#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00287 Uniform title: kākacaṇḍeśvarīmata Manuscript : NGMCP 3 - 118 reel number: A 211/8 Description: Kākacaṇḍeśvarīmata (the Teaching for the Fierce Crow Goddess). The text is framed as a dialogue between Kākacaṇḍeśvarī (also called Kākacāmuṇḍā) who is equated with Kaṃkālī (the Skeleton) and Kālarātrī (Dark Night), both forms of Kālī. She is the consort (Umādevī) of the five headed Bhairava, who is probably with Svacchandabhairava, who is in some of his aspects a medicine god. They are seated on mount Kailāsa. After imploring him for the knowledge that leads to liberation, the god promising to do so, teaches the preparation of herbs for healing and magic most especially he focuses on the magical preparation of alchemical mercury making this an important unpublished work on Indian alchemy. Notes: Revision 0: December 17, 2013 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### śrīgaṇeśāya namaḥ || bhṛgvādi devadeveśaṃ ahaṃ pṛcchāmiśaṃkaraṃ | skaṃdādyāśca mahāmāyā bhṛṃgā caiva vinā ekaiḥ || śrīvakratuṃḍāya namaḥ || kailāsaśikharāsīne umāsārdhaṃ gajatguruḥ | yoginyaṣṭakataṃtre ca guhyādguhyataraṃparaṃ || sarvajñāna prakāśāya sarvajñāsarvakacchrayaḥ | etaikāryaṃ kathaṃ devetvayā sarvaṃmamopari || śrī īśvara uvāca || kaṃkālī kālarātrī ca kākacaṃḍā vacāṃvikā | kaṃkālī kālarātrī ca kākacaṃḍeśvarīmatā || evamardya tathākānyau yoginīgaṇanāyakaiḥ | nṛtyavādyavacobhedaisānaṃdaiḥ hṛṣṭhacetasāṃ || tatastaṃ bhairavaṃ devaṃ yogiṇīgaṇaveṣṭhitaṃ | kecit stuvaṃti saṃhṛṣṭāḥ kecit stuvaṃti guhyakāḥ || kecit nṛtyaṃti tasyāgre keciddhāsya ca kurvataṃ | etaistu jñānabhaktaistu arcitastatra bhairavaḥ || śrīdevyuvāca || dṛṣṭvā tu bhairavaṃ devaṃ paṃcavaktraṃ trilocanaṃ | 1a) sānaṃdaṃ tridiśeṣaṃ ca vadhvāñcatirabhāṣitaḥ || etaistu jñānabhaktaistu arcitaistatra bhairava | kākacaṃḍeśvarī devī umādevī ca bhairavī || śrībhairavovāca | sāsvataṃ yathā devi mahājñānaṃ ca nirbhayaṃ | jñānavādā tu yat pūrvaṃ mānavaiśvālyasiddhidaḥ || na paśyati idaṃ jñānaṃ pratyayādeśagāmināṃ | vedānāṃ ca vayorthenaḥ na siddhistena vidyate || athavāsaṃ varārohe kākacaṃḍeśvarīmate | muktārthaṃ nikhilaṃ devi sarvopādhivivarjitāṃ || śrīkākacaṃḍeśvaryauvāca || kathaṃ kāye sthito jīvakosau jīva prakīrtitaḥ | kasmāt sa kurute karmasthitaṃ saṃsārapaṃjare || jarāvyāṁdhi daridreṇagrasta saṃsāravadhano | ekekumaṃtijaṃghaṃtve ekaskaṃdhavahena tu || jayaśaṣṭaṃ ca māṃgalyaṃ ekasthāneka jaṃtavaḥ | kiṃ kurvaṇamakurvaṃti tasmātvaṃbrūhi śaṃkaraḥ || śrī īśvarovāca | śṛṇutvaṃ kākacāmuṃḍe sādhakānāṃ hitaṃ priye | 1b) guhyādguhyataraṃ vākyaṃ tvayā pṛṣṭo varānane || kathayāmi samāsena kākacaṃḍeśvari śṛṇu | yo sau ātmāparonityaṃ anādinidhaneśvaraḥ || svarūpaṃ nirguṇaṃ vāpi sarvavyādhi nirāmayaḥ | anādikarma saṃvandhaḥ kāyastho bhavate sadā || jīvopādhīmayaṃ karma ajñāne saṃpravatṛte | tasmāt karma prayatnena saṃsāre sevite tu sau || karoti vividhaṃ karma saṃsāre kāmamohitaḥ | dravyopāyaṃ na jānāti kāmabhogena hetunā || kṛṣivāṇijyasevā ca svāmivikriyakārakaṃ | vahate kāṣṭabhāraṃ ca tṛṇabhārānanekadhā || kāyakleśena kāmāna dravyopāyaṃ karoti saḥ | kāyekleśonaraḥ śrīmānkurukarmānyanekadhā || bhrāmyamāṇanarāye ca kāmārthāṃkāmaciṃtakāḥ | jāyaṃte martuloke tu dāridrohatacetasaḥ || jāyaṃte vadhirāsteṃdhāḥ paṃgukubjāśca khaṃjakāḥ | 2a) mahāsaṃsāre vaṃdhena tu guṇena tu saṃyutā || karoti karmasadyastu ajñānājñānavarjitaḥ | nāsau muṃcati saṃsāraṃ kāyastho kāyavarjitaḥ || aṭate ghorasaṃsāre aṃtaśca ghaṭikādravaḥ | ekatuḥ kathitaṃ bhadreyatvayā paripṛcchatāṃ || kimanyaṃ pṛcchate bhadre tathānyaṃ kathayāmyahaṃ | kākacaṃḍeśvarī śāstraṃ kathitaṃ niścayāmyahaṃ || iti kākacaṃḍeśvarimate || kākacaṃḍeśvaryuvāca || kathayāmi mahādeva kāmabhogaprasādhanaṃ | arthasaṃpadyate yena akleśāt parameśvaraḥ || tadahaṃ śrotumicchāmi kathayasva prasādataḥ | pādukāpalayo paṃcadivyaṃ strīkāmasādhanaṃ || aṃjanaṃ īdṛśaṃ caiva guṭikā caiva khecarī | sādhakānāṃ hitaṃ devabhūcarakāśagāminī || jalukāvaṃdhamityāha dhātuvādaraṃsāyanaṃ | jāraṇaṃ māraṇāṃ caiva abhrakasya ca drāvaṇaṃ || 2b) arthopāyaṃ ca deveśabrūhime tripurāṃtakaḥ | rasakarma yathā deva sārabhūtaṃ vadasvame || śrīmahādevauvāca || śṛṇutvaṃ kākacāmuṃḍe sādhakānāṃ hitaṃ priye | kathayāmi samāsena pratyaṃ yatsiddhisādhanaṃ || na dravyenavināsiddhirnabhogaṃ kāmameva ca | dravyahīnānarāmartya pretarūpena saṃsthitāḥ || aṭate martyaloke ca paropadravakārakāḥ | svānapakṣiparoteṣāṃ jīvaṃ tasya mṛtasya ca || kālasaṃbhogarūpeṇa pāṃḍitya jñānasaṃsthitaḥ | dravyaṃhīnā na sobhaṃte prāṇahīnaṃ yathā tanuḥ || kuṣṭino prāṇahīnāstumukāṃdhāvadhirastathāḥ | na yasyaṃti martyalokesmin dravyārthaṃ makaradhvajaḥ || tasmāt sādhayadeveśiraseṃdraṃ sādhakeśvaraḥ | taṃdevi kathayāmyasya sādhakānāṃ hitaṃ priye || jāraṇaṃ māraṇādini dravyasādhanamuttamaṃ | rasānāṃ jāyate siddhikāmārthaṃ bhogasādhanaṃ || vajradaṃḍaṃ sudaṃḍaṃ ca lohadaṃḍaṃ tathaiva ca | 3a) evaṃ ca oṣadhī trīṇi rasasya māraṇe hitaṃ || vajradaṃḍotha vajrāśca lohadaṃḍovaṭasya ca | sudaṃḍo brahmadaṃḍasya samāsat kīrtitāṃ priyo || grāhayetaṃ samāsena sādhako hṛṣṭacetasaḥ | tad sarasayuktaṃ ekīkṛtya vimardayet || aṃdhamuṣāṃ kṛtaṃ dhyātaṃ rasaṃ ca mṛyate kṣaṇāt | sahasravedhī kariṣyāmi yadā siddho mahārasaḥ || muṣāvālepayettena purāgṛhyamahauṣadhīṃ | aṃdhamukhāṃdhamedyastu rasavaṃdha ayaṃvidhiḥ || paścātpalasahasreṣu śulvaṃ saṃgrāhayedbudhaḥ | amlaṃ vargahataṃ kṛtvā kṣāravargāhataṃ kuru || vajrakṣīrārkakṣīraiścamardayet saptadhānaraḥ | puṭaṃ kṛtvā samāsena kālikārahitā bhavet || mūrkhagarbhodarekṣiptadhāmayet svadirānale | raseṃdraṃ kṣepayetatra tāraṃ bhavaṃti śobhanaṃ || iti kākacaṃḍeśvarīmate prathamapaṭalaḥ || 3b) athānyaṃ saṃpravakṣyāmimuṣāvaṃdha yathā vidhāṃ | mṛttikāṃ grāhayet prājñatṛṇa pāṣāṇa varjitāṃ || 1 || tu ṣaṃbhāgadvayaṃ grāhyaṃ mṛttikāsaṃtṛtīyakaṃ | ekīkṛtya tu saṃmardyamuṣātāṃ kārat priye || gostanā kārasaṃgrāhyaṃ atha vā vartulāṃ priyeṃ | mukhāvaṃdhīmatikhyātaṃ sādhakānāṃ hitaṃ priye || athāsvagajamalaṃ devi gṛhītvā sādhakaḥ priye | dāhayetaṃ varārohe yāvadahyatāṃ vrajet || vāsakasya tu patrāṇi valmīka mṛttikāsahaḥ | peṣayajjaladaṃḍena ye vāpi valakāṃkṣaṇaḥ || asvagajamalaṃ datvāyāṃ śubhiśratumardayet | kartavyaṃ ca ayaṃ koṣṭhaṃ cakratālaṃ ca mūṣakaṃ || vajravadbhavate sopi mūṣāvaṃdha prakīrtitaṃ | teṣāṃ ca prathamaṃ kṛtvā paścāt karma samārabhavet || iti mūṣāvedhā athānya saṃpravakṣyāmi rasasyamāraṇaṃ vidhiḥ || pūrvaṃ ca oṣadhaṃ triṇi grāhayedevasādhakaḥ | mūṣā saṃlepayettena dhānyakarma samārabhet || rasyaṃdraṃ mṛyate kṣipraṃ kurukarma yathecchayā | tārakartā bhavetyeha hemakartā śṛṇu priye || 4a) kṛtvā lohamayaṃ pātraṃ tasyordhaṃ kāṃtajaṃ śubhaṃ | anyonyaṃ pucchalagnaṃ tu kārayet sādhakottamaḥ || adhoyaṃtreṇa saṃdhāsya āyasaṃ tatra jārayet | taptakhalvadare datvā jāyate mātrasaṃśayaḥ || ṣaḍguṇaṃ āyasaṃ tatra hemaṃ **? guṇaṃ vaibhet | kṣīravṛkṣā tathā jārī khaṃjarī udaravigrahaṃ || grāheya ca rasaṃ teṣāṃ āyasaṃ tatra jārayet | jārayettātra saṃdeho dvayaṃ dṛṣṭvā yathā strīyaḥ || tato grahvā rasaṃ jāri sarvasaṃvedhayettataḥ | hemaṃ ca jāyate tatra dharmakāmārtha sādhanaṃ || hemantu ṣaḍguṇaṃ deyaḥ purā oṣadhamāraṇaṃ | kimanyaṃ evasebhadre samāsāt kathitaṃ mayā || atha caturthapaṭalaḥ || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi guṭikāvaṃdha yathāvidhiḥ | amaratvaṃ khecaratvaṃ hīdṛśīkaraṇabhūcarī || 4b) sādhayatsādhako bhadreraseṃdrasya prabhāvataḥ | raseṃdraṃ jārayet prājñādaṃḍatraya sumarditaṃ || hematāro tathā bhraṃcavajrakāmti tathāyasaṃ | ekīkṛtvā rasaṃ vāpi jāyate pūrvavadvidhiḥ || loha evahilehāṃśca jārayettatparasparaṃ | vajraṃmeva hi vajrāśca drāvayaṃti parasparaṃ || rasopirasalohāni jārayettatsamaṃyadi | jāritemāritaṃ dadyāt guṭikāṃ kārayet yathā || mūṣā garbhodarekṣipya dhārayetvadiṃganale | guṭikā jāyate tena mahābhogya pradāyanī || saubhāgya jananī sāttukāṃti puṣṭi vivardhanī | amaratvakarisā tu sādhakānāṃ na saṃśayaḥ || kṣobhayedarśanāt nārīṃ sādhakāṃśca tathā priya | yasya vaktragatāsāṃ tu ṣaṇmāsaṃ sādhakeśvaraḥ || kriyate yastu jīve deveśi drāyuyutaṃ tathā | aṣṭamekaṃ sthitā vaktre guṭikāhyamarasundarī || 5a) ayutadvaya saṃjīvejasavyādhi vivarjitaḥ | vṛdvaya kramenaiva ayuta catvāri jīvitaṃ || na bhiṃdyate ca śastrāṇi cakravajrādimudgaraiḥ | puṣpalagnaṃ yathā bhāvaṃ jāyate sādhakeśvari || vajradaṃḍādighātaiśca taḍito vahubhiryadiḥ | na bhidyate tadā saupi mahākāyo mahāvalaḥ || jāyate nātrasaṃdeho guṭikāyāṃ prasādataḥ | sādhayatsādhanāddevi kākacaṃḍeśvarīmate || iti amarasundarīguṭikā || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi guṭikā trailokya sundarī | yāvadvaktra sthitā devi kṣobhitā madavihvalā || trailokyaṃ bhavate yena gaṇagaṃdharvayoṣitāṃ | darśanāt kṣobhayetnārī sādhakasya varānane || kathayāmi samāsena guṭikā trailokya sundarīṃ | asyārthaṃ kāṃtimādāya vajra vai krāṃti vaiṣṇavā || gaganamadanārisaṃyuktaṃ trilohaṃ ca mahārasaṃ | 5b) tridaṃḍaṃ mardayitvā tu kṣāravargāhataṃ kuruḥ || jāyete tu dvayaṃ bhūyo