#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00235 Uniform title: kālahastīśavilāsa Manuscript : IFP/EFEO transcript T0378 Description: Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 18, 2011 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### oṃ kālahastīśavilāsaḥ || ḍ. 5076 || kālahastīśavilāsaḥ || śrīdevyai namaḥ śrīkāla * * * * * * * pitā tadā śaraṇādau bhāsyatā tasya cetkruddha * * * śāṃkaraṃ sarvotkarṣamavaimi tatra bhavatā pā * * * rūpaṃ namāmyaham | nanu ko'yaṃ brahma śa * * * * hmetyucyate | sa cāpamākīṭa pataṃgebhyaḥ ādaiva * * * * miṣayatā pratipadyate | tathāpi yasmādbrahma * * * di pariṇāma pitṛtvā yogāt | dehādi pariṇāmarū * * * * vā dvilakṣaṇaḥ parama puruṣaḥ parameśvara eva prakaraṇā * * * * brahma padādava gata iti sa eva namaskāryaḥ pratīyate * * * * mahadbrahma paramaṃ yaḥ parāyaṇamiti | * * * * * *sya ca nārāyaṇa paratva muktam | viṣṇupurāṇe * * * * * *raṃ dhāma ta dhyeyaṃ * * * * śabdoyaṃ nopacāreṇa hyanyatra hyupacāra ta iti viṣṇubrahmabhagava * * * * ṅkaḥ? prajāpatiriti nighaṃṭu vacanāt jātijīvādāvapi brahma pada prayogo dṛṣṭa iti cet na teṣā * * * * vileśa? yogeneśvara pada prayogasyeva | tasmānnārāyaṇe mukhyaṃ brahmapadaṃ anyatra āma * * * padaṃ nārāyaṇe yogarūḍham | atha kasmāducyate brahma | bṛhantotyasmin * * * * * yogikatvāt | tadeva brahma paramaṃ kavīnām | ajasya nābho vadhyekamiti | antaḥ samudra * * * * * ḍhyaṃ deva viduṣāṃ mate brahmeti nārāyaṇe vidvadūḍhyaṃkīrāt jīvādau brahma śabda rūḍhi sa * * * * * p. 3) bhāvita bhramamūlāya ārya prasiddheḥ prāvalyasya yava varāhādi padeṣu siddha * * * * *cca bra * * * * * dvitīyamate viṣṇau yogarūḍhatvāt | viṣṇupadavat | na cā prayojakatvaṃ śrutau tannirvacana vaiyarthyā * * * * * atrocyate | yadyapi brahmapadaṃ bhagavatpada dṛṣṭāntena viṣṇaumukhyatvena * * * * * rthānugamasya gopadādīnāṃ nānārthānāṃ sarveṣvartheṣu svargādiṣṭa bhāvena mukhya * * * * * cchatīti goritivyutpatyā sāsnādimadvyaktāveva mukhyaṃ bhavitu marhati | i * * * * * ri padaṃ vā * * * * * khyaṃ bhvati | nanārthatva pratipādakanighaṃ * * * * * di virodhāt | anyathā nānārtho* * * * * * * * le vyayāvyayau | pradhānatvena sṛjyatvaṃ ca viṣṇosaktam | yathā sannidhim * * * * * * sa eva kṣobhako brahma kṣobhyaśca puruṣottamaḥ | sa saṃkoca vikāsā * * * * * * vyakta rūpaṃ ca | tathā viṣṇuḥ sarveśvaraḥ smṛtaḥ | atra parameśvaraśabdā dha * * * * ya saṃkoca vikāsādirūpeṇa kṣobhyatvakathanānna tayorviruddha dharma * * * * * * karmadhārayetu viśeṣaṇasya pūrvanipāta pra * * * * * * nārāyaṇa kartṛkāvāntarasṛṣṭi pratipādanānnārāyaṇo pa* * * * * * * * * paramitivibhāgaḥ | na ca na brahmaneśāna iti vākya virodhaḥ | tasyāvatāra * * * * * * * * * * hma jaganmayaḥ | sarvagaḥ sarvabhūteśaḥ sarvātmāparameśvaraḥ pradhānaṃ pu * * * * * * * na syāditi cenna | tatrānugatasya śakyatāvacchedakasya pravṛtti nimittasyaiśvarya * * * * * tvābhāvāt | brahmapadavannighaṃ p. 4) nānārthatvenā pratipādanācca | nanu nighaṃṭuvaśātkathaṃ vedārthanirṇayaḥ | asya pauruṣe yatvenā pauruṣeya vedārtha nirṇaye pramāṇyā bhāvāditi cet | pauruṣe yasyāpyanādi prayogasmārakatvena smṛtivatpramāṇatvāt | pikamālabhete tyādi vākyārtha nirṇaye anārya prayogasyāpi upayogitva kathanācca | nanu pikādi rudeṣvārya prayogā bhāvesati anārya prayogo nirṇāyakaḥ brahmapade tu yavādi padava dārya prayogo nirnāyaka iti cet | maivam | nighaṇṭu kārāṇāṃ vyākaraṇādyabhijñatve * * * * * * jātyādāvapi satvāt bhinna viṣayayorāryānārya vyavahārayorvirodhe tatra na ko* * * * * * datra tadabhāvāt | ave * * * * * nādimeccha * * * jāti paratvasyaiva nirṇayāt | nanu brahma pade katha * * * * * * * pravṛtti nimittābhāva iti ce * * * * * hmatyatra praṇave brahmannityatra * * * tā caturmukhādau cānugatasyaśakyatāvacchedakasya vaktumaśakyatvāt | bṛhabṛhi vṛddhāviti dhā * * * * * vṛddheḥ brahmaṇatva jātyādāvanu gamābhāvena śakyatāvacchedakatvā saṃbhavāt | lāghavādbrāhmaṇatva jātereva pravṛttinimittatvāccāvayavārthādanyasya śabdādapratīyamānasya vā śakya tāvacchedakatve aśvapadagopadādāvapi tathā vaktuṃśakyatvena nānārthocchedāpatteḥ | vastutastu atha kasmāducyate tārā atha kasmāducyate p. 5) praṇavaḥ | atha asmāducyate brahmeti praṇavaprakaraṇastheṣu praśnottareṣu vācyavācakayorabheda sambandhamādāya parabrahmaṇi parameśvare vidyamānaṃ niratiśaya brahmatvaṃ praṇave āropya * * *mānaṃ brahma pa * * * mukhyameva | na hi rajjusarpe sarpa padaṃ gauṇaṃ bhavati | vastutastu atharvopaniṣadi devā havai svargaṃ lokamagaman | te * * vā rudramapṛcchan kobha vā * * * vit | ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca | nānyaḥ kaścinmatto vyati rikta ityupa kramyate devārudraṃ dhyāyantīti madhye parā mṛśya nadetadrudracaritamityupasaṃhāreṇaika vākyatayā rudra paratvasyaiva nirṇayāt | tadupāsanāsādhanatvena prāptasya praṇavasya praśaṃsārthaṃ brahmabhedamāropyatadvācaka brahmapadena nirdeśa iti rudre mukhyaṃ brahmapadaṃ tadabhedāropāt praṇavepi mukhyameva | anyathā haripadamapi bhekaśakhāmṛgādāvamukhyaṃ syāt | anumānamapyayuktam | viṣṇaumukhyatvasādhane siddhisādhanāt tatraiva mukhyatva sādhane haripade vyabhicāraḥ | evaṃ yogarūḍhi matamapi nirastam veditavyam | siddhasādhanādvyabhicārādeva vi* * * * śaktirūpasya yogasya prakṛte guṇavācaka brahmapadāvayavābhāvena guṇapūrtivācakatvarūpa yaugikatvasyā saṃbhavena brahmaṇi yogarūḍhatvasyāpi siddhatvāt | p. 6) na hi yaugike dhenupade yogarūḍhe paṅkajapade vā avayavārthātiriktārthamādāya yaugikatvaṃ kenāpi svīkṛtam | nanu tarhi bṛhanto hyasmin guṇā iti śruteḥ kā gatiriti cet kalpitatvameveti brūmaḥ | akalpitatvepi dharmamātropamānātideśa vākyavacchakti grahamātropayogitayā tadarthasya bṛhadguṇatvasya śakyatāvacchedakatvābhāvāt | dṛṣṭaṃ ca dharmamātropamāne kīdṛkkra melaka iti dākṣiṇātyena pṛṣṭe sati dīrgha grīvaḥ pralaṃboṣṭaḥ kaṇṭakāśanaḥ paśuḥ prame * * * * ti deśavākyārthasya śakyatāvacchedakatvābhāvena śaktigrahe sahakāritvam | nanu tatroṣṭratvaṃ śakyatāvacchedakamasti | brahma pade tu naivamiti cet | nā padātpratīyamānasya bṛhatvasyānyasya brahmaṇatvādervā nānārtha dharmasya śakyatāvacchedaka saṃbhave padādapratīyamānasya pūrṇa guṇatvasyāvacchedakatve pramāṇābhāvāt | tarhi rūḍhirevāstviti cet | nā viṣṇutva prakāraka pratīterabhāvena tadavacchinnaśakterabhāvāt | jñā * * * śakyatvāditi nyāyet | etena sa viṣṇurāhahi sa brahmeti kalpasūtrayorapi brahma padārtha nirṇāyakatvaṃ pratyuktam | p. 7) abheda paratve * * * * śaktigrāhakatve pramāṇā bhāvāt | tadeva brahma paramaṃ kavīnāmiti ca na rūḍhisādhakam | yathā abhiṣekādi guṇayuktasya rājñaḥ prajāparipālanaṃ paramodharma ityukte pālanameva dharmapadasya mukhyaṃ codanā lakṣaṇantva mukhyamiti na yuktaṃ bhavati | caitraḥ paramadhārmika ityukte dhārmikatvena rūpeṇa śreṣṭhatvepi caitrasya dhārmikapadaṃ yāgādikartaryamukhyaṃ caitre ca mukhyamapi na yuktam | anyathā paramapada vaiyarthya prasaṃgāt | brahmasādhāraṇatve hi paramapadaṃ sārthakaṃ bhavati etena nārāyaṇaḥ paraṃ brahmetiḥ paramaṃ yomahadbrahmeti bhārata vacanaṃ ca vyākhyātam | gītāsu nārāyaṇena brahmaṇaḥ svasya ca bhedena nirdeśādāpi svasmin brahmapadasya mukhyatvaṃ nivāritam | uktañca kiṃtadbrahmakima dhyātmaṃ kiṃ karma puruṣottama ityādi praśneṣvarjunena kṛ * * * * bhagavatottaraṃ dattam | akṣaraṃ brahma paramamityārabhya adhiyajño hamevetyantena tatra yadi svayameva paramaṃ brahmasyāt ahameva paraṃ brahmeti brūyāt | adhiyajñohamevetivat | tathā noktañca | tasmāt anyadeva paraṃ brahmeti niścīyate | p. 8) yadhevamapi brahmapadasya viṣṇau vidvadrūḍhirvā śive brahmavidrūḍhi suvacā tathā hi śvetāśvataropakrame brahmavādino vadanti kiṃ kāraṇaṃ brahmeti praśnaṣaṭkānantaraṃ yaḥkāraṇāni nikhilāni tani kālātmayuktāvyadhi tiṣṭhatyena iti | sa īśānaḥ ekorudraḥ śiva eva kevala ityādi vākyaiḥ brahmavidāṃ rudrabrahmapada prayogavyavahārayoravagamāt prabalā ca brahmavidvadrūḍhirvidvadrūḍhyapepakṣyā teṣāṃ śreṣṭhatvāt | tathā ca smṛtiḥ- vidvatsukṛta buddhayaḥ kṛtabuddhiṣuvaktāro vaktṛṣu brahmavādina iti | tasmādbrahmapadaṃ viṣṇvāveva mukhyaṃ na bhavati | nānārthatvāt | gavādipadavat | na cā prayojako hetuḥ | ekatra mukhyatve nānārtheṣu gavādi padeṣvapi gacchatīti vyutpattyā gavādiṣu mukhyatvaṃ anyatra svargādāvamukhyatvaṃ ca syāt | na cā siddhiḥ | nā ** rtheṣu parigaṇanānupapatteḥ | anugatasya śakyatāvacchedakasyā saṃbhavokteśca | tasmātparam puruṣaḥ parameśvara eva paraṃ brahma brahmavādināmiti siddham || nanu śivasya kathaṃ parabrahma paratvam | tallakṣaṇatvena vedānta śāstre prasiddhasya jagajjanmādikāraṇatvasya nārāyaṇaika niṣṭhatvāt | p. 9) tathā ca nārāyaṇopaniṣadiśrūyate ekoha vai nārāyaṇa āsīt | na brahmaneśāno nemedyā vā pṛthivī ityādinā sṛṣṭeḥ pūrvaṃ nārāyaṇasya vidyamānatvāt | yato vā imāni bhūtāni jāyante sadeva somyedamagra āsīt | ātmā vā yameka evavāgra āsīt ityādayaḥ sāmānyākāreṇa nārāyaṇameva pratipādayanti | paśūnā yajeta | chāgasyavapāyā medasa ityādau sāmānya viśeṣaṇayoreka vākyatvasya chāgo vā mantravarṇāditi nyāyasiddhatvāt | nārāyaṇādbrahmā jāyata tava ityādinā brahmāderapi tata evotpattiśravaṇācca | yadyapi yadā tamastanna divā na rātrirnasanna cā sacchiva eva kevalaḥ na eva rudro na dvitīyāya tasthe | kāraṇaṃ tu dhyeyassarvaiśvarya sampannassarveśvaraḥ śambhurākāśamadhya ityādinā śivasyāpi sṛṣṭeḥ pūrvaṃ vidyamānatvamavagamyate | tathāpi nārāyaṇādrudro jāyata ityādi nā rudrotpattiśravaṇāt kāraṇaparāṇāṃ śambhu śivarudrādi śabdānna nārāyaṇaparatvameva yuktam | na ca brahma viṣṇu rudrāste saṃprasūyanta iti viṣṇoratyutpattiḥ śrūyata iti vācyam | ajāyamāno bahudhāvijāyata iti tasyāvatāra paratvāt | p. 10) gītāsu ca kṛṣṇavākyam ahaṃ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṃ pravartata iti | abhyutthānamadharmasya tadātmānaṃ sṛjāmyaham || viṣṇupurāṇe ca prajāḥ sasarjabhagavān brahmanārāyaṇātmakaḥ | praja * * * * rdavo yathā tanme niśāmaya || brahmanārāyaṇākhyosaukalpādau bhagavān yathā | sasarja sarvabhūtāni tadācakṣvamahāmune || uttara rāmāyaṇe ca sa vai nārāyaṇo devaḥ śaṃkhacakragadādharaḥ | vidhātācaiva bhūtānāṃ saṃhartā ca tathaiva ca || yasya kāryaṃ bhavo brahmā pitāmaha pitāmahaḥ | kailāsanilayaḥ śrīmān bhavaścakro'tha saṃbhava iti || tasmāt śruti smṛti itihāsa purāṇai"rūpabṛṃhita nārāyaṇopaniṣadvākyena nārāyaṇasya jagajjanmādi kāraṇatvapratītamiti jagajjanmādikāraṇatvarūpa lakṣaṇasadbhāvāt sa eva vedānta vedyaṃ paraṃbrahmeti cet | atra brūmaḥ | yadyapi virṣṇorjagatkāraṇatvaṃ śrutyā atra grantha pātaḥ nāvābhyāṃ vidyate bhedo macchaktistvaṃ na saṃśayaḥ | tvanmayaṃ manmayaṃ sarvamavyakta puruṣātmakam || jñātāhaṃ jñānarūpastvamantāhaṃ tvaṃ matirhare | prakṛtistvaṃ suraśreṣtha puruṣohaṃ na saṃśayaḥ || p. 11) tvameva māyā viśvasya mayyahaṃ paramārthataḥ || iti | evaṃ harivaṃśa viṣṇupurāṇādyupabṛṃhita paramakāraṇatvapratipādaka śvetāśvatara vākyena śivasya paramakāraṇatvapratipādanātsa eva jagajjanmādi kāraṇam | prāṇaṃ manasi saha karaṇairnādānte paramātmani saṃpratiṣṭhāpya pradhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahma brahma viṣṇu rudrānte saṃprasūyante || akāraṇaṃ kāraṇaṃ tu dhyeyassarvaiśvaryasampannaḥ sarveśvaraḥ śambhurākāśa * * * ya iti īśvaratrayāṇāmutpattikathanānantaraṃ akāraṇamiti trayāṇāmaviśeṣeṇa paramakāraṇatva * * * vagamāt | kāraṇaṃ tu dhyeya iti tu śabdena pūrvasmādvailakṣaṇyaṃ pratipādya śambhoḥ paramakāraṇatva vidhānāt na viṣṇūtpattikhatāraṃparā | nanvatharva nārāyaṇaśrutyośśivanārāyaṇayossakāśāt brahmarudrotpatti khagateti kathamubhayajanyatvaṃ tayorvirodhāt | vastunivikalpā saṃbhavenā virodhasya kalpabhedena vyavasthāpane paratatvavyavasthāyā asaṃbhavenādvaitamatapraveśena nirviśeṣa brahma paratatva vyavasthā prasaṃgāditi cet maivam | saṃhārakartuḥ rudrasyaiva nārāyaṇādanantaramutpatti śravaṇāt | taduktam viṣṇupurāṇe tataḥ kālāgnirudro'sau bhūtvāsarvaharohariḥ | śeṣau hi śvāsasaṃbhūtai pātakāni dahatyadhaḥ || p. 12) vāmane ca tamo mayastathaivānyaḥ samudbhūtastrilocanaḥ | śūla pāṇiḥ kapardī cāpyakṣamālāṃ nidarśayan || uttara rāmāyaṇe ca kailāsanilayaḥ śrīmān bhavaścakrothasaṃbhava iti || bhārate śivaprakaraṇe so'sṛjaddakṣiṇādaṃgādbrahmāṇaṃ lokasaṃbhavam | vāmapārśvāttathā viṣṇuṃ lokarakṣārthamīśvaraḥ | hṛdayācca tathā rudraṃ * * * * * || iti | athamabhiprāyaḥ | bhāratopabṛṃhitātharva vākyena brahmaviṣṇurudrāṇāṃ trayāṇāmapi viśeṣeṇa sṛjyatvāvagamāt rudrotpatteḥ kālāgnirudraparatvāt akāraṇamiti niṣedhena trayāṇāmapi kāraṇatvaniṣedhāt | vai lakṣaṇya pratipādakena tu śabdena tritayabhinnasyaiva śambhoḥ paramakāraṇatva vidhānāt viṣṇūtpatteravatāraparatvakalpanasya paramakāraṇādhīnatvāt tadabhāve tasyāpyayogāt | śivādipadānāṃ kāraṇavācakānāṃ viṣṇuparatvamayuktam | paśuchāga nyāye naiva sadātmādipadānāṃ nārāyaṇādi padānāmapi śisra paratvasya vaktuṃśakyatvāt | taduktaṃ kaivalyopaniṣadi - sa eva viṣṇussaprāṇassakālo'gnissa candramāḥ || viṣṇupurāṇe ca | paramātmā ca sarveṣāmādhāraḥ parameśvaraḥ || viṣṇunāmā hi vedeṣu vedānteṣu ca gīyate || viṣṇornāmāni yasyāsau viṣṇunāmā * * * * || dhuttūkaraḥ kanakāhvayaḥ citrako vahni saṃjñika ityādivat p. 13) nārāyaṇopaniṣatsamānārthakaṃ atharvopaniṣadvākyaṃ ca pūrvavāde udāhṛtaṃ draṣṭavyam | kiñcayaḥ sarvāllokān saṃbhakṣuḥ saṃbhakṣyati ajasraṃ sṛjati visṛjati vā sayati tasmāducyate maheśvara iti | prayogaśca | viṣṇurjagadādi kāraṇabhinnaḥ īśvarabhinnatvāt | brahmādivat | na cā bhāsa samānayogakṣematvaṃ pūrvokta śrutyādi virodhāt | tasmājjagajjanmādi kāraṇatvasya brahma lakṣaṇasya parameśvare pariniṣṭhitatvāt sadāśivasya parabrahmatvamapratyūham || nanu māstu rudrasya viṣṇorutpattiḥ | brahmaṇaḥ sakāśāt utpattiḥ syāt | tathā ca bhāgavate viṣṇupurāṇe - prādurāsītprabhoraṅke kumāro nīlalohitaḥ | ruroda susvaraṃ sotha prādravaddvija sattama || kiṃ rodivītitaṃ brahmarudantaṃ pratyuvāca vai nāma dehātītaṃ sotha pratyuvāca prajāpatim || rudrastvaṃ deva nāmnāsi mārodī dhairyamāvaha | tatonyāni dadau tasmai saptanāmāni sa prabhuḥ || sthānāni caiṣāmaṣṭānā patnīṃ putrāṃśca vai prabuḥ | bhavaṃ śarvaṃ tatheśānaṃ tathā paśupatiṃ dvija || bhīmamugraṃ mahādevamuvāca sa pitāmahaḥ | cakre nāmānyathaitāni sthānānyeṣāṃ cakāra saḥ || p. 14) sūryojalaṃ mahīvāyurvahnirākāśa eva ca | dīkṣitobrāhmaṇaḥ soma ityetāstanavaḥ kramāt || jābālopaniṣadi lalāṭāt rudro jāyate | nāma me kuru | nāmākaroditi ca || nanu brahmaṇaḥ sakāśāt rudrasyotpattau nārāyaṇādrudro jāyata iti śruti virodhaḥ | na ca kalpabhedenāvirodhaḥ | nārāyaṇasya parabrahmatvena tasmādeva sarvotpattervaktavyatvāditi cet | na | brahmaṇopi nārāyaṇā devotpannatvenākāśādvāyurityādivat caturmukha rūpādviṣṇoreva rudrotpattiparatvenāvirodhāt | uktañcottara rāmāyaṇe brahmavākyam - saṃkṣipya ca purālokān māyayāsvayameva hi | ekārṇave śayāno māṃ tvaṃ vai pūrvamajījanaḥ || padme divyārka saṃkāśe nābhyā mutpādyamāmapi | prājāpatyaṃ tvayākarma sarvaṃ mayi niveśitam || tattvaṃ trayāṇāṃ lokānāmādikartā svayaṃ prabhuḥ || iti ca | tasmātparamakāraṇasya nārāyaṇasya nābhikamalotpannatvāt brahmaṇaḥ tatsakāśādrudrotpatteḥ kathaṃ tasya parabrahmatvamiti mahati pūrvapakṣe prāpte brūmaḥ || caturmukhasya nārāyaṇādutpattau satyāmevaitatsarvamupapadyate | tadeva tu nāsti | tasya rudrādevotpatteḥ | tathā ca śvetāśvantare yo devānāṃ prabhavaścodbhavaśca viśvādhikorudromaharṣiḥ | p. 15) hiraṇya garbhaṃ janayāmāsapūrvaṃ sanobuddhyāśubhayā saṃyunaktu || taittarīyake yo devānāṃ prathamaṃ purastādviśvādhiko maharṣiḥ | hiraṇya garbhaṃ paśyata jāyamānaṃ sanodevaḥ śubhayāsaṃyunaktu || yasmātparaṃ nā paramasti kiñcit ityādi || nanu caturmukhasya nārāyaṇa nābhikamalotpannatvaṃ śrutam tatkathamupapadyata iti cenna | rudrādutpannasya brahmaṇo nārāyaṇa dehaṃ praviśya nābhimārgeṇa bahirgamana paratvena nārāyaṇa stutiparatvāt | tathācottara rāmāyaṇe rāmavākyam - supte viṣṇau tathā brahmā viśeśa jaṭharaṃ tataḥ | bahuśrutaṃ tu taṃ jñātvā mahāyogī samāviśat || nābhyāṃ viṣṇossamudbhūtaṃ padmaṃ hemavibhūṣitam || sa tu nirgatya vai brahmā * * ** mahāprabhuḥ | sisṛkṣuḥ pṛthivīṃ vāyuṃ parvatān sa mahīruhān | punaśca - dṛṣṭvāsvayaṃbhuvā mukto rātro vīkṣitastathā || tena śabdena saṃprāpto haro vai hariṇā saha | atha cakraprahāreṇa sūditaumadhukaiṭabhau || iti | atra viṣṇu śarīra praveśa nirgamanayoḥ brahmaparitrāṇāya viṣṇunā saha rudrāgamanasya ca tvaṃ vai pūrvamajījana itivat na stuti paratvenārtha vādatvaṃ yuktam | dharmopadeśa prakaraṇatvāt | te naiva pratyavāyokteśca | vedapādastave jaiminivākyam - p. 16) taṃ namāmi mahādevaṃ yanniyogādidaṃ jagat | kalpādau bhagavān dhātā yathā pūrvamakalpayat || haraṃ suraniyantāraṃ paraṃ tamaha mānataḥ | yadā jñayā jagatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇaḥ sthitaḥ || evaṃ ca brahmaṇaḥ sakāśāt rudrotpattirapyavatāra parā | tapasā tuṣṭasya parameśvarasya caturmukhayācanāparipūraṇāya varadānaprayuktatvena prādurbhāvarūpatvāt | tathā cāditya purāṇe pañcaviṃśādhyāye caturmukhavākyam - tvāmeva putramicchāmi tvayā vā sadṛsaṃsutam | tvanmāyāmohitaḥ śaṃbho na vedvītvāṃ paraṃ śivam || īśvaraḥ - ahamaṃśena bhavitā putrastava pitāmaha | jñānaṃ madviṣayaṃ kṣipraṃ bhaviṣyati tavānagha || eva yogīśvaraḥ śārṅgī mamaivāṃśo na saṃśayaḥ | sahāyatvena bhavitā mamādeśāttavānagha || tasmācchetāśvatara taittirīyaka vākyābhyāṃ caturmukhasya rudrādutpattyavagamāt tadviruddhānāṃ nārāyaṇa nābhiprabhavatva pratipādakānāṃ purāṇānāṃ virodhādhikaraṇa nyāyenabādhyatvāt nārāyaṇopaniṣadvākyānāṃ cāvāntara sṛṣṭi viṣayatvenopapāditatvāt nārāyaṇāccaturmukhotpatteśca praveśa nirgamarūpatvena nārāyaṇa kūrmapurāṇādyava gatatvena stutirūpatvāt p. 17) rudrasya ca brahma lalāṭotpattervaradāna prayuktatvena prādurbhāvarūpatvāt | lalāṭādrudro'jāyata iti svatantrotpatti pratītivat | atharvabhāratavākyayoḥ svatantrotpatti śravaṇābhāvāt | pratyuta sṛjyatvena pāratantryapratīteḥ nāma me kurviti rudrājñā purassarameva nāmākaroditi caturmukhenanāmakaraṇācca | tasya ca kālāgnirudratvena paramakāraṇātparameśvarādbhinnatva pratipādanāt | ityabhidhyāyato nāsāvivarātsahasānaghā varāhatopi naragādaṅguṣṭhaparimāṇataḥ || iti bhāgavata vacanena caturmukhasya nāsikāyā nārāyaṇotpattiśravaṇāt | vāmanapurāṇe ca - name'sti mātā na pitā tathaiva nirāśrayo'haṃgirivāsī | sutāṃ pratīcchāmi tavādrirāja dharmeṇadattāṃbhāvatābhirāya || iti | īśvara vākyācca na caturmukhādrudrotpattiḥ | ata eva rudro na paraṃ brahma nārāyaṇa sṛjyatvāt | asmadādivaditi nirastam | anumānamapi śivasya para tatva rūpatvepi rudrasya padārthasyāgnerdevatātmanaḥ parabrahmatvābhāvenāṃśe siddhasādhanāt | tadātmānaṃ sṛjāmyahaṃmiti gītā vākyāt svasṛjyatvena svātmanyeva vyabhicārāt | na cātmaśabdo dehaparaḥ | jīvānāmapi nityatvena dehasyaiva sṛjyatvāt | na ca vispaṣṭaṃ sṛjyaṃ svasminnapi samānatvāt | hetāvādyabhāga vaiyarthyāt evameva prati prayoga saṃbhavāt vyāktāvyaktobhaya prapaṃca janmādi p. 18) kāraṇaṃ brahma viṣṇvādijanakaṃ parabrahmaparameśvarogaṅgādharassarvādhika iti siddham || atha kathaṃ maheśvarasya gaṃgādharasya sarvādhīśatvaṃ gaṅgāyā viṣṇupādodbhūtatvena taddhāraṇasya ca viṣṇupādodaka dhāraṇatvena viṣṇvādhikyā pādakatvāt | tathāhi - bhāgavate ca - yatpādaniḥsṛtasaritpravarodakena tīrthena mūrdhnividhṛtena śivaḥ śivo'bhūt | dhāturmanaḥ śaila nisṛṣṭavajraṃ dhyāyecciraṃ bhagavataścaraṇāravindam || tatpāda salilaṃ yatheti | ādāvādi pitāmahasya nigama vyāpāra pātre jalaṃ paścātpannagaśāyino bhagavataḥ pādodakaṃ pāvanam | punaśca viṣṇupurāṇe gaṅgāṃ prastutya - tataḥ pravahati brahman sarva pāpaharāsarit | gaṅgā devāṅganāṅgānā manulepana piñjarā || viṣṇupāda viniṣkrāntā plāvayitvendumaṇḍalam | samantādbrahmaṇaḥ puryā gaṅgāpatati vai divaḥ || vāma pādmāmbujāṅguṣṭha nakhasroto vinirgatām | viṣṇorbibhartiyāṃ bhaktyā śirasā'harniśaṃ śivaḥ || anyāni ca vacanānyatrārthe draṣṭavyāni | prayogaśca - śivaḥ viṣṇvapekṣayā adhiko na bhavati | yathā gurupādodakadhārī śiṣyaḥ | na cā prayojako hetuḥ | bhaktyā pādodakadhāraṇasya naicyajñāpakatvāditi || p. 19) atrocyate | gaṅgāyā viṣṇupādodbhavatvepi taddhāraṇasya svabhaktānugraha hetukatvena naicyānāpādakatvāt | vaṃhikṣīrasāgarakanyā lakṣmyāḥ vakṣaḥsthale nirantaradhāraṇāt lakṣmīdharonārāyaṇa sāgarāpekṣayā lakṣmyapekṣayā vā nīco bhavati | kintvādhikya pramāṇa sadbhāvādadhika eva | tathā ca rāmāyaṇe bālakāṇḍe - devadeve gate tasmin soṃguṣṭhāṣṭhagra nipīḍitām | kṛtvā vasumatīṃ rāma saṃvatsaramupāvasan || atha saṃvatse pūrṇe sarvalokanamaskṛtaḥ | umāpatiḥ paśupatiḥ rājānamidamabravīt || prītaste'haṃ naraśreṣṭha kariṣyāmi tavapriyam | śirasā dhārayiṣyāmi śailarājasutāmaham || ityādi vacanai bhagīratha tapasā prītena parabrahmaṇāparamakāruṇi kena bhagavatā parameśvareṇa bhagīrathānugrahāya śirasā gaṅgāyādhāraṇe'pi nādhikyahāniḥ | api ca tatraiva śrūyate śivādhikyam - gaṅgāyāḥ patanaṃrājan pṛthivī na sahiṣyati | tāṃ vai dhārayituṃ vīranānyaṃ paśyām śūlīnaḥ || tatraiva brahmavākyam - rakṣa sarvānimālloṁkān māloka kartumarhasi | devānāñca vacaḥ śrutvā sarvaloka maheśvaraḥ || bāḍhamitya vravīt sarvān yunaścedamuvāca ha || kiñca sarvaloka namaskṛtaḥ paśupatiśceti śrutiśca - yasmai namacchiraḥ | yasmaistasmaitvājuṣṭamiti | p. 20) etāvanto vai paśavo dvipādaścatuṣpādaśca | tasmādrudaḥ paśunāmadhipatiḥ | kāśīkhaṇḍepi - brahmaviṣṇusureśādyāḥ paśavaḥ parikīrtitāḥ | teṣāṃ patitvādbhūteśaḥ śivaḥ paśupatiḥ smṛtaḥ || sarvalokanamaskṛtatvaṃ cātharvopaniṣaditi ruktam - yassarvālloṁkān saṃbhakṣuḥ saṃbhakṣyati ajasraṃ sṛjati visṛjati vā sa yati tasmāducyate maheśvara iti | ataḥ itihāsapurāṇābhyāṃ vedaṃ samupabṛṃhayediti | tau tu medhā vinau dṛṣṭvā vedeṣu pariniṣṭhitau | ve doṣa bṛṃhaṇārthāya tāvagrāhayata prabhuḥ || iti rāmāyaṇasya vedopabṛṃhaṇārthatvāt | udāthṛta rāmāyaṇa vākyaniṣṭhānāṃ sarvaloka namaskṛta paśupatiśabdānāṃ rudraika vivayāṇāṃ veda niṣṭhaṃ tattatpadārthopabṛṃhaṇārthatvena pratyabhijñayamānatvāt | tattadupa kramādi virodhācca na devatāntaraparatvena nayanaṃ yuktam | gaṅgāyā atiśaya pāvanatvaṃ ca maheśvarasambandhādhīnamityuktam | tatraiva - te tadeva gandharvā vasudhātalavāsinaḥ | bhavāṅga patitaṃ toyaṃ pavitramiti paspṛśuriti || viṣṇupurāṇe ca śambho jaṭākalāpāt sā viniṣkrāṃtā sthiśarkarān | plāvayitvādivaṃ ninye yā pāpān sagarātmajān || vastutastu gaṅgā na viṣ.ṇupādodbhūtā | kintu himavadutpannā | tathā ca rāmāyaṇe rāma vākyam - duhituḥ śailarājasya jyeṣṭhāyā vakturmahasi || p. 21) trīn patho hetunā kena pāvayelloka pāvatī | kathaṃ gaṅgā tripathagā viśrutāsariduttamā || triṣulokeṣu dharmajña karmabhiryaiḥ samanvitā || tathā bruvati kākutsye viśvāmitrastapodhanaḥ | ityādi tattva vubhutsu prakaraṇe brahmavākyañca - iyaṃ haimavatī jyeṣṭhā gaṅgā himavatassutā || vainateyavākyaṃ tatraiva - gaṅgāhimavato jyeṣṭhā duhitā puruṣarṣabha | tasyāṃ kuru mahābāho pitṝṇāṃ salilakriyām || nanu viṣṇupurāṇa bhāgavatādivacanaiḥ viṣṇupādodbhūtatvaṃ gaṅāyāḥ pratītamiti cenna | viṣṇupādavacanena dhruvalokādupari lokasyaiva vivakṣitatvāt | tathā ca tasminneva prakaraṇe pūrvavākyam - yāvanmātre pradeśe tu maitreyo'vasthito dhruvaḥ | kṣamayāyānti tāvattu bhūmirābhūtasaṃplavam || ūrdhvottaramṛṣibhyastu dhruvo yatra vyavasthitaḥ | etadviṣṇupadaṃ divyaṃ tṛtīyaṃ vyomnibhāsvaram || apuṇya puṇyoparame kṣīṇāśśeṣārti hetavaḥ | yatra gatvā na śocanti tadviṣṇoḥ paramaṃ padam || ityādinā | asya prakaraṇasya bhūtādi loka pratipādana paratvāt dhruvādupari lokamuktavacanābhyāṃ varṇayitvā tābhyāmanyaiśca vacanaistasyaiva lokasya viṣṇupadatvena pratipadanapurassaraṃ p. 22) asmin pratiṣṭhito bhāsvāmihūtaḥ svayaṃ dhruvaḥ | dhruve sarva jyotīṣi jyotiḥ śambhumucodvija || ityādinā tasyaiva viṣṇupādākhyasya lokasya sarvādhāratvamuktvā evametatpadaṃ viṣṇostṛtīya mamalātmakam | iti tasyaiva svarūpaṃ pratipādya tasmālloṁkāttataḥ pravahati brahman sarvapāpaharāsarit | gaṅgādevāṅganāṅgānāmityādi pūrvodāhṛtavacanaiḥ gaṅgānirgamana varṇanāt pūrvottara paryālocanayā viṣṇupadaṃ na śarīrāvayava paraṃ kintu viyadviṣṇupadaṃ vā tu puṃsyākāśa vihāyasī ityādi naighaṃṭika prasiddhākāśaparam | viṣṇoḥ padaṃ viṣṇupadamiti yogāpekṣayā tannirapekṣarūḍherbalavatvāt | tadbalavatvasya ca rathakāro'gnimāda dadhītetyatra rathaṃ karotīti rathakāra iti vyutpattyā teṣā madhyayanādhikāre adhyayanajanya vidyāyāḥ saṃbhavāt jāti paratve vidyā prayukti gauravāt traivarṇikaparatvameveti pūrva pakṣānantaraṃ yogasyā vayavaśaktisāpekṣatvāt vilambita pratītikatvena tannirapekṣa rūḍhereva śīghropasthitatve balavatvamiti rathakārajātīya evādhānādhikārī | tadvalācca vidyā prayuktirapi kalpanīyeti siddhānta siddhatvāt | na ca vāmapādāmbujāṃguṣṭha p. 23) nakhasroto vinirgatāmiti vākyavirodhaḥ | prakaraṇavaśena gaṅgāyā himavadutpatti pratipādakāneka vacanavirodhenākāśasyaiva manoharapadāmbujatvena gaṅgāyāścatadaṃguṣṭhanirgatatvena cotprekṣāyāḥ stutisaṃbhavāt | dṛṣṭañcācetanānāṃ padārthānāṃ cetanā vayavatva nirūpaṇena stutiparatvaṃ praṇā uparavāhanū adhiṣavaṇe jihvācarma grāvāṇodantāmukhamāhavanīyo nāsikottara vedirityādau || pramāṇāntara virodhe ca guṇavādatvamuktam bhaṭṭācāryaiḥ - virodhe guṇavādaḥ syāt anuvādo'vadhārite | iti | rāmāyaṇa vākyasya gaṅgāyāḥ himavatkanyātva pratipādakasya nārthavādatvaṃ yuktam | na te vāganṛtākāvye kācidatta bhaviṣyati iti brahmaṇā dattasya varapradānasya tatraiva śrūyamāṇatvāt | athavā viṣṇupādāṃguṣṭha nakha vinirbhinna brahmāṇḍa kaṭāha dvārā antaḥ praviṣṭa kuṭilākhya bāhyajala pravāhayogena pādāṅguṣṭhaprabhavatvasya vyapadeśaḥ | tathā ca vāmanapurāṇe - viṣṇvaṃghriṇā prasaratā kaṭāhe bhedite'mbarāt | kuṭilā tasya pādāgrāt sa pārakuṭilā tataḥ || iti | na ca saiva gaṃgeti vaktavyam | tasminneva purāṇe pṛthak gaṃgotpattivarṇanāt | ityevaṃ brahmaṇa śaptā himavadduhitā mune | āpo mayī brahmalokaṃ plāvayā māsayoginī || p. 24) na ca himavadduhitṛtvena rāmāyaṇa bhārata vāmana purāṇeṣu prasiddhāyā gaṅgāyā viṣṇupādasambandhi kaṭāhodakasambandhamātreṇa tatpādodakatvaṃ yuktam | rathyājala yogenāpi rathyājalatvā patteḥ || nanu gaṃgāyāḥ prathamaṃ viṣṇupādotpannāyā eva paścāt himavatyavatīrṇāyāḥ tasmādbhuvaṃgatāyāḥ himavatkanyātvaṃ jahnu kanyātvavat gauṇamastu | jahnuvāt himavato'pi mārgavaśenaprāptatvāditi cet | maivam | prathamataḥ himavataḥ sakāśāt menakāyāmutpannāyā eva devairdevakāryārthaṃ svarlokaṃ pratinītāyāḥ paścādbhagīrathānu grahāya bhūlokaptāpteḥ bahupramāṇasiddhatvāt | tathā ca rāmāyaṇe - codito rāmavākyena viśvāmitro mahāmuniḥ | sṛddhiṃ janma ca gaṅgāyāḥ vaktu mevopacakrame || śailendro himavānnāma dhātūnāmākaro mahān | tasya kanyādvayaṃ rāma rūpeṇā pratimaṃ bhuvi || yā meruduhitā nāma tayormātā sumadhyamā | nāmnā manoramā nāma patnīhimavataḥ priyā || atha jyeṣṭhāṃ surāssarve devatārthacikīrṣayā | śailendraṃ varayā māsurgaṅgāṃ tripathagāṃ nadīm || dadaudharmeṇa tanayāṃ himavān lokapāvanīm | svacchanda pathagāṃ gaṅgāṃ trailokya hitakāmyayā || p. 25) pratigṛhya trilokārthaṃ trilokahitakāriṇaḥ | gaṅgāmādāya vai gacchan kṛtārthenāntarātmanā || yā cānyā śaila duhitā kanyāsīdraghunandana | ugraṃ suvratamāsthāya tapastepe tapodhanā || ugreṇa tapasāyuktāṃ dadau śailavarassutām rudrāyā pratirūpāya umāṃ lokanamaskṛtām || ete te śaila rājasya sute lokanamaskṛte | gaṅgā ca saritāṃ śreṣṭhā umā devī ca rāghava || etatte sarvamākhyātaṃ yathā tripathagā nadī | khaṃ gatau prathamaṃ tāta gatiṃ gamimatāṃvara || saiṣā suranadīramyā śailendrasyasutātadā | suralokaṃ samārūḍhā vipāpā jalavāhinī || iti || atra viṣṇupādodbhūtatve'smāllokāddeva lokaprāpaṇavaimarthyaṃ tadapi bahupurāṇa siddhamiti cet | tadutpattipratītergauṇatvāt | kimatravinigamakamiti cet | garbhadhāraṇopayukta mātṛvarnasya prathamotpatti jñāpakatvāt | ataeva dharmaśāstre ātmajatva maurase mukhyaṃ dattakrītā diṣugauṇamityuktam | tataḥ gaṅgāviṣṇupādotpannā na | himavatkatyātvāt | gaurīvat | na cā siddhiḥ | menakā gabhotpattyā tatsiddheḥ || gaṅgāviṣṇupadī śivaśyaśirasā dhatte ca tāṃ bhaktimānityevaṃ śataśaḥ purāṇavacanaṃ tattatstuti prakrame || p. 26) jijñāsuṃ raghupuṃgavaṃ pratisutogādheravocatpunaḥ menāyā himavatsutaiva divijairnītā svalokaṃ prati || viṣṇuśca viprapādāmbu śataśaḥ sirasā vahan | tebhyaḥ kiṃ nyūnatā metītyevaṃ śambhurvibhāvyatām || taduktaṃ bhāgavate tasyāvanijyacaraṇau tadapaśca mūrdhni bibhrajjagadgurutaro hi satāṃpatirhi | atopaviśya paryaṅke svayaṃ saravyuḥ saharṣaṇam || upāhṛtyāvanijyāsya pādau pādāvatejaniḥ | agrahīcchirasā rājān bhagavālloṁka pāvanaḥ || na ca śambhorviṣṇvapekṣayā ādhikyepramāṇābhāvaḥ | tatraiva - nāhaṃ na yajño na ca yūyamanye yehabhājo munayaśca tattvam | viduḥ pramāṇaṃ balavīryayorvātasyātmataṃtrasyaka udvidhatset || tasmātparameśvarasya sarvaloka namaskṛtatvādibhiḥ śrutītihāsa purāṇoktairdharmaiḥ sarvottaraviśvādhikā varṇanāvagamāt gaṃgāyāśca himavatkanyātvāvagamāt taddhāraṇasya bhagīrathānugraha prayuktatvācca paramakāruṇikaḥ parameśvaraḥ sarvādhīśaḥ | tathā ca prayogaḥ - śivaḥ svasamānābhyadhikarahitaḥ | sarvanamaskāryatvāt | sarveśvaratvāt | yannaivaṃ tannaivam | yathā smadādi vaditi kevala vyatirekyanumānena viśvādhikya siddhiḥ | na ca hetoraprayojakatvam | rājādau namaskāryatvasyādhikya prayuktatvāt | sarvanamaskāryatvasya sarvādhikyaṃ vinā'nupapatteḥ | p. 27) uktaśrutyādi virodhāccetyalamati vistareṇa || nanu śivasya sarvādhikatvaṃ rāmāyaṇa balānnirūpitam | tatkathaṃ yujyate | rāmāyaṇa eva - jṛmbhitaṃ taddhanurdṛṣṭvā śaivaṃ viṣṇoḥ parākramaiḥ | adhikaṃ menire viṣṇuṃ devassarṣi gaṇāstathā || viṣṇupurāṇe ca - cakre karma mahacchaurirvibhrāṇo mānuṣīṃtanum | jigāyaśakraṃ sarvaṃ ca sarvadevāṃśca līlayā | jṛmbhaṇā streṇa govindo jṛmbhayā māsaśaṅkaram || jṛmbhā bhībhūtastu haro rathopasya upāviśat || na śaśāka tadāyoddhuṃ kṛṣṇenākliṣṭa kamaṇā || eva manyatrāpi bhāgavata harivaṃśādau bāṇāsuranimittaḥ parājayaḥśrūyate | tatkathaṃ śivasyādhikyamiti cet | maivam | kiṃ viṣṇupurāṇavacanāt viṣṇvādhikyamucyate rāmāyaṇa vākyādvā | nādyaḥ | tasminneva prakaraṇe bāṇāsura bāhuchedākhyabhujakaṇḍū nivāraṇasyeśvarājñānusāritvāt | tathā ca śrūyate tatraiva - bāṇopi praṇipatyātha devamāha trilocanam | devabāhusahasreṇa nirviṇṇosmyāhavaṃ vinā || kāścinmamaiṣāṃ bāhūnāṃ sāphalya janakoraṇaḥ | bhaviṣyati vinā yuddhaṃ bhārāya mama kiṃ bhujaiḥ || śaṃkaraḥ - mayūradhvajabhaṃgaste yadā bāṇa bhaviṣyati | ai śitāsi janānandaṃ prāpsyasi tvaṃ tadāraṇam || p. 28) ityādi parabrahmaṇā parama kāruṇikena parameśvareṇa bāṇāsuramanugṛhītaṃ tasyāhaṅkārādi doṣaprabhavaraṇa kaṇḍūtiṃ cāpanetuṃ viṣavṛkṣopi saṃvarghya svayaṃ chettumasaṃ pratamiti nyāyena svayaṃ tannivāraṇasyānucitatvāt mukhāntareṇa tannivāraṇamabhipretya tasmaiparamānugraha paryavasannaṃ bhujakaṇḍūtiśāmakaṃ raṇarūpaṃ varaṃ mayūradhvaja bhaṅgaste ityādi vākyenadattavān | na ca śaṃkarasya jṛmbhaṇaṃ vinā bāṇasya yuddhaṃ saṃbhāvitam | na ca pūrvaṃ bāṇāsuratapasā prasannena parameśvareṇendrādibhyobhaya nivāraṇāya svapuradvārapālakatvamabhilaṣitam | tato bāṇasyābhilaṣitaṃ pratijñāya dvāre sthitavatā parameśvareṇa yuddhaṃ na kartavyamiti yuktaṃ | tasmādviśvarājñā paratantreṇaiva kṛṣṇeneśvaradattavara paripālanāyabāṇaḥ śikṣita iti neśvarādhikyahāniḥ | anyathā - asmātyaṃśrayadṛptopi nāyaṃ vadhyastavā vyaya | mayā dattavaro daityastatastvāṃ kṣamayāmyaham || itīśvarājñānuvartanaṃ nasyāt | anyathā kamalabhavamanobhavayornigrahasya pratīkāra prasaṃgācca | nanu kṛṣṇsya stutiḥ kṛteticet nirmatsarā mahātmānaḥ svājñākāriṇaḥ śiṣyādīn stutvā lālayitvā vā svakāryaṃ sādhayantīti sarvatra prasiddhatvāt | ayaṃ sarvopivṛttāntaḥ uṣā'niruddha vivvaha paryantaḥ parameśvaśvareṇa p. 29) saṅkalpita iti tadabhiprāyābhijñayā pārvatyā pūrvamevoṣāyaivarodattaḥ | tathā ca tasminneva purāṇe - vaiśākhaśuddha dvādaśyāṃ svapneyobhibhavaṃstava | kariṣyati sate bhartā rājaputrī bhaviṣyati || iti | pratyuta vāmanapurāṇe dakṣādhvara bhaṅge rudrā gamanānantaraṃ viṣṇoḥ palāyana śravaṇātsāmyameva durlabham | kutastarāmādhikyam || jaṭādharaṃ harirdṛṣṭvā krodhādāraktalocanam | tasmāddeśādapākramya kubjo dhāntarhitaḥ sthitaḥ || ata evādhikaṃ menire viṣṇuṃ ityādi rāmāyaṇa vacanaṃ vyākhyātam draṣṭavyam | ādhikyajñāna mātrasya pramābhramasādhāraṇasyādhikyā sādhakatvāt | na ca devānāṃ tatva jñatvaṃ yuktam | ādhikya jijñāsutvena tatraiva pratipādanāt | sadāśivasya nārāyaṇā pejñayā''dhikyaṃ nārāyaṇasya tatpreryatayā tadupasarjanatvaṃ tripurabhaṃga prakaraṇe śrūyate | rudra ityabruvan | rudro vai krūraḥ | atra teṣāmasurāṇāṃ tisraḥ pura āsanniti tripuravijayasya kartavyatvāt tadupakaraṇatvena viṣṇorbāṇatva pratipādanāt tatprayoktṛtvena rudrasya svatantra kartṛtvāvagamāt tadādhikyasya sphuṭatvena adhikaṃ menire viṣṇumityādi vākyoktādhikya jñānasya bhramatvameva yuktam | anyathā taddhanuṣo merorapi bhaṃge p. 30) samarthasya viṣṇoḥ rāmasya rāvaṇādi vijayāya merorekadeśa bhūtarāvaṇa niketabhūta trikūṭabhaṅgāya bahvāyāsānubhavonasyāt | śivasya tu rāvaṇena kailāsotpāṭane kṛte tannigrahāyāṅguṣṭhacālanamevakṛtam | na tu rāmavadvahvāyāso'nubhūta iti vyaktamādhikyam | tathā cābhiyuktavacanam - alabhyā pātālaṃ vyalasa calitāṃguṣṭha śirasi praviṣṭā