṃ śakra lakṣaṇaṃ śubhalakṣaṇam || iti || āḍhyādīnāṃ viśeṣoktaṃ yathākālottare tathā | liṅgocchrāya vikārāṃśaṃ tribhaktaṃ bhāgaśāsanāt || lekhāntarantu liṅgānāṃ sarvasādhāraṇaṃ matam | caturviṃśāṃśatovātha liṅgocchrāyāttu vismṛtam | yavāṣṭakottame liṅge lekhāṃbhīra vismṛtā | sā lekhaṃ lakṣmavistāraṃ jyeṣṭharudrāṅgulātmakam || navamāṃśacyutārekhā kāryā liṅgadvaye tataḥ | lakṣmarekhāṃ samutkīrya madhyamānāṃ tathā punaḥ | kanyase sayavā rekhā navamāṃśe vihīnatā || rudrabhāgavikārādyaṃ santyājyamāgapañcakam | rudrabhāge rudrabhāgaṃ ahnyarvanaya nirbhajet |? strībhāgaṃ samapādaṃ ca sārdhadigbhāgamunnatam | lakṣaṇaṃ kathitaṃ samyaggāḍhye nāḍhyesurārcite || tadardhātpakṣarekhābhyo nirgamo nānyathā bhavet | vasurandhrāgni bhakteṣu lambarekhāguṇaiḥ kramāt | bhāgadvayena sārdhena surāḍhyādyeṣu siddhidam || p. 566) athavā kṛti bhakte tu tyaktvā bhāgadvayaṃ tathā | randhrerkendraiḥ kramāt pakṣau sarvasādhāraṇaṃ trayam || rekhābhyāṃ saṅgamaḥ kāryo nāgapāśamathāpi vā | bhāgapramāṇaṃ ṣaṣṭhe tu yavākāraṃ kvacinmatam || pakṣahīnaṃ sapakṣaṃ vā gajākṣaṃ saptamo hitam || ekarekhaṃ susampūrṇaṃ viṣṇubhāgāvasānakam | barhastāṃśeka śatāṅge vā yavāṅga vyaṅgalakṣaṇam ||? dṛgunmīlanamarcānāṃ * * * * mubhayātmanām | na bāṇairatnaje liṅgena lohe pārthivena ca || kiṃtu pakve prakartavyaṃ na tu gandhodbhavedbhavet || piṇḍīkāyāṃ bhagākāraṃ lakṣaṇaṃdrutamadhyagam | deśikaścāṅkayetpūrvaṃ tataḥ śilpī samullikhet || ratnaliṅgeṣu vallakṣme jyotiratyanta nirmalam | sarvajñānottare vākyaṃ vāmakaṃ madhyamaṃ yathā || uktañca - bhāgadvayaṃ bhaveddṛśyaṃ tṛtīyāṃśa praveśanam | vihitaṃ ratnaliṅgānāṃ suṣire hemabhūṣite | teṣāñca lakṣaṇaṃ madhye proddhareta prayatnataḥ || bhāgatṛtīya saṃgatvā ūrdhvā yogaṃ parityajet || iti | likhyate piṇḍikāyāṃ ca lakṣaṇaṃ bhāgarūpakam | liṅgalakṣmī samīpasthaṃ yathā syādbhagalakṣaṇam || p. 567) piṇḍikā gartamadhye tu pramāṇārdha pramāṇakam | aśvattha patravatkāryaṃ yonyākāraṃ sarandhrakam || randhraṃ dviyūkadīrghaṃ syātpañcalīkṣā pravistṛtām | sārdhalīkṣādvayaṃ bāhye rekhāgambhīra vistaraḥ || ekaikāṃ vardhayedyūkāṃ līkṣāṃ ca dvikarādiṣu | śeṣaṃ bhogasamāyuktaṃ lakṣaṇaṃ vartayetsudhīḥ || iti | marmavedhaṃ na kurvīta pakṣasūtrāvatāraṇe | lakṣasūtra śirobhāge yadisyānmaraṇaṃ dhruvam || tathā ca piṅgalāmate - yatsūtraṃ pīṭhakaṃ proktaṃ tanmarmādhordhvato'pi vā | dhavabaddhā śubhaṃ proktaṃ nyastvā samyak samālikhet || iti | śāstre śāstre'nyathā lakṣā bahudhā samprakīrtitam | kiṃ tena bahudhā kāryaṃ yadyekaṃ sarvasiddhidam || lakṣotkiraṇamākhyātaṃ adhivāse khilāgame | tathāpīha samākhyātaḥ mukhayiṣpatti kāraṇam || dvyagrādyaṅgādi sadbhāvāt tatkāle hemasūcyātta mantraisatkiriyedguruḥ |? iti saṅkṣepataḥ proktaṃ lakṣma sarvaṃ sukhāvaham | atha prāsāda siddhyarthaṃ likhyate sthānanirṇayaḥ || tyaktvā sthānāt purākṣetrameka dvitridhanuśśatam | tatra kṛtvā puraṃ ramyaṃ tatra prāsādamārabhet || tathā ca kālottare - p. 568) ekadvitriśataṃ kṣetraṃ hīnaṃ madhyamamuttamam | kodaṇḍānāṃ pramāṇena māvanīyaṃ śikhidhvaja || tatra bhūmiṃ parīkṣeta yathā varṇānurūpataḥ | iti || śataṃ sārdhayavaṃ vātha kodaṇḍānāṃ parityajet | svasthāna saṃmukhāḥ kāryāḥ prāsādā na parāṅmukhāḥ || nottarābhi mukhāḥ kāryā kadāciddakṣiṇāmukhāḥ | kintu caitya sabhāmuktvā mātṛyakṣa vināyakām | bhūmibhāgavaśenaiva dātarīyātparāṅmukhāḥ || tadāśāstrocitaṃ vidvānupāya mimamācaret | tadvarṇa bhūṣaṇopetaṃ tadveṣāyudha vāhanam || purasyābhimukhaṃ bhittau tatraivaṃ taṃ surālikhet | vidhireva samākhyātaḥ citrakarmasamāśritam || iti | pūrṇādiyāmadevaṃ ca likhyante'tra prasaṅgataḥ | viṣṇuḥ śakraścabhānuśca pūrve dhāmani saṃsthitāḥ || agnikoṇe sthito vahni bhānumānavadakṣiṇe | hanumān bhūtavetālaṃ tāraśca yamunastathā || pitaro bhadrakālī ca daityā rakṣāṃsi rākṣase | samudro varuṇo nadyo viśvāmitrasamaṃ tathā | paścime saṃsthitāhyete vāyukoṇe punaḥ śṛṇu | vāyuḥ kātyāyanī nāgā gaṇeśaśca śanaiścaraḥ || p. 569) uttare saṃsthitā yakṣā grahā skandhaśca pārvatī | īśāne bhairavo rudraḥ caṇḍeśaḥ kṣetrapālakaḥ || brahmā ca nayano viprāḥ saṃ purābhimukhāḥ śubhāḥ | śivaḥ sarvagatoyasmāt sarvasthāne śubhapradaḥ || tathā ca bāṇamate - diksthāne niyamaḥ proktaḥ surāṇāṃsaviśeṣataḥ | śivasya niyamo nāsti prāsāda karaṇaṃ prati || anādiḥ sarvagaḥ pūjyo dikṣusarvāsu bhaktitaḥ | grāmādike bhūvahnisthāḥ paścimāsyā surālayā | dakṣiṇātyuttarāntā sā saṃsthitāḥ prāṅmukhāḥ śubhāḥ || iti | tathā ca mohaśūrottare - nṛpālayādvahirdikṣu bhaṭṭānāṃ pārśvayordvayoḥ | pṛthaksīmā parichinnātprāsādān kārayennṛpa || devatādhiṣṭhite sthāne dharmavṛddhiḥ nṛpeyataḥ || saṃmukhādvimukhākāryā karturicchāvaśena hi | viśeṣo'pi mukhānāntu rūpakarmamukhaṃ yudhe || tadrūpa bhūṣaṇopeta tadveṣāyudha vāhanam | varadābhayapāṇiṃ vā nyaseddevaṃ samāhitam || tulyameva dvayorduṣṭa * * * * mukhoyataḥ | tairāvantaritaścānye prāsādāstadbahiḥ sthitāḥ || saṃmukhā vimukhāḥ kāryā karturicchāvaśena tu | nāyaṃ viddhisvayaṃ bhūtena bāṇe suranāyaka | pramukhau vimukhau kāryau sarvānugrahakau yataḥ || iti | p. 570) sthāpya sthāpitayordhāmnā samabāṇamaye tathā | adhikaṃ vā samaṃhīnaṃ pūrvāyāmādi bādhakam || prāsādādi na kartavyaṃ kuryāccenmṛtyumāpnuyāt | ubhayordviguṇocchrāyaṃ kuryāttyaktvāgrataḥ kṣitim || pṛṣṭhataścobhayornāhaṃ tatpādāgrañca pārśvayoḥ | bhinnānābhau vidhiścāyaṃ na doṣo bhinna nābhike || koṇādi dhāmnyā doṣāya nāyakasyāṅga bhū tataḥ | iti || tathā pratiṣṭhāsārasaṅgahe ca - pūrva sthāpita devasya svasvaṃ vyaktasya vā yadā | marmavedhaṃ na kurvīta sīmāvedhaṃ tathaiva ca || dakṣiṇottara diṅmadhya sūtra marmada ucyate | tatsūtrapārśvayoḥ kuryāddhāmagrāmādikeṣvapi || sūmākṣetraṃ pūrvapakṣe saṃshitasyāpyamānayoḥ | anantara dviguṇaṃ tyaktvā dvayorucchrāya saṃmitam || agre kuryāttataḥ pṛṣṭhe vyāsadviguṇamantaram || etat paṭādikaṃ tyaktvā pārśvayordhāmakalpayet | anyathā maraṇaṃ kartuḥ mahāpīḍā ca jāyate || rājā rāṣṭrasya pīḍasya rūpasaṃyagbhayāni ca | trikaṭeṣu na doṣaḥ syāt na doṣaḥ koṇadhāmasu || pradhānasyāṅgabhūtatvāt dekaiva jagatī yataḥ | prārabdhaṃ yadiva jñānātpunarjātamidaṃ yadi || p. 571) aniṣpannaṃ yadādhāma tadābhūtāśrayaṃ bhavet | niṣpanneti mṛtiṃ kartuḥ tamādoṣāpanuttaye | tattaddikpālahomena tattadvāhanadānataḥ || rudraśāntiṃ sadā kuryāt pratyahaṃ ca vidhānataḥ | itthaṃ śāntirbhavet kartuḥ mahāpūjājapādibhiḥ || iti | kālottarāṃ yadvetha doṣotilikhyate |? brahma viṣṇuyutādevo yadā kāryaḥ pinākadhṛk | sadā pūrvānanaḥ kāryāssa kārāśca maheśvarāḥ || varjayet sumukhaudevau tathā cānyonyapṛṣṭhagau | pṛṣṭhāgratastato vakṣye kodaṇḍasya triśena tu || prākpratiṣṭhasya yatnena punaḥ prasthāpanaṃ hitam | kintūnnara pradeśe tu saṃsthāpyo vedavarjitaḥ | ubhayordviguṇā sīmāntyaktvā vocchrāya saṃmitām | evaṃ vidhāya prāsādānante syurduḥkhakāriṇaḥ || anyathā jāyate duḥkhaṃ kartuścārādhakasya ca | mahāstambha bhayorathyāścakra rūpādi saṃbhave | gorathyā tripadādau vā mahāśailādhivedhitam | karturmṛtyu pradaṃ yasmāt tasmādveyaṃ parityajet || nagara grāmakhesādau saṃmukhaṃ tatpratiṣṭhayet | parāṅmukhasthito devo deśocāca śubhapradaḥ | tasmātsa * * mu * * * stānaṃ madhyamena parāṅmukhaḥ || p. 572) deśasya madhyago devaḥ paracakrabhayamadaḥ | tasmānnaye tu madhye ca na ca dakṣiṇadiggatam || vāmadeśe ca deśasya tasmācchastraṃ ca paścime | sāmrājyaṃ pūrvadigbhāge tāmapāgneya gocare || mārīca dakṣiṇe bhāge pīḍānair-ṛtagocare | vṛddhiḥ paścimadeśe tu vāyāvuccāraṇaṃ * * | uttare cārdhasiddhiḥ syādaidaiśānyāṃ sarvasiddhaye | mahādevaṃ viśākhañca viṣṇuṃ pūrve pratiṣṭhayet | hutāśanaṃ ca brahmāṇamāgneyyāṃ krauñcasūdanaḥ || mātaro bhairaveśādyā guhyakā dakṣiṇe hitāḥ | rakṣasyāṃ kṣetrapālaśca kiṅkarā vikṛtāstathā || paścimādyaṃ hitāḥ sarve grāmasya nagarasya ca | kṣetrapālāśca vāyavyāmuttarasyāṃ ca mātaraḥ | aiśānyāṃ yoginaṃ devaṃ mṛtyujihvātha ṭaṅkinam | vināyakamathovāpi kṛṣṇā yuktā hi gocare | nagarā grāmakheḍātāvevameva na cānyathā |? prāsādadṛkṣayūpādi maṭhacaitya gṛhādiṣu | prāsādānāṃ ca kartavyaṃ yatnādgaṇa gṛheṣvapi | nair-ṛtyāṃ bhāskaraḥ sthāpyo durgā vāyavya gocare | chāyākrāntaṃ gṛhaṃ rājyaṃ yasmānmṛtyu pradaṃ dhruvam || p. 573) prākārākāritaṃ kāryaṃ yathā chāyā na bādhate | ityetallkṣaṇaṃ proktaṃ kramaprāptaṃ śikhidhvaja || iti || ityavaśyaṃ vidhātavyaṃ vidhānamupadarśitam | likhyate bhū parīkṣādi nānāsiddhānta * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * * || * * * * * * * * * * * * * * * * | sthita vipre nṛpe raktā pitāveśma site tarā || śūdre varṇa vināvedva svarṇa pādābjamācaret | khātvā mṛtsnāṃ samuddhṛtya pūrayediṣṭayā mṛdā | svādaiśca madhurāmlā ca kaṭakātittikā tathā | grutāsṛṅmūtra viṣṭānāṃ gandhairyuktā krameṇa tu || brāhmaṇīkaśaroheṇa kṣatrāṇī * * * * * | vaiśyādūrvāpraroheṇakā śarohena śūdriṇī | pūrvaplavā nṛpasyoktā vaiśyaḥ syāddakṣiṇaplavā | udakplavā dvijādīnāṃ śūdrāṇāṃ paścimaplavā || sarvottare śatonimnā sarvasādhāraṇāmahī | kramādāsāṃ bhavedṛkṣamuttarāṣāḍhakṛttikā || jyeṣṭhā śatabhiṣādevā varuṇāgnīndra vāyavā | uptabījānusañjātā tṛtīye bhyaktamā mahī || paścime madhyamā proktā saptame cādhamāsmṛtā | yāmyena gocaraṃ cāpye saumye sasyaṃ haraujalam | nāti mṛdvīna kaṭhinā sukhasparśā samāsanā || p. 574) snigdhā gurvī dṛḍhāśuddhā sugandhādoṣavarjitā | svādūdakā nāsphuṭitā svarūpādi manoharā | śūrpādi śikharoṣṭhādi cullikā samarūpiṇam || vṛttāyatāṃ trikoṇāṃ ca dṛgbhramādi samanvitam | sa garbhāṃ sauṣarāṃ chidrāṃ sagarhāṃ ca saśoṇitām || asaṅgarādibhirjuṣṭhāmantya jātiniṣevitām | pūtigandhādibhirjuṣṭāṃ jñātvābhūmiṃ parityajet | samastadoṣanirmuktāṃ mūlakītāṃ sasākṣikām | prārthanādyairupāyairvā nyāyenaivārjayetkṣitiḥ || paṭādyairāvṛte madhye hipte maṅgalaśobhite | āmakumbhopariṣṭhāttu ghṛtapūrṇā pradīpikā || caturdikṣu caturdīpaṃ dvijātānāṃ prakalpayet | jātīśamāntritaṃ yadvā praṇavenābhimantritam || varmāstra rakṣitaṃ guptaṃ nirvādaṃ parirakṣayet | prajvalanti yadā sarve sarvavarṇeṣu śobhanam | upaśānto yadā yasmin tadā tasya na śobhanam || sarvaśāntā na śastāsau punaḥ prajvalitā api | hastamātraṃ samantādvā khātvātoyena pūrayet | gatāśatapadaṃ yāvat punarāgatya