taptakhalvodare kṣipet | jāritaṃ samabhāgena golakaṃ kārayet priye || vajramuṣākṛtaṃ dhyātaṃ guṭikāṃ kārayettathā | trailokyasundarī nāmnā kāmadeva samo bhavet || iti kākacaṃḍeśvarīmate trailokyasundarī guṭikā || athanyaṃ saṃpravakṣyāmi guṭikāṃ trailokyamohanī || yathā tu mohitā loke bhavate vajrasaṃsthitā | yasya vaktre tu aṣṭvaikaṃ sa jīvedvarṣalakṣakaṃ || aṣṭadvayapramāṇaṃ tu vajrakāyo mahāvalaḥ | jāyate nātrasaṃdeho mahāmadanasaṃbhavaḥ || vihvalā mohitānāryonaruṇyo nātra saṃśayaḥ | mukhāvaddhaṃ ca bhūmadhye svecchācārīva sādhakaḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi guṭikā jāyate yathā | mātaṃgī kākacaṃḍā tu gajamadahārīṇa tu || 6a) kākakokilakaṃbhāsa vajravajrā trikālikā | hayanaramadanāsyātu kākatuṃḍā tathā priye || śukacaṃcuka nārīṇāmākulaṃkarapuṭṭakaiḥ | mātaṃgīmātaṃgaḥ puṣpaṃ kākamiti kākajaṃghikā || caṃḍāmiti cāṃḍālī gajamiti gajakuṃbhkā | pippilīkātu vā pāṭhakāketi kaikokoravayoḥ || kāmeti agnijaṃ devi vajretimihuṃḍike | vadyatikāmitirikāḥ hayanaradanamarīsyā || iti caṃḍālīkāmitā || kākatuṃḍeti kākāḍīśakreti śukacaṃcukā | umatiśālmalīkākāmabhiḥ kācamācikā || vimeti citrakaṃ caiva nāḍī nameti nāḍikā | madanāṃtakarīdevi haridrāmiti procyate || kāmitikachihalpātuhamiti hastakarṇikā | aṃjulayaṭhīkarūjuyāllohidaṃḍalohitāṃ śukaṃ || brahmadaṃḍīti adhopuṣpaṃ vidhīyate devī sahadevikā || 6b) kṛtivakṣagavāṃchikā || iśvarī eśvaryaṃ madanā iti madanaphalaṃ | rapareti rasaivauva samāsāt kathito mayāḥ || mahoṣadhīgaṇaṃ devimātaṃgī puṣpasaṃyutaṃ | mardayet sūtakaṃ devi saptāhaṃ sādhakottamaḥ || tatsāmyena hemaṃ syāt vajrā abhraṃ rasasamaṃ kṛtvā mardayet sādhakeśvaraḥ || guṭikā jāyate tatra mohanī bhuvana traye | devāsura manuṣyānāṃ nāgagaṃdharvakinnarauḥ || kāmarūpi bhavetsopi viṃcaredbhuvanatrayaṃ | sarvavyādhi vinirmukto dviṣaṣṭi varaṣā kṛti || vallarbhaḥ sarvanārīṇāṃ saubhāgyaṃ matulaṃ labhet | ajayo sarvadevānāṃ vajrakāyo mahāvalaḥ || jāyate nātra saṃdeho kākacaṃḍeśvarīmate | athātaḥ saṃpravakṣyāmi guṭikā vijaya sundari || yasya vaktra sthitā bhadre vajrakāyo bhavennaraḥ | vajrābhrakaṃ triloha ca kāṃtaprāyasameva ca || 7a) cuṃvakaṃ bhrāmakaṃ tīkṣṇaṃ rasendraṃ jārayettataḥ | purā tu oṣadhaṃ triṇītena kalkenamardayet || jāritemārite dadyāt guṭikākārayet priye | purā tu oṣadhaṃ triṇīmuṣātalena lepayet || guṭikātena vadhvā tu dhāmyakarma samārabhet | dravībhūtaṃ tato vodaṃ divyakoṭi samaprabhaṃ || pūjāṃ kṛtvā mukhedhāryā vajrakāyo mahāvalaḥ | abhedya sarvasastreṣu khaḍgacakrādimudgaraiḥ || triśulaphalakaṃ caiva bhidyamāno na bhidyate | vajradeho mahāvīryavākṣayohyamarastathā || jarāroga vinimukto bhavedvai sādhakeśvaraḥ | dulabhaḥ sarvanārīṇāṃ kāmarūpadharo bhavet || asūrāṇāṃ jayo bhadre abhedhyo devadānavaiḥ | iti śāstraprabhāvaṃ hi sidhyate sādhakeśvari || tvayāhaṃ pṛcchatārthaṃ hi kākacaṃḍeśvarī mate | athānyaṃ saṃpravakṣyāmi guṭikā kāmabhoginī|| 7b) khecarīnāmavikhyātā devagaṃdharvapūjitā | aṭaṃti devatā sarve nirālamve mahāpure || guṭikāyā prabhāvena khecaratvamupāgatā | khecarī tena sā proktā samāsena prakīrtitāḥ || grāhaye sūtakaṃ prājñastritohairveṣṭitaṃ kuru | varuṇavṛkṣasyakāṣṭaṃ tu kṣipet susamāhitaḥ || punaḥ śītodake sādhyarasavaṃdhamayaṃ vidhiḥ | muṣekṣiptaṃ ayaṃ śīghraṃ utpannonāttasaṃśayaḥ || kāmarūpī bhaveddevi trailokya maṭate naraḥ | vallabhaḥ sarvanārīṇāṃmaragaṃdharvakinnaraiḥ || sidhyate nātra saṃdehaḥ kākacaṃḍeśvarī mate || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi khecarā'kāśagāminī | dullabha sarvanārīṇāṃ kiṃ punamānuṣāya ca || anyeśāstrapyupāyena muktiḥ sthānaṃ prakalpayet | sapiṃḍamuktamityāhu kākacaṃḍeśvarīmate || sādhakānāṃ hitārthāya pṛcchatehaṃ tvayā priye | 8a) ākāśagamanaṃ bhadre bhavate sādhakeśvaraḥ || hayamāri kālarātrī naramārī gajamārikā | mamārī viśvamārī ca vārāhī aśvamārikā || māhiṣaṃ viśvaṃmārī ca jalamārī vajā bhavet | nāmānyetāni guhyāni oṣadhīnāṃ samāsataḥ || hayeti hayacaṃḍālī kāketi mṛgacaṃḍikā | gajeti gajacāṃḍālībhaṃmārī āditya bhaktikā || naramārī caṃḍikāsyāgirikarṇikāmapi priye | viśvamārī rudrajadyā jalamārī dugdharūdyuhaḥ || vārāhamārīśnuhīvajrimahiṣamāriṇīti caṃḍetikāḥ | karkoṭikā tu vijñeyā viṣṇumārī ca kākatiktā || jalamārī agniproktā oṣadhīnāṃ rasaṃ haret | taptakhalvodaremardasaptāhaṃ sūtakaṃ sahaḥ || mūsvagarbhodarekṣipyadhamyakarma samārabhet | mṛyate nātrasaṃdeho rasendra statkṣaṇāddhruvaṃ || mukhe kṣiptvā tu śīpraṃ tu ākāśa kramate kṣaṇāt | 8b) tarilokyamaṭate devi jarāmṛtyu vivarjitaḥ || sidhyate nātra saṃdeho kākacaṃḍeśvarīmate || ākāśagāminīguṭikā || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi idṛśī nāmakhecarī | guṭikā siddhidā proktā rasendraṃ pūrvavad bhavet || marditaṃ guṭikāṃ kṛtvā mātaṃgī puṣpakai sahaḥ | kāmarūpī ca saṃmohet garupregna parākramaḥ || brāhmī kanyodbhavaṃ caiva veṣṭitaṃ golakaṃ kuruḥ | punaḥ strilohe ca veṣṭhitaṃ pūjāṃ kṛtvā vidhānataḥ || kṛṣṇacaturdaśī rātrau mahāpūjāṃ ca kārayet | mahāphalaiśca saṃyuktaṃ mahāmāṃsaṃ valiṃ haret || kumārī yoginī vṛndaṃtvācāryaṃtoṣayadyadā | bhairavaṃ vahukaṃ nāthaṃ vācayet sādhakottamaḥ || gaṃdhapuṣpākṣetairdhūpairvastrālaṃkāraṇādibhiḥ | namaskṛtyārcitātsarvāntoṣayitvā prayatnataḥ || mukhetyaṃkṣipyaguṭikāṃ adṛśyo bhavate naraḥ | kriḍate guhyake sārdhaṃ bhūtavetālaśākinī || 9a) brahmarākṣasaguptāstu kuṣmāṃḍai sahakrīḍate | mahāvalaṃjayaṃ sarvaṃ avadhyo yogiṇī gaṇaiḥ || aṭate sarvadīpāṃśca svacchaṃdagatigāminī | bhuṃjate vivudhaṃbhogaṃ kāmarūpī strīyāsahaḥ || tathā sausādhako bhadre kāmarūpī mahāvalaḥ | taṣṭhacchāyaṃ tato bhūtvā kṛḍate sādhakottamaḥ || tathā tu bhairavī deve krīḍate guhyakai sahaḥ | iti kākacaṃḍeśvarīmate || śrīkākacaṃḍeśvaryuvāca || ahaṃ pṛcchāmi deveśa sādhakānāṃ hitāyavaiḥ | akleśāt sādhanārthāya divyasiddhikaraṃ paraṃ || saṃskārarahitaṃ karma yathā saukurute naraḥ | tatsarvaṃ vrūhi deveśa yadādyāhaṃ tu vallabhāḥ || śrīsarvajñauvāca || śṛṇutvaṃ kākacāmuṃḍe sādhakānāṃ hitāvahaḥ | kathayāmi samāsena raseṃdramāraṇapriye || aṣṭauṣavīryathāpūrvavāmaye tu rasai saha | 9b) kāmuki vajrakaṃdā ca kaṭukaṃvī tu rājitā || karkoṭī gṛdhaparṇā ca kākāṃḍī vyāghrapādikā | etaistu mardayet sutaṃ tapta khalvodare pumān || saptāhamamlavargeśca mardayet sūdṛḍhaṃ priye | jāritaṃ māritaṃ tatra mūrdhva garbhokṣipeduśāṃ || dhānyamānaṃ mṛtaṃ bhūtvā saṃskāraṃrahitaṃ bhavet | sahasravedha karoti siddhyate tu mahārasaḥ || tārakartā idaṃ devi hemakartā śṛṇu priye | kṛṣṇābhrakaṃ ekapātraṃ tu amlakṣipyadinaṃ trayaṃ || abhrakatya hitapāradamāraṇaṃ || nṛhatyārasa saṃyuktaṃ mardaya tu yathāvidhiḥ | saptāhaṃ sādhako hṛṣṭomardayet sūtakaṃ tathā || navanī sadṛśākāraṃ abhrakaṃ yava dṛśyate | taptakhalvodarekṣiptvā tena madhye rasaṃ kṣipet || rasābhukaṃ marditaṃ kṣiptvā adhohastaṃ pradāpayet | āsāyāsahataṃ sūtaṃ jāyate nātra saṃśayaḥ || ṣaḍguṇaṃcāyasaṃdatvā hemaṃ cāṣṭaṃguṇaṃ bhavet | mūṣāgarbhaṃ ca saṃlepya dhāmyaka māsamāharebhet || 10a) lāṃgalī citraka caiva vajrīkaṃthārikā sahaḥ | kṣīrakaṃvuka saṃyuktaṃ mūṣālepaṃ tu kārayet || mṛyate tat rasaṃ kṣipta sahasravedhī ca jāyate | tādamahevidhaṃ caiva akleśat kathito rasaṃ || athānya saṃpravakṣyāmi abhrakasya yathā vidhiḥ | kṛṣṇābhrakaṃ ca pītaṃ ca grāhayet sādhakottamaḥ || bṛhatpārasa saṃyuktaṃ mardayetaṃ prayatnataḥ | vaṃgamādāya yatnena āranāle niṣecayet || abhrakaṃtetayormadhyamardayet sādhakottamaḥ | grāhayattakṣaṇaddevi grāsa evaṃ ca sūtakaṃ || raṃjate nātrasaṃdeho karmakuryādyathecchayā | lakṣavedhī tu litvā tu prakāśā sādhakeśvari || abhrakasya tu pāpunyodrāvakaṃ cābhrakasya ca | samāsena tu dhāmyetepataṃte vimalādūsaḥ || kṣīrakaṃcukiyācūrṇaṃ śuddharasena bhāvayet | nidagdhā vajradaṃḍena tadrasaṃbhāvitaṃ kuruḥ || ekaika saptavāraṃ tu bhāvayet saptarātrakeḥ | 10b) rasābhrakaṃ kṣipet punaḥ || kṣīrakaṃdarikalkaṃ hi lepayadamlamabhrakaṃ | kāṃsapātre kṣipetaṃ ca vistaresādhakottamaḥ || sūryaṣarbhevataṃdhāpya sadāhasādhakottamaḥ | drāvaye nātrasaṃdeho priyaṃ dṛṣṭvā yathā strīyaḥ || rasasobhāgakekai tu iti bhāgadvayaṃ priye | anale dhāmyatāṃ kṛtvā mṛyate nātra saṃśayaḥ || lakṣavedhī bhavetsopi jāyate rasabhairavaḥ || rasaṭaṃka 1 ṭa gaṃdhakaṭaṃka 1 ṭa navasādaraṭaṃka 1 ṭa ekatra karipīhanāpuṭa 65 dina 21 ka ca harada tathā se gataraikāpu 63 | hemardana karanā rasagaṃdhaka navasādarajalajaṃtrapakāvanā mudrākījai mainamudrāmainasera 2 tela alasīkā sera 2 ca rūlo haikai ca lāvanāpāni bharanā hiṃsāptodhīṣālirāṣanā punaḥ | mainapāvanāpāche alasīkātelapāvanāha agnideṇīpālidyaḍe 100 avaṭāvanāpāni tatāvanācarūvicepācchaimonaṣarovilīce 11a) ehameva vaṭakedudhamā hicchrāṇīyepācche tāte pāni māhigolāvāhīyai prahara 12 uparāṃti gālā āpapāsirāṣaṇā || iti maiva mudrā || tāṃvāśrādhārūpāśrādhā ekatragāliye patrakija ikaraṃ karatī 1 lepiye agāramadhye bhāvanā hemu alaṃguhoi || iti mudrā || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi yathā druti saṃjāyate | grāhayedabhrakaṃ prājñaśvetaṃ vā kṛṣṇameva vā || purā saṃskāra saṃyuktaṃ kartavyaṃ sādhakeśvaraḥ | yavā javā saṃcicaṇīkaṃdhārīkaṃ vurkavajradaṃḍayoḥ || vajrakaṃdārkattīreṇa