#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00331 Uniform title: kulavṛtti Author : pūrṇānanda Manuscript : NGMCP Manuscript No. : 4 - 1390 Reel No. : B 119/2 Description: Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Dec. 15, 2015 Internet publisher : Muktabodha Indological Research InstituteInternet published Muktabodha Indological Research Institute Publication year : 2015 Publication city : Publication country : United States #################################################### p. 1a) śrīgaṇeśāya namaḥ || durgāyai namaḥ || namo gurubhyo namaḥ || da * * * * (?) śatapatraprollasadbrahmapadmapravimilitaguṇakoṇapronmiladbiṃdupīṭhaṃ | bhajata gurupadābjaṃ nyatkṛtābjaṃ sadābhaṃ hṛdayakaluṣaśāṃtyai sarvaśāstrārthakāṃtyai | kanake kaṭajñāptariva yasmin jagatrayaṃ | kāyātītaṃ vacotītaṃ manotītamupāsmahe | nānātaṃtrāt samākṛṣya saṃkṣepena kulārcanaṃ || kulavṛttiṃ tato menāṃ puruṣārthaphalāptaye | saṃsāraduḥkhadāvāgne dahyataḥ sakalān janān || uddidhīrṣuḥ kṛpāsāraḥ pūrṇānaṃdo'hamādarāt | saṃtīha yadyapi graṃthāḥ saṃgrahāḥ kṛtinirmitāḥ || tathāpi kriyate cātra hetugraṃtho vadiṣyati | kulavṛttiriyaṃ kanyā kulīnāyai pradīyate || yathā śāstraṃ kulīnena lālanīyāsukhāptaye | iha khalu sarvadharmakarmasādhyatvaṃ dhanaputrādi svargāṃtaḥ kalānāmapavargasya ca svargakāmo agniṣṭomena yajet | tameva taṃ vedānuvacanena yajñena vividiṣaṃti | tajjñānāt karmaṇe pravṛttiḥ || iṣṭasādhanatā jñānasya pravṛttikāraṇatvāt | tatra dhanaputrakalatrānāmanityatvena heyatvāt | apavargasya mukhyatvaṃ śrūyate | yathā gītāyāṃ | yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyatena tato'dhikamiti || kalpasūtre ca || svātmalābhānuparaṃ vidyate na paraṃ vidyate | śrutirapi sarvaśayānandāni tasyaivānaṃdasyāṃ saṃsamupajīvaṃtīti | nanu kiṃ tāvadātmavastu yasya prādhānyaṃ tadāha vedāṃte | viśvāyatana sthūlasūkṣmetaranityaśuddhabuddhasvarūpajāgratsvapnasuśuptyavasthā trayātīta prapaṃcaprakāśakatvabhāvaguṇatrayātītādi madhyāṃtarahitamātmavastu | ātmatvādha ca | tiryagūrddhvamadhaḥ pūrṇaṃ saccidānaṃdamavyayaṃ | anaṃtaṃ nityamekaṃ yat tadbhūṣṇetyavadhārayet || kaivalyopaniṣadi ca | hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ viciṃtya madhye viśadaṃ viśokaṃ aciṃtyamavyaktamanaṃtarūpaṃ śivaṃ praśāṃtamamṛtaṃ brahmayoniṃ | tathādi madhyāṃtavihītamekaṃ vibhuṃ cidānaṃdamarūpamadbhutaṃmiti śrutirapi nityaṃ vijñānamānaṃdaṃ brahmeti | p. 1b) tathā brahmā sa śivaḥ seṃdraḥ sokṣaraḥ paramaḥ surāṭ sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālogniḥ sa caṃdramāḥ | sa evaṃ sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhāvyaṃ sanātanaṃ | jñātvā taṃ mṛtyumatyeti nānyaḥ paṃthā vimuktaye | tathā mayyeva sakalaṃ yātaṃ mayi sarvaṃ pratiṣṭhitaṃ mayi sarvaṃ layaṃ yāti tadbrahmādvayamasmyahaṃ | anoraṇīyānahameva tadvanmahānahaṃ viśvanahaṃ vicitraṃ purātanohaṃ puruṣo'hamīśo hiraṇmayo'haṃ śivarūpamasmi | apāṇipādohamaciṃtya śaktiḥ paśyame cakṣuḥ sa śṛṇomyakarṇaḥ | ahaṃ vijānāmi viviktarūpo na cāsti vettā mama citsadāhaṃmiti | evaṃ svarūpasya brahmaṇo aṃsarūpā anādyavidyopahatā jīvānanme śarīramāsthāya sukhaduḥkhabhogaṃ kurvaṃti | tatvasāre ca | nahi kaścit purā baddho atha muktirna vidyate | vaṃdhamuktivikalpoyaṃ kiṃcidajñānalakṣaṇaṃ || vaddho vikalpapāśena puṇyāt puṇyodbhavena ca | sahate sarvaduḥkhāni sukhāni vividhāni ca || tathā coktaṃ kartṛtvabhoktṛtvātimānī jīva iti | teṣāṃ madhye kāraṇībhūtasatvāṃśa prati * * * * * (?) ścidābhāsaḥ | sohamiti sthirādhyāsanādīśvara ityucyate | tasya satvaguṇopādhitvāt | sarvajñatvaṃ sarveśvaratvaṃ | sarvakāryakartṛtvaṃ * * * * * (?) vidyāyāstadāśrayatvatadviyatvaniyamāt | yathā garbhagoramaṃdhakārasya viṣāśrayau tadviṣayatvavalenāvaraṇavikṣeparūpaṃ prāpyata * * * (##? bhāti yathā darpaṇe nikaṭastha vastu pratividmitaṃ jāyate | tathā tasya? cidābhāsopi guṇatrayātmikā vidyayo pratiphalati | tadanyastu satvaguṇapradhānakāraṇarūpa māyāyāḥ kāryarūparajastamāṃśopādhitaḥ pratividmito yaścidābhāsaḥ sa yadā karmānimittavaśād deśakālavastuvividhaparichedaṃ gṛhītvā svarūpaṃ vihāya svajātīyavijātīya bhedaṃ prāpya ahaṃ mametyadhyāsastadā jīva ityu * * (?) tasya kāryopādhitvāt jjāghaṃ tenāhaṃ kartā sukhau duḥkhau māmahaṃ na jānāmīti manute | śrutau kāryopādhivayaṃ jīvaḥ kāraṇopādhirīśvara iti | īśvarastu upādhiguṇatrayabhedena viṣṇubrahmarudrarūpeṇā vidyāyā p. 2a) āvaraṇavikṣeparūpadvayaṃ prāpyatā brahmastaṃbhaparyaṃtaṃ saṃsāraṃ sṛjatyavatisaṃharatīti | brahma tadvikāravivaraṇaṃ | atha jīvasya mumukṣo muktisiddhyai anādyavidyāpratibaṃdhanivṛtyarthaṃ brahmajñānādhikāritatvena prāptatvāt karmasyaṃgīkāryāṇi | brahmādhikārītvā adhīte vedāṃgatvenādhigatavedaśāstrārthaḥ asmin pūrvajanmani vākyasya nisiddhaṃ varjaṃ | nitya naimittikādyanu'jñānena nirgatakalmakhatayā nirmalaḥ svāṃtaḥ sādhanacatuṣṭhayasaṃpannaḥ | pramate | śrutirapi | nityanaimittikaireva kurvāṇī duritakṣayamiti | ātmabodhepi | tapobhiḥ kṣīṇapāpānāṃ śāṃtānāṃ vītarāgināṃmiti | anukūlānapekṣoyamātmabodho vidhīyate | iti sādhanacatuṣṭayaṃ tu nityānityavastuvivekaḥ | ihāmutraphalabhogavirāgaḥ sa madanāṃdhi saṃpat mumukṣutvādīni | nityānityavastuvivekastu brahmaiva nityaṃ tadanyadakhilamanityaṃ iti | aihikānāmukacaṃdanādi viṣayabhogānāṃ | karmajanyatayā nityatvavadāmuṣmikānāmapyamṛtādibhogānāmanityatayā tebhyo viraktivitīhāmutraphalabhogavirāgaḥ śamādayastu | samadamoparati samādhi śraddhāḥ śamo manonigrahaḥ samo vāhyeṃdriyanigrahaḥ uparatiḥ karmasanyāsaḥ samādhi | tadaṃtaguṇaviṣaye samastasamādhānaṃ samādhiḥ śraddhāguruṣveṣavedāṃtavākyeṣu viśvāsaḥ śraddhā adhikāri nirupanaṃ | taduktaṃ kulārṇave ca | śrīdevyuvāca | bhagavaddevadeveśa paṃcakṛtya vidhāyaka | kuleśa parameśāna karuṇāmṛtavāridhe || asāre ghorasaṃsāre sarvaduḥkhamalīmase | nānāvidha śarīrasthā anaṃtā jīvajaṃtavaḥ || jāyaṃte ca mriyaṃte ca teṣāmaṃto na vidyate | mahāduḥkhāturādeva na sukhī pratipadyate || kenopāyena devātra mucyate vadame prabho || īśvara uvāca | śṛṇu devi pravakṣyāmi yanmāṃtvaṃ paripṛcchasi | tasya śravaṇa mātreṇa saṃsārānmucyate naraḥ || asti devi paraṃbrahmā svarūpī niṣkalaḥ śivaḥ | svayaṃ jyotiranādyaṃto nirvikāraḥ parātparaḥ || nirguṇaḥ sacidānaṃdastadaṃśā jīvasaṃjñakāḥ | anādyavidyopahitā yathāgnau visphuliṃgakāḥ || darvoghupādhi saṃbhinnāstatkarmabhirunādibhiḥ | sukhaduḥkhapradaiḥ puṇyapāparūpe niyaṃtritāḥ || p. 2b) tattajjātiyutaṃ dehamāyurbhogaṃ ca karmajaṃ | pratijanma prapadyaṃte teṣāmathaparaṃ punaḥ || śūkṣmaṃ liṃgaṃ śarīraṃ tadāmokṣākṣayaṃ priye | sthāvarāḥ kṛmayaścāpi lohitāḥ paśavo mṛgāḥ || kāmukā stridaśāstadvat pakṣiṇaṃ ca yathā kramaṃ | caturvidha śarīrāṇi kṛtvā muktā śahasraśaḥ || sukṛtātmāvaro bhūtvā jñānī cenmokṣamāpnuyāt | caturāśītu lakṣeṣu śarīreṣu śarīriṇāṃ || na mānuṣyaṃ vinānyatra tatvajñānaṃ na labhyate | atra janma sahasrāṇāṃ sahasrairapi pārvati || kadācillabhate jaṃturmānuṣyaṃ puṇyasaṃcayāt | sopāna bhūtaṃ mokṣasya mānuṣyaṃ prāpyadurlabhaṃ || yastārayati nātmānaṃ tasmāt pāpatarotrakaḥ | naraḥ prāpyonutaṃ janma labdhā ceṃdriya sauṣṭavaṃ || na cedātmahitaṃ yastu sa bhaved brahmaghātakaḥ | vinā dehena kasyāpi puruṣārtho na vidyate || tasmād dehaṃ dhanaṃ rājyaṃ puṇyaṃ karmāṇi sādhayet | rakṣet sarvātmanātmānaṃmātmā sarvasya bhājanaṃ || vijiteṃdriyamātiṣṭhejjīvan bhadrāṇi paśyati | punargrāmaḥ punaḥ kṣetraṃ punaḥ vṛttiṃ punargṛhaṃ || punaḥ śubhāśubhaṃ karma na śarīraṃ punaḥ punaḥ | śarīra rakṣaṇopāyaḥ sarvadā kriyate janaiḥ || nahīchaṃti tanutyāgamapi kuṣṭhādi roginaḥ | taddhāritaṃ syāddharmārthaṃ dharmojñānārthameva ca || jñānaṃ tu dhyāna yogārthaṃ socirāt parimucyate | anātma yadi nātmāna mahitebhyo nivārayet || kānyo hitakarastasmādātmānaṃ tārayiṣyati | ihaika narakavyādheścikicchānu karoti yaḥ || gatvā nirauṣadhaṃ dehaṃ vyādhisthaḥ kiṃ kariṣyati | yāvat tiṣṭhati dehoyaṃ tāvat tatvaṃ samanyaset || saṃdīpte bhavane koṃdhaḥ kūpaṃ khanati durmatiḥ | kāśrīvāstejarucodhaḥ jātibhinna ghaṭāṃbuvat || nighnaṃti ripuvadrogastasmāt śreyaḥ samabhyaset | yāvanna jñāyate duḥkhaṃ yāvannāyāṃti cāpadaḥ || yāvanneṃdriya vaikalpaṃ tāvat tatvaṃ samabhyaset | kālena jñāyate nānākāyaiḥ saṃsārasaṃbhavaiḥ || sukhaduḥkhairjanau pūrṇanaventirhi mahātmanaḥ | yātanārttānmṛtānāpanagrastāna dṛṣṭyā ca duḥkhitān || loko moha surāṃ pītvā na vibheti kadācana | saṃpadaḥ supta saṃkaṇi yauvanaṃ kusumopamaṃ || taḍiccaṃcalamāyuṣyaṃ kasyāpi jñānatye dhṛtiḥ | śataṃ jīvitamatyalpaṃ nidrāsyādarddhahāriṇī || bālyaroga jarāduḥkhairuddhaṃ tadapi niṣphalaṃ | prāracca(?) vai nirudyogo jāgarttavye prasuptakaḥ || viśvastavyo bhayasthāneha naraḥ kona hanyate | toya phena samodehe jīve śoka vyavasthite || p. 3a) anityechriya saṃvāde kathaṃ tiṣṭhati nirbhayaḥ | ahite hita saṃjñaḥ syādadhruve dhruva ciṃtakaḥ || anarthe cārtha vijñānī svamṛtyuṃ nahi vetti saḥ | paśyannapi praskhalati śṛṇvannapi na budhyati || paṭhannapi na jānāti devi māyā vimohitaḥ | sannimajajjagadidaṃ gaṃbhīre kāla sāgare || mṛtyuroga jarāgrāhe na kaścidapi budhyati | pratiprāyātpayaṃ kālo jīvannapi na lakṣate || āma kuṃbha ivāṃbhastho viśīrṇastadvibhāvyate | mudyate veṣṭhanaṃ vāyorākāśasya ca khaṃḍanaṃ || grathanaṃ ca taraṃgānāṃmāsthānāyuṣi yujyate | pṛthivī dahyate yena meruścāpi viśīryate || śuṣyate sāgarajalaṃ śarīre devikā kathā | kāpatyamekalatraṃ medhanaṃ me vāṃdhavāśca me || liṃpaṃti mṛtimatyarthaṃ haṃti kāla nṛko balāt | idaṃ kṛtamidaṃ kāryamidamanyatkṛtākṛtaṃ || evamīhā samāyuktaṃ mṛtyuraṃti naraṃ priye | svakāryamapya kurvītapauvīhnikā parāhnikaṃ || na hi mṛtyuḥ pratikṣete kṛtaṃ vāpyathavā kṛtaṃ | jarādarśita paṃthānaṃ pratiṣṭhavyādhi śaunikaṃ || mṛtyu śatryaṃ praviṣṭāṃ tu māyāṃ taṃ kiṃ na paśyasi | tṛṣṇā śūcī vinirbhinnaṃ siktaṃ viṣaya sarpiṣā || rāgadveṣā na lepakaṃ mṛtyuruṣṇāti mānavaṃ | vālāṃśca yauvanasthāṃśca vṛddhān garbhagatānapi || sarvānāviśate mṛtyuṃrevaṃ bhūtamidaṃ jagat | brahmaviṣṇumaheśādyā devatādṛta jātayaḥ || nāśamevānudhāvaṃti tasmāt śreyaḥ samabhyaset | sva svavarṇā samācāra laṃghanānduṣpratigrahāt || parastrī dhanakāmācca nṛṇāmāmukṣayo bhavet | vedaśāstrārthamabhyāsā tathaiva guruvaṃcanāt || nṛṇāmāpukṣayo bhūyādiṃdriyāṇāmanigrahāt | vyādhirādhirviṣaṃ śastraṃ kṣutsarpa paśavo mṛgāḥ || sarvaṃ ca yena nirdiṣṭaṃ tena gacchaṃtirjaṃtavaḥ | jīvastṛṇajalaukā ca dehaṃ dehāṃtaraṃ śive || saṃprāpyāṃtaramaṃśena dehaṃ tyajati pūjāṃ * | vālyayauvanavṛddhatvaṃ yathā dehāṃtarādikaṃ || tathā dehāṃtara prāptirgṛhādgṛhamivāgataḥ | janāḥ kṛstveka karmāṇi sukhaduḥkhāni bhuṃjate || paratrājñānino devi yāṃtyāyāṃtya punaḥ punaḥ | iha yat kriyate karma tatparatropa bhujyate || mūlasiktasya vṛkṣasya phalaṃ śākhāsu dṛśyate | dāridrya duḥkharogāśca vaṃdhana vyasanāni ca || ātmā parādha vṛkṣasya phalānyetāni dehināṃ | niḥsaṃga eva mokṣaḥ syāddoṣāḥ sarve ca saṃgajāḥ || p. 3b) saṃgāt patantyadho jñānīṃ avaśyaṃ kimucālpavit | saṃgaḥ sarvātmanātyājyaḥ sā ca tyaktuṃ na śakyate || samadbhiḥ sahakartavyaḥ sataḥ saṃsiddhi bheṣajaṃ | satsaṃgaśca vivekaśca niścalaṃ nayanadvayaṃ || yasya nāsti naraḥ soṃdhaḥ kathaṃ na syādadharmagaḥ | yāvataḥ kurute'jaṃtuḥ saṃbaṃdhān manasaḥ priye || tāvaṃtosya viśaṃntyete hṛdaye śoka śaṃkaraḥ | svadehamapi jīvoyaṃ tyaktā jātikuleśvari || duḥkhamūlo hi saṃsāraḥ sa yasyāsti sa duḥkhitaḥ || tasya tyāgaḥ kṛto yena sa sukhīnāvaraḥ priye | prabhavaḥ sarvaduḥkhānāṃ mālayaḥ sakalā padāṃ || āśrayaḥ sarvapāpānāṃ saṃsāravarjjayetpriye | avadhyavaṃdhanaṃ ghoramasvīkṛta mahāviṣaṃ || aśastra khaṃḍanaṃ devi saṃsārāśakta cetasāṃ | ādimadhyāvasāneṣu duḥkhaṃ sarvamidaṃ jagat || tasmāt saṃtyajya saṃsāraṃ tatvaniṣṭhaḥ sukhī bhavet | lohadārumayaiḥ pāśairdṛḍhavaddhopi mucyate || strīdhanādīṣṭa saṃsaktāmucyate na kadācana | kuṭuṃba ciṃtāyuktasya śāṃtiśīlādayo guṇāḥ || apaṃkakujalavannaśyatyaṃgena kevalaṃ | saṃcitā śeṣavittādyai nityaṃ loko vināśritaḥ || hāhaṃtu viṣayāhāro dehāteṃdriyataskaraiḥ | māṃsalubdhā yathā matsyo lohaśaṃku svapaśyati || atha lubdhastathā dehīyamavādhāṃ na paśyati | hitāhitamajānaṃtī nityamunmārga gāminaḥ || dakṣi pūruṇa niṣṭhāyete budhānārakāḥ priye | nidrādi maithunāhārāḥ sarveṣāṃ prāṇināṃ samāḥ || jñānavān mānavaḥ prokto jñānahīnaḥ paśu priye | prabhāte malamūtrābhyāṃ madhyāhne kṣutpipāsayā || rātrau madana nidrābhyāṃ ṣādhyaṃte mānavāḥ priye | svadeha dharmadārādi niratāḥ sarvajaṃtavaḥ || jāyaṃte ca mriyaṃte ca hāhaṃtu jñānamohitāḥ | svasvavarṇāśramācāra niratāḥ sarvajaṃtavaḥ || na jānaṃti paraṃ dharmaṃ vudhānaśyaṃti pārvati | kriyāyāḥ svaparāḥ kecit kecit vrata parāstathā || ajñāna saṃvṛtātmānaḥ sa caraṃti pratārakāḥ | nāmamātreṇa saṃtuṣṭāḥ karmakāṃḍaratānarāḥ || maṃtrācārastu homādyairbhrāmitā kratu vistaraiḥ | prakārakto pravāsādyai niyamaiḥ kāyaśodhanaiḥ || mūḍhāḥ parokṣamicchaṃti tava māyā vimohitāḥ | dehadaṃḍena mātreṇa kā muktira vivekināṃ || valarika tāḍanā devi mṛtaḥ kutra mahoragaḥ | dhanahārojane muktādāṃbhikā veśadhāriṇaḥ || bhramaṃti jñānivalloke ramayaṃte janapriye | sāṃsārika sukhāśaktaṃ brahmajñosmīti vādinaṃ || p. 4a) karmavaṃdho bhayabhraṣṭaṃ tatyajedaṃ tyajaṃ yathā | gṛhāraṇya samāloke gatavrīḍādigaṃvarā || caraṃti garddhabhādyāśca viviktāste bhavaṃti kiṃ | mṛdbhasmaddhū tato devi muktāḥsyu yadi mānavāḥ || mṛdbhasmavāsinaḥmmādyāḥ kiṃ te yuktā bhavaṃti hi | śītavātā tapasahā bhakṣābhakṣa samāḥ priye || caraṃti gardabhādyāśca jñāninaste bhavaṃti kiṃ | tṛṇapatrodakāhārāḥ satataṃ ca na vāsinaḥ || hariṇādi mṛgāḥ devi tāpasāste bhavaṃti kiṃ | ājanmamaraṇāṃtaṃ ca gaṃgānīraṃ samāśritāḥ || maṃḍūkāmatsya pramukhā vratinaste bhavaṃti kiṃ | vadaṃti hṛdayānaṃdaṃ paṭhaṃti śukasārikāḥ || janānāṃ purato devi vivudhāste vadaṃti kiṃ | pārāvatāḥ śilāhārāḥ parameśvari cātakāḥ || na pivaṃti mahītoyaṃ vratinaste bhavaṃti kiṃ | tasmādityādikaṃ karmalokaraṃjana kāraṇaṃ || mokṣasya kāraṇaṃ sākṣāt tatvajñānaṃ sureśvari | ṣaḍadarśana mahākūpe yati tānya śavaḥ priye || paramārthaṃ na jānaṃti paśupāśa niyaṃtritāḥ | vedaśāstrārṇave ghore muhyamānārha tat tataḥ || jñānornigrahagrastāstiṣṭhaṃtiha kutārkikāḥ | vedāgamapurāṇadaḥ paramārthaṃ na vettiyaḥ || viḍaṃvakasya tasyaiva tatsarvaṃ kākabhāṣitaṃ | idaṃ jñānamidaṃ jñeyamiti ciṃtā samākulāḥ || paṭhaṃtyaharniśaṃ devi paratatvaparāṃmukhāḥ | vākya chaṃdo nibaṃdhena kāvyālaṃkāraśobhinā || ciṃtayā duḥkhitā mūḍhāstiṣṭhaṃti vyākuleṃdriyāḥ | anyathā paramaṃ tatvaṃ janāḥ kḷśyaṃti cānyathāḥ || anyathā śāstra sadbhāvo vyākhyāṃ kurvaṃti cānyathāḥ | kathayattpunmanī bhāvaṃ svayaṃ nānu bhavaṃti ca || ahaṃkārahatāḥ kecidupadeśādi varjitāḥ | paṭhanti vedaśāstrāṇi vivadanti parasparam || na jānanti paraṃ tatvaṃ darvīpākarasaṃ yathā | śiro vahati puṣpāṇi gaṃdhaṃ jānāti nāsikā || paṭhaṃti vedaśāstrāṇi durlabho bhāvabhedekaḥ | tatvamātmasthamajñātvā mūḍhaḥ śāstre vimudhvati || jñeyaḥ dakṣigate śāstre kūpaṃ khanati durmatiḥ | saṃsāramohanāśāyaśāṣṭavodho hi na kṣamaḥ || na nivarteti timiraṃ kadācid dīpavartiyā | prajñā hīnasya paṭhanaṃ aṃdhasyā darśanaṃ yathā || devi prajñāvataḥ śāstraṃ tatvajñānasya sādhanaṃ | agrataḥ pṛṣṭhataḥ kecit pārśvayoriti kecana || tatvamākhyātamiti vai vivadaṃti parasparaṃ | sadvidyādāna sauryādyaiguṇairvikhyāta mānavaḥ || iṃdṛśastādṛśaśceti dūrasthaḥ kathyate janaiḥ | pratyakṣa grahaṇaṃ nāsti varteyā grahaṇaṃ priye || p. 4b) evaṃ ye śāstrasaṃmūḍhāste dūrasthāna saṃśayaḥ | idaṃ jñānamidaṃ jñeyaṃ sarvaṃ tat śrotumicchati || devi varṣa sahasreṇa śāstrāṃta naiva gacchati | vedāghanekaśāstrāṇi khalvāyurvighnakoṭayaḥ || tasmāt sāraṃ vijānīyāt kṣīraṃ haṃsa ivāṃbhasaḥ | abhyasya sarvaśāstrāṇi tatvajñātvāpya buddhimān || palālamiva dhānyārthā sarvaśāstrāṇi saṃtyajet | yathāmṛtena tṛptasya nāhāreṇa prayojanaṃ || tatvajñasya tathā devi na śāstrena prayojanaṃ | na vedādhyayanānmuktiḥ na śāstrapaṭhanādapi || jñānādeva hi muktiḥsyānānyathā vīravaṃdite | nāśramāḥ kāraṇaṃ muktau darśanāni na kāraṇaṃ || tathaiva sarvakarmāṇi jñānameva hi kāraṇaṃ | muktidā guruvākyaikāvidyāḥ sarvaviḍavaṃkāḥ || kaṣṭhabhāva samāyasmadekaṃ saṃjīvanaṃ paraṃ | advaitaṃ hi śivaṃ proktaṃ kriyāyāma vivarjitaṃ || guruvaktreṇa labhyeta nānyathāgama koṭibhiḥ | āgamotthaṃ vivekotthaṃ dvidhā jñānaṃ pracakṣyate || śabdabrahmāgamamayaṃ paraṃbrahma vivekajaṃ | advaitaṃ kecidicchaṃti dvaitamicchaṃti cāpareḥ || samaṃ tatvaṃ na jānaṃti dvaitādvaita vivarjitaṃ | dvepade vaṃḍhamokṣāya mameti nirmameti ca || mameti vādhyate jaṃturnirmameti vimucyate | tatkarma yatra vaṃdhāya sā vidyāyā vimuktidā || āyāsāyetaratkarma vidyānyā śilpakalpanā | yāvat kāmādvimucyeta yāvatsāravāsanā || yāvadeṃdriya cāpalyaṃ tāvat tatva kathā punaḥ | tāvat tatyo vrataṃ tīrthaṃ japahomārcanādikaṃ || vedaśāstrāgama tathā yāvat tatvaṃ niviṃdatiṃ | tasmāt sarvaprayatnena sarvāvasthāsu sarvadā || tatvaniṣṭho bhave devi yadīchenmokṣamātmanaḥ | dharmajñāna su puṣpasya svargabhogaphalasya ca || tā putrayārti saṃtapta chāyā vṛkṣasya cāśraye || vāśiṣṭe vaśiṣṭavākya || ya idaṃ dṛśyate sarvaṃ jagatsthāvarajaṃgamaṃ | taṃ suṣupta vivasvapnaḥ kalpāṃta pravine naśyati || tatasti mitagaṃbhīraṃ na tejo na tamaṃ tataṃ | anākhya manabhicyakraṃ sat kiṃcida vaśiṣyate || * (?) namātmā paraṃbrahma satyamityādikā budhaiḥ | kalpitā vyavahārārthaṃ tasya saṃjñā mahātmanaḥ || śrutirapi || ekamevādvitīyaṃ brahmaneha nāmāsti kiṃcana || ityuktā diśā vedāgamādibhiḥ || saṃsārasya mithyātva jñāte || mānavodho'pekṣitaḥ || śabdāśābda eva bodhaḥ na tu mānasaḥ tasmaivaṃ mānasa viparīta bhācakā saṃdehanāśakatvaṃ mānasa p. 5a) bhramatvena mānasa viśeṣadarśanatvema | vahiriṃdrijaṃ yajanya bhramatve naivaṃ vahiriṃdriyajanya viśeṣa darśanatvena nāśānāśaka bhāvasya kḷptatvāditi || mānasa vodhaṃ tu || karmabhirmanaḥ śuddhidvāreti prāgevoktaṃ | sa ca prakṛti