tvayyāsīddhruvamupacito muhyati khalaḥ | uttararāmāyaṇe cā yamartho draṣṭavyaḥ | tadārāma mahādevaḥ prahasan vīkṣyatatkṛtam | pādāṃguṣṭhena taṃ śailaṃ pīḍyāmāsalīlayā || tataste pīḍitāstatra rāvaṇasya bhujāstadā | vismitāścābhavaṃstatra sacivāstasya rakṣasaḥ | tena rākṣasa mukhyena śailākrānta bhujena vai || mukto virāvassu mahān trailokyaṃ yena pūritam || tasmādviṣṇvaṃśabhūtena paraśurāmeṇātmaślāghāyai uktasya vacanasyādhikaṃmenire viṣṇumityasyāhaṃkāramūlatvāt lobhamūlasya vaisarjanīya vāsodhvayurgṛhnātīti vākyasyeva hetu darśanādhikaraṇa nyāyenāprāmāṇyamāvaśyakamityalamati vistareṇa || nanu tripura vijaye parameśvarasya merurdhanurdharaṇīrathaḥ candrārkau rathāṅge vedā aśvāḥ yantācaturmukhaḥ nārāyaṇo bāṇa iti sarvaṃ śrutismṛtīti hāsapurāṇeṣu prasiddham | p. 31) brahmādyupa karaṇatvena tadādhikyaṃ tathāpi tatraiva pūrvodāhṛta tripuravijayaprakaraṇe veditavyaḥ | tathāpi pāśupatyavarayācanaṃ kathamupapadyate | yācanasya dainyamūlatvena śraiṣṭhaya virodhitvāditi cet | ucyate pāśupatyasyā nādisiddhatvepi kṛpālurbhagavān parameśvaraḥ pāśupatyajñānasya paramapuruṣārthasādhanatāmanusaṃdadhānaḥ tajjñānaśūnyān devān tadupadeśenānu jighṛkṣuḥ puravijayarūpopakāra pradarśanavyājenābhimukhīkṛtya teṣāṃpāśupatyamupadiṣṭavān | so'bravīdvaraṃ vṛṇe ahameva paśūnāmadhipatirāsamiti vākyena | nanu varaṃ vṛṇeti varayācanaṃ pratīyate | tatkathamupapadyata iti cet | maivam | devānāṃ svaśeṣatvaṃ tanmukhenaivāṅgīkārayitumiti vadāmaḥ | yuktaṃ ca sarvāptasya parameśvarasya piturivaputrān pratyupadeṣṭṛtvaṃ tadbahumānapūrvakameva | devānāṃ pitṛtvamapi rudrasūkte śrūyate - atepita marutān sumnametviti | na ca pāśupatyānādi siddhatvamasiddham | prājāpatyā vai paśavaḥ | teṣāṃ rudro'dhipatiḥ | na cāsyāgantukatvaṃ yuktam | vedasyā nitya saṃyogākhyadoṣa prasaṃgāt | na hyanādimato vedasyādimatpāśupatya pratipādakatvaṃ yuktam | nanu hariścandroha vai rājetyādīnāmanāditvaṃ syāditi cet | teṣāṃ pravāharūpeṇānādimatvasya śābarabhāṣya jaiminisūtrābhyāṃ arthavāda pāde anitya saṃyogaparihārārthaṃ pradarśitatvāt | p. 32) na ca rudrapāśupatya varaṇasyāpi tathātvaṃyuktam | eka evarudro na dvitīyāyatastha ityādi śvetāśvatarādi vākyai rudraikatvāvagamāt parameśvarasya svarūpeṇānādimatvasaṃbhave pravāharūpeṇānādimatvasyāyuktatvāt | sahasrāṇi sahasraśo ye ye rudrā adhibhavannityādīnāntu parameśvarāvatāra rudratvānnakaścidvirodhaḥ | kiñcāyaṃ parameśvarasya pāśupatyaṃ varadānalabdhamiti vadan vādīvaiṣṇavaḥ utavedabāhyaḥ | nādyaḥ | tasyāpi devatābhyovaraṃprāpya samutthāpya ca vānarān | ayodhyāṃ prasthitorāmaḥ puṣpakeṇasuhṛdvṛtaḥ || iti rāmāyaṇa vākyasya pramāṇatvāt viṣṇorapi varayācanāprayuktamaprakṛṣṭatvaṃ syāt | śrutau ca | kiṃ svidatrāntarabhūtam | yeneme vidhṛte ubhe | viṣṇunā vidhṛte ubhe bhūmī iti praśnottarānantaram | kiṃ tadviṣṇorbalamāhuḥ kādīptiḥ kiṃ parāyaṇam | eko yaddhārayaddevaḥ rejatī rodasī ubhe ityādinā viṣṇorbaladīpti parāyaṇadyāvā pṛthivī dhāraṇānāṃ kiṃ svasāmarthya prayuktatvamutānyasāmarthya prayuktatvamiti praśne praśneṣūttarāṇi tatraivānyaprayukta pratipādakāni śrutāni | vātādviṣṇorbalamāhurakṣarāddīptirucyate | tripadāddhārayaddevaḥ yadviṣṇorekamuttamam| agnayo vāyavaścaiva etadasya parāyaṇam | ityādinā vātākṣaratripadāgni p. 33) vāyvādi śabdavācyairviṣṇubalādikaṃ prayuktamiti pratipādanādapakarṣaḥsyāt | na cātra viṣṇuśabda vācyo nārāyaṇādanyo bhaviturmahati | dyāvāpṛthivīvidhāraṇasyā nyasmādaśakyatvāt kiñca viṣṇormāhātmyasya karmādhīnatvamapi śrūyate | viṣṇurvā akāmayata puṇyaślokaṃ śṛṇomi na māmapi kītirāgacchediti viṣṇoḥ puṇyaśravaṇakīrtanasya karmādhānatvapratipādanāt | na dvitīyaḥ | vedāprāmāṇya vādinaḥ tava veda pratipādya pāśupatya varaṇāśritadoṣāṇāmāśrayāsiddhadoṣagrastatvāt | vastutastu pāśupatya varaṇasyādhikya pratipādakatvameva | na tvapakarṣāpādakatvam | viṣṇukṛta madhukaiṭabhayācanavat | tathā ca mārkaṇḍeyapurāṇe - tāvapyati balonmattau mahāmāyā vimohitau | uktavantau varo'smatta vrīyatāṃ iti keśavam || śrībhagavānuvāca - bhavatāmadya me tuṣṭau mama vadhyābubhāvapi | kimanyena vareṇātra etāvaddhi vṛtaṃ mayā || prakṛte ca devatābhyo varayācanasya svādhikya paryavasāyitvāt amātyapurohita sāmantādibhiḥ sāmrājye'bhiṣiktasyāpi rājakumārasya svāmitva niyāmakatva svātantryādivat devatābhiḥ pāśupatye pratiṣṭhāpi tasya parameśvarasya tatprati yogikasvāmitva paryavasāyitvāt | teṣāṃ ca svanigamyatve virodhācca svayaṃ varapravṛtte kanyāvṛte tadbhartṛvaccādhikya paryavasāyitvāditi śivaḥ sarvādhikaḥ sarvapatitvāt | p. 34) vyatirekeṇa jīvavat | sarveśivādanye śivena niyamyāḥ paśutvāt asmadādivat | sarvaniyāmakatvaṃ śivaikaniṣṭhaṃ śivādanyatrā vidyamānatve sati vṛttimatvāt śivatvavat | na cā prayojakatvaṃ pāśupatya pratipādaka pūrvokta śruti virodhādityāstāṃ vistaraḥ | atha kathaṃ sarvādhikatvaṃ śivādanyatra nāstītyucyate tadanyasya viṣṇoreva sarvādhikatvasaṃbhavāt | ādhikyānādhikye upāsyopāsaka bhāvena vyaktamavagcchāmaḥ || tathā ca padmapurāṇe parameśvaravacanam - rakārādīni nāmāni śṛṇvato mama pārvati | manaḥ prasannatāmeti rāma nāmābhiśaṅkayā || anyatra ca - mumūrṣormaṇi karṇikyāmardhodaka nivāsinaḥ | ahaṃ diśāmi te mantraṃ tāraka brahmasaṃjñikam || śrīrāma rāmarāmeti hyetattāraka mucyate | atastvāṃ jānakīnātha parabrahma suniścitam || tvanmāyā mohitāssarve natvāṃ jānanti tatvataḥ || tāpanīye ca - śrīrāmasyamanuṃ kāśyāṃjajāpa vṛṣabhadhvajaḥ | evañcopāsakasya śivasya nārāyaṇāṃśabhūtarāma pratipādakatāraka brahmamantra japopadeśābhyāṃ tadbhakta tvameva jñāpayati | tathā ca prayogaḥ- śivo nārāyaṇāpekṣayā adhikonabhavatī tadbhaktatvāt | tadupāsakatvāt | tanmantrajāpakatvāt | nāradādivat | p. 35) na cā prayojakatvam | nyūnādhikabhāvasyopāsyopāsaka bhāvavyāpakatvena rājabhṛtyādau lokasiddhatvāt | tasmānnārāyaṇa evādhika ityucyata iti cet | atra brūmaḥ | rāmatārakamantrasya viṣṇuvācakatve satve tadupapadyate | na ca viṣṇutvaṃ pravṛttinimittam | tathātve pramāṇābhāvāt | ramante yoginonante satyānande cidātmani iti rāmapadenāsau paraṃ brahmābhidhīyata iti skandapurāṇavacanena rāma śabdasya parabrahmavācakatvāvagamāt | na ca viṣṇoḥ para brahmatvepi idaṃ vacanamupapannamiti vācyam | kāśyāṃ rāmatārakopadeśaṃ prāpyamuktasyaśivatvaprāpti śravaṇena tasya viṣṇuvācakatvāyogāt | yathā kraturasmilloke puruṣo bhavati | acetaḥ pretya tathā bhavatītiśruteḥ | asyārthaḥ - kratuḥ saṃkalpaḥ | puruṣaḥ āsīlloṁke yādṛśasaṃkalpo bhavati yādṛśopāsanāvān bhavati | itaḥ pretya śarīraṃ tyaktvā tathā bhavati tādṛśobhavatītyarthaḥ | gītāsu kṛṣṇavākyam - yaṃ yaṃ bhāvaṃ smarannityaṃ tyajatyante kalevaram | taṃ tamevaiti kaunteya sadā tadbhāva bhāvitaḥ || bhūtiliptāvilāsinyā bhugaṅgaparivāritāḥ | candrabhūṣitadehāśca yasyāṃ tvamivaśaṅkara || rāmaśabdaḥ kiṃ viṣṇuvācakaḥ | utatadavatāravācakaḥ | nādyaḥ | nighaṃṭvādau viṣṇuvācaka paryāyeṣu pāṭhā bhāvāt || p. 36) na dvitīyaḥ | tadavatāra tvepi kiṃ bhārgavasya rāmasyavācakaḥ utarāghavasya rāmasya vācakaḥ | utayādavasya rāmasya sarveṣāṃ nādyaḥ | bhavanmate bhārgavarāmasyetarāvatāravat pūjyatvānaṅgīkāreṇa tannāmnopyanādaratva prasaṅgāt | na dvitīyaḥ | rāmo'haṃ tu bhaviṣyāmi duṣṭa nigraha hetave || harivaṃśaśeṣadharmeṣu mataṅgamahāmuniṃ prati virūpākṣacanāt tasya rāmabhadrasya parabrahmabhūta sadāśivāṃśatvāt parabrahmavācakarāmaśabdavācyatvo japatteḥ | na ca viṣṇorardhaṃ mahābhāga kausalyajanayatsutam | iti rāmāyaṇavākya virodhaḥ | aṣṭābhirlokapālānāṃ mātrābhirnirmito nṛpa iti nyāyena pālanasya viṣṇukāryatvāt viṣṇvaṃśagopapatteḥ | nāviṣṇuḥ pṛthivīpatiriti nyāyena | na caitāvatā rāmaśabdasya viṣṇuvācakatvaṃ yuktam | śivasyaiva pradhānatvāt | prādhānyena vyapadeśyā bhavantīti nyāyena śivavācakatvopapatteḥ | na ca viṣṇoreva pradhānatvaṃ rākṣasasaṃhārārthatvādavatārasya saṃhārasya rudrakāryatvāt | etadasya balaṃghoraṃ mamavātryambakasya vā | iti rāmāyaṇe rāmabhadravākyena - gaganaṃ gaganākāraṃ sāgaraḥ sāgaropamaḥ | itivadabhedepyupamānopameya bhāva vivakṣayā prayuktena rudrāṃśasyaiva pradhānatvāvagamāt pāñcabhautikeṣu ghaṭādi padārtheṣu pārthivatvataijasatvādi p. 37) vyavahāravat rudrāṃśasya pradhānatvāt rāmaśabdasya rudravācakatvopapatteḥ | dṛśyate ca purāṇeṣu rāmasyā kareṇaśivarūpatvam | yathā śatru bhaye cora bhaye rāja bhaye tathā | dhyātvā raghupatiṃ kruddhaṃ kālānalamivāparam || pītakṛṣṇājinadharaṃ bhasmoddhūlitavigraham | ākarṇa * * * kṛṣṭakodaṇḍa bhujamaṇḍalam || jānakī lakṣmaṇopetaṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitam || ityādīnāṃ jaṭādhāraṇa bhasmoddhūlanādīnāṃ śivabhedajñāpakatvāt | ata eva rāmabhadrasya rāmeśvarādyaneka liṅgapratiṣṭhāpakatvena śivapūjā sampradāya pravartakatvena ca śivaliṅgapratiṣṭhātā sarvāvaguṇavarjita iti rāmāṣṭottaraśatadivyanāmastotra vacanaiśca śivarāghava saṃvādādi purāṇasaṃhitānī pratipādyamānatvāt | * * *tvena rāmaśabda vācyatvam | etena tṛtīya caturthapakṣāvapi nirastau | rāmasya * * * * * brahmatva * * * bhāvāt | nāpi caturthaḥ | avatārāṇāmādimatvena rāmaśabdasya tadvācakatve śabdārthayoranitya sambandhe autpatīkaśca śabdasyārthena nityaḥ sambandha iti jaiminīyasūtra virodhaḥ syāt | na ca tadavatāramūla nārāyaṇatvānādi tvena tatsaṃbandhopya nādiriti vācyam | tadvācaka paryāyeṣu pāṭhābhāvasyoktatvāt | na ca viṣṇu sahasranāmapāṭhādviṣṇuvācakatvaṃ p. 38) śivasahasranāma pāṭhā tadvācakatvopapatteḥ | evaṃ ca rāmamantropāsanayā muktasya śivatva prāptyā vaikuṇṭha lokamapnoti daśapūrvairdaśāparairityādīnāṃ rāmopāsakasya vaikuṃṭha prāpti pratipādaka dakṣapurāṇa vacanānāṃ ca śivaloka prāpti mārgabhūtārcirādi devatāprāpti vadupapatteḥ | viṣṇuloka kāmanayānuṣṭhāna viṣayatvena vā avirodhāt | rāmasya harivaṃśa śeṣa dharmavacanānusāreṇa rāmabhadrasya sadāśivāvatāratvena tadvācakasya śiva paratvāt | rāmeśvarādi pratiṣṭhāpakatvena jaṭābhasmadhāritvena ca śivatvanirṇayāt tadvācakasya rāmatāraka mantrasya satyānanda cidātmaka brahmavācakatvāt tādṛśarāma mantrajapopadeśayoḥ lokānu grahārthatvāt parabrahmaṇaḥ parameśvarasya nādhikya hāniriti siddham || syādetat | rāmādibhiryadi śiva pratiṣṭhādikaṃ kṛtaṃ kathaṃ tarhi śivaprasāda niṣedhaḥ | na ca vihitatvā * * * * kartavyaṃ niṣiddhatvāt prasādādikaṃ na svīkartavyamiti yuktam | haviśśeṣabhakṣaṇābhāve kṛṣṇaviṣāṇāṃ prāśyatītivat bhūtopayogi saṃskārābhāvena yāga vai guṇyavat prasāda bhakṣaṇābhāve pūjāyāḥ vaiguṇyaprasaṃgāt prasādagrahaṇaṃ | prasādabhakṣaṇābhāve ātmārthapākasya kevalogho bhavati kevalādī | bhuñjate te tvaghaṃ pāpaṃ ye pacantyātmakāraṇāt | iti śruti smṛtibhyāṃ niṣiddhatvenasyā bhāva prasaṃgāt | tasmācchiva prasāda niṣedhaḥ pūjā niṣadha paryavalāyī | p. 39) naivaṃ viṣṇu prasāda niṣedhaḥ pratyuta vihitastatpūjā ca | taduktaṃ bhāgavate - tvayopabhuktasraggandha vasolaṃkāra circitāḥ | ucchiṣṭabhojanādānāstava māyāṃ jayemahi || anyatra ca - akāla mṛtyuharaṇaṃ sarvavyādhi vināśanam | samasta duritadhvaṃsi viṣṇoḥ pādodakaṃ śubham || punaśca - ājanma kṛtapāpānāṃ prāyaścittaṃ vidhitsubhiḥ | sālagrāmaśilāvāri pāpahāri niṣevyatām || śivaprasādasya tu