vīkṣayet | pūrṇatoyākṣitiḥ śreṣṭhā madhyādvyaṅgulaṃ vinā | p. 575) tadadhaḥ kanyasaṃ jñeyaṃ śodhanīyā prayatnataḥ | bhūmeḥ parigrahe pūrvaṃ śilānāṃ sthāpane tataḥ | bhityārambhe viśeṣeṇa yajedvāstuṃ trikālikām || vāstu kṣetra samaṃ krtvā pūjayitvā puroktavat | santarpya devatāḥ sarvāḥ homena balibhistadā || digbaliñca tato datvā samācamya vidhānavat || śivakumbhadvayaṃ kuryāt madhyādīśāna koṣṭhagam | agnikoṣṭhaṃ khanetkhātaṃ hastamātraṃ samantataḥ || anṛtau kṣetramṛtsnānaṃ kṣetre plava viśuddhaye | khāte kramajalaṃ kṣiptvā tena kṣesacayetkṣitim || vipraskandhe vidhāyānyaṃ kumbhaṃ vastraṃ dvayāvṛtam | maṅgalaurveda ghoṣaiśca pūrvasīmānta mānayet | tatra sthitvākṣaṇaṃ samyak bhrāmayet paritaḥ puram || sañcitsīmāntacihnāni deśiko mūrtipaiḥ saha | aśvādānamidaṃ proktamīśakumbhaparibhramāt || kvacitkhātaṃ vinākumbhabhramādve ca parigrahaḥ | vāstu pūjanamevoktaṃ kvacidbimbabhramaṃ vinā || karkarāntaṃ * * * lāntaṃ vā khanedbhāroparodhataḥ | karāpūraistu pāṣāṇairmṛttikāṣṭāṅgulāntaraiḥ || tāvadāpūrayetkhātaṃ yāvatpādo na māgatam || p. 596) pakṣeṣṭa kacacaṃ?neṣṭaṃ yaduktaṃ piṅgalāmate | svābhipretasyamānasya caturdhāṃśādhikaṃ khanet || samantādvismṛtaṃ proktaṃ ni * * * yāvajjalāntikam | cinmātraṃ vā khanet prājñaṃ puruṣotthamathāpi vā | pañcadāpūrayet prājñaḥ khātaṃ pādona māgatam || pakve ca kavacaṃ neṣṭaṃ śilābandhamathāpi vā | ubhayaṃ calate yasmāt phaṇīndra vinivartare || bhūkamparatha yantairvā hatyāścāpi paribhramaiḥ | mṛdā kevalayā neṣṭaṃ mūḍhasvārakandanisastāpūrasamāhita samāṃ mṛdāṣṭāṅgula yāntaraiḥ ||? secanaṃ vāribhiḥ kṛtvā pūrayet khātamādarāt | palāśāśvattha vṛkṣārthaiḥ hastapādaiḥ samantataḥ || akuṭyā kuṭyasampūrya saṃbhramaṃ prakalpayediti || tatra vāstuṃ samabhyarcya śilānyāsaṃ yathā kramam | vakṣyamāṇamavāpādya śilābhirbandhamādṛḍham || samapṛṣṭhe tu sañjāte darpaṇodaravatkṛte | tataḥ prāsārayet sūtramācāryaḥ śilpibhirvṛtam || udīcīṃ dhruvadeyāna prācīṃ vā dhruvadhārayā | puṣyapauṣṇa maghāvedhādatha śaṃkhādi sādhanaiḥ | ete pūrvāparaṃ jñātvā madhye kaṃ pārvayorvidhat || p. 577) tanmāna tulyasūtreṇa yathā syāddakṣiṇottaram | tato'pyardhaṃ samādāya vidikkoṇeṣu lāñchayet || caturaśraṃ tataḥ kṛtvā svakīyābhimataṃ yathā | tatrābhi vāstumabhyarcya tattulyaṃ bhaktikalpanam || pīṭhabandhapramāṇaṃ yaddīpikā kāmaye yathā | kṛtvātha pīṭhabandhaṃ tu madaprāsādamānataḥ || uchrāyeṇonnataṃ pīṭhaṃ prāsādārdhena yonnatam | madhyamaṃ pādahīnaṃ syāduttamārdhena kanyasaḥ || iti | yaduktaṃ pratiṣṭhāsārasaṅgrahe ca - ucchrāyācchikharārdhena vyāsātpādonameva ca | uttamaṃ pīṭhabandhaṃ syāt tatpādo nantumadhyamam || arghena kanyasaṃ proktaṃ phalatulyaṃ dvayorapi | pīṭhocchrāyonnatājñeyā ja * * * tarātpunaḥ || uttame dhāmatulyā tu madhyame pāda varjitā || kṣetrasya sārdhamānaṃ tu kanyase jagatīraja | tadyathā mohaśūrottare ca - ucchrāyeṇonnataṃ pīṭhaṃ prāsādārdhena kīrtitam | madhyamaṃ pādahīnaṃ syāduttamārdhena kanyasam | jagatī bandhanaṃ vakṣye dikṣudevālayaiḥ saha || prāsādārdhena sā kāryā pādonā vātha tatsamā | maṇṭapāgre ca tattulyā caturaśrā suśobhitā | prāsādārdhena tadbāhye dikṣvaṣṭau devatālayāḥ || p. 578) tadardhaṃ bāhyatastyaktvābhitti bandhaṃ tu kārayet | prāsāda bhaktivatkāryā jagatyābhaktibandhanam || prāsāda samasaṃsthānaṃ khura * * * bhūṣaṇānvitā | ūrdhvaṃ varandhikāyukta * * * * * * * * vet || atha nandī mahākālo prācyāṃ vā vajrapāṇiṇam | ardhanārīśvaraṃ sūryamāgneyyāṃ vā hutāśanam || mātṛśakraṃ gaṇeśaṃ vā kṛtāntaṃ dakṣiṇe sthitam | aśvinau * * * * * * * * * * * nyaset | mṛtyuṃjanaṃ yoginaṃ devaṃ vāruṇe varuṇaṃ nyaset || * * * * * * * * vāryāmejaṅga kannyaset | kuberaṃ yogavairyuktaṃ saumye devīmumāṃ nyaset || cakrīñca khaṇḍanāmānamīśānaṃ vā svagocare | mandirārtha samaṃ vāpi tadgarbhāttu samaṃ tu vā || vistāraṃ dviguṇotsedhamālayānāṃ vidhīyate | īśādi pāvakāntāśca mandirāḥ paścimānanāḥ || nair-ṛtyāditilāntāśca mandirāḥ prāṅmukhāḥ smṛtāḥ | pāvakānair-ṛtāntāṃ syuruttarābhimukhāstathā || uttare mandirāssarve yāmyavaktrā iti smṛtāḥ || jagatyādyo pariṣṭhādvā pīṭhabandhaṃ kvacinmatam | pīṭhabandhordhataḥ kāryaṃ pādapīṭhamiti kvacit | taccadhāma tṛtīyāṃśādunnataṃ dhāma vistarāt || p. 579) vartitaṃ ṣaṣṭhamāṃśena pañcamāṃśena vā kvacit | tatrāvartinā proktā viśvakarmāgatādiṣu || vasvasvaṃ kanyasānāṃ tu srūryāṃśaṃ madhyameṣvapi | vikārāṃśaṃ bahirdatvā jyeṣṭhānāṃ tatra vartayet | rudrabhāge bhajedūrdhvaṃ caturbhirvistaraṃ bhajet || khurāṃśārdhaṃ śataṃ kuryātkumbhaṃ sāṅghridvibhāgataḥ | kumbhapāṭhī tu pādena kaṇṭhobhāgadvayena tu | tato bhāgaṃ tridhā kṛtvā vidadhyāt paṭṭikā trayam || bhogena caturaśraṃ syāddhaṃ sapādona bhāgataḥ | pādanaṃ haṃsapaṭṭī syāttadūrdhvaṃ kamalaṃ bhavet || kuramadhyaṃ praveśena kumbhameka śive tataḥ | tatpāṭhī cārdhaveśena dvābhyāṃ kaṇṭhe praveśanam || ardhārdhanirgataṃ kāryaṃ pāṭikānāṃ catuṣṭayam | haṃsa svārdhapraveśena tatpaṭṭī pādaveśataḥ || tadūrdhvaṃ nirgataṃ padmaṃ yathā śobhaṃ prakalpayet | narahaṃsāvalīvyaṃ syāddaśca siṃhagajāvaliḥ | prakartavyā prayatnena pīṭhaśobhāyardhamādarāt || dhārāpīṭhaṃ kvacitproktaṃ kvacitpāda śilāmatā | bādhañca jagatī padmaṃ kvacitproktaṃ samāsataḥ || pādaṃ ca jagatīkumbhaṃ padmaṃ ceti kvacinmatam || p. 580) jaṅghāvarte ca yatpīṭhaṃ vartayediti ca kvacit | piṇḍikāvadbhavet pīṭhamityevaṃ kvacidīritam || pīṭhabandha prakāro'yaṃ śataṃbhedapravistaram | granthabāhulya bhītyātra saṃkalayyālpamucyate || pādaṃ ca jagatī padmaṃ kumudaṃ padmakarṇikā | pīṭhabandhe prakartavyā yathā śobhā tu rūpataḥ || catustriṃśadbhrucchrāyaṃ vistāraṃ vasubhirbhajet | pādaṃ vedaiścaturvedo tatpaṭṭī bhāgamunnatā | bhāgena nirgatā vedaiḥ unnatā jagatī matā || praviśya dvābhyāmekena tatpaṭṭī bhāganirgataḥ | padmaṃ vedaistatuḥ paṭṭī hasodvābhyāṃ karodgataḥ || ekaṃ kaṇṭhastato dvābhyāṃ nirgamātpaṭṭikādvayam | dvābhyāṃ kumudamākhyātaṃ nirgamāducchrayādapi || deśodvābhyāṃ dvipaṭṭī syāddvābhyāṃ kaṇṭhastu bhāgataḥ | paṭṭikā dvitayaṃ tābhyāṃ padmaṃ bhāgacatuṣṭayam || padmāt praviśya bhāgena karṇikā syādvikrannatā || karṇikā paribhāgaikaṃ bhāgadhvaṃ vā praviśya ca | prāsādaṃ vartayet paścāt sa ca kālottare yathā || vedādi vedaviddhātha rasāgnikaramantikam | pañcādi pañcavṛddhā vā pañcābdhikaraṃ mantikam || p. 581) paṅktyādi pañca vṛddhā vā viyadbhūtakarāvadhi | caturhastodadhonaiva gṛhaṃ śambhoḥ prakalpayet || śatārdhaṃ nāgavaśśastaṃ śeṣaṃ bhūtagṛhaṃ matam || mṛcchailadārulohānāṃ vyaktānāṃ niyameva hi | prāsādadvāaramānena kartavyāni ṣaḍānana || vyaktāvyaktabhayānāñca dāruśailamṛdātmanām | sādhāro naiva kartavyaḥ prāsādaḥ kṛttikāsuta | hemaratnamayānāñca vidhānena ha vidyate | evaṃ vai bāṇaliṅgānāṃ svayaṃ bhūtāṃ viśeṣataḥ || prāsādamānātpīṭhānāṃ garbhāṇāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | dvārāṇāṃ ca viśeṣeṇa leśataḥ kathyate guha || aṣṭabhāgīkṛtakṣetre pīṭhabhāgaścatuṣṭayāt | garbhodvādaśabhāgaistu bhittibhāgadvayena tu || pīṭhaṃ vā dvādvāravistāraṃ ucchrāyaṃ dviguṇaṃ tataḥ | jaṃghā vistāramānena jaṃghocchrāyamudīritam || dviguṇaṃ śikharaṃ tasmācchūlākāraṃ prakalpayet | randhra bhakte tathā kṣetre pīṭhaṃ bhāgaṃ samaṃ bhavet || garbhapādena kartavyaḥ garbhabhaktiḥ padena tu | suṣiraṃ bhāgamānaṃ tu bāhyabhittiḥ padātmikā | pīṭhavistāramānena dikṣudvāracatuṣṭayam || p. 582) dviguṇaṃ bāhyabhittau tu sārdhabhāgena vā bhavet | vistāradviguṇocchrāyaṃ sārdhaṃ dviguṇameva ca || jaṃghā śikharamānaṃ tu kartavyaṃ pūrvavatsuta | paṅktyādi bhūtavṛddhānāṃ kararāśau dvidhākṛte || liṅgadairghyeṇa pīṭhe syāttadvadāvaraṇaṃ trayam | sabhāgaṃ liṅgamānaṃ yattena bāhyaṃ prakalpayet || liṅgavaddvāra vistāraṃ ucchrāyaṃ dviguṇaṃ tataḥ | jaṃghocchrāyaṃ prakartavyaṃ jaṃghā vistārasaṃmitam | garbhamānena nāsāyāṃ nāsāgarbhaṃ na cānyathā || śikharārdhagrajā śastā nāsāmañjari saṃvṛtā | garbhārghanirgatā nāḍyaḥ garbhavanmaṇṭapaṃ vinā || veda bhūtarasāṃśena nirgatāvāsa maṇṭape | ityetallakṣaṇaṃ proktaṃ sāmānyaṃ kṛttikā suta || atha yaduktaṃ mohaśūrottare - nāgabhakte yugaiḥ pīṭhaṃ garbhaḥ kāryo divākaraiḥ | bhaktayo vasuvedaiśca jaṃghābhitti samocchritā || śikharaṃ dviguṇaṃ kāryaṃ śukāgrāa śikharārdhatā | prāguktaṃ garbhavatkuryāt tṛtīyāṃśena nirgamam | pīṭhe vā liṅgamānena pīṭhārdhena paribhramaḥ | pīṭhavacca smṛtadvāraṃ dvividhoccaṃ bhittayoḥ parāḥ || p. 583) śukagrā pūrvavajjñeyā jaṃghā ca śikharaṃ tathā | caturaśre caturbhakte vedā garbhāva pīṭhake || liṅgapīṭhasamaṃ dvāraṃ bhittayaśca tathā vidhāḥ | garbhavannāsikā tatra pīṭhakoṇantarodgatā || samaṇṭape śarāṃśena veda garbhārdha nirgatā | randhrabhakte padaṃ pīṭhaṃ garbhobhitti bhramāntikā | patikā ca bahiḥ kartā śukāgre ca pa * * * * gate | hemādi ratnaliṅgānāmukto'yaṃ gupitahe tataḥ || āśādi bāṇavṛddheṣu hastarāśau vidhā kṛte | liṅgavat pīṭhamadhyena saikenāvaraṇatrayam || vyadhikena bahirbhaktiḥ śukāgrādi puroditam | veda hastāditaṃ kṛtvā koṇahasta vivṛddhidaḥ | rasārāmata * * * * * * * prāsādānāmanukramāt || liṅgadairghya samaṃpīṭhaṃ tattribhāgavṛttika trayam | bahirbhaktiśca pīṭhārthaṃ kararāśau karāhate || dhāmatulayṃ tu randhrāntaṃ bhityantaṃ randhramānakam | prāsādāyāma koṇāśca * * * * * sūtrayet || dvādaśaite sarandhrāṇāṃ turyāśrā syuḥ purandarāḥ | prāsāda samasaṃsthānaṃ maṇṭapā bhukti muktidāḥ || iti saṃkṣepataḥ * * * * * sarvadhāmasu || p. 584) viśeṣa vyaktaye śakta pṛthagbhūtaṃ nigadyate | ṣoḍaśā kāṣṭamaṃ bhāgaṃ bahirdadyāt purandara || jyeṣṭhādīnāṃ krameṇaiva maurvādau rūpasiddhaye || iti || yaduktaṃ piṅgalāmate ca - adhunā saṃpravakṣyāmi prāsādānāṃ ca lakṣaṇam | caturaśraṃ samaṃ kṛtvā digvidikṣuvilakṣitam || samaṃvasu ca vittettu tiryagūrdhvaṃ yathā kramam | tiryagbhāgena pīṭhaṃ syāddhāravyai bhūṣaṇaṃ bhavet || catvāriṃśāṣṭabhittiḥ syānnāsagraṃ syātprakalpanā | kṣetretullordhvajaṃ bāhyaṃ jaṃghordhvaṃ dviguṇaṃ bhavet | śikharaṃ ca varārohe śukāgrā garbhamānanā | tryaṃśādadhyātsamādvāpi nirgamāgre pravartataḥ || vistāraṃ garbhamānā syāducchrāyaṃ śikharārdhakam | vistāraṃ vasuvatkṛtvā ṣaḍbhāge garbha ucyate || śukāgrāyāśca pragrīvā smṛto bhittestu nirgamaḥ | vāstumāna smṛtohyeṣa