#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: E00011 Uniform title: kāllotara Main title: kālottaratantra Secondary title: kālottarāgama Manuscript : NGMPP Reel No. - B 118/7 manuscript no. 5-4632 Description: This manuscript contains various versions of kāllotaratantra they are: 1) jñānapañcāsikā 2) śatikam also called kālajñāna- One Hundred Verse Kālottara 3) kālottaram sārddhaśatikam - One Hundred and Fifty Verse Kālottara 4) dviśatikam - Two Hundred Verse Kāalottara 5) adhyuṣṭaśatikam Three Hundred and Fifty Verse Kālottara 6) saptaśatikam - Seven Hundred Verse Kālottara 7) trayodaśaśatikam - Thirteen Hundred Verse Kālottara Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Feb. 16, 2013 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### p. 1a) oṃ namaḥ śivāya || śivādisthāpane yāge dīkṣāyāṃ ca viśeṣataḥ | sarveṣāmapi varṇānāmanugrahakaraḥ paraḥ || lakṣakoṭitasrāṇiviṃśatirarvudāni ca | koṭikharvābdavṛndaṃ ca maṃtrā īśād vinirgatāḥ || dvāsaptati sahasrāṇi koṭilakṣaṃ tathārbudam | ayutāni ca paṃcāśanmaṃtrāvaktrāṃdviniḥsṛtāḥ || triṃśatkoṭisahasrāṇi saptāṣṭakaśatāni ca | niyutāni ca ṣaḍtriṃśanmaṃtrārudrād vinirgatāḥ || navakoṭisahasrāṇi paṃcāśītyayutāni ca | koṭiśatāni paṃcāśan maṃtrā vāmād viniḥsṛtāḥ || saptakoṭisahasrāṇi saptatriṃśacchatāni ca | śataṃ sahasralakṣaṃ ca sadyojātād vinirgatāḥ || paṃcavaktrodbhavairmaintraiḥ śivoktaiḥ siddhimuktidaiḥ || sadvaktrāgādi saṃsthāpyaṃ nānyairvedādi coditaiḥ || īśaṃ vaktraṃ tathāghoraṃ guhyaṃ vā jātasaṃjñakam | pañcavaktrāṇi devasya pañcāṅgamadhisūktaye || kāmihaṃ yogarjacintyaṃ kāraṇaṃ vājitaṃ tathā | dīptaṃ sūkṣmaṃ ca srahasraṃmaṃśuman suprabhaṃ daśa | śivabhedā samākhyātā rudrabhedastataḥ param || vijayaṃ pārameśvaryaniḥśvāsodgītasaṃjñakam | prodgītaṃ mukhabimbaṃ tu siddhaṃ santānameva ca || nṛsiṃhaṃ caṃdrahāsaṃ ca vīraṃ svāyaṃbhu rauravam | mākoṭaṃ kiriṇaṃ caiva tvasvitaṃ vīrasaṃ param || rudrabhedāḥ samākhyātā daśāṣṭadaśayorddhūgāḥ | haraṃ huṃkārakaṃ caiva biṃdusāraṃ kalāmṛtam || devatrāsaṃ ca sūyāsaṃ sāvaraṃ kālasāvaram | pakṣirājaṃ śikhāyogaṃ śikhāsāraṃ śikhāmṛtam || 1b) pañcabhūtavibhāgaṃ ca śūnyabhedaṃ vinirṇayam | nīlakaṇṭhaṃ ca kālāgaṃ kālakūṭaṃ paṭadumam || kambojaṃ kaṃvalaṃ kaṃkaṃ kālatuṇḍaṃ kaṭāhakam | suvarṇarekhaṃ sugrīvaṃ trottalaṃ trottalottaram || gāruḍasya tvime bhedā aṣṭāviṃśatirīritāḥ | svacchandabhairayaṃ caṇḍaṃ krodhamunmattabhairavam || asitāṃgaṃ ruruṃ caiva kāpālīśaṃ samuccayam | aghoraṃ ghorāsaṃ ghoraṃ nisvāsaṃ cāradurmukham || bhīmāṃsaṃ ḍāmarārāvaṃ bhīmavetālavarddhakam | ucchūṣmaṃ vāhikaṃ belaṃ śekharaṃ puṣpamadvayam || triśiraṃ caikapādaṃ tu siddhayogeśvarīmatam | pañcāmṛta prapañcaṃ ca yoginījālasaṃvaram || viśvārikaṃṭhasaṃkocaṃ tilakoṣā?nabhairavam | evaṃ dvātriṃśataṃtrāṇi sottarāṇi ca tadvayam || catuḥṣaṣṭhipramārāmavirukṣiṃptya? syodbhavāni ca | nayaṃ nayottaraṃ mūkaṃ saṃmohaṃ mohanāmṛtam || karapūjāvidhānaṃ tu vīṇātatvaṃ taduttaram | jayaṃ ca vijayaṃ caiva ajitaṃ cāparājitam || siddhanityodayaṃ jyeṣṭhaṃ ciṃtāmaṇimahodayam | vāgbhavaṃ kubjakaṃ caiva kāmadhenukadambakam || ānandarudra rudrākṣaṃ kiṃkarā kiṃkarānugam | anantavijayaṃ saukaṃ daurvāse bhījabhedakam || vāmadaṃ vāmadevoktaṃ caturviṃśatibhedagam | hātvāhatvaṃ hayaṃgrīvaṃ karakoṭaṃ kaṭaṃkaṭam || karoṭaṃ muṇḍamālaṃ ca karkoṭaṃ khararāmaṇam | caṇḍāsidvārahuṃkāraṃ hāhākāraṃ śivāravam || ghorāṭahāsamucchiṣṭaṃ ghurghuraṃ duṣṭatrāsakam | p. 2a) vimalaṃ vikaṭaṃ caiva suvareṇa mahotkaṭam | yamaghaṃṭaṃ ca bhūtāṃkaṃ viṃśadbhedamajātajam || ityevaṃ śaivasūtrāṇāṃ catuṣaṣṭyuttaraṃśatam | punarlakṣavibhedena prabhinnaḥ śāstrasaṃgrahaḥ || śiṣādudastato devā devebhyo ṛṣayastathā | ṛṣibhyo mānuṣāḥ śiṣyāḥ sarvaśāstrāvatārakāḥ || kārtikeya uvāca || ativistarayogena nātha jñātuṃ na śakyate | vāthulāyāṃ mahādeva bahudhā saṃprakāśitam || kevalaṃ mūrdhamārgasthamavatāreṣu coditam | gopitaṃ dakṣiṇaṃ mārgaṃ vāmamārgaṃ tathaiva ca || saṃkṣepāt tattvasadbhāvaṃ yathārthaṃ mokṣasādhanam | bhūtipradaṃ siddhikaraṃ kathayasva maheśvara || īśvara uvāca || pṛthivyāpara tathā tejo vāyurākāśameva ca | pañcatanmātrakaṃ cānyad buddhikarmendriyātmakam || manohaṃkārabuddhistu guṇākhyaṃ layasaṃjñikam | puruṣaśca kalākālo viṣvārāgo niyāmikā || etat kaṃcukamityuktaṃ maṃtrastāravibhedakam | māyākaṃcukavajjñeyā tuṣava ca kalādikam || śivecchāvidhisaṃsiddhā māyeva sahajo malaḥ | pṛthivyādipradhānāṃ tamekamāyātmakaṃ nayaḥ || dvitīya māyāyogena bandhanaṃ tu nigadyate | yoniścaiva tathā māyā parā saṃvedanī tu yā || īśvaro pramadākhyaśca kuṭilā śarvadhāriṇī | sūkṣmaprākṛtajālaṃ tu vighnāvighnāntarāṇi ca || tasmāt sūkṣmataro granthirpāsāṃ sūkṣmāstu kīrtitāḥ | tatparastu śivo devastaṃ jñātānmucyate graha || sāṃto niyuktaḥ ṣaṣṭhe ca śantyaṃtaṃ yāvaduccaret | p. 2b) bhuktimuktiprado deva ekavīraḥ śivo vyayaḥ || yā mudrā balasaṃjñā tu sā deyā parameśvare | prokṣmānāgha tathābhyarcya ātmasthaṃ yāvadantataḥ || ekayā caiva āhutyā dīkṣito bhavate nagha | vyomasthāṃ rasaṃ cā?kṛtyā paramāmṛtasaṃbhavam || tadābhiṣiṃ? cedhanmati?mānmaṃtrasiddhiprasiddhaye | sūryādhārebhiyistastu? ācāryatye niyojayet || ādau tu prathamaṃ yacca vāyavyairveṣṭitaṃ kuru | vāyudhvānāt sa yogīndro vāyurūddhro? na saṃśayaḥ || evaṃ dīrghaistu vahnisthaṃ vahnimaṃḍalaveṣṭitam | tadā tu bhavate vahniḥ sādhako vahnimaṇḍale || kalaśasya tu vinyāse vāruṇaiḥ saṃpraveṣṭitam | vāruṇatvaṃ prajāyeta śivaṃ madhye niyojayet || atha mṛtyuṃjaye yuktaḥ kalaiḥ ṣoḍaśabhi sthitam | aṣṭapatre tu huṃkāraṃ bāhye jñeyaṃ dvināḍikam || kaṃghamadhyagataṃ devaṃ śaktisthamamṛto bhavet | hrasvā vāyusvarāḥ proktāḥ dīrghā vāhye?yasaṃjñakāḥ || utka? māhendro vijeyo aṃ aḥ vāruṇamucyate | vargauḍhyai vāyayau proktau vāhreyāśtriṃ? prakīrtitāḥ || māhendrā paratva vākhyātāḥ śeyā jñeyāstu vāruṇāḥ | vidveṣe kākapakṣāstu ulūkasya ca saṃbhavāt || varṇānāṃ ca virodhena tanmaṇḍalaniyojanāt | vidviṣṭaṃ kurute sarvaṃ yadi śakrasamo bhavet || yasyet kaṃṭakaiḥ śīghramasthihomena phaṭkṛtam | visaṃdhaṭaṃ jalaṃ vahniṃ stambhabhedamṛtamadhyataḥ || candre candrāmṛtaṃ yojyaṃ kurute hyavicārataḥ | p. 3a) atha haṃsaprayogena viṣamāghrāyamaṇḍale | ravistho recakenāsuḥ saṃhareta kimadbhutam || kārtikeya uvāca | kidṛśaṃ yajanaṃ deva prasādasya nigadyatām | tanmayācakṣva deveśa prasādānmama śūlinaḥ || īśvara uvāca bījākhyātmāsane yojyā padyarūpeṇa saṃsthitā | karṇikāyāmṛtaṃ yojya tato devaṃ nyaset punaḥ || sakalādivibhāgena aṣṭatatpādatva? tayāḥ | mahāmudrānvitaṃ devaṃ śarīre saṃprayojayet || aṅgānāṃ vyastayogena nyāsaṃ vinyasya maṃtravit | etat te yajanaṃ proktamagnikāryamataḥ śṛṇu || prokṣayedarccayet kuṇḍaṃ vacaṃ vā caturaśrakam | sakalena hutayaḥ paṃca analasya prasiddhaye || homayedarccayed devaṃ dīkṣāmekākṣarīṃ parām | viṣuvena tu yogena yojayet parame śive || brahmahatyādibhirdoṣairna kadācid vibhetisu | satyaṃ satyaṃ mahāsena mukto sau janmabandhanāt || prayogena tu sūkṣmeṇa guruvaktrāgatena tu | śivaśaktinipātena mocako bhavate graha || na snānaṃ malaśaṃkā vā na kvacid vicikitsitam | mukta eva hi yuktātmāmasmatatyaṃ hṛdi sthitam || jñānāni kramajātāni bhinnendriyakṛtāni tu | ekavedakavedyāni iti me niścitaṃ manaḥ || aṃtarā?dhiṣṭhitā vṛttirakṣāṇāṃ tu svagocare | dyotayantrī pramāṇaṃ syāt pratyakṣaṃ doṣavarjitam || atha nādātmakaṃ rūpaṃ japenmaṃtrī samāhitaḥ | tanmanāṃ mat puro bhūtvā nāde tadgatacetasaḥ || ṣaḍmāsā siddhimāpnoti divyarūpāṃ hyaniṃditām | p. 3b) nādamadhyagataṃ devaṃ viciṃtya divyasādhane || vyomamadhyagataṃ divyaṃ paśyed vyomasu * la * | vyomavad bhavate murdhnī śivatatvaprabhāvataḥ || yasya yasya tu devasya ādimaṃ tu yadakṣaram | daśadhā bheditaṃ kṛtvā śivaṃ tasyopari sthitam || sa devo bhavate vaśyo vatsarānnātra saṃśayaḥ | kāṣāmakāraparyantāḥ pañcaviṃśātmake pathi || pradhānānte bhavet sarvaṃ sādhakasya vaśe sthitam | yādyāvakāraparyantā bhūtānāṃ caiva sādhane || śādhyahakāraparyantāḥ pātālatatvasādhane | śmaśāne bhaṣmasaṃgṛhya kṛṣṇāyāṃ tu caturdaśīṃ || ecā?vaṣṭaśataṃ japtvā śmaśāne tvu bhayāvahe | grāmasya nagarasyāpi madhye sthitvā suyantritaḥ || mahāyogīśamārgeṇa prakṣipet tantu sarvataḥ | niṣkramanti hi yoginyo bhairavasya prabhāvataḥ || yasyopari taveccittaṃ ṣoḍaśena tu bhūṣitam | cittaṃ kṛtvā graset tatra adharaṃ bhāvasaṃyutam || yo hya tena prayogena na mṛtyuvasago bhavet | ekakhaṇḍakapālaṃ tu puruṣasya yathā bhavet || gṛhītvā tu japet tasmin prasādaṃ bhairavātmakam | ṣaṇmāsādutpated vatsa tasya yogaprabhāvataḥ || rātrau paryaṭanaṃ kāryaṃ paṭahikāṃ hanet ta vai | catuṣpathe nadītīre devasyā patate śubhe || hāhākāraṃ tu kartavyaṃ tatra vai devatānvitam | darśanaṃ tu bhaved vatsa nātra kārya vicāraṇā || madyaṃ māṃsaṃ tilāṃ kṛṣṇāṃ tatyūktāṃ homaye nale | śmaśānāranye tu vatseśa āhṛṣṭi paramottamāḥ || athavā tuṃburuṃ devaṃ caturvaktradharaṃ grarūm | p. 4a) aṣṭabāhuṃ mahāvīraṃ caturbhiryoginirvṛtam || mātṛkāsanasaṃsthaṃ tu ṣoḍaśena tu yeṣṭitam | madhye prasādavinyastaṃ yajet tanmātṛmaṇḍale || ṁṁṁṁṁṁṁṁṁṁ sidhyate māsamātreṇa yadi tatvaparo bhavet | brahmāṇyāyāstu yoginyo yogīśāntagaṇānvitā || prasāde svaravinyaste siddhyaṃte divi devatāḥ | bhūtapretapiśācānāṃ rākṣasānāṃ ca sādhane || ema te kathito nyāso vāthulāyāṃ na saṃśayaḥ | jānapaṃcādaśikā vatsa na deyā yasya kasyacit || vāthulāyāṃ mahāsena sadbhāvaṃ paramaṃ mahat | śiyasyānādirūpasya upāyo nāstyataḥ param || sarvatatvaprayogena mantrayogena suvrata | kathitaṃ tava vatseśa saṃpradāyaṃ paraṃ mahat || ye yatra saṃsthitāḥ satvāsteṣāṃ maṃtra śivo nagha | cintāmaṇisamaprakhyo jñātavyāṃ nāstyataḥ paraḥ || eyaṃ jñātvā mahāsena mucyate hyavicārataḥ | saṃpradāyaṃ mayā tubhyaṃ putrasnehāt prakāśitam || satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ kathitaṃ tava suvrata | iti kālottare jñānapañcāsikā samāptā || [śatikam] īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyami imāmiṣṭimanuttamām | nāthā kālottare tantre dadhno ghṛtamivoddhṛtam || madhuvacca yathā puṣpāt sārāṇarataraṃ śubham | nādākhyaṃ yat paraṃ bījaṃ sarvabhūteṣvavasthitam || taṃ viditvā mahāsena deśikaḥ pāśahā bhavet | aladhvā paśavastena śivaṃ yātyamanāmayam || kimanyairbahubhirbījaiścittavyāsaṃgakārakaiḥ | bījenaikena tat sarvaṃ bahūnāṃ prāpyate phalam || p. 4b) prayogeṇa tu sūkṣmeṇa yogadṛṣṭena mantravit | mudrābījasamāyogāccintayed bījamuttamam || na tīthirna ca nakṣatraṃ nopavāso vidhīyate | devāgnigurubhaktāya mātsarya rahitāya ca || anugṛhṇāti tat tatvaṃ śivaṃ yaṣṭvā vidhānataḥ | mānase sthaṇḍile vāpi yatra vā rocate manaḥ || dviḥprakāraṃ mayā proktamidaṃ saṃskāramuttamam | sthaṇḍilenupaśobhārthamānase mokṣadamparam || haṃsabījaṃ kare nyasya mudrāṃ bandhe dvicakṣaṇaḥ | yogamudrāṃ tato baddhvā karaṇena tu sādhakaḥ || hastābhyāṃ saṃspṛśet pādau dvau hastau yāvanmastakam | eṣāmudrā samākhyātā śivasya paramātmanaḥ || kārtikeya uvāca | kathayasva mahādeva yena mokṣo dhruvaṃ bhavet | sāpekṣaṃ tyaja deveśa nirapekṣaṃ kathayasva me || yena vijñātamātreṇa paśuṃ mocayate kṣaṇāt | īśvara uvāca | śṛṇu ṣaṇmukha tatvena prayogaṃ tu sudurlabham | sakṛduccārayed bījaṃ parāparamava sthitam || yathātmani tathā śiṣye yojayeta vidhānataḥ | paścāddhomaṃ prayuñjīta prasādena tu buddhimān || śatamaṣṭottaraṃ hutvā dadyāt pūrṇāhutiṃ tataḥ | sthaṇḍile tu vidhirhyeya mānase mānasaṃ bhavet || ajñātvā tu paraṃ tatvaṃ dīkṣāṃ kurvanti mānavāḥ | mṛdhā pariśramasteṣāṃ naiva tatphalamāpnuyāt || mārgatrayaṃ viditvā tu vibhāgena vicakṣaṇaḥ | guruḥ sarvasya jagato'nugṛhṇāti mānavāt || yaṃ yaṃ spṛśati hastena yaṃ yaṃ paśyati cakṣuṣā | p. 5) śivī bhavati tat sarvaṃ śivendukiraṇāhatam || iti kālajñāne prathamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca ataḥ paraṃ pravakṣyāmi prāsādasya tu lakṣaṇam | hrasvaṃ dīrghaṃ plutaṃ caiva lakṣayenmantravitsadā || hrasvodahati pāpāni dīrgho mokṣaprado bhavet | āpyāyane plutaḥ prokto mūrddhni biṃdusamanvitaḥ || jape dhyāne tathā home āyataṃ cintayed budhaḥ | śāntikarmaṇi sarveṣu vaśyāścaiva * yujyate || praṇavādi prayuktena namaskārāntayojitam | karmakāle prayoktavyā anyathā santi rūpiṇaḥ || sidhyanti sarvakarmāṇi yatheṣṭaṃ sādhakasya tu | evaṃ vidhividhānajñaḥ siddhyate nātra saṃśayaḥ || iti kālajñāne dvitīyaḥ paṭalaḥ || yajanaṃ saṃpravakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ | oṃkāraṃ karṇikāpadmaṃ dharmajñānādimeva ca || vairāgyaṃ caivamaiśvaryaṃ kesāre śaktamastathā | aṣṭatriṃśatkalopetaṃ praṇavaṃ parikīrtitam || āvāhayet tate divaṃ praṇavena vicakṣaṇaḥ | sānnidhyaṃ cāryapādyaṃ ca snānaṃ ca praṇavena tu || gandhapuṣpākṣataṃ dhūpaṃ dīpaṃ ca praṇavena tu | baliṃ caiva tu naivedyaṃ haimaṃ ca kaṭisūtrakam || vastrālaṅkāradānaiśca praṇavena pradāpayet | praṇavena tu sarvaṃ syād yat kiñcid vidhicoditam || evaṃ yaṣṭvā vidhānena sādhakastu samāhitaḥ | brahmaghno pi labhet siddhiṃ vidhimetat samārabhet || prasādaṃ yena budhyanti na te budhyanti śūlinaḥ | jñānamantreṇa bījena na punarjanmatāṃ vrajet || iti kālajñāne tṛtīyaḥ paṭalaḥ || p. 5b) īśvara uvāca || agnikāryaṃ pravakṣyāmi tanme nigaditaḥ śṛṇu | ulikhyā * * * kuṇḍaṃ praṇavena vicakṣaṇaḥ || garbhādhānādikaṃ kṛtvā niṣkṛtiṃ cāpyapaścimām | praṇavena sarva ** nyavidhicoditam || paścāt padmavidhānaṃ tu prāguktaṃ parikalpayet | ya evaṃ juhuyānmantrī sadākālaṃ samāhitaḥ || labhate sarvakāmitvaṃ śivalokaṃ sa gacchati | japahomena saṃyuktāḥ siddhyante nātra saṃśayaḥ || iti kālajñāne'gnikāryaḥ paṭalaścaturthaḥ || ataḥ paraṃ mahābhūtadhāraṇālakṣaṇaṃ param | saṃpravakṣyāmi te skanda sarvakarmāvabhāsakam || pārthivā varṇasaṃyuktāṃ parāparavibhāgaśaḥ | pañcoghnātaprayuktāṃ tu pārthivīṃ dhārayet sadā || manopavanasaṃyuktāṃ nagarāyatanasaṃkulām | deśānvitapuragrāmatoraṇāsaralasaṃyutām || kaṭhināmacalāṃ dhyāyed vāyvagnibhovivarjitām | nimbonnatāṃ samāṃ caiva vatsibhiḥ saṃpraveṣṭitām || sarvastaṃbhaprayogeṣu pauṣṭikeṣu prayojayet | bhūtaśuddhiṃ ca prakurute dīkṣākāle suniścitam || āgarjitamahāmegha dhārāṃ muśalavarṣiṇīm | plāvitāmaralokāṃnāṃ vāryaṃvara * khetalam || viṣānalamahājvāla kālapāśāṃ na nāśinī | śāntikarmakaro hyeṣā vāruṇārṇavayojitām || kālānala śikhāropajvālitāśeṣarātalam | nirdagdhaṃ toyasaṃdhānaṃ bhasmakūṭavyavasthitam || āgneyākṣarabhūyiṣṭhādhāsugmamagnisaṃjñitā | nāgoddhārerihūtsādebādhā vināśinī ||? p. 6a) pracaṇḍamārutoddhūtaṃ vighaṭṭitadigaṃbaram | rajasā cintayet sarvamāpūrītanabhastalam || ciṃtayet svabhāvaśūnyaṃ mātmānantavyavasthitam | tatrasthaṃ bhagavan devaṃ tattvaṃ sakalaniṣkalam || varṣantaṃ tamabhi dhyāyedamṛtaṃ sādhakottamaḥ | āpūritaṃ tatastena āyogakamalāntikam || tadyogakamalāntastho ātmānaṃ liṅgarūpiṇam | susūkṣmaṃ yat paraṃ dhāma prasādasya mahātmanaḥ || emā mṛtyuṃjayo nāmadhāraṇāyogināṃ sadā || iti kālajñāne pañcamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥ pratilomaṃ vakṣye tanme nigadataḥ śṛṇu | ahaṃkāreṇa kṣubdhānāṃ tanmātrāṇāṃ pṛthak pṛthak || khaṃ vāyuragnirudakaṃ kṣitiścaiva hi jāyate | kṣiteḥ kaṭhinadhāritvamapāṃ dravatvasaṃgrahaḥ || teje tu pacanaṃ proktaṃ prakāśakaraṇaṃ param | anitvaṃ vyūhanaṃ proktaṃ tathā caiva tu śoṣaṇam || vyomni tathāvakāśitvamadhikāritvameva ca | evaṃ bhūtāḥ pratiṣṭhāstu ekaikaṃ pañcadhā yutaḥ || śarīreṣvapi bhidyaṃte prāṇino dehasaṃbhavā | medomāṃsaṃstathāsthī nitya ca snāyūni caiva hi || pṛthivī pañcadhā bhinnā śarīreṣu śarīriṇām | ahaṃkārād vijāyante krameṇaikaikaśaḥ punaḥ || śabdalakṣaṇamākāśaṃ śavaṃ sparśa tathānile | śabdaḥ sparśaḥ svarūpaṃ ca tejasyaite trayo guṇāḥ || śabda sparśaśca rūpaṃ ca rasaśca salile guṇāḥ | śabdasparśaśca rūpaṃ ca raso gandhaśca paṃcamaḥ || guṇaistu pañcabhiryuktā pṛthivī paripaṭhyate | p. 6b) pṛthivyādhāraṇaṃ karṣayodhadhīnāṃ ca rakṣaṇam || āṣyāyanaśarīrāṇāmamṛtīkaraṇaṃ param | svedaśoṇitamajjā ca vasā śleṣmā tathaiva ca || salilaṃ pañcadhā bhinnaṃ śarīreyu śarīriṇām | kāmaḥ krodhaścatuṣyā ca krudhā tejaśca paṃcamaḥ || agnistu pañcadhābhistuḥ śarīreyu śarīriṇām | prāṇo pānaḥ samānaśca dāno vyāna eva ca || anilaṃ pañcadhā bhinnaṃ śarīreyu śarīriṇām | surasavovaṃ? nāsā ca hṛdayamudaraṃ tathā || ākāśaṃ pañcadhā bhinnaṃ śarīreyu śarīriṇām | etat sthūlaśarīra sūkṣmaṃ tanmātrasambhavam || tanmātrāstu ime jñeyā viṣayāścaiva kīrtitāḥ | jīvayonimabuddhā tu antaryāmī sa ucyate || sarvabhūtaprado bhūto jīvaḥ kṣetrajña ucyate | sa nandati sadā kṣetre viṣayānandalakṣaṇe || tadāvāsaḥ smṛto yasmāt tadbhāvaguṇarañjitaḥ | chinnaṃ? bhinnaṃnapiśastrairvyādhibhiśca prapīḍitaṃ || duḥkhena tyajate dehaṃ na virāgaṃ kathañcana | virāgaṃ ca punargacchet jñānaśaktyā pracoditaḥ || dṛṣṭvā dehaṃ jugupse haṃ mahomāyāsumohitaḥ | yo hamasmin malākīrṇe ramābhikṣaṇadhaṅkure || nānāvyādhisamākīrṇe viṣaye rāgadūṣite | madonmādirvimuhyante viṣayoragataskaraiḥ || kāmakrodhamamaistāpairmuhurmuhuḥ sutāpite | atyaṃtakleśabahulerjarāmṛtyusamākule || cintāśokasusaṃpūrṇe aho deve ca duḥkhite | carmabandhe sudurgandhe śukraśoṇitasaṃbhave || viṇmūṣaretaḥsaṃkīrṇai kathaṃ nāma ramāmyaham | p. 7) darpaṇeṣu yathā dvāyā citre rūpaṃ yathā sthitam || anarthānimano jñāni tadvadetaccharīrakam | evaṃ virāgamāpanno jñānasiddhiṃ samīhate || jñānasiddhirvimokṣāya vinayāyanayāya ca | ubhayārthamidaṃ śāstraṃ kālajñānaṃ śivodbhavam || iti kālottare ṣaṣṭhamaḥ paṭalaḥ || ataḥ paraṃ bhavet prāṇo daśadhā saṃvyavasthitaḥ | prāṇādyāḥ vāyavaḥ paṃca nāyāghnāśca tathaiva ca || prāṇopānaḥ samānaśca udāno vyāna eva ca | nāgaḥ kūrmotha kṛkaro devadatto dhanaṃjayaḥ || mātṛ * * tṛjaṃ caiva śarīraṃ dvividhaṃ smṛtam | śukraśoṇitasaṃyogāt ṣaṭkauśikamudāhṛtam || romakoṭyo bhavet tisro urddhakoṭistathottarā | dvātriṃśaddaśanāṃ proktāṃ nakhāviṃśat prakīrtitāḥ || māṃsaṃpalasahasraikaṃ raktaṃ palaśataṃ smṛtam | palāni daśa medasya tvacaṃ caiva tu tatsamam || majjā ca dvādaśapalā mahāraktaṃ palatrayam | śukraṃ dvikuḍayaṃ jñeyaṃ pittasya kuḍavaṃ smṛtam || arddhāṭakaṃ ca śleṣmasya viṇmūtraṃ cāpramāṇataḥ | vāyavaḥ paṃca ye proktāḥ śṛṇu teṣāṃ pravistaram || prāṇastu prathamo vāyurnavānāmapi sa prabhuḥ | prāṇaḥ prāṇamayaḥ prāṇāḥ visargāḥ pūraṇo prati || nityamāpūrayatyeya prāṇināmurasisthitaḥ | nicchvāsocchāsakāsaistu prāṇo jīvasamāsṛtaḥ || prayāṇaṃ kurute yasmāt tasmāt prāṇaḥ prakīrtitaḥ | apāna yat papāttastu āhāramanujñāmadhaḥ || śukamūtravaho vāyurapānastena kīrtitaḥ | pītaṃ bhakṣitamāghrātaṃ raktapittakaphānitvam || $$$ p. 7b) samaṃ nayati pātreṣu samāno nāmamārutaḥ | spandayatya dharaṃ vakrametramātraprakopanam || udvejapatigātrāṇi udānonāmamārutaḥ | vyāno vināmayatsaṃgaṃ vyānovyādhiprakopanaḥ || prītirvināśakathito vārddhikyaṃ vyāna ucyate | prāṇāghnā vayavaḥ proktā nāgāghnāḥ procyatedhunā || udgāre nāga ityuktaḥ kūrmadhvonmīlane sthitaḥ | kṛkaraḥ kṣudhite caiva devadatto vijṛṃbhaṇe || dhanañjaya sthito ṣoṣe mṛtasyāpi na muñcati | vāyu vṛṃdaṃ samākhyātaṃ samāsena tu ṣaṇmukha || iti kālottare saptamaḥ paṭalaḥ || dehacāraṃ pravakṣyāmi ahorātrāyanāti ca | saṃkrāntiṃ viṣuvaṃ caiva janarātrodhimāsakam || śaktisamarasaṃjñeyaṃ miḍāyā dakṣiṇāyanam | madhyadeśe yadā hyātmā viṣuvantaṃ vidurbudhāḥ || cūlito gacchate caiva madhya deśe yadā pumān | uttare dakṣiṇe cāpi saṃkrāntiḥ sā vidhīyate || kṣudhite janarātraṃ tu adhimāso vijṛṃbhake | urddhvaprāṇo ahaścaiva apāno rātrireva ca || vyāpinī sarvabhūtānāṃ śaktiścaiva nibodhame | tṛtīye caiva āyāme dvipūrvaṣaṣṭhabindukam || śrūyate ca yadāśaktiḥ śrutvā budhvā ca mānavaḥ | līyate ca śive deye bhinne dehe śivaṃ vrajet || na śakti rahitāmaṃtrā dīkṣānugrahakāriṇaḥ | śaktihīnā na siddhyanti na te yānti parāṃ gatim || śivaḥ sarvagato jñeyo nāmarūpavivarjitaḥ | cinmātra puruṣo jñeyaḥ śivo vyāpyavyavasthitaḥ || p. 8a) bhāvayetsamarasatvena śivena sahasaṃyutaḥ | evaṃ samarasobhūtvā gacchate śivamanyayam || athavātma nirālaṃbaṃ mūrdhnimālambya yatnataḥ | yāgaṃ yogaṃ japaṃ dhyānaṃ sarvakarmāṇi kārayet || śivamādhāya karmāṇi kurvannapi na lipyate | yogasiddhimavāpnoti śivasā yujyatāṃ vrajet || jñānayogaṃ mayā proktaṃ akleśātsiddhi mokṣadam | aparikṣya na dātavyamabdatnaya? nivāsine || brāhmaṇe vṛttasaṃpanne kṣatriye dharmaśīline | vaiśye caiva dayāyukte śūdre yukṣu?ya tatpare || anyathā duṣṭamartyānāṃ nindātarkānuvarttinām | na deyaṃ śivasadbhāvamanyāyapathavarttinām || śivabhaktivihīnāya gurubhakti vivarjite | jijñāsā kautukārthibhyo na deyaṃ tatvamuttamam || iti kālajñāne'ṣṭamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || dehasthaḥ sakalo jñeyo niṣkalo dehavarjitaḥ | āptoya deśagamyosau sarvataḥ kimapi sthitaḥ || prapaṃca rahitaṃ śāntaṃ nigūḍhaṃ ca paraṃguha | kāryakāraṇabhāvena sarvatraivavyavasthitam || sa eva bhagavānvyāpītitve tailamiva sthitam | guruvaktrāttu labhyeta pratyakṣaṃ sarvatomukham || svayamuccarate yasmāt svadehāvasthita śivaḥ | tasmāt tatva vidāṃ pusāṃ tadeva jayamucyate || prāṇasyāṃtarviditvā tu tadantaṃ dvādaśāṃgulam | tatrāntasthaṃ vijānīyāt sarvavyāpī niraṃjanam || nīyate śaktinā jīvastasminsāpya nivartate | p. 8b) gamāgamaṃ viditvā tu mucyate nātra saṃśayaḥ || evaṃ vyāpī sa bhagavān kariṣyati gamāgamam | vyāpi tvādgamanaṃ nāsti tatrastho vyāyayet prabhu || haṃsahaṃseti yoyāddhaṃso devaḥ sadāśivaḥ | mātṛmodakanyāyena grahitavyaṃ vicakṣaṇaiḥ || devayānasya pūrve tu pitṛmānasya cottare | madhye tu setu bandhasya gatvābhūyo na jāyate || manopya nyannanikṣisaṃdṛṣṭiranyannapātitā | tathāpi yogīnāṃ yogo avyucchinnaḥ pravartate || avichitvena saṃyuktaṃ deyaṃ taṃ viddhitatvataḥ | kathitaṃ tu mayāvatsa niḥsaṃdigdhamavistaram || ataḥ parataraṃ nāsti śivātparataraṃ śivam | brahmahatyādikaiḥ pāpairna ca lipyati tatvavit || asiddho tatvaviccaiva dehapāte śivāntikam || iti kālajñāne śatikaṃ samāptam || [kālottaram sārddhaśatikam] p. 1a) oṃ namaḥ śivāya || namaste kālaboddhāya kālāntara namostute | kālādhipa namastestu sarvakālapravartaka || kalaśe kālarūpeṇa kalābhirviśvarūpiṇaḥ | viśveśvare namastestu ādi kālapravartakaḥ || evaṃ stutvā mahādevaṃ bhaktyā ca parameśvaram | vijñāpayāmyahaṃ deva prasādobhavaśūladhṛk || kārtikeya uvāca || aṣṭabhedaṃ tvayā deva pūrvaṃ hi kathitaṃ mama | sūcanāt sūtramātreṇa dviśate kālasaṃjñike || nirṇayaṃ tasya deveśa vaktumasi śaṅkara | viṣuvaṃ tu tvayā proktaṃ dīkṣākāle hyupasthite || aṣṭānāṃ caiva tatvānāṃ rūpakaṃ ca maheśvara | deha nyāsa vibhāgaṃ tu yogavibhāgaṃ yathā bhavet || īśvara uvāca || sakalaṃ pañcavarṇasthaṃ niṣkalaṃ kunda sa prabham | bhāvamātraṃ smṛtaṃ śūnyaṃ varṇātītaṃ ṣaḍānana || kalāṣvaṃ kuṃkumābhāsaṃ divyasiddhipradāyakam | ūrddhva diggocarāvasthamabhyāsādyogadaṃ smṛtam || śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ tatvaṃ tu khamalaṃkṛtam | kṣapasāṃ tu samākhyātaṃ sindūrāruṇa sa prabham || ākarṣaṇe sadāyojyaṃ divyabhogeṣu ṣaṇmukhaḥ | puṣkaraṃ varṇasaṃsthaṃ tu yadvattoyantu dṛśyate || antaḥsthaṃ tadvijānīyāt hṛtpadmāṃtargataṃ prabhum | yādṛśena tu bhāvena kaṇṭhauṣṭhyaṃ cintyate budhaiḥ || tādṛśaṃ tasya rūpaṃ hi vijñeyaṃ kṛttikā suta | kaṇṭhauṣṭhaṃ sarvagātreṣu sakalaṃ hṛdi vinyaset || śūnyaṃ mūrddhani saṃcintya śikhāyāṃ kṣpaṇaṃ tathā | netrayo khamalaṃ nyasya kalā khamala muttamam || antasthaṃ vaktramadhye tu niṣkalaṃ bahiraṃ tataḥ | p. 1b) caturdaśa svarākrāntaṃ ṣaṣṭhena tu samanvitam || prasādaṃ dīrghamuccārya yāvanniṣkalatāṃ gataḥ | anenaiva prayogeṇa niṣkalaṃ sarvato nyaset || aṅganyāsaṃ tu pūrvoktaṃ hṛdi astrāṃtasaṃyutam | evaṃ vinyasya vidhivayvajanaṃ yogameva ca || kartavyaṃ deśikeṃdreṇa yathā bhavati tacchṛṇu | yāgaṃ tu pūrvavatproktaṃ dīkṣā ca pariniṣṭhitā || yogañca viṣuvaṃ kṛtvā sā yujyaṃ tu vidhīyate | prasādaṃ nāda saṃsthaṃ tu smṛtvā nādānta gocaram || samāne naiva saṃrudhya śakti yugmaṃ hi yāvataḥ | madhyatoyā sthitāraudrī tayā nādaṃ pramuñcayet || nādāntāvasthitā śaktiḥ śivākhyā kāmarūpiṇī | caturthī sā parānityā raughna?tītā maheśvarī || tasyorddhe tu sthito devaḥ śivaḥ paramakāraṇaḥ | kiñcidvidhṛtavaktrastu śūnyādhāre maheśvaraḥ || saṃsmṛtya prakṣipetpūrṇāṃ śiṣye caiva tu deśikaḥ | evaṃ tu viṣuvaṃ jñātvā mucyate paśubandhanāt || dīkṣito viṣuve nāpi kiṃ punastatva vinnaraḥ | tasmāt sarva prayatnena viṣuvasthaḥ sadā bhavet || aṣṭānāṃ caiva tatvānāṃ nyāsaḥ siddhārthakāraṇam | na cātmayāga yogena varṇanyāsavibhāgaśaḥ || āsanaṃ hṛdaye naiva pūrvavatparikalpayet | kūṭaṃ tu madhyato nyasya tattatvaṃ tu śivātmakam || sadāśivantu pūrveṇa āgneyyāmīśvaraṃ nyaset | vighnā yāmye tu saṃpūjya māyāṃ nair-ṛti gocare || kālantu vāruṇe bhāge niyatiṃ vāyave tathā | puruṣaṃ cottarepanne prakṛtimīśagocare || p. 2a) evaṃ vinyasyavidhi * *? nayet hṛdayena tu | āvāhanādikaṃ karma anenaiva tu kārayet || evaṃ kṛtvā tu mantrajño yattatvaṃ sādhayennaraḥ | aṣṭānāṃ caiva tatvānāṃ tatsidhyati na saṃśayaḥ || dravyāṇāṃ cāpyalābhena hṛtpadme vā prakalpayet | prakalpamānasaṃ sarvaṃ tato yogaṃ samabhyaset || aṣṭānāṃ caiva tatvānāṃ vikārānanu pūrvaśaḥ | jāgrasthaṃ sakalaṃ vinghnādaṃtasthaṃ svapnamāśritam || suṣupte śūnyamānantu turye tu khamalaṅkṛtam | niṣkalaṃ dvādaśordhe tu kalāḍhyaṃ viśuve sthitam || kṣapaṇaṃ duḥkhanāśāya kaṇṭhoṣṭhyaṃ tatva dharmataḥ | śuddhāśuddheṣu bhāveṣu vikārā kurute prabhuḥ || piṇḍasthaṃ sakalaṃ vindyānniṣkalaṃ tu samāśritam | dvādaśorddha sthitaṃ devaṃ bhavabandhavibhedakaṃ || ubhābhyāmaṃtare tatvaṃ śūnyaṃ nāma prakīrtitam | bhāvitavyaṃ prayatnena sādhakairmokṣakāṅkṣibhiḥ || iḍāpiṅgalamadhyasthaṃ suṣumṇāntarvyavasthitam | yadā bhavati viśleṣaṃ kalāḍhyaṃ lakṣaye tadā || recakasya pravṛttasya yaccheṣaṃ parikīrtitam | tatrasthaṃ tadvijānīyāttatvaṃ tu khamalaṃkṛtam || vijṛmbhikā svarūpeṇa hākāraṃ kurute yadā | kṣapaṇaṃ tu samākhyātaṃ tatvaṃ viddhi vimokṣadam || recakaṃ tu parityajya pūrakaṃ tu yadā bhavet | kiñcinnirvāṇamāyātaṃ mantasthaṃ mṛtyunāśanam || saptānāṃ tu samākhyātā ye vikārāḥ ṣaḍānana | kaṇṭhoṣṭhasya tu te proktāḥ kintu utkrāṃtikārakāḥ || p. 2b) pādānmūrddhādikaṃ yāvadvinyasaṃ parameśvaram | āsanaṃ padmakaṃ badhvā yathā sukhamathāpivā || mūrddhni cittaṃ samādhāya manasoccāhayedvaram | śanaiḥ śanaiḥ samākṛṣya brahmanāḍhyaṃ vyavasthitaḥ || rudraśaktyāgrato'yābhedātmanamarūṇaprabham | yāvattadghaṇṭikā mārga tato hikkāntu kārayet || saṃpūryaprakṣipet skanda vāyuṃścote vyavasthitaṃ | niṣpīḍyorddhaṃ prakūrvīta yāvattālyantikaṃ gatam || sadāśivaṃ tu tasyorddhvaṃ bindunādaṃ tatropari | bindunādaṃ parityajya tataḥ śaktimanukramāt || śaktiṃ tyaktvā vrajecchāntaṃ śivaṃ paramakāraṇam | yatra gatvā na jāyante pratiśya samaputraka || iti saṃkṣepataḥ proktamutkrāntistavasuvrataḥ | svaśiṣyāya pradātavyaṃ bhaktiyuktāya nityaśaḥ || śivādgurutarī yasya guraubhaktirvyavasthitā | tasmaireyamidaṃ jñānaṃ nānyasyai tu kadācana || kārtikeya uvāca | aṣṭabhedaṃ samākhyātaṃ tvayā deva maheśvara | adhunāśrotumicchāmi saṃkrāntirviṣuvaṃ tathā || yathā kalayete devaḥ kālasaṃkhyā ca yā smṛtā || īśvara uvāca | ṣaṣṭisaṃvatsarāḥ proktā ahorātre sā yoginām | śatatrayapramāṇānāṃ ṣaṣṭhyādhikaṃ tu ṣaṇmukhaḥ || sādhakā ghaṭikā proktā tāyat saṃkhyāprakīrtitā | evaṃ saṃvatsarāḥ proktā bāhye tu ghaṭikā tu yā || ādhyātmikena careṇa kathitantu tathā nagha | prāṇo bhavedahorātraṃ dvisthaṃ tu viṣuvaṃ bhavet || viṣuvantu parityajya yadā tu calate prabhuḥ | kiñcidvicalite deve saṃkrānti paripaṭhyate || p. 3a) kārtikeya uvāca || aghnāpi bhramate deva āsthā hi viṣuvaṃ mama | yathā vijñāyate taṃ ca tathā kathayaśaṅkara || īśvara uvāca || ahorātraṃ tu yatsatkīrtitaṃ hi mayā tava | evasaṃvatsaraḥ proktastantre kālākhyasaṃjñake || tadeva bhājitaṃ kṛtvā dvādaśāṃśaṃ tu triṃśati | ṣaḍbhirbhājyaṃ tribhirhāryaṃ parāpara vikalpitam || tatrasthaḥ prakṣipetpūrṇāṃ mucyate hyavicārataḥ | eṣo hi muktidaḥ prokto līlayāpatsu mocane || ye nyepi viṣuvākhyātā mukti sāyujyadāyina | kālena lakṣayettepi bhedairetairhyanekadhā || atha dhātu mahāsena saṃkṣepātkathayāmite | yatpūrvaṃ tu mayākhyātaṃ tadantaṃ dvādaśāṅgulam || tasyopari maheśānaṃ dvādaśānte tu suvrata | atīta sarvabhāvānāṃ kāraṇaṃ hyuparisthitam || kāraṇaṃ tu bhaved bindurnādaśaktilayaṃ tathā | layaṃ tu paramaṃ tatrannirupākhyaṃ nirāmayam || taṃ gatvā sarvagaṃ devaṃ na bhūyaḥ pratipaṭhyate | sarvabhāvamayaṃ devaṃ viśvesminsa carācare || kalate kālarūpeṇa viśvamūrtirmaheśvaraḥ | dakṣiṇaṃ cottaraṃ jñeyaṃ vāmadakṣiṇasaṃjñitam || saumya * * prabhedena kālastu parikīrtitaḥ | bhāskara grahaṇaṃ bāhye saumyaṃ rātrau prakīrtitam || pūrvoditaṃ tu yatkālaṃ ghaṭikā sā vyavasthitā | māsastriṃśatsmṛtāḥ prāṇā yogināṃ kāla vedinām || sahasrāṇyeka viṃśastu ṣaḍśatāni tathaiva ca | ahorātreṇa bāhye na prāṇasaṃkhyā prakīrtitā || prāṇasaṃkhyā tu yā proktā ahorātreṇaṣaṇmukha | p. 3b) saṃvatsareṇa sā jñeyā saṃkhyā vai ghaṭikātmikā || bāhye naiva tu kālena adhyātmamekataḥ kuru | bāhyakālaṃ parityajya adhyātmaṃ tu nirūpayet || adhyātmena tu sarvāṇi kāle naiva samārabhet | viṣuve mukti kāmasya yajanaṃ parikīrtitam || śāntyarthaṃ somyanādyāyāḥ pravahante maheśvare | yajanaṃ vihitaṃ skanda anitvāmabhi cāruke || evaṃ jñātvā tu mantrajño mucyate bhavasāgarāt | sidhyate cāpi mantrajño yadi siddhiṃ samīhate || nānyathā siddhirmuktisyāghnadi kālaṃ na vettisaḥ | kārtikeya uvāca || yogīneyu yathā vighnā na bhavanti hi tatvataḥ | kathayasva yathā nyāyaṃ pūrvādibhiḥ kramāt || īśvara uvāca | parameśvarasya devasya haṃsākhyasya mahātmanaḥ | jñātvā tu tasya sadbhāvaṃ tato yogaṃ samabhyaset || śivī kṛtvā tu cātmānaṃ pūrvamuktaṃ yathā mayā | tato yogasya cābhyāsaṃ kartavyaṃ ca na cānyathā || astraṃ pāśupataṃ dhyātvā tataḥ karmasamārabhet | oṃ ślīṃ paśūṃ hūṃ phaṭ'syevaṃ tārakāghnantu hyastranuttamam || nāmnā pāśupataṃ proktaṃ rakṣāhetorvyavasthitam | sādhane yogasiddhau tu vighnamuccāṭanaṃ prati || prāsādaśīdhanārthaṃ ca bhūparigrahaṇepivā | rakṣoragabhaye caiva devāsura sa guhyakaiḥ || rakṣate hyastra rājastu prākārādi niyojitaḥ | smaraṇātsarvavighnāni vināśayati astrarāṭ || asya yāgaṃ yathā nyāyaṃ śṛṇuṣaṇmukha tatvataḥ | praṇavaṃ hṛdaye nyasya ślīṃkāraṃ śirasi tathā || makāraṃ tu śikhāṃ tasya śūtad? varmaprakīrtitam | p. 4a) astrahuṃkārayuktena phaṭkāreṇasamanvitam || huṃkāreṇa smṛtaṃ netraṃ netrayoḥ parikalpayet | sakṛnmattraṃ samuccārya śarīre vinyasedbudhaḥ || aṅgāni vinyasetpaścādoṃkādi namoṃtikam | tato yāgaṃ prakurvitta vighnopaśamanāya ca || dhyātvā tu mānasaṃ padmamaṣṭapatraṃ sa karṇikam | athavā rajasā lekhyaṃ maṇḍalaṃ sārvakāmikam || praṇavāsanasamārūḍhaṃ tasminmaṃtraṃ vicintayet | daśabāhuṃmahātmānaṃ daśakarṇamahābalam || netraiḥ pañcadaśairyuktaṃ sphurantaṃ dīptatejasam | daṃṣṭraiḥ karakarāyantaṃ muktanādaṃ sudurjayam || śīrṣaiḥ pañcabhiratyugraṃ sūryakoṭyayutaprabham | lelihānaṃ durādharṣaṃ rūpaṃ tasya manuṃ smaret || karṇikāśikharasthaṃ hi pūjayet parameśvaram | bindunādaniyuktena sarvakarmāṇi kārayet || prathamaṃ taijase patre vinyasedakṣareśvaram | dvitīyamīśapatre tu nair-ṛtyāntu tṛtīyakam || caturthaṃ vāyave patre huṃ devasya tu netrayoḥ | astraṃ caiva sa phaṭkāramaiṃdrādiṣu vyavasthitam || vinyasedvidhivatsarvaṃ tato hyemaṃ samārabhet | na cātmakasya cāhutyairnavabhiḥ saṃskṛte nale || ghṛtamadhvādi yuktena dadhnā saha niyojite | astrarājasya cāhutyā juhuyādaṣṭottaraṃśatam || yaṣṭvā tu vidhivat bhaktyā balibhirvividhaistathā | akālamūlakalaśaṃ saṃpūrṇamudakena tu || śatāṣṭottarajaptena astramastreṇasādhakaḥ | abhiṣiñcetapratimāndhyātvā rūpaṃ tu pūrvavat || p. 4b) evaṃ kṛte praṇaśyanti etasya dvidrakārakāḥ | vināyakāśca vividhāye ca vighne vyavasthitāḥ || teṣāṃ kuryādidaṃ yāgaṃ naśyante nātra saṃśayaḥ | ātmano vā prakurvīta upasarge hyupasthite || upasarga bhayaṃ sarga? vināśayati astrarāṭ | iti sarvasamākhyātamastrayāgaṃ mayā tava || sāṃprataṃ parameśasya śivasya paramātmanaḥ | piṇḍe śasyāti guhyasya sarvamantramayasya ca || yenoccāritamātreṇa sarvapāpaiḥ pramucyate | dharmādharmaiśca vividhairmucyate nātrasaṃśayaḥ || asya smaramātreṇa dīkṣito bhavate kṣaṇāt | prayatnānmucyate martyo dīkṣitaḥ śivaśāsane || asya devasya māhātmyaṃ śṛṇu ṣaṇmukha tatvataḥ | janmakoṭi sahasrāṇi janmakoṭi śatāni ca || anantastva prameyastu saṃsāraparikīrtitaḥ | tasmin saṃsāramānena yatpāpaṃ samupārjitam || tatsarvaṃ nāśayed deva sakṛdduccāritopi yaḥ | tasyoddhāraṃ pravakṣāmi tanme nigaditaḥ śṛṇu || haṃsaṃhaṃsasamārūḍhaṃ svatatvoparisaṃsthitam | bhujārddha susthirāghnena yuktaṃ tasyādho vinyaset || āghnaṃ dvitīya vargasya ekaviṃśattathā punaḥ | granthistasyādhaḥ saṃyojya kālamamṛtamūrddhani || granthyadhastātsamāyojya dvipiṇḍamamṛtāsanam | śoṣaka mamṛtādhastātalasyopari saṃsthitam || śoṣakaṃ śaktibījena yuktaṃ kuryādadhaḥ punaḥ | upariṣṭātsamākrāntaṃ bindunākārayecchivam || oṃkāramūrdhnisahitaṃ nādāntaṃ tu vicintayet | eṣate paramaṃ tatvaṃ sarvapāpanikṛntanam || sarvatatveśvaraṃ śāntaṃ vyomavyāpī paraṃśivam | p. 5a) sahasrākṣaradevasya hṛdayaṃ parikīrtitam || anena sakṛdjaptena deva devena śambhunā | mantrāṇāṃ saptakoṭyastu japtā evaṃ bhavanti hi || bījānāṃ paramaṃ bījaṃ tatvānāṃ paramaṃ smṛtam | utkrānti sādhane caiva sarvapātakaśodhane || yojyaṃ paraṃ śarīre tu ācāryaistu hitaiṣibhiḥ | aṅgāni cāsya devasya śṛṇu skanda yathākramam || prāṇāḥ puṃvahni calanaṃ dvitīyena samanvitam | saṃpūrṇatilakākrāntaṃ hṛdayaṃ parikīrtitam || evaṃ madhyamasaṃyogādvahninā ca tathā punaḥ | calanena samāyuktā aṅgāhyete krameṇa tu || caturthena punaḥ ṣaṣṭhe dvādaśena tu bhūṣitam | dvātriṃśakaṃ tu prathamaṃ saptamasya dvitīyakam || tasyaiva prathamaṃ gṛhya adhastātparikalpayet | pūrvapañcamasaṃyogātsavisargeṇa mantravit || śivāstraṃ paramaṃ guhyaṃ sarvakilviṣanāśanam | sarvavighnaharaṃ nāthaṃ durjayaṃ tatsurairapi || sūryakoṭi sahasraistu tejasā vṛtya tiṣṭhati | tejorūpaṃ durādharṣaṃ rakṣāhetoprayojayet || bhavabandhānyanekāni smaraṇānnāśayet tu saḥ | aghoraṃ nāmamevantu astraṃ bhūtabhayāvaham || yāge tu praṇavaṃ yojya māsanārthāyamantravit | hāmiti parameśasya dharmādiṣu niyojayet || vāmāghnāśaktṛyo yāstu tena caiva tu kārayet | mahāśivaṃ samuccārya piṇḍeśaṃ prabhuravyayam || nādānte śaktimārgeṇa suṣuṇnāṃ taṃ sthitaṃ yadā | tadā saṃsthāpanaṃ kuryāt siddhimuktiphalārthinā || āgneyyāṃ hṛdayaṃ nyasya śiraścaiśāna diksthitam | p. 5b) nai-ṛtyāṃ tu śikhāṃ nyasya kavacaṃ vāyu gocare || aiṃ * * di vinyaset hyasvaṃ pūjayetparameśvaram | nityayāgaḥ smṛto hyeṣa vaiśeṣikamataḥ śṛṇu || saṃskārārthaṃ paśūnāṃ ca yadā kurvanti deśikāḥ | eka hastāt samārabhya yāvaddhastāni ṣoḍaśa || maṇḍalaṃ caturastraṃ tu caturdvāro paśobhitam | madhye padmaṃ tu vikacaṃ karṇikā kesarojjvalam || tava devaṃ pratiṣṭhāpya hṛdayena mahāśivam | pūrvokta vidhinā pūjya hṛdayāghnastrasaṃyutam || āgneyādiṣu patreṣu digvidikṣukrameṇa tu | pūjyayetpatramadhye tu mūlasthāne vyavasthitam || pavamadhye tu vighneṣāḥ saṃpūrṇatilakānvitam | śāntaṃ tu calatvārūḍhamanantāghnā mahaujasām || agre tu gaṇasuramyāśca nāḍī bīje vyavasthitāḥ | dvitīyena samākrānta divyādi ṣaṇmukhāvadhi || lokapālā mahāstraistu indrāghnāstu yathākramam | indrādi surapatayena pra *? rāghnamastrasaṃyutām || kathitā lokapālāśca svakarāyudha pāṇayaḥ | pūjānte ca prayoktavyā mudrā hyeyāmataḥ param || vajrādikā triśūlāṃtā astramudrā kramānnyaset | yo yasya ca smṛto hyatra sā tu mudrā tadātmikā || mahāmudrā namaskāraṃ vighneṣān gaṇanāyakān | yojayetparamāṃ mudrā nāmnā caiva mahāśivam || śivasya maṃtrarājasya mudrālakṣaṇamucyate | uttānau tu karau kṛtvā kanyase yojyamekataḥ || anāmikā tathaiveha madhyamau hyūrddha nisṛtau | aṅguṣṭhau madhyamāśaktau tarjanyau niḥsṛtā vubhau || p. 6a) saṃśaktāvagrataścaiva madhyamā