a* * * mama naivedyaṃ nima * * tathā | yaḥ svayaṃ * * loke'smin prāyaścitti bhavennaraḥ || ityādivacanaiḥ śivaprasādasya niṣiddhatvāditi cenna | yadyapi śivaprasāda niṣedhaḥ kvacit kvacicchnutaḥ tathā pitatsvīkāro vihitatvādavaśya kartavyaḥ | na ca vidhi niṣedhayorvirodhaḥ | niṣedhasya rāgataḥ prāptaviṣayatvena vihitetaraparatvāt | na hi syāt sarvā bhūtāni | agnīṣomīyaṃ paśumālabheta itivat | tathā ca śrutiḥ - īśāvāsyamidaṃ sarvaṃ yatkiṃca jagatyāṃ jagat | tena tyaktena bhuñjīthāmāgṛdhaḥ kasyasviddhanam || atreśaśabdasya śambhurīśaḥ paśupatiriti śive rūḍhatvāt pikamālabhetetyādau mleccha prasiddherapi śabdārthanirṇaya hetutvābhyupagamāt | tṛtīyāntatvepi īśa aiśvarya iti dhātūtpannatvena sadā śivaparatvāt | inā deśā bhāvasya bhadraṃ karṇe bhirityādivacchānda satve nāpyu * * * p. 40) davidhānāt bhojanārthatvāvagate tadvihita bhojanasādhanatvena tenatyakteneti vyādhikaraṇa tṛtīyādvayena parameśvaramukta parityukta dravyeṇa bhojanaṃ sampādayediti vidhyarthaparyavasānāt māgṛdhaḥ kasyasviddhanamiti itara nindārthavāda yoganā na karmaṇā na prajayādhanena tyāgenaike'mṛtatvamānaśuritivat vidhitva niścayāt | upāṃśuyāgamantā yajatītyasya vidhitvakalpanavadvidhitvopapatteḥ vihitasya pratiṣedhe vikalpocchedāt | ādityapurāṇe - brahmagho vā surāpī vā steyī vā gurutalpagaḥ | yo'ntyakāle śivaṃ smṛtvā śivasāyujyamāpnuyāt || nirmālyaṃ dhārayedbhaktyā śirasā pārvatīpateḥ | rājasūyasya yāgasya phalamāpnotyanuttamam || śirasā śivanirmālyaṃ bhaktyā yodhārayiṣyati | aśucirbhinna maryādaḥ sarvāvasthāṃ gato'pi vā || svairīvā madamatto vā niyamaiścabahiṣkṛtaḥ | tasya pāpāni sarvāṇi nāśayatyeva śaṅkaraḥ || lobhā * * * * yecchaṃbhornirmālyaṃ na ca bhakṣayet | na spṛśedapi * * * * laṃghayennāpi nā * * * || nirmālyalaṃghanaṃ * * * * * bhraṃśo bhijāyate | nirmālya dātā narake pacyate kālamakṣyam || purudakaṃ mahātīrthaṃ gaṃgā ca yamunā nadī | narmadā caiva kāverī tathā godāvarī nadī || p. 41) sadā sannihitāstvetāḥ śambhoḥ pādodake mune | śambhoḥ pādodakaṃ sevyaṃ sarvatīrthamayaṃ hi tat || dhāraṇātpāpasaṃghātaistatkṣaṇādevamucyate || liṃge svayaṃbhuve bāṇe ratnaje rasanirmite | siddha pratiṣṭhite caiva na caṇḍādhi kṛto bhavet || tasmādetairvacanaiḥ nirmālyasya vihitatvāt niṣedhavacanānāñcā bhktaviṣayatvena rāgataḥ prāptaviṣayatvena śrutivākyādeva vyavasthitatvāt | bhaktyā nirmālya sevāyā anantaphalasādhanatā pratipādanāt | bhāgavate caturtha skandhe - tatkiṃ śivākhyamaniśaṃ na vidustadanye brahmādayastamavakīrya jaṭāśmaśāne | tanmālya bhasmanṛkapāla * * * tpiśācai ryanmūrdhabhirdadhati taccaraṇāvasṛṣṭam || rāmāyaṇe - tatra devarṣi gandharvā vasudhātala vāsinaḥ | bhavāṅgapatitaṃ toyaṃ pavitramiti paspṛśuḥ || iti || viṣṇupurāṇe- śambhorjaṭākalāpātsā viniṣkrāntāsthi śarkarāḥ | plāvayitvā divaṃninye yā pāpān sagarātmajān || āditthapurāṇa bhāgavatarāmāyaṇa viṣṇupurāṇavākyaiḥ upabṛṃhite neśāvāsya vākyena vihitatvāt śivaprasāda pādodaka nirmālya sevā sarvairapi kartavyā || tathā ca vātūlāgame - pādodakaṃ purabhidaḥ pāśajālaharaṃ param | śūlakuṣṭhādyapasmārajvarāṇāṃ bheṣajaṃ priye || p. 42) skānde - nirmālya salilaṃ pītvā devadevasya suciḥ | kṣayāpasmārakuṣṭhādi pātakairapi mucyate || tathā ca prayogaḥ - śivaprasādādi sevā niratiśayapuruṣārtha hetuḥ | tattvena veda vihitatvāt | aśvamedhādivat | prasādādi sevā balavada niṣṭā nanu bandhīṣṭasādhanam | vihitatvāt jyotiṣṭomādivat | na cā prayojakatvam | vihite pratiṣedhābhāvena balavadaniṣṭā nanu bandhitvāt | vidheyasyabalavadaniṣṭānu bāndhitve vedasyānāpta praṇītatvaprasaṃgaḥ | na ca śyenādirvihitatvena hetorvyabhicāraḥ | nābhicarita vai | abhicāraṃ chāgahīnaṃ tribhiḥ * * * vyapohati | iti niṣedha prāyaścittopadeśābhyāṃ śyenādau vidhyarthā bhāvena apravṛtta pravartakatvā bhāvāt | vairivadha pravṛttasya niyojyatvena sādhanatvamātraparatvāt | avigītatvaṃ vā viśeṣaṇaṃ deyamiti buddhimadbhiruhanīyam || atra kecicchiva prati pādakānāṃ purāṇāgamānāṃ tāmasatvaṃ pratipādayanti | teṣāṃ mayamāśayaḥ | matsyapurāṇe- saṃkīrṇāstāmasāścaiva sātvikārājasāstathā | yasmin kalpeṣu yatproktaṃ purāṇaṃ brahmaṇapurā || tasya tasya tu māhātmyaṃ tatvarūpeṇa varṇyate | agneḥ śivasya māhātmyaṃ tāmaseṣu prakīrtyate || rājaseṣu tu māhātmyaṃmadhikaṃ brahmaṇo viduḥ | p. 43) sātvikeṣu ca kalpeṣu māhātmyamadhikaṃ hareḥ || yeṣveva yoga saṃsiddhā gamiṣṭhaṣyanti parāṃgatim || saṃkīrṇeṣu sarasvatyāḥ māhātmyamadhikaṃ viduḥ || iti | etaduktaṃ bhavati | adhikṣetrajña * * * * brahmaṇaḥ tasyāpi keṣucidahassu satvamudriktam | keṣucittamaḥ | keṣucidrajaḥ | tathā ca kecidbrahma kalpāsatvaprāyāḥ | kecidrajaḥ prāyāḥ | kecittamaḥ prāyāḥ | etena satva prāyeṣu taditareṣu cāhavapsu yāni purāṇāni brahmaṇā proktāni teṣāṃ paraspara virodhesati sātvikāhaḥ proktaṃ purāṇameva yathārtham | tadvirodhyanyada yathārthaṃ satvaniṣṭhena brahmaṇāptoproktatvāt | gītāsu ca - satvātsaṃ jāyate jñānaṃ rajasā lobha eva ca | pramāda mohau tamasā bhavetāṃ jñānameva ca || pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryā kārye bhayābhaye || bandhamokṣañca yovetti buddhissāpārthasātvikī || yathā dharmamadharmañca kāryañcā kāryamevaṃ ca | yathāvat pravijānāti buddhissāpārtharājasī || adharmaṃ dharmamiti yā manyate tamasā kṛtā || sarvārthānvi parītāṃśca buddhissāpārtha tāmasī || iti | sarvān purāṇārthān brahmaṇassakāśā dadhigamyaivasarvāṇi purāṇāni purāṇa kārāścakruḥ | yathoktam - kathayāmi yathā pūrvaṃ dakṣādyairmunisattamaiḥ | p. 44) pṛṣṭhaḥ provāca bhagavānabjayoniḥ pitāmahaḥ || tasmātsatvādyudrekavatā brahmaṇā sātvikādiṣu proktatvātsāttvikādi vyapadeśaḥ | purāṇānām - agneḥ śivasya māhātmyaṃ tāmaseṣu prakīrtyata iti vacanāt śivapratipādakānāṃ purāṇānāṃ tāmasatvaṃ tatpratipādyatvācca śivasya tāmasatvam | na ca tasya śreyaḥ prāpakatvaṃ tamasā moha eva cetyādi vacanāt | sattvātsañjāyate jñānaṃśreyāṃsi | tatra khaluṃ satvatanoḥ nṛṇāṃ syuriti bhāgavata vacanāt tatpradhānatvāt viṣṇoreva śreyaḥ prāpakatvam | anye tu - eva mohaṃ sṛjāmyāśu yojanānmoha iṣyati | tvaṃ vai rudra mahābāho mohaśāstrāṇi kāraya || atathyāni vitathyāni darśayasva mahābhuja | prakāśaṃ kuru cātmānamaprakāśaṃ ca māṃ kuru || ityādi varāhapurāṇa vacanena śiva pratipādakānāṃ mohārthakatvenā prāmāṇyamiti vadanti | tadayuktam | yadyapi tamo guṇasya mohahetutvaṃ sarvasiddhaṃ tathāpi śivasya tatpratipādakapurāṇā gamānāṃ ca na tāmasatvaṃ pramāṇābhāvāt | tathāhi - kimidaṃ tāmasatvaṃ tamoguṇajanyatvaṃ vā svetaraguṇā saṃsṛṣṭa tamojanyatvaṃ vā | itarānabhibhūta tamo janyatvaṃ vā tamoguṇajanya viśiṣṭatvaṃ vā tamoviśiṣṭa kartṛkatvaṃ vā tamoguṇa viśiṣṭa pratipādakatvaṃ p. 45) vā tamoguṇapradhāna pratipādyatvaṃ vā anyadvā | nādyaḥ rudrādyātmanāṃ nityatvenā tāmasatvāt | sarvasya prapañcasya guṇatraya janyatvena tvatsaṃmatānāṃ purāṇāgamānāmapi tāmasatva prasaṃgāt | na ca tamomātra janyatvaṃ vā vivakṣitam | ekasyānārambhakatvenāsiddheḥ | ata eva na dvitīyaḥ | sarvasya guṇasya guṇāntarayuktasyaiva janakatvenetarāsaṃsṛṣṭatamoguṇa janyatvasyā prasiddhatvāt | na tṛtīyaḥ | rudrasya nitya siddhatvena prakṛte tadasiddheḥ | tatkartṛkāṇāṃ śaivāgamānāṃ aṣṭādaśa purāṇānāṃ kartā satyavatī sutaḥ | ākhyānaiścāpyupākhyānairgāthābhiḥ kalpaśuddhibhiḥ || purāṇasaṃhitāṃcakre purāṇārtha viśārada || iti viṣṇupurāṇavacanāt vyāsakṛtānāṃ sarveṣāmapi tāmasatvā bhāvāt | anyathā tvadabhimatānāmapi tāmasatvaprasaṅgastulyanyāyatvāt | nanvastu tamoguṇajanya dehādiviśiṣṭasya rudrasya tāmasatvamiti caturthaḥ pakṣaḥ | rudrasya saṃhārakartṛtvena saṃhārasya tamoguṇa kāryatvena sarvapurāṇa prasiddhatvāditi cenmaivam | viṣṇoḥ saṃhāra kartṛtvābhāvenānīśvaratva prasaṃgāt | na ca saṃhāraṃ pratirudrādiśarīradvārākāraṇatvaṃ viṣṇoḥ pālanaṃ prati tu sākṣādeveti vācyam | p. 46) sākṣātsaṃhārakartṛtvasyāgnāvabhāvena tasya tāmasatvāsiddheḥ | tvayā saṅkarṣaṇasyaiva saṃhartṛkatva kathanācca | sarvatra sākṣādvā paramparayāvā kāraṇatvasaṃbhave tāratamyakalpatrayāṃ pramāṇābhāvena tasyāpi tāmasatva prasaṅgāt | vaiparītyasyāpi suvacatvācca | pālanasya prākṛtasatvaguṇaprayojyatvena viṣṇorapi prākṛtatva prasaṃgāt | tasyāpi bhūbhārāvatārāya daityādi saṃhārakartṛtvena rudrasyāpi kālakūṭa kilanāndhakārasura tripurādi nigrahadvārā jagadrakṣakatvasya purāṇa prasiddhatvena sāttvikatva tāmasatva vyatyayaprasaṃgācca | yā te rudraśivā tanūraghorā pāpakāśinī | tayā nastanvā śaṃtamayā giriśatvamabhicākaśīti śiva śarīrasya tāmasatva niṣedhācca | asyārthaḥ - he giriśa he rudra apāpānāṃ kārāte prakāśata ityapāpakāśinī | śivākṣemaṃkarī yā tanūḥ śarīraṃ śaṃtamayā ātyantika sukhahetu bhūtayā tanvānaḥ asmān praticākaśīhi prakāśasveti | na hi tāmasasya śarīrasyāghoratvaṃ ātyantikasukhahetutvaṃ apāpān prati prakāśamānatvaṃ vā saṃbhavati | tasmācchiva śarīrasya na tāmasatvam | tarhi saṃhārasya tamaḥ kāryatvapratipādakānāṃ purāṇānāṃ kā gatiriti cet ghoraśarīraviṣayatvāt | tathā ca śrutiḥ - rudro vā eva yadagnistasye te te p. 47) tanavau ghorānyā śivānyeti | pratyuta śivasyaiva niṣṇvādi śarīradvārā pālanādi kartṛtvaṃ vaktuṃyuktam | śrūyate ca viṣṇorudraśarīratvam yadvasordhārāṃ juhoti yaivāsyaśivā tanūstāṃ tena prīṇāti āgnirvasustasyaiṣā dhārā viṣṇurvasustasyaiṣā dhārā vasordhārāṃ juhoti | ajñāgnerviṣṇoścarudraśarīratvābhāve tadubhaya devatāka vasudhārāhutyārudratanūḥ kathaṃ prītā bhavati | viniyukta viniyoga virodhāt | taduktamśivāgame - ghorā tanūstava brahman āpodharmaśca candramāḥ | śivā tanūstava brahman sūryoviṣṇurhutāśanaḥ || atra viṣṇoḥ śivaśarīratvena viṣṇvādhikya pratipādakapurāṇāgamānāṃ śivādhikyaparatvameva niścīyate | śarīrādhikyaparāṇāmalaṃkāra stotrādīnāṃ śarīriṇi paryavasānāt | nanvastu pañcamaḥ | tamoguṇa pracureṣu kalpeṣu tadviśiṣṭena brahmaṇā kṛtāni purāṇāni tāmasāni | tatpratipādyatvācchivasyāpi tāmasatvamiti cet tāmaseṣu kalpeṣu brahmaṇā kṛtānāṃ purāṇānāṃ asminvartamāne śvetavarāhakalpe'nuvartamānatve pramāṇābhāvāt | asminnapi kalpe'ṣṭāviṃśati tamena vyāsene dānīntanapurāṇakaraṇasya śrūyamāṇatvāt | taduktaṃ viṣṇupurāṇe - vaivasvatentare tasmin dvāpareṣu punaḥ punaḥ | vedavyāsā vyatītāye'ṣṭāviṃśati sattama || p. 48) vartamānasya parāśarātmajasya vedavyāsasya pravartamānasarvapurāṇa kartṛtvaṃ ca tathaivaśrutām | purāṇasaṃhitāṃ cakre purāṇārtha viśārada iti | tāni cāṣṭādaśa purāṇāni tatraiva gaṇayitvotpatti kramāpekṣayā krama uktaḥ | etadvaiṣṇava saṃjñaṃ vai pādmaṃ tu tadanantaram | evamarthānāmapi kartamānakalpastharāmakṛṣṇādīnāṃ yuduvaṃśaprabhavatvāt | dakṣa kanyānimittadakṣādhvaradhvaṃsādīnāmetat kalpa madhyasthatvāt | etatkalpastha śaiva vaiṣṇava prabhāva pratipādakānāṃ etatkalpajātenāṣṭāviṃśati tamena vyāsena kṛtānāṃ purāṇānāṃ parasparam balābalacintāyāṃ bahukāla vyavahitānāṃ tāmasādibrahmakalpānāṃ upanyāso nirarthakaḥ | kathaṃ pratipādakasya bhrāntiṃ nāpādayatīti cintanīyam | nanu purāṇakārāṇāṃ purāṇakartṛtvaṃ brahmaṇassakāśātpurāṇārthānadhigamyaivetyuktam | satyam yatrātītakalpasthāḥ purāṇārthāḥ brahmaṇāpurāṇakāraiścate tathaiva pratipādhante | yathā padmakalpe mārkaṇḍeyasya