#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00318 Uniform title: kulamuktikallolinī Author : navamīsiṃha Alternate name : adyananda Manuscript : NGMCP Manuscript No. : 1-1675 Reel No. : B 120/6 Description: Description by Mark S.G. Dyczkoski: The author of the Kulamuktikallolinī is Navamīsiṃha also called Adyananda. He introduces himself in the beginning of his Tantracintāmaṇi (Asiatic Society of Bengal MSs no 6217-8) as the minister of King Bhūpālendra of Nepal who is said to be a pious and learned man. He was probably king Mahīndra Malla or Bhūpālendra Malla of Kathmandu who ruled for about five years between 1689-1694 ce. The Kulamuktikallolinī deals with śākta tantra ritual and practice, especially the worship of Kālī. Extending for over 9,000 verses in 22 chapters, it is a compendium that draws from a large number of sources. These include the kulacūḍāmaṇi, rudrayāmala, kumārītantra, mahākālasaṃhitā, phetkāriṇītantra, kālitantra, svatantratantra, merutantra, vīracūḍāmaṇi, piṃgalāmata, bhāvacūḍāmaṇi, kulārṇava, mahākapilapaṃcarātra, tattvasāre, ṣoḍaśārṇava, somaśaṃbhupaddhati, vīrāgama, śivapaddhati, devīmata, hayaśīrṣapaṃcarātra, śivasadbhāva, yoginītantra, candrayāmala, siddhayāmala, mohaśūrāntara, nāradapaṃcarātra, matsyasūkta, vaiśaṃpāyanasaṃhitā, and many more. Although the Navamīsiṃha writes little of his own, it is clear from the sheer extent of the sources from which he draws that he was very learned. He draws from Tantras of all schools, including the vaiṣṇava pāñcarātra and śaivasiddhānta but has a clear preference for kaula zAkta tantras mostly of the latter period. His primary concern is with ritual. He begins with the rites of initiation (dīkṣā), and continues systematically, chapter by chapter with the rites that constitute the worship (pūjā) of the deity. These include the fashioning and purification of firepits, the purification of the sacrificial fire (agnisaṃskāra) and Mantras, daily worship (nityavidhi), rites and Mantras for those who undertake a journey, the purification of the elements (bhUtazuddhi), the installation of the vessel containing the water offered in lustration (arghasthāpana) and so on. Although not original, the work, contains interesting and important source material, not infrequently from unpublished sources. Such compendiums, which became very popular from about the 12th century, can often be roughly dated on the basis of the compiler's date. Thus may contribute substantially to future research in the development of Tantric literature after the 11th century. Notes: Revision 0: Nov. 19, 2014 Data-entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### 1a) śrīgurugaṇapatīṣṭa devatābhyo namaḥ || namāmaḥ sadānandarūpā sanādyān sagotrāṃ ca gotrāvatārāṃ sunandāṃ | sugotrodbhavāṃ bhāsamānāṃ bhavāc- caunnṛṇāṃ tāriṇīṃ tārasargāmanindyāṃ || vākyānyuccāvacāniprathamapatikṛtānīha vai jñānikair- yānyuktāni vyaktacaryānyanabhihitahṛdāṃ dvāparādhāyakāni | tānyevālokyabhāvaṃ bhavacaraṇa sarojārcakānāṃ guruṇāṃ jñātvā vakṣyehamādyā bhajana sṛti vibhedāya yat tadvidhānaṃ || savyāpasavyapathabhedavivekarūpāṃ niḥśreṇi kāmamalamuktimabhīpsitānāṃ | śrīmānnavāntagatamī mṛgarājasaṃjñaḥ kallolinīṃ vitanute kulamukti pūrvāṃ || ādyānandana ītyeva khyātanāmā gurormukhāt | bhaktyūdrekādaparṇāyāṃ caṃcalatvaṃ vrajāmyahaṃ || kulacūḍāmaṇau || śrībhairava uvāca || asaṃkhyā tripurādevī asaṃkhyātā ca kālikā | vāgīśvarī tathā saṃkhyā tathā tadvat kulā kulā || mātaṅginī tathā pūrṇā vimalā caṇḍanāyikā | tripuraika japacānyāyā cānyā kulasundarī || vaiṣṇavaṃ gāṇapatyaṃ ca mahāsauramatantathā | śaivaṃ śāṃkarajātaṃ ca yatkiṃcid bhūtasaṃbhavaṃ || catuṣṣaṣṭīni taṃtrāṇi mātṛṇāmuttamāni ca | mahāmāyā saṃvaraṃ ca yogīnī jālasaṃvarāṃ || tatvasaṃvarakaṃ nāma bhairavāṣṭakameva ca | vahurūpāṣṭakajñānaṃ yāmalāṣṭakameva ca || taṃtrajñānaṃ vāsukiṃ ca mahāsaṃmohanantathā | mahāśaṃyaṃ mahādevaṃ vātulaṃ vātulottaraṃ || hṛdbhedaṃ mātṛbhedaṃ ca guhyabhedaṃ ca kāmikaṃ | kalāpādaṃ kalāsāraṃ tathānyat kubjikāmatāṃ || nayottaraṃ vīranākhyaṃ totulaṃ totalottaraṃ | paṃcāmṛtaṃ rūpabhedaṃ bhūtaḍāmarameva ca || kulasāraṃ kuloḍīśaṃ kulacūḍāmaṇiṃ tathā | sarvajñānātmakaṃ devi mahāpicumataṃ tathā || mahālakṣmīmataṃ devī siddhiyogeśvarīmataṃ | kurūpi kāmataṃ devi rūpikāmatameva ca || sarvavīramataṃ devī vimalāmatamuttamaṃ | pūrvapaścimamahyaṃ ca uttaraṃ ca niruttaraṃ || tatrairvaiśeṣikajñānaṃ vīravallīmathāparaṃ | aruṇeśaṃ mohinīśaṃ viśuddheśvarameva ca || evametāni taṃtrāṇi tathānyanyāpi koṭiśaḥ | 1b) śrutvā devi na kutrāpi jātānandāsi bhairavi || tat kathaṃ vada suśroṇi mayi tvatpādavartini || devyuvāca || śṛṇu devaparānanda parāpara kulātmaka | manmāyā mudritā śeṣaṃ taṃtrajñānaṃ kuleśvara || ahaṃ prakṛti rūpāceccidānanda parāyaṇā | kva brahmā kva hariḥ śaṃbhuḥ kva devaḥ kva manojanuḥ || kva sṛṣṭiḥ kva sthitirvāpi kva vāmajño kva bhūmikā | kva yogaḥ kva sukhaṃ duḥkhaṃ kva muktiḥ kva ca sādhutā || nāstikyaṃ kva nu sātvikyaṃ kva gurutvaṃ kva śiṣyatā | māyayāchādya cātmānaṃ dvidhā bhinnā yadonmukhī || parā kularasonmādamodinī tu vikāśinī | paṃcabhūtāni liṃgāni caikottara guṇāni ca || brahmādi bhūrbhuvaḥ svaḥ svaḥ svabhāva vyaktijātayaḥ | sarvepyāvirbhavaṃtyatra tato bhāvādi kalpanā || śivaśakti vibhāgena guṇotpattistu jāyate | sarve brahmādayo yūyaṃ madaṃśa bhāvasaṃbhavāḥ || paraspara vibhinnāśca taṃtra mama? samākulāḥ | paṃcatvaṃ prāpayītvā tu nirvāṇayava lālitāḥ || punarāvirbhavantyete prakṛteḥ parataḥ pumān | ahaṃkāraḥ paṃcatanmātrā satvaṃ vārajasaṃtamaḥ || etat tayātmakaṃ viśvaṃ naṣṭaṃ cāvirbhavaṃtyapi | yadimāṃviddhi sarvajña āmnāyaiḥ kva prayojanaṃ || namāṃ viddhicet sarvajña kva snānaṃ kva ca yājanaṃ | nārīrūpaṃ samāsthāya sṛṣṭisāraṃ sadātmakaṃ || bhavaṃtaṃ bhavayogajñaṃ guruṃ jñātuṃ vijṛṃbhatā | etāvatāpi deveśa mama tatvanna jāyate || śṛṇu putra parānanda paracaryā viśāradā | yoganirmukta kāluṣya upāyaṃ kathyate mayā || sarvataṃtraikasāraṃ ca sarvadeva namaskṛtaṃ | sarve sarvajñasaṃguptaṃ tato bodhaprabodhakaṃ || pāpapuṇyaikaśārārhaṃ bhogamukti pradāyakaṃ | sarvāścaryamayaṃ vatsa vidu vāmapi mohanaṃ || nānārtha prasaviprājñanānārthasaṃkulākulaṃ | sadācārya parijñaptaṃ sachipya paramāspadaṃ || sarvavādi sadācāraṃ sarvavādi vigarhitaṃ | namayā viṣṇuve proktaṃ na dhātre gaṇapāya ca || yogīva hṛdaye vatsa yatnataḥ paripālaya | etat taṃtraṃ vināvatsa kaṃcit kula sukhāvahaṃ || 2a) rahasyamadbhutaṃ vatsa goptavyaṃ paśu saṃkaṭe | na kasmaicit pravaktavyaṃ na kartavyaṃ kathaṃcana || idānīṃ tava sarvajña sarva tatra viśārada | tvameva vaktā śāstrāṇāṃ nānyaḥ kopi maheśvara || gurustvaṃ sarvataṃtrāṇāṃ nāhaṃ nāpi hariḥ prabhuḥ | kāraṇāvasthāmāpannā yadyahaṃ kularūpiṇī || na kāryaṃ nāpi yatkiṃcid brahmaivāhaṃ sphurat prabhuṃ | kāryatā vastumāpannā yadāhaṃ viśvarūpiṇī || tadā tvameva taṃtrāṇāṃ vaktānāhaṃ maheśvara | idānīṃ vada sarvajña taṃtrajñānaṃ maheśvara || ahaṃ viśāmitvaddehe mayā yukto bhava prabho | māṃ vinājanikā kāpi naiva kārya vibhāvinī || ataḥ kāryatvamāpanne putratvaṃ tvayi vartate | tvāṃ vinā janakaḥ kopi naiva kārya vibhāvakaḥ || atastvameva janako nāstyanyopi kathaṃcana | kadācit patirūposi kadācid gurureva ca || kadācit putratāpannaḥ kadāciccintya eva ca | śivaśakti samāyogājjāyate sṛṣṭi kalpanā || śivaśakti samāyogāt kulādi yukti kalpanā | śivaśaktimayaṃ sarvaṃ yatkiṃcijjagatī gataṃ || tannāvavaiva sarvatra sarvatrāhaṃ na saṃśayaḥ | sarvaṃ tvameva deveśa sarvaṃ cāhaṃ sanātana || gurustvaṃ yadi śiṣyohaṃ tadā śāstra vivecanā | tasmād bhava gururnātha śiṣyohaṃ parameśvara || śrī rudrayāmale || śrīmahādeva uvāca || ataḥ paraṃ kiṃ vaktavyaṃ kathayasva harapriye | kumārītaṃtre || śrīdevyuvāca || bhagavan sarvadharmajña sarvaśāstrārthakovida | kanopāyena ca kalau narā gacchanti sadgatiṃ || tanme vada mahādeva yadi testi dayāmapi || bhairava uvāca || asti guhya tamaṃ hyetadānandaika sanātanaṃ | atīva ca sugopyantu kathituṃ naiva śakyate || atīvamat priyāsīti kathayāmi tathāpi te | śabdabrahmamayaṃ hyetat saṃsāraṃ sthūlasūkṣmakaṃ || prakṛtyā tu vinā naiva saṃsārādyupa padyate | tasmāt tu prakṛtermūlaṃ kāraṇaṃ naiva dṛśyate || rūpāni vahu saṃkhyāni prakṛterasti bhāmini | 2b) teṣāṃ madhye pradhānastu kālirūpaṃ manoharaṃ || viśeṣataḥ kaliyuge narānāṃ bhuktimuktidaṃ | mahākālasaṃhitāyāṃ || kalau kālī mahāvidyā kalau kālī tu siddhidā | kalau kālī susiddhā ca kalau kālī varapradā || kalau kālī sādhakasya darśanārthaṃ samudyatā | kalau kālī kevalo syānnātra kāryā vicāraṇā || nānya vidyānānda vidyānānya vidyākalau bhavet |? kalau kālīṃ vihāyāthāya(?) kaścit siddhi kāmukaḥ || satu śaktiṃ vinā devi ratisaṃbhogamichati | kalau kālīṃ vinā devi yaḥ kaścit kāryamichati || sa nīra sādhanaṃ tyaktyā paribhramati sarvataḥ | kalau kālī vihāyātha yaḥ kaścit mokṣamichati || guruṃ dhyānaṃ parityajya siddhimichati sādhakaḥ | kalau kāliṃ vihāyātha yaḥ kaścit drātyamichati || sa bhojanaṃ parityajya kṣutnivṛrtimabhipsati | na hi kālī samāpūjā na hi kālī samāstutiḥ || na hi kālī samomaṃtro nāsti brahmāṇḍagolake | vaktrakoṭi sahasrai stutihā koṭi śatairapi || varṇituṃ naiva śaknomi śatābde nāpi sundari | janmāntarasahasreṇa varṇituṃ naiva śakyate || tasyā upāsakāḥ kaṃ vai brahmaviṣṇuśivādayaḥ | candraḥ sūryaśca varuṇaḥ kuvarognistathāparaḥ || durvāsāśca vaśiṣṭaśca dattātreyo vṛhaspatiḥ | bahudhā kimihoktena sarvadevā upāsakāḥ || kālikāyāḥ prasādena bhuktimuktyādi bhāginaḥ | mahākālasaṃhitāyāṃ || atha dakṣiṇakālyāstu maṃtramuddharayāmyahaṃ | yadekavāra smaraṇāt kiṃ tadyanna karesthitaṃ || phetkāriṇī taṃtre || pravakṣyāmi manuṃ tasyāḥ sarvakāmasamṛddhidaṃ | vargādyādyaṃ vahniyuktaṃ rativiṃdusamanvitaṃ || triguṇaṃ ca tataḥ kūrca yugmaṃ lajjā yugaṃ tataḥ | dakṣiṇe kālikā ceti pūrvavacca tataḥ punaḥ || ṭhadvayena samāyuktaṃ maṃtramenaṃ vidurbudhāḥ | kālitaṃtre || tasyāmaṃtraṃ pravakṣyāmi yato vaśyaṃ jagattrayaṃ | kakāraṃ vahnisaṃyuktaṃ rativindusamanvitaṃ || triguṇaṃ ca tataḥ kurca yugmaṃ lajjā yutaṃ tathā | dakṣiṇe kālike ceti pūrvavījāni coccaret || 3a) vahnijāyāvadhiḥ proktaḥ kālikāyā manurmahān || svataṃtra taṃtre || krodhīśaṃ vahnisaṃyuktaṃ trimūrtīndusamāyutaḥ | trirlikhet parato devi huṃkāra dvayameva hi || māyā dvayaṃ samālikhya atriḥ saṃvatta sūkṣmayuk | ṇe kālike saptavarṇān pūrvavat parameśvarī || svāhānte yaṃ mahāvidyā dvāviṃśatyakṣari parā || kumārītaṃtre || kāmatrayaṃ vahniṃ saṃsthaṃ rativindusamanvitaṃ | kūrcayugmaṃ tathā lajjā yugalaṃ tadanantaraṃ || dakṣiṇe kāli ceti pūrvavījāni coccaret | ante vahni vadhuṃ dadyād vidyārājñī prakīrtitā || tatvavodhe || brahmā vahni samārūḍhaścaturthasvarasaṃyutaḥ | nādavindusamāyuktestriguṇīkṛtavigrahaḥ || kurcayugmaṃ śivāyugmaṃ dakṣiṇe kālike tataḥ | prāgvadvījaṃ vahnijāyāntā dakṣiṇāyā dviviṃśati || merutaṃtre || athānyā saṃpravakṣyāmi devīṃ dakṣiṇakālikāṃ | krīṁ krīṁ krīṁ huṁ samuccārya huṁ lajjā dvayamuccaret || dakṣiṇe kālike paścāt punarvījāni saṃvadet | krameṇaivāgni gṛhiṇī maṃtro dvāviṃśadarṇakaḥ || kumārītaṃtre || nātra siddhādi cintāsthi nārimitrādi lakṣaṇaṃ | na vā prāvāsa vāhulyaṃ kāyaklesasaṃbhavaḥ || asyāḥ smaraṇa mātreṇa siddhayoṣṭau bhavanti hi || kālitaṃtre || evaṃ samastavidyānāṃ rājñīstotuṃ na śakyate | vaktra koṭi sahasraistu jihvākoṭi śatairapi || sarvasiddhi pradādevi aniruddha sarasvatī | tasmādasyā jñāna maṃtrāt siddhayaḥ saṃbhavaṃti hi || aniruddhasarasvatyā jñānamātreṇa sādhakaḥ | pāṇḍitve ca kavitve ca vāgīśīmatāṃ vrajet || tasya pāṇḍitya vai dagdhya vicitra padakalpanāt | devā api vilajjante kiṃ punarmānuṣādayaḥ || apicet tvat samānārī matsamaḥ puruṣosti cet | aniruddhasarasvatyāḥ samomatrastadā bhavet || phetkāriṇītaṃtre || ya etaṃ cintayet taṃtrī sarvakāma samṛddhidaṃ | tasya haste sadaivāsti sarvasiddhirna saṃśayaḥ || 3b) gadyapadyamayī vāṇī sabhāyāṃ tasya jāyate | brahmahatyā surāpānamagamyāgamanaṃ tathā || sarvamāśrutaratyeva dakṣiṇāmeva cintayen | vāgiśvara samo vāci dhanena dhanadopamaḥ || candrasūrya samo bhūtvā vaset kalpāyutaṃ divi | ityādi mādikaṃ caiva vahu kiṃ kathyate punaḥ || na tasya durlabhaṃ kiṃcit yaḥ smaret ghorakālikāṃ | kumārītaṃtre || aśvamedhaiśca gomedhai naravadhai(?) tathāparaiḥ | dānaiśca vividhairanyai homairnānāvidhairapi || anyaka puṇya samājairyadimaṃ prāpyate parā | vidyārājñī ghorakālī hyaniruddha sarasvatī || jñātveva mukti māpnoti kiṃ punaḥ kathyate paraṃ | asyājñānaprabhāvena siddhayauṣṭau bhavaṃti hi || maṃtrasya jñānamātreṇa vijayī bhuvi jāyate | tasyālokena mātreṇa vādino niḥprabhāmatāḥ || rājānopi hi dāsatvaṃ bhajate kiṃ parejanāḥ | vahneḥ sainyaṃ jalastaṃbhaṃ gatistaṃbhaṃ vivasvataḥ || divārātriṃ pratyayaṃ ca sakantuṃ bhavati kṣamaḥ || tathā || asyāstu jñānamātreṇa jīvanmuktaḥ prajāyate | vṛhaspati samo vāgmī dharaṇī sadṛśaḥ kṣamī || śrīrāma sadṛśo viryarūpe kāma samaḥ smṛtaḥ | samudra īva gāṃbhīrya tejasā bhāskaropamaḥ || durvāsā īva śāpādau krodhādausayamopamaḥ | sṛṣṭau prajāpatiḥ sākṣāt sthitau viṣṇu samastathā || pralayeha *? samo hyeṣaḥ etāṃ yo vahi tatvataḥ | vahunā kimihoktena samāno nāsti bhūtale || kālitaṃtre || asyā japo brahma japo dhyānamasyātma cintanaṃ | yogasaṃdhāraṇaṃ samyak dhyānamasyā na saṃśayaḥ || mahāpadi mahāpāpe mahāgraha nivāraṇe | mahābhaya mahotpāte mahāśoke mahāmaye || mahāmohe mahāsārthe mahādāridrasaṃkaṭe | mahāraṇe mahāśūnye mahājñāna mahāraṇe || dūrādhvani durāvāse durbhikṣe durnimittake | samastakleśasaṃghāte smaraṇādevanāśayet || asyājñānaṃ jñanameva dhyānamasyātmacintanaṃ | tasyādasyāḥ samāvidyā nāsti maṃtreṇa saṃśayaḥ || brahmādi bhavanaṃ tasya na samaḥ kimu cāparaḥ | 4a) sa eva sukṛtī loke sa eva kulabhūṣaṇaḥ || dhanyā ca jananī tasya yena devi samarcitā | gāne ca tumvaraḥ sākṣāt dāne karṇasamopamaḥ || dattātreya samojñānī yena devī samarcitā || vīracūḍāmaṇau || athānyāsaṃpravakṣyāmi śāraṃgī sarvasiddhidā | yasyā vijñānamātreṇa sarvaisvarya prado bhavet || medhā prajñā tathā lakṣmī vallabhaḥ sarvajantuṣu | asyāḥ smaraṇa mātreṇa dehajñānaṃ prajāyate || kṛte caivāpi tretāyāṃ paraścā dvāpare yuge | pratyakṣo devatāḥ sarvā bhaktādhīnā hi devatāḥ || guruṇā karuṇā sindhau vīreṇa ca vikāśitā | sevitā śuddhavodhena pratyakṣo kālikā kalau || phetkāriṇītaṃtre || athānyāsaṃpravakṣyāmi puṇyaṃ vai dakṣiṇāvidhiṃ | sarvasiddhipradaṃ sākṣān mahāpātakanāśanaṃ || devairdevatyadhipaye siddhaiḥ khecarasiddhaye | pannagai rākṣasairmartyairmunibhiśca mumukṣubhiḥ || kāmibhirdharmiścārthamīpsubhiḥ savitā sadā | devī dakṣiṇa saṃjñātāṃ pravakṣāmi yathāvidhi || maṃtrapadyutpattirāha || piṃgalāmate || mananaṃ viśvavijñānaṃ trāṇaṃ saṃsāravandhanāt | yataḥ karoti saṃsiddhi maṃtra ityucyate tataḥ || anyatrāpi || guptopadeśato maṃtro mananāmnāpanādadhi | mānanāṃ trāṇanānmaṃtro maṃtriṇāṃ kalpabhū ruhaḥ || iti taṃtrāṃtaravacanaṃ || merutaṃtre || na svarge na ca tīrtheṣu nauṣadhīṣu nabheṣu ca | ṛṣayo devatāḥ saṃnti maṃtrā evaṃ hi devatāḥ || sādhakānāṃ phalaṃ dātuṃ taladrūpaṃ dhṛtaṃ suraiḥ | mukhya svarūpaṃ teṣāntu maṃtrā eva na cetarat || mahākālasaṃhitāyāṃ || na śāstramālokya vadennācarannajapedapi | na paśyennopadiśyācca na kuryān naiva sādhayet || gurupadeśatolabdha japanyāsārcanādike | paścāt tatsādhayet sarvaṃ sadā tadbhāvabhāvitaḥ || merutaṃtre || yadṛcchayā śrutaṃ maṃtraṃ chadmanāpi valena vā | pareritaṃ vā gāthāvā tajjapedyadyanartha kṛt || pustake likhitān maṃtrānālokya prajapaṃti ye | brahmahatyā samaṃ teṣāṃ pātakaṃ parikīrtitaṃ || 4b) ato gurvapekṣā || atha gurulakṣaṇaṃ || kulacūḍāmaṇau || kulīnaḥ sarvavidyānāmadhikāriti gīyate | dīkṣā prabhūḥ sa evātra sarvamaṃtrasya nāparaḥ || kulīnaṃ tu kulādgurve yuktaḥ || yo bhavet kulatatvajñaḥ kulāsamaviśāradaḥ | kulārcana paraḥ sasyāt kauliko dāṃbhiko'paraḥ || kulabhaktān kulācārān kulajñānān kulavratāt | prīto bhavatī yo dṛṣṭvā kaulikaḥ sa tu me priyaḥ || tatvatraya svīkaraṇān mūlamaṃtrārtha tatvavit | devatā gurubhaktaśca kaulikaḥ syāt tu dīṣayā || merutaṃtre || akulaṃ śiva ityuktaḥ kulaṃ śaktiḥ prakīrtitā | kulākulānusandhāna nipunaḥ kaulikaḥ priyaḥ || paśostu nādhikāraḥ || paśustu dvividho deva pūrveṇa saha bhairava | asyādhikāraḥ pūjāyāṃ na gurutve kadācana || iti bhāvacūḍāmaṇi vacanāt dvividhaḥ kulācāra niṃdako'niṃdakaśca śāku dīkṣāparametat || gurulakṣaṇaṃ || merutaṃtre || viṃśadviṃśo ekaguṇairyuktaṃ gurumavekṣayet | jātyut kṛṣṭo * *? ktāṃgaḥ śuddhaveṣo manoharaḥ || sarvāgamārtha tatvajñaḥ sarvamaṃtravidhānavit | iṃgitākāra ceṣṭāciddūrataḥ kṛta durjanaḥ || aṃtarmukho vahirdṛṣṭiḥ sarvajño deśakālavit | ājñā siddhodayā yuktaḥ śāṃtovedāṃgavedavit || nityanaimittike kāmye rataḥ karmaṇya niṃdite | alolupo hiṃsakaśca pakṣapātī gururmataḥ || anīdṛśa gurormaṃtro maraṇāyā sukhāyavā || kulārṇave || śrīguruḥ parameśāni śuddhaveśo manoharaḥ | sarvalakṣaṇasaṃyuktaḥ sarvāvayava śobhitaḥ || sarvāgamārtha tatvajñaḥ sarvamaṃtravidhānavit | lokasaṃmohanākāro devavat priyadarśanaḥ || sumukhaḥ salabhaḥ svacchaḥ śuddhāṃtaśchiṃ na saṃśayaḥ | iṅgitākāra ceṣṭāviddūrataḥ kṛtadūrjanaḥ || aṃtarmukho vahirdṛṣṭī sarvajño deśakālavit | ājñā siddhastrikālajño nigrahānugrahe kṣamaḥ || 5a) vedavedāṃgavicchāntassarvajīva dayāparaḥ | svādhīnendriya saṃcāraḥ ṣaḍvargavijayakṣamaḥ || agragaṇyoti gaṃbhīraḥ pātrāpātraviśeṣavit | nirmalonityasaṃtuṣṭo nirdvaṃdvo nitya śaktimān || sadbhaktā vatsalodhīraḥ kṛpāluḥ smita pūrvavāk | bhaktapriyaḥ sarvasamo dayāluḥ siṣyaśāsitā || sveṣṭa devaguruḥ prājño vanitā pūjanotsukaḥ | nitye naimittike kāmye rataḥ karmaṇya niṃdito || rogadveṣabhayakrodha daṃbhāhaṃkāravarjitaḥ | svavidyānuṣṭāna tapo vidhānāṃ cāprakāśakaḥ || yadṛcchā lābha saṃtuṣṭo guṇadoṣa vibhedakaḥ | strīdhanādiṣvanāṃ sakto duḥsaṃgavyasanotritaḥ || alolupo'hīṃsakaṃścāpakṣapātī vicakṣaṇaḥ | vittavidyādibhirmaṃtra yaṃtra taṃtrādyavikrayī || niḥsaṃkalpo nirvikalpo nirṇītātmāti dhārmikaḥ | tulya nindā stutirmaunī nirapekṣo niyāmakaḥ || ityādi lakṣaṇopetaḥ śrīguruḥ kathitaḥ priye | śuddhacitto dayāluśca brāhmaṇo vedapāragaḥ || kulācārarato nityaṃ kulaśāstra prayojakaḥ | śāṃtaḥ svādhīna sarvajño lobhamoha vivarjitaḥ || krodhamohaparityāgī virāgī vīravaṃditaḥ | nigamāgamavettā ca prasannataramānasaḥ || sarvāśraya parityāgī lalanārcana tatparaḥ | idṛk lakṣaṇasaṃyuktaṃ pūjayed gurumādarāt || mahākapila paṃcarātre || nātivālo na vṛddhaśca na khaṃjo na kṛśastathā | nādhikāṃgo na hīnāṃgo na khalvāṭo na daṃturaḥ || kṛtajñaṃ vāgminaṃ śūraṃ pratiṣṭhāgamapāragaṃ | vāstu vidyā kṛtābhyāsaṃ śalyoddhāravivekinaṃ || kriyānukramavettāraṃ mudrā taṃtravivekinaṃ || tatvasāre || vahvāśī? dīrghasūtrī ca viṣayādiṣu lolupaḥ | hetu vādarato duṣṭo vāgvādi guṇaniṃdakaḥ || aromā vahuromā ca niṃditāśramasevakaḥ | kāladaṃto'mitoṣṭaśca durgaṃdhaśvāsavāsakaḥ || duṣṭalakṣaṇasaṃpanno yadyapi svayamīśvaraḥ | vahupratigrahāsakta ācāryaḥ śrīkṣayāvahaḥ || 5b) ṣoḍaśārṇavo || aputro mṛtaputraśca kuṇḍaśca vāmanastathā | kunakhī śyāmadaṃtaśca strījitaścādhikāṃgakaḥ || hīnāṃgaḥ kapaṭī rogī vahuvalgī ca kubjakaḥ | etairdoṣairvihīno yaḥ sa guruḥ śiṣyabhājanaḥ || vārāhītaṃtre || svanāmnā na guruḥ kāryo bhāryāṃ ca mātṛnāmikāṃ || somaśaṃbhuḥ || deśakālaśrutācāra vṛttaśīlaguṇānvitaḥ | atha svabhāvasaṃpanno guruḥ syād guruṇākṛtaḥ || vīrāgame || kumārīhīmavanmadhye svataḥ kṛṣṇa mṛgānvite | deśe jātastu yo vidvānācāryatvamathārhati || śivapaddhatau || madhye deśa kurukṣetra nābhojapini saṃbhavāḥ | aṃtarvedi pratiṣṭānā āvaṃtyāśca guruttamāḥ || gauḍāḥ sākhodbhavāḥ saurāmāgadhāḥ keralāstathā | kośalāśca daśārṇāśca guravaḥ saptamadhyamāḥ || kārnāṭa narmadārāṣṭrakachābhīrodbhavāstathā | kāliṃgāḥ kāmarūpāśca kāṃvojāścādhamāḥ smṛtāḥ || devīmate || ācāryaḥ śaivaśāstrajñaḥ siṃsitadeśa samudbhavaḥ | brahmacāriḥ gṛhastho vā śivabhakti parāyaṇaḥ || yajamānā'nukūlarkṣa janmādeśika ucyate || hayaśīrṣa paṃcarātre || gṛhasthaṃ brahmacaryasthaṃ kakārāṣṭakavarjitaṃ | guruṃ kurvīta satatamupavāsavrateratāṃ || śaiva || śaivāgame || bhikṣubhyaśca vanasthebhyo varṇibhyaśca maheśvarī | gṛhastho bhogamokṣārthī maṃtradīkṣāṃ na cācaret || tyaktāgnayaḥ kriyāhīnāyata yoniḥ parigrahāḥ | vanastāstā dṛśā eva varṇī nyūnāśramīyataḥ || atasteṣāṃ nādhīkāro dīkṣādāne maheśvari || śivasadbhāve || dikṣāyāṃ na gurutvenayatīn vaikhānasān priye | vṛṇuyādbhogamokṣārthi gṛhastho varṇitaṃ tathā || yoginītaṃtre || yaterdīkṣāṃ gṛhītvā tu kadācidapi mohitaṃ | prāyaścitte dhenurekā trirātra vratameva vā || 6a) prāyaścittaṃ tataḥ kṛtvā punardīkṣāṃ samācaret || candrayāmale || pitṛdīkṣāyaterdīkṣā yā dīkṣā vanavāsināṃ | viviktāśramiṇāṃ dīkṣā putrāyurdhananāśinī || siddhayāmale || yadi bhāgyavaśādeva siddhavidyāṃ labhet priye | tadaiva tāntu dīkṣeta tyaktvā guruvicāraṇāṃ || sveṣṭavidyā pradāne tu na kuryād guru cintanaṃ || mohaśūrāntare || varṇācāravrato maṃtrī jñānavān susamāhitaḥ | nityaniṣṭo yatiḥ khyāto guruḥ syāddhautikopi vā || atra yatergurutvoktirgṛhasthāti riktaviṣayā || hayaśīrṣapaṃcarātre || yasya viṣṇau parābhaktiryathā viṣṇau tathā gurau | sa eva deśiko jñeyaḥ satyametad vravīmite || nāradapaṃcarātre || brāhmaṇaḥ sarvakālajñaḥ kuryāt sarveṣvanugrahaṃ | tadabhāvādvijaśreṣṭaḥ śāṃtātmābhagavanmayaḥ || kṣatraviṭ śūdrajātīnāṃ kṣatriyo'nugrahakṣamaḥ | kṣatriyasyāpi caturorabhāvādīnāṃ dṛśo yadi || vaiśyaḥ svāttena kāryaḥ śyādvayevityamanugrahaḥ | sa jāti yena śūdreṇa tādṛśena mahāmate || anugrahābhiṣekau ca kāryo śūdrasya sarvadā | varṇottametha caturau sati vā viśrutepi vā || svadeśatothavānyatranedaṃntāryaṃ śubhārthinā | vidyamāne tu yaḥ kuryād yatra tatra viparyayaṃ || tasyehāmutranāśaḥ śyātasmācchāstroktamācaret | kṣatraviṭ śūdrajātināṃ pratilomyaṃ na dīkṣayet || merutaṃtre || vipra eve dṛśaḥ kāryo gururnocettadī dṛśaḥ | kṣatraviṭ śūdrajātīyaḥ pratilomyaṃ na dīkṣayet || taṃtre || ācāryamātulau ṛtvik pitṛvyaḥ śvaguro nṛpaḥ | iti ṣaḍguruvopyatra proktā maṃtraviśāradau || jñānonnayana yoginī taṃtrayoḥ || nirdhīryaṃ hi piturmaṃtraṃ tathā mātāmahasya ca | sodarasya kaniṣṭhasya vairi pakṣāśritasya ca || yoginītaṃtre || prasādādvā tathā jñānāt pitṛdīkṣāṃ samācaret | prāyaścittaṃ tataḥ kṛtvā punardīkṣāṃ samācaret || 6b) atra piturityanādare ṣaṣṭī tena pitrādiṣva bhaktirūpo'nādaro'ti paricayādinā yadi bhavati tadā putrādinā maṃtro na grāhya ītyarthaḥ || tatrāpi bhaktiyuktāya putrāya vasudāyaveti prayogasāra vacanācca || manurvisṛṣya dātavyo jyeṣṭasyāpi vinītatāmiti phetkāriṇyādi vacanācceti mama pratibhāti || kecit tu nijakulatilakāya jyeṣṭhaputrāya dadyāditi phetkāriṇyādi vacanāt || jyeṣṭaputrasyaiva bhaktasya pituḥ sakāśānmatra grahaṇe'dhikāro na kaniṣṭhaputrasya na vā mātā mahādeḥ sakāśāddauhitrādīnāmiti vadanti || apare tu || svīyamaṃtropadeśe tu na kuryād guru cintanamiti bhairavataṃtra vacanādanupāsita maṃtrasya pitrādi sakāśādgrahaṇa niṣedha ityāhuḥ || matsyasūkte tu || nirvīryaṃ hi piturmantraṃ śaive śāktena duṣyatītyuktaṃ || merutaṃtre || dakṣamārgo tu nirvīryaḥ piturmātāmahasya ca | sodarasyā gṛhasthasya vāmamārgeti vīryavān || rudrayāmale || na patnīndīkṣayedbhartā na pitā dīkṣayet sutāṃ | na putraṃ ca tathā bhrātā bhrātaraṃ ca na dīkṣayet || idamapya bhaktaviṣayameva ata evaṃ brahmaṇā kathitaṃ pūrvaṃ vasiṣṭāya mahātmane | vasiṣṭopi svapautrāya matpitre dattavānayamiti matsya sūkta vacamapi saṃgacchate strī sakāśān maṃtragrahaṇaṃ praśastaṃ striyo dīkṣā śubhāṃ proktā mātuścāṣṭatuṇā smṛtā || iti yoginītaṃtra vacanāt sāpi vidhavā niṣiddhā || sādhvī caiva sadācārā gurubhaktā jitendriyā | sarvamaṃtrārtha tatvajñā suśīlā pūjaneratā || guru yogyā bhavet sā hi vidhavā parivarjitā || iti taṃtraivokteḥ || hayaśīrṣa * *? ca rātre || sarvatra vyatiriktaṃ tu ātmānaṃ vettiyo dvijaḥ | sarvalakṣaṇahīnopi sa gururnātrasaṃśayaḥ || paṃcarātra pravuddhastu siddhāṃtārthāsya tatvavit | sarvalakṣaṇa hīnopi ācāryaḥ sa nigadyate || vaiśaṃpāyanasaṃhitāyāṃ || svapnalabdhaṃ striyādattaṃ saṃskāreṇaiva śudhyati || 7a) saṃskāraśca tatraiva || svapnalabdhe ca kalaśe guroḥ prāṇānniveśayet | vaṭapatre kuṃkumena likhitvā grahaṇaṃ kṛtaṃ || tataḥ siddhimavāpnoti viphalaṃtvanyathā bhavet || candrapīṭhe || svapnalabdhaḥ striyā datto dattaḥ kenāpya sādhitaḥ | phaladā apite maṃtrāgrahītavyāstu sadguroḥ || iti gurulakṣaṇaṃ || atha śiṣyalakṣaṇaṃ || kulārṇave || sachiṣyaṃtaṃ kuleśāni sarvalakṣaṇasaṃyutaṃ | śatādi sādhanopetaṃ guṇaśīlasamanvitaṃ || śuddhadehānva vāyādyaṃ dhārmikaṃ śuddhamānasaṃ | dṛḍhavrataṃ sadācāraṃ śraddhābhakti samanvitaṃ || kṛtajñaṃ pāpabhītaṃ ca sādhusajjanasaṃgamaṃ | āstikaṃ dānaśīlaṃ ca sarvabhūta hiterataṃ || viśvāsavinayopetaṃ vittaśāṭhyavivarjitaṃ | asādhya sādhakaṃ śūraṃ valakāṃti samanvitaṃ || anukūla kriyāyuktaṃ apramattaṃ vicakṣaṇaṃ | hitasatyamita snigdhabhāṣiṇaṃ muktadūṣaṇaṃ || sakṛdukta gṛhītārthaṃ caturaṃ vuddhi vistaraṃ | gṛhatalyāsanotsaṃga nirvikāramasevakaṃ || vimṛṣyakāraṇaṃ vīraṃ manodāridryavarjitaṃ | sarvakāryāti kuśalaṃ dhīraṃ sarvopakārakaṃ || antyārthaṃ paraniṃdāyāṃ vimukhaṃ sumukhaṃ priye | jitendriyaṃ sukhaṃ tuṣṭaṃ dhīrmataṃ brahmacāriṇaṃ || tyaktādhikyādi cāpalyanduḥśaṃkātaṃka varjitaṃ | gurudhyāna stuti kathā sevanā bhajanotsukaṃ || guru deveti bhaktaṃ ca kāminiṃ pūjanotsukaṃ | gurvājñā pālakaṃ devi gurukīrti prasaṃśakaṃ || guruvākyapramāṇajñaṃ guru suśruṣaṇerataṃ | cittānu vartinaṃ prekṣyakāriṇaṃ kulanāyike || lajjābhimānagarvādi varjitaṃ gurusaṃnidhau | nirapekṣaṃ gurudravye tatprasādābhikāṃkṣiṇaṃ || gurudhyānādi nirataṃ mokṣamārgābhigāminaṃ | ityādi lakṣaṇopetaṃ guruḥ śiṣyaṃ parigrahet || merutaṃtre || parīkṣeta guruḥ śiṣyaṃ viṃśadbhirlakṣaṇaiyutaṃ | dvādaśābdaṃ tadardhaṃ vā tadardhaṃ vātha dīkṣayet || guruvākya pramāṇajñaṃ gurusuśruṣaṇerataṃ | lajjābhimāna garvādi varjitaṃ kulanāyakaṃ || 7b) nirapekṣaṃ gurudravye tatprasādābhikāṃkṣiṇaṃ | japadhyānādi nirataṃ mokṣamārgābhigāminaṃ || śamādi sādhanopetaṃ śuddhadehaṃ ca dhārmikaṃ | dṛḍhavrataṃ sadācāraṃ śraddhābhaktisamanvitaṃ || hita satyamita snigdhabhāṣaṇaṃ sādhusaṃmataṃ | anukūla priyāyuktaṃ dhīraṃ sarvopakārakaṃ || sadaiva sumukhaṃ kuryāchiṣyaṃ daivata tuṣṭaye || atha duṣṭalakṣaṇaṃ || kulārṇave || duṣṭānvavāyajaṃ duṣṭaṃ guṇahīnaṃ virūpiṇaṃ | paraśiṣyaṃ ca pākhaṃḍaṃ dhūrtaṃ paṇḍitamāninaṃ || hīnādhikavikārādgaṃvikalāvayavānvitaṃ | paṃgumaṃdhaṃ ca vadhiraṃ malinaṃ vyādhipīḍitaṃ || uchiṣṭaṃ durmukhaṃ cāpi svechāveśadharaṃviṭaṃ | durvidagdhaṃ kuceṣṭaṃ ca kuṭilaṃ bhīmavīkṣaṇaṃ || nidrālasya yutaṃ tandrādvyūtādivyasanānvitaṃ | kapāṭakuṭyastaṃbhādauti rohitatanaṃ sadā || śūnyaśaktikaraṃ kṣudraṃ śraddhābhakti vivarjitaṃ | kimekavādinaṃstabdhaṃ preṣakaṃ capalaṃ śaṭhaṃ || dhanastrī śuddhirahitaṃ niṣedhavidhivarjitaṃ | rahasya bhedakaṃ cāpi devakāryārtha ghātakaṃ || mārjāravakavṛttiṃ ca raṃdhrānveṣaṇa tatparāṃ | māyānvitaṃ kṛtaghnaṃ ca pracchannāṃtaradāyakaṃ || viśvāsaghātakaṃ deva drohiṇaṃ pāpakāriṇaṃ | aviśvāsamavidyāṃ gamanartha siddhikāṃchinaṃ || ātatāyi namāditsuṃ kutsitaṃ kūṭasākṣiṇaṃ | sarvatra pācakaṃ devi sarvākṛṣṭābhigāminaṃ || asatyaniṣṭhaṃ cāśaktaṃ grāmyādi vahubhāṣiṇaṃ | durvicārakutarkādi kārakaṃ kalaha priyaṃ || vṛthā kṣepakaraṃ vāpi bhrāmakaṃ vāgvidaṃvakaṃ | parokṣe duṣaṇakaraṃ pratyakṣe priyavādinaṃ || vāgrūkṣavādinaṃ vidyā coramātmaprasaṃśakaṃ | guṇāsahiṣṇuṃ sadbhītamatikrodhasamanvitaṃ || cārvākaṃ durjanamukhaṃ sarvalokavigarbhitaṃ | piśūnaṃ parasaṃtāpaṃ sarvaprāṇi bhayaṃkaraṃ || akleśavādinaṃ mitradrohiṇaṃ bhrātṛvaṃcakaṃ | jihvopastha paraṃ devi taskaraṃ paśu ceṣṭitaṃ || akāraṇa dveṣahāsya kleśakrodhādi kārakaṃ | abhihāsya prakartāraṃ bhramāṃtaḥ parihāsakaṃ || 8a) kāmukaṃ cāti nirlajjaṃ mithyāduśceṣṭasūcakaṃ | asūyāmadamātsarya daṃbhāhaṃkārasaṃyutaṃ || īrṣyāpaiśunyapāruṣya kāryaṇya krodhamāninaṃ | adharaṃ duḥkhitaṃ dvaiṣyamaśaktaṃ tatvavarjitaṃ || aprasiddhamatiṃ mūḍhaṃ ciṃtākulitamānasaṃ | tṛṣṇālobhayutaṃ dīnamatuṣṭaṃ sarvayājakaṃ || vahnāśinaṃ kapaṭirna bhrāmakaṃ kuṭilaṃ priye | bhaktiśraddhādayāśānti dharmācāravivarjitataṃ || mātāpitṛguruprājña mahatāṃ hāsya kārakaṃ | kuladravyādi vībhatsaṃ gurusevābhimāninaṃ || strī duṣṭaṃ samaya bhraṣṭaṃ guruśaṃkaṃ kuleśvari | ītyādiviguṇopetaṃ guruḥ śiṣyaṃ parityajet || snehādvā lobhato vāpi yadi gṛhnāti dīkṣayet | tasmin gurau sa niṣye tu devatā śāpa āpatet || merutaṃtre || datvā dīkṣāṃ tu lobhādvai devatāśāpamāpnuyāt | tathā || paraśiṣye duṣṭavaṃśe dhūrte paṃḍitamānini | strīdviṣṭe samayabhraṣṭe vyaṃge dīkṣā tu niṣphalā || kulārṇave || tasmādevaṃ vidhaṃ śiṣyaṃ na gṛhnīyāt kathaṃcana | yadi gṛhnāti mohena tatpāpairvyāpyate guruḥ || maṃtri pāpaṃ ca rājānaṃ patiṃ jāyā kṛtaṃ yathā | tathā śiṣya kṛtaṃ pāpaṃ prāyo gurumapi spṛśet || jñānena kriyayā vāpi guruḥ śiṣyaṃ parikṣayet | saṃvatsaraṃ tadardhaṃ vā tadardhaṃ vā tadardhataḥ || uttamānadhamekārya nīcānuttama karmaṇi | prāṇadravya pradānādyairādeśaiśca samāsamaiḥ || tanmarma sūcakairvākyairmāyābhiḥ kula ceṣṭitaiḥ | pakṣapātairudāsīnairanaikaiśca muhurmuhuḥ || ākṛṣṭaḥ pīḍitaścāpi yo viṣādannayāti ca | guruḥ kṛpāṃ karotīti mudā saṃcitayansadā || śrīgurusmaraṇe cāpi kīrtane cāpi vandane | paricaryā yamāhvāne preṣaṇenveṣaṇe priye || ānandakaṃ paro māṃ ca svaranetrādivikriyā | yeṣāṃ syāttetrayojñā syūrmaṃtra siddhirapīśvari || vodhakatvaṃ ca vijñāya śiṣyo bhūyānnanānyathā | ādi madhyāvasāneṣu yogyāḥ śakti nipātinaḥ || adhamā madhyamāḥ śreṣṭāḥ śiṣyā devi prakīrtitāḥ | ādau bhaktirbhaveddevi dīkṣārthaṃ saṃvadaṃti ye || 8b) punarvilupte bhāvāste ādi yogyā itīritāḥ | dīkṣā samaya saṃprāptā jñānavijñānavarjitāḥ || tasmāt pradhvastavīryāye madhyayogyā iti smṛtāḥ | ādau bhakti vihīnāye madhye bhaktyasti nāsti vā || ante prabhūta bhaktiḥ syādantayogyā bhavantito || nārāyaṇīye || kurvannācārya suśrūṣāṃ manovākvāya karmabhiḥ | śuddhabhāvo mahotsāho vauddhaśiṣya iti smṛtaḥ || sabhūpadeśyaḥ putraśca vyatyayī vasudastathā | vyatyayī maṃtrītaraṃ datvā maṃtrāṃtara grāhakaḥ || uktaṃ cānyatra || gurusuśrūṣayā vidyā puṣkalena dhanena vā | atha vā vidyayāvidyā caturthe nopapadyata iti || prapaṃcasāre || nityaśaḥ kāyavāk cittaistridvaikābdādhikāvadhi | suśrūṣuḥ saparigrāhyaḥ syādyaḥ saṃyatamānasaḥ || merutaṃtre || guruśiṣyā vubhau mohādaparīkṣa parasparaṃ | upadeśaṃ dadaṃ gṛhnan prāpnuyāttāṃ piśācatāmiti || maṃtramuktāvalyāṃ || tayo vatsaramātreṇa jñānānyonyaṃ bhaviṣyati | gurutā śiṣyatā vāpi nānyatheti viniścayaḥ || merutaṃtre || bhaktiśraddhānvitau śiṣya guru saṃpūrṇalakṣaṇau | sarvopi mārgastatkālaṃ bhukti mukti pradāyakaḥ || śiṣyaścā sadguro maṃtraṃ gṛhītvātaṃ parityajet || gurutyāgakaraḥ śiṣyaḥ prāyaścittī bhaveddhruvamiti liṃgāgamavacanāt || asadgurormaṃtralābhastat parityāgopi śāstrārthaḥ || taduktaṃ merutaṃtre || asadguruḥ svayaṃ naṣṭaḥ kathaṃ tārayate paraṃ || tatrāṃtare || yadi daivātyaśorvidyā labhyate kulajairnaraiḥ | dvijaṃ tu kaulikaṃ prāpya punarvidyāmupālabhed iti || devyāgame || yo gṛhnāti paśordīkṣāṃ tasyādhigātrapīḍanaṃ | bhavatyeva na saṃdeho vaṃdhunāṃ caiva vā bhavet || vaṭapatre likhitvā ca tatmaṃtraṃ srotasi kṣipet | sadguruṃ vā samāśritya gṛhnīyāt saṃskṛtaṃ manuṃ || śrīkulārṇave || śrīguruṃ lakṣaṇopetaṃ saṃśayacchedakāraṇaṃ | labdhvā jñānamudaṃ devi na gurvaṃtaramāśrayet || 9a) anabhijñaṃ guruṃ prāpya saṃśayachedakārakaṃ | śiṣyo gurvaṃtaraṃ gatvā taddoṣairnānulipyate || śaivāgamepi || guravo vahavaḥ santi kumaṃtrauyadhavedinaḥ | nigamāgamaśāstrokta maṃtrajño durlabho bhuvi || bhuvijñaścoddharenmurkhaṃ na mūrkho mūrkhamuddharet | śilāṃ saṃtārayannaurhi kiṃ śilā tārayechilāṃ || merutaṃtre śaivāgamepi || madhu lubdho yathā bhṛṃgaḥ puṣpāt puṣpāṃtaraṃ vrajet | jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvaṃtaraṃ vrajet || iti maṃtrasya vacanānāṃ parasparavirodhe tu svaguru prokta eva prakāro grāhyaḥ || taduktaṃ tatraiva || paṃthāno vahavaḥ proktā maṃtraśāstre manīṣibhiḥ | svagurormatamāśritya śubhaṃ kāryaṃ na cānyatheti || merutaṃtre || saṃpradāyamavacchinnaṃ kaulaṃ kuryānna kutracit | yāvacca saṃpradāyosti tāvat syād yoginī padamiti śiṣyalakṣaṇaṃ || iti śrī-ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ prathama paṭalaḥ || atha dīkṣāyāṃ vidhiḥ || merutaṃtre || na vedaḥ praṇavaṃ tyaktvā maṃtro veda samanvitaḥ | tasmād veda paro maṃtro vedāṃgaśyāgamaḥ smṛtaḥ || vaśyā karṣādikaṃ karma dṛṣṭādṛṣṭaphalapradaṃ | vedena sādhyate sarvaṃ graha yajñādibhiḥ kila || na vede na vinā yajño na vedā yajño varjitāḥ | tasmād veda paro maṃtro na maṃtro veda utritaḥ? || iti vacanā chūdrāṇāṃ maṃtrenādhikāraḥ || mahākapila paṃcarātre || na maṃtre cādhikārosti śūdrāṇāṃ niyamaḥ paraḥ | maṃtrābhāvādamaṃtreṇa bhāṣitaṃ sarvakarma hi || śātātapasaṃhitāyāṃ || yāvaṃtyarṇāni maṃtrāṇāṃ strī śūdrāya pradāpayet | tāvabhyo brahmahatyāḥ syuḥ svayamāhaprajāpatiḥ || bhaviṣyottare | brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāye śucayo'malāḥ | teṣāṃ maṃtrāṃ pradeyā vai na tu saṃkīrṇavarṇināṃ || merutaṃtre || brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāḥ paulastyajātayaḥ | paṃcadhā manavaḥ khyātāḥ pradeyāścānūlomataḥ || 9b) devīyāmale || svāhā praṇavasaṃyuktaṃ maṃtraṃ śūdredadaddvijaḥ | śūdro nirayagāmīsyādvipraḥ śūdratvamāpnuyāt || brahmapurāṇe || vaidiko miśrito vāpi viprādīnāṃ vidhīyate | tāṃtriko viprabhaktasya śūdrasyāpi prakīrtitaḥ || svāgamoktena mārgeṇa strī śudraiścāpi pūjanaṃ | kartavyaṃ śraddhayā viṣṇościntayitvā patiṃ hṛdi || strīnāmapyadhikorosti viṣṇorārādhanādiṣu | patipriyaratānāṃ ca śrūtirekhā sanātanī || yā strī bhartṛ viyuktā ca śubhā svācārasaṃyutā | sā ca maṃtrān pragṛhnīyāt sa bhartrī tadanujñayā || marutaṃtre || na maṃtre cādhikārosti śūdrāṇāṃ niyamaḥ paraḥ | yāvadvarṇani maṃtrāṇāṃ śūdrāya pratipādayet || tāvabhyo brahmahatyāḥ syūstasmāt saṃskārayeccataṃ | svāhoṃkāreṇa rahitaṃ dadyāt paścācca tāṃtrikaṃ || svāgamoktena mārgeṇa strī śūdrairapi pūjanaṃ | kartavyaṃ saṃstutaistaiśca āgamoktena vartmanā || vidhavāyāsutā deśāt kaṃnyāyāḥ piturājñayā | nādhikāraḥ svato nāryā bhāryā yā bharturājñayā || bhartaiva dīkṣayedbhāryāṃ yatosau sarvadā guruḥ | tasyāpi pūjyo devasya buddhnyāsau sarvasādhanaṃ || bhaviṣyottare || vinā svadharmaṃ yatkiṃcid devatārādhanādikaṃ | paribhraṃṣyeta tadyasmāt kṣaṇāt saikata harmyavat || kulārṇave || vidhavāyāḥ sutā deśāt kanyāyāḥ piturājñayā | strīśūdrāṇāmayaṃ maṃtro namontaśca sukhāvahaḥ || etat jñātvā mahāsena cāṃḍālānapi dīkṣayet | na vaidikaṃ japecchūdraḥ striyaścaiva kadācana || namontaṃ śaivamaṃtraṃ vā vaiṣṇavaṃ ceṣyate vudhaiḥ | iti yājñavālkyasaṃhitāyāṃ || merutaṃtre ca || śaivo vā vaiṣṇavo vāpi strī śūdrāṇāṃ namontakaḥ | nāma maṃtra iti jñātvā caṃḍālonapi dīkṣayet || śāradāyāṃ || ekābdena bhavedyogyo brāhmaṇastadvayānnṛpaḥ | vaiśyo vairṣaistribhiḥ śūdraścaturbhirvatsarairgurau || suśrūṣuḥ parigrāhyo dīkṣāyāgavratādibhiḥ || 10a) taṃtrarāje || ekadvitricatuḥpaṃcavarṣāṇyālokya yogyatāṃ | bhaktiyuktān guṇāṁścāpi kramādvarṇe ca saṃkareḥ || kulārṇave || brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāḥ paulastya jātayaḥ | īti paṃcabhedāyuktāḥ || sautrāmaṇītaṃtre || merutaṃtre ca || māyāvījaṃ brāhmaṇaḥ syāt śrīvījaṃ kṣatriyaḥ smṛtaṃ | kāmavījaṃ bhaved vaiśyo vāgbhavaṃ śūdra īritaṃ || caturvīja parityakto maṃtraḥ paulastya saṃjñakaḥ | caturvījaṃ brāhmaṇānāṃ kṣatriyāṇāṃ trivījakaṃ || vījadvayaṃ tu vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ tvekavījakaṃ || merutaṃtre || hīnavarṇāyano dadyān maṃtraṃ tvadhikavarṇakaṃ || kulamūlāvatāre || śrīdevyuvāca || śāktaśāṃbhavasaurāṇāṃ gāṇeśe vaiṣṇaveṣu ca | brahmakṣatrādi varṇānāṃ śaṃkarāṇāṃ viśeṣataḥ || pravṛttiṃ śrotumicchāmi sādhakānāṃ hitāya ca | yeṣu yeṣu ca ye maṃtrāstadbhedaṃ vada śaṃkarā || iśvara uvāca || umāmaheśvaraścaiva dakṣiṇāmūrtyaghorakaṃ | hayagrīvaṃ ca vārāhamaṣṭākṣaramataḥ || pravṛrtiśrotumicchāmi sādhakānāṃ hitāya ca | yeṣu yeṣu ca ye maṃtrāstadbhede paraṃ || praṇavādyaṃ vāsudevaṃ lakṣmīnārāyaṇaṃ tathā | varṇa traye ca dātavyaṃ nānyavarṇe kadācana || pāśupataṃ nārasiṃhaṃ tathā caiva sudarśanaṃ | varṇadvaye ca dātavyaṃ nānyayoścaiva karhicit || agnimaṃtrāścaye kecit sūryamaṃtrāśca ye tathā | tārādi ghṛṇimaṃtrāśca dātavyāśca trivarṇake || ānuṣṭubhaṃ śaktimaṃtrāstathā viṃdhyanivāsinī | tathā || nīlasarasvatī caiva dātavyā cādivarṇake | mātaṃginyugratārā ca kālikā śyāmalā tathā || chinnamastā ca vālā ca dātavyā sarvavarṇake | tārādistu gaṇeśaśca haridrā saṃjñakastathā || trivarṇeṣva vadātavyaḥ puraṃdhrīṇāṃ viśeṣataḥ | praṇavaṃ māyāṃ lakṣmīṃ ca vāgbhavaṃ cānyavījakaṃ || etadvījena saṃyuktaṃ dātavyaṃ cādi varṇake | māyāṃ lakṣmīṃ vāgbhavaṃ vadātavyaṃ kṣatriyeṣvapi || 10b) lakṣmīṃ ca vāgbhavaṃ cāpi kathitaṃ vaiśyavarṇake | vāgbhavaṃ cānyavījaṃ ca śūdrāṇāṃ ca samīritaṃ || hṛdādi huṁ phaṭkārādi saṃkarāṇāṃ praśasyate || merutaṃtre || kalpoktā vaidikā vipra deyā vindhyanivāsiniṃ | brāhmaṇe kṣatriye cāpi deyāḥ pāśupatābhidhāḥ || saudarśanā nārasiṃhāḥ kārtavīryasya nānyataḥ | varṇatrayepi dātavyaṃ dakṣiṇāmūrtyaghorakaṃ || aṣṭākṣaraṃ hayagrīvamumāmāheśvaraṃ tathā | lakṣmīnārāyaṇaṃ cāstra devaṃtāraṃ varāhakaṃ || agneḥ sūryasya ghṛṇayastārādyāśca gaṇeśvarāḥ | sarvavarṇeṣu dātavyāḥ kālikā śyāmalā tathā || chinnamastā ca vālā ca mātaṃginyugratāri vā | yoginīnāṃ yakṣiṇīnāṃ traipurā vaṭukādayaḥ || śāvarāśca pulastyāni na japyā dvija janmani | atha dīkṣākālāḥ || tatrādau māsāḥ || taduktaṃ merutaṃtre || caitrāddīkṣā phalaṃ duḥkhaṃ pratiṣṭhā ratnasiddhayaḥ | hīnatā maraṇe vaṃdhunāśa duṣṭatvate kramāt || ānaṃdavṛddhīduḥkherṣyākṣaya nindā iti kramāt | dāridrya siddhījñānaṃ ca śubhotkṛṣṭatva saukhyatāḥ || jñānamedhā vināśaśca svarṇāptijñā vivardhane | samṛddhi siddhiśreṣṭhatvaṃ malamāsaṃkṣayaṃ tyajet || śrīkaṃṭhasaṃhitāyāṃ || śaratkāle ca vaiśākhe dīkṣā śreṣṭha phalapradā | mārgaphālgunake śreṣṭhā jyeṣṭe caiva tu sādhamā || māghe māse tu śubhadā duṣṭā cāṣāḍhamāsake | ānaṃdā śravaṇe māsi pauṣe bhādre ca niṃditā || āgamakalpadrume || caitra duḥkhāya dīkṣāsyādvaiśākhe ratnasaṃcayaḥ | maraṇaṃ bhavati jyeṣṭhe cāṣāḍhe vaṃdhunāśanaṃ || samṛddhiḥ śrāvaṇe nūnaṃ bhavedbhādrapadekṣayaḥ | prajānāśo'thāśvine tu bhaveccāśubhameva ca || jñānaṃ syāt kārtike saukhyaṃ mārgaśīrṣe bhavet kila | pauṣe jñānakṣayo māghe bhavenmedhā vivardhanaṃ || phālgune sarvasiddhiḥ syāt malamāsaṃ vivarjayet | 11a) āṣāḍhaḥ kvacit samīcīna tayāpyuktaḥ || yathā || vaiśāṣa pūrvaje māse maṃtrāraṃbhaḥ suduḥ sahaḥ | vaiśākhe dhanadāyī ca jyeṣṭhe mṛtyu prado bhavet || āṣāḍhe putralābhāya śrāvaṇe śubhado mataḥ | bhādre caiva jñānahānistathā siddhiḥ prakīrtitā || āśvine sarvasiddhiśca kārtike jñānasiddhidaḥ | śubhakṛnmārgaśīrṣaḥ syāt pauṣo duḥkhavidhāyakaḥ || māghe medhāvi vṛddhiśca phālgune sarvavaśyateti || siddhāṃtaseṣare || śaratkāle ca vaiśākhe dīkṣā śreṣṭaphalapradā | phalgune mārgaśīrṣe ca jyeṣṭhe dīkṣā tu madhyamā || āṣāḍhe śrāvaṇe māghe kaniṣṭhāsadbhirīritā | niṃditaścaitramāsastu pauṣobhādrapadastathā || niṃditeṣvapi māseṣu || dīkṣoktā grahaṇe śubhā || gautamīyataṃtre || maṃtrāraṃbhastu caitre syāt samasta puruṣārthadaḥ | vaiśāṣe ratnalābhaḥ syājyeṣṭhe tu maraṇaṃ dhruvaṃ || āṣāḍhe vaṃdhunāśaḥ syāt pūrṇāyuḥ śrāvaṇe bhavet | prajānāśo bhaved bhādre āśvine ratnasaṃcayaḥ || kārtike maṃtrasiddhiḥ syāt mārgaśīrṣe tathā bhavet | pauṣe tu śatrupīḍā syāt māṣe medhā vivardhanaṃ || phālgune sarvakāmāḥ syurmalamāsaṃ vivarjayet | atra caitra vidhirgopāla maṃtra dīkṣāparaḥ || kālottare || śaradvasaṃtayoryogo dīkṣākarmavidhau smṛtaḥ | tayorasaṃbhave varṣāṃ vinānetra praśasyate || kriyākāṃḍaśeṣare || na vinā parvadīkṣā syād varṣāsu madhupauṣayoḥ || kāraṇe || āṣāḍha pūrvamāse ca āṣāḍhe mārgaśīrṣake | dīkṣāṃ na kārayeddhīmānanyamāse tu kārayet || iti māsanirṇayaḥ || atha pakṣanirṇayaḥ || agastisaṃhitāyāṃ || śuklapakṣetha kṛṣṇe vā dīkṣā sarvaśubhāvahā | kālottare tu || muktikāmaiḥ kṛṣṇapakṣe bhaktikāmaiḥ site sadetyuktaṃ || marutaṃtre || bhukti muktipradaḥ kṛṣṇo śuklo mokṣapradaḥ smṛtaḥ | vāmācāravatāṃ śuklo na satkṛṣṇopi madhyamaḥ || 11b) gautamīyataṃtre || śuklapakṣe śubhādīkṣā kṛṣṇā syāt paṃcamāvadhi | taṃtrāṃtare || śukle vāṃchitasiddhiḥ syāt kṛṣṇe caivāśubhapradā || tathā || kṛṣṇapakṣasya śuklatvaṃ yāvat kṛṣṇāṣṭamīdinaṃ | atha tithinirṇayaḥ || taṃtre || pratipadi dvitīyāyāṃ tṛtīyāyāṃ śucirbhavet | caturthyāṃ vittanāśaḥ syāt paṃcamyāṃ vuddhivardhanaṃ || ṣaṣṭyāṃ jñānakṣayaṃ saukhyaṃ labhate saptamī dine | aṣṭamyāṃ vuddhināśaḥ syānnavamyāṃ vapuṣaḥ kṣayaḥ || daśamyāṃ rājasaubhāgyamekādasyāṃ śucirbhavet | dvādaśyāṃ sarvasiddhiḥ syāt trayodaśyāṃ daridratā || tiryagyoniścaturdasyāṃ hānirmāsā vasānake || merutaṃtre || titheḥ phalaṃ vuddhināśaḥ kramāt jñeyāḥ susiddhayaḥ | agaurīmātrikā bhraṣṭā vigaśeśāśca duḥkhitāḥ || siddhyanti maṃtrā sarvepi na sidhyanti kadācana | samṛddhirdrūtasiddhiśca mūrkhatā gurunāśanaṃ || jaḍatārijapa?nāśaśca sarvapūrṇaṃ bhavet phalaṃ | śuklā śreṣṭā naiva kṛṣṇā śubhāśubhanarāhareḥ || siddhiḥ syāt sarvamaṃtrāṇāmaśaivānāṃ mahābhayaṃ | siddhidātu viśeṣeṇa putrahāniḥ pitṛ nṛte || vaiṣṇave || pakṣānte dharmavṛddhiḥ syādasvādhyāyaṃ vivarjayet | saṃdhyāgarjita nirghoṣa bhūkaṃpolkāni pātane || etānanyāṃśca divasān śrutyuktān parivarjayet | sārasaṃgrahe || pūrṇimā paṃcamī caiva dvitīyā saptamī tathā | trayodaśī ca daśamī prasastā sarvakarmasu || vijayamālinītaṃtre || paramyekādaśī śuklā saptamī ca trayodaśī | daśamī śuklapakṣasya dvādaśī ca viśeṣataḥ || maṃtrasārasaṃgrahe || tṛtīyā paṃcamī vāpi ṣaṣṭhī cāpi viśeṣataḥ | dvādaśyāmapi kartavyaṃ trayodaśyāmathāpi vā || rudrayāmale || kṛṣṇāstasyāṃ caturdaśyāṃ dīkṣākarma śubhapradaṃ || ratnāvalyāṃ || caturthīṃ navamīṃ ṣaṣṭimaṣṭamīṃ ca caturdaśīṃ | paurṇamāsīṃ vinā śeṣā hitā muktu mumukṣuṣu || tatvasārasaṃhitāyāṃ || tāṃ tāṃ tithiṃ samālocya tadbhaktāṃstatra dīkṣayet || 12a) tathā || brahmaṇaḥ paurṇamāsyuktā dvādaśī cakradhāriṇaḥ | caturdaśī śivasyoktā vācaḥ proktā trayodaśī || dvitīyā ca śriyaḥ proktā pārvatyāśca tṛtīyikā | caturthī gaṇanāthasya bhānoḥ proktā tu saptamī || nityāmārgeṣu pārvatyā aṣṭamī ca caturdaśī || nārada paṃcarātre || dvādaśyāṃ śuklapakṣasya sūryasaṃkramaṇe tathā || gautamīyataṃtre || dvādaśyāṃ sarvathā kāryā cāmalāyāṃ śubhehani | kṛṣṇapriyā dvādaśī sā kṛṣṇadīkṣā pravartinī || kālottare || dinachidrāśi muktā ca yāśvasyustri dina smṛtaḥ || taṃtrāntare || amāvāśyāṃ somavāre bhaumavāre caturdaśī | saptamīravivāreṇa sūrya parvaśataiḥ samā || athavāra nirṇayaḥ || taduktaṃ merutaṃtre || kramādvāraphalaṃ vuddhirjaḍatāmaraṇaṃ tathā | niyoga hīnatā putrāḥ dhanāptirmṛtyurītati || gautamīyataṃtre || ravau gurausite some kartavyaṃ vudhaśukrayoḥ | site śuklapakṣe somavāraḥ praśastaḥ kṛṣṇapakṣe tu niṣiddhaḥ || taduktaṃ maṃtrasadbhāve || maṃtrārambhe ravau śukre vudhajīve viśeṣataḥ | śanau mṛtyuḥ kṣayo bhaume some sarvaṃ ca niḥphalaṃ || ratnavalyāṃ || ādityaṃ maṃgalaṃ sauriṃ tyaktā vārāṃstu bhūtaye || atha nakṣatranirṇayaḥ || gautamīyataṃtre || uttarātraya rohiṇyāṃ revati puṣpavāsavaṃ | dhaniṣṭā vāyumitrāśvipitraṃ tvāṣṭraṃ ca nai-ṛtaṃ || aiśa vaiṣṇava hastāśca dīkṣāyāntu śubhāvahāḥ | vāśavaṃ jyeṣṭā vāyuḥ svātī mitraṃ anurādhāpitraṃ maghātvāṣṭraṃ citrā nai-ṛtaṃ mūlaṃ aiśamārdrā vaiṣṇavaṃ śravaṇaṃ || kāraṇe || pauṣṇaṃ rohiṇyathādityaṃ śravaṇaṃ cāśvinī tathā | sāvitrasvāṣṭra vāyavya maitranai-ṛtameva ca || tiṣyatrīruttarārdrā ca saumyaṃ śiṣya trijanmabhaṃ | nakṣatrāṇi praśastāni dīkṣā karmaṇi suvrate || pauṣṇaṃ revatī ādityaṃ punarvasuḥ sāvitraṃ hastaḥ saumyaṃ mṛgaśirā || nīrataṃtre || rohiṇī śravaṇārdrā ca dhaniṣṭā uttarātrayaṃ | puṣpaḥ śatabhiṣak caiva dīkṣā nakṣatra mucyate || 12b) taṃtre || tṛtīya saptame caiva ṣoḍaśāṣṭādaśe tathā | unaviṃśaikaviṃśe ca trayoviṃśe tathaiva ca || paṃcaviṃśati nakṣatre śubhakarmaṇi varjayet || merutaṃtre || kramāddīkṣāphalaṃbhānāṃ samatā ca tathā vipat | manastāpaḥ priyāsaukhyaṃ saukhyaṃ maṃtrasya siddhayaḥ || siddhiśca krūramaṃtrāṇāṃ śaktimaṃtrasya siddhayaḥ | sarvamaṃtrāṃ prasidhyanti sarpamaṃtrasya siddhayaḥ || nidhanaṃ rājadaṇḍaśca vaśitvaṃ sarvasiddhayaḥ | rudradaivata saṃsiddhiḥ śīghraṃ siddhiḥ śubhāmatiḥ || devamaitrī sarvahāniḥ kalahaśca mahābhayaṃ | saṃpadrogo japāt siddhiḥ kṣobhaḥ saṃtāpa īśatā || sarvasiddhiḥ phalaṃbhānāṃ kramāddakṣe'tha vāmake | caturasre tvadhaḥ pādo dagdhāliṃgita dhūmite || iti || śaivāgame || adhomukhe śubhebhe ca candraśuddhau viśeṣataḥ | kṛṣṇe tārāvalaṃ kuryāt svanāmādi vicintanaṃ || ratnāvalyāṃ || pratipat pūrvāṣāḍhā ca paṃcamī kṛttikā tathā | pūrvabhādrapadā ṣaṣṭī daśamī rohinī tathā || dvādaśyāṃ sārpa nakṣatramaryamnā ca trayodaśī | nakṣatra luptā ityete devānāmapi nāśadāḥ || atha yoganirṇayaḥ || merutaṃtre || viṣkuṃbhādikayogānāṃ || nāmatulyaṃ phalaṃ bhavet || ānandādika yogānāṃ sarvatrāvikalaṃ phalaṃ || ratnāvalyāṃ || yogāśca prītirāyuṣmān saubhāgyaḥ sobhanaḥ śubhaḥ | sukarmā ca dhṛtirvṛddhi dhruvaḥ siddhiśca harṣaṇaḥ || varīyāṃśca śivaḥ siddho brahmā īndraśca ṣoḍaśa || gautamīyataṃtre || śubhayogeṣu sarveṣu dīkṣā sarvaśubhapradā | atha karaṇanirṇayaḥ || gautamīyataṃtre || śubhāni karaṇānyāhurdīkṣāyāṃ ca viśeṣataḥ | śakunyādīniviṣṭaṃ ca viśeṣeṇa vivarjayet || tathā ca merutaṃtre || viṣṭiṃ vihāya karaṇeṃ caret siddhirdrutaṃ bhavet | sarvasiddhirviṣṭi pucche sthire tu sthiratā bhavet || atha lagnanirṇayaḥ || sārasaṃgrahe || maṃtrādyāraṃbhaṇaṃ meṣe dhanadhānyapradaṃ bhavet | vṛṣe maraṇamāpnoti mithune'patyanāśanaṃ || karkaṭe sarvasiddhiḥ syāt siṃhe medhāvināśanaṃ | 13a) kanyālakṣmī pradānityaṃ tulāyāṃ sarvasiddhayaḥ || vṛścike sarvasiddhiḥ syāddhanurjñānavināśanaṃ | makaraḥ putradaḥ proktaḥ kumbho dhana samṛddhidaḥ || mīno duḥkhaprado nityaṃ mevaṃ rāśiphalaṃ priye || merutaṃtre || atha lagnaphalaṃ devādhanaṃ dhānyaṃ samṛddhayaḥ | mṛtyurvātha bhaveddhāniḥ paśvapatya vināśanaṃ || rājyaṃ vā devatā siddhirhānirmedhā vināśanaṃ | ratnādi lakṣmī lābhaśca dhanaṃdhānyaṃ ca siddhayaḥ || pūrṇasiddhiḥ pratāpaśca hānirvijñānanāśanaṃ | putraprāptirmaṃtrasiddhiḥ paśavo vipulaṃ dhanaṃ || sadā duḥkhaṃ tathā hānirvāmināṃ mithunaḥ śubhaḥ | vāmināṃ yavanānāṃ ca viruddhaṃ vahudhā śubhaṃ || śaivāgame || dharmadaḥ prātaḥkāla syāt saṃgavo rājyadāyakaṃ | madhyāhne sarvasiddhiḥ syāt sāyāhne madhyamo bhavet || rajanī maṃtradāne tu niṣiddhā deśikottamaiḥ || mrutaṃtre || dharmado rājyadaḥ siddhiprado madhyo vināśakṛt | prātaḥ saṃgavamadhyāhnā parāhnaṃsāyameva ca || gautamīyataṃtre || caraḥ sarvo vivarjyaḥ syāt sthirarāśiṣu saukhyadā | sthiralagnaṃ viṣṇumaṃtre śivamaṃtre caraṃ śubhaṃ || dviḥsvabhāva gataṃ lagnaṃ śaktimaṃtre praśasyate || atha grahavalavicāraḥ || gautamīyeḥ || triṣaḍāyagatāḥ pāpāḥ śubhāḥ kendra trikoṇagāḥ | dīkṣāyāntu śubhāḥ sarve vaktrasthāssarvanāśakāḥ || taṃtre || tṛtīyaikādaśaḥ ṣaṣṭhaḥ daśamasthaḥ śubhaḥ śaśī | janmacandraḥ śubhaḥ prokto janmanakṣatravarjitaḥ || śuklapakṣe dvitīyastu paṃcamo navamastathā | gocare ye grahāḥ śuddhāstairyuktopi śubhaḥ śaśī || śubha madhyasthito cāpi candramā'śubhado bhavet || merutaṃtre || triṣaḍāyagatāḥ pāpāḥ śubhāḥ kendra trikoṇagāḥ | randhre mṛtyupradāḥ sarve vyayenaikhyaṃ ripau ca ruk || maṃtraścandravale grāhyā nyathā syādati saṃbhavaṃ | tārāvalānu rūpeṇa devatāyāḥ kṛpā bhavet || gautamīye || paṃcāṅgaśuddhe divase svodaye candrasūryayoḥ | guruśukrodaye caiva śasyate maṃtra saṃskriyā || vārāhi taṃtre || śukrostoya divā vṛddho gurvādityo bhavedyadi | 13b) meṣavṛścikasiṃheṣu tadā dīkṣā na vidyate || tathā || śiṣya trijanmanakṣatre saṃkrāntau viṣuve'yane | anyeṣu puṇyayogeṣu grahaṇe candrasūryayoḥ || paṃcaparva yugādyā suvyatīpātā divāsare | atra dīkṣā śubhā proktā nātra kāryā vicāraṇā || yoginitaṃtre || yanmāsa tithi vārādi śodhanaṃ proktameva hi | maṃtra dīkṣāparaṃ tattu vijñeyaṃ sādhakottamaiḥ || vidyā dīkṣāparaṃ naiva tithimāsādi śodhanaṃ | yadaivecchā tadā dīkṣā gurorājñānusārataḥ || athāpavādaḥ || kriyākāṃḍaśekhare || saumukṣavīṃ pratyathana kālādi niyamaḥ smṛtaḥ | niṃdyāni tāni sarvāṇi praśastāni vimuktaye || taṃtre || śaśidivākarayorgrahaṇe janmani śiṣyasya makarasaṃkrāṃtau | karuṇā samaye ca gurornakṣatrādīṣyatenena dīkṣayāṃ || rudrayāmale || sattīrtherkavidhugrāse tantudāmanaparvaṇoḥ | maṃtradīkṣāṃ prakurvāṇo māsarkṣādinna śodhayet || yoginītaṃtre || ravisaṃkramaṇe caiva sūryasya grahaṇe tathā | tatra lagnādikaṃ kiṃcinna vicāryaṃ kadācana || mahāṣṭamyāṃ viśeṣeṇa dhanakāmārtha siddhaye || agastisaṃhitāyāṃ || sūryagrahaṇakāle tu nānyadatveṣitaṃ bhavet | sūryagrahaṇakālena samānyo nāsti kaścana || tatra yadyat kṛtaṃ sarvamanaṃta phaladaṃ bhavet | na māsatithivārādi śodhanaṃ sūryaparvaṇi || dadātīṣṭhaṃ gṛhīyatattasminkāle gurorvṛṣu | siddhirbhavati maṃtrasya vināyāsena vai tataḥ || kartavyaṃ sarvayatnena maṃtrasiddhi nabhīpsubhiḥ || śaktiyāmale || candragrahasahasreṇa sūryagraha samo bhavet | tato lakṣaguṇaṃ proktaṃ grahaṇaṃ nijavāsare || taṃtrāṃtare || tatra sūryagrahaḥ śasto na tu candragrahaḥ kvacit || merutaṃtrepi || candratatrepi || candragrahe tu dāridryaṃ saure sarvasamṛddhaye || viṣṇuyāmale || devī vodhaṃ samārabhya yāvat syānnavamī tithiḥ | kṛtā tāsu vudhairdīkṣā sarvābhīṣṭaphalapradā || tathā || vodhane caiva durgāyāḥ kālākālaṃ na śodhayet | aśokākhyāṣṭamī yatra rāmākhyā navamī tathā || samayātaṃtre || yugādyāyāṃ janmadine vivāhadivase tathā | viṣuvā'yanayordhaṃdve naiva kiṃcid vicārayet || anyatrāpi || ayane viṣuve caiva yugādyāsu tathaiva ca | grahaṇe mahātīrthe na kālasya vicāraṇaṃ || tulasī nikaṭe vilva mūle dhātrī tale tathā | 14a) anādi deva sānnidhye mahākṣetre gavāṃ gṛhe || devī pūjā dine vāpi nāsti kālasya nirṇayaḥ || yoginītaṃtre || candragrahe ca yā dīkṣā yā dīkṣā vanacāriṇāṃ | janakasya tu yā dīkṣā dāridryaṃ saptajanmasu || rudrayāmale tu || na kuryāchāktikī dīkṣāmuparakte vibhāvasau | na kuryād vaiṣṇavī dīkṣāṃ tathā candramasograha ityuktaṃ || muṇḍamālāyāṃ || kālītārā mahāvidyā ṣoḍaśī bhuvaneśvarī | bhairavī chinnamastā ca vidyā dhūmāvatī tathā || vagalā siddhavidyā ca mātaṃgī kamalātmikā | etā eva maheśāni mahāvidyāḥ prakīrtitāḥ || nātra siddhādyapekṣāsti nakṣatrādi vicāraṇā | kālādi śodhanaṃ nāsti sādhyādi dūṣaṇaṃ nahi || ityuktatvāduktameva || tatvasārasaṃhitāyāṃ || tithiṃ vināpi dīkṣāyā viśiṣṭāvasaraṃ śṛṇu | durlabhe sadgurūṇāṃ tu sakṛt saṅga upasthite || tadanujñā yadā labdhā sa dīkṣāvasaro mahān | grāme vā yadi vā raṇye kṣetre vā divase niśi || merutaṃtre || gurāvaśruta dṛṣṭe ca siddhakṣetre suśobhanaṃ | āgacchati gururdaivād yadā dīkṣā tadā bhavet || tathā || yadaivecchā tadā dīkṣā gurorājñānurūṣataḥ | na tithirna vrataṃ homo na snānaṃ na japa kriyā || dīkṣāyā kāraṇaṃ kiṃtu svecchā vāpte tu sadgurauḥ || iti kālanirṇayaḥ || atha sthānaṃ || yāmale || puṇyatīrthe kurukṣetre devīpīṭhe catuṣṭaye | prayāge śrīgiraukāśyāṃ kālākālaṃ na śodhayet || yoginītaṃtre || gayāyāṃ bhāskarakṣetre viraje candraparvate | catvare ca mattaṃge ca tathā kanyā śrameṣu ca || na gṛhnīyāt tato dīkṣāṃ tīrtheṣveteṣu pārvati || atha dīkṣā māhātmyaṃ || vārāhitaṃtre || adīkṣite ca maraṇa rauravānta nivartate | tasmād dīkṣāṃ prakurvīta taṃtramāśritya tāṃtrikāḥ || merutaṃtre || dvijānāmanupetānāṃ svakarmādhyayanādiṣu | yathādhikāro nāsti hasyāccopa nayanādiṣu || tathā cādīkṣitānāṃ ca maṃtradevārcanādiṣu | nādhikārostyataḥ kuryādātmanaṃ maṃtra saṃskṛtaṃ || dīkṣāgni dagdhakarmāsau māyāvicchinnamānasaḥ | 14b) tataḥ parāṃ jñānakāṣṭāṃ nirvismaḥ sa śivo bhavet || mṛḍānītaṃtre || māyayā mohito yastu kilviṣaiḥ pariveṣṭitaḥ | sa dīkṣāmavamanyeta nārakī bhavitā hi saḥ || anyatrāpi || dīkṣāhīnaṃ kṛtaṃ karma hutaṃ bhasmani tulyavat | anīśvarasya martyasya nāsti trātā yathā bhuvi || tathā dīkṣā vihīnasya svāmya svāmyamutra paratrana || mahāhārake taṃtre || atha dīkṣā vihīno yo vartate bhuvi pāpabhuk | mohāndhakāre narake garte patati duḥkhitaḥ || dīkṣāhīno'śucirnitya manarhaḥ sarvakarmasu | yadanyat kurute mohānna tasya phalabhāg bhavet || rudrayāmale || adīkṣite na vāmoru kṛtaṃ sarvamanarthakaṃ | paśuyonimavāpnoti dīkṣāhīno'śucirnaraḥ || vārāhītaṃtre || dīkṣāmūlaṃ jagatsarvaṃ dīkṣā hi paramaṃ tapaḥ | dīkṣāmāśritya nivased yatra kutrāśrame naraḥ || koṭijanma kṛtaṃ pāpaṃ jñānājñānakṛtaṃ caret | dikṣā grahaṇamātreṇa parāyantena saṃśayaḥ || tato vāṃchita siddhiḥ syāddhanadhānyasamṛddhidā | ante devālayaṃ yāti divyabhoga samaṃnvitaḥ || mahāhārake taṃtre || dīyate jñānamatyaṃtaṃ kṣīyate pāpasaṃcayaḥ | tasmād dīkṣeti saṃproktā vāṃchitārtha prasādhini || jñānaṃ divyaṃ yato dadyāt kuryāt pāpakṣayaṃ nṛṇāṃ | tena dīkṣeti lokesmin kīrtitā taṃtra pāragaiḥ || brahmahatyā surāpāna svarṇasteyādi pātakān | upapātakalakṣāṇi haṃti dīkṣā śrayānnaraḥ || dīkṣito brāhmaṇo yāti brahmalokamanāmayaṃ | indralokaṃ kṣatriyopi prājāpatyaṃ tathāviśaḥ || yāti gaṃndharvanagaraṃ śūdro dīkṣā prabhāvataḥ | caturṇāmeva varṇānāmato dīkṣā praśasyate || kiraṇākhya taṃtre garuḍaṃ prati īśvara vākyaṃ | kecit tatva kriyā yogāt teṣāṃ muktistathaiva sā || jñānayogāt tathā cānye caryā yogāt tathāpare | evaṃ eṣāṃ tathā proktā mokṣaste naiva yojanāt || jñānādīnāmupāyānāṃ dīkṣākāraṇamiṣyate | dīkṣayaiva vimokṣaṃ syāditi || vaiśaṃpāyanasaṃhitāyāṃ || 15a) manasā karmaṇā vācā yat pāpaṃ samupārjitaṃ | teṣāṃ viśleṣakaraṇī paramajñānadāyataḥ || tasmād dīkṣeti lokesmin gīyate śāstravedakaiḥ || merutaṃtre || dīyate jñānavijñānaṃ kṣīyante pāparāśayaḥ | tena dīkṣā iti proktā prāptā cet sadgurormukhāt || taṃtrātare || pustake likhito maṃtro yena sundari japyate | na tasya jāyate siddhirhānireva pade pade || taṃtrarāje || ācāryādanabhiprāptaḥ prāptaścādatta dakṣiṇaḥ | satataṃ japyamānopi maṃtrasiddhiṃ na gacchati || dvijānāmanupetānāṃ svakarmādhyayanādhiṣu | yathādhikāro nāstīha syāccopanayanādiṣu || tathātrā dīkṣitānāṃ ca maṃtradevārcanādiṣu | nādhikārostyataḥ kuryādātmānaṃ śiva saṃskṛtaṃ || merutatre taṃtrāṃtare ca || yadṛcchayā śrutaṃ vāpi pracchannena chalena vā | patrekṣitaṃ ca gāthāvat prajaptamapi niḥṣphalaṃ || prayogasāre || snehād vā lobhato vāpi yadi gṛhnātya dīkṣayā | tasmin kriyāḥ sarvā bhukti mukti phalapradāḥ || tasmāt sādhyo gururnityamatyarthaṃ tu samāhitaḥ | gurvanuktāḥ kriyāḥ sarvā niḥphalāsyuryathā dhruvaṃ || prapaṃce || kṛte śrutyukta mārgastu tretāyāṃ smṛti saṃbhavaḥ | dvāpare syāt purāṇoktaḥ kalā vā gamasaṃbhavaḥ || aśuddhāḥ śūdrakalpā hi brāhmaṇāḥ kalisaṃbhavāḥ | teṣāmāgamamārge syāt siddhirna śrotu vartmanā || tasmādāvaśyakī dikṣā pūrvoktā'naika vākyataḥ | samyag vicārya sā grāhyā rāśi cakrādi bhedataḥ || kulārṇave || adīkṣitā ye kurvaṃti japapūjādikāḥ kriyāḥ | na phalaṃti priye teṣāṃ śilāyā suptavīnavat || merutaṃtre || vāmācārairdvijaiḥ pūrvaṃ kartavyaṃ kuladīkṣaṇaṃ | paścād dīkṣā tu sāvitryāṃ vyatyāsāt patito bhavet || dīkṣā tu laghu daivatyā prākyaścān mahatastathā | vṛhad daivata maṃtre tu siddhe kṣudrāḥ svayaṃ vaśāḥ || teṣāṃ grāhyā yatra dīkṣā puraścaryā samācaret | prayogāṃścāpi kurvīta na sveṣṭasya kadācana || sachiṣyaṃ vāsuputraṃ vā vineṣṭhaṃ dāpayenna ca | 15b) atha dīkṣopamuktamaṇḍapārtha bhūmiparīkṣā || yāmale || plavasthānaṃ ca gaṃbhīraṃ dīrghatoyāśayaṃsaraḥ | agniśālāgnihotṛṇāṃ puṇyasthānaṃ pariśrutaṃ || dvījānāṃ sa vratānāṃ vā āśrayaḥ svāśramotha vā | dīkṣāyāmati śastāni sthānānyetāni pārvati || na ca dīkṣāṃ prakurvīta nikuṃje gahane vane | dvisīstriya mahāraṇye mātsarya mṛgasevite || taṃtrāntare || mahānadīnāṃ tīrāṇi gaṃgāsāgarasaṃgame | praśastāni ca tīrthāni kṣetrāṇi cāśramā api || araṇyāni ca sarvāṇi parvatāḥ sakalā api | sa nirjharopyupagiridevatāśca tantranyapi || mahākapila paṃcarātre || tatra bhūmiṃ parīkṣyeta vāstu jñānaviśāradaḥ | sphuṭitā ca maśalyā ca valmīka rohiṇī tathā || dūrataḥ parivarjyābhūḥ karturāyurdhanāpahā | sphuṭitā maraṇaṃ kuryādūṣarādhananāśinī || saśalyā kleśadā nityaṃ viṣamā śatruto bhayā | īśakoṇa plavāsā ca kartuḥ śrīdāśū niścitaṃ || pūrvaplavā tathā bhūmirnityamudvegakāriṇī || gautamīyataṃtre || bhūmeḥ parigrahaḥ kuryād yāvadāyatanaṃ bhavet | śuklamṛtsnā ca yā bhūmirbrāhmī sā parikīrtitā || kṣatriyā raktamṛtsnā ca haridvaiśyā prakīrtitā | kṛṣṇā bhūmirbhavecchūdrā caturddhā parikīrtitā || mahākapila paṃcarātre || brāhmaṇībhūḥ kūśopetā kṣatriyāsyāccharokulā | kuśakāśā kulā vaiśyā śūdrā sarva tṛṇā kulā || gotamīya taṃtre || brāhmī sarvārtha siddhiḥ syāt kṣatriyā rājyadā tathā | dhanadhānyakari vaiśyā śūdrā tu ninditā mune || prayogasāre || vitasti mātravistāraṃ nirmāya vivaraṃbhuvi | niḥkṣipet tāṃ mṛdaṃ tasmin tāsu śiṣṭāsusobhanaṃ || samāsumadhyamaṃ vidyānnyunā svadhamamucyate || gautamiyataṃtre || tato bhūmiṃ parīkṣyeta vāstu jñānaviśāradaḥ | śalyādiśodhanaṃ kuryā tuṣāṃgārādi dūrayet || etadakaraṇe maṃtrī na kiṃcit phalamāpnuyāt || mahākapilapaṃcarātre || khanyamāne jale yāvacchalya doṣo vinasyati | 16a) dūranīcasthitaṃ vāri khanituṃ naiva śakyate || paṃcahastaṃ prakhātavyaṃ śalyadoṣe na śāṃtaye || tathācoktaṃ merutaṃtre || sthānādarkvāṃgulocchrāyaṃ maṃḍapasthalamīritaṃ | bhūmistu khananācchodhyā sveṣṭakuṃḍā dvitastyadhaḥ || asthikīrtā?gāramalādika hīnaṃ śubhāvahaṃ | anyathā tāṃ mṛdaṃ tyaktā pūrayecchubhayā mṛdā || grāmādvahisthayā tatra viprādyaiśca svavarṇayā | śalyodvāraṃ tataḥ kṛtvā pūrayet susamaṃ yathā || tasyāṃ bhūmau vāstuyāgaṃ kṛtvā maṇḍapa kuryāt || atha vāstu nirṇayaḥ || tatra prasaṃgāt vāstu puruṣotpattirapiriṣyate || tathācoktaṃ merutaṃtre || vāstunāmāpurā kaścidasuro bhūnmahāvalaḥ | trailokyaṃ nirjitaṃ tena tripaṃcāśacca devatāḥ || yadraṇe śaṃmukhe jātāstenasteti nipīḍitāḥ | punaḥ punaḥ jitāyuddhe sa evāsīt prajāpati || divyavarṣasahaśrāṃte devāḥ śaraṇamāgatāḥ | viṣṇormama ca pārvatyā daityeṃdreṇāpi tacchrutaṃ || yoddhukāmaḥ sotyadhāvannāradena pracoditaḥ | kṛtaṃ yuddhante na sārdhamasmābhirvarṣa paṃcakaṃ || tato daityo madotsikto viṣṇumāyāvimohitaḥ | uvāca vacanaṃ tuṣṭo vrīyatāṃ vrīyatāmiti || nendreṇa na kuvereṇa mama toyakaraṃ kṛtaṃ | sasainyanāpi tadyuddhaṃ tvayā tu jaṭilena hi || kṛtaṃ viṣṇu sahāyena pārvatyardhāṃgadhāriṇā | tenāhaṃ tuṣṭimāpannastrailokye parameśvaraḥ || adeyaṃ nāsti me kiṃcid yā ca yaṃtu trayopi ca | ityākarṇya vacastasya śivayo bhūpracoditaḥ || hariḥ prāha mahādhanya daityendra tvat samostikaḥ | satyaṃ trivākyaṃ kuruṣṭa tadā vācyo varo mayā || śivenāpi ca pārvatyā eka evāparo na hi | triruvāca tathā daityastadā viṣṇurvyajijña yat || yathā te tatvaritaṃ mṛtyuḥ sa upāyaḥ pradarśyatāṃ | viṣṇoḥ chalamiti jñātvā daityendraḥ samabhāṣate || avaśyameva gaṃtavyaṃ sarvaiḥ kālamukhe hare | tathāpi svapratijñārthaṃ yo gacchati sa jīvati || paraṃ tvekaṃ na mevaṃ śoyaiścamatsevanaṃ kṛtaṃ | 16b) tasyamārgaṃ darśayitvā dehoyaṃ vinipātyatāṃ || kāle tasmiṃśca bho devā vāguvācā śarīriṇī | daityendra kurumāśokaṃ bhūmerjanma tavā bhavet || tatraiva tvaṃ layaṃ yā hi tvat toṣārthaṃ varaṃ śṛṇu | ye varṇāḥ svasya bhogārthaṃ kariṣyanti nava gṛhaṃ || tatratvadutsava mṛte nānā duḥkhai rupadrutāḥ | kālakarṇyādikādāsyo vināyaka mukhāścate || sevakā pīḍayiṣyanti ityājñā pārameśvarī | ityākarṇya vacaḥ sopi gartaṃ kṛtvā mahāvilaṃ || praviveśa tato devairmṛtpāṣāṇaiḥ prapūritaṃ | tena ye nirjitā devāḥ punarudgamaśaṃkayā || tasyordhaṃ tu tripaṃcāśannivāśaṃ ca kurudyatāḥ | tasmādavaśyante pūjyā gṛhavāsa sukhecchayā || taduktaṃ tatraiva || evaṃ kṛte maṃḍape tu vāstupūjāṃ samārabhet | nūtanepi gṛhe kāryānyathā maha rūpadravaḥ || smārti ca tāṃtrikī ceti dvividhā tannigadyate | śṛṇvantu tadvidhiṃ devā vāmadakṣiṇamārgataḥ || pāṣāne pratimāyāṃ vā vāstoḥpateḥ pratijāni | iti vaidikamaṃtreṇa tasyāvāhanapūjanaṃ || somaśaṃbhuḥ || ākuṃcitakaraṃ vāstu muttānamasuro kṛtaṃ | smaret pūjāsu kudyādi niveśe tvadharānanaṃ || jānunī kurparāśakte diśivāta hutāśayāḥ | paitryāṃ pāda puṭau raudryāṃ śirosya hṛdayaṃjaliḥ || iti dhyānaṃ || nāmamaṃtreṇa cānyeṣāṃ pūjāṃ kṛtvā prapūrayet | nai-ṛtya koṇe gṛhasya caturasrā kṛtiṃ śubhāṃ || kṛtvā samatalāṃ bhūmīṃ vitantuṣāṃ ca vedikāṃ | vistārāyā mato hasta mātrāṃ tatra likhed budhaḥ || ekāśīti padaṃ cakraṃ vaidikastatra devatāḥ | madhyakoṣṭeṣu navasutvādau brahmāṇamarcayet || apavatsaṃ tadīśāne prāgaryastraṃ trikoṣṭake | āgneya savitāraṃ ca vivasvaṃtamapāktiṣu || indraṃ nai-ṛtya digbhāge mitraṃ paścimage triṣu | vāyavye rājayakṣmyāṇaṃ sumeruṃ cottara traye || vedakoṣṭeṣu vaiśānyāmīśakoṇācca devatāḥ | śikhīparjanya āpaśca ditiḥ prākleṣṭayorddhayoḥ || kramādete paṃcadevā jñātavyā savyamārgataḥ | jayantendro sūrya satyabhṛśā āgneya koṇake || antarikṣaṃ tathā vātaḥ pūṣāsāpitra eva ca | catuṣka īśato devāstato dakṣiṇapaṃcake || yugme kramācca vitatho vṛhatkṣata yamo yathā | 17a) gandharvo bhṛṃgarājaśca nair-ṛtīstha catuṣkake || īśānīto jayanṛpau pitṛdau vārikau tathā | tataḥ paścādvike paṃca sugrīva puṣpadaṃtakaḥ || varuṇāsuraśeṣāśca vāyavye iśatastvahi | rudraśca pāpayakṣmyā ca rogaścottara paṃcasu || mukhyau bhallāṭasomau ca bhujagaścāditistathā | devā ete paṃcacatvāriṃśa dardhyāśca bhaktitaḥ || atha tāṃtrikamārge tu catuḥṣaṣṭi pade tathā | koṇayoḥ sutrayugalaṃ madhye brahmāṇamarcayet || catuḥkoṣṭheṣu tatpūrvādyāsukoṣṭha dvike dvike | āryakaṃ ca vivasvaṃtaṃ mitramanyaṃ mahīdharaṃ || sāvitraḥ savitā śakra indrajidrūdra tajjayau | apāyavatsakau ceti śaivyāḥ koṇārdha koṣṭhayoḥ || śarvaṃ guhaṃ cāryamāṇaṃ jaṃbhakaṃ pilipicchakaṃ | carakīṃ ca vidārīṃ ca pūtanāṃ pūrvato dvayoḥ || iśānaścātha parjanyo jayaṃtaḥ śakrabhāskarau | satyo vṛṣāṃtarikṣaśca pūrvāśā koṣṭhagāḥ kramāt || agniḥ pūṣā ca vitatho yamātha gṛharakṣakaḥ | gaṃdharvo bhṛṃgarājaśca mṛgodakṣiṇa diggatāḥ || nir-ṛtiśca tathādau vārikaḥ sugrīvakastathā | varuṇaḥ puṣpadaṃtaścāsuraḥ soṣākhya rogakau || paścādathottare vāyurnāgo mukhyastataḥ paraṃ | somabhallāgargalākhyā aditirditiruttare || brahmasthānaṃ raktavarṇairdiśaḥ pītairvidiksitaiḥ | tato diśastu haritairvidiśaḥ kṛṣṇavarṇakaiḥ || aruṇaḥ paridhiḥ kāryaḥ suṃdaraṃ maṃḍalaṃ bhavet | vrīhi mudgayavaiḥ kṣaudra ghṛtadugdhaplutaiḥ kramāt || aṣṭottaraśataṃ cāṣṭottaraviṃśatimeva vā | pratyekaṃ tairhune dravyairmaṃtraistadvacca pāyasaiḥ || valiṃ ca teṣāṃ kurvīta pāyasairvyaṃjanānvitaiḥ | sasitairdūgdhakadalīphalāpūṣādisaṃyutaiḥ || evaṃ siṃhagate bhānau pūrṇāyāṃ prativatsaraṃ | svagṛhe vāstu pūjāṃ yo maṃḍapeṣu samācaret || na vālamaraṇavyādhi bhūtapretādi kāni ca | na sarpapīḍāmanyonya kalahādya śubhāni ca || 17b) putrapautra dhanārogya paśudāsī samṛddhibhāk | arogī vijayīkhyātaściraṃjīvati tadgṛhe || rājaveśmasu sarvatra tathā ca mahiṣī gṛhe | saci vāmābhya senānī bhavaneṣu pure tathā || vidadhyāt prativarṣaṃ tu proktasidhyai tu deśikaḥ | na ceduktānyathā rūpa phalaiḥ kleśo'niśaṃ bhavet || bhairava kṣetrapālānāṃ yoginīnāṃ viśeṣataḥ | vāmācārairvaliḥ kāryo mahiṣairvāpi kukkuṭaiḥ || ārādhitāstu vāmena jāyaṃteti vubhukṣitāḥ | devatā valimicchaṃti taddhīnaṃ haṃti sādhakaṃ || madyamāṃsa pramattāste prāktanena pracoditāḥ | kadācichubhamicchaṃti tasmāt sadbhirna vāmataḥ || kriyatebhyarcanaṃ tāsāṃ pātastu nikaṭe yataḥ | śubhaṃ bhavati vāno vā yathā śāstre tathā jane || yāvanna madyamāṃsāśī janastāvadalolupaḥ | bhukte tasmintanmanāḥ syāt kva japaḥ kva ca devatā || madyamāṃsādikatyāgāttasya vāti niṣevaṇāt | dṛśyate tulya rūpoyaḥ sa siddho nyastu pātakī || evaṃ parīkṣa kartavyā siddhanāmapi saṃgatiḥ | tatsaṃsargī paṃcamoścamanyasaṃgena gaṇyate || kālarūpeṇa kalanā gītāgāthā vidheḥpuraḥ | mayyadhairyādvṛṣo naśyat tṛṣṇayā dvau vinaśyataḥ || dhāturvādāstrayaṃ naśyet sarvanāśastu vāmataḥ | iti saṃciṃtya bho devāḥ svadharmaḥ śreyasaṃbhavet || vāstu śāntiṃ vidhāyaivaṃ sadasat jñāna hetave | saptabhirnavabhirvāpi dinaidīkṣādinātpurā || vījāropaṇa karmedaṃ kartavyaṃ sarvakāmadaṃ | maṇḍapottara digbhāge susaṃvṛtataraṃ pare || bhavane maṃḍalaṃ kuryād dakṣāḥ prāgvaruṇāyataṃ | yāmyo dīcyāyataṃ vāma dīkṣāyāṃ saṃpraśyate || gomayenopaliptāyāṃ bhūmau dakṣetha vāmake | sa tailakaṇḍareṇāka sa taila vījayā dravaiḥ || tatra rekhāḥ paṃcakara dīrghāḥ kāryāstu paṃca ca | vitastyantaritā rudra rekhāḥ kāryāstathā yatāḥ || catvāriṃśat koṣṭakāḥ syuścaturviṃśati koṣṭakaiḥ | brāhmagaistatra vīthī syāt pūrayed rakta cūrṇakaiḥ || 18a) paścāt koṣṭhacatuṣkaṃya brahmasthānaṃ tadīritaṃ | āgneyakoṣṭamārabhya iśānāntaṃ prapūrayet || pītaraktaśvetakṛṣṇa rajobhiḥ sṛṣṭimārgataḥ | koṣṭadvayaṃ tato vīthī rakte naiva prapūrayet || viṣṇu sthānaṃ tadagre tu jñeyaṃ koṣṭa catuṣṭayaṃ | prāgvad rajobhirāpūryaṃ tadagrepi ca vīthikā || prākathaṃ koṣṭha catuṣkaṃ yadrudrasthānaṃ tadīritaṃḥ | tatpūryaṃ pūrvavadraṃgairāraktaiḥ sarvarekhikāḥ || vistāronnati dairghyeṇa hastamātrāstu pālikāḥ | kāryā ḍamarukākārāśca tasro viṣṇu daivatāḥ || dūrvāmra pallavāśvattha dalopetāśca veṣṭitāḥ | sūtreṇa viṣṇuṣṭhānasya catuḥkoṣṭe niveśayet || vairacyaḥ paṃcamukhyastā'kāṣṭajāḥ ṣoḍaśāṃgulaiḥ | āyāmocchrāya dairghyākhyai yuktāḥ paścānniveśayet || brahmasthāne pallavādi sūtraiḥ prāgvacca yojitāḥ | śivāḥ śarāvāścatvāro bhānvaṃgula samucchrayāḥ || prakṣālya sūtraiḥ saṃveṣṭya prāgvadagnyādiṣu nyaset | śālipūṃjeṣu gandhādi darbhakūrca yuteṣu ca || pūrayet tāni pātrāṇi vālukā mṛtkarīṣakaiḥ | śaṃkhasvanenanādaiśca paṃcabhirbrāhmaṇāśiṣā || tataḥ svarṇādike pātre daśavījāni vāpayet | vaṁ vījaṃ prajapanmaṃtrī dugdhena kṣālaye tataḥ || vījāni tāni prakṣālya jalaiḥ kṣīreṇa cakramāditi sārasvata vacanāt prathamato jalena prakṣālana muktamiti || tāni priyaṃgu śyāmākatilasarṣapaśālayaḥ | mudgāchakīsuriṣyā vā khalvā māṣāḥ prakīrtitāḥ || brahmapātre tu vikiret prathama vaiṣṇave tataḥ | tataḥ śaive paṃcavādya brahmaghoṣa puraḥsaraṃ || haridrodaiśca saṃsiṃcya vastrairācchādayet tataḥ | saṃdhyayorubhayorardha rātrau cāpi valiṃ haret || gurūpadiṣṭamārgeṇa samyakyātra trayāgraḥ | navāhaṃ tu valiṃ dadyātattaduddiśya daivataṃ || śālyodananti lālājāsaktavaḥ prathame dine | haridrācūrṇasaṃyukto bhūtebhyoyaṃ valirmataḥ || evaṃ dvitīya divase pitṛbhyastilataṃḍulaiḥ | 18b) tṛtīye saktavo lājā yakṣebhyo dadhi saṃyutāḥ || nāgebhyaḥ saktavasturyanālikerajalaplutāḥ | dadyāt padmākṣata valiṃ paṃcame brahmaṇe mudā || ṣaṣṭe śivāya vā pūpa yuktaṃ bhaktaṃ praśasyate | guḍodanaṃ saptamehni viṣṇave vinivedayet || viṣṇordevāṣṭamadine dugdho danavaliḥ smṛtaḥ | kṛśarānnastu navame viṣṇoreva praśasyate || vāmamārge caturdikṣu maṇḍalasya valiṃ caret | brahmasthāne tu vetālo meṣastasya valiḥ surāḥ || viṣṇusthāne bhairavī syādajastasyā valirmataḥ | bhairavastu śivasthāne māhiṣaṃ valimicchati || gauḍimādhvī ca paiṣṭi ca surāstatra kramāt matāḥ | matsyāmāṃsaṃ madyayuktaṃ bhūtebhyo valiriṣyate || pitṛbhyaḥ sāsavapalaṃ yakṣebhyaḥ kukkuṭāmadhu | bhekauṃduru valirnāge vāmamārge valistvayaṃ || evaṃ gateṣu navasu divaseṣu vilokayet | samyak kasyodgamājātaḥ kiṃ naṣṭaṃ madhyamaṃ ca kiṃ || samyagatyudgame siddhiḥ kuṃṭhite vighnamāpnuyāt | kīṭabhukte nyasya phalaśaṭitaiḥ sarvanāśanaṃ || siddhiḥ priyaṃgubhirjñeyā śyāmākaiḥ strīsukhaṃ bhavet | tilaiḥ pūjyajanollāsaḥ sarṣape nāpi cārakaḥ || śālībhiḥ sarvamānyatvaṃ mudge deva kṛpā bhavet | catuḥpādāstadāḍhakyāṃ niṣyā vā kṣetramandire || khalvaiḥ satkarma siddhiśca māṣaiḥ śāntirarerbhavet | sarvaḥ samodgatairvāme siddhiḥ pātastvato nyathāḥ || iti vāstuyogaḥ || atha maṇḍaparacanārtha pūrvādidijñānopāyaḥ || taṃtrarāje || bhānorgatyādiśo jñātvā kuryāt karmāṇi deśikaḥ | vāstu vaiṣamyato yatra samyak jñāyate kakup || tatra śaṃkuṃ pratiṣṭhāpya jānīyācchakradik sthitīṃ | tadgatyādik parijñānaṃ śṛṇu vakṣye yathāvidhi || susame bhūtale kṛtvā vṛttaṃ bhramaṇa rūpataḥ | tanmadhye viṃdau śaṃkuṃ tu sthāpaye dvādaśāṃgulaṃ || agracchāyā dvayavaśā vṛtte pūrvāpara dvaye | pūrvāparāhnataḥ kṛtvā cihne tamabhitastathā || 19a) svasamāna paribhrāṃtyā kṛtvā vṛtta dvayaṃ punaḥ | tayoḥ saṃśleṣasaṃjāta madhyadakṣottara sthite || saṃdhi dvaye ca prāk pratyak sūtraṃ madhye tu vinyaset | sūtraṃ dakṣottaranteṣāmagraiḥ prāgādi kalpayet || kriyāsārepi || kṛtvā bhūmiṃ samāṃ tatra vṛttaṃ hastamitaṃ samaṃ | dvādaśāṃgulamānoccaṃ śaṃkuṃ khādiranirmitaṃ || alābhe yajñavārkṣaṃ vā tatra saṃsthāpayet sudhīḥ | tacchāyā saṃspṛśed yatra tanmadhye madhyamaṃ smṛtaṃ || tiryak prasārayet sūtraṃ madhye yāmyottare smṛte | koṇāḥ puranye catvāraścatuḥ sūtraṃ prasāraṇāt || evamāśā parijñānaṃ samākhyātaṃ yathā sphuṭaṃ | jñātvaiva maṇḍapādīni kuryāt samyak vicakṣaṇaḥ || merutaṃtre tu || evaṃ samīkṛtāyāṃ tu bhūmaudik sādhanaṃ caret | sūtra karkaṭa kīlāni gṛhitvādi niśāntare || ādyantalaṃvasaṃyuktā nalikā dhruva vedhikā | yāmyottarāśātanmadhye kendrādvṛttaṃ samālikhet || rekhāntaro vṛttamadhye tena karkaṭakena tu | dhanuḥ kuryāt tataścāpaṃ tataṃṣkuryāddhanuḥ punaḥ || evaṃ cāpāni ṣaṭ tatra padmaṃ bhavati ṣaḍgulaṃ | saumye yāmye trayaṃ kṛtvā dalānāṃ madhyadeśataḥ || dīrghārekhā kṛtā sā tu bhavet pūrvāparābhidhā | yāmya paścimayoḥ saumya pūrvayorūparisthayoḥ || cāpayorardhagaṃ sūtramīśānī rākṣasī bhavet | anyayoścāpayorevamāgneyī vāyavī bhavet || vidik saṃsthāni sūtrāṇi samānyā vahi vṛttayaḥ | yatheṣṭaṃ vahirānīya nikhanet tatra kīlakān || atha maṇḍapaḥ || sa tu trividhaḥ || uttamādhama madhyamabhedāt || merutaṃtre || gaṇeśaṃ pūjayītvādau puṇyāhaṃ vācayet sudhīḥ | tataḥ paṃca ninādaiśca maṇḍapaṃ racayecchubhaṃ || maṇḍapaṃ kuladīkṣāyāṃ kuryād viṃśati hastakaṃ | madyamāṃsapuraṃdhrīṇāṃ samāveśo yathā bhavet || maṇḍapoṣṭa daśakaraḥ siddhānte vāmamārgake | alpatvāt tatra kuṇḍānāmadhikepi sa paṃcake || vaidikye vahu sāmagryāṃ na ca kuṇḍe tu ṣoḍaśa | 19b) kuṇḍālyatāyāṃ sāmagryāmalyāyāṃ cendrahastakaḥ || dakṣiṇe vahusāmagryāṃ sūryahastastu maṇḍapaḥ | alpāyāṃ daśahastaḥ syānnavahastaḥ sadāviśāṃ || śūdrāṇāṃ saptahastaḥ syāt saṃkarāṇāṃ tu paca ca | proktamānaṃ maṇḍapāṇāṃ sarvataṃtreṣu gopitaṃ || taduktaṃ pratiṣṭhāsārasaṃgrahe || svalpo dvādasahastoyaṃ dvi dvi vṛddhyā tataḥ kramāt || somasaṃbhāvapi || maṇḍaporkakarothavā || dvihastotara yā vṛddhyā śeṣāḥ syūrmaṇḍapāḥ śubhāḥ || mahākapila paṃcarātrepi || hastāṃstu dvādaśārabhya kramād dvau dvau pravardhya ca | evaṃ ca bhūmi śuddhiṃ vidhāyetyaṃ racayed yāgamaṃḍapaṃ || navahastaṃ paṃcahastaṃ trihastaṃ vā yathā matīti gautamīya taṃtre uktatvāt | navahastaṃ paṃcahastamityanena caturdaśa hasto navahastaṃ trihastamityanena ca dvādaśahastau maṇḍapa uktaḥ || tathā || paṃcabhiḥ saptabhihastairnavabhirvāmatāṃtaramiti śāradāyāmapi || paṃcabhiḥ saptabhirityanena dvādaśahastaḥ paṃcabhirnavabhirityanena caturdaśa hastaḥ saptabhirnavabhirityanena ca ṣoḍaśa hastomaṇḍa uktaḥ || aṃgulamānaṃ yathā merutaṃtre || yasmin deśe ca kāle ca samutpannā yathā yavāḥ | teṣāmaṣṭodarāṇāṃ syādaṃgulaṃ tu dvijanmanāṃ || samodaraistu śūdrāṇāṃ sa karādestathā rasaiḥ | avaidikasya viprādere tatsaṃkhyāka śālibhiḥ || yatra kartā svayaṃ tatra mānametadatonyathā | ācārya dakṣiṇakare madhyamāṃguli madhyamaṃ || parvaṇoraṃtaraṃ dīrghaṃ mātrāṃgulamudāhṛtaṃ | ucchrāyaḥ pratimāyāśca prāsādādestu nirmitaḥ || vedikāpīṭhaśivikārathādya tatpramāṇataḥ || taduktaṃ tatraivaṃ || dehalabdhāṃgulaṃ nāma jānīyāt tasya tatpunaḥ | ebhiścaturviṃśatibhirhastaḥ syādaṃgulaiḥ punaḥ || anena pratimāṃgāni satamunmānameva ca | narāṇāṃ cāpi nārīṇāṃ kuryātopyaṃ prakāśitaṃ || tathā || acaladormitamatra tu maṇḍapaṃ masṛṇa vedikamāracayet tata iti 20a) kramadīpikāyāmapi acalānāṃ saptānāṃ dordvayaṃ tena caturdaśa hastāstatparimitamityarthaḥ yathā śrute kuṇḍāṣṭaka vedī ṛtvik pracaraṇādyanūpapatteḥ || yatturājñāṃ homābhiṣekādi prayogārthaṃ tu maṇḍapaṃ vidadhyānnava hastena vistārāyāma saṃyutamiti tantrarāja vacanaṃ tantu dīkṣātirikta karmopayukta maṇḍapaparaṃ prathamārthe tathaivoktaḥ siddhāntaśekhare merutaṃtre ca || sthalādarkāṃgulocchrāya maṇḍapasthalamīritaṃ || mahākapila paṃcarātre tu || ucchrāyo hastamānaṃ syāt susamaṃ ca suśobhanamityuktaṃ || śāradāyāṃ || ṣoḍaśa staṃbhasaṃyuktaṃ catvārasteṣu madhyagāḥ | aṣṭahasta samucchrāyāḥ saṃsthāpyā dvādaśābhitaḥ || paṃcahasta pramāṇāste niśchrīdrā ṛtvijaḥ śubhāḥ | tatpaṃcamāṃsaṃ likhanenmedinyāṃ taṃtravittamaḥ || nārikeladalairvāṃśaiśchādayet tatsamaṃtataḥ || merutaṃtre || nārikera dalairvaṃśakaṭairāchādayet punaḥ | jhaṃ jhāmāruta vṛkṣādi bhavanasyādyathā tathā || aṣṭahasteti īdaṃ ca ṣoḍaśa hastamaṇḍapa eva maṇḍapādhocchritānveda saṃkhyā cūḍānvitāṃstatāṃstatheti paṃcarātra vacanāt madhye vahirvāstaṃbha niveśanamāgneyādi krameṇa kāryaṃ || staṃbhocchrāya śilānyāse sūtrayojanakīlake | khananāvaṭasaṃskāra prāraṃbho vahnigocara iti vacanāt || siddhāntaśekhareḥ || madhye staṃbha catuṣkaṃ syāt tanmadhye vedikā satā || merutaṃtre || staṃbhāstu vedikā koṇe maṇḍapārdhocchritā vahiḥ | paṃcamāṃsaṃ nyased bhūmau puṣṭatāśāṃśa sūtrataḥ || mastake kalaśākāraṃ taddaśāṃśena kārayet | svāyāmoccā bhaved vedī navakoṣṭhottha saṃdhiṣu || maṇḍapasya tṛtīyāṃśa dīrghāt staṃbhāsu vinyaset || tatrāṃtare || vedikoṇeṣu vinyasyet staṃbhān vedasvarūpakān || paṃcarātre || sāradārubhavān staṃbhān dṛḍhān kuryādṛjūn samān || kriyāsāre || yajñīya vṛkṣo veṇurvā kramukraḥ staṃbha karmaṇi | anye viśuddha vṛkṣā vā bhaveyurnānyabhūruhāḥ || 20b) gṛhaśalyaḥ svayaṃ śuṣkaḥ kuṭilaśca purātanaḥ | asaumyabhūmijanitaḥ saṃtyājyaḥ staṃbhakarmaṇi || madhyamādhamayordvādaśa staṃbha pramāṇa trairāśike nāneyaṃ | paṃcamāṃsaṃ nyadbhūmau sarvasādhāraṇo vidhiriti vāstuśāstra merutaṃtrokta vacanāt || paṃcamāṃsena vā khātaṃ sarveṣāṃ ca śivoditamiti siddhāntaśekhara vacanācca khananaṃ sarvamaṇḍapa staṃbhānāṃ paṃcamāṃse naiva nārikeladalairityādyupalakṣaṇaṃ kaṭaiḥ sadbhistu saṃchādyā vijayādyāstu maṇḍapā iti vāstu śastra vacanāt || merutaṃtre || pūrvokta saṃsādhita dikṣu kuryādvārāṇi catvāri tu maṇḍapasya paṃcāṃśamānā khalu dehalī syād viprācchrite tatra kapāṭaśākhe || mantramuktāvalyāṃ || dikṣu dvārāṇi catvāri vidadhyāt paṃcamāṃśataḥ || paṃcarātre || kanīyasi syād dvikaraṃ caturaṃgulavṛddhitaḥ | madhyamottamayordvāramiti nyasyen manoharaṃ || hastamānena maṇḍapādvahidvāreṣu toraṇa catuṣṭayaṃ kuryāt taduktaṃ maṇḍapadvāravāhye ca vedimānena dik kramāt || plakṣamaudumvarāśvattha vaṭottha toraṇaṃ nyasediti || merutaṃtre || kuryād dehalikāṃ raṃmyāṃ sāṣṭāṃgulakara dvayaṃ | madhyame maṇḍape kuryāt sādhyāṃgulakaradvayaṃ || hīne karadvayaṃ tasyoccatā tu dviguṇāmatā || somaśaṃbhuḥ || plakṣodumvarakāśvattha vaṭajāstoraṇāḥ kramāt | pūrvādito vidhātavyā yadvādyanta viparyayaḥ || alābhādekamevaiṣāṃ sarvāśāsu niveśayet || siddhāntaśekhare || ekameṣāmalābhe syāt tadabhāve śamīdrumaḥ | jaṃvūkhadirasārāśca tālāvā toraṇe smṛtāḥ || merutaṃtre || pūrvadvārādvahirhastamātrāṃ tyaktā bhuvaṃ tataḥ | śreṣṭamadhyakaniṣṭeṣu saptaṣaṭpaṃcahastakaṃ || ucchritaṃ phalakaṃ kuryād vistṛptā taddaśāṃgulaṃ | tathā pañcāṃgula sthūlaṃ viṣamaṃ caturaśrakaṃ || vitastyā connata śikhaṃ dvārasyo bhayapārśvayoḥ | sthāpayet phalakau dvau tu śreṣṭa madhya jaghanyake || mahākapilapaṃcarātre || 21a) devāstoraṇarūpeṇa saṃsthitā yajñamaṇḍape | vighnavidhvaṃsanārthaṃ ca rakṣārthaṃ tvadhvarasya ca || nyasennyagrodhamaindryāntu yāmyāṃ codumvaraṃ tathā | vāruṇyāṃ pippalaṃ caiva kauveryāṃ plakṣakaṃ nyaset || suśobhanantu pūrvasyā mṛgvedādi sumantritaṃ | iṣetveti ca maṃtreṇa subhadrākhyaṃ tu dakṣiṇe || sukarmākhyantu vāruṇyāṃ sāmavedādi kena tu | śannodevīti matreṇa suhotraṃ nūttare nyaset || merutaṃtre || maṇḍapetau dīrghatayā kramāt sādhakaradvayaṃ | sa pāda dvitayaṃ yugmaṃ hastaṃ paṃcāśakaṃ bhuvi || nikhanedagnimīleti gāyatryā pārśvayordvayoḥ | tat sajātīya kāṣṭena tāvad vistāra garbhakaṃ || caturasraṃ tu viṣamaṃ dvayorupari kīlayet | darbhamālāṃ ca vadhnīyāt pūrvadvāre vidhistvayaṃ || evaṃ tu dakṣiṇe dvāre tadvāre plakṣakāṣṭajaṃ | iṣetvetiṃ nyaset mālāṃ vaṃdhayet pūrvavat tathā || auduṃvaramayaṃ kuryāt paścimadvāratastvidaṃ | agna āyā hi maṃtreṇa plakṣaja vaidike makhe || prāgvadevaṃ prakurvīta vaṭavṛkṣamayaṃ tathā | śannodevīti maṃtreṇa saumyadigdvārato nyaset || śāradāyāṃ || dvāreṣu toraṇāni syuḥ kramāt || kṣīramahīruhāṃ staṃbhocchrāyaḥ smṛtasteṣāṃ saptahastaiḥ pṛthak pṛthak || daśāṃgula pramāṇena tatparīṇāha īritaṃ | tiryak phalakamānaṃ syāt staṃbhamānārdhamānataḥ || śūlāni kalpayet madhye toraṇe hastamānataḥ | saptahastairityuttama maṇḍapa pakṣe yadvāstu śāstre || paṃcahasta pramāṇoste vistāreṇa dvihastakāḥ | ṣaḍaṃgulādi vṛdvyādi saptahastāstathottame || ṣaḍaṃgulādīti tena adhamamaṇḍapatoraṇastaṃbhayoraṃtarāla bhūmirdvihastā madhyama ṣaḍaṃgulādhika hastā uttame dvādaśāṃgulādhika dvihastā etena maṇḍapa bhedena tiryak phalakamānamapyuktaṃ bhavati adhamottamayoḥ paṃcasaptahastocchrāya kathamān madhyameṣvadvastocchrāyatoktā bhavati || merutaṃtre || teṣāmuparitiryak stha?kāṣṭānāṃ madhyato vilaṃ | 21b) kṛtvā toraṇa jātīya kāṣṭena racayecchubhaṃ || taduktaṃ tatraiva || staṃbhānāmuparisthāpyānya vraṇāni ṛjui ca | ekajātini kāṣṭhāni vidhyā staṃbhagale nyaset || kāṣṭānāma bhāve ekajātīya kāṣṭhānigrāhyāni || piṃgalāmate || śūlena cihnitā kāryā dvādaśārastu mastake | ṛju vai madhyaśṛṃgaṃ syāt kiṃcidvakraṃ ca pakṣayoḥ || ubhayaṃ tatsamākhyātaṃ aṃgulaṃ ropayet tadā || merutaṃtre || śreṣṭa madhya jaghanyeṣu śaiva yāge triśūlakaṃ || kriyāsāre || toraṇaṃ ghaṭayitvaivamūrdhvaśūlatrayaṃ nyaset | śūlena vāṃgulaṃ dairghyaṃ turīyāṃsena vistṛtiḥ || śeṣāṇāṃ dvyaṃgulā vṛddhirvai paṃcāṃgulavṛddhitaḥ || merutaṃtre || ṛju vai madhyamaṃ śṛṃgaṃ kiṃcid vakraṃ tu pārśvayoḥ | evaṃ śūlo gaṇapatiḥ śivādyāḥ śivavanmatāḥ || ayaṃ ca triśūla vinyāsaḥ gaṇapati śaiva śāktādau || vaiṣṇave tu viśeṣo vāstu śāstre || mastake dvādaśāṃśena śaṃkhacakragadāṃvujāṃ | prāgādi kramayogena nyaset teṣāṃ sudārujaṃ || merutaṃtre || vaiṣṇavadvādaśāṃśena śaṃkhacakragadāṃvujāṃ | prāgādi kramayogena nyaset sauropi vaiṣṇavaḥ || śāradāyāṃ || dikṣu dhvajāni vadhnīyāllokapālasamaprabhān | vitānadarbhamālādyairalaṃ kurvīta maṃḍapaṃ || pratiṣṭhā sārasaṃgrahe || pittaraktādi varṇāśca paṃcahastādhvajāḥ smṛtāḥ | dvipaṃcahastairdaṃḍaiste vaṃśajaiḥ saṃyutā matā || dvipaṃcahastairdaśahastaiḥ || anyatrāpi || paṃcahastādhvajāḥ kāryā vaikalpena dvihastakāḥ | ṣaḍaśca daśahastaḥ syādaṣṭa dikṣu ca tān nyaset || merutaṃtre || tataḥstu maṃḍapasyāgre bhūmyūrdhaṃ daśahastakaḥ | bhūmau karadvayaṃ vaṃśaḥ svacchavastrāvaguṃṭhitaḥ || vistṛtaścaika hastena dīrghaḥ paṃcakarairdhvajaḥ | maṃtra devaṃ likhet tatra sāyudhaṃ ca sa vāhanaṃ || ghaṃṭā cāmarasaṃyuktaṃ devatā varṇavarṇakaṃ | sthāpayitvā dhvajaṃ paścād daśadikṣu prakalpayet || digīśānāṃ patākāśca dhvajasyārdha pramāṇataḥ | vedokta tattanmaṃtreṇa tattadvarṇāśca taddiśi || 22a) trātāramiṃdramiti ca || pītavarṇā harerdiśi || āgneyāṃ piṃgalātvannā agne varuṇa maṃtrataḥ | sagaṃnuḥ paṃthāmanunā kṛṣṇavarṇā na yā smṛtā || anutvaṃteti manunā nai-ṛtyāṃ dhūmravarṇikā | tatvāyāmi brahmaṇeti vāruṇyāṃsita varṇikā || ānomiyudbhīriti ca vāyavyāṃ haritā bhavet | vayarṭa somavrata īti saumyāyāṃ candravarṇikā || tamīśānamiti śānyāmati śvetāpatākikā | īśāna pūrvayormadhye śeṣaṃ raktapatākinaṃ || toya nair-ṛtya madhye tu vidhiṃ raktapatākinaṃ || hayaśīrṣapaṃcarātre || dhvajena rahite brahman maṇḍape tu vṛthā bhavet | pūjā homādikaṃ sarvaṃ japāḍhyaṃ yatkṛtaṃ vudhaiḥ || rakṣakena vinā yadvat kṣatraṃ naśyati kṣetriṇaḥ | dhvajaṃ vinā devagṛhaṃ tathā naśyeta sarvathā viṣṇuthā?ri yadāḥ krurāḥ kūṣmāṃḍādyāstu ye smṛtāḥ || pūjādikaṃ tu gṛhnaṃti deva dṛṣṭvā na rakṣitaṃ | dṛṣṭvā dhvajāṃstu devasya maṃḍapeṣū jvalaprabhān || naśyaṃti sarvate cārka raśmikṣiptaṃ tamo yathā || mrutaṃtre tu || vāmamārge vedamaṃtro vajrapātasamaḥ smṛtaḥ | brāhmaṇānāṃ vāmamārgo narakāyaiva jāyate || maṃtrābhāve nāmamaṃtrān praṇavādyān hṛdaṃtakān | pathe dakṣiṇamārge tu vāme praṇavavarjitān || maṇḍapoparivadhnīyādadhiśvetaṃ vitānakaṃ | alaṃkuryāt puṣpamālādibhirenaṃtaveṣṭayet || āmrośvattha dalotpanna yuktayā dīrghamālayā | staṃbhāndū kūlaiḥ saṃveṣṭya madhye kuryācca vedikāṃ || siddhāntaśekhare || cūtapallavamālākhyaṃ vitānairūpaśobhitaṃ | vicitravaṃśasaṃchanna tulāstaṃbhavibhūṣitaṃ || saphalaiḥ kadalī staṃbhaiḥ kramukairnārikelajaiḥ | phalairnānāvidhairbhojyairdarpaṇaiścāmarairapi || bhūṣitaṃ maṇḍapaṃ kuryād ratnapuṣpasamujvalaṃ || hayaśīrṣa paṃcarātre || darpaṇaiścāmarairghaṃṭaiḥ staṃbhān vastrairvibhūṣayet | kalaśairghaṭikābhiśca sādhāraiḥ karkaraistathā || 22b) tatra pratitoranaṃ ekaikaḥ kalaśaḥ sthāpyaḥ pratidvārapārśve dvau dvau pratikoṇaṃ caikaikaḥ taduktaṃ gaṃdhapuṣpāṃvaro petān kuṃbhāsteṣu viniḥkṣipet || teṣu toraṇeṣu || dhruvaṃdharāṃ vākyatiṃ ca vighneśaṃ teṣu pūjayet | maṇḍapasya tu koṇastha kalaśeṣu kramādamī || amṛto durjayaścaiva siddhārtho maṃgalastathā | pūjyādvārastha kuṃbheṣu śakrādyāstanmanūttamaiḥ || anyatrāpi || maṇḍape kalaśe dvau dvau dvāre dvāre niveśayet | gālitodakasaṃpūrṇaṃ cāmrapallavaśobhitau || śāradāyāṃ || taṃtrībhāgamite kṣetre'ratnīmātra samucchritā | caturasrāṃ tato vedīṃ maṃḍalāya prakalpayet || anyatrāpi || tato maṇḍapasūtrantu triguṇaṃ parikalpayet | pūrvādiṣu kramāt tasya madhye bhāgena vedikā || merutaṃtre || maṇḍapaṃ navadhā kṛtvā madhyabhāgesya vedikā || śiddhāntaśekharepi || navāṃśaṃ maṇḍapaṃ kṛtvā madhyāṃ *? vedikāmatā | aratnimātra samucchritāṃ hastamātronnatāṃtaiścaturbhirbhavet puṣṭirvitasti straistribhirguṇaiḥ || aratnistad dvayena syāddhastastad dvayataḥ śive || iti taṃtrarājavacanenāratnihasta śabdayoḥ paryāyatokteḥ || tatraiva || taṃtrai bhāgaika bhāgataḥ || vidadhyān madhyato vedī karamātra samanvitāmityukteśca || merutaṃtre || iṣṭikābhirapakvābhi hastavistṛti piṃḍakā || maṃtramuktāvalyāmapi || īṣṭakābhirmṛdā vāpi vedī darpaṇasaṃnibhā | rājahasto chrayākāryā viduṣā siddhimicchatā || kriyāsārepi || tribhāgaṃ maṃḍalaṃ kṛtvā madhyabhāgaṃ tu vedikā | hastamānaṃ tadutsedhaṃ caturasraṃ samaṃ yathā || merutaṃtre || tridhāraṃ vāmadīkṣāyāṃ śaṃkhābhaṃ vaiṣṇave makhe | caturasrā catuḥkoṇā vedī sarvaphalapradā || taḍāgādi pratiṣṭhāyāṃ padmīnī patrasaṃnibhā | rājñāṃ syāt sarvato bhadrā caturbhadrābhiṣecane || vivāhe śrīdharo vedī viṃśatyasrasanvitā | vāmamārgena dīkṣāyāṃ guptā tryasrā tu vedikā || 23a) maṇḍapāyāma rudrāṃśa nava saptaiṣu romakairiti merukta vacanaṃ dvijādiparaṃ || tathā kriyāsāre || varkrā? pārśvā klinna madhyāparuṣādṛgaśobhanā | mānahīnādhikā yā sā kartuḥ karmavināsinī || maṇḍapā nāmanyathā bhāve doṣa uktaḥ || kriyāsāre || anukta sādhanaiḥ kḷpto yadi vā kuṭilākṛtiḥ | mānādhikothavā nyūno maṃḍapaḥ kartṛnāśanaḥ || ākhyāta sādhanaiḥ kḷptaḥ śobhanaḥ sa samānakaḥ | manojño maṇḍapāyosau karmakartuḥ śubhāvahaḥ || merutaṃtre || aṃśaiḥ samunnatāṃ vāpi tāranasyaṃ vilokya ca | sāmagryādeḥ samāveśo yathāsyāditi maṇḍapaḥ || īti maṃḍaparakṣaṇaṃ || iti śrī ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ dvitīyaḥ paṭalaḥ || atha kuṇḍāni dakṣavāmayorapi || taduktaṃ merutaṃtre || ekahastamitaṃ kuṇḍaṃ daśalakṣāvadhi smṛtaṃ | lakṣāṇāṃ daśakenaikaṃ hastahastaṃ vivardhayet || daśahastaṃ koṭi home vaidikānāmitīritaṃ || vāmināmapi tatraivoktaṃ || madyamāṃsādi homaṃ tu kuṇḍa eva vidhīyate | paṃcāśat pramite home prakoṣṭaḥ kṛtamuṣṭikaḥ || kuṇḍasya mānaṃ bhavati śate'ratni samaṃ bhavet | sahasraṃ hastamātresyā dvihastamayute mataṃ || vāmināmapi tatraivoktaṃ || madyamāṃsādi homaṃ tu kuṇḍa eva vidhīyate | paṃcāśat pramite home prakoṣṭaḥ kṛtamuṣṭikaḥ || kuṇḍasya mānaṃ bhavati śate'ratni samaṃ bhavet | sahasraṃ hastamātre syā dvihastamayute mataṃ || caturhastamitaṃ lakṣe ṣaṭkaraṃ daśalakṣake | koṭi home cāṣṭahastaṃ kuṇḍaṃ vāmairvīdhīyate || kiraṇākhya taṃtrepi || śatārdhaśata home tu muṣṭiratnimitam bhavet | sahasrāyuta home syāddhasta hastadvayam bhavet || tārkṣa lakṣayute home caturhastaṃ ca śaṃkaraṃ | koṭi homeṣṭa hasta syāt tasmādūrdhaṃ na kārayet || tathā || ekakuṇḍavidhāne tu caturaśraṃ vidhīyate | brāhmaṇānāṃ viśeṣeṇa stambhane cāpi pūrvagaṃ || 23b) navakuṇḍavidhāne tu vahnibhāge bhagākṛtiḥ | bhogārthaṃ cāpi patrārthaṃ vāsināṃ caturasravat || ardhacandranibhaṃ yāmya vaiśyānāṃ sarvakarmaṇi | annyeṣāṃ māraṇe proktaṃ catuḥkuṇḍetha ceṣyate || trikoṇa kuṇḍaṃ nair-ṛtye ripughāṭakaraṃ smṛtaṃ | vidveṣa kārakaṃ caitacchūdrāṇāṃ ca viśiṣyate || vāyavyāṃ kārayetacca śaṃkarāṇāṃ viśeṣataḥ | vṛtaṃ mukhyaṃ kṣatriyānāṃ sarveṣāṃ śānti karmaṇi || paścimāyāṃ tu tatkāryaṃ vauddhādīnāṃ ca siddhidaṃ | ṣaṭkoṇamuccāṭayati chedeṣu ca viśiṣyate || vāyavyāṃ kārayetacca saṃkarāṇāṃ viśeṣataḥ | udīcyāṃ pauṣṭike padmaṃ hṛṣṭidaṃ tuṣṭidaṃ tathā || sarvaprayogeṣvanayā paraprītikaraṃ mataṃ | aṣṭakoṇaṃ muktikaramaiśānyāṃ tadvīdhīyate || kārāgṛhāt tathā rogācciṃtādermokṣamāpnuyāt | bhraṣṭakuṃḍavidhāne tu kramoyaṃ navakuṃḍake || navamaṃ caturasraṃ syāt pūrveśāna digaṃtare || kiraṇākhya mahātaṃtre || caturasraṃ yonikhaṇḍendu tryaśramvṛtta śraḍasrakaṃ(?) | padmamaṣṭāsrame teṣāṃ pūrvādī kramataḥ sthitaḥ || gautamīye || sahasre khalu hotavyo kuryāt kuṇḍaṃ karātmakaṃ | dvihastamayute tacca lakṣe home catuṣkaraṃ || ṣaṭkare vedalakṣaścāṣṭakare daśalakṣakaṃ | daśahastaṃ tu koṭyāṃ vai hastasaṃkhyāvyavasthitā || daśahastāt paraṃ kuṃḍaṃ nāsti homamahītale | koṭyāmaṣṭakaraṃ smṛtamiti vāmadakṣayordravyasya gurutvā gurutvena vodhyaṃ || ekahastamitaṃ kuṇḍaṃ lakṣe home vidhīyate | atrāpi merukta daśalakṣamitepi ājyahome laghudurvākara vīrādi home ca vodhyaṃ || tathā || muṣṭimātramidaṃ kuṇḍaṃ śatārdhe ca pracakṣyate | śatahome'ratnimātraṃ hastamātraṃ sahasrake || dvihastamayute lakṣe caturhastamudāhṛtaṃ | daśalakṣe ca ṣaṭ hastaṃ koṭyāmaṣṭakaraṃ smṛtaṃ || ekahastamite kuṇḍe lakṣamekaṃ vidhīyate | lakṣāṇāṃ daśakaṃ yāvat tāvaddhastena vardhayet || merutaṃtre || ayutāhuti homastu vidheyaḥ sthaṃḍilo parīti dakṣamāge'śaktaparaṃ || atha tallakṣaṇaṃ || śāradāyāṃ || prākprokte maṇḍapedvidvān vedikāyā vahistridhā | kṣetraṃ vibhajya madhyeṃśe pūrvādi parikalpayet || aṣṭāsvāśāsu kuṃḍāni ramyākārāṇyanukramāt | 24a) caturasraṃ yonimardhacandraṃ tryasraṃ suvartulaṃ || ṣaḍasraṃ paṃkajākāramaṣṭāsraṃ tāni nāmataḥ | ācārya kuṇḍaṃ madhye syāt gaurīpati mahendrayoḥ || kriyāsāre || vṛttaṃ vā caturasraṃ syān madhyasthānaṃ vṛṣeśayāḥ | puraṃndareśayormadhye vṛttaṃ cā caturasrakaṃ || tadācārya vinirdiṣṭamiti siddhāntaśeṣara vacanācca || atha caturasrakuṇḍaṃ || taṃtrarāje || prāk pratyak sūtramāsphālya tanmadhye cihnakalpanaṃ | taṃ tvāt tat pūrvataḥ paścādvādaśāṃgulamānataḥ || paraṃ prasṛjya tatrāpi vidadhyāccihnayugmakaṃ | prāk pratyak cihnamānena tayorevāvalaṃvataḥ || dakṣiṇottarato haṃsa pade kṛtvā tatastayoḥ | prasāryasūtraṃ tacāpi mārjayitvokta mānataḥ || tatastadagrāṇyālaṃvyamadhyacihnasya mānataḥ | kuryārddhaṃ sa pade koṇeṣvabhitesteṣu pātayet || catuṣṭayaṃ tu sūtrāṇāṃ caturasraṃ bhavet samaṃ | tasminnanyāni kuṇḍāni vadāmi tava mānataḥ || gautamīyataṃtre || pūrvāparāyataṃ sūtraṃ hastamānaṃ prasārya ca | tasyāgrayormatsyayugmaṃ kuryāt spaṣṭaṃ yathā bhavet || dvibhāgau kṛtya tatsūtraṃ pātayed dakṣiṇottaraṃ | tadagrayormatsya yugmaṃ kuryāt spaṣṭaṃ yathā bhavet || caturdikṣu catuḥsūtraṃ pātayet tatpramāṇataḥ | caturasraṃ catuḥkoṣṭaṃ bhavedati manoharaṃ || koṇasūrtraṃ dvayaṃ dadyāt pramāṇaṃ tena lakṣayet | caturasraṃ bhavet kuṃḍaṃ sarvalakṣaṇalakṣitaṃ || tathā || anena janayet sarvaṃ kuṇḍāni manuvittamaḥ || sāradāyāṃ || caturthi satyaṃgulāḍhyaṃ hastaṃ hastavido viduḥ | karturdakṣiṇa hastasya madhyamāṃguli parvaśaḥ || madhyasya dairghyamānena mānāṃgulimudīritaṃ || hastapramāṇaṃ pūrvamapyuktaṃ || hastamātrakuṃḍasya kṣetraphalaṃ dvihastādau tadvaiguṇyādi || gautamīyataṃtre || karṇasūtrapramāṇena dvihastaṃ kuṇḍamuddharet | sarvakuṇḍeṣu sarvatra vardhayedvidhinā īti || iti caturasra kuṇḍe lakṣaṇaṃ || 24b) atha yonikuṇḍalakṣaṇaṃ || taṃtrarāje || tanmadhye paṃcamāṃśena vikāśya brahmasūtrakaṃ | pūrvataḥ paścima dvandvakoṣṭayormadyadeśataḥ || tatkoṇamānena tathā bhrāmayet paścimāgrakāt | uttarāvadhi tathā dakṣiṇāvadhi priye || tanmadhya tiryak sutrāgra dvayāvaṣṭambhatastathā | vikāśita brahmasūtrāvadhi sūtradvayaṃ bhavet || yonikuṇḍamidaṃ bhadre syāccatuṣṭabhayātmaṃtra || merutaṃtre || asvatthadalasaṃkāśaṃ yonikuṃḍamudaṅmukhaṃ | prāśnānāścātra kartavyā yonī rūpāḥ sumekhalāḥ || iti yonikuṇḍalakṣaṇaṃ || athārdhacandrakuṇḍalakṣaṇaṃ || yathā || merutaṃtre || caturasrī kṛtaṃ kṣetraṃ daśadhā vibhajedvudhaḥ | ekamekaṃ tyajedaṃśamedha ūrdhaṃ ca taṃtravit || jyāsūtraṃ pātayedagre tanmānād bhrāmayet tataḥ | ardhacandranibhaṃ kuṃḍaṃ ramanīyamidaṃ bhavet || catuḥkoṇe kṣetre jinalavaka madhyasthitaguṇe vihāyordha dvayamuparitāvaccamatimān || kalāṃśenāṃśasyonitamuparitiryakkuruguṇaṃ bhramārthaṃ tanmānādapi śaśidalaṃ kuṇḍamiti tu || kiraṇākhya mahātaṃtrepi || paṃcabhāga kṛtaṃ kṣetraṃ matryāsārdhaṃ parityajet | tathottarā tribhāgasya tyaktvārdhaṃ tatsamaṃ punaḥ || kṛtvā sūtrabhramaḥ kāryo bhavet tatrārdha caṃdravat || iti ardhacandrakuṇḍalakṣaṇaṃ || atha trikoṇakuṇḍalakṣaṇam || taṃtrarāje || tasyaiva ṣaṣṭamāsaṃ tu pārśvayostu vikāśayet | pratyekaṃ paścimaṃ sūtraṃ tanmāne nātha sūtrayoḥ || vinyased brahmasūtrāntaṃ tadvayāgrāvadhi laṃvanāt || kiraṇākhya mahātaṃtrepī || paṃcabhāga kṛtaṃ kṣetraṃ dvaubhāgau vāhyato nyaset | taddvayoḥ pārśvayo tyaktvā tasmān madhyaṃ visṛjya ca || lāṃchayastena mānena ubhayoḥ kīlayorapi | tatra sūtratrayaṃ kṛtvā trikoṇaṃ vyajyate sphuṭaṃ || iti trikoṇa kuṇḍalakṣaṇaṃ || 25a) atha vṛtta kuṇḍalakṣaṃaṃ || merutaṃtre || iṣṭasya caturasrasya caturviśāṃsa kalpanā | kṛtvā tanmadhyataḥ sūryabhāga karkoṭakena ca || vṛttaṃ kuryāditi || iti vṛtta kuṇḍalakṣaṇaṃ || atha ṣaṭkoṇa kuṇḍalakṣaṇaṃ || kriyāśāre || kṣetraṃvasvaṃśakaṃ kṛtvā vahiḥ pārśvadvayāṃsakau | nyastvā tena pramāṇena madhyānnūlyaṃ yathā nyaset || koṇānyanyāni catvāri pārśvayośca dvayaṃ dvayaṃ | ṣaṭsūtrāṇi nyaset teṣu tat syāt ṣaṭkoṇa kuṇḍakaṃ || kiraṇākhya mahātaṃtre || aṣṭabhāga kṛtaṃ kṣetraṃ bhāgaikaikaṃ vahirnayet | ubhayorapi pārśvābhyāṃ tasmān madhyaṃ vigṛhya ca || lāṃchayet sarvakoṇeṣu tatra ṣaṭ sūtrapātanāt | kṛtvā tatra bhavet kuṇḍaṃ ṣaṭkoṇaṃ sphuṭalakṣaṇaṃ || iti ṣaṭkoṇa kuṇḍalakṣaṇaṃ || atha padmakuṇḍalakṣaṇaṃ || lakṣaṇasaṃgrahe || caturaśrī kṛtaṃ kṣetraṃ vibhajedaṣṭadhāṃvike | aṣṭamāṃśa pramāṇena karkaṭena tu madhyataḥ || vartulaṃ bhrāmayet seyaṃ karṇikākeśarātpunaḥ | aṣṭamāṃśa dvaye naiva madhyato vartulaṃ bhavet || tṛtīyanāṣṭamāṃsena patrāṇā madhyatūrmatā | caturthe nāgabhūkṣetraṃ vyāsatulyena ca bhramāt || caturviṃśatidhāmūktā brahmasūtraṃ varānane | tasyaikaṃ bhāgamādāya bhaktyā ṣoḍaśadhā punaḥ || paṃcabhiḥ ṣoḍaśairdbhāgai nyūnaṃ paṃcamamaṣṭamaṃ | bhāgamādāya tadvāhye paṃcamaṃ maṃḍale śive || madhyato bhrāmayet sarvaiḥ patrāṇāmagrabhūrmatā | śākrokta vidhinā devi tataḥ padmaṃ samālikhet || vāhyavṛttāntarālaṃ yattanmānaṃ kesarāgrataḥ | tanmānaṃ karkaṭaṃ kṛtvā keśarāgre vidhāya ca || gurupadiṣṭamārgeṇa ṣoḍaśārdhe niśākarān | likhitvā kṛta hastena patrāgrāṇi samālikhet || karṇikā vyāsamānena parityajya taduccatāṃ | nikhanedavaśiṣṭaṃ tu keśarāṇāṃ ca maṇḍalaṃ || khanedaṃ tastadākāraṃ || kurvanyatra bhuvaṃ khanet || patrākāraṃ yathā saṃmyajāyate parameśvari || merutaṃtre || punaḥ sārdha tribhāgairdvitīyakaṃ || 25b) digvidik cāṃtarāle ca sūtrāṃṇyaṣṭa prapātayet | tatottaravṛttalekhāyā īśasūtrāgrasūtrakaḥ || lekhānayedvāhyavṛtta pūrvasūtrasya mūrdhani | tato dakṣiṇa rekhāyā maṃtarvṛttasya mūrdhani || tayānayed dalaṃ tatsyādevamastaudalāni ca | aṃśavyāsārdhakenāpi yadvṛttaṃ sā tu karṇikā || tataḥ ṣaḍaṃśavyāsārdha vṛtte tatkesarāṇi ca | vyāsa ṣaṣṭhāṃśamānodhvā karṇikā keśarāṇi ca || gurūkta yuktyā nikhanedyathā padmā kṛtirbhavet || padmā kṛtiṃ prakurvīteti || iti padmakuṇḍalakṣaṇaṃ || athāṣṭakoṇakuṇḍalakṣaṇaṃ || kuṇḍeṣṭāmre madhyasūtraṃ caturviṃśatidhā bhajet | ekatridaśamāṃśādyadvyaṃśavṛddhyā ca vartulaṃ || tanmadhye dikṣvaṣṭa sūtradānādaṣṭāmrakaṃ samaṃ || merutaṃtre || atheṣṭa caturaśrasya vyāsaḥ svadvādaśāṃśayuk | tenaiva bhrāmayed vṛttaṃ cihnānyatradigaṣṭake || kramānyasyet taduparibhujān dadyāt samāniti | aṣṭāsraṃ jāyate kuṇḍaṃ tadvat kaṇṭhaśca mekhalā || iti aṣṭakoṇa kuṇḍalakṣaṇaṃ || vāmināṃ viśeṣo vakṣyate || tāṃtre dīkṣādau navakuṇḍavidhānaṃ tulyaṃ || etāvat kuṇḍakaraṇā śaktastu caturaśra kuṇḍāni vṛtta kuṇḍānyeva vā sarvatra kuryāt || kuṇḍāni caturasrāni vṛtta nānā kṛtī nivetyāmnāya harasyasya || śastāni tāni vṛttāni caturasrāṇi vā sadeti somaśaṃbhoścāpi vacanāt || merutaṃtrepyuktamagrataḥ || madhyamastu paṃcakuṃḍī pakṣaḥ ekakuṇḍakaraṇapakṣastu kaniṣṭaḥ || navapaṃcāthavaikaṃ vā kartavyaṃ lakṣaṇānvitamityāmnāya rahasya vacanāt || tanniveśanamapi tatraivoktaṃ || jñānaratnāvalyāmapi || dikṣu vedāmra vṛttāni paṃcamaṃ tvīśagocaramiti || nāradīye tu || yatropadiśyate kuṇḍa catuṣkaṃ tatra karmani | vedāsramardhacandraṃ ca vṛttaṃ padmanibhaṃ tathā || kuryāt kuṇḍāni catvāri prāgādiṣu vicakṣaṇaḥ | paṃcamaṃ kārayet kuṇḍamīśadiggocaraṃ dvijetyuktaṃ || merutaṃtre || khyātānyetāni kuṇḍāni tāṃtrikasmārtakarmaṇi | anādhikānyakaṃṭhāniviyonīti śrutirite || aṣṭāśaktau tu catvāri dikṣu kuṇḍāni tāṃtrike | 26a) tadaśaktāvekameva caturasraṃ prakalpayet || vidhāne yaṃ kuṇḍānāmīśāna paṃcamaṃ bhavet || tathā ca ratnāvalyāmeva eka kuṇḍe pakṣe niveśana muktamāmrāryaiḥ | atha vā śiṣṭa kuṇḍamuttarasyāṃ pratidadhyā caturasramekameveti || merutaṃtrepi || ācāryakuṇḍaṃ navamaṃ caturasraṃ tu vaidike | iti merūktaṃ tu vaidike || navamamiti navakuṇḍapakṣe || vāme tu merutaṃtre || śaktyā upāsane vāme pathyekaṃ yāni kuṇḍakaṃ || somaśaṃbhunā tu || ekaṃ vā śivakāṣṭhāyāṃ pratīcyāṃ kārayed budha ityuktaṃ || etacca kuṇḍaṃ caturasraṃ vṛttaṃ vā kāryaṃ || taduktaṃ kriyāsāre || caturaśraṃ bhavet kuṇḍaṃ vṛttaṃ kuṇḍamathāpi vā || sthirārcane carācāryā nitye havana karmaṇīti || piṃgalāmatepi || kuṇḍamekakaraṃ vṛttaṃ mekhalā kaṇṭhanābhimat || nityakarmaṇi dīkṣāyāṃ śāntau puṣṭaumataṃ śubhamiti || dakṣe caturasrameva sarvāśaktau vāme yoni kuṇḍameva || atha kuṇḍa niṣiddhāni || taduktaṃ merutaṃtre || anekadoṣadaṃ kuṇḍa mānaṃ nyunādhikaṃ yadi | tasmāt saṃmyak parīkṣyedaṃ kartavyaṃ śubhamicchatā || khātādhike bhaved rogī hīne dhenu dhanakṣaya | brahmakuṇḍe tu saṃtāpo maranachinnamekhale || mekhalā rahite śoko tyadhike vitta saṃkṣayaḥ | bhāryā vināśakaṃ kuṇḍaṃ proktaṃ yonyā vinā kṛtaṃ || apatyadhvaṃsanaṃ proktaṃ kuṇḍaṃ yatkaṃṭhavarjitaṃ | śṛṃgārarahitaṃ yacca kuṇḍaṃ jarjaramekhalaṃ || yajamāna vināśāya proccāṭaḥ sphuṭite bhavet | sūtrādhike suhṛdveṣaḥ sūtrahīne daridratā || anāle jaṭhare rogaḥ chidre kuṇḍetva vācyatā | yathokta kuṇḍepyutyātā devaṃ jāte phalaṃ tvidaṃ || atha kuṇḍānāṃ khātaṃ || merutaṃtre || yāvān kuṇḍasya vistāraḥ khananaṃ tāvadevahi | yāvat kuṇḍamiheṣṭaṃ syāt tāvad diktādhane kṛte || śāradāyāmapi || yāvān kuṃḍasya vistāraḥ khananaṃ tāvadīritaṃ || 26b) merutaṃtre || caturasraṃ catuḥkoṣṭaṃ sūtraiḥ kṛtvā yathā purā | hastamānena tanmadhye tāvannimnāyataṃ khanet || gaṇeśvara vimarṣiṇāṃ || caturviṃśāṃgulāyāmaṃ tāvat khāta samanvitaṃ || māheśvarataṃtre || hastamātraṃ khanet tiryagūrdhaṃ mekhalayāsaheti || atha ca || vyāsākhātaḥ paraḥ prokto nimnaṃ tithyaṃgulena tviti viśvakarmaṇi | kuṇḍaṃjināṃgulaistiryagūrdhaṃ mekhalayā saheti prathama taṃtre || siddhāntaśekharepi || khātaṃ kuṇḍapramāṇaṃ syādūrdhaṃ mekhalayā saheti svalpatara homaviṣayaṃ sukumāramālatyādi puṣpa homaviṣayaṃ voddhavyaṃ || gautamīye || tataḥ kuṇḍaṃ khanenmaṃtrī yathā śāstravidhānataḥ | tyaktvā sarpasya gātraṃ ca śirodeśaṃ prayatnataḥ || sarpaśiro jñānaṃ yathā || vāstu pramāṇena tu gātrakena vāmena śetekhalu nityakālaṃ | tribhistumāsaiḥ parivṛtya bhūmautaṃ vāstu nāgaṃ pravadaṃti siddhāḥ || bhādrādike vāsavadi śirāsyānmārgādikeṣu triṣu yāmya mūrdhā | pratyak śirāsyāt khalu phālguṇādau jyeṣṭādi kauvera śirāḥ sa nāgaḥ || śiroghāṭe bhavet mṛtyuḥ piṇḍeṣu piṇḍaghāṭanaṃ | pucche tu duḥkhasaṃbhūtaṃ kroḍe sarvārtha sādhanamiti || atha kaṃṭhamānaṃ || mahākapila paṃcarātre || caturviṃśati bhāgena kaṃṭho vai parikīrtitaḥ | khātā dvā bhyāṃgulaḥ kaṃṭhaḥ sarvakuṇḍeṣvayaṃ vidhiḥ || caturviṃśatisaṃbhāgamaṃgulaṃ parikalpayet || merutaṃtre || ekahastasya yaḥ karṇo bhujāstetu varadvaye | dvihastatya tu karṇaḥ syā trihasta bhujasaṃmitiḥ || caturhastādikepyevaṃ kaṃṭhaḥ sarvatra bhū samaḥ || atha mekhalā || piṃgalāmate || khātādekāṃgulaṃ muktvā mekhalānāṃ sthitirbhavet || merutaṃtre || jinabhāga samastasya vahiḥ kāryāstu mekhalāḥ || śāradāyāṃ || kuṇḍānāṃ yādṛśaṃ rūpaṃ mekhalānāṃ ca tādṛśaṃ || 27a) vāyavīya saṃhitāyāṃ || mekhalānāṃ trayaṃ vāpi dvayamekamathāpi vā || merutaṃtre || athādau caturaśrasya vahiḥ syāt vidhirucyate | nābhi yoni samāyuktaṃ śreṣṭaṃ kuṇḍaṃ trimekhalaṃ || dvimekhalaṃ tu śūdrāṇāṃ saṃkarāṇāṃ kumekhalaṃ || kriyāsāre || nābhi yoni samāyuktaṃ kuṇḍaṃ śreṣṭaṃ trimekhalaṃ | kuṃḍaṃ dvimekhalaṃ madhyaṃ nīcaṃ syādekamekhalaṃ || viśeṣa ukto merutaṃtre || ṣaṭ vāṇāddhi vahni netramitāḥ syūḥ paṃcamekhalāḥ | dharmabhede jātibhede cācāryajamānayoḥ || ṣaṣṭāṃśenāṣṭamāṃśena mekhalā dvitayaṃ mataṃ | kaulike vāmamārge ca vauddhe jaine ca śāvare || iti tu spaṣṭamevoktaṃ || somaśaṃbhau || trimekhalaṃ dvije kuṇḍaṃ kṣatriyasya dvimekhalaṃ | mekhalaikā tu veśyasye tyuktaṃ tathāpi mekhalā | rahite śoka iti nindā śravanāt saṃkarāṇāṃ kumekhalamiti anādhikāṇyaṃ kaṃṭhāni viyonīti śrutīrite ityukta tvāt sa mekhalamiti prabhāsati || tatraiva || kuṃḍānāṃ yaścaturviṃśo bhāgaḥ soṃgulasaṃjñakaḥ | vibhajyānena kartavyā mekhalā kaṃṭhanābhayaḥ || mahākapila paṃcarātre || kuṇḍa ṣaḍbhāgikā tvād yā dvitīyāṣṭāṃśakā smṛtā || tṛtīyā dvādaśāṃ sāsyāditi || merutaṃtre || dvādaśāṃgula vistārā dyotsādhāccaturaṃgulā | tadurdhamaparādīrghāṣṭāṃgulā tāvaduccatā || caturbhiraṃgulairdīrghā tāvaduccātadūrdhataḥ || yoginī hṛdaye || mekhalāḥ śṛṇu me devi hastādiṣu viśeṣataḥ | ṣaṭbhāgārkāṃśamaṃ bhāgairmitāḥ syurgopitāḥ śubhāḥ || taṃtrāṃtare || yā yātu mekhalā pūrvā sā sā bhūmirudāhṛdā || atra vāhyamārabhya pūrvatvaṃ vodhyaṃ || kriyāsāre || pradhāna mekhalotsedha sūktamatra navāṃgulaṃ | tadvāhya mekhalotsedhaṃ paṃcāgulamiti smṛtaṃ || tadvāhya mekhalot sedhamaṃgula dvitayaṃ kramāt | catustri dvyaṃgulā vyāsā mekhalā tritayasya tu || 27b) atroccatoktirmūlabhūmimavadhīkṛtya || lakṣaṇasaṃgrahe || prathamā dvyaṃgulāyāmā unnatā sā navāṃgulaiḥ | madhyamā tryaṃgulā vāhya tṛtīyā tu yamāṃgulaiḥ || yat tu satva pūrvakāṃgula vismṛtāḥ kramād dvādaśāṣṭa caturlaṃgulocchritā | sarvatoṃgula catuṣka vistṛtā mekhalāḥ sakalasiddhidāmatāḥ || ityācāryairuktaṃ tat phalaviśeṣaparaṃ ataeva pathamā mekhalā tatra dvādaśāṃgula vistṛtā || caturbhiraṃgulaistasyāśconnatiśca samaṃ tataḥ | tasyāścāparivapraḥsyāccaturaṃgulasūtrataḥ || aṣṭābhiraṃgulaiḥ samyak vistīrṇāstu samaṃ tataḥ | asyopari punaḥ kāryo vapuḥ sopi tṛtīyakaḥ || caturaṃgulavistīrṇaścottannataśca tathā vidha iti vasiṣṭa saṃhitāyāmapi tathaiva || yacca vyāse caturviṃśatidhā vibhājite tisraścatustrīkṣaṇa bhāgavistṛtāḥ || samaṃ tataḥ kaṃṭhavahistu mekhalā navarturāmāṃśakartuṃgatā matāḥ || vistāra tulyonnata yastu kaiściduktā imāḥ kena cidarkabhāgaiḥ || ādyoccatoktā parayostu nāgavedāṃśamānā vidadhe krameṇeti vājapeyibhiruktaṃ tat tu pramāṇābhāvādupekṣaṇīyaṃ || paṃcamekhalapakṣe tanmānamuktaṃ lakṣaṇa saṃgrahe merutaṃtrepi || mekhalāḥ paṃca vai kāryāḥ ṣaṭ paṃcābdhi tripakṣakaiḥ || siddhāṃtaseṣarepi || ṣaṭvāṇābdhi vahninetramitāḥ syūḥ paṃcamekhalāḥ || dvimekhalā pakṣe taṃtrāṃtare || ṣaṣṭāṃśenāṣṭamāṃśena mekhalā dvitayaṃ mataṃ || ekamekhalā pakṣe piṃgalāmate || ekāṣaḍaṃgulātsedha vistārā mekhalā matāḥ || mahākapila paṃcarātrepi || sā caturthyāṃśa vistārā mekhalaikātha vā smṛtā || prathamataṃtrepi || kaṃṭhā guṇādvahiḥ kāryā mekhalaikā ṣaḍaṃgulā || siddhāṃtaśeṣarepi || kuṇḍānāṃ mekhalāṃ kuryādekāṃ vai ṣaḍbhiraṃgulaiḥ || kiraṇākhya mahātaṃtre || trimekhalaṃ bhavet kuṇḍe ekamekhalakaṃpi vā | 28a) muṣṭimātrasya kuṇḍasya mekhalāyāṃ pala dvayāt || mekhalā dvitayaṃ kāryaṃ aṃgulārdhāṃgulaṃ kramāt | ratnimātrasya kuṇḍasya nemiḥ syādaṃgulaistribhiḥ || pūrvānami dvayaṃ cāsya dvyaṃgulāṃgulataḥ kramāt | hastamātrasya kuṇḍasya nemiḥ syāccaturaṃgulā || asya nemi dvayaṃ kāryaṃ tryaṃgulaṃ dvyaṃgulaṃ kramāt | kuṇḍasya dvikarasyāsya pūrvanemiḥ ṣaḍāṅgulā || anyāṅguli catuṣkeṇa tṛtīyāyāṃgulaistribhiḥ | caturhastasya kuṇḍasya pūrvanemyaṅguleṣṭakā || ṣaḍbhirasyāṅgulaiḥ kāryā caturbhiraparāṅgulaiḥ | kartavyā mekhalā pūrva ṣaḍ hastā svadaśāṃgulā || aṃgulairaṣṭabhiścānyā tṛtīyā ṣaḍbhiraṅgulaiḥ | aṣṭahastasya yā pūrvā mekhalā dvādaśāṃgulā || daśāṃgulā dvitīyā yā tṛtīyoṣṭāṃgulā matā | kuṇḍasya yādṛśaṃ rūpaṃ mekhalā syāt tathā bhavet || atha mekhalā phalaṃ gautamīye || sātvikī mekhalā pūrvā dvitīyā rājasī smṛtā | tṛtīyā tāmasī jñeyā ityuktaṃ kuṇḍalakṣaṇaṃ || atha yoniḥ || śāradāyāṃ || heturagre yonirāsāmuparyaśvattha patravat || somaśaṃbhau || tāsāmupari yoniḥ syān madhye'śvatha dalākṛtiḥ || gautamīye || prathame mekhale yoniṃ kuṇḍoṣṭīṃ hoturaragrataḥ || merutaṃtre || aśvatthadalasaṃkāśaṃ yonikuṇḍamudaṅmukhaṃ || svāyaṃbhuve || prāgagni yāmya kuṃḍānāṃ proktā yonirudaṅmukhā | pūrvāmukhāḥ smṛtāḥ śeṣā yathā śobhaṃ vyavasthitā || merutaṃtre || prāgagnī yāmya kuṃḍānāṃ proktā yonirudaṅmukhī || śeṣāḥ pūrvamukhā iti || trailokyasārepi || dakṣiṇasthā pūrvayāmye jalasthā paścimottare | navamasthāpi kuṇḍasya yonirdakṣadalasthitā || svāyaṃbhuve || mekhalā madhyato yoniḥ kuṃḍārdhā tryaṃśa vistṛtā | aṃguṣṭamānoṣṭa kaṃṭhā kāryāśvastha dalākṛtiḥ || merutaṃtre || dairghyāt sūryāṃgulā yoniṃ tryaṃśonā vistareṇa tu | ekāṃgulocchritā sotu praviṣṭābhyaṃtare tathā || siddhāntaseṣarepi || dīrghārka parvabhiryonirvistāreṇāṣṭakāṃgulā || unnatirvyaṃgule nāsyāḥ || prayogasārepi || tribhāgāṃ madhyato yoni māyā me dvādaśāṅgulāṃ | dvādaśāṃśocchritāṃ kuryāt kiṃcit kuṇḍaniveśinīṃ || evaṃ ca || muṣṭya ratnaika hastānāṃ kuṃḍānāṃ yonirīritā || 28b) śāradāyāṃ || ṣaṭcaturdvyaṃgulā yāma vistāronnati śālinī || kriyāsārepi || tat ṣaḍaṃgula māyā saṃvistāraṃ caturaṃgulamiti vacana dvayaṃ caika mekhala pakṣe iti rāghavabhaṭṭāḥ || vastutaḥ ṣaṭcaturdvyaṃguleti samuccita mevā yāmādiṣvanveti || taduktaṃ paṃcarātre || arkāṃgulocchrayo yoniṃ vidadhyāttāvadāyatāṃ || anyatrāpi || utsedhāyāmatatulyā yoniḥ syād dvādaśāṃgulā | idaṃ vasiṣṭa saṃhitādyukta sthūla mekhalā pakṣe || nāradīye tu || kuṃḍa tryaṃśena vistārā yonirucchrāyātoṃgulā || kuṃḍārdhena tu dīrghāsyādityekāṃgulatoccatā uktā || piṃgalāmatepi || vistāroṣṭāṃgulo yonerucchrāyoṃgulasaṃmitaḥ | aṣṭāṃgulavistāratvaṃ cādibhāge saṃkucitatvāt || merutaṃtre || ekāṃgulocchritā sā tu praviṣṭābhyaṃtare tathā | kuṃbhadvaye samāyuktā cāśvattha dalavanmatā || iti trailokyasārepi || vāyavīya saṃhitāyāmapi || mekhalā madhyataḥ kuryāt paścime dakṣiṇepi vā | śobhanāṃ madhyataḥ kiṃcin nimnāmunmulikāṃśanaiḥ || agreṇa kuṃḍābhimukhī kiṃcidutsṛṣṭamekhalāṃ || śāradāyāṃ || ekāṃgulaṃ tu yonyagraṃ kuryādīṣa dadhomukhaṃ | atraikāṃśena vistāronnati śālinī yonyupari parito nemirapi kāryā || taduktaṃ rāmavājapeyinā || kuṃḍavyāsadalāyatāthavitatā tryaṃśena tuṃgā caturviṃśāṃśena ca tāvatā paridhinā yoniḥ samaṃtādyutā || tāvanmāna nijāgrakeṇaviśatī kuṃḍāṃtareṃtarvilāsādho vṛttadala dvayena rucirāvāśvattha patrā kṛtirityantarvileti yathāsrūci ghṛtadhāraṇārthaṃ vilamevaṃ vilavatītyarthaḥ || adho vṛtteti mūlabhāge kumbhākāra vṛttārdha dvaya yutetyarthaḥ || merutaṃtre || yonikuṇḍe yoniṃ ca varjayet || gautamīye || ekāṃgulantu yonyagraṃ kuryādīṣadadho mukhaṃ | ekaikāṅgulito yoniṃ kuṇḍeṣvenyeṣu vardhayet || yavadvaya pramāṇena yonyagrāmapi vardhayet | muṣṭyaratnaikakuṇḍānāṃ kramāt ṣaṭ caturdvyaṃgulāyāmavistārādya vadhyeyaṃ || athanālaṃ || śāradāyāṃ || 29a) sthalādārabhyanālaṃ syādyonyā madhye sa raṃdhrake || paṃcarātrepi || sthalādārabhyanālaṃ syād vāhyamekhalayā samaṃ || gautamīye || sthalādārabhyanālaṃ syāt sarandhraṃ yonimadhyataḥ || sūkṣmāgraṃ sthūlamūlaṃ ca sarandhraṃ nālamiṣyate | yonyā madhye vilaṃ kuryāt tadāhya grāhi saṃjñakaṃ || madhyato madhyaparyantamityarthaḥ || merutaṃtre || tāvaddīrghaṃ tathoccaṃ ca nālaṃ tanmadhyato nayet | tāvaditi mekhalā samānaṃ || prayogasāre tu || yonyāḥ paścimato nāla māyā me caturaṃgulaṃ | tridvekāṃgulavistāraṃ kramā nyūnāyamiṣyata ityuktaṃ || caturaṃgulotsedha vistārā vāhye mekhalā saṃlagnā caturaśra nālamūlavediḥ kāryeti saṃpradāyaḥ || athanābhilakṣaṇaṃ || śāradāyāṃ || kuṃḍānāṃ kalpayedantannābhimaṃvujasaṃnibhaṃ | tatkuṃḍānu rūpaṃ vā mānamasya nigadyate || muṣṭyaratryaika hastānāṃ nābhirutsedhatā mataḥ | netravedāṃgulopetā kuṇḍeṣvanyeṣu vardhayet || yavadvaya krameṇaiva nābhiṃ pṛthagudāradhīḥ | kuṇḍārkāṃśastuṃ gatāyāṃ dvinighnaḥ savyāsasyāddhīmatā kalpanīyaḥ || śāradāyāṃ tvalyāṃtara tvāt sthūla hṛṣṭyoktaṃ || kiraṇākhyataṃtre || kuṇḍamadhyagatānābhiḥ kartavyā mekhalānugā | aśvattha patravat kāryā vistāroṣṭāṃgulā matāḥ || dvādaśāṃgula dīrghā tu tadaṣṭāṃgula vistṛtā | śeṣānāṃ aṃgulā vṛddhirvistārāyāmato hitā || śāradāyāṃ || ajvakuṇḍe nābhi varjayet || yathā || nityanaimittikaṃ homaṃ sthaṃḍile vā samācaret | aṃguṣṭhotsedhasaṃyuktaṃ caturasraṃ samaṃ tataḥ || candrapīṭhe tu || trirasraṃ caturasraṃ ca vitastyucchrāyasaṃmitaṃ | sikatyādyairvidhātavyaṃ sthaṃḍilaṃ hastamātakaṃ || dviraṃgulocchrito vapraḥ prathamaḥ parikīrtitaḥ | dvyaṃgulocchrāyasaṃyuktāṃ vaprabhūmimathopari || dvyaṃgulastatravistāraḥ sarveṣāṃ kathito vudhaiḥ | homādhikye tatraiva || sārdhā dviguṇitā vāpi karaṇī sthaṃḍilaṃ tayetyuktaṃ || atha śruglakṣaṇaṃ || śāradāyāṃ || prakalpayet sruvaṃ yoge vakṣyamāṇe na vartmanā | śrīparṇīśiṃśapākṣīrasyākhiṣvekatamaṃ guruḥ || 29b) gṛhītvā vibhajeddhastamātraṃ ṣaṭtriṃśatā punaḥ | viṃśatyaṃśairbhaved daṃḍo vedistairaṣṭabhirbhavet || ekāṃśenamitaḥ kaṇṭhaḥ saptabhāgamitaṃ mukhaṃ | vedī tryaṃśena vistāraḥ kaṇṭhasya parikīrtitaḥ || atra kaṇṭhasamānaṃ syāt mukhe mārgaṃ prakalpayet | kaniṣṭāṃgulimānena sarpiṣo nirgamāya ca || vedimadhye vidhātavyā bhāgenaikena karṇikā | vidadhīta vahistasyā ekāṃśenābhito'vaṭaṃ || tasya khātaṃ tribhirbhāgairvṛttamardhāṃśato vahiḥ | aṃśenaikena parito dalāni parikalpayet || mekhalāmukhavedyoḥ syānnemirardhāṃśamānataḥ | daṃḍamūlāgrayoḥ kuṃbhau guṇavedāṃgulaiḥ kramāt || daṃḍīyugaṃ yamāṃśaiḥ syād daṃḍasyānāha īritaḥ | ṣadbhiraṃśaiḥ pṛṣṭabhāgo vedyāḥ kūrmā kṛtirbhavet || haṃsasya hastino vāpi pātriṇo vālikhenmukhaṃ | mukhasya pṛṣṭhabhāge tu saṃproktaṃ lakṣaṇaṃ srucaḥ || śrīparṇīgaṃbhārīkṣīraśākhinaḥ aśvatthāḍumvaravaṭaplakṣāḥ || phetkāriṇītaṃtre || kāraskareṇāmalakī palāśakhadirairapi | sūvarṇarūpya tāmrairvā ayobhirapi kārayet || vāyavīyasaṃhitāyāṃ || srūksrūvau taijasau grāhyau na kāṃsyāya sasīsakau | yajñādārumayo vāpi tāṃtrikau śilpisaṃmatau || parṇe vā brahmavṛkṣāderachidre madhya ucchrite | atrāyase vidhi niṣedhau krūrasaumya karma viṣayau || taduktaṃ tatrāṃtare || sauvarṇau srūksrūvau syātāṃ saumyakarmaṇi sarvataḥ | bhavetāmāyasāvetau staṃbhanādiṣu karmasu || anyatrāpi || tadalābhe palāśasya parṇābhyāṃ hūyate haviḥ || vasiṣṭasaṃhitāmapi || palāśapatre niśchidre rucire srūksrūvau matau | vidadhyādvāśvatthapatre saṃkṣipte homakarmaṇi || hastamātramiti vāhumātramityarthā || srūvaṃ vāhū pramāṇena homārthaṃ vidadhīta vai || ityagasti saṃhitā vacaṇāt || ṣaṭtriṃśadaṃgulā sruk syāditi phetkāriṇī vacanācca || vedī tryaṃśena vaidī tṛtīyabhāgena natvaṃśatrayeṇa vai dīpadavaiyarthyāpatteḥ || atra dalānāṃ khananaṃ nāsti pramāṇābhāvāt || mūlāgrayoḥ kārayed dvau kuṃbhau cāti manoharāviti maṃtramuktāvalī vacanāt || śrucamadhi kṛtyaiva maṃtramuktāvalyāṃ || 30a) kaṃṭhādhaḥ kārayenmārgaṃ vidvānājyasya nirgame | vedhaṃ ca mukhataḥ kuryāt taptalohaśalākayā || vasiṣṭhasaṃhitāyāṃ || śuṣiraṃ kaṃṭhadeśe syād viśedyācca kanīyasī || atha śruvalakṣaṇaṃ || śāradāyāṃ || śruvaścaturviṃśatibhirbhāgairāracayet sruvaṃ | dvāviṃśatyā daṇḍamānamaṃśairetasya kīrtitaṃ || caturbhiraṃśairānāhaḥ karṣājyagrāhita sthitaḥ | aṃśa dvayena nikhanetyaṃke mṛga padā kṛtiḥ || daṇḍamūlāgrayorgaṃḍi bhavet kaṃkaṇabhūṣitā || sruvasya vidhirāṣyāta iti || atha dīkṣāvidhiḥ || merutaṃtre || śrīdevyuvāca || vāmamārge kathaṃ dīkṣā dakṣīṇe ca kathaṃ bhavet | kiṃ tatrāvaśyakaṃ keṣāmiti me nirṇayaṃ vada || śrī īśvara uvāca || śṛṇu devī pravakṣyāmi sarvataṃtreṣu gopitaṃ | dīkṣāvidhiṃ paṃcavidhaṃ tadrājñāmuttamottamaṃ || uttamaṃ mahadāḍhyānāṃ sāmānyānāṃ tu madhyamaṃ | brāhmaṇā nāmalyamuktaṃ yatīnāmati cālyakaṃ || tasmādādau pravakṣyāmi tubhyaṃ yaccotamottamaṃ | yasmiṃnāti cottamādi bhedānāṃ viṣayā bhavet || tatrādau maṇḍapaṃ kuryāduttamottama karmaṇi || maṇḍapa lakṣaṇamuktaṃ || sāradāyāṃ || caturvidhā sāsaṃdiṣṭā kriyāvatyādi bhedataḥ | kriyāvatī varṇamayī kalātmāvedhamapyapi || tāḥ krame naiva kathyaṃte taṃtresmin saṃpadā vahāḥ | deśiko vidhivat snātvā kṛtvā yaurvāhnikīḥ kriyāḥ || yāyādalaṃ kṛto maunī yāgārthaṃ yāgamaṃḍapaṃ || merutaṃtre || dīkṣādināt pūrvadine prātaḥ kṛtyaṃ nivartya ca | samalaṃkṛtya dehaṃ svaṃ svagṛhe pūjanaṃ caret || gaṇeśasya vidhānena puṇyāhaṃ vācayet tataḥ | nāṃdī mukhāṃstarpayitvā paṃcavādya puraḥsaraṃ || yathokta kṛta saṃbhāro gacched guru gṛhaṃ prati || gautamīye || śiṣyaḥ snānaḥ suveśaśca sarvadravyasamanvitaḥ | ācāryaṃ vṛṇuyād bhaktyā vastrālaṃkārabhūṣaṇaiḥ || kūryānnāṃdīmukhaṃ śrāddhaṃ brāhmaṇān paritoṣayet | gobhūhiraṇya vastrādyaistoṣayedgurumātmanaḥ || 30a) yathā dadāti saṃtuṣṭaḥ prasanno varado manuṃ || tathā || ṛtvijaṃ vṛṇuyāt tatra daśapaṃca dvayaṃ tathā || yāmale || tata ācamanaṃ kṛtvā śiṣyopi vijitendriyaḥ | ājanma pāpanāśārthamutsṛjet tilakāṃcanaṃ || merutaṃtre || ācārya ṛtvigvaraṇaṃ saṃbhāro daśadhā mataḥ | śrīparṇī vṛkṣapīṭhāni hastamānāni mānataḥ || aṣṭāṃgulasamucchrāya sahitāni samāni ca | saptaviṃśati darbhāṇāṃ veṇyagre graṃthabhūṣitāḥ || viṣṭarāḥ sarvayajñeṣu lakṣaṇaṃ parikīrtitaṃ | sītoṣṇodaka saṃbhūtāḥ pādyārthe tāmra gaṃḍūkāḥ || śaṃkhā arghyapradānāya gaṃdhapuṣpa jalānvitāḥ | sutāmrasyakamaṃ ulva ācamyodakapūritāḥ || te yutā madhuparkārthaṃ kāṃsyā dadhyādi pūritāḥ | mahadarghyāṇi vastrāṇi mudrikādyaṃ subhūṣaṇaṃ || mayūrapatra chatrāṇi coṣṇīṣāṇi samāharet | pādukāścāharet tatra carmābharaṇabhūṣitāḥ || kṛtvai tatphalamāpnoti mahāyajñārhaṇopamaṃ | anyebhyo madhuparkasya viprebhyaḥ pūjanaṃ smṛtaṃ || bhaktyā tadviguṇaṃ dadyādācāryāya subhaktimān | anyairdvijaiḥ samaṃ yatra deśikasya prapūjanaṃ || tasmin yajñe phalaṃ svalpa manaḥ vṛṣṭau yathākṣiteḥ | evaṃ guru gṛhaṃ gatvā praṇamya gurupādukāṃ || datvā varaṇasāmagrīṃ saṃkalpya vṛṇuyādguruṃ | uccāryāmuka maṃtrasya grahaṇāya dvijottama || gurutveneti saṃbhāṣya tvāmahaṃ ca tato vṛṇe | ityuktvā vṛṇuyācchiṣyo vṛtosmīti tato guruḥ || yathocitaṃ guroḥ karma kuruṣveti vadechiśuḥ | karavāṇīti coccārya gurorevāhvayā tataḥ || brāhmaṇān vṛṇuyād daṣṭau vedavedāṃga pāragān | taddevatopāśakāṃśca ṛtvitkenātha vā yadā || catvāri kuṃḍāni tadā catvāro ṛtvijaḥ smṛtāḥ | tataḥ śiṣyeṇa sahito yāyādyāga gṛhaṃ guruḥ || upaviśya ca tadvāre parīkṣāmārabhet tataḥ || praśastoyaṃ vidhiḥ || śāradāyāṃ || gurumupakramya || ācamya vidhinā tatra sāmānyārghaṃ vidhāya ca | dvāramastrāṃvubhiḥ prokṣya dvārapūjāṃ samācaret || snānasaṃdhyā tarpaṇa dvārapūjādikaṃ nityārcana paṭale vakṣyate || 31a) tathā || kiṃcit spṛśan vāmaśākhāṃ dehalīṃ laṃghayed guruḥ | aṃgaṃ saṃkocayaṃnnaṃtaḥ praviśed dakṣiṇāṃ ghṛṇāḥ || merutaṃtre || aṃgaṃ saṃkocya kiṃcit tu śīkhāṃ vāmagatāṃ spṛśan | utsāritānāṃ vighnānāṃ dadanvartma tu dakṣiṇe || pādena dakṣiṇe nātha praviśed yāgamaṃḍapaṃ | vāmamārge'tha vā śākte vāmapāda puraḥsaraṃ || śāradāyāṃ || nair-ṛtyāṃ caiva vāstvīśaṃ brahmāṇaṃ ca samarcayet | paṃcagavyārghatoyābhyāṃ prokṣayed yāgamaṃḍapaṃ || merutaṃtre || brahmāṇaṃ vāstvadhīśaṃ ca nai-ṛtyāṃ diśi pūjayet | arghyāṃvunā ca gavyena yāgasthāne susiṃcite || śāradāyāṃ || catuḥpathāṃtāṃ tacchuddhiṃ vidadhyādvīcakṣaṇādibhiḥ | vīkṣaṇaṃ mūlamaṃtreṇa smareṇa prokṣaṇaṃ mataṃ || tenaiva tāḍanaṃ kuryād varmaṇābhyukṣaṇaṃ mataṃ | caṃdanāgurukarpūrairdhūpayedaṃtaraṃ sudhīḥ || vikīrānvikiret tatra saptajaptān śarāṇunā | lālacaṃdana siddhārtha bhasmadurvāṃkurākṣatāḥ || vikirā iti saṃdiṣṭāḥ sarvavighnaughanāśakāḥ | astra japtena darbhānāṃ muṣṭināmārjayeccatān || īśasya diśi varddhanyā āsanāya prakalpayet || merutaṃtre || vīkṣaṇādyai tataḥ śuddhiṃ caturdvārāṃ samācaret | saṃvīkṣya mūlamanunā hyastreṇa prokṣayet tataḥ || kuryāt tāḍanamastreṇa kavacenāva secayet | śrīkhaṇḍā gurucaṃdraiśca dhūpitestreṇa saptadhā || japtāṃ caṃdana siddhārtha dūrvābhasmākṣatān kuśān | salājānvikirenmaṃtrī pratyuhaghnāhni maṃḍape || mārjaye daṇḍa maṃtreṇa tānmaṃtrī darbhamuṣṭinā | āsanāya tu vardhanye iśāne sthāpayeccatān || puṇyāhaṃ vācayitvātha viprān saṃtoṣya yatnataḥ || somasaṃbhau tu || vikirān śuddha lājān vā saptaśāstrābhi maṃtritān | astrāṃvu prokṣitā metān kavacenāvaguṃṭhitān || nānā praharaṇā kārān vighnaugha vinivārakān | darbhāṇāṃ tālamānena kṛtāḥ ṣaṭtriṃśatādalaiḥ || saptajaptāṃśi cāstreṇa muṣṭiṃ vodhayasattametyuktaṃ || śāradāyāṃ || 31b) punyāhaṃ vācayitvā ca brāhmaṇān paritoṣya ca | ukteṣu maṃḍapeṣvekaṃ vedikāyāṃ samālikhet || maṃḍalaṃ sarvato bhadrādi || atra maṃḍapa praveśāt prāk dvāre sthitvā parīkṣyāṃ kuryādityuktaṃ merau tasmāt taliṣyate || merutaṃtre || upaviśya ca tadvāre parīkṣā mārabhet tataḥ | śiṣyāya mūlasaṃjaptaṃ pradadyād daṃtadhāvanaṃ || dantān viśodhya purataḥ sthaṃḍile hastamātrake | caturasre tyājayataparīkṣeta tato guruḥ || tadagraṃ yaddiśāsaṃsthaṃ taṃtredaṃ pūrvataḥ phalaṃ | bhūtirhṛdaya saṃtāpo vaṃdhunāśastathā smṛtiḥ || śokaśca vyagratā saukhyaṃ jñānalābhaḥ kramāt phalaṃ | amaṃgalasthāna pāte prāyaścittaṃ samācaret || aṣṭādhikaṃ sahasraṃ vā śataviṃśati devatāṃ | astra saṃpuṭite naiṣāṃ nāmnā svāhānvitena ca || doṣā asya tahītyevaṃ padaṃ nāmā vasānagaṃ | kevalājyena juhuyādduḥsvapneṣveva meva hi || daṃtakāṣṭaṃ punardeyaṃ punarduṣṭe caturguṇaṃ | tṛtīyamapi duṣṭaṃ cenna grāhyā sā tu devatā || vāmamārge sakṛdapi guruśiṣyau vināśayet || iti parikṣya praveśayet || bhāvukoyaṃ vidhiḥ tatsāmagrīṇāṃ vyarthatāpatya bhāvāt | atha saṃpradāya siddhopi vidhiratra prakathyate || tatra sarvato bhadra maṃḍalaṃ yathā || śāradāyāṃ || caturasre catuḥkoṣṭe karṇasūtrasamanvite | caturṣvapi ca koṣṭheṣu koṇe sūtra catuṣṭayaṃ || madhye madhye yathā matsyā bhaveyuḥ pātayet tathā | pūrvāparāyate dve dve maṃtrīyāmyottarāyate || pātayet teṣu matsyeṣu samaṃsūtra catuṣṭayaṃ | pūrvavat koṇakoṣṭeṣu karṇasūtrāṇi pātayet || yāvacchatadvayaṃ maṃtrī ṣaṭpaṃcāśat padānyapi | tāvat te naiva vidhinā tatra sūtrāṇi pātayet || ṣaṭtriṃśatā padairmadhye likhet padmaṃ sa lakṣaṇaṃ | vahiḥ paṃktyā bhavet pīṭhaṃ paṃkti yugmena vīthīkāḥ || dvāraśobhāya śobhākhyān śiṣṭābhyāṃ parikalpayet | śāstrokta vidhinā maṃtrī tataḥ padmaṃ samālikhet || padmakṣetrasya saṃtyajya dvādaśāṃgaṃ vahiḥ sudhīḥ | tanmadhyaṃ vibhajedvṛttai stribhiḥ samavibhāgataḥ || ādyaṃ syāt karṇikā sthānaṃ keśarāṇāṃ dvitīyakaṃ | 32a) tṛtīyaṃ tatra patrāṇāṃ muktāṃśena dalāgrakaṃ || vāhyavṛttāṃtarālasya mānaṃ yadvidhinā sudhīḥ | nidhāya kesarāgreṣu paritordhanisau karān || likhitvā saṃdhi saṃsthāni tatra sūtrāṇi pātayet | dalāgrāṇāṃ ca yanmānaṃ tanmānaṃ vṛttamālikhet || tadaṃtarāle tanmadhye sūtrasyo bhayataḥ sudhī | ālikhed vāhyahastena dalāgrāṇi samaṃ tataḥ || yugmaśo dalamūleṣu kesarāṇi prakalpayet | etat sādhāraṇaṃ proktaṃ paṃkajaṃ taṃtra vedibhi || padāni trīṇi pādārthaṃ pīṭhakoṇeṣu mārjayet | avaśiṣṭaiḥ padairvidvān pīṭhagātrāṇi kalpayet || yadāni vīthi saṃsthāni mārjayet paṃktya bhedataḥ | dikṣudvārāṇi racayed dviṃcatuḥkoṣṭakaistataḥ || padaistribhirathaikena śobhāḥ syurdvāra pārśvayoḥ | upaśobhāḥ syurekena tribhiḥ koṣṭhairanaṃtaraṃ || avaśiṣṭaiḥ padaiḥ ṣaḍbhiḥ koṇānāṃ syāccatuṣṭayaṃ | raṃjayet paṃcabhirvarṇai maṃḍalaṃ tanmanoharaṃ || pītaṃ haridrā cūrṇaṃ syāt siṃtaṃ taṃḍulasaṃbhavaṃ | kusuṃbhacūrṇamaruṇaṃ kṛṣṇaṃ dagdhapulākajaṃ || vilvādi patrajaṃ śyāmamityuktaṃ paṃcavarṇakaṃ || atha merutaṃtrokta sarvato bhadracakraṃ || vedikāyāṃ likhet paścāt sarvato bhadramaṇḍalaṃ | śṛṇu tasya vidhiṃ śrote syārta yadbhadramucyate || dhṛtivarga samākāryāḥ koṣṭhakāścaturasrake | khaḍeṃdu triṣaṭkoṇe śvetavarṇena pūrayet || koṇasthai paṃcabhiḥ koṣṭhaiḥ śṛṃkhalā kṛṣṇavarṇikā | śṛṃkhalo bhayato nīlā vallīśakalakoṣṭhakā || śṛṃkhalo bhayato bhadramaruṇaṃ navabhiḥ padaiḥ | vāpī jinapadāśvetā pītāṃtaḥ paridhīrbhavet || madhye ṣoḍaśabhiḥ padmaṃ ruciraṃ veṣṭayed vahiḥ | śvetāruṇāsitairevaṃ sarvato bhadramaṇḍalaṃ || atha tāṃtrikāṇāṃ sarvato bhadramaṇḍalaṃ || merutaṃtre || athānyat saṃpravakṣyāmi kuryāt tāṃtrika karmaṇi | nṛpavargasamāḥ kāryāḥ koṣṭhakāścaturasrake || madhye ṣaḍvargakoṣṭhāni mārjayet tatra saṃlikhet | āyāma dvādaśāṃśaṃ ca vahistyaktvātha madhyataḥ || tato vṛttatrayaṃ madhye samaṃ kuryād yathā vidhiḥ | 32b) karṇikā madhya vṛttena dvitīyena tu kesarān || aṃtavṛttena patrāṇi patrāṃgaṃ tyaktabhāgataḥ | kiṃjalkāgreṣu saṃsthāpyāḥ pārśvatastvardha caṃdrakāḥ || tadagre tu tribhiḥ koṣṭhaiḥ pādān koṇeṣu vinyaset | śeṣāṇi pīṭhagātrāṇi parataḥ ṣaḍbhi yugmakaṃ || vīthiṃ kuryān mārjayitvā caturdikṣu ca madhyataḥ | kramādvābhyāṃ caturbhiśca koṣṭaidvāracatuṣṭaye || koṣṭhatrayenecaikena pratyekaṃ dvarapārśvayoḥ | śobhābhavaṃtyataḥ koṣṭhairekatastribhireva ca || upaśobhāstataḥ koṣṭhaiḥ ṣaḍbhiḥ korṇani kalpayet | śuklantaṃḍūlacūrṇaṃ syāddutsedhāyāmatastathā || aṃgulena samākāryāḥ sīmārekhā dalāni ca | pīṭhagātrāṇi ca dvāraścatuṣkaṃ tena pūrayet || aviprepūraṇīyāni rakte naiva dalānyapi | kusuṃbhacūrṇamāraktaṃ pūraṇīyāstu tena tu || dvāraśobhāḥ pīṭhapādāḥ sarvavarṇairviniścayāt | pītaṃ haridrā cūrṇaṃ syāt pīṭhagarbhaṃ ca karṇikāṃ || upaśobhāśca viprānyaḥ pīṭhagarbhaṃ ca kṛṣṇataḥ | vilvapatrasya cūrṇottho haritastena pūrayet || saṃdhīṁśca kalpavallīṃśca pītaraktena kesarān | vīthī catuṣka madhye tu kalpavallīḥ prapūrayet || patramūla phalākāra maṇḍitā hṛdayaṃgamāḥ | nānāvarṇarajobhistāraṃ jayet kuśalī guruḥ || kṛṣṇavarṇena koṇāni vahirekhā trayaṃ tataḥ | śuklāruṇākhya kṛṣṇaistu rajobhi bhūṣaye kramāt || sarvataṃtreṣvidaṃ proktaṃ sarvato bhadramaṇḍalaṃ | atra ca devayonyādīnāṃ sarvato bhadramaṇḍalaṃ prayojanā bhāvādupekṣitaṃ || atha taṃtrāṃtarānusāreṇa varṇabhedamāha || tathā doṣārajaḥ kṣārasaṃyuktaṃ raktamucyata iti || śyāmāṃtaramuktaṃ prayogasāre || śyāmaṃ śyāmacchadodbhūtaṃ rajaḥ proktaṃ sukarmasviti || taṃtrāṃtareṣu viśeṣaḥ || śaktastu vācchedyadi siddhimugrāṃ tadvarṇa ratnairihamaṃḍalāni || ābhūṣayenmauktika puṣparāgamānikya nīlaihīretaiśca ratnaiḥ || mahākapila paṃcarātre tvasyāvaśyakatoktā | pītaṃkṣitistu vijñeyā śuklamādyaḥ? prakīrtitāḥ || tejo vai raktavarṇā syāt śyāma vāyuḥ prakīrtitāḥ | 33a) ākāśaṃ kṛṣṇavarṇaṃ tu paṃcamaṃ tu mahāmune || site'dhidevatā rudro rakte brahmādi devatā | pīte'dhidevatā viṣṇuḥ kṛṣṇe caivācyutaḥ smṛtaḥ || śyāme'dhidevatā nāgaḥ samākhyāto mayānagha | śuklaṃ grahāpadaṃ haṃti raktaṃ krūragaṇodbhavāṃ || kṛṣṇaṃ sarvāsurotsāhaṃ nīlaṃ vaināyikīntathā | paiśācīṃ rākṣasīṃ caiva nihaṃti haritaṃ rajaḥ || tasmāddhome'bhiṣeke ca yāge caiva viśeṣataḥ | vartayenmaṇḍalaṃ tastu deva saṃtuṣṭikārakaṃ || sāradāyāṃ || aṃgulotsedha vistārāḥ sīmārekhāḥ sitāḥ śubhāḥ | karṇikāṃ pītavarṇena kesarāṇya ruṇena ca || śubhravarṇena patrāṇi tatsaṃdhīn śyāmalena ca | rajasāraṃjayenmaṃtrī yadvā pītaiva karṇikā || kesarāḥ pītaraktāḥ syūrarūṇāni dalānyapi | saṃdhayaḥ kṛṣṇavarṇāḥ syūpītanāthasitena vā || raṃjayet pīṭhagarbhāṇi padāḥ syūrarūṇa prabhāḥ | gātrāṇi tasya śuklāni vīthīṣu catasṛṣvapi || ālikhet kalpalatikā dalapuṣpasamanvitāḥ | varṇairnānāvidhaiścitāḥ sarvadṛṣṭi manoharāḥ || gautamīye tu || tadvahī rucirān kuryāccaturaḥ kalpaśākhimaḥ | lalitānrūḍha kusumān phalapallavaśālinaḥ || jalajaiḥ sthūlajaiścāpi sumanobhiḥ samanvitān | haṃsasārasakāraṃḍasūkabhramarakokilaiḥ || mayūracakra vākādyairārūḍhavitapāṃtarānityuktaṃ || śāradāyāṃ || dvārāṇi raktavarṇāṇi sobhāraktāḥ samīritāḥ | upaśobhāḥ pītavarṇāḥ koṇānyasitabhāsi ca || tisro rekhā vahiḥ kuryāt sitaraktāsitāḥ kramāt | maṃḍalaṃ sarvato bhadra metatsādhāraṇaṃ smṛtaṃ || vasiṣṭa saṃhitāyāṃ tu viśeṣataḥ || pītaṃ pūrvaṃ sitaṃ deyaṃ paścimepyuttare tathā | raktaṃ tu dakṣiṇe kṛṣṇaṃ pātalaṃ vahni saṃsthitaṃ || nai-ṛtye nīlavarṇantu vāyavye dhūmravarṇakaṃ | īśe gauraṃ vinirdiṣṭamaṣṭapatreṣvayaṃ kramaḥ || tata āsana upaviśya bhūtaśuddhi mātṛkānyāsa viśeṣanyāsāṃtaryajanārgha 33b) sthāpanādi vidhāya sarvato bhadramaṃḍala kamalopari ādhāra śaktyādi pīṭhamaṃtraparyaṃtaṃ saṃpūjya kalaśa sthāpanaṃ kuryāditi sakala taṃtra kramaḥ || śāradāyāṃ || hemādi racitaṃ kuṃbhamaṃtrādbhiḥ kṣālitāṃtaraṃ | caṃdanāgurukarpūradhūpitaṃ śobhanākṛtiṃ || āveṣṭitāṃgaṃ nīraṃdhraṃtaṃtunā triguṇātmanā | aṃcitaṃ gaṃdhapuṣpādyaiḥ kurcākṣata samanvitaṃ || navaratnodaraṃ maṃtrī sthāpayet tāramuccaran || merutaṃtre || svarṇādi racitaṃ tatra kalaśaṃ chidravarjitaṃ | triguṇātmaka sūtreṇa veṣṭitaṃ sarvato vahiḥ || candanāgurukarpūrairmadhye samyak ca dhūpitaṃ | dhrūvaṃ japa vidhānena sthāpaye deśikottamaḥ || navaratnāni nikṣipya kuṃbhakūrcamathopari | durvācandanasaṃyuktaṃ vinyasedakṣatānvitaṃ || navaratnāni tatraiva || puṣpaṃ nīlaṃ ca vaiḍuryaṃ vidrumaṃ mauktikaṃ tathā | tato narakataṃ vajraṃ gomedaṃ padmarāgakaṃ || taṃtrarāje || saptaviṃśati darbhāṇāṃ veṇyāgraṃṭhi vibhūṣitaṃ | veṣṭayet sarvayajñeṣu tatkūrcaṃ parikīrtitaṃ || merutaṃtre || chinnamūlāḥ kuśādīrghāḥ saptaviṃśati saṃṣyakaḥ | brahmagraṃthiyutāstvagra deśe kūrca ihocyate || sāradāyāṃ || aikyaṃ saṃkalpya kuṃbhasya pīṭhasya ca vidhānavit | kṣīradrumakaṣāyena palāśatvagbhavena vā || tīrthodakairvā karpūragaṃdhapuṣpasuvāsitaiḥ | ātmā bhedena vidhivan mātṛkāṃ pratilomataḥ || japenmūlamanuṃ tadvat pūrayed devatādhiyā | śaṃkhakvāthāṃvu saṃpūrṇā gaṃdhoṣṭakamadhīṣṭakaṃ || vilokya pūjayet tasmin || merutaṃtre || kṣādyaṃtaṃ kramato maṃtra mātṛkāmaṃtramājapan | mūlamaṃtraṃ japannaṃte cintayan naikyamātmanaḥ || ghaṭasya pīṭhabhedaṃ ca ciṃtayet sādhakottamaḥ | paṃcāsadauṣadhīkvāthaiḥ pūrayet tadanaṃtaraṃ || oṣadhyo yathā tatraiva || ekena sahitāstāśca varṇauṣadhyaścatā imāḥ | caṃdanaṃ cāpi raktākhyaṃ caṃdanaṃścāpigrastathā || karpūro kṣīrakuṣṭhāni vālakaṃ cāpi keśaraṃ | kaṃkolakaṃ jātiphalaṃ jaṭāmāṃsīmurā tathā || graṃthikaṃ rocanā jāti patraṃ pippala vilvakau | 34a) pṛṣṭiparṇī citrakaṃ ca lavaṃgakatṛṇaṃ tathā || kadūphalaṃ cāpi guṃjāsyādudaṃvarakakāśmarī | padmakāṣṭhaṃ śaṃkhapuṣpī mayūrasya śikhā tathā || plakṣognī maṃthaśca tathā mudgaparṇī kuśāḥ punaḥ | pāṣāṇu bhedakaḥ kṛṣṇaśaṃkhapuṣpī ca rohiṇaṃ || syonāko vṛhatī caiva pāṭalī mukha karṇikā | tulasī śikharī indravallī bhṛṃgībhidho nṛpaḥ || tatoparājitā tālamūlī cāpi kṛtāṃjalī | dūrvā śrīdevikaṃnyākhyā bhāgatho bhadramuṣṭakaṃ || lavaṃgarahitāścaitā paṃcāsat saṃkhyakā iti || atha ca || tatraiva || dugdhavṛkṣatvacākvāthairbrahmabhūrukṛ?gudbhavaiḥ | gaṃdhapaṃkaprasūtādi vāsitairvā śubhairjalaiḥ || kvāthāditoyairāpūrya śaṃkhaṃ tasmiṃ viloḍayet || śāradāyāṃ || āvāhya sakalāḥ kalāḥ || daśavahneḥ kalāḥ pūrvaṃ dvādaśadvādaśātmanaḥ | ṣoḍaśāpi ca somasya paścāt paṃcāśataṃ kalāḥ || japitvā pratilomena mūlamaṃtraṃ ca maṃtravit | samāhitena manasā dhyāyen maṃtrasya devatāṃ || prāṇapratiṣṭhāṃ kurvīta tatra taṃtra vicakṣaṇaḥ | kalātmakaṃ śaṃkhasaṃsthaṃ kvāthaṃ kuṃbhe ca niḥkṣipet || merutaṃtre || haṃsaḥ śuṣiṣaḍitpādyāṃ ṛcaṃ saṃjapya pūjayet | prāṇasaṃsthāpanaṃ kṛtvā kalānāṃ pūjayeccatāḥ || śāradāyāṃ gandhāṣṭakamāha || caṃdanā gurukarpūracorakuṃkumarocanāḥ | jaṭāmāṃsī kapi yutā śakte gandhāṣṭakaṃ viduḥ || merutaṃtre || caṃdanāgurukarpūracorakuṃkumarocanā | jaṭāmāṃsyatha kastūrī śaktergaṃdhāṣṭakaṃ viduḥ || iti || svarṇādīti ādi padādraupyādiḥ coro bheda ura iti prasiddhaḥ || kapirgeṭhi mana iti prasiddhaḥ || mahākapilapaṃcarātre || sauvarṇaṃ kalaśaṃ raṃmyaṃ raupyaṃ tāmramathāpi vā | nirdoṣaṃ mṛṇmayaṃ cāpi caṃdanena vilepitamiti || kalaśaparimānaṃ tu maṃtrarāje || paṃcāśadaṃgulāvyāsa utsedhaḥ ṣoḍaśāṃgulāḥ | kalaśānāṃ pramānaṃ tu mukhamaṣṭāṃgulaṃ bhavediti || vāyavīya saṃhitāmapi || 34b) sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi tāmraṃ mṛṇmayameva vā | gaṃdhapuṣpākṣatākīrṇaṃ kūśadūrvāṃkurārcitaṃ || * * *? trānvitaṃ kaṃṭhe navavastrayugāvṛtaṃ || taṃtrāṃtare sūtre viśeṣaḥ || kanyākartikasūtreṇa triguṇena ca varmaṇā | guṇatrayātmake naiva veṣṭayedabhitaḥ samamiti || merutaṃtre || tata aśvatthapanasa cūtānyaṃ pallavān dṛḍhaṃ | vaṃdhayediṃdu vāruṇyā latayāsye ghaṭasya tu || kalpavṛkṣadhipātaṃ ca bhāvayet kalaśopari | pātraṃ taṃdulasaṃpūrṇaṃ nārikera phalānvitaṃ || kalpavṛkṣaphalaṃ hyetat sthāpayedanayādhipā | paṭṭavastrayugenāpi ghaṭaṃ saṃveṣṭayet tataḥ || śāradāyāṃ || paścādaśvatthapanasa cūtakomalapallavaiḥ | indravallī samāvaddhaiḥ saradrumadhiyā guruḥ || kuṃbhavaktraṃ vidhāyāsmiṃścaṣakaṃ sa phalākṣataṃ | saṃsthāpayet phaladhiyā vidhivat kalpaśākhināṃ || tataḥ kuṃbhaṃ nirmalena kṣaumayugmena veṣṭayet | mūlena mūrtimiṣṭvāsmin śākhāyāṃ kalpaśākhināṃ || āvāhya pūjayet tasyāṃ maṃtrīmaṃtrasya devatāṃ || tathā || aṃgāni lokapālāṃtaṃyayedā varaṇānyapi || merutaṃtre || etat pradhāna kuṃbhasya sthāpanaṃ parikīrtitaṃ | atha pūrvādi kāṣṭhāsu toraṇānāṃ samīpataḥ || yathecchayā maṃḍalāni kuryādvāṣṭa dalāni ca | tadūrdhaśālipuṃjaṃ tu pratidvāraṃ samācaret || tadūrdhaṃ pūrṇakalaśaṃ tatra cetān prapūjayet | prāgdhrūvaṃ ca dharāṃ dakṣe paścādvākyatimuttare || vighneśamatha cāgneyādiṣu kuṃbhān suvinyaset | amṛtaṃ durjayaṃ siddhārthaka maṃgalamarcayet || punaḥ pūrvādi kāṣṭhāsu kramādiṃdrādikānyajet | lokapālān maṃḍaleṣu kuṃbhopari ca tadṛcā || airāvataṃ puṇḍarīkaṃ vāmanaṃ kumudoṃjanaṃ | puṣpadantaṃ sārvabhaumaṃ supratikaṃ tadagrataḥ || paṃcāyatana dīkṣāpakṣe paṃcakalaśān saṃsthāpya tatra devatāmāvāhya pūjayet || prokte naivaṃ kalaśa vidhinaikena vāneka kuṃbhairiti prapaṃcasāra vacanāt || jñānamālāyāṃ devatā sthāpana viśeṣa uktaḥ | yadā tu śaṃkaraṃ madhye aiśānyāṃ śrīpatiṃ yajet || 35a) āgneyyāṃ ca tathā haṃsa nai-ṛtyāṃ pārvatī sutaṃ | vāyavyāṃ ca sadā pūjyā bhavānī bhaktavatsalā || yadā tu madhye goviṃdamaiśānyāṃ śaṃkaraṃ yajet | āgneyāṃ gaṇanāthaṃ ca nai-ṛtyāṃ tapanaṃ tathā || vāyavyāmaṃvikāṃ caiva yajenmaṃtrī samāhitaḥ | sahasrāṃśuṃ yadā madhye aiśānyāṃ pārvatīpatiṃ || āgneyāmekadaṃtaṃ ca nai-ṛtyāmacyutaṃ yajet | vāyavyāṃ pūjayed devīṃ bhogamokṣaika bhūmikāṃ || bhavānī tu yadā madhye aiśānyāṃ mādhavaṃ yajet | āgneyāṃ pārvatīnāthaṃ nai-ṛtyāṃ gaṇanāyakaṃ || pradyotanaṃ tu vāyavyāmācāryastu prapūjayet | heraṃvaṃ tu yadā madhya aiśānyāmacyūtaṃ yajet || āgneyāṃ paṃcavaktraṃ tu nai-ṛtyāṃ jagadaṃvikāṃ | vāyavyāṃdyumaṇiṃ caiva yajenmaṃtrī hyataṃdritaḥ || svasthāna varjitā devāḥ śokaduḥkhabhayapradāḥ | tanmaṃḍalasthito rājā sādhakaśca vinaśyati || taṃtrāṃtare || śaṃbhau madhyagate harī na hara bhūdevyo harau śakare bhāsye nāgasutāravauharagaṇeśājāṃvikā sthāpitāḥ || devyāṃ viṣṇu haraikadaṃtaravayorlaṃvodarajeścarāryaināḥ śaṃkarabhāgato nigaditāvyastāstute hānidāḥ || merutaṃtre || tato guruḥ svavedyāṃ tu gatvā svasyāsane viśet | saṃcintya mūlamaṃtreṇa mūrtiṃ tasmin guruttamaḥ || pūjā kramastu taṃtrāṃtare || mukhye puṣpāṃjaliṃ datvā gaṇeśādyarcaneṃ bhavet | gaṇeśa eva mukhyaścet tatra sūrya kramād bhavediti || cāmuṃḍātaṃtre || śyāmāyāṃ bhairavī tārā chinnamastā subhairave | maṃjughoṣe tathā raudre paṃcāṃgo neṣyate vudhaiḥ || paṃcāṃgo yāgaḥ paṃcāyatana dīkṣārūpaḥ || merutaṃtre || vedikāyā dakṣabhāge kṛtvā sthaṃḍilamuttamaṃ | saṃsthāpya vahni saṃskṛtya vaiśvadevaṃ samārabhet || yathāvidhi tatastatra gaṃdhādyairdevatāṃ yajet | taṃtra praṇava pūrvābhirhūtvā vyāhṛtibhiḥ purā || juhūyān mūlamaṃtreṇa pāyasena ghṛtena ca | paṃcaviṃśatibhiḥ paścāddhutvāvyāhṛtibhiḥ punaḥ || 35b) saṃpūjyatāṃ candānādyaiḥ pīṭhamūrtau niyojayet | agniṃ visṛjya śiṣṭena pāyasena valiṃ haret || pārṣadebhyaścandanādi puṣpākṣatasamanvitaṃ || śāradāyāṃ || dakṣiṇe sthaṃḍilaṃ kṛtvā tatrādhāya hūtāsanaṃ | saṃskṛtya vidhivadvidvān vaiśca devaṃ samācaret || tatra saṃpūjya gaṃdhādyairdevatā muktavigrahāṃ | tāravyāhṛtibhirhūtvā mūlamaṃtreṇa maṃtravit || sarpiṣmatā pāyasena paṃcaviṃśati saṃkhyayā | hūtvāvyāhṛtibhirbhūyo gaṃdādyaiḥ punararcayet || tāṃ yojayitvā piṭhastha mūrtau vahniṃ visarjayet | avaśiṣṭhena haviṣā vikiret parito valiṃ || devatāyāḥ pārṣadebhyo gaṃdhapuṣpākṣatānvitaṃ | atra vaiśvadeva padena nityahoma eva ucyate kaumudī kṛtā sarvadeva saṃvaṃdhi vyutpattirītyā īti || nityahomādbhinna evāyaṃ vahnisaṃskāra śruteḥ | agnyādhānādikaṃ karma nityahoma na vidyata iti vasiṣṭasaṃhitāyāṃ nityahome vahnisaṃskārāpatya bhāvāt || etaddhomānaṃtaraṃ ca laukikāgnau || jñānārṇavai || pariṣicya tato devi nityahomaṃ samācaret | mūlamaṃtreṇa deveśi hunet paṃcāhutiḥ kramāt || prāṇāpānau tathā vyāna udānaśca samānakaḥ | etat svarūpaṃ jānīyādāhūtīnāṃ ca paṃcakaṃ || ṣaḍāhūtīḥ ṣaḍaṃgeṣu nityahomoyamīrita iti vacanāt homaḥ kārya iti rāghavabhaṭṭa āhataccintyaṃ taṃtrāṃtare kvacidapi vaiśvadevasya karmāṃ tatvā śruteḥ || agastyasaṃhitāyāṃ || nityanaimittike kāmye etadagni mukhaṃ smṛtaṃmiti | nityahomepi vahnisaṃskāra śravaṇāt || tasmānnityahoma śāradā jñānārnavayorvikalpa eveti tatvaṃ || merutaṃtre || sahasraṃ ca japenmaṃtrī mūlamaṃtraṃ samāhitaḥ | devatāyai nivedyātha taṃ japaṃ saṃpade tataḥ || iśānadiśi yaḥ pūrva sthāpito vikiretri ca | sūvarṇavastrasaṃyuktā karakaṃjarapūritāṃ || nyasedatra yajedastra devatāṃ ghorarūpiṇiṃ | paścimābhyāṃ ṣaḍgakheṭadhāriṇīṃ siṃhasaṃsthitāṃ || tiṣṭhan saṃpūjya ca tato gṛhitvā taṃ pradakṣiṇaṃ | 36a) bhramedaṃ tastu rakṣeti lokeśānāmitirayet || nālamuktenodakena devājñāṃ śrāvayaṃstataḥ | svasthāne sthāpayet tatutphaṭ maṃtreṇa tatorcayet || upaviśya bhūyāstra gaṃdhādyairmaṃtravittamaḥ | tato vahniṃ susaṃskṛtyacaruṃ gopayamāpacet || navatāmrādije pātre kṣālite ca śarāṇunā | mūlāṇū nābhimaṃtryātha taṃḍulān śāli saṃbhavān || tithi prasṛti mānena śarāṇuṃ prajapan kṣipet | prakṣālitena pātreṇa yāvad vaktraṃ pidhāya ca || hūṃ maṃtreṇa tato mūlamanunā deśikottamaḥ | paced guruḥ prāṅmukhastu svinnetamabhi dhārayet || mūlena śruvasaṃsthena ghṛtenāthāvatārayet | huṃ maṃtreṇāstra saṃjapte kuśāstīrṇe visṛjyataṃ || tridhātvekaṃ devatāyai paraṃ vahnau nivedayet | śiṣṭaṃ śiṣyeṇa sahito gururbhuṃjīta maṃtravit || prādeśamātraṃ saṃjapta yathoktaṃ daṃtadhāvanaṃ | śiṣyāya dadyāt saradānviśodhya kṣālitaṃ tyajet || śāradāyāṃ || sahasrā vṛtyā saṃjapya mūlamaṃtramananyadhīḥ | taṃ japaṃ sarvasaṃpatyai devatāyai samarpayet || tataḥ śaṃbhordiśi gururvikire pūrvasaṃcite | hemavastrādi saṃyuktā karkarītoya pūrṇitāṃ || saṃsthāpya tasyāṃ siṃhasthāṃ khaḍgakheṭakadhāriṇīṃ | ghorarūpāṃ paścimāsyāṃ pūjayedastra devatāṃ || calāsanena saṃpūjayedastradevatāṃ || calāsanenasaṃpūjyatāmādāyaḥ guruḥ punaḥ | rakṣeti lokapālānāṃ nālayuktena vāriṇā || devājñāṃ śrāvayannaṃtaḥ parivṛtya pradakṣiṇaṃ | astramaṃtraṃ samuccārya yathā pūrvaniveśayet || abhyarcya bhūyo gaṃdhāṃdyairvastraṃ tasya sthirāsanaḥ | tataśca saṃskṛte vahnau gokṣīreṇa caruṃ pacet || astreṇa kṣālite pātre na vetāmra mayādike | taṃḍurān śāli saṃbhūtān mūlamaṃtrābhimaṃtritān || prasṛtīḥ paṃcadaśabhiḥ kṣiptvā cāstra manuṃ japet | prakṣālya pātravadanaṃ pidhāya kavacāṇunā || prāṅmukho mūlamaṃtreṇa deśikendraścaruṃ pacet | śruveṇāhyena saṃpanne dadyāt taptābhi dhāraṇaṃ || mūlena paścāt tatpātraṃ kavacenavatārayet | 36b) astrajapte kuśāstīrṇe maṃḍale vidhivadguruḥ || taṃ vibhajya tridhā bhāgamekaṃ devāya kalpayet | anyamagnau prajuhuyādaparaṃ deśikaḥ svayaṃ || śiṣyena sārdhaṃ bhuṃjīta vihitā ca manastataḥ | saṃskṛta iti ayaṃ ca saṃskāra ācārya kuṇḍa eva ācārya kartavyatvāt || taduktaṃ prayogasāre || kuṃḍaṃ maṃtreṇa saṃprokṣya tatrādhāya hutāsanaṃ | sānnādhānādikaṃ devaṃ yathāvat pūjayet tataḥ || kṛtvā taṃḍula nirvāyaṃ tasmin kṣīre paceccarumiti | anyamagnau prajuhuyāditi ācārya ṛtvik ceti śeṣaḥ tat kramastu tatraiva || ācārya kuṃḍe ācārya kartavyāgni