pṛṣṭhayojitau | eṣā mudrā mahāmudrā sarvabandhanikṛntanī || māteyaṃ sarvamudrāṇāṃ mantrāṇāṃ ca maheśvarī | śivasya mantrarājasya pūjā kāle niyojayet || vidhisaṃpūraṇī hyeṣā dharmādharmavināśinī | gopitavyaṃ prayatnena prāṇavatsatataṃ budhaiḥ || hṛdi cālabhanaṃ kuryācchiṣyasyā pādamūrddhani | śivahastādikaṃ karma ṣaḍbhiḥ piṇḍairvidhānataḥ || piṇḍena hṛdayākhyena sarvātmanena sarvataḥ | karma kuryāghnathā?nyāyaṃ saṃskārārtha tu deśikaḥ || pṛthivyādīni tatvāni hṛcchiraḥ śikhāvarmaṇi | vyomaṃ mahāśive naiva śodhayeddeśikottamaḥ || prāyaścittādikaṃ karma astrapiṇḍena homayet | tatve tatve bhavet pūrṇā pāśānāṃ? vihitāgraha | athavā caikamāhutyā parameśena ṣaṇmukha | yojayedviṣuvasthena mucyate paśubandhanāt || dehapāte śivaṃ yānti nirūpākhyaṃ nirāmayam | gaṇayāgaṃ vāstuyāgaṃ ca caṇḍīśaṃ hṛdayena tu || etatsarvasamākhyātaṃ vidhānaṃ pārameśvaram | aṣṭabhedaprasaṅgena anākhyeyaṃ kathaṃcana || śaivī tu paramāśaktirnityānugrahakāriṇī | yasya sā patane puṃsaḥ sotrasaṃskāramāpnuyāt || nānyathā prāpnuyādīkṣāṃ mahāśiva padānugām | ityetatparamaṃ jñānaṃ kathitaṃ tava ṣaṇmukha || suparīkṣita śiṣyā yadātavyaṃ tu dayānvite | anyathā duṣṭamartyebhyo amṛtaṃ na prakāśayet || iti kālottare syurdhaśatikaṃ samāptamiti || dviśatikam p. 1a) oṃ namaḥ śivāya || kārtikeya uvāca || alpāyuṣāstvime martyā alpavīryaparākramāḥ | alpasatvālpa vittāśca lobha mohasamanvitāḥ || alpagranthamahārthañca padārthānekasaṃkulam | vaktumarhasi deveśānugrahārthaṃ mama prabho || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śāstrasadbhāvamuttamam | nāmnā uttare tantre dadhnoghṛtamivoddhṛtam || tathedaṃ sarvaśāstrāṇāṃ muddhṛtaṃ paramāmṛtam | madhuvacca yathā puṣpāt sārāt sāramidaṃ śubham || nādākhyaṃ yatparaṃ bījaṃ sarvabhūte vyavasthitam | taṃ viditvā mahāsena deśikaḥ pāśahā bhavet || āgopālāṃganāvālāmlecchāḥ prākṛtabhāṣiṇaḥ | antarjalagatā satvāstepi nityaṃ dhruvantitam || sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ jñātvā karmakuryād yathepsitam | sthūlaṃśabdamiti proktaṃ sūkṣmaṃ cintāmayaṃ bhavet || cintayā rahitaṃ yacca tatparaṃ parikīrtitam | evaṃ jñātvā tu mantrajñaḥ sarvapāpakṣayo bhavet || ya vargāścāṣṭamaṃ bījaṃ mātrairdvādaśabhisthitam | akṣarāntaritaṃ kṛtvā ṣaḍaṅgaḥ sa śivo bhavet || prathamaṃ hṛdayaṃ vighnāddvitīyaṃ tu śivaḥ smṛtam | tṛtīyā tu śikhā devī caturthaṃ kavacaṃ bhavet || pañcamaṃ tu śivaṃ vighnāt ṣaṣṭhamastraṃ visargajam | ṣaḍaṅgametatkathitaṃ śivena paramātmanā || īśvara uvāca || asya mudrāṃ pravakṣyāmi yena sidhyaṃti sādhakāḥ | hastābhyāṃ saṃspṛśetpādau dvau hastau yāvamastakam || eṣāmudrā mahāmudrā sarvakāmārthasādhikā | karanyāsaṃ purākṛtvā darśayettu vicakṣaṇaḥ || p. 1b) iti kālottare dviśatike prathamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || yajanaṃ saṃpravakṣyāmi yathā vadanupūrvaśaḥ | hṛdayaṃ karṇikā padmaṃ dharmajñānādimeva ca || vairāgyaṃ caivamaiśvaryaṃ hṛdayeprabhavānnyaset | kesarai śaktayo vyūhaṃ hṛdayena tu kārayet || āvāhayet tayo devaṃ hṛdayena tu sādhakaḥ | sthāpanaṃ cārdhayāghnaṃ ca ācamanīyañca maṃtravit || snapanaṃ pūjanaṃ caiva hṛdayena tu kārayet | hṛdayena tu sarvasyādyatkiñcidvidhicoditam || ekāvaraṇametantu sarvakāmārthasādhakam | sarvatantreṣu sāmānyaṃ sarvajñāneṣu sammatam || iti kālottare dviśatike'rcanadvitīyaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi agnikāryavidhikramam | ullekhanantu cāstreṇa kavacenābhyukṣaṇaṃ smṛtam || śakti nyāsaṃ tato maṃtrī hṛdayena tu kārayet | hṛdinā śaktigarbhe tu prakṣipejjātavedasam || garbhādhānāditaḥ kṛtvā niṣkṛtiṃ cāpya paścimām | hṛdayena tu tatvajñaḥ sarvakarmmaṇi kārayet || paścātpadmavidyā?naṃ tu prāguktaṃ parikalpayet | homayettu śivaṃ sāṅgaṃ sarvasiddhipradāyakam || iti kālottare dviśatike'gni kāryastṛtīyaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi maṇḍalaṃ sārvakāmikam | sūtreṇa susmitaṃ kṛtvā caturasraṃ samaṃtataḥ || madhye padmaṃ pratiṣṭhāpya aṣṭapatraṃ sa karṇikam | ekahastaṃ dvihastaṃ vā caturaṣṭamathāpivā || ekāvaraṇametattu sarvakāmārthasādhakam | p. 2a) paścime bāhayeddvāraṃ siddhikāmaḥ samāhitaḥ || āgneyyāṃ kārayetkuṇḍaṃ hastamātraṃ samaṃ tataḥ | yajñakarma vidhiṃ kuryātsusamaṃ dvihutāśane || āgneya hṛdayaṃ nyasya aiśānyāṃ ca śiro nyaset | nair-ṛtyāṃ tu śikhāṃ daghnā dvāparyā kavacaṃ nyaset || astraṃdisāsu vinyasya karṇikāyāṃ sadāśivam | saṃkṣepeṇa mayāskanda vidhānaṃ parikīrtitam || anuktaṃ mad bhavet kiñcit tat sarvaṃ mūlamāśrayet | evaṃ vidhividhānajño budhā karma samārabhet || iti kālottare dviśatike caturtho maṇḍalaḥ paṭalaḥ | atha dīkṣyaṃ pravakṣyāmi pañcatatvairvyavasthitām | pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśameva ca || ete paṃcamahātatvāyairvyāptamakhilaṃ jagat | sarve tatvāstu tatrasthā draṣṭavya diśikottamaiḥ || aviditvātvimāṃjñātvā yo dīkṣāṃ kartumicchati | vṛthā pariśramaṃ tasya naivaṃ tatphalamāpnuyāt || nivṛtti pṛthivī jñeyā pratiṣṭhā āpa ucyate | vidyā tejo mayī proktāyāyuḥ śāṃtiśca kīrtitā || śāntyātītaṃ paraṃ vyomaṃ tatparaṃ śāntamavyayam | taṃ viditvā mahāsena sthāvarāṇyapi dīkṣayet || nivṛtti hṛdaye naiva pratiṣṭāṃ ca śireṇa tu | vighnā? tatvaṃ śikhāyāṃ tu śāntirvai kavacena tu || śāntyātītaṃ paraṃśāntaṃ prasādena tu yoṃ?dayet | ekaikasya śataṃ juhuyācchatānvaiyaṃ ca homayet || paścātpūrṇāhutiṃ daghnātprasādena tu ṣaṇmukha | prāyaścitta viśuddhyarthamekaikāyāhutiṃ kramāt || astrabījena maṃtrajño homayecca pūrvasaḥ | p. 2b) evaṃ samāpyate dīkṣā jananādi vivarjitā || hute naiva mucyaṃte sādhakājanmabandhanāt | aprakāsyamidamiṣṭiṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ || rahasyaṃ sarvatantrāṇāmidaṃ saṃskāramuttamam | evaṃ saṃskāraśuddhasya śivatvaṃ jāyate dhruvam || kārtikeya uvāca || vistaraṃ tyaja deveśa saṃkṣepātkathayasva me | yena vijñāta mātreṇa paśuṃ mocayate kṣaṇāt || īśvara uvāca | śṛṇu ṣaṇmukha tatvena yena mokṣo bhaved dhuvam | prayogeṇa tu sūkṣmeṇa yoga dṛṣṭena maṃtravit || yogamārgeṇa divyena preryate sa tu śaktitāḥ | taṃ viditvā mahāsena jīvaṃ vāyu mayaṃ budhaḥ || viṣuvena tu yogena vinyaset śāśvate pade | yogaṃ tu viṣuvaṃ prāpya kona mucyate bandhanāt || iti kālottare dviśatike pañcamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca | nāḍī cakramidaṃ sūkṣmaṃ pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ | nābheradhastāghnakandaḥ kurāstatranirgatāḥ || dvāsaptati sahasrāṇi nābhi madhye vyavasthitāḥ | tiryagūrdhvamadhaścaiva vyāpitai taistu sarvataḥ || cakravatsaṃsthitāmardhāḥ pradhānādaśanāḍayaḥ | iḍā ca piṃgalā caiva suṣumnā ca tṛtīyakā || gāndhārī hasti jihvā ca pūṣā caiva yamāttathā | alaṃbuṣā kuhūścaiva śaṃkhinīdaśamī smṛtā || daśaprāṇavahā hyetā nāḍayaḥ parikīrtitāḥ | prāṇopānaḥ samāsaśca udāno vyāna eva ca || nāgaḥ kūrmotha kṛkaro devadatto dhanaṃjayaḥ | prāṇastu prathamo vāyurnavānāmapi sa prabhuḥ || prāṇaprāṇamayaḥ prāṇo visargātpūraṇaṃ prati | p. 3a) nityamāpūrayatyeya prāṇīnāmurati sthitaḥ || niśvāso cchvāsakāsaistu prāṇojīva samāśritaḥ | prayāṇaṃ kurute yasmāttasmātprāṇaḥ prakīrtitaḥ || apānayatyapānastu āhāramanujāmadhaḥ | śukramūtravaho vāyurapānastena kīrtitaḥ || sītaṃ bhakṣitamāghrātaṃ rakṣapittakaphānitvam | śamaṃ nayati gātreṣu samāno nāmamārutaḥ || spaṃda yatyavaraṃ vaktraṃ netramātraprakopanam | udvejayatimarmāṇi udāno nāmamārutaḥ || vyāno vināśayatyaṃgaṃ vyāno vyādhi prakopanaḥ | prītirvināśaḥ kathito vārddhikyaṃ vyānamucyate || prāṇāghnāvāyavaḥ proktā nāgāghnāḥ procyatedhunā | udgāre nāga ityuktaḥ kūrma unmīlane sthitaḥ || kṛkaraḥ kṣudite caiva devadatto vijṛmbhate | dhanaṃjayaḥ sthito ghoṣe mṛtasyāpi na muñcati || ityetadvāyuvṛndaṃ hṛdi hradanihitaṃ nāḍicakre pratiṣṭhaṃ | nicchvāsocchvasakāsaiḥ śvasanasuramadhaḥ kaṃpitāghūrṇitaiśca nityaṃ nityālpajanmāvyasanamatiṣu vā yauvane bālyabhāvādākrāntovāyureko vidhunanaṣaraṇaiḥ krīḍate sarvasatvaiḥ || nāḍīcakraṃ yathāvasthaṃ kathayāmi tavākhilam | daśāraṃ cakrametaṃ tu vibhāgo jñāyate yathā || tathāte kathayiṣyāmi tanme nigaditaḥ śṛṇu | cakravadbhramate jīvo daśasthāneṣvanukramāt || sa jīvo jīva lokasya naivabudhyaṃti mohitāḥ | daśadhā gacchate yena tena cakraṃ prakīrtitam || nāḍīcakramitikhyātaṃ ya ca saṃkamate hyasau || p. 3b) kārtikeya uvāca || sa jīvo jīvalokasya yathā * *? jitasvanaḥ | saṃśayo me mahādeva prasādīma * *? kara || īśvara uvāca | jīvasya puruṣākhyasya darśanaṃ śṛṇu ṣaṇmukha | kathayāmi na sandeha putrasnehādviśeṣataḥ || saṃkrāntiviṣuvaścaiva ahorātrāyanāni ca | adhimāsasṛṇaṃ caiva ūnarātraṃ dhanaṃ tathā || ūnarātrabhavecchiktvā adhimāso vijṛmbhikā | bhasmaṃ ca bhavate kāśo niśvāsodhanamucyate || dakṣiṇamuttaraṃ jñeyaṃ vāmadakṣiṇasaṃjñakam | madhye tu viṣuvaṃ proktaṃ mudadvayaviniḥsṛtam || saṃkrāntipunarasyaiva svarayānātsyāna eva ca | iḍā caiva suṣumnā ca pramā? caiva samanvitā || suṣumnā madhyame hyaṅge imā? * * pratiṣṭhitā | * * * dakṣiṇe hyaṅge etatsa * * * * * te || ? ūrddhvaprāṇo'haścaiva apāno rātrireva ca | vibhāgādaśayo vetti sa * veda viducyate || prāṇāyāmaṃ samāseṣu kathayāmi tavādhunā | * * * yīta praṇavaṃ svareṇaike na yogavit || udaraṃ pūrayitvā tu vāyunā yāvadīkṣitam | * * * * * * * * * * * * * * * * || * * * * * * * ṇini chvāsochvāsavarjitaḥ | saṃpūrṇakumbhavattiṣṭhet prāṇāyāmaḥ sa kumbhakaḥ || yujyatedvāyuṃ? tatorddhe tu niśvāse * * * * | niśvāsayogayuktaṃ varddhaṃ vāyuṃ virecayet || recakastyeyavikhyātaḥ prāṇasaṃśayakārakaḥ | yosau hṛdi sthitaḥ padma * * * * * * vyavasthita || p. 4a) * * * * sate padmaḥ pūrakena tu pūritaḥ | ūrdhvaśroto bhavet padmakumbhakena tu rodhitaḥ || recake na tu ākṣiptaḥ saghnaḥ prāṇahare bhavet | * * hṛdayapadmaṃ tu jīva ūrddhvaṃ vyavasthitaḥ || recito gacchate ūrddhvaṃ bhitvā granthiṃ kṣaṇena tu | bhitvākapāladvāraṃ tu jīva ūrdhva tu recitaḥ || sadāśiva padaṃ gatvā na bhūyo janmamāpnuyāt | āyāmaḥ kriyate tasya nānyasya ca kadācana || sa jīvo jīva lokasya mayā proktaḥ samāsataḥ | svayamuccarate yasmāt sva * hāvasthitaḥ śivaḥ || tasmāttatvavidānāṃ tu tadeva japa ucyate | ayutebde sahasraikaṃ ṣaṭśatāni tathaiva ca || ahorātreṇa yogindro japaḥ saṃkhyāṃ karoti saḥ || iti kālajñāne dviśatike nāḍicakrasaptamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śāstrasadbhāvamuttamam | yena vijñātamātreṇa gṛhṇāti na punastanum || dehasthaḥ sakalo jñeyo niṣkalo dehavarjitaḥ | āptopadeśa gamyo sau sarvataḥ kimapi sthitaḥ || haṃsahaṃseti yo brūyāddhaṃso devaḥ sadāśivaḥ | guruvaktrāttu labhyeta pratyakṣaṃ sarvato mukham || tilānāṃ tu yathā tailaṃ puṣpe gandhaḥ samāsṛtaḥ | puruṣasya śarīresminsa bāhyābhyantare sthitaḥ || ulkāhasto yathā ka'scid dravyamālokya tāṃtyajet | jñānena jñeyamālokya tadā jñānaṃ parityajet || puṣpaṃ tu sakalaṃ viṃghnādgaṃdhaṃ tasyaiva niṣkalam | vṛkṣaṃ tu sakalaṃ vindyācchāyaṃ taisyaiva niṣkalā || sakalaniṣkalabhāvena sarvatraiva vyavasthitaḥ | p. 4b) sakale sakalaṃ viṃghnanniṣkale niṣkalaṃ tathā || trimātraśca dvimātraśca ekamātrastathaiva ca | arddhamātrāparāsūkṣmā tasyāpyūrddhaṃ parāparam || brahmaviṣṇuśca rudraśca īśvaraḥ śiva eva ca | pañcadhāpaṃca daivatyaṃ sakalaṃ paripaṭhyate || brahmaṇo hṛdaye sthānaṃ kaṇṭhe viṣṇuḥ smāsataḥ | tālu madhye sthito rudro lalāṭastho maheśvaraḥ || nāśāgre tu śivaṃ viṃghnāttasyānte tu parāparam | parātparataraṃ nāsti iti śāstrasvaniścayaḥ || kārtikeya uvāca | gamāgamaṃ kathaṃ tasya kena vā nīyate tu saḥ | saṃśayo me mahādeva kathayasva yathārthataḥ || īśvara uvāca | nīyate śaktinā jīvastasthitprāpyanivartate | tasyāṃ taṃ pravakṣyāmi śṛṇu ṣaṇmukha tattvataḥ || dehātītaṃ tu taṃ vindhyānnadantaṃ dvādaśāṅgulam | antasthaṃ tadvījātīyāt tatrastho vyāpayet prabhuḥ || malopya nyatranikṣiptaṃ dṛṣṭiranyatrapātitā | tathāpi yogīnāṃ yogo avyucchinnapravartate || etattu paramaṃ guhyametattu paramaṃ padam | etattatparamaṃ brahma etaddhi paramākṣaram || nātaḥ parataraṃ kiñcinnātaḥ parataraṃ śivam | nātaḥ parataraṃ jñānamityāha bhagavān śivaḥ || śivajñānāmṛtaṃ proktaṃ saṃkṣepānna tu vistarāt | avāpta devadeveśa paramākṣaranirṇayam || etaddhi śiva sadbhāvaṃ śivavaktrādvinisṛtam | guhyādguhyataraṃ guhyaṃ gṛhitavyaṃ prayatnataḥ || nāśiṣyāya pradātavyaṃ nā putrāya kathaṃcana | gurudevāgni bhaktāya śāntāya ca tapasvine || p. 5a) śivāmṛtaṃ samākhyātaṃ satyaṃ satyaṃ mayā tava | evaṃ jñātvā tu medhāvī vicarasva yathāsukham || gṛhastho brahmacārī vā vānaprasthotha bhikṣukaḥ | yatra tatra sthito jñānī paramākṣaravitsadā || viṣayairviṣayāsakto yānti dehāntikaṃ śivam | jñānādevāsya śāstrasya pāpāsaktopi mānavaḥ || brahmahatyāśvamedhāghnaiḥ pu * pāpairna lipyate | codake *? rathakeścaiva mokṣakaśca paraḥ smṛtaḥ || ityete trividhājñeyā ācāryāstu mahītale | codako darśayenmārgaṃ bodhakaḥ sthānamādiśet || mokṣakastu paraṃ sthānaṃ yaṃ gatvā na nivarttate || iti kālottare dviśatike'ṣṭamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvācaḥ || agni madhye ravisthānaṃ ravimadhye tu candramā | tanmadhye cāṅkuraṃ divyaṃ tataḥ sṛṣṭiḥ pravartate || sṛṣṭi nyāsaṃ nyaset tatra dvirabhyāsa paderitam | śravantaṃ cintayet tasmin na mṛtaṃ sādhakottamaḥ || agniṣomātmakaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam | viparītaṃ cintayet tasmin siddhikāmaḥ samāhitaḥ || svadehaṃ cintayedviśandivyarūpamataupamam | yasya yatkarmamuddiṣṭaṃ tatkarmaṃ cintayedbudhaḥ || yo bhyaseta idaṃ dhyānamamṛtaṃ sarvatomukham | acireṇaiva kālena sa siddhiphalabhāg bhavet || sṛṣṭinyāsamavijñāya kathaṃ yuṃjanti sādhakāḥ | hanate muṣṭinākāsaṃ tuṣā?tkandayate tu saḥ || iti kālottare dviśatike'gni vyo?miyo navamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥ paraṃpravakṣyāmi prasādenotthāpya nādaṃ satataṃ japate yadi | p. 5b) ṣaṇmāsājjāyate siddhiryogayukto na saṃśayaḥ || gamāgamasya jāpyena sarvapāpakṣayo bhavet | aṇimādiguṇaiśvarya ṣaḍbhirmāsai na saṃśayaḥ || tatvayastanmayo bhūtvā ṣaṇmāsātsiddhimāpnuyāt | sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ caiva prasādaḥ kathito mayā || prasādaṃ yena jānanti na te budhyanti śaṃkaram || iti kālajñāne dviśatike daśamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣāmi prasādasya tu lakṣaṇam | hrasvodīrghaḥ plutaścaiva lakṣayenmantravitsadā || hrasvo dahati pāpāni dīrgho mokṣaprado bhavet | āpyāyane plutaṃ caiva bindumūrddhnisamanvitam || sthūlabhedāstrayaḥ proktā vaśyoccāṭanamāraṇe | plutena tu sadāvasyaṃ kurute nātra saṃśayaḥ || dīrghoccāṭayate kṣipraṃ phaṭkāreṇa tu saṃyutaḥ | ādirante ca hrasvasya phaṭkāro mārayedbhṛśam || ādirante ca hṛdayaṃ prayogākarṣaṇe smṛtaḥ | ākarṣayeddhruvaṃ yukto yojanānāṃ śataiḥ sthitam || evamākarṣayetsādhyaṃ nāmaṃ vijñāyatatvataḥ | sādhakasya bhaved vahvī nyūnāsādhyasya kīrtitā || evaṃ vijñāyamedhāvī ākarṣaṃ kurute dhruvam | avijñāya idaṃ samyak naiva sidhyanti sādhakāḥ || yāgaṃ kṛtvā tu pūrvoktaṃ mantrasyārghaṃ pradāpayet | arghaṃ datvā tu mratasya? japaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || devasya dakṣiṇe bhāge pañcalakṣāṃ sthito japet | japānte * * homastu daśasāhasriko bhavet || evamāpyāyito mantraḥ karmayogyo bhavet tanaḥ | uktā ca ye mayākarmāḥ sidhyante nātra saṃśayaḥ || p. 6a) daśalakṣaṃ japeghnastu janāḥ svasthānavāsinaḥ | yaśyamāyānti vai kṣiprasiti?śāstrasya niścayaḥ || lakṣānyaṃ ca daśāñja pūtvādaśagrāmanivāsinaḥ | te janāvaśamāyānti ātmanā ca dhanena ca || pañcaviṃśatibhirlakṣairviṣayaṃ vaśamānayet | triṃśallakṣaṃ japet yastu maṇḍaliko vaśī bhavet || pañcatriṃśatibhirlakṣaiḥ pṛthivīṃ vaśamānayet | catvāriṃśatibhirlakṣairīkṣate hāṭakeśvaram || lakṣānyaṃ cāśanāmjaptvā? tu vighnādharasamo bhavet | tatraiva modate mantrī yāvadāhūtasaṃplavam || iti kālottare dviśatike ekādaśaḥ paṭalaḥ || kārtikeya uvāca | aghnāpi saṃśayo deva jñānavijñānayoḥ prabho | kathaṃ jñāyatitajjñānaṃ kathaṃ vā jñeya ucyate || īśvara uvāca || ādhāraṃ pūrvavijñāya paścādvye?yantu ṣaṇmukha | ādhārādheya vitprājñaḥ samarthaḥ sarvakarmasu || ādhāraṃ mu?ramityuktaṃ mādheyastvīśamucyate | īśinyā īśate yo hi sosma īśa iti smṛtaḥ || īśaṃ vijñāyamedhāvī yaḥ svayaṃ nadate sadā | puryaṣṭakasamāyukto'dhaścorddhvaṃ ca gacchati || śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca rasogandhaśca pañcamaḥ | buddhirmanastvahaṃkāraḥ puryaṣṭakamiti smṛtam || yāvadetairna mucyaṃte kathaṃ mucyanti bandhanāt | śabdaḥ sparśa tyaje brahme rasaṃ vai keśave tyajet || rūpagandhau tyajedrudre budhyahaṃkāramīśvare | manobinduṃ śive tyajya ebhirmukta śivo bhavet || iti kālottare dviśatike dvādaśaḥ paṭalaḥ || p. 6b) kālacakravidhānaṃ tu pravakṣyāmya tu pūrvaśaḥ | kālacakreti vikhyātaṃ yena kālaṃ prabudhyati || iḍāhorātrācāreṇa candāṃstrīṇi? sa jīvati | dā?vahorātracāreṇa abda dvayaṃ sa jīvati || tṛrāya?horātracāreṇa abdamekaṃ sa jīvati | abdamekaṃ ca * *? stu e * *? kāṃ tathaiva ca || ṣaṇmāsājjāyate mṛtyuriti śāstrasya siddhayaḥ? | yāgadvayasya cāreṇa ahorātraṃ sa jīvati || * * * * * * * * madhyasya ca tathā bhavet | kālacakraṃ samākhyātaṃ putrasnehānnasaṃśayaḥ || iti kālottare dviśatike trayodaśaḥ paṭalaḥ || tathā? vahatu? mārgau? tu? * * * *? bhajantitau | ekāsaṃyujyate yoge dvitīyā duḥkhamāpnuyāt || saṃyogā yatsukhaṃ bhadre tatsukhaṃ kathayasva me | kathayāmi tvahaṃ bhadre yatsukhaṃ saṃpravartate || punaścāgamanaṃ dṛṣṭvā pari * jati sotsukā | yattvayā pūrvamuddiṣṭaṃ sāṃpratraṃ japa * * *? || a asya metatkathitaṃ * * * * * * sukham | tataḥ sā bruvate trukokiṃ? tvayā satyavādimi || īdṛśaṃ tādṛśaṃ caiva saupamyaṃ? pratyayaṃ yataḥ | layogikaṃ? yatsukhaṃsyā? caiva * * * * * *? || anyathā vadamānasya pratyayo naiva jāyate | avyutpannaṃ sukhaṃ yasmāt kathituṃ vai vaśakyate? || acireṇaiva kālena saṃśayaṃ? tatsukhaṃ tathā | yattvayā kathitaṃ bhadre tattathaiva na saṃśayaḥ || ajñāna sukhamohena yadukraṃ cā priyaṃ mayā | * * * * priyaṃ bhadre yathā bhajā * * * || iti kālottare dviśatike caturdaśaḥ paṭalaḥ || p. 7a) kārtikeya uvāca || pūrvadeva pratijñātaṃ śiva bhedoṣṭadhāvibho | kathaṃ sa bhighnate deva prasādī bhavaśūlinaḥ || īśvara uvāca | sakalaṃ niṣkalaṃ śūnyaṃ kalāghnaṃ khamalaṃ kṛtam | kṣepaṇaṃ kṣayamantasthaṃ kaṇṭhoṣṭhyaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam || prasādaṃ ṣaṣṭasaṃyuktaṃ ṣaḍaṅge ca samanvitam | sakalaṃ sarvabhūtasthaṃ śivatattvaṃ prakīrtitam || svayaṃ niṣkramate devo dehaṃ tyaktvā samārutaḥ | niṣkalaṃ tadvijānīyātyadvarṇarahitaḥ śivaḥ || nicchvāsocchvasanaṃ bhitvā sthitaṃ dehantu kāṣṭhavat | śūnyaṃ taṃ tu vijānīyād hṛdayena tu bhāvayet || cumbākāreṇa vaktreṇa yattatvaṃ dhūmate bhuvi | kalādyaṃ tadvijānīyādākāśasthaṃ tu me śṛṇu || ūrddhvanādasya kṣīṇasya yadaṃ taṃ parikīrtitam | tatrasthaṃ tu vijñānī pādākāśena alaṃkṛtam || vyāvṛttena tu vaktreṇa śrutvā devaṃ jagadgurūm | duḥkhakṣapaṇamityuktaṃ tatkṣayātkṣapaṇātsmṛtaḥ || ādau nādasya kṣīṇasya padantaṃ parikīrtitam | antasthaṃ tadvijānīyādanuccāryaṃ prakīrtitam || aṣṭavargāṣṭamaṃ koṭi saptamasya dvitīyakam | vargātītaṃ ṣaḍaṃ taṃ ca saptame tricaturthakam || ādimaṃ tu punaryojyaṃ ṣaṣṭhaṃ vai prathamasya tu | khaśekharasamāyuktaṃ kaṇṭhoṣṭhaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam || ete bhedāḥ samākhyātā aṇimādi prasādhane | anuccāryamasaṃdigdhaṃ mokṣamityabhidhīyate || iti kālottare dviśatike pañcadaśaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || p. 7b) kathaṃ vyāpī adhaścorddhvaṃ tiryak caiva kathaṃ bhavet | etanme brūhīṃ sadbhāvaṃ yathā vadanu pūrvaśaḥ || īśvara uvāca || yāvaddehe sthito jantu māvadvyāpya vyavasthitaḥ | nirgato vyāpayettiryagaṃtasthaḥ sarvataḥ sthitaḥ || trimārgāvasthito jantuḥ sarvadehe vyavasthitaḥ | aviditvā tu mucyetapaghnapi tatsayo bhavet || trimārgaṃ triradhiṣṭhānaṃ sarvadehe vyavasthitam | yo vetye ca mimāṃ vyāptiṃ sa vyāpī tu na saṃśayaḥ || tāvadbhramanti saṃsāre yāvadvyāptiṃ na vindati | viditvā vyāpīnaṃ devaṃ mucyate nātra saṃśayaḥ || yathā tṛṇajalūkā tu tṛṇāgraṃ yāvadāgatā | upariṣṭhānnirālambā tadvajjivo vyavasthitaḥ || ūrddhvaṃ śūnyamadhaḥ śūnyaṃ madhye śūnyaṃ nirāmayam | triśūnyaṃ yo vijānāti mucyate sa dhruvaṃ graha || vyāptiścāsya mayā proktā saṃkṣepānna tu vistarāt | ataḥ parataraṃ nāsti vyāpakasya tu vyāpakam || iti kālottare dviśatike ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi aṣṭadhā pratyayo yathā | anagnerjvalanaṃ caiva vṛkṣasyā labhanaṃ tathā || pāśānāṃ stobhanaṃ caiva mahāpātakanāśanam | viṣasaṃharaṇaṃ caiva nirjīvīkaraṇaṃ tathā || jvaragrahavināśaṃ ca pratyayoṣṭavidhaḥ smṛtaḥ | evaṃ jñātvā vidhiṃ samyak khyātiḥ sarvatra jāyate || oṃ hraṃ hrauṃ hrūṃ namaḥ | agniśrote prayoktavyaṃ prayoyo'gniṃ jvālane || sahasvoddhomayuktena jvalate nātra saṃśayaḥ | oṃ hrūṃ hrauṃ hrūṃ namaḥ || ayamapyagniśroteṣu prayogaḥ saṃprakīrtitaḥ | śataiḥ pañcabhirudghātairālabdho mriyate dhruvam || p. 8a) punaścāpyāyanaṃ tasya vāruṇe syetasisthite | oṃ hāṃ hauṃ hīṃ namaḥ || sa jīvati punarvṛkṣo yathā pūrvaṃ tathaiva saḥ | oṃ hrīṃ hrauṃ hrīṃ namaḥ || (prayogo viṣuve kāle pāśānāṃ stobhakārakaḥ | śataiḥ pañcabhirudghātaiḥ patate nātra saṃśayaḥ ||) oṃ hyaṃ hrauṃ svaṃ namaḥ | ghaṭaspaśehaṇe proktaṃ gurutvaṃ caiva jāyate | * * * * * iti śloko'na paṭitavyā || oṃ haṃ heṃ stheṃ namaḥ || tulā puruṣaprayogoya sahadhātāyutasaṃkhyayā || oṃ hyāṃ hyauṃ hyīṃ namaḥ | viṣasaṃharaṇe caiva prayogo vāruṇena tu | udghātāṣṭaśate naiva viṣaṃ saṃharate dhruvam || yathāgni jvalane proktaṃ nirvījīkaraṇe tathā | śataiḥ pañcabhirudghātairviśeṣo'travidhīyate || oṃ hraṃ hrauṃ hraṃ namaḥ || grahānnāśayate kṣipraṃ prayogo vāruṇe sthitam | udghātāṣṭaśataiḥ proktaṃ grahāṇānnāśane tathā || oṃ huṃ phaṭ || oṃ hroṃ phaṭ || huṃ phaṭ || vāruṇena tu strotena kṣipraṃ nāśayate jvaram | udghātāṣṭaśate naiva prayogojvaranāśanaḥ || aṣṭānāṃ pratyayānāṃ tu prayogo kathito mayā || iti kālottare dviśatike saptadaśaḥ paṭalaḥ || kārtikeya uvāca || prasādaḥ kiṃdṛśo jñeyo vyāptistasyaiva kiṃdṛśī | prasūtiḥ kiṃdṛśī tasya kathayasva maheśvaraḥ || īśvara uvāca | prasādaṃ yena jānanti pañcamaṃtramahātanum | aṣṭatriṃśatkalairyuktaṃ na sa ācārya ucyate || prasādaṃ samyagajñātvā dīkṣāṃ yaḥ kurute guruḥ | adhastācchiṣyamātmānaṃ nayate nātra saṃśayaḥ || p. 8b) prasādā *? śikhāntastho yastu dīkṣāṃ prakurvati | ācāryaḥ sahaśiṣyaistu śiva sā yujyatāṃ vrajet || devadānavagandharvāḥ sa yakṣoragarākṣasaḥ | siddhāśca ṛṣayaścaiva sarve prāsādasaṃbhavāḥ || brahmāviṣṇustathā rudra īśaścenduḥ prajāpatiḥ | bṛhaspatistathādityaḥ śukraḥ skando bhṛgustathā || ye cānye grahagaṇāḥ kecit sarve prāsādasaṃbhavāḥ | ete cānye ca vahava ṛṣayaḥ saṃśitaḥ vratāḥ || dhyāyanti paramaṃ haṃsaṃ prāsādaṃ nāmanāmataḥ | vibhāgaṃ tasya vakṣyāmi yaṃ jñātvāmṛtamaśnute || sadyaṃ kalāṣṭakasaṃyuktāmakārākṣarajaṃ viduḥ | vidha? *? kārajaṃ vāmamaghoraṃ tu makārajam || biṃdujaṃ puruṣaṃ jñeyamīśānaṃ tu śikhātmakam | evaṃ matrāstvayaṃ caite prāsādā vā samudbhavāḥ || śatakoṭisahasrāṇi mantraṇāmamitaujasām | prasāde naikena yaṣṭena sarve yaṣṭā na saṃśayaḥ || mārutānalaśakrāghnā ye mantrāḥ parikīrtitāḥ | prasādāntasamutpannā sarve cāmoghaśaktayaḥ || sadya * pṛthivī jñeyā vāmohyāpaḥ prakīrtitaḥ | aghorasteja ityukto vāyustatpuruṣasmṛtaḥ || ākāśantu bhavedīśaḥ svayaṃ devo maheśvaraḥ | sadyo jātastu ṛgvedo vāmadevo * *? mṛtaḥ || sāmavedo hyaghorastu tatpuruṣo'tharva ucyate | pañcamaṃ yatparaṃ sūkṣmaṃ vyomavyāpī maheśvaram || sadyojātastu vai brahmā vāmo viṣṇuḥ prakīrtitaḥ | aghoro devarudraśca puruṣaśceśvaraḥ smṛtaḥ || p. 9a) īśānaṃ śivadaivatyamadhidevāstvime smṛtāḥ | ṣaṣṭhantu yatparaṃ tattvamasā dṛśyaguṇaisthitam || tasya deho na vaktavyaḥ prākṛtairguṇasaṃbhavaiḥ | jñātvāparamaniḥśreṇīṃ pañcamasthānagāminīm || jñānaṃ jñātaṃ sakṛdyena vismite nāntarātmanā | tatkāla eva muktosau yādājñātaṃ hi tatpadam || iti kālottare dviśatike'ṣṭādaśaḥ paṭalaḥ || śubhaṃ bhūyāt || adhyuṣṭa śatikam p. 1a) oṃ namaḥ śivāya || kārtikeya uvāca || bhagavandeva deveśa lokanātha jagatpate | mantraṃ tantraṃ tvayā proktaṃ vistaraṃ vastu sādhanam || alpāyuṣā stvime martyā alpavīryaparākramāḥ | alpasatvālpavittāśca lobhamohasamanvitāḥ || alpagranthaṃ mahārthaṃ ca padārthāneka saṃkulam | vaktumarhasi deveśā'nugrahārthaṃ prabho mama || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śāstraṃ paramadurlabham | nāmnā tu vātule tantre kālākhyamiti saṃjñakam || sarvataḥ sāramādāya dadhnoghṛtamivoddhṛtam | madhuvacca yathā puṣpātsārātsāramidaṃ śubhaṃ || nādākhyaṃ yatparaṃ bījaṃ sarvabhūte vyavasthitam | muktidaṃ paramaṃ divyaṃ sarvasiddhipradāyakam || taṃ viditvā mahāsena deśikaḥ pāśahā bhavet | āgopālāṃgānā bālāmlecchāḥ prākṛtabhāṣiṇaḥ || antarjalagatāṃ satvāstepi nityaṃ bruvantitam | sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ jñātvā karma kuryādyathepsitam || (na sa nipyati pāpena sphaṭikaṃ pāṃśubhiryathā iti pustakāntarodhikā pāṭha)? sthūlaṃ śabdamiti proktaṃ sūkṣmaṃ cintā mayaṃ bhavet | cintayā rahitaṃ yacca tatparaṃ parikīrtitam || evaṃ jñātvā tu mantrajñaḥ sarvapāpakṣayo bhavet | sāntaṃ sarvagataṃ śūnyaṃ mātrairdvādaśabhiḥ sthitam || akṣarāntaritaṃ kṛtvā sa ṣaḍaṅgaṃ śivo bhavet | (prathamaṃ hṛdayaṃ nyasya netraṃ tu pañcamaṃ vidyāt |) hrasvā brahmāsamākhyātā dīrghāhyaṃgāṣaḍānana || sānusvāraṃ bhavennetraṃ sarveṣāṃ coparisthitam | sa visargaṃ bhavedastramanusvāra vivarjitam || ṣaṣṭhaṃ trayodaśāntaṃ ca pañcame viniyojayet | śivaṃ taṃ tu vijānīyānmantramūrti sadāśivam || ṣaṣṭhasya *? dvitīyaṃ tu caturthādyenasaṃyutam | dvitīye paṃcame caiva ādimaṃ yojayetpunaḥ || p. 1b) sarvavighnaṃ śivāstreṇa śikhayāmuktidaḥ smṛtaḥ | etatpāśupataṃ divyaṃ sarvapāśanikṛntanam || pañcabrahmaśivaṃ sāṅgaṃ netraṃ pāśupataṃ ca yat | samāsātkathitaṃ sarvaṃ mantroddhāramidaṃ śubham || asya mudrāṃ pravakṣyāmi sādhakānāṃ hitāya vai | hastābhyāṃ saṃspṛśetpādau dvauhastau yāvatmastakam || eṣāmudrā mahāmudrā sarvakāmārthasādhikā | karanyāsaṃ purākṛtvā mudrābandhaṃ tu kārayet || nalike hasta pṛṣṭau tu astra bījena śodhayet | kaniṣṭhāmāditaḥ kṛtvā aṅguṣṭaṃ cāpya paścimam || yathā brahmā tathā hyaiṅgā vinyase tatprayatnataḥ(cānupūrvaśaḥ pā0 mantroddhārā) | prasādaṃ vinyasetpaścādvyāpinaṃ sarvatomukham || karanyāsamidaṃ vatsa asmintantrena saṃśayaḥ || iti kālottare'dhyuṣṭhaśate prathamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || antaḥkaraṇa vinyāsaṃ saṃbhūtaśuddhiṃ tathaiva ca | bhūtaśuddhiṃ purākṛtvā paścāntaṃ karaṇaṃ kuru || hṛdbījaṃ pārthive yuktaṃ pārthivodhārayetsadā | śiro svāpne? śikhāteja kavacaṃ vāyunā saha || astraṃ tu śivasaṃyuktaṃ hyākāśīṃ dhārayetsadā | phaḍantena paṭalaṃ bhitvā bhitvā corddhvaṃ viśeṣataḥ || dīkṣākāle yathā vakṣye tatprayogaṃ samācaret | paścoddhātāya tatpraśva * śvadvayamekataḥ ||? śūnyaṃ sarvanirālambaṃ vijñānaṃ kevalaṃ sthitam | prakṛyāntasthamamṛtaṃ sravantaṃ cintayettataḥ ||? omityanena kamalaṃ yogapīṭhaṃ tathā bhavet | sūryamaṇḍalasaṃkāśamakāraṃ hyātmasambhavam || vighnātatvamukārantu śiva tatvaṃ makārajam | (hūṃ phaḍantena paṭalaṃ bhitvā pūrvaviśeṣata. ityeka pustake pāṭhaḥ | bottom of page) p. 2a) puryaṣṭakantu tanmātraṃ turyātītaṃ sadāśivam | cintayet paramaṃ dhāma suṣumṇābhinnamastakam || tena plāvitamātmānaṃ māpūryantaṃ vicintayet | idaṃ yo bhyasate nityaṃ samādhiṃ mṛtyunāśinīm || na tasya jāyate mṛtyuriti śāstrasya niścayaḥ | paścādācārya sādhakānāṃ mūrttestu grahaṇaṃ bhavet || īśānāghnāstu saghnāntā mūrdhnimārabhyavinyaset | netraṃ datvā tu āvāhya devadevaṃ sadāśivam || sarvajñatva tayonmānaṃ cintayeta vicakṣaṇaḥ | hṛdayaṃ ca śiraścaiva śikhā kavacameva ca || astraṃ caiva tu mantrajño yathā sthānaṃ niyojayet | hṛdayairvā vidhānaṃ tu nābhau homaprakalpayet || lalāṭe ceśvaraṃ dhyāyedvaradaṃ sarvatomukham | yatharcane tathā hyagnau dhyāne caiva tathaiva hi || yathā deve tathā dehe agnau home tathaiva ca | antaḥkaraṇamidaṃ jñātvā paścādbāhyaṃ tu ṣaṇmukha || sa bāhyābhyantaraṃ kṛtvā paścāghnajanamārabhet | iti kālajñāne vātule tantre'dhyuṣṭaśate dvitīyaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi snānaṃ pāpaharaṃparam | sakṛjjaro na cāstreṇa mṛdaṃ gṛhyavicakṣaṇaḥ || malasnānaṃ purākṛtvā sa kṛjjaptvā tu saṃhitām | tāmeva mṛttikāṃ vatsa abhimantrya sakṛtsakṛt || bhāgatrayaṃ tataḥ kṛtvā ekaṃ cāstreṇa bhālayet | dvitīyaṃ pañcabhirbrahmaiḥ śivajaptaṃ tṛtīyakam || astra japtena bhāgena diśābandhantu kārayet | śivajaptena tīrthaṃ tu brahma japtena cātmani || guṃḍayitvā tataḥ snāyāt śiva tīrthasya madhyataḥ | p. 2b) (yathā deve tathā dehe cintayitvā vicakṣaṇaḥ | kṛtvāntaḥ karaṇaṃ hyetatpaścādbāhyantu ṣaṇmukha || pāṭhāntaram | ṭop of page) cakravatyupacāreṇa sugandhāmalakādibhiḥ || upaspṛśya vidhānena sandhyāṃ vandedanukramāt | mantraiḥ sarvaiḥ sakṛdvatsa upasthānantu kārayet || abhiṣekaṃ purākṛtvā paścātsandhyāṃ samācaret | astraṃti yojayeddehe kṣipedbāhye vicakṣaṇaḥ || śarīraṃ śoṣayedvatsa(dhayettasaḥ) te nātmani niyojayet | vighneṣu pāśajāleṣu sadāyojyaṃ vicakṣaṇaiḥ || hṛdayena tato vidvān pitṛdevāṃśca tarpayet | saṃhāraṃ tasya tīrthasya prasādena tu ṣaṇmukha || iti kālottare'dhyuṣṭaśate tṛtīyaḥ paṭalaḥ īśvara uvāca || bhasmasthānaṃ pravakṣyāmi saṃkṣepeṇa tu ṣaṇmukha | sarvamantraiḥ sakṛdvatsa abhimantrya yathākramam || malasnānaṃ purākṛtvā astrabījena ṣaṇmukhaḥ | vidhisnānaṃ tataḥ paścānmūrddhnimārabhya vinyaset || īśānenyeddhūlya śiroṃmukhaṃ cakreṇamantravit | hṛdayāṅgaṃ aghoreṇa guhyaṃ vai guhyakena tu || sarvāṅgañcaiva saṃghena abhiṣekantu pañcabhiḥ | upariṣṭhādyenādena paścātkurvīta ṣaṇmukha || iti kālottare vātule tantre'dhyuṣṭaśate caturthaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || yajanaṃ saṃpravakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ | bījāṅkuraṃ purā * * tyā paścādanantamāsanam || ante cānantikaṃ kuryātkrameṇa ṣaḍānana | hṛdayaṃ karṇikā padmaṃ dharmajñānādimeva ca || vairāgyaṃ naiva aiśvaryaṃ hṛdayaṃ prabhavā nyaset | kesaraiḥ śaktayo vyūhaṃ hṛdayena tu kārayet || āvāhayet tato devaṃ hṛdayena tu ṣaṇmukhaḥ | p. 3a) (śivādi sarvamantraiśca homayeccānu pūrvaśaḥ | top of page) sthāpanaṃ cārgha pādyaṃ ca ācamanīyaṃ ca maṃtravit || snapanaṃ pūjanaṃ caiva hṛdayena tu kārayet | uktānuktaṃ ca yatkiñcittatsarva hṛdayena tu || ekāvaraṇametaddhi sarvakāmārthasādhanam | sarvamaṃtreṣu sāmānyaṃ sarvajñāneṣu cottamam || iti kālajñāne vātule tantre'dhyuṣṭaśate pañcamaḥ paṭalaḥ || athātaḥ saṃpravakṣāmi agnikāryavidhikramam | astreṇot hye?khanaṃ kuryāt kavacenābhyukṣaṇaṃ tathā || śakti nyāsaṃ tato mantrī hṛdayena tu kārayet | hṛdi vai śakti garbhaṃ tu prakṣipejjātavedasam || garbhādhānādikaṃ kṛtvā nikṛtiṃ cāpya paścimām | hṛdayena tu mantrajñaḥ sarvakarmāṇi kārayet || paścātpadmavidhānaṃ tu prāguktaṃ parikalpayet || iti kālottare'dhyuṣṭaśate ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi maṇḍalaṃ sārvakāmikam | bhūmeḥ saṃsodhanaṃ kṛtvā śāstradṛṣṭena karmaṇā || adhivāsanaṃ tataḥ kuryānnakṣatre śakunānvite | ālikhenmaṇḍalaṃ prājñaḥ sarvasiddhipradaṃ śubham || sūtreṇa sumitaṃ kṛtvā caturastraṃ samaṃtataḥ | madhye padmaṃ pratiṣṭhāpya aṣṭapatraṃ sa karṇikam || ekahastaṃ dvihastaṃ vā caturaṣṭamathāpi vā | likhedāvaraṇaṃ trīṇi svatantraṃ vihitāṃguha || paścime vāhyedvāramācārya susamāhitaḥ | āgneyāṃ kārayetkuṇḍaṃ hastamātraṃ pramāṇataḥ || yajñakarmavidhiṃ kuryāt susamiddhe hutāsane | pūrvādārabhya vaktrādīn vinyaseccānu pūrvaśaḥ || pavitrāṇipurānyasya śivāṅgāni nyasettataḥ | āgneyāṃ hṛdayaṃ nyasya īśānyāṃ śiro nyaset || (vartulañcaturasrakaścandra mekhalaśobhitam | sarvakāmapravadiṣṭāṃ huntāgneyāṃ? sa lakṣaṇam || yajñāṅgāni samādhāya kuryādbhūmyādhipāsanam | bottom of page) p. 3b) (saṃkṣepeṇa mayāskanda vidhānaṃ parikīrtitam | anuktaṃ yad bhavet kiñcit tat sarvaṃ hṛdayena tu || evaṃ vidhi vidhānajño budhvākarmasamārabhet || top of page) nai-ṛtyāṃ tu śikhāṃ daghnādvāyavyāṃ kavacaṃ nyaset | astraṃ diśāsuvinyasya karṇikāyāṃ sadāśivam || garbha nyāse vidhirhyeṣa dvitīyāvaraṇaṃ śṛṇu | pūrvādārabhya vidhinā lokapālāṃśca pūjayet || tṛtīye lokapālāstrāṃ astreṇaikena pūjayet | iti kālottare vātule tantre'dhyuṣṭaśate saptamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || atha dīkṣāṃ pravakṣāmi pañcatatvairvyavasthitām | pṛthivyā parantathā tejo vāyurākāśameva ca || ete pañca mahātatvāyairvyāptamakhilaṃ jagat | sarvatatvāstu tatrasyādraṣṭavyā sādhakottamaiḥ || nādhnāḥ sandhānayogena saṃyojyāṃhutibhiḥ kramāt | brahmāṇḍaṃ tu nivṛtyā vai śata rudrā vyavasthitāḥ || pratiṣṭhāyāṃ tadūrddhaṃta yāvada vyaktagocaram | (kavacaṃ tu pratiṣṭhāyāṃ yāvada vyakta gocaram bāhya lakṣa | right of page) tato vighnāni yuñjīta yāvadvighneśvarāntikam || śāntyātadūrdhvamadhvānaṃ śāntyātītaṃ śivaṃ yajet | tadā prāpya śivaṃ bhūya na punarjanmanāṃ vrajet || aviditvā imāṃstatvān yo dīkṣāṃ kartumicchati | vṛthāpariśramaṃ tasya naiva tatphalamāpnuyāt || nivṛttiḥ pṛthivī jñeyā pratiṣṭhā cāpa ucyate | vighnā tejo mayī proktā vāyuḥ śāntiśca kīrtitā || śāntyātītaṃ bhaved vyoma tatparaṃ śāntamavyam | taṃ viditvā mahāsena svayaṃ cānyapi dīkṣayet || nivṛttiṃ hṛdaye naiva pratiṣṭhāṃ vai śireṇa tu | vighnā caiva śikhāyāṃ tu śāntiṃ vai kavacena tu || śāntyātītaṃ paraṃ vyoma prasādena tu homayet | ekaikasya śataṃ juhuyāt śataṃ vai pañca homayet || p. 4a) paścātpūrṇāhutiṃ daghnātprāsādena tu ṣaṇmukha | prāyaścittaṃ viśudhyarthamekaikāṣṭāhutiṃ kramāt || astra bījena mantrajño homayejjñātu pūrvaśaḥ | evaṃ samāpyate dīkṣā jananādi visarjitā || hute naiva tu mucyante sādhakājanmabandhanāt | aprakāśyāmimāmiṣṭiṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ || rahasyaṃ sarvatantrāṇāmidaṃ saṃskāramuttamam | evaṃ saṃskāraśuddhasya śivatvaṃ jāyate dhruvam || kārtike uvāca || (skanda uvāca || sakalo hyetaduddiṣṭaṃ pūrṇāhutvā tu niṣkalam | evaṃ saṃyojitastasminprāsādena maheśvara || ityeka pustake'dhikaḥ pāṭhaḥ || ṭop of page) yoni nyāsāditaḥ kṛtvā uddhāraṃ cāpya paścimam | sodhanānu kramaṃ deva kathayasva yathāvidhi || īśvara uvāca || daśasapta ca ye proktā pṛṣṭāste vai tvayā guha | yasya yadvihitaṃ bījaṃ kathayāmyanu pūrvaśaḥ || yonibījaṃ tu hṛdayaṃ kalpapīta yathākramam | arcanaṃ prokṣaṇaṃ caiva tāḍanaṃ ca tathaiva hi || saṃhāraṃ caiva saṃyogaṃ nikṣepaṃ hi tathaiva ca | arcanaṃ ca punaḥ kuryādgarbhadhāraṇameva ca || jananaṃ cādhikāraṃ ca bhogaścaiva layatathā | svatatve śatamāhutyā hṛdayena tu ṣaṇmukha || pāśadbhedaṃ tathāstreṇa pūrṇāhutyā ca pūrvavat | hṛdayena tatodvāraṃ kartavyaṃ cānupūrvaśaḥ || akārādi ṛkārāntaṃ napuṃsakavivarjitāḥ | ātmatatva svarāścaite pañcayugmāḥ prakīrtitāḥ || śodhanīyāḥ purāvatsa bhūtādibhiranujñayā | bhūtābhāvāstathā tatvā gandhādiśca yathākramam || gandhorasastathā rūpasparśaḥ śabdaśca pañcamaḥ | tanmātra saṃsthitāścaite homayeccānupūrvaśaḥ || gandhabhūtāni hotavyaṃ raso bhāvātṣaḍānana | p. 4b) tejastatvā samākhyātāḥ sparśabījāni homayet || śabde śabdastu saṃyojya hṛdinā saṃpuṭīkṛtā | uddhāre prokṣaṇe caiva tāḍane ca tathaiva hi || huṃphaṭkārasamāyuktaṃ kartavyaṃ cānu pūrvaśaḥ (saṃhāraṃ tu tathāparam pāṭhāntaram) | saṃhāraṃ caiva tatvānāṃ kartavyaṃ tu yathākramam || tatve tatve tvidaṃ karma eṣa eva vidhikramam | yasya yadbījaṃ vihitaṃ tasya eva vidhikramam || ebhiḥ saṃsodhitairvatsa vidhimāpnoti puṣkalam | anyathā naiva mucyante vidhihīnāḥ ṣaḍānana || pūrṇāhuti pradānantu kartavyaṃ dhāraṇāyutam | amṛtaṃ yatparaṃ vatsa sravantaṃ manasā smaret || (tenāpyāyantite sarve devā hyagniḥ mukhaṃ gatāḥ | bhavanti śivadāḥ sarve śivayajñasya yojanāḥ || ṭop of page) dīkṣā prakaraṇe hyeṣā yojyā sarvatra sarvadā | liṅgoddhāravidhāne tu