parameśvarānugrahaḥ | yatra tu vartamānakalpāsyāḥ purāṇārthāḥ rāmāvatāra kṛṣṇāvatāra varāhāvatāra prabhṛtayaḥ | yathā vā kālakūṭabhakṣaṇa dakṣādhvaradhvaṃsādayaḥ | tepyetatkalpasyatvenaiva brahmaṇā upadiśyante | purāṇakārairapi tathaiva prati pādyante | teṣāṃ paraspara virodhe svābhimatapurāṇādhikya nirṇaya hetu mapaśyatā bahukāla vyavahitātīta kalpānā p. 49) sātvikatāmasatvādyupanyāsaḥ kutrakena saṃgata iti jānīmaḥ | nāpiṣaṣṭhaḥ | rudrasambandhino ghora śarīrasya saṃhārakatvena tamoviśiṣṭatvepi taccharīriṇaḥ parameśvarasya tadvotītatvāt | tathā ca kaivalyopaniṣadi - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāsam | dhyātvāmunirgacchati bhūta yonimiti || yadyapi devadattādau tamoguṇa pradhāna śarīrādi viśiṣṭe tāmasatvasya vyavahāro lokedṛṣṭaḥ | tathāpi na tanmātra viśiṣṭatvena pratipādyaḥ parameśvara saṃbandhānāṃ tamotītānāṃ alaukikaprakāśarūpāṇāmanekeṣāṃ vigrahāṇāṃ pramāṇa prasiddhatvāt | tathā ca sthirebhiraṅgaiḥ pururūpa ugrobabhruḥ śubhrebhiḥ pipiśe hiraṇyaiḥ ityatra śuklebhiriti śukla śabdena sattvamayatvamucyate | lohitaśukla kṛṣṇāmitivat | anyathā viṣṇvādhikyavādināṃ mate tamoviśiṣṭa viṣṇu pratipādakatvena vaiṣṇavānāṃ purāṇānāmapi tāmasatvaprasaṅgaḥ | kathamanyathā viṣṇorbhūbhārāvataraṇāya yādava kaurava daityādi saṃhārakatvaṃ kathaṃ vā daitya vyāmāhenāya mahāmohākhya puruṣarūpeṇa daityavyāmohaka buddhajinādi śāstrapraṇetṛtvam | taduktaṃ viṣṇupurāṇe- ityukto bhagavān tebhyo māyā mohaṃśarīrataḥ | samutpādya dadau viṣṇuḥ prāha cedaṃ surottamam || māyā moho'yamakhilān daityāṃstānmohāyiṣyati | tato badhyābhaviṣyanti vedamārgabahiṣkṛtāḥ || na hi svasya tamo vai śiṣṭyā bhāve mahāmohasyānyat prasiddhaṃ p. 50) upādānam | yena svaśarīrasya tāmasatvaṃ nasyāt | nanu viṣṇoḥ kāryārthaṃ tamoguṇasāhityepi tasya satvenābhibhūtatvāt na prādhānyam | rudrasya tu satva rajasī tamasaivābhibhūte iti pradhānaṃ tamaḥ tadviśiṣṭatayā saṃhārādi kartṛtvena pratipādyatvamiti saptamaḥ pakṣaḥ kakṣī kriyatāmiti | maivam | śatrusaṃhāramātra prayojakeṣu nṛsiṃhādyavatāreṣu tatprādhānyenatāmasatva prasaṅgāt śivasya tamomaya tvasya nirastatvena pakṣevādhitatvācca | nāntyaḥ | yaḥ saṃhārakartā tāmasaḥ tasyāpi kaścitsaṃhārako'sti navā | asti cet tāmasatvepi sa eva sarvādhikaḥ sarvasaṃhāra svatantratvāt | nāsti cedayameva tāmasassarvādhika iti tāmasatvaṃ sarvasaṃhartṛtvāt sarvādhikatvavyāptamiti viruddho hetuḥ | tasmādrudraḥ sarvādhikassarvasaṃhartṛtvāt vyatirekeṇa jīvavat | na cāprayojako hetuḥ | prabaladurbalabhāvaṃ vinā bādhyabādhaka bhāvasyaivāsaṃbhavāt | sātvikatvasya bādhyatva vyāpteḥ saṃhāraṃ prativiruddhatvāt | mṛduḥsarvatra bādhyata iti nyāyena | na ca sādhyāprasiddhiḥ | viśvādhikorudra iti pakṣa eva prasiddheḥ | tadanugrahārthatvādanumānasya na siddhasādhanatvam | evaṃ sātvikatvamukta prakāreṇa vikalpyadūṣaṇīyam | nanu satvaguṇa pradhāna viṣṇu pratipādakatvena purāṇānāṃ sāttvikatvaṃ viṣṇoḥ sattvaprādhānyaṃ ca | bhāgavate - sattvaṃ rajastama iti prakṛterguṇāstairyuktaḥ paraḥ puruṣa eva ihāsya dhatte | p. 51) sṛṣṭyādayo hariviriñci hareti saṃjñāḥ śreyāṃsi tatra khalu satva tanornṛṇāṃsyuḥ || iti viṣṇoḥ śrūyata iti cet | na | viṣṇvādhikya pratipādakānāṃ mārkaṇḍeyādi purāṇānāṃ sātvikatva prasaṃgāt | rudrādhikya pratipādakānāṃ padmapurāṇādīnāṃ tāmasatvaprasaṅgāt | padmapurāṇe pūrvottarakhaṇḍābhyāṃ hariharayorādhikya varṇanāt tadaṃśetāmasatvamiṣṭamiti cet | rāmāyaṇa bhāgavatādāvapi tadaṃśetāmasatva prasaṃgāt | rāmāyaṇe bālakāṇḍe- tāṃ vai dhārayituṃ rājan nānyaṃ paśyāmiśūlīnaḥ | umāpatiḥ paśupatiḥ sarvalokanamaskṛtaḥ || iti | yuddhakāṇḍe'pi etadastra balaṃghoraṃ mamavātryambakasya vā || iti | uttarakāṇḍe ca - kailāsanilaya yantraṇena rāvaṇa nigrahendrajidanu grahādivarṇanasya bahutaratvāt | rāvaṇavināśasyāpi rudrāvajñānimittatva varṇanāt | atha rāma mahādevaḥ prahasan vīkṣyatatkṛtam | pādāṃguṣṭhena taṃ śailaṃ pīḍyāmāsa līlayā || tataste pīḍitāstatra śailasyādhogatā bhujāḥ || punarapi tasminneva - śuśubhe tatra talliṅgaṃ nānāratnavibhūṣitam | arcayitvā tu taṃ devaṃ yathā carati rāvaṇaḥ || tatsarvaṃ sidhyate tasya vidhirnārcayato haram | athāvajñāṃ karotyeṣa rāvaṇo durmatiryadā || p. 52) ṛṣibhirdevataiścāsya mṛtyuḥ saṃcintyate tadā || sa tu matto na jānīte vidhihīnaṃ śivārcanam || evamindrajitopi bahuvāraṃ kapisenāsahitasya rāmasya parā * * * kāraṇībhūtaṃ varadānādikaṃ maheśvarakṛtamiti śivādhikyaṃ bahudhādraṣṭavyam | evaṃ viṣṇupurāṇepi - bāṇāsurāmaratva varapradānādikamapi draṣṭavyam | na caitasyāpi śivādhikya pratipādakasya tāmasatvaṃ vaktuṃ yuktam | na te vāganṛtā kāvye kācidatra bhaviṣyati | iti brahma vākyavirodhāt | evaṃ bhāgavate caturthaskandhe aditi kaśyapasaṃvāde na yasya lokesvajanaḥ paro vā nātyādṛto no ta kaścidvigarhyaḥ | vayaṃ vratai yaccaraṇāpaviddhāmāśāsmahejāṃbata bhuktabhogām || yasyā na vadyaṃ caritaṃ manīṣiṇo gṛhāntavidyāpaṭalādvibhatsavaḥ | nirasta sāmyāti śayopi yaḥ svayaṃ piśācacaryāmacaradgatissatām || hasanti yasyācaritaṃ hi durbhagā svātmasmṛtasyā viduṣaḥ samīhitam | yairvastramālyābharaṇānulepanaiḥ iva bhojanaṃ svātmatayo palālitam | brahmādayo yatkṛta setupālāyatkāraṇaṃ viśvamidaṃ himāyā || ājñākarī tasya piśācacaryetyaho vibhūmnaścaritaṃ viḍambanam || p. 53) śmaśānacakrāniladhūlidhūmra vikīrṇavidyota jaṭākalāpaḥ | bhasmāvakuṇṭhāmalarukmadeho devastribhiḥ paśyati devaraste || na caiteṣāmāpi śiva pratipādakatvena tāmasatvam | prathamaślokasya bhuktabhogāmajonya iti dvitīyaślokasya yasmātparaṃ nā paramasti kiñciditi tṛtīyasya sthemni sarvaṃ pratiṣṭhitamiti yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvamityādi śruti samānārthatvena tāmasatvayogāt | etadvirodhena viśvādhikya pratipādakānāṃ prāmāṇyaprasaṃgāt | pratyakṣaśrutisaṃvādināṃ śivādhikya pratipādakānāṃ purāṇāgamānāṃ vākyānāṃ smṛtyanavakāśādhikaraṇe pratyakṣa vedamūlānāṃ manvādismṛtivākyānāṃ sāṃkhyasmṛtiḥ * * * dhakatvamiva viṣṇvādhikya pratipādaka matsyakūrmapurāṇādi vākyabādhakatvopapatteḥ | etena sātvikādipurāṇānāṃ viśeṣākāreṇa parigaṇanamapinirastam || tvatpari gaṇita sātvikapurāṇeṣveva rudrādhikya parigaṇanena parigaṇanavaiyarthyāt | tathoktaṃ tvayā - brahmāṇḍaṃ brahma kaivartaṃ mārkaṇḍeyaṃ tathaiva ca | bhaviṣyadvāmanaṃ brāhmaṃ rājasāni nibodhame || mātsyaṃ kaurmaṃ tathā laiṃgaṃ rauṃvaskāndaṃ tathaiva ca | āgneyaṃ ca ṣaḍetāni tāmasāni nibodhame || p. 54) vaiṣṇavaṃ nāradīyaṃ ca tathā bhāgavataṃ śubham | gāruḍaṃ ca tathā pādmaṃ vārāhaṃ śubhadarśane || sāttvikā mokṣadāḥ proktā rājasā svargadā śubhāḥ || tāmasā niraya pradā iti | evaṃ brahmāṇu vāmanayoḥ rājasatve tadantargata raṃga māhātmya veṃkaṭācala māgatmyayoḥ rājasatvena mokṣa pradatvaṃ nasyāt | sattvaṃ rajastama iti ślokānusāreṇa satvasya prakṛti guṇatvena tadyuktasya viṣṇorapi prākṛtatvaṃ syāt | tathā ca prayogaḥ - sāttvikatvaṃ prākṛtatvavyāpyaṃ sāttvikatvādyanyatā mātravṛttitvāt | tāmasatvavat | na ca sattvaṃ viśuddhaṃ śrayate bhagavān sthitāviti vacana virodhaḥ | itarānabhi bhūtasyaiva viśuddhapadārthatvāt | etena prākṛta sattvamastrītyādhunikamataṃ parāstam | aprākṛta rajastamasorapi siddhiprasaṃgāt | ata eva nāprayojakohetuḥ | evañca śivo guṇātītaḥ prakṛtyatītatvāt | mukta puruṣavat | nā prayojakatvamasiddhatvaṃ vā | tasya prakṛtilīnasya yaḥ parassamaheśvara iti prakṛtyatītatvapratipādaka śrutivirodhāt | evaṃ tāmaseṣu śivasya cetyādi matsya purāṇamapi pratyuktam | tvayaiva matsyapurāṇasyatāmaseṣu parigaṇanenaitadvākya prāmāṇyayorvyāghātāt | yadiśivasya p. 55) tāmasatva siddhyarthaṃ tāmaseṣu parigaṇitamiti matsyapurāṇaṃ tasminnarthe pramāṇam | tadā tulya nyāyatvāt | svargāpavargayorapi pramā * * * anyathā tatpurāṇa vaktu matsyamūrteranāptatvaṃ syāt | matsyāvatāreṇa vedoddhārādikamapi vyarthameva syāditi bahuvyākulī bhavet | anāptatvaśaṅkāyāssarvatrasulabhatvāt | evaṃ kūrma proktaṃ purāṇamapi ukta nyāyena samarthanīyam | śaivādi purāṇānāmapi śiva pratipādakatvena yadi tāmasatvaṃ tadā tatpratipādakasya pratyakṣa veda bhāgasya namaste rudra aṇoraṇīyā nityāderaneka grantha sandarbhasya tāmasatva prasaṃgena tadaṅgīkaraṇe pramāṇikaistasya bahirbhāva evo citaḥ | etena śivādhikyapratipādakānāṃ śaivāgamapurāṇānāṃ mohaśāstratvamapi pratyuktam | eṣamohaṃ sṛjāmīti svasyāpyanāptatva prasaṃgāt | svoktānāmapi pāñcarātrāgamānāṃ aprāmāṇyāpatteḥ | vastutastu śivādhikyasya pratyakṣaśrutyādi siddhatvāt | sātvikatvena tvadabhimatānāmitihāsa purāṇānāṃ tadupabṛṃhakatvena darśitatvāt | tadvirodhināṃ ca purāṇāgamānāṃ virodhādhikaraṇa smṛtyanavakāśanyāyābhyāṃ bādhyatvāt siddhamapratyūhaṃ śivādhikyamiti || nanu śivo guṇātītatvānnatāmasa ityuktam | tadayuktam | tasya caturmukha pañcamaśiro nikṛntanena brahmahaṃtṛtvāt || p. 56) taduktam vāmanapurāṇe- tacchnutvākrodha yuktena śaṃkareṇa mahātmanā | nakhāgreṇa śiraśchinnaṃ brāhmaṃ paruṣavādiyat || tacchinnaṃ śaṅkarasyaiva savye karatale'bhavat | patate na kadācittu tacchaṃkarakārācchiraḥ || na ca brahmaṇo nidhanābhāvena brahmahatyā nāstītiyuktam | tathāca - tatassamāgatā raudrā nīlāñjana cayaprabhā | sa rakta mūrdhajābhīmā brahma hatyā harāntikam || brahmahatyāsmi saṃprāptā saṃpratīccha trilocana || ityeva muktvā vacanaṃ brahmahatyā viveśatam || triśūla pāṇinaṃrudraṃ * * * * ityādi | tatraiva śravaṇāt | evañca kapālitvamapi tatraiva śrūyate - evaṃ kapālīsañjāto devarṣe bhaganetrahā | anena kāraṇenāsau dakṣeṇa na nimantritaḥ || tasmātsarvādhikasya śivasya kathaṃ brahmahatyābrahmakapāladhāraṇaṃ ceti | ucyate | attācarācara grahaṇādityatra brahma ca kṣatraṃ cobhe bhavata odana iti brahma kṣatrādi sarvabhakṣakasya parameśvarasya saṃhartṛtvaṃ guṇa eveti guṇadoṣa bhramonu * * * kāraṇānām | kiñcayāgastha dīkṣita brāhmaṇasya dakṣasyaśiraśchedena brahmahatyā prāptiḥ purāṇeṣu naśrutam | brahmaṇaḥ pañcamaśiraḥ kṛntanenāhaṃkāranivāreṇepi jīvata eva brahmaṇohatyākathaṃ parigaṇitā | maraṇoddeśyaka maraṇaphalaka vyāpārasyahiṃsātvena p. 57) maraṇaphalakatvābhāve hiṃsātvābhāvāt | ata eva śyenādeḥ vairimaraṇoddeśena vihitasya hiṃsātva vyavahāro laukika vaidikānām | ata eva kūpakhanana karturnahiṃsakatva vyavahāraḥ | maraṇānuddeśyakatvāt | ata eva maraṇoddeśena kṣiptanārācena prāṇivadhābhāve kṣipturna hiṃsakatva vyavahāraḥ | maraṇaphalakatvābhāvāt | na ca brahma śiraśchedasya maraṇoddeśyakatvaṃ ahaṃkāramātra nirāsaprayojanatvāt | taduktaṃvāmanapurāṇe - vaktrāṇi dṛṣṭvātha bhavasya mauḍhyā- tpaitāmahaṃ vaktramuvāca vākyam | samāhatasyāsya jalasya budbudā- bhavanti kiṃ teṣu parā kramāste || tacchrutvā krodhayuktena śaṃkareṇa mahātmanā | nakhāgreṇa śiraśchinnaṃ brāhmaṃ paruṣavādiyat | maraṇoddeśyakatve śīrṣāntarasyāpi chede saṃbhavati pratiṣedhakābhāvāt | tasmādaṃkāra nirāsamātra prayojanatvena maraṇoddeśyatvābhāvāt hiṃsātvānupapattiḥ | dakṣa hiṃsāyāmapi purāṇeṣu brahmahatyāyā avarṇanāt | brahma kṣatrādisakalasaṃhārakatvasyeśvaratva sādhakatvāt | aneka kalpa brahmāṇḍa madhyavartyananta caturmukha saṃhārakasya rudrasya brahmahantṛtvavyapadeśasya bhūṣaṇatvāt | nanu tatassamāgatā