saṃskāramuktā || tatonyeṣvapi kuṃḍeṣu saṃskṛteṣu yathāvidhi || ācāryo vihatedagniṃ pūrvādiṣu samāhitaḥ || ṛtvijo gaṃdhapuṣpādyairaṃgādyāvaraṇānvitaṃ | taṃtrokta devatāmiṣṭvā paṃcaviṃśati saṃkhyayā || mūlenājyena juhuyuḥ sājyena caruṇā tathetyuktaḥ | kuṃḍāṃtara saṃskārastu ṛtvikkartṛkaḥ śiṣyeṇeti atra viśeṣaḥ somasaṃbhau || carostṛtīyabhāgaṃ tu grāsa tṛtayasaṃmitaṃ | aṣṭagrāsa pramāṇaṃ vā daśanasparśa varjitaṃ || pālāśe puṭake muktau bhuktau pippala patrake | hṛdā sa bhojayanmaṃtrī pūtairācāmayejjalaiḥ || śāradāyāṃ || ācāṃtaṃ śiṣyamānīya sakalīkṛtya deśikaḥ | tālapramāṇaṃ hṛjjaptaṃ kṣīravṛkṣādi saṃbhavaṃ || daṃtakāṣṭhaṃ tadā dadyācchiṣyāpavinatātmanaṃ | daṃtān viśodhya yatnena tat prakṣālya visarjayet || nārāyaṇīye || daṃtakāṣṭhaṃ hṛdājaptaṃ kṣīravṛkṣādi saṃbhavaṃ | saṃmārjyayaṃ tāṃstacchitvā prakṣālyaitadbhuvi kṣipet || dikṣu pūrvādyadhorddhāsu tasyāgra patanaṃ kramāt | vṛddhistāpo mṛtirvittakṣayaśāntirgadodhanaṃ || sukhaṃ vṛddhiḥ paraṃ duḥkhaṃ phalānyatāniśaṃ satīti prāgapyuktaṃ merūmatena || taṃtrāṃtare || athātra cūta vṛkṣasya dvādaśāṃgulamānetaḥ | daṃtakāṣṭhaṃ pradātavyaṃ taddaṃtāgra vicarvitaṃ || ūrddhābhaṃ kṣepayet tatra maṃḍale pīṭhamunnayet | paścimottare rudreśca śubhapātonyathā'śubhaḥ || durnimitta vināśāya juhuyācchata maṃtrataḥ || 37a) merutaṃtre || tataḥ svapna parīkṣāṃ ca kuryāt tadvidhirucyate | vaidikānāṃ dakṣiṇānāṃ vaiṣṇavānāṃ ca vāmināṃ || śāradāyāṃ || yathāvidhitamācāṃtaṃ śikhāvaṃdhābhi rakṣitaṃ | vidhāya sārdhamanunā vedyāṃ darbhāstare guruḥ || śayītatasyāṃtāṃ rātrimadhivāsaḥ samīritāḥ || nārāyaṇīye || punastaṃ śiṣyamācāṃtaṃ śikhāvaṃdhābhi rakṣitaṃ | kṛtvā vedyāṃ sahānena svapeddarbhāstare guruḥ || merutaṃtre || ācāntamaṃtraṃ ca yathāvidhi taṃ śikhāyāṃ vandhe surakṣitaṃ mamuṃ pravidhāya maṃtrī || vedyāṃśayīta kuśasaṃstaraṇe dhaṇanyāṃ śiṣyeṇa sārdhamamunāgaditodhivāsaḥ || piṃgalāmate || svapnamānavamāśritya svāpayet pūrvamastakaṃ || somaśaṃbhāvapi || gṛhasthān darbhasacyāyāṃ pūrvaśīrṣāstra rakṣitān | hṛdāsadbhasma śayyāyāṃ yatīn dakṣiṇamastakān || vāyavīya saṃhitāyāṃ || devasya dakṣiṇe bhāge śiṣyaṃ tamadhivāsayet | ahatāstaraṇāstīrṇe saṃdarbhāśayane śuciḥ || maṃtrite ca śivaṃ dhyāyan prāk śirasko niśi svapet | śikhāvaddhasya sūtrasya śikhayātacchikhāṃ guruḥ || āveṣṭyāhata vastreṇa tamācchādya ca varmaṇā | rekhātrayaṃ ca parito bhasmanā tīlasarṣapaiḥ || kṛtvāstra japtaistadvāhye digīśānāṃ valiṃ haret || mahākapilapaṃcarātre || gurupādārcanaṃ kṛtvā upavāsī jitendriyaḥ | darbhaśayyāṃgato rātrau dṛṣṭvā svapnaṃ nivedayet || merutaṃtre || yoginītaṃtrepi || yajjāgrato dūramudeti daivatā vṛtyamaṃtrān prayatastrirevān | laghvaika bhūk dakṣiṇa pārśvaśāyī svapnaṃ prīkṣyeta yathopadeśaṃ || merutaṃtre || bhagavan devadeveśa śūlabhṛdvṛśavāhana | iṣṭāniṣṭe samācakṣva mama suptasya śāśvataṃ || evaṃ suptaḥ kuśāstīrṇe tataḥ prayatamānasaḥ | niśāṃte paśyati svapnaṃ śubhaṃ vā yadi vā'śubhāṃ || merutaṃtre maṃtrataṃtra prakāśepi || oṃ hṛt sakala lokāya viṣṇave prabhaviṣṇave | viśvāya viśvarūpāya svapnādhipataye namaḥ || 37b) svapnamānavamaṃtroyaṃ kathito nāradādibhiriti pāṭhabhedenaḥ mupavāsī jitendriyaḥ || darbhaśayyā gato rātrau svapnaṃ paśyed yathā tathaṃ || nāradīyo || paraṃbrahma svarūpastva maṃtaścarasi viśva dhṛk | śubhāśubhagatiṃ deva svapna me vinivedaya || ityuccārya namaskuryājjānubhyāmavaniṃ gataḥ | prasanno vāgyatastastin śayīteṣṭe viciṃtayet || merutaṃtre || bhuktvā śayīta śayane suśuddhe vasudhātale | ardharātre samutthāya pādaśaucaṃ vidhāya ca || ācamya devaṃ saṃsmṛtya saṃpūjya ca sa paṃcakaiḥ | śivadaivatayoraikyaṃ bhāvayet prajapedidaṃ || namojāya trinetrāya piṃgalāya mahātmane | vāmāya viśvarūpāya svapnādhipataye namaḥ || svapne kathaya me nityaṃ sarvakāryamaśeṣataḥ | kriyā siddhiṃ vidhāsyāmi tvat prasādānmaheśvara || dīkṣitādīkṣitānāṃ ca yathā svapnaṃ prajāyate | śṛṇvaṃ tu devādevyaśca sāvadhānāstu tadvidhiṃ || pārthive svarapūjānte ravilakṣaṃ japenmanuṃ | juhūyātaddaśāṃśena vilvapatrairghṛtaplutaiḥ || tarpaṇaṃ mārjanaṃ kṛtvā kuryād brāhmaṇabhojanaṃ | siddhastasya bhavanmaṃtraḥ svapnevakti yadīpsītaṃ || merutaṃtre || piṃgalāmatepi || tāro hili dvayaṃ śūla pāṇaye dviṭha īritaḥ | svapne mānavamaṃtrāyaṃ dvādaśākṣara īritaḥ || atha śubhasvapnāḥ || yoginītaṃtre || trividhaṃ darśanaṃ tasya yathārthamayathārthakaṃ | apākajaṃpatsusthānāṃ saṃyatānāṃ hi darśanaṃ || yathārthaṃ tadasusthānāṃ vikārajaṃ || apākajaṃ mānasaṃ ca yathārthaphalamucyate || āgamasiddhāṃte || ādyavarṣādvatsarārdhāddvitīye yāme pāko varṣapādāt tṛtīye | yāme pākaḥ śarvarī bhūryayāme sadyaḥ pāko yo visargeṣu dṛṣṭaḥ || merutaṃtre || svapnastu prathame yāme saṃvatsare phalo bhavet | ṣaḍbhirmāsai dviyāmottha stribhirmāsaistriyāmakaḥ || caturthamāsamātreṇa prātaḥkāla tu satvaraṃ | cintārugjālpadīrghaṃ yat tatphalaṃ naiva vidyate || 38a) vātādhikyād bhavet svapna sāhasoḍina pūrvakaṃ | pittāt tejogni pītādi raktaṃ krodhādikaṃ tathā || adhvāsayetādisitaśayanādyaṃ valāṃsitaḥ | vāte prātastvaṃ gamardapittādvāhastu netrayoḥ || kaphāt pramekaste nityaṃ dvaṃdve dvaṃdvaṃ na kiṃ triṣu || āgamasiddhānte || krūre dhamāmadhyamāsyādadṛṣṭe'nuttamottame | svapne paśyati vai devaṃ nijeṣṭaṃ sarvatomukhaṃ || guruṃ prasāda sumukhaṃ nirmalaṃ candramaṃḍalaṃ | gaṃ gāṃ gāṃ bhāratiṃ bhānu liṃginaṃ liṃgamaiśvaraṃ || prasannaṃttatra jānīyāt siddhiṃ supta nidarśane || nāradapaṃcarātre || kṣititilābhaḥ kṣatajābdhi taraṇaṃ cāgni pūjanaṃ | homaśca jvalite vahnau saṃgrāma vijayastathā || haṃsakokamayūrāṇāṃ rathārohaṇameva ca || mahākapilapaṃcarātre || kaṃnyāṃ chatraṃ rathaṃ dīpaṃ prāsādaṃ kamalaṃ nadīṃ | kuṃjaraṃ vṛṣabhaṃ mālyaṃ samudraṃ phalīnaṃ drumaṃ || parvataṃ ca hayaṃ medhyamāmamāṃsaṃ surāsavaṃ | evamādīni sarvāṇi dṛṣṭvā siddhimavāpnuyāt || merutaṃtre || siddhaṃ vā svaśuraṃ devaṃ prasannaṃ vā kumārikāṃ | gaṃ gāṃ gāṃ bhāratīṃ bhānu liṃginaṃ liṃgamaiśvaraṃ || vālaṃ chatraṃ rathaṃ dīpaṃ prāsādaṃ kamalaṃ nadīṃ | kuṃjaraṃ vṛṣabhaṃ mālyaṃ samudraṃ phalitaṃ drumaṃ || parvataṃ prajvalaṃ vahnimāmamāṃsaṃ surāsavaṃ | grahānbhāti vidhuṃ sūryaṃ ratnānyābharaṇāni ca || siṃhāsanaṃ vimānaṃ ca dhvajaṃ rājyābhiṣecanaṃ | śvetacaṃdanavastrāṇi śālayaḥ kuṃkumaṃ madhu || rājā siddhārthakaṃ nāryo na ca bhāṃḍaṃ ca pāyasaṃ | aśvaṃ phalāni siddhānnaṃ dadhivāravilāsinī || dugdhaṃ vādyāni cāṣaṃ ca mayūraṃ nakulaṃ mṛgaṃ | vaddhamekaṃ paśuṃ puṣpaṃ sadvākyaṃ cakṣumaṃjanaṃ || pūrṇakuṃbhaṃ darpaṇaṃ ca mīnamāhyaṃ ca rocanaṃ | śavaṃ rodanahīnaṃ ca śastrāṇi ca patākikāḥ || bhāradvāja nṛpāṇāṃ ca vedaśabdaṃ ca gāyanaṃ | kaśāṃmāṃgalyagītānī cāṃkuśaṃ yaddhṛdaḥ priyaṃ || svapne dṛṣṭāni caitāni sādhakaḥ || siddhimāpnuyāt || vyādhyādhyarte nāsti duḥkhaṃ sāmānyasukhamāpnuyāt | 38b) yadā karmasu kāmyeṣu striyaṃ svapneṣu paśyati || kāmayaṃtaṃ nadī siṃdhutaraṇaṃ bhramaṇaṃ cakhe | bhāskarodayanaṃ caiva grahaṇaṃ candra sūryayoḥ || harmyaṃ prāsādanāgāśca vṛṣaśailāgnirohaṇaṃ | bhojanaṃ dadhi bhaktasyā pakvamāṃsasya bhakṣaṇaṃ || kṛmiviṣṭānulepaśca rudhireṇābhiṣecanaṃ | tāṃvūlabhakṣaṇaṃ madyapānaṃ dadhyami vaṃdanaṃ || pracaṃḍa kiraṇaḥ svastha kārya siddhestu lakṣaṇaṃ | kṛṣṇāṃvaradharā nārī kṛṣṇagandhānulepanā || avagūhatiyaṃ svapne sārātristasya paścimā | evaṃ tu raktayā vyādhiḥ śokoruṇa samānayā || bhīnnayā kalaho hatyā pītayākīrayāniyet | śvetāṃvaradharā nārī svetamālyānulepanā || avagūhatiyaṃ svapne tasya śrīḥ sarvatomukhī | āsane sayane yāne śarīravāhane gṛhe || jvalamāne vivudhyeta tasya śrīḥ sarvatomukhī | sitoragasya daṃśaścejjāyate dakṣiṇe kare || daśāhābhirbhavellābho rogīrogādvimucyate | nigaḍairvāhupāśena vadhyete vā suto bhavet || pratiṣṭhā vardhate tasya dugdhapānāddhanātyayaḥ | surāṃ raktaṃ pivan vidyā labhedviprodhanaṃ paraḥ || dadhi dṛṣṭvā bhavet prītirgodhūmaiśca dhanāgamaṃ | siddhā viṣṭāgamaṃ vidyāllābhaḥ siddhārthakaistathā || dadhilābhād bhavedartho ghṛtalābhāddhruvaṃjayaḥ | ghṛtāśanāddhana kleśo jayantu dadhi bhakṣaṇe || liṃgādyabhyarcana dṛṣṭvā vyavahāre jayo bhavet | yastu madhye taḍāgāderbhuṃjīta ghṛpāyasaṃ || niṣkaṃpaṃ puṣkare patre taṃ vidyāt pṛthivīpatiṃ | devatā liṃganogāvaḥ pitaro brāhmaṇo nṛpā || paṃcadaṃti naraṃ svapne tattathaiva bhaviṣyati | aṃtraiḥ saṃveṣṭayed yastu grāmaṃ vā nagaraṃ tathā || grāme maṃḍalarājyaṃ syānnagare pārthivo bhavet | caṃdratārārka grasanaṃ parimārgaṇameva ca || bhūmyaṃ vuddhināṃ grasanaṃ śatruṇāṃ ca vadha kriyā | jayo vivāha dyūteṣu śatrūṇāṃ ca tathā jayaḥ || vaḍavā mahiṣī siṃhī gohastinyādi dohaṇaṃ | prasādo guruvipreṣṭha devasiddhādikācchubhaḥ || snānaṃ rājyābhiṣekaśca svaśirachedanaṃ mṛtiḥ | 39a) tīrthodakānāṃ taraṇaṃ tathā viṣamalaṃghanaṃ || gohasti vaḍavā sūtirvahni lābhastathaiva ca | parastprāliṃganaṃ tasyā lābho rodanameva ca || viṣṭālepaḥ kuṃdajātīvakulakṣmeśa darśanaṃ | raṇadyūtavimardeṣu jayo nigaḍavaṃdhanaṃ || paśumadya mṛgāṇāṃ ca labdhiradhyaśanaṃ tathā | śikhilābhaḥ śvetavastre puṣpacaṃdanadhāraṇaṃ || maṇitārasuvarṇādi pātre bhojanakaṃ yadā | paśyat tadā sādhakasya jñeyā siddhirupa sthitā || kāryārtānāṃ kāryasiddhiriṇarekhāṃ dhanāgamaḥ || athā śubhasvapnāḥ || vaṃdhyā carma tuṣāgnyādi lavaṇāṃgāramiṃdhanaṃ | viṭ klīvānmatta tailāni jaṭilāni vaṇauṣadhaṃ || rogāṃstṛṇaṃ ca sanyāsī lagnātyaktau kṣudhāturaḥ | kimuktakeśaḥ patitotyaṃgā sṛk śaraṭaḥ kṣutaṃ || mārjāra yuddhaṃ kārpāsā garbhiṇī carasvarā | guḍastakraṃ ca kāṣāyī paṃcaraṃḍākalirgṛhe || vastrādikasya svavalaṇaṃ lulāpasamaraṃ tathā | aṃdhaḥ kubjo durvacano vadhiraḥ khaṃjakubjakau || vamanaṃ ca ghaṭorikto rajakī malināṃvarā | etairdṛṣṭairna kāryaṃ syād rogīmṛtyumavāpnuyāt || aśokaṃ karavīraṃ ca pālāśaṃ vāpi puṣpitaṃ | svapnepi śalilaṃ dṛṣṭvā naraḥ śokamavāpnuyāt || rūpāṃtare praveśaśca dakṣiṇāśāgatistathā | paṃke nimajjanaṃ snānaṃ putrabhāryā vināśadaṃ || gohasti dvija viprādi varjya kṛṣṇaṃ na śobhanaṃ | raktagaṃdhāṃvaraḥ sragvī kṛṣṇo vā dakṣiṇāmukhaḥ || gharoṣṭraṃ mahiṣārūḍhaḥ trimāsaṃ na sajīvati | śvamre vāpi ṭaṭe gehe dvāraṃ cāsya pi dhīyate || na cottiṣṭhati yastasmat tadaṃtaṃ tasya jīvītaṃ | vāṃti mūtraṃ purīṣaṃ ca saṃtāna jananaṃ cyutiḥ || śuklasya paśyed yaḥ svapne tasyāyurdaśamāsikaṃ | vādhyate vikṛtaiḥ kṛṣṇaiḥ puruṣairudyatāyudhaiḥ || pāṣāṇaistādyate vāpi tasya mṛtyurna śaṃsayaḥ | mahiṣoṣukharo rūḍhastailābhyaktaśca muṃḍitaḥ || 39b) dakṣiṇā sāṃprasthino yastasya mṛtyurna saṃśayaḥ | paśyet prāsādapatanaṃ gṛhasya śaśisūryayoḥ || parvatānāṃ ca vṛkṣāṇāmadhikārācyutirbhavet | hāniścaiva svagātrāṇāṃ vyādhinābhi bhavastathā || gṛhasaṃmārjanaṃ lepo gomayena mṛdāpi vā | tīrtvā nadīṃ samāyātastīrenyadvasanaṃ dhṛtaṃ || rogīrogādvimucyeta hāniḥ svasthasya jāyate | puṃnāmāno mṛgakhagāḥ potakī sūkarīralā || piṃgalāchuchukā pallī vāmāṃge kokilā śivā | strīnāmānāmṛgakhagāḥ śrīkaṃṭhāyābharā ruruḥ || chikaraḥ pipalo bhāsaḥ dakṣe kākarkṣakurkurāḥ | dṛṣṭāścedrogiṇo roga nāśaḥ sādhaka siddhayaḥ || svasthasya codyamāllābho digvyatyāsānna śobhanaṃ || atha duḥsvapnaśānti || trirātro poṣito bhūtvā haviṣyāśi purohitaḥ | sakṣīrāṇāṃ ghṛtāktānāṃ samidhānāṃ śataṃ dahet || pālāśānāṃ tu gāyatryā śūdraḥ snātvā haviṣya bhuk | dīpaṃ dadyād vipra gṛhe viṣṇorgehe śivālaye || evaṃ dṛṣṭvā śubhaṃ svapnaṃ gṛhnīyān manumanmathā | gṛhīte hānirevasyād vānyadevaṃ vicintayet || atha svapna nivedanaṃ || nāradīye || śiṣyantu śucirācāṃtaḥ puṣpahasto guruttamaṃ | praṇamya śiraśā hṛṣṭastasmai svapnaṃ nivedayet || svapne vākṣi samakṣāmvā āścaryamati harṣadaṃ | akasmād yadi vā paśyet nākhyātavyaṃ gurorvinā || anyadapi merutaṃtre || svapnānnidrā phalaghnī syāt svapno vācyo na cānyathā || mahākapila paṃcarātre || gurupādārcanaṃ kṛtvāḥ upavāsi jitendriyaḥ | darbhasayyāṃ gato rātrau dṛṣṭvā svapnaṃ nivedayet || atropavāsavidhiḥ kālāṃtarīya svapne parīkṣāparaḥ | dīkṣāyāṃ prokta pāyasa bhojanasyāvasyakatvāt || piṃgalāmate || sadyodhivāsamadhavā prakurvīta yathāvidhi || maṃtra tatra prakāse || 40a) dinadvaye naiva kuryād dīkṣā karmavicakṣaṇaḥ | sadyodhimāsanaṃ vāsyādekasmin divase yadi || īti śrī ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ tṛtīyaḥ paṭalaḥ || athokta homāpayuktāgni saṃskāravidhiḥ | tatra prathamaṃ kuṃḍasaṃskāro yathā || merutaṃtre || vahneḥstu sthāpanaṃ kuryād vaidikaḥ kalpamārgataḥ | tāṃtrikaḥ kuṇḍasaṃskārānaṣṭādaśasamācaret || mūlamaṃtreṇasaṃpaśyet prokṣayedastra maṃtrataḥ | kuśaiḥ saṃtāḍayet kuṇḍaṃ astramaṃtraṃ paṭhan tṛdhā || tataḥ kavaca maṃtreṇa kuṇḍasyā bhyukṣaṇaṃ mataṃ | astramaṃtreṇa khananaṃ kuṇḍasyāṃgulamānataḥ || aṃguṣṭhānāmikābhyāṃ tāṃ mṛdamaṃtreṇa coddharet | punaḥ śuddhamṛdātaṃ ca pūrayet hṛdayāṇunā || samī kuryāt tatostreṇa secayet kavacena ca | kāṣṭhādinā kuṭṭayetamastreṇa syād yathā dṛḍhaṃ || kuśaiḥ saṃmārjayet kuṇḍaṃ tataśca kavacāṇunā | vilepanaṃ gomayādbhiḥ kavace naiva kārayet || kavacenāgnisūryendu kalāḥ kuṇḍe vicintayet | trisūtrī kṛta sūtreṇa veṣṭayet pratimekhalaṃ || trivāraṃ varmamaṃtreṇa kuṇḍapūjāṃ tataścaret | tāraścāmuka kuṇḍāya āsanaṃ te namo iti || eṣorgha ityādyuhaiśca sakalaṃ pūjanaṃ caret | nābhiśca meṣalānāṃ ca kuryādevaṃ prapūjanaṃ || saṃcintayet tatostreṇa tatkuṇḍaṃ vajravadṛḍhaṃ | vahnerjvālā nilāsāya hṛnmaṃtreṇa kuśaistataḥ || kuṇḍasya tu caturdikṣu kuryāt mārgacatuṣṭayaṃ | achinnāgraiḥ kuśairastra maṃtritaiḥ kuṇḍabhittiṣu || bhūtapretādi dṛṣṭīnāmaśucīnāṃ samācaret | uccāṭanamime proktāḥ saṃskārādhṛtisaṃmitāḥ || bhavedanena vidhinā kuṇḍasyāpyakṣa pāṭacaṃ || śāradāyāmapītyeva || nāradapaṃcarātre || acchinnāgrairastra maṃtrābhimatritaiḥ || kuṇḍabhittigaṇaṃ sarvaṃ varmaṇā paribhūṣayet | ityaivamakṣa pāpakhyaṃ kuṇḍasaṃskāramīritamityuktaṃ || yāge kuṇḍāni saṃskuryāt saṃskārairebhirīritairiti śāradāyāṃ || 40b) ete ca saṃskārā yadi kuṇḍakaraṇa kālena kṛtāstathā siddhepi tasminna dṛṣṭārthamavaśyamācaraṇīyāḥ || taduktaṃ nārada paṃcarātre || kuṇḍasyāraṃbhakāle tu saṃskāre tu saṃskārā na kṛtā yadi | niḥpannasya ca te sarve vidheyāḥ syuḥ krameṇa ca? iti || merutaṃtre || vāmahome tu saṃskārā ādyāścatvāra eva hi | atha vā tāni saṃskuryāccaturbhirvīkṣaṇādibhiriti śāradāyāṃ || merutaṃtre || tisrastisro likhedreṣāḥ prāgudagrā hṛdāṇunā || śāradāyāmapi || tisrastisro likhellekhā hṛdā prāgudagagragāḥ || sautrāmaṇī taṃtre likhana kramaḥ || prācīmūrdhamudak saṃsthaṃ dakṣiṇāraṃbhamālikhet | udagagraṃpuraḥsaṃsthaṃ paścimāraṃbhamālikhet || tisrastrisro likhetvaiva prokṣayedvāgbhavena ca || merutaṃtre || smṛtāśca prāṅmukhāgrāṇāṃ devā viṣṇīśa vāsavāḥ | udaṅmukhāgra rekhāṇāṃ brahmasūryendavaḥ kramāt || vilikhed darbhakāṇḍena vāmamārgestramatrataḥ || śāradāyāṃ || prāgagrāṇāṃ smṛtā devā mukundeśa puraṃdarāḥ | rekhāṇāmudagagrāṇāṃ brahmavaivasvatendavaḥ || athavā ṣaṭkoṇā vṛtaṃ trikoṇaṃ tatra saṃlikhet || merutaṃtre || trikoṇo pariṣaṭkoṇaṃ trikoṇa dvitayasya tu || yāmalepi || ṣaṭkoṇenāvṛtaṃ devi trikoṇaṃ vā samālikhet || merutaṃtre || viṣṇī śavāsavadīnāṃ ṣarnāṃ tatra tu pūjanaṃ | vāmamārgetviṣṭa devyāstrikoṇe pūjanaṃ bhavet || śāradāyāṃ || sarvāṇabhyukṣyatāreṇa yogapīṭhamathārcayet | atra praṇavavāgbhavayorvikalpaḥ || yogapīṭhamiti || ādhāraśaktīmārabhya pīṭhamaṃtraparyaṃtamityarthaḥ || atra viśeṣo merutaṃtre || saṃprokṣya praṇave nātha yogapīṭhaṃ samarcayet | tadvidhisaṃpravakṣyāmi maṇḍūkaṃ cintayet tale || kālāgni rudraṃ tasyārdhaṃ śaktiyuktaṃ vicintayet | tadūrdhaṃ cintayet kūrmaṃ tasya pṛṣṭe vasudharāṃ || svetadvīpa tata ciṃntyaṃ sudhāsiṃdhu suveṣṭitaṃ | 41a) mandārān pārijātāṁśca saṃtānān hari candanāt || kalpavṛkṣāṃśca tatraiva cintayet pūjayedapi | etādṛśa gṛhe ciṃtyaṃ raṃmyaṃ maṇimayaṃ gṛhaṃ || svarṇapīṭhantu tanmadhye tasya pādānviciṃtayet || evaṃ krameṇeti || taduktaṃ tatraiva || svāgrādi prādakṣiṇyena tatpadmakeśareṣu tu | madhyāntaṃ pūjayedetā jayāṃ ca vijayāṃ tathā || ajitākhyāṃ cāparājitāṃ nityāṃ ca vilāsinīṃ | dogdhrīmaghorāṃ ca tathā maṃgalāmatha tatra tu || etāneva pīṭhaśaktayaḥ krīṁ vāgīśvarīśvarayoryogapīṭhātmane nama iti pīṭhamaṃtraḥ || taduktaṃ taṃtrāṃtare || vāgīśvarayoryogapīṭhātmane namaḥ || hrīṁ mādyaḥ pīṭhamaṃtro yamāvāhyāsmin prapūjayet || merutaṃtre viśeṣaḥ || hrīṁ sarvaśakti kamalāsanāya nama uccaret | datvā puṣpāṃjaliṃ kuṇḍe pūjayed bhuvaneśvarīṃ || āvāhanādi paramīkaraṇāṃtaṃ ca pūjayet | kāmonmattaṃ śivaṃ tatra devī mṛtumatīṃ tathā || gāśeśa śaivaśākteṣu dhyāyet saṃpūjayetidiṃ || śāradāyāṃ || vāgīśvarī mṛtu snātāṃ nīlendīvara saṃnibhāṃ | vāgīśvareṇasaṃyuktāmupacāraiḥ prapūjayet || gaṇeśvaravimarṣiṇyāṃ || śaktivījena vāgīśīṃ vāgīsaṃ sādhyamaṃtrataḥ || pūjayediti śeṣaḥ || rudrayāmale tu || tataḥ śivāya śaktyai ca namontau kathitau manū | ābhyāṃ tristriśca saṃpūjya praṇavanmanunā'mūnā || vāgīśvarī mṛnusnātāṃ samastā bharaṇānvitāṃ | vāgīśvareṇasaṃyuktāṃ namāmyakhila siddhaya ityuktaṃ || merutaṃtre || vaiṣṇave ca tathā śaure lakṣmī mṛtumatīṃ smaret | nārāyaṇasya saṃyogājjātamagniṃ viciṃtayet || tatvaśārasaṃhitāyāmapi || lakṣmī mṛtumatī tatra prabhornārāyaṇasya ca | grāmya dharmeṇa saṃjātamagniṃ tatra vicintayet || atra ca vibhūtirunnatiḥ || kāntiḥ sṛṣṭiḥ kīrtiśca sannatiḥ || puṣṭirutkṛṣṭi ṛddhiścaśca saṃproktā navaśaktaya iti pīṭhaśaktayaḥ || 41b) vījādyamānasaṃdatveti vacanāt || śrīlakṣmīnārāyaṇayoryogapīṭhātmane nama īti pīṭhamaṃtraḥ || śrīvidyāyānujñānārṇave || kāmeśvarīṃ kuṇḍamadhye sa kāmā mṛtyu tu saṃyutāṃ || samāvāhya ca saṃpūjya tadgarbhavahnimāvahet || śāradāyāṃ || sūryakāntādi saṃbhūtaṃ yadvā śrotriya gehajaṃ || ānīya vahniṃ pātreṇa kravyādāṃśaṃ parityajet || gautamīye || pāṣāṇa bhavamagniṃ ca yadi vāraṇi saṃbhavaṃ | śrotriyāṇāṃ gehajaṃ ca vanasthamatha vā haret || yadṛcchā lābha saṃprāptaścāyogyoyāgakarmaṇi | niragni brāhmaṇāllabdho hyardhalābhakaro bhavet || kṣatrāllabdhe caturthāṃśa phalaṃ dadyāddhūtāśanaḥ | vaiśyaśūdrācca viphalaṃ jāyate homakarma tat || merutaṃtre || araṇyāṃ maṇito vipra gehād vahniṃ kumārikāṃ | suvāsinī vā sadvastrāṃ kṛta śaucāṃ samāharet || pātrāṃtareṇa pihite tāmrapātrādikeṃ śubhe | agnipraṇayaṇaṃ kuryā charāve vātha nūtane || dadyādastreṇa pātregniṃ kavacena pidhāya ca || uḍīśe || śrotriyāgārajaṃ vāpi sūryakāṃtod bhavaṃ tu vā | araṇi saṃbhavaṃ vāpi kṣiptaṃ svarṇādi bhājane || smṛtisāre tu || śarāve bhinnapātre vā kapāle colmukepi vā | nāgni praṇayanaṃ kuryād vyādhihānibhayāvahamiti || merutaṃtre || jīrṇe śarāve kāpāle bhinnapātre tatholmuke | nāgni praṇayaṇaṃ kuryād vyādhihānibhayāvahamiti tāṃmrādi pātra sadbhāve sarāvaniṣedho vodhyaḥ || taṃtrāntare || kravyādāṃśa parityāga viśeṣaḥ astreṇāgniṃ samādhāya kavacena pidhāya tu || kravyādāṃśaṃ tu cāstreṇa nai-ṛtya saṃtyajet priye || maṃtramuktāvalyāmapi || ānīyāstreṇa nai-ṛtye kravyādāṃśaṃ parityajet | devāṃśaṃ mūlamaṃtreṇa sthāpayet prayataḥ sudhīḥ || merutaṃtre || kravyādāṃśaṃ ca nair-ṛtyā tyajedastreṇa vahnitaḥ | devāṃśaṃ mūlamaṃtreṇa sthāpayedagrataḥ sudhīḥ || uḍīśe tu || kūrcāstrāṃbhyāṃ ca nair-ṛtyāṃ kravyādāṃśaṃ parityajedityuktaṃ || 42a) gaṇeśvarepi || hūṃ phaḍaṃtena mūlena kravyādāṃśaṃ parityajet || kriyāśāre || śmaśānādā vāmaṃ māṃsamattiyo vahnirucyate | kravyādastasya nāmā syāt yajet kiṃciddhutāśanāt || śāradāyāṃ saṃskūryāt taṃ yathānyāyaṃ deśiko vīkṣaṇādibhiḥ | draudarya vaindavāgnibhyāṃ bhaumasyaukyaṃ smaran vasoḥ || yojayed vahni vījena caitanyaṃ pāvake tadā || sārasaṃgrahe || pradīpa kalikākāraṃ teja āvāhya yatnataḥ | aikyaṃ jāṭharavainde ca vahnibhyāṃ pārthivasya ca || smṛtvāgni vījake nātha caitanyaṃ yojayedatha || vaindavastu dhūmamadhyastho vahniḥ || merutaṃtre || paścāttamagniṃ saṃskāraiḥ saṃskuryād vīkṣaṇādibhiḥ | pradīpa kalikākāraṃ teja āvāhayet tataḥ || aikyaṃ jāṭharavainde ca vahnibhyāṃ pārthivasya ca | smṛtvāgni vījake nātha caitanyaṃ yojayedatha || uḍḍiśe || dīpāddīpāṃtaraṃ nyāyāt sphuraṃtaṃ sarvato mukhaṃ | śvāsamārgeṇa manuvit kavacena tatorcayet || śāradāyāṃ || tāreṇa maṃtritaṃ maṃtrī dhenumudrā mṛtīkṛtaṃ | astreṇa rakṣitaṃ paścāt tanutreṇāvaguṃṭhitaṃ || arcitaṃtriḥ paribhrāmya kuṃḍasyopari deśikaḥ || merutaṃtre || oṃkāreṇābhimaṃtryātha dhenumudrā mṛtīkṛtaṃ | saṃrakṣye ca śare nātha kavacenāvaśuṃṭhayet || tataḥ saṃpūjya kuṃḍasya bhrāmayatriḥ pradakṣīṇaṃ | praṇaveṇa tataḥ svasya saṃmukhaṃ svīya kuṇḍake || devyāyonau tatra jānu spṛṣṭamūmau ca deśikaḥ | śivavījamiti dhyātvā niḥkṣipedāśuśukṣaṇiṃ || devadevyorācamanaṃ maithunāṃtadhiyā caret || uḍḍīśe || bhūmau ca jānunī kṛtvā kūrcavījaṃ ca vahni ca | caitanyaṃ ṅe namo taḥ syādanenotthāpaye chuciṃ || śive vījadhiyā tasyā yonau vahniṃ viniḥkṣipet || tripurāsāra samucaye || yonāvenaṃ viṃnyasyet svābhivaktraṃ paścādagniṃ mūlamaṃtreṇa mattrītyuktaṃ || śivavījamiti godyośeśaivaśākta viṣayaṃsaura vaiṣṇavayo viṣṇuvījadhiyā vodhyaṃ || vāyavīya saṃhitāyāṃ || vahnivījaṃ samuccārya tvādadhītāgnimāsane | yonimārgeṇa vai tadvadātmanaḥ saṃmukhena vā || mekhalo paristhita yoni randhreṇeti bhāvaḥ || śāradāyāṃ || 42b) paścād devasya devyāśca dadyādācamanīyakaṃ | jvālayenmanunānenatamagnimatha deśikaḥ || merutaṃtre || citpiṃgala hana hana paca paca daha daha | sarvajñā jñāpaya svāheti tārādirjina varṇakaḥ || amuṃ manuṃ prabhāṣyai ca kṛśānaṃ jvālayet tataḥ || rudrayāmale tu || hrāṁ hrīṁ jvalayugaṃ devi prajvale dvitayaṃ tataḥ | hūṁ phaṭ svāheti maṃtreṇa jvālayet pāvakaṃ sudhīrityuktaṃ || jvālanaṃ mukhe naiva || juhuṣuśca hutāgniśca pāṇi sūryastu vādibhiḥ | na kuryādagni dhamanaṃ na kuryādvyajanodinā || mukhe naiva dhamedagniṃ mukhādeyo hyajāyata | nāgniṃ mukheneti tu yallokike yojayaṃti taditi || maṇivaṃdhau samau kṛtvā karau tu prasṛtoṃgulī | madhye me milite kṛtvā tanmadhyaṃguṣṭhakau kṣipet || iyaṃ sā paramāmudrā jvālāni homakarmaṇītyuktaṃ lakṣaṇā mudrā pradarśanīyā || tata utthāya vidhivat kṛtvā pāṇipuṭaṃ sudhīriti yāmale || agniṃ prajvalitaṃ vaṃde jātavedaṃ hutāsanaṃ | suvarṇavarṇamamalaṃ samiddhaṃ sarvatomukhaṃ || anena jvalitaṃ mantrenopatiṣṭheddhutāśanamiti merau || uḍḍīśe || prādeśamātraṃ samidhaṃ mūlāgraghṛtasaṃplutāṃ | uṣṇīṃ vahnau samutkṣipya jihvāyā devatā nyaset || śāradāyāṃ || vinyasedātmano dehe maṃtrī jihvā havirbhujaḥ | liṃgapāyuśirovaktra ghrānanetreṣu sarvataḥ || vahnirārghrīśa saṃyuktāḥ sādiyāṃtāḥ sa viṃdavaḥ | varṇā maṃtrāḥ samuddiṣṭā jihvānāṃ saptadeśikaiḥ || merutaṃtre || kuśaiḥ palāśādi parṇairnā pavitreṇa kenacit | tataḥ pravinyasejjihvā dehe maṃtre vibhāvasoḥ || sa liṃgagudamūrdhāsya nāsā netreṣu ca kramāt | sa sarvāṃgeṣu jihvāstā vahyaṃte trividhātmikāḥ || śāradāyāṃ || jihvā sā trividhā proktā śubhabhedena karmasviti || merutaṃtre || hiraṇyāgagaṇāraktā kṛṣṇā caiva tu suprabhā | vahurūpācāti raktā jihvāḥ sapteti sātvikāḥ || vahnī rephaḥ arghīśo dīrghokāraḥ atra sātvikarasanāyāṃ 43a) vahūrūpāti raktayoḥ paurvāparya vīja kramānurodhena na tu nyāsa kramānurodhena vahurūpāyāḥ sarvāṃge nyasanīya tvāt || ekaikaṃ vinyasedveviliṃge pāyau śirasyatha || vakre ghrāṇe tathā netre sarvāṅge ca nyaset tata iti vīracūḍāmaṇi vacanaṃ || śāradāyāṃ || padmarāgā suvarṇānyā tṛtīyā bhadralohi * | lohitānaṃtaraṃ śvetādhūminī ca karolikā || rājasyo rasanā vahnervihitā kāmyakarmasu | viśvamūrti sphuliṃginyau dhūmravarṇāmanojavā || lohitānyā karālākhyā kālitāmasya īritāḥ | etāḥ saptaniyuhyante krūrakarmasu maṃtrībhiḥ || svasvanāma samābhāḥ syūrjihvāḥ kalyāṇaretasaḥ | amartya pitṛgandharva yakṣanāgapiśācakāḥ || rākṣasāḥ saptajihvānāmīritā adhidevatāḥ | adhidevatoktīstattajjihvā sthāne nyāsārthaṃ pūjārthaṃ ca || jihvāsu tridasādīnāṃ tattatkārya samāptaye | juhuyādvāṃchitāṃ siddhiṃ dadyustā devatā matā || iti prapaṃcasāravacanārthaṃ ca tattajjihvāyāṃ tattaddravyeṇa homapakṣe tāsāṃ homārthaṃ ca || kriyāsāre || asya bhṛgu ṛṣichaṃdo gāyatryagniśca devatā | vījaṃ śaktiścaraṃ svāhā ṛṣyādīn pūrvavat nyaset || śāradāyāṃ || vahneraṃgamanūnnyasyettanāvuktena vartmanā | sahasrārciḥ svastipūrṇa uttiṣṭha puruṣaḥ punaḥ || dhūmavyāpī saptajihvo dhanurdhara iti kramāt || merutaṃtre || maṃtri pravīnyasedbhūyo vahneraṃgāni vai kramāt | sahasrārciḥ svastiḥ pūrṇa utiṣṭha puruṣastathā || dhūmavyāpī saptajihvo dhanurdhara itiritāḥ || śāradāyāṃ || ṣaḍaṃgamanavaḥ proktā jātibhiḥ sahasaṃyutāḥ | mūrtīraṣṭautanau nyasyed deśiko jātavedasaḥ || mūrdhāṃsa pārśvakavaṃdhu kaṭipārśvāṃsakeṣu ca | pradakṣiṇavaśānnyasyeducyantetā yathā kramāt || jātavedāḥ saptajihvo havyavāhanasaṃjñakaḥ | aśvodaraja saṃjñonya punarvaiśvā narāhvayaḥ || kaumāratejāḥ syād viśva mukho devamukhaḥ smṛtāḥ | tārāgnaye padādyāḥ syūrnnatyaṃtā vahnimūrtayaḥ || 43b) merutaṃtre || nyaset pradakṣiṇe dehe vahnisūryaṣṭakaṃ kramāt | mūrdhāṃsa pārśvakaṭyāṃdhū kaṭipārśvāṃsakeṣu ca || praṇavādi namoṃtāstā agnayapadaṃ pūrvakāḥ | jātavedāḥ saptajihvo havyavāhastṛtīyakaḥ || aśvodarajavaiśvānarākhya kaumāra tejasaḥ | viśvamukho devamukho mūrtayoṣṭau prakīrtitāḥ || rudrayāmale || pariṣiṃcet tatastoyairviśuddhai mekhalopari | darbhairagarbhai madhyastha mekhalāyāṃ paristaret || kuloḍḍīśe || evaṃ vinyastadehaḥ sanparistaraṇamācaret | arghodakena saṃprokṣya madhyasthamekhalopari || uttarāgraṃ pūrvadeśe pūrvāgraṃ dakṣiṇe tataḥ | uttarāgraṃ paścime tu prāgagramuttare tathā || mūlamācchāditaṃ kṛtvā trivāraṃ tu paristaret || merutaṃtre || pradakṣiṇa krameṇaiva saṃsiṃcya ca tato jalaiḥ | mekhalo parisaṃsuddhaiḥ punardarbha catuṣṭayaiḥ || prāgagrairudagagraiśca hitvā pūrvāṃ paristaret | dakṣiṇottarayāḥ pūrvāgraiḥ pūrvapaścimayoruttarāgrairityarthaḥ || tathā || mekhalāsu ca sarvāsu dīpamālāṃ prakalpayet || tripurāsārasamuccaye || ekamekhala kuṇḍe niśitamatirmekhalādhastāt | paristare dvimekhale dvitīyamekhalopari || trimekhale tadaṃtarāla mekhalopari nyaset || śāradāyāṃ || niḥkṣiped dikṣu paridhīn prācī varjaṃ guruttamaṃ || tathā merutaṃtre || ekamekhalake kuṇḍe mekhalādhaḥ paristaret | dvimekhale dvitīyāṃ vā madhyamāyāṃ trimekhale || kātyāyanaḥ || paridhīn paridadhatyārdrāneka vṛkṣānvāhumātrān pālāśa vai kaṃkatakāśmarya vilvāniti || merutaṃtre || palāśa kāśmarī vilvavikaṃkatasamamudbhavān | ekavṛkṣodbhavānārdrān paridhītvāhu * *? kān || tatrāṃtare || vāhyetha sthaṃḍilaṃ ca triparidhi sahitaṃ prāguhagrāgradarbhaṃ || tripurāsārasamuccayepi || sthaṇḍilake sikatānāṃ vāhyetha trirnyaset paridhīn || merutaṃtre || sthaṃḍile sikatānāṃstu vāstu bhūmau paristaret || 44a) tatraiva || prāṇānāyamya vidhivat paristīrya kuśāṃtaraiḥ | svagṛhyokta vidhānena vāyu deśācca pūrvataḥ || sruksrūvau ca praṇītāṃ ca prokṣaṇī pātra yugmakaṃ | ājyasthālīṃ ca paridhīnidhmaṃ ca kuśamuṣṭayaḥ || adho mukhāni pātrāṇi homadravyaṃ valiṃ tathā | gaṃdhapuṣpākṣatādīni sarvānyā sādayedatha || tānyatprakṣya pavitreṇa cottānāni nidhāya ca | prokṣaṇī pātra yugalaṃ paripūryaṃ śubhāṃvunā || datvākṣatān pavitraṃ ca tadutpūpa nidhāpayet | diśyuttarasyāṃ tatpātraṃ praṇītetyucyate vudhaiḥ || tataḥ kiṃcit praṇītāṃ tu prokṣaṇyādhāya tajjalaiḥ | yajñasādhanasaṃbhāre prokṣayen mūlamaṃtrataḥ || vṛṇuyādbrāhmaṇaṃ śāṃtaṃ devatā maṃtra dīkṣitaṃ | kuṇḍasya dakṣiṇe bhāge veśayet taṃ kuśāsane || amukāmukagotrohamamukāmukagotritaṃ | dīkṣāṃgabhūta homesmin brahmāṇaṃ tvāṃ vṛṇe itiḥ || vastrālaṃkārādikena vṛtvā taṃ paripūjayet | kuryāt kuśavaṭuṃ vāpi labhyate brāhmaṇo nacet || kuṃḍamadhye tu ṣatkoṇa garbhitaṃ svarṇakarṇitaṃ | nānākesarasaṃyuktaṃ caturdvārasamāvṛtaṃ || ciṃtayedaṣṭadalakaṃ caturasra trayāvṛtaṃ | pūjāpīṭhaṃ tu tadvahnestatra maṇḍūkakādikān || jñānātmāntaṃ yogapīṭhaṃ saṃpūjyāṣṭa daleṣu ca | prādakṣiṇyena madhyāṃtaṃ pītāṃ śvetāṃ tathāruṇāṃ || kṛṣṇāṃ dhūmrāṃ ca tīvrāṃ ca pūjayedvisphuliṃginīṃ | rucirāṃ jvālinīṃ ceti sarvapīṭhaṃ prapūjayet || sarvaśakti kamalāsanāya hṛdvādaśākṣaraḥ | samastapīṭhapūjāyāṃ vahnermaṃtra udāhṛtaḥ || tato hutāsanaṃ dhyāyedvarasvastika śaktibhiḥ | abhayena ca saṃyuktairbhujaiḥ samyagvirājitaṃ || siṃdūravarṇa padmasthaṃ svarṇālaṃkārabhūṣitaṃ | trinetraṃ ca jaṭāmaulimaruṇasraktitāṃvaraṃ || dhyānāntaraṃ śāradāyāṃ || iṣṭaṃ śaktiṃ svastikā'bhīti muccairdīrghairdairbhirdhārayantaṃ javābhaṃ | hemākalpaṃ padmasaṃsthaṃ trinetraṃ dhyāyedvahniṃ vaddhamauliṃ jaṭābhiḥ || rudrayāmalepi || vaṃdhūkapuṣpasaṃkāśaṃ sutaptakatakaprabhaṃ | 44b) padmasthaṃ yajamānārthaṃ vadanadvayaśobhitaṃ || saptacchando mayaṃ deva vimānoparisaṃsthitaṃ | tridhāgrīvaṃ tripādābdhaṃ havyakavyavināśakaṃ || brahmādhvaryūdgātṛ hotṛ catuḥśṛṃgī virājitaṃ | paṃcarātraṃ pāśupataṃ kāpilaṃ ca mahāmataṃ || vauddhavaidikamitye tat ṣaṭ piṃgala vilocanaṃ | vedārthaṃ ca catuḥśrautaśāstramaya dhvaniṃ || sapāṭala jaṭāvaddha maṇikoṭīrabhāsvaraṃ | hemālaṃkārasaṃyuktaṃ hemakuṇḍalamaṇḍitaṃ || raktāṃbhoruha madhyasthaṃ svastikāsanasaṃsthitaṃ | pṛṣṭadeśasamālaṃvi tārtīya caraṇāṃvujaṃ || sadāśadāyamāna ca rājamānaṃ svatejasā | śaktiṃvajaṃ srūksrūvauva caturbhirdakṣa vāhubhiḥ || tomaraṃ tālavṛntaṃ ca sauvarṇaghṛtapātrakaṃ | samaistrirbhirvāhubhiśca dadhānaṃ raktavāsasaṃ || hiraṇyā kanakā raktā kṛṣṇā dakṣānane sthitāḥ | suprabhāvati? raktā ca vahurūpā ca jihvikā || īmā rasajñāstadvāma vadane nityamāsthitāḥ | etābhiḥ sapta jihvābhirūpetaṃ pāṭitānanaṃ || iti dhyānaṃ || dhyānaṃ vahniṃ yajen madhye gandhādyairmanunā'munā || merutaṃtre || dhyātvaivaṃ manunānena pūjayedūpacārakaiḥ | vaiśvā narajātaveda ihāvaha lohitākṣa || sarvakarmāṇi sādhaya svāhāntaḥ praṇavādikaḥ | saptaviṃśat parokṣeyaṃ maṃtraḥ syādvahni pūjane || śāradāyāṃ || madhye ṣaṭsvapi koṇeṣu jihvā jvālāruco yajet | atra ṣaṭkoṇeṣu madhyeṣa yajedibhyanvayaḥ || koṇeṣu ca īśānādi kramaḥ || taduktaṃ somaśaṃbhau || rudrendra vahnimāṃsādavaruṇānilagocare | hiraṇyādyāḥ sthitā vahne rasanāḥ ṣaḍanu kramāt || madhyeto vahurūpātviti || vāyavīja saṃhitāyāṃ || hiraṇyā prāguḍagjihvā kanakā pūrvataḥ sthitā | raktāgneyī nair-ṛtī ca kṛṣṇānyā suprabhāmatā || atiraktāmarujjihvā suprabhāḥ || triśikhā madhyamā jihvā vahurūpā samāhvayā | tasthiṣyekā dakṣiṇato jvalaṃtī vāmataḥ parā || 45a) svavījānaṃtaraṃ vāyavyā iti || gaṇeśvaravimarṣiṇyāmapi || koṇaṣaṭke ca madhye ca jihvāḥ saṃpūjayet tataḥ | hiraṇyottaka hemābhāvāruṇyāṃ diśi saṃsthitā || vaiḍūrya varṇa gaganā prācyāṃvidiśiṣyavasthitā | taruṇādibhya saṃkāśā raktā jihvāni dik sthitā || kṛṣṇā nīlābjasaṃkāśā nai-ṛtyāṃdiśi saṃsthitā | suprabhā padmarāgābhāvāruṇyāṃdiśi saṃsthitā || atiraktā javābhāsā vāyavyāṃ diśi saṃsthitā | vahurūpā yathārthābhā dakṣiṇottarasaṃsthitā || etā jvālārucāvītā varābhayakarā api || tripurāsārasamuccayepi || sutaptacāmīkaracāruvarṇā sthitā hiraṇyādiśi śūlapāṇeḥ | vaidūryavarṇā kanakābhidhānāyāsāniṣarṇādiśi vāsavasya || yā raktā taruṇa divākarābhavarṇā sā jihvā hariti susaṃsthitā kṛśānoḥ || yā kṛṣṇā vikaśitanīlanīrajābhāsā rakṣaḥ parivṛḍhadigvibhāgalagnā padmarāgasadṛśa prabho jvalā suprabhā varuṇadiśyavasthitā || yā mahārajana puṣpasannibhāgandhavāhadiśi sāti raktikā || yathārtha saṃjñā vahurūpikā sā jihnottare dakṣiṇataḥ sthitā sa || homepi viśeṣa ukto gaṇeśvaravimarṣiṇyāṃ | eṣāṃsi ca hiraṇyāyāṃ gaganāyāṃ caruṃ ghṛtaṃ || siddhārthaṃ vahurūpāyāṃ raktāyāṃ tu yavāstathā | kṛṣṇāyāṃ tu hunetvājān suprabhāyāṃ tu saktubhiḥ || tilāṃścaivāti raktāyāṃ kanakāyāṃ tu sarvadā | sarvadravyāṇi juhuyāt sādhakaḥ sarvakarmasu || tantrāntaro phalaṃ tu kāmabhedena kramādāśāmudīryate | vaśyākarṣaṇayorādyāgaganāstaṃbhane matā || vidveṣa mohayo raktā kṛṣṇāmāraṇa karmaṇi | suprabhā śāṃtike puṣṭau suraktoccāṭane matā || ekaiva vahurūpātu sarvakāmaphalapradā || merutaṃtre || tataḥ ṣaṭkoṇa madhye ca jihvā dhyānaṃ ca pūjananaṃ | jihvā jvālārucaḥ sarvāvarobhaya karāstathā || aiśyāṃ hiraṇyā svarṇābhā śāṃtipauṣṭika siddhidā | vaiḍūryavarṇā kanakā prācyāṃ staṃbhana kāryakṛt || 45b) vidveṣe taruṇāditya nibhāraktāgni koṇagā | kṛṣṇāṃjana cayaprakhyā nai-ṛtyāṃ māraṇa kṣamā || suprabhā padmarāgābhā vāruṇyāṃ dhanadāyakā | atiraktājavābhāsoccāṭe vāyurdiśā gatā || vahūrūpā tu ṣaṭkoṇa madhye ṣaṭvarṇasaṃyutā | anekakāryasaṃsiddhi nāśakartrī ca sā matā || yathā kāryaṃ tathā jihvā dṛśyate catsvadiggatā | jvālā rūpā tadā siddhi viparya tu viparyayaḥ || vaiṣṇavamate jihvāyāṃ viśeṣamāha tatraiva | prabhādīptiḥ prakāśā ca marīcistāpanī tathā || karālālelihā ceti jihvā vaiṣṇava karmaṇi | īśa prāgvahni nai-ṛtya paścādvāyavya madhyataḥ || saṃsthitāḥ sakalā jihvā varobhaya lasatkarāḥ || śāradāyāṃ || keśareṣṭaktamārgeṇa pūjayedaṃga devatāḥ | daleṣu pūjayen mūrtiṃ śakti svastika dhāriṇīḥ || lokapālāṃstato dikṣu pūjayedukta lakṣaṇāt || merutaṃtre || agnīśāsuravāyavya devāgre cāpi dikṣu ca | pūjayecca ṣaḍaṃgāni patreṣvā vṛtti devatāḥ || iṃdrādīn sāyudhān paścāt saṃpūjyāgniṃ punaryajet | atra mekhalāstha darbhoparidikpālapūjākāryā || taṃtrāṃtarepi || koṇa ṣaṭke ca madhye ca jihvābhiḥ kesareṣvapi | aṃgamaṃtraistato vāhye tvaṣṭābhirmūrtibhiḥ kramāt || mekhalāśrita darbheṣu dikpatīn pūrvato yajet || śāradāyāṃ || paścādādāya pāṇibhyāṃ sruk srūvau tāvadho mukhau | tiśraḥ pratāpayed vahnau darbhānādāyadeśikaḥ || tadagra madhya mūlāni śodhayet tairyathā kramāt | gṛhītvā vāmahastena prokṣayed dakṣiṇenatau || punaḥ pratāpyataumatrī darbhānagnau viniḥkṣipet | ātmano dakṣiṇabhāge sthāpayet tau kuśāstaro || taṃtrāṃtaro gṛhītvā srūksrūvā vūrdhvamukhau cādhomukhau kramāt || pratāpyāgnau tridhā darbha mūla madhyāgrako spṛśet | punastriśaḥ pratāpyādho mukho vagnau kuśān kṣipet || mūlamadhyāgrake nyasye chaktīrikṣādikāḥ kramāt | srūci śaktiṃ srūve śaṃbhuṃ vinyaseddhṛdayāṇunā || icchādikā iti icchājñānā kriyā ītyarthaḥ || merutaṃtre || tataścādho mukhau kṛtvā sruksrūvau tu pratāpayet | 46a) kuśāgraistu tayoragraṃ madhyaṃ madhyaiśca mārjayet || mūlaṃ mūlaistridhā caivaṃ māryayitvā pratāpayet | dhṛtvātau vāmahastena prokṣayet prokṣaṇī jalaiḥ || dakṣiṇena karāgreṇa punaḥ saṃtāpayeccatau | kuśān kṣiptvā tato vahnau svadakṣetau kuśāstare || saṃsthāpya sruksrūcau paścāt ghṛta saṃskāramācaret || taduktaṃ śāradāyāṃ || āhyasthālīmathādāya prokṣayedastravāriṇā | tasyāmājyaṃ viniḥkṣipya saṃskṛtaṃ vīkṣaṇādibhiḥ || śaivāgame || gavyamāhyaṃ samādāya mūlamaṃtrābhimaṃtritaṃ | svakāṃ brahmamayiṃ mūrti saṃciṃtyāgnau pratāpayet || gavyamṛtyuttama kalpābhiprāyenoktaṃ || merutaṃtre || samādāya ghṛtasthālī maṃtramaṃtraiṇa secayet | ghṛtaṃ tatra samāpūrya vīkṣaṇādibhisaskṛtaṃ || taduktaṃ piṃgalāmatepi || uttamaṃ goghṛtaṃ proktaṃ madhyamaṃ mahīṣī bhavaṃ | adhamaṃ chāgalī jātaṃ tasmādgavyaṃ praśasyata iti || merutaṃtrepi || uttamaṃ goghṛtaṃ proktaṃ madhyamaṃ mahiṣī bhavaṃ | adhamaṃ chāgalījātaṃ niṣiddhaṃ tveḍakādijaṃ || krītaṃ yadā paṇecājyaṃ svāducedgavyayantu tat || prasastānāmabhāve || vāyavī saṃhitāyāṃ || nyasya maṃtraṃ ghṛte mudrāṃ darśayeddhenu saṃjñikāṃ || merutaṃtre || vāyavye vāhyato gārān kṛtvā teṣu hṛdā nyaset | tāpanaṃ tu samuddiṣṭaṃ kuśadvayamataḥ kṣipet || ājya prajvalitaṃ vahnau vinyaset tat ghṛtānvitaṃ || vinyasedvahnau kṣipediti || pavitrīkaraṇaṃ darbha dvayena jvalite hṛdā | varmaṇajyaṃ ca nīrājya vahnau darbha dvayaṃ kṣipet || abhidyotana me tatsyādudyotana mathocyate | kuśaṃ prajvalitaṃ cāhyadarśayattaddhṛdādākṣipet || vrahnā vuddhāsya ca ghṛtaṃ maṃgārānagniṣu kṣipet | apaḥsyaṃ spṛśya maṃtrajñaḥ kuryādut pracanaṃ tataḥ || astramaṃtraṃ japenmaṃtrī kuśau prādaśamātrakau | aṃguṣṭānāmikābhyāṃ ca gṛhītvā ghṛtamutplayet || tato dṛḍhaṃ kuśābhyāṃ tu svābhimukhyena saṃplavet | ghṛtaṃ tat syāt saṃplavanaṃ ṣaṭsaṃskārā itīritāḥ || aṃguṣṭhopaka niṣṭhābhyāmiti hastadvayasyeti vodhyaṃ utplavediti agnisaṃmukhamiti bhāvaḥ || taduktaṃ śaivāgame || prādeśamātra darbhābhyāṃmaguṣṭhā'nāmikāgrakaiḥ | 46b) ghṛtābhyāṃ saṃmukhe vahnerastreṇotyavamācarediti || śāradāyāṃ || prādeśamātraṃ sa graṃthidarbhayugmaṃ ghṛtāṃtare | niḥkṣipyabhāgau dvau kṛtvā pakṣau śukletarau smaret || vāme nāḍīmiḍāṃ bhāge dakṣiṇa piṃgalāṃ punaḥ | suṣumnāṃ madhyato dhyātvā kuryāddhomaṃ yathāvidhi || merutaṃtre || kuśadvayaṃ ghṛte nyasya tataḥ prādeśa saṃmitaṃ | sagraṃthi kṛtvā sāgrau dvau śuklakṛṣṇau vicintayet || paṃktau vāma iḍāṃ dakṣe piṃgalāṃ madhyatastataḥ | suṣumnāṃ saṃsmarenmaṃtrī tato homaṃ samācaret || srūvadhāraṇa prakāro nāradīye yathā || hīyate yajamāno vai sruva sūlasya darśanāt | tasmāt saṃgopayen mūlaṃ homakāle sruvasya ca || agre vyādhikaraṃ proktaṃ madhye śokakaraṃ smṛtaṃ | mūle hānikaraṃ proktaṃ sruvaṃdhāsyate kathaṃ || vedāṃgulaṃ parityajya agre caiva dviraṣṭhakaṃ | vedāṃgulaṃ tu tanmadhye dhārayecchaṃkhamudrayā || homasāre || mūlāt ṣaḍaṃgulaṃ tyaktvā caturaṃgulameva vā | prakoṣṭhe mūlamācchādya dhārayecchaṃkha mudrayā || merutaṃtre || dakṣabhāgāt sruvenājyaṃ pragṛhnīyāddhṛdāṇunā | dakṣanetre hutāśasyāgnaye svāheti homayet || gṛhītvājyaṃ vāmabhāgyaddhṛtā vāmegni locane | hunet somāya svāheti tyāgaḥ sarvatrano mama || hṛnmaṃtreṇa gṛhītvājyaṃ madhyato madhya locane | hunet tasyāgnīṣomābhyāṃ svāheti ca tṛtīyikāṃ || dakṣabhāgāt punastvājyaṃ hṛnmaṃtreṇa samāharet | agnivaktregnaye sviṣṭi kṛte svāheti homayediti || heti saṃpātayedbhāgeṣvājya syānvāhuti kramāt | ityagni netravaktrāṇāṃ kuryād ghāṭanaṃ gururiti śāradāyāṃ || saṃpātayedbhāga iti yasmādbhāgādā saṃgṛhītvā hutaṃ tadbhāge hutaśeṣaṃ kṣipedityarthaḥ || tyāgaḥ sarvatrano mateti anvāhuti kramādyasmaihutaṃ tannāmne prokṣaṇyā saṃpātayediti śeṣaḥ || taduktaṃ śaivāgame || sruveṇādāya homayet || svatyagnau heti tadbhāge śeṣamāhyaṃ kṣipet kramāditi || śāradāyāṃ || satābhirvyāhṛtibhirājyena juhuyāt punaḥ | 47a) atra oṃ svāhā oṃ bhuḥ svāhā oṃ bhuvaḥ svāhā oṃ svaḥ svāhā oṃ bhūrbhuvaḥ svaḥ svāheti vyasta samastābhiḥ paṃcāhutayaḥ paṃcabhirmanubhirhunediti nārāyaṇīya taṃtra vacanāt || merutaṃtrepi || satārābhirvyāhṛtibhirājyena juhuyāt punaḥ || uḍḍīśe tu || devyāvyāhṛtihomaṃ ca tārādyena caturhunet | bhūragnaye pṛthivyai ca mahate vahni vallabhā || bhūvaḥ padādvāra ca ye aṃtarīkṣāya śabdataḥ | divyāya mahate caiva vahnijāyāvadhiḥ smṛtaḥ || svarāditya candramasau ṅetaunakṣa padāntataḥ | trebhyaḥ svāhā padāṃtaśca bhurbhuvaḥ svaḥ padaṃ tataḥ || agnyāditya candramasā ṅetā nakṣatra ityapi | tyaṃsaṃtaścaiva dignyaśca mahate vahnivallabhā || merutaṃtre || juhuyādagni maṃtreṇa trivāraṃ deśikottamaḥ | garbhādhānādikā vahne samudvāhāvasānikāḥ || śubhe karmaṇi kartavyā ājyāhutyaṣṭakaiḥ kriyāḥ | praṇavaṃ pūrvamuccāryarkarmanāma samuccaret || saṃpādayāmi svāheti sarvakarma svayaṃ vidhiḥ | garbhādhānaṃ puṃsavanaṃ sīmaṃtonnayanaṃ caret || jātaṃ vāgīśvarī garbhāt prāgvadhyāyeddhutāśanaṃ | jātakarma tataḥ kṛtvā nālachedaṃ samācaret || sūtakaṃ śodhayitvātha kuryānnāma yathāvidhi | tṛptaye yasya yadetasyāgnistannāma pūrvakaḥ || caulopanaṃ vahnermahānāmnīvrataṃ tathā | mahāvrataṃ copaniṣaddhaṃtaṃ godānameva ca || samāvartanamudvāhaḥ śākte vāgbhava pūrvakāḥ | śubheṣu syurvivāhāṃtāḥ kriyāstāḥ krūrakarmasu || maraṇāṃtāḥ samuddiṣṭā vahne rāgamavedibhiriti visesvaḥ śāradāyāṃ || uḍḍīse tu || idamagneḥ karomyatra garbhādhānamiti kramāt | praṇavaṃ pūrvamudhṛtya śeṣe vahni vadhūṃ vadet || hutvā saptāhutīrevaṃ samidhāṃ kṣepaṇaṃ tathā | evaṃ kramāt puṃsavanaṃ sīmaṃtomnayanaṃ tathā || jātakarmasamāpyātha śramāpanodanāya ca | prādeśamātraṃ samidhaṃ mulāgraghṛtasamplutaṃ || oṃ kāmeśvara kāmeśībhyāṃ svāheti viniḥkṣipet | vahniśca pitarau maṃtrī svadehe viniyojayet || 47b) iṣṭadevasya nāmnā tu vahnernāma samācaret | kāmeśvara kāmeśvarībhyāmiti tu śrīvidyāyāṃ aṃnyatra vāgīśvarībhyāṃmiti jñeyaṃ || merutaṃtre viśeṣa uktaḥ śaivaśākta gāṇeśesvive devībhyāmiti sauravaiṣṇave tu lakṣmīṇārāyanābhyāmiti || turṇāyāge || ājyāhutyaṣṭakaṃ hutvā nāmakarmasamācaret | deśikastvamukosīti mūlamaṃtreṇa kalpayet || vāyavīyasaṃhitāyāṃ || jātaṃ dhyātvaiva sākāraṃ jātakarmasamācaret | nālāpanayanaṃ kṛtvā tataḥ saṃśodhyasūtakaṃ || śivāgniriti nāmāsyā kṛtvāhuti puraḥsaraṃ | pitrorvisarjanaṃ kṛtvā cauḍopanayanādikaṃ || athodvāhāvasānaṃ ca kṛtvā saṃskāramasya tu | nālāpanayanasaṃskārastu śaivāgame || vahnerihāstramaṃtreṇa tato nālāyanuttaye | samidhaḥ paṃca juhuyāt prānte mūle ghṛtāpnutā iti || merutaṃtre || tataśca vahneḥ pitarau devadevyādikau tathā | pūjayitvā visṛjyātha mūlāgreṣu ghṛtaplutāḥ || samidho niḥkṣipet paṃcavahnāvatha ca pūrvavat || vāyavīyasaṃhitāyāṃ || tāḥ pālāśyaḥ parāvāpi yajñīyā dvādaśāṃgulāḥ | avakrāna svayaṃ śuṣkāḥ satvayonirvraṇāḥ samāḥ || daśāṃgulā vā vihitāḥ kaniṣṭāṃguli saṃmitāḥ | prādeśamātrā vā lābhe dātavyāḥ sakalā apīti || evaṃ ca sakalasaṃskāraśeṣe tatpitrorvijanaṃ nālāyanayanīya paṃcasamiddhā paṃcavadana śāradākārovabhrāmaiva || atra godānānaṃtaraṃ samāvartanamapi kartavyaṃ || taduktaṃ gaṇeśvara vimarṣiṇyāṃ || samāvartanamudvāhamādhānaṃ ca tataḥ paramiti || te naiva samāvartana vivāhayorāhutīrjuhuyāditi tripurāsārasamuccayepi || merutaṃtre || pūrvavat || sa vīja rasanā nāmnā caike kāmāhutiṃ hunet || śāradāyāṃ || maṃtrairjihvāṃgamūrtināṃ kramādvahneryathāvidhi | pratyekaṃ juhuyādekāmāhutiṃ maṃtravittamaḥ || gaṇeśvara vimarṣiṇyāṃ || juhuyādaṃgamaṃtrādyaistārādyaiśca sakṛt sakṛt | 48a) tatra sthāneṣu śitadhīḥ svāhāṃtaiśca yathākramaṃ || atrādya padena lokapālatadastrāntānāṃ grahaṇaṃ || merutaṃtre || tataścāṃgāni juhuyād vahnermūrtyaṣṭakaṃ tathā | indrādi lokapālāśca āyudhāni tataḥ paraṃ || maṃtreṇoṃkāra pūrveṇa svāhāṃtena vicakṣaṇaḥ | svāhāvasāne juhuyāddhyāyatvaimaṃtra devatāṃ || śāradāyāṃ || avadāyasruveṇājyaṃ catuḥsruci pidhāyatāṃ | sruveṇa tiṣṭhannevāgnau deśiko yatamānasaḥ || juhuyād vahnimaṃtreṇa vauṣaḍaṃtena saṃpade || merutaṃtre || caturvāraṃ sruveṇājyaṃ gṛhītvā sruci niḥkṣipet | tenaiva tāṃ vidhāyāgnau hunet tiṣṭhan guruḥ svayaṃ || vauṣaḍaṃtena vahnestu manunā saṃpade tataḥ | jihvāyāṃ madhya saṃsthāyāṃ maṃtrī jvālāvalītanoḥ || ghṛtena sruci pūrṇāyāṃ nidhāyādho mukhaṃ sruvaṃ | śṛṃgāgre puṣpamāropya paścādvāmena pāṇinā || punaḥ savyena tau dhṛtvā śaṃkhasaṃnibhamudrayā | samuṃgatordhakāyaśca samapādaḥ samutthitaḥ || nābhau tatmūlamādhāya śṛṃgāgravyagralocanaḥ | vāmastanāṃtarānīya tayormūlamataṃdrita iti viśeṣaḥ śaivāgame || gaṇeśvaravimarṣiṇyāṃ || mahāgaṇeśamaṃtreṇa pūrva pūrva yutena ca | tārādi vījaṣaṭke tu kareṇeṣvadrirarṇakaiḥ || bhinneṣu daśadhā hutvā samastena sureśvari || prapaṃcasārepi || tārādyairdaśabhirbhedaiḥ pūrva pūrva samanvitaiḥ | manunā gāṇapatyena juhuyācca daśāhutīḥ || juhuyācca caturvāraṃ samaste naiva tena tu || merutaṃtre || tārādyai daśabhirbhedaiḥ pūrvapūrva samanvitaiḥ | manunā gāṇapatyena hunet pūrvaṃ daśāhutīḥ || juhuyācca caturvāraṃ samaste naiva tena tu | saṃpūjya devatā pīṭhaṃ vahnau samyak tato guruḥ || agni rūpadharāṃ tatra pūjayediṣṭha devatāṃ || vīracūḍāmaṇāvapi || paścāt pīṭha devatānāmekaikājyohutistataḥ || arcayed vahnirūpāṃtaṃ || gandhāpuṣpādibhiḥ kramāditi || anena ādhāra śaktyādi pīṭhamaṃtrāntaṃ pūjyatebhya ekaikāmāhutiṃ datvā iṣṭadevatāṃ tatrāvāhyopacāraiḥ saṃpūjyā varaṇa devatā || 48b) api pūjayediti siddhaṃ || uḍḍīśe || tata āvṛti devānānekai kāmāhutirhunet | saṃkalpe ca tataḥ kṛtvā kāmyahomaṃ samācaret || svāhāntaṃ mūlamurccāye devatāyai tvidaṃ vruvan | juhuyā jvalite vahnau saṃkhyāṃ ca paritaścaret || śāradāyāṃ || tanmukhe juhuyān maṃtrī paṃcaviṃśatisaṃkhyayā | ājyena mūlamaṃtreṇa vaktraikī karaṇaṃ tvidaṃ || itīṣṭa vaktre vaktrāṇāmantarbhāvastu caikatāḥ | athavā kuṇḍamānatvaṃ yadiṣṭaṃ vadane smaret || aṃtarbhāvyātma vaktrāṇi tadekī karaṇamatamiti śaivāgame || merutaṃtre || ājyena sādhyamanunā paṃcaviṃśatisaṃkhyakaṃ | hunenmaṃtrī cāgni mukhe vaktraikī karaṇaṃ tvidaṃ || ātmāgni devatānāṃ ca ciṃtayannaikyamātmavit | ekādaśātha mūlena hunedājyena vāhutīḥ || nāḍī saṃdhānametaddhi proktaṃ deśikaṃ sattamaiḥ | aṃgaprabhṛtyāvṛtī nāmekaikāmāhutiṃ hunet || pūrvādi dikṣu kuṇḍeṣu sarvaṣvapi yathāvidhi || tripurāsārasamuccaya śāradayoḥ parivārasyaikaikāmāhutiṃ ante devyādaśāhutirjuhuyādityadhivāsavidhiḥ || atha dīkṣādina kṛtyaṃ || merutaṃtre || samutthāyoṣasiṣunaḥ snāna saṃdhyādikaṃ caret | guruḥ śiṣyo ṛtvijaśca gacchedyāga gṛhaṃ prati || sarve te sva sva kuṇḍeṣu juhuyuḥ sa ghṛtaistilaiḥ | punaḥ sārdhena(?) manunā hyaṣṭottara sahasrakaṃ || śāradāyāṃ || prātarutthāya juhuyuḥ punarājyānvitaistilaiḥ | dravyairvā kalpavihitaiḥ sahasraṃ sāṣṭakaṃ pṛthagiti || srūveṇājyaṃ samit pāṇyo srucāseṣaṃ kareṇa vā | tatra divyena hotavyaṃ tīrtheṇāṣeṇa vā tatheti || vāyavīya saṃhitā merutaṃtrayorukta tvāt tilodayaḥ srucā kareṇa vā hotavyāḥ || mahākapila paṃcarātre || apradīptena hotavyaṃ madhyamenāpya niṃdhite | pradīpte lelihānegnau hotavyaṃ karmasiddhayo || vahva? ca pariśiṣṭepi || aṃgo vudhaḥ sa dhūme tu juhuyādyāhutāśane | 49a) yajamāno bhavedaidhaḥ saputra īti ca śrutiḥ || yonarciṣi juhotyagnau vyaṃgāriṇi ca mānavaḥ | maṃdāgnirāmayāvī ca daridraścopa jāyate || iti merutaṃtra chandogapariśiṣṭayorapi || tripurāsāre || agneḥ karṇe homato vyādhi vādhānetraṃ dhatvaṃ nāsikāyāmathādhiḥ | dravya chedo mastake syān mukhāṃtarhomaṃ kuryāt tena nityaṃ vipaścit || navadurgākalpe || yatra kāṣṭaṃ tatra śrotre yatra dhūmastu nāsike | yatrālpa jvalanaṃ netraṃ yatra bhasma tu tacchiraḥ || yatrai ca jvalito vahnistatra jihvā prakīrtitā || taṃtrāṃtare || yatra kāṣṭaṃ tataḥ śrotraṃ yato dhūmotra nāsikā | yatrālpa jvalanaṃ netraṃ yatrāṃgārastataḥ śiraḥ || yatra prajvalitā jvālā jihvā sājāyata vedasaḥ || anyatrāpi || sadhūmogniḥ śiro jñeyo nirdhūmaśca kṣureva ca | jvalat kṛśo bhavet karṇaḥ kāṣṭalagnaśca nāśikā || agnirlālāyate tatra śuddha sphaṭika saṃnibhe | tanmukhaṃ tatra vijñeyaṃ caturaṃgulamānataḥ || śāradāyāṃ || vaiśvānaraṃ sthitaṃ dhyāyet samiddho meṣu deśikaḥ | śayānamājya homeṣu niṣaṇḍaṃ śeṣavastuṣu || tathā || svarṇasindūravālārka kuṃkumakṣaudrasaṃnibhaṃ | suvarṇareva sauvarṇaḥ śobhanaḥ parikīrtitaḥ || bherivāridahastīndra dhvanirvahneḥ śubhāvahaḥ | nāgacaṃpakapunnāga pāṭalāyūthikā nibhaḥ || padmendīvara kalhāra sarpirgurgulusaṃnibhaḥ | pāvakasya śubho gandha ityuktastaṃtra vedibhiḥ || pradakṣiṇāstyaktakaṃpāñchatrābhāḥ śikhinaḥ śikhāḥ | śubhadā yajamānasya rājyasyāpi viśeṣataḥ || kuṇḍendu dhavalo dhūmo vahneḥ proktaḥ śubhāvahaḥ | kṛṣṇaḥ kṛṣṇe gatervarṇo yajamānaṃ vināśayet || śveto rājyaṃ nihaṃtyāśu vāyasasvarasannibhaḥ | khara svara samovahne dhvaniḥ sarva vināśakṛt || pūtigaṃdho hutabhūjo hoturduḥkhaprado bhavet | 49b) chinnavṛttāśikhā kuryān mṛtyuṃ ca na parikṣayaṃ || śukapakṣanibho dhūmaḥ pārāvatasamaprabhaḥ | hāninturagajātīnāṃ gavāṃ ca kurute'cirāt || evaṃ vidheṣu doṣeṣu prāyaścittāya deśikaḥ | mūlenājyena juhuyāt paṃcaviṃśatimāhutīḥ || tripurāsārasamuccayepi || vasvadhikaṃ śatamājyairjuhuyācchāṃtika samīṣu doṣeṣu | astreṇa sādhakendrestanuyādatha cakrapūjā cetyukte || cakrapūjā śeṣapaṭale draṣṭavyamiti vāme | dakṣe ājyāhutaya eva || merutaṃtre || dravyai vidhāna prāktairvāhunedaṣṭādhikaṃ śataṃ | idamapi vāmadakṣayorvidhiviṣayaṃ || śāradāyāṃ || tataḥ sudhautadaṃtādyaṃ snānaṃ śiṣyaṃ samāhitaṃ | pāyayitvā paṃcagavyaṃ kuṃḍasyāṃtikamānayet || merutaṃtre || śiṣyaṃ snātaṃ paṃcagavyaṃ pāyayen maṃtravittamaḥ | kuṃḍasyābhyāsamānīya divyadṛṣṭyaṃ vilokayet || prayogasāre || paṃcagavyaṃ yathā proktaṃ pītvā cāṃtaṃ yathāvidhi | dvāreṇa dakṣiṇe nātha yāgasthānaṃ praveśayet || vilokya divyadṛṣṭyātaṃ taccaitanyaṃ hṛdaṃvujāt | gururātmani saṃyojya kuryādadhya viśodhanamiti śāradāyāṃ || merutaṃtre || hṛtpuṇḍarīkāccaitanyaṃ tasyātmani niyojayet | ācāryastatra ādhvānaṃ ṣaḍvidhaṃ śodhayet kramāt || taṃtrāṃtare || hṛdisthitaṃ taccaitanyaṃ prasphurat tārakā kṛti | ādāya sthāpayet svīya hṛdayāṃkuśa mudrayā || ṣaḍanvaya mahāratne || śodhanaṃ nāmatatvānāṃ kāraṇaikatva ciṃtanaṃ | varṇādināṃ kalānāṃ ca tasyāṃ cidaikya ciṃtanaṃ || śāradāyāṃ || uktaṃ kalādhyā tatvādhvā bhuvanādhveti ca trayaṃ | varṇādhvā ca padādhvā ca maṃtrādhvetya paraṃ trayaṃ || vāyavīyasaṃhitāyāṃ || tatra śabdāstrayodhvānaṃ trayestvarthāḥ samīritāḥ || taṃtrāṃtare || maṃtrādhvā ca padādhvā ca varṇādhyeti ca śabdataḥ | bhuvanādhvā ca tatvādhvā kalādhvācārthatastathā || 50a) atra tu saṃhāra krameṇoktiḥ śāradāyāṃ merau ca sṛṣṭi krameṇeti vodhyaṃ || nivṛtyādyāḥ kalāḥ paṃcakālādhveti prakīrtitaḥ | tatvādhvā vahudhā bhinnā śaivādyāgama bhedataḥ || ṣaṭtriṃśacchaiva tatvāni dvātriṃśadvaiṣṇavāni tu | caturviṃśati tatvāni maitrāṇi prakṛteḥ punaḥ || uktāni daśatatvāni sapta ca tripadātmanaḥ | tatvāni śaivānmucyaṃte śivaḥ śaktiḥ śadāśivaḥ || iśvaro vidyayāśārthaṃ paṃcaśuddhānyasūnihi | māyākālaśca niyatiḥ kalāvidyā punaḥ smṛtiḥ || rāgaḥ puruṣa etāni śuddhā śuddhāni sapta ca | prakṛtirvudhnyahaṃkārau manojñānendriyāṇyatha || karmendriyāṇi tanmātrā paṃcabhūtāni deśikāḥ | etānyāhura śuddhāni caturviṃśatimāgame || śaivānāmiti tatvānāṃ vibhāgotra pradarśitaḥ | śuddhāniti āṇava kārmaṇamāyīya malatrayarahitatatvaṃ śuddhatvaṃ tatrāṇaconāma sadāśivatvena svasyā navamarṣaḥ || kārmaṇo nāma puṇyapāpa vānahamiti pratītiḥ || māyiyo nāma ahaṃkārādāvātmavuddhiḥ śuddhānīti kāraṇatvena malatrayarāhinyaṃtacchuddhāni kāryarūpatvena tadyuktatvā daṇḍatvādaṇḍa śuddhānītyarthaḥ || tathā || jīvaprāṇadhiyaścittaṃ jñānakarmendriyāṇyatha | tanmātrā paṃcabhūtāni hṛtpadmaṃ tejasāṃ trayaṃ || vāsudevādayaśceti tatvānyetāni śāṅkinaḥ | paṃcabhūtāni tanmātrā indriyāni manastathā || garvovurddhiḥ pradhānaṃ ca maitrāṇīti vidurvudhāḥ | nirvṛtyādyāḥ kalāḥ paṃca tato vinduḥ kalāḥ punaḥ || nādaḥ śaktiḥ sadā pūrvaḥ śivasya prakṛteḥ paraḥ | ātmāvidyā śivaḥ paścācchivo vidyā svayaṃ punaḥ || sarva tatvaṃ ca tatvāni proktāni bhayadātmanaḥ | tatvādhvā kathito hyeṣastat tadāgamabhedibhiḥ || 50b) īrīto bhuvanādhveti bhuvanāni manīṣibhiriti śāradāyāṃ || bhuvanāni caturdaśa bhuvanādhveti kathito bhuvanāni caturdaśeti gautamīyataṃtravacanāt || vāyavīyasaṃhitāyāṃ || ādhārādyunmanyaṃtaṃ ca bhuvanādhvā prakīrtita ityuktaṃ || tathā || varṇādhveti vadaṃtyarṇānādikṣāṃtānmanīṣiṇaḥ | varṇasaṃhaḥ padādhvā syān maṃtrādhvā maṃtrarāśayaḥ || vāyavīyasaṃhitāyāṃ tu || anekabhedasaṃbhinnaḥ padādhvā padasaṃhatiḥ | mahāmaṃtropamaṃtrāṇāṃ vartate vayavātmanāṃ || pradhānāvatvena sodhvā paṃcapadātmakaḥ || gautamīyepi || padādhvā padamūhaḥ syādityuktaṃ maṃtrarāśaya iti vaidika tāṃtrikamaṃtra samūhaḥ || maṃtrādhvā maṃtrarāśiḥ syāt te hi vaidikatāṃtrikā iti || śāradāyāṃ || kramādetānadhvanaḥ ṣaṭśodhayedguru sattamaḥ | padāṃdhūnābhi hṛdbhāla mūrdhasvapiśiśoḥ smaret || tataḥ kūrcena vidhivattaṃ spṛśan juhuyād guruḥ | ācāryakuṃḍe saṃśuddhaistilairājya pariplutaiḥ || śodhayāmyamumadhvānaṃ svāheti pṛthagadhvanāṃ | tārādyamāhutīraṣṭau kramāt tāṃ vilayaṃ nayet || atra merutaṃtre || bhinna kramatayoktaḥ || te kalā tatva bhuvanārṇa padāmaṃtra pūrvikāḥ | śiṣyasya pādayościṃtyā guruṇā tu kalā īmāḥ || nivṛrtiśca pratiṣṭā ca vidyāśāntistathaiva ca | śāṃtyatīteti paṃcātha śodhana krama ucyate || kūrcena ca guruḥ śiṣyaṃ spṛśat kuṇḍe svake hunet | tilairghṛtākkaistārādyamamukādhvanamatra ca || śodhayāmi dviṭhāntena maṃtreṇāṣṭāhutī hunet | tatva dhvani vilīnantu kalādhyānaṃ vicintayet || tato liṃgapradeśesya tatvānyetāni cintayet | gāṇeśāni ca śauvya?ni tatraitāni rasāgnayaḥ || tadyathā śivaśaktī ca sadāśiva maheśvarau | vidyeti paṃcaśuddhāni śuddhā suddhāni sapta ca || māyāvidyā kalārāgaḥ kāroti yatireva ca | puruṣaścāpya śuddhāni prakṛtirvudhyahaṃ kṛtī || 51a) manaścendriya daśakaṃ tanmātrā bhūtapaṃcakaṃ | atha vaiṣṇava tatvāni dvātriṃśat pratitāni tu || jīvaḥ prāṇo manovuddhistanmātrā bhūtapaṃcakaṃ | daśendriyāni hṛtpadmaṃ sūryasomāg bhayastathā || vāsudevaśca saṃkarṣaṇaḥ pradyumno niruddhakaḥ | saurāni bhūtatanmātrya mano garvendriyāṇi ca || prakṛtirvuddhiriti ca caturviṃśatisaṃmitāḥ | daśaiva śaktitatvāni ātmā vidyā śivā iti || śivā vidyā tathātmeti cātmavidyā śivāḥ punaḥ | sarvatatvaceti punaḥ prāgvadūhena homayet || tatvādhyāyaṃ vilīnastu cintayedbhuvanā dhvaniṃ | śiṣyasya nābhau cintyāni bhuvanāni caturdaśa || tāni krameṇa pātāla rasātala mahātalaṃ | talātalaṃ ca sutalaṃ vitalaṃ cātalaṃ ca bhūḥ || bhuvaḥ svarmahaścāpi janastapa iti kramāt | satyaṃ ca bhuvanā dhyāna homādyūhastu pūrvavat || vilīnaṃ bhuvanādhvānaṃ varṇāddhvani vicintayet | akārādi kṣakārāntān varṇāt saṃcitayeddhṛdi || varṇādhyāyaṃ vilīnastu padādhvani vicintayet | homohaḥ prāgvadevātra lalāṭe cintayet tataḥ || padādhyānaṃ mūlamaṃtra padavarṇa svarūpakaḥ | padādhyātorhahomādi prāgvadeva samācaret || maṃtrādhvani vilīnastu padādhyānaṃ vicintayet | saṃpūrṇa maṃtrādhvā cintayecchiṣya mūrdhani || homohaḥ prāgvadevātra vilīnoyaṃ pare śive | brahmarandhrasthite dhyāyedetatsyādadhvaśodhanaṃ || sṛje sṛṣṭā vilīnānatān śivāntācca guruttamaḥ | iti sudhībhiravadheyaṃ || agre tulyāṃ || merutaṃtre || deśikendraśca taṃ śiṣyaṃ dṛṣṭvā dṛṣṭvā ca divyayā | taccaitanyaṃ sthitaṃ svasmin tasmin neva ca yojayet || kulārṇave || śūdraśaṃkarajātināṃ nādhvaśuddhirvidhīyate | pādodaka pradānādyaiḥ kuryāt pāśavimocanaṃ || śāradāyāṃ || srūcā pūrṇāhutiṃ datvā mūlamaṃtreṇa deśikaḥ || 51b) vāyavīyasaṃhitāyāṃ || tato homāvaśiṣṭena ghṛtenāpūrya vai srūcaṃ | nidhāya puṣpaṃ tasyāgre srūveṇādho mukhena tāṃ || sadarbheṇa samācchādya mūlenāṃjalinotthitaḥ | vauṣaḍantena juhuyāddhārāṃ tu yavasamanvitāṃ || merutaṃtre || sarpiṣāsrūvamāpūrya puṣpaṃ coparyadho mukhaṃ | sruguparisruvaṃ datvā puṣpaṃ tatra prapātayet || hayaśīrṣa paṃcarātre || hutvā ca haviṣā dadyāt srūcā pūrṇāhūtitrayaṃ || vauṣaḍantena maṃtreṇeti || nāradapaṃcarātre || abhāve tu ghṛtasyaiva homadravyeṇa pūrayet | tasyopari ghṛtaṃ dadyāt tadūrdhvaṃ kuṃkumādikaṃ || bhūrṇāyāge || mūlaṃ namoṃtamuccārya vāmapādapuraḥsaraṃ | dadyāt pūrṇāhutiṃ maṃtrī parāmṛtadhiyā tataḥ || atreṣṭa devatāvaraṇa devatābhya ekaikāmāhutiṃ prayacchanti || iti yuktaṃ || mūlaṃ namontavauṣaḍantenati yaduktaṃ bhūrṇayāgādau tacciṃtyaṃ dakṣetara viṣaya tvāt || merutaṃtre viśeṣeṇokto yathā || dakṣapādaṃ puraskṛtya dakṣaḥ pūrṇāhutiṃ caret | dadyāt pūrṇāhutīstisraḥ sarvakāma prapūraṇīḥ || pūrṇādarvīti maṃtreṇa mūle naiva susaṃyutaṃḥ | kuryāt svāhānta maṃtrena phalājyena tu vaidikaḥ || śaktihome vāmapādaṃ vāmapādaṃ puraskṛtya || vāmamārgī ca sarvataḥ || mūlena vauṣaḍantena svāhāntena tu yatnataḥ | homastu madyamāṃsābhyāṃ tīrthājyābhyāṃ ca pūrṇatāmityukta tvāt tatvametat || anyadapi || nakṣatrāṇāṃ savārāṇāṃ rāśīnāṃ ca pṛthak pṛthak | devatābhyaḥ padaṃ proktā divā naktaṃ vadet tathā || cārit paścātha sarvebhyo bhūtebhyaśca namo vadet | ityeṣastāṃtriko homavidhiḥ prokto mayā surāḥ || gautamīye || sruksruvau ca samādāya ghṛtonāpūrya tatpunaḥ | homadravyāṇi niḥkṣipya nābhau saṃsthāpyatau punaḥ || brahmārpaṇena manunā dadyāt pūrṇāhutiṃ punaḥ || merutaṃtre || brahmārpaṇākhya maṃtreṇa sarvakarmachide sudhīḥ | juhuyādāhutīraṣṭau kevalājyena maṃtravit || itaḥ pūrvaṃ prāṇavuddhi dehadharmādhikārato jāgrat svapna suṣuptyavasthā sumanasā vācā karmaṇā hastābhyāṃ padbhyā sudareṇaśisnāyat smṛtaṃ yaduktaṃ yatkṛtaṃ tatsarvaṃ brahmārpaṇaṃ bhavatu svāhā || 52a) brahmārpaṇamanuḥ sāyaṃ brahmārpaṇa vidhau smṛtaḥ | evaṃ homavidhiṃ kṛtvā kuṇḍasthaṃḍiladevatāḥ || dikpāla devatāścāpi aṃkulārpaṇa devatāḥ | ānayet kalaśe cāpi kṛṣṇaikyaṃ bhāvayed guruḥ || kṛṣṇeti prakṛtābhiprāyeṇa || merutaṃtre || punasaṃpūjyagandhādyairmūlamaṃtreṇa maṃtravit | kuṇḍādudvāsya cācāryo devajāṃ kalaśo nyaset || sāṃgāṃ sāvaraṇāṃ tatra pūjayecca yathāvidhi || śāradāyāṃ || udvāsya devatāṃ kumbhe sāṃgāṃ sāvaraṇāṃ guruḥ || merutaṃtre || saptavyā hṛtyagni jihvāṃgaṃ mūrtīnāmathaikikāṃ || dugdhena pariṣicya || śāradāyāṃ || punarvyāhṛtibhirhutvā jihvādīnāṃ vibhāvasoḥ | ekaiṃkāmāhutiṃ datvā pariṣiṃcyādbhirātmani || pāvakaṃ yājayitvā sveparidhīt saparistatrān | naimittike dahen maṃtrī nitye tu na dahedimān || merutaṃtre || tataḥ pariṣṭarānagnau parīdhīn prakṣipennatu | nitye naimirttike tāstu kṣiped deśika sattamaḥ || vyāhṛtibhiḥ || punaḥ samāpayeddhomaṃ mahāvyāhṛti pūrvakamiti śāradā vacanācca || tatprakārastu gautamīye || pūrṇāhutiṃ tato dadyāt ṣaḍbhiścaiva vidhānavit | oṃ bhūragnaye pṛthivyai ca mahate svāhayā tathā || bhuvo vāyave cāṃtarikṣāya mahate svāhayā tataḥ || svaścandramase digbhyaścana kṣetrebhyaśca svāhā || oṃ bhūrbhuvaḥ svaścandramase nakṣetrebhyo digbhyaśca mahate svāhā || pāvakaṃ yojayitveti tatprakārastumerau || agniṃ prārthayīt tato guruḥ || bho bho vahne mahāśakte sarvakāmapradāyaka | karmāntarepi saṃprāpte sāṃnidhyaṃ kuru sādaraṃ || iti maṃtreṇa saṃprārthya vahnimudvāsayedapi || gaṇeśvara vimarṣiṇyāṃmapītye vā || śāradāyāṃ || netre śiṣyasyevadhnīyānnetramaṃtreṇa vā sasā || 52b) merutaṃtre || vastreṇa netreṇa maṃtreṇa sidhyanetre nivadhyate || mahākapila paṃcarātre || navena śuktavastreṇa netre vadhetyuktaṃ || piṃgalāmate || netravastreṇa tantretrenetramaṃtreṇa vandhayet || nārāyaṇīye || netrādyairnetre netreṇa vandhayediti || merutaṃtre || kuṇḍāddhaste samādāya jayanmaṃtrana sannidhau | sumanobhiḥ prayūryāsya hyaṃjalīḥ kṣeṣayet pate || mūlamaṃtroccāra pūrvaṃ devatā prītaye guruḥ || śāradāyāṃ || kare gṛhītaṃ śiṣyaṃ kuṃḍato maṃḍalaṃ nayet | tasyāṃjaliṃ punaḥ puṣpaiḥ pūrayitvā yathāvidhi || kalaśe devatā prītyai kṣepayen mūlamuccaren || nārāyaṇīye || nyāsaṃ śiṣya tanau kṛtvā taṃ pradakṣiṇa mānayet | paścimadvāramānīya kṣepayet kusumāṃjaliṃ || piṃgalāmate || puṣpairaṃjalimāpūrya yogapīṭhe pradāpayet | paścimottara rudrendraiḥ puṣyamātaḥ śubhaḥ śubhe || ātmayoga kramādbhūyaḥ saṃhṛtyo pādya deśikaḥ | tattanmaṃtroditānyāsād kuryād deheśiśostadā || ātmayāgo bhūtaśuddhiḥ || prayogasāre || guṇāṃśena pṛthivyādi bhūtāni vilayaṃ nayet | yathāvat piṇḍa saṃsthāni saṃhāra kramayogataḥ || tataḥ sṛṣṭi krameṇaiva piṇḍaṃ saṃbhāvayet tadā || merutaṃtre || netravandhamapāsyoyaṃ veśayet kuśasaṃstare || maṃtrataṃtra prakāse || upaviśyāsanā divye saṃharet tasya vigrahaṃ | gaṃdhādi ghrāṇasaṃyukto pṛthivīmapsu saṃharet || ityādi || merutaṃtre || tataśca pāṭayecchiṣyaṃ maṃtramenaṃ guruttamaḥ | ajñāna timirāndhasya jñānāṃjanaśalākayā || cakṣunmīrulītaṃ yena tasmai śrīguruve namaḥ || śāradāyāṃ || paṃcopacāraiḥ kuṃbhasthāṃ pūjayitveṣṭa devatāṃ | tasyā taṃtrokta mārgeṇa vidadhyāt sakalī kṛtīṃ || merutaṃtre || paṃcopacārairabhyarcya kalaśastheṣṭa devatāṃ | taṃtrokta vartmanā tatra sakalī kṛti mācaret || etadanaṃtaramācāryairdevatā śakāśādvaraprārthamuktaṃ || 53a) kāruṇya nilaye devi sarvasaṃnidhi saṃśraye | śaraṇyavatsale mātaḥ kṛpāmasmin śiśau kuru || āṇava pramukhaiḥ pāśaiḥ pāśitasya sureśvari | dīnasyāsya dayādhāre kurukāruṇyamīśvari || aihikāmuṣmikairbhāgairapi saṃvardhatāmasau | subhaktiḥ sakalā cāsmai dīyatāṇ niṣkalā śraya iti || prayogasāre || athaiśānyāṃ diśi yathā maṃtra vinyasta vigrahaṃ | pīṭhasthā caturasrāyāṃ vedyāndarbhāgrapāṇinaṃ || abhiṣiṃcet svakaṃ śiṣyamātmatatvānuvartinaṃ || merutaṃtre || athopaveśayecchiṣyaṃ bhūmitaṃ maṇḍalāṃtare | atha śiṣyaṃ cābhiṣiṃcedāśu saṃpadavāptaye || somaśaṃbhau || yāgālayād diśī śasya racite snānamaṃḍape | kuryāt karadvayāyāmācedinaṣṭāṃgulocchritāṃ || śrīparṇādyāsane tatra vinyasyānaṃtamāsane | śiṣyaṃ niveśya pūrvāsyaṃ sakalīkṛtya pūjayet || tatraiva || snānenūdaṅmukhaṃ muktau pūrvavaktraṃ ca bhuktaye || anyatrāpi || maṃḍalaṃ tvīśadik kṛtvā mumukṣunuttarananāt | bhuktaye pūrvavaktrāṃścāśiṣyāṃstatra niveśayet || merutaṃtre || athopaveśayecchiṣyaṃ bhūṣitaṃ maṇḍalāṃtare || kuṃbhāsyasthvasuradrūṃśca mūrdhanyaśya śiśorguru || atha paṃcaninādaistu viprāśīrvacanaiḥ sahaḥ | susthitaṃ niyatātmāṃnaṃ siṃcat kalaśa puṣpakaiḥ || śāradāyāṃ || nadatsu paṃca vādyeṣu sārdhaṃ viprā sikhā guruḥ | vidhivat kuṃḍamuddhṛtya tanmukha sthānasuradrumān || śiśoḥ śirasi vinyasya mātṛkāṃ manasā japan | mūlena sādhataistoyairabhiṣiṃcettamātmavit || mātṛkāṃ viloma mātṛkāṃ || kṣādyairāṃtai varṇairabhi pūrṇāṃ || śiṣya śirasi saṃyojya vilomamātṛkāṃ japan || mūlamaṃtraṃ tathā japtvā kuryāddevābhiṣecanamiti gautamīyavacanācca || tathā || pūjitāṃ punarādāya vardhanī maṃtrarūpiṇīṃ | 53b) tasyāḥ susādhitaistauyaiḥ siṃced rakṣārthamaṃjasā || avaśiṣṭena toyena śiṣyamācamayed guruḥ | tatastaṃ sakalīkṛtya devatātmānamātmavit || utthāya śiṣyo vimale vā sasī paridhāya ca | ācamya vāgvato bhūtvā niṣīdet saṃnidhau guroḥ || devatāmātmanaḥ śiṣye saṃviktāṃ deśikottamaḥ | pūjayed gaṃdha puṣpādyairaikyaṃ saṃbhāvayaṃstayoḥ || dadyādvidyāṃ tatastasmai vinītāyāṃdu pūrvakaṃ || merutaṃtre || atha śiṣyaṃ cābhiṣiṃcedāśusaṃpadavāptaye | gṛhītvābhyarcitaṃ pūrvaṃ karakaṃ hyastrarūpiṇaṃ || tattoyairabhiṣiṃcettaṃ rakṣāyai deśikottamaḥ | jelana śiṣṭena śiśuṃ gururācāmayet tataḥ || tad devatā svarūpe ca vidadhyāt sakalīkṛtiṃ | vāsasā vivaliraṃmye paridhāyājñayā guroḥ || ācamya nikaṭe tasya samyaktasya manuṃ triśaḥ | dakṣakarṇe vadedvidvānviprāyodakapūrvakaṃ || gautamīye || nyāsajālaṃ tasya dehe guruḥ saṃnyasya yatnataḥ | dakṣakarṇe vadenmaṃtraṃ trivāraṃ pūrṇamānasaḥ || kulāmṛte || vidyāṃtriḥ kathayet karṇe yāvajñānaṃ ca vā punaḥ || dīpikāyāṃ || ṛṣyādi yuktamatha maṃtravaraṃ yathāvaddrūyātriśo gururanarghya sa vāmakarṇe || anyatrāpi || dakṣakarṇe triśo vidyāmekoccāreṇa coccaret | eva vidhirdvijātīnāṃ strī śūdrāṇāṃ ca vāmataḥ || tatrāṃtare || āvayostu phalado bhavatve ca mudīrayet | prasanna vadanastasmai śiṣyāya muni puṃgavāḥ || tato jyotirmayīṃ vidyāṃ gacchaṃtī bhāvayed guruḥ || āgatāṃ bhāvayecchiṣya iti || merutaṃtre || anyebhyastu vade devameva maṃtraṃ vicakṣaṇaḥ | anyabhya iti vipre tarebhyo maṃtrapāṭha mātraṃ nodaka pūrvamiti || tathā || svayaṃ jyotirmayīṃ vidyāṃ gacchaṃtī bhāvayed guruḥ | āgatāṃ bhāvayecchiṣyo na sosmīti viśeṣadaḥ || aṣṭotaraśataṃ śiṣyaḥ prajaped guruṇoditaṃ | 54a) aṣṭāviṃśativāraṃ vāhyaṣṭa kṛtvotha vā japet || gurudevātma maṃtrāṇāmaikyaṃ śiṣyo vibhāvayan || gautamīye || gaṇeśādi manuṃ coktā samayāt kathayed guruḥ | idantu paṃcāyatana dīkṣā pakṣe || samīpe cakrarājaṃ ca samyagabhyarcya yatnataḥ | ādyākṣareṇa saṃlagnaṃ sundaraṃ nāma kalpayet || ātmānaṃ yojayitvā tu gurubhirmānavaistataḥ | smartavyā guravaḥ sarve samyak praṇati pūrvakaṃ || bhūmau likhitvā vidyāṃ ca samyak puṣpādibhiryajet | śiṣyāya darśayed vidyāṃ prajaptāṃ śatadhā priye || yadi syānmahatī prīti śiṣyasya prāṇadasya ca | tadaikoccāra mātreṇa dakṣakarṇe japet parāmiti dakṣiṇāmūrti saṃhitāyāṃ || taṃtrarājeti || ukta lakṣaṇasaṃpannaṃ śiṣyamācārabhūṣaṇaṃ | paṃcaṣaṭkūṭavidyābhyāṃ śodhitaṃ vahuvāsaraiḥ || kalaśairabhiṣiṃcyāmuṃ śrīcakre saṃniveśya ca | ādhāre hṛdaye mūrdhni cakraṃ saṃciṃtya madhyataḥ || svāṃtādāvāhya saṃsthāpya saṃpūjya nyāsasaṃyutaṃ | triṃśo vidyāṃ vadet karṇe divyātmā pūrṇamānasaḥ || devatā gurumaṃtrātma tatvaikyaṃ bhāvayan sadā | śataṃ japet tadagrastho nikaṭe tridinaṃ vaset || na cet saṃcāriṇī śaktirgurumeti na śaṃśayaḥ | tasmāt tadaṃtike tasya pūjādeśādi kṛdvaset || gautamīye || tridinaṃ nivased bhaktyā siddhaye gurusaṃnidhau | anyathā tadgataṃ tejo gurumeti na saṃśayaḥ || maṃtra taṃtra prakāśe || ācāryādanabhiprāptaḥ prāptaścādatta dakṣiṇaḥ | satataṃ japyamānopi maṃtraḥ siddhiṃ na yacchati || sarvasvaṃ vā tadardhaṃ vāvirtaṃśādha(?) vivarjitaṃ | gurave dakṣiṇāṃ datvā tato maṃtragraho mataḥ || merutaṃtre || alaṃkārāṃśca vāsāṃsi dadyā dṛgvigabhya(?) ādarāt | īśvarāvarṇavudhyā tu dvijāśīrbhiśca naṃditaḥ || pradadyādgurave śiṣyaḥ svadhanārdhaṃ tadardhakaṃ | daśāṃśaṃ vā pradadyācca vittaśāṭhyavivarjitaḥ || go bhū hiraṇya vipina gṛhakṣetrādikaṃ tathā | 54b) akleśādannavastrādi dadyādvittānusārataḥ || gautamīye || guruce dakṣiṇāṃ dadyādvirtārdhaṃ bhakti tatparaḥ | tadardhaṃ vā tato dadyād yathā śaktyātha bhaktitaḥ || vittaśādhyaṃ na kurvīta kṛte'narthaṃ samāvahet | go bhū hiraṇya vastrādi guravetha nivedayet || guruputrepi tatpatnyai tacchiṣyaipi svaśaktitaḥ | vastrālaṃkāraṇaṃ dadyādbhokyamiṣṭaṃ yathā ruci || ṛtvigbhyo dakṣiṇāṃ dadyā vastrālaṃkārasaṃyutāṃ || taṃtrāṃtare || go bhū hiraṇya vipulaṃ gṛhakṣetrādikaṃ vahu | na cedardhaṃ tadardhaṃ vā taddaśāṃśamathāpi vā || akleśādannavastrādi dadyādvittānusārataḥ || merutaṃtre || prakārāṃtaramālaṃvya guruṃ yatnena vodhayet | tadadhīnamanā nityaṃ tacciṃtanaparāyaśaḥ || tatpādāvja rajobhūṣo bhavet sādhakasattamaḥ || brahmasaṃhitāyāṃ || adakṣiṇaṃ kṛtaṃ karma vṛthā nārada niścitaṃ | vīṇāṃ me dakṣiṇāṃ dehi sākṣasūṃtraṃ kamaṃḍaluṃ || tato maṃtraṃ gṛhāṇatvaṃ yathāvidhi mahāmune | vidhihīnaṃ kṛtaṃ karma siddhiṃ naiva prayacchati || tathā || praṇītāmārjanaṃ kṛtvā dadyācca brahmadakṣiṇāṃ | svasvavittānusāreṇa lobhamohavivarjitaḥ || tato brahmāṇamudvāsya brāhmaṇān bhojayedathā || merutaṃtre || tato brahmāṇamudvāsya brāhmaṇāya pradāpayet | dvātriṃśatpala mātre yonirmītaṃ tāmrapātrakaṃ || taṇḍulaistatsamāpūrya sa hiraṇyaṃ sa dakṣiṇaṃ | dadyādviprāyatantuṣṭau pūrṇamitiritamiti || atra praṇītā mārjana brahmodvāsanaṃ kṛtvā dīkṣāmiti melau || dīkṣānantaramidamiti vahavaḥ || merutaṃtre || tato nānāvidhai bhakṣyairlakṣya coṣyaistathāparaiḥ | brāhmaṇān bhojayet samyak pradadyādbhūri dakṣiṇāṃ || lehya coṣyairiti patha dvaye pyanvayaḥ || brahmasaṃhitāyāṃ || hutaśeṣaṃ tataḥ prāśya kukkuṭāṇḍu pramāṇakaṃ || maṃtritaṃ maṃtra gāyatryeti || 55a) vāyavīyasaṃhitāyāṃ || maṇḍapaṃ gurave dadyādyāgopakaraṇaiḥ saha | maṃtraṃ datvā sahasraṃ vaisvasidhyai deśiko japediti nārāyaṇīya mahākapila paṃcarātrayoḥ || aṣṭottara sahasraṃ svaśaktihānānavāpte ye japyādityanyatrāpi || kulāmṛte || daṇḍavat praṇataṃ śiṣyaṃ sarvācārāṃścāśikṣayet || taṃtrāntare || snānasaṃdhyā sadācāraṃ nityaṃ kāmyaṃ tathaiva ca | maṃtrasiddhi prakārāṃśca śiṣyāyābhi vaded guruḥ || samayācāraścāgre vakṣate || dīkṣādivase upavāso niṣiddhaḥ || taduktaṃ yoginītaṃtre || matraṃ datvā guruścaiva upavāsaṃ yū ācaret | mahāndhakāra narake kṛmirbhavati nānyathā || dīkṣā kṛtvā yadā maṃtrī copavāsaṃ samācaret | tasya devaḥ sadāruṣṭaḥ śāpaṃ datvā puraṃ vrajet || atha vīra dīpikāyāṃ viśeṣaḥ || yathā merutaṃtre || kuladravyaiḥ samabhyarcya kulacakraṃ vidhānataḥ | śiṣyāya darśayet samyag dīkṣai vā kaulikī matā || tatra bhūtaśuddhi mātṛkānyāsa soḍhānyāsādikaṃ sarvaṃ guruḥ svaśarīre śaktiśarīre ca vidhāya kalaśa sthāpanaṃ ca kṛtvā dūtīyāga krameṇa kuṇḍagolottha dravyamutpādya saṃskṛtya matsyamāṃsāderapi saṃskāraṃ vidhāya vakṣyamāṇa vīrapūjā krameṇa devatāṃ saṃpūjya śiṣyāya maṃtradāna samaye śiṣyahaste maheśāni pātraṃ datvā kuleśvarīti vīracūḍāmaṇyūkta vīrapātraṃ || idaṃ pavitramamṛtaṃ pīyatāṃ bhave bheṣajaṃ || paśupāśa samucchedakāraṇaṃ bhairavoditamiti kulārṇavokta maṃtreṇa śiṣyahaste dadyāt || śiṣyopyane naiva matreṇa pīyatāmityatrapi vāmīti pathitvā vakṣyamāṇa dharmādharmahavīrdīpta ityādi maṃtreṇa pivet || tato gururmaṃtraṃ dadyāt || tatra yāmale || ṛṣyādi sahitāmenāṃ liṣitvā bhūmimadhyagāṃ | puṣpādi nāmamabhyarcya śiṣyāyātha pradarśayet || yadi śiṣye mahāprītistadā karṇa vadet guruḥ | 55b) tatopyatitarāṃ śiṣyo guroścet prītibhājanaṃ || tadā gaṃḍuṣa pūrva hi dadyādenāṃ guruttamaḥ | nirvikalpopi śiṣyastadgṛhnīyā dṛṣṭamānasaḥ || tadabhāvena siddhiḥ syād devatāśāpamāpnuyāt || merutaṃtre || siddhadravyaṃ mukhe pūrya paṃcavyo mātṛtānvitaṃ | abhiṣiṃcet priyaṃ śiṣyaṃ gaṇḍuṣākhyoyamīritāḥ || dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ || kalaśasthaiḥ pallavaistu trivāraṃ prokṣayecchubhāṃ | bhavedyadabhiṣiktastu tadāsau deśikāgraṇīḥ || gaṃduṣa tatva saṃyuktastadārhoyaṃ śivārcanaṃ | anyathā naiva siddhiḥ syāt sa vikalpasya pārvati || gaṃḍūṣadāne śiṣyasya vikalpo yadi jāyate | na siddhistasya kutrāpī śrīvidyāpi parāṅmukhī || śeṣaṃ paśu samānaṃ || atha tārā dīkṣāyāṃ viśeṣaḥ || vilvapatrena aṣṭottara sahasraṃ aṣṭottaraśataṃ vā aṣṭāviṃśativāraṃ vā homaṃ kṛtvā pāyasaṃ kṛśanaṃ modakaṃ śarkarāṃ chāgavaliṃ datvā godhāmāṃsaṃ raṃbhā puṣpaṃ sāla matsyaṃ ca juhuyāt || tataḥ śālpennaṃ yavaṃ kṣīraṃ hutvā dīkṣeyet go bhū hiraṇyādi dakṣiṇāmiti nīlataṃtra vacanāt || cāmuṇḍataṃtre || upavidyāsu sarvāsu ṣaṭkarmādi prasādhane | nātra dīkṣāsti nātrāṃgādi prapūjanaṃ || upavidyā yadiṇyādiḥ ṣaṭkarmādi prasādhana vidyāyāṃ vaśyādau maṃtra prayoge maṃtraviśeṣāḥ || nanuḥ pustake likhitā maṃtro yena sundari japyate || na tasya jāyate siddhirhānireva pade pade | gurumukhyāḥ kriyāḥ sarvā bhukti mukti phalapradāḥ || gurvanuktāḥ kriyāḥ sarvā niṣphalāḥ syuryato dhruvaṃ || ityādi nānāvacanāt kathamevamiti cet na kuṇḍapācāryādi varaṇa homādi pūrvaka dīkṣāniṣedhepyupadeśāniṣedhāt || taṃtrāṃtare || candrasūrya grahe tīrthe siddhintatre śivālaye | matramātra prakathanamupadeśaḥ sa ucyate || ityādinā upadeśasyāpi vihitatvāt || 56a) na ca śāstrādvā jñātvā maṃtraṃ prasādhayaditi vacanāt || pustakādapi maṃtrajñānaṃ siddhi janakamiti vācyaṃ atreti kartavyatā yāḥ śāstreṇa jñānavidhānāt maṃtramityasya sādhayedityenenaivānvayāt || merutaṃtre || evaṃ kriyāmayī dīkṣā rūpaṃ dātrī nirūpitā | rājñāṃ dhanādya vaiśyānāṃ viprāṇāṃ vyavasāyināṃ || ayaṃ dīkṣākramaḥ prokto bhogayuksiddhimicchatāṃ || iti kriyāvatī dīkṣāvidhiḥ || atha varṇamayī dīkṣā || merutaṃtre || atha varṇamayīṃ dīkṣāṃ śruṇvaṃ tu jñānadāyinīṃ | puṃprakṛtyātmakatvaṃ ca varṇānāṃ samudīritaṃ || tādṛktaṃ ca śarīrasya prokto mevāsti deśikaiḥ || śāradāyāṃ || puṃprakṛtyātmakā varṇāḥ śarīramapi tādṛśaṃ | yatastasmāt tanau nyasyed varṇān śiṣyasya deśikaḥ || merutaṃtre || tatastanau śiśornyasyodarṇāndeśika sattamaḥ | saṃhared vaiparītyena varṇāt tatsthānasaṃsthitān || deśikendraḥ svasāmarthyādājñayā devatātmanaḥ | devatātmā bhavecchiṣyastadā saṃlīna tatvakaḥ || tatastu śiṣya caitanyaṃ paramātma niyojayet | tānarṇāṃstata utpādya nyasecchiṣya śarīrake || tasmiṁśca śṛṣṭi kramatastaccaitaṃnyaṃ punarnyaset | bhavecchiṣyo devatātmā nityānandātmakaḥ śivaḥ || jñānadārśamayī dīkṣā kathitā sarvasiddhidā || śāradāyāmapīiti || iti varṇamayī dīkṣāvidhiḥ || atha kalāvati dīkṣā yathā || tatraiva || atha vakṣye kalāṃ dīkṣāṃ maṇimādyaṣṭa siddhidāṃ | vade paṃca kalā dīkṣā dakṣeṣṭa trikalāmatā || kupaṃcāśatkalā vāme siddhamaṃtraṃ gurostu sā | grāhyādrūtaṃ siddhikartri viṣarīte viparyayaḥ || kalānivṛtti pramūkhā bhūtānāṃ paṃcacaritāḥ | śiṣyakāye bhūtamaye vedhayet tāḥ kramāt sudhīḥ || śāradāyāṃ || nivṛtyādyāḥ kālā paṃcabhūtānāṃ śaktayo yataḥ | tasmād bhūta maye dehe dhyātvātā vedhaye chiśoḥ || 56b) merutaṃtre || pādādī jānuparyataṃ nivṛttiḥ saṃsthitā kalā | bhānvoḥ sakāśādānābhi pratiṣṭhākhyā kalāsthitā || nābhitaḥ kaṇṭhaparyantaṃ vidyākhyā saṃsthitā kalā | kaṇṭhatosrā?lalāṭaṃ tu śāṃtyākhyā saṃsthitā kalā || bhālākṣirāvadhi proktā śāṃtyatītā kalā tathā | saṃhṛti kramato vidvān vedhaye sthānatonyataḥ || sthāne svīyājñayā caivaṃ dīkṣā paṃcakalā smṛtā | aṣṭatriṃśatkalādīkṣā yuktiṃ śṛṇvaṃ tu devatāḥ || krameṇa kādikā varṇā patre dvādaśasaṃsthitāḥ | vilomābhādikā yatra tatra sthāna dvaye kalāḥ || bhāvanīyāstu sūryasya ṣoḍaśāsuvidhostathā | yakārādi sthale vahnerbhāvanīyāḥ kalādaśa || tato varṇa kalānāṃ tu varṇasthānācca saṃhṛtiḥ | punaśca janayecchiṣyaṃ kalā dīkṣāvidhistvayaṃ || iti kalāvatī dīkṣāvidhiḥ || atha vedhamayī dīkṣāvidhiḥ || spaṣṭhaṃ merutaṃtre || kaulike vāmamārgo ca vedhadīkṣā phalapradā | anyāstā dakṣiṇe mārge'nyathā tu parito bhavet || tatraiva || dīkṣāṃ vedhamayīṃ vakṣye yāṃ labdhā tejatejanaḥ | tatkālameva saṃsāraṃ jīvanmuktobhijāyate || mūlādhāre tu śiṣyasya dhyāyetkajaṃ caturdalaṃ | tasyā madhye trikoṇaṃ tu tanmadhye cāpi kuṇḍalīṃ || trirāvartamayīṃ devīṃ vidyutpuṃja svarūpīṇīṃ | mahādevamayīṃ sākṣājñānamātrarīriṇīṃ || aṇoraṇīyasīṃ devīṃ cakra ṣaṭka prabhedinīṃ | suṣumnā vartmanā divyāṃ yāṃgīṃ śiva gṛhaṃ prati || sāṃtavādi dalasthārṇān padmasthāne samāharet | ṣaḍdale kamale taṃtu lāṃtavādyarṇa yūgdale || svādhiṣṭhāne guruḥ samyag yojayitvā tu vedhayet | tadarṇānānayadviṣṇau viṣṇaṃ taṃ nābhiṣaṃkaje || phāṃtaḍādyarṇa saṃyukte digdale vadhayet svayaṃ | varṇān tānyojayedrudre rudraṃ taṃ hṛtsaroruhe || 57a) kāṃtaṭhādyarṇa patrābje vedhayedīśvare svayaṃ | varṇāntānāharedasmiṃ kaṃṭhapadme ca taṃ tathā || kalādalamaye padme svarān saṃyojya yatnataḥ | sadāśivetha saṃyojyatāstadbhūmadhya padmake || dvidalehakṣa saṃyukte vedhayitvātha deśikaḥ | śaktyā sahaivamātmānaṃ nayet paraśivāvadhi || deśikājñāvaśācchiṣyo dagdhā jñānastadākṣitau | patedavāpta vijñānaḥ sarvajño jāyate tataḥ || sadāśivaḥ svayaṃ bhūyāt satyameva na saṃśayaḥ | iyaṃ jñānapradā proktā dīkṣāvedhātmikā śubhā || śāradāyāṃ || sākṣācchivo bhavatyaṣa nātra kāryā vicāraṇā | eṣāvedhamayī dīkṣā proktā saṃvit pradāyinīṃ || iti vedhamayī dīkṣāvidhiḥ || atha vividhavidhadīkṣā || kularatnodyāte || dīkṣā ca śāṃbhavī śāktī āṇavīti tridhā matā | śobhaṃ vīniṣpatī śāktī śaktābhinnā prakalpayet || śāktaśāṃbhavasaṃmiśrā āaṇavī sā prakīrtitā | evaṃ tribhiḥ prakāraiśca devī dīkṣā bhaviṣyati || ṣaḍanvaya mahāratne || āṇavī vahudhā dīkṣā śākteyī śāṃbhavī punaḥ | ekādhaiveti vidvadbhiḥ paṭhyate śāstrakovidaiḥ || āṇavī vahudhyetyuktvā tadbhedastvadhunocyate | smārtī mānasikīyaugī cākṣuṣī spārśanī tathā || vācikī māṃtrikī hotrī śāstrī cebhyabhiṣecikī | videśasthaṃ guru smṛtvā śiṣyaṃ pāśatrayaṃ kramāt || viśliṣyalaya bhogasya vidhānena pare śive | samyagyojanarūpaiṣā smārtī dīkṣeti kathyate || svasaṃnidhau samāsīnamālokya manasā śuciṃ | malatrayā kupāyairyā mocakī sā tu mānasī || yogokta kramato yogī siṣyadehaṃ pravisya tu | gṛhītvā tasya cātmānaṃ svātmanā yojanātmakā || yogadikṣeti sā proktā malatraya vināśinī | śivohamiti niścitya vīkṣaṇaṃ karuṇādrayā || dṛśā sā cākṣuṣī dīkṣā sarvapāpa praṇāśinī | 57b) ayaṃ paraśivo bhūtvā niḥsaṃdigdhamanā guruḥ || śivahastena śiṣyasya sa maṃtraṃ mūrdhni saṃspṛśet | sparśa dīkṣeti sā proktā śivābhivyakti kāriṇī || guruvaktraṃ nijaṃ vaktraṃ vibhāvya gururādarāt | guruvaktra prayogena divya maṃtrādikaṃ śiśau || mudrānyāsādibhiḥ sārdhaṃ dadyāt seyaṃ hi vācikī | dīkṣā parā tathā maṃtraṃ nyāsa saṃyukta vigrahaḥ || svayaṃ maṃtra tanurbhūtvā sakrasaṃ maṃtramādarāt | dat śiṣyāya sā dīkṣā māṃtrī malavidyātinī || kuṇḍe vā sthaṇḍile vāpī niḥkṣipyāgniṃ vidhānataḥ | layabhoga krameṇaiva pratyadhvānaṃ yathākramaṃ || maṃtravarṇā kalā tatva padapiṣṭapameva ca | śudhyarthaṃ homayedaṣāṃhautrī dīkṣā samītitā || yogyaśiṣyāya bhaktāya suśruṣārcāparāya ca | sārdhaṃ sāstrapadāṃtramyāṃ śāstrī dīkṣeti cocyate || śivaṃ ca śivapatnīṃ ca kuṃbhe saṃpūjyasādaraṃ | śivakuṃbhābhiṣekānmā dīkṣāsyādābhiṣecikī || layabhogasyeti vedha dīkṣā krameṇa mūlādhārādistha varṇadevatā saṃhārarūpasyetyarthaḥ || śivahastenetītaṃdhyairmaṇḍalakaṃ svīye vidadhyād dakṣiṇe kare || vidhinātrārcayed devamisthaṃ syācchiva hastakamiti sāmaśaṃbhu prokta rūpeṇetyarthaḥ || merutaṃtre || guruḥ svasya guruṃ dhyāyet svahaste śivarūpiṇaṃ | mūlavidyāṃ ṣaḍaṃgaṃ ca mātṛkādi manuṃ japan || śiṣyasya mastake datvā kṛpayā dakṣiṇaṃ karaṃ | paścādrupahiśen proktā sparśadīkṣāti siddhidā || sadāśive tu cidrūpe guruścittaṃ nidhāpayet | maṃtrān samastāntājjātān dhyāyan svayaṃ tadātmakaḥ || jāto gurośca kṛpayā kevalohaṃ sadāśivaḥ || iti dhyāyannuṣadiśedvāgdīkṣātviyamīritā | nimīlya nayane dhyātvā paramātmani devatāṃ || taddarśanānaṃdapūrṇa netrābhyāṃ vīkṣayed guruḥ | śiṣyaṃ prasannacitteḥ sanyaścādupadiśediti || 58a) maṃtrasidhasya sidhyaisyādṛgdīkṣeyaṃ phaladā | gurorālokamātreṇa bhāṣaṇāt sparśanādapi || sadyaḥ saṃjāyate jānaṃ sā dīkṣā śāṃbhavī smṛtā | bhukti mukti prasidhyarthaṃ parīkṣye vidhivad guruḥ || paścādupadiśen maṃtraṃ manyathā niḥphalaṃ bhavet | anyāyena ca yo dadyād gṛhnātpanyāyataścayaḥ || dadato gṛhnato vāpi kulaśāyo bhaviṣyati | guru śiṣyā tu bhaumo hādaparīkṣya parasparaṃ || upadeśaṃ dadaṃ gṛhnat prāpnuyātāṃ piśāvatāṃ | aśāstrīyopadeśaṃ tu yo gṛhnāti dadāti ca || bhuṃjite tāvubhau dhārānnarakāneka viṃśatiḥ | asaṃskṛtyopadeśaṃ tu yaḥ karoti vimūḍhadhīḥ || vinaśyaṃti ca tanmaṃtrāḥ saikate śāli vījavat | anarhe maṃtra vijñānaṃ na tiṣṭhaṃti kadācana || tasmāt parikṣya vaktavyamanyathā niḥphalaṃ bhavet | sacchiṣyāyā vibhaktāyata jñānamupaviśyate || tatprāpnoti vratī nityaṃ gokṣīrottūyathā ghṛtaṃ | dhanecchā bhayalābhādyairayogyaṃ yadī dīkṣayet || devatāśāpa māpnoti kṛtaṃ ca vikṛtaṃ bhavet || atha pūrṇābhiṣekavidhi || taduktaṃ tatraiva || evaṃ datvā gururdīkṣāṃ kūryāt pūrṇābhiṣecanaṃ | vināyenābhiṣekeṇa sādhakaḥ pūrṇabodhatāṃ || ācāryatvaṃ ca māpnoti sadgatiṃ ca samīhitāṃ | tasmād guruḥ priyaṃ śiṣyaṃ vodhayitvābhiṣecayat || viravya vipulaṃ cakraṃ maṇḍapeti manoharaṃ | khārīto prabhṛtaṃ kuṃbhaṃ sthāpayeccakra madhyataḥ || anyeṣu kalaśāṁstatra vastra hemasamanvitān | daloṣu vividhāḥ sthāpyāstatrā vāhyeṣṭa devatāṃ || abhyarcya madhye cānyeṣu sāṃgāvaraṇa devatāḥ | spṛśaṃśca madhyakalaśamācāryaḥ prapaṭhediti || sāṃgāṃśca caturo vedān tatastena jalena tu | abhyaṣiṃced guruḥ śiṣyamiti pūrṇābhiṣecanaṃ || vedebhyaḥ sarvataṃtrāṇi tatrebhyo manavastathā | yato jātāstataḥ śiṣyaḥ sarvamaṃtraikabhājanaḥ || 58b) bhavedācāryanāmā ca kuryānnāmāṃtaraṃ guruḥ | etādṛśasya yā dīkṣāṃ gṛhnīyāt sa tu siddhibhāk || sarvamatra pradāneṣu samarthaḥ sa tu jāyate | sarvadevāvaśāstasya vedapaṃṭhā tu sānvikaḥ || eṣa eva vidhistatra mārge syādakṣiṇābhidhya | viśeṣastatrato yāni tīrthānāmāharet sudhīḥ || gaṃgāyā yamunāyāśca sarasvatyā mahodadheḥ | siṃdhugodāvarīrevā kāverītyaḥ pṛthudakān || mahendrajāyāḥ sarayū carmaścatyośca puṣkarāt | mahānadyā vedikāyā kṣiprāvetravatījalaṃ || kurukṣetrasya gaṃḍakyāḥ pūrṇāyā mānasasya ca | ghaṭe dadyājjapen maṃtrānnānātaṃtragatānapi || abhiṣiktastu taistāyaiḥ siddhāste manavosya tu | prayāgārthaṃ tathānyasya dānārthamiti pūrṇābhiṣekaḥ || atha vāmināṃ pūrṇābhiṣekavidhiḥ || taduktaṃ tatraiva || atha vāmake || madhye tīrthaghaṭaḥ sthāpyaḥ śeṣāstoya ghaṭāmata | ye ye āvāhi hitā devā guruṇā tu suroghaṭe || te te kūrvaṃti sāṃnidhyaṃ maṃtrarūpāśca tanmukhe | svayaṃ sidhyati vāgasya mūrdhānaṃ naiva nāmayet || yadarthaṃ nāmito mūrdhā tasya mṛtyurna saṃśayaḥ | vāmamārge gururyasya īdṛk siddho yadā bhavet || śiṣyaśca nirahaṃkāraḥ sadā daivata tatparaṃ | devatārthaṃ yasyanāṃtatrayaṃ bhoge manona ca || sa eva siddho vāmasyādanyonirayabhājanaṃ | daridro duḥkhito mūrkha ihaloke paratra ca || kriyā dīkṣāvidhiṃ kuryād yathā śaktyā guruktitaḥ || athāparavidhiḥ || sajīva mīnayuktena surayā pūritena ca | paṃcāmṛtaiḥ susaṃpūrṇaṃ śaṃkhena kalasena vā || abhiṣekaṃ tataḥ kuryāt kūlavṛkṣottha pallavaiḥ | ayaṃ pūrṇābhiṣekogra kulamārge prakīrtitaḥ || tathā tatraiva mahātmyaṃ || upapātaka lakṣāṇi mahāpātaka koṭayaḥ | kṣaṇād dahati dīkṣeyaṃ vidhinā guruṇā kṛtā || rasandreṇa yathā viddhamayaḥ sauvarṇatāṃ vrajet | 59a) dīkṣāviddhastathā hyātmā śivatvaṃ labhate dhruvaṃ || gataṃ śūdratvaṃ gatā viprasya vipratā || dīkṣā saṃskārasaṃpanne jātibhedo na vidyate | dārvaśmaloha bhṛdratna jātiliṃgaṃ pratiṣṭhitaṃ || yathocyate mahādevastathā varṇāstu dīkṣitāḥ || sārasaṃgrahe || ayaṃ pūrṇābhiṣekaḥ syāt sādhakābhī siddhidaḥ | ubhayaḥ kaulikā nāmā vaśyakoyaṃ pūrṇābhiṣekaḥ || taduktaṃ kulārṇave merutaṃtre ca || pūrṇābhiṣeka hīnastu kauliko mriyate yadi | piśācatva mavāpnoti yāvadāhūta saṃplavamiti || khārīmānamāha skaṇḍapurāṇe || paladvayaṃ tu prasṛtiḥ kuṃḍavadviguṇaṃ mataṃ | caturbhiḥ kuḍavaiḥ prasṛ āḍhakastaiścaturguṇaiḥ || caturguṇo bhaved droṇaḥ kuṃbhastadvayataḥ smṛtaḥ || kuṃbhaistairaṣṭabhiḥ khārīti || iti vāme pūrṇābhiṣekaḥ || merutaṃtre || anya guhyatamaṃ vakṣye sarvataṃtreṣu gopitaṃ | yathā dadyāddaiva taiva maṃtraṃtpravravīmyahaṃ || varṇānāmnāya paṭhitān viddhi candrādi vācakān | yuktān svaracatuṣkeṇāthottarottarasaṃkhyakān || pūrvadaivatasaṃketo mapāyaṃ samudīritaḥ | anāmādyāścāatra varṇā grāhyāścāṃka yutau tathā || aṃkāstu dakṣiṇāmnāye tvanāmādyarṇa varjitāḥ | dvā dvā vekaḥ punardvau ca vargau saṃketa pācakau || āmnāya krayato varṇā mātrādi kramatastathā | acasvarāstatkrameṇa paścimottara devayoḥ || caturāmnāya saṃketādvaṇe varṇeṃkayojanaṃ | urdhāmnāya prakartavyaṃ vaidike tu na kiṃcana || yena krameṇa yaddeśe ye ya varṇāḥ prakīrtitāḥ | tena krameṇa te grāhyā varṇā ekādi śaṃkhyakāḥ || maṃtravarṇāṃka saṃyogaḥ svanāmāṃ kena saṃyutaḥ | tasya mūlaṃ yadā yāti tadā svapnaḥ prajāyate || mūlābhāve devatāyā nāmāṃkāṃnyojayet punaḥ | grāhyaṃ mūlaṃ naiti yadā pīṭhanāmāṃka yojanaṃ || punamūlaṃ naitiyayā pīṭhanāmāṃka yojanaṃ | 59b) punarmūlaṃ naiti yadā tadā svapno na jāyate || gurorapi gṛhītaścet samaṃtro nāśako bhavet | yāmyottaraṃ prāgaparaṃ mūlāṃka samakoṣṭhakān || likhītvaikādikānaṃkān likhet syād gaṇanā yathā | sarvataḥ samasaṃkhyākātadyuktiradhūnocyate || viṣame prathamo lekhya udaṅmadhye tathāṃtime | aśvagatyā dvitīyaḥ syān maṃtrigatpātataḥ paraṃ || ādi gaṃtaṃ likhet paścādaśvagatyaiva pūrvavat | maṃtrigatyātha tadrodhe nṛpasya gamanaṃ caret || punarmaṃtrī gatiṃ kuryāt prāgvadaśva gatiṃ punaḥ | evaṃ punaḥ punaḥ kāryaṃ gurudarśita vartmanā || aṃkānāṃ jāyate pūrtiḥ sarvataḥ samatā tathā | evaṃ viṣamayaṃ trāṇāmuddhāraḥ parikīrtitaḥ || indreṇa vāṇavedendu vasudik tithi bhāskarāḥ | viśvatrayaḥ ṣaṭ saptadviṣoḍaśāṃkamitāt kramāt || caturṇāṃ vargakoṣṭheṣu likhedaṃkānsamā iti | etanmadhyaṃ prakalpyātha māheśyāmaṃtimaṃ nyaset || u?pāntimantathāgneyāṃ nai-ṛtyāṃ prathamaṃ nyaset | vāyavyāṃ tu dvitīyaṃ syā tataḥ saṃkhyā yathā bhavet || pūrṇā tathaiva saṃdhāryāḥ kāṣṭāyāmaṃvikeṃkakāḥ | tatpratispardhinaḥ sthāpyāstatspardhinyāṃ tathā disi || evaṃ tu samayaṃ trāṇāṃ paripūrtiḥ prakīrtitā | bhājyabhājaka yaṃtrāṇāmatha vā lekhayet kramaṃ || na jñāyate vinācāryaṃ yathādityaṃ vilākhilaṃ | āditya vāsare snātvā prāk sūryodayatastataḥ || sūryodaya tadarpyāṇi datvā gṛhaṃ viśet | svato nīcaṃ tu nekṣeta śabdaṃ naiva prayojayet || sumuhurte likhedyagraṃ bhūrje vātā upatrake | tattaddevāṣṭagaṃdhena dale vā'maṃḍake likhet || ādau gaṇeśaṃ saṃpūjya tataḥ kheṣaṃ?śca dikpatīn | ekānte ca likhed yaṃtraṃ taddinai maunamācaret || na paśyen niṃditaṃ dravyaṃ brahmacārī haviṣya bhuk | yaṃtrordhaṃ vilikhanmaṃtraṃ tadudakuthapadvayaṃ || ṅetaṃ svādhyaṃtale dakṣe ṭhadvayaṃ vilikhediti | 60a) kausumbhe pītavasane rakte kṛṣṇe site tathā || nīle prādeśa mātreṣu prāgādyāmnāya daivate | yaṃtraṃ suveṣṭaye tatra snehaḥ kuḍavasaṃmitaḥ || tilatailaṃ mahiṣājya matasyāḥ svāsvasaṃ tathā | goghṛtaṃ ca vasā ceti pūrvādīṣṭa prakalpayet || akṣetairvīlikhedbhūmau padmamaṣṭadalaṃ tathā | karṇikāyāmuttaratohyavighnaṃ gaṇapaṃ yajet || īṣṭadevaṃ tathā madhye kṣetrapālaṃ ca dakṣiṇe | aṣṭau digīśān patreṣu pūjayitvā visarjayet || tataḥ paścāt karṇikāyāṃ sthāpayed dīpikāṃ śubhāṃ | tatra dīpaṃ pratiṣṭhāpya jvālayet pūjayet tataḥ || sāvadhānaḥ svapet tatra hvāmnāyāmaradik śirāḥ | tasminnahaniniḥpāpaḥ prāpnuyod devatāgaṇaḥ || tanmaṃtraṃ yena rūpeṇa devatā saṃprayacchati | tadbhūtaṃ ca gurordhyāyet tajjānīyāṃśca mānayet || madhyamāyo dvitīyerke tṛtīye vahupātakī | tṛtīyerke martyagaṇo niḥpāpaḥ prāpnuyānmanuṃ || madhyapāpaścaturthe tu paṃcame vahupātakī | paṃcame rākṣaso'pāyo madhyaḥ ṣaṣṭhe sa pāpakaḥ || avaśyameva prāpnoti maṃtraṃ saptama bhāskare | etad guhyaṃ tamaṃ prokta sarvataṃtreṣu gopitaṃ || atha guruvyatirekadīkṣā || merutaṃtre || gurau lobhādayo doṣāstasmādudvijate manaḥ | ataḥ śāstre guruṃ kṛtvā dakṣiṇābhūtito mamuḥ || grāhya iti || tathā || atha tāṃtrika maṃtrāṇāṃ dīkṣāṃ śṛṃṇu guruṃ vinā | śuklapakṣe trayodaśyāṃ candratārā valānvite || gatvā ca dakṣiṇāmūrteḥ sannidhau pūjayed guruṃ | kalaśa sthāpanaṃ kṛtvā tadagresyoparikṣipet | tālapatre manuṃ lekhya maṃtraṃ devaṃ ca pūjayet | devā gururiti dhyātvā maṃtraṃ vyaktaṃ tu cācayet || aṣṭottaraśataṃ caitan maṃtragrahaṇamucyate | etat tatvaṃ mayākhyātaṃ gopyaṃ mātari jāravat || iti gurucyatireka dīkṣyāvidhiḥ || iti śrī ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ caturthaḥ paṭalaḥ || 60b) atha maṃtrāṇāṃ daśasaṃskārāḥ || taṃtraśekhare || chinnādi doṣaduṣṭāye manavaḥ saṃprakīrtitāḥ | satataṃ sevyamānāsteva bhavaṃti phalapradāḥ || atastaddoṣa nāśāya saṃskārāṃ daśacakṣmahe || merutaṃtre || vācikānāṃ tu śāpāṇāṃ nāśādyarthamathocyate | śrīparśyā vā candanasya pīṭhe cūtādikasya vā || kasturī kuṃkumābjaiśca vilīkhet pāṃcabhautikaṃ || taṃtrasekhare || trikoṇaṃ saptadhā matrī vibhajyāt samabhāgataḥ | īśakoṇāttathā kuryāt tathā pāvaka koṇataḥ || ūnapaṃcāśadevaṃ syuryonayastatra sarvataḥ | īśānādi likhenmaṃtrī varuṇāntaṃ lipiṃ kramāt || gautamīye || svarṇādi pātre vilikhen mātṛkā yaṃtramuttamaṃ | kāśmīra candane nāpi bhasmanā vātha suvrata || kāśmīraṃ śakti saṃskāre candanaṃ vaiṣṇave maṇau | śaive bhasma samākhyātaṃ mātṛkāṃ yaṃtralekhana || merutaṃtre || cakramāvāhayet tatra mātṛkākhyāṃ sarasvatīṃ | yathoktavidhinā pūjāṃ kṛtvā cāṣṭauttaraṃ śataṃ || japitvā mātṛkāṃ tasyā madhyāt svābhīṣṭa maṃtrakaṃ | svaravyaṃjana vinduṃśca sarga yogākṣarāṇi ca || pṛthak pṛthaggathoddhṛtya caikī kṛtya guruktitaḥ | gṛhītaṃ janayen maṃtraṃ proktaṃ saṃjananaṃ tvidaṃ || ādyaṃ taṃ praṇavaṃ kṛtvā praṇavāṃtaritā japet | aṣṭottaraśataṃ maṃtra varṇānetadbhūjīvanaṃ || rocanā kuṃkumābhyāṃ ca bhūryapatre likhenmanuṃ | pratyakṣaraṃ śatavāraṃ tāḍayeccandanāṃbhasā || samuccaran vāyuvījametat tāḍanamucyate | kuṃṭhitāḥ śāvarāmaṃtrāstāḍitāḥ siddhikārakāḥ || pūrvokta pīṭhe saṃlikhya tanmaṃtrākṣarasaṃkhyayā | ādāya karavīrasya puṣpānyatha samuccaran || pratyakṣaraṃ ca taiḥ puṣpaiḥ śatavāraṃ hunediti | uccaraṃn vahni vījaṃ ca vodhanaṃ tvetaducyate || prāgvat pīṭhe catai dravyaiḥ padmamaṣṭadalaṃ likhet | tatkarṇikāyāṃ mālabhyāliṣet kalikayaikayā || 61a) ekaikārṇaṃ tu matrasya tanmatrākṣara saṃkhyayā | vodhidrūpallavād gṛhvatamevaṃ maṃtramuccaran || abhiṣiṃcāmyamuṃmaṃtraṃ nama ītyabhiṣecayet | nānāsugaṃdhito yena pallavaikenācākṣaraṃ || ekamaṣṭottara śatamabhiṣiṃcedayaṃ smṛtaṃ | abhiṣeko maṃtraśuddhiṃ kuryānnṛṇāṃ yathā jalaṃ || jyotirmaṃtraściṃtanīyo mūlādhāregni maṇḍale | saṃskartavyaṃ manuṃ tasya adhamevaṃ vibhāvayet || āṇavāṣpaḥ sāhajika āgaṃtuḥ kārmaṇaḥ smṛtaḥ | yogākhyo māyikaḥ proktaḥ svamaṃtre tu malatrayaṃ || jyotirmaṃtreṇa nirdegdhamekamekaṃ vicintayet | evantu vimalojātaḥ svamaṃtra iti cintayet || jyotirmaṃtrastu vedādihnaumiti dvyakṣaro mataḥ | vīmalīkaraṇaṃtva tatprayogāṃtepi kārayet || prāgvat pīṭhe kuṃkumādi dravyairmaṃtraṃ vilekhayet | tāmrādi pātraṃ karpūraṃ vāsitena jalena ca || śuddhenāpūrya vilikhenmaṃtreṇāstottaraṃ śataṃ | abhimaṃtrya jalaṃ tena maṃtreṇa kuśavindubhiḥ || pratyakṣaraṃ prokṣayeyure tadāpyāyanaṃ mataṃ | puraścaryākteśitānāṃ samāvartana ca tvidaṃ || kastūryādyaistāmrapātra madhye maṃtraṃ vilekhayet | pātrāṃtare ca karpūrādika vāsitasajjalaṃ || gṛhītvā cāryapātreṇa paṭhanmaṃtramimaṃ manuṃ | tarpayāmi namaścoktvāptarpayediti tarpaṇaṃ || oṃ hrīṁ śrīṁ pūrvakaṃ maṃtraṃ japedaṣṭottaraṃ śataṃ | japedetaddīpana syāt sarvamaṃtrepyapīṣyate || japyamānasya maṃtrasya gopanaṃtva prakāśanaṃ | saṃskārā daśaproktā sarvataṃtreṣu gopitāḥ || evamekādaśa proktāḥ saṃskārā atha paṃca ca | pratimaṃtraṃ vaśyamāṇā japā homaśca tarpaṇaṃ || mārjanaṃ bhojanaṃ cāpi dvimānāmiti ṣoḍaśa || 61b) pūṭitaṃ haṃsamaṃtreṇa sahasraṃ japet manuṃ || idaṃ dīpanamiti maṃtraśeṣare viṣaḥ || gautamīye || śvetacandrānu grahendu saṃpūṭaṃ prajapenmanuṃ | etadāpyāyanaṃ proktaṃ maṃtraśāstra viśāradaiḥ || śvetaḥ ṣakāraḥ candraḥ sakāraḥ anugraha bhokāraḥ || tatreva || madhunā śakti maṃtre tu vaiṣṇava cendumajjalaiḥ | ghṛtena tarpaṇaṃ śaive maṃtribhiḥ samyagīritaṃ || maṃtrasaṃskārā guruṇā prāk kṛtvā paścācchiṣyamupadeśayat || taduktaṃ merutaṃtre || anuktaśāpānnirmuktaḥ paścādūpadiśeccatamityukta tvāt || iti maṃtrasaṃskārāḥ || athāniṣṭaphaladamaṃtra parityāgavidhirucyate || tatre || athāni maṃtra saṃtyāgavidhiḥ samyak prakāśyate || arītyūpa lakṣaṇaṃ || aniṣṭaphaladepi vodhyaṃ || tathā || śuciḥ samāhito bhūtvā prārabhet pravare dine | aśeṣa duḥkhanāśāya deśikaḥ pravaraṃ vidhiṃ || tatrādau ramya bhavane kuṃbhaṃ dīkṣā vidhi kramāt | maṃḍape sthāpayed vidvān pūrayet tajjalaiḥ śubhaiḥ || viloma maṃtra pāṭena tatrāvākya tu devatāṃ | sakalī kṛtya saṃpūjyā varaṇāni prapūjayet || evaṃ sāvaraṇāmiṣṭvā maṃtrīmaṃtrasya devatāṃ | hutvā vilomamaṃtreṇa sarpiṣā gaurapi dvijaḥ || tato yathā vadvagdhānnai devatābhyo valiṃ haret | vidikṣu dikṣu ca tathā vakṣyamāṇairmanuttamaiḥ || āyāhindra surādhīśa śatamanyo śacipate | namastubhyaṃ gṛhāṇemaṃ puṣpadhūpādikaṃ valiṃ || āyā hi tejasāṃ rāśe havyavāhavarapradā | gṛhāṇa puṣpadhūpādi valimanaṃ supūjitaṃ || pretarāja samāyāhi bhinnāṃjana samadyutiṃ | valiṃndattaṃ gṛhītvemaṃ suprīto varado bhava || namaste rakṣasāṃnātha nir-ṛtetvamihāgataḥ | gṛhāṇa valipūjādi mayā bhaktyā niveditaṃ || ehi paścima dikpāla jalanātha namostute | bhaktyā niveditāṃ pūjāṃ gṛhītvā prīti māpnuyā hi || prabhaṃjana prāṇapatetva me hi saparicchadaḥ | 62a) mayā prayuktaṃ vidhivad gṛhāṇa valimādarāt || kuvera tārakādhīśā vā gacchetāṃ surottamau | puṣpadhūpādibhiḥ prītau bhavetāṃ varadau mama || īśatvameva bhagavan sarvavidyāśraya prabho | pūjitaḥ puṣpadhūpādyaiḥ prīto bhavati bhūtayaṃ || āyāhi sarvalokānāṃ nātha brahman samarcanaṃ | gṛhāṇa sarvavighnān me nivartaya namostute || āgaccha varadāvyakta viṣṇo viśvasya nāyaka | pūjitaḥ parayā bhaktyā bhavatvaṃ sukhado mama || tataḥ saparivārāṃ ca pūjayen maṃtra devatāṃ | ānnūkūlyamanālokya mayātarala vuddhinā || yadupāttaṃ pūjitaṃ ca prabho maṃtra svarūpakaṃ | tena me manasaḥ kṣobhamaśeṣaṃ vinivartaye || pāpaṃ pratihataṃ cāstu pūjā śreyaḥ sanātanaṃ | namo tu mama kalyāṇaṃ pāvanī bhaktī revate || iti saṃprārthya devaśīṃ maṃtraṃ patre vilomataḥ | likhitvā malakarpūracandanena samarcayet || kalaśo parisaṃsthāpya bhaktyā paramayā punaḥ | tatpatraṃ matimānyaścādvadhvānija śirasyatha || snāyāt pūjita kuṃbhastha toyairmaṃtramayaiḥ śubhaḥ | bhūyaścānyena toyena kuṃbhamāpūrya saṃyataḥ || tanmadhye maṃtrapatraṃ ca nikṣipyāṃtha prapūjayet | taṃ kuṃbhaṃ nimnagā tīre śuddhe vānye jalāśaye || niḥkṣipedatha viprāṃśca yathā śaktyātha bhojayet | itthaṃ kṛta vidhānasya ripu maṃtrodbhavārujaḥ || naśyaṃto ca na sandehaḥ kramāccitta prasannatā | jāyatetīva saṃpannā vardhate ca kula kramāditi || atha gurubhaktiḥ || merutaṃtre || kulāgatastvayamārgo guruṇā saṃpradarśitaḥ | samyagācaritaścotsyā bhukti muktyoḥ prasādhanaṃ || vipropi guṇayuktopi na bhaktaścenna śasyate | mlecchāpi guṇahīṇopi bhaktimān śiṣya ucyate || tathā || gurubhakti vihīnasya tapo vidyā vrataṃ kulaṃ | vyarthaṃ sarvaṃ śavasyeva nānālaṃkārabhūṣaṇaṃ || 62b) kulārṇave || nārāyaṇe mahādeve mātā pitrośca rājani | yathā bhaktirbhaved devi tathā kāryā nije gurau || merutaṃtre kulārṇave ca || ekagrāmasthitaḥ śiṣyastrisaṃdhyaṃ praṇamed guruṃ | ekakrośa sthitaścāpi guruṃ pratidinaṃ namet || ardhayojanagaḥ śiṣyaḥ praṇavet paṃcaparvasu | ekayojanamārabhya yojanaṃ dvādaśāvadhi || tattadyojanasaṃkhyātairmārge gatvānamedguruṃ | dūradeśasthitaḥ śiṣyo bhaktyā tatsaṃnidhiṃ gataḥ || tat tad yojanasaṃkhyāta māseṣu praṇamed guruṃ | ati dūre sthitaḥ śiṣyo yadecchā syāt tadā vrajet || riktahastastunopayādrājānaṃ devatāṃ guruṃ | phalapuṣpāmvarādīni yathā śaktyā samarpayet || tathā || gurvagrena tapaḥ kuryān na snāyādātma śuddhaya | na niyogaṃ gurordadyād yuṣmadānābhi bhāṣayet || tathā || ṛṇadānaṃ tathā dānaṃ vastūnāṃ krayavikrayaṃ | na kuryād gurubhiḥ sārdhaṃ śiṣyobhuṣṇuḥ kadācanaḥ || guroḥ saṃnihiteṃ yastu pūjayadanyamaṃvike | sa jāti narakaṃ ghoraṃ pūjā sā viphalā bhavet || yasmin dravye gurorasti spṛhānānu bhave ca tat | avaśyaṃ yadi vāṃchāsyādanubhūyottadājñayā || abhyalpaṃ hi guro dravyamadattaṃ svīkaroti yaḥ | tiraścāṃ yonimāṣannaḥ kravyādairbhakṣyate priye || gurudravyābhilāṣi ca gurustrīgamanotsukaḥ | patitaḥ syānna saṃdehaḥ prāyaścittaṃ na vidyate || gurusthānaṃ saṃpradāyaṃ tadharmaṃ yoni vārayet | gurubhiḥ sa vahiḥ kāryo daṃḍyo vadhyaśca pātakī || pāṃḍukāmāsanavastraṃ vāhanaṃ chatracāmare | dṛṣṭvā gurornamaskuryānna tatbhogāya kalpayet || uktānukteṣu kāryeṣu nopekāṃ kārayet priye | sadasadyadgururpūyāt tatkāryamaviśaṃkayā || brahmahatyāśataṃ kṛtvā gurvājñāṃ paripālayet | 63a) nigrahenugrahe cāpi guruḥ sarvasya kāraṇaṃ || nirgataṃ yadgurorvaktrāt sarvaśāstraṃ taducyate || tathā || ājñāṃbhaṃgorthaṃ haraṇaṃ gurora priyavartanaṃ | gurudrohamidaṃ prāhuryaḥ kuryāt sa tu pātakī || na viśehāsane devi devatā gurusaṃnidhau | jāti vidyā dhanāḍhyo vā dūre dṛṣṭvā guruṃ mudā || abhimāno na kartavyo jāti vidyādhanādibhiḥ | tatpāpaṃ samavāpnoti gurvagre nṛtabhāṣaṇāt || gobrāhmaṇavadhaṃ kṛtvā na tatpāpamavāpnuyāt | daṃḍa praṇāmaṃ kṛtvaikaṃ triḥpradakṣiṇamācaret || tathā || guru tadguru yāge tu vaṃdeta praguruṃ priye | tato named guruṃ sopi gurvagre tannivārayet || praguroḥ sannidhau śiṣyaḥ svaguruṃ manasā namet || tathā || guroḥ praṇāma tritayaṃ jyeṣṭhānāmekameva hi | pūjyānāmaṃ jalistadvadanyeṣāṃ vākyavandanaṃ || devān gurūn kulācāryān jñānavṛddhāṃstapodhanān | vidyādhikān svakarmasthān śrotriyon praṇamet sadā || śrīguruṃ na tyajet kvāpi tadā diṣṭo vrajet prīye | adhasthite gurorūrdhvaṃ na tiṣṭhe tu kadācana || nagaścedagratasteṣāṃ na tiṣṭedu sthite gurau || tuṣṭedupaviṣṭa iti śeṣaḥ || yatra śrīgurunindā syāt pidhāya śravaṇe svake | sadya tasmādayaḥ krāme dūraṃ na śṛṇuyādyathā || gurunā sa jape paścācchravaṇe sā pratikriyā | gurumitra suhṛdvāsī dāsādyānnāva mānayet || guruśaktiśca tatputrau jyeṣṭā bhrātā guruḥ samaḥ | ātmavacca kanīyāṃsaḥ putravat kulapālikāḥ || upacaryāmiti śeṣaḥ || merutaṃtre || evaṃ yonārcayadvipro brahmarākṣasatāṃ vrajet || vipra ityupalakṣaṇaṃ kṣatriyādyairapi || athācārāḥ || merutaṃtre || kālitaṃtre ca yāmale || athācāraṃ pravakṣyāmi yatkṛte mṛtamaśnūte | 63b) sarvabhūtahite raktaḥ samayācārapālakaḥ || anityakarmasaṃtyāgī nityānuṣṭhāna tatparaḥ | parasyāṃ devatāyāṃ tu sarvakarma nivedakaḥ || syāditi śeṣaḥ anityakakametyādi mokṣakāmaḥ kāmanayā kimapi karma na kuryāt nityanaimittika karmaparo maṃtrārādhane naiva mama śivaṃ bhavateti bhāvayen kṛtaṃ karma devatāyai samarpayedi khaṃḍalakārthaḥ || anyamaṃtrārcana śraddhāmaṃnya maṃtrasya pūjanaṃ | kulastrī vīranindāṃ ca taddravyasyāpahāraṇaṃ || strīṣuroṣaṃ prahāraṃ ca varjayenmatimāra sadā | strīmayaṃ ca jagatsarvaṃ svayaṃ tāvat tathā bhavet || peyaṃ carvyaṃ tathā coṣyaṃ bhakṣyaṃ lejyaṃ gṛhaṃ sukhaṃ | sarvaṃ ca yuvatī rūpaṃ bhāvayed yatamānasaḥ || kulajāṃ yuvatiṃ vīkṣya namaskuryāt samāhitaḥ | yadi bhāgya vaśe naiva kuladṛṣṭistu jāyate || tadaiva mānasīṃ pūjāṃ tadā tāsāṃ prakalpayet | vālāṃvā yauvanonmaṃttāṃ vṛddhāṃ vā sundarīntathā || kutsitāṃ vā mahāduṣṭāṃ namaskṛtya vibhāvayet | tāsāṃ prahāraṃ nindāṃ ca kauṭilyamapriyaṃ tathā || sarvathā na ca kartavyamanyathā siddhirodha kṛt | striyo devāḥ striyaḥ prāṇāḥ striya eva vibhūṣaṇaṃ || strī saṃgīnā sadābhāvya mahāvesvastriyāmapi | taddhastā vacitaṃ gurusuptaṃ ca jyeṣṭa suptaṃ ca nagnakān || daivāt tadarśane devī śrīcakraṃ kārayed vudhaḥ || suptāmityupalakṣaṇaṃ anavadhānena nagnānetānna paśyedityarthaḥ || kulārṇave || śrīguroḥ pādukāṃ sudrāṃ mūlamaṃtraṃ ca pādukāṃ | śiṣyādanyatra deveśi na vadedyasya kasyacit || merutaṃtre kulārṇave ca || pāraṃparyāgamāmnāyaṃ maṃtra taṃtrādikaṃ priye | sarvaṃ guruṃ *? khāllabdhaṃ saphalaṃ syānna cānyathā || svadāravanniṣeceta kuśalāstrāṇi pārvati | paśu śāstrāṇi sarvāṇi varjayet paradāravat || svācarmasthaṃ yathā kṣīraṃ na peyaṃ syād dvijottamaiḥ | 64a) tathā paśumukhādharmo na śrotavyaśca kaulikaiḥ || āmanāṃsaṃ surākuṃbhaṃmantevaṃ siddhaliṃginaṃ | sahakāramaśokaṃ ca krīḍālolāḥ kumārikāḥ || eka vṛkṣaṃ śmaśānaṃ ca samūhaṃ yoṣitāmapi | nārīṃ ca raktavaśanāṃ dṛṣṭvā vaṃdeta bhaktitaḥ || guruśakti suta jyeṣṭa kaniṣṭa kuladeśikān | kuladarśana śāstrāṇi kuladravyāṇi kaulikān || prerakān sūcakāṃścāpi vācakān yācakāṃstathā | śikṣakān vodhakān yogi yogini siddhapūruṣān || kanyāḥ kumārīkā nagnā unmattāḥ prakatastanīḥ | nanīndeta jugupsetana hasennāva mānayet || nānṛtaṃ nāpriyaṃ bruyākasyāpi kulayoginaḥ | kurupeti ca kṛṣṇeti na vadet kula yoginīṃ || merāvapi || kurūpāsati kṛṣṇeti na vandet kulayoṣitaṃ | parīkṣayet na bhaktānāṃ vīrāṇāṃ ca kṛtā kṛte || tathā || piṣvanti kulayoginyaḥ kulavṛkṣeṣu sarvadā | tatpatreṣu na bhoktavyamarkapatre viśeṣataḥ || na svapet kula vṛkṣādho na copadravamācaret | dṛṣṭvā bhuktvā namaskuryācchedayenne kadācana || na paśyet patitāṃ nagnāmunmattāṃ prakaṭastanīṃ | nadivāsevayennārīṃ na tadyoniṃ rīkṣayet || yākācidaṃganā loke sāmātṛkulasaṃbhavā | kupyaṃti kulayonyo vanitānāmati kramāt || rudrayāmale || merutaṃtre ca || asaṃskāraṃ pived dravyaṃ valātkāreṇa maithunaṃ | svahastena paśuṃ hatvā rauravaṃ narakaṃ vrajet || merutaṃtre || prāyaścittaṃ bhṛgoḥ pātaṃ sanyāsaṃ vratadhāraṇaṃ | tīrthayābhigamanakaule paṃca vivarjayet || vīrahatyā vṛthāpānaṃ vīradravyāpahāraṇaṃ | vīrastrīgamanaṃ caiva tatsaṃyogaśca paṃcamaḥ || mahāpātakamityuktaṃ kaulikānāṃ kulāgame | prāyaścittaṃ taṃtrokta bhinnaṃ vratadhāraṇāmapi tathaiva tīrthayātrāgamanaṃ smārta prakāreṇa pīṭhayātrāṣāstaṃtreṣva vihitatvāt || varestrīgamanaṃ ca tatatsvāmyanumatyānaniṣirdhaṃ || 64b) bhaginīṃ vā sutāṃ bhāryāṃ pradayāt kulayogine | madhumattāya deveśi tasya puṇyaṃ na gaṇpate || iti kulārṇava vacanācca || tathā || gurau manuṣya vuddhiṃ ca maṃtre cākṣara vuddhitāṃ | pratimāsuśilā vuddhiṃ kurvāṇo narakaṃ vrajet || gurutyāgād bhavet mṛtyurmaṃtratyāgād daridratā | gurumaṃtra parityādrauravaṃ narakaṃ vrajet || pūrvadoṣayoḥ satoreva ubhayatyāge doṣādhikyamidaṃ | viṇmudrocchiṣṭaśaṃkābhiryuktaḥ karma karoti yaḥ || taporcanādi tatsarvamapavitraṃ bhavet priyeḥ || tathā || vivikṣurdeśikāvāsaṃ śāṃtacittoti bhaktimān | vyaṃjanaṃ pādukāṃ chatraṃ vasanaṃ vāhanādikaṃ || tāṃvūlamūlvaṇaṃ veṣamūtsṛjya praviśecchanaiḥ | pādaprakṣālanaṃ snānamatyaṃgaṃ daṃta dhāvanaṃ || sutraṃ niṣṭhīvanaṃ kṣauraṃ śayanaṃ strī niṣevanaṃ | vīrāsanaṃ ca durvākyamatihāsāṃgamoṭanaṃ || keśamocanamuṣṇīṣaṃ kaṃcukaṃ nagnimāṃ tathā | pādaprasāraṇaṃ caivaṃ kalahaṃ dūṣaṇaṃ priye || aṃgavādyāṃgabhaṃgādi karasparśanadhūnanaṃ | dyūta kukkuṭa mallādi yuddhamityādi cāmvike || guruyogi mahāsiddhi pīṭhakṣetrāśramādiṣu | nācaredācarenmohād devatāśāpamāpnuyāt || kālīkalpe || rātrau paryaṭanaṃ caiva rātrau śakti prapūjanaṃ | akṛtvā kathamīśāna madbhaktaḥ kauliko bhavet || kulāmṛtadīpikāyāṃ || pūjākālaṃ vinā naiva mupeyāsā hi sādhakaiḥ || ayaṃcācāraḥ sarvadā gaupanīyaḥ || tathā hi kulārṇave || vedaśāstrapurāṇāni spaṣṭā veśyāṃgamā iva | iyaṃ tu śāṃbhavī vidyā guptā kulavadhūriva || sugupte kaulikācāramanugṛhnanti devatāḥ | vāṃchā siddhiṃ prayaṃti nāśayaṃti prakāśakān || kulacūḍāmaṇau || kulācārandakṣiṇākhyaṃ kathitaṃ tava suvrataṃ || samayācāre || ācāro dvividho devi vāmadevi vāmadakṣiṇabhedataḥ || paṃcamudrādi saṃyukto vāmacāraḥ prakīrtitaḥ | paṃcamudrādi rahito dakṣiṇācāra saṃjñakaḥ || 65a) atra ca āmnāye || bhedemapaṃcakepyāvaśyakatā || merutaṃtre || uttarāmnāya saṃproktā devāstuṣyaṃti paṃcamaiḥ | ūnaḥ padārtha ekaścet sādhakaṃteśapaṃti ca || paścimāmnāya devānāṃ surāpānaṃ kṛtā kṛte | macettuṣṭayamicchanti taṃ vinādyaśapaṃti ca || pūrvāmnāyokta devānāṃ tanmāṃsaṃ ca kṛtā kṛtaṃ | āveśyakaṃ maṃtrayaṃ ca taṃ vinā praśayanti te || ūrdhvāmnāyokta devānāṃ te matsyāśca kṛtā kṛte | āvasyakaṃmadvayaṃ ca vinātaṃ praśayaṃti te || dakṣiṇāmnāya devānāṃ niṣiddhaṃmacatuṣṭayaṃ | manaikena vinā tepi praśayaṃti hi sādhakaṃ || kulacūḍāmaṇau || na kasmaicit pravaktavyaṃ yadīcchet priyamātmanaḥ | kulapuṣpaṃ kuladravyaṃ kulapūjāṃ kulaṃ japaṃ || guruṃ kulapatiṃ cāpi kulamālākulaṃ | kulacakraṃ kuladhyānaṃ sarvathā na prakāśayet || prakāśāt siddhihāniḥ syāt prakāśodvaṃdhanādikaṃ | prakāśādvala hāniḥ syāt prakāśād deva hiṃsanaṃ || prakāśān mṛtyulābhaḥ syān na prakāśyaṃ kadācana | pūjākāle maheśāni yadi kopyatra gacchati || darśayadvaiṣṇavīṃ mudrāṃ viṣṇunyāsaṃ tathāstavaṃ | kadācidaṃgahāniḥ syān na ca vyaktiḥ kadācana || paraṃ pūjā na kartavyā na ca vyaktiḥ kadācana | antaḥ śāktā vahiḥ śaivāḥ sabhāyāṃ vaiṣṇavā matāḥ || nānārūpadharā vīrā vicaraṃti mahītale || merutaṃtre || antaḥ kaulaṃ vahiḥ śaivaṃ jana madhye tu vaiṣṇavaṃ | kaulaṃ tu gopayed devi nārikela phalāmvuvat || guruṃ prakāśayeddhīmān maṃtraṃ yetnena gopayet | aprakāśa prakāśābhyāṃ kṣīyate saṃpadāyuṣaṃ || guruprakāśanamapi kādācit kālemiti jñeyaṃ || phetkāriṇītaṃtre || śrītārāprakaraṇe || sarvadā gopayedenaṃ manuṃ ca gurumeva ca | tena vīryavatī vidyānircīyā syāt prakāśataḥ || taṃtre || nopaveśyaṃ mahātīvre na śayyā timirāṃtare || 65b) nanidyedvāmalocanāṃ || bhasmasnānaṃ prakurvīta sadā śaktyavalokanaṃ | vajra puṣpāṃkitaṃ yaṃtraṃ vajra puṣpeṇa pūjayet || pūjākāle viśeṣeṇa na smareddharināma ca | anyagaṃdhaṃ parityajya candanaṃ raktacandanaṃ || raktapuṣpaiḥ samabhyarcya vilvapatreṇa cārcayet | tulasī mālatī dhātrīmaruvakena nārcayet || śaktiṃ vināpi deveśi jape homādi tarpaṇaṃ | dhyānapūjādikaṃ sarvaṃ siddhirodhyāya jāyate || paiṣṭī pauṣṭyādikaṃ dravyamanya dravyaṃ parityajet | vīrapūjā maheśāni yāminyāḥ prahara gate || nopavāsaṃ prakūrvīta na cānyadvrūtamācaret | maṃḍapaṃ vidhivat kṛtvā patākā nīlatoraṇaṃ || nāgaśūlāṃkitaṃ devi kuryāt kuṇḍaṃ trikoṇakaṃ || atha bhāvā || bhāvacūḍāmaṇau || śrīdevyuvāca || vīrabhāvo mahādeva kathyate śṛṇu bhairavaḥ | nirdhaṃdva mānaso bhūtvā hṛdā kāmakalā tanuḥ || niśāsupūjā pravarā hetu yukto sa daiva hi | niraṃkuṇḍalaṃ samādhāya svayaṃ bhairava rūpadhṛk || kulaṃ ca bhairavī rūpaṃ tadgātre nyāsa vistaraṃ | vinyasya sakalaṃ nyāsaṃ navayonyātmakaṃ tathā || navayonyātmakamiti śrīvidyāparaṃ || prasūnabhūlikā madhye puṣpa prakarasaṃyute | nānāgaṃdhasamākīrṇe kuladravyeṇa yaṃtrayaṃ || likhitvā pūjayecchaktau ghaṭasthāpana pūrvakaṃ | svavāmabhāge ṣaṭkoṇaṃ tanmadhye brahmarandhrake || likhitvā tatra kuṃbhaṃ vai sauvarṇaṃ rājataṃ tathā || tāmra bhūmi mayaṃ vāpi || mahāloha vivarjitaṃ || sthāpayet kalaśādhāraṃ kuṃbhaṃ sugaṃdhī vāsitaṃ | hetu dravyaṃ brāhmaṇādi bhedataḥ saṃprapūrayet || brāhmaṇādi bhedata iti kṣīrājya madhvāsavarūpaṃ brāhmaṇādibhiḥ pūraṇīyamityarthaḥ evaṃ ca vīrasyāpi brāhmaṇasya hetu sthāne kṣīrameva anyasya tadapi na iti vāddhyaṃ || tatra yaṃtraṃ vilikhyādau yadyatkula samuddhavaṃ | dhyātvaiṣṭaṃ devatāṃ tatra japedaṣṭottarasataṃ || dhyanu yoni pradarśyātha prasṛtaṃ tadviciṃtayet | 66a) dṛṣṭvāmṛtamupāttaṃ vai nṛtyaṃti yoginī gaṇāḥ || nṛtyaṃti bhairavāḥ sarve nṛtyaṃti mātaropi ca | indrādayaḥ surāḥ sarve nṛtyaṃti madhulolupāḥ || brahmaviṣṇumaheśādyā nṛtyaṃti harṣatatparāḥ | arghabhāṇḍaṃ tridhā kṛtvā gurave caika bhāgakaṃ || ekaṃ kulāya vai datvā ekena devatarpaṇaṃ | pītvā kularasaṃ nānāvastrālaṃkārabhūṣitaḥ || sākṣād yadi gururna syāt tadātoye visarjayet | ānanda rūpavān bhūtvā pūjayet parameśvarīṃ || tat tat kalpavidhānena tat tad yatnena pūjayet | visarjanaṃ vidhāyāṃtarmukule yojayet tataḥ || tadviṃvarasayānena amṛtaṃ bhujyate mayā | taccakora rasāsvāde saṃmado mama jāyate || tat phalagrahaṇādavameru śṛṃge varohaṇaṃ | laṭāliṃgana mātreṇa sudhādhauta kalevaraḥ || mūlayoge kṛte tatra japedaṣṭa sahasrakaṃ | nityajāpe ca home ca yatra saṃkhyā na coditā || tatreyaṃ gaṇanā proktā aṣṭottara sahasrakaṃ | jalaṃ pūtaṃ havirdravyaṃ gṛhitvā tarpayet tataḥ || vidhāya tarpaṇaṃ deva pradakṣiṇamanu vrajet | stutvā praṇamya kalpoktastavenatopayet tataḥ || iti vīrakulaṃ deva deva vaṃdyaṃ manāharaṃ | yad deśe vidyate vīrastatkulaṃ vāpi bhairava || na ca mārībhayaṃ tatra na caroja bhayādikaṃ | sumaṃgalaṃ sadā tatra dhanaputravivardhanaṃ || lakṣmīstatra mahādeva susthirā bhavati dhruvaṃ | maṃtraṃ svapna pravodhinyā avaśyaṃ vṛkṣamūlake || yojanīyaṃ prayatnena na ca vighnaḥ prajāyate | nānya vīrasya tadyogyaṃ grahaṇe daivatairapi || yoginībhinnaluptaṃ ca tanna pāpena yujyaye | yatra tatra kule vāre śmaśāne gamane kṛte || pūjāphalaṃ bhavet tatra saptavārasaṃmitaṃ | caturdaśyāṃ gate tatra pakṣa pūjāphalaṃ bhavet || na gacchennāryataḥ sthāne paśureva na saṃśayaḥ | nāstyasmādadhike deva iti ciṃtā parāyaṇaḥ || madena dravya bhoktā tu bhavet kulaparāyaṇaḥ | sādhake kṣobhamāpanne mama kṣobhaḥ prajāyate || 66b) na gacchennāryataḥ sthāne paśureva na saṃśayaḥ | nāstyasmādadhikaṃ deva iti ciṃtā parāyaṇaḥ || madena dravyabhoktā tu bhavat kula parāyaṇaḥ | sādhake kṣobhamāpanna mama kṣobhaḥ prajāyate || tasmād yatnād vīravaro bhavad bhogayutaḥ sukhī | bhogena mokṣamāpnoti bhogena kulasādhanaṃ || vinā hetu manāsvādya kṣobhayukto maheśvaraḥ | na pūjāṃ mamaparkaṃ na dhyānamanu ciṃtanaṃ || tasmād bhuktvā ca pītvā ca pūjayet parameśvara | nātra macyuti doṣosti nāpadaṃ doṣabhuṣaṇaṃ || yadyadvadati nidrāpi yat karoti yadarcati | tatsarvaṃ kularūpaṃ tu dhyātvā cattaret sudhīḥ || ekākī nirjane deśe śmaśāne parvate vane | śunyagehe nadītire niḥsaṃgo viharenmudā || vīrāṇāṃ japakālastu sarvakālaḥ praśasyate | sarvadeśe sarapīṭhye kartavyaṃ ca na saṃśayaḥ || yadi vipro bhavatrastaḥ kuladravya parāyaṇaḥ | tadānena vidhānena kartavyaṃ kulatoṣaṇaṃ || vipro vīra eca || merutaṃtrepi || aparā puṣpagarbhe tu kulasthānaṃ manoharaṃ | sarvadeva sukhaṃ tatra mahākāma kalātmakaṃ || hayāri kusume deva svayamasti sadāśivaḥ | tanmadhye laghumādāya puṣpa madhye tu caṃdanaṃ || raktaṃ vā kusuman datvā dhyātvātmānaṃ śivātmakaṃ | yojayecchiva śaktyostu aikyaṃ saṃbhāvayan dhiya || kṣaṇaṃ viciṃtya tatraiva saṃpujya parameśvarīṃ | japtvā tadeva kuṇḍākhyaṃ dravyaṃ paramadurllabhaṃ || tathā || yatrā parājitā puṣpaṃ javā puṣpaṃ ca bhairava | karavīre raktaśukle droṇapuṣpaṃ ca tiṣṭhati || tatra devīvasaṃnnityaṃ tadyaṃtre pūjayen mama | datte caiva javā puṣpe paṭṭavastraṃ phalaṃ labhet || brahmahathyādikaṃ pāpaṃ kṣaṇānnaśyati niścitaṃ | aparāyāstu māhātmyaṃ vaktuṃ na hi maheśvara || vīrasādhana kāryaṃ ca kartavyaṃ vīrapuruṣaiḥ | divyairapi ca kartavyaṃ paśubhirna ca pāmaraiḥ || varaṃ pāmara kāryaṃ ca na paśoriti niścitaṃ | 67a) yadyanna satpuro proktaṃ saṃketaṃ maṃtrasādhane || aṃjanaṃ guṭikādiṃ ca kuryādviro mahāvalaḥ | divyavīreṇa bhedosti yadbhedaṃ tattu kathyate || śāṃto vinīto madhuraḥ kalālāvaśya saṃyutaḥ | divyantu divyavatprāyo vīraśyoddhatamānasaḥ || vibhūti bhūṣaṇai vāpi caṃdanai vāpi lepitaḥ | ākāre gopano vāpi tyakto vā kulabhairava || rakta caṃdana digdho vā vaiṣṇava cāpya vaiṣṇavaḥ | apamāne ca pūjāyāṃ hṛṣṭaḥ puṣṭaḥ sadā bhavet || devaniṃdā paro vāpi tat tat pūjāparopi vā | pūjāretastu vihitaḥ kulākulamate sthitaḥ | nijabhāva samāyukto devavadvirahet kṣitau || svakulāṃte puraścaryā kāryā rātrau na cānyathā | vedahīne dvijadeva yathā na śrutisiṃ kathā || viṣṇu bhaktiṃnā devī bhaktirna prabhavedyathā | śākta jñānaṃ vinā muktiryathā hāsyāya kalpate || guruṃ vinā yathā taṃtre nādhikāraḥ kathaṃcatu | patihīnā yathā nārī sarvakarma vivarjitā || kulaṃ vinā devavidhau kadāpi mama sādhane | nādhikāritī kauleya tasmād bhāva paro bhava || avinītaṃ kulaṃ yasya sa kathaṃ mama pūjakaḥ | tasmād yatnāt tathā kāryaṃ yathā syādvinayānvitaṃ || bhāvābhāvāt kule śāstra nādhikāraḥ kathaṃcana | tena bhāvaviśuddhastu sādhakaḥ kauliko bhavet || devyuvāca || paśubhāvaṃ pravakṣyāmi śṛṇuvatsa samāhitaḥ | yathāvidhi paśorvidyāṃ gṛhītvā bhāva tatparaḥ || prathamaṃ pūrvasevātha yatnataḥ śuddhimācaret | namatsya bhojanaṃ kuryānna striyaṃ manasā smaret || na paradravyālohīsyānna bhoge māna saṃbhajet | siṃdhutīre parvate ca kānane vā surālaye || vilvamūle vivikte ca puṇyakṣetre ca śobhane | na śūdra darśanaṃ kuryāt kauṭilyaṃ yatnatastyajet || devatā śubhavarṇā tu dhyātavyā susamāhitaiḥ | trisaṃdhyaṃ devapūjā tu trisaṃdhyaṃ japamācaret || rātrau maṃtraṃ ca mālāṃ ca na spṛśeta kadācana | 67b) na maṃtramuccared bhuktvā maunī syāt sarvakarmasu || parvakāle striyaṃ naiva gacchet sādhakasattamaḥ | puṣpaṃ gaṃdhaṃ jalaṃ caiva svayamānīya pūjayet || maithunaṃ tatkathālāpaṃ tadgoṣṭhiṃ parivarjayet | ṛtukālaṃ vinā cāpi gacchanna striyamādarāt || purāṇa śravaṇe śraddhā vedavedārtha tatparaḥ | na rātrau bhojayed vidvān tāṃbulaṃ parameśvara || guruṇā padyadātiṣṭhaṃ tatsarvaṃ yatnataścaret | svajāta kusumaṃ caiva hetu dravyaṃ ca bhairava || spṛṣṭvā tathā samādhāya paṃcagavyena śuddhyati | raktavastraṃ na gṛhnīyād devī bhakti parāyaṇaḥ || viṣṇu taṃtreṣu kalpāni tadanuṣṭhānameva ca | kāryaṃ vīra kathālāpaṃ na kuryād vīravaṃdīta || nitya śrāddhaṃ gayā śrāddhaṃ saṃdhyāvaṃdhanameva ca | tīrthasnānaṃ pīṭhadeśagamanaṃ dharma tatparaḥ || paśustu dvividho deva pūrvena saha bhairava | asyādhikāraḥ pūjāyāṃ na gurutve kadācana || pūrvasya nādhikārosti pūjā deśagatāgatau | pūrvastu sarvakaulārhai vahiḥ kāryaḥ svadeśataḥ || pūrvadarśanamātreṇa kuladarśanamācaret | brahmahatyādikaṃ pāpaṃ varaṃ satyaṃ na ca prabho || pūrvadarśana me vātra satyaṃ satyaṃ vadāmyahaṃ | mamātmāsāpi deveśa vibhūrityapi sa prabho || tathāpi tatra me śaṃkāṃ jāyate tatpade pade | varaṃ kulaṃ parityājyaṃ varaṃ svakula hiṃmanuṃ || varaṃ svakulahānistu varaṃ svakula kudṛśaṃ | kāyena manasā vācā varaṃ svakulapātanaṃ || na kurvīta paśoḥ saṃgaṃ svamārga kṣaya kāraṇāt | kulaśāstre dvayaṃ pāpaṃ gariṣṭhaṃ kulanāśanaṃ || svakule mahatī niṃdā parayogaḥ kuleśvaraḥ | tasmādapi mahāpāpaṃ paśusaṃgāt prajāyate || sarvathā tatra bhāvau dvau na prakāśyau kuleśvara | sabhāvaśca vibhāvaśca paśuddheyāt prajāyate || daivācca jñāyate vīro vīrā daivaḥ prajāyate | 68a) sarvathā tatra bhāvau dvau na prakāśyau kuleśvara || daiva vīreṇa saṃdehaḥ sāmyamityabhidhiḥyate | bhāvastu mānaso dharmaḥ śābdaḥ sa hi kathaṃ bhavet || tasmād bhāvo na vaktavyo diṅmātraṃ samudāhṛtaṃ | yathekṣu guḍamārdhuryamaśanai jāyate prabho || tathā bhāvavibhāvastu manasā paribhāvyate || īti śrī ādyānandaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ paṃcamaḥ paṭalaḥ || atha nityavidhirllikhyate || merutaṃtre || devyuvāca || dhanīnāṃ madhyamānāṃ ca daridrāṇāṃ gṛhāsināṃ | paradeśa sthitānāṃ ca kārāgehādi vāsināṃ || kāryādau vyāvṛtānāṃ ca yuktānāṃ sūtakādibhiḥ | kāryāṃge ca svabhāve vā vāmakānāṃ kṛpānidhe || ṣaḍāmnāya rahasye na kathaṃ nityakriyā bhavet | lokalajjāyatāṃ vāpi dinacaryāṃ vada prabho || śrīśiva uvāca || mahākālena yatproktaṃ yanmayāhāmāyayā śrutaṃ | rahasyāti rahasyaṃ tatsarva maṃtreṣu gopitaṃ || āmnāyānāṃ rahasyaṃ tadāhnikaṃ procyate mayā | śṛṇvaṃ tu sarva bho devāḥ sādhakānāṃ prasiddhidaṃ || tatra nityaṃ tridhā proktaṃ guṇatraya vibhedataḥ || tadapi trividhaṃ bhavet || śuddhaṃ miśraṃ ca galitaṃ tat tathaiva phalapradaṃ | śuddhaṃ saṃpūrṇa phaladaṃ miśre kiṃcit phalapradaṃ || akṛta pratyavāyo na galite satphalaṃ na ca | ahaṃkāravihīnaṃ cetmānaṃ saṃjñāna pūrvakaṃ || svastha cittena yatinā kṛtaṃ tacchuddhamucyateḥ | tādṛśaṃ ced gṛhasthena nirdrarvyaṇātha vā kṛtaṃ || luglena pathike nāpi kārā gṛhe gatena vā | bhaktito vāpi tanmiśraṃ vāhyapūjādhikārataḥ || śītādibhītyā vā citta saṃkṣayādalpakāryataḥ | stryāderniyogādgalitaṃ gṛhiṇo māna saṃmataṃ || vāhyapūjādikaṃ yacca ekānte niyamena ca | bhaktyākṛta gṛhasthena tacchuddhaṃ rājasaṃ mataṃ || pūjārthaṃ yadyā ca yitvā śraddhābhaktiṃ vidhāya vā | 68b) lokabhītyā devabhītyā yat tadrāja samiśritaṃ || pratāraṇārthaṃ lokānāṃ pātitaṃ deva nāmataḥ | dravyaṃ kṛtaṃ tad deśena galigataṃ tat tu rājasaṃ || vāmamārgaṃ samāśritya kolaṃ dharmaṃ vicārya ca | anya dharmasya cādveṣāt kṛtaṃ śuddhaṃ tu tāmasaṃ || kṛtaṃ yatkāmataḥ karma caihikaṃ pāralaukikaṃ | vāmamārgaṃ samāśritya miśritaṃ tat tu tāmasaṃ || jihvā lobhena yat khānaṃ pānaṃ yat kāmato rataṃ | athavā māraṇādyarthaṃ galitaṃ tatūtāmasaṃ || śuddhasatvena mokṣaḥ syāt svargaḥ syān miśra satvataḥ | siddhirgalita satvātsyā daihikī ca manuṣyatā || svargaḥ syādrāja sācchuddhāt kāmaḥ syān miśra rājasāt | galitājasārtiryagyo nāvapi sukhaṃ bhavet || sātvikāt tāmasād deva yonitvaṃ prāpnuyānnarā | miśratāmasato duḥkhī nāraki cātyatāsamāt || karma paṃcavidhaṃ proktaṃ paṃcadhā muktidāyakaṃ | prasarpaṇamupādānamījyādhyāyastathā yutiḥ || saṃmārjano palapādi saṃskāro deva mandire | bhaktārjavaṃ sarpaṇaṃ syād deva sālokyakārakaṃ || pūjāsādhanasāmagryāmalanaṃ bhakta secanaṃ | tatprītiḥ syādupādānaṃ devatā rūpadāyakaṃ || pīṭhapūjana pūrvaṃ yat ṣoḍaśādyūpacārakaiḥ | mūrtau yaṃtretha vā pūjā sajyā sāmīpya kārakā || tacchāstrādhyayanaṃ samyak kṛtvā maṃtrārtha bhāvanaṃ | kṛtvā japaḥ syāt svādhyāyo deva sāyujyakārakaḥ || gurudevātmakālānāṃ saṃmyagaikya vibhāvanaṃ | sayogo liṃgadehasya nāśakaḥ kālayogakṛt || atha prātakṛtyaṃ yathā || taduktaṃ tatraiva || niśāyāḥ paścime bhāge smarediṣṭāṃ ca devatāṃ || kulacūḍāmaṇau || sādhakaḥ prātarutthāya kulavṛkṣaṃ praṇamya ca | mūlādi brahmaraṃdhrāṃta kulaṃ dhyātvā guruṃ smaret || kulavṛkṣā rudrayāmale merutaṃtre ca || śleṣmātakaṃ karaṃjaṃ ca niṃvāśvattha kadaṃvakaṃ | vilvapaṭaṃ śālaṃ tālaṃ śākhāṭaṃ kharjuraṃ tathā || kulavṛkṣāḥ samuddiṣṭā iti || vastutaḥ kulavṛkṣo varāṃganeti rahasya vidaḥ || mādhyarṇave || 69a) brāhmorātre samutthāya cintayet kulakuṇḍalīṃ | mūlamaṃtramayīṃ sākṣādamṛtānandarūpiṇīṃ || mahākarmārcaneḥ || śaktiḥ kuṇḍalanīti yā nigaditā āda īmasaṃjñāyamaṃ nirmāne śatatodyatā pravilasatsaudānīṃ saṃnibhāṃ || śaṃkhāvartanibhāṃ prasupta bhujagākārāṃ jagatmohinīṃ tanmadhye paribhāvayedviśalatā tanbhūpamanākṛtiṃ || kramakallolinyāṃ || brāhme muhūrtte sumatiḥ svatalpādutthāya yogādi vidhiṃvidhāya || vibhāvayanmastaka padmarkoṣe śivādi nāthāvali pādukābjaṃ || kubjeśvarīṃ kuṇḍalinī svarūpāmādhāra madhyādakulaṃ vrajantīṃ || kākāśa somāmṛtapānamugdhāmatha smaredasvarapānayuktaṃ || kulamūlaratna paṃcakāvatāramate tu || sahasrāre guruṃ dhyāyecchuddha sphaṭika sannibhaṃ | varābhayakaraṃ śāntaṃ śuklālaṃkārabhūṣitaṃ || raktaśakti samāliṅgya kāmānandarasotsavaṃ | prasannavadanaṃ śuddhaṃ sarvakarma phalapradaṃ || bhairavataṃtre || athāta prātarutthāya śayāsthaḥ susamāhitaḥ | śirastha kamale dhyāyet svaguruṃ śivarūṣiṇaṃ || asukānandanāthāntaṃ smaret tannāma pūrvakaṃ | mānasairūpacāraistu pūjayed gurumātmanaḥ || merutaṃtre viśeṣaḥ || utthāya dakṣiṇāṃge ca vāmapādaṃ nyasedbhuvi | tato gṛhādvahirgatvā kṛtvā vaśyakamādarāt || rātrivāsaḥ parityajye vāsasī paridhyāya ca | ācamya śuddhadehaḥ sandevatā yogamaṃdiraṃ || mārjayitvo pariṣyātha bhaktiyuktaḥ svaśaktitaḥ | upaviśya śucau deśe prāṅmukhaḥ prokta āsane || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā kṛtvā nyāsaṃ vidhānataḥ | nirmālyamayapakṛṣyātha dadyāt puṣpāṃjaliṃ tathā || arghyapātre nivedyātha dadyād vai daṃtadhāvanaṃ | mukha prakṣālanaṃ kṛtvā dadyādācamanīyakaṃ || karāsya proṃchanāyātha dadyādvāsomalaṃ śubhaṃ || atha guru dhyānaṃ || tataḥ svamastake ciṃtyaṃ sahasraṃ dalapadmakaṃ | karpūrābhaṃ smaret tatra śrīguruṃ nijarūpīṇaṃ || 69b) suprasannaṃ lasadbhūṣāmaṃḍinaṃ śvetacaṃdanai | varābhayajñānamudrā pustakairvyāvṛtaiḥ karaiḥ || yuktaṃ śvetāṃvaraṃ śāṃtaṃ śvetapuṣpavibhūṣitaṃ | vāmāṃkagatayā śaktyā liṃgitaṃ raktavarṇayā || raktavastrābharaṇayā raktacaṃdanamālyayā | vāme līlo kamalayā liṃgaṃtyā dakṣiṇa na ca || dhyāyedaṃtarmukhaṃ śāṃtaṃ yoginaṃ śivarūpiṇaṃ | tatpāda padmayugalastrūta pīyūṣadhārayā || abhiṣiktaṃ svasya deha evaṃ śiṣyo viciṃtayet | arcayed gaṃdhapuṣpādyairvāhyasthairmānasaistu vā || nāmabhistasya saṃketa saṃsiddhairgurukīrtitaiḥ | praṇamyetthaṃ hṛtmaṃnunā bhāvayet tallayaṃ hṛdi || atra gurumaṃtra jayopyuktastatvaciṃtāmaṇau | athavā vāgbhavaṃ māyāṃ lakṣmīvījaṃ samuddharet || hasakhaphreṁ tathā nandabhairavākhyaṃ sahakhaphreṁ gurunāma tathā śaktināma śrīpādukāṃ smaret || daśadhā saptadhā vāpi tridhā vāpi tridhā vā prajapet sudhīḥ || japaṃ samarpayet paścāt śrīgurordakṣiṇe kara iti || bhairavataṃtre || dhyātvā hṛdamvuje kālīṃ dhyānoktāṃ pūjayet tataḥ | gandhādibhiśca gāyatrīmaṣṭaviṃśati saṃkhyakāṃ || prajaped daśasaṃkhyāṃ vā śrūyatāṃ sā ca bhairavi | kāmollākṣinādānto dakṣiṇoṅge yutā tataḥ || vidmahe kūrcavījaṃ ca cāmuṇḍā ṅeṃ yutā tataḥ | dhīmahīti vadattannaḥ kākālī pracodayāt tataḥ || gāyatrīṣāmayā proktā sarvataṃtreṣu gopitā | yāṃ vinā sakalā vidyā na sidhyaṃti kadācana || kumārītaṃtre tu gāyatrī anyathaivoktā || śrīdevyuvāca || devadeva mahādeva jagat pralayakāraka | kulācāreṇa etairvā kathaṃ siddhirbhavet prabho || adharma kāraṇaṃ hyetat saṃśayaṃ chindhi me prabho || śrībhairava uvāca || sādhu pṛṣṭāsi deveśi kathayāmi śṛṇu priye | purā dāruvane ramye munayo rogamāhitāḥ || parastriyaṃ dharvayanti dravyaṃ khādanti nityaśaḥ | taṃ dṛṣṭvānucitaṃ karma viṣṇurmāṃsamupasthitaḥ || 70a) devadeva mahādeva sṛṣṭisthitilayātmaka | ratā dāruvane yā pā dravyapānaratāstathā || parastriyaṃ dharṣayanti munayo rāgamohitāḥ | digaṃvarāśca mohācca gatiḥ keṣāṃ bhaviṣyati || iti viṣṇuvacaḥ śrutvātamuvāca ruhaṃ priye | kālikāyā mahāvidyā aniruddha sarasvatī || vidyā rājñīti saṃproktā etanmaṃtra prajāyakāḥ | paraṃ muktā bhaviṣyanti tadgāyatrī japaṃti ca || etasyāśca prabhāvena sarvedevā vimohitāḥ | tanme gūḍhaṃ pravakṣyāmi śrutvā gopyaṃ sadā vudhaiḥ || kālikāyai padaṃ coktā vidmahe tadanaṃtaraṃ | śmaśānavāsinī ṅentaṃ dhīmahīti tato vadet || tantro ghore padaṃ procya pravadecca pracodayāt | asyāḥ prasādamātreṇa mahāpātaka koṭayaḥ || sadyaḥ pralayamāyānti sādhakasya na cānyathā | rāvaṇasya vadhāccaiva rāmacandro vimocitaḥ || mātṛvadhāt parśurāmo mocito'syāḥ prasādataḥ | surāpānācca śrīkṛṣṇo dattātreyastathaiva ca || brahmaṇaścai śirachedādahaṃ rudro vimocitaḥ | evameṣā mahāvidyā gāyatrī devi sundari || mahāpātaka yuktopi prajaped daśadhā yadi | satyaṃ satyaṃ mahādevi mukto bhavati tatkṣaṇāt || brahmahatyādayaḥ pāpā khaṃḍakhaṇḍaṃ vrajanti hi | anayā śadṛśī vidyā nānena śadṛśo japaḥ || nānena sadṛśaṃ jñānaṃ na bhūtaṃ na bhaviṣyati || śrīdevyuvāca || gāyatrī yā purāproktā devadeva jagatpate | ṛṣyādi caiva kiṃ dhyāna japapūjādikaṃ tathā || sādhanaṃ ca mahādeva kathayasvamapi prabhā || śrībhairava uvāca || kathayāmi mahādevi śṛṇuṣva prāṇavallabhe | śrīkṛṣṇastu ṛṣistasyāḥ gāyatrī chanda eva ca || śivaśakti svarūpā hi devatā parikīrtitā | dhyānaṃ caiva vadāmyatra śṛṇuṣva devi bhaktitaḥ || śmaśāne ca mahākālīṃ devīṃ dhyāye digaṃvarīṃ | draṣṭrākarālavadanāṃ muṇḍamālāvibhūṣitāṃ || dakṣiṇorddhe dhanurdharte vāme caiva tathāśarān | 70b) adhaḥ pāśaṃ ca khaḍgaṃ ca tatkramāt parikīrtitaṃ || evaṃ dhyātvā mahākāliṃ japellakṣa catuṣṭayaṃ | rudhirāktairvilvapatraistaddaśāṃśena homayet || sādhanaṃ ca māhādevi pūrvavat samupācaret || merutaṃtre || tatastu mūlādhārādi brahmaraṃdhrāṃtamudyataṃ | tejo daṇḍaṃ suṣumnāṃtaḥ sahasra ravisaṃnibhaṃ || tadātmakaṃ mūlamaṃtraṃ dhyātvā tat tejasā vṛtaṃ | svaśarīraṃ viciṃtyeti prāṇāyāma trayaṃ caret || mūlamaṃtreṇa maṃtrasya ṛṣyādi nyāsamācaret | aṃganyāsaṃ vidhāyātha hṛdi devaṃ viciṃtayet || mānasai rūpacāraiśca pūjayitvā manuṃ japet | yathā śaktyātha devāya taṃ japaṃ ca samarpayet || stutvā praṇamya devājñāṃ ślokairebhiśca prārthayet || vīracūḍāmaṇau || vīrahaṃsa mahāvidyā saṃkalpaṃ kārayadvudhaḥ | haṃsākhyā sādhanaṃ vakṣye maṃtriṇāṃ hitakāmyayā || yasya vijñānamātreṇa sarvajño bhuvī jāyate | haṃsātmikāṃ bhagavatīṃ jīvo japati sarvadā || asyāḥ smaraṇa mātreṇa jīvanmukto bhavennaraḥ || ṛṣirhaṃsaḥ samākhyātaḥ paramaṃsaśca devatā | avyaktaśchaṃdo jāyatrī viniyogaśca siddhidaḥ || surendra saṃhitāyāṃ || ṛṣirhaṃso'vyakta pūrvā gāyatrī chanda ucyate | devatā paramādistu haṃsohaṃ vīja ucyate || aḥ śaktiḥ kīlakaṃ sohaṃ praṇavastatvameva hi | udāttasvara ityavaṃ manoramya prakīrtitaḥ || mokṣārthe viniyogaḥ syādevaṃ kuryāt sadā naraḥ || vīra cūḍāmaṇau || sūryātmana ca hṛd devī somātmane śirastathā | niraṃjanaṃ śikhājyotirnirābhāsā tathā priye || avyaktaṃ netrayornyasya anaṃsosta phaḍaṃ japet | evaṃ nyāsavidhiṃ kṛtvā gaṇeśādau samarpayet || dakṣiṇāmūrti saṃhitāyāṃstu || asya haṃsasya devaśi nigamāgama pakṣakau | agni somāvatho vāpi pakṣau tāraḥ śiro bhavet || 71a) vindu trayaṃ śikhā netre mukhe nādaḥ pratiṣṭhitaḥ | śivaśaktī padadvaṃdvaṃ kālāgnī pārśvayugmakaṃ || ayaṃ paramahaṃsastu sarvadhyāpī prakāśavān || surendrasaṃhitāyāṃ || haṃsātmikāṃ bhagavatīṃ jīvo sa japati sarvadā | hakāreṇa vahiryāti sakāreṇa viśet punaḥ || asyāḥ saṃvodhamātreṇa jīvanmukto bhaven naraḥ | prāṇāyāma prabhāveṇa jīvanmuktaśca jāyate || ekaviṃśati sāhasraṃ ṣaṭśatādhikameva ca | prajapet pratyahaṃ jīivo brahmānaṃdamayīṃ parāṃ || utpattirjapa āraṃbho mṛtirasya nivedanaṃ | vinā japena satataṃ japo bhavati sarvadā || evaṃ japastu vijñāto gaṇeśādau nivedayet || vīracūḍāmaṇau || ṣaṭśatāni gaṇeśasya ṣaṭsahasraṃ prajāpateḥ | ṣaṭsahasraṃ gadāpāṇeḥ ṣaṭsahasraṃ pinākinaḥ || sahasraṃ ātmane caiva sahasraṃ paramātmane | sahasraṃ guruve caiva saṃkalpāyaṃ yathāvidhi || raktavarṇa gaṇeśaṃ ca mūlādhāre caturdale | vādiveda samāyukte ṣaṭśataṃ ca samarcayet || svādhiṣṭhānaṃ vidrūmāṃbhaṃ ṣaṭkoṇavādi ṣaṭkakaṃ | sāvitryāvasamāyukte brahmaṇe ca samarpayet || vidyutpuṃja prabhābhaṃ ca dalaṃḍādi daśākṣaraṃ | lakṣmīnārāyaṇau vaṃde ṣaṭsahasraṃ nivedayet || mahānīla prabhāve ca kādi dvādaśapatrake | umāmaheśvarau vaṃde ṣaṭsahasraṃ nivedayet || viśuddhe dhūmravarṇe ca kalāpatreśvarānnyaset | prāṇaśaktyātmakau vaṃde sahasraṃ ca samarpayet || ājñāyāṃ vidyudābhāyāṃ śubhau hakṣau niyojayet | paramātmani parāśaktau sahasraṃ ca samarpayet || samudrameṣale devi parvatastanamaṇḍale | viṣṇupatni namastestu pādasparśaṃ kṣamasvame || caraṇaṃ dhārayed devī ātmāśvāsonusārataḥ | dehaśaucādikaṃ kūryād bhasmasnānaṃ samācaret || vīrāsanopaviṣṭhastu vīrabhasmānulepanaṃ | vīraṃ dhyātvā mahādevī vīramālā japedvudhaḥ || 71b) aṣṭottara sahasraṃ ca vāmahaste samarpayet | vīrabhasma śmaśāna bhasma vāmahaste ityavidhānāt || mūlamaṃtraṃ japoyamiti pratibhāti || viśuddhe svare tu || yathā śaktyā japaṃ kṛtvā stutvā saṃtoṣayecchivāṃ || bhairavataṃtre || tato vidyā śataṃ japtvā guhyādinā visarjayet || merutaṃtre || trailokya caitanya mayādi devaṃ śrīśaṃkaratvaccaraṇājñeyai vā || prātaḥ samutthāya tava priyārthaṃ saṃsārayātrā manuvartayiṣye || saṃsārayātrā manuvartamānaṃ tvadājñayā śaṃkara devadeva || spardhā tiraskāra kalipramoda bhayāanimāṃmābhibhavaṃ tu nātha || śaṃkara ityupalakṣaṇaṃ iti saṃprārthya deveśamājñāmādāya tasya tu || prārthayitvā dharāṃ śvāsayuktaṃ pādaṃ nidhāpayet | ātmasvāsānusāreṇa bhūmau pādaṃ nidhāpayet || samudramekhale devi parvatastanamaṃḍale || viṣṇupatni namastubhyaṃ pādasparśaṃ kṣamaśvame || iti prārthya kavacaṃ paṭhet || idaṃ ca prātaḥ kṛtyamāvaśyaṃkaṃ || taduktaṃ yāmale || prātaḥ kṛtyamakṛtvā tu yo devīṃ bhaktitorcayet | pūjā ca viphalā tasya śaucahīnā yathā kriyā || atha vighnanivāraṇa kavacaṃ ca śāmbhavīya saṃhitāyāṃ || bhairava uvāca || devi te yaṃtra maṃtrasya dhyānaṃ tasya vijānatāṃ | kṣipraṃ prajāyate siddhiḥ prayoga pūjanaṃ vinā || iti niścitya manasi kathyatāṃ mayi sādarāt | tatkathaṃ dhyānamātreṇa hi sidhyanti sādhakāḥ || śrīdevyūvāca || asyādhyānasamāyuktaṃ naraṃ paśyati devarāt | svayaṃ suragaṇaiḥ sārdhaṃ śacī prīyamivā paraṃ || iti dhyānaṃ yathā tasyā samyageva prajāyate | tathā karoti deveśaḥ yadā vajradharovalī || hanti sādhakamevāsya vātulo vā karoti saḥ || bhairava uvāca || kenopāyana deveśi hanti vighnaṃ sahaśrasaḥ | dakṣi sādhakānāṃ hi tadupāyaṃ vadasva me || 72a) devyuvāca || guhyāti guhyaṃ kavacaṃ devarāja bhayāpahaṃ | paṭhitvā prātarutthāya mama dhyāna paro bhavet || kavacaṃ tu yathā pūrvaṃ svayaṃ vaktraṃ vinisṛtaṃ | mama śṛṇuṣva he svāmin vadāmi priya bhāvataḥ || oṃ pūrvapaścimabhāge dakṣiṇe cottare tathā | dakṣiṇā kālikā pātu khaḍgamuṇḍadharo śubhā || āgneyāṃ nai-ṛte dese vāyavyāṃ rudra gocare | sarasvatī devamātāpātva niruddha pūrvikā || brahmadeśe sadā pātu bhairavā ṛṣiruttamaḥ | adho deśe pātu nityaṃ śavarūpo maheśvaraḥ || netreṣu śrotrayoścaiva dantoṣṭhādhara deśake | caṇḍikā bhairavī durgā sitā pātu yathā kramāt || bhrūmadhye kaṇṭhadeśe ca hṛdaye nābhi deśake | liṃgamūle tathā mūrdhni keśasthāne tathāmvare || kālī kapālinī kullā kuru kullāvirodhinī | vipracittā viruddhāśca vārunyotkarṣaṇī kramāt || pātu nityaṃ sādhakān vai sarvā asikarāstathā | śmaśāna bhairavī pātu vimalā cotkalā tathā || ekāṃte vijayā pātu kāmākṣā yonimaṇḍale | digvastrāśayane pātu svapne pātu maheśvarī || sabhāyāṃ pātu bhinnāsyā nirjane kālikāyaṃ | kṣobhe caika jaṭāpātvabhicāre khaḍgadhāriṇī || bhavaneśī sadā pātu cakra madhye tathāraṇe | lakṣmīṃ dhana priyā pātu vāṇīṃ ca vākpradā tathā || ratiṃ ratipriyā pātu prītiṃ prīti vivardhanī | kīrtiṃ kīrti priyā pātu puṣṭiṃ puṣṭi pradāyanī || tuṣṭiṃ tuṣṭi pradā pātu śāṃtiṃ śāṃti pradāyanī | etān rakṣa tu bhūtāni kālikāsanasaṃsthitā || kāmatrayaṃ hṛdayaṃ pātu kurcayugmaṃ mukhaṃ tathā | māyāyugmaṃ karau pātu pādau ca dakṣiṇe tathā || kālike jānunī pātu kīṁ trayaṃ romakūpakaṃ | sarvāṃgaṃ dakṣiṇe dakṣaṃ kūrcayugmaṃ punaḥ punaḥ || māyāyugmaṃ vasādeśaṃ pātujātryasya nāśanī | vahnījāyā sadā pātu sādhakānāṃ ca vigrahaṃ || tatsarvaṃ tāriṇī rakṣeddharmaṃ tripurasuṃdarī | bhayādrakṣākaraṃ puṇyaṃ kavacaṃ sarvadā japet || 72b) mahāsiddhikaraṃ sākṣān mahāpātakanāśanaṃ | vāramekaṃ paṭhed yastu pūjāyāśca phalaṃ labhet || mokṣārthī labhate mokṣaṃ dhanārthī dhanamāpnuyāt | mokṣārthī labhate mokṣaṃ dhanārthī dhanamāpnuyāt || rājyārthirājyamāpnoti kavaca śravaṇācchīva | idaṃ kavacarājaṃ caitvayuktaṃ sneha bhāvataḥ || tvayāguptaṃtaraṃ kāryaṃ prakāśe siddhirodha kṛt || iti śāṃbhavīya saṃhitāyāṃ kālikā kavacaṃ saṃpūrṇaṃ || atha mātṛkā kavacaṃ || śrī iśvara uvāca || śṛṇu kamalamatrākṣi mātṛkāṃ brahmarūpiṇīṃ | brahmādibhiḥ sadādhyeyāṃ sūkṣmyāṃ padmavanasthitaṃ || avarṇāmapi savarṇāntāṃ praṇamya nigadāmite | sadākaramayīṃ nityāṃ yoga padma vyavasthitāṃ || sūkṣmātisūkṣma paramāṃ koṭi candraprabhāṃ parāṃ | caturbhujāṃ trinetrāṃ ca vidyā pustakadhāriṇīṃ || varābhayadharitrīṃ ca caturvedoparisthitāṃ | brahmeṇa viṣṇunamitāṃ brahmāṇḍa jananīṃ parāṃ || śabda brahmamayīṃ devīṃ aihi brahmasvarūpiṇīṃ | ai evaṃ mātṛkāṃ dhyātvā mātṛkā kavacaṃ pathet || kavacena vinā devī yadi nyāsaṃ samācaret | sabhakṣojjāyate devi mātṛkānāṃ varānane || mātṛkā kavacaṃ devi brahmalokeṣu durlabhaṃ | yantroktraṃ yāmale taṃtre yantroktaṃ rudrayāmale || idānīṃ parameśāni nigadāmi śucismite | nigadāmi vadārohe tava bhaktyā varānane || asya śrīmātṛkā jaganmaṃgalanāma kavacasya brahmaviṣṇurudrā ṛṣayaḥ ṛgyajuḥ sāmātharvavedaśchandaḥ śrīmātṛkā jaganmaṃgala kavacādharmārtha kāmamokṣārtha siddhyartha viniyogaḥ || oṃ aṁ rakṣa tu śirodeśaṃ oṃ āṁ mukhamaṇḍalaṃ rakṣa tu svāhā || valavījaṃ oṃ īṃ dakṣa cakṣuḥ rakṣa tu sadā svāhā || oṃ īṃ vāma cakṣuḥ sadā rakṣa tu svāhā valavījaṃ oṃ uṁ dakṣakarṇaṃ rakṣa tu svāhā || oṃ ūṁ vāmakarṇaṃ sadā rakṣa tu svāhā || oṃ ṛṁ dakṣanāśāṃ rakṣa tu svāhā || oṃ ṛṃ vāmanāsāṃ rakṣa tu svāhā || 73a) oṃ ḷṁ dakṣagaṇḍaṃ rakṣa tu svāhā || oṃ ḹṁ vāmagaṇḍaṃ rakṣa tu svāhā || oṃ eṁ adharakṣa tu svāhā || oṃ aiṁ oṣṭaṃ rakṣa tu svāhā || oṃ oṁ ūrdhvadantaṃ rakṣa tu svāhā || oṃ auṁ adho dantaṃ rakṣa tu svāhā || oṃ aṃ śiraḥ pātu svāhā svāhā svāhā svāhā svāhā || oṃ aṁḥ āsyaṃ svāhā svāhā svāhā svāhā svāhā || oṃ oṃ oṃ kaṁ khaṁ gaṁ ghaṁ ṅaṁ dakṣahastaṃ rakṣa tu svāhā svāhā svāhā svāhā svāhā || oṃ oṃ oṃ caṁ 5 vāmahastaṃ rakṣa tu svāhā 5 || oṃ 3 ṭaṁ 5 dakṣapādaṃ rakṣa tu māṃ ca mātṛkā svāhā 5 || oṃ 3 taṁ 5 vāmapādaṃ rakṣa tu mama svāhā 5 || oṃ 3 paṁ 5 dakṣa pārśvaṃ rakṣa tu svāhā 5 || oṃ phaṁ vāma pārśvaṃ rakṣa tu svāhā 5 || oṃ vaṁ pṛṣṭhadeśaṃ rakṣa tu svāhā 5 || oṃ bhaṁ nābhiṃ rakṣa tu svāhā 5 || oṃ maṁ udaraṃ rakṣa tu sadā mama svāhā 5 || oṃ yaṁ hṛdayaṃ rakṣa tu sadā mama svāhā 5 || oṃ raṁ dakṣa skaṃdhaṃ sadā rakṣa tu svāhā 5 || oṃ laṁ kakuddeśaṃ sadā rakṣa tu svāhā 5 || oṃ vaṁ vāma skaṃdhaṃ sadā rakṣa tu svāhā 5 || oṃ ghaṃṭāṃ rakṣaṃ ra tu mama sadā svāhā 5 || oṃ hṛdi dakṣa vāhau oṃ śaṁ rakṣa tu mama svāhā 5 || oṃ hṛdi vāma vāhau oṃ ṣaṃ rakṣa tu svāhā 5 || oṃ hṛdādi dakṣapādaṃ oṃ saṁ rakṣa tu sadā mama svāhā 5 || oṃ hṛdādi vāmapādaṃ oṃ haṁ rakṣa tu sadā mama svāhā hā 5 || oṃ hṛdādi mukhaṃ sadā rakṣa tu oṃ kṣaṁ mama svāhā 5 || oṃ 3 aṁ āmityādi a svāhā 3 || oṃ 3 kaṁ 5 svāhā 3 || oṃ 3 caṁ 5 svāhā 3 || oṃ 3 ṭaṁ 5 svāhā 3 || oṃ taṁ 5 svāhā || oṃ paṁ 5 svāhā 3 || oṃ 3 yaṁ 9 svāhā 3 || oṃ 3 hūṁ 3 sarvavighnānnāśaya mama ripu nakhādaya 2 māraya 3 hūṁ 3 svāhā 5 ṭhaṁ ṭhaṁ ṭhaṁ ṭhaṁ hūṁ phaṭ hūṁ phaṭ hūṁ phaṭ hūṁ phaṭ hūṁ phaṭ yata evāgataṃ pāpaṃ tatraiva pratigaccha tu svāhā svāhā svasti svasti oṃ oṃ oṃ || itīdaṃ kavacaṃ devi sadā mama hṛdisthitaṃ | trailokya mohanaṃ nāma mātṛkā kavacaṃ paraṃ || idaṃ kavacamajñātvā mātṛkāṃ yadi vinyaset | sa bhakṣo jāyate devi mātṛkānāṃ varānane || 73b) tasmādādau yaheśāni mātṛkā kavacaṃ paraṃ | prātarutthāya śayyāyāṃ prapathedyatnataḥ sudhīḥ || tataḥ paraṃ maheśāni mātṛkānyāsamācaret | idaṃ hi kavacaṃ divyaṃ mama śūlopamaṃ priye || śūlinī nāma kavacaṃ nirmitaṃ viśva hetunā | tripurotihato daityaḥ kavacesya prasādataḥ || idaṃ hi kavacaṃ devi mama śūle sadāsthitaṃ | ata eva maheśāni śūlinīti nigadyate || ata eva haheśāni śūlaṃ haste sadā mama | śūlaṃ ca parameśāni sadā hastatalasthitaṃ || śarvaśaktimayaṃ śūlaṃ sṛṣṭisthityantakāraṇaṃ | nāmnā kamalapatrākṣi ahaṃ mṛtyuṃjayaḥ priye || kavacasya prasādena pinākī dhanuruttamaṃ | nirmitaṃ parameśāni kavacana varānane || sudarśanaṃ maheśāni kavacasya prasādataḥ | nirmāya vahupannena vahukālena sundari || sudarśanaṃ nāma kavacaṃ ata yeva varānane | pāṃcajaṃnyaṃ maheśādi nirmāya vahu yatnataḥ || pāṃcajanyaṃ maheśāni kavacaṃ prapaṭhet priye | idaṃ kavacamajñātvā sarvanniḥphalatāṃ vrajet || etasya dhāraṇād devi trailokya vijayī bhavet | kavacaṃ hi maheśāni vahuyatnena dhārayet || dīkṣitā dīkṣito vāpi kavacasya dhāraṇāt | brahmāviṣṇu śivaśākṣāt sa eva triṃsadāśivaḥ || bhūrjapatretvimāṃ vidyāṃ gandhacandanacarcitāṃ | kṛtvā vai dhārayed yastu pūjā koṭiphalaṃ bhavet || dakṣiṇe vāhumūle vai yadi tiṣṭhanti sarvadā | tadā sarvārtha siddhiḥ syān nātra kāryā vicāraṇāt || idaṃ kavacamajñātvā caturvarṇādvijādayaḥ | na japet parameśāni na pūjā samūpāsayet || kavacena vinā devi sarvaṃ ca hānitā miyāt | sarvārtha sādhanakaraṃ sarva pūjāsusaṃsthitaṃ || ekoccāreṇa girije koṭi pūjāphalaṃ bhavet | etadeva maheśāni kavacaṃ śūlinī parāṃ || sarvasiddhipradaṃ devi kavacaṃ mokṣadaṃ priye | dharmadaṃ mokṣadaṃ devi kavacaṃ satataṃ priye || 74a) susamāhito bhūtvā ca paṭhet kavacamuttamaṃ | tatastu parameśāni mātṛkāṃ yatnato japet || paṃcāśadakṣaramayīṃ vindvardarśaṃyutāṃ japet | tataḥ paraṃ maheśāni mātṛkānyāsamācaret || kacavantu vinā devi uccaredyadi mūḍhadhīḥ | ekākṣaraṃ maheśāni paśuyānau prajāyate || tasmād yatnena japtavyaṃ kavacaṃ mātṛkāmayaṃ | brahmāṇḍarūpiṇaṃ devi kavacaṃ sarvakāmadaṃ || yadi vā puruṣo devi nāri vā kamarānane | paṭhitvā dhārayitvā ca caturvargaphalaṃ bhavet || vandhyā vā kāka vaṃndhyā vāmṛtaṃ putrā ca yā priye | putravān satataṃ devi dhanavān satataṃ priye || caturdaśyā mamāvāsyāṃ pūrṇamāsyāṃ viśeṣataḥ | catuḥpathagato bhūtvā nagno bhūtvā varānane || yadi bhāgyavaśā devi rātrau maithuna saṃyutaḥ | muktakeśo maheśāni bhūtvā ca ṣaṭsataṃ japet || sa bhavet parameśāni sākṣādviṣṇu na saṃśayaḥ | mama tulyo bhaved devi brahmatulyo na saṃśayaḥ || sadā vidyānidhirdevi sa bhavet kamalānane | etadrahasyaṃ parapaṃparasvastyayayanaṃ mahat || etasya vacanād devi sarvāgama nidhirbhavet | āgameṣu purāṇeṣu sarvaśāstreṣu pārvati || vāgīśa samatāṃ yāti tatkṣaṇāt kamalānane | śṛṇu vakṣyāmi deveśi rahasyamati gopanaṃ || guhyāt guhyatamaṃ puṇyaṃ sarvapāpa pranāśanaṃ | śabdabrahmaparaṃ brahma brahmadvandvayutaṃ sadā || amṛtaṃ mātṛkā maṃtraṃ japet praṇavasaṃyutaṃ | prativarṇaṃ pūṭī kṛtya praṇaveṇa śucismito || sahasraṃ parisaṃjapya kavacaṃ brahmasaṃmitaṃ | ataḥ paraṃ varorohe homaṃ kuryād vicakṣaṇaḥ || aṣṭottaraśataṃ hutvā sarvavidyānidhirbhavet | rājā vā rājaputro vā vaśayet sakalaṃ japet || keśavaṃ vaśayed devi lakṣmyā sahasucismite | brahmāṇḍaṃ vaśayed devi saptāvaraṇasaṃyutaṃ || deviputrasamobhūtvā vicaranti mahītale | divārātrivyabhyayaṃ ca tasya syāt kṣayatā priye || 74b) anyaṃ hi kavacaṃ devi na japet kamalānane | trailokya mohanaṃ nāma mātṛkā kavacaṃ vinā || etadevasamākhyātaṃ sarvasiddhikaraṃ nṛṇāṃ | likhitvā bhūrjapatre ca mātṛkārṇena veṣṭitāṃ || gorocanā kuṃkumena likhet paramagopanīṃ | śveta sūtreṇa saṃveṣṭya lākṣayā parimaṇḍalaṃ || paṃcāmṛtaiḥ paṃcagavyaiḥ snāpayitvā śubhehani | saṃpūjya divyarūpāntāṃ guṭhikāṃ sarvakāmadāṃ || prāṇapratiṣṭā maṃtreṇa prāṇāstatra niyojayet | svarṇasthāṃ dhārayed devi dakṣavāhau varānane || sarvakarma parityajya kavacaṃ dhārayed yadā | anyathā duḥkhamāpnoti sarvaṃ ca hānitāmiyāt || śrīgurośca prasādena mahāvidyāṃ labhed yadi | kavacaṃ paramaṃ divyaṃ prapaṭhed yatnataḥ sudhīḥ || sa bhavet parameśāni sarvavidyāsumaṃtreṣu sa eva dīkṣitaḥ priye | mahāvidyāṃ vidyāṃ vinā devi dīkṣāṃ kuryāntuyo naraḥ || idaṃ hi kavacaṃ devi na paṭhe tu kadācana | śūdrasya vā ca devi adhikāro hi vartate || taṃtroktaṃ praṇavaṃ devi vahnijāyāṃ ca pārvati | vācanaṃ dhāraṇaṃ devi kartavyaṃ satataṃ priye || purānoktaṃ mahāśāniyojapecchudrapāmaraḥ | sadā sa pacyate ghore yāvadindrāścaturdaśa || praṇavaṃ vahnijāyāṃ ca na śūdropyūcaret kvacit | praṇavoccāraṇāddhomācchālagrāmaśilārcanāt || brāhmaṇī gamanāccaiva śūdraścāṇḍalatāṃ vrajet | śūdrasya praṇavoccāraṃ pūrāṇa samatāṃ priye || tasmād yatnena kartavyaṃ taṃtroktaṃ śūdrajātinā | mahāvidyā prabhāvena śūdrā vaiśyatva māpnuyāt || praṇavādyaṃ maheśāni gṛhnīyāt śūdrajātayaḥ | etaddīkṣā paraṃ tatvaṃ sugopyaṃ parameśvari || na vidyāṃ parameśānī dīkṣā kūryācchucismite | dīkṣāṃ kuryān maheśāni mahāsaparvabdāsu pārvati || vidyāṃ hi vahnijāyāntāṃ prathamaṃ dikṣitāṃ priye | na kuryāt parameśāni kadāpi śūdra jātayaḥ || kavacaṃ hi paṭhed devi vahnijāyā samanvitaṃ | etat tatvaṃ maheśāni yojānāti narottamaḥ || 75a) sohama ca mahādevi devī rūpaśca śaktimān | saśāktaḥ śivabhaktaśca sa eva vaiṣṇavottamaḥ || sa eva dhanyo yasyārthe maheśo vyagramānasaḥ || iti śrībhūtaśuddhi tatre haragaurī samvāde jaganmaṃgalaṃ nāma mātṛkā kavacaṃ samāptaṃ || iti prātakṛtyaṃ || iti śrī ādyānandena viracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || atha vahirmahīgamanaṃ || taduktaṃ merutaṃtre || tato gṛhādvahiryāmyāṃ nai-ṛtīṃ vā diśaṃ vrajet | pade pade smaradastraṃ dūre yā yā dvi jālayāt || atītya vāṇamātrāṃ tu bhuvaṃ grāmāddvilokya ca | kīṭato pādirehitaṃ śaucasthānamidaṃ paṭhet || vāṇamātrāmiti tu sthāna viśeṣāddhodhyaṃ | grāse krośamitamityādyapi saṃgacchati || kālottare || tato yā yodvahirmaṃtrī vijanaṃ śarilāśrayaṃ | noṣarena śmaśāne ca tripathe vā catuṣpathe || gokule rājamārgo vā vane copavane tathā | devatā yatane varjya gorathyāyāṃ viśeṣataḥ || varco mūtrādikaṃ varjya yasmādvai kārtike suta | karṇe kṛtvā pavitraṃ ca vinmutraṃ kārayet tadā || udaṅvaktreṇa tu divārātrau ca dakṣiṇānanaḥ | evamāvaśyakaṃ kṛtvā pāyuṃ loṣṭena mārjayet || nāvalokyaṃ svakaṃ varca iti || merutaṃtre || uttiṣṭhaṃtvṛṣayo devā gaṃdharvā yakṣa rākṣasāḥ | paritastyajyatāṃ sthānaṃ viṇmutrotsarjanāyame || anena manunā loṣṭa tṛṇairuddhāsya devatāḥ | kuryānmalacyūtiṃ tatra vāsasākaṃ praveṣṭya ca || khaṃdiśaścana paśyeta śauca muddhṛtta vāribhiḥ | ekāliṃge gude sapta daśavāmakare tathā || ubhayoḥ saptadātavyāstisroṃrghryāścāpi mṛttikāḥ | mūtrotsarge vāmahaste liṃge paṃcaiva mṛttikāḥ || triḥkara dvitaye caikā pādayoratha vā caret | gaṃdhalepa kṣayakaraṃ manoglāni haraṃ paraṃ || kuryā dvādaśa gaṃḍūvāt purīṣot sarjanottaraṃ | 75b) mūtra tyāge tu catura ācāmettristataḥ paraṃ || atha daṃtadhāvanaṃ yathā || arkanyagrodha kharidakaraṃbhakakubhādijaṃ | kanīnyatra samasthaulya praguṇaṃ dvādaśāṃgulaṃ || mahākarmārcane || dvādaśāṃgulaṃ viprāṇāṃ kṣatriyāṇāṃ daśāṃgulaṃ | ṣaḍaṃgulaṃ tu vaiśyānāṃ śūdrasya caturaṃgulaṃ || niṣiddhamapi somajujagāvalyāṃ || ardhadagdhaṃ pathibhraṣṭhaṃ śmaśānasthaṃ tathaiva ca | ucchiṣṭaviṣṭhāmutrādi lagnaṃ yatnāt parityajet || eṣāmekaṃ gṛhītvā || merutaṃtre || krīmuktā kāmadevāya sarvajana priyāya ca | namaṃtostithi varṇoyaṃ maṃtro daṃta viśodhane || prakṣālya daṃtakāṣṭhaṃ ca śuddhadeśe purastyayet | vaktraṃ mūlāṇunā nityaṃ kṣālayet siddhidetave || atha snānaṃ || taṃtrividhaṃ audakamāṃtramāna sa bhedāt || merutaṃtre || atha pūjā homa karmasiddhaye snānamucyate || tatrādā vaudakaṃ nirupyate || merutaṃtre nārada paṃcarātrepi || śaṃkunāstrābhi japtena śucisthānā tu mṛttikāṃ | gṛhītvāstreṇa saṃsiṃcya yāyājjala niketanaṃ || tatrādau jalakūlaṃ tu kṣālayedastra vāriṇā | mṛda datvā dvidhā tatra ekabhāgopagaṃ tataḥ || nidhāya gomayaṃ darbhāntilāṃścāpyabhi maṃtritān | mṛttikā gomayābhyāṃ ca kadyaṃtaṃ snānamācaret || vahiruddha tato yena malasnānaṃ tataḥ paraṃ || nīlataṃtre || mṛtkuśānatha saṃgṛhya gatvā jalāṃtikaṃ tataḥ | malāpakarṣaṇaṃ kṛtvā maṃtrasnānaṃ samācaret || kulacūḍāmaṇau || atha vakṣyāmite vatsa snānaṃ kula sukhāvahaṃ | kṛṣṇā raktā harinnīlā vividhā mama mūrtayaḥ || tatra yat kulagaḥ śiṣyaḥ satadrūpaṃ parāmṛśet | ācāṃtaḥ kuladravyeṇa sadarbhaḥ kulapuṣpakaṃ || kulapātre sadarbhaṃ ca satīlaṃ sajalaṃ tataḥ | gṛhītvā kuladevasya prītaye snāna mācaret || 76a) kṛta saṃkalpa evāsau kulacakraṃ jale nyaset | kulastharāt samānīya kulamudrāṃkuśena ca || kulatīrthāni tatraiva samānīya kulātmakaṃ | tattoyaṃ ca tridhā pītvā tridhā ca prokṣaṇaṃ tanoḥ || yatkulagaḥ yanmaṃtra dīkṣitaḥ || kuladarbho yathā || rudrayāmale || trayodarbhāḥ samuddiṣṭāḥ suvarṇai rajataiḥ kuśaiḥ | tatra śākte dvayaṃ cānyamanyeṣāṃ tu trayo matāṃ || suvarṇaṃ rajanaṃ caiva japapūjādi karmasu | kuśakāryakaraṃ proktaṃ na tu vanyakuśāḥ kuśāḥ || tarjanyā rajataṃ dhāryaṃ svarṇaṃ dhāryamanā mayā | eṣa eva kuśaḥ prokto na darbhodhana saṃbhavaḥ || yāmale || vinā vaidūrya yā devī pūjānāstīhakarhicit | tasmāddūrvā grahītavyā sarva puṣpa mayī śubhā || haste durvā kulaṃ datvā ācāmedvidhi pūrvakaṃ || kulapuṣpaṃ javā puṣpādikaṃ || kulapāṃtraṃ svarṇādi pātraṃ || kuladevasya iṣṭadevatāyāḥ kulacakraṃ trikoṇacakraṃ tallikhana prakārastu mālinītaṃtre || trikoṇaṃ mūlavījena sāvitrehaṃsakaṃ japan | dakṣāvarta krameṇaiva likhed devi samāhitaḥ || mūlavījeneti maṃtrāṃtare sāvitre sūryamaṃtre haṃsakaṃ haṃsa iti maṃtraṃ || merutaṃtre || vidhāya vaidikasnānaṃ tadagaṃdharpaṇaṃ tathā || aṃkūśa mudrā yathā taduktaṃ tatraiva || dakṣamuṣṭiṃ vidhāyātha tarjanyaṃ kuśarūpini | aṃkuśākhyā mahāmudrā trailokyā karṣaṇakṣamā || gaṃge ca yamune caiva goḍāvari sarasvati | narmade siṃdhu kāveri jalesmin saṃnidhiṃ kuruḥ || iti merau śrīkramasaṃhitāyāṃ ca || tridhā toyapānamācamanu rūpameva tacca mūlamaṃtreṇa prokṣaṇamapite naiva || taduktaṃ triśaktiratne || trirācamya ca mūlena mudrayā kuṃbhasaṃjñayā | trivāraṃ maṃtrapūtena śiraḥ saṃprokṣayet sudhiḥ || mudrāceya muktā guptārṇave || dakṣāṃguṣṭhe parāṃguṣṭeṃ kṣiptvā hastadvayena tu | sāvakāśācaika muṣṭi mudreyaṃ kuṃbhasaṃjñitā || gandharvataṃtre || mūlaṃ paṭhanmūrdhnitoyaṃ mudrāyā kuṃbhasaṃjñakā | 76b) chiptvāvāratrayaṃ paścādācamet sādhakāgraṇīḥ || ātmavidyā śivaistatvairiti || ātmatatvena sthūladehaṃ śodhayāmi svāhā | vidyā tatvena sūkṣmadehaṃ śodhayāmi svāhā || śivatvena paradehaṃ śodhayāmi svāheti maṃtra trayeṇa culuka trayaṃ gṛhnīyādityarthaḥ || nīlataṃtre || vidyayā trirnimakṣyaivamācametyātha sā tathā || merutaṃtre || tatastāṃtrika snānasya vidhirastreṇa mṛtikāṃ | samāyāstra maṃtreṇa matrayitvā tṛṇādikaṃ || śikhāmatreṇāpa hṛtya trirmūlenābhimaṃtrayet | mūrdhādi pādaparyantaṃ vilipya praṇayejjalaṃ || ādhāraḥ sarvabhūtasya viṣṇoratula tejasaḥ | tadrūpāśca tato jātāstā āpaḥ praṇamāmyahaṃ || saṃmukhī karaṇīṃ mudrāṃ vadhvā prāṇāṃ niruṃdhya ca | nimajya tūṣṇīmutthāya nābhimātre jalasthitaḥ || tāṃtrika snāna saṃkalpaṃ māsollekhādi pūrvakaṃ | kṛtvātha mūlamatreṇa prāṇāyāma trayaṃ caret || vinyasya ca ṣaḍaṃgāni kalpayet tīrthamagrataḥ | cuturasre hastamātre tarjale parikalpite || brahmāṃḍodaratīrthāni karai pṛṣṭāni terave | tena satyena deveśa tīrthaṃ dehi divākara || iti sūryaṃ prārthayitvā kromityaṃ kuśamudrayā | bhitvārkamaṇḍalaṃ tasmāt tīrthānyā vāhayediha || gaṃge ceti || evamuktvā tu tīrthāni tasmin toye niyojayet | mūlamaṃtreṇātha tīrthaśakti tatra samāhvayet || arkasya maṃḍalaṃ dhyātvā tanmaṃtreṇa ca pūjayet | prasaṃgāṃgaṃgotpattirāhalalita svacchande || śrīdevyuvāca || kathaṃ gaṃgā samutpannā surasiddha namaskṛtā | kathayasva prasādena samāsāt suramattama || śrībhairava uvāca || gaṃgāyāṃ vai samutpattiḥ kathayiṣyāmi suvrate | jagatmātā mahādevī mama patnī purāhīsā || mama netrodakaścaiva karajaisthāpitā tvayā | punarut ghāṭitainnetrai jaganmātrai tvayā purā || mama netre sravaṃtoyaṃ tvadīyāṅgulibhirddeśaiḥ | 77a) daśaiva nisṛtā gaṃgā kapālā varaṇo mama || saptaiva saṃsthitā tatra ekāviṣṇupure sthitā | dvitīyā brahmaloke tu tṛtīyā saptalokagā || svarge caiva punaḥ sā vai saṃsthitā somamaṇḍale | somāccaiva vinisṛjya punākāśe vyavasthitā || tato haṃsastu deve vai brahmaviṣṇu purassaraiḥ | gaṃgānadī mahāpuṇyā martyānāṃ hitakāmyayā || avatārya mahādeva martyalokaṃ visarjayet | tato sa yā pureśāni ūktā sā aparājitā || lokānāṃ ca hitārthāya āgaccha surasuṃdari | āgatya mamagardhe tu meru madhye purā gatā || tasmāt nirgatya devesi caturdikṣu dadhiṃgatā | pūrveśītā samurddiṣṭā suvakṣā dakṣiṇena tu || sunandā paścime bhāge bhadra somā tu cottare || dhyānaṃ yathā || sarvānaṃdamayīmaśeṣaduritadhvaṃsāṃ mṛgāṃkaprabhāṃ tryakṣā mūrdhva karadvayena dadhatīṃ pāśaṃ sṛṇiṃ vāmataḥ || aṃtaśvāmṛta pūrṇahemakalaśaṃ muktākṣamālāṃvarāṃ gaṃgāṃ siṃdhusaridvarodi sahitāṃ śrītirthaśaktiṃ bhaje || hrāṁ hrīṁ hrūṁ hraiṁ hrauṁ hraḥ iti sarvānaṃdamaye padaṃ || tīrthaśaktiṃ tathācaihi yugalaṃ vahnī gehinī | ekaviṃśākṣaraḥ proktastirthaśakte mahāmanuḥ || tajjalaṃ gāṃgamaṃtreṇa maṃtrayadaṣṭavārakaṃ | tāro namo bhagavate bhūyādaṃ vedatoṃvike || aṃvālike māhāmālinye hyehi bhagavanyathā | aseṣatīrthālavāle māyā śrīvījamurcaret || śivajaṭādhi rūḍhe ca gaṃge gaṃgāsvīke dviṭhaḥ | gaṃgā vidyeyamākhyātā tripaṃcāśadbhirakṣaraiḥ || bhuvaneśyā samālotryāmṛtī kṛtya sudhāṇunā | kavacenovaguṭhyātha saṃrakṣāstreṇa matravit || mūlena devatāṃ tatra sāṃgāṃ sāvaraṇāṃ tathā | samāvāhya jale dhyātvā tatpādadvayanirgatāṃ || dhyātvā tīrthaṃ smaraṇa mūlamaṃtraṃ snāyājjale triśaḥ | hṛdidavaṃ smaraṃn paścāt siṃcatkaṃkuṃbhamudrayā || tribhiḥ ślokairmūlamatra tāravaṃ vījapūrvakaiḥ | 77b) sisṛkṣorvililaṃ viśvaṃ muhuḥ śuklaṃ prajāyate || mātaraḥ sarvabhūtānāmāyo devyaḥ punastumāṃ | lakṣmī malarūpāyā sarvabhūteṣu saṃsthitā || kṣārayantu nijasparśādāpoya devyaḥ punastumāṃ | yanmakeśeṣu daurbhāgyaṃ sīmaṃte yacca mūrdhani || lalāṭe karṇayo rakṣorāpastaṃghnaṃtuvo namaḥ | tataḥ svāhānta mūlenetrirocamanamācaret || tridhā devaṃ ca saṃtarpyatoya madhyāt tato vrajet | iti prakāreṇa eteṣāṃ prakārāṇāmavirodhe samuccayaḥ virodhe vikalpaḥ merau sarvasādhāraṇaḥ vasiṣṭha saṃhitoktastu samānatvānnaliṣitaḥ tripurārṇavokta prakārastu traipura evetyapi vedaṃti || vāme tu gaṃgāmaṃtradhyāne viśeṣaḥ || taduktaṃ tatraiva || tāro namo bhagavati vāgbhavaṃ ca hili dvayaṃ | bhilidvayaṃ ca gaṃge māṃ pāvaya dvitayaṃ vadet || svāhāntastārakā varṇā manuḥ pāpapraṇāśanaṃ || dhyānaṃ || raktāṃvarāṃ raktavarṇāṃ śūlakuṃbhavarābhayān | karaiḥ saṃdadhatīṃ smerāṃ kacchapasthāṃ surādibhiḥ || tadrūpābhiḥ sapāyasya nāśāya suniṣevitāṃ || iti snānavidhiḥ || atha maṃtrasnānaṃ || tatraiva || maṃtrasnānaṃ prakartavyaṃ śītayoddeśakālayoḥ || toyābhāge tathā mune || merutaṃtre || prakṣālyapādā vācamya proddhṛtena tu vāriṇā | sthānaṃ daśadiśaḥ prāgvat saṃśodhyopa viśet tataḥ || jalaṃ hastatale nyasya kramānyāsāṃstataścaret | mātṛkādīṃstathā mūlamaṃtrasnānasya niścayāt || svavidyayā astramaṃtraṃ prakurvīta hṛdaye nityayogina || nārada paṃcarātre merutaṃtrepi || dhyānasnānamathovakṣye dvābhyāmapi paraṃ cayet | khasthitaṃ puṇḍarīkākṣaṃ maṃtramūrtiṃ prabhuṃ smaret || tatpādodakajāṃdhārāṃ nipataṃtīṃ svamūrdhani | ciṃntayat sūkṣmaraṃdhreṇa praviśantīṃ svakāṃtanuṃ || tasmāt saṃkṣālayet sarvaṃ me taddehagataṃ malaṃ | tatkṣaṇādvirajomatrī jāyate sphaṭikopama || idaṃ snānavaraṃ maṃtrasnānocchataguṇaṃ mataṃ | 78a) manaso yastu saṃśurdhaḥ saśuddhaḥ sarvakarmasu || puṇḍarīkākṣamityupalakṣaṇaṃ svasvārādhya devatāmeva smarediti tatpramāṇa muktaṃ merau || śivādika sthale bhāvamūhaṃ svaṣṭasya cācaret | alpāyāsena tatphalakatvāddvābhyāṃ śreṣṭaṃ || na tadvatastatpradhānamimivodhyaṃ asitādestu mahācīnādi kramopāsyatvādatramānasameva pradhānaṃ || iti mānasa snānaṃ || atha śivasnānaṃ || tatraiva || yadvā śivātmakaiḥrmaṃtraiḥ kṛtvā tīrtha śivātmakaṃ | mārjanaṃ saṃhitāmatraiḥ śivasnānamitīritaṃ || saṃhitā mantrairitimārjanādi maṃtrairityarthaḥ || tathā || snāna pūrvāḥ kriyāḥ sarvāḥ śuddhāṃsiddhiṃ prayāṃti ca | tasmāsnānaṃ purā kuryādeṣvekaṃ dehaśaktitaḥ || atha dhautavastra paridhānaṃ || taduktaṃ tatraiva || dhautavastrayugaṃ dhṛtvā prakṣālyo harau tathā || mṛdādbhistatra ācāmediti || kulacūḍāmaṇau || utthāya kulavastre dve paridhāya kulena tu | tilakaṃ kularūpantu kṛtvā vaśyaṃ samāpya ca || kulavastramiti utkṛṣṭa rakta vakta vastracāpi paraṃ kulena mūlamaṃtreṇa kularūpaṃ tilakaṃ satataṃ tripuṇḍradhāraṇaṃ kārayet || tat śmaśāna mṛdbhiḥ sudhīritimatsya sūktoktaṃ vīratīlakaṃ || nārada paṃcarātre || sūdhautaṃ paridhāyātha vastrayugma sakhedadaṃ | tadabhāvo dadhaḥ śāṭī yogapattakasaṃyutā || na caika vāsasā yasmād bhavitavyaṃ kadācana || svataṃtrataṃtre || mokṣārthi raktavastre dvebhāgārthīśvata vāsasī | paridhāya tato vidvān yogabhūmimathā viśet || yāmale || vitṛyādvāśasī śubhre tilakaṃ varṇabhedataḥ || merutaṃtre || tatastu tilakaṃ kuryājjātervā daivatasya ca | yadyacchubha phalaṃ tīrthe mṛdbhivārbhaktibhāvataṃ || varṇabheda iti yāmale || brāhmaṇasyorddha puṇḍraṃ syāt kṣatriyasya tripuṃṇḍrakaṃ | vaiśyānāmardhacandraṃ syāt śūdrasya vartūlā kṛti || 78b) merutaṃtre || brāhmaṇasyordhva puṇḍraṃ syāt kṣatriyasya tripuṇḍrakaṃ | ardhacandrantu vaiśyasya śūdrāṇāṃ vartulā kṛtiṃ || ūrdhva puṇḍraṃ mṛdā kuryātripuḍraṃ cāpi bhasmanā | keśareṇa ca kastūryā śeṣaṃśītaṃ yathā ruci || vaiṣṇavasyordhva puṃḍraṃ syā tripuṃḍraṃ śivasevinaḥ | ardhacandro gaṇeśasya devī bhaktasya vartulaṃ || nārāyaṇa paro yastu candanasya triśūlakaṃ | bhāle vibhūti vadyosau brahmaviṣṇuśivātmakaṃ || atha vibhūtidhāraṇa phalāphalaṃ || tathā || bhūtidātu vibhūtiḥ syāt vidhinā vidhṛtā yadi | yathā kathaṃ cidvidhṛtā bhatsmasāt kurute janamiti || prasaṃgāt bhasmavidhirdhāraṇavidhirapiliṣyate śaivaśāktāṇāmāvasyakatvāt || taduktaṃ tatraiva || śivāgnerbhasmasaṃgrāhyamagni homodbhavaṃ tu vā | vai vāhyagnyudbhavaṃ vāpi pakvaṃ śuci sūgandhi ca || kapilāyā sakṛcchastaṃ gṛhītaṃ gagane patat | na klīnnanāpi kaṭhinaṃ na dūrgandhi na coṣitaṃ || uparyadhaḥ parityajya gṛhnīyāt patitaṃ yadi | piśuṃ kṛtya śivāgnau ca tatkṣipen mūlamaṃtrataḥ || apakvamati pakvaṃ ca saṃtyājyamasitaṃsitaṃ | ādāya vāsasālodya bhasmādhāre vinikṣipet || bhasmasaṃgrahaṇaṃ kuryādevenudvāsite sati | uddhāsane kṛte yasmācca subhasma prajāyate || yadvā dvijābhasma kuryuḥ sadyenānīya gomayaṃ | vāmena pātre saṃyojyā ghoramatreṇa nirdihet || puruṣeṇa samuddhṛtya īśānena viśodhayet | itthaṃ tu saṃskṛtaṃ bhasma agnirityādi maṃtrataḥ || tadrūdrāyeti yajuṣā maṃtrayadrūdasaṃjñayā | praṇavādyaiścaturtho hṛdantai nāmabhiraṃśakaiḥ || paṃcavarṇādyakṣarādyairbhālāṃsodara hṛtsu ca | tripuṃḍradhāraṇaṃ kuryāt mūrdhni paṃcākṣarena ca || ebhiśca nāmabhirdhāryaṃ punarbhasma dvijādibhiḥ | brahmā lalāṭe vijñayo hṛdaye havyavāhanaḥ || nābhau skaṃndo gale pūrṣā rudro dakṣiṇa vāhuke | 79a) ādityo vāhumedhye ca śaśī ca maṇivandhake || vāmadevau vāmavāhau vāhumadhye prabhaṃjanaḥ | marivandhe ca vasavaḥ pṛṣṭhadeśe hariḥ smṛtaḥ || śaṃbhuḥ kakudi saṃproktaḥ paramātmā śirasmṛtaḥ || kastūryādi susaṃyuktaṃ bhasma śāktastu dhārayet | advijairmūlamaṃtreṇa śivapaṃcākṣareṇa vā || tripuṇḍraṃ kārayed bhāle brahmaviṣṇuśivātmakaṃ | madhyāṃgulibhirādāya tisṛbhirmūlamaṃtritaṃ || anāmā madhyamāṃguṣṭhairathavā syāt tripuṃḍrakaṃ || śaṃbhu nityātaṃtre || ṣaḍaṃgulaṃ pramāṇantu brāhmaṇānāṃ tripuṇḍrakaṃ | nṛpānāṃ caturaṃgulyaṃ vaiśyānāṃ tu triraṃgulaṃ || ekāṃgulaṃ tu śūdrāṇāṃ nārīṇāṃ bhasmadhāraṇaṃ | bhasmanācārdha puṇḍraṃ tu tiryak puṇḍra mṛdā tathā || ūrdhva puṇḍraṃ tripuṇḍraṃ syānnorddhapuṇḍraṃ tripuṇḍrakeṃ | brahmahatyā samaṃ proktaṃ muṇibhirvedapāragaiḥ || dhṛtvā bhasma tu yo māhātkalau prakṣālayedbhuvi sa raurave vasenmartyā yāvadā candratārakaṃ || yāvantaḥ patitā bhūmau bhasmanaḥ paramoṇavaḥ tāvadvarṣa sahasrāṇi naro bhāvati kilviṣī || samayātaṃtre || bhasmanā tilakaṃ kuryānmṛnbhirvā puṇḍrakaṃ trayaṃ || bhairavītaṃtre || trilakaṃ raktagandhena gopaṃ candranakenavo | devyestraṃ vilikhedbhāre tāravījantato hṛdi || śakti madhyagataṃ kuryāt sādhako narapuṃgavaḥ | vibhūti dhārānantaramanulepanamiti sapradāyaḥ || atha saṃdhyā || bhairavītaṃtre || ācamya prāṅmukhā bhūtvā upaviśya ca taṃtravit | vaidikīntāṃtrikīṃ kuryāt tataḥ sadhyāṃ samāhitaḥ || śaivāgame || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā mūlamaṃtreṇa maṃtravit | aṃgāni vinyased dehe karaṃnyāsa purassaraṃ || amṛtī kṛtya purato jalaṃ vaṃdhyenu mudrayā | abhimaṃtrya ca mūlena saptavāraṃ ca sādhakaḥ || akārādi kṣakārāntaimmātṛkāntaismavindubhiḥ | pratyarṇaṃ prokṣayenmūrdhni kūśairmūleṇa vā tridhā || 79b) merutaṃtre || vajyetha tātrikīṃ saṃdhyāṃ mūlenācamanatrayaṃ | śiṣāṃ vandhvāṃ ca mūlena prāṇāyāma trayaṃ caret || aṃgāni vinyased dehe karaṃ nyāsa puraḥsaraṃ | amṛtī kṛtya purato jalaṃ vaṃdhenumudrayā || abhimaṃtrye ca mūlena saptavāraṃ tataḥ paraṃ | akārādi kṣakārāṃtairmātṛkārṇeḥ sa vindubhiḥ || pratyarṇaṃ prokṣayen mūrdhni kūśai mūlena ca tridhā || kumārīkalpe || praṇavaṃ pūrvamudhṛtya maṇi dhariṇī vajriṇī | rakṣadvayantakṣā hūṁ phaṭ svāheti tadanantaraṃ || anainaiva hi maṃtreṇa rakṣāṃ kuryād vicakṣaṇaḥ | punarācamya vinyasya ṣaḍaṃgānapi maṃtravit || vāmahaste jalaṃ gṛhya galitodaka duṃdubhiḥ | saptadhā prokṣaṇaṃ kṛtvā mūrdhnī maṃtraṃ samudgiraṃ || avaśiṣṭodakaṃ dakṣe haste saṃgṛhya maṃtravit | hṛdayā kṛṣyadehāntaḥ kṣālitaṃ pāpa saṃcayaṃ || kṛṣṇavarṇantadudakaṃ dakṣanāsābhirecitaṃ | dakṣahastena tanmaṃtrī pāparūpaṃ viciṃtya *? || purato vajrapāṣāṇe prakṣipedastra maṃtrataḥ | rakṣā śikhā vandhana rūpaiveti tatvavidā || bhīmakramataṃtre || punarācamya vinyasya ṣaḍaṃgamapi maṃtravit | vāmahaste jalaṃ gṛhyaga?ritodaka vindubhiḥ || saptadhā prokṣaṇaṃ kṛtvā mūrdhnī maṃtra samuccaran | avaśiṣṭodakaṃ haste dakṣe saṃgṛhya vuddhimān || īḍayā kṛṣyadehānta ityādi kūmārī kalpevat || merutaṃtre || devaṃ dhyātvātha manuvit bhānumaṇḍalasaṃmbhṛtaṃ | ādāya toya mā maṃtrya vījairbhūtātmakaistathā || laṁ vaṁ raṁ yaṁ haṁ iti ca tānyetaiḥ saptadhā jalaṃ | maṃtrayitvā punaḥ saptavāraṃ mūlena maṃtrayet || tarjalaṃ vāmahastena dhāryaṃ tatmūtavindubhiḥ | dakṣa hastena saṃprokṣyaṃ kaṃ paṭhanmūlamaṃtrakaṃ || yāmale || ṣaḍaṃganyāsamācārya vāmahaste jalaṃ tataḥ | gṛhītvā dakṣiṇe caiva saṃpūṭaṃ kārayet tataḥ || śiva vāyu jala pṛthvī vahni vījaistridhā punaḥ | 80a) abhimaṃtrya ca mūlena saptadhā tatvamudrayā || niḥkṣipet tajjalaṃ mūrdhni śeṣaṃ dakṣe nidhāya ca | śarīrānta sthitaṃ pāpaṃ kṣālayet sādhakāgraṇīḥ || mūlena tilakaṃ kuryāt sandhyaiṣaiva hi kaulikī | uddiśya kulagaṃ śiṣyaṃ kathitā kulasundari || śivavījaṃ hakāraḥ vāyuvījaṃ yakāraḥ jalavījaṃ vakāraḥ pṛthvī vījaṃ lakāraḥ vahnivījaṃ rephaḥ eṣāṃ ca sānusvārāṇāṃ vījatvaṃ sa jalaṃ vāmahastaṃ dakṣe hastena saṃpūṭīkṛtya ebhirvījaistridhā jalamabhimaṃtrya tatvamudrayā hastasthameva jalaṃ mūlamaṃtreṇa saptadhā mūrdhni kṣipet || atra kumārīkalpa bhīmakrama taṃtrayoḥ merūyāmalayorvikalpe punaḥ meru yāmalayoḥ vikalpe guru krama ekaparicchedyaḥ sṛṣṭi kramastu merauḥ || vāme tu || hastavyanyāsato vāmācārī sevanamācaret | dakṣa hastastha jalamabhimaṃtrya vāmena mārjanamityarthaḥ || tatraiva || nāsāmāśliṣya śiṣṭena tejorūpeṇa tena tu | praviśyāṃtargataṃ sarvaṃ malaṃ saṃśodhya nirgataṃ || dakṣanāsā puṭenaitat smṛtvā dakṣiṇahastagaṃ | vāmabhāge vajraśilāṃ dhyātvāstreṇa ca taṃ kṣipet || prakṣālya hastā vācamya mūlamaṃtreṇa maṃtravit | gāyatryā vātha mūlena dadyādarghya traye tataḥ || ravimaṃṇḍalasaṃsthāya sveṣṭa devāya tarpayet || śaivāgame || gāyatryā vātha mūlena dadyādarghatrayaṃ tataḥ | śivāya maṇḍalasthāya mūkhe mūle tarpayet || merutaṃtre || jalena mūlamaṃtrāṃte hyamukaṃ tarpayāmi || uktvā tridhā tarpaṇīyamiti || vāmakaiḥ kāraṇena tu || śaivāgame || tridhā japtvātha gāyatrīmaṣṭāviṃśativārakaṃ || merutaṃtre || iṣṭadevasya gāyatrīmaṣṭāviṃśati saṃkhyakā | jayedabhāve brāhmī tu vaidikaṃ matamāśrityaḥ || tāṃtrikaḥ śivagātrīṃ japet sātha nirūpyate | oṃ tanmaheśāya vidmahe vāgviśuddhāya dhīmahī || 80b) taṃnnaḥ śivaḥ pracodayāditi || gāyatrī dhyānantu taṃtre || udyadāditya saṃkāśāṃ pustakākṣa karāṃ smaret | kṛṣṇāṃjinadharāṃ brāhmīṃ dhyāyet tārakitāsvare || saṃdhyāhne || śyāmavarṇāṃ caturvāhuṃ śaṃkhacakralasatkarāṃ | gadāpadmadharāndevīṃ sūryavimbakṛtāśrayāṃ || sāyāhne varadāndevīṃ gāyatrīṃ saṃsmaredvudhaḥ | śuklāṃ śuklāṃvaradharāṃ vṛṣāsana kṛtāśrayāṃ || trinetrāṃ varadāṃ pāśaṃ śūlaṃ ca nṛkaroṭikāṃ || merutaṃtre || mūlamaṣṭottaraśataṃ || japitvā cārpayed deve stutvānatveṣṭa devatāṃ | sūryamaṇḍalato devaṃ vinyaseddhṛdaye svake || tato guruṃ ca praṇamediti saṃdhyā tu tāṃtrikī || gautamīye || saṃkṣepasaṃdhyāmatha vā kuryāt maṃtrī hyaśaktitaḥ | sāyaṃ prātaśca madhyāhne kṛṣṇaṃ dhyātvā manuṃ japet || iti saṃdhyā trayaṃ proktaṃ karmiṇāṃ siddhidāyakaṃ | kṛṣṇamityupalakṣaṇaṃ svābhīṣṭa devatāmityarthaḥ || merutaṃtre || trikālamevaṃ kartavyā saṃdhyālopāt phalaṃ na hi | daivato yadi lopaścet tadā mūlaṃ śataṃ japet || prāyaścittāyatāṃ kṛtvā kūrvīta samayāgatāṃ || śaivāgame || saṃdhyālopo na kartavyaḥ śambhorājñaiva savadhi | dīkṣitassandhyayā hīno na dīkṣā phalamaśnute || saṃdhyāhīnonya saṃdhyāyāṃ pūrvasandhyā kriyāmatha | vidhāyottarasandhyāyāḥ kriyāṃ kuryādatandritaḥ || gautamīye || sandhyāyāṃ patitāyāmvā gāyatrīndaśadhā japet || maṃtrarāje tu || snānasaṃdhyārcanālopedaṣṭottaraṃ śatamityuktaṃ || iti saṃdhyā || atha tarpaṇaṃ || merutaṃtre || vaidikaṃ tarpaṇaṃ kṛtvā tatastāṃtrikamārabhet || kulacūḍāmaṇau || devānṛṣīn pitṛṁścaiva toṣayet kulavāriṇā | kulātmakān punardhyātvā kulaśaṃlīyatoṣayet || kulavāriṇā āhūta kulavīryamayavārīṇā kulātmakān divyaudya mānavaudyān kule pūjā cakre saṃlīya āvāhya || tathā || bhairavāya ca devāya bhairavāveśa kāriṇe | 81a) bhairavākhyaṃ pradātavyaṃ maṃtramurcārya pūrvataḥ || bhairavākhyammaṃtramityanvayaḥ sacānanda bhairavamaṃtro vakṣyate pūrvavat oghatraya tarpaṇāt pūrvaṃ || yāmale || tarpaṇādau prayuṃjīta tṛpyatāṃ brahmabhairavaḥ | tarpaṇe pitṛṇāmbhairavatvenollekhastu vīraviṣayaḥ paśūnāntu || mālinītaṃtre || dakṣiṇāśā mukho bhūtvā saṃgṛhyamoṭakantataḥ | tṛpyantu pitaraḥ proktvā caitat tarpaṇamācaret || śaivāgame || dhyātvā devaṃ jale samyak pūjayitvātha mūlataḥ | aṣṭottara śatāvṛtyā tarpayen mūlamaṃtrataḥ || tadardhena tadardhena daśadhā vātha tarpayet | tatastadaṅgāvaraṇa devatāstarpayet kramāt || ekaikāṃjalinātadvanmūlamaṃtra purassaraṃ | tataḥ saṃpūjya deveśaṃ sāṅgāvaraṇakantataḥ || samuddhāsya hṛdisvīye ātmānaṃ tanmayaṃssaret || merutaṃtre || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā mūlena nyāsamācaret | ṛṣyādi tritayasyātha purato dhenu mudrayā || vaṃ japannamṛtī kṛtya jalaṃ tatra sa cakrakaṃ | sāṃgāvaraṇakaṃ devaṃ dhyātvā mūlaṃ samuccaran || amukaṃ tarpayāmīti proktvā cāṣṭottaraṃ śataṃ | tadardhamatha vā viṃśadaṣṭa yuktaṃ mukhābjake || devasyāmṛta vudhnyātattīrthatoyaiḥ pratarpayet | tadāvaraṇa devāṃśca tadvadekaikavārakaṃ || satarpyadevaṃ svahṛdī tīrthe sūrya visarjayet || yāmale || taṃtrarājaṃ jale dhyātvā tatra devī nidhāya ca | devarṣi pitṛ pūrvāstu sāyudhāṃ saparivārāṃ || jale vā tarpaye devīṃ gṛhivā tarpayet sudhīḥ | gurupaṃktiṃ ca saṃtarpya vaṭukādīṁśca tarpayet || mūladevīṃ ca saṃtarpya tarpayet parivārakān | tarpayeddhārapārādīn tathaivāṃgodi devatāḥ || śeṣikāṃ sundarīṃ paścādaiśyāṃ ca paramaṃ guruṃ | agnau parāparañcaiva nair-ṛtyāṃ parameṣṭhinaṃ || vāyavyādīśaparyantaṃ gurupaktiśca tarpayet | aṅgāni tattat sthāneṣu madhye devīṃ ca tarpayet || mālinītaṃtre || mūlānte tarpayāmīti svāhāntaṃ tarpaṇamataṃ | 81b) evaṃ tridhā tarpaṇantu kṛtvā pāpakṣayo bhavet || tarpayāmītyataḥ || tārāyā viśeṣaḥ || tīrthodakaṃ tilaṃ kalkaṃ kṣīrākṣata samanvitaṃ | uttarāśāmukho bhutvā devīmātraṃ pratarpayediti mālinītaṃtre parivārantu kevala jalenaiva tarpaṇaṃ mūlāṃte tāriṇīṃ procya tarpyayāmyagni vallabheti mūlāṃte tarpaṇamiṣṭa devatā paraṃ || viṣṇave viśeṣo gautamīye || ādau maṃtraṃ samuccārya śrīpūrvakṛṣṇamityapi | tarpayāmi paṃcoktā namontattarpayennaraḥ || anyatra tu || tarpayāmi padaṃ yojyaṃ maṃtrāte sveṣṭanāma ca | dvitīyānteṣu cetyevaṃ tarpaṇasya manurmataḥ || iti || evaṃ tu pradhāna tarpaṇamaṣṭottaraśataṃ pramathamaḥ pakṣaḥ tadardhamatha vā viṃśadaṣṭavāraṃ vā pratyekamaṅga parivāra tarpaṇāśaktau sāṃgā saparivārāmityādi kalpya amukadevatāṃ tarpayāmi svāheti yathāśakti devatāmeva tarpayedityāgamikāḥ || mahākālasaṃhitāṃ śrīdakṣiṇakālikāṃ || tarpayāmi svāheti || tatra bhairavarūpaṃ ca devīmapi ca kālikāmiti yāmala vajranāt || tataḥ sūryāyārghaṃ dadyāt || taduktaṃ yāmale || mātaṇḍa bhairavāyeti tridhā cārghaṃ prakalpayet | mārtaṇḍa bhairavāyetyeka deśa grahaṇaṃ tanmaṃtrastu || hrīṁ haṃsaḥ mārtaṇḍa bhairavāya prakāśa śaktīsahitāya idamarghaṃ svāheti || taṃtrarājottare || saṃsmṛtya bhairavandevammārtaṇḍākhyamumāpatiṃ | mūlena manunādevaṃ sūryasya manunātha vā || māyāvījaṃ samuddhṛtya sohantu viparītataḥ | mārtaṇḍa bhairavaṃ ṅentaṃ prakāśaśaktisaṃyutaṃ || sūryasya maṃtraṃtrassaṃprokta iti || merutaṃtre || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā sūryamaṃtrena maṃtravit | hrīṁ hraṁ saḥ iti sūryasya tryakṣaro maṃtra ucyate || vinyasya ca tathendrādīn dhyātvā sūrya mananyadhīḥ || 82a) dhyānaṃ yathā || padmadvayā bhayavarāndadhataṃ karābjairmāṇikyamaulimaruṇāgaruciṃ trinetraṃ || raktāṃvujāsanamaśeṣa guṇaika siṃdhuṃ bhānuṃ samasta jagatāmadhipaṃ bhajāmi || svataṃtre || dineśāya kṣipet tiṣṭhan vāriṇācāṃjali trayaṃ || nandikeśvara saṃhitāyāṃ || yāvanna dīyate cārghaṃ bhāskarāya nivedanaṃ | tāvanna pūjayed viṣṇuṃ śaṃkaramvā sureśvariṃ || nityāhnika tilakepi || kulamārtaṇḍakaṃ cātra saṃkṣepārcanakaṃ dhruve | tataḥ proktaṃ purārghasya dānāt pūjāphalaṃ bhavet || tataḥ sūryamaṇḍalasthāyai devyai arghandadyāt || taduktaṃ nīlataṃtre || kupītamoḍhrapuṣpaṃ ca kuśapuṣpaṃ kuśājalaṃ | akṣatā ca tathāmre kṛtvā cārghyaṃ nivedayet || mūlānte codyadādibhya padānmaṇḍalavartinyai | śivacaitanyamayyai ca svāheti tanmanuḥ smṛtaḥ || kūpītaṃ raktacandanaṃ kulapuṣpamārtavaṃ || atra kālitatva kṛtaṃ || ukte naiva vidhānena snānaṃ kṛtvā tu tāṃtrikamiti vacanāt | sandhyaiṣaiva hi kaulikī || uddiśya kulagaṃ śiṣyaṃ kathiteti brahmayāmalavacanāt || kaulikaṃ kurvataḥ karma kauvaidilikaṃ nābhīdhīyate || vaidikaṃ kurvataḥ karma kaulikaṃ nābhi dhīyata iti rudrayāmalavacanāt || athayā nirakṣeme karmetyatharva vedārca kaulikai vaidikasnāna saṃdhyātarpaṇādīni na kāryāṇīti vadanti || tanna kṛtvādau vaidikaṃ snānaṃ tatastāntrikamācarediti merutaṃtra vaśiṣṭhasaṃhitayoḥ vidhāya vaidikaṃ snānaṃ tatastāntrikamācarediti tripurārṇava vacanasya merutaṃtrasya ca vaidikīṃ tāntrikīṃ sandhyā kṛtvā tarpaṇamācarediti merutaṃtrasya virodhāt tadvacanānāmanyathārthaḥ kalpyate || tat tathaivāstu vivādamātraṃ sudhībhiravadheyeṃ || merutaṃtre || guruṃdigīśāṁśca khagātnatvābhāṃḍaṃkare dadhan | jalapūrṇaṃ vrajenmaunī svaṣṭadevaṃ hṛdismaran || 82b) ekāṃtaṃ nirjanaṃ yāyātmanojñaṃ doṣavarjitaṃ | digaṃtaraṃ na vīkṣeta yāvat prāpnoti vai gṛhaṃ || iti tarpaṇam || iti śrī ādyānandaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ saptamaḥ paṭalaḥ || atha pūjāvidhiḥ || sā ca trividhā uttama madhyamādhama bhedāditi prāguptaṃ || tathā coktaṃ || phetkāriṇitaṃtre || śaktibhirmūrtibhiścaiva lokapālaiśca saṃyutaḥ | pīṭhayaṃtra kramādyāgo nityayāgassa uttamaḥ || pīṭhe naiva samastena vahirāvaraṇamvirā | agnikāryeṇa haviṣā bhūṣaṇaiśca samanvitaḥ || maṃtra pūrvaṃ kṛto yāgo nityayāgassa madhyamaḥ | dravyaśuddhisamāyuktaṃ tat tatsaṃpūjanantathā || vastrālaṃkālavastuni varjayitvā pṛthagvidhaṃ | agnikāryaṃ vihīnaṃ ca kāladeśānusārataḥ || upacāraiyata dravyairadhamaṃ pūjanaṃ mataṃ | atra śaktyāpekṣamācaraṇamiti vahutaratvādupekṣitaṃ || tatrādau sthāna niyamamāha || phetkālīye || ekaliṅga śmaśāne vā śunyāgāre catuḥpade | tatrasthaṃ sādhayed yogī vidyāṃ tribhuvaneśvarīṃ || rudrayāmale || ekaliṅge śmaśāne ca śūnyāgāre catuḥpathe | śavo paricitāstho vā kulapādapamūlake || yānau vā yoni yaṃtre vā yonipuṣpe viśeṣataḥ | sudravyaiḥ pūjayedvidyāṃ javāyāvaka siṃnduraiḥ || matsyamāṃsairdhūpadīpairnnaivedyairvividhaistathā | ṣaṭsahasramāṇena pratisandhyaṃ japennaraḥ || mahāvidyā viśeṣeṇa japamātreṇa siddhidā | tatrasthaḥ sādhayed yogī vidyāṃ tribhavamocinīṃ || ekaliṅgamuktaṃ phetkārīye || paṃcakośāntare yatra na liṅgāṃtaramīkṣate | tadekaliṅgamākhyātaṃ tatra siddhiranuttamā || śmaśānādi muktaṃ triśaktiratne || dahyante vyasavo yatra śavakīlakasaṃkule | gṛdhragomāyukākādyairmāṃśalubdhairyadāvṛtaṃ || tat śmaśānamiti khyātaṃ piśācagaṇa sevitaṃ | 83a) kākādinītasaṃyuktaṃ kṛmicchatrādi saṃyutaṃ || nāgarairdūranirmuktaṃ sādhvasodbhavakāraṇaṃ | saudhasaṃrūḍhaghāsaughaṃ śūnyāgāraṃ taducyate || caturṇā ca pathāṃ yatra saṃpāto yugapadbhavet | taccatuṣpathamityuktaṃ rajanyāsiṣṭadāyakaṃ || pūrvapūrvamidaṃśastaṃ jaghanyaṃ cottarottaraṃ || haragaurī samvādo || pūjanīyā prayatnena śūnyāgāre catuṣpathe | śivālaye vilvamūle sarvadā kulamaṇḍale || vīrataṃtrepi || sarva eva śubhaḥ kālo nāśubhaṃ vidyate kvacit | na vīśeṣo divārātrau sandhyāyāmatha vā niśi || phetkāriṇyāṃ || valipūjādikaṃ sarvaṃ rātrau tu kriyate yadī | tattadakṣayatāṃ yāti tārā devyāḥ praśādataḥ || kulārṇave || ātmasthānamanudravya dehaśuddhistu paṃcamī | yāvanna kriyate devī tāvad devārcanaṃ na hi || ātmaśuddhyādirvakṣyate || sammārjanopalepādyairdarpaṇodaravatkṛtaṃ | vitāna dhūpadīpādivitatadhvaja śobhitaṃ || paṃcavarṇarajaścitraṃ sthānaśuddhiritīritā | tataśca sādhakaśreṣṭo hṛdimaṃtraṃ parāmṛṣan || avahirmānaso yogī yogabhūmimathāviśet || merutaṃtre || pradakṣiṇaṃ yajñavāḍhaṃ kṛtvā pādau ca hastakau | prakṣālyacamya pūjāyā gṛhāghā?rāntare sthitaḥ || kumārīkalpe || oṃ vajrodake hūṁ phaṭ svāhā maṃtreṇa maṃtravit | jalamānīya savyena āsanaṃ śodhayet tataḥ || savyena vāmadiśītyarthaḥ || tathā || praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya lakṣmī vījantathaiva ca | tato viśuddhānte sarvapāpāni śamayeti ca || aśeṣānte vikalpaṃ syādapanaya tataḥ paraṃ | kūrvavījaṃ bhavenmaṃtraḥ pādaprakṣālane priye || vedādyaṃ ca tathā māyā svāhetyā ca mane ṛtaṃ || bhairavataṃtre || ācamyasaṃviśedvidvān kamvalādyāsane tataḥ | 83b) uttarābhi mukho bhūtvā vīrapadmāsanāttataḥ || upaviśyā camenmaṃtrī ācamanaṃ sarvasiddhidaṃ | kalpādibhistribhi pītvā kālpādibhirupa spṛśet || dvābhyāmoṣṭaudvirunmṛjya caikena kṣālayet karaṃ | āsya ghrāṇe kṣaṇa śrotranātpuraṣkaṃ bhujau spṛśet || ācamyaivaṃ bhavecchasturvatsarāttāṃ prapaśyati | pūrvavat snānamiti idamupalakṣaṇaṃ prātaḥ kṛtyāntare snānasandhyāarpaṇapādaprakṣālanācamanaśikhāvandhanādikaṃ dvārapūjā āsanopaveśanādikaṃ ca jñātavyaṃ || uttarābhimukha iti tena digantarābhimukhatvavādhaḥ || kālpādibhiriti hrīṁkāra trayeṇācamana trayaṃ kṛtvetyartha iti taṃtraratna kṛtaḥ vastutaḥ kālpādibhiḥ kālīkūrcalajjāvījairityarthaḥ || kalpādibhirityatra kālīkapālinityādi paṃcadaśaśaktibhirityarthaḥ || upasparśamevāha dvābhyāmiti kālīkapālinītyāmityarthaḥ || ekena kullārūpeṇa kuru kullādibhi rūpasparśamāha || āsyetyādi ghrāṇādiṣu dvi dvi śaktinyāsaḥkaṃśiraḥ bhujayoḥ śaktidvayaṃ nyāsaḥ || ayamācamanakramaḥ snānādāvapi kartavyaḥ tadupāśakaiḥ || āsane upaviśyeti pūjāsthale eva || uttarataṃtre || ācāntaḥ śucitāṃ prāptaḥ susnāto devapūjane | pūjāvedyāvahiḥ sthitvā caturhastāntare dhiyā || gṛhe ca dvāradeśasthaḥ praṇamya śirasā guruṃ || merutaṃtre || gehe ca dvāradeśasthaḥ praṇamya manasā guruṃ | praṇamediṣṭa devaṃ svaṃ dvikyālānapi cetasā || yatpūrvamarjitaṃ pāpaṃ taddinenyadinepi vā | tatpāpasyāpanodārthaṃ maṃtra dvayamudīrayet || he devi prātakṛtaṃ cittaṃ pāpāṃkrāṃtamidaṃ mama | tanniḥsārayacinbhān me pāpaṃ phaṭ phaṭ ca te namaḥ || sūryaḥ sāmāyamaḥ kālo mahābhūtāni paṃca ca | ete śubhāśubhasyaha karmaṇo na ca sākṣiṇaḥ || huṁ phaditi dhruvatkrodha dṛṣṭvā paśyecca pārśvayāḥ | evaṃ kṛte prathamataḥ pāpāt sādana karmaṇe yatsyā dṛḍhataraṃ pāpaṃ taddūre vā vatiṣṭhate || 84a) atīte pūjane sthānaṃ svaṃ prayāti punaśca tat | yat syādalpataraṃ pāpaṃ tannāśamupa gacchati || pūjanetyakta pāpasya kāmamiṣṭhaṃ kṣaṇād bhavet || atra sūryārgha dānaṃ dātavyamiti merutaṃtre viśeṣa uktaḥ tadyathā gomayenopa liptāyāṃ bhūmau kṛtvā tu maṇḍalaṃ || siṃdūreṇa tataḥ paścād rūpaviśya nijāsane | prāṅmukhaḥ praṇamediṣṭa devatāṃ bhakti tatparaḥ || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā sūryamaṃtreṇa maṃtravit | pūrvavat dhyātvā tatkalpokta vidhānena pūjayitvā || purato maṇḍalaṃ kṛtvā jalena caturasrakaṃ | nidhāya tatra sādhāraṃ sajalaṃ tāmrapātrakaṃ || gaṃndhapuṣpākṣatāndarbhāndūrvā sarṣapasaṃyutān | mūrdhāṃtaṃ sūryamaṃtreṇa dadyārghyaṃ vicakṣaṇaḥ || hrāṁ hrīṁ saḥ sa graharāśi nakṣatra padamuccaret | tataśca yogakaraṇa parivṛttāsaneti ca || saṃsthitaḥ śrīsūryāyaiṣaterghaḥ svāhā manuḥ smṛtaḥ | catustriṃśadakṣaroyaṃ sūryasyārgha nivedane || japet tato yathāśaktyā sūryamaṃtramananyadhīḥ | tadardhāṃvuplūtaṃ sūryaṃ dhyāyadeśīka sattamaḥ || stutvā praṇamya visṛjen maṇḍalāṃte divākaraṃ | tata utthāya vidhivadvāre pūjāṃ samārabhet || atra sūryārghadānamapya virodha eva || svataṃtre || bhūmi vyomasthitān sarvān vighnajātān sahākṣataiḥ | siddhārthaistilasaṃmiśraiḥ protsāryavāsane viset || bhairavataṃtre || tataḥ ācamanaṃ kṛtvā sāmānyārghaṃ prakalpayet | trikoṇavṛtta bhūvimvamaṇḍalaṃ racayet tataḥ || ādhāraśaktiṃ saṃpūjya tatrādhāraṃ viniḥkṣipet | astreṇa pātraṃ saṃśodhya hṛtmaṃtreṇa prapūjayet || niḥkṣipet tīrthamāvājya gandhādīn praṇavaina ca | darśayaddhenu mudrāsvai sāmānyārghavidhirmataḥ || sāmānyārghaṇa deveśi pūjayedvāradevatāḥ | gaṇeśaṃ kṣetrapālaṃ ca vaṭukaṃ yoginīmami || gaṃgāṃ ca yamunāṃ caiva lakṣmīmvāṇīṃ tato viśet || merutaṃtre || dvāramarghāṃvunā prokṣa tanmadhye vighnapaṃ yajet | nāmasyādyakṣaraṃ vindu yuktaṃ nāma ca ṅeṃtakaṃ || 84b) samuccārya hṛdantaṃ ca devānatān pratipūjayet || taṃtrāṃtarepi || yāmvījādyaṅgaṇeśaṃ ca vāmādyamvaṭukaṃ tathā | kṣāmādyaṃ kṣetrapālaṃ ca yāmādyāṃ yoginīntathā || urdhvavāme ca dakṣe ca dakṣe ca adhaścaiva yathākramaṃ | urddhādikaṃ dehalyāṃ prakaraṇāt evaṃ gaṃ gaṃgāyaṃmunāṃ śrīlakṣmīṁ aiṁ sarasvatīṃ pūjayanti || merutaṃtre viśeṣa uktaḥ || devyāḥ sūryasya yoginyoṣṭāvetā dvārapālakāḥ | brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā || vārāhī ca tatheṃdrāṇī cāmuṇḍā ca śriyā saha | iti paścima dvārataḥ pūjādaṃdehalyai namastvadhā || āsāṃ dhyānaṃ vakṣate || yamunā dhyānaṃ yathā || varā bhayakarāṃ vaṃde kāliṃdiṃ kālavigrahāṃ | kṛṣṇakacchapamārūḍhāṃ kaṃṭhanīlotpalasrajaṃ || lakṣmīdhyānamapi || nirdagdha hemagaurāṃgīṃ mahālakṣmīṃ suśobhanāṃ | akṣasrakyustakābhīti varahastāṃ trilocanāṃ || dehalī dhyānaṃ yathā || siṃhārūḍhāṃ śyāmavarṇāṃ khaḍgakheṭakadhāriṇiṃ | adhasthāṃ dehalī vaṃde paścimāsyāṃ sulakṣaṇīṃ || tato dūrvādikaṃ gṛhe parito vikīryavighnā na paśṛtān dhyāyet || tanmaṃtraṃ kumārīkalpe || praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya sarvavighnāstataḥ paraṃ | utsārayadvayaṃ hūṁ phaṭ svāhā ca tadanantaraṃ || ete naiva ca maṃtreṇa vighnānūtsādayet sudhīḥ || merutaṃtre || paścimadvāramāsadya tālatritayapūrvakaṃ | dvāramudghādya cāstreṇa maṃtritān sarṣapākṣatān || puṣpayuktāṃstu vikirenmaṇḍapābhyantare vuddhaḥ | nārā ca mudrayā samyagasta maṃtreṇa śadeśikaḥ || apakrāmaṃ tu bhūtāni piśācāḥ pretaguhyakāḥ | ye cātra nivasaṃtyanya devatā bhuvi saṃsthitāḥ || apasarpaṃ tu ye bhūtā ye bhūtā bhuvi saṃsthitāḥ | ye bhūtā vighnakartāraste naśyantu śivojñayā || ślokayoraṃ tataścāstraṃ paṭhannārācca mudrayā | kṣiptvā tānmaṃḍapasyāntastato vighnāṃstu nirgatān || 85a) svavāmāṃgasya saṃkocān mārgaṃ datvāpasārayet | astra maṃtraṃ smaranvāma pārṣṇighāta trayeṇa ca || bhaumānutsādayat tāla tritayeṇāṃtarīkṣagān | tiryag dṛṣṭyavalokena divyānvighnānnivārayen || dakṣapādaṃ puraskṛtya praviśed deva mandiraṃ || vāme tu || śāktastu vāmapādena dvāramācchādya vāsasā || iti praviśedityarthaḥ || praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya rakṣarakṣetyanantaraṃ | hūṃ phaṭ svāheti matreṇa bhūmiṃ ca pariśodhayet || śodhanaṃ jalasekarūpamiti tāṃtrikāḥ || phetkārīya mate vighnotsādanāt pūrvamuktaṃ bhūmi sodhana merutaṃtrādau uktakrameseva paṃcagavyārghatoyābhyāṃ prokṣayen maṇḍapāntaraṃ || saṃmārjanopalepādyaiḥ pūpadīpa puṣpadāmanānāvarṇeḥ sthānamalaṃ kuryuḥ || tataḥ pavitra vajrādau praṇavaṃ pūrvamuddharet | rakṣa dvayamato huṁ phaṭ svāhā ca tadanantaraṃ || anenaiva ca maṃtreṇa kuryād bhūmyabhimaṃtraṇamiti kumārī kalpavacanaṃ || merutaṃtre || nair-ṛtyāmarcayedvāstu puruṣaṃ candanādibhiḥ | tatraiva vāstvadhīśāya brahmaṇena ma ityapi || raktavarṇa raktavastraṃ śakti dvādaśasaṃyutaṃ || pūjayitvā dīpanāthamiti || athāsanavidhiḥ || taduktaṃ tatraiva || aḥ phaḍiti ca maṃtreṇa pūjāvedīṃ tato viśet | saṃskuryādāsanasthānaṃ caturmivīkṣaṇādibhi || saṃskāre tatra saṃpūjyā vedyāntā vedyāntāḥ pīṭhadevatāḥ | ādhāraśakti sārabhyeti || svataṃtrataṃtre || bhūmau trikoṇamālikhyā dhāraśaktiṃ prapūjanaṃ || ādhāra śaktyādi pṛthivyaṃtaṃ || merupṛṣṭa ṛṣiḥ prokta sutalaṃ chanda iritaṃ | kūrmotra devatā devi āsanopa niveśane || viniyogaśca kathitaḥ patheddhṛtvā samantataḥ || merutaṃtre tu || āsanasya pṛthivī devatā proktā taducitamiti | pṛthvī tvayā dhṛtā lokā vilvamviṣṇunādhṛtā || tvañca dhārayamānnityaṃ pavitraṃ kurucāsanaṃ || 85b) iti prārthanātaḥ || iti dhṛtvā tu deveśi kuśāṃstatraiva dāpayet | kuśāniti vakṣyamāṇa pakṣaprāptānuvādaḥ || tathā || māyā vījasamuccārya ādhāraśaktaye tataḥ | kamalāsanamālikhya ṅe namoṃte ca pūjayet || ṅeṃ namoṃtaṃ kamalāsana padaṃ caturthyantaṃ namaskāreṇa yojayedityarthaḥ || āsanasya catuṣkoṇe gaṇeśaṃ ca sarasvatīṃ | durgāṃ kṣetrapatiṃ cāpi brāhmyādiṣu samarcayet || mṛdvāsanādau maṃtrabheda uktaḥ || maṃtracūḍāmaṇau || tatra mṛdvāsanaṃ devi pīṭhamaṃtreṇa pūjayet | oṃ aiṁ klīṁ kāmapīṭhāya hṛdayāntāyamīritaḥ || tatra vadhvāsanaṃ vīra ātmānaṃ śodhayet tataḥ || uttarataṃtre || ātmā maṃtreṇopaviśet tadā tasmin varāsane | duḥśilpi racitatvādi padanyāsana dūṣaṇaṃ || ajñānaṃ vilayaṃ yāti upaveśe tu matritaṃ | svānvayasyākṣaraṃ puṃsaḥ somasāpi samanvitaṃ || ādyavarṇamvijānīyādānma maṃtraṃ tu sādhakaḥ || somasāmicandrārdhaṃ || yāmale || ātmānaṃ rakṣayet tatre vahni prākārayogataḥ | vahnivījena paritaḥ dhvākāraṃ bhāvayeddhiyā || kumārīkalpe || āḥkārānte surekhe ca vajrarekhe tataḥ paraṃ | hūṁ phaṭ svāheti kuryā tu maṇḍalaṃ vai śavāśane || āsana viśeṣāmatsyasūkte || mṛdū komalamāsīne anyeṣu komaleṣu vā | viṣṭare vā samāsīnassādhayet siddhimuttamāṃ || saṃgrāmapatitamvāpi vyāpāditamacūḍakaṃ | ṣaṇmāsa niḥsṛtaṃ prāpya citāyāmvā tadantike || kṛṣṇe sāradvīpi carmamacūḍaṃ kamvalaṃ tathā | pītaṃ ca śvetavarṇamvā āsanāya prakalpayet || ṣaṇmāsa niḥsṛta padena mṛdukamvarasya punarabhidhānamādarātiśapārthaṃ || citā tadantoktiḥ prasaṅgāt || śrīkramepi || ṣaṇmāsānantaraṃ yāvad daśamāsācca pūrvakaṃ | garbhacyūtaṃ mṛtamvāraṃ gardbhāṣṭamāt paraṃ śavaṃ || 86a) vālamityantoktameva mṛdupadena matsya sūkte uktaṃ || taṃtre || nivṛtta cūḍako vālo hīnopanayanaḥ pumān | yo mṛtaḥ paṃcame varṣa tameva komalaṃ viduḥ || paṃcavarpābhyaṃtaraṃ yāvad bhavedvālamacūḍakaṃ | atra napuṃsakaliṃgatā tāṃtrikī || vīrataṃtre || śavābhāve viṣṭaraṃ tu śarūpaṃ prakalpayet | paṃcāśadbhirbhaved brahmā tadardhena tu viṣṭaraṃ || kālītaṃtre || mṛtābhāve kuśarūpaṃ viṣṭaraṃ parikalpayet | mṛtābhāva iti vacanāt paśoḥ śavānukalpakūśaviṣṭaramapi nāsti mukhyādhikāriṇa evānukalpedhikārāt || yantu svataṃtrādau kamvalamāsanamuktaṃ tantu na svataṃtrāsana kiṃtu sarūpaviṣṭare yutamiti vodhyaṃ || viṣṭarārthaṃ kuśamānamāha || rudrakālānalataṃtre || paṃcapatrāṇi yasmin vai sa kuśastvabhidhīyate || anyacca || triṇi patrāṇi yasmin vai sa kuśastvabhidhīyate || taṃtrarāje uttarārddha || kuśapatra śatenaiva viṣṭaraṃ kārayedvijaḥ | jīvanyāsaṃ tatra kṛtvā tasyoparijapaṃ caret || haste pāde daśadaśagaditā mūrdhni dṛk karṇayośca jīve liṃge mukhakamalayordik samasteṣu dehe || ityevaṃ śavarūpa sādhanavaraṃ kurvanti devāsurāste dhanyāḥ kṛta punyasiddhacaraṇādevā maheśādayaḥ || tatresmin gadito mayā vidhinayaṃ devyāḥ kṛpā preraṇāt || śaktisaṃgamataṃtre viśeṣaḥ || pūjyaṃ pīṭhaṃ viṣṭarākhyaṃ pūjyā tārāṃvikā parā | śrīdevī viṣṭaro devi dhyāne tasyāḥ sphuṭosti ca || viṣṭaraḥ sādhakasyātha kathyate śṛṇu sāṃprataṃ | bhūta patrāṇi yasmin vai sa kuśebhyabhidhīyate || haste pāde daśamitādik yugaṃ hṛtsarojeṃ viṃśat saṃkhyā sa karavarade mastake kīrtikāśca || guhye jihvāradana vadane ghrāṇa karṇastaneṣu liṃge candre yugalaparimitā yojanīyāṃ kuśāśca || ityeṣa viṣṭaraḥ khyātaḥ sarvasiddhipradāyakaḥ | kuśairvā vandhanaṃ kāryaṃ nāḍyā vā parameśvari || 86b) raktamiśrita sūtreṇa vā punaḥ || viṣṭaraṃ parikalpyātha tasyopari japaṃ caret | vidhiviṣṭara padmasya vidhiḥ prokto mayā tava || śavarūpaṃ prakalpyātha kavirvāgmī bhavennaraḥ | svayaṃ bhuvāktaṃ sūtraṃ ca kartavyaṃ sarvasiddhaye || śavābhāve viṣṭarastu śavarūpaḥ prakīrtitaḥ | sākṣāntu vivarūpo hi viṣṭaraḥ parikīrtitaḥ || viṣṭaraḥ śivarūpaḥ syāt svasya śaktitva kalpanā | vivaśakti samāyogāt kiṃ na sidhyati bhūtale || śavavīrottamaṃ vastraṃ dvitīyo viṣṭaraḥ smṛtaḥ | tṛtīye śṛṇu deveśi sarvasiddhi pradāyakaṃ || viṣṭaraṃ śaṃbhūrūpaḥ syāt sa śivāśiva viṣṭaraḥ | siṃhāsanaṃ ca paryako viṣṭarantu tṛtīyakaḥ || catuṣpāde mahādevi brahmaviṣṇumaheśvarāḥ | īśvarastu caturthaḥ syāt tanmadhye tu sadāśivaḥ || madhye tu āsana sthānaṃ mahāsamarasātmakaṃ | hastau pādau prakalpyātha mastakaṃ hṛdayaṃ tathā || sāṃgaṃ sāvayavaṃ devi śava vā parikalpya ca | sa pāda śatapatreṇa bhūtapatre kuśaiḥ kramāt || asthi vā tatra saṃsthāpya śavāṃśaṃ vāpi suṃdari | nārī rajonvitaṃ sūtraṃ tena cāgrathanaṃ caret || paṭṭa sūtreṇa sūtreṇa yathā yogena vā punaḥ | jīvannyāsaṃ tatra kṛtvā dhyātvā tārāṃ japaṃ caret || anena kramayogena kinna sidhyaṃti bhūtale | sadāśiva pretarūpo viṣṭaraḥ kathito mayā || gāyatryātrotanaṃ kāryaṃ mūlena grathanaṃ caret | yatranoktā tu gāyatrī tatkramaṃ śṛṇu tārike || tannāma pada devyantā gāyatrī śaṃbhusāmatā | tannāma karmadevyantā gāyatrī tāriṇī mayā || atha viṣṭārādyāsanasaṃskāramāha vīrārdana taṃtre | kṛta saṃkalpako matrī komalaṃ kalpako maṃtrī komalaṃ vāmapāṇi || kūrcavījena saṃgṛhya astramaṃtreṇa prokṣaṇaṃ | praṇavaṃ bhuvaṇeśīṃ ca samuccārya tu taṃ vadet || śavarūpa mahāpretāpyaṣṭa siddhiṃ prayacchame | ītistutvā tu taṃ samyak kuśamadhye nidhāpayet || 87a) tasya dehe trikoṇaṃntu raktacandana kena vai | māyāṃ tanmadhyagāṃ likhya vahirmaṇḍalakaṃ caret || praṇavaṃ āḥ surekhe vajralekhe tataḥ paraṃ | kūrca cāstraṃ vahni vadhvaṃ mayaṃ ca maṇḍale manuḥ || āṁkāraṃ ca tato māyāṃ krauṁkāraṃ haṃśa eva ca | vahnijāyāṃ samuccārya śavaprāṇāḥ padaṃ vadet || iha prāṇāpadaṃ coktā śavajīva ihastitaḥ | śavasyo sarva indryāni punarvāṅmana cakṣu ca || śrotra ghrāṇā ihāgatya sukhaṃ ca cirameva ca | tiṣṭhaṃ tu svāhayā yukto prāṇasaṃsthāpano manuḥ || atha viṣṭarājye viśeṣamāha || praṇavaṃ pūrvamuccārya ādhāraśakti padantataḥ | komalāsana padaṃ ṅetaṃ namontenatamarcayat || praṇavaṃ kāmapīṭhāya namaḥ śabdānnamaskriyā || atha viṣṭarādyerviśeṣa tatraiva || sorṇai māsatrayaiḥ patte kāryāmūrti śavasya ca saṃsthāpyaviṣṭarasyānte || sarvapūrvavadā caret || svataṃtrataṃtre || kamvare lohite vāpi kṛṣṇe vā vyāghra carmaṇi | sanyāsī brahmacārī tu viśet kṛṣṇasya carmaṇi || vyāghrājinaṃ sarvasiddhyai jñānasiddhimṛgājine | vastrāsanaṃ rogaharaṃ vetrajaṃ prītivardhanaṃ || kauśeyaṃ puṣṭidaṃ proktaṃ kamvalaṃ sarvasiddhidaṃ | śuklaṃ vā yadi vā kṛṣṇaṃ viśeṣād rakta kamvalaṃ || mṛdukamvalamāstīrṇaṃ saṃgrāmapatitaṃ cayet | jantu vyāpāditamvāpi mṛtamvānaramāsanaṃ || garbhacyutaṃ ca nārīṇāmatha vā yonijaṃnavāṃ | tvacamvātacchīramvā kuryācchive tatorcanaṃ || ṛturaktākta vastramvā āsanāya prakalpayet | śmaśāna kāṣṭhaghaṭitaṃ pīṭhamvā yajñe dārujaṃ || nādīkṣito viśejjātu kṛṣṇasārājina gṛhī || tathā || ekahastaṃ dvihastaṃmvā caturaṅgulamucchritaṃ | viśuddhye āsane kuryāt sthāpanaṃ pūjanaṃ vudhaḥ || kecit tu || svataṃtre taṃtrādau kamvalodividhirna svataṃtreṇa kiṃtu vīrāsanā ca guṇṭhanatvena cīrāsanasyā vaśyakatvāt || 87b) taduktaṃ kālītaṃtre || mṛtāsanaṃ vinā devī yojayet kālikānnaraḥ | tāvat sa nārakī jñeyo yāvadāhūtasaṃplavaṃ || vastuta idaṃ vīraparaṃ || atra śavāsaneṣvaicchiko vikalpaḥ kāṣṭāsanaṃ vihite taraṃ niṣiddhaṃ || brahmayāmale || nṛpapallavakāṣṭāni pāṣāṇaṃ mṛṇmayantathā | vaṃśāsanaṃ ca vastraṃ ca kevalaṃ kṣitimāsanaṃ || evamaṣṭavidhandevi cāsanaṃ parivarjayet || vastrāsana vidhiḥ kāmye || vārāhītaṃtre || uttarābhimukho bhūtvā viśen mṛdvāsanopari | kamvare satvarāsiddhiḥ śrīmokṣau vyāghracarmaṇi || ajine śrīrbhavet kāmye vaśya ca pītavāsasi | dārave siddhināśaḥ syāt bhūtale kulanāśanaṃ || tvaci patre daridraḥ syāt tṛṇe cāpi hatāstriyaḥ | kuśasya kaṭake mokṣaḥ kāṣṭhe śrīparṇī śasyate || abhāve cūtavilvānāṃ mattakepivumardake | āmravimvakadamvānāmāsanaṃ sarvanāśanaṃ || āmra āmrātakaṃ || tathā || panase kiṃśuke cāpi vahule ca hatāḥstriyaḥ || kumārīkalpe || vīrāsanenopaviśet saṃpūjyāsanameva tu | tatropaviśya vidhinā bhuktvā dravyaṃ sa hetukaṃ || vīrāsanamuktaṃ gorakṣasaṃhitāyāṃ || ekapādamathaikasmin vinyasyo rūṇi saṃsthitaḥ | itarasminnathorūṃ vīrāsanamudāhṛtaniti || merutaṃtre || udaṅmukhaḥ prāṇamuṅmukho vā svastikāsanamāsthitaḥ | padmāsana gato vāpi ṛjukoyo manaḥ sthitaḥ || idamapi vīrabhinnaparaṃ vodhyaṃ || yāmale || rātryā vudaṅmukhaḥ kuryāt pūrvottara mukhopi vā | sadottara mukhaḥ kuryācchiva pūjāmvicakṣaṇaḥ || phetkāriṇyāṃ || padmāsana vidyārthī kuryāt sarvasamāsataḥ | prāṅmukhodaṅmukho vāpi vakṣyamāna krameṇa tu || śrīkāmaḥ svastikeneha paścimābhimukhaḥ sthitaḥ || 88a) kālikāpurāṇe || digvībhāgeṣu kauverī dik śivā prītidāyinī | tasmāt tanmukha āsīnaḥ pūjaye caṇḍikāṃ sadā || merutaṃtre || sthāpaye dakṣiṇe bhāge pūjā dravyāṇi cātmanaḥ | suvāsitāmvu saṃpūrṇamavyakuṃbhaṃ suśobhanaṃ || prakṣālanāya karayoḥ pātraṃ pṛṣṭe niveśayet | ghṛtādi jvalitān dīpān sthāpayet paritaḥ śubhān || darpaṇaṃ cāmaraṃ chatraṃ tālavṛṃtaṃ ca pāduke | yathāyathaṃ tu saṃsthāpya saṃskūryāt tāni cātmavān || puṣpanaivedya gaṃdhādī hrāṁ hūṁ phaḍiti maṃtrataḥ | nārā ca mudrayāṣṭyā samayā ca vilokayet || dṛṣṭaṃ vā cātmavijñātaṃ samyak puṣpādi dūṣaṇaṃ | aspṛśya sparśanaṃ cāpi padanyāyārjitaṃ ca vā || yathā nirmālya saṃsṛṣṭaṃ kītādyārohanaṃ cayet | tatsarvaṃ nāśamāyāti naivedyādyavalokanāt || tato ramiti maṃtreṇa śikhāṃ dīpasya saṃpṛśet | sa tu syācchubhado dīyo niṣkravyādaḥ sukhapradaḥ || pataṃga kīṭakeśādi dāhātkravyāda saṃhateḥ | vasā majjādi saṃbhūtairghṛtādyairūpayojitaṃ || ajñātarūpaṃ tatsarvaṃ doṣasparśādvinaśyati | chroṃvījamuccaranmaṃtrī devatīrthena saṃspṛśet || pānīyaṃ ghaṭamadhyasthaṃ dṛṣṭvā saṃmyaktrasādhakaḥ | vāmena pāṇinā dhṛtvā vāmapārśvasthitaṃ ghaṭaṃ || pātrādhāreṇa maṃtreṇa saṃskurvan saṃspṛśejjalaṃ | svasaṃjñādyakṣaraṃ vindū candrārdhapariyojitaṃ || tatpātranāma ṅaṃtaṃ ca hṛdaṃtaḥ pātramaṃtrakaḥ | padajñānādamedhyādi saṃsṛṣṭiriha saṃgatā || yadanyaddūṣaṇaṃ pātra toya cājñānato bhavet | jalāśaya śavasparśā jalasthānācca saṃgataṃ || ityādi dūṣaṇaṃ naśyet tatpriye devapūjane || iti vastu prasāraṇaṃ śodhanaṃ ca || idaṃ tu dakṣiṇe pathe iti merutaṃtroktiḥ || atra hetu grahaṇānantaraṃ śodhanamidamityuktaṃ tatprakāropyatraivocyate yathā || bhāvacūḍāmaṇau || vinā hetukamāsvādyakṣobhayukto maheśvaraḥ | na pūjāmāsanaṃ kuryān na ca dhyānaṃ ca cintanaṃ || 88b) tasmād bhuktvā ca pītvā ca pūjayet parameśvarīṃ || kulārṇavepi || vinā dravyādhi vāsena na smaren na yajet priye | ye smaraṃti mahādevī teṣānduḥkhaṃ pade pade || nāśavena vināmaṃtraṃ na maṃtreṇa vināsavaṃ | paraspara virodhi tvāt kathaṃ pūjā vidhīyate || tatsaṃśaya nivṛttiṃ ca jñātvā gurumukhād yajet | vīkṣaṇa prokṣaṇa dhyānamatra vidyā vibhūṣitaṃ || dravyaṃ tarpaṇa yogyaṃ syād devatā prītikāraṇaṃ || vīkṣaṇaṃ divyadṛṣṭyā prokṣaṇaṃ mūlābhimaṃtrita jalena dhyāna mamṛtatvena maṃtramaṣṭavāra japtaṃ mudrā dhenvāsyeti saṃpradāya vidaḥ || idamupalakṣaṇaṃ || agre vaktavya sakala saṃskāropi jñeyaḥ | pūrva divasīya pūjā vasiṣṭa tat satvenaitat samācaraṇamiti || tarpaṇamatrapānameva || idaṃ tu brāhmaṇetare viṣayaṃ brāhmaṇasya tadupādāna niṣedhāt || tanna || brāhmaṇaistu sadāpayaṃ kṣatriyaistu ṇāgame || vaiśyairddhana prayoge ca śūdrain naiva kadācaneti kulārṇave || sautrāmaṇyāṃ kulācāre brāhmaṇaḥ prapivet suromiti samayācāre || satya kramāccaturvarṇaiḥ kṣīrājya madhupiṣṭajaiḥ | tretāyāṃ pūjitā devī ghṛtena sarvajātibhiḥ || madhubhiḥ sarvavarṇaistu pūjitā dvāpareyuge | pūjanīyā kalau devī kevalai rāsa vairitiyāmale cokta tvāt kathaṃnna brāhmaṇasyādhikāra iti cet || ucyate kuṇḍāśca golakā jāti vicyutāḥ karma vicyutāḥ || asaṃskṛtāśca ye viprāste vrātyāḥ parikīrtitāḥ | brāhmaṇyahāni kṛt teṣāṃ madyaṃ māṃsaṃ ca maithunaṃ || abrāhmaṇyādvāmamārga pravṛttaistaistu sevitaṃ | kaulena vātha vāmena siddhāṃtī yena vā punaḥ || sidhyai saṃjāyate nyaṣāṃ narakāyaiva kevalaṃ | tasmāt kadācidapi na tyājyo vedamārgo dvijaiḥ sadā || kāmalobhādibhirgrastā brāhmaṇyena vihīnitāḥ | mlecchāste tu bhaviṣyaṃti kṣīnapuṇyāśca raurave || 89a) patiṣyantīti śeṣaḥ || anyadapikugurormukhato vāpi jñānābhāsācca pustakān || svadharmaṃ saṃparityajye yetramagnāstute hatāḥ | tasyād brāhmaṇa rājanyau vaiśyaśca na surāṃ pivet || suro darśanamātreṇa kuryāt sūryāvalokanaṃ | tasya saṃsarga mātreṇa prāṇāyāma trayaṃ caredityādi merutaṃtra vacanāt brāhmaṇānāṃ vā menāstyevādhikāraḥ || nanvayamapi vivāda rūpa eva lakṣate vīra brāhmaṇa paramidamiti taṃtre tatre likhitatvāt kvāpinaspaṣṭārthaḥ ucyate meru bhūte tu taṃtrāṇāṃ meruṇā prakaṭī kṛte || merutaṃtre draṣṭavyamiti mahākālokteḥ || yathā vāmamārgī yadā dakṣaṃ praviśet tat surairapi || vighnyate pīḍyate cāpi na siddhimadhi gacchati || dakṣamārgī yadā vāmaṃ praviśet tatsurāstadā lokadvayādvyāpayantitaṃ grasaṃti cavyaminaḥ || tasmāt svakulamārgaṃ tu jñātvā kuryādupāsanāṃ | īti spaṣṇorthaḥ || māvivādaparāḥ saṃtu saṃtaḥ || surāsevanādhikāra nirūpanaṃ tu śeṣapaṭale draṣṭavyaṃ || atrādhikāriṇāmāsa vā lābhe vijayopādānamapyuktaṃ vijayālpe || samvidānandayopādānamapyuktaṃ vijayālpe | samvidānandayormadhye samvidevagarīyasī || samvit prayogaste neha pūjādau sādhakottamaiḥ | kartavyā ca mahāpūjā karaṇīyā sunanditaiḥ || asya śrīsamayā maṃtrasya ānandabhairava ṛṣiḥ samrāṭ chandaḥ samayā vāgvādinī devatā hrīṁ vījaṃ klīṁ kīlakaṃ sauśaktiḥ mama sarvaśatrukṣayārthe vāk siddhyarthaṃ samayā śodhane viniyogaḥ || yathā krameṇa riṣyādi kara ṣaḍaṅganyāsān kṛtvā samvid devī dhyānaṃ kuryāt || daṃḍādhirūḍha paripūrita bhogamokṣadaṇḍakrameṇa madanāṃjanakāminīnāṃ || ārādhayāmi vara śatru parājayaṃtī viśveśvarīṃ tribhuvanīṃ vijayeti devīṃ || 89b) evaṃ dhyātvā saptābhimaṃtrayet || saptābhimaṃtritaṃ kṛtvā pūtaṃ sarvaṃ bhavedhruvaṃ || maṃtrastu || krīṁ hrīṁ durjaya durjaya vijaya vijaya paraṃbrahmasvarūpiṇi sarvajanaṃmeva samānaya svāhā || iti samayā taṃtre || sāpunaścaturddhā brāhmaṇī kṣatrīyā vaiśyā śūdrā ca śvetaraktapīta kṛṣṇavibhedāt || sācide brahma sambhūte brahmaputri sadānaghe | bhairavāṇāṃ ca datttātvaṃ pavitrā bhāva sarvadā || oṃ brāhmyai namaḥ svāhā brāhmaṇīṃ śodhayediti | siddhamauli kriya devi hīnavodha pravodhini || rājā prajā vaśaṅkari śakra kaṇṭhani sūdini | aiṁ kṣatriyāyai namaḥ svāhā śodhaye tu tataḥ paraṃ || ajñānendhana dīptāgni jvālāgne jñāne rūpini | ānandasyāgamaṃ prītiṃ samyajñānaṃ prayecchame || hrīṁ vaiśyāyai namaḥ svāhā śūdrāṃ ca śodhayet tataḥ | namasyāmi namasyāmi yogamārga pradeśini || trailokya vijaye mātaḥ samādhi phadā bhave | klīṁ śūdrāyai namaḥ svāhā kathito maṃtramume || yadvā ekenaiva maṃtreṇa sarvāḥ śodhayet || taduktaṃ tatraiva || amṛte amṛtodbhave'mṛtavarṣiṇi padantataḥ | amṛtamākarṣayadvandvaṃ siddhindehi padaṃ tataḥ || sarvammetha tato vrūyād vaśamānaya tatparaṃ | dviṭhāntoyaṃ manuḥ proktaṃścaturṇāmapi śodhane || uttarataṃtre || sarvasādhāraṇa prakārāntaramapi kathitaṃ yathā || mūlamaṃtraṃ saptavārāntasyopariniyojayet | āvāhanādi mudrāśca dhenuyonī tataḥ paraṃ || dagvandhanaṃ choṭikābhistāratraṃyapurassaraṃ | divyadṛṣṭvā tathā pārṣṇighātairvighnānvighātayet || saptadhā tarpayed brahma randhre mūlaṃ samuccaran | guruṃ padme sahasrāre tathā tatvākhya mudrayā || tridhaiva tarpayed bhaktyā sādhakaḥ siddhimānasaḥ | aiṁ vada vada padaṃ vruyād vāgvādini padantataḥ || 90a) mama jihvāgre sthirīti bhava sarvapadaṃ tataḥ | sarvavaśaṅkari svāhā maṃtreṇa juhuyānmukhe || nanveṣu vacanaṣvudhikāriṇāmaśruteṣkathaṃ brāhmaṇetara paramācyata iti cet || mādakaṃ sakalaṃ vastu varjayet kanakādikaṃ | karaṃjaṃ pātakī tasmāddharmo vedavidāmvare || brāhmaṇastu surāndatvā brahmaṇyā deva hīyate | svagātra rudhirandatvā || ātmahatyā mavāpnuyāditi bhairavataṃtra vacanādgṛhāṇa || tataḥ prāṇāyāmādikātma śuddhimārabhet || taduktaṃ kulārṇave || sasnānabhūti saṃśuddhiḥ prāṇāyāmādibhiḥ priye | ṣaḍaṅgodyakhilanyāsairātma śuddhiritīritā || tatrādau prāṇāyāmaḥ || sanatkumārīye || sukhāsane samāviśya prāṇāyāmaṃ vidhāya vai | bhūtaśuddhintataḥ kṛtvā nyāsaṃ kuryādanantaraṃ || kumbhasambhavaḥ || prāṇāyāmairvināyadyat kṛtaṅkarma nirarthakaṃ | ato yatnena kartavyāḥ prāṇāyāmāḥ śubhārthibhiḥ || taṃtre || prāṇāyāma trayaṃ kuryān mūlena praṇavena vā | athavā maṃtravījena yathokte vidhinā śuddhiḥ || tathāḥ || pūrayet ṣoḍaśabhirvāyuṃ kumbhayecca caturguṇaiḥ | recayet kumbhakārdhena aśaktyāta turīyataḥ || anyatrāpi || tadaśaktau taccaturthaisyādevaṃ prāṇa saṃyamaḥ | prāṇāyāmaṃ vinānaiva pūjanādiṣu yogyatā || viśuddheśvare || prāṇāyāma trayaṃ kuryādvivyayā tadadantaraṃ || samayāṅka mātṛkāyāṃ || iḍayā pūrayed vāyuṃ sakṛcca mūlavidyayā | madhyāmādyā kuṃbhayecca vedasaṃkhyā varānane || netrasaṃkhyā krameṇaiva recayet piṅgalābdhanā | punaḥ punaḥ krameṇaiva yathāvāra trayaṃ bhavet || kumārītaṃtre || tataḥ ṣoḍaśavarṣīyāṃ nārī mānīya yatnataḥ | yuvatīmvāmadonmattāṃ suveṣāṃ cārūhāsinīṃ || sadā rasa sābhilāṣāṃ sindūrāṃkitabhālikāṃ | 90b) sādhake pramaśīlāṃ tāṃ vāme saṃsthāpayed vudhaḥ || vāma ityupalakṣaṇaṃ vīracūḍāmaṇyukta pūjita yaṃtroparityapi dṛṣṭavyaṃ || samayācāre || vāma skaṃndhe karan datvā tadaṅge dehamātmanaḥ | datvā vālasya bhāvena pūjākāryā yathāvidhiḥ || pheravīyā || athācamana maṃtraṃ ca puṣpādhiṣṭhātameva ca | granthivandhanamaṃtraṃ ca kāyavāk cittaśodhanaṃ || atra maṃtramukhena karmaṇa evābhidhānaṃ ācamanamaṃtraḥ pūrvamevābhilikhitaḥ || puṣpādhiṣṭhāna maṃtraśca kumārīkalpe || adhisthānena puṣpasya praṇavaṃ pūrvamuccare | śatābhiṣeketi padaṃ śatābhīti tataḥ paraṃ || ṣaketi ca padaṃ proktaṃ hūṁ phaṭ svāhā tataḥ paraṃ | praṇavaṃ puṣpaketuśca tathā rājārhatepi ca || puṣpapuṣpe mahāpuṣpe supuṣpe puṣpasaṃbhave | puṣpa ca yāvakīrṇe hūṁ phaṭ svāhā tataḥ paraṃ || manunānene devyāstu puṣpaśuddhimathā caret | graṃṭhi vandhanaṃ ca uttarīyāṃcale vikiradravyaiḥ sandhyā vandanokta śiṣāvandhamaṃtreṇeti saṃpradāyaḥ || kāyādi śodhanamaṃtraḥ kumārītaṃtre || praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya tadanantaraṃmeva ca | hūṁ phaṭ svāhā manuḥ proktāḥ kāyavāk cittaśādhane || rakṣa rakṣa hūṁ phaṭ svāhā maṃtraḥ syādātma rakṣeṇe || atha karaśuddhiḥ || tatprakāro merutaṃtre || tataḥ kṛtāṃjali puṭo vāmadakṣiṇa pārśvayoḥ | guruṃ gaṇapatiṃ natvā purataḥ svaṣṭa devatāṃ || sugaṃdha puṣpān pādāya candanāktāni maṃtravit | klauṃ maṃtreṇa karayārastra maṃtreṇa mardayet || tatpuṣpaṃ vāmahastena samādāya ca mastakaṃ | bhrāmayet paritastāraṃ japannāghrāya tatpunaḥ || hauṁ oṃ pūrvapaṭhe ślokamimaṃ sama ca nigadyate | te sarvavilayaṃ yāṃ tu ye māṃ hiṃsaṃti hiṁ saptāḥ || mṛtpūṇo(?) bhayaḥ kleśāḥ pataṃ tu ripumastake | astramaṃtreṇa nāroca mudrayeśadisityajet || karaśuddhiriti || 91a) uttarataṃtre || kusumaṃ viṣṇumaṃtreṇa āṃgulyagreṇa sādhakaḥ | vimardanārthaṃ gṛhnīyāt karaśodhana karmaṇi || prāsādena tu maṃtreṇa karābhyāṃ puṣpamardanaṃ | nirmaṃcatkāmavijena jighredākṣeṇa tatpunaḥ || prāsādena parityāgo diśyaiśānyāṃ viśeṣataḥ | saṃmṛjya savyahastena ghrātvā vāmakareṇa tu || aiśānyāṃ niḥkṣipede tata puṣpaṃ hastatala sthitaṃ | evaṃ kṛte tu talayārviśuddhiratulā bhavet || aṃgulyagrāṇi śuddhāni puṣpāṇāṃ grahaṇādviduḥ | tālatrayavimardā tu viśuddhamabhijāyate || nirmaṃ ca nāt pāṇipṛṣṭaṃ ghrāṇāntāgramuttamaṃ | tīrthāni ca samāyānti nāsikāgraṃ karaṃ prati || tasmād yatnena kāryāṇi karmāṇyetāni bhairava | upārśva ādi candreṇa raṃjita śūnyasaṃyutaḥ || rudrātoparisaṃspṛṣṭo maṃtroyaṃ vaiṣṇavā mataḥ | upānto hakāraḥ ādau mastake candreṇa ardhacandreṇa śūnya manūsvāraḥ rudrānto dīghokāraḥ tena hūṁ || prāntādirvāsu devena varṇenāpi ca saṃyutaḥ | śaṃbhū cūḍāśisvāvinduḥ yuktā prāsāda ucyate || prāntādirhakāraḥ || vāsudeva okāraḥ tataḥ sandhiḥ tenahau śaṃbhū cūḍā śikhā ardhacandraḥ || kāmavījantu vijñeyaṃ vāsudevendu vindunā | vyaṃjanaṃ cādyadantyaṃ ca prāntyadantyārṇa pūrvakaṃ || ādyadantyadvayaṃ paścād vyaṃjanaṃ praṇavottaraṃ | brahmavījamidaṃ proktaṃ sarvapāpa praṇāśanaṃ || vijñeyaṃ taṃtrāṃtarāditi śeṣaḥ || brahmavījamuddharati || vāśudeva okāraḥ indurardhacandraḥ vinduranusvāraḥ tena oṃ ādyadantyaṃtakāraḥ vyaṃjanaṃ svaraśūnyaṃ prāntyadantyārṇa sakāraḥ sa eva pūrvaṃ yasya tena sat praṇavottaraṃ praṇavātte ādyadantyadvayaṃtakāra dvayaṃ tatra viśeṣamāha paścād dvitīyatakāraḥ vyaṃjanaṃ svaraśūnyaḥ tena oṃ tatsaditi niṣpannaṃ || merutaṃtrepi || tatostreṇa kuryāt tāratrayaṃ tataḥ || ūrdhvodhvamaṃtramaṃtreṇa digvandhamapi tena ca | 91b) tena saṃjanitaṃ tejo vahni prākāramudrayā || rakṣedātmani mūlena prāṇāyāma trayaṃ caret || uttarataṃtre || karaśuddhiṃ samāpyātha kuryāt tālatrayantataḥ | ūrdhvordhaṃ mūlamaṃtreṇa digvandhamapi deśikaḥ || tena saṃjanitaṃ tejo rakṣāṃ kuryāt samantataḥ || bhairavataṃtre || kūrcaṃ viyadvindu yutaṃ śaktyastrāya phaḍitvapi | anena manunā kuryād digvandhaṃ choṭikādibhiḥ || kūrca hūṁ viyet hakāraḥ vinduranusvāraḥ śaktiḥ hrīṁkāraḥ | atra visargalopa saṃhite deve astrāya phaḍiti svarūpaṃ || tathā || saṃkalpaṃ pūrvavat kṛtvā tato yaṃtraṃ samālikhet | svarṇādi racite pātre raktacaṃdanacarcite || atra kecitta bhūtaśuddhi yaṃtralikhanayoḥ paurvāparya vikalpamevecchanti tathā darśanāt || itthaṃ vinyastadehassan cakrarājaṃ samālikhedityanena virodhābhāvāpatteḥ || yaṃtrogre likhyate || iti śrī ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāmaṣṭamaḥ paṭalaḥ atha bhūtaśuddhiḥ || merutaṃtre || bhūtasuddhiṃ tataḥ kuryāt tatprakāramathaka dhruve || bhairavataṃtre || aṅge pāṇiyugaṃ kṛtvā viyadvindu yugaṃ bhṛguḥ | sargavāniti maṃtreṇa satatvaṃ kuṇḍalī yutaṃ || vījaṃ cakrāṇi bhitvātha śirastha kamale śive | saṃyojya citkālāṃ raktāṃ nābhau dhyāyan paṭhan śanaiḥ || vāmanāsaritavāyu jvalite nāpi vahninā | saṃśodhya dehaṃ sandahya sa pāpandakṣayā tataḥ || recayen tu vadhūvījaṃ pītābhaṃ vāyurūpiṇaṃ | hṛdi dhyāyan pathan dakṣa nāsayā pūritā nilaiḥ | vāmanāsā pūṭe naiva bhasma protsārayedvahiḥ || hūṁkāraṃ pūrṇacandrābhaṃ lalāṭe śaśimaṇḍale | nītvai tasya japādasmānnipātya cāmṛtaṃ tataḥ || tadasthi plāvitaṃ kṛtvā dehamutpādayet tataḥ | sohaṃ maṃtreṇa tatvāni vījaṃ kuṇḍalinīṃ kramāt || 92a) yathā sthānaṃ samānīya nirvatyatāriṇī mayaṃ | tāriṇī mayamiti svapāsya devatā mayamiti bhāvanīyaṃ || vārāhītaṃtre || mūlādhārodgato prāṇaṃ brahmamārgeṇa tāntrikāḥ | haṃsena puṣkarasthāne paramātmā niyojayet || rudrayāmale || varṇasaṃhārakaṃ kuryāt kṣyādyakārādi varṇakaṃ | pratilomena saṃhṛtya paramātmani yojayet || paṃcabhūtantataḥ paṃcādyojayet paramātmani || merutaṃtre || pādato jānu paryantaṃ caturasraṃ sa vajrakaṃ | laṃ yutaṃ pītavarṇaṃ ca bhusthānaṃ brahmadaivataṃ || adhiṣṭhitaṃ nivṛtyākhya kalayā sthānamucyate | utpattestastu jīvānāmekaṃ rūpaṃ vicintayet || jānvorānābhiparyantamapāṃ sthānaṃ sitaprabhaṃ | ardhacandranibhaṃ śṛṃga dvayaṃ tatpadmalāṃchitaṃ || ṣaṭkoṇaṃ vindubhiḥ ṣaḍbhiryuktaṃ vaṃ vījasaṃyutaṃ | pratiṣṭhā kalayā yukte dhyāye tadviṣṇu daivataṃ || nātyādi kaṇṭhaparyantamāraktaṃ rudra daivataṃ | raṃ vījaṃ yuktaṃ kalayā yutaṃ vidyākhyayā tathā || dīpti matsvastikopeta trikoṇākāratāṃ gataṃ | mahāpralayasasthānaṃ vahnitatvaṃ viciṃtayet || kaṃthā bhrūmadhye paryantaṃ ṣaṭkoṇāṅkāratāṃ gataṃ | ṣaḍvindu lāṃchitaṃ vṛtta veṣṭitaṃ kṛṣṇavarṇakaṃ || vāyusthānaṃ śāṃtikalādhiṣṭhitaṃ śiva daivitaṃ | yaṃ vījaṃ yuktaṃ sarvaiṣāṃ prāṇarūpaṃ vicintayet || bhrūmadhyādbrahmarandhrāṃtamākāsa sthānamucyate | vṛttākāraṃ dhūmravarṇaṃ mahocca dhvajalāṃchitaṃ || śāṃtyatītākhya kalayādhiṣṭhitaṃ śiva daivitaṃ | haṃvījaṃ yuktaṃ dhyāyetthaṃ dehe bhūtāni vinyaset || dharmakaṃda samudbhūtaṃ jñānanālasuśobhitaṃ | kṛtvā tatkarṇīkāsaṃsthaṃ pradīpakalikānibhaṃ || suṣumnā brahmaṇā jīvaṃ paramātmani yojayet | yogayuktena vidhinā sohaṃ maṃtreṇa sādhakaḥ || tatraiva sarvabhūtāni vilīnāni viciṃtayet | śarīre vāmakukṣau tu ciṃtayet pāyapuruṣaṃ || vāmakukṣi sthitaṃ pāpaṃ puruṣaṃ kajjalaprabhaṃ | 92b) brahmahatyā śiraskaṃdha svarṇasteya bhujadvayaṃ || surāpāna hṛdāyuktaṃ gurutalpa kaṭidvayaṃ | tatsaṃsarga padadvaṃdvamaṃgapratyaṃgapātakaṃ || upapātakaromāṇaṃ raktaśmaśrūvilocanaṃ | khaḍgacarmadharaṃ krūraṃ rūkṣaṃ pāpaṃ viciṃtayet || taṃtrāntare || khaḍgacarmadharaṃ pāpaṃmaṅguṣṭa parimāṇakaṃ | adhomukhaṃ kṛṣṇavarṇaṃ dakṣa kukṣau vicintayet || tatpuruṣanibhaṃ pāpamanādi bhavasaṃcitaṃ | khaḍgacarmadharaṃ kukṣau kṛṣṇaṃ dakṣiṇataḥ smarediti svataṃtre || merutaṃtrepi || śuddhasaṃcinmayo bhūtvā cintayet pāpapuruṣaṃ | dakṣakukṣi sthitaṃ kṛṣṇamaṃguṣṭha parimānakaṃmityādi || dakṣakukṣau pāpapuruṣaṃ vāmāmibhirdhyeyaṃ vāmakukṣau dakṣiṇamārgibhirmadhye yamiti merutaṃtre prakāśaḥ || yāmale || bhūtaśuddhintataḥ kuryāt sthiracittastu sādhakaḥ | vinidhāyanijāgre tu mamuttānau karau svayaṃ || mūlādhāre mūlavidyā svarūpād kulamuṇḍalīṃ | prasupta bhujagākārāṃ sārdhatrivalayātmikāṃ || nīvāraśukavattanvīṃ sarvavidyāsvarūpiṇīṃ | vidyutkoṭi pratīkāṇāṃ svayambhūliṅgaveṣṭanīṃ || dhyātvā tāṃ haṃsamaṃtreṇa praṇave nātha vā punaḥ | kūrcavījenāvādevi dṛḍhaṃ vidrāvayed guruḥ || ekībhāvantayoḥ kṛtvā jīvātma paramātmanoḥ | vicintya śūnyaṃ paramaṃ pārthivāṃśa jale gataṃ || jalaṃ ca tejasā kṛṣṇaṃ tejo rūpaṃ vicintaye || nirvāṇamvāyu rūpaṃ vibhāvayet || ākāse nāhṛto vāyuḥ svasvai manasi līyate | manohaṃkāravaśagamahaṃ tu mahātāhṛtaṃ || prakṛtyā ca mahattatvaṃ prakṛtiṃ citayedatha | prakāśarūpīṇī nityā brahmavidyā svarūpiṇī || kaivalyā kevalā śāṃtā nirguṇā paramātmikā | saiṣā ca paramājyotiḥ paramaṃ ca nirāmayaṃ || sahasradalamadhyasthaṃ śūnyarūpaṃ paraṃ padaṃ || tathaiva || nābhideśe ca maṃgāraṃ dhūmraṃ vāyuṃ viciṃtayet | 93a) tena vai śoṣayelliṅgantunuṃ ṣoḍaśa mātrayā || karmātmakaṃ catuḥṣaṣṭyā kuṃbhayitvā samācaret | dvātriṃśanmātrayā dakṣe racanantena vā punaḥ || raktavarṇamvahnivījaṃ meḍhramūle vīcintayet | malāsanātmakaṃ liṃgaṃ śarīraṃ tena dāhayet || pūrvokta kramayogena dakṣamāsā krameṇa tu | deśikan mātrayā dakṣe racarantena vā punaḥ || raktavarṇamvahnīvījaṃ meḍhrastu tathā saṃkhyā vāmanāse na recayet || vāṅkāramvāruṇī || vījaṃ ghaṇṭhikāyāṃ vibhāvya ca || tenāmṛtaṃ samutpādya sahasradalapaṃkajāt | plāvayet pūrakādīni kṛtvā pādatalāvadhi || laṅkāraṃ pṛthivivījaṃ gudamūle vibhāvayet | tenaiva kramayogena dhiyā saṃplāvayedvudhaḥ || pāpapuṇyavinirmuktaṃ śarīraṃ śāṃbhavaṃ paraṃ | tenaiva pūrvamārgeṇa saṃpādayedananantaraṃ || sohaṃ maṃtreṇā jīvantu hṛtsaroje samānayet | punastāṃ kuṇḍalīṃ devīṃ mūlodhāre samānayet || phetkārīṇyāṃ || liṃgaṃ kāryaṃ hṛdisthantu caitaṃnyaṃ sarvasākṣiṇaṃ | praṇavena vinissārya brahmarandhrād vahirvudhaḥ || tenaiva saṃpūṭīkṛtyamastyakoparidhārayet | caitanya rahitaṃ dehaṃ vāhyamabhyantarantathā || nābhimaṇḍalamadhyastha vāyumaṇḍapa madhyagaṃ | yaṃ vījaṃ dhūmravarṇaṃ ca dhyātvā tena viśodhayet || agnimaṇḍalasaṃsthena raṃvījenāgnīrūpiṇā | nirdahedatha taṃ bhasma rāśirdehā kṛtirbhavet || bhrūmadhyegaṃ hṛdisthamvā dhyāyedvarūṇamaṇḍale | ardhacandrākṛtiścetaṃ padmadvayapadāṅkitaṃ || tatastena prakāreṇa plāvayenmadhurūpiṇīṃ | vījaṃ tu pārthivaṃ nyasya cintayaddhema kuṇḍalaṃ || praṇaveṇa dvidhā kṛtvā tatra caitanyarūpiṇaṃ | ātmānaṃ cintayen maṃtra devatā rūpiṇaṃ tataḥ || prāṇāyāma rūpāṃ bhūtaśuddhimuktvā || vīrataṃtre || bhūtaśuddhiṃ tataḥ kuryāt svataṃtrākṣarayogataḥ || 93b) gandharvataṃtre || yathā kālī tathā tārā yathā tārā tathonmukhīti vacanāt || bhūtaśuddhyādikaṃ sarvaṃ tāriṇīvat samācaretiti vīracūḍāmaṇi vacanāt || atrāpi nīlasarasvatī vīja trayaṇaiva ukta kramena bhūtaśuddhiraviruddhā tathāpi iti yaṃtraṃ vinirmāya sa puṣpaṃ sthāpayet puraḥ || bhūtaśuddhintata kuryāt dātmānaṃ kuṇḍalī yutaṃ | jīvaṃ haṃsena saṃyojya śive ca madhyanāḍyayā || pāpaṃ kukṣi sthitaṃ krūraṃ vāyugnimanilākṣaraiḥ | śoṣayadāhayedantaḥ prakṣālyā carayedvahiḥ || sohaṃ maṃtreṇa tāmeva yathāsthānaṃ samānayet | tataḥ śuddhaśarīrosau maṃtranyāsaṃ samācaret || iti bhairavī taṃtroktāmeva bhūtaśuddhiṃ kuryāt | tāriṇī ca dityasya vījatrayāti rikteti kartavyatānupapatteḥ || uḍḍīśe || athavā kuṇḍalī devī paṃcabhūtādinā saha | paramātmani saṃyojya tayoraikyaṃ vibhāvayet || dhyānayogena manasā sohaṃ sohaṃ vibhāvayet | idaṃ cāśakta paraṃ śāradāyāmepyayameva krama uktaḥ || vasiṣṭhasaṃhitāyāṃ || sohaṃ maṃtreṇatāmādyāṃ nādānte siddhabhāvitāṃ | dhyātvaivaṃ brahmarandhrā bhujahṛdi jīva kalā nyaset || kumārīkalpe || bhūtaśuddhiṃ vidhāyatthaṃ devīrūpeṇa cintayet | jīvanyāsaṃ tataḥ kuryādātmānaṃ deva ciṃtite || ātmānaṃ devī rūpeṇa cintayedityarthaḥ || merutaṃtre || ātmānaṃ hṛdayā bhoja mānayet paramātmanaḥ | haṃsamaṃtreṇa vidhivat tejorūpaṃ kalevaraṃ || devatārādhanayogyamutpannamiti bhāvayet || tathā || bhūtaśuddhivihīnena kṛtā pūjābhicāravat | viparīta phalaṃ dadyādabhaktyā pūjanaṃ yathā || taṃtre || tato jīvaṃ pravinyaset prāṇamaṃtreṇa deśikaṃ || merutaṃtre || bhūtaśuddhiṃ vidhāyaivaṃ prāṇasthāpanamācaret || śāradāyāṃ || brahmaviṣṇuśivāḥ proktā munayastaṃtravedibhiḥ | 94a) uktaṃ ṛgyajuṣāṃ sāmacchandaśchando viśāradaiḥ || caitanya rūpā prāṇātmā devatā śaktirīritā | kavargādyairvipat pūrva bhūtai hṛdaye mīritaṃ || śivaśca vahuśabdādyairīritaṃ tadanaṃtaraṃ | jñānendriyaiṣṭha vargādyaistacchikhā parikīrtitā || karmendriyaiḥ sa vargādyaiḥ kavacaṃ parikīrtitaṃ | vacanādyaiḥ pavargādyairvilocanamudīritaṃ || vuddhyādyairyādi saṃyuktairastramasya samīritaṃ | ātmānentāssamākhyātā aṅgamaṃtrāśca jātibhiḥ || nābheścaraṇaparyaṃte pāśavījaṃ pravinyaset | hṛdayānnābhiparyantaṃ śaktivījaṃ tataḥ paraṃ || mūrdhādi hṛdayaṃ yāvadaṃkuśaṃ vinyaset sudhīḥ | hṛdaye dhātuṣunyasyedyādīn sapta yathākramaṃ || prāṇe jīve tato nyaset haṃsavarṇadvayaṃ pṛthak | kuryādvyāpakametena samastena vidhānavit || merutaṃtre || prāṇapratiṣṭhā maṃtrasya munayojesa padmajāḥ | chaṃdo ṛgyajuṣāṃ sāmaprāṇaśaktistu devatā || ṛṣiḥ sirasi vaktre tu hṛdāṃsi hṛdi devatā | āvījāya namo guhya pāde hrīṁ śaktaye namaḥ || nābhau namaḥ kroṁ kīlāya niyogo susthitāviti | oṃ āṁ hrīṁ kroṁ maṃ kavargaṃ sānusvārenabho mukhaṃ || paṃcatatvaṃ samuccārya ātmane āṃ hṛdinyaset | oṃ āṁ hrīṁ kroṁ miṃ ca vargaṃ tadvacchabdādi paṃcakaṃ || ātmane imamuccārya śirase vahni gehinī | tāni vījāniḍaṃtā dṛk ṭa vargaṃ śrotrakādi ca || proktvā tadātmanekaṃ ca śiṣāyai ca vaṣaḍvadet | tāni vījā īyaṃ taṃ ca vāgādīni tadātmane || aimuktvā kavacāyeti hūṁ vade tadanantaraṃ | caturvījaṃ ca pūrvokta māṃ paṃ vargaṃ ca tādṛśaṃ || vacanādi ca tadvat syāddau netrāya tadaṃtakaṃ | caturvījaṃ ca aṃtādṛgyavargo mana ādi ca || tadātmane svaraścāṃtyostrāya phaṭvetisaṃ vadet | aṃguṣṭhādau hastatalāṃtaṃ nyasedevameva hi || 94b) nātyadhaścāpi kaṃṭhādho mūrdhādho tadaṃtakaṃ | āṁ hrīṁ kroṁ krametonyase hṛtpadmāṣṭa daleṣu ca || pūrvataḥ kramato varṇā karṇikāyāṃ hṛdaṃntakān | laṃ raṃ haṃ yaṃ vaṃ ca paṃcasaṃśaṃ kṣamiti vargataḥ || dikṣu nyaset tato dhyāyet prāṇaśaktiṃ hṛdisthitāṃ || vīracūḍāmaṇau ṣaḍaṃganyāsādiranya prakāreṇoktaḥ || yathā || a ā madhya kavargaśca i ī madhye ca vargakaṃ | uḍḍu madhye ṭa vargaśca e ai madhye ta vargakaṃ || o au madhye pavargaśca śeṣa madhye yavargakaṃ | nyāsaṃ kuryāt mahemaśāni hṛdayādi ṣaḍaṃgakaṃ || tathā || evaṃ nyāsavidhiṃ kṛtvā varṇanyāsamathā caret | nābhau nārāyaṇaḥ prokto māyā bhūdalamadhyetaḥ || aṃkuśaṃ bhūdarādūrdhaṃ hṛdaye tvadbhavarṇakaṃ | asṛgvaidakṣiṇāṃśe ca māṃsaṃ kakudi madhyataḥ || vāsāṃśe mado vinyasya majjāsthinī kare nyaset | śukramvai dakṣiṇe pādeviyadvāme pravinyaset || nyaset krodhasmahādevi mastakāccaraṇāvadhi || nārāyaṇaḥ ākāraḥ || śāradāyāṃ || tato vicintayed devīṃ jīvabhūtāṃ jaganmayīṃ || merutaṃtre || raktābdhipātāruṇa padmasaṃsthāṃ pāśāṃkuśā viṣaṇanāsavāṇān || śūlaṃ kapālaṃ dadhatīṃ karābjai raktāṃ trinetrāṃ praṇamāmi devaṃ || tato vakṣyamāṇa lelihā mudrayā hṛdayaṃ spṛśan prāsan prāṇamaṃtraṃ japet || haste nidhāya hṛdaye prāgvījaṃ yādi kāṣṭakaṃ | haṃsaḥ sāhaṃ mama prāṇāvadediha sthitā iti || proktā tathaiva ca punarmama jīva ihā sthitāḥ | punastaduktvā mama tu vadet sarvendriyāṇi ca || punastaduktvā mama tu vāṅmanaścakṣuruccaret | śrotra ghrāṇa prāṇaṃ ihāgatya sukhaṃ ciraṃ tataḥ || tiṣṭhantu vahnijāyāṃta muktvā tāraṃ tato japet | vapurjyātirmayaṃ dhyāyediti syāt prāṇa saṃsthitiḥ || atra mama iti sthāne amukhyā devatāyā iti vodhyaṃ || prayogastu || oṃ āṁ hrīṁ kroṁ haṁ saḥ sohaṃ śrīdakṣiṇakālikāyāṃḥ prāṇāḥ iha prāṇā ityādi || taduktaṃ rudrayāmale || 95a) amuka padaṃ yadrūpaṃ yatra maṃtre ca dṛśyate | sādhyābhidhānantadrūpaṃ tatra sthāne niyojayediti || kumārīkalpe || bhūtaśuddhiṃ vidhāyetthaṃ devī rūpeṇa ciṃtayet | praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya pūrvaṃ lāṅgalameva ca || hūṁ phaṭ svāhā manuṣyoktaḥ kāya vāk cittaśodhanā || iti kāya vāk cittāni saṃśodhyā rakṣa rakṣa hūṁ phaṭ svāhā maṃtrasyādātmarakṣaṇe || iti bhūtiśuddhiḥ || atha mātṛkānyāsaḥ || phetkāriṇītaṃtre || maṃtrāmūkatvamāyānti vinyāsena vinālipeḥ | sarvamaṃtra prasidhyarthaṃ tasmādādau lipiṃ nyaset || mātṛkā padavyutpattistu viśuddheśvare || māti viśvaṃ parāśaktistrāti svātmani darśanāt | mātṛketi samākhyātā vedamātā parā parā || merutaṃtre || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā mātṛkānyāsamācaret | prāṇāyāmā tridhāḥ proktāḥ stāṃtra vaidikayaugikāḥ || maṃtrasiddhiḥ pāpanāśo yogasiddhiḥ phalaṃ kramāt | mātrikākhyaśca maṃtryākhyastāṃtrikodvividho mataḥ || mātṛkākhyo japasyādau japānte ca kṛto yadi | varṇavyatyāsāditoṣāna śeṣān haṃti taṃ śṛṇu || vāmayā pūrayedvāyuṃ svaraiḥ kādyaiśca kuṃbhakaṃ | racayedyādibhirdakṣa nāsā yaṃ mātṛkābhidhaḥ || taṃtrāṃtare || iḍayā pūrayet prāṇaṃ svaraiḥ spaśaiśca kuṃbhayat | recaye ghādikairuṣmaistataḥ piṅgalayā punaḥ || tathaiva pūraṇamvāyoḥ kuṃbhanaṃ recanaṃ punaḥ | īḍayā syāt tato dvābhyāṃ pūraṇādi trayaṃ punaḥ || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā paścād vyāpakamācaret | akārādyaiḥ kṣāntavarṇairopādatalamastakaṃ || merutaṃtre || yāvacchakyaṃ niyamyāsūnmanasaiva manuṃ japet | kaniṣṭhānāmikāṃguṣṭhai nāsāṃ dhṛtvā tu māṃtrikaḥ || prāṇāyāmastvayaṃ prokto yadanya manasā kṛtaṃ | jaya pūjādikaṃ tasya doṣameva vyapohati || gāyatrīṃ śirasā sordhaṃ saptavyā hṛti pūrvikāṃ | 95b) prati praṇavasaṃyuktāṃ trirayaṃ vaidiko mataḥ || madhyā mūlādyāvadagramaṅguṣṭhena nipīḍyate | mātrā sā procyate saḍbhiryogebhīṣṭaṃ prayacchati || tathā || ṛgatāviti dhātustu ṛvarṇaḥ prāyako mataḥ | pivarṇārdhastu vijñānamatastatprāpakastu saḥ || chatīti dhāturicchāyāṃ dādirdānārthako bhavet | ata icchā pradaṃchaṃti śeṣādgahaṇavarṇataḥ || krīḍārthakārderdi vudhātoḥ saṃpūrṇa devatā padaṃ | sādhakāya dadānāti devatā parikīrtitā || rajyamāno hṛdātmāyaṃ hṛdayesti cidātmakaḥ | ṛṣirgurutvā śirasi varṇatvārchandaso mukhe || dhāraṇaṃ procyate citta jñeyatvād devatā hṛdi || iti merutaṃtravacanaṃ || śāradāyāṃ merutaṃtre ca || ṛṣirbrahmādevatā tu mātṛkākhyā sarasvatī | halovījāni gāgātrī chandaḥ śaktiḥ svarāmatāḥ || vyaktiḥ kīlakamuddiṣṭaṃ niyogo bhīṣṭasiddhaye || dakṣe karatale tasyetyādi atra vacana vāhulyāt nyāsamuddhṛtya likhyate || dakṣa karatalasya pṛṣṭe karabhe aṃguṣṭādiṣu vāmakarepi vinduyuktān svarān vyatyāsena vinyaset iti saṃhārakramaḥ || pāpaśatrukṣayādyarthaṃ karmaṇyādau samācaret || prayogādi kartavyatā siddhaye sa visargaiḥ svarai nyaset kramāditi sṛṣṭinyāsaḥ || vāmāt karatarāt kaniṣṭāṃtaṃ tathaiva dakṣāt ḷkārādīnaṣṭau svarān akārādyān vinduvisargayuktān nyasediti sthiti nyāsaḥ || tathā || aṃ āṃ madhye kavargaḥ syādī īmadhye ca vargakaḥ | u ū madhye ṭavargastu e ai madhye ta vargakaḥ || o au madhye pa vargaḥ syādaṃ a madhye tu yādikāḥ | ebhiḥ savindukairaṃgulyādi nyāso hṛdādikaḥ || kartavyonāsya ṛṣyādi viniyogosya siddhaye | ṣaḍaṃga śuddhe krodhādi jāta pāpa nivṛttaye || tāratrayaṃ ca digvandhana kuryādastramaṃtrataḥ | tato dhyāyed varṇapadmaṃ śvetaṃ svaśirasi sthitaṃ || karṇikāyāṃ nijaṃ maṃtraṃ saṃsmaret keśarāṣṭake | svarayugmaṃ tathā yatreṣvaṣṭasvapi ca kādikān || 96a) saptavarga naṣṭame tu lakṣāvevaṃ viciṃtayet | evaṃ cintayato rogāścālpamṛtyurvinaśyati || sāradāyāntu || padvargakaiḥ kramāt ṣaḍaṅgāni vidhyeyānijāniyuktāni deśikaiḥ || paṃcāśallipibhirvibhakta sukhadoṣya madhya vakṣasthalāṃ bhāsvanmaulini vaddha candra sakalāmāpi na tuṅgastanīṃ || mudrāmakṣaguṇaṃ sudhāḍhya kalaśaṃ vidyāṃ ca hastāmvujaurvibhrāṇāmviśadaprabhāṃ triṇayanāṃ vāgdevāmāśraye || maṃtrataṃtraprakāśe || ādāvabhyaṃtare nyasya ṣaḍādhāreṣu pārvati | ākārādi kṣakārāṃtān sthūladehe vahirnyaset || dakṣiṇāmūrtiḥ || kalāpatrāmvuje kaṇṭhe svarān samyak pravinyaset | hṛdyarkapatre tadvarṇān nābhau daśadalenyas || daśavarṇān liṅgamūle khaddaleśvarī || caturdale tathādhāre caturvaṇāstato nyaset || bhrūmadhye dvidale hakṣāviti || merutaṃtre || athārtarmātṛkānyāsaṃ vakṣyaṃtaḥ śuddhikārakaṃ | yaṃ kṛtvā yogīni cittaṃ pātakena pravartate || mūlādhāra dhvaniṃ śrutvā pravuddhā śakti kuṇḍalī | jvalatpāvakasaṃkāśā sūkṣyātejasvarūpiṇī || mūlādhārācchiraḥ padmaṃ spṛsantī vidyudākṛti | jayā spṛṣṭaśiraḥ padmādamṛtaugha svarūpiṇaḥ || nirgatān mātṛkāvarṇān suṣumnā vartmanā tanuṃ | sthāpayitvā sthitānetāne vaṃdhyātvā pravinyaset || kaṇṭhe viśuddhi cakrākhyaṃ padmaṃ ṣoḍaśa patrakaṃ | urddhāsyaṃ prāgdalāt tatra saṃsthitāḥ ṣoḍaśasvarāḥ || evaṃ saṃciṃtyatārādin vinduyuktaṃ namontakaṃ | vadet svaraṃ ca sarveṣu varṇeṣvapyeṣa paddhatiḥ || hṛdayenāhataṃ cakraṃ dhyāye dvādaśapatrakaṃ | pūrvapatrāt taddaleṣu prāgvatkādīn pravinyaset || maṇipūraṃ tataścakraṃ cintayennābhi maṇḍale | daśapatraṃ tatraḍādi varṇān prāgvadvicintayet || 96b) svādhiṣṭhānaṃ liṃgamūle cakraṣaddalamucyate | ciṃtayedvādikāṃ tatra ṣaṭvarṇānapi pūrvavat || mūlādhārābhidhaṃ cakraṃ padmākṛti caturdalaṃ | vaṃ śaṃ ṣaṃ saṃ tatra ciṃtyaṃ pūrvāsādi daleṣu ca || ājñāṣya cakraṃ bhrūmadhye dvidale kamalā kṛti || haṃ kṣaṃ dhyāyet iti || vaiṣṇave tu viśeṣo gautamīye || ekaikamvarṇamuccārya mūlādhārācchirontikaṃ | namontamiti ca nyāsa āntaraḥ parikīrtitaḥ || padmavarṇabhedāpi tatraiva || pītarakta nīlarakta dhūmraśveta bhedāt || anenaiva kramena vaiṣṇavena nyasanīyaḥ || antarmātṛkānyāsā manasaiva kāryaḥ || puṣpaira nāmayā vāpi manasā vā nyaseda mūniti maṃtrataṃtra prakāsaḥ || merāvapi || ayaṃ kāryo manasā kevalena tu || svadehe nāmayā kāryaḥ puṣpena suramūrtiṣu || sāṃguṣṭhā nāmayā || taduktaṃ padyavāhiṇyāṃ || aṃguṣṭhānāmikābhyāntu nyāsassarvatrasammata iti || atrāyaṃ siddhāntaḥ || puṣpaiddevatāmūrtau anānyayā svadehe || manasā mūlādhārādiṣu || ṛṣyādi karaṣaṃḍaṅga nyāsa vahirmātṛkādiṣu mudrāntaramuktaṃ || kulārṇave || yati vaiṣāṇasaiṣkāyyaiḥ saṃhārāntaḥ kuleśvari | nyāso gṛhesthaiḥ sthityantaḥ sṛṣṭyanto varṇināṃ bhavet || merutaṃtre || nyāsāḥ kāyāntu vaṭubhiḥ sthiti saṃhāra pṛṣṭayaḥ | śaṃhāra śṛṣṭisthitayo gṛhasthastu nyaset kramāt || vānaprasthāścayatayaḥ sṛṣṭisthiti laya kramāt || ityantamātṛkā || atha vahirmātṛkā || tatraiva || vahirnyāsamatho vakṣye pūrvokta brahmarandhrake | varṇāravinde saṃdhyāyen mātṛkākhyāṃ sarasvatīṃ || dhyānantu pūrvavat paṃśallipibhirityādi | lalāṭe mukhavṛttekṣiśravornāśā sugaṃdhayoḥ || oṣṭayondanta paṃkameśca mūrdhni vaktre nyaset svarāt | vāhyoḥ saṃdhiṣu sāgreṣu ka ca vargo nyaset sudhīḥ || ṭa to vargau padostadvat pārśvayoḥ pṛṣṭi deśataḥ | 97a) bhaukukṣau pavargaṃ ca hṛdaṃ śakakuṃdaṃ tataḥ || nyasyayādi caturvarṇān śādiṣaṭkaṃ tato nyaset | hṛdādi karayoraṃghryorjaṭhare vadane tathā || nyāsastvayaṃ varṇamātrā hīnapāṭaprapūrakaiḥ || vīracūḍāmaṇau || mūrdhni vaktrai tathā netre karmayonnāsikāpuṭe | kapole oṣṭhadante ca jihvāgre kaṇṭhadeśataḥ || kādiṃ dakṣiṇahaste ca ca vargāṃ vāmahastake | ṭavargaṃ dakṣiṇe pāde tavargaṃ vāmato nyaset || kukṣau pṛṣṭhetha nābhau ca udare pādi paṃcakaṃ | tvagasṛṅgyāṃsa medosthi majjāśuklāṇi dhātavaḥ || jīvātmā paramātmā ca nyasedyādīṃstataḥ kramāt | hṛdaye dakṣiṇāṃśe ca kakudvāmāṃsato nyaset || hastayoḥ pādayoḥ paścāccaraṇānmastakāvadhi | mūrddhādi caraṇaparyantaṃ nyaset sādhakasattama ityuktaṃ tadanaṃyorapi vikalpaḥ || kulāvatāre || paṃcāśādakṣaranyāsaḥ krameṇa parikīrtitaḥ | omādyantānamontā vā savindurvinduvarjitaḥ || paṃcāśadvarṇavinyāsaḥ kramādukto manībhiṣiḥ | sa visargaḥ sobhayaśca rahasyantantu kathyate || vittaprado vinduyuto vidyādo vinduvarjitaḥ | putrapradassavisargaḥ sobhayorbhaktidāyakaḥ || māyālakṣmīvījapūrvo vāgbhavādyātha vā punaḥ | tritārādyāramādyo vā nyastavyaḥ sādhakottamaiḥ || vīracūḍāmaṇau || mātṛkā tṛtayaṃ kuryāt sṛṣṭisaṃhārakasthitiṃ | nyāsaṃ kuryān maheśāni kalpoktaṃ ca viśeṣataḥ || kulāvatāre || sṛṣṭestu suta puṣṭyādi sthitestatpālanaṃ bhavet | saṃhṛteddoṣasaṃhārastasmātritayamācaret || śāradāyāṃ || nyaset sargānvitāṃ sṛṣṭyā dhyātvā devīṃ yathāvidhi | vinduyuktāmimāṃ nyasyet saṃhṛtyā pratilomataḥ || vidyāt pūrvāditān vidvān ṛṣyādīnaṅga saṃyutān | dhyeyā varṇamaye padma devī vāgvallabhā śivā || merutaṃtre || kṣamārabhya akārānto nyāsaścet krīyāte yadi | saṃhāranyāsanāmāsyā vindunyāsa ītīritaḥ || 97b) vāmamārge pravṛttānāṃ śaktisecanakāriṇāṃ | aṃntarnyāsāt paraṃ vindu nyāsasyā chukradhāraṇaṃ || yāvat krinnābha bhavechuktistāvad bhogo vidhīyate | vāmetra dakṣiṇe mārge devatādhyānamucyate || akṣasrajaṃ hariṇapotamudagraṭaṃkaṃ vidyāṃ karairavirataṃ dadhatīṃ trinetrāṃ || ardhendumaulimaruṇāmaravindavāsāṃ varṇeśvarīṃ praṇamatastanabhāranamrāṃ || śaktermanorathe pūrṇe visarganyāsamācaret | tato vinduḥ patet tasmādetau vinduvisargakau || nyāsau proktau yadā śukraṃ vāminaḥ kaulikasya vā | śaktaistṛptiṃ vinā sarga nyāsenāpi vinā cyutaṃ || tadāsau nirayaṃ yāti yāvaccandradivākarau | ihalokepyavaṃśaḥ syād vihīno brahmatejasā || bhogamokṣadhiyā vāme patituṃ ye samudyatāḥ | vinā maṃtraṃ sarpamaṇiṃ te gṛhītuṃ samudyatāḥ || visargamātṛkānyāso bhavet kevalamātrivat | viśeṣastu visargānto varṇācāro bhavedditi || viṃdusargayutān ḍādi ṭhāṃtān varṇān sphitau nyaset | pūrvoktā eva munyāścā'ṣaḍaṃgaṃ dhyānamucyate || śāradāyāṃ || visargavindvantikānyasya ūrṇādyāṃ sthiti vartmanā || phetkāriṇitaṃtre || udaropakramānnyāso hṛdayānta sthitirmata ityuktaṃ | idaṃ cāṃtirmātṛkārītyāktaṃ phalato viśeṣo na kaścit || triśaktiratne || atha kādi tribhedena vibhajya manuvillipiṃ | kavarga paṃcamaṃ nyasya davargā ca tataḥ paraṃ || thavargaṃ vinyasyet paścāt sthiti rekhā prakīrtitā | yakāsadyantathāntaṃ ca kṣamārabhyamamaṃtikaṃ || yathāsthānaṃ pravinyasyet sthitiryatveyamīritā | bhamārabhyakṣakārāntāmakārādyaṃvapaścimaṃ || pūrvasthāneṣu vinyasyedathaveyaṃ sthitirbhavet || śāradāyāṃ || 98a) vidyāt pūrvoditān vidvān ṛṣyādiḥ naṃgasaṃyutān | dhyāyedvarṇeśvarī maṃtra vallabhena samanvitāṃ || dhyānaṃ yathā || merutaṃtre || sindurakāntimamitābharaṇaṃ trinetraṃ vidyākṣa sūtramṛgapotavarānda dhyānaṃ | pārśvasthitāṃ bhagavatīmapi kāṃcanāṅgīndhyāyet karākṣadhṛta pustaka varṇamālāṃ || mātṛkānyāsamudrāśca taṃtrāntare || lalāṭanāsikā madhye nyasecca mukhavṛttake | tarjanī madhyamānāmā vinyaseccaiva netrayoḥ || tarjanya nāme saṃpujya nyasen sādhakasattamaḥ | aṃguṣṭhaṃ varṇayānyasya madhyamāmoṣṭhayonyeset || anāmādantayornyasya madhyamāmuttamāṃgake | mukhe nāmāmmadhyamāṃ ca hastapāde ca pārśvayāḥ || kaniṣṭhā nāsikā madhye nyastavyāḥ pṛṣṭastastathā | tāsāṃguṣṭhānābhideśe sarvāḥ kukṣau ca vinyaset || hṛdaye śādhakassarvasaṃśayośca kakutthale | hṛtyurva hastapat kukṣi mukheṣu talameva ca || etāstu mātṛkā mudrāḥ krameṇa parikīrtitāḥ | ajñātvā vinyased yastu nyāsaḥ syāt tasya niphalaṃ || iti mātrikānyāsaḥ || atha śrīkaṃṭhādinyāsaḥ || svataṃtrataṃtre || ādau tu mātṛkānyāsaṃ tataḥ śrīkaṇṭhasaṃjñakaṃ | tathā || ṛṣyādi tritayaṃ nyasyet kāsya hṛtsu yathākramaṃ || atra tu mātṛkānyāso noktaḥ tathāpi bhūtaśudhyādikaṃ sarvaṃ tāriṇi vatsamācarediti vīracūḍāmaṇi vacanāt mātṛkānyāsa māyātyeva || atnyadapi kālikrame || vinyasen mātṛkāsthāne śrīkaṃṭhādīn yathākramaṃ || tadyathā meru śāradayāḥ || atha śaivahitā vakṣye śrīkaṃṭhādikamātṛkāḥ | muniḥ syād dakṣiṇāmūrtirgāyatrī chanda īrītaṃ || ardhādrijāharo devo niyogaḥ sarvasiddhaye | haṃlo vijāni guhye tu pādayoḥ svaraśaktayaḥ || 98b) hrasva dīrghāntare kṛtvā prāgvadvargānhasaurayaṃ | ṣaḍdīrghasaṃyutāt kṛtvā ṣaḍaṃgādi nyaset tanau || vaṃdhuka kāṃcananibhaṃ rucirākṣamālāṃ pāśāṃkuśau ca varadaṃ nijavāhudaṇḍaiḥ | vibhrāṇamindu śakalābharaṇaṃ trinetramardhāṃvikeśamaniśaṃva purāśrayāmaḥ || hasau te mātṛkāṃ yuktvā devānte veśamuccaret | ṅentaṃ ṅentāṃ ca tacchaktiṃ namoṃtāṃ mātṛkāsthale || tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjā śuklāṇyasūn vadet | śaktiṃ krodhaṃ tathā snānaṃ ṅentaṃ yādi daśasvapi || śrīkaṇṭhapūrṇaudaryaucānaṃto virajayānvitaḥ | sūkṣmeśaḥ śātmalī mukto lolākṣī yuktrimūrtikṛḥ || amaleṇo vartulākṣo cārghīśo dīrghaghāṇayā | bhārabhūtirdīrghamukhyātithīśo gomukhī yutaḥ || sthāśvīṇo dīrghajihvāyugdharaḥ kuṃḍodarī yutaḥ | urdhvakeśyā ca ṛṇṭhīśo bhautiko vikṛtāsyayā || sadyojāto jvālāmukhyānugraholkāmukhī yutaḥ | akrūre śrīmukhī mahāseno vidyāmukhī yutaḥ || krodheśaśca mahākālyā caṃḍeśena sarasvatī | paṃcāṃtakaḥ sarvasiddhi gauryāyuktaḥ prakīrtitaḥ || śivottameśo vinyasyo yuktastailokya vidyayā | ekarudro maṃtraśaktyā kūrmaśaścāṣṭa śaktiyuk || ekanetro bhūtimātrā yuktotha caturānanaḥ | laṃvodaryā yutaḥ proktastvajeśo drāviṇī yutaḥ || saveśānāgarī yuktaḥ śāmeśaḥ khecarī yutaḥ | lāṃgalīśaśca maṃjaryā dārukeśena rūpiṇī || vīraṇyā cārdha nārīśo hyumākāntaḥ punaryutaḥ | kākodaryātathāṣāḍhī pūtanāyukta īritaḥ || ḍaṇḍīśo bhadrakālī yugatrīśo yogīnī yutaḥ | mīneśaḥ śaṃkhīnī yukto makheśastarjunī yutaḥ || lohitaḥ kālarātryā ca śikhīśaḥ kurdinī yutaḥ | chagalaṃḍaḥ kapardinyā dviraṇḍeśaśca vajrayā || 99a) mahākālo jayāyukto vālīśaḥ sumukhī yutaḥ | bhujago revatī yukto pinākī mādhavī yutaḥ || khaḍgīśo vāruṇī yukto vakeśo vāyavī yutaḥ | śveto rakṣovadhāriṇyā bhṛguḥ sahajayā yutaḥ || nakulīśaśca lakṣmī yuk śiveśo vyāpinī yutaḥ | saṃvartako mahāmāyā yukta etāstu mātṛkāḥ || śrīkaṇṭhādyāya īśāntastatraneśaṃ prayojayet | sarve rūprāḥ smṛtā raktā dhṛtaśūlakapālakāḥ || śaktoyo rudrapīṭhasthā sindūroruṇavigrahāḥ | raktotpala kapālābhyāṃ malaṃ kṛta karāṃvujāḥ || prayogastu hasauṃ aṃ śrīkaṇṭheśāya pūrṇodaryai namaḥ || hasauṃ āṃ anaṃtāya virajayāyai namaḥ || ityādi || yakārādi daśasu hrīṁ hūṁ hasauṁ yaṃtvagātmane vālīśeśāya sumukhyai namaḥ ityādi jñeyaṃ || śāradāyāṃ tu || hrīṁ trīṁ hūṁ aṁ śrīkaṇṭheśapūrṇodarībhyāṃ namaḥ || iti viśeṣaḥ || iti śrīkaṇṭhādi nyāsaḥ || atha ṣaḍaṃganyāsaḥ || merutaṃtre || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā mūlamaṃtreṇa sādhakaḥ | vinyaset tadṛṣi chando devatāni yathāvidhi || karāṅganyāsa pūrvāṃstu nyāsānanyān samācarediti || kālikalpe || bhairavo'sya ṛṣiḥ prokta uṣṇikucchanda udāhṛtaḥ | devatā kālikā proktā lajjāvījantu vījakaṃ || śaktīstu kūrcavījaṃ syādanīruddhasarasvatī | kavitve viniyogaḥ syādevamṛṣyodikalpanā || kālīkrame || kīlakaṃ cādyavījaṃ syāccaturvargārthasiddhaye || taṃtrāṃtare || ṛṣiṃ nyasen mūrdhni deśe chandastu mukhapaṃkaje | devatāṃ hṛdaya caiva vījaṃ tu guhyadeśake || śaktintu pādayoścaiva sarvāṅge kīlakaṃ nyaset | ṛṣyādinyāsa yathā mudrā sārasaṃsagrahe || ṛṣichando davatānāṃ nyāsepyaṃgulaya smṛtā || cataśroṃguṣṭarahitāḥ || śaktyantaṃ vinyaset tataḥ || kīlakaṃ vastahastābhyāṃ sarvāṃge sādhakāgraṇī || ṛṣyādinyāsamāhayogitaṃtre || ṛṣyādīn vinyase devī caturthi hṛdayāntakān || 99b) kālītaṃtre || aṃganyāsa karanyāsau yathāvadabhidhīyate | ṣaḍdīrghabhāttāvījena praṇavādyena kalpayet || vījamaṃtra hrīṁkāraḥ praṇavaṃ cādyavījaṃ ca ṣaḍdīrghasvarabheditaṃ || kuryāt ṣaḍaṃgavinyāsaṃ mūlakhaṇḍatrayeṇaveti svataṃtre taṃtra vacanāt || tatra mūlakhaṇḍatrayeṇa dvidhā vṛttena ṣaḍaṃgaṃ vodhyaṃ || ṣaḍaṃganyāsa lakṣaṇamāhatāropaniṣadi | ṣaḍaṃgaṃ viṃnyasenmaṃtrī hṛdayāya namo vadet || svasvamaṃtraṃ samuccārya śirase vahnivallabhā | skaṃdhamadhye nyaset paścāt śivakhāyavaṣadityapi || kavacāya vāhumule kūrcavījaṃ samuccaret | netratrayebhyo vauṣadityantaṃ netrato nyaset || karayo vinyasen maṃtrī astrāya phadityapi | ṣaḍaṃganyāsa yathā taṃtra cūḍāmaṇau || hṛdaye madhyamānāmātarjanibhirnyasedvudhaḥ | madhyamā tarjanībhyāṃ tu śiraśi nyāsamācaret || aṃguṣṭena śikhāyāṃ ca daśabhiḥ kavacaṃ nyaset | netreṣu timribhiḥ ca syādastra mūrdhvorddhaṃgaṃtriśaḥ || madhyamā tarjanībhyāṃ syādaṃgamudrā smṛtā amī | madhyamā tarjanībhyāṃ mūrddhārddha krameṇa tālatrayamityarthaḥ || atha ṣaḍaṃgamaṃtrārthamāha yāmale || hṛdayāyeti śabdena hṛṣṭo doṭhaḥ sa vigrahaḥ | ucyate mana ityasya jñānaṃ tadviṣayaṃ paraṃ || śiraḥ śabdo devetāyā utkṛṣṭatvādbhidhyayaka | svāheti viṣayā sarve devatāyāṃ samarpitā || śikhāyai ca svarūpatvaṃ vaṣaḍapi taducyate | devatāyā vyāpakatvaṃ kavacāyābhidhīyate || hūṁmapi vyāpakaṃ tejo devatāyā prakāśyate | netraśabdena devasya prakāsyatvaṃ prakāśyate || vauṣadapi tadaivoktamaṃstraśabdena vāraṇaṃ | aniṣṭasya phaṭ śabdena dāhakaṃ teja ucyate || jñātvaivasaṃga maṃtrārthamaṃganyāsaṃ karo yaḥ | pracayāstastasya sarvārthā pūjyate stridaśairapi || bhairavītaṃtre || ṣaḍaṃgāni nyasenmaṃtrī triḥsakṛdvā yathākramaṃ | evaṃ yathā vidhinyasya varṇanyāsaṃ samācaret || 100a) bhairavataṃtre || varṇanyāsaṃ tataḥ kuryād divyabhāva phalapradaṃ | hṛdvāhupādayugmeṣu savindun mātṛkākṣarān || paṃktiśo vinyaset paścād vyāpakanyāsamācaret | dobhyāṃ ca vyāpakaṃ kuryān mūlavidyāṃ samuccaran || padādi śiro aṃtaṃ śira ādi padāṃtakaṃ | sakṛdevaṃ pravinyasya sādhakastanmayo bhavet || vīracūḍāmaṇāvapi || hṛdaye vinyased vāpi akārādi daśākṣaraṃ | ekārādi daśa caiva parantu dakṣiṇe bhuje || bhuje vāme pravinyasya ḍaṃkārādi daśākṣaraṃ | paraṃtu dakṣiṇe jaṃghe ṇakārādi daśanyaset || makārādi kṣakārāṃtaṃ vāmajaṃghe pravinyaset || prayogo yathā || aṁ āṁ iṁ īṁ uṁ ūṁ ṛṁ ṝṁ ḷṁ ḹṁ namo hṛdaya nyaset || eṁ aiṁ oṁ auṁ aṁ aḥ kaṁ khaṁ gaṁ ghaṁ nama iti dakṣa bhuje || ṅaṁ caṁ chaṁ jaṁ jhaṁ ñaṁ ṭaṁ ṭhaṁ ḍaṁ ḍhaṁ nama iti vāma bhuje || ṇaṁ taṁ thaṁ daṁ dhaṁ naṁ paṁ phaṁ vaṁ bhaṁ nama iti dakṣajaṃghāyāṃ || maṁ yaṁ raṁ laṁ vaṁ śaṁ ṣaṁ saṁ haṁ kṣaṁ nama iti vāmajaṃghāyāṃ || iti varṇanyāsa || athātra vāmināmāvaśyakatvāt prapaṃcanyāso likhete || merutaṃtre || mātṛkānyāsasaṃsthāne vāme kaulika vartmani | prapaṃca yoganāmānaṃ nyāsaṃ kuryāt taducyate || śrīprapaṃce dvīpamāye kamalo jaladhī tathā | giriviṣṇuvallabhe ca pattanaṃ padmadhārīṇī || samudratanayā pīṭhe kṣetrayuślokamātṛkā | vanakamalavāsinyau indrīrācāśamastathā || māguheturamānadyau padmacatvarakau tathāḥ | nārāyaṇa priyādbhijjau svedajā siddhilakṣmikā || aṃtrajaśca mahālakṣmī jarāpūjājalakṣmīkā | svarasthāne ṣoḍaśaiva yugmāni sparśajānyatha || āryālavautrutirmāca caṃḍikā ca kalānvitā | kāṣṭhā durge nimeṣākhya śiveścā sohyaparṇikā || aṃvikā ghaṭike caiva mūhūrtaśca sanīyutaḥ | iśvarī praharavaiva śāṃbhavi divasānvitā || iśānī vāpī saṃdhyā ca pārvatī rātrī saṃyutā | sarvamaṃgalayāyuktāṃ sthitiṃ nyasya tataḥ paraṃ || dākṣyāpinyā tathā vārāhaimavatyāyutaṃ nyaset | 100b) nakṣatraṃ ca mahāmāyā yuktaṃ yogaṃ nyaset tataḥ || māheśvaryā ca karaṇaṃ mṛḍānyā pakṣa eva ca | rudrāṇī māsasaṃyuktā śarvāṇī rāśi saṃyutā || athartu parameśvaryau kālī cāyanasaṃyutāṃ | kātyāyanī vatsara yuk gaurī yuga samanvitā || bhavāni pralayau cātha yādi sthāneṣu vinyaset | paṃcabhūtayutā brāhmī paṃcatanmātrasaṃyutā || vāgīśvarī tato vāṇī paṃcakarmendriyānvitā | saṃjñānendriya sāvitrī sā nilā ca sarasvatī || gāyatrī guṇayuktā vāk pradātaḥ karaṇānvitā | avasthā yuk śāradā ca dhātu yuktā ca bhāratī || doṣayuktā priyā ceti vyāpakaṃ vidyayā nyaset | tritāra mūla vidyāṃte mātṛkākṣarataḥ paraṃ || vadet prapaṃca rūpāyai śriyai nama iti kramāt | prapaṃcanyāsa evaṃ syād bhuvananyāsa ucyate || tritāramūlamaṃtrāṃte vibhāgenākṣarāṇi ca | sānusvārāni cocārya hyatalādika nāma ca || lokanilayaśateti koṭi prahyapadaṃ vadet | yāginī mūladevyāstu nāmāthādhāraśakti ca || devyai nama iti proktā proktāṃgeṣu pravinyaset | akṣarāṇāṃ vibhāgastu akārādi trayaṃ trayaṃ || ardhendu yuk catuḥ sthāne sthāna yugme dvayaṃ dvayaṃ | kādikāḥ saptavargāśca lakṣaṃ cāpi caturdaśe || atha nāmāni lokānāma talaṃ vitalaṃ tathā | sutalākhyaṃ mahātalaṃ talātala rasātare || pātālaṃ bhūrbhuvaḥ svaśca maharjanastapastathā | satyaṃ cetvatha guhyādi sthāne yatra yaducyate || guhyāṃtalaṃ dvitīyetha cāti guhyamaciṃtyakaṃ | mahāguhyaṃ sa taṃtraṃ ca paramaṃ guhyamagrataḥ || icchāṃ ca yoginī sthāne rahasyaṃ jñānamagrataḥ | rahasyaṃ ca kriyā muktāthāṣṭame viniyuhyate || rahasyaṃ ḍākini cātha mahārahasya hākinī | mahāguptaṃ kākinīṃ ca guptatarācca śākinī || guptaṃ śrīhākinīṃ paścān mahāguptaṃ ca yākinī | athāṃgāni kramāt pādau gulphau jaṃghe ca jānunī || ūrūguhyaṃ ca mūlādhāraṃ svādhiṣṭhānanābhikaṃ | 101a) hṛttālanāsābhālāni brahmaraṃdhramiti kramāt || tritāra mūlamaṃtrānte caturdaśa bhuvaṃ vadet | nādhipāyai parāṃ vāyai devyai hṛdvyāpakaṃ nyaset || mūrtinyāsaṃ pravakṣyāmi tatrādau praṇava trayaṃ | mūlamaṃtraṃ samūrccārya nyāsaṃ kuryāt taducyate || caturthī namasā yuktāt proktāṃgeṣu ca vinyaset | pramānādau priyā vāṃte mastake keśavākṣaye || mukhe nārāyaṇe śreṣṭe ca dakṣaskaṃdhe ca mādhavaḥ | īśānyā sahito vāme goviṃdaścograyānvitaḥ || viṣṇurdhanayanādvadhvā pārśvertha madhusūdanaḥ | ṛddhiśca vāmapārśvetha dakṣakaṭyāṃ trivikramaḥ || rūpiṇiyumvāmakaṭyāṃ luptyāyuścaktastu vāmanaḥ | dakṣaurau śrīdharālūna doṣā vāmorusaṃsthitau || ekanāsā hṛṣīkeśau dakṣa jānuni saṃsthitau | ekāriṇī padmanābhau vāme cādyavatī bhavet || dāmodarotha dakṣāyāṃ jaṃghāyāṃ vāsudeva bhuk | arkamāṇārtha vā māyāṃ jaṃghāyā maṃtra na prabhā || saṃkarṣaṇayutā dakṣa pāde pradyumnasaṃyutā | asthimālā vāmapāde hyaniruddho'dharāyutāḥ || ete ṣoḍaśavinyasyāḥ sānusvārācca pūrvakāḥ | viṣṇuśaktyānvitānāntu nyāsoyaṃ parikīrtitaḥ || śaivanyāsa dakṣapāde kare bhadrā bhavau metau | vāme khagavalāśavaugarimādri phalapradā || rudrayuktā dakṣapārśve vāme paśupatiḥ smṛtaḥ | ghaṃṭā padmadharo yukto dakṣavāhau tathograkaḥ || ṅārnānandānvito vāma vāhau candradharānvitaḥ | mahādevātha kaṃṭhe tu bhīmachaṃdo mayī yutaḥ || mukheṣu vinyasadetān prāgādiṣu ca paṃca su | īśānaśca jagasthānā tatpuruṣo jalabhārā || aghoro jñānanādā ca tataṣṭaṃkadharāyutaḥ | vāmadevātha sadyākhyo jātaṣṭaṃkaraḍāmarī || brahmākhyotha bhavennyāsaḥ pāde brahmā ca pakṣiṇī | prajāpatīraṃjini ca jaṃghayoratha jānuno || vedhā lakṣmyau coru yuge parameṣṭhī ca vakriṇī | guhye pitāmahaḥ proktastathā ca śiśudhāriṇī || nābhideśe vidhātā ca ṣaḍādhāralayā tathā | 101b) hṛdaye vinyase tadvadviriṃciḥ sarvanāyikā || tathaiva vinyaset kaṃṭhe sraṣṭāraṃ hasitānanāṃ | lalāṭe lalitānyasyattathaiva caturānanaṃ || kṣamāṃ hiraṇyagarbhaṃ ca brahmaraṃdhre pravinyaset | tritāra mūlamaṃtrāṃte śrītrīmutyetikāṃ vadet || āryā parāṃ vā devyai ca namasā vyāpakaṃ nyaset | mūrtinyāsaṃ vidhāyetthaṃ matranyāsaṃ samācaret || evaṃ nyāsa vidhiṃ kṛtvā kuryādyaśca jayādikaṃ | bhūtapretajanādyaiśca savāmī naiva vādhyate || iti || atha ṣoḍhānyāsaḥ || taduktaṃ vīrataṃtre || kevalāṃ mātṛkāṃ kṛtvā mātṛkāṃ tārasaṃpuṭāṃ || mātṛkāṃtārasaṃpuṭāṃ || mātṛkā puṭitaṃ tāḍhaṃ nyaset sādhakasattamaḥ | śrīvījapūṭitāṃ tāṃ tu mātṛkā puṭitaṃ tu tat || kāmena puṭitāṃ devīṃ punastatpuṭitaṃ nyasyet | tathā śaktyā ca puṭitāṃ śaktiṃ ca tatpuṭā nyaset || vījadvaṃdvaṃ punarnyastvā ṛṁ ṝṁ ḷṁ ḹṁ ca pūrvavat | anuloma vilomena nyastvā maṃtraṃ yathāvidhi || mūlenāṣṭa śataṃ kuryādvyāpakaṃ tadanantaraṃ | iti guptena durggāyā aṃgaṣoḍhā prakīrtitā || tārāyāḥ kālikāyāśca unmukhyāśca tathā parā | kṛtesmin nyāsavarya tu sarvapāpaṃ praśaśyati || viṣāya mṛtyuharaṇaṃ graharogavināśanaṃ | duṣṭāḥ sarve vinaśyaṃti śatravo yāṃti mitratāṃ || kavitā laharī tasya drākṣā rasa paraṃparā | aṇimādyaṣṭa siddhistu tasya haste vyavasthitā || kāyikaṃ vācikaṃ vāpi mānasaṃ yacca duskṛtaṃ | sarvaṃ tasya vināśatvaṃ yātinyāṃsasya ciṃtanāt || brahmahatyākṣayaṃ yāṃti yatkiṃcidupapātakaṃ | yadrūpaṃ dṛśyate yaistu satadrūpaṃ ca gacchati || yaṃ namanti mahādevī ṣoḍhāpuṭita vigrahāḥ | alpāyuḥ sa bhavet sadyo devatā kaṃpatebhiyā || tārasaṃpūṭāmityarthaḥ || tena śrīṁ aṁ śrīṁ aṁ śrīṁ aṁ nama iti lalāṭe || śrīṁ āṁ grīṁ āṁ śrīṁ āṁ nama iti mukhavṛtte || evaṃ mātṛkāsthāne nyaset || evaṃ hrīṁ śrīṁ hrīṁ śrīṁ hrīṁ śrīṁ nama iti lalāṭe || evaṃ mātṛkāsthāne nyaset || mūlaṃ hrāṁ hrāṁ ṛṁ ṝṁ klaṁ mūlaṁ hrīṁ hrīṁ ṛṁ ṝṁ klaṁ hrāṁ hrāṁ ṛṁ ṝṁ klaṁ mūlaṃ nama iti lalāṭe || 102a) evaṁ mūkhavṛttādau nyaset || anuloma vilomābhyāṃ mātṛkāsthāne kevalaṃ mūlaṃ vinyasyāṣṭottaraśataṃ mūleṃ na vyāpakaṃ kuryādityarthaḥ || taduktaṃ haragaurī saṃvāde || vakṣye ṣoḍhātmakaṃ nyāsaṃ durlabhaṃ bhuvanatraye | yaṃ kṛtvā sādhakāśceṣṭo bhavadbhairavasannibhaḥ || vinyasen mātṛkāṃ pūrvaṃ nyāsoyaṃ prathamaḥ smṛtaḥ | śriyā saṃpūṭitaṃ varṇaṃ varṇasaṃpūṭitāṃ śriyaṃ || evaṃ krameṇa vinyasya dvitīyaśca samīritaḥ | kāmasaṃpūṭitāṃ lakṣmīṃ lakṣmī saṃpūṭitaṃ ca taṃ || vinyasen mātṛkāsthāne tṛtīyāyaṃ samīritaḥ | lajjāyā saṃpūṭāṃ lakṣmīṃ śrīyā saṃpūṭitāṃ hriyaṃ || pūrvavadvinyasenmantrī nyāsastūrya udāhṛtaḥ | mukhavṛtta samārūḍha lajjādvandvaṃ namo dvayaṃ || śaśāṃkaśakalārūḍhaṃ kāmaṃ śakra pade sthitaṃ | mūlasaṃpūṭitaṃ kṛtvā tatpuṭaṃ ca manuṃ tathā || vinyaseduktamārgena nyāsāyaṃ paṃcaso bhavet | anuloma vilomena lipisthāneṣu kevalaṃ || mūlaṃ vinyasya medhā || vīmūlamaṣṭottaraṃ śataṃ || saṃjapyavyāpayaddehe nyāsaḥ ṣaṣṭhoyamīritaḥ | kālikāmatra rājasya ṣoḍhānyāso yamīritaḥ || evaṃ nyāsaṃ tataḥ kuryāt samantrī bhairavopamaḥ | sa haraḥ sa hariḥ sākṣyāt sa devī nātra saṃśayaḥ || tārāyāśca tathonmukhyā idaṃ nyāsaṃ samācaret | animādyaṣṭa siddhīnāmīśvaraśca bhavennaraḥ || atha guhya ṣoḍhānyāsaḥ || taduktaṃ rudrayāmale || īśvara uvāca || śṛṇu devi pravakṣyāmi guhya ṣoḍhāmimāṃ priye | na prakāśyamidaṃ kvāpi yadīkṣedātmanohitaṃ || kapūraṃ mātṛkā varṇauḥ puṭitaṃ mātṛkāsthale | tenaiva puṭitaṃ varṇaṃ nyasedatraiva pārvati || kūrcavījayugaṃ devi vinyastavyaṃ prayatnataḥ | śaktivījaṃ tathā devi vinyasenmulamāditaḥ || dakṣiṇe kāliketyādi pūrvavījatrayaṃ nyaset | kūrcavījadvayaṃ devi lajjā vījadvayaṃ punaḥ || vinyastavyaṃ tathā devī militaṃ vahniyāyayā | tatastat sakalaṃ nyasya vyāpakatvena devate || dvāviṃśatyakṣare maṃtre ṣoḍhānyāsa ihoditaḥ | 102b) ayantu siddhido loke tathā devāsureṣu ca || avasyaṃ pratyahaṃ kāryaṃ na pūjā na japastathā | kṛtepi sādhakaśreṣṭho mahādevo samā bhavet || iti te kathitaṃ kiṃcid rahasyaṃ ghoradakṣiṇe | na prakāśyaṃ kadācit tu deveṣu ca tathā nari || karpūraṃ ādi vījatrayaṃ mūlaṃ mātṛkāyāḥ āditaḥ akārāditaḥ || atha tatvanyāsaḥ || svataṃtrataṃtre || ātmavidyā śivaistatvaistatvaṃ nyāsaṃ samācaret || mūlādyakhaṇḍānte ātmatatvāya nama īti hṛdādi śiraṣparyantaṃ nyasedityarthaḥ || atha vījanyāsaḥ || kumārītaṃtre || brahmarandhre bhrūvaurmadhye lalāṭe nābhideśake | guhye vaktre tu sarvāṅge saptavījāni vinyaset || atha maṃtravarṇanyāsaḥ || vīrabhadrataṃtre || śirasi nayanabhāle bhrūyuge karṇagaṇḍe vadanaradana jihvāskandha deśe gale ca || bhuja hṛdaya sa pārśve pṛṣṭhanābhau ca rudre kaṭigudakara pāde sarvato maṃtravarṇān || rudre liṅge sarvataḥ sarvaśarīre || triśaktiratne tu || mūrdhni gaṇḍadvaya netradvaye śrotradvaye tathā | nāsikā yugale bhūyo radacchadayuge tathā || dantadvaye bhrūvormadhye hṛdaye guhyadeśake | bhujadvandve padadvandve sarvāṅge'rṇān pravinyaset || vāmādi prakamo dvandve vijñeyo nyāsa karmaṇīti krama uktaḥ || svataṃtre taṃtre || mūlena vyāpakanyāsaṃ navadhā kārayet priye || bhairavataṃtre || paṃcadhā navadhā vāpi mūlena saptadhā tathā || vyāpayediti śeṣaḥ || kumārīkalpe || tataḥ strīvedhadhārīsyāt sindūrāṅkitabhālakaḥ | śṛṃgārājvalaceśāḍhyastāmvūlapūritānanaḥ || evaṃ veśādikaṃ sarvaṃ venitāmapi kārayet || ādipadena bhūtaśuddhyādi vyāpakāntaṃ paṃcamayāgoktanyāsādikaṃ vocyate || 103a) pīṭhanyāsastataḥ paścādādhāraṃ śaktipūrvakaṃ | prakṛtiṃ kamaṭhaṃ caiva śeṣaṃ pṛthvīṃ tathaiva ca || sudhāmvudhiṃ maṇidvīpaṃ cintāmaṇi gṛhaṃ tathā | śmaśānaṃ pārijātaṃ ca tanmūle ratnavedikāṃ || tasyoparimaṇeḥ pīṭhaṃ nyaset sādhakapuṃgavaḥ | caturdikṣu munīn devān śavāṃśca śavamuṇḍakān || dharmādīṃścāpya dharmādīn pādagātra catuṣṭaye | hṛdipahye tathā padmaṃ sūryasomau maheśvari || vaiśvānaraṃ tathā satvaṃ rajaścaiva tamastathā | ātmāne caiva vinyasya śaktīrhṛt padmake nyaset || aṃsadvayoruṣṭadharmādīn mukhavāma pārśvanābhidakṣapārśveṣva dharmādīn prādakṣiṇyena nyaset || ātmaśabdenātmāntarātmajñānātma catuṣṭaye mucyate || śaktīḥ pīṭhaśaktīḥ tathāḥ || jñānārṇave || icchājñānā kriyā caiva kāminī kāmadāyinī | ratīratipriyānandā karṇikāyāmmanonmanī || vāgbhavaṃ prathamaṃ coktvā parāyai tadanantaraṃ | aparāyaiparāparāyai hsauṁrvācyamataḥ paraṃ || sadāśiva mahāpreta ṅentaṃ padmāsanaṃ tataḥ | nama ityeva maṃtroyaṃ pīṭhanyāsa udāhṛtaḥ || bhairavataṃtre || pīṭhapūjāṃ tataḥ kuryāt pradhāne navaśaktibhiḥ | ugrogra caṇḍā cāmuṇḍā pracaṇḍā vikaṭotkaṭā || saṃkaṭā caiva caṇḍogrā tathā maṃgalacaṇḍikā | ityaṣṭha dikṣu madhya ca saṃpūjyā navaśaktaya ityuktaṃ || pīṭhaśaktayaḥ pīṭhamaṃtrasya tārāyā ivātrāpi || iti vīracūḍāmaṇimataṃ || atranyāsa prasaṃsā || kulaprakāśe || nyāsaṃ virājapaṃ prāhurāsuraṃ viphalaṃ vuddhāḥ | nyāsāt tadātmako bhūtvā devo bhūtvā tu taṃ japet || merutaṃtre || āgamoktena mārgena nyāsānnityaṃ karoti yaḥ | devatā bhāvamāpnoti maṃtrasiddhiḥ prajāyate || yo nyāsa kavacacchanno maṃtraṃ japati yaḥ priye | dṛṣṭvā vighnāḥ palāyante siṃhaṃ dṛṣṭvā yathāgajāḥ || akṛtvā nyāsajātaṃ yo mūḍhātmā kurute jayaṃ | vighnaiḥ sa vādhyate nūnaṃ vyāghrairmṛgaśiśuryathā || 103b) nyāsānāṃ pracuratvena phalānāmapi bhūritā | uktanyāso na hityājyestvadhikaṃ kāmataścaret || kumārīkalpe || evaṃ dehamaye pīṭhe cintayediṣṭhadevatāṃ || tatra viśeṣaḥ || svataṃtrataṃtre || tataḥ kāmakalā dhyānādāvāhyakālikāṃ śivāṃ | kurmākhya mudrayā puṣpaiścakramadhye nidhāpayet || āvāhyeti visargāmṛtaṃ pāyayitvā kuṇḍalīrūpaṃ hṛdaye samānīyetyarthaḥ || cakra madhye hṛdgate'ṣṭadalakamale karṇikāyāmityarthaḥ || kāmakalādhyānaṃ kulacūḍāmaṇau || mukhaṃ viṃdumadākāraṃ tadadhaḥ kucayugmakaṃ | sarvavidyāmṛtāpūrṇaṃ sarvavāgvibhavapradaṃ || sarvārthasādhakaṃ sarvajanaraṃjanakāraṃkaṃ | tadadhaḥ sa parārdhaṃ ca supariskṛtamaṇḍalaṃ || sarvadevādibhūtaṃ ca sarvadeva namaskṛtaṃ | sarvāhlādanasaṃpūrṇaṃ sarvaraṃcanakārakaṃ || sarvārthasādhakaṃ sarvadevavaśya pravartakaṃ | etat kāmakalādhyānaṃ sugopyaṃ sādhakottamaiḥ || vāmahastastha tarjanyā dakṣiṇasya kaniṣṭhayo | tathā dakṣiṇa tarjanyāṃ vāmāṅguṣṭhaṃ niyojayet || unnataṃ dakṣiṇāṅguṣṭhaṃ vāmasya madhyamādikāḥ | aṃgulīryojayet pṛṣṭhe dakṣiṇasya karasya ca || vāmasya pitṛtīrthena madhyamānāmikā tathā | adho mukhe ca te kuryād dakṣiṇasya ca hastataḥ || evaṃ vidhaḥ sarvasiddhiṃ dadāti karakacchapaḥ | kuryāṃ tu hṛdayāsaṃnnaṃ nimīlya nayana dvayaṃ || samakāya śirogrīvaṃ kṛtvā sthirataro vudhaḥ | dhyānaṃ samārabhenmaṃtrī sarvapāpapranāśanaṃ || merutaṃtre || dhyānaṃ kuryāt tato maṃtrī tat tatkalyokta vartmanā | tadapi dvividhaṃ proktaṃ saguṇaṃ nirguṇaṃ tathā || ātmano hṛdayāmbhoje karṇikā keśaro jvale | praphulle somasūryāgni maṇḍalena virājite || svīyeṣṭa devatāntatra japadāgamavodhitāṃ || nirguṇadhyānaṃ yathā tatraiva || yajjīva brahmaṇoraikyaṃ sohaṃ syāmiti vedanaṃ | tadeva nirguṇaṃ dhyānamiti brahmavido viduriti || evaṃ yadvadanaṃ taddhi saguṇaṃ dhyānamucyate || tad dhyānaṃ yathā svataṃtrataṃtre || 104a) devyādhyānamatho vakṣye sarvadevopaśobhitaṃ | aṃjanādrinibhāṃ devīṃ karālavadanāṃ śivāṃ || muṇḍamālā valīkīrṇāṃ muktaṃ keśīṃsmitānanāṃ | mahākāla hṛdaṃbhoja sthitāṃ pīnapayodharāṃ || viparītaratā saktāṃ ghoradaṃṣṭrāṃ śivena vai | nāgayajñopavītāṃ ca caṃdrārdhakṛtaśekharāṃ || sarvālaṃkāra yuktāṃ ca muktāmaṇivibhūṣitāṃ | mṛtahasta sahasraistu vaddhakāṃcīṃdigaṃvarāṃ || śivākoṭi sahasrestu yoginībhirvirājitāṃ | raktapūrṇamukhāmbhojāṃ madyapāna pravartikāṃ || vahnyarka śaśinetrāṃ ca raktavisphuritānanāṃ | vigatāṃsukiśorābhyāṃ kṛtakarṇāvataṃsinīṃ || phetkīriṇī taṃtre kālitaṃtre ca || karālavanāṃ ghorāṃ muktakeśīṃ caturbhujāṃ | kālikāṃ dakṣiṇāṃ divyāṃ muṇḍamālāvibhūṣaṇāṃ || sadyaśchinna śiraḥ khaḍga vāmorddhādhaḥrāmvujāṃ | abhayaṃ varadaṃ caiva dakṣiṇādhordhapāṇikāṃ || mahāmeghaprabhāṃ śyāmāṃ tathaiva ca digaṃvarāṃ | kaṃṭhāvasaktamuṇḍālīṃgaladrudhiracarcitāṃ || karṇāvataṃsatāṃnīta śavayugmabhayānakāṃ | ghoradraṣṭrāṃ kārālāsyāṃ pīnnonnatapayodharāṃ || śavānāṃkarasaṃghātaiḥ kṛtakāṃcī hasanmukhīṃ | sṛhyadvayagaladrakta dhārāvisphuritānanāṃ || ghorarūpāṃ mahāraudrīṃ śmaśānā layavāsinīṃ | daṃturāṃ dakṣiṇavyāpi muktalamvakacoccayāṃ || śavarūpa mahādeva hṛdayoparisaṃsthitāṃ | śivābhirghoranādābhiścaturdikṣu samanvitāṃ || mahākālena ca samupaviṣṭaratāturāṃ | mukhaprasannanayanāṃ smerānana saroruhāṃ || evaṃ saṃcintyakālīntu śmaśānālayavāsinīṃ || mahākāla kṛtastavetu || urdhvaṃ vāme kṛpāṇaṃ karakamalatale chinnamuṇḍantathādhaḥ savyebhītiṃ varaṃ ceti hasta dhyānamuktaṃ || bhairavītaṃtre tvanyathaiva dhyānamuktaṃ || karālakaravadanāṃghorāṃ muktakeśīṃ caturbhujāṃ || kālikāṃ dakṣiṇāṃ divyāṃ muṇḍamālāṃ vibhūṣitāṃ || sadyaḥ kṛtaśiraḥ khaṅgamūrddhadvayakarāmvujāṃ | abhayaṃ varadaṃ cai * adhodvaya karāmvujāṃ || mahāmegha prabhāṃ tanvī taṃ dhaiva ca digamvarāṃ | 104b) kaṇṭhāvasakta muṇḍālī galadrudhiracarcitāṃ || karṇāvataṃ satāṃ nītaṃ śavayugmabhayānakaṃ | ghoradaṃṣṭrāṃ karālāṃ ca pīnonnatapayodharāṃ || sarvālaṃkārabhūṣāṅgāṃ sarvāśubhavimocinīṃ | śavarūpa mahāde * hṛdayoparisaṃsthitāṃ || śivābhirghorarāvābhiścaturdikṣu samanvitāṃ | mahākālena ca samaṃ viparītaratāturāṃ || tasmādatra hasta dhyāne vikalpa eva natva padārtha vyākhyānenaika vākyatā kalpanaṃ vinigamakābhāvāt || mahākālasamāyuktāṃ śavāpariratāturāmiti merutaṃtre viśeṣaḥ || hastadhyāne || khaḍgābhayavarān chinnaṃ muṇḍaṃ ca dadhatīṃ karairiti || kulacūḍāmaṇau tu || sa kuṃtapakṣasaṃyukta vāṇakarṇavibhuṣitāmityuktaṃ || tatra vāṇa dhyānaṃ karṇorddhabhāge || tātaṃkasthāne tu || vigatāsu kiśorābhyāṃ kṛta karṇāvataṃsinīṃ | iti svataṃtroktameva dhyeyaṃ na tu vikalpaḥ || bhairavataṃtre || tatra devīṃ smaredāḍhyāṃ kālikāṃ dakṣiṇābhidhāṃ | muktakeśīṃ mahābhīmāṃ karālavadanāṃ śivāṃ || ghorāṃ caturbhujāṃ divyāṃ muṇḍamālāvibhūṣitāṃ | sadyaśchinnaśiraḥ khaḍgamūrdhvādho vāmahasteyoḥ || abhayaṃ varadaṃ dakṣapāṇi yugme smared vudhaḥ | navīna nīrada śyāmāṃ bhinnāṃjana cayopamāṃ || galabhūṣaṇamuṇḍasṛggaladrudhiracarcitāṃ | ghoravāśaśavadvandva karṇabhūṣaṇabhīṣaṇāṃ || digaṃvarāṃ karālāsyāṃ pīnonnata payodharāṃ | sadyaśchinnakaravyūha kṛta kāṃcī hasanmukhīṃ || sakvadvayagaladrakta dhārā visphuritānanāṃ | ghorodṛbhairavāṃ devīṃ śmaśānavāsinīṃ bhajet || ghoravāṇeti vāṇaḥ sāyakaḥ karṇordhvagataḥ śavadvandva sadhogataṃ tāṭaṅkasthānīyaṃ || vīracūḍāmaṇau tu || atha dhyānaṃ prakurvīta hṛccakre parameśvarīṃ | karolavadanāṃ ghorāṃ muktakeśīṃ caturbhujāṃ || cāmuṇḍāṃ dakṣiṇāṃ divyāṃ muṇḍamālāvibhūṣitāṃ | sadyaśchinnaśiraḥ khaḍgavāmordhvādhaḥ karāmvujāṃ || abhayaṃ varadaṃ caiva dakṣiṇodhārdhapāṇikāṃ | 105a) mahāmameghaprabhāṃ śyāmāṃ digvastrāṃ muṇḍabhūṣitāṃ || kaṇṭhāvasakta muṇḍālīgaladrudhiracarcitāṃ | karṇāvataṃsa patrāṇi śivayugmabhayānakāṃ || ghoradaṃṣṭrāṃ karālāṃ ca pīnonnatapayodharāṃ | śavānāṃkarasaṃghātaiḥ kṛta kāṃcīṃ hasanmukhīṃ || sṛkvadvayagaladrakta dhārā visphuritānanāṃ | ghorarūpāṃ mahāraudrīṃ śmaśānālayavāsinīṃ || śmaśānasthā mahārudro mahākālo digamvaraḥ | kapālaṃ kartṛkāṃ vāme śūlaṃ khaṭvāṃga dakṣiṇe || bhujaṃgabhūṣitāṅgopi bhasmāsthi maṇimaṇḍitaḥ | jvalatpāvaka madhyastho bhasmaśaryā vyavasthitaḥ || viparīta maithunāṃ tatra kālikāṃ hṛdayopari | peyaṃ khādyaṃ ca coṣyaṃ cattau kṛtvā ca parasparaṃ || evaṃ bhaktyā yajed devīṃ sarvasiddhiḥ prajāyate || kumārītaṃtre || evantu mānasairbhogairgandhapuṣpaiḥ sa dīpakaiḥ | surayā valiyuktaiśca pūjayedvai yathāvidhi || tato vai mānasaṃ jāpaṃ kuryāddhomādi bhairava | namaskṛtya tathā stutvā vahiryāgamathācaret || athāntaryāgaḥ || taduktaṃ rudrayāmale || athāntaryajanaṃ vakṣye dṛṣṭādṛṣṭa phalapradaṃ | yogināṃ yena jāyante adhīrāmānavāḥ sadā || gurordhyānaṃ prakurvīta yathāpūrvaṃ viśāladhīḥ | snānaṃ vuddhastataḥ kuryāt saccidānanda siddhaye || snāyācca vimale tīrthe puṣkare hṛdayo śrite | vindutīrthe naraḥ snāyāt punarjanma na vidyate || mūlādhārāt kuṇḍalinīmutthāpya sadāśīva lalāṭa candrāmṛtaṃ srāvayitvā vinducakraplāvanamanāhata cakraplāvanaṃ snānamityarthaḥ || athavā iḍā suṣumnā śivatīrthakesmin jñānāṃmvu pūrṇe vahataḥ śarīre || brahmāmvubhiḥ snāti tayoḥ sadāyaḥ kiṃ tasya gāṃgairapi puṣkarairvā || iti snānaṃ || śivaśaktyāḥ samāyogo yasmin kāle prajāyate | sā sandhyā kulaniṣṭhānāṃ samādhiṣṭhaiḥ pragīyate || iti saṃdhyā || mūlādhārāt somasūryāgni rūpinīṃ kuṇḍalinīṃ samutthāpya paraviṃduṃ nirbhidyatadudbhavāmṛtena dehadevatāṃ tarpayet || 105b) taduktaṃ navaratnesvare || candrārkānalasaṃghaṭṭādgalitaṃ yat parāmṛtaṃ | tenāmṛtena divya na tarpayet paradevatāṃ || brahmaraṃdhrādadhobhāge yaccāndraṃ pātramuttamaṃ | kalāsāreṇa saṃpūrya tarpayat tena khecarīṃ || iti tarpaṇaṃ || ādhāre liṃganābhau hṛdaya sarasije tālumūle lalāṭe dve patre ṣoṃśāre dvidaśa daśadale dvādaśārdhe catuṣke || vāsānte vālamadhye uphakaṇṭha sahite kaṇṭhamūle svarāṁśca hakṣaukodaṇḍa madhye nyasatu vimaladhīrnyāsa saṃpatti siddhyai || ityantarmātṛkānyāsaḥ || athāntara ṣaḍaṃganyāsaḥ || gotamīye tu || sahasrāra maṇinibhe sarvavarṇavibhūṣite | akathādi trirekhāḍhyeha lakṣatraya bhūṣite || tanmadhye paraviṃduṃ ca sṛṣṭisthiti layātmakaṃ | evaṃ samāhita manā dhyāyennyāsoyamāntaraḥ || mūlādi brahmaraṃdhrāntaṃ vindvaṃ dhyāyeccidātmakaṃ | vindusruta sudhā sāraistarpayanmātṛkāṃsyat || ekaikaṃ varṇamuccārya mūlādhārā bhruvāntikaṃ | namonta iti vinyāsaḥ āntaraḥ parikīrtitaḥ || gotamīye || hṛdyamāno hṛdātmāyaṃ hṛdayasyāccidātmakaḥ | kriyate tatparatvena hṛnmaṃtreṇa tataḥ paraṃ || sarvajñādi guṇo tuṅge saṃcidrūpe parātmani | kriyaṃyā viṣayā hāraḥ śiro maṃtreṇa deśikaiḥ || hṛcchiro rūpaciddhāma layatā bhāvanā dṛḍhā | kriyate nija dehasya śikhāmaṃtreṇa deśikaiḥ || maṃtrātmakasya dehasya maṃtra vāhyena tejasā | sarvato varmato varma maṃtreṇa kriyate'hanya saṃvṛtiḥ || yad dadāti paraṃ jñānaṃ saṃvidrūpe parātmani | hṛdayādi mayaṃ tejaḥ syāde tannetra saṃjñitaṃ || ādhyātmikādi rūpaṃ ca sādhakasya vināśayet | avidyā jālamaṃtraṃ tatparaṃdhāma samīritaṃ || ahaṃnyasaṃvṛtiḥ ahiṃsanīya lakṣaṇaṃ || atha dhyānaṃ || udayākara paddhabhyāṃ || śaktidvaya puṭāntastha kamaladvayasaṃjñitaṃ | jyotistatvamayaṃ dhyāyet kulākulaniyojanāt || 106a) aparaṃ || śṛgāṭadvaya madhyasthaṃ śaktidvaya puṭīkṛtaṃ | sadā samarasaṃ dhyeyaṃ dhyānaṃ tatkulayogināṃ || merutaṃtre || kiraṇasthaṃ tadagnisthaṃ candrabhāskaramadhyagaṃ | mahāśūnyeṃ layaṃ kṛtvā pūrṇaḥ tiṣṭati yogirāt || mahāśūnyaṃ brahmaraṃdhraṃ || tathā || nirālamva pade śūnye yat teja upajāyate | tadgadbhamatyasannityaṃ dhyāna metaddhi yogināṃ || gaṅgarbhamityaṃ taṣkaraṇasthāṃ tadatyasediti | yajjīva brahmāṇauraikyaṃ sohaṃ syāmiti vedanaṃ || tadeva nirguṇaṃ dhyānamiti vedavidoviduḥ || iti dhyānaṃ || athārcanaṃ || arcayedvividhaiḥ puṣpaiḥ tatkṣaṇāt tanmayo bhavet || anyatrāpi || nyāsastanmayatā vuddhiḥ sohaṃ bhāvena pūjayet | amāyāmanahaṃkāramarāgamamadaṃ tathā || amohakamadambhaṃ ca adveṣākṣobhakau tataḥ | amātsaryamalobhaṃ ca daśapuṣpaṃ vidurvudhāḥ || ahiṃsā paramaṃ puṣpaṃ puṣpamindriya nigrahaḥ | dayāpuṣpaṃ kṣamāpuṣpaṃ jñānapuṣpaṃ ca paṃcamaṃ || ityuktairuttamaiḥ puṣpaiḥ pūjayet paradevatāṃ || ityarcanaṃ || mātṛkārṇave || mālāpaṃcāśikī proktā sūtraśakti śivātmakaṃ | grathitā kuṇḍalī śaktiḥ kalānte meru saṃsthitiḥ || iti japaḥ || atha homaḥ || ātmāṃtarātmaparamātmeti caturasraṃ citkuṇḍamānandamekhela mardhamātrātmaka yoni vibhūṣitaṃ nausaṃvibhāvyavāsanendhana dīpte tanmadhye cidagnau juhuyāt || taduktaṃ candrikādau || mūlādhāragate kuṇḍe devatāgni samujvale | dharmādharmānvite tryasre mūlamaṃtre puraḥsaraṃ || ahaṃ juhomī svāheti pratyekaṃ juhuyāt sudhīḥ | ahaṃtā'satyapaiśunya kāmakrodhādikaṃ haviḥ || mana eva śruvaḥ proktaḥ unmanī srūgudīritā || anyacca taṃtrāntarādavagaṃtavyaṃ || atra mūlānte || nābhi caitanyarūpāgnau haviṣā manasā śruvā | jñāna pradīpite nityamakṣavṛrttīrjuhomyahaṃ || svāhā iti prathamāddhutiḥ || mūlānte || 106b) dharmādharma havirdīpte ātmāgnau manasā śruvā | suṣumnāvatmanā nityamakṣavṛrtī juhomyahaṃ || svāhā iti dvitīyājutiḥ || mūlānte || prakāśākāśa hastābhyāmavalaṃvyonmanī sruca | dharmādharma kalāsneha pūrṇamagnau juhomyahaṃ || svāhā iti tṛtīyājutiḥ || mūlānte || antarnirindhana nivandhana medhamāne māyāndhakāra paripaśvini saṃvidagnau | kasmiṃścidadbhutamarīci vikāśa bhūmau viśvaṃ juhomi vasudhādi ca khāvasānaṃ || svāhā iti caturthāhutiḥ || ityantaryajanaṃ kṛtvā sākṣād brahmamayo bhavet | na tasya pāpa puṇyāni jīvanmukto bhaveddhruvaṃ || kumārīkalpe || etāntu mānasairdbhogairgandhapuṣpaiḥ sa dīpakaiḥ | surayāvali yuktaiśca pūjayadvai yathāvidhi || tato vai mānasa japaṃ kūryāddhomādimeva ca | namaskṛtya tathāstutvā vahiryāgamathā caret || ityantaryāgaḥ || atha merutaṃtroktāryāgaḥ || athāntaryarjanaṃ vakṣye yathāvadavadhārayāḥ | vāmanāḍī samākṛṣya kiṃcidākuṃcayedgudaṃ || recayet samamārgena jihvāṃ tālugatāṃ caret | śaktiṃ śivapade yojya kiṃcidākuṃcayedadhaḥ || kṛtvaivaṃ tu yajet pīṭhaṃ nyāsamārgena maṃtravit | tasmin pīṭhe sthitāmiṣṭa devatāṃ murtivigrahāṃ || dhyātvā yajeccandanādyairmānasairbhojanāntakaiḥ | bhojanāvasaretvaṃtarvaiśvadevaṃ samācaretaḥ || ahaṃtā satya paiśūnya kāmakrodhādikaṃ haviḥ | mana eva sruvaṃ prokta suṣumnā sugudīritā || tadante tanmayo bhūtvā japedaṣṭottaraṃ śataṃ | mūlaṃ tatsarva saṃpatyai devatāyai nivedayet || tataḥ praṇamya ca guruṃ pūjācakraṃ samuddharet || iti śrī ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ navamaḥ paṭalaḥ || atha hiryāgaḥ || eva vinyastadehaḥ san yaṃtrarājaṃ likhedityuktatvāt asyāmate tu nyāsāt prāgeva yaṃtra nirmāṇaṃ evaṃ vinyastetyādinā virodhābhāvaḥ || bhairavataṃtre || tato yaṃtraṃ samālikhet svarṇādi racite pātre raktacandana carcite || svayaṃbhu kusumākte vā raktākte vā tathā śuciḥ | raktacandanalekhanyā svarṇaśalākayā vidhā || atra vā śabdo vyavasthita vikalpena tena paśunā raktacandana carcite || 107a) vīreṇa svayaṃbhu kusumākte yaṃtraṃ likhanīyamityarthaḥ || muṇḍamālāyāṃ || tāmrapātre kapāle vā śmaśāna kāṣṭhanirmite | śani bhauma dine vāpi śarīre mṛtasambhave || svarṇarūpye tathā lohe cakramarcyaṃ vidhānataḥ || atrāpi kapālādi vidhirvīraparaḥ || evamatrepi || svataṃtre tu || ītthaṃ vinyasya dehe tu cakrarājaṃ samālikhet | svarṇa vā rājate tāmre pāṣāṇeṣvaṣṭa dhātuṣu iti || rudrayāmale || sauvarṇe rājate tāmre sphāṭike vaidrūme tathā | cakre yathokta vidhinā pūjyā devī narottamaiḥ || sphaṭikādau sthira rūpe rekhāmapi yaṃtraṃ praśastaṃ || sārasaṃgrahe || tāmre dvādaśakaṃ varṣaṃ sphaṭikādau tu sarvadā | teṣā madhye sphoṭikaṃ tu sarvasiddhipradaṃ bhavet || taṃtrāṃtare || yāvajjīvaṃ suvarṇe syādraupye dvāviṃśatiṃ priye | tāmre dvādaśakaṃ varṣaṃ tadardhaṃ bhūrjapatrake || rudrayāmale || ekatolaṃ dvitolamvā tritolaṃ vedatolakaṃ | svecchātolaṃ naraḥ kṛtvā pratyavāyaṃ samuśnute || tathā || tāmre lakṣaguṇaṃ proktaṃ raupye koṭiguṇaṃ bhavet | sauvarṇe'nantaphaladaṃmaṇyādau kimvadāmite || vidrume racite yaṃtre padmarāgetha vā priye | indranīletha vaidūrya sphāṭikamarakaṭepi vā || dhanaṃ putraṃ tathā dārāṃ yaśāṃsi labhate dhruvaṃ || ratnasāgare || adhyaṅgula na hematsya rajatasya tathaiva ca | tāmrasya pūrvasaṃkhyau ca māṇikyādau yathecchayā || gauriyāmale || cāturvighnyāṃ hi cakrasya prastārāśca bhavantīhi | bhūkūrma padmaprastārā meruścāpi tathāvidhaḥ || nimnarekhā samāyogo bhūprastāre mayoditaḥ | kūrmapadmaka prastāre urdhvarekhaṃ mayoditaṃ || sautrāmaṇītaṃtre || ṛjurekhe bhavellakṣmīrvakrarekhe daridratā || merutaṃtre || suvarṇa racite pīṭhe bhūpālā vaśavartinaḥ | rajatena kṛtaṃ yaṃtramāyurorāgyakāmadaṃ || tāmreṇa racitaṃ yaṃtraṃ sarvaiśvarya pradaṃ mataṃ | yaṃtraṃ tu sphāṭikaṃ svacchaṃ manobhileṣitapradaṃ || māṇikya racitaṃ yaṃtraṃ rājyadaṃ bhuktimuktidaṃ | kṛtaṃ marakate yaṃtraṃ sarvaśatrū vināśanaṃ || lohatrayodbhavaṃ yaṃtraṃ sarvaiśvarya padaṃ mataṃ | 107b) yaṃtraṃ tu sphāṭikaṃ svacchaṃ manobhileṣitaṃ pradaṃ || māṇikya racitaṃ yaṃtraṃ rājyadaṃ bhuktimuktidaṃ | kṛtaṃ marakaṭe yaṃtraṃ sarvaśatruvināśanaṃ || lohatrayodbhavaṃ yaṃtraṃ sarvasiddhikaraṃ mataṃ | śrīkhaṃḍaṃ śāntidaṃ jñayaṃ pauṣṭikaṃ raktacaṃḍanaṃ || śrīparṇī pīṭhamurdiṣṭaṃ pūjārthadhanarājyadaṃ | vaidrume vahulā saṃpat bhūrjapatre catuḥpadāḥ || gaṃḍakī bhavapāṣāṇe bhuktimuktiradūrataḥ | bhūmau sindura rajasā racitaṃ sarvakāmadaṃ || sīsakāṃsyādiṣu kṛte saṃparti saṃtatiṃ haret | phalakāyāṃ padebhittau sthāpayannadācana || sthāpitaṃ yadi māhena nāśayet tadhanakulaṃ || bhairavataṃtre || śaktyāgnityāṃ ca ṣaṭkoṇaṃ tatra śakti trayaṃ likhet | padmamaṣṭadalaṃ bhūmi pūścaturdvārasaṃyutaṃ || iti yaṃtraṃ vinirmāya sa puṣpaṃ sthāpayet puraḥ | śaktiradhomukhaṃ trikoṇaṃ agnirūrddhamukhaṃ trikoṇaṃ tena ṣaṭkoṇa madhye adhomukha trikoṇatrayaṃ sidhyasi || kumārīkalpe || ādau trikoṇaṃ vinyasya trikoṇaṃ tadvahirnyaset | vahistrikoṇamālikhya ṣaṭkoṇaṃ tu likhedvahiḥ || madhye tu vaindavaṃ cakraṃ vījamāyā vibhūṣitaṃ | ṣaṭkoṇā tu vahiḥ padmaṃ bhūpuraikena saṃyutaṃ || jñātvaivaṃ muktimāpnoti yaṃtra me tanna saṃśayaḥ || svataṃtrataṃtre || etena gandhayogena yonicakraṃ samālikhet | yonidvayaṃ tataḥ kuryāt ṣaṭkoṇaṃ ca tataḥ paraṃ || tataścāṣṭadalaṃ bhūmi caturdvārasamanvitaṃ | etat te kathitaṃ cakraṃ matra puṣpāṃjaliṃ kiret || kālītaṃtre || ādau trikoṇaṃ vinyasya trikoṇaṃ tadvahirnyaset | tato vai vilikhenmaṃtrī trikoṇatrayaṃ muttamaṃ || tato vṛttaṃ samālikhya likhedaṣṭadalaṃ tataḥ | vṛttaṃ vilikhyavidhivallikhedbhūpuramekakaṃ || nīlataṃtrepi || paṃcaśaktiṃ samālikhya adhovaktrāṃsulakṣaṇāṃ || kulasaṃbhāve || trikoṇaṃ vinyaset paścāpunaścāpi trikoṇakaṃ | navakoṇaṃ punastatra tanmadhye sthāpayecchivāṃ || vīracūḍāmaṇau || śaktimādyāṃ samālikhya punaḥ śaktidvayaṃ likhet | vahniśaktiṃ samālikhya vāhyaśaktiṃ vibhedayet || 108a) graṃṭhibheda krameṇaiva vahnivistārayedadhaḥ | granthibheda krameṇaiva śaktyaurdhaṃ cāpi bhedayet || urdhvavahnivibhedena adhau vahnīṃ vibhedayet | trayaṃ śakte dveyaṃ vahnerdakṣiṇāyaṃtramucyate || atra bhairavataṃtre kumārīkalpa svataṃtramate ṣaṭkoṇamadhye gatādhomukha trikoṇa trayarūpaṃ || kālītaṃtra nīlataṃtrayormate adhomukha paṃcatrikoṇātmakaṃ || kulasadbhāvamate ṣaṭkoṇa madhyagata vālā pūjokta navayoni cakrarūpaṃ || vīracūḍāmaṇimate bhūrddhamūkha trikoṇadvayādhomukha trikoṇatrayarūpaṃ madhyacakra muktaṃ bhavati || kecitu pramāṇatvāpramāṇatva parityāga prakalpanāt || pratyujjivanahānātyāmevaṃ syādaṣṭa doṣatetyuktoṣṭa doṣāpattibhiyā vīracūḍāmaṇi bhinnataṃtrāṇāmadhomukha paṃcatrikoṇarūpārthaparataivetyāhurmeru taṃtrasvarasāt || ādau trikoṇāni paṃca tadagre cāṣṭapatrakaṃ | bhūpuraṃ ca caturdvāraṃ pūjāyaṃtramudā hṛtamiti || kumārīkalpe || etantu vilikhet tāmre kuṇḍagola vilepite | svayaṃbhū kusumairyukte kuṃkumā gurusevite || svataṃtre || svayaṃbhū kusumaṃ kuṇḍagolotthaṃ rocanā guruḥ | kāśmīramṛganābhī ca madyaṃ ca malayodbhavaṃ || eṣagandhaḥ samākhyātaḥ sarvadā caṇḍikā priyaḥ | etena gandhayogena yonicakraṃ samālikhet || yaṃtralikhana maṃtrastu merutaṃtre || āḥ surekha vajrarekhe hūṁ phaṭ ca vahnivallabhā | maṃtreṇānena vilikhet padmatatraṃ manoharaṃ || atra ca kulārṇave || na rātrā vaṅkayedyantraṃ sādhakastu kadācana | pramādādaṅkite caiva devatāśāpamāpnuyāt || siddheśvarītaṃtre || saṃsthāpya purato devi śubhe pīṭhe sureśvari | dadyāt puṣpāṃjalintatra mūlamaṃtreṇa sādhakaḥ || śrīkhaṇḍa rakta śrīkhaṇḍa śrīparṇī sambhave paṭe | cakraṃ saṃsthāpayaddevi nānyatra ca varavarṇini || matsyasūkte || amukta kalpe maṃtraṃ tu likhed padmaṃ dalāṣṭakaṃ | ṣaṭkoṇakarṇikaṃ vṛttavedadvāropaśobhitaṃ || svataṃtre || evaṃ yaṃtraṃ likhitvā tu bhūtaśuddhiṃ samācaret || bhūtaśuddhimiti bhūtapadasya paṃcasaṃkhyārthaka tvāt makārapaṃcakaśuddhimityarthaḥ || 108b) kumārītaṃtre || svayaṃbhū puṣpasaṃyukte kuṃkumāruṇa sevite | śuddhāsane ca paśubhiradṛṣṭe purato nyaset || dakṣiṇāmūrtisaṃhitā || gaṃḍakī bhava pāṣāṇe bhuktimuktiradūrata ityuktatvācca || atra ca yaṃtra pratimādau vakṣyamāna dūṣaṇabhiyānyadapyuktaṃ merutaṃtre || khaṃḍite sphuṭite dagdhe bhraṣṭe māna vivarjite | vyaṃge'narhapaṇḍaspṛṣṭe patite duṣṭabhūmiṣu || anyamaṃtrārcite caiva patita sparśadūṣite | daśasveteṣunākuryuḥ saṃnidhā naṃdi vaukasaḥ || gaṇeśa sūryaviṣṇīśa devīnāṃ pūjanaṃ kramāt | daśasthānāni devānāṃ pūjārthaṃ kalpitāni ca || sānidhyaṃ sarvadevānāmavaśyaṃ maṃtraṃto bhavet | maṃtrastu jīvavat proktaḥ pratimādyaṃ śarīravat || siddhāyāmapi sāmagryāṃ vināmaṃtraṃ phalaṃ na hi | śivaliṃge maṇau yaṃtre śāligrāme ghaṭe ravau || sthaṃḍilegnau mūrdhni hṛdisthāneśveteṣu pūjayet | bhūmāyyava kṛtā pūjā putrāyurdhananāśinī || atra śālagrāmaśirorcanaṃ kimityatrāha mahākālikāyā api tacca hnāṃkita śilāyāṃ pūjāprāśastyāt tatprasaṃgena śāligrāmotpattirlikhyate tatraiva || iśvara uvāca || śāligrāma samutpattiṃ śruṇvaṃ tu paramādbhutāṃ | gaṃḍakyā proktayastaptaṃ bhavaṃ tu mama devatā || sarve putroḥ sukhaṃ dātuṃ janmamiti te sadā | tasyāstu tapasā kṛṣṇo brahmaviṣṇu maheśvarāḥ || varaṃ dātuṃ samudyuktā vavre sāsvasya putratāṃ | aśaktāstaṃ varaṃ dātuṃ tadā śaptāstayākrudhā || pratāraṇaṃ mamasuṇaḥ kṛtaṃ yasmāt punaḥ punaḥ | kīṭayonī prapadyathāḥ krūdhāste hyaśapaṃścatān || avicārye vayaṃ śaptāstvayāyattapasādrute | tena karma vipākena jaḍā kṛṣṇānadī bhavaḥ || anyonyaśāyaṃ śrutvetthaṃ mahānkolāhalāhalā bhavet | prakaṃpitā surāḥ sā ca brahmāṇaṃte vyatijñiyuḥ || brahmastrā hi mahāśāpādanyonya patitāt krudhā | iti deva vacaḥ śrutvā brahmā śaṃkaramavravīt || śivaḥ provāca dhātāramahaṃ saṃhārakārakaḥ | tvaṃ sṛṣṭikartā viṣṇupālako vuddhimattaraḥ || sa praṣṭavyo yathā saukhya subhayoḥ saṃbhavediti | iti māheśvaraṃ śrūtvā vacanaṃ viṣṇuravravīt || 109a) śṛṇu brahmanmahādeva śṛṇu devi gajānana | madgaṇau brāhmaṇau grāhamātaṃgauśāpatotra tu || bhaviṣyatastayormokṣaṃ kariṣyāmi kalevaraṃ | śīrṇaṃ bhaviṣyati yadā tanmedomajjasaṃbhavāḥ || pāṣāṇāṃtargatāḥ kīṭā vrajrākhyāḥ prabhaviṣyathā | adyaiva gaṃḍakī puṇyā gaṃgātulyā mahānadī || sarvadeva prītikarā bhuktimukti pradāyinī | bhavatvasyāṃ tu pāṣāṇā ye tadaṃtargatāḥ surāḥ || pārthivāṃśaṃ vinā sarva vajra kīṭābhavaṃtviti | anenaiva tu gaṃḍakyāḥ putratvaṃ bhavatāmapi || bhaviṣyati tadaṃtaśca cihnaṃ taddevatodbhavaṃ | vijñāya yarcayiṣyaṃti sā prītā tasya devatā || na yaṃtrasya na mūrteśca na vṛkṣasyāpi pūjanāt | saṃtoṣo jāyate teṣāṃ gaṃḍakya śmārcanādyathā || iti viṣṇuvacaḥ śrutvā brahmāvacanamavravīt | kidṛk pūjyā śilā viṣṇo kiṃ cihnākasya vallabhā || kiṃ phalaṃ cādhikārīkaḥ kena mārgena tadvada | iti brahma vacaḥ śrutvā viṣṇurvacanamavravīt || svīyavarṇā śīlāpūjyā brāhmaṇādyaiḥ sukhāptaye | snigdhāṇi śilāmaṃtra siddhiṃ rūkṣā'siddhiṃ karoti ca || mecakā kīrtidādhautāṃgāravatsāyaśoharāḥ | pāṃḍurāghāpaśamanī malinā pāpadhīkarāḥ || pītā putraphalaṃ dadyādāravarṇāsutān haret | nīlāsaṃ diśate lakṣmīṃ dhūmābhāratemitiṃ || rogapradā raktavarṇā siṃdurābhā mahākaliṃ | dāridrakāriṇīvakrā samāsarvārthasādhikā || sthūlāni haṃti caivāyuḥ sūkṣmā svalpa mṛtiṃ haret || pūjāphalaṃ lāṃchitayoniḥ phalaṃ lāṃchita yoniḥ phalaṃ lāṃchana vinā || kapilācitta vaikalpaṃ netrarogaṃ ca karvurā | bhagnābhaṃgakarī jñeyā vahucakrāpa mānatāṃ || lakṣaṇāṃtarahīnā vedeka cakrāviyogatāṃ | vṛhatmukhī kalataghnī vṛhaccakrā sutānharet || saṃlagna cakrātvasukhaṃ vaddhacakrā mahāgadaṃ | bhagnacakrā tu dāridryaṃ sarvanāśaṃ tvadhomukhī || kuṣṭādikaṃ vyālamukhī viṣamā vividhā padaṃ | vikṛtā vartanābhiśca vikārān kurute vahun || vaṃśa chedo gṛhasthānāṃ nārasiṃjyāḥ prajāyate | rekhāvartā duḥkhadātrī yathā sūkṣmyā tathā sukhaṃ || yathā slākṣṇā tathā * kṣmīmadvibhedānataḥ śṛṇu | 109b) lakṣmī hariḥ sa vijñeyo yatra padmaṃ sa cakrakaṃ || kevalāvanamālā vā gṛhasthānāmabhīṣṭadaḥ | vāsudevaḥ sa vijñeyo yadvāre cakrayugmakaṃ || niraṃtaraṃ samaṃ vāpi saśvetaḥ pāpanāśanaḥ | saṃkarṣaṇaḥ sa vijñeyaḥ prākyaścāccakra yugmakaṃ || saṃlagnaṃ pūrvabhāgasthaṃ mahadraktaḥ suśobhanaḥ | pradyumnaḥ sūkṣmacakraḥ syācchidraṃ dīrghaṃ vicitritaṃ || mukhirāṃtarvahucchidraṃ pīta iṣṭapradāyakaṃ || aniruddhastu nīlābho vartulaścāti śobhanaḥ | rekhādvayaṃ tu tadvāri pṛṣṭaṃ padmena lāṃchitaṃ || keśavaḥ sa tu vijñeya ekaṃ vā dvayameva vā | prāgvāyaścāstracakraṃ syāccatuḥkoṇaḥ sa bhāgyakṛt || nārāyaṇaḥ syāmavarṇo nābhau cakraṃ tathonnataṃ | dīrgharekhā samāyuktaṃ dakṣiṇe suṣiraṃ pṛthu || harirūpā śilosāsyād yasyā ūrdhvaṃ mukhaṃ bhavet | harivadṛśyate dvāraṃ bhuktimukti pradā tu sā || parameṣṭhī sa vijñeyaḥ padmacakrānvitastuyaḥ | vilvā kṛtiśca śuklābhaḥ pṛṣṭhe ca sukhiraṃ mahāt || viṣṇustu kṛṣṇavarṇaḥ syāt sphule cakre suśobhane | dvāropari tathā rekhā dṛśyate madhyadeśataḥ || narasiṃhastu kapilaḥ pṛthu cakro vṛhanmukhaḥ | trayo vā paṃca vā tatra vindavo gṛhiṇāṃ na sat || kapilo narasiṃhastu guḍalākṣānibho bhavet | sthulacakra dvayaṃ madhye dvāre rekhā suśobhanā || mahānṛsiṃho vijñeyaḥ pūrvoktairlakṣaṇairyutaḥ | rekhāśca kesarākārāmukhaṃ dīrghaṃ bhayānakaṃ || lakṣmī nṛsiṃho vijñeyaścatuścakrastriviṃdukaḥ | pūrvokta lakṣaṇai yukto vanamālā virājitaḥ || vārāhosau śaktiliṃge cakre ca viṣame tathā | indranīlanibhaḥ sphulastrirekhā lāṃchito bhavet || pṛthvī vārāhanāmnī sāyā varāhā kṛtiḥ śilā | ābhugnā cakrarekhaikā gata rājya pradāpikā || matsyākhyā sā śilā jñeyā viṃdutrayavibhūṣitā | kāṃsyā bhāvā svarṇanibhā dīrghā sā bhuktimuktidā || kūrmākhyā tu śilāpṛṣṭe vartulā connatā bhavet | haritaṃ varṇamādhatte kaustubhena ca cihnitā || śilā kūrmaḥ sa vijñeyaḥ kūrmākārastu yo bhavet | cakrāṃkitā tathā vṛttā pūjitā sā padapradā || 110a) hayagrīrvo kuśākārā rekhācakrasamīpagā | vahuviṃdusamāyuktaṃ pṛṣṭhaṃ nīradanīrakaṃ || jñeyaḥ saumya hayagrīvo hayagrīvā samāśilā | dīrghayā rekhayā yuktā rekhāyā yuktārekhā vātādṛśī bhavet || hayaśīrṣaḥ sa vijñeyo mukhaṃ yasya hayākṛti | padmākṛtirbhavedvāpi sākṣamālaṃ śirastathā || vaikuṃṭhasti lavarṇābhaścakramekaṃ tathā dhvajaṃ | hāropari tathā rekhā pūjākārā suśobhanā || śrīdharastu tathā devaścihnito vanamālayā | kadaṃva kusumākāro rekhā paṃcakabhūṣitaḥ || vāmanaḥ sa tu vijñeyā yotihna svaśca vartulaḥ | atasī kusumaprakhyo viṃduno pariśobhitaḥ || dadhivāmananāmā tu urdhādhaścakra saṃyutaḥ | mahādyuti rati hrasvaḥ subhikṣakṣemadāyakaḥ || sudarśanastathādeva śyāmavarṇo mahādyutiḥ | vāmapārśve gadācakre rekhaikaiva tu dakṣiṇā || sahasrārjuna nāmāsau nānārekhāmayī bhavet | cakrākārāyatrayaṃktiḥ sa naṣṭa dravyadāyakaḥ || sthūladāmodaro yasya madhye cakraṃ pratiṣṭhitaṃ | durvābhaṃ dvārisaṃkīrṇaḥ pītārekhā dhanapradaḥ || rāṃdhādāmodaro jñeya ūrdhvādhaścakramānvilaṃ | nāti dīrghamukhaṃ madhye laṃvārekhā sa bhogadaḥ || dāmodaraḥ sa vijñeyoyaścakra dvaya lāṃchitaḥ | sūkṣmaṃ bhavecca vivaraṃ pūjitaḥ sukhadaḥ sadā || anaṃto vahuvarṇaḥ syānnāgabhogena cihnitaḥ | aneka cakra saṃbhinnaḥ sarvakāmaphalapradaḥ || puruṣottama nāmāsau yasya dikṣu vidikṣu ca | ūrdhvānyāsyāni dṛśyaṃte puruṣārtha phalapradaḥ || yogeśvaraḥ sa vijñeyā liṃgaṃ yasya śirogataṃ | brahmahatyādi pāpānāṃ nāśako yogasiddhidaḥ || padmānābhastathā raktaḥ paṃkaja chatra saṃyutaḥ | tulasyā pūjito nityaṃ daridrastvīśvaro bhavet || rasmijvālā hiraṇyāsyaścandrābhaḥ sphaṭikopamaḥ | athavā jāyatenāsvarṇarekhābhiranvita || garuḍaḥ sa tu vijñeyo madhye pakṣadvayānvitā | sūdīrghā dṛśyate rekhā sa sarpaviṣanāśakaḥ || janārdanaḥ sa vijñeyaḥ kevalāni sphutāni ca | yasyodare tu catvāri cakrāṇi pitṛ tṛptikṛt || 110b) lakṣmīnārāyaṇo jñeyo vanamālāṃkitodaraḥ | sukṣmadvāraścatuścakro bhuktimukti pradāyakaḥ || hṛṣīkeśaḥ sa vijñeyaḥ śyāmavarṇo mahādyutiḥ | vāmapārśve cakrayugmamekārekhā tu dakṣiṇe || kṛṣṇo jñeyaḥ śilā kṛṣṇā sa cakrā vā vicakrikā | pradakṣiṇāvarta kṛta vanamālā vibhūṣitā || caturmurkhaḥ sa vijñeyo dve cakre madhye deśataḥ | catasraḥ pārśvamārekhā vedaśāstrāgamapradaḥ || viṣṇorbhedā īme proktā atraivā vāhayeddhariṃ | visarjayecca pūjānte pratiṣṭhāṃ nātra kārayet || śāligrāmāḥ samāpujyāḥ sameṣu dvitayaṃ na hi | asamānaiva pujyante ekaḥ pujyatamo mataḥ || śilā dvādaśayo nityaṃ bhaktyā saṃpūjayannaraḥ | dine dine dharmavṛddhiḥ pāpanāśaḥ prajāyate || śālagrāma śataṃ yastu bhaktyā saṃpūjayannaraḥ | śataṃ dināni yastena kṛtakāmaḥ sa sidhyati || śāligrāmāmatsvarūpāḥ śṛṇu teṣāṃ tu lakṣaṇaṃ | yat sevanādbhavediṣṭamihaloke patra ca || śivanābhaḥ sa vijñeyaḥ sa liṃgākāratāṃgataḥ | svayaṃbhu liṃgākṛtimānmaṃtrasiddhividhāyakaḥ || traiyaṃvakaḥ sa vijñeyo yo vindutrayabhūṣitaḥ | śūlākārā tathā rekhā gata puṃstvapradāyakaḥ || dhūrjaṭiḥ sa tu vijñeyo yatra rekhā jaṭā samāḥ | tisro yatra pradṛśyante sārcito jñānadāyakaḥ || śambhustu pāṇḍaro jñeyo vinduḥ kṛṣṇastu mastake | vilvapumānastejasvī pūjitastrīvaśaṃkaraḥ || iśvaraḥ matu vijñeyo rakto vindustu mastake | ekacakro dvicakro vā bhyantaredhaśca goḥ padaṃ || mṛtyuṃjayaḥ sa vijñeyaḥ svalpa mṛtyu vināśakaḥ | adhaścakraṃ tadūrdhvaṃ ca śvetārekhā triśūlamān || candraśeṣara nāmā sā vardhacandrākṛtistuke | madhye cakradvayaṃ tasya savanādroganāśanaṃ || rudraḥ sa eva vijñeyaḥ kapilo mūrdhni rukṣitaḥ | cakramadhye bhavedrekhāmarayedripusaṃtantiṃ || śāligrāmānatho vakṣye śaktikīṭasamudbhavān | yeṣāṃ pūjanato devī bhavānī suprasiḥdati || śrīvidyāsātale cakramūrdhvaṃ chatraṃ pradṛśyate | vāhya ghaṭāṃkito mūrdhā snigdhā śyāmākhileṣṭadā || mahākālī tu sā jñeyā yāni cihnasamanvitā | 111a) rukṣāsthulācipiṭṭā ca vāmamārgeṇa pūjayet || vārāhī tu varāhāsya cihnitāṃtaḥ samanvitā | snāpitā valiraktaiḥ sāyadarthaṃ bhakṣayeccataṃ || dvichidrādyāḥ sarvaśilāstrikoṇenāṃkitāśca yāḥ | yadā yudhā kṛtiścorddhaṃ tāndevīṃ tatra nirdiśet || devī śilā sa cakrāyā dakṣamārgeṇatāṃ yajet | sārcitā vāmamārgeṇa lokadvayasukhāvahā || yā cakrarahitā devī śilātāṃ vāmatorcayet | sparśaḥ kāryo na viprāṇāṃ raṃgaṃ vāṃ kṣobhakṛd bhavet || saurīśilā durlabhaiva prāyaḥ kaliyuge surāḥ | sphaṭikābhā bhavet sātu gharme muktā vimuṃcati || tulasyordhva sthite vahniṃ sābhiṣiktā pravarṣaṇaṃ | kurute śapatho mithyā kṛtosyāṃ kuṣṭhakārakaḥ || gaṇeśaḥ sa tu vijñeyo yaḥ svaśuṇḍāṃkito bhavet | śuṃḍākārāśilā vāpi gajānana samāpi vā || yasyā madhyamahaccakraṃ sūkṣmacakraṃ ca yaddiśi | sā śilā tasya dik yasya sevyā taddiśi rājyadā || ardhacandrākṛtiryatra dṛśyate śakaladvayaṃ || sā tu candraśilā tryasra yuktā bhaumasilāmatā | vāṇākāreṇa cihnena jñeyā vudhaśilāsurā || dīrghaṇa caturasreṇa yuktā guruśilāmatā | paṃcakoṇā tu śukrasya cāpākārāśanermatā || śūryākārā tu rohoḥ syāt katostu dhvajarūpiṇī | prāpte kaliyuge ghore vāmācāre vimiśritoḥ || bhakṣābhakṣavicārādi rahita mrecchasaṃkule | kāmakrodhādibhirvyāpte janastrībhirvinirjite || kvaśiṣyaḥ kvagururmaṃtraḥ kvajapaḥ kva ca siddhayaḥ | ayutābde kaleryāte tyajedviṣṇuḥ śilāṃ mahiṃ || tadardhāṃ jāhnavī toyaṃ tadardhāddevatā śilāḥ | japayevaṃ kalau śreyān śāligrāmārcanaṃ yathā || yaṃtra iti || kulārṇave || yetreśā pūjitā devī sahasaiva prasīdatiḥ | kāmakrodhādi doṣottha sarvaduḥkha niyaṃtraṇāt || yaṃtramityāhute tasmin retasmin deḥ prīṇāti tatvataḥ || śarīramiva jīvasya snehavat priye || sarveṣāmapi devānāṃ tathā yaṃtraṃ pratiṣṭhitaṃ | tasmād yaṃtraṃ likhitvātha dhyātvā vā sā vṛttiṃ śivaṃ || jñātvā gurumukhā pūrvaṃ pūjayādvidhinā priye || 111b) athātraiva yaṃtrasaṃskāraḥ || tatrādau dakṣiṇopacāravidhināsaṃskāraḥ | lagne śubhagrahopetenukūlaguṇaśālini || pratiṣṭhāṃ kārayedaṣāṃ svakṣa tithyādike kṣaṇe | kṣaudrājyadugdhaiḥ prathamaṃ nālikelāṃbhāsā tataḥ || abhiṣiṃcyātha toyena kvathite nākṣarauṣadhaiḥ | āvājyābhyarcya tallagne cakre saṃsthāpya pūjayet || gaṃdhapuṣpairnavairdhūpairdīpairnaivedyaṃ darpaṇaiḥ || trirātraṃ pūjayed devīṃ trisaṃdhyaṃ ceti || atha vāmināṃ yaṃtra saṃskāravidhiḥ || taduktaṃ tatraiva || tathāniśi || makāraiḥ paṃcabhiryuktaṃ carerpūrvāminorcanaṃ | niśāyāṃ śaktipūjāṃ ca dūtīyāgaṃ ca kaulikāḥ || eva dine trayaṃ kṛtvā tato nityatryakramaṃ bhajet | evaṃ devī pratiṣṭhāyāṃ kramaḥ sānnidhyakārakaḥ || strī śūdrāṇāṃ vāmiṇāṃ ca kaulikānāmayaṃ vidhiḥ || yaṃtrayogopanamapyucyate || mahāpāpaṃ na kurvīta paśuvaddhadamārgagāḥ | agniḥ śucirvratatamaḥ śucirvipraḥ śrutīritaṃ || ajñānajaiśca laghubhiḥ saṃdhyāvaṃdananāśitaiḥ | pātakaistena lipyante tasmāt te paśavaḥ smṛtāḥ || vāmenopāśitaṃ yaṃtraṃ teṣāṃ dṛṣṭipathaṃ mataṃ | tad devatā kṣobhakaraṃ vikṣiptaḥ sādhako bhavet || dakṣiṇopāsita yaṃtraṃ sūryāgnisamatejasaṃ | pāpinādṛṣṭi dahanamūlukānāṃ yathā raviḥ || yathā tṛbhidinakarodaye sarvanirīkṣate | dakṣa saṃsthāpite yaṃtraṃ tathā puṇyātmā nāmataṃ || sarveṣāmeva bhūtānāṃ tulya duḥkhasukhāvuvau | vāmadakṣiṇahasto ca tadvanmārgau divaukasāṃ || prādhānyantuṣurandhrīnāṃ vāmāṃge dakṣiṇāṃgake | pumāṃ tathaiva mārgopi kāyyākāryavibhedataḥ || āyuvedauditairmaṃtrai viprognyuttāraṇaṃ caret | dhātunirmita yatraṇāṃ mūrtīṇāṃ ca viśeṣataḥ || agniḥ saptiṃ vājamiti saptarcāṃ saptirucyate | munistriṣṭupchaṃdamuktaṃ devatāgniḥ prakīrtitaḥ || agniśabdena rahitaṃ sukta metacchataṃ pathan | abhiṣiṃcecchuddhatoyaistataḥ saṃpūrṇasuktakaiḥ || abhyaciṃcecchatāvṛtyā'gnyuttāraṇamidaṃ smṛtaṃ | kṣālayeddhātujaṃ yaṃtraṃ mādāyāmnena nityaśaḥ || 112a) piṣṭātakādyaiḥ kāṣṭasya maṇyādeḥ kevalaṃ jalāt | evaṃ prākṣālitaṃ yaṃtraṃ maṇḍape caṃdanādinā || purataḥ sthāpayet pīṭhe dadyāt puṣpāṃjaliṃ tataḥ || mūlamaṃtreṇātha vāme || atha suvarṇādi siṃhāsane purato yaṃtraṃ saṃsthāpya puṣpāṃjalināchādya arghasthāpanaṃ kuryāt || svasya devāgrataścaret || vṛttena veṣṭitaṃ samyak trikoṇaṃ caṃdanābhasā | tadvahiścaturasraṃ ca vidadhyānmatsyamudrayā || saṃpūjyagedherdevārghyaṃ maṃḍalāya namoṇunā | aṃgāni catugnyādi koṇeṣu puratastathā || dikṣu cāstraṃ samabhyarcya śaṃkhādhāraṃ pravinyaset | ādhāreṇa vinābhaṃśo na tṛpyanti ca mātaraḥ || tasmādvidhivadādhāraṃ tripadaṃ vā catuṣpadaṃ | padmābhaṃ vā trikoṇaṃ vā yonyābhaṃ dhātujaṃtu tat || mūlāṃte vāmukādhāra pātraṃ saṃsthāpayāmi ca | uktvā śaṃkhādikādhāraṃ maṃḍale sthāpayedatha || maṃraṃ dharma prade tyuktvā vadeddaśakalātmale | ṅente vahnermaṃḍalaṃ ca devanāma ca kīrtayet || tatorgha pātrādhārāya namaḥ proktvā prapūjayet | vahnerdaśaḥ kalāḥ pūjyāstatra proktaḥ pradakṣiṇaṃ || astramaṃtreṇa ca tataḥ || kanakādi vinirmitaṃ || arghyādi pātramatha vāṇaṃ khamaṃtrāṇujalaiḥ | prakṣālyāmuka devārgha pātraṃ pratiṣṭhāpayāmi || evamuktvā tadādhāre saṃsthāpyaivaṃ vadet punaḥ | arthaprada dvādaśeti kalātmane vadet tataḥ || sūryamaṇḍalamucāṅentaṃ devasya nāma tu | arghapātrāya ca namo manunānena pūjayet || tatpātramatha tatraiva bhāvayed bhūmi maṇḍalaṃ | ṣaṭkoṇaṃ tatra cāṃgāni pūjayet pūrvavat