bhallātaṃkasaṭaṃkaṇaṃ | kṣāratraya samāyuktaṃ lavaṇapaṃcasamanvitaṃ || ekīkṛtvā tu taṃkalkaṃ abhrapatrāṇi lepayet | mukhagarbhodarekṣipyadhāmayet vadirānale || dravate nātra saṃdeho kāmaśaktiryathāstriyaḥ | lakṣavedhakaro sohi bhavate nātra saṃśayaḥ || iti kākacaṃḍeśvarīmate nikhilasāraṃ || 11b) athānyaṃ saṃpravakṣyāmi sulvāsya kālikāyahaṃ | śulvamadhye sthitaṃ hema na jānāti hi sādhako || amlavargāhataṃ śulvaṃkṣāravarṇahataṃ kuruḥ | saiṃdhavai raktadugdhaiśca mardayecchulvapatrakaṃ || āraṇyamutpalaṃ grāhyaṃ puṭaṃ dadyāttrisādhakaḥ | kālikā rahitaṃ tena saptavārāṇi bhairavi || taṃ śulvaṃ tārake datvā nirdahet priyahemayo | bhavate tena sarvāṇi sarvadoṣa vivarjitaḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śulvasya kālikāyahaṃ | śulvamadhye tu yaddhemaṃ ākarṣayati sādhakaḥ || gaṃdhakena hataṃ kṛtvā nāgena śodhanaṃ tataḥ | saptavāraṃ hataṃ kṛtvā saptavāraṃ ca śodhayet || atasī puṣpasaṃkāsaṃ jāyate nātra saṃśayaḥ | samabhāgaṃ samaṃ sūtaṃ kārayet sādhakāstathā || dhāmamānahibhityukta sayate rājabhairavaḥ | caṃdrārkajāva bhāgaṃ tu hemaṃ ca jāyate dhruvaṃ || iti kākacaṃdeśvarī mate || 12a) athānya saṃpravakṣyāmi tārakartārameva hi | kāryaṃ ca jāyate puṃsāṃ karmakāryārthasādhakaṃ || aṃkoṭakasya vījāni grāhayatsādhakottamaḥ | tailasagrāhayettasmāt paṃcatālakasaṃyutaṃ || higulasya kṛtaṃ kṣāraṃ mṛtavaṃgaṃ niṣevayet | mṛyate nātrasaṃdeho saptāhā kṣīrasaṃyutaḥ || mṛtaṃvaṃgaṃ tato gṛhyatāraṃ saptaguṇaṃ bhavet | praṣṭaṃ ca kārayettena caturthāṃśena golakṃ || staṃbhaya vajrakaṃ dena pṛṣṭikāmuttamā bhavet | śatavedhaṃ pravarteta jāyate tāramuttamaṃ || sādhayeddharmakāmārthaṃ alpasarvāthasādhanaṃ | dravyahīnopi siddhyeta caṃḍikā vadamuttamaṃ || tālakasya ca satvaṃ ca mṛtavaṃgaṃ tathā bhavet | mṛtasye parisatvaṃ ca yathā ṣoḍaśa saṃskṛte || taṃvaṃgaṃ rasasamaṃjārjyaśulvavedhaśatāṃsake | tārakartā bhavatyaha hemakartā śṛṇu priye || arjunasyatva vā grāhyapaṃcāṃgaṃ vāsakasya ca | dahyate kriyate bhasmagajoṣṭamūtrakaṃ kṣipet || 12b) nāgaṃ nidhāyate tatra saptāhaṃ sādhakottamaḥ | saptavāraṃ puṭaṃ taṃtu jāyate vajrasaṃnibhaṃ || nāgarūpyavidhi || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi nāgānāṃ raṃjanaṃ tathā | hemakasadṛśaṃ nāgaṃ bhavate nātrasaṃśayaḥ || rasaṃ cakaṃ guṇaṃ caiva śākaṃ kūpalikaṃ tathā | brahmavṛkṣa rasaṃgrāhyaṃ nāga tatu niṣecayet || śatāṃ saṃvedhasaddhemaṃ mātṛkā ca samaṃ paraṃ | mārayataṃ punaḥ nāgaṃ śākaṃ kopalikāsahaḥ || hemaṃ tu jāyate tana sarvadoṣaharaṃ paraṃ | nāgasparaṃ tataṃ khyātavaṃgasya māraṇaṃ tathā || yadātve pṛcchate bhadre tathānyakathayāmyahaṃ | jāyate sūkṣmamokṣaṃ tu kurukarmānyanekadhā || tapta khalvodare kṣiptvā rasa tatra nidhāpayet | adho yaṃtragato vahniḥ dhāmayamadhurānale || mahākāṃti tato jāḍyasasūtaṃ sādhakattamaḥ | tadardhaṃ jāyateddhemaṃ ṣaṇmāsaṃ tatkrameṇa tu || purāccodha saṃyuktastatasaṃmardhayotpriye | garbhastaṃ jāyate tatra ṣaṇmāsādayasaṃpriye || 13a) grāhayataṃ samāsena rasendraṃ sādhakeśvari | mūṣāyā garbhalepaṃ tu purādaṃḍatrayaṇa tu || aṃdhamūṣākṛta dhyātaṃ mṛyatesai mahārasaḥ | lakṣavedhī bhavetsohi dharmakāmārthasādhanaṃ || aiśvaśvaryaṃguṇasaṃpannaṃ bhavaṃte sādhakeśvari | iti śrīkākacaṃḍeśvarīmate jāraṇapaṭalaḥ || deharakṣaṇavidhīvāraḥ || athānyaṃ śṛṇudeveśi amaratva yathā bhavet | lakṣakoṭi guṇaisvaryaṃ rājabhoga sukhāni ca || nirarthāṃ piṃḍapātena jāyate takṣaṇā dhruvaṃ | kathayāmita vā devi piṃḍasya lakṣaṇāni ca || rasendra grāhayadrājño daṃḍa trayasumarditaṃ | śālmalī udarevāryaṃ aṣṭamekaṃ hi suṃdari || yadāsau bhajate kṛṣṇaṃ grāhattaṃ mahārasaṃ | ṣaṇmāsaṃ bhuṃjito tena vajrakāyo bhavennaraḥ || aṣṭamekaṃ prayogaṃ tu ayutaikaṃ sa jīvati | aṣṭavaya prayogena bhakṣayataṃ mahārasaṃ || ayutadvaya saṃjīveni rūpadravadehinaḥ | 13b) rasendraṃ bhakṣayedyātakṣīrāśī kāmavarjitaḥ || akṣayo rajaraścaivavalīpalitavarjitaḥ | sabhavennātra saṃdeho kākacaṃḍeśvarīmate || punaḥ raṇyaṃ pravakṣyāmi amaraṃ sādhakeśvari | abhrakaṃ kāṃtilohaścaraseṃdrogaṃdhakaḥ stathā || tridaṃḍaṃ mardayet pūrvaṃ māsamekaṃ hi sundari | rasendraṃ gaṃdhakaṃ kṣipya aṣṭamekaṃ tu bhakṣayet || yadā vṛkṣa bhajet kṛṣṇa grāhayetaṃ mahārasaṃ | pūjāṃ kṛtvā samāsena bhakṣayettaṃ mahārasa || ṣaṇmāsasya prayogena jīvettu ayutaṃ trayaṃ | jarāroga vinirmukto vajrakāyo mahāvalaḥ || iti śālmalīkalpaḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi amaratvaṃ bhavennaraḥ | mahākāṃti samoyāti abhrakaṃ bhajate sahaḥ || marditaṃ kalkate naiva tridaṃḍaṃ pūrvavadvidhiḥ | brahmadaṃḍodaredhāryaṃ aṣṭameka hi sundari || aṣṭāṃkṣāṃte bhavate brahmavrata daṃḍaḥ susādhakaḥ | saṃgrāhyaṃ ca prayatnena bhajetaṃ pūrvavadvidhiḥ || ṣaṇmāsaṃ bhajayadyastu svargāsyābhyāṃtaraṃ sthitaḥ | 14a) kṣīrāhāro sadā brahmalakṣavedhī sajīvati || mahākāyo mahāvīryo brahmatulyo parākramaḥ | jāyte nātra saṃdeho dviṣaṣṭi vārṣikākṛtiḥ || iti palāsabrahmavṛkṣaṃ || punarasyottaraṃ karma jāyate brahmaviṃdatiḥ | amaratvaṃ sādhakānāṃ lakṣavarṣāṇi suṃdariḥ || gaṃdhakaṃ brahmavījantu kaṭutuṃvī supāradaṃ | mardayetaṃ śnuhīto ye āyasaṃ tu samāhitaḥ || aṣṭete kṛṣṇadaṃ hi bhavate sādhakeśvari | pūjāṃ kṛtvā tu saṃgrāhyaṃ varṣamekaṃ tu bhakṣayet || kāmavarjita kṣīrāśī vajrakāyokṣayo bhavet || iti brahmadaṃḍaḥ saṃpradāyaḥ || athānyaṃ saṃpravakṣyāmiḥ yathā siddhyaṃti sādhakā | bhogaṃ ca bhajate devi martyulokeṣu sādhakaḥ || atha sūtābhrasāraravidhiḥ || abhrakaṃ kāṃtilohaśca sūtakaṃ ca vimardayet | vajrato yena saṃmardya tapta khalvodare priye || 14b) dhānyarāsi sthitaṃ madhye varṣatekaṃ ca dhārayet | aṣṭāṃte jāyate sūto bhasmī bhūto na saṃśayaḥ || bhāgaṃ tu raktikāyāsustu bhakṣayataṃ mahārasaṃ | aṣṭamekaṃ prayogena dviṣaṣṭivārṣikākṛtiḥ || akṣayaśca jayaściava kāmarūpīhā valaḥ | svacchaṃdagamano sohi jāyate nātra saṃśayaḥ || anyaṃ ca sa tu vakṣyāmi sādhakasya hitāvahaḥ | piṃḍapātenajebhītāye cānye bhaya ca kramāt || teṣaṣṭaṃti mahāvīryaṃ kākacaṃḍeśvarī mate | karkoṭi tailamādāyaniṃvūrapiṃ ca pāradaṃ || pāradaṃ mardayet tatra saptāhaṃ sādhakeśvari | mṛyate tadrasaṃkṣipraṃ nasyapāne niyojayet || abhyaṃgaṃ pāṭhakārayattena ṣaṇmāsātra varānane | akṣayo ajaraḥścaiva jarāroga vivarjitaḥ || mahākāyo mahāvīryadviraṣṭivārṣikākṛtiḥ | iti karkoṭīkalpaḥ || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi bhakṣayadyastu sādhakaḥ | kṣīrāhyamadhusaṃyuktaṃ kakoṭī vījapurayo || 15a) bhakṣayet sa tu ṣaṇmāsaṃ kṣīrāśī kāmavarjitaḥ | valīpalita nirmukto aṣṭamekaṃ dviraṣṭayoḥ || karkoṭī vījamādāya sūkṣmacūrṇaṃ tu kārayet | bhakṣayet madhusaṃyuktaṃ kṣīrāśīvarjitendriyaḥ || aṣṭamekasya yogena mahākāyo mahāvalaḥ | aṭhate sarvadīpāni kākāyurbhavate naraḥ || athavā tasya vījāni bhakṣayet ghṛta saṃyutaṃ | aṣṭadvayaprayogena kākadvayaṃ sa jīvati || tasya vījaṃ rasaṃ gaṃdhaṃ bhṛṃgarājena mardayet | jīvakasyodare sthāpya aṣṭamekaṃ samāhitaḥ || aṣṭate gṛhyayennena ekāṃte vidhivatsthitaṃ | śitatāpa vinirmukto varṣamekaṃ vasedyadi || mākṣikena samaṃ yuktaṃ kṣīrāśīvajitendriyaḥ | sajīvet kākacatvāri caṃḍavātā hito pivā || aṭate sarvadīpāṃśca kāmarūpī mahāvalaḥ | ajayo sarvabhūtānāṃ vajrakāyo mahāvalaḥ || asate kākajaṃghāścamākāṃḍī ca mahauṣadhī | 15b) tasyāṃte ca kṣayaṃ kālo jīvate kākapakṣiṇāṃ || kākāḍīkākasaṃkāśakākaśākākalocanā | bhakṣayedyastu mānavyo kākāyurbhavate tu saḥ || iti kākajaṃghākalpaḥ || ata paraṃ pravakṣyāmi guhyānāṃ ca mahauṣadhī | yathā tu labhate devi sādhakānāṃ hitā vahaḥ || kāmikākāṃkāḍī tu kāmundikākamācikā | gaṃḍīmiti gaṃḍiśī ca kāmitikācamānayo || kāmiti karkoṭā ca samitisaṃmarī bhavet | kāmitilyā ca kāmiti pippalī bhavā || kāmitikaṃ śulye ca kāmiti bhṛṃgarājakāṃ | kāmitikalujā ca kāmitikaṭutuṃvinī || kālomiti lohitvaṃ ca vidhitistaṃ vinirmalā | nāmitāye ca proktā ca mitikāmitikātathā || iti saṃketavakṣyāmi sādhakānāṃ hitāvahaṃ || kathayāmi samāsena sādhakā siddhidāyakaṃ | 16a) etaistu mardayet sūtaṃ gaṃdhakena samanvitaṃ || bhakṣayedājña saṃyuktaṃ ṣaṇmāsātsādhakottamaḥ | jitendriyopikṣīrāsītvaṃ ayutaikaṃ sajīvati || kaṃguṇītailena pāradabhakṣaṇavidhiḥ | gaṃdhakaṃ rasasaṃyuktaṃ kaṃguṇī tailasaṃyutaṃ || māsameka prayogena aṣṭamekaṃ tu bhakṣayet | kṣīrāśī brahmacārī ca lakṣāyutvaṃ bhaviṣyati || bhavate sādhakebhadre vajrakāyo na saṃśayaḥ | svacchaṃdagatimānaṃdī raseṃdrasya prabhāvataḥ || kākacaṃḍeśvarī sāstre sādhakaiṃ siddhidāyakaiṃ | iti rasakaṃgaṃdhakakaṃguṇītailaḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi amaratvaṃ sādhako bhavet | rasagaṃdhakasāmekaṃkaṃguṇītailemardayet || vījaṣṭakṣodaresthāpya aṣṭamekaṃ prayatnataḥ | pūjāṃ kṛvā tato bhakṣemākṣīkai rasasaṃyutaṃ || aṣṭānavarṣamekaṃ tu kṣīrāśī kāmavarjitaḥ | dviraṣṭavārṣikā jīvet kāmarūpī mahāvalaḥ || 16b) anaṃtaraṃ prayogāni guhyādguhyataraṃ bhavet | haritakī brahmakalpaṃ mahākāṃti sa pāradaṃ || ekatraiḥ mardanaṃ kṛtvā kaṃguṇī sahamardayet | vajratoyana saṃmardya taptakhalvodare priye || dhānyarāsaṃdhu madhyaṃ tu varṣameko hi dhārayet | aṣṭāte jāyate sūto bhasmabhūto hi jāyate || bhāgaikaṃ raktīkāyā syāt bhakṣaya tu mahārasaṃ | aṣṭameka prayogena dviriṣṭi vārṣikā kṛtiḥ || akṣayoḥ ajayaṃścaiva kāmarūpī