maṇṭapairhīna lakṣaṇaiḥ | liṅgamānamatho vakṣye pīṭhaliṅgaṃ samaṃ bhavet || pīṭhārdhena bhavedgarbhaḥ samantātsa ca suvrate | taddvidhā ca bhavedbhittiḥ jaṃghātadvistareṇa tu || dviguṇaṃ śikhinaṃ proktaṃ jaṃghocchrāyādvarānane | pīṭhagarbhāntaraṃ kaṇṭhāstanmānena śukāṅghrikā || p. 585) nirgatā ca varārohe śeṣaṃ pūrvadācaret | liṅgamānā smṛtohyaṣṭa dvāramānamathocyate | vedāśraṃ vedavatkṛtvā dvāraṃ bhāgasamaṃ bhavet | vistareṇa samākhyātaṃ dviguṇaṃ cāśrayeṇa tu || dvāravatpīṭha madhye tu śeṣaṃ syur-ṛṣikaṃ bhavet | pādaikādaśadhābhitti dvāramaṣṭārdha bhāgataḥ | tadvistārasamāsaṅghā śikharaṃ dviguṇaṃ bhavet || śukāgrāṃ pūrvavajjñeyā nirgamāducchrayādapi | proktaiṣāpi śukāgrā ca maṇṭapairmīnalakṣaṇā | sa maṇḍape yathā nyāyaṃ śukāgrāṃ kathayāmite || garbhādveṣāṃśakenāpi bhūtāṃśenāthavā priye | nigratāgre prakartavyā śukāgrā maṇṭapānvite || pūrvavaccheṣamākhyātaṃ vistārocchrāya kalpanam | nirādhārāśrayīṇāntu nyāyo'yaṃ parikīrtitaḥ || ekahastādi liṅgānāṃ yāvat syātpañcahastakam | samaṇṭapo vinācāpi nirādhānaḥ prakīrtitaḥ || garbhāsūtrācchukāgrādvā paśyato maṇṭapottamaḥ | maṇṭapastu samākhyātaḥ madhyamaḥ suranāḍike || garbhārthaṃ pakṣayoścātha vaipulyaṃ tatsamogrataḥ | kanyasastu samākhyātaḥ tadardhenārdhamaṇṭapaḥ || p. 586) śukaprayāsamovāpi samantāccaturaśrakaḥ | garbhasūtrasamovāpi vijñeyaḥ pādamaṇṭapaḥ || asyāpyayamarthaḥ - * vṛṣabhacatuṣki || catuṣki? maṇṭapaḥ syādadhato devi garbhārdhomukhamaṇṭapaḥ | mṛtkhaṇḍa maṇḍapārdhato'gre'pi vṛṣabhasya catuṣkikā ||? caturaśrāsamantāccaturyāṃśenāntaraṃ bhavet | samasta maṇṭaponmānā dhvajayaṣṭirudāhṛtā || maṇṭapa tritayasyānte vijñeyā dhvajamasthitiḥ | dhvajaṃstambhaṃ prakartavyaṃ sāradāruvinirmitiḥ || vedāśrādāśra vṛttastu vṛttordhve ca svakāyudham | vṛṣovātha prakartavyaḥ prāsādābhimukhaḥ sthitaḥ || atha tadvedikā bandhoghagovātha kujāsanam | tadardhādbalipīṭhaṃ tu caturhastāntaraṃ bhavet || caturaśraṃ prakartavyaṃ vṛttāṃ vā kamalañca vā | tatrasthaṃ sthāpayenmṛtyuṃ nityaṃ bālyaṃ haraṃ priye || śikharasya caturthāṃśe vijñeyā tu padakṣiṇā || p. 587) maṇṭapasya samo'gre syādṛgadigbandhakaḥ priye | prāsāda bhittivajjñeyaṃ prakārantu samaṃtayoḥ | taducchrāyaṃ ca cinmātraṃ sārdhaṃ vā kauśikātmakam || samabandhavo ya * * khyātirādhārāśrayakaḥ priye | sandhārikānayo vakṣye yathā devi tathā śṛṇu | ṣaḍṛstādṛka liṅgānāṃ yāvatsyānnavahastakam || gururaulyādikānāṃ vā mahāpratimakāsu ca | prāsādāśca varārohe sandhāraḥ parikīrtitaḥ || anyeṣāṃ na ca kartavyā yadi syācchāstubhaṃ tadā | sa ca mata kṣetramānaṃ tu vasubhāga jayet samam || bhāgaikaṃ bāhyabhittiḥ syāddvitīye dhārikā bhavet | tṛtīye ca punarbhaktiḥ garbhakoṣṭhaistu vedayet | madhye bhāgaika vistāraṃ pīṭhakāryaṃ vijāntā || śukāgrāgre prakartavyā tadgarbhaṃ garbhamānataḥ | bhakti mukti samājñeyā nirgamocchrādi pūrvavat | athavānya prakāreṇa vedāśraṃ tāravatkuru || pīṭhagarbhastathā bhittisandhārī bhittayaḥ punaḥ | madhyāhnantu vibhāgena cekaika * * ta lakṣaṇam | śukāgrā pūrvavatkāryā sagarbhā bhaktisaṃyutā | sandhārikā smṛtāhyete māstumānā varānane || p. 588) liṅgamānamatho vakṣye * * * * tathā śṛṇu || pīṭhaṃ liṅgaṃ samaṃ kāryaṃ garbhaścāpi tathā bhavet || garbhārdhena bhavedbhakti tulya * * * ya kārikā | pīṭhavadbāhya bhittistu śukandhrādipuroditam | ityasyāpyayamarthaḥ - tāvaccaturbhistādi caturbhistalliṅgamānena samantāt pīṭhamānena garbhaḥ | tadardhebhittiriti prāsādaṃ kṣetramānam | taṃ punastatkṣetraraṃ datvā tatra bhittivadandha kārikā pīṭhavadbāhyabhittiśca kartavyā | atha pañcahastādi pañcahasta vṛddhānāmāpi svakṣetrāntare piṅgavatpīṭhaṃ liṅgañca tadardhena bhittistathāndhakārikā ca tadbahiḥ kṣetrāntaraṃ datvā pīṭhamānena bāhyabhittiḥ prakartavyā | atha daśahastādi pañcapañca vṛddhānāṃ svasvakṣetra madhye pīṭhagarbhetyandhakārikābhittipūrvavadāpādiṣu yadvṛttaṃ kṣetraṃ tattadvāndhakārikā | bāhyabhittiṣu yathānurūpaṃ vinikṣipet | uktañca - pīṭhagarbhāndha kāribhyo bāhya bhittiśca śilpibhiḥ | bhāgādhikyaṃ prakartavyaṃ nyūnaṃ vā sarvadhāmastviti | liṅgamānaṃ samākhyātaṃ dvāramānamathocyate | garbhārdhena bhaveddvāraṃ dvāravanmadhyapīṭhikam || vāyavyaṃ suṣiraṃ viddhi tattulyā bhittirīritā | tattulyā dhārikā jñeyā samantācca varānane || p. 589) kintu syānnirgamasta syuḥ dvārārdhena surārcite | dvāramāna smṛto hyeva maṇṭapānāmathocyate | pakṣayoḥ śukanāsāyā kṣetramānannayedvahiḥ || vistāraṃ tatsamāgraṃ syāt samasya caturaśrakam | maṇṭapo'yaṃ samākhyātaḥ uttamaḥ śubhalakṣaṇaḥ || sāndhāraṃ pakṣayordatvā vistāraṃ tatsamogrataḥ | caturaśraṃ samantācca madhyamaḥ parikīrtitaḥ || garbhabhitti samaṃ sūtraṃ śukāgraṃ pakṣavo yajet | vistāraṃ tatsamo'pyagre syātkanyasaṃ taṃ vijānataḥ | garbhasūtrasamo'gre ca mukhamaṇṭapako bhavet || prāsāda bhittivadbhittiḥ maṇṭapasyāpi suvrate | prasādavattribhāgena vijñeyā tu pradakṣiṇā | maṇṭapasya tribhāgena jagatībandhakomataḥ || mukhamaṇṭapavattyaktvā vṛṣabhasya catuṣkikā | maṇṭapadvayamānena prakuryāddhvaja saṃsthitam || prāsādasya caturthāṃśāt pārśve devālayāmatā | prāsāda bhittiyuktāste nā krameta pradakṣiṇam || catasrovalabhirbhūtāḥ pūrvādi divyasaṃsthitāḥ | turyānte śikharā kārāścāgneyādi vinirgatāḥ || pūrve yā valabhiḥ proktā madhye dvārā varānvite || mukhamaṇṭapadbāhye caturāpaśrayānvite | dvārordhve bhūmikaṃ divyaṃ ghaṭikehantamucyate || p. 590) nandinañca mahākālaṃ dvāradeśe niveśayet | ardhanārīśvaraṃ rudraṃ nyasedvahnidiśi sthitam | mātaraṃ * * ma yāmye nair-ṛtyāṃ bhṛṅgivigrahaḥ || yogeśvarārcayandivyaṃ vāruṇyāṃ vinyasedbudhaḥ | paścime cetpratīhārau na pūrve yorcayantadā | vāyavyāṃ svāminaṃ devamumādevīṃ tathottare || caṇḍeśañca tatheśāne lokeśaṃ ceśadarśitam | indrāgniyamarakṣāṃsi varuṇānilasomagāḥ || īśānaśca (s)mṛtāhyete pūrvādīśāna gocarāḥ || yadyabhāgastathā bhadre prāsādasthān prakalpayet || iti | sarvasāmānyamityuktaṃ śeṣaṃ kālottare yathā | viśeṣaṃ saṃpravakṣyāmi prāsādānāṃ tu lakṣaṇam || meruḥ pañcāśahastaḥ syāt * * * diraḥ pañcabhirvinā | viyadeva karaḥ kāryaḥ kailāsaḥ śaṅkarapriyaḥ | caturthaḥ sarvatobhadraḥ pañcatriṃśatkaro mataḥ || triṃśaddhasto vināma syāddvitīyastadvadeva hi | śrīvatsa bhedāścatvāraḥ pañcaviṃśatkarairmatāḥ | gairikailāsavatkāryo nānyathā kṛttikāsuta || haṃsaḥ suvarṇaḥ kamalaḥ cāṣṭāśraḥ ṣoḍaśāṣṭakaḥ | dvipaṅktitaḥ parānaiva kartavyā bhūtimicchatā || p. 591) graharājaḥ prakartavya tripañcakarasaṃmitaḥ | nāyaḥ paṅktikaraścastā haṃsāṣṭādadhayassuta ||? valayā bhūtahastāttu yāvatpaṅktidvayāvadhi | liṅgamānena kartavyāḥ prāsādāśca pramāṇataḥ | ityatra likhyate lakṣaṃ proktaṃ śāstrāntareṣu yat | eka hastādiliṅgānāṃ prāsādaḥ syāccaturguṇaḥ | kanyase triguṇogarbho madhyame sārdhadṛgguṇaḥ | uttamo dviguṇojñeyaḥ śese bhittiṃ prakalpayet || iti | tathā lakṣaṇa samuccaye ca - miśrācca vyaktaliṅgāntri dvisārdhaṃ tu dvibhāgakaiḥ | kaniṣṭhakādi kramādgarbhaḥ kvacidbhittestu vardhanam || iti || tathāsure ca - sārdhaudvau madhyamau garbhau jyeṣṭhā bhāgadvayena tu || tribhistu kanyasogarbhaḥ śeṣā bhittiriti kvacit | iti | tathā pratiṣṭhāsārasaṅgrahe ca - kanyasatrayaliṅgasya triguṇe garbha iṣyate | madhyamatrayaliṅgasya sārdhaṃ dviguṇitovaraḥ || utamatrayaliṅgasya triguṇo garbha īritaḥ | śeṣabhāge bhavedbhakti śukāgrādi puroktavat || iti | yaduktaṃ sarvajñānottare ca - dhāmagarbhaṃ punasskanda liṅgasya triguṇaṃ guruḥ || p. 592) madhyamāṃśe nyasedveti bhittibhāgasya ṣaṇmukha | ūrdhva * * * * ga prakurvīta dvārāntaṃ madhyamaṃ dvayam || bhāgameka mayaḥstyaktvā dvābhyāṃ syāduttamaṃ trayam || iti || iti prāsaṅgikaṃ jñeyaṃ punaḥ kālottare yathā | vikāra sūryavasvaṃśa jyeṣṭhamadhyādhameṣu ca || rūpāśaṃ pārśvato datvā vistārocchrāyataḥ samam | kuryāttatra kalacchandaṃ vakṣyamāṇa vidhānataḥ | nālacchandānusāreṇordhvacchanda * ttaret || ūrdhvacchanda * * yettā * * dyāvadvai vedikāvadhi | śikhāmāna caturthāṃśaṃ varjayitvā vivartayet | grīvā kumbhādikaṃ tatra caturthāṃśe prakalpayet || bhāgatrayaṃ mañjarī syānnīlendīvara patravat | tajjaṅghāṃ saptadhā kṛtvā vibhāgaṃ tatra kalpayet | masūrikaṃ tu bhāgena jaṅghā syāt pañcabhāgikā | kapolaṃ bhāgamānaṃ tu kutravartanamucyate | mayūrakaṃ caturthaṃ tatsamabhāgaṃ vivartayet || pādobhāgena kartavyaḥ tripaṭṭaṃ tu tadūrdhvataḥ | grīvāt tatkalpayettaścā madhyabhāga praveśataḥ || bhāgamātraṃ tato vṛttaṃ tripaṭṭaṃ pūrvavattataḥ | yathā śobhānusāreṇa veśaḥ kāryovipaścitaiḥ || p. 593) masūrakaṃ samākhyātaṃ jaṅghālakṣaṇamucayte | nāgarī ca lalāṭī ca vairāgī prāvanī tathā || śuddhāsyānnagarīśaṃ vā parikarma vivarjitā | strīpuṃyugmayutā lāṭī vairāgī patrasaṃkulā || mañjarī bahulākāryā jaṅghā sā drāviḍāsadā | nāgarī madhyadeśe tu lāṭī lāṭe prakīrtitā | drāviḍī dakṣiṇe deśe vairāgī sarvadeśagā | iti jaṃghā dvibhāgānte sāmānyaṃ kathitaṃ guha | kapolapālyā yadrūpaṃ saṅkṣepeṇāvatāraya || kapotapālī bhāge tu daśapaṭṭaṃ prakalpayet | daśapaṭṭaṃ prakalpa * * * * * * * * * || padmāni nalinī śūnyaṃ padmāni vartmani | haṃsapatraṃ tathā haṃsaṃ nalinīṃ tatra vartayet | madhye madhye ca tatpaṭṭī pādātpādārthato'pi vā || āmāsurā akapotāntaṃ kathitaṃ te samāsataḥ | bhūmikā hrāsavṛddhistu sarvasādhāraṇocyate || bhūmikāyāstu yatkṣetraṃ viṣamaṃ vibhajetsudhīḥ | madhyamāṃ bhūmikāṃ kṛtvā gaṇayedūrdhva bhūmikām || yāvatī jāyate saṃkhyā tathāṃśaṃ tu samāharet | gṛhītvā paribhūmestu adhobhūmau niyojayet || p. 594) atra yaduktaṃ pratiṣṭhā pārameśvare ca - prāsādānāṃ tu sarveṣāṃ bhūmikā viṣamā smṛtā | praveśābhūmikānāṃ tu trayodaśa mahāgataḥ | madhyamāṃ bhūmikāṃ tyaktvā gaṇayedūrdhva bhūmikām || yāvatī jāyate saṃkhyā tāvantyaṅgulakāni tu | gṛhīto paribhūmestu adhobhūmyāṃ pradāpayet || śeṣāṇāmaṅgulāmadhra sārdhāni vṛddhiśca jāyate || iti | sarvāsāṃ bhūmikānāṃ tu kṣayavṛddhi prakāśite | aṣṭalakṣaṇa saṃyuktāṃ bhūmikāṃ parikalpayet || bhūmikāyāḥ samucchrāyaṃ tridhā kṛtvā vivartayet | bhāgeśaṃ vā prakartavyā samasūrakapotikā | bhāgadvayena śikharaḥ sakaṇṭhā malasārakam || bhūmikā śikharāṇāṃ tu parilekhā nigadyate || mallikā kośalaṃ tadvat pañcaśṛṅgalakaṃ tathā | ṣaḍbindu maudaraṃ lekhyaṃ puṣkaraścandra śālakam || ardhapuṣkarasaṃjñañca