tataḥ || kalā dvādaśa sūryasya proktaḥ pātre pradakṣiṇaṃ | tataḥ sudhāmayaistoyai mūlānte mātṛkāṃ paṭhan || vilomāṃ pūrayet tasmin pūjako manunāmunā | ṅeṃsaṃkāmapradetyuktvā ṣoḍaśeti kalātmane || namaḥ paṃcadaśoṇoyaṃ maṃtraḥ śaṃkhaprapūraṇe | gaṃdhapuryākṣatayavakuśāgra tilasarṣapān || dūrvā ityargha pātrasya proktaṃ dravyāṣṭakaṃ surāḥ | dattoyaṃ gaṃdhapuṣpādyaiḥ pūjayitvā samarcayet || kalā ṣoḍaśakaṃ cādraṃ paścāt sarvakalāsu ca | atrārghapātreṇa pratiṣṭhāmapi kṛtvā puṣpādikaṃ datvā gālinīmudrādhenumudrāmṛtīkaraṇamudrāṃ pradarśya || 112b) iṣṭadevatāṃ tatra dhyātvā ṣaḍaṃgāni pujyadigavandhanaṃ kṛtvā śaṃkhamudrāpradarśya matsyamudrayācchādya mūlamaṣṭavāraṃ japedityargha sthāpanaṃ arghe prāṇapratiṣṭhāṃ kurvīta pūjānte sādhakastataḥ || prāgvat tīrthaṃ samāvāhya mūlamaṃtreṇa tatraḥ | saṃyojya netramaṃtreṇa puṣpaṃ nyasya śikhāṇunā || pradarśya gālinīṃ mudrāṃ mudrayā dhenusaṃjñayā | amṛtīkṛtyavidhivat sudhāvījena sādhakaḥ || dhyātveṣṭadevatāṃ tatra sakalīkaraṇaṃ cet || aṃganyāsena cāstreṇetyādi || arsyāttare pādyamācamanīya madhuparkādi pātrāṇi sthāpayet || idaṃ tu dakṣiṇamārgopayogi || viśeṣārghamagre vakṣe te vāmināṃ || maṃtraśuddhistu merutaṃtre ca || graṃthitvā mātṛkāvarṇairmūlamaṃtrākṣarāṇi ca | kramot kramāt trirāvṛtyā maṃtraśuddhiṃriyamatā || atha dravyaśuddhiḥ || kulārṇave merutaṃtre ca || pūjā dravyāṇi saṃprokṣya mūlāstrādbhirvidhānataḥ | darśayeddhenu mudrāṃ ca dravyaśuddhiḥ prakīrtitā || samācāre || takraṃ kṣīraṃ guḍaṃ kṣaudraṃ dadhyājyatilaśarkarā | tailaṃ majjāranālaṃ ca dravyaṃ daśavitha smṛtaṃ || merutaṃtre || pīṭhe devaṃ pratiṣṭhāpya sakalīkṛtya prokṣeyet | arghyodakena mūlena trirdīpanīṃ pradarśayet || devaśuddhiṃ vidhāyetthaṃ paścājjaganamācarediti devaśuddhiḥ || dipanī agre vācyā || atha viśeṣa śuddhiḥ || kuladravyaśakti śuddhī agre vācye || oṃ pratadviṣṇustavate vīryeṇa nago na bhīmaḥ kucarogaviṣṭāḥ || yasyoruṣu triṣu vikramaṇeṣu vikṣiyaṃti bhuvanā viśvā iti maṃtreṇa māṃsaṃ śodhayet || prataviṣṇuriti maṃtraṃ māṃsaśuddhau niyojayediti vacanāt || oṃ tryaṃmvakaṃ yajāmahe sugandhiṃ puṣṭivardhanaṃ urvārukamiva vandhanān mṛtyormukṣīya māmṛtān || iti maṃtreṇa matsyaṃ śodhayet || tryamvakasya tu maṃtreṇamatsyaśuddhiṃ samācarediti vacanāt || oṃ tadvikṣyoḥ paramaṃ padaṃ sadā paśyanti sūrayaḥ divī ca cakṣurātataṃ tadviprāso viyaśyavojāgṛvāṃsaḥ samvindhata viṣṇoryat paramaṃ padaṃ || ābhyāṃ maṃtrābhyāṃ mudrāṃ śodhayet || tadviṣṇoriti maṃtreṇa tadviprāso muno tathā | 113a) mudrāntu śodhayenmaṃtrī devatā prītikārakāmiti vacanāt || oṃ viṣṇuryoniṃ kalpayantatvaṣṭā rūpāṇipiśatu || āsiṃca tu prajāpatirddhātāgarbhandadhātu vai | garbhandhe hisinīvālī garbhandhe hi sarasvati || garbhandhetkṣyaścinau devā vādhantāṃ puṣkarasrajau | ābhyāṃ maṃtrābhyāṃ kuṇḍagolāthau śodhayat || viṣṇaryonimamuṃ maṃtraṃ garbhandhehīti vai tathā | kuṇḍalātthayāḥ śuddhau sādhako viniyojayediti vacanāt || taṃtre || tāraṃ kūrcāstra muhṛtya śivāditrayavinduyuk | vahnijātāra māyā śrīvījaṃ svaratapriye || tāramāyāramāstraṃ ca vahnijāyāṃ vartulaṃ | tato mṛtodbhavāyeti amṛtavarṣiṇi tatparaṃ || priye devi padaṃ yuktaṃ śāpammocaya yugmakaṃ | amṛtaṃ cāśrāyayadvaṃdvamamṛtaṃ kuru yugmakaṃ || vahnijāyānta maṃtreṇa śuktaśuddhiṃ samācaret || merutaṃtre || māṃsaṃ tu trividhaṃ proktaṃ khabhūjala ca nodbhavaṃ | yathā saṃbhavameṣkekaṃ tarpaṇāya prayojayet || tathā ca rudrayāmalaṃ || māṃsantu trividhaṃ proktaṃ jalakhecarabhūcaraṃ | gonarebhāśva mahiṣa varāhājamṛgodbhavaṃ || mahāmāṃsāṣṭakaṃ proktaṃ devatā prītikārakaṃ || kulārṇave || matsyaṃ ca trividhaṃ proktamuttamādhamamadhyamaṃ | uttamaṃ trividhaṃ devi śālapāṭhī na rohitāḥ || pravīṇaṃ kaṃṭhakairhīna tailāktaṃ svādusaṃyutaṃ | devyāḥ prītikara caiva madhyamaṃ tadudāhṛtaṃ || kṣudrāṇi tāni sarvāṇi adhamānyāhuruttamāḥ || jñānārṇave || vraiheyaṃ maṇḍalākāraṃ candravimva nibhaṃ śubhaṃ | cāru paṃkamanohāri śarkarādyaiḥ prapūritaṃ || pūjākāle ca devīmāṃ mudraiṣā parikīrtitā || taṃtrāṃtare tu || mudrā tu devī saṃproktā bharjitaṃ caṇakādikamityuktaṃ || tṛṣṭadhānyādikaṃ yadyaccarvaṇīyaṃ pravarcayet | tasya saṃjñā kṛtā mudrā mahāmodapravardhinī || muṇḍamālātaṃtre || sadhavāre tu saṃbhūtaṃ kuṇḍamuttama bhūmidaṃ | vidhavārati saṃbhūtaṃ golaṃ siddhipradaṃ śuci || kulārṇave || kuladravyairvino kuryājjapapūjāṃ tathā vrataṃ | niḥphalaṃ tad bhaved devi bhasmanā ca vahutaṃ yathā || athatadravyā bhāve anakalpaḥ || tathā ca kulārṇave || dravyābhāve tu vaṭakaṃ || jale maṃtodyu tarpayet || 113b) guḍamiśreṇa takreṇa tacca vā madhubhājanaṃ | sauvīrenātha vā kuryādetatkarma na lopayet || merutaṃtre || madyaṃ māṃsaṃ ca vijayāmaṣṭagaṃdhairvimiśrayet | saṃmarghavaṭikāḥ prāgvajale deyāstatorcayet || dhattūravijaṃ vijayājātī patraṃ phalaṃ tathā | akārakara bho vatsa nāgaṃ khākhasavatkalaṃ || madyaṃ ca bhogavṛddhāṃśaṃ mardayitvāvatīkṛtaṃ | ayaṃ viṃduścāśvagaṃdhābhidhāno devatā priyaḥ || guḍamiśreṇa takreṇa tathā ca madhubhājinā | sauvīreṇātha vā kuryādetatkarmanaropayet || pramādādya vilūpyeta devatā śāpamāpnuyāt | vijayā vā dravairvāthā bhāve tarpaṇamācaret || madhubhājanaṃ kuryādityanuṣaṃgaḥ || sauvīraṃkāṃjikaṃ || kumārītaṃtre || nālikelodakaṃ kāsye tāmre vā visṛjenmadhu | gavyaṃ ca māmrapātrasthaṃ surātulyaṃ ghṛtamvinā || athāparānukalpo bhāvacūḍāmaṇau || yadi vipro bhaved bhaktaḥ kulapūjāparāyaṇaḥ | na dānena vidhānena kuryāt kulasamudbhavaṃ || aparāpuṣpagarbhe tu kulasthānaṃ manoharaṃ | hayāri kusume devaḥ svayamasti sadāśivaḥ || tanmadhye laghumādāya puṣpamadhye tu caṃdanaṃ | raktaṃ vā kusumandatvānmānaṃ śivātmakaṃ || yojayecchiva śaktyostu aikyaṃ saṃbhāvan dhiyā | kṣaṇaṃ vicintya tatraiva saṃpūjya parameśvarīṃ || japtvā tadaiva kuṇḍākhyaṃ dravyaṃ paramadurlabhaṃ || laghu kṛṣṇā guru kṛṣṇā guruṇī śīghraṃ ca klīṃ va gurau triṣviti koṣāt || puṣpamadhye karavīra puṣpamadhye candanaṃ śvetacandanaṃ || samayācāre || kuṃḍagorodbhavaṃ dravyaṃ abhāve śṛṇu sundari | kathaṃ snāna prakuryā ca devatātoṣa hetave || yasya kasyataroḥ puṣpaṃ gṛhītvāśuprayatnataḥ | teṣāṃ madhyadvayaṃ grāhyaṃ hastābhyāṃ manasā tadā || ubhayaṃ paṃcamaṃ tatra kurvita vidhivannaraḥ || raktacaṃdanaghraṣṭena jale caiva kṣipet tadā | tajjalena prakurvīta devatāsnānamuttamaṃ || vāṃchitaṃ phalamāpnoti satyaṃ satyaṃ varānane || bhairavataṃtre || svayaṃbhu kusumābhāva raktacaṃdanakaṃ kṣipet || idaṃ sarvaṃ vīramātra paramiti vodhyaṃ || athāsādhanaṃ || tat tū pūrvamapyuktaṃ tatsādhāraṇa paraṃ adhunānyathocyate kulacūḍāmaṇau || 114a) nānāvidhāni puṣpāṇi gandhāni vividhāni ca | karpuraṃ jāti dhūpādi vāsitaṃ paṭavāsitaṃ || tāmvūlaṃ deya dravyaṃ ca dhūpadīpādika cayet | sarvāraṃkārabhūṣābhirbhūṣitaḥ kaulikeśvaraḥ || mūlamaṃtra japtatoyaiḥ prokṣitaṃ sthāpayet tataḥ | sarvaṃ svadakṣiṇe sthāpyaṃ vāme cārghyanniveśayet || paścime devatāyāśca kuladravyāṇi dhārayet || kālikāpurāṇe || madirāṃ pṛṣṭhato dadyādanyat pānaṃ tu pṛṣṭhataḥ || tukāro apyarthaḥ || tathā || prakṣālanāya karayoḥ paścāt pātraṃ nidhāpayet | ghṛtādi jvalitān dīpān sthāpayet paritaḥ śubhān || atha kalaśa sthāpanaṃ || tallakṣaṇamāha taṃtrāṃtare || kalāṃ kalāṃ gṛhītvā ca devānāṃ viśvakarmaṇā | nirmitoyaṃ surairyasmā kalaśaistena ucyate || pādapadmācāryastu || kalāṣparita iti kalaśaḥ || kalaśamānamāha || taduktaṃ svataṃtraiva || paṃcāśadaṅgulavyāpte utchrāyo dvādaśāṅgulaḥ | kalaśānāṃ pramāṇantu mukhamaṣṭāgulantathā || sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi mārtikyaṃ vā yathodinaḥ | kṣālayedastramaṃtreṇa kuṃbhaṃ saṃmyaktureśvari || sthāpayet kalaśādhāraṃ kuṃbhaṃ sugaṃdhivāsitaṃ || ādhāraśca uktaḥ || tathā || ādhāreṇa vinābhraṃśo na hi tuṣyaṃti devatāḥ | tasmād vidhivadādhāraṃ kalpayet kulanāyike || tathā kalaśamupakramyaveṣṭhitaṃ raktavastreṇa raktamālpanabhūṣitaṃ || vāmabhāge maheśāni maṃṇḍale caturasrake | tatra saṃsthāpayadbhadra devī vuddhyā varānane || maṇḍale kalaśe dravyavaṃnhyarka śaśimaṇḍalaṃ || pūjayediti śeṣaḥ || caturasraka īti yathokta maṇḍalopalakṣakaṃ || taṃtre || yoni dvayaṃ heti maṃtreṇa raktamālyavibhūṣitaṃ | sthāpayet kalaśaṃ tatra sauvarṇādi vibhedataḥ || kalādvādaśasaṃyuktaṃ bhānuvimvaṃpyajediha | śuddhena hetunā maṃtri mūlamaṃtreṇa pūrayet || kalāṣoḍaśasaṃṣyāptaminduvimvaṁpyajediha | rakṣayedastramaṃtreṇa tanutreṇāvaguṇṭhayet || vīkṣayen mūlamaṃtreṇa tainaivāpyutyukṣmasādhakaḥ | gandhādinā samatyarcya bhāvayed devatātmakaṃ || tārabhāgaistribhirmaṃtrī vimvatritayamarcayet | 114b) tārabhāgairiti akāra ukāra makārairityarthaḥ || atha prayogaḥ || svavāme ṣaṭkoṇantargata trikoṇavinduṃ vāhyavṛtta caturasraṃ kṛtvā sāmānyārghyodakeṇa saṃprokṣya tatrādhāraśaktyādibhyo nama iti pūjayet || tato nama ityādhāraṃ prakṣālya maṇḍaloparisaṃsthāpyamaṃ vahnimaṇḍalāya daśakalātmane nama iti saṃpūjya phaḍiti prakṣālya ādhāra rakta vastra rakta mālyādinā devī vudhyā saṃsthāpya aṃ arkamaṃḍalāya dvādaśakalātmane namaḥ || iti saṃpūjya || viloma mātṛkāṃ mūlamaṃtraṃ ca paṭhan kāraṇena kalaśamāpūrya dravye oṃ somamaṇḍalāya ṣoḍaśakalātmane namaḥ || iti pūjayet || tataḥ phaḍiti saṃrakṣyahūmityavaguṇṭhane mudrayāvaguṃṭhya mūlamaṃtreṇa samvīkṣya nama ityatyukṣya mūlena trirgandhyamādāya kalaśe puṣpaṃ datvā śāpamācanaṃ kuryāt || etat prakaraṇavaśāt surākaraṇamapi pracakṣyate || merutaṃtre || aṃbhasāṃ dvādaśaprasthaṃ catuḥprasthaṃ ca taṃḍulāḥ | prasthārdhantaṃḍulaṃ partkvā tāvanmātrāstadaṃkurān || śītādi rahite sthāne divasadvayamāsya tat | paścādagnau samāropya jaṃvāla śadṛśaṃ pacet || pādaprasthaṃ taṃḍulāṃśca tanmātrānaṃkurā kṣipet | punardina dvayaṃ sthāpya punarevaṃ prakalpayet || ardhaṃ tasya samādāya taṃduleṣu viniḥkṣipet | punarevaṃ tridhā kuryāt tāṃḍūlī sā surāsmṛtā || ayameva bhavet somaḥ somayāga phalapradaḥ | dūtīyāgo bhaved yāgaḥ somapānaṃ tu tatsmṛtaṃ || yo gatiḥ somayajñena kaulikānāmanena sā | bhogaḥ śvargaśca bhavati vinā kaṣṭena vāmināṃ || evaṃ tu yavapiṣṭvāttho deva soma iti smṛtaḥ | yavaṃ taṃdulayogena śaktisomo nigadyate || svinnakuddigago dhūmāḥ samakiśvena saṃyutāḥ | sthāpitā dvādaśāhaṃ ca vāruṇyāṃ paripācitāḥ || tanmadyaṃ sūryasaṃjñe syāt yoginimadavarṣanaṃ | pītaṃ taccakraṃ pūjānte vā japeya phalapradaṃ || idameva tridhā yuktaṃ dalaṃ madyaṃ ca sādhitaṃ | agnirbhavet tasya pānādagnihotra phalaṃ labhet || agniryadā saptavāraṃ vāruṇī yaṃtragaḥ kṛtaḥ | vaḍavānalanāmāsau mahāpātakalāśanaḥ || 115a) daśaprasthaṃ guḍaḥ proktaḥ sāvaddhacchūlajātva ca | jaṃvutvagpātakī puṣpaṃ tadardhaṃ nālikerajaṃ || kusumaṃ ca tadardhaṃrdhaṃ syāt tūdardhaṃ ca harītakī | tāvaddhi bhītakaṃ proktaṃ caturthāṃśaṃ kaṭutrayaṃ || tāvacca citrakaṃ tasmād guḍo dvādaśabhāgikaḥ | kareṇa bhrāmayet samyaganulomavilomataḥ || aṣṭottaraśatā vṛtyā trisaṃdhyaṃ prativāsaraṃ | dvādaśāṃsena pākaḥ syād vāruṇī yaṃtragaṃ pacet || eṣāgauḍīti vikhyātā mahāmada karīmatā | śivena nirmitā pūrvaṃ svayaṃ pītā ca bhairavaiḥ || dviguṇaṃ makaraṃdākhyavārisaṃyojayedguḍe | ṣoḍaśāhena prākaḥ syāccheṣamanyat puroktavat || sarvadeva priyāceyaṃ vaśīkaraṇamadbhutaṃ | devānāṃ śaktayo vaśyā mānuṣīṇāṃ tu kā kathā | harītakī citrakaṃ ca maricaṃ dhātakī tathā || madhūkapuṣpaṃ kṣaudraṃ ca bhāgaika na vivardhitaṃ | aśīti guḍasaṃmiśraṃ śeṣamanyet puroktavat || idaṃ manoharaṃ dravyaṃ yoginīpānamuttamaṃ | madyābhāve pravakṣyāmi viṃduṃ madyādhikaṃ surāḥ || māhiṣaṃ dadhisaṃgrāhyaṃ caturdaśaguṇāṃmurāṃ | mocā phalasya pakvasya marditasya rasastathā || grāhyodadhi caturthāṃśastatsaṃmardyaghaṭe kṣipet | catvāriṃśaddinānyaṣṭau paṃke paṃkaja saṃkule || nidhāyādvṛtya kiraṇaiḥ sauraiḥ samyag viśoṣayet | yadā tatkadviṇī bhāvastadā kuryādvaṭīṃ kṣubhāṃ || guṃjābhāṃjalasaṃpūrṇe tāṃpātrapraṇidhāpayet | idaṃ sutopyadhikaṃ brāhmaṇānāṃ praśamyate || gauḍīmādhvī tathā paiṣṭhī trividhā tu surāsmṛtā | śūdrāṇāṃ mucitā ceyaṃ vaṃśā kṣatriya vaiśyayoḥ || brahmānaṃdasurāyaistu vipraiḥ pītā tu kaulikaiḥ | na conmādakarī teṣāṃ sureyaṃ vuddhivardhinī || brāhmaṇasya mukhānmadya vāsanā prabhavedyavi | caṃḍālavadvahiḥ kāryo nāsau vāmina kaulikaḥ || vāmināṃ kaulikānāṃ ca mukhe tiṣṭhaṃti devatāḥ | nayaṃti te tu tadgaṃdhaṃ sa tu vedyo harerapiḥ || devatā yasya na mukhe sākṣā caṃḍāla eva saḥ | sarvasiddhikarā paiṣṭi gauḍī bhogapradāyinī || mādhvī muktikarījñayādrākṣārājya pradāmatā | vidyā pradaikṣavīhālākhārjurīripunāśinī || 115b) tālajā staṃbhane śastāpana sākhyā śubhapradā | nālikelodbhavā śrīdāniṃ vajāroganāśinī || madhukajā jñānakarī caireyāṣāpanāśinī | yatsānaṃdaṃ rucikaraṃ sāmodaṃ ca manoharaṃ || madyaṃ taduttamaṃ devā devatā prītikārakaṃ | brahmā syāt salile viṣṇurgaṃdhe rudraśca tadrucau || paramātmā tadānaṃde tasmāt sevyamidaṃ priye | susaṃskṛtā surāroga duḥkhāpadbhayahārīṇī || āyuḥ śrīkīrti saubhogya dharmavidyāvivardhinī | anyathā narakaṃ yānti dātā bhoktā na saṃśayaḥ || asaṃskṛtā surāpāpā kalahavyādhi duḥkhadā | āyuśrīkīrtiśaubhāgyadharmavidyāvināśinī || tasmāt saṃskṛtya vidhivat kuladravyaṃ tatorcayet | vinā dravyādhi vāsena na smarenna jayet tathā || ya smaranti mahāmukhasteṣāṃ duḥkhaṃ pade pade | nāsavena vināmaṃtraṃ vināmaṃtreṇa rāsavaṃ || atosyāḥ śodhanaṃ kuryāditi śeṣaḥ || kulāmṛtadīpikāyāṃ || dṛṣṭvā praṇamya prathamaṃ tadrūpāmvārunī kalāṃ || guhya siddhitaṃtre || varuṇe nārcitā devī vāruṇī iti viśrutā | suraistu pivate nityaṃ surānāma iti smṛtāḥ || madanenārcitā nityaṃ madyadayaṃ tu prakīrtitā | paramārthena utpannā parāśaktiḥ prakīrtiteti || tārena kusumaṃ datvā prokṣayedastravārinā | nārācenākṣatāṃ datvā mūlānte nābhi rakṣayet || mocayitvā śukraṇāpāt pavamānena pāvayet | śoṃṣayedvāyu maṃtreṇa vahninā sandehedanu || ūrdhvaṃ saṃcitayen maṃtrī bhāskare cārkamaṃḍalaṃ | sauramaṃtreṇa deveśi vāruṇīmmanasārana || arkādamāmayīndhārāṃ patantī cintayedanu | somavījaṃ paṭhan hāṃtaṃsendu khaṃḍaṃ sudhāmayaṃ || japan saṃpūrayet pātraṃ kḷptayā dhenumudrayā | amṛtāṃ prajapenmaṃtrī saptadhā kūrmamudrayā || amṛtatvantatonītvā karpūrādyena cāsayet | kiṃcidutthāpyānyapātre niḥkṣipya jvalanaṃ kṣipet || vidyā tatvena deveśi darśayadyoni mudrikāṃ | sarvabhūtamayīndevīṃ tatra saṃcintayedanu || tāmātmanaikyaṃ nītvā tu yojayet tāṃ mahātmanā | sarvabhūtamayaṃ paścādātmānaṃ paricintayet || tadrūpāṃ devatārūpā sauramaṃtrohaṃsa iti amāmayiṃ amṛtamayīṃ somavījaṃ sa iti hāntaṃ hakārāṃtaṃ ardhacandrayogo hakāre eva evaṃ 116a) sohamiti siddhaṃ amṛtā kūrmamudrā ca vakṣyate jvalanaṃ kṣipet anyapātrasthā mṛte vidyā tatveneti vidyā tatvena sūkṣmadehaṃ śodhayāmi svāheti maṃtreṇa sarvabhūtamayīmiti pūrvavat kuṇḍalinīmutthāpya śivena sahasaṃyojyātmānaṃ sarvabhūtamayaṃ dhyāyedityarthaḥ || śukraśāpa vimocana maṃtrā uktāḥ || kumārītaṃtre || anyacca śṛṇu deveśi yathā kulādi karmaṇi || hānirna jāyate vitān vai matrān vai matrān śṛṇu priye || ekameva paraṃ brahma sthūla sūkṣmamayaṃ dhruvaṃ | kacodbhavāṃ brahmahatyāṃ tena tenāśayāmyahaṃ || sūryamaṇḍalasaṃbhūte varuṇālaya saṃbhave | amāvījamaya devī śuklaśādvimucyatāṃ || vedānāṃ praṇavo vījaṃ brahmānandamayaṃ yadi | tena satyena te devī brahmahatyāṃ vyapohatu || evaṃ maṃtra trayeṇaiva abhimaṃtrya kulaṃ śubhaṃ | pradadyā cānukāye vai naivedyamudare haret || śāpamocana prakārānta tārārṇave || praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya candravījamvarānane | ṣaḍdīrghasvarasaṃyuktaṃ vindunāda kalānvitaṃ || śukraśāpapramocitāyai surādevyai namastataḥ | japed dvādaśadhā maṃtraṃ śukraśāpa vimuktaye || vṛttau tu || vedādi varuṇāṃtaṃ ca ṣaḍdīrghasvarabheditaṃ | śukraśāpa vimocitāyai sudhā devyai namostute || dvādaśadhā japenmaṃtraṃ śukraśāpa vimuktaya ityuktaṃ || tadanayoḥ śukraśāpavimocana prakārayorvikalpaḥ tulyārthayoḥ samarthayoḥ samuccayo saṃbhavat || ātyāmapi viśeṣo merutaṃtre || māyayā ramayā vālā saṃvudhyaṃ tātrivarṇakā | śukraśāpaṃ vimocaya punastadvarṇakāṃtikā || yasyā upāsanā tasyā vījena puṭito manuḥ | ṣoḍaśārṇastayā khyāto maṃtritāṣṭāraṃ śataṃ || niḥśāpaṃ kurute sādhyaṃ bhukti muktyaika bhājanaṃ || tata oṃ vāṁ vīṁ vuṁ vaiṁ vauṁ vaḥ brahmaśāpavimocikāyai surādevyai nama ityanena daśavāra japtena brahmaśāpavimocanaṃ || hrīṁ śrīṁ āṁ krāṁ krīṁ krūṁ kraiṁ krauṁ kraḥ suro kṛṣṇapāpaṃ mocaya || amṛtaṃ srāvaya srāvaya svāhā ityanena dvādaśavāra japtena kṛṣṇapāpamocanaṃ kūryāt || taduktaṃ || vedādi vāruṇamvījaṃ ṣaddīrghasvarabheditaṃ | brahmaśāpavimocitāyai sudhā devyai namostu ca || 116b) daśakṛtvā japenmaṃtraṃ brahmaśāpa vimuktaye | māyāśriyāṅkuśaṃ ca ṣaḍdīrghasvarabheditaṃ || suro kṛṣṇasvarūpānte pāpaṃ moca tatparaṃ | amṛtaṃ srāvaya dvaṃ dvaṃ vahnimāyo tataḥ paraṃ || anena manunāmaṃtrī kṛṣṇapāpaṃ vimocayet | pavamānaḥ parānandaḥ pavamānaḥ paro rasaḥ || pavamānaṃ paraṃjñānaṃ tena te pāvayāmyahamiti pacamānamaṃtraṃ ca likhitvā || ślokā netān paṭhet paścāt dīpanyamṛteśī manūn | akhaṃḍaikarasānaṃdakale paraśudhātmani || svacchaṃda sphuraṇākāre nidhye hyamṛtarūpiṇi | akulasthā mṛtākāre śuddhijñānakare pare || amṛtatvaṃ nidhe hyasminvastuni klīnnarūpiṇi | tadrūpini karasparśa kṛtvā hyetatsvarūpiṇi || bhūtvā mṛtā parākāre mayi visphuranaṃ kuru || iti merutaṃtre || dravya madhye bhairavabhairavyoddhyānaṃ || taduktaṃ tārārṇave || sūryakoṭi pratīkāśaṃ candrakoṭi suśītalaṃ | aṣṭādaśa bhujandevaṃ paṃcavaktraṃ trilocanaṃ || amṛtārṇava madhyasthaṃ brahmapadmoparisthitaṃ | vṛṣārūḍhaṃ nīlakaṇṭhaṃ sarvābharaṇabhūṣitaṃ || kapālakhaṭvāṃgadharaṃ ghaṇṭhāḍamaru vādinaṃ | pāśāṃkuśādharandevaṃ gadāmuśaladhāriṇaṃ || khaḍgakheṭakapaṭṭīśa mudgalaṃ śūladantakaṃ | vicitra kheṭakaṃ muṇḍaṃ varadābhayavāśinaṃ || lohitaṃ devadeveśaṃ bhāvayet sādhakottamaḥ | evaṃ dhyātvā svamaṃtreṇa puṣpāṃjali trayaṇa pūjayet || tataḥ ānaṃda bhairavīṃ dhyāyet || tatraiva || tasyaut saṃge surāndevīṃ candrakoṭya yutaprabhāṃ | himakundendu dhavalāṃ paṃcavaktrāṃ trilocanaṃ || aṣṭādaśabhujairyuktāṃ sarvānandavarodyatāṃ | prahasaṃtīṃ viśālākṣīṃ devadevasya saṃmukhīṃ || athavā devadeveśamardhanārīśvaraṃ yajet || evaṃ dhyātvā svamaṃtreṇa pūjayet || maṃtrau coktau taṃtre || śivacandrau mātṛkāntaṃ tathākṣa malavahnayaḥ | vāyuśca vāmakarṇena bhūṣito vindunāṭataḥ || vījametat samuccārya tathā cānandabhairavaṃ | ṅentaṃ śikhāmaṃtra yutaṃ pūrvavījaṃ tu saṃlikhet || candraṃ hitvādimaṃ kuryāt karṇe vāmācchi yojayet | 117a) surā devyai tato vauṣaḍiyamānandabhairavī || anena menu yugmena dhyānapūrvaṃ yajeccatau | śivo hakāraḥ candraḥ sakāraḥ mātṛkāntaṃ kṣakāraḥ vahnī rephaḥ vāyuryakāraḥ vāmakarṇa ukāraḥ ekau yuktau kāryau ṅentaṃ caturthyaṃtaṃ śiṣāmaṃtro vauṣaḍiti || bhairavī maṃtramāha pūrvavījamityādi prathama varṇayorvyatyayaḥ kāryaḥ caramokṣare ukāraṃ tyaktvā vāmākṣi ikāro yojyaḥ soyamānandabhairavīmaṃtro bhavatītyarthaḥ || māyayā cādi saṃyuktaṃ vahnimāyendu saṃyutaṃ | paramasvāmini propte paramākāśaśūnya ca || vāhini candrapadānte sūryāgni bhakṣiṇīti ca | pātraṃ viśa viśa svāhā daśadhā prajapenmanuṃ || vāṅmāyā kamalā prānte ānandeśvari vighnahe | sudhā devyai dhīmahīti tannorddha nārīśvarīti || pracodayāditi japed gāyatrīndaśadhā sudhīḥ || svataṃtre || tataśca bhāvayaddravya amṛtaṃ raktabhaṃ priya | atha kādi triyaṃktyā tuhalakṣatraya maṇḍitaṃ || pūrvokta yoni mudrāyāṃ śivaśaktyostu saṅgamaṃ | amṛtaṃ cintayed dravyamaṣṭadhā amṛtāṃ japet || akathetyādi trikoṇe ṣoḍaśa svarān vāmapaṃktau kakārādi soḍaśa varṇānadhaḥ paṃkṛktautha kārādi ṣoḍaśa varṇān dakṣiṇa paṃktauhalakṣānmadhye likhitvā pūrvoktavidhinā kuṇḍalinīmutthāpya śivaśaṃyojya tadgalitāmṛtadhārāṃ vahannāsāṃpuṭa na dravyamadhye patitāṃ dhyātvā dravyamamṛtaṃ dhyāyedityarthaḥ || amṛtāmaṃtraḥ || merutaṃtre || aiṁ klīṁ hrauṁ juṃ sa ityuktvā amṛte amṛtodbhave | amṛteśvari amṛtavarṣaṇīti padaṃ vadet || amṛtaṃ srāvaya yugaṃ svāhāṃto dravya śuddhaye | amṛtesi manuḥ proktaḥ paṃcatriṃśadbhirakṣaraiḥ || kulārṇave tu || aiṁ pluṁ srauṁ juṁ saḥ svāhā ityabhidhāya amṛte amṛteśvarītyādi tulyaṃ || tridhābhimaṃtrya prāgukta dīpanīmaṃtraga tridhā || dipinī maṃtro yathā merau || vāgbhavaṃ vadayugmaṃ ca vāgvādini ca vāgbhavaṃ | klīṁ klinne kledini kledaya mahākṣobhayamityapi || 117b) kuru yugmaṃ kāmavījaṃ saumokṣaṃ kuru yugmakaṃ | prāsādaśca parāprāsādaḥ saptatriṃśadaśākṣaraḥ || dīpanīṃ manurākhyātaḥ iti || kuṇḍalinyutthānāt pūrvamayaṃ japa uktaḥ kulāmṛte tadatra yathā svasaṃpradāyamācaraṇīyaṃ || idaṃ tu kāraṇandevi surasaṃghaniṣevitaṃ | ata eva tasya nāma sureti bhuvanatraye | asya gandhaḥ keśavastutenāgandhena kaulikaḥ || pūjayet paramāndevīṃ caṇḍikāṃ kālikāṃ śivāṃ || bhāvacūḍāmaṇau prakārāntareṇa śodhanamuktaṃ tathā hi || ghaṭaṃ hetu dravyeṇa pūrayedityanuvṛttau | tatra yaṃtraṃ vilikhyādau yadyat kulasamudbhavaṃ || dhyātveṣṭa devatāṃ tatra japedaṣṭottaraṃ śataṃ | dhenu yonī vicintyātha prasṛtaṃ tadviciṃtayet || dṛṣṭvāmṛtamupottamvai nṛtyanti yoginī gaṇāḥ | nṛtyanti bhairavāssarve nṛtyanti bhairavī gaṇāḥ || yadyat kulasamudbhutaṃ yaddevatāyā yādṛśaṃ yaṃtramityarthaḥ || evaṃ dhyātvā japed vidyā dvayaṃ ca sādhakottamaḥ | māyālakṣmī dvayasyānte namo bhagavatīti ca || maheśvari svarūpānte sarvapaśu janeti ca | namaścakṣustiraskaraṇaṃ kuru dvandvaṃ ca ṭhadvayaṃ || tathānya tiraskariṇī lajjādva?tameśvarīntataḥ | vāṇīgnauṁ tiraskaraṇaṃ sakala janeti vai tataḥ || vāgvādinīti sakala paśuvratajaneti ca || manaśca śrotrajihvāghrāṇoktiraskaraṇaṃ kuru dvayaṃ ṭhadvayaṃ ca sa visargaṃ śiro manuḥ || tasyopari svamūlaṃ ca varuṇaṃ saptadhā japet | ityanena vidhānena dravyaśuddhiṃ samācaret || dhenumudrā yonimudrā ca || anyonyābhimukhāśliṣṭā kaniṣṭhānāmikā punaḥ | tathā ca tarjanī madhyā dhenumudrā'mṛtapradā || madhyame kuṭile kārye tarjanyuparisaṃsthite | anāmike madhya gate tatraiva hi kaniṣṭhike || sarvā ekatra saṃyojyā aṃguṣṭha parīpīḍitāḥ | yonimudrāsamākhyātā trailokyotpatti mātṛkā || iti taṃtrokte || iti śrī ādyānandena viracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ daśamaḥ paṭalaḥ || arghasthāpanaṃ || bhairavataṃtre || svavāma cetataḥ kuryādarghyādi sthāpanāṃ kriyāṃ | 118a) pādyārghācamanīyāni sāmānyārghaviśeṣakaṃ || narakaṃ svarṇatāmrendu nārikelodbhavāni ca | pātrāṇi bhagarūpāṇi viśeṣārghaṃ śṛṇu priye || tathā || śaṃkhaṃ vīrapātraṃ sthāpayan madhyabhāgaḥ || narakaṃ narakapālaṃ indurajataṃ || madhya iti || tatre || sādhyasādhakayormadhye ṣaṭtriṃśadaṃgulaṃ bhavet | dvādaśāṅgulamūrdhvaṃ ca adhobhāge tathāṅgulaṃ || dvādaśāṅgulamadhyasthaṃ tatra saṃsthāpayedvudhaḥ || tathāṅgulaṃ dvādaśāṃgulaṃ || tathā || svārtha ca dvādaśatyaktvā devārthaṃ dvādaśa tyajet | dvādaśāṃgulamadhyasthaṃ tatra cārghannidhāpayet || kumārikalpe || tatorghaṃ sthāpayenmaṃtrī svavāme surasundari || triśaktiratne || kalaśāddakṣiṇe bhāge trikoṇaṃ vṛttasaṃyutaṃ | ṣaṭkoṇaṃ caturaśraṃ ca kṛtvā tanmadhyabhāgataḥ || vilasaccandrasakalaṃ gandharva ca samālikhet | ojā pūkādikaṃ pīṭhaṃ taccaturdikṣu pūjayet || aṅgamaṃtraiśca ṣaṭkoṇe śaktau mūlatribhedataḥ | ādhāraśaktiṃ saṃpūjya pūrvavad yaṃtrikāmapi || mahāśaṃkhaṃ nālikera sauvarṇaṃ rājataṃ tathā | tāmraṃ śuk tyudbhavaṃ vāpi pātraṃ tatra nidhāpayet || vilasaditi gandharvamīkāraṃ ojāpūkādi odyāna jālandhara pūrṇagiri kāmarūpāṇi teṣāṃ ca pūjanaṃ svāgrādi prādakṣiṇyena caturasre rekhāsu saṃpradāyāt || aṅgapūjane tanmantreṣu sarvānteṣu namaskāra eva yojyaḥ na tu jātyantaraṃ aṃgaṃ maṃtrairnamāntakairityāderāvaraṇa pūjāyāntathā darśanāt || śaktau trikoṇe mūla tribhedataḥ mūlakhaṇḍa trayeṇa ādhāraśakti pūjanaṃ ikāre yaṃtrikā ādhāraḥ tatpūjanaṃ ca daśakarātmaka vahnipūjanameva || bhairavataṃtre || sa kūrca ca bhage pātre vinyasya śuddhayāthasā | kuṇḍagolodbhavanāpi svayaṃbhū kusumena vā || vīradravyeṇa cāpūrya mūlavidyāṃ samuccaran || pātrabhedā merutaṃtre || nālikerasvarṇatāṃnaṃkā ca śukti śirodbhavaṃ | saṃkhasaddārukūrmotthaṃ kapālālāvu mṛnmayaṃ || uttamaṃ madhyamaṃ hīnaṃ viprādināṃ prakīrtitaṃ | 118b) nāti sthūlaṃ nāti sūkṣmaṃ chinnaṃ bhinnaṃ vivarjayet || tāmrakāṃsyādibhirlohaiḥ pātraṃ naiva tu kārayet | sarvasiddhiḥ suvarṇe syādudyamastāra pātrataḥ || śāṃtiḥ śilāyāṃ staṃbhastu mṛnmaye nālīkeraje | vaśyādyaṃ kūrmaje jñānaṃ śuktiṃ muktipradāyinī || puṇyavṛkṣajapātraṃ tu pāpaghnaṃ mṛtyu vṛttikṛt | kapāle vīrasaṃsiddhiralāvau yogasiddhayaḥ || kāsyasya vātha rūpyasya śaivaśaṃkhavarīha nālikela sarvameva praṇaśyati || kaṃnyākoṭipradānāni tathā hemaśatāni ca | yo dadāti maheśāni rāhugraste divākare || tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ nālikerārghapātrataḥ | alābhe tasya pātrasya anyapātreṇa pūjayet || tathā || narapātraṃ mahābhāge jñeyaṃ cottamaṃ || nālikelābhidhandevi jñeyaṃ cottama madhyamaṃ | ratnapātraṃ ca suśroṇi jñeyaṃ cottama kalpakaṃ || triśaktiratne || pātramityanuvṛttau || samarcya pūrvavanmantrī śaṃkhaṃ dravyeṇa pūrayet | japan vilomato varṇān mūlamaṃtra samujvalān || saṃpūjya pūrvavat tatra vṛttaṃ ṣaṭkoṇamālikhet | akathādi trirekhāntaṃ trikoṇaṃ vṛttamadhyataḥ || mūlakhaṇḍatrayaṇātha trikoṇaṃ paripūjayet | ṣaṭkoṇe ca ṣaḍaṅgāni tatastīrthamaya smeret || ānandabhairavaṃ vyepi pūjyāyuganaddhavā hi tvāt || paṃcaratnena pūjanaṃ cārghastha dravye mlūṁ gaganarakhāya namaḥ || mlūṁ khargaratnāya namaḥ || plūṁ pātālaratnāya namaḥ || mlūṁ matpaṃ ratnāya namaḥ || nlūṁ nāgaratnāya namaḥ || iti svāgrādi caturdikṣu madhye ca kuryāt || kuladravyāṇi kuṃbhodbhavādīni || kumārīkalpe || arghadravyaṃ cārghapātre niḥkṣipya yatnataḥ sudhīḥ | kuṇḍagolodbhavaṃ dravyaṃ svayaṃbhū kusumaṃ tathā || nādharmo vidyate svabhrū mahāmaṃtrasya sādhane || sārasaṃgrahe || trikoṇaṃ vṛttasaṃvītaṃ caturasreṇa veṣṭitaṃ | gandhaṃ lipte svavāmāgre vidadhyānmatsyamudrayā || 119a) saṃpūjyagandhairdevārghaṃ deyānte namonunā | aṃgāni caturasrasya koṇeṣu puratastathā || dikṣu cāstraṃ samabhyarcya śaṃkhādhāraṃ pravinyaset | mūlena kṣālitaṃ śaṃkhādhāraṃ saṃsthāpayāmi ca || kālaṃ sa vindukan tadvadbhujaṃgeśaṃ samuddharet | vahnyante maṇḍalāyeti tathā dharmapradeti ca || daśakalātmane coktvā namo gandhādibhiryajet || trikoṇamityādi cakranirmāṇa prakārāntaṃ tatraiva caturasra koṇādiṣu ṣaḍārcanaṃ || tadatra pakṣadvaye yathā svagurupadeśamācaraṇīyaṃ || matsyamudrā ca taṃtre uktā || dakṣiṇapāṇi pṛṣṭadeśe vāmapāṇi talaṃ kṣipet | aṃguṣṭhau cālayen matsyamudreyaṃ matsyarūpiṇī || kālaṃ makāraṃ vinduranusvāraḥ bhujaṃgeṇo rephaḥ tadvat binduyutaṃ || atra pratyekaṃ vahnikalā api pūjyāḥ anyatra tathā darśanāt || tathā || śastreṇa kṣālitaṃ śaṃkhaṃ tatra saṃsthāpya pūjayet | arghamānantu prādeśaṃ caturaṃgulamucchritaṃ || arghapātramiti proktaṃ sthāpayāmīti maṃtrataḥ || amarkamaṇḍalāyeti vadedvādaśa ityathaḥ | kalātmane padaṃ coktvā arghapātrāya hṛnmanuḥ || anena śaṃkhamabhyarcya kalāḥ sūryasya pūjayet || taṃtrāṃtare || krodhavījāstra vījātyāmādhāre kṣālitaṃ śubhaṃ | mahāśaṃkhaṃ tathā maṃtri sthāpayet strīṁ paṭhan tataḥ || śivāṃ dīrghatrayopetāṃ kālī brahmaramānvitāṃ | dīrghaḥ śacīpatirvāyurhṛdayaṃ manmathānvimaṃ || dīrghatrayasamopetaṃ tāriṇī pūrvavat punaḥ | śivaṃ dīrghatrayopetaṃ līlāśabdāntu pūrvavat || māyāṃ śarāṃti maṃśaṃtuṃ vāmakarṇendu saṃyutaṃ | sarvakāmaḥ kālarātri dīrghālāya padāntataḥ || sarvadhārāya sarvāya sarvābhavāya śabdataḥ | sarvaśuddhimayāyātha sarvāsvara padāt tataḥ || rūdhirārūṇakāntikṣut śubhrāya surabhājanaḥ | āyadevī kapālāya hṛdayānto manurmataḥ || ebhiścaturbhimanubhirmahāśaṃkhaṃ prapūjayet || krodhavījāstravījābhyāṃ hūṁ phaḍiti vījābhyāṃ krīmiti svarūpaṃ || śivāṁ hrīṁkāraṃ dīrghatrayaṃ 119b) a ī ū rūpaṃ kālīti rūpaṃ brahmakakāraḥ ramāpakāraḥ ānvitā ākāra yuktā dīrghaḥ ākarāyuktaḥ śacīpatillakāraḥ vāyuryakāraḥ hṛdayaṃ namaḥ tena hrāṁ hrīṁ hrūṁ kālīkapālāya nama iti prathamo maṃtraḥ || manmathānti mamtrīṁkāraṃ dīrghatrayaṃ ā ī ū rūpaṃ kāliketi svarūpaṃ punaḥ pūrvavat kapālāya nama iti tena mtrāṁ mtrīṁ straṁ tāriṇī kapālāya nama iti dvitīyo maṃtraḥ || śivaṃ hakāraṃ dīrghatrayopetaṃ ā ī ū yutaṃ nīlā śabdāt nīlebhyakṣaradvayānantaraṃ pūrvavat kapālāya nama iti tena hāṁ hīṁ hūṁ nīlākapālāya nama iti tṛtīyo mantraḥ || māyā hrīṁkāraṃ parāntimaṃ sa iti vījaṃ śaṃbhuṃ hakāraṃ vāmakarṇendu saṃyutaṃ ukāronusvārayutaṃ sarveti svarūpaṃ kāmaḥ kakāraḥ kālarātriḥ pakāraḥ dīrghā ākāraḥ yuktā lāpyati svarūpaṃ kāṃtirākāraḥ kṣut yakāraḥ tena hrīṁ saḥ hūṁ sarvakapālāya sarvādhārāya sarvāya sarvādbhavāya saśuddhimayāya savāsurarudhirāruṇāya subhrāya surabhājanāya devī kapālāya nama iti caturtho maṃtraḥ || tatra saṃpūjayet maṃtrī maṇḍalaṃ tigmarociṣaḥ | mūlena pūrayanmaṃtrī sudhā vudhyā vidhānavit || gandhapuṣpākṣatān kṣiptvā trikhaṇḍandarśayet punaḥ | pīyuṣa rociṣo maṃtri maṇḍalaṃ tatra pūjayet || tāraṃ śaktirame śaktimanusvāravibhūṣitāṃ | mūlaṃ tṛtīyaṃ bhairavavyāḥ krodhavījasamujvalaṃ || anena manunā maṃtrī bhāvayedaṣṭaśojvalaṃ || śaktirekāraḥ śaktyā sudhāṃ viniḥkṣipya śaṃkhayāni pradarśayet || vṛttāṣṭadalaṣaṭkoṇe mūlagarbhe manohare | vakṣyamāṇa prakāreṇa saṃviciṃtya kuleśvarīṃ || upacāraiḥ prapūjyenāṃ mūlamaṃtreṇa maṃtravit | aṃguṣṭhānāmikā yogā tarpayat tena tāriṇīṃ || tarjanyaṃguṣṭayogena madhyamāṃguṣṭayogataḥ | anāmāṃguṣṭayogena kaniṣṭhāṃguṣṭayogataḥ || tarpayadvedavārāṃtāṃ mūlamaṃtreṇa devatāṃ || tathānyatrāpi || tataḥ sudhāmayaistoyairmūlāṃtāṃ mātṛkāṃ paṭhan | vilomāṃ pūrayet tasmin pūjako manuṇā'munā || arghapātraṃ pūrayāmītyuktvā saṃpūrayet tataḥ | 120a) karṇacandrau vinduyutau kāmapradaṃ prayatnataḥ || ṣoḍaśānte kalāśabdamātmane nama ityathaḥ | gandhapuṣpaissamabhyarcya kalā ṣoḍaśakaṃ yajet || karṇa ukāraḥ candro'rdha candraḥ vinduranusvāraḥ tena oṃ || kalāstūktāḥ merutaṃtre kulārṇave || dhūmrārciruṣmā jvalinī jvālinī visphuliginī | svaśrīḥ svarūpā kapilā havyakavyavahe api || āgneyānyādi varṇotthā daśadharmapradāḥ kalāḥ | tapinī tāpinī dhūmrā marīcirjvālinī ruciḥ || suṣumnā bhogadā viśvā vodhinī dhāriṇī kṣamā | kabhādyāḥ vasudāḥ saurādhāntā dvādaśa īritāḥ || amṛtā mānadā bhūṣā tuṣṭiḥ puṣṭī ratiddhṛtiḥ | śaśinī candrikā kāntirjyosnāśrīḥ prītiraṃgadā || pūrṇapūrṇāmṛtā ceti kathitāḥ kulanāyike | saumyāḥ kāsapradāyinyaḥ ṣoḍaśa svarajāḥ kalāḥ || vinduyutān yādi daśavarṇān pūrvandatvā agnikalāḥ kakārādi ṭhakārāntāt bhakārādi ḍakārāntān pratiloma varṇāśca vinduyuktān ādau datvā sūryakalāḥ akārādi ṣoḍaśa svarān vinduyutān ādau datvā candrakalāḥ pūjyā ityarthaḥ || tathā || prāgvattirthaṃ samāvāhya tīrthamaṃtreṇa tatra ca | saṃyojya netra maṃtreṇa puṣpaṃ nyasya sikhāṇḍanā || pradarśya gālinī mudrāṃ mudriyādhyenu saṃjñeyā | amṛtīkṛtya vidhivat sudhāvījena sādhakaḥ || dhyātvaṣṭa devatāṃ tatra sakalīkṛtya sādhakaḥ | aṅganyāsasmacāstreṇa kalayecca diśo daśa | netra maṃtreṇa saṃvīkṣya mudrayā śaṃkhasaṃjñayā || gandhapuṣpādibhistatra pūjayediṣṭa devatāṃ | ṣaḍāgāni ca saṃpūjya maṃtrayen mūlamaṃtrataḥ || abhicāraṣu kāryaṣu vilopena japeditīti karmopadeśinyā mūlamaṃtrajape viśeṣa ukteḥ || aṣṭakṛtvastataścārghaṃ chādayen matsyamudrayā | tachaṃkhasya jalaṃ kiṃcit kuṃbhatoye viniḥkṣipet || prāgvadakuśa mudrayā tīrthamaṃtreṇa gaṅge cetyādi maṃtreṇa saṃyojya tīrthāni || 120b) gālinī mudrāmaṃtra tatra prakāśe uktā || kaniṣṭhāṃguṣṭhakau yuktau karayoritaretaraṃ | tarjanī madhyamāssaṃhatābhugnavarjitāḥ || sudraiṣāgālinī proktā śaṃkhasyoparicālitā || sudhāvījaṃ vamiti sakalīkṛtya aṃganyāsenetyanvayaḥ kalayet tālatrayaṃ datvā choṭikābhirvandhayedityarthaḥ || śaṃkhamudrā merutaṃtre uktā || vāmamuṣṭyantare'ṅguṣṭhaṃ niveśya saralāṅgulīḥ | dakṣiṇasya karasyaiva vāmā'ṅguṣṭhena saṃspṛśet || śaṃkhamudreṣamākhyātā maṃtravidbhīranuttamā || triśaktiratne || karaṇoktavidhānena sthāpayet pātra santatiṃ || sthāpana kramaścokta || kulārṇave || śrīpātraghaṭayormadhye sarvapātrāṇi sthāpayet | ghaṭānte śrīgurāḥ pātraṃ bhogapātraṃ tadantike || tadante śaktipātraṃ ca yoginīnāṃ tadantike | tadante vīrapātraṃ ca valeḥ pātraṃ tadantike || pādyamācamanīyaṃ ca arghena navamaṃ viduḥ | uttamaṃ navapātrāṇī saptapātrāni madhyamaṃ || kecidvadanti matrajñā paṃcapātrāṇī madhyamaṃ | adhamaṃtrīṇi pātrāṇī pātradvayaṃ tathaiva ca || ekapātraṃ na kurvīta yadi sākṣāt kuleśvaraḥ | maṃtrāḥ parāṅmukhāṃ yānti kruddhā bhavati sundari || īhaloke ca dāridryaṃ mṛte ca narakaṃ vrajyet | śrīgurubhoga pātrāṇi triṣu pātreṣvayaṃ vidhiḥ || pūjāpātraṃ valaḥ pātraṃ paṃcapātreṣvayaṃ vidhiḥ | śaktipātraṃ vīrapātraṃ saptapātreṣvayaṃ vidhiḥ || pūjāpātraṃ ca dāridryaṃ mṛte ca narakaṃ vrajyet | śrīgurubhoga pātrāṇi triṣu pātreṣvayaṃ vidhiḥ || pūjāpātraṃ valaḥ pātraṃ paṃcapātreṣvayaṃ vidhiḥ | śaktīpātraṃ vīrapātraṃ saptapātreṣvayaṃ vidhiḥ || pūjāpātraṃ ca vijñeyaṃ yogīnināṃ ca pūjayet | pādyamācamanīyaṃ ca valipātrāt pradāpayet || pādyādīni ca sarvāṇī bhogapātrāt pradāpayet | pādyamācamaniyaṃ ca navapātreṣvayaṃ vidhiḥ || ekaikapātramaṃtreṇa hyaṣṭa kṛtvābhi matrayet | ekaikapātraṃ mūlena jyaṣṭa kṛtvāabhimaṃtrayet || antaśabdaḥ sannidhāna vācakaḥ || pādyamācamanīyānītyupalakṣaṇaṃ || arghamadhuparka punarācamanīyaṃ || 121a) snānīya pātrānyena sthāpanīyāni tripātramaśaktaparaṃ || triśaktiratne || athavā kalasaṃ śaṃkhaṃ śaktipātraṃ trayaṃ bhavet | atrāpi pādyādi pātrāṇi sthāpanīyānīti vodhyaṃ || navaratneśvare || jale naiva ca pādyādi pātrāṇi pūjayediti saṃpradāyaḥ || kramoyaṃ vīrakalpe || paśukalpe tu || svadakṣe prokṣaṇī pātramāyādbhiḥ prapūrayet || kiṃcidarghāṃvusaṃgṛhya prokṣaṇyaṃbhasidyojayet || tataḥ sādhārakaṃ pātraṃ purataḥ sthāpayed vudhaḥ | tatpārśve pādya dānaṃ ca tatpārśve'rgha pradānakaṃ || ācamanīyantu tatpārśve tadvāme madhuparkakaṃ | punarācamanīyaṃ ca snānīyantat kramānnyasediti kramaḥ || pādyādi dravyāṇyuktāni || phetkāriṇyāṃ || uśīraṃ rocanāścaiva pādya pātre sukalpayet | kuśābhrā nakṣataṃ caiva yavavrīhi tilānapi || ājyasiddhārtha puṣpāṇi kṣipedarghasya pātrake | jātī karpūrakaṃkola vahū mūlatamālakān || cūrṇayitvā yathānyāyaṃ kṣipedācamanīyake | mākṣikaṃ śarkarā sarpirdadhikṣīrayūtaṃ tathā || madhuparkaṃ kalpayitvā pradadyādvidhi pūrvakaṃ | punarācamanīyadeva || snānīyaṃ śuddhasugandhī jalena gandhādbhiṣkārayet || snānamiti puraścaraṇa candrikā vacanāt || triśaktiratne || puṣpādināsamuddhṛtya vinduṃ śaṃkhāṃ mṛtasya ca | niḥkṣipet sarvapātreṣu sarvandivyamvicintayet || taṃtre || evaṃ pātrāṇi saṃsthāpyate naiva tarpaṇaṃ carat || merutaṃtre || athāgamokta mārgeṇa tarpayedali viṃdubhiḥ | aṃguṣṭhā nāyikābhyāṃ tu nakhainiḥśabdamutthipet || apātrasyaṃdamaṣṭau ca tarpyayaddevatāmukhe | sakṛt tarpaṇamutsṛjye japtvā mūlaṃ ca pādukāṃ || aṃtaḥśakti manusmṛtarpyayeddeha devatāṃ | aṃguṣṭhonaṃ caṇḍikāyātvanāmikā || tasmādvābhyāṃ tarpaṇīyaṃ yata etat tayoḥ priyaṃ | aṃguṣṭhamadhyamātau ca vaśyakarmaṇi tarpayet || tarjanyaṃguṣṭhayogena tarpayedābhicārake | kaniṣṭhāṃguṣṭhayogena staṃbhakarmaṇi tarpayet || tatvārṇave || pūrvokta dhyānamuktvā || dhyātvaivaṃ tarpayenmuddhni tāvubhau sādhakaḥ sudhīḥ tāvubhau bhairavabhairavyo || 121b) ante svanāmasaṃyojyatau tarpayediti paryavasitaṃ || atra guruṁstarpayet || merutaṃtre || mūrdhni śrīgurupaṃktiṃ ca mūlādhāre tu pātukāṃ || divyaughaṃ tarpayedādāvityādi oghatrayaṃ tarpayet tadagre vakṣyate || triśaktiratne || brahmarandhre svake maṃtrī mudrayā tatva saṃjñayā | tarpayed gurupātrīya dravyeṇaugha trayaṃ sudhīḥ || svagurunapi santarpyatrissakṛdvā viśeṣataḥ | ātmano hṛdayāṃbhoje parivāraṇāvṛtāṃ || devī pātrāmṛtenāpi tarpayet kulanāyikāṃ | tatva mudrā tarpaṇe anāmāṃguṣṭhayogena bhavati || taduktameva || yātu tarjanyaṃguṣṭhayogena tatvamudrā prakīrtiteti tatproktā sā tarpaṇādanyatra dhyānādau || guruṇāṃ laukikaṃ nāma śrīpūrvakamucāryaśeṣe guru paramagurvādi padaṃ yojayitvā amukapādukāntarpyayāmītyevaṃ tarpayediti saṃpradāyaḥ || oghatrayānantaramanena kramase tryarthaḥ || devīpātraṃ viśeṣārgha pātrameva taddravyena sāṃgāṃ saparivārāṃ sāyudhāṃ sa vāhanāṃ śrī amukadevīntarpayāmityavaṃ tarpayedityarthaḥ || āvāhanāt prāk bhogayātrāmitena tarpayaṃti || samayācāre || śuddhidravyaṃ samādāya tarpaṇantatva mudraya | aṃguṣṭa tarjanī madhye suddhiṃ saṃgṛhya vāmataḥ || vāmeṇa dakṣiṇe nāpi devīṃ santarpayet sudhīḥ || vāmena dakṣiṇenāpītyabhidhānāddevī tarpaṇe karayoraicchiko vikalpa iti kecit || anya tu vāmena śuddhiṃ saṃgṛhye dakṣiṇahasta tatvamudrayā devīn tarpayet || aṅguṣṭha tarjanī madhya iti śuddhi grahaṇamātrānvatāṃ tarpaṇe tatvamudrayāḥ prakārāṃtareṇoktatvādityāhuḥ || atha tatvaśuddhiṃ kuryāt || tatra śrūtiḥ || oṃ prāṇāyānavyānodānasamānāme śuddhyantāṃ jyotirahaṃ virajāmivipāśobhūyāsaṃ svāhā || oṃ pṛthivyaptajo vāyvākāśānime śuddhyantāṃ jyotirityādi || oṃ prakṛtyahaṃkāravuddhimanaḥ śrotrāṇi me śuddhyantāmityādi oṃ tvak cakṣuḥ śrotrajihvā ghrāṇavacāṃsi me śuddhyantāmityādi || oṃ pāṇipādapāyupastha śabdā me śuddhyantāmityādi || 122a) oṃ sparśarūparasagandhākāśāni me śudhyantāmityādi || oṃ vāyuḥ tejaḥ sarirabhūmyātmāno me śudhyantāmityādi || sapta mantrān parāmṛśan hastābhyāṃ saptadhā sarvāṅge spṛśediti tatvaśuddhiḥ || atha vaṭukādi validānaṃ || taduktaṃ merutaṃtre || avaśyamādau vāmādau kuryādvaṭuka pūjanaṃ | mārgesmin vaṭuko mukhyaḥ surādyaṃtena nirmitaṃ || vinā taṃtu na gṛhnaṃti devāstasmāt tadarcanaṃ | apūjyavaṭukaṃ yastu mohād devaṃ prapūjayet || tasya pūjāphalaṃ nāsti vaṭukaśca prakupyati | sa gaṇaṃ pūjayet tasmād gandhapuṣpā savāmiṣaiḥ || tat tanmaṃtrairvidhānena devatā prītimāpnuyāt || vaṭuka ityupalakṣaṇaṃ || vaṭukādī nityarthaḥ || tathā tato valiṃ kṣetrayebhyo dadyāt || jñānārṇave || īśānavahni nair-ṛtya vāyukoṇeṣu pūrvavat | maṇḍalāni vidhāyātha pūrvavat pūjayat priye || pūrvavad validānaṃ ca dadyāt sarva samṛddhaye | vaṭukāya maheśāni yoginībhyaśca vallabhe || gaṇeśa kṣetrapālābhyāṃ pūrvavadvalimutsṛjet || samayācāre tu || dakṣiṇe vaṭuke dadyāduttarayoginīvaliṃ | pūrve bhūta valindadyāt kṣetrapālāya paścime || tathā || aṃguṣṭhānāmikābhyāṃ tu vaṭukāya valirmataḥ | kaniṣṭhāṃguṣṭhayogena yogīni valimāharet || aṃguṣṭhatarjanībhyāṃ ca kṣetrapāla valiṃ haret || merutaṃtre || vaṭumanuṃ śṛṇu || tāratrayaṃ tato devī putroktvā vaṭuketi ca | nātheti kapila jaṭābhārabhāsvarapiṃgala || trinetrāgni jvālāmukha imāṃ pūjāṃ valiṃ vadet | gṛhna gṛhna hūṁ phaṭ svāhā ṣaṭ catvāriṃśa darśakaḥ || maṃtramevaṃ samurccārya tataḥ ślokaṃ paṭhedidaṃ | validānena saṃtuṣṭo vaṭukaḥ sarvasiddhidaḥ || śāṃtikaro tu me nityaṃ bhūtavetālasevitaḥ | tārātrayaṃ sarvapūrvetya saṃtāni vadet kramāt || yoginī bhūtabhūtādhipatīnatha ca ḍākinī | śākinī trailokyavāśinī imāṃ pūjāṃ valiṃ gṛhna || gṛhna hūṁ phaṭ tathā svāhā ekapaṃcāśadakṣaraḥ | pākācidyoginī rodrā saumyā ghoratarā parā || 122b) khecarī bhūcarī vyomacārī prītāstu me sadā || tāratraya sthāne ehyahīti vaṭuka maṃtre viśeṣo jñānārṇave yoginīnāṃ tu || ūrdhvaṃ brahmāṇḍato vā divi gaganatale niṣkale vā kṣitau pātāle vā'nale vā salila pavanayoryatra tatra sthitā vā || kṣatre pīṭhoya pīṭhādiṣu ca kṛtapadāḥ puṣpadhūpādikena prītā devyassadānaḥ śubhavalividhināyāntu devendra tulyāḥ || etadante maheśāni yāṃ vījaṃ yoginī tataḥ | bhyaḥ svāhā sarvavarṇānte yoginī padamālikhet || kavacaṃ vastramālikhya vahnijāyāṃ punallikhet | anena manunā devī yoginī valimāharet || merutaṃtre || tāratrayaṃ tathaihyehi devī putra vaṭukanā | thochiṣṭahāriṇe haṃ hūṁ haṁ hūṁ vāradvayaṃ vadet || kṣetrapāleti sarveti vighnānnāśayayugmakaṃ | sarvopacārasahitāmimāṃ pūjāṃ valiṃ vadet || gṛhna gṛhna hūṁ phaṭ svāhā || ṣaṣṭhyakṣaro manuṃ || kṣetrapālasya saṃproktaḥ sarvasiddhipradāyakaḥ | yosmin kṣetranivāsī ca kṣetrapālasya kiṃkaraḥ || prītoyaṃ validānena sarvarakṣāṃ karo tu me || aparaṃ ca śreṣṭhakṣetrapālasya || oṃkāra tritayaṃ phreṃ śrīṁ śauṁḥ hrāṁ hrīṁ vadet tataḥ | hūṁ yugāṃta bhairavādhiṣṭhitāyākṣo vadeti || svānanda hṛdayābhīṣṭa siddhayevatara dvayaṃ | kṣetrapāla mahākṣetra mātṛputra padaṃ vadet || kulaputra svānādhipataye tataḥ || meghanādapracaṇḍogra kapālī bhīmabhīṣaṇa | sarvavighnādhipate ca imāṃ pūjāṃ valiṃ gṛhnaṃ || gṛhna kuru kuru muru muru cūrṇaya cūrṇaya | jvala prajvala yugme ca sarvavighnānināśaya || nāśaya kṣāṁ kṣīṁ kṣaṁ kṣetrapālāya vauṣaṭ hūṁmiti | dvicatvāriṃśadadhika śataikākṣarako manuḥ || śreṣṭhasya kṣetrapālasya mahāprītikaraḥ smṛtaḥ || rājā rājeśvara kṣetrapālamaṃtraḥ || tāratrayaṃ vadet paścādamuka kṣetrapālāya | rājarājeśvara imāṃ pūjāṃ valimataḥ paraṃ || gṛhna yugmaṃ dviṭhāṃtorṇairaṣṭāviṃśatibhiḥ smṛtaḥ || anena validānena vaṭuvargasamanvitaṃ || rājarājeśvaro devo me prasīda tu sarvadā | vaṭukāya valiṃ paścāduttare yoginī valiḥ || 123a) pūrvabhūtavaliṃ dadyāt kṣatrapālāya dakṣiṇe | rājarājeśvaraṃ madhye pūjayitvā haredvalimiti || jñānārṇave tu || ṣaḍdīrghasvarasaṃbhinnaṃ kṣakāraṃ punarālikhet || kṣakāre vindurācārāt || punaḥ kṣetrapadaṃ pāladhūpadīpādi cālikhet | sahitamvalimālikhya gṛhna gṛhna tato vadet || vahni jāyānvito maṃtraḥ kṣetrapālasya sundari | anena manunā devi kṣetrapāla valiṃ haret || gāṃ gīṃ guṁ trayamālikhya ṅentaṃ gaṇapatim vadet | varānte varadānte ca sarvānte janamālikhet || mevaśaṃ cānayetyuktvā valiṃ gṛhna dvidhā padaṃ | vahni jāyānvito maṃtro gaṇapasya vali haret || vāmabhāge kṛtasyātha maṇḍalasyāparikṣipet | ādhāraṃ pūjayet tatra pātraṃ cānyodakānvitaṃ || sakāraṇaṃ maṃtrayitvā sarvabhūta valiṃ haret | ṣoḍaśārṇena manunā trivāraṃ vīravandite || tāraṃ ca bhuvaneśānīṃ sarvavighnapadaṃ tataḥ | kṛtyaśca sarvabhūtebhyo hūṁkāraṃ vahnivallabhāṃ || samuccaran valin dadyāt mudrayā tatvasaṃjñayā || merutaṃtre || tāratrayaṃ vadet sarva bhūtebhyo sarva eva ca | paścāt bhūtapatibhyo hṛduktaḥ saptadaśākṣaraḥ || bhūtāye vividhākārā divyabhaumāṃtarīkṣagāḥ | pātālatalasaṃsthāśca śivayogena bhāvitāḥ || dhruvādyāḥ saṃtyasaṃdhāśca indrādyāśca vyavasthitāḥ | tṛpyaṃ tu prīta manaso bhūtā gṛhnaṃ tvimaṃ valiṃ || atra ca vaṭukādi validānamāvaśyakaṃ vāmināṃtadite tarāṇāṃ vikalpaṃ tārārahaṃsyāvau antepi prokta tvāt || atha pīṭhapūjā || vīracūḍāmaṇau || pīṭhapūjāvidhānena pīṭhaṃ saṃpūjayedvuddhaḥ | ādhārādīṃśca saṃpūjya navaśaktiṃ prapūjayet || ādhārādīniti ādhāra śaktiṃ prakṛtiṃ kūrma ananda pṛthvī sudhā samudra navaratnadvīpamaṇimaṇḍapa śmaśāna kalpavṛkṣaratnavedikā ratnapīṭha muni devaśavaśavamuṇḍa vahumāṃsādi modamāna śivā karṇikāyāṃ saṃpūjya bhupūrasyāgneyādi koṇeṣu dharmaśvaryāṇi pūrvādi dvāreṣu adharma ajñāna avairāgya anaiśvaryāṇi || 123b) madhye ānandakandasaṃvinnāla prakṛtimaya patra vikāramaya keśara paṃcāśa varṇavījāḍhyakarṇikā sūryandu vahnimaṇḍalasatvarajastamosi ātmāntarātma paramātmajñānātmānaśca pūjayedityarthaḥ || navaśaktimiti aṣṭasukesareṣu madhye ca icchājñānā kriyā paścāt kāminī kāmadāyinī || ratīratipriyānandā navamī syānmanonmanīti kumārītaṃtroktā || ugrogra caṇḍā cāmuṇḍā pracaṇḍā vikaṭotkaṭā | saṃkaṭā caiva caṇḍogrā tathā maṃgala caṇḍiketi || bhairavītaṃtroktā vā || vīracūḍāmaṇi matena vatāroktā cetyarthaḥ || idamupalakṣaṇaṃ || aiṁ parāyai aparāyai parāparāyait hyauḥ sadāśiva mahāpreta padmāsanāya namaḥ iti kumārītaṃtrokta pīṭhamaṃtreṇa madhye pīṭhamapi pūjayet || tathā || tatraivā vāhyasāraṅgīmupacāraiḥ prapūjayet | kuṃḍalinīṃ samutthāpya brahma graṃthiṃ vibhedayet || nādamārge samānīya saṃsthāpya dvādaśe dale | brahmatīrthaṃ tato bhitvā saṃtarpya tena dhārayā || saṃpūjya hṛdaye devīṃ vāhyapūjāṃ samācaret | suṣumnā madhyamārgena nītvā caiva vilāṃtare || sāmarasyātmakaṃ bhāvya dhyānasthā japamācaret | tatrasthāṃ devīṃmāvāhya ājñācakraṃ vibhāvayet || nāśikā madhyamārgena sthāpayannāsikopari | mūlamaṃtraṃ samuccārya saṃvodhya kālikā padaṃ || ehyehi ca mahādevi pādukābhyāṃ dayānidhe | saṃkalpa cāsanādīśca yonimudrāṃ pradarśayat || kālītaṃtre || tato hṛdayapadmāntaḥ sphuraṃtī paramāṃ kalāṃ | yaṃtramadhyasamāvāhya nyāsajālaṃ pravinyaset || kumārīkalpe || tato hṛdaya padmāntaḥ(?) sphuraṃtiṃ vidyudā kṛtiṃ | deveśītyādi maṃtreṇa vimvādāvāhayet sudhīiḥ || deveśi bhakti tu labhe parivāra samanvite | yāvat tvāṃ pūjayikhāmi tāvad devī sthirā bhavet || nanu kathamatra yaṃtrāṃdau devatāvirbhāva pratitirnniṣkalatvāt || pūrvamuktamapi tathāpi atrocyate || merutaṃtre || arūpaṃ rūpiṇaṃ kṛtvā karmakāṃḍaratā janāḥ | gavāṃ sarvāṃgajaṃ kṣīraṃ sravetstanamukhādyathā || 124a) tathā sarvagato deva pratimādau virājate | ābhirūpyācca viṃvasya pūjāyāśca viśeṣataḥ || sādhakasya ca viśvāsāt sāṃnidhyaṃ devatā labhet | gaṃvāṃ sarvaśarīrasthaṃ na karobhyātma poṣaṇaṃ || svakarmaracitaṃ dattaṃ punastāneva poṣayet | evaṃ sarvaśarīrasthaḥ sarpivat parameśvaraḥ || upāsanāṃ vināṃ devā na dadāti phalaṃ nṛṇāṃ | sakalīkṛtya tatprāṇāntadīyānīndriyāṇi ca || pratiṣṭhāpyārcayed devānanyathā niḥphalaṃ mataṃ | devasya maṃtrarūpasya yaṃtravyāptimajānatāṃ || kṛtārcanādikaṃ sarvaṃ vyarthaṃ bhavati śāṃbhavi || ato yaṃtrādau pūjā praśastā || deveśītyādi maṃtreṇa cakrāt śirastha padmāt || svataṃtrataṃtre || tataḥ kāmakalā dhyānādāvāhya kālikāntataḥ | kūrmākhya mudrayā puṣpaṃ cakra madhye nidhāpayet || kurmamudrā taṃtre uktā || vāmahastasya tarjanyāṃ dakṣasya ca kaniṣṭhikā | tathā dakṣiṇa tarjanyāṃ vāmāṃguṣṭhaṃ nijā jayet || unnataṃ dakṣiṇāṃguṣṭhaṃ vāmasya madhyamādikāḥ || aṃgulīryo jayet pṛṣṭhe dakṣiṇasya ca || vāmasya pitṛtīrthena madhyamānāmikā tathā | adhomukhe tataḥ kuryād dakṣiṇasya na hastataḥ || kūrmapṛṣṭa samaṃ kuryād dakṣiṇasya ca maṇḍalaṃ | evaṃmvidhassarvasiddhin dadāti karakacchapaḥ || āvāhanādi mudrāḥ pradarśya ṣaḍaṃganyāsena sakalīkṛtya lelihāna mudrayā prāṇapratiṣṭhāṃ kuryāt || mudrā yathā || taṃtre || āvāhana sthāpanaṃ ca sannidhāpanameva ca | sannirodhanamityuktaṃ saṃmukhikaraṇaṃ tathā || vidhāya svasvamudrābhiḥ prāṇasthāpanamācaret || āsāṃ lakṣaṇaṃ muktaṃ lakṣasaṃgrahe || hastābhyāṃmaṃjalimvadhvā'nāmikāmūlaparvaṇaḥ | aṃguṣṭo niḥkṣipet seyaṃ mudrātvā vāhanī matā || adhomukhī tviyaṃ vai syāt sthāpanamācaret || āsāṃ lakṣaṇamuktaṃ lakṣaṇasaṃgrahe || hastābhyāmaṃjalimvadhvā'nāmikā mūlaparvaṇaḥ | aṃguṣṭo niḥkṣipet seyaṃ mudrātvā vāhanī matā || adhomukhī tviyaṃ vai syāt sthāpanamācaret || āsāṃ lakṣaṇamuktaṃ lakṣaṇasaṃgrahe || hastābhyāmaṃjalimvadhvā'nāmikāmūla parvaṇaḥ | aṃguṣṭo niḥkṣipet seyaṃ mudrātvā vāhanī matā || adhomukhī tviyaṃ vai syāt sthāpanīti nigadyate || 124b) ucchritāṃguṣṭhamuṣṭyostu saṃyogāt sannidhāpanī | aṃtaḥ praveśitāṃguṣṭā saiva saṃvodhinī matā || uttānamuṣṭi yugalāsaṃmukhīṃ karaṇī bhavet | savya hastakṛtāmuṣṭi dīrghādho mukhatarjanī || avaguṇṭhana mudreyamabhito bhrāmitā satī | devatāṅge ṣaḍaṃgānāṃ nyāsaḥ syāt sakalīkṛtīḥ || amṛtī karaṇandhenu mudrayāmāca proktā | aṃnyasaṃgraṃthitāṃguṣṭhā prasārita parāṅguliḥ || mahāmudreya muditā paramī karaṇe priye | prayojayedimā mudrā devatāhvāna karmaṇi || atrādyaṃ paṃcamudrāsu īhāgaccha iha tiṣṭha iha saṃnnidhyehi iha sammukhī bhaveti kramād vadanti || uḍīśe || ata evābhi pūrṇayā devatāyāḥ prapūjane | sādaraṃ saṃmukhībhāvamāvāhanamihocyate || ata eva āvāha mudrā darśanā deva || tathā || vibhorniveśanaṃ yaṃtre sthāpanaṃ kathitaṃ vuddhaiḥ | pūjāṃ prapūjye mānāntu gṛhītvānugrahādikaṃ || kartuṃ sāmarthyamasyāstu tatsānidhyaṃ prapakṣate | ākarmakāṇḍaparyantaṃ sānidhya me vibhośca yat || sasanvirodha uddiṣṭo bhaktito maṃtravinnaraiḥ | ānandāya tantatvaṃ sacidānaṃdalakṣaṇaṃ || tadatra sakale vyāptaṃ dhyeyaṃ syādavaguṇṭhanaṃ | sakalīkaraṇaṃ kṛtvā maṃtrairebhirathaikatāṃ || āṃgānāmaṅgināśārddhaṃ vidadhyādamṛtī kṛtiḥ | kṣamā tasyāparādhānāṃ vijñeyā paramīkṛtiḥ || aparādhānāṃ aparicchinna brahmaṇa āvāhanādi mudrayā paricchinnatā bhāva na rūpāparādhānāṃ || mudrāntarāṇi bhairavataṃtre || paṃcamudrā vibhūṣitāmityabhidhāya || yoniśca bhūtinīścaiva vījākhyā daityadhūminī | lelihāneti saṃguptāḥ paṃcamudrāḥ prakīrtitāḥ || āsāṃ vijāni tatraiva || yonirmāyodharodhenurvudhuḥ kūrcaṃ kramādviduḥ | vījānyāsāṃ lakṣaṇaṃ tu krameṇa kathayāmyahaṃ || yāniḥ aiṁ māyā hrīṁ adharāṃ etadanaṃtarī bhūtādhenuṃ vaṃ vadhuḥ strī kvacca(?) hūṁ vījānyā || tathā tarjanya nāmike madhye kaniṣṭhe cakramadapi || karayoryo japeccaiva kaniṣṭhā mūla bhedataḥ | aṃguṣṭhāgraṃ tu nichipya mahāyoni prakīrtitā || taṃtrāntarepi || 125a) vadhvā tu yo nidrāmvai madhyema kuṭile kuru | aṃguṣṭa ca tadagre tu mudreyaṃ bhūtinī matā || bhairavataṃtre || parivatyakarau spaṣṭāvaṃguṣṭha tarjanī yutaṃ | ardhacandrākṛti nyāyaṃ yugapat kārayet samaṃ || adhaḥ kaniṣṭhāmākṛṣya madhyame viniyojayet | mudraiṣāṃ kathitā devī vījākhyā jñānarūpiṇī || parivartyakarau kṛtvā kaniṣṭhā kṛṣṇamadhyamāṃ | anāmayoryugaṃ cādhastarjanī yugalaṃ pṛthak || anyonyaṃ viviḍa svadhvā aṃguṣṭhāgre anāmike | daityānāṃ dhumaketvākhyā mudraiṣā kathitā priye || vakraṃ visphāritaṃ kṛtvā pyadho jihvā ca cālayet | pārśvasthamuṣṭhiyugalaṃ lelihāneti kīrtitā || tataḥ pūrvakriyā prāṇa pratiṣṭhā maṃtreṇa devyā hṛdi lalihā mudrayā prāṇapratiṣṭhāṃ kuryāt || lalihā mudrā yathā || tarjanī madhyamānāmāsamāṃ kuryādadhomukhīṃ | anāmāyāṃ kṣipedvṛddhīṃ ṛṃjuṃ kṛtvā kaniṣṭhikāṃ || lelihānāma mudreyaṃ jīvanyāse prakīrtitā || svataṃtrataṃtre || dhyātvā devīṃ samāvāhya yonimudrāṃ ca darśayet | khaḍgamuṇḍavarābhīti parayānintu darśayet || kaniṣṭhānāmikāṃ vadhvā aṃguṣṭhe naiva dakṣakaḥ | śeṣāṃguli tu prasṛte saṃspaṣṭe khaḍgamudrikā || varadābhayamudre tu varadābhayavat kuru || karau tu saṃpuṭau kṛtvā kaniṣṭā mūladeśataḥ | aṃguṣṭāgraṃ yojayitvā parayoniritīritā || aṃtaraṃgulimuṣṭhiṃ ca kṛtvā vāmakarasya ca | madhyamābhyāṃ dakṣiṇasya tathā laṃvya prayatnataḥ || madhyame nātha tarjanyāmaṃguṣṭāgrāgrimohyathā | dakṣiṇaṃ yojayet pāṇiṃ vāmamuṣṭau tu sādhakaḥ || darśayed dakṣiṇe bhāge muṇḍamudreya mucyate || bhairavataṃtre || tato hṛtpadmato devīṃ tejo rūpāṃ karāmvuje | niḥsārya nāsayā yaṃtre sthāpayedvījamuccaran || mūlena mūmūrti saṃkalpya prāṇān saṃsthāpayettaḥ | pūrvokta prāṇamaṃtreṇa devīmāvāhayet tataḥ || āvāhanādi mudrā vījairmudrāḥ pradarśayet | yoniśca bhūtinī caiva vījākhyā'suranāśinī || 125b) dānavadhvaṃsinī vyākhyā lelihānā krameṇa ca | āsāṃ ca lakṣaṇaṃ vījaṃ tārākalpe prakīrtitaṃ || idaṃ tu tatprayojakameva || lakṣaṇaṃ vā suranāśinyāḥ kathayāmi śṛṇu priye | vāmāṃguṣṭhaṃ viracayya mocayitvā ca tarjanī || bhujākorddha dakṣamuṣṭiṃ prasārya tarjanīntataḥ | racitā vairi vidhvaṃsī mudraiṣāsuranāśinī || kāmāgnirati vindvāḍhyaṃ vījamasyāḥ prakīrtitaṃ | mudrayāsiṃca phalakaṃ vidhṛtyavīmuccaran || uttarataṃtre || vāgbhavasya dvitīyena kāmarājena bhairava | mudrayā vandhanaṃ kārya mūlamaṃtreṇa darśa ca || parityāgastu mudrayā kurmavījena mocayet || kālīhṛdaye || devīṃ dhyātvā samāvāhya yoni mudrāṃ tu darśayet | khaḍgamuṇḍadharābhītiṃ padmayoniṃ tu darśayet || merutaṃtre kulārṇavepi || pīṭhe devīṃ pratiṣṭhāpya dhyāyannarghyodakena ca | trisiṃcen mūlamaṃtreṇa dīpinī maṃtra tatridhā || akārādi kṣakārāṃtā mātṛkābhistridhā punaḥ || dīpinī maṃtrastu surāsādhane proktaḥ || dīpinī manurākhyāto devatejobhi vṛddhikṛt | evaṃ ca yatre devīmāvāhya āvāhanadī mudrāḥ pradarśya prāṇapratiṣṭhāṃ kṛtvā ṣaḍaṃgena sakalīkṛtyāvaguṇṭhana dhenuyoni khaḍgamuṇḍā bhayavaramudrāḥ pradarśya pūjayet || merutaṃtre || yathā vālasyābhinayaṃ dṛṣṭvā dṛṣyanti mātaraḥ | tathā bhaktakṛtāṃ mudrāṃ dṛṣṭvā hṛṣyanti devatāḥ || tathā || na jātu darśayenmudrāṃ mahājana samāgame | kṣubhyanti devatāstasya kiṃ phalaṃ tu kṛtaṃ bhavet || kulārṇave || sakalīkṛtya tatprāṇāṃstadīyānindriyāṇi ca | pratiṣṭhāpyārcayed devamanyathā nisphalaṃ bhavet || triśaktiratne || pūrvavat tarpayed devī devīyātrā mṛtena hi || vīracūḍāmaṇau || pādyādi madhuparkaṃ ca upacārastu ṣoḍaśa | kṛtvā saṃpūjyatāṃ kālīṃ sāṅgāṃ sāvaraṇāṃ yajet || upacārāścoktā merutaṃtre || tataḥ saṃpūjayed devaṃ śaktyā labhyāpacārakaiḥ | 126a) tatrāḍhyaiḥ pūjanaṃ kāryaṃ ṣoḍaśairūpacārakaiḥ || āsanaṃ svāgataṃ cārghyaṃ pādyamācamanīyakaṃ | madhūparkothācamanaṃ snānaṃ vastramalaṃkṛtiḥ || gaṃdhapuṣpāṇi dhūpaśca dīpanaivedya caṃdanāḥ | prayojayedarcanāyāmupacārāṃ tu ṣoḍaśa || daśopacārā madhyā syāt sā gṛhasthairvidhīyate | arghyaṃ pādyaṃ tathā cāmo madhuparkastathācamaḥ || gaṃdhādayo nivedyāṃtā upacārā daśasmṛtā | gaṃdhādayonidyāṃtā pūjāpaṃcopacārikāḥ || maṃtraratnāvalyāṃ || pādyārghācamanīyaṃ ca snānaṃ vasana bhūṣaṇaṃ | gandhapuṣpadhūpadīpanaivedyācamanāni ca || tāmvūlamatha ca stotraṃ tarpaṇaṃ ca namaskṛyā | prayojayedarcanāyāmupacārāṃstu ṣoḍaśa || pādyamarghyannivedyātha tathaivācamanīyakaṃ | madhūparkā ca manaścaiva gandhaprasūnake tataḥ || dhūpadīpau ca naivedyaṃ daśopacārakaṃ mataṃ || merutaṃtre || agṛhasthairgṛhasthairvā kartavyā kārya tatparaiḥ | ādau kūryād vaidikastu vedamaṃtreṇa pūjanaṃ || tataśca trāṃtrikairmaṃtrairvāmī śūdraśca taṃtrataḥ || prapaṃcasāre || saparyā trividhā proktā māsāmekatamaṃśrayet | trividhā ṣoḍaśadaśapaṃcopacāra bhedāt || kuloḍḍīśe || upacāreṣu sarveṣu yatkiṃcidullabhaṃ bhavet | tatsarvaṃ manasā dhyātvā puṣpakṣepeṇa kalpayet || tatra tatra jalandadyādrūpacārāntarāntarā || merutaṃtre || ahaṃ haṃhamidamidamidaṃ gṛhāṇaṭha dvayaṃ | yāhyeḥ sarvopacāreṣu maṃtraḥ paṃcadaśākṣaraḥ || paṭhedvā vaidikasyānte taṃtramaṃtraṃ tu vaidikaḥ | sarvatra vahnijāyādyāḥ sthāne śūdro namaḥ paṭhet || athopacāreṇa || sārasaṃgrahe merutaṃtrepi || devasya vāmabhāge tu dadyānmūlena cāsane | pauṣpaṃ dārumayaṃ vāstraṃ cārmaṃ kośaṃ ca taijasaṃ || ṣaḍvidhaṃ cāsanaṃ proktaṃ devatā prītikārakamiti | pauṣpaṃ puṣpādi racitaṃ kūśasūtrādi saṃyutaṃ || nānāvarṇaṃ sugaṃdhaṃ ca komalaṃ sarvakāmadaṃ | yasya yāni niṣiddhāni puṣpāṇyuktānitaiḥ kṛtaṃ || kevalairāśanaṃ hanti sādhakasya manorathān | 126b) yajñadāru samudbhūtaṃ taitvaṃ vā caṃdanodbhavaṃ || gaṃbhāryāviṣṭaro vāpi śrīparnyāvepsīta pradaṃ | sakaṃṭakaṃ kṣīrayutaṃ tārasāravivarjitaṃ || caitya śmaśāna saṃbhūtaṃ varjayecca vibhītakaṃ | romajaṃ vālkalaṃ kośa jātaṃ kāryā sa saṃbhavaṃ || vāstraṃ caturvidhaṃ śreṣṭaṃ pūrvapūrvamudāhṛtaṃ | siṃhavyāghratarakṣuṇāṃ chāgasya mahiṣasya ca || gajānāṃturagāṇāṃ ca kṛṣṇasārasya carmaṇāṃ | āsanaṃ nirmitaṃ śreṣṭaṃ niṣiddhaṃ kharakukkuraṃ || śṛṃgālasya vṛkasyāpi goḥśaśasya kapestathā | kūśaḥ kāśaḥ śaro graṃtho yavo dūrvāśca valvajāḥ || gokeśabhujau kuṃdaśca pūrvābhāve paraḥ paraḥ | yogapīṭhasya sadṛśasa teṣāṃmāsanaṃ smṛtaṃ || pūrvapūrvaṃ śreṣṭatamaṃ kauśaṃ daśavidhaṃ smṛtaṃ | svarṇatārāsrajasadavaṃgānāṃ tu paraṃ paraṃ || hīnaṃ niṣiddhaṃ lohaṃ ca kāsyaṃsīsaṃ ca pittalaṃ | kauśaṃ saptaviṃśati kuśapatrāṇāmviṣṭaraḥ || evaṃ viṣinā || svāgataṃ tu svāgata mudrāṃ pradarśya śrī amukadevī svāgatamityuccārya kartavyaṃ || kālīkalpe || pādyantu pādayordadyāt namāmaṃtreṇa maṃtravit || śāradāyāṃ || etaḍhyāmākadūrvāpta viṣṇukrāṃtādbhirīritaṃ || merutaṃtre || āgate snānakāle ca naivedyāpa kramepi ca | trividhaḥ pādyakālaḥ syāt pādyaṃ syāt pādadhāvanaṃ || bhairavataṃtre || tato devīṃ punardhyātvā sarvopacārataḥ sudhīḥ | pūjayet mūlamuccārya dakṣiṇāṃ kalikāṃ vuddhaḥ || kālīkalpe || mahākālaṃ yajet pūrvaṃ paścārdevīṃ prapūjayet | mahākālaṃ yajed devyā dakṣiṇe dhūmravarṇakaṃ || vibhrataṃ daṇḍakhaṭvāṃga daṃṣṭrābhīmamukhaṃ śiśuṃ | vyāghracarmāvṛtakaṭiṃ tundilaṃ rakta vā samaṃ || trinetra mūrdhvakeśaṃ ca muṇḍamālāvibhūṣitaṃ | jaṭābhāralaseccandrakhaṇḍamugraṃ jvalanniva || iti dhyātvā mahākāla maṃtreṇaiva prapūjayet | kavacaṃ sphau samuddhṛtya yāṃ rāṃ lāṃ vāṃcakauṃ tataḥ || mahākālabhairaveti sarvavighnānnāśayeti ca | nāśayeti punaḥ procya māyāṃ lakṣmīṃ samuddharet || phaṭ svāhayā samāyukto maṃtraḥ sarvārthasādhakaḥ || 127a) vīracūḍāmaṇyukta dhyānādistu vaikalpikaḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || mūlamaṃtraṃ samuccārya etat pādyaṃ vadet tataḥ | dakṣiṇakālikāyai ca nama iti pade śive || jalaṃ suśobhanaṃ devi sugandhi dravyasaṃskṛtaṃ | mayā niveditaṃ bhaktyā pādyaṃ ca pratigṛhyatāṃ || anena manunā devyai pādyaṃ dayāt padasthale || kālīkalpe || svāhā maṃtreṇa deveśi arghandadyācchiropari || merutaṃtre || tatorghyaṃ mūrdhni dadyācca kālosya trividho mataḥ | āgatāya tathārcāyāṃ snātu māsanagāya ca || pūjānte gaṃtukāmāya devāyārghyaṃ pradāpayet | mūlamuccārya deveśi eṣo'rgha iti ca smaret || śrīdakṣiṇa kālikāyai svāhayā ca śirasthale | śaṃkhasthe nārghyaṇīreṇa aṣṭadravyeṇa saṃyutaṃ || mayā niveditaṃ cārghyaṃ pragṛhyatāṃ maheśvari | manunānana devyāstu śirodeśe nivedayet || iti saṃhitā prokta tvāt || merutaṃtre tu || sugandha tailairatyajya sugaṃdhā malakādibhiḥ | udvartanaṃ vidhāyātha snāpayeduṣṇavāriṇā || gaṃdhodakaiśca mūlena yathāśaktyabhiṣecayet | kṣīradadhyājya madhubhiḥ khaṇḍena ca pṛthak pṛthak || nālikerodake nāpi tathā tālaphalāṃvunā | gaṃdhadravyaiśca vahubhistathā gaṃdhodakena ca || aikṣavenodakenāpi sa karpūrādi gaṃdhinā | kadalīpanasāmrātha rasanāpi sugaṃdhinā || śataṃ sahasramayutaṃ śaktyā vāpyabhiṣecayet | śaṃkhaṃ prapūryate naiva snāpayet tamananyadhīḥ || sarveṣāṃ prītidaḥ śaṃkho na sūryasya kadācana || śāradāyāṃ || gandhapuṣpākṣatayavakuśāgratilasarṣapaiḥ | sadūrvaissarvadevānā metadarghamudīritaṃ || kālīkalpe || ācamanaṃ madhuparkaṃ ca sudhāmaṃtreṇa vai mukhai || śāradāyāṃ || svadhāmaṃtreṇa vadane dadyādācamanīyakaṃ | jātīlavaṅgakañkolaistaduktaṃ maṃtravedibhiḥ || merutaṃtre || jātīphalalavaṃgailācaṃdrakaṃkolacūrṇayuk | punarācamanīyārthaṃ toyaṃ devamukherpayet || śāradāyāṃ || sudhānūnā tataḥ kuryān madhuparkvammukhāmvuje | 127b) ājyandadhimadhunmiśramayamukto manīṣibhiḥ || kuloḍḍīśe || mākṣikaṃ śarkarā sarpirdadhikṣīrayutantathā | madhuparkaṅkalpayitvā pradadyādvidhi pūrvakaṃ || sarvataḥ kṣaudramadhikaṃ dadhisarpiḥ sitāsamaṃ | jalantu sarvataḥ svalpaṃ madhuparka udāhṛtaṃ || śāradāyāṃ || tenaiva manunā kuryādadbhirācamanīyakaṃ || ācamanīyakaṃ punarācamanīyakaṃ || merutaṃtre || pādyā ca madhuparke ca snāne vastropavītayoḥ | bhojane cācamaḥ śuddha toyaiḥ ṣoḍhā prakīrtitaḥ || kālīkalpe || snānaṃ gandhaṃ hṛdā dadyāt puṣpāṇi vauṣaḍityapi | tato nivedayāmīti sarvandadyān maheśvarī || sudhāmaṃtreṇa vamiti vījena || merutaṃtre || kṣaudraṃ kṛtvā kāṃsyapātre dadyāddaiva mukhāṃvuje | divase dadhisaṃyuktemupacāramanuṃ paṭhan || etanmate upacāra maṃtramuktaṃ paṃcadaśākṣaraṃ || svataṃtre || madhuparkaṃ mukhe dadyājjalamaṃtreṇa deśikaḥ || yāmale || vāruṇena ca vījena madhuparkammukhāmvuje | tanaiva manunā kuryādadbhirācamanīyakaṃ || gandhādbhiḥ kārayet snānaṃ vāsasī paridhāpayet || merutaṃtre || snānaṃ puruṣa suktena kāryaṃ mūlena vāmibhiḥ | tathā || vastradānaṃ || viṣṇave vagalā mukhyai pītakauśeya saṃvaraṃ | śivāya ca sarasvatyai pārśvanāthāya śubhrakaṃ || ratnaṃ śaktyārka vighnānāṃ bhaumasaugatayārapi | kṛṣṇaṃ bhairava kālyāderādhādernīlamaṃvaraṃ || achidraṃ malahīnaṃ ca sadarśayanna dhāritaṃ | kārpāsajaṃ vā kauśeyaṃ rāṃkavaṃ vā viśiṣyate || tailādi dūṣitādrogaḥ sa chidrādvābhyatā bhavet | parakīpācca dāridryaṃ jīrṇadāyuḥ kṣayo bhavet || dagdhād vipat bhaved dāsyaṃ datte gātrāvalaṃvite | sūcī viddhāt sphoṭakādi malināt kāṃtihīnatā || uptakeśe putranāśaścādhaute dīnatā bhavet | mithyābhiśāpo bhavati śleṣma mūtrādi dūṣite || yāmale || dadyād divyopavītaṃ ca hārādyābharaṇāni ca | gandhaścandanakarpūra kālāgurubhīrīritaḥ || vasanaṃ ca dūkūlandeyaṃ datvā sūkṣme dukūlake || 128a) iti puraścaraṇa candrikā vacanāt || tatrāpi śakte raktavastraṃ praśastaṃ raktaṃ śaktyarka vighnānāmiti yāmala vacanāt || yajñopavītaṃ datvātha bhūṣaṇāni samarcayet | ṅeṃtaṃ namoṃtaṃ tannāma pūjanādau prayojayet || tāni nānā vidhāni syūrmukuṭādi prabhedataḥ | strīpuṃ prabhedataścāpi vijñeyāni vicakṣaṇaiḥ || sārasaṃgrahepītyeva || yajñopavītaṃ pundaivateyamityarthaḥ || gaṃdhāḥ puraścaraṇa candrikāyā muktāḥ || candanaṃ malayotpannamanāghrātaṃ suśītalaṃ | karpūrāṃ guru kastūrī himāmvukṣoditaṃ śubhaṃ || kṣoditaṃ ghṛṣṭaṃ kuṃkuma raktacandana api praśaste taṃtrāntarāt || merutaṃtre || cūrṇaṃ ghṛṣṭaṃ dhūmasāraḥ saṃmarda prāṇi saṃbhavaḥ | gandhaḥ paṃcavidho jñeyā modadaḥ svargavāsinīṃ || praśasta gaṃdhayuktānāṃ yatracūrṇāni yāni ca | tāni gaṃdhaḥ hvayāni syūścūrṇajaḥ prathamaḥ smṛtaḥ || ghṛṣṭo malayajo gaṃdhaḥ saralo devadāru ca | kṛṣṇā guruḥ karaṃvaśca dvitiyoyaṃ prakīrtitaḥ || śatapatī rasamagnāccandanā gurukādikān | pīṭhavī yaṃtrataḥ kā ca kūryāt siddhastṛtīyakaḥ || kṛṣṇāguruścaṃdana devadāru kālīyakaṃvālaka bhadramustaṃ | śilārasaḥ kuṃdarakokilāśca savaṃtikāketu nagāhalīnāḥ || mṛtkarpataiḥ saṃyuta kāca kūpyāṃ datvā mukhaṃ mudrapaloha sūtraiḥ | niṣkoṣito dhūmarasastu tasya saugaṃdhikaiḥ kāca kaṭārakeyaḥ || mahāmādanāmāsurāmodakārī tathā bhūtayakṣoragātaṃkakānī | jvarārocakacchardiśaṃ kāpahārī lalāṭesthi doṣāpahārī || yathā bhāgamaneke tu sugaṃdhāgaṃdhavāribhiḥ | marditāḥ sa caturthastu saṃmarda iti kīrtyate || kastūrikā caika bhāgādvau bhāgaumustakasya ca | tadardhailā jaṭāmāṃsī tvakkuṣṭhaṃ ca śilārasaḥ || caturbhāgaṃ vālakaṃ ca ghṛtabhṛṣṭā tathā nakhī | sugaṃdha kokilā loha vāṇo rājavacā tathā || aṣṭau bhāgāḥ kesarasya murāyāścātha ṣoḍaśa | kṛṣṇāgaruścākasīraṃ kālīyamathaṣāddhayaḥ || 128b) bhāgāḥ savanti kārkasya candanena vimardayet | kāmodanāmā saṃmardau devatā rājatoṣa kṛt || kasturīkā cātumadaḥ prāṇijāta itīritaḥ | paṃcamoyaṃ sugaṃdhastu devadānavatoṣakṛt || atha puṣpadānaṃ || taduktaṃ yāmale || puṣpairdevāḥ prasīdaṃnti puṣpairdevāśca saṃsthitāḥ | kiṃ cāti vahunoktena puṣpasyāti matallikā || paraṃ jyotiḥ puṣpagataṃ puṣpe naiva prasīdati | trivarjasādhanaṃ puṣpaṃ puṣṭi śrīsvargamokṣadaṃ || puṣpamūle vased brahmā puṣpa madhya tu keśavaḥ | puṣpāgre ca mahādevaḥ sarvadevā sthitā dale || tasmāt puṣpairyajed devaṃ nityaṃ bhakti yuto naraḥ || merutaṃtre || puṣpaṃ paṃcavidhaṃ proktaṃ paraṃ cāparameva ca | uttamaṃ madhyamaṃ hīnaṃ teṣāṃ vakṣyāmi lakṣaṇaṃ || paraṃ suvarṇa puṣpaṃ syāt tatsadāyāgyamava hi || atyāga pūrvakaṃ deyamarcanārhaṃ punarbhavet | aparaṃ rājata puṣpaṃ tāmrajaṃ ca prakīrtitaṃ || sadā yogyaṃ cedamapi trivarṣaṃ caika varṣakaṃ | tulasī ketakī padmaṃ karavīraṃ ca mālatī || paṃcaitānyuttamānyāhurmadhyamāni tathā daśa | mallikākundamandāratagarārjuna kiṃśukāḥ || pārijātamaśokaṃ ca vilvaṃ ca pakameva ca | etadbhinnaṃ suvarṇa ca sugandhaṃ hīna mucyate || tat tanmaṃtravidhāneṣu vihitāni samarpayat || kālitaṃtre || nānopahāravalibhirnānāpuṣpairmanoramaiḥ | apāmārga dalairbhṛṃgaistulasī varjitaiḥ śubhaiḥ || pūjanīyā sadā bhaktyā nṛṇāṃ śīghraphalāptaye || tathā || sugaṃdhaiḥ śvetalohityaiḥ kusumairarcayet kulaiḥ | vilvairmaruvakādyaiśca tulasī varjitaiḥ śubhaiḥ || droṇapuṣpairviśeṣeṇa vajrapuṣpeṇa miśritaiḥ || muṇḍamālātaṃtre || puṣpānyapi tathā dadyādrakta kṛṣṇāsitāni ca | śvetapuṣpaṃ javāpuṣpaṃ karavīraṃ tathā priye || tagaraṃ mālatī jātī sevantī yūthikā tathā | dhusturāśokavakula śvetākṛṣṇāparājitā || vakapuṣpaṃ vilvapatraṃ caṃpakaṃ nāgakeśaraṃ | mallikā ṛṃṭhikāṃ kāṃcī raktaṃ yat parikīrtitaṃ || arkapuṣpaṃ koṅkanavadaṃ varvaraṃ ca priyamvadā | 129a) aṣṭamyāṃ ca viśeṣeṇa tuṣṭā bhavati kālikā || padmapuṣpeṇa raktena saṃtuṣṭā sarvadevatā | kṛṣṇā vā yadi vā śuklā kālikā varadā bhavet || śmaśānadhūstūreṇaiva tuṣṭā dhūmāvati parā | vanyapuṣpaiśca vividhaistuṣṭā bhavati sarvadā || āmalakyastu patreṇa tuṣṭā bhavati pārvati || rahasya kallolinyāṃ || atha puṣpasya māhā *? spaṃlpeśamātraṃ vadāmyahaṃ | yaṃ jñātvā sādhakaḥ siddhiṃ labhenmūnaṃ na śaṃsayaḥ || campakapuṣpaṃ dānena svarṇaṃ vahuvidhaṃ labhet | nāgakeśaradānena rūpavān śubhago bhavet || puṃnnāgasya ca puṣpeṇa jvaraśāṃtirbhavet sadā | keśarasya pradānena śakraṃ nāśayate dhruvaṃ || pārijāta pāribhadra dānamāyuḥ pravardhate | kundapuṣpapradānena kāmānnāpnoti vai dhruvaṃ || jātimālati kubjena śrīghraṃ tuṣyaṃti mātaraḥ | kokilākhya pradānena akālamaraṇaṃ haret || drodra puṣpapradānena tuṣyate parameśvarī | yathā chāgādi valinā tathā tuṣpati niścitaṃ || karavīreṇa puṣpeṇa pūjayejjagadīśvarīṃ | pratipuṣpeṣu maṃtreṇa yojayītvā niśāsuvai || labhate vāṃchitān kāmān ājñāsiddhiśca labhyate | lohitamvātha raktamvā karavīrastu siddhidaṃ || vaṃdhukasya pradānena paṭṭavastraṃ ca labhyate | aparājitāyāmātmyaṃnevaśakyaṃ vravīmyahaṃ || aparājitā priyataraṃ priyā devyā na vidyate | aparājitāyāṃ parṇāsāsṭhitā pūrvaśataṃ samā || yonirūpeṇa tatrāsau sthitvā nirgacchatāṃ śivā | karavīre liṃgarūpe śivo vasati vai sadā || śivaśaktyośca saṃyāgāt karavīrāparājitā | raktacandaṇa miśreṇa tayoryogena pūjayet || tuṣyate parameśāni sā pūjā saphalā smṛtā | puṣpairaraṇyasaṃbhūtaiḥ patrairvā girisaṃbhavaiḥ || eka(?)romodbhava puṣparivā trisandhyāśvetarohitaiḥ || puṣpamālāṃ cāha || mahākālasaṃhitāyāṃ || ekajātiyakaiḥ puṣpaiḥ bhinnajātīyakairapi | mālā tathaika varṇāsyādbhinnavarṇāpi vā priye || 129b) sā punastrividhājñeyā pariṇāhavaṇena tu | paṭheddhṛtayaparjantaṃ yāmālā nityamālinī || raikṣikā sā parijñeyā sarvāvaratayāsthitā | adhovalaṃ vinānābheḥ kausumīyāmragucyate || sādhāraṇī parijñeyā madhyamā pūrvatodhikā | āgulphamravinīyātu pādadmo paristhitā || vanamālati vikhyātā sarvābhyaḥ sragbhya uttamāḥ | kiṃcidviśeṣamatrāpi tamapi vyāharāmite || karavīraijjavāpuṣpairvakairdamanakairapi | nīlotpalaiḥ sarasijairlavaṃgainnāgakeśaraiḥ || jātibhirmāratībhīśca mallīkācampakādibhiḥ | racitāyābhaveyurhi srajaḥ parama śobhanāḥ || mālābhyo'nyābhya etāstu devyāḥ prīti pradāyikāḥ | atonyeṣu prasuneṣu tiṣṭatsu varavarṇinī || amībhiḥ kusumaistāsāṃ grathane yatnamācaret || rudrayāmale || svadrayāmale || svadravyaiḥ pūjayed vidyāṃ javā yāvaka sinduraiḥ || tathā || candanaṃ raktasaṃjñantu śoṇitaṃ samudāhṛtaṃ | odra puṣpaṃ maheśāni yoni puṣpaṃ nigadyate || vajrapuṣpaṃ traividhyaṃ muṇḍamālāyāṃ | āṣoḍaśādanūḍhāyā uttamaṃ sarvasiddhidaṃ || valātkareṇa ūḍhāyā madhyamaṃ bhogavardhanaṃ | rajo yogavaśādanyadadhamaṃ sukhadāyakaṃ || svayaṃbhu kusumaṃ devī trividhaṃ bhuvi jāyate | anūḍhāyā anupabhuktāyāḥ uḍhāyā upabhuktāyā || śāradāyāṃ || sarvai puṣpaiḥ sadā pujyā vihitā vihitairapi | kartavyā sarvadevānāṃ bhaktiyogo'trakāraṇaṃ || athāvihinaṃ || merutaṃtre || nārpayedbhūmi patitaṃ korakaṃ kṛmibhakṣitaṃ | aṃgalagnaṃ samāghrātaṃ mlānaṃ paryūṣitaṃ tathā || ugragandhamagandhaṃ ca kṛmikeśāvidūṣitaṃ | asudhāpātra prāṇyaṃ gavāsobhiḥ kutsitātmabhiḥ || ānītaṃ tanniṣiddhaṃ syānmadhyāhna snāna tastathā || gautamīye || svayaṃvikāśitaiḥ puṣpaiḥ svayaṃ ca patitaṃ bhuvi | bhūgataṃ varjayet puṣpaṃ saphāli vakulaṃ vinā || kalikābhistathā tyājyā vinā caṃpaka padmakaiḥ | vilvasya khadirasyaiva tathā dhātrī dalasya ca || 130a) tamālasya ca patrasya chinnachinnaṃ na duṣyati || merutaṃtre || patraṃ vā yadi vā puṣpaṃ phalaṃ neṣṭamadhomukhaṃ | duḥkhadaṃ tatsamākhyātaṃ yathotpannaṃ tathārpaṇaṃ || citrapūjāsū sarvāsu na viruddhasya dūṣaṇaṃ | adhormukhārpaṇaṃ naṣṭaṃ puṣpāṃjali vidhau na tat || na paryuṣita doṣāsti tulasīvilvacaṃpake | jalaje vakulegastye mālā kārāgṛheṣu ca || keṭakī kuṭajeneśaṃ na varvaryākṣatairharīṃ | na dūrvayāyajedurgāṃ vilvapatrairdivākaraṃ || laṃvodaraṃ tulasyā ca vṛṃtahīnaiḥ samarpayet | devīnāmarkamandārā vāditye tagaraṃ tathā || gaṇeśāya ca sūryāya yastu puṣpamati priyaṃ | puṣpābhāva pravālairvā tadabhāve ca korakaiḥ || tadabhāve phalaiḥ patraiḥstadabhāke tṛṇāṃ kulaiḥ | kadalaṃ ḍādimaṃ kolaṃ jaṃvuciṃcāmanāśravaṃ || mātuluṃgaṃ ca vīraṃ paṇasaṃśreṣṭamucyate || mālinītaṃtre || pūjayet parameśānī puṣpābhāvā tu patrakaiḥ | patrānāmapya lābhe tu drumagulmodbhavādibhiḥ || tadbhavānāma lābhe tu tatphalena prapūjayet | akṣatairvā jalairvāpi tadabhāve tu śarṣapaiḥ || sitaisteṣāṃmalābhe tu mānasaṃ pūjanaṃ caret || taṃtre || aṃguṣṭhatarjanībhyāṃ ca cakrapuṣpaṃ nivedayet | puṣpaṃ susobhanaṃ devī sauratyena samanvitaṃ || mayā niveditaṃ bhaktyā supuṣpaṃ pratigṛhyatāṃ || atha dhūpadānaṃ || taduktaṃ merutaṃtre || dhūpapātraṃ tatostreṇa kṣālayet pūjayet tataḥ | hṛdāṇunātha cāstreṇa ghaṃṭāṃ saṃpūjyavādayet || puraścaraṇacaṇḍikāyāṃ || ithaṃ dhūpaṃ prakūrvita tāmrakāṃsyādi nirmite | bhājane dvipadebhugnanālepadmā kṛtau śubhe || sārāṃgāraviniḥkṣiptairgurgulva guruvṛkṣajaiḥ | niryāsādyutthitairddhupaiḥ kundhradravyairathoditaiḥ || niryāsaḥ sarjarasādiḥ || merutaṃtre || dhūpaṃ dahed gaṇeśasya priyaḥ proktastu gurguluḥ | sarjaṃ devyā maheśasya niryāso devadārujaḥ || 130b) viṣṇoḥ || kṛṣṇo guruḥ śītaṃ bhāskarasya priyaṃ mataṃ || taṃtra līlāvatyāṃ ca || jaṭāmāṃsī gugguluśca candanāgurukaistathā | candrairajani saṃyuktairmākṣikaissahakuṃkumaiḥ || sarpiḥ saṃmiśritairdadyād devyai dhūpai maheśvarau | sa gugguluguruśīrasitā *? madhucandanaiḥ || sārāṃgāravinikṣiptairdhūpaṃ nīcaiḥ pradhūpayet || merutaṃtre || śakte daśāṃgaṃ vakṣyāmi śaileyaṃ malayodbhavaṃ | nakhaṃ kuṣṭaṃ sarjarasamekaikāṃśaṃ prakalpayet || śilārasā guru jaṭāmāṃsī bhāgadvayaṃ mataṃ | ṣaṭmākṣikaṃsitā cāṣṭau dhūpoyaṃ śaktimohanaḥ || harītakī sarjarasapuramāṃsyaḥkabhāgikāḥ | lākṣā tribhāgā catvāro bhāgāśailajamustayāḥ || paṃcabhāgaṃ nakhaṃ proktaṃ ṣaḍbhāgaṃ kuṣṭamucyate | dvādaśāṃśo guḍorkeśa vighnaviṣṇudaśāṃgakaḥ || madhumustāghṛtaṃ gaṃdho gurgulvaguruśailajaṃ | saralaṃ sihlasiddhārthau śeṣa devadaśāṃgakaḥ || kuloḍḍiśe || guggulaṃ saralaṃ dārūpatraṃ malayasaṃbhavaṃ | hrīvelamaguruṃ kuṣṭhaṃ guḍaṃ sajjalasaṃśanaṃ || harītakī nakhī lākṣā jaṭāmāṃsī ca śailajaṃ | ṣoḍaśāṃgaṃ vidurdhūpaṃ daive paitrai ca karmaṇī || athavā'gurukarpuracandanaissahagugguluṃ | madhusarpi jaṭāmaṃsī śailajaṃ kuṃkumaṃ tathā || ebhirvimiśritaḥ kāryo dhūpoyaṃ pārvatī priye | madhumustaṃ ghṛtaṃ gandhaṃ gugguruśailajaṃ || candanaṃ sihlasiddhārtha daśāṅgo dhūpa iṣpate | sitājya madhu saṃmiśraṃ guggulvagurucandanaṃ || ṣaḍaṃgadhūpametantu sarvadeva priyaṃ sadā || taṃtre || astreṇa dhūpadīpādīn saṃpūjyadāpayet tataḥ | yathāgaṃdhastathā devī dhūpaṃ dadyā vicakṣaṇāḥ || madhyamāṃguṣṭhābhyāṃmityarthaḥ || vāmanastu tathā dhūpamaśrevāṇa tu dakṣīṇe | na dhūpaṃ vitare dhūmau nāśanena ghaṭe tathā || yathā tathā dhāragataṃ kṛtvā taṃ vinivedayet | medomajjāyutāneṣṭā viṣṇave dārasaṃbhavaḥ || ghaṇṭā pūjanamaṃtro yathā || merutaṃtre || tārā jagadhvani padaṃ maṃtramātogni gehinī | 131a) ekādaśākṣaro maṃtro ghaṃṭāyāḥ sarvasiddhidaḥ || pūjayītvā svamaṃreṇa ghaṃtāṃ tannādapūrvakaṃ | dīpaṃ dadyā tu vibhave nānāvādya puraḥsaraṃḥ || āvāhanārgha dhūpe ca puṣpe naivedya dīpayoḥ | ghaṃṭānādaṃ prakurvīta viśeṣāddhūpadīpayoḥ || pūjākālaṃ vinānyatra kuryādasyāḥ pravādanaṃ | nānayā ca vinā pūjāṃ kārayet siddhilālasāḥ || atha dīpavidhiḥ || kuloḍīśe || ghṛtadīpaḥ prathamatastilatailasamudbhavaḥ | sārṣapaḥ phalaniryāsa jāto vā vārijodbhavaḥ || dadhijaścānmajaścaiva dīpāssapta prakīrtitāḥ | padmasūtra bhavāvartirdardbhasūtrabhavātha vā || jālajāvādarī vāpi bhūlakopādbhavātha vā | vartikā dīpa kṛtyeṣu sadā paṃca vidhāḥ smṛtāḥ || taijasaṃ rājataṃ lauhaṃ mārtikyaṃ nālikarajaṃ | tṛṇarājodbhavasvāpi dīpapātraṃ praśasyate || evaṃ dīpaṃ prakurvīta netraraṃjanakāraṇaṃ | dīpaṃ tu yāgaparyantamadhomukhaṃ prakalpayet || kālikāpurāṇe || labhyate yasya tāpastu dīpasya caturaṃgulāt | na sa dīpa ihākhyāta aghavṛddhistu saṃmṛtaḥ || tathā || śanaṃ vādarakaṃ dīrṇaṃ vastraṃ malinameva vā | upabhuktanna dadyātu vartikārthaṃ kadācana || naiva nirvāpayed dīpaṃ devārthamupa kalpitaṃ | dīpahartā bhavedandhaḥ kāṇo nirvāpako bhavet || merutaṃtre || go sarpiṣā vā tailena vartyā ca laghugarbhayā | uccaiḥ pradarśayed dīpaṃ navamadādinā kvacit || na miśrīkṛtya dadyā tu dīpa snehān ghṛtādikān | kṛtvā miśrīkṛtaṃ snehaṃ tāmiśraṃ narakaṃ vrajet || kālikāpurāṇepītya ca || puraścaraṇa candrikāyāṃ || vartyā karpūragardbhiṇyā sarpiṣā tilajena vā | āropya darśayed dīpānuccaiḥ saurabhaśālinaḥ || tathā dīpaśca dhūpavat pātre padmākāravirjite | pratīpatraṃ pradīptaṃ ca vartyāgavya ghṛtāktayā || atra gavyaghṛtatailādīnāṃ vikalpo na tu samuccayeḥ || 131b) merutaṃtre || dakṣiṇe sārṣapaṃ dīpaṃ tilatailasya vāmataḥ | sitāvartirdakṣiṇeto raktā varjistu vāmataḥ || tūrṇāyāge || pārāvata bhramākāraṃ dīpaṃ netrādi darśayet | dakṣiṇe sarpiṣā dīpaṃ tilatailena vāmataḥ || sitāvartirdakṣiṇāto raktā vartistu vāmataḥ || kālikāpurāṇe || vṛkṣeṣu dīpo dātavyā na tu bhūmo kadācana | sarvasahāvasumatī mahatena tvidaṃ dvayaṃ || akāryapādaghātaṃ ca dīpatāpantathaiva ca | akurvaṃstu pṛthivī tāpaṃ yo dīpamutsṛjennaraḥ || sa tāmra pāpa narakaṃ prāpnotyeva na saṃśayaḥ || merutaṃtre || vṛkṣeṣu dīpā dātavyā na tu bhūmau kadācana | kṛtvā tu pṛthivī tāpaṃ dīpamutsṛjate naraḥ || sa tāmrapāpaṃ narakaṃ prāpnotyavaśataṃ samāḥ | naiva nirvāpayaddīpā lakṣmī nāśakaroyataḥ || taṃtre || aṃguṣṭhāgreṇa deveśi dhṛtvā dīpannivedayet | uttolaṇaṃ tathā kuryā gāyatryā mūlayogataḥ || merutaṃtre || pārāvatabhramākāraṃ bhrāmayecca pradarśayet | devasya sarvāvayavān ślokamekaṃ tataḥ paṭhet || suprakāśo mahādīpaḥ sarvatra timirāpahaḥ | sa vāhyābhyaṃtaraṃ jyotirdīpoyaṃ pratigṛhyatāṃ || atrāṃjana karaṇamapyuktaṃ || tatrāntare || sauvīraṃ yāṃvalaṃ nakhyaṃ māyūraṃ śrīkarantathā | darvikāmegha nīlā ca aṃjanāni bhavaṃti ṣaṭ || ghaṇṭāniṣābhyatailāni śilāyāṃ taijasetha vā | pradadyāt sarvadevebhyo devītpaścāpi bhakti yuk || ghṛtatailāti yukte tu tābhrādau yātite'nale | yadaṃjanantu jāyate darvikā tatprakīrtitā || vidhavānāṃjanaṃ kuryā mahādevyāmanuttamaṃ | na mṛtpātre yojayantu sādhako netraraṃjanaṃ || atha naivyadyaṃ || taduktaṃ matsyamukte || pāyasaṃ kṛśaraṃ tilaṃ taṃḍulaṃ kṛśaraṃ dadyāccharkarāguḍasaṃyutaṃ || ājyaṃ dadhimadhunmiśraṃ tasmāt tāni pradāpayet | śālamatsyaṃ ca pāpīnaṃ gaudhikāmāṃsamuttamaṃ || annaṃ ca madhunā yuktaṃ yatnāddadyācca maṃtravit | śālamatsyo mahāśāla iti prasiddhaḥ || 132a) svataṃtre || kaṃdupakvaṃ snehapakvaṃ ghṛtasaṃyuktapāyaśaṃ | manaḥ priyaṃ ca naivedyaṃ dadyā devyai punaḥ punaḥ || kandu pakvaṃmiti bhṛṣṭa taṃḍula pṛthukādikaṃ snehapakvaṃ laḍūkādi || muṇḍamālāyāṃ || śālamatsyaṃ ca pāṭhīnaṃ śakulaṃ cedgaṭhaṃ tathā | madgulaṃ cellisaṃ dadyānmāṃsaṃ mohiṣameva ca || pakṣimāṃsaṃ nānāsamudbhavaṃ || kṛṣṇachāga mahāmāṃsaṃ godhikāṃ hariṇantathā | jalajaṃ matsyamāṃsaṃ ca gaṃḍakī māṃsameva ca || nānā vyaṃjana dugdhāni vyaṃjanāni vahūdhāni ca || śaktiyāmale || ityārādhya nivyedyaṃ ca pṛthak pṛthak nivedayet | saraktaṃ saghritaṃ cāsthi māṃsaṃ dadyāt salomakaṃ || sājyaṃ supaṃkadugdhaṃ ca bhṛṣṭaṃ ṣaḍrasa saṃyutaṃ | māṃsaṃ ca vividhaṃ dadyād viyad bhūcarasaṃcaraṃ || carvyaṃ coṣyaṃ tathā lehyeṃ peyaṃ ca vividhaṃ tathā | madyaṃ daśavidhaṃ proktaṃ varṇabhedena dāpayet || kumārītaṃtre || anyāni ca naivyadyāni sādhakānāṃ śṛṇuṣvame | tāmvūlaṃ ca sa karpūraṃ nārikeraṃ sa śarkaraṃ || pāyasaṃ sa ghṛtaṃ caiva ādrakaṃ sa guḍantathā | sa taṇḍulaṃ tilaṃ caiva dadhi caiva sa śarkaraṃ || jaṃvīraṃ panasaṃ caiva phalamāmrātakantathā | kadalīrttitilī caiva śrīphalaṃ phalamuttamaṃ || karaṃjamvakulaṃ caiva tāraṃ khajūrameva ca | anyāni ca sugaṃdhāni svāduni ca phalāni ca || rudrayāmale || taijaseṣu ca potreṣu sauvarṇe rājate tathā | tāmre vā prastare vāpi padmapatre'tha vā punaḥ || yajña dārumaye vāpi naivyadyaṃ kalpayedvudhaḥ | sarvābhāve tu māheya svahasta ghaṭitaṃ yadi || yadyogyamarghapātre ca tannidhāya nivedayet || sārasaṃgrahe || nidhāya svarṇaje pātre sādhārentacca maṇḍale | nidhāya catusreva saṃskuryācchāstramārgataḥ || astramaṃtreṇasaṃprokṣya cakramudrābhirakṣitaṃ | vāyuvījena saṃśoṣya vahnivījena saṃdahet || spṛśan dakṣa karāgreṇa sudhāvījena maṃtravit | 132b) amṛtikṛtya tatsarvaṃ mūlamaṃtreṇa tatpunaḥ || spṛśan karābhyāṃ vidhivadaṣṭadhā cābhi maṃtrayet | dhenumudrāṃ pradarśyātha gandhapuṣpaissamarcayet || taṃtre || tatvākhya mudrayā devi naivedyāni nivedayet | mūlena datvā tāmvūlaṃ sādhakastena mudrayā || tena mūle maṃtreṇa mudrayā || yāmale || sarvopakaraṇādīni mūlāntena nivedayet | aśaktau manasā dadyādetatkarma na lopayet || culukaṃ vidhivad dadyāt paṃcamudrāṃ pradarśayet | punaśca culukaṃ datvā dadyāt tāmvūlamuttamaṃ || elālavaṅgakarpūra jātīphalādi saṃyutaṃ | tamāladalakarpūrayūgabhāgaistu raṅgitaṃ || svataṃtre || anyatoyairyadutsṛṣṭamarghapātra sthitetaraiḥ | na gṛhnāti mahādevī dattamvidhiśatairapi || naivedya kramaśca svataṃtra taṃtre || dakṣiṇe vāyurobhāge vāme vā maṃḍalaṃ likhet | trikoṇavṛtta bhūvimvamādhāraśaktimarcitaṃ || yāmale || nivedayet purobhāge gandhaṃ puṣpa ca bhūṣaṇaṃ | dīpān dakṣiṇato dadyāt purato vā na vāmataḥ || vāmatastu tathā dhūpamagrato vā na dakṣiṇa | naivedyaṃ dakṣiṇe vāme purato na tu pṛṣṭataḥ || yoginītaṃtre || gandhaḥ puṣpantathā dhūpo dīpo naivedyameva ca | yasya yaddīyate vastramalaṃkorādikāṃcanaṃ || teṣāṃ daivatamuccārya kṛtvā prokṣaṇa pūjane | utsṛjya mūlamaṃtreṇa pratināgnānivedayet || merutaṃtre || pādyamācamanīyaṃ ca datvā naivedyamarpayet | nidhāya svarṇaje pātre sādhāraṃ tacca maṃḍale || saṃsthāpya caturasre ca saṃskūryācchāstra mārgataḥ | astramaṃtreṇa saṃprokṣaṃ cakra mudrābhirakṣitaṃ || sparśa dṛṣṭyādi doṣāṃśca vāyuvījena śoṣayat || spṛśandakṣa karāgreṇa || vahnivījena nirdahet || vaṃvījanāmṛtī kṛtya mūlamaṃtreṇa tatpunaḥ | spṛśet karābhyāṃ vidhivadaṣṭadhā cābhi maṃtrayet || dhyanumudrāṃ pradarśyātha gandhapuṣpaiḥ samarcayet | devamabhyarcya kūryā ca puṣpāṃjali samanyadhīḥ || 133a) hemapātra sthitaṃ divyaṃ paramānnaṃ susaṃskṛtaṃ | paṃcadhāṣadrasopetaṃ gṛhāṇa mama siddhaye || mūlamaṃtraṃ samuccārya svāhāṃtaṃ jalamarpayet | karābhyāṃ saṃspṛśanpātraṃ naivedyāṃte namo vadet || devasya dakṣiṇe haste jalaṃ datvā paṭhedidaṃ | amṛtopastaraṇamasi svāheti ca bhavākṣaraḥ || darśayed vāmahastena vikacotpalasaṃnibhāṃ | darśayitvā grāsamudrāṃ paṃcaprāṇāhutīścaret || kaniṣṭhānāmikāṃguṣṭhayogaḥ prāṇasya mudrikā | tayā grāsaṃ gṛhītvā tu prāṇāya svāheti saṃvadet || tarjanī madhyamāṃguṣṭhayogenāpānakaṃ vadet | ṅentaṃ svāhāntamatha ca vyānāya ca tato vadet || svāhātha madhyamānāmāṃguṣṭhayogena nirvapet | hitvā kaniṣṭhāṃ sarvābhisamānāyāgni gehinī || sarvābhistu samānāya svāoktvāgrāsamāpayet | tataḥ svarṇādije pātre sutoyaṃ dhenumudrayā || amṛtīkṛtya devāya deyaṃ maṃtramimaṃ paṭhan | namaste devadeveśi sarvatṛptikaraṃ varaṃ || anyāniveditaṃ śuddhaṃ prakṛtisthaṃ suśītalaṃ | paramānandasaṃpūrṇaṃ gṛhāṇajalamuttamaṃ || uktvaiva devatā vāme jalapātraṃ niveśayet || tathā || tribhirvarṇaiḥ pradātavyaṃ devārthaṃ pākabhojanaṃ | ghṛtapakvaṃ dugdhasiddhaṃ sādhitaṃ kevalāgninā || yuktaṃ vaikṣavaśvaṃkena tacchūdrasya praśasyate | tataḥ puṣpāṃjaliṃ dadyādastramaṃtreṇavaṃdhanaṃ || diśāṃ kṛtvā javanikāṃ devasya parito nyaset | amṛtātmaka naivedyaṃ nama ityuccaret punaḥ || dhenumudrāṃ pradarśyātha bhuṃjānāṃ devatāṃ smaret || gautamīye || kṣaṇaṃmvimṛṣyamatimān dadyānnaivedyamarghyavāriṇā || bhojanānte ca gaṇḍuṣaṃ dadyādācamanaṃ tataḥ | tāmvūlaṃ salilaṃ datvā natvā yoniṃ pradarśayet || upacāra mudrā yathā || lakṣaṇasaṃgrahe || āsane padmamudrāyā hastadvayamadhomukhaṃ | mudraiṣā kuśala praśneta devorddhamukhaṃ punaḥ || 133b) mudrā syāt svāgate cārgha mudrātvaṃjalirucyate | anāmāṃguṣṭhayāryāgāt maivoktā pādya mudrikā || uttānandakṣa hastantu kṛtvā nimnatalaṃ sudhīḥ | kaniṣṭhahīnāssaṃyuktāścatamrāṃgulya unnatāḥ || mudraiṣā camane proktā'dhomukhī sātvanā mayā | spṛṣṭāṃguṣṭhā bhavenmudrā mudrāvastrasya kīrtitā || eṣaivānāmikā sparśān mudrābhūṣaṇasaṃjñikā | kaniṣṭhā sparśato hyaṣā upavītasya mudrikā || jyeṣṭhāgreṇa kaniṣṭhāgraṃ spṛśe gandhasya mudrikā | adhomukhaṃ karaṃ kṛtvā tarjanyagre tu yojayet || aṃguṣṭhāgrantu mudreyaṃ puṣpākhyā parameśvari | aṃguṣṭhāgreṇa tarjanyāḥ spṛśedagrammaheśvari || dhūpamudreyamākhātā sarvadeva priyaṃkarī | jyeṣṭhāgreṇa spṛśedagraṃ madhyamā vā surāccite || dīpamudre ca muditā sarvadevapriyā śubhā | amāmāgraṃ spṛśed devi jyeṣṭhāgreṇa tu deśikaḥ || naivedya mudrā kathitā devatā tṛptikāriṇī || kāli hṛdaye || devī vāmorddhādho haste khaḍgaṃ muṇḍa ca pūjayet | devyādakṣa hastorddhādhaḥ pūjayedabhayaṃvaraṃ || iti śrī ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāmekādaśaḥ paṭalaḥ || athāvaraṇa pūjā || merutaṃtre || atha puṣpopacārāṃte kuryādāvaraṇārcanaṃ | maṃtrasaṃpūṭitairvarṇairmātṛkāyāḥ sa viṃdukaiḥ || krameṇa gaṃdhapuṣpādyairdevasyāṃge samarcayet | layāgatveṇa mātṛṇāṃ sthānāṃgeṣu tataḥ paraṃ || prathamāvaraṇaṃ pūjyaṃ tadaṃte devatāṃ yajet | punarāvaraṇaṃ caṣṭā devatāmarcayet tathā || somabhujagāvalyāṃ || tataśca mūlamaṃtreṇa trivārantarpayet sudhīḥ | gṛhītvā jñāmmahādevyāḥ parivārān samarcayet || ṣaḍaṅgaiḥ prathamaḥ kalpo gurubhistu dvitīyakaḥ | parivāraistṛtīyaḥ syāllokapālaiścaturthakaḥ | tadastraiḥ paṃcamaprokta iti sāmānyataḥ kramaḥ || śaktiyāmale || vijñāpya ca tato devyāḥ parivārānathārcayet | tataśca ṣaḍaṃgaṃ pūjayitvā gurupaktiṃ pūjayet || taduktaṃ vāyavyā nityāsyādaluptaśaktireva ca | ṣaḍaṃgadevatājyatā nāmataḥ parikīrtitāḥ || 134a) merutaṃtre || keśareṣvagnikoṇādau hṛdayādīni pūjayet || netramagre diśāsvastraṃ || taṃtrāṃtare || ṣaḍaṃgamarcayed devyā deheṣu keśareṣu ca || kesareṣviti || arcākramo jñānārṇavepi || agnīśāsuravāyavya madhye dikṣvaṃgapūjanaṃ || somabhujagāvalyāṃ || iṣṭvā hṛdayamāgneyyāmaiśānyāṃ ca śiro yajet | nair-ṛtyāṃ ca śikhā pūjyā vāyavyāṃ kavacaṃ yajet || abhyarcyā purato netraṃ dikṣu cāstramathārcayet || ṣaḍaṃgadevatādhyānaṃ || merutaṃtre śāradāyāṃ ca || dhyātavyāścāṃgadevatāḥ || tuṣārasphaṭikaśyāmanīlakṛṣṇāruṇārciṣaḥ | varadābhayadhāriṇyaḥ pradhānatanavaḥ striyaḥ || dhyātavyā viduṣā tena krameṇaivāṃga devatāḥ || mānasollāse || pūjyapūjakayormadhye prācī prakīrtyate vudhaiḥ | taddakṣiṇaṃ dakṣiṇaṃ syāduttaraṃ cottaraṃ bhavediti || sārasaṃgrahe pi || yaṣṭurabhimukhā devā devābhi mukhato daśa | prācyādi harito jñeyāḥ pūjāhomādi karmasu || merutaṃtre || devasya purataḥ prācī jñeyāvaraṇapūjane | tadādi parivārāṇāṃ prādakṣiṇyena pūjanaṃ || evaṃ ca || brāhmyādi pūjanantu devyagradalamālabhya prādakṣiṇye naiva viśeṣānabhidhānāt || atha varaṇapūjāḥ syu puraḥ prācīṃ prakalpayet || tadādi parivārāṇāṃ prādakṣiṇyena pūjanamiti nṛsiṃhakalpavecanāccāpi vodhyaṃ || cakrapūjādāvapītthaṃ vodhyaṃ āgneyādi koṇeṣu dharmādināṃ pūrvādyaṣṭakeśareṣu pīṭhaśaktināṃ pūjanaṃ devatāvāhanāt prākajaduktaṃ tat tathaiva pūjyamyānā vāhi tatvena tadānīṃ pūjyapūjakayorantaratvā bhāvāt || taṃtre || vāyavyādīśaparyantaṃ gurupaktiṃ samarcayet || gurupaktiṃḥ divyaugha siddhaugha mānavaugha samudāyaḥ prāge proktaḥ || taṃtracūḍāmaṇau || bhairava uvāca || mātardevi māhāmāye vandhamokṣapravartini | idānīṃ śrotumicchāmi gururūpamanūttamaṃ || 134b) devyuvāca || gurukramastu vahudhā maṃtravistaragauravān | kālānāmapyanāditvāt kathaṃ tat kathayāmi te || ajñātvā kulavargantu naṣṭhamārgo bhaviṣyati | naṣṭhamārge maṃtravidya na tādṛk phalagocare || guruṇāṃ śiṣya bhūtānāṃ nāsti cet saṃtati kramaḥ | maṃtrataṃtrāśca vidyāśca niḥphalā nātra saṃśayaḥ || viṃśati puruṣān vāpi navasaptatrayo pi vā | ajñātvā guruvaṃśānāṃ śiṣyaścennaṣṭasaṃtatiḥ || svavaṃśādadhikaṃ jñeyaṃ guruvaṃśaṃ mahadbhutaṃ | janakānadhiko jñeyo maṃtradaśca maheśvara || tasmāt sarvatra deveśa saṃkṣepān śṛṇutān gurūn | ādau sarvatra deveśa maṃtradaḥ prathamo guruḥ || parāparā gurustvaṃ hi parameṣṭī tvahaṃ tataḥ | sarvamaṃtreṣu vidyāsu svayaṃ prakṛtirūpiṇī || tataḥ puruṣarūpaṃ ca tataḥ svagurusantatiḥ | te caiva hi madaṃśāśca madbhaktāśca viśeṣataḥ || sarvamaṃtreṣu purataḥ sarvatra siddhidāyakāḥ | divyaughā guravo deva siddhaughā guruvastathā || mānavaughāḥ samāsena kathayāmi tavāgrataḥ | tatrāsau kālikā devī tasyāḥ śṛṇu gurukramaṃ || mahādevī mahādevaḥ tripurā caiva bhairavaḥ | diyaughā guravaḥ proktāḥ siddhaughān kathayāmite || brahmānandaśca pūrṇaśca calacittaścalācalaḥ | kumāraḥ krodhanaścaiva varadaḥ smaradīpanaḥ || māyā māyāvatī caiva mānavaughān śṛṇu priye | vimalaḥ kuśalaścaiva bhīmasenaḥ sudhākaraḥ || mīno gorakṣakaścaiva bhojadevaḥ prajāpatiḥ | mūladevoraṃtadevā vighnaśo vai hutāśanaḥ || samayānandasaṃtoṣau kālikāguruvaḥ smṛtāḥ || tathā devīṃ pratiśivavākyaṃ divyā devāṃtike nityaṃ siddhāṃ bhūmā vihāpi ca || mānavaughānaveṣu mama rūpadharāḥ sadā | ānandanāha śabdāṃta guravaḥ sarvasiddhidāḥ || striyopi gururūpāśca ādyāntāḥ parīkīrtitāḥ | mānavaughāntike devi svaguruṃ paripūjayet || bhāvacūḍāmaṇau || athavā sarvaśāstreṣu guraraḥ pūrvasūcitāḥ || 135a) pūrveti prātaḥ kṛtyeṣūktāḥ || kulacūḍāmaṇau || yeṣu yeṣu ca maṃtreṣu ye ye gurugaṇāḥ smṛtāḥ | te te pūjyāḥ saparyādau saṃkṣepādgaditaṃ mayā || ajñāta gurunāmāvai gurutritayamarcat * | catuṣṭayaṃ vā saṃkoco na ca kāryastataḥ paraṃ || guruḥ paragurūṁścaiva parāparagurūstathā | parameṣṭhi guru caiva kathitā guravastava || gurupūjāṃ vināvatsa yadi pūjāṃ samācaret | viguṇaṃ yatra tatra syāt saguṇaṃ kulapūjanāt || dīkṣā prabhūḥ kulīnaśca kulaṃ vā vaṭukeśvara | taddehe gurumānīya kularūpaṃ guruṃ smaret || kulaṃ yathā gurustatra na tathā kulasādhakaḥ | gurukramaśca kathito gopanīyaḥ prayatnataḥ || nādeyo yatra kutrāpi yoga bhraṣṭe ca sādhakeḥ | paśoragrena caivaiṣāṃ nāmagrāhyaṃ kuleśvara || vaiṣṇave śaktitaṃtre vā gāṇapatye'thavā punaḥ | nijaṃ guruṃ purā dhyātvā tato guru catuṣṭayaṃ || pūjayitvā yajedevaṃ na ca saṃkocamācaret | tataśca sarvakāleṣu devīrāvāhya pūjayet || prayogastu śrīmahādevyaṃ vā śrīpādukāṃ pūjayāmi namaḥ || iti saṃpujya pūrvavat gurupātrāmṛtena triḥsakṛdvā tarpayet || evaṃ krameṇa || atha raśmivṛnda devatāḥ pūjayet tarpayecca || merutaṃtre || tataḥ pūrvādi koṇeṣu vāmāvartena pūjayet | kālīṁ kapālinīṃ kulyāṃ prathame tu trikoṇake || nīlāṃghanāṃ calākāṃca dvitīye tu trikoṇake | kuru kullā virodhinyau vipracittā tṛtīyake || ugrāmugra prabhāṃ dīptāṃ caturthe tu trikoṇake | mātrāṃ mudrāṃmitāṃ caiva trikoṇe paṃcame yajet || kālīkalpe || kālpādayaḥ pūjanīyāḥ krameṇa parameśvarī | triḥ triḥ pūjā prakartavyā sarvāsāmapi sādhakaiḥ || athāsāṃdhyānaṃ || kālitaṃtre merutaṃtre ca || sarvāḥ śyāmā asikaro muṇḍamālā vibhūṣaṇāḥ | tarjanīṃ vāmahastena dharayantyaśca sasmitāḥ || athāṣṭadale || kumārīkalpe || brāhmyādyāṃ pūjayet patre patrāgre bhairavān jayet | lokapālāṃstato vāhye tadastrāṇi ca tadvahiḥ || 135b) kulasadbhāve || vahirmaṇḍalataścāpi brāhmī nārāyaṇī tathā | māheśvarī ca cāmuṇḍā kaumārī cāparājitā || vārāhī ca tathā pūjyā nārasiṃhī tathaiva ca || merutaṃtre || brāhmī nārāyaṇī māheśvarī cāmuṇḍā ca kumārikā | aparājitā vārāhī nārasiṃhi dalāṣṭake || tathā || aṃgamaṃtrāstu pūjāyāmoṃ namoṃtā hutau tathā || svāhāṃtātha || brāhmyādīnāṃ dhyānaṃ pūjanaṃ ca yathā mahākālasaṃhitāyāṃ || tāraṃ pāśāṃ tadāśrīśca brāhmī śrīpādukāṃ tataḥ | pūjayāmi tataścaiva dhyāyet tāṃ brahmaṇaḥ priyāṃ || brahmāṇīṃhaṃsamārūḍhāṃ svarṇavarṇāṃ caturbhujāṃ | caturvaktrāṃ trinetrāṃ ca kūrcaṃ ca paṃkajantathā || daṇḍaṃ padmākṣa sūtraṃ ca dadhatīṃ cāruhāsinīm | jaṭājūṭadharāṃ devīṃ bhāvayet sādhakottamaḥ || evaṃ dhyātvā brahmapatnīṃ yathā śaktyā yajet priye | i smṛtvā nārāyaṇī pādukāṃ tataḥ paraṃ || pūjayāmīti coddhṛtya dhyāyet tāṃ vaiṣṇavīṃ priye | nārāyaṇīṃ mahādīptāṃ śyāmāṃ garuḍavāhiṇīm || nānālaṃkārasaṃyūktāṃ cārukeśī caturbhujāṃ | ghaṇṭāṃ śaṃkhaṃ kapālaṃ ca cakraṃ saṃpadadhatīṃ parāṃ || madhumuttamadollola vṛṣṭi sarvāṃgasundarīm | iti dhyātvā maheśāni yatnato bhāvayet tataḥ || pūjayitvā mahādeviṃ māheśvarīṃ yajet punaḥ | sa vindūṃsastu mucāryamāhāśvarīṃ tataḥ priye || śrīpādukāṃ tataścoktvā pūjayāmi tataḥ śiraḥ | dhyānamasyā varārohe vravīmite niśā mayā || māheśvarīṃ vṛṣārūḍhāṃ śuklāṃ trinayanānvitāṃ | kapālaṃ ḍamaruṃ caiva vardābhayaśūlakaṃ || ṭaṃkacaṃ dadhatīṃ devīṃ nānābharaṇabhūṣitāṃ | pūjaye ca yathāśaktyā dhyānaṃ kṛtvā maheśvarīṃ || ṛṁ vījaṃ cāmuṇḍāmuktvā śrīpādukāṃ pūjayāmi | pūjayitvā mahādevīṃ tato dhyānaṃ samācaret || cāmuṇḍāṃ caṇḍahāsāṃ prakaṭita vadanāṃ bhīmavaktrāṃ trinetrāṃ nīlāṃbhoja prabhābhāṃ pramuditavapuṣaṃ nāramuṇḍāli mālāṃ || khaḍgaṃ śūlaṃ kapālaṃ naraśiraghaṭikaṃ kheṭakaṃ dhārayaṃtīṃ pretārūḍhāṃ pramattāṃ madhumadamuditāṃ bhāvaye caṇḍarūpāṃ || 136a) evaṃ dhyātvā yajed devīṃ cāmuṇḍāṃ jagadīśvarīṃ | ṝṁkāreṇa ca kaumārīṃ saṃpūjā dhyānamācaret || kaumārī kuṃkuṃmābhābhāṃ trinetrāṃ śikhisaṃsthitāṃ | caturbhujāṃ śaktipāśamaṃkuśābhayadāyinīṃ || nānālaṃkārasaṃyuktāṃ pramattāṃ pariciṃtayet | dhyānaṃ kṛtvā kaumārī ca yathā śaktyā prapūjayet || vāgbhavena mahādevīṃ pūjayedaparājitāṃ | sarvaṃ pūrveṇa vidhinā tato dhyānaṃ samācaret || aparājitāṃ ca pītābhāmakṣa mudrā varapradāṃ | kamalaṃ mātuluṃgaṃ ca dadhatīṃ pariciṃtayet || evaṃ saṃpūjya vidhivat sādhako bhaktito yajet | auṁkāreṇa suveśāni vārāhīṃ pūjayet tadā || dhyānamasyānivodhatvaṃ vārāhyāḥ parameśvari | vārāhīṃ dhūmravarṇābhāṃ varāhavadanāṃ śubhāṃ || phalakaṃ khaḍgamuśalaṃ halaṃ vedabhujai dhṛtāṃ | vidhinā pūjayeddenāṃ vārāhi parameśvarīṃ || viśargena nāraśiṃhi carmaye sādhakāgraṇīḥ | nārasiṃhī nṛsiṃhasya vibhratī sadṛśaṃ vapuḥ || dhyānaṃ tasyāḥ pravakṣyāmi devīte tannisāmaya || kopādālolajihvāṃ vivṛtanijamukhāṃ somasūryāgni netrāṃ pādādānābhiraktāmupariśitāṃ bhinnadaityendragātrāṃ || cakraṃ śaṃkhaṃ pāśāṃkuśa kuliśagaḍā pāraṇānudvahaṃtīṃ bhīmāṃticchlāgradaṃṣṭrāṃ maṇimaya vividhakalpāmīḍe nṛsiṃhī || evaṃ dhyātvā pūjaye tu yathāśaktyā maheśvarī || jñānārṇave || asitāṃgo ruruśca śuḥkrodha unmatta bhairavaḥ | kapālī bhīṣaṇaścaiva saṃhāraścāṣṭamaḥ smṛtaḥ || athaiṣā dhyānaṃ || tripurosāra samuccaye || dadhatoṃjanavujanīlavarṇāndharu vetāla kapāla śūladaṇḍān || laghutvantvabhi saṃyutāṃ strinetrān karadaṇḍaiḥ kavi hastadaṇḍacaṇḍaiḥ || gajakṛtti nivartito turīyānabhrūkuṭī saṃghaṭitairlalāṭapattai || laliṭāli kulābhakuntalāgrān muditāṃtaḥ karanān svayauvanā dhyān || eteṣāṃ maṃtro yathā || hrasvārṇā vindusaṃyuktā vāṅmāyā pūrvabhūṣitāḥ || 136b) pūrvataḥ pradakṣiṇa krameṇa pūjayet || tena aiṁ hrīṁ aṁasitāṃga bhairava śrīpādukāṃ pūjayāmi namaḥ || aiṁ hrīṁ iṁ ruru bhairava śrītyādi vodhyaṃ || mahākālasaṃhitāmate tu || bhairavasthāne bhairavya eva uktāḥ || patrāgreṣu tataḥ pūjyā bhairavī tadanaṃtaraṃ | mahābhairavī ca tadā siṃha bhairavī tatopyanu || dhūmra bhairavī tathā kṛtvā bhīma bhairavī tataḥ param | unmatta bhairavī pūjyā vaśīkaraṇabhairavī || mohanī bhairavī pūjyā bhūgṛhe ca tato yajet || taṃtrāṃtare || bhairavīṃ ca mahāsiṃha dhūmra bhīmādikāṃcatāṃ | unmatta bhairavīṃ paścād vaśīkaraṇa bhairavīṃ || patrāgre bhairavī prakṛti bhūta saṃpat || pradā bhairavīvadeva dhyānamāsāṃ || tatra śāradātilake || udyadbhānu sahasrakāṃtimarūṇakṣaumāṃ śiro mālikāṃ raktāliptapayodharāṃ japaṭīṃ vidyāmabhītiṃ varaṃ || hastābjairdadhatīṃ trinevilasadvaktrāraviṃdaśriyaṃ devīṃ vaddhahimāṃśu ratnamakuṭāṃ vaṃde samandasmitāṃ || mahākālasaṃhitāyāṃ || pūrvārabhya īśānāntaṃ dikpālān pūjayet sudhīḥ | indravījaṃ samucārya indrāya tadanaṃtaraṃ || surādhipataye cāktvā sāṃgāya tadanaṃtaraṃ | saparivārāya ca tataḥ sāyudhāya tatopyanu || sa vāhanāya ca tato namontena prapūjayet || laṁ raṁ yaṁ kṣaṁ vaṁ yaṁ śaṁ haṁ aṁ kaṁ evaṃ svasvavījādinā dikpālān pūjayet || dhyānaṃ tu merutaṃtre tūrṇā yāge ca || indraṃ surādhipaṃ pītamairāvatagataṃ vibhuṃ | sahasranetraṃ dvibhujaṃ pītaṃ vajradharaṃ bhaje || agnitejodhipaṃ raktaṃ śvetaśaktikaraṃ prabhuṃ | subhūṣaṇaṃmeṣavāhaṃ vaṃde raktāṃta locanaṃ || yamaṃ pretādhipaṃ kṛṣṇaṃ mahiṣoparisaṃsthitaṃ | kāladaṃḍadharaṃ krūraṃ vṛtaṃ dūtairbhayānakaiḥ || rakṣodhipaṃcanir-ṛtiṃ śavāśana samāsthitaṃ | dhūmābhaṃ khaḍgahastaṃ ca piṃgaśma śrusukūrcakaṃ || makare sasthitaṃ vidyunnibhayāśakarāṃvujāṃ | śubhrāṃgaṃtuṃdilaṃ vaṃde varuṇaṃ yādasāṃpati || vāyu prāṇādhipaṃ dhūmraṃ raktāṃkuśa karaṃ paraṃ | vātapramī samārūḍhaṃ dhāvaṃtaṃ vegato bhajet || yakṣaṃpatiṃ kuveraṃ ca śuklaṃ śūlagadādharaṃ | 137a) narasiṃhāsanārūḍhaṃ medalaṃ citriṇīyutaṃ || vidyādhipaṃ nīlaśūladharaṃ vṛṣabhavāhanaṃ | trinetraṃ bhālacaṃdraṃ ca jaṭājūṭadharaṃ sitaṃ || goraṃ nāgādhipaṃ mūrdhni phaṇāmaṃḍalabhūṣitaṃ | pīnotugaṃ cakradharamanaṃtaṃ visagaṃ bhaje || lokādhipaṃ vidhātāraṃ raktaṃ padmaṃ karaṃ śubhaṃ | haṃsārūḍhaṃ vedapāṭhaṃ kurvaṃtaṃ tamahaṃbhaje || mahākālasaṃhitāyāṃ || indrokta vidhinā sarvaṃ pūjayet parameśvarī | rakṣo varuṇayormadhye śeṣanāgaṃ prapūjayet || īśāna śakrayormadhye brahmāṇaṃ pūjayet tataḥ || tadvahirarcayed devi vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍakaṃ | khaḍgaṃ pāśamaṃkuśaṃ ca gadāṃ triśūlameva ca || rakṣo varuṇayormadhye cakraṃ pūjyaṃ tathaiva ca | īśāna śakrayormadhye padmaṃśaṃ pūjayet tataḥ || kālītaṃtre || sarvāsāmapi dātavyā valiḥ pūjā tathaiva ca | anulepanakaṃ gaṃdhaṃ dhūpadīpau ca pānakaṃ || tristriḥ pūjā prakartavyā sarvāsāmapi sādhakaiḥ || tatraiva || devyāstu dakṣiṇe bhage mahākālaṃ samarcayet || parivāra pūjāmatrastu bhairavataṃtre || nāmādya varṇavījāśca ṅentāstāstu namontikāḥ || kālīkalpe || śrīpadaṃ pūrvamuddhṛtya pādukā padamuddharet | pūjayāmi tataḥ paścāt pūjayedaṃga devatāḥ || kumārītaṃtre || pādyādibhirmūla devīṃ saṃpūjya tarpayet tataḥ || bhairavītaṃtre || tato devyai dhūpadīpau dadyānnaivedyakaṃ tathā | puṣpāṃjali trayaṃ bhaktyā viśeṣārghoghodakākṣetaiḥ || kālī hṛdaye || devī vāmorddhādho haste khaḍgaṃ muṇḍaṃ ca pūjayet | devyā dakṣa hastorddhādhaḥ pūjayeda bhayaṃvaraṃ || merutaṃtre || punarmūlaṃ samuccārya sāṃgāyai sa pareti ca | vārāyai nāma devyāśca caturthyaṃtamudīrayet || atha valiḥ || yāmale || pūjānte bhojanādau ca valiṃ dadyānmaheśvari || mahākāla validāna maṃtro yathā || kālīkulārṇave || humante ca mahākālāt śmaśānādhipa ityapi | īmamaṃte sāmiṣānnaṃ valiṃ gṛhnayugaṃ tataḥ || gṛhnāpaya padadvandvaṃ vighnanivāranaṃ tataḥ | kuru siddhiṃ ca me caiva prayaccha svāhayā yutaḥ || mahākālāya devāya praṇavādyena dāpayet || kālī validāna maṃtropi tatraiva || 137b) ehyahi jagatāṃ mātarjagatāṃ jananī tathā | gṛhna gṛhna imaṃ nityaṃ validānamataḥ paraṃ || siddhindehi padadvandvaṃ tataḥ śatrukṣayaṃ kuru | yugaśabdaṃ samucārya tataḥ kurcayugaṃ punaḥ || hṛllekhā dvitayaṃ pūrve'nte ca dvayaṃ punaḥ | tadā maṃtraṃ samuddhṛtya phaḍaṃte vahni suṃdarī || validānamidaṃ citraṃ sarvataṃtreṣu gopitaṃ | sarvāsu kālī vidyāsu yathā nāmnā kṣiped valiṃ || atra chāgādi valiḥ agre vācyaḥ || kālītaṃtre || evaṃ pūjāṃ purā kṛtvā mūle naiva yathā vidhi | naivedyādi yathāśaktyā dadyād devyai punaḥ punaḥ || kumārīkalpe || tato nīrājanaṃ kuryād daśavāraṃ padīpakaiḥ || kālitaṃtre || tataḥ samāhito maṃtrī guruṃ natvā śiraḥ sthitaṃ | devīṃ dhyātvāṣṭottaraṃ ca sahasraṃ prajayenmanuṃ || daṃtākṣa mālayā caiva rājadaṃtena meruṇā | tejomayaṃ japaphalaṃ dadyā haste samarpayet || guhyāti guhyagoptrītvamiti maṃtreṇa maṃtravit || atra mūla japāt pūrvaṃ mahākāla maṃtra japopyāvaśyakaḥ || taduktaṃ vīracūḍāmaṇau || mahākāla mahāmaṃtraṃ japedaṣṭottaraṃ śataṃ | praṇavaṃ caiva hṛllekhāṃ kaulinī vījamuddharet || pataṃtu kartṛkā vījaṃ mahākālāya corcaret | vījaṃ prasādamuccārya mahādevāya tatparaṃ || krodhīśaṃ vahnimārūḍhaṃ vāmanetraṃ savindukaṃ | kālikāyai padaṃ paścāt prāsādavījamuddharet || mahādevo mahākālaḥ sarvasiddhi pradāyakaḥ | kaulinī vījaṃ kṣmrīṁ kartṛkā vījaṃ hūṁ krodhīśaḥ kakāraḥ vahniḥrephaḥ śeṣaṃ sugasaṃ mahākāla japānantaraṃ mūlamaṃtra japāt prāk kālī kullukāpi japyā || nyastavyā ityarthaḥ || taduktaṃ rudrayāmale || īśvara uvāca || kullukāṃ mūrdhni saṃcintya hṛdi setuṃ vicintayet | mahāsetuṃ viśuddhau ca sahasrāre samuddharet || maṇipure tu nirvāṇaṃ mahākuṇḍalinīmadhaḥ | svādhiṣṭhāne kāmarājaṃ kākinīṃ mūrdhnī saṃsthitāṃ || viciṃtya vidhivad devī mūlādhārāṃtikācchire | viśuddhāntaṃ smared devi visatantu tanīyasīṃ || vedasthānāddhi jihvāntaṃ mūlamaṃtrā vṛtāṃ vibhuḥ || merutaṃtre || 138a) mūlamaṃtreṇātha pūrve nyāsān sarvān samācaret | aṣṭottara sahasraṃ tu tadardhaṃ triśataṃ tu vo || aṣṭottaraśataṃ vāpi japenmūlamataṃdritaḥ || maṃtrataṃtraprakāśe || aṣṭottarasahasraṃ tu kṛtvāṃtaryāgamādarāt | japet pratidinaṃ yaṃ tu nitya eṣa japa smṛtaṃ || uttarataṃtre || na jape triśatāṃ nyunaṃ sādhakaśca kadācana | aṣṭottara sahasrantu tadardhaṃ triśatantu vā || aṣṭottara śatamvāpi japennityamatandritaḥ || japaśca dhyānapūrvakaṃ kartavyaḥ || dīpinyante japa āha taṃtrāntare || kāṃtātaṃ jīvanī vījaṃ tripado paribhūṣitaṃ | kalāmanusvaropetaṃ vījatrayamudāhṛtaṃ || tumvuruṃ ca tato dadyāt saṃhāraṃ ca tataḥ paraṃ | vidyādau yājayed devi vindutraya kalānvitaṃ || eṣo tu dīpanī vidyā sarvāmnāyairnamaskṛtā | ajñātvā dīpanīṃ viṃdyāṃ yo japet kālikāṃ parāṃ || socirān mṛtyumāpnoti mṛtena narakaṃ vrajet || taduktaṃ nīlaṃ taṃtre || maṃtra dhyānaṃ pravakṣyāmi japāt sārvajña dāyakaṃ | maṃtradhyānān maheśāni siddhyate brahmahāyataḥ || mūlacakre tu hṛllekhāṃ sūryakoṭi samaprabhāṃ | svādhiṣṭhāne pītavarṇaṃ dvitīyaṃ paribhāvayet || nābhau jīmūtavarṇābhaṃ kūrcavījaṃ mahāprabhaṃ | maṃtrī candrapratīkāśaṃ yogibhirdṛṣṭa pūrvakaṃ || kūrcavījaṃ hṛdi dhyāyet kālāgni sadṛśabhaṃ | athavā pūrṇacaṃdrābhaṃ kūrcaṃ mūrdhani sudhā prabhaṃ | tat prabhāpaṭalairjihvāṃ pradīptāṃ ca vibhāvayet | mūlādi brahmarandhrāntaṃ sarvāmvidyāṃ vibhāvayet || sūryakoṭī pratīkāśāṃ yogibhirdṛṣṭa pūrvikāṃ || hṛlleṣā māyāvījaṃ || yadvā mūlādi brahmarandhrāntaṃ tejomayīṃ kuṇḍalinīṃ dhyāyan || japalakṣaṇantu puraścaraṇa candrikāyāṃ || japaḥ syādakṣaro vṛttistasya bhedān vravīmyahaṃ | japaśca dvividhā prokto vācikomānasastathā || ādyāpupāṃśuruccaiśca dvividhaḥ parikīrtitaḥ | jihvā japaḥ savijñeyaḥ kevalaṃ jihvayā tu yaḥ || dhiyā yaduccaren maṃtraṃ sa ukto mānaso jayaḥ | uccairjapādviśiṣṭaḥ syādupāṃśurdaśabhirguṇaiḥ || jihvā japaḥ śataguṇaḥ sahasro mānaso japaḥ | 138b) devatāṃ hṛdgatāṃ kṛtvā hṛdayaṃ ca sthiraṃ nijaṃ || śivādīśca gurunnatvā japenmaṃtraṃ samāhitaḥ | śanaiḥ śanairavispaṣṭaṃ na drutaṃ na vilamvitaṃ || merutaṃtre || japaḥsyādakṣarāvṛttiḥ satridhā parikīrtitaḥ | hīno vāgjapaḥ kāyikastu madhyaḥ śreṣṭhastu mānasaḥ || ca uccanīca svaritaiḥ śabdaiḥ spaṣṭa padākṣaraiḥ | maṃtra uccārye te vācā hīnāsau vācakaḥ smṛtaḥ || śanairuccārayenmaṃtramīṣadoṣṭau pracālayet | kiṃcichravaṇayogyaśca kāyikaḥ sa tu madhyamaḥ || vudhyā padākṣara śreṇī yathāsthāneṣu coccaret | artha smaraṇa pūrvantu saśreṣṭhā mānasā japaḥ || maṃtrārtha smaraṇaṃ yāmale || devatā gurumaṃtrāṇāmaikyaṃ saṃbhāvayan dhiyā | savāsanāṃ japenmaṃtraṃ saṃtuṣṭhaḥ sthiramānasaḥ || savāsanāṃsārthavāsanāmāha uttarataṃtre | atha vakṣye maheśānyā vāsanā tatvanirṇayaṃ || vījatrayācchāṃbhavī sā kevalaṃ citkalātmikā | hṛlleṣā dvaya mātreṇa sṛṣṭi sthityaṃta kāriṇī || śabdavījadvaye naiva śabdaśāstra pravodhinī | saṃvodhana padenaiva sadā saṃvitti rūpiṇī || jāgartyaṣā mahāvidyā kevalaṃ citprakāśinīṃ | na suptā na ca śaptā ca tasmācchāstra phalapradā || śabda vījadvayaṃ prāguddhārādārtha kramācchabda kramavodhaḥ || ekākṣarārthaṃ vakṣyāmi sākṣānmokṣaphalapradaṃ | kakārācchiva rūpatvāt kevalaṃ mokṣadāyinī || vījatrayeṇa deveśi sṛṣṭisthityantakāriṇī | jvalanārka samāyogāt sarvatejomayī śubhā || vindunā niṣkalatvā ca kaivalya phaladāyinī | vījatrayeṇa deveśi cidīśvara parāyaṇā || jīvātmanā vījatrayācchiva śaktisvarūpiṇī | vījadvayādartha śabdabhāvinī bhāvavarjiteti || merutaṃtre || ṣaṭkarma kṛdvācikaḥ syāt kāyikaḥ sarvasiddhikṛt | mānasaḥ sādhayenmokṣaṃ tatonyaḥ chudrakarma kṛt || japena devatā nityaṃ stūyamāno prasīdati | japāt siddhirjapāt japātsiddhirjapātsiddhirna dūrataḥ || yathā dhanena saṃtuṣṭo jāyate kṣullakaḥ prabhūḥ | tathaiva validānena pūjayā kṣudradevatāḥ || yathā mahāguṇairvaśyo jāyate guṇavāt prabhūḥ | 139a) tathāhaṃ tvaṃ ca viṣṇvarkā japādeva phalapradāḥ || uṣṇīṣī kaṃcukītyādi naiṣivaddhaṃ puraścaraṇa prakāraṇe vodhyaṃ || mālāgrahamaṃtraḥ || arghādakena saṃprokṣya tatastāṃ prārthayediti | oṃ māṁ māle mahāmāye sarvaśakti svarūpiṇī || caturvargastvayinyastastammānme siddhidā bhava | pūjayitvā tato mālāṃ gṛhīyād dakṣiṇe kare || vījaṃ gaṇapateḥ pūrvamucārya tadanaṃtaraṃ || avighnaṃ kuru mālatvamīti dakṣa haste mālāṃ kṛtvā ciṃtayan manasā devīṃ || ciṃtaye ca guruṃ mūrdhni yathā varṇādikaṃ bhavet | maṃtraṃ dhyāyet kaṃṭhamadhye pītavarṇaṃ hiraṇmayaṃ || mahāmāyāṃ ca hṛdaye svātmānaṃ gurupādayoḥ || evaṃ dhyātvā mālāṃ svahṛdayāsannāṃ dhṛtvāṃguṣṭhāgreṇa maṇimekaikaṃ cālayan japaṃ kuryāt || japānte hrīṁ sidhyai namaḥ iti prārthyatvaṃ māle sarvadevānāṃ prītidā śubhadā mama || śivaṃ kuruṣva me bhadre yaśovīryaṃ ca vardhaya | itījye jayamālātha sthāpyārahasi veṣṭitā || kālītaṃtre || tejomayaṃ japaphalaṃ devyā haste samarpayet | guhyāti guhyagoptitvamiti maṃtreṇa maṃtravit || devasya dakṣiṇe haste toyaṃ datvā samarpayet || devyā vāmahasta īti || bhairavataṃtre || stuvan pradakṣiṇī kṛtya daṇḍavat praṇamedbhuvi | śrījaganmaṅgalaṃ nāma kavacaṃ prapaṭhet tataḥ || tatastavī tantutibhirghaṃṭāvādana pūrvakaṃ || iti śrī ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ dvādaśaḥ paṭalaḥ || karpūraṃ madhyamāntya svarapararahitaṃ sendu vāmākṣi yuktaṃ vījante mātare taṃtripuraphara ca dhūtriḥ kṛtaṃ ye jayanti || teṣāṃ gadyāni padyāni ca mukha kuharādullasaṃtyeva vācaḥ svacchandaṃ dhvāntadhārādhare rucire sarvasiddhiṃ gatānāṃ || 1 || īśānaḥ sendu vāma śramaṇa parigato vījamanyanmaheśi dvandvante mandetejāyadi japati jano vāramekaṃ kadācit | jitvā vācāmadhīśaṃ dhanadamapi ciraṃ mohayannamvujākṣī vṛndaṃ candrārdha cūḍe prabhavati sa mahāghoraśāvāvataṃse || 2 || iśo vaiśvānarasthaḥ śaśadharavilasadvāma netreṇa yukto vījane dvandvamanyadvigalitacikure kālike ye japanti || 139b) dveṣṭāraṃghnaṃtite ca tribhuvanamapite vaśyabhāvaṃ nayaṃti | sṛkvadvandāstra dhārādvayadharavadane dakṣiṇe tryakṣare ca || 3 || ūrdhvaṃ vāme kṛpāṇaṃ karakamalatale chinnamuṇḍaṃ tatodhaḥ savye'bhītiṃ varaṃ ca trijagataḍhya hare dakṣiṇe kālike ca | japtvaitaṃ nāmaye vā tava manu vibhavaṃ bhāvayantye tadarthaṃ teṣāmaṣṭaukarasthāḥ prakaṭita vadane siddhayaṃ tryamvakasya || 4 || vargādyaṃ vahniyuktaṃ vidhuratilalitaṃ taṃtrayaṃ kūrcayugmaṃ lajjārdvaṃdvaṃ ca paścāt smitamukhi tadadhaḥ ṭhadvayaṃ yojayitvā | mātarye ye japanti smaraharamahile bhāvayaṃtaḥ svarūpaṃ te lakṣmīlāsya līlā kamaladala dṛśaḥ kāmarūpā bhavanti || 5 || pratyekaṃ vā dvayaṃ vā trayamapi ca paraṃvīja satyantaguhyaṃ tvannāmnā yojayitvā sakalamapi sadā bhāvayaṃto japanti | teṣāṃ netrāravinde viharati kamalā vaktra śubhrāṃ śuvimve vāgdevī devimuṇḍasragatiśayalatkaṇḍipīnastanāḍhye || 6 || gatāsūnāṃ vāhu prakarakṛta kāṃcī parilasannitambāṃ digvastrāṃ tribhuvana vidhātrīṃ trinayanāṃ | śmaśānasthāṃ talpeśavahṛdi mahākālasurata praśaktāṃ tvāṃ dhyāyan janani jaḍacetā api kapiḥ ||7 || śivābhirghorābhiḥ śavanivaha muṇḍāsthini vahaiḥ paraṃ saṃkīrṇāyāṃ prakaṭita citāyāṃ haravaṃdhūṃ | praviṣṭāṃ saṃtuṣṭāmupari suratenāti yuvatīṃ sadātvāṃ dhyāyaṃti kvacidapi na teṣāṃ paribhavaḥ || 8 || vadāmaḥ kiṃ vā tvāṃ janani vayamuccairjaḍadhiyo vidhātā nāpīśo harirapinate vetti paramaṃ || tathāpi tvadbhaktirmukharayati cāsmāna namite | tadetatkṣantavyaṃ na khalu paśuroṣaḥ samucitaḥ || 9 || samaṃtādāpīnastanajaghana dhṛk yauvanavatīratā sakto naktaṃ yadi japati bhaktastava manuṃ | vivāsāstvāṃ dhyāyan galita cikurastasya vaśagāḥ samastāḥ siddhaughā bhuvicirataraṃ jīvati kaviḥ || 10 || samāḥ svasthībhūtāṃ japati viparītāṃ yadi sadā vicintyatvāṃ dhyāyannatiśaya mahākālasuratāṃ | tadā tasya kṣoṇītalaviharamāṇasya viduṣaḥ karāmbhoje vaśyā haravadhu mahāsiddhinivahāḥ || 140a) prasūte saṃsāraṃ janani bhavatī pālayati yat samastaṃ kṣityādi pralayasamaye saṃhati ca | atastvāṃdhātāpi tribhuvanapatiḥ śrīpatiraho maheśopi prāyaḥ sakalamapi kiṃ stauti bhavatīṃ || anake sevante bhavadadhikagīrvāṇa nivahān vimūḍhāste mātaḥ kimapi nahi jānanti paramaṃ | samārādhyāmādyāṃ harihara viriṃcyādi vivudhaiḥ prapaṃnnosmi svairaṃrati rasa mahānandaniratāṃ || dharitrī kīlālaṃ śucirapi samīropi gaganaṃ tvamekā kalyāṇī giriṇa ramaṇī kāli sakalaṃ | stutiḥ kāte mātastava caraṇayormāmagatikaṃ prasaṃnnātvaṃ bhūyā bhavamanuna bhūyān mamajanuḥ || śmaśānasthaḥ susthogalitacikuro dik paṭadharaḥ sahasraṃ tvarkāṇāṃ nijagalita vīryeṇa kusumaṃ | japan tvat pratyekaṃ manumapi tava dhyānaṃ nirato māhākāli svairaṃ saṃbhavati dharitrī parivṛtaḥ || gṛhe saṃmārjanyāṣarigalita vīryaṃ hi kusumaṃ samūlaṃ madhyāhne vitarati citāyāṃ kujadine | samuccārya premnāmanumapi sakṛt kāli satataṃ gajārūḍho yātikṣiti parivṛtaḥ saktavivaraḥ || supuṣpairākīrṇaṃ kusumadhunuṣo mandira mahopuro dhyāyat dhyāyat yadi japati bhaktastavamanuṃ | sagaṃdharvaśreṇī patirivakavitvā mṛta na dīna dīnaḥ paryante paramapadalīnaḥ prabhavati || tripaṃcāre pīṭhe śavaśivahṛdi smeravadanāṃ mahākālenorccairmadanarasalāvaṇyaniratāṃ | samāyukto naktaṃ svayamapi ratānandā nirato janāyā dhyāye tvāṃ janani kila sa syāt smaraharaḥ || malomāsthisvairaṃ palalamapi mārjāramapi vā paraṃmauṣaṃ meṣaṃ naramahiṣayośchāgamapi vā | valiṃ te pūjāyāṃ mayi viralavaktre vitaratāṃ na kiṃ siddhiḥ sarvā pratipadamapūrvā prabhavati || vaśīlakṣaṃ maṃtraṃ prajapati haviṣyāśa narato divāmātaryuṣmaccaraṇa kamala dhyānanirataḥ | paraṃ naktaṃ nagnānidhuvamavinodena ca manuṃjano lakṣaṃ samyak smarahara samānaḥ kṣititale || idaṃ stotraṃ mātastavamanu samuddhāraṇa japa svarūpākhyaṃ pādāmvujatyugalapūjāvidhiyutaṃ | 140b) niśārdhaṃ vā pūjā samayamadhi vāyastu paṭhati pralāpastasyāpi prasarati kavitvāmṛtarasaḥ || kuraṅgākṣī vṛndaṃtamanurasati premataralaṃvaśastasya kṣoṇīpatirapi kuvera pratinidhiḥ | ripuḥ kārāgāraṃ kalayati ca tatkeli kalayā ciraṃjīvanmuktaḥ prabhavati subhaktaḥ pratinidhiḥ || iti śrīmahākālakṛtaṃ karpūrastotraṃ samāptaṃ || atha trailokyamohanakavacaṃ || śrīdevyuvāca || devadevamahādeva saṃsāraprītikāraka | sarvavidyeśvarī vidyā mayitvaṃ kathaya dhruvaṃ || śrīmahākāla uvāca || śṛṇu devi mahāvidyāṃ sarvavidyāttamottamāṃ | sarveśvarīṃ mahāvidyāṃ sarvadeva prapūjitāṃ || yasyāḥ kaṭākṣamātreṇa trailokya vijayi haraḥ | vabhūvakalāmānātho vibhurbrahmā prajāpatiḥ || sacīsvāmī devarājo yamopi dharmanāyakaḥ | trailokya pāvanī gaṃgā kamalā śrīrharipriyā || dinasvāmī raviścandro niśāpati graheśvaraḥ | jalādhipopi varuṇo kuverādi dhaneśvaraḥ || avyāhata gatirvāyurgajāsyo vighnanāyakaḥ | vāgīśvaraḥ surācāryo daityācāryo grahaṃkapiḥ || evaṃ hi sarvadevopi sarvasiddhīśvarāḥ priye | tasyāstu kavacaṃ guhyaṃ gopayet mātṛjāravat || śrīmahākāla uvāca || asya śrīdakṣiṇakālikā kavacasya mahākāla bhairava ṛṣiranuṣṭup chandaḥ śmaśāna kālikā devatā sarvakāmamokṣārthe jape viniyogaḥ || lalāṭaṃ me pātu krīṁ maheśenārādhitā sadā | netraṃ rakṣa tu kriṁ kriṁ ca viṣṇunārādhitā purā || krīṁ hūṁ hrīṁ nāsikāṃpya tu brahmaṇā sevitā dhruvaṃ | krīṁ krīṁ krīṁ vadanaṃ pātu śakre nārādhitāśadā || hrīṁ svāhā śravane pātu yame naiva prapūjitā | krīṁ hūṁ hrīṁ svāhā rasanāṃ gaṃgayā sevitā ca tu || dantapaṃktiṃ sadā pātu oṃ krīṁ hūṁ hrīṁ svāhā mama | bhuktimuktipradā kālī śrīyānityaṃ susevitā || oṣṭhādharaṃ sadāpātu krīṁ krīṁ hūṁ hūṁ hrīṁ hrīṁ mama | sūryanārādhitā vidyā sarvasiddhi pradāyinī || kaṃṭhaṃ pātu mahākālī oṃ hrīṁ krīṁ svāhā vai sadā | 141a) candre nārādhitā vidyā caturvarga phalapradā || hastayugmaṃ sadāpātu krīṁ krīṁ hūṁ hūṁ hrīṁ hrīṁ svāhā | saukhyadā mokṣadā kālī varuṇena prasevitā || oṃ krīṁ hūṁ hrīṁ phaṭ svāhā ca hṛdayaṃ pātu sarvadā | sarvasaṃpatkarī kālī kuvereṇopa sevitā || aiṁ hrīṁ oṃ aiṁ hūṁ phaṭ svāhāstana dvandvaṃ sadā pātu | vāyunopāsitā kālī yaśovala sukhapradā || krīṁ krīṁ hūṁ hūṁ hrīṁ phaṭ svāhā pātu pṛṣṭaṃ sadā mama | sarvasiddhipradā kālī gaṇanāthena sevitā || krīṁ dakṣiṇakālike hrīṁ svāhā nābhiṃ sadāvatu | śuddhavuddhapradā kālī guruṇā sevitā sadā || liṃgaṃ pātu sadā hūṁ hūṁ dakṣiṇe kālike hrīṁ hrīṁ | śukleṇārādhitā kālī trailokya jayadāyinī || pātvaṇḍakoṣe krīṁ krīṁ dakṣiṇe kālike krīṁ svāhā | dharayā sevitā vidyā sarvaratnapradāyikā || pātu gudaṃ krīṁ krīṁ dakṣiṇe kālike hrīṁ hrīṁ svāhā | dvādaśī ca mahāvidyā rāghavenārcitā sadā || jānunī pātu oṃ hrīṁ dakṣiṇe kālike hrīṁ svāhā | ekādaśī mahāvidyā meghanādena sevitā || krīṁ krīṁ dakṣiṇe kālike hrīṁ hrīṁ svāhā jaṃghāvatu | dvādaśī ca mahāvidyā prahlādena prasevitā || krīṁ hūṁ hrīṁ dakṣiṇe kālike krīṁ hūṁ hrīṁ svāhā | caturdaśī pādayugmaṃ śukadeva na sevitā || krīṁ hrūṁ hrīṁ dakṣiṇe kālike krīṁ hūṁ hrīṁ dakṣiṇe kālike krīṁ hūṁ hrīṁ tathāṃgulīḥ || pātu me dvādaśī kālī kṣetrapālena sevitā | oṃ krīṁ hūṁ hrīṁ dakṣiṇe kālike krīṁ hūṁ hrīṁ svāhā || nakhaṃ sarvaṃ sadāpātu paṃcadaśrīgraheśvarī | krīṁ krīṁ krīṁ hūṁ hūṁ hrīṁ hrīṁ krīṁ krīṁ krīṁ hūṁ hūṁ hrīṁ svāhā || ṣoḍaśīṁ bhairavī pātu bhairavena prasevitā | krīṁ krīṁ krīṁ pātu lomāni hūṁ hūṁ rakṣa tu carmaṇi || māṃsaṃ pātu sadā hrīṁ hrīṁ raktaṃ dakṣiṇa kālike | krīṁ krīṁ krīṁ pātu me asthimajjāṃ hūṁ hūṁ sadāvatu || hrīṁ hrīṁ śuklaṃ sadāpātu sandhi randhre svāhāvatu | dvāviṃśatyakṣarī vidyā sarvaloka prapūjitā || sarvavidyeśvarī vidyā sarvataṃtreṣu gopitā | sūryavaṃśena śaumyanarāmanaya(?) jamadagninā || jayaṃtena sandena valinā nāradena ca | 141b) vibhīṣaṇacyavaṇena tṛguṇākāśyapena ca || kapīndreṇa vaśiṣṭena bhaumena tripurena ca | mārkaṇḍeya nakṛpena droṇena satyabhāmayā || ṛṣyaśṛṃgenakaśvena bhāradvājena jahnunā | sarvairārodhitā vidyā jarāmṛtyu vināśini || pūrṇavidyā mahākāli vidyārājñī prakīrtitā | kālīkapālinī kullā kurukullā virodhinī || vipra cittā tathogrā ca ugradiptā prabhāpi ca | nīlādyanāvalākā ca mātrā mudrāmitāpi ca || yetāḥ sarvāḥ khaḍgadharā muṇḍamālāvibhūṣaṇāḥ | hūṁ hūṁkārādṛhāsena sarvatra pātumāṃ sadā || brahmāṇī pātu māṃ pūrva āgneryāṃ vaiṣṇavī sadā | māheśvarī pātu yāmya cāmuṇḍā nai-ṛte sadā || kaumārī vāruṇe pātu vāyavya cāparājitā | vārāhī cottare pātu caiśānyāṃ nārasiṃhikā || adha ūrdhvaṃ pātu kālī pārśvapṛṣṭe ca kālikā | jale sthale ca pātāle śayane bhājana gṛhe || rājasthāne naladuryo vivāde maraṇe raṇe | prāntare parvate śūnye pātumāṃ kālikā sadā || śavāsane śmaśāne ca śūnyāgāre catuṣpathe | yatra tatra bhaye prāpte sarvatra pātu kālikā || nakṣatratithivāre ca yogakaraṇayorapi | māse pakṣavatsare ca yāme daṇḍa nimeṣake || divārātrau śivā pātu sandhyayoḥ pātukālikā | sarvatra kālikā pātu kālikā pātu sarvadā || yaḥ paṭhecchṛṇuyāddivyaṃ kavacaṃ śivanirmitaṃ | sarvapāpaṃ parityajya gacchecchiva samālayaṃ || trailokya mohanaṃ divyaṃ kavacaṃ deva durlabhaṃ | yaḥ paṭhet sādhakaśreṣṭhaḥ sarvakarma jayānvitaṃ || sarvadharmodbhavo dharmaḥ sarvavidyeśvareśvaraḥ | kuvere vadhanādhyakṣo svareṇa kokila svaraḥ || kavitve vyāsa sadṛśo gaṇeśeva śrutīdharaḥ | kāmadeva samārūpo vāyutulya parākramaḥ || maheśa īva yogīndra aiśvarya suranāyakaḥ | vṛhaspati samodhīmān jarāmṛtyū vivarjitaḥ || sarvadarśī ca niḥpāpī sakala priyaḥ || avyāhata gatiḥ śānto bhāryāputrasutānvitaḥ | yaddehaṃ kurute nityaṃ kavacaṃ maṃtravigrahaṃ || na śoko na bhayaḥ kleśo na rogo na parājayaḥ | 142a) mahāviṣaviṣādepi parivāda bhayannahi || saṃgrāme ca jaya chatrūn yathā vahnirdahetṛṇaṃ | brahmāstrādyastra śāstrāṇi yāmyā hi kaṇṭhakāni ca || tasya dehaṃ na bhindaṃti vajratulyaṃ bhavedvapuḥ | grahabhūtapiśācāśca yakṣarākṣasakinnarāḥ || sarve dūrātpalāyante hiṃsako naśyati dhruvaṃ | taddehaṃ na dahatyagnirnatāpayati bhāskaraḥ || na śoṣayati vātopi kledanaṃ kurute yayaḥ | putravat pālyate kālyā himavat kurute śaśī || jalasūryandūvānāśca rakṣantu nāsti saṃśayaḥ | vahū kiṃ kathayikhyāmi sarvasiddhimupā labhet || nānābhoga sūkhaṃladvā svecchayāpi śivo bhavet | likhitvā pūjayitvā vā dhārayedaṅgasaṃgataṃ || mohanastammanākarṣa māraṇoccāṭanaṃ bhavet | kākavandhyā ca yā nārī vandhyā vā mṛtaputraṇīḥ || kaṇṭhe vā vāmahaste vā likhitvā dhārayed yadi | tadā putro bhavet satyaṃ cirāyūḥ paṇḍita śuciḥ || svāmino vallabhaḥ sopi dhanadhānyasūtānvitaḥ | idaṃ kavacamajñātvā yojayet kālikā manuṃ || dhyānena koṭi jāpena tasya vidyā na sidhyati | pade pade bhaved dūḥkhaṃ lokānāṃ ninditaṃ dhruvaṃ || ihaloke mahāduḥkhī pare ca narakaṃ vrajat | gurūmanna samaṃ jñātvā yorabhet kavacottramaṃ || tasya vidyā bhave siddhāḥ satyaṃ satyaṃ varānane | ya idaṃ kavacaṃ divyaṃ prakāśā chivahā bhavet || bhaktāyajaṣṭa putrāya sādhakāya praśayet || iti śrīrudrayāmale devī śaṅkarasaṃvāde trailokya mohannāma kavacaṃ samāptaṃ || atha śatanāma stotraṃ || oṃ asya śrīkālikāśatanāmastotrasya bhairava ṛṣiḥ anuṣṭapchandaḥ śrīdakṣiṇakālikā devatā śatanāmayā viniyogaḥ || karālinī mahātejā lokadhātrī aruṃdhatī | sarasvatī viśālākṣī prajñā vidyaśvarī tathā || manojñā śāṃbhavi māyā duṣṭadaitya vināśinī | mahānmakrāmadonmattā madirāmadirakṣaṇā || mahāmāṃsa priyā śyāmā śyāmaṃlāṃgī sūkhapradā | cidānandācidvilāsā citsvarūpā ca citkalā || 142b) kāmeśvarī karālāsyā kālīkaṃkāladhāriṇī | viparīta ratāśaktā kāmāntā kāminīkalo || śavarī ḍākinī caiva cāṇḍālī cāparājitā | kaulinī kulacakrasthā kumārī kālapaṃcamī || bhagapriyā bhagākārā bhārūṇḍā bhagamālinī | pratyaṃgirā pratarāvovya prītidā pratamadhyagā || yoginī tantrakārī ca mahāmārī śavāsanā | ghorāṭṭahāsinī ghorā jayantī vindhyavāśinī || jayadūrgā bhadrakālī cāmuṇḍā caṇḍanāśinī | triguṇā śuddha caitanyā kāntā kāntāravāśinī || yogeśvarī mahādevī yogagamyā nirañjanā | mahācaṇḍeśvarī bhīmākākālākālānalasthitāḥ || padmāvatī śivāṅkasthā lalajjihvā bhayānakā | gāndhārī kinnarī pūṣā tu hināṃcanācalavāsiniḥ || vaśinīnjobhinī jemā yonimaṇḍalamadhyagā | jemaṃkarī pherurūpā vārāhī vāruṇī śivā || mahāpralayaraṃgasthā nartakīnartana priyā | virūpā viśvarūpā ca vikramāsārāgedbhavā || mahāpracaṇḍā pramadā candrikā caṇḍaśītalo | nādavindūśca rūpā ca sarvā vījasvarūpinī || niṣkalāniṣkṛyāśāntā praśāntā śāntarūpinī | aṣṭāstaraśataṃ nāma kathitaṃ hita kāmyayāḥ || duḥkhitopi sukhī nityaṃ daridro dhanamāpnuyāt | mūrṣāpi labhate vāṇī manargalavijṛṃbhinī || acirojjāyate siddhiḥ yādūkāñjana khecarī | aṣṭamyāmardharāte tu pathedaṣṭāntaraṃ śataṃ || tadā ṣṭkarma saṃsiddhirjāyate lokasundarī | sabhāyāṃ vyasana caiva saṃgrāme śaṃkate tathā || mahābhaye samutpanne mahāvandhavipastiṣu | pathet srotraṃ hṛdi dhyātvā kālikāṃ sādhakottamaḥ || te sarvanāśamāyānti mahādeva vaco yathā || iti śrīrkālīkulasarvasvadakṣiṇakālikāyā aṣṭottaraśatanāmastotraṃ samāptaḥ || atha harakumārasamvāde mantragarbhe nāma sahasranāma stotraṃ liṣyate || kailāsaśikhararamya nānāpūṣopa śobhite | kalpapādapa madhyasthe nānāraṇopa śobhite || maṇimaṇḍapa madhyasthe munigandharva sevite | taṃ kadācit sukhāsīnaṃ bhagavantaṃ jagadguruṃ || kapāla khaṭvāṃgadha * candrārdhaṃ kṛtaśekharaṃ | 143a) triśūlaḍamaruhastaṃ mahāvṛṣabhavāhanaṃ || jaṭājuṭadharaṃ devaṃ kaṇḍe vāsuki bhuṣitaṃ | vibhūti bhuṣaśaṃ devaṃ nīlakaṇḍaṃ trilocanaṃ || dvīpicarmaparīdhānaṃ śuddhasphaṭikasannibhaṃ | sahasrāditya saṃkāśaṃ girijārdhāṅgabhuṣaṇaṃ || praṇamya śirasā nāthaṃ kāraṇaṃ viśvarūpiṇaṃ | kṛtāṃjali puṭo bhutvā prārthayanchikhi vāhanaḥ || śrīkartikeya uvāca || devadeva mahādeva sṛṣṭisthityantakāraka | tvaṃ gatiḥ sarvadevānāṃ tvaṃgatiḥ sarvadehināṃ || tvaṃ gatiḥ sarvalokānāṃndīnānāṃ ca tvameva hi | tvameva jagadādhārastvameva viśvakāraṇaḥ || tvameva pūjyeḥ sarvaṣāṃ tvadṛte nāsti me gatiḥ | kiṃ guhyaṃ paramaṃ loke kiṃ vātveka parāyaṇaḥ || kimekaṃ paraṃ śreṣṭaṃ ko yogaḥ sarvamokṣadaḥ | vinātīrthena tapasā vinādānairvinā makhaiḥ || vinālayena dhyānena kena siddhimavāpnuyāt | kasyāmutpadyate sṛṣṭiḥ kasyāṃ ca pralayā bhavet || kasyā uttīryate deva saṃsārorṇḍa vaṭāt || tadahaṃ śrotumicchāmi kathayasva maheśvara || śrīmahādeva uvāca || sādhu sādhu tvayā pṛṣṭaṃ mama pārvatinandana | asti guhyatamaṃ putra kathayiṣyāmya saṃśayaṃ || satvaṃ rajastama iti brahma viṣṇu śivādayaḥ | ye cānye vahavo bhūtāḥ sarvaprakṛti saṃbhavāḥ || saiva devī mahāśatiḥ śyāmā dakṣiṇakālikālikā || saiva prasuyate viśvaṃ viśvaṃ saiva prapālyate | seva saṃharate viśvaṃ jagadetaccarāraṃ * || ādhāraḥ sarvabhutānāṃ saivaṃ rogārti hāriṇī | icchā kriyā tathā jñānā brahmaviṣṇu śivātmikā || tridhā śakti svarūpeṇa sṛṣṭisthityaṃtakāriṇī | sṛjati brahmarūpeṇa viṣṇurūpeṇa pālyate || saṃharedgurūdrapeṇa jagadetaccarācaraṃ | yesyāyonau jagatsarvaṃ madhye pravartatekhilaṃ || yasyāṃ pralīyate viśvaṃ yasyāṃ tajjāyate punaḥ | yāṃ samārādhya trailokyaṃ saṃprāptaṃ padamuttamaṃ || tasyā nāma sahasraṃ tu kathayāmi śṛṇuṣva tat || oṃ asya śrīśyāmā bhagavatī sahasranāmāmastotra mantrasya śrībhagavāndakṣiṇamurti vāmadeva 143b) ṛṣirjagatī chandaḥ samasta praṭaguptatarasaṃpradāya kulakaulāntīrṇa nirbharahasyāti rahasyā ciṃtya prabhāvā śrībhavā śrībhagavatī śyāmā devatā krīṁvījaṃ haṁ śaktiḥ hrīṁ kīlakaṃ jīvovīvījaṃ vuddhiḥ śakti udānaḥ kīlakaṃ suṣumnā nāḍī sarasvatī śaktiḥ dharmārtha kāmamokṣārthe japepāthe viniyogaḥ || adhyāre tarūṇārka viṃvarūcirāṃ kālī trayeṇāṃkitāṃ varṣāmeghanibhāṃ hi māṃśu mukuṭāṃ kurcadvayāntaḥ sthitāṃ || brahmāviṣṇumaheśvarāsthivasanāṃ pretāsane saṃsthitāṃ hīṁ vījena vibhuṣitāṃ bhagavatīṃ śyāmāṃ bhaje mānase || iti dhyānaṃ || oṃ krīṁ hīṁ kāmadā namaḥ || oṃ rāṁ krīṁ śrīṁ payaḥ kāmyā oṃ strīṁ hūṁ kraituṁ kāmanā | oṃ ai sauḥ rāṁ glauṁ hruṁ hraṁ hrīṁ hrīṁ hrīṁ krīṁ kāmacoriṇī || kālarātriḥ hasauḥ nīraṃ mahārātrīḥ mlauṁ mlauṁ paya | hraṁ śrīṁ hīṁ kālinī svāhā krīṁ kuṁ vāṁ kālarūpiṇīḥ || oṃ phūṁ jaṃ krīṁ tu kaumāri krīṁ śrīṁ hīṁ karuṇā namaḥ | oṃ hauṁ krāṁ payaḥ kīrtijaṁ rāṁ vīṁ kuladevatā || oṃ aiṃ klīṁ sauṁ glauṁ nīraṃ kalikalmaṣanāśinī | oṃ krīṁ kāyanī svāhā kalādharītku namaḥ || krīṁ krauṁ kraiṁ kaumudī svāhā śrīṁ krīṁ hīṁ kamala priyā | oṃ hīṁ kaḥ kīṁrktidā svāhā oṃ jaṁ rāṁ vuddhidāpayaḥ || oṃ śrīṁ sauṁḥ hrāṁ vanaṃ madhā oṃ kronaṃ nātidāpayaḥ | oṃ nīṁ śrīṁ klīṁ tu nītijñā oṃ aiṃ sauḥ nīti vatsalo || oṃ klīṁ maheśvarā svāhā mahāmāhā kleṁ namaḥ | oṃ maṁ rāṁ śrīmahātejā oṃ śrīṁ klīṁ mlāṁ māheśvarī || oṃ śrī aiṃ saḥ mahājihvā mahālolālā mtraṃ(?) vanaṃ | oṃ krīṁ rāṁ mahādaṃṣṭrā oṃ klīṁ raṁ laṁ mahābhujā || mahāmohāndhakāra ghnīṁ hrīṁ hrīṁ śrīṁ vaṁ hruṁ vanaṃ | oṃ kaṃ khaṃ gaṃ hmauṁ nīraṃ mahāmokṣa pradāyinī || mahādāridrya rāśighnīṃ oṃ juṁ ghaṁ phaṁ kṣṇai namaḥ | oṃ caṃ chaṃ jaṃ kṣṇaiṁḥ nīraṃ mahāśatru vimardvinī || oṃ aiṃ sau hlīṁ mantamayī oṃ śrīṁ krīṁ ttraṃ(?) mahāsakhā | oṃ hlraṁ śrīṁ ṛṁ ñaṁ kṣṇaiḥ śrīmaṇipuranivāsī || oṃ kroṃ krīṁ śrīṃ mahākāyā mahāvāryāsphāṃ paya | oṃ vāṃ vīṃ śrīṃ mluṃ(?) nīraṃ mahāpātakanāśinī || oṃ śrī śuḥ mānasi svāhā oṃ truṃ trauṃ mānadānadāpayaḥ || 144a) oṃ klīṃ aiṃ saḥ payonyā oṃ śrīṃ krīṃ mantiva vallabhā | oṃ aiṃ sauḥ oṃ pnu svāhā manaścakṣura gaucarā || oṃ śrā kuṃ hūṁ kluṁ svāhā modakahārapālinī | oṃ śrīṃ maṃdodarī svāhā oṃ aiṁ mātaṃginī payaḥ || oṃ hrīṃ śrīṃ mluṃ strīṃ kṣṇaiḥ svāhā mantramātaṃgagāminī | oṃ glauṃ gaṃ guṇamātā ca gāyatrīyāṃ haraṃ payaḥ || oṃ śrīṃ vāṃgī gluṃ svāhā gaṇagarvasevitāḥ || oṃ śrīṃ gīṃ girijā svāhā oṃ glaugaḥ girijā namaḥ | oṃ śrī nruṃ klīṃ payaḥ sāndhī giristhā śrīkṣṇaiḥ namaḥ || oṃ jaṃ traṃ gana mātā ca oṃ śrīṃ gīṃ giri saṃbhavā | oṃ nruṃ caṃ caṇḍikā svāhā oṃ krīṁ caṃ siddhasevitā || oṃ śrīṃ siddhipradā svāhā oṃ ṭeṃ ṭaṃ ṭāṃ surāpriyā | oṃ ṭaṃ ṇaṃ sarasi svāhā oṃ taṃ thaṃ caṇḍikeśvarī || oṃ klīṃ aṃ aṃvikā svāhā oṃ caṃ caṃḍeśvarī payaḥ || oṃ nruṃ caṇḍarūpā oṃ prīṁ vīṁ śrī calācalā || aiṃ pracaṃḍāharaṃ nīraṃ ai sauḥ krīṃ caṇḍamālinī | oṃ śrīṃ klīṁ carcitā svā oṃ daṃ dhaṃ naṃ surapriyā || oṃ śrīṃ caṃ caṃcitakarā oṃ śrīṃ caṃ cāsa rūpiṇī | oṃ strīṃ carmāṃvaradharā oṃ śrīṃ caṃdranibhānanā || oṃ śrīṃ krīṁ huṃ huṃ svāhā caṃdramaṇḍala madhyagā | oṃ klīṃ caṃ cāpinī svāhā oṃ caṃ cāmikara prabhāḥ || oṃ hraṁ hrāṁ śrīṁ tu cārvaṃgī oṃ śrīṃ candanalepinī | oṃ yaṃ yajñakriyā svāhā oṃ raṃ yajñaśvarī parīpayaḥ || oṃ yaṃ yajña parā svāhā oṃ yaṃ raṃ yajñe dakṣiṇā || oṃ klaṁḥ yajñavallipayaḥ oṃ paṃ phaṃ yajña rakṣikā || oṃ vaṃ bhaṃ maṃ tu yajña śrī oṃ yaṃ raṃ laṃ vaṃ pluṃkṣsauḥ | śrīṃ śaṃ ṣaṃ saṃ kṣṇaiṃḥ laṃ kṣaṃḥ yājñikeṣṭavarapradā || oṃ yaṃ vaṃ stīṃ yajñabhā krūṃ ḍaṁ sauḥ vāṃ vīṃ yaśaḥ pradā | oṃ juṃ hraṃ pavanī svāhā oṃ rāṃ yavallabhā || oṃ klīṁ yaśauvatī svāhāḥ oṃ yaṃ rāṃ gīṃ yama svāhā oṃ yaṃ rāṃ gīṃ yama svasā || oṃ raṃḥ laḥ kṣṇaiḥ svāhā yama kiṃkarahāriṇī || yama strī ai haraṃ svāhā oṃ yameṣṭa phalapradā | oṃ juṃ śrīṃ yakṣiṇī svāhā yajñāṃgī hrāṃ mlapayaḥ || oṃ śrīṃ sa turagaṃ svāhā japayajña parāyaṇī || oṃ klīṃ vīṃ gluṃ yājñī oṃ hrīṃ yajñakriyālayā oṃ śrī śrau śrīṃ kṣṇaiḥ svāhā yajamāna varapradā || oṃ juṃ jālaṃdharā svāhā jaganmastākṣṇai payaḥ || oṃ jātavedā mluṃ svāhā aiṃ klīṃ sauṃḥ klīṃ narā priyā || oṃ śrīṃ jūṃ jāṃ jitakrodhā oṃ śrīṃ jitendriyāvanaṃ || 144b) oṃ sauṃḥ klīṁ jananī svāhā oṃ śrīṁ klīṁ janmadāyinī | oṃ vāṁ vīṁ jayadā svāhā oṃ śrīṁ klīṁ vijayā tathā || oṃ śrīṁ jayāharaṃ nīraṃ oṃ śuḥdyotiṣmatī vanaṃ | oṃ śrīṁ jaṃbhāri varadāndra śrīṁ jagannivāsinī || oṃ juṃ jaladhikanyā tu oṃ śrīṁ jūṃjāti vallabhā || oṃ klīṁ jūṁ vāṃ hsauṃḥ svāhā jaṃvūdvipanivāsinī vāsinī || krīṃ śrīṃ krīṃ śrīṃ hlīṃ svāhā jhaṃkāra bhayadā tathā | oṃ śrīṃ klīṁ jānakī svāhā oṃ śrīṃ śrīṃ jagatī payaḥ || oṃ ju aiṃ jaṭilā svāhā oṃ kaparddhi phalapradā | oṃ śrīṃ jāṃvunadadyotiḥ oṃ rāṃ rāmapriyā payaḥ || rāṃ gīṃ rūṃ śrīṃ hsauṃḥ svāhā rajoguṇa samanvitā | oṃ rāṃ rūṃ rājasī svāhā raṃ vāṃ raṃbhāharaṃ vanaṃ || oṃ strīṃ ratneśvarī svāhā rāṁ rūṁ rovaṇahāṇī | rāṁ rāṁ rojeśvarī svāhā oṃ rāṁ ramaṇavallabhā || oṃ klīṁ rājendra varadā oṃ śrīṁ rāṁ rūṁ ratīpayaḥ | oṃ śrīṁ klīṁ rohiṇī svāhā oṃ śrīṁ klīṁ rohiṇī vanaṃ || oṃ śrīṁ rīṁ klīṁ resāsvāhā roṁ rūṁ rasika vallabhā | rāṁ rūṃ rūpavatī svāhā oṃ juṃ rātrivanaṃ payaḥ || oṃ śrīṁ rāṁ rākṣasī svāhā oṃ śrīṁ rāṁ rogāpahāriṇī | oṃ klīṁ śrīṁ rāṁ hūṁ vīṁ rū rū dānavajrāsinī || oṃ rūṁ rūkmāṃ gadā svāhā oṃ rūṁ śrīṁ klāṁ tu rūkmiṇī | oṃ śrīṁ trāṁ hlāṁ remā svāhā raṃbho rū hlāṁ hnūṁ vanaṃ || oṃ klīṁ prīṁ pārvatī svāhā oṃ prīṁ parvatavosinī | oṃ śrīṁ jūṁ vāṁ hsauṁḥ plīṁ strīṁ trīṁ trīṁ traṁ parvata nandinī || oṃ pūṁ prīṁ śrīṁ vaṁ naṁ proṃ cī oṃ pīṁ premasvarūpiṇī | oṃ vāṁ gīṁ klīṁ hsauḥ svāhā pātālatalavāsinī || oṃ śrīṁ juṁ sāṁ padma svāhā oṃ śrīṁ prīṁ klīṁ parāpayaḥ | oṃ rāṁ rīṁ gīṁ haraṃ padmakeśarasannibhā || oṃ śrīṁ prīṁ klīṁ mluṁ svāhā padma yatrāyate kṣaṇa | oṃ śrī aiṁ sauḥ hsaiṁ svāhā padmakeśara sannibhāḥ || oṃ ja bhuḥ saḥ haraṃ nīraṃ padmātma varapradā | oṃ klīṃ krīṁ śrīṁ nmyāṃ svāhā padmanābha niṣevitā || oṃ jīṁ mtrīṁ śrīṁ klīṁ svāhā purārijapa dāyinī | oṃ prīṁ śrīṁ klīṁ hsauṁḥ padmā oṃ klīṁ aiṃ priyā payaḥ || oṃ klīṁ śrīṁ kraṁ tu paulomī oṃ pūrandarasevitā | oṃ śrīṁ klīṁ sauṁḥ tu pāṁcālī oṃ klīṁ pāramitāpayaḥ || oṃ śrīṁ sauṃḥ klīṁ payaḥ prajñā oṃ sauṁḥ klīṁ śrīṁ prabhāvatī || 145a) oṃ śrīṁ klīṁ aiṁ priyāpayaḥ || oṃ klīṁ śrīṁ kraṁ tu paulomī oṃ pūrandarasevitā | oṃ śrīṁ klīṁ sauṁḥ tu pāṃcālī oṃ klīṁ pāramitāpayaḥ || oṃ śrīṁ kamala yatrākṣī oṃ śrī oṃ śrīśīharaṃ payaḥ | oṃ krīṁ śrīṁ gīṁ sauḥ tu kāśmīrī oṃ jñaṁ krīṁ kūṃkūmapriyā || oṃ gāṁ gīṁ sauṁḥ svāhā kolāhala priyaṃkarī | oṃ śrīṁ śītāṃśu sūryāgni nayanā klīṁ payaḥ tathā || oṃ śrīṁ śā-īlasaṃsthā ca oṃ śrīṁ aiṁ sauṁḥ tu sāradā | oṃ aiṃ sauṁḥ klīṁ tu śarvāṇī oṃ juṃ śaśi kalāpayaḥ || oṃ śrīṁ śrīṁ sauṁḥ hlīṁ svāhā naraśārdūlasevitā | oṃ śrīṁ śakreṣṭavaradā śrīṁśarīra phalapradā || śrīṁ śaunakārcitā svāhā śrīṁ sauḥ klīṁ śarvarī payaḥ | oṃ śrīṁ strīṁ bharaṃ nīraṃ śaśāṃka kṛta śaikharā || oṃ klīṁ sauṁ || oṃ klīṁ sauṁḥ śrīṁ haraṃ nīraṃ śeṣāhe rūparisthitā | oṃ klīṁ sauṁḥ tripūrasthā ca trīṁ śrīṁ turyāharaṃ vanaṃ || oṃ truṁ trīṁ tāriṇī svāhā oṃ juṃ strīṁ totalāpayaḥ | oṃ śrīṁ klīṁ ugratārā ca oṃ śrīnīrasarasvatī || oṃ aiṃ sauṁḥ klīṁ ekajaṭā oṃ aiṁ sauṁḥ taralakṣaṇā | oṃ śrī tipūhantrī ca śrīṁ hlīṁ klīṁ hrīṁ trilocanā || oṃ śrīṁ trimārgagā svāhā oṃ śrīṁ ghakṣīharaṃvanaṃ | oṃ aiṃ tu khurūhastā ca oṃ śrīṁ klīṁ tripurāvanaṃ || śrīṁ hrīṁ klīṁ aiṃ hsauḥ svāhā mahātripurasundarī | oṃ aṁ śrī sauḥvanaṃ amvā oṃ śrī klīṁ aṃtu asitā || oṃ aṁ anala śikhā svāhā aṃ āraṇya nivāsinī | oṃ hlūṁ klīṁ śrīṁ glūṁ svāhā aṃvarīṣa varapradā || oṃ śrīṁ klīṁ anadyā svāhā || oṃ śrīṁ klīṁ aniyamāpayaḥ || aśrīṁ abhayadā svāhā śrīṁ śrīṁ antakarūpiṇī | oṃ śrīṁ klīṁ aiṁ kṣamā svāhā asuronantaghātinī || śrīṁ aṁ śrīṁ aditiḥ svāhā śrīṁ aṁ āditya sevitā | aṁ klaṁḥ śraḥ amitā svāhā oṃ aṁ śrīṁ ajayāvanaṃ || aṁ anantāharaṃ nīraṃ aṃ asatyakṣayaṃkarī | aṁ krīṁ kūṁ hūṁ haraṃ svāhā anodinidhanāvanaṃ || oṃ śrīṁ klīṁ sumukhī svāhā oṃ aiṁ klīṁ sadayāpayaḥ | strīṁ śrīṁ satyāharaṃ svāhā oṃ śrīṁ strīṁ satyasaṃgaro || oṃ śrīṁ satyavatī svāhā oṃ klīṁ śrīṁ sāmvikīpayaḥ || oṃ śrīṁ sāḍaṃvarā svāhā || 145b) oṃ rāṁ śrīṁ sarasvatī || oṃ śrīṁ klīṁ sauḥ sitā svāhā oṃ śrīṁ sāgarasaṃbhavā | strīṁ vāṁ gīṁ śrīṁ svarūpā ca oṃ śrīṁ sudakṣiṇapayaḥ || oṃ śrīṁ strīṁ gīṁ huṁ svāhā śāligrāma śilā tathā | oṃ śrīṁ strīṁ trūṃ tu sānandā śrīṁ sundāharaṃ vanaṃ || oṃ suṁ sāmaratā svāhā śrīṁ svāmi jayadāyinī | oṃ śrīṁ haṣāṁkitā svāhā oṃ śrīṁhātakarūpiṇī || oṃ hrāṁ hāsyaratā svāhā oṃ śrīṁ sādhīharaṃ vanaṃ | oṃ śrīṁ hārāvali svāhā hrīṁ hraṁ hālāharaṃvanaṃ || oṃ hrīṁ harivadhūḥ svāhā hraṃ haḥ halivarapradā || śrīṁ śu hraḥ hāriṇi || śrīṁ hrīṁ huṁ haravallabhā || oṃ śrīṁ klīṁ hūṁ hsaṁ svāhā nānāheti dharā sadā | nīṁ śrīṁ nāroyaṇī svāhā oṃ nīṁ huṁ naline kṣaṇa || nīraṃ nīlāṃvaradharā oṃ śrīṁ nāki varastutā | oṃ śrūṁ hraṁ vāṁ hsauṁḥ svāhā nayanānandakāriṇī || oṃ śrīṁ strīṁ klīṁ hlīṁ svāhā nādāpūrita diṅmukhā | oṃ śrīṁ nuṁ nṛṁtya saṃtuṣṭā oṃ nāṁ nāgauparisthitā || oṃ nū śrīṁ krīṁ hsauḥ svāhā nāgābharaṇabhuṣitā | oṃ śrīṁ śivanorī ca oṃ sauṁḥ nutanavallabhā || oṃ śrīṁ klīṁ sauṁḥ nunaurūpā oṃ śuṁ luyakāriṇī | oṃ līṁ vīṁ payolarcā oṃ śrīṁ lakṣmīrharaṃvanaṃ || śrīṁ śrīṁ klīṁ vīṁ latā svāhā oṃ śrīṁ laṃvodara priyā oṃ śrīṁ klīṁ drīṁ dayā svāhā oṃ drīṁ śrīṁ klīṁ dayāvatī || śrīṁ sauṁḥ ditirharaṃ nīraṃ oṃ śrīṁ dāmodareṣṭadā | hrāṁ vāṁ darpavatī svāhā oṃ śrīṁ dāsījanapriyā || oṃ śrīṁ klīṁ vāṁ vluṁ svāhā dānavānāṃ kṣayaṃkṣarī | oṃ śrīṁ klīṁ dvārikā svāhā oṃ śrīṁ dūṁgulinī || oṃ daṁ śrīṁ klīṁ payodurgā oṃ śrīṁ śrīṁ durddhare kṣaṇa | oṃ śrīṁ kasturiṇī svāhā oṃ śrīṁ karpuravāsitā || oṃ kuṁ kuṁ kubjikā svāhā oṃ śrīṁ kīṁ tāravāsinī | oṃ śrīṁ prāsāyudhā svāhā śrīṁ prīṁ oṃ parighāyudhā || oṃ muṃ muśala hastā ca oṃ vluṁ vāṁ vāṇadhāriṇī | kuṁ krāṁ kapālinī svāhā khrīṁ khaṭvāṃgāyudhāpayaḥ || khrīṁ gīṁ khaḍgāyudhā nīraṃ oṃ caṁ carmadharāpayaḥ | aṁ kuṁ aṁkuśa hastā ca oṃ ḍaṃ ḍamarudhāriṇī || 146a) śrī krīṁ śrīṁ śulahastā ca aṃ āṁ śrīṁ asidhāriṇī | oṃ gāṁ guṁ śrīṁ gadā hastā oṃ śrīṁ garuḍavāhinī || ra śrīṁ khāpayaḥ || oṃ śrīṁśaghnī hastā ca oṃ caṁ cakrālayā tathā | oṃ bhībhīṣaṇa rūpā ca oṃ bhīṁbhagaṃgivāsinī || bhai vāṁ śrīṁ bhāgyadā svāhā oṃ vāṁ vāṇa sureṣṭadā | oṃ bhīṁ muṁ māṁ payā bhīmā oṃ bhaibhargaśikhāpayaḥ || oṃ śrīṁ klīṁ bhāsvatī svāhā oṃ bhaibhīṁ bhadrakālikā | oṃ bhīṁ vāṁ bhadradā svāhā vīṁ bhaivaṁdhujaneṣṭadā || oṃ vīṁ bhai vaiṁdhaveśānī oṃ voṁ aiṁ valighātinī | oṃ aiṁ klīṁ sauṁ payau valā śrīṁ ṣāṁ ṣoḍaśavārṣikī || oṃ śrīṁ hlīṁ klīṁ hsauṁḥ vā gīṁ śrīṁ svāhā vaṃdhamokṣadā svāhā vaṃdhamokṣadā || oṃ śrīṁ kuṁ huṁ kṣmāṁ svāhākārāvandhana mocanī | oṃ śrīṁ sauṁ vāruṇī svāhā vāṁ vīṁ vāsuki bhūṣitā || oṃ śrīṁ sauṁḥ vīṁ tuvātyālī oṃ vāṁ vāgīśvarī payaḥ | vāṁ vīṁ śrīṁ caiva vārohī vāṁ vīṁ vārāṃganāpayaḥ || vāṁ vīṁ śrīṁ goṁ kṣmīṁ svāhā vārāṃnidhinikhecitāḥ | oṃ vāṁ vaidyeśvarī svāhā oṃ caṁ rūṁ gīṁ cikitsakā || oṃ śrīṁ cāṇḍālinī svāhā oṃ śrīmahāpiśācinī || vāṃ vīṁ vidyāharaṃ nīraṃ nīraṃ vāṁ śrīṃ vīṁ vātadāpayaḥ || oṃ vīṁ śrīṁ vāgurā svāhā śrīṁ vīṁ śrīṁ rāṁ vadhoddhatā | vīṁ śrīṁ truṃ vadha rūpā ca vāṁ vīṁ vaṃdistu tāpayaḥ || śrīṁ vāṁ huṁ hrīṁ hsauṁḥ svāhā vātātmaja niṣevitā | vāṁ vīṁ śrīṁ vānarī svahā vīṁ śrīṁ vānīravāsinī || śrīṁ klīṁ hrīṁ viṣṇurūpā ca śrīṁ klīṁ viṣṇu niṣevitā | vai vaikuṇṭha niṣaṇḍā ca vāṁ vī viśveśvarī payaḥ || vāṁ truṁ sauḥ klīṁ vitastā ca vīṁ he vaitravatī payaḥ | vāṃ vīṁ śrīṁ varadā svāhā vīṁ vipaśca iharaṃvanaṃ || aiṁ śrīṁ klīṁ sauṁḥ tu indrāṇī i śrīṁ iṁgudi vallabhā | oṃ śrīṁ iṁ vāṃ śrīṁ hlīṁ svāhā īṣīkāsanaṃ saṃsthitā || iṁ vāṁ śrīṁ cīṁ ilāṃ svāhā iṁ vāṁ śrīṁ klīṁ īḍāvanaṃ | oṃ iṁ iṁdra samānābhā iṁ iṁ yutarūpiṇī || iṁ śrīṁ vīṁ strīṁ lphuṁ svāhā inakoṭi samaprabhā | dhaṁ vāṁ śrīṁ kuṁ kāmadhenuḥ kīṃ kāmavaradāpayaḥ || krīṁ dhuṁ dhatristutā svāhā oṃ śrīṁ vatālasevitā | 146b) vāṁ śrīṁ aiṁ śaṁ śvarī svāhā ai eṇāṃka kalādharā || vāṁ vīṁ vasumatī svāhā vāṁ vīṁ vāsave vāṃ tadā || vīṁ vai śravaṇa sevyā caṁ sevā phaladāyinī krīṁ śrīṁ kamalinī svāhā krīṁ krīṁ kumudinī payaḥ || krīṁ līṁ kālīharaṃ nīraṃ svāhā kapāladhāriṇī hnīṁ | śrīṁ śmaśāna sthitā svāhā śrīṁ śrīṁ śmaśānakālikā || oṃ śrīṁ bhaiṁ bhairavī svāhā truṁ trāṃ tripurabhairavī || uṁ ūṁ usrara kālī ca gesauḥ paścimakālikā || oṃ śrīṁ sauḥ klīṁ hlīṁ aiṁ sauḥ bhairavaveśvarapūjitā | oṃ krīṁ krīṁ krīṁ karālī *? krīṁ krīṁ kaṇakarūpiṇī || oṃ śrīṁ kāruṇya rūpā ca oṃ śrīṁ kāruṇyarūpiṇī | vāṁ śrīṁ mīṁ śārikā svāhā śaṃ śāṃ śāṃ rī haraṃ vanaṃ || oṃ śrīṁ śrīṁ juṁ hsauṁḥ svāhā śivavāmāṃgavāmāṃgavāsinī | oṃ drīṁ aiṁ śāṃkarī svāhā krīṁ huṁ hrīṁ hariṇe kṣaṇa || krīṁ krīṁ krīṁ hūṁ dvaṁyaṃ hrīṃ hrīṃ svāhā dakṣiṇakālikā | krīṁ krīṁ krīṁ huṁ huṁ hrīṁ hrīṁ śyāmā dakṣiṇakālikā || oṃ || evaṃ sahasranāmadaṃśyāmāyāṃ bhukti muktidaṃ | maṃtragarbha mahātmyaṃ hi vakuṃ śakto na kaścana || śyāmā sahasra nāmedaṃ trailokya vijayā vidhaṃ | rudrayāmala ta *? ktaṃ kumāreṇa prakāśitaṃ || puṇyaṃ purāri varadaṃ purārimukhanissṛtaṃ | yasti kālaṃ pathet putra śuddhayā sahito naraḥ || śṛṇuvatsa phalaṃ tasya sādhakasya mahodaya | ādau yathāyaṃ syāmā tathā sopi bhaviṣyati || tasyāparaḥ kopi śreṣṭo *? smākaṃ tu kathaivakā | brahmādyā brāhmaṇāḥ sarva kṛṣṇādyā vaiṣṇuvāstathā || nadādyā(?) bhairavāḥ sarva śivāḥ prabhṛtayastathā | indraprabhṛtayo devārāmādyāḥ kṣatriyāstathā || nadyādayaśca pramadā gaṇesādyā gaṇāstathā | rāvaṇādyā yātudhāḥ pūrasbhādyāriṣīśvarāḥ || yamādayoyamadūtāścitra guphādi lekhakāḥ | tejasvinaśca suryāśca śudrādyāstārakāstathā || 147a) vālyādgrāvā(?) narāḥ sarva ādityādyā navagrahāḥ | upagrahā mahāsena svarbhānu prabhṛtistathā || aśvinyādyāśca na kṣetrāmeṣāccārāśayastathā | gaṃgādyāścaiva nadyaśca mānasādyāḥ sarovarāḥ || śekhādyā tu jagā sarva garūḍādyāśca pakṣiṇaḥ | airāvatādayā nāgā uccaiśu vādayo hayāḥ || satya prabhṛtayaḥ putra catvāraśca yugāstathā | tridevāstryāgnayaścaiva vaśiṣṭādyā munīśvarāḥ || caturthadāstathā putra sarve tribhuvanaṃ tathā | smaraṇārca svaśyāmāyāḥ sākṣāstasya ca pāṭhataḥ || śuvaṇādvā tathā ṣānti vaśamete śikhidhvaja | rogiṇāṃ mucyate rogo vadvo mucyeta vandha ca || bhīmā bhayāt pramucyeta putra satyaṃ na saṃśayaḥ | koṭidāna sadṛśaṃ kalpavṛkṣā yutaprabhaṃ || merūdānāyutanibhaṃ pathanaṃ cāsya vaisavṛt | kuṣṭhī ca mucyete kuṣṭāt netralogī tathaiva ca || bhagandara rūkyaṃ yukto lakṣa cāraṃ pathannaraḥ | bhagandarāt pramucyeta putra satyaṃ na saṃ * yaḥ || rājāvātatstiyo vāpi yasya śatrurbhavet sutaḥ | śatāvartaṃ pathenmartyaḥ sahasā vaśumānayet || putra śakra samo rājā mama bhaktiparāyaṇaḥ | pathanācchravaṇadvāpi śatrustasya na jīvati || tatputraiḥ pārvatī putra saṃpurṇā saṃbhaveddharāḥ | tadgahepya calā lakṣmīrnagnastrīvaśikhidhvaja || na śāstrā na latoyoghāpbhayaṃ tasya na jāyate | rākṣasī yakṣaṇī ghorā piśācī khecarī tathā || smaraṇaccāsya vaitāśca mohamaṣyāṃti tatkṣaṇāt | itīdaṃ tu sahasrākhyaṃ pamaṃyā hṛtaṃ mayā || sarvavodhā praśamaraṃ rahasyaṃ sarvadehināṃ | yaḥ sadā dhārayanmartyaḥ sahasrākhyaṃ stavottamaṃ || na tasya jāyate kvāpi bhayaṃ devyā anugrahāt | kṣīṇāyuḥ prāpta mṛtyuryā mahārāga hṛtopi vā || sadyaḥ mukhamavāpnoti śyāmāyā varadānataḥ | 147b) sarvadaridryaśamaṃnaṃ sarvamāgalyavardhanaṃ || yaḥ pathennivācāhni sa yogannidivaṃ vrajet | putrārthā ca dhanārthā ca dārārthā cāpi mānavaḥ || māsamekaṃ divārātrau pathitvā prāṅmunnaraḥ | vahunātra kimuktena mahimnaḥ śikhivāhanaḥ || ihaloke naraḥ paścānmukto bhaveddhruvaṃ | anyacca putra vakṣāmi viśeṣaṃ siddhidaṃ karau || mṛtacarmāne martyaḥ sādhaka upaviśyaha | imaṃ mantra mayaṃ devyāḥ sahasrākhyaṃstantamaṃ || sākṣāt bhagavatī śyāmā darśanaṃ jāyate sadā | deyaṃ putrāya śiṣyāya gurubhaktiratāṃya ca || sādhakāpaca dātavyaṃ nandeyaṃ yasya kasyacit | abhaktebhyopi putrabhyo datvā naraka māpnuyāt || mulabhaisya phalaṃ nosti durllabhasya kathaṃ bhavet | satya mahāsana karmaṇā manasā girā || abhaktāyā kulīnāya datvā kṛṣṭī bhavennaraḥ || iti śrīrudrayāmale mahātantre kārtikeya mahādevasaṃvāde trailokye vijayābhidhaṃ mantragarbhaśyāmāsahasranāmastotraṃ samāptaṃ || athāparaharaparaśurāmaṃ saṃvāda sahasranāma stotraṃ || 148a) śrīsaṃkara uvāca || kathitoyaṃ mahāmantraḥ sarvamantrottamottamaḥ | yamāsādya mayā prāptameśvarya padamuttamaṃ || saṃyuktaḥ parayā bhaktyā yathākra vidhinā bhavān | kurutāmarcanaṃ devyāstailokye vijigīṣayā || paraśurāma uvāca || prasannoyadivaṃ parameśa purātane || rahasyaṃ parayā devyā kṛpayā