mahāvalaḥ | svacchandagamano sohi jāyate nātra saṃśayaḥ || iti haritakī brahmakalpaḥ || athānyaṃ ca prayogāni rasasyamāraṇaṃ prathā | sādhakānāṃ hitārthāya yathā sarvajñabhāṣitaṃ || grāhayeta raseṃdro hi poṭalī sūtraveṣṭhitaṃ | svanārīkaṃdarecchipya dīrghaḍole prayojitaṃ || snānaṃ ca kārayennāvat tāvadbhiṃghādati saurasaḥ | śaṃkhapuṣpātulepātusidyenaketrivārake || 17a) mṛtikāṃ punaḥ lepayet || dhāmyakarma samāyogaṃ mṛdusūtaṃ ducyate | śatāṃ śaṃvedhayadbhadredhamakāmārthasiddhidaṃ || puraśroṣadha saṃyogāt taptakhalvekṣiped rasaṃ | kṛṣṇābhaṃ jāyate tatra āsāpāśahataṃ kuruḥ || jāyate māsamekaṃ tu kurukarmāyadhyacchayā | sahasravedhakaṃ sopi jāyate nātra saṃśayaḥ || iti poṭalīpākarasendraḥ || atha jalukāvidhiḥ || ataḥ paraṃ sādhakārthāya kāmasiddhiryathā bhavet | jalukājāyate bhadre durlabha bhuvanatrayo || aśvacāṃḍālikākaṃdaṃrasaṃte naiva mardayet | svanārī kaṃdarasekṣipyadhāmyakarmatathā kuruḥ || punantumardanaṃ kṛtvā śleṣmāṃtakarasena tu | taptakhalvodarekṣipyamāsamekaṃ samāhitaḥ || jalukā jāyate tena mahābhadrāyadāpiṇī | kṣobhaya sarvanārīṇāṃ mahāsaubhāgyavardhanī || 17b) kāmārthī sādhakośca kṣobhayastri sahasrakaṃ | mahāmadaneśvarī nāmnā kṣobhayet bhuvana trayaṃ || vidārīkādamādāyaverakaṃdara saṃyutaṃ | mardayet sūtakaṃ tena māsamekaṃ vicakṣaṇaḥ || śveta vyālodarekṣipya jalukādrāvanaṃ tathā | kāmabhoga mahāyuktaṃ drāvaṇaṃ bhuvanaṃ trayaṃ || atha vā jalukānāṃ tu saṃkṣapāt sādhakasya prabho | hayamārīkaṃdamādāya sūtakaṃ mardayettataḥ || gonasarpodarekṣipyajalukāvaṃdha jāyate | mahākāmeśvarī nāmnā sarvakāma prasādhinī || athānyā tu jalukā tu sādhayet sādhakeśvari | jagacāṃḍālikā daṃḍesūtaṃ saṃmardyasuṃdari || spatāhena mahādevi sādhayet kāmahetunā | athānyā tu jalukā hi rasānu samabhidyate || trailokyamohinī nāmnā sādhayet kāmahetūnā | kāmeśvarī nāmavidyātā sādhakānāṃ hitā vahā || kākāḍīkaṃdamādāyāśvamārīkaṃdasaṃyutaṃ | 18a) bhṛgamārīkaṃda sahitā sūtakaṃ mardanaṃ kuruḥ || citravyālodarekṣipyakāmārthaṃ jāyate rasaḥ | kāmeśvarī triyaṃyeśca kṣobhayatsādhakottamaḥ || athānyā procyate bhadre jalukāmadadrāvinī | yathā tu drāvayennārī sādhakaṃ sauṣyadāyanī || grāhayet karavīraṃ ca narakaṃdīhayamārikā | sramārī rasasaṃmardyasaptaikaṃ tu na saṃśaya || japāṃtavyālodarekṣipya jalukā kāmabhoginī | suṣahaṃto asādhakānāṃ saṃkṣepāt kathitaṃ mayā || iti kākacaṃḍeśvarīmate jalukākalpaḥ || athānyāṃ saṃpravakṣyāmi sādhakānāṃ hitāvahaṃ | śṛṇutvaṃ devadeveśi sādhakosiddhidāyakaṃ || bhramate bhūtaladevivicaredevakanyakā | dadāti sādhakaṃ siddhiṃ yadvīrāvīravaṃdite || āṣāḍhakṛṣṇa aṣṭamyāṃ guruvāro yadā bhavet | svāti nakṣatra yogena devakanyābhi gacchati || sarvavicareyadyasti sādhakaṃ siddhidāyakā | 18b) śrāvaṇemāsi deveśi kṛṣṇāyā ca caturdaśī || guruvāro puṣpayoge kanyā nirgacchate tadā | yathāsti ca marai sarvai krīḍaṃti sarvadāyakaiḥ || bhādrapadeśa yogānāṃ kṛṣṇapakṣe caturdaśī | bṛhaspati bhavedvāredvayaphālguṇarikṣayo || saṃyogā bhavate yastu kanyāvivaranigatā | āśvunemāsiyogena kṛṣṇā cāpi caturdaśī || puṣpanakṣatrasaṃyutā guruvāro vidhīyate | vivareṣu ca yā kanyā sarvasthāneṣu pūjitā || kārtike tu amāvāsyā guruvāreṇa saṃyutā | svātau ṛkṣya samāyāti vicareṣu ca sarvasu || nirgatā siddhiyogena mārgaśirasi pūrṇāyāṃ vṛhaspati suṣumeva ca | mṛgaśiraśvayogena dvāre vivaramanāyikā | rahasya carate varṣā sādhakaṃ siddhisādhayoḥ || pauṣamāseśuklapakṣe pratipadguruvāsare | 19a) mūlanakṣatra saṃyoge devakanyā ca dṛśyate || māghe śuklacaturdaśyāṃ guruvāreṇa saṃyutāḥ | mūlanakṣatrasahitaṃ sarvakanyā vinirgatā || phālguṇe kṛṣṇapakṣe tu tithituṣṇā caturdaśī | bṛhaspati tathā vāre puṣpanakṣatra saṃyutā || kanyā ca krīḍate tatra vivareṣu ca saṃsthitā | caitramāse śuklapakṣe caturdaśyāṃ bṛhaspatau || mūlanakṣatra saṃyoge sarvavivarodvaṃdate | evaṃ tu siddhiyogāni vivareṣu pratiṣṭhati || krīḍate devakanyāśca sādhakaiḥ siddhidā ekaiḥ | iti kākacaṃḍeśvaramate vivarapaṭalaṃ || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi śailodakavidhiryathā | durlabhaṃ sādhakānāṃ ca siddhiyogaṃ ca durlabhaṃ || 19b) udakaṃ vahuvijñeyaṃ divyasiddhikaraṃ paraṃ | kṣaṇavedhī ahorātraṃ saptāhaṃ pakṣavedhakaṃ || māsaṃ ca ṣaṇmāsaṃ ca saṃvatsaravedhakaṃ | etāni śailodakāni sarvā tu samatulyatā || tasyāyaṃtu guṇā vakṣeyena yenāti sādhakaḥ | veṣṭakaṃ ca parityaktā vedhakāṃstupayo japet || hiṃgulaṃ haritālaṃ ca gaṃdhakaṃ ca manaḥ śilāṃ | eteṣāṃ gaṃdhamāhāro prakaroti ca vedhikaṃ || śailodakaṃ kathyate bhadre kṣīre cāṣṭaguṇena tu | tattukṣīraṃ viśeṣaṃ tu pivate sādhakeśvariḥ || ekaviṃśati rātreṇa kṣaṇena vahusādhakaḥ | surādviriṣṭavarṣaikā kāmarūpīna saṃbhavaḥ || śailodakaṃ gṛhītvā tu kulatthena sahaḥ kvāthayet | tena kvāthepacedannedatvā cāṣṭaguṇaṃ tathā || guḍagaṃḍamadhusahaiḥ yathā hāraṃ ca svecchayā | 20a) sannāyuka bhaviṣyaṃti nātrakāryā vicāraṇā || śailodaka gṛhītvā tu triphalā sahabhakṣayet | ṣoḍaśa bhāgaviśeṣaṃ tu tailaṃ ca sahapācayet || guḍatailenābhyaṃgaṃ kuryāttaṃ bhakṣaṇāttataḥ | tataḥ valīpalita naśyaṃti sarvakuṣṭa vivarjitaḥ || divyadeho yathā devo jāyate sādhakasya ca | iti śilodakapārada bhakṣaṇaṃ || māṣaikaṃ māṣasūtaṃ ca hastena śatumardayet | naṣṭapiṣṭo bhavejjīvai punaḥ jīvapyatadrasaṃ || taprasayo māsamekaṃ jarāmṛtyu vivarjitaḥ | nāśanaṃ || athavā tadrasaṃmāṣakarṣeṇa māṣahemakaṃ || guṭikā kārayettena mukhekṣiptvādṛśī bhavet | ṣaḍbhāgaṃ ca haredravyaṃ jīveccaṃdrārkatārakaṃ || athavā rasakarṣaikaṃ tatkṣaṇena tu mardayet | iṃguḍīphala madhya tu śailodaka madhyasaṃkurū || kālena triguṇaṃ caiva kaṭhinyaṃ tasya jāyate | 20b) ṣaṇmāsena mukhaṃ dhārya vajrakāyo bhavennaraḥ || vasanāgayute prāṇe hi divyasahasramodate | tatodakepi vedyāmatakṣīrārdhena pāyasaṃ || māśaikaṃ tu prayogena sahasrāyurbhavennaraḥ | tatodakaṃ gṛhītvā tu harītakī sahakvāthayet || ghṛtena madhunālehyaṃ snigdhabhāṃḍena sthāpayet | saptaikaṃ bhūmimadhyasthaṃ ekaikaṃ bhakṣayetpunaḥ || valīpalitanirmukto jīvedvarṣa śatadvayaṃ | tenodakena mardena abhrakaṃ kvāthakārayet || saptarātraṃ puṭaṃ pākaṃ bharitaṃ jāyate rasaṃ | kurute māsameko hi valīpalita hataṃ bhavet || atha śailodakaṃ mardyaṃ ghṛtena sahalehayet | māsakena prayogena jarāmṛtyu vinaśyati || śailodakaṃ kulatthena kvāthaṃ kṛtvā punaḥ kṣayet | ghṛtaṃ ca madhunā sahitaṃ lehyaṃ ca pivete sadā || māsaikaṃ ca prayogena valīpalita varjitaṃ | mahākāyo mahāvīrya sahasrāyu sa jīvitaṃ || 21a) athavā kiṃ vahunoktena vidhānaṃ nyāyayojibhiḥ | divyadehadharoścaiva āyuvardhayate sadā || kūṣmāṃḍāni ca madyāni phalāniyānikāni ca | lohānikṣipya śailaiśca prabhūtaṃ bhakṣameva ca || kṣīrabhojyaṃ ca jīrṇete vajrakāyo bhavennaraḥ | sarvato divyadehaśca ayutāyurbhaviṣyati || bhakṣeyeśāli ṣaṣṭhaiśca triṣācareyataḥ | parihāraṃ praṣomayoḥ varṣeṇa kalpāyuśca bhavate bhavate sādhakeśvaraḥ || iṃguḍīna tu vījāni śailaṃ bhūtaṃ jale sthitaṃ | tenaiva pratipāyena vaṃgasthaṃbhaṃ karoti ca || pāradena saṃyuktaṃ pānīya viṣanāśanaṃ | rasopari sa sahitaṃ sajaremena veṣṭitaṃ || kuṃḍamadhye prakṣipetajāvaṃ tu kathinaṃ bhavet | sahasrāṃśe ca lohānivedhaṃ tu kanakaṃ bhavet || guḍasya tu palaṃ grāhyaṃkarṣaṃ caiva rasasya ca | 21b) tenodakena mardyaṃti kāṃsyapātre nidhāpayet || tasmiṃ tu kuṃḍe nikṣiptaṃ kaṭhinaṃ tu yadā bhavet | taṃ mukhena ca dhārtavyaṃ sarvarogāpahārakaṃ || daśanāgayutā prāṇe vajrakāyastu yojayet | udare tu ciraṃkāle śubhe sārdhena saṃśayaḥ || atha saṃlohakaṃ grāhyaṃ meṣaśṛṃgenidhāpayet | aparaṃsneparaṃtaṃ tu cūrṇaṃ bhavati śobhanaṃ || tena nāgaśatāṃśena nirvījaṃ kanakaṃ bhavet | vuṣmunārādhitā pṛthvī arkātodarate purā || bhākārejñā kuṃdate yastu vedaṃ yasya nivartanaṃ | śailodakaṃmiti jñeyaṃ viṣṇukhedaṃ tathā bhavet || ghṛtaṃ bhaktaṃ śarīrastu nityavyāyāma tatparaḥ | mardanaṃ ca prakartavyaṃ śailodaka rasāyaṇe || amaro ajaraścaiva vajrakāyo mahāvalaḥ | iti kākacaṃḍeśvarīmate śailodakaḥ paṭalaḥ || 22a) śrīdevyuvāca || kailāśaśikhareramye devadevaṃ jagadguruṃ | pṛcchāmi ca mahādeva kalpaṃ vaitālakasya ca || sādhakānāṃ hitārthāya mṛtyudāridranāśanaṃ | śrī īśvarovāca || sādhusādhumahābhāge yatvayā paripṛcchatāṃ | sādhakānāṃ hitārthāya durlabhaṃ kathyate mayā || kṣālitaṃdulatoyanatālakaṃ ca varānane | tatapaścādvarārohepeṣayettaṃdulai saha || ṣaṣṭikā pṛṣṭhasahitaṃ golakaṃ kārayet punaḥ | prakṣipyodaka madhyena tatasamaśītaṃ jāyate || śoṣitaṃ sūryatāyena pūjāṃ kṛtvā vicūr.itaṃ | bhakṣitaṃ madhusarpibhyāṃ saptarātraṃ samāhitaḥ || udayāditya varṇābhaḥ svarūpo priyadarśanaḥ | khecaratvamavāpnoti mahāvala parākramaḥ || dvitīye saptake devipataṃti śaśimūrdhvajāḥ | 22b) tvacādaṃtāni sarvaṃ tena khāścaiva na saṃśayaḥ || tṛtīya saptakedevikeśaṃ bhramarasaṃnibhaṃ | taptakāṃcana varṇābhaḥ dviraṣṭa varṣakākṛtiḥ || śaṃkhakuṃdeṃdu puṣpaiśca na khāṃgacchali saṃnibhā | navanāgavalo bhūtvā jīveccaṃdrārkatārakaṃ || punaranyaṃ pravakṣyāmi tālakasya śubhāvidhi | tālakaṃ gṛhyate devi mardayettena sūtakaṃ || bhakṣayet pratyahadevimāṣaikaṃ ca dine dine | yāvatkarṣa pramānaṃ tu dinānāmekaviṃśati || aṣṭādaśaikakuṣṭāni utpaṃnāni ca nāśayet | udayādityasaṃkāśaṃ jāyate siddhikeśvari || prāpyate siddhiyogeṃdraṃ labhate siddhimuttamaṃ | valīpalita nirmukto dviriṣṭavarṣakāhutiḥ || navanāgavalobhūtvājīve caṃdrārkatārakaṃ | jalakāṣṭaṃ ca saṃgṛhya kṛtvā cāpi samudbhukaṃ || tena ghṛtena saṃsodhyatālakaṃ niṣanena tu | śaṣāḍhamāsayo paṃcayāvatkārtikapūrṇimā || 23a) puṣkarāṃte sthite madhye uddharetaṃ śubhedine | mardayettena sūtaṃ ca māṣaikaṃ bhakṣayetna tu || prātarūtthāyaṃ medhāvī śaptāhaṃ ca dine dine | dvitīye saptake caiva keśābhramarasaṃnibhā || saubhāgyārogya śrīcanārīhṛdayanaṃdanaḥ | māsameka prayogena apsaraiḥ saha krīḍati || brahmavṛkṣasya kāṣṭhena evaṃ kṛtvā prayatnataḥ | tālakaṃ rasasaṃyuktaṃ dhātrī saha niyojayet || mahiṣīpurīṣavedyaṃ tat svacchayāna ca bhidyate | dinānāmekaviṃśaṃ ca śoṣitaṃ yāvajāyate || bhakṣataṃ rasaṃ siddhaṃ vṛhasyati samo bhavet | nānāśāstrārtha saṃvādī avadhyo sarvabhūtale || tālakaṃ pārade caiva ekīkṛtvā tu mardayet | tālamūlīrasaṃ caiva mardayedrasasaṃyutaṃ || jaṃvīrakāṣṭhaiḥ saṃmardyaḥ lohasyabhājanaṃ kuruḥ | taṃtālakaṃ gṛhītvā tu kṣipejjaṃvīrapūrakaiḥ || 23b) mahiṣīsthāne ca veṣṭhayaṃ pacinirgaṃdhatāṃ vrajet | punaḥ pāradasaṃyuktomātu liṃge na pācayet || tāṃvūlapatrasahitaṃ māṣaikaṃ caiva bhakṣayet | māsameka prayogena iṣṭasiddhirbhaviṣyati || raṃjate sarvalohāni puṭayāṃkena kāṃcanaṃ | iti kākacaṃḍeśvarīmate tālakakalpaṃ samāptam || haritāla satvapātanaḥ || rasaṃ ca tālakaṃ caiva lohapātreṇa mardayet | vījapūraka madhya tu mahiṣī gomayenacchādayet || tāṃvūlapatra madhye tu māṣamekaṃ tu nakṣayet | māsameka prayogaṃ ca jīveccaṃdrārkatārakaṃ || 24a) kāṃtacecābhrakaṃ caiva rasaṃgaṃdhakameva ca | mardayecca tridaṃḍena yāvadbhavati golakaṃ || niṃvakalpaḥ || picumuṃdodaresthāpya varṣamekartu sādhakaḥ | ṣaṇmāsaṃ bhakṣayedyastu jīveccandrārkatārakaṃ || tridaṃḍamarditaṃ sūtaṃ śālmalī vṛkṣe sthāpayet | varṣameka pramāṇenataṃ bhakṣayet punaḥ punaḥ || ṣaṇmāsaṃ ca prayogena jīveccaṃdrārkatārakaṃ | punaranya pravakṣyāmi bhasmasūtavidhiṃ **? || devadālīrasaṃmardya rasaṃgaṃdhakameva ca | pācayet puṭayākanabhasmabhavati sūtakaṃ || bhakṣayettāṃvūlapatreṇa māṣikaṃ māsameva ca | 24b) paṃkṣameka pramāṇena kukṣikuṣṭhādi sādhake || evaṃ prayogena bhakṣayet bhakṣayet palaṃdaśa | valīpalita nirmukto mahāvalaparākramaḥ || suvarṇadṛṣṭirmedhāvī jīvedvarṣa śatadvayaṃ | triguṇaṃ bhakṣayet prājño bhasmasūtavidhau saha || paṃcavarṣaśatānyevajīvecca sādhakeśvari | iti laghusūtakaṃ || oṃ saḥ saḥ srāvaya 2 amṛtaṃ srāvaya oṃ mahau haṃ hasaḥ svāhā kuru kuru somaṃ ca sarasaḥ || śālmalī chedanamaṃtraḥ || punaranyaṃ pravakṣyāmi mahālehyaṃ yathāvidhi | niśācara hataṃ sūtaṃ dhātrī phalahataṃ tīkṣṇaṃ || triphalāmadhusarpirbhyāṃyolihetsojarāmaraḥ | 25a) gaṃdhakaṃ pāradaṃ caiva tīkṣṇaṃ ca kāṃtimeva ca || samadhātau samaṃrdhyārtapalāśavījamātrayoḥ | tripauṣadhādvayaṃjātī śilājitatriphalāsaha || etāni samabhāgāni arkadhātrī ca mardayet | taṃḍulīyarasaṃtaptvā triphalāṃ sahamardayet || khadirakvāthasaṃyuktāṃ śikhipitta samanvitam | mardayettu vidhānena arkasya tu rasaiḥ saha || triphalārasakrātaṃ ca kāṃtisayuktasthāpayet | gojihvātriphalāyāśca vāhyalepāni kārayet || taṃvāhyamṛttikālepaṃ mṛnmayabhāṃḍesthāpayet | puṭayogena bhūmau tu nikhanejjānumātrake || 25b) adhorddhaṣāta dātavyaṃ mṛttikālepagomayaṃ | nityānigaṃdhadhūpānisaṃvatsaraikameva ca || pūjāṃ kṛtvā tu uddhṛtya pūjayeddeva brāhmaṇān | madhusarpiḥ samāyuktaṃ bhakṣayetta mahārasaṃ || śubhedinesu nakṣatre śubhacandre varāvale | prathame saptame caiva kuṣṭhakṣayavināśanaṃ || sarvavyādhi vinirmukto kaṃkumātraṃ mahārasaṃ | saptake saptame caiva khecarī bhavatāvyayā || nālyapuṇyena siddhyaṃti idaṃ caiva rasāyaṇaṃ | na kāṃtena vināsūtaṃ na sūtaṃ kāṃtivarjitaṃ || na saṃkramati deha na gṛhapiṃḍamivāṃbhasi | iti mahārasāyaṇavidhiḥ samāptaḥ || 26a) oṃ namo rasendrāya || dharmaṃ kīrtiṃ samāśritya kathyate rasasaṃgrahaḥ | vinādravyaṃ na siddhyaṃti tasmāddravyanirūpaṇaṃ || jayati rasavarendraḥ kuṣṭhapuṣpādiroganut | praharati samastāyeya yadasti narāṇāṃ ca valīpalitaṃ vinaśyati || dīrghāyurdadāti ca rasavadhyaṃdaviṣyaṃti khecaratvaṃ dadāti ca || yadā aṣṭādaśaṃ karmarasaṃ yena vaśīkṛtaṃ | hanyāttasya jarāmṛtyu dāridryaṃ mṛtyumeva ca || svedanāddarśanā mūrchāmutthāpyapānarodhanam | niyamādīpanaścaiva gaganagrāsapramāṇataḥ || mathanācāraṇavidhānaṃ drāvaṇaṃ ca tathā paraṃ | 26b) garbhadūtakaṣārātajāraṇaṃ raṃjanasya tu | māraṇaṃ kramaṇa caiva eva maṣṭādaśa kramāt || na svedatonāgni siddhirasavyaṃ caiva bhāvitaṃ | muktibheda eva svedo aṣṭakarma pravakṣyate || svedācaraṇavidhānaṃ jāraṇaṃ māraṇanthā | jāraṇaṃ caiva vijñeyā aṣṭakarma ca || na svedāntī vratāṃ yāti narakto raṃjayet paraṃ | na jārito bhavedvāpī na yogaṃ kramatepi ca || ebhiḥ karmānusāraiśca samīkāsuvaśī kṛtam | hanyāttasya jarāmṛtyudāridryaṃ duḥkhanāśanam || sādhayenmaṃtrayaṃtrābhyāṃ saghoṣaṇa krameṇa ca | saṃsvedanāśayogena tatkṣaṇaṃ vadhnāti sūtakaṃ || 27a) dhūmresuniṣṭhite caiva maṃdūkalūta eva ca | kaṃpaṃnikuṃbhakaṃ caiva rasasya paṃcadhāgatiḥ || svedanaṃ vakṣyate yatra śṛṇusaṃkarasiddhidaṃ | pāṭhāpunarnnavācaivalāṃgalīyaviciṃcakā || devadālpātakāpaṃca oṣadhī ityathocitā | sigrusiṃdhaṃ trikaṭukaṃ sthālyāṃdolāgnināpacet || punaḥ puṭetu mṛtatvaṃ jāraṇābhukamucyate | nahiṣī dugdhapālaṃ ca kāraṇaṃ vījapūrakaṃ || jaṃvīrāmlaṃvetasatyavṛhatyayavaciṃcakā | sigrusaidhavatulyasya patrāṇi pakvayāni ca || saurāṣṭrahayakāsīsasiṃdhayo āranālayoḥ | dinadvādaśamityāhurmadirāra sa ucyate || 27b) abhrakacūrṇabhāvanāṃ vahuvāraṃ punaḥ punaḥ | sutaptalohakhalve tu siṃdhunāsahitaṃdhunaḥ || sūtakacābhrakaṃ madhyeyāvadbhavati golakaṃ | hemakriyā su hemāni tārakriyā sutādayaḥ || mūṣāṃ kṛtvā ca dhāmayedabhrakayādāṃsamardayet | kāṃsya dviguṇatriguṇeṣu yathā saṃketacāraṇaṃ || jāraṇañca pravakṣyāmi rasagrāsasya caritaṃ | siṃdhuvidrānvittamebhirjāraṇaṃ ceti kārayet || svedaṃdadyāttu saṃyogekṣaṇaṃ vadhnāti sūtakaṃ | pariṇāmyati || athānyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || rasābhragolakaṃyattugostanākāramūṣake | adhorddhavihidatvena hāṃyāsiktātapūrayet || 28a) adho mṛdvagninājārayet || rasoparistokamṣtokacapurāmlasiṃdhu dāpayet | evaṃ tu tridine jīrṇe grāsate jāraṇādikaṃ || jīrṇasya lakṣaṇatrīṇi caturthaṃ mṛtpiṃḍabhūtakaṃ | atha vajravaikrāṃtavidhiḥ || ṭaṃkaṇaṃ ṭai hatasyā tu divyauṣadha yogena saṃsparśābhavate mukhaṃ | tatkṣaṇaṃ vadhyate rasaṃ evaṃ abhrakarasaṃ caiva pūrvokteṣu ca karmasu || iti jāraṇaṃ || atha drāvaṇam || hiṃgvāṣṭaṭaṃkaṇaṃ savyaṃ tribhiḥ saṃyuktameva ca | vidrañca jāraṇaṃ śreṣṭhaṃ rasā aṣṭau sadāpriye || atha vyākhyā syāmaḥ || 28b) arkakṣīreṇa śaṃkhaṃ ca cūrṇapuṭitasaṃmataṃ | idamekaṃ viḍaśreṣṭaṃ rasajāraṇamuttamaṃ || guḍanāmeti bhasmasya gālitaṃgojalena tu | pītagaṃdhakabhāvāttu yadvāraṃ sādhitaṃ bhavet || atha vyākhyāsyāmaḥ || mūlakandapuṭaṃ dagdhaṃ bhasmagomūtragālitaṃ | gaṃdhakaṃ tena bhāvyetaśataikaṃta punaḥ punaḥ || itthamuktaṃ viḍaśreṣṭhaṃ gaṃdhakasya muṣaraṃsaḥ | athavā citrodaka bhasmagālitaṃ ca gomūtrake || bhāvanāneka yuktā tu iti paramavidu ucyate | lakṣaṇakṣāroparasairmūtrāgomūtragālitam || uktāmrajāriṇīmebhiḥ kuruktaṃsānupācayet | 29a) samudrasaiṃdhavānāṃ ca viduromāti sauvarcalaṃ || javakṣārasauvarjakānāṃ ca ṭaṃkaṇe ca sahasaṃyutau | mekṣakapālāsakṣāraiśca tilakṣāre apāmārgayoḥ || asvacchaṃ vajrakākṣāsva arkakṣāra eraṇḍayoḥ | unmattaṃścakūṣmāṇḍaśca gomūtreṇa tu gālayet || idamevaviduṃśreṣṭhaṃ sarvalohānidrāvayet | dvauharidrāṇimajiṣṭāpataṃgeraktacaṃdanaṃ || kusubhaṃ kuṃkumaṃ caiva haṃsapādaṃ tathā samaṃ | ṭaṃkaṇaṃ caiva mākṣīkaṃ śaṃkhacaṃ śvetakācayoḥ || tālakaṃ prativāyena deyatiṃvyūṭajīvayoḥ | nirmalaṃ bhavate tāraṃ yaśodhana manuttamam || nivyūṭavaṃgābhramasya saptamekarṣa ṣoḍaśaṃ | 29b) guṇaṃ ca devi kuṣitameva kūṭādhikaśatavedhakam || nivaheti tārasya ca mṛtavaṃgasyameva ca | śvetobhrakosamaṃ satvaṃ gṛhṇīyāttaṃ nivāhayet || yāvattārāvaśeṣaṃ tu evaṃ tu saptavārake | ṣoḍaśāttubhinnamasyātpādāṃśena ca jāritaṃ || śatavedhaṃ pūrvavatsyāt jñātvā tu vījamelanaṃ || iti || raṃjakaṃ tu pravakṣyāmi śvetapītagvidhiryathā | sāraṇaṃ kāraṇaṃ vakṣyegomahiṣājya saṃpure || godhāśaśakāvasājāti yathā lābhe raktapītagaṇāni ca | niryāsaṃsamatailena paripakvaṃ bhavettu sā || sāraṇārtha prayogaṃ ca sādhayedrasakarmaṇi | 30a) haradaṃtī vījasamaṃ tailāhaṃ agnisādhitaṃ || evaṃ pratisārastu bhavati sāraṇakarmaṇi | haraṃ ca pāradaṃ daṃtī samaṃkasya ca vījāni || vījeti harivījāni tāravījānimeva hi | sameti samabhāgāni tārabhāgaikaṃ nāgabhāgaikaṃ || adho agniṃ pradadyāt tailena sārdhaṃ ca kuru | kasya puṣpāṇi sadaśaḥ daśamūṣā sthāpayet || hemavījantu bhāgaikaṃ āvartopi niṣevayet | samarasāṃbhūtakāyā evaṃvidhaṃ ca mardayet || satvapātanaṃ vakṣyate || gugalaṃśalipiṣṭaṃ tu kṛṣṇā tu mṛttikā saha | kavalaṃ samacūrṇantu gṛhītvā kṣīrakvāthitāṃ || 30b) pākakāle cābhrakaṃ datvā cālitaṃ miśritaṃ kuru | piṃḍī vadhvā kṛtā tena saptāhe niṣitādhayet || khadirāṃgāra agnau ca abhrasatvaṃ tu patitaṃ | aparayogaṃ || saptāhaṃ ca daśāhaṃ vā abhracūrṇaṃ tu melayet | ca calva ca sapiṃḍa madhyāttu dināptaṃ dhāmitaṃ kuru || mṛduśīśakasatvaṃ ca satataṃ patiti cābhrakaṃ | mākṣikasatvaṃ || kṣaudraṃ gaṃdharva tailena saghṛtaṃttumabhinavāṃge | āmāvādadyāttu bhūṣo vārtā bhāvitaṃ vaṭī tathā || kadalī rasasaṃyuktaṃ bhāvanā mākṣikasya ca | kuryānmūṣāprataptāyāṃ kṣipettu mākṣikaṃ tathā || 31a) satyaṃ nāgeṃdratulyaṃ ca gatanti mṛdayaṃ tathā | sa ca vaiśvānarābhā tu mākṣika satvameva hi || drājau *? dreti vikhyātaṃ gaṃdharvati erāvayoḥ | vātavatī lakṣmaṇājñeyāvadeti kumārīgaṃdhakaṃ ca || vārāhakāṃtāṃ tāṃvūlapatrakāṃsyā ca lepayet | anenaiva prayogena trisaṃdhyo taiva yogavat || ṣaṭparisātu satvaṃ ca pataṃti sāramekavat | athāparayogaḥ || kaṃkuṣṭa ṭaṃkaṇābhyāṃ ca strī dugdhena tu mardayet | kṣiptaṃ patati mūṣāśca prataptā parivātakaṃ || sakaṭatvasyasyātu mahiṣī karṇamalasya ca | kaṭāṣyakarṇa tu malaṃ guṃjasaptapīṣayet || 31b) pralepittaṃ mūṣāyāṃ tu taptasya pratikṣipyate | kaṃkuṣṭaṭaṃkaṇaṃ stanyaṃ vā mitraṃ dhāmyadrāvaṇaṃ || strīrapi vajrīkṣīreṇa bhāvitameraṃḍa tailakaṃ | keśasahitaṃ dhumettaṃ patatitāpyasatvayoḥ || tāpyacūrṇaṃ rasasya ca manacaṃcala svabhāvataḥ | rasaṃ vaṃdho kiṃśapīti bhūtale || pāṭhāṃtare || āranālena lohaṃ kaḍukṣākena tu khedanaṃ | ghṛtamadhunā sahamardyaṃ pācitaṃ syāt strīravivajrakaṃ || kṣārayobhāvitaṃ kṛtvā ghṛtasya madhunā saha | gṛhadhūmakaṃ datvā ca dhamettutasya satvaṃ ca || patitaṃ bhavati hemakamekī kṛtvā tu meva hi | 32a) aṣṭāṃśena dharitvā tu satvasya melakaṃ kuru || sūtamititāpyarāsīka satvapāttanaṃ vidhiḥ | tālakasatvaṃvidhiḥ || rasatālaṃ samaṃ kṛtvā kūṣmāṃḍa caiva mardayet | haṃḍikātthāpayettatra tāmrapātre chādayet || śaktikāpūryāsvedāṃ ca praharadvayaṃmeva hi | paścāntu śītalaṃ kṛtvā tālasatvaṃ vidhīyate || evaṃ tu vidhiyogāntukaṃ kuṣṭarasasatvayoḥ | gaṃdhakarlohapātreṇa satvapātanakaṃ bhavet || haritāla satvavidhiḥ || iti śrīrasasārottaraṃ caṃḍī maheśvarasaṃvāde rasapātanavidhiḥ || lohānāṃ māraṇaṃ vakṣye arivargaṃ yathā kramāt | 32b) tālenavaṃgaṃdaradena tīkṣṇaṃ nāgenaniṣkaṃśilayā ca nāgaṃ | gaṃdhena kāṃsyaṃ tenaiva śulvaṃ tāraṃ ca mākṣīkarasena hanyāt || iti māraṇa arivargaḥ || harapaṃgarūḍo samarasī kṛtaṃ sṛṣṭaṃ pariplutaṃ pītagaṃdhasyaiva ṣaḍguṇaṃ | evaṃ trimāritaṃ jāritameva bhavati caṃdrārkavedhī mahārasaḥ || ṭīkā || hareti pāradaṃ pannageti nāgaṃ garuḍeti hemavījaṃ sameti samabhāgāni gṛhya samarasī kriyate | tailāśāyāṃ mṛdāgninā | sārakāṃsyapātreṇa ca tailena hi dhāryatāṃ | cārayati yāvat sāvaśiṣṭhaṃtriṇam jārayet || 33a) pūrvoktamāraṇavidhiḥ || caṃdrārkavedhī mahārasaḥ || trinetrogaruḍārūḍho mṛdukāṃtarakasveta | gaṃdhakasamāsakharāṃcayonyāṃlakṣaṃ ca gamyate || ṭīkā || trinetretirasaṃgarūḍeti hemavījaṃ mṛdukāṃtaṃ mṛdukāṃtaṃ mṛduḥsīsakaṃ | kāṃākāṃtipatreṇa etānvitau kariṣaṣaṣāgni svedopari strīpuṣpebhāvitagaṃdhakamākṣikayāścūrṇaṃ | pratīvāpadeyaṃ dhārayet | yāvadaśāvaśiṣṭaṃ triguṇaṃ jārayet pūrvoktamāraṇavidhiḥ || taṃmārayettrivāraṃ tu śulvavidhikaraṃdhātuśodhanaṃ vakṣye gaṃdhakakaraṃ ca | eraṃḍa araṇītailena drāvayitvā mṛdāpitāṃ || 33b) dhattūrakaraseniṣaktāyāṃ tataśchāgakṣīreṇa dinamekaṃ | mṛdusvedaṃ tataḥ kuryāt | abhayāṃ | rāśnāsa tu madhyā tu miśreṇa saptavāraṃ bhāvayet || iti gaṃdhakaśuddhiḥ || daradaṃgopittena pakvatailaṃ mahiṣītakreṇadolā | svedodinatrayaṃ tataḥ | poṭalikāyāṃ vījapūrake nikṣipya maṃdāgnināpacet | vāratrayaṃ ca pañcāt śikhipittena palāśarasena ca || iti daraśuddhiḥ || śilāyā gopittena vījapūraka pakvacaṃvahuśaḥ | vibhītakaraseṇāpi miśreṇa tāpayitvā | iti manaḥśilāśuddhiḥ || 34a) haritālaṃdhātrī rasena pariplutaṃ arkapatraṃ mṛduliptaṃ puṭatrayaṃ puṭayākatrayaṃ kuryāt | bhūyobhūyośuṣkabhāvanāṃ kṛtvā vatsamūtreṇa | peṣayitvā ca tāṃvūlapatra rasabhāvanāpunaḥ puṭapākaṃ ca tadvat | kūṣmāṃḍa rasenāpidolikāyāṃ ca vaddhvā taṇḍulabhedaṃ kṛtvā pacedvahuśaḥ | iti tālaḥ | mākṣikaṃ āranālena gavāṃ mūtreṇa ajāsūtreṇa tu punaḥ | kramaśaḥ kvāthayet | kulatthena āranāṃledvau ca kasauṃjīrasabhāvayitvā rājakośātakī rasena kūṣmāṃḍagaṇayārirasena yācayet || iti kāṃsya śuddhiḥ || taṃḍulatoyaṃ kṛtvā ca eraṃḍatailena pācayet || 34b) gairikaśuddhiḥ || iti kākacaṃḍeśvarīmate sarva || varṇoktaraṣādīnāṃ ca vakṣyeyā ca hitāgamaḥ | vṛddhānāṃ puṭakvaṃcakanīyasañca triguṇakaṃ || kalkamādāyatāraṃtāramādāyakāṃcanaṃ | ṭīkā || yāmitipāradaṃhimiti hiṃgulaṃ tāmititāthaṃ | mākṣīkāṃgamiti gaṃdhakaṃ | ma iti manaḥ śilākramavṛddhyā tu gṛhyaṃte vṛddhiriti vījapūrakarasena madyanavet | jaṃvīrakarasena vā kanīyasetu śuddharāḥ dusaktapatrakṛtvā kalkenalepya puṭena cūrṇaṃ syāt tataḥ | mṛducūrṇa samaragoghṛtenamodakaṃ tārasya triguṇaṃ nivahet tāramādāya kāṃcanam || 35a) nirvāhiṇa kālena tāradaśāṃśena hemavījaṃ dātavyaṃ jñātvā melakaṃ | śulvamapi pakvaṃ tena samaṃ samaṃ nivihetu | śulvacūrṇaṃ goghṛtena moditaṃdukarṣa catuṣṭhāyāṃ tārasametinirūḍhaṃ bhavati | tadardhena kalyāṇakaṃ śulvamiti pūrvoktakalkaṃ na puṭitaṃ bhavati | śulvacūrṇeṅgoghṛtena moditaṃ taccūrṇaṃ hemena dadyāt | triṃpalaṃ triphalaṣadyalaṃ vā kaṭi pramāṇaṃ vāhayet | varṇotkarṣa catuṣṭayaṃ bhavati | athavā triguṇanirvāhayet tadeva mṛtāśulva pūrvokta cūrṇīkṛtaṃ daradaṃ na 35b) samaṃ goghṛtena moditaṃ tadardhena kalyāṇakaṃ | ṭīkā || rasabhāga 1 tālakabhāga 1 ekatramarditapeṭhakairasasāṭhidina 3 paścāttugolakaṃ kṛtvā haṃḍikā madhye sthāpya upari avajre vadupiṃḍa datvā punaḥ | sarāvayitvā vālukāyābharitavyā upari adhomukhaṃlipta urdhvadvāreṇa nīraṃ datvā punaḥ sarāvamudrikā adho agniṃ prajvālayet | prahara 3 svāṃgaśītalaṃ grāhyaṃ uparāṃti kāṃsyapātraṃ tataḥ | kṛtva tatarasaṃdoṣasthāne dātavyaṃ ratā 4 || iti rasasārottare dalādhikāraḥ || pārābhāga 1 hiṃgulabhāga 2 36a) svarṇamāṣī bhāga 3 gaṃdhakabhāga 4 manaḥ śilabhāga 5 dhattūrakarasemardayet lākṣārasena kadutora īrasena yāvaddi tatrayaṃ śulvaśuddhabhāga 15 kaṃṭakavedhīpatra kuryāttena lepayat | punaḥ kiṃcidgaṃdhakaṃ datvā mardayet | pādāṃśena nīlakāṃ ca deyaṃ | ṭaṃkaṇaṃ deyaṃ śuddhaśulvabhāga 3 śuddhatārabhāga 1 taṃcūrṇadhāryemūsiphirā vai khāgaśītalaṃ paśyat | evaṃ vidhi trivāraṃ samanirvāhayet | prakāśamūṣāyāṃ yāvatārāvaśiṣṭāni vā harini kālaitāradaśāṃśena ādivījaṃ dātavyaṃ tāraṃ tārakaraṇavidhiḥ || 36b) rajoṣṭha karṇikā syāt śuddhaśulva samanvitam | sarvadhātu māraṇam | vyūḍhaṃ pādāṃśena nimitaṃ daśavarṇikāsyāt | hematāraṃ kūṣmāṃḍarasena arkakṣīreṇapeṣayet | lepayedvaṃgapatrāṇi puṭena mriyate | acaṃmuṃḍī bhedarasaṃ caiva śilāyāṃ peṣayena tu | lepayennāgapatrāṇi puṭaṃ āyasanniyeta | tāpyakaṃgaṃdhakaṃ caiva ajākṣīreṇa peṣayet || lepayet śulvapatrāṇi mriyate tāmramuttamaṃ | tāthaṃ gaṃdhakadaradaṃ arkakṣīreṇa pīṣayet || lepayettārapatrāṇipuṭaṃ jāyate valaṃ | tāpyavalaṃvasādaraṃ kāṃcanī kvāthamardayet || 37a) lepayeddhemapatrāṇipuṭaṃ mriyate kṣaṇāt | caṃdraṃ caṃdrakalāpetaṃ ravibhāgaṃ raviryathā || kanakasyadvayaṃbhāgaṃ caṃdrārka hematārayoḥ | daradaṃgaṃdhakaṃtāpyaṃ śilāyārasasaṃyutaṃ || rasakasya dvayobhāgā khalve kṛtvā tu mardayet | tridinaṃkā ca madhyā tu raviśaśilepitaṃ dalaṃ || maṃdānalena pakvaṃ tu ślvena kalkaṃ bhavet | bhojanaṃ vartikānāṃ tu ye vāpi na tadutthitāḥ || prathamaṃ vittaye bhakti grāsamukti rasāyaṇaṃ | bhuktimukti na jānāti pāpiṣṭhāmohitā tanau || lohānāṃ śodhanaṃ vakṣye sarvadoṣa vināśanaṃ | yena śodhita mātreṇa nirmalatvaṃ prajāyate || 37b) gāḍhīchatrāṃpataṃgīgrāsīḍha ca durmelakaḥ | aśuddhe sarvalohāni ṣaḍbhirdoṣaiḥ praṇaśyati || athā ca śuddhaṃ bhūmikṣetraṃ dhānyaṃ caiva pradohati | tathā ca śuddhalohaṃ ca dravyañcaiva prakāśayet || prathamaṃ lohaśuddhaṃ kṣetraṃ caiva dvitīyakaṃ | tṛtīyaṃ rasavedhaṃ ca dravyaśuddhaṃ caturthakaṃ || ādivījottaraṃ kuryāt madhye ca rasavedhakaṃ | acarasavedhakaṃ || aṃte melāpakaṃcaṃvayojānāti sarvartikaḥ | haragaurī melāpaṃca dṛṣṭvā pāpaṃ praṇaśyati || puṇyahīnā na paśyaṃti iti pāradamelanaṃ || kiṃgajaisturagaiḥ strībhiḥ pṛthivyā dhanasaṃcayaiḥ | 38a) tadāpi bhogamicchaṃti satśarīramavasyati || mānuṣaṃ janma saṃprāpya sarvajaṃtuṣudurlabhaṃ | ātmānaṃ mokṣitaṃte ca yena sādhyaṃ tu pāradaṃ || guruṃ devarasaṃ caiva dūṣayaṃti durātmanā | patitā narake ghore na teṣāṃ punarāgamaḥ || gagane rāśisaṃkhyā tu śatapaṃca tathā bhavet | abhraka parīkṣā || śvetaṃ pītaṃ tathāraktaṃ kṛṣṇābhraṃ ca tathā paraṃ | ekaikasya tu rāgasya dviguṇaṃ caiva kalpayet || jānāti sādhakānāṃ tu abhrakaṃ tu caturvidham | śvetā ca brāhmaṇā jñeyā raktavarṇāśca kṣatriyāḥ || pītā vaiśyāḥ samākhyātāḥ kṛṣṇaṃ śūdramudāhṛtaṃ | 38b) ekaikasya ca varṇasya jātiścaiva caturvidhā || pinākīdardurī vajrīrasendraṃ ca caturthakaṃ | parīkṣāyāṃ prakurvīta tadākarma samārabhet || kṣīramadhye tu saṃsthāpya pacayenmṛduvahninā | tāvacca pācayet prājño yāvat kṣīraṃ pramucyate || aṃdhamūṣā tataḥ sthāpya dhāmayeta punaḥ punaḥ | mūṣāyāṃ sāṃdulegrāhyaṃ kṣīramadhye tu cāṃbhasi || parīkṣāṃ kārayettatra abhrakasya mahātmanaḥ | sphuṭayettaṭaṭāśabdaṃ tvacāsarvatra jāyate || raseṃdrī ca vijānīyādra sa karmaṇi cottamaṃ | saṃkodhavardhate cāpi pinākīmiti vidyate || 39a) taptaṃ dardurabhedyaṃte dardurīti nigadyate | vajraṃvajra samākāraṃ vajrī ca iti mucyate || hrasvoti dīrghamāyāti pinākīpyaṃkakarmaṇi | dardraṣṭo sthūlamāyāti