sakarṇaṃ saśikhaṃ likhet | viśuddhānyatha miśrāṇi jñātvā jñātvā na yojayet | bhūmikā lakṣaṇaṃ khyātamāghaṭānāṃ punaḥ śṛṇu || mūlamañjari rūpeṇā'ghaṭāṃśca samālikhet | prāsādānāṃ tu sarveṣāmidaṃ sāmānyato hitam || p. 545) viśeṣa lakṣaṇaṃ spaṣṭaṃ mohaśūrottare yathā | sūryendu bhājite kṣetre tiryagvedavibhājite || catuṣkoṇe rasaṃtyaktvā tatpiṇḍī syādviparyayaiḥ | saṃveśa nirgataṃ śakra śeṣaṃ jñātvā vivartayet || tuṣṭibāṇānalairveśaḥ caṇḍapāragaṇairgatiḥ | caturthe patrabhaṅgāḍhyāṃ kuryānmadhyarathodgatim | sūryadigrasabhāgaistu śeṣamevaṃ vivartayet || caturdvāraścaturghrāṇaṃ śṛṅgaṣoḍaśanāsikam | bāṇa vedānaladvandva bhūmikā ghāṭapañcakam || kāmārkeśa digambhodhi yudhiśṛṅgāṇyanukramāt | vedikordhve sahaikena sapādaṃ tu śataṃ bhavet || ityasyāyamarthaḥ - evamāghāṭeṣu pañcasu sāṣṭaśṛṅgāṇi śukanāsikāsu ṣoḍaśa pradhānamekamevaṃ militaṃ vā śikharāṇāṃ samapādaṃ śatamekaṃ bhavediti | pañcaviṃśatyadhika śataśikharāṇi bhavantītyarthaḥ vedanistambhayormadhyamākāśadvayabhājitam | tatradyā bhūmikā kāryā viṃśadbhāgaistadūrdhvataḥ || ekaiḥ trāsatonyāsāduccayaḥ kramaśo hare | bhūṣaṇairbūṣitā kāryā ṣoḍaśaiva tu bhūmayaḥ || śukāgrordhvañcaturdikṣu svarāpāsyuḥ mṛgādayaḥ | vedikopari kaṇṭheṣu vedavyāsa tribhāgataḥ || p. 596) mṛgārayo vidhātavyāḥ kesarālaṅkṛtā hare | daṃṣṭrā vikāraghore syānmastaka nyasta pucchakāḥ || sarvāvayavasaṃpūrṇā sarvaśobhāsamanvitāḥ | vedikordhvaṃ caturdikṣu catvāro nararūpiṇaḥ || dikpālairasarogātra vidyāmṛdgaha nirṇayaiḥ | gātṛbhirgaṇavidyeśairbhūṣayanneva bhūmikā || garbhokṣāntāma mañjarīṇāṃ prāyaṃ pātabhayaṃ bhavet ||? dvedve randhraṃ tataḥ kuryādbhūmau bhūmau jalāntare || svarūpātkathito merurmandaraṃ śṛṇu sāmpratam || vedāṣṭa bhājite kṣetre tiryagbrahmānanaiḥ kṛte | karṇagatyā nalatyāgātkoṇa piṇḍī guṇāṃśakaiḥ || saṃveśanirgamau kāryau sarakoṇakarairharet | madhyodgama prakartavyo bhūjo bhuvanabhāskaraiḥ || anena vidhinā sarvaṃ vartanaṃ śeṣaṃ bāhuṣu | bhuvaścaturdaśa caiva yuktāḥ koṇeṣva pāśrayaiḥ || caturāghaṭakasso'pi bhūtavedāgni locanaiḥ | vediṃ nitambayormadhyameka ṣaṣṭhyuttaraṃ śatam | prathamāṣṭadaśe bhūmiranyāstvekaikamardanāt || dvārāṇyasyāpi catvāri catasraḥ śukanāsikāḥ | ādyāghāṭe trayoviṃśadeka viṃśadvitīyake || p. 597) ūnaviṃśa tṛtīye tu caturthe daśasapta ca | ekaṃ prādhānikaṃ śūkaṃ śūkāgrāsu ca ṣoḍaśa mandāra vartayevedaṃ saptanavati śṛṅgakam | purvokta bhūṣaṇairyuktaḥ surūpoya surādhipa || ṣaṭtriṃśadbhājite kṣetre tiyagveda vibhājite | madhya deśe bhavettasya bhāgairaṣṭabhirudgatiḥ | ādau tiryaktrayaṃ madhyādekaṃ cāntastrayaṃ tathā || luptvā vinirgatirvede yāvatkoṇamavāpnuyāt || brahmānanaistataḥ koṇaḥ kailāsamiti vartayet || atrayo viśeṣaḥ - kālottare - ṣaṭtriṃśadbhirgajairdīrghaṃ vistaraṃ bhavet |? vasubhirmadhyarathakaṃ nirgataṃ vartayetsuta || tricaturvahni vedaiśca saṃveśaḥ paṭṭiko hitaḥ | pṛthak rathaka saṃyuktaḥ kailāsaścaturaśrakaḥ || iti | * * * * caturdvāraṃ caturmaṇḍala śobhitam || vedinī stambhayormadhye rasadvandveṣu bhājite | bhūpāṃśaiḥ prathamā bhūmiḥ śeṣāstvekairvimucyatāḥ || caturāghāṭakaḥ so'pi caturastridvi bhūmikāḥ | vasvindu prathamāghāṭe dvitīye caiva ṣoḍaśa | caturdaśa tṭtīye tu caturthe dvādaśaiva tu || śukanāsāṃ suśṛṅgāṇi ṣoḍaśaikantu mūlakam || p. 598) prāsādo'yaṃ priyaḥ śambhoḥ saptasapta triśṛṅgakaḥ | caturaśra kṛtekṣetre vasulocana bhājite || karṇa gatyāguṇatyāgāt koṇapiṇḍī guṇāṃśakaiḥ | netrāṃśairathako jñeyo guṇāṃśairūpathastayaḥ || darśanāntarathaḥ śakra syādevaṃ śeṣabāhuṣu | bhadra eva samākhyātaḥ karturiṣṭa vibhūtidaḥ || śikharairbāhubhiryuktaḥ sa evaṃ śikharākulaḥ | kṣudra bhadrasvaraiḥrbhakte pārśvayorlocanacyutaiḥ | trimadhyo nalinairyukto yathāyaṃ nalinastathā | śrīvatsaśikharopāyaṃ nandanaḥ kartṛbhūtikṛt || tathāpi kālottare - caturaśrīkṛte kṣetre vasunetra vibhājite | karṇadeśatrayaṃ datvā koṇabandhaṃ guṇohitam || dvitriṣaḍbhiḥ padaireva nirgamaṃ tasya kalpayet | bhadrametat samākhyātaṃ sarvasādhāraṇaṃ matam || caturdvāraṃ prakartavyaṃ sandhāraṃ sarvasiddhidam | āghāṭa bhūmikānāṃ tu śatānāṃ lakṣaṇaṃ tathā || vimānaṃ vismṛtaṃ bhadre bhadrasiddhi prade sadā | evaṃ vai sarvatobhadraṃ śikharairbāhubhirvratam || ādri bhadre purākṣetre koṇe bhāgadvayena tu | rathakañcatribhiḥ kāryaṃ nirgamaṃ tatpadena tu || p. 599) yavīyān bhadramākhyāta nalinairnalinaṃ bhavet | āghāṭa bhūmikāsāraṃ kalpi tasya vimānavat || iti | yugāśre bhūtabhāgena kaṇṭhāśra bhramavartanāt | vṛttānnataḥ pṛṣṭhato'gre dvyaśrayastuṅgāśrakoṭajaḥ || vedāśre rūpayugmāṃśe rathe madhye viparyayaiḥ | veśanaṃ caturaṃśena stambhayugmaistu koṇataḥ || evamanyañca catvāraḥ āghāṭā eva mānanam | atra yo viśeṣaḥ kālottare - trisaptavarti nikṣetre bhūtairmadhyamanirgamam | vedairveśaḥ prakartavyaḥ stambha bhāgena vartayet || stambhatoṃśaṃ parityajya koṇaṃ dvipadikaṃ bhavet | vimānaṃ te samākhyātameka dvāraṃ śivapradam || mahāvimānaṃ kartavyameva meva śivālayam || pañcabhirmadhyarathakaṃ vedairviprasya kalpayet | bhāge stanyaṃ bhavinyāsaṃ koṇadeśaṃ trayeṇa tu || mahāvimānaṃ kartavyam | iti || vedāramadvirūpaistu āghāṭāṃścaturo vipuḥ | śukāgraikendu śālāyāṃ nāṭyeśasya niveśanam || bhūtāṅgabhaktaśikhare prathamā bhūḥ purandaraiḥ | ūrdhvamekaika saṃhrāsādbhavanti daśabhūmayaḥ || trihānyaḥ sarvadaśadhā pañcāśacchikharāmatāḥ | vimāno'yaṃ vimānībhiḥ yugovaimāna vardhanam || p. 600) caturaśrī kṛtekṣetre pādanatvā tu pṛṣṭhataḥ | vṛttavadbhrāmayedagre dvikoṇovṛttagarbhakaḥ || tato jaṃghāpradeśaḥ syānnirgataḥ kiñcidūrdhvataḥ | kesarālaṃ kṛtaḥ siṃho munimuddhādribhūmikaḥ || priyo bhavennṛsiṃhasya siṃhākārogra nāsikaḥ | iha kumbhadvayormadhye prasaktahari bhūṣaṇaḥ | vedāśre tu yathā bhakte pārśvayorjagatī yute || garbhāścaiva caturbhāgaiḥ trayovṛddhastu madhyagaḥ | tasyāṃ śukrāyuto haṃso vimānasyaiva jaṃghayā || bhadrasyaiva nitambo'sya śrīvatsasyaiva mañjarī | haṃsaśobhita śṛṅgāgro haṃsaḥ keśakabhūmikaḥ || itaśca tulya dhāmabhyāṃ saṅgatāḥ pārśvayordvayoḥ | brahmābjapīṭhako madhye harīśau vāma dakṣiṇau || yadā madhye haraḥ kāryaḥ dara dakṣe pitāmahaḥ || atrayo viśeṣaḥ kālottare - vedāśraṃ dviguṇaṃ kṛtvā paṅktivaddvibhuje dvidhā | taccaturbhistu vistāro madhya kroḍaṃ suvartulam || garbhaścatuṣpadastasya pakṣagamo'thavā punaḥ || paṭṭikā ca bhavedbhaktiḥ haṃsa saṃjñasya ṣaṇmukha | brahmā madhye tu saṃsthāpya pakṣayoḥ śivakeśakau || vibhinna mañjarī ko'yaṃ saṃsagrīvatsabhadrayuk || iti | viyadrūpāśite dvābhyāṃ koṇomadhyarathastribhiḥ || p. 601) sārdhannoparathaḥ śakra khurādyairbhūṣaṇairyutaḥ | śṛṅgāṇyasya tu catvāri bhuvaḥ pañcarathastathā || viyadindriyabhaktordhve dūrvābhūmirdivākaraiḥ | punarekaika saṃhrāsādbhaveyuḥ pāśabhūmayaḥ || vibhūtaye satāṃkhyātaḥ śrīvatsovardhamānakaḥ | vedāśre sūryasaṃñchinne tribhiḥsyānmadhyame rathaḥ || bhāgonārdhnontaraṃ tyaktvā dvābhyāmuparatham viduḥ | tadūrdhvaṃ niśśato dvābhyāṃ koṇaḥ saṃpūrṇa sālake || khurakumbhādi saṃyuktaṃ apsarogaṇasevitam | jaṃghā madhye valyokhyaṃ paṭṭikābhiḥ subhūṣitam || andhārikā dvayopetaṃ jaṃghordhvaṃ syātparaṇḍikā | paṭṭabhirvāsanaṃ taiścakraṇe cārābāli yutā ||? bhūṣaṇaiścandra śālādyaiḥ śṛṅgaireṣa vibhūṣitaḥ | yena siddhāḥ suraśśakra yatra siddhaḥsvayaṃ śaśī || lābhabhāgāṃśito kṣetre khaṇḍaśāle'pyayaṃ vidhiḥ | sārdhenopadharaśśakra vipakṣāṇāṃ vināśakaḥ || bhuktaye muktaye śasta śrīvatso'yaṃ tṛtīyakaḥ | vikāra bhājite kṣetre caturbhirmadhyakorathaḥ || sārdhabhāgāntaraṃ tyaktvā tathaivoparatha sthitiḥ | bhāgārdhaṃ nirgatastasya tribhiḥkoṇaṃ purandaraḥ || p. 602) śālāvadbhūṣaṇairyuktaḥ viśeṣālokanāyakaḥ | rudraiḥ krīḍāvinodāḍhyairguṇairyakṣaiḥ suraistathā || divyabhūtyaihitaḥ kartuḥ śrīvatso nandivardhanaḥ | turyabhāgī kṛtekṣetre kroḍabhittiścaturdaśa || dhāmavistārapādena niṣkasāssarva eva te | ṣaḍaśro madhyagarbho'sya stambhādi racanābahiḥ || sasarpa kaṭikarṇo'sya sakūṭādaśabhūmayaḥ | viṣṇumadhye śivodakṣe vāmatastu pitāmahaḥ || pucche lakṣmīṃ pratiṣṭhāpya garuḍo'yaṃ haripriyaḥ | eṣṭakastuṅga nāsaśca pakṣāgrastho hi sūdanaḥ || nāgāṃśe ṣoḍaśatyāgāt māsasaṃvardhitā yataḥ | yugadānātpurassiddhiḥ śukāgrovalabhī hare || vyaktaliṅgeṣvayaṃ yojyaḥ caṇḍikādau viśeṣataḥ | vistārāddviguṇotsedhaḥ haṃsādi kṛtasaṃvṛtaḥ | pārśve siṃhadvayo peto madhyekalaśa bhūṣitaḥ || tathā kālottare ca - āyatā balabhīkāryā dviguṇā triguṇātha cā | vistāraṃ pañcabhirbhaktyādairghyaṃ vā paṅkti saṃmitam || bhittista padikā tasyādvāraṃ bhāgadvayena tu | padikā nirgatānāsā vistīrṇādvipadena sā || sā pādadviguṇā kāryā balabhīcocchrayeṇa tu || p. 603) bhairīsaṃvaraṇaṃ tasyāṃ śaṃkhavadvā vartayet || iti |? vedāśrassa tathaivoktaḥ khurādibhūṣaṇānvitaḥ | śikhāyāssaṃvratiḥ pādaiḥ nirvikāraḥ śivapriyaḥ || ityasyāyamarthaḥ - vedāśrākhyaḥ yaḥ prāsādaḥ sa tathaiva caturaśrākāra eva | kiṃtu bhūtapradeśe khura kumbha paṭṭikādibhiranvitaḥ | tadūrdhve nirvikāro rathakādi ca rahita ityarthaḥ || caturaśrī kṛtekṣetre karṇikārdhāṣṭāṅgamucyate |? tatpramāṇe ca vedāśre dikṣu karṇaṃ vinikṣipet | patiteṣu ca sūtreṣu dikṣvaṣṭāśro'tra bhūṣitaḥ | tanmadhye carakaṃ kṛtvā'ṣṭābhyo madhyatāṅkayet || tanmānaṃ bāhyataḥ kṛtvā dviguṇe dvayaśralaghanāt | so'pi bhūti prado jñeyo bhūṣaṇādyaḥ purandara || caturaśraṃ caturbhadra sāndhāraśca tribhūmikaḥ | dārujo graharājo'yaṃ grahakāraḥ praśasyate | graharājasamaḥ kintu vinābhadreḥ purandaraḥ | paṭṭaśālānvito'pyartha graharājaḥ prakīrtitaḥ || ekabhūmirdvibhūmirvā paṭṭaśālā vivarjitāḥ | sarvadevālayaṃ śakra mārtāṇḍasya viśeṣataḥ || kaṇṭhārdhāṃśa vasantyāgāt paribhramaṇavattataḥ | vṛtta kumbhaḥ subhūṣāḍhyaḥ khyātaḥ kumbhaḥ surādhipa || p. 604) agreśukāgrayā yukto vṛṣontaścaturaśrakaḥ | sa eva bāhyato vṛttaḥ paṭṭakaistu vibhūṣitaḥ || gāvṛkṣo vṛtta evasyādrudraṃ vināvṛṣāḥ | etaddevālayaṃ proktaṃ mukhataste surādhipa | anyonya miśrabhedaistu phalamiśraṃ tu yajvanām || meṣvavādi laghusaṃsthānāḥ prāsādāchandanāmakāḥ || caturhastādadhaḥ śakraḥ prāsādaḥ kṣudranāmakaḥ | vartanaṃ śikharāṇāṃ ca kathayāmi tavādhunā || jaṃghordhva dviguṇocchrāye pṛthutve daśadhā kṛte | ucchrāyasya caturthāṃśe caturdhā bhājite sati || indukarṇo'dhamaiḥ sāraḥ pade kumbhasamunnatiḥ | ṣaḍbhirvedastribhiḥ kaṇṭhaḥ śeṣe śikharasaṃvratiḥ || tiryagūrdhvaṃ ca bhūtāṃśaiḥ syājya bhāge kṛte sati | bhāgapānu bhedena bahutvena tathā bhavet ||? tiryakcaturguṇaṃ sūtraṃ kṛtvā vā vardhayeddhare | sāndhārikāśrayāṇāṃ tu maurvādīnāṃ yathā kramāt | andhakāra vihīnāyāṃ maṇṭapānvita lakṣaṇam | dhāma garbhāśca tatkarṇāḥ śukāgrā garbhakaṇṭhataḥ || sūtraṃ gṛhītvābjayoneḥ madhyasūtrādityarthaḥ | * * * * * * * * śukāgrāsāmakoṇatāḥ ||? p. 605) ubhayoḥ pārśvayordatvā kuryānmaṇḍapamagrataḥ | prāsādasyārdha vistāraḥ tadagre mukhamaṇṭapaḥ || śikharaṃ triguṇaṃ yeṣāṃ pādona sārdha dṛgguṇam | sapāda dviguṇaṃ vātha jaṃghā teṣāṃ tribhāgikā || tadūrdhvaṃ tu tridhābhajya samāṃśaṃ turagāṃśakam | tribhirveda tadardhena kaṇṭhe dvābhyāṃ śiroṃśataḥ || pādena vṛttavatkumbhaḥ śeṣaṃ pūrvavadācaret | kaṇṭhādūrdhvaṃ caturdikṣu dhvajādhārāṇi kārayet || caturṇāmapi daṇḍānāṃ sthitiḥ syādvedikopari | sarveṣāṃ maṇṭapānāṃ tu nāsikāntaṃ śikhośrutiḥ || tatkroḍe ka * * * * * * * * * rauhakaiḥ | ṣaṭstambhaistu ca cakrādyaiḥ kumbhādyaisturyasādhanaiḥ | caturbhistannindikādyaiśca śirobhiste virājitāḥ | stambha saṃkhyā samāyuktāḥ pṛthaṃ saṃkhyā bhavanti te || catuṣṣaṣṭiṃ samārabhya stambhadvitaya varjitaḥ | śrīvatsādisarutsūtrāḥ saptaviṃśati maṇṭapāḥ || idānīṃ dvāra nirdeśaḥ samo sākte nigadyate | vikārāṃśaṃ vinātulyaṃ vasvaṃśādhika vistaram || dviguṇaṃ ca samutsedho kintubhūtapradeśa kumbhapaṭṭikādibhiranvitaḥ | tadūrdhve nirvikārorathakādiracatā viracita ityarthaḥ || p. 606) caturaśrī kṛte kṣetre kaṇṭhārdhāṣṭāṃśakacyute | tatpramāṇe ca vedāśre dikṣukaṇṭhaṃ vinikṣipet || patiteṣu ca sūtreṣu dikṣvaṣṭāśrotra bhūṣitaḥ | tanmadhye carakaṃ kṛtvā aṣṭābhyo madhyato'ṅkayet || tanmānaṃ pādapaḥ kṛtvā dviguṇe dvyaśralaṃghanāt | so'pi bhūti prado jñeyo bhūṣaṇādyaḥ purandaraḥ || caturaśraṃ caturbhadra sandhāraśca tribhūmikaḥ | dārujo graharājo'yaṃ grahakāraḥ praśasyate || graharāja samaḥ kintu vinābhadraiḥ purandara | paṭṭaśālānvito'pyartha graharājaḥ prakīrtitaḥ | ekabhūmirdvibhūmirvā paṭṭaśālā vivarjitaḥ || sarvadevālayaṃ śakra mārtāṇḍasya viśeṣataḥ | kaṇṭhārdhāṃśāṃśa santyāgāt paribhramaṇavartitaḥ || vṛttakumbhaḥ suṣāḍhyaḥ khyātaḥ kumbhaḥ surādhipaḥ | agre śukāgrayā yukto vṛṣontaścaturaśrakaḥ || eva bāhyato vṛttaḥ paṭṭakaistu vibhūṣitaḥ | kā vṛṣovṛtta eva syāt * * * drudraṃ vināvṛṣaḥ || etaddevālayaṃ proktaṃ mukhataste surādhipa || anyonya miśrabhedaistu phala miśraṃ tu yajvanām | maurvādi laghusaṃsthānāḥ prāsādācchanda nāmakāḥ || p. 607) caturhastādadhaḥ śakra prāsādāḥ kṣudranāmakāḥ | vartanaṃśira karāṇāñca kathayāmi tavādhunā || jaṃghordhva dviguṇocchrāye pṛthutve daśadhā kṛte | ucchrā yasya caturthāṃśe caturdhābhājite sati || indukaṇṭhodhamaiḥ sāraḥ pade kumbha samunnataḥ | ṣaḍbhirvedaḥ tribhiḥ kaṇṭhaḥ śeṣaiḥ śikhara saṃvṛtiḥ || tiryagūrdhvaṃ ca bhūtāṃśaiḥ tyājya bhāge kṛte sati | bhāga bhānu * * * * petena bahutvena tathā bhavet || tiryak caturguṇaṃ sūtraṃ kṛtvā vā vardhayeddhare | sandhārikā śrayāṇāṃ tu maurvādīnāṃ yathā kramāt || andhārikā vihīnānāṃ maṇṭapānvita lakṣaṇam | dhāma garbhācca tatkaṇṭhā śukāgrā garbhakaṇṭhataḥ || sūtraṃ gṛhītvābjayone madhya sūtrādityarthaḥ |? śukāgrā sāmakoṇataḥ |? ubhayoḥ pārśvayordatvā kuryānmaṇṭapamagrataḥ | prāsādasyārdha vistāraḥ tadagre mukhamaṇṭapaḥ | śikharaṃ triguṇaṃ yeṣāṃ pādonaṃ sārdhadṛgguṇam | sapāda dviguṇaṃ vātha jaṃghā teṣāṃ tribhāgikā || tadūrdhvaṃ tu tridhābhajya rāmāṃśaṃ turagāṃ gatam | tribhirveda tadardhena kaṇṭhodvābhyāṃ śiroṃśataḥ || p. 608) pādena vṛttavatkumbhaśśeṣaṃ pūrvadācaret | kaṇṭhādūrdhvaṃ caturdikṣu dhvajā dhārāṇi kārayet || caturṇāmapi daṇḍānāṃ sthitiḥ syādvediko pari | sarveṣāṃ maṇṭapānāṃ tu nāsikāntaṃ śikhocchritiḥ | pīṭhassaivaraṇaṃ kāryamantakrovekarohake |? ṣaṭstambhaistu * * * krādaiḥ kumbhādyaisturya sādhanaiḥ | caturbhirnna * * * dyaiśca śirobhiste virājitāḥ || stambha saṃkhyā samāyuktāḥ vṛthāsaṃjñā bhavanti te | catuṣṣaṣṭiṃ samārabhya stambhadvitaya varjitaḥ || śrīvatsādi sarutsūtrāḥ saptaviṃśati maṇṭapāḥ || idānīṃ dvāranirdeśaṃ samāsate nigadyate | vikārāṃśaṃ vinātulyaṃ vasvaṃśādhika vistaram || dviguṇaśca samutsedhaḥ jyeṣṭhādau liṅgamānataḥ | karṇe sūtrarasairbhakte caturbhirvā samucchritiḥ || kṣudradhāmnāmayaṃ nyāyo draṣṭavyaḥ pākaśāsana | savedaikāṃ samārabhya kamunyanta manukramāt || viyadindūcyate dvāraṃ bhūtaṣaṭkairgṛhāntikam | aṅgulyairvṛttaliṅgānāṃ tadardhaṃ vistareṇa tu || tatpādena smṛte śākhe tayoḥ sthaulyaṃ tadardhataḥ | dvipādaṃ dehalī sārdhaṃ unnatāvasudhānitaḥ || ūrdhvasthā ca sunādhyakṣāḥ suvibhaktāḥ susañjitāḥ || p. 609) pratiśākhāstra bhāgena nyūnā kāryā parasparam | śaritarāmatuśararaiḥ śvairnandānta syuryathākramam || turyaṃśe tu prakīhārau nandīkālaśca śākhayoḥ | sariddvayaṃ bhāravāhau mālā vidyā ca kinnarau || gogiriṃ hasti yugmaṃ ca tato vaiśeṣavāsukī | śākhādhikye vyayanyāso nyūnonabhirdivacyutiḥ || ito'nyatpatravalyāya yahāśobhaṃ vibhūṣayet || gaṇaṃ lakṣmīṃ yakṣa kanyāṃ viṣṇvīśaugraha vyālakāḥ | nṛtteśau mātaraścaiva kramādūrdhvaṃ vyavasthitāḥ || dvārāgre cārdha candraṃ ca śaṅkhayugmādi vartayet | prāsādāya yutaṃ kāryaṃ na nyūnaṃ nādhikaṃ hitam || iti | tadyathā kālottare ca - mañjarī vartakā vakṣye grīvāmalaka lakṣaṇam | sikharaṃ vedavatkṛtvā vedāṃśaṃ vedavadbhavet || kaṇṭhaṃ bhāgonnataṃ kuryātsārakantu dvayocchritam | cūlakaṃ bhāgamānena liṅgākāraṃ vivartayet || cūlakaṃ kumbhasadṛśaṃ padmāṃ karmā tu liṅgakam | caturguṇena sūtreṇa triguṇānāñca vartanam | sārdhaṃ dviguṇa dehānāṃ triguṇena ca vartanam || sārdhaṃ dviguṇa sūtre ca dviguṇānāñca saṃvratiḥ | samā śrīvyaśradehānāmeva meva vivartanam || p. 610) skandhe tu daśadhā bhakte pañcadhā bhājite'thavā | dvibhāga bhāgahānyā tu skandhavistāramādiśet || ṣaḍbhirvātha tribhirvātha vedivistāramīritam | dvibhāgameka bhāgaṃ vā navadhā tadvibhājayet || jaṃghocchrāyaṃ tathā bhaktyā kapotādvedikāvadhi | bhāgaṃ bhāgaṃ tyajeddimān vistārāduchrayādapi || gaṇitenāthavāgrāsaḥ sa cakrairāśikena tu | tuṇḍikāvāpi bhāgena viṃśamāṃśena kalpitā || śūlāgrairnaiva kartavyaṃ yamāttakṣaya kāraṇam | śukāgrā saṃvratiḥ kāryā vināskandhena ṣaṇmukha | nīlotpala dala prakhyā nāsāyāṃ saṃpratismṛtā || kaṇṭhovedyardhataḥ kāryā sārakaṃ pañcabhājitam | bhāgadvayena sārdhena kaṇṭhataścūlikonnatiḥ || vismṛtañca tribhāgena kāryaṃ vā liṅgamānataḥ | tadvadbhāgadvayaṃ tasya viṣṇuṃ brahma dvayaṃ bhavet || ṣaḍardhaṃ sārake kṣavyaṃ sārdhabhāgonnataṃ bhavet | lakṣmasūtraṃ vinākāryaṃ sthāpayettacca liṅgavat | valabhyāṃ keśariḥ kāryā śaṅkarasya vṛṣastathā || śriyaḥ karīprakartavyaḥ sūryasya kramaśastathā | nāsikordhve prayatnena kutracitsārakopari || bhāgatrayeṇa kartavyaḥ sārakasya pramāṇataḥ | śaṃkarasya triśūlaṃ tu devī ca viśeṣataḥ || p. 611) cakraṃ haraistu dakpānāṃ svāyudhaṃ parikalpayet | bhūtādi randhrabhāgena vistārāmañjarī matā || ityasyāyamarthaḥ - * * * * * śikhara vistāre daśadhā kṛte | vedi pradeśa pañcabhāgena dvāraśikhādi lakṣaṇam || dvāra vistāra pādona śākhābhyāṃ vistaro mataḥ | ūrdhvādhodumbaraṃ kāryaṃ dvārārdhena ṣaḍānana || uttare dakṣaśākhāyāṃ gaṅgāvāmerka putrikā | padmasṛṣṭāhamastāśca pīyūṣa kalaśānvitāḥ | puruṣāstatra kartavyāstrayo bhūṣaṇabhūṣitāḥ || vīṇā hastāttu gandharvā mālāvidyā dharāstathā || gohastī vājiyugma * * tathā meṣādi yugmakam | jyeṣṭhānāṃ nava śākhāṃ tu saptaśākhāṃ tu madhyagam ||? pañcatriśākhamadhamaṃ datvāraṃ kāryaṃ vibhūtidam | patrasvastikavallībhiḥ dvāraśālaṃ vivartayet | śākhā vistārataḥ kāryā śikhābāhulya madhyataḥ || iti cāraṃ samākhyātaṃ sandhāro bāhyataḥ śṛṇu | viyadindrāṅgulairjyeṣṭhaṃ paṅktihānyā tu saptakam || atha dvāravistāraṃ viyadrasāṃgulairhitam | ucchritaṃ dviguṇaṃ karyaṃ vismṛtaistu ṣaḍānana || ūrdhvādhodumbara nyāsaḥ kartavyaḥ svapramāṇataḥ || p. 612) gaṇeśobhāratī lakṣmī * * dordhve dumbaraiḥ sthitā | tathā cāṣṭau grahāstatra sapta vai mātarastathā | tathāsyeśvaraḥ kāryo vālamīkirvyāsasaṃyutaḥ || dvārāgre cārdha candrastu dvāravistāramānataḥ || sārakā bhārataḥ kāryā kapitthākhyāṣṣaḍaṃśataḥ | dvāraśākhārdha deśe tu kartavyañcārgajaṃdṛḍham || na kubja na * * dhika nyūna dvāraṃ tatpari kalpayet | kavāṭau yatnataḥ kāryau dṛḍhau dārusamudbhavau || kūrcikāra samāyuktau nindyau ca svayamudgatau | kavāṭau yatnato varjyau bahukhaṇḍau gṛheṣvapi | likhyate'tra prasaṅgaśca piṅgalādi matoditam | vistārasya caturthāṃśācchāgayorvistaraṃ bhavet | tadardhena tu vai pulyaṃ śākhayoḥ parikalpayet || ūrdhvodumbarakañcaiva tadaṣṭāṃśa vivarjanāt | pratiśākhaṃ prakartavyaṃ tribhāgonaṃ parasparam || śaśīraṃ mandirārthaṃ vā munitārātha vā priye | viṣamāstu smṛtā śākhā navāntānordhvataḥ kvacit || śākhocchrāye caturthāṃśe pratīhārau purāsmṛtau | sarito mithunañcaiva bhāravāhāstathaiva ca | vidyādharastathā bhūyaḥ kinnarāśca tathā punaḥ || p. 613) bhāvogiristathā nāgā navaśākhāsu kalpitā | nāgāntā navaśākhāstu saptaśākhaṃ ca govidhiḥ || vidyādharāntaṃ bhūtākhyaṃ triśikhāmithunāntakam | kevala pratihāraṃ syādekaśākhaṃ yathā priye | śeṣaṃ vivabhaṅga śrīvatsa svastikopālamālikaiḥ ||? śaṅkhairgajaghaṭaiścaiva śriyāvartaistathaiva ca | nāgapāśaistu śobhāḍhyaiḥ śākhaśobhā yathā bhavet | ūrdhvo dumbaramadhye ca śrīgajaśca haristathā | yakṣiṇī śaṅkaraśvaiva grahāṣṭau paṅkti saṃsthitā || vyākhyodyataśca śrīkaṇṭhaḥ tathā nāṭyeśvaraḥ śubhaḥ | taraḥ paṅ * * * saṃsthā ca navāntā kramaśobhitāḥ | navaṃ purāṇakoṣṭhena pāṣāṇairvā tathā vidhaiḥ || dvārabandhaṃ kavāṭaṃ vā pramādādyādi svadhā bhogo | vistārā madhyasūtrānu pādena vartayediti ca pakṣāntaram ||? candraśālā prakartavyā sthiratvā pādanāya ca | bhūkampādyairmahāvātaiḥ prāsādā na patanti ca | dhvajādhāraḥ prakartavyo vedyā vai daṇḍamānataḥ || atrāmalasāravartanaṃ yathoktaṃ karmaṇā || kṣetramāmala sārasyaṃ bhājyamaṃśaistu saptabhiḥ | * * * * tatra kāryaṃ ramyamāmala sārakam || p. 614) tasminvartyāni śṛṅgāṇi tribhāgonnati vistarāt | tribhiśca candrikā kāryā dvābhyāṃ vṛttaṃ tu tatra vai || sārakordhve tṛtīye'pi ūrdhvavaktrabhramaṃ smṛtam | tato bhāgena kartavyā susamāmalasārikā | iti mohaśūrottaroktyā likhyate kalaśodhunā || ṣaḍbhāga bhājite kṣetre kalaśaṃ vardhayeddhare | liṅgāyāmasamāyāma tadardhena pravismṛte | aṅghrihīnāṃ śataḥ procyā rasāṃśena pravismṛtāḥ || pādapaṭṭī samuddiṣṭā bhāgonairlāsanirmitā | uchrāyo vistarastasyā vedabhāgena suvrata | tatpaṭṭī pādabhāgoccā yathāśobhaṃ pravismṛtā | kumbhikā tasyamāmāṃśairbhāgārdhena samucchritā || kurparaṃ vāmadakṣaṃ ca sārdhavahnyaṃ samucchritam | sūtrabhrameṇa kartavyaṃ tataḥ skandhaṃ vivartayet || kūrpānta dvibhāgānte savya sa * * * * * * * | apasavyo bhrameṇaiva dvibhāgānte śatakrato || unnatā vismṛtā grīvā sārakaṇṭhāṃśikāṃ tataḥ | brahmānanaiḥ kapolaḥ syāturdhabhāga samucchritaḥ || astreṇaiva samullāsaṃ padmanetrāntāṃśa vismṛtam | añjalairbhūṣayet kumbhaṃ guṇabhāgāvalambitaiḥ || p. 615) aśoka pallavaiścitrairyadvā cūtasamudbhavaiḥ | kumbhāsyaṃ bhūṣayedetaiḥ yathāśo bhāvalampivaḥ || lakṣānurodhataḥ kāryaḥ rūpaṃ nyūnākaraṃ hare | kumbhasya lakṣaṇaṃ khyātaṃ triśūlaṃ vacmi sāmpratam || rajvānalāṅgulaṃ jyeṣṭhe vedayugmaistu madhyame | rasacandraiḥ kaniṣṭhe syāttriśūlaṃ sutasattama || sadāragolakā tyāgādadho yasyāddvayaṃ dvayam | koṇāgre tuṣṭituṣṭyaṃśe madhyaśūlaṃ grahāṃśakaiḥ || pakṣāṃśa vismṛtirmadhye tīkṣṇāgramanupātataḥ | mūlabhāgapravistīrṇaṃ yadvā rūpānurūpataḥ || mātrāṃśa vismṛtaṃ dīrghaṃ rasāṃśaiḥ sūtra vibhramaṇāt | madhye hastaṃ vyavasthāpya vṛttākāraṃ śuśobhanam | athavā - bahirmadhye karaṃ kṛtvā madhyasaptāṃśa saṃsthitam | bhrāmayeddakṣa hastena pārśvaśūlaśca siddhaye || atho rekhādvayaṃ kāryaṃ ardhacandropamaṃ hare | sārdhapatrāṃśa sūtreṇa vismṛtirbhāgasaṃmitā || śṛṅgayorvā smarekhinyo bāhyavṛttena vinyaset | madhyasthe caiva rekhedve madhyavṛtte niyojayet || adho bhāgadvayaṃ kiñcidvibhāgāntara saṃsthitim | ardhacandra vidhānena bhrāmaye syādyathā gatiḥ || p. 616) gaṇḍikā bhūṣitaṃ mūle kuśaṃ turyāṃśakantvadhaḥ | śeṣe rekhā vināśena triśūlaṃ parikīrtitam || pārśvayordhāmasūtreṇa vinyasetkalaśopari | agre pṛṣṭhe ca yatsūtraṃ madhyaśūlena saṅgatam || iti || atha saṃkṣepato vakṣye nirmitādi kalahannityaṃ mitrāmi kumbhamiṣyanti ||? sākayoḥ sakalā kāntā dvāraṃ yadi surārcite | tadā dāridryatā kartuḥ sagotrasya bhaviṣyati || atho vipulataddvārastriyaścāpalyamādiśet | dvārārthaṃ vipulaṃ ca syāt prabhutvaṃ pramadājane | dvāre'pi pīṭhagā madhye dhanadhānya sutakṣayaḥ || yavamadhyaṃ yadādvāra vyādhivṛddhistadā bhavet | yadi syāt sūtrahīnaṃ tu dvārāntiṣṭhanti suvrate || * * rādaṇḍastadā tatra varṣādvarṣaṃ prajāyate || vakrego mahiṣādīnāṃ hṛdyānāṃ ca kṣayo bhavet | * * grāntaṃ ca yadādvāre sarvasampatkṣayobhavet || bhinna jātyā yadādvāro janmanāthaḥ kulāntakaḥ || bhramadryaka yaṣṭigambhīre vṛkṣāpayaiḥ |? catustri pathaśṛṅgādyaiḥ mārgaiḥ kūṭagṛheṇa vā | evamādyairyathā nyāyairvā * * raṃ viddhimaśobhanam || p. 617) tanmadhye madhyasūtraṃ tu yathā sañcalitaṃ bhavet | sūtraṃ sūtrārdhakaṃ vāpi nayeduttara diggatam || garbhamadhye * vaṃ varma tasmādapi tathā nayet || iti || vartaṃ dvāraśākhāsu likhyate'tra prasaṅgataḥ | vyāsaṃ viṃśatibhirbhaktyā tatsthaulyaṃ tithibhirbhajet | ṣaḍbhāgairdaṇḍa bha* * * syātpatravallī ca saṃkulā || ekabhāge'ndhakārī syāt praviṣṭā pañcabhistataḥ || nirgatā rūpaśākhā syāttribhirbhūtāṃśavismṛtā || andhakārī ca bhāgena vahnyaṃśena praveśitā | marīcī nirgatā ye daiḥ netra bhāgena vismṛtā || pañcabhirmūlaśākhā syāt caturbhāga praveśitā | triśākhaṃ dvā * * * khyātaṃ pañcaśākhamathocyate || dvātriṃśadbhirbhavedvyāsaṃ sthaulyamaṣṭādaśairbhavet | daṇḍaśākhā rasāṃśaissyādekenāndhārikā matā || praviṣṭhā ca saptāṃśaiḥ kalpaśākhādvinirgatā || sā ca pañca pravistīrṇā tamobhāgairviveśanam | nirgamā pañcabhiḥ stambhaśākhā bhūtāṃśa vismṛtā | ekenāndhārikā jñeyā bhūtaiḥ sā ca praveśitā || abdhyaṃśa nirgatārūpa śākhāpañca pravismṛtā || bhāgenāndhārikā jñeyā caturbhāga praveśitā || p. 618) marīcīdvyaṃśa vistārā nirgatāvahni bhāgataḥ | pañcabhāgamitāvaktra śākhā vedāṃśa veśitā || pañcaśākhamidaṃ dvāraṃ saptaśākhamathocyate | viyadvai darbhajedvāsyaṃ sthaulyamaṣṭādaśāṃśakaiḥ || daṇḍaśākha rasāṃśena candreṇāndhārikā matā | navabhāga praviṣṭā sā tataṣṣaḍbhāga nirgatā || bhujaṅga vedikākārā nāga śākhābdhi vismṛtā | ekaikaṃ dhārikāṣaḍbhiḥ pratiṣṭhā rūpaśākhikā || pañcabhāgapravistīrṇā vahnibhāgavinirgatā | ekenāndhāritā jñeyā tribhirbhāgaiḥ praveśitā || nirgatā pañcabhāgena patraśākhābdhivatsmṛtā | tataścandraśaraiḥ kāryaṃ stambhaśābdhi vinirgatā || vistārācca tathā jñeyā tamaścandreṇa sindhubhiḥ | * * śākhatribhirjñeyā nirgatāpi smṛtābdhibhiḥ || tamaścaikāgnibhirjñeyaṃ tribhirdvābhyāṃ marīcikā | mūlaśākhā tribhirviṣṭā pañcabhāga pravismṛtā || saptaśākhamidaṃ jñeyaṃ navaśākhamathocyate | mukhāsthaulya tṛtīyāṃśe rudravadbhājite sati || pañcāśadbhirbhavedvāsaṃ daṇḍe śākhā śarāśataḥ | ekenāndhārikā jñeyā praviṣṭā sā ca rucyate | * * tā saptabhāgena nāgaśākhābdhi vismṛtā || p. 619) ekenāndhārikā jñeyā praviṣṭā saptabhistataḥ | nirgatāmuni bhāgena stambhākhyaṃ vipra vismṛtā || tamaḥ pūrvavadākhyātaḥ mṛṇālākhyātapūrvavat | tamaśca pūrvavattasmāt rūpākhyāmani nirgatā || caturbhāga pravistrīrṇā tamaḥ pūrva vadīritam | pūrvavatpatraśākhā ca tathaivāndhārikā matā || nirgatā rasabhāgena rūpākhyā pañcavismṛtā | tamastasmāccaturbhāgā rūpaśākhābdhi vismṛtā || tamomara * * kādvābhyāṃ nirgatā vismṛtā tathā || patra śākhā tato dvābhyāṃ praviṣṭā vismṛtābdhibhiḥ | navaśākhamidaṃ dvāraṃ vartayenmatimānnaraḥ || bhāganyūnādhikaṃ kuryācchilpi karmānurūpataḥ | viśvakarmādiśāstroktaṃ sakalaṃ veditaṃ mayā | likhyate prastutaparo yathā kālottaroditaḥ || balipīṭhaṃ bahiḥ kāryaṃ mūlāyana saṃmatam | satriśūla vṛṣāṅkaṃ vā dhvajayaṣṭiṃ prakalpayet | śikharasya caturthāṃśāt kalpayecca pradakṣiṇam || mukhyate ca layārdhena tryaṃśena caraṇena ca | kanyasādi vibhāgena tato devālayāni ca || prāsādābhi mukhānyeva kartavyāni ṣaḍānana | pañcālayāt samārabhya yathā svecchaṃ śatāvadhi || p. 620) mūlaprāsādarūpeṇa gaṇāyatanakalpanā | prāsādāgre maṇṭapānāṃ na * * * bhāṃ leśataḥ śṛṇu || caturdvāra prasādena catvāro maṇḍapāmatāḥ | ekadvāre prakartavyaḥ eka eva tu maṇṭapaḥ || garbhantu pakṣayoḥ kṛtvā caturvaktre gṛhe hitaḥ | evaṃ prayatnataḥ kuryāt caturo mukhamaṇṭapān | garbhādbhitteśca suvirāt samastādvāpi vartayet | samastaṃ pakṣayoḥ kṛtvā dairghyaṃ tasya prakalpayet | dairghyāttriṃśa vihīnastu vistāro maṇṭapo hitaḥ | ekavaktrasya vinyāsaḥ trivaktrasyāpi pūrvavat || sthambhato maṇḍapānāṃ tu saṃjñāṃ bhedo nigadyate | haraḥ śivastathā nando dharmodevaḥ śikhīśaśī || priyo mahāpriyaśceti navaproktāstu maṇṭapāḥ | niyojyāṃ kanyasānāṃ tu dvādaśebhyo nivṛddhitaḥ || madhyamānaṃ punarvakṣye vasunemāditaḥ śubhāḥ | sunandano nandanaśca variṣṭho varadastathā | viśālaśca suśīlaśca śrutīśo harabhadrakau || madhyamānāṃ dvivṛddhyā tu caturvedāntiko mataḥ | uttamānāṃ punarvakṣye vasudeva vi * * * || jayaśca jayabhadraśca buddhi buddhidharastathā | ānando nandanaścaiva puṣpabhadro ca puṣpakaḥ || p. 621) bhadraśceti vivṛddhyā tu catuṣṣaṣṭyantakomataḥ | ravi dikcāṣṭa ṣaṭstambhā maṇṭapā * * * * * * || śukanāsādhito deyaudvaustambhau ca kumārikā | iti || yaduktaṃ piṅgalāmate ca - kathyate maṇṭapānāṃ tu tasmādvibhāga saṃjñayā | puṣpakā puṣpabhadraśca puṣpānantaḥ kuśasyasaḥ | tasmātsaṃkīrṇakonāma jayabhadro jayāvahaḥ | śrīvatso bījayorvāstu saṃkīrṇaśca śrukandharaḥ || yajñabhadro viśālaśca suśīlāaśca kramardakaḥ | bhāvañco * * ndano vṛddhiḥ tathā vai māṇibhadrakaḥ || sugrīvo harṣanāmā ca karṇikāraḥ padadvakaḥ | siṃho vai vāmabhadraśca susūtraśceti kīrtitāḥ || saptaviṃśatyamī nāma vibhāgaścādhunocyate | catuṣṣaṣṭimitaiḥ staṃbhaiḥ puṣpadṛkarāmā ca dviṣaṣṭi stambha yugbhavet | sa ca mandaragaḥ proktaḥ chandastabhū * * * * vohitaḥ |? ṣaṣṭistambhayutodeva puṣpānandaḥ prakīrtitaḥ | sa ca kailāsakaḥ proktaḥ tadrūpeṇa ca rūpakaḥ | sāṣṭaiśśatārdhakaiḥ stambhaiḥ kuśalyaḥ parikīrtitaḥ | gaja prāsādakaḥ so'pi caturaśraḥ sa lakṣaṇaḥ | ṣaḍbhiḥ śatārdhakaiḥ stambhaiḥ buddhisaṃkīrṇakomataḥ | p. 622) sarvatobhadraka * * ścepi sarvato bhadravatsthitaḥ | catuḥ pañcāśakaiḥ stambhaiḥ jayabhadraḥ prakīritaḥ || vimānānugata sopi tacchandaśca pinākavat | dvipañcāśadbhiḥ tasai tu yuktakhyato jayāvanandanānugataḥ so'pi chando nandanavātmanaḥ |? stambhaiḥ śatārdhakairyuktaḥ śrīvatsonāma viśrutaḥ | nandivṛddhānunaḥ so'pi nandivṛddhī va saṃsthitaḥ || sāṣṭabhiścatvāriṃśadbhiḥ vijayonāmanāmataḥ | dvijā rājānugaḥ so'pi saṃsthito dvijarājavat | saṣaḍbhiścatvāriśadbhiḥ vāstunāmā prakīrtitaḥ | padma prasādagaḥ sopi padmākāravadā sthitaḥ | sa catvāriṃśadbhirasaṃkīṛṇo * * * * nāma viśrutaḥ | ṣoḍaśāśrānugaḥ sopi ṣaḍaśāśraḥ śuciḥ smṛtaḥ | catvāriṃśādhikairyāmaiḥ maṇṭapastu śrutiṃ dharaḥ || aṣṭāśrānugataḥ sopi rūpeṇāṣṭāśrago bhavet | catvāriṃśatibhiḥ stambhaiḥ yajñabhadraḥ prakīritaḥ || gṛharājā gṛhastho'pi tadākāreṇa saṃsthitaḥ | ṣaḍbhistriṃśatibhiḥ stambhaiḥ suśīlonāmanāmataḥ || khaṇḍārdhānugataḥ sopi khaṇḍārdha iva saṃsthitaḥ | triṃśadbhistu dhṛtastambhaiḥ nandanākhyaḥ prakīrtitaḥ || p. 623) vardhamānāgrataḥ sopi vardhamānavadāsthitaḥ | aṣṭāviṃśatibhiḥ stambhaiḥ sugrīvastu prakīrtitaḥ | vṛṣabhāgre sthitaḥ sopi vṛṣākārasvarūpataḥ || dvāviṃśatibhiḥ stambhaistu harṣākhyonāma viśrutaḥ | nṛsiṃhasyāgrataḥ sopi tadrūpeṇa vyavasthitaḥ | karṇikārastu viṃśadbhiḥ bhāsasyāpyagrato bhavet || haṃsarūpeṇa kartavyo maṇṭapaḥ sa ca śobhanaḥ | aṣṭadaśagataiḥ stambhaiḥ maṇṭapaḥ syātpadadvikaḥ | nalinānugataḥ so'pi nalinābhyo vyavasthitaḥ || stambhaiṣṣoḍaśakairdevi haṃsākhyo maṇṭapāhṛtaḥ | śrīnānānugataḥ sopi nāgonāma samasthitaḥ || indra saṃkhyānvitaiḥ stambhaiḥ śyāme bhadraḥ prakīrtitaḥ | śvā vṛṣasyāgrataḥ so'pi śvāvṛkṣa iva saṃsthitaḥ || stambhairdvādaśakairdevi susūtraśceti kīrtitaḥ | vedāmāsyāgrataḥ so'pi kāryovedāśravadbhavet || atra prasaṅgādru ca kādi stambhalakṣaṇaḥ |? yathoktaṃ kāmika saṃhitādau - vedāśro rūcakaḥ kāryaḥ svaṣṭāśro vajrasaṃjñikaḥ | ṣoḍaśāśro * * * vajraḥ syāddvātriṃśāśraḥ pralīnakaḥ || maṇḍana * * * dvyāgraḥ syādvṛtto mamatha saṃjñakaḥ || p. 624) raviḥ ṣoḍaśa viṃśadbhiḥ aṅgulaiḥ kanyasāditaḥ | vistārastu bhavetteṣāṃ ucchrāyo dvāra saṃmitaḥ || dhāmavistārapādonāt stambhocchrāyaḥ kvacinmatam rucikāsama vedāgraḥ stambhaḥ kāryovijānatā | vajrakārastṛtīyāṃśaḥ caturaśraḥ prakīrtitaḥ || dvitīyo dviguṇaḥ proktaḥ ṣoḍaśāśrastṛtīyakaḥ | aṣṭāśraṣoḍaśāśrañca vartaśceti krameṇa tu || dvibhajrakasya bhāgāni trīṇi * * * śūlataḥ | pralīyasya tṛtīyāṃśo dvātriṃśāśraḥ prakīrtitaḥ | bhāgārdhastu tato vṛddho bhāgārdhekalaśaḥ smṛtaḥ || caturbhiraśribhiryuktaḥ tato vṛttastṛtīyakaḥ | adhomukhairaśribhistu caturbhistu vibhūṣitaḥ || mandhanasya tu sarvāṅga catuṣṣaṣṭyaśrako mataḥ | manmathaḥ samavṛttaḥ syāt śiraḥ kumbhaṃ yathocyate || vasvarka ṣoḍaśāṃśena stambhocchrāyādyathā kramam | kanyasādau śiraḥ kumbhahāravāhaka śobitam | yathā śobhaṃ prakurvīta śilpi budhyāsvakarmavat || dhāmatulyo'tha vāsārdho pādona dviguṇo'thavā | dviguṇovā prokto maṇṭapaḥ kvacidāgame | kanyase ca catuḥstambhā dvāraśasyuḥ kumārikāḥ || p.625) aṣṭau ca madhyame stambhā paṅktidvaya vyavasthitāḥ | tathā koṇagataḥ proktaḥ dvadaśaiva kumārikāḥ || madhye tu kuḍyasaṃlagne dve dve yojye kumārike | uktameva yathoktaṃ cāṣṭau stambhāstu madhyagāḥ || paktidvayasthitāramyā kuḍya lagnāḥ kumārikāḥ | smṛtāṣṣoḍaśa saṃkhyātāḥ yadvā bhārānurūpataḥ || iti | karmakāṇḍamidaṃ proktaṃ daśapañca guruttamaiḥ | samālocya prakartavyaṃ śilpibhiḥ śāstra vittamaiḥ || || iti jñānaratnāvalyāṃ prāsādalakṣaṇavidhiḥ || || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || likhyate ca pratiṣṭhāpi sā ca pañca vidhāśive | dvividhā pratimāyāśca prāsādeṣvapi pañcadhā || tathocoktaṃ pratiṣṭhānaṃ tadvatsthāpanamavya ca | āsthāpanaṃ caturthantu proktamutthāpanaṃ tataḥ || pratiṣṭhā pañcadhāhyevaṃ procyate tadvinirṇayam || yatra brahmaśilā madhye liṅgamādau nidhāya ca | avyaktamukhaliṅgaṃ syāt pīṭhabandhaṃ vidhāya ca | śuddha lagnaṃ samāsādya yogaṃ piṇḍikayā saha | kriyate sā pratiṣṭhā syāt sthāpanaṃ kathyate punaḥ || p. 626) dhāturatnamayaṃ liṅgaṃ bāṇaṃ rauhamathāpi vā | liṅgaṃ tatpañcadhā kṛtvā tridhāvāsaṃ vibhajya ca || bhāgadvayamathaikaṃ vā jñātvāliṅga balābalam | sthāpyate piṇḍikā madhye sthāpanaṃ tamudīritam || abhinna piṇḍike liṅge sphaṭikādau vidhīyate | saṃskāro manasā yatra tataḥ sthāpanamucyate | caturhastā * * kaṃ liṅgaṃ vyaktaliṅgamathāpi vā | pīṭhaṃ piṇḍikayā yuktaṃ kṛtvā prāsāda madhyagam | saṃskāraḥ kriyate yatra tadā sthāpanamīritam || vya * * * gādito yadduṣṭaṃ talliṅgamuddhṛtya yatnataḥ | anyat saṃsthāpyate yatra tadutthāpanamucyate || evaṃ pañcavidhā proktā śivaliṅgasya sūribhiḥ | dvidhā rudrādi mūrtīnāṃ āsthāpyotthāpya lakṣaṇam || āsanamāvapanaṃ śreṣṭhaṃ sarvaliṅge śubhāvaham | anyāsāṃ kāla naikaṭyā dvyāgrādvaikalyasaṃbhavāt || dhamnipāda śilānyāsā dvārahṛtkumbha cūlikā | dhvajarohastu vikhyātā pratiṣṭhā pañcadhā yathā || samapṛṣṭhe'thavā kṣetre khāte pādona pūrite | va * * * saṃpūjite tatra tarpite ca vidhānataḥ || śilānyāsaḥ prakartavyaḥ śilāstāśca yathāgame || p. 627) śailadhāmni śilāḥśastāḥ hastamātrāssamantataḥ | hastamātrā kvaciddairghyāt tadardhādvistarocchritaḥ | tadardhā daiṣṭikāśśastā prāsāde ceṣṭakāmaye || caturaśrā śubhā madhye vajrādyairaṃkitā nava | nanda * *? drājayā pūrṇā tvajitā ca parājitā || vijayā maṭhalākhyā ca dharaṇī navamī tathā | hematāramayā kumbhāḥ tadabhāvācca tāmrajāḥ || hastike'ṣṭāṅgulāśśastāḥ tripañcapalamānataḥ | haste hastāṅgulāvṛddhiḥ palānāṃ pañcabhistathā || vicitra racanāyuktā lokapālāstra lāñchitāḥ || subhadraśca vibhadraśca sunandaḥ puṣpanandanaḥ | jayaśca vijayaścā ca kumbhaḥ pūrṇastathottaraḥ || iti kumbhā navaproktā yadā nava śilāstathā | nandā bhadrā jayāriktā pūrṇā pañcaśilāstathā || āsāṃ padmomahāpadmaḥ śaṃkho makarakastathā || samudraśceti kumbhāḥ syuḥ sarve paṅkajalāṃchitāḥ | dhāturaktauṣadhīgartā kumbhāmadhvājya pūritāḥ | śilānāṃ madhyadeśe vā śaktāḥ kumbhāḥ vimohitāḥ || vakṣyamāṇavidhānena maṇṭapādi vidhāya ca | toraṇadvāra dikpāla kumbhośāstrādimarcayet || p. 628) homaṃ kṛtvā vidhānena mantratarpaṇa dīpanam | deśakālādi sampattiṃ saṃvidhāya ca deśikaḥ || yajamānorcitoyāya mūrtipaiḥ sthānamaṇṭapam | madhya pūrvāditastatra śilāḥ kumbhāśca vinyaset || kuśatalpopariṣṭhāccā tataḥ saṃsthāpayedguruḥ | kuśairullikhyaśastreṇa nāmnābhyarcya dhruvādinā || pañcagavya kaṣāyādyaiḥ mṛdbhirgandhāṃbu nāsikā | gandhaiḥ puṣpairvibhūṣyātha veṣṭayedraktavāsasā || tūrya maṅgala nirghoṣaiḥ nītvā yāgaṃ pradakṣiṇam | arcayitvā yathābhūyaḥ paścimāsye niveśayet || maṇṭape vedikāyāṃ ca kulikādau yathā kramam | buddhyādi nidharāntāni tāsu tatvāni vinyaset || tatveśāṃśca hṛdānyastvā tatra tatvatrayaṃ nyaset | buddhyahaṃ kṛti tatve tu śivatatvaṃ saśaṃkaram | vidyā tatvaṃ ca viṣṇuñca nyasedekādaśendriye || brahmāṇamātma tatvaṃ ca tanmātrāsau nyasetpunaḥ | pratitatvaṃ nyaset * * jñattiśāṃśca yathākramam || pañcavācāṣṭa vā tatra vidyeśāṃścātha pūjayet | māyā bījaṃ ca śaktyantaṃ dūraṃ satāṃsu vinyaset || bhūti darpatalaiḥ śāstraiḥ kṛtvā ca prābhṛti trayam || p. 629) tataḥ kuṇḍāntikaṃ gatvā homaṃ kṛtvā vidhānataḥ | bhāgatraye'pi yadvakṣyamāṇavadācaret ||? madhyasthe ratnakumbhesyādananto nāganāyakaḥ | subhadrādyaṣṭakumbhāśca lokapālāṇu pūjitā || oṃ hāṃ anantādhipataye ukta kumbhāya namaḥ oṃ hāṃ i * dhipataye subhadrakalaśāya namaḥ ityādayo mantrāḥ | * * * * dharaṇīyā śaktirādhāra rūpiṇī || * * * dharaṇi śilāyai jñānādirūpo * * dyo namaḥ | oṃ adharmādi rūpebhyaḥ ajitādibhyo namaḥ ityevaṃ mantrāḥ || śataṃ sahasramardhaṃ vā hutvā śaktyā nirodhayet | dhūpadīpādi naivedyaṃ datvā prāsādibhūtale || vāstu devāḥ samabhyarcya hutvā datvā ca digbalim | atra vāstu pūjā mantrā kramo palabhyate | aṣṭāṣṭa vibhājite catuṣṣaṣṭipade devavāsau - oṃ hāṃ brahmaṇe namaḥ madhya catuṣpade oṃ hāṃ marīcaye namaḥ pūrva ṣaṭpade | oṃ hāṃ ādityāya namaḥ tathā dakṣiṇe | oṃ hāṃ mitrāya namaḥ tathā paścime - oṃ hāṃ dahrādharāya namaḥ | tathotare oṃ hāṃ āpāya namaḥ | oṃ hāṃ āpavatsāya namaḥ tadīśānakoṇe pade pade oṃ hāṃ savitre namaḥ | oṃ hāṃ savitrāya namaḥ tathā niṛ-ṛtikoṇe oṃ hāṃ rudrāya namaḥ oṃ hāṃ rudradāsā namaḥ p. 630) tathā vāyukoṇe iti madhyāvaraṇa trayodaśa | tato dvitīya varaṇe pūrve īśānakoṇapade - oṃ hāṃ īśānāya namaḥ (oṃ hāṃ mahendrāya namaḥ oṃ hāṃ ravaye namaḥ) oṃ hāṃ parjanyāya namaḥ oṃ hāṃ yantāya namaḥ oṃ hāṃ mahendrāya namaḥ oṃ hāṃ ravaye namaḥ oṃ hāṃ satyāya namaḥ | oṃ hāṃ hṛśāya namaḥ | tato'gni koṇārdhe - oṃ antarikṣāya namaḥ tato dakṣiṇa tatpadārthe oṃ hāṃ vahnaye namaḥ tataḥ oṃ hāṃ pūṣṇe namaḥ oṃ hām vitathāya namaḥ oṃ hāṃ gṛhakṣayāya namaḥ oṃ hāṃ yamāya namaḥ oṃ hāṃ gandharvāya namaḥ oṃ haṃ bhṛṅgāya namaḥ nair-ṛte padārthe - oṃ hāṃ mṛgāya namaḥ tataḥ paścime padārthe oṃ hāṃ pitre namaḥ oṃ hāṃ dauvārikāya namaḥ oṃ hāṃ sugrīvāya namaḥ oṃ hāṃ puṣpadantāya namaḥ | oṃ hāṃ vratase namaḥ oṃ hāṃ asurāya namaḥ oṃ hāṃ śeṣāya namaḥ tato vāyu ke padārthe oṃ hāṃ rogāya namaḥ uttare tatpadārthe oṃ hāṃ vāyave namaḥ tataḥ oṃ hāṃ nāgāya namaḥ oṃ hāṃ mukhyāya namaḥ oṃ hāṃ bhallāṭāya namaḥ | oṃ hāṃ somāya namaḥ oṃ hāṃ ṛgaye namaḥ oṃ hāṃ aditaye namaḥ tataḥ īśānakoṇe padārthe iti dvitīyāvaraṇe dvātriṃśatsaṃkhyāḥ | tatastadvāhye pūrvādi caturdikṣu - oṃ hāṃ skandāya namaḥ oṃ hāṃ asyamṇe namaḥ oṃ hāṃ jambhakāya namaḥ oṃ hāṃ piṅgalapicchakāya namaḥ | tataḥ īśānādi koṇe oṃ hāṃ carakyai namaḥ oṃ hāṃ vidyāyai namaḥ oṃ hāṃ pūtanāyai namaḥ oṃ hāṃ pāparākṣasyai namaḥ p. 631) iti bhṛ * * * kṛtā yathā nyāyamalitvā gomayavāriṇā prāpte lagne śubhe vidvān vedaghoṣādi maṅgalaiḥ | svasvamantraiḥ nyasetkumbho * * bhreṣvādhāra śaktiṣu || madhyesyādhāraṇī śeṣā dharmādiśaraṇā yathā | yadvā śrī somaśaṃgrasta nyāyenāropayettadā || madhyaśvabhre nyasecchaktiṃ kumbhaṃ cānantamantimam | lakārārūḍhamūlena kumbhe'smin dharaṇīṃ śilām || kumbhānaṣṭāsu bhadrāsudikṣu pūrvāditaḥ kramāt | lokapālāṇubhirnyastvā svabhreṣu nyastaśaktiṣu | śilāsteṣu ca nandādyāḥ kramaśo viniveśayet | mūrtistu mūrtirādhānaṃ yathā syurbhakti madhyagoḥ || āsudharmādikānaṣṭau koṇākoṇa vibhāgajaḥ | subhadrādiṣu nandādyāḥ catasrognyādi koṇagāḥ || ajitādyāśca pūrvādau jayādiṣvathavā nyaset || evaṃ navaśilāpakṣaḥ śālaḥ pañca yadā tadā | madhye pūrva śilānyastvā samudrakalaśoddhṛtāḥ || padmādiṣu ca nandādyāḥ koṇeṣvagnyādiṣu kramāt | madhyābhāvaccatasrovā nyastvā svayaṃ bhuvādiṣu || divyarūpākṛtasnānāḥ śilānāmadhidevatāḥ | candrārka tārakaṃ yāvat prāsāde hṛṣṭamānasāḥ || p. 632) sthitvā sarvārtha sampattiṃ sarvadā kurutādṛtāḥ | iti vijñāpya sarvāsāmūrdhve brahmāṇamarcayet || vyāpakañca śivaṃ nyastvā hutvaitān sannirudhya ca | saṃsmarenmanasādhīmān vyomaprāsādamatra ca | śivādi prākṛtāntañca tatvādhvānaṃ vicintayet || sadyaḥ prāsāda niṣpattiḥ nirvighnābhavatu prabho | āyurārogyasampattiḥ yajamāne sadā bhavet || śivamantraṃ śataṃ hutvā tathā pāśupataṃ carum | pūrṇāṃ datvā viśeṣeṇa viṣudviṣu baliṃ kṣipet || dārujācchailajaṃ śastaṃ śaila jāllohajaṃ hitam | lohajādratnajaṃ śastaṃ ratnajānmaṇijaṃ hitam | evaṃ jñātvā prayatnena jīrṇamuddhṛtya yojayet || kāntihīnaṃ yadāratnaṃ agnispṛṣṭaṃ samuddharet | śvadyacaiḥ sevitaṃ liṅgaṃ bahukālamapūjitam || vidhihīnaṃ tamuddhṛtya sagarbhañca viśeṣataḥ | īṣaddvaṅgaṃ tathā narhyaṃ māna hīnaṃ samuddharet || śaivaiḥ saṃsthāpitaṃ pūjyaṃ bhautikairnaindrikairapi | sadā pāśupataṃ varjyaṃ somasiddhānta saṃsthite || tathā kālamupaijyañca caturthaṃ śramasaṃsthitaiḥ | ityetaiḥ sthāpitaṃ liṅgaṃ nārcayannābhivādayet || uddhṛtyānyaṃ tu saṃsthāpya yadvā tadguṇavadyati | p. 633) mantraistadeva saṃskṛtya punaḥ saṃsthāpayedguruḥ | didoṣaduṣṭaṃ yalliṅgaṃ bhūtālayaṃ * * * matam ||? tadāśritya mahābhūtāḥ piśācā brahmarākṣasāḥ | vetālā kṣetrapālāśca jvarā bhasmārakādayaḥ || durbhikṣaṃ durjayaṃ mārī duḥsvapnaṃ durnimittakam | prajāpīḍā garbhapīḍā nṛpapīḍā dvikādiṣu || nirghātaghāta sarpādi bhayaṃ deśe prajāyate | pararāṣṭrabhayaṃ tatra jīrṇoddhāra maheśvaraḥ | maheśvarā gṛhāstatra dhvaṃ sayanti samantataḥ || gavākṣīṇa vihīnasyājjāyate kalahomahān | paśumārī janāmārī sa * * * syeṣu jāyate | ulkāpāte bhavettatra yadi nirghāta eva vā || evamādīni cānyāni duṣṭāni