kathaya prabho | vinorcane vinohomaṃ vinā nyāsaṃ vino valiṃ || vinogaṃdhaṃ vinonibhyoditāṃ kriyāṃ || prāṇāyāmaṃ vinā dhyānaṃ vinā bhūtaviśodhanaṃ | vino japaṃ vinā dānaṃ yathā kālī prasīdatī || śrīśaṃkara uvāca || pṛṣṭaṃ tvayottamaṃ prājña bhṛguvaṃśa samutbhava | bhaktānāmapi bhabhaktosi tvamevaṃ sādhayiṣyasi || devīṃ dānava koṭighnīṃlītvayā rudhira priyāṃ | madāstotra piyā mugro kāmakautukalālasāṃ || sarvadānanda hṛdayā māsa vā saktamānasāṃ | mādhvīka matsyamāṃsānu rogiṇīṃ rūdhiradhirapriyāṃ || śmaśānavāsinīṃ preta gaṇavṛtya mahotsavāṃ | yogaprabhāṃ yoginīśīṃ yogīndra hṛdayasthitāṃ || māmūgra kālikāṃ roma prasādayitu marhasi | 148b) tasyāḥ stotraṃ mahāpuṇyaṃ svayaṃ kālyā prakāśitaṃ || tava tatkathayiṣyāmi śrūtvā vatsā vadhāraya | gopanīyaṃ prapanna na paṭhanīyaṃ parātparaṃ || yasmaika kālapaṭhanāt sarvavighnāḥ samākulāḥ | naṇyanti dahane dīptapataktā iva sarvataḥ || gadyapadya mayī vāṇī tasya gaṃgā pravāhavat | tasya daśanamātreṇa vādino niḥprabhāmatāḥ || rājānopi ca dāsatvaṃ bhajanti kiṃ parajanāḥ | tasya ha daivāsti sarvasiddhirna saṃśayaḥ || niśīdye sukre keśastu nagnaḥ śaktisamanvitaḥ | manasā cintayet kālīṃ mahākālena nālitāṃ || paṭhet sahasranāmākhyaṃ stotraṃ mākṣasya smadhanaṃ | prasannā kālikā tasya putratvenānu kampate || yathā brahmāmṛtairbrahma kusumaiḥ pūjitā parā | prasīdati tathānena stutā kālī prasīdati || asya śrīkālikā sahasranāma stotrasya mahākālabhairava ṛṣiranuṣṭupchandaḥ śmaśānakālikā devatā dharmārtha kāmamokṣārthe viniyāgaḥ || oṃ śmaśāna kālikā kālī bhadrakālinī || guhyakālī mahākālī kurukullā virodhinī | kālikākālarātriśca mahākālanitamvinī || kālabhairava bhāryā ca kulavartma prakāśinī | 149a) māmadā kāminī kāsyā kamanīya bhāvinī || kasturī rasa nīlāṅgī kuñjaragāminī || kakāravarṇa sarvāṅgī kāminī kāmasurī | kāmārtā kāmarūpā ca kāmadhenuḥ kalāvatī || kāntākā kāmasvarūpā ca kāmākṣā kulapālinī | kulīnā kulavanyamvā dūrgārti nāśinī || kaumārī kulajā kṛṣṇā kṛṣṇadehā kṛśodarī | kṛśāṅgī kuliśāṅgī ca krīṁkārī kamalākalā || karālāsyā karālī ca kulakāntā'parājitā | ugrā ugra prabhādīptā vipracintā mahānanā || nīlāghanāvalākā ca mātrā mudrāsitā'sitā | vrīgnī nārāyanī bhadrā subhadrā bhaktavatsalā || māheśvarī ca cāmuṇḍā vārāhī nārasiṃhikā | vajrāṅgī vajrakaṃkālī nṛmuṇḍa sṛgvinī śivā || molinī naramuṇḍālīgaladrakta vibhūṣaṇā | raktacandanasiktāṅgī sindūroruṇamastakā || ghorarūpā ghoradaṃṣṭrā ghorātarā śubhā | mahādaṃṣṭrā mahākāyā sudatī yugadanturā || sulocanā virūpākṣī viśālākṣī trilocanā | śāradendu prasannāsyā spharatsmerāmvuje kṣaṇāsya prasannātyā smeravakmā subhāṣiṇī || prasanna padma vadanā smitāsyā priyabhāṣiṇī | koṭarākṣī kulaśreṣṭā mahatī vahubhāṣiṇī || sumatiḥ kumatiścaṇḍā caṇḍamuṇḍāti veginī | pracaṇḍācaṇḍikā caṇḍī carcikā caṇḍaveginī || 149b) sukeśī muktakeśī ca dīrghakeśī mahatkacā | pretadeha karṇapūrā pretapāṇi sumekhalā || pretāsanā priye pretā pretabhūmi kṛtālayā | śmaśānavāsinī puṇyā puṇyadā kulapaṇḍitā || praṇyālayā puṇyadehā puṇyaślokā ca pāvatī | pūtāpapitrā paramā purā puṇya vibhūṣaṇā || puṇyanāmnībhītiharā varadā khaḍgapāṇinī | nṛmuṇḍahastāśastā ca chinnamasthāsu nāsikā || dakṣiṇā śyāmalā śyāmā śāntā pīnonnatastanī | digamvarā ghorarūpā sṛkkāntā raktahāriṇī || ghorarāvā śivā saṃgā visaṃgā madanāturā | mattā pramattā pramadā sudhāsindhū nivāsinī || atimattā mahāmattā sarvākarṣaśakāriṇī | gītapriyā vādyaratā pretanṛtya parāyaṇā || caturbhūjā daśabhujā aṣṭādaśabhujā tathā | kātyāyanī jaganmātā jagatī parameśvarī || jagadvandhūrja jagaddhātrī jagadānandakāriṇī | jagajjīva mayī haimavatī māyā mahājavā || nāgayajñopavītāṅgī nāginī nāgagāminī | nāgakanyā devakanyā gandharvī kinnarīśvarī || māharātrirmahārātrirdāruṇābhāśvarī || vidyādharī vasumatī yakṣiṇī yoginī jarā | rākṣasī ḍākinī vedamayī vedavibhūṣaṇā || śrutiḥ smṛtirmahāvidyā purātanī || cintyā cintyā svadhā svāhā nidrā tandrā ca pārvatī | aparṇā niścalā lolā sarvavidyāpatasvinī || gaṃgā kāśī śacī sītā sattī satyaparāyaṇā | nītiḥ sunītiḥ surucistuṣṭiḥ puṣṭirdhṛtiḥ kṣamā || vāṇī vuddhirmahālakṣmīrlakṣmīrnīlasarasvatī | strotaḥ svatīsarasvatī mātaṅgī vijayājayā || nadīsindhūḥ sarvamayī tārā śūnyanivāsinī | śuddhātaraṅginī medhā lākinī vahūrūpiṇī || sthūlā sūkṣmo sūkṣmatarā bhagavatyanurūpiṇī | paramātma svarūpā ca cidānanda svarūpiṇī || sadānandamayīmatyā sarvānanda svarūpiṇī | sunandā nandinīstubhyāstavenīya svabhāvinī || 150a) raṅkiṇī ṭaṅkiṇī citrā vicitrā citrarūpiṇī | padmapadmālayā padma sukhī padma vibhūṣaṇā || hākinī śākinī śāntā rākiṇī rudhirapriyā | bhrāntirbhavānī rudrāṇī mṛḍānī śatrumardinī || upendrāṇī mahendrāṇī jyatsnā candra svarūpiṇī | sūryātmikā rudrapannī raudrī strī prakṛtiḥ pumān || śaktiḥ sūktirmatirmātā bhuktirmuktiḥ pativratā | sarvaśvarī sarvamātā sarvāṇī haravallabhā || sarvajñā sidāsiddhā bhavyābhāvyābhayāpahā | kartrī hartrī pālayitrī śarvarī tāmasī dayā || tamisrā yāminī sthāṣṭuḥ sthirā dhīrā tapasvinī | cārvaṅgī caṃcalā lolajihvā cāru caritriṇī || trapātra pāvatīlarjā vilajjāhnī rajovatī | satyavatī dharmaniṣṭhātiṣṭuravādinī || gavaṣṭhā duṣṭā saṃharntrī viśiṣṭā śreyasī ghṛṇā | bhīmo bhayāṇakā bhīma nādinībhīḥ prabhāvatī || vāgīśvarī śrīryamunā yajñakartrī yajuḥ priyā | ṛksāmātharvanilayā rāgiṇī śobhana svaro || kalakaṇṭhī kamvukaṇṭhī veṇuvīṇā parāyaṇā | vaṃśinī vaiṣṇavī svacchā dhātrī śrīrjagatīśvarī || madhumatī kuṇḍalinī ṛddhiḥ siddhiḥ śucismitā | rambhordhvaśīratī rāmā rohiṇī revatī maghā || śaṃkhinī cakrinī kṛṣṇā gadinī padminī tathā | śūlinī parighāstrā ca pāśinī śārgapāśinī || pinākadhāriṇī dhūmrā śarabhīrvanamālinī | rathinī samaraprītā veginī raṇapaṇḍitā || jaṭinī vajrinī nīlā lāvaṇyāmvuddhi candrikā | valipriyā sadā pūjyā daityendramathinī tathā || mahiṣāsurasaṃhantrī kāminī raktadantikā | raktapā rudhirāktāṅgī raktakharparadhāriṇī || raktapriyā māṃsarucirā savāsaktamāsā | galacchoṇita muṇḍālī kaṇṭhamālāvibhūṣaṇā || 150b) śavāsanā citāntasthā māheśī vṛṣavāhanī | vyāghratvagamvarocīna celinī siṃhavāhinī || vāmadevī mahādevī gaurī sarvajñabhāvinī | vālikā taruṇī vṛddhā vṛddhamātā jarāturā || subhrūrvilosinī brahmavādinī brāhmaṇī satī | svapnāvatī citrarekhā lopā mudrā sureśvarī || amoghā'rundhatī tichṇā bhogavatyanurāginī | mandākinī mandahāsā jvālāmukhya svarāntakā || mānadāmāninīmānyā mānanīyā madāturā | madirā medironmādā medhyā sādhyā prasādhinī || sumadhyānantaguṇīnī sarvalokontamottamā | jayadājitvarījaitrī jayaśrīrjaya śālinī || sukhadā śubhadā satyā sabhā saṃkṣobhakāriṇī | śivadūtīrbhūtimatī vibhūtirbhīṣaṇānanā || kaumārī kulajā kuntī kulastrī kulapālikā | kīrtiryaśasvinī bhūṣā bhūṣyābhūtapati priyā || saguṇādhiṣṭhāniṣṭhākāṣṭhā prakātiṣṭhitāśinī | dhaniṣṭhā dhanadādhanyā vasudhā svaprakāśinī || urvīgurvī guruḥ śreṣṭhā ṣaḍguṇā triguṇātmikā | rājñāmājñā mahāprājñā saḍguṇā nirguṇātmikā || mahākulīnāniḥkāmā sa kāmākāma jīvanī | kāmadeva kalārāmābhirāmā śivanartakī || cintāmaṇiḥ kalpalatā jāgratī dinavatsalā | kārtikī kṛrtikā kṛtyā ayodhyā viṣamāsamā || sumantāmaṃtriṇī ghūrṇā hlādinī kleśanāśinī | trailokya jananījuṣṭānirmāṃsāmalarūpiṇī || talāganimna jaṭharā śuṣkamāṃsāsthi śālinī | avantī mathurā hṛdyā trailokya pāvana kṣamā || vyaktāvyaktānaka mūrtiḥ śarabhī bhīmanādinī | kṣamaṅkarī śaṅkarī ca sarvasaṃmohakāriṇī || ūrdhva tejasvinī klinnā mahātejasvinī tathā | advaitā bhoginī pūjyā sūbhīra sarvamaṃgalā || sarvapriyaṅkarī bhogyā dhaninī piśitāśanā | bhayaṃkarī pāpaharā niṣkalaṃkā vaśaṃkarī || āśā tṛṣṇo candrakalā nidrāṇā vāyuveginī | sahasrasūrya saṃkāśā candrakoṭi samaprabhā || 151a) niśuṃbhaśuṃbhasaṃharntrī raktavīja vināśinī | madhukaiṭabhaharntrī ca mahiṣāsuraghātinī || vahnimaṃḍalamadhyasthā sarvasatva pratiṣṭhitā | sarvācāravatī sarvā deva kanyāti devatā || dakṣakanyā dakṣa yajña nāśinī durgatārikā | ījyā pūjyāvibhīrbhūtiḥ sa kīrtīrbrahmarūpiṇī || rambhoruścaturārākā jayantī karuṇā kuhuḥ | manasvinī devamātā yaśasyā brahmacāriṇī || siddhidā vṛddhidā vṛddhiḥ sarvādyā sarvadāyinī | agādharūpiṇī dheyā mūlādhāra nivāsinī || ājñā prajñā pūrṇamanāścandramukhyanukūlinī | vā vaṭūkā nimna nābhiḥ satyā sandhyā dṛḍhavratā || ānvīkṣikī daṇḍanītistrayītridiva sundarī | jvalinī jvālinī śaila tanayā vindhyavāsinī || pratyayā khecarī dhairyā turīyā vimalāturā | pragalbhā vāruṇī chāyā śaśinī visphuliṅginī || bhuktiḥ siddhiḥ sadā prāptiḥ prākāmyā mahimā'ṇimā | icchāsiddhirvaśitvā ca īśitorddhanivāsinī || laghimā caiva sāvitrī gāyatrī bhuvaneśvarī | manoharā citā divyā devyudārā manoramā || piṅgalā kapilo jihvā rasajñā rasikārasā | suṣumneḍhā bhogavatī gāndhārī narakāntakā || pāṃcālī rukmiṇī rādhārādhyābhāmādhikādhikā | amṛtā tulasī vṛndā kaiṭabhī kapaṭeśvarī || ugracaṇḍeśvarī vīra jananī vīrasundarī | ugratārā yaśodākhyā devī devamānitā || niraṃjanā citā devī krodhinī kuladīpakā | kulavāgīśvarī jvālā mātṛkā drāviṇī dravā || yogīśvarī mahāmārī bhrāmarī vindurūpiṇī | dūtī prāṇeśvarī guptā vahulā bhrāmarī prabhā || kubjikā jñāninī jyeṣṭhā bhuśuṇḍī prakaṭā kṛtiḥ | drāviṇī gopinī rāmā kāmavījeśvarī priyā || śākaṃbharī kokanadāsumanā ca tilottamā | ameya vikramā krūrā samyachīlā trivikramā || svastirhavya vahāprītiruṣmādhūmrārciraṅgadā | tapinī tāpinī viśvā bhogadādhāriṇī dharā || trikhaṇḍā vodhinī vaśyā sakalā śabdarūpiṇī | 151b) vījarūpā mahāmudrā vaśinī yogarūpiṇī || anangākusumānangā mekhalānangarūpiṇī | anaṅgāmadanānaṅgā rekhānaṅgāṅkuśesvarī || anaṅgamālinī kāmeśvarī sarvārthasādhikā | sarvamaṃtramayīmodinyaruṇānaṅgarūpiṇī || vajreśvarī ca jayinī sarvaduḥkhakṣayaṃkarī | ṣaḍaṅgā yuvatī yoga yuktā jvālāṃśumālinī || durāśayā durādhārā durjayā durgarūpiṇī || duraṃntā duḥkṛti harādurddhyayādūratikramā | haṃseśvarī trikoṇāsthā śākaṃbharyanurāginī || trikoṇa nilayā nityā paramāmṛtaraṃjitā | mahāvidyeśvarī śvetā bherundā kulasundarī || tvaritā bhaktisaṃyuktā bhaktivaśyā sanātanī | bhaktānandamayī bhakta bhāvitā bhaktaśaṃkarī || sarvasaundarya nilayā sarvaśaubhāgyaśālinī | sarvasambhoga bhavanī sarvasaukhyānurūpiṇī || kumārī vratacāriṇī || kumārī bhaktisukhinī kumārī rūpadhāriṇī | kumārī pūjaka pritā kumārī prītidā priyā || kumārī sevakāsaṃgā kumārī sevakālayā | ānandabhairavī vālabhairavī vaṭukabhairavī || śmaśānabhairavī kāla bhairavīpura bhairavī | mahābhairavapatnī ca paramānandabhairavī || surānandabhairavī ca unmadānandabhairavī | yajñānandabhairavī ca tathā taruṇabhairavī || jñānānandabhairavī ca amṛtānandabhairavī | mahābhayaṃkarī tīvrātīvravagātarasvinī || tripurā parameśānī sundarī surasundarī | tripureśī pañcadaśī pañcamīpuravāsiniḥ || mahāsaptadasī caiva ṣoḍaśī tripuresvarī | mahāṃkuśa svarūpā ca mahācakreśvarī tathā || navacakreśvarī cakreśvarī cakreśvarī tripuramālīnī | rājacakreśvarī rājñī mahātripurasundarī || sindūrapūrarucirā śrīmaṃtripurasundarī | sarvāngāsundarī raktā raktavaktrottarīyinī || javāyāva sindūra raktacandanadhāriṇī | javāyāvakasindūra raktacandana rūpadhṛk || 152a) camarī vālakutila nirmala śyāmakeśinī | vajramauktika ratnāgha kirīṭakuṇḍalo jvalā || ratnakuṇḍalasaṃyukta sphuraṅgaṇḍamaṇoramā | kuṃjareścara kuṃbhāttha muktārañjitanāsikā || muktā vidrūmamāṇikya hārādyastana maṇḍalā | sūryakāndendu kāntādya sparśāśya gaṇabhūṣaṇā || vījapūrasphuradvīja dantapaṃktiranuttamā | kāmakodaṇḍakābhugna bhrūkaṭakṣa pravarṣiṇī || mātaṅga kumbhavakṣo jālasatkokaṇadakṣaṇā | manojñaśakyūlī karṇāhaṃsīgati viḍamvinī || padmarāgāngadadyotadoścatuṣka prakāśinī | nānāmaṇi parisphurjacchuddhakāñcanabhūṣaṇa || nāgendra dantanirmāṇa valayāṅkitapāṇinī | aṅgurīyaka citrāṅgī vicitrā kṣudraghaṇṭikā || paṭṭāmvara parīdhānā kalañjīnī || karpūrāguru kastūrī kuṃkumavalepitā || vicitraratna pṛthivī kalpaśākhitalasthitā | ratnadvīpa sphuradratna siṃhāsananivāsinī || ṣaṭcakrabhedanakarī paramānandarūpiṇī | sahasradala padmāntaścandamaṇḍalavartinī || brahmarūpa śivakroḍa nānāsukhavilāsinī | haraviṣṇuviriṃcīndra grahanāyakasevitā || ātmayonirbrahmayonirjagadyonirayonijā | bhagarūpābhagasthātrī bhagīni bhagamālinī || bhagātmikā bhagādhārārūpiṇī bhagaśālinī | liṅgābhidhāyinī liṃga priyāliṅganivāsinī || liṅgasthāliṅginī liṅgarūpiṇī liṅgasundarī | liṅgagīti mahāprītirbhagagīti mahāsukhā || liṅganāma sadānandā bhaganāma sadāratiḥ | bhaganāma sadānandā liṅganāma sadāratiḥ || liṅgamālā kaṇṭhabhūṣā bhagamālā vibhūṣaṇā | bhagaliṅgā mṛtaprītā bhagalingā * * * * * * ? || 152b) * * * * * * * * * * * * * * * * |? bhagaliṃga svarūpā ca bhgaliṃga sukhāvahā || svayaṃbhū kusumaprītā svayaṃbhū * *? nārcitā | svayaṃbhū kusuma prāṇā svayaṃ * * * * * * ||? svayaṃbhū * * * * * * * * * * * * * |? svayaṃbhū puṣpaghaṭitā svayaṃbhū puṣpadhāriṇaṃ || svayaṃbhū puṣpatilakā svayaṃbhū puṣpacarcitāṃ | svayaṃbhū puṣpa na latā sva * * * * * * * ? || svayaṃbhū * * * * * * * * ? kusumātmikā | svayaṃbhū puṣpanicipya svayaṃbhū kusumapriyā || svayaṃbhū kusumādāna lālasonmattamānasā | svayaṃbhū kusumānaṃda laharī sni * * * * ? || * * * * * * * * * * * * * * * * ? | svayaṃbhū puṣpanilayā svayaṃbhū puṣpavāsinī || svayaṃbhū kusuma snigdhā svayaṃbhū kusumotsukā | svayaṃbhū puṣpakāriṇī svayaṃbhū puṣpa * * * * ? || * * * * * * * * * * * * * * * * ? | svayaṃbhū kusumajñānā svayaṃbhū puṣpabhoginī || svayaṃbhū kusumollāsā svayaṃbhū puṣpavarṣiṇī | svayaṃbhū kusumānandā svayaṃbhū puṣpapu * * ? || * * * * * * * * * * * * * * * * ? | svayaṃbhū kusumakādī svayaṃbhū puṣpasundarī || svayaṃbhū kusumārādhyā svayaṃbhū kusumodbhavā | svayaṃbhū kusumavyagrā svayaṃbhū puṣpapūrṇi *? || * * * * * * * * * * * * * * * * ? | * * * * * * * * * * * * * * * * ? || svayaṃbhū kusumaprāṇā svayaṃbhū pūjakapriyā | svayaṃbhū vandakādhārā svayaṃbhū nindakāntakā || svayaṃbhū * * * * * * * * * * * * * ? | svayaṃbhū * * * * * ? svayaṃbhū daśarīriṇaṃ || sarvakālodbhavā prītā sarvakālodbhavātmikā | sarvakālodbhavodbhāvā sarvakālodbhavodbhavā || kuṇḍa * * * * * * * * * * * * * * ? | kuṇḍagolodbhava * * ? kuṇḍagolodbhavātmikā || śukrādhārā śukrarūpā śukrasindunivāsinī | śukrālayā śukrabhogā śukrapūjā sadāratiḥ || 153a) śukrapūjyā śukrahoma saṃtu*? śukravatsalā | śukramūrtiḥ śukradehā śukrapūjakapūtriṇī || śukrasthā śukriṇī śukra saṃspṛhā śukrasundarī | śukrasnātā śukrakarī śukrasevyāti śukriṇī || mahāśukrā śukrabhavā śukravṛṣṭi vidhāyinī | śukrābhidheyā śukrārhā śukravandakavanditā || śukrānandakarī śukra sadānandavidhāyinī | śukrotsavā sadāśukra pūrṇāśukra manoramā || śukrapūjaka sarvasvā śukranindakanāśinī | śukrātmikā śukrasaṃpat śukrākarṣaṇakāriṇī || raktāśayāraktabhāgāraktapūjā sadāratiḥ | raktapūjyā raktahomā * * * ? raktavatsalā || raktavarṇā * *? hā raktapūjakaputriṇī || raktavahnī raktaspṛhā devī ca raktasundarī | raktābhidheyā raktārha raktakandaravandikā || mahāraktā rakta bha * * * * * vidhāyinī ? | raktasnātā raktaprītā raktasevyā viraktinī || raktānaṃdakarī rakta sadānaṃdavidhāyinī | raktasaktā raktapūrṇā raktasevyā manoramā || raktapūjaka sarvasvā * * * * * * * * ? | rakta * * * * ? rūpā raktākarṣaṇakāriṇī || raktotsāhāraktavyayā raktapāna parāyaṇā | śonitānaṃda jananī kallolasnigdharūpiṇī || sādhakāntarga * * * * * * * * * * * ? | śādhakānāṃ sukhakarī sādhakāri vināśinī || sādhakānā hṛdisthātrī sādhakāmandakāriṇī | sādhakānāṃ ca jananī sādhakapriyakāriṇī || sādhaka pracurānaṃda saparti sukhadāyinī | śāradā sādhakaprāṇā sādhakāsaktamānasā || sādhakottama sarvasvā sādhakā'bhakta raktapā | sādhakānaṃda santoṣā sādhakāri vināśinī || ātmavidyā brahmavidyā paraṃbrahma kuṭumbinī | trikūṭasthāpaśca kūṭā sarvakūṭaśarīriṇī || sarvavarṇamayīvarṇa japamālā vidhāyinī || śrīśaṃkara uvāca || iti śrīkālikānāmnāṃ sahasraśivabhāṣitaṃ | 153b) guhyā * * * * ? sākṣān mahāpātakanāśanaṃ || pūjākāle niśīthe vā saṃdhyāyorubhayorapi | labhate gāṇapatyaṃ sadyaḥ paṭhyet sādhakottamaḥ || yaḥ paṭhyet pāṭhayedvāpi śṛṇo * * * ? padapi | sarvapāpa vinirmuktaḥ sayāti kālikāpadaṃ || śraddhayā'śraddhayā vāpi yaḥ kaścinmānavaḥ paṭhet | dūrgādūrgataraṃtīrtvā * * * ? paramāṃ gatiṃ || vaṃdhyā vā kākavandhā vā mṛtavatsā cayāṃganā | śrutvā stotramidaṃ putrān labhate cirajīvinaḥ || yaṃ yaṃ kāmayate kāmaṃ paṭhan stotra ma * * * ? | * * * *? prasādena taṃ taṃ prāpnoti nityaśaḥ svayaṃbhū kusumaiḥ śukraiḥ sugandhi kusumānvitaiḥ | javāpāvaka sindūra raktacandanasaṃyutaiḥ || matsya māṃsādi * * * * * * * * ? pāyasaiḥ | bhaktopanītairmaṃtreṇa sādhitaiḥ śaktibhiḥ saha || paṃcopacārai nairvedyairvasibhirvahuśoṇitaiḥ | dhūpadīpairmahādevīṃ pūjayitvā manoharaiḥ || saptvā ma * * * ? stotraṃ paṭhet bhakti samanvitaṃ | ananya cetāḥ sthiradhīrmuktakeśo digamvaraḥ || śavārūḍhaścitāstho vā śmaśānālayamāgataḥ | śūnyālayagato vāpi śayyāṇḍo vā śivātmakaḥ || sa bhavet kālikā putra iti khyātimupāgataḥ | sarvavidyāvatāṃ śreṣṭho dhanena ca dhanādhipaḥ || vāyutulya valoloke durjayaḥ śatrumardanaḥ | sarvasaṃkaṭa mutrīrṇaḥ sarvasiddhi samanvitaḥ || madhupatyā(?) svayaṃ devyā sadyamānaḥ suropamaḥ | maheśa iva yogīndraḥ sarvasatva puraskṛtaḥ || kāminī kāmarūposau sarvākarṣaṇakārakaḥ | jalasūrye * *? munāṃ staṃbhako rājavallabhaḥ || yaśasvī satkavirdhīmān yasantī(?) kokilasvaraḥ | vahuputrī gajāśvānāmīśvaro dhārmikaḥ kṛtī | mārkaṇḍeya ivāyuṣmān jarāpalita varjitaḥ || 154a) navayauvana yuktaḥ syādapi varṣasahasrabhāk | vahu kiṃ kathyatāṃ tasya yaḥ paṭhet stavamuttamaṃ || na kiṃcidurlabhaṃ loke yadyanmanasi kalpitaṃ | brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ gurvaṃ ganāgamaḥ || sarvamāśutaratyeva stavasyāsya prasādataḥ | rajasvalā bhagaṃ paśyan japtvā kālī mahāmanuṃ || stavenānena saṃstutya sādhakaḥ kiṃ na sādhayet | paradārarato vāpi japtvā mantraṃ paṭhan stavaṃ || kuveradeva(?) vittādyeḥ jāyate madano pamaḥ | aṣṭottaraśataṃ japtvā yoni māmantrya tatvavit || saṃgamya paṭhanādasya sarvavidyeśvaro bhavet | digamvaro muktakeśā śayyāstho maithuṃ narataḥ ||? japtvā stutvā mahākālī khecaro jāyate cirāt | śukrot sarjana kāle ca japa pūjā parāyaṇaḥ || śmaśāna kālikāṃ stutvā vāṇī vatsu kavirbhavet | ārokalan cintayan vā vivastrāṃ parayoṣitāṃ || japtvā stutvā mahākālīṃ sarvapāpaiḥ pramucyate | suratepi manuṃ japtvā stutvā bhagavatīṃ śivāṃ || sarvapāpai * * * ? mānavaḥ syāt śukopamaḥ | kuhu pūrṇendu saṃkrānti caturdaśyaṣṭamīṣu ca || navamyāṃ maṃgala dine paṭhet strotraṃ susādhakaḥ | bhaumāvāsyāṃ niśīthe ca catuḥpatha gato naraḥ || māṣa bhakta valiṃ datvā sa dugdha mīna śoṇitaṃ | aṣṭottaraśataṃ japtvā paṭhennāma sahasrakaṃ || sadāśivo bhavedāśu devagandharvasevitaḥ | yena tena prakāreṇa kālī stuti parāyaṇaḥ || staṃbhayedakhilān lokān rājānamapi mohayet | ākalpayed deva kanyāṃ vaśayedapi keśavaṃ || mārayedakhilān dveṣṭrīn utsādayati śātravān | naramārjjāramahiṣachāga mūṣaka śoṇitaiḥ || sāsthimāṃsaiḥ sa madhubhiḥ sāmṛtai dugdha pāyasaiḥ | yoni kṣālitatoyena bhagaliṃgāmṛtena ca || śukraiḥ pūjā japānte yaḥ kālīṃ saṃtarpya sādhakaḥ | sahasranāmabhirdevīṃ stauti bhaktiparāyaṇaḥ || 154b) māteva kālikā tasya sarvatraṣṭhitakāriṇī | paranindā paradroha parīvāda parāya ca || khalāya paratantrāya jyeṣṭā yā sādhakāya ca | śivā bhaktāya duṣṭāya dūṣakāya durātmane || haribhakti vihīnāya paradārā parāya ca | pūjā japa vihīnāya strī surā nindakāya ca || na stavaṃ darśayed divaṃ *? darśya śivahā bhavet | kulīnāya mahecchāya durgā bhaktiparāya ca || vaiṣṇavāya viśuddhāya bhaktabhaktāya mantriṇe | advaitānandarūpāya nivedita parāya ca || dadyāt strotraṃ mahākālyāḥ sādhakāya tadā jñayā | guruviṣṇumaheśā nāma bhedena maheśvarīṃ || samantād bhāvayet mantrī maheśo nātra saṃśayaḥ | sa śāktaḥ śivabhaktaśca sa eva vaiṣṇavottamaḥ || saṃpūjya stauti yaḥ kālīmadvaitaṃ bhāvamāvahan | devyānandena sānaṃdo devī bhaktau ca bhaktimān || saṣṭavadhanyo yasyārthe maheśo vyagra mānasaḥ | kāmayitvā yatrā kāmāṃ stavasena mudīrayet || sarvarogaiḥ parityakto jāyate madanopamaḥ | cakraṃ vāstavasenaṃ vā dhārayedaṃga saṃgataṃ || vilikhya vidhivat sādhuḥ sa eva kālikā tanuḥ | devyai niveditaṃ yadyannadannaṃ bhakṣayennaraḥ || divyadehodharo bhūtvā devyāḥ pārśvandaro bhavet | naivedya nindakaṃ dṛṣṭvā rūpanti yoginī gaṇāḥ || raktapānodyatāḥ sarve māṃsāsthi tarpaṇodyatāḥ | tasmān niveditaṃ devyai dṛṣṭvā bhuktvā ca mānavaḥ || na ninden manasā vācā sarvavyādhi parāṅmukhaḥ | ātmānaṃ kālikātmānaṃ bhāvayan stauti mānavaḥ || śivopamaṃ guruṃ dhyātvā sa eva hi sadāśivaḥ || yasyālaye tiṣṭhati nūnametat srotraṃ bhavānyā likhitaṃ vidhijñaiḥ | gorocanā lakṣa kakuṃkumākta karpūra sindūramadudraveṇa || na tatra caurasya bhayaṃ na śatrormanovyathā nāśana vahnibhītiḥ | utpāta vāyorapi nātra śaṃkāla srīḥ svayaṃ tatra * * * * *? || 155a) stotra paṭhante tadananta puṇyaṃ kālīpadāṃ bhojaparo manuṣyaḥ | vidhāna pūjā phalameva samyak prāpnoti saṃpūrṇa manorathosau || muktāḥ śrīcaraṇāravindaniratāḥ svaḥ * * * ? | * * * yogino brahmo * * ? śivātmakārcana sukhaṃ lokepi saṃlebhire || śrīmacchaṃkara bhaktipūrvaka mahākālī padadhyāyino muktirmūrti svayaṃ stuti parābhuktiḥ karasthāpinī || * * * * * *? kālikā nāmnāṃ sahasra saṃpūrṇaṃ || mahākālasaṃhitāyāṃ || evaṃ kavaca pāṭhāntaṃ stotrapāṭhaṃ samāpye hi | valiṃ ca vai * * * * * * * * * * * * * ? tyā tatraukta(?) śrīdevi mantraistantroditairapi | valeranala ādhāraṃ itarasya kṛtistavyā || pūrvasya tadabhāvepi jalaṃ bhūruntarasya ca | dravyaṃ vai svā * * * * * * * * * * * * ? || gṛhīnā modanāḥ khinnamātmāstilajamodakāḥ | kaulikānāntu palaṃlaṃ suroktaṃ prathamaṃ mataṃ || madhvaktā dagdha mīnaśca dvitīyaṃ samudāhṛtaṃ | dvayorabhāve * * * * * * * * * * * ? || * * * * ? dharitrīṇāṃ śuddhiratra vidhīyate | athādyasya manumvakṣe sumuddhareṇa pūrvataṃ || pratyekaṃ tamudīryaiva tattaddravyaṃ vigṛhya ca | krameṇa juhuyā * * * *? vā tadabhāvataḥ || piśācanī bhūtinīṃ ca siddhāścāpsare sopi ca | bhādaṇḍā cāpi kuṣmāṇḍī ghoṇakī śaktireva ca || etāviṃśatiruddiṣṭā sadā devyanugāḥ priye | tatta * * * ? bhūtaṃ tadante tābhya sannibhāḥ || śiromantronti me cāpi valermantro mayeritāḥ | vaiśva devāgrataḥ pātre taijase mārtikepi vā || dvayorabhāve pātrāṇāṃ puṭake vā vidhīyate | vaiśvadeva kramamataḥ śṛṇu devī samāhitāḥ || vaiśvaṃ deva itīyaṃ yā saṃjñā prāsidhyamāgatā | sānaśrāddhādyādhiṣṭhātrī devatā parikīrtyate || viśvaṃ samastamuddiṣṭaṃ devā caitā dṛśā iha | pūjyente taḥ kāraṇā dvi vaiśva devo nigadyate || 155b) idānīṃ maṇḍalaścāsya bhūmau yadṛga pekṣiteḥ | sapunā vudhyatāṃ devi tato mantra kramādapi || sāmānyārghaṃ sthāpitaṃ yat pūjāyāṃ kālikāpuraḥ | na devā jāgrataḥ kṛtvā vaiśvadevaṃ samācaret || dvātriṃśadaṃgulesito garbho yatrābhi jāyate | etādṛśo maṇḍalastu cakrākāraḥ suvartulaḥ || dakṣahastā nāmikāyā kuryādarghastha * *? ṇā | tanmaṇḍalaṃ dvilāvṛtyā kāryantridaśavandite || tathā digvidikṣordve dverekhe kāryakrameṇa hi | te maṇḍalaṃ vinirbhidya kiṃcidūrdhaṃ gate tathā || candrarekho prakāreṇa kārye te cāvaguṇṭhite | evaṃ gṛhāṇi rekhāśca jāyante ṣoḍaśaiva hi || sarvatrā nāmikāgrastha jalena sparśamācaret | dvayoradhastāṃ gṛhayoḥ pratyekaṃ cāṣṭa saṃspṛśet || evamaṣṭasvapi *? nadāraṃbhastu tayoradhaḥ | sarvādi sthitayorgehe yugmayormadhya madhyataḥ || madhyamaṇḍalamāgatya sarveṣāmavasānikā | tadadhastyat saṃsthitayoścakramadhyagayorapi || yugaṃ yugaṃ spṛśed devi tayoreka * *? sthitaṃ | sarvamadhya spṛśedekaṃ devyaṣṭa paṭhyagaṃ sthalaṃ || evaṃ samabhi jāyante ekaviṃśonnaraṃśataṃ | tattanmantraṃ samuccārya tatra dravyaṃ pragṛhya ca || tayaddevamabhidhyāya tattatsthāna valiṃ nyaset | valiṃ datvā tatorghastha vāriṇā nāmikājuṣā || avihāya kramaṃ sekaṃ sarvatraiva samācaret | ādau tāro hṛdante ca devānāṃ nāma madhyataḥ || taccaturthī vibhaktyaṃntaṃ kāryaṃ sarvatra pārvati | tatraikatvaṃ vahutvaṃ ca vakṣyanāma grahādanu || yaṣṭurabhi mukhā devā devābhimukhato daśa | prācyādi harito jñeyā valijāgārcanādiṣu || evaṃ jñātvā valirdeyastattaddikṣu vidiṣvapi | indraśca varuṇaścāpi kuveropi yamādanu || agnirnir-ṛti vāyū ca śeṣa īśāna nāmakaḥ | 156a) etānekavaco rūpān sthāneṣveṣāṃ prapūjayet || kṣetrapālaḥ purovighna vināyaka itaḥ paraṃ tṛtīyā bhairavaḥ proktastato vaṭukanātha yuk || bhūtaḥ piśāco rakṣaśca yakṣaśceti kramādime | paulastya valyadho bhāge vahutva vacanai yutāḥ || mahāmāyā kālarātriragnijihvā prabhaṃjanā | saṃhāriṇī tato jāraṃdharī laṃvodarī tathā || pherurāviṇyapi tataḥ sarva śeṣe mayeditā | prācyādiśi samabhyarcyā sa nīravalidānataḥ || athāparājitā lakṣmīḥ śāktāgaurī tathaiva ca | śraddhā ca vijayā sarva maṃgalā meṣayānvitā? || prativyā muditā etā validānāya pārvati | kuṃbhodarī ḍamarukā virupoolkāmukhī tathā || putanā kharakarṇī ca vikarālī kapālinī | dakṣiṇasyāmimāḥ pūjyā sa toyai valibhiḥ || gāyatrī cāpi sāvitrī sarasvatyarpataḥ śivā | jayā padmāvalā bhadrā udīcyāmiritā imāḥ || raudrā kātyayanī durgā caṇḍikogrā ca śūlinī | bhīmā ca kālikāgneyyāṃ vidiśyetāmayeritāḥ || pradīptā meghanādā ca kṣobhaṇā tāmasī tathā | jayantī visvarūpā ca karālā tadanantaraṃ || vikarālī ca ca raṃbhe vāyavyāṃ vidiśīritāḥ | brahmāṇī vaiṣṇavī māheśvarī kaumāryanantaraṃ || vārāhī nārasiṃhyaindrī śivadūtī tathaiva ca | amūrci diśi nair-ṛtyāṃ validānāya kīrtitāḥ || caṇḍeśvarī ca mātaṃgī tatonu bhuvaneśvarī | kubjīkā siddhi lakṣmīśca tathā tripurasundarī || harasiddhā ca phetkārīṇyaiśānyāṃ vidiśīritāḥ | catuṣaṣṭhirimā devyaḥ syurekavacaṃ nānvitāḥ || prācyādiśastathāgnepyā vidiśo madhya eva hi | dvau dvau prapūjanīyau hi tadrītimavadhāraya || prācī tatonu prācī ca pratīcī tadanantaraṃ | udīcī ca catasro mūrharitobhihitāḥ kramāt || āgneyī nair-ṛtī cāpī vāyavyai śānyapi priye | 156b) vidiśomūścatasraśca kīrtyante tattadā hvayā || sūryaḥ śukrastathāṃgārorohuśa nirataḥ paraṃ | somastatonu ca vudhaḥ sarvaśeṣe vṛhaspatiḥ || ete tattaddigvidiśoḥ krameṇādhīśvarāmatāḥ | padandigvidiśostattatsāsā digvidigeva ca || tadadhīśa padaṃ cāpi caturthyaṃ kavaconvitaṃ | kṛtyā tattatsthale pūjyā validānena pārvati || pṛthagvākyaṃ prakartavyaṃ devi digdigadhīśayoḥ | padadvayaṃ pūrvavākye madhyatāra hṛdoḥ sthitaṃ || śeṣavākye padaṃ caika pūrvamacoditaṃ sthalaṃ | rakrāramadhye tadanu dvau dvau devau prapūjayet || brahmaviṣṇu tu pūrvasyāmete naiva krameṇa hi | pūjyau digvidiśordevi nāmāni kalayādhunā || kālākāśau rudramṛtyuṣaḍeka vacanānvitāḥ | vasyamāṇā daśapūnarvahūtvena vyavasthitāḥ || yugāni vai vā ṛtavaḥ paryanyo nidhayastathā | vanaspataya oṣadhyo nakṣatrāṇi tataḥ paraṃ || yajñāśca pitaraśceti dvau dvāvaṣṭa sukīrtitau | dvayoradhastādekaikaṃ cakramadhye punarnyaset || samudrāḥ parvatāścaiva nāgā ṛṣaya eva ca | chandāṃsyabdāstathā dvīpāstīrthāni tadanantaraṃ || vatvanta vacane naiva caturthyāḥ parikīrtitāḥ | athāvadhehi deveśi sarvamadhyagatastari? || gṛhītvā dakṣahastena cālayaṃ dravyamuttamaṃ | vakṣamāṇānmanūnetānuccaret sādhakaḥ śanaiḥ || surā surā narānāgāḥ pitaraścāpsaro gaṇāḥ | bhūtāḥ pretāḥ piśācāśca yakṣārakṣo gaṇāstathā || viśve devāstathā sādhyāḥ siddhāvasava eva ca | ādityāśca tathā rudrā marutomavograhāḥ || vṛkṣāḥ paśava oṣadhyaḥ pakṣiṇo vāri bhūcarāḥ | paṃgavondhāśca kubjā śravāmanāḥ kṣut prapīḍitāḥ || mūkā mahārogavantasti yagyonigatāstathā | śṛṃgiṇo daṃṣṭriṇaścāpi daṃśakīṭapipīlikāḥ || svakarma bhogato ye ca nā yoni samudbhavāḥ | 157a) yennāraṇyodbhavāḥ satvāstathā nirayagāminaḥ || jātāśca jāyamānāśca bhuṃjānāye ca yātanāḥ | yeṣāmupāyo nastyeva kṣudhā tṛṣṇānivṛttaye || prāṇino ye garbhagatā vedanā paripīḍitāḥ | jaṃgamāḥ sthāvarāye ca prāṇino prāṇinopi ca || carācaraṃ tribhuvaṇaṃ kīrtitaṃ yanna kīrtitaṃ | valiṃ tebhyaḥ prayacchāmi sarvebhyaḥ śu?nnivṛttaye || etānāntrān samuccāryā sarvamadhye valiṃ nyaset | tatorgha madhyasaṃsthena jalena svasya mūrdhani || abhiṣekaṃ careddevi mantrāretānudīrayet | oṃ saṃpadaḥ santu me nityaṃ vipadāyāntu cakṣayaṃ || prasannākāsikābhūyānnaśyantu vyādhayo khilāḥ | pāpānināśamāyāntu sahaśatrugaṇairmama || vighnā vinaśyantvakhilā modantāṃ mitravāndhvāḥ | śaśvaddhi vṛddhimāyāṃ tu putrapautrādi santatiḥ || mṛtyurvilīyatāṃ kṣipraṃ vāṃchitaṃ siddhi me tu me | yuddhe jayo me bhavatu vivāde kalaha tathā || bhaktiḥ sadā me bhavatu guhyakālī padadvaye | caturbhiretaiḥ padyaistu kuryānmūrdhyabhiṣecanaṃ || kuśairvā kusumairkvapi karāṃgulibhireva ca | iti te kathite devi vaiśvadevo valistathā || kāryoyaṃ pratyahaṃ bhaktyā kālikā tuṣṭimicchatā | karaṇāt phalavāhulyaṃ bhaveda karaṇādbhayaṃ || jñātvethamasya nityatvaṃ kartavyaṃ sādhakaiḥ sadā | pātrāṇāṃ śuddhiretena surāyā mīnamāṃsayoḥ || dehasya śakteddevyāstu siddhyarthasyākhilasya ca | akṛtvemaṃ vaiśvadevaṃ śrīpātraṃ svīkaroti yaḥ || bhuktesakesakevalamadyaṃ durgandhaṃ pūyaśoṇitaṃ | nīco madyaṃ yathā bhukte māṃsaṃ codirapūrtayeḥ || avaiśvadevopi tathā sādhakotti surāmiṣe | anyannidarśanantehaṃ kathayāmi verānane || bhūpālo hi yathā vṛtvān sarvān datvā tataḥ svayaṃ | avanīyaṃ samaśrānidante vā'svāsanādanu || 157b) tathā trailokye bharaṇakāriṇī guhyakālikā | carācarebhyo viśvebhyo'datvaiva kathamīśvarī || grahīṣyati svayaṃ pūjāṃ vaiśvadevo hyataḥ smṛtaḥ || atha nityahomaṃ kuryāt || taduktaṃ jñānārṇave || saṃkalpya parameśāni nityahomavidhiṃ caret || saṃkalpastu || amukadevatā prītyai etadāhutīrahaṃ hoṣya ityevaṃ rūpaṃḥ || nīlataṃtre || nityahomaṃ pravakṣyāmi sarvārthaṃ yena vindati | vidhivadvahnimānīya kravyādāṃśaṃ parityajet || tataśca mantramuccārya kuṇḍe vā sthaṇḍile tathā | bhūmau vā saṃstaredvahniṃ vyāhṛti vitayena tu || āhuti traya mukṣipya ṣaḍaṃga havanantataḥ | tato devīṃ samāvāhya mūlenaiva ṣaḍāhutiṃ || kṛtvā stutvā namaskṛtya visarjaye vindumaṇḍale || kravyādāṃśamagnerekamaṃgāraṃ nair-ṛtyāṃ kravyādebhyo nama ityuccārya kṣipediti saṃpradāyaḥ || sārasaṃgrahe || dutthaṃ tu saṃskṛte vahnau devamāvāhya mantravit | saṃpūjya mūlamanunā paṃcaviṃśatimāhutiṃ || merutantre || homavidhiṃ caret || pūrvavat saṃskṛte vahnau devamāvāhya mantravit | saṃpūjya mūlamanunā paṃcaviṃśatimāhutiḥ || hunedājyena haviṣā tilairghā pāyasaiḥ śubhaiḥ | taṇḍulaistila saṃmiśraiḥ kevalaircāghapuṣpakaiḥ || aṃgāvaraṇadevanāmekaikāmāhutiṃ hunet | udvāsya devamvahniśca pūjāsthānaṃ vrajet tataḥ || upaviśyāsane mantrī dadyād bhūtavalintataḥ || tathā || vāminasūpacārānte kuryursadyena tarpaṇaṃ | teṣāmanityo homastu nitye tarpaṇa secane || evaṃ paṃcaviṃśati ṣoḍaśāhutyorvikalpaḥ || agnestu saṃskāro nīlatantrokta eva kartavyonādhikaḥ || agnyādhānādikaṃ karma nityahomena vidyate iti viśeṣa vacanāt || valiṃ yathā merutantre || īśāne maṇḍalaṃ kṛtvā ādhāraṃ tatra niḥkṣipet | 158a) annavyaṃjanatoyāḍhyaṃ pātraṃ puṣpādi pūritaṃ || tatra bhūtāni saṃpūjya tatastebhyo valiṃ haret | ye raudrā raudra karmāṇo raudrasthānanivāsinaḥ || yoginyopyugugrarūpāśca gaṇānāmadhipāścayo | bhūcarāḥ khecarāścaiva ye tiṣṭhaṃtyaṃtarikṣagāḥ || sarve te prītamanaso bhūtāgṛhnaṃ tvimaṃ valiṃ | vāmahastena tatpātra jaladhārāṃ samarpayet || puṣpāṃñjaliṃ samādaye bhūtāni prārthayediti || bhūtāni yānīhavasaṃti bhūtale valiṃ gṛhītvā vidhivat prayuktaṃ | saṃtoṣamāsādya vrajaṃtu sarve kṣamaṃ tu tānyatra namostutebhyaḥ || merutantre || datvā puṣpāṃjaliṃ natvā viharaṃ tu yathā sukhaṃ | bhūtānīti ca nārā ca mudrayā visṛjet tataḥ || devaṃ tṛptamiti dhyātvā naivedyaṃ gatasārakaṃ | saṃcitya rakṣodigbhāge pātraṃ tat sthāpayet tataḥ || gomayādbhistadastreṇa naivedya sthāna śodhanaṃ | devocchiṣṭaṃ gṛhītvā tu nirmālya bhojine namaḥ || ityaiśānyāṃ viniḥkṣipya hastaṃ prakṣālayet tataḥ | punarācamanaṃ dadyāt karodvartanameva ca || śuddhamācamanaṃ datvā sugaṃdhairgaṃdhayet karau | tato dadyācca tāṃvūlaṃ viṣṇave dvādaśāṃgakaṃ || khadirailolavaṃgeṃdu cūrṇaparṇa na mālakaṃ | jātīkośadalatvagbhiḥ kastūrī kesarairyutaṃ || pūgīphalamatha proktaṃ vaśāgaṃ bhāskarasya tu | mṛganābhi tamālābhyāṃ hīnaṃ vighneśvarasya tu || paṃcāṃgaṃ cūrṇakhadira parṇapūṃgīphaleṃdukaṃ | sailaṃ devyā jātikeśa yugaṃ tacca maheśituḥ || tataśca mukuṭādīni dadyād bhūṣaṇa kāni ca | darśayecca tathā darśaṃ kalpayecchatra cāmare || śirasyāropya devasya dūrvākṣata pavitrakaṃ || atha ārātrikadānaṃ || jñānārṇave || tata ārātrikaṃ kuryāt sarvakāmārtha siddhaye | 158b) sauvarṇe rājate kāṃsye lokanetra manoharaṃ || kuṃkumena likhet padmaṃ vasupatraṃ varānane | karṇikāyāṃ dīpamekaṃ vahupatreṣu dīpakān || yavagodhūmaravitān śarkarādugdhasaṃyutān | valayāñcita śobhābhiḥ śobhitān ghṛtapuritān || abhimantrya tato mantrī ratnaiśvaryā tataḥ paraṃ | mūlamastreṇa cābhyarcya tataścārātrikaṃ caret || tatpātrantu samuhṛtya mastakānnaṃ punaḥ punaḥ | navacāraṃ mahādevyāstena nīrājanaṃ caret || nīrājane mahādevyāścakramudrāṃ pradarśayet || merutantre || ārātrikaṃ tataḥ kuryāddharmakāmārtha siddhaye | sauvarṇa rājate kāṃsye lokanetra manoharaṃ || kuṃkumena likhet padmamaṣṭa patraṃ suśobhanaṃ | mahādīpaṃ karṇikāyāṃ vasupatreṣṭa dīpakān || yavagodhūmaracitān śarkarādugdhasaṃyutān | valayāṃcita śobhābhiḥ śobhitān ghṛtapūritān || abhimantrya tato mantrī ratneśvaryo navārṇataḥ | śrīṁ hrīṁ gluṁ mluṁ mayau prāgvanaśca śrīṁ hrīṁmiti kramāt || daleśvaryāḥ samuddiṣṭastato mūlena tāṃ yajet | tatastatpātramuddhṛtya mastakāntaṃ punaḥ punaḥ || navavāraṃ bhrāmayecca cakramudrāṃ pradarśayet || ratneśvarī vidyā jñānārṇavepyuktā || śrīvījaṃ ca parāvījaṃ saṃlikhen manuvittamaḥ | gasau ca yamanāt paścādindrasthān kramato likhet || vāmakarṇasamāyuktān vindunādasamanvitān | pūrvavīje vilomena ratneśī yaṃ navākṣarī || parā māyā vījaṃ indro lakāraḥ vāmakarṇa ūkāraḥ pūrvavīje śrīvīja parāvīje evaṃ || śrīṁ hrīṁ glūṁ mlūṁ plūṁ mlūṁ mlūṁ hrīṁ śrīṁ iti ratneśvrī sidhyati || cakramudrā uktā lakṣaṇasaṃgrahe || viparyaste tale kṛtvā vāmadakṣiṇa hastayoḥ | aṃguṣṭhau grathayeccaiva kaniṣṭhānāmikāntare || 159a) cakramudreyamuddiṣṭā sarvasiddhikarī śubhā || anna pradakṣiṇā || uttaratantre || paurāṇikairvaidikaiśca mūlamantreṇa caiva hi | pradakṣiṇaṃ praṇāmañca kuryārddharmārthasānukaṃ || yāmale || trikoṇākārā sarvatra naniḥśākte samīritā || natiḥ prādakṣiṇyaṃ || tathā || ardhacandrā maheśasya pṛṣṭataśca samīritā | śivapradakṣiṇe mantrairarddhacandrakrameṇa tu || savyāsvaya krameṇaiva somasūtraṃ na laṃghayet | tridhā ca veṣṭayet samyag devatāyāḥ pradakṣiṇe || ekahasta praṇāmaśca ekamvāpi pradakṣiṇaṃ | akāle darśanaṃ viṣṇorhanti pūṇyaṃ purātanaṃ || ekañcaṇḍyāṃ ravau sapta trīṇi dadyād vināyake | catvāri keśave dadyācchive cārdhaṃ pradakṣiṇaṃ || atha natiḥ || sā ca dvidhā aṣṭāṃga paṃcaṃga bhedāt || tathā coktaṃ merutantre || sāṣṭāṃgaścātha paṃcāṃgaḥ pūjākarmasusaṃyataḥ | hastābhyāṃ caraṇābhyāṃ ca jānubhyāṃ vakṣasā tathā || mūrdhnā dṛṣṭyā tathā vācā citte nāṣṭāṃgadūritaḥ || atra ca nateḥ prakārāntaramapyuktantaṃtre || saṃmukhaṃ caturasrañca vṛttaṃ gomukhameva ca || yoni mudreti kathitā mudrāḥ pañca namaskṛtāviti || tatra bhūmi saṃlagnāñjaliḥ śiraḥ saṃyuktā saṃmukha mudrā || bhumi saṃlagnottāna vāmakaratalopari tiryak sthāpita vāmāgrādhāmukha dakṣiṇakarapṛṣṭhasaṃyukte śirasi caturasramudrā || bhūmi saṃlagnāduttānāṃguṣṭamuṣṭi dvaya saṃlagne śirasi vṛtta mudrā kecit tu hastadvayāṃgulīrgrathayitvā vyatyayāṣṭāṃguṣṭha dvaya niveśane vṛttamudretyāhuḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ nati phalamuktaṃ || praṇāmasya mahādevi śṛṇu phalasamuccayam | padbhyāṃ karābhyāṃ jānubhyāmurasā śirasā dṛśā || vacasā manasā ceti praṇāmeṣṭāṃga īritaḥ | padbhyāṃ ca saha jānubhyāṃ śirasā vacasadṛśā || 159b) paṃcāgo yaṃ praṇāmaḥ syāt pūjāsu praṇayā vimau | bhūmau nipatya yaḥ kuryāt devyai ca praṇatiṃ sudhīḥ || sahasrajanma * * * *? ptvā vaikuṇṭha māpnuyāt | trikoṇākāro sarvatra natiḥ śākteḥ samīritā || ardhacandraṃ maheśasya praṇatiśca samīritā | vedavidbhyo dharān datvā yatphalaṃ labhate naraḥ || tatphalaṃ labhate bhaktyaḥ sa kṛtvā pradakṣiṇam || merutantre || tatorghya pātra māṣaya mūlamuccārya mantravivat | sādhu vā sādhu vā karma yadyadā caritaṃ mayā || tatsarvaṃ bhagavandeva gṛhāṇārādhanaṃ paraṃ | ityarghyodakamutsṛjya gṛhāṇārādhanaṃ paraṃ || ityarghyedakamutsṛjya kiṃciddevasya dakṣiṇe | kare samarpayedvidvāṃ kṛtamārādhanaṃ tataḥ || bhaktyā praṇamya deveśaṃ ślokairebhiḥ kṣamāpayet | yadannaṃ bhaktimātreṇa patraṃ puṣpaṃ phalaṃ jalaṃ || niveditaṃ ca naivedyaṃ tadgṛhāṇānukaṃpayā | āvāhanaṃ na jānāmi na jānāmi visarjanaṃ || pūjāṃ caiva na jānāmi tvaṃ gatiḥ parameśvari | karmaṇā manasā vācā tvatto nānyā gatirmama || aṃtaścāreṇa bhūtānāṃ iṣṭātvaṃ parameśvari | nāthayoni sahasreṣu yāsu yāsu vrajāmyahaṃ || tāsu tāsu sadā bhaktiravyayāstu sadā tvayi | devo dātā ca bhoktā ca devaḥ sarvamidaṃ jagat || devo jayasi sarvatra yo devaḥ sohameva hi | tatorghya pātratoyena kuryādārādhanārpaṇaṃ || kulārṇave || kṛtārcanādikaṃ sarvaṃ samantrodapurassaraṃ | itaḥ pūrvādi manunā devatāyai samarpayet || mantroddhāraḥ sārasaṃgrahe || vadeditaḥ padaṃ pūrvaṃ prāṇavuddhintato vadet | dehadharmādhikārato jāgrat svapna suṣuptiṣu || vadet sarvā svavasthāsu vāceti padamuccaret | karmaṇā caiva hastābhyāṃ padbhyāmuṣkodareṇa ca || 160a) vadeddiṣṇā ca macchandaṃ smṛtaṃ yat padamuccaret | uktaṃ ca yatkṛtaṃ tatsarvaṃ brahmaṇārpaṇaṃ bhava tu || svāhāntaścāpi saṃproktaṃ brahmaṇārpaṇaṃ bhavatu | svāhāntaścāpi saṃproktaṃ brahmārpaṇamanuttamaṃ || merutantre || brahmārpaṇasya manunā kuryādbrahmārpaṇaṃ tataḥ | tārādataḥ pūrvamiti prāṇavuddhīti saṃvadat || dehadharmādhikāreti jāgrat svapna suṣuptya ca | sthāsūktvā manasā vācā karmaṇābhyāṃ tataṣyadaḥ || yacchabdaścodareṇeti śiṣnā yacca smṛtaṃ ca yet | uttaṃ yacca kṛtaṃ tacca sarvaṃ brahmārpaṇaṃ bhava || tu svāheti ca maṃtroyaṃ ṣaṭ ṣaṭ arṇaḥ samīritaḥ || samarpaṇa prakārastu śaivāgame || ityarghodakamutsṛjya kiñcid devasya dakṣiṇe | kare samarpyayedvidvān kṛtamārādhanaṃ priye || atra devīnāṃ vāmahaste samarpaṇaṃ vāmahaste samarpayediti || vīracūḍāmaṇi vacanāt || merutantre || udvāsayet tato devaṃ parivāragaṇaiḥ saha | iti puṣpāṃjaliṃ datvā praṇamya paribhāvayet || devasyāṃge vilīnaṃ tadraśmivṛṃdamaśeṣataḥ | tejo rūpaṃ śivaṃ dhyātvā kramasveti punaḥ punaḥ || saṃhāramudrayā visarjayet || pṛṣṭhalagnaukarau kṛtvā aṃgulyo nyonya madhyataḥ || parivartyataḥ || kuryāt tarjanyau saralā kṛtī | visarjane nigaditā mudrā saṃhāra saṃjñiketitā mudrā saṃhārasaṃjñiketi tantroktā || merutantre || kṣamāpyāropayet svīya hṛdaṃbhoje tu devatā | gaccha gaccha paraṃ sthānaṃ svasthānaṃ parameśvara || ete brahmādayo devā na viduḥ paramaṃ padaṃ | visṛjyānena mantreṇa tataḥ pūraka vāyunā || dhyāyaṃśca maṃtreṇānena dhyātvā tāṃ sthāpayeddhṛdi | tiṣṭha tiṣṭha pare sthāne svasthāne parameśvara || yatra brahmādayaḥ sarve surāstiṣṭhaṃti me hṛdi | iti saṃsthāpya saṃpūjya hyātmānaṃ tanmayaṃ smaret || taduktaṃ kulamūlāvatāre || 160b) aiśānyāsmaṇḍalaṃ kṛtvā dvārapadmavivarjitaṃ | visarjanārthaṃ nirmālya dhāriṇyāḥ pūjanāya vai || niḥkṣipya tasminnirmālyaṃ mantreṇa tu samarcayet || merutantre || īśānyāṃ maṇḍalaṃ kuryādvārapadmavivarjitaṃ || nirmālya bhoktuḥ pūjārthaṃ iti || mantra rudra || caṇḍeśvari mahādevi nirmālyaiścandadmā?dibhiḥ | lehyacoṣyānnapānādi nirmālya sragvilepanaṃ || nirmālya bhojanaṃ tulyaṃ dadāmi śrīśivājñayā | iti naivedya śeṣantu datvā natvā visarjayet || nirmālyaṃ mastake dhāryaṃ mūlamantreṇa mantriṇā || paṃcāyatana pakṣe || kartavyāni tu paṃcaiva iśādā madhyamarcayet | laṃvodaro gaṇeśasya tejaścaṃḍo vivasvataḥ || viṣyaktenohareḥ proktaścaṃḍeśvarī maheśi tuḥ | caṇḍeśvaro bhavānyāśca mantrohaṃtā dṛśaṃ caret || iti meruvacanāt || atha sūryārghamapi || atha hrīṁ hrīṁ sa vījaistu sahitenāmunā punaḥ | mantreṇa bhāskarāyārcāmachidrārthaṃ nivedayet || namo vivasvate tulyaṃ bhāsvate viṣṇutejase | jagatsavitre śucaye savitre karmadāyine || tataḥ kṛtāṃjaliścitte sthirīkṛtya paṭhediti | yajña chidraṃ tapaḥ chidraṃ yacchidraṃ pūjane mama || sarvantadacchidramastu bhāskarasya prasādataḥ || iti sūryārghaṃ datvā tadava śeṣaṃ jalaṃ ārodrya mūlena aṣṭadhābhimantryātmānaṃ prokṣayet || tataḥ prāśyayādodakaṃ paścānnaivedyaṃ vibhajet punaḥ || tadbhaktebhyaḥ svayaṃ bhuktā tanmayā viharet sukhaṃ || atha śaivā nirmālya prāśane tu || śaivastu śivanirmālya prasādasyādhikāravān | anyonirayamāyāti na doṣaḥ paṃcasaṃgame || svayaṃbhu liṃgatīrthaṃ vā prasādaṃ vāpi bhaktitaḥ | aśaivāvātha vā śaivā mucyante pāparāśitaḥ || 161a) iti śrī-ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ trayodaśaḥ paṭalaḥ || vāmamārge tu || kaulikaiḥ śaktisahitaistaducchiṣṭaṃ ca sevayediti meru vacanāt || atra vīrairvisarjanānantaraṃ brahmārpaṇāt prāk prathamaṃ gurave gurupātraṃ sa bhaktyārcayitvā deyaṃ || tathā hi tantre || tataḥ śrīgururūpāya sākṣāt paraśivātmane || karābhyāṃ pātrabhyāṃ pātramuddhṛya sadvitīyaṃ nivedayet || bhāvacūḍāmaṇāvapi || tripātrapakṣe | arghabhāṇḍaṃ tridhā kṛtvā gurave caika bhāgakaṃ || evaṃ kulāya datvā vai ekena devatarpaṇaṃ || kulāya śaktaye || tathā merutantrepi || anivedya tu yaḥ śaktau kuladravyaṃ niṣevate | niḥphalā tasya sā pūjā devatā na prasīdati || devatarpaṇaṃ pānarūpameva || tathā hi merutantre kulārṇave ca || svātmamūla trikoṇodyat sūryakoṭisamaprabhe | kuṇḍalyākṛti cidrūpe huned dravyaṃ samantrakaṃ || merutantre || anantapātraṃ bharitamidaṃ tat paramāmṛtaṃ | parāhantāmaye vahnau homasvīkāralakṣaṇaṃ || samayācārepi || kuṇḍalītarpaṇārthaṃ ca bhogapātraṃ samācaret | antaḥśaktimanusmṛtya tarpayed dehadevatāṃ || kaulikebhyo vīrapātrādaparaśakti yoginī || pātrādamṛtaṃ saśuddhiṃ datvā svayaṃ svīkuryādityadhika pātratāpakṣe || kulārṇave merutantre ca || nirmantraṃ pived dravyaṃ prāyaścittaṃ vidhīyate | na kadācit piven madyaṃ nirmantraṃ na pivet tathā || vinā mantraṃ piven madyaṃ sa surā yo nigadyate || manustatraivoktaḥ || idaṃ pavitramamṛtaṃ pivāmi bhava bheṣajaṃ | paśupāśasamucchedaṃ kāraṇaṃ bhairavoditaṃ || cittasya tantrasāratvāt tasyānandamayatvataḥ | 161b) tanmayatvācca bhāvānāṃ bhāvaśrāntarhitā rase || svasya taṃtrāvikāśāya surā saṃsthena pīyate | tasmādimāṃ surān devāṃ pūrṇāhantāṃ juhomyahaṃ || mantreṇānena deveśi mūlamantreṇa mantravit | anākula manāḥ kuryān madhupānaṃ śanaiḥ śanaiḥ || yāvadullā saparyantamu * * *? piven madhu || pānabhedaphalollosa prasāṇasthiti lakṣaṇaṃ | avijñāya cared yastu sa bhavedāpadāṃ paraṃ || pānabhedastatraiva || pānantu trividhaṃ proktaṃ divya vāha(?) paśu kramāt | divyaṃ devyagrataḥ pānaṃ vīramudvāsane kṛte || svecchayā paśuvat pītaṃ paśupānaṃ taducyate || * *? ntu || mantrasaṃskārasaṃśuddhā'mṛtapānena pārvati | jāyate devatā bhāvo bhavavandha vimocakaḥ || ityādi tatraivoktaṃ || pramāṇamapi tatraiva || ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ tacca mokṣe vyavasthitaṃ | tasyābhivyañjakammatvā yodhigiste(?) na pīyate || * * * * * * * * * * * ? sa bhedastatraiva | āraṃbhastaruṇaścaiva yauvanaḥ prauḍha eva ca || tadantaśconmanā *? ścānavasthāścaiva saptamaḥ || adyaiṣāṃ lakṣaṇaṃ || tatra trayaṃ syādāraṃbhaḥ kathitaḥ * * * * * ? | kathitastaruṇaścaiva taruṇaṃ sukhamamvike || yauvanaṃ manasaḥ samyagullāsaḥ kathitaḥ priye | skhalanaṃ * * * * * ? ḍha mityabhidhīyate || svābhīṣṭaceṣṭāntaraṇaṃ * * *? parikīrtitaḥ | unmanāḥ patanotthāna mūrchanācca muhurmuhuḥ || dehendriyānāmavaśaścānavasthā nigadyate | tatvanvaya || mantrapūrvakamadvayā'mṛta culukatraya * *? syāraṃbhatvamūrddhā * * * * *? tra ca tatva śuddheḥ prakārāntarasyokta tvāt | evaṃ cā *? yāntare vāratraya grahaṇamā *? iti pratibhā *? || merutantra || piśitaṃ māṣamādaṃsumadyaṃ * *? ka saṃmitaṃ | svīkārya * * *? ruṇāśiṣyebhyaḥ śe * do bhavet || sthitirmaryādā yathā || 162a) merutantre || nissaṃko nirmalo dhīro nirlajjā niḥkubhūharaḥ | nirṇīta vedaśāstrarthe varadāmvāruṇīm pivet || devān pittṛ na samabhyarcya devī śāstrokta vartmanā | guruṃ smaran pivan madyaṃṣādanmāṃsaṃ na doṣabhāk || guru daivatamantrāṇāmaikyaṃ saṃbhāvayadhviyā || pitarotra guru paragurvādaya eva || tathā || savyanoddhṛtya pātrantu mudrāṃ kṛtvā'pasavyataḥ | yathāvidhi dvitīyena gṛhnīyān mantramuccaran || mudrāṃ śuddhiṃ dvitīyeneti sahayoge tṛtīyā | bhojanānte viṣaṃ madyaṃ mādyānte bhojanaṃ viṣaṃ || amṛtaṃ tadvījānīyādyadannaṃ surayā saha | carvaṇena yutaṃ madyamamṛtaṃ kathitaṃ sadā || carvaṇena vināpānaṃ kevalaṃ viṣabhakṣaṇaṃ || carvaṇaṃ bharjita caṇakādīnāṃ śrīcakrasya kuladravyaṃ yaḥ paśubhyaḥ prayacchati || snehāllobhādbhayādvāpi sa bhaved yoginī paśuḥ | yathādhikāraṃ tatrāpi kartavyaṃ pātramelanaṃ || adīkṣitairanācārairatantrajñairadevataiḥ | dūṣitaiḥ samayabhraṣṭairnna kuryād dravyasaṃgatiṃ || abhijñamanyamānaiśca prapaṃca vratadhāribhiḥ | paśubhiḥ kṣudrakarmasthairnna kuryād dravyasaṃgatiṃ || apātra sthita hetuṃ ca na dadyād bhairavāya ca | yadi dadyān maheśāni devatāśāpamāpnuyāt || bhairavāya sādhakāya || tathā || sroto bhedena vā kuryāt kaulikaḥ pātramelanaṃ || kadācidati viśraṃbhe ṣoḍaśa āmnāyasyaikye ca śaṃkaraṃ kuryādityarthaḥ || tathā || pūrvadakṣiṇayoraikyamudaka paścimayorapi | tasmin kramārcana parairvīraistu sadṛśairapi || kāminībhiśca tatkuryāt srotasāṃ ca catuṣṭaya | ityenena urddhāmnāyasya na kenāpyanenaikye ca tadupacāra iti dhvanitaṃ || tathā || śaktyucchiṣṭaṃ pived dravyaṃ vīrocchiṣṭaṃ ca carvaṇaṃ | ātmocchiṣṭaṃ na dātavyaṃ parakīyaṃ na bhakṣayet || 162b) parakīyaṃ parapuruṣocchiṣṭaṃ tatrāpi viśeṣastatraiva | guruśakti sutānāṃ ca gurujyeṣṭha kaniṣṭhayoḥ || svajyeṣṭhasyāpi cocchiṣṭaṃ khādennānyasya pārvati | ucchiṣṭaṃ bhakṣayet strīṇāṃ tābhyo naiva pradāpayet || kaniṣṭhānāṃ svaśiṣyāṇāṃ dadyāt svocchiṣṭhamambike | dadyāsnehena yonyebhyaḥ so bhavedāpadāṃpadaṃ || asamocchiṣṭa pātrantu yo gṛhnāti vimūḍhadhīḥ | snehāllobhādbhayādvāpi devatāśāpa māpnuyāt || atra jyeṣṭha kaniṣṭhatā sa tīrthānāmupadeśa krameṇaiva || tathā hi rudrayamale merutantre ca || vālopi dīkṣitaḥ pūrvaṃ jyeṣṭhassa tu kulāgame | dvijopi dīkṣitaḥ paścādantyajaḥ pūrvadīkṣitaḥ || dvijaḥ kaniṣṭaḥ sa jyeṣṭa iti śāstra viniścayaḥ | yāvanna calate dṛṣṭiryāvanna calate manaḥ || tāvat pānaṃ prakurvīta paśupāna tataḥ paraṃ || tathā ca yauvanollāsa paryantameva pānaṃ na kartavyamiti bhāvaḥ || idantu pūrṇābhiṣeka rahitānāmabhiṣiktānāntu saptāpyullāsā vihitāḥ || svaśaktiṃ vīraśaktiṃ ca dīkṣitāṃ gururūpiṇīṃ | pāyayitvā pivenmadyamiti śāstrasya niścayaḥ || tasmāt sulakṣaṇāṃ śaktiṃ gandhapuṣpākṣatādibhiḥ | abhyarcya devatā vuddhyā bhogapātraṃ nivedayet || tadyathā || cakrākāreṇa paṃktyākāreṇa vā sādhakaiḥ saha | paṃktyākāreṇa vā samyak cakrākāreṇa vā punaḥ || strīṇāmanyatamaṃ sthānaṃ puṃsāmanyatamaṃ tathā | atha vā mithunaṃ kṛtvā kramāt samūpaveśayet || śaktiyuktaśceta yugmayugmakrameṇa āsanamupaviśya || sāmayika lalāṭe candanākṣataṃ datvā || śivaśaktidhiyā praṇamet || yadi gurostatrādhiṣṭhānaṃ syāt || tadādau gandhapuṣpacandanādinā guruṃ bhūṣayitvā(?) | śuddhisahitapātraṃ tasmai nivedya praṇamet || gurorabhāve tatpātraṃ jale niḥkṣipet || 163a) tataśca śaktipātraṃ śuddhiyutaṃ tasyai datvā || sāmayikebhyopi jyeṣṭhānu krameṇa śuddhyādi yutapātraṃ dadyāt || tataḥ sāmayikopi hastābhyāṃ pātraṃ gṛhītvā mūlamaṃtramaṣṭadhā japtvā pūrvavadānandabhairavabhairavyau pūrvavat santarpya gurūn devatān tarpayet || tataḥ tatvaśuddhiṃ kuryāt || tataścakreśvaraḥ sākṣāt sāmayikaiḥ sahapātra vandanaṃ kuryāt || anyonyaṃ vandanaṃ kṛtvā pivet tat tadanujñayā || yathā || śrīmadbhairavaśeṣarāmṛtalasacca ā?mṛtaplāvitaṃ kṣetrādhīśvara yoginījanagaṇaiḥ siddhaiḥ samārādhitaṃ || ānandāgamanaṃ navātmakamidaṃ sākṣāt trikhaṇḍāmṛtaṃ vande śrīprathamaṃ karāṃvujayutaṃ pātraṃ viśuddhipradaṃ || ityabhivandya || vāmahastena pātramuttolya anyonya vandanaṃ kṛtvā gṛhnāmī guruśakti sādhakājñāṃ gṛhītvā te cakṣuṣājuṣa sveti kramaḥ || tato mūlādhārāt kuṇḍalinīmiṣṭadevatārūpāṃ ājihvāktāṃ vibhāvya || gurupādukāṃ smṛtvā śivo'hamiti vicintya hastābhyāṃ parigṛjya mūlamuccaran kuṇḍalinīmukhe devīṃ tarpayet || taduktamudayākara paddhatyāṃ || kṛtvā mantratanuṃ smared guru padaṃ devīṃ kalāṃ cinmayīṃ || paścāt pātravaraṃ palāsavadhṛtaṃ dīpairyutaṃ projvalaiḥ || puṣpādiṣvabhimantritaṃ viracitaṃ saṃmohakadhvaṃsanaṃ ye saṃcintyapi vanniyānti khalu te bhuktiṃ ca muktiṃ parāṃ || tantrāntarepi || sindūratilakaṃ bhāle pāṇau ca madirāsavaṃ | kṛtvāpi vedguraṃ dhyāyet tathā devīñca cinmayīṃ || tataḥ pātraṃ sādhāro parisaṃsthāpya punastena krameṇa parāmṛtaṃ gṛhītvā pātravandanaṃ kuryād yathā || haimaṃ mīna rasāvahaṃdapi tayā dattaṃ ca peyādibhiḥ kiṃ viccaṃ cala raktapaṃkaja dṛśā tasyai samāveditaṃ || vāme śuddhiviśuddhikaraṇaṃ pāṇau nidhāyātmaka vande pātramahaṃ dvitīyamadhunānandaika samvardhanaṃ || 163b) tata pūrvavat pātraṃ svīkṛtya || anyapātra vandanaṃ kuryāt || yathā || ādhāre bhujagānya pramukhaiḥ surāsura gaṇairājñāṃkaraiḥ kiṃkaraiḥ || ityabhivandya || atra śāntistotraṃśe pātravandanātyāgiti saṃpradāyaḥ || tadyathā || jayaṃti devyā harapāda paṃkajaṃ prasanna vāmāmṛta mokṣadāyakaṃ || anantasiddhāntamati pravodhakaṃ namāmi sāṣṭāṣṭaka yoginīgaṇaṃ || yoginī cakramadhyasthaṃ mātṛmaṃḍalaveṣṭitaṃ | namāmi śirasānāthaṃ bhairavaṃ bhairavī priyaṃ || anādi ghorasaṃsāradhvāṃtavidhvaṃśakāriṇe | namaḥ śrīnāthavaidyāya kulauṣadhavidhāyine || āpadoduritaṃ rogāḥ samayācāra laṃghanāt | ye sarve te vyapohaṃ tu divyacakrasya melanāt || āyurārogyamaiśvaryaṃ kīrtilābhaḥ śubhaṃ japaḥ | kākirmanorathāścāstu pāṃtu sarvaśca devatāḥ || saṃpūjakānāṃ pratipālakānāṃ yatīndra yogindra tathā dhamāsāṃ || viśvasya rāṣṭrasya purasya rājñaḥ karotu śāṃtiṃ bhagavāt kuleśaḥ || nandaṃ tu sādhaka kulādapi darśakāye sṛṣṭvāghanākhya caturukta mahāmbuyāye || mandaṃ tu sarvakulakaularatāḥ parāye tvanye viśeṣapadabhedakaṃ śāṃbhavāyaṃ || nanda tu siddhaguruvastadanūkramaughā jyeṣṭhānujāḥ samayino vaṭukāḥ kumāryaḥ || ṣaṭyoginīndravaravīrakulaiḥ prasūtāḥ nandaṃ tu bhūmipati go dvija sādhu lokāḥ || nandaṃ tu nīti nipuṇā niravadyaniṣṭhā nirmatsarānirupadravāśca | nityaṃ niraṃjanaratā guruvo niratāḥ śāṃtograśāṃtamanaso hṛta śokaśaṃkāḥ || nandaṃ tu yoganiratāḥ kulayoga muktā ācārya sāmayika sādhaka putrakāśca || gāvo dvijāyuvatayoyatayaḥ kumāryo dharmo bhavastu niratā guruśiṣya yuktā || nandaṃ tu sādhaka kulānmaṇimādya niṣṭhāḥ śāpāḥ pataṃtu mamayadyuṣi yoginīnāṃ || 164a) sā śāṃbhavī sphuratu kāpi samāpyavasthā yasyāṃ gurocaraṇa paṃkajamevalabhyaṃ | yāścakra kramabhūmikā vasatayo nāḍīṣu yā saṃsthitāyāḥ kāyadrumaromakūpanilayā yāḥ saṃsthitā dhātuṣu || ucchvāsormitaruntaraṃgali śvāsa vāsāśca yāstā devyo ripu pakṣa bhakṣaṇa parāstṛpyaṃtu kaulārcitāḥ || yā divyāḥ kulasaṃbhavāḥ kṣiti kṣitigatāyā devatāstoyagā yā nityaṃ prathita prabhā śikhi gatā mātaraḥ svāśramāḥ || yā vyomāmṛtamaṃbulāmṛtaṃ yā yāḥ sarvagāḥ sarvadātāḥ sarvāḥ kulamārga pālanaparā'śāṃtiṃ prayacchantu me || urdhve *? brahmāṇḍake vā divi gaganatale bhūtale niṣkale vā pātāle vā nale vā salila pavanayoryatra kutra sthitā vā || kṣetre pīṭhopapīṭhādiṣu ca kṛtapadā dhūpadīpādiḥ māṃse prītā devyaḥ sa dānaḥ kṛta valividhināyāṃ tu vīrendra vandyāḥ || brahmā śrīśeṣadurgāguhavaṭukagaṇā bhairavāḥ kṣetrapālā vetālāditya rudrāgraha vasu munayaḥ siddhayo guhyakādyāḥ || bhūtā gaṃdharvavidyādhara ṛṣipitaraḥ kinnarāyakṣanāgāyogiśāścāraṇāḥ kiṃ puruṣa munisurāścakragāḥ pāṃtu sarve || dehasthākhila devatā gajamukhāḥ kṣetrādhipā bhairavāḥ yoginyo vaṭukāśca yakṣapitarau bhūtāḥ piśācā grahāḥ || anye bhūcaradikkarāśca khacarā vetālakāśceṭakāstṛptāḥ syuḥ kulaputrakasya pivataḥ pānaṃ madīyaṃ varaṃ || satyaṃ cedguru dakṣadevapitarau vedāgamāyoginī || prītiścesara devatā yadi bhavedvedāḥ pramāṇaṃ hi cet || śākteyaṃ yadi darśanaṃ bhavati cedā jñāpya modyāsti cet satyaṃ cāpi ca kaulikāśca yadi cet syān me jayaḥ sarvadā || tṛpyantu sādhakāḥ sarve samudrāḥ sa gaṇādhipāḥ || yoginyaḥ kṣetrapālāśca mama dehe vyavasthitāḥ | śivādyavani paryantaṃ brahmādi staṃbhasaṃyutaṃ || kālājñādi śivānte ca jagadyajñena tṛpyatāṃ || 164b) rudrayāmale || pūrṇābhiṣeka yuktānāṃ yā nande vinigadyate | karābhyāṃ pātramuddhṛtya smaran mūlaṃ ca pādukāṃ || āgalāṃntaṃ pivenmadyaṃ sa mukto nātra saṃśayaḥ | pītvā pītvā punaḥ pītvā yāvat patati bhūtale || utthāya ca punaḥ pītvā punarjanma na vidyate | ānandāt tṛpyate devī mūrchayā bhairavaḥ svayaṃ || vamanāt sarvadevāstu tasmāt tritayamācaret || kulāmṛte || brahmajñānī kulācāre surāṃ pītvā skhalan muhuḥ | bhūmau patati tasyāṃge laganti? yadi reṇavaḥ || tāvat kālaṃ reṇusaṃkhyaṃ brahmaloke sa modate || tathā || pītvā pītvā japitvā ca muktaḥ koṭi kulaissaha | brahmaloke vased devi satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || tatraiva vyāpti māpnoti na punaḥ prapatediha | pītvā ca pūjayitvaiśāmīśatvaṃ labhate dhruvaṃ || tatraiva layamāpnoti punarnaivanivartata iti || idantu kaulikānāmāvaśyakaṃ || taduktaṃ haragaurī samvāde || niveditaṃ ca yaddevyai bhoktavyaṃ cāvadhānataḥ | tanna cedbhujyate mohād bhoktuṃ nṛtyanti devatāḥ || atha paṃcamayāgaḥ || kumārītantre || tatastutvā namaskṛtya kuryāt saṃbhogamelanaṃ | devatāgre tu saṃbhoge devatā praṇamaṃ bhavet || tathā naṭīkāpālinī veśyā rajakī nāpitāṃganā | brāhmaṇī śūdrakanyā ca tathā gopālakanyakā || mālākārasya kanyā ca navakanyāḥ prakīrtitāḥ | etāsukāṃcidānīya tatastagno?nimaṇḍale || pūjayitvā mahādevīṃ tato maithunamācaret || devīyāmale || atha pūjāphalaṃmvakṣye uttarottaratovaraṃ | svaśaktyā ayutaṃ puṇyaṃ paraśakti prapūjane || tato veśyādhikā jñeyā rajakī ca tatodhikā | rajakyāḥ śullakī śreṣṭā śullakyāścarmakāriṇī || tatodhikatarā proktā hetu nārī varānane | tatopyantajasaṃbhūtā cāṇḍālī ca tatodhikā || 165a) tato mātaṃginī śreṣṭhā mātaṃgyāḥ puṣkaśī tathā | puṣkaśyā akṣatā śreṣṭhā tato'ti sudati sudatī smṛtā || sundarī parataḥ proktā prīti matyanuṃroginī | tatparā parameśāni unmattā śubhalakṣaṇā || samayācāra saṃpannā mantrajñā bhayavarjitā | vidagdhā ca prasūtā ca dhairya svātantrya saṃyutā || evaṃ guṇasamāyuktāḥ pūjayet sarvayoṣitaḥ | ātmīyā ca parā caiva śaktimātraṃ maheśvari || mantrādhi devatā vudhyā pūjyā sarvopacārakaiḥ | vividhaiḥ phalatāmvūlairvastrālaṃkāra hemabhiḥ || saṃpūjya vidhivad bhaktyā vahu hetuṃ pradāpayet | saṃbhoga vāsanāṃ dhṛtvā yaḥ kuryācchakti pūjanaṃ || sa dāridryamavāpnoti nārakī ca bhaveddhruvaṃ || vīracūḍāmaṇāmapi || ānīya yuvatīṃ ramyāṃ kulakarmaviśālinīṃ | ṣoḍaśābdena yuvatīṃ pīnonnatapayodharāṃ || unmattāṃ matta mātaṃgī madāghūrṇita locanāṃ | mṛgaśāvakanetrāṃ ca śāraṃgī mṛduhāsinīṃ || krodhalobhadayādaṃbhamohamāyāvivarjitaṃ | svāmi dharmaranāṃ? satyavādinīṃ ca sadāśuciṃ || gaṇikā naṭīnāṇḍālī jīvanī jārajātha vā | yoga mudrā dharāṃ māśrīcarmadī(?) vāpi citriṇī || caturvarṇasamāyuktā uttamā parvatodbhavā | vāmabhāge samālikhya trikoṇaṃ padmavartulaṃ || śvetaraktasamāyuktaṃ nīlaṃ sindūracarcitaṃ | sādhakaḥ prāṅmukho bhūtvā devī pratyaṅmukhāṃ yajet || pīṭhaśakti vidhānena navaśaktiṃ prapūjayet | ratiḥ prītiḥ priyākāntiḥ kāminī kāmamālinī || kandarpya dalinī durgā bhāvinī navaśaktayaḥ | viyadbhṛguṃ samuccārya manuvindu kalānvitaṃ || mahāpretapadaṃ paścāddhṛdayāntamidaṃ manuṃ | mūlamantraṃ samuccārya samvudhyātāriṇī padaṃ || ehyehi ca padaṃ paścāt pādukābhyāṃ punaḥ punaḥ | gṛhītvā vāmahastena āsane copaveśayet || raktacaṃndana liptāṃgī rakta puṣpavibhūṣitāṃ | 165b) sarvālaṃkārasaṃyuktāṃ vivastrāṃ pūjayet priye || vārūṇī madamattāṃ ca hāvabhāvasamāvṛtāṃ | yāvadā kaṇṭhaparyantaṃ tāvat pānaṃ pradāpayet || dhyānaṃ kuryān maheśāni gahvare makarānane | tāmracūḍaśikhākāraṃ gajavaktrasamaprabhaṃ || tatrasthāṃ cintayed devīṃ vidyāṃ bhuvana mohinīṃ | tāramvai hṛdayāntaṃ ca paścān madanamandiraṃ || caturthyante yajed devi bhage puṣpaṃ viniḥkṣipet | prakṣālya kulaṃ dravyeṇa gandhapuṣpaiḥ samarcayet || dhūpadīpādikaṃ kṛtvā paścādāvaraṇaṃ yajet | icchā jñānā kriyā paścād vāmā jyeṣṭhā ca raudrikā || ratiḥ prītistathā kāmaṃ puṣyavāṇadhanurdharaṃ | vasantaṃ pūjayet paścāt patrāṃkurasamanvitaṃ || cikuraṃ pūjayed devi alispanda samanvitaṃ | viraṃciṃ pūjayen nābhau hṛdaye ca haraṃhariṃ || stene vaktre maheśāni trimūrtiṃ pūjayet tataḥ | kāmeśī caiva vajrīśī payatu bhagamālinī || bhruvormūle maheśāni paṃcavāṇān prapūjayet | drāmādyāṃ drāviṇīṃ mūrdhni drīmādyāṃ kṣobhiṇīṃ pade || klīṃ vaśīkariṇīṃ vaktre guhya vlūṁ vījapūrvikāṃ | ākarṣiṇīṃ hṛdi punaḥ sargānta bhṛgu saṃyutāṃ || saṃmohinīṃ kramādevaṃ vāṇapūjeyamīritā | karmayoḥ pūjayed vaktre bhānuṃ candraṃ krameṇa ca || rasanāyāmvahniṃ saṃpūjya maṃtre nakṣatramālinīṃ | prāṇaṃ saṃpūjayed ghrāṇe ājñāyāṃ tripathagāminīṃ || akṣobhyaṃ pūjayen mūrdhni gandhapuṣpopacārakaiḥ | puṣpamālāṃgale dadyādatha śaktyā japedbudhaḥ || ayaṃ pūjākramonākṣatre || jñānārṇave || dūtī deha kṛtānnyāsān svadehepi vicintayet || vīracūḍāmaṇau || athanyā saṃpravakṣyāmi śivātmānaṃ vibhāvayet || śivātmānamiti śivātmānamityarthaḥ || tathā || paṃcavaktre mahādevaṃ kalāyuktaṃ nyaset kramāt | iśānassarvavidyānāṃ śaśinī pathamā kalā || 166a) iśvarassarvabhūtānāmaṃgadā tadanantaraṃ | brahmādhipati śabdānte brahmaṇodhipatiḥ punaḥ || brahmeṣṭadā śivomestu marīci saṃpuṭaṃ nyaset | sadāśivo samuccārya aṃśumālinyathā parā || tatpuruṣāya vidmahe kalāśāntiritīritā | mahādevāya dhīmahi kalāvidyā tathaiva ca || tanno rudraḥ padaṃ paścāt pratiṣṭā kathitā kalā | pracodayāt samuccārya nivṛttiḥ syāt tataḥ paraṃ || pūrvapaścima yāmyeṣu uttareṣvapyanukramāt | hṛdaye vinyased devi aghorebhyantamaḥ kalāṃ || atha ghorebhyo mohāṃ ca grīvāyāṃ vinyaset tataḥ | ghorānte syāt kriyā paścād dakṣiṇāṃśe pravinyaset || namastestu kṣudhāṃ paścāt kalāṃ pṛṣṭhe nyaset kramāt | rudrarūpebhya ityante nṛṣāntāra namontakā || vāmadevāya namonte rajāsyāṃ guhya deśake | muṣke savye pravinyasya rakṣyaṃ jyeṣṭhāya vai namaḥ || rudrāya namo ratiṃ paścād vāma muṣke kalāmimāṃ | kalāya nama ityante pālinī urudakṣiṇe || kalakāmā ca deveśi vāme vikaraṇāya ca | namaḥ padaṃ samuccārya saṃyamanīndakṣajānuni || valakriyāsamādiṣṭā vāme vikaraṇāya ca | namonte vṛddhimuccārya dakṣiṇe sphici vinyaset || vala pramathanāya nāmo rātriṃ vāme pravinyaset | sarvabhūtadamanāya namo'nte brāhmaṇī kalā || kaṭideśe pravinyasya manānte mohinīṃ kalāṃ | dakṣiṇe pārśvake nyasya unmanāyamojvarāṃ || pādayoḥstatanāsāsū mūrdhni vāhuyuge nyaset | sadyo jātodbhavāssamyagaṣṭau mantrī kalāḥ kramāt || sadyojātaṃ prapadyāmi siddhiḥ syāt prathamā kalā | sadyo jātāya vai bhūyo namaḥ syād vṛddhirīritā || bhavedyutistṛtīyāsyāda bhave tadanantaraṃ | lakṣmīścaturthī kathitā tato nāti bhave padaṃ || nidhākhyā paṃcamī proktā kalā bhūyo bhavasvamāṃ | 166b) prajñā samīritā ṣaṣṭhī bhavānte syāt prabhā kalā || udbhavāya namaḥ paścāt sudhā syādaṣṭamī kalā | praṇavādyāścaturthyaṃtā namontāśca pravinyase || evaṃ nyāsavidhiṃ kṛtvā svayaṃ śaivaṃ vibhāvayet | paṃcākṣaraṃ puraskṛtya rudra dhyānaparāyaṇaḥ || sāmarasya mayaṃ kṛtvā rakṣārthaṃ kavacaṃ paṭhet | vadhvā tu kṣobhinīṃ mudrāṃ yantramadhye viniḥkṣipet || bhaṃgaṃ kuṃḍaṃ bhruvoliṃgamājyaṃ caiva tu vīryakaṃ | sarvatatvaṃ samuccārya sahasrajapamācaret || jñānārṇave || dhūpādikaṃ samarpyātha svaliṃge tadanaṃtaraṃ | tāraṃ ca bhuvaneśīnī mahātripurasundarī || namaḥ śivāya vidyeyaṃ daśārṇā parikīrtitā | anayā vidyayā devi svaliṃgaṃ pūjayecchive || mahātripurasundarī trikūṭātmikā vidyayā yajet | tat puruṣā ghora sadyo vāmeya saṃjñakān || nivṛttiṃ ca pratiṣṭhāñca vidyāṃ śāntintathaiva ca | śāntyatītāṃ ca saṃpūjya ṣaḍaṃgāvaraṇaṃ yajet || samagra vidyāmuccārya nandikeśaṃ prapūjayet | madhye vṛṣaṇayordevi gandhapuṣpākṣatādibhiḥ || nivedya puṣpadhūpādirvijitendriya mānasaḥ | sarvasaṃkṣobhaṇāṃ mudrāṃ vadhvā yoni pracālayet || kṣobhiṇyā cātha vā devi jagatuṇḍākhyayātha vā | uccaran bhagamālākhyāṃ drāviṇī vījamuccaran || akṣubdhassan(?) varārohe yāvadretaḥ pravartate || bhagamālā mantrastu tatraiva || vāgbhavaṃ bhagaśabdānte bhage bhagini cālikhet | bhagodari bhagānte tu bhagamāle bhagāvahe || bhagaguhye bhagaprānte yoniprānte bhagāntake | ni?pātini ca sarvānte tato bhagavaśaṃkari || bhagarūpe tato lekhyaṃ nīrajāyata locane | nityaklinne bhagaprānte svarūpe sarva cālikhet || bhagānimehyā namonte varadetha samālikhet || retesvare bhaga ca klinnadrave tataḥ || kledaya drāvaya cātha sarvasatvān bhageśvari | 167a) amoghe bhaga vicce ca kṣubhaḥ kṣobhaya sarva ca || satvān bhageśvari brūyādvāgbhavaṃ vluṁ jamādikaṃ | bheṃ vlūṁ moṁ vlūṁ ca haiṃ klinne ca tataḥ paraṃ || sarvāṇi ca bhagā *? ntemevaśaṃcānayeti ca | strīvījaṃ ca haraprānte valamātmakamakṣaraṃ || bhuvaneśīṃ samālikhya vidyeyaṃ bhagamālinī || vīratantre || dharmādharma havirdīpte ātmāgnau manasā srucā | suṣumnā vartmanā nityamakṣavṛttīrjuhomyahaṃ || svāhāntoyaṃ mahāmantra āraṃbhe parikīrtitaḥ | tato japet priyāṃ gacchan striyaṃ tribhuvaneśvarīṃ || kulāmṛte || svāhānto homamantroyaṃ pratighātāhutiṃ priye | pūrṇāhutiṃ ratānte ca juhuyān manunāmunā || prakāśākāśa hastābhyāmavalaṃvyonmanī srucā | dharmādharma kalāsnahaṃ pūrṇavahnau juhomyahaṃ || svāhāntoyaṃ bhavenmantro ghorapātaka muktidaḥ || vīratantre || svāhāntoyaṃ mahāmantra śukratyāge prakīrtitaḥ || etad devatāmate tu mahākāla saṃhitāyāṃ | śaivāḥ smārtā yājñikāścatāṃ na kurvanti pārvati || kaulānāmāgama jñānāṃ ca tāntrikācāravartināṃ | anukalpa pradānnṛṇāṃ madhyasthānāntathaiva ca || devīti vuddhiryoṣitsu yeṣāmacaṃcalā tathā | teṣāṃ kālyapi bhaktānāṃ sarvadā niścitātmanāṃ || āvaśyakī śakti pūjāpīṭha pūjāvadīśvari | kālī vuddhyaiva saṃpūjyā na kāmākulayādhiyāḥ || caturthāśramiṇo muktvā ye kālyarcana tatparāḥ | kaulikā vāpya kaulācāye caitanmatavartinaḥ || teṣāṃ nityāśakti pūjā prāhaivaṃ māṃpura dviṣaḥ | kṛtāyāṃ śaktipūjāyāṃ saphalaṃ nityapūjanaṃ || akṛtāyā manuṣyāstu niṣphalaṃ nityapūjanaṃ | tasmādyatnena saṃpūjyā śaktirnityārcanādanu || devīdhiyaiva saṃpūjyā na sāmānya vadhū dhiyā | sā śaktirdvidhā jñeyā svakīyā ca parāṃganā || 167b) svajāti saṃbhavāyātu pariṇītā bhavet priye | sāsvakīyā samuddiṣṭā tathāneyaṃ praśasyate || parakīyā paṃcavidhātāḥ krameṇa vravīmyahaṃ | saṃjīvadbhartṛkā'nyekā tādṛgeva mṛta priyā || dāsī veśyā tathā'nūḍhā praśastā cottarontaraṃ | ajātavatsā yuvatī tāsvādyaiva praśasyate || kadācijjātavatsāpi sā sarvasadṛśī matā | abhāve pūrvapūrvāyāḥ parāgrāhyā hi sādhakaiḥ || sādhikāyāstu kaulāyā evameva pumānapi | na sādhakaṃ vinānāryā na puṃsaḥ sādhikā mṛte || mantrāsidhyanti deveśi kalpakoṭi śatairapi || tathā || parastrī saṃgamo madyopase vā prāṇimāraṇaṃ | svārthaṃ cennarakāyaiva divyarthaṃ sukṛtāya hi || ko heturna vijānāmi devī prīti karā ime | na pāpa janakaṃ yadvadyajñārthaṃ paśughātanaṃ || na kilviṣakarastadvat parastrī saṃgamādikaḥ || tathā || imaṃ vidhimakurvāṇairyaiḥ kairapi varānane | avahelā na kartavyā jugupsā ca kadācana || na nindā na parīvādo na dveṣo naivadhi kṛtiḥ | kṛtena sarvanāśaḥ syānmaraṇaṃ roga eva ca || dāridryaṃ putranāśaśca vaṃdhanaṃ nigaḍādibhiḥ | rājā jñeyā prāṇadeyaṃ saiva vrūte sanātanī || madanonmādinī kāmāturācāpi bhagapriyā | sāmarasya padaṃ prāptetyevaṃ hyupapadāni hi || mantramadhye varārohe tiṣṭhanti kathamanyathā | atrasthāṃ mahatī vadhvā devyājñāṃ saṃbhavāṃ sadā || svīyā sutājanīijāyāḥ sādhakebhyo dadatyapi | gṛhnanti svayamanyeṣāṃ vījantatraiśvarī vacaḥ || tathā niṣiddhā || nānūnāṃgyonādhikāṃgyo na sthūlānādhikaṃ kṛśāḥ | na chinnanāsāṃgulikā na dīrghā na ca vāmanāḥ || na muṇḍitā na kubjāśca mūkāndha vadhirāna ca | na kekarā na khaṃjāśca bhinnayoni galatkucāḥ || 168a) vālāmatmāśca vityabhyo na kāryāḥ śaktayastvimāḥ | vadāmi yogyā sādhikyaṃ yābhistuṣyati kālikā || gaurāṃgī yuvatī ramyā smerāsyā cāruvigrahāḥ | viśālalolanayanā pīnonnata payodharā || viśālajaghanā bhogā valitraya virājitā | supārśvatanu madhyā ca susvarā kuṃcitālakā || vicitraveśā bharaṇā vicitrāmvaradhāriṇī | vicitra srak samākīrṇā vicitrarati dāyikā || sadā prasannavadanā devyāṃ bhaktiparāyaṇā | kaulikā caraṇajñā ca sādhake bhakti tatparā || bhayahīno smeramukhī sarvadā priyavādinī || vahubhiḥ kiṃ vaco jālaiḥ samāsāt samaye śṛṇu | nirdiśyate śaktipūjā kaulikānāṃ dine dine || pratyahaṃ ca surādānaṃ tat svīkāro'tvahaṃ tathā | nityatoktai tayordevi kulamārgarateṣu ca || heyāheya vicāropi viralaḥ śaktiṣu priye | anukalpa pradātṛṇāmapi nityatvameva hi || vihāyagarhitā śaktīryogyā eva hi gṛhyate | itareṣāṃ śaktipūjā kāmyā naimittikī tathā || samādhiṣṭha vitānāṃsyāditarāsāṃ nirākṛtiḥ | vidhānaṃ kalaye dānīṃ mantrānapi ca pārvati || snātāṃ divyāṃ varadharāṃ nānālaṃkāraramaṃḍitāṃ | yuvatīṃ pīnavakṣojāṃ tathā cākṛta bhojanāṃ || haste gṛhītvā vāmorau sthāpayecchaktimuttamāṃ | aśaknuvānovoḍhuṃ tāṃ devyā vāmetha vāsane || ṛṣyādikaṃ śṛṇvi dānīṃ etasya suravandite | śrīśaktipūjanasyāsya gonarda ṛṣīrīritaḥ || vikṛtiśchanda ākhyātaṃ śaktirūpā padādanu | guhyakālī devatā ca kāmo vījamudā hṛtaṃ || śaktirvadhūrbhauvaneśī kīlakaṃ samudāhṛtaṃ | śivaśakti sāmarasya prakāśe viniyogatā || sasarga paṃcadīrghāḍhyairvadhūvījaiḥ ṣaḍaṃgakaṃ | vidhāyātmaniśaktyaṃgenyāsyaṃ vācya mathācaret || 168b) strī cechakti padasthāne bhairaveti padaṃ vadet || yoṣilliṃga padakalpanā || gurūpadeśataścāpi svavudhyāyā sureśvari | ūhaḥ sarvatra kartavyo liṃge tat tatpadepi ca || sa nāhaḥ kiṃtu gāyatryāṃ sā samāno bhayanna hi | nyāsoddhāramidānīṃ tvaṃ sāvadhānā niśāmaya || trayā kāmo ramāśavo yoginīroṣayoṣitau | ḍākinī pralayohāraḥ phetkārī karṇikāpi ca || preto nṛsiṃhaḥ kulikaṃ cicchaktiḥ sarvaśeṣagāḥ | ekaikaṃ parato dadyādvījannāmnāṃ surārcite || tānyabdādau kaulikī ca bhagamālinyanantaraṃ | ratipriyā tathānaṃ go'kulā samayapālinī || madanonmādinī kāmā veśinī tadanantaraṃ | cittonmāthinyapi tato mahanyā karṣaṇī tathā || smarāturānaṃga rūpā hṛpramodinyanantaraṃ | santāpinī tataḥ saṃkṣobhiṇī ca tri?śārcite || sarvaśeṣe parijñeyā sāmarasya svarūpiṇī | etāḥ ṣoḍaśa vai kāryā ṅentāḥ pūrvārṇa saṃyutāḥ || śrīkartṛkatve puṃliṃgā bhairavyarcaṇa karmaṇī | namaḥ śeṣeṣu sarveṣu sthānāni kalayādhunā || śiraḥ kapolau ca galaḥ skaṃdhau vakṣaḥ kucau tathā | pārśvau kukṣiśca nābhiśca vastirvakṣaṇa eva ca || ūrūjānū ca jaṃghe ca pādau yoniśca śeṣagā | jīvanyāsa vade tasyāḥ sāmarasyamathācaret || etadeveti saṃproktaṃ śaktiśodhanamīśvari | kṛtvā prahastaṃ tu karaṃ datvā hṛdguro jayoḥ || kāmapīṭhetha vā devi nābhau maulīyakī mate | manuṃ gṛṇanvakṣyamāṇaṃ vāraikaṃ vā trivārakaṃ(?) || jīvanyāsā kāmidaṃ śakti śodhanamācaret | anena śuddhyate śaktirnānyathā mantrakoṭibhiḥ || māyāa kāmovadhūrlakṣmīḥ kūrcaḥ prāsāda eva ca | śākinī ḍākinī cāpi vījānyaṣṭau puraḥ smaret || bhogo nanda kalāśakti jīvātma paramātmakāḥ | prativiṃvya dvaitasaṃjñaikātmānā malayā'bhidhān || daśakūṭān kramāt procya brahma tadviparītakaṃ | 169a) dvayaṃ daśānta uccāryamevamarddhārddha sammitaṃ || tato mamānu hṛdaye tavānu hṛdayamvadet | dadhātu mama vācyuktvā te vācaṃ samudīrayet || mamendriyeṣu tadanu pravadet kamalānane | te indriyāṇi ca saṃbhāṣya mama vācaṃ juṣasva ca || tataḥ siddhikarālīti tvāṃ mahyaṃ nipunaktu ca | yaivatvaṃ ca sa evāhaṃ ya evāhamitīrayet || saivatvaṃ sandhinā yuktamubhau tadanu kīrtayet | śivaśaktisāmarasya māpannau tadanantaraṃ || tadaikyamiti saṃkīrtya sādhayāva itīrayet | sasandhistāra hṛcchīrṣamantrastadanu sundari || ayaṃ mantraḥ samuddiṣṭaḥ śaktiśodhana karmaṇi | aṣṭottara śatārṇādvyo na nyūno nopi cādhikaḥ || dhyānaṃ pūrvoditaṃ yante bhagavatyā mayā tava | śaktiṃ tāṃ tādṛgākārāṃ dhyāyed vīkṣyāṃga saṃcayaṃ || nṛsiṃha dhyāna sadṛśamātmānaṃ ca vibhāvayet | tata āvāhayed devīṃ śaktyaṃge pīṭhasaṃnibhe || vakṣyamāṇe navamantreṇa sādhakoṃjali mudrayā | māyā kāma vadhūrāva kamalā yoginīruṣaḥ || ḍākinī cāpi phetkārī tavaitānyādigāpi hi | ehyehi bhagavatyuktā guhyakāli samīrayet || śaktipīṭhe'musāṃnidhyamāveśayasamuddharet | tatastā mahamullikhya mahāpi parikīrtayet || sarvaśakti samābhāṣya svarūpiṇi tato vadet | tāraṃ pratiṣṭha śīrṣañca śaktimūlamanuṃ śṛṇu || māyārāvaḥ smaro nārī śaktaye hṛdayantataḥ | mantro navākṣaraḥ proktaḥ śaktipūjana karmaṇi || ṛṣyādirnāsti caitasya na chando vījaśaktayaḥ | kiṃtu pādyādi sarvopacārādyarpaṇa hetukaḥ || japtavyo naiva cāyaṃ hi tripuraghna vaco yathā | sarvopacārānetena pradadyāt kiṃtu śaktaye || pādyadānādi naivedya dānāntaṃ yadya diṣyate | na cātma mantro vinnosti manmate jagadīśvari || kurvate yantu maule yā tadamūlaṃ vibhāvyatāṃ | 169b) śaktipūjāvaśiṣṭaṃ yat puṣpasraganulepamaṃ || yadātmane dīyate tat sāmarasyārcanaṃ bhavet | tadā mantraṃ prakartavyamevamīśānaśāsanaṃ || tato datvā karaṃ śakti yoni pīṭhe japaṃ caret | sādhakaḥ śakti gāyatryā śatamaddhārdhameva vā || yoni pīṭhe jayaprakhyo na japa'kvāpi vidyate | sadyaḥ prabhāvajanado mantrāṇāṃ pīṭha uttamaḥ || mantrāṇāṃ valahīnānāṃ prayogakṣīṇa cetasāṃ | anuddhṛtānāṃ śāpebhyo nānādhikyārṇatā juṣāṃ || gurustiṣṭhānāmapi ca pradānonaujasāṃ tathā | ajñānavidhi pūjānāma yātrārpyaṇa bhāgināṃ || tyaktānāṃ vismṛtānāṃ ca tathā caivā prabhāvināṃ | saṃdhukṣaṇārthamubhayaṃ proktaṃ tripura vairiṇā || ekaṃ nirvāṇa maṃtreṇa saṃpuṭīkṛtya tajjapaṃ | kaulāsanenāparaṃ ca yonipīṭhe japa kriyā || kaulāsanaṃ yonipīṭha japaḥstrībhyāmanugrahaḥ | gurustrī śaktitā cāpi miśrī bhūya japo dvayoḥ || anyaiḥ samindhanaṃ mantrairvījādhikya karaṃ paraṃ | athātaḥ śaktigāyatrīṃ śṛṇu devi mahāphalaṃ || kāmavījādbhagavaṃtī ṅentāṃ purata īrayet | vidmahe yoni mālinyai dhīmahīti tataḥ paraṃ || tatra śaktiriti procya sarvaśeṣe pracodayāt | eṣā hi śakti gāyatrī sarvāgama sugopitā || etāṃ vinā na śaktyarcā na śaktyarcāṃgiko japaḥ | yathāśakti yaṣi?tvaināṃ tatsamarpya ca śaktaye || vāmorāvupaveścaiva kuryān mūlajayaṃ priye | kulamārgānusāreṇa smṛtyukta vidhināpi vā || yadi cādīkṣitā śaktirbhavati tadā prāk tacchuddhimapi kuryāt || taduktaṃ kulamantre || abhiṣekādbhavecchuddhirmantrasyoccāraṇādrūtau | ratikāle maheśāni dīkṣākāle ca kanyakāḥ || śudhyantīti śeṣaḥ || svarayā retasā vāpi jalena manunāmunā || yāmalepi || adīkṣitā tu yā śaktiḥ saiva śuddhā bhavet sadā | adīkṣitāsu yā śaktirmāyāntasyai nivedayet || 170a) merutantre || adīkṣitāḥ striyaḥ kuryāt sadyaḥ saṃskāra matra tu || mātaṃgī tantrepyuktaṃ || dīkṣā mātreṇa śudhyanti striyassarvatra karmaṇi || kulāmṛta dīpikāyāṃ || adīkṣita kulāsaṃgāt siddhihāniḥ prajāyate || tathā || ādau vālāṃ samuccārya tripurāyai samuccaret | namaḥ śabdaṃ samuccārya imāṃ śaktintato vadet || pavitrī kuru śabdānte mama śaktiṃ kuru priye | vahni jāyāṃ samuccārya śuddhimantraḥ prakīrtitaḥ || anena vidhinā devi abhiṣiktāḥ striyaḥ sadā | ramamāṇotra sannityaṃ sarvasiddhi mavāpnuyāt || tathā || pītvā liṃgya kulācāre pramadāṃ yauvanānvitāṃ | koṭi janmārjitaṃ pāpaṃ tatkṣaṇā devanāśayet || ete ca dūtī saṃskārā arghasthāpanāt prāk kuṇḍaṃ golodbhavārtha manācaraṇa pakṣe tadarthaṃ tatrācaraṇa pakṣe tu dharmādharma havirddīpta ityādi mantrābhyāṃ nidhuvana mātraṃ iyāṁstu viśeṣaḥ yadatra nidhūvanāntameva karma tatra tu arghaprakṣepārthaṃ devādi tarpyaṇārthaṃ ca nidhuvanānte dravyagrahaṇamapi || taduktaṃ jñānārṇave || saṃskāro mantrarūpastu vacanaṃ stavanaṃ bhavet | āliṃganantu kastūrī karpūra ghṛsṛṇādikaṃ || mathanaṃ tarpaṇaṃ viddhi vīryapāto visarjanaṃ | daśadravyeṇa saṃśodhya śivaśaktimayaṃ priye || vījāmṛtaṃ paraṃbrahma rūpaṃ vikṣipya sundari | arghapātrāmṛte yukto nirvikalpaḥ sadānaghaḥ || śrīvidyākramamabhyarcya paraṃbrahmamayo bhavet || kaule || āliṃganaṃ cumvanaṃ ca stanayormardanaṃ śanaiḥ | darśanaṃ sparśanaṃ yonervikāro liṃgagharṣaṇaṃ || pravaśaścālanaṃ śakternavapuṣpaiśca pūjanaṃ || brahmayāmale || na dadyāccumvanaṃ yastu daridro jāyate dhruvaṃ | āliṃganamvinā devi kuṣṭhī bhavati pārvati || vinā danta kṛtairdevi loke bhavati ninditaḥ || tathā || āliṃgane haredrogān dhanadhānyādi cumvane | nakhadanta kṛtādyaiśca tadāmokṣaḥ prajāyate || 170b) sāyujāṃ saṃgamena syāt satyameva na saṃśayaḥ || raudre || tadaṃga sparśanāt saukhyaṃ saṃyogāmṛta lakṣaṇaṃ | mahākāmakalāṃ dhyāyet saṃyogāmṛtarūpiṇīṃ || saṃyogājjāyate saukhyaṃ paramānandalakṣaṇaṃ | kuladravyāmṛtaṃ yatnāṃ gṛhnīyād durlabhannaraḥ || kuṇḍagolagrahaṇa prakārastu kulāmṛte | bhovayet kāmabhāvena ātmatatvaṃ nacotsṛjet || śuddhamantrauṣadhe naiva yonestu mathanaṃ caret | madhya?māne ca tasyā hi jāyate tatvamuttamaṃ || gṛhīyāt tatprayartnena dravyaṃ kuṇḍodbhavaṃ śubhaṃ || brahmayāmale || tenāmṛtena divyena tripurāntarpayet sadā | sānnidhyāt tatkṣaṇādvāpi prītā siddhiṃ prayacchati || samasta devatānāṃ ca tarpaṇaṃ ca sadā mṛtaiḥ | guruṇāṃ sādhakānāṃ ca sarveṣāṃ tarpaṇaṃ caret || tenāmṛtena divyena sarve tuṣṭā bhavanti ca | yatkāmaṃ kurute mantrī tatkṣaṇā deva sidhyati || kulāmṛtaṃ samādāya tatrārghe niḥkṣipedvudhaḥ | tataḥ somakalāḥ pūjyāḥ sādhakairnirmalāśanaiḥ || kaule || madhubhāṇḍasahasraistu māṃsabhāraśatairapi | naiva tuṣṭā bhaved devi bhagaliṃgāmṛtādṛte || atha dūtīyāgaḥ || devīyāmale || dūtīyāga vidhimvakṣye kauladharmottamottamaṃ | tasyānuṣṭhāna mātreṇa svayaṃ brahmatva māpnuyāt || tathā dūtī yāge kṛte mantrī sarvajño jāyate dhruvaṃ | na tasya punarāvṛttiḥ kalpakoṭi śatairapi || yaiḥ kṛtaṃ yajanaṃ dūtyāstairiṣṭāḥ kratavo'khilāḥ | sarvatīrtha mayaḥ proktaḥ sarvadevamayo bhavet || puraścaryādi sakalaṃ kṛtaṃ tena na saṃśayaḥ | aśvamedha sahasrāṇi vājapeya śatāni ca || āsamudrā ca dharaṇī dattā tena sa dakṣiṇā | merumandaratulyāni suvarṇānyarpitāni vai || go koṭi dānādyat puṇyaṃ tatpuṇyaṃ jāyate priye | tasmāt sarvaprayatnena dutīyāgaṃ samācaret || 171a) pūjā saṃpūrṇadaṃ bhadre sarvāriṣṭa praṇāmakaṃ | yoni pūjāṃ vinā pūjā kṛtamapya kṛtaṃ bhavet || āyurārogyavibhavānamitāna labhennaraḥ | anenaiva vidhānena viṣārto nirviṣo bhavet || putrārthī labhate putraṃ dhanārthī labhate dhanaṃ | mātaṃgī śakti madhyarcya tayā sākaṃ samarcayet || mātaṃgī manmathopetāṃ sarvakāmārtha siddhiye | śaktyāsīkaṃ sadā pūjyā mātaṃgīṃ mantra devatā || sā devī śaktihīnā tu na dadāti manorathaṃ || brahmayāmale || nārada uvāca || sarvajña jagatānnātha śāktaṃ cet śruti coditaṃ | mātaṃgīṃ pūjanantatra kathaṃ muktipradāyakaṃ || arcane prathitā veśyāveśyā sā tu rajasvalā | rajasvalā ca mātaṃgīṃ sā dūtī sarvamaṃgalā || iti proktaṃ tvayā pūrvamidānīntadviparyayaḥ | tavavākyamabhūdbrahmannetadvadapitā maha || brahmovāca || mā kuruṣvātra sandehaṃ vedoktaṃ śāktamuttamaṃ | asti sarvajña kalposau mātaṃgo munisattamaḥ || varṣāṇāmayutaṃ vatsa tapa ugraṃ ca cāraha | tena prītā mahādevī devānāṃ hitakāriṇī || varaṃ vṛṇīṣva bhagavan dāsyāmi tava vāṃchitaṃ | tacchrutvā dvijavaryastāṃ yayāce dharmasādhanaṃ || he devi jagatāṃ mātaḥ prītā cedyadi sāṃprataṃ | apatyatāṃ samāsādyamatkulālamvanaṃ kuruḥ || ityabhyarcya muniśreṣṭho janayāmāsa tāṃ sutāṃ | śyāmalāṃ cāruvadanāṃ vīnā śuka samanvitāṃ || sārikāṃ jñāna sampannāṃ japamālāṃ kalāmvujaiḥ | dhārayantīṃ viśālākṣīṃ śaṃkhatāṭaṃkaśobhinīṃ || sāvabhūva mahādevī mataṃga kulanandinī | mātaṃgīti tadā devi vikhyātā varadāyinī || tāmvilokya tadā śaṃbhurdūtīṃ cakresūlakṣaṇāṃ | tripuraṃje tu kāmena yoni pūjā tadā kṛtā || pratyālīḍhāstathā devi pūjāṃ svīkṛtya niścalā | tadā dṛṣṭa rajobhūtāṃ tāmvavreśaṃ karaḥ priyaṃ || tadā prabhṛti saṃjāto dūtīyāgo manoharaḥ | 171b) praṇayena tadā śaṃbhustayā sārdhaṃ rataṃ bhajet || praṇavāntargataṃ mantraṃ mātaṃgyākhyaṃ vinirgataṃ | sarvasaubhāgya jananaṃ mālāmantraṃmabhūttadā || ramācāpi padaṃ divyaṃ anindyaṃ lokaraṃjanaṃ | mātaṃgī mantramatyarthaṃ manmatha pratipādakaṃ || ādyanta śūnyā sā devī tasmāt syātā tadantyajā | mātaṃgī antyavarṇasthā tadā sā antyajā bhavet || antyajānāṃ dvijānāṃ ca cakre aikyaṃ praśasyate | sā devī sarvavarṇānāṃ varandatvā niruttaraṃ || kṛtvā saṃketa samayaṃ cakre mātaṃgamuttamaṃ | na doṣaḥ sarvavarṇānāmidandatvā varantadā || na doṣantatra vijñeyaṃ sarvante śruti noditaṃ | devīmuddiśya mokṣārthaṃ kṛtaṃ yaddoṣa varjitaṃ || etacchāstramidandivyaṃ na vākyaṃ śruti coditaṃ | antaryāgamidaṃ jñeyaṃ vahiryāgaṃ ca vaidikaṃ || mantratantrasamāyuktaṃ tadvayaṃ brahmavodhakaṃ | cakrasaṃketa samayaṃ sarvaṃ tubhyaṃ prakāśitaṃ || gopanīyaṃ prayatnena na vācyaṃ paśusannidhau | tyajaśaṃkāmmahābhāga satyametanmayoditaṃ || mātaṃgī pūjanaṃ śreṣṭhaṃ dūtī yāge manoharaṃ || dūtīyāgādau tu viprāṇāntādhikāraḥ || taduktaṃ vṛhacchrīkrasaṃhitāyāṃ || vāmāgamoṃghri viprastu madyamāṃsa na bhakṣayet | svakīyāṃ parakīyāmvā nākṛṣya brāhmaṇo yajet || iti || agastya saṃhitāyāmapi gaurīṃ prati śivavākyaṃ | āvābhyāṃ piśitaṃ raktaṃ surāmvāpi sureśvari || varṇāśramocitandharmamavicāryāryayanti ye | bhūtapretapiśācāste bhavanti brahmarākṣasāḥ || raktamārtavaṃ || idamapi brāhmaṇa parameva anyathā tadvidhāyakavacanānāṃ nirviṣayatvā patteḥ brāhmaṇetarāṇāmapi yogināmeva dūtīyāgedhikāraḥ || taduktaṃ siddhināthasaṃhitāyāṃ || advaitajñānaniṣṭhoyo yosau saṃsārapāragaḥ | sa evayajanaṃ ityunādhikārīparo bhavediti tu || 172a) prasaṃgāllikhitaṃ || śaktyārcanāvaśyakatvamāha || merutantre || puruṣeṇa vinā kiṃcit prakṛtyā kriyatena hi | tathā śaktirvinā devaṃ phalaṃ kṣamuṃ(?) kṣamo na hi || vināśaktiṃ phalaṃ devo dātuṃ naiva kramo hyataḥ | tasmāt puṃśakti saṃyogaṃ kṛtvā mantraṃ prasādhayet || kaulike vāmamārge ca pumān devo na sidhyati | ātmānaṃ tu śivaṃ dhyāyed devatāṃ śaktirūpiṇī || kraḍet paṃca makāraistu suprītā tasya devatā | dakṣamārge mātṛvuddhiḥ strīvuddhiḥ kaulike pathi || yasya jātā dṛḍha tadā tasya tuṣṭā tu devatā | etadrahasyamākhyātaṃ gopyaṃ mātari jāravat || tathā || indriyāṇāmadhṛṣyatvāt kāmalobhādi saṃbhavāt | prāyaḥ kalau kaulikoyaṃ paṃthā naraka hetave || dharmanāśaḥ kaulikena rasenārthavināśanaṃ | kāmanāśaḥ philaṃgena mokṣanāśo janaivayā || bhaviṣyati kalau devā daṃbhaḥ pāpaṃ gṛhe gṛhe || eteṣāmabhāvapakṣeḥ śaktānu pratyan kalpo mahākālasaṃhitāyāṃ || anukalpena vā kuryāddharmalopaṃ na kārayet | ādrakasya guḍasyāpi samabhāge bhavet surā || tāmrapātre tathā kṣaudraṃpayogavyaṃ tathātra ca | nārikerodakaṃ kāṃsye ṛtau tārarasopi ca || māṃsā bhāve tu lasunaṃ ādrakaṃ nāgaraṃ cakha | mudrābhāve tathā devi taṃḍulaṃ parikīrtitaṃ || paṃcamasyāpya bhāve tu prakārān śṛṇu sundari | vāmārau saṃlikhedrakta candanena trikoṇakaṃ || tanmadhye śaktivījaṃ hi vilikhet sādhakottamaḥ | tatra saṃpūjayet kāntāṃ mantreṇānena pārvati || aneneti pūrvokta māyā vījādi aṣṭottaraśatasaṃṣyamantreṇa iti || śakti gāyatryā aṣṭottaraśataṃ tadardhaṃ tadardhaṃ vā tatra trikoṇe japet gāyatrī tu tatraivoktā || śaktau śaktyāṃ prakūrvīta karmalopaṃ na kārayet | pramādādyadilupyeta devatā sā prakupyati || 172b) vinā bhuktvā vinā pītvā vinā kṛtvā tu paṃcamaṃ | sa pāpiṣṭhaḥ kathaṃ vrūte kālī mantraṃ japāmyahaṃ || tasmāt sarvaprayatnena sādhayet paṃcamaṃ priye | yadi cet kriyate naiva tasya duḥkhaṃ pade pade || yadi yoṣinna saṃgassyāt tadānena vidhānataḥ | kartavyaṃ karmasāṃgārthaṃ nocedviphalamīritamiti || iti dhanityaṃ(?) nityārcanavidhiḥ || atha madhyamānāṃ nityārcanavidhiḥ || merutantre || athālpaṃ saṃpravakṣyāmi yaṃ vināduḥkhamāpnuyāt | prātarutthāya gurvādi smṛtvā śaucaṃ samācaret || snānaṃ saṃdhyāṃ tarpaṇaṃ ca vedikaṃ tāṃtrikaṃ tathā | āgatya ca gṛhe paścāt prāṇāyāmatrayaṃ caret || kuryācca mātṛkānyāsaṃ tathā chaṃdadhiṃ daivataṃ | tanmantrasya karāṃgākhya nyāsaṃ śaṃkhārghasaṃsthitiḥ || mantra snānaṃ devatāyāḥ pūjā paṃcopacārikā | caṃdanāṃte tvā vṛtīnāṃ puṣpaireva prapūjanaṃ || vaiśvadevottaraṃ tatra tadannāhuti paṃcakaṃ | mūlena homayet tat prāg japaścāṣṭottaraṃ śataṃ || vaidikākāśavatyaṃte pūjācocchiṣṭha bhojinaṃ | tataḥ saṃprārthayed devaṃ sāyaṃ saṃdhyā samācaret || devāgāre dīpadānaṃ proktaṃ saṃkṣepamāhnikaṃ || atha pravāsa kārāgṛhādya śubhasthānāhnikaṃ || tatraiva || athāparāhnikaṃ vakṣye tat sthāna deśake bhavet | mārge pravāse durge ca nātra prāptau mano bhaye || kārāgṛhe'śubhe sthāne nyapi vyāghrādije bhaye | paracakrāgame kuryācchaucādyaṃ tu yathā tathā || mantrasnānādikaṃ kiṃcit kṛtvā mānasa pūjanaṃ | manasā hṛdayasyāṃtardhyātvā yogākhya pīṭhakaṃ || tatraiva pṛthivī madhye pūjāṃ devasya cācaret | yathā puṣpādibhiḥ pūjā vahirdeśe vidhīyate || tathā hṛdyapi kartavyāḥ sarvāstāḥ pratipattayaḥ | manasā jaṭhare homa etadvipadi cāhnike || atha rogināmāhnikaṃ || tatraiva || athāturāhnikaṃ vakṣye nityaṃ svāsthādhikasya tat | yadi laṃghana paryaṃto vyādhirātmani dṛśyate || tadā pūjā na kartavyā sthaṃḍile pratimāsu ca | 173a) na snānaṃ daṃtakāṣṭhaṃ vā kuryāddhomamathāpi vā || ravimaṃḍalamālokyaṃ pratimāmatha vā punaḥ | mūlamantraṃ sa kṛjjaptā puṣpaṃ sākṣatamutsṛjet || śrāṃto vyādhibhiratyugrairjarayācendriyaiścyutaḥ | nijasāmayakairvāpi svakartavyaṃ samāpayet || agnivṛttastata snātvā pūjayitvāgni devatāḥ | guruviprāṃstadagre ca vākyametadudīrayet || etāvat kālavicchinnā pūjā yuṣmat prasādataḥ | na doṣostviti saṃprārthya punaḥ pūrvavadācaret || yastu roga daśāddoṣo jātastatkṣālanaṃ caret | japena vātha dānena homena dhyānatopi vā || athāśaucāhnikaṃ tatraiva || atha sūtakinānityaṃ vaidikaṃ tu smṛtīritaṃ | kṛtvā tāntrika pūjādi manasaiva samācaret || kāmanārthaṃ prayogaśca tadā pūrvavadā caret | mṛtagehaṃ parityajya vāmācārena sūtakaṃ || spṛhāṃ hitvā jñānapūrvaṃ kulato dharmamāgataṃ | yayālayedvāmadharmaṃ devatā tu sa jāyate || gurupadiṣṭaṃ yaḥ karma bhaktyā vāme karoti yaḥ | śāstratatvaṃ devatatvaṃ govetti sa tu guhyakaḥ || jānanvāmena bhajate sukhārthī tatra jāyate | kṣuttṛṣṇāmarditaṃ pretastasmāddharmaṃ vicārayet || saṃtrastena na cellabhyamarghyapātrādi sādhanaṃ | pūjyodakena kartavyā toyaṃ yennaiva vidyate || tadā saṃpūjayed devaṃ bhāvanā kusumādibhiḥ | bhaktiśraddhā bhāvanā ca pūjānāṃ jīva ucyate || atha jaḍāhnikaṃ || taduktaṃ tatraiva || jaḍānāmāhnikaṃ vakṣye tathā saṃkṣepa karmaṇi | ratnamaṃḍapa dharmādi catuṣkamuragoṃvujaṃ || mūlamūrtiḥ ṣaḍaṃgāni teṣāṃ pūjā vidhīyate | sarvaṣāmapi vastūnāma lābhe bhāva naiva hi || nirmale nodake naiva pūjayet sthiramānasaḥ | sāmānyatastridhā pūjā cottamā madhyamādhamā || 173b) adhikāri nimittābhyāṃ bhidyate śatadhā punaḥ | yāgopakaraṇaiḥ kṛtsnaiḥ krīyamāṇottamāmatā || yathā labdhairviniṣpādyā dravyaiḥ pūjā tu madhyamā | yatra puṣpāṃvu niṣpādyā pūjā cādhamasaṃjñakā || vihitākhila vedoktairbrahmarṣibhirakalmaṣaiḥ | krīyamāṇā tu yā pūjā sātvikī sā vimuktidā || rājarṣibhistayoniṣṭairbhagavat tatva vedibhiḥ | yā pūjā krīyateyasya gā?jasī sā sukhapradā || strī vālavṛddhamūrkhādyairbhaktairakṣudramānasaiḥ | yā pūjā krīyate nityaṃ tāmasī sāmakīrtitāḥ || araṇye svalpa kāmānāṃ sidhyarthaṃ pūjanaṃ hitaṃ | niskāmānāṃ gṛhasthānāṃ hitagehe tu pūjanaṃ || kadācidapi na tyājyo vedamārgo dvijaiḥ sadā | vedacyutānāṃ vipratvaṃ devatvaṃ cāpi durlabhaṃ || iti śrī-ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ caturdaśaḥ paṭalaḥ || atha naimittikaṃ || svatantratantre || nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ sāpekṣyaṃ pūrvapūrvataḥ | anyathā cintayedirtthaṃ kuryādāpatparaṃparāṃ || nīlatantre || nityācārarato mantrī kuryānnaimittikārcanaṃ | naimittikārcane siddhaḥ kuryāt kāmyamakhaṇḍitaṃ || kulacūḍāmaṇau || devatā tithi nakṣatra vārayogeṣu ceśvari | somasūryoparāgeṣu manvādiṣu yugādiṣu || pūjākāryeti śeṣaḥ || atra devatā tithyādayaḥ kulākhyā evate ca vakṣyante || yāmale || ātmano janmadivase tathā nija gurorapi | vidyāyāḥ prāptidivase nāthavyāpti dine tathā || darśe yugādāvayane viṣuve saṃkrame tathā | pūjāṃ ca mahatīṃ kuryād devatā toṣahetave || merutantre || śuddhā naimittikā pūjā proktā viṃśati bhedikā | parvāni ca mahāpātā vyatīpātaḥ sa vai dhṛtaḥ || manvādayo yugādyāśca vedāṃgaṃ devatā bhavaṃ | puṣpāśca ravivārāśca triguruṇāṃ svakīyakaṃ || 174a) janmāhaścāpi dīkṣāyā divasaṃ na varātrake || kulārṇave || kṛṣṇāṣṭamī caturdasyoścāmāvāsyātha pūrṇimā | saṃkrāntiḥ paṃcaparvāṇi teṣu puṇya dineṣu ca || pīṭhoya gamane devi vīre svajana darśanāt | deśikāgamana puṇyaṃ tīrthyaṃ daivata darśane || yathāvalaṃ yathā śraddhaṃ yathā deśaṃ yathocitaṃ | yathā jalaṃ yathā dravyaṃ yathā pūjāṃ samācaret || na kuryāt kauliko mohād devatāśāpamāpnuyāt || merutantre || viśeṣānna kṛtā yasmin pūjā bhavati niḥphalā | deśikāgamane caiva vīrasvajanadarśane || candrasūryoparāge ca lābhe home vratotsave | pīṭhe pīṭhagame puṇya tirthadaivatadarśane || rogeṣvāpatsu doṣeṣu duḥsaṃge durnimittake || tantrarāje || gurostu janmadivase vidyāprāpti dineṣu ca | svadharmadivase nātha vyāptivāsara eva ca || akṣaratrayasaṃpāta dine pūrṇa dine tathā || pūjā kāryeti śeṣaḥ nātha vyāptirgurumaraṇaṃ akṣaratrayasaṃpātaḥ yugākṣara dinākṣara udayākṣarāṇāmaikyaṃ tattu sundarīmadhikṛtyaivoktamatastatraiva nimittaṃ || kulacūḍāmaṇau || kulavāre kuloṣṭamyāṃ caturdaśyāṃ viśeṣataḥ | yoginī pūjanantatra pradhānaṃ kulapūjanaṃ || yathā viṣṇu tithau viṣṇuḥ pūjito vāṃchita pradaḥ | tathā kulatithau durgā pūjitā vāṃchitapradā || kulatithāvitivāra nakṣatrayorupalakṣaṇaṃ || kulavārādayo yāmale uktāḥ || raviścandro guruḥ sauriścatvārastvakulā matāḥ | bhaumasukrau kulākhyau tu vudhavāraḥ kulākulaḥ || dvitīyā daśamī ṣaṣṭhī kulākula mudāhṛtaṃ | kulāni samadhiṣṭhyāni taccheṣānya kulāni tu || trikule ca pūjāvaśyakī || trikule pūjayed devīmupacāraissamāhitaḥ || iti vacanāt || 174b) śaktipūjāpi tatrāvaśyakī || kulavāre kularkṣe ca kulalagne kulakṣaṇe | yoginīnāṃ sadā pūjā manaśāpi na hīyateḥ || iti kulacūḍāmaṇi vacanāt || kulavṛkṣe yajed devīṃ kuladṛkṣānnamet sadā | na svapet kulavṛkṣādho nāroheta kadācana || na caitāṃśchedayenmantrī na padātān spṛśedapi | tat patreṣu na bhoktavyaṃ prāṇaiṣkaṇṭhagatairapi || kulavṛkṣā merutantre || sahakāraḥ karṇikārā keśarastilakastathā | kadamvaḥ sinduvāraśca kaṃkeliṃ campakā hvayaḥ || śleṣmātakaḥ kulavako nimvaścala dalastathā | yajñāṃgo jaṭilo vilvaḥ kulavṛkṣāmatā amī || eṣu sannihitā nityaṃ yoginyassarvakāmadāḥ | sarvapīṭheṣu pīṭhastan kāmarūpaṃ phalapradaṃ || sakṛdapyarcito yatra devī vāṃchita siddhidā | tasmācchataguṇaṃ puṇyaṃ kāmākṣā yonimaṇḍalaṃ || dvividhaṃ tat samākhyātaṃ vyaktamavyaktameva ca | vyaktādavyaktamanaghaṃ mahāpuṇyaphalapradaṃ || labhyate yadi bhāgyena kulajñena manīṣiṇā | tadā tatra yajed devī manekairupacārakaiḥ || dṛśyatepi yadā bhāgyāntadārcā manasā caret | parvate vipinoddeśe nirjane maṇḍape tathā || catuṣpathe śmasāne vā gacchan sādhaka saptamaḥ | dhyātvā devīṃ manuṃ japtvā natvā sthāne vrajet tataḥ || paśuśaktiṃ pakṣiśaktiṃ gṛddhaṃ vīkṣya namecchivāṃ | kṛśodari mahācaṇḍe muktakeśi vali priye || kulācāra prasannāsye namaste śaṃkara priye | śmaśāne ca śavaṃ vīkṣya mantrapūrvakamānayet || pradakṣiṇamanuvrajya labhate siddhimuttamāṃ | ghoradaṃṣṭre kaṭhorākṣi kaṭiśabda prasādhini || ghoraghora karāsphāle namaste citivāsini | raktaṃ vastraṃ tathā puṣpaṃ vilokya tripurāṃ namet || vandhuka puṣpasaṃkāśe tripure bhayanāśini | bhāgyodaya samutpanne namaste varavāsini || rājānaṃ rājaputram vā hastyaśca spandanānyapi | astrāṇi vīrapuruṣaṃ mahiṣaṃ kulanāyakaṃ || kṛṣṇavarṇantathā puṣpaṃ dṛṣṭvā durghā?nnamedvudhaḥ | jaya devi jagādhātrī tripurāmva tridaivate || 175a) bhaktebhyo varade devi mahiṣaghni namostute | prathamaṃ ca dvitīyaṃ ca krīḍālolāṃ kumārikāṃ || yuvatīnāṃ samūhaṃ ca yuvatīmekavṛkṣakaṃ | nirīkṣya maṃtravinmūlaṃ prajaped bhairavīnnamet || namāmi varade devī muṇḍamālā vibhūṣite | raktamālāsamākīrṇa varade tvāt namāmyahaṃ || praṇamet sarvasidhyarthaṃ dṛṣṭvaitāni vicakṣaṇaḥ | anyathā na bhavet tasya mantrasiddhiḥ kadācana || matsyasūkte || aṣṭamyāṃ pūjane devyāssarvakāmaphalapradaṃ | rambhā puṣpaṃ vījapūraṃ sugaṃdhi parimiśritaṃ || miśrīkṛtya valindadyādaṣṭamyāṃ ca viśeṣataḥ | kulaṃ krīrantathā dadyāddadhiśarkarayānvitaṃ || dānamakrayya siddhyarthaṃ dadyād devyai prayatnataḥ || pārameśvarīmate udayākarepi || ṣaṣṭhī bhādrapade māsi kṛṣṇāśvina caturdaśī | kārtike navamī śuklā mārge kṛṣṇā tu paṃcamī || pauṣe tu pūrṇimā devi māghesita caturthikā | phālgunaikādaśī kṛṣṇā caitra kṛṣṇatrayodaśī || vaiśākhe ca tṛtīyākhyāṃ jeṣṭhe daśaharā smṛtā | āṣāḍhe dvādaśī kṛṣṇā amāvāsyā ca śrāvaṇe || etāni devi parvāṇi kṣapārdhe sādhayedvudhaḥ | arcāṃ kṛtvā yathā nyāyamaśvamedhaphalaṃ labhet || atra ca yatra viśeṣaḥ na śrūyate tatra śuklaiva grāhyeti tāntrikāḥ || merutantre || naimirttikāccane kālāḥ prātarmadhyāhna saṃgavāḥ | pradoṣarātrī vighneśa raviviṣṇavīśa śaktijāḥ || atha damanāropaṇaṃ || triśaktiratne || caitra prabhṛtimāsānāṃ paurṇamāsyāṃ mahāśivāṃ | accayedvakṣamāṇena vidhino sādhakottamaḥ || caitre damanakaiḥ pūjyā kṛtvā nityārcanaṃ priye || jñānārṇave || damanena ca yo mantrī varṣa madhyena pūjayet | tasya sāmvatsarī pūjā madanāya bhaviṣyamiti || merutantre || 175b) damanena ca yo devaṃ varṣamadhyena pūjayet | tasya varṣakṛtaṃ pūjāphalaṃ gṛhnāti kāmarāṭ || jñānārṇave || damanā ropaṇaṃ vakṣye sādhakānāṃ hitāya vai | samvatsara kṛtā pūjā pūrṇāyena bhave priye || mahākālasaṃhitāyāṃ || damanāropaṇākhyaikā pavitrā ropaṇī parā | pratisamvatsaraṃ ca te yo na kurvīta sādhakaḥ || tasya varṣakṛtā pūjā vyarthā bhavati bhāvini | kṛtāmapi vilumyanti bhūtapretādayo gaṇāḥ || pratisaṃvatsaraṃ tasmāt kuryādyatnena sādhakaḥ | damanāropaṇaṃ karma pavitrā ropaṇantathā || pūjākālestu merutantre || caitrādayastrayo māsāḥ prasastāḥ pūrvapūrvataḥ | aṣṭamī navamī pūrṇamāsyamā ca caturdaśī || etanmadhye tviti || dakṣiṇāmūrti saṃhitāyāṃ tu || caitrādayastrayo māsāḥ pakṣausitasite tarau | eteṣāṃ pūrvapūrvastu kālassarvottamottamaḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || kālastadīyo mukhyestu śuklapakṣo madhyormataḥ | madhyamo mādhavo jyeṣṭhaḥ śucistvadhama ucyate || cāturmāsye pratiṣṭhe tu yaḥ kuryādāmanaṃ vidhiṃ | na tasya durmateḥ siddhirviparītaṃ ca jāyate || bhūtāḥ pretā'pranṛtyanti kṣudhā saṃpīḍitodarāḥ | asmākaṃ bhāgyayogena cet kaścit sādhakādhamaḥ || supte janārdane kuryād damanāropaṇaṃ vidhiṃ | tadāvayaṃ viṣṇuṃpāyo bhakṣayā morcanaṃ ca tat || antau vasante śiśire grīṣme kuryādamuṃ vidhiṃ | naiva varṣāsu śaradi hemaṃtartau na ca priye || tasmādṛtu traye pūrvodite damanakārcanaṃ | na parartutra ye kāryaṃ devī prītiṃ vidhitsatā || tathā || ādyottaro phalgunībhaṃ tithiścāpi trayodaśī | śuklapakṣaścaitra māso yoge vṛddhistathaiva ca || tathā || tamaṃtithiranaṃgākhyā tavanāmnā bhaviṣyati | tvāmasyāṃ yercayikhyanti gandhapuṣpādi vistaraiḥ || 176a) naivedya dhūpadīpādyairgītapādyādi nartanaiḥ | aślīna vacanākṣepairmādakadravyabhojanaiḥ || yoni liṃgādi śabdānāṃ pralāpai hāsya pārakaiḥ | tattadākāra vacanairmahotsava samanvitaiḥ || tvasvarānīpsitān dadyāsteṣām madvacanā smara | tatparehani vistāryāmatpūjā makaradhvajaḥ || dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ || aṣṭamyāsvā caturdaśyāṃ paurṇamāsyā mathāpi vā | pūrvarātrau prakurvītā sadyovāpya visarjanaṃ || mahākāla saṃhitāyāṃ || adhivāsana karmāṃga bhūtaṃ saṃkalpamācaret | rāśitithyādikaṃ procya vartamāna tayā sthitaṃ || vārṣikārcā samāptyarthaṃ svaḥkartavyasya karmaṇaḥ | damanā ropaṇasyāṃga bhūtamadhivāsanaṃ || kariṣya iti saṃkalpya paṃcāyatanamarcayet || dakṣiṇāmūrti saṃhitāyāṃ || āmaṃtryadamanaṃ cādau catuṣkalpa latādibhiḥ || catuṣkalpalatā mantrāstu || hrīṁ klīṁ aiṁ vlūṁ strīṁ oṃ hrīṁ hsaiṁ hrīṁ oṃ sarasvatyai namaḥ || hrīṁ śrīṁ klīṁ drāṁ drīṁ klīṁ vlūṁ saḥ || merutantramate tu || adhivāsanaṃ || kasyāścit prāgdinesu pradoṣake || kṛtanitya kriyaḥ śuddhau yukta'sāmayikairjanaiḥ | damanasya samīpantu gatvāsana upāviśet || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā ṛṣyādīnvinyaset tataḥ | kāmabhasmasamūdbhūta rativāṣpajalodbhava || ṛṣigandharva devādi mohanāya namostute | sāṃvatsarika pūjāyāḥ paripūrṇatva siddhaye || damanatvaṃ samāyāhi kṣamasva ca namostute | śivaprasādasaṃbhūta atra saṃnihito bhava || śivakāryasamucchedya netavyosi śivājñayā | evaṃ madanamāmantrya kāmadevaṃ tathā ratiṃ || prītiṃ ca pūjayet tatra tattanmantreṇa sādhakaḥ | 176b) oṃ tātaḥ klīṁ kāmadevāya namaśceti navākṣaraḥ || śrīṁ śrīṁ śrīṁ kroṁmiti proktā ratyai hṛccāṣṭavarṇakaḥ | rati sthāne prīti padādayamapyaṣṭavarṇakaḥ || tataḥ svagṛhamāgacchedviti yadi vase punaḥ | kṛtanitya kriyaḥ sveṣṭhairyukto damana mā vrajet || utpāṭayecchedayedvā svamūlasyāstra mantrataḥ | gṛhamānīyato yena mantreṇānena secayet || oṃ aghora aiṁ ca oṃ ca ghore hrīṁmiti kīrtayet | ghoraghoratare śrīṁ ca sarvebhyaḥ sarvasarvebhyaḥ || namastestu rudrarūpebhya hrīṁ śrīṁmiti manuḥ smṛtaḥ | catustriṃśadakṣarātmā damanantaṃ nidhāpayet || pūjāsthāne ca pīṭhādau navabhāgān damanānāṃ | kṛtvā cāṣṭadalaṃ padmaṃ tatra bhāgān pravinyaset || dakṣiṇāmūrti saṃhitāyāṃ || tatastat padmapūrvādi patreṣu pratipūjayet | aṣṭāśā aṣṭako mantrairaṣṭa dravyayutaiḥ kramāt || kāmo bhasma śarīraśca ataṃgo manmathastathā | vasantasakhanāmā ca smara ikṣu dhanurddharaḥ || puṣpavāṇaśca tārādyā te hṛdantāḥ prakīrtitā || tathā || caṃdanā gurukarpūra kuṃkumairlapayeccatān | ānandeśī vījavarṇairvindumadbhirnamontakaiḥ || pṛthak pūjyāstu tadvīja sahakṣamalavarayīṃ | oṃ namo iti madhyarcā hyastra mantreṇa rakṣayet || triśūlamudrāṃ vadhvātha bhrāmayed damanopari | astramantreṇātha nūtavastreṇācchādayeccataṃ || rahasi sthāpayedetat saṃproktamadhivāsanaṃ || tathā || pūrvedyurdamanā rāmaṃ gatvāsane upavisya gurugaṇapati sveṣṭa devatāṃ natvā kalaśaṃ sthāpyavardhanīṃ sthāpya || hrīṁ śrīṁ sarvavighnakṛdbhyaḥ sarvabhūtebhyo huṁ phaṭ svāhetyanena valiṃ datvā pūrvamantreṇa bhūtotsāraṇa mantreṇa bhūtamutsārya aghoramantreṇa vardhanī jalena siktvā triśūla mudrayā bhrāmayet || ityadhī vāsanaṃ || 177a) atha pūjādinakṛtyaṃ || mahākālasaṃhitāyāṃ || tataḥ prabhāta utthāya kṛtvā nitya kriyāṃ svakāṃ | kṛtārcā saṃbhṛtiḥ pūjā maṇḍapaṃ samupāviśet || mūrti yantrālayādīni kuryādujvalitāni hi | saṃkalpaṃ purataḥ kuryāt tadanantaramīśvari || damanāropa karmāhaṃ kariṣya iti collikhetāt | dvitīyehni tataḥ snātvā nitya kṛtyaṃ samāpya ca || puṇyāha vācanaṃ kṛtvā damanaṃ taṃ samānayet | pūjāsthāne prakurvīta sarvatobhadramaṇḍalaṃ || tasyāṣṭa dikṣu saṃsthāpyā ghaṭāḥ svarṇādi nirmitāḥ | madhyetha vā kuṃbhamekamaśaktaḥ sthāpayet tathā || tatrasthāsana pūjādi yogapīṭhāṃtamarcayet | tasya dakṣiṇadigbhāge siṃdūreṇāṣṭa patrakaṃ || padmaṃ kuryāvṛttayugma veṣṭhitaṃ bhūpureṇa ca | paṃcavarṇa rajobhiśca karṇikāyāma śokakaṃ || likhitvā prārthayitvā taṃ pūjayeccandanādibhiḥ | aśokāya namastubhyaṃ kāmastrīśokanāśakaḥ || śokārtiṃ harame nityamānadaṃjanayasva me | tasya dakṣiṇatastādṛnmaṃḍale pūjayet punaḥ || varakhaḍgadharaṃ kalaṃ paṃcaraṃgairvicitritaṃ | sṛṣṭyādi pralayāṃto yaḥ kālarūpo mahāvalaḥ || kalayatyapi viśvaṃ yastasmai kālānmane namaḥ | aśokasya tato dhastāttrikoṇamaṃḍale śubhe || madbhakādi jñānātmāntaṃ pīṭhapūjāṃ samācaret | tadvāhyeṣṭa dale proktāḥ śaktyaṣṭaka samarcanaṃ || saubhāgyāṃ ca tathā hṛdyāṃ vṛṣāṃ cāpi dhṛtiṃ ratiṃ | prītiṃ ca saṃgamāṃ nirvāṇākhyāṃ madhye tu kāmukāṃ || āvāhya kāmadevaṃ ca tadgāyatryā taduttaraṃ | kā devāya vidmahe puṣpavāśāya dhīmahi || tannonaṃgaḥ pracodayāt || kṛtvā prāṇapratiṣṭāntaṃ tato mudrāḥ pradarśayet | pāśāṃkuśadhanurvāṇābhidhā dhyāyet tataḥ paraṃ || raktāṃvaraṃ raktavarṇaṃ raktagaṃdhānu lepanaṃ | raktamālyaṃ ca taruṇaṃ vāmadakṣiṇayoryutaṃ || 177b) natyā prītye kṣuko daṃḍa puṣpavāṇasadhaḥ kare | urdhaṃ pāśāṃkuśau pūjyau pūrvokta manunā trayaṃ || raktavastra parīdhānāṃ sarvābharaṇabhūṣitāṃ | padma dvayakarāṃ gaura varṇāṃ dhyāyed ratiṃ śubhāṃ || śyāmavarṇāṃ raktavastrāṃ sarvābharaṇabhūṣitāṃ | tāṃvūlāsyāṃ bhaje prītiṃ ghaṭapuṣpalasatkarāṃ || agre tu kāmadevasya vasantaṃ paripūjayet | sudhā kumbhaṃ vāmahaste dakṣiṇe kusumākaraṃ || kadaṃvavanamadhyasthaṃ raktamālyāṃ śukāvṛtaṃ | dhyāyed vasantaṃ gaurāṃ surūpaṃ lokamohanaṃ || vaṃ vasantāya hṛdayaṃ tasya saptākṣaro manuḥ | pūjādyarthaṃ tatognīśa rakṣo vāyavya madhyataḥ || caturdikṣu ca ṣaṭ dīrgha yugalaṃ tasya vījakaṃ | paṭhitvā hṛdayādīni ṣaḍaṃgāni prapūjayet || tadagrāṣṭadale deva mukhatastu pradakṣiṇaṃ | kāmaṃ bhasmaśarīraṃ cānaṃgaṃ manmathameva ca || vasaṃtasya sakhāpaṃca smaramikṣu dhanurdharaṃ | puṣpavāṇaṃ tadagre tu lokeśānā yudhāni ca || tatastu kāma gāyatryā yathā śaktyā japaṃ caret | vasantaṃ kāmadevaṃ ca ślokābhyāṃ prārthayediti || vasaṃtāya namastubhyaṃ vṛkṣagulmalatā priye | sahasramukhasaṃvāha kāmarūpa namostute || namostu puṣpavāṇāya jagadānaṃdakāriṇe | manmathāya jagantetre ratiprīti priyāya ca || kāmadevaṃ praṇamyātha mūlanyāsaṃ samācaret | āvāhayen madhya kuṃbhe devaṃ sāṃgaṃ ca pūjayet || āvāhitosi deveśa sadyaḥ kāle mayā vibho | kartavyaṃ tu yathā lābhaṃ pūrṇaṃ parvatvadājñayā || iti sāvaraṇe devaṃ damanaiḥ pūjayet tataḥ | dhūpadīpādikaṃ datvā nityahomaṃ samācaret || dravyaistaddevakalpoktairhomastu triguṇo japāt | pūjāśeṣaṃ samāpyātha prārthayed devatāmiti || sarvarūpa jagannātha vāṃchitārtha phalaprada | hṛtsthān pūraya me deva kāmān kāmeśvareśvara || 178a) evaṃ saṃprārthya deveśaṃ visṛjya ca guruṃ tataḥ | dravyādyaistoṣayedviprān bhojayediti tadvidhiḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || śaktipūjā ca kartavyā damanārohaṇottaraṃ | kṛte purastāt sakalaṃ viphalaṃ jāyate priye || atakāryā śaktipūjā damanārohaṇottaraṃ || tathā || sa puṣpadamanañcaitre tena cābhyarcya kālikāṃ | saptajanma kṛtaiḥ pāpairmucyate nātra saṃśayaḥ || caitra śukla trayodaśyāmadhivāsana pūrvakaṃ | āropya damanaṃ durgā vidhinānena pūjayet || mayoktena varārohe tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu | aśvamedha sahasrasya rojasūyaśa tasya ca || tatphalaṃ samavāpyāsau devevaddivi modate || tathā || evaṃ yaḥ kurute pūjāṃ damanāropaṇābhidhāṃ | bhavantinā padastasyanmadā cidapi sundari || sidhyanti tasya mantrāśca nārī śāmvallabho bhavet | sarvasaṃpadyutaḥ śrīmān modate divi devavat || iti damanāropaṇavidhiḥ || atha pavitrāropaṇaṃ || tacca prativarṣamāvaśyakaṃ || merutantre || pavitranāmanāgāyavarodattastu śaṃbhunā | pavitrā ropaṇaṃ yaistu na kṛtaṃ tatphalaṃ tava || kuryān mithunasaṃkrānte tulāsaṃkramaṇāvadhi | āṣāḍha uttamo māsaḥ śrāvaṇo madhyamo bhavet || hīno bhādrapadaḥ pakṣaḥ śvetaḥ sanmadhyamositaḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || kālo grīṣmaḥ śaradvarṣā eṣa mukhyatamaḥ priye | kecidvasantamicchanti kālaṃ mādhyamikaṃ vudhāḥ || naiva hemantaḥ śiśirau praśasyaite kadācana || tathā || tacca kārpāsajaṃ jñeyaṃ śāṇamvā yadṛjantathā || tathā || sūtraṃ dravyamaśaktau syād devi kāryā sa saṃbhavaṃ | śaknau tu kṛmikoṣotthaṃ paṭṭasūtraṃ praśasyate || tathā || kṛtannavaguṇaṃ sūtramupavītamudīryate | 178b) trayāṇāntaddhi varṇānāmaṃśe tiṣṭhati sundari || tadeva sūtrandevānāṃ kaṇṭhe vahuguṇī kṛtaṃ | pavitramiti nāmneva kathyate nigamādiṣu || tathā || āmnāya bhedādbhidyante sūtravarṇāḥ sureśvari | pūrvorddhvayossitaṃ sūtraṃ raktasūtraṃ tathottare || paścimepyatha pītaṃ hi adho dakṣiṇayormataṃ | nilinyāktaṃ bhavet sūtraṃ ṣaḍāmnāyekṣa karhicit || āmnāyeṣyatha sarveṣu praśastaṃsitameva vā | kumārī kartitaṃ sūtramati prāśastya kārakaṃ || patimattyā kṛtaṃ madhyamadhamaṃ vidha vā kṛtaṃ | viprakṣatrārya jātīnāṃ patnībhiracitaṃ śuci || āvarjitaṃ yacchudrābhisvadaśucyeva kathyate | viśeṣo hyamīṣāṃ vihitaṃ patihīnayā || veśyayā kartitaṃ sūtraṃ medhyamitya paregajuḥ | rajakyā vātha māntrikyā kāṣāya padayātha vā || gopyāvopyatha muṇḍinyā pavitraṃ yadvinirmitaṃ | tat sūtra jayavitreṇa sānvayo narakaṃ vrajet || tasmāt sūtra vinirmāne yatnaḥ kāryā viśeṣataḥ | madhyamastrī grahīyastu pumvāraḥ śreṣṭha ucyate || ṣaṇṭāhodhamakalpaḥ syāt tithīriktā vivarjitā | sāpi bhūtatithau grāhyā caturthī bhauma eva ca || ravau tu saptamī varjyā gurovapi || tithistyājyā na kāpīha bhaumena sahitā yadi | putrakṣatrasya yogena phalādhikyaṃ hi janyate || tānīndu jīva dina kṛdviśca?voni ṛtistathā | keṣvapyeteṣu pūrvedyuḥ paredyurapi vā punaḥ || merutantre || aṣṭamyāṃ ca caturthyāṃ ca caturdaśyāṃ pavitrakaṃ | navamyāmapi kartavyaṃ kṛtādiṣu yathākramaṃ || sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ kalaukārpāsajaṃ śubhaṃ | yadṛjaṃ tu gṛhasthānāṃ vanasthānāṃ tu vālkalaṃ || padmajātaṃ saugatānāṃ śūdrāṇāṃ kṣaumapiṣyate | vaṭunāṃ darbhasaṃjātaṃ vaiśyānāṃ tu śaṇodbhavaṃ || 179a) muṃjajātaṃ vratasthānāmāvikaṃ samaraiṣiṇāṃ | sarastu navasūtrāṇāmaṣṭottara śataiḥ saraiḥ || pavitraṃ paramaṃ proktaṃ tadardhaṃ madhyamaṃ smṛtaṃ | kaniṣṭhaṃ saptaviṃśatyātāvadaṃgula dīrghakaṃ || pūjāvaraṇadevānāṃ tulyāni racayedvudhaḥ | ṣaṭtriṃśadgraṃthayaḥ śreṣṭe caturviṃśacca madhyame || dvādaśaiva kaniṣṭhe syurathānyacca pavitrakaṃ | pūjāsthānasya vistāradaiṣye mānaṃ pavitrakaṃ || aṣṭottara śatairyuktaṃ tāvatulyaiśca graṃthibhiḥ | vitānavannivadhnīyāt pūjāsthānordhatastu tat || skaṃdhācca nābhiparyaṃtaṃ daśagraṃthi samanvitaṃ | kramajñānāṃ ca śiṣyāṇāṃ pavitraṃ tadudāhṛtaṃ || dakṣiṇāmūrti saṃhitāyāṃ || paṭṭasūtraṃ viśiṣṭantu kāryāsajanitantathā | triguṇaṃ triguṇīkṛtya prakālyāmalavāriṇā || paścimāsyodgatairmantrairdākṣiṇyaiḥ śoṣayentataḥ | mantrairatha pavitrāṇi manoramyāṇi kārayet || aṣṭottaraśataṃ śreṣṭhaṃ tadardhaṃ madhyamaṃ priye | tadardhaṃ ca kaniṣṭhaṃ syād yathā śaktyātha kārayet || uttarāsyoditairmantrairdaśagraṃthistu kārayet | vicitrayā citrayet tāḥ kurkumādibhiradrije || pavitradānadivasāt pūrvadyuradhivāsanaṃ | sadyodhivāsanaṃ vāpi kuryāt tu parameśvari || rātrau sāmayibhismārddhaṃ nityapūjādyanaṃtaraṃ | urddhasiṃhāsanairmantraissūtrapātraṃ tu vāmataḥ || sthāpayitvāstra varmābhyāṃ kṛtvā rakṣāvaguṇṭhane | dantakāṣṭhaṃ tathā gaṃdhaṃ bhasmacandanamṛrttikāḥ || siddhārthaśca tathādhātrī phalaṃvakulasaṃbhavaṃ | pūrvodi dikṣu kramataḥ pavitra sūtra bhājanāt || aśvattha patrapātreṣu prakṣipet siddhi hetave | kumāra somasvāheśa brahmanāga śikhidhvajāḥ || sūryaḥ sadāśivaḥ sarvo devatāḥ syurnavāmarāḥ | sūtreṣu pūjayed brahma viṣṇvīśāśca trisūtrake || kriyā ca pauruṣī vīrā gāyatrī cāparājitā | vijayā ca jayā devī muktidā ca sadāśivā || 179b) manonmanī ca navamī daśamī sarvatomukhī | guṇṭhistha devatāḥ pūjyā upacāraiḥ samarcayet || nityāḥ ṣoḍaśa deveśi śrīvidyāṃ ca smaret priye || paścimāsyoṃgatairityādi śrīvidyā paraṃ atra tu mūlamantreṇa bhūṣṇīmeva vā kṣālanaṃ kuryāt kumāraḥ sanatkumāraḥ śikhidhvajo guhaḥ ṣoḍaśa nityāpūjanamapriṃ śīvidyāparameva || mahākālasaṃhitāyāṃ || yāvat yo devatāssanti nitye naimittikepi ca | yāścāvṛtti parivārāḥ paṃcāyatana saṃyutāḥ || apekṣitaṃ hi sarveṣāṃ pavitramatra karmaṇi || tathā || kṛtāṃjaliḥ padyamenaṃ mantrarūpamudīrayet || tvaṃ sūcanāt vedamakha kriyāṇāṃ prāptosikarpāsajasūtrasaṃjñāṃ | tvagrā vinirmāyavahupavītaṃ dāsye'marebhyo bhavasūtrapūtaṃ || merutantre || graṃthayo varmamantreṇa kartavyāḥ prāgdine tataḥ | tatrau sāmapikaiḥ sārdhaṃ pavitrāṇi samānayet || pūjāsthānetha siṃdūraṃ kuṃkumāraktacandanaiḥ | kasturī vidhurākṣābhirgairikādyairvicitrayet || graṃthisthāneṣu saṃsthāpya pīṭhe tannavatantuṣu | devatāṃ navakaṃ pūjya moṃkāraścaṃdramāstathā || vahnirbrahmā nāgagurūraviścāpi sadāśivaḥ | sarvadevāścābhi pūjya śiromantreṇa maṃtrayet || abhyukṣayecca hṛnmantreṇāstra mantreṇa rodhayet | teṣāṃ daśagraṃthiṣu ca saṃyuktā daśaśaktayaḥ || tāśca kriyodaya uktāḥ || tathā || pavitreṣu tataḥ pūjyaṃ mūlamantra ṣaḍaṃgakaṃ | ghaṭeṣu nikṣipet tāni gandhapuṣpa yutāni ca || sarvoṣadhī paṃcaratna yutāni chādayet punaḥ | vastrayugmena nīlaṃ ca vajraṃ muktvā phalaṃ tathā || padmarāgaṃ marakataṃ sarvauṣadhi gaṇasvayaṃ | rajanī dvaya siddhārtha kuṣṭhaṃ sustā priyaṃgavaḥ || 180a) lāmarja śailaphalinīmurāmāṃsī ca lodhrakaṃ | vaṃdhayecca vitānādyaṃ pavitraṃ ca mahattathā || kṛtvā nyāsādikaṃ tatra prāgvat pūjāṃ prakalpayet | kuṃbhe devaṃ samāvāhya yajedāvaraṇaiḥ saha || devāya mūlamantreṇa pavitrasya samarpaṇaṃ | devatebhyaḥ pavitrāṇi datvā homaṃ samācaret || nityārcanā'nantarantu naimittikamidaṃ bhavet || mahākālasaṃhitāyāṃ || naivedya dhūpadīpānāṃ kartavyā bhūyasī sthitiḥ | ākāraṇīyā yatnena svasvavaṃdhyāstu deśikaiḥ || kusumaistoraṇaṃ kārye vahirantargṛhasya ca || dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ || samayityaśca citrāṇi kanyakābhyaśca bhojanaṃ | khasvaguruṃ pūjayed bhaktyā vastrālaṃkāra godhanaiḥ || yathāvidhi namaskṛtya devīrūpeṇa cintayet | āropayet pavitrantu vittaśāṭhyavivarjitaḥ || guruṃ saṃpūjyate yatra tatkarma saphalaṃ bhavet | sacenna pūjyate yatra kriyā sā niḥphalā bhavet || gurorabhāve tatputraṃ tadabhāve tadaṃganāṃ | bhāryā bhāvercayedanyaṃ gurugotra samudbhavaṃ || kṛtvā pūrṇāhutiṃ paścādagnau dadyāt pavitrakaṃ | śrīcakramadhya siddhyaye pūjayet tannivedayet || merutantre || mūlena vahnayedvadyātpavitraṃ pūjayecca taṃ | saṃtoṣya ca guruṃ paścād dakṣiṇādyaiḥ pavitrakaṃ || datvā tasmai sviṣṭa kṛtaṃ hutvā pūrṇāhutiṃ caret | guroranujñā yā kuryāt svayaṃ pavitra dhāraṇaṃ || datvā sāmayikebhyaśca brāhmaṇān bhojayet tataḥ | te bho datvā pavitrāṇi dīnānāthāṃśca tarpayet || 180b) mahākālasaṃhitāyāṃ || yasya yasya tu devasya yo yorcāvasaro bhavet | tasya tasya tu devasya tasmistasminvarānane || pavitraṃ tasya dātavyaṃ tanmantroccāra pūrvakaṃ || tathā || chāgāścāvaśyakatvena dātavyā vali karmaṇi || tantre || divā nityārcanaṃ kuryād rātrau naimittikaṃ bhavet || merutantre || datvā ca bhūyasī paścāt svayaṃ bhuṃjīta vāgyataḥ | ati spaṣṭotra saṃproktaḥ pavitrā ropaṇe vidhiḥ || iti pavitrāropaṇavidhiḥ || atha śivāvaliḥ || kulacūḍāmaṇau || vilvamūle prāntarevā śmaśāne vāpi sādhakaḥ | māṃsa pradhānaṃ naivedyaṃ saṃdhyākāle nivedayet || mahākālasaṃhitāyāṃ || purādvahirnnisi kāle mahāraṇya samīpataḥ | gṛhītvā bhakṣya vastūni pūjā saṃbhṛtimapyuta || āptairanugato dvitraiḥ pradadyāt pheravī valiṃ | āmāni pakvānyapi ca māṃsāni vidhinārpyayet || tatrodīcī digvadano vītabhīḥ śucirurjitaḥ | prāṇāyāmaṃ ṣaḍaṃgaṃ ca vidhāyārghaṃ prapūjya ca || utthāya muktavikuraḥ śivāyākārayecchanaiḥ || kulapū *? gaṇau || kāli kālīti vaktavyaṃ tatro mā śivarūpiṇī | paśurūpā samāyāti parivāra gaṇaissaha || bhuktārauti yadaiśānyāṃ mukhaṃ muttolya sukhalaṃ | tadaiva maṃgalantasya nānyathā kulabhūṣaṇaṃ || avaśyamannadānena niyatannoṣayecchivāṃ | nityaśrāddhaṃ yathā sandhyā vandanaṃ pitṛtarpaṇaṃ || tatheyaṃ kuladevīnāṃ nityatā kulapūjane | paśurūpāṃ śivāndevīṃ yonārcayati nirjane || śivāsaveṇa tasyāśu sarvannaśyati niścitaṃ | japapūjāvidhānāani yat kiṃcit sukṛtāni ca || gṛhītvā śāpamāsādya śivāroditi nirjane | ekayā tuṣyate yatra śivayā deva bhairava || tatraiva sarvaśaktīnāṃ prītiḥ paramadurlabhā | paśuśaktirnnaraśaktiḥ pakṣiśaktiśca bhairava || pūjitā viguṇaṃ karma saguṇaṃ kārayed yataḥ | 181a) tena sarvaprayatnena kartavyaṃ pūjanaṃ mahat || rājādi bhayamāpannaṃ deśāktara bhayādikaṃ | śubhāśubhāni karmāṇi vicintya valimāharet || gṛhnadevi mahābhāge śive kālāgni rūpiṇi | śubhāśubhaphalavyaktiṃ vrūhi gṛhnaṃ valintava || evamuccārya dātavyo valiḥ kulajanaḥ priye || mahākālasaṃhitāyāṃ || sthānādasmādapasaret kiṃcid dūrataraṃ priye | śivāya *? trītabhayā āgacchatyamnasannidhau || tatra sthitvā nirīkṣyeta kiṃ kinnā bhakṣayanti hi | sarvā āgatya cet sarvaṃ pradattaṃ bhakṣayanti hi || vinirdiśet sarvasiddhiṃ rājyalābhaṃ dhanāgamaṃ | yadyantā bhakṣayantyantaṃ tat tatphalamavāpnuyāt || yadyacca naiva khādanti tat tatraiva phalaṃ labhet | kumārī pūjanādau tu viśeṣasyopavarṇitaḥ || tena nātra vruve devi kaṇṭhādhikya bhayādapi | kumārī rūpamāsthāya yathā yāti maheśvarī || śivārūpantathā kṛtvā svayamāyoti kālikā | tato bhaktiḥ prakartavyā tāsu yatnena sādhakaiḥ || śivāsu bhakṣayantīṣu sarvebhyo valimāharet | saṃhārabhairavāyādau vaṭukebhyestataḥ paraṃ || vināyakebhyo mātṛbhyaḥ kṣetrapālebhya eva ca | yoginībhyo ḍākinībhyaḥ śivadūtībhya eva ca || purokto mantra āsāṃ hi tena tena valiṃ haret | mahadaiśvarya māpnoti niḥśeṣaṃ bhakṣayanti cet || ardhe tu madhyamāsiddhirabhakṣye tu vipadbhavet || kulacūḍāmaṇau || yadi no gṛhyate vatsa tadā naiva śubhaṃ bhavet | śubhaṃ yadi bhavet tatra bhujyete tadaśeṣataḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || khāditvotthāya tiṣṭhatsu śivāvṛndeṣu tatra hi | daṇḍavat praṇamet sarvāḥ sveṣṭadevīdhiyāsvayā || puṣpāṃjaliṃ samādāya gandhacandanacarcitaṃ | 181b) utthāya muktacikuro mīlitākṣo digamvaraḥ || bhaktiśālī vītabhayaḥ kiṃcit praṇata kandharaḥ | stutiṃ kuryāt stavairetairvaraprārthanapurvakaṃ || śivārūpadhare devi guhyakāli namostute | ulkāmukhilalajjihve ghore rāve śṛgālini || śmaśānavāsini prete śavamāṃsa priye'naghe | araṇya cāriṇya naghe śive jamvukarūpiṇi || namostute mahāmāye jagatkāriṇi kālike | mātaṃgi kurkuṭe raudri mahākāli namostute || sarvasiddhiprade bhīme bhayaṃkari bhayāpahe | prasannā bhavadeveśi mama bhaktasya caṇḍike || saṃsāratāraṇatare jaya sarvaśubhaṃkari | viprastu cikure caṇḍe cāmuṇḍe muṇḍamālini || saṃhārakāriṇi kruddhe sarvasiddhiṃ prayaccha me | durge kirāti śavari pretāsanagate'bhaye || anugrahaṃ kuru sadā kṛpayā māṃ vilokaye | rājyaṃ prayaccha vikaṭe vittamāyuḥ sutān striyaṃ || śivāvalipradānena tvaṃ prasannā bhaveśvari | namastestu namastestu namastestu namostute || ityetairaṣṭabhiḥ ślokaiḥ śiṣyastotramudīrayet | tatastaccheṣamannaṃ yadbhāvanasvātma deva vā || sarvaṃ hi nikhaned bhūmau prayatne naiva pārvati | yadi kākāḥ svarāḥśvano ye cānye pāpa jānayā || bhakṣayanti taducchiṣṭaṃ tadā vighnaḥ prajāyate | rātrāveva samāgacche nirbhayo vipināntarān || āgatya gandhapuṣpādyaiḥ punadevīṃ prapūjayet || kulacūḍāmaṇau || evaṃ jñātvā mahādeva śānti svastyayanaṃ caret | kulācārandakṣiṇākhyaṃ kathitaṃ tava suvrata || na kasmaicit pravaktavyaṃ yadīcchechāśvataṃ sukhaṃ | nirjane caiva kartavyaṃ na ca mānuṣa sannidhau || kimvā pakṣipataṃgādi darśane naiva kārayet | pātālamaṇḍale vāpi ṣaṭkare vā suyantrite || niśchidra maṇḍape vāpi kartavyam tavasannidhau || iti śivāvaliḥ || atha kumārī pūjā || mahākālasaṃhitāyāṃ || na tathā tuṣyati śivā vali homastutīraṇaiḥ | 182a) kumārī pūjane nātra yathā sadyaḥ prasīdati || na kevalaṃ pūjayecchā bhojayen vāpi yatnataḥ || tathāvyaṃ gatā cāpya karaṇāt pūjāyāḥ parikīrtitā | karaṇāt sāṃgatāpi syādanyasmin na kṛtepi hi || tathā || kaulānāṃ niśi pūjoktā smārtānāma parāhnikī | nityā tu śāradyarcāyāṃ kāmyā naimirttikītarā || susnātāṃ raktapītādi nānārāgo jvalāṃśukāṃ | sarvālaṃkāra citrāṃgīmajñātānaṃgaceṣṭitāṃ || ajātapuṃmanassaṃgāṃ saptāṣṭa navavārṣikīṃ | anīcajātiṃ gaurāṃgī pitṛmātṛmatīmapi || adanturā vāgdantāmadhikonāṃgavarjitāṃ | adīrghakeśī mudrīkāṃ susmitā syāma lobhanāṃ || śyāmāndīrghadatīmotu nayanāṃ piṃgamūrdhajāṃ | tanu sutagatiṃ kruddhāṃ kubjāṃ khaṃjāṃ ca kharvaṭāṃ || bhrūkeśālyatva sahitāṃ tathā caiva galadvraṇāṃ | jātastana rajonaṃgāṃ prayatnena vivarjayet || etadbhinnā kumārī tu varaṇīyārcana krame || yāmale || yā kumārī yajen mantrī sarvaparvasu sarvadā | tenārcitā mahādevī satyaṃ satyanna saṃśayaḥ || saṃdhyaikavarṣā saṃproktā dvivarṣā ca sarasvatī | tridhā mūrtistrivarṣā ca caturabdā ca kālikā || subhagā paṃcavarṣeyamumā ṣaḍvārṣikī bhavet | mālinī saptavarṣā ca aṣṭamī kubjikā matā || navābdā kālasaṃkarṣā daśavarṣā parājitā | ekādaśābdā rudrāṇī dvādaśābdā ca bhairavī || tatparā syān mahālakṣmīstatparā kulanāyikā | kṣetrajñā tatparā proktā ṣoḍaśābdā ca caṇḍikā || evaṃ krameṇa vijñeyā vinā puṣpaṃ kumārīkā || mahākālasaṃhitāyāṃ || gītavāditra nirghoṣairānandādarapūrvakaṃ | nītvā pūjāgṛhadvāri kumārīsthā ayugmikā || paṃca vā sapta vā cāpi navaikā daśa vā punaḥ | paṃcaikātāsukartavyā yā syāt sarvāṃgasundarī || 182b) vahnīnāmapyabhāve hi bhavedekā kumārikā | kāmye naimittike caikā vahyūḥ śāradapūjane || śreṇī bhūtā utthitāśca nagnībhūtā nanā api | sthāpayitvā krameṇaitā mukhyāmādau niyojya ca || devī vuddhiṃ vidhāyāsyāṃ sādhako vigatatvaraḥ | gṛhītamadirāmattaḥ kalpitārcana saṃbhṛtiḥ || prāṇāyāmaṃ vidhāpādau tato bhūtāpasāraṇaṃ | guruṃ gaṇapatintatvā vāmadakṣiṇayostataḥ || madhye kumārīñca tathā mūladevī svarūpiṇī | choṭikābhistathā tāla tritayairvandhanaṃ diśāṃ || tathā || kumāryā mūlabhūtāyā pādau prakṣālayet tataḥ || tathā || tajjalaṃ mastake dadyād devī pādodaprajñeyā | sottarīyāṃśuke naiva pādādyupanayet tataḥ || punarakṣatamādāya vighnānutsādayet priye | udīrya mānamantreṇa tālatraya purassaraṃ || tārapāśa kalākūrcāstrāṇi prathamato vadet | bhūtānyapasāraya ca vighnānnāśaya cetyapi || hṛcchīrṣa carame dadyādekaviṃśākṣaro manuḥ | kumāryā sahitāssave tayā devī svarūpayā || darśanārthaṃ samāyānti yāvatyo devayonayaḥ | pretābhūtā'piśācāśca gandharvā guhyakā api || rākṣasā dānavāyakṣāye cānye krūrakarmiṇaḥ | saha praviśya kaumāryā maṇḍapaṃ śāradārcanaṃ || glapanti ca kumāryārcāṃ pūjāṃ vidhvaṃsayanti ca | ato dvāre dvayaṃ kāryaṃ vighnasyotsāraṇaṃ priye || tataḥ svavāmahastena kumāryā dakṣiṇaṃ karaṃ | gṛhītvā dakṣacaraṇa viniḥkṣepa purassaraṃ || paṃktī bhūtāḥ kumārīstāḥ ślokarūpaṃ manuṃ paṭhan | pūjā gṛhāntaḥ śanakairnamanmauliḥ praveśayet || tvamamvajagatāmādye jagadādhārarūpiṇi | kumārī rūpamāsthāya praviśedaṃ gṛhaṃ mama || bhavatyāḥ kīdṛśaṃ rūpaṃ jāne mātarahaṃ na hi | kumārī rūpamevedaṃ paśyāmi nara cakṣuṣā || bhaktirmadīyāsviṁjñāyatvat pādāmvujajā śive | tvayā prakaṭitaṃ rūpaṃ mīdṛśaṃ sarvasiddhaye || 183a) dṛṣṭiḥ kāryā na me pāpe saṃcāre nā'sataḥ pathaḥ | dṛḍhāyāṃ kevalaṃ bhaktau dātavyā suravandite || śivādyāstava rūpaṃ hi kīdṛśanneti jānate | jñāsyāmiko varākohaṃ pāṃcabhautika vigrahaḥ || iti paṃcapaṭhan ślokān svapṛṣṭhe naiva tārayet | anīkṣamāna eveśi gītavādya purassaraṃ || yāmale || snāpitā gandhatailena nānābharaṇabhūṣitāḥ | ānīya devatā pārśve sthāpanīyāḥ sudhī matā || mahākālasaṃhitāyāṃ || mukhyaṃ yatpūjanaṃ proktaṃ mukhyāyā eva tanmataṃ | tat pūjayaivatāssarvāḥ pūjitāḥ syurna saṃśayaḥ || tathā || valindatvā tato deva yo nityaḥ parameśvari | ārabheta nirālasyaḥ kumārīnyāsamuttamaṃ || tathā || nāmānyādau khalu mahācaṇḍayogeśvarī matā | tataḥ siddhi karālī ca punaḥ siddhi karālyapi || mahāntāmārpyatha jñeyā vajrakāpālinī tataḥ | muṇḍamālinya vṛhāsinyato dve parikīrtitaṃ || caṇḍakāpālinī kālacakreśvaryapyanantaraṃ | guhyakālī tataḥ kātyāyinī kāmākhyayā saha || cāmuṇḍā siddhilakṣmīśca kubjīkā tadanantaraṃ | mātaṃgī tadanujñeyā caṇḍeśvaryatha kīrtyate || sarvaśeṣe tu kaumārī etā aṣṭādaśeritāḥ | aṃgānyato vacmi śiro mukhantadanu cakṣuṣī || karṇo nāsāuṭe cāpi kapolau tatparau punaḥ | adharoṣṭhau dantapaṃkti skandhau hṛdayameva ca || vāhu ca jaṭhara pṛṣṭhamurūjānū tathaiva ca | jaṃghe pādau ca sarvāṃgaṃtāvantyeva sthalāni ca || triśaktiratne || kalādi ca kalāntaṃtā pūjayed vidhināvidhaḥ | upaveśyāsane divye kumārīṃ sādhakottamaḥ || vakṣyamānena vidhinā dehe nyāsaṃ samācaret | kumārīkā syāt prathamā dvitīyā nāyikā matā || tṛtīyā bhairavīkhyātā turyā vāgīśvarī bhavet | 183b) pālikāṃ paṃcamī proktā saṃvudhyantāḥ kulādikāḥ || nyasyāḥ paṃcāṃgayogena kumārīṇāṃ kalevare | vāmāvarta kramādāsya catuḥkaṃ pūjayet kramāt || tataḥ siddhā jayā pūrvā jayānyā kubjikā parā | kālikā paṃcamī proktā vijñeyā vodhitā imāḥ || pūrvādi vaktra saṃyuktāścaturthyantā namontakā | tattatsthāneṣu vinyasyāḥ svakriyākrama pūrvakaṃ || paṃcapraṇavayogena caitanya manunā saha | nyāsajālaṃ hi pūrvoktaṃ kuryāt sādhakasattamaḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || tatorgha sthāpanaṃ kuryānnityake yadudāhṛtaṃ | pūjopakaraṇasyāpi śuddhiruktā puroktavat || tathā || tato dhyānaṃ prakurvīta kumāryā vakṣyamāṇakaṃ || tathā || upacārāṃstatassarvān pādyādīn stuti paścimān || yāmale || yaṣṭavyāḥ pūrvamārgeṇa vakṣyamānena vā punaḥ | svanāmabhiścaturthyantaiṣvi?tārādyairnamontakaiḥ || devatā paścime mantrī yajedetāḥ sulakṣaṇāḥ | ādyā śuddhā vālikānyā tṛtīyā lalitā smṛtā || caturthī mālinīkhyātā paṃcamī syād vasundharā | sarasvatī ramā gaurī durgā tu navamī bhavet || paṃcābdannavavarṣaṃ ca yajedvālaṃ vicakṣaṇaḥ | paṃcābdo vaṭukaḥ prokto navavarṣo gaṇeśvaraḥ || tathā || pradadyādāsanaṃ vācā hriyā pādyaṃ samarpayet | ramayārghyannivedyātha striyā candanamarpayet || kumārī śaktivījena pradadyāt kusumoccayaṃ | caitanya manunā mantrī dhūpadīpādikaṃ diśet || tārā ete samākhyātā bhṛgurbhava samanvitaḥ | vindunādasamākrāntaścaitanyamanurīritaḥ || kvacidbhairava vījantu paṃcamaḥ praṇavo mataḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || bhūṣaṇāni dukulāni sindūrālaktakāvapi | karjalādarśavikhyāta tālavṛttāni peṭikā || parikarmā dhāravolamaṃcikā pīṭhadolikāḥ | paṃcāliṣā ca maṃjuṣā pāduke kutha patṭake || caṃdrātayopasaṃdyāne tathodvartanabhājanaṃ | 184a) śayyopadhānaparyaṃkā samudraśca prasādhanī || pratigrāhaśca siṃdolā tathā sīmantavartikā | gorocanā mṛgamadau karpūra kuṃkumantathā || evamādīni cānyāni yāvacchakyāni sundari | pradātavyāni vastūni kumārī tuṣyate yathā || tathā || tato yat sthāpitaṃ pātraṃ kumāryai pratipādayet | svīkuryāt sā ca tatraiva tathā yatnaṃ samācaret || agṛhīte tu tatpātre mahān doṣo'bhijāyate | ato yatnastathā kāryaḥ svīkriyeta yathā tayā || tato gṛhītvā kusumākṣate tasyāḥ kalevare | paṃcāśat saṃkhyakāḥ śaktīḥ kramataḥ paripūjayet || tā idānīṃ pravakṣyāmi sāvadhānā niśāmaya | ādyā jayā ca vijayā ṛddhidāmāyayāmvitā || kalā ca siddhidā sūkṣmya prabhā syāt suprabhā tataḥ | vighnatā ca viśuddhiśca nandinī ca vibhūti yuk || aparājitā ca lalitā lakṣmīgaurī tathaiva ca | atha medhā ca gāyatrī sāvitrī ca sudhā punaḥ || svāhecche ca kriyā vidyā prajñādīptā ca cetanā | bhadrā jyeṣṭhā tathomāca śivā ca muditā kṣamā || śraddhātha vimalā kaumudyapi vai viśadā tataḥ | aśokā jñānadā caiva valadā rājyadāpi ca || maitrī tanurudrāṇī bhavānī ca mṛḍānyapi | sarvajñā caṇḍikā cāpi kumārī sarvaśeṣagā || paṃcābdāt saṃkhyakā etāḥ kumāryāḥ śaktaya smṛtā | bhairavānaṣṭa tadanū pūjayedakṣatādibhiḥ || bhairavībhyastato vighna vināyake dya? eva ca | vaṭuka kṣetrapālābhyāṃ yoginībhyastathaiva ca || bhūtebhyaḥ pretayakṣobhyo ḍākinībhyastathaiva ca | kurvīta pūjanendevi kusumākṣatacandanaiḥ || punaraṣṭau sarvaśeṣe ṅentā devīṃ yajet priye | mahāmāyā kālarātrī tato vai sarvamaṃgalā || pūjyā ḍamarukāpaścādrājarājeśvarī tathā | saṃpatpradā bhagavatī kumārī tadanantaraṃ || yāmale || kulāntaḥ pūjayedenāṃ kulakoṇeṣvimoṃ yajet | 184b) kāmeśvarī ca vajreśī tṛtīyā bhagamālinī || upaviṣṭā kuladvandva koṇeṣvetāssamarcayet | anaṃga kusumānaṃga manmathānaṃga pūrvikā || madanānaṃga śabdādyā caturthī kusumāturā | paṃcamyanaṃga madanāturānaṃga padādikā || śiśirā kathitā hyetāḥ śaktayo rasa saṃkhyakāḥ | anena vidhinā pūjyā kumārī sādhakottamaiḥ || mahākāla saṃhitāyāṃ || samāpyetthaṃ kumāryarcāṃ tatpuro bhuvi vāriṇā | vartulaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā tanmadhye kulakāminīṃ || vilikhya jalakusumākṣata candananāgajaiḥ | pūjayenmaṇḍalaṃ tacca śubhadāyai namo vadan || sthālī gataṃ yat tatsarvamattattatra niveśya hi | nānāvidhāṃ ca sāmagrīṃ helacoṣyādi ghaṭṭitāṃ || māṃsamīnasurāpūrṇāṃ bhakṣya carvyādi pūritaṃ | kumārī dakṣahastaṃ ca sthāpayitvānna mūrdhani || uttānamusyamānena manunāntaṃ samutsṛjet || tathā || itarosāṃ kumārītyāṃ pratyekaṃ pūjanaṃ caret | gandhapuṣpairdhūpadīpairnaivedyairatnasaṃbhṛtaiḥ || tathā || annāni yādṛśānyasyai mukhyāyai kalpitāni hi | anyābhyastā dṛśānyeva dātavyānyeṣa niścayaḥ || phalāphalaṃ tu mukhyāyā jñeyamatravipaścitā | bhuṃjānā sukumārīṣu na tūrya dhvanimācaret || nānyatra ca mano dadyāt samvādhannaiva kalpayet || kolāhalaṃ niṣedheta amaṃgalyāni yoni cāruditāyā navā mūḍha prayatnena vivarjayet || sāvadhāno bhavedatra kimādau bhakṣayantitāḥ | mithaḥ kimvā prajralpanti kutra vācastu nispṛhā || kutra dṛṣṭiṃ prakṣipanti bhītāḥ kimvā vadantyasūḥ | ityādi nānā jātīyā śveṣṭāṃ āsāṃ prayatnataḥ || sāvadhānatayā jñeyā bhadrā bhadrasya sūcakāḥ | bhakṣayantīṣutā sveyaṃ paṭhet tatstotra satvaraṃ || kṛtāṃjalirnamra śirā āsāmanve kṣipan dṛśau | jaya kāli mahābhīme bhīmarāve bhayāpahe || saṃsāradāvā śikhare vṛjinārṇavatāriṇi | brahmendropendrabhūteśa prabhṛtyamaravandite || 185a) sargapālanasaṃhāra kāriṇya hitamoriṇi | guhyakāli parānanda rasapūritavigrahe || paraṃbrahma rasāsvāda kaivalyānandadāyini | guṇātītepi saguṇe mahākalpānta nartaki || kumārī rūpāmāsthāya vijñāpyajñāsvarūpiṇī | āgatāsimamāgāraṃ śāradyarcā smāptaye || sāmvatsarika kalyāṇa sucanāya tathaiva ca | dhanyosmi kṛtakṛtyosmi saphalaṃ jīvitaṃ mama || yasmātvamīdṛśaṃ kṛtvā kaumāraṃ rūpamuttamaṃ | guhyakāli samāyātābdika pūjājighṛkṣayā || tvamevai tena rūpeṇa daivebhyaḥ prārthitā purā | dattavatyasi sāmrājyaṃ varonapi samīhitān || mahyamapyadyadeveśi varandehi supūjitā | brahmaṇe sṛṣṭisāmarthyaṃ tvaṃ purādatta vatyasi || viṣṇave ca tvamevādāstathā pālana śaktitā | mahārudrāya saṃhāra kartṛtvamadadaḥ śive || devebhyaścāpi daityānāṃ nāśane dakṣatāmapi | antaryāminyasīśāni trolokīvosināmapi || nivedayāmi kintehaṃ sarvakarṇaika sākṣiṇi | śatrunāśaṃ rājyalābhaṃ śarīrārogyameva ca || tvat padāmvujayorbhaktiṃ yā cehaṃ caturo varān | namaste bhagavatyamva namaste bhaktavatsale || namaste jagadādhāra rūpiṇi trāhi māṃ sadā | mātarna vedmi rūpante na śarīraṃ navāguṇaṃ || bhaktyā hṛt sthitayā pūjāṃ tavajānāmya nanyadhīḥ | tvaṃ mātā tvaṃ pitā vandustvameva jagadīśvari || tvaṃ gatiśaraṇaṃ tvaṃ ca svargastvaṃ mokṣa eva ca | vihāya tvāṃ jaganmātarnānyāṃ jānāmi devatāṃ || namastestu namastestu namastestu namo namaḥ | ebhiḥ ślokaiḥ stutiṃ kuryāt kumārīṇāmvarānane || dadyādācamanīyaṃ hi bhojanānte gatatvaraḥ | tataḥ pradadyāntāmvūlaṃ mṛgacandrādhivāsitaṃ || sahavādyādibhistāvadanu vrajya visarjayet | śubhāśubhaphalaṃ vacmi sāṃprataṃ tava pārvati || tatrāpyādau śubhamvakṣye viparītantatosya ca | tadṛcchiṣṭaṃ tato dadyājjamvukebhyotha bhūtale || nikhanedatha vā devi samaloḍya visarjayet | 185b) ādau bhakte karedatte subhikṣaṃ viṣaye bhavet || pāyase yajamānasya paśuvṛddhiḥ prajāyate | ghṛte syādāyurādhikyaṃ pūjāmaiśvaryamṛddhyate || tathā modakaśakyulyoḥ santatirbhūyasī bhavet | matsyajātiṣvarthalābhaḥ kṛśareyāna saṃpadaḥ || māṃse tu putralābhaḥ syāt te mane kāminī bhavet | phalaṃ māṃsa viśeṣasya bhinnaṃ bhinnaṃ vruve hi tat || arthalābhastu vārāhe khāḍge? tu vijayoraṇe | māhiṣena tu māṃsena rājyaprāptirbhaveddhruvaṃ || ārogyaṃ hāriṇe nāśu kārṣṇyasāreṇa vāgmitā | śāse medhāvitāṃ gacchedrājyepyajaratāmapi || āveye palale devi sarvakalyāṇāmāpnuyāt | kāmaṭhe medinī lābo vahvantatvaṃ caroṃgave || vārdhnīnase śatrunāśohāṃse manujavaśyatā | taittire'bhīṣṭa siddhiśca vartake pāpasaṃkṣayeḥ || manastoṣo rasālāyāṃ phaletsvorciśva vaśyatā | kīrtistu mahatī dādhau dugdhe saṃpadanuttamā || piṣṭake tanayā vāptiḥ śāke ca ripu saṃkṣayaḥ | hālāyāṃ puṇya vṛddhiḥ syāccoṣye saṃpat suvāgmitā || dhanāgamaḥ phāṇite tu kūrcikāyāṃ valonnatiḥ | tumvī vṛttākta kūṣmāṇḍakāravellapaṭolakaiḥ || ghoṣasūraṇadīrghāṃghrimūlakaiste mane kṛte | vidyālābho bhaved devi takra vāk paṭutāpi ca || godhūmacūrṇaghaṭita vastuni pratibhā vane | devyān dṛṣṭau bhaven mokṣo maṇḍapepyunnatirbhavet || cāmaracchatrayostāla vṛntaparyaṃkayorapi | ghaṇṭādarpaṇayoścāpi dṛgdāne bhūtiruttamā || ākalyā karaṇayoḥ sparśa cālana dṛṣṭiṣu | nānāvidhāni saukhyāni bhavanti mahituḥ priye || evaṃ vidhāni bhūyāṃsi ceṣṭitānyaśanāni ca | śubhādeśīni jāyante viparītānyataḥ śṛṇu || mukhyabhūtā kumārī cedunmatirdvitrivārakaṃ | durbhikṣaṃ jāyate vaśyaṃ prajāsyuḥ pīḍitā api || rājā vināśamāyāti kumāryā rodane kṛte | uccāre tu mahāmārī purīṣe puradāhanaṃ || 186a) abhojane śatru bhayamāpado vahubhojane | abhāṣaṇe tvā padāḥ syurvipado vahubhāṣaṇe || upasargā vahuvidhāśceṣṭayākarapādayoḥ | atilajjā vināśāya tathānirlajjatā śuce || nānotpātāstu maune syuḥ svāpe vānkorci nāśanaṃ | sarvanāśastu bhītāyāṃ kruddhāyāṃ mṛtyureva ca || āveśetatkṣaṇādrājā mṛyate nātra saṃśayaḥ | śaṃkitāyāṃ śatruśaṃkā śrāntāyāmītito bhayaṃ || cintitāyāntu vijñeyaṃ tadrāṣṭrasyaiva pātanaṃ | mohe vittavināśaḥ syājjāḍhye pūjā ca niḥphalā || cāṃcalye caṃcalā lakṣmīḥ pūjakasyaiva jāyate | viṣādavatpatha yadi kumārī tatra jāyate || sarujaṃ saprajaṃ rāṣṭraṃ tadāsīdati pārvati | rogeṇa mṛyate rājā yadi rugnā prajāyate || durbhikṣamarakātaṃkāyadyaśrūṇi vimuṃcati | sarvanāśo bhavet tarhi dhūnoti yadi mastakaṃ || trastāyāṃ ripu tastrātyastasya rājñaḥ pradiśyate | kalpe sati syād vimukhī kālikā parameśvarī || nīcaiḥ śiraścet kurute asantuṣṭātayeśvarī | hīnāyuḥ syāt tadā pṛthvīpatiścedgadgadasvarā || pūjakasya bhaveddainyaṃ vyākulā yadi jāyate | mohena vyākulāyāntu sarvannagaramākulaṃ || pīḍitāyāṃ bhavedrogaḥ svededāradhanakṣayaḥ | adhovāyuntyajati cet kumārī daiva yogataḥ || pīḍitaṃ paracakreṇa tadā bhavati pattanaṃ | gītaṃ gāyati cettatra kumārī rahitā kriyā || sa prajārāṣṭratana yadārasya nṛpatermṛtiḥ | sahāgatābhiṣkadā cinmukhyāvivadate yadi || tadā sa māyatya kasmāt paracakraṃ sudāruṇaṃ | yayā kayācit sārdhamvā yena kena cideva vā || kumārī bhāṣatevīta bhayamandokṣa sādhvasā | prajāyante tadā tasya viṣayeṣu ṣaḍītapaḥ || vyatyā saṃpadi bhakṣyasya kurvate karacālanaiḥ | vyastaṃ samastaṃ bhavati manaso vāṃchitaṃ priye || upāyanī kṛtaṃ padmaddravyaṃ devyai tu paṇḍape | taccet karābhyāṃ spṛśati kāndiśīko bhaven nṛpaḥ || nirvāpayati ceddīpaṃ kumārī mukhamārutaiḥ | vuddhibhraṃśo bhavet tarhi jñānadīpaṃ ca naśyati || 186b) daivayogāddhi nṛtyanti kumāryaścet svarākulāḥ | sarājakaḥ saviṣayaḥ śmaśānamiva jāyate || vāsāṃsyutsṛjya nagnāḥ syuryadi tatra kumārikā | śatrubhirdviyate tarhi rājāsamaramūrdhani || yadi pya?tkṛtya kurdante karau dhṛtvā bhramanti ca | bhūtāveśaḥ kṣitīśasya jāyate nātra saṃśayaḥ || uccariṣyāsi vṛsye vā vadatītthaṃ kumārikā | bhojanāvasare tarhi mahāmārī bhayaṃ bhavet || vāme vā dakṣiṇe vāpi calattāraka yādṛśā | raktograyā ghūrṇayate śiraḥ svasya kumārikā || kurute vāṭṭahāsaṃsāye tatrasyanti mānavāḥ | bhūtāveśo bhavet tarhi pretā nṛtyanti vā pure || dantairdantān pīḍayitvā kuryāt kuṭakaṭāravaṃ | prayāti sadaraṃ mṛtyossadārasutavāndhavaḥ || dṛśāvanimiṣe kṛtvā sandaśyauṣṭhaṃradena hi | santarjayati śīrṣaṃ cet kalpayanta kumārikā || tadeva phalamuddiṣṭaṃ yat syāt kaṭakaṭārave | atyantikaṃ bhajenmaunaṃ kareṇānnaṃ spṛśenna ca || śirotyarthaṃ ca namayedaṃguṣṭhena likhed bhuvaṃ | vidadhyādbhūtale rekhāṃ karajairnniḥ prayojanaṃ || saṃhatābhyāṃ karābhyāṃ ca kaṇḍuyadathavā śiraḥ | bhṛṇānya kāraṇaṃ chindyādaṃgulī sphoṭamācaret || pāṇibhyāṃ mudrayennetre dyaikarṇaupi dadhāti vā | kurvīta vā vāhurikāṃ pārṣṇi ghṛṣṭiṃ karoti vā || mahāntaṃ grāsamādatte mukhaṃ vyādāya tiṣṭhati | anno parikṣutandhatte jṛṃbhaṇamvā muhurmuhuḥ || gṛhītvā pāṇināvānnaṃ ceturdikṣu kṣipatyapi | utthāya vā pracalati tyaktvāntaṃ pūjanaṃ tathā || āyāti vamanamvāsyāḥ syātāṃ romāñcave pathū | nirgacchato vā tadagātrāt pūyā snehe tu mantarā || akasmādeva kurute kākuñcetkāraṇamvinā | aślīnaṃ valguti tathā svavandhārthe praroditi || āmuktālaṃ kṛtīrmuñcedgṛhaṃ yāsyāmi vā vadet | yasya kasyāpi vā kuryād bhartsaṃnaṃ tat sthale sthitā || upālabheta vā kañcit sahaivāsyā uperyudhī | 187a) bhinarti vā'nidānaṃ sāsvahasta valayāni vā || kṛte mṛtasya kasyāpi vandhoḥ śocati tatra sā | yat kiṃcid vā pralayati nirṇimittaṃ kumārikā || sarvametadamaṃgalyaṃ vijñeyaṃ tridaśārcite | durbhikṣaṃ dhananāśaśca rogomārī bhayantathā || pade pade ca vipadaḥ śokovyādhī ripūnnatiḥ | paracakrāgame kasmādagnidāhaḥ pure gṛhe || mṛtyutrāsaśca dāridryaṃ vicchedo vandhubhissahaḥ | bhūtapretapiśācāpi niveśopi gṛhe gṛhe || aṣṭabhistu mahārogaiṣprajānāṃ nidhanaṃ bhavet | itastataḥ pradhāvanti lokābhaya nipīḍitāḥ || kimvahūktena deveśi śilpa ākāliko bhavet | itareṣāmalpabhayamayastu bhayaṃ rājñāmmahad bhavet || kumārī ceṣṭitadvārājñāyate hi śubhāśubhaṃ | vārṣikaṃ ca phalaṃ rājño jayā vātha parājayaḥ || mṛtyu duḥkhandhanaṃ saukhyaṃ śatrubhītirvalonnatiḥ | rājyavṛddhiḥ prajāpīḍā vyaṃgatā'nīkasaṃkṣayaḥ || kumārī pūjanāt sarvaṃ jñāyate bhojanādapi | parīkṣye yatnatastasmādrājñā svasya śubhāśubhaṃ || arcātopi viśeṣeṇa bhojanena sureśvari | jāte śubhe samīcīnaṃ vṛtte taditaratrahi || kāmyārcā vahusaṃbhārairdoṣantajjanti vārayet | nivṛtya svagṛhaṃ yātā yadi rugnā kumārikā || tasminnevāhani bhavet tathāpi na śubhaṃ phalaṃ | ityādi phalavāhulyaṃ śubhasyāpya śubhasya ca || mayā vivicya kathitaṃ dhṛya svahṛdi yatnataḥ | tato niśītha samaye vidhivat pūjanaṃ tataḥ || pīṭhamurtyoḥ prakurvīta dhūpadīpānulepanaiḥ | naivedyairupahāraiśca gītavādyādibhistathā || yāmale || kumārī pūjitāhanti kaluṣaṃ sarvasaṃcitaṃ | kumārikāṃ vījānīyāt sākṣāt prakṛti rūpiṇīṃ || patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyaṃ yat kiṃcid vastu śobhanaṃ | ananta phaladaṃ proktaṃ kumāryai cet samarpayet || bhojitā cet kumārī syād bhojitaṃ bhuvana trayaṃ | brāhmaṇāya suśīlāya kumārī yassamarpayet || 187b) pṛthivī dānajaṃ puṇyaṃ sośnute nātra saṃśayaḥ | sarvasiddhimavāpnoti yaḥ kumārīṃ samarpayet || vasanti satatan dehe kumāryā yoginī gaṇāḥ | ataḥ pūjyā namaḥ syāsyājjālanīyā tadicchayāḥ || aśaktyā pūjayedekāṃ kumārī sādhakottamaḥ | vinā kumārikā pūjāṃ na parvaparihāpayet || yonityamarcayedetāṃ tasya syāt siddhiruttamā | navarātrau samāyāte navamyantaṃ niśītadhīḥ || nānopacārairabhyarcet kumārī vṛddhipūrvikaṃ | vṛddhikrameṇa prayajedvāṃchitāṃ siddhimāpnuyāt || athavā pūjayen mantrī yuvatīrnnavasaṃkhyakāḥ | hṛllekhā gaṇanāraktā mahocchuṣmā karālikā || icchājñānā kriyā durgā navanāmabhirīritā | pūrvavat pūjayenmantrī jayet sāgraṃ sahasrakaṃ || yadi sākṣobhamāyāti svayameva vilāsinī | tayā saha nayedrātriṃ vā saramvā niśītadhīḥ || kumārīnna spṛśe deva bhāvayuktena cetasā | anyathā mṛtyumāpnoti nocedevī parāṅmukhī || iti kumārī pūjāvidhiḥ || kumārī pūjananantaraṃ śivā validānamiti saṃpradāyaḥ || śivāvalistu nityastatraivokra tvāt || atha prāyaścittaṃ || triśaktiratne || niṣiddhā caraṇe puṃsāṃ vihitā karaṇe tathā || prāyaścittopapātaḥsyāditi || tantrarāje || sarveṣāmeva pāpānāṃ saṃkare samupasthite | prāyaścittaṃ vijānīyādayutaṃ maṃtrajāpataḥ || nityādi kramadoṣaṇāṃ śāntyai vidyā śataṃ japet | naimittikāti kramaṇe sahasraṃ prajapen manuṃ || liṃgāgame || śṛṇu devi pravakṣāmi prāyaścittavidhintata | gurutyāgakaraḥ śiṣyaḥ prāyaścittī bhaveddhruvaṃ || lakṣaṃ śrīpādukāṃ japtvā tasmāt pāpādviśuddhyati | mantratyāgakaro yastu tatsaṃgaṃ varjayet priye || lakṣamekaṃ japenmantraṃ homatarpaṇataḥ śuciḥ || śrīpādukāṃ gurupādukāṃ nyogastu kaulikasyaiva guroḥ kaulikānāṃ nisiddhaḥ na tu kaulakatvasyāpi || 188a) tathā hi yāmale || madhulobhādyatha bhṛṃgaḥ puṣpāpuṣpāntaraṃ vrajet | gurulubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ vrajet || guroḥ paśoḥ gurvantaraṃ kulīnaṃ etacca | yadi daivāt paśorvidyā labhyate kulajainnaraiḥ || dvijantu kaulikaṃ prāpya punarvidyāmupālabhediti vacanena sutarāṃ vyaktaṃ evaṃ paśunāmapi paśu guru tyāge || doṣo vodhyaḥ lakṣa japastanmantrasyaiva homo japadaśāṃśena tarpaṇantu homadaśāṃśena anyatra tathā darśanāt mantropya duṣṭa evātyājyaḥ duṣṭastyājya eva śakalo vīja hīnastu sandigdho ninditastathā || manavastu na sidhyanti guruḥ syādbrahmaghātakaḥ | tadā taṃ sahasā jñātvā mantraṃ devaṃ guruṃ tyajet || śakalī doṣāstūpa lakṣaṇa mātraṃ anyepi tatra tacchāstroktā voddhavyāḥ aduṣṭamantratyāge kṣamasvamātastat pāpaṃ hare devi kṛpāṃ kuruḥ || iti kṣamāpyatāmeva vidyāṃ gṛhnīyāditi viśeṣaḥ || tathā || anekadhāpaśorannaṃ bhuṃjate ye tu kaulikāḥ | lakṣatrayaṃ japellāpāṃ lakṣamvāpya japāṃ japet || homayeddhe viṣānnena niṣpāpaḥ syāt tathā dhruvaṃ || anekadhā varṣaparyantaṃ atrāpi homadaśāṃśataiva tarpaṇādau tu na pramāṇaṃ || tathā || ekapātre pived dravyaṃ vīro māheśvaro yadi | śvānocchiṣṭaṃ bhavet pānaṃ prāyaścittaṃ sa kaulikaḥ || gāyatryāstu sahasreṇa upavāsa trayena ca | samyak śodhita cittastu suvarṇaṃ guruve dadet || gāyatrī svadevatā gāyatryeva || maṃtryārṇave || valāt svarasato vāpi yoramenmantramātaraṃ | daśalakṣaṃ manuṃ japtvā tu yā nalaṃ samācaret || mantramātā guruśaktiḥ gurustri gurureva vā | mantra putryāḥ svaputryāśca bhaginyāśca kulastriyaḥ || ramaṇāllakṣa jāpena pūto bhavati kaulikaḥ || mantraputrī putritvenaḥ kṛtopadeśā śudhyarthaṃ svabhogyāyā || apyupadeśābhidhānāt || kulastrī vīrapatnī tadgamanañca tatrānujñaiva doṣāyeti || 188b) brahmayāmale || kṛtvā vīravadhaṃ mantrī vṛthāpānaguroḥ stuṣāṃ | mantraputrīmvīrapatnīṃ ramitvā lakṣamā japet || idaṃ cātya kṛṣṭanāmamātra vīra viṣayaṃ evañca trayodaśa sahasrantu divyavīravadhaṃ japediti | akāmakṛta vadhaviṣayaṃ vadhānukūla vyāpāraviṣayamvā || ātatāpi viṣayamvā || tathā || anasthi prāṇi saṃghātaṃ hatvā ca narakaṃ vrajet | hatvā ca pakṣiṇassarvān striyaṃ caikādaśaṃ japet || ekādaśaṃ śataṃ anasthi prāṇisaṃghātaṃ jalaukādi striyanteṣāmeva | ekādaśamityamukhārastāntrikāḥ || tathā || sarpamārjāranakulamūkhamuṣṭrakharaṃ hayaṃ | gajānvātha mṛgān sarvān hatvā cāṣṭaśataṃ japet || japedaṣṭa sahasrantu kṣudrajantu vadha kṛte || aṣṭasahasraṃ aṣṭottarasahasraṃ kṣudrajantu vadha uktabhinnā cchāgādayaḥ || yattu chāgādi hanane japyāstri sahasramiti tantrāntare uktaṃ tadabhyāsa kṛta viṣayaṃ || triśaktiratne || validānamvināmantrī pātayen na paśūn kvacit | anyathā smārtu muditaṃ prāyaścittam manīṣibhiḥ || tathā || govadhe daśabhirlakṣaimmucyate narakārṇavāt | lakṣai dvādaśabhirmantrī vṛṣaṃ hatvā vimucyate || guruṃ hatvā pramādena paṃcalakṣairbhavecchuciḥ || idaṃ codyamamātra paraṃ vadhe tu prāṇāntikasyaivokta tvāt || tathā || daśabhiḥ koṭibhirmantrī strī vadhāt pravimucyate | naktāśīkhyāpaya na pāpaṃ pīṭhakṣetre paribhramet || pramādāt patite vipre lakṣairviṃśatibhiḥ śuciḥ | chatrādayo yathoktena mucyante kilviṣāditaḥ || yathoktena brāhmaṇā pekṣayā yathākramaṃ dvaiguṇyādyādhikyena || tathāhi tatraiva || brāhmaṇasya vadhe lakṣaṃ kṣatriye dviguṇaṃ smṛtaṃ | 189a) vaiśye triguṇamuddiṣṭaṃ pādaje ca caturguṇaṃ || atra lakṣamvadha ityubhayamapyupalakṣaṇaṃ || yasmin pāpe viprasya prāyaścittaṃ tasmiṃstadvarṇasya tadādhikyamiti || arhadvaudhā vadhe mantrī khāptilakṣaṃ manuṃ japet || arhadvauddhā ārhato pāsakāvauddhāḥ khābdhilakṣaṃ catvāriṃśallakṣaṃ || tathā || vabhrośca śūkarāṇāñca vadhe paṃcasahasrakaṃ || japedityanuṣaṃgaḥ vabhrūrnakulaḥ || tathā || yakṣiṇāṃ hanane mantrī dvisahasreṇa śudhyati | sarpamārjāramatsyānāṃ vadhe vedasahasrakaṃ || devadrohādgurudrohāt triṃśatkoṭimmanuṃ japet || pakṣīṇāṃ sarpamārjārayośca prāyaścitta hrāso'kāmakṛta viṣayaḥ droho maraṇā'nukūla vyāpāraḥ etacca guṇavad guruviṣayaṃ || tathā || devadravyaṃ gurudravyaṃ bhuktvā tāvat manuṃ japet || bhuktvā tadanujñayā tāvat triṃśat koṭiṃ || tadanujñā viplavayostadarthaṃ japamācaret viplava udvegaḥ || nindane samayānāṃ ca yoginī vīrayo śiva | śāstrāṇāṃ mantriṇāṃ strīṇāṃ sahasraṃ japamācaret || vāmadakṣiṇa siddhānte śaiva vratadhare hate | catuḥkoṭi mitaṃ mantrī japan śudhyati kilviṣāt || ārghādi nindane mantrī daśāvartena śudhyati | arghāmṛtaṃ pivet pūrvaṃ devīmutthāpayet tataḥ || paśupānaṃ bhavet tasya tatkṣayo lakṣato bhavet || arghāmṛtaṃ viśeṣārghāmṛtaṃ || anivedya bhuṃkte prajapet sa śatāṣṭakaṃ || anivedya devyanujñāmagṛhītvā || tathā || vīrapatnīṃ vṛthāpānaṃ vīraputrīṃ sthū?