raudreti brahmahatyā prāptivacanasya kāgatiriti cet | tasya kāśīkṣetrasya p. 58) brahmahatyā nivartakatva pratipādana paratvena stutyarthatvāt tathā ca vāmanapurāṇe tatraiva prakaraṇe - īdṛśāyāṃ sureśāna vārāṇasyāṃ mahāmate | tatra gatvā suraśreṣṭha pāpamokṣamavāpsyasi || iti | nanu nāraṃ spṛṣṭvāsthisasnāyusavāsā jalamāviśet iti kapālasyāpavitratvāt taddhāraṇasyāśucitvasampādakatvamiti cet | maivam | kāśīstha kapālamocanākhyatīrtha māhātmyapratipādakatvenānyaparatvāt | tathā ca tatraiva- kapālamocanesasnau vedokta vidhināmuniḥ | snātasya tīrthe tripurāntakasya paricyutaṃ hastatalātkapālam | nāmnābabhūvātha kapālamocanāttattīrthavaryaṃ bhagavatprasādāt || tataḥ kapālī loke tu khyātorudro bhaviṣyati || kapāla parityāgepi kapālitvaprasiddhiḥ brahmādyapekṣa * * * dhikya sūcakatvenotkarṣahetutvāt | anyathā viṣṇorapi pañcajanākhyadaitya śīrṣāsthibhūta pāñcajanyadhāraṇenāpavitratvaṃ syāt | taduktaṃ viṣṇupurāṇe - daityāḥ pañcajanonāma śaṅkharūpasya bālakān | jagrāha so'stisalile mamaivāsurasūdana || ityuktentarjalaṃ gatvā hatvā pañcajanaṃ ca tam | kṛṣṇo jagrāha tasyāsthi prabhavaṃ śaṃkhamuttamam || taṃ pāñcajanyamāpūrya * * * * || ityādi p. 59) rāvaṇa hanane ca brahmahatyā setau rāmeśvara pratiṣṭhayā tannivṛttikathanaṃ ca purāṇeṣu bahutaraṃ dṛṣṭamiti pareṣāmapi samodoṣaḥ | ādityapurāṇe eka triṃśe - pratiṣṭhāpya mahādevaṃ setumadhye sa rāghavaḥ | labdhavān paramāṃbhaktiṃ śiveśaṃbhoranugrahāt || rāmeśvara iti khyātaḥ mahādevaḥ pinākadhṛt | yasya darśanamātreṇa brahmahatyā vyapohati || bhṛgupatnīhananena strīhatyādoṣo rāmāyaṇe - viṣṇunā ca purā rāma bhṛgu patnī dṛḍhavratā | anindraṃ lokamicchantī kāvyamātāniṣūditā || teṣāmanyaparatve prakṛtepi samaṃ samādhānam | vastu tastu parameśvarasya sarvajñatvānna pāpasambandhalepaḥ | jīvānāmapi tattvajñānāṃ lepābhāva varṇanāt | tathā ca sūtram - tadadhi game uttarapūrvāghayoraśleṣavināśau tadvyapadeśāt | iti | etena kapālabhojanamapi vyākhyatam | pāñcajanyapūraṇasya mukha sambandhaṃ vinānupapatteḥ | bhikṣāṭanasya navanītacauryādivat samāhitatvāt | vastutastu brahmaśiraśchedaḥ tatkapāla dhāraṇañca parameśvarāṃśabhūta tamoguṇapradhānasaṃhārarudrākhya bhairaveṇa kṛtamiti na parameśvarasya kapālitvaṃ brahmahatyā vā | tathā copakrame - tamomayastathaivānyassamudbhūtastrilocanaḥ | śūlapāṇiḥ kapardī cākṣamālāṃ nidarśayan || p. 60) ahaṃkārāvṛtorudraḥ pratyuvāca pitāmaham || iti || upasaṃhāre ca - tamomūrtirahaṃ hyeṣastvadaṃśaḥ krodhasaṃbhavaḥ || iti | na caitadatirikte parameśvare pramāṇābhāvaḥ | tāpanīye - aikātmya pratyayasāraṃ śivaṃ śāntamadvaitaṃ caturthaṃmanyante iti śivasya brahmarudra viṣṇvapekṣayā caturthatvavyapadeśena sapta * * * * prājāpatya * * * * vat saṃkhyābhedakatvāt || na ca tasmin śambhuśaṃkarādi śivavācakaśabdaprayogānupapatteḥ | śivāṃśādyikyena tatsādṛśyena ca rājapuruṣādauśajapada prayogavacchivādi pada prayogopapatteḥ | ata eva saṃhārarudra niṣṭhaṃ kapālitvaṃ parameśvare''ropyatamavajānato dakṣasyāhaṃkāra bhramā(bhrā)ntatvena nigrahapātratvaṃ vīrabhadrādigaṇaiḥ kṛtamiti yuktamutpaśyāmaḥ | taduktam- evaṃ kapālī saṃjāto devarṣetyādi | trayo'gnaya stribhirnetraissamaṃ dakṣamavaikṣata || dṛṣṭamātrastriṇetreṇa bhasmībhūto'bhavatkṣaṇāt || kāśīkhaṇḍe ca - ayaṃ brahma * * * * tto bhairavasyaiva rudrāṃśabhūtasya varṇita ityetatsaṃvādo draṣṭavyaḥ | evaṃ parameśvaro nirlepaḥ tatvajñatvāt | sarvajñatvācca | muktātmavat | tasmātsarvottaraḥ parameśvara iti siddham || atha kathaṃ sadāśivaḥ itarāpekṣayā adhikaḥ p. 61) tadupāsanayā asthira phalatvāt | daśagrīvādeḥ śivopāsanayā aiśvaryādhikāsya prasiddhatvāt | tathācoktam - ayatnādāpādya tribhuvanamavairivyatikaraṃ daśāsyo yadvāhuna bhṛtaraṇakaṇḍūtvāvāśān | śiraḥ padmaśra * * * cita caraṇāṃboruhabaleḥ sthirāyāstvadbhakteḥ tripuraharavisphūrjitamidam || īdṛśasya śivaprasāda labdhaiśvaryasyānyeṣāmapi tādṛśānāṃ daityadānavādyaiśvaryāṇāṃ nāśadarśanādasthira varapradatvaṃ parameśvarasya | nārāyaṇasya tu dhruva vibhīṣaṇādi paramotkṛṣṭasthirataraiśvarya pradatvena mokṣa pradatvena ca sthirataravara pradātṛtvamiti sa eva sarvottara iti pareṣāmabhiprāyaḥ | atra kiṃ karmaphalamasthiramityucyate | uta jñānaphalamapi | nādyaḥ - tadyatheha karmacito lokaḥ kṣīyata ityādiśruttyā dhruvādyaiśvaryasyānityatvena sarvasammatatvena pratipāditatvāt | na dvitīyaḥ | īśaṃ jñātvā amṛtā bhavantīti īśvarasākṣātkārasyānaśvara mokṣa hetutvāt | nanu karma phalasyānityatvepi kalpāntasthāyi phalatvaṃ viṣṇūpāsanāyā na sadā śivopāsanāyā iti cet maivam | śivopāsanāyā api bāṇāsura sukeśi nandīśvaraprabhṛtīnāmanantaiśvaryāvagamāt | taduktaṃ vāmana purāṇe- p. 62) asminniśācarapatirvidyutkeśīti viśrutaḥ | tasya tuṣṭo'pyadhīśānaḥ puramākāśacāriṇīm || prādādajeyatvamapi śatrubhiścāpyavadhyatām | uttararāmāyaṇe - amaraṃ caiva taṃ kṛtvā mahādevo'vyayo'kṣayaḥ | puramākāśagāṃ prādādumāyāḥ prītikāmyayā || tataḥ sukeśirvaradānagiarvitaḥ devyāḥ prabhoḥ prāpyaharasyapārthivaḥ | cacārasarvāṃ sa mahīṃmahāmatiḥ khagāṃpurīṃ prāpya yathā puraṃdaraḥ || evaṃ bāṇāsurasyāpi amaratvapradānam viṣṇupurāṇe - tadetasyābhayaṃ dattaṃ bāṇasyāsyamayā prabho | asmatsaṃdṛptopi nāyaṃ vadhyastavāvyayaḥ || bhārate arjunasya pāśupatāstrakāle mokṣadānaṃ ceśvareṇa kṛtam | tarhi rāvaṇaiśvaryasya kathamasthiratvamiti cet parama * * * dīśvarāvajñārūpā dharmāditi brūmaḥ | tathā ca nandikeśvara śāpo rāvaṇaṃ pratyuttararāmāyaṇe taṃ kruddho bhagavān nandī śaṃkarasyā parā tanuḥ | abravīttatra tadrakṣo daśānanamavasthitam || yasmādvānararūpaṃ mā mavajñāyadaśānana || aśanipātasaṃkāśamaṭṭahāsaṃ pramuktavān || tasmānmatmukhasaṃkāśāmadvīryā samatejasaḥ | utpatsyante vadhārthaṃte kulasyāsya ca vānarāḥ || iti | evamīśvareṇa lavaṇāsurapiturmadhudaityasyaśūladāna p. 63) samaye dharmavirodhayavottrāvadhīkṛtaḥ | tathā cottararāmāyaṇe - tavāyamatulodharmo matprasādakaraḥ śubhaḥ | yena prītastadārighnaṃ dadāmyāyudhamuttamam || yāvatsuraiśca vipraiśca na virodhaṃ kariṣyati | tāvatkālaṃ tavaitatsyādanyathā nāśameṣyati || evamandhakāsurasyāpi parameśvarādvaradānaṃ dharmavirodhāvadhiśca | tathā ca vāmanapurāṇe prahlādavākyam- tavāpicātra putreṇa dharmanityena dānava | ārādhito mahādevaḥ * * * * * purākila || putrakaṃ putrakāmasya proktvetthaṃ vacanaṃ vibhuḥ | yadā tu lokavidviṣṭaṃ duṣṭaṃ karmakariṣyati || ghātayiṣyati vā vipraṃ devān dveṣyativā'khilān || tadāsya svayameveha kariṣye kāyaśoṣaṇam || anyathā viṣṇorapi - yudhiṣṭhirograsenādi yādava kauravebhyaḥ kucela sāndīpanīprabhṛtibhyopyaiśvarya dānasyāsthiratvāt asthira varapradatvaṃ syāt | taduktaṃ tenaiva yasyānugrahamicchāmi tasya vittaṃ harāmyaham || iti | vastu tastu parameśvarasya dharmādhiṣṭhātṛtvāt dharmāvirodhenaiva varapradānam | phalamata upapatterityatra phalaśabdasya sukhaduḥkha sādhāraṇatvena yathā tuṣṭastapasā sukhahetuṃ varaṃ dadāti | evaṃ niṣiddhakarmaṇā dviṣṭaḥ parameśvaraḥ p. 64) narakādi duḥkhaṃ dadāti | yathā dharmeṇa pāpamapanudati | evamadharmeṇāpi puṇyamapanudati | iti parameśvara eva phaladāteti | rāvaṇādeḥ parastrīkāmanādi janyena pāpena tapolakṣaṇa puṇyabhibhavādyuktaṃ teṣāṃ śīghrataraṃ nāśa iti na parameśvarasyādhikya hāniriti siddham || nanu viṣṇureva sarvottamaḥ | gajendreṇādimūlasya parabrahmaṇaḥ stutiṃ kṛtvā paramakāraṇa prapattaukriyamāṇāyāṃ prapannaparipālanāya nārāyaṇa eva pratyakṣobhūtvā grāhapāśāttaṃ mocayāmāsa | nānye brahmādayaḥ pratyakṣībhūyarakṣivantaḥ | tathā bhāgavate gajendrastotraprakrame - yasminnidaṃ yataścedaṃ yenedaṃ ya idaṃ svayam | yo'smātparasmāccaparaṃ taṃ prapadye svayaṃbhuvam || upasaṃhāre ca - evaṃ gajendramupavarṇita nirviśeṣaṃ brahmādayo vividhaliṃgabhidābhimānāḥ | naite yathopasasṛpu nikhilātmakatvāt tatrākhilāmaramayo harirāvirāsīt || tasmādgajendreṇa sarvottama stutau kriyamāṇāyāṃ satyāṃ yastaṃ rakṣitavān sa eva sarvottamaḥ | na hyanyaprapattau kriyamāṇāyāṃ satyāṃ yastaṃ rakṣitavān sa eva sarvottamaḥ | anyaḥ paripālayatīti yuktam | ata eva nārāyaṇa sarvottama iti prāpte brūmaḥ | yadyapi gajendreṇa parama kāraṇaṃ pratyevastutiḥ p. 65) pratipattiśca kṛtā tathāpi nārāyaṇasya jagatparipālane'dhikṛtatvāt tena parirakṣaṇakaraṇaṃ yuktam | na hi kenacidupadravādi paripīḍitena rājānaṃ pratyākrośekriyamāṇe rājā amātyena parirakṣaṇaṃ kriyata iti yuktam | pālane tasyādhikṛtatvāt | na ca parameśvareṇa viṣṇoḥ pālane'dhikṛtala * * * * * nuśāsanike parvāṇi | sa eva bhagavān rudrassarva tatvādi ravyayaḥ | so'sṛjaddakṣiṇādaṃgāt brahmāṇaṃ lokasaṃbhavam || vāma * * * * * ttathā viṣṇuṃ lokarakṣārthamīśvaraḥ | vedapādastave jaimininā ca || yadājñayā jagatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇaḥ sthitaḥ || iti | yajurvede ca - vātādviṣṇorbalamāhuriti | prāṇādhikaraṇa nyāyena vātaśabda vācyātparameśvarāt viṣṇorbalamāhurityarthaḥ | athavā gajendrasya pūrva janmani viṣṇubhaktatvāt tena parabrahmatvena viṣṇoreva stutāṃ kriyamāṇāyāṃ viṣṇureva prasanno nānya iti yuktam | tathā ca bhāgavate - yo'sau pūrvamabhūdrājā pāṇḍayo draviḍasattamaḥ | indradyumna iti khyāto viṣṇu vrataparāyaṇaḥ || haryarcanānu bhāvena yadgajatve'pyanu smṛtiḥ || iti || gītāsu ca - kaunteya pratijānīhi name bhaktaḥ praṇaśyati | p. 66) teṣāmahaṃ samuddhartā mṛtyossaṃsārasāgarāt || kiñcaparabrahmatvena viṣṇoḥ stutirvā parabrahmatve pramāṇam | stutyanantaraṃ tasyaivā na gamanānyathānupapattirvā | nādyaḥ | āpovā idaṃ sarvamityādivat stutestatvā sādhakatvāt | na dvitīyaḥ | svaputrabhṛtyādi rakṣaṇavat svabhaktarakṣaṇasya parabrahma sādhakatvāt | pālanādhikāritvena vā gajendra rakṣaṇopapatteriti | vāmanapurāṇe tu gajendrasyāneka janma prabhṛti viṣṇubhaktatvaṃ viṣṇustutikartṛtvaṃ ca spaṣṭatayā yuktam | vyādhitassan nirutsāho gṛhītoghorakarmaṇā | paramāpadamāpanno manasā'cintayaddharim || sa tu bhāgavataḥ śrīmān nārāyaṇa parāyaṇaḥ | janma janmāntarābhyāsāt bhaktimān garuḍadhvaje || nānyaṃ devaṃ mahādevātpūjayāmāsa keśavam | saṃpūjayanpadmanābhaṃ śaṃkhacakra gadādharam || stotraṃ ca kṛtam - namo jagatpratiṣṭhāya govindāya namo namaḥ | namo'stu padmanābhāya sāṃkhya yogodbhavāya ca || iti | viṣṇustutiśca spaṣṭamevāvagamyate | tasmātsvabhaktarakṣaṇāya viṣṇurevāvagata iti | naitāvatā tadā gamanasya sarvottamatva sādhakatvamityalamati vistareṇa || atha kathaṃ śivasya sarvādhikatvaṃ bhasmāsuranāmno p. 67) vṛkāsurasya varaṃ datvā tena śirasi hastedātumārabdhesati sarvāllokān palāyamānasya nārāyaṇenarakṣaṇāt | taduktaṃ bhāgavate - daśame saptāśīti tame - kopa prasādayorīśāḥ brahmaviṣṇuśivādayaḥ | vṛkāsurāya giriśovaraṃ datvā''pasaṃkaṭam || devāt sa vavre pāpīyān varaṃ bhūtabhayāvaham | yasya yasya karaṃ śīrṣe dāsye sa mriyatāmiti || sa tadvaraparīkṣārthaṃ śambhormūrdhni kilāsuraḥ | svahastaṃ dātumārebhe paridhāvatsa vai diśaḥ || itthaṃ bhagavataścitrairvacobhiḥ stuti peśalaiḥ | bhinnadhīrvismitaḥśīrṣe svahastaṃ kumatirvyadhāt || athā patadbhinnaśirāḥ vajrāhata iva kṣaṇāt | kiñca bhṛgvādibhirapi viṣṇvādhikyasya niścayāt viṣṇurevādhikaḥ | taduktaṃ tatraiva- sarasvatyāstaṭeramye