sarvasaṃskārakarmasu || kārtikeya uvāca || paśoryahaṃ tathā mokṣaṃ yattvayoktaṃ purāmama | pāśā me bhyantarā bāhyāḥ kasmin sthāne vyavasthitāḥ || kasmin sthāne ca taṃ dveghnāṃ saghnotkāntiśca kīdṛśī | paśavaḥ ke ca nirdeśaṃ kathayasva maheśvara || īśvara uvāca || ādimasya dvitīyena gṛhya * * *? cātmani | muṣṭinā yāvattatsthānaṃ nīyate tu vicakṣaṇaḥ || viṣuvena tu * * * harmadyaṃ sa śivānikaṃ | ekatra samatāṃ yāntiṃ anyathā ca pṛthak pṛthak || * * *? te tu *? ttavyāḥ śivāstreṇa tu saṃyutāḥ | tadāsya yojyatāṃ yānti samayetparivarjitāḥ || anirdeśyamasaṃjñaṃ ca (asaṃdigdhamiti pustakāntare pāṭhaḥ) yatkṛtaṃ tadvṛthā bhavet | samuddiśya kṛtaṃ karma mokṣadaṃ naiva saṃśayaḥ || yathā kāmaṃ samuddiśya kautukāghnāni kurvate | p. 5a) tathāphalānitadbhuṅkte anirdiṣṭantu mokṣadam || sūryasya grahaṇe vatsa viṣuvena tu saṃyutam | āyāmāṃte yadāchinnaṃ tadā cotkrāmayet dhruvam || anena granthitāḥ pāśāḥ sūtre maṇi gaṇā iva | hṛsadhyāghnāvattatpadmaṃ manastaṃ tu sutānitam || taṃ dṛṣṭvā chedanaṃ kuryānmanovṛtyā manaśchinet | manasā tu manaśchinnaṃ jīvaḥ kevalatāṃ vrajet || kārtikeya uvāca || vistaraṃ tyaja deveśa saṃkṣepaṃ kathayasvame | yena vijñānamātreṇa paśuṃ mocayate kṣaṇāt || īśvara uvāca || śṛṇu ṣaṇmukha tatvena yena mokṣe dhruvaṃ bhavet | prayogeṇa tu sūkṣmeṇa yogadṛṣṭena mantravit || divyena yogamārgeṇa preryate mantraśaktinā | taṃ viditvā mahāsena jīvaṃ vāyumayaṃbudha || viṣuvena tu yogena vinyasecchāśvataṃ padaṃ | yogaṃ tu viṣuvaṃ prāpya kona mucyeta bandhanāt || pṛthivyāghnantu nāghnā vai śabdādi guṇavāyubhiḥ | manvādhi devatātmā ca jñātvāmucyati mocakaḥ || nāḍī vivarasaṃbaddhādūrdhanāso hyadhomukhāḥ | granthi dvaya yutāḥ sarve huṃphaḍadvārāntarenvitāḥ || tataścorddhaṃ tvamāyānti mantranāda paderitā | dīkṣākāle tu saṃyojya ughyātaiḥ pūrvavadbudhaḥ || kṣmāghnālokyamanasā sa bāhyābhyaṃtaraṃ graha | tatve tatve tu kartavyā viyuktāni rahaṃkṛtāḥ || brahmādhnāṃ śrāvayedvatsa na punarjanmatāṃ vrajet | cetā cetod dvirabhyasya mantravādapaderitam || dīkṣā kāle tu saṃyojya āyāme bhāskarasya tu | sarvamārgāśritaṃ jīvaṃ nāśāgre dvādaśāṅgulam || tāḍayitvā purāvatsa grahaṇaṃ pūrvad bhavet | p. 5b) (bhitvāgatvāṃ nyasejjyotiṃ tatvaṃ tatvena śodhayet | ityeka pustake pāṭhaḥ | ṭop of page) bhitvāgatvāṃ nyaseghnoniṃ tatvaṃ tatve tu sandhayet || śaktināsaṃ puṭīkṛtya vauṣaḍantena nikṣipet || iti kālākhyaprakaraṇe vātule tantre'dhyuṣṭaśate'ṣṭamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || abhiṣekaṃ pravakṣyāmi saṃkṣepānna tu vistarāt | hitāya sādhakeṃdrāṇāṃ śivavaktrādviniḥsṛtam || mṛnmayaṃ kalaśaṃ hyeka candanena vilepitam | brahmapatrapuṭe nātha padmapatreṇa vā bhavet || sarvauṣadhi yutaṃ kṛtvā sarvagandhīpaśobhitam | sarvaratnaṃ mayaṃ kumbha sarvaratnopaśobhitam || śatamaṣṭottaraṃ japtvā ninādaṃ sarvato mukham | yāga kṛtvā tu pūrvoktamabhiṣekaṃ samācaret || śubhe nakṣatra divase muhūrte śakunānvite | vahumaṅgalaghoṣaiśca śaṃkhavādi aniḥśvanaiḥ || brahmaghoṣaiśca vividhairnṛtyageya samanvitaiḥ | anujñātobhiṣiktaśca ācāryapāśahā bhavet || iti kālottare'dhyuṣṭaśate navamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || nāḍī cakramidaṃ sūkṣmaṃ pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ | nābheradhastāpra?tkandamaṃkurāstavanirgatāḥ || dvāsaptati sahasrāṇi nābhimadhye vyavasthitā | tiryagūrdhvamadhaścaiva vyāptaṃ taistu samantataḥ || cakravatsaṃsthitā hyetāḥ pradhānādaśanāḍayaḥ | iḍā ca piṅgalā caiva suṣṭharā ca yathā bhavet || gāndhārī hastajihvā ca pūṣā caiva yaśā smṛtāḥ | alaṃbuṣā kuhūścaiva śaṃkhinīdaśamī tathā || daśaprāṇavahāṃ hyetā nāḍayaḥ parikīrtitāḥ | p. 6a) prāṇopānasamāśca udāno vyānameva ca || nāgakūrmotha kṛkaro devadattodhanañjayaḥ | prāṇaśca prathamornavānāmapi sa prabhuḥ || prāṇaḥ prāṇamayaḥ prāṇo visargāḥ pūraṇaṃ prati | nityamāpūrayatyeya prāṇināmurasi sthitaḥ || niśvāso hyasakāsaiśca prāṇojīvaḥ samāśritaḥ | prayāṇaṃ kurute yasmāttasmātprāṇaḥ prakīrtitaḥ || apānayatyapānastu āhāramanujāmadhaḥ | śukramūtravahovāyurapānastena kīrtitaḥ || pītaṃ bhakṣitamāghrātaṃ raktaṃ pittakaphānilam | samaṃ nayati gātreṣu samāno nāmamārutaḥ || spandayatyadharaṃ vaktraṃ netragātre prakopanam | udvejayati marmāṇi udāno nāmamārutaḥ || vyānovināśayatyaṅgaṃ vyāno vyādhi prakopanaḥ | prītirvināśaḥ kathito vārdhikyaṃ vyāna ucyate || prāṇāghnāvāyavaḥ proktā nāmāghnāḥ kathayāmite | udgāre nāga ityuktaḥ kūrmaśconmīlane sthitaḥ || kūkaraḥ kṣubhite caiva devadatto vijṛmbhate | dhanaṃjayaḥ sthito ghoṣe mṛtasyāpi na muñcati || ityetadvāyuṃ vṛndaṃ hṛdahṛdi nihitaṃ nābhicakre pratiṣṭhaṃ niḥśvāsochvāsakāsaiḥsvasanamuramadhaḥ kampitā ghūrṇitaiśca nityaṃ nityālpajanmā vyasanapatipaśuṃ yauvane cālpa bhāvādākrānto vāyuvṛndaividhunanamaṇauḥ krīḍate sarvasatvai * *? ḍī cakraṃ yathāvasthaṃ kathayāmi tavākhilam || daśāraṃ cakrametantu vibhāgo jñāyate yathā || cakravadbhramate jīvo daśasthāneṣvanukramāt || p. 6b) sa jīvojīva lokasya naiva budhyanti mohitā | daśadhā gacchate yena tena cakraṃ prakīrtitam || nāḍīcakreti vikhyātā yena saṃkramate hyasau | hṛdvyomamadhya paṅkajamaṣṭadalaṃ karṇikā ca tasyānte || arkendu hiraṇyaghnotābhaḥ śaktiyaḥ stasminuparicarākhalu | śaktistāsāṃ prāgbhāvinī śivasya tadavasthāṃśacchiva tuṣṭayapaṅkajamadhye puruṣastaṣasaṃlīnaḥ || śūnyaṃ marutsaṃdaṃśakagṛhītakaraṇātmaka ubhayatopi || sa pāti patra nīyate suṣkadalaṃ mārute naiva | bhrāmati paṅkajamadhye kalā ca svodbhūpāṃśasaṃbaddhaḥ || golakahenāhata iva utpatananipatanaṃ sadā kurute | īśvara yogādviṣu vaṃsaṃkāntiścaiva savyasaṃyogāt || sauraniyogāddakṣiṇamudagayanaṃ vāhājanmasaṃyogāt | ayanau savyāpasavyau dvaupuṭakau yugmato viṣuvamāhuḥ || saṃkrāntiritaścetaścetadvidaiśca samākhyātā | sauraḥ sabhyo mārgaścāndramarāścetarasamākhyātaḥ || dhanyāmabhiṣecanoṃdosauraḥ khalu vahni sandhāne dhyānāghnāviyuṣākhye prāgulalasaṃsthaṃ nṛpābalepi syāt || tejasvī tṛ ivubhukṣāpīḍāsaṃjāyatetigni dikpatre | yāmye yāmyaṃ bhāgaṃ nair-ṛtye rākṣasaṃ samuddiṣṭam || vāruṇaṃ varuṇaṃ saṃsthaṃ mārutapatre gate marudbhāvam | saumye yākṣaṃ bhāvamī'se īśaṃ samākhyātam || brāhme brāhmāṃ bhāvaṃ tadadha uragendra samuṣṭitam | yasyāṃ diśaṃ vigacchatyakhilaṃ bhāvaṃ tasya saṃyāti || patrāntarālasaṃyogācchūnyadāmātmānamābhāti | p. 7a) iti khalu pudgalacāraṃ nāḍīsaṃcāramaṇḍale mukhyaṃ kathitamiha * *? hetorboddhavyaṃ yatnataḥ siddhaiḥ || kārtikeya uvāca || sa jīvojīvalokasya yena jānanti tatvataḥ (yathā jñāyāti iti pāṭhāntaram) | saṃśayo me mahādeva prasādī bhava śūladhṛk || īśvara uvāca || jīvasya puruṣākhyasya darśanaṃ śṛṇu ṣaṇmukha | kathayāmi na saṃdeha putrasnehādviśeṣataḥ || saṃkrāntirviṣuvaṃ caiva ahorātrāyunāni ca | adhimāsaṃ ṛṇaṃ caiva ūta rātraṃ dhanaṃ tathā || ūna rātraṃ bhavecchikkā adhimāso vijṛmbhikā | ṛṇaṃ ca bhavate kāso niśvāso dhanamucyate || uttaraṃ dakṣiṇaṃ jñeyaṃ vāmadakṣiṇasaṃjñakam | madhye tu viṣuvaṃ proktaṃ puṭadvayaviniḥsṛtam || catvāro viṣuvāḥ proktā yogināṃ dine dine | madhyāhne cārddharātre ca udayāstamane tathā || saṃkrāmaṃ punarasyaiva svasthānāsthānameva ca | iḍā caiva suṣumṇā ca amā caiva samanvitā || suṣumṇā madhyame hyaṅge iḍā vāme pratiṣṭhitā | amā vai dakṣiṇe hyaṅge etatsaṃkrānti mucyate || ūrddhva prāṇo ahaścaiva apāno rātrireva ca | vibhāgā daśa prāṇasya yo vetyevaṃ sa vedavit || āyāmo deha madhyasthaḥ somagrahaṇamiṣyate | dehātītaṃ tu taṃ viṃghnādādityagrahaṇaṃ viduḥ || svayamuccarate yasmāt svadehāvasthitaḥ śivaḥ | tasmāt tatva vidāṃ puṃsāṃ tadeva japa mucyate || ayute dve sahasraṃ tu ṣaḍśatāni tathaiva ca | ahorātreṇa yogīndro japasaṃkhyāṃ karoti hi || prāṇāyāmaṃ samāsena kathayāmi tavā'khila | p. 7b) uktasyeta? praṇavaṃ svareṇaiki? na yogavit || udaraṃ bhū?yitvā tu vāyunā yāvadīpsitam | prāṇāyāmo bhavatyeya pūrake dihapūrakaḥ || pidhāya sarvadvārāṇi niḥśvāsochvāsavarjitaḥ | saṃpūrṇakumbhavattiṣṭhet prāṇāyāmastu kumbhakaḥ || suśce?dvāyuṃ tatorddhantu śvāse naikena yogavit | niḥśvāsayogayuktastu ūrddhvavāyuścare cayet || recakastveṣa vikhyātaḥ prāṇaḥ saṃśaya kārakaḥ | yosau hṛdisthaṃ padmastu adhomukhavyavasthitaḥ || sa vai vikasate padmaḥ pūrakeṇa tu pūritaḥ | ūrddhva stroto bhavet padmaḥ kumbhakena tu rodhitaḥ || recakeṇa tu ākṣiptaḥ saghnaḥ prāṇahareṇa tu | mutkā hṛdaya padmaṃ tu ūrdhvastroto vyavasthitaḥ || recito gacchate hyūrdhvaṃ granthiṃ bhitvā kṣaṇena tu | bhitvā kapāla dvāratajīva? ūrddhvantu recitaḥ || sadāśiva padaṃ gatvā na bhūyo janmatāṃ vrajet | āyāma? kṛyate tasya nānyasya tu kadācana || sa jīvo jīvalokasya mayā proktaḥ samāsataḥ || iti kālottare'dhyuṣṭa iti jñānabhedo daśamaḥ paṭalaḥ || candrāgniravisaṃyuktā āghnākuṇḍalinī tu yā | hṛtpadma deśe tu sā jñeyā aṅkurākārasaṃsthitā || sṛṣṭi nyāsaṃ nyaset tatra dvirabhyāsa paderitam | sravantaṃ cintayet tasminnamṛtaṃ sādhakottamaḥ || agnīsomātmakaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam | cintayedviparītantu siddhikāmaḥ samāhitaḥ || svadehaṃ cintayedvidvāndirūpamanaupamam | ūddiṣṭaṃ yasya yatkarma tasya tatkarma cintayet || p. 8a) caturasrārddhacandrantu tryaṃśavartulaśūnyakam | vajrāntaṃ śṛṃgāṭaṃ binduśūnyaṃ ceti prakīrtitam || pītaṃ śukla ca raktraṃ ca kṛṣṇaṃ ca sarvakāmikam (syāmavarṇa pā0) | yo vetyevamimaṃ tatvaṃ sa tatvavitṣaḍānana || samastavyastabhāvena samādhiṃ yo bhyasedguha | ihāmutraphalaṃ tasya acireṇa na saṃśayaḥ || paṃcāvasthāṃ svatatvasthāṃ svabhāvāṃ tejasānvitā (bhāvatejasamanvitām pā0) | dhyātvā hyetāṃ brajenmūrddhni tasmiṃścittaṃ niyojayet || stambhanāpyāyanotkarma vidveṣoccāṭanādi ca | prīti saṃjananaṃ saumyaṃ yaddiṣṭaṃ te ṣaḍānana || bindusthaṃ tritayaṃ dhyāyet siddhikāmaṃ samāhitaḥ | ātmānamīśvaraṃ caiva ekīkṛtya ṣaḍānana || idamabhyasate dhyānamamṛtaṃ sarvatomukham | acireṇaiva kālena sa siddhiphalabhāg bhavet || sṛṣṭi nyāsamavijñāya kathaṃ yuñjanti sādhakāḥ | ākāśaṃ hanate muṣṭyā kurvate tu ṣaḍānanaḥ || iti kālottare'dhyuṣṭaśate ekādaśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || punareva pravakṣyāmi sṛṣṭiṃ vistarataḥ kramāt | yathā tu sakalo devo niṣkalena sa * nvitaḥ || kalā yutpāda yā māsa sarvamantra pravartikām | oṃkāra mūrddhnimadhyasthaṃ oṃkāro vyāpya sarvataḥ || oṃkāraḥ prathamo rekhā aṃkāraḥ sṛjate prabhuḥ | viṃghnānāmakalā sā tu varṇe varṇe vyavasthitā || oṃkārasya tu oṃkārobhākalā yā tu dṛśyate | pratiṣṭhānāma sā jñeyā oṃkārākṣarakṣarasaṃbhavā || mūrddhni tasya bhaveghnā tu sūkṣmāmūrtinirañjanā || makāraḥ saṃbhavastasyā nivṛttirnāma sā kalā | p. 8b) oṃkāraṃ bindusaṃyuktaṃ laya oṃkāramūrddhni || rekhaivavyomni nirvāṇā sā kalā śāntiruttamā | saṃyogātsaṃprakāśeta niṣkale sakale? sthitaḥ || mūrddhni oṃkārasta? oṃkāraṃ oṃśabdasya tu jāyate | sā śānti paramā sūkṣmā bindunā saha jāyate || dīpādi divayate tejo visphuṅgaśikhānvitaḥ | tanniyataṃ tridhā yāti śivavighnātpalāṃ halām || śānti vighnā pratiṣṭhā ca nivṛttiścaiva sā kalā | yā kalā rekhiṇī tatra patitā bindunā saha || sa viśveśaḥ śivaḥ prokto devadevo maheśvaraḥ | prathamaṃ yasya yadbījaṃ bindunādeti kīrtitam || na tyajet paramaṃ sthānaṃ sāsvataṃ dhruvamavyayam | binduṃ codare kṣipya mātṛvatparirakṣati || tasyorddhve vāmapārśve tu viṣṇubījaṃ prakīrtitam | tasya dakṣiṇa pārśve tu brahmabījaṃ prakīrtitam || vāmadakṣiṇa yonisthamekamevaṃ tridhā bhavet | pārśve bindu dvaye caiva yā rekhā madhyamā sthitā || tatra devaḥ śivaḥ sūkṣmo gūḍhastiṣṭhati śaṅkaraḥ | etadbījaṃ paraṃ deva śaktigarbhe maheśvaram || yataḥ pravartate sūkṣmaṃ mantraṃ tantraṃ carācaram | avyaktaṃ paramaṃ sūkṣmaṃ śaktidehanirañjanam || śivamanādi nidhanaṃ yā budhvānābhi jāyate | dakṣiṇasyaṃ tu yadbījaṃ jñānaśakti parā hi sā || tadbījaṃ paramaṃ brahma yatragūḍhaḥ sa tiṣṭhati | vāmasthaṃ yatparaṃ binduṃ kriyāśakti parā hi sā || tatra viṣṇu svabījena gūḍhaḥ sūkṣmo nirañjanaḥ | eṣa devo visargastha visṛṣṭo yo hi śaṃbhunā || p. 9a) nigūḍhṃ taṃ na paśyanti yena sṛṣṭaṃ carācaram | visargājjāyate sṛṣṭirīśvaraḥ prabhureva sa || visṛṣṭaṃ yena sadbījaṃ visargastena socyate | tena vā pūritaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam || śaktiraśminsamūhena śataśothasahasrasaḥ | sṛjate grasate caiva saṃyojakaviyojakaḥ || jñānaśaktyā tu bhagavāna tu gṛhṇāti dehinam | visargājjāyate sṛṣṭiḥ saṃhāraṃ bindunā saha || nirvāṇatatvavijñānaṃ na tu vistaragocaram || iti kālajñāne'dhyuṣṭaśate dvādaśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || saṃhāraḥ saṃpuṭāntasthamādirante ṣaḍānana || mātṛkānte tathā hutvā ekaikasya pṛthakpṛthak || kārtikeya uvāca || saṃhāraṃ caiva sṛṣṭiśca sarvanigaditaṃ vibhoḥ || dīkṣitānāṃ gatibhraṃśastatvataḥ kathayasva me || īśvara uvāca || māyānvite śaṭhe krūre niḥsatye kalahapriye | gatibhraṃśakaroyoga tatvataḥ śṛṇu ṣaṇmukhaḥ || binduyuktaṃ yadā nādaṃ tatvānāṃ ca ṣaḍānana | vāmājyeṣṭhā tathā raudrīmākarṣasanvayedrutam || vidhāya mūrddhni saṃkṣipya āyāmena śivasya tu | pūrvavatmanasā lokya gatiste svanivartate || gatibhraṃ śakaroyogovatsa yadva?dudāhṛtaḥ || iti kālajñāne'dhyuṣṭaśate trayodaśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || prasādenotthāpya nādaṃ satajaṃ japate yadi | ṣaṇmāsājjāyate siddhiryogayukto na saṃśayaḥ || gamāgamasya jāpyena sarvapāpakṣayo bhavet | aṇimādi guṇaiśvaryaṃ ṣaḍbhirmāsairna saṃśayaḥ || gamāgamaṃ viditvā tu mucyate nātra saṃśayaḥ | p. 9b) tanmayastatsadyo bhūtvā ṣaṇmāsāt siddhimāpnuyāt || sūkṣmasthūlaṃ paraṃ caiva prasāda kathito mayā | prasāda yena budhyanti na te budhyanti śaṅkaram || iti kālottare'dhyuṣṭaśate caturdaśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi prasādasya tu lakṣaṇam | hrasvaṃ dīrghaṃ plutaṃ caiva lakṣayenmantravitsadā || hrasvo dahati pāpāni dīrghī mokṣaprado bhavet | āpyāyane plutaścaiva mūrddhnibindusamanvitaḥ || sthūlabhedāstrayaḥ proktāvaśyoccāṭanamāraṇe | plute naiva sadā vaśyaṃ kurute nātra saṃśayaḥ || dīrghe uccā?ṭane proktaṃ phaṭkāreṇasamanvitam | phaṭkāreṇasamāyukto mārayennātrasaṃśayaḥ || ādirante tu hrasvasya? phaṭkāro māraṇe smṛtaḥ | (ṭhis line is ṭop of page) ādirante ca hṛdayaṃ prayogākarṣaṇe smṛtam (gaṃṇa tu karṣayet | pā0) | ākarṣayeddhruvaṃ yukto yojanānāṃ śatādapi || evamākarṣayetsādhyaṃ nāmavijñāya tatvataḥ | sādhakasya bhaved vahnī nyūnāsādhyasya kīrtitāḥ || evaṃ jñātvā tu medhāvī ākarṣaṃ kurute dhruvam | avijñāya idaṃ samyag naiva sidhyanti sādhakāḥ || yāgaṃ kṛtvā tu pūrvoktaṃ mantrasyārghaṃ pradāpayet? | arghaṃ datvā tu mantrasya japaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || devasya dakṣiṇe bhāge (mūrtau pā0) pañcaṃ lakṣāṃ sthito japet | japānte ghṛta homastu daśasāhasriko (kaṃ hunet) bhavet || evamāpyāyitomantra karmayogyo bhavet tataḥ | uktāśca ye mayāmantrāḥ sidhyante nātra saṃśayaḥ || daśalakṣāṃ japedyastu jñanāsva sthānavāsinaḥ | vaśamāyāntite kṣipramiti śāstrasya niścayaḥ || p. 10a) tripañcalakṣāṃ japtvā tu daśagrāmanivāsinaḥ | tejanāvaśamāyānti ātmanā draviṇena ca || pañcaviṃśatibhirlakṣairviṣayaṃvaśamāpnuyāt | triṃśatlakṣāṃjapeghnastu maṇḍaleśo vaśo bhavet || pañcatriṃśajjapellakṣāṃ pṛthivīvaśamānayet | catvāriṃśatibhirlakṣairīkṣateha maheśvaram? || pañcāśallakṣajāpena vighnādharasamo bhavet | tatraiva modate mantrī yāvadāhūtasaṃplavam || koṭiṃjaptvā tu matimāñśaṅkaraṃ paśyate dhruvam || iti kālottare kālajñāne'dhyuṣṭaśate pañcadaśaḥ paṭalaḥ || kārtikeya uvāca || aghnāpi saṃśayo deva jñānavijñānayoḥ prabhoḥ | kathaṃ jānanti taṃ jñānaṃ kathaṃ vā jñeyamucyate || īśvara uvāca (ṭhis line is ṭop of page) ādhāraṃ pūrvaṃ vijñāya paścāddhomaṃ tu ṣaṇmukha | ādhārādheya (ddhyeyaṃ) vitprājñaḥ samarthaḥ sarvakarmasu || ādhāraṃpuramityuktamādheyamīśa (mīśodhye yastuva) mucyate | īśānyāmīśate yo hi sotra (yo yasya īśate īśaḥ so'sya pā0) īśa iti smṛtaḥ || īśaṃ vijñāyamedhāvī yaḥ svayaṃ nadate sadā | puryaṣṭakasamāyuktaṃmadhaścorddhvaṃ ca gacchati || śabdaḥ sparśa svarūpaṃ (śca manobudhi) ca rasogandhaśca pañcamaḥ | buddhirmanastvahaṃkāraḥ puryaṣṭakamiti smṛtaṃ || yāvadetairna mucyante kathaṃ mucyanti bandhanāt | śabdasparśaṃ tyajedbrahme rasaṃ vai keśave tyajet || rūpaṃ gandhaṃ tyajedrudre buddhyahaṃkāramīśvare | manobiṃdu śive tyajya ebhirmuktaḥ śivī bhavet || iti kālottare'dhyuṣṭaśate ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || kālacakravidhānaṃ tu pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ | kālacakreti vikhyātaṃ yena kālaṃ prabudhyati || p. 10b) iḍāhorātra cāreṇa abdāṃsa trīṇi jīvati | dvyahorātra cāreṇa abdadvayaṃ sa jīvati || trīrāpahorātra cāreṇa abdamekaṃ sa jīvati | ahamekaṃ careghnasya ya?trimekāṃ ṣaḍānana || ṣaṇmāsājjāyate mṛtyuritiśāstrasya niścayaḥ | yāgadvayasya (dvimāsasyatu) cāreṇa ahorātraṃ sa jīvati || yathā vāmā tathā vāmā madhyamā ca tathaiva ca | kālacakraṃ samākhyātaṃ putrasnehādviśeṣataḥ || iti kālajñāne'dhyuṣṭaśate saptadaśaḥ paṭalaḥ || kārtikeya uvāca || vimuktā ye sthitā deva śivatulyaparākramāḥ | atyantaramukhaṃ teṣāṃ śrotumicchāmi tatvataḥ || īśvara uvāca || yathā dvau bṛhatkumāryau prītyā nyonyaṃ bhajantitau | ekāsaṃyujyate yoge anyā (dvitīyā pā0) duḥkhamāpnuyāt || sāṃyogikaṃ tu yatsukhaṃ tatsukhaṃ kathayasva me | kathayāmi tava (tvayā0) bhadre (dra) yatsukhaṃ saṃpravartate || punaścaivāgatāṃ (vaṃ tvayā) dṛṣṭvā pariṣvajati sotsukāḥ | yattvayā pūrvamuddiṣṭaṃ sāṃprataṃ kathayasva me || asatya(śakya0)metatkathitaṃ(tuṃ) yattvayā paripṛcchitam | tataḥ sā bruvate kruddhā kiṃ tvayā satya vādini (sandhāni0 pā0) || īdṛśaṃ tādṛśaṃ caiva ṛpamyaṃ pratyayena tu | saṃyogāghnatsukhaṃ bhadre(dra0) naiva jānanti cānyathā || anyathā vadamānasya (nāmā0 pā0) pratyayo naiva jāyate | avyutpannaṃ sukhaṃ yasmāt kathituṃ naiva śakyate || acireṇaiva kālena saṃprāptaṃ(pyaṃ) tatsukhaṃ ta(ma)yā | mantvayā kathitaṃ bhadre(dra) tattathaiva na saṃśayaḥ || ajñānā sukhamohena yaduktaṃ cā priya mayā | tatkṣamasvāpriyaṃ bhadre(dra0) yathāpūrvaṃ bhajasvamām || iti kālottare'dhyuṣṭaśate'ṣṭādaśaḥ paṭalaḥ || kārtikeya uvāca | kālajñānaṃ tvayā proktaṃ svāṅgādi kṛtalakṣaṇam | p. 11a) tatvātma veda vihitaṃ pare yāṃhitalakṣaṇam || ātmavatsarvabhūtāni yathāvedmi tathāvada || īśvara uvāca || śṛṇu ṣaṇmukha tatvena prāṇīnāṃ jīvitaṃ dhruvam | śuṣyate dantamekantu śeṣāsnigdhā svabhāvataḥ || trivarṣa jīvitaṃ proktaṃ mānavasya na saṃśayaḥ | dve cābde daśane dve ca abdaikaṃ daśana traye || adhikena tu ṣaṇmāsaṃ sa jīvennātra saṃśayaḥ | māsapañcasu kathyante pañcadantāḥ svabhāvataḥ || dantaṣaṭkena sandeho māsadvayāyu yo naraḥ | dantapaṅkti yadā sarvā narasya pariśuṣyati || māsamekañca nirdiṣṭaṃ jīvite nātra saṃśayaḥ | paṅkti dvayaṃ yadā śuṣyejjīvitaṃ cārddhasaṃkhyayā || adharaṃ yadi śuṣyeta sā eva daśanāvalī | diksaṃkhyājīvitaṃ proktaṃ pañcāhaṃ sa yato naraḥ || dantoṣṭhau tālujihvā ca mukhaṃ ca pariśuṣyati | sadya eva bhavenmṛtyurnātra kārya vicāraṇā || iti saṃkṣepataḥ proktaṃ kālajñānaṃ mayā tava | kathitaṃ sa rahasyantu mokṣamārge viśodhanam || yathātmani pare caiva jñātavyaṃ tadanu kramāt || kārtikeya uvāca || kathaṃ vyāpī adhaścorddhaṃ tiryag caiva kathaṃ vibho | etanme brūhi sadbhāvaṃ kāruṇyātparameśvara || īśvara uvāca || yāvaddehe sthito jantustāvadhastādvyavasthitaḥ | nirgato vyāpayettiryagantaḥsthaḥ sarvataḥ sthitaḥ(prabhuḥ0 pā0) || trimārgāvasthito jantuḥ sarvadeheṣvavasthitaḥ | aviditvā na mucyeta yaghnapi tallayo bhavet || trimārgaṃ triradhiṣṭhānaṃ sarvadeheṣu varttate || yo ventyevamimāṃ vyāptiṃ sa vyāpītinaṃ saṃśayaḥ | p. 11b) na tasya garbhasaṃbhūtiryathā(revaṃ) deva prabhāyate || tāvadbhramati saṃsāre yāvadvyāptiṃ na vindati | viditvāvyāpi taṃ devaṃ mucyate nātra saṃśayaḥ || yathā tṛṇajalūkā tu tṛṇāgraṃ yāvadā gatā | upariṣṭānirālambā taṃ dvañjīvovyava(ttara0 pā0)sthitaṃḥ || ūrdhvaśūnyamadhaḥ śūnyaṃ madhyaśūnyaṃ nirāmayam | triśūnyaṃ yo vijānāti mucyate sa dhruvaṃguha || vyāptiścaiva(stasya0) mayā proktaṃ saṃkṣepānna tu vistarāt | ato nāstyaparaḥ kaścighnāpaka? syāpi vyāpakam || iti kālottare'dhyuṣṭaśate ekonaviṃśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi aṣṭadhā pratyayo yathā | anagni jvalanaṃ caiva vṛkṣālaṃbhanameva ca || pāśānāṃ(prāṇa) stobhanaṃ caiva mahāpātakanāśanam | viṣayaṃ krāmaṇaṃ caiva nirbījīkaraṇaṃ tathā || grahajvaravināśaṃ ca pratyayoṣṭavidharamṛtaḥ | evaṃ jñātvā tu mantrajñaḥ khyātiḥ sarvatra jāyate || praṇave nāgnimadhyastho huṃkāro hrau tathaiva ca | ādi bahuṃ namaścānteragni jvalaneritam || oṃ hrauṃ hrīṃ namaḥ || agniṃ śrote prayoktavyaṃ sahaśvodghātasaṃyutam | agnimaṇḍalamadhyagam pañcākṣaraprayogeṇa jvalate nātra saṃśayaḥ || ukāraḥ sarvatodhastādrakāraścorddhasaṃyutam | ru?kāramadhyame yuktaḥ praṇavāghnaṃtadīpitam || pūrvavatsaṃyuktoyaṃ prayogo bhuvi durlabhaḥ | oṃ hrauṃ uṃ namaḥ || śaktaiḥ pañcabhirūdhvātairālabdairpra?(rvṛkṣaśca)yate dhruvam | bhūyaścāpyāyanaṃ tasya vāruṇe * *? saṃsthite(srotaḥ saṃsthitaḥ) || sa jīvati punarvṛkṣo yathā pūrvaṃ tathaiva sa | ūkāraḥ pūrvavadadhastāt hakāraścorddhasaṃsthitaḥ | iti pustakāntare pāṭhaḥ | ṭhis line bottom of page) p. 12a) tādṛśe ca(na) punaḥ so hi(stasya) kintu rephavivarjitaḥ || oṃ hauṃ oṃ namaḥ | āpyāyanavidhirhyeṣa pañcadhābindudīpitam | īkārādi sahaumadhye vahnimadhye tathā punaḥ || prayogo viṣuve kāle pāśānāṃ stobhakārakaḥ | oṃ hrīṃ hrauṃ hrīṃ namaḥ | śataiḥ saptabhirudghātaiḥ patante nātrasaṃśayaḥ || punaścot gamanaṃ tasya yathā bhavati tacchṛṇu | hrīṃkārāghnanta yuktena uktamadhye niyojitaḥ || prāṇānusvā(praṇavādisva)radīye?ta namonte na ca vahnijaṃ | oṃ hrīṃ hrauṃ hrīṃ namaḥ || utthāpane prayoktavyaḥ sarvabhūteṣu mantravit? || la bījaṃ jīvasaṃviṣṭaṃ hakārāghnantasaṃsthitaḥ | pūrvavanmadhyasaṃsthaṃ tu namaskārottayo jīvitam(vāyubindusamanvi0) || oṃ hrīṃ svāṃ hrīṃ namaḥ || ghaṭasyārohaṇe prokto gurutva jāyate yathā | ādimaṃte tathā vāyuśca ukramadhye niyojitaḥ || laghutvakaraṇaṃ hyeta kuryāttu mayutena tu | svayakāro hakāraśca īkāreṇa tu dīpitam || ādirante prakurvīta oṃkra madhye niyojitaḥ | udghātāṣṭaśate naiva viṣayasambaradhruvam || yathāgni jvalane prokto nirbījīkaraṇe tathā | śataiḥ pañcabhirudghātairviśeṣo'travidhīyate || oṃkāramāditaḥ kṛtvā huṃkārastadanantaram | hrauṃ hrūṃ phaṭ namaścānte grahaṇaṃ nāśate hitam || prayogo vāruṇe mārge udghātāṣṭa śatena tu | praṇavādi tathā hrauṃ phaṭ tathā phaṭ punarhuhu phaṭ paṭeti ca || vāruṇena tathā śrotre kṣipraṃ nāśayate jvaram | udghātāṣṭa śatenaiva prayogo jvaranāśane || p. 12b) aṣṭānāṃ pratyayānāṃ tu prayogaḥ kathito mayā || iti kālajñāne'dhyuṣṭaśate viṃśatitamaḥ paṭalaḥ || sakalaṃ niṣkalaṃ śūnyaṃ kalātmaṃ khamalaṃ kṛtam | kṣapaṇaṃ kṣayamaṃtasthaṃ kaṇṭhoṣṭhaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam || prasādaṃ ṣaṭkasaṃyuktaṃ ṣaḍantena samanvitam | sakalaṃ sarvabhūtasthaṃ śivatatvaṃ prakīrttitam || svayaṃ niṣkramate devo dehaṃ tyaktvā samāhṛtaṃḥ | niṣkalaṃ taṃ vijānīyāt ṣaḍvarṇarahitaṃ śivam || niḥśvāsocchvāsanaṃ bhitvā sthitaṃ dehe tu kāṣṭhavat | śūnyaṃ tantu vijānīyāddhṛdayena tu kārayet || cumbākāreṇa vaktreṇa yattatvaṃ śrūyate bhuvi | kalādhvantaṃ vijānīyādākāśastha hi me śṛṇu || ūrddhvanādasya kṣīṇasya yadanta parikīrtitam | tatrasthaṃ tu vijānīyādākāśe khamalaṃkṛte || vyāvṛte naiva vaktreṇa śrutvā devaṃ jagadgurum | duḥkṣa?paṇamityuktaṃ tatkriyākṣapaṇaḥ smṛtaḥ || adhonādasya kṣīṇasya yaṃ dantaṃ parikīrtitam | antasthaṃ tu vijānīyādanuccārya iti smṛtaḥ || aṣṭavargāṣṭamaṃ koṭi saptamasya dvitīyakam | vargātītaṃ ṣaḍantaṃ ca saptame tricaturthakam || ādimaṃ tu punaryojya ṣaṣṭhaṃ vai prathamasya tu | khaśekharasamāyuktaṃ kaṇṭhoṣṭhyaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam || ete bhedāsamākhyātā aṇimādhvādi sādhane | anuccāryamasaṃdigdhaṃ mokṣamityabhidhīyate || iti kālottare'dhyuṣṭaśate ekaviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || p. 13a) kārtikeya uvāca || prasādaḥ kīdṛśodeva vyāptistasyaiva kīdṛśī | śarīraṃ kīdṛśaṃ tasya kathayasva maheśvara || īśvara uvāca | prasādaṃ yena budhyanti pañcamantramahātanum | aṣṭatriṃśatkalāyuktaṃ na sa ācārya ucyate || prasādaṃ samyagajñātvā dīkṣāṃ ya kurute guruḥ | adhastācchiṣyamātmānaṃ nayate nātra saṃśayaḥ || prasādābjaśikhāṃ tasyo dīkṣāṃ yaḥ kurute guruḥ | ācārya saha śiṣyaistu śivasāyujyatāṃ yajet || devadānavagandharvāḥ sa yakṣoragarākṣasāḥ | kinnarāpsarasaḥ siddhāḥ sarve prāsādasambhavā || brahmāviṣṇuśca rudrāśca candra indraprajāpatiḥ | bṛhaspatistathādityaḥ śukramandabhṛgustathā || ye cānye prāṇinaḥ kecitsarve prāsādasambhavā | ete cānye ca vahava ṛṣayaḥ śaṃśitavratāḥ || dhyāyanti paramaṃ haṃsaṃ prasādaṃ nāmanāmataḥ | vibhāgaṃ cāsya vakṣyāmi yaṃ jñātvā mṛtamaśnute || saghnaścāṣṭa kalāyuktaṃ akārākṣarajaṃ viduḥ | vighnādukāraṃjaṃ vāmamaghorantu makārajam || bindujaṃ puruṣaṃ jñeyamīśānaṃ tu śikhā(vā)tmajam | evaṃ matrāstu pañcaite smṛtāḥ prāsādasaṃbhavāḥ || daśa(śata)koṭi sahasrāṇi mantrāṇāmamitaujasām | prasādena tu ṣaṣṭhena sarve ṣaṣṭhā(tuṣṭāḥ) na saṃśayaḥ || mārutānalaśakrāghnā ye(sa) mantrāḥ parikīrtitāḥ | prāsā *? bjasamutpannā sarve cāmoghaśaktayaḥ || saghnaśca pṛthivījñeyā vāmo āpaḥ prakīrtitaḥ | aghorasteja ityukto vāyustatpuruṣaḥ smṛtaḥ || p. 13b) ākāśaṃ tu bhavedīśaḥ svayaṃ devo maheśvaraḥ | saghnohajātaśca ṛgvedo vāmadevo yajusmataḥ || sāmavedo hyaghorastu puruṣotharva ucyate | pañcamaṃ yatparaṃ sūkṣmaṃ vyomavyāpī sadāśivaṃ || saghno jātaśca vai brahmā vāmoviṣṇuḥ prakīrtitaḥ | aghore rudra devatyaṃ puruṣaśceśvaraḥ smṛtaḥ || īśānaṃ devadevatyamādi devaṃ pratiṣṭhitam | ṣaṣṭhantu yatparaṃ tatvamasādṛśya guṇaisthitam || tasya deho na vaktavyaḥ prākṛtairguṇasambhavaiḥ | jñātvā paramaniḥśreṇī pañcasaṃskāragāminī || jñātaṃ jñeyaṃ sakṛghnena vismite nāntarātmanā | tadā evaṃ vimuktosau yadājñātaṃ hi tatpadam || iti kālottare'dhyuṣṭaśate dvāviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || śṛṇu ṣaṇmukhatatvena jñānaṃ paramadurlabham | yanna kasya cidākhyātaṃ tadarthaṃ(anākhyāṃ) kathayāmite || dehastha sakalo jñeyo niṣkalo dehavarjitaḥ | āpnopadeśagamyosau sarvataḥ kimapi sthitam || haṃsaṃ haṃseti yo brūyāddhaṃso devaḥ sadāśiva | guruvaktrāttu labhyena pratyakṣaṃ sarvato mukham || tilānāñca yathā tailaṃ puṣpe gandhaḥ samāśritaḥ | puruṣasya śarīresmin sa bāhyābhyante sthitaḥ || ulkāhasto yathā kaściddravyamālokya tāṃ(taṃ) tyajet | jñānena jñeyamālokyā tatojñānaṃ parityajet || puṣpaṃ tu sakalaṃ vighnādgandhastasyaiva niṣkalaḥ | vṛkṣaṃ tu sakalaṃ vighnācchāyā tasyaiva niṣkalā || sakalaniṣkalabhāvena sarvatraivaṃ vyavasthitaḥ | p. 14a) sakale sakalaṃ vinghvānniṣkale niṣkalaṃ tathā || trimātraśca dvimātraśca ekamātraṃ tathaiva ca | ardhamātrāparāsūkṣmā tasyāpyarddhaṃ parāparam || brahmaviṣṇuśca rudraśca īśvaraḥ śiva eva ca | pañcadhāpañca daivatyaṃ sakalaṃ paripaṭhyate || brahmaṇo hṛdaye sthānaṃ kaṇṭhe viṣṇuḥ samāśritaḥ | tālumadhye sthito rudro lalāṭestho maheśvaraḥ || nāsāgre tu śivaṃ vighnāttasyānte tu parāparam | parātparataraṃ nāsti iti śāstrasya niścayaḥ || iti kālottare'dhyuṣṭaśate trayoviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || kārtikeya uvāca | gamāgamaṃ kathaṃ tasya kena vā nīyate tu saḥ | saṃśayo me mahādeva kathayasva yathārthataḥ || īśvara uvāca || nīyate śaktinājīvastasminprāpyanivartate | tasyāntaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇu tatvena ṣaṇmukha || dehātītaṃ tu taṃ vinghnānnāsāgre dvādaśāṃgulam | tadantaṃ tu vijāttatrastho vyāpayet prabhuḥ || manopyanyatra nikṣiptaṃ dṛṣṭiranyatra pātitā | tathāpi yogināṃ yogo avyucchinna pravartate || etattatparamaṃ guhyaṃ metatparamaṃ padam | etatparamaṃ brahma etattu paramākṣaram || nātaḥ parataraṃ kiñcinnātaḥ parataraṃ śivam | nātaḥ parataraṃ jñāna(jñeya)mityāhabhagavāñchiva || śivajñānāmṛtaṃ hyetatsaṃkṣepānna tu vistaram | kathitaṃ devadevena paramākṣaranirṇayam || etatte śivasadbhāvaṃ śivavaktrādvinisṛtam | guhyādguhyataraṃ guhyaṃ guhitavyaṃ(gopanīyaṃ) prayatnataḥ || nāśiṣyāya pradātavyaṃ nāputrāya kadācana | p. 14b) devāgni gurubhaktāya śivaśāstra(vārcana)parāya ca || pradātavyamidaṃ jñānaṃ netareṣāṃ kadācana | dātāro narakaṃ yāṃti na siddhyeta kadācana || śivāmṛtaṃ samākhyātaṃ satyaṃ vatsamayā tava | evaṃ jñātvā tu medhāvī vicarasva yathāsukham || gṛhastho brahmacārī vā vānaprasthotha bhikṣukaḥ | yatra tatra sthito jñānī(yogī) paramākṣaravitsadā || viṣayairviṣayāśakto yāti dehāntikaṃ śivam | jñānādevāsya śāstrasya pāpāśaktopi mānavaḥ || brahmahatyā svamedhāḍhyaiḥ puṇyapāpairna lipyate | codako bodhakaścaiva mokṣakestu paraḥ smṛtaḥ(dvitīyakaḥ) || ityete trividhājñeyā ācāyāstu mahītale | codako darśayenmārgaṃ bodhakaḥ sthānamādiśet || mokṣada(ka)stu paraṃ sthānaṃ(tatvaṃ) yajjñātvā na nivartate || iti kālottare'dhyuṣṭaśate trayoviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || pratyakṣaṃ yajanaṃ dakṣe saṃkṣepānna tu vistarāt | yaṃ yaṣṭvā(kṣye) tu narāyānti śāśvataṃ padamavyam || nābhimeḍho?tike(dṛntare)skanda u(oṃ)kārākhyā pratiṣṭhitā | ādhāraḥ sarvanāḍīnāṃ sa ca haṃsena saṃyutā || dvāsaptati sahasrāṇi yā'?yasta anirga(saṃsthi)tāḥ | tāsāṃ madhye mahānāḍīrājanāḍīti viśrutā || tasyā madhye sthitāḥ skanda pañcapadmā adhomukhāḥ | granthi dvaya samāyuktāḥ sarve daivatasaṃyutāḥ || ūrddhvī(rddhaṃ)kṛtvā tu tānpadmā śivaśūlena bhedayet | śivaśūlahatātkṛtvā ūrddhavāyuśca recayet || recakena samāyukto jīvo gacchati vai śivam || etatsarvasamākhyātaṃ saṃkṣepānna tu vistarāt | p. 15a) sandhānaṃ caiva urddhantu pūrvavatkathitayaṃ mayāṃ || svayameva tu taṃ paśyeddehī binduṃ catuṣkalam | ayane dve viṣuve caiva mārgavitpaśyate sadā || kṛtvā yogaṃ purāvatsapūrakumbhaka recakaiḥ | sakalī kṛtya vidhinā śivāṅgaistu śivī bhavet || sarvamantrāni jāpañca dehaṃ tyaktvā tu sambhavet | śarīrasthaṃ nyasenmadhye sadvījaṃ paramaṃ hi tat || śirasi nidhanāśtraṃ tu dhyātvā tasmin niyojayet | kāraṇantu śivaṃ tatvaṃ nyastvātaḥ pratipūjayet || kālakālārmukaiḥ puṣpairūrddhasthaṃ saṃprapūjayet | pūjāśatasahasrasya kṛtābhavatiśāsvatī || ahaṃ deva śivaścaiva sarvatatvairna saṃśayaḥ | anantādi śivāntasya tatvagrāmasya kṛ * taḥ || kṛtvā pūjābhavatyevaṃ gandhapuṣpa * * trakaiḥ | māyā śeṣavidhiḥ khyātaḥ śivaśāśanapāragaḥ || pūrvatobhayamuccārya recayettadanukramāt | nātaḥ parataraṃ kiñcit pūjāsthānaṃ paraṃ smṛtam || namaskāreṇa yogānte mūrddhnimālambyadāpayet | ādityagrahaṇe vatsa pratyakṣamarcanaṃ bhavet || iti kālottare'dhyuṣṭaśate caturviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || kārtikeya uvāca || śivāgnau pañcavaktrāṇi śivasadbhāvamuttamam | kasmin kasmin kadāvaktre ācāryaḥ paśupāśahā || kasmin karoti saṃskārān kasmin pāpāni juhṇati | kasmin karoti yajanaṃ kasmin pūrṇāhutiḥ smṛtāḥ || kasmin vaktre punaḥ pāpā(hutepāśāṃ)dātmānaṃ ca viśodhayet | etatsarvaṃ samāsena bhagavanvaktumarhasi || p. 15b) īśvara uvāca || pāśāḥ pāśeṣu sarveṣu pūrvavaktraṃ prakīrtitam | saṃskārāścottare kuryādyajane paścimena tu || prāyaścitta vidhānantu vaktresmin dakṣiṇe smṛtam | ūrddhvavaktre mahāsena tasminprāṇāhutiḥ smṛtāḥ || na pāṇipādapṛṣṭhe tu āhutiṃ saṃpradāpayet | vaktrasaṃskāratatvajña ācāryo muktikārakaḥ || evaṃ saṃskārasaṃdigdha(siddha) ācāryastu na mokṣadaḥ | punarāyānti samskāraṃ satyaṃ vatsa na saṃśayaḥ || iti kālottare'dhyuṣṭaśate ṣaṭviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || liṅgauddhāraṃ pravakṣyāmi naiṣṭhikānāṃ tu ṣaṇmukha | pañcarātraṃ trirātraṃ vā kṣapayitvādhivāsayet || pūrvoktantu vidhiṃ dṛṣṭvā saṃnyāsaṃ saṃnivarttayet | yonicakraṃ nyaset tatra vidhidṛṣṭena karmaṇāḥ || aṣṭāracakramālikhya nābhidvayasamanvitam | viparītaṃ yojayitvā janayet tatra naiṣṭhikam || pañcapañcāhutiṃ daghnādarakeṣu yathākramam | hṛnmātreṇa tu dātavyaṃ saṃhāreṇa tu buddhimān || evaṃ kṛtvā yathā pūrva janayet tatra naiṣṭhikam | sṛṣṭisaṃhārakāskanda kṛtvā vai naiṣṭhikasya tu || sṛṣṭisaṃhāra nyāyena yaṣṭvāśudhyati naiṣṭhikaḥ | āśakta viṣayairvāpi karmadoṣairna lipyate || iti kālottare'dhyuṣṭaśate ṣaḍviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || anteṣṭiṃ saṃpravakṣyāmi yathā vadanu pūrvaśaḥ | śivāgniṃ janayitvā śivaṃ paścādviśodhayet || mṛṇmayenāmbhasāśodhya bhasmasnānaṃ yathā purā | p. 16a) gandhapuṣpairalaṃkṛtya astrabījena śodhayet || iṣṭiṃ saṃhārikāṃ kṛtvā uda * dairniveśayet | darbhāstaraṇaṃ purā kṛtvā astraṃ vinyasya sarvataḥ || astreṇa jvālayedagniṃ samantātsusamāhitaḥ | candanāgurukāṣṭhaiśca tilairājyasamanvitaiḥ || vidyamāne tu kartavyamitareṣāṃ yathepsayā | āgneyīṃ dhāraṇāṃ dhyātvā dahedastreṇamantravit || dīkṣitottarakāle tu samayānyadi laṅghayet | devasya svaguroścaiva mahāpātakameva ca || amukta saṃśayā ye ca ye cānyeśavalātmakāḥ | teṣāṃ pāpāpanodārthamaṃgeṣṭi?kathitā guha || svasaṃjñaśca asaṃjñaśca sa mayaṃ yadi laṅghayet | kanyādatvamavāpnoti samayasya ca laṅghane || tenā saṃjñasamāyogātgrahaṇaṃ pūrvavad bhavet || iti kālottare'dhyuṣṭaśate saptaviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || astrayāgañca chidraghnaṃ pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ | pūrvokte bhūtale śuddhe gomayenopalepite || gandhadravyasamāyuktaṃ kalaśaṃ pāripūritam | īśānyāḥ sthāpayedikṣu avighnakaṇam śubham || tataḥ paṅkajamālikhya sthaṇḍile vā samarcayet | raje tu vahavo vighnānirvighnā sthaṇḍile guha || tasmāt sarvaprayatnena śastra yāgantu sthaṇḍile | sarvatra vihitaṃ śāstrātkiñcidastra yāgaṃ tu sthaṇḍile || prākāre karṇikāpadma dharmajñānādimeva ca | vairāgyañcaiva aiśvaryaṃ śaktayaśca tathaiva ca || * * * * * * * * yajeta vidhivatsadā | p. 16b) tataḥ kurvītamatimānprākāre samanvitam || astraṃ pāśupataṃ divyaṃ sthāpayetkarṇikopari | aṣṭaviṃśatkalairyukto * * * * * * * * || pūrvādīñśāstravinyasya prākāraṃ vidiśaiḥ kramāt | vidikṣusthāpayedastraṃ prākāraṃ sārvakāmikam || astrapīṭhamidaṃśreṣṭhamacchidrakaraṇaṃ param | bāhye * * * * * * daśadikṣu samantataḥ || vajraṃ daṇḍañca khaḍgañca pāśāṃkuśaṃ tathaiva ca | gadāstriśūla cakrañca padmaṃ caiva yathā kramam? || nyaset pāśupate naiva prākāre * * * * * | * * * * * * * * diśābhāgaḥ prakītitaḥ || * * kurvīta kuṇḍastu tathaiva caturasrakam | caturnābhitsamāyuktaṃ hastamātraṃ samantataḥ || * * * * * * * * * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * lakṣaṇam || sodhanaṃ tasya kurvīta prākāreṇa tu ṣaṇmkhaḥ | jananaṃ niṣkṛtiṃ caiva vidhiṃ kuryādyathā * * || * * * * * * * * * * * * * * * * | * * * * * taṃ pūrvaṃ prākāraṃ pūrvameva ca || vrajrādyaṃ tu tato hutvābhāgaiḥ pūrvopakalpitaiḥ | huṃ phaṭ vauṣaṭ a * * * * * * * * * * * || * * * * * * * * * * * ne vicakṣaṇaḥ | tatrasthāḥ karṣayet tena prākāreṇa na saṃśayaḥ || adhikārādi home tu āhutyā * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * * || * * dīkṣā samāpyevaṃ sarvachridra nikṛntanī | yojanī śivatatvasya nirvāṇakaraṇīparā || p. 17a) tatomiye * * * * * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * śayaḥ || ākāraḥ prathamo rekhā dvitīyā cārddhacandrikā | tṛtīyāṅkuśākārā caturthī vahnisambhavāḥ || pa * * * * * * * * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * vyāpikāḥ || navamī uparājñeyā yatredaṃ sa carācaram || iti kālottare'dhyuṣṭaśate'ṣṭāvimśatitamaḥ paṭalaḥ || saptaśatikam p. 1a) oṃ namaḥ śivāya || skanda uvāca | bhagavandevadeveśa lokanātha jagatpate | mantratantraṃ tvayāproktaṃ vistarādvastu sādhanam || 1 || alpāyuṣāstvime martyā alpavīrya parākramāḥ | alpasatvā alpavittāśca lobhamohasamanvitāḥ || 2 || alpagranthaṃ mahārthañca padārthāneka saṃkulam | vaktumarhasi deveśānugrahārthañca me prabho || 3 || īśvara uvāca || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śāstraṃ paramadurlabham | kālākhyaṃ vāthuletantre dadhnoghṛtamivodghṛtam || 4 || madhuvacca yathā puṣpātsārātsāramidaṃ śubham | nādākhyaṃ yatparaṃ bījaṃ sarvabhūteṣvavasthitam || 5 || muktidaṃ paramaṃ divyaṃ sarvasiddhipradāyakam | taṃ viditvā mahāsena deśikaḥ pāśahā bhavet || 6 || āgopālāṃganābālā mlecchāprākṛtabhāṣiṇaḥ | antarjalagatāḥ satvāste'pi nityaṃ bruvantitam || 7 || sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ jñātvā karmakuryādyathepsitam | sthūlaṃ śabdamiti proktaṃ sūkṣmaṃ cintāmayaṃ bhavet || 8 || cintayārahitaṃ yacca tatparaṃ parikīrttitam | evaṃ jñātvā tu mantrajñaḥ sarvapāpakṣayo bhavet || 9 || śāntaṃ sarvagataṃ śūnyaṃ mantrairdvādaśabhiḥ sthitam | akṣarāntaritaṃ kṛtvā ṣaḍaṅgaṃ sa śivo bhavet || 10 || p. 1b) prathamaṃ hṛdayaṃ tasya dvitīyantu śiraḥ smṛtam | tṛtīyaṃ vai śikhā caiva caturthaṃ kavacaṃ bhavet || 11 || pañcamantu śivaṃ vidyāḥ ṣaṣṭhamasvavisargajam | ṣaḍaṅgametatkathitaṃ śivena paramātmanā || 12 || kathitaṃ guhya sadbhāvaṃ sādākhyena mahātmanā | mayā tu kathitaṃ tubhyaṃ sadyo mukti pradāyakam || 13 || dīrghayuktaṃ śivasyāṅgaṃ hṛdayādyaṃ yathā sthitam | sadyādi kramayogena hrasve hrasvaṃ prakīrttitam || 14 || sānusvāraṃ bhavennetraṃ sarveṣāṃ coparisthitam | sa visargaṃ bhavedastraṃ sānusvāravikharmitam || 15 || * * * dvādaśāṅgaṃ tu ṣaṣṭhe naiva vibhūṣitam | śivatatvaṃ vijānīyānmantramūrtti paraṃśivam || 16 || ṣaṣṭhasya dvitīyaśca caturthādyena saṃpunaḥ | dvitīye pañcamañcaiva ādimaṃ yojayetpunaḥ || 17 || sarvavighnāḥ śivāstreṇa śikhāyāṃ muktidāḥ smṛtāḥ | evaṃ pāśupataṃ divyaṃ sarvapāśanikṛntanam || 18 || pañcabrahmaśivasyāṅgaṃ netraṃ pāśupataṃ ca yat | samāsātkathitaṃ sarvaṃ mantroddhāramidaṃ śubham || 19 || asya mudrāṃ pravakṣyāmi sādhakānāṃ hitāya vai | hastābhyāṃ saṃspṛśetpādau dvau hastau pādamastakam || 20 || eṣāmudrā mahāmudrā sarvakāmārthasādhanī | karanyāsa puṭāṃ kṛtvā aṅguṣṭhaṃ ca ma paścimam || 21 || p. 2a) brahmāṅgābhyāṃ yathā nyāsaṃ vinyaseta prayatnataḥ | tallikāhasta pṛṣṭhau tu astrabījena śodhayet || 22 || kaniṣṭhāmāditaḥ kṛtvā aṅguṣṭhaṃ ca ma paścimam | brahmāṅgābhyāṃ yathā nyāsaṃ vinyaseta prayatnataḥ || 23 || prāsādaṃ vinyasetpaścādvyāpinaṃ sarvatomukham | karanyāsamidaṃ vatsa asmintantrena saṃśayaḥ || 24 || evaṃ mudākhye cchambhuṃ paśuṃ caiva na dīkṣayet | navakoṭyāstu mantraṇāṃ mudrākoṭyāstu saṃkhyayā || 25 || sarvaṃ te nikhilaṃ yaṣṭvā śivatatvaṃ mayākhyati | kāyikaṃ vācikaṃ karmamanasā caiva yad bhavet || 26 || dṛṣṭvā buddhā mahāmudrāṃ śuddhadehastu so bhavet | ye cānye śuddhayaḥ proktā vistareṇa mahāguham || 27 || traimudrā asya sarveṣāṃ bhavanti sa viśeṣikaḥ | mantroddhāra vidhānaṃntu ijyate śṛṇu tattvataḥ || iti kālottare mahātantre saptaśatike mantroddhāraḥ prathamaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || antaḥkaraṇa vinyāsaṃ bhūtaśuddhistathaiva ca | bhūtaśuddhiṃ purā kṛtvā paścādantaḥkaraṇāṃ kuru || āpyāyanaṃ kathaṃ teṣāṃ kathayasva yathārthataḥ || īśvara uvāca || caitanyaṃ yojayetpūrvaṃ dahanaṃ tadanantaram | āpyāyanaṃ tṛtīyaṃ tu prāṇāyāmāstrayaḥ smṛtāḥ || hrasvena dahanaṃ proktaṃ plute nāpyāyanaṃ bhavet | p. 2b) dīrgheṇa kaṭhinādhārāḥ padmasyopari vinyaset || hṛdbījaiḥ pārthive yuktaṃ pārthivītvānayetsadā | śirasyādyaśikhā tejaḥ kavacaṃ vāyunā saha || astraṃ tu śivavadyuktamākāśaṃ tena dhārayet | hūṁ phaḍante balaṃbhitvā pūrvaṃ vidyāsya yatnataḥ || dīkṣāyāntu yathāvakṣye tatprayogaṃ samārabhet | pañcodghātā cetastraśca trayaśca dvayameva ca || śūnyaṃ sarvanirālambaṃ vijñāna kevalaṃ sthitam | prakṛyāntasthamamṛtaṃ sravaṇaṃ cintayetsadā || oṃ'mityanena kamalaṃ yogapīṭhaṃ prakalpayet | sūryamaṇḍalasaṃkāśaṃmākāśaṃ hyātmasambhavam || vidyātatvamukāraṃ tu śivatatvaṃ makārajam | puryaṣṭakaṃ tu tanmātraṃ turyātītaṃ sadāśivam || cintayetparamaṃ dhamaṃ suṣumnābhinnamastakam | tenāpyāyanamātmānaṃmāpūryataṃ vicintayet || idaṃ yojyasate nityaṃ samādhi mṛtyunāśanī | na tasya jāyate mṛtyuriti śāstrasya niścayaḥ || athācārya sādhakāya mūrtyaiśca grahaṇaṃ bhavet | īśānyādyāstu sadyāntāmūrdhni ārabhya vinyaset || netraṃ dadyāttathācādyaṃ devadevaṃ sadāśivam | sarvajñatvaṃ tadātmānaṃ cintayeta vicakṣaṇaḥ || hṛdayaṃ ca śiraścaiva śikhā kavacameva ca | astraṃ caiva tu mantrajñaḥ pañcasthāne hyanukramāt || p. 3a) hṛdayedvā vidhānantu nāsau homaṃ vidhīyate | lalāṭe vai śvaraṃ dhyāyedvaradaṃ sarvatomukham || yathārcane tathā cāgnau dhyānakālaviśeṣataḥ | antaḥkaraṇamidaṃ kṛtvā paścādbāhyaṃ tu ṣaṇmukha || sa bāhyābhyantaraṃ kṛtvā paścādyajanamārabhet | iti kālottare saptaśatike'ntaḥkaraṇonāma dvitīyaḥ paṭalaḥ || ataḥparaṃ pravakṣyāmi snānaṃ pāpaharaṃparam | sa kṛjjaptena cāstreṇa mṛdaṃ gṛhya vicakṣaṇaḥ || malasnānaṃ purā kṛtvā sa kṛjjaptānu saṃhitām | tāmevamṛttikāṃ vatsa abhimantrya sakṛtsakṛt || bhāgatrayaṃ tataḥ kṛtvā ekamastreṇa cālabhet | dvitīyaṃ tu prajaptena śivajaptaṃ tṛtīyakam || astrajaptena bhāgena diśābandhaṃ prakārayet | śivajaptena tīrthe tu brahmajaptena cātmani || guṃḍayitvā tataḥ snāyet śivatīrthasya madhyataḥ | cakravatyupacāreṇa sugandhāmalakādibhiḥ || upaspṛśya vidhānena sandhyāvande hyanukramāt | sarvamantraiḥ sakṛtprājña upasthānaṃ tu kārayet || abhiṣekaṃ purā kṛtvā paścātsandhyāṃ samācaret | astraṃ niyojayeddehe kṣipedbāhyaṃ vicakṣaṇaḥ || sarvatīrtha phalaṃ tasya nināṃdena tu ṣaṇmukha | śarīraṃ sodhayedvatsa tenātmani niyojayet || p. 3b) vighneṣu pāśajāleṣu sa tu yojyaṃ vi * kṣaṇaḥ | hṛdayena tato devaṃ pitṛdevāṃśca tarpayet || saṃhāraṃ sarvatīrthasya ninādena tu ṣaṇmukha | iti kālottare saptaśatike tṛtīyaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || bhasmasnānaṃ pravakṣyāmi saṅkṣepeṇa tu ṣaṇmukha | sarvamantrai sakṛtprājña abhimantrya yathā kramam || malasnānaṃ purākṛtvā astrabījena ṣaṇmukha | iti kālottare saptaśaktike bhasmasnānaṃ caturthaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || yajanaṃ saṃpravakṣyāmi yathāvadanu pūrvaśaḥ | vījāṅkuraṃ purāśatvā paścādānantyamāsanam || anantaṃ cāntare dadyātkrameṇa tu ṣaḍānana | hṛdayaṃ karṇikāpadmaṃ dharmajñānādimeva ca || vairāgyaścaivamaiśvaryaṃ hṛdaye pradhavaṃ nyaset | keśave śaktayorvyūhaṃ hṛdayena tu kārayet || āvāhayettato devaṃ hṛdayena tu ṣaṇmukha | sthāpanaṃ cārghapātraṃ ca arcanīyaṃ tu mantravit || snāpanaṃ pūjanañcaiva hṛdayena tu kārayet | uktānuktaṃ ca yatkiñcit tatsarvaṃ hṛdayena tu || iti kālottare mahātantre saptaśaktike yajanavidhiḥ pañcamaḥ paṭalaḥ || ataḥparaṃ pravakṣyāmi agnikāryaṃ vidhi kramāt | astreṇollekhanaṃ kuryāddarbheṇābhyukṣaṇaṃ smṛtam || śaktinyāsaṃ tato mantrī hṛdayena tu kārayet | p. 4a) hṛdināśaktigarbhasya prakṣipejjātavedasam || garbhādhānādikaṃ kṛtvā niṣkṛtiṃ ca ma paścima | hṛdayena tu mantrajñaḥ sarvakarmāṇi kārayet || paścātpadmavidhānaṃ tu prāgukta parikalpayet | śivādi sarvamantreṣu homayeccānu pūrvaśaḥ || iti kālottare saptaśatike'gnikāryavidhiḥ ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥparaṃ pravakṣyāmi maṇḍalaṃ sarvakāmadam | bhūmiṃ saṃśodhya yatnena śāstradṛṣṭena karmaṇā || adhivāsaṃ tataḥ kṛtvā nakṣatre satkṛtānvite | ālikhenmaṇḍalaṃ prājñaḥ sarvasiddhipradaṃ śubham || sūtreṇasūtritaṃ kṛtvā caturasraṃ samantataḥ | madhye padmaṃ pratiṣṭhāpya aśvapatraṃ sakarṇikam || ekahastaṃ dvihastaṃ vā caturhastamathāpi vā | trīṇyāvaraṇayuktaṃ svatantu viditaṃ guha || paścimaṃ vāhayedvāraṃmācāryavihitaṃ śubham | kuśaṃ tu vāruṇe kuryāddhastamātraṃ pramāṇataḥ || yajñakarmavidhiṃ kuryādasamiddhe hutāśane | pūrvadvārebhya vajrādīnvinyaseccānu pūrvaśaḥ || brahmāṅgāni purānyasya śivāṅgaṃ vinyasettataḥ | āgneyyāṃ hṛdayaṃ nyasya īśānyāntu śiro nyaset || nair-ṛtyāṃ tu śikhāṃ nyasya vāyavyāṃ kavacaṃ nyaset | astraṃ diśāsu vinyasya karṇikāyāṃ sadāśivam || garbhanyāsavidhirhyeṣa dvitīyaṃ varaṇaṃ śṛṇu | pūrvadvārebhya hṛdinā lokapālaṃ prapūjayet || p. 4b) tṛtīye lokapālāstraṃ śastreṇaikena pūrayet | saṃkṣepeṇa mayā skanda vidhānaṃ parikīrttitam || anuktaṃ yad bhavet kiṃcit tat sarvaṃ hṛdinā budha | evaṃ vidhividhānajño brahmakarmasamārabhet || brahmāviṣṇuḥ surāḥ sarve upasannāstu ye surāḥ | te mayā dīkṣitā sarve asminmaṇḍala uttame || asminmaṇḍale dṛṣṭe tu devadevena nirmite | taṃ yānti paramaṃsthānaṃ nirmalāya śivaṃ padam || evaṃ maṇḍalamākhyātaṃ bindu devena bhūṣitam | na cānyaṃ bindate kiñcidasmādguhyataraṃ param || iti kālottare mahātantre maṇḍalarāja saptamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || atha dīkṣāṃ pravakṣyāmi pañcatatve vyavasthitam | pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśameva ca || ete pañcamahātatvāyairvyāptamakhilaṃ jagat | sarve tatvāstu tatrasthā draṣṭavyāḥ sādhakottamaiḥ || nānye satvā na yogena saṃyojyāhutibhiḥ kramāt | brahmāṇḍaṃ suviniḥsṛtya śatarudrāvahiḥ sthitāḥ || tadūrddhvaṃ tu pratiṣṭhāpyaṃ yāvadavyayagocare | tato bījāni yuñjīta yāvadvidyeśvarāntikam || śāntestadūrddhvamanthānaṃ śāntyā caiva śivaṃ nyaset | aviditvāmimaṃ tatvaṃ yo dīkṣāṃ kartumudyate || vṛthā pariśramastasya naiṣatatphalamāpnuyāt | nivṛttiḥ pṛthivī jñeyā pratiṣṭhā āpa ucyante || p. 5a) vidyā tejomayī proktā vāyuḥ śānti prakīrttitam | śāntātītaṃ paraṃ vyomaṃ tatparaṃ paramavyayam || taṃ viditvā mahāsena sthāvarāṇāṃnu dīkṣayet | ete pañcamahāte * yaddehaṃ sakalasya tu || sthāvarāṇāṃ carāṇāṃ ca * tyāpaśyanti vigraham | na cānya devatā kācidvyatiriktastu dṛśyate || etairyaṣṭābhaved yaṣṭāmetaiḥ śuddhāsuśodhitam | ete pañcaprakārāṇi devatāni susaṃsthitāḥ || brahmāviṣṇustathārudra īśvaraśca sadāśivaḥ | ete tatvāḥ sthitāḥ pañca nirvāṇaṃ sarvatādṛśam || nivṛttī hṛdaye caiva pratiṣṭhā śirasi nyaset | vidyā caiva śikhāyāṃ tu śānti vai kavacena tu || śāntātītaṃ paraṃ vyoma prāsādena tu homayet | ekaikasya śataṃ juhuyācchata vai pañcahomayet || paścātpūrṇāhutiṃ dadyātprāsādena tu ṣaṇmukha | prāyaścittaviśuddhyarthaṃ ekaikāṣṭhāhutiṃ kramāt || astrabījenamantrajño homayeccānu pūrvaśaḥ | ātmā śiṣya śivaṃ ceti sarvameka trayojayet || datvāpūrṇāhutiṃ prājñaḥ śūnye śūnyamivasthitāḥ | pareṇa sahamekatvamekaḥ samaraso bhavet || naṣṭhe śūnye tathā śūnya evaṃ śūnyaṃ samantataḥ | tadvadātmā tathā śiṣyaḥ śivamekasamaṃ nayet || evaṃ samāpyate dīkṣā jananādi vivarjitaḥ | hutenaiva vimucyante sādhakājanmabandhanāt || p. 5b) aprakāśamidaṃ guhyaṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ | rahasyaṃ sarvamantrāṇāmidaṃ saṃskāramuttamam || evaṃ saṃskāraśuddhistu śivavajjāyate dhruvam | kārttikeya uvāca || yāni nyāsāditaḥ kṛtvā uddhāraṃ cāpya paścimam | sādhanā tu kramāddeva kathayasva yathāvidhi || īśvara uvāca || daśasaptaṃ tu yodhyā pṛcchatāṃ nityayā guha | yasya yadbījavihitaṃ kathayāmyanupūrvaśaḥ || yonibījaṃ tu hṛdayaṃ kalpayeta yathākramam | arcanaṃ prokṣaṇañcaiva tāḍanañca tathaiva hi || saṃhāraṃ caiva sa yogaṃ nikṣepaśca tathaiva hi || arcanañca punaḥ kuryādgarbhadhāraṇameva ca | jananaṃ cāpi kāraṃ ca bhogaṃ caiva layaṃ tathā || svatatvaṃ śatamāhutyā hṛdayena tu ṣaṇmukha | pāśacchedaṃ yathāstreṇa pūrṇāhuṃtyāśca pūrvavat || hṛdayena tato viṃśankarttavyaścānu pūrvataḥ | uddhāraprokṣaṇañcaiva tāḍanañca yathaiva hi || hūṁ phaṭkārasamāyuktaṃ karttavyaṃ cānupūrvaśaḥ || saṃhāraṃ caiva tatvānāṃ karttavyañca yathākatham | tatvaistatvairidaṃ karma eṣa eṣavidhiḥ smṛtaḥ || ebhistu śodhayedvatsa vidhiṃ prāśceti?puṣkalam | anyathā naiva mucyante vidhihīnāḥ ṣaḍānana || saṃpūrṇāhutidhāraṃ tu karttavyaṃ dhāraṇānvitam | amṛtaṃ yatparaṃ vatsa sravataṃ manasāsmaret || dīkṣāprakaraṇo hyeṣa yosra sarvatra sarvadā | p. 6a) liṅgoddhāravidhānaṃ tu sarvasaṃskāra karmasu || kārttikeya uvāca || paśugrahaṇamokṣañca yatproktaṃ tu purānagha || pāśaṃyorabhyantaraṃ bāhya kasmiṃ sthāne kathaṃ sthitaḥ | kasmi deśe tu te chedyā sadyoktanti kīdṛśī || paśoścaiva hi nirdeśaṃ kathayasva maheśvara || īśvara uvāca || āmaṃtrayaṃ dvitīyena gṛhyamātmarna yatnataḥ | ṣaṣṭhinā yāvataḥ sthānaṃ nayate tu vicakṣaṇaḥ || viśuddhena tu yogena brahmādyastu śivāntakam | ekantu samayāyānti anyathā tu pṛthakpṛthak || dvādaśāntena cchātavyā svaraśāstreṇasaṃyutāḥ | tadāsau yājyatāṃ yānti samadyaiḥ parivarjitaḥ | anirddiśyaṃ tu saṃjñaṃ tu yatkṛtaṃ tadvṛthā bhavet || tamuddiśya kṛtaṃ karma mokṣadantu na saṃśayaḥ | sūryagrahaṇañca vaivatsa viśuddhena tu saṃyutaḥ | āyāmaṃtra yadācchinnaṃ tadācoktamate dhruvam || anena granthitāḥ pāśā sūtremaṇigaṇā iva | hṛtpadmaṃ yāvatpadmaṃ manāstraṃ tu sutāni ca || taṃ dṛṣṭvā chedanaṃ kuryānmanovṛttirmanaḥ śivaḥ | manasā tu manaśchinnaṃ jīvaḥ kevalatāṃ vrajet || kārttikeya uvāca || vistaraṃ tyajadeveśa saṃkṣepātkathasva me | yena vijñātamātreṇa paśuṃ mocayate kṣaṇāt || īśvara uvāca || śṛṇu ṣaṇmukha tattvena yogamokṣaṃ dhruvaṃ labhet | prayogeṇa tu sūkṣmeṇa yogadṛṣṭena mantriṇā || p. 6b) divyena yogamārgeṇa preryate ca tu śaktinā | taṃ viditvā mahāsena jīvo vāyumayaṃ budhaḥ || viṣu?vena tu yogena yojayecchāśvataṃ padam | yogantu viṣuvaṃ prāpya kona muñcati bandhanāt || pṛthivyādyājjanādyo vai śabdādi guṇavāyubhiḥ | mantrādi devatātmā tu jñātvāmucyeta bandhanāt || nāḍī vivarasatvāmūrddhanālā adhomukhāḥ | granthidvayayutāḥ sarve haṃ phaṭkāreṇa cetanāḥ || tataścorddhvatvamāyānti udghātau pūrvavadbudhaḥ | kṣmādyāmālokyamanasā sa bāhyābhyantaraṃ guha || tatve tatve tu vaktavyāvimuktānirahaṃkṛtāḥ | brahmādhāmā?vayadvatsa na punarjanmatāṃ vrajet || etāśveto dviramyasya mantraṃ nādapaderitam | dīkṣākāle tu saṃyojya āyāmaṃ bhāskarasya tu || tāḍayitvā purāvatsa grahaṇaṃ pūrvavad bhavet | bhittvāgalānyavadyāni tatva tatvenasanayet || śaktibhisaṃpuṭīkṛtya vauṣaḍāntena niḥkṣipet | eṣā dīkṣā samāsena saṃsārārṇavatāraṇī || yasminmantrāśca dīkṣāśca mudrāmaṇḍalaśobhanā | nirmalāni? mahāsena śaktayo bhuvanaṃ tathā || sa eṣa mokṣado janturviśuddhasyo maheśvara || iti kālottare mahātantre saptaśatike dīkṣāprakaraṇo'ṣṭamaḥ paṭalaḥ || p. 7a) (mabhiṣekaṃ samācaret | śubhraṃ na * ra devaṃ sa muhūrtakarātmavit || vajraparālaghātaiśca yaṃ svavāvihage khace? | * * * * * * vicinatya matasamanvitaiḥ || yatyajñāto'bhiṣakaṃ ca ācāryaḥ paśupāśahā || iti kālottare'bhiṣeko navamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || nāḍicakramidaṃ sūkṣmaṃ pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ || nābheradhastādyatsūkṣmaṃ karo (tatra * * * *) || ṭop of page) īśvara uvāca || abhiṣekaṃ pravakṣyāmi saṃkṣepena tu vistarāt | hitāya sādhakendrāṇāṃ śivavaktrādviniḥsṛtāḥ || mṛṇmayaṃ kalaśaṃ hyevaṃ candrasenopaśodhitam | * * patrapuṭe nāpi padmapatrapuṭena vā || sarvauṣadhi samāyuktaṃ sarvagandho?paśobhitam | śatamaṣṭottaraṃ japtvā nijade sarvatomukham || * * * * * * * * * * * * * * * ni | tāni vastrāṇi dvāsaptatyastvamūrttistu || tiryagūrddhamadhaścaiva vyāpinaṃ caistu sarvataḥ | cakravatsaṃsthitā hyete pradhānādaśanāḍyaḥ || iḍā ca piṅgalā caiva suṣumnā ca tṛtīyakā | gāndhārī hastijihvā ca pūṣā caiva yaśāstathā || alaṃbuṣā kuhū caiva śaṅkhinī daśamī smṛtā | daśaprāṇavahā hyete nāḍayaḥ parikīrttitāḥ || prāṇāpānau samānaśca udāno vyāna eva ca | nāgaḥ kūrmo'tha kṛkaro devadattodhanaṃjayaḥ || prāṇaśca prathamo vāyurnavānāmapi sa prabhuḥ | prāṇaglāmayāprāṇo visargāḥ pūraṇaṃ prati || nityamāpūrayedeṣa prāṇināmurasi sthitaḥ | niḥśvāsocchvāsakāstu prāṇojīvasamāśritaḥ || prayāṇaṃ kurute yasmāttasmātprāṇaḥ prakīrttitaḥ | apānayatyapānastu āhārāmanujābudhāḥ || śukramūtravahovāyurapānaḥ sa prakīrttitaḥ | pītabhakṣitamādhrātaraktapittakaphalānilam || p. 7b) samaṃ nayati gātreṣu samāno nāmataḥ smṛtaḥ | spandayatyadharāktaṃ netragātraprakopanam || udvejayati marmāṇi udāno nāmamārutaḥ | vyāno vināśatyaṅgaṃ vyāno vyādhiprakopanaḥ || prītināśakaraiścaiva vyādhisyaṃ vyāna ucyate | prāṇādyāvāyavaḥ proktā nāgādyāḥ procyate'dhunā || udgāro nāgamityuktaṃ kūrmonmīlane sthitā | kṛṃkarokṣubhile caiva devadatto vijṛmbhati || dhanaṃjayā sthito ghoṣe mṛtasyāpi na muñcati | ityete vāyuvṛnde hṛdihladanihitaṃ nāḍicakre pratiṣṭhaṃ niśvāsocchvāsakāsaiḥ śvasanamukhadhaḥ kampitairghūrṇitaiśca | nityanityālpajanmā vyasanasiyuvāyauvane bālabhāve ākrānto vāyureko vidujanamaraṇaiḥ krīḍyate sarvasatvaiḥ || nāḍīcakraṃ yathāvasthaṃ kathayāmi tathākhilam | daśāraṃ cakrametantu vibhogojñāyate yathā || cakravadbhramate jīvo daśasthāneṣvanukramāt | sa jīvo jīvalokasya naiva budhyanti mohitāḥ || daśadhā gacchate yena tena cakraṃ prakīrttitam | nāḍīcakreti vikhyātā yacca saṃkramate hyasau || hṛdvyoma madhyapaṃkajamaṣṭadala karṇikā ca yasyānte tasyārddhe kendubahrihiraṇadhotābhāḥ śaktayastasminnuparicarekhalu śaktīnāṃ śakti prāgbhāvinī śivasyaiva tadavasthā śakticatuṣṭaya paṃkaja p. 8a) madhye puruṣāstu saṃlīnāḥ śūnyamarusaṃdaṃśakagṛhītvā karaṇātmakonubhayato'piśayācāyati niyataṃ śuṣkadale mā kurute naiva moṣyati paṅkajamadhye kalācatasrāṇāṃ pāśasaṃbandhaḥ || golakahelāhata iva utpataniyatedā kurute | īśvara saṃgādviṣuvaṃ saṃkrāntiṃ caiva saṃyogāt || aniyogādakṣiṇamudayaṃ na gamane uttarādsaṃyogāḥ | ayanau savyāsavyau dvau puṭākau yugmakau viṣuvaḥ || āhuḥ saṃkrāntiriti taścetaścaiva hi gacchataḥ | tadvittaiḥ sa samākhyātaṃ | sauraṃ sṛvyaṃgārgaṃ candramasaṃretaraṃ samākhyātam | dhanyamarhiṣavaredosauraṃ khalu vahni satvāte || dhyānādyāviśuvākhyāprāgdale saṃsthanṛpāvalepaḥ syāt | tejasvī kṣubhitātmā pītāvājayete'gnidiṣṭatre | yāmye yāmyo bhāvo nair-ṛte rākṣasāścaiva || vāruṇe vārunaḥ saṃsthe marutpatre marudbhavam | saumyasādyakṣabhāvaṃ | īśe īśaṃ samākhyātaṃ brahme brahmabhāvaṃ hyurage tu hyurageṃdvaṃ | yasyābhisamabhi gacchati | tasyānte bhāvamāyāti | pātrānterālayogāt | śūnye vāmāsamābhāti || iti khalu pudgalacāraṃ nāḍīsaṃcāramaṇḍalaṃ mukhye kathitamihasiddhihetorboddhavyaṃ yatnataḥ siddhe || kārttikeya uvāca || sa jīvo jīvalokasya yathānyena tatvataḥ || saṃśayo me mahādeva prasādāttavaśūlinaḥ || p. 8b) īśvara uvāca || aho pralāpaseskanda vātmavāntaṣunnyase | kathayāmi paṭajñāne bhūyobhūyaḥ prayacchati || jīvasya puruṣākhyasya darśanaṃ śṛṇuṣaṇmukha | kathayāmi na sandehaḥ putrasnehādviśeṣataḥ || saṃkrāntiṃ viṣuvaṃ caiva ahorātrāyanāni ca | adhimāsa ṛṇañcaiva * * * * * * * * | anarātraṃ bhavecchikāḥ adhimāso vijṛṃbhikā || ṛṇañcakāśo vijñeyo niśvāso dhana ucyate | uttaraṃ dakṣiṇaṃ jñeyaṃ vāmaṃ dakṣiṇasaṃjñakaḥ | madhyeṣu viṣuvaṃ proktaṃ puṭadvayavinisṛtam || saṃkrāntiṃ punarasyaiva svasthānaṃ sthānameva ca | iḍā caiva suṣumnā ca amā caiva samanvitāḥ || suṣumnā dakṣiṇe hyaṅge iḍā vāme pratiṣṭhitā | amāyāmadhyame hyaṅge etatsaṃkrāntirucyate || ūrddhva prāṇo hyadhaścaiva apānyarātrirucyate | vibhāgaṃ daśaprāṇasya yo vetyevaṃ sa vedavit | āyāmo deha madhyasyaṃ somagrahaṇamiṣyate || dehātītaṃ tu tadvādhyādādityagrahaṇaṃ viduḥ | ayute dve sahasraṃ tu ṣaṭśatāni tathaiva ca || ahorātreṇa yogīnāṃ japasaṃkhyāṃ karoti saḥ || kārttikeya uvāca || pūrakaṃ kumbhakaṃ caiva recakaṃ ca praśāntakam | karaṇaṃ ca yathā nyāyā devametanmaheśvara || īśvara uvāca || śṛṇu ṣaṇmukha tatvena jñāne paramadurlabham | na kasyacinmayākhyātaṃ vakṣyate śikhivāhana || p. 9a) prāṇāyāmaṃ samāsena kathayāmitavākhilam | uccārayeta praṇavaṃ svareṇaikena yogavit || udaraṃ pūrayitvā tu vāyunā yāvadīpsitam | prāṇāyāmo bhavedeṣa pūrako deha pūrakaḥ || vihāya sarvadvārāṇi niḥśvāsocchvāsavarjitaḥ | saṃpūrṇakumbhavajjeṣṭhe prāṇāyāmo hi kuṃbhavat || muñcedvāyu tataścorddhvaṃ śvāsonaikena yogavit | niśvāsa yogayuktastu ūrddhvavāyuṃ ca recayet || recakastveṣa vikhyātā prāṇasaṃśayakārakaḥ | yo sau hṛdi sthitaṃ padmaṃ adhomukhavyavasthitam || sa vai vikasate padma pūrakeṇa tu pūritaḥ | ardhamātrā tu vai padmakumbhakena nirodhitāḥ || recakaṇa tu bhākṣiptaṃ sadyaḥ prāṇahareṇa tu | bhittvā hṛdayaṃ padmaṃ tu ūrddhvasrote vyavasthitam || recako gacchate hyūrddhvaṃ granthitvā krameṇa tu | bhittvā kapāladvārantu jīva ūrddhvaṃ tu recitāḥ || sadāśiva padaṃ gatvā na bhūyo janmatāṃ vrajet || āyāmo kriyate tasya nānyasya tu kadācana | cintāṃ nivarttayet tatra madhye yatra vivarjitam || anādyannaṃ padelīnaṃ praśāntatvātpraśāntakaḥ | sa jīvo jīvalokasya mayā proktaṃ samāsataḥ || svayamuccarate yastu svadehāvasthitaḥ śivaḥ | tathetavidonityaṃ sa devaṃ jayarucyate || ayutaṃ dve sahasraikaṃ ṣaṭśatāni tathaiva ca | p. 9b) ahorātreṇa yogīnāṃ japasaṃkhyā karoti saḥ || na vighnaṃ jāyate tasya nākṣasūtraṃ na rodhana | na kālaścakra yā vāpi na sādhyasiddhireva ca || iti kālottare mahātantre saptaśaktike nāḍīsaṃcāradaśamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || candrāgni saṃyogānnāḍyāḥ kuṇḍalinī tu yā | hṛtpradeśe tu sā jñeyā aṃkurākarasaṃsthitā || sṛṣṭinyāsaṃ nyaset tatra dvirabhyāsaṃ paderitam | sravataṃ cintayedyasmādamṛtaṃ sādhakottamaḥ || agnisomātmakaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam | viparitaṃ cintayettasmai siddikāmasamāhitaḥ || svadehe cintayedvidvāndivyarūpamanopamam | yasya yatkarmanoddiṣṭaṃ tatkarmacintayedbudhaḥ || yo'bhyaseta idaṃ jñānamamṛtaṃ sarvatomukham | acireṇaiva kālena siddhiḥ satphalabhāg bhavet || sṛṣṭi nyāsamavijñāya kathaṃ yuñjanti sādhakāḥ | hanyate muṣṭinākāśaṃ tuṣāṇāṃkaṃḍanāni ca ||? iti kālottare saptaśatike'gni somātmako*maikādaśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || punarevaṃ pravakṣyāmi sṛṣṭiṃ vistarataḥ kramāt | yathā sakalo deve niṣkalena samanvitaḥ || kalānutyādayāmāsa sarvatantreṣu varjitāḥ | ukāraṃ pūrvamadhyasthaṃ ūkāraṃ vyāpya sarvataḥ || ukāra prathamārekhā lokānāṃ sṛjate prabhuḥ | p. 10a) vidyā tatva vyavasthe ca sā tu varṇe vyavasthitā || uṃkārasyamakārābhāyaḥkalaṃ pradṛśyate | pūtināma tu sā jñeyā ākārākṣarasaṃbhavāḥ || mūrdhnintasya bhaved yāmāsūkṣmamūrttirnirañjanā | makāramabhavātatra nirvṛttiṃ nāma sā kalā || uṃkāraṃ biṃdusaṃyuktaṃ layaṃ uṃkāramūrdhani | rekhā tu vyomni nirvāṇā sā kalāśāntirucyate || sa yogaṃ saṃprakāśenaṃ niṣkalaḥ sakalaḥ sthitāḥ | mūrdhnimākrāntamoṃkāraṃ u śabdasyanujāyate || sā śānti paramāsūkṣmaṃ bindunā sahitaṃ pade | dīpādīpasvabhāvena visphuliṃgasamanvitam || nipatanti tridhāyānti śivavadyāntyaṃjāḥ kalāḥ | śānti vidyā pratiṣṭhā ca nivṛttiṃ caiva sā kalā || yāvatkalārekhiṣṭo sā tu patitā vināsahasaha || sa vidyeśaḥ śivaḥ prokto devadevo maheśvaraḥ | prathamaṃ tasya yadbījaṃ biṃdunādena kīrttitam || na tyajetparamaṃ sthānaṃ śāśvataṃ dhruvamavyayam | bindu ca hyudare kṣipya mantreva paritparikṣyate || tasyordhvaṃ vāmapārśve tu viṣṇubījaṃ prakīrttitam | dakṣiṇaṃ vāmayoniṃsthaṃ eka eva tridhā bhavet | pārśve bindu dvaye naiva yo rekhā madhyataḥ sthitāḥ || tatra devaḥ śivaḥ sūkṣmo gūḍhostiṣṭhatiśaṅkaraḥ | p. 10b) yadbījaṃ paramo devaṃ śaktigarbhaṃ maheśvaram || yataḥ pravarttate haṃsaḥ śatuvantaṃ carācaram | avyaktaṃ paramaṃ sūkṣmaṃ śaktidehaṃ nirañjanam || śivaṃ anādi nidhanaṃ yaṃ vidhānobhijāyate | dakṣiṇasthaṃ tu yadbījaṃ jñānaśakti parā hi sā || tadbījaṃ paramaṃ brahma yatra gūḍhaṃ sa tiṣṭhati | masthaṃ yatparaṃ bījaṃ kriyāśakti parā hi sā || tatra viṣṇu bījena gūḍhasūkṣmanirañjanaḥ | eṣa devo visargastu ṣaṣthastu yonisaṃbhuna || nirgūḍhaṃ tatra paśyanti yena sṛṣṭiṃ carācaram | visargājjāyate sṛṣṭirīśvaraḥ prabhureva ca || visṛṣṭate na yadbījaṃ visargāntena cocyate | tena cāpūritaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam || śaktiraśmi samūhena śataśo'thasahasraśaḥ | sṛjate gṛhṇate caiva saṃyojayaviyojayet || jñānaśaktisthabhagavānanu gṛhṇāti dehinām | visargācca bhavet sṛṣṭiḥ saṃhāraṃ biṃdunā saha || nirvāṇatatvavijñānaṃ na tu vistāragocaram || iti kālottare sṛṣṭisaṃhārako dvādaśaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || saṃhāraṃ caiva sṛṣṭiṃ ca sarvanigaditaṃ prabho | dīkṣitānāṃ gatibhraṃśaṃ tatvataḥ kathayāmimām || īśvara uvāca || māyāvinaṃ śaṭhaṃ krūro sadā tu kalahapriyaḥ | gatibhraṃśakaro yogastattvataḥ śṛṇu ṣaṇmukha || viddhāya sarvadvārāṇi āyāme śaśinaṃ tathā | sarvavamaṃ na sā lokya gatiṃ tasya nivarttayet || p. 11a) saṃhāraṃ saṃpuṭaṃ kṛtvā ādāvante ṣaḍānana | mātṛkāste tathā hutyā ekaikasya pṛthak pṛthak | gatibhraṃśakaro yogo yathā vatsamudāhṛtaḥ || iti kālottare mahātantre saptaśatike gatibhraṃśakaro nāmatrayodaśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || prāsāderosthāpya jāpaṃ satataṃ japate yadi | ṣaṇmāsājjāyate siddhiryogayukto na saṃśayaḥ || samāgamya jāpena sarvapāpakṣayo bhavet | aṇimādi guṇaiśvaryaṃ ṣaḍbhirmāsairnasaṃśayaḥ || gamāgamaṃ viditvā tu mucyate nātra saṃśyaḥ | tanmanastallayobhūtvā ṣaṇmāsātsiddhimāpnuyāt || gacchantiṣṭhansvapañjāgraṃ udvigno bhayavihvalaḥ | mṛtyurāsannakāle'pi svayaṃ vā tatpravarttate || yadā pravarttate devaṃ svacchandagati līlayā | amanaskaṃ tu taṃ jāpaṃ anutpannanirāmayam || sthūlasūkṣmaparañcaiva prasādaṃ kathitaṃ mayā | prāsādaṃ yena budhyanti tena budhyanti śaṅkaram || iti kālottare prasādanirdaśano nāmacaturdaśaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi prāsādasya tu lakṣaṇam | hrasvaṃ dīrghaṃ plutaṃñcaiva lakṣayenmantravitsadā || hrasvo dahati pāpāni dīrgho mokṣa pradobhavet | pluta āpyāyanañcaiva bindumūrdhnisamanvitam || sthūlabhedāmtrayaḥ proktāḥ vaśyoccāṭanamāraṇe | p. 11b) plutena tu sadāvaśyaṃ kurute nātra saṃśayaḥ | dīrgoccāṭayate kṣipraṃ hūṁphaṭkārasamanvitam || ādirante ca hrasvasya phaṭkāro māraṇe smṛtaḥ | ādirante ca hṛdayaṃ prayogākarṣaṇaḥ smṛtaḥ || savamākarṣaṇaṃ sarvaṃ nāmavijñāyatatvataḥ | sādhakasya bhaved vaṅkā nyūnāsādhyasya kīrttitā || evaṃ nirdiśya medhāvī ākarṣaṃ kurute dhruvam | avijñāya idaṃ samyak naiva sidhyanti sādhakam || yāgaṃ kṛtvā tu pūrvoktaṃ mantrasyārdhapradāpayet | arthaṃ datvā tu mantrasya japaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || manvābhiṣecanaṃ kṛtvā sādhakānāṃ samāhitaḥ | devasya dakṣiṇe mūrttau pañcalakṣaṃ jape sthitaḥ || jāpānterghūhomena daśasāhasiko bhavet | evamāpyāyito mantraḥ karmayogyo bhavettataḥ || uktāni yāni karmaṇi sidhyanti nātraṃ saṃśayaḥ | daśalakṣaṃ japedyastu janāsvasthā na vāsinām || vaśatvaṃ yānti vai kṣipramātmanena dhanena vā | tripañcalakṣa jatvā tu daśaṅkhyāmanivāsināma? || va?śatāṃ yānti vai kṣipramiti śāstrasya niścayaḥ | pañcaviṃśatibhirlakṣai viṣayaṃ vaśamānayet || triṃśallakṣaṃ japedyastu maṇḍalokovaśaṃ nayet | pañcaviṃśatibhirlakṣaiḥ pṛthivīvaśamānayet || catvāriṃśatibhirlakṣairīkṣate hāṭakeśvaram | p. 12a) lakṣaṃ pañcāśatkaṃ japtvāvidyādharasamobhavet || p. 12a) tatraivamodate mantrī yāvadāhutasaṃplavam | iti kālottare mahātantre prāsādalakṣaṇonāma pañcadaśaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || prāsādaṃ kīdṛśaṃ jñānaṃ vyāptistasya ca kīdṛśī | śarīraṃ kīdṛśaṃ tacca kathayasva maheśvara || īśvara uvāca || prasādaṃ yena budhyanti pañcamantramahānava | aṣṭātriṃśatkalairyuktaṃ na sa ācārya ucyate || aviditvā prasādaṃ tu dīkṣāyaṃḥ kuru *** | adhastācchiṣyamātmānaṃ nīyate nātra saṃśayaḥ || prāsādābja śikhāntastho yastu dīkṣāṃ prakurvate | ācāryaḥ saha śiṣyeṇa śivasāyujyatāṃ vrajet || devadānavagandharvāḥ sa yakṣoragarākṣasāḥ | kinnarāpsarasaḥ siddhāḥ sarve prāsādasaṃbhavāḥ || brahmāviṣṇuśca indraśca tathā candrobṛhaspatiḥ | prajāpatistathādityāḥ śukraḥ skando gurustathā | ye cānye prāṇinaśceti sarve prāsādasaṃbhavāḥ || ete cānye ca vahava ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ | dhyāyanti paramaṃ haṃsaṃ prāsādaṃ nāmanāmatam || vibhāgaṃ tasya vakṣyāmi yajjñātvāmṛtamaśnute | sadyaḥ kalāṣṭakāṃ yuktaṃ akārākṣarajaṃ viduḥ || vindyādukārajaṃ vāmamaghoraṃ ca makārajam | bindujaṃ puruṣaṃ jñeyaṃ īśānaṃ tu śivātmakam || p. 12b) evaṃ mantraśca pañcaite sarve prāsādasaṃbhavāḥ | śatakoṭisahāsrāṇāṃ mantrāṇāmapi tejasām || prāsādena tu yaṣṭena sarve yaṣṭā na saṃśayaḥ | mārutā nalaśakrādyā ye mantrāparikīrttitāḥ || prāsādābjasamutpannāḥ sarvoścāmoghaśaktayaḥ | sadyastu pṛthivī jñeyā vāmo hyāpaḥ prakīrttitāḥ || aghorasteja ityāharvāyustatpuruṣaḥ smṛtaḥ | ākāśastu bhavedīśaḥ svayaṃ devaḥ sadāśivaḥ || sadyo jātastu ṛṣidovāmadevo yajuḥ smṛtaḥ | sāmavedau hyaghorastu puruṣo'tharva ucyate || pañcama tatparaṃ sūkṣmaṃ vyomavyāpi nirañjanam | ukāraṃ tu sthito mūrdhni śaktirūpaṃ sa bindukam || evameva mayākhyātaṃ śivatatvaṃ paraṃ viduḥ | sadyojātastu vai brahmā vāmo viṣṇuḥ prakīrttitaḥ || aghoro rudradaivatyaḥ puruṣaśceśvaraḥ smṛtaḥ | īśānaṃ śivadevaśca adhidaivatasaṃsthitaḥ || ṣaṣṭhaṃ tatparaṃbījamasādṛśyaguṇānvitam | tasya deho na vaktavyaḥ prākṛtāguṇasaṃbhavaḥ || jñātvā paramaniśreṇī pañcasthānānugāminī | jñānaṃjñeyaṃ sakṛdye na vismṛte'pi hi deva hi || tatkāla eva mukto'sau yadājñānaṃ taṃ padam || skanda uvāca || śrutvājñānaṃ yadākaścinjñātvārtha na prabudhyate | mohitā viṣaye mūḍhāḥ pāpāni tu samācaret || atha vā saṅgadoṣeṇa paśujñānaṃ praśaṃsati | vininditaṃ paraṃ jñānaṃ kaṃ gatiṃ prajāte tu saḥ || p. 13a) īśvara uvāca || yadā vai taddhruvaṃ jñātvā jñānavānārthavāritam | sa ca dhāryāpunastyaktaṃ ninditaṃ ca punaḥ punaḥ || tadā e vahimukto'sau yadānandaḥ prayatnavān | na tasya puṇya pāpo'sti atītāgato'pi vā || jñānaṃ prathamaṃ kāle tu mano'haṅkārabuddhayaḥ | svesveṣu layaṃ yānti na te budhyanti bandhanāt || sarveṣu marmavicchanne prāṇāḥ kaṇṭhagatā yadā | mukte tu paramaṃ jñānaṃ kathametamanusmaret || īśvara uvāca || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi śṛṇusvaikamanādhunā | sarveṣu mama vicchinne prāṇe kaṇṭhagate'pi vā || tadāsau paramo nādaḥ svayaṃ jñānaṃ pravarttate | gacchantiṣṭatsvapañjāgranudvimnobhayavihvalā || mṛtyurāsanna kāle'pi svayaṃ vā tatpravarttate | dīkṣitodīkṣitā śuddhau dehī yatkiñcidā caret || vede dāhe na dagdhāste taddagdho dahyate punaḥ | viparīta tathā mūḍhaumagnau viṣayādācaret || dīkṣitaṃ tannalipyeta karmaṇāpātakena vā | vācāamanastathākāyatrividhaṃ karma ucyate || na tena pratibadhyā sa śubhena aśubhena vā || iti kālottare prāsādavicoṇonāmaṣoḍaśaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || adyāpi saṃśayo deva jñānavijñānayoḥ prabho | kathaṃ jñāyanti tajjñānaṃ kathaṃ vā jñeya ucyate || īśvara uvāca || p. 13b) ādhāraṃ pūrvaṃ vijñāya paścāddheyaṃ tu ṣaṇmukha | ādhārādheya viprajñaḥ samarthaḥ sarvakarmasu || ādhāramityuktamādheyastvīyā ucyate | īśena īśitā yo'yaṃ saumya īśa iti smṛtaḥ || īśaṃ vijñāya medhāvī * * * narate sadā | kalāṣṭakasamāyuktamadhaścorddhaśca gacchati || śabdaḥ sparśaśca rūpaśca rasogandhaśca pañcamaḥ | śeṣābuddhirahaṅkārā ete sūryāṣṭakā smṛtaḥ || yāvade tena muñcanti kathamucyanti bandhanāt | śabdasparśau tyajedbrahmā rasaṃ vai keśavastyajet || rūpaṃ gandhañca rudro vai buddhyahaṅkāramīśvaraḥ | manobindu śivastyajya ebhiryuktaḥ śivobhavet || iti kālottare ādhārādheyavicāraṇonāmasaptadaśaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || kathaṃ vyāpī adhaścorddhe bhinnaścaiva kathaṃ bhavet | etanme brūhi sadbhāvaṃ kāruṇyaṃ tu maheśvara || īśvara uvāca || yāvaddeha sthito jantuḥ sarvadehe vyavasthitam | nirgato vyāpinīti ca gatasthaḥ sarvataḥ sthitaḥ || trimārgāvasthito jantustāvadvai ūrdhvasaṃsthitaḥ | aviditvā na mucyante yadyapisyāllayobhavet || trimārgeṇa praviṣṭānāṃ sarvāderavyavasthitam | yo yānyevamimāṃ vyāptiḥ savyāpītiṃ na saṃśayaḥ | na tasya garbhasaṃbhūti yathā deva prabhāṣyate || tāvadbhramanti saṃsāre yāvadvyāptiṃ na vindati | viditvā vyāpinaṃ devaṃ mucyate ghorabandhanāt || yathā tṛṇa jalukā vai tṛṇāgre yāvadāyataḥ | p. 14a) upariṣṭānnirālambastadvajjīvo vyavasthitaḥ || ūrdhvaśūnyamadhaḥ śūnyaṃ madhye śūnyaṃ nirāmayam || triśūnyaṃ yo'bhijānāti samuktoguṇabandhanāt | vyāptistasya mayā proktā saṃkṣepeṇa tu vistarāt || ataḥ parataraṃ nāsti vyāpikasya tu vyāpakam | iti kālottare mahātantre vyāpanidarśanonāmāṣṭādaśaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || sakalaṃ niṣkalañcaiva devadeva maheśvara | vijñātavya kathaṃbhūyaḥ amanaskaṃ paraṃ padam || īśvara uvāca || śṛṇuṣaṇmukha tatvena jñānaṃ paramadurllabham | yanna kasya cidākhyātamanākhyaṃ bhavagāmine || dehasthaṃ sakalaṃ jñeyaṃ niṣkalaṃ dehavarjitam | āptopadeśagamyo'sau sarvataḥ kimapi sthitam || haṃsahaṃseti yo brūyāddhaṃso devaḥ sadāśivaḥ | śuddho buddho nirālambo dhruvaḥ sūkṣmaḥ sadāvyayaḥ || guruvaktrāttu labhyeta pratyakṣe sarvatomukhaṃ | tileṣu ca yathātailaṃ puṣpe gandhaḥ samāśritaḥ || puruṣasya śarīre'smin sa bāhyābhyantare sthitaḥ | ulkahasto yadā kaściddravyamākyatāṃ vrajet || jñānena jñeyamālokya tadājñānaṃ parityajet | puṣpaṃ tu sakalojñeyo gandhaṃ tasyaiva niṣkalaḥ || vṛṣaṃ tu sakalaṃ vidyācchāyā tasyaiva niṣkalā | p. 14b) rasaṃ tu sakalaṃ jñeyamāsvādaṃ tasyaiva niṣkalam || sakalaṃ niṣkalañcaiva sarvatantre vyavasthitam | sakale sakalaṃ vidyānniṣkalaṃ bindurucyate || trimātrañca dvimātrañca ekamātrā tathaiva ca | ardhamātrāparaṃ sūkṣmaṃ tasyāpyardhaṃ parātparam || brahmāviṣṇuśca rudraśca īśvaraḥ śiva eva ca | pañcadhā pañcadaivatyāḥ sakalaṃ paripaṭhyate || śivasaṃtoṣagāyatrī pañcamātrātmikā na tu | sakalaṃ devadeveśa sa mūrtti tu samāyutam || sakalaṃ niṣkalaṃ caiva tathā sakalaniṣkalam | sūkṣmobhinna kalābhinna śivojñeyo'thapañcadhā | yo varṇasakalo devo varṇayuktastu niṣkalaḥ || sākṣaro sakalo devo niṣkalastu nirakṣaraḥ | saṃyuktaśca viyuktaśca śirobhittvālalā vā || sūkṣmāvartti pravarttate | sānayecchāśvataṃ padam | tena sūkṣmamihocyate || kanacchedavarṇābhāḥ yadātejaḥ pravarttate | saṃdṛṣṭvāmucyate yogī kena kiṃ kanakocyate || brahmaṇe hṛdaye sthānaṃ kaṇṭhe viṣṇuḥ samāśritaḥ | tālumadhye sthito rudro lalāṭe tu maheśvaraḥ || nāsāgre tu śivaṃ vidyāttasyānte tu parāparam | parasya parataraṃ nāsti iśāstrasya niścayaḥ || kārttikeya uvāca || layaṃ tu kīdṛśī tasya boddhavyaṃ tattva vedibhiḥ | samāgamaḥ kathaṃ tasya kena vā nīyate tu saḥ || saṃśayo me mahādeva kathayasva yathārthataḥ || p. 15a) īśvara uvāca || nīyate māyatatvena layamāyāti brahmaṇaḥ | brahmā'pi līyate viṣṇorindre viṣṇuḥ pralīyate || ahameva pralīyaṃ tu īśvare tu layaṃ vrajet | īśvaro'pi tato bhūyaḥ sā tu līyeta ṣaṇmukha || yasmin skāne tu yo yāti śivatatvaḥ sa ucyate | śivatatva parijñānī sādhakastatra līyate || aviśeṣaḥ śivenaiva śūnyāśūnyavyavasthitaḥ | eṣate kathitaṃ vatsa saṃsārārṇavatāraṇī || nīyate śaktinā jīvastasmi prāpyanivarttate | tasyāntaṃ saṃvakṣyāmi śṛṇu tatvena ṣaṇmukha || dehātītaṃ tu taṃ vindyānnāsāgrādvādaśāṅgulam | nādāntaṃ taṃ vijānīyāt tatrastho vyāpayetprabhuḥ | mano'pyanyatra nikṣipya cakṣuranyatra pātitā || tathāpi stutināyogamavyucchinnaṃ pravarttate | etatparataraṃ guhyametatparataraṃ padam | etatparataraṃ brahma etaddhi paramāmṛtan || etaddhi sakalaṃ devametaddhi paramākṣaram | nātaḥ parataraṃ jñānaṃ nātaḥ parataraṃ śivam || ataḥ parataraṃ kiñcidityāha bhagavāñśivaḥ | śiva jñānāmṛtaṃ proktaṃ saṃkṣepeṇa tu vistarāt || kathitaṃ devadevena paramākṣaranirṇayam || etaddhi śivasadbhāvaṃ śivavaktrādviniḥsṛtam | guhyādguhyataraṃ guhyaṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ | na śiṣyāya pradātavyaṃ na putrāya kadācana || gurudevāgni bhaktāya sarvaprāṇi hitāya ca | pradātavyamidaṃ śāstramanyeṣāṃ tu na dāpayet || p. 15b) dātāro narakaṃ yānti siddhiṃ na tu kadācana | śivāmṛtasamākhyātaṃ satyaṃ satyaṃ mayā tava || evaṃ jñātvā tu medhāvī vicarasva yathāsukham | gṛhastho brahmacārī vā vānaprasthastu bhikṣukaḥ || yatra tatra sthito mantrī paramākṣaravitsadā | viṣayī viṣayo sakto yāti dehāntike śivam || yatheṣṭaṃ krī * yitvā tu bhutvā bhogānyatheṣṭayam | jñānādevasya śāstrasya pāpa sa jayi mānavaḥ ||? brahmahatyāśvamedhādyāḥ puṇyapāperna lipyate | codhako bodhakaścaiva mokṣakastu paraḥ smṛtaḥ || ityete trividhā jñeyā ācāryasya mahotale | codakādarśayenmārgo bodhakānamādiśet || mokṣakastu paraṃ tattva yo jñātvā na nivarttate | codakastu hyaha īśa