ṣāṃ tathā | prāyaścittaṃ caren mantrī divyavīrārcanādikaṃ || dīpanāśe pātranāśe pātrapraskhalane tathā | pūjayitvā mahādevīṃ japedaṣṭottaraṃ śataṃ || ajñānādetaducchiṣṭaṃ jānato dviguṇaṃ bhavet | idantu kāmato dvaiguṇyaṃ sarvatra vodhyaṃ || 189b) bhūtabhairave || bhagnaṃ ca sphuṭitaṃ yantraṃ hṛtaṃ caureṇa vā priye | upavāsaṃ prakurvīta dinamekamatandritaḥ || lakṣamātraṃ japed vidyāṃ homatarpaṇapūrvikāṃ | saṃbhaktyā ca guruntoṣya brāhmaṇānapi bhojayet || kadā vijñapta cihnamvā sphuṭitādi vibhūṣaṇaṃ | bhagnaṃ karoti yo martyo mṛtyustasya bhaveddhruvaṃ || tasmāt sa tīrtharāje vā gaṃgādi saritāmvare | samudre vā kṣiped devi anyathā duḥkhamāpnuyāt || iti prāyaścittaṃ || kulacūḍāmaṇau || parvate vipine caiva nirjane śūnyamaṇḍape | catuḥpathe kalāmadhye yadi daivād gatirbhavet || kulaṃ dhyātvā manuṃ japtvā natvā gacched yathā mukhaṃ | kalāmadhye pramadāmadhye kulaṃ iṣṭadevatāṃ || puraścaraṇakāre tu yadi syāt pīṭhadarśanaṃ | tadā tatra pīṭhapūjā manasāpi na hīyate || devīkūṭe mahābhāgāmoḍḍiyāne ca hairava | yoganidrāṃ kāmarūpe mahiṣāsuramardinīṃ || kātyāyanīṃ kāmabhūmau kāmākhyāṃ kāmadāyinīṃ | jālandhare ca pūrṇeśīṃ pūrṇaśaile ca caṇḍikāṃ || kāmarūpāntu cauhāre pūjyādikkaravāhinī | athavā kāmarūpasya darśanaṃ yadi bhāgyataḥ || tadābhagādi devīnāṃ pūjā tatra vidhīyate || tathā || prathamaṃ sādhakaśreṣṭho devīkūṭasya mastake | vilikhya yantraṃ pūrvoktaṃ pūjayet kulavartmanā || pīṭhādi devīṃ prathame pūjayeṃdgandhapuṣpakaiḥ | mahābhāgāstato mūla devīmāvaraṇaissaha || lakṣaikaṃ tatra japtvā tu uḍḍiyānaṃ tato viśet | tat pīṭhe yoganidrākhyāṃ pūjayitvā tato yajet || nijeṣṭha devatā mantraṃ japellakṣaṃ samāhitaḥ | kāmarūpaṃ tato gatvā tataḥ kātyāyanīṃ yajet || japtvā lakṣaṃ tato nābhau kāmābhyāṃ prathamaṃ yajet | tato jālandhare gatvā pūrṇeśīṃ prathamaṃ yajet || tatrāpi lakṣasaṃkhyātaṃ japtvā mantraṃ samāhitaḥ | tataḥ pūrṇagirau gatvā yajeccaṇḍīntato japet || kāmarūpāntare vatsa kāmākhyāṃ prathamaṃ yajet | 190a) tat prānte ca mahādevi yajed dik karavāhinīṃ || evaṃ pīṭheśvarīmiṣṭvā pūjayitveṣṭa devatāṃ | saptapīṭhe saptalakṣaṃ japed rātrau samāhitaḥ || pīṭhānāṃ paramaṃ pīṭhaṃ kāmarūpaṃ mahāphalaṃ | tatrayā kṛyate pūjā sakṛdvāpi maheśvari || vihāya sarvapīṭhāni tasya dehe vasāmyahaṃ | tasmācchata guṇaṃ proktaṃ kāmākṣā yonimaṇḍalaṃ || iti śrī ādyānandaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ paṃcadaśaḥ paṭalaḥ || athokta japopayogimālā vidhānaṃ likhyate || merutantre || atha mālāṃ pravakṣyāmi dvividhā sāsthirācalā | sthirā tu sthira cittānāṃ caṃcalācalacetasāṃ || etasyā mantra jape tu vīrasya dantamālāsuṣyā || taddhaktaṃ kālītantre || dantākṣamālayā caiva rājadantenameruṇā || japedityartha || dvādaśa paṭalepi || dantena kālikā yāstu māloktā bhuvi durlabhā || muṇḍamālāyāṃ || nāḍībhirgrathitā mālā mahāsiddhiṃ pradāpayet | narāṃgulyasthibhirmālāṃ grathitā parvabhedataḥ || sarvasiddhipradā mokṣa pāpinī varavarṇini | nāḍyāsaṃgrathanaṃ kāryaṃ raktena vāsasā api || sadā gopyā prayatnena mātuśca jāravat priye || triśaktiratne || mahāśaṃkhamayī mālā paṃcāśanmaṇi nirmitā | rahasya mālā saṃproktā gopanīyā prayatnataḥ || tadabhāve tu kasyāpi kartavyā'vayavasya vai || mahāśaṃkho vṛśirosthi taccādagdhaṃ vihitamiti rahasya vidaḥ || yāmale || narebhāścoṣṭramuṇḍānāṃ chinnānāṃ raṇasaṃkaṭe | mālāmvai kārayed vṛttāṃ mahāvidyā susādhakaḥ || tadabhāve sphāṭikī syāt mālā sarvatra siddhidā || muṇḍamālāyāṃ || aṃguṣṭhayā akṣamālāṃ cālayanmadhyamāgrataḥ | aśucinna spṛśedenāṃ karabhraṣṭānta kārayet || 190b) atha varṇamayī mālā || taduktaṃ mahāsiddheśvara tantre || mālāvidhānaṃ paramaṃ śṛṇu pārvati tatvataḥ | yena vijñānamātreṇa mantrā sidhyanti tatkṣaṇāt || anuloma vilomena mantramāturvibhedataḥ | mantreṇāntaritān varṇān varṇenāntaritaṃ manuṃ || kuryādvarṇamayīṃ mālāṃ sarvamantra pradīpiṇī | caramārṇamerurūpaṃ laṃghayenna kadācana || etat parama rahasyaṃ kathitaṃ te kuleśvari | tvayā guptataraṃ kāryaṃ nākhyeyaṃ yasya kasyacit || triśaktiratne || athavā mātṛkāmaryā mālayā prajaped vudhaḥ | ekaikaṃ varṇamuccārya varṇenāntaritaṃ japet || sudhīrevaṃ lakārāntaṃ tata āntaṃ samānayet | merurūpaṃ kṣakāraṃ hi sādhako naiva laṃghayet || merutantre || akārādi kṣakārāntairvindumanmātṛkākṣaraiḥ | anuloma vilomasthaiḥ kḷptayā varṇamālayā || pratyeka varṇayugmantrā japtāḥ syuḥ sarvasiddhidāḥ | arthādyā api kiṃ cānye prokte yaṃ sthiramālikā || akārādi kṣakārāntā prokte yaṃ tvakṣamālikā | jape cāṣṭottara śate punarvargārṇa yojanaṃ || caleti || muṇḍamālāyāṃ || anuloma vilomastha kḷptayā varṇamālayā | ādivarṇa krameṇaiva lāntaṃ ca parameśvari || kṣakārammeru rūpantu laṃghayenna kadācana | meru hīnā ca yā mālā meruṃ laṃghā ca yā bhavet || aśuddhā tu bhavedatra sā mālā niḥphalā bhavet | citriṇī visataṃtvā bhāvahmanāḍī gatā tu yā || tayā saṃgrathitā dhyeyā sarvakāmaphalapradā | aṣṭottaraśate japte tvādau klīvaṃ samuccaret || ṛ ṝ ḷṃ ḹṃ varṇacatuṣṭayaṃ klīvaṃ pracakṣate | varṇāṇāmaṣṭakamvāpi kāmyabhedakrameṇa tu || a ka ca ṭa ta payaśā ityevaṃ cāṣṭavargakaṃ | aṣṭottara śatajape kartavye klīva catuṣṭayamādau || uccārya viloma samāptāvapi taccatuṣṭayaṃ vilomena japedityekaḥ kalpaḥ || 191a) anuloma vilomābhyāṃ paṃcāśadvarṇānuccārya śeṣe aṣṭavargākṣarānyuccarediti aparaḥ kalpa ityarthaḥ || tantrāntare || antarvidrumabhāsamāna bhujagī sūtropta varṇo jvalāṃ ārohāmacaro hi kāṃśatamayīṃ vargāṣṭakāṣṭottarāṃ || sakṣaṃ brahmamayīṃ sumeru śikharīṃ śrīmātṛkākṣāvalīṃ vidyāṃ naumi samastamantra jananīṃ jñānaika dīpāṃkurāṃ || iti varṇamālā dhyānaṃ || yāmale || savinduṃ varṇamuccārya paścānmantraṃ japet sudhīḥ | kṣaṃ meruṃ kalpayitvā tu japettānnābhilaṃghayet || kṣaṃ sakṛdeva merutvena śuddhamuccaret || na tu taduttaraṃ mantramuccaredityarthaḥ || tantrākulamūlāvatāre sārasaṃgrahe ca || brahmanāḍī gatānādikṣāntā varṇānvibhāvye ca | arṇavinduyutaṃ kṛtvā śreṣṭhaṃ mantraṃ japet sudhīḥ || akārodiṣu saṃyojya tathākādiṣu ca kramāt | ārṇamerumatho tatra kalpayejjagadīśvari || tadā lipirbhavedakṣa mālārddhaśatasaṃkhyayā | anayā sarvamantrāṇāṃ japaḥ sarvārthasādhakaḥ || tathā || akārādi kṣakārāntaṃ paṃcāśanmaṇi sūtrakaṃ | kṣakāraṃ meru saṃsthāne lakārādi vilomataḥ || vargāṣṭaka vibhedena śatamaṣṭottaraṃ bhavet | ekaikāntaritaṃ mantraṃ japedevaṃ phalapradaṃ || anuloma vilomasthaiḥ kḷptayā varṇamālayā | pratyeka mantrārṇa yutā japtāḥ syuḥ śīghrasiddhidāḥ || vairimantrā api nṛṇāmanye mantrāśca kiṃ punaḥ | tenāt patrākṣa mālā padaprayogo gauṇaḥ || tathā || paṃcaviṃśatibhirmokṣastriṃśarbhirddhana siddhayaḥ | sarvārthāssaptaviṃśatyā pañcadaśyābhicārikaṃ || paṃcāśarbhiṣkarmasiddhiḥ syāt tathā caturuttaraiḥ | aṣṭottara śataissarva siddhirakṣaiḥ kṛta srajā || tathā || aṣṭottara śatairmālā paṃcāśaccaturuttaraiḥ | saptaviṃśatibhiścākṣai sarvasādhāraṇo japaḥ || 191b) merutantre || athavā kathyate mālābhicāre tithisaṃkhyakaiḥ | muktyarthaṃ paṃcaviṃśatyā sa śaṃkhyaiḥ sarvadā japet || triṃśadbhi dharmavṛddhiḥ syāccatuḥpaṃcāśatepsitaṃ | śatāt sāmyaṃ tathāṣṭādhi śatāt sakalasiddhayaḥ || atha karamālā || tatraiva || athavāṃguli mālābhirjapaṃ kuryāt taducyate | anāmā madhyamārabhya kaniṣṭhānukrameṇa tu || madhyamā mūlaparyantā karamālā prakīrtitā | madhyamānāmikā madhya parvayugmaṃ prakalpayet || meruṃ vā nāmikā mūlāt kaniṣṭhānukrameṇa ca | tarjanyagrādito madhyān mūlāntaṃ daśasaṃkhyakāḥ || mantratantraprakāśe || aṃgulī japasaṃkhyāne japamekaguṇaṃ smṛtaṃ | rekhāsvaṣṭaguṇamvidyādakṣaiśca śatasaṃguṇaṃ || tatrāṃguli japaṃ kurvan sāṃguṣṭhāṃgulibhirjapet | aṃguṣṭhena vinā karma kṛtantanniḥphalaṃ bhavet || aṃgulī parvabhirmantraṃ japannityaṃ prakalpayet || tathā tantrāntare || anāmikā dvayaṃ parva kaniṣṭhādi krameṇa tu | tarjanī mūla paryantaṃ karamālā prakīrtitā || tathā || ārabhyānāmikā mūlāt pradakṣiṇa krameṇa tu | madhyamāmūlaparyantaṃ japedaṣṭasuparvasu || anāmā madhyamaṃ parva meruṃ kṛtvā na laṃghayet | idaṃ cāṣṭottaraśatasaṃkhya japa viṣayaṃ || tantrāntare || anāmāmūlamārabhya prādakṣiṇya krameṇa tu | tarjanī mūlaparyantaṃ japennavasu parvasu || madhyamā tritayaṃ grāhyamanāmāmūlameva ca | anāmā madhyamaṃ caikaṃ meruṃ kṛtvā na laṃghayet || tarjanyagre tathā madhye yojayet tatra mānavaḥ | catvāri tasya nasyanti āyurvidyā yaśovalaṃ || idaṃ ca dvādaśā vṛtyā aṣṭottaraśatasaṃkhya japa paraṃ || sundaryāntu yāmale || anāmā madhyamāyāśca mūlāgraṃ tu dvayaṃ dvayaṃ | kaniṣṭhāyāśca tarjanyāstrayaṃ parva maheśvari || anāmā madhyamāyāśca meruḥ syādvitayaṃ śubhaṃ | pradakṣiṇa kramād devi japentripurasundarīṃ || 192a) vaiṣṇavādau tu sanatkumāra saṃhitāyāṃ || anāmā madhyamārabhya kaniṣṭhādita eva ca | tarjanī mūlaparyantaṃ daśaparvasu saṃjapet || tathā || aṃgulīrna viyujjīta kiṃcit saṃkocayet talaṃ || merutantre || aṃgulīrna ciyuṃjīta japakāle kadācana | aṃgulīnāṃ viyogena chidreṣu śravate japaḥ || nollaṃghayecca gaṇanāṃ kiṃcit saṃkocayet nalaṃ | na darśayet karaṃ nocetphalaṃ gṛhnaṃti rākṣasāḥ || muṇḍamālāyāṃ || nityaṃ japaṃ kare kuryān na tu kāmyaṃ kadācana | kāmyamapi kare kuryād yadi mālā na vidyate || na vidyata iti na vihitāstītyarthaḥ || ata eva kulāmṛte || vuddhirūpā yadā devī manaḥ pīṭhe'rcanaṃ tadā | pūrvameva mayā proktaṃ mahāmantre viśeṣataḥ || varṇamaryāmanomarghya japo mānasa ucyate | mālayā devadeveśi mokṣadaḥ kāmadastadā || citirūpā yadā devī kulakuṇḍalinī parā | yantre pūjā tadā jñeyā homaḥ kuṇḍe vidhīyate || maṇyādi guṭikāmayyā japaścaivākṣamālayā | upāṃguḥ syān mahādevi śīghrasiddhipradāyakaḥ || yonirūpā yadā devi pūjayed yonimaṇḍale | homastatraiva deveśi maithunena vidhānataḥ || japaḥ kāryo maheśāni tathaiva karamālayenmuktaḥ || kulamūlāvatāle || maṇayaḥ śaṃkhasaṃbhūtāḥ proktā lakṣmī pradāyakāḥ | bhuktipradāḥ sphaṭikajāḥ padmākṣāḥ puṣṭivardhanāḥ || bhuktimuktipradāḥ puṇyā rudrākṣāssarvasiddhidāḥ | putrajīva bhavāḥ putra paśudhānyaddhi siddhidāḥ || vidrumotthāśca maṇayo dhanasaubhāgyavaśyadāḥ | mauktikā muktidāḥ proktāstathā sarvasamṛddhidāḥ || pāpāpahaḥ kuśamayāḥ kāmadā svarṇarūpyajāḥ || merutantre || samastasiddhyairudrākṣā manayodhanadāmatāḥ | gatasvāptikaraḥ śaṃkhye bhogakṛt sphaṭiko mataḥ || putrapradāḥ putrajīvāḥ padmākṣāḥ puṣṭivardhanāḥ | 192b) vidrumosthā vaśyakarā mauktikā mauktidā matāḥ || pāpāpahāḥ kuśamayāḥ svarṇajāḥ kāmadāyakāḥ | kāmavṛddhistārajātairiṃdrākṣaiḥ syāṃdgataṃ padaṃ || strīvaśyārthaṃ haridrāyādāryāḥ puruṣa vaśya kṛt | jvarahartrī tu lākṣāyāḥ khaḍgasya pitṛtṛptikṛt || arkasyoccāṭane kāryā śrīphalairjñānasādhane | gajadantasya sarvārthaṃ mohane tāmrajā matā || māraṇe cāpasī proktā dhanārthaṃ śveta padmajā | viṣontāre candanotthā śānti kṛccheta kāṣṭhajā || raktacandanavījotthā yakṣiṇyādika sodhane | padmakāṣṭhodbhavātuṣṭyai devadārūdbhavairviruk || kṛṣṇakāṣṭhasamudbhūtaistāmasaṃ karmasidhyati | bhūtastaṃbhe niṃvajātā janastaṃbhe samī bhavā || mahānimvena ḍākinyā bhūnimvaistaṃbhanaṃ rujāṃ | indravṛkṣādraṇastaṃbhobhicāro vānarā sthitaḥ || ṛkṣā sthito vanya siddhiḥ śārddhulāntasya devatā | narāstyā rākṣasā vaśyā vīrā vaśyāhayāsthibhiḥ || rāsabhāsthnānkṣudra siddhirmānyatā tu gajāsthibhiḥ | mṛttikābhṛṣṭamaṇijā mālā śāvarasiddhidā || kuśagraṃthyā japed vipraḥ suvarṇamaṇibhirnṛpaḥ | putraṃ jīvairjapedvaiśyaḥ padmākṣaiḥ sarva eva hi || tathā || rudrākṣa sphaṭikaindrākṣa madhye kiṃcinnadāpayet | madhye datvā japaṃ kurvaṃ kāmamokṣau vināśayet || tathā || yutā rudrākṣāṇāmadhivakṣaphalaviśeṣāducyate | ekacakraḥ śivastasya mālā tu japato haret || brahmahatyādi pāpāni tathā rājyādikeṣṭadā | umāśaṃkara nāmākhyo dvimukhoyaṃ vyapohati || gohatyādika pāpāni gārhasthyāśramasaukhyadaḥ | trimukhassvagnirūpaḥ syāt strīhatyādika pāpahā || dharmārthakāmāḥ sidhyanti dhāraṇāt tajjapādapi | caturmukho bhaved brahmā guruhatyādi nāśakaḥ || sphuraṃti sakalā vidyā vāk siddhiścāpi jāyate | paṃcavaktraḥ śivaḥ sākṣāt sarvapāpa haraḥ smṛtaḥ || 193a) śaivagāneśa śāktānāṃ drutaṃ siddhistu tajjapāt | kārtikeyaistu yadvaktrai skhalita vratapāpahā || vidhinā dakṣiṇe vāhau dhāraṇāt samare jayaḥ | saptavaktro mahānāgo nantye nāmātha tajjapāt || anantāḥ siddhayaḥ sarpa viṣabhīśca na jāyate | aṣṭavaktro gaṇeśaḥ syāt sarvavighnanivārakaḥ || nasyanti tajjapāt sarve kāmakrodhādi śatrava | navavaktro bhairavaḥ syād vāmamārgastha devatāḥ || japādeva prasīdanti vāmavāhau sthitoghahā | janārdano daśamukho japānnaśyanti dhāraṇāt || piśāca graha vetāla brahmarākṣasapa?nnagāḥ | ekādaśamukhaḥ sākṣādrudra evāsya dhāraṇāt || japācca hayamedhādi yajñānāṃ phalabhāk bhavet | dvādaśāsyo bhāskaraḥ syāt tajjapāddhāraṇāt tathā || tejasvī ca pratāpī ca gomedha phalabhāk bhavet | trayodaśamukhaḥ sākṣād viśve devātmakaḥ smṛtaḥ || śrāddhakāle dhṛto dadyāt pitṛṇāmakṣaṃyāṃ gatiṃ | caturdaśamukhai japtaṃ tadānaṃtyāya jāyate || pūjyate deva manujai rakṣayāṃ labhate gatiṃ || śāradāyāṃ || indrākṣairyadi japyeta rudrākṣaiḥ sphāṭikaistathā | nānyanmadhye prayoktavyaṃ putraṃ jīvādikaṃ cayet || yadyanyagnu prayujyete mālāyāṃ japakarmaṇi | tasya kāmaṃ ca mokṣaṃ ca na dadāti priyaṃkarī || janmāntare jāyate sa vedavedānnapāragaḥ | mitrabhāvaṃ tato devi cāṇḍālaiḥ pāpakarmabhi || rityuttara tantra vacanaṃ samasta vyati rikta kiṃcit prakṣepa paramiti jñeyaṃ || nāradaḥ || kuśagranthyā japedvipraḥ suvarṇamaṇibhirnṛpaḥ | putraṃ jīvairjapedvaiśyaḥ padmākṣaissarva eva ca || tantre || tathāmalaka saṃbhūtaistulasī kāṣṭhanirmitaiḥ | ebhiśca mālikāṃ kuryānmatimān vaiṣṇave maṇau || gopālasya śuklapadmākṣaṃ praśastaṃ | samāhita manāḥ śukla padmavījākṣa mālayeti || gautama vacanāt || 193b) nārada paṃcarātre || japasya gaṇanāṃ prāhuḥ padmākṣairbhaktivardhanaiḥ || yastu bhāgavato bhūtve tyupakramya rudrākṣaiścottameti varāha vacanāt vaiṣṇavānāmapi rudrākṣamāmālā praśastā || rudrākṣa mālayādi vā śaktimaṃtrajapo niṣiddhaḥ || taduktaṃ yoginītantre || rudrākṣaiḥ śaktimantrastu ahniyojāpati priye | sa durgati mavāpnoti niṣphalastasya tajjapamiti || bhairavī vidyāyāmvārāhī tantre || suvarṇamaṇibhirmālāṃ sphāṭikīṃ śaṃkhanirmitāṃ | pravālaireva vā kuryāt putraṃ jīvaṃ vivarjayet || padmākṣaṃ caiva rudrākṣaṃ indrākṣaṃ cakṣaṃ ca viśeṣataḥ || atha niṣiddhaṃ || merutantre || ati sthūloti sūkṣmaśca sphuṭito bhaṃguro laghuḥ | bhinnaḥ purādhṛto jīrṇo rudrākṣo na śubha smṛtaḥ || anyonyagharṣaṇādeva japahānirbhaveddhruvaṃ | madhye graṃthayaḥ kuryānātramuktādi vinyaset || atha saṃskāra kālaḥ || catuthyāṃ protayenmālāṃ gaṇe nāthasya maṃtrakaiḥ | madhyāhnerkasya saptamyāṃ ravau vā tasya mantrakaiḥ || dvādaśyāṃ vaiṣṇavī mālā protavyā viṣṇumaṃtrataḥ trayodaśyāntu saṃdhyāyāṃ tanmantraiḥ śivamālikāṃ || aṣṭamyāṃ vā caturdaśyāṃ navamyāṃ bhūmi nandane | śaktīnāmapi kartavyā bhuktvā rātrau yathā vidhiḥ || * * * * ? bhedaḥ || merutantre yoginī hṛdaye ca || grathitā paṭṭasūtreṇa devyāḥ prītyai tu mālikā | kāryā sairvaiṣṇavī mālā padmasūtrairathāpi vā || urṇābhirvā valkalairvā śaivīkārpāsasūtrajā? || kārpāsasūtre viśeṣa uktaḥ || merutantre || prāyaśaḥ sarvadevānāṃ sūtrotpatti vidhiṃ śṛṇu | sūtraṃ dvijendra puṇyastrī nirmitaṃ granthivarjitaṃ || triguṇaṃ triguṇīkṛtya grāhyaṃ prakṣālya yatnataḥ || umāmaheśvara saṃvāde || yā jīvavatsakā nārī sundarī pativallabhā | tayā kartita sūtreṇa vyūḍhāmālā śubhāvahā || meru sūtreṇa paṭṭeṇa tresareṇḍa vinirmitā | 194a) nirmitā svarṇa rajataiḥ svarṇe nāpi śubhāvahā || kanyākartita sūtreṇa grathitā guruṇā svayaṃ | maṇḍalīkṛta gopuccha rūpadhṛṣṭyālikā śubhā || hāridraṃ sarvathā sūtraṃ grāmakarpāsasaṃbhavaṃ | caitrakarpāsajamvātha tyajedgrathana karmaṇi || merutantre || ekabhaktaṃ vidhāyādau sādhako grathayet svayaṃ | kṛtanityakriyaḥ śuddha ukteṣvṛkṣeṣvatandritaḥ || śvetaraktasuvarṇābha kṛṣṇavarṇā dvijāditaḥ | eteṣu brāhmaṇaḥ śreṣṭho japamālā kṛte bhṛśaṃ || alābhe tu dvijātīnāmapivā svasvajātayaḥ | kalau tu dullabhā viprā yathā viprā svadharmagāḥ || tathā || atha mālā kṛtiṃ vakṣye kṣālayet paṃcagavyakaiḥ || gautamīye paṃcagavya parimānamāha || palamātraṃ dugdhabhāgaṃ gomūtraṃ tāvadiṣyate | ghṛtaṃ capalamātraṃsyāṃ gomayaṃ tolaka dvayaṃ || dadhi prasṛti mātraṃ syāt paṃcagavyamidaṃ smṛtaṃ | atha vā paṃcagavyānāṃ samāno bhāga ucyate || ekabhaktiṃ vidhāyādau sādhako grathayet svayaṃ | kṛta nitya kriyaḥ śuddha ukte kṣetreṣu mantravit || yathākāmaṃ yathālābhamakṣāṇyānīya yatnataḥ || govarṇabhedena paṃcagavyāharaṇamāhāmerutantre | dugdhaṃ kāṃcanavarṇāyāḥ śvetāyāścaiva gomayaṃ || gomūtraṃ tāmravarṇāyā nīlāyāśca bhaved dadhi | ghṛtantu kṛṣṇavarṇāyā evaṃ paṃcāmṛtepi ca || gavāṃ varṇāstu sulabhāḥ saṃti deśeṣu tatra ca | tatra varṇa vibhāgena paṃcagavyāni cāharet || varṇālābhena doṣosti mātrāhīnantu varjayet | gośakta? dviguṇaṃ mutraṃ sarpirdadyā caturguṇaṃ || kṣīramaṣṭa guṇaṃ proktaṃ paṃcagavye tathā dadhi | gāyatryādāya gomūtraṃ gaṃdhadvāreti gomayaṃ || āpyāyasveti ca kṣīraṃ dadhikrāvaṇato dadhi | tejosi śukramityājya devasya tvā kuśodakaṃ || kṣālayet paṃcagavyodaiḥ sadyo jāteti maṃtrataḥ | candanā gurugaṃdhādyairvāmadevena gharṣayet || dhūpayedapya ghoreṇa kṛṣṇāguru suguggulaiḥ | 194b) tatpuruṣākhya mantreṇa lepayeccandanādibhiḥ || īśānaḥ sarvamiti ca pratyekaṃ mantrayecchataṃ | tenaiva mantrayen merumaghoreṇa ca mantrayet || yoginī hṛdaye || anyonya samarūpāṇi nāti sthula kṛśāni ca | kīṭādibhiraduṣṭāni na jīrṇāni navāni vaiḥ || gavyaistu paṃcabhistāni prakṣālya tu pṛthak pṛthak | ādau pūrva dine śakti vyatirikta parame taditi jñeyaṃ || gomutraṃ gomayaṃ kṣīraṃ dadhisarpiṃ kuśodakaṃ | paṃcagavyamiti proktaṃ mahāpātakanāśanaṃ || aśvatthapatra navakaṃ padmākāreṇa kalpayet | sūtraṃ maṇīśca gandhādbhiḥ kṣālitantratra niḥkṣipet || tāraṃ śaktiṃ mātṛkāṃ ca sūtreṇaiva maṇiṣvatha | vinyasya pūjayedāhyairjūhvayāccaiva śaktitaḥ || rudrākṣe tu viśeṣa uktaḥ kālottare || skanda uvāca || devadeva mahādeva sṛṣṭisthitilayeśvara | rudrākṣairjapamālā tu kathaṃ kuryān maheśvara || saṃskāraśca kathannātha kartavyaḥ kīdṛśaṃ phalaṃ || iśvara uvāca || śṛṇu khaṇmukha vakṣyāmi rudrākṣaiḥ kriyate yathā | japamālā vidhānena yena sā japasiddhidā || merutantre kālottare ca || eke vaktrairdvivaktaiśca caturvaktraiśca paṃcabhiḥ | ṣaḍbhaktrairvātha kartavyāmithomiśrāstu varjayet || mukhe mukhantu kartavyaṃ mukhaṃ mūle tu varjayet | mukhaṃ mūkhena saṃyojya pṛṣṭhaṃ pṛṣṭhena yojayet || rudrākṣasyonnataṃ proktaṃ mukhaṃ pucchaṃ tu nimnakaṃ | dhātrī phalopamaśreṣṭho madhyo vadara saṃnibhā || vadarovadaravījaṃ || adhamaśca na kāmaḥ syāt tato hīno vipatti kṛt || merutantre || eko merustatra deyaḥ sarvebhyaḥ sthaulya yukkṣayaḥ || kālottare || asyordhavaktraṃ mervākhyaṃ kartavyaṃ tallalaṃghayet || merutantre || ādyaṃ sthulaṃ tatastasmānyūnaṃ nyūnataraṃ tataḥ | sarpākārāṃ prakurvīta brahmagranthirmaṇiṃ prati || śaivāgame || gopuccha sadṛśī kāryā ekāgrāvāsamerukā || 195a) uttaratantre || eko merustatra deyassarvebhya sthūlasaṃbhavaḥ | vinyaset kramatastasmāt sarpākārā ca sā yataḥ || brahmagraṃthi yutaṃ kuryāt prativījaṃ yathāvidhiḥ || merutantre uttaratantre ca || atha vā granthirahitaṃ dṛḍharajju samanvitaṃ || brahmagranthiryathā tatraiva || trirāvṛtyātha madhyena cārdhavṛtyānta deśataḥ | granthiḥ pradakṣiṇāvarto brahmagranthiritīritā || merutantre || athānyamālā saṃskāraṃ vakṣyeśvatthasya patrakaiḥ | padmākārena navabhiḥ sthāpitaistatra vinyaset || maṇīsūtraṃ ca gaṃdhodaiḥ kṣālayitvātha mantrayet | oṃ hrīṁ pūrvamātṛkārṇaiḥ kramādekaikaśau maṇiṃ || sūtraṃ ca tatra vinyasya pūjayitvā hunet tataḥ || tilājyaiḥ kevalājyairvā sadyojātādibhiḥ pṛthak | paṃcamantraiḥ śataṃ cāṣṭāvaṣṭāviṃśatireva vā || homābhāve japaḥ proktā protayen mālikāntataḥ | gopuccha sadṛśī kāryā ekāgrāvāsamerukā || āvāhanādi mudrāṇāmaṣṭakaṃ darśayet tataḥ | sadyo jātādibhirmantraiḥ pūrvavat kṣālaṇādikaṃ || anantaraṃ pūjāsvakalpoktavidhinā || vāme viśeṣaḥ || tatraiva || kaulikādau viśeṣoyaṃ surayāmaṇi tarpaṇaṃ | iti rudrākṣādi mālā saṃskāravidhiḥ || atha rudrākṣadhāraṇaphalamapi prasaṃgāt liṣyate || tathā || rudrākṣamālikāṃ kaṇṭhe dhārayen bhakti varjitaḥ | pāpakarmāpi yo nityaṃ rudraloke mahīyate || rudrākṣadhārī bhūtvā ca yatkiṃcit karmavaidikaṃ | yo vipraḥ satataṃ kuryāt tatkarma saphalaṃ bhavet || snāne dāne jape home vaiśva deve surārcane | prāyaścitte tathā śrāddhe dīkṣākāle viśeṣataḥ || kaṇṭhe śiraśi haste ca karṇayorūpavītake | rudrākṣadhāraṇā deva rudro bhavati mānavaḥ || khādat māṃsaṃ pivanmadyaṃ saṃgacchannaṃtyajātiṣu | sadyo bhavati putātmā rudrākṣaṃ mūrdhni dhārayan || 195b) devānyurṣṇaṃti ye devāḥ paśavaste tu vaidikāḥ | tānyātayanti ye kole teṣāṃ śāstā svayaṃ yamaḥ || teṣāṃ saṃrakṣanārthāya nānyo rudrākṣato bhuvi | rudrākṣāḥ sarvadevānāṃ mantrasiddhividhāyakāḥ || ucchiṣṭo vā vikarmastho yukto vā sarvapātakaiḥ | mucyate sarvapāpebhyo naro rudrākṣadhāraṇāt || rudrākṣaṃ kaṃṭhamāśritya śunako mriyate yadi | sopi rudratvamāpnoti kiṃ punarmānuṣādayaḥ || arudrākṣadharo bhūtvā yat kiṃcit karmavaidikaṃ | kuryād viprastu yo mauddhyāntā(?) sāmāpnoti tatphalaṃ || atha strīśūdrārthamālāsaṃskāraḥ || taduktaṃ merutantre || śūdrārthaṃ ca striyāmarthe mālāsaṃskāra ucyate | gaṇeśasūryaviṣṇvīśadurgāḥ saṃpūjya bhaktitaḥ || mālāyāmathatāṃ mālāhasauḥ vījenābhimaṃtritāṃ | aṣṭottaraśataṃ paṃcagavyetāṃ sthāpayetryahaṃ || caturthe tu samuddhṛtya kṣālayedastramantrataḥ || yoginītantre || ukteṣvakṣeṣṭa?ktamantrairgraṃthitā sādhakottamaḥ | mālāṃ vidhāya vai pātre kvacid gandhādi carcitāṃ || bhūtaśuddhyādikaṃ pūjāṃ samāpya tatra pūjayet | gaṇeśasūryaviṣṇvīśa durgāścāvāhya pūjayet || tatra mālāyāṃ || paṃcagavyena tāṃ siktvā hauṃ mantreṇa ca mantrayet | tasmāduttolyatāṃ mālāṃ svarṇapātre nidhāya ca || payodadhighṛtakṣaudraśarkarādyainanu kramāt | tato dhūpāntaraiḥ kṛtvā paṃcāmṛtavidhiṃ vudhaḥ || kramāt tatraiva saṃsthāpya snāpayecchītalodakaiḥ | tataścandanasaugandhi kastūrīkuṃkumādibhiḥ || tāmālipya japecca hmauṃ mantramaṣṭottaraṃ śataṃ | * *? nnavagrahān paṃkti dikpālāṃśca prapūjayet || tataḥ saṃpūjya ca guruṃ gṛhnīyānmālikāṃ śubhāṃ || bhairavī tantre || ādau gaṇapatindevaṃ sūryaviṣṇumumāpatiṃ | durgāṃ ca pūjayed vidvān mālāyāṃ susamāhitaḥ || paṃcagavye kṣipen mālāṃ plāsādenābhimantrayet | uttolya ca tato mālāṃ sthāpayeddhema pātrake || paṃcāmṛtena saṃsnāpya śītalena jalena ca | candanena sugandhena kastūrī kuṃkumādibhiḥ || 196a) abhiṣekantataḥ kṛtvā mantreṇānena mantravit | prāṇaṃ jīva samārūḍhamauṃkāra svararūṣitaṃ || vindunādasamāyuktaṃ mantarājaṃ pravinyaset | navagrahān pūjayitvā tato dikpāla pūjanaṃ || tilena ghṛtayuktena śaktito homayet tataḥ || pravinyaset aṣṭottaraśataṃ kṛtvā prāṇo hakāraḥ jīvaḥ sakāraḥ || meru tantre tu || hṛnmantreṇa graṃthayitvā sthaṇḍile tāṃ nidhāpayet | tatastu tolyatāṃ mālāṃ sthāpayeddhema pātrake || paṃcāmṛtena saṃsnāya śītalena jalena ca | candanena sūgaṃdhena kastūrī kuṃkumādibhiḥ || ābhiṣekaṃ tataḥ kuryāddhasauṃ mantreṇa sādhakaḥ | navagrahān pūjayitvā dikpālāṃścāpi pūjayet || tilena ghṛtayuktena śaktito homayet tataḥ | svarṇantu dakṣiṇāṃ dadyād gurave maṇisaṃkhyakān || tanmantre jāpino viprān bhojayed vātha vaidikān | abhāve svarṇapātrasya grājyamaśvatthapatrakaṃ || mālāsaṃskāra ityukto japaḥ syāt siddhidāyakaḥ || anyacca || kubjikātantre || varṇamānena sākāryā paṃcagavyeḍyahaṃ kṣipet | sūtramvāpi caturthehni kṣālayedastramantrakaiḥ || samānavarṇasūtreṇa grathayeddhṛdayāṇunā | suvarṇādi guṇairvāpi grathayet sādhakottamaḥ || brahmagranthiṃ tato dadyānnāgapāśamathāpi vā | kavacena ca graśīyānmālāṃ dhyānaparāyaṇaḥ || sarvaśeṣe tato meru sūtradvayasamanvitaṃ | grathayet tāra yogena vadhnīyāt sādhakottamaḥ || evaṃ niḥpādya deveśi pratiṣṭāṃ ca samācaret | sthaṇḍile maṇḍalaṃ kṛtvā yathā bhāga vidhi kramāt || pūjayitvā yathānyāyamiṣṭa devamanukramāt | nyāsapūrvaṃ japen mantramaṣṭottara sahasrakaṃ || juhuyācca daśāṃśena yasya devasya yat priyaṃ | tato maṇḍala madhye tu tāṃ mālāṃ sthāpayed vudhaḥ || astramantraṃ tato nyasya devavat paricintayet | abhedarūpamāsādya mālāṃ kuryāt tathātmikāṃ || tatovaliṃ yathānyāyaṃ dadyāttaiḥ sādhakottamaiḥ | evaṃ pratiṣṭhāmāpādya mālāyāmiṣṭa devatāṃ || 196b) ācāryaṃ pūjayenmantrī śilpinaṃ ca yathāvidhi | nānyamantraṃ japet tatra yadīcchet siddhimātmanaḥ || astrādirjaptavya mantrasya grāhyaḥ valiṃ mālāyāḥ tairhomadravyaiḥ || atha kaulikārhakī kalādi mālāsaṃskāraḥ || taduktaṃ merutantre || kīkasādikamālānāṃ kaulikānāṃ ca vāmināṃ | sidhyai vakṣyami saṃskāraṃ sarvatantreṣu gopitaṃ || śilpinaṃ pūjayedādau vastragaṃdhānulepanaiḥ | saṃhṛṣṭaḥ kārayenmālāṃ mantrapūtaṃ pivanmadhu || kubjikātantre || śilpinaṃ pūjayedādau vastragandhānulepanaiḥ | saṃhṛṣṭaḥ kārayenmālāṃ viśuddhāṃ vararūpiṇīṃ || yathāyogyaṃ vedhavatī mālāṃ kuryād vicakṣaṇaḥ | varṇarūpiṇīṃ paṃcāśadvījarūpātmikāṃ || merutantre || paṃcāśanmaṇibhiḥ kāryā ṛtumatyā bhage kṣipet | niśāmekāṃ samuddhṛtya kāraṇaiḥ kṣālayet tataḥ || śuddhodairmūlamantreṇābhiṣiṃced vijayārasaiḥ | prakṣālya dhūpayet paścāt protayediṣṭa sūtrakaiḥ || sūtraṃ sveṣṭa jape nīlaṃ kṛṣṇaṃ māraṇa karmaṇi | mohane haritaṃ staṃbhe dhūmābhaṃ dviṣitālabhaṃ || śāntau pauṣṭausitaṃ dveṣe raktamuccāṭane bhavet | vaśye pītaṃ kaṣāyantu vikṣepa karaṇe mataṃ || cakrapūjāṃ tataḥ kṛtvā sāṣṭauttara sahasrakaṃ | hunenmadyapalābhyāṃ ca mūlamantreṇa sādhakaḥ || tato valiṃ yathānyāyaṃ mahiṣādeḥ pradāpayet | śaktīṃśca sādhakāṃścāpi bhojayanmaṇisaṃkhyakān || evaṃ saṃsādhitāṃ mālāṃ paśavena pradarśayet | yena mantreṇa yā mālā kṛtātantu japet tayā || anyamantra japācchāpo devatāyāḥ prajāyate || atha saṃpradāya siddho rahasya mālāsaṃskāra vidhiḥ || oṃ śrīṁ hrīṁ śrīṁ klīṁ hraṁ phaṭ svāhā iti mantreṇa saptadhābhimantrya ca ka * *? kṣipet | tata āvāhanādi mantrādibhirbhagavatīmāvāhya saparivārāṃ ṣoḍaśopacārairabhyarcya mūlamāvartya yatuṃ vījamanusman dhenumudrayā amṛtīkṛtya kavacenāvaguṇṭhya mahāmudrayā tadā chādayan devī rūpāntāṃ mālāṃ dhyāyan vinduprakṣepaṃ kuryāt || 197a) tatra mantraḥ oṃ hrīṁ svāhā oṃ huṁ svāhā oṃ phaṭ svāhā oṃ strīṁ svāhā oṃ hrīṁ hūṁ svāhā oṃ hrīṁ phaṭ svāhā anena śatadhā vindu prakṣepaṃ kuryāt || kastūrikā guru sudhā karairdhūpādikandatvā ca kaṣāduttārya ebhirmantrayet || tatra mantraḥ || oṃ hrīṁ śrīṁ mahāvajriṇi mahāghorarūpe kakkaśa mahāsthimaṇḍale praviśa sarvasiddhiṃ prayaccha oṃ hūṁ krīṁ hrīṁ svāhā mahākapālini mahāghorarūpe svāhā || oṃ hrīṁ hrīṁ hūṁ phaṭ svāhā dūrvākṣatairabhyarcya kandarpya vījenoddīpanaṃ kṛtvā ṣoḍaśopacārairabhyarcya mātṛkā mantreṇa sandīpya hūṁkāreṇa veṣṭayitvā valindadyāt || tadyathā || oṃ hrīṁ hrīṁ oṃ hūṁ hūṁ oṃ phaṭ hūṁ oṃ oṃ hūṁ svāhā oṃ huṁ mahāyogini tribhuvanatāriṇi mahāśaṃkhāsthi mālāmadhye nivāsaṃ kuru kuru sarvasiddhiṃ dehi dehi surāmāṃsopahārān gṛhna 2 gṛhnāpaya 2 hrīṁ trīṁ hūṁ phaṭ svāhā anena yathodita dravyeṇa valindatvā devīmvisarjyanibhṛta sthāne mālāndhārayediti || merutantre || * *? ratantre ca || dṛḍhaṃ sūtraṃ niyuṃjīta japetrudyatino yathā | jīrṇe sūtre punaḥ sūtraṃ yojayitvā śataṃ japet || merutantre || parivartanakāle tu saṃghaṭṭaṃ naiva kārayet | kaliḥ khaṭakhaṭāśabde dolamāne calanmatiḥ || śaivāgame || yadā sātrudyate mālā graṃthayitvā ca pūrvavat | pratiṣṭhitāyāṃ tasyāntu mantraṃ japyādananyadhiḥ || iti mālā saṃskāravidhiḥ || atha kullukā kīdṛśī nātha seturvādevakīdṛśī || kīdṛśo vā mahāsetu nirvāṇaṃ tvatha kīdṛśaṃ | anyadvā kathitaṃ yanme kīdṛśaṃ tadvada prabho || śrī īśvara uvāca || guhyān guhyataraṃ devi tava snehena kathyate | vināyena maheśāni niṣphalantu japādikaṃ || tārāyāḥ kullakā devi mahānīlasaraśvatī | paṃcākṣarī kālikāyāḥ kullukā parikathyate || kālīkūrca vadhūrmāyā phaḍantā parameśvari | chinvā?yāśca maheśāni kullakāṣṭākṣarī bhavet || 197b) vajra vairocanīye ca ante varma prakīrtayet | saṃpatpradāyāḥ prathamaṃ bhairavyāḥ kullukā matā || śrīmat tripurasundaryāḥ kullukā dvādaśākṣarī | vāgbhavaṃ prathamaṃ vījaṃ kāmarājamanantaraṃ || lajāvījaṃ tataḥ paścāt tripureśī tataḥ paraṃ | bhagavatīti padaṃ paścādante ṭhadvayamuddharet || iyaṃte kathitā devī saṃkṣepāt kullukā mayā | ajñātvā kullakāmenāṃ japate yodhamaḥ kudhīḥ || paṃcatvamāśu labhate siddhi hāniḥ prajāyate | mantrāḥ pārāṅmukhāyānti mantrahāniśca jāyate || tathā japādikaṃ sarvaṃ niḥphalaṃ nātra saṃśayaḥ | tasmāt sarvaṃ prayatnena yojayen mūdhni kullakāṃ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi tat śṛṇuṣva priyaṃ prade | yasyā jñānena viphalaṃ japahomādikaṃ bhavet || viprāṇāṃ praṇavaḥ setuḥ kṣatriyāṇāṃ tathaiva ca | vaiśyānāntu phaḍarṇaḥ syān māyā śūdrasya kathyate || ajapatā hṛdi deveśi yo vai mantraṃ samuccaret | sarveṣāmeva mantrāṇāmadhikāro na tasya hi || mahāsetuśca deveśi sundaryā bhūvaneśvarī | kālikāyāḥ svavījantu tārāyāḥ kūcca vījakaṃ || anyāsāntu vadhūvījaṃ mahāseturvarānane | ādau japtvā mahāsetuṃ japenmantra mananyadhīḥ || dhane dhaneśa tulyosau vāṇyā vāgīśvaro pamaḥ | kruddhau kṛtāṃta sadṛśo nārīṇāṃ madanopamaḥ || japakālo bhavet tasya sarvakālo na saṃśayaḥ | niḥsetukaṃ yathā toyaṃ kṣaṇānnimnaṃ prasarpati || mantrastathaiva niḥsetuḥ kṣaṇāt kṣarati yajvanāṃ | tasmāt sarvatra mantreṣu caturvarṇā dvijātayaḥ || pārśve yāḥ setumādāya japakarmasamārabhet | mantrāṇāṃ praṇavaḥ seturdvijānāṃ parikīrtitaḥ || caturdaśa svaro nyeṣāṃ candrānusvārasaṃyutaḥ || atha vakṣyāmi nirvāṇaṃ śṛṇu sā rahitā naghe | praṇavaṃ pūrvamūrcārya mātṛkādyaṃ samuccaret || atha mūlaṃ maheśāni tato vāgbhavamuccaret | mātṛkāṃ ca samastāṃ ca punaḥ praṇavamuccaret || evaṃ puṭita mūlantu prajapenmaṇi pūrake | evaṃ nirvāṇamīśāni yo na jānāti pāmaraḥ || 198a) varṣakoṭi śatenāpi siddhistasya na jāyate | tasmāt sarvaprayatnena yaduktaṃ tanmaheśvari || tat tadācaryavidhivajjapenmantramanuttamaṃ | ṛṣiśchando devatā ca vījaṃ śaktiśca kīlakaṃ || bhāvayed yat tato devi tataḥ sveṣṭādikaṃ japet | evaṃ yadi japenmantrī mantrarājamanuttamaṃ || ṣaṇmāsāt siddhimāpnoti nātra kāryā vicāraṇā | sākṣāt sa eva jagatāmadhīśo nātra saṃśayaḥ || śaraṇyaḥ sa ca vijñānī sa eva mantra tatvavit | sa eva nirvṛto bhūmau viharet tu yathā gṛhe || tasya darśana mātreṇa palāyante ca vairiṇaḥ || evaṃ kṛtvā praṇavapuṭitaṃ yo japenmantrarājaṃ tannirvāṇaṃ bhuvanasahite kullukāṃtāṃ ca japtvā || teṣāṃ tadvannikhila bhuvanaṃ siddhayoṣṭau ca haste snehāduktaṃ rahasi vacanaṃ janmajanmāntareṣu || atha śrāpoddhāraḥ || taduktaṃ rudrayāmale || purāmātṛvadho dvigno bhārgavo muni puṃgavaḥ | sarāṃsi saritaḥ puṇyāḥ puṇyānyā yatanāni ca || vabhrāmabhṛśamudvigno mumucena prasūvadhāt | tataḥ samanasā prājño jagāmaśaraṇaṃ haraṃ || siddhāśramamanaprāpya sarvasaṃgavivarjitaḥ | tapobhirdustaraisteye vahukālamatandritaḥ || tapaḥ prabhāvatastasya puraḥ prādurabhūcchivaḥ | samādhisthaṃ muniṃ vīkṣya vihasannidamavravīt || rāmarāma mahāvāho prītosmi varado smite | varaṃ vrūhi mahāprājña yaste manasi vartate || bhārgavopi muniḥ prekṣyai bhagavantaṃ purasthitaṃ | stavaistutvā ca natvā ca vinītogiramūcivān || yathāhamacireṇaiva muktaḥ syāṃjananīvadhāt | tathāśādhi mahādeva yadi prītosi me vibho || itthaṃ paraśurāmeṇa prārthitaḥ parameśvaraḥ | avocanmadhurāṃ vāṇīṃ śṛṇu putra bhṛgū dvaha || dakṣiṇāyā mahākālyā gāyatrīṃ japatastava | jananī vadha saṃbhūtamaṃhastannāśameṣyati || evamāśvāsitorāmaḥ punarāha maheśvaraṃ | dakṣiṇānāmakādevī tāṃ me kathaya śaṃkara || 198b) kiṃrūpā sā kimācārā kathaṃ sevyākimānmikā | evaṃ saṃprārthito devaḥ punaḥ prāhamunīśvaraṃ || sādhu sādhu mahāprājñe samyak tvaṃ pṛṣṭavānasi | hantate kathayāmyenāṃ putra sāvahito bhava || saccidānanda rūpāyā cicchaktiriti gīyate | yā sthitā vyāpya sakalaṃ vidhitāṃ dakṣiṇāṃ mune || unnīyatanyate sṛṣṭiryasyāṃ ca parilīyate | yasyāḥ prasādamāsādya brahmā sṛṣṭikaro bhavet || viṣṇustāṃ pālayāmāsa saṃjahāre sadāśivaḥ | nānārūpadharāyāsau parikrīḍati bhūtale || pureyaṃ smṛti mātreṇa sarvasiddhipradā matā | pureyaṃ pūjitā dhyātā sādhakābhīṣṭasiddhidā || iti śrutvā munirvākyaṃ punarāha sadāśivaṃ | pureti saṃśayomesti taṃ tvaṃ chindhi maheśvara || ityukto bhārgaveṇātha jagādagirijāpatiḥ | ekadā samaye kopi sādhakaḥ sthiramānasaḥ || saṃsmāra dakṣiṇāṃ devīṃ sadābhaktaikamānasāṃ | dyūtakrīḍāṃ mayāsārdhe pravṛttāṃ ca vihāyasā || gatā sasādhako yatra datvā tasmai vadaṃ tataḥ | vivṛttā sā mayā śaptā kruddhena manasāmune || yato māṃsvaṃ vihāyaiva gatā sādhakasannidhiṃ | atastvaṃ śīghraphaladāna bhaviṣyasi dakṣiṇe || tato dīna manā devī saṃtutoṣaṣtavairnavaiḥ | tatastuṣṭoha manayā punaremāṃsamūcivān || mahāvidyā saṃpuṭitāṃ japtā yastvāṃ sumadhyame | tatastvaṃ śāpanirmuktā bhaviṣyasi phalapradā || tataḥ prabhṛti vidyeyaṃ drutaṃ ca phaladāyinī | sādhayatvaṃ mahābhāga jananī vadhamuktaye || ityuktvāntardadheśastu bhārgavasya hi paśyataḥ | bhārgavopi muniśreṣṭastapasyeva manodadhe || ayaṃ śāpo dvāviṃśat pakṣaryāmeva | dvāviṃśatyakṣarī vidyā kṣipra siddhi pradāyataḥ || tena viddhā maheśena saṃvāde ca haro mayoḥ | mahāvidyā puṭīkāraḥ pravodhāya prakalpayet || evaṃ guruprasādena siddhirbhavati bhairavī | tisiddha vidyā pradīpa vacanāditi vadanti || aurdvaśāpoddhārāya dvāviṃśatyakṣaryāṃ ādyantayorvījānāṃ vaiparītyaṃ vidheyaṃ || athavā sarvādau kālī vījaṃ caturddhā uccāraṇīyamiti mahākālasaṃhitāyāmuktaṃ || 199a) viśvasāre || śrāpoddhāraṃ pravakṣyāmi vasiṣṭhamuninā kṛtāṃ | caturviṃśati lakṣāṇi japtvā kopena śaptavān || adya prabhṛti deveśi kālike kālarūpiṇi | tavamantreṣu saṃsiddhiḥ kaṣṭe naiva bhaviṣyati || iti śrutvā mahādevī prādurbhūtā prasādyataṃ | uvāca putra kimidaṃ śāpa dānaṃ vṛthākṛtaṃ || evaṃ phalaṃ yathā na syāt tathā kuru munīśvara | jñānaṃ dattaṃ durārādhyaṃ durlabhaṃ yatsurairapi || tataḥ prītyā varaṃ labdhvā jñānaṃ vijñāna praṃ?yutaṃ | uvāca prītamanasāśāpāktaṃ mantrasaṃkaṭe || mātaḥ krodhena kathitaṃ tatropāya mahaṃ vade | praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya ghorarūpe ca dakṣiṇe || siddhiṃ kuru dvayaṃ procya kāliketi padaṃ tataḥ | mamābhīṣṭaphalaṃ śīghraṃ dehi draviṇa saṃpadaṃ || japādau mantramuccārya japānte ca punaṣpaṭhet | bhaviṣyati tataḥ siddhiracirāt parameśvari || atha validānaṃ || taduktaṃ merutantre || tadvidhiṃ saṃpravakṣyāmi cātukalpaṃ prakalpayet | valistu trividho jñeyastāṃtrikaḥ smārta eva ca || vaidikaśceti tatrādau tāṃtrikoṣṭavidhaḥ smṛtaṃ | naraśca mahiṣaḥ kolaḥ chāgo *? sārasastathā || kapotaḥ kukkuṭaśceti sāmānyāḥ pūrvapūrvataḥ || vārāhī sahiṣāṃ || athāto validānasya vidhiratra pracakṣate | cāmaraṃ kṛṣṇasāraṃ ca matsyo meṣotha śūkaraḥ || mahiṣo vānaraḥ khaḍgo valiśchāgādiko bhavet || merutantre || śreṣṭhastatra kalau devi mahāpīṭhe naro valiḥ | kartavyaḥ sādhakendreṇa sa cārogī ca suṃdaraḥ || dhātuvaddhaḥ kṛṣṇakūrco kṛtādiranulomajaḥ | mūlyād grīhīto vā piṣṭo devatai svayamāgataḥ || varṣaṃ ṣanmāsamatha vā yathecchācārapālitaḥ | sa bhavedvali yāgyastu nānyaścaurādikā hṛtaḥ || mahiṣaḥ paṃcamādūrdhaṃ daśādhastādvanodbhavaḥ | grāmajopi mahākrūro nī *? kasāṃḍaika varṇakaḥ || āraktākṣaścordha śṛṃgo dīrghapucchaśca māṃsalaḥ | 199b) abhāravāhako bhīto vali yogyatharo na sat | vanasthaḥ śvetavarṇoyo vana eva prapālitaḥ || mahāśūlo māṃsalaśca śūkaro yogya ucyate | ūrdhaṃ trivarṣāt saptārvāk maṇihīnaśca māṃsalaḥ || ekavarṇāveṣatā yā varṇarūpogadojjhitaḥ | sāṃdraḥ sa śṛṃgo yūtheśo gaṃdhimānauṣadhādibhiḥ || vigaṃdhī kṛtya valaye yojyaḥ sarvottamastvayaṃ || vārāhī saṃhitāyāṃ || kṛṣṇachāgadvayaṃ dadyāt paścād dadyān mahāvaliṃ || kāmadhenumate || ajasya lakṣaṇaṃ devi kathayāmi viśeṣataḥ | ūrddhaśṛṃgaṃ ūrdharoma lamvakarṇaśca pīvaraḥ || sāhaṃkāraḥ puṣṭa tanurvalīpalita varjitaḥ | lamvakarṇaḥ śuddhakṛṣṇaḥ praśastapaśu lakṣaṇaṃ || śvetaḥ kṛṣṇo lohitaśca kapilaścitra pāṃḍarau | ṣaḍvidhaśchāgalaḥ prokto gṛhasthānāṃ parovaliḥ || dhattamausita kṛṣṇau ca madhyamau citrapāṃḍurau | lohitā kapilaścaiva kaniṣṭhaḥ parikīrtitaḥ || trimāsāt parataścaiva yāvadvarṣadvayaṃ bhavet | uttamosau valiḥ proktastasmāddhinodhamaḥ smṛtaḥ || kṛṣṇavarṇo valiṃ ṣastu śvetapuccho yadā bhavet | chāgalaṃ tādṛśaṃ vidvān kūrataḥ parivarjayet || evaṃ site kṛṣṇapucche varjayen matimān sadā | kṛṣṇavarṇo chāgalastu pṛṣṭavaṃśe sito yadi || praśastaṃtaṃ vijānīyādviparītaṃ tu varjayet | paṃcābdaṃ mahiṣaṃ śvetaṃ praśastaṃ parikīrtitaṃ || eva mahiṣaḥ kṛṣṇaḥ pāṃḍaraścādhamo valiḥ | pakṣiṇastu praśastāḥ syuḥ sarve varṇāḥ suśobhanāḥ || tripakṣāt parataścaiva dine cāpi vivarjayet || merutantre || sarveṣāmeva varṇānāṃ devatānāṃ tathaiva ca | adhikāraḥ prītidaśca yajñepyeṣo viśiṣyate || meṣasaśṛṃga *? javacchṛṃga hīnopi kutracit | varṣadvayārdhaṃ ca gṛhe pālito valavannaraḥ || māṃsabhārāptatho dāne na kṣamā sārasovaraḥ | nīlakaṃṭha chaviḥ kaṃṭhe kapotaḥ puṣṭakaṃ dharaḥ || varṣādūrdhaṃ gṛhe puṣṭo valyarthaṃ yogya ucyate | sarveṣāmagrato rautipaḥ prātarvahuvarṇakaḥ || 200a) māṃsalastveka varṇo vā tāmracūḍo viśiṣyate || niṣiddhāni yathā mahākālasaṃhitāyāṃ | kāṁścinniṣiddhān vakṣyāmi vihiteṣu valiṣvapi || grāmyānāmatha vānyānāṃ paśūnāṃ pakṣināstathā | striyaṃ naiva prajuṃjīta valikarmaṇi sādhakaḥ || jñānapūrvavaliṃ datvā narakaṃ pratipadyate | ajñānena viniryāti kiṃcit pāpaṃ samaśnute || atrimāsa samutpannaṃ paśuṃ na viniyojayet | punastadardhānugataṃ jātu devyai samarpayet || bhagnaśṛṃgaṃ bhagnadantamacchinnā lāla(?)meva ca | kārṇaṣyaṃgaroginaṃ ca śṛgāhatanaraṃ tathā || duṣṭaṃgalitaromānaṃ kṣīrapaṃcagaladviśaṃ | paśuṃ na dadyādīdṛkṣaṃ tathā caiva vihāyasaṃ || chinnatroṭicchinnapakṣaṃ rugnamāhāravarjitaṃ | anuḍḍīnaṃ tathā kāśe māturaṃke paristhitaṃ || vihitāvapya vijñātau na dadyāt paśupaṃkṣiṇau || merutantre || rugaṃ gāṃḍahīnaḥ kṛttorṇo vālo vṛddho na śasyate || vārāhī saṃhitāyāṃ || khaṃjaṃkānaṃ tathā kubjaṃ sa chidraṃ vyādhi saṃyutaṃ | vyaśane dantarahitaṃ varjayet taṃ vicakṣaṇaḥ || tathā || na dadyāt strīpaśormāsaṃ havyakavye viśeṣataḥ || iti || atha prokṣaṇaṃ || kāmadhenumate || śrīpārvatyuvāca || paśūnāṃ prokṣaṇaṃ deva prakārāṇi kathaṃ vibhoḥ || śrībhairava uvāca || yajñārthe vātha pūjārthe prokṣaṇārthaṃ sadā paśu | vinā prokṣaṇa ghātasya vyarthaṃ vā pātakodhikaḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || deyādeya vicārastu etāvānupavarṇitaḥ | sthāna pātrādhikārīṣṭa dāna kāla kramopi ca || idānīmeka rūpeṇa sarveṣāṃ prokṣaṇaṃ śṛṇu || vārāhī saṃhitāyāṃ || oṃ vārāhī yamunā gaṃgā karatoyā sarasvatī | kāverī candrabhāgā ca siṃdhu bhairava sāgarā || ajasnāne maheśāni sāṃnidhyamihakalpayet *? vāhya | arghapātrodakaiḥ śuddhairmūlena prokṣayenniśaḥ || 200b) paśupāśavināśāya hemakūṭa sthitāya ca | parāparāya parameṣṭhine hūṁkārāya ca mūrtaye || vilvapatrodakairebhiḥ prokṣaṇaṃ kārayedatha | paśūnāṃ yatra vāhulyaṃ bhavedvittānusārataḥ || tatraiva prathamaṃ devi sarvalakṣaṇalakṣitaṃ | ūrjasvinaṃ sundaraṃ ca valinaṃ paśumutsṛjet || anantaraṃ krameṇaiva na ca tatra vicāranā | caitanya pāśarāvaṃtya āpasta parikīrtayet || punaḥ paśutva bhayana nayantu svāhā samudīrayet | amuṃ mantraṃ samuccārya jalena snāpayet paśuṃ || tato mālyaṃ prasūnamvā kareṇādāpa lohitaṃ | vakṣyamānena mantreṇa pradadyāt paśumastake || praṇaka yoginī kūrca garuḍau tadanantaraṃ | gandhanyante(?) samuccārya gandharvatvaṃ diśāntu phaṭ || śiro'ṣṭādaśavarṇātmā manureva udāhṛtaḥ | punargṛhītvā sindūraṃ mantramanyamudīrayat || śṛṃgayorapi tanmadhyaṃ bhūṣayed deśikottamaḥ | sārasvataṃ tathāpāśaṃ kāmalaṃ vīja satvataḥ || imaṃ lokaṃjahi paraṃ lokaṃ tadanu kīrtayet | prajāpatiste kalpayati paśonaṃ praviśāpi ca || mākrudhastarjanī cānte manuṃ siṃdūra dāna kṛt | pūjākāle sthāpitaṃ yat sāmānyārghaṃ varānane || tatsthitenodake naiva vakṣyamāṇān manūn gṛṇan | śanaireva siṃcat paśūnāṃ mastakaṃ priye || mantrāste'ṣṭau vinirdiṣṭā abhiṣecana karmaṇi | tānuddharāmi deviśi sāmānyāśca viśeṣataḥ || paṃcavījāni purataḥ sthirāṇi pratimanvapi | tatonucchandasāṃ nāma bhinnabhinnamudīritaḥ || * *? || paraiśca teṣā ca vigra * *? nna īritaḥ | sarvatredaṃ niścalaṃ ca vijñeyaṃ jagadīśvari || tataḥ paśutvamitya tat padaṃ sarvatra ca sthiraṃ | suvantyastatparaṃ śabdā bhinnabhinna sa saṃdhavaḥ || paṃcavarṇāstrivījī ca paṃcavarṇāḥ purastataḥ | trayodaśārṇā sarvatra ekarūpatayā sthitā || saṃdhinā sahitāḥ sarve sandhiyogya sthalādayaḥ | eṣa sāmānya ūddhāro viśeṣamaṇunā śṛṇu || 201a) tāramaidhau kāmakuccau nṛharistadanantaraṃ | etāni paṃcavījāni chandasāmabhidhāṃ śṛṇu || gāyatryanuṣṭuvuṣṇikva vṛhatī paṃktireva ca | jagadīśarkarī tṛṣṭuviti chandāṃsi pārvati || agnirvāyuśca sūryaśca candroyamadūtaḥ paraṃ | varuṇo rudra devyau ca kramato'ṣṭau samīritāḥ || te vyapohantu ityavaṃ paṃcavarṇāḥ prakīrtitāḥ | kulāṃganāmadhu yoginī tāraśceti trivījyapi || pratiṣṭhaiśira ityevaṃ paścāt paṃcākṣarāṇi hi | ityevamaṣṭabhirmantraiḥ prokṣeṇaṃ paśumastake || vidhāya tat tanmantreṇa tatratthānaṃ paśoḥ spṛśet | tanmantrarīti madhunā'kalaye preyasi kramāt || ādau vījatrayaṃ sthāṣṇu tatoṃ'gāni pṛthak pṛthak | sthiramekākaraṃ tasmāt tato devagaṇaḥ pṛthak || navavarṇāḥ punardevi sanātanatayā sthitāḥ | ityeṣa gauṇa uddhāraḥ sāṃprataṃ mukhya ucyate || praṇavo bhauvaneśī ca yoginī tadanantaraṃ | vījatrayamidaṃ devi sarveṣāmādimaṃ mataṃ || śirogrīvā ca pṛṣṭaṃ ca jaṃghāpādastathaiva ca | vṛṣaṇo jaṭharaścāpi hṛdayaṃ cetyanukramāt || kathanīyantataste'rṇe saṃdhiyuktamudīrayet | cāmuṇḍā yoginī vāpi bhairavī ḍākinī tathā || paṃcamo vaṭuko jñeyo vināyaka itaḥ paraṃ | tato mātṛgaṇaḥ kālī kramaśaḥ pratipāditaḥ || bhāgastaṃ śodhayānyuktvā śiraḥ śeṣe niyojayet | ityevamaṣṭau kathitā manavo bhogakalpane || vakṣyamāṇaiḥ punarmantraiḥ paśuṃ kusuma vāribhiḥ | abhiṣiṃcedvapustat tat sthāna pūrvakamīśvari || tanmantroddhāramadhunā pravadāmi śuci smite | sthirāṇi triṇi vījāni prathamaṃ kathitāni te || bhinnabhinnāni nāmāni tato'nantarameva hi | eko varṇaḥ pūrvavacca sa eva tadanaṃtaraṃ || pṛthak pṛthak tato nāmaṅgre?ntaṃ sva sva svarūpi hi | ekaṃ kriyāpadaṃ paścāt sva sva kartṛpadakramāt || ekaddhitva vahutve ca vartate jagadīśvari | punarvarṇāḥ paṃcaśeṣe gauṇodvṛtiriyaṃ matā || 201b) mukhyoddhāraṃ śṛṇvidānīṃ yena vyaktirbhaviṣyati | caitanya kāma ḍākinyo vījatrayamidaṃ sthitaṃ || vāk pādāstasparaṃ pāyurūpasthaścakṣuṣī tataḥ | karṇau sarvāṃgāni tato manaḥ śeṣe nigadyate || sarasvatī ca pṛthivī mitraśca nalameva ca | tejo nabho diśaḥ kālī līyatāṃ ca kriyāpadaṃ || hṛdastra śīrṣāṇānte ca manavo'ṣṭau sphuṭā matāḥ | pādyārghā camanīyādyairgandha puṣpairvaliṃ tataḥ || pūjayed devatā vudhyā praṇamen manasā tathā || traipura paddhatyāṃ || sarvalakṣṇasaṃyuktaṃ paṃśuṃsaṃsnāpya mantrataḥ | devyagre sthāpayitvārghodakaissaṃprokṣayet tataḥ || astramantreṇa saṃrakṣya kavacenāvaguṇṭhya ca | mūlamantraṃ samuccārya dhenumudrā'mṛtīkṛtaṃ || gandhapuṣpākṣataissamyak paripūjyopacārakaiḥ || merutantre || valiṃ saṃpūjya vidhivadgaṃdhapuṣpākṣatāṃdibhiḥ || mahākālasaṃhitāyāṃ || uktāḥ paśuśiraḥ puṣpasamarpaṇaṃ karāḥ kramāt | kalapālaḥ paraṃdevi saṃkalpa karaṇe vidhiṃ || tadaśuddha tayā devi aśuddhaṃ sarvamucyate | praṇavāmṛtsamuccārya māsapakṣavithī smaret || saṃbhave satirāśyaṃ kaṣvennaṃ(?) bhāskaramīrayet | saṇevatat tannāmāpi ṅasantat tadanantaraṃ || yasya yasya paśoyoyaḥ kālastasya kṛdīritaḥ | tat tadvarṣādyavacchinnastat taddevākhyayāṃ saha || prītikā manayā procya mūlamantraṃ prakīrtya ca | hrīṁ yoginī kūrcavadhū śākinyastadanantaraṃ || bhagavatyai guhya kālyai visaṃdhyeṣa valirnamaḥ | tatastat tat paśorākhyāmidamantasya daivataṃ || kṛtvā mantra trayemapi ṅentāṃ devyabhidhāmadhi | ghātayiṣye samuccārya suvantaḥ prāk vipadmapi || paśoḥ karṇe cāpi paśugāyatrīṃ tadanuccaret | tatparaṃ tanmanuṃ cāpi samuddhāraṃ śṛṇu(?) dvayoḥ || yoginī vījato ṅentaṃ valirūpaṃ tu vidmahe | devī priyaḥ pūrvavacca dhīmahīti tataḥ paraṃ || tannaḥ paśuriti procya vadeccātha pracodayāt | dvitīyastāra caitanya māyā ruṭ kāmaśākinī || 202a) ḍākinī cāpi phetkārī vījānyaṣṭāvimāni hi | hili dvayaṃ kili yugaṃ dvayaṃ dhaka kaha dvayaṃ || vahurūpadharā ṅentā yoginī strī nṛkeśarī | imaṃ paśuṃ ca svapadaṃ darśaya dvitayantathā || muktiṃ niyojaya namaḥ svāhā ca carame vadet || vakṣyamāṇena mantreṇa || merutantre || devīrūpaṃ paśuṃ dhyāvā toyaṃ tasminviniḥkṣipet | maṃtritaṃ mūlamantreṇa sa puṣpākṣata caṃdanaṃ || yadā ca cālayedgātraṃ gṛhītastu tadeśayā | yāvanna cālayed gātraṃ paśustāvanna hanyate || uttarobhi mukho bhūtvā valiṃ pūrvamukhaṃ tathā | nirīkṣya sādhakaḥ paścādidaṃ mantramudīrayet || paśustvaṃ valirūpeṇa mamabhāgyādupasthitaḥ | praṇamāmi tataḥ sarvarūpiṇaṃ valirūpiṇaṃ || caṇḍikā prītidānena dāturāpadvināśanaṃ | cāmuṇḍā valirūpāya vale tubhyaṃ namostute || yajñārthe valayaḥ sṛṣṭāḥ svayameva svayaṃbhuvā | atastvāṃ ghātayāmyadya tasmād yajñe vadho'vadhaḥ || śivāt kṛtamivaṃ piṇḍaṃ matastvaṃ śivatāṃgataḥ | udvudhya svapaśotvaṃ hi nā śivastvaṃ śivo hyasi || aiṁ hrīṁ śrīṁmiti mantreṇa taṃ valiṃmatsvarūpiṇaṃ | cintayitvā nyaset puṣpaṃ kuṃbhakenāsya mastake || mahākālasaṃhitāyāṃ || atha vakṣyāmi khaḍgāṇāṃ lakṣaṇaṃ tantra varmanā | yena saṃchedane nāpi sādhakaḥ siddhimālabhet || sarveṣāmuttamaḥ khaḍgaścandrahāsaḥ sukhāvahaḥ | paṃcāśadaṃgulaiḥ kāryaḥ kimvā tālatrayeṇa tu || karavīradalākāraḥ kimvā padmadalākṛtiḥ | athavā kubja khaḍgeṇa daṇḍakhaḍgeṇa bhedayet || mahāvalīnāṃ sarveṣāṃ dātra matra prakīrtitaṃ | kartṛkayākṣureṇāpi chidmāṃcharikayāna ca || kuṭhāra parśukhaṃḍābhaiśchedayen na kadācana || traipura paddhatyāṃ || khaḍgāgramadhyemuṣṭā tu mithunāmāṃ trayaṃ yajet | vāgīśī sahito brahmā lakṣmī nārāyaṇau tathā || umā maheśvarau caiveti || tathā || 202b) tārakāṃliyugaṃ yajñeśvari lohapadaṃ vadet | daṃḍāyai nama ityetanmaṃtraḥ ṣoḍaśavarṇakaḥ || aṣṭottara śataṃ japtā tata utthāya sādhakaḥ || tathā || khaḍgāyā suranāśāya śaktikāryāya tatparaḥ | paśuśchedyastvayā śīghraṃ khaḍganātha namostute || iti prārthya chedanamiti saṃpradāyaḥ || viśeṣa ucyate || tata āvāhayedasau || kālī kṛtānta sadṛśīṃ yena chedyo valiḥ priye | māyā kūrcaḥ śākinī ca ehyehi bhagavatyapi || cāmuṇḍe cātha sānnidhyaṃ kururu?gmetyadhiṣṭhitā | bhavadvayaṃ sandhihīnaṃ phaṭ yugaṃ hṛdayaṃ śiraḥ || khaḍgasya mūlamantreṇa khaḍgaṃ samabhi pūjayet | tārapāśatrayā kūrca śākinībhiḥ sa ucyate || dhyāyet kusumamādāya khaḍgamādau varānane | kṛṣṇaṃ punāka pāṇiṃ ca kālarātri svarūpiṇaṃ || ugraṃ raktāsya nayanaṃ raktamālyānulepanaṃ | raktāmvaradharaṃ caiva pāśahastaṃ kuṭumvinaṃ || pivamānaṃ ca rudhiraṃ bhuṃjānaṃ kravya saṃhatiṃ | kṣobhayantaṃ jagatsarvaṃ kaṃpanādi pracāraṇaiḥ || veṣṭitaṃ mṛtyukālebhyāṃ vāmadakṣiṇabhāgataḥ | pūrvoditena mantreṇa pratyekaṃ kīrtitena hi || gandhapuṣpākṣatairdhūpadīpaiḥ pādyādibhiryajet | tato vaddhāṃjalirmantraṃ paṭhet khaḍgannirīkṣya vai || rasanātvaṃ caṇḍikāyāḥ suraloka prasādhakaḥ | bhuṃktai tasya paśo raktaṃ kravya saṃhatimeva ca || chiṃdhī mamaiva me śatruṃ maṃgalāni prayaccha ca | daityadānavarakṣo sṛk madonmatta namostute || etena khaḍgamāmantrya tannāmāṣṭakamuccaret | gṛhnīyānniśitaṃ khaḍgaṃ yena sadyo bhaved vadhaḥ || asirviṃśa samaḥ khaḍgastīkṣṇadhāro durāsadaḥ | śrīgarbho vijayaścaiva dharmapāla namostute || chedakāle tu mantraṃ yaṃ paṭhentaṃ kalasādhunā | vedādi lajjā śākinyo ḍākinī kūrcameva ca || kāli dvayaṃ ca vikaṭa daṃṣṭrato ḍākinī dvayaṃ | phetkāriṇyanu yugmaṃ syān khādaya chedaya dvayaṃ || sarvaduṣṭan samābhāṣya mārayameva ca || 203a) paśuṃ khaḍgena yugalaṃ chindhi yugmaṃ kilītyapi | kiṃci dvayaṃ piva yugaṃ rudhiraṃ tadanantaraṃ || bhūtavījadvayaṃ procya kili dvitayameva ca | kālikāyai hṛdastre ca sarvapaścimagaṃśiraḥ || chitvānena paśuṃ sadyastadīyaṃ rudhiraṃ priye | pūrvoditeṣu pātreṣu gṛhnīyāduṣṇa pheṇilaṃ || pātrāṇi yathā || kālikā purāṇe || sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ raityaṃ patrapuṭaṃ ca vā | māheyaṃ kāṃsyapātraṃ ca yajñakāṣṭhamayantu vā || pātraṃ rudhiramādāya kartavyaṃ vibhavāvadhi || nalo he vāsphalenāpi pacedrevāṃgetha śeṣarke dadyād raktaṃ valīnāṃ ca bhūmau śruti śruve ghaṭe || vārāhī saṃhitāyāṃ || māyādvandvaṃ khaḍgapadaṃ kālikāli padaṃ tataḥ | vajreśvari tato lohadaṃḍāṃ ṅentā namaḥ padaṃ || māyāvījaṃ likhet khaḍge sindūracandanādinā || tathā || valiṃ pūrvamūkhaṃ svayamudaṃ mukhaḥ || chāgalādi paśūnāṃ ca viparīta mukhena tu || tathā prahārāṇāṃ cādhikārī teṣāmeva vidhīyate | svayaṃ vā bhrātṛ putro vā bhrātā vā suhṛdeva vā || sa piṇḍaśchedayed vāpi śuddhāṃtaḥ karaṇo yadi | naripūrnāṃgahīno vānakānaṃ nāpi kubjakaṃ || na yojayecchatrupakṣaṃ vali chedanya karmaṇi || tathā || yadi vāyavya digbhāge nair-ṛtye dakṣiṇepi vā | mastake patite caiva hāniratra vinirdiśet || śeṣeṣu dikṣu sarvāsu vidikṣu ca phalaṃ śṛṇu | pūrve cottara digbhāge patate yadi mastake || sarvasaṃpatkaraṃ vidyād rājārājyaṃ vinirdiśet | bhramitvā dakṣiṇe karṇe yadā patati vai śiraḥ || tadā siddhiṃ ca māsāṃte vāmakarṇe vipad bhavet | rājñāmagre bhaveddhānirgṛhasthānāṃ śubhaṃ bhavet || aiśānya madhyayoścaiva patate yadi mastakaṃ || tadā svalpena sarvasiddhirbhaveddhruvaṃ || chinnaṃ śiro nipatitaṃ sahāsyaṃ yadi dṛśyate | vibhūtiṃ tasya jānīyādrājārājyaṃ vinirdiśet || ekavāre bhavet siddhirvāre hāni rucyate | gṛhasthānāṃ vijānīyād rājñāṃ tu viparītakaṃ || 203b) yadā śru dṛśyate netre tadā hāniṃ vinirdiśet | yadā kaṭakaṭā śabdo dantāntaṃ śrūyate kvacit || tadā tu maraṇaṃ vidyāddhāniṃ sarvatra nirdiśet | dadyād rākṣasa digbhāge maṃtrī valiśiraḥ svayaṃ || tad dakṣiṇe raktapātraṃ viparītaṃ na saṃdadet | devasya saṃmukhaṃ kṛtvā chinnaṃ bhāgaṃ kalpayet || tadaivaṇastaṃ jānīyāt madhyamaṃ viparītakaṃ | valīnāmiti saṃjñānāṃ śiraśca purato dadet || kīlakānte nyaset sarvaṃ yathā kampo na jāyate | śīrṣo parijvaladdīpaṃ pradadyā *? ndanākṣataṃ || ghṛtena sārvabhaumaḥ syārtena siddhiṃ ca vindati || mahākālasaṃhitāyāṃ || śiraśca saṃmukhe sthāpyaṃ sa dīpaṃ pātravarjitaṃ | sa cāpi haviraktaḥ syādatha vā tilajokṣitaḥ || sārvapatta pradātavyaṃ na cānya phalasaṃbhavaṃ | mūrddhābhidhikto haviṣā tailena vahusiddhibhāk || anyavījodbhavairāgaṃ śokaṃ mṛtyuṃ ca vindati | yathā lomāni dahyante yatnāt kāryan tathā naraiḥ || vārāhīye || sūtravartiṃ pradadyācca vastra vartyā praśasyate | aṃguṣṭhasya pramāṇaṃ ca dīrghaṃ caiva ṣaḍaṃgulaṃ || kārpyāsa sūtrairvā dadyādekaviṃśati sūtrakaiḥ | sugaṃdhi dravyaistat kuryāt karpūrā gurucaṃdanaiḥ || grahāṇāṃ kacchapānāṃ ca godhāyāśca viśeṣataḥ | matsyānāmapi pakṣīṇāṃ nadīyaṃ dāpayecchire || śīrṣopari jvaladdīpo yāvat kālaṃ pravartate | tāvatkālaṃ vaset svarge ta *? dyatnena dāpayet || *? sadāhodbhavaṃ gaṃdhaṃ ghrātvā devī prasīdati | tasmāt saṃvardhaye dvīpaṃ tasmāt pātraṃ vivarjayet || nirvāṇe mṛtyumāpnoti dīpamāne pradīpake | na kṣīraṃ śonite dadyā * *? vājya ca kadācana || * *? gayuta dūrvāṇāṃ pradadyānnirmahāghṛtaṃ | saindhavaṃ śṛṃgaṃ vairaṃ ca kadalīphalameva ca || pātayan madhurāṇāṃ ca kāmamuddiśya sādhakaḥ | valiprakāramuddiṣṭaṃ vārāhī saṃhitā kramāt || * * * ? lasaṃhitāyāṃ || tataḥ pātraṃ puraḥkṛtvā devyāḥ sa paśuśoṇitaṃ | aṣṭadhādi bhajed digvan madhye caikaṃ kuśādibhiḥ || 204a) datvā kiṃcit ghṛtaṃ tatra kuryāt tarpaṇa mudra *? | * * * ? bhāga bhājāṃ vai devīnāṃ dvirdvireṣa ca || ādyantimau tārahārddī medhya ādi manorapi | tat tannāmāmantadyapi tarpayāmīti saṃyutaṃ || dvitīya rūpe ṅentaṃ ca tadvitīya padoditaṃ | madhye latvoditaṃ śrākhya pātravat pīṭhagā kriyā || pūrvasyāṃ diśi cāmuṇḍā dakṣiṇasyāṃ tu yoginī | ḍākinyuktā paścimāyāmuttarasyāntu bhairavī || vidārikāgneya koṇe nair-ṛteṃ pāpahāku?sī | pūtanā cāpi vāyavye aiśāne kālikā tathā || tatastutiṃ prakurvīta vaddhāṃjali puṭogragaḥ | jayadevi jaganmātarjapa pāpaughahāriṇi || jayajanmajarāvyādhi tṛṇādāvānalākṛte | jayasarva vipattrighne japaśri(?) daru?vandite || jayanityānandarūpe jayakalyāṇadāyini | jaya bhūteśa gṛhiṇi jayasiddhi pradāyini || jayaśatrukṣayakare jayaroga praṇāśini | jayabhīme jayāghore jayaśaṃkaṭatāriṇi || jayāmṛtarasā svāda tundilā mandavigrahe | trinetre vikarālāsye muṇḍamālā vibhūṣite || sarvāsurakṣayakari khaḍgakhaṭvāṃgadhāriṇi | mahāghore mahārāve daityadarpyanisūdani || imaṃ paśuvaliṃ devi gṛhītvā kālarātrike | prītā bhava mahācaṇḍe rakṣamāṃ śaraṇāgataṃ || āyurdehi dhanaṃ dehi bhāgyaṃ kīrtiṃ ca dehi me | striyaṃ dehi sutān dehi sarvāṃ kāmāṃśca dehi me || ugracaṇḍe pracaṇḍāsi pracaṇḍakaracālini | mahācaṇḍogradordaṇḍa viśveśvari namostute || rakṣamāṃ śaraṇāpannaṃ tvat pādārpita mānasaṃ | harapāpaṃ harakleśaṃ haraśokaṃ harā sukhaṃ || hararogaṃ harākṣobhaṃ haradaityaṃ harapriye | stutimetāṃ paṭhitvaivaṃ daṇḍavat praṇamedbhuvi || guhyakāli jagaddhātri sarvāntaryāminīśvari | gṛhītvemaṃ paśuvaliṃ yathokta phaladā bhava || kāyena manasā vācā tvatto nānyāgatirmama | antaścarasi bhūtānāṃ daṃṣṭrī tvaṃ parameśvari || tathā || 204b) evaṃ datvā valiṃ devyai validānavidhīrya vā | śubhāśubhaṃ tvaṃ jānīyād rājyasya ca nṛpasya ca || bhūmau saṃsthāpitaṃ chinnaṃ nāraṃ śīrṣarnha sedyati | rājño jayastadā jñeyā rājya lābhastathaiva ca || mriyate'śruprayāte na rāṣṭrabhaṃgaśca jāyate | utsargaṃ mūtramalayāḥ kuśapaḥ kurute yadi || mahāmārīṃ ca durbhikṣaṃ jāyategni bhayantathā | chāgādināṃ ca diśiraḥ parivarteta bhūtale || hāsyavat tatphalaṃ jñeyaṃ khagānāmapi cedṛśaṃ | paśostanuśceccalati caraṇānyurddhagāni cet || viparīta phalaṃ jñeyaṃ naraśīrṣāśru pātavat | ityādi phalavāhūlyaṃ yāmalādau prakīrtitaṃ || mahiṣādeḥ pūjane viseṣamāha || susnātaṃ manujaṃ dīptaṃ pūrvehni niyatāśanaṃ | māṃsamaithunabhogena hīnaṃ srakvandanocchitaṃ || kṛtvottarāmukhaṃ tantu tadaṅgeṣvaṅgadevatāḥ | pūjayet taṃ ca nāmnā tu daivatena ca mānuṣaṃ || tadyathā || tadbrahmarandhre brahmāṇaṃ tannāsāyāṃ ca medinīṃ | karṇayāstu tathākāśaṃ jihvāyāṃ sarvato suyaṃ || jyotiṣi netrayorviṣṇuṃ vadane paripūjayet | lalāṭe pūjayeccandraṃ śakraṃ dakṣiṇa gaṇḍataḥ || vāmagaṇḍe tathā vahniṃ grīvāyāṃ samavartinaṃ | keśāgre nir-ṛtinmadhye bhrūvoścāpi pracetasaṃ || nāsā mūle tu śvanaṃ skandhepi ca dhaneśvaraṃ | hṛdaye sarvarājantu pūjayitvā paṭhedimaṃ || yathā vāhaṃ bhavāndveṣṭhi yatha vahasi caṇḍikāṃ | tathā mamari pū?hni sa śubhaṃ vahanulāpaha || yamasya vāhanastvantu valirūpadharāvyaya | āyurvittaṃ yaśo dehi kāśarāya namostute iti || ādiśabdāt mahiṣa siṃhasarabhavyāghragaṇḍaka kṛṣṇamārāḥ || na chāgādiḥ || merutaṃtre || naro dvijairna haṃtavyo vipreṇa mahiṣastathā | śūkaraḥ śamitā hanyāt kukkuṭā jāvayokhilaiḥ || tathā || 205a) na kadācin mahādevyai pradadyāddhaya hastinau | siṃhavyāghrānnarāndatvā brāhmaṇo narakaṃ vrajet || na kṛṣṇasāraṃ vitaredvalintu kṣatriyādikaḥ | dadataḥ kṛṣṇasārantu brahmahatyāmavāpnuyāt || tathā || nāraṃ savye śiroraktaṃ devyai samyak nivedayet | chāgantu vāmato dadyāt māhiṣaṃ vitaret puraḥ || pacchinanvā mato dadyādagrato deha śoṇitaṃ | kravyādānāṃ paśūnāṃ ca pacchiṇāñca śiro sṛje || vāme dayet pārśve jalajānāñca sarvaśaḥ | kṛṣṇasārasya kūrmasya khaḍgasya śaśakasya ca || grahāṇāmatha matsyānāmagra eva nivedayet || vārāhī saṃhitāyāṃ || manuṣye koṭi varṣāṇi tṛptiṅgacchati devatā | gaṇḍairvarṣasahasrāṇi mahiṣaiḥ śaradaḥ śataṃ || chāgalairvatsarāddūrdhe dvādaśābdaṃ daśābdakaṃ | pūrṇaḥ saṃvatsaraṃ caiva trivarṣaṃ kacchapena tu || varāhena tu paṃcāśat tadardhaṃ cāmarena tu | abdaikaṃ godhikābhiśca ṣanmāsaṃ gātraśonitaiḥ || pāyasenāpi ṣanmāsaṃ tṛptiṃ gacchati devatā | rohitasya ca matsyasya māṃsairvārddhī?nasasya ca || tṛptiṃ prāpnoti varṣāṇāṃ śatāni trīṇi matpriyā || kālikāpurāṇe || valibhiḥ sādhyate muktirvalibhiḥ sādhyate divaṃ | validānena satataṃ jaye chatrunnṛpānnṛpaḥ || vārāhīye || home vukkāgramāṃsaṃ ca romaṃ cārdhaṃ rātrake | siṃhe vilvā kṛtiṃ caiva ramaṃtu pṛśameva ca || vukkāgramāṃsamānaṃ syāllulāpasya narasya ca | tathā pramāṇamātraṃ syādajasya vanajasya ca || dhātakī phalamānaṃ tu godhikāyā itīritaṃ | etadā mamajasyeva bharjite mānavarjitaṃ || hīnendriya paśormāṃsaṃ dūrataḥ parivarjayet | divāna juhuyān mānsaṃ saṃdhyāyāṃ sāvasānake || brāhmye muhūrte juhuyādatha vā parvasaṃdhiṣu | ekena ca sahasraṃ syād dviguṇaṃ cārdharātrake || brāhmye muhūrte triguṇaṃ saṃdhyāyāṃ ca caturguṇaṃ | parvasaṃdhau śataguṇaṃ tithi saṃdhau śatottaraṃ || kāmyeṣu juhuyānmānsaṃ puraścaraṇa śeṣake | 205b) yonyāraḍhe śataguṇaṃ sthaṃḍilepi na cācaret || merutantre || kūṣmāṇḍaṃ nālikeraṃ vā śrīphalaṃ cekṣumeva ca | vastrasaṃveṣṭitaṃ kṛtvā chedayecchūrikādibhiḥ || eṣa smārto valiḥ prokto dharmaśāstrānu gāmināṃ | pūrvapūrvotrāpi cokto viśiṣṭo devatoṣakaḥ || yasya yatrādhikā bhaktistena tuṣyati devatā || tathā || vaidikaṃ tu valiṃ dadyādodanaṃ khinnamāṣavān | sa rocanamati krura daivate vaṭakānvitamiti || tathā || vānaprastho brahmacārī gṛhasthā vādayā paraḥ | sātviko brahmaniṣṭhaśca yaśca hiṃsā vivarjitaḥ || tena dadyuḥ paśuvali manukalpaṃ carantyapi | tat tatpaśu pradānānāṃ phalāvāptyai varānane || ghṛtagodhūmajavādyaiḥ phāṇitairanujaistathā | kṛtvā taṃ taṃ paśuṃ dadyustat tatphalamavāpnuyāt || atonyathā śaktisaṃgamatantre || deveśa cānukalpasya vidhiṃ me bruhi tvahaṃ | sātviko jīvahatyāṃ ca na kadācit prakāśayet || sātvikoyaṃ validdevi kathyate yatnata śṛṇu | māhiṣatvena kuṣmāṇḍaṃ chāgatvena ca karkatīṃ || vṛttākaṃ kurkuṭatvena meṣatvena caturthikā(?) | raṃbhāpuṣpaṃ vījarūpaṃ piṃḍaṃ jīvakalau bhavet || mānuṣatvena panaśaṃ matsya tvenekṣu daṇḍakaṃ | śūraṇaṃ śavaratvena tathā kośātakaṃ mṛge || pāyasaṃ tu gajatvena mārjāratve kulatthakaṃ | paṭolaṃ śūkaratvena śarkarā vālukaṃ tathā || khaḍga tvena maheśāni matsatve kadalīphalaṃ | mūṣatve mūlakaṃ caiva sāraṃgatve kaliṃjakaṃ || karitve nārikelaṃ ca matsya svekadali tathā | māyāḥ sarvavalitvena sarveṣāṃ kṛśarāntataḥ || pāyasā pūpasaṃpātāllaḍḍukaiḥ kṛśarāntakaiḥ | śākodalaistathā sūpai piṇyākārdrakapolikā || vaṭakālasunaṃ gṛṃjaṃ kaliṃjaṃ vīja sahodaraṃ | nānopāyaiḥ ṣaḍtrasaiśca valirekhā prakīrtitā || kruravidyā vidhau devi paśuṃ piṣṭamayaṃ caret | yavakṣodamayaṃ vāpi yadvā dhānya samudbhavaṃ || māṣapiṣṭamayaṃ devi sarvakarmāṇi kārayet | 206a) guḍārdhake dadhiguḍo lavaṇaṃ guḍameva ca || yadyanukalpayogena yojanīyaṃ maheśvari | yathoktavidhimāsādya yathoktaṃ phalamāpnuyāt || iti śaktisātvika validānaṃ || bhaviṣye || valihīne tu durbhikṣaṃ gaṃdhahīnaṃ *? rogitā | dhūpahīne tatho dvego vastrahīne dhanakṣayaḥ || dīpahīna vināśaḥ syānnagarasya purasya ca | dakṣiṇā rahitaṃ sarvaṃ vyarthaṃ syānnātrasaṃśayaḥ || iti validānavidhiḥ || iti śrī ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ || merutantre || śrīdevyuvāca || tataśotra janādeva tantramārgeṣu saṃsthitāḥ | siddhirna dṛśyate kvāpi kiṃ paratra bhaviṣyati || yadi karma pradhānaṃ ced devatārādhanena kiṃ | devatārādhanaṃ satyaṃ sādhakā duḥkhinaḥ kathaṃ || etanme saṃśayaṃ chiṃdhi kiṃ cakraiścāpi mātrikaiḥ | saṃskārāśca kathaṃ kārya mātrikāṇāṃ vadasva tat || īśvara uvāca || garbhe karmatrayaṃ kuryājjātamātre tathā daśa | tataḥ karmatrayaṃ ceti saṃskārāḥ ṣoḍaśa smṛtāḥ || dvijātīnāṃ tathā mantre kuryāt karma trayaṃ guruḥ | daśaśiṣyastataḥ kuryāt siddhamantre punastrayaṃ || ṣaḍreva janmasaṃskārāḥ proktāḥ strīśūdrayorapi | tathaiva mantra saṃskārāḥ ṣaḍeva parikīrtitāḥ || cāṇḍālādestu catvāro mantre tāvanta eva hi | trayaśca yavanādīnāṃ tanmantreṣvapite trayaḥ || vāmadakṣiṇabhedena teṣāṃ kartavyatāṃ śṛṇu | ājyasthāne surāṃ vāme homādyarthaṃ prakalpayet || pākādyeṣu ca māṃsaṃ syācchyekādau strīmayaḥ smṛtaḥ | maithunaṃ brahmacarye ca mudrāstatkarmakāstathāḥ || garbhādhānaṃ svakalpokta vratmanā prathamaṃ bhavet | dakṣiṇā nāmatho vāme dūtīyāgaṃ samācaret || saṃtarpayedaṃgadeva mantrairyoniṃ ca tīrthataḥ | tasyā aṃge devanāyā mantranyāsaṃ samācaret || sarvānyāsāt svasya dehe bhāvayet tāṃ ca bhairavīṃ | svayaṃ ca bhairavo bhūtvā ratikarma samācaret || 206b) sukhāsanastho bhagamaṃ dhvajaṃ kṛtvā japedamuṃ | maṃtraṃ paṃca sahasraṃ tu yatheṣṭaṃ labhate sutaṃ || lakṣmī prāṇeśvarī ceddhi(?) mama pāhi navākṣaraḥ | tasyāḥ some tasya sūrye garbhastiṣṭheddhasatale || atha dvitīya saṃskāraḥ kāryaḥ puṃsavanābhidhaḥ | tṛtīye māsi kurvīta atha puṃsavanaṃ vudhaḥ || vedokta proktadivase svakalpoktena vartmanā | tatra vaidika mukhyasya homasthāne svadevatā || juhūyāt kāraṇe naiva caturāhuti saṃkhyayā | tadā varaṇa devānāṃ puruṣāṇāṃ dvayaṃ dvayaṃ || ekāstrīṇāṃ vāmamārge śeṣaṃ pūrvavadīritaṃ | sarvārthaṃ * * ? raśuṃ mātraṃ māsāyāṃ bhairavo valiḥ || * * * * * ? saṃskāraḥ sīmantākhyaḥ prakīrtitaḥ | caturthe ṣaṣṭāṣṭameṣumāssu sanmadhyamādhamaḥ || jyotiḥ śāstrokta divase svakalpoktena vartmanā | vāmī tu devatāmantraṃ sīmante surucā * *? || nyāsaṃkuryāt tadaṃgeṣu sūti rugrohahāriṇaṃ | tato na gacchettāṃ bhāryā devatā śāpabhītitaḥ || kāmena vātha mohena duḥkāle vā vidhānataḥ | anyena vā kṛtaḥ saṃgaḥ sīmantaḥ * * * * * ? || *? thaturyaṃ tu saṃskāraṃ kuryāt strī śūdrayorapi | jātakarmābhidhaṃ vipraḥ svakalpoktena vartmanā || kanyā janmani viprāṇāṃ śūdrasya sutajanmani | bhūṣṇīmeva kriyāṃ kuryād viṣṇusmaraṇapūrvakaṃ || vāmācārī na kurvīta medhā janana saṃskṛtiṃ | kiṃtu svarṇasya lekhanyā vilikhet kāraṇyagrayā || tālu deśe mūlavījaṃ rasanāyāṃ tathā manuṃ | devānāṃ tarpayet paścādanyat karma tu dakṣavat || atha paṃcamasaṃskāraṃ nāma karmāhayaṃ dhruvaṃ || sarveṣāmayamuddiṣṭaḥ sūtakāṃte subhe dine | svakalpokta vidhānena nāmakarma samārabhet || taṃtreṣu yāni coktāni mātrā cakrāṇi ṣoḍaśa | vicārya tāni kurvīta nāmayat saphalaṃ bhavet || na kṛtaṃ cedatra nāma tādṛśaṃ cedgurustadā | pūrṇābhiṣeke kurvīta tatsavījaṃ nirūpyate || yasmād dakṣa guṇaiḥ siddhirviprāṇāṃ saṃprajāyate || 207a) tārācakraṃ pravakṣyāmītyādi tārācakrādau svamantrān kūlanāmakaraṇaṃ kuryādityabhiprāyaḥ || cakropyatraivāvalokānīyaṃ || cauramātrādi cakraṃ tu prakaraṇa vaśāllikhitaṃ || tatraiva || annaprāśanaṃ saṃskāraḥ ṣaṣṭhaḥ sārvajanīnakaḥ | svakalpokta vidhānena śūdrādī nāmamaṃtrakaḥ || pitrā tu tatra saṃpūjyā vāmamārge tu bhairavāḥ | sveṣṭa devāśca cakrasya pūjāṃte hyavaśeṣitaṃ || sa tīrthaṃ sapalaṃ dadyān mūlamantramudīrayet | evaṃ kṛta vidhānasya chudviparttirna jāyate || atha saptamasaṃskāraṃ caulākhyaṃ śṛṇu pārvati | sarveṣāmetaduddiṣṭhaṃ vālyapātakanāśanaṃ || vauddhānāṃ yavanānāṃ ca śikhātra sthāpya tena ca | strīṇāmapi ca kartavyaṃ saubhāgyārogyavṛddhaye || vāme cūḍāstūdhartavyā maṃtravījasamāḥkacā | tīrthe kṣiptā khanedbhūmau viśeṣo vāmi nāmiti || atha tārācakraṃ || tārācakraṃ pravakṣyāmi vālonāṃ mantrasiddhaye | a ā hayedūrpyame ca ī u ū vahni bhe matāḥ || ṛ ṝ ḷ ḻṛ ca rohiṇyaṃ e mṛge śivabhe ca ai | o au punarvasau puṣpe *? punaḥ sarpabhe khagau || pitṛbhe ca gha ṅau bhāgya ca āryamaṇe cchajau matau | haste ṛtau ṭaṭhau tvāndre khātyāṃḍodvīśabhe dṛṇau || tathadā anurādhāyāṃ jyeṣṭhāyāadhātha mūlabhe | na pa phā pūrvāḍhāyāṃ vakāro bhastu vaiśvabhe || maḥ karṇetha dhaniṣṭhāyāṃ yaraulaśatatārake | vaśau tu pūrvabhādrāyāṃ ṣa sahāsyurupāṃti me || lakṣaṃ aṃ aśca revabhyāṃ gaṇyān maṃtrākṣararkṣataḥ | sādhyanāmādi varṇakṣe trirāvṛtyā phalāni tu || sthānanāśaḥ satāṃ saṃgo vahumaitrī mṛteḥ samaṃ | ādhiṃ vā vyādhi māpnoti sādhakāt kārya siddhayaḥ || vahubhiḥ śatrutākṣaya vipatti saṃpadāt payaḥ | etat tu tārā cakrasya phalaṃ jñātvā caredidaṃ || atha gaṇamātṛkā cakraṃ || tārokta mātṛkābhirbhe jñātvā sādhakasādhyayoḥ | strī puṃsorvācyastayośca *? ṇa cakraṃ vicārayet || 207b) sthirāṇi vimaghāgrāṇi raudraṃ naragaṇaḥ smṛtaḥ | harṣanya mitrādinīṃdu vā tejye karaghoṭakāḥ || devāḥ śeṣārākṣasāḥ syusādhya sādhakayoḥ phalaṃ | nṛdeveyoḥ phalaṃ śīghraṃ vyastayoḥ kaṣṭataḥ phalaṃ || nṛdaityayormanugrāhādvyastayormaraṇaṃ bhavet | devadānavayoryuddhaṃ vyastayoniḥ phalaṃ bhavet || nāgamātṛkācakraṃ -------------------------------------------------------------- | aśvi|bhara|kṛtti | rohi | mṛga | ādrā | puna | puṣya| aśle | --------------------------------------------------------------- | a ā | i ī | u ū | ṛ ṝ | e | ai | o au | ka | kha ga| --------------------------------------------------------------- |magha|pūrvā| utrā |hasta |citrā | svāti| visā | amu |jyeṣṭha| -------------------------------------------------------------- |ghaṅa| ca |cha ja|jha ña|ṭa ṭha| ḍa |ḍha ṇa|ta tha| dha | -------------------------------------------------------------- gaṇamātṛkācakraṃ || ------------------------------------------------------------- | na ra| roh |u phā| u ṣā|u bhā|pū |pūrvā | pū |bhara|ādrā| | | | | | |phā | | bh | | | ------------------------------------------------------------- | deva |śrava|reva | amu |puna |mṛga|svāti |puṣya|hasta|aśvi| ------------------------------------------------------------- |rākṣe |kṛrti|aśle |magha|citrā|viśā|jyaṣṭha|mūla |dhani|śata| ------------------------------------------------------------- atha vakṣye mahāvidyā sādhane siddhimātṛkāṃ | mūlakrameṇa jñeyāni tatra koṣṭhāni ṣoḍaśa || kramādeteṣu koṣṭheṣu mātṛkārṇātsuvinyaset | kutrīśāṃ kankābhi surpadik ṣaduṣṭendupāvṛṣā || paṃcāga tithi viśve ca koṣṭhakāstatra kīrtitāḥ | ādau jñeyaṃ catuṣkeṣu siddhāyaṃ vidiśāsu ca || tatthāna samakoṣṭhā tu punargaṇyaṃ gurūktitaḥ | siddhaḥ siddho japāt sidhyet siddhaḥ sādhyo dvisaṃguṇāt || siddhaḥ susiddhaḥ saṃprāpteḥ siddhārirhaṃti gotrajān | sādhyaḥ sidhyati saṃkleśāt sādhyasādhyoti duḥkha kṛt || sādhyaḥ susiddho bhajanāt sādhyāriḥ svastriyaṃ haret | susiddha siddhordha japāt vahujāpyācca tatparaḥ || 208a) atidrutaṃ dviḥ susiddhaḥ susiddhāriḥ kulāpahaḥ | arisiddhaḥ sutaṃ hanyādari sādhyastu kanyakāṃ || arisusiddhaḥ patnīghno aryari sādhakāpahaḥ || piṃgalāmate || prasiddhaṃ yadbhavennāma kimvāsya janmanāma ca | yatīnāṃ puṣpapātena guruṇā yatkṛtaṃ bhavet || nāmnastasyaiva varṇāni vibhaktāni ca kārayet || anyatrāpi || loke prasiddhanāmātha mātrāpitrā tathā kṛtaṃ || anyatrāpi || supto jāgrati ye nāsau dūrasthaśca prabhāṣate | vadantyanya manaskopi tannāma grāhya maṃtra tu || anyatrāpi || mātāpitṛ kṛtannāma śodhanīyaṃ prayatnataḥ || taccaḥ janmarkṣākṣarato vīkṣyaṃ tatra mantrādimākṣaramityuktaṃ tajjanmanāmneva yatra prasiddhistatparaṃ || merutantre || atra prasiddhaṃ nāma syāt prasupto yena jāgṛvān || atraiva pratyakṣaraṃ siddhādi gaṇanoktā || mātā pitṛ dhṛtannāma yaccāpyabhi janaiḥkṛtaṃ | viśliṣya tasya vai varṇan svaravarṇavibhedataḥ || tathaiva mantravarṇastu tataḥ śodhanamārabhet | bindu dvi vinduko padhmānīya jihvāṃghrisaṃbhavaḥ || saṃhatoccāraṇa prāptamadhikākṣarameva ca | apabhraṃśākṣaraṃ lakṣautyaktvā khaṇḍha catuṣṭayaṃ || mantrākṣaraiḥ sahaikaikaṃ nāmavarṇon viśodhayet | vyaṃjanairvyaṃjanānyeva svaraissārdhaṃ svarāstathā || ādyamādyena saṃśodhyaṃ dvitīyena dvitīyakaṃ | mantre vāpyatha vā nāmni varṇāḥ syurviṣamā yathā || tadā mantraṃ samārabhya samaṃ yāvat prapūrayet | 208b) ādyantrayot siddhavarṇā mantre yasmin varānane || acireṇaiva kālena sa tāvat sarvasiddhidaḥ | sādhyāntādi yuto yastu soti kṛcchreṇa sidhyati || ādāvante susiddhastu sarvakāma vibhūtidaḥ | ādāvante ripūryasya bhaventyājyassamaṃtrakaḥ || ādau siddho'ntyasādhyo yo dviguṇena sidhyati | ādau siddhaḥ susiddhānto yathoktāt siddhyate jaṣāt || ādau siddho'nta śatruśca sa tyājyo mantri sattamaiḥ | sādhyādiścaiva siddhāntastriguṇāt sidhyate japāt || ādau sādhyaḥ susiddhāntaḥ proktamārgeṇa sidhyati | susidhyādistu sādhyāntaścaturguṇamapekṣate || susiddhādiścānta śatrurmadhyamaḥ parikīrtitaḥ | ādyāriścānta siddhāriḥ sopi tyājyotra karmaṇi || ādau madhye tathā cānte siddhaḥ śubhaphalapradaḥ | sarvasādhya udāsīnaḥ proktastantre svayaṃbhuvā || sthāna tritaya susiddhassarvānarthāśca sādhayet | sthāna tritayagatārirmantro mṛtyurna saṃśayaḥ || siddhādiḥ sādhyayugmāntoṃ vyartha ityucyate vudhaiḥ | siddhādirddhi susiddhāntassarvakāryārtha sādhakaḥ || siddhādirari yugmānto nāśakaḥ saṃprakīrtitaḥ || śatrurbhavati yadādau madhye siddhastadantake sādhyaḥ | kaṣṭena kāryasiddhistasya phalaṃ svalpameva bhavati || ante yadi bhavati ripuḥ prathame madhye ca bhavati sādhyayugaṃ || kāryaṃ vilaṃvitaṃ syāt praśasyati kṣipramevānte | ādyantayāryadā sādhyo madhye siddhaḥ prajāyate || ādyantayāryadā siddho madhye sādhyaḥ prajāyate | tāvubhau sādhyasiddhau hi japādhikyena sidhyataḥ || arisaṃpuṭitaḥ siddhaḥ susiddho hi tathā bhavet | sarvanāśakarājñeyassādhakasya na saṃśayaḥ || siddhenāntaritaḥ sādhyaḥ susiddhāntarito'thavā | śighraṃ sidhyati maṃtroyamīśānaḥ svayamavravīt || sidhyenāntaritaḥ śatruḥ susiddhenāpi cedbhavet | nāsau ripurbhavenmantraṃ kiṃtu kaṣṭena sidhyati || 209a) sādhyāntarita siddhastu susiddhopi tathā yadi | idṛśaṃ lakṣaṇaṃ dṛṣṭvā dūrataḥ parivarjayet || ripuṇādūṣito maṃtro naiva deyaḥ kadaneti || nārāyaṇīyepi || duṣṭārṇa pracuro mantro yaḥ syāt sa ca vinindita iti || evañcānukūlena svaṣṭaṃ parānukūlena mantreṇa parāniṣṭhaṃ sādhayedityarthaḥ || piṃgalāyāṃ || eṣu doṣeṣu sarvatra māyāṃ kāmamathāpi vā | kṣiptvā cādau śriyaṃ dadyād doṣāṇāṃ ca vimuktaye || grehoya grahamantreṣu rāśicakraṃ vicārayet | vedārāmāstrayo yugmaṃ yugmaṃ ṣaṣṭāṃtimauśaṣaṭ || ṣaṭvargāśca tataḥ * *? nāma varṇastulātmanoḥ | bhaved yatrādimo varṇaḥ phalaṃ tatra bhaveditaṃ || iṣṭādāsaḥ poṣakaśca rāgakṛt putradaḥ śubhaṃ || strīsaukhya kṛdvātakārī || bhāgyadaḥ kāryasiddhakṛt || lābhakṛdvyayakṛcceti prokteyaṃ rāśimātṛkā | strīśūdrapatirāmānāṃ nāmamatrairūpāsanā || pūrvoktārāśayo jñeyā || mīmādyāśca dvijāditaḥ || varṇāt tamomanurgrāhyo vaidikotra viśeṣataḥ || ------------------------------------------------------------------------------------------------ | p pha ba bha ma 11 |ya pha ba bha ma 12|a ā i ī 1 |u u ṛ 2 |ṛ ḷ ḹ 3| ------------------------------------------------------------------------------------------------- | ta tha da dha na 10 | rāsimātṛkā cakraṃ | e ai 4 | ------------------------------------------------------------------------------------------------- |ḷ? ḹ? ṇa ḍha? cha 9| ca***? ña 8 |ka kha ga gha ṅa 7|aṃ aḥ ma pa ha na kṣa 6| o au 5 | ------------------------------------------------------------------------------------------------- ----------------------------------------- | brāhmaṇa | kṣatrī | vaiśya | śūdra| ----------------------------------------- | mīna | mekha | vṛṣa | mithu | ------------------------------------------ | karka | siṃha | kanya | tula | ------------------------------------------ | vṛści | dhanu | makra | kuṃbha| ------------------------------------------- | varṇamātṛkācakraṃ | 209b) ----------------------------------------- | vāyu| agni| pṛthvī | jala | ākā | ------------------------------------------ | a | i | u | ṛ | ḷ | ----------------------------------------- | ā | ī | ū | ṝ | ḹ | ------------------------------------------ | e | ai | o | au | aṃ | ------------------------------------------- | ka| kha | ga | gha | ṅa | ------------------------------------------- |ca | cha | ja | jha | ña | ------------------------------------------ | ṭa | ṭha | ḍa | ḍh | ṇa | ------------------------------------------ | pa | pha | ba | bha | ma | ------------------------------------------ | ya | ra | la | va | śa | ------------------------------------------ | ṣa | śu | laṃ | sa | ha | ------------------------------------------ ------------------------------------------------------- |oṃ|na|no|bha|ga|va|te|vā|su |de|vā | ya |mantraḥ | ------------------------------------------------------- |e |ā |ā |ja?|ya|ja|vā|ja|ja |e | ja | va |ta svāmi| ------------------------------------------------------- |1 |1 |0 |0 |2 |0 |0 |0 | ||| |0 | ||| | ||| |iṣṭam | ------------------------------------------------------- |0 |0 |1 |1 |0 |1 |1 |1 | | |1 | | | | |kaṣṭa | ------------------------------------------------------- vakṣyetha kaulike mārgasiddhi kṛtyāṃ ca bhautikaṃ | vāyvagni bhūjalākāśa paṃcatatvāni vinyaset || dvau dvau svarau tale lekhyau ekārādyāstataḥ punaḥ | kādikāścāpi ṣaḍvargā yakṣarāsaścahastathā || punaḥ punarnāmalekhyaṃ || maṃtrākṣara samo mamuḥ tasmāt punarmanulekhyo yugapat syāt samāpanaṃ || yāvat tāvallikhitvā || atha varṇatatvaṃ vicārayet || sthāpyaṃ rūpaṃ tveka tatve mitratatve tu tadvalaṃ | udāsīne pādamekaṃ tadyogaḥ paṃktibhājitaḥ || iṣṭaṃ syādatha kaṣṭaṃ tu rātrau rūpaṃ samedalaṃ | pādo mitre tatadvacca tatkaṣṭaṃ syāt kalātmakaṃ || iṣṭedhikeṣṭe tu maṃtrasādhanayāmācaret | kurvanti bhūtavetālāpiśāceccānyathā naraṃ || mahīsalilayo maitra manalā nilayorapi | sāmānyamagnirbhūmyostu salilānilayostathā || śātravaṃ vaiparītyena cakraṃ syātvāṃ ca bhautika || vakṣyetha kaulika iti || cakraṃ nyāso vyākhyā || atha vālāvaṣodhārtha gaṇito dāharaṇa cakraṃ || tatra rekhā rekhābhiḥ pādasūcanā || iṣṭayoga 5 | 15 || atha dvādaśakṣarā paṃkti || dvādaśabhakte labdhaṃ śūnyaṃ śeṣaṃ 5 ṣaṣṭhi guṇaṃ 300 kalāyuktaṃ 315 dvādaśabhaktaṃ 26 labdhāḥ kalāḥ śeṣaṃ 3 ṣaṣṭhighnaṃ 180 dvādaśa bhaktaṃ labdhaṃḥ evaṃ vikalā 16 evaṃ jātaṃ kaṣṭaṃ 30 || 45 || iti paṃcabhūtamātrā cakraṃ || 210a) || atha ṣaṭ padamātṛkācakraṃ || siddhādi cakraṃ vakṣyehaṃ yajñātvā nāma kārayet | dakṣiṇopāsanā mārge svamaṃtraṃ svasya devatāṃ || dvādaśāre tathā cakre kūṭaṣaṃḍha vivarjitān | ādi hāṃtāllikhedvarṇān pūrvato yāvadīśvaraṃ || svanāmākṣaramārabhya jñeyo maṃtrākṣarāvadhiḥ || siddhaḥ sādhyaḥ susiddhoririti jñeyaṃ punaḥ || siddhaḥ sidhyati kālena sādhyaḥ sidhyati vānavā | susiddhograhaṇādeva ripūrmūlaṃ nikṛṃtati || yastu vījātmako maṃtrastatra ṣaṭ padamātṛkāṃ | vijñeyaṃ tatra padmantu racayet ṣaḍdalaṃ śubhaṃ || tatranyasen mātṛkārṇān kūṭa khaṃdva vivarjitān | svanāmādyakṣaraṃ yatra tadārabhya vicārayet || saṃpad dāridryadhairyāṇi vandhuvigrahasaṃśayāḥ | sarvanāśaḥ kramādetannāmādyarṇatya koṣṭhataḥ || vārāhītantre || koṣṭha śuddhirvarāhe ca mahālakṣmyāḥ kulākulaṃ | nāmādi cakraṃ sarveṣāṃ bhūtacakraṃ tathaiva ca || tārāśuddhirvaiṣṇuvānāṃ koṣṭhaśuddhiḥ śive bhavet | traipure rāśi śuddhiḥ syā gopāle kadramaḥ smṛtaḥ || 210b) kathaṃ mantrasya siddhiḥ syādetaderthamahaṃ vruve | dhanarṇa mātṛkāṃ tatra ṣaṭ tridvitrthaga ṣaṭ kṛtāḥ || vahnyabhrātra bhuvo lekhyā aṃkā ekādaśasvarāḥ | tat tale kāccaṭhān vāccalekhyā varṇā haronmitāḥ || tadadho dvikuṃsaptāddhi khatri sapteṣu sāgarāḥ | ṣaṭ paṃcasādhakasyāṃ kāṃ maṃtrāṃkāḥ purvamīritāḥ || svaravyaṃjanabhinnānāṃ maṃtrārṇānāṃ pṛthak pṛthak | aṃkayogastathā kāryaḥ sādhakasya tu namajaḥ || nāgaśeṣāvubhau sthāpyau yāvannāmāṃkato manuḥ | adhikastat sādhakasya deyaṃ maṃtreṇa sādhitaḥ || tāvat saṃkhyātmako yogā na sādhyānapi sādhayet | hīnāṃśca grahayogena tathā dṛṣṭopapattitaḥ || puraścaryā punaḥ kuryān maṃtra saṃdīptaye punaḥ | ṛṇī tu sādhako jñeyaḥ sādhakāṃko yadādhikaḥ || yāvat syādadhikastāvat saṃkhyakāni yadā caret | puraścaraṇasaṃjñānī tadāsya samatā bhavet || puraścaryāṃ puna kṛtvā tadā syāt kāryasādhakaḥ | ekasmin sādhite kārya punaryāti *? kuṃṭhatāṃ || tāvajjapaṃ punaḥ kṛtvā caika kārye kṣamo bhavet | tatva maṃtra prakaṭitaṃ sarvataṃtreṣu gopitaṃ || vārāhī taṃtre || maṃtroyadyadhikāṃ kasyāt tadā maṃtraṃ japet sudhīḥ | samepi ca japenmaṃtraṃ na jape tu ṛṇādhike || śūnyaṃ mṛtyuṃ vijānīyāt tasmācchunya parityajet || merutaṃtre || 211a) mallamātṛkācakraṃ || --------------------------------------------------- |1 | 1 | 3| 3 |3 | 6 |6 |0 | 0 | 0 | 1 | aṃkā | ---------------------------------------------------- |a |ā | i| ī |u | ū |e |ai | o |au |aṃ | svarā | ---------------------------------------------------- |ka |kha|ga|gha|ca |cha|ja|jha|ṭa |ṭha |ḍa |varṇā | ------------------------------------------------- |ḍha|ṇa |ta|tha|da |dha|na|pa |pha| ba |bha| | --------------------------------------------------- |ma |ya |ra|la |va |śa |ṣa|sa |ha | la |kṣa| | --------------------------------------------------- |0 | 4 |6 |4 |7 | 3 |1 |2 | 5 | 3 | |śeṣāṃka| --------------------------------------------------- yodhayorniyārthaṃ tu prasaṃgān mallamātṛkāṃ | vakṣyāmi tasyāścakraṃ tu racayedeva me vahi || paṃcapaṃcāgni rāmāgni rasartugagaśātrakhaṃ | bhūścoḍhapatbhau saṃlekhyāstadedhaḥ ṣaṃḍhavarjitāḥ || ekādaśa svarāścāṃtya hīnā lekhyāśca tat tale | kaḍhamādyāllikhed varṇān ṅa ña ṇākṣaravarjitān || nāmākṣarāṃka saṃyogādvyāptojetāmaśeṣakaḥ | tulyatāyāṃ dvayoryogaḥ kāryaścāṣṭāvaśeṣitaḥ || khavedartuśarāgāgni bhūdvayeṣvagnimojayī | samayorubhayoryatra maṃtra yaṃtraṃ vinākaliḥ || cauramātṛkācakraṃ || --------------------------------------------------- |6 |4 | 2| 5 |7 | 4 |7 |2 | 6 | 0 | 1 | --------------------------------------------------- |a |ā |i | ī |u |ū |e |ai | o | au | aṃ | --------------------------------------------------- |ka |kha|ga|gha|ca|cha|ja|jha| ṭa | ṭha | ḍa | --------------------------------------------------- |ḍha|ṇa |ta|tha|da|dha|na|pa |pha | ba | bha | -------------------------------------------------- | ma|ya |ra|la |va|śa |ṣa|sa | ha | la | kṣa | --------------------------------------------------- cauramātrāṃ pravakṣyāmi jñeyādhanika corayoḥ | ṣadvedadvīṣu saptāddhi nagadvirasakhaṃdharā || vudhnāṃkā pūrvavaccheṣamaṃka yogoṣṭa śeṣitaḥ | hīnasya hāniradhike jayo gopyamidaṃ surāḥ || 111b) rājamātṛkācakraṃ ---------------------------------------------------- | a| ka | ca | ṭa | ta | pa | ya | śa | ya | rg| ---------------------------------------------------- | 3| 5 | 6 | 4 | 0 | 1 | 3 |2 | śaṃ | ka | ---------------------------------------------------- rājamātrāṃ pravakṣyāmi bhūpayorvijaya pradaṃ | vargāṣṭakāṃkā vahnīṣu ṣaḍvedābhreṃdu vahnayaḥ || dvayaṃ ca yojayed varṇān saptataṣṭedhike jayaḥ | tulyaśeṣe vargavalādvargaikya prāṇavīryataḥ || kalamātṛkācakraṃ ---------------------------------------------- | 3 | 1 | 4 | 2 | 1 | ---------------------------------------------- | a | i | u | e | o | -------------------------------------------- | ka | kha | ga | gha | ca | --------------------------------------------- | cha | ja | jha | ṭa | ṭha | --------------------------------------------- | ḍa | ḍha | ta | tha | da | --------------------------------------------- | dha | na | pa | pha | ba | -------------------------------------------- | bha | ma | ya | ra | la | -------------------------------------------- | va | śa | ṣa | sa | ha | -------------------------------------------- mātṛkāṃ kalahāṃ vakṣye kalahepi jayapradāṃ | vahnīndu vedayugmeṃduta lepaṃ ca svarāllikhet || ka cha ḍa dha va sukhān ṅ ña ṇau nāṃśca tadyutau | paṃcabhaktedhike śeṣe japo hīne parājayaḥ || 7 || dvaṃdvamātṛkācakraṃ ------------------------------------------------------------- | 1 | 0 | 6 | 5 | 4 | 3 | 2 | 1 | 0 | 6 |5 | 4 | 3 | 2 | 1 | -------------------------------------------------------------- | a |ā | i | ī | u | ū | ṛ |ṝ |ḷ |ḹ |e |ai | o |au |aṃ | ------------------------------------------------------------- |ka |kha|ga |gha|ca |cha| ja|jha|ṭa |ṭha|ḍa|ḍha | ta|tha|da | ------------------------------------------------------------- |dha|na |pa |pha|ba |bha| ma|ya | ra|la |va| śa | ṣa|sa |ha | ------------------------------------------------------------- 2 kāme raṇedhā strī puṃsorjayadāṃ mātṛkāṃ śṛṇu | bhūkhaṃ ṣaṭpaṃca vedāgni dvibhūkhaṃ ṣaṭ śarāḥ kṛtāḥ || tridvibhūstadadho varṇān ṅa ña ṇāṃtya svaroditān | saṃgṛhya nāmavarṇāṃkānmātrābhedena bheditān || sapte taṣṭedhike śeṣe japo hīne parājayaḥ | samaśeṣe vivekastu kuryāt prāṇāṃcca vargatyā(?) || 212a) senāpati vijayamātṛkācakraṃ || ------------------------------------------------- |6 | 3 | 2 | 4 | 8 | 6 | 9 | 4 | 3 | | 1 | -------------------------------------------------- |a | ā | i | ī | u |ū | e | ai | o | au | aṃ | -------------------------------------------------- |ka |kha|ga |gha|ca |cha|ja |jha | ṭa | ṭha| ḍa | -------------------------------------------------- |ḍha|ta |tha|da |dha|na |pa |pha | ba | bha| ma | -------------------------------------------------- |ya |ra |la |va |śa |ṣa |sa | ha | la |kṣa |jña | -------------------------------------------------- senāpati jayārthaṃ tu mātrāṃ śṛṇvaṃ tu devatāḥ | rasāgni locanāṃ bhodhināga ṣaṭ goddhi vahnayaḥ || khaṃ bhūśca dadho rekhyā ṅa ña rṇātya svarojjhitāḥ | ādyāstadaṃkayogorka hīnoṣṭāptodhike jayaḥ || gadimātṛkāṃkyaḥ rādhāṃkyaḥ || ------------------------------------------------- |6 |3 |2 | 4| 8 | 6 | 9 | 4 | 3 | 0 | 1 | ------------------------------------------------- |a |ā |i |ī |u | ū | e | ai| o | au| aṃ | ------------------------------------------------- |ka |kha|ga |gha|ca |cha| ja| jha| ṭa | ṭha| da | ------------------------------------------------- |ḍha|ta |tha|da |dha|na |pa | pha| ba | bha| ma | ------------------------------------------------- |ya |ra |la |ṣa |śa |ṣa |sa | ha | la | kṣa |jña | ------------------------------------------------- kādihāntā likhedvarṇān vadvātya ṅa maṇojjhitān | rasāgni yugmavedāṃga ṣaṭ hūtāgnīṃdu śūnyabhūḥ || vilikhyāṃkāṃ tadhodūta gadinoraṃka saṃmitiḥ | naṣṭāṣṭabhiścedadhiko gadito jīvitaṃ bhavet || sāmye yāpyatvamityuktā etāḥ ṣoḍaśamātṛkāḥ | vijñāyai tadguru mukhānnāma karma samācaret || annaprāsanasaṃskāraḥ ṣaṣṭhaḥ sārvajanīnakaḥ || svakalpokta vidhāneneti || 212b) athāṣṭa mantrasaṃskāraṃ mauṃ jīvaṃ dhamahaṃ bhruve | guroḥ samīpe nayanaṃ taścopanayanaṃ smṛtaṃ || svakalpokta vidhānena tat kuryād brahmavarcase || vāmācārairdvijaiḥ pūrvaṃ dīkṣā kartavyeti prāk dīkṣāyāmuktaṃ || teṣāṃ grāhyā yatra dīkṣā puraścarya samācaret || saṃskāraṃ navamaṃ vidyāt prājāpatya vratābhidhaṃ | svakalpoktena mārgeṇa vaidikastāntrikaḥ punaḥ || etad vratasya saṃsthāne gāṇapatyo manuḥ smṛtaḥ | vakratuṇḍādikā dakṣe ucchiṣṭādyāstu vāmake || saṃskāraṃ daśamaṃ saumya vrataṃ vaidikamācaret | svakalpokta vidhānena tat sthāne tāntrikaḥ punaḥ || gṛhnīyāṃ bhairavaṃ mantraṃ vaṭukākhyasya vāmake | kālabhairava bhedasya yasya kasyāpi dakṣiṇe || puraścaryo pāsakānāṃ nāśako bhairavo yataḥ | daridraiḥ sādhakairgrāhyaḥ svarṇākarṣaṇa bhairavaḥ || ekādaśaṃ tu saṃskāramāgneyākhyamataṃdritaḥ | kuryād gṛhyokta mārgeṇa tasmin sthāne tu tāṃtrikaḥ || gṛhnīyādaṃga devānāṃ mantrānādau gurormukhāt | pūjādi mantrāṃstacchikṣāṃstaddra *? niyamāṃstatahā || dvādaśaṃ cāpi saṃskāraṃ vaiśvadeva vratābhidhaṃ | tasmin sthāne bhaved dīkṣā sveṣṭamantrasya tāṃtrike || trayodaśaṃ tu saṃskāraṃ godānākhyaṃ prakīrtitaṃ | tat sthāne tāntrikaḥ kuryāt sarvapāpavimokṣaṇaṃ || sat sthale tu samāsīna ādarśaṃ vādyaṭodakaṃ | sthāpyagre satyayā vācā tataḥ saṃprārthayediti || puraścaraṇa kāmohaṃ pāpaṃ kṣayi tu mudyataḥ | aparāhnaṃ japaṃ kūrce devatāḥ saṃtu sākṣiṇaḥ || pṛthivyapteja ākāśavāyu sūryendu bhāni ca | yāvaccharīre pāpāni tiṣṭhanti mama devatāḥ || tāvacca prativiṃvo me malino bhātu pātake | śānte pārada madhye ca yathā saṃdṛśyatāṃ tathā || śuddhaḥ saṃcinmayo bhūtvā cintayet pāpapuruṣaṃ || dakṣakukṣi sthitaṃ kṛṣṇaṃmaṃguṣṭha parimānakamityādi pūrvavat || 213a) evaṃ saṃcintayitvātha japaṃ kurvanvicintayet | 213a) kṣīyamānaṃ pāpanaraṃ japānte prekṣayet punaḥ || ādarśādi yadā svacchā sarvacchāyā pradṛśyate | tadā tu nirgataṃ pāpaṃ pūraścaraṇa yogyatā || caturdaśaṃ tu saṃskāra samāvartanamucyate | tasya sthāne puraścaryā kartavyā tāntrikairjanaiḥ || atra dravyā bhāvād daridraiḥ svarṇākarṣaṇa bhairavasya puraścaryā kartavyetyarthaḥ || vivāhaḥ paṃcadaśamaḥ sarveṣāṃ sa vidhīyate | ṣoḍaśaḥ pitṛ medhākhyaḥ svagṛhyoktena vartmanā || vaidikastāntrikastatra devasthāne svadevatāṃ | sthāpayitvā carecchrāddhaṃ brāhmaṇā mṛta paṃthinaḥ || atha vā yajamānasya mārgasthā tadabhāvataḥ | āśrārdhaṃ prakurvīta vāmī tu pala paitṛkaṃ || śaktiyuktā dvijāḥ kaule bhojyāścakrārcane yathā | varjayet tulasīn tatra bhṛṃgarājaṃ na pūjayet || pākaḥ kaulikavastūnāṃ piṃḍāśca rudhirokṣitāḥ | etaiḥ ṣoḍaśa saṃskāraiḥ saṃskṛtaḥ sādhakottamaḥ || jīvanmuktastadā jñeyaḥ sāmarthyaṃ devatārcanaṃ || atha ṣoḍaśa vakṣyehaṃ saṃskārā mantra saṃsthitāḥ | śāpairmantrā vimucyaṃte yānkṛtvā daiva nirmitaiḥ || athādau sarvamantrāṇāṃ jāgṛtiḥ procyate mayā | guruṇā sā prakartavyā śiṣyasya siddhi hetave || tārātyāgni vihatyu dve yasminnāgneyakaḥ sa tu | anya saumyaḥ svāpakāla iḍāyāmāgni rūpiṇaḥ || saumyasya piṃgalāyāṃ syāt tayoranyatra jāgṛtiḥ | pavodhakāle saṃjapto jāgṛto jāyate manuḥ || atha vā saṃpuṭīkṛtya lāṃtā nādyān sa vindukān | punaśca sa visargāṃ tān kṣakāraṃ kevalaṃ paṭhet || evaṃ japtopadiṣṭaścet pravuddhaḥ śīghrasiddhidaḥ | athaśāvara maṃtrāṇāṃ jāgṛtiṃ śṛṇu pārvati || kāṃsya bhājana mānīya śuddhaṃ bhasmādibhiḥ kṛtaṃ | prajaped ravirātrau tu yāme yāme śatāṣṭakaṃ || khādiryā tāḍayed yandyā(?) kāṃsyapātraṃ vadediti | jāgṛto bhavamaṃtrasya bhāṣayātha turīyake || 213b) yāme dadyād valiṃ kālyā maṇḍajaṃ bhairavasya tu | kukkaṭaṃ cānya deveṣu sphoṭayen nālikerakaṃ || atho mantrāṇāṃ jananādi daśasaṃskārāścoktāḥ saṃskārā atha paṃca ca || pratimaṃtraṃ vaśyamāṇā japo homaśca tarpaṇaṃ | mārjanaṃ bhojanaṃ cāpi dvijānāmiti ṣoḍaśa || evaṃ kṛte mantrasiddhirbhavatīti bhāvaḥ || proktā maṃtrasya saṃskārāḥ kimanyacchrotu micchasi || śrīpārvatyuvāca || puraścaraṇa śabdasya vrūhyarthaṃ ca vidhiṃ tathā | vaidikādyāḥ sarvamaṃtrā na sidhyaṃti ca yaṃ vinā || śrī īśvara uvāca || taṃtrāṇyaṣṭottaraśataṃ mayā proktāni pārvati | yena yena tu yatpṛṣṭaṃ tasyādhikyaṃ tu varṇitaṃ || yasyā yasyā devatāyāḥ praśastiryatra yatra ca | tat tanmārge praśastā sā svarājye rājavadbhavet || yamuddiśya kṛtaṃ tantraṃ tasya tatra mahantata | niḥpakṣapātaṃ vakṣyāmi merutantre yathārthataḥ || merutantre tu yatproktaṃ tatsthiraṃ nānyathā bhavet | rahasyaṃ sarvatantrāṇāṃ kathayāmi tavāgrataḥ || kalpārthaṃ sarvatantreṣu yatsāraṃ tacca gopitaṃ | dharmārtha kāmamokṣāṇāṃ sādhako mantra ucyate || tatsiddhaye puro yacca caryate tatprakīrtitaṃ | puraścaraṇa karmākhyaṃ vedādau śāvarāṃtake || mantre yantre tathā vaśyaṃ tatprākārān vravīmyahaṃ | japo homastarpaṇaṃ ca mārjanaṃ viprabhojanaṃ || paṃcāṃga karmarūpaṃ tadāhuḥ kecana tatra tu | caturaṃgāstathādryaṃgādryaṃgā ekāṃginopi ca || maṃtrāstiṣṭhaṃti vedeṣu tathā tantrepi śāvare | kecit ṣaḍaṃgā maṃtrāsyustadaṃgānāṃ japāditi || aghamarṣaṇa sūryārgha jalapāna praṇāmakaiḥ | devārcayā paṃcabhiśca tairevaṃ syurdaśāṃgakāḥ || dūtīyāgān tathocottī karmataścakra pūjanāt | dhvajaliṃga samāyoga japācca validānataḥ || mahāvali pradānācca bhavaṃtyekādaśāṃgataḥ | ṣoḍaśāṃgāḥ kaulikānāṃ vāmakānāṃ dvikeritāḥ || amaryaśmari sevyatoṣṭā daśāṃgāstvaghoriṇāṃ | sarvapāpa kṣayaṃ kuryādatha vā siddhi vaṃdhakṛt || 214a) yāvat pāpaṃ tasya nāśaṃ kṛtvā kuryāt puraskṛtiṃ | yathā proktena mārgeṇa tasya siddhiradūrataḥ || sarvapāpa kṣayastatra bhaved vaidikavartmanāṃ | tāṃtrikānāṃ kaulikānāṃ vāmināṃ nādhikāratā || tasmiṃ karmaṇi teṣāṃ tu nādhikārosti vaidike | ṛk śākhādhyāyibhiḥ kāryo gaṇahomotha tadvidhiḥ || snātaḥ kṛta kriyaḥ patnī sahito darbhasaṃstaraḥ | prāṇānāyasya saṃkalpya pūjayitvā gaṇeśvaraṃ || svagṛhyokta vidhānena saṃsthāpyāgniṃ caru śrayet | ājyaṃ vilāpya tadbhaktaṃ dvirādyārapate tataḥ || agnena yeti sūktena ṣaḍarcena hunet tataḥ | pratimaṃtraṃ bhaven tyāgognaye idaṃ na mama || ityathotā ṛco vakṣye māstu śāyvā viparyayaḥ || agnenaya supathārope asmān viśvāni devavadyunāni vidvān || yuyodhmasmajjuhurāṇameṇo bhūyiṣṭhāṃ tena ma uktiṃ vidhema || pravaḥ śukrāya bhānave bhāradhva havyaṃ matiṃ cāgnayesupūtaṃ || yo daivyāni manuṣya tarviśvāni vimanā jigāti || akṣāgiro matayo devayaṃtiragniyaṃti draviṇaṃbhisamāṇā || susaṃdṛśaṃ supratīkaṃ svaṃ ca havya vāhamaratiṃ māruṣāṇāṃ || agnetvamasmadvipodhyamī vā anagnitvā abhyasaṃtva kṛṣṇīḥ || punarasmabhyaṃ suvitāya devakṣāṃ viśvebhirajarerbhiyaṃjatra || agnetvaṃ pārayānanyo asmān svastibhirati durgāṇi viśvā || yuśca pṛthvī vahulāna urvī bhavātokāyatanayoyaśaṃyoḥ || prakāravye mananāvacyamānā devadrīṃcī na yathadevayaṃtaḥ || dakṣiṇā vāddhājinī prācyeti havirbhirbharaṃ tyagnaye ghṛtācī || yājuṣkāṣṭādaśarcana pauruṣeṇa tato hunet | jagat vījāya puruṣāya namameti ca tyajet || avaiṣṇavo vaiṣṇavastu nārāyaṇāya namaḥ | devadevī priyaṃ sūktaṃ tadidānīṃ nigadyate || sahasra śīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt | sabhūmiṃ viśvato vṛtvā atya tiṣṭhad daśāṃgulaṃ || 214b) puruṣa eveda *? sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhāvyaṃ | utāmṛtatvasyeśāno yadante nāti rohati || etāvānasya mahimā atojyāyāṃśca puruṣaḥ | środosya viśvābhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi || tripādūrdhva udait puruṣaḥ pādosyehā bhavat punaḥ | tato viṣvaṃṅgha?krāmatsāśanānaśane abhi || tatipi(?) rajjayata(?) virājo adhipuruṣaḥ | sajāto atparicyata paścādbhūmimathopuraḥ || yatpuruṣeṇa haviṣā devāyajñamatatvata | vasaṃto asyāsīdājyaṃ grīṣma idhmaḥ śaraddhaviḥ || saptāsyā satparidhayastriḥsaptasamidhaḥ kṛtāḥ | devāyadyajñaṃ tatvānā avadhnan puruṣaṃ paśuṃ || taṃ yajñaṃ varhiṣi prokṣan puruṣaṃ jātamagrataḥ | tena devā ayaṃjaṃta sādhyā ṛṣayaścaye || tasmādyajāt sarva hutaḥ saṃbhṛtaṃ pṛṣadājyaṃ | paśūṃstāṃścakre vāyavyā nāranyāgrāmyāścaye || tasmād yajñāt sarvahutaṃ ṛcaḥ sāmāni jajñire | chaṃdāṃsi jajñire tasmād yajustasmādajāyata || tasmādaśvā ajāyaṃtaḥ ye keco bhayādataḥ | gāvohajajire tasmāt tasmājjātā ajāvayaḥ || yat puruṣaṃ vyadadhuḥ katidhāvya kalpayan | mukhaṃ kimasyāsīt kiṃ vāhu kimūrūpādā ucyete || brāhmaṇosya mukhamāsīd vāhū rājanyaḥ kṛtaḥ | urū tadasya yadvaiśyaḥ padbhyā *? śūdro ajāyate || candramā manaso jātaścakṣoḥ sūryo ajāyate | mukhādiṃdraścāgniśca prāṇāhāpura jāyate || nābhyā āsīdaṃtarikṣa *? śrīrṣṇodyauḥ samavarta | padbhyāṃ bhūmirdiśaḥ śrotrāt tathā lokāṃ akalpayet || vedāhametaṃ puruṣaṃ mahāṃtaṃ āditya varṇaṃ tamasastupyāreraṇāt || sarvāṇi rūpāṇi vicitya dhīro nāmāni kṛtvābhi vadanyadāste || dhātāpurastādyamudā jahāra śakraḥ praviddhān praviddhān praviśaśca tamraḥ || tamevaṃ vidvānamṛta iha bhavati nānyaḥ paṃthā apanāya vidyate || yajñena yajñe mayajaṃ tadevāstāni dharmāṇi prathamān nyosat || 215a) tehanākaṃ mahimānaḥ sacaṃta yatra pūrve sādhyāḥ saṃti devāḥ || agnermanveti sūktena dvāviṃśat pṛcakena ca | hunet tatra triṣutyāgo agnaye namameti ca || turye candrāyana mama tyāgaḥ paṃcama ṣaṣṭhayoḥ | mitrāvaruṇābhyāmiti saptamoṣṭamayostathā || vāyusūryābhyāmiti navame daśame tathā | aśvibhyāṃ ca marudbhyastu dvādaśaikādaśe bhavet || viśvebhyo devebhya iti trayodaśa caturdaśe | anumatye havya vāhāgnaya ca tithi saṃkhyake || anumatyai ṣoḍaśa syāt tataḥ saptadaśe bhavet | vaiśvānarāyāgnaye ca tathaivāṣṭādaśepi ca || dyāvā pṛthivībhyāmiti viṃśatyekona viṃśatyekona viṃśayoḥ || śeṣayoragnaye ceti ṛcastā śṛṇu sāṃprataṃ || agnermanve prathamasya pracetasāyaṃ pāṃcajanyaṃ vahavaḥ samiṃdhate || viśvayyāṃ viśipraviśivāṃsamīmahe manomuṃcatvaṃ guṃ hasaḥ || yasyedaṃ prāṇaṃ nimiṣadyadejati yasya jātaṃ janamānaṃ ca kevalaṃ || staumyagni nārthito johavīmi samo muṃcatva *? hasaḥ || iṃdrasya manye prathamasya pracetaso vṛttaghnastomā upamāmupāguḥ || ryedāśuṣaḥ suvatohavasupagaṃtāsano muṃcatva guṃ hasaḥ || yat saṃgrāmaṃ nayati saṃvyaśī bhuṣeyaḥ puṣṭhāni saṃsṛjati trayāṇi || staumīṃdraṃ nārthito johavīmisano muṃcatvaṃ hasaḥ || manvevāṃ mitrāvaruṇā tasya vittaṃ satyaujasādriṃ hāyaṃnudathe || rāyājānaṃ sarathaṃ pāta ugrātāno muṃcamāgasaḥ || yovāṃ ratharajjuraśmiḥ satyadharmāmithaścaraṃ tamupayāti dūṣayan | staumi mitrā varuṇā nārthitojohavīmitauno muṃcatamāgasaḥ || vāyoḥ saviturvidathāni manmahe yāvān samvardhi tṛtoyau ca rakṣaṃ taḥ || yau viśvasya paribhūvamūcatustauno muṃcatamāgasaḥ || upaśreṣṭhā na āśirṣā devayo dharmo asthiran || staumi vāyuṃ savitāraṃ nārthito vrohavīmitau no muṃcatamāgasaḥ || rathītamaurathī nāmaḥ hvavrataye śubhaṃgamiṣṭhau suyamebhiraśvaiḥ || yaporvāṃ devau deveṣ.va niśitamojastauno muṃcatamāgasaḥ || 215b) yadayātaṃ ṣahanuṃ sūryāyā strivaktreṇa saṃsadimicchamānyau || staumi devāvaśvinau nārthitojohavīmitau no muṃcatamāgasaḥ || marutāṃ manteṃ adhino vruvaṃ tu premāṃ vācaṃ viśvāmavaṃ tu viśve || āśuhnaye sūyamānautaye teno muṃcatvena saḥ || tigmamāyudhaṃ pīḍitaṃ saha svadivyaṃ śardha pṛtanāsu jiṣṇu || staumi deyān maruto nārthito johavīmite no muṃcaṃtvena saḥ || devānāṃ madhye adhino vruvapnu premāṃ vācaṃ viśvāmavaṃ tu viśve || āśūn hrūve susvamā bhūtaye teno muṃcatvena saḥ || yadidaṃmābhiśovati pauruṣeyeṇa daivyena || staumi viśvāndevīnnārthitojohavīmite no muṃcaṃtvena saḥ || amunodyānu matiryajñaṃ deveṣu manyatāṃ || agniśca havyavāhano bhavatādāśuṣe mayaḥ || anvidanumate tvaṃ manyāseśaṃ ca naḥ kṛdhi || kratve daśāpaṇo hiṇaḥ praṇa āyuṃdhitāriṣaḥ || vaiśvānaro na vratyā prapātu parāvataḥ || agni ṛtvena vā hasā || pṛṣṭo divi pṛṣṭe agni pṛthivyāṃ pṛṣṭo viśvā auṣadhīrā viveśa || vaiśvānaraḥ sahasā pṛṣṭo agniḥ sanodivā sariṣaḥ pātu naktaṃ || ye aprathetāmamitebhirojobhirye pratiṣṭhe abhavatāṃ vasūnāṃ || staumidyā vā pṛthivyādhinārthato johavīmite no muṃcatamaṃhasaḥ || urvīrodasīvariyaḥ kṛṇotaṃ kṣetrasya patnī adhino vruyātāṃ || staumidyāvā pṛthivī nārthitohavīmite no muṃcatamaṃ hasaḥ || yat te vayaṃ puraṣatrā paviṣṭhā vidvāṃsaśca kṛmākacca nāgaḥ || kṛdhiṣva snāt āditeranāgāsyonyaṃsiśriśrayo viśvagagnaye || yathāha tava savorgauryaṃ citparidhimamuṃcatā yajatrāḥ || enātmamasmat pramuṃcātyaṃhaḥ protāryagne pratarāmna āyuḥ || yāvāmindrā varuṇeti caturyājukkakaistataḥ | indrāvaruṇābhyāmiti tyāgaḥ sarvatratā yathāḥ || yāvāmindrā varuṇāyatanūstaye mama guṃ haso muṃcataṃ || yāvāmindrā varuṇā sahasyātanūstaya mama guṃ haso muṃcataṃ || 216a) yāvāmindrā varuṇā sahasyātanūstayamama gu. haso muṃcataṃ | yāvāmindrā varuṇā tejasyātanūstaye mama guṃ haso muṃcataṃ || yāvāmindrā varuṇeti tatoṣṭabhiśca homayet | indrā varuṇābhyāmiti tyāgaḥ sarvatra yathā || yo vāmindrā varuṇāvagnau prāmastaṃ vāme teno vayaje || yo vāmindrā varuṇā dvipāt su *? śuṣusrāmastaṃ vāme tenāvayaje || yo vāmindrā varuṇā catusyāt susrāmastaṃ vāme tenāva yajet || yovāmindrā varuṇā gṛheṣu srāmastaṃ vāme tenāvayaje || yovāmindrā varuṇā vapsu srāmastaṃ vāme tenāvayaje || yovāmindrā varuṇāvoṣadhīṣusrāmastaṃ vāme tenāvayaje || yovāmindrā varuṇāvanaspatiṣu srāmastaṃ vāme tenāvayaje || pāvamānānunā kopaḥ khyātaḥ saptadaśarcakaḥ | triṣaṣṭhi vākyaistatrādyāt saktivāṅmātraśāktikaiḥ || yāvamānībhyo na mama tyāgo vācyastva śāktakaiḥ | yā vṛsānaihyatho śaivaiḥ yavamānāya sā yathā || yavamānaḥ suvarjanaḥ pavitreṇa vicarthaṇiḥ || yaḥ potā sa punātu mā || dvitīyā pitri vākyā syād deva janebhyo marudbhyaḥ | viśvebhyaśca tathā puṃbhyo na mama tyāga īritaḥ || puṃ naṃ tu mā deva janāḥ punantu mana *? dhiyā || punantu viśvā āpavaḥ || tṛtīyā tu caturvākyā agnaye jātavedase | idaṃ na mama ityuktastyāgaḥ sā ṛk prakāśyate || jātavedaḥ pavitravat pavitreṇa punīhi māṃ | śukleṇa devadīdyat agne ṛtvākra *? ktṛ? guṁ ranū || caturthīntu trivākyā ṛgagne ye na mameti ca | trivākyā paṃcamī tyāgaḥ savitretre ubhe yathā || yatte pavitramarciṣiḥ agne vitatamantarā || brahma tena punī mahe || ubhābhyāṃ deva savitaḥ || pavitreṇa savena ca || idaṃ brahmapunī mahe || ṛ.cā ṣaṣṭhī caturvākyā tyāgaścāsyā nirūpyate || vaiśve devyairati na mameti ca sā yathā || vaiśva devī punatī devyāgāt || yasyai vahnīstanu vovīta pṛṣṭhāḥ || tayā madantaṃ sa dhamādmeṣu || 216b) vapa guṁ syāma yatayorapīṇāṃ || vaiśvānarāyavātāya iṣi guṁ rāya mayo bhuve || dyāvā pṛthivībhyāṃ ceti saptamyāṃ tyāga iṣyate || vaiśvānaro raśmibhirmāṃ punātu || vānaḥ prāṇe neṣiromayo bhūḥ || dyāvā pṛthivīpayasā payobhiḥ || ṛtāvarīyasi ye mā punīṃ tāṃ || saptamī tu caturvākyā trivākyā cāṣṭamī matā | savitregnaye na mama tyāgoṣṭamyāṃ ca sā tathā || vṛhadbhiḥ savitastṛbhiḥ || varṣiṣṭhairdevamantrabhiḥ || agne dakṣaiḥ punīhī mā || ataḥ paraṃ caturvākyā divyāya brahmaṇe tyaje | navamyāṃ yāvamānībhyo daśamyādiṣutā yathā || yena devā apunata yenā yo divyaṃśakaḥ | tena divyena brahmaṇā idaṃ brahmapunī mahe || yaḥ yāvamānīradhyeti || ṛṣibhiḥ saṃbhṛta guṁ rasaṃ || sarvaṃ guṁ sa pūtamaśnāti || yaditaṃ mātariśvanā || yāvamānīryo adhyeti || ṛbhiḥ saṃbhṛta guṁ rasaṃ || tasmai sarasvatī druhe kṣīra guṁ sarpirmadhūdakaṃ || yāvamīnīḥ svastyayanīḥ || sphuṭadyāhi payasvatī || ṛṣibhiḥ sa tṛto rasaḥ || brāhmaṇeṣva mṛta guṁ hitaṃ || yāvamānīrdiśaṃ tu naḥ || imaṃ lokamatho amuṃ || kāmān samardhayaṃ tu taḥ | devī devaiḥ samātṛtāḥ | yavamānīḥ svastyayanī | sududyāhi ghṛtaścutaḥ | ṛṣi saṃbhṛto rasaḥ || brāhmaṇeṣva mṛta guṁ hitaṃ || yāvamānīrdiśaṃ tu taḥ || ramenyekamathoṇyaṃ(?) *?māṃ samardvayaṃ tu naḥ || devī devai samātṛkāḥ yavamānīḥ svatyayanīḥ sudradyāhidyata śrutaḥ || ṛṣibhiḥ saṃbhṛto rasaḥ || brahmaṇeṣvamṛtarīhitāḥ | yena devāḥ pavitreṇa ātmānaṃ punatute sadā te naḥ reṇa || yāvamānyaḥ punaṃ tu mā || prāgvat tyāgastu ṣoḍaśyāṃ viśeṣaḥ śrotripasya tu || prājāpatyāya pavitrāya ceti ṣoḍaśīṃ śṛṇu || prājāpatyaṃ pavitraṃ ||| śatodyāma guṁ hiraṇmayaṃ | tena brahmavidovayaṃ | pūtaṃ brahmapunīmahe | sunītyā sahiteṃdrāya svestyā sahita somāya | samīcyā sahitā yeti varuṇāya tato vadet || praghṛṇābhiḥ sahitāya pamāyarājñe drīrayet | mūrjayaṃbhyā sahitāya jātavedaṃ sa ityapi || na mameti vadet sapta daśyāstyāgetha yairnaraiḥ || 217a) mārjanaṃ kṛtametābhistaiḥ snātaṃ jāhnavī jale || indraḥ sunītī saha mā punātu | somaḥ svastyā varuṇaḥ samīcyā || yamorājā praghṛṇābhiḥ pumātu mā | jātavedā mūrjayaṃtyā punātu || yaddevā deva heḍanaṃ viṃśatyarcena homayet | tyāgaḥ prathamatastatra ādityebhyaśca tadyathā || yaddevādeva heḍanaṃ devāsaśca kṛmāvayaṃ | ādityāstasmānmuṃca ja ṛtasya tena māmuta || agnaye gārhapatyāya dvitīyetha tṛtīyake | dyāvā pṛthivībhyāṃ sarasvatyai ceti ṛce yathā || devā jīvana kāmyāya dvācāmṛtasūdima || agnirmāṃ tasmādena so gārhapatyaḥ pramuṃcatuduritāyā nica kṛmakaro tu bhāmanehasaṃ || ṛtena dyāvā pṛthivī ṛtena sarasvati || ṛtān mā muṃcatī haso padanya kṛtamārima || jātavedasena mama caturthe tvatha paṃcame | agnaye gārhapatyāya tyāgastadṛg dvayaṃ yathā || sa jāta saṃsādata vā jāmiṣaṃ sānu vāyasaḥ śaṃsāduta vākasāyasaḥ || amājñāta devakṛtaṃ padenastasmātvamakhyājjātavedomumugdhi || yadvā vāyanmanasā vāhubhyāmurubhyāmaṣṭīvadbhyāṃ śiśnairyadanṛtaṃ ca kṛmāvayaṃ || agnirmātasyādenaso gārhapatyaḥ pramuṃ catuduritā yāni ca kṛma karotu māmanehasaṃ || rāṣṭrabhṛtebhyopsarebhyaḥ ṣaṣṭe tyāgoṣṭa saptame || agnaye gārhapatyāya na mame cāgnaye vadet || yaddhastābhyāṃ ca karakilviṣāṇi akṣāṇāṃ tvagumupajighramāṇaḥ || dūre paścācca rāṣṭabhṛccatāpyapsare sāvanudattā mṛṇāni || adīcyaṃ nṛpāṃ yadayaṃ ca kārayadvāsyat saṃjñā rājatebhyaḥ || agnirmātasyādenaso gārhapatyaḥ pramuṃcamuduritā yāni ca kṛmakaro tu sāsane hasaṃ || yanmaṣi mātā garbhe sati panaśca kārayatyitā || agnirmātasmādenaso gārhapatyaḥ pramuṃcatu duritāyāni ca kṛmakaro tu māmane hasaṃ || yadvāpi yeṣa mātaraṃ putraṃḥ pramudito dhayet || 217b) ahiṃsitaumi narau mayā tat tadagne anṛśobhi bhavāmi || agnaye gārhapatyāya daśamekādaśe vadet | dvādaśe tvagnayethāgegnaye gārhapatyāya ca || yavaṃtarikṣaṃ pṛthivī mutadyāṃ yamyataraṃ pitaraṃ vā jihu guṁ sima || agnirmātasmādenaso gārhapatyaḥ pramuṃcaturitāyāni ca kṛmakarotu mā manehasaṃ || padāśasāniśasāpatyarā samāparyadenastvakṛta mānutamaṃ yat parāyaṇaṃ || agnirmātasyādenaso gārhapatyaḥ pramuṃcatu duritāyāni ca kṛmakarotu māmanehasaṃ || atikramābhiduritaṃ tvadena ṅāhāmiritraṃ me sadhasthe || yatra saṃti sukṛtinopi duḥkṛtastamārohāmi sukṛtān lokaṃ || tritadevā amṛje taina devaḥ trita etaṃ manuṣyeṣu māmṛje tato mā yadi kiṃcidānaśe || agnirmā tasmādenaso gārhapatyaḥ pramuṃcatuduritāyāni ca kṛmakaro tu māmanenasaṃ || caturdaśegnimetvadbhyo varuṇāya tato doṃdvayoḥ || aṣṭādaśe cona viṃśe tvagni varuṇābhyāmiti | divijātā apsujātāyā jātā oṣadhībhyaḥ || ṛthoyā agnijā āpastānaḥ śuṃdhaṃ tu śuṃdhatīḥ || yadā yo naktaṃ duritaṃ ca rāmaya dvādivo nūtanaṃ yat purāṇāṃ || hiraṇyavarṇāstata utpanītana || imaṃ me varuṇaśrūdhīhavamaghāvamṛḍayālāmavaśyarācake || tatvayāmi brahmayāṇā vaṃdamānastadāśāste yajamāno havirbhiḥ || aheḍamāno varuṇo havodhyuru ṣaṭ samāna āyupramoṣīḥ || tvasro agnevaṇasya vidvāndevasya heḍo avayāśi śiṣṭāḥ | yajuṣṭo vahnitamaḥ śośucāno viśvā dveṣā guṁ sipramumugdhyasmat || tatvanno agne varuṇo vamo bhavotīne diṣṭo asyāṃ uśaso cyuṣṭau || avayakṣyaṇo varuṇa guṁ rarāṇye dehi mṛḍīka guṁ suhavoma edhi || agnayeśca yase viṃśe sūktaṃ vaiśvānaraṃ tataḥ || agnaye vaiśvanarāyāṣṭarvatyāgo yamīritaḥ || tvamagne ayasyayāsanmatasāhitaḥ || 218a) apāsaṃhavyamūhiṣe yā nodhe bheṣaja guṁ || vaiśvānaro na vratyā prayātu parāvataḥ || agnirukṣvena vāhasā || ṛtāvānaṃ vaiśvānara mṛtasya jyotiṃ || aja aṃgharmamīmahe || vaiśvānarasyadaṃsanābhyo vṛhadariṇādekaḥ svayasya pākaviḥ || ubhā pitarā maha patrajātāgnirdyovā pṛthivī bhūri tejasā || pṛṣṭo divi pṛṣṭo agniḥ pṛthivyāṃ pṛṣṭo viśvāyadhī guṁ rāviveśa || vaiśvānaraḥ sahasā pṛṣṭo agniḥ sano divā sariṣaḥ pātu naktaṃ || jāto yadagne bhuvanāvyasyaḥ paśuṃ nage | pā-īryaḥ parijmā || vaiśvānare brahmaṇe vindagātuṃ yūyaṃ pātaḥ svastibhiḥ sadātaḥ || tvamagne śociṣāśo śucāna ārodasī aṭṭamajāyamānaḥ || tvaṃ devāṃ abhiśasteramuṃco vaiśvānara jātavedo mahitvā || asmākarmāna mayavat sudhārayānāmi kṣatramajaraṃ suvīryaṃ || vayaṃ yaje marinaṃ sahastṛṇaṃ vaiśvānaravājamagne tavo nibhiḥ || vaiśvānarasya sumatausyāmarajāhikaṃ bhuvanānāmabhi śrīḥ || ito jāto viśvamidaṃ vicaṣṭe vaiśvānase patate sūryāya || tataḥ sviṣṭa kṛtaṃ kṛtvā paridhīnyarya gṛhya ca | pūrṇaṃ kalaśamādāya nai-ṛtyāṃ tu catuṣpathe || pādaprakṣālanaṃ kṛtvāthācasya prāṅmukhastadā | patnībhiḥ saha vīkṣeta chāyān tasmin śubhāśubhāṃ || siṃho me manyasyāṃ preme tu pākaṃ ca japet tataḥ | sumitrān āpa oṣadhayaḥ saṃtviti niḥkṣipet || bhūmyoṃ kiṃcijjalaṃ paścāduttiṣṭhet kalaśāmvitaḥ | durmitrāstasmai bhūyāsūḥ pṛṣṭhataḥ kalaśaṃ kṣipet || yasyāmasya diśi dveṣyo bhavet tatraiva niḥkṣipet | paścādapa upasyaśya svagṛhaṃ praviśe dvijaḥ || trisaṃdhyamevaṃ saptāhaṃ kuryādrūpaṃ ninīkṣapet | yadā paśyet toya madhye chāyāmacchāṃ tadā bhavet || yajamānaḥ supūtoyamanmathā punarācaret | tata āśīrvaco gṛhya brāhmaṇān bhojayet tataḥ || 218b) yāvat karma prakurvīta tāvat maunaṃ samocaret | sakṛdeva samagnīyāddha viṣyaṃ brahmacarya bhāk || jitendriyo bhūmiśāpī pūrvajanmārjitā dadyāt | mantrasiddhe vighnakarturmukto bhavati nānyathā || ajñānādvāpnamānādvā janmanyasmiśca yatkṛtaṃ | pātakaṃ tasya nāśārthaṃ kūṣmāṃḍībhistu homayet || vaidike yasya niṣnātāḥ pitaro jñāna doṣataḥ | patitvā kaulike mārga dāridryādibhirarditaḥ || manasā upataptaścet tatpātaka nivṛttaye | lokadvaya pratiṣṭhārthaṃ sopi guptaṃ samācaret || svarṇacaurya surāpāne govadhe brahmaghātane | gurutalpa game varṣaṃ vratametat samācaret || caurya ca bhruṇahatyāyā mayonau vīrya siṃcane | viśvāsaghātane nyāsa haraṇe tvayanaṃ caret || duṣṭapratigrahe dyobde grahaṇe candrasūryayoḥ | jale śivālaye dānaṃ gṛhītvā ṛtu sakakaṃ || kūṭasākṣaṃ vārdhuvika nṛttauha kara grahe | devaviprādhikāre vā yadante pakṣamācaret || saṃskāra bhojane veśyā gamane paśughātane | devādyarthaṃ gaṇānte ca trisaṃdhyā lopane tvahaḥ || keśaśma śrutvā paritvā snātaṃ puṇye jalāśaye | ājyabhāgānantaraṃ ca kuṣmāṇḍībhistu homayet || sāvitrīṃ ca japennityaṃ pavitrāṇi ca śaktitaḥ | brāhmaṇo dugdhapāyī syāt kṣatriyastu yavāgulet || āmikṣāṃ bhakṣayad vaiśyo yadā śakto bhavet tadā | odanaḥ śakta vodhānā ghṛtaṃ vāpi samāśrayet || etadbhinnaṃ na bhoktavyaṃ brahmacaryādi pūrvavat | homastu goghṛtenaiva tadabhāvecchamāpaṇaṃ || prathamā kaṇḍikā tatra yaddevādeva heḍanaṃ | devebhya ādityebhyaścatyāgastatra samīritaḥ || viśvabhyo devebhya iti dvitīyāyāśca socyate | prāgvatyāgastṛtīyāyā ṛgbhinnā sā ca kathyate || devā jīvana kāmyā ca yadvā cānṛta sūdima | tasmānna iha muṃceta viśve devāḥ ra?joṣasaḥ || 219a) ṛtaṃ nadyā vā pṛthivī ṛtanatva guṁ sarasvati | kṛtāntaḥ pāhyenaso yatkiṃ cānṛtasūdimaḥ || indrāgni mitrāvaraṇa somadhātṛ vṛhaspati | bhyastyāgastu caturthāyā adhunāsāri mucyate || indrāgni mitrāvaruṇau somo dhātā vṛhaspati | tena muṃcatvena so yadanya kṛta māriṣaḥ || sa jātasaṃsāditi tu pūrvoktā paṃcamī matā | yadvā ca yanmanasā ṣaṣṭipūrvamudīritā || jyotiṣena mama tyāgaḥ saptamyāḥ sā ca kathyate | agnayena mama tyāgastathāṣṭamyāśca socyate || yena trito anavāttrirvabhūvayena sūrya tamaso nirmumocayenendro viśvā ajahādarāti tenāhaṃ jyotiṣājyotirānaśāna ākṣi || yatkusīdamapratītaṃ maye hayenapamasya nidhinā carāmi || etat tadagne anṛṇo bhavāmi jīvanneva pratitante dadhāmi || yanmayi māteti pūrvaṃ proktā sānavamāhutiḥ | yadāpi peṣamātaraṃ prākyektā daśamāhutiḥ || yadaṃtarikṣaṃ pṛthivī prāk proktaikādaśāhutiḥ | yadāśasāniśaseti proktātra dvādaśāhutiḥ || tadagnimāstatastisra evaṃ paṃcadaśāhutīḥ | yadāpo naktamiti pūrvoktā ṣoḍaśī bhavet || abhyo hiraṇya varṇābhya guṁ syāstyāgo vidhīyate | idamevaruṇe tyādi paṃcarcaḥ pūrvamīritāḥ || sa tyāgāste naikaviṃśadāhutayaḥ samīritāḥ | indrāgnībhyāṃ ca dvāviṃśe tyāgaḥ sā ṛgathocyate || pada dīvyaṃ nṛśamahaṃ vabhūvāditsaṃvāsaṃjagarajanebhyaḥ || agnirmātasmādiṃdraśca savidānau pramuṃcatām | ugraṃ pasyārāṣṭrabhṛḍbhyāmapsarobhyāmidaṃ vadet || ugraṃ paśyārāṣṭra bhṛtkilviṣāṇi yadakṣa vṛttametat | netra ṛṇānṛṇava itsamāno yamasya loke adhirarjurāpa || avate heḍo varuṇa namobhiravayajñebhirīmahehavirbhiḥ || 219b) kṣayannasmabhyamasurapracato rājannenāṃsiśi athaḥ kṛtāni || uduttamaṃ varuṇapāśamasmadavādhamaṃ vimadhyama guṁ athāya || athāpayamāditya vrate tavā nāgaso aditaye syāma || ekatriṃśe saṃkusukavikūsukauca nair-ṛthaḥ | nisvanebhyastyāga uktaḥ sā ṛcā procyatedhunā || saṃkusukovikusukonir-ṛthoyaśca niḥsvanaḥ | te asmadyakṣmamanāgaso dūrādūramacīcataṃ || tato dvayoragnaye ca tvaṣṭretyāgastadagri me | āyuṣmategnaye tyāgaḥ paṃcatriṃśattame mataḥ || niryakṣmamavī ca te kṛtyāṃ nir-ṛtiṃ ca || tena yo smat samicchātai tamasmai prasuvāmasi | duḥśa guṁ sānusa guṁ sābhāṃpaṇenānūdya *? na ca || tenānyo'smat samṛcchātaitamasmai prasuvāmasi || saṃvarcasā payasnāsaṃtanūbhiṇanmahimanasā sa guṁ śivena || tvaṣṭāno atra vidadhāturāpān māṣṭu tanvo'pacchiliṣṭhaṃ || āpuṣṭe viśvatodadhadayamagnirvareṇyaḥ | punaste prāṇa āyāti parāyakṣma guṁ suvāsite || āyurdāyāgnaye tyāgaḥ ṣaṭtriṃśetha tadagrime | agnaye varun.āyādityai viśvebhyo devebhyaśca || āyurdā agne haviṣājuṣāṇo ghṛta pratīko ghṛtayoniredhi | ghṛtaṃ pītvā madhucārugavyaṃ pitevaputramabhirakṣatārimaṃ || imamagna āyuṣe carcase kṛdhitigmamojā varuṇa sa guṁ śiśādhi | māte vāsmā adite śarmayaccha viśve devāyaradaṣṭiryathā sat || agnaye pacamānāya tvāgoṣṭa triṃśatastriṣu | tasmādvayorjāta vedasegnaye tyāga ucyate || agna āyu guṁ ṣi yavasa āsuvorjamiṣaṃcanaḥ || ārevādha svaducchunāṃ || agneyavasvasvayā asmai varṣaḥ suvīryaṃ || dadhatyoṣa guṁ rapiṃmapi || agnir-ṛṣiḥ pavamānaḥ pāṃcajanyaḥ purohitaḥ || 220a) tamīmahemahāgayaṃ || agnajātānpraṇudānaḥ sa patnānpratyajātāṃ jātavedon dasa | asmedīdi hi sumanā ahecchaṃcharmate syāmatri varutha udbhau || sahasā jātānpraṇudānaḥ sa patnān pratyajātāṃ jātavedonudasva | adhito vrūhi sumanasya māvaya guṁ syāna praṇudānaḥ sa patnān || agnaye vṛtraghnāyeti tricatvāriṃśake tataḥ | agnaya iti tasmāt tu uṣasenissuce bhavet || agne yonobhitojano ekovāro jighā guṁ sati | tā guṁ stvaṃ vṛtrahaṃjahi vasvasmabhyamābhara || agneyonobhidā sati sati samānoyaśya niṣṭhāḥ | taṃ vaya guṁ samidhaṃ kṛtvā tubhyamagnepi dadhyasi || yonaḥ sa pādaśapato yaścanaḥ śapataḥ śapāt | uṣāśca tasmainistu *? sarvapāpa guṁ samūhatāṃ || ṣaṭ catvāriṃśake tyāgo devebhyaśca tadagrime | jātavedase agnaya ca tatastyāgognaye bhavet || yonaḥ sa patno yo raṇo mattomidā sati devāḥ | idhmasyeva prakṣāyato mānasyoccheṣi kiṃcana || yo māṃ dveṣṭhi jātavedā paṃcāhaṃ dveṣmiyaśca māṃ | sarvā guṁ sā nagne saṃdahayā guṁścāhaṃ dveṣmi ye ca māṃ || yo asmabhyamarātī yādyaścano dveṣa tejanaḥ | niṃdādyo asmāṃdipsācca sarvāsuṃstānnaṣmaṣā kuru || śītriyā brahmaṇe'nyegnaya unapaṃcāśattame | tadagnimepi ca tathānti me vaiśvānarāya ca || sa guṁ śitaṃ me brahma sa guṁ śitaṃ vīryāṃ ivalaṃ | sa guṁśitaṃ kṣatraṃ jiṣṇuryasyāhamasmi purohitaḥ || udeṣāṃ vāhū atiramudvarco idovalaṃ | kṣiṇomi brahmaṇā mitrānunnayāmisyāṃ iha ahaṃ || punarmanaḥ punaḥ punarāyurma āgātyunaścakṣuḥ punaḥ śrotraṃ ma āgāt punaḥ || punaḥ prāṇaḥ punarākūtaṃ ma āgāt punaścittaṃ punarādhītaṃ ma āgāt || vaiśvānaro me dadhmastanūpā avavādhatāṃ duritāni viśvā || evaṃ hutvā tatastiṣṭhet sa mityāṇi rudaṅmukhaḥ | 220b) agnerdakṣiṇato vahniṃ stuvīta dvādaśarcabhiḥ || vaiśvānarāya prativedayāmoparī nṛṇa guṁ saṃgaro devatā su | sa etānyāśānyu muṃcan pravedasanno muṃcā tu duhitādavadyāt || vaiśvānaraḥ yavayāntaḥ pavitrairyat saṃgaramabhidhāvāmyāsāṃ | anājānanmanasā yā ca māno yadatrai no avatat sudhāma || abhīdyesu bhage divi vivivṛtaunāsatārake | prehāmṛtasmayacchatāmetadvaddhakamocanaṃ || vijīhiṣaṃ lokāṃkadhiṣaṃdhānmuṃcāsi vaddhakaṃ | yonerivamacyuto garbhaḥ sarvānyatho anuṣṭaḥ || sa prajānan pratigṛhnīta vidvat prajāpatiḥ prathamajā ṛtasya | asmābhirdattaṃjarasaḥ parastā dakṣintaṃ taṃ tu manusaṃcarema || taptaṃtatu manveke anusaṃcarati yeṣāṃ dattaṃ pitryamāpatravat | avaṃdheke dadataḥ prayacchāddātuṃ cecchakravā guṁ sa svarga eṣāṃ || ārabhethā manu sa guṁ sa bhethā guṁ samānaṃ panthāmavatho ghṛtena || yadvā pūrtaṃ pariṣiṣṭaṃ yadagnau tasmai gotrāyeha jāyāpatī sa guṁ rabhethāṃ || padāntarikṣaṃ pṛthivī mutadyāṃ yanmāntaraṃ pitara guṁ vā jihi guṁ sima || agnirmā tasmādenaso gārhapatya uttoneṣa duritā yāni ca kṛmaḥ || bhūmirmātāditirno janitraṃ bhrātāntarikṣamabhisasta enaḥ || au?rnaḥ pitā pitṛyācchaṃ bhavāsijāmi mitvā māvivitsi lokān || yatra suhārdaḥ sukṛto madante vihāya rogaṃ tanvāra guṁ svāyāṃ || aśloṇāṃgairahnutāḥ svarge tatra paśoma pitaraṃ ca putraṃ || yadanta madasya ṛtena devādāsyantadāsyunnuta vā kariṣyan || yaddevānāṃ cakṣuṣyāgo astiya deva kiṃ ca pratijagrāhamagnirmātasmādanṛṇaṃ karotu || yadamnamadmi vahudhā virūpaṃ vāso hiraṇyamutagāmajāmaviṃ || yaddevānāṃ cakṣuṣyā go asviya deva kiṃ ca pratijagrāhamagnirmātasmādanṛṇaṃ kṛṇotu || evamagnimupasthāpya karasthāṃ samidhaṃ hunet | vakṣyamānena mantreṇa tyāgo vaiśvānarāya ca || 221a) yanmayā manasā vācā kṛtamenā kadācana || sarvasmāt tasmānmelito mogdhitva guṁ hivettha yathā tatha guṁ svāhā || japādi homaśca tataḥ kuryād detannirūpitaṃ | iha janma kṛtādyānāṃ prāyaścittaṃ nivārakaṃ || idamuktaṃ dvijātīnāmiti || atha śūdrāṇāṃ pāpakṣaya prakāraḥ || taduktaṃ tatraiva || śūdrāṇāmatha cocyate || mārgaśirṣasitāṣṭamyāṃ kṛtanitya kriyaḥ śuciḥ | ekabhaktaṃ haviṣyeṇa navamyāṃ naktamācaret || aṣṭāvitaṃ(?) daśamyāṃ ca ekādaśyāmuṣoṣaṇaṃ | dvādaśyāṃ vapanaṃ kṛtvā pūjayed vipra devatāḥ || namo nārāyaṇāyeti sveṣṭavījādikaṃ manuṃ | aṣṭākṣaraṃ gurumukhād gṛhītvā japamācaret || aṣṭalakṣaṃ dvijocchiṣṭa bhojī tat sevane rataḥ | amadhyāhnaṃ japaṃ kuryād bhūśāyī brahmacaryakṛt || niḥpāpo jāyate pūrṇe japenocet punaścaret | niḥpāpa cihneṃ vakṣyetra tathā pūrvokta homayoḥ || homādyāraṃbha divase nirvraṇaṃ mṛnmayaṃ dṛḍhaṃ | ānayecchuddha kalaśaṃ sthāpayennirbhayasthale || tasmin tīrthādi jaṃtoyaṃ niḥkṣipet kalaśonmitaṃ | śṛṃgaladvīpajaṃ sūtraṃ kācapātre nidhāpayet || palamātraṃ dvayostatra kuryāddhari harārcanaṃ | parīkṣā divase pūjāṃ kṛtvā tatprārthayejjalaṃ || āpo nārāyaṇaḥ sākṣādapsu satyaṃ pratiṣṭhitaṃ | tena satyena satyāpha?jñānaṃ satyaṃ mamāstu tat || iti toyaṃ prārthayitvā dadyāt pu *? jaliṃ tataḥ | paśyet svasya śarīrasya chāyāṃ toye tathā rase || yathā rase tathā toye dṛṣṭvā cet pātakaṃ gataṃ | mlānā toye yadā chāyā tadā pāyaṃ gataṃ na hi || prāyeścittaṃ punaḥ kuryād yāvacchāyāti nirmalā | naṣṭapāyā bhave devaṃ puraścaraṇa siddhibhāk || yaḥ kaścid vaidiko mantre japtaśca darvudākṣaraṃ | ekajanmakṛtaṃ pāpaṃ nāśayen nāma mantrakaḥ || viṣṇormama gaṇeśasya ravestava tadardhaka | hanti pāpaṃ tāntrikastu tadardhaṃ prākṛtā dalaṃ | apabhraṃsastadardhaṃ cet metat sarvatrargāpitaṃ || 221b) iti śrī-ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ saptadaśaḥ paṭalaḥ || 17 || isthaṃ niṣpāpaṃ śarīraṃ vidhāya puraścaraṇamārabhet || tadyathā || kālītantre || ādau puraskriyāṃ kuryān niyamena yathāvidhi | tataḥ siddhe manurmantrī prayogārhona cānyathā || vāyavīya saṃhitāyāṃ || jīvahīno yathā dehī sarvakarmasu nakṣamaḥ | puraścaraṇa hīnopi tathā mantraḥ prakīrtitaḥ || vīracūḍāmaṇau || puraścaraṇa hīnasya mantrasiddhirna jāyate | ādau puraskriyāṃ kuryānniyamena yathāvidhi || surendrasaṃhitāyāṃ || lakṣamātraṃ japenmantraṃ daśāṃśa lohitāmvujaiḥ | juhuyādarcite vahnau mantraḥ siddhā bhavet tataḥ || vīracūḍāmaṇau || caturlakṣaṃ japenmantrī daśāṃśaṃ juhuyāt sudhīḥ | padmaistri madhuro ye tairvākpatirjāyate naraḥ || ekavīrākalpe || bhāvanā rahitānāṃ ca kṣudrāṇāṃ kṣudra cetasāṃ | caturguṇo japaḥ proktaḥ siddhaye nānyathā bhavet || tārārṇave || evaṃ dhyātvā haviṣyāśī japellakṣacatuṣṭayaṃ | rahasya mālāmādāya japedvā lakṣameva ca || vaiśaṃpāyanasaṃhitāyāṃ || kalpoktaiva kṛte saṃkhyā tretāyāṃ dviguṇā bhavet | dvāpare triguṇā proktā kalau saṃkhyā caturguṇā || iti vaiśaṃpāyanīya saṃhitā vākyārthe pratiyugaṃ dviguṇādi puraścaraṇādhikyena mantrasiddhiriti sparṣṭārthaḥ atraivaṃ pratibhāti duḥkṛtādyupādhijanita pratyuhā eva mantrasiddhirodhakāna tu yugabhedāḥ caturguṇa japastu ekavīrā kalpokta vākye spaṣṭa bhāvanā rahitānāṃ ca śudrāṇāṃ kṣudra cetasāṃ caturguṇa iti yāvat pāpaṃ tasya nāśaṃ kṛtvā kuryāt puraskṛtimiti merutantre vacanācca duḥkṛtāpanode sati yugasevā pariśramo'vahelanīyaḥ || 222a) tathā ca muṇḍamālāyāṃ || kālītārā mahāvidyā ṣoḍaśī bhuvaneśvarī | bhairavī chinnamastā ca vidyā dhumāvatī tathā || vagalā siddhi vidyā ca mātaṃgī kamalāmvikā | etā daśa mahāvidyā siddhividyā prakīrtitā || siddhividyā mahāvidyā yugasevā pariśramaḥ | nāsti kiṃcinmaheśāni duḥkha sādhyaṃ kadācaneti || svasva kalpokta japasaṃkhyayaiva mantrasiddhiriti pāpaghna vidhāna muktameva || vīracūḍāmaṇau || susnāta vrata saṃśuddhirlakṣameka japedvudhaḥ | naktaṃbhojī haviṣyāśī strī māṃsādi vivarjayet || homaṃ kuryāt prayatnena pāyasena tilena vā | snātaḥ śuklāmvaradharo nityakarma divā śuciḥ || rātrau pūjāṃ prakurvīta paṃcamudrā vidhānataḥ | anenaiva vidhānena lakṣamekaṃ japed vudhaḥ || svasvakarma puraskṛtya japaṃ kuryād divā śuciḥ | tat saṃkhyayā tathā rātrau vāma dakṣiṇa yogataḥ || rātrau tāṃ pūre(?) pūrṇasmaḥ śaryāyāṃ ca vyavasthitaḥ | lakṣamekaṃ prakurvīta sarvasiddhīśvaro bhavet || hāvabhāvādikaṃ kuryān mahācīna latāṃ haret | te naiva tarpaṇaṃ kuryāt snānapānādikaṃ sadā || svasvakarma puraskāreṇa brāhmaṇānāṃ divā śūdrānāṃ rātrau puraścaraṇamanujñātaṃ dvijānāṃ caiva sarveṣāṃ divā vidhirihocyate || śūdrāṇāṃ ca tathā proktaṃ rātrāviṣṭaṃ mahāphalamiti merutantre vacanāt || kālīkrame || svācāranirato nityaṃ divālakṣaṃ japet śuciḥ | divyo vāpyathavā vīro rātrau lakṣajapaṃ caredityapi || phetkāriṇyāṃ || bhaikṣyādi niyatā hāraḥ sakṛd rātrau vidhīyate | divā caiva japaṃ kuryāt pauraścāraṇiko dvijaḥ || śākaṃ yāvakabhakṣyāṇi caruṇā sahasarpiṣā | dadhnāyuta phalairvāpi kuryādaśana manvahaṃ || brahmacaryaṃ tathaivoktaṃ snānaṃ trisaṃdhyakaṃ tathā | pūrvāhne devatāyāśca pūjāṃ kṛtvā viśeṣataḥ || sarve mantrāḥ prajaptavyāḥ prāyaśaḥ praṇavādikāḥ | 222b) ananyacetā āsīno vāgyato vihitāsanaḥ || merutantre || lakṣamekaṃ japenmantraṃ haviṣyāśī divā śuciḥ | aśuciśca tathā rātrau lakṣamekaṃ japenmanuṃ || daśāṃśa homayedājyaistarpayedabhiṣecayet || kulasaṃbhārepi || tataḥ śuklāmvaradharaḥ śuciḥ prayatamānasaḥ | divā caivaṃ prakartavyaṃ sarvakāmārthasiddhaye || svatantratantre || divā lakṣaṃ śucirbhūtvā haviṣyāśī japed vudhaḥ | tatastasya daśāṃśena homayeddhaviṣā priye || tarpayet tīrthatoyena payasā sarpiṣāpi vā | madhunā vā sitāmiśra toyena parameśvari || devīṃ cābhiṣiṃcet toyaistarpaṇasya daśāṃśataḥ | taddaśāṃśairhavirdravyairbhojayed bhaktitaḥ priye || kālīmantra vido viprān dakṣiṇāṃ gurave dayet | pāśavaṃ kathitaṃ kalpaṃ śṛṇu caivaṃ tataḥ priye || rātrau māṃsā savairdevīṃ pūjayitvā vidhānataḥ | tatonegnāṃstriyaṃ nagno raman kleda yutopi vā || japellakṣaṃ tato devi homayejjvalite'nale | yoni kuṇḍe sthite sarpirmāṃsamedya yutaṃ tathā || daśāṃśaṃ tarpayen madyairmāṃsamiśraiḥ susādhakaḥ | tarpaṇasya daśāṃśena abhiṣiṃcya jaganmayīṃ || daśāṃśaṃ bhojayet sādhu sādhakaṃ kālikā priyaṃ | madyaṃ māṃsaṃ ca matsyaṃ ca tarpaṇaṃ ca pradāpayet || tatastu toṣayed bhaktyā guruṃ svarṇādibhiḥ priye | etat kalpa dvayād devi mantraḥ siddhyati vai dhruvaṃ || atra homo yoni kuṇḍe abhiṣekaśca tarpaṇa dravyeṇaiva etaduktaṃ || kālītantre || lakṣamekaṃ japedvidyāṃ haviṣyāśī divā śuciḥ | rātrau tāṃvūla pūrṇasyaḥ śayyāyāṃ lakṣamānataḥ || bhairavatantre || lakṣaṃ japeddhaviṣyāśī dine caiva jitendriyaḥ | brahmacarya paro bhūtvā puraścaraṇa karmaṇi || tathā rātrau japellakṣaṃ tantrī maithuna tatparaḥ | kulācāra krameṇaiva sādhayet mantramātmanaḥ || 223a) vidhāne nātha siddhā syān manureva na saṃśayaḥ || evaṃ lakṣadvayaṃ japtvā taddaśāṃśena mantravit || ayutaṃ homayed devi divā rātri prabhedata iti kumārīkalpe || dīkṣāvidhānamadhigamya guroḥ sakāśālladhvā manuṃ japati lakṣamidaṃ divā yaḥ || rātrau haviṣya bhugamatsara kāmakopalo bhādya caṃcala manāḥ sa tu sādhakendraḥ || lakṣaṃ niśibhya vanitā suratā vasāne nagno vimukta vikurastvayi danta cintaḥ || iti bhairavayāmale || vasīlakṣaṃ mantraṃ prajapati haviṣyāśanarato divā mātaryuṣmaccaraṇa yugala dhyānanirataḥ || paraṃ naktaṃ nagno vidhuvanavinodena ca manuṃ jano lakṣaṃ sa syāt smaraharasamānaḥ kṣititale || iti mahākālastutau sāmānādhikaraṇya śruteḥ samuccita eva puraścarane lakṣadvaya japaḥ || atroyaṃ viśeṣaḥ lakṣaṇatrayayukta dvijasya dine rātrāvapi paśu bhāvena lakṣaṇa dvaya yukta dvijasya divā paśu bhāvena rātrau vīrabhāvena paṃcalakṣaṇa caturlakṣaṇa yuktasya paśordvivātanaika puraścaraṇamātraṃ vacanasvarasāt lakṣaṇaika mātra yukta dvijasya śūdravadguru krama eka caraṇī yaḥ lakṣaṇa vicārastu dvāviṃśati patale draṣṭavyaḥ || tantrāntare || yoni rūpaṃ tu kuṇḍaṃ vai kṛtvā vai hastamānataḥ | hastavistāratastāvat kṛtvā cāpi tathāpyadhaḥ || tatra kāyyā hi mantreṇa agni sthāpanikā kriyā | mahākālāya devāya dadyācca prathamāhutiṃ || evaṃ sadyena māṃse ca bhaktena rudhireṇa ca | kṛṣṇa puṣpeṇa yā vādyai raktena ca viśeṣataḥ || āsiṣādibhirapyevaṃ śmaśāne juhuyāt sudhīḥ | tarpayecca payobhiśca raktadhārā yutaistathā || majjābhiśca tathā tadvat svakīyena malena ca | ākarṣitāyāḥ kanyāyāḥ kulaprakṣālanena ca || meṣamāhiṣaraktena nararaktena caiva hi | mūṣamārjāraraktena tarpayet paradevatāṃ || te naiva validravyeṇa mārjaye taddaśāṃśataḥ | yadyadaṃga vihīnaṃ syāt tatsaṃkhyā dviguṇaṃ japaṃ || 223b) matsyasukte || mṛdukomalamāsīno mahāśaṃkhākṣa mālayā | māsatrayaṃ tripakṣaṃ vā japed vidyāṃ samāhitaḥ || naktaṃ bhojī haviṣyāśī japed vidyāṃ dvilakṣakamiti vacanaṃ ca bhraṣṭa vīra paramiti tatvaṃ || tantre || yasmin kāle bhaved dīkṣā tasmin kāle bhavedidaṃ || merutantre || śubhe muhūrte nakṣatre tithau snātvā yathāvidhi | viprān saṃtarpayanneva bhojanācchādanādibhiḥ || bhūvinte vastrabhūṣādyaiḥ saṃtoṣya gurumātmanaḥ | ārabheta japaṃ paścāt tadanujñā puraḥsaraṃ || dakṣiṇāmūrtikalpe || ārabhet pravaro vidvān pūrvapakṣaṃ samāśritaḥ | puṇye muhūrte nakṣatre tithau snātvā yathāvidhi || natvā guruṃ gaṇeśānaṃ natvā durgāṃ ca mātaraṃ || pūrvapakṣaṃ śuklapakṣaṃ || merutantre || prārabheta puraścaryāṃ dīkṣokta divase śubhe | praṇamyādau guruṃ viprān gaṇeśaṃ paripūjya ca || vaiśaṃpāyanasaṃhitāyāṃ || candratārānukūle ca śuklapakṣe śubhehani | ārabhenmakarādau supte viṣṇau japenna ca || yoginīmantre || gurorājñāṃ samādāya śuddhāktaṣkaraṇo naraḥ | tataḥ puraskriyāṃ kuryān mantra saṃsiddhikāmyayā || tathā || tasmādādau svayaṃ kuryād guruṃ ca kārayed vudhaḥ | gurorabhāve vipramvā sarvaprāṇi hite rataṃ || snigdhaṃ śāstravidaṃ mitraṃ nānāguṇasamanvitaṃ | striyamvā śīlasaṃpannāṃ sadācārāṃ pativratāṃ || atha puraścaraṇa sthānāni || mahākapila paṃcarātre || kṣetratīrtha vanārāma devālaya nadī hradāḥ | kuṭī viviktamityete deśāḥ syurmantra siddhidāḥ || yāmale || mleccha duṣṭa mṛgavyālaśaṃkātaṃka vivarjite | ekānte pāvane nindā rahite bhaktisaṃyute || svadeśe dhārmike rāṣṭre subhikṣe nirūpadrute | ramye bhaktagaṇa sthāne nivasenna parāśraye || 224a) rājānassacivā rājapuruṣāḥ prabhavo janāḥ | caranti yena mārgeṇa na vaset tatra tatvavit || jīrṇadevālayodyāna gṛhavṛkṣataleṣu ca | nadī kūlādri kūleṣu bhūchidreṣu ca no vaset || merutantre || japasthānāni vakṣyāmi sthānā vikṛtrimāṇi ca | guptāni sarvatantreṣu devatānāṃ pṛthak pṛthak || mahāgaṇapati kṣetraṃ māyūdaṃ narmadā taṭaṃ | mahāśmaśānaṃ māyūraṃ gaṇeśa manu siddhadaṃ || prabhāsaṃ ca kurukṣetraṃ puṣkaraṃ bhṛgu parvataṃ | yamunāyāstaṭaṃ kāśī dineśa manusiddhadaṃ || ayodhyā mathurāmāyā kāśivadarikāśramaṃ | gayā ca gaṃḍakī tīraṃ dvārakā viṣṇu siddhidā || kedārastryaṃvakaṃ kāśī kāntyavantyauvanāni ca | gaṃgātīraṃ vaidyanāthaṃ rāmeśaḥ śiva siddhikṛt || jvālāmukhī prayāgaṃ ca kāminī mālikā pade | sarasvatyāstatīraṃ śaktimantrasya siddhikṛt || tīraṃ ca kamaleśvaryāmekalo yakṣa parvataḥ | aṃgavaṃga kaliṃgāśca kṣudra daivatasiddhidāḥ || kāmarūpaṃ ca nepālaṃ hiṃgulā viṃdhyavāsinī | jālaṃdharaṃ pūrṇagiri vāmamārgeṇa siddhidāḥ || taṭaṃ padmākarāṇāṃ ca kadalīkṣvarka vāṭikāḥ | vidrumā kulito grāmo gaṇeśasyāti vallabhaḥ || padmākarataṭāraṇya karavīrorka vāṭikāḥ | godhūma dūrvākṣetrāṇi śilā bhānu mataḥ priyāḥ || tulasyaśvattha dhātrīkṣu śāligrāmādi saṃnidhau | goṣṭha śrotriya yuggrāme harermudvaidikāṃtike || paścimābhimukhe liṃge nandī varjye śivālaye | śivātoṣo vaṭasyārāt saṃgame vipine hrade || kadalī cūtacaṃvelī sevantī varvarī vane | graṃthakhyāta nadī tīre śakteḥ prītiśca nirjane || palvalā(?) rātriṃ vakola śākoṭamadhukā kule | 224b) valmīke śuṣka nadyāṃ ca modante kṣudra devatāḥ || pitṛgehe śmaśāne ca tripathe ca catuṣpathe | śūnyālaye śavākīrṇe bhuvi tuṣyanti vāmakaḥ || gṛhe goṣṭhe tathodyāne vane parvatamastake | nadyāṃ tatsaṃgame devālaye syād vaidikodhikaḥ || yasmin deśena gobhūtvā nāpi brahmavaco bhavet | na śrāvayanti śūdrāṁśca siddhistatra tu vaidikī || kumārītantre || kālikāyāḥ śmaśānaṃ vai nānyat sthānaṃ praśasyate | tasmāt śmaśāne pūjā ca kartavyā bhūtimicchatā || mahāmanthāna bhairavatantre || sarvapīṭhopapīṭheṣu sarvakṣatropakṣetrake | tatrasthāḥ pūjitā mantrāḥ kriyāmārgā valaṃvakāḥ || pīṭhāni yathā merutantre || atha guhyatamaṃ vakṣye rahasyaṃ pīṭhasaṃbhavaṃ | yad jñātvā sādhakāḥ sarve siddhiṃ yānti na cānyathā || pīṭhāni caika paṃcāśat paṃcāmnāyastha devatāḥ | tatra tiṣṭhaṃti bho devāstrayastriṃśanmitāni ca || upapīṭhāni ye proktā ṣaṣṭhāmnāye tu devatāḥ | tat teṣāṃ sthānamuddiṣṭaṃ tatrātha hṛdayordhvataḥ || teṃgapāto yatra jātastatra tiṣṭhaṃti vaidikāḥ || tathā dakṣiṇamārgaśca siddhayen yatra vāmakaḥ || akāraḥ kāmarūpākhyamādipīṭhaṃ taducyate | yasmin pīṭhe mayā devi kulamārgaḥ pravartitaḥ | tatra te patitā yonistāṃ dṛṣṭvā tatpriyaṃ kṛtaṃ | kulaśāstraṃ tu kaulānāṃ jñānināṃ muktidāyakaṃ || paṃcamānāṃ drutaṃ siddhiramānāṃ naiva jāyate | tadyut pādyādimādīnāṃ siddhikālovagamyatāṃ || śrīvidyāyāstu mūlaṃ tanmāsi kṣaredrajaḥ | kulasiddhasya lope tu rajastaṃbhaḥ prajāyate || asyopapīṭha dvitayama'sāmaṃtava mūtraṇāt | vaṃgākhyaṃ lomato jātaṃ siddhiḥ śāvara cetakī || ākāraḥ kāśikā pīṭhaṃ tvaddhṛdo bhedatāṃ gataṃ | 225a) pralayepi na nāśosya yatproktaṃ tanmahokharaṃ || na pāpaṃ yatra puṇyaṃ na deha tyāgot paraṃ padaṃ | dvayameva phalaṃ tatra bhuktiḥ syāddharma karmataḥ || yātanā bhairavī pāpāt tatra pīṭhaṃ pade pade | mayā na śakyate mātuṃ tatra te stana kuṃbhataḥ || niḥsṛtaṃ dhārayoryugmaṃ sāsiśca varuṇābhavat | kāśyā vahiryojanaikaṃ devabhūmiriti smṛtā || tatra cārādhitā mantrāstatkālaṃ phaladāyakāḥ | yathā sthānaṃ caturdikṣu tatrāmnāyastha devatāḥ || tiṣṭhaṃti devatāstatsiddhiḥ puraścaraṇa mātrataḥ | gaṃgāyāḥ parapāre yaḥ kāśibhāgopavitritaḥ || vyāsaśāpena tajjātaṃ gardabhakṣetramadbhutaṃ | tatkālaṃ tatra saṃsiddhiḥ ṣaḍāmnāyasya jāyate || upapīṭhamasestīre sāranāthastu dakṣiṇaḥ | tatra dakṣiṇamārgasya maṃtrāḥ sidhipradāyakāḥ || varuṇāyāḥ saumyabhāge sāranāthastathottaraḥ | tatropapīṭhaṃ vāmasya mārgasyāmī ca siddhikṛt || nepālaṃ tu ikāraḥ syād bhudaṃ tatra tu pārvati | tasmād vāmasya mārgasya mūlasthānaṃ taducyate || ṣaṭpaṃcāśallakṣamitā bhairavyo bhairavāstathā | śaktīnāṃ ca sahasre dve pīṭhānāṃ ca śatatrayaṃ || caturdaśa śmaśānāni tatra saṃnihitāni ca | dakṣamārge siddhidāni pīṭhānyaṣṭau tu tatra ca || siddhirvaidikamaṃtrāṇāṃ tatra pīṭha catuṣṭaye | tanmalaṃ yatra patitaṃ jātaṃ tadupapīṭhakaṃ || nepālāt pūrvadeśe tat kirātai rūpaveṣṭitaṃ | triṃśat tatra sahasrāṇi devayonīnisaṃti hi || īkārasya samutparti sthānaṃ syāt prauṃḍravardhanaṃ | patito vāmanetraste mahatpīṭhaṃ taducyate || yasya kasyāpi maṃtrasya japāt siddhiḥ prajāyate | vāmācārāstatra devā devatā darśanaṃ bhavet || 225b) ukārasya samutparti sthānaṃ kāśmīramīritaṃ | karṇo nipatitastatra tasmāt pīṭhotta saṃtu tat || yasya kasyāpi devasya tatra maṃtraṃ japannaraḥ | vidyānāṃ pāradarśī syāt tatvajñānī bhavet tathā || vaidikād vā kaulikād vā smārtā dvādakṣamārgataḥ | cyutānāṃ tatra deveśi prāyaścitta karāṇi ca || mayā kṛtāni tīrthāni sadyaḥ pratyayadānyapi | kariṣyāmyati guptāni kalau mlecchā vṛtāni ca || ūkārasya samutpatti sthānaṃ syāt kānyakubjakaṃ | tatra te dakṣakarṇastu patitotīva śobhanaṃ || gaṃgāyamunayormadhye tadaṃtarvedi saṃjñakaṃ | tat somapānāṃ devānānivāsāyopakalpitaṃ || tatra brahmādayo devāḥ svasvatīrthāni cakrire | tatra vaidikamantrāṇāṃ siddhirdevāḥ pade pade || tasya devimalājjātaṃ yamunā taṭamāsthitaṃ | indraprasthaṃ nāmaloke prasiddhamupapīṭhakaṃ || brahmaṇā vismṛtā vedā yat pīṭhasya prabhāvataḥ | punarlabdhāstato jātaṃ tīrthaṃ nigamavodhakaṃ || tatra kālī tapastepe paritoṣyaṃti ye ca māṃ | paṃcamaistadudarkastu bhūyāditi varepsayā || sā tu tatra paraṃ prāpya mahākālājjagantadā | paṃcame prerayāmāsa siddhiṃ ca prakaṭaṃ dadau || ṛkāro bhūtpūrṇagirau patitā tatra nāsikā | ato yogasya saṃsiddhistatra cūrṇaṃ prajāyate || ṛkārasya samutpatti sthānaṃ syādarvudācalaḥ | vāmastato nipatitastena metacca vallabhaṃ || śaktistatrāṃvikā nāma vāmācāra priyā sadā | puraścaryā yadaikāpi bhogakāle prajāyate || tatra patyakṣatāṃ yāti maṃtrādhiṣṭhāna devatā | tasmin pīṭhe bhaven muktiḥ sahasra bhagasaṃgamāt || divyastrīṇāṃ tu tat sthānamavatārasya pārvatī | pratijñā mahatī jātā tayā devyā mayā saha || nirvāhayen mama kṣetre brahmacaryaṃ tu yaḥ pumān | dvādaśābdaṃ tu madbhartā sa evaiko bhaviṣyati || 226a) vauddhopi skhalitastatra || tridinonerkavatsare || nirvahāstatra vāmasya dakṣe vidyā bhavaṃti hi || ukārasya samutpattiryatra cāsātakeśvaraḥ | dakṣa gaṃḍo nipatitastatpīṭhaṃ mahadadbhutaṃ || dhanadādyāstatra yakṣāyakṣiṇyo dhanadādikāḥ | vasaṃti tatra japatasteṣāṃ siddhiḥ prajāyate || ukārasya samutpattirekāmre tu purā bhavat | nakhāste galitāstatra taptaṃ vidyādharairvahu || vidyārthināṃ tu tatpīṭhamiṣṭavidyā vidhāyekaṃ | aśrutaṃ vudhyate graṃthaṃ tatra sārasvatājjapāt || ekārajanmatriśrote patitā trivalī tava | tridhā te vasanaṃ jātaṃ prāk paścād dakṣiṇe patat || trīṇitānyupapīṭhāni gṛhasthastatra sidhyati | dvijaśca netaro varṇo manavaḥ pustaka sthitāḥ || aikāro bhūtkāmakoṭe nābhistatra tu te patat | tatra sarvepi sidhyaṃti kāmamaṃtrā na saṃśayaḥ || kāminītvāṃ samārādhya chāchikātīrasaṃgatāṃ | ṣoḍaśa strī sahasrāṇāṃ bhoge sāmarthye māptavān || catudikṣūpapīṭhāni tatra jātāni pārvati | sthānamapsarasāṃ tat traye maṃtrā strī prasaṃgikāḥ || sarve te tatra sidhyaṃti tat tadāmnāya devatāḥ | teṣāṃ tu darśane nāpi labhediṣṭāṃ manoramāṃ || okāro bhūcca kailāse himācala nagodare | aṃgulyaḥ patitāstatra parvaśo liṃgatāṃ gatāḥ || karamālikayā tatra yadyanmaṃtraṃ jape dvijaḥ | puraścaraṇa mātreṇa tuṣṭā bhavati devatā || aukārasya samutpatti bhṛgupīṭhe bhavat purā | tatra te patitā daṃtāstatpīṭhaṃ mahadadbhutaṃ || samastavaidikā maṃtrāḥ kalpoktāśca svarūpataḥ | tatra tiṣṭhaṃti sevāta?statra siddhā bhavaṃtibhi || aṃtu kedāra saṃbhūto dakṣaṃ karatalaṃ tava | patitaṃ tatra pīṭhe tu siddhayaḥ karasaṃsthitāḥ || tasya dakṣe copapīṭhamagastyāśrama saṃjñitaṃ | 226b) kaṃkaṇaṃ patitaṃ tatra sarvasiddhividhāyakaṃ || tatpaścān mudrikā pāto jātaste pīṭhamadbhutaṃ | iṃdrākṣī nāma yatra tvamiṃdreṇopāsitā purā || tatpaścāddha valā nīre valayāni tavāṃvike | patitānyucyate tacca rājarājeśvarīti ca || vāmācāreṇa tatrāpi siddhistūrṇaṃ prajāyate | japā deva tu yakṣiṇyastatra syurdṛṣṭi gocarāḥ || aḥkāro bhūccandrapure patito vāmagaṃḍakaḥ | tatra sarvepi manavaḥ sidhyaṃtyatra na saṃśayaḥ || śrīpīṭhe tu kakāro bhūtmastakaṃ patitaṃ tava | prāyastatra sa pāpānāṃ durlabhaṃ gamanaṃ kalau || samastāḥ śaktayo yatra amattiniśiyecchayā | apramattaṃ na vādhanti vidharmaṃ bhakṣayaṃti ca || karṇā bharaṇato jātamupapīṭhaṃ tu pūrvavat | brāhmī tatra sthitā śakti brahmavidyā prakāśakāṃ || karṇordhvā bharaṇād vahni koṇe bhūdrapapīṭhakaṃ | māheśvarī tatra śaktirmukha suddhikarī matā || yatra valyastu taddakṣe patitāste tadā bhavat | upapīṭhaṃ tatra śaktiḥ kaumārī jayakāriṇī || kaṇṭhamālā tu nair-ṛtyāṃ patitā copa pīṭhakaṃ | vaiṣṇavyadhiṣṭhitaṃ jātamindrajālasusiddhidaṃ || nāsāmuktā tu tatpaścāt patitā copapīṭhakaṃ | vārāhyadhiṣṭhitaṃ jātaṃ śatrumardanakārakaṃ || mastakābharaṇaṃ vāyau patitaṃdyupapīṭhakaṃ | indrāṇyadhiṣṭitaṃ jātaṃ tadrājya pada dāyakaṃ || śṛṃkhaṇikā cottarasya patitā hyupapīṭhakaṃ | cāmuṇḍādhiṣṭijātaṃ kṣudra daivata siddhidaṃ || veśyābharaṇataste bhū dīśānyāmupapīṭhakai | adhiṣṭhitaṃ mahālakṣmyā sūktānāṃ tatra siddhayaḥ || khakāro bhūttathoṃkāre kṣetre cāmarakaṃṭake | tadgrīvā patanāt pīṭhaṃ narmadādhiṣṭitaṃ bhavat || tatra sarvai munivaraiḥ praṇavopāśakaiḥ kṛtaṃ | mahattapastato jātā jīvanmuktā maharṣayaḥ || taduttare copapīṭhaṃ kaṃcukī patanādabhūt | jyotiṣmatyā nivāsosau jyotimmantra prakāśakaḥ || 227a) tatprācyāśona bhadrasya tīreteṃga vilepanaṃ | patitaṃ copapīṭhaṃ tannārīṇāṃ puṃstvakārakaṃ || jālandharaṃ ga kālasya sthānantatatrastanastava | dakṣo nipatitastatra jātaṃ pīṭhaṃ mahadbhutaṃ || vikhyātā jālapā tatra vahninā ca tapaḥ kṛtaṃ | sa deva mukhatāṃ prāpta sthitastasyopapīṭhake || jvālāmukhīti vikhyātaṃ sa vahnirdevatā mukhaṃ | puraścaryāyā dravyasya puraścaraṇaṃ saṃkhyayā || tatra homaḥ prakartavyo mantrasiddhiḥ prajāyate | gorakṣeṇa bhu tatraiva prāptaṃ siddhyaṣṭakaṃ purā || mālavaṃ tu ghakārasya vāmaskandhotra saṃsthitaṃ | upāsitaṃ tu gaṃdharvai rāgajñānamaśaṃkitaṃ || kulāntake phukāro bhūtkakṣāni patitā tava | dveṣoccāṭana mṛtyunāṃ prayogāstatra siddhidāḥ || ko dṛke tu cakāro bhūdvāma kakṣā pratiṣṭhitā | labdhā tu rākṣasaistatra siddhirdaiva jayābhidhā || chakārasya samutpattirgokarṇa parikīrtitā | jaṭharaṃ patitaṃ tatra tacca pīṭhaṃ mahadbhutaṃ || māruteśvarasaṃjāto jakārastatra te valiḥ | prathamā patitāpīṭhaṃ śivamaṃtra prakāśakaṃ || aṭṭahāsaṃ jhakārasya sthānaṃ tatra parāvaliḥ | patitā taṃ gaṇeśasya maṃtrasiddha karaṃ mataṃ || virajaṃ tu ñakārasya sthānaṃ tatrāntimāvaliḥ | samasta viṣṇu maṃtrāṇān tatra siddhiradurataḥ || tasyotpattī rājagṛhe vastipātastu tatra te | tadadhastāt kṣudraghaṃṭā patitā copa pīṭhakaṃ || tadvyaṃtikābhidhaṃ proktamiṃdrajālaṃ prasidhyati | upavedārtha niṣpattirbhavedrāja gṛhedbhutā || mahāpathe ṭhakāro bhūnnitamvaḥ patitastava | jāniduṣṭairdvijaistatra svaśarīraṃ samarpitaṃ || prāpya janmāttara te stu vedamārgapraluṃpakāḥ | aghorādyāḥ karāmārgāścātvitā deva saukhyadāḥ || ukāro bhūtkaullagirau jadyanaṃ patitaṃ tava | samastavaladevānāṃ tatra siddhiradūrataḥ || 227b) elāpuṭe ḍhakāro bhūddakṣoha patitastava | vālāyāstatpīṭhamuktaṃ svalpārṇamanusidbhidaṃ || kāleśvareṇa kāro bhūdvāmoruḥ patitastava | mṛtyuṃjayāyuḥ karaṇamaṃtrāḥ sidhyanti tatra tu || jayantī tu takārasya sthānaṃ jānunipātitaḥ | tatra dakṣo japāt sidhyerdhanurvedo na saṃśayaḥ || ujjayinyāṃ thakāro vāmajānustatra te patat | sidhyaḥ kavaca mantrāṇāmavantīti nigacchate || dasyotpattistu yoginyāṃ tatra jaṃghā nipātitā | kaulikā vāmakā mantrāstatra sidhyanti netare || dhakāro bhūt kṣurikāyāṃ vāmajaṃghā tu tatra te | tatra vaitālikā mantrāḥ siddhiṃ yānti ca śāvaroḥ || hastināpura utpattirnakāra utpattirnakārasya prakīrtitā || dakṣeste patitastatra gulpho nūpurameva ca | upapīṭhaṃ tu tajjātaṃ yatkhyātaṃ nūpurārṇavaṃ || pīṭhopapīṭhayostatra mantrā sidhyanti bhāskarāḥ || uḍḍīśākhyaṃ pakārasya pīṭhaṃ tatra tu vāmaptaḥ | gulpho nipatitastatra kṛtaṃ sādhakasiddhidaṃ || uḍḍīśākhyaṃ mahātantraṃ siddhaṃ bhavatu tatra tu | nūpuraṃ patitaṃ yatra ḍāmaraṃ copapīṭhakaṃ || prayāgantu phakārasya sthānaṃ deha rasotra tu | yatraiva patitastatra dṛśyate śvetamṛttikā || gaṃgāyamunayormadhye vārāvāre tathaiva ca | evaṃ sthāneṣu te sthī nipatitāni dvijottamaiḥ || kṛntāni tāni bhūmyantaṃ tatra pīṭhāni yajñire | gaṃgāyāḥ prāk ca vagalā hyupapīṭhaṃ mahadbhutaṃ || uttare syāstu cāmuṇḍā hyupapīṭhaṃ mahādbhutaṃ | gaṃgāyamunayormadhye rājarājeśvarī svayaṃ || yamunā dakṣiṇe kūle bhūvaneśī samāśritā | prayāgo'tastīrtharājaḥ pīṭharājaśca kathyate || ṣaṣṭhīśastu vakārasya sthānaṃ pārṣṇīstu tatra te | dakṣiṇaḥ patito devi pādukā siddhiratra tu || 228a) māyāpure vāmapārṣṇiḥ patito bhūsthalaṃ tu tat | devadānavagāṃdharvyo māyāḥ sidhyanti tatra tu || malayākhye makāro bhūtpīṭhe sṛgyatra te patat | raktāṃvarādi vauddhānāṃ maṃtrasiddhe sthalaṃ tu tat || śrīśaile tu yakāro bhūttatra pittaṃ tavāṃvike | sarve maṃtrāstatra siddhā vaiṣṇavāstu viśeṣataḥ || rasthānaṃ tu himāgasya merunāmaka śṛṃgakaṃ | tvanmedaḥ patitaṃ sik thāt svarṇākarṣaṇa bhairavaḥ || lakārasya sumutpattirgirapīṭhe tu yatra te | jīhvāgraṃ patitaṃ tatra jāpād vāk sidhyati dhruvaṃ || māheṃdrastu vakārasya sthānaṃ majjāpatattava | sarveṣāṃ śaktimaṃtrāṇāṃ siddhistatra na saṃśayaḥ || vāmanaṃ tu śakārasya sthānante guṣṭhato bhavat | japāt tatra tu mukhyaṃ tvaṃ maṃtriṣu prāpnuvaṃti hi || hiraṇyapurasaṃbhūtaḥ ṣakāro vāmato bhavet | aṃguṣṭhā deva tatpīṭhaṃ vāmamārgedhiko bhavet || pīṭhe cāpi mahālakṣmyā sakāro bhūdrūcistava | śarīrāt patitā tatra sarvasiddhiḥ prajāyate || hakāraścoḍḍiyāne bhūddhamanī tatra te patat | dṛggocarāstavāṃvaṃtyaḥ siddhayastatra saṃsthitāḥ || chāyāpīṭhe lakāro bhū dṛṣṭā chāyā mayā tava | satī ceyantu labdhā bhūtchāyā pīṭhamatastu tat || chatrapīṭhe samutpannaḥ kṣakāraḥ keśapāśakaḥ | yatra te patito devi tatra siddhiradūrataḥ || etad devi mayā proktaṃ rahasyaṃ pīṭha saṃbhavaṃ || tathā || mlecchāḥ pākhaṇḍino dhurtā rājānaḥ sa vivādayaḥ | yuvatyaśca na vartante tatra siddhiradūrataḥ || jīrṇa devālayodyāna gṛhe vṛkṣataleṣu ca | nadī kulāḍi kūṭeṣu bhūcchidrādiṣunovaset || jīrṇatvaṃ vṛkṣaparyanta manveti nadī kulaniṣedhaḥ samudrāṁgākūlabhinnaparaḥ || evaṃ vicārya matimān kuryādbhūmi parigrahaṃ | pṛthvī varāhaṃ saṃpūjya bhūsutasya valena ca || vruyādamukamantrasya puraścaraṇa siddhaye | 228 b) mayeyaṃ gṛhyate bhūmirmaṃtroyaṃ sidhyatāmiti || yāmale || bhūmeḥ parigrahaṃ kṛtvā parimāṇācca sarvataḥ | grāme krośamitaṃ sthānaṃ nagare tadvayaṃ smṛtaṃ || nadīparvatatīrthādau parimāṇena varjitaṃ | kṣīravṛkṣamayān kīlānamra mantrābhimantritān || merutantre || nyagrodho duṃvarāśvattha plakṣānyatara vṛkṣajān | vitastit pramitān vṛttān gṛhnīyāt kīlakāndaśa || aṣṭau nikhātayedaṣṭa diśāsvīśāna pūrvayāḥ | madhye nikhanyānnavamamūrdhvavudhyā tathāpyadhaḥ || paścānnair-ṛtyayormadhya hyastu mantreṇa kīlayet | pūjāṃ tathāstra mantreṇa teṣvemraṃ? ca prapūjayet || tathā || kṣetre ca kīlite mantrī na vighnaiḥ paribhūyate || astramiti yasya yasya yāyādik tatra tatrantaddikpālāstrāṇi pūjayediti kecit || mūlamantra syāstraṃ ṣaṣṭhamaṃgaṃtadīyāstra mantreṇa pūjayedityapare || yāmale || kṣetrapālādikāṃstatra pūjayed vidhivittamaḥ | dikpatibhyo valiṃ datvā tataḥ kṣetraṃ samāśrayet || merutantre || dikpālebhyo māṣabhakta viliṃ dikṣu prakalpayet | kṣetramadhye kṣetrapālaṃ pūjayecca gaṇeśvaraṃ || tṛtīyaṃ vāstu puruṣaṃ tebhyo dadyād valitrayaṃ || kṣetrapālavalimantro yathā || taduktaṃ prathamatantre merutantre ca || kṣetrapālaṃ ca saṃpūjya vali dadyād yathāvidhiḥ || ehye hi viduṣītyuktvāmurubhaṃjayayugmakaṃ | nartayadvitayaṃ paścād vighnavighna maheti ca || bhairava kṣetrapāleti valiṃ gṛhna dvayaṃ svāhā | tricatvāriṃśadvarṇoyaṃ kṣetrapālavalermanūḥ || tasmai sa parivārāya valiṃ dadyānna bhakṣayet || pūjākramastu || jayaḥ sthāne tataḥ kuryā trikoṇaṃ vartulaṃ vahiḥ | tadvahiścaturasraṃ ca tatra kṣetre samarcayet || ihāgacchetyādi vākyaistrikoṇādagrataḥ punaḥ | atrodakādi saṃpūrṇaṃ valipātraṃ nidhāpayet || 229a) vāmibhirmahiṣo deyaḥ kaulikairvarkarastathā | aviḥ siddhāntibhistatra nivedyo manunāmunā || ehyehītyamunā || vīracūḍāmaṇau tu || ṛṣichandādi vinyasya digdevebhyo valiṃ haret | asitāṃga bhairava brāhmī padaṃ ṅentaṃ samālikhet || valiṃ gṛhna dvidhā kuryād dviṭhānto digvalermanuḥ | asitāṃgo ruruścaṇḍaḥ krodha unmattabhairavaḥ || kapālī bhīṣaṇaścaiva saṃhāraścāṣṭa bhairavāḥ | brāhmī māheśvarī paścāt kaumārī vaiṣṇavī tathā || vārāhī ca tathendrāṇī cāṇḍā tadanantaraṃ | mahālakṣmīḥ samākhyātā svasva vījādyanukramāt || dhūpadīpaissamabhyarcya paścāt || praṇavaṃ pūrvamuccārya māyālakṣmīśca manmathaḥ | indrāṇyai padamuccārya cāmuṇḍe ca padantataḥ || vicce iti padaṃ paṃcānnair-ṛtyai ca manuṃ punaḥ | vāruṇyai vāyavī ceti kauverīśāna bhairavī || ādau mantraṃ samuccārya punardevīṃ vadet priye | valindadyāt krameṇaiva digvidikṣu valiṃ haret || praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya hṛllekhā vījamuddharet | vaṭukāya padaṃ paścādāpaduddharaṇāya ca || kurudvayaṃ samuccārya māsya?ntāraṃ samuddharet | vahnijāyānvito mantro vaṭukasya valiṃ haret || āgneyyāṃ valimutsṛjya māyā lakṣmīśca manmathaḥ | vāhāhī vījamuddhṛtya vījaṃ paṃcāntakaṃ punaḥ || gaṇapataye padaṃ paścād varadavarada tathā punaḥ | sarvajanaṃ vadeccaiva vadenmeva śamānaya || ante vahni vadhūndadyāṃ gaṇadhvā?tho mahāmanuḥ || vārāhī vījaṃ glauṁ raudraṃ triguṇamuddhṛtya nārāyaṇantathoddharet || vījasūkṣmeśa muddhṛtyāmaresaṃ? vījamuddharet | ṅentantu kṣetrapālaṃ ca valiṃ gṛhna dvayantataḥ || vahnijāyānvito maṃtraḥ kṣetrapālasya kīrtitaḥ | vāyuvījaṃ tridhā likhya ananto mādhavastathā || vattulākṣīntatodhṛtya yoginībhyastathaiva ca | vahnijāyānvito mantro vāyavyāṃ yoginī valiḥ || 229b) raudra kṣakāraḥ triguṇaṃ trivāraṃ nārāyaṇaṃ āṃ sūkṣmeśaṃ iṃ amareśaṃ uṃ vāyuvījaṃ yakāraḥ ananta ākāraḥ mādhava ikāraḥ vartulākṣī ukāraḥ || kṣakāraṃ kālamārūḍhaṃ tadante analākṣaraṃ | sarvavighnapadaṃ kṛdbhyaḥ sarvebhyo bhūta uddharet || bhyovarma phaṭ samuddhṛtya valiṃ gṛhnāpaya tataḥ | dviṭhāntaḥ siddhidaḥ proktassarvabhūta valiṃ haret || mālemakāraḥ mādrīkāraḥ tena kṣlī? odanaṃ pāyasaṃ kṣīraṃ matsyamāṃsaṃ tathaiva ca || modakaṃ pūlikā pūpaṃ vaṭakaṃ trividhā surā | hṛdyaudanāni pakvānnamājyaṃ madhu sa śarkaraṃ || sarvatra vidhivat kuryāt durge notsaṃgamācaret || merutaṃtre yāmale ca || kṣetramadhyaṃ samāśritya kūrma cakraṃ vicārayet | kūrmacakramadhijñāturmahāvighnobhijāyate || sārasaṃgrahe || taccatuddhā sthitaṃ loke tatprakārastathocyate | prathamastu paraḥ kurmastato deśagatastathā || grāmagogṛhe gaśceti caturddhā sa vyavasthitaḥ || merutantre || paradeśa grāmagṛhabhedāt kūrmaścaturvidhaḥ || tantrarāje || vyaṃjanaṃ deśakūrme syād guhakūrme svarāstathā | grāmakūrme tad dvitayaṃ parakūrmena tad dvayaṃ || merutantre || kurukṣetre prayāge ca gaṃgāsāgarasaṃgame | mahākāle ca kāśyāṃ ca kūrmasthānaṃ na cintayet || devī yāmalepītyeva || gautamīye || parvate sindhutīre vā puṇyāraṇye nadī taṭe | yadi kūryāt puraścaryāṃ tatra kūrmanna cintayet || deśaṃ grāmaṃ gṛham vāpi navadhā vibhajennaraḥ || merutantre || vṛttadvayaṃ prakurvīta navakoṣṭhakabheditaṃ | kavargādyāḥ saptalekhyāḥ pūrvāśādiṣu lakṣakau || īśānyāṃ vilikhen madhya vṛttakoṣṭhe dvayaṃ dvayaṃ | svarāṇāṃ pūrvato lekhyaṃ śrīvījaṃ madhyakoṣṭhake || prāṅmukhaḥ parakūrmastu sarvadaiva prajāyate | deśanāmādi * * * * ? syāṃ diśi vyavasthitaḥ || 230a) deśakūrma mukhaṃ tasyāṃ diśi syād grāma kūrmake | mukhadvayaṃ tu vijñeyaṃ svarādvyaṃjanatastathā || gṛha kūrmasya vadanaṃ yadi dvāraṃ mukhaṃ bhavet | mukhasya pārśvayoḥ pāṇī kukṣī pādau tatastataḥ || pucchamekamatho madhyaṃ pṛṣṭhameva ṣaḍaṃgavān | mukhe sarvārtha siddhi syāt karayoralpa siddhayaḥ || kaṭau na kiṃcid dāsatvaṃ pādayoḥ pucchage mṛtiḥ || gautamīye || kukṣau tu nityanaiṣphalyaṃ pādayornaiva siddhayaḥ | pucche mṛtyustu niyataḥ pṛṣṭhe sarvārthasiddhayaḥ || tasmāt tat sādhu vijñāya kuryāt sarvaṃ japādikaṃ || siddheśvarītantre || tasmāt mukhaṃ samāśritya sarvaṃ kāryaṃ samārabhet | tadalābhe karamvāpi kūrmasthānaṃ samāśrayet || kālikodbhave || sthāna sādhakayornnāmno ravitvaṃ yatra vidyate | te dakṣaśāstrato jñātvā tat tatsthānaṃ parityajet || gautamīyeṃ || mantrākṣareṇa maitraṃ ca dīpanāmno bhavedyapi | sādhakasya ca nāmnātha kinna sidhyati mantriṇaḥ || paṃcāśad varṇarūpeṇa kṣetreśā viśvavigrahāḥ | tasmāt tat saguṇaṃ kṣetraṃ siddhaye syānna cānyathā || viguṇaṃ cenmukhasyopi te naiva siddhimāpnuyāt | tasmāccakraṃ vicāryaivaṃ mitraṃ cet sarvasiddhidaṃ || yasmin deśe dīpapatiḥ saguṇannāma mantrayoḥ | tatra yatnena gantavyaṃ sa pīṭho dullabho mataḥ || merutantre || kṣetrasādhaka mantrāṇāmekamevādyamakṣaraṃ | yadi syāt sa dhruvaṃ mantraḥ sarvasiddhiphalapradaḥ || tathā || mahāritve jīvanāśo vaire syād dhananāśanaṃ | kiṃcid vaire sukhālpatvaṃ tadidānīṃ nigadyate || agau ṛṭhau *? paujaṣau paṣaujaṭhau ivau ūtau | phadhau bharau yasau ceti mahārī parikīrtitau || ṛcchau odayaṣau tadvat taṭaurikhāvudhauḍhalau || atra svarāhrasvadīrghau grāhyau || vairantu paṃcame varge tāt kiṃcit kaṭayo bhavet | caṭayorya ca yoścāpi taṭayorḍhaśayorapi || 230b) ekavarge yadā prītiḥ svavarga dviguṇaṃ kuru | sthānavarga yutaṃ taṣṭhamaṣṭabhiścāpa ucyaṃte || sthānavargo dviguṇitaḥ || svavargasyāṣṭaśeṣitaḥ || sthānā yatro bhayoḥ kāryamantaraṃ yasya śeṣakaṃ | yāvat sthitaṃ sorthadaḥ syāt sādhakortha prado naset || tantrāntare || evaṃ krameṇa vijñāya ripusthānaṃ tyajed vudhaḥ | kṣetrasādhakamantrāṇāmevādyamakṣaraṃ śive || yadi syāt sa dhruvaṃ mantraḥ sarvasiddhi phalapradaḥ | riputve niścite tasya dvitīyārṇādi śodhayet || itthaṃ sthānagrahaṃ kṛtvā tatra mantrī valiṃ haret || gautamīye || dīpanāthaṃ likhenmadhye pūjayet taṃ vibhāvayet || merutantre || amṛto vṛṣabhaḥ śailarajo vāsukireva ca | artha kṛcchakti kṛt pūrvakāṣṭādau valinārcayet || padmayoniṃ mahāśaṃkhaṃ chāyākhyaṃ cāpi madhyamaḥ | kūrma pṛṣṭhe gṛhaṃ kṛtvā gṛhastho japamācaret || puraścaraṇa candrikāyāṃ || mukhantasya samāśritya vā tāpatapasaṃhāṃ kuṭīṃ | caturhastāṃ caturasrāṃ hastonnata suvedikāṃ || candrā tapa patākādi toraśairapyalaṃkṛtāṃ | viviktāmatiliptāṃ ca prākāreṇābhi veṣṭitāṃ || nirmāya ca tataḥ kuryādekabhaktaṃ śubhe dine | prātaḥ snātvā'tha gāyatryā ayutaṃ prayato japet || jñātājñātasya pāpasya kṣayārthaṃ prathamantataḥ || gāyatrī vaidikīti vahavaḥ || svadevatā gāyatrītiraddha?sya vidaḥ || tārāpradīpe || viracya vidhivad vidvān maṃḍapaṃ yumanoramaṃ | tasmin kalaśamāropya tīrthatoyaiḥ prapūjayet || niḥkṣipya navaratnāni tatra gandhāṣṭakaṃ punaḥ | āvāhya pūjayat tatra devī * * * * ? ssaha || kalaśāgre japet mantraṃ saṃkhyāyā pūraṇāvadhiḥ | saṃpūrṇaṃ tu samāgatya gurudevā vidhānataḥ || abhiṣiṃcecchivā mūrdhni kallaśo dalavāribhiḥ | tataḥ śiṣyaḥ prayatnena dhanāgraistoṣayedguruṃ || 231a) sanatkumāraḥ || atha vakṣyāmi mantrasya puraścaraṇamuttamaṃ | kṛtābhiṣeko vidhivanmantraṃ labdhā gurormukhāt || śubhe muhūrtena kṣetre tithau snātvā yathāvidhiḥ | viprān santarpya yatnena bhojanācchādanādibhiḥ || bhūvittavastrabhūṣādyaissantoṣya gurumātmanaḥ | ārabheta japaṃ paścāt tadanujñāpurassaraṃ || agastyasaṃhitāyāṃ || bhuṃjano vā haviṣyānnaṃ śākaṃ yāvakameva vā | payo mūlaṃ phalamvāpi yatra yatropalabhyate || ciṃcāṃ ca nālikāśākaṃ kalāyaṃ nikunantathā | kadamvannālikelaṃ ca vrate kuṣmāṇḍakaṃ tyajet || malināmvara keśādi mukhadaurgandhya saṃyutaṃ | yo japet taṃ dahatyāśu devatā guptisaṃsthitā || ālasyaṃ jṛṃbhaṇaṃ nidrāṃ dyutaṃ niṣṭhīvanaṃ bhayaṃ | nīcasaṃsparśanaṃ kopaṃ japakāle vivardhayet || tantrāntare || adhaḥśāyī brahmacārī niśāśī prajapenmanuṃ || kulārṇave || niyama vyatirekena yadyat karma karoti yaḥ | kiṃcidapyasya na phalaṃ sidhyati krama doṣataḥ || nyunāti riktakarmāṇi na phalanti kadācana | yathāvidhi kṛtānīha satkarmāṇi phalanti hi || tadvidhāna kṛtaṃ karma japahomārcanādikaṃ | devatā prītidaṃ bhūyād bhuktimukti phalapradaṃ || atra ṛtukāle svastrī saṃbhogo na niṣiddhaḥ || ṛtukālaṃ vināmantrī na svastriyamapi spṛśediti gautamīya vacanāt || merutantre || svabhāryā yā pramādena sṛvalitaśvettadoṣasi | snātvārdravāsāmaunī daśakuṃbhamitaṃ jalaṃ || śrotriyasya gṛhe dadyāt paramāryāṃ sahasrakaṃ || japaśca saṃkalpyakattavyaḥ || taduktaṃ kumbhasaṃbhavet || tataḥ saṃkalpya kurvīta puraścaraṇamādaśat || saṃkalpastu || merutantre || puṇyāha vācanaṃ kṛtvā kuśahasto vadediti | sūryaḥ somo yamaḥ kālaḥ saṃdhye bhūtānya bhakṣayā || pavanodikyatirbhūmirākāśaṃ khecarāmarāḥ | 231b) brāhmyaṃ śāsanamādhāya kalpatāmida saṃnidhiḥ || paṭhitvetthaṃ tāmrapātre kṛtvā kuśatilākṣatān | udastu?khastu saṃkalpaṃ kuryāt saṃvatsarādikān || kāmanāntānuccareta tatra viṃśati saṃkhyakān | saṃvatsarāyate māsaḥ pakṣaḥ paṃcāṃgameva ca || navagrahasthitiṃdyasrabhāgamuhūrtake tviti | svadeśabhedānta tulyān kāmanā sahitān vadet || dvīpe muke muke khaṇḍe muke varṣe ca nīvṛti | amuke cāmuke? kṣetre gotrapravaramuccaret || svanāmajāti nāmāntaṃ dvijāccharma ca varma ca | guptodāsothāmukasya mantrasya siddhikāmukaḥ || kariṣyehaṃ puraścaryā metatsaṃkhyāṃ japātmikāṃ | adyārabhya dinairetai rasati prativādhake || kariṣya iti saṃkalpaṃ manasaiva prakalpayet | vadedvācābhilāṣaṃ ca karmaṇācopa pādayet || guruṃ gaṇapatiṃ durgāṃ mātṛntatvā ca pūjanaṃ || sanatkumārasaṃhitāyāṃ saṃkalpastvanyathoktaḥ || puraścaraṇa caṇḍikāyāṃ || saṃpūjyaivajjapaṃ kuryānna mantraṃ kevalaṃ japet || nārada paṃcarātre || saṃpūjyātha japaṃ kuryād yāvad vai prahara dvayaṃ || tantre || trisaṃdhyamarccayed devaṃ dviḥ sakṛdvā vidhānataḥ || tantrāntare || ekadā vā bhavet pūjā na japet pūjanamvinā | japānte ca bhavet pūjā pūjānte vā japenmanuṃ || muṇḍamālāyāṃ || yadi pūjā gha śaktaḥ syād dravyābhāvena sundari | kevalaṃ japamātreṇa puraścaryā vidhīyate || yāmale tu || strīṇāṃ viśeṣa uktaḥ || niyamaḥ puruṣe jñeyo na yoṣitsukadācana || vīratantrepi || na nyāso yoṣitāṃ cātra na dhyānaṃ na ca pūjanaṃ | kevalaṃ japamātreṇa mantrāḥ siddhyanti yoṣitāṃ || atha japavidhiḥ || gautamīyatantre || paśubhāve sthitā mantrāḥ kevalāvarṇarūpiṇaḥ | svasvadhvani procaritāḥ prabhutvaṃ prāpnuvanti te || mantrākṣarāṇi cit sūtre protāni paribhāvayet | tāmeva(?) yame(?) vyomni paramāmṛtasaṃjñake || 232a) darśayedātma sadbhāva pūjā homādibhirvinā || kulārṇave || jñātasūtakamādau syān mṛtaṃ sūtakamantrake | sūtaka dvaya saṃyukto yo mantrassana sidhyati || brahmavījaṃ manordatvā ādyante parameśvari | saptavāraṃ japen mantraṃ sūtaka dvaya muktaye || evaṃ japaṃ purā kṛtvā tejo rūpaṃ samarpayet | devasya dakṣiṇe haste gandhapuṣpārghavāribhiḥ || saphale tadvibhāvyaiva prāṇāyāmaṃ samācaret | japasyānte japādau ca tritayaṃ tritayaṃ caret || rudrayāmale || svāpakāle tu mantrasya japo na ca phalapradaḥ | svāpakālo vāmavaho jāgaro dakṣiṇāvahaḥ || tantrāntare || manasā ca japet stotraṃ vacasā vā manuṃ japet | ubhayaṃ niṣphalaṃ yāti bhagnabhāṇḍamivodakaṃ || rudrayāmale || japaṃ yasya śṛṇot yanyaḥ sa mantraḥ śūnya ucyate | ṛṣicchando devatābhiṣparityakto bhujaṃgamaḥ || strī śūdrābhyānnabhāṣeta rātrau japa paro na ca | japenna sandhyā kāle ca na pradoṣena cāturaḥ || vaiśaṃpāyanaḥ || yajjale śuṣkavastreṇa sthale caivārdra vāsasā | japo homastathā dānaṃ sarvantaṃ niḥphalaṃ bhavet || merutantre || tyajed viṃśati karmāṇi siddhi vighna karāni ca | kuryād viṃśati karmāṇi japa siddhikarāṇi ca || lobhaṃ krodhaṃ ca mārtsarye kāmaṃ dveṣaṃ ca tāḍanaṃ | daṃbhamuccāṭanābhyaṃgā priyamithyā vacastathā || gītavādyaṃ madhucchāyāṃ vibhītaka karaṃjayoḥ | māṃsaṃ pratigrahaṃ mālyaṃ tāmvulaṃ pāpi bhāṣaṇaṃ || etāni varjayed vidvān kartavyāṇyatha me śṛṇu | mano nirodho mantrārtha cintanaṃ nityakarma ca || naimittikaṃ śauca maune varasaṃmāranaṃdamaḥ | bhūmiśaryā triṣavaṇa snānaṃ prātya hi kārcanaṃ || nityadānaṃ guroḥ pāda pūjāhāra niyaṃtraṇā | snānaṃ ca paṃcagavyena pavitrakaradhāraṇaṃ || trisaṃdhyā vaṃdanaṃ paṃca yajñāstarpaṇakaṃ catuḥ | 232b) yathokta vastradharaṇaṃ prāyaścittamathocyate || sakṛduccarite śabde praṇavaṃ samudīrayet | prāpteyāṃ saraśabdepi prāṇāyāmaṃ sa kṛccaret || vahu pralāpe cāvaśyaṃ nyāsyāṃgāni tato japet | kṣutepyevaṃ tathā spṛśya sthānāṃnāṃ sparśanepi ca || mauna tyāge japenmantraṃ vaiṣṇavaṃ vā smareddhariṃ | patitāṃ tyaja saṃdarśe tejovantaṃ nirīkṣayet || sūryāgniścandramāḥ khetā munayobhāni tārakāḥ | vidvān go brāhmaṇāśceti tejo hīnaḥ pade pade || kṣutedho vāyugamane patitādikabhāṣane | tyaktvā japaṃ tathā camya prāṇāyāmaṃ ṣaḍaṃgakaṃ || kṛtvā paścājjapenmantraṃ jṛṃbhāyāṃ viṣṇumuccaret | mārjāraṃ kurkuṭaṃ kraucaṃ svānaṃ gṛdhraṃ kharaṃ kapiṃ || dṛṣṭvā campā caret karma spṛṣṭvā snānaṃ vidhīyate | daivā satyabhāṣī cet saruhaṃ pauruṣaṃ japet || vahuvastraika vastro vā muktakeśo galāvṛtaḥ | uṣṇīṣī kaṃcukī nagnaḥ śiraśi prāvitopi vā || cintādvyākula cinto vā kruddho bhrāṃtaḥ kṣudhānvitaḥ | upānadguḍha(?) pādā(?) vā pānaśaryā gatastathā || śapāno vā'dhautapādaḥ paścād vā dakṣiṇāmukhaḥ | mlānavastrordha vastraśca tathā dviguṇa vastrakaḥ || cyuta vastro raktavastraḥ snigdhavastroddikacchakaḥ | vahiḥ kacchonuttarīyo vikacchaścaika kacchakaḥ || kaupinī prauḍhapādaśca tathā sīvita vastravān | japāsaktaḥ prāmādācced rākṣasairgṛhyate phalaṃ || rudrayāmale || viśvāsāstikya karuṇā śraddhāniyamaniścayaiḥ | saṃtoṣaiḥ śuddhadharmādirguṇairyukto japet priye || atyāhāraḥ pravāsaśca prajalpo niyamāgrahaḥ | janasaṃgotha laulyaṃ ca ṣaḍbhirmantro na sidhyati || kulārṇave || mānasaḥ siddhikāmānāṃ puṣṭikāmairūpāṃśukaḥ | vāciko māraṇe caiva praśastye japa īritaḥ || aśucirvāśucirvopi gacchannapi svapannapi | na doṣo mānase japye sarvadeśepi sarvadā || 233a) uttaratantre merutantre ca || japādau pūjayenmālāṃ toyairabhyūkṣya yatnataḥ | vidhāyamaṇḍalasthāttāṃ savyahastagatāṃ ca vā || iṣṭamantreṇa mālāyāḥ prokṣaṇaṃ parikīrtitaṃ || oṃ māle māleti pūrvavat pūjayitvā tato mālāṃ gṛhnīyād dakṣiṇe kare || japaṃ samācaret paścāt pūrvavad dhyānamāsthitaḥ | cintayitvā guruṃ mūrdhni yathāvarṇādikaṃ bhavet || mantraṃ dhyāyet kaṃṭhamadhye pītavarṇaṃ hiraṇmayaṃ | mahāmāyāṃ ca hṛdaye svātmānaṃ gurupādayoḥ || ājñācakre tataḥ paścād gurormantrasya cātmanaḥ | devyāśvāpyekatāṃ nītvā suṣumnā vartmanā tataḥ || tatva svarūpamekaṃ tat ṣaṭ cakraṃ pratilaṃghayet | ṣaṭcakrepi mahāmāyāṃ kṣaṇaṃ dhyātvā prayatnataḥ || laṃvayen mūlamantreṇa cādi ṣoḍaśa cakrakaṃ | ādi ṣoḍaśa cakrasthaṃ sādhakānāṃ dadāyinī || cintayet sādhakodeko devīṃ japakarma samārabhet | bhruvo ruparinmaḍīnāṃ trayāṇāṃ prāta ucyate || tatprāntaṃ tripatha sthānaṃ ṣaṭkoṇaṃ caturaṃgulaṃ | raktaṃ vakulayogajñairājñā cakramitīritaṃ || kaṃṭhe trayāṇāṃ nāḍīnāṃ veṣṭanaṃ vidyate nṛṇāṃ | suṣumneḍā piṃgalānāṃ ṣaṭkoṇaṃ tat ṣaḍaṃgulaṃ || tat ṣaṭcakramiti proktaṃ śuklaṃ kaṇṭhasya madhyagaṃ || ṣoḍaśacakra muktaṃ tatraiva trayānāmapi nāḍīnāṃ hṛdaye caikatā bhavet || tatsthānaṃ ṣoḍaśāraṃ syāt saptāṃgula pramāṇataḥ | tatpītamuktaṃ yogānāmādi ṣoḍaśa cakragaṃ || merutantre || evaṃ vicintya madhyāyā madhyabhāge tu mālikāṃ || uttaratantre merutantrepi || mālāṃ svahṛdayā satrā(?) dhṛtvā dakṣiṇapāṇinā || japediti śeṣaḥ || merutantre śaivāgame || aspṛśat tarjanī mālāmaṃguṣṭhāgreṇa cālayet | pūrvamantraṃ japanyastu saṃspṛśede paraṃ maṇiṃ || aṃguṣṭhena bhave tasya niḥphalaḥ sa japaḥ sadā || kiyāllakṣaṇamuktaṃ nityajape || 233b) devī vicintayet japyaṃ kuryādvāmena *? spṛśet || merutantre mahākapila paṃcarātre ca || ekacittaḥ prasannātmā'pyakṣe sutrakaraḥ śuciḥ | bhagnaṃ grīvonnataḥ śāntaḥ kaṇḍūnmīlanavarjitaḥ || sa visargaṃ samātraṃ ca saviṃduṃ sākṣaraṃ sphuṭaṃ | tadrutaṃ nāpi viśrāntaṃ kramāt mantraṃ japet sudhīḥ || vāyavīyasaṃhitāyāṃ || devatāguru mantrāṇāmaikyaṃ saṃbhāvayan dhiyā | japedeka manāḥ prātaḥ kālān madhya dināvadhi || yat saṃkhyayā samārabdhaṃ tatkartavya maharniśaṃ | yadi nyūnādhikaṃ kuryād vratabhraṣṭo'bhijāyate || muṇḍamālāyāṃ || prātarmadhyadinaṃ yāvajjapakālaḥ prakīrtitaḥ | na nyūnaṃ nāti riktaṃ vā japaṃ kuryād dine dine || nairantaryavidhiḥ prokto nadi nānyati laṃghayet | divasāti krame puṃmāṃ siddhirodhaḥ prajāyate || mantre japtānna pānīya snānā ca mana bhojanaṃ | prātarityādi divā tana puraṇa viṣayaṃ || puraścaraṇa candriyāṃ || dhyātveṣṭe devatā rūpamātmānaṃ prajapenmanuṃ | saṃkhyā pūrtau punaḥ kuryād dṛṣṭyādi prāṇasaṃyamān || saṃkhyā pūrtau dainaṃ dina saṃkhyā pūrtau ṛṣyādīti ṛṣyādinyāsābhiprāyaṃ || merutantre || japānteṣṭottaraśataṃ japtvā śirasi dhārayet || mālāmiti || grahaṇe sthāpane pūjāyāṃ proktā mālikāmanuḥ | paṃcākṣarastato devaṃ sveṣṭaṃ saṃprārthayediti || guhyātīti || mūlamaṃtraṃ samuccārya devahaste nivedayet | taṃ japaṃ cārghya toyena madhyāhna samaye tvidaṃ || tadūrdhvaṃ pūrvavat snātvā viśeṣeṇa vidhānavit | nyāsā vasānamakhilaṃ karma kuryāt puroditaṃ || siddhāntasāre || evaṃ japaṃ tathā kṛtvā daśāṃśamasitotpalaiḥ | ājyāktairjuhuyānmantrī taddaśāṃśena tarpayet || kālā guru dravo petairvimalairgandhavāribhiḥ || merutaṃtre || pūjāgni homaparyaṃtaṃ tataśca japamārabhet | yāvad dināvasānaṃ tu bhūyaḥ snātvā tato dvijaḥ || upāsya pūrvavat saṃdhyāṃ devaṃ saṃpūjayet punaḥ | tantrāntare || saṃkhyā pūrtau nijairdravyairjapasaṃkhyādaśāṃśataḥ || 234a) yathokta kuṇḍe juhuyād yathā vatsu samāhitaḥ || athavā pratyahaṃ japtvā juhuyāt tad daśāṃśataḥ | tato homa daśāṃśena jale saṃpūjya devatāṃ || tarpaṇādi kuryāditi || merutantre || visṛjya bhojanaṃ kuryāt satataṃ tārakodaye || visṛjyeti puraścaraṇe nitya kṛtyānte saṃdhyā vaṃdanānantaraṃ mītyarthaḥ || tathā || satkandaphalamūlāśī sadbhikṣyāśī haviṣya bhuk | payovratī bhavecchreṣṭhasteṣāṃ lakṣaṇamucyate || āruṣkaraṃ ratnamūlaṃ piṇḍāruṃkaserukaṃ | raktahastī śaṃkha madhusārukaṃ śreṣṭhamucyate || drākṣāmrajaṃvūpanasaṃ kapitthaṃ kharjūrikā dāḍimanālikeraṃ || parūṣakaṃ kṣīriṇi cāratinnūkarkendhudhātryāru bhavet pavitrāṃ || śatramūlaṃ tvacāmūlaṃ vimalaṃ paṃcamī jaṭā | akavākuḥ kuvākuśca mūle pāvitryakārakaṃ || vaidikācāra yuktānāṃ śucīnāṃ śrīmatāṃ satāṃ | satkūla sthāna jātānāṃ bhikṣāśī cāgra janmanāṃ || carumūlaṃ phalaṃ kṣīraṃ dadhibhikṣānna saktavaḥ | etat saptavidhaṃ bhikṣālabdhaṃ bhakṣyaṃ vratasthitaiḥ || haviṣyāṇi tu paṃcāśat śvetāsvinna himodbhavāḥ | taṇḍulāḥ ṣaṣṭhikānāṃ cārāśca trividhatridha taṃḍulāḥ || mūnagāya vāstilāḥ kṛṣṇāḥ kalāyāstripuṭā api | kaṃgavaśca makuṣṭhāśca pāvamānaḥ kanaṃśikā || kārakaṃ śocavāstūkaṃ karaṃ vūrhilamocikā | cakravartī cakra?mardapalaṃkaḥ śatapuṣpikāḥ || mūlaṃ hemantajaṃ śvetaṃ rājakalmāṣajaṃ tilaṃ | mṛṇālaṃ muśalī dyoṭāṃ śatamūlī vidārikā || sarvapiṃḍālavorśaghno vārāhī ca kaserukaṃ | āruṣkaraḥ kaṃcukaśca kelūṭo māṇavārukau || sāmudre saindhavaṃ gāvo dadhyājyaṃ gojamāhiṣaṃ | dugdhaṃ sasāraṃ madhuraṃ phalaṃ patryalpa vījakaṃ || panasāmrāmalaṃ ciṃcā viphāṇina guḍaikṣavaṃ | bhaviṣyaṃ śeṣajaṃ sarvaṃ hitvā mīnāt surāṃ paluṃ || śreṣṭhaṃ gavāṃ dugdhamuktaṃ madhyamasurabhī bhavaṃ | 234b) adhamaṃ māhiṣaṃ cānyad vratasthānāṃ niṣidhyate || tyajanniṣiddhamāhāraṃ madhyosau śāstravaśca yat | niṣiddhadeśa kulataḥ praśastaṃ sodhamaḥ smṛtaḥ || niṣiddhānyatha kathyeṃte paṃcāśat pratitāni tu | śvetamudgāma surāśca kodravāścaṇakāstridhā || māṣāśca bhūmilavaṇaṃ patrajātaṃ rasāṃtaraṃ | kṣaudraṃ kṣāraṃ ca capalāṃ gṛṃjanaṃ kāṃsya bhojanaṃ || māṃsaṃ ca svinna lavaṇa māḍhakīcāraṃ mālakaṃ | annaṃ paryuṣitaṃ tailaṃ tāṃvūlaṃ kṣudradhānyakaṃ || paṭolaṃ cāpi vṛṃtākaṃ mūlakaṃ ca kaliṃjakaṃ | dagdhānnaṃ cedvipakve ca gaṇānaṃ ca virūḍhakaṃ || upodikāṃ ca lasuṇaṃ palāṃḍūṃ phāṇitaṃ guḍaṃ | tuṃḍī malāvū kūṣmāṃḍaṃ go jihvāṃ ca gaḍaṃvidaṃ || chatrākaṃ kṣudra kharjūrī madhukaṃ tālajaṃ phalaṃ | tūṃdaṃ kurkkuṭa pādāṃ ca vaṃśāṃkurakaṃ cirbhiṭe || rājakośātamāmrātaṃ vaṃdhyā karkoṭakīmiti | devāviśeṣaṃ śṛṇvaṃ tu varṇāṃśrama vibhedataḥ || tilatailaṃ maṃtrapūtaṃ pāvanaṃ devadurlabhaṃ | mardayitvā gṛhasthena snānaṃ kāryaṃ hi sarvadā || dvijaistu bhojanaṃ kāryamupastīryābhiṣārya ca | pācayed vaidikairmantraiḥ prokṣaṇādika karmaṇā || punarmūlena saṃmaṃtrya bhuṃjīyāddhṛdayāṇunā | mūlābhimantritaṃ toyaṃ bhojane tṛṣi saṃpivet || palāśapatre bhuṃjīyān madhya patra vivarjite | tada bhāve kadalyāṃ vā madhūkesarjakepi ca || bhuktvāśayīta śayane suśuddhe vasudhātale | ahatāstaraṇāstīrṇe sadarbhaśayane śucau || maṃtrite mūlamaṃtreṇa jitakrodho jitendriyaḥ | abhīṣṭa devatāṃ dhyāyan prāk śirasko niśisvapet || ardharātre samutthāya pādaśaucaṃ vidhāya ca | ācamya devaṃ saṃsmṛtya śīghraṃ saṃpūjya pūrvavat || japa kuryād yathā śaktirarpayecca tatheśvare | svapet tatastu yadṛṣṭaṃ svapnaṃ taṃ gurave vadet || japaścāyaṃ vanasthānāṃ proktoyaṃ brahmacāriṇāṃ || iti japasamāptyavadhi prātyahikaṃ || 235a) tato homādiḥ || puraścaraṇa candrikāyāṃ || tato japadaśāṃśena homaṃ kuryād dine dine | athavā lakṣasaṃkhyāyāṃ pūrṇāyāṃ homamācaret || lakṣa pūrṇāviti pṛthagupādānaṃ yatra vahulakṣātmakaṃ puraścaraṇantatparaṃ || siddhasārasvate || evaṃ japaṃ tathā kṛtvā daśāṃśamasitotpalaiḥ | akoḍairjuhuyānmantrī tad daśāṃśena tarpayet || sārasaṃgrahe || tato homadaśāṃśena jale saṃpūjya devatāṃ | tarpayāmīti mantrānte proktā'dbhirmūrdhni tarpayet || tato mārjanaṃ || tathā hi vaiśaṃpāyanaḥ || tarpaṇasya daśāṃśena namontaṃ mantamuccaran | abhiṣiṃcet svamūrddhānaṃ jalaiḥ kuṃbhākhya mudrayā || atra śīrṣe amukamabhiṣiṃcāmītiryojayanti kuṃbhamudrā nitya snāna prakaraṇa evoktā || vīracūḍāmaṇau || tarpaṇānte mahāmantrī abhiṣekantu kārayet | gomayenopaliptāyāṃ bhūmau padmadalaṃ likhet || kalaśaṃ sthāpayet tatra kalāṃ caiva prapūjayet | gandhadurvāṃkurairvāpi aśokaiścūta pallavaiḥ || saṃpūjya gandhapuṣpādyairupacāraiḥ prapūjayet | mātṛkāmantramuccārya pratyekaṃ mantramuccaret || abhiṣiṃcāmīti padaṃ śirasi cābhiṣiṃcayet || tato mārjana daśāṃśena pūrvokta dravyaiḥ sveṣṭa devatā bhaktān kaulikān bhojayet || tantre || homakarmādya śaktānāṃ viprāṇāṃ dviguṇo japaḥ | itareṣāṃntu varṇānāṃ triḥcatuḥpaṃcasaṃkhyayā || dvaiguṇyādi homādyayekṣayaiva || sanatkumārīye || yadyadaṃgaṃ bhavedbhagnaṃ tatsaṃkhyā dviguṇo japaḥ | homābhāve japaḥ kāryā homasaṃkhyā caturguṇaḥ || viprāṇāṃ kṣatriyāṇāṃ ca samaḥ saṃkhyā guṇaḥ smṛtaḥ | vaiśyānāṃ vasusaṃkhyākameṣā strīṇāmayamvidhiḥ || yaṃ varṇamāśritaḥ śūdrassa ca tasya vidhiṃ caret || agastya saṃhitāyāṃ || yadi homena śaktaḥ syāt pūjāyāṃ tarpaṇepi vā | 235b) tāvat saṃkhyā japenaiva brāhmaṇārādhanena ca || bhavedaṃga dvayenaiva puraścaraṇamatra vai || anyatrāpi || sarvathā bhojayed vidvān kṛtasāṃgārtha siddhaye | viprārādhana mātreṇa karmasāṃgaṃ bhavet sadā || merutantre || atha vakṣye daridrasya maṃtrasiddhiryathā bhavet | homakarmaṇya śaktasya viprasya dviguṇo japaḥ || itareṣāṃ tu varṇānāṃ triguṇādirvidhīyate | homadviguṇa japyena saṃpūrṇaṃ tarpaṇaṃ bhavet || akṛte mārjane proktastarpaṇā dviguṇo japaḥ | pratyāmnāyo brahmabhojyena kutrāpi mayā śrutaḥ || sarvathā bhojayed viprān kṛtasāṃgatva siddhaye | viprārādhanamātreṇa vyaṃgaṃ sāgaṃ prajāyate || yāniyānyapi karmāṇi hīyete dvijabhojanaiḥ | nirarthakāni tāni syurvījānyu kharagāniva || atra strī śūdrayośca homasthāne yathokta japa eva na tu śaktāvapi homaḥ || strīśūdrābhyāṃ na hotavyaṃ mantroccāraṇa pūrvakamiti vacanāt || vārāhītantre tu || dvijānāmadhikārosti tāntrike homakarmaṇi | yadi kāmī bhaveccaiva śūdropi homakarmaṇi || vahnijāyāṃ parityajya svāhānte ca namo namaḥ ityuktaṃ || tantre || homābhāve dvijānāntu yaḥ proktaḥ sūribhirjapaḥ | tatsubhruvāṃ ca tadbhakta śūdrāṇāṃ ca eva hi || sāmānyatastu śūdrāṇāṃ paṃcaguṇatva muktameva || puraścaraṇa caṃdrikāyāṃ || puraścaryāṃ vidhāyetthaṃ samyak sādhakasattamaḥ | tadante mahatīṃ pūjāṃ kuryād brāhmaṇabhojanaṃ || vahubhirvastrabhūṣābhiḥ pūjayed gurumātmanaḥ | dīnānāthāśca santoṣya mantrāḥ sidhyanti mantriṇāṃ || merutantre || guruṃ saṃtoṣayet paścāṃ go hiraṇyāṃ varādibhiḥ | gurau tuṣṭhe hi saṃtuṣṭo matraḥ sidhyati maṃtriṇaḥ || homāṃganirupaṇe || japahomārcanairmantrā niyamastasya siddhidāḥ | japena triguṇenāpi manavaḥ siddhidāḥ smṛtāḥ || 236a) rudrayāmale kulamūlāvatāre ca || bhojanena vinā devi tarpaṇena vinā punaḥ | homenāpi vinā sidhyai mantrāṇāṃ triguṇaṃ japet || prārabdha puraścaraṇe deśādyupaddrava bhaye'nyathaivokto merutantre || deśādyupadravatrāsātvarayācet samāpanaṃ | kartavyaṃ cedayaṃ kālyaḥ proktotvā vaśyakepi ca || āmadhyāhnaṃ japaḥ śreṣṭho madhyamaḥ prahara trayaṃ | sārdhayāmatrayaṃ hīno'vaśyake prokta lakṣaṇaḥ || paṃcadhātravidhiḥ prokto japa saṃpūrṇakārakaḥ | ādryakalpa pratidinaṃmāmadhyāhnaṃ japaṃ caret || tad daśāṃśena kalpokta dravyairhomaṃ prakalpayet | tarpaṇaṃ mārjanaṃ kṛtvā tathā brāhmaṇa bhojanaṃ || tat taddaśāṃśataścāyāṃ prathamaḥ kalpa īritaṃ | ayaṃ dvitīya kalpastu lakṣamekaṃ japaṃ caret || homādikaṃ tasya kṛtvāgnimaṃ lakṣaṃ samārabhet | ayaṃ tṛtīya kalpastu saṃpūrṇaṃ japamācaret || pūrṇe home tarpanāri pūrvamevā carediti | caturthastu tathākalpo daridrai dviguṇo japaḥ || homādya bhāve kartavyastryādinighno nṛpādikaiḥ | paṃcamastu tathā kalpo yasya devasya yatpriyaṃ || tadeva dviguṇaṃ kāryaṃ śīghraṃ daivata tuṣṭaye | japaḥ priyā sarvadevyo vāmamārge vali priyāḥ || pānapriyostu siddhāntaiḥ kaulikaistu rati priyāḥ | homapriyo mahādevo bhāskarastarpaṇā priyeḥ || mārjanantu gaṇeśasya viṣṇorbrāhmaṇabhojanaṃ | prāyaścittaṃ tu na kṛtaṃ tadā śuddho bhave dvijaḥ || puraścaryā catuṣkeṇa dvitryādyaiḥ kṣatriyādikāḥ || iti puraścaraṇaṃ || iti śrī-ādyānandaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāmaṣṭadaśaḥ paṭalaḥ || atha vīrapuraścaraṇaṃ || tatra japādau kālo rātrideva || taduktaṃ kālāgni tantre || gate tu prathame yāme tritīye praharovadhi | prajaptavyaṃ niśāyāṃ ca rātriśeṣe japenna ca || 236b) mālā ca rahasya mālāmādāya japediti prāguktaṃ || vīracūḍāmaṇau kulacūḍāmaṇau ca viśeṣāntaramuktaṃ || puraścaraṇa kāle ca paraśaktiṃ prapūjayet | dīkṣito vastrapuṣpādyairbhojyaiḥ pāyasasaṃbhavaiḥ || śūnyagehe samānīya arghodaka viśodhitaṃ | amṛtīkaraṇaṃ kṛtvā śaktīrabhimukhannayet || samānīya śakti pūjopayukta dravyādi amṛtīkaraṇanteṣāmeva || tathā || arghodakena sarvāstāssaṃprokṣyavidhi pūrvakaṃ | amṛtīkaraṇaṃ kuryā sakalīkaraṇantataḥ || atrāmṛtīkaraṇādikaṃ śaktīnāṃ pūjyaśaktīrāha || kumārītantre || athāṣṭa kanyakā vakṣye devīrūpadharāyataḥ | brāhmaṇī kṣatriyā vaiśyā śūdrā ca kulabhūṣaṇā || veśyānāpita kanyā ca rajakī yoginī tathā | viśeṣavaidagyayutāḥ sarvā eva śubhāṃgaṇāḥ || kārottaratantre || aṣṭakanyā rūpabhedaṃ vilokyāmarṣa ceṣṭitaṃ | brāhmaṇyādyaṣṭa śaktīnāṃ nāmabhiḥ kṛta saṃjñakāḥ || gaurakṛṣṇādikaṃ rūpaṃ saumyatvaṃ ca guṇādikaṃ | śaktīno nāmāni vakṣyamāṇastotra eva vaktavyāni || pūjāprakāramāha || āsanaṃ prathamaṃ datvā svāgataṃ ca vadet punaḥ | arghyaṃ pādyaṃ ca pānīyaṃ madhuparkaṃ jalantataḥ || snāpayet gandhapuṣpādbhiḥ keśasaṃskāramācaret | dhūpayitvā tataḥ keśaṃ kauśeyaṃ vinivedayet || tataḥ snānottare pīṭhamāstīrya pādukā dvayaṃ || datvā tatra samāsīnāṃ nānālaṃkāra bhūṣayitvā'nulepaṃ ca gandhamālyaṃ nivedayet || tāntāṃ śaktiṃ samāvāhya mūrdhni tāsāṃ samānayet | bhojyamaṇḍapa madhye tu svarṇapātre suśobhane || carvyaṃ coṣyaṃ lejyaṃ peyaṃ bhojyaṃ caiva hi bhakṣyakaṃ || adīkṣitā yadā syustu tadā māyāṃ nivedayediti kālī kulasarvasvepi || tāntāmiti yasyā nāmnāyā saṃketitā tasyāḥ śirasi tāṃ śaktimāvājya pūjayedityarthaḥ || ida vā vāhanammadhyepyuktamādāvevārhati sarvatra tathā darśanāt || 237a) tatrāsāṃ savyakarṇeṣu tatastotraṃ samācaret | mātardevi namastestu brahmarūpadhare'nadye || kṛpayā haravighnaṃ me mantrasiddhiṃ prayacchame | maheśi varade devi paramānandarūpiṇi || kṛpayetyādi || kaumāri sarvavighneśi kumārakrīḍane vare || kṛpayetyādi || viṣṇurūpadhare devi vinatāsutavāhini || kṛpayetyādi || vārāhi varade devi daṃṣṭroddhṛta vasundhare || kṛpayetyādi || śakrarūpadhare devi śakrādi surapūjite || kṛpayetyādi || cāmuṇḍe muṇḍamālā sṛk varcite vighnanāśini || kṛpayetyādi || mahālakṣmī mahāmokṣe kṣobhasantāpanāśini || kṛpayetyādi || mitimātṛmaye devimiti mātṛvahiḥ kṛte | eke vahutare devi viśvarūpe namostute || etat stotraṃ paṭhed yastu mantrāraṃbheṣu saṃyataḥ | vidagdhāmvā samālokya tasya vighnaṃ na jāyate || yadi vrīḍāparāstāstu bhojane tadgṛhādvadhiḥ | sthitastotraṃ paṭhet tāvad yāvat tṛptiḥ prajāyate || ācamya mukhavādi tāmvūlaṃ ca nivedaye || tathā || tato dadyāt punarmālyaṃ candanaṃ paṃkitaṃ śubhaṃ | visṛjya pradakṣiṇī kṛtya varaṃ prārthya sukhī bhavet || anyādyadi na gacchanti nijakanyā nijānujā | agrajāmātulānī vā jananī tat sa patnīkā || vayasyājñātijā vāpi sadhavā vāpi niḥpatiḥ | pūrvābhāveparāḥ pūjyāmadaṃśā yoṣito yataḥ || ekāvedyuvatistatra pūjitā vā vilokitā | sarvā eva tadā devyaḥ pūjitāḥ kulabhairava || idaṃ ca puraścaraṇa syādau madhye cānte kartavyaṃ tathā hi tatraiva || ādāvante ca madhye ca lakṣapūrṇai viśeṣataḥ | na pūjayanti cet kāṃtā tadā vighnairvilupyate || vīracūḍāmaṇau || kṣetramādau tu saśodhya samasūtraṃ manoharaṃ | vedikāṃ kārayet tatra madhye muṇḍaṃ viniḥkṣipet || alinā lepanaṃ kuryān madhye cāṣṭadalaṃ likhet | pūrvādi kramato jñeyaṃ svarayugmaṃ likhet kramāt || 237b) vargāṣṭakaṃ likhet tatra madhye prāsādamālikhet | gaganaṃ vindusaṃyuktaṃ lāṃgulīśaṃ tathaiva ca || sa visargaṃ varārohe kesareṣu likhet tataḥ | tatrādhārādi saṃpūjya āsanaṃ sthāpayed vudhaḥ || upaviśyāsane vīro yatra kutrāpya cūḍake | pārṣṇi ghāta trayaṃ kuryācchocikātritayaṃ tataḥ || digvandhanāstra mantreṇa pūrvādi kramato vudhaḥ | vake śānte pinākīśaṃ nādavinduvibhūṣitaṃ || paśupadaṃ samuccārya ramāntestra manuttamaṃ | pāśupatākhya vidyeyaṃ sarvavighnavināśinīḥ || vakeśaḥ śakāraḥ pinākīśo lakāraḥ || bhūtaśuddhi vidhāyādau nyāsa pūrvaṃ vidhānataḥ || tathā || gomayena viliptāyāṃ bhūmau maṇḍalamālikhet | alinā lepanaṃ kuryād yakṣa kardamakena vā || sūtreṇa sūcitaṃ padmaṃ samasūtraṃ manoharaṃ | raktaṃ śvetaṃ haridvarṇa kṛṣṇapatraṃ sukesaraṃ || caturasraṃ suśobhāḍhyaṃ tanmadhye yoni yugmakaṃ | trikoṇaṃ caiva tanmadhye śūnye śūnyaṃ vicintayet || yojayed dīpitānnārīṃ tatra saṃpūjayen manuṃ | tatraiva devi saṃsthāpya iṣaddhāsāṃ sulocanāṃ || ṣoḍaśābdena yuvatī saprasutāntapasvinīṃ | svādhīnāṃ svacchavastrāśca bhītihīnāṭṭahāsinīṃ || tīvravuddhiṃ dṛḍhācārāṃ muktakeśāṃ digamvarāṃ | yogamudrā dharāmvāpi yogācāra parāyaṇāṃ || idṛśīṃ mantrayuktāṃ vā yāgakāle prapūjayet | mātaṃgī tantu kārī ca bhavāddhibhīti nāśinī || khaṭvāṃgācī carmakārī chimpinī nāpitāṃganā | haṭṭa *? rī viśeṣāntu supuṣpa kīrṇa komalā || sāmānyārghaṃ viśeṣārghaṃ svapātraṃ śaktipātrakaṃ | tanmadhye niḥkṣiped dravyaṃ sāmarasyā mṛtodbhavaṃ || tatva paṃcakamantreṇa ekekaṃ śodhayed vudhaḥ | vahni sūryakalā candra kalānte hṛdayaṃ manuḥ || trikoṇaṃ vilikhen madhye trikoṇamakathādikaṃ | khāntaṃ ṣāntaṃ tathā nāntaṃ yāntaṃ dhāntaṃ sa śakrakaṃ || vāmakarṇasamāyuktaṃ vindunādairalaṃkṛtaṃ | ratneśvarīti vidyākhyaṃ paṃcaratnātmakaṃ manuṃ || ṣaḍaṃge naiva saṃpūjya mūlamantreṇa mantrayet || 238a) atrāntraryajanaṃ pūrvavat || tarpaṇaṃ tu || santarpya kuṇḍalīṃ śaktiṃ paṃcamudrā vidhānataḥ | alinā piśitaṃ mīnaṃ mudrā maithunameva ca || makāra paṃcakaṃ yatra tatra devī na saṃśayaḥ | na madyaṃ mādhavī madyaṃ madyaṃ śākte rasodbhavaṃ || suṣumnā śaṃkhinī matsyaṃ mudrā unmanyanuttamā | sāmarasyā mṛtollāsaṃ maithunaṃ tat sadāśivaṃ || divyaṃ vīraṃ paśuṃ caiva pānaṃ trividhameva ca | paśupānarato vīrassa bhakṣyo yoginī gaṇaiḥ || divyapānarato vīro devī sāyujya māpnuyāt | deśiko vīrapānena devī lokaṃ hi gacchati || sādhakaḥ paśupānena rauravaṃ narakaṃ vrajet | prāṇāpānau samāhāra pratyāhāraṃ manaḥ sthiraṃ || bhānumaṇḍalabheditvādrindumaṇḍala madhyagaṃ | suṣumnā vartmanā nityaṃ sudhādhārā pravarṣiṇī || divyapānamidaṃ proktaṃ sarvasiddhikaraṃ paraṃ | tyakta sarvāśayāmūla vāsanāmūlasaṃcayaḥ || kālikācāra yogena paṃca tatvena tarpayet | ṣaṭcakra madhya bhedena huned dravyaṃ samantrakaṃ || dhyānārcane parāvasthā vīrapānarmanuttamaṃ | āsakta lolupo daṃbho maṃtrārthe aprasaṃgataḥ || kāmukaḥ kāryanirdeśe paśupāvantaducyate || siddheśvarataṃtre || mūlakandeṣu yā śaktirbhujagākārarūpiṇī | tadbhumāvartajā neya(?) tasmādityucyute vudhaiḥ || calantī vyaktamadhurā kūjantī sā tathotthitā | gacchantī brahmarandhreṇa praviśantī svaketanaṃ || yātāyāta krameṇaiva tatra kuryān manolayaṃ | tena mantraśikhā jātā sarvasiddhi pradīpikā || tato yukte yathā gehe na kiṃcit pratibhāsate | śikhāhīne tathā mantre na śuddhiḥ kalpakoṭibhiḥ || svacchanda māheśvara || cakrabhedepya saktaśced bhāvanāmātramācaret || ayamantaryā go nitya pūjāyāmarpyargha sthāpanāt prāk paśunāpi kāryaḥ || svatantratantre || rātrau māṃsā savairdevīmityādi pūrvamuktaṃ tena vidhinā kartavyaṃ || 238b) vīracūḍāṃmanāvapi || tarpaṇamvidhivat kuryād raktadhāreṇasaṃkhyayā | madhvājya surayā vāpi pāyasenodakena tu || atra vīreṇa surādinā paśunā jalādineti vivekaḥ || agastyasaṃhitāyāṃ || samyak siddhyaika mantrasya paṃcāṃgo pāsanena ca | sarvamantrāḥ prasidhyanti tvat prasādān maheśvari || tantraśeṣare || evaṃ prakurvatastasya prathame vatsaratraye | bhavanti vahavo vighnāḥ śraddhā bhāvo dayā'śubhāḥ || asminnarthe bhaven mantrī yadinodvigna mānasaḥ | setsyatīti ca viśvāsastadāsau siddhibhāg bhavet || atha ca muṇḍā bhāvepi rahasya puraścaraṇasyāvaśyakatvāt rahasya mālayā guruṃ śirasiṃ hṛdi devīṃ dhyāyena japet kṛta pūrvakṛyaḥ anyat samānamiti || dīkṣāpuraścaraṇādyāṃraṃbhadine samāpti dine vārāvau svapnaṃ prārthayediti saṃpradāyaḥ || tatprakārastu pūrvamevoktaḥ || atha siddhi cihnāni || vakratuṇḍakalpe || cittaprasādo manasaśca tuṣṭiralpāsitā || svapna parāṅmukhatvaṃ || svapneṣu yānādyupalaṃbhanaṃ tu siddhasya cihnāni bhavanti sadyaḥ || bhairavītantre || jyotiḥ paśyati sarvatra śarīramvā prakāśa yuk | nijaṃ śarīramatha vā devatāmayameva hi || nārada paṃcarātre merutantre || mantrārādhana śaktasya prathamaṃ vatsara trayaṃ | jāyaṃte vahavo vighnā niyamastasya nārada || nodvegaṃ sādhako yāti karmaṇā manasā yadi | tṛtīya vatsarādūrdhvaṃ rājānaśca mahībhṛtaḥ || prārthayante purādhena garvitā api māninaḥ | prasādaḥ kriyāvā?nnātha manoddhāraṇa kāraṇaṃ || prajvalantaṃ ca paśyanti tejasā vibhavena ca | ataste muniśārdūla niṣṭhuraṃ vaktumakṣamāḥ || navamādvatsarādūrddhaṃ svayaṃ sidhyati mantraroṭ | nānā sūryādi hṛdaye mantrasiddhimayāni vai || atyānanda pradānyāśu pratyakṣeṇa vahistathā | jaḍadhīstu kṣaṇaṃ vipra kṣaṇamasti praharṣitaḥ || alaṃdundubhi nirghoṣaṃ śṛṇotpapyantarikṣataḥ | kṣaṇaṃ ca madhurāmvādyaṃ nānāgītasamanvitaṃ || 239a) ājighrati kṣaṇaṃ gandhāt karpūramṛganābhijān | utpatantaṃ kṣaṇamvāpi paśyatyātmānamātmanā || candrārka kiraṇākīrṇaṃ kṣaṇamālokayet nabhaḥ | gajagovṛṣanādāṃśca śṛṇuyānvakṣaṇaṃ dvijaḥ || nirbharādyutasaṃkṣobhaṃ kṣaṇamākarṇayatyapi | tārakāṇi vicitrāṇi yogino nabhasi sthitān || paśyatyud grāhayantaṃ ca kṣaṇaṃ mantravratī sadā | kṣaṇaṃ kilikilārāvaṃ haṃsavarhiravaṃ tathā || kṣaṇammedyodayaṃ paśyet kṣaṇaṃ rātriṃndine sati | rātrau ca divasā lokaṃ sa sūryaṃ kṣaṇamīkṣate || valena paripūrṇaśca tejasā bhāskaropamaḥ | pūrṇendu sadṛśaḥ kāntyā gamane vihagopamaḥ || samena yuktaḥ prauḍhena gāṃbhīryeṇa mukhena ca | svalpāsanenāsakṛtā vahunāpi na vidyate || viṇmutrayoralpatvaṃ hi bhavennidrā jayastathā | japadhyānagato mantrī nakhedamadhi gacchati || vinā bhojana pānābhyāṃ pakṣamāsādikaṃ mune | ityevamādibhiścihnairmahāvismaya kāribhiḥ || pravṛtteḥ saṃpravoddhavyaṃ prasanno mantrasaṃtatiḥ || merutantre || siddhidvārā mahantasya cihnaṃ lakṣaṇamucyate | svapne vākṣisamakṣaṃ vā āścaryamati harṣadaṃ || akasmādyadi jāyate tasyā tavyaṃ gurorvinā | prakāśanīyaṃ na kvāpi aihikīṃ siddhimicchatā || prakāśayati yo mohādautsukyān maṃtrajaṃ sukhaṃ | nikaṭasthāścatā tasya siddhayo yāṃti dūrataḥ || āvirbhavati duḥkhāni śokāśca vividhā api | alpāśanaṃ svalpanidrā sadā citta prasannatā || prakāśa yuk śarīraṃ ca vākyaṃ satyaṃ prajāyate || vaudhāya namaḥ || siddhestu trīṇi cihnāni dātā bhoktā ayācakaḥ || prapaṃcasāre || tato hi pratyayāstvevaṃ jāyante japato manuṃ | adhiṣṭhitaṃ niśyadīpaṃ nistamisraṃ gṛhaṃ bhavet || arkābhastejasāsau bhavati nalinajāsaṃtataṃ kiṃ karisyādrogānasyanti dṛṣṭyādrutamatha dhanadhānyā kulastatsamīpaṃ || 239b) devānityaṃ namosmai vidadhati phaṇino naiva daśyanti putrāḥ pautrā mitrāṇi vṛddhastadanu vipadi paraṃdhāma viṣṇoḥ prayāti || phetkāriṇī tantre || karmaṇā pravare naiva prativandhā virodhinā | yādi siddhirna labhate dvistrirvā punarācaret || merutantre || evaṃ siddhe manau devā mokṣamārganirodhakāḥ | tapaḥ kṣayakarāścaiva jāyaṃte'nekasiddhayaḥ || svalpasiddhau nimnamaśvenna jāyaṃteṇimādayaḥ | aṇimādiṣumagnaścen mokṣavārtāti durlabhā || alpaṃ tapaḥ kṣaṇannaścen madhyamaṃ cāpi garvataḥ || mukhyapuraścaraṇa śaktaṃ pratipuraścaraṇānantaramapyuktaṃ || muṇḍamālāyāṃ || kṛṣṇāṣṭamīṃ samārabhya yāvat kṛṣṇāṣṭamī bhavet | sahasrasaṃkhyā japte tu puraścaraṇa miṣyate || merutantre || vāmamārgīya mantrāṇāmevamevānyaducyate | kṛṣṇāṣṭamī samārabhya yāvat kṛṣṇacaturdaśī || devaṃ dhyātvā japenmantramayutānāṃ catuṣṭayaṃ | daśāṃśa homayet paścāt tarpayedabhiṣecayet || muṇḍamālāyāṃ || kṛṣṇāṃ caturdaśīṃ prāpya navamyaṣṭaṃ? pahotsave | aṣṭamī navamī rātrau pūjāṃ kuryād viśeṣataḥ || daśamyāṃ pāraṇaṃ kuryān matsyamāṃsādibhiryutaḥ | ṣaṭsahasraṃ japennityaṃ bhaktibhāva parāyaṇaḥ || caturdaśī samārabhya yāvadanyā caturdaśī | tāvajjapte maheśāni puraścaraṇamiṣyate || kevalaṃ japamātreṇa mantrāḥ siddhā bhavanti hi | valihaumādi dānena viśeṣāt pīṭha pūjane || yonipīṭhaṃ mahāpīṭhaṃ kāmarūpaṃ tathā paraṃ | tayorekatamaṃ pūjyaṃ rudradeha ivāparaḥ || candrapīṭhe || mahālakṣmīṃ samārabhya āmahānavamīśvari | kṛṣṇāṣṭamyāmānavamimadhau śākte manau smṛtaṃ || urje tapasirādhe vā śuklaḥ pakṣastu vaiṣṇave || ekādaśe tu bhūtāntaḥ phālgune smṛtaṃ || bhādrepi vaighnarāje tu mādya bhādrau su vāsarāt | anyeṣvapi ca mantreṣu pūrvoktannavarātrakaṃ || japo mātṛkayā prātaḥkālān madhyadivāvadhi | 240a) rātrauyāmatitaḥ kāryaḥ payomūla phalākṛtiḥ || caturthayāme kartavyā mālāmantre daśāṃśataḥ | viṃśāṃśā dvādaśāṃśādvā anyeṣvapirgataṃ mataṃ || dakṣiṇā ca yathoktātra vittaśāṭhyaṃ na kārayet | evaṃ mantraḥ sa yogārho bhavatyeva na saṃśayaḥ || kālītantre || athavānya prakāreṇa puraścaraṇamucyate | kuje vā śanivāre vā nāraṃ muṇḍaṃ samāhṛtaṃ || paṃcagavyena militaṃ candanādyairviśeṣataḥ | niḥkṣipya bhūmau hastārdha mānataḥ kānanāntare || tatra tad divase rātrau sahasraṃ yadi sādhakaḥ | ekākī pūjayen mantraṃ sa bhavet kalpa pādapaḥ || athavānya prakāreṇa puraścaraṇa mucyate | śavamānīya tadvāre teneva parikhanyate || taddināntaddinaṃ yāvat tāvadaṣṭottaraṃ śataṃ | sa bhavet sarvasiddhīśo nātra kāryā vicāraṇā || tadvāre śanimaṃgalavāre || tenaiva prakāreṇa hastārdhamānata iti yāvat | pratyahamaṣṭottaraśataṃ japedityanuṣaṃgaḥ || athavānya prakāreṇa puraścaraṇamucyate | aṣṭamyāṃmvā caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi || sūryodayāt samārabhya yāvat sūryodayāṃtaraṃ | tāvajjaptvā nirātaṃkaṃ sarvasiddhīśvaro bhavet || atra homādikamapi kartavyaṃ puraṇa śruteḥ || athavānya prakāreṇa puraścaraṇamucyate | candrasūryagrahe caiva grāsāvadhivimuktitaḥ || yāvat saṃkhyaṃ manuṃ japtvā tāvaddhomādikaṃ caret || athavānya prakāreṇa pauraścāraṇiko vidhiḥ | candrasūryoparāge ca snātvā prayatamānasaḥ || saṃsparśādi vimokṣāntaṃ japenmantra mananyadhīḥ | dṛṣṭvā snātvā sasaṃkalpo vimokṣāntaṃ japaṃ caret || tāvaddhomādikaṃ kuryād grahaṇānte śuciḥ pumān || tāvaditi yāvān japo jāta ityarthaḥ || idaṃ ca gopāla viṣayaṃ vacanasya sanatkumārī yatvāditi vadanti | pumānityanena strīṇāṃ homaniṣiddhobhyanujñātaḥ || merutantre || athavānya prakāreṇa puraścaraṇamucyate | grahaṇerkasya cendorvā śuciḥ pūrvanupoṣitaḥ || 240b) nadyāṃ samudragāminyāṃ nābhimātre jale sthitaḥ | sparśādi muktiparyantaṃ japenmantraṃ samāhitaḥ || tāvat kāla japitvetthaṃ tato homādikaṃ caret | brāhmaṇān bhojayet paścāt puraścaryā samaṃtvidaṃ || yadvā śuddhodake snātvā śucau deśe samāhitaḥ | sparśād vimukti paryantaṃ japaṃ kuryādananyadhīḥ || anantaraṃ tulyamiti tantrāntare || upavāsa trayaṃ kṛtvā ekamvā śaktyapekṣavā | śrāddhānivāti saṃkṣepād grahaṇe sparśa mātrataḥ || samudrayāṃ sariti kaṇṭhamātre jale sthitaḥ | japaṃ kuryādugrahāntaṃ homādyaṃ taddaśāṃsataḥ || saṃpūrṇāṃ dakṣiṇān datvā mantrasiddhimavāpnuyāt | tataḥ prayogān kurvīta mantravit kalpanoditān || iti candrapīṭha mantradeva prakāśikā ratnāvalyādau || atra sparśayadaṃ sparśa jñānaparaṃ anyathā tat samayasya sūkṣma tvāt || cakṣuṣā darśanaṃ rāhoryat tadgrahaṇamucyate || tatra karmāṇi kurvīta gaṇanāmātrato na hīti smārta vacanāt || tathā || sūryagrahaṇakālāddhinānyakālaḥ praśasyata iti || mantriṇāntu grahaṇamāvaśyakaṃ || yastu śrāddhānurodhena grahaṇe candrasūryayoḥ | na karoti puraścaryāṃ narake sa vipacyata iti vacanāt || evaṃ ca sarvasvanāpi kartavyaṃ śrāddhaṃ vai rāhu darśane || akurvāṇastu nāsti vyāt paṃke gaurivasīdatīti śrāddhākaraṇe smārtanindārtha vādo dīkṣitānyaparaḥ || kecit tu brāhmaṇādi dvārā śrāddhamāmananti || apare tu atrābhāve dvijābhāve pravāse putrajanmani || hema śrāddhaṃ saṃgrahe ca śūdraiḥ kuryāt sadaivahīti vacanāt | piḍyuddeśena kiṃciddhiraṇyaṃ datvā puraścaraṇamicchanti || athavānya prakāreṇa puraścaraṇamucyate | śaratkāle caturthyādi navamyantaṃ viśeṣataḥ || bhaktitaḥ pūjayitvā tu rātrau tāvat sahasrakaṃ | japedekastu vijane kevalantimirālaye || aṣṭamyāṃdinavamyantamupavāsaparo bhavet | 241a) sa bhavet sarvasiddhīśo nātra kāryā vicāraṇā || tāvat ṣaṭsahasraṃ śaradi devī pakṣe caturthīmārabhya navamī paryantaṃ pratirajani ṣaṭ sahasraṃ japedaṣṭamī navamyorupavāsaṃ kuryādityarthaḥ || bhairavatantre || aṣṭādhikaṃ ca sāhasraṃ kṛtvā pratidinaṃ japet | ṣaṇmāsāt siddhisaṃyuktaḥ kavividyā nidhirbhavet || muṇḍamālāyāṃ || śaratkāle mahāpūjā kriyate yā ca vārṣikī | tasmin pakṣa viśeṣaṇa rahasya puraścaraṇa tatparaḥ || aṣṭamyādi navamyantamupavāsa parobhat | pūjayed bhaktito rātrau nitya ṣaṭsahasraṃ japet || atra pratipadādi japaḥ pratibhāti || kālītantre || athavānya prakāreṇa puraścaraṇamiṣyate | aṣṭamī saṃdhivelāyāmaṣṭottara latā gṛhaṃ || praviśyamantrī vidhivattāssamabhyarcya yatnataḥ | pūrvokta kalpamāsādya pūjādikaṃ samācaren || kevalaṃ kāmadevosau japedaṣṭottaraṃ śataṃ | tāsāntu patramūle ca uptvā saṃgṛhyamastake || mahāsiddhirbhavet sadyo latādarśana pūjanāt || aṣṭamī saṃdhivelāyāṃ || aṣṭamī navamyossaṃdhi velāyāṃ aṣṭottara latā gṛhaṃ yathā saṃbhavamaṣṭaparyantānāṃ śaktināṃ gṛhaṃ madanaṃ mandiraṃ purvoktakalpaṃ dūtīyāgākhyaṃ patramūle valāṃge uplāvījaṃ vinyasya na devavījaṃmaṣṭake vinyasya tilakaṃ kṛtyetyarthaḥ || idantu vīraparaṃ evamagrepi vodhyaṃ || athavānya prakāreṇa puraścaraṇamiṣyate | ākṛṣṭāyāḥ kulāgāre likhitvā mantrameva ca || saṃpūjya tatra saṃskāraṃ kṛtvā tasyai nivedya ca | kiṃcijjaptvā manuṃ nītvā devatā bhāva tatparaḥ || tāṃvisṛjya namaskṛtya svayasuptvāsusaṃyataḥ | prātaḥ strībhyo validatvā mantrasiddhirna saṃśayaḥ || saṃskāraṃ paṃcayāgoktaṃ atra pūjanamātraṃ na tu saṃbhogo pītyavadheyaṃ || gurumānīya saṃsthāpya devavat pūjanaṃ vibhoḥ | 241b) vastrālaṃkāra hemādyaissantoṣya gurumeva ca || tatsutantatsutāṃ caiva tatpatnīṃ caiva pūjya ca | pūjayitvā manuṃ japtvā svayaṃ siddhīśvaro bhavediti || iti prakārāntarapuraścaraṇaṃ || atha sālasa puraścaraṇaṃ || taduktaṃ merutantre || ayogya guruto labdhāvāryādi sthānamāśritāḥ | durdeśa tvāt puraścaryā kartuṃ cecchakyatena hi || rājño bhāgyamato vāpi sukumārasya vā yathā | siddhirbhavet tathāvakṣye varṇauṣadhi puraskriyāṃ || saptadhā sā parijñeyā varṇamāsaistu siddhidā | mantravarṇauṣadhīkāṣṭhai racayedgudri?kāḥ śubhāḥ || varṇakrameṇatā projyā anuloma dvilomataḥ | sthūlādikāśca laghyaṃtāḥ kartavyā maṇayo yathā || sarpadvayākṛtiṃ mālāṃ bhavennityaṃ tayā japet | mālāyāmaṇi saṃkhyākaṃ prathamoyaṃ japaḥ smṛtaḥ || sarve samānāmaṇayaḥ protavyāḥ svarṇasūtrake | kaṃṭhe dhāryā kaṃṭhamālā nibhyameṣo dvitīyakaḥ || tathaiva rājate sūtre procyatāḥ paripūjayet | taddeva kalpamārgeṇa prakramoyaṃ tṛtīyakaḥ || varṇauṣadhīnāṃ kvāthena nityasnānaṃ caturthakaḥ | varṇauṣadhi rajolijyāṃ goghṛtena tu paṃcamaḥ || taccūrṇodvartanaṃ kuryādeṣa ṣaṣṭhaḥ prakīrtitaḥ | tadbhasmadhāraṇaṃ nityaṃ kuryāditi tu saptamaḥ || brahmadveṣād gurordveṣāt strīdveṣāccanna jāyate || siddhiriti śeṣaḥ || varṇauṣadhastu prapaṃcasāre || caṃdanakucaṃdanāguru karpūro siraroga jalaghusṛṇā | kaṃkolajātimāṃsīmuradhāragraṃthirocanāḥ patrāḥ || pipyelve vilvaguhāruṇaka tṛṇālavaṃgāttha?kuṃbhivaṃdinya | sauduṃvarakāsmarikā sthira jvadarapuṣpikāmayūraśikhā || plākṣāgni maṃthasihīkuhvadābhātha kṛṣṇadarapuṣpī | rohiṇī kuṃdaka vṛhatī pāṭala citrātulasyapāmārgaḥ || śatamekhalatādvirepto viṣṇukrāṃtā musalyavyāṃ nalinī || durvā śrīdevī sahita tathaiva lakṣmī sadā bhadre || 242a) ādīnāmiti kathitā varṇānāṃ kramavaśādi bhauṣadhayaḥ || atha śāvaramantrapuraścaraṇaṃ || tatraiva atha śāvaramantrāṇāṃ puraścaraṇa mucyate || kāmarūpākhya deśe tu kāmākṣā yatra devatā | kāmaśelosti yatrāsau kāmapīṭhaṃ taducyate || tatra saṃlekhya maṃtraṃ hi vaṃśopari yathākramaṃ | guruṇā vācanīyaḥ sa svayaṃ paścāt paṭhenmanuḥ || gurorabhāve tasyaiva mūle śailasya parvaṇi | likhitvā prapaṭhenmantraṃ kāmapīṭhaṃ gururmataḥ || athavā yoginī śaile dakṣiṇasyāṃ diśi dhruvaṃ | yogāṃ vā yatra devī sā likhitvā prapaṭhenmanuḥ || jvālāmukhī samīpe vā hiṃgulyaja samīpataḥ | likhitvā prapaṭhen maṃtraṃ nānyathaiva prasidhyati || mukhyataḥ strīsamīpe hi kāmapīṭhe manograhaḥ | athavā sarvadeśeṣu mantragrahaṇamucyate || tālapatre manuṃ lekhya pūrṇakuṃbhe nidhāpayet | bhāskaraṃ tu guruṃ dhyātvā vācayetrirgurūraviḥ || iti śāvaramantropadeśaḥ || iti śāvaramantrapuraścaraṇavidhiḥ || atha kṛta puraścaraṇe mantre'siddhesati saṃskāraḥ || tatraiva || asiddhatvādgururdevāḥ śiṣye siddhirna jāyate | tadopāyaṃ prakuryād yat taṃ gopyamadhunocyate || anuloma vilomena vinduman mātṛkākṣaraiḥ | japet saṃpuṭitaṃ mantraṃ pratyahaṃ śatasaṃkhyayā || ekamāsaṃ tato homādikāt siddho bhavet manuḥ | puraścaryokta makhilamāhikaṃ ca samācaret || evaṃ vaidika mantrasya siddhaye tridaśārṇakāḥ | varṇādeyā viṃduyuktāḥ kramataścot krameṇa ca || hrasvadīrghaplutairbhedaira i ḍa ṛddhidhāmatāḥ | hrasvaḥ plutau *? dvividho evopi dvividhāmatāḥ || dīrghapluta vibhedena jyanusvāro visargakaḥ | caturviṃśatirākhyātāḥ svarā evaṃ yamaiḥ saha || catvāraḥ kādikā varṇā jihvā mūlīyayuṣkakaḥ | evaṃ kavargo daśadhā cādyāḥ paṃcadaśa smṛtāḥ || upadhmānīya saṃyuktaḥ pakārastena tatra ṣaṭ | 242b) yādyāṣṭāviti saṃproktā yajurvede tu mātṛkāḥ || lakṣau dvāvadhikau ṛkṣujodhikotharvaṇi smṛtāḥ | japaścāṣṭottaraśataṃ pratyahaṃ māsamātrakaṃ || anadhyāyān varjayitvā catvāriṃśad dinaṃ tathā | homādi sakalaṃ prāgvan nityameva prakalpayet || kuladaivatamantrastu bhūtalipyā puṭī kuru | kramot kramācchatā vṛttiṃ kuryāt siddhistu māsataḥ || acohayaravālaścāṃtimādi dvicaturthakaṃ | tṛtīyaṃ ca krameṇaiva vargāṇāmakṣaraṃ paṭhet || uṣmatrayaṃ tataścaiva dvicatvāriṃśadakṣaraiḥ | atyugra daivate japyastvaṣṭottara sahasrakaṃ || trikālaṃ gaṃdhapuṣpādyairniśīthe paṃcamaiḥ punaḥ | ṣaṇmāsaṃ kaulikādyaiścedarcitāsu prasīdati || tathā || śāpato vā kīlitatvāt tatropāyāṣṭakaṃ bhavet | saṃpātāpyāyanaṃ drāvo vodhanaṃ ca vaśīkṛtiḥ || pīḍanaṃ poṣaśoṣau ca dahanaṃ tat kriyocyate | bhūrjapatraṃ samānīya padmamaṣṭadalaṃ likhet || aṣṭagaṃdhena devasya rocanā caṃdanena vā | sādhakasya tu nāmārṇai maṃtraṃ saṃdarbhitaṃ likhet || yāvadvayoḥ samāptiḥ syātasya cādyaṃ tato likhet | tārādikaṃ sādhakasya nāmāthāṣṭa daleṣu tu || dvau dvau lekhyau svarau tacca samyag dhyāyan sudhātmakaṃ | tat saṃveṣṭya mṛdā samyag veṣṭayed brāhmaṇādikaḥ || śuklādi varṇayā paścāt sikchakena ca veṣṭayet | kṣipet trimadhure taṃ tu mṛnmaye laghu bhājane || kṣīrapūrṇenave kuṃbhe tat kṣipet laghubhājane | agnisaṃsthāpanaṃ kṛtvā saṃnidhau tasya taṃ ghaṭaṃ || saṃsthāpaye trimadhurairmūlamaṃtreṇa homayet | aṣṭādhika sahasraṃ tu saṃpātaṃ kalaśo kṣipet || homaṃ samāpyataṃ kuṃbhaṃ nikṣipecca jalāśaye | svaguruṃ brāhmaṇāścānnaistoṣayed dakṣiṇādibhiḥ || saṃpātāpyāyanaṃ caitaduktaṃ siddhirna ved bhavet | drāvaṇaṃ tu tadā kuryāt tatprakāra ihocyate || vaṃ vījena graṃthayitvā bhūrjapatre likhet manuṃ | 243a) uśīra rocanābhyāṃ ca śilā karpūrakuṃkumaiḥ || kṣīrājya madhutoyānāṃ madhye taṃ likhitaṃ kṣipet | pūjanācca japāddhomā drāvitaḥ phalado bhavet || drāvitopi na siddhaśced vodhanaṃ tasya kārayet | vāgbhavena ca vījena saṃpuṭī kṛtya taṃ japet || evaṃ vuddho bhavet siddho nocet kuryād vaśīkṛti | kucaṃdanaṃ mahādāru haridrā madanī śilāḥ || etaistu likhito maṃtro bhūrjapatresu śobhane | kaṃṭhaṃ dhṛto bhaved vaśyo nocet kuryāt prapīḍanaṃ || anudātta svare śādyamudāntena dvitīyakaṃ | tṛtīya manudānte ca paṭhentūrya mudāntataḥ || evaṃ padāni sarvāṇi paṭhen maṃtrasya sādhakaḥ | anudātta padoccāre devaṃ dhyāyedadhaḥ sthitaṃ || urdhvaṃ sthita mudāttasyoccāreṣṭhādhi sahasrakaṃ | japen mantraṃ tato bhūrje bhānudugdhena lekhayet || maṃtraṃtamākramedvāma pāde nātha ca homayet | aṣṭottaraśataṃ maṃtraḥ pīḍitaḥ satprasīdati || na siddhaśce tadā poṣyaḥ procyate tatkriyādhunā | sauḥ vīja puṭitaṃ maṃtraṃ vilikhed bhūrjapatrake || rocanā kuṃkumābhyāṃ ca dhārayed dadhidugdhayoḥ | idaṃ poṣaṇamityuktaṃ doṣaśoṣaṇamucyate || yajñasya bhasmanā lekhyaṃ vāyuvīja vidarbhitaṃ | bhūrjapatre sveṣṭamaṃtraṃ tatkaṃṭhe dhārayed iti || etacchokhaṇamityuktaṃ dahanaṃ procyatedhunā | pṛthak pṛthak ka maṃtrārṇān caturdikṣu samāvṛtam || raṃ vījena palāśasya vījatailena saṃlikhet | bhūrjapatretha taddhāryaṃ kaṃṭhe dāha kriyātviyaṃ || iti mantre saṃskārāḥ || atha mantrasiddhi kavacaṃ || śrīkālikāyai namaḥ || oṃ kailāsa śikharāsīnaṃ praṇipatya jagadguruṃ | papraccha pārvatīnāthaṃ vinayā namrakaṃ dharāḥ || 1 || śrīdevyuvāca || devadeva paraṃbrahma saṃsārārṇavatārakaṃ | kena siddhiṃrbhavecchīghraṃ kālikāmantra uttamaḥ || 2 || śrībhairava uvāca || śṛṇu devi pravakṣyāmi kālikavacamuttamaṃ | yasya saṃkīrtanācchīghraṃ mantrasiddhiḥ prajāyate || 3 || 243b) aputro labhate putraṃ daridro labhate dhanaṃ | grahacaura nṛpāṇāṃ ca bhayanaivātra vidyate || 4 || śirodeśe gale vāpi kare vāme ca dakṣiṇe | dhāraṇāt sarvasiddhisyādbhurje svarṇe trilohake || 5 || pītavastre sthitaṃ vedaṃ sarvastaṃbhanakārakaṃ | kṛṣṇavastre prayuktaṃ cecchatruṇāṃ maraṇaṃ dhruvaṃ || rakte sthitaṃ mahāsaukhyaṃ karoti vaśagaṃ jagat || 6 || praṇamya śirasā kālī kavacaṃ śṛṇu pārvati | pūrve vāgnau yāmya bhāge nai-ṛtye vāruṇe tathā || 7 || vāyaudhanada digbhāge aiśānyāmadha ūrddhake | khaḍgamuṇḍadharā devī pāyād dakṣiṇakālikā || 8 || agrataḥ pārśvayoḥ pṛṣṭharomakupeṣu sarvataḥ | varābhayakarādevī kālikā pātu sarvadā || 9 || mūrdhni deśe lalāṭe ca locane karṇanāsike | mukhe kaṇṭhe ca hṛdaye jaṭhare rakṣa kālike || 10 || guhyadeśe kare pāde cāgulīṣu nakheṣu ca | sarvasiddhipradā kālī rakṣāṃ karotu sarvadā || 11 || adhamottama madhyāni yāni cāṃgāni saṃti me | sarvatra rakṣa māṃ devi sarvasiddhi pradāyinī || 12 || trikoṇaṃ rakṣayet pūrvaṃ dakṣiṇaṃ ca trikoṇakaṃ | paścimaṃ śaktikoṇaṃ ca trikoṇamuttare'vatu || 13 || sarvamadhye ca yā śaktiḥ sāmarcaṃ rakṣayet sadā | cakrasyā mātaraḥ pātu yoginyaḥ pātu sarvadā || 14 || sadāśivaḥ sadāpātu śavarūpī maheśvaraḥ | brahmādyomātaraḥ sarvā rakṣāṃ kurvantu sarvadā || 15 || jale sthale mahāvane mahāmohe mahābhaye | kālīkopaṃ sadāpātu rakṣajñānaṃ kapālinī || 16 || sukhaṃ kullā sa dāpā tu kuru kullā ca duḥkhakaṃ | icchāṃ virodhinī pātu vipra cintāmanaḥ sadāḥ || 17 || bhāryāmugrā sadāpātu putramugra prabhāmatā | dīptā me bhrātaraṃ pātu nīlā me māṃtaraṃ tathā || 18 || rājasthānaṃdyanārakṣedvalākāśatruto'vatu | mātrā dharmaṃ sadāpātu mudrā cādharmatastathā || 19 || mitāmitrakulaṃ rakṣed khaḍgamuṇḍavidhāriṇī | 244a) cakramadhye sthitā devī mahācakra nivāsinī || 20 || rakṣāṃ karotu me nityaṃ yā mūlā prakṛtiḥ sadā | adhaḥ paṃcānakaṃ rakṣed dakṣiṇasthaṃ tathā punaḥ || 21 || vāmasthaṃ paṃcakoṇaṃ ca sarvān rakṣatu sarvadā | kālī trayaṃ śirorakṣet tathā māyā dvayaṃ mukhaṃ || 22 || kūrca dvandvaṃ ca hṛdayaṃ jaṭharaṃ dakṣiṇeva tu | kālike rakṣa me guhyaṃ pādau kālī trayaṃ tathā || 23 || lajjā dvayaṃ sarvagātraṃ pārśvapṛṣṭe ca kūccakaṃ | svāhāgraṃ pātu māṃ nityaṃ romakūpeṣu saṃdhiṣu || 24 || duṣṭebhyo rakṣa māṃ kāli sarvaduṣṭa bhayāvahe | bhūtapretapiśācebhyau dakṣiṇe rakṣa sarvadā || 25 || rājacaura grahebhyaśca sarvagrahanivāriṇī | smaraṇāt te sadā kāli pādayo bhāvanācca me || 26 || naśyantu sarvavighnāśca śāntirbhavatu niścalā | iti te kathitaṃ devi kālikā kavacaṃ śubhaṃ || 27 || naitad deyaṃ manuṣyāya cābhaktāya na matsare | paṭhanān mantra siddhi syād dhāraṇācca na saṃśayaḥ || 28 || yasya gehe sthitaṃ cedaṃ caṃdanena vilepitaṃ | kamalā niścalā tatra sadā tiṣṭhati pārvati || 29 || yaḥ śṛṇoti nirāhāraḥ śucistadgatamānasaḥ | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ tasya siddhiḥ kare sthitā || iti śrīkālī kulāmṛte kālīkavacaṃ samāptaṃ || atha mantrasiddhi karadīpaḥ prastūyate tadanurodhyādvīpāntarānyapi || yathā merutantre || śrīdevyuvāca || devadeva mahādeva tejo pātraṃ tu sūryajaṃ | tadā dīpasya me mantraṃ phalaṃ ca kṛpayā vada || śrī īśvara uvāca || śṛṇu devi pravakṣyāmi dīpasya vidhimadbhutaṃ | ādau gaṇeśa dīpastu kāryākārya vinirṇaya || kartavyastat pravakṣyāmi kāryamaṣṭavidhaṃ smṛtaṃ | śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva māraṇaṃ staṃbhanaṃ vaśaṃ || mohoccāṭau dveṣaṇaṃ ca teṣu dīpaṃ caret kramāt | godhumayavamāṣāṇāṃ mṛttikā svarṇamuṃḍajaṃ || tāṃmrāyāsaiḥ kramāt pātraṃ vartayaḥ śveta pītake | kṛṣṇanīlāruṇā rakta harit kāpota sūtrakaiḥ || 244b) pūrvāśādyaṣṭakāṣṭhānāṃ kramāt saṃmukha mācaret | udak prāgdakṣatoyeśa vahni rakṣaḥ samīśa dik || saṃmukhaṃ tu mukhaṃ kuryāt sādhakaḥ svasya karmaṇi | gavyājyaṃ tilatailaṃ ca rājikotthaṃ ca sārṣapaṃ || mahiṣyājyamumā tailaṃ vasāṃ tailaṃ kusuṃbhajaṃ | likhet sūryadalapadmaṃ lipta gomaye maṃḍale || dīpāsya diśamārabhya gaṇeśāṃstatra pūjayet | sumukhaścaika daṃtaśca kapilo gajakarṇakaḥ || laṃvodaraśca vikaṭo vighnanāśo gaṇādhipaḥ | dhūmraketurgaṇādhyakṣo bhālacandro gajānanaḥ || dvādaśaitāni nāmāni yaḥ paṭhe chṛṇuyādapi | vidyāraṃbhe vivāhe ca praveśe nirgame tathā || saṃgrāme saṃkaṭe caiva vighnastasya na jāyate | etāntatra yajedvighān paścād dīpaṃ ca lāpayet || dīpikā saṃsthite pātre śuddhayā tu śalākayā | urdhādhaḥ kaṃpate dīpastadākāryam prasidhyati || tiryak kaṃpena kārye syāt samyag jyotiṣi satparaṃ | tejomāṃdye vilavena cātra kautuka mucyate || jātā devagaṇe kanyāṃ kumāraṃ vā samānayet | striyaṃ vā śuddhaveṣāṃ ca samyagānīya pūjayet || adhastāt sthāpayet pūtaṃ vistīrṇa kāṃsya bhājanaṃ | jalapūrṇaṃ cetan madhye sā paśyat sthira dṛk tataḥ || cintayitvā svīyakāryaṃ taduparyakṣatā kṣipet | kāryānusāraṃ sā paśyet puttalīnāṃ ca kautukaṃ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi vagalādīpamuttamaṃ | kṛtena yena vighnaughā vilayaṃ tāṃti maṃtriṇaḥ || śuddhāni khalvā vījāni kṣapāṇa mudgareṇa vaḥ | ekīkṛtya vidhātavyo dīpaḥ susvigya śobhanaḥ || ṣaṭtriṃśat taṃtubhiḥ kāryā dṛḍhāvartiḥ suraṃjitā | gavyamājyaṃ ca kausubhaṃ tailaṃ vā dīpakarmaṇi || etānyānīya pūrve tu tato dīpaṃ pradāpayet | haridrā raṃjitaṃ vastraṃ paridhāya śuciḥ kṣamī || pītāsatopaviṣṭaśca pītamālyānulepanaḥ | uttarāśāmukho bhūtvā haridrā siktā bhūtale || 245a) trikoṇaṃ kārayitvā tu dīpaṃ saṃsthāpya yatnataḥ | ghṛtamāpūryavarti ca dīpaṃ prajvālayet sudhīḥ || mūlaṃ mantraṃ samuccārya imaṃ dīpaṃ tato vadet | gṛhnāpaya yugasyānte vahnijāyāṃ tato vadet || saṃkalpyanyāsa pūrvaṃ tu japedaṣṭottaraṃ śataṃ | evaṃ rātrau prakurvāṇo māsamātreṇa sādhakaḥ || asādhyaṃ sādhayediṣṭaṃ vaśayedātmano ripūn | kṣobhaye dveṣaye cāpi staṃbhayet prakṣipedapi || athātaḥ saṃpravakṣyāmi sarvatantreṣu gopitaṃ | dīpa vaṭukanāthasya sarvakāma phalapradaṃ || tāraṃ māyāṃ ramāṃ kāmaṃ māyāṃ lakṣmīṃ ca vāgbhavaṃ | sarvajñāya pracaṃḍeti vadet parākramāya ca || vaṭuketi imaṃ dīpaṃ gṛhāṇa padamuccaret | sarvakāryāṇīti padaṃ sādhayeti vadet tataḥ || duṣṭānnāśaye yugmaṃ ca trāsaya dvitayaṃ vadet | sarvato mama rakṣāṃ ca kuru yugmaṃ ca varma phaṭ || svāhā ṣaṭ ṣaṣṭi varṇoyaṃ dīpamantra udāhṛtaḥ | bhaved bhairava mantrasya sādhakoya upāsakaḥ || te ca vartiḥ prakartavyā mantrārṇamita sūtrakaiḥ | ādau tu laghu dīpena jñātvā kāryasya sādhyatāṃ || paścāt kuryāt susādhye tu kārye proktaṃ tu dīpakaṃ | sādhyakārye dviguṇitaṃ kaṣṭe tu triguṇaṃ mataṃ || asādhye naiva kartavyo dīpa trāsa prado bhavet | yasya kāryasya pātrādi yaduktaṃ laghu karmaṇi || tadeva sarvaṃ vijñeyaṃ dvipalaṃ pātramucyate | aṣṭasūtrā bhavedvartiḥ snehaḥ palamitaḥ smṛtaḥ || kāryaṃ tu dvividhaṃ proktaṃ śubhaṃ vā śubhameva ca | rasminnānyasya kaṣṭaṃ syātacchubhaṃ śāṃnti pauṣṭikaṃ | tatrocyate bhairavasya dhyānaṃ śvetaṃ caturbhujaṃ || śvetadaṃntaṃ dakṣahaste vāme bhṛgaṃ tu rājataṃ | japaṃ mukuṭamauliṃ ca śvetakaupīna vāsasaṃ || trinetraṃ nīlakaṃṭhaṃ ca muktābharaṇa bhūṣitaṃ | parasya duḥkhajanaka malu?bhaṃ māraṇādikaṃ || nīlavarṇaṃ muktakeśaṃ śiromālā vibhūṣitaṃ | kiṃkiṇī mālayā yuktaṃ trinetraṃ ca bhayānakaṃ || nāgapāśaṃ ca ghaṃṭāṃ ca vāmayordakṣayoḥ punaḥ | 245b) valaṃ kapālaṃ dadhataṃ dhyāyet taṃ kṣuravigrahaṃ || sarvasmin śubhakārye tu tailaṃ syāt puṣpavāsitaṃ | godhūma piṣṭhajaṃ pātraṃ mathavā tandulodbhavaṃ || kartavyaṃ kuḍavagrāhi śobhane śvetavartayaḥ | jalaplutaṃ tu taddhānyaṃ some kṛtvā viśoṣayet || kumāryā hastake naiva bhaume peṣyaṃ samācaret | dīpapātraṃ sādhakastu bhairavaṃ kavacaṃ paṭhen || svetamantrasya ye varṇāḥ sādhyanāma samanvitāḥ | kāmya prayoge kartavyā vartikāyāstu taṃ tu vaḥ || timraḥ paṃca tathā sapta vartayaḥ kāryagauravāt | devānāmālaye dīpaḥ śubhakarmaṇi śasyate || uttarābhimukhaḥ śāntauḥ prāṅmukhaḥ pauṣṭike mataḥ | dīpayaṃtramatho vakṣye kuryād vṛtta trayaṃ śubhaṃ || mahatrikoṇaṃ tasyordhvaṃ trikoṇeṣvasya saṃlikhet | ṣaṭkoṇaṃ ṣoḍaśadala yuktaṃ tasya ca vāhyataḥ || likhedaṣṭadalaṃ padmaṃ dīpamaṃtramudāhṛtaṃ | parīkṣārtha nityadīpe kāmyakarmaṇi cocyate || puṣpavāsita tailaṃ ca sarvakāma phalapradaṃ | māṣagodhūmamuṃgāśca tilataṇḍulakāḥ samāḥ || tairnirmitaṃ dīpa pātraṃ sarvakāma phalapradaṃ | ekaviṃśati sūtraiśca śvetaiḥ syāt sarvakāmadaḥ || nikaṭe bhairavasyāpi śāligrāmasya saṃnidhau | tathā sphāṭika liṃgasya nikaṭe sarvakāmadaṃ || aśvatthataru mūle ca sarvakāma prasiddhaye | śatānyaṣṭau tathā cāṣṭa gurukārye palāni tu || madhye meṣṭāśīti palaḥ sādhyeṣṭāviṃśa saṃmitaiḥ | sahasra sūtrajāvarti mahākāryetha madhyame || śatatrayeṇa kartavyā laghukārye śatena tu | śrīkāmastilatailena pātraṃ kastūlikā bhavaṃ || yadvā lavaṃga karpūra karabhūryelāsamudbhavaṃ | dīpaṃ kuryānnṛpadvāre varṣāt syānmahaddīramā || daridrastāmrapātre vāk stūryādikalepite | pathikāgamanārthaṃ tu tilatailena dīpakaṃ || godhūmatandulasamacūrṇa pātraṃ praśasyate | rājadvāre vareddīpamekaviṃśati sūtrakāḥ || vartayaḥ paṃcadhavalā dvighnamārgadinairiyāt | 246a) vaśyārthamatasī taila pātraṃ taṃdula piṣṭajaṃ || rājadvāre care dīpaṃ vartiḥ kausubha raṃjitā | sārṣapaṃ roganāśāya tailaṃ pātraṃ tu muṃgajaṃ || hanumat saṃnidhau dīpo vartiḥ kausuṃbharaṃjitā | māraṇe rājikātailaṃ yadvā vai bhītakodbhavaṃ || dīpaṃ dadyānmāraṇārthaṃ rājadvārepiturgṛhe | dakṣiṇāśāmukhaṃ dīpaṃ lohapātre prakalpayet || śatrormṛtyusvare kāryaṃ vartiḥ syāt kṛṣṇataṃtubhiḥ | karajaṃ tailamuccāṭe pātraṃ kṛṣṇa tilodbhavaṃ || vartiśca nīlasūtrasya rājadvāre caredidaṃ | madhūka taila vidveṣe pātraṃ cātra kulitthajaṃ || catuḥpathe dīpadānaṃ vartiḥ syādatra karvurā | mohane cāḍhakī pātraṃ māṃjiṣṭhaṃ sūtramūcyate || pradīpe tilatailaṃ syān nṛpadvāre caredamuṃ | saṃgrāma vijayārthaṃ tu pātraṃ syān māṣa piṣṭajaṃ || durgāyāḥ saṃnidhau dadyād raktasūtraiśca vartikā || saṃdhau tripiṣṭajaṃ pātraṃ vā nadīkūlamṛdbhavaṃ | dīpaṃ ca saṃgame dadyād vartistriguṇa rūpakā || ekaviṃśati saṃkhyākāstaṃtavojya dhvani smṛtāḥ | pātraṃ ca mṛnmayaṃ kuryād dīpadāna catuḥpathe || vālagrahe ca bhūtādau kheṭeṣu viṣameṣu ca | śailakūṭe devatāyāḥ saṃnidhau dīpamācaret || māraṇādika ṣaṭkarma sādhane vā catuḥpathe | māhiṣeṇa ghṛtenaiva pātraṃ narakapālajaṃ || vidyākāmo gaṇeśasya saṃnidhau danta pātrake | śvetā vartiṃ goghṛtena catuthyāṃ tu samārabhet || rājadvāre vandhamuktyai kārāgehetha vā caret | pātre tu tāmraje dīpaṃ dhūmavarṇā tu vartikā || athātaḥ saṃpravakṣyāmi dīpayo laghukāmyayoḥ | śubhāśubhāni cihnāni yaiḥ kāryākārya nirṇayaḥ || viprādi darśane dīpāṃ raṃbhe siddhiḥ krameṇa ca | pūrṇāpādonitārdhā ca pādatulyātha vandhanaṃ || mlecchādi darśanaṃ proktaṃ mārjārādika darśanaṃ | madhyamaṃ nilakaṃṭhādeḥ śrīkīrti vijayapradaṃ || dīpajvālā samāślakṣṇa jāyate ca pradakṣiṇā | aṣṭabhirdivasaistaṃsya kāryā siddhirna saṃśayaḥ || 246b) kharakaṃṭha prabhājvālā maraṇaṃ vāndhavaiḥ saha | kṛṣṇā jvālā tadā śatroḥ kāryaṃ svasya na jāyate || dīpasya nāśastūrṇaṃ cet kāryasiddhi vilaṃvataḥ | yadā ca racaned dīpaḥ kāryaṃ naṣṭaṃ tadā vadet || dīpasya vamanaṃ cauryaṃ gonāśaḥ pātra saṃmrave | dīpavarṣe punardīpa lopanānmandane tatrā || kṛtvā nyāsādikaṃ sarvaṃ prānmukho dīpamācaret | etaddīpavidhānaṃ tu vaṭukasya prakīrtitaḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śaktīnāṃ tuṣṭi kārakaṃ | pātre trikoṇe śaktyārthaṃ dīpadānaṃ prakalpayet || dakṣiṇāmnāya śaktīnāṃ trilohānyatare bhavet | urdhāmnāye piṣṭapātraṃ kācapāṣāṇasaṃbhavaṃ || paścimāmnāya devīnāṃ prācyānāmārtikaṃ maptuṃ(?) | nṛkapālaṃ vāmagānāṃ kramādgāvoṃ ghṛtaṃ ghṛtaṃ || tailaṃ ca sārṣapaṃ proktaṃ vasā ceti yathākramaṃ | śvetarakta haritpīta kṛṣṇasūtrāstu vartikāḥ || devāmnāya mukhāddīpāḥ kartavyā devatābdaye | devāgāre sarittīre rājagehe catuḥpathe || śmaśāne ca kṛtā dīpāstattadaivata tuṣṭidāḥ | gaṇeśavat parīkṣātra kāryākāryavinirṇayaṃ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śivadaṃ śivadīpakaṃ | sarvapāpa praśamanaṃ sarvopadravanāśanaṃ || śūnyartu vahni sūtrāṇāṃ dīpavartiṃ prakalpayet | vilvapatrodbhavaṃ pātraṃ dadyādīpaṃ śivālaye || evaṃ dvādaśa varṇāni prajvaleddina rātrikaṃ | tasya vaṃśena dāridryaṃ nākālamaraṇaṃ bhavet || pūrvadvāre śriyai dīpaḥ svargamokṣāya dakṣiṇe | paścāt suvṛṣṭayedeṣaḥ śeṣakāryeṣu cottare || goghṛtena kṛto dīpaḥ śivasyāti priyaṃkaraḥ | tilatailenābhicāre tāratamyaṃ vicārayet || athātaḥ saṃpravakṣāmi rogaghnaṃ bhānudīpakaṃ | kuryāt svarṇamaye pātre tada bhāve tu tāmraje || kusuṃbhavatyā kṛtayā sūtrai dvādaśabhīravau | dvādaśāṃgula dīrghā sā kuḍavantu ghṛtaṃ smṛtaṃ || lāpayitvā sa kṛddīpaṃ na spṛśetaṃ yadākhilaṃ | 247a) ghṛtaṃ prajvālya śāntaścedroganāśastadā dhruvaṃ || palamārabhya khāryaṃ taṃ dṛṣṭvā roga valāvalaṃ | kalpayed dīpa havyasya mānaṃ lokānusārataḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi viṣṇordīpa mahādbhutaṃ | sarvaḥ kāmo goghṛtena māraṇaṃ māhiṣeṇa ca || vidveṣādi tu varkaryā striṣu pātraṃ kramād bhavet | tāmrajaṃ lohajaṃ kācaṃ kramādviṣu ca karmasu || viṣṇostu prītaye kuryādāmalyettha rajodbhave | duḥsvapnotyāta bhūtādi viṣṇordīpena naśyati || athātaḥ saṃpravakṣyāmi sarvatantreṣu gopitaṃ | maṃtrasiddhikaraṃ dīpaṃ na vācyaṃ yasya kasyacit || śaktyādyahargaṇārktiṣu bhakto varṇā prajāyate | mantravarṇasya divase kramād dīpaṃ prakalpayet || sāyaṃ tu kuḍavājyasya vartirbhūpaṃ ca taṃtubhiḥ | yāvajjalati dīposau tāvat paśyan manuṃ japet || mantrārṇa saṃkhya dīpeṣu jvaliteṣvatha taddine | punardīpe kṛte sā tu dīpe saṃdṛśyate sphuṭā || iṣṭaṃ svakīyaṃ kathayedyācayen manasetpsitāṃ | dadāti devatā tuṣṭā guhyametat prakāśitaṃ || kārtavīrya samonyona bhave dīpa priyaḥ suraḥ | tantreṣu tad dīpanidhirvahudhā parikīrtitaḥ || iti te bhāskarasyoktā vidhirdīpa samanvitaḥ | ataḥ paraṃ yatra cecchā tatra pṛcchantu māṃ prati || iti mantrasidhyādi śubhaprada dīpavidhiḥ || atha vīrasādhanā || yoginī hṛdaye || devyuvāca || bhagavan sarvatantrajña sarvaśāstraviśārada | śmaśāne ca puracaryā tvayā saṃsūcitā purā || kathayasva tadedānīṃ yadi snehosti sāṃprati || īśvara uvāca || yasmin pariśrameṇāpi nṛṇāṃ siddhismamīritā | na jātā tatra kartavyā sādhakairvīrasādhanā || purā siddhyai nṛpānāṃ ca kartavye samupasthite | nānyat siddhikaraṃ śīghraṃ vīrasādhanavarjitaṃ || tasmāt sarvaprayatnena vidheyā vīrasādhanā | bhayamuktena śucinā sarvasiddhimabhīpsatā || 247b) nānayā durlabhaṃ kiṃcit sādhakasya samīhitaṃ | girije tat prayatnena mayāceyaṃ prakāśyate || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi | kṛṣṇapakṣe viśeṣeṇa sādhayedanayā hitaṃ || vīratantre || devyuvāca || mahāvīra kramandeva sūcitanna prakāśitaṃ | kathayasva mahādeva sarvasiddhipradaṃ mahat || bhairava uvāca || sarvasiddhipradaṃ sākṣāt sarvadeva namaskṛtaṃ | sarvapāpa harandevi sarvaroga vināśanaṃ || brahmaviṣṇu śivādīnāṃ dikpālānāṃ ca bhāvini | bhairavāṇāṃ ca sarveṣāṃ gaṃdharvāṇāṃ ca yogināṃ || śaśvat siddhipradaṃ devi sarveṣāmālayaṃ mahat | nānyat siddhipradaṃ devi vīrasādhana varjitaṃ || mahāvalo mahāvīro mahāsāhasikaḥ śuciḥ | mahāsvacchodayāvāṃśca sarvabhūtahite rataḥ || teṣāṃ kṛte mahādevi kathitaṃ vīrasādhanaṃ || tathā || ghaṭī(?) vastreṇa vandhasvai mūlena paridhāya ca | tadvājya ca punarvastraṃ mūlenāṅga vilepanaṃ || kṛtoṣṇīṃśaśca mūlena sindurenordhvapuṇḍrakaṃ | iṣṭadevaṃ gurunnatvā yātrā prahara madhyataḥ || kāryā ca sādhakaissārdhaṃ hṛdimantraṃ parāmṛśan | akṣubdho bhukto bhojyastu yadi syād vīrasādhakaḥ || divyovāna paśustatra bhuktvā sādhanamācaret | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi || bhaumavāretamiśrāyāṃ sādhayet siddhimuttamāṃ | upacāraṃ samādāya kulāmṛta rasantathā || sāmiṣānnaṃ guḍaṃ chāgaṃ surāpiṣṭakameva ca | nānāphalaṃ ca naivedyaṃ svasvakalpokta sādhitaṃ || citā sthāne samānīya suhṛdbhiḥ śastrapāṇibhiḥ | samānaguṇasaṃpannaiḥ sādhakogatabhīḥ svayaṃ || na nirīkṣeccaturdikṣu devatākhyā na tatparaḥ | bhītaścet sādhakastatra catuddikṣu ca sādhakāḥ || nocet kevalamevāsau bhairavaḥ parikīrtitaḥ | vastrālaṃkāra bhūṣādyai bhūṣitaḥ pūrvasaṃmukhaḥ || aprakṣālitāṃ citābhūmiṃ gatvā sādhakasattamaḥ | 248a) prakṣālitāṃ yadi prāyaḥ kārayedasthi saṃcayaṃ || astrānta mūlamantreṇa prokṣaṇaṃ yāgabhūmiṣu | gurupāda rajo dhyātvā gaṇeśan vaṭukantathā || yoginīṃ mātṛkāścaiva vā *? pādapurassaraṃ | ye cātra saṃsthitā devā rākṣasāśca bhayānakāḥ || piśācāḥ siddhayakṣāśca gandharvāpsarasārgaṇāḥ | yoginyo mātaro bhūtāḥ sarvāśca khacarastriyaḥ || siddhidāstā bhavantatra tathā ca mama rakṣakāḥ | praṇamya manunānena puṣpāṃ valitrayaṃ kṣipet || śmaśānādhipatiṃ paścād bhairavaṃ kālabhairavaṃ | mahākālaṃ yajed yatnāt pūrvādi dik catuṣṭaye || pādyādibhiśca mantrajño valiṃ paścān nivedayet | śabdavījaṃ tataḥ paścāt śmaśānādhipa tatparaṃ || imamante sāmiṣānnaṃ valiṃ gṛhna padantataḥ | gṛhnagṛhnāpaya yugaṃ vighna nivāraṇantataḥ || kuru siddhiṃ me samuktvā prayacchasvāhayānvitaṃ | tārādyamanunā devi prathamo valirīritaḥ || māyānte bhairavāt paścād bhayānaka padantataḥ | pūrvavad valimāhṛtya dakṣiṇe valimāharet || himanneva(?) mahākālāt paścāt pūrvavaduddharet | paścime kāla devāya praṇavādyena kalpayet || śabdānte kālaśabdānte bhairavānte padantataḥ | śmaśānādhipa ityeva pūrvavaccottare haret || citā madhye tato dadyād valitrayamanuttamaṃ | kālarātri mahākāle kālike ghoranisvane || gṛhānamamvalimmātardehi me siddhimuttamāṃ | huṃ kālikāyai svāheti datvā bhūtanāthāya cārpyayet || śabdānte bhūtanāthānte śaśānādhipaḥ ityapi | praṇavādyena mantreṇa dāpayed valimuttamaṃ || huṃ sarvagaṇanātha śmaśānādhipa ityapi | praṇavādyena mantreṇa dāpaye valimuttamaṃ || tataścitā paścimata ekīkṛtyāsthi saṃcayaṃ | oṃ hrīṁ ādhāraśaktaye nama ityamunā punaḥ || paṃcagavyena saṃprokṣya bhūrje yāvat patrake | hasauriti likhenmantraṃ sthāpayet tacca tatpunaḥ || kamvalādyāsanaṃ tatra vinyasthā dhāraśaktaye | 248b) nama ityamunā tatra hīmādyāṃ ca prapūjayet || vīrārdanena deveśi upaviśyāsane tataḥ | kūrcavīja dvayandevi māyā yugmaṃ tataḥ paraṃ || kālike ghoradaṃṣṭre ca pracaṇḍe caṇḍanāyike | dānavān dārayet yuktvā hareti dvitayantataḥ || paravīraṃ mahāvighnaṃ chedaya dvitayaṃ tataḥ | varmāstronto dviṭhāntoyaṃ vīrārdana manurmataḥ || anena mantritaṃ loṣṭaṃ daśadikṣu viniḥkṣipet | tanmadhye bhairavo devo na vighnaiḥ paribhūyate || yadi pramādād deveśi sādhako bhayavihvalaḥ | taistaistaiśca suhṛdbhiśca rakṣito nābhi bhūyate || arkendusita vādyāla mūlairnirmita vartikāṃ | pradīpantatra saṃsthāpya astrantatra prapūjayet || hate tasmin mahādīpe vighnaiśca paribhūyate | tadadhaścāstra mantreṇa nikhanet kuladīpikaṃ || tattatkalpavidhānena bhūtaśudhyādikaṃ caret | ṣoḍhāmvātārakāmvāpi vinyasya pūjayet tataḥ || atraiva vāmalādiḥ || tataḥ paṃcopacāreṇa purato devatāṃ yajet | nimīlya cakṣuṣī paścād devaṃ dhyātvā manuṃ japet || ekākṣarī yadi bhaved dik sahasraṃ tato japet | dvyakṣare cāṣṭa sāhasraṃ tryakṣare vāyutārdhakaṃ || tataḥ parantu maṃtrajño gajāntaka sahasrakaṃ | gajāntaka sahasraṃ aṣṭottara sahasraṃ || niśārddhāntu samārabhya udayāntaṃ samācaret | yadya sabhyaṃ bhagnaṃ karṇanetre vastreṇa vandhayet || tatordha rātriparyantaṃ yadi kiṃciṃnna lakṣyate | jayadurgā manunārghaṃ te naiva sarṣapān kṣipet || oṃ nilosimoma devatyo gosavastṛptikārakaḥ | pitṛṇāṃ svargadātātvaṃ martyānāṃ samarakṣakaḥ || bhūtapretapiśācānāṃ vighneṣu śāntikārakaḥ | iti kṣiptvā tilāstatra caturbhāgaiḥ śivāditaḥ || tataḥ saptapadaṃ gatvā punastatraiva saṃviśet | evaṃ tatrāpi saṃpūjya prajapen manumuttamaṃ || nirbhayaḥ prajapet tāvad yāvat siddhiḥ prajāyate | bhayaṃ tu svapna vajñeyaṃ parehni śeṣamāditi || 249a) vāmakeśvaratantre || japānte ca valindadyād devatāyai yathāvidhiḥ | mahiṣaṃ chāgalamvāpi gṛhītvā varameva ca || gṛhaṃ gacchet suhṛdvargaissārdhaṃ saṃhṛṣṭamānasaḥ || iti citā sādhanavidhiḥ || atha śavasādhanavidhiḥ || vīratantre || pūrvoktamupahārādi samādāya tu sādhakaḥ | sādhayet svabhitāṃ siddhiṃ sādhana sthāna māśrayet || gurudhyānādikaṃ sarvaṃ pūrvoktamāśrayet sudhīḥ | vīrārdanāṃkite bhūmau māyā moha na vidyate || ye cātretyādi mantreṇa bhūmau puṣpāṃjali trayaṃ | śmaśānādhipatīnāntu pūrvavadvalimāharet || aghorākhyena mantreṇa valisādhanamācaret | sudarśanena vā rakṣā ubhābhyāmvā prakalpayet || māyā sphura dvayaṃ bhūyaḥ prasphuradvitayaṃ punaḥ | ghoraghorataretpanne tadanurūpa padantataḥ || caṭayugmānte ca pracaṭa dvitayaṃ tataḥ | kahayugmaṃ vamayugmaṃ tato vandhayugantataḥ || ghātaya dvitayaṃ varma phaḍantassamudāhṛtaḥ | ekapaṃcāśadarṇoyamaghorāstra mayo manuḥ || hālāhālaṃ samuddhṛtya sahasrārasvarūpakaṃ | varmāstrāntaṃ mahāmantraṃ sudarśanasya kīrtitaṃ || bhūtaśuddhintataḥ kṛtvā nyāsa jālaṃ pravinyaset | jayadurgākhye mantreṇa sarṣapān dikṣa niḥkṣipet || oṃ durge durge rakṣiṇi svāheti jayadurgākhya mantraḥ | tilosīti ca mantreṇa tilānapi viniḥkṣipet || yaṣṭivirddhaṃ śūlaviddhaṃ khaḍgaviddhaṃ payomṛtaṃ | rajjuviddhaṃ sarpadaṣṭaṃ cāṇḍālamvābhi bhūtakaṃ || taruṇaṃ sundarasūraṃ raṇe naṣṭaṃ samujvalaṃ | palāyana viśūnyaṃ ca saṃmukheraṇa vartinaṃ || svecchāmṛtaṃ dvivarṣaṃ ca vṛddhastrīṃ ca dvijantathā | annābhāvamṛtaṃ kuṣṭhaṃ saptarātryordhvagaṃ tathā || evaṃ cāṣṭavidhatyaktā pūrvoktānyatamaṃ śavaṃ | gṛhītvā mūlamantreṇa pūjāsthāne samānayet || cāṇḍālādyabhi bhūtaśīghraṃ siddhiphalapradaṃ | praṇavādyastra mantreṇa śavasya prokṣaṇaṃ caret || praṇava kurcavījaṃ ca mṛtakāya namastu phaṭ | 249b) puṣpāṃjali trayandatvā praṇapet sparśa pūrvakaṃ || re vīra paramānanda śivānanda kuleśvara | ānandabhairavākāra devīparyaṃkaśaṃkara || vīrohaṃtvāṃ prapadyāmi uttiṣṭha caṇḍikārcane | praṇamyānena mantreṇa kṣālayet tadanantaraṃ || tāraṃ śabdaṃ mṛtakāryanamontaṃ mantramucyate | śavasnāpana mantroyaṃ sarvatantreṣu deśitaḥ || dhūpena dhūpitaṃ kṛtvā gandhādinā pralipya ca | raktākto yadi deveśa bhakṣayet kulasādhakaṃ || gatvā śavasya sānnidhyaṃ dhārayet kaṭideśataḥ | yadyupadrāvayedasya dadyānniṣṭhī vanamukhe || punaḥ prakṣālitaṃ kṛtvā japasthānaṃ samānayet | kuśaśayyāṃ paristṛtya tatra saṃsthāpyayecchavaṃ || elālavaṃga karpūrajātī khadirasārakaiḥ | tāmbūlaṃ tanmukhe datvā śavaṃ kuryādadho mukhaṃ || sthāpayitvā tasya pṛsthaṃ candanena vilepayet | vāhumūlādikaghantaṃ caturasraṃ vibhāvayet || madhye padmaṃ caturdvāraṃ dalāṣṭaka samanvitaṃ | tataśceṇeyamajinaṃ kamvalāntaritaṃ nyaset || dvādaśāṃgulamānena yajñakāṣṭhāni dikṣu ca | saṃsthāpya pūjayet tatra indrādi daśadevatāḥ || viṣamindrāya saṃlikhya surādhipatayaḥ tataḥ | imaṃ vali gṛhnayugaṃ gṛhnāpayayugantataḥ || vighnanivāraṇaṃ kṛtvā siddhi prayaccha ṭhadvayaṃ | anena manunā pūrve valindadyācca sāmiṣaṃ || svasvanāmādikaṃ datvā pūrvavad valimāharet | sarveṣāṃ lokapālāṃ tataḥ sādhakasattamaḥ || śavādhiṣṭhābhṛ devebhyo valin dadyāt surayā saha || catuḥṣaṣṭhi yoginībhyo valindiśet || pūjādravyaṃ sannidhau ca dūre cottarasādhakaṃ | saṃsthāpyāsanamabhyarcya sumantrānte trapāntataḥ || phaḍityantena mantreṇa tatrāśvārohaṇamviśet | kuśān pādatala datvā śavakeśāna pramārjya ca || dṛḍhannivaddhyajuṭikāṃ kṛta saṃkalpasādhakaḥ | śavopari samāruṃhya prāṇāyāmaṃ vidhāya ca || vīrārdanena mantreṇa dikṣu loṣṭān samākṣipet | 250a) tato devaṃ ca saṃpūjya upacāraiḥ sahasrakaiḥ || śavāsye vidhivad devi devasyāpyāyanaṃ caret | utthāya saṃmukhe sthitvā paṭhed bhaktiparāyaṇaḥ || oṃ vaśo me bhava deveśa mamāmka padantataḥ | siddhindehi mahābhāga bhūtāśrama padaṃ punaḥ || mūlaṃ samūccaraṃn mantrī śavapāda dvayantataḥ | paṭṭasūtreṇa vadhnīyāt tadotthātuṃ na śakyate || oṃ bhīmabhīru bhayābhāva bhavyalocana bhāvuk | trāhi māṃ devadeveśa śavānāmadhipādhipa || iti pādatale tasya trikoṇaṃ cakramullikhet | tadotthātuṃ na śaknoti śavopi niścalo bhavet || upaviśya punastasya vāhūnissāryapārśvayoḥ | hastayoḥ kusumāṃstīrya pādau tatra nidhāpayet || oṣṭhau tu saṃpuṭau kṛtvā sthiracittaḥ sthirendriyaḥ | sadā devīṃ hṛdi dhyātvā maunī tu japamācaret || śmaśāne prokta saṃkhyābhirjapaṃ kuryāt kuleśvara | athavā raṃbhakālāntu yāvacchodayate raviḥ || yadyardha rātra paryantaṃ japte kiṃcinna labhyate | tadā pūrvavadarghādi saptapāda gatāni ca || kṛtvā paviśya tatraiva japaṃ kuryādananyadhīḥ | calāsanādbhayannāsti bhaye jāte vadet tataḥ || yat prārthayasi deveśi dātavyaṃ kuṃjarādikaṃ | dināntare pradāsyāmi svanāma kathayasva me || ityuktvā saṃskṛte naiva nirbhayastu punarjapet | punaścen madhuraṃ vakti vaktavyaṃ madhurantataḥ || tadā satyaṃ ca saṃkāryaṃ varaṃ ca prāthayet tataḥ | yadi satyaṃ na kuryācca varamvāna prayacchati || tadā punajjapeddhīmānekāgramānasaṃ japan | nararūpeṇātra devo naro yo vopa sarpati || yatnatastena voddhavyaṃ naro vā devayonayaḥ | mātā vā tatsutā vāpi mātulānī tathāpi vā || āgatya vighnaṃ carate māyayācchāgha vigrahaṃ | uttiṣṭha vatsate kāryaṃ sarvajātanna saṃśayaḥ || prabhāta samayo jātastvat pitākrośate gṛhe | prāyeṇa sakalālokā rājāno daṇḍadhāriṇaḥ || kadācit kenāpyādviṣṭastadākinte kariṣyati | 250b) ityādi vividhairvākyainna jāpaṃ parisaṃtyajet || mṛtāḥ pitṛgaṇāstatra dūradeśa nivāsinaḥ | vāṃdhavāstatra āyānti deva rūpadharāstataḥ || strīputra sevakādīṃśca gṛhītvā nīyate paraiḥ | vadanti putrakāssarve bhrātaro'nuja śiṣyakāḥ || nijakāntāṃga saṃsparśaṃ vastradyābharaṇādikaṃ | gṛhītvā nīyate patni pālakaistadbhayaṃ tyajet || divase yatrayā śaṃkā saiva tatra prajāyate | yadi na kṣubhyate tatra tadā kimvā na labhyate || strīrūpadhāriṇī devī dvijarūpadharaḥ pumān | varaṃ gṛhneti śabdaṃ vai trivārānte varaṃ labhet || sādhunā sādhunā vāpi yoṣiccedvaradāyinī | tadā vīrapatestasya kiṃ na sidhyati bhūtale || niḥpāpa puraṣaścaiva kule caiva susaṃskṛtaḥ | asaṃskṛtavarādevī pāpa yuktā na saṃśayaḥ || saṃmukhe saṃmukhe vāpi saṃskṛtaṃ vakti cāparaṃ | saiva devī na saṃdehaḥ sa devo bhairavaḥ svayaṃ || nacaddevaṃ bhaveccaiva māyā puṭita nigrahāt | varayannavaraṃ tatra na varaṃ pravadet kvacit || sacet saṃskṛtamākhyānaṃ vaktivaktavyamīdṛśaṃ | nadet svayaṃ laukikoktyāvaraṃ grāhyaṃ nirākulaṃ || athavā utkaṭaṃ cillabhetāpyātmano hitaṃ | śabdo vā jāyate samyagamṛtamvāpi labhyate || sarvavicārya gṛhītavyamevaṃ dik parikīrtitā | devā kṛtayo vahudhā narādyā kṛtayaḥ kvacit || avaśyaṃ tatra bhetavyaṃ na tatra pratyayaḥ kvacit | bhairavā vaṭukāścaiva kulaśāstra parāyaṇāḥ || etacchāstra prasaṃgena kṛtvā kuṭilavigrahāḥ | putro bhūtvā varaye tuṃ nārī bhūtvā vimohayet || tasmāt tatvaparo viro vicāre yatnamācaret | satye kṛte varaṃ labdhā santyajecca japādikaṃ || jātaṃ phalamiti jñātvā guṭikāṃ mocayet tataḥ | saṃprakṣālya ca saṃsthāpya vaṃdhanaṃ mocayet pade || padacakraṃ mārjayitvā pūjā dravyaṃ jale kṣipet | śavaṃ jaletha garte vā niḥkṣipya snānamācaret || 251a) tatastu svagṛhaṃ gatvā valindatvā dināntare | agnimarātrau ca yeṣāṃ devānāṃ yajamānohaṃ || te gṛhnantu mayādattaṃ valimimaṃ || athayairyā citaścāśva narakuṃjara śūkarāt | datvā piṣṭamayāneva kartavyaṃ samupoṣaṇaṃ || tantrāntarepi || yavakṣodamayaṃ vāpi śālikṣodamayaṃ ca vā | candrahāsena vidhivat tat tanmantreṇa ghātayet || parehni nityamācārya paṃcagavyaṃ pivet tataḥ | brāhmaṇān bhojayet tatra paṃcaviṃśati saṃkhyakān || paṃcapaṃcavihīnānvā kramāccaiva daśāvadhiḥ | tataḥ snātvā ca bhuktvā ca nivaseduttama sthale || yadi na syād viprabhojyaṃ tadānirdhanatāṃ vraje | tena cernnirddhanatvaṃ syāt tadā devaḥ prakupyati || trirātramvātha ṣaḍrātraṃ gopayet kulasādhanaṃ | śaryāyāṃ yadi gacched vai tadā vyādhiḥ prajāyate || gīta śrutvā ca vadhiro niścakṣurnṛtya darśanāt | yadi vakti dine vākyaṃ tadā samūkatāṃ vrajet || paṃcadaśadināntā hi dehe devasya saṃsthitiḥ | gobrāhmaṇānāndevānānnindāṃ kuryānna kutracit || deva gobrāhmaṇādīṃśca pratyahantu spṛśecchuciḥ | prātarnitya kriyānte tu vilvapatrodakaṃ pivet || tataḥ snāyāntu tīrthādau prāpte ṣoḍaśa vāsare | svāhānta mūlamuccārya tarpayāmi namaṣyadaṃ || evaṃ śatatrayāddūrdhaṃ devānāṃ tarpaṇaṃ jalaiḥ | munitarpaṇaṃ śūnyasya na syād devasya tarpaṇaṃ || tṛptirityarthaṃ || ityanena vidhānena siddhiṃ prāpnoti niścitaṃ | iha bhuktvā carān divyānante yāti hareḥ padaṃ || āsāṃgaṃ sāṃgamapi vā niṣphalaṃ saphalaṃ ca vā | kṛtvā sādhana me vai tat śakteḥ priyatamo bhavet || śavābhāve śmaśāne vā kartavyā vīrasādhanā | yo bhāvo yasya yaḥ proktastairbhāvairyadi nārcayet || idṛśakramayogena bhraṣṭo bhavati sādhakaḥ | 251b) nopadiśet tatra bhāvaṃ na pūjāntatra sandiśet || śmaśānāntaṃ gṛhītvā tu yāvacchuddhiḥ prajāyate || iti vīrasādhanaṃ || atha prakārāntaravīrasādhanaṃ || taduktaṃ kālītantre || śṛṇu devi varārohe vīrasādhanamuttamaṃ | nṛṇāṃ śīghraphalāvāptyai prakārāntaramucyate || catuṣpathe caturdikṣu puruṣaṃ hṛdayaṃ khanet | dīpamekaṃ brahmarandhre dīpān prajvālayet tataḥ || madhye tathā khanedekaṃ tatra mṛdvāsanaṃ viśet | mahākālādi devebhyo valiṃ datvā yathāvidhi || kalpokta pūjā nirvartya japenniyata mānasaḥ | dakṣa kṣamālayā caiva rājadante na meruṇā || digvāsāḥ prajapenmantraṃ ayutaṃ sarvadaivataṃ | japānte ca valiṃ dadyād dakṣiṇā vibhavāvadhi || sarvasiddhīśvaro vidvān sarvadeva namaskṛtaḥ | athavā vijane raṇye asthiśaryāsane naraḥ || udayāṃtaṃ manuṃ japtvā sarvasiddhīśvaro bhavet | nije kroḍe vilvamūle śavamāropya yatnataḥ || nṛsiṃha mudrayā vīkṣya japen mātṛkayā naraḥ | sahasraṃ tatra japtvā tu sarvasiddhīśvaro bhavet || karakāṃcī samādāya muṇḍamālā vibhūṣitāḥ | tenaiva tilakaṃ kṛtvā tadbhasma paribhūṣitaḥ || śmaśāne ca sakṛjjaptvā sarvasiddhīśvaro bhavet | kuṃkuṃmā guru kastūrī rocanādyena caṃdanaṃ || karpūraṃ samabhāgaṃ ca keśaraṃ haricandanaṃ | ekatra sādhitaṃ kṛtvā pratyekaṃ sādhayet tataḥ || jihvāgre rudhiraṃ vīraḥ ākāśe ca samāharet | tenaivaṭikāṃ kṛtvā bhadrakālī manuṃ japet || nīlānīlapatākāṃ ca lalajihvāṃ karālikāṃ | lalāṭe tilakaṃ kṛtvā sādhako vītabhīḥ svayaṃ || mahāṣṭamī navamyośca saṃyoge purataḥ sthitaḥ | chāgamāhiṣameṣāṇāṃ caturdikṣu śavān kṣipet || kavandhāna muṇḍapucchaṃ ca dīpādibhiralaṃkṛtaṃ | madhyeka vandhamāstīrya tatra gandharva rūpadhṛk || tāṃvūla pūritāsthaṃ ca aṃjanāṃjita locanaṃ | kṛtvātmānaṃ manujaptvā sarvasiddhīśvaro bhavet || 252a) viyad vahni yutaṃ devi netrāntaṃ candrabhūṣitaṃ | vījaṃ pratyeka dravyāṇāṃ militānāṃ ca pārvati || mūlamantreṇa mantrajño japet sāgraṃ śatatrayaṃ | jihvāgre rudhiraṃ gṛhna cāmuṇḍe ghoranisvane || valiṃ gṛhītvā varaṃ dehi rudhiraṃ gagaṇimale | kālikā pracaṇḍogre tato'straṃ kavacaṃ tataḥ || kālikeyaṃ samākhyātā vīrāṇāṃ hitakāmyayā | kūrcayugmaṃ mahādevi nīlāyāḥ kathitaṃ tava || viyadbhṛguvalaṃ devi valāmitra valīratiḥ | candrakhaṇḍasamāyuktaṃ tato nīrapadaṃ vadet || patāke hūṁ phaḍantaṃ syāt pūrvakūṭaṃ manurmataḥ | saṃgupteya mahāvidyā tava snehādihoditā || ugracaṇḍā mahāvidyā purāyā kathitā priye | sā lalajjihvikā proktā saṃyojyā nīlasādhane || yāsau vidyā mahātārā sā karāleti kīrtitā | bhūmiputra samāyuktāyāmāvāsthā śubhapradā || bhadre puṣkarayogena tasyāṃ vīravottamaḥ | viṣṇukrāntāṃ samānīya niḥkṣipet mṛtabhūmiṣu || tatra tāṃ sādhitāṃ kṛtvā tad dine mṛtahadṛke | tatra prasādhitaṃ matsyameka śūlena dāpayet || tajjalenābhiṣekaṃ ca pūrvavacca śavopari | sādhitāṃ vijayāṃ tasya udare mukhavartmaṇā || kṣiptvā tatra khanenmatsyaṃ aṃjanāṃcitalocanaḥ | tīlakī pūrvadravyeṇa utthāya ca manuṃ japet || svayaṃ vai tatra bhagavān bhairavo la *? guḍāṃkitaḥ | bhramatītastato vīrastaṃ vilokya manuṃ japet || yadi bhāgya vaśād devi laguḍastatra labhyate | tadā svayaṃ bhairavosau svayaṃ vīreśvaro bhavet || matsyamānīya deveśi niḥkṣipen mṛtahadṛke | tatrā sakṛjjapitvā tu devatā melanaṃ bhavet || tatra natvā mahādevaṃ mahādevīṃ ca bhāvini | tadbhasma tilakaṃ kṛtvā svayaṃ vīreśvaro bhave || niśāyāṃ mṛtahaṭṭe ca unmattā naṃdabhairavaḥ | digvāsā vimalī bhasma bhūṣaṇo muktakeśakaḥ || 252b) kapālī khaḍgahastaśca jepen mātṛkayā yadi | tadā tasya mahādevi sarvasiddhiḥ kare sthitā || ḍākinī yoginī vāpi anyāṃ vāpi kulāṃganāṃ | ānīya tatra saṃpūjya sarvasiddhīśvaro bhavet || sarveṣāṃ jīvahīnānāṃ jantūnāṃ nīlasādhane | brāhmaṇaṃ gāṃ striyaṃ tyaktvā sādhayed vīrasādhanaṃ || brāhmaṇaṃ gomayaṃ tyakteti kvacit pāṭhaḥ | tatra svārthe maṣaṭa tatra gomayamityasya gāmityarthaḥ || mṛtāsanaṃ vinā devi pūjayet pārvatī śivāṃ | tāvat kālaṃ vased ghore yāvadāhṛta saṃplavaṃ || mahāsavāḥ praśastāḥ syuḥ pradhāne sādhane priye | kṣudrāḥ prayoga kartṛṇāṃ śastāḥ sarvāḥ susiddhidāḥ || evaṃ nīlakramo devi kathitaśca tavānaghe | na kasyacit pravaktavyaṃ mama prītyā maheśvari || atha vīracūḍāmaṇyumakta vīrasādhana vidhiḥ || athavānya prakāreṇa sādhanaṃ kathayāmite | japasthānaṃ tu saṃśodhya khananā vipra yatnataḥ || tanmadhye ca valiṃ dadyāllikhedyantraṃ trikoṇakaṃ | tanmadhye ca mahāśaṃkhaṃ niveśya muṇḍapaṃcakaṃ || tatropari mahāpretaṃ akhaṇḍāṃmaṃ suśobhanaṃ | uddhartanādikaṃ kuryāt snāpayed vidhipūrvakaṃ || paridhāpya raktavastraṃ netrāṃjanaṃ samīritaṃ | tāṃvūlādi mukhe dadyāllalāṭe raktacandanaṃ || hṛdaye ca likhedyantraṃ padmamadhye trikoṇakaṃ | pūjāyantraṃ lalāṭe ca śastreṇa vilikhet tataḥ || mūrdhni vāhau tathā haste pāde caiva tathā kaṭau | khadirādīni kāṣṭhāni līlānyāropayet sudhīḥ || rajjukaṃ vandhayet tatra dṛḍhavaṃdhena vaṃdhayet | ṣaṭpātreṣu valiṃ dadyāt kīle kīle pṛthak pṛthak || māṣaṃ māsaṃ tathā matsyaṃ pāyasaṃ trividhāsurā | modakaṃ ca tathā pūpaṃ dugdhenotsargamācaret || krodhīśaṃ vahnimārūḍhaṃ turyasvara savindukaṃ | varmavījaṃ samuccārya śmaśāna kāliketi ca || pūrvavījaṃ samālikhya astronto mantra uttamaḥ | māyāvījaṃ samuccārya śmaśāna * * * * * ? || 253) Folio 253 is missing 254a) tu janmarāsi nakṣatra *? miti * * * * * * ? || anyat saṃkalita muktaṃ merutantre || kāmyakarmaṇi vakṣyāmi tatrādau śāntirucyate | śāntirnāma manuṣyāṇāṃ rogakṛtyādināśanaṃ || ṣoḍhādhibhajyāhorātraṃ paṃcamyaṃ setu śāntikaṃ | hemante ca prakartavyaṃ nāsādhaścalate yadā || vāyustadātoya tatva tasmiṃśāntikamācaret | śvetavarṇena nirmāya caturasraṃ tu maṃḍalaṃ || pūjayecca jalaṃ vādau vaṃ vīje nātra śāntike | uttarābhimukho bhūtvā śāntikaṃ tu samācaret || śāntikādau ratiḥ pūjyo padmamudrāṃ prasarśayet | vadhvā padmāsanasthoyaṃ namontaḥ śāntikaṃ manuḥ || śāntau kuśāsanaṃ grājyaṃ homayen mṛgamudrayā | muktvā kaniṣṭhikāṃ yatra hūyate sāmṛtī bhavet || triṣuntarāsu pūrvāsu śāntikaṃ syātrijanmasu || athavaśyaṃ pravakṣyāmi svāyatīkaraṇaṃ tu tat | devarakṣo rājaloka sarpastrīhayahastināṃ || prathamaṃśe vaśya karma vasaṃte ca prasidhyati | nāsordhye vahate vāyuragni tatvaṃ vahet tadā || vaśyaṃ kūpyāṃ trikoṇe tu raṃvījenāgni pūjanaṃ | raktavarṇena nirmāya vaśyaṃ pūrvamukhaścaret || vāṇīṃ saṃpūjayed vaśya pāśamudrāṃ pradarśayet | svastikāsanamārujya svāhāntaṃ maṃtramuccaret || chāgalacarmavaśye syāddhomayen mṛgamudrayā | raktadravyairatrahomo dhyānamāraktakaṃ mataṃ || mṛgāṃtpavitrāmitrarkṣe viśākho kṛttikātra tu || atha staṃbhaṃ pravakṣyāmi tadudyoga nivāraṇaṃ | gajarājoraga vyāghrādikakopanivāraṇaṃ || śiśire staṃbhanaṃ proktaṃ ṣaṣṭhāṃśe tu dinasya tat | agnerapāṃ ca saisya krūddhasya viṣadaṃṣṭriṇāṃ || jānubhyāmavanīṃ gatvā staṃbhanasya kriyāṃ caret | jāracorarujāṃ staṃbho dharmaḥ pretādi rakṣasāṃ || nāsā daṃḍena saṃlagno vāyuścettūdayo bhavet | staṃbha karma tadā kuryāllaṃ vījena vasundharāṃ || aṣṭavajrayute maṃḍale tāṃ samarcayet || prāṅmukhastaṃbhaṇaṃ kuryādramāṃ tatra ca pūjayet | vikaṭāsana go devyai gadā mudrāṃ pradarśayet || 254b) staṃbhane vaṣaḍaṃtaśca homamaṃtraḥ prakīrtitaḥ | gajacarmāsanaṃ staṃbhe mṛgīmudrāddhṛtau tathā || pītadravyaiścotra homaḥ pītavastrādi dhṛk svayaṃ | staṃbhane bharaṇī citrā rohiṇī cottarātrayaṃ || atha vidveṣaṇaṃ vakṣye prītināśaḥ sa tu dvayoḥ | grīṣme vidveṣaṇaṃ ghasra(?) ṣaṣṭhāṃśe tu dvitīyake || nāsāyāṃ madhyage vāyau khādaya dveṣaṇaṃ mataṃ | vartule dhūmravarṇe tu maṃḍale khaṃ samarcayet || haṃ vīje nātha vidveṣaṃ nai-ṛtyābhimukhaṃ caret | pūjyā dhūmāvatī dveṣe mudrā tu muśalā bhavet || home mantraḥ phaḍaṃtotra viśedut kaṭukāsane | vidveṣe jāṃvukaścarma lohāsanamathāpi vā || dhūmravarṇeśca hotavyāḥ tādṛgvastrādi sādhakaḥ | ādrā catuṣṭayaṃ mūlaṃ jyeṣṭhā vidveṣaṇe matā || uccāṭanamatho vakṣye tadarīṇāṃ pravāsanaṃ | prāvṛḍuccāṭane śastā triṣaṣṭhāṃśe dinasya ca || tiryag pāte samīre tu vāyurvahati tatra tu || śatroruccāṭanaṃ kuryāt || yaṃ vījena tamarcayet || ṣaṭkoṇamaṃḍalaṃ vāyo kṛṣṇaṃ ṣaḍviṃdulāṃchitaṃ | mṛgacarmāsanaṃ tatra vāyavyāsyaṃ ca karmaṇi || durgāṃ saṃpūjayenmudrāmaśanirnāma darśayet | vajrāsane samārūḍhaḥ phaḍaṃtaśca hutau manuḥ || tarpaṇārthaṃ meṣarakta miśritaṃ toyamāvahet | dhūmramuccāṭane dhyānaṃ kṛṣṇadravyaistathā hunet || uccāṭanaṃ kṣiprabheṣu carabheṣu praśasyate || māraṇaṃ prāṇaharaṇaṃ śatruṇāmīritaṃ tu tat | māraṇe varjayed viprānanyāṃścāpi sudhārmikān || strī vālavyatirikteṣu rājavairiṣu yojayet | svadoṣato vā lokānāṃ rakṣārthaṃ vā tadā caret || na tu lobhād bhyād vāpi kuryān maṃtrī tu māraṇaṃ | prāyaścitaṃ ca kartavyaṃ devi taddoṣaśāṃtaye || ayutaṃ prajapen mantraṃ juhuyāt tāvadeva hi | saghṛteḥ pāyasaiḥ kṛṣṇa tilairvā ghṛtasaṃplutaiḥ || ātmarakṣā prakartavyā karmakāle sadā vudhaiḥ | ahnaścaturtha ṣaṣṭhāṃśaḥ śaranmāraṇa karmaṇi || 255a) vaśyavanmāraṇe kāryaṃ pūjādyaṃ vahni maṃḍale | dakṣiṇābhimukhaḥ kuryād bhadrakālīṃ samarcayet || darśayet khaḍgamudrāṃ ca viśed bhadrāsane hunet | huṃkārā tena mantreṇa māhiṣa vātha lohajaṃ || āsanaṃ sūkarī mudrā kara saṃkocato bhavet | dhyānaṃ kuryāt kṛṣṇavarṇaṃ kṛṣṇadravyaiśca pūjanaṃ || ugratīkṣaṇeṣudhiṣṇyeṣu svasya caṃdravalādike | śatroścaitadvalābhāve caika pādoparisthitaḥ || uṣṇodakaṃ samaricaṃ tarpaṇārthaṃ tu māraṇe | tiṣṭhat kuryān māraṇaṃ vā bhūmau pādaṃ niveśayen || āmapādaniviṣṭhaḥ sancaret tatra tu tarpaṇaṃ || prakīrṇānyatha vakṣyaṃte'tyabhicārāṃśca tatra ca | dakṣiṇābhimukhaḥ kuryān meṣī carmaṇi saṃsthitaḥ || lohāsana gato vāpi sūkaryā mudrayā hunet | dhanasiddhikaraṃ karma paścimābhimukhaścare || mṛgāṃtya citrā mitreṣu devadhyānaṃ tu rājasaṃ | gocarmaṇāsanaṃ mohe svāhātaṃ maṃtramuccaret || haridrā miśritaṃ toyaṃ tarpaṇārthaṃ prayojapet | svātī ca rohinī tatra śreṣṭhā cāpi sukhāsanaṃ || atha sarvāṇi karmāṇi raudrabhe tu prasādhayet | nānāvidheṣu kāryeṣu vyāghracarma samīritaṃ || sarvaṃ ratnanibhākāraṃ dhyāyenniścalamānasaḥ | pīyūṣavarṣasaṃyuktaṃ pūrṇacaṃdrasamaprabhaṃ || dhyāyedevaṃ vidhaṃ vāpi sarvakārya prasādhane | āyuḥkaraṃ śravaṇe devaṃ dhyāyecca rājasaṃ || apamṛtyu jaya proktaṃ pūrvā caivottarā trayaṃ | vaṣaḍaṃto homamaṃtro dhyāyed rājasa daivataṃ || ākarṣaṇaṃ vahnikoṇasaṃmukhastu samācaret | vaśyoktamakhilaṃ jñeyamākarṣe kāryasiddhaye || sarvajñāna prasidhyarthamīśānābhimukho bhavet | sarvavijñāna kāryeṣu śvetakaṃvalamāsanaṃ || puṣpādi sādhane maṃtro vauṣaspallavasaṃyutaḥ | haṃsī syātarjano muktā mudrā home tu pauṣṭike || yathoktaṃ devatā dhyānaṃ kuryāt pauṣṭika karmaṇi | sarvatra bhayanāśāya vaṣaḍaṃto huto manuḥ || mahāśoṣasamāyuktaṃ dhyānaṃ vairibhaye bhavet | 255b) maṃtrabhaṃjana kāryeṣu vaṣaḍaṃto hutau manuḥ || khaḍane tu phaḍaṃtaḥ syāddhomo dhyānaṃ tu tāmasaṃ | saukhyāyodaṅmukhaḥ kuryārjapaṃ ca ruruvarmaṇi || kalpāṃtāgni samaṃ yuddhe dhyāyed devaṃ ca tāmasaṃ | atha vakṣyāmikānpādau saṃpūjyāyāśca devatāḥ || nityaṃ samarcayed vighnaṃ vāre śauca tithīśvaraṃ | na kṣetreśaṃ tataḥ pūjyāstat tat karmādhi devatāḥ || tatorcayediṣṭadevaṃ tato homaṃ samācaret | kramādvāreśvarau sūrya śivau somāṃvike tathā || guhāṃgāraujñe viṣṇuṃ ca caturvaktra vṛhaspatī | śukredauśa *? kālo ca sūryādau pūjyatāmamūḥ || brahmā vidhātā viṣṇuśca yamaḥ śītakaro guhaḥ | indraśca vasavo nāgā dharmaḥ śivadivākarau || kaṃdarpaśca kali viśve devyaśca pitara * *? | * * *? ca yato vahnirbrahmā caṃdraḥ śivoditi || guruḥ sarpāśca pitaro bhagoryama divākarau | tvaṣṭā vāyurathendrāgnī dvau mitraśca sureśvaraḥ || nir-ṛtiśca jalaṃ viśve devāścāpi vidhirhariḥ | vasavo varuṇojaika pādohirvudhnamūṣakau || nakṣatreśā imeśābhi jitkā aṣṭau ca viṃśatiḥ | praṇavādi caturthyantā namasā ca samanvitāḥ || eteṣāṃ nāmamantrāstu grāhyāḥ pūjādi sādhane | siddhamantraḥ prakurvīta kāmyakarmāṇi nānyathā || kṛtāni viparītāni bhūtvānirayamāpnuyāt | gurubhaktaḥ śucisnātaḥ kāmyakarma vidhānavit || ātmanaśca parasyāpi kāmyakarmāṇi vā caret | ṣaṭkarmāṇi parārthe cet kuryāt maṃtra viduttamaḥ || eteṣāṃmeva kurvīta nānyeṣāṃ tu kadācana | rājño vā rājaputrasya dhanāḍhyasyetarasya vā || āstikaṃ syāti bhaktasya nyāyārjita dhanasya ca | kṛtajñasya vadānyasya gurudevārcakasya ca || suśīlasya subhaktasya kāryakuryācca deśikaḥ | rājākārapitānyo vā sādhakaṃ praṇipatya ca || vṛṇuyāt karmakattāraṃ dīkṣokta vidhinā tataḥ | sādhakaḥ prayato bhūyāt samyaktaṃ toṣavān śuciḥ || jitendriyojita krodho mānakṣobha vivarjitaḥ | nityanaimittikarataḥ kuryāt kāmyānyanekadhā || 256a) krūrakarma yathoktaṃ tu kṛtvābhyaṃgaṃ samācaret | snātvā sāvaraṇāṃsāṃgāṃ pūjayediṣṭa devatāṃ || aṣṭottara sahasraṃ ca rakṣārthaṃ prajapen manūḥ | māṃ rakṣarakṣetyuktvā ca natvā devaṃ samutsṛjet || anyaiḥ suhṛdbhiḥ susnigdhairātma rakṣāṃ tu kārayet | mṛtyuṃjayādibhirmantraiḥ sūryase vārghya dānakaiḥ || japahomārcanādyaiśca brāhmaṇārādhanādibhiḥ | prayogakaraṇaṃ samyag gurutaḥ śāstrataḥ tathā || jñātvā prayogāt kurvīta nānyathā duḥkhamāpnuyāt | tataḥ kārayitā rājā toṣayet sādhakaṃ dhanaiḥ || praṇipatya muhuścāpi yathāsyā tuṣṭimāstathā | siddhamaṃtrasya sidhyaṃti ṣaṭkārmāṇi na saṃśayaḥ || naiva sidhyaṃtya siddhasya devatāśāpa māpnuyāt || tathā || kāmya prayogakārāṇāṃ paraloko na vidyate | prayogasiddhirevaiṣāṃ phalamanyanta vidyate || ekasya hi vidhānasya na kutrāpi phaladvayaṃ | deveśi dṛśyate yasmān niṣkāmo devatāṃ bhajet || tathā || homatarpaṇa mantrādyai nānādhyāni viśeṣakaiḥ | ātmanaśca parasyāpi ṣaṭkarmāṇi samācaret || ekalakṣaṃ japenmantrī dhyāna vinyāsa yogataḥ | prayoga doṣaśāṃtyarthamātmarakṣārthameva ca || na cenna phalamāpnoti devatāśāpamāpnuyāt | agniprabhā dhūmravarṇadhanigaṃdha śikhā kṛtīḥ || dūta ceṣṭādikaṃ jñātvā kathayīta śubhāśubhaṃ | maṃtratatvānusaṃdhānaṃ dehāveśādi lakṣaṇaṃ || gurubhaktiḥ sadākāryā karmakāle viśeṣataḥ | aihikāmuṣmikānāṃ tu gurudeva parāyaṇaṃ || māraṇoccāṭanādīni kṣudrāṇāṃ vāmamārgiṇāṃ | kṣudradevāḥ sādhayaṃti sukhaṃ dātuṃ na te kṣamāḥ || paraniṣṭāparāṇāṃ tu vāmināṃ paranāśataḥ | yāvadiṣṭaṃ tāvadeva na pratiṣṭhā dhanādikaṃ || dakṣiṇāt pāna kurvaṃti kadācidapi duṣkṛtaṃ | adhikārādi lābhārtha yathā cāraṃti tathāhite || teṣāmato vaṃśavṛddhiḥ paralokaśca śāśvataḥ || iti merutantrokta prakāraḥ || ṛtujñānaṃ yathā tantrāntare || sūryodayaṃ samārabhyaghaṭikādaśataḥ kramāt ṛtavaḥ syurvasantādyā ahorātraṃ dine dine || 256b) vasanta grīṣma varṣākhya śaraddhe mantaśaiśirāḥ | hemantaḥ śāntika prokto vasanto vaśya karmaṇi || śiśiraḥ staṃbhane jñeyo vidveṣe grīṣma īritaḥ | prāvṛduccāṭane jñeyā śaranmāraṇa karmaṇi || phetkāriṇītantre || saṃlikhet staṃbhanaṃ kumbhe haryakṣe vṛścikodaye | dveṣoccāṭādikannakra kulīrāja tulodaye || yamakanyā dhanurmīne vaśyaśāntikapauṣṭikaṃ | māraṇaṃ cāṣṭame rāśau ripośchedādi nigraha || harvyakṣaḥ siṃhaḥ na kromakaraḥ kulīraḥ karkaṭaḥ ajomeṣaḥ yamo mithunaḥ || tathā || vaśyādau lekhanī dūrvā karṣaṇe śikhipicchajā | vidveṣoccāṭanaṃ kākapakṣaṇya pica māraṇaṃ || vaśye cākarṣaṇe staṃbhe raktavarṇamvicintayet | nirviṣīkaraṇe śāntau puṣṭau cāpyāyanesitaṃ || pītaṃ stambhana kāryeṣu dhūmramuccāṭane smaret | unmāde śakra gopābhaṃ kṛṣṇaṃ māraṇakarmaṇi || sātvikaṃ mokṣakāmānāṃ rājasaṃ rājyamicchatāṃ | tāmasaṃ śatrunāśārthaṃ sarvavyādhinivāraṇaṃ || sarvopadravaśāntyarthaṃ tāmasantu vicintayet || kulaprakāśatantre || śvetadravyairyajecchāttyāmārakte vaśya karmaṇi | stambhane pītavarṇeśca dhūmrairvidveṣaṇe yajet || uccāṭane māraṇe ca kṛṣṇadravyaiḥ prapūjayet | ātmānastādṛśaireva vastrādyai bhūṣayet tadā || ratirvāṇī ramājyeṣṭhā durgā kālī yathā kramāt | ṣaṭkarma devatāḥ proktāḥ karmādautāḥ prapūjayet || kātyāyanābhicāne ca dakṣiṇā plavagāmahī | vasanaṃ lohitaṃ proktamuṣṇīṣaṃ lohitaṃ smṛtaṃ || saumye suvarṇa durdvarṇaṃ yajñasūtramudāhṛtaṃ | staṃbha vidveṣayoḥ proktaṃ mārjārāntra samudbhavaṃ || kūrkuṭāntre samudbhūtaṃ yajñasūtraṃ manīṣibhiḥ | uccāṭane vakāntrāṇāmupavītamudāhṛtaṃ || ulūkāntra samudbhūtaṃ yajñasūtrantu māraṇe | vaśyaśaśāktyohaviṣyaṃ syāt staṃbhane pāyasaṃ mataṃ || vidveṣe māṣamuṃgāḥ syurgodhūmā vāyu daivate | śyāmākāntaṃmasūrānnaṃ śālyajādugya pāyase || māraṇe bhakṣyametat syādityukto bhakṣyasaṃyamaḥ | padmāsanaṃ svastikaṃ ca vikaṭaṃ kukkuṭan tathā || 257a) vajraṃ bhadrakamityārāsanāni manīṣiṇaḥ || lakṣaṇamuktaṃ tantrāntare || vāmo rūparidakṣiṇantu caraṇaṃ saṃsthāpya vāmantathā yāmyorūpari paścimena vidhinā dhṛtvā karābhyān dṛḍhaṃ | aṃguṣṭau hṛdaye nidhāya civukaṃ nāsāgramālokayedetadvyādhi vidyātakāriyamināṃ padmāsanaṃ procyate || jānūrvorantare samyak kṛtvā pādatale ubhe | ṛjukāyassamāsīnaḥ svastikantadudīritaṃ || ekapādamathai kasmin vinyasyoruṇi saṃsthitaḥ | itarasmistathā coruṃ vikaṭāsanamīritaṃ || padmāsanantu saṃyojya jānūrvorettarekarau | niveśya bhūmau saṃsthāpya vyomasthaṃ kukkuṭāsanaṃ || meḍhrādupari vinyasya savyaṃ gulphaṃ tathopari | gulphāntaraṃ ca niḥkṣipya vajrāanamiheritaṃ || gulphe ca vṛṣaṇasyādhaḥ sīvanyāḥ pārśvayoḥ kṣipet | pārśvapādau ca pāṇibhyāṃ dṛḍhamvadhvā suniścalaḥ || bhadrāsanaṃ bhavedetat sarvavyādhi vināśanaṃ | āsanādhāra madhunā vakṣye tantrānusārataḥ || sarvasiddhau dvīpi carma jñānasiddhyai mṛgājinaṃ | vastrāsanaṃ rogaharaṃ vetrajaṃ śrīvivardhanaṃ || kauśeyaṃ pauṣṭikaṃ proktaṃ kamvalaṃ duḥkhamocanaṃ | abhicāre kṛṣṇavarṇaṃ raktaṃ vaśyādi karmasu || śāntike dhavalaṃ proktaṃ citrakaṃ sarvakarmasu | staṃbhane gajacarmasyān māraṇe mahiṣantathā || meṣīcarma tathoccāṭe khaḍgijamvaśya karmaṇi | vidveṣe jāmvukaṃ proktaṃ bhaveṃgo carmaśāntike || vaśīkaraṇa karma syād devatā yatane śubhe | śāntikarma bhaveṃgehe śmaśāne krūra karma ca || athavā sarvakarmāṇi bhaveyurdevatā gṛhe | ṣaṇmudrāḥ kramato jñeyāḥ padmapāśa gadānkayāḥ || muśalā śani khaḍgākhyāḥ śāntikādiṣu darśayet | hastau tu saṃmukhau kṛtvā sannatāvunnatāṃgulīḥ || talāntarmilitāṃguṣṭhau mudraiṣā padmasaṃjñikā | vāmapuṣṭistha tarjanyā dakṣamuṣṭistha tarjanī || saṃyojyāṃguṣṭhakāgrābhyāṃ tarjanyagre svake kṣipet | eṣā pāśā hvayā mudrā vidvadbhiḥ parikīrtitā || anyonyābhimukhau hastau kṛtvā tu grathitāṃgulī | 257b) aṃgulyau madhyame bhūyaḥ saṃlagne suprasārite || gadāmudreyamākhyātā viṣṇossantoṣavardhinī | muṣṭiṃ kṛtvā tu hastābhyāṃ vāmasyoparidakṣiṇaṃ || kuryān muśalamudreyaṃ sarvavighnavināśinī | kaniṣṭhāṃguṣṭha saṃyogā trikoṇā śanisaṃjñitā || kaniṣṭhā nāmike vadhvā svāṃguṣṭhe naiva dakṣataḥ | śiṣṭāṃgulī ca prasṛte saṃsṛṣṭe khaḍgamudrikā || caturasrārdha candraṃ ca trikoṇaṃ ca ṣaḍasrakaṃ | vartulaṃ ca pṛthivyādi maṇḍalā kṛtayaḥ kramāt || pītaṃ śvetantathāraktaṃ kṛṣṇaṃ dhūmramiti kramāt | nābhau smarenmaṇḍalantu vāyostadvīja saṃyutaṃ || trikoṇaṃ piṃgalamvahni maṇḍalaṃ hṛdi cintayet | caturasraṃgalepītaṃ pṛthivī maṇḍalaṃ smaret || ardhacandraṃ lalāṭe tu śvetapadma dayāṃkitaṃ | mastake dhūmravarṇābhaṃ vartula vyomamaṇḍalaṃ || svasvavīja yuteṣveṣu caitanyaṃ paricintayet | jalaṃ śānti vidhau staṃbha vaśya vahnirudāhṛtaṃ || staṃbhane pṛthivīśastā viddheṣe vyoma kīrtitaṃ | uccāṭanemmṛto vāyurbhūyognirmāraṇe mataḥ || tat tadbhayodaye samyak tat tanmaṇḍalasaṃyutaṃ | tat tatkarma vidhātavyaṃ mantriṇā niśitātmanā || daṇḍākārā gatirbhūmeḥ puṭayorubhayoradhaḥ | toyasya pāvakasyordhvaṃ gatistiryagnabhasvataḥ || gatirvyomno bhaven madhye bhūtānāmudayaḥ smṛtaḥ | dharaṇe rudaye kuryāt staṃbhana vaśyamānile || śāntikaṃ pauṣṭikaṃ karma toyasya samaye vasoḥ | māraṇādīni maruto vipakṣoccāṭanādikaṃ || kṣeḍādi nāśanaṃ śastamudaye ca vihāyasaḥ | dharādi paṃcabhūtānāṃ nivṛtyādyāḥ kalāḥ smṛtāḥ || nivṛttiḥ svapratiṣṭhāsyādvidhā śāntiranantaraṃ | śāntyatītetitājñeyāssaṃpūjyāstatra tatratāḥ || mantrānte yojanaṃ nāmnaḥ pallavaḥ sa tu kathyate | māraṇe viṣasaṃhāre grahabhūta vinigrahe || uccāṭane ca viddheṣe pallavastu praśasyate | nāmānte mantrasaṃsthānaṃ yoga ityabhidhīyate || śāntike pauṣṭike vaśye prāyaścitte viśodhane | mohane dīpane yogaṃ prayuṃjaṃnti manīṣiṇaḥ || 258a) staṃbhanoccāṭanoccheda viddheṣeṣu sa cocyate | nāmna ādyanta madhyeṣu mantraḥ syādrodha iṣyate || mantrābhimukhakaraṇe sarvavyādhi nivāraṇe | jvaragrahaviṣārdyārti śāntikerodha ucyate || sammohane sa evātha mantranāmākṣarāṇi ca | ekaikāntaritaṃ yantu grathanan tatprakīrtayet || tacchāntike vidhātavyaṃ nāmādyente yadāmanuḥ | tatsaṃpuṭaṃ bhavet tatu kīlane paribhāṣitaṃ || staṃbhe mṛtyuṃjaye divye rakṣādivyeva saṃpuṭaḥ | mantrākṣarābhyāmekaikaṃ sādhyanāmākṣaraṃ kramāt || kathyate sa vidarbhyastu vaśyākarṣaṇa pauṣṭike | varśyākarṣaṇa santāpa jvare svāhāṃ prayojayet || krodhopaśamane śāntau prītau yojyaṃ namo vudhaiḥ | vauṣaṭ sammohanoddīpa puṣṭi mṛtyuṃjayeṣu ca || huṃkāraṃ prītināśe ca chedane māraṇe tathā | uccāṭane ca viddheṣe vauṣaṭ cāndhī kṛtau vaṣaṭ || daṇḍoddīpana kārye ca lābhālābhe vaṣaṭ smṛtaṃ | mantravidyā vibhāgena dvividhā mantrajātayaḥ || mantrāḥ pundaivatā jñeyā vidyāḥ strīdevatāḥ punaḥ | strīpunnapuṃsakānmāno mantrāssarve samīritāḥ || puṃmantrā huṃ phaṭantāḥ syurdviṭhāntāstu striyo matāḥ | napuṃsakā namontāḥ syurvibhaktā manavastridhā || śastāste trividhā mantrā vaśyaśāktvābhicārike | agnīṣomātmakā mantrā vijñeyā krūrasaumyayoḥ || karmaṇorvahnitārānte viyat prāyāsmamīritāḥ | āgneyā manavaḥ saumyā bhūyiṣṭendu mṛtākṣarāḥ || āgneyāḥ saṃpravudhyante prāṇe carati dakṣiṇe | bhāgenyasmin sthite prāṇe saumyā vodhaṃ prayāṃti ca || nāḍī dvaya gate prāṇe sarvavodhaṃ prayāṃti ca | prapacchanti phalaṃ sarve pravuddhā mantriṇāṃ sadā || śītāṃśu salila kṣauṇī vyomavāyu havirbhujāṃ | varṇāḥ syurmantra vījāni ṣaṭkarmasu yathākramaṃ || mantradevatā prakāsikāyāntu || vaśyākarṣaṇa santāpe home svāhān prayojayet | krodhopaśamane śāntau pūjane ca namo vadet || vauṣaṭ saṃmohanodvīpa puṣṭi mṛtyujayeṣu ca | huṁkāraṃ prītināśe ca chedane māraṇe tathā || uccāṭane ca vidveṣe tathā vidhai kṛtau tu phaṭ | 258b) vighnagrahavināśena ca huṁ phaṭkāraṃ prayojayet || mantroddīpana kārye ca lābhālābhau vaṣaṭ smṛtaṃ | evaṃ karmānurūpena tantranmantraṃ prayojayet || śaṃbhu nityātantre || grathitādi prabhedaśca mantrāṇāṃ vakṣetedhunā | grathitaṃ saṃpuṭaṃ grastaṃ samastaṃ ca vidarbhitaṃ || tathā cākrāntamādyantaṃ garbhasthaṃ sarvato vṛtaṃ | tathā yukti vidarbhaṃ ca vidarbha grathitaṃ tathā || ityekādaśadhā maṃtrāḥ prayuktā kāryasiddhidāḥ | sādhyanāmārṇamekaikaṃ mantrārṇe saṃprayojitaṃ || grathitaṃ tatsamākhyātaṃ vaśyā kṛṣṭikaraparaṃ | mantramādau vadet sarvaṃ sādhya saṃjñāmanantaraṃ || viparitaṃ punaścānte mantraṃ tatsaṃpuṭaṃ smṛtaṃ | śāntipuṣṭikaraṃ jñeyaṃ trailokyaiśvarya dāyakaṃ || ardhamardhantathādyante mantraṃ kuryād vicakṣaṇaḥ | madhyāntasya bhavet sādhyaṃ grastamityabhidhīyate || abhicāreṣu sarveṣu yojayen māraṇeṣu ca | abhidhānaṃ vadet pūrvaṃ paścānmantraṃ tathā bhavet || etat samastamityuktaṃ śatruccāṭanakārakaṃ | dvau dvau mantrākṣarau yatra ekaikaṃ sādhyavarṇakaṃ || vidarbhitaṃ tu tatproktaṃ duṣṭaghnaṃ vaśyarakṣaṇaṃ | mantrenāṃtaritaṃ sādhyaṃ samatnā tiṣṭhate yadi || ākrāntantadvijānīyāt sadyaḥ sarvārthasiddhidaṃ | garbhasthaṃ tu samānena sa vaśyoccāṭana karmasu || sakṛtpurvaṃ vadenmantra mantra caiva tathā punaḥ | madhye cāsya bhavet sādhya mādyantamiti tadviduḥ || anyonya prīti yuktānāṃ vidveṣaṇa karaṃ paraṃ | ādau cānte tathā mantraṃ dvivāraṃ saṃprayojayet || sādhyanāma sakṛnmadhye garbhastantu taducyate | māraṇoccāṭaṇaṃ vaśya prayukta kārayen nṛṇāṃ || hetinau sainyadhī garbhastaṃbhane ca gatestathā | tridhāmantraṃ vadet sarvaṃ tathaivānte punastridhā || sakṛt sādhye bhaven madhyaṃ tadvidyāt sarvato vṛtaṃ | sarvopasarga śamanaṃ mahāmṛtyu nivāraṇaṃ || sarvasaubhāgyajananaṃ mṛtānāma mṛtaṃ paraṃ | ādau mantra tato nāma punarmantraṃ samālikhet || 259a) evameva tridhā kṛtvā bhaved yukti vidarbhitaṃ | sarvavyādhi haraṃ proktaṃ bhūtāpasmāramardanaṃ || ekaikaṃ sādhyavarṇantu kṛtvā mantravidarbhitaṃ | pūrvavat kathitaṃ cānyaṃ tasyādyante prakalpayet || vidarbha grathitaṃ nāma mantralakṣaṇamuttamaṃ | sarvakarmakaraṃ proktaṃ sarvaiśvarya phalapradaṃ || evameva prayogāśca siddhamantrasya siddhidāḥ | saṃpradāyāt susiddhaśca gurutaḥ siddha eva vā || svasiddhaśceti sarvepi mantrāsyustrividhāmatā || tathā || japaṃ syādakṣarāvṛttistasya bhedān prabhedataḥ | yaducca nīca svaritaiḥ śabdaiḥ spaṣṭa padākṣaraiḥ || manumuccārayedvācā sa ukto vāciko japaḥ | śanairuccārayenmantramīṣadoṣṭau pracālayet || kiṃcichravaṇayogyaḥ syādupāṃśussa japaḥ smṛtaḥ | jihvā japaḥ sa vijñeyaḥ kevalaṃ jihvayā vudhaiḥ || dhiyāyaduccarenmantraṃ sa ukto mānaso japaḥ | uccairjapādviśiṣṭaṃ syādupāṃśurdaśabhirguṇai || jihvā japaḥ śataguṇaḥ sahasro mānaso japaḥ | mānasassiddhi kāmaistu puṣṭikāmairupāṃśukaḥ || vāciko māraṇe caiva praśasto japa īritaḥ || tathā || praṇavādyā muktikarī śrīvījādyā dhanāgame | hṛllekhādyā mahāsiddhikarī sarvavaśaṃkarī || vāgbhavādyā varedvidyāṃ kāmādyājanavaṃcanī || rudrayāmale || ūrdhva dṛṣṭirjapecchāntāvadho dṛṣṭistu mohane | samadṛṣṭiḥ staṃbhane ca pārśvato darśana kramāt || virodhe ca samuccāṭe māraṇe sūryadarśanaḥ | vidyārthaṃ jalamadhyastho bhānumaṇḍala darśanāt || bhrūmadhya darśanād devi mokṣa śāntau śubhekhile | nāsāgra darśato devi sarvatra śubhakarmaṇi || merutantre || nityaṃ japaṃ kare kuryān na prayoge kadācana | prayoge vihitā mālā tat tatkarmānurūpataḥ || tantraśekhare || vaśye padmākṣamālāsyācchāntau śaṃkhamayī bhavet | nimvāriṣṭhātmikā staṃbhe dveṣaṇe preta dantajā || aśvadantodbhavoccāṭe māraṇe kharadantajā || tantre || rudrākṣairvihitāmālā sarvakāma prasādhinī | 259b) nirmitā śaṃkhamaṇibhirddhana kīrti ca yacchati || padmākṣāpuṣṭi lakṣmīdā śatrunāśakarī sadā | putraṃ jīva bhavā putra paśudhānya samṛddhidā || muktābhīracitā?mālā saubhāgyaṃ vipulāṃ śriyaṃ | mantrayat pakṣatā siddhiṃ śāntikaṃ cātha pauṣṭikaṃ || muktiṃ ca tanute tadvat phāṭikyapyakṣamālikā | sārasvate padmarāgā puṣkale ca dhane tathā || sauvarṇī rājatī mālā sarvān kāmān prayacchati | sārasvate pravālotthā vaśyedhika dhanāgame || pāpakṣayakarī kauśī rudrākṣādi kuśāntakaiḥ | sarvairebhirviracitā mālā syāt muktaye nṛṇāṃ || uccāṭane śvadantānāṃ mālā proktāśca vālakaiḥ | kharadantairadho dantairmanuṣyasnāyutantunā || grathitā nirmitā mālā śatruṇāṃ nāśinī matā | pretadantairadho bhūtaiḥ kartavyā japamālikā || sādhyadeha bhavaiḥ keśaiḥ protavyā dveṣakarmaṇi | śatamvātha tadardhamvā sarvasādhāraṇe jape || paṃcāśadbhiḥ kāmyakarma siddhiḥ syāccaturuttaraiḥ | aṣṭottaraśataissarvasiddhiruktā kṛtasrajā || mokṣārthī paṃcaviṃśatyā paṃcadaśyāṃbhicārake | madhyamāṃguṣṭhakābhyāntu japedākarṣaṇanvahaṃ || aṃguṣṭha tarjanībhyāntu vidveṣoccāṭayorjapāt | jape jyeṣṭha kaniṣṭhābhyāṃ śatrumāraṇa karmaṇi || aṃguṣṭhānāmikābhyāntu japedanyeṣu karmasu | sūtraṃ saṃpādayedvidvānmālāgraha na hetave || sitaraktapītamiśra kṛṣṇadhūmrāḥ prakīrtitāḥ | varṇato mantrataḥ proktā devatāḥ ṣaṭsu karmasu || kvacit kalpa viśeṣeṇa prayoge dhyānamīritaṃ | tatsarvaṃ samyamālocya prayogavidhimācaret || ākarṣaṇamvaśyavat syācchubhaṃ śāntivadīritaṃ | ugraṃ māraṇa vajñeyaṃ karma sarvatra sādhakaiḥ || homaprayoge kuṇḍāni tat tatkarmānurūpataḥ | darśitāni vudhaissamyagīryante vidhivanmayā || sarvasiddhikaraṃ kuṇḍaṃ caturasramudāhṛtaṃ | putrapradaṃ yonikuṇḍamardhendvābhaṃ śubha pradaṃ || śatru kṣayakaraṃ tryasraṃ vartulaṃ śāntikarmaṇi | chedamāraṇayoḥ kuṇḍaṃ ṣaḍasraṃ padmasaṃnibhaṃ || vṛṣṭidaṃ rogaśamanaṃ kuṇḍamaṣṭā samīritaṃ | 260a) kuṇḍabhedaphalaṃ prāhuranyeva munayonyathā || aindryāṃ staṃbhe catuṣkoṇamagnau bhoge bhagākṛti | candrārdhaṃ māraṇe yāmye tryasraṃ dveṣe tu nai-ṛte || vāruṇyāṃ śāntike vṛttaṃ ṣaḍasmuccāṭane nile | udīcyāṃ pauṣṭike pakṣaṃ raudryāmaṣṭāmri muktidaṃ || paṃcāmri kuṇḍamvāṃ yavyāṃ bhūtādi grahanigrahe | abhicārepi śāntyarthamīśe saptāsri vinyaset || śuklamṛtsā ca yā bhūmi brāhmī sā parikīrtitā | kṣatriyā raktamṛtsā ca haridvaiśyāpi kīrtitā || kṛṣṇavarṇā tathā śūdrā bhūmiruktā manīṣibhiḥ | brāhmī sarvārtha siddhiḥ syāt kṣatriyā rājyadā matā || dhanadhānyakarī vaiśyā śūdrā tu ninditā vudhaiḥ | kuṇḍamadhye trikoṇāntaṣkarṇikāyāṃ likhedvudhaḥ || śaktivījaṃ ca patitastat tadbhūtārṇamālikhet | mūlamantrasya varṇena grathitamvā vidarbhitaṃ || saṃpuṭamvā tathā mantrī tat tatkarmānurūpataḥ | sādhyanāmākṣaraṃ mantrī likhenniyatamānasaḥ || agrairjihvāstathā proktā guṇabhedena karmasu | hiraṇyā gaganāraktā kṛṣṇānyā svaprabhā matā || vahurūpāti raktā ca sātvikyaḥ śubhakarmasu | padmarāgā suvarṇānyā tṛtīyā bhadralohitā || rohitā ca tataḥ śvetā dhūminī ca karālikā | rājasyo rasanā vahnervihitā vaśya karmasu || viśvamūrti sphuliṃginyo dhūmravarṇa manojavā | lohitā ca karālākhyā kālītāmasya iritāḥ || etāssaptaniyujyante krūrakarma sumantribhiḥ | aṣṭābhirājyāhutibhiḥ praṇaveṇa pṛthak pṛthak || garbhādhānaṃ puṃsavanaṃ sīmantonnayanantathā | anantaraṃ jāta karma syānnāma karaṇantathā || vahirniḥkramaṇaṃ paścādannaprāśanamīritaṃ | cūḍopanayane bhūyo mahānāmyaṃ mahāvrataṃ || tatopaniṣada paścāṃgo dāno dvāhakau mṛtiḥ | śubheṣvasturvihāntāḥ kriyāstāḥ krūrakarmasu || māraṇāntāssamuddiṣṭā vahne rāgamavedibhiḥ | prokṣaṇyādīni pātrāṇi svarṇarūpya mayāni ca || tāmrāṇi śāntikādau ca dveṣāśmoccāṭanādiṣu | 260b) vahuvārakārakṣa śobhāṃjanānyatamakāni tu || śrotrādi kalpanā vahnerākhyātā tantra vedibhiḥ | mukhaṃ madhye śiro dakṣe pādāvuttaradiggatau || indreśayommukhaṃ śāntau diśyagneḥ kāmyakarmaṇi | rakṣasā māraṇe vāyorākarṣenyatra madhyataḥ || rudrayāmale || home mudrā trayaṃ proktaṃ mṛgīhaṃsī ca śūkarī | śūkarī karīkarasaṃṣmavī mṛgī mukta kaniṣṭikā || haṃsī syāt tarjanī muktā tridhā mudrā prakīrtitā | śāntike pauṣṭike caiva māraṇoccāṭane tathā || vidveṣe stambhane caiva vaśye ca parameśvari | śāntike ca mṛgī jñeyā haṃsī pauṣṭika karmaṇi || abhicāre śūkarī syād vidveṣoccāṭanādiṣu || homāṃga nirūpaṇe || na devāḥ pratigṛhnanti mudrā hīnā tathāhutiṃ | mudrāhīnantu yo mohāddhotumicchati mandadhīḥ || yajamānan tathātmānaṃ pātayetyeva niścitaṃ | homaścāgni sthitiṃ vijñāya kartavyaḥ || atha vakṣye mahādevi homakarma susiddhidaṃ | agnicakraṃ varārohe sarvacakreṣu gopitaṃ || navagraha mayo vahniste ca vahni mayā grahāḥ | atasteṣāṃ sthitiṃ jñātvā vahnau homaṃ samācaret || śāntike pauṣṭike vṛddhau krūreṣvapi ca karmasu | teṣāṃ sthiti kramaṃ vakṣe nakṣetreṣu yathāvidhi || sūryo budho bhṛguścaiva śaniścandro mahīsutā | jīvo rāhuśca ketuśca navaite devi khecarāḥ || trīṇi trīṇi ca ṛkṣāṇi ravibhādīni dāpayet | sūryābhāccadrabhaṃ yāvaṃ gaṇayecca maheśvari || sūryādīnāṃ phalandevi śṛṇu vakṣye yathā kramaṃ | āditye tu bhavecchoko budhe caiva dhanāgamaḥ || śukle lābhaṃ vijānīyācchanau pīḍā na saṃśayaḥ | candre lābho mahādevi bhaume caiva tu vandhanaṃ || guruṇā ca dhanāprāptī rāhau hānistathaiva ca | ketunā jāyate mṛtyuḥ phalamevaṃ maheśvari || evaṃ jñātvā maheśāni homakarma samācaret | saumyagraha mukhe yasmin dine viśati cāhutiḥ || āraṃbhaḥ saumya homasya dine tasmin vidhīyate | krūrahomastathā devi krūragrahamukhe bhavet || 261a) iti jñātvā maheśāni kāmya homaṃ samācaret | anyathā triyamāṇe tu naiṣphalyaṃ cātmanāśanaṃ || merutantre || grahaścinoti tacchreyo yathā nādyontajaṃ rasaṃ | nirdoṣā tu yathā nāḍī vahedatnarasaṃlaghu || devayośyo grahastadvacchreyośaṃvahate sure | suryabhā triṣubheṣvarka nāḍyāṃ śreyobhivardhate || poṣayed vaidikān mantrā nitarānhaṃti vāmavat | tatastribhīṣu saumyasya nāḍī vuddhi vilāsakṛt || tasmāt triṣusi tasyāpi vāmināmati puṣṭidā | tatastriṣuśanaḥ sarvaṃ nāśayen mantra saṃcayaṃ || candrasya sarvamantrāṇāṃ puṣṭikartri tatastriṣu | tataḥ satriṣṣvāranāḍī palenyatra vināśakṛt || tasmāntriṣu gurornāḍī satvaraṃ mantra siddhidā | rāhunāḍīdhiṣu tato na satyaiśācaketare || triṣvataḥ ketu nāḍī tu sadbhūta devamantra hṛt || gaṇeśa vimarṣiṇyāntu viśeṣāntaramukta | navakoṣṭaṃ samālikhyāpyai śanair-ṛtayoḥ kramāt || vāruṇyaindryorvāyu vandyo dakṣiṇottarayornyaset | sūryādīn madhyakoṣṭhe tu ketuṃ nyasya phalandiśet || āditye ca bhavecchoko vudhe dhana samāgamaḥ | śukre sthāne'rthalābhaḥ syācchanihānikaro bhavet || candre lābha vijānīyād bhaume ca vadhavandhanaṃ | gurasyādarthalābhāya rāhurhāni karo mataḥ || ketunā mṛtyumāpnoti hyagni cakre sa deva hi | trayantrayaṃ ca gaṇayet sūryarkṣyādi na bhāvadhi || kuṇḍe ca sthaṇḍile caiva hotavyandeśikottamaiḥ | nitye naimittike durgā homādau na vicārayet || brahmayāmale || atha vahneḥ sthitimvakṣye homakarma susiddhaye | svargaloke ca pātāle bhūmau tiṣṭhati havyavāt || tatprakāramahamvakṣye sādhakānāṃ hitāya ca | dhṛtiṃ ca tithivārāṃśca saptadvīpaṃ caturguṇaṃ || ekīkṛtya haredbhāgentribhiḥ śeṣeṇa pāvakaḥ | ekena vasati svarge dvayaṃ pātāla eva ca || śūnye ca martyaloke syādevaṃ vasati pāvakaḥ | utpātaḥ svargalokasthe pātālasthe dhanakṣayaḥ || 261b) martyaloke sthitau vahnau home'bhīṣṭa phalapradaḥ | itthamvijñāya mantrajño homakarma samācaret || merutantre || tithivāsarasaṃyogāt kṛta śeṣād hutāsanaḥ | khe khe kaukutale netre pratyakṣognau svarūpakaḥ || mārayet sādhakaṃ svastho harate bhūtale dhanaṃ | pratyakṣogniḥ phalaṃ dante śubhameva svarūpagaḥ || tantrāntare || sauvarṇo sruksruvau syātāṃ saumyakarmaṇi sarvataḥ | bhavetāmāyasāvetau staṃbhanādi karmasu || laukikāgrau śāntikaṃ syād vaśyaṃ laukika pāvake | staṃbhanākhyaṃ bhavet karma vaṭaje jātavedasi || vidveṣokṣaśucau jñeyaḥ śmaśānoṣarvudhe smṛte | uccāṭamāraṇe proktāḥ ṣaṭkarma jvalanā ime || vaśyedādima puṣpāṇi śāntau syurdūrvayā saha | samidho goghṛtasnātāḥ staṃbhane rājavṛkṣajāḥ || meṣī ghṛtena saṃyuktā dveṣekṣatarujāmatāḥ | uccāṭane rasālotthāḥ kaṭutailena saṃyutāḥ || māraṇe khādirā proktāḥ kaṭutailena saṃyutāḥ | homadravyamidaṃ proktaṃ ṣaṭsukarma sumantribhiḥ || tathā || ghṛtahome dhanāvāptissiddhārtheḥ kīrtiruttamā | kiṃśukaissarvakāmāptiḥ phalahome sukhaṃ bhavet || guḍena priyaktā campakaiḥ pāṭalairamāputra homastutā vāptiḥ karavīraiḥ striyovaśāḥ || āyuṣkarī bhaved dūrvā guḍucī rogaśāntidā | tilā abhi tathā proktāḥ saubhāgyaṃ gandhahomataḥ || śrīpalairvilvapatraiśca tathā jalaruhairapi | rājyabhraṣṭasya rājyāptirmallikā kīrtidā matā || karṇikāraiḥ kiṃśukaiśca bhaveyurvivudhāvaśāḥ | kāśamardairnṛpāvaśyāḥ kṛtamālairviśovaśāḥ || śūdrāssūḥ pāṭalairvaśyā nīlapadmairdbhavedrujā | jātī puṣpairbhavedvāśī madhurairiṣṭa saṃpadaḥ || aśvattho dumvaraplakṣa samidbhirvāśchitāptaye | iṣṭadravyairbhavediṣṭaṃ yavaiśca vrīhibhistathā || māṣe ripūṇāṃ mūkatvaṃ kodravairvyādhi saṃbhavaḥ | kalāya homato'rīṇāṃ bhītiḥ syānmahatī dhruvaṃ || vibhītaka samidbhiḥ syādunmantaṃ dviṣatāṃkulaṃ | śālmale samidhā śatroḥ pakṣānnāśo bhaved dhruvaṃ || 262a) phetkāriṇītantre || atha dravyāṇi vakṣyāmi tat tatkarmārurūpataḥ | śāntike tu payaḥ sarpistilakṣīradrumedhikāḥ || amṛtākhyā latā caiva pāyasan tatra kīrtitaṃ | pauṣṭike vilvapatraiśca jātī puṣpairnṛpo bhavet || kanyārthīku juhuyāllājai śrīkāmaḥ kamalaistathā | dadhnā ca śriyamāpnoti annairannaṃ ghṛtaplutaiḥ || kṣīreṇa sarpiṣā vāpi kamalairmadhurāplutaiḥ | samṛddhyai juhuyān mantrī mahānairdhanya śāntaye || lakṣahomāllabhecchāntiṃ ghṛtairvilvatilairnidhiṃ | ākarṣaṇe tu lavaṇaṃ priyaṃgumvilvakaṃ phalaṃ || jātīpalāśa kusumaissarvairekaikameva vā | rājīlavaṇakairvaśyaṃ vaśyamvā pauṣṭikedite || vaśyārthī jātī kusumairākṛṣṭau karavījaiḥ | karpāsa vījaiṣukrāktairnarakeśaistathāpi vā || ekīkṛtya hunenmaṃtrī śatrumāraṇa kāṃkṣayā | juhuyāt sārṣapaistailairathavā śatrumāraṇe || rohīvījaistilopetairucchādai juhuyānnaraḥ | tuṣṭa kaṇṭhaka saṃyuktairvījaiṣkārpāsikairapi || sarṣapaistilasaṃmiśrai hunet sarvābhicārake | kākolūkacchadaikrūraiḥ kāraskaravibhītakaiḥ || marīcaissarṣapaiḥ śuddhai raktakṣīraiḥ kaṭutrayaiḥ | kaṭutailaiḥ stuhīkṣīraiḥ kuryānmāraṇa karmaṇi || śatrunāśakaraṃ home agnaṣkarṇādau homācchetrīḥ karṇādi nāśaḥ || taduktaṃ || vahneḥ śirasi nāsāyāṃ śrotreṣvakṣiṣu vā tathā | juhuyāccet tadākṣipraṃ tat tadaṃgāni nāśayet || agneṣkarṇādi lakṣaṇantu pūrvamevoktaṃ || tathā || āyuḥ kāmo ghṛta tilairdurvābhiścāmra pallavaiḥ | payokterāmrapatraiśca jvaraṃ sadyo vināśayet || guḍucī mṛtyu jayane tathā śāntau gatāśvayoḥ | gauraistu sarṣapairhutvā sadyoroga harejjvarī || vṛṣṭi kāmo cetasībhissamidbhipyatrakaistathā | hutvā puṣṭimavāpnoti putraṃ jīvaistu putrakaṃ || ghṛtaguggulu homena vākyati tvaṃ prajāyate | mallikā jāti kusumairnnāga punnāga saṃbhavaiḥ || puṣpaissarasvatī siddhistathā sarvārthasādhanaṃ | 262b) payasā lavaṇairvāpi hunaidvṛṣṭi nivāraṇe || raktapuṣpairapāmārggairaṃ kolaiśca subhadrakaiḥ | ebhirmadhurasaṃyuktairmantrī kuryā tu vaśyakaṃ || vātoddhūtaiḥ śuṣkapatraiḥ kāṣṭhaira śanipātitaiḥ | uṣṭrāsthināvavāṃgāraiḥ śatroruccāṭanaṃ bhavet || dūrvā guḍūcī gavyena sarpiṣā tilataṇḍulaiḥ | annaissamidbhiḥ pālāśaiḥ śāntiṃ kuryād vicakṣaṇaḥ || tantrāntare || saumyakarmaṇi saṃproktā haridrājalasaṃyutā | uṣṇodakaṃ sa mārīcaṃ māraṇastaṃbhayorbhavet || dveṣoccāṭanayoḥ proktaṃ jalaṃ meṣā sṛjāyutaṃ | tarpaṇaṃ dravyamākhyātamidamāgama pāragaiḥ || saumyakarmaṇi tantrejñaḥ sukhāsīnaḥ pratarpayet | jānubhyāmavanīṃ gatvā tarpaṇaṃ staṃbhane bhavet || dveṣādāveka varaṇastarpayet sādhakāgraṇī | vaśyaśāntyoḥ svarṇapātraṃ mṛtpātraṃ staṃbhane mataṃ || dvidveṣe khādiraṃ pātramuccāṭe lohanirmitaṃ | māraṇe kurkuṭāṇḍaṃ syāt pātrāṇī māni tarpaṇe || iti prayogāḥ || athānyathā kāmyavidhiḥ || tatra prathamaṃ ṣaṭkarma sādhanaṃ kavacaṃ || śrīkālikāyai namaḥ || parāpara pareśāna mahādeva jagatpate | svat(?) prāsādāt śrutaṃ sarvaṃ kālikā pūjanaṃ mahat || nyāsajālaṃ mantraghā?laṃ prayogaṃ śavasādhanaṃ | prāṇeśa kintu kavacaṃ sūcitaṃ na kathaṃ tvayā || tat kiṃ mayyapi gopyante prāyaśaḥ parameśvaraḥ | brahmāṇḍagolake kiṃcidīdṛśaṃ na hi vidyate || yada kathyamapi bhavedapi prāṇādhikādhikaṃ | tat kiṃ gopayasi prājña kavacaṃ daivataṃ mahat || yadyasmite dayā pātraṃ mānyāsmi snehabhājanaṃ | anugrāhyāsmikāntāsmi tadevaṃ vada sāṃprataṃ || śrīsadāśiva uvāca || atiguptatamaṃ vacmi kavacaṃ prāṇavallabhe | yatra kasya cidākhyātaṃ snehād vakṣyāmi te śṛṇu || tripurāsurasaṃgrāme vaddhvā kavacamuttamaṃ | purāṇi trīṇi daityānāṃ śarenaikena bheditaḥ || nārāyaṇopi bhagavān yat prasādāt sureśvari | trailokya pūjyatāṃ prāpya lakṣmīpatirabhūt svayaṃ || dvāviṃśat kavacaṃ devi dakṣiṇāyāḥ puroditaṃ | 263a) prāṇādhikamiti jñātvā mayātvayyapi gopitaṃ || śapetvat śirasā devi tvayi yadyanyathā vruve | na kopi bhavitā kaścit tat tulyaḥ pṛthivītale || sarvasiddhimavāpnoti surāṇāmapi durlabhāṃ | kasyāpyagre mahādevi na prakāśyaṃ kathaṃcana || prakāśāt siddhi hāniḥsyād devatāśāpa māpnuyāt | śrīmadguptatamasyāsya tripurāri ṛṣiḥ śive || chandastu bṛhatī khyāto devī dakṣiṇa kālikā | ṣaṭkarma sādhanaiśvarya sādhane viniyogitā || śmaśāna kālikā pātu śiro me pretagāminī | mahākālī lalāṭaṃ me krīṁ krīṁ krīṁ kālavigrahā || huṁ huṁ krodhakālī me netrayugmaṃ sadāvatu | hrīṁ hrīṁ karṇayugaṃ pāyānnāda kālīkarālinī || dakṣiṇe kālike pātu gaṇḍayugmaṃ mahotkaṭā | krīṁ krīṁ krīṁ me kāmakalī kaṇṭhadeśaṃ sadāvatu || hūṁ hūṁ pralayakālī me stanayugmaṃ sadāvatu | hrīṁ hrīṁ ghoratarā kālī pātu dordaṇḍa yugmakaṃ || svāhā rakṣatu kukṣi me raudrakālī svarūpinī | sadā rakṣatu khphreṃ phreṁ me pṛṣṭhaṃ śrī caṇḍakālikā || hasakhaphreṃ sadāpātu kaṭikāṃ tārakālikā | aiṃ krīṃ klīṃ sadā guhyaṃ pātu unmattakālikā || uruyugmaṃ sadāpātu krīṁ huṁ kaṃkālakālikā | pādau rakṣaṃtu krīṁ klīṁ me tīvrakālī bhayānakā || navakālī sadāpātu sarvāṃgaṃ kālavaṃcanī | oṃ krīṁ drīṁ daityadalini śatrun stambhaya stambhaya || mārayeti dvayaṃ procya jihvāṃ kīlaya kīlaya | huṁ huṁ krodhānala jvālā jalite vahni vallabhā || etadvarṇātmikā kālī śatru madhye sadāvatu | oṃ krīṁ huṁ huṁ sarvajanamohini śaṃkara priye || naracarma kṛtā vāse aṭṭahāse bhayānake | sarvākarṣini sarvamukhamohinī mohaya dvayaṃ || rājāprajā tathā rājapatnī sevaka cecakān || vaśaṃ kuru kuru svāhā || mantrarājaḥ samuddhṛtaḥ || etanmantrātmikā kālī rājadvāre sadāvatu | huṁ aiṁ huṁ mṛtyuṃjayiṇi apamṛtyu vināśiṇi || paramantraṃ tathā yantraṃ kṛtyāṃ cūrṇayā pratyaṃgire mahārāve tathā bhaṃjaya bhaṃjaya || 263b) nāśaya dvitayaṃ coktā krīṁ hūṁ hrīṁ phaṭ phaṭ svāhā || maṃtrādhiṣṭhitamaṃthāna kālikā sarvadā catu | śmaśāne jalamadhye tu rājamārge ca śaṃkaṭe || araṇye prāntare ghore kāntārontuṃgaparvate | sabhāyāṃ vyasane yuddhe rājacaurabhayārddita || sarvatra pātu māṃ devī kulakālī kuleśvarī | iti te kavacaṃ devi kathitaṃ paramādbhutaṃ || yasya saṃsmaraṇād devi sarvasiddhiḥ prajāyate | bhaktitaḥ kaulikamukhādupaviśya yathāvidhi || makāra paṃcakaiḥ kālīṃ samabhyarcya mahāniśi | guruṃ saṃtoṣya vidhivat kavacaṃ prapaṭhennaraḥ || ṣatmāsāt siddhimāpnoti nānyathā śivabhāṣitaṃ | gadyapadyātmikā vāṇī bhaved gaṃgā pravāhavat || kamalā niścalā tasya gṛhe svajana vallabhaḥ | indropi dāsatāṃ yāti satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || ṣaṭkarma siddhirbhavati kavacasya prasādataḥ | sa yoni candanenāṣṭa gandhasaṃpeṣya yatnataḥ || bhūrjasaṃlikhya kavacaṃ dhārayed dakṣiṇe bhuje | sarvaiśvarya yuto bhūtvā sa bhaved bhuvanādhipa || yaṃ yaṃ kāmaṃ hṛdi dhyātvā kavacaṃ devi dhārayet | taṃ taṃ kāmamavāpnoti īśvarasya vaco yathā || ayutaṃ kavacaṃ devi śarat kāle mahāniśi | paṭhanīyaṃ prayatnena caturvarga phalāptaye || ajñātvā kavacaṃ yastu kālī pūjāṃ kariṣyati | pratijñātaṃ mayā devi same vadhyo bhaviṣyati || iti śrīhāhārāvatantre śrīdakṣiṇakālikavacaṃ samāptaṃ || merutantre || tataḥ prayogā kurvīta kāmyāniṣṭa phalāptaye || tantrāntare || evaṃ naimittikaṃ kurvan kāmyakarmasamācaret | ataḥ kāmyārcanaṃ vakṣye sādhakābhīṣṭa siddhidaṃ || vandhūka puṣpahomena vaśayet pṛthivī patīn | sarpilavaṇa homena samākarṣati kāminīṃ || vakulairjuhuyād vahnau saubhāgyaṃ labhate'vyayaṃ | mallikājāti punnāga kadamvaiḥ puṣṭimāpnuyāt || rājavṛkṣa prasūnānāṃ homāt saṃpadamaśnute | dūrvātilājya homena dīrghamāyuravāpnuyāt || 264a) saṃpūjya vilvapatreṇa mūlamantreṇa sarpiṣā | sahasraṃ pratyahaṃ hutvā prāpnoti paramāṃ gatiṃ || ghṛtākta mālatī puṣpa homādbhūta kavirbhavet | ājyakṣīra ghṛtairhomaiḥ kavitā mahatī bhavet || raktapuṣpeṇa juhuyācchatamaṣṭottara vudhaḥ | vaśayedāśu sakalaṃ nātra kāryā vicāraṇā || pāyasaṃ palalaṃ mīnaṃ bhaktākṣata tilānvitaṃ | juhuyād vatsarādarvāgabhīṣṭyaṃ siddhimāpnuyāt || candanāguru kāśmīra kastūrī candrahomataḥ | saṃvatsareṇa labhate saubhāgyamatulaṃ sudhīḥ || madhunā tarpayed devī sarvakāmānavāpnuyāt || kālīkalpe || raktapuṣpasya homena pakṣādvai śravaṇe bhavet | vilvapatrasya homena rājyaṃ bhavati niścitaṃ || raktaprasūna homena vaśayedakhilaṃ jagat | pītapuṣpasya homena staṃbayed viśvamapyatha || mālatī puṣpahomena sākṣādvācaspatirbhavet | kṛṣṇapuṣpasya homena śatrunmārayate'cirāt || atra sarvasya homasya saṃkhyāsyādayutāvadhi | śivāvaliśca dātavyaḥ sarvasiddhirabhīpsubhiḥ || merutantre phetkāriṇītantre ca || nāgayajñopavītāṃ ca candrārdha kṛtaśekharāṃ | jaṭāyuṭāśca saṃcitya mahākāla samīpagāṃ || kūrca majjā yugaṃ vījaṃ yugmaṃ cānte tathaiva ca | evaṃ saṃcintya devī ca raktapuṣpaiḥ prapūjayet || kāmavāṇasamāviddhā nirlajā vihvalāḥ striyaṃ | svaṃ svaṃ saṃtyajya bhartāramāliṃganti sa daivata || evamākarṣaṇe yojyamādau huṁ krīṁ tathāntataḥ | japapūjāvidhānena drutamākarṣaṇaṃ bhavet || ante dakṣiṇe kālike ityasyeti śeṣataḥ | lohitāṃ śūlahastāṃtāmekāṃ śūladharāṃ parāṃ || mahākālāgra saṃsthāṃ ca dhyātvā puṣpaistu pītakaiḥ | abhyarcyai kaikaśaśvādye tathaivāntepi yojayet || ākarṣaṇaṃ bhavedevaṃ sadā sthāvarajaṃgame | pātālatalagaṃ vāpi kimanyadbhūtale sthitaṃ || ākṛṣṭimeti tatsarvaṃ mahākāla vaco yathā | kapilāṃ dvibhujāṃ kartṛkapālasavya dakṣiṇe || dhyātvā caivaṃ hi sarvasya śeṣeṭha dvayameva ca | 264b) evaṃ prapūjya puṣpeṇa kṛṣṇeṇātra prapūjayet || bhavet māraṇametena yamuddiśya kṛtā kriyā | uccāṭayati piṃgākṣī saṃtrāsayati kekarā || vidrāvayati muktāsyā pronmattayatighūrṇitā | vikṣo bhavati saṃkṣuddhā saṃpātayati sannatā || saṃkocayati saṃruddhā vipraruddhā vivodhayet | yaṃ yaṃ bhāvaṃ jano *? yastadbhāvasthāṃ smaredapi || atra sarvatra kartavyaṃ bhāvamātrasya cintitaṃ | uccāṭanaṃ vitānyatra sarvatra surataṃ mataṃ || snātaḥ śuklāmvaradharaḥ kṛta nitya kriyo divā | rātrau nagnaḥ śayānaśca maithune ca vyavasthitaḥ || avākyo muktakeśaśca tena sarvārthasiddhayaḥ | stambhanaṃ mohanaṃ caiva vaśīkaraṇameva ca || nagnoparastriyaṃ vīkṣya prajapedayutaṃ naraḥ | sa bhavet sarvavidyānāṃ pāragaḥ sarva daiva hi || tasya darśanamātreṇa vādino niḥprabhā matāḥ | gadyapadyamayī vāṇī tasya sarvavidhā bhavet || athavā muktakeśaśca haviṣyaṃ bhakṣayannaraḥ | prajapedayutaṃ tāvadeṣa pratinidhirmataḥ || athavetyādi kalpaḥ paśubhāvopāśakaparaḥ pūrvakalpastu vīramātraparaḥ evamagrepi vodhyaṃ || tathā aṣṭottaraśataṃ japtvā bhagamāmantrya yatnataḥ || maithunaṃ yaḥ prakurvīta dhanadhānya sutānvitaḥ | sarvavidyāvatāṃ śreṣṭo bhavennaivātra saṃśayaḥ || bhairavatantre || anādityantathā dṛṣṭvā lakṣamekaṃ japen nṛpaḥ | nirmalāṃ ca tathā dṛṣṭvā vaśyārthamayutaṃ japet || anādityaṃ rātrau tathā puṣpitā varāṅga nirmalā puṣpitā bhinnā tathāgnāṃ || merutantre gandharvatantre ca || dhanakāmastu yo vidvān mahadaiśvarya kāmukaḥ | vṛhaspati samoyastu bhavitu kāmayen naraḥ || aṣṭottaraśataṃ japtvā yoni māmantrya mantravit | maithunaṃ yāti yatnena sahasraṃ mānasaṃ japet || ṣaṇmāsika prayogena vācaspatyaṃ prajāyate | tathā | anāvṛtāṃ tathā dṛṣṭvā lakṣaṃ japati bhūmipaḥ || yo japati sa bhūmi yo bhavatītyarthaḥ || 265a) surateṣu ca japtavyaṃ sadāpāpa viśuddhaye || merutantre phetkāriṇītantre ca || svadeha rudhirāktaiśca vilvapatraiḥ sahasraśaḥ | śmaśānebhyarcayed devī vāgīśa samatāṃ vrajet || svaretobhyakta patreṇāpyarkasya ca sahasraśaḥ | śmaśānebhyarcaye devīṃ sarvasiddhiṃ sa viṃdati || dhanavān valavān vāgmī sarvayoṣit priyo bhavet | sukhī syānnātra sandeho mahākāla vaco yathā || śmaśāne yoṣitaṃ nītvā mantreṇārcya sahasraśaḥ | raktacandana digyāṃgī raktapuṣpairalaṃkṛtāṃ || tāvat puṣpairmanu procya tato dhyāyet tu caṇḍikāṃ | tato gatvā labhed rājyaṃ yadi sā na palāyate || śmaśāna śayane caiva śavāśanagataḥ punaḥ | asakṛt prajapet mantraṃ sarvasiddhiprado bhavet || tarpayecca śavāsye tu raktamāṃsādibhiḥ krudhā | ebhirmantramudīrpyaiva sarvasiddhīśvaro bhavet || tarpayecca payobhiśca raktadhātu yutaistridhā | meṣamāhiṣa raktena nararaktena caiva hī || mūṣamārjāra raktena vāgmitvaṃ tasya jāyate | retobhiśca tathā tadvat svakīyena kacena ca || maithune narayoṣāyā bhagaprakṣālanena vā | dhanitvaṃ jāyate tasya sarvasiddhiḥ prajāyate || vacasā sa bhave jīvo dhanena ca dhanādhipaḥ | ājñayā devarājosau rūpe naiva mano bhavaḥ || valena pavano hyeṣa