ṛṣayassatramāsata | vitarkassamabhūtteṣāṃ triṣvadhikeṣuko? mahān || tasya jijñāsayā te vai bhṛguṃ brahmasutaṃ nṛpaḥ | tajjñaptyai preṣayāmāsuḥ so'bhyagādbrahmaṇaḥ sabhām || na tasmai brahmaṇe stotraṃ cakre satvaparīkṣayā | tasmai cukrodha bhagavān prajvalan svenatejasā || tataḥ kailāsamagamat tatra devo maheśvaraḥ | parirabdhuṃ samārebhe utthāya bhrātaraṃ mudā || p. 68) naicchatyutpathaga iti devaścukopaha | śūlamudyamya taṃ hantumārebhetigmalocanaḥ || patitvāpādayordevī sāntvayāmāsataṃ girā | athā jagāma vaikuṇṭhaṃ yatra devojanārdanaḥ || śayānaṃ śriya utsaṃge padāvakṣasya tāḍayan | tata utthāya bhagavān saha lakṣmyāsaptāṃ gatiḥ || svatalpādavaruhyātha nanāma śirasāmunim | tanni śamyāthamunayo vismitā muktasaṃśayāḥ || bhūyāṃsaṃ śraddadhurviṣṇuṃ yataśśāntiryatobhayam || vairāgyapradatvācca- yasyāhamanugṛhnāmi hariṣye taddhanaṃśanaiḥ | tato dhanaṃ saṃtyajanti svajanā duḥkhitaṃ yathā || matparaiḥ kṛtamantrasya kariṣyemadanugraham || rāmāyaṇe brāhmakāṇḍe - adhikaṃ menireviṣṇuṃ devātsarṣigaṇāstathā || śrutiśca - nārāyaṇa paraṃbrahma tatvaṃ nārāyaṇaḥ paraḥ || iti tasmādrudrabhayāvahasya vṛkāsurasya nigrahādbhṛgvādibhiḥ paramaśāntatvenādhikatvanirṇayāt yuddhe jṛṃbhitatvācca viṣṇurevādhikaḥ | paratatvamapi sa eveti prāptebrūmaḥ | śiva eva paraṃ tatvaṃ | yo devānāṃ prathamaṃ purastāt dviśvādhiko rudro maharṣiḥ | yasmātparaṃ nāparamasti kiñcidityupaniṣadvākyābhyāṃ rudrātpara tatvasya niṣedhāt | na cā nayoreka vākyatvamasiddham | bhinnakriyāparyavasāyitvāditi vācyam | syonaṃ te sadanaṃ vṛṇomi tasmin sīda | p. 69) amṛte pratinivṛtītivat vibhāge sākāṃkṣatvena sarvanāmnaḥ pūrvokta prakṛtaparāmarśitatvāt | taduktam- sarvanāma prasiddhārthamaprasiddhyarthadyātakṛt | prasiddhyapekṣī satpūrvavākyasthamapakarṣati || puruṣa padena rudrapratyabhijñānācca | taduktaṃ bhāgavate - nirastasāmyātiśayo'pi yatsvayam iti śivādatiśayasya niṣedhāt | brahmādayo yatkṛta setu pālāḥ | yadyakṣaraṃ nāma gireritaṃ nṛṇāṃsakṛtprasaṃgādadhamāśuhanti tat | pavitrakīrtiṃ tamalaṃghyaśāsanaṃ bhavānahodveṣṭiśivaṃ śivetaraḥ || māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyinaṃ tu maheśvaram | ityādināmāyādhiṣṭhātṛtvālaṃghyaśāsanatvayoravagamāt | taduktamuttararāmāyaṇe rāmeṇa - evaṃ te sarvamākhyātaṃ śūlapāṇissudurjayaḥ | śrīmataḥ śitikhaṇḍasya kīrtirhi duratikramā || tvatkīrtiḥ kīrtanamājñāpanamityarthaḥ | īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || iti sarvāntaryāmitvāvagamāt | anyathā tiṣṭhāmīti prayogaprasaṃgāt | kṛṣṇakartṛkaparatatvopāsanā pratipādakakṛṣṇavākyasya- tameva cādyaṃ puruṣaṃ prapadyeyataḥ pravṛttiḥ prasṛtāpurāṇī | nirmānamohā jitasaṃgadoṣā adhyātmanityāni nivṛttakāmāḥ || iti śravaṇāt | yo'gnau rudro yo'psu ya oṣadhīṣu yo rudro p. 70) viśvābhuvanāni viveśetyantaryāmitayā praveśasya vyaktatvāt | bṛhadāraṇyake'ntaryāmi brāhmaṇe - eṣa ātmā'ntaryāmyamṛta ityamṛta padena śivasyaiva nirdeśāt | jābālopaniṣadi- rudrādhyāyaprakaraṇe - etāni vā amṛtasya nāmadheyānīti rudranāmnāmamṛta nāmadheyatokteḥ puṃliṅgasyāmṛtapadasya mokṣavācakatvānupapatteḥ | śivasaṃkalpopaniṣadi bodhāyana paṭhitāyāṃ - yenedaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ bhaviṣyatparigṛhītamamṛtena sarvam | yena yajñastāyate saptahotā tanme manaḥ śivasaṃkalpamastu | ityamṛtaśabdasya śiveprayogadarśanāt | avayavārthānusyūterapi sthirebhiraṃgaiḥ pururūpaugra iti maraṇādirahite śiva eva saṃbhavāt | viṣṇoḥ śarīratyāgasya - bahūni me vyatītāni janmāni bharatarṣabha | iti gītā vākyasiddhatvāt | viṣṇupurāṇe ca maitreyaḥ | savidruśāpavyājena saṃjahesvaṃ kulaṃ katham | kathaṃ ca mānuṣaṃ dehamutsasarjajanārdanaḥ || parāśaraḥ - gate tasmin sa bhagavān saṃhṛtyātmānamātmani | tatyāja mānuṣaṃ dehamatītya trividhāṃ gatim || ityamṛtatvayogāt || nanu svecchā na karmāyatteti cet | sutau viśeṣaṇādarśanāt devānāmapi rāvaṇavadhāya svecchayā janmaśravaṇāt | bhīṣmasyāpi svecchāmaraṇa darśanāt nāmṛtatvamanyeṣām | jagajjanmādi kāraṇatvādapi śiva eva paraṃ tatvam || p. 71) tathā cātharvopa niṣadi yassarvālloṁkān saṃbhakṣuḥ saṃbhakṣayatetyādinā | yajurveda ca - tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamaiśamityārakṣya ajāmekāmityantaṃ māyāviśiṣṭasya sarvakartṛtva pratīteḥ | rāmāyaṇecottarakāṇḍe - tairvadhyamānādevāśca munayaśca tapodhanāḥ | bhayārtāḥ śaraṇaṃ jagmurdeva devaṃ maheśvaram || jagatsṛṣṭayantakartāramajamavyaktarūpiṇam | ādhāraṃ sarvalokānāmārādhyaṃ paramaṃ gurum || te sametya tu kaumārīṃ tripurāriṃ trilocanam || ūcuḥ prāñjalayo devāḥ * * * * * * * iti śrutyuktasakartṛkatvopabṛṃhaṇāt viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhājātaṃ jāyamānaṃ ca yat | sarvohyeṣa rudra iti sarvātmatvavarṇanāt | śivasaṃkalpopaniṣadi ca trayāṇāmapi tāratamyaṃ vyaktamavagamyate | parātparataraṃ brahma tatparātparato hariḥ | yatparātparatorīśastanme manaḥ śivasaṃkalpamastu || rīśa iti rephaśchāndasaḥ | nanu nārāyaṇaparaṃ brahmeti śrūyata iti cet nārāyaṇātparaṃ nārāyaṇaparamiti śrutyoravirodhena vyākhyānasyaiva yuktatvāt | sāmānyena paratvaśravaṇasya viśeṣadarśaneṣati tyāga yogāt sāmānya viśeṣayoreka vākyatvasya paśunnāga nyāyena siddhatvāt | tadarthastu nārāyaṇātparaṃ brahmatatvaṃ nārāyaṇastu caturmukhādyapekṣayā para iti | anyathā nārāyaṇaḥ para iti uttara vākyena punarukteśca | rāmāyaṇe ca sārameya vyākhyāne - p. 72) etacchrutvā tu rāmo vai vismayotphulla locanaḥ | kvāpyagacchanmahātejāḥ yata evā gatastataḥ || manasvī pūrva jātijño jātimātreṇadūṣitaḥ | vāraṇasyāṃ tathāśvā vai prāyaśopāviśat svayam || iti | atrāyodhyāmuktikṣetratvepi rāmasya mokṣadātṛtvepi ubhayamapi parityajya śivakṣetrabhūta vārāṇasīgamanasya śivādhikatva sūcakatvaṃ vyaktameva | vāmanapurāṇe ca- tataḥ pitāmahodevaḥ keśavaśca jagatpatiḥ | ājagmatustamuddiśya yatraliṃgaṃ bhavasya tu | tato liṃgaṃ harirdṛṣṭvā samāruhya svageśvaram || pātālaṃ sa viveśātha vismayātparito vibhuḥ | brahmā haṃsa vimānenordhvamākramya sarvataḥ || naivāntamalabhadbrahmā vismitaḥ punarāgataḥ | viṣṇurgatvātha pātālātsapta lokaparāyaṇaḥ | cakrapāṇirviniṣkrānto liṅgaṃ na labhate mune || viṣṇuḥ pitāmahaścobhau haraliṃgaṃ sametya hi | kṛtāñjalipuṭau bhūtvā stotraṃ devasya cakratuḥ || atra haraśarīrāvayavabhūtāliṅgasyaivādyanta parajñānaśūnyayoścaturmukha nārāyaṇayordivyamaṅgalavigrahasya parameśvarasya svarūpajñānaṃ nāstīti vyaktaṃ śivādhikyam | na cāsya purāṇasya rājasatvaṃ vaktuṃśakyam | pulastya proktasya vāmanapurāṇasya rājasatve pulastyānugraheṇa parāśaroktasya sātvikatvena tvadabhimatasya viṣṇupurāṇasyāpi rājasatvaṃ syāt | p. 73) taduktaṃ viṣṇupurāṇe pulastyena- purāṇa saṃhitākartā bhavān putra bhaviṣyati | devatā paramārthyaṃ ca yathāvadvetsyate bhavān || vaśiṣṭavacanaṃ ca - pulastyena yaduktaṃ te sarvametadbhaviṣyati || iti | etena smṛti purāṇayoḥ rājasa tāmasavibhāgo nirastaḥ | ṛṣivākyānāṃ sarveṣāṃ pramāṇatvāt | taduktaṃ viṣṇupurāṇe - saptarṣayotha manavaḥ prajānāṃ patayastathā | sadācārasya vaktāraḥ kartāraśca mahīpate || iti | tarhi pūrvapakṣahetūnāṃ rāmāyaṇādyuktānāṃ kāgatiriti ceducyate | yuddhe viṣṇorjayasyeśvarānugraha prayuktatavāt | taduktaṃ mahābhārate - aśvatthāma vyāsa saṃvāde śata rudrīyaprastāve - jeṣyase māmapi bhavān yuddhāya samupasthitam || iti | api cetsamaraṃ prāpto bhaviṣyasi mamādhikaḥ || iti | bāṇāsurabhaṅgastu pūrvamevanirākṛtaḥ | vṛkāsurasya tu bhaktatvāt putrādicchetparājayamiti nyāyena palāyanasyaiva ślāghyatvāt | viṣavṛkṣopi saṃvarghya svayaṃ chettumasāmpratamiti nyāyāt | anyathā antardhānaśaktiyuktasya parameśvarasyāntardhāyenaiva samādhāne sati kṛpāṃ vinā palāyane hetvantara manveṣaṇīyam | antardhāna sāmarthyañca meghanādasyāntardhānaśakta māyā dānenaiva siddham | taduktamuttara rāmāyaṇe maheśvare pravṛtte tu yajñe puṃnnissudurlabhe || p. 74) kāmagaṃ syandanaṃ divyamantarikṣacaraṃ dhruvam || māyāñca tāmasīṃ nāma yasyāṃ prabhavate namaḥ | etayoḥ kilasaṃgrāme māyayā rākṣasottamaḥ | puṃ yuddhasya gatirvaktuṃ na śakyā vai surāsuraiḥ || ityanenayaiva māyayā indra rāmacandrādi vijayaḥ prasiddhaḥ | kiyān bhasmāsura vyāmoha iti | viṣṇostu śatrubhūtakālayavanātpalāyanaṃ katham ? tathā ca viṣṇupurāṇe bhāgavate ca- iti niścitya yavanaḥ prādravattaṃ parāṅmukham | palāyanaṃ yadukule jātasya tava nocitam || ityādi | evaṃ bhṛgvādi * * * * viṣṇoḥ śāntatvenādhikatva nirṇayo na paratatva nirṇayopayogī | śāntasya jñānādhikāritvena tasmācchānto dāntaḥ iti śruti prasiddhatvāt | pratyuta bhayahetutvameva parabrahma lakṣaṇam | tathā ca śrutiḥ- bhīṣāsmādvātaḥ pavane bhīṣodeti sūryaḥ bhīṣāgniścendraśca mṛtyurdhāvati pañcama iti || bhīṣābhayenetyarthaḥ | na ceyamanyaparā | rudraparaśruti saṃvādāt | taduktaṃ haradattācāryaiḥ- brahmatva lakṣaṇamayaṃ bhayahetu bhāva iti | bhayahetutvaṃ cograbhīmādi pada yogāt | bhṛguśca viṣṇau neśvara buddhiṃ kṛtavān bhaktyā | kintu priya vādine viṣṇave * * * kṛtavān | kathamanyathā viṣṇunā bhṛgupatnīśiraśchedekṛte p. 75) bhavānapi bāryā viyogādi duḥkh* * * * taduktaṃ matsyapurāṇe- jñātvā viṣṇustatastasyāḥ krūraṃ devyā viceṣṭitam | kruddhaḥ svaśastramādāya śiraści * * * * tacchnutvā tu vadhaṃ ghoraṃ cakrodha bhṛgurīśvaraḥ | tato hi śapto bhṛguṇā viṣṇubhāryā vadhe tadā || yasmānme jāna * * * * ditā | tasmāttvaṃ saptakṛtvovai mānuṣeṣūpapatsyasi || brahmāṇḍe ca - bhṛgorapi ca śāpena viṣṇuḥ parama vīryavān | * * * * * * duḥkhitaśca sadākṛśaḥ || śepuḥ śāpaiśca vividhaistaṃ devaṃ bhuvaneśvaram || tasmānna bhṛgustatvajñaḥ | nāpidevatā ṛṣayaśca | * * * sadāśivaṃ paraṃ brahma na devā na va?rṣayo viduḥ | ekastadveda bhagavān dhātā nārāyaṇo hariḥ || nārāyaṇa * * * * * * * * horagāḥ | devā devarṣayaścaiva yaṃ vidurduḥkhabheṣajam || iti | duḥkhabheṣajatvena nārāyaṇā * * * * * * bhedaḥ | karmakartṛbhāva virodhāt | tasmācchivātparatatvasyetihāsa purāṇopabṛṃhita śrutyaiva ni * * * ṇatva māyādhiṣṭhātṛtva sarvāntaryāmitva sarvātmakatva sarvabhaya hetutvānāṃ * * * * śiva śarīrāvayava liṃgānveṣaṣaṇepi itarayostanmātrasyā jñānāt talliṃga pūjakatvāt p. 76) īdṛktāratamyasya bodhāyanaparigṛhīta śivasaṃkalpaśruti siddhatvāt vāmadevāya namo jyeṣṭhāya namaḥ śreṣṭhāya nama iti sāmānyena jyeṣṭhatva śreṣṭhatva pratīkṣyā siddhaṃ sarvāpekṣayā ādhikyaṃ sadāśivasyeti sarvamavadātam || brahmatvaṃ kāraṇatvaṃ vidhiharijananaṃ dhāraṇaṃ haimavatyā rakṣābāṇasya śikṣā paśupativiṣaye rāmanāmābhidhāya | nirmālyasyopayogaḥ śivaparavacasāṃ tāmasatvoktibhaṃgo bhaṃgo mūrdhno vidhātuḥ sthirataraparatā * * * pasyutyupekṣā || daityādbhītyāpayānaṃ bhṛgumuni viṣaye kopa ityādayaste sarvotkarṣāya śambhornatu hatamātībhiḥ kalpitā bhāsavādāḥ || śrīkālahastīśapuste siddhe puraḥ sannidhi devatāyāḥ || caṇḍīśvarīpāda samīpadeśe siṃhāruṇe bhūt prathamovilālaḥ | jayativimala buddhiḥ ṣaṇmatasthāpanāryaḥ sakalabudha janeḍyassarva vidyābhirāmaḥ | kuvalayatati vidvatpūrṇimāśliṣṭa candraḥ sarasaguṇayuta śrīcārukīrtiryatīndraḥ | plavasaṃvatsare mārgaśīrṣe * * * * * * veṃkaṭeśena likhitaṃ kālahastīśapustakam || ########### END OF FILE #######