bodhakastu sadāśivaḥ || mokṣakastu paraṃ tatvaṃ yo jñātvā na nivarttate | ityete tritayaḥ proktā vandanīyā hyanu kramāt || tristhānaṃ ca svayaṃ devaḥ pūjyaṃ gṛhṇati sarvataḥ | pūjyaṃ gṛhṇāti nirgastho ca hi tirhatet | deśikaṃ mūrtimāsthāya yaso vakṣyantate? śivaḥ ||? iti kālottare mahātantre saptaśatike tatvanirṇayonāmaikonaviṃśati paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || pūrvameva iti jñātaṃ śivabhedannucāṣṭadhā | kathaṃ vindyati taṃ devaṃ kathayasva yathārthataḥ || īśvara uvāca || tattatvaṃbhidyate śaive śaktibhedamihocyate | kathayāmi tvayāvatsa asminvastu na saṃśayaḥ || p. 16a) sakalaṃ niṣkalaṃ śūnyaṃ kalādyaṃ khamalaṃkṛtam | kṣapaṇokṣapamantaḥsthaḥ kaṇṭhoṣṭhaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam || prāsādaṃ śaṅkareṇoktaṃ ṣaḍantena samanvitam | sakalaṃ sarvadehasthaṃ śivatatvaṃ prakīrttitam || svayaṃ niṣkramate devo dehaṃ tyaktvā samārutaḥ | niṣkalaṃ taṃ vijānīyāt ṣaḍvarṇarahitaḥ śivaḥ || niḥśvāsocchvasanaṃ hitvā sthitaṃ deheṣu kāṣṭhavat | śūnyaṃ taṃ tu vijānīyāddhṛdayena tu bhāvayet || cuṃbākāreṇa vaktreṇamatatvaṃ śrūyate bhuvi | kalāḍhyaṃ taṃ vijānīyādākāśasthaṃ ca me śṛṇu || ūrdhvanādasya kṣīṇasya yadantaṃ parikīrttitam | tatrasthaṃ taṃ vijānīyādākāśena samanvitā || vyāvṛtte naiva vaktreṇa śrutvā devo jagadguruḥ | duḥkhaṃ kṣaṇamityuktaṃ tatkṣayokṣapaṇaḥ smṛtaḥ || adhonādasya kṣīṇasya yadantaṃ parikīrttitam | antasthaṃ taṃ vijānīyādanucāryaḥ prakīrttitaḥ || aṣṭavargāṣṭamaṃ koṭisaptamasya dvitīyakam | vargātītaṃ ṣaḍantaṃśca saptamenti? caturthakam || ādimaṃ ca punaryojyaḥ ṣaṣṭhaṃ vai prathamasya ca | khasekharasamāyuktaṃ kaṇṭhoṣṭhaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam || atisthūlamidaṃ jñeyaṃ kalābharaṇabhūṣitam | atibhāraṃ tu tattvānāṃ tasmin dehe vyavasthitam | ete bhedāḥ samākhyātā aṇimādyādi sādhane || anucāryasamādiśca mokṣa ityabhidhīyate | p. 16b) evaṃ jñā * * * * * dīkṣayet sthāvarānyapi || iti kālottare saptaśatike'ṣṭabhedonāmaviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || tadeva * * * * * vivare māruto yathā | haṃsavarṇena dehena ukāraścaraṇena tu || iḍā suṣumnayā yuktaṃ dehasthaṃ vahate yadā | bindunā saha saṃyuktaṃ sarvaprāṇiṣu saṃsthitam || haṃso jīvaḥ sa vijñeyaḥ sakalaṃ sarvajantuṣu | vāyumātrasthito dehe jñāyate nādibhistathā | vahantaṃ sakalaṃ jñeyaṃ bījañceha vijṛmbhate | sakalasya tu saṃkrānti ṣaḍadvarṇarahitaṃ śivaḥ || haṃsa dehe punarvakṣye kṣetrajñāḥ sarvadehinām | niṣkalañca punarvakṣye ṣaḍvarṇarahitaṃ śivaḥ || ukāraṃ bindusaṃyuktaṃ vahanti tiṣṭhate yadā | granthisthāne sa vijñeyā sarpavatkṛta kuṇḍalī || iḍā suṣumnayā yuktaṃ bindunādavivarjitam | yathātmani tathā śiṣye vijñeyā niṣkalā sadā || niṣkalasya tu saṃkrānti ṣaḍvarṇarahitaṃ śivaḥ | haṃsajñānaṃ punarvakṣye śūnyo'yaṃ yatra jāyate || meghadundubhiśabdena ja ca śabdakṛtena tu | gajavājinaḥ śabdeṣu nānāśabdaninādite | tatra śūnyaṃ vijānīyād dehe tiṣṭhanti kāṣṭhavat || kāṣṭhaloṣṭhaṃ ca pāṣāṇe acetana sukathyate | niścalaṃ tiṣṭhate sohi yatra nocchvasate punaḥ || atha śabdaṃ yadā karṇe tadā śūnyaṃ prakīrttitam | p. 17a) śūnyasya tu ca saṃkrāntirhayagrīvasya nirdiśet || ekapāda sthito nityaṃ kalāḍhyaṃ parikīrttitaṃ | suṣumnā padasthite hetu huṃkāre tu na saṃśayaḥ || agnīnāñca tathaiveha vakravakrāntasaṃsthitam | varddhate khādate caiva ākāśastho muhurmuhuḥ || ākāśaṃ pibate nityaṃ ākāraṃ sarvadehinām | kalāḍhyaṃ khaṃ tu saṃkrāntirhayagrīvasya nirdiśet || svabhāvo yatra jāyante * * * * * * * * | paśumantrasya bhedasya bindunā sahitasya ca || riktābhāvasya kāṣṭhasya yadā āpūraye śubhāḥ | khamalaṃ kṛta vai jñeyā kaṇṭhasthāne sthitā sadā || mahāprayāṇakāle tu lokāsakṛśekharam | ucchvasantaṃ na kijjña ākāśasthilam || khamalaṃ kṛtasya saṃkrāntirhayagrīvasya nirdiśet | hayagrīvasya punarbhedaḥ saṃsārārṇavatāraṇaḥ || pratyakṣayena sidhyanti na te tatvaṃ vidojanāḥ | vyāvṛtte naiva * kreṇa śrutvā devaṃ jagadgurum | devakṣapaṇamityuktaṃ tatkṣayātkṣapaṇaḥ smṛta || mahāśabdastu kṣapaṇo mahādevaistavasya ca | mātrā mātrā yadā kaścidutkośayati jantavaḥ || mahāvināyako yatra mahākālaḥ karoti ca | hasate gāyate caiva hāhākārastathaiva ca || vedāraṇyā ca vijñeyā mahākālādi devatam | yatra yatra mahāśabdaṃ tatra vai kṣapaṇaṃ smṛtam || kṣapaṇasya tu saṃkrāntirhayagrīvasya nirdiśet | p. 17b) kṣapaṇasya tu tadvakṣye saṃkrāntiryā dṛśī bhavet || aho yatra yateryastu granthinādāya kaṇṭhayoḥ | jihvātālukakoṣṭhābhyāṃ kvadehe tatra jāyate || udare madhyamaṃ viṃdyā jāyate nāditaḥ sadā | kṣayasya tatra saṃkrāntiḥ kṣayaḥ saṃsārasāraṇam || granthistho bodhayet sarvaṃ granthisthātrarimaṇḍale | likhyate sarvaśāstreṣu dehastha eva jāyate || yosau ūrdhvagatā nādā hayagrīvastathātmakaḥ | trikoṇaka śiro yatra akāro yatra jāyate || kṣapamadhye sadā tasya hayagrīvatālvoṣṭhayoḥ | khādate pibate caiva adho nādena saṃharet || iḍā ūrdhva gatā tasya amṛtāśca suṣumnayā | jñāyate ca adhasthāthaḥ? suṣumnārddha gatāstu vā || turyātīta manaupamya sādṛśyañca parāparam | suṣumnāya punardevī śyāmavarṇāḥ prakīrttitāḥ || gaṅgāyāṃ tu iḍā devī gaṅgā turṇā prakīrtitā | tasyaiva tu punarbhedaḥ koṭideśonuvarttulā || tiryaṅnāḍī maṇimadhyā sṛṣṭirjāyati tatkṣaṇāt | sadya bīja śivo haṃsaḥ kṣetrajñaḥ sarvadehinām || śivatatvamavijñāya dīkṣitā nāḍkariṣyati | velakālaṃ tathā jīvaḥ śivabhakti śivaṃ ca yat || nirmitā jvalanī dhūmrā kṛṣṇā ca vidyutā tathā | śarkarī bālamitrā ca sumati prati bodhanīm || nirmitā ṣaḍguṇā jñeyā jvalini dviguṇā bhavet || dhūmrā ca triguṇā prokta kṛṣṇājñeyā caturguṇā | p. 18a) vidyā pañcaguṇāścaiva jñeyā sarkari ṣaḍguṇāḥ || bālasaptaguṇā caiva mitrāṣṭaṃ ca guṇābhavet | sumitrā navaguṇāṃ jñeyā bodhanī daśamī bhaved iti || iti kālottare saptaśaktike saṃkrāntinirṇaya ekaviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || saṃkrāntiścāṣṭadhā jñeyā punajñeyā sahasradhā | punaḥ punastathā jñeyā śatamaṣṭakasaṅkhyayā || tajjñātvā bahubhirbhedaiḥ saṃsārāddhi pramucyate | kūṭaśakti sthito haṃso vaśyoccāre hi mocayet || tadāsau dīkṣitā sā hi anyathā na vidhīyate | haṃsa jñāne śarīrasya yena vindanti tatvataḥ || na teṣāṃ mokṣamādāya siddhisteṣāṃ na vidyate | granthisthaścalate haṃso vimucyate vinirddiśet || saṃkrāntirnāsikāgre tu śakti vācā śivātmikā | kūṭaśaktistu vijñeyā hayagrīva sa kampayoḥ || yadā mantrayate kiñciducchvasantaṃ yadā bhavet | śaktibhi sahīto haṃsaḥ śaktiḥ samarasobhavet || iḍā suṣumnayā yuktaṃ yadā vahati mārutaḥ | samarasaṃ tu yadā jñeyaṃ nāsikāgre vidurbudhāḥ || saptasaptati jānīyājjāgrājāgra tu iṣyate | chedakaścaiva vijñeyastattvākhya īśvarātmakaḥ || yojakastu bhaved rudraḥ śivatattvastathaiva ca | akṣamīvigrahādevaḥ śrīkaṇṭhokṣepa ucyate || anantākarṣaṇa so hi deviraja ucyate | p. 18b) pāśacchedastu vijñeya ācāryācchiva tatvavit || trāsito śiva tatvajño haṃsa jñāna subhāṣitaiḥ | haṃsa jñānaṃ vijānīyādācāryo mocayeddhruvam || iti kālottare saptaśaktike śaktisamaraso dvāviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || yathā bṛhatkumāryādau prītyānyonyaṃ bhavante | kathayāmi na sandehastatsukhaṃ saṃprapadyate || anyonyaṃ bhajate yoga ekāsaṃjāyate sukham | anyonya rahitaṃ tābhyāṃ nṛsukhaṃ saṃpravarttate || punaścaivā gamaṃ dṛṣṭvā pariṣvajatisotsukāḥ | yattvayā pūrvamuddiṣṭhaṃ sāmprataṃ kathasvamām || āśaṅkhya eva kathitaṃ yattvayā paripṛcchitam | tattasmāddhruvate kruddhāḥ kiṃ tvayā satyasaṃsinī || īdṛśaṃ tādṛśaṃ caiva japasya pratyayātmakam | saṃyogāya sukhaṃ bhadre naiva jñeta cānyathā || anyathā vadamānasya pratyayo naiva jāyate | abhyupeya sukhaṃ tasya kathituṃ naiva śakyate || acireṇaiva kālena saṃprāptaṃ yatsukhaṃ tvayā | yattvayā kathitaṃ bhadre tattathaiva na saṃśayaḥ || ajñāna sukhamohena uktā caiva priyaṃ vacaḥ | kṣamayasva priyaṃ bhadre yadā pūrvaṃ bhajasvamām || saṃyogena sukhaṃ bhadre yogijñānasamāgamam | yujyate tasya varttate sukhamānandalakṣaṇam || iti kālottare mahātantre saptaśaktike kumārikāprakaṇonāmatrayoviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || 19a) īśvara uvāca || kālacakra vidhānaṃ tu pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ | kālacakreti vikhyātā yena kālaṃ prabudhyati || iḍā horātracāreṇa varṣatrīṇi sa jīvati | dvāvahorātracāreṇa varṣadvayaṃ saṃjīvati || trīṇyahorātracāreṇa varṣamekaṃ sa jīvati | caturahorātracāreṇa ṣaṇmāsāni sa jīvati || pañcāhorātracāreṇamāsatrīṇi sa jīvati | ṣaḍahorātracāreṇa dvimāsāni sa jīvati || saptāhorātracāreṇa māsamekaṃ sa jīvati | aṣṭāhorātracāreṇa arddhamāsaṃ sa jīvati || navāhorātraṃcāreṇa daśāhaḥ sa jīvati | daśāhorātracāreṇa dināni pañca jīvati || ekādaśāhorātreṇa dināni trīṇi jīvati | dvādaśāhorātreṇa dinadvayaṃ sa jīvati || trayodaśāhorātreṇa dinamekaṃ sa jīvati | caturdaśāhorātreṇa dinamarddhaṃ sa jīvati || pañcadaśāhorātreṇa muhūrtāni sa jīvati | aharekaṃ caredvastu rātraunārddhaṃ tathaiva ca || ṣaḍbhirmāsairbhavenmṛtyuritiśāstrasya niścayaḥ | yāmadvayasya cāreṇa ahorātraṃ sa jīvati || yathā yāmāstathā cāmā madhyamā ca tathā bhavet | kālacakraṃ samākhyātaṃ putrasnehādviśeṣataḥ || iti kālottare saptaśatike kālacakraścaturviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || pratyakṣa yajanaṃ vakṣye saṃkṣepena tu vistarāt | p. 19b) yaṃ dṛṣṭvā tu narāyānti śāśvataṃ padamavyayam || nābhyāṃ madhyantare yastu ukārākhyaḥ sa tiṣṭhati || ādhāra sarvanāḍīnāṃ sa tu haṃsena saṃyutaḥ? | dvāsaptati sahasrāṇi nāḍayastatra kīrttitāḥ || tāsāṃ madhye mahānāḍī rājanāḍiti viśrutā | taysa madhya sthitā skaṃda pañcapadmā hyadhomukhā || granthidvaya yutāḥ sarve devadaivata saṃyutāḥ | ūrdhvaṃ kṛtvā tu tān padmān śivamūlena bhedayet || śivamūlaṃ sthūlaṃ? kṛtya? ūrdhvavāyuñca recayet | recakena tu saṃyukto jīvo gacchati vai śivam || etatsarvaṃ samākhyātaṃ saṃkṣepena tu vistarāt | sattvānāñcaiva ūrdhvatvaṃ pūrvaṃte? kathitaṃ mayā || svayameva tu tāṃ paśyeddehī viśvacatuṣkalam | ayanau dvau tu viṣuvau mārgavitpaśyate sadā || kṛtvā yoge purāvatsa pūrakaḥ kumbharecakaḥ | pūrvato bhayamuccārya arcayeta hyanukramāt || namaskāreṇa yāgānte mūrdhnikṣārabhyadāpayet | sūryasya grahaṇe vatsa pratyakṣaṃ hyarcanaṃ smṛtam || iti kālottare pratyakṣayajanonāmapañcaviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || śivāgnau pañcavaktrāṇi śivasadbhāvamuttamam | kasmiṃ kasmiṃstadāvavaktre ācārya paśupāśahā || kathaṃ kathaṃ tu saṃskāraṃ kasminyāyāni juhṇati | kasminkaroti yajanaṃ kasminpūrṇāhutiḥ smṛtaḥ || p. 20a) kasmin vaktre punaḥ pāpamātmānaṃ ca viśodhayet | etatsarvaṃ samāsena bhagavānvaktumarhasi || īśvara uvāca || pāśaḥ pāśeṣu yatproktaḥ pūrvavaktraṃ prakīrttitam | saṃskāraṃ cottare vaktre jananaṃ paścimena tu || prāyaścitta vidhānaṃ tu vaktre'smindakṣiṇe smṛtam | ūrdhvavaktre mahāsena tasminpūrṇāhutiṃ smṛtam || na pāṇipādapṛṣṭheṣu āhutyāṃ saṃpradāpayet | vaktrasaṃskāra tatvajñā ācāryā mokṣakārakāḥ || evaṃ saṃskārasaṃdigdhe ācāryastu na saṃskṛtaḥ | punarāyantya saṃskārāḥ satyaṃ vatsa vadāmyaham || iti kālottare śivāgnisaṃskāro nāma ṣaḍviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi aṣṭadhā pratyayo yathā | agniprajvalanañcaiva vṛkṣālabhanameva ca || pakṣānāṃ stobhanaṃ caiva mahāpātakanāśanam | viṣasaṃkrāmaṇañcaiva nirbījīkaraṇaṃ tathā || jvaragrahavināśaṃ ca pratyayā aṣṭavidhāḥ smṛtāḥ | evaṃ jñātvā vidhānena khyātiḥ sarvatra jāyate || praṇavādyagni madhyastho hakāro hrau tathā punaḥ | ādimantaṃ punaścānte anāgnerjvalanaṃ hitam || agniṃ srotasi saṃyojya sahasrodghātasaṃyutam | pañcākṣara prayogeṇa jvalatyevaṃ na saṃśayaḥ || ukāraḥ sarvatodhastādokāraścārdhasasthitāḥ | hokāramadhya yuktastu praṇavādyanta pīḍitam || p. 20b) pūrvavatsaṃprayoktavyaṃ prayogābhuvidurlabhāḥ | śanaiḥ saptatirudghātairgalaṃ cāmriyatedrumaḥ || bhūyaścāpyāyanaṃ tasya vāruṇaśrotrasaṃsthitam | sa jīvati punarvṛkṣo yathā pūrve tathaiva saḥ || tādṛśaiva punaścāsya kintureka vivarjitā | āpyāyana vidhirhyeṣa pañcadhā bindudīpitāḥ | īśa hakārādi śambho madhye vahnistathā parā || prayogo viṣuve kāle pāśānāṃ stobhakarmaṇi | śataiḥ saptatirudghātaipratatyeva na saṃśayaḥ || punaścotthāpanaṃ tasya yathā bhavati tacchṛṇu | ikārādyanta yuktena hyemadhye tu niyojitā || praṇavādyaṃ bindusaṃyuktaṃ namontena tu vāruṇe | utthāpane prayoktavyaṃ sarvabhūteṣu tattvavit || sanniviṣṭa sa hūṃ bījā hakārādyantasaṃsthitam | pūrvavan madhyaṃ saṃsthasya vāyubindusamanvitaḥ || dadasyārohaṇe proktā gutuvaṃ jāyate yathā || śrūya eva pravakṣyāmi laghutvaṃ yena jāyate | ukāra sahakāraśca hyaikārehaṃ namastathā || tulā puruṣa yogoya mudghātenā yutena tu | sahakāra yakāraśca īkāreṇa tu dīpitam || hro hro madhye hrī namaścānte vāruṇena tu buddhimān | udghātāṣṭamanenaiva viṣasaṃkramaṇaṃ dhruvam || yathāgni jvalane dṛṣṭvā nirbījīkaraṇaṃ tathā | śanaiḥ pañcabhirudghātairviśeṣo'travidhīyate || uṃkāramādinaṃ kṛtvā hūṃkāraṃ tadanantaram | hrauṃ hraṃ pūrvaṃ namaścānte grahāṇāṃ nāśane hitam || p. 21a) yogantu viṣuve kāle udghātāṣṭaśate tu | praṇavādi tato hūṃ ca phaṭ hauṃ phaṭ tathā punaḥ || hūṃ phaṭ tathā phaṭ bhūyaḥ phaṭ phaḍeti ca vāruṇe | udghātāṣṭaśate naiva kṣipraṃ nāśayate jvaram || aṣṭānāṃ pratyayāmāntu prayogaṃ kathitaṃ mayā | evaṃ jñātvā tu medhāvī karmakuryādyathepsitam || pūjyate śiva lokeśaḥ pratyakṣaśca sadābhavet | pratyayo naiva mokṣaṃ vai jñātvā sidhyanti nānyathā || ihalovetsiddhirbhinnadehaḥ śivaṃ vrajet || iti kālottare saptaśatike'ṣṭapratyayo nāma saptaviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || naiṣṭhikānāntu sarveṣāṃ vidhiṃ brūhi maheśvara | nivarttanaṃ kathaṃ teṣāṃ kathayasva yathārthataḥ || īśvara uvāca || liṅgoddhāraṃ pravakṣāmi naiṣṭhikānāṃ tu ṣaṇmukha | nivarttanaṃ hi tatteṣāṃ pravakṣyāmi samāsataḥ || trirātraṃ pañcarātraṃ vā kṣapayitvādhivāsayet | pūrvoktaṃ tu vidhi kṛtvā nyasantu nivarttayet || yonicakraṃ nyasettatra vidhi dṛṣṭena karmaṇā | aṣṭāraṃ cakramālikhya nābhidvayasamanvitam || viparītaṃ yojayitvā japenmantraṃ tu naiṣṭhikam | pañcapañcāhutiṃ dadyānnaiṣṭhike tu yathākramam || hṛnmantreṇa tu dātavyaṃ saṃhāreṇa tu buddhimān | p. 21b) evaṃ kṛtvā yathā pūrvaṃ yajanaṃ tatra naiṣṭhikam || iṣṭasaṃhārikā skandatsa tatvā vai naiṣṭhikasyat | sṛṣṭisaṃntu kṛtvā sidhyanti naiṣṭhikāḥ || āsakto viṣayī vāpī karmadoṣairna lipyate | idaṃ te kathitaṃ vatsa saṃnyāsaṃ tu viśeṣaḥ || upasannāstu ye cānye taiṣāṃ caiva nivarttanamiti || iti kālottare mahātantre naiṣṭividhiraṣṭāviṃśatitamaḥ paṭalaḥ || īśvara uvāca || acchiṣṭikaṃ pravakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ | śivāgniṃ jalayitvā tu śiva paścādviśodhayet || śṛṅgo? mayāmbubhiśodhyaṃ bhasmasnānaṃ yathāpurā | gandhaipuṣpairalaṅkṛtya astrabījena śodhayet || iṣṭasaṃhārikaṃ kṛtvā ūrdhva pādau niveśayet | darbhāstaraṃ purā kṛtvā astraṃ vinyasya sarvataḥ || astreṇa jvālayedvahniḥ samantātsusamāhitaḥ | candanāgarukāṣṭhena tilasarpiḥ samanvitā || vidyamānena sa sarvamiteṣu yatheṣṭayā | āgneyī dhāraṇāddhyātvā dehe astreyā mantravit || dīkṣitottara kāle tu samayāgho vilaṅghayet | devasyātha gurorvāpi mahāpātakameva ca || amuktāḥ saṃśayāye'pi ye cānye samalātmakāḥ | teṣāṃ pāpāpanudaye a * ṣṭa kathitaṃ guha || svasaṃjñālayamāpadye samayāyeṣu laṅghane || caisāḥ saṃjñāśca saṃyogo grahaṇaṃ pūrvadbhavet | p. 22a) evamanteṣṭi yasyeha kriyateṣṭi vidhānataḥ || sarvapāpavinirmuktaḥ śivaṃ yāti viśuddhavat | iti kālottare mahātantre saptaśatike'nteṣṭikonatriṃśattamaḥ paṭalaḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi astrayāgaṃ samāsataḥ | astrayāgaṃ tu chidraghnaṃ pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ || pūrvokte bhūtale śuddhe gomayenānu lepite | mantra dravya samāyuktaṃ kalaśaṃ vāri pūritam || īśānyā sthāpayedvikṣu nirvighnakaraṇaṃ śubham | tataḥ padmaṃ samālikhya sthaṇḍile vā samarcayet || rajāṃsi vahavo vighna nirvighnaṃ sthaṇḍile guha | tasmāt sarvaprayatnena astrayāgaṃ tu sthaṇḍile || sarvatra vihitaṃ śāntaṃ sthaṇḍile yāgamuttamam | prākāraṃ karṇikā padme dharmajñānādimeva ca || vairāgyaṃ caivamaiśvaryaṃ śaktayaśca tathaiva hi | gandhapuṣpopahārādyairbhaktena vidhivatsadā || tena kurvīta matimānprākāreṇa susaṃyutaḥ | astraṃ pāśupataṃ divyaṃ sthāpayetkarṇikopari | aṣṭātriṃśatkalairyuktaṃ purākṛtvā tu vinyaset || astraṃ diśāsu vinyasya prākāraṃ vidiśā kramāt | astrapīṭhamidaṃ śreṣṭhaṃ nicchidrakaraṇaṃ param || bāhye kurvīta vajrādyā daśadikṣu sama * ntaḥ | vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍaṃ ca khaḍgaḥ pāśaṃ tathā kramam || gadātriśūlaścakrañca padmaṃ caiva yathākramam | p. 22b) nyasetpāśupate naiva prākāreṇa samantataḥ || pūjanaṃ cāgni kāryaṃntu? diśābhāgaṃ prakīrttitam | vṛttakurvīta kuṇḍaṃ tu tasyorddhaṃ caturaṅgulam || caturasrasamāyuktaṃ hastamātraṃ samantataḥ | sarvakarmakadhṛttaṃ tu astrayāgaṃ viśeṣataḥ | sthaṇḍile rajapāte ca kuṇḍaṃ kuryāt sa lakṣaṇam | śodhanaṃ tasya kurvīta prākāreṇa tu ṣaṇmukha | jananaṃ niṣkṛtiṃ caiva vidhiṃ kuryādyathā kramam? || homaṃ kurvita matimānśāstradṛṣṭena karmaṇā | mahāpāśupataṃ divyaṃ prākāraṃ puṇyameva ca || vajrādyāstu tato hutvā bhage pūrvaprakalpite | huṃ phaṭ vauṣaḍantena pūrṇahutyāṃ prakalpayet || nyasetprākārajāṃ yoniṃ bindusthāne vicakṣaṇaḥ | tatrasthā karṣaṇena prākāreṇa na saṃśayaḥ || adhikārādi homaṃ tu āhutyā viṃśatriṃśati | śatamaṣṭottaraṃ pūrṇaṃ mahāstreṇa tu pātayet || astra dīkṣā samāpyeta sarvacchidranikṛntanī | yojayecchivatattvasya nirvāṇakaraṇaparā || tatobhiṣekayetkumbhaiḥ pūrvoktasya prakalpitaiḥ | vināyakagrahādīni naśyante nātra saṃśayaḥ || iti kālottare mahātantre saptaśatike'strayāgastriṃśattamaḥ paṭalaḥ || p. 23a) caturasrārdhacandraśca tryaṃśaṃvarttulakaṃ tathā | śūnyaṃ vajāṅka śṛṅgāṭā śūnyañcaiva prakīrttitam || pītaṃ raktaṃ tathā śuklaṃ kṛṣṇaṃ ceti yathākramam | yo vetyevamimāṃ tattvāṃ tattvavidbhiḥ sa *? ttaraiḥ || samasta vyastabhāvena samādhiṃ yo'bhyasedguha | ihoṣma na phalaṃ tasya acireṇa na saṃśayaḥ || pañcāvasthā sutattvajñāḥ svabhāvastejasaṃyutaḥ | dhyātvā metā vrajenmūrdhni tasmiṃścittaṃ nivedayet | stambhanā vyāpanotkarṣa vidveṣoccāṭanāni ca || prīti saṃjananaṃ saumyaṃ yattiṣṭanti ṣaḍānana | bindusthaṃ tritayaṃ dhyāyet siddhikarmasamāhitaḥ || ātmanaḥ pañca īśañca ekokṛtya ṣaḍānana | ākārādyā ukārāntā napuṃsakavivarjitāḥ || ātma tattveśvarā hyete pañcayugmaḥ prakīrttitaḥ | śodhayitvā purāvatsa bhūtāditi catuṣṭayam || bhūtabhāvaṃ tathā tattvaṃ bījaṃ caiva yathākramam | gandhaṃ rūpaṃ rasaṃ caiva śabdaṃ sparśaṃ ca pañcamam || tanmātrā sahitā hyete homayeccānupūrvaśaḥ | gandhabhūtāni hotavyā rasobhāva ṣaḍānana || tejastatvāḥ samākhyātāḥ sparśa bījāni homayet | śabdaṃ śabde tu saṃpādya hṛdināmapuṭīkṛtam | svamānasarvatatvānāṃ homayeccānu pūrvaśaḥ | p. 23b) kṣityādyāścaiva dharmādyā ākārādyāstathā svarāḥ || vihitaṃ sarvatantreṣu idaṃ saṃskāramuttamam | hrāṃ hrīṃmiti plāvayet | hrīṃ hramiti śodhayet | hrūṃ hrīmiti plāvayet | hyaiṃ hlāmiti sthirobhavet || mitrāvibhedanatsyeṣāmevaṃ? kṛtvā idaṃ karmagranthabhedā samādhā? kramāt | vāmayāyojanaṃ kṛtvā jyeṣṭhā yāstu viyojanam || raudraṃ cotkarṣayedūrdhvaṃ vinyaseccānupūrvaśaḥ || iti kālottare mahātantre saptaśatike ekatriṃśattamaḥ paṭalaḥ || kārttikeya uvāca || kathaṃ haṃsasya saṃcāra dehamadhyavyavasthitam | etatsarvaṃ samāsena kathayasva yathārthataḥ || īśvara uvāca || śṛṇuskandapravakṣyāmi haṃsacāravidhikramam | iḍā vai vāmanetrantu suṣumnā dakṣiṇena tu || karṇa nāsikādantya?sthikapāle piṅgalāsmṛtā | hastapādahṛdijaṅgastanapādabhujadvaye || gāndhārī kurute nitya sarvayorubhayorapi | hastinī vṛṣaṇe liṅge pūṣā ca udare gude || yaśā ca nakha sarveṣu romakūpetvalaṃbuṣā | kūrma caiva kaṭipṛṣṭhedhadhvinīti kṛkāṭikāḥ | asthimajjekaṃ caiva vasedante ca śaṅkhinī || iḍāyāṃ jāgrato caiva vipulāsvayate guru | suṣumnā paśyate svapnaṃ dakṣiṇaṃ netramāśritāḥ || retomuñcati gāndhārī mūtrañcaiva tu hastinī | purīṣañcaiva pūṣā ca ratiṃ kāle yathā tathā || alaṃbuṣā kuhūścaiva vaktrāṇāṃ pipāsitā | p. 24a) śaṅkhinī pibate toyaṃ sadyoni sarva eva hi || iḍāyāṃ karṣaṇe caiva koyaṃ caiva tu piṅgalā | viśādantu suṣumnā ca gāndhārī bhayamāśritā || hastinī hasate caiva pūṣā ca śabdamāśritā | paśyate ca yaśā nāḍī rasaṃ caiva alaṃbuṣā || purīṣaṃ marudvaktrā ca gandhamāghrātaśaṅkhinī | iḍā nāḍī sthitā prāṇe apāne caiva piṅgalā || samāne tu suṣumnāyā gāndhārī tu udānajā | vyāne tu hastinī nāma nāge pūṣā samāśritā || kūrmaṃ caiva kuhūnāma kṛkare tu alaṃvuṣā | devadatto marudvaktraḥ śaṅkhinī tu dhanañjayaḥ || mṛtyukāle ca vai nāśaśvasate ca muhurmuhuḥ | dīrgho ghurughurā śabdaṃ devadatto vijṛmbhati || dhanañjayaḥ sthito ghoṣe mṛtasyāpi na muñcati | itye tadvāyuvṛndastu hṛdi sarvasya saṃsthitaḥ || pūyākārasamānantu adhonāḍī vyavasthitaḥ | iḍāyāṃ pitṛlokaṃ tu piṅgalāyāntu candramāḥ || suṣumnāyāṃ sarvalokaṃ gāndhārī kṛmikīṭajā | hastinyāṃ rakṣasāṃ lokaṃ pūṣāyāṃ narakaṃ dhruvam || kharoṣṭrāścaiva jāyante bhānola * * * * * | śūlī?haṃsacālaṃ tu mokṣadvārapradāyikā | hakārāgni pradīpyante vajreṇa haṃsavarttate | kudvaśamivaśailakālāgni rathacediṇī || cālayedvaitribhuvanaṃ punarvaibhavabandhanāt | suṣumnā devatāyānaḥ piṅgalā asuraṃ puram || iḍāyāṃ mānuṣaṃ lokaṃ gāndhārī kṛmi saṃbhavā | p. 25) hastinī pretalokaṃ vai plavācanarakaṃ dhruvam | itye teṣāṃ gatirbhāvaṃ mokṣabhāvaścamekataḥ || ata ūrdhva na vidyante sadyadvāraṃ praśasyate || kuryāvasthasya devīnāṃ ajānādīniyaṃ budhaḥ | na bhūyojanmasaṃbhavaḥ || iti kālottare mahātantre saptaśatike haṃsācāro nāma dvātriṃśattamaḥ paṭalaḥ || p. 26) oṃ namaḥ śivāya || sarvajñastṛptimānnityaṃ bodha svātantryasaṃyutaḥ | aluptavibhavo'nanta śaktirvijayate śivaḥ || atha nityādikaṃ vakṣye saṃkṣepādalpadhīrhitam | tatra prātaḥ samutthāya hṛdidhyātvā maheśvaram || bahirgatvā śucau deśe tṛṇācchannamahītaleḥ | visṛjenmalamūtrādi gurvādī nāmasanmukhaḥ || divottarānanomaunīrajanyāṃ dakṣiṇāna *? | dakṣakarṇopavītaśca nāsāgro vyagralocanaḥ || pāyuṃ visṛjyaloṣṭhādyaiḥ śaucaṃ kuryānmṛdājalaiḥ | ekāliṅge gude pañca daśavāmakare mṛdaḥ || umayoḥ saptasaṃyojyāḥ pāde haste sakṛtsakṛt | ācamya śodhayeddantācihitairdantadhāvanaiḥ || muktayeṣṭāṅgulaṃ tacca bhuktaye * *? śāṅgulam | yadvā brāhmaṇarājanya vaiśya śūdrāntyajanmanām || diśā narāsta muniḍū? parvabhirddantadhāvanam | pratipannavamīṣaṣṭhīṣu nudatairnataiḥ || yadvāsyaṃ ravigaṇḍūṣaiḥ saṃśodhyasnānamācaret | tacca vāruṇamāgneyaṃ māhendramārutaṃ tathā || pārthivaṃ gauravaṃ māntre kāpilaṃ mānasaṃmatam | athodaśaśatikam p. 1a) oṃ namaḥ śivāya || kārtikeya uvāca || alpagranthaṃ mahārthaśca padārthānekasaṃkulam | tvayoktaṃ pārvatīśāna sūtramātraṃ prabho mama || na jñātaṃ tatvato deva tatvaṃ kālākhya * * * | alpagranthaṃ mahārthatvādati guhyavyavasthitam || manujānāṃ hitārthāya brūhi me parameśvara | mahāmohabhibhūtānāṃ kṣuttṛṣṇāṃ ca pariplutām || saṃjñāmātreṇa mugdhānāṃ paśūnāṃ pārthi * pateḥ | netrasyonmīlanaṃ śaṃbho tatvārthe na kuruṣvame || mantrārthañca yathāvasthaṃ yathā sthāne ca ye sthitāḥ | svaramātrā vibhāgena nyasyante tatvasaṃyutāḥ || tatvaṃ tu kathayaśaṃbho kasminsthāne tu saṃsthitam | punaḥ sarvagataṃ devaṃ kathitaṃ vyāpakaṃ tvayā || brahmasthaṃ ca śivāṅgasthaṃ bhūtasthaṃ parameśvara | astrasthaṃ tu vinirdiṣṭaṃ kathitaṃnāvadhāritam || śāntaṃ sarvagataṃ śūnyaṃ vyāpinaṃ bahudhā sthitam | ekantu bahudhā deva kathitaṃ tatvamīśvaram || pañcoddhātāstvayā śambho pṛthagbhūtāśca varṇitāḥ | śodhanaṃ teṣu kartavyaṃ bhūteṣu parameśvara || pañcaiva caturaścaiva ayaśca dvayameva ca | śūnyaṃ sarvaṃ nirālambaṃ vijñānaṃ kevalaṃ sthitam || etanmohakaraṃ deva praśnārthaṃ parameśvara | prasphuṭī kuruṣva sarvajña svalpagranthārtha mohitām || kathaṃ śūnyaṃ nirālambaṃ vijñānasthaṃ bhavetprabho | vijñānaṃ sakalaṃ proktaṃ matrame saṃśayo mahān || prakṛyāntastha mamṛtaṃ śravantaṃ cintayetkatham | amṛtaṃ prakriyāyāntu yatrasthaṃ sa vyavasthitam || katarāsā mahādeva prakṛyā parameśvara | p. 1b) yasyānte saṃsthitaṃ sotha amṛtaṃ mṛtyunāśanam || mṛtyuśca parameśāna katidhāsaṃvyavasthitāḥ | yaṃ kintu nāśayate deva prakṛyānta sthitaḥ prabhuḥ || śravantaṃ kuru deveśa cintitavyantu sādhakaiḥ | etadguhyataraṃ śaṃbho kathayasva prasādataḥ || hṛtpadmasya ca vinyāsaṃ sūcitaṃ parameśvara | saṃjñā bhedena deveśa omityakṣarasaṃsthitam || na jñātaṃ teṣu bhedoyaṃ mudvātānāṃ? pṛthakpṛthak | sūta?śuddhi vidhānena āyāmena maheśvara || akārañca ukārañca makārākṣarameva ca | pūryaṣṭakañca tanmātraṃ bheditaṃ na prakāśitam || akāraṃ katidhā jñeyamukāraṃ ca maheśvara | makāraṃ tatvato brūhi pratyavasthaṃ hyumāpate || turyātītaṃ paraṃ devaṃ caturthaṃ yatprakīrtitam | tasyopari sthitaṃ śāntaṃ nādarūpaṃ sadāśivam || eteṣāṃ pravibhāgantu brūhi metajjagadīśvara | yena jānāmyahaṃ śambho samādhiṃ mṛtyunāśanīm || mūrtteśca grahaṇaṃ brūhi kāvyamūrttiḥ prapaṭhyate | sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ devaṃ nyāyakaṃ kathitaṃ purā || sthūlaṃ śabdamiti proktaṃ sūkṣmaṃ cintāmayaṃ bhavet | cintayā rahitaṃ devaṃ kathitantu parāparam || sthūlaṃ katividhaṃ jñeyaṃ śabdamuccāra * * me | * * * parameśāna cintayā yatpravartate || cintā kati vidhā deva rūpaṃ tatvaṃ ca kīdṛśam | rūpalakṣaṇahīnaṃsya grahaṇaṃ cintayā katham || cintayā rahitaṃ cānyaṃ kathaṃ vijñoyate prabho | etatsarvaṃ sureśāna padārthārthaṃ mahārṇavam || kathayasva viśeṣeṇa bhaktāya parameśvara | p. 2a) snānādhyāyaṃ tvayā coktaṃ bhasmakarpūraṇaṃ prabho || kathitaṃ lokanātheśa namayā cāvadhāritam | yajanaṃ devadevasya saṃkṣepeṇa tu varṇitam || anantaṃ kamalaṃ śaṃbho dharmādyairvidhṛtaṃ param | kathitaṃ devatānanda vidhipūrvaṃ viśeṣataḥ || śaktivyūhaṃ ca me brūhi spaṣṭārthena sureśvara | etāni sarvatatvāni kathaṃ hṛdaya saṃsthitā || yajante parameśāna guhyametadbravīhi me | bījāṅkuraṃ purāśaktyā hyananta kamalaṃ tataḥ || purāśaktistu kā jñeyā bījāṅkura visarpiṇī | mayā kurvīta deveśa anantaṃ kamalaṃ prabho || atyepyevaṃ paṭhantīha sutraṃ sutra vidojanāḥ | bījāṅkuraṃ purāśaktyā ananta kamalaṃ bhavet || pādadvayasya deveśa nirṇayaṃ brūhi me prabho | ante cānantakaṃ kuryātkrameṇa kathitaṃ prabho || kīdṛśonantaka sutrayatkrameṇa vidhīyate | agnikāryavidhiścaiva saṃkṣepeṇa tu varṇitaḥ || ullekhanādikaṃ karma tathā cābhyukṣaṇaṃ punaḥ | garbhādhānādi jananaṃ saṃkṣepeṇa tu varṇitam || āhutīnāṃ prayogantu bahudhā saṃvyavasthitam | na jñātaṃ svalpamuktatvādbahukarmmakaraḥ prabhuḥ || āpyāyana vidhiṃ caiva ta * * * * * śedi | puṣṭyarthañca viśeṣeṇamāraṇoccāṭamohane || stambhane caiva sādhyānāṃ āveśagrahamāsane | dīkṣākāle ca pāśānāṃ kathamantrā bhavantite || dīpanaṃ bodhanaṃ caiva tāḍanaṃ malanāśanam | mantraṇāṃ tu kathaṃ deva vibhāgaṃ bhavate prabhoḥ || svalpatvānna tu vijñātaṃ mantrāvahvartha jātayaḥ | p. 2b) karmanānāvidheste tu yajānte? sādhakādibhiḥ || ekarūpāśca te śaṃbho kathaṃ kāmaphalaḥ pradāḥ | maṇḍalasya pramāṇantu dvārakośasamanvitam || garbhapadmapurāvyoma kiṃ * * * * * dvibho | dalopadalamāntantu kesarāṇāṃ vinirṇayam || karṇikāyāṃ pramāṇena kathaṃ te tu vyavasthitāḥ | vidhyantara pramāṇantu rajasāṃ lakṣaṇaṃ katham || pātanīyaṃ viśeṣeṇa puṣṭyarthe śāntimāraṇe | sthūlaṃ sūkṣmataraṃ deva hīnā rekhikā yadā || guṇadoṣau bhavettasya kaścātra parameśvara | kathaṃ dīkṣā prakartavyāḥ sādhakādiṣu deśikaiḥ || eka tatve sthitāḥ pañca tatvaṃ vai pārthivādayaḥ | na jñātaste mahādeva dīkṣākāle hyupasthite || pṛthivyāḥ kataraṃ tatvaṃ mayāṃ caiva tathottare | tejo vāyuḥ khamūrttīnāṃ ke bījāḥ parikīrtitāḥ || kathaṃ sarvāṇi tatvāni teṣu vai saṃvyasthitāḥ | na jānāmivadeśāna vyākulatvādumāpate || dīkṣākāle kathaṃ sādhyāstatvā tatvāntare sthitāḥ | valāvatve tu tatvānāṃ kathaṃ bhavati śaṅkara || sarve sarvagatāḥ proktāḥ sarve sarvajñabhāvitā | vyāpakā vimalāśuddhāḥ kathaṃ teṣāṃ tu śodhanam || aśuddhāke samuddiṣṭāḥ śuddhāvāke maheśvara | āgopālāṅganāvasthaṃ vyāpinaṃ kathitaṃ tvayā || nādānte paramaṃ devaṃ kathaṃ vā śuddhasaṃsthitam | etanmohakaraṃ deva praśnārtha vada me prabho || kathaṃ śuddhamaśuddhaśca mantratvaṃ ca? kathaṃ bhavet | p. 3a) yena jānāmyahaṃ dīkṣāṃ nirvāṇaphaladāyikam || sarve śuddhā vinirdiṣṭāstatvāstatveśvareśvarāḥ | aśuddhāstu punaste vai kathaṃ yujyanti cādhvare || nivṛttiḥ pṛthivī proktā bhūtākhyā sā prakīrtitā | saghno jāta iti prokta brahmatve saṃvyavasthitāḥ || kathaṃ vā śuddhamityuktaṃ śuddhā devī maheśvarī | hṛdayena samākhyātā ta * * * mahāprabhoḥ || brahmatatvasya deveśa kathaṃ śuddhirvidhīyate | hrasvabījaṃ bhaved brahma hrasvākāraṃ tayā prabhoḥ || kathaṃ lokasya muktyarthaṃ pṛthvī bījaṃ maheśvara | ko viśeṣo bhaved deva bījānāṃ surasattama || nivṛttiḥ pṛthivī sadyarātmatatvaśca gīyate | varṇitaṃ bahubhirbhedaistatvabhedaṃ sureśvara || pratiṣṭhā bhavate āpo bhūta śaktistu saṃsthitā | śirasā sā tu hotavyā kathitaṃ parameśvarā || vāmadevaṃ bijānīyāddhrasvamīkārasaṃsthitam | kathaṃ saṃśodhanīyastu śuddho devo nirañjanaḥ || vidhyate'to mayīkhyātā kalāsaṃbhūtasaṃsthitā | aghoraṃ pañcamaṃ viddhi hotavyaṃ ṣaṭkasaṃyutam || kathitaṃ pārvatīśāna sā śikhāparameśvarī | kathaṃ viśodhanīyaṃ svaṃdīkṣākāle hyupasthite || vāyuśāntiḥ samākhyātā bhūtaśāntī vyavasthitam | puruṣaṃ taṃ vijānīyādekārākṣarasaṃsthitam || hotavyaṃ kavace naiva kathitaṃ parameśvara | śāntyatītaṃ paraṃ vyomamākāśaṃ parikīrtitam || tathāpi devatānandanamayā cāvadhāritam | prasādaḥ kīdṛśo deva sarvajñaḥ parameśvaraḥ || p. 3b) vyāpinaṃ vyāpakaṃ śuddhaṃ mahāśuddhantu tatsmṛtam | vahvakṣaraṃ prabhedena bahudhā kathitaṃ tvayā || na vijñātaṃ mayā śaṃbho tasya devasya nirṇayam | prasādeti ca deveśa saṃjñāyai kiṃ vibhāvyate || anāmakasya devasya nāmakaiḥ kiṃ prayojanam | kokilā?statra saṃsthātuṃ kevarṇāḥ parameśvara || kiṃ rūpāḥ saṃbhavaṃtyete dīkṣākāle hyupasthite | sakalaṃ paramaṃ tatvaṃ sarvavyāpī jagatprabhum || kathitaṃ lokamuktyarthaṃ parameśaṃ mahāprabho | paśuṃ tatvaṃ tvayā proktaṃ pratitatvaṃ ca śaṃkara || etanmohakaraṃ deva vākyaṃ durbhedyamuttamam | ekaikasya śataṃ homyaṃ bījānāṃ parameśvara || caturṇāṃ saptavargantu jananādi vivarjitāḥ | pañcamī caiva hotavyā prasādena tu varṇitām || evaṃ pañcaśatānyāhuḥ kathitāni purā vibhoḥ | jñānena devadevena deśikasya tu śaṅkara || prāyaścittaṃ kathaṃ tasya pravartatīti dakṣaha | etaccitrakaraṃ praśnaṃ māṃ prabodhaya sarvadā || astu bījena deveśa homayeccānu pūrvaśaḥ | kathaṃ vai yojanenteṣu mantreṣu saṃpravartate || alpākṣara mahārthatvātkathaṃ bhāva dhāritam | ekaikasya śataṃ homyaṃ śatāni pañca homayet || paścātpūrṇāhutiṃ daghnātprasādena maheśvara | prāyaścitta viśuddhyarthaṃ ekaikāṣṭāhutiḥ kramāt || astu bījena saṃyuktā homayeccānupūrvaśaḥ | evaṃ samāpyate dīkṣā jananādi vivarjitā || hute naiva tu mucyante sādhakā janma bandhanāt | etaccitrakaraṃ deva vākyametadudāhṛtam || p. 4a) jñāne naiva tu deveśa prasāde vyāpake śive | prāyaścittāḥ prajāyante etanme brūhi śaṅkaraḥ || kathaṃ bījāstra yogena yujyante sa maheśvara | bhūtasthañca maheśāna brahmasthaśca mahāprabho || aṅgasthaḥ sarvadhaṃ deva yujyate ca śivādhvare | ete saptadaśoktā vai tvayā śodhyā maheśvara || na te jñātā mahādeva yathā mucyanti cādhvare | hute naiva tu mucyante sādhakāḥ pāśamokṣitāḥ || rahasyaṃ kathitaṃ sarvaṃ mantrāṇāṃ parameśvara | sarvasaṃskāraśuddhasya śivatva pratipāṭanāt || tathāpi na bhavecchuddhiryāvadyogaṃ na vindati | vidite parame yoge tadā mokṣo viddhiṃyati || evaṃ vai vyākūlaṃ cittaṃ praśnādupahateṃdriye | tathā vadatvaṃ me nātha yathā niḥsaṃśayo bhavet || saptadaśānāṃ sādhyānāṃ svabījāke prakīrtitāḥ | yena śuddhirbhavetteṣāmupāśitāṃ tu śaṅkara || ekaikasya tu mantrasya śodhanaṃ bahudhā prabhoḥ | kathitaṃ devatānanda na me jñātaṃ hi tatvataḥ || arcanaṃ prokṣaṇaṃ caiva tāḍanaṃ ca tathaiva hi | saṃhāraṃ caiva saṃyogaṃ nikṣepaśca maheśvara || uddhāraṃ caiva pāśānāṃ mekasya prakīrtitam | hṛdayena mahādeva uktaṃ te pārvatīpate || tathāpi na bhaved vyaktistatva dīkṣā viśodhane | sva tatve cāhuti śatamuktaṃ te parameśvara || sva tatvaṃ na mayā jñātaṃ saṃdigdhārthaṃ hyumāpate | yasyāhuti śataṃ deva hotavyaṃ tu śivādhvare || hṛdayena tatoddhāraṃ kathitantu manukramāt | tadevānukrama brūhi yena jānāmyahaṃ prabho || p. 4b) śivādhvara vidhānena paśupāśavibhedakam | uddhāraṃ prokṣaṇaṃ caiva tāḍanaśca viśeṣataḥ || saṃhāreṇa samāyuktaṃ kathitaṃ cānupūrvaśaḥ | etadbhāntikaraṃ yogaṃ na mayā cāvadhāritam || pūrvaṃ hṛdaya muktaṃ tu sarva karmakaraṃ prabhoḥ | prasādaśca punaścoktaṃ phaṭkāraṃ tadanantaram || abhinna bhedanaṃ caiva mantrāḥ saptādaśa prabhoḥ | yena vijñāyate yā śuddhirvai pārameśvarī || tatve tatve sthitaṃ karma vyākhyātaṃ nāvadhāritam | alpabuddhā na me sarve sarva tatvārtha śodhanam || na jñātaṃ parameśāna svalpasaṃjñārtha mohanāt | kathaṃ pañcasu bhūteṣu dhāraṇāsaṃhiteṣu ca || brahmākṣaravibhedena prasādortha yutena ca | pūrṇāhutistu dātavyā mayā mokṣo vidhiyate || evaṃ vyavasthito deva uccāṭana bhavasthitam | kathaṃ buddhāmyahaṃ śambho bījānāṃ tatva kalpanā || ye bhūtā dhāraṇāste tu kalāstāḥ vaktasaṃsthitāḥ | brahmatvaśca punasteṣāṃ kathaṃ bhavati śaṅkaraḥ || śuddhābrahmāḥ samuddiṣṭā aśuddhā bhūtajātayaḥ | pūrvatatve samākhyātāstvayaiva parameśvara || kalāstā vyaktasaṃjñāstu tāsāṃ śuddhi kathaṃ bhavet | ye noktantu tvayā sarva ṣaḍaṅgena tu śodhanam || aṅgāstu sakalāḥ proktāḥ kalāḥ sūkṣmā nirañjanāḥ | evaṃ viloma kathitaṃ svalpaprajñāyu tasya me || yāstāḥ kalāḥ pūrāśambho mokṣadāḥ sarvavarṇitāḥ | taistu tatvaṃ sthitaṃ deva sarvavyāpī sadāśivam || bhūtādhāramidaṃ sarvaṃ bhūtāśca dvividhāprabho | p. 5a) sthūla sūkṣmā vinirdiṣṭātpūrvatantre maheśvara || pañcarūpā samākhyātā pṛthivī ca svadhāriṇī | āpaścaturguṇāḥ proktāstejaśca triguṇāḥ prabho || vāyu dviguṇamityāhurākāśaścaika rūpadhṛk | ete sthūlā samākhyātā bhūtābhūtesvareśvarāḥ || sūkṣmāḥ kalāstha nirdiṣṭā nivṛtyādiṣu śāntagāḥ | tatrasthāste mahābhāgāḥ kathitā hyavyayākṣayā || sthūlāvināśaṃ gacchanti caturdaśa guṇotkaṭāḥ | sūkṣmāstu viṣkatvā jñeyāḥ sarvajñāḥ sarvagāḥ parāḥ || mahāśuddhāśca bhūtāśca niṣṭhā paramatātvikāḥ | etannirvāṇamākhyātaṃ catuṣkantu sadāśivaṃ || tasya śuddhirvinirdiṣṭā hṛdayena maheśvara | etasmātkāraṇāddeva mahāmoha paraṃgatam || vibodhaya mahādeva spaṣṭajñātārtha codanāt | uktaṃ tvayaiva madhunāyogaḥ pāśanikṛntakam || viṣuvaṃ ca mahāyogaṃ saṃprāpyakona mucyate | yena vijñāta mātreṇa paśupāśa kṣayo bhavet || pṛthivyādyañjanādyaṃ vai śabdādi guṇavāyubhiḥ | mantrādhi deva cātmā ca jñātvā mucyati bandhanāt || mantrāstu dhāraṇākhyātāḥ śakrādyā vāyumantagāḥ | ete sthūlāvinidiṣṭā adhidaivāḥ kalāḥ smṛtāḥ || ādi tantre samākhyātā asmintantre tu anyathā | etasmānmohajābhāvājñātā vai parameśvara || pṛthvīmālokya bhāvena sarvagena viśudhyati | nirahaṃkṛta yogena punaḥ kasmāt pracoditam || cetācetasi saṃyojya dvirabhyāsi padoritam | dīkṣākāle mahādeva āyāme bhāskarasya tu || p. 5b) mucati nātra saṃdeho tvayoktaṃ parameśvara | cetā ceto na vijānaṃ dvirabhyāsa padaṃ tathā || āyāmaṃ ciava devasya bhāskarasya mahāprabho | yena mokṣo bhave kṣipraṃ sarvapraśamyahaṃ śubhaṃ || sūryasya grahaṇaṃ deva kathaṃ bhavati śaṅkara | viṣevena tu saṃyuktaṃ māyāmāṃsaṃ padesthitam || tadā cotkramate tanturyadi samyak prayujyate | etatprasārdha? kartavyaṃ samyagodhāya īśvara || manasā granthitā pāśāḥ putre? maṇi? gaṇā iva | *? ṇayuḥ? ketu vijñeyyasatyaṃ? vā kiṃ maheśvara || hṛtpadmādyā * * * *? manastaṃ tu sutānvitam |? etatsarva * * * * *? datvātpārvati *? ra ||##? hṛtpadmādyā vṛtatpadmaṃ * * * *? vidhīyate | etanmohakaraṃ sarva * * * * * *? prabho || prayogeṇa tu sūkṣmeṇa yoga? *? devaśaṅkara | divyena yogamārgeṇa preryate sa tu vyaktinā ||? taṃ viditvā maha * * * * * *? vāyumayaṃ * *? | viṣuvena tu yogena * * * * * * * * || * * * * * *? prāpyakona? * * * * * *? | yadyevaṃ bhavate sarva dikṣayā hi? prayojanam || dīkṣā vahne vidhā deva vi * * * * * * *? | * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? kathaṃ teṣāṃ bhaven muktirajñātvā vidhi pūrvakam | p. 6a) vidhirnānāvidhaḥ proktaṃ siddhānte bahuvistaraḥ || namayā vidite dena mahāmnāyā vimohakṛt | satrayāga vibhedena maṇḍalānāṃ vikalpanā || kathitaṃ parameśāna nānārūpa guṇākṛtiḥ | kṛtvā tu paramāṃ dīkṣāṃ paścāttatve niyojayet || evamuktaṃ tvayā śambho paścāt kiṃ tatva yojanāt | yadi dīkṣā na śuddhistu bhavate janmanāśanī || tadā tatve tu deveśa kinna pūrvaprayujyate | taṃ tu sarvagataṃ sūkṣmaṃ niṣkalaṃ hṛdi saṃsthitam || vyāpinaṃ mokṣadaṃ devaṃ kathitaṃ pārvatīpate | na tatvena vinā muktirna tatvena vināgatiḥ || na tatve vinā tatvaṃ yāti vai sādhakeśvara | tasmāttatvaṃ mayaṃ sarvaṃ yadudbhūtaṃ carācaram || te caiva kinna kurvīta ādau dīkṣo sūreśvara | yenoktaṃ te mahādeva mantra tatva viśodhanam || pūnardīkṣāṃ pravarteta yogajā tu kalādhvare | yogantu viṣuvaṃ prāpya kona mucyeta bandhanāt || bhitvārgatvāṃ nyased yoniṃ tatve tatvaṃ tu saṃdhayet | śaktyā tu saṃpuṭīkṛetya vauṣaḍantena niḥkṣipet || evaṃ tu sakalā dīkṣā pañca tatvātmikā prabho | kathayasva viśeṣantu yena bhrāntirna vidyate || spaṣṭena parameśāna āgamena vibodhame | yena jānāmi taṃ tatvaṃ dīkṣāstu bahudhā smṛtāḥ || paśorgrahaṇa mokṣastu yastvayoktaṃ pūrā naghā | pāśābhyantarabāhyāśca kasminsthāne susaṃsthitāḥ || kasmin sthāne tu tecchedyā sadyotkrāntiśca kīdṛśī | paśūnāṃ ca vinirdoṣaṃ kathayasva maheśvara || p. 6b) saṃjñā mātreṇa deveśa na me jñātaṃ surādhipa | tathā vadasva me nātha yathā saṃpratyayo bhavet || tvayoktaṃ pārvatīśāna muktinā pāśasaṃgraham | pāśāñca grahaṇaṃ kṛtvā na yettatvāntikaṃ padam || viṣuvena tu yogena brahmādyāśca śivāntikāḥ | ekatra samatāṃ yānti bhanyathā tu pṛthakpṛthak || ekatve naiva jānāmi devānāntu śaṅkara | śrayāṇāṃ parameśāna viṣuvena tu saṃyutām || punaśchedaṃ vinirdiṣṭaṃ śarāstreṇa tvayā prabho | katama * rāstrantu yena vicchedayet paśum || śarāhataṃ pūrvamākhyātaṃ santani na vyavasthitam | dvādaśonte adho nāde atra me muhyate matiḥ || tena hīnā na yāsyanti anyathā tu pṛthakpṛthak | tadā sā yujyatāṃ yānti samayai parivarjitā || samayāstu purāśambho śāstrānte paribhāṣita | tena hīnā kathaṃ yānti etanme brūhi śaṅkara || anirdiśyamavijñānaṃ āgamena vivarjitam | yatkṛtaṃ bhavane śaṃbho vyarthaṃ vai nātra saṃśayaḥ || āgamātparipattavyaṃ tvayoktaṃ pūrvaśaṅkara | taccāgamaṃ bhavecchārvaṃ pāśavicchedakārakam || evaṃ sthite mahādeva ki muktaṃ tu tvayā vibho | mūcyate nātra sandehaḥ samayaiḥ parivarjitaḥ || taduddiśya kṛtaṃ karmamokṣadaṃ tannasaṃśayaḥ | taduddeśakaṃ bhavecchāstraṃ kathaṃ vākya dvaye sthitam || uddeśaka kṛto mokṣastena hīno viparyayaḥ | athavā vidhivākyaṃ vā na jāne pārvatīśvara || p. 7a) atha vādaṃ bhaved deva tvayoktaṃ bhavati prabho | vidhivākyamiti proktaṃ sarvajñatvānmaheśvara || sūtradvayasya hetutvātpraśnadvayamudāhṛtam | avāparādho deveśa na kartavyaḥ kadācana || saṃsārasya vimuktyarthaṃ vyākulendriya gocaram | pṛcchāmitvāṃ mahādeva ajñānopahate mane || utkrānti naiva jānāmi yena coktva mate kṣaṇāt | utkrāma paramaṃ saukhyaṃ mṛtyukāle tu jāyate || yadā svacchandataḥ prāṇā gacchante parameśvara | tadā paramaduḥkhena na tu gṛhyeti sarvadā || etasmātkāraṇāddeva utkrāntiṃ brūhi śaṅkara | yathā jānāmyahaṃ tatvaṃ tathā vada surādhipa || uktaṃ te sūtramātreṇa namayā cāvadhāritam | hṛtpadmābhyāvattatpadmamana tantuṃ citānitam || taṃ dṛṣṭvā chedanaṃ kuryānmanovṛtyāmanaṃ chinet | etadvai sutraṃ mātraṃ tu uktaṃ tena mayāvṛtam || manase vamanaṃ chitvā jīvaḥ kevalatāṃ vrajet | kathaṃ manasya manasā chedo vai saṃpravartate || jīvoyaṃ kaśca deveśa etanme brūhi duḥkhadvā | jīvaśca niṣkalaḥ proktaḥ sa ca devaḥ parātparaḥ || sarvagaḥ sarvato vyāpī gacchate kutra śaṅkara | etanmayā na viditaṃ saṃkṣepārthaṃ mahāprabho || sarvapaśna vibodhārthaṃ kuruṣva parameśvara | amikā * da paścānye satvānā * va dhāritāḥ || sūkṣmādīnāṃ punaḥ śaṃbho padārthānāṃ vadasvame | etacchrutvā mahārthastu praśnānāṃ parameśvara || vihasya vadate deva pariṣvajya ca ṣaṇmukha | aho gūḍhatamaṃ praśna pṛcchatohaṃ tvayā guha || tvattastvanyakutastāta pṛcche devaṃ ṣaḍānana | p. 7b) avāgīśasya putreṇa kathaṃ praśnārthasaṃgrahaḥ || idṛśaṃ saṃpravarteta mu * * * pārvatī suta || iti kālottare trayodaśasatike praśnādhyāyaḥ || īśvara uvāca || śṛṇuvatsa mahārthantu kālajñānaṃ yāthāsthitam | sūtramātrasya he skanda bhedanaṃ pravratīmite? || yattadakṣaramityuktaṃ bhāvābhāvavivarjitam | vahirantaḥ sthitaṃ śūnyaṃ sarvataḥ prabhuravyayam || tasya devasya nirdeśaṃ nānāvarṇamahodayam | sthūlaṃ sūkṣmaṃ kṛśaṃ tantu adehaṃ dehasaṃsthitam || avibhaktaṃ vibhaktaṃ ca taṃ tubhyaṃ nigadāmyaham | visargānta sthitaṃ śūnyaṃ śāntaṃ ca parameśvaram || sāntaṃ kṣāntaṃ ca saṃsthānaṃ kṛtaṃ tena mahātmanā | athavā sarvavarṇeṣu avarṇarahitaḥ sthitaḥ || tadā bhavati taṃ devaṃ niṣkalaṃ yanna gṛhyate | gṛhītaścaika tatvena saptavarṇādimena tu || tatrastha pravahe devo yanna bhūteṣu gṛhyate | vadate sarvago devo vācayā rahitaḥ prabhuḥ || śarīrastha svaśaktistho jñāyate sau śivecchayā | tasyecchā coditaḥ skaṃda budhyate prabhuravyayaḥ || anyathā naiva jānanti aprasanne śive guha | tadevādi purākṛtvā kuṭilāvarṇavarjitā || paścādbhavatyayaṃ yogo apūrvaśirasisthitaḥ | evamoṃkāraṃmutpannamavyaktatvānmaheśvarāt || akārāghnāḥ samutpattiḥ ṣoḍaśāṃta mivasthitāḥ | tadante yatparaṃ tattvaṃ tasmātsṛṣṭiḥ pravartate || visargāścāya te sarva pañcavargānu gocaram | yāvattaṃtpaścayānāṃ? yoni tatvaṃ prakīrtitam || p. 8a) tadante bhavikodevaḥ sopi sṛṣṭipravartakaḥ | vāyuścaiva tathā hyagniḥ śakraścaiva jaleśvaraḥ || etāḥ kalāḥ samākhyātāstatvādhārāstu sarvadā | bhūtāścaiva vinirdiṣṭā dhāraṇāśca surādhipa || teṣāṃ candraśca sūryaśca yajamāno svarastathā | asvarānnaparaṃ kiñcitpravartante ṣaḍānana || evaṃ sṛṣṭi samākhyātā saṃkṣepātte ṣaḍānana | evaṃ sṛṣṭyāssakāsāttu jñāyate tatvagocaram || etasmātkāraṇādvatsa ādau sṛṣṭivinirṇayam | kathitaṃ pārvatī putra yena jānāsi tatvataḥ || saṃkṣepeṇa tvidaṃ putra sṛṣṭeḥ prabhavalakṣaṇam | vistarātkathayiṣyāmi agratotpatti lakṣaṇam || mantrāṇāṃ lakṣaṇaṃ vakṣye śivajñāne śivātmakam | nānyaistu paśuruktaistu lakṣaṇairlakṣyate śivaḥ || ādimantu bhavetsadyastṛtīyaṃ vāma mucyate | bahurūpaṃ samākhyātaṃ pañcamaṃ kṛttikā suta || ekādaśaṃ bhaved vaktraṃ sthitaṃ candrakalāsṛtam | saptamaṃ bhāskarāṃvasthaṃ tadeva parigīyate || īśānaṃ bhavate skanda aghorānnavasaṃpadam | gaṇitaṃ candrayogena bhāskareṇa tu pañcamam || evaṃ te kathitā brahmā aṅgā śṛṇu ataḥ param | ādyasya muddvitīyaṃ tu hṛdayaṃ tatprakīrtitam || sarvagaṃ paramaṃ devaṃ sarvakarmakaraḥ prabhuḥ | śivaścaturthavijñeyaṃ tasyaiva na gajātmaja || vāmadevāddvitīyantu mūrddhaniṃ tu na saṃśayaḥ | śikhā cāntasthitā tasya bahurūpasya śāṅkarī || paramāvimalā śuddhā sarvatatvavibhedikā | kavacaṃ tu caturthaṃ syādīśānādi vyavasthitam || p. 8b) abhedyaṃ tu vinirdiṣṭaṃ śivavarmaṣaḍānana | varmasyānte caturthantu yatpadaṃ bindusaṃjñitam || tannetraṃ netra madhyasthaṃ tasyānte hyastramādiset | sa cāstramiti vijñeyaṃ ṣaḍaṅgaṃ ca na saṃśayaḥ || pañcabrahma samākhyātāṃ ṣaḍaṅgaṃ ca sa lakṣaṇam | punaścānyaṃ mahābhāga lakṣaṇaṃ śṛṇu tatvataḥ || prasādasya mahābāho yena vijñāyate padam | yattacchūnyaṃ nirālambaṃ ākāśaṃ parikīrtitam || pañcamaṃ tantu vijñeyaṃ nāda tatvaṃ dvikuñjakam | tasminsadyanyasedvatsa śirasthaṃ parameśvaram || śiroparibhave devamīśānānta sthitaḥ prabhuḥ | adhastāttacchikhā bhinnaṃ kartavyaṃ parameśvaram || sarvoparisthitaṃ śāntaṃ devaṃ yonyantasaṃsthitam | evamantre svaraḥ skandaḥ prasādaḥ parameśvaraḥ || yaṃ viditvā vimucyante saptajanmakṛtairapi | bhūtānāṃ lakṣaṇaṃ vakṣye pṛthivyādyāṃ vratādhipa || yena vijñāyate putra śarīraṃ pañcabhautikam | tatvasyādau bhavet ṣaṣṭhaṃ yatpadaṃ tu surādhipa || pṛthivī sā samuddiṣṭā pañcarūpāstu sā smṛtā | kalā tu sā nivṛttiḥ syājjñātavyā tatvavedibhiḥ || tasyānteyadvitīyantu jalesaṃ pañcamaṃ prabhum | dvitīyaṃ tatsamākhyātaṃ bhūtaṃ bhūtesvareśvaram || pratiṣṭhā sā vinirdiṣṭā catūrūpā udāhṛtā | tṛtīyaṃ bhavate tatvaṃ yakārādya dvitīyakam || sa tu vahniḥ samākhyātā striguṇaḥ parameśvaraḥ | vidyā kalā tu sā jñeyā śirasthā bhava kṛntanī || vāyu tatvaṃ bhaved vāyuṃ pañcavargāntasaṃsthitam | dviguṇaṃ taṃ tu vijñeyaṃ śāntiścaiva kalāsmṛtā || p. 9a) tasyātītaṃ bhave *? maṃ pañcamaṃ yatprakīrtitam | ekarūpaṃ bhavettaṃ tu śabdasthaṃ parameśvaram || ete bhūtāḥ samākhyātā dehādhāravyavasthitāḥ | etāṃ vijñāya medhāvī mucyate janmabandhanāt || saptādaśa mahāmantrā astrapāśanikṛntanam | nāmnā pāśupataṃ divyaṃ śṛṇu lakṣaṇato guha || sṛṣṭi tatvasya yaccādau caturtha parikīrtitam | tasyopariṣṭādyattatvaṃ dvādaśaṃ bhavate guha || ādau tu prathamaṃ kṛtvā dvitīyaṃ cāparaṃ bhavet | tṛtīyaṃ yoni mādyaṃ tu caturthādimavasthitam || yonyādau yaccaturthaṃ tu varṇaṃ tu bhavate guha | tasyādhastāttu tatkuryātsāntaṃ yatparikīrtitam || śikhayāsaṃyutaṃ kṛtvā ādaumantraṃ ṣaḍānana | muktido bhavate sotha astraṃ pāśupataṃ guha || etatpāśupataṃ proktaṃ sarvatatvavibhedakam | aprameyaṃ prabhālokaṃ saṃvarttārkasamaprabham || uktā hyete purāvatsa mantrāḥ sarvārthasādhakāḥ | kāryamanyatamaṃ vakṣye śṛṇuṣvāvahito guha || śikhāyāṃ tu samākhyātā ṣaṣṭhaṃ bījaṃ svarāditaḥ | bhavet sā yojanīsthāḥ syuḥ kevalāpārvatī suta || śiva tatvena saṃyuktā muktidā sā prakīrtitā | prerikā bhavate vatsa astrasya tu mahātmanā || yāvanna prerako devo bhavate viśvato mukhaḥ | tāvanmaṃtragaṇāḥ sarve bhavantya viditātmanaḥ || tena yuktā sahaikaṃ tve * * * * ravavarmmaṇi | bhavanti muktidāskanda nātra kārya vicāraṇāt || tasyādau lakṣaṇaṃ proktaṃ pūrvasūtre ṣaḍānana | taṃ jñeyaṃ sarvabījajñaiḥ saṃsārārṇava mīrubhiḥ? || p. 9b) taduktaṃ tu purāvatsa bhūtānāṃ śodhanaṃ param | dīkṣākāle paśūnāṃ ca granthibhede udāhṛtam || tatsarvaṃ kathayiṣyāmi tantrasāraṃ mahodayam | yaduktaṃ tu mayāsūtra ādime suddhasūcitaḥ? || nivṛjirhṛdaye naiva śuddhyate tacchṛṇuṣvame | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyāśāntistathaiva ca || sthikatvātmakā? bhūtāścaturdhā parikīrtitā | bhūtastho sthūlamityuktāṃ kalākhyāṃ sūkṣmajātayaḥ || teṣāṃ vibodhanaṃ vakṣye bhūtānāṃ ve tu kalaissaha | hṛdayaṃ tu bhavenmātrā dīrghā hyākārasambhavāḥ || tayā viśuddhyate bījaṃ pārthivaṃ surasattamaḥ | pratiṣṭhā tu viśudhyeta * * * * *? saṃyutām || vidyā tu śodhanīyā syuḥ śikha * tejasaṃbhavāḥ | śāntiṃ kavaca bhuktāstu bhavecchuddhānu śāṅkarī || ākāśasthena devena khaṃ? tena pariśodhayet | etadvākyaṃ samākhyātaṃ śodhanaṃ dakṣa ātmaja? || evaṃ na śuddhimāyānti mantrāstastha? vivarjitāḥ | pūrvamuktaṃ mayāskanda saṃjñābhedena gopītam || sarvajñatā viyuktena bheditaṃ tatvamuttamam | yathābhūtaṃ * * * * * * * *? samanvitā || teṣāṃ śṛṇuśca? putreśa yena niḥsaṃśayo bhavet | ādimaṃ yadbhavettatvaṃ manasā parivarjitam || śūnyaṃ vyomagataṃ sūkṣmaṃ taṃ vidyātparamaṃ padam | pūrvatantre samākhyātaṃ brahmādīnāṃ tu saṃsthitam || tasyādhastābhavecchakraṃ pārthivaṃ pañcabhiryutam | tasyopariṣṭhādyadādīrghaṃ bhāvatatvaṃ hṛdisthitam || dīpitaṃ bindu devena śuddhireṣā tu pārthivī | anyathā na bhavecchuddhirayuktastasya gocare || p. 10a) āpasya saṃpravakṣyāmi śuddhirvai bhavate yathā | lakṣaṇena mahābāho śṛṇutvaṃ kṛttikā suta || ādau tu vinyaset tatvaṃ vyāpinaṃ vyomarūpiṇam | bhāvatatvaṃ samāyuktaṃ tasyādhastāścalaṃ nyaset || caturguṇaṃ samākhyātaṃ tattatvaṃ vārisaṃjñitam | tasyopari caturthaṃ tu śirastatvaṃ tu durjayam || binduyuktaṃ tu kartavyaṃ me tacchuddhirjalasya tu | vidyākalāgni bījantu triguṇaṃ parikīrtitam || tasya śuddhiḥ samākhyātā śikhā bījena suvrata | pūrvaṃ niyojayettatvaṃ tatvānte yadvyavasthitam || bhāvitaṃ bhāvadevena tadā yojyaṃ tu cālanāt | pārvatī putra tasyādhastāt śikhā bhavet || sudīrgha kriyate sā tu santānena mahātmanaḥ | binduyuktaṃ śiraṃ tasya kartavyaṃ paramasya tu || evaṃ śuddhirvinirdiṣṭā a * * * * sarvadā | vāyu tatvasya sarvajña śṛṇu śuddhirvipaścitāḥ || śūnyaṃ sarvagataṃ tatvaṃ ādau tu viniyojitam | tasyādhastādbhaved vāyurdviguṇaṃ parameśvaram || īśānāde sthitaṃ caiva kavacaṃ yatprakīrtitam | tena dīptantu kartavyaṃ binduyuktaṃ tu tatvataḥ || evaṃ śuddhirbhavettasya vāyutatvasya suvrata | ākāśasya samākhyātā śuddhirvai niṣkalena tu || niṣkalaṃ pūrvamākhyātaṃ vyāpinaṃ parameśvaram | pañcasthāna sthitaṃ devaṃ jñātavyaṃ mokṣavādibhiḥ || sarvānta sthitavarṇānāṃ śuddhāśuddhena karmaṇā | lakṣaṇaṃ tasya vakṣyāmi yena vijñāyate śivam || p. 10b) mātṛkādau sthitaṃ yacca vyāpinaṃ maṇḍalānvitam | ṣoḍaśānte tu varṇānāṃ visagāntarvahni sthitam || aṣṭādaśāntamityuktaṃ niṣkalaṃ bhāvavarjitam | caturviṃśatpadaṃ cānyaṃ asyaiva parikīrtitam || bhāntaṃ tatpūrvamityuktaṃ yasyāntenopalabhyate | tṛtīyaṃ kathitaṃ sthānaṃ niṣkalasya mahātmanaḥ || caturthaṃ saṃpravakṣyāmi sthānaṃ pañcamadurlabham | yaṃ viditvā vimucyante bhavasaṃsārabandhanāt || śāntaṃ yatkathitaṃ vatsa kṣakārāṃ tasya saṃsthitam | bindudvayaviniṣkrāntaṃ yattatvaṃ śrūyate sadā || anāhata manuccāryaṃ tattatvaṃ pārameśvaram | na tasya upamā skanda vaktuṃ śakyaṃ kadācana || dviroṣṭha nisṛtaṃ devaṃ durvijñeyaṃ śuttairapi | jvalanasya yathā śabdaṃ jvalamānasya suvrata || mārutasya ca putreṇa yo dhvaniḥ saṃpravartate | tattatvaṃ parameśantu kathitaṃ pārvatī suta || akathyaṃ paramaṃ yogaṃ tatvasthāntargatasya tu | spṛśato yo dhvanistasya tadvicintya ṣaḍānana || putra snehātsamākhyātaṃ punaranyaṃ bravīmite | na tatvaṃ na ca varṇāśca na rūpaṃ na ca gocaram || na mantrā na ca tatvāstu tadbravīmi hitāya vai | prathamādau sthitaṃ yattadvibhajāmi śṛṇuṣvame || mātrāḥ ṣaṭkadvikaṃ vatsa kathitaṃ pūrvato mayā | punarbhedena taṃ vakṣye yathā bhavati niścayam || ākārasya viśuddhasya cārthāṃ saṃvikalpayet | dvikumbhaṃ? yadbhavettatvaṃ śivasya tu mahātmanaḥ || śirayuktaṃ tu gṛhṇīyāt ṣaṭkādho bheditaṃ kuru | tasyārddhaṃ nāda * * * * * * dau saṃprakīrtitam || p. 11a) madhyasthaṃ veṣṭitaṃ tantu taṃ binduṃ pārameśvaram | veṣṭanīyā smṛtā cānye tannādaṃ parameśvaram || evaṃ bhinnaṃ paraṃ tatvaṃ mokṣadaṃ parikīrtitam | * * * tasya tatvasya vibhāgaṃ kathayāmite || pūrvaṃ pūrve niyuñjīta ṣaṭkaṃ bindu samanvitam | evametatsamākhyātaṃ dvitīyaṃ parameśvaram || tṛtīyaṃ sāṃprataṃ vakṣye tatvaṃ kalākhyamuttamam | vibhaktā vayavaṃ devaṃ tatpravakṣyāmite'dhunā || śirorddhe bindukaṃ devaṃ kathitaṃ tatparamaṃ śivam | ūrddhvabāhu sthitāyāṃ tu nādaṃ tatparikīrtitam || pūrvoktaṃ saṃyutaṃ kṛtvā sopyevaṃ muktidaṃ bhavet | pūrvoktaṃ śāntamityuktaṃ śikhayā tu vibheditam || dātavyaṃ śirasi bindu nādau * * ṣaḍānana | evaṃ tu bhavate vatsa muktidaḥ parameśvaraḥ || caturthaṃ kathitaṃ sthānaṃ niṣkalasya śivasya tu | śāntaṃ vai pūrvamākhyātaṃ mokṣadaṃ bhavanāśanam || sarvavarṇasamāyuktaṃ jñātavyaṃ tatva vedibhiḥ | pañcamaṃ kṣāntamityuktaṃ pūrvalakṣaṇasaṃyutam || bhavate parame * * mokṣadaḥ pāśakṛntanaḥ | athavā tasya madhye tu kṣakārasya mahātmanaḥ || jñātavyaḥ paramo haṃsa bhāvayuktastu kevalaḥ | kṣāntametatsamuddiṣṭaṃ dvibhedena tu ṣaṇmukhaḥ || kṣakāraṃ bhavate vatsa śarīraṃ sarvajantuṣu | jñātavyaṃ tatra vidvāṃsairmokṣakāma hitaiṣibhiḥ || pañcamaṃ kathitaṃ sthānaṃ paramasya śivasya tu | sarvavarṇaguṇaistaṃ tu tadeva parīgīyate || evaṃ jñātvā mahāsena svapaṃcāryapi dīiṣayet | evaṃ śuddhiḥ samākhyātā bhūtānāṃ tatva vedibhiḥ || nānyathā bhavate śuddhistatvahīnasya suvrat | p. 11b) aṅgāpyevaṃ viśudhyante yadi tatve viyojitāḥ || sadyo jātaśca vāmaśca bahurūpastṛtīyakaḥ | purūṣantu mahābhāga īśānaṃ śāntamayamam || ete yuktāḥ pare tatve niṣkale bhāvavarjite | tadā tu bhavate vatsa * * brahmani yojitāḥ || tatva hīnā bhaved bhūtā yeṣāṃ śuddhiḥ purākṛtā | tepi śuddhāḥ kalāḥ proktāḥ kalā vai brahma ucyate || brahma tatvamiti proktaṃ tatvaṃ balaṃ śivamanāmayam | śivasya vyāpakaṃ nāma vyāpakaṃ śuddha ucyate | * * ntu virajaṃ proktaṃ nirajaṃ nirguṇaṃ smṛtam || nirguṇaṃ nāmarahitaṃ anāmaṃ dhruvameva ca | dhruva * * lamityuktamapalaṃsāśvataṃ padaṃ || etatte kathitaṃ sarvastatvaṃ caiva parāparam | śodhakaṃ teṣu śodhyeyu pūrvokteṣu ṣaḍānana || ekādaśeṣu vatse * * * * *? varṇitam | na śodhyaiḥ śudhyate kiñcicchā *ḥ parameśvaraḥ || na tasya śodhanaṃ kuryāt suśuddhaḥ paramo guha | etatte kathitaṃ sarvaṃ pañcabhedaṃ varānane || aśodhya?sya kutaḥ sādhyaśodhyānāṃ śodhakastu saḥ | etatte kathitaṃ guhyaṃ akathyaṃ gūhītaṃ mayā || tvayāpi * * *? vedaṃ * * * * * * cana | ūddhātānāṃ pravakṣyāmi lakṣaṇaṃ pārvatī suta | yaistu vijñāna mātraistu deha śuddhirbhavena vai | pañco * * * * * * * * * * * * * * || āpasya caturaḥ proktāste tasya tu guṇatrayam | vāyostu dvayamuddiṣṭā ākāśasyaikameva ca || pṛthagbhūtā pravakṣyāmi bhūtā *? sarva * * vāḥ | yattatpārthivaṃ bījaṃ tu makārādyaṃ prakīrtitam || p. 12a) tatva yuktaṃ tu kartavyaṃ tataḥ śuddhaṃ bhaved guha | udghātastu bhavetprāṇo yasmādāyāmitaṃ bhavet || prathamaṃ pūrakaṃ kuryāddvitīyaṃ kuṃbhakaṃ bhavet | recakastu tṛtīyaḥ syātprāṇe prāṇe tu pūrayet || yāvattatpañcakaṃ bhadra eṣa dṛṣṭo vidhiḥ paraḥ | evaṃ pañcadaśaḥ proktāḥ prāṇāyāmastu vahnijaḥ || jātīyāttu krameṇaiva śeṣāstu caturoparāḥ | varuṇasya dviṣaṭke ca vahneścaiva navastathā || vāyośca dvistra yatproktāḥ prāṇāyāmaṃ surāntakṛt | trividhena tu yogena ākāśantu nigadyate || ekatra guṇitaṃ bhadra catvāriṃśacca pañca ca | pūrakādi prayogeṇa kathitaṃ sarvato guha || pañcānāṃ caiva bhūtānāṃ śuddhiste kathitā mayā | śivena na ṣaḍaṅgena bhūtasthena tu yogataḥ || etaṃ śāntaṃ ca antaṃ ca eṣa prathamapañcakaḥ | pārthivastu samprakhyā yogoyaṃ bhūtaśuddhaye || lāntaṃ śāntaṃ ca vāmāntaṃ dvitīyaṃ yogamuttamam | vāruṇaṃ tu samākhyātaṃ caturguṇaviśuddhaye || yāntaṃ ghorāntaṃ śāntaṃ ca tṛtīyaṃ vahnijaṃ guha | yogoyaṃ viguṇaḥ proktaḥ sarvalakṣaṇaśodhitaḥ || makārāntaṃ ca śāntañca puruṣāṃte niyojitam | vāyulakṣaṇamākhyātaṃ dviguṇaṃ pārvatī suta || sopi pūrvakrameṇaiva śodhanīyaṃ prayatnataḥ | īśānānte ca yattatvaṃ aghorānte ca suvrata || tayoryuktaṃ hi kartavyaṃ evaṃ śuddhirvipaścitā | sarve dīptāstu kartavyā astrādyanteṣu copari || evaṃ bhūtā viśuddhyante nekajanmaguṇānvitāḥ | bhūtaḥ śuddhiṃ tataḥ kṛtvā pañcāntaḥ karaṇaṃ kuru || p. 12b) antaḥkaraṇa viryāsaṃ kathitaṃ pūrvato mayā | tathāpi kathayāmīha tvahṛ? vatyāśaritātmajña || yattacchūnyaṃ nirālambaṃ vijñānaṃ pūrvacoditam | tadantaḥ karaṇaṃ proktaṃ vijñānaṃ tannigadyate || tatsūkṣmaṃ paramaṃ devaṃ hṛdvyomasthaṃ parāparam | hṛdvyomaṃ kathitaṃ tu sve ādime himajā suta || nāḍyābhedasahasreṇa? śaktiyoge vicāritam | tasyopariparabhyāyedamṛtaṃ prakriyāntagam || amṛtaṃ cāmṛte kuryātprayona guheśvara | prayogaṃ prakriyāntrasthaṃ tadantasthe niyojayet || prakriyāṃ śṛṇu praveśayena vijñāyate sṛyam? | saṃjñāmātreṇa te khyātasthā kapyagāditā mayā ||? tāṃ vibhāgena vakṣyāmi amṛtaṃ ye * * *? se | omityanena kamalaṃ yogapīṭhaṃ yathā bhavet || tathā te saṃpravakṣyāmi yathā niḥsaṃśayo bhavet | sūryamaṇḍalasaṃkāśaṃ akāraṃ hyātmasaṃbhavam || vidhātatva mudrāstu śivatatvaṃ makārajam | bindutatvaṃ vijānīyāddevaṃ caiva sadāśivam || bindu devātparaṃśāntaṃ nādaṃ paramadurlabham | nādānte amṛtaṃ jñeye yaṃ viditvāmṛtī bhavet || eṣā te kathitā vatsa prakriyā mṛtyunāśinī | tasyā vibhāgaṃ vakṣyāmi tatvādhānaṃ vyavasthitam || sadyaḥ kalāṣṭasaṃyuktaṃ makārākṣarajñaṃ? viduḥ | ātmatatvaṃ vijānīyāccaturviṃśati paṅkajam || kandanālaṃ bhavetsotha ādhāraṃ parikīrtitam | vāmamukārajaṃ viddhiratrayodaśakalānvitam || vidyā tatvaṃ vinirdiṣṭhaṃ śivasyādhārasaṃsthitam | p. 13a) yatra kesara madhye tu karṇikāyāṃ vyavasthitam || śivatatvamakāraṃ tu pūryaṣṭakasamanvitam | bahurūpaṃ samākhyātaṃ karṇikānte pratiṣṭhitam || suṣiraṃ tatsamākhyātaṃ tatra binduṃ vyavasthitam | catuṣkalaṃ vijānīyāt puruṣaṃ lokatārakam || tasyopari śikhā divyā nādarūpā vyavasthitā | īśānaṃ tatsamākhyātaṃ pañcadhā saṃvyavasthitam || aṣṭātriṃśatkalā hyetāḥ pañcatatveṣu saṃsthitāḥ | teṣāṃ vibhāgaṃ vakṣyāmi śṛṇuṣvāvahito guha || nādabinduḥ samutpanne bindudevāt sadāśivaḥ | sa ca tatva trayovatsa jñātavyaḥ parameśvaraḥ || sadāśivaśca īśaśca vidyātatvaṃ tṛtīyakam | ebhistatvatrayesnāt sthito devaḥ sadāśivaḥ || īśvaraṃ dvividhaṃ vindyā hyekāṃ ṣaḍānana | bindu tatvaṃ samākhyātaṃ makāraṃ śṛṇusāṃpratam || māyākālaśca niyatirmakāro vyāpyasaṃsthitaḥ | * tu tvāvasthitaṃ tantu bodhakaḥ parameśvaraḥ || kālatatvaṃ dvidhāvasthaṃ niyatiścaika rūpadhṛk | makārantu samākhyātaṃ śivatatvaṃ tu tāmasam || ukāraṃ sāṃprataṃ vakṣye rājasaṃ viṣṇu? saṃsthitam | vidyātatvaṃ tu tayoktaṃ śṛṇu tasyāpyanukramam || puruṣaṃ prākṛtiścaiva vyaktaṃ cāhaṃ kṛto guṇāḥ | tridhā tatpauruṣaṃ tatvaṃ kathitaṃ śaṅkarātmaja || avyaktaṃ dvividhaṃ vidyādvyaktena sahasaṃyutam | tanmātrāścaikadhājñeyā ādhāraṃ śṛṇu sāṃpratam || trimātrāsanamityuktaṃ śrotrādhāro dvitīyakam | pṛthivyādi pañcakaṃ caiva ekadhā parikīrtitam || p. 13b) sātvikaṃ tu samākhyātaṃ ātmatatvaṃ tu suvrata | ātmatatve sthitaḥ sadyo vidyātatve vilomajaḥ || aghoraṃ śivatatve tu bindutatve sadāśivam | sadāśivātparo devo nādaḥ paramadurlabhaḥ || nādāntovasthitaṃ tantu amṛtaṃ yadudāhṛtam | sṛṣṭireyāḥ samākhyātā prakriyā ca varānana || pañcatatve sthitā bhadra kathitā mṛtyunāśinī | punaḥ saṃkṣepataścaiva kathayiṣyāmi tenagha || tatvaistu navabhiścaiva saṃsthitā? sarvato mukhā | prakṛtiḥ puruṣaścaiva niyatiḥ kāla eva ca || māyāntāḥ pañcabhūtāni akāre tu samāsṛtāḥ | vidyāyāmīśvare tatve sthitaḥ sakalaniṣkalaḥ || sadāśiva śivāścaiva saṃsthito niṣkalaḥ śivaḥ | tatvāyet navaproktāstrayastatvāśca te smṛtāḥ || punarekaṃ bhavettatvaṃ śivatatvaṃ mahāplutam | vibhāgaṃ tasya vakṣyāmi mātrāvastho yathā bhavet || mātrā tu bhavate vatsa caturthaṃ bhāgasaṃyutam | akṣarasya vibhāgaṃ tu yathā bhavati tavaśṛṇu? || akṣaraṃ pūrvamityukta akārokāmantagam | teṣāṃ vatsa vibhāgantu śṛṇuṣvā vahito guha || śiraścandrārdhadaṇḍāśca trayobhāgā hyakārajāḥ | dvikubjaṃ yadbhaveccānyaṃ tatvabhāge caturthakam || tanmadhye yojanīyantu vidyātatvaṃ pratiṣṭhitam | pratiṣṭhā sā tu vijñeyā kalāmātrā nigadyate || akārādyaṃsakā hyete kathitantu samāsataḥ | ukārasya tu putreśa caturthāṃśabravīmite || śiradaṇḍaśca cakraṃ ca śeṣabhāgayutaṃ ca yat || p. 14a) vaktra? bhāgatastadūrddhamadhastāttasya dhīmataḥ | makārasyaṃ śakaṃ? vakṣye mastakaṃ cārddhatiryagam || ūrddhabhāgaṃ śakaṃ vakṣye mastakaṃ cārddha tiryagam | ūrddhabhāgaṃ tathā cāpi tiryagaṃ śirasthitam || śivatvaṃ tu taṃ viddhi dvimātro parisaṃsthitam | padamaṣṭādaśātītamardhamātraṃ nigadyate || tasyādho bindukaṃ vidyā sarvavyāpi maheśvaraḥ | teṣāmuparisaṃsthaṃ tu mātrāyogasya suvrata || bindorddhva sā bhavet sūkṣmā niṣkalā yā udāhṛtā | * * * *? ca śaktiśca nādaśca paripaṭhyate || dhanañjayaśca sarvajña śivena sahadhīmatā | ekatra saṃsthitā hyete jñātavyāptatya cintakaiḥ || yatraiva tu layaṃ yānti tatsthānamamṛtaṃ graha | prayogaṃ tasya vakṣyāmi yena mṛtyurna vidyate || sravantaṃ cintayet tantu mūrddhni bhāge ṣaḍānana | adhomukhaṃ mahātatvaṃ suṣumṇāntargataṃ kuru || kṣīradhārā sahasraudyaiḥ sravantaṃ cintayetsadā | tasyopari mahāprājña hṛdvyomānta sthitasya tu || evaṃ vicintya manuṣya tatve tatvārthitaḥ sadā | jīvate sopi putreṇayo'pinītoyamālayam || kiṃ punaḥ sādhakendrastu parijñāna balena tu | dhyāyate parameśo hi sa kathaṃ mṛtyumāviśet || yogī ca bhavate śīghraṃ sarvajñaśca maheśvara | sraṣṭāve dṛgvidhānaṃ ca aṇḍānāṃ ca bhavetsadā || kṣayakārī ca pāśānāṃ yo hyevaṃ vidhimācaret | etatte kathitaṃ bhadra amṛtaṃ mṛtyunāśanam || iti kālajñāne trayodaśasatike sūtrabhedo dvitīyaḥ || bhūyaste saṃpravakṣyāmi mūrtteśca grahaṇaṃ guha || p. 14b) sādhakācāryayoryadvadbhavateta tathā śṛṇu | mūrttistu dvividhā dṛṣṭā parā caivā parā guha || parā sūkṣmā samākhyātā yā kalā ṣoḍaśāṃvagā | tayā vikalpyate mūrttirādau caitanyasaṃyutā || caitanyaṃ bhāvamuddiṣaṃ tatra tatvaṃ vyavasthitam | tatva caitanya yogena bhavate dehapañjaram || sa tu pūrvaṃ samākhyātaṃ prakriyā dehamuttamam | avyaktāttatsamudbhūtaṃ yacca vyaktaṃ śivātmakam || tasmādeva tadākāśa ākāśādvāyumīśvaram | vāyostejaḥ samutpannaṃstejādāpaḥ prājāyate || āpastu pṛthivī jātā sā ca pañcaguṇāḥ smṛtāḥ | ekāśāhīnā śeṣāstu caturaḥ pūrvacoditāḥ || saṃ *? mūrttiḥ samutpannā tatvasthādyaṃśakasya tu | tasyā bhūtāḥ prajāyate pañcaye pūrvacoditāḥ || parāmūrttiḥ samākhyātā sarvaprāṇiṣu saṃsthitāḥ | aparābhūtasaṃjñā tu brahmākhyāyā udāhṛtā || tasyā prajāyate śeṣaṃ seṃdriyagrāmagocaram | tatvamālā samāyuktaṃ tritataṃ yatprakīrtitam || nānārūpa vibhāgena tena vyāptaṃ tu sarvadā | saṃdagdhaṃ bhūtasaṃghātaṃ sveṃdriya grāmagocaram || vijñānena mahābāho pañcodghātasthitena tu | amṛte nābhiṣiṃsicya? pūrvasukte na suvrata || tatastu gṛhṇayenmūrtti pañcabrahmātmajāṃśubhām | aparāyā samuddiṣṭā bhūtākhyā tu mahāguha || īśānaṃ mūrddhni bhāge tu vaktre tatpuruṣaṃ nyaset | hṛdaye tu mahāghoraṃ guhye vāmaṃ prakalpayet || sadyaṃ tu vinyaset pādau sarvāṅgeṣu vyavasthitam | ādi sṛṣṭiṃ nyase devaṃ anyeṣāṃ sadyamādikam || p. 15a) pādādyaṃ yāvan mūrddhāntaṃ brahmanyāsaṃ prakalpayet | vāmadevaṃ nyasedguhye bahurūpaṃ hṛdinyaset || vaktre tatpūrūṣaṃ devamīśānaṃ mūrdhni yojayet | brahmanyāsaṃ purā kṛtvā paścādaṅgānikalpayet || netraṃ nyasya tathā pūrvaṃ hṛdayādyantato nyaset | mantroddhāre tu ye proktā mantrā vai brahmalakṣaṇā || teṣāṃ nyāsaṃ tu kartavyamaṃgasthāneṣu suvrata | hṛdayaṃ hṛdaye nyasya ye nyasya śirasi nyaset || śikhāyāṃ tu śikhāṃ dadyān netraṃ pūrvavikalpitam | kavacaṃ sarvagātreṣu dātavyaṃ deharakṣaṇam || astrantu vinyaseddhaste diśāsu vidiśā su ca | eṣā mūrttiḥ samākhyātā parāpara vyavasthitā || yena kṛtvā yajed devaṃ sakalaṃ niṣkalaṃ prabhum | yena yaṣṭā mahāsena na punargṛhṇate tanuḥ || athavā bhāvaśuddhena manasāvāyaddhivam? | sa bāhyābhyantaraṃ kṛtvā paścādyajanamārabhet || bāhye bhūtāḥ samuddiṣṭāstritatvābhyantare viduḥ | sa bāhyābhyantaraṃ skanda kathitaṃ tava pṛcchataḥ || dehaśuddhiṃ purākṛtvā mantravāri mṛdāyutāḥ | vidhānena vidhānajña paścātpūrvaṃ samārabhet || bhasmanā ca viśuddhena sarvamantrābhimantritam | ātmanoddhūlanaṃ kṛtvā sāṅgopāṅgeṣu mantravit || brahmādyaṅgāḥ samuddiṣṭāmūrddhādyaṃ yāvasādataḥ | teṣāṃ sthānavibhāgantu pravakṣohaṃ hyanukramāt || mūrddhni muddhūlya īśena vaktraṃ tatpuruṣeṇa tu | hṛdayaṃ tu aghoreṇa guhyaṃ vai guhyakena tu || pādau sadyena vatseśa eṣāhyaṅga vikalpanā | p. 15b) upāṅgānāṃ vibhāgantu śṛṇu teṣāṃ yathākramam | hṛdayaṃ hṛdaye naiva śiraṃ vai śirasena tu || uddhūlayen mahāproktaḥ śikhayā tu śikhāṃ tathā | netravektreṃ samuddhūlya sarvāṅgaṃ kavacena tu || astreṇakṣyālayeddhastau tālā *? kṣesu kārayet | upāṅgānāṃ tu vinyāsaṃ kathitaṃ kṛttikā suta || brahmāṇi tu samuddiśya upāṅgāste bhavanti tu | anyathā na bhaveddhaṅgāṃ sarvaśāstreṣu mantravit || evaṃ aṅgātuṣāṃgaśca pumāṅgā? brahmabhissaha | eva suddhūlanaṃ kṛtvā sandhyā vande pavitrakaiḥ || kṛtāyāṃ caiva saṃdhyāyāṃ yo vidhiḥ pūrvakalpitaḥ | taṃ niyojaya viprendra yena pūjayase śivam || evaṃ vyastaṃ samastaṃ tu kathitaṃ pārvatī suta | putra snehānmahābhāga goptuṃ te naiva śakyate || snehena caiva vijñānā bhāvanābhāvitasya ca | arcanaṃte pravakṣyāmi paṃcaśuddhirvyavasthitā || daśasaṃskāravijñānaṃ kartavyaṃ sarvadeśikaiḥ | prāsādamātma śuddhiśca dravyamantra śivasya ca || etāstu śuddhayaḥ proktāḥ śivena paramātmanā | ātmaśuddhiḥ samākhyātā bhūtādyudghātasaṃsthitāḥ || prāsādaśuddhiḥ kartavyā prāsādena ṣaḍānana | cakṣuṣī nyasya taṃ devaṃ prāsādaṃ tu nirīkṣayet || tataḥ prāsādaśuddhiḥ syād bhavate nātra saṃśayaḥ | dravyaśuddhistu te naiva prāsādenaviśodhayet || yajñopakaraṇaṃ yacca taddravyaṃ parikīrtitam | toyābhimantritaṃ kṛtvā tena śuddhiṃ vinirdiśet || mantraśuddhiḥ samākhyātā pūrvameva tavānagha | tatva yuktāstu te vatsa śuddhyante mantranāmakāḥ || p. 16a) anyathā naiva śudhyante tatvahīnā varānana | tatvaṃ sarvagataṃ viddhi varṇe varṇe vyavasthitam || saṃpradā yenāsau devojñātavyaḥ sādhakottamaiḥ | anyathā naiva jānanti prayogena vinā guha || yathā kṣīre sthitaṃ sarpirnāśakyaṃ manthituṃ janaiḥ | prayoyogeṇa vinā bhadra tadvaddevo nirañjanaḥ || prayogo bhavate tasya kṣīrasya tu mahātapaḥ | dadhnābhāvaṃ yathā yāti rajjusaṃdhānasaṃyutam || maṃthakasya vaśādevaṃ tadā sarpiḥ prajāyate | evaṃ śivopitaṃ ajñerjāyate tatva gocarāt || bījamanthāna yogena vaikārika guṇaiḥ saha | navayetprakṛtiṃ vatsa puruṣaḥ pañcaviṃśakaḥ || kecidyuktā viyuktāśca varṇāstva nyonyasaṃsthitāḥ | caturvidhena yogena sarvavargeṇa suvrata || evaṃ tatvaṃ vijānīyānmanthyamanthānasaṃyutam | pañcānāmadhikastveko visargāntasya mūrddhani || dvitīyaṃ taṃ vijānīyāttṛtīyaṃ yo niraṃtataḥ | evaṃ yathāsthitaṃ tatvaṃ durvijñeyaṃ surairapi || prathamaṃ rudratatvaṃ tu dvitīyaṃ niṣkalaṃ śivam | bhāvayuktaṃ mahāsena tṛtīyaṃ kālamūrddhani || kālaṃ binduvijānīyādbhāva tatvo paristhitam | evantu bhavate tatvaṃ sarvamantraviśodhanam || bhāvahīnāstu ye varṇā bindumātrāvivarjitāḥ | svabhāvaśuddhā kartavyāstadā te niṣkalāḥ smṛtāḥ || tatve tatve tvidaṃ yogaṃ jñātavyaṃ siddhi tatparaiḥ | praṇavādi namontāśca pūjānyāsādi yojitāḥ || svāhāntāḥ praṇavādyāśca agnikārye prayojayet | p. 16b) vauṣaḍantāśca kartavyāḥ puṣṭi *? pyāyaneṣu ca || huṃphaṭkārasamāyuktāḥ pāśānāṃ chedanaṃ kuru | vāyavyāgneya māhendrairvāruṇairvāruṇātmakaiḥ || kartavyāste yethānyāyaṃ kāryoddiśyavidhānavit | vaśyākarṣaṇakarmeṣu stobhastambhādi māraṇe || uccāṭe caiva vidveṣe praṣṭyarthe śānti karmaṇi | mokṣasiddhiphalāvāptiṃ kāmākāmitasādhane || kurvantyete mahātmāno yadi yuktā ca tuṣṭaye | raktamākarṣayettūrṇaṃ rākto vahniṃ prakīrtitaḥ || vāyurvaruṇasaṃyukta evamākarṣaṇe hitam | stobhe tu bindu hīnantu vāyuragni samanvitam || stobhanaṃ kurute syātpunahatābhūvarārāyapi | śakreṇa yukta stambhantu pītarūpa yutena || uccāṭaye mahāsena yadi yuktastu mārute | udbhāntaṃ gamanaṃ sarvaśālmalī tūlasaṃnibham || dhūmravarṇena dīvyena hitamuccāṭanaṃ param | vāruṇena tu śāntyarthaṃ puṣṭyarthaṃ ca viśeṣataḥ || māraṇe kṛṣṇavarṇantu huṃphaṭkārānta *? dbudhaḥ | sādhyasya tu padānāma tadā bhavati māṃruṇam || ṣaḍantāśca kartavyā āpyāyana vidhau sadā | etāstu dhāraṇā jñeyāḥ sarvasiddhi phalapradāḥ || huṃphaṭkārasamāyuktāmantrāye daśa saṃjñaya | dīkṣākāle prayoktavyāḥ pāśānāṃ tu nikṛntene || eṣā tatva viśuddhistu kathitā tava śāṅkari | liṅgaśuddhiṃ pravakṣyāmi sādhakānāṃ hitāya vai || yena śuddhena vai kṣipraṃ mantrasiddhiṃ prayacchati | p. 17a) trividhāstu gaṇāḥ proktā liṅgamāśritya ye sthitāḥ || teṣāṃ protsāraṇaṃ kuryādyena śuddhirbhavetavai | bhūtajā mantra dehāstu mukta dehāstathaiva ca || viṣu sthāneṣu tiṣṭhanti liṅgamāśritya te gaṇāḥ | prāsāde bhūtajāḥ santi mantradehāśca piṇḍake || mukta dehāstu vai liṅge hyupajīvanti śaṅkaram | teṣāṃ protsāraṇaṃ kṛtvā prasādāsvaniyojanāt || praṇaśyanti tato vighnā ācāryāstu vilumbhakāḥ? | tataḥ pūjāṃ prakalpīta daśasaṃskārasaṃskṛtām || sadyo jātena devena mūrttiṃ tasyā nayedbhṛśam | śivasya tu mahābhāga śirasthena prayogataḥ || anyathā na bhavetpūjā mūrttihīnasya śaṅkare | vāmadevaṃ tataḥ smṛtvā yogapīṭhe niveśayet || bahurūpeṇa mantreṇa sannidhānaṃ prakalpayet | tena sānnidhyatāṃ yāti mantramūrtti maheśvaraḥ || hṛdayenānurundhīyācchirasārdhaṃ prakalpayet | śikhayā tu bhavetpādyaṃ kavace nāvaguṇṭhayet || amṛtatvaṃ tu cāstreṇa vaktreṇa camanaṃ tathā | puṣpāñjaliṃ tu īśāne mūrddhnisthāne prakalpayet || etatte kathitā vatsa daśasaṃskārajātayaḥ | evamevaṃ vidhiṃ kṛtvā tato pūjāṃ prakalpayet || śuddhayaḥ pañcayāḥ proktāstāsāmante vidhiṃ smṛtaḥ | dharmajñānādi vairāgyamaiśvaryaṃ ca catuṣṭayam || vinyaseta mahāsena vidikṣu tu samāsataḥ | hṛdayena vidhānajñaḥ padmakesarakarṇikām || karṇikāyāṃ nyaseddevaṃ prasādaṃ vyomarūpiṇam | kesaraiḥ śaktayorvyūhaṃ hṛdayena prakalpayet || p. 17b) bījāṅkuraṃ purāśaktyā anantakamalaṃ nyaset | prasādaṃ kathitaṃ pūrvaṃ śaktibījāṅkuraṃ param || ante cānantakaṃ kuryādyadantaṃ parivarjitam | daśasaṃskāraśuddhistu yasmarā? tu mayeritā || tāṃ samāsena tatkuryāddhṛdayena mahātmanaḥ | āvāhanaṃ sthāpanaṃ ca sānnidhyaṃ sannirodhanam || snapanaṃ pūjanaṃ caiva dhūpanaṃ ca vilepanam | bhojanaṃ pādyaṃmarghyañca hṛdayena visarjanam || hṛdayaṃ pūrvamākhyātaṃ śivatatvaṃ tu āpatam | binduyuktantu kartavyaṃ tena sarvaṃ tu kārayed || arcā hyeṣā samākhyātā agnikāryavidhiṃ śṛṇu || iti kālottare trayodaśasatike tṛtīyaḥ paṭalaḥ || tṛpte kha nādikarmantu tathā cābhyukṣaṇaṃ punaḥ | astreṇa kārayetprājño athavā hṛdayena tu || varmaṇā vātha vipreṃdra śaktigarbhe nipātayet | hṛdayena śikhiṃ devaṃ jātakarmañca tena vai || ṣaḍaṣṭakasamāyuktaṃ garbhādhānādikaṃ hunet | trayapañcāṣṭa vā hutyā dātavyā vahni gocare || pratyeka śastu dātavyāḥ saṃskāravidhi saṃbhave | catvāriṃśāṣṭamityuktāḥ saṃskārā brahmajātiṣu || brahmatve yojayitvā tu hṛdayena tu sarvadā | paścātsarva bhaved brahma yo vidhi sūtra coditaḥ || padmanyāsādi yogena homayecchānale sadā | ghṛtena kāpile naiva pāśānāṃ śodhanāya vai || athavā pūrvasuktastu mantrasyāṃ ye * * * *? | tena homastu kartavyo daśasaptaistu tatvataḥ || p. 18a) evante vahni kāryantu kathitaṃ pāśadāhakam | tatonantarame vātha maṇḍalānu kramaṃ vadet || sarvakarmakaraṃ śuddhaṃ sarvasiddhipradāyakam | sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ kathayāmīhate guha || iti kālajñāne trayodaśaśatike'ṣṭapuṣpikāgnikāryaḥ paṭalaḥ || bhūmi saṃśodhayitvā tu khanayitvā pramāṇataḥ | bhasmeṣṭāṅgāramasthīni sarkarā ca kapālikāḥ || kāṣṭakeśādi mudgāraṃ karmāsu viśodhitam | sa śalyāyāṃ na kartavyaṃ yāgaṃ prāsādagopuram || bahudoṣa karastena tasmācchalyaṃ vivarjayet | hasti śalye bhavenmṛtyuryadi śvāna? kṛto bhavet || pauruṣe kulamutsādaṃ kākenoccāṭanaṃ bhavet | mārjāra na kulādīnāṃ gṛdhragomāyumūṣikān || eteṣāṃ yadi bhavecchalpa tantu vyādhikaraṃ bhavet | bhasme vidvayemityuktaṃ keśeṣvalpāyuḥ prajāḥ || aṅgāre agnidāpastu śarkarāgoṃ? vināśinī | kāṣṭhena bhavate dhānyaṃ garbhasrāvaṃ kapālike || śalye tu bhavate vatsa tasmācchalpaṃ vivarjayet | aśalyāyā bhaved bhūmirnimnākoṭaravarjitā || susnigdhā ca supuṣṭā ca sā bhūmiḥ sarvakāmadā | tṛṇodaka phalairāṣṭāpuṣpavatyā pavitriṇī || suśītalā caramyā ca sā jñeyā śobhanā mahī | pūrva plavāntarata īśānyā caiva śobhanā || anyaplavāna gṛhṇīyādvahudoṣakarā smṛtā | unnatā karikarākārā kūrmākārā ca vahnija || śobhanātā vijānīyā * * ti puṣṭi vivarddhanī | uṣṭrākṛtiḥ svāmihatātpūryādhānyavināśanī || p. 18b) yavamadhyāśasya hānī anapatyāpi pīlikā | trikoṇādoṣavahutvā varjanīyā vicakṣaṇaiḥ || śvetāraktā ca pītā ca kṛṣṇājñeyā caturvidhā | varṇānukramayogena grāhyā dhātrī tu sarvadā || madhurā ca kamāyā? ca alpā ca kadukā tathā | ete caiva rasā * *? vrarjanīyā prayatnataḥ || anye varjyā prayatnena rasā vai doṣadāyakāḥ | viśuddhā sā vijānīyādaśalpādoṣavarjitāḥ || athavā kṣiprakāle tu rāṣṭrabhaṅgena ca?ture | kartavyā na parīkṣā tu aśaktyā tu ṣaḍānana || kartavyā tu sadākālaṃ dīkṣā vailkekatāraṇī | kaṭitiśodhanaṃ tasyāḥ kartuṃ vai naiva śakyate || tasmādviśodhanaṃ tasyāḥ kartavyaṃ tatvajaṃ guha | astreṇa śodhayetpūrvaṃ paścādbhūtaistu śodhanam || brahmabhiśca tathā śodhyā evaṃ śuddhiḥ sadā bhavet | sukuḍimāṃ tataḥ kṛtvā pālāśairmudgaraiḥ śubhaiḥ || upalepanaṃ tataḥ kuryātpañcagavyena dhīmataḥ | tasyopariṣṭāttu kartavyaṃ gomayenopalepanam || gomayānantaraṃ vatsa candanenopalepanam | anyaistu vividhairgandhai * * jedraja yogajaiḥ || lepanaṃ vidhivatkuryātpuṣpaprakarasaṃyutam | gharyayedvilvaṃ patraiśca tato mantraiśca śodhanam || dapakāra sadṛśāṃ kārayetsphaṭikopamām | tasya madhye likhedvyomaṃ ācārya śuddhakalmaṣaḥ || tantrajñaśca sadādāsta ṛjumaunai samāhitaḥ | sutraṃ vai kartayetpūrva triguṇaṃ ca kumārijam || p. 19a) kārpāsaṃ vārkṣyajaṃ kṣaumaṃ anyaṃ vāyacchubhaṃ bhavet | darbhādistu samārabhya gṛhṇīyātpuṣṭivaye || sarvakāmapradaṃ jñeyaṃ kārpāsaṃ vārkṣyajaṃ guha | ahamātraṃ bhavetsūtraṃ pañcavyāmāṃgamāyatam || yadvyāmaṃ tu dvihastasya maṇḍapasya prakīrtitam | catuhaste bhaved vyāmyaḥ saptaṃ vai tantra coditāḥ || trihastaṃ pañca navakaṃ kartavyaṃ na kadācana | bahudoṣakarāste tu māraṇoccāṭanehitāḥ || tasmādviṣayamānantu maṇḍalānāṃ kārayet | ṣaṭkāṣṭau daśahastāṃ vā dvādaśāṣṭadvikastathā || ata ūrddhaṃ na kartavyaṃ alpārambha tu varjitam | kriyā vistārasaṃyuktaṃ bahuvighnakaraṃ bhavet || eteṣāṃ caiva kartavyaṃ sūtraṃ nyāyāyalakṣaṇam | daśadvādaśa viṃśaśca pañcaviṃśaśca unnatam || na kartavyamataḥ sutraṃ tacca doṣakaraṃ bhavet | triguṇaṃ? pūrvaṃ kartavyaṃ vṛttaṃ corddhamukhaṃ śubham || punastu triguṇī kṛtya ūrddhajena krameṇa tu | tantu vastu navaḥ proktā punastriguṇamārabhet || saptaviṃśatimityuktā taṃ tavaḥ śāstra coditāḥ | sopi corddhavṛttaḥ kāryastriguṇairtavatantujaḥ || trivṛttametadākhyātaṃ devatāḥ pravadāmyaham | dharitrī vāritejaśca marudvyomaśca pañcamaḥ || gandhaśca rasarūpaśca sparśaśabdaśca te nagha | karṇatvakcakṣu yo caiva jihvānāsā ca pañcamī || vācā hastau ca pādau ca gudopasthaṃ ca śāṅkari | ete vai karmakṛjjñeyāḥ prathamā buddhivedanā || viṃśatiśca samākhyātā manaścāhanvimastathā | avyakta puruṣo vatsa īśvaraśca sadāśivaḥ || p. 19b) etā vai devatāḥ khyātāḥ sūtre maṇḍalakārakaiḥ | yojānāti tāṃ devā sūtrasyāṃ sūtracoditām || nāsau kuryādvidhānantu sārvajaṃ pāśakṛntanam | kāṣṭhena loṣṭhena nāṅgāreṇanakhenavā || nālikhetkaraṇiṃ prājñaḥ kudravyānyena kenacit | śuddhā bindusamudbhūtā niṣkalā yā prakīrtitā || tayā tu ālikhetprājño maṇḍalādhānasaṃvarām | tayā vismana kiñcitsyātpravartati sureśvara || bodhata karma jātiśca mātṛkā prasavaṃ tathā | khaṭikāyāḥ prajāyete tena sā śivajā smṛtā || ācāryastu bhavennāda * * * * * * * *? | lokasyānugrahaṃ bhadra karoti vidhi saṃsthitaḥ || anyathā bodhanaṃ tāṃta na bodhāya pravartate | na yā vināgni janmeśa tasmāt sā paramā smṛtā || mahendre malaye sahye śuktimānṛkṣaparvate | pāriyātre ca vindhye ca himavatte mahāgirau || śrīśaile arbude caiva khaṭikā śobhanāsmṛtā | anye ye girayaḥ puṇyāḥ pradeśā śubhalakṣaṇāḥ || tasmātsānu gṛhītavyā khaṭikā sārvakāmadā | suviśuddhāsiddhāsitā snigdhānirmalā doṣa varjitāḥ || gṛhītavyā prayatnena śubhe nakṣatravāsare | athavā puṣpayogena sopavāse na dhīmatā || surakṣīkṛta kāyena bali dhūpārccanādibhiḥ | kartavyā vidhivatpūjā vighnamātṛgaṇādiṣu || śivasya ca mahāpūjāmādau kṛtvā ṣaḍānana | prokṣayetāṃ pavitraistu yatra gṛhṇi dvijottamaḥ || p. 20a) sahyena sparśanaṃ kuryādguhyenābhyukṣaṇa guha | aghoreṇasamuddhṛtya puruṣeṇābhimantrayet || īśāne muṣṭibandhantu śivāstreṇa tu rakṣayet | khātaṃ te naiva kartavyaṃ ādau tasyāḥ prayatnataḥ || diśā bandhantu te naiva daśadhā parikalpayet | kavacenāva guṇṭhīta hṛdayena niveśayet || samudrake mahāprājñaḥ śikhāyāmastra smaret tadā | śivaṃ tasminniveśeta bindu devenasaṃyutam || evaṃ saṃsthāpanīyātu gṛhītavyā krameṇa tu | udghāṭayitvā cāstreṇa bindudevaṃ smarettadā || hṛdayena samāyuktaṃ vidhimetatsamācaret | evaṃ gṛhītā sā devī siddhidā bhavate guha || mokṣakāmasya mokṣaṃsyācchrīkāmasya ca śrīsadā | bhrāmayeccaiva savyena vṛttākāreṇa mantravit || evamaṣṭāṅgulākhyātā karṇikā śivadhāriṇī | kesarādalamānantu tathā copadalāni tu || bhrāmayetta krameṇaiva trayaste pārvatī suta | aṣṭadvādaśa yogena ṣoḍaśena vipaścitaḥ || vṛttākāraḥ svarūpeṇa bhrāmayettāṃtujāṃguha | caturaścaturaścaiva tathā dvicaturaḥ punaḥ || ekamānaṃ smṛtaṃ hyeta diśāsu vidiśāsu ca | karṇikā kesara dalāṃ tathā copadaleṣu ca || padmaṃ dvātriṃśati proktaṃmaṅgulāni pramāṇataḥ | pītāṃ tu karṇikāṃ kuryācchvetāraktāstu kesarāḥ || dalā vaiśve tarūmasya purāṇidhana bhogābhi varddhanam | athavā sarvakāmāni prayacchedvidhināhṛtā || tayā tu kārayetsarvaṃ maṇḍalaṃ sarvakāmadam | surekhaṃ śaṅku madhyasthaṃ binduṃ vā pataye tadā || p. 20b) śaṅkuviddhe bhaved doṣe mu?smācchaṅkuṃ na pātayet | yatra bindukṛtaṃ karma taṃ vidyātsarvakāmadam || * * * * * *? pāyuraktāścopabalāḥ smṛtāḥ | prativārasya rekhā tu kartavyāstu śivābudhaiḥ || garbhametatsamākhyātaṃ dvihastasya pramāṇataḥ | caturbhāgapramāṇena dvārādiśi prakalpayet || pūrvadakṣiṇapaścāttu uttareśā ca vahnitaḥ | rakṣesādanilādi kṣuraṣṭau hotādiśaḥ smṛtāḥ || * * * * *? pātaṃ tu kuryādvīro vicakṣaṇaḥ | diśā na calate yatra vidiśā caiva ṣaṇmukha || tatsūtraṃ kathitaṃ tantre sarvakāmaphalapradam | ga?rbhatulyā bhaved vīthī arddhenāvaraṇāni ca || bāhyato maṇḍapasyaiva astroṇi viniveśayet | caturvidhāḥ samākhyātā rekhāḥ śaiva? samāśritāḥ? || teṣu madhye bhaved vāraṃ pādabhāgopakalpitam | śobhāstattulya bhāgastu dvārasya tu guheśvara || śobhārddhena bhavettatraṃ kapolau? krauñca mardanaḥ | upaśobhā tu tattulyākapolena na saṃśayaḥ || paṭṭayettāṃ samagreṇa dvārāṃ rekhāsu sūtritāt | uttare dakṣiṇe caiva pūrvapaścāgrate graha || p. 21a) śeṣamanyadvayaṃ caiva diśivaruṇeṃdrasaṃsthite | śeṣāmāyāmataḥ kāryāpūrvadvārakrameṇa tu || pūrveṇa paścimaṃ ho * * * * dakṣiṇena tu | udghāṭayeddiśāvasthaṃ dvāraṃ paścimasaṃsthitam || etatte sarvamākhyātaṃ saṃkṣepeṇa tu lakṣaṇam | lokapālāstra bhedaṃ ca kathitaṃ pūrvato mayā || mantrayuktāstu te vatsa dātavyā vighnarakṣakāḥ | evaṃ vai sūtrayitvā tu pātayeta rajaḥ sadā || caturvidhaṃ susūkṣmaṃ tu pātitavyaṃ rajo budhaiḥ | vāyavyāgneya māhendraṃ vāruṇaṃ cādi daivatam || śvetaṃ tu vāruṇaṃ vindyāduktaṃ varṇantu vahnijam | kṛṣṇavarṇo bhaved vāyuḥ pītavarṇastu devarāṭa || śveto brahmā vijānīyādraktavarṇo janārdanaḥ | kṛṣṇavarṇo bhaved rudraḥ pītavarṇasahasṛ dṛk || rajānāntu mahāsena adhidevāḥ prakīrtitāḥ | vaśyārthe muṣṭiyogena pātayeta rajairguruḥ || agrāṃgulīṣu pātavyaṃ puṣṭiśānti vivardhane | apasavya prayogeṇa sarvakāmārthasādhane || pātayetsusthirāṃgulyairyathā doṣo na jāyate | rekhāñcaiva viśuddhāntu pātayet sarvadā guha || na sthūlā na kṛṣāna nimnavikaṭānyonyapīḍitā | vicchinnā puruṣā na bindu vitatāvyākubja vaktronnatā || kartavyā vihitairajobhismalairaṅguṣṭhamātrāśubhā | etānityamanākulena guruṇā painākine maṇḍale || vicchinnāmastrāṃkṛśāpatibhayaṃ vyādhiśca nimnonnatā | saṃśliṣṭā kalahā śubhaṃ ca puruṣā vaktrāsuhṛnnāśanī || p. 21b) sthūlopadravamarthahānimatulaṃ cālaṅkṛtā bindukaiḥ | rekhāsminviṣamya karotya rūcitaṃ kāmadviṣo maṇḍale || vinyāsaṃ saṃpravakṣyāmi bhitirāvaraṇai sthitam | mantrākṣaraprabhedena lakṣaṇena yathārthataḥ || dharitrīṃ vinyasetpūrvamāpo jyotimarustathā | ākāśañca krameṇaiva nyasanīyaṃ prayatnataḥ || teṣāmuparivinyāsaṃ bhūtānāṃ caiva matsuta | prasādaṃ brahmabhiryuktaṃ sāṅgopāṅgañca īśvara || sadyo vāmo hyaghoraśca puruṣeśānameva hi | śivasya saṃvinyaseddehe mūrtayaste udāhṛtāḥ || śāntasya pārvatī putra pañcabrahmā samāsataḥ | nyasanīyāstu viddhāṃsairyena gṛhṇāti pūjanam || anyathā naiva gṛhṇāti niṣkalaḥ parameśvaraḥ | sadyojātaṃ nyasetpādau sarvamātreṣu suvrataḥ || guhye vai guhyake deśe bahurūpaṃ hṛdi sthitam | vaktradeśe nyasedvaktraṃ īśānaṃ śivamūrdhani || aṣṭaviṃśakasvā yuktaṃ śivaṃ vigraharūpiṇam | yajeta satataṃ devaṃ mokṣakāmaphalapradam || sadyaṃstvaṣṭakamalairyuktaṃ bhitirdaśami guhyakam | hṛdayaṃ cāṣṭabhirvaktra saṃsthitam || īśānasya katvāḥ pañcabijāḥ pañca udāhṛtāḥ | hṛcchiraśikhā varmāstra aṅgopāṅgeṣu vinyaset || hṛdaye hṛdayaṃ nyasya śiraḥ śirasi yojayet | śikhāsthāne śikhā caiva nair-ṛteṣu saṃsthitam || dharma vai sarvagātreṣu astraṃ hastadiśi sthitam | evaṃ vinyasya sakalaṃ prasādaṃ puṣpasaṃyutam || p. 22a) tasminniveśayedbhadraṃ karṇikāyāṃ sadāśivam | haṃsavarṇena kāyena ūkāracaraṇāni tu || bindunādaśirogrīvānsaṃyogātpuruṣaḥ smṛtaḥ | evaṃ sthāpya vidhānena devaṃ sakalaniṣkalam || tataḥ pūjāvidhānaṃ tu kartavyaṃ siddhimicchatā | sadyaṃ paścimabhāge tu vāmaṃ cottarataḥ sthitam || dakṣiṇe bahurūpantu puruṣaṃ pūrvato nyaset | īśānaṃ mūddhnibhāge tu pañcadhā parikalpayet || aṅgānāṃ saṃpravakṣyāmi hṛdayādi yathākramam | vahnije hṛdayaṃ nyasya daleśāne śiro nyaset || nai-ṛtyāṃ tu vikṣyā? devī vāyavyāṃ tu puruṣṭutam | netra sthāne nyasennetramastrapūrvadalādike || dakṣiṇe paścime caiva uttare ca niveśayet | dvitīyāvaraṇāgoptā lokānāṃ caiva vinyaset || śakrāgni padma nai-ṛtyāṃ vārivāyvendu śaṅkare | pūrvādārabhya yogindra vinyasedyāvadraudrajām || tṛtīyā varaṇāstrīṇi yojyāstu daśadikṣu ca | vajraṃ śaktistathā daṇḍaṃ aṃsi pāśāṅkuśaṃ gadā || śūlaṃ caivāṣṭamaṃ proktaṃ padmaścakraṃ ca te daśa | tepi te naiva yogena pūrvoktena tu yojayet || cakrapadmau nyasedvatsa adharottarato diśi | cakrantu cādhare bhāge nair-ṛte tu niyojayet || padmaścaiveśa bhāge tu eṣa dṛṣṭo vidhiḥ purā | anukteṣvatha sarveṣu hṛdayaṃ saṃprayojayet || kṛtātkṛtaṃ bhavetsarvaṃ puritantu na saṃśayaḥ | bījamudrāniyogena kartavyaṃ taṃtra coditam || deśiko narakaṃ yāti vidhimetadajānataḥ | iti kālajñāne trayodaśaśatike maṇḍalavidhānapaṭalaḥ || p. 22b) atha dīkṣāṃ pravakṣyāmi yā pūrvaṃ coditāmayā | mayāviditamātrā yā mokṣasiddhiḥ prajāyate || pañcatatvai sthitaṃ skanda śarīraṃ sarvajantuṣu | śodhitavyaṃ prayatnena dīkṣākāle upasthite || pṛthivyā pakharavyā? tejovāyurākāśameva ca | pañcautāni tatvāniyairvyāptaṃ sakalaṃ jagat || sarvatatvāni tatraiva draṣṭavyāni samāsata | pṛthivyā * * vāṃtaśca vyāpya ete tu saṃsthitāḥ || nivṛttistu varājñeyā pratiṣṭhā vāri ucyate | tejasī bhavate vidyā śāntiścānila?saṃsthitā || śāntyātītaṃ paraṃvyomaṃ sarvagaṃ pāśamocakam | taṃ viditvā mahāsena svapacānapi dīkṣayet || teṣāṃ vibhāgaṃ vakṣyāmi śṛṇuṣvāvahito guha | yena vijñāyase dīkṣāṃ mahāsaṃsāramocikām || * * * *? mahātatvaṃ dhārakaṃ parikīrtitam | ekāṃśastasya ityuktaṃ gandhatseśvareśvaram || sā pratiṣṭhā bhavettatra sā kalābhūta ucyate | tasyāntāvasthita cānyaṃ tatvamāpyāyakaṃ sthitam || caturguṇaṃ samākhyātaṃ śuddhameka guṇaṃ bhavet | rasarūpaṃ ca jāyeta nivṛttitāṃ vijānatha || sā kasya tu bhavetskanda bhūtākhyā vā sambhavā | triguṇaṃ vahni bhūtaṃ tu sopi śuddhastu rūpataḥ || śasyāṃ? tyakto bhavecchuddhaḥ? kalā śeṣaprajāyate | anityāpi saṃśuddhi śabdasuktī viśudhyati || sparśarūpaṃ (vārinte) vijānīyāttrailokyādhipatiṃ harim | p. 23a) pañcāvasthaṃ sthitaṃ tantu kalāmayasamanvitam || śodhanaṃ tasya karttavyaṃ yāvaddekośasaṃsthitam | ca tasyaiva guṇaṃ vai śānti lakṣaṇam || śāntyatītaṃ paraṃ vyomaṃ niḥśabdaṃ śudhyate guha | nādāntaṃ taṃ vijānīyācchivadhāmasanānatam || nādaṃ śabdamiti proktaṃ ākāśaguṇalakṣaṇam | dīkṣayā śudhyate hyevaṃ vijñānena tu tatvataḥ || eṣā śuddhstu tatvānāṃ sakalā niṣkalā guha | sakalābhūtasaṃsthātu niṣkalāstu kalāḥ smṛtāḥ || parijñānamidaṃ vatsa kathitaṃ bhūtaśuddhaye | dīkṣāprayogasāgānte pravadivyāmite nagha || nivṛttirhṛdaye naiva pratiṣṭhā śirasisthitā | śikhāyāṃ tu tato vidyāṃ śāntiṃ vai kavacena tu || śāntyātītaṃ paraṃ devaṃ prasādena tu homayet | pūrvameva samākhyātaṃ mantroddhāre viśeṣataḥ || śodhanantu yathā teṣāṃ tathāte kathitaṃ mayā | ekaikasya śataṃ homyaṃ śataṃ vai pañcakīrtitāḥ || āhutīnāṃ ghṛte naiva kāpilena varānana | ante pūrṇāhutiṃ dadyātprasādena tu ṣaṇmukha || prāyaścittaviśuddhyarthaṃ ekaikāṣṭhāhutiṃ kramāt | śikhāstra yoge viprendra homayeccānupūrvaśaḥ || dīkṣāṃ etāḥ samākhyātā jananādi vivarjitāḥ | hute naiva tu mucyante sādhakā janmabandhanāt || eṣā tu prathamā dīkṣā bhūtākhyā parikīrtitāḥ | mayā śuddhā bhavantyete kalārūpadharāstu yaiḥ || aṅgānāṃ tu viśuddhyarthaṃ dvitīyaṃ kathayāmite | p. 23b) huṁ phaṭkārasamāyuktā bhūtaśudhyānuśoddhayet || ekaikasya śataṃ teṣāṃ krameṇaiva tu homayet | ṣaḍkṛtāśca samākhyātā āhutīnāṃ vicakṣaṇaḥ || ante pūrṇāhutiṃ tena prasādena tu homayet | ekaikasya? śataṃ teṣāṃ krameṇaiva tu homayet || tṛtīyaṃ brahmabhiścaiva kathitaṃ śivasaṃyutam | homantu gaditaṃ vatsa sarvapāpakṣayāpaham || tasyāpyante tu dātavyā āhutiryā udāhṛtā | tasya homaṃ prakartavyaṃ śatāni pañca vai suta || athavā hṛdayaṃ teṣāṃ homayettadanu kramāt | ṣoḍaśaiva * śūnyāhusteṣāṃ śuddhirvinirdiśet || athavā śaktiyogena śivajena tu tatvataḥ | homayet saṃpuṭīkṛtya ekaikaṃ vījamantravit || āhutyānukramaṃ pūrva yaduktaṃ śāstrakalpitam | evaṃ dīkṣā samākhyātā sarvapāśāpahāśubhā || yoninyāsāditaḥ kṛtvā uddhāraṃ cāpya paścimam | śodhanānu kramaṃ caiva kartavyaṃ tu sadā budhaiḥ || yoni nyāsaṃ samākhyātaṃ pūrvameva mayā tava | niṣkalaṃ paramaṃ tatvaṃ sā yoniḥ sarvadehinām || dehoyaṃ kathitaḥ pūrvaṃ saptabhirdaśebhistathā | pañcabhūtāṃ samuddiṣṭāḥ pañcabrahmāstute nagha || ṣaḍaṅgaṃ ca tathā cānyaṃ yonipūrvaṃ ṣaḍānana | na yoninā vinābhūtā brahmānāṅga jātayā? || tasmāt sarva prayatnena yoninyāsaṃ vijānatha | yā sā mātrā kalā vatsa sā hyaṃte ca vyavasthitā || parāśaktiḥ samākhyātā bījāṅkuravisarpiṇī | sā yoniḥ sarvabhūtānāṃ mātā prasavakāriṇī || p. 24a) tayā yuktāstu te vatsa daśasapta prakīrtitāḥ | anyathā na bhavetteṣāmutpattiryonivarjitāḥ || sā niyuktāstu kartavyā hṛdayena samāsataḥ | tena sarvaṃ prakurvīta vidhānaṃ śivabhāṣitam || arcanaṃ prokṣaṇaṃ caiva saṃhāraṃ tāḍanaṃ tathā | saṃyogaṃ caiva vikṣepamarcanaṃ ca punastathā || garbhādhāraṇa karmañca katavyañcānupūrvaśaḥ | jananaṃ cādhikāraṃ ca bhogañcaiva layaṃ tathā || srutatve cāhuti śataṃ hṛdayena tu kārayet | pāśachedaṃ tathāstreṇa dadyātpūrṇāhuti kramāt || huṃ phaṭkārasamāyuktaṃmuddhāraṃ cānu pūrvaśaḥ | vārthivānu krameṇaiva brahmacāṅgādiṣu kramāt || saṃhāraṃ caiva kartavyaṃ tatvānāṃ prativarddhanam | mantratatve vayaṃ yogo'nupūrveṇakārayet || mantrāḥ saptadaśa proktāstatvāṃ saptadaśāvyayāḥ | huṃphaṭkārasamāyuktā hyetavyāstu śivādhvare || tatve tatve vinirdiṣṭaṃ karmametanmayā tavaḥ | evaṃ viśodhitairvatsa na punargṛhṇate tanuṃ || anyathā naiva mucyante vidhihīnāstu sādhakāḥ | īśānamāditaḥ kṛtvā śivāstrāntamataḥ param || varṇe varṇe tu kartavya aṃvarādika yāntikam | pūrṇāhuti vayodadyādante caiva caturthikā || svarānte eka uddiṣṭā kādibhāṃte dvitīyakā | yādiśānte tṛtīyā tu kṣānte caiva caturthikā || evaṃ dīkṣāḥ samākhyātāstatvamārgavyavasthitāḥ | kathitāmantrayuktāstu pūrvameva mayā nagha || pañcadhā tu samākhyātā dīkṣā te pāśamocanī | bhūtaistu prathamā dīkṣā brahmabhiśca dvitīyakā || p. 24b) tṛtīyā cāṅga dīkṣā tu caturthī tātvikī bhavet | pañcāśānte samuddiṣṭā sājñeyā tātvikī guha || kalaistu pañcamī proktā prasādena tu saṃyutā | pañcami sā vinirdiṣṭā nirvāṇaphaladāyikā || na kalaistu vinā bhadra prasādeśaḥ pravartate | pratiṣṭhā kubjikā jñeyā sā kriyā tu dvikubjikā || tāntu madhyagatāṃ kṛtvā tasyādhastājjalerāgā | nivṛttirvāruṇī jñeyā śikhāyā tu rudāhṛtā || vidyāgneyī bhaved vatsa dvikubjasyoparisthitā | śānti binduḥ samākhyātā anilā tatva vāhinī || tasyātītaṃ paraṃ vyomaṃ nādaṃ vaiyadudāhṛtam | eṣā vai kathitaṃ skanda prasādastu kalā yutā || pañcamī sā vinirdiṣṭā dīkṣā nirvāṇagāminī | pūrṇāhutyanta kāle tu amṛtaṃ cintayettataḥ || śravantaṃ mūrddhni bhāge tu hṛdimāpyāya bindukam | dīkṣā prakaraṇe hyevaṃmeṣa dṛṣṭovidhiḥ paraḥ || amṛtaṃ pūrvamākhyātaṃ prakriyānte mayā tava | yonirekhā samākhyātā śaktistu lakṣaṇānvitā || vistaraḥ kathitastāt kriyā pūrva mayoditā | saṃkṣepāt kathayiṣyāmi yathā jñāsyasi taddhuvam || viṣuvena tu yogena labhate paramaṃ padam | yogantu viṣuvaṃ prāpya kona mucyeta bandhanāt || pṛthivyādyañca? nādyo vai śabdādi guṇavāyubhiḥ | mantrādhi devatāḥ khyātāḥ kalāyāḥ pūrvacoditāḥ || ete pūrvasamākhyātā pārthivādyā mahātapāḥ | vyāpakāḥ paramā bījāsteṣāṃ vyāptiṃ śṛṇuṣvame || p. 25a) hṛdayānte samuddiṣṭāstatvānte ca prakīrtitāḥ | brahmādīnāṃ vibhāgena te caiva pariniṣṭhitāḥ || teṣāṃ svarūpamākhyātaṃ samāsena tu ṣaṇmukha | saṃjñā mātraṃ purā vatsa kathitantu mayā tava || vistaraṃ pravadiṣyāmi yena viṃdanti tatvataḥ | viṣuvaṃ yatsamuddiṣṭaṃ mokṣadaṃ parayāpradam? || niṣkalaṃ paramaṃ śuddhaṃ tatvamaiśaṃ nigadyate | mūrddhāṃtaṃ yātyasau deve viṣuvena yogataḥ || ākāśādbhavate bindu sa ca vāyuḥ prakīrtitaḥ | tantrānte tatsamuddiṣṭaṃ sadāśiva padaṃ dhruvam || bindorvidyā samutpannā agnitatvaṃ vibhāvyate | agnerāpaḥ samutpannā āpātpṛthivī saṃbhavaḥ || etaistu hṛdayaṃ proktaṃ jagatastu mahāmate | jagatastu mātṛkānte yā yathā līnā tu me śṛṇu || yā kalāḥ pūrvamākhyātā nivṛttyādyā mayā tava | pratiṣṭhā teja binduśca tasmāduparisaṃsthitāḥ || tāsāṃ vibhāgaṃ vakṣyāmi kalānāntu suraiḥ saha | sadyaṃ caivāditaḥ kṛtvā śiraṃ yāvadavasthitam || śāntā hyete samutpannāḥ svarā vai kramaśaḥ purā | sadyaṃ ca hṛdayaṃ vāmaṃ śiraṃ caiva caturthakam || bindudevāḥ samutpannāścatvāro bījamuttamaṃ | aghoraṃ ca śikhā devī puruṣaṃ varmameva ca || vidyā hyete vijānīyāścaturastejasambhavāḥ | īśānaṃ ca plutaṃ devaṃ netraṃ cāstrañca dhīmataḥ || nivṛttyāstu sthitā hyete catvārastatvamuttamāḥ | napuṃsakāstu catvāraḥ krudhāmṛtyujarāstu ye || vyādhirante vijānīyāt pratiṣṭhāyāṃ vijānataḥ | punaranye ca mārgeṇa kanyā janmavarānana || p. 25b) nivarttirvāruṇī jñeyā ukārākhyā varānana | prakṛtiḥ sā vijānīyāccaturviṃśati nāyikā || vāruṇī sā samuddiṣṭā * * * *? śakrajāṃ viduḥ | dvikubjā sā bhaved vatsa hakārākṣarasambhavāḥ || vidyāgneyī vijānīyādukārākṣaralakṣaṇā | ekārasthā vijānīyādbhāvasthā ca tathā punaḥ || bhāvamakāramityuktaṃ śatārdhavyāpakaṃ prabhum | śiśakaṃ saṃvijānīyācchivasya paramātmanaḥ || śāntirmarutsamudbhūtā bindutatvaṃ kalātmakam | etā vai kathitā skanda kalāstatve vyavasthitam || pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśameva ca | kathitāḥ pañcabhūtāstu svaraistu saha saṃyutāḥ || punarvibhāgaṃ vakṣyāmi sarvatantreṣu sammatam | svarāṇāñca kalānāñca yo yoyaṃ sarvasiddhidā || akārādi visargāntaṃ svarā vai? ṣoḍaśaḥ smṛtāḥ? | śāntyā tu āditaḥ kṛtvā caturaścaturaḥ smṛtāḥ || akārādi śiraṃ yāvacchāntyā dehasamudbhavāḥ | pañcamaṃ dīrghamūkāraṃ ṛ ṝ varṇau tathaiva ca || vidyā samudbhavā hyete jñātavyāḥ siddhi tatparaiḥ | ḷkāramāditaḥ kṛtvā aikārāntamavasthitāḥ || pratiṣṭhāḥ sambhavā hyete jñeyāścaiva nivṛttijāḥ | nivṛttiḥ kathitāstvanyai rūkārākhyā tu vāruṇī || nivṛttiḥ pārthivīḥ jñeyā pratiṣṭhā vāruṇī smṛtāḥ | dvitīyaṃ kathitaṃ bhedaṃ kalāsvarasamanvitam || tṛtīyaṃ saṃpravakṣyāmi bhedaṃ paramadurlabham | svarāṇāñca kalānāñca bhūtānāścāpyavasthitaḥ || p. 26a) ādirantau svarau vatsa proktau vidyā samudbhavau | catvāraste vijānīyā a ā bindu bindu visargajam || īkāradvayamevoktau e ai tatve ca te nagha | ete'pi caturaḥ proktāḥ pratiṣṭhā dehasamudbhavāḥ || dviroṣṭha vadanau varṇau catvāraḥ parikīrtitau | nivṛtti sambhavāste tu jñātavyā siddhi tatparaiḥ || napuṃsakāstu catvāraḥ kalasya kathayāmite | ṛkāraḥ sāntyayā jātaḥ ṝkāraḥ śīśakodbhavaḥ || ḷkārastu pratiṣṭhābhūḥ ḹkārastu nivṛttijaḥ | evaṃ svarāḥ samutpannāḥ samastavyastasaṃbhavāḥ || tatotpannāvijānīyāttataste kāmadā smṛtāḥ | sparśānāntu vakṣyāmi yogoyaṃ bhūtasaṃyutaḥ || kavargaṃ śāntyayā jāte vidyājātañca vargajaḥ | ṭa vargastu samudbhūtaḥ pratiṣṭhāyāṃ guheśvara || tavargo vārijo jñeyo nivṛttiḥ prabhavo nagha | pṛthirvī kecidicchanti nivṛttiṃ pārvatī sutaṃ || pratiṣṭhā tu jalaṃ viddhirasmintantrena saṃśayaḥ | anya tantre samuddiṣṭhā pratiṣṭhā śakrajā guha || nivṛttirvāruṇī jñeyā bhedadvayamidaṃ smṛtam | pratiṣṭhā śivapatnī tu śāntiṃ māheśvarī smṛtā || vidyā tu vaiṣṇavī proktā nivṛttirbrahmavādinī | jagadbījaṃ bhaved brahmā viṣṇuryonirna saṃśayaḥ || bījī māheśvaraścaiva śivaścaiva napuṃsakaḥ | etaccatuṣkaṃ sarvasvaṃ devairapi sudurlabham || gopanīyaṃ prayatnena śiva sadbhāvamuttamam | pratiṣṭhā śiva tatvantu sarvatantre udāhṛtam || dvikubjaṃ yadbhaved devaṃ tattatvaṃ parameśvaram | pṛthivī sā samuddiṣṭā yonireṣā parāparā || p. 26b) vidyā tatvaṃ samākhyātaṃ śivatatvasya mastake | ātmatatvaṃ nivṛttistu kathitābhavabhīru samaḥ? || nādadehātsamutpannaṃ pañcamaṃ vargaśekharam | ya vargametadityuktaṃ yasyānte tatvamīśvaram || makāraṃ nāmayetproktaṃ bindutatvaṃ sa* * *m? | mokṣadaṃ duḥkhanāśañca karoti parameśvaraḥ || evaṃ sparśāḥ samākhyātāḥ kalā dehasamudbhavāḥ | antasthāḥ kathitā vatsa kalā deheṣu saṃsthitāḥ || vāyavyāṃ kathitā śāntyā vidyāgneyī prakīrtitā | pratiṣṭhānāmamāhendrī nivṛrttirvāruṇī smṛtā || pūrakādi prayogeṇa tatva trayamavasthitam | sakāraḥ pūrakaḥ proktaḥ prakāraḥ kumbhakaḥ smṛtaḥ || recakastu sabhākāro vai prāṇāyāṃ mastrayaḥ smṛtāḥ | ṛkāraṃ kathitaṃ sarva vāṅmayaṃ sa carācaram || bhūtānāṃ vyāpti reṣṭhate? kathitā sarvato mayā | ajñātvaitāni tatvāni hakārasthāni suvrata || nāsau mocayate pāśānnā cāryaśca mahītale | viṣuvantu samākhyātaṃ dhāraṇābhiḥ samanvitam || prāṇāyāma trayeṇaiva viṣuvaṃ bhavate guha | ebhiryukto maheśānaḥ suptabhirdhātubhiḥ sadā || dehoddehadbhramedvatsa? vyāpakaḥ parameśvaraḥ | dhātavaḥ saptamuddiśya marucchāntyādi? kīrtitāḥ || etaddehaṃ śivaṃ saṃśaya? bhramate sarvajantuṣu | kramātkramaṇa yogeṇa vāmadakṣiṇataḥ sthitaḥ || prāṇāyāma samāyuktā krame *? niṣkala? śivaḥ | pūrayeddehamadhyasthaḥ punastiṣṭheta niścalaḥ || kṣaṇayekaṃ śivodehe ramate vaṃśagocare | p. 27a) dakṣiṇe cottare caiva recakaḥ parikīrtitaḥ || dakṣiṇe cottaraṃ vindyādvāme dakṣiṇamāviśet | ayanautau samākhyātau saṅkrame te parasparam || viṣuvante samaṃ vatsa saṅkramaḥ parikīrtitaḥ | tena yogena tatkuryādyena mocayate paśum || nāḍī vivarasambandha ūrdhvanālā hyadhomukhāḥ | granthidvayayutāḥ sarve huṃ phaṭkārāntajāpitāḥ || pārthivādyāḥ samākhyātā granthi yoge purāmayā | dvimukhāste vijānīyādadhordhva pravahāḥ sadā || pādau sadyaṃ sthitaṃ devaṃ guhye vāmaṃ pratiṣṭhitam | aghoraṃ hṛdayāvasthaṃ vaktre vaktraṃ pratiṣṭhitam || īśānaṃ mūrddhnibhāgasthaṃ pañcasthānā prakīrtitāḥ | adhomārgavahā hyete granthavyaḥ pañcasaṃsthitāḥ || ajñānīnāṃ mahāsena jñānināmūrddhagāminaḥ | jñānameṣāṃ pravakṣyāmi yenorddhaṃ pravahanti te || ye brahmāste bhaved bhūtā ye bhūtāste punarviduḥ | brahmā vai nātra saṃdehāṃ teṣāṃ bhedaṃ bravīmite || sadyastu pṛthivī jñeyā vāmohyāpaḥ prakīrtitaḥ | aghoraḥ śikhimityuktaṃ vāyustatpuruṣaḥ smṛtaḥ || īśānantu bhaved vyomaṃ evaṃ bhūtāḥ pratiṣṭhitāḥ | brahmasthā mokṣadā jñeyā bhūtasthā bandhakā viduḥ || kalāmaya samudbhūtāste bhūtāḥ parikīrtitāḥ | bhavante bhavamityuktā bhūtā bhūte vyavasthitāḥ || caturdaśānte saṃsāre tena bhūtāstu te smṛtāḥ | devamaṣṭavidhaṃ proktaṃ tiryagjātiṣu pañcadhā || mānuṣyameka janmantu kramate bhūtagocare | sā *? tu pṛthivī proktā vakāro varuṇaḥ smṛtaḥ || p. 27b) rakārastu bhaved vahniranilaścāpi mārutaḥ | ākāśastu bhavet skanda vinādaḥ parameśvara || ete bhūtātvakābījāṃ brahmasthāṃ śṛṇu tatvataḥ | bindunādāntagaṃ tatvaṃ sadyojātaḥ prakīrtitaḥ || tasya tṛtīyaṃ vāmaṃ tu pañcamaṃ bahurūpakam | aghorādya? tṛtīyantu devaṃ tatpuruṣātmakam || īśānaṃ omiti jñeyaṃ evaṃ brahmā pratiṣṭhitāḥ | kalā vijñā yogena teṣāṃ bhedaṃ bravīmite || akārādyaṃ śakā madhye sadyāṃ saṃprakīrtitam | adhidevaṃ bhavecchakraḥ pṛthivī sā nigadyate || ikārantu bhaved vāmaṃ dvikubjaṃ prathamasya tu | sopyaṃrame vāmadevasya vāruṇaṃ tatprakīrtitam || adhidevo bhavetsotha tṛtīyaṃ pravadāmyaham | aghoraṃ tejamityuktaṃ dvikubjasyorddhasaṃsthitam || vahnistu devatā tasya puruṣaḥ śirasi sthitaḥ | adhidevaṃ vijānīyādanilaṃ sarvagaṃ prabhum || īśānaṃ vyomamityuktaṃ viṣantasyādhidevatām | bindurūpaṃ tu sa rūpasya bindukaṃ praṇavaṃ smṛtam || etāḥ kalāḥ samākhyātā brahmavṛttisamanvitāḥ | pañcatatva samāyuktaṃ kathayāmīhate suta || brahmāni vṛttiriyuktaśca tu viṃśati nāyakaḥ | pañcakastu caturviṃśa nāyakaḥ ṣaṭka ucyate || etadyogaṃ samākhyātaṃ durlabhaṃ syātma?vedinām | pratiṣṭhā bhavate viṣṇuryatra tatvaṃ pratiṣṭhitam || anākhye mama varṇaśca rūpagocaravarjitam | yadvarṇa rahitaṃ śāntaṃ yasminneva pratiṣṭhitam || pūrvamuktaṃ mayāvatsa śaktirante śivaṃ sthitam | p. 28a) śaktistu vaiṣṇavī proktā pratiṣṭhā gaditā tu yā || tatrasthaḥ parameśāne yaṃ viditvā mṛtī bhavet | tasyopariṣṭhādbhedoyaṃ pravadiṣyāmi suvrata || aṣṭabhedaiḥ sthitaṃ skanda kathayiṣyāmi niṣkalam | śivatatvaṃ bhaved vidyānmastakaṃ yadudāhṛtam || sarvavarṇagataṃ tantu jñātavyaṃ mokṣakāṅkṣibhiḥ | anyathā na bhavetskanda saṃsārasya pravartanam || na varṇā na ca mantrāśca nādāśca na ca devatāḥ | na bhūtā sūsa?saṅghāśca na bhāvā viṣayāstathā || nāhaṅkāre manaścaiva nanvadhīḥ saṃpravartate | nāvyaktaḥ puruṣaścaiva niyatirnaiva vidyate || na kālo na ca māyā ca na vidyā ca vrateśvara | śivatatvasya caitāni prakurvantimanekadhā || śāntasyopariparirdrī?śantu mokṣakaḥ parameśvaraḥ | tena kṣudhāstu vai karṇā vyaktiṃ yānti yathecchayā || tasyopari padaṃ devaṃ nādarūpaṃ sadāśivam | sa mokṣaḥ sa ca mūktiśca tatkṣayaṃ dhruvameva ca || tatparaṃ kāraṇaṃ śāntamajaraṃ nityamavyayam | sadāśivamiti proktaṃ nityasthamacalaṃ dhruvam || tatparantu paraṃ proktaṃ paraṃ yasya na vidyate | nādāntarañjinī yāvatpadamaṣṭādaśāntagam || etatte kathitaṃ skanda vijñānaṃ granthibhedakam | punaranyaṃ pravakṣyāmi dīkṣāyogavyavasthitam || dharitrī manasā yuktā kartavyā mantrasaṃyutā | yena granthimadhovāhaṃ mitvā yāti paraṃ śivaṃ || śākraṃbījamadho nyasya śāntasya ca mahātapa | p. 28b) dīrghākārasamāyuktaṃ binduyuktaṃ tu kārayet || saplutamādito nyasya ante cāstraṃ śikhānvitam | sudīrghaṃ krīyate mantraṃ yāvatpūrṇaṃ samantataḥ || dirghākāreṇa viprendra pūrakena prayogataḥ | kumbhakaśca samāṃ tiṣṭhetprāṇaṃ mokṣapradāyakam || yāvaddehaṃ susaṃpūrṇaṃ tāvadvai pūrayedbudhaḥ | tasyāntena tu devena śikhāstreṇa pareṇa tu || chedanaṃ tasya kartavyaṃ aṃte recakasaṃyutam | pārthivasya tu tatvasya udghātaiḥ pañcabhirbudhaḥ || śodhanaṃ kathitaṃ bhadra sa bāhyābhyantaraṃ guha | tatve tatve tu draṣṭavyā viyuktāniraṅkutāḥ || evaṃ sarvagatā pṛthvī veditavyāmumukṣubhiḥ | *? cetā cetasisaṃyojya dvirabhyāsapaderitam || avadhānaṃ smṛtaṃ cittaṃ cetā bodhaḥ prakīrtitaḥ | tena cāyāmanaṃ kuryādyena corddhamukhaṃ bhavet || evaṃ jalekṣa tatvasya prayogamidamārabhet | śivāṅgayuktā kartavyā śeṣāstu caturoparāḥ || yathā pūrvaprayogena pṛthivyādi krameṇa tu | caturbhiścaiva udghātairvāritatvaṃ viśodhayet || tribhistejo vijānīyāddvābhyāṃ tu marutaḥ smṛtāḥ | ekena śodhayedvyomaṃ prasādena na saṃprayaḥ || viśuddhena tu kartavyaṃ bhūtārgala?viśodhanam | tena pañcasuviprendra śikhāstre tāḍanaṃ śubham || yena dagdhakaro hanti bhūtā vai sāritāmajaḥ | etadguhyaṃ saṣmaṃsamataṃ? bhūtārgalavibhedakam || yena bhūyo na bhūyastu bhavate bhūtasambhavaḥ | bhitvārgalāṃ nyasedyoniṃ tatve tatve tu saṃdhayet || p. 29a) śaktyā tu saṃpuṣṭi? kṛtya vauṣaḍantena nikṣipet | śaktistu bhavate tatvaṃ na tatvaṃ śaktivarjitam || śaktirante sthitaṃ tatvaṃ durvijñeyaṃ surairapi | tayā tu saṃpuṭaṃ kṛtvā caturaḥ pūrvavatkramāt || teṣāmeko vidhiḥ proktaḥ sandhānena vyavasthitaḥ | sandhānaṃ saṃpravakṣyāmi yena yāsyati tatpadam || ukāraḥ pralayaṃ yāti kuṭilāyāṃ ṣaḍānana | ūkāraḥ kuṭilā caiva tāmase saṃvyavasthitau || tāmasastvahame bāhurvidyā deha samāśritaḥ | vidyādehasamākhyātā layaṃ yānti sa śāntayā || śāntāpi pralayaṃ yānti bhakṣayitvā carācaram | bindu tatvaṃ vijānīyānnāda tatvaṃ sudurlabham || nādātparataraṃ devaṃ śivaṃ paramakāraṇam | tatra gatvā mahāsena sandhānena tu yoginaḥ || napurgṛhṇate janturbhūtākhyaṃ yatprakīrtitam | etatsaṃdhānamityuktaṃ sarvapāśa nikṛntanam || anākhyeyamidaṃ yogaṃ duṣṭaśīlāyamānave | śuddhiśuddhāyadāntāya hitāya niyatātmane || tasyākhyeyamidaṃ yogaṃ nānyasya tu kadācana | saṃdhānametadākhyātaṃ dvitīyaṃ paramaṃ śṛṇu || ādimantu dvitīyena gṛhṇeddehāṃstu dehinam | muṣṭinā tu samāsena āyāmaṃ kārayecchive || yattadbījaṃ paraṃ tatvaṃ hṛdayasthantu tiṣṭhati | hṛdayānte paraṃ sthānaṃ vīvasya tu ṣaḍānana || tena cākarṣaye kṣipraṃ muṣṭiyogena sarvajaḥ | tāvanna mokṣayenmuṣṭiṃ yāvatpūrṇaṃ puraṃ tataḥ || purite tu purekṣepyā yā muṣṭiḥ pūrvaveṣṭitā | sa cāstreṇa mahābhāga dvādaśānta sthitena tu || p. 29b) samarātra mahāyoge niṣkale bhavavarjite | tatrayujyāntato dehī yena bhūyo na jāyate || evaṃ sāyutāṃ yānti samayaiḥ parivarjitāḥ | samayastu daśaproktā yamādyāyai prakīrtitāḥ || niyamāstu tathā cānye teṣāṃ saṃjñānibodhaye | ahiṃsā satyamasteyaṃ brahmacaryamakalkatā || akrodho guruśuśrūṣā śaucamāhāralāghavam | apramādaśca pañcaite niyamāḥ parikīrtitāḥ || yamāstu pūrvajā jñeyā etā vai daśakīrtitāḥ | samayāstu īme khyātādṛśadharmasya jātayaḥ || dhṛtikṣamādayaḥ steya śaucamindiya nigraham | hrīvidyāsasyamakrodho daśakaṃ dharmalakṣaṇam || etaistu varjitā ye tu narāḥ pāparāyānvitāḥ | tepi yānti mahāsena sandhānena śivaṃ padam || yaduktaṃ pūrvasūtre tu sādhakasya vimokṣaṇam | prayānti paramaṃ sthānaṃ samayaiḥ parivarjitāḥ || anirdeśyamavijñātaṃ yatkṛtaṃ tadvṛthā bhavet | tamuddiśya kṛtaṃ karma mokṣado bhavate guha || śivī bhūtaṃ jagatsarvaṃ vicintyeta carācaram | sarvakarmasuvartantaṃ cintitavyaṃ muhurmuhuḥ || aśivātmakaṃ yatkarma kurute mūḍhacetasaḥ | tena karmasvarūpeṇa gṛhye te śataśonaraḥ || tasmātkarmasu sarveṣu cintitavyaṃ sadāśivam | yena karma phalāvāptirbhavane sādhakasya tu || iti kālottare trayodaśatike dīkṣāpaṭalaḥ samāptaḥ || utkrāntiṃ caiva vakṣyāmi yena cotkramate dhruvam | sūryasya grahaṇaṃ kṛtvā āyāmaṃ kārayedbudhaḥ || p. 30a) āyāmānte tadā vatsa cchedanaṃ kārayetsadā | kṣarāstreṇa sutīkṣṇena tadā cotkramate dhruvam || sūryaścca sakalaṃ tatvaṃ viṣuvena tu saṃyutam | santānena sudirgheṇa yojayet parameśvare || vaktraṃ pidhāpayitvā tu uccarecchivamakṣaram | pūrayitvā samucyeta visargeṇapuṭadvayam || evañcotkramate śīghraṃ tatvī tatvārtha vedinaḥ | dvitīyānte pravakṣyāmi utkrāntiṃ pāśadāyikām || yayā cotkramaṃ śīghramasaṃyuktopi sādhakaḥ | sadya utkramaṇahyetat kathayāmi suniścitam || manasāgranthitāḥ pāśāḥ sūtremaṇi gaṇā iva | hṛtpadmādyāvattatpadmaṃ manastantu sutānitam || maṇayaḥ pūrvamevoktā bhūtā ye samudāhṛtā | granthayaste ca ityuktāmaṇayaśca viśeṣataḥ || pāśāśca bandhakāste tu veditavyā prayatnataḥ | bhedananteṣu kartavyamanenaṃ tu mahātmanaḥ || tantukaḥ sa tu ākhyāta vedhakaḥ parameśvaraḥ | hṛtpadmādyā vattatpadmaṃ yāti santāna coditaḥ || dharitrī yāti āpe tu āpoyāti guṇatrayam | guṇatrayo'nile yāti anilaśca viyadviśet || viyacca parato yāti śiva dhāme sanātane | eṣo vai tantukaḥ khyāto maṇīnāṃ vedhakaḥ paraḥ || hṛtpadmādyāvattatpadmaṃ kathitaṃ te śivātmakam | taṃ dṛṣṭvācchedanaṃ kuryānmanovṛtyāmanaṃcchidet || manasaiva manaṃchitvā nānyasya prabhavaṃ sadā | na vācā na ca bhūtāstu nendriyāviyayāstadā || ete sarve nivṛttāstu bhūte cānilasambhave | p. 30b) etacca gandhānijānitarasasyaṃ? na tejasaḥ || vijñāna rahitaṃ stharya? rahitaṃ sparśanasya tu | śabdādi rahitaṃ yacca tatpadaṃ parikīrtitam || eke vicchedakastatra mānasaḥ saṃprakīrtitaḥ | tasya chedaṃ sakṛtkṛtvā tantukasya manena tu || taṃ cchisā? vinivarteta manasaḥ parameśvara | nivṛttestu mane vatsa jītaḥ kevala *? jet || syānmokṣakaraṃ guhyaṃ ya kathyaṃ kathitaṃ tava | svehemakuṣṭenatekasa? kathitaṃ paramaṃ padam || etatsaṃdhānayogantu vividhaṃ parikīrtitam | bhūtajaṃ prathamaṃ yoga muktāsiddhi? vidhvaṃratam? || tṛtīyaṃ manayogantu manasaiva samārabhet | dīkṣā prakaṇi hyetatkathitaṃ pāśadāhakam || avijñāyamidaṃ yogaṃ yo dīkṣāṃ karmamutsahet? | sa pacyate hyavī * ntesuṃ ciraṃkālamakṣayam ||? anākhyayamidaṃ jñānaṃ duṣṭaśīlāyamānave | suśīlāya pradātavyaṃmantajñānottamottamam ||? iti kālottare vayo?daśaṃśatike dīkṣāpaṭalaḥ || kārtikeya uvāca || dīkṣitasya tu deveśa mahāśuddhasya? sādhake | śiva tasye? niyuktasya abhiṣekaṃ kathaṃ bhavet || na grahānme? *? saryāstu viṣṇuyānvivināyakā |? dīkṣitastu mahādeva yatvayā pārvatīśvara || śivasya kīdṛśo deva abhiṣeko vidhīyate | vimukta sarvabandhaistu * *? dehastu tiṣṭhati || śeṣavṛtti niyogena kṣīṇadehe śivaṃ vrajet | kathaṃ tasyu tu kartavyaṃ dīkṣitasyabhiṣecanam || p. 31a) īśvara uvāca || śṛṇu putra mahāprājña yattvayā coditaṃ vacaḥ | tasyāhaṃ kathayiṣyāmi praśnanirṇayakāraṇam || vidyātatvanimittārthe abhiṣeko vidhīyate | trividhaścābhiṣeko'sya kartavyaḥ sādhakeśvare || abhiṣeke kṛte pūrvamuktiṃ dīkṣā vidhīyate | vidyādīkṣā dvitīyā tu yatra vidyāpradīyate || sādhakasya dvijaśreṣṭha upasarge tṛtīyakam | evaṃ trividha ukto vai abhiṣeko mayā tava || vibhāganteṣu vakṣyāmi yena bhrāntirna vidyate | vidyābhiṣekaṃ prathamaṃ kartavyaṃ sādhakādibhiḥ || vidyādīkṣāṃ purākṛtvā tato vidyābhiṣecanam | pāśānāṃ chedanaṃ yatra kriyate sādhakasya tu || muktidā sā bhavet skanda dīkṣānirvāṇadāyikā | vidyayā na tu dahyante dīkṣayā pāśagocaram || vidyānte ca punaryasmāttena vidyā ihocyate | śivatatve yena yuktāḥ śivatatvena dhīmatā || chinnā naiva śarāstreṇa te pāśāstu bhavanti hi | vidyā dīkṣānantarato bhavate pāśadāhikā || tayā dagdhā na ruhyante pāśā vai saritātmaja | śeṣavṛttyā tu bhāvena trailokyaphalagāminī || vidyā dīkṣā bhavettatra śṛṇu tasyāpi nirṇayam | anenaiva tu dehena yatphalaṃ bhujyate guha || vidyā tatvaṃ samutthantu nātrakāryavicāraṇāt | pātālaścorddhagamanaṃ guṭikāsiddhilakṣaṇam || ajjanaṃ haritālañca pādukai rocanaṃ tathā | vidyādharapadāvāptiṃ yoginyaiśca sahaikatā || p. 31b) bhūlokasya ca rājyaṃ syādyatheṣṭaṃ kramaśo dvijaḥ | aṇimādyāṣṭakaṃ bhāgaṃ śeṣavṛttiriyaṃ smṛtā || bhakṣya bhojya vicitrāśca caturdhā tu rasāni ṣaṭ | evaṃ bhuktvā tataḥ samyak sādhakastu na saṃśayaḥ || yātyasau paramaṃ sthānaṃ na punargarbhagocaram | bhinne dehe phalaṃ tasya bhujyate pāśamuktaye || anenaiva tu dehena vidyāyā bhujyate guha | tasyā yāgaṃ pravakṣyāmi suviśuddhe mahītale || vidyā tu maṇḍalaṃ kāryaṃ rajobhirvimalaiśubhaiḥ | catuṣkoṇaṃ tu kartavyaṃ caturdvāropa śobhitam || tasya madhye śitaṃ padmaṃ likheccāṣṭa dalānvitam | karṇikā kesarairyuktaṃ suprabhaṃ tejaśotkaṭam || pūrvoktena vidhānena pātayeta rajaṃ kramāt | pātayitvā rajaṃ vatsa pūrvanyāsārccanaṃ kuru || āhvānamarghapādyaṃ ca pūjanaṃ snapanaṃ tathā | dhūpagandhaṃ pavitrañca naivedyaṃ tradiśāvalim || evaṃ sarvavidhānantu kartavyaṃ tu yathāvidhi | agnikāryaṃ yathoktantu pūrvameva mayā tava || te naiva vidhinā kāryamagnikāryantu tatvavit | vidyā dīkṣā samākhyātā sakalā bhogadāyikā || vidyā dīkṣā viśuddhasya muktidīkṣā vidhīyate | maṇḍalānāṃ vibhedoyaṃ pravādiṣyāmi tatvataḥ || sarvakāmapradaṃ devaṃ māhendramaṇḍalottamam | vāruṇaṃ bhuktimuktyartha yāgaṃ kuryāttu deśikaḥ || navanābhaṃ tu kartavyaṃ yāgaṃ cāstrābhiṣejane | māraṇe tu trikoṇaṃ syāt stambhane dhanuṣākṛtiḥ || p. 32a) uccāṭe vartulaṃ jñeyaṃ vidveṣe pañcakoṇakam | ete vai maṇḍaproktāḥ svatantravihitā guha || pūrvokte caturasre ca maṇḍalesārva kāmike | divyasiddhi prade divye tatra vidyābhiṣecanam || kartavyaṃ deśikendraiśca śiṣyānāṃ hitakāraṇāt | īśānyāṃ diśimāsthāya sakalaṃ lakṣaṇānvitam || pañcāśadalasaṃyuktaṃ padmaṃ kuryātsa karṇikam | matṛkākṣarabījāni vinyasetpūrvavatkramāt || yadante bījamukhyantu aṣṭavargādvinirgatam | ghaṭasthaṃ krayate tantu binduyuktaṃ mayodayam || karṇikānte tu kalaśaṃ sthāpayedbījamudrayā | sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ nirvraṇaṃ ṛjutaḥ śubham || nirmalaṃ virajaṃ citraṃ śitaṃ vā raktameva vā | viśālaṃ kaṇṭhakarṇaśca bṛhatkukṣi mahodaram || supakvaṃ nātidagdhañca nāpakvaṃ caiva kārayet | āvarta rahitaṃ kāryamakṛṣṇañca sumaṅgalam || pūritaṃ hemaratnāghairoṣadhībhiśca śobhanaiḥ | savaṇī ca mukhodgāraṃ nadyotthāmbhaḥ prapūritam || sugandhagālitaṃ kṛtvā candanendu vimiśritam | carcitaṃ bāhyatastacca candanāgarukuṅkumaiḥ || dukūlena vicitreṇa sa daśena navena tu | veṣṭayettasya kaṇṭhantu alābhekṣaumajena vā || śukrena tena divyena karpāsena navena tu | evaṃ kṛtvā purābhadra paścānnyāso vidhīyate || aṅgaiśca brahmabhiścaiva bhūtaiścaivābhi mantrayet | akṣasūtreṇa viprendra vidhinā cāhṛtena tu || kuryādaṣṭa śataṃ tasya maṇīnāṃ ca viśeṣataḥ | p. 32b) tatra vidyāṃ nyaset skanda sādhakaḥ prārthayettuyām || brahma vidyāṃ tu padmākṣairvaiṣṇavī śaṃkhajānati | rudrākṣai rudra vidyāntu indrākṣaiśca mahendrikā || bhāskarī yā bhaved vidyā sphaṭikaistāṃ nyasetsadā | vidyādharī tu yā vidyā mauktikaistu tāṃ prakalpayet || yakṣavidyā mahāsena suvarṇarajatādibhiḥ | gāndharvī vakulaiścaivaṃ kadambaiśca japetsadā || rākṣasī nimbariṣṭaistu kartavyāmālikā sadā | mātaraścandra kāntistu icchante puṣṭivarddhanam || gaṇāścaiva tu nāgāśca * * * * * * * * | * * kāma pradātāstu putraṃ jīvāstu putrakā || sphāṭikaiḥ puṣṭikāmantu mauktikaiḥ | kulamutsādanārthantu nimbāriṣṭaistu kārayet || sauvarṇamālikāṃ caiva vaśyārthe kārayetsadā | vidveṣekadutiktānāṃ phalānāṃ mālikā smṛtā || padmakṣairbrahmavidyā tu kṣiprameva prasidhyati | vaiṣṇavī yāyavedvidyā sāśakhaiḥ? sidhyate dhruvam || rudrākṣairmokṣamicchanti japatastvatha dhāraṇe | rudrākṣadhāraṇā vatsa mayāpaspṛdātte? kvacit || * * * * * * * * * * * *##? na mātaropi hiṃsanti rudrākṣaṃ yastu dhārayet || kiṃ punarjapate mantraṃ rudrākṣai rudrajaṃ guha | koṭi koṭi guṇaṃ puṇyaṃ sakṛdāvartanāllabhet || nyāyatoye dhariṣyanti rudrākṣakarasaṃsthitam | mantrayuktaistu vai vatsa te rudrāḥ paryaṭanti vai || nārudro vahate skanda rudrākṣaṃ rudravatsadā | rudra liṅgasahasesu arvāṅkuvantite sadā || p. 33a) pāpāvasthopi yo vatsa rudrākṣaṃ dhārayetsadā | tepi muktāvidehāstu śivaṃ yānti tanukṣaye || sukaṇṭakaṃ? suvipulaṃ nirvraṇañca guruṃ sadā | dhārayedyastu yogīndra guruṇāpita nirmalam || sopavārāviśuddhena gṛhṇīyānnyāyataḥ śuddhi? | mukhaṃ mukhena yoktavyaṃ apānaṃ panagocare || proktaṃ kārpāsa sūtreṇa athavā darbhaje śubhe | valkaleṣā viśuddhe tu granthayeta gaṇe trikām || mantra kalpokta vidhinā kārayenmālikāṃ tadā | yena sarvaphalāvāptirbhavate sādhakasya tu || audumbare mahāpīṭhe nirvraṇe cātha dāntike | sthāpayeta dvijaśreṣṭha prāṅmukhodaṅmukhopi vā || abhiṣiñcya tadā śiṣyaṃ vāriṇā śucinā budhaḥ | mantra japtaṃ tu tacchuddhaṃ śatamaṣṭottaraṃ kramāt || te nābhiṣekaṃ kartavyaṃ sugandhāmaladhāriṇā | śrīphalairjātikusumaiḥ sugandhairharitaiḥ śubhaiḥ || pūritamoṣadhībhiśca suvarṇarajataistathā | suvāsasairvicitraiśca aṇḍajairvoṇḍajaiḥ sitaiḥ || sudhūpitairvikekṣaistu ghaṭakaṇṭhaṃ tu veṣṭayet | brahmaghoṣaistu kartavyaṃ vādi asvananādritam || tantrīgīta jayaśabdaiḥ paṭhamānaiśca vandibhiḥ | ākhyānairvividhākāraiḥ śrutipaurāṇasaṃbhavaiḥ || śaṃkhanādaiśca paṇavairmṛdaṃgairmadhurasvaraiḥ | evaṃ samarpayedvidyāṃ akṣasūtrasamāyutām || tāṃ praṇamya tu gṛhṇīyācchirasā bhaktitaḥ śuciḥ | romāñcodgata gātreṇa hṛṣṭa tuṣṭena buddhimān || p. 33b) dharaṇāyaṃ daṇḍavatpātaḥ kartavyaṃ gururagrataḥ | tvatprasādānmahātmāna siddhirme bhavatu sadā || evamastviti coktvāvai tadā utthāpayedguruḥ | tato'nantarataḥ kāryaṃ pūjanaṃ guravasya tu || svadhanaṃ jīvitaṃ dāsaṃ putrapautrāśca ye pi hi | tenyadīyā dvijendeśaṃ yāvatprāṇādhiyantime || evaṃ nivedayitvā tu ātmānaṃ deśike guha | tato vaśyaṃ mahāsatva siddhiṃ prāpnoti uttamām || evametena vidhinā dātavyaṃ deśikena tu | vidyābhiṣekaṃ viprendra tatastatvābhiṣecanam || vidyābhiṣekaṃ brahmaistu kartavyaṃ deśikena tu | tattvābhiṣekaṃ tatvena dātavyaṃ bhuktisiddhaye || sarvamantraiśca mantrajño'bhiṣekaṃ śivātmakam | ācāryatve tu dātavyaṃ chatrapīṭhasamanvitam || uṣṇīṣaṃ kartarī yuktaṃ haste ca kaṭakaṃ smṛtam | hemajaraupyajaṃ vāpi rudrākṣaṃ vātha dhārayet || vidyābhiṣekaṃ kartavyaṃ chatraṃ pīṭhavivarjitam | noṣṇīyaṃ tena kartavyaṃ kartaryāgrahaṇaṃ na tu || astrābhiṣekaścāstreṇa yadi vighnairabhidrutaḥ | teṣāṃ protsāraṇārthāya astrayāgantu kārayet || astra yāge kṛte bhadra tato'strābhiṣecanam | evamete samuddiṣṭā abhiṣekāḥ pṛthak pṛthak || vidyābhiṣekaṃ prathamaṃ dvitīyaṃ tāttvikaṃ smṛtam | tṛtīyaṃ deśikaṃ tatvaṃ caturtha hyastrajaṃ guha || kathitaṃ dvisvarādvatsa vidhānaṃ sādhakādiṣu || iti kālajñāne trayodaśaśatike'bhiṣekaḥ paṭalaḥ || kārtikeya uvāca || p. 34a) nāḍīcakraṃ parādeva jīvasaṃkramaṇaṃ tathā | kathitaṃ kṣiprayogena na me jñātuṃ surādhipa || nāḍayaḥ kati deveśa vāyavaśca kati smṛtāḥ | kasmin sadhāne ca taṃ śaṃbhoḥ pravahanti aharniśi || jīvasaṃkramaṇaṃ caiva jīvo vā ko vibhāvyate | kutrasthaścarate so tha vyāpakaḥ parameśvaraḥ || sarvagatvācca bhūteṣu carate vāyuṣu katham | kathaṃ dehavibhaktaśca avibhaktakaiḥ sthitaḥ || saptajanmakṛtaṃ papaṃ kathaṃ gṛhṇāti sa prabhuḥ | janmāṣṭake vinirdiṣṭā etanme brūhi śaṅkara || īśvara uvāca || nāḍīcakraṃ pravakṣyāmi daśadhā yadvyavasthitam | anekābhiśca nāḍībhirvyāptaṃtābhistu sarvadā || dehamadhye bhavennābhiḥ kandaṃ tatra vyavasthitam | avarṇasthaḥ paro devo vyāpakaḥ śirasi sthitaḥ || tasya dehādviniṣkrāntā bījā vai hyaṅkuropayā | ṣoḍaśaste vijānīyādvātriṃśaśca tathāpare || ārāṣṭakavibhedena ṣaṭvarṇāḥ saṃprakīrtitāḥ | ṛvisargo jakāraśca taru sā akṣarāṇi tu || kriyate guṇasaṃkhyānaṃ śeṣamanyat parāparam | sa jīvaḥ sarvasatvānāṃ varṇāstu tryarṇavigrahāḥ || akāraḥ prabhavāḥ sarve jñātavyā vahirantataḥ | nāḍayaste samuddiṣṭā vāyavaśca ṣaḍānana || vibhāgaṃ teṣu vakṣyāmi cakrasthaṃ bhramate yathā | aṣṭāraṃ yatsamuddiṣṭaṃ cakraṃ hṛdayasaṃsthitam || nāḍībhirdaśabhiḥ sūkṣmaiḥ samantātparivāritam | īḍā ca piṅgalā caiva suṣumṇā ca tṛtīyakam || gāṃdhārī hasti jīhvā ca pūṣā caiva masā tathā | p. 34b) alaṃbuṣā kuhūścaiva śaṅkhinī daśamī smṛtāḥ || daśaprāṇa brahma?hyetā nāḍayaścakra saṃsthitāḥ | īḍā tu vāmataḥ proktā dakṣiṇe piṅgalāḥ smṛtāḥ || tayormadhye suṣumṇā tu sṛṣṭiḥ prabhavakārikā | śeṣāṇāṃ tu mahāsena nāḍīnāṃ pravadāmyaham || kālacakrasthitānāñca aṣṭaṃdhātu krameṇa tu | anyābhidhānayogena pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ || daśadikṣu sthitānāñca * * * * di yutkramāt | jvālinītapanadhūmrākāmadā vijayā tathā || amūlā bahumūlā ca pakṣiṇī hyūddhagāminī | alambu mātā tu jihvā ca daśaitāḥ prāṇanāḍayaḥ || eteṣāṃ pravibhāgaṃ tu śṛṇu vatsasamāhitaḥ | jvālinī vāyutatvaṃ tu tapanā vahni rucyate || dhūmrākālaṃ vijānīyātkāmadāvāruṇī smṛtā | vijayāyāṃ tu īkāra amūlānāpa ucyate || bahumūlā bhaveddhṛtsa rudra tatvaṃ na saṃśayaḥ | pakṣiṇī praṇavaṃ viddhimattatva tu alaṃbuṣā || tālu jihvā samākhyātā daśamaṃ vargaśekharam | samāsāt kathitā hyetā vibhāgaṃ śṛṇu sāmpratam || jayā ca vijayā caiva gāndhārītalavāhinī | haritajihvāsamākhyātā vahanti prāṇapañcake || buddhirmana sa bhūtādi svetā jīvāśca paṃcamaḥ | buddhipañcakamityeṣaṃ prāṇādīnsanvirodhakaḥ || jayā vāyu vijānīdyakāraṃ nāmanāmataḥ | vijayā īśamuddiṣṭā gāndhārīṃ śakrajā viduḥ || p. 35a) talavāhī kuhūjñeyā jaleśaṃ nāmanāmataḥ | hasti jihvā bhaved raudrī prāṇasthā prāṇapañcake || buddhipañcakamādau tu sadyobījamudāhṛtam | manaṃ makāratattvaṃ tu bhūtādi vyāpakaṃ smṛtam || ceto vahniḥ samākhyātaḥ jīvaḥ saṃhāra ucyate | buddhipañcakametantu kathitaṃ nāḍī gocare || etāni caiva jānīyādvyastā tu kathayāmite | nāḍīcakre mahābhāga pratiṣṭhā niddhi nāḍiṣu || piṅgalāyā iḍāyāstu vāmadakṣiṇasaṃsthitau | saṃkrānti viṣuvādīnāṃ sañcāraṃ cakragocare || vāmadakṣiṇayogena arddhayāmakrameṇa tu | rudratatvaṃ ca tatpūrvaṃ piṅgalāyāḥ prakīrtitam || vahate dakṣiṇāvasthāmāyamāśritya suvrata | iḍā tu vāmato jñeyā vāruṇī tu kuhū smṛtā || ābhiḥ sarvamidaṃ vyāptaṃ nāḍibhiścakragocare | vāmadakṣiṇayogena arddhayāmakrameṇa tu || kalā vibhāga yogena aṣṭadhātu krameṇa tu | akārādinsakārāntaṃ hrasvadīrghākṣarāḥ smṛtāḥ || pravahanti sadākālaṃ hṛdisthāścakagocare | sakalasya bhaveccāraḥ pradoṣe bhāskarodaye || māghamāsaṃ tu ākhyātaṃ yogīnāṃbalavarddhanam | vahate sakalastatra ādityena sahaikataḥ || dīrghākāraṃ ca varṇe śamanantaṃścaiva nāgarāṭ | prāṇastho vahate vāyū ravisthaṃ vahate sadā || arddhayāmaṃ na sandehamabhinnastu yadā bhavet | bhedaṃ trividhamākhyātaṃ vātapittakhaphādikam || kṣaṇamekaṃ bhavetteṣāṃ bhedoyaṃ pārvatī suta | yaḥ punaścandrasūryābhyāṃ saṃbhedaḥ saṃpravartate || p. 35b) te ca kālaṃ vijānīyānna vātādi pralopayet | asvaraṃ vāmato jñeyaṃ cāraṃ vai niṣkalasya tu || vāsukiścaiva somaśca eka * vahate sadā | apānaśca samākhyāto niśā caiva tu śāṅkarī || pūrvārddhe ca tu ityuktaḥ prāṇena saha dhīmatā | praharaṃ tu samākhyātaṃ bāhyacāre surādhipa || * * * * * * * * dakṣiṇeyavyavasthitā | arddhadhāmaṃ dvitīyasya praharasya na saṃśayaḥ || sāpi te cakrametauva? candrādityātmajena tu | śūnyacāraṃ samuddiṣṭaṃ grahaścāṅgārakaḥ? smṛtaḥ || takṣakastu samākhyātaḥ samānena samāyutaḥ | abhinno * * *? deva ikāro dakṣiṇena tu || arddhayāmaṃ mahāsena piṅgalāyāṃ dhruvā vahe | īkārastu yuvo? jñeyaḥ kalādyasthaṃ sadāśivam || udānena samāyuktaḥ karkoṭena dhīmatā | dvitīyaṃ praharaṃ proktaṃ bāhyacārena saṃśayaḥ || candrajena tu mārgeṇa vāmena kathitaṃ tava | amāyāṃ vyāpakaṃ jīvaṃ dakṣiṇāṃ diśisaṃsthitam || bṛhaspati grahastatra? padmaścaiva tu nāgarāṭ | khamalaṃ kṛta devasya vāraṃ dhyānasamanvitam || ukārasvarayogena nāḍayo vyāpakāḥ smṛtāḥ | piṅgalasthā vijānīyadarddhayāmaṃ tu pañcamam || ukāraḥ śukramākhyāto nāgovāyuḥ prakīrtitaḥ | mahāpadmaśca tatraiva cāraṃ ca kṣapaṇasya tu || dakṣiṇāyanamityuktaṃ niśā caiva tu śāṅkarī | tṛtīyaṃ praharaṃ vatsa kathitaṃ bāhyato mayā || iḍāvasthaṃ samākhyātaṃ cakresminsvaramaṇḍale | p. 36a) gāndhārī śakrajā devī nair-ṛtyāṃ diśimāśritāḥ || kūrmārastu samākhyātaḥ kṣayānta sahito vahet | śanistatragraho jñeyaḥ śaṅkhapālaśca nāgarāṭ || ṛkāro vahate tatra svaraṃ dīrghe tu dakṣiṇe | puṭena tu mahābhāga abhinno vahate sadā || saptamantu samākhyātamarddhayāmaṃ kramoditam | piṅgalasthaṃ samākhyātaṃ yogoyaṃ dīrghasaṃyutam || iḍā ṛkāramityuktaṃ ṝkāreṇasamāyutam | kulikastu samākhyātaḥ kaṇṭhoṣṭhena tu dhīmataḥ || rāhurgrahasamākhyātaḥ praharārddhantu cāṣṭamam | dinaṃ tu kathitaṃ bhadraṃ bāhyantu tava suvrata || antaścare mahāsena ahorātra catuṣṭayam | bhavate nātra saṃdeho yadi ruddhāna nāḍayaḥ || śuddhāstu pravahantyete arddhayāma krameṇa tu | catvāro dakṣiṇāvasthā nāḍayaścakrasaṃsthitāḥ || piṅgalā ca dhruvā caiva amāgandhārireva ca | svarā hyeṣṭau tathā cānye pratināḍiṣu saṃsthitāḥ || ākārādikṣukārāntā dinacāre vinirdiśet | ye hrasvāste bhavantīha vāme candrakalāsmṛtāḥ || sūryasya tu mahābhāga dīrghādakṣiṇasaṃsthitāḥ | tāsāṃ saṃjñā vidhāne tu nāḍīnāṃ tu śṛṇuṣva me || pūṣāyusāsu? manasā prīti tuṣṭiratistathā | dhṛtirdhṛtikarī caiva kalāhyaṣṭau vyavasthitāḥ || piṅgalādyādi gāndhārī ante cakramaśo nyaset | dve dve caturmahābhāga hrasvadīrghādi yogataḥ || nāgāhyaṣṭau nyasedbhāga vyutkrameṇa mahātapa | anantaṃ dīrghamityuktaṃ hrasvaṃ vāsuki ucyate || p. 36b ) takṣakastu punardīrgha karkoṭo hrasvake sthitaḥ | dīrghaṃ padmaṃ bhaved vatsa mahāpadmaśca hrasvake || śaṅkhapālaṃ punardīrghaḥ kulikaṃ hrasvamādiśet | grahāhyevaṃ bhavantyete ādityādi krameṇa tu || bhāskaroṅgārakaścaiva guruścaiva śanistathā | ete dīrghā vijānīyādvahāstu ravimaṇḍale || somamaṇḍalamadhyasthā vahanti anivāritāḥ | prāṇāpānasamānaśca udāno vyānameva ca || nāgaḥ kūrmotha kṛkaro vahanti kramaśaḥ sadā | ādityaḥ prāṇamityukto'pānaḥ soma ucyate || samānoṅgārakojñeya udānastu budhaḥ smṛtaḥ | vyāno bṛhaspatirjñeyo nāgaḥ śukramihocyate || kūrmārastu vijānīyāccha niścaiva graheśvaraḥ | kṛkaro rāhurākhyātaścakresminmāḍigocare || devadatto mahābhāga anilaḥ kālasaṃsthitaḥ | dhanañjayastu vargeśa kathitaṃ pūrvato mayā || viṣuvena mahāyoge śuṣumnāyāvaheti ca | nādyaṃ pravahamuddiṣṭastasya devasya dhīmatā || śinīvānī kuhuścaiva jñātavyā kṣīṇayogataḥ | dakṣiṇe caiva vāme ca amāvāsyeti kīrtitāḥ || candrasūryavubhāvetau śeinī vālī layaṃ gatau | yā sā ṣoḍaśami proktā? candrasthā niṣkalā kalā || śinī sā tu vijānīyādvālī vai sūryamaṇḍale | dvādaśānte tu sājñeyādekatastābhavanti tu || kṣīṇe tu pravahe vatsa dakṣiṇe vāmagocare | surecita puṭe skanda śeṣaṃ yatkiñcit saṃsthitam || śinī vālī tu sā jñeyā amāvāsyeti kīrtitā | tāṃ viditvāpi mucyante yadi yuktāstu śāṅkarī || p. 37a) etat samarasaṃ proktaṃ dhanañjaya śivasya tu | ekatraivavrajantyāsu śaktirvai yā nilāsmṛtāḥ || pravahaṃ sakalaṃ proktaṃ yasminyasmin pravartate | anyatra niṣkalo jñeyaḥ kṣīṇaṃ yogaṃ surādhipa || vahate samarase naiva anāmāprabhuravyayaḥ | yathākṣīre sthitaṃ sarpirna dṛśyeda prayogataḥ || tathā dhanañjayāvastho na dṛśyeta śivaḥ sadā | padetat pravahet sarvaṃ sa jīva sarvagovyayaḥ || prāṇena sahito bhadra nāḍī mukhe vyavasthitaḥ | saṃkramate sadākālaṃ yāvanna tyajateti ca || śeṣaṃ vṛtti svarūpeṇa vahate vāma madhyataḥ | yasmintyajati kālena pañjaraṃ doṣa kṛdvahum || tadā corddhvaṃ pravāhena antasthaścarate guha | niśāpyevaṃ samākhyātā vātanāgagrahoditā || śivāṣṭakaprabhedena yena yogena varṇitam | nāḍīnāñca svarāṇāñca punarbhedo vidhīyate || gāndharvā ca jayā caiva vijayā ca tṛtīyakā | kuhū caiva samākhyātā śinīvālī ca madhyamā || gāndharvā paścime proktā akāraṃ bījamuttamam | jayāvāyavyasaṃsthā tu yakāra sthānamāśritā || vijayā soma daivatyā ikāreṇottarāśritā | kuhū īśāna bhāgena vāruṇākṣarasaṃsthitā || śinī vālī ca kālasthā suṣumṇāstho dhanañjaya | ḷ ḹ svarau tu gāndharvau e ai vāyavyagocare || o au tu vijayāvasthau kuhā binduvisargajaḥ | dīrghā dakṣiṇato jñeyā hrasvā vāmena saṃsthitāḥ || svarā vai vāma madhye tu kathitāstapavarddhanaḥ | gāndharvā prathame yāme dviśrotra pravahena tu || p. 37b) svarajena samākhyātā niśāyāṃ niśicintakaḥ | jayā dvitīya yāme tu pūrvokte naiva yogataḥ || vijayāpi tṛtīye tu yāme tu vahate sadā | pūrvayāmaṃ samārabhya dviśrotra pravahena tu || kuhū iḍasyā vijñeyā caturthayāmakaṃ bhavet | pūrvokta kramayogena varṇitaṃ yogināṃ hitam || sakalādi samārabhya kaṇṭhoṣṭhyaṃ yāvatpaścimam | nāgāgrahāśca prāṇāścakramanti kramaśaḥ sadā || pūrvayāmaṃ samārabhya dviśrotreṇa krameṇa tu | dvinādyastā samākhyātāstāsāṃ nāmāni me śṛṇu || pūṣāmasā tathā saumyā marīcītvaṃ su māṃ tathā | śaṅkhinī hyaṅgirā caiva chāyāsaṃpūrṇamaṇḍale || amṛtā ṣoḍaśī jñeyā niśānte yā vyavasthitā | gāndharvā piṅgalāvasthā prāpto na sahasaṃyutā || dīrghajena tu varṇena vahate vyutkrameṇa tu | hrasvena sā tu vāmasthā iḍasthā vahateti ca || bhāvajātusamākhyātā svapnaṃ bhāvitamucyate | divākṛtaṃ tu yatkarmamantritaṃ cakritaṃ ca yat || bhāvasthaḥ paśyate tantu niśāyāṃ prathame pade | jayāyāṃ vātikaṃ vindyātsvapnaṃ syātkṛttikā suta || vaittikaṃ ca tṛtīyāṃśe vijayāyāṃ tu tiṣṭhati | paścime caiva yāmorddhe svapna śleṣmika ucyate || sannipātātmikametadavichinnaṃ pravartate | ardhapraharaśeṣāyāṃ uṣāyānta sa ucyate || vyāmiśraṃ vitathaṃ vindyādvātādeḥ paśyate tu yaḥ | bhāvyantu dvividhe jñeyaṃ śreyāśreyamavasthitam || iḍāyāṃ śreyasaṃ vindyadanyathā tu viparyayaḥ | p. 38a) sarvāsāmeva nāḍīnāṃ iḍā nāḍīsu yā? vahā || kālanāḍī samākhyātā piṅgalā dakṣiṇena tu | tasmiñcare yadā prāṇastadākālaṃ parikṣayet || samastavyastayogena tadā prāṇaṃ careddhṛdi | nāḍīnāṃ sahitaṃ skanda yathā bhavati tacchṛṇu || yasminvarṇe samāśritya carate nāḍibhiḥ saha | tattadrūpaṃ bhavettasya īśvarasyāmitaujasaḥ || āmāyāṃ paryaṭetprāṇaḥ pasyodākāṇśameva hi | akṣarādi kṛtaṃ cittaṃ brāhmaṇavedapāragāḥ || paśyate tāni sarvāṇi gāndharvāyāṃ guheśvara | mansāyāṃ? valbhanaṃ yuddhaṃ citrāṇi tu varastriya || divyaṃ mālyāṃ varādīṃśca vijayāyāṃ prapaśyati | nagnāṃ pāśupatāṃ muṇḍāṃ jaṭilāṃ śivaliṅginām || piṅgalāyāntu rudresminpaśyate kramagocare | pakṣivadujate? dhyānaṃ pralāpaśca pralāpanam || ārohaṇaṃ praveśañca jayāyāṃ paśyate guha | agnidāghaṃ bruvāyāntu kṣutpipāsāturaṃ bhavet || paśyanātrasaṃdeho śivaṃ cānalasaṃsthitam | sutṛptaṃ ca śarīrasya śukrotsargaṃ saharṣiṇan || hassaracarathayānānidvatra? siṃhāsanāni ca | paśyate tāni sarvāṇi gāndhārī saha saṃyutaḥ || jalavṛṣṭiṃ kuhūsaṃsthaḥ samudrāṃśalilāśrayām | śītādi aśanīṃ caiva sodvegaṃ phaṇināgaṇam || paśyate tu sadā jīvo jalanāḍī samāśritaḥ | yamasya sadanaṃ paśye śinī vālī samāśritaḥ || bahūṃśca narakāṃ raudrāṃ nigrahānugrahasthitām | kālastha paśyate tāni svanasañcāra gocare || p. 38b) suṣusmāmāśritaprāṇaḥ paśyate paramaṃ śivam | abhinna paśyate jīvo nāḍi * * * * * *? || dakṣiṇena caredvatsa nāḍīcakraṃ samāśritaḥ | na paśyanti durātmānastatvaṃ tatvārtha varjitā || ekatraiva vilīnāstu nāḍayo yata? prakīrtitā? | * * * *? mahāsena navadhāyāśca ṣoḍaśaḥ || suṣumnānta sthito jīvaḥ karṇikāraṃ dhumāśritaḥ? | nāḍīmukheṣu sā devaścarate * * * * *? || tena * * * * * * *? caitanyaṃ pravatate | jāgrasthaṃ yadāceto vyāpayetkāryapañjaram || saromakūpamārgeṣu kramate'harniśaṃ śivaḥ | ṣaṣṭha? sthāne * * * * * * *? nāsikopari || turyasthāne gato devaḥ prabudhyati sadāśivaḥ | abhinneṣu samākhyāto bhinnasya * * * * *? || * * * * * * * * * *? di gṛhyate guha | na doṣo teṣu vai dadyādityāha parameśvaraḥ || mātrābhedo yadāvatsa bhavate * * * * *? | * * * * * * * * * * * * * *? yinaḥ || praharaṃ vahate yasya piṅgalāyāṃ guheśvara | tadā bhinnaṃ vijānīyāt * * * * * * * *##? * * * * * * * * * * * * * *? yita | yena tu māsena adhikaṃ sannivedayet || udvegantu samāsena * * * * * * * *? | * * * * * * * * * * * * * * bhavet ||? caturthe *? rtha hānistu bhavate kṛttikā suta | pañcame tu niśāyāme vibhinnaṃ vahate yadā || tadārthānāntu? vicchinno? bhavate nātra saṃśayaḥ | p. 39a) ṣaṣṭhe gotrakṣayaṃ vindyātsaptame niścalā bhavet | ahorātraṃ vahenaiva mṛtyurjñeyovaryatraye || ahorātraṃ dvaye naiva piṅgalāyāṃ vahe yadā | tadā tasya bhavet skanda mṛtyurjñeyo dvivārṣikaḥ || trirātraṃ vahate yasya dakṣiṇena sadāśivaṃ | varṣamekaṃ sa jīve tu dehinastu na saṃśayaḥ || rātrimekāṃ vahedyastu dinaścātha sureśvaraḥ | ṣaḍbhirmāsairbhavenmṛtyuriti śāstrasya niścayaḥ || yāmaṃ dvayaṃ caredyastu adhorātraṃ sa jīvati | piṅgalā tu vinirdiṣṭā kālanāḍī varānana || kālaṃ sūryaṃ vijānīyāddakṣiṇena vahatyasau | jīvitaṃ dhruvamācaṣṭe tasminte vavarena? tu || saumyā nāḍī iḍā proktā vāruṇā vāmataḥ sthitāḥ | vibhinnā vahate yasmādravimātraistu suvrata || tadā tena krameṇaiva pūrvajñena vinirdiśet | praharaṃ vahate sā tu iḍā bhāskara bheditā || ye doṣāstatra jāyante upaśāmyanti te sadā | mantrahomaprayogena dāne vātha sukalpite || yā vā kālavikalpena sukhī sa śivido bhavet | somāyāṃ ye prajāyante bhedo vai sādhakeśvara || praśamaṃ yānti te tasya iti rudraḥ prabhāyate | kālajena ca mārgeṇa ye doṣāḥ saṃprakīrtitāḥ || te mṛtyuṃ sannivedante krameṇa kramaśaḥ sadā | yāvadāyuḥ kṣayaṃ prāptaṃ dinamekantu śāṅkarī || vāruṇe copasaṃsargāśāmyante vidhipūrvakaiḥ | prahare prahare jñeyāsvasvalpaduḥkhapradāyinaḥ || dvitīyamadhikaṃ viddhi tasya vyādhi tṛtīyake | caturthe putradārāṇāṃ vināśaṃ bhavate guhaṃ || p. 39b) pañcame tu mahāpīḍā prāṇasyāntakarī bhavet | ṣaṣṭhe samāṣṭame caiva prahare śakramardanam || jīvitaṃ kevalaṃ tiṣṭhe danyeṣāṃ tu viparyayaḥ | uccāṭayati paścāptā vāruṇāyāṃ diśi sthitā || bandhanaṃ vividhaṃ caiva karṇanāsā nikṛntanam | śatrūṇāṃ vaśamāyāti daśāhā pravahena tu || etaistu na bhavenmṛtyurā padāśca sudustarām | yathāśaktyātha vādānaṃ pātrakālayapekṣayā || śāntihomaṃ japādīṃśca sasivindaḥ sukhī bhavet | evaṃ te kathitaṃ bhadra nāḍīnāntu parasparam || nāḍī cakra vidhonena? kālacakre mayoditam || iti kālajñāne kālacakrapaṭalaṃ trayodaśaśatikamaṣṭamam || kālacakraṃ pravakṣyāmi aṅgapratyaṅgasaṃsthitam | maṇibandhaṃ bhaved yatra prakoṣṭha sthānasaṃsthitam || na calate yadā devo mṛtyurvāsairvinirdiśet | ekādaśairna saṃdeho bāhumadhye dvipañcake || māsaiścaivavareśāna kakṣamadhyena traismṛtaḥ | aṣṭabhirgulpha deśe tu saptabhi *? ru madhyataḥ || jānunī ca mahāsena ṣaḍbhirmāsaistu jāyate | pañcabhiḥ pāyurānanda madhyena calate yadā || bhavate tu tadā mṛtyuḥ spaṣṭantu kathitaṃ tava | caturthe śaṅkhadeśe tu na spandati guheśvara || śrotramūle tribhirmāsairmānaṃ vai vinivedayet | grīvāyāṃ tu dvibhirmāsaistava deśe tu māsataḥ || ardhamāsaṃ hṛdisthāne pañcāhaṃ hṛdayādadhaḥ | ahorātraṃ bhavenmṛtyuḥ kaṇṭhe tu na cale yadā || praharaṃ jīvate vatsa udare hyacalanena tu | p. 40a) netro parigatā yā tu nāḍībindu subhāgatā || sa jīvasarvamākhyātastasthāna? tyajate prabhuḥ | praharārddhārddhamānantu jīvaḥ sarvagato bhavet || sa bhitvā tattvasaṃghātaṃ cendriyagrāmagocaram | vāyunāḍī nibaddhantu tyaktvāyāti paraṃśivam || mūrddhayena tu mārgeṇa antastha parameśvaraḥ | vrajate tu svakaṃ sthānaṃ punarāgamavarjitam || ajñānināṃ vareśāna udarāntamadho vrajet | pāpiṣṭhā ye samākhyātāḥ karmadoṣasamanvitāḥ || teṣāmiyaṃ gatiḥ proktā apānena na saṃśayaḥ | yaṣṭaṃ mahāmasvairyaistu śrutismārtoditaiḥ kramāt || teṣāñcakra gatiḥ proktā brahmajñānaṃ tu vāmataḥ | ka * na tu mahābhāga sāṃkhyajñānantu dakṣiṇe || uttarāyaṇamityuktaṃ gatirjñeyā nivartikā | viṣuvena tu mārgeṇa gacchante śivavedinaḥ || yena bhūyo na bhūyastu janma lābho na vidyate | eṣate sarvamākhyātaḥ kālacakravidhistava || putrasnehānmahābhāga kathitaṃ jīvasañcaram | tvayāpi sahasānedaṃ kathanīyaṃ kadācana || rakṣaṇīyaṃ prayatnena na?skarāṇāṃ dhanaṃ tathā || iti kālajñāne trayodaśaśatike marmādhyāyaḥ samāptaḥ || kālacakra prayogena jīvasañcāragocaram | kathitaṃ vahnijanmeśa lokānāṃ hitakāraṇāt || kārtikeya uvāca || yadetatparameśāna kathitaṃ jīvasañcaram | nāḍibhirdaśabhiḥ sūkṣmairvāyubhiśca samāyutam || na me jñātaṃ mahādeva jīvatatvaṃ sanātanam | p. 40b) yadetaddhana te dehe spandate ca samantataḥ || nāḍibhirmarmadeśeṣu sa vāyuḥ paripaṭhyate | jīvaṃsta kutra deveśa etanme brūhi tatvataḥ || svaravarṇa vihīnantu rūpagocaravarjitam | nidhindriyaṃ? yadātītaṃ buddhyahaṅkāvarjitam || tattvāntaravinirmuktaṃ sa jīvo jñāyate katham | narasena na śabdena na rūpeṇa nānilena ca || na gandhena sa deveśo gṛhyate prabhuravyayaḥ | evaṃ te kathitaṃ pūrvaṃ jīvatattvaṃ hyumāpate || kathayasva maheśāna yena jānanti niścayāt | daśasaṃcārayogena ūnarādiṣu kramāt || yathāsañcarate dehī nāḍicakre hṛdisthite | apṛṣṭānyapi mānīha prajñā hīnasya me prabho || tepi kathyāstvayā nātha anukampārthakāraṇāt || īśvara uvāca || sādhu sādhu mahāsena pṛṣṭaṃ te ca mahādbhutam | citrametanmahā * hmaṃtvā bhuktvākonyaḥ pṛcchati || yadetat kathitaṃ pūrvaṃ jīvākhyaṃ nāḍīgocare | prakriyāyāṃ vinirdiṣṭaṃ tadeva parameśvaram || tasyāhaṃte pravakṣyāmi nirṇayaṃ tatva vedinām | yattaccatuṣkalaṃ proktaṃ vyāpakaṃ tatvamuttamam || tasmin madhye sa tiṣṭheta jīva paramakāraṇam | anirdeśyamanākhyañca vāyustho vahate yathā || ekādaśamākathito daśānāntu parohi saḥ | yasminsthāne sthitaste tu udayena tu sarvadā || vāyuvāhanamārgasthaṃ nirddhūtaṃ paramaṃ śivam | sa jalyaṃ taṃ sadā dehe tattatvaṃ kathayāmite || bhrāmyati paṅkaja madhye kalāvrata? viniyogāt | p. 41a) golakahelāhata iva utpatanipatana sadā kurute || etattattva śarīraṃ tu catuṣkaṃ yatprakīrtitam | tasya madhye gataṃ devaṃ kathaiṣyāmi te nagha || spaṣṭena tu vicitreṇa prayogeṇa śubhena tu | kathayiṣyāmite tatvaṃ yathā vindasi tatvataḥ || protsārayitvā sarvāṇi tatrasthā ye mahāsadāḥ | kathayāmāsa tatsarvaṃ vṛttāntaṃ jīvitasya tu || yadevacchvasa *? putrakalāśāntā tu tā smṛtā | vāyavyā sā purākhyātā tatrasthaḥ pravahettu saḥ || śaktinā tu samāyukto vahninā tu tathaiva tu | māhendrī śaktiruddiṣṭā pūrvanigaditā tuṣṭhā? || tayā tu dhāryate sotha jīvaḥ sarvagataḥ prabhuḥ | sā cāgnināvṛtā devī parivāryasamaṃ tataḥ || agnimaṇḍalamityuktaḥ śaktiścaiva svesthitā | maṇḍale tu mahāsena teṣāṃ somastu vāhyate || nivṛttiḥ sā vijānīyādvā hṛdā?kṣarasambhavā | evaṃ catuṣkalāvasthaṃ tatvarājansurādhipa || puraṃśarīramityāhuścatuṣkaṃ yatprakīrtitam | tasya madhya gato devo jāti sarveśvaraḥ prabhuḥ || vyāvṛttena tu vaktreṇa yo devastatra sañcaret | sā śāntā tu vijānīyādāgneyādhāraṇādviduḥ || recakastu samākhyātaḥ prāṇāyāmastṛtīyakaḥ | tasminnevaśca niryā tu spṛśate tu yadakṣaram || tadā sā vāruṇī jñeyā pūrakeṇasamanvitā | vāruṇī tu na sandeha kathitaṃ tava pṛcchataḥ || madhyasthastiṣṭhate dehe kumbhakena nirodhitaṃ | sāṅgarddhaṃ vahate devī ṇantā tattvasamanvitā || mūrdhnāntena careśānamanyatpravahavarjitāṃ | p. 41b) sā tatvaṃ pravahedvatsa? sa pūrvāṃ yadudāhṛtam || ghoṣaḥ sa tu samākhyātaḥ śrūyate yo hṛdisthitaḥ | sā tatvaṃ vyāhareddevīmāhṛdi? sā vijānataḥ || saptadhātukametantu kathitaṃ tatvavigraham | catvāro dhāraṇāścaiva kalāyāstu udāhṛtā || prāṇāyāma trayaṃ cānyaṃ pūrakādi prakīrtitam | saptadhātukametaddhi na jñātamakṛtātmabhiḥ || pidhāpi tena vaktreṇa sa daivasaratetyasau | nāsikāmūlarandhreṣu yāvadvai dvādaśāṅgulam || tadeva saṃspṛśecchrotre dhvanirvai pārameśvarī | gorambhaṃ sadṛśo devī śrūyate śaktisaṃvṛte || vaktreṇa tu mahābhāga sā tattvaṃ vahate guha | daśabhistu prayogaistu ūnarātrādi sañcare || ūnarātraṃ bhavecchikkā adhimāso vijṛmbhikā | ṛkhastu? bhavate kāśo niśvāsodhana ucyate || uttaraṃ dakṣiṇaṃ jñeyaṃ vāmaṃ dakṣiṇasaṃjñitam | madhye tu viṣuvaṃ proktaṃ puṭadvayavinisṛtam || saṃkrāṃtiśca tathā jñeyā svasthānātsthāna eva hi | ūrddhaprāṇau adhaścaiva apāno rātrireva hi || śaktisañcārametantu daśadhā saṃvyavasthitam | saptakena na tu yogena pūrvameva prabhāṣitam || akathya kathitaṃ putrasnehānugrahakāraṇam | saṃpradāyamidaṃ proktaṃ gurupāraṃparāgatam || nāma?masvacca? vai vatsa pramāṇādiṣu varjitam | dṛṣṭānumānaṃ hetūnāṃ agamyaḥ parameśvaraḥ || pūrvameva samākhyātaṃ guruvaktrā tu labhyate | saṃpradāyaṃ samākhyātaṃ guruvaktre niveśitam || p. 42a) guruvaktraṃ samākhyātaṃ yathā vai pārvatī suta | vaktraṃ tu prathamaṃ proktaṃ śveta bandhadvibhiryutam || mūrddhānte tu caturthaṃ syādete vaktrā ajasya tu | ajastu sa guruḥ prokto vaktra madhye tu sañcaret || guruvaktraṃ samākhyātaṃ saṃpradāyavibheditam | tātvārddhārddha pramāṇena sañcareta sadā prabhuḥ || ebhirvaktrairmahāsena śaktyādhāravyavasthitā | na tasya grahaṇaṃ śakyaṃ kartuṃ kenāpi suvrata || upadeśena saugamya svabhāvena ca dhīmataḥ | anyathā na tu gṛhyeta sūkṣmadehaḥ sadāśivaḥ || dṛṣṭātaṃ saṃpravakṣyāmi tatvagrahaṇakāraṇam | samādhiryena jāyeta niḥ * * * karī guha || yathātau pūrvamuktau tu bṛhatkanyau yuvānakau | ajātaṃ pauruṣaṃ bhogaṃ sukhāsukhakaraṃ suta || anyonyaṃ bhajatāṃ bhistu ekāyuktā sukhena tu | sā mṛcchettāṃ dvitīyā tu kanyānāṃ kalpakāṃ tadā || kīdṛśante tu subhage sukhaṃ cānaṅgasambhavam | yathā jānāmyahaṃ bhadre tathā vacasu madhyame || evaṃ pṛṣṭā tu sā kanyā kathaye tatsukhottamam | īdṛśantādṛśañcaiva sukhaṃ te sakhi sattamaiḥ || evamuktetiruṣitā kanyāyā tu sukhārthinī | kṣudratvāt tena ākhyātaṃ daurjanyādvātha gopitam || piśunatvādatha duṣṭatvādasaṅgatvā bhavā śubhe | evaṃ sā tāḍitā kanyā dvitīyā yā ṣaḍānana || mātvaṃ prakopa māyā hi kathitaṃ na tu śakyate | satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ nedṛśaṃ tatsukhottamam || (dvitīyā tu ṛ bhāvasthā tatsukhantu na vindati | bottom of page) p. 42b) tathāpi na vijānāti avyaktatvāttu sā kalā | acireṇaiva kālena tayā prāptantu tatsukham || svayaṃ vedya tayā jñātaṃmupadeṣṭuṃ na śakyate | sā tuṣṭā kanyakā tasya vyartha tu ruṣitaṃ mayā || svasaṃvedyamidaṃ saukhyaṃ kaśakyaṃ kathituṃ sakhe | evaṃ jīvavicārastu svanigū *? sthitaṃ guha || kathituṃ naiva śakyeta pratyakṣeṇa pramāṇataḥ | saṃpradāyena sau devo jñātavyaḥ prabhumaṇḍitaiḥ || tālārddhasthaśca khastha khaśaktisthaśca maheśvara | saṃpradāya traye nātha gṛhyatesau hṛdisthitaḥ || aṣṭadhātu krameṇaiva sakasyādi prayogataḥ | vahate parameśāna aṣṭāṣṭakasamanvitaḥ || catuḥ ṣaṣṭhiriti proktā gatayaste śivātmikāḥ | na vijñātā kutarkaistu hetujālasamudbhavaiḥ || nimeṣaṃ tālikā proktā unmeṣeṇa tu saṃyutā | tasyāścaturthaṃ yadbhāgaṃ tuṭiḥ sā tu nigadyate || sañcārasya pramāṇantu śiva tasya tu bhāṣitam | khasthaṃ pūrvaṃ samākhyātaṃ sukhaṃ yadvyāvataṃ guha || tasyānte vahate śaktiḥ saptadhātu samanvitā | tasyāpyanta sthitaṃ sotha jīvo durlakṣalakṣite? || lakṣaṇaikā sāvātmā tālikāmukha śaktinā | etatpramāṇaṃ kathitaṃ jīvatattvaṃ ca varṇitam || tva * * * * *? nandaspaṣṭante kathitaṃ suta | ājñāsiddhikaraṃ hyetanyadvākyamasurānta kṛt || na cānyairhetujālaistu śakyate vinivartitum | yattatpramāṇarahitaṃ vākyadvaya vivarjitam || p. 43a) siddhāsiddhikaraṃ caiva paśuvākyaṃ dvidhā sthitam | daśadhā tu samākhyātaṃ śivavākyaṃ salakṣaṇaiḥ || siddhivañca sugambhīraṃ sudṛḍhaṃ susthira śivam | virajaṃ vimalaṃ śāntaṃ ājñāsiddhiśca suvrata || vidhivādamiti proktaṃ nārthavāda śivātmakaḥ | rāgājñānādibhirdoṣairgrastatvādanṛtaṃ vadet || te ceśvarena vidyante brūyāt sa kathamanyathā | ajātā śeṣadoṣeṇa sarvajñena śivena tu || praṇītamamalaṃ vākyaṃ tatpramāṇaṃ na saṃśayaḥ | paśu vākyāni kliṣṭāni asthirāṇi laghūni ca || saṃkīrṇāni aśuddhānimidhyā? yukti sthitāni tu | hetujālā ca mukhyāni anumānāṅgulāni ca || na teṣāṃ vidyate kiñcit satyaṃ vai kṛttikā suta | paramo hakarāste tu vañcakāḥ kalikārakāḥ || tattvasya rakṣaṇārthantu mahāvighnāstu kalpitāḥ | pratyakṣaṃ yatpravarteta taccāgamamihocyate || pratyakṣeṇa vinābhadra mithyājñānā bhavanti tu | mantrasya jātayonekā vījānekāstu te smṛtāḥ || pratyakṣaṃ teṣu vijñānaṃ parokṣaṃ na ca ṣaṇmukham | pratyakṣeṇa parokṣantu siddhyate yatpadaṃ guha || tatpadaṃ hyavikalpantu bhavate sādhakasya tu | yathā jātyandhakasyāthaṃ śveta raktantu durghaṭam || na śakyaṃ vyaktitaḥ kartuṃ guṇāḥ śvetādi raktakaḥ | tathā pratyakṣa hīnānāṃ paśūnāṃ svargagocaram || tulāyāḥ śodhanaṃ caiva anagnerjvalanaṃ tathā | p. 43b) bījanirbījakaṃ caiva dagdhānāṃ ca prarohaṇam || svasthāmāveśakaraṇaṃ sādhyānāṃ staṃbhanaṃ tathā | vidveṣoccāṭanaṃ caiva graharākṣasa nāśanam || viṣa vikṣepa saṃhāraṃ nāgākarṣaṇāmeva ca | parvatoddharaṇaṃ caiva divyakanyā niveṣaṇam || guṭikākārāgamanaṃ mahīvisphoṭanaṃ tathā | adṛśyatā ca kāyasya divyavācā pravartanam || anāgatārtha vijñānaṃ aṇimādi pravartanam | evamādyāni cānyā vahūni vividhāni ca || śivaśāstre niviṣṭāni pramāṇāni sahasraśaḥ | pratyakṣāṇi na sandehe ya * * *? śivasya tu || sarve avi? tathāstātavitathāḥ paśu bhāṣitāḥ | tasmācchāstra parajñānaṃ pratyakṣaṃ yuktidaṃ guha || anenaiva tu dehena siddhi prāptā nareśvarāḥ | na cānyaiḥ paśu tantraistu sidhyate tu narādhamāḥ || tasmācchuddhā tu mahatī kartavyā śivasedite | śāstre śāstrārtha vetāro? yena yāsyanti tatpadam || paśūnāntu kuto muktirmāyopahata cetasām | śivaśāstra pariravā? kṛtārakṣā mahāguha || durgamā? *? starā caiva durbhedyā durati kramā | anyāya grāhakaluṣā satyamevāla saṅkulā || viṣayormi bhirākrāntā timirā * * *? yinī? | ahaṅkāramagādhantu buddhirjala visarpiṇī || triguṇāvarta kalikā bhūtendriya suṭaṅkitā | taḍidbhiśca viśālābhiravyaktaṃ kṛta mekhalā || p. 44a) evaṃ vai parikhā vatsa śiva tatvasya saṃsthitā | yena tatvaṃ na jānanti sarvasiddhi pradāyakam || tayāgrastā dhruvaṃ te tu manujā dharma tatparāḥ | etasmāddurbhidaṃ tatvaṃ prasādaṃ janmatārakam || kathitaṃ niṣkalāvasthaṃ haṃsasthaṃ parameśvaram | kriyākāraṇa nirmuktaṃ dṛṣṭādṛṣṭavivarjitam || agamyama pratarkyañca dehasthaṃ dehavarjitam | yathāmaṇistho tejastu kāṣṭhastho vāhutārānaḥ || kṣīrasthasya yathāsarpistathā śaktisthamīśvaraḥ | yathāpṛthivyāṃ gandhastu āpevārasasaṃsthitaḥ || anile sparśanaṃ skanda tathā śakti gataḥ śivaḥ | ākāśe pakṣiṇo gacchanpadaṃ naivopalabhyate || tathā kāyasthito devo na jñāyati sureśvara | prayogeṇa tu sūkṣmeṇa jñāyate sādhakeśvaraiḥ || prayogaṃ saṃpravakṣyāmi yena vijñāyase śivam | aṣṭatriṃśatkalopetaṃ caturbhedaṃ pañcabhūtajam || pañcabrahmasamāyuktaṃ vijñāyaparameśvaram | nivṛtti pṛthivī jñeyā pratiṣṭhā āpa ucyate || vidyāgneyī vinirdiṣṭā vāyuḥ śāntiśca kīrtitāḥ | śāntyatītaṃ paraṃ vyomaṃ nādaṃ vai yadudāhṛtam || pañcabhūtāḥ samākhyātā brahma śṛṇu ataḥ param | nivṛttiḥ sadyamityuktaṃ pratiṣṭhā vāma ucyate || vidyāstvaghorajā jñeyā śāntirjñeyā tu pauruṣī | ākāśe nādabhityuktaṃ pañcabrahmāḥ prakīrtitāḥ || sadyamaṣṭakalaṃ jñeyaṃ tridaśaṃ guhyakaṃ viduḥ | aghoraṃ punaraṣṭābhiḥ puruṣañca catuṣkalam || p. 44b) īśānaṃ pañcabhiścaiva aṣṭa triṃśatkalāḥ smṛtāḥ | ṛgvedastu nivṛtyāhuḥ pratiṣṭhā yajuṣā smṛtāḥ || sāmavedaṃ smṛtā vidyā binduścātharva ucyate | yattacchāntaṃ paraṃ devaṃ pañcamaṃ paripaṭhyate || vyāpakaṃ yonimityāhurākāśañca nigadyate | tanu nādaṃ vijānīyādyasmātsarvaṃ vinisṛtam || pañcabhedāḥ samākhyātā yugāstu śṛṇu sāmpratam | kalistu prathamo jñeyo dvitīyo dvāparaḥ smṛtaḥ || tṛtīyaṃ tretamuddiṣṭañcaturthaṃ kṛta ucyate | mahāyugaṃ samākhyātaṃ pañcamaṃ nādasaṃsthitam || agamyaṃ tatsamākhyātaṃ yugaṃ kāla vyavasthitam | acalaṃ śāśvataṃ divyaṃ pramāṇāgamavarjitam || nivṛtyādi samārabhya kalpayedanu pūrvaśaḥ | brahmā viṣṇustathā rudra kailāśāntā ca ṣaṇmukha || nādaṃ vai pañcamaṃ viddhi adhidevāḥ prakīrtitāḥ | brahmānivṛttiruddiṣṭā viṣṇurjñeyo dvikubjakaḥ || rudromakāramāruḍho vidyāyā tāmasī smṛtā || rajastu bhavate śāntā kuṭilā satva ucyate | nirguṇastu samākhyātaḥ puruṣoyaḥ prakīrtitaḥ || sadāśiva paraṃ yattatpañcamaṃ parikīrtitam | nādadehaṃ mahābhāga tacchāntaḥ śāśvato dhruvaḥ || kālāgni narakāścaiva saptapātālakā smṛtāḥ | bhūrlokaśca bhuvaścaiva svarlokaśca mahastathā || janastapastathā satyaṃ saptalokāḥ prakīrtitāḥ | teṣāmupari rudrāstu śatadhā saṃvyavasthitāḥ || daśadhā daśadhā caiva digvidikṣu tathopari | adhastāttu samākhyātāḥ śata rudrāstu dhīmataḥ || etadbrahmāṇḍamityuktaṃ pārthivāvaraṇe sthitam | p. 45a) nivṛtti prabhavaṃ sarvamaśuddhādhvāna ucyate || pañcāṣṭakaṃ tathā cānyaṃ teṣāmupari saṃsthitam | āpatatvāditaḥ kṛtvā'haṅkārāvaraṇaṃ tataḥ || tasyorddha devayonyaṣṭyaṃ budhyāvaraṇasaṃsthitam | yogāṣṭaka paraṃ tasya guṇāṣaraṇa bhūṣitam || krodheśāśca tathā devāstepi aṣṭavidhā smṛtāḥ | avyaktā varaṇāste tu sthitā vai siddhidāyakāḥ || gurupaṅkti svaya dhānyaṃ dhātārastu manādayaḥ | bhasmiṇasya tathā divārāgāvaraṇasaṃsthitāḥ || pramāṇamaṣṭakaṃ yattadvidyāṣṭaka samanvitam | vidyāvaraṇasaṃsthā tu kathitā vaktrajā guha || mūrttiraṣṭa padaṃ yacca dve vidye āśanaṃ tathā | kalāvaraṇasaṃsthaṃ tu vidyā deha samudbhavam || sakala prabhavaṃ sarvaṃ tritatvaṃ yatprakīrtitam | yattadanyatamaṃ vatsa parataḥ saṃpratiṣṭhitam || akathyaṃ tatsamākhyātaṃ padaṃ śāntaṃ sanātanam | śānyā tu paramaṃ tantu nādaṃ paramadurlabham || nirvāṇaṃ tatsamākhyātaṃ taṃ śivaṃ paramaṃ padam | tasyāpi parataraṃ yattu guruvaktre niveśitam || anyathā naiva jānante guruvaktra vivarjitāḥ | etatprasādamityuktaṃ sakalaṃ niṣkalaṃ guha || kathitaṃ nātra sandehe vikalpamatiṃ kuru | yena tvaṃ jñāyase mokṣaṃ niḥsaṃśaya karaṃ guha || śivaśāstre samākhyātaṃ śiva tatvaṃ guheśvara | anya tantre na vijñātaṃ paśuvaktrastu sarvadā || yadākāśe tu pakṣibhya ālayaṃ kriyate guha | tadā śivamayaṃ tatvaṃ paśujñānaistu vidyate || p. 46a) yadā meghairvinā bhadra vṛṣṭiñcaiva pravartate | paśujñānāttadā vatsa śiva tatvastu labhyate || śiktāyāntu yadā tailaṃ labhate pārvatī suta | paśujñāneṣu vatse śatadā vijñāyate śivam || puruṣeṇa vinā nāri yadā janayate sutam | tadā śivaṃ paśujñānaiḥ prāpyate kṛttikā suta || sarpiṣā tu yadākṣīraṃ punaḥ sambhavate guha | tadā paśūktaṃ tantreṣu bhavate jñāna dehitām || mṛtpiṇḍā tu yadā lokāḥ paṭaṃ kurvanti saṃhitam | tantubhyo vā ghaṭaṃ vatsva tadā hetu vidaiḥ śivam || muṣṭināhata te vyomaṃ pibate mṛga tṛṣṇikām | yaḥ śive jñāna rahitaḥ śivaṃ vai jñātumicchati || na śivena vinā muktirna śivena vināgatiḥ | na śivena vinā saukhyaṃ durvijñeyaśca ya śivaḥ || śivātsarvamidaṃ loke prāpnuvantīha mānavāḥ | tasmācchivaṃ tu vijñeyaṃ duḥkhasyānto bhaviṣyati || iti kālottare trayodaśaśatike daśamaḥ paṭalaḥ samāptaḥ || ########### END OF FILE #######