sarvatatvārthasādhakaḥ | sādhitā sahitaṃ māṃsaṃ sāsthi dadyāt sadā vali || mūṣamāṃsaṃ chāgamāṃsaṃ meṣamāhiṣameva ca | sarvasāsthi pradātavyaṃ sarvaṃ loma samanvitaṃ || pratyekaṃ prajapet maṃtraṃ tatastaṃ mohayed vudhaḥ | yugānāma yutaṃ tena dakṣiṇā pūjitā bhavet || sukhī syānnātra sandeho mahākāla vaco yathā | śmaśāne yoṣitaṃ nītvā mantreṇārcya sahasraśaḥ || sarvasiddhi bhave tasya vāgmīvīraḥ prajāyate | na tasya durlabhaṃ kiṃcit trailokye yacca vidyate || yonirūpaṃ ca kuṇḍaṃ hi kṛtvā vitasti mānataḥ | hastavistāratastāvat kṛtvā caiva tathāpyadhaḥ || 265b) atra kāryā hi yatnena vahni sthāpanikā kriyā | mahākālāya devāya dadyāt prathamamāhutiṃ || rurumāṃsena cājyena bhaktena rudhireṇa ca | kṛṣṇapuṣpena sājyena sa raktena viśeṣataḥ || āmiṣādibhirapyevaṃ juhuyāt śmaśānānale || merutantre || nārī rajo yutaṃ kṛtvā parṇānāṃ śatamuttamaṃ | pratyekaṃ prajapanmantraṃ tatastaddhomayedvudhaḥ || yugānāmayutaṃ tena pūjitā dakṣiṇā bhavet | sarvasiddhirbhavet tasya vāgmī dhīraśca jāyate || na tasya durlabhaṃ kiṃcin pṛthivyāṃ jātu jāyate | śmaśānālayamāsādya muktakeśo digamvaraḥ || japedayuta saṃkhyaṃ tu sarvakāmārtha siddhaye | pretamārujya tatraiva yo japenmantravittamaḥ || ayutaṃ vāgyato bhūtvā vibhīḥ satyaparāyaṇaḥ | sayāti paramāsiddhi devairapi sudurlabhaṃ || vīracūḍāmaṇau || tato homaṃ pravakṣyāmi yonikuṇḍe trikoṇake | athavā picitā homaṃ kuryāt prayatnataḥ || latāpuṣpaṃ samuddhṛtya kulapātre tathoddharet | nāgavalyādalṃ śuddhaṃ latāktaṃ caiva homayet || ayutaṃ ca sahasraṃ vā śatamaṣṭottara ca vā | homayecca prayantena trailokyaṃ vaśamānayet || tasya pratyakṣatāṃ yāti sāraṃgī śavavāhinī | sarvasiddhimavāpnoti triṣu lokeṣu dullabhāṃ || vāk patirjāyate mantrī dhane vai śravaṇo bhavet | dattātreya samo yogī bhogī caiva purandaraḥ || vaivasvatasamaḥ krodhī satye tu pāṇḍunandanaḥ | hariścandra samatsyāgī mantre ca bhṛgunaṃdanaḥ || parākrameṃ'janāsūnurvale ca vāruṇī priyaḥ | asya vijñāna mātreṇa aṣṭasiddhirbhaveddhruvaṃ || vibhajya ca tridhā mantraṃ homaṃ kuryāt prayatnataḥ | māṃsaṃ tilarakta keśaṃ dadhi bhaktaṃ ca pāyasaṃ || juhuyācca trimadhvakta trailokyaṃ vaśamānayet | parantu tarpaṇaṃ kuryāt kṣīrājya madhu cainsuvaṃ(?) || raktadhārāṃ tathāmajjāṃ tenaiva tarpayet sudhīḥ | tarpaṇānte mahāmantrī kumārī pūjanaṃcare || 266a) āvāhanādikaṃ kuryān madhuparkeṇa pūjayet | kumārī kulaṃ prakṣālya upacāreṇa pūjayet || tarpayet tu mahāmantrī raktadhārāṃ kulopari | mūṣamārjāra raktaṃ ca narameṣaṃ ca māhiṣaṃ || tarpayet tat prayatnena devīlokaṃ sa gacchati | kavitā jāyate tasya vṛhaspatirivāparaḥ || devavanmānavo bhūtvā bhuktiṃ muktiṃ ca śāśvatīṃ | na karma pāpa puṇyāni jīvanmukto bhavennaraḥ || bhaktājyaṃ ca tathā māṃsaṃ asthiraktaṃ saśarkaraṃ | kṛṣṇapuṣpaṃ samadhvaṃ raktena ca viśeṣataḥ || mahākālāya devāya dadyāt prathamamāhutiṃ | puṣpitāyāḥ kulāgāraṃ saṃdṛṣṭvā ayutaṃ japet || guruvuddhirabhedena japtvā sāyujyamāpnuyāt | nagnāṃ paralatāṃ paśyan lakṣamekaṃ japed vudhaḥ || anarghya kavitā vāṇī gadyapadyamayī bhavet | śmaśāne ca tathāraśye parvate vā catuṣpathe || saṃpūjya vidhivanmantrī sundarīṃ ca varāṃganāṃ | bhage liṃgantu saṃspṛśya lakṣamekaṃ susādhakaḥ || japtvā ca mahatīṃ prajñāṃ kavīnāmagraṇī bhavet | athavā vijane sthāne kulācāra krameṇa ca || svajihvāṃ bhagamadhye ca ayutaṃ prajapennaraḥ | aśruta vedaśāstrāṇāṃ vaktā mantrī ca nānyathā || bhagaṃ spṛśan japanmantrī ayutaṃ japasaṃkhyayā | mahāpāpopapāpābhyāṃ prāyaścittaṃ vidhīyate || latābhyaṃgantu nirvīta ayutaṃ ca japennaraḥ | rājāno vaśamāyānti nagaraṃ nagarāṃganā || latābhyaṃge japenmantrī mahāpātaka muktaye | latā bhāve tathā mantrī utsāryareto yatnataḥ || svahaste gṛhya saṃjaptaṃ sarvasiddhīśvaro bhavet | sādhakaḥ prātarutthāya nyāsaṃ kuryāt samāhitaḥ || śaktyāṃgeṃ gantu saṃyojya nyāsaṃ kuryād vicakṣaṇaḥ | tanmayaṃ ca jagatsarvaṃ japahomādi tarpaṇaṃ || tāsāṃ nindā na kartavyā puṣpeṇāpi na tāḍayet | kauṭilyama priyaṃ vākyaṃ bhakṣyabhojyādi vaṃcanaṃ || sarvathā ca na kartavyaṃ siddhirodhaśca jāyate | striyaḥ sṛṣṭiḥ sthitiścaiva striyaḥ saṃhārakāriṇī || 266b) mahācīna krameṇaiva latā puṣpa pradhānataḥ | latāktoyaṃ japenmantrī saiva kalpalatā bhavet || mahācīna krama latā? marjābhistrīṇi patrakaṃ | śmaśāne caiva saṃpūjya sahasraṃ sādhakottamaḥ || tadā rājyamavāpnoti bhayabhīto na jāyate | svaraktairvilvapatraistu samābhyarcya sahasraśaḥ || śmaśāne ca tathā rātrau vāgīśa samatāṃ vrajet || merutantre || snātaḥ śuklāṃvaradharaḥ śuciḥ prayatamānasaḥ | divā sarvaṃ prakartavyaṃ sarvakāmārthasiddhaye || rātrau nagno muktakeśo maithune nāpi tatvataḥ | prakartavyaṃ prayatnena sarvakāmārthasiddhaye || dvijānāmatra sarveṣāṃ vidhiratna ca darśitaḥ | śūdrāṇāṃ caiva saṃproktaṃ rātrau dṛṣṭa mahāmataṃ || mahākālaṃ yajedyatnāt paścād devī prapūjayet | tridhā vibhajya mantrādyairyatnāt sādhakasattamaḥ || māṃsaṃ raktaṃ tilaṃ keśaṃ nakhaṃ bhaktaṃ ca pāyasaṃ | ājyaṃ ceti prayatnena hotavyaṃ sarvasiddhaye || evaṃ kṛtvā vidhānena bhajate siddhimuttamāṃ | yadyat pārthayate jantustantutprāpnoti nityaśaḥ || devatvaṃ dānavatvaṃ ca siddhacāraṇatāṃ tathā | sadā hutvā samāpnoti nityameva mataṃdritaḥ || ekacitto japet mantrī catvāriṃśat sahasrakaṃ | homastu raktapuṣpeṇa kuṇḍaṃ kuryād yathāvidhi || etat mantrajapānmantrī mucyate brahmahatyayā | pitṛmātṛvadhādyaiśca kimanyaiḥ kṣudrapātakaiḥ || kapilāratnasaṃpūrṇa pṛthvīdānasya yatphalaṃ | koṭi homa sahasrairvā devyā dhyānena tatphalaṃ || spṛṣṭvā spṛṣṭvā japenmantraṃ yaṃ yaṃ taṃ taṃ vaśanayet | śatamaṣṭottaraṃ japtvā raktapuṣpena homataḥ || kuryāt nṛpavaśaṃ mantrī nā sādhyaṃ bhuvanatraye | śūnyāgāre devagṛhe svayaṃ bhūsthāna eva ca || haviṣyāśī brahmacārī bhavediṃdra samo japāt | kuṇḍe trikoṇa saṃjñe tu śāṃtau puṣṭau tathaiva ca || ayutaṃ juhuyānmantrī sahasrasya trayaṃ punaḥ | kāmye sahasramāraktaiḥ puṣpairhutvā daśāṃśataḥ || tarpaṇaṃ ca punastadvad devīṃ dhyātvā hutāśane | saṃpūjya mūlamantreṇa vilvapatrairghṛtānvitaiḥ || 267a) sahasraṃ pratyahaṃ hutvā prāpnoti paramāṃ gatiṃ | ghṛtāraktamālatī puṣpairhomādruta kavirbhavet || nāsādhyaṃ vidyate kiṃcidetanmantravidaḥ sadā | devyārādhana saktasya gurubhaktasya nānyathā || kālītantre || tatra homavidhiṃ vakṣye sarvasiddhi pradāyakaṃ | latāpuṣpānvitaṃ kṛtvā parṇānāṃ śatakaṃ sudhī || tāvisaṃ mantrya vidhivadaśakṛt sādhakottamaḥ | tato vai homayet tāni saṃskṛtāgnau yathāvidhi || yugānāmayutaṃ tena pūjanaṃ jāyate śive | anena kramayogena yaṇvaredbhuvi durlabhaṃ || na tasya durlabhaṃ kincin triṣu lokeṣu vidyate | vīro bhavati vāgmīkaḥ sarvasiddhimupālayet || hunedājyena bhaktena māṃsena rudhireṇa ca | kṛṣṇapuṣpeṇa sājyena sa raktena viśeṣataḥ || āmiṣādibhirapyevaṃ śmaśāne juhuyāt sudhīḥ | mahākālaṃ huned yatnāt paścād devīṃ prayatnataḥ || tridhā vibhajya vidyāṃ vai sādhakaḥ śuddhamānasaḥ | māṃsaṃ raktaṃ tilaṃ keśaṃ nakhaṃ bhaktaṃ ca pāyasuṃ || ājyaṃ caiva viśeṣeṇa juhuyāt sarvasiddhaye | evaṃ kṛte ca sarvatra labhate siddhimuttamāṃ || yadyat kāmayate kāmaṃ tat tadāpnoti niścitaṃ | devavanmānuṣo bhūtvā bhunakti vahulaṃ sukhaṃ || tarpaṇasya vidhiṃ vakṣye yena kāryāṇi sādhayet | tarpayecca payobhiśca raktadhārāyutaistathā || majjābhiśca tathā tadvat svakāyika manena ca | ākarṣitāyāḥ kanyāyāḥ kulaprakṣyālanena ca || meṣamāhikaraktena nararaktena caiva hi | mūkhamārjāra raktena tarpayet paradevatāṃ || evaṃ tarpaṇa kṛnmantrī sākṣāt siddhīśvaro bhavet | kavitā jāyate tasya drākṣārasaparaṃparā || vṛhaspati samo bhūtvā devavad bhuvi modate | na tasya pāpapuṇyāni jīvanmukto bhaveddhruvaṃ || tathā || kulāgāraṃ puṣpitāyā dṛṣṭvā yo japate naraḥ | ayutaika pramāṇena sādhakaḥ sthiramānasaḥ || kevalaṃ guptabhāvena sa tu vidyānidhirbhavet | 267b) saṃskṛtāḥ prākṛtāḥ śabdā vaidikā laukikāstathā || vaśamāyānti te sarve sādhakasya na cānyathā | athavā muktakeśaśca haviṣyaṃ bhakṣayen naraḥ || prajapyādayutaṃ prājña etadeva phalaṃ labhet || tathā || latāyuteṣu japtavyaṃ mahāpātaka muktaye | latā yadi na saṃgacchet tadā majjāṃ prayatnataḥ || samutsārya japen mantrī dharmakāmārtha siddhaye | tāsāṃ nindāṃ prahāraṃ ca kauvi?lyamapriyaṃ tathā || sarvathā na ca kartavyamanyathā siddhirodha kṛt | striyo devāḥ striyaḥ prāṇāḥ striya eva vibhūṣaṇāḥ || strīsaṃginā sadābhāvyamabhāve svastriyāmapi | viparītaratā sā tu bhavitā hṛdayopari || taddhastā racitaṃ puṣpaṃ taddhastā racitaṃ jalaṃ | taddhastā racitaṃ bhojyaṃ devatābhyo nivedayet || mahācīnadrumalatāvaṣṭitaḥ sādhakottamaṃ | rātrau yadi japen mantraṃ saiva kalpalatā bhavet || mahācīna druma latā veṣṭanena ca yet phalaṃ | tasyāpi ṣoḍaśāṃśena kalānnārhantite śavāḥ || śavāsanādapi phalaṃ latā gṛha praveśanaṃ | śmaśānālayamāgatya muktakeśo digamvaraḥ || japedayuta saṃkhyaṃ ca sarvakāmārthasiddhaye | mahācīnadrumalatā majjābhirvilvapatrakaṃ || sahasraṃ devīmabhyarcya śmaśāne sādhakottamaḥ | tadā rājyaṃ mavāpnoti yadi sā na palāyate || svagātra rudhirāktaiśca vilvapatraiḥ sahasraśaḥ | śmaśānebhyarcya kālīṃ tu vāgīśa samatāṃ vrajet || anāvṛta kula dṛśyārthamayutaṃ japet || śuklena dhyānamātreṇa kavitā vaśavartina | anayā vidyayā maṃtrī spṛśet pātakinaṃ yadi || sa tu saṃsparśamātreṇa vaktivāṇīmanākulāṃ | pītena dhyāna yogena saṃbhayedakhilaṃ jagat || kṛṣṇābhāṃ śatruśamane dhūmrābhāṃ vairi nigrahe | kumārī pūjanaṃ kuryāt sarvakāmārthasiddhaye || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi prayogaṃ śatrunigrahaṃ | sarvānte vahni lalanāṃ yojayitvā'yutaṃ japet || kapilāṃ dvibhujāṃ kartṛ kapāle savyadakṣiṇāṃ | eva dhyāya tu śatruṇāṃ māraṇaṃ samupācaret || 268a) evaṃ kālī manuḥ proktaḥ sarvasiddhi pradāyakaḥ || kulacūḍāmaṇau || yāmamātre gate rātrau kulagehaṃ tataḥ pumān | prasūna tulikā madhye sthitvā kulaparāyaṇaḥ || mūlacakraṃ sādhyanāma ṭaṃkitaṃ kulacakrake | svanāmādyaṃkiṃtaṃ kṛtvā kulācāraṃ samācaret || svaśaktyā paraśaktiṃ ca samānayati sādhakaḥ | paraśaktyākarṣaṇaṃ ca śṛṇu putra samāhitaḥ || nijakāntyaṃ samānīya suśīlāṃsu yaśasvinīṃ | kulabhaktyā guruṃ prārthya dīkṣayet kuladīkṣayā || parānanda rasa pūrṇa locanāṃ kulajāṃ satīṃ | tāmvulayā sa pūrṇāsyo gururakṣobhitaḥ sukhī || nijaputrī vadācāryastadbhāla paṭṭake likhet | śakti cakraṃ dvidhā kṛtya likhet kāmakalāṃ tataḥ || tanmadhye deya mantreṇa darbhitaṃ nāmaraṃjitaṃ | tatra devī samāvāhya dhyātvā devīṃ prapūjayet || tataḥ tatputrikākarṇe ṛṣicchandaḥ samanvitaṃ | mūlamantraṃ tridhā vṛtya kathayet vāmakarṇake || adya prabhṛti putritvaṃ kulamantrārcane ratā | svakulājñāṃ samādāya lajjālasya vivarjitā || yathopadiṣṭa vidhinā sāmarasyaṃ samānaya | ityanujñāṃ samādāya praṇaved daṇḍavadbhuvi || trāhi nātha nākulācāra padminī padmanāyaka | tvat padāmbho ruhacchāyāṃ mūrdhni dehi yaśodhana || svakulaṃ paramīkṛtya yathā dṛṣṭaṃ samācaret | aṃgāvaraṇa pūjādau yadi na kṣamate tu sā || tadā mūrdhni guruṃ dhyātvā kulāmṛtarasena tu | tarpayitvā kulaṃ dhyātvā japenmaṃtraṃ nirākulaṃ || atha tadrādhi samaye svakulaṃ bhūlakopari | vāmabhāge samāsatvaṃ raktavastra vibhūṣitaṃ || gandhapuṣpadhūpadīpabhūṣitaṃ sumanoharaṃ | sarvaśṛṃgāraveśāḍhyaṃ sphuraccakitalocanaṃ || tatāmita kuca dvandva viśālakari kuṃbhakaṃ | lalāṭe yantra mālikhya sādhyanāma vidarbhitaṃ || tat skaṃdhe vāhumādāya bhaktyādhṛta kucācalaḥ | tāṃvūlapūrita mūkhaṃ kulaṃ tadabhi saṃhitaṃ || anākulaṃ japaṃ kṛtvā samāṃ nayati tatkṣaṇāt | 268b) yannāmnā likhitaṃ yantraṃ tamākarṣati tallvaṇāt || śatayojanamātrasthāṃ nadīparvatamadhyagāṃ | dvīpāntara sahasreṣu rakṣitāṃ nigaḍādibhiḥ || payodharabharakṣuddha madhyamālolalocanāṃ | nitaṃvavimvavisrastapavanāpahṛtāṃ śukāṃ || sādhakā kāṃkṣi hṛdayāṃ vivarāntaḥ prasarpiṇī | kapāṭalohasannaddha prakāra vicarāntare || sādhakāntaḥ samāsīnāṃ devatāmivacāriṇīṃ | evamākṛṣṇasiddhiścet sādhakaḥ kauliko bhavat || tathā || bhaumavāre citā sthāne kulasindūramānayet | tenaiva kulakāṣṭhe tu yaṃtraṃ kṛtvā tadantare || spheṃ spheṃ kiṭi kiṭi dvandvaṃ likheccaṇḍamanuṃ tataḥ | patre mahiṣamardinyā navavarṇalikhet tataḥ || tadvāhye jayadurgākhyāṃ śmaśānabhairavī tataḥ | likhitvā pūjayed rātrau tatra kālī samāhitaḥ || kāmākhyādi samāsthāya dhyātvā kāmakalāṃ tanuṃ | digvāsā galitā śeṣa cikuraḥ kaulikastathā || dhyāyed devīṃ karālāsya daṃṣṭrā nīlavilocanāṃ | sphuracchava karaśreṇī kṛta kāṃstrī digaṃvarāṃ || vīrāsanasamāsīnāṃ mahākāloparisthitāṃ | śrutimūlasamākīrṇa sṛkkāṇī caṇḍanādinī || muṇḍamālāgaladrakta carcitāṃ pīvarastanī | madirā modanāsphālakampitākhilamedinī || vāmahaste khaḍgamuṇḍadhāriṇīṃ dakṣiṇe kare | varābhaya yutāṃ ghora nādāṃ vilola jihvikāṃ || śakuntapakṣasaṃyukta vāṇakarṇavibhūṣitāṃ | śivābhi ghorarūpābhiḥ sevitāṃ praṇayoditāṃ || caṇḍahāsa caṇḍanāda caṇḍāsphālaiśca bhairavaiḥ | gṛhīta narakaṃ kāla dvaya śabdaparāyaṇaiḥ || sevitākhila siddhaugha sevibhiḥ sevitāṃ parāṃ | evaṃ tāṃ kālikāṃ dhyātvā pūjayet kulanāyakaḥ || yāṃ vināparapurāveśa vivarāntaḥ prasarpaṇaṃ | yat kiṃcit kulasiddhistu na jāyate manāgapi || sarvasiddhipradā devī helayāpi ca cintayā | ataḥ sā dakṣiṇānāmnī triṣu lokeṣu gīyate || 269a) atoṃṣṭa śatamāmantrya siddhārtha śvetasaṃbhavaṃ | kālī mantreṇa sādhyādi kathitena ca bhairava || visṛjya devīṃ hṛdaye sthāpayitvā catuṣpathe | varālaṃkāra rahito viśet para puraṃtataḥ || devī dhyātvā dvāradeśe namaskṛtya kulaṃ guruṃ | siddhārtha vāmahastena gṛhītvā mantramuccaran || yatra catvāranigalaṃ lohaśaṃkusamāvṛta | bhitvā tatra viśedvīro niḥśaṃkaḥ kṣobhavarjitaḥ || śatāvṛtāṃ samullaṃghyā viharet svecchayā tataḥ | aśvāgāre rathāgāre kaulikāgāra sannidhau || devāyatana evāpi aṃjanāṃcita locanaḥ | dhyātvā svapnāvatīṃ vidyāṃ praviśet kāmamaṃḍapaṃ || yadi kopi kalārauti na bhayaṃ tatra cintayet | keyūyamiti vaktavye vayaṃ ca vīrapuruṣā || taṃtrahītuṃ ca smartuṃ vānaśaktaḥ purayālakaḥ || ityādi kulacūḍāmaṇau vistaraḥ || atha daṇḍapādukāsādhanaṃ || tatraiva || bhairava uvāca || vetālādi mahāsiddhiḥ kathaṃ bhavati caṇḍike | tanme kathaya deveśi yadi snehosti māṃ prati || devyuvāca || nimva vṛkṣodbhavaṃ kāṣṭaṃ śyaśāne sādhakottamaḥ | bhaumavāre madhyarātre śavāśana yugāṃkite || khanitvā cāṣṭalakṣaṃ vai japenmahiṣamardinī | tat sahasra huned vatsa tatraiva pitṛkānane || kāṣṭhamuddhṛtya tenaiva daṇḍapāduka cihnitaṃ | kṛtvā durgāṣṭamī rātrau śmaśāne niḥkṣipet tataḥ || etad daṇḍo mahābhāga yoginī hṛdaye priyaḥ | mama hasta sthito nātha mamājñāṃ paripālaya || evamāmantrya vetālaṃ yatra yatra pramucyate | taṃ taṃ cūrṇī vidhāyātha kṣaṇādāyāti kaulikaṃ || gaccha gaccha mahābhāge pāduke varavarṇini | matpādasparśamātreṇa ghrāṃ ghrīṃ ghrūṃ śatayojanaṃ || atha khaḍgasādhanaṃ || taduktaṃ tatraiva || aṣṭalohaṃ samāsādya paṃcāśadaṃgulākṛti | khaḍgaṃ kṛtvā tatra yantraṃ likhitvā prajapenmanuṃ || tat sahasraṃ tato hutvā mahāśava kalevare | khanitvā jīvavṛttāgre vadhyā śuṣkaṃ vibhāvayet || kulāṣṭamyāmardharātre citā madhya samāhitaḥ | nati pūrvaṃ samāmantrya hunet pitṛvane tataḥ || 269b) madhuratrayasaṃyuktaṃ vilvapatreṇasaṃyutaṃ | pādādimurddha paryantaṃ homānte valimāharet || valyante paramā māyā devī mahiṣamardinī | āyāti valipūrṇāsyā varahastāvaronmukhī || dṛḍhaṃ vatseti śabdena khaḍgamuttolya dhārayet | ghoradaṃṣṭre mahākāli karavāla svarūpiṇi || kāṃ kīṃ kūṃ kuru kalpāṇi vipakṣaccheda vistaraṃ | evamāmantrya khaḍgantu yamuddiśyākṣipennaraḥ || chitvāchitvā punaśchitvā gacchatyāgacchatyā hṛvate punaḥ || validāna prakaraṇe khaḍgalakṣaṇamuktaṃ || athāṃjana sādhanaṃ || athavā kṛṣṇamārjārameka ghātena ghātayet | kuje catuḥpathe rātrau nikhane mantritaṃ tataḥ || tatra mocāṃ samāropya yāvat patraṃ prajāyate | tāvadbhuktvā haviṣyānnaṃ pratirātraṃ japet sudhīḥ || aṣṭottara sahasrantu ekākī dīpavarjitaḥ | utpannaṃ patrarmātmekya chitvā niśchidra māharet || tatra bhuktvā haviṣyāntaṃ tad dine taṭinī taṭe | tamānīya suhṛt saṃgaḥ kṣālayan mantramuccaran || pratisroto mukhaṃ vatsa yadasthi pratigacchati | tadānīṃ ca yajet tatra kālikāṃ ghoravisvanāṃ || abhimantrya sahasrantu kālī mantraṃ samantataḥ | siddhāṃjano bhavenmantrī nātra kāryā vicāraṇā || candanā guru kasturī miśraṇaṃ cāsthi gharṣaṇaṃ | kṛtvā tilakamādāya sarvaṃ jayati sādhakaḥ || kulamīnaṃ kulāntaṃ ca kulamadyaṃ kuleśvara | kulasthāne samānīya kuladravyaiḥ prayatnataḥ || aṣṭottara sahasrantu japtvā bhūmitala sthitaḥ | bhūmau phutkāramātreṇa vivaraṃ tatra jāyate || śatayojana dūre vā yatra sādhyasthitirbhavet | tatraiva gamanaṃ tasya bhūtalāntaḥ prasarpaṇaḥ || evaṃ vivaramadhye vā gavākṣa kuharepi ca | kāya saṃkoca māsādya gacchatya vikaro naraḥ || durgāmantraṃ vināvatsa kālīmantraṃ tathaiva ca | siddhayaḥ kulanātheśa jāyante na kathaṃcana || tārāmantra prayogā ayyanena kartavyāḥ || etanmantra prayogāśca tārāmantre vidheyāḥ || 270a) pūrvalikhita gandharva tantra vacanāt || yathā kālī tathā durgā yathā durgā tathonmukhī | yathā tārā tathā nīlā yathā nīlā tathonmukhī || durgāyāḥ kālikāyāśca dhyānasamamihoditamityādi kālītantra bhairavatantrayorvacanācca || rudrayāmale || tṛtīyā caitramāsīyā revatī saṃyutā yadi | tasyāṃ kālīṃ samabhyarcya tāvāpyaṃ bhuvi vartate || tasyā rātrau huned yastu dravyavahnau susaṃskṛtaṃ | kālītantra vidhānena tasya devī prasīdati || prapaṃca vāgaṃ yaḥ kuryāt tad dine sādhako divā | tasya tuṣṭā mahāmāyā sa devī putratāṃ vrajet || prapaṃcayāgo homaḥ asyaiva prapaṃca yāgatve nātrāgre vidhānāt || tathā || śmaśāne yojayen mantraṃ sarvāśubhanivāraṇaṃ | sa bhavet sarvasiddhārtho mamaiva vacanaṃ yathā || śaktimabhyarcya vidhivantīrthāṃbhaḥ saṃskṛtaṃ sudhīḥ | pāyayet kṛtasaṃkalpaḥ śatamaṣṭottaraṃ tu yaḥ || śuddhigrahaṇasaṃyuktaṃḥ sa bhavedakhilaṃ tamaḥ | tamaḥ pade nātra graharogādi janitaṃ duḥkhamucyate || tathā || arkāhani dinaṃ vyāpya paśyannarkaṃ japannaraḥ | hrīṁ hrīṃ saḥ haṃsaḥ hrīṁ haṃsa iti vījāṣṭakaṃ priye || grahadoṣā vinaśyanti tasyāpi nātra saṃśayaḥ || yadyapyayaṃ sūryamantrastathāpi tadvidhānāśruteḥ kālī prayoga prakaraṇāmnānāt kālīmantra siddhā devatā dṛśeṣu prayogeṣvadhikāraḥ || tathā || satkhaṇḍaṃ saghṛtaṃ cāmamāṃsaṃ sa rudhiraṃ priye | yo hunet kṛta saṃkalpo niśīthe kulapāvake || tasya vaśyo bhaved devi yamud diśya juhotyasau | pāyasaṃ madhusarpibhyāṃ khaṇḍenāpi samanvitaṃ || kāntārake huned yastu huṁ huṁ svāheti deśikaḥ | śatamaṣṭottaraṃ rātrau muktakeśo digamvaraḥ || ekāgra manasā devi vaśīkuryājjagattrayaṃ | atha śakti satāruṇyaṃ mahāmaṃtrī digamvarāṃ || candanairanuliptāṃgīṃ svavāme sthāpayen naraḥ | aiṃ hrīṃ śrī mati mantreṇa pāyayet saṃskṛtaṃ madhu || svayaṃ cānena mantreṇa pivet taccheṣamādarāt | pāne devi samutpanne tasyā yoniṃ ca candanaiḥ || 270b) samālipya yajet tatra devīṃ mūlena sādhakaḥ | dadyānnavāṃjalīstatra mūlamantraṃ samuccaran || aṣṭottaraśataṃ devi hunenmūlena deśikaḥ | śivaliṃgena viśveśi pivannapi ca pāyayan || saghṛtaṃ paramānnaṃ ca bhojayedantarāntarā | bhuṃjannapi ca viśveśi vīja praskhalanāvadhi || tasmin kāle mahāsūkṣme kṛtvā vījārpaṇaṃ priye | vaśayedakhilaṃ lokaṃ darśanādanu bhāṣaṇāt || sparśanādapi saṃsargāditi sarvajñabhāṣitaṃ | tasya nāma samālikhya pṛthivyāṃ raktacandanaiḥ || hrīṁkārapuṭitaṃ caiva pārśvayorapyuparyadhaḥ | tatra pātraṃ samāropya hrīṁ vaśaṃkariṇi priye || svāhāntenāhitamatiḥ saghṛtaṃ tatra pāpayasaṃ | nidhāya kūrcavījena hrīṁ svāheti tapodhanaḥ || bhuṃjīta kṛtasaṃkalpaḥ sataṃ vaśayati dhruvaṃ | atha piṣṭamayīṃ devi kṛtvā puttalikāṃ śubhāṃ || pācayet kṣīra nīrābhyāṃ muktakeśo digamvaraḥ | bhuṃktā pratiṣṭhita prāṇāṃ sādhyanāmnā svadhā svāhā || vaśayen niścitaṃ devi mahendramapi mānuṣaḥ | hrīṃ vaśīkariṇi svāhā vāmukaṃ vaśamānaye || huṁ phaṭ svāheti dayite bhojayet kulapālikāṃ | śālpatraṃ saghṛtaṃ kṣīraṃ tīrthāmvu samapācitaṃ || saśarkaraṃ sa tasya syādindropi nijasevakaḥ | śmaśānāgnau hunen māṃsaṃ mantreṇānena yoniśi || vaśīkuryādaśāvetaṃ yadi sākṣāt svayaṃ śivaḥ | mantreṇāmantritaṃ devi candanaṃ saptavārakaṃ || yasmai dadyādasau kānte vaśyaḥ syāccet svayaṃ yamaḥ || tathā || tīrthāmvu juhuyādāsye yadvājeti susaṃskṛtaṃ | mantreṇānena kāsinyāḥ śatamaṣṭottarantu yaḥ || sa kuryād dāsavad viśvaṃ mamaiva vacanaṃ priye | sa kṛṣṇāṃ yuvati dīrghāṃ pṛthustana nitamvinīṃ || kulavā kāmamantā ca puruṣāsaṃgalolupāṃ | samādāya dine raṇyaṃ sthāpayedāsane śubhe || vistīṇe prastare vāpi paryaṃke vā śubhāsane | yadvā jāmantritaṃ toyaṃ hutvā tena daśāhutī || tasyāmukhe samāṃ santu palamarddhapalantu vā | sānandāyā yoni deśaṃ rakta candana pariskṛtaṃ || 271a) javāpuṣpeṇa daśadhā saṃpūjyamanuvittamaḥ | liṃgenaitena mantreṇa huned vījārpaṇāvadhi || pāyayaṃstāṃ mahāntāṃ pivannapi ca deśikaḥ | tataḥ sa dakṣiṇāṃ datvā natvā tāṃ ca muhurmuhuḥ || mohayedakhilāṃ lokānnātra kānte vicāraṇā | gaurāṃgī gata tāruṇyāṃ kulājāṃ patitastanīṃ || abhyukṣayet tridhā devi mantreṇānena mantravit | svavāmabhāge saṃsthāpya punarabhyukṣaye tridhā || ṣaḍaṃga vinyaset tasyāṃ māyayā jāti yuktayā | imaṃ nyaset tridhā nābhau navadhā yoni maṇḍale || yathāvanmantritaṃ tīrthameka pātra vyavasthitaṃ | pātavyaṃ śivaśaktibhyāṃ māṃsaṃ bhakṣayet tathāvidhaṃ || tripātrāntaṃ tato hutvā ramayennāmananyadhīḥ | pāna carvaṇasaṃyuktāṃ mahāmantāṃ digamvarāṃ || aślīna vāṇī saṃyuktāṃ vilajvāṃ vismṛtāṃ khilāṃ | japenmantramidaṃ devi divā vāpyatha vā niśi || ihalokān vaśīkṛtya paratra śivatāṃ vrajet || tathā || atha kāmakalāvījaṃ japtvā vai sapta saptadhā | yasyai vilvaphalaṃ dadyāt sa sadyo vaśatāmiyāt || śmaśāne kāmakalayā puṭitaṃ yasya nāma hi | prativarṇa tīrtha jalaiḥ śatadhābhyukṣayet priye || japecca daśadhā devi pratyarṇa himaśailaje | evaṃ saptāha paryantamaṣṭame caiva pārvati || putrādyaiḥ saha vaśyaḥ syād yadi kālāntakopamaḥ || tathā || vākyasaṃstaṃbhane devi vāgbhavaṃ samudāhṛtaṃ | chedasaṃstaṃbhane daurgaṃ mṛtyusaṃstaṃbhane śive || bhavet kāmakalāvījaṃ kāyasaṃstambhane parāṃ | sarvasaṃstaṃbhane kāryaṃ śrīvījaṃ jagadīśvari || tathā || yayorvidveṣamuddiśya mantraṃ japati ṣaṣṭidhā | tayorvaira prāṇaharaṃ chedabhedena pārvati || caṇḍālinī maraṇye sureśāṃ pronnatastanīṃ | samabhyarcya mukhe tasyā huned yadi jaganmapi || mantreṇānena tīrthāmvu śatamaṣṭottaraṃ śivaṃ | tadāsau vahni vetālaḥ samyak tuṣyati pārvati || vetālamantra paṭhitaṃ yasya nāma vidhāṣṭakaiḥ | nirdahedakaṃ vahnau vahataḥ śrīkaḥ sajāyate || anye prayogā api atraiva jñeyāḥ || atha kālī dīpaḥ || 271b) taduktaṃmagasti saṃhitāyāṃ || athādi sādhane dīpaṃ dakṣiṇāyā manoharaṃ | bhārgavena kṛtaṃ dīpaṃ bhargasthājñāṃ puratkṛtaṃ || nānārogārtiharaṇaṃ nānākleśa nivāraṇaṃ | mahāśatrubhaye prāpte prāpte prāṇasya saṃkaṭe || datvā dīpaṃ prayatnena kālikākalpaṃ bhūruhaṃ | mūlaṃ japtā haviṣyānāṃ devasaṃtva putārdhaka || rātrau tu praharetīte tato dīpaṃ prakalpayet | nyāsādikaṃ tataḥ kuryāt ṣoḍhā kavacaṃ saṃyutaṃ || prathamā ca dvitīyā ca naivedyaṃ parikalpayet | svayaṃ gṛhitadigvāsā dīpaṃ prajvālya cādarāt || kumārī pūjayet paścād yatra kṛtvā hi śāṃbhavaḥ | ṣaṭkoṇa dvaya madhyasthaṃ trikoṇaṃ caturasrakaṃ || caturdvāra samopetaṃ tatkoṇaṃ kuliśānvitaṃ | tanmadhye pūjayed devī mahākāla samanvitaṃ || dīpaṃ tasyoparinyasya saṃkalpaṃ kāmanānvita | goghṛtena palāṣṭena dīpaṃ pāśi diśāmukhaṃ || athāpara prakāropi || brahmayāmale || kālikāyā mahāvidyā kaulapeśvararādhitā | dīpaṃ datvā phalaṃ jñātvā vījaṃ ca prathāmāhṛtaṃ || siṃdureṇa kṛtaṃ yantraṃ mūlenāveṣṭitaṃ tataḥ | tasyopari ghṛtaṃ dīpaṃ dīpāgre dīpinī japet || vedādyaṃ kamalā kāma vāgbhavaṃ bhuvaneśvarī | eṣā tu dīpinī vidyā kālikā vaśakāriṇī || sauvarṇe rājate tāmre kāṃsye lohe ca mṛnmaye | yathā lābhaṃ tathā kuryottisīthe muktakuktalaḥ || śvetaṃ pītaṃ tathā raktaṃ pāṭalaṃ karpurānvitaṃ | varti kuryāt samāṃ saumyaṃ krūre viṣamavartikāḥ || saumyagāvo mahivyāśca ghṛtaṃ vānavanītakaṃ | ajaiḍika kapoḥ krūre kavacaṃ saptadhā paṭhet || saṃkalpaṃ ca tataḥ kuryād guru kārye tathād laghu || atra kulacūḍāmaṇyukta prakāreṇa svayaṃ gandharva rūpavān bhūtvā śaktīrayitādṛgrūpavatī bhūtvā dīpaṃ prajvālayet || mahānīla krameṇaiva kālikā siddhi dāyinīti yadyapi kālī tantre uktaṃ tathāpi kalau vīreṇa kulacūḍāmaṇyuktamarga evāvaraṇīyaḥ || tasyaiva dīpadāne prasidati na tu paśoḥ vaśīkāre nārīrajāmiśritāvartiḥ || 272a) sūtraṃ ca gurumukhādevāva gaṃtavyaṃ || atha mantra bhedāt kāmanā bhedopi viśeṣādukto merutantre || athātaḥ saṃpravakṣyāmi mantramaṣṭāttaraṃ paraṃ | dakṣiṇe kālike svāhā mantroṣṭākṣara īritaḥ || nyāsaḥ prāgvaddhyānamatra śavarūpa śiva sthitāṃ | mahākālaratā saktāṃ śivābhirdikṣu veṣṭitāṃ || navaśakti yute pīṭhe tājayā vijayājitā | tathā parājitā nityā vilāsinyapi kīrtitā || dogdhryaghorāmaṃgaleti pīṭhamantrorkavarṇakaḥ | hrīṁ kālikā yogapīṭhātmane nama udāhṛtaḥ || aṃgāni pūrvamārādhya ṣaṭpatreṣu samarcayet | kālīṃ kapālinī kullāṃ kurukullāṃ virodhinī || vipra cintāṃ ca saṃpūjya navakoṇeṣu pūjayet | ugrāmugra prabhāṃ dīptāṃ nīlāṃdyanāṃvalākikāṃ || mātrāmudrāṃ tathā mitrāṃ pūjyāḥ patreṣu mātaraḥ | pūrvoktā bhūpure pūjyā bhairavyoṣṭau ca bhairavī || tato mahābhairavī ca tṛtīyā siṃhabhairavī | dhūmrākhyā bhairavī tu pāpaṃ ca mī bhīmabhairavaḥ || unmatta bhairavī ṣaṣṭī vaśīkaraṇa bhairava | saptamī syādaṣṭamī tu proktāmohana bhairavī || dik patīṃśca tadastrāṇi pūjaivaṃ parikīrtitā | puraścaryādikaṃ prāgvat prayogānācaret tathā || strīṇāṃ prahāraṃ nidāṃ ca kauṭilyaṃ vā priyaṃ vacaḥ | ātmano hita manvicchaktvālī bhakto vivarjayet || asṛjā mahiṣādīnāṃ kālikāyastu tarpayet | tasyasyuracirādeva karasthā sarvasiddhayaḥ || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi ekaviṃśati varṇakaṃ | oṃ hrīṁ hrīṁ hrūṁ yuga triḥ krīṁ dakṣiṇe kālike vadet || triḥ krīṁ hūṁ hūṁ śakti yugmamasya nyāsādi pūrvavat | vilvamūle śavāruḍho vaṭamūle tathaiva ca || lakṣaṃ manumima japtvā sarvasiddhīśvaro bhavet | paṃcama pratinidhyāyaṃ dakṣiṇāmnāya siddhidaḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śakravarṇamanūttamaḥ | krīṁ huṁ hrīṁ dakṣiṇe kālike krīṁ hruṁ hrīṁ dahana priyā || yajanaṃ pūrvavat proktaṃ nyāsa dhyāna japādikaṃ | viśeṣāt tṛsurādīnāmayamākarṣaṇa kṣamaḥ || hūṁ hūṁ triḥ krīṁ dviścalarjāṃ dakṣiṇe kālike punaḥ | hūṁ hūṁ triḥ krīṁ dviścalajvāṃ svāhetyā kṛtivarṇavān || nyāsa pūjādikaṃ prāgvat viśeṣeṇa vaśīkṛtiḥ | japādetasya bhavati sarvamanyaṃ tu pūrvavat || 272b) krīṁ krīṁ krīṁ hūṁ samuccārya hūṁ lajjādvayamuccaret | dakṣiṇe kālike svāhā nivivarṇaḥ prakīrtitaḥ || mantrarājo yamākhyātaḥ pūrvavat syādupāsanā | viśeṣāṅgatarājyānāmayaṃ rājyaprado bhavet || krīmityekākṣaro mantraḥ kālikāyāḥ prakīrtitaḥ | japapūjādikaṃ prāgvaviśeṣādbhogamokṣadaḥ || krīmuktyā kālike svāhā ṣaḍarṇo mantra īritaḥ | nyāsa pūjādikaṃ prāgvad viśeṣādbhogadomataḥ || krīṁ huṁ tryakṣarātmāyaṃ mantraḥ kālyā prakīrtitaḥ | prāgvaj japādikaṃ cāsya viśeṣāt saṃtati pradaḥ || kālī vījaṃ ca hūṃ māyāṃ hūṃ phaṭ paṃcākṣaro manuḥ | nyāsa dhyānādikaṃ prāgvad viśeṣādbhūtanāśana || krīṁ hūṁ hrīṁ phaḍityuktvā svāhāṃtaḥ saptavarṇakaḥ | prāgvanyāsādikaṃ sarva viśeṣācchānti kārakaḥ || atha bhaktānugrahārthamāpaduddhāra kavacaṃ liṣyate || śrīdevyuvāca || devadeva jagannātha bhaktānugrahakāraka | sarvāpadebhyaḥ prāpnoti paritrāṇaṃ kathaṃ naraḥ || śrī īśvara uvāca || śṛṇu devi pravakṣyāmi guhyādguhyataraṃ paraṃ | āpaduddhāraṇaṃ nāma kavacaṃ paramādbhutaṃ || śatamaṣṭottaraṃ caiva japtvā dhyātvā ca kālikāṃ | indrajidvandhanānmuktaḥ purā devi śacīpatiḥ || oṃ bhairavosya ṛṣiśchaṃdo gāyatrī devatā prabhuḥ | kālikā viniyogosya sarvāpaddhi nivāraṇe || śiro me kālikā pātu krīmādyādeyutānani | lalāṭaṃ caṇḍikā pātu kaṇḍaṃ pātu parāṃvikā || cāmuṇḍā hṛdayaṃ pātu nābhi maṃgala caṇḍikā | ugracaṇḍā karau pātu pracaṇḍā pātu padyugaṃ || bhairavī tvaritā durgā caṇḍogrāṃ caṇḍanāyikā | jayadurgā viśālākṣī bhadrakālī kapālinī || śivadūtī mṛtāḥ pātu daśadikṣu ca māṃsadā || tārākālī śivā svāhā || jayantī maṃgalā svadhā || yoginī yoganidrā ca chinnamastā ca ḍākinī | rājadvāre jale śūnye saṃyuge saṃkaṭe grahe || rājakhaḍge nipāte ca kārāgārādibhīṣaṇe || iti sarvatra rakṣantu sadā māṃ paramā yudhaiḥ | 273a) iti te kathitaṃ devi kavacaṃ brahmarūpiṇaṃ | āpaduddhāraṇaṃ nāma sarvāpadvinivāraṇaṃ || āsyāpi dhāraṇād devi sarvāpannāśayet kṣaṇāt | devyai puṣpāṃjaliṃ datvā kavacaṃ prapaṭhet sakṛt || sarvāpannāśayet satyaṃ tatkṣaṇānnātra saṃśayaḥ | trivāraṃ paṭhanāt satyaṃ nāśayitvā khilāpadaṃ || sarvapriyatamo bhūtvā sarveśvaryamavāpnuyāt | lohapaṃjara madhyastho galapadvaṃdhanairdṛḍhaṃ || devīṃ hṛdi samārādhya paṭhitvāṣṭādhikaṃ śataṃ | khaḍgādibhiravadhyaḥ syāt vandhānmucyate dhruvaṃ || guruvaktrāt samāsādya lakṣaṃ yaḥ paṭhate śuciḥ | parituṣṭā tathā kālī tasya pratyakṣatāṃ vrajet || iti śrīrudrayāmale kālikalpe āpaduddhāraṇaṃ nāma kavacaṃ samāptaḥ || śrīdevyuvāca || śrūtaṃ pūjāvidhānaṃ ca kālikāyāḥ sureśvaraḥ | tvat prasādācca sakalaṃ sarvakāmārtha sādhanaṃ || sāṃprataṃ śrotumicchāmi kavacaṃ sarvakāmadaṃ | bhuktidaṃ muktidaṃ dharmyaṃ manojñaṃ pāpanāśanaṃ || śrīmahādeva uvāca || kathayāmi sureśāni devānāmapi durlabhaṃ | kavacaṃ kālikāmūrti yadi kutra na kathyate || mahāguptataraṃ devi tantramadhyepi durlabhaṃ | mantrarāvṛta pūjābhiḥ sāraṃ śṛṇu sureśvari || paṭhanāddhāraṇādvāpi sarvakāmārtha siddhidaṃ || asya śrīkālikā kavacasya bhairava ṛṣiḥ anuṣṭupchandaḥ śrīkālikā devatā hrīṃ vījaṃ hūṁ śaktiṃ krīṃ kīlakaṃ caturvargasādhane viniyogaḥ || māyā pātu brahmarandhre kāmapāyāddhṛdāṃvuje || trayācādhāra deśe tu kālikā caturākṣarī | vāgādyā sarvagātreṣu paṃcavarṇā śubhānanā || ekākṣarī pātu bhā *? krīṃkārīkokaviśrutā | kaṃṭhe tu kavacaṃ pātu triguṇāmāhṛdāṃvuje || kāmākhyā sāpadacchivijaṃgha madhye sadāvatu | krīṃ hūṃ hrīṃ sarvagātreṣu yā kālī dakṣiṇā matā || aṣṭākṣarī mahākālī pāyānnityaṃ karāṃvuje | daśākṣarī raktakālī pāyāt padayuge sadā || 273b) dvātriṃśadvarṇa ghaṭitāyā sā dakṣiṇakālikā | pātu māṃ mānasaṃ devī dakṣiṇāṃge sureśvarī || caturviṃśati varṇā sā vāmākṣī pātu kālikā | ṣaṭtriṃśadvarṇakā devī pṛṣṭhabhāge sadāvatu || triṃśadvarṇā tu jaṭhare kālikā kāmadāyinī | triṃśadvarṇakā devī pātu sarvāṃgakeṣu ca || uttare pātu gaśayā rudracaṇḍastu dakṣiṇe | vārāhī paścime pātu pūrvasyāṃ nandinovatu || āgneyaṃ hṛdayaṃ pātu aṃśe śīrṣe sadāvatu | vakṣadeśe śikhā pātu netramadhye surakṣatu || astraṃ pātu caturdikṣu kālikāyā sureśvarī | ādyā pātu sṛṣṭikāle sthitau nityā sadāvatu || subhadrā bhavane pātu maṃgalā maṃgalālaye | kāmālaye sadā pātu devī cānaṃgacāriṇī || kāmākhyā kāmakāle tu kāmanāyāntu kāmadā | mahākālī ghorabhaye bhadrā pātu subhāvahe || bhīmābhīmaraṇe pātu jayā vyādhi jane vane | māyā māhe sadā pātu aiśvaryaṃ bhuvaneśvarī || bhairavī bhīṣaṇe kārye tripurāpurasādhane | durgādurgārti samaye pāyāt kālī dhanāgame || kālarātrirniśābhāge kāmeśī divase vatu | kāmeśvarī ca saṃdhyāyāṃ kamalā ca vibhūtaye || śatrunāśe pātu kālī kāntā kāṃtā śrayevatu | kuru kullāgaṇe pātu sthale pātu virodhinī || vipracintāvane pātu ghorārāja bhaye tathā | ugraprabhā mantrabhaye dīptā rājapriyeṣu ca || nīlārakṣatu viprebhyodyanārakṣatu kṣatritaḥ | valākā vaiśyataḥ pātu mātrā rakṣatu śūdrataḥ || mitrāmitra kule pātu mudrā pātu ca vairitaḥ | brahmāṇī pātu naḥ pātu nārāyaṇī ca yakṣataḥ || māheśvarī bhūtagaṇe cāmuṇḍā pretatovatu | kaumārī pātu kuṣmāṇḍe pātu dhyāne parājitā || unmāde pātu vārāhī nārasiṃhī ca sarvataḥ | dikṣudikpatayaḥ pātu sāyudhaiśca samaṃ priye || sarvatra sarvarogeṣu sarvaśoke ca sarvadā | sarvasūtreṣu sarveṣā sarvalokeṣu suvratā || kālikā parameśānī pāyāt sarvārtha siddhidā | iti te kathitaṃ devi kavacaṃ sarvakāmadaṃ || rakṣa mantraiḥ samaṃ sarvaṃ varṇairapi tu suṃdaraṃ | yaḥ paṭhet kālikāṃ dhyātvā dhīyate vā sureśvarī || tasya puṇyaṃ nivodhyedaṃ nānāsiddhikaraṃ paraṃ | sarvatīrtheṣu sasnātaḥ sarvadeva namaskṛtaḥ || yaḥ paṭhet parayā bhaktyā kavacaṃ bhairavoditaṃ | 274a) koṭijanmārjitaṃ pāpaṃ jñātā jñātakṛtaṃ cayet || sakṛt kavaca pāṭhena bhasmī bhavati takṣanāt | brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ gurvaṃ ganāgamaḥ || tatsarvaṃ bhasmasāt kṛtvā mukti gacchati pāṭhakaḥ | yaḥ paṭhet kavacaṃ nityaṃ niyamena samāhitaḥ || vācāṃ siddhirbhavet tasya mānavasyāpi sundari | vacanaṃ staṃbhanaṃ caiva śaityaṃ vahneḥ sukhāvahaṃ || yaṃ staṃbhanasureśāni kartuṃ śakto bhavennaraḥ | antyasya varadaḥ sopi jāyate bhuvi dūrlabhaḥ || kiṃ punarvahunoktena paṭhe mānasya nityaśaḥ | yadyadhīvāṃchitān kāmān tatsarvaṃ labhate naraḥ || bhūrjapatre samālikhya lākṣākuṃkuma saṃbhavaiḥ | rocanā candanairvāpi puṣpe ca śivabhaṃ tathā || śubhavāre śubhatithau gaṇḍabhadrā vivarjitaṃ | pūjayitvā vidhānena tatraiva parameśvarī || māsai nāṣṭottaraṃ hutvā madhuraktairmadhukramaiḥ | ādāya kavacaṃ tasmāt daṣṭalohena veṣṭayet || athavā hemagarbhastha dhārayen dakṣiṇe bhuje | vāme vā kaṇṭhadeśe vā śikhe vā hṛdaye tathā || vinā pūjā krameṇaiva pūjā phalamavāpnuyāt | kiṃ punarvahunoktena paramanyaṃ na vidyate || gopanīyaṃ yathā bhadre jananījāragarbhavat | yatra kutra na vaktavyaṃ kavacaṃ bhairavoditaṃ || kathite siddhi hāniḥ syāt satyaṃ satyaṃ vadāmyahaṃ | deyaṃ śāntāya śikhyāya putrāya prāṇadāya ca || gurubhaktirate vāpi pūjāpālana tatpare || iti mahāmāyātantre mahākālaviracitaṃ kālikā kavacaṃ saṃpūrṇaṃ || atha dhāraṇa yantrārthaṃ kavacaṃ likhyate || uttaratantre || kailāsa śikharāsīnaṃ bhairavaṃ candraśekharaṃ | vakṣasthale samāsīnā bhairavī paripṛcchati || bhairavyuvāca || deveśa parameśāna lokān grahakāraka | kavacaṃ sūcitaṃ pūrvaṃ kimarthaṃ na prakāśitaṃ || yadi me mahatī prītistavāsti kulabhairava | kavacaṃ kālikā devyāḥ kathayasvānu kampayā || bhairava uvāca || aprakāśyamidaṃ devi naraloke viśeṣataḥ | 274b) lakṣavāraṃ vāritāpi strī svabhāvāddhi pṛcchasi || bhairavyuvāca || sevakā vahavo nātha kuladharma parāyaṇāḥ | yataste tyaktajīvāśāḥ śavopari citopari || teṣāṃ prayogasidhyartha svarakṣārthaṃ viśeṣataḥ | pṛcchāmi vahuśo deva kathayasva dayānidhe || bhairava uvāca || kathayāmi śṛṇu prājñe kālikā kavacaṃ paraṃ | gopanīyaṃ paśoragre svayoniraparā yathā || sarvavidyā mahārājñī kathitā bhuvi durlabhā || asya śrīkālikākavacasya bhairava ṛṣiruṣṇikchando'dvaitarūpiṇī kālikā devatā hrīṃ vījaṃ huṃ śaktiḥ krīṃ kīlakaṃ sarvārthasādhana puraḥsara mantra siddhaye viniyogaḥ || oṃ sahasrāre mahāpadme karpūra dhavalo guruḥ | vāmorusthi tatacchakti sarvatra sarvadāvatu || paramākhya guruḥ pātu parāpara gurustathā | parameṣṭī guruḥ pātu divyaḥ siddhaśca mānavaḥ || mahādevī sadāpātu mahādevastathāvatu | tripurā bhairavaḥ pātu divyarūpadharaḥ sadā || brahmānandaḥ sadā pātu pūrṇadevastathavatu | calacittaḥ sadāpātu calācalaśca pātumāṃ || kumāraḥ krodhanaścaiva varadaḥ smaradīpanaḥ | māyā māyāvatī caiva siddhaughāḥ pāttu sarvadā || vimalaḥ kuśalaścaiva bhīmasenaḥ sudhākaraḥ | mīno gorakṣakaścaiva bhojadevaḥ prajāpatiḥ || mūladevo rattidevo vighneśvara hutāśanau | santoṣaḥ samayānandaḥ pāttumā mānavāḥ sadā || sarvepyānanda nāthāntā amvāntā mātaraḥ kramāt | gaṇanāthaḥ sadāpātu bhairavaḥ pātumāṃ sadā || vaṭukonaḥ sadāpātu durgāmāṃ parirakṣatu | śirasaḥ pādaparyantaṃ pātumāṃ ghoradakṣiṇā || tathā śirasi māṃ kālī hṛdimūlaṃ ca rakṣatu | saṃpūrṇa vidyayā devī sadāsarvatra rakṣatu || krīṃ krīṃ krīṃ vadane pātu hṛdi hūṃ hūṃ sadāvatu | hrīṃ hrīṃ pūrve hraṃ hraṃ dakṣe krīṃ krīṃ krīṃ vāmatovatu || pṛṣṭhe pātu sadā svāhā mūlaṃ sarvatra rakṣatu | ṣaḍaṃga yuvatī pātu ṣaḍaṃgeṣu sa daivatāṃ || yantrarājaḥ sadā pātu ūrdhvādho digvidik sthitaḥ | 275a) cakrarāja sthitāścāpi devatāḥ paripātu māṃ || ugrā ugra prabhādīptā pātu pūrvatrikoṇake | nīlāghanāvalākā ca tathāpara trikoṇake || mātrā mudrāmitā caiva tathā madhyatrikoṇayā | kālī kapālinī kullā kurukullāvivodhinī || vahiḥ ṣaṭkoṇagāḥ pāttu vipracintā tathā priye | sarvāḥ śyāmāḥ khaḍgadharo vāmahastena tarjanīḥ || brāhmī pūrvadale pātu nārāyaṇī tathāgnike | māheśvarī dakṣadale cāmuṇḍā vāhyameva tu || kaumārī paścime pātu vāyavye cāparājitā | vārāhī cottare pātu nārasiṃhī śivevatu || aiṃ hrīṃ asitāṃgaḥ pūrve bhairavaḥ parirakṣatu | aiṃ hrīṃ ruruścāgni koṇe aiṃ hrīṃ caṇḍastu dakṣiṇe || aiṃ hrīṃ kroṁśoṃ nai-ṛtyā aiṃ hrīṃ unmattakastathā | paścime pātu aiṃ hrīṃ māṃ kapālī vāmakoṇake || aiṃ hrīṃ bhīṣaṇanāmā ca uttareva tu bhairavaḥ | aiṃ hrīṃ saṃhāra aiśānyāṃ mātṝṇāmaṃgagāśivāḥ || aiṃ hetukaḥ pūrvadale vaṭupātu sadaiva māṃ | aiṃ tripurāntaka vaṭurāgneyyāṃ sarvadāvatu || aiṃ vahni vetālopi dakṣiṇe māṃ sadāvatu | aiṃ agni jihvavaṭuko nai-ṛtyāṃ paścime tathā || aiṃ kāla vatukaḥ pātu aiṃ karāla vaṭukastathā | vāyavye aimekapāda uttare vaṭukovatu || aiṃ bhīma vatukaḥ pātu aiśānyāṃ diśi sarvadā | aiṃ hrīṃ krīṃ hūṃ phaṭ svāhāyāścatuḥṣaṣṭi mātaraḥ || ūrddhādho dakṣa vāmāgra pṛṣṭadeśeṣu pāttu māṃ | aiṃ hūṃ siṃhavyāghramukhī pūrve māṃ parirakṣa tu || aiṃ kāṃ kāṃ sarpoṣṭhamukhī agnikoṇe sadāvatu | aiṃ māṃ mṛgaṃ meṣamukhī dakṣiṇe māṃ sadāvatu || aiṃ cauṃ cauṃ gajavājimukhī nai-ṛtyāṃ māṃ sadāvatu | aiṃ meṃ meṃtiḍālaśca mukhī paścime pātu māṃ sadā || aiṃ ṣauṃ ṣoṃ kroṣṭvākhumukhī vāyukoṇe sadāvatu | aiṃ hāṃ hāṃ hrasvadīrghamukhī laṃvodarī mahodarī || pātu māmuttare koṇe aiṃ hrīṃ hrīṃ śivakoṇake | hrasvajaṃghātālajaṃghaḥ pralamvauṣṭī sadāvatu || etāḥ śmaśāna vāsinyo bhīṣaṇā vikṛtānanā | pāttu māṃ sarvadā devyaḥ sādhakābhīṣṭadāyikā || 275b) indro māṃ pūrvato rakṣedāgnyeyyāmagnireva ca | dakṣe yamaḥ sadāpātu nair-ṛtyāṃ nir-ṛtistathā || varuṇovatu māṃ paścādvāyurmāṃ vāyavyena tu | kuveraścottare pāyādaiśānyāntu sadāśivaḥ || urddhaṃ brahmā sadāpātu adhaśvānanta devatā | pūrvādi dik sthitāḥ pātu vajrādyastra gaṇāśca māṃ || kālikā pātu śirasi hṛdaye kālikāvatu | ādhāre kālikā pātu pādayoḥ kālikāvatu || dikṣu māṃ kālikā pātu vidikṣu kālikāvatu | ūrdhvaṃ me kālikā pātu adhaśca kālikāyātu || carmā sṛṅmāṃsamedosthi majjāśukrāṃśvameva tu | indriyāṇi manaścaiva dehasaṃdhiṃ ca meva tu || ākeśāt pādaparyantaṃ kālikā me sadāvatu | viśantaṃ kālikā pātu pathimāṃ pātu kālikā || śayane kālikā pātu sarvakāryeṣu kālikā | prāṇān me kālikā pātu dārān me pātu kālikā || putrān me kālikā pātu *? na me kālikāvatu | yatra me saṃśayādvighnāste naśyantu śivājñayā || itīdaṃ kavacaṃ devi brahmalokepi durlabhaṃ | tava prītyā mayākhyātaṃ gopanīyaṃ svayonivat || tavanāmni smṛte devi sarvayajñaphalaṃ bhavet | sarve pāpāḥ kṣayaṃ yānti vācchā sarvatra vindati || nāmnaḥ śataguṇastotraṃ dhyāna tasyācchatādhikaṃ | tasmācchatādhiko mantraḥ kavacaṃ tacchatādhikaṃ || śuciḥ samāhito bhūtvā bhakti śraddhā samanvitaḥ | saṃsthāpya vāmabhāge tu śaktiṃ svāmi parāyaṇāṃ || raktavastrasamāsīnāṃ śivamantradharāṃ śubhāṃ | yā śaktiḥ sā mahādevī hararupastu sādhakaḥ || anyonya cintanād devi devatvamupajāyate | śaktiyukto yajed devīṃ cakre vā salasāpi vā || bhogaiśca madhuparkādyaistāṃvūlādyiaḥ suvāsitaiḥ | tataḥstu kavacaṃ divyaṃ paṭhedeka manāḥ priye || tasya sarvārthasiddhiḥsyannātrakāryāvicāraṇā | idaṃ rahasyaṃ paramaṃ parasvastyayanaṃ mahat || yaḥ sakṛcca paṭhed devi śṛṇuyādvā samāhitaḥ | sarvān sa labhate kāmān paraṃ devī puraṃ vrajet || sakṛd yastu paṭhed devi kavacaṃ devadurlabhaṃ | 276a) sarvayajña phalaṃ tasya bhavedeva na saṃśayaḥ || saṃgrāmeṣu jayecchatrūn mātaṃgāniva kesarī | tāstrāṇi tasya śastrāṇi śarīre prabhavanti ca || tasya vyādhiḥ kadācinna duḥkhaṃ nāsti kadācana | gatistasyaiva sarvatra vāyostulyaḥ sadā bhavet || dīrghāyuḥ kāmabhogīśo gurubhakto bhavet sadā | aho kavaca māhātmyaṃ paṭhyamānasya nityaśaḥ || vināpi yogacaryeṇa yogīṇa samatāṃ vrajet | bhūrje tvaci samālikhya cakra tatra sunirmitaṃ || madhye trikoṇe saṃlikhya sādhyasādhakayorlipiṃ | uddharen mūlamantraṃ ca mātṛkārṇena veṣṭayet || laghumiśreṇa caṃdreṇa candanābhyā ca sundari | etad yantraṃ maheśāni surāsurepi durlabhaṃ || gorocanāṃ kuṃkumena tadvāhye kavacaṃ likhet | śvetasūtreṇa saṃveṣṭya lākṣayā parimaṇḍayet || paṃcāmṛtaiḥ paṃcagavyaiḥ snāpayitvā śubhehani | saṃpūjya devatā rūpāṃ guṭikāṃ sarvakāmadāṃ || prāṇapratiṣṭhā mantreṇa prāṇaṃ tantra niyojayet | antaryoniṃ tato dhyātvā tatra saṃsthāpayed vudhaḥ || eṣā tu guṭikā devi kaṇṭhalagnā dhana pradā | śīrṣe vaśyakarī devi nābhau staṃbhana kāriṇī || vadhvā vāmabhuje *? ṣā vairipakṣa kṣayaṃkarī | jaṭhare rogadamanī putradā hṛdi saṃsthitā || vidyākarīlalāṭasyā śikhāyāṃ tu yaśaskarī | sarvakāmapradā devī sarvarogakṣayaṃkarī || dakṣiṇe vāhu mūle vai yadi tiṣṭhati sarvadā | tadā sarvārtha siddhiḥ syād yadyan manasi vartate || tryahācca kavacasyāsya paṭhanāddhāraṇāt priye | sarvān kāmānavāpnoti tava snehāt prakāśitaṃ || guroḥ pādaprasādena sadvidyā yadi labhyate | tathaiva kavacaṃ devi triṣu lokeṣu durlabhaṃ || sa ca devoharaḥ sākṣāt tatpatnī parameśvarī | yasya bhaktirgurornityaṃ vartate devavat priye || tadā mantrasya yantrasya siddhirbhavati nānyathā | kavacasya tathā siddhirguṭikāyāśca suṃdarī || ajñātvā kavacaṃ devi ajaptvā gurupādukāṃ | tatphalaṃ na samāpnoti paratra narakaṃ vrajet || satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ satyaṃ satyaṃ punaḥ punaḥ | 276b) na śakromi prabhāvantu kavacasyāsya varṇituṃ || yasmai kasmai na dātavyaṃ kavaceśaṃ sudurlabhaṃ | na deyaṃ paraśiṣyebhyaḥ kṛpaṇebhyaḥ sureśvari || śiṣyāya bhaktihīnāya cumvakāya tathaiva ca | gurubhakti vihīnāya paradāraratāya ca || nindakāya kuśīlāya dāṃbhikāya ca sundari | yo dadāti niṣiddhebhyaḥ kavacaṃ manmukhoditaṃ || amutra kaṣṭamāpnoti paratra narakaṃ vrajet | deyaṃ śiṣyāya śāntāya gurubhaktiparāya ca || sarvalakṣaṇayuktāya tat tanmantra yutāya ca | ityantaratantre kālībhairavasaṃvāde śrīdakṣiṇakālī kavacaṃ samāptaṃ || athāparayantrasaṃskāraḥ || vāmakeśvaratantre || śrībhairavyuvāca || cakrabhedo mahādeva tvat prasādān mayāśrutaḥ | idānīṃ śrotumicchāmi pratiṣṭhā karmanirṇayaṃ || śrīśaṃkara uvāca || śṛṇu devi pravakṣyāmi jagatkāriṇi kaulini | tasyodyāpana karmāṃgaṃ sarvavarṇa vinirṇayaṃ || snātvā saṃkalpayen mantrī gurorarcana mācaret | gururmantreṇa vilikhed yantraṃ svarṇaśalākayā || paṃcagavyantataḥ kṛtvā śivamantreṇa mantritaṃ | tatra cakraṃ kṣipen mantrī praṇavena samāhitaḥ || tasmāduddhṛtyataccakraṃ sthāpayet svarṇapaṃkaje | paṃcāmṛtena dugdhena śītalena jalena ca || snāpayet candanenāpi kastūrī kuṃkumena ca | hāṭakaiṣkalaśairddevi aṣṭabhirvāripūritaiḥ || kakhāya jalasaṃpannaiḥ snāpayen mantramuccaran | tata uttolyatadyantraṃ sthāpayeddhemapātrake || yantra rājāya vigrahe mahāyantrāya dhīmahī | uccaredetadante tu tatro yantraḥ pracodayā || spṛṣṭvā yantraṃ kuśāgreṇa sāvitryā cābhimantrayet | aṣṭottaraśataṃ devi devatābhāva siddhayet || ātmaśuddhintataḥ kṛtvā tvāddhyankaidevatāṃ bhavet | kulatāmvulanaivedyaiddevīṃ tatra samarcaye || paṭṭasūtrādikaṃ dadyād vastrālaṃkārameva ca | mukulaṃ cāmaraṃ ghaṇṭhāṃ yathāyogyam maheśvari || sarva metatprayatnena dadyāt mahidvyaterataḥ | tato japet sahasraṃ ca sakalepsita siddhaye || 277a) validānaṃ tataḥ kṛtvā praṇamedyantra rājakaṃ | aṣṭottaraśataṃ hutvā saṃpātājyaṃ viniḥkṣipet || heti saṃpātarītpātu gurussarvaṃ samācaret | guruve dakṣiṇāṃ datvā yathā śaktyā visarjayet || iti śrī-ādyānandaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ viṃśatitamaḥ paṭalaḥ || atha kālībhedāḥ || tantraśekhare || utpatte kālikābhedāḥ sarvatantreṣu gopitāḥ | āsyāntaṃyāntasaṃrūḍhaṃ śivaprāntasamanvitaṃ || āsyāntaśekharaṃ proktā vidyābhuvana vanditā || āsyāntaḥ kakāraḥ yānnorephaḥ śivaprānta dīrgha īkāraḥ āsyānto vinduḥ || vījamāntritā devī ṣaḍvarṇā śivasānvitā || tena krīṃ kālike svāhā iti mantraḥ || pūrvokta mantrarājasya prāntavījāni saṃtyajet | tithivarṇa bhaved vidyā ṣoḍaśīyaṃ ramānvitā || vidyāyāstithivarṇāyāyaḥ syādvījasya saṃcayaḥ | tameva vaiparītyena ṭhadvayāt pūrvamūccaret || kāmapūjyā bhaved vidyā trivījā brahmaṇo matā | vīḍādyā śakrapūjyeyaṃ hūṃ phaḍantā tu vaiṣṇavī || akṣaratrayahīnāyā vaiṣṇavī bhairavī bhavet | bhairavī nāradīṃ proktā hārdā cādhana dharmadā || hārdaṃ namaḥ || vidyā sthiti varṇāyā vījaṃ vahni priyā smṛtā | kuvero pāsitā vidyā kālī bhedā smṛtā ime || vījaṃ vījasaptakaṃ || ṛṣyādikaṃ purāproktaṃ pūrvavadyāna pūjane || kulacūḍāmaṇau || brahmā sarasvatī yukto deva vā mukhasaṃsthitaḥ | vidyāśakti samāyuktaḥ kālīmantra udāhṛtaḥ || brahmākakāraḥ || sarasvatī dīrgha īkāraḥ || devatāmukhaṃ rephaḥ || vidyāśaktirvinduḥ || ekaṃ vā dviguṇaṃ vāpi triguṇaṃ vāpi bhairava | japtvā cākarṣayet sarva jagatsthāvarajaṃgamaṃ || eṣāvidyā mahāvidyā guhyāguhyatarā smṛtā | pūrvavījaṃ paraṃ śakti vījena mūrtikalpanā || ṣaḍdīrghabhājā vījena kuryādaṃgādi kalpanāṃ | anyat sarvaṃ dvāviṃśatyakṣarī vaduktaṃ || kālītantre || 277b) kālī hṛdaya vidyāṃ ca siddhavidyāṃ mahodayāṃ | purāyena tathā siddhimavāyustridivaukasaḥ || kāmākṣaraṃ vahnisaṃsthaṃ indirā nādavindubhiḥ | mantrarājamidaṃ khyātaṃ durlabhaṃ pāpa cetasāṃ || sukṛtāṃsulabhaṃ bhaktyāṃ sādhakānāṃ mahānmanāṃ | triguṇendu viśeṣeṇa sarvaśāstra pravodhinī || anayā sadṛśī vidyā na hi sārasvata pradā | dhyāna pūjādikaṃ sarvaṃ sādhanaṃ ca puraskriyā || aniruddha sarasvatyāḥ samānaṃ parikīrtitaṃ | vidyāratnapravakṣyāmi śrutvā karṇā'vataṃ sadya || māyā dvayaṃ kūrcayugmamaindrāntaṃmādana trayaṃ | māyā viṃdvīśvara yutaṃ dakṣiṇe kālike padaṃ || saṃhārakramayogena vīja saptakamuccaret | ekaviṃśākṣaro mantrastārādyairviśvapūjitaḥ || svāhāntaśca trayo viṃśākṣaroyaṃ mantrarājakaṃ | svāhāṃvinaika viṃśatyakṣaroyaṃ kāmado manuḥ || viṃśatyarṇā vidyā svāhā praṇavavarjitā | dhyānapūjādikaṃ sarva dakṣiṇāvadupācaret || kumārī tantrepi || dvāviṃśatyakṣarī muddhṛtya pūrvavījaṃ mahāvidyā || pūrvavījatrayaṃ tathā || kūrcayugmaṃ mahāvidyā kūrcakaśca maheśvari | lajjā dvayaṃ mahāvidyā lajjaikaṃ ca tathā bhavet || dakṣiṇe kālike svāhā vidyānyā parikīrtitā | eṣā vidyā rājavidyā japane pūjane tathā || atha vakṣye mahāvidyāṃ siddhavidyāṃ mahodayāṃ | īśvareṇa purā proktāṃ devī hṛdaye saṃjñakāṃ || yasya jñāna prabhāvena kalayāmi jagat trayaṃ | praṇavaṃ pūrvamuccārya hṛllekhā vījamuccaret || rativījaṃ samuddhṛtya papaṃcamaṃ bhagānvitaṃ | ṭhadvayena samāyuktāṃ vidyārājñī prakīrtitā || anayā sadṛśī vidyā kālītantre sudurlabhā | rativījaṃ krīṃkāraḥ jaganmagala kavaca svarasāt || papaṃcamomakāraḥ || bhairavosya ṛṣiḥ prokto virāṭ chanda udāhṛtaḥ | siddhakālī brahmarūpā devatā bhuvaneśvarī || rativījaṃ vījamasyā hṛllekhā śaktirucyate | hṛllekhayā ṣaḍdīrghena praṇavādyena kalpayet || 278a) aṃgaṣaṭkaṃ tato nyasya dhyātvā devīṃ śivo bhavet || khaḍgodbhinnendu vimvasravadamṛtarasāplāvitāṃgī trinetrā savye pāṇau kapālāṃ kulamasṛjamathonmuktakeśī pivantī || digvastrāvaddha kāṃcīmaṇimaya mukuṭādyairyutādīpta jihvāpāyānnīlotpalābhāraviśaśivilasat kuṇḍalālīḍha pādā || japedviṃśati sāhasraṃ sahasraikena saṃyutaṃ | homayet taddaśāṃśena mṛdu puṣpeṇa mantravit || trikoṇaṃ kuṇḍamāsādya siddhavidyaḥ śivo bhavet | pūjanaṃ ca prayogaśca dakṣiṇāvadūpācaret || ekākṣaryā mahākālyā vidhānaṃ sarvameva vā || viśvasāratantre || ṣaḍakṣarīṃ mahākālīṃ vakṣyāmi śṛṇu pārvati | vījatrayaṃ samuddhṛtya astravarṇa samuddharet || vahnijāyāvadhiḥ proktā vidyā trailokya mohinīṃ || bhairavītantre || vāgbhavo syādi hṛdayaṃ vahnyārūḍhaṃ prajāpatiṃ | dvitīya svarasaṃyuktaṃ vindu ṣaṃṇḍendu saṃyutaṃ || dviruccārya punaḥ pūrvaścaturthasvara vindu yuk | dviruccārya kālikāyai vahnijāyā vadhirmanuḥ || kāmākṣā paṃcāśikāyāmapi || śṛṇu devi mahāvidyāmekādaśākṣarī parāṃ | ādau vāgbhavamuccārya vadbhyārūḍhaḥ prajāpatiḥ || mukhavṛttena saṃyuktamevaṃ vījadvayaṃ punaḥ | kālī vījadvayaṃ devi kālikāyai tato vadet || vahnijāyāntiko mantraḥ proktaḥ sarvasamṛddhidaḥ | ṛṣiśca dakṣiṇāmūrtiśchandaḥ paṃktirudāhṛtaḥ || parāt paratarā śaktirdevatā kālikā smṛtā | ekādaśākṣarī vidyā kālikāyāḥ sudurlabhā || bhāgyena labhate caiṣā sarvaiśvarya sukha pradā | lakṣaṃ dvayaṃ bhavejjapyaṃ puraścaraṇa karmaṇi || sāṃgopāṃga vidhānena tathā cāṣṭa sahasrakaṃ | caturbhujāṃ kṛṣṇavarṇāṃ muṇḍamālā vibhūṣitāṃ || khaḍgaṃ ca dakṣiṇe pāṇau vibhratīṃ saśaraṃ dhanuḥ | muṇḍaṃ ca kharpare caiva kramādvāmena vibhratīṃ || dyāṃlikhantīṃ jaṭāmekāṃ vibhratīṃ śirasā svayaṃ | muṇḍamālāṃdharāṃ śīrṣe grīvāyāmapi sarvadā || 278b) vakṣamānā ihāgantu vibhratīṃ raktalocanāṃ | kṛṣṇavastradharāṃ kaṭyāṃ vyāghrājina samanvitāṃ || vāmapādaṃ śavahṛdi saṃsthāpya dakṣiṇaṃ padaṃ | vinyasya siṃhapṛṣṭe ca lelihānāṃ śavasvayaṃ || sāṭṭahāsā mahāghorarāvayuktāṃ vibhīṣaṇāṃ | evaṃ vicitrya bhaktaistu kālikā parameśvarīṃ || satataṃ bhaktiyuktaistu bhogaiśvaryamabhīpsubhiḥ || svatantre || śmaśāna kālikā mantraṃ śṛṇuṣvāvahitā priye | vāṇī māyāṃ tato lakṣmī kāmavījaṃ tataḥ paraṃ || kālike saṃpuṭatvena catuṣkaṃ vījamālikhet | ekādaśārṇā deveśi caturvarga pradāyinī || ṛṣirbhṛgurnivṛcchando devatā kālikā parā | śmaśānādyā ca vāṅmayā vījaśaktī maheśvari || kīlakaṃ kāmavīja syāt śṛṇu pūjāṃ valiṃ priye | catustribhiścatuvarṇe dvirāvṛtyā ṣaḍaṃgakaṃ || vinyasya dhyānaṃ kurvīta kālikāyāḥ samāhitaḥ | aṃjanādrinibhāṃ devī śmaśānālayavāsinīṃ || trinetrāṃ muktakeśīṃ ca śuṣkamāṃsātibhīṣaṇāṃ | piṃgākṣīṃ vāmahastena madyapūrṇa kapālikā || sadyaḥ kṛtta śirodakṣa hastena dadhatī śivāṃ | smita vaktrāṃ sadā vāma māṃsa carvaṇe tatparāṃ || nānālaṃkāra bhūṣāṃgī nagnāmattāṃ sadāśavaiḥ | evaṃ dhyātvā yajed devīṃ śmaśāne tu viśeṣataḥ || gṛhe vāpi gṛhasthaśca matsyamāṃsaiḥ subhojanaiḥ | nagno bhūtvā mahāpūjāṃ kuryād rātrau samāhitaḥ || padmaṃ cāṣṭadalaṃ vṛttaṃ tadvāhye dharaṇītaraṃ | caturdvāra samāyuktaṃ madhye mūlaṃ samālikhet || daleṣvaṣṭābhya vilikhet kavargādyaṣṭavargakaṃ | dharaṇyāṃḥ vilikheddvāraṃ caturdikṣu catuṣkakaṃ || pūrvādi uttarāntāyāṃ || madhye devīṃ prapūjayet || brāhmyādyāḥ pūjayan mātṛrdaleṣvaṣṭabhya pūrvataḥ | bhairavānasitāṃ gādyān dharaṇyāṃ pūjayet priye || asya puraścaraṇaṃ ekādaśa lakṣa japaḥ | varṇalakṣaṃ japenmantraṃ taddaśāṃśena homayet || svatantre || kāmavījaṃ samālikhya kālikāyai padaṃ likhet | 279a) nāmāntena ca deveśi saptārṇo manuruttamaḥ || savāṃgaṃ kālikādevī anyat sarvantu pūrvat || bhairavatantre || kālīvījadvayaṃ devi dīrgha hūṁkārameva ca | tryakṣarī sā mahāvidyā cāmuṇḍā kālikā smṛtāḥ || vāgbhavaṃ prathamaṃ devi kūrcavījaṃ tathaiva ca | vedādirvāgbhava caiva māyāvījaṃ tathaiva ca || phaṭ svāhayā samāyuktaṃ mantraṃ sarvārthasiddhidaṃ | kālīvīja dvayaṃ devi kūrcayugmaṃ tathaiva ca || māyāyugmaṃ ca deveśi kālīvidyā ṣaḍakṣarī | svavījaṃ pūrvamuddhṛtya dakṣiṇe kālike tataḥ || svavījaṃ caiva svāhā ca kālikā sā daśākṣarī | māyā vījadvayaṃ devi dakṣiṇe kālike padaṃ || kūrcavījaṃ tathā māyā tadante vahni vallabhā | eṣā kālī mahāvidyā sarvasārasvatapradā || kālīvījaṃ samuddhṛtya kūrcaṃ māyā tathaiva ca | dakṣiṇe kālike ceti svavījaṃ kūrcavījakaṃ || māyā svāhā padaṃ devi caturdaśākṣarī śubhā | khaḍgamuṇḍadharādevī varadā'bhayadhāriṇī || rudrayāmale || sarvādyaṃ kūrcavījaṃ ca lajjādvayaṃ tathaiva ca | dakṣiṇe kālike caiva kūrcayugmaṃ parantataḥ || vahnijāyānvitā vidyā tārādyā kathitā parā | pūrvavat pūjanaṃ sarvaṃ mantraḥ paṃcadaśākṣaraṃ || lajjāvījaṃ trivāraṃ ca dakṣiṇe kālike tataḥ | punastritaya lajjāṃ ca vahnijāyānvitastataḥ || vidhānaṃ pūrvavat proktantravanārṇaḥ samīritaḥ | śabdavījayugaṃ devi kālike dakṣiṇe padaṃ || tathā varmayugaṃ devi svāhānto dvādaśākṣaraḥ | nyāsa pūjādikaṃ sarvaṃ pūrvavat parikalpayet || nāmādau carmavījantu nāmānte hrīyugantataḥ | ṭhadvayena samāyuktā dvādaśārṇā kuleśvari || varma hūṃ vījaṃ hrīṃ || dhyānādikaṃ tu sarva hi pūrvavat parikalpayet | ādau lajjāyugaṃ devi dakṣiṇe kālike tataḥ || krīṃkāra yugalaṃ caiva kūccayugmaṃ tataḥ paraṃ | svāhāntā ca tathālajjā ṣoḍaśīyaṃ sugopitā || tathā lajjeti lajjāyugityarthaḥ || lajjā dvayena puṭitaṃ dakṣiṇe kālike padaṃ | mantroyaṃ dvādaśārṇastu vahnijāyā samanvitaḥ || 279b) hrīṁ vījapuṭitaṃ kūrca dakṣiṇe kālike tataḥ | pūrvoktāni ca vījāni vahnijāyānvitāni ca || śakrārṇāyaṃ mahāmantraḥ kālikāyāḥ samīritaḥ | etāsāṃ dhyāna pūjādīn dakṣiṇāvat samācaret || rudrayāmale || śṛṇu devi pravakṣyāmi durlabhaṃ hṛdayaṃgamaṃ | śaktivījaṃ samuddhṛtya kālīvījamanantaraṃ || kūrcayugmaṃ tato devi svāntaṃ mantramuddharet | eṣā vidyā mahābhāge triṣu lokeṣu durlabhā || imāṃ prajayataḥ kasya kiṃ na sidhyati bhūtale | ṛṣiśchando devatā ca japahomādikaṃ tathā || dvāviṃśatyakṣarī devyāḥ samānaṃ sarvamīritaṃ | prāsādātaṃ vadet kāli mahākāli padaṃ vadet || kalāvakṣi yutau dvedhā tadante ca phaḍuccarat | svāhā caturdaśārṇoyaṃ mahākālī manurbhavet || kalaukakāralakārau akṣi hrasva ikārastayutaṃ | kakāralakāra dvayaṃ tena kilikilītisiddhaṃ || hoṃ kālimahākāli kilikili phaṭ svāhā | lajjā vīja tataḥ kūrcaṃ phaḍantā tryakṣarī bhavet || pralayāgnī sa rudhirā vūrdhakeśī samanvitau | nādavindu samāyuktā vevaṃ krodhadvayaṃ punaḥ || idaṃ gṛhāṇa padato varmāstrānala vallabhā | caturdaśākṣarī proktā mahākālī dhruvādikā || pralayāgnī phakārau tathā ca tuṃ phreṃ phreṃ hūṃ hūṃ idaṃ gṛhāṇa hūṃ phaṭ svāhā || viṣṇuyāmale kālī sārvajña vidyā || ādau vāgbhava vījantu vahnyārūḍhaḥ prajāpatiḥ | śriyā yukto vindunā ca vīja metat tridhā paṭhet || kathiteyaṃ mahāvidyā kaulikī kulasundarī || śriyāyuktaḥ īkārayuktaḥ || sarvasaubhāgyanilayā sarvasaukhyapradāyinī | sārvajñe dāyinī śyāmā kavitvavittavardhinī || suptādi doṣarahitā smaraṇāt sarvasiddhidā | nāpekṣā japahomasya nācārasya viśeṣataḥ || grahaṇāt siddhidā vidyā nandikeśvara pūjitā | bhairavosya ṛṣiḥ prokta uṣṇik chanda udāhṛtaḥ || devatā dakṣiṇā kālī samastaphalasiddhidā || 280a) śrīvārāhītantre || śrībhagavānuvāca || atha kālī manuṃvakṣye samasta puruṣārthadaṃ | svāminaṃ ca namaskṛtya vakṣye mātsya mataṃ yathā || kapilorghīśamārūḍhā nādacandravibhūṣitā || kapilākāraḥ arghīśaḥ ṣaṣṭhasvaraḥ || ekākṣaramādyavījaṃ mayāvījaṃ dvitīyakaṃ | turyākṣaraṃ śaraṃ yutaṃ vāgādyaṃ vāṇavarṇakaṃ || ṛṣiḥ syāt kṛṣṇakaśchandopyanuṣṭup parikīrtitaḥ | devatā ca bhavet kālī iṣṭārthe viniyojayet || yamalakṣaṃ japed vījaṃ tatvanyāsa udāhṛtaḥ | homaṃ paṃcāśamudiṣṭaṃ kalāṃśenaravirbhavet || tarpaṇaṃ dviguṇaṃ proktaṃ puraścaraṇamīritaṃ | puraścaraṇa hīno hi na siddhiśca prajāyate || aṣṭāsragarbhaṃ kamalaṃ guṇatrayavibhūṣitaṃ | dharākṛta caturdvāraṃ yantrametat samīritaḥ || māyā ṣaḍdīrgha yogena karāṃgeṣu niveśayet | sa jāti saṃyutaṃ kuryāt sva sva mudrā samanvitaṃ || uttarābhimukho bhūtvā pīṭhanirmāya pūjayet | athavā maṇipūre ca yoniliṃge praśasyate || mahāliṃge maṇau yantre śvetaliṃge'thavā bhavet | pratimāyāṃ sarojeṣu pūjākāryā vibhūtaye || mantre mantre daśaguṇaṃ yoni liṃge daśottaraṃ | lalanā hṛdi yonau ca phalavai paṃcaviṃśatiḥ || gaṇeśaṃ rudracaṇḍaṃ ca vārāhaṃ nandinaṃ tathā | uttarādi krameṇaiva dvārapārān samarcayet || dvīpaṃ tritriṇaṃ vipulaṃ svara hraṃ sumanoharaṃ | kūjat kokilanādādvyaṃ mandamāruta sevitaṃ || bhṛṃgapuṣpalatākīrṇaṃ udyaccandra divākaraṃ | smṛtvā svadhā vidha madhyasthaṃ tasmin māṇikya maṇḍape || ratnasiṃhāsane padme trikoṇo jvalakartike | pīṭhe saṃcittayed devīṃ sākṣāt trailokya suṃdarīṃ || nīlanīrajasaṃkāśāṃ pratyālīḍhapadesthitāṃ | caturbhujāṃ triṇayanāṃ khaṇḍendu kṛtaśeṣarāṃ || laṃvodarīṃ viśālākṣī śvetapretāsanesthitāṃ | dakṣiṇordhena nistriṃśaṃ vāmordhe nīlanīrajaṃ || kapālaṃ dadhatīṃ caiva dakṣiṇādhaśca kartṛkāṃ | nāgāṣṭakena saṃvaddha jaṭājuṭāṃ surārcitāṃ || 280b) raktavartula netrāṃ ca pravyakta daśanojvalāṃ | vyāghracarma parīdhānāṃ gandhāṣṭaka pralepitāṃ || tāṃvūlā pūrṇavadanāṃ surāsura namaskṛtāṃ | evaṃ dhyātvā ṣoḍaśāre niveśya pratipūjayet || aṃgapūjāṃ vidhāyātha daleṣu pūjayet tataḥ | ādyāṃ nityāṃ subhadrāṃ ca maṃgalāmaṃgacāriṇīṃ || kāmākṣāṃ rūpadāṃ tārāmatha kālīṃ samarcayet | kesare pūjayedetā aiśānyādi krameṇa tu || bhadrāṃ bhīmāṃjaṃyāṃ māyāṃ bhuvaneśīṃ ca bhairavīṃ | tripurāṃ kāmadāṃ durgāṃ ṭha dvayāntena cārcayet || madhye kālīṃkāre rātriṃ kāmeśīmathakāmanāṃ | kamalāṃ kālikāṃ kāntāṃ svasvavījena cārcayet || sarvāyuvatyo dvibhujā vīṇāvādana tatparāḥ | raktā manoharā dūtyaḥ suveśāmadamattharāḥ || ādyānta yugmarahitāḥ svarāḥ klīvavivarjitā | vindvantā manavastāsāṃ vahnijāyāntameva ca || yamalakṣaṃ japitvā tu madhurāktairmadhūkajaiḥ | kusumairayutaṃ hutvā toṣayeṃ gurumānmanaḥ || śaktipīṭhe yajed devī vakṣyamāṇena varmanā | siddhamantraṃ japen mantrī sahasraṃ śayanatthitaḥ || yāṃ vicintya striyaṃ rātrau sā samāyāti tatkṣaṇāt | aṣṭāsu madhye pravilikhya māyāṃ koṇeṣu kāmaṃ vahirastravarṇau || tadvāhyato mātṛkayābhirītaṃ yantra ca kālyāḥ śubhadaṃ praśastaṃ || kavacaṃ ca nyased bhāle lalanāmāstu gahvare | kuṃkumena kuśītena likhitvā dhārayed yadi || priyo bhavati nārīṇāṃ bhavet kāma ivāparaḥ | vāgbhavāṃ śirasinyasya devīṃ saṃciṃtya kālikāṃ || śaktiṃ vījaṃ nyasedbhāle saṃsmṛtya bhuvaneśvarīṃ | śavarṇau vinyasen netre dhyātvā sūryaṃ hutāśanaṃ || mukha vṛtte nyaset sāntaṃ sārghāśaṃrasmisaṃyutaṃ | jihvāyāṃ vinyasedevaṃ sabhāyāṃ vākpatirbhavet || sahasraṃ hayamāraiśca hutvāmucyeta vandhanāt | padmairhutvā japecchatrūn dūrvābhiḥ śāntimāpnuyāt || palāśa kusumaiḥ puṣṭiṃ dhānyairdhānya śriyaṃ vrajet | kākapatraiḥ kṛto homo dveṣaṃvitanute nṛṇāṃ || marīca homairmaraṇaṃ ripurāpnoti sarvathā | 281a) kṣudrābhicārabhūtādyān dhyātvā devīṃ vināśayet || nīrajairarūṇaiḥ puṣpairatiramya sugandhibhiḥ | pūjayed dhūpadīpādyairnṛtyagītai manoharaiḥ || evaṃ siddhamanurmantrī naranārīśvaro bhavet | manyate vatsarā darvāk lakṣmājita dhaneśvaraḥ || yonikuṇḍaṃ prakalpyātha kuryāddhoma nijecchayā | mallikā kusumairhutvā vaśayedakhilaṃ jagat || kṛtyādrohādi śamanaṃ pṛṣṭhakairmadhurāplutaiḥ | ikṣu daṇḍaiḥ śubhai hutvā mahatiṃ siddhimāpnuyāt || yavairdhānyasamṛddhiḥ syāt godhūmairiṣṭa siddhiyuk | taṇḍulairakṣāsiddhiḥ syāt śrīdhṛtiścāyutastilaiḥ || mantrai nīlotpalai hutvā nṛpapatnī vaśaṃ nayet | pravuddhaiḥ paṃkajai hutvā vaśaṃ nayati medinīṃ || aśokaiḥ putramāpnoti madhukairiṣṭamāpnuyāt | phalairjamvudbhavairhutvā śīghramucchādayedarīn || ketakī patra homena sapatnaṃ nāśayeddhruva | ayutaṃ homasaṃkhyā syāt japastāvān prakīrtitāḥ || snānaṃ tanmantritaistoyaiḥ sarvavyādhiharaṃ smṛtaṃ | tajjaptacchatrakaṃ toyaṃ mukhecchiptaṃ viṣāpahaṃ || ārtāya bhaiṣajaṃ dadyāt mantrenānena mantritaṃ | satadvyādhi vinirmukto mānuṣo'sya prabhāvataḥ || trilohī mudrikānena manunā sādhu sodhitā | kṛtyā drohādi śamanī sarvavyādhi vināśinī || sarvasampat pradānityaṃ sarvavaśyakarīmatā | yadyadvāṃchati mantreṇa tatradetena sādhayet || ardharātrau ca saṃdhyāyāṃ divārātrau samarcayet | hutvā bhuktvā japen mantraṃ sarvapāpaiḥ pramucyate || aṣṭamyāṃ ca ubhe pakṣe navamyāṃ ca viśeṣataḥ | nṛcchāga mahiṣādyaiśca valiṃ dadyād vidhānataḥ || āṣāḍhasya paṃcadaśyāṃ saṃprāpte turya yāmake | tatra dānaṃ japo homaḥ sarvaṃ rātrau tadākṣayaṃ || puṣyayoge tu saṃprāpte gomedhasya phalaṃ labhet | śubhayogaḥ kadācit syāt tatra tatra viśiṣyate || phetkārīye || prāsādavījamuccārya kālīti padamuddharet | mahākālī padaṃ coktvā kāliyugmamataḥ paraṃ || astramagni priyāntoyaṃ bhadrakālī mahāmanuḥ | ārādhya prajapennityamaṣṭottaraśataṃ manuḥ || 281b) asthimālā vidhātavyā aṣṭādhika śataṃ na ca | dhyātavyeyaṃ mahāvidyā bhadrakālī bhayāpahā || kṣutsāmā koṭarākṣī masimalinamukhī muktakeśī rudantī nāhaṃ tṛptā vadantī jagadidamakhilaṃ grāsamekaṃ karomi || hastābhyāṃ dhārayantī jvaladanala śikhā sannibhaṃ pāśayugmaṃ dantairjamvūphalābhaiḥ pariharatu bhayaṃ bhadrakālī karālā || aśeṣa kālikā tantre kathitā kārya siddhaye | iya devī mahādevi śatru nigrahakāriṇī || asyāḥ pūjādikaṃ sarvaṃ kālikā vadupācaret || rudrayāmale || śṛṇu devi pravakṣyāmi durlabhaṃ bhuvanatraye | śaktivījaṃ samuddhṛtya kālīvījamanantaraṃ || kūrcayugmaṃ tato devi svāhāntaṃ mantramuddharet | eṣā vidyā mahādevi triṣu lokeṣu durllabhā || śaktivījaṃ bhuvaneśvarī || ṛṣiśchando devatā ca japahomādikaṃ tathā | dvāviṃśatyakṣarī devyāḥ samānaṃ sarvameva ca || namaḥ pāśāṃkuśau dvedhā phaṭ svāhā kālikālike | dīrghatanucchadaṃ kāli manuḥ paṃcadaśākṣaraḥ || ṛṣicchandādikaṃ cāsya dakṣiṇā vadupācaret || viśvasāre || mantrabhedān pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalānane | eṣāṃ vijñānamātreṇa bhaved gaṃgādharaḥ svayaṃ || tryakṣarīyā mahāvidyā tāmadya kathayāmite | mūlavījaṃ tathā māyā lajjāvījaṃ tataḥ paraṃ || māyā hūṁ || mahāvidyā mahākālyā mahākāla matā priye || atha paṃcākṣarī vidyāṃ śṛṇuṣva kamalānane | prajāpatiṃ samuddhṛtya vahnyārūḍhaṃ tataḥ paraṃ || caturthasvarasaṃyuktaṃ vindunāda vibhūṣitaṃ | vāmaśravaṇasaṃyuktaṃ īśānaṃ ca samuddharet || viṃdukhaṇḍen jvalaṃ kṛtya kūrcavījamidaṃ smṛtaṃ | īśo vaiśvā narā rūḍhā rati vindu vibhūṣitāḥ || lajjā vījamidaṃ proktaṃ sarvatantra samanvitaṃ | vījatrayaṃ kramenaiva tadante vahni sundarī || paṃcākṣarī mahāvidyā kathitā padmayonitā | ṣaḍakṣarī mahākālī vakṣyāmi śṛṇu pārvati || vījatrayaṃ samuddhṛtya avarṇantu samuddharet | vahnijāyāvadhiḥ proktā vidyā trailokyamohinī || 282a) aṣṭākṣarī mahāvidyā kathyate śṛṇu pārvati | vījatrayaṃ krameṇaiva punarvīja trayaṃ sudhīḥ || svāhāntā kathitā vidyā catuvarga phalapradā | ekādaśākṣarī vidyā kathyate śṛṇu pārvatī || vāgbhavaṃ hṛdayaṃ brūyād vadyā rūḍhaṃ prajāpati | caturthasvarasaṃyuktaṃ nādavinduvibhūṣitaṃ || dviguṇaṃ ca tataḥ kṛtvā ṅentaṃ ca kālikā padaṃ | svāhanta kathitā vidyā priyeṣṭakā daśākṣarī || ṛṣiḥ syād dakṣiṇāmūrtiśchandaḥ paktirudāhṛtaṃ | parāt paratarā śaktiḥ kālikā devatā smṛtā || ekādaśākṣarī vidyā kālikāyāḥ sudurlabhā | bhāgyena labhyate caiṣā caturvarga phalapradā || lakṣatrayaṃ japed vidyāṃ puraścaraṇa karmaṇi | anyāsāṃ varṇalakṣaṃ syāt kathitaṃ padma yoninā || āsāṃ dhyānamahaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalānane | ṛṣiṇā yatpurā proktaṃ dakṣiṇāmūrti saṃjñinā || caturbhujāṃ kṛṣṇavarṇāṃ muṇḍamālāvibhūṣitā | khaḍgaṃ ca dakṣiṇe pāṇau vibhratīndīvaradvayaṃ || katṛkāṃ kharparaṃ caiva kramādvāmena vibhratīṃ | dyāṃ likhantī jaṭāmekāṃ vībhratīṃ śirasā svayaṃ || muṇḍamālādharāṃ śīrṣe grīvāyāmapi sarvadā | vakṣasā nāgahāreṇa vibhratīṃ raktalocanāṃ || kṛṣṇavastradharāṃ kaṭyāṃ vyāghrājina samanvitāṃ | vāmapādaṃ śavahṛdi saṃsthāpya dakṣiṇaṃ padaṃ || vinyasya siṃha pṛṣṭhe tu lelihānāṃ śavaṃ svayaṃ | aṭṭahāsāṃ mahāghorarāvayuktāṃ ca bhīṣaṇāṃ || evaṃ saṃcintayet kālīṃ kalikalmaṣanāśinīṃ | satataṃ bhakti namraistu bhāgyaiśvarya sukhepsubhiḥ || guruṃ natvā vidhānena cintayet paradevataṃ || athāparaṃ prakāraṃ hi vakṣyāmi śubhalakṣaṇaṃ | śṛṇuṣva parayā bhaktyā kālīkalmaṣa nāśinī || mūlavījaṃ tathā māyā lajjāvījaṃ tataḥ paraṃ | dakṣiṇe kālike ceti tadante vahni sundarī || ekādaśākṣarī kālī caturvarga phalapradā | kavaca mūla vījādyaṃ tadante bhuvaneśvarīṃ || tadā ca dakṣiṇe ceti astrāntā samudīritāṃ || cakārāt kālike iti || 282b) athāparāṃ pravakṣyāmi vidyāṃ tāṃ ca navākṣarī | mūlavījaṃ samuddhṛtya saṃvudhyanta padadvayaṃ || svāhāntā kathitā vidyā sarvaśatru kṣayaṃkarī | caturdaśākṣarī vidyā kālikāyāḥ pratanyate || yasyāḥ kaṭākṣa mātreṇa bhavedvāgīśvaropamaḥ | kavacaṃ mūlavījādyaṃ tadaṃte bhuvaneśvarī || dakṣiṇe kālike ceti tato vījatrayaṃ punaḥ | svāhāntā kathitā vidyā sarvadharma phalapradā || caturdaśākṣarī vidyā dakṣiṇā parikīrtitā || athāparāṃ pravakṣyāmi vidyāṃ viṃśati varṇikāṃ | yasyāḥ prasādamātreṇa bhavedbhūmi purandaraḥ || mūlavījadvayaṃ vrūyāt tataḥ kūrcayugaṃ tataḥ | lajjāyugmaṃ samuddhṛtya saṃvudhyanta pada dvayaṃ || pūrvavat saṭ tathā vījaṃ tadante vahni sundarī | ṛṣiḥ syād dakṣiṇāmūrtiḥ paṃktiśchanda udāhṛtaṃ || devatā kathitā sadbhiḥ kālī dakṣiṇa pūrvikā | ekādaśākṣarī vidyā kathyate śṛṇu pārvati || mūlaṃ kavacaṃ māyāṃ ca saṃvudhyanta pada dvayaṃ | svāhāntā kathitā vidyā caturvarga phalapradā || ṛṣiḥ svāddakṣiṇāmūrtiśchando'nuṣṭuvudāhṛtaṃ || athāparāṃ pravakṣyāmi vidyāṃ tribhuvaneśvarīṃ | nijavījaṃ samuddhṛtya tadante vahni sundarīṃ || bhairavā ṛṣayaḥ proktāḥ sarvatantra samanvitāḥ | asitāṃgo ruruścaṇḍaḥ krodhaśconmatta saṃjñakaḥ || kapālī bhīṣaṇaścaiva saṃhāraścāṣṭa bhairavāḥ | eṣāmetā mahāvidyā śṛṇuṣva kamalānane || aṣṭākṣarī tayā proktā sarvatantreṣu gopitā | nijavījadvayaṃ kūrca dvayaṃ lajjādvayaṃ tataḥ || svāhāntā kathitā kālī dharmakarma phalapradā | navākṣarī mahāvidyā śṛṇuṣva kamalānane || nijavījatrayaṃ kūrca yugmaṃ lajjā yugantataḥ | svāhāntā kathitā vidyā sarvasaṃpatkarī śubhā || navākṣarī mahāvidyā navalakṣaṇasaṃyutā || athāparāṃ pravakṣyāmi daśatatva samanvitāṃ | yasyāḥ kaṭākṣamātreṇa bhavet trailokya mohanaḥ || mūladvayaṃ kūrcayugmaṃ lajjādvayaṃ tataḥ paraṃ | punastānyeva tenaiva tadante vahni sundarī || 283a) caturdaśākṣarī vidyā caturvarga phalapradā || atha vakṣye maheśāni kālīṃ kalmaṣanāśinīṃ | yasyāḥ kaṭākṣamātreṇa bhaved vāgīśvaro'paraḥ || dhanaṃdhānyaṃ sutaṃ jāyāṃ hayaṃ hasti na meva ca | yadyanmanasi vāṃchanti tat tatsarvaṃ labheddhruvaṃ || nātaḥ paratarā vidyā tīrthaṃ nātaḥ paraṃ paraṃ | nātaḥ paratarākāryaṃ munīnāṃ mokṣapradāyanī || gṛhīnāṃ ca yatīnāṃ ca * * * * * * * * ? | sarvavāṃchā phalapradā || nārcanaṃ pūjanaṃ tasyā mantramātraṃ japen naraḥ | karasthāḥ siddhayaḥ sarvā bhavantyasya kalau yuge || brahmatrayaṃ samuddhṛtya rati vahni samanvitaṃ | nādavindusamāyuktaṃ lajjā kūrca dvayaṃ paraṃ || punaḥ krameṇa uddhṛtya vahni jāyāvadhistataḥ | ṣoḍaśīyaṃ samākhyātā vidyā kalpadrumopasā || pūrvavat pūjanaṃ tayāḥ sarvanyāsādikaṃ priye | caturdaśī ṣoḍaśī ca triṃśadvarṇātmikā ca yā || tāsāṃ lakṣapramāṇaṃ syāt puraścaraṇa karmaṇi | anyāsāṃ sarvavidyānāṃ varṇalakṣaṃ prakīrtitaṃ || sarvāsāntu mahāpūjā dakṣiṇāvat prakīrtitā || atha vakṣye maheśāni sarvakāmaphalapradāṃ | guhyakālīṃ mahāvidyāṃ trailokyeṣu sudurlabhaṃ || indrādi rūḍhaṃ vargādyaṃ rati vinduṃ samanvitaṃ | triguṇaṃ ca tataḥ kṛtvā īśau dvau ca samuddharet || vāmākṣi vahni saṃyukto nādavindu vibhūṣitau | lajjādvayamidaṃ prokta sarvavidyā vasānugaṃ || tato guhyakāliketi punaḥ saptakamuddharet | svāhāntā kathitā vidyā sarvatantreṣu gopitā || nātaḥ paratarā vidyā tīrthaṃ nātaḥ paraṃvaraṃ | vividhā ca mahāvidyā kathitā padmayoninā || tat śṛṇuṣva maheśāni yaduktaṃ brahmavādibhiḥ | kāmavījaṃ tathā kūrcaṃ tadante bhuvaneśvarī || guhye vā kālike vāpi tathā vīja trayaṃ bhavet | svāhāntā kathitā vidyā sarvavidyāstanuttamā || dvau dvau vījau samuddhṛtya tadā saṃvodhane vadet | punastathaiva ṣaḍvījaṃ tadante vahni sundarī || viṃśadvarṇātmikā vidyā ekonāvā prakīrtitā | 283b) kāmavījaṃ tato vrūyāt kavacaṃ bhuvaneśvarī || saṃvodhanaṃ tadā vrūyāt svāhāntetya parā smṛtā | ekādaśākṣarī vidyā daśavarṇātmikā bhavet || ekākṣarī kāmavījaṃ tryakṣaraṃ ca trivījakaṃ || ṣaḍakṣarī ṣaḍvījāni svāhāntā tryakṣarī bhavet | dvyakṣaraṃ kāmavījaṃ ca phaḍantā tryakṣarī bhavet || vījatrayaṃ tato'straṃ ca kathitā caturakṣarī | vījāni dviguṇī kṛtya tyaktvā saṃvodhanaṃ padaṃ || svāhāntā kathitā vidyā sarvatantreṣu gopitā | dakṣiṇe padamābhāṣya bhavet paṃcadaśākṣarī || kāmavījaṃ parityajya atha vā ṣoḍaśākṣarī | evaṃ vahuvidhā vidyā tantre tantre prakīrtitā || viśvasāre || atha vakṣe maheśāni vidyāṃ sarvaphalapradām | caturvarga pradāṃ sākṣān mahāpātakanāśinīm || sarvasiddhipradāṃ devīṃ bhuktimukti pradāyinīm | guhyakālī mahāvidyā trailokye cātidurlabhā || indrādi rūḍhaṃ vargādyaṃ rati vindusamanvitam | triguṇaṃ ca tathā kṛtvā īśānaṃ ca samuddharet || ṣaṣṭhasvarasamāyuktaṃ vindunāda kalātmakam | dviguṇaṃ ca tataḥ kṛtvā īśadvayaṃ samuddharet || vāmākṣi vahni saṃyuktaṃ nādaviṃduvibhūṣitam | tadguhye kālike proktā cātha vā dakṣiṇe vadet || saptavījaṃ punaḥ pūrvaṃ krameṇa yojayet tataḥ | vahni jāyāvadhiḥ proktā vidyā trailokya mohinī || atha veti hyegu dakṣiṇeveti mantraḥ || atha vakṣye mahāvidyā sarvatantreṣu gopitā | bhṛgurāmena yā proktā tat śṛṇu kamalānane || kāmavījaṃ samuddhṛtya saṃvudhyanta padadvayaṃ | punaḥ kāmaṃ tadante ca dadyād vahneśca sundarīṃ || eṣā navākṣarī vidyā guhyaśabda samanvitā | dakṣiṇe padamābhāṣya bhaved vidyā daśākṣarī || lakṣadhābhidyate vidyā mahākālena bhāṣitā | tatra kālyādayo vidyāḥ kathyante śṛṇu pārvatī || kāmarājādikaṃ vījaṃ pūrvāparavibhāgataḥ | bhadrakāliṃ tathā ṅentāṃ vījamadhya niyojayet || 284a) svāhāntā kathitā vidyā viṃśavarṇātmikā priye | caturvargapradā devī bhadrakālī śubhānanā || vījāni uddharet pūrvaṃ mahākāli padaṃ tataḥ | tadante saptavījāni svāhāntā tantra sammatā || viṃśatparṇā mahāvidyā mahākālyāḥ prakīrtitā | āsāṃ dhyānamahaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalānane || mahāmegha prabhāṃ raktāṃ kṛṣṇavastravidhāyinīṃ | lalajjihvāṃ ghoradaṃṣṭrāṃ koṭarākṣi hasaṃ mukhīṃ || nāgahāralato yetāṃ candrārdhakṛtaśeṣarāṃ | dyāṃ likhantīṃ jaṭāmekāṃ lehihānāṃ śavaṃ svayaṃ || nāgayajñopavitāṃgī nāgasaryānipuṣinī | paṃcāśannaramuṇḍena vanamālāṃ mahodarī || sahasraphaṇasaṃyuktamanaktaṃ śirasopari | caturdikṣu nāgaphaṇāveṣṭitāṃ guhyakālikāṃ || takṣakanāgarājena vāmakaṃkaṇabhūṣitāṃ | anantaṃ nāgarājānaṃ kṛtadakṣinakaṃkanāṃ || nāgena rasanābhāra kalpitā ratnagehinīḥ | aṭṭahāsāṃ mahābhīmā sādhakābhīṣṭadāyinīṃ || dvibhūjāṃ cintayed devī nāgajajñopavitinī | navaratnasamāvaddha kuṇḍala śrutimaṇḍitā || prasannavadanāṃ saumyāṃ sarvaratna vibhūṣitāṃ | nāradādyai muniganaiḥ sevitāṃ śivagehinī || aṭṭahāsāṃ mahābhīmāṃ sādhakābhīṣṭadāyanī | evaṃ dhyātvā jayed devī kīlīkalmaṣanāśinīṃ || athavā cintayet kālīṃ mahākālamatāṃ prīye | mahāmeghaprabhāṃ śyāmāṃ raktāvastrapidhāyanī || lalajjihvāṃ karālāsyāṃ ghoradraṃṣṭrā bhayānakāṃ | śavakuṇḍalayugmena bhūṣitāṃ sumanoharāṃ || sarvalāvaṇya vasatiṃ sṛkvadvaye galat kacāṃ | savānāṃkarasaṃhātaiḥ kṛta kāṃcī hasaṃmukhīṃ || śavarūpa mahādeva hṛdayoparisaṃsthitāṃ | muṇḍamālāṃ vahatīṃ ca pratyālīḍha pade sthitā || abhayaṃ ca varaṃ caiva khaḍgaṃ muṇḍasusobhanaṃ | sahasraphaṇasaṃyuktairnānānārgairvibhūṣitāṃ || śavarūpa mahādeva kalpitaṃ kāmarūpakaṃ | antanāgarājena dakṣinakara maṇḍināṃ || nānā devaiśca gandhavairnānātālasamanvitaiḥ | nānānāgasamāyuktaiḥ sevitāṃ śumanoharāṃ || evaṃ sacintayed devī kuru kullādi saṃyutāṃ | pūjayet parayā bhaktā guhyakālīṃ mahodayāṃ || 284b) yantra pūjādikaṃ sarvaṃ dakṣiṇāvat samācaret || pīṭhamantro yathā || sadāśivaṃ vadet pūrvaṃ mahāpreta padaṃ tataḥ | guhyakālpāsanaṃn ṅentaṃ guhyakālī tathānvitā || praṇavādyā hrūpādyā ca hūmantā ca namantikā | guhyakālyāsane vidyā kathitā padmayoninā || valimantro yathā || ehi ehi pade dvaṃdvaṃ guhyakāli tathā padaṃ | gṛhna gṛhna padaṃ dvandvaṃ mama śatrun vadet tataḥ || nāśaya dvitayaṃ vrūyāt khādaya dvitayaṃ vadet | turu turu pada dvandva tataḥ skuraskureti ca || chindhi chindhi pada dvandvaṃ siddhiṃ dehi padaṃ dvayaṃ | kavaca dvitayaṃ vrūyāt tadante vahni suṃdarī || paṃcāśad dvitayāruṇa validānamanuḥ smṛtaḥ | eṣāvidyā mahāvidyā validāne niyojayet || gāyatrīṃ prajapet kālyā guhyaśabda samanvitaiḥ | kāmarājaṃ samuccārya guhye ca kālike tataḥ || vidmahe ca tadante vai urddhared yatna pūrvakaṃ | vidye puṇye samābhāṣya dhīmahīti taduttaraṃ || tannaḥ padaṃ samābhāṣya tadā devī pracodayāt | guhyakālyāstathā devi gāyarī kathītā priye || kālīkulārṇave || rativijaikamādāya śabdavīja tatoddharet | hṛllekhāṃ ca tathā coktvā kālike dakṣine tathā || punaścaitāni vījāni krameṇa viniyojayet | japapūjādikaṃ sarva dakṣiṇāvadupācaret || kāmākṣā paṃcāsikāyāṃ || praṇavacāṃkuśa dvandvaṃ mantrasyācca sirontikaḥ | padaṃ kālīti kālike hṛnmantro mantranāyakaḥ || tārasaṃyutaṃ yāvad dīrghaṃ yāhṛllekhayā tataḥ | khaḍaṃgāni samāsādya dhyāyed devī mananyadhīḥ || khaḍgodbhinnendū vimvetyādi dhyānaṃ | ṣaṭkoṇa padmamadhe tu devīmāvāhya pūjayet || mulenaiva ca pādyādyaiḥ ṣaḍaṃgamarcaye tataḥ | ṣaṭkoṇaṃ pūjayed devyāstadrūpā vṛtayaḥ śubhāḥ || bhairavīṃ ca mahat pūrvāṃ bhairavī siṃhapūrvikāṃ | dhūmrabhairavī viśvabhairavī munmatta bhairavīṃ || 285a) vaśīkaraṇa bhairavyā mohanabhaivīt tataḥ | praṇavādyā namontāstāḥ pūjyāścāṣṭadaleṣvimāḥ || īti saṃpūjya deveśimupacāraiḥ punarjapet | puṣpāṃjali trayaṃ datvājasvāhṛdi samānayet || puraścaraṇamuddiṣṭaṃ daśasāhasrikaṃ bhavet | kalau caturguṇāsaṃkhyā tena śīghraphalapradā || homantu raktapuṣpena kuṣṭhaṃ kṛtvā yathāvidhi | etanmantra japen mantrīmucyate brahmahatyayā || pitṛmātṛ vadhāccaiva kimanyairvahupātakaiḥ | kapilā ratnasaṃpūrṇā pṛthvī dānasya yatphalaṃ || tatphalaṃ samavāpnoti devyā dhyānena sādhakaḥ | aṇimādi mahāsiddhiṃ labhate sādhakottamaḥ || spṛṣṭvā dṛṣṭvā japen mantraṃ yaṃ yaṃ taṃ taṃ vaśaṃ nayet | śatamaṣṭottaraṃ japtvā raktapuṣpasya homataḥ || kuryān nṛpaṃ vaśaṃ mantrī nāsādhyaṃ bhuvanatraye | śūnyāgāraṃ devagṛhaṃ pitṛkānanameva ca || brahmacārī haviṣyāśī bhavedindra samo japāt | kuṇḍe trikoṇe saṃjñe tu śāntye puṣṭyai tathaiva ca || ayutaṃ juhuyānmantrī sahasra tritayantu vā | tarpaṇaṃ ca punastatra devīṃ dhyātvā hutāśane || saṃpūrṇa mūlamantreṇa vilvapatrai ghṛtānvitaiḥ | sahasraṃ pratyahaṃ hutvā prāpnoti paramāṃgati || ghṛtākta mālatī puṣpa homāddruta kavirbhavet | nāsādhyaṃ vidyate kiṃcidetanmantravidaḥ sadā || mahākālasaṃhitāyāṃ || ataḥ paraṃ nivodhatvaṃ mālāmantraṃ mama priye | mūlavīja trayaṃ coktvā trayaṃ coktvā ca kūrcakaṃ || lajjā trayaṃ ramāvījaṃ vāgbhavaṃ ca catuṣṭayam | ḍākinī phetkārī caiva pāśakroṭantathaiva ca || punastānyeva coddhṛtya khecarī kāla ityapi | kārmukaṃ ca tathā caṇḍa bhagavatyai namaścaret || paṃcādaśakṣarī vidyā sarvasiddhiphalapradā | ṛṣirdakṣiṇāmūrtiḥ syāt virāvacchandaḥ prakīrtitaṃ || bhogeśvarī dakṣiṇakālī devatā parikīrtitā | phetkārī vījaṃ lajjā ca śaktiḥ syāt kīlakaṃ ramāt || viniyogaḥ sukhaiśvaryā vāptaye parikīrtitaḥ | ataḥ śatākṣarīṃ vidyāṃ sāvadhānāṃ niśāmaya || 285b) praṇavaṃ bhagavatyai ca dakṣiṇe kālike tataḥ | cāmuṇḍe ca tataḥ smṛtvā yoginīvījamuddharet || kapāla tritayaṃ coktvā dānava tritayaṃ vadet | nija vījatrayaṃ devi kūrcatrayaṃ tato vadet || madanonmādini saṃprocya dakṣiṇe kāliketyapi | cāmuṇḍācaṇḍakāpāla bhāluṇḍa śaktayestathā || kūrmānanta hayagrīva kṣeḍamānasa vāgbhavāḥ | pāśakrodha mahākrodha prāsādagāruḍāḥ priye || ghorāṭṭahāsini procya śivanirvāṇade tataḥ | brahmarūpanibhaṃ bhāṣya mahātamaḥ prakāśini || tato'pi cakra nilaye śākinī tritayaṃ tataḥ | vidyudamṛnmahākāla bhūtakārmuka pannagāḥ || pralayāpsara phetkārī tadante vahni sundarī | iyaṃ śatākṣarī vidyā mahākilviṣanāśinī || ṛṣiḥ santānakomuṣyāśchando madhyāḥ prakīrtitāḥ | dakṣiṇa kālī devatā syāt vījaṃ svavījamucyate || śaktiśca yoginī vījaṃ kīlakaṃ dānavaṃ mataṃ || idānīṃ sāvadhānātvaṃ sahasrārṇamanuṃ śṛṇu | mūlavījatrayaṃ coktvā kūrcadvayaṃ samāharet || rāmārāmā māyā caiva nādahāra samādhayaḥ | mahābhīmadvayaṃ procya bhīmānake tathaiva ca || viriṃcī siṃhastrikuṭā samādhīna dvayaṃ priye | bhagavati ca saṃbhāṣya dakṣakālī mahānaghe || tato narā atyurudhiramāṃsa ityapi coddharet | paripūrṇa kapāle ca navadīpa tataḥ paraṃ || siṃhapherukapītyuktvā krameṇaka itīrayet | bhalluka garuḍa procya gajato makareti ca || hayato vadanye'nudyapāśalakṣmī smarārṇakāla | vīje māne sa vajrākhye kāpālaṃ cāpi kākinīṃ || muktā nāgāriti navaraktārṇava tato vadet | dīpamadhye iti procya prajvala jvala ityapi || vaha jvālā jaṭālācca mahā ityapi kīrtayet | tataḥ śmaśānavāsinyāḥ samṛddhi kathama priye || caṇḍa viśvobhūtamayūgha nasomakṣaṇa prabhānīladyakṣāvitina bhairavī tadanantaraṃ || 286a) cāmuṇḍāśatakodyuktvā tataḥ parivṛte vadet | guhyāti guhya parama rahasya tadanantaraṃ || kūlākūlācca samayacakrapādvanti nīti ca | sānviṣṭi tuṃgāṃścaturo mekhalāntān samuddharet || mandārase tu taścūḍāmaṇi valimataḥ paraṃ | sarvaśeṣe tathā jambhaṃ vījānāṃ navakaṃ tvidaṃ || navakoṭi iti procya guhyānanta itīrayet | tatvadhāriṇi coddhṛtya tataḥ paramataḥ śivaḥ || sāmarasyāccāriṇi ca sṛṣṭi sthiti vadet tataḥ | pralayāt kāriṇi procya tato bhallārdha caṃdrakau || vatsa dantaḥ kṣuraprauca tataḥ sandaṃ sakaṃ vadet | nālīkaṃ catubhuśuṇḍī ca gadā prāsau ca tena ca || vahni sphuliṃga piṃgācca vadennite jaṭā padaṃ | bhāvaśabdād bhāsure ca mahādaityācca dānavaḥ || piśāca rākṣase tyuktvā bhūtapreta padaṃ vadet | kuṣmāṇḍa bhayato vrūyād vināśini padaṃ priye || anāhato bhoga sṛṣṭī phetkārī ca tayā saha | karālinī kṛtyayā ca yuktā tarjanī ca kaṭaṃkaṭā || etāni navavījāni sarvadīrghāni tāni hi | tataḥ kaṭakaṭāyeti mānato vikaṭeti ca || dīrghadaṃṣṭrā carciteti nṛkapāle tataḥ paraṃ | lelihāna mahābhīma rasa?nā tadanantaraṃ || vikarāle candrakhaṇḍāṃ'kitabhāle tato vadet | sṛṣṭiḥ kūṭaṃ sthiteḥ kūṭaṃ kūṭaṃ saṃhārameva ca || tato'nākhyā kūṭayuktaṃ bhāsākūṭamataḥ paraṃ | kuṇḍalinyāstataḥ kūṭaṃ pauruṣaṃ kūṭameva ca || paiśāca kūṭaṃ ca tataḥ siddhakūṭamataḥ paraṃ | navakūṭāni saṃkīrtya tato nārāyaṇādi ca || tataḥ pāśupatāstrācca trayastriṃśat samuddharet | tataḥ koṭi mahādivyāstra saṃdhāra itīrayet || vidhāyini iti procya sakarācca surātsura | siddha vidyādharetyuktvā kinnaro raga ityapi || seviteti prakīrteti caraṇeti prakīrtayet | tataḥ kamala ityuktvā yugale vaddha ityapi || nārāstra yoga paṭṭeti bhūṣite tadanantaraṃ | vibhūti ruṣita procya asaṃkhyeti visandhimat || 286b) tatomadi saṃkīrtya vibhave ca prakīrtayet | taijasā'maramauḍumvara kūrmau drāvaṇaṃ tathā || āsuraṃ ca samūhaṃ ca vuddhiṃ ca triśikhāmapi | vījānye tāni navavai samuddhṛtya varānane || catuḥpaṃcāśa va?datormaṇḍalavirājite | tato hariharetyuktvā viriṃci iti kīrtayet || sabhyajite samuddhṛtya śoṇitārṇa ca uddharet | majjānonmajjana padāt priye iti padaṃ priye || jagajjanani saṃlikhya pravadejjagadāśraye | śivaviṣṇu padaṃ procya rūpaśabdaṃ tato vadet || siṃhāsanādhi rūḍhe ca kūṭaṃ puṣkaramagrataḥ | hairaṇyaṃ garbhakūṭaṃ ca satvakūṭaṃ tataḥ paraṃ || vṛhadrathantare kūṭe kūṭaṃ jyeṣṭhaṃ mahattathā | sāmaguhye tataḥ kūṭena vai tāni bhavanti ca || jaya dvayaṃ jīvayugmaṃ jvalayugmaṃ tataḥ paraṃ | prajvala dvitayaṃ procya acinteti visandhikaṃ || prabhāve tatvadamitaramataśca parākrame | pūrvavaccāgaṇe yeti tato guṇa gaṇepi ca || tato'jīte'mite caiva tathā caivā parājite | alakṣite ca advaite sarvaṃ caiva viṃsaṃdhikaṃ || nitya prabhā vihaṃgācca pauṣyadānava manmathā | kuṃbhadāścauṣadhīkāśca navai tāni vinirdiśet || mahāmāye mahāvidye mahāvidye tataḥ paraṃ | vikaṭotkaṭa daṃṣṭrāto raudrarūpiṇī coddharet || puskarābhiṃdhahairaṇye garbhasatvākhya kūṭakāḥ | svādhiṣṭhānaṃ tataḥ kūṭa kūṭaṃ ca maṇipūrakaṃ || kūṭaṃ cānāhataṃ paścāt pauṇḍarīkaṃ tataḥ paraṃ | vājimedhastataḥ kūṭo rājasūyastataḥ paraṃ || kramādetāni kūṭāni na coddhṛtya varānane | vyomakeśi tato lolajihve ityapi kīrtayet || sahasra dvaya ullikhya karataścaṇe(?) tathā | sahasra dvaya netre ca mahāmāṃsa tataḥ paraṃ || rudhira priye saṃkīrtya madaghūrṇita locane | mahāmāri tataḥ kharpara haste parikīrtayet || mahāśaṃkha sadā procya kūle uktvā satardraṇa(?) | 287a) racarmāvṛta ullikhya śarīre tadanantaraṃ || tūṇajyāśaṃkūvatālakoṭi ghaṃṭākhya piṃjalā | citā dhvajau ceti na ca viśvakarti tataḥ paraṃ || viśvato vyāpike procya viśvācca jananītyapi | viśveśvari tato viśvādhāre ityapi kīrtayet || viśvasaṃhāriṇi kulākula cakra itīrayet | tataḥ samudbhūta padaṃ coddhared varavarṇini || paramānaṃda rasa ca sāmarasya pratiṣṭhite | tataḥ samuddhared devi saṃhāraṇi vihāriṇi || prahāriṇi tataḥ procya daityamāriṇi ityapi | naranārī vimohi syānnikhaḍgāṃjana pādukā || dhātu vādācca guṭikā yakṣiṇī siddhitaḥ prade | kūṭaṃ mahāvrataṃ sautrāmaṇī tadanu ṣoḍaśī || viśvajit kūṭato dīkṣā sāmasarvasvadakṣiṇe | tato vārhirathaṃ kūṭaṃ naramedha gavāmayau || amūni nava kūṭāni tato rakta samudra ca | vāsini prajvalita ca pāvaka jvālajāla ca || jaṭālāṣṭa padānmuṇḍāṣṭa triśūlāṃtoddharet | śmaśāna kṛta vāse ca ṣoḍaśa dvādaśāṣṭa ca || dalataḥ sarasi ruha ca vaddha padmāsanepi ca | rogadāridryato vandha viyoga paramīrayet || marakautyāṃ tato nāśini dvādaśa padaṃ priyo | koṭi brahmāṇḍa saṃkīrtya vartibhūta śirastathā || kirīṭa nighṛṣṭa caraṇayugale tadanantaraṃ | tatastriṃśacca vījānāmuddharedvaravarṇini || vedādi medhapāśaktī lakṣmī kāmā ca yoginī | vadhū kūrco śākinī ca ḍākinī pralayo tathā || phetkārī kālikā cāpi hayagrīvaśca dharmayuk | tārkṣa caṇḍau viśvabhūtau kinnaraśca mahāruṣā || kṣatrapālāmṛte somaḥ śaktirvidyucca khecarī | cāmuṇḍā ca triśaktiśca triṃśadvījānya mūni hi || tathaikādaśa kūṭāni sarvapāpa harāṇi ca | nārasiṃha ca laiṃgaṃ ca saṃśobhogaśca śaktiyuk || nirvānaṃ ca mahānirvāṇaṃ rajaśca tamasī tataḥ | viśuddhājñe ca deveśi mayā te parikīrtite || tato mahāmantramaya śarīre iti kīrtayet | 287b) sarvāṃgamāśuddha rūpe iti uddhārayet priye || guḍatrayaṃ tathādhvekaḥ saṃbhrama tritayaṃ tathā | ekārūḍa śrutitayaṃ rambhāvedyoryugaṃ yugaṃ || astrayānte hṛnmantrastadante pāvako'valo | sahasrārciko mantrapadastava devi mayoditaḥ || nyūnāti riktatā doṣādasyamantasya pārvati | jayā mṛtyumavāpnoti tadartha nirṇayaṃ śṛṇu || yasmin varṇe śataṃ pūrṇaṃ tanmayaiva nigadyate | dvīpamadhyasya me varṇi pūrṇamekaṃ śataṃ bhavet || vāriṇyāścākṣare vidviśatī pūrṇatāmitā | bhīmavarṇe triśatī bhīma rasanāyāṃ varānane || pivarṇe ruṣite śabdaśyāpi pūrṇāccatuḥ śatī | jvalajvala yugasyānta pūrṇā paṃcaśatī priye || mahākāla priye meha varṇe ṣaṭśati pūrṇatāṃ | gatā carmāvṛta śarīretra vīvarṇe śatasaptakaṃ || guṭikāyāguvarṇe ca samāptā'ṣṭaśatī tathā | varṇe brahmāṇḍa śabdasya pūrṇā navaśatī dhruvaṃ || svāhānte tu sahasrārṇaṃ pūrṇaṃ bhavati niścitaṃ | asyarṣiścyavanaḥ proktaḥ chandoti jagatī tathā || triṃśadvaktrā guhyakālī devatā parikīrtitā | vījaṃ hi ḍākinī proktā śaktirbhāsākhya kūṭakaṃ || phetkārī pralayaścāpi kīlakaṃ tatvamityapi | sarvābhīṣṭa prasidhyarthaṃ viniyoga udāhṛtaḥ || daśānanādi ṣaṭtriṃśadānanā'vadhikālikā | upāsanīyā bhavati mante nānena sundari || vahubhiḥ kiṃ vaco jālairmhimāsya manoviyān | iti vaktuṃ na śaknomi satyaṃ satyaṃ vadāmyahaṃ || devyuvāca || mantrāddhipāraga śreṣṭanātha he karuṇā nidhe | tvat taḥ śrutā mayā mantoddhāro ṛṣyādibhiḥ saha || ārabhyaikākṣarānmantrādā sahasrārṇamīśvara | idānīmayutākṣaryāḥ samuddhāraṃ vada prabho || tayā kīdṛgvidhā devī samupāsyā nṛṇāṃ bhavet | kena cārādhitā tena mantrena jagadamvikā || tatsarvaṃ śrotumicchāmi kathyamānaṃ tvayā śanaiḥ | anukṣaṇaṃ me śuśruṣā vartatatvadudīraṇāt || 288a) śrīmahākāla uvāca || satyaṃ dhanyāsi deveśi śuśruṣā'nukṣapāṃyataḥ | vardhate tava mantrāṇāṃ mākarṇa na vidhau sadā || śuśruṣubhyaḥ pravaktavyamityāmnāyasya niścayaḥ | tvaṃ caśuṣase'tyarthamato vakṣyāmi niścitaṃ || vījamālāmayī mantra mālā nāmnā prathāṃgatā | mumukṣan kṛta vairāgyā na tyakta saṃsāra vāsanān || upadiṣṭavānahaṃ pūrva munīn kaivalya labdhaye | āmnāya śīrṣayaidhakrī śrīkāmo yoginīruṣau || yoṣicchākinī ḍākinyaḥ phetkārī pralayādimā | kulikāḥ kākini nṛhari bhāsā kūṭāstataḥ paraṃ || jagatrayādbhagavati guhyakāli tataḥ paraṃ | kātyāyanyanu vai siddhi kalāli tadanantaraṃ || kāpāliśca varāhinyataḥ paraṃ sa kelerayet | suratasyānu ca manoraṃjani syāt tataḥ paraṃ || daitya dānavadarpyetirbhajanyanudaśoddharet | vadana procya tasyānu dhāriṇi pratikīrtayet || nṛmuṇḍamālādhāriṇya nṛsṛṣṭi sthiti kīrtayet | pralaye procya kāriṇyatoveti padoddhṛtiḥ || rudhirān vasāmāṃsamastikṣāntreti coddharet | paripūrita ityuktvā tato dyonaka ityapi || kṣetrapālād bhairaveti kuṣmāṇḍa vaṭuketyapi | siddhataḥ khecarādāṃti tato navati coddharet || mahāpadma samājācca bhāsure ca sureśvari | triśūla khaḍga uccārya kheṭaketi tataḥ paraṃ || khaṭvāṃga iti saṃkīrtya tasyān parighoccaret | gadā cakra bhuṣuṇḍī ca tomara prāśapaṣṭiśa || bhindipālācca paraśukti vajra tataḥ paraṃ | pāśāṃkuśācchaṃkha nāgaśirāpotākṣa kīrtayet || mālāmuṇḍādūrdhva śaila na kulāpi tataḥ paraṃ | tataḥ kuṇḍavarā procya bhayavyāpṛtakarkaśaḥ || bhujadaṇḍa brahmaviṣṇu mahādevedra candra ca | vāyuto varuṇa procya kuverāt pāvake tathā || śānani-ṛti siddheti vidyādhara tato vadet | gandhakinnaramitiragaśabdaṃ tatopyanu || vibhāvanīyavaraṇa kamalādyugale tathā | 288b) niyutotkarataścāpi caraṇe iti kīrtayet || sarveśvarī tataḥ procya sarvaduṣṭabhayaṃkarī | sarvadeveti saṃkīrtya māheśvari tataḥ paraṃ || koṭito niyutetyuktvā tata praharaṇāyudha | visaṃdhe vicintya prabhāve tato'mitavaletyapi || parākrame'gaṇeyeti tato guṇagaṇepi ca | asaṃkhya mahima procya vibhave ajite tathā || tataḥ ākhyāya amite tataścaivā parājite | alaptite ca advaite tatonanta prakīrtayet || avyakte ca tato'dṛśye agrāhye ca atīndriye | apāre ugra caṇḍe ca pracaṇḍogratare tathā || śmaśānacāriṇi procya brahmāpi tadanantaraṃ | nārāyaṇi tataḥ śāṃkare aiṃdri kaumāri cetyapi || vārāhī nārasiṃhe syāccāmuṇḍe bhairavītyapi | āgneyi aiśāni tathā tārāruṇi prakīrtayet || tataḥ kauveri vāyavye śoṇitārnava īrayet | majjanonmajjana padāt priye ityapi ca priye || jagajjanani saṃkīrtya tataśca jagadāśraye | uktvā jagatkāriṇi ca jvala prajvalayo yugaṃ || jaya dvaṃdvaṃ jīvayugaṃ bhāsākūṭaḥ mataḥ paraṃ | nṛsiṃhaḥ kālikalikaḥ phetkārī pralayāstathā || ḍākinī śākinī rāmā kūrcayoginī manmathā | lakṣmī trayāmaidha tārāḥ śivaviṣṇu tataḥ paraṃ || rūpasiṃhāsanā procyadhi rūḍhegra ityapi | nakṣatro pāta bhūtonmādāveśa bhaya ityapi || vināsini tataḥ procya tathātraikālikāliva | mama pātakopa ullikhya pātakāti tataḥ paraṃ || punaruktvā pātaka mahāpātakāni tatopyan | śamaya dvitayaṃ procya tataḥ praśamaya dvayaṃ || tataśca nāśaya yugaṃ vināśaya yugaṃ tathā | paṃcadvaṃdvaṃ hana yugaṃ vidrāvaya yugaṃ tataḥ || yugaṃ vidhvaṃśaya tathā bhasmī kuru tathaiva ca | tato nikhila pharita vimocini padaṃ vadet || devadevi mahādevi mahāghore tataḥ paraṃ | 289a) mahārāme mahāprocya jaṭājuṭa padaṃ tataḥ || bhāve jñāna tato vuddhimāna lakṣmī kavitva ca | sarvaśeṣe tato vrūyād devi rājya prade padaṃ || sṛṇi prāsādoruroṣa bhūtāpīyūpameva ca | rati kālau khecarī ca bhāruṇḍā mānasādimā || kāpālaṃ drāvanaṃ nīlaṃ vetālo vaccameva ca | cāmuṇḍā śakti cakrāṇi raudrakūrcau ca yoginī || lajjāvadhvau mahācaṇḍa yogeśvari tato vadet | mama śatruniti procya valiṃ gṛhnayugaṃ tataḥ || gṛhnāpaya yugaṃ paścād yugalaṃ bhakṣabhakṣaya | nāśayoccāṭana hanatruṭacchindhipacāpi ca || mathavidrāvaya tathā mārayāpidamāpi ca | nivāraya staṃbhaya ca tato mardaya śoṣaya || pātayātaḥ khyādayā ca tato haradhametyapi | udvāsaya mohaya cakṣo bhayacchindhi trāśaya || muṭonmūlaya saṃkīrtya jṛṃbhaya sphoṭayāpi ca | vikṣobhayaḥ turu procya tato hili kilityapi || calacālayataścintaya smarottiṣṭha paśya ca | sapta triṃśat kriyāṇāṃ hi yugaṃ yuga mudīrayet || ṣaṭ paṃcāśacca devīnāṃ saṃvodhana padaṃ tataḥ | ādau dakṣiṇa kālyāśca bhadrakālyāstataḥ paraṃ || śmaśāna kālyāśca tataḥ kālakālyāstataḥ paraṃ | guhyakālyāḥ kāmakalā kālyāśca tadanantaraṃ || dhanakālyāḥ siddhikālyā kulakālyāstathaiva ca | mahālakṣmyāśca mātaṃgyāstasyā rājapadātpunaḥ || tatonū bhuvaneśvaryā vāgīśvaryāstataḥ paraṃ | tata ucciṣṭa cāṇḍālyāḥ klinnayo nitya pūrvataḥ || madadravāyā bhairavyāścāṇḍālinyāstatopyanu | tripuṭāyāstvaritāyāḥ śūlinyāstadanantaraṃ || tato raṇa jayārṇābhyāṃ durgayārapi pārvati | prastāriṇyā vajra śabda pūrvāyāstadanantaraṃ || siddhi rājye jayebhyo hi lakṣmīnāṃ tadanantaraṃ | padmapatyāḥ tataḥ kālasaṃkarṣanyā varānane || kubjikāyāstatopyanna pūrṇāyāḥ parikīrtayet | kurkuṭyāyāḥ śavareśvaryāstataḥ paraṃ || 289b) kirātyāścaiva vālāyāstatopi parikīrtayet | tathā triṭabhairavyāḥ sundaryāstripurāstataḥ || tato nīla sarasvatyāstataḥ paraṃ || tataśca chinnamastāyā nāśāyācchinnatastathā | punarnāla patākāyā ghaṃṭāyāścaṇḍatopi ca || caṇḍeśvaryāstataḥ procya cāmuṇḍāyāstatopyanu | vagalā harasiddhānuta phetkāriṇyāstatopyanu || tato nṛmṛtyuhāriṇyā nākulyāśca tataḥ paraṃ | tato'nuraṇeśvaryā nityāyāḥ ṣoḍaśottarāt || tato jaye ca vijaye aghore'rundhati kramāt | sāvitrī gāyatrī tato viśvarūpe tataḥ paraṃ || vahurūpe ca vikaṭarūpe'rūpe tataḥ paraṃ | mahāmāyā samuccārya rūpepi tadanantaraṃ || mahāvidye mahāmedhe bhagamālini coddharet | bhagapriye samuddhṛtya tatopi ca bhagāṃkite || bhagarūpiṇi saṃlikhya tato bhagavatītyapi | mahākāmāture procya mahākāla priye tathā || pracaṇḍo śabdato vrūyāt tato'pi ca kalevare | vikaṭotkaṭa daṃṣṭrāto raudrarūpiṇi coddharet || vyomakeśī tato lolajihve ityapi kīrtayet | sahasra dvaya ityuktvā karataścaraṇe tataḥ || sahasra traye netre ca mahāmāṃsa tatopi ca | rudhirapriya coddhārya madataśca vighurṇitaḥ || locane ca mahāmāri haste kharparavarṇataḥ | śoṇitā ca ityuktvā mahāśaṃkhasamākule || sadārdra naracarmāvṛt śarīre ca tataḥ paraṃ | tārāvāṇāgrahārā vā lajjārkā yoginī punaḥ || vasu caṃdrājināḥ kuccā dantavardhastataḥ paraṃ | tarkānanā śākinīṃ ca ḍākinī bhāratī tataḥ || āvadhya praṇavāttāni pratilomnā ca tāvatī | phetkāri tritayaṃ paścāt trisauparṇāstameva ca || dviścitra kūṭamaruṇa kūṭamekaṃ tato vadet | viśvakatri tato viśva vyāpike parikīrtayet || viśvato jananītyuktvā tato viśveśvarītyapi | viśvādhāre ca saṃkītya viśvasaṃhāriṇītyapi || 290a) kulākula samudbhūta paramānanda ityapi | rasa sāmarasya saṃkīrtya tataścāpi pratiṣṭhite || sarvaduṣṭāniti procya yugalaṃ tataḥ || ekatriṃśat kriyāṇāṃ hi krameṇaiva vadet priye | cūrṇagha? prathamaṃ procya cūrṇāpaya hasāpi ca || tataḥ kahakaretyuktvā mārabhinvito vadet | chimvi procya dahollikhya tataścālaya kīrtayet || mukha praveśaya kiri tataḥ kili kuru priye | ruvut kīrtya kiṃcītyuktvā kacagrasavaghātaya || ityuna viṃśamuccārya moṭayānu ca bhaṃjaya | ghūrṇāpayastobhayavadharāgiravametvapi || tatobhinividītyuktvā bhramabhrāmaya coddharet | urdharet sarvaśeṣe tu mūcchāpaya padaṃ priye || pāśaḥ kalāśarvamedhā'śvatthaniśrenayaḥ kramāt | paṃcāstrāṇi śikhāḥ paṃca piśācinyapi tāvatī || keśavakākinīnemiśchando viśvaśvakauṇapī | mama sarvābhīṣṭa siddhiṃdadade hi yugaṃ yugaṃ || dāpaya dvitayaṃ procya niṣpādaya yugaṃ vadet | tatonupūraye yugaṃ tadvad dīpayace tapaḥ || ānandaya yugaṃ dhehi ca yugaṃ yugaṃ || vibhāvaya yuga procya yojaya dvaṃdvamullikhet | tataḥ samuddhared devi saṃhāriṇi vihāriṇi || prahāriṇi samullikhya tatoditi jamāriṇi | daṇḍalajjāgo'śuśuklāḥ kāmavegāḥ kule tataḥ || vibhāvadhūrvirāṭa caiva pheravaṃ ca kumārikā | suratātture cāllikhya pratiṣṭhāṃ caramāṃ vadet || kaikaraṃ cāpi śucī ca vairājaṃ tadanantaraṃ | madanonmādita procya nadīkāmevatīllikhet || prāṇamedyau samuddhṛtya naranārī vimohinī | guṭikā procya yakṣiṇyādyaṣṭa ityapi kīrtayet || khaṃgojanaṃ samuddhṛtya pādukā dhātu vāda ca | mahāsiddhī iti procya racaya dvitayaṃ tataḥ || tato viracaya dvaṃdvaṃ pūrayonna prapūraya | anukampānu vitara caturṇāṃ ca yugaṃ yugaṃ || 290b) kṛpā kaṭākṣaṃ mayi ca muṃcadvayaṃ diśa dvaṃdvaṃ | vidiśa preraya tathā yugalaṃ yugalaṃ mataṃ || poṣaya dvaya mullikhya bhuṣya dvaṃdvamataḥ paraṃ | rakta samudrayāsinya na prahvalita pāaka || jvālājāla jaṭāloṣṭa muṇḍāṣṭa tadanantaraṃ | triśūlāṃkita uccārya śmaśānamiti kīrtayet || kṛtavāse ṣoḍaśe ca dvādaśāṣṭa daletyapi | tatonu śarasi procya vahuvaddhe itīrayet || padmāsane brahmaviṣṇu śivādi padamīrayet | trayastriṃśat koṭi śabdādvivudhāṣṭa samuddharet || catvāriṃśat koṭi daitya dānavā tadanantaraṃ | vijñātā gaṇitā procya prabhāve'mita śabdataḥ || dāridrya vandha proddhṛtya viyoga kathanaṃ tataḥ | trividhotyāta vāṇeti grahopasarga ityapi || rājacaura ripu procya dāvāgni samuroddharet | śastrāstrapātasaṃkītya tataḥ keśari saṃlikhet || śārdūlaḥ śarabhetyuktvā mahiṣācca varāha ca | kerarātrā sabhāccaiva mātaṃgācca vṛkādi ca || tato vipina jantu syād bhujaṃgama tataḥ paraṃ | sāgarāvartadasyuḥ syāt tataścaturaśītyapi || kvaraśothācca śūlādya sādhyaroga prakīrtayet | mahāmāryanuduḥsvapnaṃ grahapīḍā itīrayet || viṣo saṃkīrtyaparidyā'bhicāra tadanantaraṃ | viśvasaṃghātaketyuktvā duṣṭa caṃcaka ityapi || sarvasvahāraka procya māyāvi tadanantaraṃ | nyāsāhāri vṛṣala naṣṭabhūpāla ityapi || kalahāt kārakā kṛtya śivadānapi sundari | syārdordaṇḍā'yuteneti uddhāsaya yugaṃ tataḥ || mahāṃkukṣena saṃkīrtya vighaṭṭaya pada dvayaṃ bhayaṃkarācchaṃśavareṇa utkālayajugaṃ tataḥ krodhā veśena saṃkīrtya dhūnayānuvidhūnayā etayoryugalaṃ procya vadhādhika kaṭhora ca | bhavāccapeṭādyā tena loḍhaye dvitayaṃ punaḥ | viloḍhaya yugalaṃ procya saṃprahāreṇa muṣṭitaḥ || tudadvayaṃ samābhāṣya karatālikayo tataḥ | 291a) tyuda yugmaṃ ca khaḍgena bhajayugmaṃ tato vadet || triśūlena kṛtayugaṃ cakreṇa tadanaṃtaraṃ | viśveṣaye dvayaṃ daṇḍenā'bhyudiḥ śamayāccaret || yugaṃ prasamayaṃ procya vajreṇa vikiyugmakaṃ | kuntenānuyugaṃ pherugadayāpothaya dvayaṃ || vipothaya yugaṃ procya tomareṇa tataḥ paraṃ || prāṇāna parighātaya dvirbhindipālena dviḥkiṃciśaktyāmukhaṇḍaya dvaṃdvaṃ viṣaṇḍayayugaṃ tataḥ || tata kaṭāyācca māraṇa trāsanayā tathā | carvaya dviḥsamuccārya yugvalena tataḥ paraṃ || viṃsadvirnāgapāśena veṣṭaya dvitayaṃ tataḥ | kuntena marmāṇi yugāpātaṃ yadvirvipāṭaya || paṭṭiśaneti saṃkīrtye tilaśāvyadhama dvayaṃ | apo guḍena saṃkīrtya uḍḍāpaya yugaṃ tataḥ || tulayā sphoṭaya procya prasphoṭaye vadhoccaret | vandhamohaya saṃkīrtya vimohaya tatopyanu || mūrchayānantaraṃ mūrchā paya śabdaṃ samuccaret | dvidviraṣṭo samuccārya tato dvādaśa īrayet || koṭi brahmāṇḍodarārca varti bhūtaśirastataḥ || kirīṭakoṭi maṇito maya śekhe ityapi || nighṛṣṭa careṇetyuktvā kamalā yugale tataḥ | khecarodbhūcarādvāri carāt pātāletaścaru || rodaśītaśca vāhanantaḥ śaktitonivahā tathā | nānde te ca samullikhya trilokī vandite tathā || saputrācca sakalatrācca parivāraṃ ca māṃ tathā | rakṣa pā hi samullikhya tataḥ pālaya pālaya || vaddhayā nandayā hlādaya sādhaya samuddharet | prasādhayeti saṃkīrtya pūrayānu prapūraya || bhūṣayati samuddhṛtya vibhūṣaya ca harṣaya | praharṣa yava ullikhya mohayonu pramodaya || yugaṃ yugaṃ saptadaśa kriyāpadamudīrayet | rūpaṃ cakṣurmahāprāṇo nāgaḥ puruṣa eva ca || mohatṛṣṇāśvāśa ītinnirvedo vaiśva devakaḥ | kālaṃ saṃtoṣa vairāgya kṛpābheri ca paṃcamaḥ || huvāyi bhībhābhau sāmaviyājomāthasāmakau | āśvinaśca samujyaśca kauṭilyaṃ niṣṭhurastathā || vṛrtipragīḍho vedhī vahavī darvīmayī vayā | vudhnaścaiṣāṃ yāvatitho yoyaḥ kamalalocane || 291b) samāva * * * * * * * * * * * * * ? | mūrtibheda vibhinneti paṃcāśallipitaḥ krama || * * * * * * * * * * * * *? kīrtayet | tatonu devatā procya svarūpiṇi samuddharet || tataḥ sanmuni * * * * * *? mānulomataḥ | praṇayastripuṭā samminmitra āṃgirasastathā || rathantaraśca * * * * * * ? hṛdayasyathā | jyeṣṭhaśca kaumudī cāpi maṇḍalaṃ pūtanā tathā || pretodrāhaḥ śaṃkhinī ca sudarśanamathāpi ca | drāvarodhana dāyīnaṃ tatvaṃ bhairavyanantaraṃ || brahmāpyanuviriviśva aggale ca sṛṇī tataḥ | bhūtacaṇḍa nirākāraḥ parantapaśca kacchapaṃ || ananta vikuṭā siṃha yakṣa pakṣi samādhayaḥ | ekasārabhya yāvat syādaṃ kīnāṃ paṃcasaptatiḥ || aṣṭatriṃśacca vījānāmuktānāṃ parameśvarī | kramādvivardhitā jñeyā viṣamāṃkena niścitaṃ || prāsādapāśaṃ bhairavyā nṛsiṃha hṛdanena saḥ | ādhāro mānase viśvapūrṇakuṃbhadgaraṃ bhayaḥ ||(?) mālā?kūṭaṃ ca phetkārī pralayo ḍākinī tathā | vadhū kūrco yoginī ca lajjā kāmaramāstathā || kālī sudhākṣamā śaktiḥ prāsādo mānasaṃ tathā | bhāruṇḍā cā * * * * * * * * *? kadharau || punaḥ hutvā *? vidyuccamaidharāvau(?) śrutemmukhaṃ | vījānye tāni tāvanti tairevāṃkairvarānane || paṃcasaptatimārabhya yāvadekaṃ bhavet punaḥ | vyutkramādviniyojyāni * * * * * * * * ? || pūnarvadhū(?) samārabhya *? vadūpokṣara bhavet | tairatrāṃkai viyojyaṃ hi viparīta krameṇa ca || merugahvara uddhṛtya niṣkrānta itīrayet | paṃcasaptati vījeti tato varṇā valityapi || tataḥ sakali *? procya * * *? valināpi ca | * * * * * * * * * * *? kalitetyapi || sṛṣṭisaṃhāramantrācca kramato rūpadhāriṇi | sarvamantrātmike procya sarvamantrātmike tathā || sarvatantrātmike padmān svecchākāri * * *? pi | * * * * * * * * * * *? rūpadhāriṇi || brahmāprajāpatyuktvādrauhiṇeti tataḥ paraṃ | hairaṇyṛṇyagarbha uccārya nārāyaṇa ca vaiṣṇava || saudarśanācca traivikramāgneyañcalanetyapi | prākampanaindrānalato yāmyanai-ṛtavāruṇaḥ || 292a) vāyavya kauveraiśāna parameṣṭhyā itīrayet | tataścānanta kāleti bho taparjanya vidyutaḥ || vārivāheya ityuktvā pārvateti samuddharet | pāṣāṇarāga sauparṇa kālakaṃja tataḥ paraṃ || vaiśvadevatvāṣṭraśabdāṃḍāmasāntaimiretyapi | prasvāpanācca mātaṃkā jaṃbhakaiṣīka dānava || tato jṛṃbha na gāndharva paiśāco ḍumvarasvapi | rākṣasāccauracāndrāccakrahaimanasāvara || bhāruṇḍa brahmā ityuktvā tato brahmaśiro vadet | guhyakāt kālakūṭācca vetālāt sārabhārkṣava || vetāle rāja sa procya tato vaināyaketyapi | skānda prāmatha gāṇautpāta jvarācca maurchanetyapi || kauṣmāṇḍa bhrāmakapocyamākarāṃgālentyapi | tatastāṃbhanasāṃ mohanavalā'ti valāpi ca || tatau naimīla valasvāpno ca tanonmā samuddharet | āpasmāra māraṇoccāṭana bhairava ityapi || cāmuṇḍā ḍākinī procya yoginī nārasiṃha ca | vārāhasaiṃha śārdūla māhiṣā kairavetyapi || pāśupātadyūta triṃśat koṭi koṭi samuddharet | mahāstrasaṃdhānapadāt kāriṇyastra trayaṃ punaḥ || pūrvoddhṛtāṃ bhogavidyāṃ vāramātraṃ tato vadet | tataḥ samuccared devi navavāraṃ śatākṣarīṃ || hairaṇyakaiśipūpāsyāṃ navavāra tatopyanu | brahmopāsyāṃ ca tasyān navavāraṃ samuddharet || vāśiṣṭhiṃ navavārāṃśca rāmaupāsyāṃ ca tāvataḥ | navavārān viṣṇu tatvaṃ navāmvā hṛdayāni ca || vaden mahāṣoḍaśīṃ ca navavārāṃstataḥ paraṃ | tataḥ samuddhared devi dvivāraṃ jayamaṃgalāṃ || rāvaṇopāsitā ṣaṣṭhi triṃśadarṇāṃ dvivārakaṃ | dvivāraṃ tryakṣarīṃ dākṣīṃ ṣaḍvāraṃ bhāratīṃ tataḥ || bhāraṃ tato muṣakalamantra śabdāt svarūpiṇi | manorāga samuddhṛtye gocare guhyakāli ca || triśākinyastriyoginyastrivadhvaśca strirasrakaṃ | hṛnmantrānte śiro mantra samāptaiṣā yutākṣarī || nyūnāti riktavarṇā tāṃ jñānārthaṃ parameśvarī | mayāni madyamānaṃtaṃ nirnayaṃ śṛṇu sādarā || vasāśabdasya sākāre samāptimagamacchataṃ | rāvaṇe * * ? sasyāpi dve iti pūrṇatāṃ gate || 292b) pothākṣasya kṣakārepi paryāyā triśatī priye | yamakṣare kṣayakaryāḥ paripūrṇā catuḥ śa *? || pracaṇḍogratareva'rṇe pūrṇaṃ paṃcaśata tathā | phetkāryaṇḍe ṣaṭ śatī ca paripūrṇā varā * * ? || hanayugmasya he varṇe prathame śatasaptakaṃ | tathācāṣṭaśatīpūrṇā mahācaṇḍeti me'kṣare || staṃbhayasya dvitīyaṃbhe śatānāṃ navakaṃ gataṃ | hili dvaṃdva syādi me hau sahasraṃ pūrṇatāmite || chautat * * * ? cāṇḍālyā gatā rudraśatī priye | bhairavyā vekṣare sūrya śatīpūrṇetvamāgatā || kavarṇe kaṭa rūpāyāḥ pūrṇāviśvaśatī tathā | mahāmāṃsasya me varṇe pūrṇendu śatikāpi ca || caturviṃśati? kurcayā'ṣṭame'rṇe tithi satyapi | ṣaṭtriṃśat ḍākinīkasya ṣoḍaśe kṣitiṃ bhūchataṃ || ṣaṣṭhe dvādaśa māyā yoginīndu śatikā bhavet | hasa dvayasya pramesārne dvīśatī tathā || stobhayaprathābhenne unaviṃśaśatī gatā | niṣpādayatiṣyā varṇe prathame viṃśatiḥ śataṃ || ekaviṃśaśatī jātī vīje vai rājake priye | vidiśetyādi me vau ca dvāviṃśati śatī matā || catvāriṃśa śakāre'rṇalalapakṣaśatī matā | pūrṇe caturaśītyā ca caturviṃśaśatī matā || vighaṭṭaya dvitīyeghe paṃcaviṃśatī nyagāt | kuntāntantākṣarepyāghe ṣaḍviṃśatiśatī smṛtā || vikhaṇḍa ca dvitīye khe śatānāṃ saptaviṃśatiḥ | vyadhameti dvitīye me'ṣṭā viṃśa *? tī matā || caraṇasya na varṇe tu ūnatriṃśacchatīvyagāt | sādhayasya dvitīye dhe gatā triṃśacchatī tathā || samāptā saptamā *? se ekatriṃśacchatī priye | bheryāḥ paṃcadaśārṇe tu dvātriṃcchatikā gatāṃ || trayastriṃśacchatī pūrṇā caturthamatha sundari | catustriṃśacchacāpi kauṭilya *? daśame priye || pragāḍhānte samāptoyaṃ paṃcatriṃśacchatī tathā | mathāstu saptame varṇe ṣaṭtriṃśacchatikāpi ca || vibhinnetya svavaudharṇe saptatriṃśacchatī tathā | vṛhadvīja dvādaśe tu aṣṭāviṃśacchatī vyā? tat? || 293a) pramasya saptame vīje na vā *? laśanīgatā | sudarśanasya viṃśārṇe catvāriṃśacchatī tathā || nīlapaṃcadaśāvīje bhūve daśati kāpi ca | paṃcaviṃśat su bhairavyāḥ karaveda * *? matā || viricyante samāptā ca trivedaga * *? priye | yugādviṃśatikā pūrṇā dānavānte tathaiva ca || sapta catvāriṃśadbhūta vāṇāviṃśatikā gatā | paṃcatriṃśata dvirākāre ṣaḍviṃśati * * * ? || tithyarṇeka mathasyāpi muniveśatī tathā | dvipaṃcāśadanantasya gajārnavaśatī matā || viṃśatparṇe mṛgendrasya grahavedaśatī gatā | yakṣārṇasyaika paṃcāśadvarṇekheṣu śatīvraṇāt || samādhi saptame'rṇe tu bhūtvā vāṇātikya tathā | prasādasya karāgrau tu dvipacāśacchatikā gatā || pāśasya śailavāṇārṇe talavāṇa śatī priye | trayodaśa nṛsiṃhasya vedadaḥ * * * * * ? || vāṇaṣāṇa śatī veda vedāṃ * * * ? sopi ca | ādhāra dvādaśārṇe tu ṣaṭpaṃcāśacchatī gatā || mānavasyo na paṃcāśavarṇetiṣu śatī *? thā | pūrṇena triṃśadaśadarṇe tu nā *? śatī priye || karāṃbhaḥ saptadaśake * * * * * *? tathā | trayodaśe tu phetkāryāḥ ṣaṭsahasrī prapūjitā || trayodaśe tu ḍākinyāścaṃdrantuṃ śatikā gatā | kūcaukoṇa triśadarṇe ka * * * * * *? gāt || triṣaṣṭi * * * * * * * * *? dvādaśākṣare | vadhnānāgāṃgaśatikā nāgāṃgaśatikā vyagāt ||? aṃkatarkaśatī pūrṇā koṭilya navamākṣare | madhyekādaśavarṇe * * * * * ? sahasrakaṃ || ekāda * * ? vimasya * * *? śati kāvyagāt | iti * * * * * * * * ? śatikā pūrṇatā || mantrātmike makārerṇe trisaptati śatīgatā | parjanya pākṣare pūrṇā * * * ? śatikā priye || sā vīravarṇe tu * * * * ? vāji śatī gatā | kairavānte * * * * * * * ? pūrṇatāmitā || phaṭ trayānte pakṣakarāṃga tu vedā prakīrtitā | tataśca bhogavidyāyāḥ saptāśīti śatadvayaṃ || 293b) navavāraṃ śatākṣaryuccāragāt parameśvari | śatāni navajāyante varṇānāṃ tasya vai manoḥ || na pravante piṇḍitāgra grahā'mraracasu dvipāḥ | hiraṇyakaṇipūpāsyā devatādendu varṇikā || brahmavāśiṣṭha rāmāṇāmaṅkeṣu yuyavarṇasaḥ | viṣṇu tatvā'mvā hṛdaya mahāṣoḍaśikāsu ca || candrartu karasaṃkhyā kāmaṃtravarṇā bhavanti hi | piṇḍitāṅkāstu jāyante guṇā svarṇagrahoritā || vaśeṣasaṃkhyakā devi jñātavyā jayamaṃgalā | dvisaptasyārṇakā cāpi rāvaṇopāsitā priya || dākṣī ṣaḍarṇāparṇavatirbhāratī parikīrtitā | sarvaśeṣe ca varṇānāṃ saptatriṃśadvyavasthitā || militā daśasāhasravarṇāḥ sarve bhavanti hi | ayante kathito devi mālā mantrā'yutākṣaraḥ || sarveṣā mūlamantrāṇāṃ vījametadudīcyate | mantrasyāsya prabhāvaṃ kiṃ vyākhyāsyāmyahamīśvari || śivovaktuṃ na śaknoti yasyā maṃtroyamīdṛśaḥ | na bhavatīṃ na vāśiṣṭhīṃ na brāhmīṃ na ca rāghavīṃ || hiraṇyakaśipuṃ nāpinyamvā hṛdayameva ca | maṃgalāṃ ca sahasrārṇāṃ rāvaṇepāsitāmapi || navettiyo bhogavidyāṃ na ca vetti śatākṣarīṃ | na ṣoḍaśīṃ saptadaśīṃ manārhatya yutākṣarīṃ || mālāmaṃtrosya yaṃ prokto dakṣakālyā varānane | etasya mahimānaṃ novaktuṃ śaknomi vistarāt || valena yaśca gṛhnāti yo dadāti valena ca | patataḥ kharpare kālyāstāvubhau puruṣādhamau || ayutākṣaranāmānaṃ maṃtrarājaṃ purāhariḥ | lakṣavāraṃ jajāpā'muṃ tataḥ siddhiṃ parāṃgataḥ || mālāṃ narāsthi ghaṭitāṃ kṛtvā po'ṣṭottaraṃ śataṃ | japatyavasya māpnoti sasiddhiṃ nātra saṃśayaḥ || mālāmaṃtrā'yutārṇasya vāmadeva ṛṣirmataḥ | tṛṣṭup chanda iti khyātaṃ dakṣakālī ca devatā || yogini kirakaṃ proktaṃ śākinī śaktirucyate | 294a) ḍākinī vījamuddiṣṭaṃ prayogaḥ sarvasiddhaye || viśeṣataśca kaivalya laṅghaye parikīrtitaḥ | iti śrī-ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāmekaviṃśatiḥtamaḥ paṭalaḥ || atha kaulikānāmanyathā pāpakṣayavidhiḥ || tadyathā merutaṃtre || atha kaulikamārjāṇāṃ pāpanāśaya vakṣyate | pāpanāśe sukhotparttistadvarṣa pakṣa pūjanaṃ || māghaśukla pratipadi divācāhāra varjītaḥ | snātvā śuklāṃvaradharaḥ sāyaṃ saṃdhyāmupāsya ca || sūryārcanaṃ tu mārgeṇa sarvadravyasamanvitaṃ | candrāstamanaparyantaṃ japenmantra mananyadhīḥ || evaṃ pratidinaṃ śuklacaturdaśyaṃ tamarcayet | paurṇimāsyāṃ yathāśakti pūjacchakti kaulikān || yauvanollāsa sahitaścandrasthāṃ devatāṃ smaret | evaṃ śuklārcanaṃ kṛtvā rātri pāpaiḥ pramucyate || śuklapakṣārcanaṃ yadvat pakṣe site tare | yakaroti vidhānena sarvān kāmān samaṣṇute || atha vaiśākhamāsasya śuklapradipadīśvari | brāhmye muhūrte cotthāya snānaṃ saṃdhyāmupāsya ca || manojñerahami sthāne pūrvāśābhimukhaḥ sthitaḥ | ātmānaṃ tu puṣpagaṃdhādyairalaṃkṛtya ca vartayet || saṃdhyādyamudgate sūrye maṇḍale tviṣṭa devatāṃ | dhyātvā sā caraṇāṃ sarvairūpacāraiḥ prapūjayet || cakrapūjāṃ tataḥ kṛtvā kuladīpaṃ pradarśayet | śivāya gururūpāye matsyamāṃdi bhakṣyakaṃ || devyai nivedyataccheṣaṃ pivecchakyāyutaḥ svayaṃ | yauvanollāsa sahito nirvikalpena cetasā || dhyāyaṃstanmaṃḍale devīmaṣṭottaraṃ sahasrakaṃ | japtvā samarpyatāṃ pūjāṃ devatāśca samudvaset || evaṃ śuklapratipadaṃ samārabhya dine dine | kuryājjapārcanaṃ kṛṣṇacaturdaśyavadhi sthiraḥ || amāvāsyā dine pūjyāstryādryā viṣama kaulikāḥ | yugmī bhūtāstadādyastra kṛtaṃ pāpaṃ vyapohati || 294b) atha navamithuna pūjanaṃ || taduktaṃ tatraiva || vakṣyetha sarvakāmānāṃ sādhanaṃ mithunārcanaṃ | saṃkrāntau viṣuvatyāṃ vāyane vā tat samācaret || gaurī śivau ramā viṣṇu vāṇī sarasijāmanau | śacīndrau rohiṇī caṃdrau svāhāgnī ca prabhā ravī || bhadrakālī vīrabhadrau bhairavī bhairavāvapi | mithunāni navābhyarcya pūrvokte naiva vartmanā || tritārādi namoṃtena tat tannāmā vidhānavit | gaṃdhapuṣpādibhiḥ pūjyāmarghādyaiḥ paritoṣayet || prauḍhāṃtollāsa yuktāni kurvīta mithunāni ca | evaṃ kṛtena saṃdehastuṣṭāsyurnava devatāḥ || varṣe varṣe tu yaḥ kuryānna sa duḥkhamavāpnuyāt | putrārthaṃ paṃcavāraṃ tu dhanārthaṃ pratimāsakaṃ || ayane viṣuve caiva kārāgṛha vimuktaye | napuṃsakasya puṃstvārthamaṣṭavāraṃ samācaret || atha vakṣye māna haralakṣmī saṃvādokta cakrapūjāvidhiḥ || merutaṃtre kulārṇave ca || īśvara uvāca || cakrapūjāṃ pravakṣyāmi sarvatantreṣu gopitāṃ | abhīṣṭasiddhidānātaḥ paraṃ kiṃcana vidyate || sarveṣāṃmeva devānāṃ śriyā proktepsita pradā | vaidikerapi kartavyābhīṣṭa sidhyai puroditaṃ || kṛtvā tu kaulikaṃ devi pūrṇāḥ syūstanmanorathāḥ | samayaścakra pūjāyā aṣṭadhā parikīrtitaḥ || sahasot patite kārya kārye vā pūrṇatāṃ gate | devatotsāhadivase kaulikasyāgamepi vā || umāmāheśvare yoge yoge vā śaktisaṃgame | valirājye kāmadine cakrapūjāti harṣadā || pradoṣe vābhijiti vā niśīthe vāṣṭamī yutā | navamyā cedbhaved yoga umāmāheśvarābhidhaḥ || bhaumoṣṭamyāṃ catudaśyāṃ yogoyaṃ śakti saṃgamaḥ | āśviṇasyāsite pakṣe trayodaśyādi paṃca ca || valirājyamidaṃ proktaṃ yatheccha krīḍatāyatu | tatkāmadinamityāhuḥ somavāre trayodaśī || pūrvasmin divase snātvā devīmabhyarcya kāmanāṃ | kṛtvā saṃkalpayeccakra pūjā dadyād valiṃ paśoḥ || validānavidhiruktaḥ || evaṃ datvā valiṃ saṃmyaṅnitya kṛtyaṃ vidhāya ca | 295a) tṛtīye prahare romānarāḥ śvorthaṃ nimaṃtrayet || amukhyāḥ prītaye devyā manmanoratha siddhaye | cakrapūjot savārthaṃ tvaṃśvo mayā maṃtritā hyasi || aṣṭādhikāni maṃtryāstu striyā nyūnāstu tatkṛteḥ | strītyaśca puruṣā nyūnā adhikāste tu hānidāḥ || sarve kaula vratasthā vā prāgdakṣāpavarjitāḥ | bhavaṃti dīkṣāniratāni maṃtryāścakra pūjane || tasyāṃ rātrau tu saṃpūjya devaṃ svayamatiṃdritaḥ | kulaśabda dvidhā proktā kulajeti piśācini || trayādaśārṇaṃ svāhāṃtaṃmaṣṭottara sahasrakaṃ | japenniśi tataḥ paśyacckare vighnaṃ tathā śubhaṃ || vighne dṛṣṭena kartavyaṃ kāryaṃ śāṃti pūrvakaṃ | śāṃtirgaṇeśvaro homā grāhāṇāṃ bhairavasya ca || tato vahirvaliṃ dadyādimaṃ maṃtramudīrayet | oṃ namaśca trirucārya hyamuka kṣetrapālaka || ehya hi bhagavan pūjāṃ gṛhnayugmaṃ valiṃ tathā | bhakṣayugmaṃ cakravighnakarān staṃbhaya yugmakaṃ || hūṁ phaṭ svāhā sapta caturvarṇo mantra prakīrtitaḥ | dinasya kṛtyaṃ nivartya sādyaṃ cakraṃ prapūrayet || arcācakraṃ svavidyāyāstanmadhye sthāpayed ghaṭaṃ | madyapūrṇaṃ tatra devīṃmāvāhyārcanamācaret || nānāvidhāni māṃsāni hyanekāmatsya jātayaḥ | caturvidhāni bhakṣyāṇi upadaṃśāpadaṃśakāḥ || etaiḥ samyak pūjayitvā sāṃgāṃ sāvaraṇāṃsurīṃ | śaktayaśca tathā vīrāḥ pūjyāḥ puṣpākṣatādibhiḥ || pūjā gṛhāduttaratastrikoṇe bhūgṛhāṃtare | ucchiṣṭa bhairavaṃ tatra gaṃdhapuṣpādibhiryajet || ucchiṣṭa doṣo bhavitā cakre pūjā mahotsave | tardoṣa parihārārthaṃ bhairavaṃ pūjayāmyahaṃ || tāratrayaṃ tathocchiṣṭa bhairavai hi dvayaṃ tathā | valiṃ gṛhnayugaṃ hūṁ phaṭ svāhā dvāviṃśadakṣaraḥ || anena validānantu pūjāṃtesyā prakalpayet | pūjāgāraṃ samāgatya praṇameccakraṃ saṃsthitān || gurupātraṃ samādāya madyāmṛtayutaṃ kare | paridhiṃ cetsāmayikāniti śāṃtiḥ svayaṃ paṭhan || jayaṃti devyo harapādapaṃkajamityādi śāntistotraṃ pūrvamuktaṃ || 295b) paṭhitvabhyarcanāpātraṃ samuddhāsya gurustataḥ || paṭhitveti śāntistotraṃ || dadyācchiṣyāya kuṃbhasthaṃ yoginībhyaḥ pṛthak pṛthak | pātre tathaiva vīrebhyaścetarebhyaḥ svayaṃ pivet || strīṇāmanyatamaṃ sthānaṃ puṃsāmanyatamaṃ pṛthak | atha vā mithunaṃ kṛtvā kramāt samupa veśayet || paṃktyākāreṇa vā samyakcakrākāreṇa vā punaḥ | śivaśakti dhiyā sarvān cakramadhye samarcayet || tatra matteṣu vīreṣu kāryākāryaṃ na vidyate | tatra yadyat kṛtaṃ karma śubhaṃ vā yadi vā śubhaṃ || tatsarvaṃ devatā prītyai jāyate nātrasaṃśayaḥ | jalpo japa phalaṃ taṃdrā samādhirabhidhiḥyate || vikriyā pūjanaṃ proktaṃ charditaṃ bhairavo valiḥ | muktiḥ syācchakti saṃyogastotraṃ tatkāmabhāṣaṇaṃ || nyāso vayasasparśo bhojanaṃ havana kriyā | dhyānastu vīkṣaṇaṃ proktaṃ śayanaṃ vaṃdanaṃ bhavet || tadullāsa kṛtānāṃ ca yā ceṣṭā sā ca satkriyā | kāryākāryavicāraṃ tu yaḥ karoti sa pātakī || etaccakragatā vīrā vijñayāḥ parayoginaḥ || yenāptuvaṃti manujāḥ || sākṣādbhairavarūpatāṃ || saṃmodakopaśamanaṃ patanonkānanarbhanaṃ | veṇu vīṇādi vādyaṃ ca kavitā racanādikaṃ || rodanaṃ bhāṣanaṃ pātaḥ samutthānaṃ vijṛṃbhaṇaṃ | gamanaṃ vikriyā devi yāga ityabhidhīyate || vikṛtiṃ manaso hitvā yadollāsaḥ pravartato | tadā tu devatā bhāvaṃ bhajaṃte yogi puṃgavāḥ || kaulikāṃ bhairavāveśānyo vā niṃdati mūḍhadhīḥ | tannāśayaṃtya saṃdehodyoginyo nātra śaṃsayaḥ || yadyadvaktimadā veśādadbhutaṃ kaulikojanā | tattatbhavatya saṃdīgdhaṃ śubhaṃ vā yadi vā śubhaṃ || tārovamo bhagavati madyamāṃsaṃ vihāriṇi | ratipriya cakradevī vada kaulika vallabhe || satyaṃ manogataṃ mahye tyuktvā madyaṃ palānvitaṃ | pradadyāt kaulikebhyastat tanmatāḥ prakūrvantite || tatra kaścidakaulaścanna sāsphurati bhāratī | 296a) na nindenna haset kupyecckare madhu sadā kulān || etaccakratāṃ vārtāṃ vahirnaiva prakāśayet | tebhyādrohaṃ na kurvīta nāhitaṃ ca samācaret || bhaktyā rakṣayattānvai gopayacca prayatnataḥ | cakre madākulāṃ dṛṣṭvā ciṃtayed devatādhiyā || modate vandate bhaktyā sa gacchadyoginī padaṃ | pravṛtte bhairavī cakre sarve varṇādvijātayaḥ || nivṛtte bhairavīcakre sarvavarṇāḥ pṛthak pṛthak | striyo puruṣaḥ ṣaṃḍhaścaṇḍālo vā dvijottamaḥ || cakramadhye na bhedosti sarvadeva samāḥ smṛtāḥ | cakramadhye gatā sarve puruṣāḥ śivarūpiṇaḥ || striyaḥ sarvāśca pārvatyastasmādbhedaṃ kārayet | madyakuṃbha sahasraiśca māṃsabhāraśatairapi || na tuṣyati mahāmāyā bhagaliṃgāmṛtaṃ vinā | kāmuko na striyaṃ gacchedamicchaṃtimadīkṣitāṃ || sadyaḥ saṃskāra saṃśuddhāṃ vihitatvād vrajet striyaṃ | sahasracakra pūjāto rājya bhraṣṭā nṛpo bhavet || paṃcāśadbhiśca putrāpti nirogo daśabhirbhavet | yasya cakrasya pūjāyāṃ ratatskhalati cāṃgatā || avaśyaṃ sārvabhaumo sauvarṣamadhye bhaviṣyati | yathepsita priyā prāptyai paṃcadhā pūjanaṃ caret || saptabhiḥ dhanaprāptiścakrapūjāvidhistvayaṃ | bhagīnī vā sutāṃ bhāryāṃ yo dadyāt kulayogine || madhumattāya kaulāya cakre vā puṇyabhāk sa tu | uttamānityapūjā syān madhyamaṃ parvapūjanaṃ || māsa pūjādhamā proktā māsādūrdhvaṃ paśurbhavet | māsetha vā trimāse vā ṣanmāse vatsarepi vā || śrīguruṃ pūjayed bhaktyā'vyāptau tat strī sutādikān | tadabhāve tatkulīnaṃ tacchiṣyaṃ vānya yoginaṃ || saṃtoṣayet kuladravyaiścakra pūjāpuraḥsaraṃ | rogeṣvāpatsu doṣeṣu duḥsaṃge durnimittake || pūjayed yogīnī vṛndaṃ devī taddoṣa śāṃtaye || guhyasiddhitaṃtre || atha kulācārya vīrapūjādānaphalaṃ | viprāṇāṃ vedaviduṣāṃ koṭibhuṃ jāpya yat phalaṃ || 296b) bhikṣāpātra pradānena tatphalaṃ kramayogināṃ | somapānamṛte koṭi yatpuṇyaṃ prāpyate sadā || tat puṇyaṃ koṭiguṇitaṃ saṃbhārakhya? kramayogināṃ | tatpuṇyaṃ kratu lakṣaṇa aśvamedha śatena ca || tat puṇyameka pātreṇa dattena kramayogināṃ | lakṣacāndrāyaṇāt puṇyaṃ yatpuṇyaṃ lakṣadhenubhiḥ || tat puṇyaṃ prāpnuyāt sadyo vīrāṇāṃ pātra dānataḥ | hemabhāra sahasrāṇi yad datvā vedapārage || tat puṇyaṃ vastradānena prāpnuyāt kulayogināṃ | kūpārāma sahasraiśca sarolakṣaṃ ca yatphalaṃ || tat phalaṃ puṣpadānena ācārya krama pūjako | koṭi pratiṣṭhite liṃge yatphalaṃ labhate bhṛśaṃ || tat phalaṃ hemadānena yoginī kramayogināṃ | ratnapūrṇāmahī sarvāgavāṃ koṭi pradānataḥ || tat puṇyaṃ labhate śaṃbhorbhikṣāpātreṇa deśike | dīrghikā prayutai kena marudeśe ca yatphalaṃ || tat phalaṃ toyadānena ācāryā krama pūjake | bhramaṇāt koṭi tīrthānāṃ yatphalaṃ labhate bhṛśaṃ || tat puṇyaṃ svalpabhikṣāyāṃ paścimānvaya yogināṃ | ratnapūrṇāmahī sarvā saptadīpā sa sāgarā || datvā puṇyaṃ dvijātīṇāṃ guhādānena kaulike | māsopavāsa lakṣaṇa yatpuṇyaṃ labhateyane || tat puṇyaṃ yugapūrṇāśca śrīkramasya prapūjake | vedānāṃ bhojite koṭyā yatphalaṃ labhate sphuṭaṃ || tatphalaṃ ca rudānena paścimānvaya yogināṃ | digaṃvarāṇāṃ tu kosrā? ca bhojite yatphalaṃ bhavet || tat phalaṃ prāpnuyādeva piśita dānena yogināṃ | vaiṣṇavānāṃ tu lakṣeṇa vastradānena yatphalaṃ || tatphalaṃ kramite bhūla kauśena labhate vudhaḥ | saurabhāgavetānāṃ ca hemadānena yatphalaṃ || tat phalaṃ kramikānāṃ tu kopikā dānato bhavet | śaivānāmeka lakṣeṇa vastradānena yat bhavet || 297a) tatphalaṃ yogapaṭṭena kramikānāṃ na saṃśayaḥ | tāṃtrikānāṃ tathā koṭyā aśvadānena yatphalaṃ || tatphalaṃ cāsvadānena kramārcana parāyaṇe | meruprāsāda lakṣasya yatphalaṃ labhate kṛte || tatpuṇyaṃ pādukācchatradatte cānvaya pūjaneḥ || athātra bhū devānāṃ vāmadakṣiṇe yormārgayorarhānarhaṃ nirūpyate || taduktaṃ merutaṃtre || devyuvāca || vāmadakṣiṇabhedena paṃcapaṃcakramena ca | upāsanā vāmadakṣā tatra tatra prasasmitā || tatra bhogaḥ kayo mokṣaḥ kayā yugmaṃ kayāpi ca | labhyate devatā kāyā sarvābhyaścottamottamā || śiva uvāca || devāsuraiḥ purākalpe mathyamāne mahādadhau | tatra śyāmā samutpannā surā kalaśadhāriṇī || gaurāṃgye ruṇacailā ca bhāsyaddharite kaṃcukā | śvetottara padā devī trailokyasyāpi mohitī || dṛṣṭvā tāṃ dānavāḥ sarve śukrācārya valāt surān | jitvātāṃjagṛhnastasyāḥ kalaśācca papuḥ surāṃ || devānya lāyitā dṛṣṭvā śaktayastatra saṃsthitāḥ | paṣustā api tāṃ puṇyāṃ surāṃ daivata mātaraḥ || varānapi vahundadyuḥ surāyāḥ suramātaraḥ | abhayāsmātarpayanti śeṣaṃ gṛhnatije narāḥ || te smādrūpā na saṃdeho bhukti muktaika bhājanaṃ | surāgaṃgā surāsindhuḥ surādevī sarasvatī || surā godāvarīrevā suraiva paramaṃ padaṃ | surāṃ nindanti ye mūḍhā mūḍhāste janmani || gaṃdharvastūyamānāstā śaktayaste ca dānavāḥ | punarmamanthurjaladhiṃ varahīnaiḥ suraiḥ sahaḥ || dhanvatariḥ samāyātaḥ sudhākalaśa hastavān | surāmattāstute procuḥ kīmidaṃ puruṣāhṛtaṃ || uvāca madhuraṃ viṣṇuḥ sāṃtvayaṃśca pratārayan | pūrvadevāḥ saṃtu yuyaṃ yajñapānesya pānataḥ || agneryadidamutpannaṃ pīyuṣaṃ tasya yat sthitaṃ | ajñāpyatāṃ taddevārthaṃ niḥsāraṃ puruṣā hṛtaṃ || 297b) tato harirmohinī rūpadhārī vāmena tāṃ prāpayet pūrvadevān || śaktīḥ sarvāstadgaṇānbhairavādīn te tanmattāḥ pūrvadevāna vādhan || hāhābhūtaṃ samaraṃ taṃ samastaṃ śukrācāryo jñātavān tatsamagraṃ || tataḥ sa krodhatāmrākṣo jalaṃ kṛtvā kareśapat | dhigdhigjñānaṃ murārīṇāmanayā surāyā hṛtaṃ || tasmādi māṃ ye pivaṃti sarvapātakinastute | prayāṃtu nirayaṃ ghoraṃ tiṣṭhaṃ tviha piśācavat || śrutvā taddāruṇaṃ śāpaṃ prajajvāla tadā surā | nirdahannivalokāstrītprakaṃpaṃta surāsurāḥ || tato mayāstutā devī vījagarbhaistavottamaiḥ | pādayoḥ pātitaḥ śukraḥ putroyaṃ tedya pālyatāṃ || māpapāramapāvārā saṃvudhyaṃtā trivarṇakā | śukraśāpaṃ vimocaya punastadvarṇakāṃtikā || yasyā upāsanā tasyā vījena pūṭito manuḥ | ṣoḍaśārṇastayākhyāto maṃtritāṣṭottaraṃ śataṃ || niḥśāpaṃ kurute sādhyaṃ bhukti muktyaika bhājanaṃ | iti dīkṣā kramo yeṣāṃ vaṃśe devi samāgataḥ || sa kaulo durlabho devi dātā bhoktā ayācakaḥ | yasmin mārge pradhāneyaṃ sa tu vāma pathaḥ smṛtaḥ || madyamāṃsaṃ ca matsyāśca mudrā maithunameva ca | kulamārga pratiṣṭhena sadā sevyaṃ sukhaiṣiṇā || kaulikoṃguṣṭhatāṃ prāpto vāmaḥ syāt tarjanī samaḥ | cīna kramo madhyamaḥ syāt siddhāṃtīyo varo bhavet || kaniṣṭhaḥ śāvaro mārga iti vāmastu paṃcadhā || tathā || sarvebhyo vaidikaṃ śreṣṭhaṃ nyūnaṃ smārtaṃ tataḥ smṛtaṃ | tatastāṃtraṃ tu tatrāpi saṃhitā arṇavāstataḥ || yāmalā saṃgamāstaṃtramuddīśānī ca tāṇḍa ca | indrajālaṃ kakṣapūṭā vaudhaṃ jainaṃ ca śāvaraṃ || kramāda pācitaṃ(?) jñeyaṃ yathā yogyaṃ ca mucyatā | nīce uccesya pātaḥ syānnīca uccātmateddhruvaṃ || jñātidārḍhyāya sarvepi svācārāt karma kurvate || devyuvāca || kvacid dekṣaṃ kvacid vāmaṃ kvacit sauraṃ ca śāṃbhavaṃ | urdhvāmnāyaṃ kvacid dakṣamuttaraṃ paścimaṃ kvacit || adha āmnāyakaṃ cāpi gāṇapatyaṃ ca vaiṣṇavaṃ | pārasikaṃ kvaciddhauddhā pākhaṃḍaṃ ca kvacit kvacit || 298a) kvacinnirdaivataṃ mārgaṃ vedāntaṃ vaidikaṃ kvacit | dvīpadharmān khaṇḍadharmāt kuladharmāt kvacit kvacit || deśadharmān kāladharmān prānidharmāṅkvacit kvacit | tat tatprakaraṇestauṣi kvacinniṃdasitaṃ punaḥ || taṃtrottamamidaṃ taṃtraṃ prasannaścet suropari | tadā tatvaṃ mama vrūhi niḥsaṃdehānmunīṅkuru || śrī śiva uvāca || aho kālasya mahātmyaṃ taṃtre tatre tvayā punaḥ | pṛchyate tat tadādhikyaṃ māhaṃkāraṃ vravīmi tat || veleyaṃ svātvikī kācijjātā kālasya yat tvayā | upakārāya sarveṣāṃ pṛṣṭhaṃ tatvaṃ vravīmi tat || yathā vede tathā loke yathā kālaṃ prajāyate | yathā brahmāṃṇḍa goloyaṃ likhyate yatra madhyataḥ || satye tatra ca paśyatvaṃ patitaṃ kiṃ padaṃtaraṃ | tathā nareṇa kālena vadenetara śāstrataḥ || aṃtaraṃ paśya deveśi śṛṇu tatvaṃ sanātanaṃ | yathā cānahataḥ śabdo narekṣayyaḥ pravartate || sa nityopi patet karṇe na kadāpi mūmūrṣataḥ | mahāpuruṣa kālasya tathā veda dhvaniḥ smṛtaḥ || kalerdaśa sahasrāṇi yadāṣvarṣāṇi yāṃti ca | vedo nārāyaṇaḥ sākṣāt kālā vayava jaṃtubhiḥ || na śrūyate tadā devi jñeyaḥ samāgataḥ | vāgśṛṃbhākṣutapardādi śabdāścotpatti naśvarāḥ || vedabhinnāni śāstrāṇi tathā jānaṃ tu devatāḥ | yasya śāstrasya lokesmin pravādo yāvadasti hi || tāvat tanmārgiṇāṃ saukhyaṃ vedamārgo hyakuṃṭhitaḥ | tasmātanmārga kartāraḥ śiṣyāt stanmaṃtradāyinaḥ || tānānayaṃti svemārge yatastāvat sukhaṃ bhavet | nṛṇāṃ jñānaṃ yathā ṣaḍbhiriṃdriyaiḥ parijāyate || tathā ṣaḍaṃgairvedārtha jñānaṃ bhavati niścitaṃ | karmendriyāṇi ca yathā nṛṇāṃ paṃcamitāni tu || tadvat kāla maheśasya paṃcāstāyāmayoditāḥ | urdhāmnāya samuddiṣṭaṃ vācikaṃ karma tasya tat || tatra pramāṇaṃ vedāḥ syustadaṃśāḥ smṛtayastathā | tadaṃgāni purāṇāni gāyatryādyāśca devatāḥ || brahmavīryaṃ tathā kṣetraṃ saṃskārā brahmasaṃbhavāḥ | brāhmaṇā caraṇaṃ brahma vidyābhirbrāhmaṇo bhavet || 298b) yasyā vasyā vayaṃ yasya vācamarthonu dhāvati | ekasmin lakṣaṇe hīne vāgarthamanudhāvati || dvihīne lakṣaṇe devi svācārād brāhmaṇo bhavet | lakṣaṇatrayahīnoyastaṃtramārgena sidhyati || caturlakṣaṇa hīnānāṃ mārgāḥ syūḥ kaulikādayaḥ | etallakṣaṇabhinnena yathā deśaṃ yathā kulaṃ || yathā jāti yathā kālaṃ kartavyo dharmasaṃgrahaḥ | mithyā saṃbhāṣaṇaṃ steyaṃ sarvamārgeṣu garhitaṃ || yatkiṃcijjanmayat karma na japo na tapaḥ kriyā | jīvanmuktaḥ satyavaktā sarve satye pratiṣṭhitaṃ || ahiṃsā paramo dharmaḥ sa ca vākvāya karmabhiḥ | dṛḍhā yasya na cācāro na jātiḥ sopi muktavat || parasattā yatra tantu viṣṭāvadyasya cetasi | sa prakvalopi jānīhi jivanmukto na saṃśayaḥ || ṣaḍiṃdriya jñānavatāṃ sṛṣṭirbhavati maithunāt | tyaktaṃ tanmanasā yena jīvanmuktaḥ sa kopi hi || devāḥ pūjanamicchaṃti tasmād vaddhāḥ pratigrahāt | śukavadvyo pratigrāhī jīvanmuktaḥ sa eva hi || śaucaṃ prakurvato nityaṃ viṣṭhā vuddhiḥ kare vare | dehābhimāno galito jīvanmuktaḥ sa eva hi || yathecchālābhasaṃtuṣṭhaḥ stautino na ca niṃdati | namutsukhena rugduḥkhe karmanāśāt samucyate || hitvā viṣaya saukhyaṃ yastapastapati nirjane | na phalaṃ kāmayet kiṃcijjīvanmuktaḥ sa eva hi || yāvad dehasya nirvāhastāvat kālaṃ parikṣipet | vedaspyatyāsataḥ(?) sarva yonayet sa tu mokṣamān || kohaṃ kiṃ dṛśyate kartā kosyayāti kva cetasi | iti saṃbhāvayaṃ nityaṃ mahākāle layaṃ vrajet || ete tu sugamo pāyā nātra cittaṃ sthiraṃ bhavet | kāmakrodhāri saṃtaptaṃ mahāmāyā vimohitaṃ || durvijñayādunivārā māhākālasya gehinī | tadaṃ sārādhanāt sātu prasannā cedvimuṃcati || suvuddhibhiḥ priyaiḥ putrairyathā mātā prajāryate | tathā pratāryata ceyaṃ jīvanmuktaḥ sa jāyate || kṛtaṃ vaṃdhārtha manayā khānapānaṃ ca maithunaṃ | tenaiva cediyaṃ vaddhā svayaṃ muktastadā bhavet || vāmikaiḥ kaulikaistasmādajñānaiśca guruṃ vinā | samastai rathavā jñātairvadhyo teyaṃ na cetaraiḥ || vadhyeyaṃ vaṃdhanaiḥ svasvasya troṭayed vaṃdhanāni ca | 299a) bhāvayecca māhākālaṃ jīvaṃnmuktastadā bhavet | vaṃdhamokṣaprakārāstu taṃtre saṃkalitā mayā || yairjñātā gurumārgeṇa tairvaddheyaṃ sudustarā | kururormukhato vāpi jñānābhāsācca pustakān || svadharmaṃ saṃparityajya yetra magnāstute hatāḥ | tasmāddharmaṃ pravakṣyāmi vāmināmadhikāriṇāṃ || yeṣāṃ bhogopi mokṣopi bhaved yeṣāṃ ca durgatiḥ | avaśyameva kartavyāḥ śiṣyā vāmedhikāriṇaḥ || gurostena bhavet tejaḥ śiṣyopi labhate mukhaṃ | mohena vātha lobhena dīkṣāmanadhikāriṇe || yo dadyāt sa daridrasyā chiṣyaḥ syād duḥkhabhājanaṃ | pūrvoktā rakṣaṇeṣvekaṃ yasmin vipre pradṛśyate || tapyate copa tāpena kiṃcid brāhmaṇatāṃgataḥ | adhikāro na me jātaḥ samasta brahmakarmaṇāṃ || ihaloke paratrāpi kathaṃ lapsyāmyahaṃ sukhaṃ | aṃdhaśca yaḥ paradravye parastrīṣu napuṃsakaḥ || parāpavādeyo mūrkho nityamitthaṃ vicārayet | tasyaiva brāhmaṇasyātra vāme syādadhikāretā || abrāhmaṇastu ye kecit māṃsamadya ratācayaṃ | kathaṃ labhāmahe mokṣamiti ciṃtā parāyaṇāḥ || pūrvokta lakṣaṇairyuktāstepi śiṣyāḥ prakīrtitāḥ | paṃcalakṣaṇasaṃyukto brāhmaṇaḥ kāla eva saḥ || ahaṃ brahmā tathā viṣṇustadājñāvaśavartinaḥ | sa ced vāmapathaṃ prāptaḥ punaḥ śvānobhijāyate || caturlakṣaṇasaṃyukto vipro jñeyastu madhyamaḥ | tābhyāṃ datto bhāgyavaśāt tāṃtrikaḥ kopi cenmanuḥ || sadyaḥ phalati cādyasya kriyayā cāparasyastu | lakṣaṇatraya yuktoyastasya vaidika tāṃtrike || yathoktā caraṇādeva phaladasto na vāmakaḥ | lakṣaṇa dvaya saṃyuktastasya vāmaśca dakṣiṇeḥ || samatulya phalausyātāṃ na kadācana vaidikaḥ | ekalakṣaṇasaṃyukto śamastasya phalapradaḥ || sūtrādi yavanāṃtānāṃ siddhirvāmapathe sthitā | vāmamārgaḥ sthitā viprastulasīṃ na pṛsa kvacit || na spṛśed vaiṣṇavaṃ vipraṃ praṇametna ca vaidikaṃ | hīna viprakṣatriyādyā vāmamārgaratā api || taddharmatvā dhanairviṣṇauḥ plūtāniḥ kilviṣāstathā | sarvatyaḥ kaulikaḥ śreṣṭa urdhvāmnāyī ca vāmagaḥ || 299b) adhikārī bhakti yuktoyaśca sadguru sevakaḥ | sa eva kaulika vaṃdya itare madyapā matāḥ || smaraṇaṃ kīrtanaṃ tasya darśanaṃ vaṃdanaṃ tathā | saṃbhāṣaṇaṃ ca kurute rājasūyādhikaṃ phalaṃ || sa yatra vasate devāstatra śrīrvijayo bhavet | anāmayaṃ suvṛṣṭiśca subhikṣaṃ nirupadravaḥ || dṛṣṭve dṛśaṃ ca praṇamedanyo varjyaḥ sudūrataḥ | pūrvāmnāyaḥ sṛṣṭirūpaḥ sthiti rūpastu dakṣiṇaḥ || saṃhāraḥ paścimāmnāye uttare tu graho bhavet | maṃtrayogaṃ viduḥ pūrvaṃ bhakti yogastu dakṣiṇaṃ || paścimaṃ karmayogaṃ tu jñānayogaṃ tathottaraṃ | anyacca tatraiva || dakṣe yajñe yadā devi tvayā tyaktaṃ kalevaraṃ | ahaṃ gṛhītvā tat skaṃdhe citrāṃ praveṣṭumudyataḥ || vaḍavārgergaveṣārthaṃ yatra yatrā bhavat sa tu | tatra tatra tu śakreṇa tūrṇaṃ nirvāpitā jalaiḥ || evaṃ paryatato varṣaṃ prasvedo me mahānabhūt | tadviṃdu pātarnirdagdhādharaṇīyaṃ bhaviṣyati || tadā saṃprārthito viṣṇurdharaṇī rakṣaṇāya ca | tadā sa laghubhirvāṇaistadaṃgāni samācchi tat || caturāśīti khaṃḍāni kṛtvāsau pātayadbhuvi | vātena vījitaścāhaṃ prītodyamaukhilastadā || viṣṇuśca prakaṭī bhūya pādayoḥ patito mama | utthāpya ca pariṣṭhaktastava śokaśca vismṛtaḥ || tāvad brahmādikā devānāradādyāmaharṣayaḥ | māṃ tuṣṭuvustadā vākyaṃ viṣṇuḥ provāca pārvati || jñānadosi maheśatvaṃ kathaṃ mohamupāgataḥ | matyāḥ śarīreṇa saha praveṣṭuṃ havyavāhanaṃ || anugacchet patiṃ nārīṃ na yumānatāṃ ca gacchatiḥ | iti śāstra manādvatya kathaṃ deva vimohitaḥ || evavati deveśe brāhmaṇāmāṃ hariṃ tathā | śleṣālaṃkāra vākyaiścatuṣṭuvurvidhinā saha || āvābhyāṃ tu tadā proktaṃ yācayadhvavaraṃ dvijāḥ | tadātairbrāhmaṇairuktaṃ yātoyaṃ dharma viplavaḥ || dakṣayajñāśritaiḥ śaivā brāhmaṇyādbhraṃśitā dvijāḥ | yajñāgatāśca sarvepi śaive śaptā dvijātayaḥ || viṣṇunā kartitairaṃgaiḥ satyāścedaṃ dharātalaṃ | sthale sthale śavasparśād brahmakarma vivarjitaṃ || tasmāddharāyāḥ saṃśuddhiṃ viprāṇāṃ cāpi śuddhatāṃ | 300a) brahmavākyasya satyatvaṃ yathā bhavati tatkuru || tato dhyātvā mayā proktaṃ saṃmatīkṛtya viṣṇuyā | yatra vedakriyā dhvastā tatra taṃtraṃ pravartyatāṃ || ye viprāḥ śāpanirdagdhā brahmakarmavivarjitāḥ | teṣāṃ tu kuladharmoyaṃ bhukti muktyostu sādhanaṃ || ye viprāḥ pīṭhasaṃjātāḥ śāpanirdagdha vipratā | teṣāṃ kuledhikāroyaṃ mārgasyāsya prajāpate || tatkule eva pūjya tvāt kauloyaṃ patha ucyate | vāmamārgastato nyūnasteṣāṃ nākṣatra vaiśyakau || yajamānau tayostatrādhikāraḥ samudāhṛtaḥ | siddhāṃtīyastadonyūnastatra śūdrādhikāretā || ye pāraṃparyamajñātvā kauladharmaṃ viśaṃtite | niḥsvāḥ saṃtati hīnāśca rogiṇo nātra saṃśayaḥ || kaulajñāne hyasiddhoyastadravyaṃ bhoktumicchati | sa mahāpātakī devī sarvakarma vahiṣkṛtaḥ || samayācāra hīnasya svairavṛtterdurātmanaḥ | na siddhayaḥ kulabhraṃśastatsaṃsargaṃ na kārayet || yaḥ śāstravidhimutsṛhyavartate kāmacārataḥ | sa siddhimihanāpnoti paratra ca parāṃgatiṃ || kuladravyāṇi sevaṃte yenya darśanamāśritāḥ | tadaṃgaromasaṃkhyātaṃ bhūtayoniṣu jāyate || mada prasphālitātmā ca na kiṃcidapi vetti cet | na dhyānaṃ na paścarvāṃ na dharmanna ca satkriyāṃ || na daivaṃ na gururnātma vicāro yadi kaulike | kevalaṃ viṣayāsaktaḥ patatyevana saṃśayaḥ || atha vā tatraiva haragauri saṃvāde || lakṣmī kolāsuraṃ hatvā roṣāt tadrudhiraṃ yayau | pānamattā tadā viprairyathecchaṃ hasitā tu sā || brahmaṇā viṣṇunā vāpi mayā vipreṣṭhamicchatā | tadā krūddhā mahālakṣmī bhūmāvaṃtarhitā bhavet || niḥśrīphaṃsakalaṃ jātaṃ mumurṣuriva dṛśyate | dharmo na calate kvāpi na catuṣpanti devatāḥ || evaṃ varṣaśataṃ jātaṃ brahmāṇaṃ śaraṇaṃ gatāḥ | brahmāpi tatra niḥśrīko daridra iva dṛśyata || proktavaṃtastu manayo vidhe niḥśrīkatākutaḥ | tadā vipra kṛtaṃ hāsyaṃ brahmaṇā vodhitaṃ priye || brāhmyaṃ tejo mahaditī viṣṇustūṣṇīṃ vyavasthitaḥ | yuṣmatpakṣāvarodhena hasitā śrīśivena ca || 300b) teneyaṃ kupitā jātā gatā tasmād rasātalaṃ | sarve śriyāśritāvisācakaṃcana nāśritāḥ || tasmād viṣṇuḥ śivohaṃ ca yūyaṃ śakra purāgamāḥ | nāgāśca pitaraḥ siddhā dikpālā yakṣarākṣasāḥ || ārādhayaṃ tu tāṃ devīstuvaṃtu ca mahāstadaiḥ | tataḥ saṃmilitāḥ sarve gatāḥ śrīśailaparvataṃ || kiṃcid ko bho śriyā dṛṣṭvā ca krurārādhanaṃ tataḥ | vaidikaistāṃtrikairmārgairnānāstotraiḥ pratuṣṭuvuḥ || evaṃ varṣatrayādūrdhaṃ pratyakṣā śrīrvyajāyate | apaśyacca kṛpā dṛṣṭyā mahāsaṃvākyamavravīt || kimarthaṃ hasitaṃ viprairdevaiścākalitaṃ kutaḥ | upāsanā punaḥ kasmādurdarśāyāḥ kṛtā dhunā || tataḥ sā tu mayā proktā sarvaṃ viśvaṃ tvayā tataṃ | tvat sāmarthyaṃ na jānaṃti hasaṃti tvaṃ ca karmaṣaḥ || etad vudhyā mayā hāsyaṃ kṛtaṃ hṛdaya sācchiṇi | prabhāvastu tava jñātaḥ sarvai vipraiḥ surāsuraiḥ || ataḥ paraṃ prasīdeśe lokayātrā ca nirvaha | iti śrutvā mama vacastadā proktaṃ śriyā kila || idaṃ surā me bhaginī tatpradhānaṃ tu pūjanaṃ | ye kariṣyaṃti devasya sa devo modameṣyati || yāvan māyā prapaṃcoyaṃ vṛthā bhavati māṃ vinā | samastāśca tathā pūjāścakra pūjāṃ vinā vṛthā || ihaloke bhogavāṃchā devatā tvaṃ paratra cet | apecchitaṃ tadā kāryamanujaiścakra pūjanaṃ || sarvadeva priyaṃ gopyaṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ || iti || evaṃ prakāreṇa bhū devānāmapi surayā devatārcana tarpaṇādi dṛśyate tathāpi vāraṃ paryāgatā nāmeva kaulatvamuktaṃ na tu brāhmaṇa mātraparaṃ tatpramāṇa mātra paraṃ tatpramāṇamami merutaṃtre eva || vāmamārgī yadā dakṣaṃ praviśet tatsuraiḥ sa tu | vighnyate pīḍyate cāpi na siddhimadhi gacchati || dakṣamārgī yadā vāmaṃ praviśe tatsurāstadā | lokadvayādvyāparyaṃti taṃ grasaṃti ca vāminaḥ || tasmāt svakulamārgaṃ tu jñātvā kuryādupāśanāmiti || adhikārānuvṛttau || piśitaṃ tilamātraṃ tu tilārdhamapi vindunā | sakṛt tarpaṇamātreṇa vāmināṃ yajñajaṃ phalaṃ || 301a) niḥśaṃko nirbhayo dhīro nirlajjo niḥkutūhalaḥ | nirṇīta vedaśāstrārtho varadāṃ vāruṇīṃ pivet || maṃtrasaṃskārasaṃśuddha surāpānena jāyate | narāṇāṃ devatā bhāvo nyathā preta vibhāvanaṃ || brāhmaṇaiḥ kaulikaiḥ peyaṃ sarvakṣatrairaṇāgame | vaiśyairgolaṃbhane peyaṃ śūdrairanveṣṭa karmaṇi || devān pitṛn samabhyarcya śaktiśāstrokta vartmanā | guruṃ smaran pivan madyaṃ khādan māṃsaṃ na doṣabhāk || brahmadhyānasya sthairyārthaṃ devatā tṛpti hetave | seveta madhumāṃsāni tṛṣṇā yā cet sa pātakī || matsyamāṃsā sa vādīnāṃ padārthānāṃ niṣevaṇāt | yoga kālaṃ vitpatra sa mahāpātakī bhavet || yathākratuṣu viprāṇā somapānaṃ na dūṣitaṃ | madyapānaṃ ca kaulānāṃ pūjānte na virhitaṃ || śrīguroḥ kulaśāstrebhyaḥ samyag vijñāya vāsanāṃ | paṃcamudrā nikheveta cānyathā patito bhavet || āvṛttiṃ gurupaṃktiṃ ca vaṭukādīna pūjyayaḥ | vīrovyevaṃ vṛthāpānād devatāśāpa māpnuyāt || vāmamārge gurustvetā dṛśastūkteḥ || tatraiva || svavidyānuṣṭhāna tapodharmā nāma prakāśakaḥ | varṇāśramajñānatapodharmāṇāṃ ca prakāśakaḥ || ṣaṭkarmasu susiddhoyo dātā bhoktā na yācakaḥ | sa eva kaulikā cāryastvanyaḥ kulaviḍaṃvakaḥ || piṃḍaṃ padantathā rūpaṃ rūpātītaṃ niraṃjanaṃ | yastu samyag vijānāti sa guruścoddharet paraṃ || pāśastaṃbhaṃ vedha dīkṣāṃ paśugrahaṇameva ca | trividhaṃ yā vijānāti sa guruḥ kathitaḥ priye || mūlādi brahmaraṃdhrāntaṃ saptāṃbhoja daleṣu yaḥ | jīvacāraphalaṃvetti sa gururnāparaḥ priye || guroryasyaiva saṃparkāt paro naṃdobhijāyate | guruṃtameva vṛṇuyānnāparaṃ matimānnaraḥ || śaṃkayā bhakṣitaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sa carācara | sāśaṃkā bhakṣitā yena sa gururdurlabhaḥ kṣitāvityādi || iśvara uvāca || āmūlādhāra mā brahmaraṃdhraṃ gatvā punaḥ punaḥ | ciccandra kuḍalī śakti mudrayā syāt sukhodayaḥ || vyomapaṃkaja nispaṃda sudhāyā narato bhavet | madhupānamidaṃ proktaṃ mitare madya pāpinaḥ || 301b) puṇyāpuṇya paśuṃ hatyā jñāna khaḍgena yogavit | pare layaṃ nayeccittaṃ palāśīsanī padyate || manasā svendriya gaṇaṃ niyasyātma niyojayet | matsyāśī sa janaḥ proktaḥ śeṣādhīvara vṛttayaḥ || apravuddhā paśoḥ śaktiḥ pravuddhā kaulikasya ca | śaktiṃ tāṃ sevayed yastu sa bhavecchakti sevakaḥ || ityevaṃ paṃcamudrāṇāṃ guptaṃ tatvaṃ mayoditaṃ | jñātvā gurumukhāt samyag yaḥ sevate samucyate || kālītaṃtre || śrīpārvatyuvāca || bhagavat prasīda deveśa sarvaprāṇīhite rasaḥ | yenāvaśyaṃ bhavet siddhirūpāyaṃ vada bhairava || śrībhairava uvāca || śṛṇu devi paraṃ tatvaṃ sarvajñānottamottamāṃ | yena vijñāna mātreṇa kṣipra vidyā prasīdati || mūlabhūtābhuyā śaktirbhujagākārarūpinī | tadbhūmi vṛtta vātoyaṃ prāṇā ityucyate vudhaiḥ || dhvanināvyakta madhuraṃ kūjanti śatatoṣitāṃ | gacchantī brahmaraṃdhreṇa praviśanti svake sthale || yātāyāta krameṇaiva taṃtra kuryāt manolayaṃ | tena maṃtra śikhāyātā sarvasiddhi pradīpikā || tamaḥ pūrṇagṛhe yacchanna kiṃcit pratibhāṣate | sikhā hīnāstathā maṃtrā na sidhyanti kadācana || śikhopadeśaḥ sarvatra gopitaḥ parameśvari | vināyena na siddhiḥ syād varṣakoṭi śatairapi || tasmāt svayāpi girije gopanīyaṃ prayatnata iti || ātmani tat samāyojya devīrūpaṃ kuleśvara | na pūjanaṃ nāpi nyāsaṃ na niṣṭhā na vratādikaṃ || pūrṇāha bhairavātmāhaṃ nityānandohamavyayaḥ | niraṃjanaṃ svarūpohaṃ nirākārastvahaṃ prabhuḥ || sarvaśāstrābhiyuktohaṃ sarvamatra upāsakaḥ | nāsmāt paranarā devo na jāto na janiṣyati || aneka rūpa tatvajñaḥ sarveṣāṃ priya kārakaḥ | tasya bhāvanaṃ saṃtuṣṭo bhavāt muktinna saṃśayaḥ || ādhārādinilamvaṃ nānā sthānaṃ tanuṃ sthitāḥ | yatra yatra samālopyaṃ tatra brahmamayaṃ dhruvaṃ || ātmā brahmavijānīhi bhrānti jñānaṃ parityajet | anena sṛjate devī anena pālyate tathā || 302) anena saṃhare viddhi jagatāmeka kāraṇaṃ | tasmād yatnena vivudhaiḥ ātmajñānaṃ samabhyaset || yāmīso hariravja yoniramarārākāpatistacchirasthāpyapyagni rahaṣyatirna paramāmāhyanta madhyātigāṃ || yācānandamayī hṛṣīka gahanā prāciṣkṛtādhīndriyairgurvājñā manunyamāna hṛdayaistasyai bhavatyai namaḥ || kallolinī valita vodha sahasrapatra prodyanmadhukramagakaulikasaṃhabhṛṃgāḥ || vargārthinaḥ sarabhasaṃprapivantu nityaṃ gurvaṃghni padma bhajanāt tadapīhalabhyaṃ || iti śrī-ādyānandanaviracitāyāṃ kulamuktikallolinyāṃ dvāviṃśatitamaḥ paṭalaḥ samāptaḥ || śubham || ########### END OF FILE #######