dardurī samabhidyate || vajrīvajrakṛtā devi vajradehastu jāyate | yathābhraṃca tathā khyātaṃ caturvidhaṃ vyavasthitaṃ || īśvara uvāca || ācāryeṇa prasaṃgaṃ na yathā bhakti dṛḍhistathā | vaṃcayeddārūṇaṃ kālaṃ gurupāda prasādataḥ || mukhena udakaṃ kṣipyaśītollaṃ tatra lakṣaṇaṃ | ullena jīvatāṃ devi śītena maraṇamādiśet || yathā śītagataṃvāri ṣaṇmāsā mṛti jāyate | 39b) pranāśaḥ sarvalokeṣu śṛṇukarma varānane || udyānaṃ calite yena ūrdhvaṃ vāuḥ pravartate | eko mṛtyupathaṃde gṛhṇāti maraṇāṃ tathāṃ || evaṃ cihne samutpanne kālaṃ ca bhavati dhruvam | nagnaṃ kṛvā varārohe yena mṛtyuvaśaṃgatāḥ || idaṃ kṛtvā tu deveśi mānuṣāḥ kālapīḍitāḥ | kadalīpatra saṃsthāpyaniṣkaṃ tatra nidhāpayet || retaṃ patati deveśa kadalī patracopari | taṃreta madhunāmiśraṃ gavyasūrpisamanvitam || nasyaṃ dadyādvarārohe yena mṛtyuvaśaṃgatāḥ | phūkayitvā varārohe ghaṭikādvayagocare || 40a) punarjīveta deveśa yogato yamaṃ maṃdire | yatra deśegatā vāyuḥ saṃpuṭenasya dāpayet || mṛtyu saṃjīvano nāmalabhedvari prasādataḥ | brahmaviṣṇu hareścaiva mṛtyuṃ saṃjīvanī kṛtā || eṣabhedavibhedenavayetkālamāgataṃ | parābhiṣṭhe ca lobhiṣṭhe pāpākarmaṇi dūṣite || vittamātmya prasṛṣṭebhyāṃ akathyaṃ vīravaṃdite | karoti bhakti saṃyuktaḥ adhvātaṃ śuddhabhāṣitaṃ || dadyātu cottamāvidyāśiṣ.yaimāyā vivarjitaḥ | sāmānyaṃ sarvalokasya grāsaṃ chādanameva ca || acareṇa labhetsiddhi brahmavidyādikaṃ kramāt | 40b) ācārye pūjite devi atha vittānusāraṇaṃ || kathayāmi varārohe kalpaṃ amarasuṃdarī | yena amaramāyāti yoginaśca varānane || vījasya paṃcabhāgāni ghṛtabhāgatrayaṃ bhavet | madhu dviguṇabhāgena ālodyo viṣṇunā saha || nasyaṃ dadyādvarārohe vāmena surasundari | yo gṛhṇāti uṣākāle māsamekaṃ tu nasyakaṃ || vāme siddhirbhavettasya kalpena surasundari | māsadvayaṃ varārohaṃ nasyaṃ dadyāntu yoginaḥ || udgārayati śāstrāṇi svayameva kavirbhavet | haṃtirogamaśeṣeṇa yogaviṃsvasureśvari || 41a) saptamāsasya saṃprāptenasyaṃ caiva tu yogināṃ | adṛṣṭha yoginaścaiva tena sāhāṃ pravartate || dharāmāyā prayogena cāmaratvamavāpnuyāt | kuṃḍagolaka saṃyuktaṃ śaktimeva varānane || tena saṃmardayedyatnānnasyaṃ dadyādvarānane | saptarātra prayogena amaratvaṃ jāyate dhruvaṃ || oṃ namo gaṇapataye || athātaḥ saṃpravakṣyāmi karpūrakaraṇottamaṃ | raṃbhāyā puṣpasaṃgrāhya cāgrabhāgaṃ tu chedayet || raṃbhā puṣparasaṃ grāhyaṃ daṃḍamātraṃ tu dhārayet | tasyāmpravodevi viṣṇupāṇikamuttamam || sūtreṇa veṣṭitaṃ kṛtvā dṛḍhaṃ vaṃdhena yaṃtritaṃ | 41b) etatkarma samāsena karpūrakaraṇottamaṃ || caitrādyā tu prakurvīta yāvadācāḍhagocaraṃ | nīrasaṃyuta yadā vṛkṣaṃ uttāryaṃ pāṇikapriye || khādyakuryāṃ yadā icchā karpūraṇottamaṃ | ajākṣīreṇa prakṣālya punaḥ svasthenadhāritaṃ || chāyā śuṣkaṃ tataḥ kuryāddhārayet karpūrabhāṃḍake | karpūraṃ kuru deveśi trailokye tattu durlabham || iti karpūrakaraṇam || paraṅkutūhalaṃ devi karpūra tailamuttamam | jātipatrikāgrāhyasarjarasena peṣayet || tilataileti deveśi kakarāgaṃ tu kārayet | lohadaṃḍena deveśi pācayettu vicakṣaṇaḥ || 42a) paripakvagataṃ tailaṃ karpūraṃ tatra niḥkṣipet | karpūra tailabhāgena karpūrabhāṃḍenidhāpayet || tattailaṃ devatā yogyaṃ gaṃdharvāṇāṃ ca mardayet | aḍikāceṣṭayebhāgāmibharidharitvā praharaṇāṃ || evaṃ tu aṃḍīkomābhavatitvacāḍaceḍayettailacāṭakī ekatasya madhye tvacāṃ prakṣipya punaḥ haṇḍikā ardhapāṇī bharitvārohi sa pūrayetuthaṃ dvāre karpaṭūṃ deyaṃ || athavādakījaliścā tasyo parivādukī alagaṃdhārayet || vāṭukī uparidhṛtvā tena karpaṭena ācchādya punaḥ upariḍhakaṇī deyāḍhakaṇī uparibhāṣitam || iti karpūratailaṃ || 42b) karpūraṃ śīlayeśilāyāpānīpeṣaṃtukapaḍaicchāṇīye tasya cūrṇaṃ gṛhṇīyāttu alevāṃbhasivagenāli bharitvādyāre kadalīpatraṃ deyaṃ || kelepatra veṣṭayet || punaḥ kapaḍoṭī veṣṭayet lepigosāmadhyedhamet || taccūrṇā gṛhīyāttasya madhye karpūrapānīyaṃ dāpayet vīṇakaṃ bhavati śobhaṇaṃ | pātālake tu kītvacāsāpainnakapaḍādeyaṃ chādayet vāra 7 aśoṣita talehatamāgni praharārdhamiti punaḥ | udghāṭitaṃ hṛtvā iti pahati | sa ca dutiṣiladhāritvā punaḥ | 43a) aṃḍīṭaṃkaṇacīrīsiṣāḍhaṭaṃkaṇadeyā pṛthak pṛthak dhārayet | evaṃ palamadhye palatrayaṃ 3 rāla madanaphala 2 aṃḍīcūlai upari ca ṭāpyate taila ca uthāī aparakṣipet | naṣamūtalo 3 hāḍī madhye nikṣipet | avaṭāvayet | kūvuḍalī aparaṃ kāryā madhye nikṣipya evaṃ madanaphalaṃ rāla ekatra uvālai yāvat uttāritaṃ tasya svāṃgśītalaṃ grāhya na svabhūtalī kāṭipīsai punaḥ usī madhye kṣipet | kūvuḍalī 2 pīsi kṣipet | aṃḍītvacāvaṣidhāryāṭaṃka 3 ilā 3 cīṭakaṃ 3 logaṭaṃkatīnajā 3 phala ekatra peṣayet | 43b) sūkṣmacūrṇaṃ kṛtvā karpūramāse 2 evastupīsikṣipet haṃḍikā madhye sugaṃdhavastu ekalapatraṇavāsitvā jñātavyā vicakṣaṇaḥ | duti utta agile puṣpasevatīṭaṃka eka athavā sugaṃdhavastu yadidalitaṃ utparedhārayet prahara 4 mititini punaḥ te puṣpa utārīye aparaṃ dātavyaṃ evaṃ vāra 2 nityakartavyaṃ puṣpedhāritavyaṃ utāridina 7 siddhaṃ bhavati dalaṃ miśrogaṃdhakarma maṃḍayitvā sūkṣmena sarvaṃ kṛtvā tena madhye prathamaṃdalaṃdhāryaṃ uttaredutidhāryāta sugaṃdhapuṣpadātavyāḥ maṃdaṃ deyāḥ prahara 4 punaḥ anyāṃ | dadyādevaṃ vidhidina 3 pīcche kūpikāṃ dhārayet || 44a) navādi siddhyati nānyathā | iti yavādikaraṇaṃ || atha kasturīkaraṇaṃ | kṛṣṇā gurūjātīphalaṃ kuṃkumaṃ kesaraṃ samabhāgaṃ kṛtvā peṣayet || śigusūlarasena sūkṣmavartayitvā ketakī patramālepayet | kṣaṇamekaṃ kasturikā bhavati aṃcakī guṭhalīcūrṇaṃ pakvaṃ aṃvarasena bhāvanā vahuśaḥ punaḥ puṭitaṃ kṛtvā paścāt ilā-icī 1 chaḍa 2 taja 3 jāvatrī 4 kuṭu 5 jāiphala 6 sasaṃbhāga sūkṣmacūrṇitaṃ puna 2 aṃvarasena mardanaṃ karpūrodaka bhāvanādeyaṃ kastūrikā bhavati || dalārdhaṃ śubhraṃ sarvatra gaṃdhaṃ 44b) gṛhītvā dravyena samabhāgamelanaṃ kṛtvā guṃṭhalīdagdhaṃ sa eva melitaṃ | dravyaṃ samaṃ tataḥ | punaḥ ekatra kṛtvā poyasatailena mardayet | kastūrikā bhavati | evaṃ snigdhasugaṃdhikā bhavati | anyaṃ | śrīphala purātana bharamagrāhyaṃ | tasya bhāvanā sugaṃdhaśāli udakabhāvanā 3 vokamūtre idaṃ prahara 4 bhāvanā 3 vanacara mūtra gṛhakā udakaṃdenikṣipya tasyodake bhāvanā 3 vālā udakena bhāvanā 3 sarvakāṣṭha sugaṃdha udakena bhāvanā | atha dutipātane bhāvanā deyā | kuṭukacūratajāpatraja udakena bhāvanā pṛthak pṛtha 45a) suramāsyi ugaṃṭhivaṃdhayitvā | ilāicī jāiphala piṃḍe datvā karpūra kuṃkumabhāvanā sugaṃdha tailoyaṃ saṃpacet | paścāt piṃḍe datvā ketakī puṣpa suhaṃjaṇā jaladeyaṃ kṛtvā gharmedhāryā dutirbhavati | chāyā madhye tasya bhāvanācāri kastūrikā bhavati || nakhapala 5 tailena talīye dhūmravarṇaṃ kṛtvā paścāt śilāṃ pīṣayitvā kelimūlaṃ ānayet uttamaprakṣyālya sarāvī 9 pāṇī avaṭāiyai aṣṭā viśeṣalījīye uttama prakṣālaye nakhaṃ sa tu pānīya vudavudesārayet | ilāicīṭaṃka 5 tajaṭaṃka 5 nāgakeśaraṭaṃka 5 45b) jāiphalaṭaṃ 5 vāḍivaṃ dhaṇāṭaṃka 5 tena udakena saha ekaeka pṛthak pṛthak kapaḍaicchāni bhāvanā 7 deyaṃ siddhidālaṃ bhavati || aṃḍī 5 āṇiromadīpāgninā dāpayet || atha roma utpāṭayet | vaḍīptohitahathārakaṃdeyāpānīya kṣipet || tata utpareṣorakaṃdhāryataṃ | tata utpare aṃḍikā 5 salākācobhidhāryāvāri ca paṇīdeyaḥ sūkṣma agniṃ jvālayet | tatrāṃḍī sataṃ kaṭorakeyatati sarvā satataṃ syadalamadhye mardayet | punaḥ aṃḍī sūkṣma ek pṛthak pṛthak karpaṭena chāṇitaṃ bhāvanā ca deyā siddhidalaṃ bhavati || 46a) aṃḍīyāṃ 5 ānayeromaṃdīyāgni nādahvayet | atha romatatpāṭayet tāvaḍī sohi satharakaṃdeyāḥ pānīyaṃ kṣipet || tata utpareṣorakaṃ dhāryate tatrotpare aṃḍikā 5 salākācobhidhāryāṣāriḍhakaṇīdeyā agnisūkṣmaṃ jālayet | tatrāṃḍī sataṃ kaṭorakepatati sarvāsataṃ tasya dalamadhye mardayet || tataḥ aṃḍīsūkṣmapīṣayet | tatra madhye dātavyaṃvaṃ kṛṣṇavīṇī bharitāṃ vījaṃ dadyāt | sugaṃdhi uttamā bhavati | iti śreṣṭha kastūrikā || dadhivastreṇaniḥpīḍya chāyā śuṣkaṃ tu kārayet | punaḥ kastūra rasena bhāvitavyaṃ kṛtvā tu vārala punaḥ || 46b) alatārasena bhāvanā ca aṣṭādaśena kuṃkumaṃ datvā kaṭutailabhāvanā 7 bhavyaṃ bhavati kuṃkumaṃ | muramāṃsa 5 patraja 5 kaṭutaila 5 ṣahapīṣayet chāyā śuṣkaṃ tu kārayet | ketakī druti puṭakemaṃḍatikābhāvanā datvā | ekaikaṃ vījaṃ datvā kuṃkumaṃ bhavati | kasūbhovīlugiri dugdhena pīṣpālākṣābhāvanātha tribhāge vījaṃ datvā kuṃkumaṃ bhavati | trivarṣaṃ haridrākṣālayekinopāyena hori puṣpasigrujaḍatvacā āmlakāṃtika madhyejajegadhaṃ mṛyate | punaḥ dugdhena pīṣya alaṭābhāvanā ca tribhāge vījaṃ datvā kuṃkumaṃ bhavati || 47a) yā abhinava haridrātāṃ gṛhītvā cāḍacoḍayet | sugaṃdhi tailasthāpya | atha utyaregaṃdha mriyate | alpaṃ pacetpunaḥ grāhyaṃ sūkṣmaṃ pīṣparaṃgalākṣa | sugaṃdhapānī madhye nikṣipya punaḥ sajjīṭaṃkaṇa nimiṣamātraṃ lākṣā rasamadhye prakṣipya sugaṃdha dravyaṃ puṣpāḍhi vāsayet | kuṃkumaṃ bhavati | tavākṣīra bhāga 2 kasūṃmābhāga 1 ubhayorapi pīṣayet evaṃ ṭaṃka 20 nisā 1 mahiṣa dadhi madhu varada amlena pisimarditaṃ kṛtvā athavā ahorātraṃ punarvaṭī deyaṃ chāyā śuṣkaṃ tu kārayet | punaḥ pīṣayet | āmalī rasena pīṣayet 47b) punaḥ śuṣkāṃtha punaḥ cākīpīṣayet || tatra madhye guggulu | tailā | atha kaḍutaila | chalīrākvāthaṃ kaṭutailaṃ samaṃkṣipya dhārayet pṛthivī madhye tena tailabhāvanā | bhavyaṃ bhavati kuṃkumaṃ | hiṃgulaviṃśabhāgena datvā pūrvamathodakena pīṣyaṃ melayet punaḥ śuṣkāpya punaḥ tailena sahapīṣayet | bhavyaṃ mardayet | dalaṃ ālodyakupikāṃtaraṃbharet dharmedhārayet tailaṃ utparedhārayet | raktaśrīvaṃtamahāsiddhaṃ śobhitaṃ | iti uttaradiśāṃ tribhāgekesaraṃ pradhānaṃ vāyavetaṃ bhavati | kuṃkumaḥ | kauṃtubhaṃ tavākṣīraṃkacūrṇaṃ kṛtvāye ca sahita ekabhāgamālatī rasaṃ deyaṃ | 48a) amlena bhāvanāṃ dadyāt vaṭikāṃ kṛtvā | chāyāśoṣitaṃ punaḥ sūkṣmacūrṇitaṃ kṛtvā varada tailena pīṣya paṃcacatvāriṃ śataśobhāgaḥ atisūkṣmaṃ tu kārayet | vīryaṃ dvādaśamobhāgatriphalā sahapīṣayet | catvāriṃśādhitā śatapaṃcamaṇāṃ tatra pramāṇataḥ kuṃpikāṃbharayat tatra viṃśaditaṃdharmedhārayet | kuṃkumaṃ bhavati śobhanaṃ paṃcamai calapramāṇaṃ | pārāṭaṃka 10 suhāgāṭaṃka 10 hiṃgulaṭaṃkaṃ 15 phūlamaṇa ekatailaṃ tulamātraṃ karcūrasahakvāthayet | tailaṃ kaṭukarāvaṃ | kuṃkumakaraṇaṃ | 48b) garuḍaikecāvalavahuḍidhoiyavālitaṃ suṣkāvayet | yāvacca śuṣkaṃ bhavati tadā śilāpīṣayet | kesūrasabhāva āṭhadeyaṃpīṣitaṃ kṛtvāyuḥ alatāra sabhāvanādeyaṃ malaimadhye aṃḍikāṃ romavarjitaṃ kṛtvā śilāpīṣayet | kṛtvā malaṇamadhye nicoḍayemardayet | vāraṭaṃkaṇādeṇā kaṭutaila madhye nikṣipya dina 9 sūryapākaṃ kārayettena tailena sarvadalaṃ mardayet | maṇapratisera 1 vījakuṃkumaṃ bhavati śobhanaṃ | sa bhālu puṣpaviṃdugrāhyaṃ ṣaḍeṣīṇ layet | evaṃ bhāga 3 alatānaṣubhāga 3 rāvaṃtrakau 49a) bhauga 3 grāhyacūrṇaṃ kṛtvā melayet | lāṣapānīmardayet | vāsaṃ deyaṃ sugaṃdhavastu kuṃkumaṃ bhavati | iti sugaṃdhādivastu || ṣadyalaṃ vilvamadhyasthaṃ māṣīṃ cūrṇayalāṣṭakaṃ | catvāropicumaṃdasya dverasasya tu kārayet || guḍaguggulaśuṃṭhīnāṃ palamekaika dāpayet | śvetaguṃjā tu cūrṇantu gaṃdharvavījacūrṇitam || māṣapiṣṭhīipothasatvaṃ cūrṇaṃ kṛtvā tu yatnataḥ | picumaṃdaṃvījacūrṇamekaṃ kṛtvā tu mardayet || hiṃguḍā pradhānaṃ | ajāpaya madhye māsamekaṃ ca dhārayet | pradhānaṃ bhavati murahaṃ | tavāṣīrabhāga 49b) 3 aṣoḍagarībhāga 3 dūdhabhāga 1 ugrahiṃgu pradhānabhāga 1 kaḍukarāīpāṇī bhāvanādeyā tena mardayet | gugalamalitā abhramadhye mardayet | sarīrasaṃpannavāpi rasenālasanaṃradhayet | hiṃgudalaṃ deyaṃ nirgadhaṃ bhavatiḥ | lasunaṃ | prathamaṃ divase mahiṣī dugdhaṃ grāhyaṃ pala 9 mahāgaṃdhataila pala 1 māṣacūrṇapala 1 evamahisākasurabhītavāṣīrapala 4 guggulapala 6 gūṃdapala 6 rājikāpala 4 kacūrapala 2 vījaṃ kṣayet | taila duraṃdayaṃtaṃ tāraye udakairaṃdhaye prathamaṃ guggulena sahāpaṃcamaṃśena vījaṃ phūṃṭaḍī bharitaṃ gopyasthānena dhāritaṃ ṣadiragūṃdapakṣaḍā bhavati | 50a) cāvalasera ekavadugādivīsadhārayet ca uthālīniyatu | dugdhena pīṣayet | gugulavīsaṃ | telatalīyenirgaṃdhalasunaparenivolī pala 2 sarvaṃ cūrṇaṃ kṛtvā gugulatatmardayet | soyaṃ mardikāṃ kṛtvā mukhyāyāpunaḥ cūrṇaṃ sahagaṃdhahoinibhrāmā | gaṃdhakaṃ ciulaṃ mātraṃ tu poṭalī vadhvāsvedayet | ḍolāyaṃtraṃ dinamekaṃ tu ahorātra dhūnalāmadhye pānīye saha evaṃ gaṃdhakaṃdhārya utparegalegalipaḍati | dugdha sadhye śuddhirbhavati | uttamā evaṃ śuddhagaṃdhaka rasakā eṇakārayet | 50b) tāmraṭaṃka 5 suhajaṇā rasamadhyetāvījaṇepatraṃvāra 7 cūnā aṣṭāvāra 8 palāsa aṃtaracchāli vāra 7 āvilīniṃvūkārasavīja madhye patra ukālīye punaḥ udakena prakṣālayet punaḥ gokṣīra madhye utkālyate prahara 1 punaḥ prakṣālayet | tāmra samaṃ gaṃdhakaṃ datvā dhārayet cūrṇaṃ kṛtvā | āṃdrakarasa mahāvalacūrṇa deyāḥ vartayeśleṣmānāśayati | tasya cūrṇaṃ valaghanavākaragadyāṇa ca ḍarohaṃgadyāṇaṃ 1 prabhāte bhakṣayet pramehaṃ nāśayati | sāheti punaḥ sahavalena vāta sakaragadyāṇa 1 vaḍarohagaṃdhajaḍagaghāṇa 1 prabhāte bhakṣayet | 51a) dīrgha kṣayarogaṃ nāśayati | punastasya cūrṇavalaṃvṛdha | śilājitugaḍaṇā hiṃgu valavata evaṃ kṣayet | śūlaṃ nāśayati | punastasya cūrṇaṃ vala 4 śilājit 13 vacchanāgabhaṃgaratī 1 pratibhakṣayet kuṣṭhaṃ nāśayati | iti tāmrabhairavarasaḥ | nautanahaṃḍikā madhye rasapalamekaṃ kṣipet | punaḥ pratyare gaṃdhakaṃ kṣipet | palamekaṃ tu cūrṇaṃ yet | palaṃ śuddhavādukī upariṭaṃkayet | uparikapaṃṭamṛttikāṃ lepyāpalakaṃ datvā tena mardayet | cuhlakātparecadyapyaśanaiḥ śanaiḥ dīpāgniṃ jvālayet | 51b) yāvat cuhlakaṃ śītalaṃ bhavati tāvadvahnina utāryate svāṃgaśītalaṃ kṛtvā tato vaṭukī parigrāhayet | sūkṣmacūrṇaṃ kṛtvā upavāsa dvayaṃ trayamanaṃtaraṃgyātarogeṇaratī 4 deyaṃ vātapitta śleṣmajvarenāśayati | rasabhāga 1 gaṃdhakabhāga 2 śulvabhāga 3 mari ca bhāga 7 viṣabhāga 1 ciramaṭhī bhāga 1 rohūkāpittābhāga 1 arkadugdhenamardayet | canakamātravaṭikākāryā | ekaikavaṭikādeyāsannipātajvaraṃ nāśayati | tridoṣa jvaraṃ nāśayati | oṃ kācapāpa ṛṣikasyayaṛṣikasya ṛṣikāpūta 52a) sūryadevatā śrīsūryodevatākāputrarājāśrīsugrīvarājāsugrīvakā ājñākārike putrajalavāle ākāśavārai bhūtavalaipiśācacālaichalacālaichidracānaivittacālai ca kārūvālaiḍākinī vālaiśākinī vālaisatīsītāke vāhana agraraha padmavānaracālaivahattarikoṭhirīkṣacalehāvegavaṃta hoicālu rājā sugrīvakī āgyāphuraijaina calahito ardhabrahmādi phaṭimarahi oṃ phaṭ svāhā | ādityavāridīvodharaṇo kanyākaihācāvalamudrāsupārī naivedyadharaṇākorādī vā vāra 7 52b) maṃtrapaṭhaṇāpīta akṣata atha vā śveta sarpapādīpamāhī pratiṣṭhaṇī kaṃtyādeṣaijopūṃchaisokahaiḥ || oṃ śrīṃ klīṃ hrīṃ vadavada vāgvādinī namaḥ svāhā | giguḍuvīḍo ese 21 ṣirahaṭī rasenakāṃ ca kākaṭorākapaḍoṭīkaṭoraideve uparipuṭavajramiṭīkādījai manaśilaṭaṃka 3 pīsanīni kaṃkaṭoraikā ca keviciviṭoghaṇukaraṇīgaḍo ehacchopahinī kaikapaḍaighāti āṇicyārilakaḍīṭhokai ahicāraiṣalovadahigiḍo esera 1 ṣirahaṭī kasera 1 kalarūserū ādhuvicikapaḍaidharīyaiyajjadhūpadharīyahi prahara 2 atha ca 3 rasanikalaito kāmakījai | 53a) tailasera 5 ghṛtasera aṭā 3 ekatrasera sātatela madhyemethī kīṭikaḍīkaripāvaṇībhalīkaripakāuṇī uparāṃtisera 1 vocedeṇesuṣāvaṇā uparāṃtidahīsera aṭāśyakāvaṇāghṛtahoi | iti ghṛtakaraṇam || savākuṃkaṃguṇimaṇa 1 cāvaladūdhabhāvaṇepīsaṇeghṛtasera aṭāiyāduralāimardanīṣāṃḍahoi | iti ṣāṃḍakaraṇaṃ | nivolīsera 10 lasunasera 10 araḍolīsera 10 dūdhamāhisadhaṇī gūḍadūdhasera 5 hiṃgasera 5 ekatrakaripāsaṇe hiṃgahoi | iti hiṃgukaraṇaṃ | 53b) majjāsera 5 rālase 2 | ekatrakarigālīyetelasera 1 bhevaṇīpāṇī uvālaṇāni coḍisajjaivācipāvaṇe | mādhyosera | leṇāvicipāvaṇābhāḍaibhā idhijāvaṇāmeṇa hoi | meṇavidhi | supārī 7 siṃdūrakarinīkīkaripīsaṇīthohari dūdhakāpuṭa 2 dhattūraikerasapuṭa 1 arkadugdhapuṭa 1 kaṭhorekaisekaideṇepuṭāsera 2 dūdhūbhivāvaṇījitupāṇīna hoikorīhāḍī ca drāvaṇī jāgalaigolīkilāśkahośtolīvāṃdhaṇīṣirolī 54a) pramāṇa ekadinadeṣaṇī ekarāgniṣāisovaitrījīmuṣivījaśa | caraṣīsera | maiṇaṭhaṃka 7 rālaṭaṃka 4 ekatra karigālanetuṇisera 7 sevaṇī samarasa hoiyāvaṇīni coivālāralāvaṇāmaiṇahoi || haritālaṭaṃ 1 pārāṭaṃ 1 dhoharikai dūdhamāhimardananādina 7 uparāṃti golīkaraṇī || sera ādhapīpalīkā āṭāṭaṃka 10 jīrāviurāgolī karaṇīka uḍaitailamardanakaṇāṃ punaḥ hṛḍīkorī vītripīpalikācūnādeṇāheṭhi uparipālivīcirasudeṇā punaḥ upariḍhakaṇīdeṇīleṣu karaṇāji unanilaśghadro 2 agnijalāvaṇībhātapramāṇakalaṃkuhoi || 54b) tāvāsuhāgā rasadegalāvaṇā | tāvātolā 1 rasamāsā 1 degālaṇā punaḥ bhāgahoitā vā bhāga ekarūpā suhāgādegālaṇātāraṃ bhavati | siṃgaraphaṭaṃ 3 tāvāṭaṃka 3 lohāṭaṃdaṃvaidekaimagajanāliduhuṃ pralepasiṃgaraphadeṇāsukāvaṇāpeṣayet | tatra madhye dātavyaṃ | evaṃ kṛṣṇavīṇī bharitaṃ vījaṃthā tu | sugaṃdha uttamā bhavati | iti kasturīkaraṇaṃ | maiṇa pradhāna tailamadhye gālayet pāṇī madhye ḍālayet | tepāpaḍī bhavati | punaḥ aparabhāṃḍe ca drāpitaṃ tṛtīyāṃsena karaṇā tailaṃ 55a) deyaṃ caturthośena suhajaṇā jaḍadeyaṃ punaḥ piyaṃ saṃdeyaṃ evaṃ dala aḍikā sahamardayitvā punadhapayerālakṣā | kṣīrakaṃdā kṣīramūle kṣīramūle punarnavā | aprasūtaṃgavāṃ mūtraṃ sūtavaṃdhasya lakṣaṇaṃ || aṃdhamūṣākaraṇī tu haiyakāvaṇī prahara 4 mūsataikāṭigardabhakaimūtravīcipakāvaṇādolāyaṃtrigaṃdhakakāteluṭaṃka 64 hāḍīretasetī bharaṇī lohaikī kaṭorīvicidharaṇī vivirūpāpāvaṇā | togaṃdhakakātelucarāvaṇavaśdākātelaṭaṃka 9 cāraṇā phaṭ kaḍīpāṇījaluvahūtanikalaśvaidaikā | 55b) gaṃdhakakātelunosārededekāṭaṇāna usādaraṭaṃka 4 gaṃdhakasera 2 tailaṃ vidhijyi unikala itpidukāḍhaṇā punaḥ rohūkāpitāvicipāikariḍolāyaṃtra dūdhucakarīkāsera 10 caḍāvaṇāpacāvaṇāsiddhaṃ bhavati | gaṃdhakata usādaradeṇāṭaṃ 4 kaṭāikārasasera 10 caḍāvaṇāverasera ekase uṇe punaḥ kunālī pāvaṇesera madhyeṭakaṃ 9 miracapīsakaridalacī aḍaṃkaṇa karaṇevetatatekunālī pāśyakāvaṇe majāpāvaṇīmisvahoi || hemābhragaṃdha kaṭakaṃṇatāpyatutthaṃ caṃdrāṣṭhavāṇarasa yugmaguṇādhimānaṃ | 56a) jaṃvīrarājaphala satvapuṭena siddhacūrṇīkṛtaṃ sa viṣamauktikavallajaṃrasaṃ | siddhorasaḥ hasitāvalīḍhamānaṃ sarvāṃgasuṃdaraṃ iti kathitogadāriḥ | jīrṇajvarāruci valakṣayamehakāśapāṃdhāṃmabhūmagudodaradoṣahaṃtā | iti sarvāṃga suṃdararasaḥ | kṛṣṇā sāramṛgaśṛṃgakaṃ yathā sūkṣmacūrṇakṛta haṃḍikāsthitaṃ | bhāvayetsrahilamocikārase uddhṛtaṃ samṛdduvahnidāhitaṃ | caṃḍeśvarākhyaṃ pavadaṃti saṃtaḥ | datvā jale naiva savyoṣakararaṃprabhātakālehyaruṇodayevā bhūtaṃ jvaraṃ śāṃti mupaiti cokraḥ | 57a) kuṣṭhaṃ gaṃdhakaviṣado triphalāpādaḥ samaḥ | bhṛgvāṃvumarditāhyete mudgamāṣavaṭī kṛtvāḥ | jvaraṃ haṃtyaṣṭabhiḥ yāmehyaṣṭa praharakāni vā | iti śrīkākacaṇḍeśvarīmataṃ samāptam || śubhamastu sadā || śubhaṃ || ########### END OF FILE #######