prabhavanti hi | tasmātsarvaprayatnena susthitaṃ naiva cālayet || utthitaṃ dhārayennaiva jñātvā jñātvā samuddharet || tasyoddhāraṃ pravakṣyāmi yathā vadanu pūrvaśaḥ | ācāyān pūjayet pūrvaṃ pāyasena ghṛtena ca || hema ratnādikaṃ teṣāṃ dātavyaṃ vāhanādikam | maṇṭape deva dakṣastho kalaśaḥ pūrvavadyajet || śivasya sthaṇḍile pūjā kartavyā pūrvavattataḥ || p. 634) homaṃ kṛtvā vidhānena bahiścāntarbaliṃ kṣipet | jīrṇamastreṇa saṃsnāpya satvatastaṃ visṛjya ca || liṅgamabhyarcya santarpya tritatvādi samanvitam | bhāge bhāge'sta mantreṇa cāhutīnāṃ sahasrakam | kuśairbhāgañca saṃspṛśya śastramantraṃ japettahā || sahasrārdhaṃ śataṃ vārdha japādyaṃ kṛttikā suta | vilomārghyaṃ tato datvā visṛjenmūrti mūrtipān || brahma bhāge yathā karma viṣṇau rudre tathā hitam | evaṃ pīṭhe śilāyāñca dārāgreṣu tathā hitam || prāsāde cūlake * * * kartavyaṃ hi visarjanam | praṇave naiva sarveṣāṃ saṃsāraṃ hi visarjanam | praṇave naiva sarveṣāṃ saṃsāraṃ kārayetsya tu || tritatvamūrtīśaṃ śīlaṃ śivaṃ saṃgra vivarjayet | tathā caṇdeśvaraṃ devaṃ vyaktāvyaktaṃ niyāmakam || hemayuktamayenaiva praviskandhagatena ca | bandhena homapāśaistu proddhṛtyaivaṃ bahirnayet || śilpābhiḥ sthaṇḍilaṃ neyaṃ rathe paścāt samarpayet || jale śailaṃ vinikṣipya dārujaṃ vāhanaṃ dahet | jale lauhañca nikṣepaṃ punarvātha vilāpayet | ratnajaṃ maṇijaṃ caiva jale kṣepaṃ ca pārthivam || va * * * ñca jalekṣepaḥ śivāgnau pāśa nirdahet || p. 635) sa guṇāni ca pūnīya tena saṃsthāpanāvadhi | dviguṇāni samuddhṛtya punaranyāni yojayet || dviguṇaṃ vādiliṅgañca tadāliṅgaṃ samuddharet | nirguṇaṃ yadi pīṭhaṃ ca tadāpīṭhaṃ samutsṛjet || dvārageṣu tathaiva syāt prāsāde cūlikaṃ tathā | dviguṇaṃ hi parityājyaṃ saguṇaṃ rakṣayettadā | pūjitavyaṃ pratyatnena vāstormadhyena cānyathā || apa * * * saṃsthāpyaṃ * * * timicchatām | prāpnoti pāramaiśvaryaṃ jīrṇānāṃ cālane suta || iti | mohaśūrottaroktā ca likhyate jīrṇasaṃskṛtiḥ || jīrṇe tu saṃskṛte naiva kartu * * * likaṃ tataḥ | tato jīrṇaṃ sauddhṛtya guṇavadvinyaset sudhīḥ || mahābhavakaraṃ jīrṇaṃ atyantaṃ krūrarūpadhṛk | doṣaṃ karoti bahudhā rāṣṭre rājani sarvadā || duṣṭaliṅge'tha te rā * * * devatā śūnyaṃ dṛṣṭvā liṅgaṃ guṇojjhitam || jayatāṃ ca samāśritya janayanti mahadbhayam | hīnaṃ jīrṇaṃ kṛtaṃ dagdhaṃ sthūla mānādikaṃ haret || lakṣya śūnyañca garbhārdhaṃ sapuṭaṃ sphu * * * bhagnañca sa kṣatam | mṛṣṭaṃ tathā vataistyājyā * * * cyā piṇḍikādikam | calitaṃ cālitaṃ liṅgaṃ * * * * * * patitaṃ haret || p. 636) madhyasthaṃ viṣamaṃ nimnaṃ dimmūḍhāmeti cocchritam |? sthāpanīyāni tatraiva yadyetānyapramāṇi ca || parityaktaśilāyogaṃ nirvraṇaṃ ca sa lakṣaṇam | sa saktamuddharedveti tannaiva sthāpanāya ca || jīrṇādyaṃ pūjitaṃ hanti nihanti tadapūjitam | tasmāttaduddharelliṅgaṃ śāstravadvidhipūrvakam || vidhiṃ vinoddhṛtaṃ liṅgaṃ aśāstrajñaiśca deśikaiḥ | rāṣṭrā rāṣṭrādhipaṃ satyaṃ dūtamatsāda veddharet || uddhṛtaṃ vidhināliṅgaṃ deśikaiḥ samayacyutaiḥ | tena doṣavibhāgena jayajikṣayo bhavet || dakṣe vā maṇṭapastvaṃśe'jya dvāraika toraṇaḥ | atrādi dvārapūjādi sthaṇḍile tu śivārcanam || mantrāṇāṃ tarpaṇaṃ kṛtvā dīpanañca yathā purā | śive ca liṅginābhyojya dviṣṇvādau dvijasattamāḥ | bhūtāadibhyo baliṃ datvā śivamadhye yaśāntikam | kṣīrājya madhudūrvābhiḥ susamidbhirvidhāya ca | gatvā liṅgāntikaṃ mantraṃ tathā snāpya prapūjayet || oṃ vyāpakeśvarāyeti namonte mūlavācakaḥ | oṃ vyāpaka hṛdayāya namontaṃ hṛdayaṃ smṛtam | evaṃ hi jvālinī varma netrāṇi ca krameṇa ca || p. 637) e * * stārāsane liṅgaṃ sthaṇḍilaṃ ca prapūjayet | tatra tatvāgratuṃ sakṣa śrāvayedastramuccaran || satvaḥ ko'pīhayaḥ kaścilliṅgamāśritya tiṣṭhati | liṅgaṃ kṛtvā sayantreṣu tantuyāntu śivājñayā || evamuktvā śivāstreṇa datvā cāryaṃ visarjayet | tataḥ pāśupatāstreṇa pratibhāgaṃ svabhaktitaḥ || * * hutvā harettatobhaṃ śāntitraṃbhombhasokṣayet | darbha mūlādibhiḥ spṛṣṭvā japtvāstraṃbhoma saṃkhyayā || arghyaṃ parāṅmukhaṃ datā visṛjet tatva tatvapān | duṣkriye pīṭhamantrāṃśca bhāgatrayamanūrapi || śivasāṅgaṃ trikhaṇḍādhva patinadhva samāyutān | nāthaṃ svanitreṇa haimenāstreṇā khānākhanet ||? badhvā kājana pāśena balarajvā ca yatnataḥ | skandhasthitāya vṛṣayoliṅgaṃ pīṭhaṃ śivāmapi | dvayamekaṃ samastaṃ vā yatnādevaṃ samuddharet | sivamantra gṛhaṃ lokaiḥ kṣepayet tarjayedguruḥ || bhūyaḥ puṣṭikaraṃ hutvā dikpatīnāṃ pratarpaṇe | prāsāda vāstu śuddhyarthahatāryañca śataṃ śatam || mahāpāśupatāntāni rakṣaṇāya niyojayet | pāśaṃ naivāparaṃ liṅgaṃ sthāayedvi * * * * naḥ || p. 638) pūrvamānānvitaṃ liṅgaṃ tadrūpaṃ saṃskṛtaṃ tahā | tattatsthāne niveśyātha vidhinā pūjayet sadā || suraiśca munibhirdevi tatva vidbhiḥ pratiṣṭhitam | bhagnaṃ vāpyathavā jīrṇaṃ vidhināpi na cālayet | vidhinaiva prakurvīta jīrṇayāma samuddhṛtam | tristriṃśa yojayenmantrā darpaṇe vā sunirmale || aparaṃ tvārabhet paścāt pūrvarūpaṃ yathā bhavet | samāpte mantrasaṃyogaḥ pratiṣṭhāpi puroktavat || vākṣaṃ yāmeṣṭakaṃ kuryādaṣṭakañcopalaṃ haret | hīnayāmottamairdravyaiḥ kuryāttanmayaṃ śubham || yo yathā saṃsthito vāstu dīrgho vā samavistaraḥ | tatraiva kalpayedbhittiṃ hānivṛddhiñca varjayet || bhagnau satyāṃbhajenmṛtyuḥ vṛddhaudravya kṣayo bhavet | tasmātsarva prayatnena hāniṃ vṛddhiṃ na kārayet || dakṣiṇāṃ vastrahemādyaiḥ datvā santoṣayedguruḥ | kṣamasveti vadedvākyaṃ śivaṃ so'pi vadettataḥ || iti kriyāsamopetaṃ liṅgamāśritya sādhakaḥ | labhate samatāsiddhiṃ mokṣaṃ mokṣa parāyaṇam | padmapatre yathā toyaṃ vātoddhṛtaṃsu cañcalam || tadvatsu cañcalaṃ śakra prāṇināṃ hata jīvitam | p. 639) asthiraṃ yauvanaṃ śaktadravyamasthirameva ca | asthiraṃ putra pautrādyaṃ rambhāsāropamāyataḥ || tasmātputrakalatrāṇi suhṛnmitradhanāni ca | vihāya mohajālāni kuryālliṅgaparigraham || kālāñjvare mahendre vā sahyevā malaye'pi vā | gaṅgātaṭe samudre vā śrīśailasaritāṃ taṭe patra puṣpaphalopete mṛtkuśopacite śubhe || * * * heśva * * * kīrṇe sarvadoṣa vivarjite | sutithau ca sunakṣatre suyoge karaṇānvite || sampūjya deva devesaṃ kuryālliṅgaṃ rau * * * | vayaṃ bhṛtaṃ sadāśreṣṭhaṃ devairvā * * * * * || sthāpitaṃ munibhiḥ pūrvaṃ sarvalakṣaṇasaṃyutam | āśrayetsi * * rthaṃ svayaṃ vā parikalpitam || * * * varjayedvidvān skanda viṣṇvindra mātṛbhiḥ || gaurī herambadurgādyaiḥ kṣetreśaiḥ garbhasaṃsthitaiḥ | uparyā pariliṃ * * * * * jayetsādhakaḥ sadā || pūrvāsyaṃ paścimāsyañca śreṣṭhaṃliṅgaṃ dvayaṃ hare | yāmya kaubera vaktraṃ yattān siddhyai praśasyate | parigrahepsitaṃ liṅgaṃ * * * striṃ śata krato || pūjayet santataṃ mantrī jñātvā dehamaśāśvatam || || iti śrī majjñānaratnāvalyāṃ jīrṇoddharavidhiḥ || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || p. 640) liṅgaprāsādayoṣṭoktā pañcadhā sthāpanaṃ tathā | likhyate liṅgamasyāpi mohaśūrottaroktavat || maṭhaṃ ca dakṣadigbhāge liṅgānāṃ stīyate bahiḥ | yataste dakṣiṇeśāyāṃ vaseravasecchivabhāsitaḥ || prāsāda vistaraṃ sūtraṃ tanmānaṃ jagatī bahiḥ | prākāraṃ kārayetyuktvā tataścāśramiṇāṃ gṛham || maṭhāśre tatsamaṃ tyaktvā siṃhāyaṃ dakṣiṇe nyaset | arghyevṛṣaṃ gajaṃ saumyeṃ dhvajāyāṃ pūrvataḥ sthitam | vipulaṃ vā prakartavyaṃ karturicchā vaśena tu | caturaśraiḥ śarairbhaktaiḥ madhyaṃ tyaktvā patantataḥ || grahāṇāṃ svecchayā nyāsaḥ saumye syādveśanirgamaḥ | eka bhaumaṃ dvibhaumaṃ vā tribhaumaṃ vā yathā sukham | dīrghaśālā vratanyāsaṃ yathā yogaṃ niveśayet | pūrvoktamantaraṃ sādhyaṃ tasyāpyarthaṃ yathā tatham || maṭhakaikātrayaṃ kāryaṃ paṭṭsālā tu * * * * * || bhūmayaṃ pūrvamuddiṣṭaṃ vittābhā * * * * kuṭīm | samasūtraṃ su saṃsthānaṃ vāstupūjā purassaram || liṅgānāṃ tadgṛhaṃ kāryaṃ mahāpuṇya cikīrṣayā | saṃsthāpya * * * * ṭhe saṃsthāpya jaṅgamam || iti || guruṇā * * * * * * * * * * punade | tattaddevālayaṃ kuryātteṣāmīśārcanā yathā || p. 641) deva dravyamathā kṛtvā deva karmasuyojayet | tattapovanamityuktaṃ te ca yānti paraṃ padam || maṭhaṃ saṃhṛṣya vastrādyaista sa * * * paṇapūrvikā | vaiśya vyāsatribhāgaṃ syāt tatpādonaṃ dvitīyakam | tṛtīyamardhabhāgena daṇḍamānamudāhṛtam | dhvajānvitaṃ samādāya prokṣyāstreṇa paṭāvṛtam | śivatatva vibhāgena tritatvaṃ tatvapānnyaset | astranyastaṃ tato vidvānsannidho * * * tā | mandire vinyasettatvaṃ śaktiṃ vinyasya dhārikām | ātmatatvamathobhāge brahmāṇḍāvadhi vinyaset | vidyā tatvaṃ nyasenmadhye buddhitatva padānugam | śitadūrdhve śivatatvaṃ syācchuddha vidyāvasānikam | kāraṇi tayannistvā śivaṃ sāṅgaṃ ca * * * * * | sānnidhyaṃ rodhanaṃ pūjā sandhānaṃ pratitatvakam | evaṃ sarvatra vidhivat vidhānaṃ pūrṇatāṃ vrajet | śubhalagnaṃ samāsādya vinyaseddhvajamādarāt | mandiraṃ sthāpayet paścāt phalādyaiḥ śubhavastubhiḥ | kāṣṭhikātṛṇa nirvṛtte maṭhe nyāsastu * * * * * * | taijasaṃbandhine yojyaṃ daṇḍakeṣu ca va * * * * | sthūṇāsūryomatatvaṃ tu śivaṃ sāṅgaṃ punarnyaset || p.642) dhanadhānyādi saṃpūjya maṭhaṃ kṛtvā guṇa * * * * * | śivavatpūjite tasmai tatvātoyaiḥ samarpayet | kokānāṃ śiva śakte * * * * * prasādataḥ | * * * liṅgapiṇḍikārūpau sarvalokahitā vahau | śrīsaivāgama sāgārasya * * * * * | * * * * * haḥ kvacit kvāpyeṣā vikalāmatista * * * maikanilayā snigdhā prabṛddhā dṛḍhāṃ datra mamāparādhamakhilaṃ kṣam * * * prabho || rājamārgapravṛttānāṃ apiyadvatpadabhramaḥ | tadvadatra pramādāccet santaḥ santipadāspadam || śrīmadāmārdakāsthāna śrīdurvāsa mahāmuniḥ | śrī * * * lokarakṣārthaṃ śivaśāstrāvatārakaḥ | tacchiṣyoraṇabhadraśca śrīmānidro'marādhipaḥ | tadvaṃśatilakaḥ śrī * * * niṣpatvenna samādhikam || śrīprabhāva śivenāyaṃ golakīsthāna saṃsthitaḥ | śrīsomaśambhurityāsīttatsantāna divākaraḥ | śrī dharmaśambhurityeṣaḥ lakṣādhyāyīti viśrutaḥ | tacchiṣyo jñānala śambuścaḥ syāttasmācca vyomasaṃkaraḥ | ajñāna dhvānta vikalita kupathā jantujātā śṛṇudhvaṃ dīkṣāpūtā bhavanto bhavataparaguroḥ vyomaśaṃbhoḥ sakāśāt | p. 643) * * * ntasāraṃ * * * jñānatatvaṃ ca kṛtsnaṃ śruti vidita padaṃ santataṃ taṃ namāmi || tacchiṣya pravareṇa bodhaparamānandaikadhāmnāparaṃ siddhāntāmṛtapūrapūrṇa manasā vāraṇasīvāsinā | 'srīmajjñānaśivena śambhucaraṇāmbhoja dvayāha * * valī || || śrīmajjñānaratnāvalī samāptā || || śrīmahāgaṇapataye namaḥ || ########### END OF FILE #######