seti || tasmāt saṃsāramohanāśāya śrībhavānī bhajanamāvaśyaṃ svīkāryāmiti || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ prathamaḥ paṭalaḥ śubhaḥ || yadyapi muktau vahudarśana vahavaḥ prakārāḥ saṃti tathāpi prakṛtibhajanamāvaśyakaṃ | avidyā nityatva sādhyatvānmukteḥ | avidyāṃ nivṛttāyāṃ | kena mātmaivāparami vartate iti vedāṃtibhirapi pratipāditaṃ | taduktaṃ bhāvacūḍāmaṇau || śāktaṃ jñānaṃ vinā muktiryathāhāsyāya kalpate | iti anyeṣāṃ kāraṇānāṃ | * * * * * * (?) prayojakatvamiti | taduktaṃ bhāvacūḍāmaṇau || natvaṃ yogena ca jñānairtra śrutyā na gurukramaiḥ prakṛtyā kriyate kasya sa prakṛtyā jñāyate pumān sa sarva * * * * * * * (?) bhave sarvesya jaḍatāṃ gataḥ | sākṣātkāraṇa me tattu prakṛtiścaiva bhaveti | śrutirapi | māyavāsau jagadrūpena pariṇamate | atha māyāyaivanurūpadhāvati | māyāyaiva baṃdhamuktā arthānusārataḥ iti | vāśiṣṭhe || avidyaivotta mayā svātmanāśoghamo yathā | vidyā sā prāpyate samasādhanaiva tadecchayā || bhajanepi vahudarśane vihitā vahavaḥ prakārāḥ śaṃti | teṣvapi kulamārgānu saṃdhyehaḥ āvaśyakatvāt || taduktaṃ kulārṇave || vahunātra kiṣuktena rahasyaṃ śṛṇu pārvati | kulamārgādṛte muktirnāsti sa tatva saṃśayaḥ || atha kuladharma vivaraṇaṃ | tatra kuladharma lakṣaṇaṃ | divyavīra bhāvānvita kartṛkā siddhiyogīśvara matavihita tattanmaṃtra pūrvaka paṃcamakāraka * * (?) janameva kuśaledharmaḥ | kulaśabdārthastu kuloḍīśe | kulaṃ madyaṃ kulamāṃsaṃ kulasiddhaḥ kulaṃ rajaḥ | kulaṃ kuṃḍalinīṃ śaktirakulaṃ śiva ucyate || taduktaṃ kulārṇave || śrī umovāca || kuleśe śrotumicchāmi sarvajīva dayānidhe | kulegra saṃktayo devasūcito na prakāśakaḥ || tasya dharmasya māhātmya sarvadharmoktasasya ca | vada me parameśāna yadi cāsti kṛpāmapi || īśvara uvāca || * * * * * * (?) vakṣyāmi yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi tasya smaraṇa mātreṇa yogināṃ supriyo bhavet | p. 5b) brahmaviṣṇu guhādīnāṃ mayā kathitaṃ purā | kathayāmi tava snehāt śṛṇuṣvekāgra mānasā || pāraṃparya kramāśrāyātaṃ vaktrāduktreṣu saṃsthitaṃ | akathyaṃ paramārthena tathāpi kathayāmite || tvayāpi gopitavyaṃ hi na deyaṃ yasya kasyacit | devaṃ bhaktāya śiṣyāya cānyathā patanaṃ bhavet || sarvebhyaścottamā devā devebhyo vaiṣṇavoparaḥ | vaiṣṇavāduttamaṃ śaivaṃ śaivāddākṣiṇyamuttamaṃ || dakṣiṇāduttamaṃ vāmaṃ vāmāt siddhāṃtamuttamaṃ | siddhāṃtāduttamaṃ kaulaṃ kaulātparataraṃ na hi || sarvebhya upāsyebhya ityarthaḥ | viṣṇureva vaiṣṇavaḥ | svārthena śiva eva śaivaḥ | atrāpi tathā | dakṣiṇaṃ śrutyukta prakāreṇa devī bhajanaṃ | vāme adha āmnāyokta vauddhakrameṇa bhajanaṃ || siddhāntastvamasīti vācyārthamananurūpabhajanaṃ ityarthaḥ | guhyādguhyataraṃ devi sārātsāraṃ parātparaṃ | sākṣāt paraśivaṃ devi karṇākarṇigataṃ kuru || karṇākarṇigataṃ karṇevakarṇe ca kathanaṃ gataṃ guhya kathana yogyamityarthaḥ | mathitvā jñānadaṃḍena vedāgama mahārṇavāṃ sārajñena mayā devi kuladharmaḥ samuddhṛtaḥ | ekataḥ sakalādharmā yajñatīrthavratāditaḥ | ekataḥ kuladharmastu tatvaṃ kaulādhikaṃ priye || praviśaṃti yathā naghaḥ samudraṣṭajurvakragāḥ | tathaiva samayāḥ sarve praviṣṭhāṃ kulameva hi || yathā hasti pade līnaṃ sarvaprāṇipadaṃ bhavet | darśanāni ca sarvākulameva tathā priye || yadā yāmva nadānāṃ ca śadṛśaṃ lauhamasticet | tadā ca kuladharmeṇa samayānyaḥ samo bhavet || yathā marataraṃginyāḥ na samāsakalāpagāḥ | tathaiva sama vā sarve kuladharmeṇa nā samāḥ || meruḥ sarṣapayo yadvat sūrya khadyo tayorapi | tathānya samayānāṃ ca kulasya mahedaṃtaraṃ || asti cet tvat samānārīmatsamaḥ puruṣotticet | kulena samadharmastu kathayetastadā priye || kuladharmaṃ hi mohena yonyadharmeṇa durmati | sa kṛtrīṃ sārikaṃ vrūyā satyādyohīnayātivat || yo vai kulādhikaṃ dharmamajñānād vadati priye | brahmahatyādhikaṃ pāpaṃ sa prāpnoti na saṃśayaḥ || kulamārgaṃ samāruhya guruvaktrān naromamaḥ | durgādvīpāṃtaraṃ gatvā mokṣaratnaṃ samaśrute || darśaneṣu ca sarveṣu cirābhyāsena mānavāḥ | mokṣaṃ labhaṃte kaule tu sadya eva na saṃśayaḥ || vahunātra kimuktena śṛṇu matprāṇa vallabhe | na kaulasamadharmostitvāṃśake kulanāyike || p. 6a) yogī cennaiva bhogīsyā bhogī cennaiva yogavit | yogabhogātmakaṃ kaulaṃ tasmāt sarvādhikaṃ priye || bhogoyogāyate sākṣātpātakaṃ sukṛtāyate | mokṣāyate ca saṃsāraḥ kuladharme kuleśvari || brahmeṃdrācyuta rudrādi devatā munipuṃgavāḥ | kuladharma parādevi mānaveṣu ca kā kathā || vihāya sarvadharmāṃśca nānā gurumatāni ca | kulaṃ caiva hi jānīyā yadī chedātmanohitaḥ || pūrvajanma kṛtābhyāsāt kaulajñānaṃ prakāśate | suptosthita pratyaya vadupadeśādikaṃ vinā || janmāṃtara sahasreṇa yā buddhirvihitā nṛṇāṃ | tamevābhyasate jaṃturupadeśo nirarthakaḥ || śaiva vaiṣṇava daurgārke yātapatyeṃdu saṃbhavaiḥ | manau viśuddhacittajñā kaulajñānaṃ prakāśate || śuddhacittasya mānasya dharmiṇo gurusevinaḥ | atiguhyasya bhaktasya kaulajñāne prakāśate || śrīkulaśāstreṣu kauliṣukeṣu kulānvaye | yasya bhaktirdṛḍhā tasya kaulajñānaṃ prakāśate || śuddhairvinaya harṣādyaiḥ sadācārairdṛḍhavrataiḥ | gurvājñā pālakai dharmai kaulajñānaṃ prakāśate || anarhe kulavijñānanatiṣṭhati kadācana | tasmāt parīkṣya vaktavyaṃ kulajñānaṃ mahodayaṃ || dayogyā śivadharmaṃ tu dayogye śivasāsanaṃ | ājñābhaṃgaṃ dviyaḥ kuryād devatā sāpamāpnuyāt || ārādhya samayācāraṃ kuladharmaṃ vadedyadi | sa guruścāpi śiṣya suyoginīnāṃ bhavet paśuḥ || bodhayitvā guruḥ śiṣyaṃ kuladharmaṃ prakāśayet | labhate tā vubhau sadyo yoginī vīramelanaṃ || anāyāsena saṃsārasāgaraṃ yastitīryati | kuladharmamimaṃ jñātvā mucyate nātra saṃśayaḥ || kuladharma mahāmārgagato muktipurī vrajet | acirānnātra saṃdehaḥ tasmāt kaulaḥ samāśrayet || kulaśāstramanādṛtya paśuśāstraṃ samābhyaset | svagṛhe pāyasaṃ tyaktvā bhikṣā bhavati durmati || sa dhānyarāśi mutsṛjyapāṃśurāśi jighṛkṣati | kulānvayaṃ parityajya yo bālyānvadhyamīkṣate || tṛṣārtto vai taḍāgāni mṛgatṛṣṇāṃ pradhāvati | yatheṃdra jālayā māyāḥ kṣaṇameva sukhāvahāḥ || śrīkaulādanya samayāḥ sadṛśāḥ kulanāyike | kuladharmaṃ ca na jñātvā mokṣamicchati durmatiḥ || pārāvāramapāraṃ ca vāhulyāṃtarttumicchati | yovānya darśanebhyaśca bhuktiṃ muktiṃ ca kāṃkṣati || p. 6b) svapnalabdha dhanenaiva dhanavāsa bhaved yadi | śuktau rajata vibhrāṃtirdyathā jāyeta pārvati || tathānye samayebhyaśca bhukti mukti praśasyate | sarvakarmavihīnoṣo varṇāśrama vivarjitaḥ || kulaniṣṭhaḥ kuleśāni bhaktimmalyoḥ sa bhājanaṃ | kulajñāna vihīnopi kulabhakto bhavedyadi || sopi sadgatimāpnoti kimutasya parāyaṇaḥ | kuladharma hato vṛtti rakṣataśca kṣatiṃ priye || pūjitaḥ pūjayāyāśu tasmāttanu parityajet | niṃdaḥ tu vāṃdhavāḥ sarvetyajaṃtu strīsutādayaḥ || janāḥ haṃsa tu māṃ nityaṃ rājāno daṃḍayaṃ tu vā | seve seve punaḥ sevet vā meṣa paradevate || taddharmaṃ naiva muṃcāmi manovākvāya karmabhiḥ | evamādyayatisyāpi yasya buddhi suniścitā || sa tu saṃpūjyate devairasutra ca śivo bhavet | dāridrya duḥkharogādyai pīḍitoppaniśaṃ priye || yastvā supāste sadbhaktyā satvatpadamavāpnuyāt | japtvāstuvaṃ tu niṃdaṃ tu lakṣmīrgacchaṃtu tiṣṭhatu || muktiradya pugāṃte vā na kaulaṃ parivarjayet | nārtha lābhān cakrodhānna bhayatvena matsarāt || na kāmānna bhayāddopi kulaprāptaṃ parityajet | yo jñātvā nārcayetvāṃ tu kuladharma samāśritaḥ || kutsito yātamātreṇa sūbhāreṇātra śatrunā | pulako iva dhānyeṣu janmāṃdhā iva jaṃtuṣu || śuddhudā iva toyeṣu ye kaulo vidmayo hite | taravopi hi jīvaṃti jīvaṃti mṛgapakṣiṇaḥ || sajīvati mano yasya kuladharme vyavasthitaḥ | kulajñāna vihīnasya dinānyāyāṃti yāṃti ca || sa lohakāra bhastrī vastraśannapi na jīvati | gacchatastiṣṭhato vāpi jāgrataḥ supatopi vā || kulośvari kulājñāsya tatpaśoriti jīvitaṃ | vidvānapi sumūrkho saudhārmiko vāpyadhārmikaḥ || vratasthopya vratasthopivastho hi yaḥ kaula vimukho janāḥ | jātāsta eva jagati jaṃtavaḥ sādhu jīvinaḥ || kuladharma parādevi śeṣā jaratagardabhāḥ | sa prabhā mucyate sadbhi kuladharma parāyanaḥ || aparastu paraṃ pṛṣṭyāṃmasti dṛḍhatva cāvṛtaḥ | caturvedī kulājñānī svapacādadhanaḥ priye || svapacobhi kulajñānī rākṣasādatiricyate | gurukāruṇya pūtaṃ tu dehanirddhūtakalmaṣaḥ || kulajīvarato devi soyaṃ kaulo na cāparaḥ || yaḥ kaulikaḥ kulajñānaṃ na paśyati na viṃdati na pūjayati dhiktasya kākasya vahi jīvitaṃ || p. 7a) taraṃtyāḥ puṇyakarmāṇo vettāraste ca yoginaḥ | yeṣāmutpadyate citte kulajñānamayoditaṃ || yat sarvayajñāracitaṃ dharmeṇa praveśitaṃ | praviśaṃti kulaṃ dharmaṃ ye vai sukṛtino janāḥ || te punarjananī garbha na viśaṃti kadācana | prasaṃsyanāpi yaḥ kaścikulajñānamitīrayet || kulaṃ tasyā kulaṃ devi bhavati tvadanu grahāt | kulayajña kuleśāni nānyadharmaḥ prayojanaṃ || kulājñāsyāpi tathā nānyadharmaḥ prayojanaṃ | kuleśi kulaniṣṭhānāṃ kaulikānāṃ mahātmanāṃ || dadāmi paramaṃ jñānamaṃtra kālena saṃśayaḥ | cinmayo sātmaphaladaṃ kākṣaṃtaṃ samayaṃ janāḥ || mukhena sarvaphaladaṃ kaulikaṃ hi na vetyaho | kulajño hi sa parvajño vedaśāstro vratopi vā || vedaśāstrāgamajñopi kulājñaḥ pyajña eva saḥ | jānaṃti kulamāhātmyaṃ tvadbhaktā eva nāpare || eko vā eva jānaṃti nānye caṃdra rucāruciṃ | kulajñā eva tuṣyaṃti śrutvā kulakathāṃ priye || bālyarūpaṃ vivarddhaṃte jyotsnayā kiṃ samudravat | nānyadharmamavekṣaṃte kaulikāḥ pāravedinaḥ || bhṛṃgāḥ puṣpāṃtaraṃ tasya maṃdārāmodasevinaḥ | mānayaṃti ca sarvajñā kuladharmaṃ na ce pare || śiraḥ śirapiṣvaṃteddhaṃ siṃhike yo grasetyaho | pratijñā eva jānaṃti navetti kuladarśanaṃ || jalamiśrapayaḥ pānaṃ pakṣīkovetti haṃsavat | śivaśaktimayā loko loke kaule pratiṣṭhitaḥ || tasmāt sarvādhikaṃ kaulaṃ sarvasādhāraṇaṃ kathaṃ | ṣaḍdarśanāni cāṃgāni pādau kukṣiḥ śiraḥ karau || teṣu bhedaṃ hi yaḥ kuryānmādaṃ gaccheta ko hi saḥ | etānyeva ṣaḍaṃgāni kulasyāpi bhavaṃti hi || tasmānmadātmakaṃ kaulamahaṃ kaulātmakaṃ priye | darśaneṣva khileṣveka phaladaṃ caika daivataṃ || bhukti mukti pradādvārāṃ jñānesmin daivataḥ priye | lokadharma viruddhopi siddhayogīśvarī mate || kulaṃ pratyapūjā mālayaṃ yāti pratyakṣa phaladaṃ yataḥ | pratyakṣaṃ ca pramāṇānāṃ sarveṣāṃ prathamaṃ priye || vrapalabdhivaśāttasya hatāḥ sarve kutārkikāḥ | parokṣe ko tu jānīte kasyakinna bhaviṣyati || yadvā pratyakṣaphaladaṃ taddevottama darśanaṃ | kuladharmamimaṃ jñātvā mucyaṃte sarvamānavāḥ || iti matvā maheśāni mayā loke vigarhitaṃ | tvatkāruṇya vihīnānāṃ kulajñāna virodhināṃ || p. 7b) paśūnāma na bhijñānā kuladharmo vigarhitaḥ | yasya janmāṃtare pāpaṃ karmabādhādhikā bhavet || na tasya guru kāruṇyaṃ kaulajñānaḥ na jāyate | yathāṃdho naiva paśyaṃti sūryaṃ sarvaprakāśakaṃ || tathā kulena jānaṃti tava māyā vimohitāḥ | śaiva vaiṣṇava bauddhādi darśavānyapi bhaktitaḥ || bhajaṃte mānavā nityaṃ vṛthā yāsu phalāni vai | vedaśāstrāgamaprokte bhogamokṣaika sādhanaṃ || mūḍhā niṃdaṃti hā haṃta matpriyaṃ tava darśanaṃ | bhrāmitāśca mayā devi paśavaḥ śāstrakoviśu || kuladharmena jānāti vṛthā jñānābhi māninaḥ | paśuśāstrāṇi sarvāni mayaiva kathitāni hi || vṛrtyaṃtara tu gatvaiva mohanāya durātmanāṃ | mahāpāpeṣu jaṃtūnāṃ paraṃ vāṃchā vijāyate || teṣāmeva gatirnāsti kalpakoṭi śatairapi | precyamānepi pāpātmā jñāne naiva pravartate || vārpyamānena dharmātmā kulamevāna mucyate | kuladharmeṇa devatvaṃ devāḥ saṃpratiṣedire || muniyogīśvarāyetu kulātsiddhiṃ parāṃgatāḥ | paśuvratādi viratāḥ khulabhādaṃbhikā bhuvi || ye kauladeva sevaṃte te mahāṃto hi durlabhāḥ | mānavā vahavaḥ saṃti mithyā tatvārthavādinaḥ || durlabhā ye maheśāni kulataṃtraviśāradāḥ | sadārogā turāddevi mānavāḥ kulanāyiko || divyauṣadhaṃ na sevaṃte mahāvyādhivināśanaṃ | tasyā vivarddhanā pathyaṃ kurvaṃti hi kubhojanaṃ || tathaiva janmamaraṇaṃ kṛtī sāṃsārikīṃ kriyāṃ | samācaraṃti satataṃ tvatkāruṇya vivarjitāḥ || na bhajaṃte kuladharmaṃ bhava baṃdha vimocanaṃ | yathā lavaṇatva śūnamarīcādi vanigjanaṃ || padārthān mānavāḥ prītyā yācaṃte kulanāyike | anarghyāni ca ratnāni na yācaṃte hi kecana || tathaiva paśuśāstrāṇi kāryāyā sa phalāni ca | iti pṛcchaṃti mūḍhā hi tava māyā vimohitāḥ || kuladharmaṃ na pṛcchaṃti bhukti mukti phalapradaṃ | kastūrīṃ kardamadhiyā karpūralavaṇecchayā || śarkarāṃ karkaradhiyāmaṇiṃ kācamanī mayā | yathā dṛṣṭhaṃ hi manute karasthamapi pāmaraḥ || tathā kaulaṃ na jānaṃti tvatprasāda vivarjitāḥ || ahye mohasya māhā * * (?) tvanmāyājanitasya ca kinnu vakṣyāmi deveśi mohayedamarānapi | peyaṃ madyaṃ palaṃ khādyaṃ mālokyaṃ priyayā mukhaṃ ityeṣāvaraṇaṃ * (?) parāṃ prāpya paraṃ * * * (?) rukāruṇya sa * * * (?) mīdṛśaṃ kuladarśane || p. 8a) tvadbhaktā eva jānaṃti netare bhuktimuktidaṃ | gurūpādeśa niratā na jānan bhakti kecanaḥ || mohayaṃti janāḥ kecit svayaṃ pūrva vimohitāḥ | durācāraparāḥ kecidvācayaṃti hi pāmarāḥ || kathyaṃ bhūtodbhavasvāmī sevakāḥ syuḥ kathaṃ vidhāḥ | vahavaḥ kaulikaṃ dharmaṃ mithyājñāna viḍaṃvakāḥ || svaṣuddhyā kalpayaṃtīmaṃ pāraṃparya vivarjitāḥ | madyapānena manujā yadi mūkti labheta cet || madyapānaratāḥ kaiṃciṃ sarvesiddhiṃ yāṃti samīhitāṃ | māṃsabhakṣaṇa mātreṇa yadi puṇyagatirbhavet || lokemāṃ pāsinaḥ sarve puṇyavaṃto bhavaṃti kiṃ | strīsaṃbhogena deveśi yadi mokṣaṃ vrajaṃti cet || sarvopi jaṃtavo loke muktāḥ syuḥ strīnisevanāt | kulamārgo yathā devi na mayā niṃditaḥ kvacit || ācāra rahitā yetra niṃditāstena ye tare | anyathā kaulike dharmedhvāvāraḥ kathito mayā || vicaraṃte yathā devi mūḍhāḥ paṃḍitamāninaḥ | kṛpālaṃ vādāgamanāvyā prakaṃṭāvalaṃvanāt || bhujaṃgadhārayānnanamaśakyaṃ kauladarśanaṃ | vṛthāpānaṃ tu deveśi sūrāpānaṃ taducyate || tanmahāpātakaṃ jñeyaṃ vedādi su nirupitaṃ | anāghreya manālokya maspṛśyaṃ cāpya peyakaṃ || madyaṃ māṃsaṃ paśūnāṃ ca kaulikānāṃ mataṃ phalaṃ || eṣe tu paryupāsaḥ śūcitaḥ || amedhyāni dvitajātīnāṃ madyānyekādaśaikha tu | dvādaśaṃ tu surāmadyaṃ sarveṣāṃ madhamaṃ smṛtaṃ || surā vai malamannānāṃ dṛṣṭvā ca manamucyate | tasmād brāhmaṇahājātau vaiśyaśūna surāṃ pivet || surādarśanamātreṇa sūryadarśana mācaret | tadgaṃdhaghrāṇamātreṇa prāṇāyāma trayaṃ caret || anna ātātubhyāṃ bhavet stālaṃghāṃ bhavet | strāṇaṃ niyateplupravaseddihadhedi || urddhvaṃ nābhaitrirātrastu madyasaṃsparśanaividhiḥ | surāpāne kāmakṛte jvalaṃtīto surāṃ pivet || athaṃ tasya vinirdagdhaṃ tataḥ śuddhimamāpnuyāt | madyasparśādi doṣasya prāyaścittīti saṃsmṛtiḥ || avidhānena yohanyādātmānaṃ prāṇinaṃ priye | nivasennarake ghore dināni paśuromabhiḥ || sammitāni durācārastiryagyoniśca jāyate | accamaṃtā viśvasitāni hatāka pavikrapau || saṃddhartā copabhoktā ca khāditātau ca te samāḥ | upabhokteti upasamaryastu ityanānārthekastena bhojayitetyarthaḥ || p. 8b) dhanena krayakohaṃti khāditā copabhogataḥ | ghātako vaṃdhavaṃdhābhyāṃ mityukta trividho vadha || sadṛśya saṃspṛśya sūryadarśana mācaret | tasmāda vidhinā māṃsaṃ sevayenta hi sevate || vidhivatsace devitarasātvaṃ prasīdati | saṃnāśayasya parānajñā satya me taddurātmane || tṛṇaṃ vāpya vidhānena hatvā pāśaiḥ valipyate || chedayet na kadācanā || vidhināyāṃ dvijaṃ vāpi hī * (?) pāpairnalikhyate | vahunātraṃ kimuktena sāramekaṃ śṛṇu priye || jīvanmukti sukhoyaṃ buddhaśāstreṣu gopitaṃ | yanmumukṣoḥ phalaṃ devi kanakāsyavasaurabhaṃ || kulajño syūrddha vijñānaṃ tatpadaṃ tadamuttamaṃ | kulaśāstrāṇi sarvāṇi māryayuktāni pārvati || pramāṇāni na saṃdeho na dātavyāni hetubhiḥ | devatābhyaḥ pitṛbhya * (?) madhuvātārddhyatāyateḥ || svadiṣṭayānādeṣṭayā kṣīraṃ sarpimadhūdakaṃ || hiraṇya pātratvā divācāvadhūtaḥ puruṣaḥ paśuṃ sadyo dīkṣayatotpādyāḥ pramāṇaṃ śrutayaḥ priyo iti te kathitaṃ kiṃcit kulamāhātsyarmabike | samāsana kuleśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi | ebhirvacanaiḥ śrīmahādevenokta vidhibhisamaṃ paryudānaḥ pradarśitaḥ tatrādau sāmānyataḥ taṃtraśāstrāṇityaṃ nirūpya viśiṣya kulataṃtra prāmāṇya nirupa na mucitaṃ | tadaṃtargatasya kulataṃtrasya | ityādau sāmānyaśāstre nirūpaṇaṃ | atra yadyapi mūrkhān paśūn prativicāro nāstikau kaulikāḥ paṃḍitāḥ svata eva jānate | tathāpi prathamādhikāriṇatvā śiṣyaṃ vicārayāmāsaḥ | manu kathaṃ taṃtraśāstraṃ pramāṇaṃ vedāmulakatvāt | sarveṣāṃ smṛti pramaṇaṃ bhārata rāmāyaṇādīnāṃ prāmāṇya heturveda mūlaka tatraiva | ata eva kāpālikādinatānāṃ bauddhamatajalatāḍana caitya vaṃdana vidhāya kāmāṃ vacanānāṃ sva svabuddhivihita kriyā pratipādakaya ca nānāprāmāṇyaṃ vedāmūlakatvaṃ | veda pratipāditārthā vodhakatvaṃmiti | purāṇeṣu taṃtrānāṃ niṃdā paśupate | tathāpi padmapurāṇe | svāgamaiḥ kalpitairevamanāna bhadvimukhān kuru | tathā kūrma purāṇe gaurīḥ himavatāḥ saṃvāde || p. 9a) atādṛtānāṃ taṃtrāṇāṃ saṃkhyānamiha kathyate | tasmād vai vedavāhvānāṃ rakṣaṇārthāya pāpināṃ || vimohanāya śāstrāṇi kariṣyāmi vṛṣadhvaja | evaṃ saṃbodhito rudvo mādhavena śarīriṇā || cakāra mohaśāstrāṇi keśavopi śivoritaḥ | kāpālaṃ bhairavaṃ nāma bhairavaṃ pūrva paścimaṃ || paṃcarātraṃ pāśupataṃ tathānyāni vastrasvarāḥ | sṛṣṭānyetānibho devāḥ kurvāṇāḥ śāstracoditaṃ || pataṃti nirayo ghore vahu kalpān punaḥ punaḥ | kāpālaṃ paṃcarātraṃ ca yāmalaṃ vā samāhitaḥ || evaṃ vidhāni cānyāni mohanārthenitāni tu | tasmādāgamaśāstreṇa pramāṇaṃ vedāmūlakatvāt || kiṃtu vedaprāmāṇyaṃ anitya janakatvaṃ iṣṭajanakatvaṃ ca || nānyaḥ hetoravyāpakatvāt || yatra yatratva mūlakatvaṃ tatrāni janakatvaṃ nāsti | rāgapariprāptā niṣiddha bhojanādyai vyabhicārāt || netaraḥ | vedāmūlakatvepi bhojanādau sa ca janaktvāt | nanu asāmānyaṃ tāvat | adyaṣṭājanakatvaṃ vācyaṃ tena taṃtraśāstraṃ adṛṣṭājanakaṃ vedā mūlakatvāt | satye vedāmūlakatvepi vedasyādṛṣṭajanakatvāt | dvyabhicāraḥ titaraḥ vedāmūlakatvepi bhoja vedasya vedamūlakatve anavasthātra * * (?) | śāstrāṇāṃ prāmāṇyaṃ tu vedāṃ tatva nibaṃdhanaṃ | āptatvaṃ tu bhramatvamapavāda vipralipsākaraṇā pāṭavarāhatatvāmiti tadyathā vede tathā taṃtre ca | vedamūlakatā prāgevadarśitā | pradaśyateva yattu śāstroktaṃ | tasyāyamarthyaḥ | svapadena mahādeva ucyate | he mahādeva bhavaduktaicāgamaiśāstrai taṃtrai janān dvimukhān | matsaṃbaṃdhena śuddha caitanya mucyate | tena śuddha caitanya vimukhān kuru taṃtraiḥ kathaṃ bhūtaiḥ kalpitaiḥ kalpanaṃ kalpaḥ pacādityādaha paścātturokādistvādicchate kāmanāvidhāyakaivetyarthaḥ | ata eva tasyaiva śeṣārddha | māca godhumaye tasmāt ṣaṣṭhirevottamottame | na kevalaṃ kāmanā vidhāyaka maṃtrāyaṃta niṃdoṣedasyāpi yathā gītāyāṃ | āpūryamānamacala pratiṣṭhaṃ samudramāpaḥ praviśeti | yadvat tadvat kāmāyaṃ praviśaṃti sarvesa śāṃtimāpnoti na kāmakāmī | evaṃ trayī dharmamanuprapannāgatāgataṃ kāmakāmā labhaṃte | skaṃdapurāṇe || p. 9b) kāmanā sahitaṃ karma vaṃdhanāya yatān | tadāsau lipyate satyaṃ niṣkāmo naiva lipyate || vāśiṣṭe anāgatānāṃ bhogānāṃ matkṛtrimamavāṃchanaṃ | āgatānāṃ ca saṃbhoga iti paṃḍita lakṣaṇaṃ | atrāyaṃ niṣkarṣaḥ | kāmakṛtakarmatvena mohajanakatā | mohastu anātmani śarīre ahaṃ buddhiḥ | tata eva kāmanā pravartate | tataḥ saṃsārapātaḥ | ata eva nityatā | tadubhayoḥ sāmyaṃ | taṃtrepikānikṛta karmāniṃdā śrūyate | yathā kulārṇave || yāvat kāmā vimucyate yāvat saṃsāravāsanā | yāvanna manasaḥ sthairyaṃ tāvat tatvakathā kutaḥ || kalpa sūtrepi | phalaṃ tyaktvā karmakaraṇaṃ | anityakarmalopoveti | kālītaṃtre ca | anityakarma saṃtyāgī nityatveṣṭhāna tatparaḥ | iti yattu kūrmapurāṇe || tasyāyamarthaḥ | anādyatānāṃ janakatvā devānādaraḥ | yāmaloḍḍīśaḍāmarādiṣu | uṣadhīkuhakaceṭaka trāṭaka mohananna vyaṃjana vivakṣayakṣa bhūtapiśāca kṣetrapāloṣṭhanāyikā yakṣiṇyādyupāsana pratipādaka khaṃḍānāmahika mātra phalānāṃ pratipātya karmaṇi mumukṣugāmanādaraḥ | tathā ca śrutiḥ | yo vidyāmupāsate soṃdhastunaḥ praviśatīti | upāste ityarthaḥ | vahutve prayogastu chāṃdasaḥ | avidyā padena iṣadvidyā ucyate | kṣudravidyetyarthaḥ | iṣadarthena ña tathā ca vārāhītaṃtre || śaiddhoktāni taṃtrāni kāpālikoktāni yāni ca | anādṛtāni coktānijaiminyuktāni yāni ca || kiṃtu proktāni chāstrāṃ tile kāle viśeṣa tana | yakṣāṇāṃ yakṣiṇīnāṃ ca paiśācīnāṃ ca sādhanaṃ || bhūtavetāla gaṃdharvamāraṇoccāṭanāni ca | adhogamena meteṣāṃ sādhanaṃ aihikāṃ priye || pralopo devamārgasya vaiṣṇavānāṃ ca kutsanaṃ | bhūtānāṃ bhāvanāddeva devamārgasya lopanaṃ || taṃtrottamottamānyeṣa matsyādīni hi jātibhiḥ | jñātavyāni vibhāgena ṣaṭtaṃtrāna yathā kramaṃ || yāni taṃtrāni noktāni na he | tanyāna hetubhiḥ | īśvareṇa praṇāṃtāni yasmāt tasmādvijātibhiḥ | jyotiṣe maṃtravāde ca vaidike maṃtrakarmaṇi || arthamātrastu gṛhnīyānnopaśabda vicārayet | śabdemāṃ saṃśayaṃ kuryāt tadṛśyāmiti kutracit | na vijñātaṃ na ciṃtyāśca anidyāḥ śabdarūpiṇaḥ | vaśiṣṭaḥ kapilaścaiva nāradagarga eva ca || p. 10a) pulastyo bhārgavaḥ siddho yājñavalkyo bhṛgustathā | śukro bṛhaspatiścaiva manyeye munisattamāḥ || ebhiḥ praṇītonyanyāni upataṃtrāni yāni ca | asaṃkhyātāni taṃtrāni sarva vidbhirmahātmabhiḥ || sārāt sāratarānyeva saṃkhyātāni nirodhata | yat tat pavitramāyuṣyaṃ dhārmikairdvijasattamaiḥ || śrotavyaṃ paṭhitavyaṃ ca jñātavyaṃ ca viśeṣataḥ | durgā mokṣapradāyasmātasmāt seveta nityagaḥ || devānāṃ ca yathā viṣṇudoṣāṇāṃ mudadhiryathā | nadīnāṃ ca yathā gaṃgā parvatānāṃ himālayaḥ || aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇāṃ rudromiṃdro yathā varaḥ | devīnāṃ ca yathā durgā varṇānāṃ brāhmaṇo yathā || tathā samastaśāstrāṇāṃ taṃtraśāstramanuttamaṃ | tathā ca āsanāni vimohajanakatvāṃ natvādi śakti bhajanānāṃ te māṃ muktiprāptau kāraṇatvāt | veda vāhyānāṃ śūdrānāṃ vadet nadhikāropi | taṃtre'dhikāritvātyanupadamevādhikārinirūpanemevādhikāri nirūpaṇe likhyate | pāpināṃ sa kāmātmanāṃ mohastu saṃsārapātaḥ | āgamasya prāmāṇya rakṣaṇameva na saṃbhavatīti svokteta samaṃ virodhaḥ | ata eva ca purāṇepi | taṃtra prasaṃsā yathā gāruḍe | avekṣeti ca śāstrāṃnāṃ taṃtraśāstradadharmādīni dvijottamaḥ | vaidikānāgamoścaiva vedāṃgāni ca sarvaśaḥ | prāpyānnatvā viśeṣātra bhūyāttṛpti yathā vidhiḥ | vinā taṃtreṇa yatkarmanehā putraphalapradāṃ | kālikāpurāṇe | āgameṣu purāṇeṣu saṃdhitāsu yathāmitān | samuddiṣṭa samācārān tadgṛhnīyad gṛhasthavat || śrībhāgavatepi bhagavānuvāca | nahyaṃto naṃta pārasya karmakāṃḍasya coddhava | saṃkṣiptaṃ varṇayiṣyāmi yathāvadanu pūrvaśaḥ || vaidikā tāṃtriko miśra iti maṃtraividhomakhaḥ | trayāṇāmipsite naiva vidhānānāṃ samarcayet || padmapurāṇe | nārada uvāca | śṛṇu rājan pravakṣyāmi samāsāt mādhavārcanaṃ | vaidikaṃ tāṃtrikaṃ caiva miśrakaṃ pāpanāśanaṃ || devīpurāṇe ca | kalāvāgamikī pūjā na praśastā purāṇikā | vedaiḥ śivāgamaistvetā pūjitāstu mumukṣubhiḥ || śāstrāṇāṃ paṭhanādānātmātarasya śubhāvahāḥ | viśvasāre ca | p. 10b) krite śrutyuktamārgeṇanna * * (?) smṛti bharite | dvāparetva purāṇokto kalāyāgama saṃbhavāvidaiḥ śivāgamaistvetā pūjitā * * * * * * * * * * * (?) paṭhante | tasmātarasyuḥ śubhāvadvyā iti tatraḥ saṃbhavā avirodhīni kathaṃ pramāṇyāni virodhīni karma pramāṇānirvirodhiyāt | * * * * * * (?) | virodhaśca śrutau hālānapi cet | smṛti śāstre | madyapāna kṛte tatra jvalaṃ * * * * * * * * * * * * * (?) jñāvat | smṛtvā * * * * * * (?) pibet | evaṃ parvaṇi māṃsaṃ badhnīyāt | matsyādaḥ sarvamāṃsādatasmān matsyān vivarjayet | evaṃ paradārai * * * * * * * * * (?) sa nirataḥ sadā prati | satyaṃ paśuśāstrīya niṣiddha vākye śrutīvāgamānāṃ smṛtīnāmekavākyatā kātālādhavāt | paryudānaḥ kalpato * * * * * * * * * (?) bhāmā * * * (?) kaulikaḥ taṃtroktanādhāramācaret | tadicāta pibet | māśrīyā * * * * * * * * * * * * * (?) sausthitāyāmapi * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) vat | amāvāsyāpi tṛbhyoda * * * * * * * * * * * * * * (?) tāyāṃ | rātrau mārddhana * * * * * * * * * * (?) yo rūpī śiva ca mana vi * * * * * * * * * (?) ṣo madyamāṣā * * (?) yā pitṛbhyodadyāditi vacaḥ | tatpaśyemayā * * * * * * * * * * * * ddhatvetabhyā yajana * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) tā kathaṃ * * * * * * * * * * * * * (?) tayāgānu pāpaṃ kiṃ tvayāgachatru vadha janakaṭiṣṭhamutypadyate | * * * * * * * * * * * * * * (?) vadhātyāṃ * * * * * (?) dhasturā * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (##? viṣaya * * * * * * * (?) purāṇā * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) yajñā * * * * * * * * * (?) māstutāda * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) jāyate svargaṃ * * * * * * * * * * * * * * * (?) vana kata * * * * * * * * * * * (?) prajāyate | viśuddha ciṃtātra * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) mīmāṃsī sa * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) ṣṭāḥ | p. 11a) paṃcabhirmakhaiḥ paṃcāmnāyānatvānandye | atrāyaṃ siddhāṃtaḥ ṣaṭriṃśa tatvāni viśvaṃ śarīraṃ kaṃcukitaḥ śivojīvaḥ niṣkaṃcukaḥ suvimarṣaḥ puruṣārthaḥ | varṇātmakāniścanityāḥ śabdāḥ maṃtrāṇamaciṃtya śaktito | saṃpradāya viśvāsābhyāṃ sava siddhiḥ | viśvāse bhūyiṣṭhaṃ prāmāṇyaṃ | gurumaṃtra devatatva pavanamaikyanibhālabhājanādaṃtarātā nivṛttiḥ | ānaṃdaṃ brahmaṇorūpaṃ tacca deve pratiṣṭhitaṃ | tasyābhi vyaṃjakāḥ paṃcamaṃ kārāstairarcanaṃ guptyā prākaṭagannirayaḥ | bhāvanādārccyādākārasiddhiḥ | karmadarśanā niṃdanamagamanaṃ | kasmisvapi sacchiṣye rahasya kathaṃ sadādyārtha saṃgatiḥ satate śivatāmāṃ śeṣaḥ | kāmakrodhalobhamohamadamātsarya vihita hiṃsāsteya lokaviruddha strīviddhiṣṭha parjaṃ suragurūpāstirāstikyama saṃśayaḥ | sarvatra niṣpāpatā phalatyaktvā karmakaraṇaṃ anitya karmalopaḥ mapaṃcakalobhepi nityakramāt pratyeya sṛṣṭiḥ | nirbhayatā sarvesarvaṃ vedyaṃ haviḥ | iṃdriyāṇi śucaḥ | śaktaye jvālā trayameva śivaḥ pāvakaḥ svayameva huto nirviṣa svacidvisṛṣṭiḥ phalaṃ svārthalābhānuparaṃ vidyate | na paraṃ vidyate śaisāśāstrasya śaivī śrutau ca paṃcamakāreṇa sarvaṃ mānoti vidyāṃ paśuṃ dhanaṃ dhānyaṃ sarvavasatvaṃdha kavitvaṃ ca nānyaḥ paramaṃ paṃthā vidyate mokṣā yajñanāya iti sautrāmaṇyupaniṣadi ca | sūtrāmātṛpyate paṃcamakārairiti sautrāmaṃgīṣṭhiḥ kulābhūtasaṃhitāyāṃ | tridhā bhitvā yadādevi triṣu pīṭheṣu pūjayet | durgā pūjāvidhiḥ prokto yaṃtrapūjāvidhistathā | idānīṃ śrotumicchāmi yoni pūjāvidhiṃ tataḥ | īśvara uvāca | amīyānyataraṃ bhadrāṃ pūrvoktānāṃ ca nāyikāṃ | suṃdarī yauvanotmattāṃ nirlajjāṃ cāruhāsinīṃ || kṛtvā digaṃvarītāṃ ca gaṃdhacaṃdanakuṃkumaiḥ | avaliptāṃ pustakeśīṃ tatastadyonimaṃḍale || gurupaṃktiṃ vidhāyātha pūjayitvā ṣaḍaṃgakaṃ | pīṭhapūjāṃ vidhāyātha tanmadhye pūjayecchivāṃ || atrāpyā vāhanaṃ nāsti jīvanyāso na hai vahi | upacāraiḥ pūjayitvā cārghyaṃ datvā punaḥ punaḥ || japtvā liṃgaḥ bhairavaṃ ca pūjayitvā maheśvari | gaṃdhoktaiḥ rakṣataiḥ puṣpaiḥrhomaṃ kuryāt tataḥ || pūjākālaṃ vinā naiva paśyecchaktīṃ digaṃvarīṃ | pūjākālaṃ vinā naiva surūpeyā ca sādhakaiḥ || p. 11b) āyuṣāhīyate dṛṣṭvā śītvā ca narake vrajet | sautrāmaṇyāṃ kulācāre brāhmaṇasya viśeṣaṇaṃ || anyatraḥ kāmataḥ pītvā prāyaścittī yate naraḥ | bhārgavena purāsaptāṃ śrutvā devīṃ ca vāruṇīṃ || brahmāloka guruḥ sākṣāt prayayāu bhārgavāṃtikaṃ | prasādho vā * * * * (?) vācāmṛta sāmānayā || devānāṃ mamṛtaṃ brahman yadiyaṃ laukikī parā | brahmajñānamayī devī kulācāreṇa mucyate || sautrāmiṇyāṃṣa deveṃdra spṛśyate sura * * * (?) | * * (?) saptātyayāṃ pradhvat tasya śāpaṃ pramocaya || brahmāṇaṃ samu vā vedaṃ brāhmaṇo bhṛgunaṃdataḥ | madvākya viphalaṃ nasyāvākyaṃtaravapitā maha || samaya vistārithāti vadarthaṃ niyamaḥ kṛtaḥ | sautrā manyo kulācārennarāśāpa vimuktaye || maṃtra trayaṃ pravakṣyāmi śṛṇu caikamanāḥ prabho | oṃ ekameva paraṃbrahma * * * * * * (?) sūkṣmamayaṃ dhruvaṃ || kacodbhavaṃ brahmahatyā tena tanāsayāmyahaṃ | sūryamaṃḍala saṃbhūte varuṇālaya saṃbhave || amābījamayaṃ devi śukraśāpādvimucyate | * * * * * * * * * * * * * * * * * (##? bhārgavaḥ praṇipatyahā jagāma bhagevanaṃ devi * * * * * * * * * * * * * *(?) | brahmajñānīkubjā parimadyaṃ pītvā muhuḥrmuhuḥ | bhūmau nipatitasyāṃge jagaṃti yadi reṇavaḥ | vāvat kārlareṇa saṃkhyaṃ brahmaloka mahā * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) mahītale | * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) punarjanmanavidyato pītvā liṃga kulāvāre pramaṃdā yauvanonnatā | koṭi * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) kulaiḥ sahā brahmaloka vased devi satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ | tatreva vyā * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) tvā mahādevi mahājñānī layodbhavaṃ | dehīte tanmayobhūtvātiṣṭhedā kū * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) tatvenaiva * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) dhruvaṃ | pītvāgnihotra hutvāvatrailokyeśvarabhājanaṃ | jāyate devadeveśī mahā * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) | pītvā ogaṃ yojayi * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) te vīro jīvanmuktotarāmaye | purāvāṇo harau supte pūjayitvā digaṃbarā * * * * * * * * * * * * * (?) goṇapa * * * * * * * * * * * * * (?) evaṃ brahmādaya * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) digaṃvarīṃ | p. 12a) sṛṣṭisthitilayādīnāṃ kartāro jagadīśvarī | rogebhyo ghorarūpebhyaḥ pūjayitvā vimucyate || aputro labhate putraṃ daridro labhate dhanaṃ | ārabhya śuklā pratipadyāvat paṃcadaśā bhavet || pratyahaṃ pūjayedyastu tithi saṃkhyāṃ digaṃvarāṃ | maṃtrasiddhirbhavet tasya satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || vīrasādhanakāryāṇi duḥsādhyāni pārvati | susamaṃsādhanaṃ hyekatavasnehāt prakaśita gopanīyaṃ prayatnena putrebhyopi tadarśayet | kulārṇave ca | surādarśanamātreṇa sarvapāpaiḥ pramucyate | tadadyādgaṃdhaghrāṇa mātreṇa śatakratva phalaṃ labhet || tasyā darśanamātreṇa tīrthakoṭi phalaṃ labhet | devi tatpānataḥ sākṣāllabhen muktiṃ caturvidhāṃ || icchāśaktistadāmode jñānaśaktistu tadrase | tat svādau ca kriyāśaktistadullāse parāsthitiḥ || madirāvṛkṣamāruhya cetaḥ śodhana sādhanā | māṃsaṃ saṃdarśane vāpi surādarśana tatphalaṃ || pitṛdaivata yajñeṣu vede hiṃsā vidhīyate | ātmārtha prāṇināṃ hiṃsā kadācinnoditā priye || māmanādṛtya puṇyepi pāpaṃ syāt pratyavā yataḥ | maṃtrimaṃtrakṛtaṃ pāpaṃ puṇyaṃ bhavati sāṃbhavi || yaireva patanaṃ dravyaiḥ siddhiḥ staireva sūcitā | śrīkauladarśane devi bhairaveta mahātmanā || hanyān maṃtreṇa cānenatvayyāsaṃtrya paśupriye | sāmanādṛtya puṇye gaṃdhapuṣpākṣataiḥ pūjā cānyathā narakaṃ vrajet | sa kṛt tarpaṇamātreṇa yajñakoṭiphalaṃ labhet | śivāmṛtamidaṃ piṃḍaṃ mattallaṃ śivatāṃ gataḥ || avuddha svapaśotvāṃ hi nā śivastvaṃ śirosihi | brahmāsthāchūlileviṣṇurgaṃdherudrastu tadrase || paramātmā tadānaṃdaṃ tasmāt sedyamidaṃ priye | piṣitaṃ tilamātreṇa tilārddhenāpi viṃdunā || sa kṛt tarpaṇamātreṇa yajñakoṭiphalaṃ labhet | kulapūjā samaṃ nāsti puṇyamanya jagatraye || tasmādyaḥ pūjayed bhaktyā bhuktimuktyāḥ sa bhājanaṃ | caturṇāmapi vasmānāmāśramānāmādhīśvari || strīpuṃnapuṃsakānāṃ ca pūjiteṣṭhaṃ dadāmihi | ihāmutraphalaṃ dadyāt pūjitā svavadhūriva || apūjitātvaṃ deveśi duḥkhadokuvadhūriva | kulapūjāṃtarā yastu yaḥ karoti hi durmatiḥ || sajāti narakaṃ ghore me sa viṃsatibhiḥ saha | tasmāt sarvaprayatnena kulācārarato bhavet || labhate sarvasiddhiṃ ca nātra kāryā vicāraṇā | anadhītotha śāstrajño gurubhakto dṛḍhavrataḥ || kulapūjārato yastu same priyatamo bhavet | śaive ca vaiṣṇave śaure sa śākte svāgatadarśane || p. 12b) dvepāśupate sāṃkhye yaṃtre kālāmukhe tathā | sadarakṣarāmasiddhāṃta vedikādiṣu pārvati || vinā lipisitābhyaṃ ca pūjanaṃ nisphalaṃ bhavet || * * (?) matabhedāḥ | kuladravyairvinādevyai kuryā tadapa pūjā tapo vrataṃ | phalaṃ ca tadbhavedevi bhasmabhūte yathā hutaṃ || kaulikasyetyarthaḥ || yathaiva cāṃtarā rājñāptitāḥ syurna bahiścarāḥ | tathāṃtaryāganiṣṭhāyā prayāse devinā pure || samarcayaṃti yo bhaktyā vācapi pisitāsavaṃ | tatpāda patitānaṃdaṃ matpriyāḥ kaulikā śrute || āvayoḥ paramākāraṃ saccidānaṃdalakṣaṇaṃ | kuladravyopabhogena jāyate nānyathā priye || sevite vakuladravye kulatatvārthavādinaḥ | jāyate bhairavāveśaḥ sarvatra samadarśanaḥ || tamaḥ parikṛtaṃ veśma yathādī puṃ na dṛśyate | tathā māyāvṛto hyātmā divyarūpāṇi dṛśyate || maṃtrapūtaṃ kuladravyaṃ gurusevārditaṃ priye | ye pivaṃti janāste sā tulyamāna na vidyate || madyaṃ tu bhairavo devāpradaḥ śakti samīritāḥ | svāhā muktaṃ ca madyastu modaya tridaśāmapi || tanmaireyaṃ śive pītvā yonairvikriyate taraḥ | madyānnaika paro bhūtvā samuktaḥ sa ca kaulikaḥ || surāśaktiṃ śivo māṃsaṃ tadbhoktā bhairavaḥ svayaṃ | tayoraikyaṃ samutpannaṃ mānaṃdo mokṣa ucyate || tasyābhi vyaṃjakaṃ dravyaṃ yogibhistena pīyate | kuṃḍākaṃdrukapātrāṇi madya pūrṇāni vibhrātaḥ || kinna paśyati kauloyaṃ brahmāviṣṇumaheśvarān | maṃtra saṃskāra saṃbhūta mṛtapānena pārvati || jāyate bhairavo bhāvo bhavabaṃdha vimocakaḥ | brāhmaṇasya samāpeyaṃ kṣatriyasya samāgame || go sthāneṣu vaiśyasya śūdrasyānaiṣṭa karmaṇi | asyārthaḥ brāhmaṇaḥ sadaiva pūjāṃ kṛtvā pānaṃ kuryāt || kṣatriyaṃ tu ramāgame | vaiśyo goladhane gotrayādine goṣṭha pūjāyāṃ ca śūdresyāṃtyeṣṭakarmaṇi | mātāpitāmaraṇa nimitta śrāddhadine | kauliko brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdraḥ śruteṣu samayeṣu kuryādityarthaḥ | yadyapi kṣatriyādīnāmapi nityaṃ tathāpi samaya viśeṣet karaṇe'dhika pāpaṃ karaṇe'dhikamiti | devān pitṛn samabhyarcya deviśāstrārtha vartmano gurūn smarān piven madyasvādanmāsaṃ tna deśibhāk | tṛptyarthaṃ sarvadevānāṃ brahmadhyāna sthiroyāṃ sevayen madhumāṃsāni tṛptyarthaṃ cet sa pātakī | p. 13a) maṃtrārtha sphuraṇārthaṃ ca manasaḥ sthiti hetave | bhavemāśa nivṛtyarthaṃ madyaṃ pānaṃ samācaret || ye vedātma sukhārthoyo madyādīni sa pātakī | yathākratṛśu viprāṇāṃ somapānaṃ na dūṣaṇaṃ || madyapānaṃ tathācāryaṃ samaye bhogamokṣadaṃ | śrīguroḥ kulaśāstrebhyaḥ samyag na jñānavāsanāṃ || paṃcamudrāṃ niṣaivata cānyathā patito bhavet | āvṛttiṃ gurupaṃktīṃ ca vadhukādīni pūjya ca || vīrāpyevaṃ vṛthāpāyī devatā śāpamāpnuyāt | amuṣṭhā bhairavaṃ devaṃ akṛtvā maṃtra darśanaṃ || pānavidhau pītvā rauravaṃ narakaṃ vrajet | ityanyā pivedokta taṃtroktāni graṃthagauravabhayārodāhlatānīti svasthaḥ paryudāsaḥ || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyo gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ dvitīyaḥ paṭalaḥ smṛtaḥ || laṃvanena dharmeṇa prakṛtirūpāsyāt hāṭavadi prakṛti svarūpaṃ jñāyate | tadartha prativivaraṇāṃ saṃsārakāraṇama vicitraṃ sat tatvānāṃ prakṛtirucyate | guṇānāṃ prakṛtitvāt prakṛtiratyatve | vedāṃteṣu avidyā sadasadbhyāma nirvādhyeti || skaṃdapurāṇe | sā śaktiḥ paramā proktā sa pumān nīśvaraḥ paraḥ | tābhyāṃ ca ramamānābhyāṃ tasmin kṣetre ghaṭodbhavaṃ || paramānaṃda rūpābhyāṃ paramānaṃdarūpiṇī sukṣmāvasthenā vibhūtecyarthaḥ | sacidānanda vibhavot sakalāt parameśvarāt | āsīt śaktirityāsi taṃtra vacane saṃvādaḥ || atra vadhika tu saṃvāde | praṇava uvāca | nahyeva bhavān śaktyāstātmanocyatiriktayā | kadācit paramo rudro līlārūpadharoharaḥ || asau hi bhagavānīśaḥ svayaṃ jyotiḥ śanātanaḥ | ānaṃdarūpa tasyaiṣā śaktināmaṃtakā śivā || śrībhāgavate | vyāsanārada saṃvāde | apaśyat pūruṣaṃ pūrvaṃ māyāṃ ca tadapāśrayāṃ | yathāyaṃ mohito jīva ātmānaṃ triguṇātmakamiti || tadapāśrayāṃ tavadhīnāmityarthaḥ | gītāyāṃ daivīhyeṣā guṇamayā mama māyā durutyayā | māmevāya prapadyaṃte māyāmetāṃtaraṃtite | anyacca tatraiva | apareyamiti stvanyaṃ prakṛtiṃ viddhi me parāṃ | jīvabhūtāṃ mahāvāhoya evaṃ dhāryate jagat || satadyonīni bhūtāni sarvāṇītya vadhāraya | kaurme himavānuvāca oṃ śivomāparamāśaktiranaṃtā niṣkalāmalā | śāṃtā māheśvarī nityā sāśvarato paramākṣarā | aciṃtyā paramāśaistā śivātmā paramātmikā || p. 13b) anādiravyayāvyastā saivānyā sarva gocalā | ekāneka vibhāgasthā māyātīto sunirmalā || bhaviṣye || evame tatrayo devāstrayo lokāstrayognayaḥ | trayo guṇāstrayo devāstrīṇi tejāṃsi bhavet || puskarāṇi tatastrīṇi tisro mātrā narādhipa | arddhamātrā tu yā sūkṣmā sā jñeyā caṃḍikā budhaiḥ | tasyā etat samutpannaṃ jagataḥ kāraṇa trayaṃ | brahmviṣṇuśivākhyaṃ vai caṃḍikātma samudbhavaṃ || ātidyapurāṇe | ācakṣate tayorbhedamajñāt paramārthataḥ | abhedaḥ śivayoḥ siddho vahni dāhikayoriva || samutpatyena marthaṃ hi maheśopi mahāmuniḥ | saṃvādaśca yāmale | ākāśe nirmale vidyut sahameghena saṃkule | utpadyate līyate vaja gadātmanya mūrtake || ityeva pratyabhijñānaṃ sarvaśaktimayī parā | śivaśaktimayaiḥ sarvaibhinnairbrahmādi mūrtitaiḥ || kartā bhoktā ca saṃhartā sakalaḥ sa hi cinmayaḥ | icchā śaktirbrahmahetuḥ sāpi brahmasvarūpiṇā || jñānaśaktirviṣṇurūpā sāpi viṣṇusvarūpiṇī | kriyāśaktiḥ śivaṃ sṛṣṭiḥ sāpi rudrasvarūpiṇī || atiriktāṃ śivaśaktiravinābhāva lakṣaṇā | akhaṃḍa paracicchakti vyāptā cidrūpiṇī vibhuḥ || samasta tatva bhāvena vicarddharacchā samanvitā | prakāśayejjagastomamati vṛṣṭyānu kārayet || pūruyaḥ prakṛtiścaiva prakṛtestu paraḥ prabhuḥ | trayo viṃśati tatvādyā parā prakṛtirucyate || prakṛtestu paraṃ prāhuḥ puruṣaṃ paṃcaviṃśaddhaṃ | tasya prakṛtilīnasya yaḥ paraḥ sa maheśvaraḥ || tadadhīna prakṛtitvāt prakṛtiḥ puruṣasya ca | asevatīyasī mātumahatā vanahīyasī || sarvataḥ pāṇi caraṇā sarvatokṣi śiromukha | sarvaśrutimatī loke sarvamāvṛtya tiṣṭhati || athavā niṣkalaṃ brahma saccidānanda lakṣaṇaṃ | puṃ napuṃsakayostanyā aṃganāsu viśiṣyate || parāpara vibhāgena paraśaktiriyaṃ priye | sarvabhāvānvitāhyeṣa aṃganāsu viśeṣataḥ || na śivena kutaḥ śakti na śaktyā rahitaḥ śivaḥ | na tatva tat strayo bhedaścaṃdracaṃdrikayoriva || noyaṃ yoṣiḥ prasannoyaṃ nāyaṃṣaṃḍa iti smṛtaḥ | tathāpi karpūravallī vastrī śabdo'tra prayujyate || sādhakānāṃ hitārthāya arūpārūpadhāriṇī | sarvajīveṣu saṃbhūtā sarvacaitanyarūpiṇī || sarvadevamayī devī sarvasaubhāgyasuṃdarī | sarvalakṣmīmayī nityā sarvamaṃtramayī parā || sarvataṃtramayī pūrṇā sarvamaṃtra sthiteti hi | p. 14a) viśvasāre ca | sthūlaṃ prakāśayet sūkṣmasthūlaṃ sūkṣmārtha māśrayet | na hi sthūlairvinādevi sūkṣmasyāpi prakāśakaṃ || caturddhārūpamādhatte devo mokṣāya dehināṃ | śaktirhariḥ śivaḥ sūrya iti sarvatra niścitaṃ || vāśiṣṭe | kvacinmanaḥ kvacidbuddhiḥ kvacidjñānaṃ kvacit kriyā | kvacidetadahaṃkāraḥ kvacitpūryaṃtakaṃ mataṃ || kvacit prakṛtirityuktaṃ kvacinmāyeti kalpitaṃ | kvacinmanamitai proktaṃ kvacit karmeti saṃsthitaṃ || proktaṃ kvacidavidyeti kvacidiccheti sammataṃ | arthavaśepi | oṃ mityekākṣarasya catvāro vedāḥ catvāraḥ padāḥ | catuṣpāde śutadakṣaraṃ paraṃbrahma || pūrvāsyayā mātrā pṛthivyakāraḥ sahastryagnirvyagredo brahmā vasavo gāyatrī gārhapatyegniḥ | dvitīyā aṃtarīkṣa ukāraḥ sahayajubhiyajurvedā viṣṇuḥ sṛṣṭup dakṣiṇāgniḥ tṛtīyādyaurmakāraḥ sahasāmabhiḥ | sāmavedo viṣṇurādityā jagatyāhavanīyo'gni na caturthī vidyunmayī śaktiḥ sa tathā mahāsvairmaṃtreratharvamaṃvedaḥ saṃvartako avirāṭ bhagavatī svadhā | brahmābrāhmī brahmadaivatyā kṛṣṇā vaiṣṇavī viṣṇudaivatyā || kapilā aiśānī īśāna daivatyā caturtho vidyunmayī saiṣādaivīti | yo vai rudraḥ sa bhagavān yaśca brahmā tasmai namo namaḥ || yo vai rudraḥ sa bhagavānuyaśca viṣṇuyo vai viṣṇuḥ sa bhagavān sūryaḥ yo vai rudraḥ sa bhagavān yāco māsā mahādevīti | brahmopaniṣadi | jāgrati brahmā svapne viṣṇuḥ svapne * (?) rudraḥ sūrye paramā * * (?) brahmaṇaścādityaḥ sa viṣṇuḥ sa puruṣaḥ sa īśvarī sa prajāpatiḥ sarvaṃ brahmavibhātīti | śrutirapi | iṃdroyaṃ māyābhiḥ pururūpamāyate prakṛte * * * * (##? kulacūḍāmaṇau devīvākyaṃ | śṛṇuputra parānaṃda parāparā kalātmaka | manmāyā mudritā śeṣa taṃtrajñānaṃ maheśvara || ahaṃ prakṛti rūpāvet cidānaṃda parāyaṇā | tvaṃ brahmā tvaṃ hariḥ śaṃbhuḥ kva devaḥ kramabhojanaḥ || kva dṛṣṭiḥ kva sthiro vāpi kvavā saṃkati bhūmikā | kayāgaḥ kva sukhaṃ duḥkhaṃ kva muktiḥ kva ca sādhutā || āstikyaṃ kva ca nāstikyaṃ kva gurutvaṃ kva śiṣyatāṃ | māyayācchādya cātmānaṃ dvidhā bhitvā yadonmukho parāṅmukha rasonmādāmodinītvaṃ vihāriṇī | p. 14b) paṃcabhūtāni liṃgāni cekottaraguṇāni ca | brahmādi bhūrbhuvasvaśca svabhāva vyaktijātayaḥ || sarvepyāvirbhave tatra tato bhāvādi kalpanā | śivaśakti vibhedena guṇotpattistu jāyate || sarve brahmādayo ye ye madaṃśabhāvaṃ saṃbhava | paraspara vibhinnāṃśca caṃdramaṃtra samāṃ kulāḥ || paṃcatvaṃ prāpayitvā tu nirvāṇa padalālitāḥ | punarāvirbhavaṃtyāta prakṛteḥ parataḥ pumān || ahaṃkāraḥ paṃcamātrā satvaṃ vā rājasaṃ tamaḥ | etacchaktyātmakaṃ viśvaṃ punarāvirbhavatyapi || yadi māṃ viddhi sarvajña kvāmnāyāḥ kvacayājanaṃ viddhimaṃ citsarvajña kvāmnāyāḥ kva ca yājanaṃmiti | tasmād bhuktimuktyarthā divyavīrabhāvāśritaḥ prakṛtiṃ sevet | sevanaṃ ca nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ tadaiyāsmina saṃgrahe vivṛyate iti bhāvostvagre likhyaṃte atha divyavīra bhāvādhikāre nirūpaṇaṃ | tatra sarvatra vakṣamāṇa viśiṣṭā sveṣṭa sādhanatā jñānavaṃto'dhikāriṇaḥ | caturṇāmapi varṇānāmā śrametyādi kulārṇava vacanāt | viśeṣāni yathā kulārṇave | niḥsaṃgo nirmamodhīro nirlajjo niḥkutūhalaḥ nirṇīta kulaśāstrārtho varadāṃ vāruṇīṃ pivet | abdātvā kaulikācāra mamukṣvā gurupādukāṃ | yosmin taṃtre pravartetaṃ tvaṃ pīḍayase dhruvaṃ | kaulikācārajñānaṃ gurupūjanaṃ | iti viśeṣaṇa dvayaṃ | kaulajñānehya siddho yatadravyaṃ proktumicchati | sa mahāpātakī devi sarvadharma vahiṣkṛtaḥ samaye hīna durbuddheḥ svairavṛttirdurātmanā | na siddhayaḥ kulabhraṃśastat saṃsarga vivarjayet | yaḥ śāstravidhimutsṛjya vartate kāmacārataḥ || sa siddhimihi māpnoti paratra ca parāṃ gatiṃ | svecchayā vartamāno yo dīkṣāsaṃskāra varjitaḥ tasya sadgatiḥ kvāpi tapastīrtha vratādibhiḥ | a saṃskṛtaṃ pivedravyaṃ valātkāreṇa maithunaṃ | svapriyeṇa hanaṃ māṃsaṃ rauravaṃ narakaṃ vrajet || kaulāḥ paśuvratasthāḥścet pakṣadvaya viḍaṃvakāḥ | keśasaṃkhyā smṛtā yāvatāvattiṣṭhaṃti rauravo kuladravyāni sevaṃte yenyadarśanamāśritāḥ || madaṃgaromasaṃkhyātaṃ bhūtayoniṣu jāyate | ajatva vyākulāye ca na kiṃcida pivetti hi || na dhyānaṃ na taponārcā na dharmo na ca sukriyā | na vedo na gururnātmā vicāro na ca kaulike || p. 15a) kevalaṃ viṣayā śaktaḥ patatyeva na saṃśayaḥ | madyāśaktaḥ prasattaśca māṃsādī strīni sevakaḥ || kaulopadeśa hīnoyaḥ sokṣayaṃ narakaṃ vrajet | asaṃskārī tu yaulaulpāt paṃcamudrāṃ niṣekule || śī brahmahosasyād viṃdyatāmadhi gacchati | liṃgatraya vibhedajñaḥ ṣaḍādhāra vibhedakaḥ || pīta sthānāni cāgatya mahāpadmavanaṃ vrajet | āmūlādhāra mā brahmaraṃdhraṃ gatvā punaḥ punaḥ || cidbrahma kuṃḍalī śakti sāmarasya sukhodvayaḥ | vyoma paṃkajanispaṃda sudhāpānarato bhavet || madhupānamidaṃ prokta mitare madyaṃ pāpinaḥ | puṇyāpuṇya paśuṃ hatvā jñānakhaṃḍena yogavit || pareṇa yena yenāyaṣṭhituṃ palāśīti nigamana sā iṃdriyagaṇaṃ sa yamyātmani yojayet | māṃsāśīna bhaved devi śeṣāstu prāṇi hiṃsakāḥ | aprabuddhāḥ paśoḥ śaktiḥ prabuddhāḥ kaulikasya tu || tāṃ śaktiṃ sevayeghastu sa bhavet śaktisevaka | iti paṃcamudrāṇāṃ lakṣaṇaṃ kulanāyike || jñātvā gurumukhā devi yaḥ seveta vimucyate | nirastapātakā ye ca mānavāḥ puṇyakāriṇaḥ || kulajñāna susaṃpanna bhajaṃte tvāṃ dṛḍhavratāḥ | pūjābhiṣeka sahito vedaśāstrārtha tatvavit || devatā gurubhaktaśca nitātmārcayet priye | kulāgama rahasyajño devatāradhanosukaḥ || gurupadeśa saṃyuktaḥ pūjayet kulanāyike | śuddhātmā vāti ruṣṭaśca krodhalaulya vivarjitaḥ || paśuvratādi vimukhaḥ sammukhaḥ pūjayet | yadāpaṃ saṃskṛtārthasya kulena vahunā priye || matprasādenatvaṃ yāyacca dṛḍhabhakti samāgamaḥ | tadūrddhaṃ tarpayaṃ kuryāddhavyaiḥ śrībhairavoditaiḥ || gurupadeśa vidhinā nānyathā patanaṃ bhavat | maṃtrayogena deveśi kuryāt śrīkramapūjanaṃ || tadahaṃ ca tvayā sārddhaṃ gṛhnāmi svayamādarāt | bhairavohamiti jñātvā sarvajñādi guṇānvitaḥ || iti sṃciṃtya yogīṃdraḥ kulapūjāṃ samācaret | ityādi lakṣaṇopetaḥ kauliko niyata vrataḥ || yastvāṃ samarcayeddevi bhukti muktyoḥ sa bhājanaṃ | nanu strīśūdrāṇāṃ dīkṣāyāṃ kathamadhikāraḥ || saṃhitāyāṃ niṣedhoktaḥ | yathā mahākapila paṃcarātre || na vedaḥ praṇavaṃ tyaktvā maṃtro vedaṃ samanvitaḥ | tasmād veda paro maṃtro vedāṃgaścāgamaḥ smṛtaḥ || vaśyākarthādikaṃ karmadṛṣṭādṛṣṭa phalapradaṃ | vedena sādhyate sarvaṃ grahayogādibhiḥ kila || p. 15b) na vedena vinā yajñā na yajñā vedavarjitāḥ | tasmād veda paromaṃtro na maṃtro vedavarjitaḥ || na maṃtre cādhikārosti śūdrāṇāṃ niyamaḥ paraṃ | maṃtro bhāvāda maṃtreṇa bhāṣitaṃ sarvakarma hi || tathā tāpa saṃhitāyāṃ | yāvat parṇāni maṃtrānāṃ śūdrāya pratipādayet | tāvatyāṃ brahmahatyāḥ syuḥ svayamāha prajāpatiḥ || satyaṃ ebhirvacanaiḥ sāmānyato yāvat vaidikatāṃ trikamaṃtreṣu nādhikāraḥ āyati | tatra vaidika maṃtrena anadhikāra eva | kecitāṃtrika maṃtreṣu śrūyate | yathā bhaviṣyottare | brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāyeśu ca yo malāḥ kṛṣī maṃtrapradāyā vaidatta saṃkīrṇa varṇināṃ | atra maṃtrapadaṃ maṃtra viśeṣa paramiti svāhā praṇava saṃyuktamaṃtraṃ śūdbhedadadvijaḥ | śūdro nirayagāmiḥ syādvijaḥ śūdratvamāpnuyāt | iti devīyāmala vacanāt | padmapurāṇe | vaidiko miśrito vāpi viprādīnāṃ vidhīyate | tāṃtriko viprabhaktasya śūdrasyāpi prakīrtitaḥ || svāgamoktena mārgeṇa strī śūdraiścāpi pūjanaṃ | kartavyaṃ śraddhayā viṣṇościṃtayitvā patiṃ hṛdi || strīṇāmathadhikārosti viṣṇoḥ rārādhanādiṣu | pati priyaratānāṃ ca śrutireṣā sanātanīti || viṣṇaurityupalakṣaṇaṃ sarvadevatānāmityarthaḥ | ciṃtayetveti mṛtabhartṛparāṃ yāstrī bhatṛ vimuktā ca śubhāsvādhāra saṃyutā || sā ca maṃtrānanu gṛhneti sa bhartā tadanujñayā | nādhikāraḥ sutonāryā bhāryā bhartṛrajñayeti taṃtrajāmalaḥ || vinā svadharmaṃ yat kiṃcit devatā vidhinādikaṃ | paratraścottate dharmāt kṣaṇāt saikataharmyavat || iti bhaviṣyottara vacanācca | rudrayāmaleva | strīśūdrāṇāṃ mayaṃ maṃtro namoṃtaśca sukhāvahaḥ | etajjaptvā mahāsena cāṃḍāla na dīkṣayet || yajñavalkya saṃhitāyāṃ | na vaidikaṃ japet śūdraḥ tathā strī ca kadācana | namoṃtaṃ śivamaṃtraṃ vā vaiṣṇavaṃ ceṣyate budhaiḥ || namoṃ'taṃ iti namaḥ śabdādaṃta asti sthitamityarthaḥ | atra vā śabdaḥ samuccayo tena śāktādiṣvapi maṃtreṣu adhikāro'stīti jñeyaṃ || ukta yāmala vacanāt | taṃtrarāje || ekadvitricatuḥ paṃcavarṣāṇyāne yogayutāṃ iti suktāguṇāṃścāpi kramādvarṇe sa śaṃkare | atrāyaṃ niṣkarṣaḥ strī śūdrāṇāṃ vaidikamaṃtra mātrenādhikāraḥ | tāṃtrikeṣu svāhā puramuktiṣu nādhikāraḥ | svāhā praṇava saṃyukteṣumadhikāra iti || p. 16a) manu svāhā praṇava maṃtrāgaṃ svāhā praṇavamukte kathaṃ syāt tasmātta niṣedhāt satyaṃ | śūdrādīnāṃ pradhānavadāṃgepīti nyāyāt tadyuktepyaṃgamaṃtre'dhikāraḥ || tathā ca pradhāna laṃbatvane naivanāṃga saṃbaṃdhetveneti | nanuvṛṣot sargāṃgavat rudrajāpe śūdrāṇāṃ adhikāraḥ syāt || satyaṃ sāmānyato vaidika maṃtrenadhikāro gautamena namaskāro'sya maṃtra iti pradhānāṃga vaidika maṃtrāsthāne namo maṃtra vidhānāt tāṃtrike tu | pradhāna saṃbaṃdhe naiva niṣedhaḥ | etahṛdyaṃtro nāsti yasyāṃgaṃ maṃtre svāhā pradayogo na dṛśyate | aṃgamaṃtraṃ vinā maṃtrā japonāsti | tasmānmaṃtraviśeṣe'dhikārādevāṃgamaṃtre svāhā padādi yogepyadhikāraḥ | iti atha svāhā praṇavavarjite maṃtreviśeṣaḥ śrūyate | yathā kulamūlāvatāre | śrīdevyuvāca | śākta śāṃbhava saurāṇāṃ gaṇeśo vaiṣṇaveṣu ca | brahma kṣetrādi varṇānāṃ śaṃkarāṇāṃ viśeṣataḥ || pravṛttiṃ śrotumicchāmi sādhakānāṃ hitāya ca | yeṣu yeṣu ca ye maṃtrāstaṃ bhedaṃ vada śaṃkara || īśvara uvāca | umāmāheśvara caiva dakṣiṇāmūrtyaghorakaṃ | hayagrīvaṃ ca vārāhamaṣṭākṣara mataḥ paraṃ || parāṃ praṇavādyaṃ vā svadevaṃ lakṣmīnārāyaṇastathā | varṇatraye ca dātavyaṃ nātyavarṇa kadācana || pāśupataṃ nārasiṃhaṃ tathā caiva sudarśanaṃ | varṇadvaye ca dātavyaṃ nānyayoścaiva karhicit || agnimaṃtrāśca ye kecit sūryamaṃtrāśca ye tathā | tārādi ghṛṇi maṃtrāśca dātavyāśca trivarṇake || anuṣṭabhaṃ śakti maṃtrāstathā viṃdhyanivāsinī | tathā nīlasarasvatyā dātavyāścādi varṇake || matenyugratārā ca kālikā śyāmalā tathā | chinnamastā ca vālā ca dātavyā sarvavarṇake || tārādistu gaṇeśaśca haridrā saṃjñakastathā | trivarṇaiṣveva dātavyaḥ kathitaḥ sarvasiddhidaḥ || tripurāyāścaye maṃtrāśca vaṭukādayaḥ | sarvavarṇeṣu dātavyāḥ puraṃdhrīṇāṃ viśeṣataḥ || ukta devatā bhinna devatāka maṃtre nirvīja sarveṣāṃ adhikāraḥ sa vīja viśeṣamāha tatraiva | praṇavaṃ māyāṃ lakṣmīṃ ca vāgbhavaṃ caṃḍyabījakaṃ etadvījena saṃyukto dātavyaṃ cādi vastuke | māyāṃ lakṣmīṃ vāgbhavaṃ ca dātavyaṃ kṣatriyethapi | lakṣmīṃ ca vāgbhavaṃ caiva kathitaṃ vaiśyavarṇake || vāgbhavaṃ cāṃtyavījaṃ ca śūdrāṇāṃ samudīritaṃ | hṛdādi hūṃ phaṭkārādi śaṃkarāṇāṃ praśasyate || etad vījamuktā maṃtrā vījāsvarūpā vā maṃtrā tat tajjātibhedena devā ityarthaḥ | p. 16b) ete niyama paśubhāvaparāḥ | divya vīrabhāvayo | punarjātyādi niyamonāsti taduktaṃ bhairavītaṃtre | pravṛtte bhairavī cakre sarvevarṇā dvijātayaḥ | nivṛtte bhairavī cakre sarvevarṇā pṛthak pṛthak || bhairavī cakrādhikāre pravṛtte bhairavī cakrānadhikāretyarthaḥ | caturṇāmapi varṇānāṃmapītvādi kulārṇava vacanācca || kulārṇave ca brahmānaṃdamaye jñāne kathayāmi varānane | na brāhmaṇo brāhmaṇaḥsyā nakṣatraḥ kṣatriyastathā || vaiśyā na vaiśyaḥ śūdro naḥ śūdrastu parameśvari | cāṃḍālo naiva cāṃḍālaḥ puṃsako na ca puṣakaḥ || sarve samaṃ vijānī hi paramārtha samuccaye | iti prāguktaṃ svesveṣṭa sādhanatā jñānavaṃto'dhikāriṇaḥ || iti tadavikalamiti | iti śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāva tata kulavṛttau * * * * * * (?) tṛtīyaḥ paṭalaḥ smṛtaḥ || 3 || natvā gauravapādapadmamamalaṃ natvā mahābhairavī | natvā vighnapadadvayaṃ sukṛtino natvā gurūn paṃḍitān || vakṣe mokṣa vi* * (?) nāya vihitaṃ taṃreṣu karmākhilaṃ pūjāṃgaṃ sakalādi śakti viṣayaṃ śrīpūrṇavāmāgiriḥ | tatra divyavīrabhāveṣu bhūyeśan karmaṇāsāmyaṃ kutrāpi vaiśasyaṃ tadubhayapradarśana pūrvakaṃ bhāvolleśa kartavyaḥ | tatrādau dīkṣā nirūpaṇaṃ | tava lakṣaṇaṃ tat tadvidhipūrvakaṃ gurormaṃtra grahaṇaṃ * * (?) | dīkṣā śabdārtha paścā hi | vivādīkṣāṃ na mokṣaḥ syādurāṇāṃ śivasāsane | sādhanasyādvinācāryamityācāra paraṃparā || iti kulārṇava vacanāt | mokṣasya kāraṇaṃ bhāvi bhāvasya kāraṇaṃ manuḥ | maṃtrasyakāraṇaṃ pūjāpūjāyāḥ kāraṇaṃ guruḥ || iti taṃtrarājavacanācca | adhikāraviśeṣeṇa prāptāyā | dīkṣāyā ācāryādhīnatvādādau guruviracyā || taduktaṃ rudrayāmale || uddhartuṃ caiva saṃhartuṃ samartho brāhmaṇottamaḥ | tatvajño maṃtrataṃtrāṇāṃ marmavettā rahasyavit || puraścaraṇakṛtsiddhau maṃtrasiddhiḥ prayogavit | paropakāranirato japapūjādātādātaḥ śāṃtamanā nitāṃtaśāṃtavigrahaḥ || adhyātmaviva brahmacārī kulīnā gururucyate | sāradā tilake ca | mātṛtaḥ pitṛtaḥ śuddhaḥ śuddhabhāvo jiteṃdriyaḥ | sarvāgamānāṃ sārajñaḥ sarvaśāstrārtha tatvavit || paropakāra nirato japapūjādi tatparaḥ | amogharvacanaḥ śāṃto vedavedārtha pāragaḥ || p. 17a) yogamārgānu saṃdhāyī devatā hṛdayaṃgamaḥ | ityādi guṇa saṃpanno gururūpama sammataḥ || kulacūḍāmaṇau | kulanāthaṃ parityajyaye śāktāḥ parasevinaḥ | teṣāṃ dīkṣāṃ ca yāgaṃ ca abhicārāya kalpate || tasmāt sarvaprayatnena kulīnaṃ gurumāśrayet | kulīnaḥ sarvamaṃtrāṇāmadhikārīti gīyate || dīkṣā prabhuḥ sa evātro sarvamaṃtrasya nāparaḥ | anyaduktaṃ bhāvacūḍāmaṇau | śivāḥ śaivāścaye viprāḥstepi sarvatra deśikāḥ | gaṇeśo gāṇapatyaṃ śvamadīkṣāpiturmataḥ || sūraḥ saurastathāvatsa viṣṇurviṣṇu parāyaṇāḥ | vārāhītaṃtre ca | akalpoktena gṛhṇīyādaṃbhādi parivarjite viṣṇave vaiṣṇavaṃ grāhyaṃ śaive śaivastu sādhakaṃ śākte gurauvā sarvajñe viparītaṃ na cāśrayet | ayugmavarṣe śuddhādyā vedamāśritya tāṃtrikāt | atra guruṇāṃ pūrvapūrva saṃtati jñānamāvaśyakaṃ || taduktaṃ bhāvacūḍāmaṇau | na jñātvā gurukulaṃ devanaṣṭamārgo bhaviṣyati | naṣṭamārgānmaṃtravidyena tādṛṅphalagocaraṃ || guruṇāṃ śiṣyabhūtānāṃ nāsti cet saṃtati kramaḥ | taṃtra maṃtrāśca vidyāśca niṣpalānātra saṃśayaḥ || viṃśati puruṣān vāpi bhavastapta trayopi vā || na jñātvā gurutvaṃśānāṃ śiṣyāñcānnuṣṭa saṃtatiḥ | kulārṇave ca | kuleśa śrotumicchāmi karuṇāmṛta vāridhe | vaktumarhasimenātha lakṣaṇaṃ guruśiṣyayoḥ || īśvara uvāca || śṛṇu devi pravakṣyāmi yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi tasyaḥ śravaṇamātreṇa gurubhāvaḥ prajāyate | kali prabhāvajaṃ kṣudraṃ guṇahīnaṃ virūpiṇaṃ | na vaṃdha caṃḍa pāṣaṃḍaṃ caṃḍaṃ paṃḍitamāninaṃ || hīnāṃgaṃdhi kalāṃgaṃ ca vikalāvayavānvitaṃ | paṃgumaṃdhaṃ ca vadhiraṃ malinaṃ vyādhipīḍitaṃ || dusthitaṃ durmukhaṃ vāpi svedāveśadharaṃ priye | nidrātaṃdrā jarālasya dūtādivyatamānvitaṃ || kapāṭakudyastaṃbhāditirohita tanuṃ sadā | mārjārakara vṛttiṃ ca vaṃdhū dveṣa tatparaṃ || śārīraṃ ca kṛtaghnaṃ ca pracchastāṃtara dāhakaṃ | viśvāsaghātinaṃ svāmidrohiṇaṃ pāpakāriṇaṃ || apakāra paraṃ saṃśayātmānaṃ siddhyakaṃkṣiṇaṃ | ātatāyi namādiṣṭhaṃ kupitaṃ krūramakṣayaṃ || sarvaprahārakaṃ devi duṣṭakeṣṭhābhi māninaṃ | bāhyake vādinaṃ vidyuccauramārga praśaṃśanaṃ || guṇādi sahiṣṇumahitamārtāṃ krodhakamaṃvike | cārvāka durjanasakhaṃ sarvaloka vigarhitaṃ || piśunaṃ parasaṃtāpaṃ vivāda pravaraṃ priye | adharmavādinaṃ krūraṃ drohiṇaṃ pāpamārgaṇaṃ || p. 17b) etādṛśaṃ guruṃ caiva tyajedityarthaḥ | yoginītaṃtre | bhāturmaṃtraṃ gṛhṇīyāt tathā mātā mahādapi | sodarācca kaniṣṭhā vairipakṣāśritācca vā || gaṇeśvara vimarṣiṇyāṃ | māturdīkṣā piturdīkṣāya dīkṣāvanavāsinaḥ | viviktaśramiṇāṃ dīkṣā na sā kalyāṇadāyikā || pramādācca tathā jñānāt pitṛrdīkṣāṃ samācaret | prāyaścittaṃ tataḥ kṛtvā punardīkṣāṃ samācaret || prāyaścittamayuta gāyatrī japaḥ śūdrastu brāhmaṇa dvārā kāryaḥ māturityādi pratiprasavarityādisayaṃ | tathadyathādi yāmale | yadi bhāgyavasādevi siddhavidyāṃ labhet priye | tadekatāṃ dīkṣyeta tyaktvā guru vicāranāṃ || nijakula tilakāya jyeṣṭhaputrāya dadyāt | ditiphetkāriṇyāṃ matsya sūkte | nīrvīryatāṃ piturmaṃtraṃ śaiva śāktena duṣyati | sādhvī caiva sadācāra gururuktya jiteṃdriyā || sarvamaṃtrārtha tatvajñā suśīlā pūjaneratā | guruyogyā bhavet sā hi vidhavā parivarjitā || striyodīkṣāṃ śubhā proktā mātuścāṣṭhaguṇā smṛtā | atrāya niṣkarṣaḥ | śākta siddhavidyā kulavidyā śaivaśāktānya maṃtrānya maṃtraṃ mātrādibhyo na gṛhṇīyāt dityarthaḥ | atha śuddha gurulakṣaṇam kulārṇave | śrī guru * * * * (?) meśāni śuddhaveśo manoharaḥ sarvalakṣaṇa saṃyuktaḥ sarvāvayavaśobhitaḥ | sarvāgamārtha tatvajñaḥ sarvamaṃtra vidhānavit | loka sammohanākāro devavat * * * * * (?) || * * * (?) labhaḥ svacchaḥ śuddhāṃtāśchinna saṃśayaḥ iṃgitākāra tatvajñaḥ dūrataḥ kṛtadūrjanaḥ | aṃtarmukho vahirdṛṣṭhiḥ sarvajño deśakālavit | ājñāsiddhi strikāla jñānedyadyānugrahakṣamaḥ || vedavedāṃtavit kāṃtaḥ sarvajīvadayāparaḥ | svādhīniṃdriya saṃcāraḥ ṣaḍvarga vijayakramaḥ || agrahāṇyoti gaṃbhīraḥ pātrāpātra viśeṣavit | nirmamo nitya saṃtuṣṭo nirdvaṃdvonaṃta śaktimān || sadbhaktavatsalādhīraḥ kṛpāluḥ smitapūrvavāk | bhaktapriyaḥ sarvasvamodayāluḥ śiṣya sāpitā || śreṣṭhaḥ śiṣṭhāṃ guruḥ prājñaḥ vavitā pūjanātsukaḥ | nityanaimittike kāmyerataḥ karmaṇya niṃdite || alolupaḥ pakṣapātī ahiṃsaka vivakṣaṇaḥ | vittavidyādibhiḥ pūrṇomaṃtrayaṃtrādi pāragaḥ || niḥsaṃkalpo vikalpāni nirṇītārthābhidhāyakaḥ | tulyaniṃdāstutirmaunī nirapekṣo niyāmakaḥ || ityādi lakṣaṇopetaḥ śrīguruḥ kathitaḥ priye | atha guru praśaṃsā | p. 18a) kulārṇave | yaḥ śivaḥ sarvagaḥ sūkṣmaḥ conmanā niṣkalaḥ vyayaḥ | nyomākāre dhvajonaṃtaḥ sa kathaṃ pūjyate priye || ata evaḥ sākṣād guru rūpaṃ samāśritaḥ | bhaktyā saṃpūjyate devi bhuktiṃ muktiṃ prayacchati || śivodivyākṛtirdevi sadṛgbhāvacaro na hi | tasmāt śrīgururūpeṇa śiṣyan rakṣati dharmikān || manuṣya carmagāvaddhaḥ sākṣāt paraśivaḥ svayaṃ | suśiṣyā nigrahādūya gūḍhaḥ parpaṭati kṣitau || sadbhakti lakṣaṇā nirākāropi sā kṛtiḥ | śivaḥ kṛpānidhirloke saṃsārī vahiceṣṭhate || lalāṭa locanaṃ cāṃdrī kalāmapi ca dehinaṃ | atannidhāyavarteta gururūpo mahītale || atri netra śivaḥ sākṣādā caturvāhuracyutaḥ | acaturvadano brahmā śrīgurun kathitaḥ priye || naravadṛśyate loke śrīguruḥ pāpakarmaṇā | śiva va dṛśyate loke śivena puṇyakarmaṇā || śrīguruṃ paramaṃ tatvaṃ tiṣṭhaṃtaṃ cakṣuragrataḥ maṃdabhāgyā na paśyaṃti cāṃdhāḥ sūryamivoditaṃ | guruḥ sadāśivaḥ sākṣāt satyameva na saṃśayaḥ | śiva eva gururloke bhuktiṃ muktiṃ dadātikaḥ || sadāśivasya devasya śrīgurorapi pārvati | ubhayoraṃtaraṃ nāsti yaḥ karoti sa pātakī || deśikā kṛtimāsthāya paśoḥ pāśo na śeṣataḥ | chitvā paraṃ padaṃ devo na yatvenaniti śrutiḥ || sarvānugraha kartṛtvādīśvaraḥ karuṇānidhiḥ | ācāryanūpamāsthāya dīkṣayā mokṣayet paśūn || yathā ghaṭaśca kalaśaḥ kuṃbhaścaikārthavācakāḥ | tathā maṃtraśca devaśca guruścaivārthavācakāḥ || yathā devastathā maṃtro yathā maṃtrastathā guruḥ | devamaṃtra guruṇāṃ ca pūjānāṃ śadṛśaṃ phalaṃ || gururūpaṃ samāsthāya pūjāṃ gṛhnāmi pārvati | avicchinna sadānugrahaprado gururucyate || yo vilaṃghyān samān varṇān nātmanyāvasthitaḥ sadā | soti varṇāśramī yogī sa guruḥ kathitaḥ priye || dṛśyaṃ vināsthirā dṛṣṭirmanaścālaṃbanaṃ vinā | vināyoḥ saṃsthiro vāyuryasya syāt sa gurupriye || paṃguṃ saṃvittijānaṃdaṃ paramānaṃda samudbhavaṃ | tat tatvaṃ viditaṃ yena sa guruḥ kulanāyike || bhūtabhāvamāṃtraraudraśāktaśāṃbhavavettiyaḥ vidhasya ṣaḍvidhaṃ devi sa hi vedhakaro guruḥ | padavarṇa kalāmaṃtra bhuvanān juhuyān | śodhayedvaḥ ṣaḍadhvāni sa guruḥ kathitaḥ priye || veddhuṃ ghaṭaṃ nirodhaṃ ca grahaṇaṃ mokṣaṇaṃ tathā | yo vetti paṃcakaṃ samyak sa guruḥ kathitaṃ priye || ṣaḍādhārena vā dhāre ṣoḍaśādhāra nirṇayaṃ | yojānāti vidhānena sa guruḥ kathitaḥ priye || p. 18b) jāgrat svapna suṣuptiścatūryāṃ ca tadaṃdītītakaṃ | yovetti paṃcakaṃ devi sa guruḥ parikīrtitaṃ || piṃḍaṃ padaṃ tathā rūpaṃ rūpātītaṃ catuṣṭayaṃ | yo vā samyagjānāti sa guruḥ kathitaḥ priye || parāparaṃ ca paśyaṃtī madhyamāṃ vaikharīrapi | catuṣṭayaṃ vijānāti sa guruḥ kathitaḥ priye || ātmavidyā śivaḥ sarvamiti tatva catuṣṭayaṃ | yo vetti parameśāni sa guruḥ kathitaḥ priyaḥ parikīrtitaḥ || pāśastaṃbhaṃ vedhadīkṣāṃ * * (?) grahaṇameva ca | * (?) tridhaṃ yo vijānāti sa guruḥ kathitaḥ priye | yo naraṃ kārmikaṃ caiva māyikaṃ ca manatrayaṃ | yo viśodhayitvaṃ śaktaḥ sa guruḥ kathitā priye || * * * * * * * (?) khyavaraṇa traya vāsanāṃ | yojānāti mahādevi sa guruḥ parikīrtitaḥ || cakra saṃketakaṃ maṃtrapūjā sṃketakaṃ tathā | trividhaṃ yo vijānāti sa guruḥ kathitaḥ priye || aṃtaryāgaṃ vahiryāgaḥ kālajñānasthiti priye | dadho yaṃtravidhānaṃ ca yo vetti sa guruḥ priye || piṃḍa brahmāṃḍayoraikyaṃ sthitiṃ yo vetti tatpataḥ | * * (?) sthiteta saṃkhyādi sa guruṇā paraḥ priye || padmāni caturāśīti nānāsana vicakṣaṇaḥ | yamādyaṣṭāṃga yogajñaḥ sa guruḥ kathitaḥ priye || ghṛṇā lajjā bhayaṃ śaṃko * * * * * * * * (?) | kulaṃ tathā jātiraṣṭhau pāśāḥ prakīrtitāḥ || pāśavaddhaḥ paśūḥ proktaḥ pāśamuktaḥ sadāśivaḥ tasmāt pāśahare mitre sa guruḥ kathitaḥ priye | vaṃdhanaṃ yoni mudrāyā maṃtra caitanya darśanaṃ | mātrādyaṃ tat svarūpaṃ ca yo vetti sa guruḥ priye || viniḥkṣiptaṃ gatāyātaṃ saśliṣṭaṃ suvinītaṃ | caturvidhāṃ taneva * * * (?) sa guruḥ priye || mūlādi brahmaraṃdhrāṃtaṃ saptāṃ bhojadaleśu ca | jīvācāra phalaṃ vetti sa guruḥ nāparaḥ priye || śivādikṣiti paryaṃtaṃ pāraṃparya krameṇa tu | avyakta tatva sadbhāvaḥ sa guruḥ kathitaḥ priye || yena vā darśite tatve tatkṣaṇāt tanmayo bhavet | manyateṣuktamātmānaṃ sa guruḥ kathitaḥ priye || ye datvā sahajānaṃdaṃ haraṃtī vighnasthalaṃ | sevyāste guravaḥ śiṣyeranyetūjyāḥ pratārakāḥ || ye manasthaṃ suśitheṣu darpaṇe śivarūpataḥ | saṃkrāmayaṃtite dhanyā guravonyo pratārakāḥ || saṃsāra bha * * * (?) tasya śiṣyasya gururādarāt | vratopavāsaniyame niyaṃtā sa gururmataḥ || yaḥ prasannekṣaṇanāryenamokṣalakṣmī prayacchati | durlabhaṃ vijānīyāt gurusaṃsāratārakaṃ || p. 19a) yaḥ kṣaṇanātma sāmarthyaṃ suśiṣyāya dadāti hi | kriyāyā sādirahitaṃ sa gurudurlabhaṃ priye || yaḥ sadya pratyayakaraṃ sulabhaṃ svātma saukhyadaṃ | jñānopadeśaṃ kurute sa gururdevi durlabhaḥ || dīpādīpāṃtaraṃ devi saṃcareta yathā tathā | yo dadyāt sa gurujñānaṃ mabhyāsādi vivarjitaṃ || kṣudhitasya yathā tṛpterāhārādāśu jāyate | tathopadeśa mātreṇa jñānado durlabho guruḥ || guravo vahavaḥ saṃti svātmanolpa padā bhuvi | durlabhoyaṃ gururdevi sūryavatsarva dīpakaḥ || guravo vahavaḥ saṃti vedaśāstrārtha pāragāḥ | durlabhoyaṃ gururdevi paratatvārtha pāragaḥ || guravo vahavaḥ saṃti kulamaṃtrauṣadhi devatāḥ | nigamāgama śāstrokta maṃtrajño durlabho guruḥ || varṇāśrama tathācāra niratā guravo bhuvi | sarvasaṃkalpa hīnoyaḥ sa gururdevi durlabhaḥ || gururyasyaiva saṃkalpāt parānaṃdo vijāyate | guruṃ tameva śṛṇuyānnāparaṃ matimān naraḥ || yasyānu bhavaparyaṃtā buddhistatve pravartate | yasyā lolamātreṇa mucyate nātra saṃśayaḥ || saṃkayā bhakṣitaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sa carācaraṃ | sāśaṃkā bhakṣitā yena sa gururdevi durlabhaḥ || yathā vahi samīpasthaṃ navanītaṃ vilīyate | tathā pāpaṃ vilīyeta sadācārya samīpataḥ || yathādīptānalaḥ kāṣṭhaṃ muṣkamātraṃ ca nardahet | tathā guru kaṭākṣastu śiṣyapāpaṃ dahet kṣaṇāt || yathā mahāniloddhūtaṃ tūlaṃ daśadiśochrujet | tathaiva gurukāruṇyāt pāparāśiḥ pralīyate || dīpadarśanamātreṇa praṇeśyaṃti mahātamaḥ | sadguro darśanāddevi tathā jñānaṃ vinaśyati || sarvalakṣaṇa saṃpanna vedaśāstra viśāradaḥ | sarvopāya vidhāneṣastatvahīne gururnahi | pūjāhomāśramācāra tapastīrtha vratādikaṃ | maṃtrāgamādi vijñānaṃ tatvahīnasya nisphalaṃ || puṃsāvādya pare tatve svātmanosya na niścayaḥ | ātmanānugrahonāsti parasyānu grahogataḥ || ṣaṭprakāraṃ manorūpaṃ pratyakṣa svātmanaḥ sthitiṃ | yo na jānāti cānyasya kathaṃ mokṣa dadātyasau || sarvalakṣaṇa hīnopi tatva jñānī guruḥ smṛtaḥ | tasmādbhuvi devehayuktātmā ca eva hi || yastatva cinmaheśāni sa paśuṃ vādhayatyapi | tatvahīnaḥ kuto buddhaḥ kuto hyātma parigrahaḥ || tatvajñai rūpadiṣṭāya tatvajñā tena saṃśayaḥ | paśubhirupadiṣṭāye paśavī devi sa smṛtā || ciddhastu vedhakodevi nā viddho vedhakī bhavet | yuktastu mocayedvatsaṃdhaṃ nā yuktaḥ mocakaḥ kathaṃ || p. 19b) matijñāścoddhare mūrkhaṃ na mūrkho mūrkhamuddharet | śilāṃ saṃtārayernnaurhi sa śilātārayechilāṃ || tatvahīnaṃ guruṃ lajjā kevalaṃ bhava tatparaṃ | ihāmutraphalaṃ kiṃcit sa naro nāpnuyāt priye || śaure gurutrayaṃ proktaṃ vaiṣṇave gurupaṃcakaṃ | vedaśāstreṣu śataso gururekaḥ kulāgame || prerakaḥ śūcakaścaiva vācako darśakastathā | śoṣako bodhakaścaiva ṣaḍete guravaḥ smṛtāḥ || paṃcaite kāryabhūtāśca kāraṇaṃ bodhako bhavet | pūrṇābhiṣekaḥ kartāyo gurustasyaiva pādukī || pūjanīyā maheśāni bahutvepi na saṃśayaḥ | śrīguruṃ lakṣaṇopetaṃ saṃśaya chedakāraṇaṃ || labdha jñānapradaṃ devi na gurvaṃ tatvamāśrayet | anabhijña guruṃ prāpya saṃśaya chedakārakaṃ || śiṣyo gurvaṃtaraṃgatvā taddoṣairnnānu lipyate | madhulubdho yathā bhṛṃgaḥ puṣpāt puṣpāṃtaraṃ vrajet || jñānalubdhastathā śiṣyorgururgurutaraṃ vrajet || iti sadgurulakṣaṇaṃ || atha dīkṣāyāḥ śiṣya pradānakatvāt chiṣya nirupyate | taṃtrarāje | śiṣyaḥ kulīnaḥ śuddhātmā puruṣārtha parāyaṇaḥ | adhītavedaḥ kuśalodūramuktamanottaraḥ || hitaiṣī prāṇināṃ nityamāstikyaṃ tyakta nāstikaḥ | svadharmanirato bhaktaḥ pitṛmātṛ hitodyataḥ || vāṅmanaḥ kāyavasubhiḥ guru śuśrūṣaṇerataḥ | etādṛśa guṇopetaḥ śiṣyo bhavati nāparaḥ || rudrayāmale | susthiraḥ svacchaḥ suddhātmā susthirāśaṣaḥ | alubdhaḥ sthiragātraśca prekṣākāraṃ jiteṃdriyaḥ || āstiko dṛḍhabhaktaśca guraumaṃtre ca daivate | evaṃ vidho bhavet siṣyesti taroduḥkha kṛdguroḥ || kulārṇave | satsiṣyaṃ tu kuleśāni sarvalakṣaṇa saṃyutaṃ | yamādi sādhanopetaṃ guṇaṃ śīlasamanvitaṃ || śuddhadehā navakaṃ siddhyarmikaṃ śuddhamānasaṃ | dṛḍhavrataṃ sadādhāraṃ śraddhā bhakti samanvitaṃ || anukūla kriyo yuktaṃ mapramattaṃ vicakṣaṇaṃ | hitasatyasmita snigdha bhāṣiṇaṃ muktabhūṣaṇaṃ || sakṛdukta gṛhītārthaṃ caturabuddhivistaraṃ | gṛhatalpātsanotsaṃga nirvikārama sevakaṃ || susvārtha paraniṃdāyāṃ sumukhaṃ vimukhaṃ priye | jiteṃdriyaṃ su saṃtuṣṭaṃ dhīmaṃtaṃ brahmacāriṇaṃ || tyaktvādhi vyādhi cāpalyaṃ duḥśaṃkāmaṃka varjitaṃ | gurudhyānastuti kaṃthā sevanā bhajanotsukaṃ || gurudaivata bhaktaścakāminī pūjanotsukaṃ | nityaṃ gurusamīpasthaṃ gurusaṃtoṣakāriṇaṃ || japadhyānādi niratāṃṅmanaḥ karmabhirnityaṃ gurukārya samutsukaṃ | gurvājñā pālakaṃ devi gurukīrti prakāśakaṃ | guruvākya pramāṇajñaṃ guruśuśrūṣaṇerataḥ || p. 20a) ciṃtānuvartinaṃ prekṣākāraṇaṃ kulanāyike | lajjābhimāna garvādi varjitaṃ gurusannidhau || nirapekṣaṃ gurudravya tatprasādābhikāṃkṣiṇaṃ | japadhyānādi nirataṃ mokṣamārgābhigāminaṃ || ityādi lakṣaṇopetaṃ guruḥ śiṣyaṃ parigrahet || athāsāt śiṣyalakṣaṇāni | tatraiva | duṣṭānuvāyajaṃ duṣṭaṃ guṇahīnaṃ virupiṇaṃ | paraśiṣyaṃ ca pāṣaṃḍaṃ dhūrtaṃ patitamāninaṃ || hīnādhikadhikārāṃgaṃ vikalāva yavānvitaṃ | paṃgamaṃdhaṃ ca badhiraṃ malinaṃ vyādhipīḍitaṃ || ucchiṣṭaṃ durmukhaṃ vāpi svaccha viśadharaṃ viṭaṃ | durvidagdhaṃ kuceṣṭhaṃ ca kuṭilaṃ bhīmadarśanaṃ || nidrālasyayutaṃ taṃdrādyūtyādi vasanānvitaṃ | kapāṭakudyastaṃ bhādau tirohita tanuṃ sadā || śūtyamuktikaraṃ śraddhā kṣudraṃ bhakti vivarjitaṃ | kimekarādinaṃ stabdhaṃ preṣakaṃ preṣitaṃ śaṭhaṃ || dhanustrā śuddhirahitaṃ niṣedhavidhi varjitaṃ | rahasyabhedakaṃ vāpi devi kāryārthavātikaṃ || mārjāra vakavṛttiṃ ca raktānveṣaṇa tatparaṃ | māyānvitaṃ kṛtaghnaṃ ca pracchannāṃtaratāpake || viśvāsaghātimaṃ svāmidrohiṇaṃ pāpakāriṇaṃ | aviśvāsamavabhyāṃ gamanartha siddhikāṃkṣiṇaṃ || ātatāyi namāditsuṃ kutsitaṃ kūṭasākṣiṇaṃ | sarvaprakārakaṃ devi sarvotkṛṣṭhābhimāninaṃ || asatyā niṣṭhurāpahyaṃ gramyedi vahubhāṣiṇaṃ | durvicāra kutarkādi kāriṇaṃ kalahapriyaṃ || chepyākṣe pakaraṃ bhrāṃtaṃ bhrāmakaṃ vā viḍaṃvakaṃ | parokṣe dūṣaṇakaraṃ pratyakṣe priyavādinaṃ || vāgrajavādinaṃ vidyācaura ātmapraśaṃsakaṃ | guṇā sahiṣṇu hṛdayamārta krodhanamaṃvike || cārvāka durjana saṭhaṃ sarvaloka vigarhitaṃ | piśunaṃ parasaṃtāpaṃ saṃvida praṇayaṃ priye || suklaṃ śavādinaṃ svāmi drohiṇaṃ svātmavaṃcakaṃ | jihvopasthaparaṃ devi taskara paśuveṣṭhitaṃ || akāraṇa dveṣadāsyakleśakrodhādi kāriṇaṃ | ahitāsyamakarmāṇaṃ marmāṃtaḥ parihāsakaṃ || kāmukaṃ cāti nirlajjaṃ mithyāduśceṣṭa śūcakaṃ | asūyāmadamātsaryadaṃbhāhaṃkāra varjitaṃ || īrṣyādi śūnyaṃ pāruṣya kāryaṇya krodhamāninaṃ | adhīraṃ duḥkhitaṃ ceṣṭaṃ na śaktaṃ tatvavarjitaṃ || apraśastamatimūḍhaṃ | ciṃtākulita mānasaṃ || tṛṣṇālobhayutaṃ dīnamatuṣṭhaṃ sarvapācakaṃ | vahvāśitaṃ kapadinaṃ kuṭilaṃ bhrāmakaṃ priye || bhakti śraddhādayāśāṃtaṃ dharmācāra vivarjitaṃ | pitṛmātṛguruprājña mahatāṃ yasya kārakaṃ || kuladravyādi vībhatsaṃ gurusevābhimāninaṃ | strī dviṣṭaṃ samayabhraṣṭaṃ gurusuptaṃ kuleśvari || p. 20b) ityādi lakṣaṇopetaṃ guruśiṣyaṃ parigrahet | snehād vā lobhato vāpi yadi gṛhnati dīkṣayet || tasmin gurau sa śiṣye tu deṃtāṃ śāpa apotayat | dasmādevaṃ vidhaṃ śiṣyaṃ na gṛhnīyāt kathaṃ ca na || yadi mohena lobhena tatpāpai prāpyate gu * (?) | maṃtripāpaṃ ca rājānaṃ patiṃ jāyā kṛtiṃ yathā | tathā śiṣyakṛtaṃ pāpaṃ prāyo gurumapi spṛśet | iti niṃdita śiṣyadoṣā śravaṇāda paśiṣyaṃ na parigṛhṇīyāt || iti guruśiṣya lakṣaṇāni | atha śiṣyaparīkṣā tatraiva | jñānena kriyayā vāpi guruḥ śiṣyaṃ parikṣayet | saṃvatsaraṃ tadarddhaṃ vā tadaṃ vā prayatnataḥ || uttamāmadhamekāryai nīcānuttama karmaṇi | prāgadravya pradānādyairādeśaśca samāsasarve || janmarmaśū ca kairvāpi matiḥ krūraceṣṭhitaḥ | pakṣapātarudāsīnairalokaiśca muhurmuhuḥ || ariṣṭabhāṃḍitaścāpi yo viṣādaṃ na jāti ca | guruḥ kṛpāṃ karotīti mudā saṃciyate sadā || śrīguroḥ smaraṇe vāpi kīrtanepi ca | vaṃdane paricaryāyānāhvāne preṣaṇepi ca | ānaṃdakaṃ paro māṃ ca svaranetrādi vikriyā || yeṣāṃ tatra yogyāḥ syudīkṣāḥ saṃskāra karmasu | śiṣyopi lakṣaṇairetai kuryād guru parikṣaṇaṃ || ānaṃdādairjapaistotrai dyānarhomārcanādibhiḥ | jñānopadeśa sāmarthyaṃ maṃtrasiddhimapīśvari || bodhakatvaṃ ca vijñāya śiṣyo bhūyāna cānyathā | atha śiṣyāṇāmuttamāśrama madhyatvaṃ ca tatraivā || ādimadhyāvasāneṣu yogyāḥ śakti nipātataḥ | adhamā madhyamā śreṣṭhāḥ śiṣyādevi prakīrtitāḥ || ādau bhaktirbhaveddevi dīkṣārthaṃ saṃvadaṃti ca | punarviluptaṃ bhaktāste ādiyogyāḥ prānudīritāḥ || dīkṣāsamaya saṃpātāmajñānājñāna varjitāḥ | bhaktyāpi śuddhavīryāye madhyayo iti saṃsmṛtāḥ || ādau bhaktivihīnāye madhye bhaktistu vāgavā | aṃte prabhūta bhaktiścapyaṃte yogyavaṃtike || uttamāna jñāna saṃjñāśca upadeśastathā priye | yathā pipīlikāmannaṃ mannaṃ vṛkṣāyagaṃ phalaṃ || cireṇāpnoti karmopadeśaścākṣi tathā vidhaḥ | yathā kapiśca śākhāyāḥ śāmullaṃghya yatnataḥ || phalamāpnoti bhaktyāsyāstvatpadeśastathā priye | yathā vihaṃgamaḥ śīghraṃ phalameva niṣīdati || tathā jñānopadeśaśca kathitaḥ kulanāyike | iti trividha śiṣye trividha jñānopadeśaḥ || iti śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ caturthaḥ paṭalaḥ smṛtaḥ || 4 || atha dīkṣāyā guruśiṣyādhīnatvāt | guruśiṣyanirupaṇānaṃtaraṃ dīkṣā nirupyate | tadukte taṃtrarāje | divyajñānaṃ yadā dadyāt kuryāt pāpakṣayaṃ yataḥ | tasmādīkṣeti māproktā deśikaistaṃtravedibhiḥ || athavā guruṇā samyak dīkṣaṇān maṃtrasiddhayoḥ | dīkṣeti kathitā sarvaiḥ pāpanāśanakāriṇī || koṭijanmakṛtaṃ pāpaṃ jñānājñāna kṛtaṃ ca yat | dīkṣā grahaṇa mātreṇa palāyaṃtena saṃśayaḥ || p. 21a) brahmahatyā surāpāna svarṇastoyādipātakaṃ | upapātaka lakṣāṇi haṃti dīkṣāśrayānnaraḥ || dīkṣite brāhmaṇo yāti brahmalokamamālayaṃ | iṃdralokaṃ kṣatriyopi prājāpatyaṃ tathā viśaḥ || śūdro gaṃdharvanagaraṃ yāti dīkṣā prabhāvataḥ | kulamūlāvatāre cādīyate jñānavijñāne kṣīyate pāparāśayaḥ || tena mokṣa iti proktā tāṣāṃ tatva vicārakaiḥ | jñānārṇave ca | dīyate sakalaṃ devi guruprāṇa su saṃyutaṃ | dhanaṃ tatra suvarṇādi paṭṭavastra samanvitaṃ || kṣayaṃ prāpnoti tadbhāvānnādā pādasamuccayaḥ | tasmāddīkṣeti nāmāsyāḥ sarvaśāstreṣu suvrate || atha dīkṣā nityaiva | akāraṇe pratyavaya śravaṇāt | taduktaṃ āgamakalpa ime | asīkṣitānāṃ martyānāṃ doṣaṃ śṛṇvaṃti paṃḍitāḥ | annaṃ viṣṭhāmayaṃ teṣāṃ jalaṃ prasrāvame vadha || tat kṛtaṃ tasya vā śrāddhaṃ gṛhītvā vātyadho gatiṃ | aśeṣa puṣpanaivedya bhakti saṃkulitāmapi || pūjā na devā na gṛhnaṃti kanyaṃ ca pitarastathā | karmākhilaṃ vṛthā yasmādadīkṣītaḥ paśuḥ || kālottare ca | tathā ca dīkṣitānāṃ ca maṃtra devārcanāṃ vinā | nādhikāro maṃtrya kuryādātmānaṃ śivasaṃskṛtaṃ || vārāhītaṃtre ca || dīkṣāmūlaṃ jagatsarve dīkṣā hi paramaṃ tapaḥ | dīkṣāśritya vivārseśataṃ yatra kutrāśvamevaśan || adīkṣite cenmaraṇe rauravānna nivartate | tasmād dīkṣāṃ prayatnena proktamāśrityatātrikāt || kuryādityarthaḥ | śāradātilake | caturvidhā saṃdiṣṭa kriyavatyādi bhedataḥ | kriyāvatī varṇamayā kalātvā vedhamatyapi || tāḥ krameṇaiva kathyaṃte tāṃtrasmin saṃpadāvahāḥ | athaikekāpi trividhā bhavaṃti || taduktaṃ kalpasūtre | deśyānuvedādidyāḥ sarve sudarśaśeṣu gupteyaṃ vidyājñānavadhūriva | tatra sarvathāmatimān dīkṣayet || dīkṣā ca trividhā śāktī śāṃbhavī māṃtrīceti | tatra śāktī śakti praveśanāt | śāṃbhavī carava vinyāsāt | māṃtrī maṃtropadiṣṭā sarvāśca kuryāt dekaikātmutyeke | kuloḍḍīśe ca | śāṃbhavī caiva śaivī ca māṃtrī caiva śivāgame | dīkṣoddiśya trividhā śivena paramātmanā || maṃtramāgānusāreṇa sākṣākṛtveṣṭhadevatāṃ | guruścedvodhayecchiṣyaṃ maṃtraṃ dīkṣeti cocyate || athavā maṃtra pūjādi dhyānenāpayogibhiḥ | guruṇā yogamārgeṇa yathā śāstrānurūpataḥ || maṃtrā kṛyāvatī saṃtu kuṃḍamaṃḍala pūrvikā | maṃtropadeśa mātraṃ tu maṃtradīkṣeti cāpare || sāmānya bhūtā khalukhalumaṃtra kīrtyā dīkṣā smṛtā maṃtragaleṣu tadvat | varṇeṣu cāpi dvija pūrvakeṣusthā caiva śāktiṣvapi vaiṣṇaveṣu ca | siddheṣu śaktimālokyatvayā kevalayā śiśoḥ nirapāśaṃ kṛtā dīkṣā śāktayīṃ parikīrtitāḥ | p. 21b) atha jñānavatī dīkṣā śākti dīkṣeti cāparāṃ | abhisaṃgi vinācārya vaiṣṇayorubhayorapi || deśikāmugra hatvena śivatāṃ vyakta rūpiṇī | śaiva tu śāṃbhavī proktā śivāveśavakāriṇī || gurorāloka mātreṇa sparśā saṃbhāvanāmapi | satya saṃjñābhavenmaṃtroḥ śāṃbhavī ceti cāgame || iti dīkṣā nirūpaṇaṃ | atha śiṣyodīkṣārthaṃ gurumānayet | dharmamūlaṃ guroḥ mūrtiḥ pūjāmūlaṃ guroḥ kriyā | mūlamaṃtraṃ gurorvākyaṃ tasmādādau guruṃ yajet || taduktaṃ mahogra tārākalpe | kare dṛṣṭyā tu tārāṃ vai yo gṛhnāti narādhamaḥ | manvaṃtara sahasraṃ tu nikṛtirna vidhīyate || gurormukhān mahāvidyāṃ gṛhnīyāt pāpanāśinī | atra tārāmityupalakṣaṇaṃ mātraṃ sarvavidyāmityarthaḥ || taduktaṃ taṃtrarāje | ādau sevāḥ guroḥ kāryā śarīravāṅmanodhanaiḥ | śubhehni snānamācarya saṃpūjya gaṇanāyakaṃ || sūryaṃ hariśivaṃ durgāṃ vāṇīṃ ca kamalālayāṃ | mātaraṃ pitaraṃ natvā brāhmaṇān paritoṣya va || phala puṣpa subhojyādīn gṛhītvā pakti saṃmata | puruṣeravyaṃ samāvāptyai sat śiṣyo guru māśrayet || śivavat pūjyate bhaktyā siddhān pradāyakāśikaṃ | tridhā pradakṣiṇī kṛtya daṃḍavat praṇamet kṣipau || * * * * * * * * (?) nāvubhyāmavanīṃ gataḥ | kṛtāṃjali puṭo bhūtvā praṇipatya punarguru || gurucyamāneva ca dinyadiṣṭhavacastadā | prasīda devanārthani sa tatheti kṛtādaraḥ || gurorājo samāsādya viramedvidhipūrvakaṃ | pratikūlorgurornityaṃ manasāpi na kārayet || naro yatadhi sā nityameka grāmanivāsinaṃ | karmaṇā manasā vācā vadanaṃ samupācaret || pratiḥ śirasi śuklebje trinetraṃ dvibhujaṃ guruṃ | varān bhayakaraṃ śāṃtaṃ smaret tannāmapūrvakaṃ || gurunāmnā na bhāṣe tajjapakāle dṛte kvacit | śrīnātha *** (?) mīti viṣāde sādhane vadet || brahmaśivādīnāṃ pūjane yat phalaṃ bhavet | tatphalaṃ samayāmīti pratyahaṃ guruvaṃdanaṃ || gururbrahmā gururviṣṇu gururdevo maheśvaraḥ | bhavārṇava pariśrāṃto gurureva parāgatiḥ || gurauti * * * * * * * * (?) pūjayennaraḥ | sa durgati mavāpnoti satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || pratipatya guruṃ yastu mohādvipra * * (?) dyate | svargakolaḥ sa narake pacyate nātra saṃśayaḥ || ya gurvājñā prakurvaṃti pāpiṣṭhāḥ puruṣādhamāḥ | na teṣāṃ narakakleśā nistāro kathaṃcana || adhikṣipya guruṃ mohā puruṣaṃ pravadaṃti ye | śūkaratvaṃ bhavatyeva teṣāṃ janmaśateṣvapi || p. 22a) ye gurudrohiṇo mūḍhāḥ satataṃ pāpakāriṇaḥ | teṣāṃ ca yāvat suṃkṛtaṃ duṣkṛtaṃ syānna saṃśayaḥ || gurau yasya sthirā buddhistasya muktiḥ karesthitāḥ | rātrau divā ca stasyājñāṃ dāsavat paripālayet || aśakyama śubhaṃ tatva muktavākyaṃ na laṃghayet | abhimānaṃ na kurvīta dhanajātyādiṣu mānibhiḥ || gurudravyaṃ na bhoktavyaṃ tena dattaṃ kadācana | atyaitaṃ devapūjāṃ ca japayajñastavādikaṃ || parihāsaṃ pralāpaṃ ca guruṃ sākṣād virājaṃ yet | pādukā yogapaṭṭādi gurucihnāni sādhanaṃ || na lagnāyat spṛśennaiva pādābhyāṃ praṇamet sadā | kāṣṭhāśanopaveśaṃ ca yānādyārohaṇaṃ tathā || paryaṃka śayanaṃ tadva tathā pāda prasāraṇaṃ | aṃgabhaṃgāṃ ca līlāṃ ca na kuryād gurusannidhau || gamanāgamanaṃ kuryāt praṇamya gurupādukāṃ | vicārya kārya kurvāta guruvākya prasādavān || chāyāṃ na laṃghaye tadvanna gacchet purato guroḥ | paścāt pādena nirgacche praṇamya ca gurorgṛhāt || guroragrena kurvāta pralayaṃ śiṣyavihita | gurautuṣṭhe śivastuṣṭaḥ śivetuṣṭau jagattrayaṃ || śivetuṣṭe gurustātā gurauruṣṭhe na kaścana | tasmāt sarvaprayatnena guroḥ kopaṃ na kārayet || evaṃ vidhi vidhānena sevāṃ kuryād vidhānataḥ || phetkāriṇī taṃtre ca | utpādaka brahmarudrorgarīyān brahmadaḥ pitā | tasmān manyena sa tataṃ piturapidhikaṃ guruṃ || miti bhāvacūḍāmaṇau | svavaṃśādadhikaṃ jñeyaṃ guruvaṃśa śubhāśubhaṃ | janakādadhiko jñeyo maṃtradaśca maheśvarīti || muṃḍamālātaṃtre cā prātaḥ śirasi śukle'bje dvinetraṃ dvibhujaṃ guruṃ | varābhayakaraṃ śāṃtaṃ smaretannāmapūrvakaṃ | namostu gurave tasmādiṣṭadeva svarūpiṇe || yasya vākyāmṛtaṃ haṃti viṣaṃ saṃsāra saṃjñakaṃ | gururbrahmā gururviṣṇurgururdevo maheśvaraḥ || gurureva paraṃbrahma tasmādādau tamarcayet | prasanne tu gurau sarvāsiddharuktā manīṣibhiḥ || yathā śivastathā vidyā yathā vidyāṃ tathā guruḥ | guruṇā darśitevet tatkṣaṇāt tanmayo bhavet || gurau sannihite yastu pūjayedagratastataḥ | sa durgatimavāpnoti pūjā ca viphalā bhavet || śiveruṣṭhe gurau strātā gurauruṣṭe na kaścanaḥ | avidyo vā sa vidyo vā gurureva tu daivataṃ || āgamasthā hi mārgastho gurureva sadāgatiḥ | pratipadya guruṃ yastu moha viprati padyate || saṃkalpakoṭi narake pacyate puruṣādhamaḥ | agresumagrato gacchegacchastaṃbha manuvrajet || p. 22b) āsane śayane vāpi na tiṣṭhadagrato guroḥ | anujñāṃ cātha tiṣṭhe tamevaṃ pāpamavāpnuyāt || yat kiṃcidannapānādi priyadravyaṃ manoramaṃ | samarpya gurave paścā svayaṃ bhuṃjīta pratyahaṃ || mahāṃdhakāra madhyasya yathā sūryaḥ prakāśate | ajñānatirmirādhasya gurureva prakāśakaḥ || yathā siṃharase sparśātaṃtre bhavati kāṃcanaṃ | sannidhāne guroreva śiṣyaḥ śivamayo bhavet || maṃtre ca yadevatāyāṃ ca tathā maṃtraprade guroviṣṇu bhaktiḥ sadākāryā sā hi prathama sādhanā || yasya maṃtre ca deve ca gurau bhaktiḥ sa niścalā | navyavacchedate citte tasya siddhiradūrataḥ || maṃtrātmā devatā jñeyā devatā gururūpiṇī | teṣāṃ bhedo na kartavyo yadīcchet siddhimātmanaḥ || iti | atha pādukā bhakti lakṣaṇa | tatra kulārṇave | śrīdevyuvāca | kuleśa śrotumicchāmi pādukā bhakti lakṣaṇāṃmiti deveśi vadame karuṇānidheḥ | īśvara uvāca | śṛṇu devi pravakṣyāmi yasmāṃ tvaṃ paripṛcchasi | tasya śravaṇa mātreṇa bhaktirāśu prajāyate || vā gurā mūla valayesyūtārthāḥ kavalīkṛtaḥ | evaṃ kulārṇave jñānāṃ pādukānāṃ pratiṣṭhitaṃ || koṭi koṭi mahādānāt koṭi koṭi mahāvratāt | koṭi koṭi mahāyajñāt parā śrīpādukā smṛtiḥ || koṭi koṭi japāt koṭi puṇyatīrthāvagāhanāt | koṭi devārcanāddeviprasākṣī pādukā smṛtiḥ || mahāroge mahotpāte mahāduḥkhe mahābhaye | mahāpade mahāpāpe smṛtā rakṣaṃ tu pādukā || durācāre durupāye duḥtsaṃgaduḥ pratigrahe | durārohe ca durbuddhau smṛtā rakṣati pādukā || tenādhīte śrutaśānaniṣṭhādannaṃ ca pūjitāḥ | jihvāgre vartate yasya sadā śrīpādukā priye || sakṛt śrīpādukāṃ deviyorājapati bhaktitaḥ | sa sarvapāparahitaḥ prāpnoti paramāṃgatiṃ || śucirvātha śucirvāpi yo bhaktyā smarati pādukā | anāyāsena dharmārthakāmamokṣān labhet saḥ || śrīnāthacaraṇāṃ bhojaṃ yasyāṃdiśi virājate | tasyaidiśe namaskuryud bhaktyā prati bhaktiṃ pratidinaṃ priye || na pādukā paro maṃtro na devaḥ śrīguroḥ paraḥ | na hi śāktāt paromaṃtro na puṇyaṃ kulapūjanāt || dhyānamūlaṃ guromūrtiḥ pūjāmūlaṃ guroḥ padaṃ | maṃtramūlaṃ gurorvākyaṃ mokṣamūlaṃ guroḥ kṛpāḥ || gurumūlāḥ gurumūlāḥ kriyāḥ sarvā lolokesmin kulanāyike | tasmāt sevyo gururnityaṃ mokṣārthaṃ bhakti saṃyutaiḥ || tāvadārti bhayaṃ duḥkhaṃ mohaścā śubhakāmadaḥ | yāvannāyāti śaraṇaṃ śrīguruṃ bhaktivatsalaṃ || bhaveti saṃsāra sarvaduḥkha manīmasā | na bhavaṃti gurorbhaktāyāva deveśi dehinaḥ || maṃtrasiddhi phalohyeṣā maṃtra skaṃdoti śobhitaḥ | guruprasāda mūloyaṃ paratatva mahākramaḥ || p. 23a) yathā dadāti saṃtuṣṭaḥ yugāṃtā varadaṃ manuṃ | tathā bhaktyā dhanaiḥ prāṇaiḥ guruṃ yatnena bhāvayet || yadā dadyācchivāyasvamātmanaṃ deśikātmane | tadā tatvacchiṣyo na tatosti punarbhavaḥ || dāvadādhārayecchiṣyāḥ svapnaśānnā yadā bhavet | guroḥ prasanno śiṣyasya sarvapāpakṣayo bhavet || manasāpi na kāṃkṣaṃte jāvat kāmatva jīvinaḥ | saṃpadaṃ yāṃti tān sarvān svamino bhaktavatsalāḥ || brahmaviṣṇumaheśādi devatāmuniyoginaḥ | sarvatryagrahaṃ tuṣṭhā gurau tuṣṭena saṃśayaḥ || bhaktyā saṃtuṣṭa guruṇā hyupadiṣṭaṃ kṛpātmanā | karmamukto bhavecchiṣyo bhaktimuktyoḥ sa bhājanaṃ || śiṣyaiṇāni tadaṃgrāhyaṃ yadā saṃtoṣito guruḥ | tasmād guruṃ priyaṃ kuryun manovākvāya karmabhiḥ || yadi vā parituṣṭena guruṇā yatra kutracit | muktāsīti samādiṣṭaḥ sopi mukto yajet priye || athavāni prapaṃcena dhāmnā kenācidīśvaraḥ | karoti gururūpeṇa mahāpaśo vimocanaṃ || namo trayaścaturveśaṃ madbhaktaḥ svapacopi vā tsmai tato grāhyaṃ sa tu pūjyohyahaṃ yathā || vipropi guṇasaṃpannopya bhakto na praśasyate | mlecchepi guṇahīno vā bhaktimān śiṣya ucyate || gurubhakti vihīnasya tapovidyā vrataṃ kulaṃ | śaraṇye vakuleśāni bhūṣaṇālokaraṃjakaṃ || gurusadbhakti dahana dagdhadhurjāta kalmaṣaḥ | svapaco vā paraḥ pūjyo na vidvānnāstikaḥ || dharmārthakāmaiḥ kiṃ tasya mokṣāt sākṣātkāra sthitaḥ | sarvārtha śrīgurau devi yasya bhaktiḥ sthiro bhavet || sa śivo gurukṣadeśa bhuktimukti prado mama | iti bhaktyā smaredyastu tasya siddhira dūrataḥ || yaḥ ssadāra parābhaktiryathā deve tathā gurau | tasyaite sakalāhyarthoḥ prakāśaṃte kuleśvari || nārāyaṇa mahādeve mātāpitroścarājani | yathā bhaktirveddevi yathā kāryā nije gurau || lakṣmīnārāyaṇau vāṇī dhātārau girijāgirau | śrīgurau gurupaṃktīśca pitarāviti || śuktyā yathā devi prāpyaṃte sarvasiddhayaḥ | yajñadāna tapastīrthaṃ jāvratādyairyathā priye || śrīgurau niścalā bhaktivarddhate hi yathā tathā | tathā tathāsya vijñānaṃ varddhate kulanāyike || kiṃtīrthādyairmahāyogaiḥ kiṃ vrataiḥ kāyaśoṣaṇaiḥ | nirvyājasevā deveśi bhaktiryeṣāṃ hi sadgurau || p. 23b) kāyakleśena mahatā tapasāvapi yatphalaṃ | tat phalaṃ labhate devi sukhena gurusevayā || bhogamokṣārthināṃ brahma viśeṣapadakāṃkṣiṇāṃ | bhaktireva gurau devi nānya paṃthā itī śrutiḥ || aśubhāni ca kāryāṇi mahāpātakijāni ca | bhaktiḥ kṣaṇe dahati tṛṇa rāśini vāmalaḥ || viśveśāya manastasmai sarvasiddhipradāyine | yena tvadārudṛśado dadatī viṣadaṃ phalaṃ || na yogo na tapo nārcaḥ kramaḥ kopi pralīyate | amāye kulamārgesmin bhaktirekā viśiṣyate || sākṣād gurumaye devi sarvasmin bha * * * * * (##? gurau manuṣyabuddhiṃ va maṃtreṣākṣara śuddhikāṃ | matimānsuśilāṃbuddhiṃ kurvāṇī narakaṃ vrajet || guru * * * (?) vudhyeta yadi budhyeta tasya tat | kadācinna bhavet siddhirmaṃtrairvā devatārcanaiḥ || śrīguruṃ prākṛtaiḥ sārddhaṃ ye smaraṃti vadaṃti ca | teṣāṃ hi sukṛtaṃ sarvapātakaṃ ca bhavet priye || janmahe nṛhi pitarau pūjanīyau prayatnataḥ | gururviśeṣataḥ pūjyo dharmādharma pradāyakaḥ || gurupitāgururmātā gururdevo gururgatiḥ | śiveruṣṭe gurau trātā gurauruṣṭena kaścana || guraurhitaṃ hi kartavyaṃ vāṅjanaḥ kāyakarmabhiḥ | ahitā caraṇā devi viṣṭāyāṃ jāyate kṛmiḥ || śarīracittaṃ prāṇāṃśca śrīgurorvaṃ ca yaṃtiyaṃ | kṛmikaṭi pataṃgatvaṃ prāpnuvaṃti na saṃśayaḥ || guru * * * (?) yen mṛtyurmaṃtra tyāgāddaridreta | gurumaṃtre parityāgī rauravaṃ narakaṃ vrajet || guruktaṃ paraṃmavākyamāśiṣaṃ ciṃtayat priye | tena saṃtāḍito vāpi prasādaṃmiti saṃsmaret || bhojya bhakṣāni * * * * * * * (?) samarpayet | tatseṣamiti saṃciṃtya vā bhūyāt kuleśvari || gurvagrenaḥ punaḥ kuryāt * * * (?) di maśeṣataṃ | tīrthayātrāṃ * * (?) kuryān * * * * * * * * (?) || * * * * (?) gaṃ guruḥ kuryāmvadā naiva bhāṣayet | ṛṇaṃ dāsaṃ tathā dānaṃ va saṃge krayavikrayaṃ || na kuryodgurubhiḥ * * (?) śiṣyo bhūtvā kadācana | * * * * * * * * * * (?) sthāna * * * * (?) || vilokya dūrato gatvonnāsīta sahataiḥ kvacit | guroḥ santi hi tatva guru prajapeda * * * (?) || sapta vicarakedyore sā pūjāpi * (?) bhavet | śirasāmaṃ vahedbhāraṃ gurupādābja dhāriṇā || tadāṃgayā tatkartavyamājñā rūpo gurusmṛtaḥ | maṃtrāgamādimanyatra śrutaṃ tasmānya vedayet || gurvājñayā tadgṛhnīyātavaliṃgaṃ * * * * (?) | Page ṇo. 24 ṇot available. p. 25a) śca set | sarvaṃ sarvājñayā kuryānāliṃgekastriyaṃ priye | bhaktyā praṇamyavottiṣṭhet kritāṃjali puṭaḥ priye || paścāt pādena nirgacchennamaskṛtya guro gṛhāt | ekāsanenopa viśet guruṇā tatsamaiḥ saha || na visedāsane devi devatā gurusannidhau | guroḥ siṃhāsanaṃ deyaṃ jyeṣṭhānāmuttamāsanaṃ || divyāsanaṃ kaniṣṭhānāmitareśaḥ samāsanaṃ | jātividyādhanātho vā dūraidṛṣṭyā guruṃ mudā || daṃḍa praṇāmaṃ kṛtvaikaṃ triḥ pradakṣiṇaṃ mācaret | tatastri natvā daśavājyeṣṭhādi svekameva vā || gurutadguruyogaiti vaṃdetadguruṃ priye | tato nāma guruṃ sopi gurvagre taṃ nivārayet || praguroḥ sannidhaiḥ śiṣyaiḥ svagurumanasā nahyet | guruvudhyānametsarvaṃ daivataṃ tṛṇameva vā || nanamedeva vudhyā tu pratimālohamṛnmayā | guroḥ praṇāma tritayaṃ jyeṣṭhānāmekameva ca || pūjyānāmaṃjilistadvadanyeṣāṃ vākyavaṃdanaṃ | devān gurunaṃganādhāryon jñāna budhyān tapodhanān || vidyādhikān svakarmasthān praṇamet kulanāyike | strī dvijaṃ gurusaptaṃ ca pāṣaṃdaṃ paṃḍitaṃ śaṭhaṃ || vikarmiṇaṃ ṛtaṃgaṃ ca māśravasthaṃ tu nonamet | anire guruṃ bhukte yastveka grāma saṃsthitaḥ || tena bhaktamamedhyaṃ syād vane jāyeta śūkaraḥ | ekagrāme sthitaḥ śiṣyastrisaṃdhyaṃ praṇame guruṃ || krośamātra sthito bhaktyā guruṃ pratidinaṃ namet | arddha yojanīyāḥ śiṣyaṃ praṇamet paṃcaparvasu || eka yojanamāraṇya yojana dvādaśāvadhi | dūradeśaḥ sthitaḥ śiṣyo bhaktyāṃ tatsannidhiṃ gataḥ || tat tadyojana saṃkhyātamāmeṣu praṇamed guruṃ | atidūresthitaḥ śiṣyau yadīcchāsyāt tadā vrajet || riktahastena paśyeta rājānaṃ daivataṃ guruṃ | phalapuṣpa padārthādīn yathā śakti samarpayet || evaṃ yo nācaredevi brahmarākṣasatāṃ vrajet | guruśaktiśca tatputro jyeṣṭhabhrātā guroḥ samaḥ || ātmavañcakanīyāsaḥ putravat kulanāyike | phulācāryasya deveśi gurujyeṣṭha kaniṣṭhayoḥ || gurukalpasya kurvīta praṇamet svaguroryathā | vākyanyekramājyeṣṭhaḥ kulajyeṣṭhastṛtīyakaḥ || guroścatuṣṭayaṃ devi iti jyeṣṭha catuṣṭhayaṃ | yāvajyeṣṭhāti vādena vimukaṃṣṭāṃgayogataḥ || gurośca kulavṛkṣasya vaṃdanāni vidhānataḥ | pitṛmātrādi sarveṣu pūjyakoṭiṣu baṃdhuṣu || abhyutthāna pramāṇādyairaśakto doṣabhāk na hi | vadādācāryarūpeṇa ātmāna saṃprakāśayet || p. 25b) abhyutthāna pramāṇādyai devatā va sa bhavet tadā | yadi bhūtvā praṇāmaṃ paśubhyaścayaḥ kariṣyati || sa mahāpaśurityukto devatāṃ śāpamāpnuyāt | yo guruṃ sthāvikaṃ prāptaḥ pādukā parisaṃkhyayā || guruvat sa ca maṃtavyo jyeṣṭhairvaṃdyo na ca priye | iti te kathitaṃ kiṃcit pādukācāralakakṣaṇaṃ || samāsena kuleśādi kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi | atha sevāyākāla niyamaḥ | taduktaṃ rudrayāmale | api kena bhave * * (?) gyo brāhmaṇo * * * * (?) | vaśyo vāpī stribhiḥ śūdraḥścaturbhirvatsaraistathā || iti śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ | kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṃcamaḥ paṭalaḥ śubham || 5 || atha maṃtrāṇāṃ śabdarūpatvādādau śabdārthasṛṣṭi nigadyate | taduktaṃ śāradātilake | nirguṇaḥ saguṇaśceti śivo * * * * * * * * * * * * (?) saguṇaḥ * * (?) ñaḥ smṛtaḥ | asyārthaḥ nirguṇoguṇarahitaḥ saguṇoguṇavānā sa tadumaya rūpeṇa * * * (?) prati || guṇāḥ * * * * * * * * * * * * * * (?) | ekamevā dvitīyaṃ brahmavedakanāpi kiṃcaneti śruti virodhāt || satyaṃ ekameva brahma tasya sva * * * * * * * * * (?) ciṃtāyāṃ brahmaṇo nāvā * * * * * * * * * * * (?) māyāyāṃ pratividdhitatvāt | eka eva sūryasya nānārtha prapūjane pratinvitasya nānātvaṃ vat | tathā * * * * * * * * (?) dvāvimoha * * * (?) lokekṣaraścākṣarameva cāṅkura sarvāṇi bhūtāni kūṭasthā kṛsnayā * * * * (?) māpābhiḥ iṃdroyaṃ pururupamīhayate | iti ekaprati * * * * * * (?) śrutistu śuddhacaitanya viṣayeditiṣu | saccodāmamda vebhavāt sakalātparameśvari | * * * * (?) kriyato vādo nādādbiṃdusamudbhavaḥ asyārthaḥ | kalā prakṛti śruvādyavidyātatprati viddhitatvāt | parameśvarāt avidyā kramaṣṭastisthiti saṃhāra kar * * * (##? aiśvarya nirvāhikātasyā bhāvābhāvasyābhyāṃ ayam śaktiḥ | ayamaśakta iti lokepi pratī nirdṛśyate | tasyācāraḥ puruṣanūpaḥ matvāviti tato bidbhuḥ prakṛti puruṣātmakaḥ aṃkārasvarūpaḥ śivaśaktimayaḥ sākṣāt tridhā saubhidyate punaḥ | biṃdunādo bījamiti tasya bheddāḥ sanīritāḥ | asuārthaḥ asaurbiduḥ śivaśakti mayaḥ san tridhāvibhakto bhavati || trividvātmako bhavati śivohakāraḥ śaktiḥ sakāraḥ tāyāṃ saṃyuktaḥ | taduktaṃ yogataṃtre | p. 26a) haḥ pumān prakṛtistu saḥ | iti teṣāṃ madhye prathamaviṃdorviṃduritināma | dvitīya viṃdornāda iti nāma tṛtīyaviṃdaurvājamiti nāma | viṃduḥ śivāye ko vījaṃ śaktirnnādastrayormithaḥ | samavāyaḥ samākhyātaḥ sarvāgamaviśāradaḥ || raudrī viṃdostute nādyedaṣṭādhījāda jāyata | vāmātābhyaḥ samutpannā rudrabrahmasyādhik || saṃjñānecchā kriyātmāno vahnīṃ dvarka svarūpiṇaḥ | raudrī rudrotyādikā bhadrasya śivātmakaṃ || raudrī kāraṇaviṃdoḥ śivātmakatvāt | jyeṣṭhā viṣṇupādikā śaktiḥ viṣṇoḥ śivaśaktyākatvaṃ || jyeṣṭhākāraṇī bhūtanārasya śivaśaktyātmakatvāt | samā brahmotyādikā śaktiḥ || tasyāṃ śaktyātmakatvaṃ | rāmākāraṃdhrī bhūtavījasya śaktyātmakatvāt | rudraramādhipa brahmaṇaḥ iti kātyāyamātrayaḥ || ete jñānecchā kriyātmānaḥ || jñānaśaktiḥ icchāśaktiḥ kriyāśaktiḥ etāḥ śaktayaḥ iśvarasya tadātmakā ityarthaḥ | vahnīṃ dvarka svarūpiṇaḥ utpasyamānānāṃ tejasāṃ vījasvarūpā ityarthaḥ jñānārṇave ca || ātmasvarūpaṃ jānīhi haṃsastu parameśvari | asminneva pare tatve viṃdvatraya vibhūṣite || māmakā saṃpuṭatvena saṃsthitaṃ yastu māgataṃ | asyārthaḥ mātṛkāmuktaṃ sat saṃsthitaṃ bhavati || uccārasahitaṃ bhavatīti viṃdunāṃ brahmasvarūpatvāt || uccāraviṣaye bhāvaḥ | ata eva yogavāha ucyate | svaravyaṃjana yogene vāvasthānāṃ viṃdutrayaṃ pravakṣyā vījarūpaṃ maheśvari | haṃkāre viṃdurūpeṇa brahmāṇaṃ viddhi pārvati | saḥ kāre sargaviṃdubhyāṃ hariścāhaṃ sureśvari || animā bhāvasaṃbaṃdhāloke hariharā iti | brahmaviṃdoḥ svātaṃtryeṇavasthiti viṣṇurudraviṃdoḥ sahaivāvasthitiḥ suśravāt || brahmaviṃdu maheśāni rāmāśaktirnigadyate | viśvaṃ vamaṃtī sāyasmād vāmāśaktiḥ prakīrtitāḥ || jyeṣṭhā tu vaiṣṇavī śaktiḥ pālaṃtī jagataḥ svataḥ | jyeṣṭha dharmatvāta pālanasya | tato raudrī grasaṃtīṃtaṃ krameṇa parameśvari | grāsakabhayaṃ karatvāt | evaṃ viṃdutrayaṃ viddhi guṇatrayaṃ vibhūṣitaṃ | satvaguṇo viṣṇuviṃduḥ rajoguṇo brahmāviṃduḥ tamoguṇo rudraviṃduḥ | viṃduśabdena śūnyaṃ tu tathādi guṇa sūcakaṃ | tathāpi māsamuninā tatve netyarthaḥ | icchājñāna kriyā * * (?) bhūrbhuvaḥ svarūpakaṃ | puratrayātmakaṃ viddhi tatvatrayaṃ samaṃ priye || puratrayātmakaṃ sthūlasūkṣmā paraśarīrātmakaṃ tatva trayaṃ ātmavidyā śivātmakamityarthaḥ || viṃdutraye maheśāni sarvame tatpratiṣṭhitaṃ | aṃbikā biṃdubhirdevi guṇatraya parāparā || biṃdūnāmilanāvasthā aṃvikā mūlabiṃdurupāguṇa saṃbaṃdho nāsti | biṃdutrayādeva guṇotyatteḥ | p. 26b) guṇatraya parāṇāṃ rāmādīnāṃ parāśreṣṭhā ityarthaḥ | jāgrat svapna suṣuptaṃstu viṃdutraya bhavā priye || jāgrat satvaguṇā jñeyā kevalaṃ śaktirūpiṇī | manovṛtti vistāro sukhaduḥkhabhilāṣinī || śivarūpā suṣuptistu sarvanyā vṛtti hāriṇī | tamorūpa ityarthaḥ | suṣuptyāṃ te jāgarādau svapnāvasthā rajomayī | ubhayairlakṣaṇairduktā kṛṣṇālakṣaṇalakṣitā || jāgrat svaṣupti lakṣaṇābhyāmityarthaḥ | svapnepi jīvasya tṛṣṇā vartate || taduktau śṛtau | svapnepi jīvaḥ sukhaduḥkha bhoktā svamāyā kalpita viśvaloke atṛpti kāle sakalo valīnetamo * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * * * * * (?) sukhedu.khā bhāvebhāvabhramaḥ | anyathā sarvanyā vṛtti hāriṇītyanena virodhaḥ sukhasyaiva satvāt | punaśca janmāṃtara karmayogā sa eva navaḥ sva * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) | etasmin vai davajñāne tūryāvasthāṃ śṛṇu priye | nidrādau jāgarasyāṃte sphurattāmātra lakṣaṇā || avasthām paktitāṃ prāpto * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) bhāva vinirmuktā guṇātītāsyuniśca * * (?) dayameva vadāya devi prata * * * * * * * * * * * * * * * (?) masadrupā jñānavalī cidātmakādi * * * * * * * * * * * * * * (?) | nidrāṃ te jāparādau kadācijjāgaramapi saṃbhavāt | sphuratānyatra lakṣaṇā * * * * * * * * * * * (?) sthūlātvādīrghā paṃktitulyā || tūryāvasthā * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) piṇī yā kalā pratisvarupā ityarthaḥ | astināstīti jñānarahitā * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) māṃvī yatra saṃkalpa vikalpā bhāvāt | tathā bahava dīti * * * * * * * * * * * * * (?) vidyānuvālīya manonmayī | amano rohiṇaḥ * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) va śūnyaśunyā mātpara | jīvanmuktiśca sahajaṃ tūryāṃ ca * * * (?) cakraṃ | śrutiḥ | taduktau * * * * (?) | śrīkramedhyādi bījaṃ * * * * * * * * * * * * * * * * (?) di caṃdro nahā * * * * * (?) na caṃdro manoharāt | tasya bījādi * * * * * * (?) caṃdra * * * * * * * * * (?) caṃdramayo yogī * * * * * * * * * (?) yoge * * * * * * * tā yogī te | * * (?) sahitaḥ * * * * * * * * * * * * * * * (##? * (?) ti | śāradāyaṃ bhidyayāmātpari * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) brahmeti taṃ prā * * (?) mervāgamani śāradāḥ | śabda brahmeti śabdārtha śabdamityu parebinduḥ nihitetāṃ tanoḥ siddhir * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) matiḥ | avyaktātmā agṛhītakatvakhatvādirūpaḥ śabdakāraṇaṃ dhvaniḥ vastutastu dhvanireva caitanya sammilitaḥ śabda brahmetyucyate | * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) mānasya śabdabrahma vyapadeśaḥ | p. 27a) tasyaiva yogaśāstre anāhataśca niritināmavistārastu yogaprakaraṇe sācyaḥ | tatprāpya kuṃḍalinīṃ rūpaṃ prāṇināṃ dehamadhyagaṃ varṇātmanāvirbhavati gadyapadyādi bhedataḥ | jñānārṇave | viṃdutrayeṇanādena prasūtā kalparūpiṇī | vistārastu prābhātika krameṇa jñeyaḥ || atha viṣṇvātmānaḥ śaṃbhoḥ kalāvaṃdhoḥ kalātmanaḥ dyatāthata jagat sākṣī sarvavyāpī sadāśivaḥ | kālabaṃdho daṃḍāya māmasya bhūtabhaviṣya vartamānasya kālasya baṃdhorutpādakasyetyarthaḥ te na kālotpattiḥ sūcitādaṃtaraṃ mattetvotpattinkalāvaṃdhoriti kvacitpāṭhaḥ | tanmate kamātmanamiti padasya vaiyarthyaṃ śakti śaktimatorabheda iti nyāyādeva tadātmakatva lābhāt | śabdārtha madhye kālasyāpi praveśāt tatvotpatti vivaraṇasyātaḥ priyatāvāt kāla eva pāṭhaḥ | sadaśivāda nadīśastato rudra samudbhavaḥ | mūlabhūtāśramovyaktiṃ hi kṛtātya svastunaḥ || āśīt kilamahattatvaguṇāṃtaḥ karaṇātmakaṃ akṛttasmādahaṃkāra strividhaḥ sṛṣṭibhedataḥ | vaikārikādahaṃkāroddevātaikārikādaśā | digvātārkirnabhotā śrīrvahnīṃdropeṃdra mitrakāḥ || tejasādiṃdriyānyāsaṃ stanmaṃtro kramayogataḥ | bhūtādikādahaṃkārāt paṃcabhūtāni yajñire || śabdāt pūrvaṃ viyat sparśodvaudvanvaru hutāśanaḥ | rasādaṃtaḥ kṣamāgaṃdhāditi teṣāṃ samudbhavaḥ || tathā ca sāṃkhye prakṛtermahānnyatohaṃkāraḥ ahaṃkārāt paṃcatanmātraṃ paṃcatanmātrebhyaḥ paṃcabhūtāni paṃcabhūtebhyaḥ idaṃ jagat svacchaṃ viyanmarut kvacaitārukto iti viṣadaṃ payaḥ | pītā bhūmiḥ paṃcabhūtānyekaikādhārato vinduḥ | śabdasyarśarūparasagaṃdhā vṛtaguṇāḥ smṛtāḥ || vṛttaṃ vidhustataṣaḍbiṃdu lāṃchitamatiriśvanaḥ | trikoṇaṃ svastikopetaṃ vahnerurddhenu saṃyuta || aṃbhojamataṃ so bhūmeścaturasva saṃvajrakaṃ | svasvabhūta samābhāni maṃḍalāni vidhurvudhāḥ || maṃtraiśceva citānyāhu svasvanāmā vṛtānyapi | dharādi paṃcabhūtānāṃ nivṛttādyāḥ kalān smṛtāḥ || nivṛttiḥ sa pratiṣṭhāsyādvidyāśāṃtiranaṃtaraṃ | śāṃtyatīteti vijñeyā nādadeha samudbhavā || paṃcabhūtātmakaṃ viśvaṃ carācaramidaṃ jagat | acarā vahudhā bhinnāgaura vṛkṣādi bhedataḥ || carāstu vahudhābhinnā svedāṃdraja jarāyujāḥ svedajā kṛmidaṃśādyāḥ aḍajāyastagādayaḥ || jarā ajā manuṣyādyāsteṣāṃ nṛṇāṃ nigadyate | udbhavaḥ puṃstriyo yogāt śukrāt śoṇita saṃyutāt || viṃdureko visadgarbhamubhayātmā kramādadau | raktādhiko bhavennārī bhavedrātrādhikaḥ pumān || pūrvakarmānurūpeṇa mohapādaurniyaṃtritaḥ | kaścidātmā tadā tasmin jīva bhāvaṃ prapadyate || p. 27b) atha mātrā kṛtairannapānādyaiḥ poṣitaḥ kramāt | dināt pakṣāt tato māsāvartate tatva dehavān || atha dehotpatti vivaraṇaṃ | taduktaṃ yogārṇave | kaulikaṃ caika rātreṇa paṃcarātreṇa budbudaṃ | kṣālitaṃ daśarātreṇa māṃsāvalī caturdaśe || ghanamāṃsaṃ ca viṃśāhe pelībhāvopalakṣite | paṃcaviṃśati puṣṇāhe palaṃ sarvāṃkurāyate || ekamāse tu saṃpūrṇe paṃcabhūtāni dhārayet | māsadvaye tu saṃprāpte śivobhedaḥ prajāyate || majjāsthīni tribhirmāmairaṃ saphagulphau caturthake | karṇākṣi nāsikānāṃ va cakramāse tu paṃcake || āsyavaktodaraṃ raṣṭheyāyukarṇaṃ tu saptame | sarvāṃga tasya saṃpūrṇaṃ māsairaṣṭabhiricyute || iti śāradā * * * * (?) doṣairduḥkhaiḥ sukhaṃ prāpto vyaktiṃ riṃjāti niriṃdriyaiḥ | vātapittakakā doṣāduḥkhāḥsyuḥ saptadhātavaḥ | tvagaṣdrabhedayo sosthimarajjāśukrāni tānya viddhaḥ || * * * * * (?) śrotra tvak dṛgjihvānāsikāviduḥ | jñāneṃdriyārcāṃ śabdādyāḥ smṛtāḥ karmeṃdriyānyapi || pākapāṇi pādapādyastha saṃjñānāhurmanīṣiṇaḥ vacanāda * * * * * * * * * (?) visargānaṃda saṃgatāḥ karmendriyārthāḥ saṃproktāḥ aṃtaḥ karaṇam mātmanaḥ | manobuddhirahaṃkāraścittaṃ ca parikīrtitaṃ | daśeṃdriyāṇi bhūtāni manasāmahasoḍaśaṃ || * * * * (?) sa kṛtayaḥ paṃcabhūtānyahaṃkṛtiḥ | avyaktaṃ mahadityaṣṭautanmaṃtraśca mahānapi || sāhaṃkārā vikṛtayaḥ saptatatvavido viduḥ | agnāṣomātmakodebje viṃduryatvatayātmakaḥ | dakṣiṇāśaḥ smṛto sūryo vāmabhāgo niśākaraḥ | nāḍī daśavidhastā sumukhyāstisraḥ prakīrtitāḥ || * * * * * (?) yormadhye suṣumnā piṃgalā pare madhyato svapi nāḍīsyādagnīṣoma svarūpiṇī | gaṃdhārī hasti jihvākhya | svapuṣā laṃvuṣāmatā | yaśasvinī śaṃkhinī cūkuhūsyuḥ saptanāḍikāḥ | nāḍyonaṃtāḥ samutpannāḥ prāṇādyāḥ marutaḥ suṣumnā paṃcaparvasu | tadāhurādhārvyāḥ śākhopaśākhatāṃ prāptā śivānakṣatrayātparaṃ | arddhalakṣamiti prāhuḥ śarīrārtha vicārakāḥ | mūlādhāro gataḥ praṇastābhirgacchaṃti tattastuṃ || vāyavo vradaśaprokto vahnayotra daśa smṛtāḥ | prāṇādyāmarutaḥ paṃcanāgaḥ kūrmo dhanaṃjayaḥ || * * * (?) syā devadatta iti māmati rīritāḥ | prāṇādīnāṃ vivaraṇaṃ yogārṇave || padmā sa kartā prāṇaḥsyādapānedhi gamastathā | same na gamanād vahneḥ samānasyādudānakaḥ || ūrddhvagamādravyānasyādhvā na nāḍikāmukhe | uddhārakṣārakonāga unmīlayāti kūrmakaḥ || kṣatkṛt kṛkarako devadattorjṛṃbhena kṛtkarma | dhanaṃjayotha dehesmin kuryād vahuvidhānvān || śāradāyāṃ | p. 28a) agnayo doṣe duḥkheśu saṃlīnādaśa dehinaḥ | vahnināmāni yogārṇave | bhrājako raṃjakaścaivat kedakaḥ snehakastathā | dhārako vaṃdhakaścaiva drāvakākhyaśca saptamaḥ || pāvakaḥ pācakaścaiva śūyako daśamaḥ smṛtaḥ | śāradāyāṃ ca | vubhukṣā ca pipāśā ca prāṇasya yamasaḥ smṛtau | śokamohau śarīrasya jarāmṛtyuḥ ṣaḍurmayaḥ || srādyasthimajjānaḥ śukrāt tvaṃ * (?) sāmrāṇi śoṇitāt | ṣaṭe kauśikamidaṃ proktaṃ sarvadeheṣu dehināṃ || itthaṃ bhūtastadāgarbhe pūrvajanma śubhāśubhaṃ | smaraṃstiṣṭhati duḥkhātmācchannadehe jarā munā || yogārṇave ca | satataṃ ciṃtayatyevaṃ sumanā brahmabhāvanāṃ yonidvāre ca saṃkīrṇe yadi me nirgamo bhavet | abhyasyāmi śivajñānaṃ saṃsārārṇavatārakaṃ | śivayogī tato bhūtvā mokṣaṃ yāsyāmi tatparaṃ || kālakrameṇa sa śiśurmātaraṃ kleśayatyapi | sa piṇḍita śarīrotha jāyate yamavī sukhaḥ || kṣaṇaṃ tiṣṭhati niśceṣṭo bhītyāroditu micchati | tattacaitanya rūpāsā sarvagāviśvarūpiṇī || śivasannidhi māsādya nityānaṃda guṇodayāḥ | dikṣālādye navachinnā sarvadevānugāḥ śubhā || parāpara vibhāgena paraśaktiriyaṃ smṛtā | yoginī hṛdayāṃbhoje nṛtyaṃtī nityamaṃjasā || ādhāre sarvabhūtāṃ sphuraṃtī vidyudā kṛtiḥ | śaṃkhāvṛtti kramāddevī sarvamāvṛtya tiṣṭhati || kuṃḍalī bhūta sarpāṇāmaṃga priyasupeyuṣī | sarvadevamayī devī sarvamaṃtramayīgirā || sarvatatvamayī sākṣāt sūkṣmāt sūkṣmatarā vibhuḥ | tridhāmajananī devī śabda brahmasvarūpiṇī || dvicatvāriṃśadarṇātmā paṃcāśadvarṇarūpiṇī | guṇirbhā sarvagātreṇa kuṃḍalī paradevatā || viśvātmanā prabuddhāsau sūte maṃtra mayaṃ jagat | anena kramayogena guṇitā śivavallabhā || ṣaṭtriṃśataśca tatvāni śaivāni racayatyasau | anyā na maṃtrāṃśca yaṃtrāṇi śubhadāni prasūyate || dvicatvā catvāriṃśamaṇe guṇitā viśvanāyikā | sā prasūtaṃ kuṃḍalinī śabdabrahmamayaṃ vibhuḥ || śaktistato dhvanistasmānnādastasmānni vodhikā | tatorddhennustato viṃdustasmādāsīt parā tataḥ || paśyaṃtī madhyamā vāpi vaikharī saptajanma bhūva mūlādhāredvi catvāriṃśat prakāra guṇitā śabdaṃ prasūyate | tatra kramaḥ prathamaṃ śabdamayī śaktiḥ kuṃḍalinīṃ taṃ bhādhanyādayaḥ śabdānāṃ pūrvāpūrvāvasthā vaikharyatāḥ kuṃḍilinyā evotpannā tatra vaikharīcyaktakatva khatvarupā anyāṃ viśiṣya vaktumaśakyā śabdapūrvasthorūpatvāt | icchājñānā kriyātmāsau tejorūpaguṇātmikā | krameṇainena sṛjati kuṃḍalīvarṇamālikāṃ || akārādi kṣakārāṃtāṃ dvicatvāriṃśadātmikā | bhūtalipimityarthaḥ | paṃcāśadvāraguṇitā paṃcāśadvarṇamālikī bhūtaṃ tadvato bhinnākalā rudrādikā kramāt | p. 28b) rudrā śrīkaṃṭhādayaḥ kalā aṃśaḥ maheśasya bhāgarūpāḥ | ādi śabdena pūrṇodaryākeravakīrtyādayo gṛhyaṃte || nirodhikā bhaved vahnirarddhenduḥsyānniśākaraḥ | arkasyādu bhayoryoge viṃdvavo tejasāṃ nidhiḥ || yātāvarṇāyato viṃdo śaiva śaktimayā tataḥ | agnīṣomātmakāstasthuḥ śivaśaktimayadravena yena saṃbhāvamāpannāḥ somasūryāgnirūpiṇaḥ | varṇānāṃ agnīsomāsūryo ātmakatvaṃ pratipādavati | girodhiśabdasthā vahniḥ arddhenduvasthā caṃdraḥ tatra yajanyaḥ viṃdvavasthā sūryaḥ | ata evavasthāvayamiti | tatodyaktiṃ pravakṣyāmi varṇānāṃ vadane nṛṇāṃ | preritāmarutānityaṃ suṣuśrā cakra nirgatāḥ || kaṃṭhādi karaṇe bhinnāḥ kramāda virbhavaṃtite | eṣu svarāḥ smṛtāḥ saumyāḥ sparśāḥ śaurāḥ śubhodayā || ma āgre vyāpakāḥ sarve soma sūryāgni rūpiṇaḥ | svarāḥ ṣoḍaśa vikhyāto sparśāste paṃcaviṃśatiḥ || tatvātmānaḥ smṛtāḥ sparśāmakāraḥ puruṣo yataḥ | vyāpakādaśate kāma dhanadhānya pradāyinaḥ || vārāhītaṃtre || svarāḥ ṣoḍaśa vikhyātā vargāśca paṃcaviṃśatiḥ | japakāśca daśaproktā pādapāste prakīrtitā || prathame sātvikā proktā dvitīye rājasā smṛtāḥ | vyāpakāstamasāśektāṃ yathoktāṃstāṃ triyojayet || hrasvaḥ svareṣu pūrvokta parodīrgha kramādimo | śivaśakti sa yāste syurviṃdu sargavasānikāḥ || viṃduḥ pumān raviḥ proktaḥ sargaśaktiḥ niśākaraḥ | svarāṇāṃ madhamaṃ yattu taccaskaṃ napuṃsakaṃ || piṃgalāyā sthitāḥ hrasvāḥ iḍāyāṃ saṃgatāḥ piveṃ | suṣumnā madhyamā jñeyāścatvāro ** (?) puṃsakāṃ || vinā svaraitu nānyaiṣāṃ jāyate vyaktiraṃjasā | śivaśakti mayān prāhustadvarṇān manīṣiṇaḥ || kāraṇāt paṃcabhūtānā saṃbhūtā mātṛkā yataḥ | tato bhūtātmakā varṇavarṇāḥ paṃcavibhāgataḥ || vādhagni bhūjalākāśāḥ paṃcāśakti payaḥ kramāt | paṃcahrasvāḥ paṃcadīrghāciṃdvaṃtāḥ saṃdhisaṃbhavāḥ || paṃcaviṃśakādayaḥ lakṣaṇa sahāttaraḥ samīritāḥ vāma sūryāgni vedena mātṛkāvarṇa saṃbhavāḥ | aṣṭatriṃśākalāstāstuttanmaṃḍalā * * * (?) smitāḥ | tārasyayaṃ bhedebhyaḥ paṃcāśadvarṇajāḥ kalāḥ somasūryāgni praṇavakalāstu śrīpātrasthāpana prastāra vaktavyāḥ mātṛkā varṇabhedebhyaḥ sarve maṃtrāḥ prayakṣiro maṃtravidyā vibhāgena vividhā maṃtra jātayaḥ | maṃtrāḥ puṃdevatā jñeyāḥ vidyā strīdevatāḥ smṛtāḥ strī puṃnapuṃsakātmāno maṃtrāḥ sarve samīritāḥ puṃmaṃtrā haṃphaḍaṃtāḥ śuddhiṭhāṃtāḥ śuḥ striyomatāḥ | napuṃsakā namoṃtāḥ syurit yuktā manaprasvidhā | śastāste trividhā maṃtrāvaśya śāṃtyabhicārike || agnīṣomātmakā maṃtrā vijñeyā krūrasaumyayoḥ | karmiṇo vahnitārātya viyat prāyaḥ samīritāḥ || āgneyā manavaḥ saumyā bhūyiṣṭeṃdu mṛtākrūrāḥ | āgneyāḥ saṃprama āgneyāḥ saṃprabudhyaṃte prāṇe carati rakṣiṇe || p. 29a) vidyāmaṃtrīḥ kramāt strī puṃdevatāśca samīritāḥ | strī puṃ napuṃsakaṃ rūpāmanavaḥ strividhāḥ dhiye || strīmaṃtrāḥ vahnijāyāṃ tāḥ hṛdayāṃtā napuṃsakāḥ | śeṣāḥ pumāṃ sa ityuktāḥ strī maṃtrāścāpi śāṃtike || napuṃsakāḥ smṛtā maṃtrā vidveṣe cābhiṣārike | pumāstuṃ smṛtāḥ sarve vaśyoccāṭana karmasu || agnī somasvarūpāsyurmanavaḥ sarva eva hi | rekaukāra viyat prāyaṃ āgneyā krūrakarmaṇi || saumyāścaṃdra svadhāprāyā | somakarmāṇipte smṛtāḥ || piṃgalāyāgarta vāpī pravṛddhāgni svarūpiṇaḥ | iḍāgate tu pavane budhyaṃ te somarūpiṇaḥ || piṃgale ḍāgate vāyau prabuddhā sarva eva hi | prabuddha manavaḥ sarve sādhakānāṃ phalaṃ tvime || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvatā kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalo dasa saṃjñakaḥ || guruṃścātmaviśuddhyarthaṃ śiṣyāṃstu paritoṣayet | ciraṃ vicārya yatnena deya maṃtrā na vicārayet || iti maṃtrarājavacanād gurukṛpātyatvena prāptatvānmaṃtrāṇāṃ doṣaguṇān vicāryaṃte | taduktaṃ śāradātilake | chinnādidoṣaduṣṭāye pālayaṃti na sādhakaṃ | chinnoruddhaḥ śaktihīnaḥ parāṃṅmukhanudīritaḥ || vadhiro netrahīnaśca kīlitastaṃbhitastathā | dagdhaḥ bhraṣṭaśca bhītaśca malinaśca tiraskṛtaḥ || bheditaśca suṣuptaśca madottacca mūrchitaḥ | kṛtavīryaśca hīnaśca pradhvasto vālakaḥ punaḥ || kumāraśca yuvāprauḍho vṛddho nistriṃśakastathā | nirbījaḥ siddhahīnaśca maṃtraḥ kūṭaḥ punastathā || niraṃśaḥ satvahīnaḥ syāt kaikarī vījahīnakaḥ | dhūmitā liṃgitausyātā lohitaśca kṣudhārtṛkaḥ || atitṛpto'ṃgahīnaḥ syādati kruddhaḥ samīritaḥ | atikrūraśca sa vrīḍaḥ śāṃtamāna sa eva ca || sthāna bhraṣṭaśca vikalaḥ syeti vaddhaḥ prakīrtitaḥ | niḥsnehaḥ pīḍitaścāpi vakṣyāmyeṣāṃ svalakṣaṇaṃ || manoryasyādi madhyāṃte svānilaṃ vimucyate | saṃyuktaṃ vā viyuktaṃ vā surākrāṃtaṃ tridhāpunaḥ || caturddhā paṃcadhā vāpi sa maṃtra chinna saṃjñakaḥ | saṃyuktaṃ vā viyuktaṃ vā vāyubījaṃ ādimadhyāṃtasthāpinī ityekaṃ lakṣaṇaṃ tadeva vījaṃ svarayuktaṃ tridhā caturddhā paṃcadhā vā dṛśyate ityanyatva kṣaṇāṃ | ekasyaiva doṣetyarthaḥ | ādimadhyāvasāneṣu bhūviṃvadvaṃdvalāṃchitaḥ | ruddhamaṃtraḥ sa vijñeyai bhukti mukti vivarjitaḥ || māyā tritatva śrīvījavāvahīnastu yo manuḥ | śaktihīnaḥ sa vijñeyaṃ madhye yasya na vidyate || māyā māyā vījaṃ tritatvaṃ praṇavaṃ raviḥ phreṃ bījaṃ madhy yasya iti pareṇānvayaḥ | kāmavījaṃ mukhe māyā śiṣyaṃ kuśameva ca | asau parāṃṅmukhaḥ prokto hakāro viṃdu saṃyutaḥ || ādyaṃta madhye tviṃ dvirvā na bhaved vadhiraḥ smṛtaḥ | paṃcavarṇo manuryasmāddhe phārkendu vivarjitaḥ || p. 29b) netrahīnaḥ sa vijñeyo duḥkhaśokāmayapradaḥ | ādimadhyāvasāne tu saṃhaṃ prāsāda saṃbhavāḥ || ikāro viṃdumāṃñchītyā raviṃ vāpi catuṣkalaṃ | mayā namāmi ca padaṃmasti yasmin sa kīlitaḥ || catuṣkalaṃ kalāśabdaḥ caturthasvaraṃ svabhāvakaḥ | caturthasvara ityarthaḥ ekaṃ madhye dvayaṃ tūrjitasminnasva puraṃdarau || na vidyate sa maṃtraḥ syāt staṃbhitaḥ siddhiraudhakṛt | vahnirvāyuḥ samāyukto yasya maṃtrasya mūrddhani || saptadhā dṛśyate taṃtu dadhyaṃ manyeta taṃtravit | astra dvābhyāṃ tribhiryadbhiraṣṭābhirdṛśyate kṣaraiḥ śreṣṭhaḥ sobhivito mukhena praṇavasthitaiḥ || śivo vā śaktiratha vā bhītataḥ sa prakīrtitaḥ | astramityādi dvābhyāṃ tribhitvaṣṭābhi rakṣaraiḥrghaṭito maṃtraḥ tatra yadi astraṃ dṛśyate ityasvayaḥ | śivo vā śaktirathaveti śivo hyatradaḥ sakāra iti | ādimadhyāvasāne subhavenmārṇa catuṣṭayaṃ | yasya maṃtraḥ sa virmalāno maṃtravittaṃ vivarjayet || yasya mannedakāro vā krodho vā mūrdhani tridhā | astraṃ tiṣṭhati maṃtrasya sa tiraskṛta īritaḥ || hyo dvayaṃ hṛdaye śīrṣe vaṣavauṣaṭ madhyataḥ | yasyā sau bhedito maṃtrastyājyaḥ siddhiṣu sūribhiḥ || trivarṇohaṃ sa hīnāyaḥ svatyuptaḥ sa udāhṛtaḥ | maṃtrovāpyatha vā vidyā saptādhika daśākṣaraḥ || phaṭkāra paṃcakādiryā maṃdāt sa udāhṛtaḥ | tatvadastraṃ sthitaṃ madhye yasya maṃtraḥ sa mūrchitaḥ || tadvaditi paṃcadhetyarthaḥ | visaṃmoṃ'gasya yo maṃtrod gate vīryaḥ sa kathyate | yasya maṃtrasya viśiṣṭa aṃgamaṃtro nāsti sa ityarthaḥ yojanā tu ṣaḍaṃga maṃtrasya virāmaḥ virā * (?) navaḥ sa iti | prādau madhye tathā mūrddhnira caturastrayuto manuḥ | jñātavyo hīna ityeṣayaḥ syādaṣṭā daśākṣaraḥ | eko na viṃśatparṇo yo maṃtrastāhayaṃ yutaḥ || hṛllekhāṃ * * * * * * (?) adhasthaḥ pracakṣyate | saptavarṇo manuvāla kumāronnākṣaraḥ smṛtaṃ || ṣoḍaśārṇo yuvā prauḍhaḥścatvāriṃśallipirmanuḥ | triṃśadarpaḥ * * * * * * * * (?) ṣaḍākṣaraḥ || cataḥ śatakṣaraścāpi vṛddha ityabhidhīyate | navākṣaro dhruvayute manurnistriṃśa īritaḥ || yasyāvasāne hṛdayaṃ śivau maṃtro ca madhyataḥ | * * (?) varma ca saṃsyātīvau ṣaṭphaṭkāraṃ eva ca || śivaśaktya tu hīno vā sa nirvīja iti smṛtaḥ | eṣa sthāneṣu phaṭkāraḥ ṣoḍhāyasmin pradṛsyate || sa maṃtraḥ siddhihīnaḥ syāt maṃ vā paṃktyakṣaro manuḥ | sārddha dvādaśamaṃrṇo vā dhūmitā sa tu niṃditaḥ || sārddha vījatrayasthaścedeka viṃśati varṇakaḥ | kṣudhārtaḥ sa tu vijñeyaḥścaturviṃśativarṇa || p. 30a) viṃśatyā tu triṃśadarṇoyaḥ syādāliṃgi tṛstu saḥ | dvātriṃśa dakṣaro maṃtro mohitaḥ parikīrtitaḥ || caturviṃśati varṇoyaḥ saptaviṃśati varṇakaḥ | kṣudhārtaviddhe yakṣaṃturviṃśati varṇakaḥ || ekādaśākṣaro vāpi paṃcaviṃśati saṃjñakaḥ | trayo viṃśati varṇo vā maṃtrastṛpta udāhṛtaḥ || ṣaḍviṃśadakṣaro maṃtro mohitaḥ parikīrtitā | triṃśadeko navarṇo vāpyaṃga hīno vidhīyate || aṣṭāviṃśatyakṣaroya ekaviṃśadathāpi vā | atikruddhaḥ sa kathito garhitaḥ sarvakarmasu || catvāriṃśatamārabhyayāva triṣaṣṭhinā patat | tāvat saṃkhyā nigaditāḥ maṃtrāḥ sa vrīḍa saṃjñakāḥ || paṃca ṣaṣṭhākṣaro yasya maṃtrāste śāṃtamānasāḥ | ekona śataparyaṃtaṃ paṃcaṣaṣṭhyakṣarāditaḥ || ye maṃtrāstelipasthāna bhraṣṭāsrayā budhaiḥ | trayodaśākṣaroyesyurmaṃtrāḥ paṃcadaśākṣarāḥ || vikalāsteti dhīyaṃte śataṃ sārddhaśataṃ tu vā | śatadvayaṃ dvinavati meruhīnāt yathāpi vā || śata trayaṃ vā tatsaṃkhyā niḥsnehātte samīritāḥ | catuḥ śatānyathārabhya yāvadvarṇa sahasrakaṃ || ati vṛddhaḥ sa yāgeṣu parityājyaḥ sadābudhaiḥ | sahasrārṇādhikā maṃtrā daṃḍakā pīḍitāhvayāḥ || dvisahasrākṣaro maṃtraḥ khaṃḍaśaḥ śatadhāryatāḥ | jñātavyāstautra rūpāste maṃra ete yathā sthitāḥ || tathā vidyāśca voddhavyā maṃtribhiḥ sarvakarmasu | doṣāni manavidyāyayo maṃtrān bhajate jaḍaḥ || siddhirna jāyate tasya kalpakoṭi śatairapi | ityādi doṣaduṣṭāstān maṃtrān svātmāna yojayet || śodhayedūrdhva pavano vahvayā yonimudrayā | yonimaṃtrā vaṃdhastu prābhātika prastāve vaktavyaḥ || gautamīye | paśubhāvasthito maṃtrāḥ kevalaṃ varṇarūpiṇaḥ | soṣupta dhanyuccakitāḥ putratvaṃ nyapnuvaṃtite || padmanāradīyayoḥ maṃtrākṣarāṇi cit śaktau pretoni pravibhāvayet | tāmeva paramavyomni paramāmṛta vṛṃhite | darśayitvātma sadbhāvaṃ vahnihomādikaṃ bhavediti || atha cakra parīkṣā | tadāha cakrabhedo haracakraṃ ṣaḍadalaṃ ca siddhādi cakrameva ca | rāśi nakṣatra cakraṃ ca svakulākulameva ca | aḍakaḍamaṃcā kaḍaṃvaṃ vargacakraṃ tathaiva ca || uktāni navacakrāṇi maṃtrasiddhi karāṇi ca | navacakra vibhukṣtvātmāmaṃtrebhīṣṭāya kalpate || gaṇacakra vicāropi keṣāṃcit sammatiḥ priye | athātaḥ saṃpravakṣyāmi haracakraṃ mahodayaṃ || yajñātvā jñānavān loke jāyate maṃtravittamaḥ | anyathā varjayenmaṃtramityāha bhagavān śivaḥ || tasmāt savaprayatnena yaḥ svadhīḥ pravikuryāt devānāṃ koṣṭha sat samanvitāṃ tārākoṣṭha na kṣatrāṇāṃ p. 30b) āgamaśāstragaṇa na śāstra janma saṃpādityādi navadhānāsti etena saṃskṛtānāṃ caturdikṣu catuṣkoṣṭha nivedita dikṣu catuṣkoṣṭhāni madhyakoṣṭhamekaṃ | tanmadhye vibhajet koṣṭhe catuṣkaṃ karṇasūtrake | catuṣkamiti madhye sūtrapāta na nāstīti catuṣṭayatvaṃ anyathā karṇa sūtrasya dvitayatvameva karṇasūtra catuṣṭayedatte vāṇe cakrātmakaṃ koṣṭhaṃ bhavatītyarthaḥ | pātaye dikṣu durgāṃ ca vāṇī tārāṃ ca bhairavīṃ | karṇasūtrasyo bhayataḥ inādiṣu yojayet || tripurāṃ bhuvaneśīṃ ca pīṭhe caivaṃ tryaṃvakaṃ | vāsudevaṃ priyaṃ caiva chinnamastāṃ ca caṃḍikāṃ || iśānādyaṃ vivasvāṃtaṃ kramāccatvaritāstathā | iṃdrāṃkṣīṃ caiva heraṃvaṃ pitāṃ mahamanaṃtaraṃ || mahāmāyā va kālīṃ ca yadanyāt saumyadaivataṃ | paṃcāśadvalikhed varṇannīśakoṣṭhādikaṃ kramāt || atra kramapadena kramapadena digpāta koṣṭhānāṃ grahaṇaṃ | mātāpitṛkṛtaṃ vāma vedamaṃtraṃ pariskṛtaṃ sarvakarmaṇi yathogyaṇastraṃ tanmaṃtra vīkṣaṇe || namoṃtu samārabhya yaddevāstu gocaraṃ | saṃśuddhau grahaṇaṃ kuryāda śuddhau na kadācana || dhanaṃ putraṃ ca lābhaṃ ca nidhanaṃ caiva vihvalaṃ | muktiṃ saukhyaṃ ca dharmaṃ ca aritriṃ ca kāmadaṃ || tīraṇaṃ ciṃtayet koṣṭha cakramitīritaṃ | atrāpi dakṣiṇakramaḥ | iti haracakraṃ | atha akahaḍā cakraṃ | taduktaṃ taṃtrarāje | pūrvāgrāḥ paṃcarekhāḥ syudakṣiṇāgrā likhet tathā | catuḥścatuḥ prakāreṇa catuḥkoṣṭhaṃ bhavedatha || iśānastu catuḥkoṣṭhaṃ māgneyāṃstu ca catuḥstathā | tādaṃtastha catuḥkoṣṭhaṃ tadvāmasthaṃ catustathā | siddhaṃ sādhyaṃ susiddhiṃ ca ripuṃ ca samudāhṛtaṃ | eteṣāmādya koṣṭheṣu dvitīyeṣu tataḥ paraṃ || tṛtīyeṣu caturtheṣu kramādā vṛttite punaḥ | akārādi visargāṃtān kādikṣāṃtān likhet sudhīḥ || yādiśāṃtānamālikhya halakṣāṃśca likhet tataḥ | rāmācaṃ na caṃdrikāyāṃ || iṃdvagre rudra na ca netra mūṇārka dikṣu ṛtvaṣṭa ṣoḍaśa caturdaśa bhūtageṣu | pātāla paṃcadaśa himāṃśu koṣṭhavarṇān dvipekramasastu dhīmān nijanāmādi varṇastu yatra koṣṭhe pradīpsate || tatkoṣṭhād gaṇayenmaṃtrīnmaṃtrasyādakṣarāvadhi | siddhasiddhaṃ susiddhāri marau tataḥ | arisiddha mariṃ sādhya marisvasi krameṇaiva sādhyakoṣṭhe likhet tataḥ | sādhyasiddhaṃ sādhyasādhyaṃ sādhyaṃ susiddhameva ca | sādhyāriṃ ca krameṇaiva susiddhaṃ gaṇayet tataḥ || susiddhaḥ siddhamādautva susidhaḥ sādhyameva ca | tataḥ susiddhastu siddhaṃ susiddhāri marau gataḥ || arisiddhamari sādhyamari susiddhalpanaṃ aryariṃ caiva vijñeyaṃ varjayetaccatuṣṭayaṃ | p. 31a) siddhasiddho yathoktena siddhasādhyo guṇa dvayāt | siddhasiddhorjapāt siddho vāṃdhavān dviguṇāt sādhyaṃ siddhastu sādhyasādhyo nirarthakaḥ | triguṇāt sādhya susiddhaḥsyā sādhyārirhaṃti gotrajā ca susiddhārddharjarāsādhyordhanādhikārāt tat su siddhaḥ kṣaṇādeva susiddhāriśca jātihā | arisiddhiḥ sutān haṃti arisādhyastu kalmari | patnīmara susiddhastu mārya nirmūla nāśayet || anye muktaṃ māinī taṃtre | ādāvaṃte susiddhastu sarvakāma vibhūtidaḥ | ākārāṃta ripuryasya tavaichādyaḥ sa maṃtrakaḥ || ādau siddhāstu sādhyaṃto dviguṇena sa sidhyati | ādāvaṃta siddhavarṇo maṃtre yasmin varānane || acireṇaiva kālena sa bhavet sarvasiddhidaḥ | sādhyādyastu yuto yastu soti kṛcchreṇaṃ siddhyati || ādau siddoṃtya śatrughnaḥ satyādyo maṃtravittamaiḥ | sādhyādiścaiva siddhāṃta triguṇāt siddhya japāt || āsādhyaḥ susiddhaṃtaḥ proktamārgeṇa sidhyati | ādau sādhyaḥ stvadhaḥ śatruḥ yatnācca parivarjayet || susiddhādistu siddhāṃto yathoktā devasiddhyati | susiddhādiśca sādhyataścaturgaṇamavekṣate || śuddhādiścāṃta madhyamaḥ parikīrtitaḥ | ādhāristvaṃta siddhāriḥ sopi tyājyo prakramaṇi || ādau madhye tathā cāṃte siddhaḥ śubhaphalapradaḥ | sarvasādhya udāsīnaḥ proktastaṃveṣu yastu vā || sthāna traya susiddhastu sarvānarthāṃśca sādhayet | sthāna traya gatāriśca maṃtromṛtyurnna saṃśayaḥ || siddhādi sādhyasādhyaṃto vyartha ityucyate budhaiḥ siddhādi siddhamadhyāṃtaḥ sarvakāmārtha sādhakaḥ siddhādimarimadhyaṃto nāśakaḥ parikīrtitaḥ śatruṃ yadaṃte yasyāsau madhye siddhastu sādhakaḥ | kaṣṭena kāryasiddhiḥ syāt phalaṃ svalpatamaṃ bhavet | aṃte yadi bhavati ripvagre prathame madhye bhavati sādhya yugaṃ || kāryaṃ vilaṃvitaṃ syāt praṇasyati kṣipramevāsau | ādyaṃtayoryadā sādhyo sādhya siddhaḥ prajāyate || tāṃ vubhau sādhyasiddhau hi japādhikyena siddhyataḥ | arisaṃpuṭitaḥ siddhaḥ susiddho vā tathā bhavet || sarvanāśakaro jñeyaḥ sādhakasya na saṃśayaḥ siddhāṃtaritasādhyaṃ tu susiddhāṃtaritastathā | śīghraṃ siddhyati maṃtroya malīnasvayama vravīt | siddhāṃtarita śatruśca susiddhenātha vā bhavet || nāsau ripu bhaverāṣṭraḥ kiṃtu kṛcchreṇa siddhyati | sādhyaṃ tvarita siddhāstu susiddhopi pitā yadi || siddhātyaṃtīva kaṣṭhena sādhakasya ca manyathā | ripunāṃtaritā maṃtrī naiva deyaḥ kadācanaḥ || nāradīye | duṣṭāṃ tu curomaṃtroyaḥsyādviniṃditaḥ sadā | arinādi vicāraḥ | taduktaṃ taṃtrarāje | p. 31b) pūrvāparaṃ dvādaśa saṃkhya sūtraṃ yāmyobjarasthaṃ ca tathā ca paṃca | sādhyāstu madhyatorṇāndho likhet sādhakamaṃkamīśāt | dvau dvau paṃcasvarau paṃcasvakoṣṭhakeṣu śeṣān svarān ṣaṭsvaṣaḍekamekaṃ | kādī na śeṣān vilikhatāṃtārṇā vanekaikamekādaśasvakrameṇa | iṃdrarkṣanetra ravipaṃcadaśartavedavahnyā svadhāṣṭa navabhirguṇitāṃśca sādhyān | digtrāgaviśruti gajāgni munīśu ṣadvibhiśca guṇitānatha sādhakārṇān | namo jvalādakvaṭhadgajabhuṃ śeṣājjātvo bhayoradhikaśeṣa mṛṇaṃdhanasyāt | athānya prakārastatraivāṣakaledviṣṭaviyadagni samudravedaravākāśaśūnyadahanāḥ khalu sādhyavarṇāḥ | mukhāgni paṃcavidasvaramukaśaśāvyomāccivedaśaśinaḥ khalu sādhakārṇāḥ | mālinītaṃtre ca | ṣaḍṛturddhāśārddhaṃ ca khaṃ vahnirvedavedakhaṃ | vyomavahni saṃkhyāśca sādhyaṃkāḥ maṃtraśodhane || mukhāgni vāṇasvaṃ vyomanetrestvaṃ gagaṇaṃ śrutiḥ | śrutīṃduśaṃkhyāḥ saṃproktā sādhakāṃkaśca tāṃtrikaiḥ yodhikaḥ sakrāṇī jñeya iti taṃtravidāṃ mataṃ | sarvapakṣe koṣṭha samānameva | anya prakāra tadukta phetkāriṇīye | nijanāmādhika varṇamādāya paritaḥ studīḥ | maṃtrādyakṣara paryaṃtaṃ gaṇanīyaṃ tu sarvataḥ | vāmena guṇitaṃ kṛtvā saptabhiśca hadedbudhaḥ || śeṣo bhavati yā mātrārṛṇaṃ tāvadudāhṛtaṃ | etadeva * * * * (?) mādhyaṃtāva vadāmyahaṃ || vilomastu maṃtrādyakṣaramādāya sādhyādyakṣaraparyaṃtaṃ gaṇanaṃ | kṛte bhāgena śiṣṭāṃkān dvayoḥ samyagayodhikaḥ sa ṛṇī jñeyaḥ iti maṃtravido vi * * * * * * (?) kārastaduktaṃ śrītatve | sādhyanāma dviguṇitaṃ svaravyaṃ janabhedataḥ sādhakasya ca nāmārṇaṃ svaravyaṃjanamaṃḍitaṃ | ca karāt sādhakasyāpi dviguṇitaṃ ekīkṛtya haret paścādvasubhiḥ sādhakasya ca | vodhikaḥ sa ṛṇī jñeyaḥ prakāraścāparaḥ smṛtaḥ | ṛṇīmaṃtraḥ śubhaphalo dhanīsyāda śubhādayaḥ || tulyodayaśubhaprokto iti taṃtra vidāṃmataṃ | atha nakṣatra cakra vivaraṇaṃ yāmale || asvinī mukhayugmena śravaṇīkārato bhavet | kṛttikā tu tribhiḥ proktā rohiṇī ca catuṣṭayāt || ekāśa mṛgaśīrṣā syātastrā caikārato bhavet | ṛkṣyātaḥ saṃpravakṣyāmi svaravyaṃjana bhedataḥ || dvābhyāṃ punarvasuḥ proktaḥ kakārā taduṣya īritaḥ | aśve pācati dvābhyāṃ maghādvābhyāṃkṣyadīritā ca kārat tu bhavet pūrvādvayena tatottarādvayāt tato bhaveddhastā citrābhyāṃ prakīrtitā | tasmāt parva samikṣarāt ṣvastā viṣā tu lipidvayāmī anurādhā tribhirmastrairjyeṣṭhāvarṇaikato bhavet | varṇatrayāt tato mūlaṃ pūrvāṣāḍhā vakārataḥ | vakārāduttarāṣāḍhā śravaṇaṃ camakārataḥ || dhaniṣṭhā ca tato dvābhyāṃ lārṇāchatabhiṣā bhavet | pūrvabhādrapada dvābhyāṃ tribhiḥ syāduttarāpadaṃ || p. 32a) svaradvayena lakṣyābhyāṃ revatī parikīrtitā | nakṣatrāṇāṃ kramādevaṃ yogo varṇeṣu kīrtitaḥ || nāmādyakṣaramārabhya manorādyākṣarāvadhi | gaṇayet sādhaka śreṣṭho janmādīni punaḥ punaḥ || anurādhāśvinatpuṣpāṃ punarvasukarā mṛgā | revatīśvaragānvātī naradevagaṇāḥ smṛtāḥ || rohiṇī bharaṇī caiva tathā pūrvottarātrayaṃ | etāmartyagaṇāstārāśeṣā rakṣogaṇāḥ smṛtāḥ || kulamūlāvatāre ca | aśvinī mṛgaśīrṣaṃ ca tathā puṣpapunarvasu | hastā svātī cānurādhā revatī viṣṇudaivataṃ || bharaṇī caiva ārdrā pūrvottarāttathā | pūrvāṣāḍhottarāṣāḍā pūrvabhādottarānujaḥ || kṛttikā hi maghā citrā viśākhā jyeṣṭhikā tathā | mūlaṃ dhaniṣṭhā śatabhiṣā ca rakṣo gaṇā priye || viṣṇu śravaṇa nakṣatraṃ daivataṃ devatāgaṇa iti | ahiraśleṣā nṛjomanuṣyagaṇaḥ || athaiṣā prītiśātravaṃ rudrayāmale | svagaṇecottamāprītirmadhyamādeva mānuṣe | adhamārākṣaso deve mṛtyurmānavarākṣase || ayaṃ vicārastu nakṣatrādbhinna eva nakṣatra prasaṃgādatra likitaṃ || śāradādilake ca | prāpalobhāt paṭuṣādyaṃ rudrasyādya ruruḥ karaḥ | lokalopapaṭuprāyaṃkhalo ghāteśu bheditāḥ || varṇāt kramāt svarāṃtyau tu revatyaṃta gatau tadā | asyārthaḥ varṇāsvakārādayo teṣu nakṣatreṣu || uditā bhāgatvenopasthitāḥ kramāt śaṃketa kramāt | śaṃketastu prādīnāṃ aṃtya vyaṃjanena yasya varṇasyu yat saṃkhyakasthāne aṃtyavyaṃjanaṃ vartate tatsaṃkhyaka varṇāḥ akarāmi krameṇa koṣṭhe pātanīyāḥ iti | janma saṃpadvipat kṣema pratpariḥ sādhako vadhaḥ | miparamamaitraṃ ca janmādī na punaḥ punaḥ || anyacca yāmale | śubhā eka dvivedattu vasuskāṃ itareśu bhājanmarkṣanāmabhāve tu nāmānnarkṣaṃ vicārayet | kula uḍḍīśe | daśarekhāḥ prakartavyāḥ pūrvapaścimayogataḥ | rekhā catuṣṭhayaṃ caiva vilikhedakṣiṇāyataṃ || tatsādhya vilikhed varṇān rakṣamāna krameṇa tu | dvekatriveda śaśicaṃdra yugmayugmaṃ kalādharayugaṃ svayayugmabhūmiḥ | pakṣatricaṃdraharanetra mahīṃdvaca pakṣaikapakṣa śivalocana devavarṇaṃ viṃdvasvargasvarāṃtyauśeṣavarṇān samālikhet || aśvinyādi krameṇaiva varṇanāma samīritaṃ | janmabhādādyavarṇādvānāmnastu vilikhet sudhīḥ | sādhyādyakṣaraparyaṃtaṃ janmādīni punaḥ punaḥ | janmasaṃpadvipakṣemapratyariḥ sādhako vadhaḥ || mitraṃ paramamaitraṃ ca nāmatulya phalapradāḥ | atha rāśicakraṃ | taduktaṃ śāradāyāṃ | vālaṃ gauraṃ khuraṃ śoṇiṃ saṃmīśobhetirāśiṣu | krameṇa bheditāḥ varṇāḥ kanyāyāṃ śādayasthitāḥ || lagnaṃ dhanaṃ bhātṛbaṃdhu putraśatru kalatrakāḥ | maraṇaṃ dharmakarmāyavyāyādvāradārāśayaḥ || taṃtrarāje || p. 32b) rāśicakraṃ samālikhya tatra varṇān likhet kramāt | vedāgni vahniyugalaśravaṇākṣiṃ saṃkhyāni pāṃśu vāṇaśara paṃcacatuṣṭayā na tārāmeṣāditaḥ parilikhedatha sādivarṇān kanyāgṛhe ca punarava tato likhecca | yastu svarāśito maṃtrīyāvat sādhyādi varṇake | labdha dhanaṃ bhrātṛbaṃdhu śatru kalatrakāḥ || maraṇaṃ dharmakarmāyavyayā dvādaśayaśayaḥ | nāmānu rūpameteṣāṃ śubhāśubhaphalaṃ labhet || mālinī taṃtre ca | ekovāpyatha vā paṃcāmokṣa tavāmo rāśi svakā | vāṃdhavaḥ rāśiḥ syāddaśamadvitīya sahitaḥ "ṣaṣṭhe bhavet seṣakaḥ || rudrādi svarasaṃkhyā yāni gaditaścaṃdre atha ṣoṣakaḥ sasyā dvādaśa cāṣṭakaḥ śrutimito mṛtraspṛtyeghātakaḥ || atha ṣaḍadalacakraṃ || taduktaṃ kulamūlāvatāre || ṣaḍdalaṃ cakramālikhya yugādiṣu daledhimān | akārādikṣakārāṃ * * (?) kāni vilikhet kramāt || svanāmādyakṣaraṃ yāvat tadārabhya vicārayet | udaye saṃpade dvidvitīya saṃpadakṣayaḥ || tṛtīye ca mṛtiṃ vidyāṃ mṛtorthaṃ * * * * * * * * * (?) syāt tuṣṭhe sarva vināśanaṃ || athākaḍamaṃ cakraṃ | rāśicakreni varṇān klīvahīnānsurān vudhaḥ | kakārādikṣa kāraṇādakṣa krameṇa * * * * * * * * (?) sīmāṃtaṃ gaṇayecca tathā sudhīḥ | yastu svanāmato maṃtrī yāvanmaṃtrādyamakṣaraṃ | siddhasādhya susiddhāriḥ krameṇaiva punaḥ punaḥ || siddhiḥ siddhi pra * * * * * * * (?) kṛtādibhiḥ | sa siddhaḥ prāptamaṃtreṇa sādhakaṃ bhakṣayedariḥ || pūrvāparāyatā ṣaḍvarekhāstu vilikhet tataḥ | paṃcabhūtātmakāvarṇāḥ * * * * * * * * (?) || * * * * * * * * * * * (##? paṃcaśaḥ kādayaḥ lakṣalasahāṃtāḥ samīritāḥ || vāyu tejo mahīvāri nabhasaścakrameṇa tu | sādhakaḥ syākṣaraḥ pūrvamaṃtraṃ * * * * * * (?) || * * * * * * * * * * (?) yavat svakulaṃ hi tat | pārthivevāruṇe maitramāgneyasyāpi mārutaṃ || pārthivānāmakṣarāṇāṃ śatrutve mārutaṃ sthitaṃ | āgneyasya jala śatru vastutaraḥ samīritāni || eteṣāmeva sarveṣāṃ mavirodhi * * * (?) saṃ | paraspara viruddhānāṃ varṇānāṃ yatra saṃsthitiḥ || sa maṃtraḥ sādhakaṃ haṃti sarvathā tapasaṃdati | * * * * * (?) cakrasya vidhānamapidhīyate || maṃtragrāma viśodhārthaṃ namotpakṣara pūrvakaṃ | aṣṭhau koṣṭhān samālikhya vargānnaṣṭhau kramān likhet || * * * * * * * * * * * * * * * * (?) | meṣa kramādakārādirasvavargaśritā ime || sādhya sādhakayoḥ prīti jñātavyaḥ jātitaḥ sadā | eṣu doṣeśu saṃvanna māyāṃ * * * * * * (##? * * * * * * * * * * * * * śuddhaye (?) | tārasaṃpuṭitaṃ kṛtvāpi duṣṭamaṃtrāpi siddhyati || yasya yatra bhavedbhaktiḥ sopi maṃtrasya siddhyati | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * * * * * * * * * * * * (?) rṇaṣuṅmaṃtrāḥ | p. 33a) saptāsyuḥ sarvasiddhidāḥ | arimaṃtrā api nṛṇāṃ manye maṃtrāśca kiṃ punaḥ | sthānasthāḥ varadāmaṃtrā dhyānasthāśca phalapradāḥ || dhyānasthā tu vinirmuktāḥ susiddhā api vairiṇaḥ | prasaṃgenaiva tatsthānaṃ kathayāmi na saṃśayaḥ || sakalaṃ niścalaṃ sūkṣmaṃ tathā vikala niṣkalaṃ | kalābhinnaṃ kalātītaṃ ṣoḍāmaṃtraṃścivo vravīt || sakalaṃ brahma cakrasthaṃ tadadho viddhi niṣphalaṃ | mānasaṃ sūkṣmanāmānaṃ hṛtsthaṃ sakala niṣkalaṃ || viṃdvasthitaṃ kalābhinnaṃ kalātītaṃ tadūrddhvataḥ | kalākuṃḍalinī saiva vādaśaktiḥ śivoditāḥ || eṣu sthāne sthitā maṃtrāḥ sthānasthā parikīrtitāḥ | tatraiva | nṛsiṃhārkavarāhānāṃ prāsāde praṇavasya ca | sampiṃḍākṣara maṃtrāṇāṃ siddhādīnāṃ na śodhayet || ekākṣare tathā kūṭe mālāmaṃtre vivījake | svapnalabdhe striyādatte siddhādī naiva śodhayet || vaiṣṇaveṣu ca maṃtreṣu kecidicchaṃti tātrikāḥ | kālītārāmanaumaṃtrī tathā chinnāmanāvapi || suṃdarī maṃtravaryeta siddhādī naiva śodhayet | vārāhītaṃtre || tārācakraṃ rāśicakraṃ nāmacakraṃ tathaiva ca | atra cet sastagomaṃtronāsya cakraṃ vicārayet || iti prādhānyaṃ | tārāt śuddhirvaiṣṇavānāṃ koṣṭha śuddhiḥ śivasya ca | rāśi śuddhistrai pure ca gopāleścakadramaḥ smṛtaḥ || akādramo vāmanasya gaṇeśe vargacakrakaṃ | koṣṭha cakraṃ varāhasya mahālakṣmyāḥ kulākule || nāmādi cakre sarveṣāṃ bhūtacakraṃ tathaiva ca | mālāmaṃtrastu tatraiva | viṃśatyaktodhikāmaṃtrā mālāmaṃtrā prakīrtitaḥ | napuṃsakasya siddhādīnāṃ naiva śodhayet || haṃsasyāṣṭhākṣarasyāpi tathā paṃcākṣarasya ca | ekadvitrādi bījasya siddhādīnnaiva śodhayet || ekākṣarasya maṃtrasya mālāmaṃtrasya pārvati | vaidikasya ca maṃtrasya siddhādīnnaiva śodhayet || atra maṃtra vicāra prasiddhanāma grāhyaṃ || tathā ca kulārṇave | siddha sādhyādi yogeṣu maṃtradāne viśeṣataḥ | prasiddhanāma gṛhnīyāt prasupto yena jāgṛvān || piṃgalāmate | prasiddhaṃ yadbhavennāma kiṃvāsya janmameva ca | yatīnāṃ puṣpapātena guruṇā yatkṛtaṃ bhavet || nāmnastasyaiva varṇāni vibhaktāni ca kārayet | atra puṣpapātena yatīnāṃ nāmadvayaṃ guruṃ kṛtaṃ || pitṛ kṛtaṃ ca | tatra puṣpapātaḥ kāryaḥ yasminnāmni patate naiva vīcāraḥ kartavyaḥ ayaṃ ca yatī viśeṣaḥ | anyeṣāṃ tu janmanāma prasiddhanāmadvaya sādhya prasiddhe janāmnā vicāraḥ kartavyaḥ kimetipādapūraṇārthakaḥ || pūrvokta vacana virodhāditi | śrīpūrṇānaṃdanāthenakṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ saptamaḥ paṭalaḥ smṛtaḥ || 7 || atha kāla vicāraḥ | p. 33b) yoginī hṛdaye || evaṃ vicāryamatimān nāmādīn pariśodhayet | caitre duḥkhāya dīkṣā syāt vaiśākhe ratnasaṃcayaḥ || maraṇaṃ bhavati jyaiṣṭhe āṣāḍhe vaṃdhunāśanaṃ | samṛddhiḥ śrāvaṇe nūnaṃ bhavedbhādrapadekṣayaḥ || prajānāmāsi dīkṣādā sarvakarma phalapradaḥ | jñānaṃ syāt kārtike saukhyaṃ mārgaśrīrṣe dhanaṃ haret || pauṣe jñānakṣayomādye bhavenmedhā vivarddhanaṃ | phālgune sarvasiddhiḥ syānmalamāsaṃ vivarjayet || maṃtrāraṃbhaṃ tu caitre syāt samastaṃ puruṣārthadaḥ | iti * * * * (?) vacanāt | tadvaiṣṇava paramiti | rudrayāmale ca | asiddhi bhūmisaṃpattirmaraṇaṃ vaṃdhunāśanaṃ | āyu buddhiḥ prajānāśaḥ saṃpattīratna saṃcayaḥ || pūrṇaṃ * * * * (?) siddhi medhā kāma prapūrṇatā | caitrādīni phalaṃ jñeyaṃ malamāsaṃ vivarjayet || visvāvapyayane caiva āṣādyāṃ madanotsave | dīkṣā kāryā prayatnena parva (?) guru sadmani || guruparvaniyamāṃstatraiva | ṣaṣṭhī bhādrapade māsi īśe kṛṣṇa caturdaśī | kārtike navamī śuklā marge śukla tṛtīyakā || pauṣe ca navamī śuklā māghe vara caturdhikā | phālgune navamī śuklā caitrekāmatrayodaśī || vaiśākhe cākṣayāśastā jyeṣṭhe daśaharā tathā | āṣāḍhe paṃcamī śuklā śrāvaṇe kṛṣṇapaṃcamī || etāni muddhṛtparvāṇi tīrthakoṭiphalaṃ labhet | yattu vaiṣṇavataṃtre | pratipattirdvitīyāyāṃ tṛtīyāyāṃ śucirbhavet | caturthyāṃ cittanāśaḥsyāṃ paṃcamyāṃ buddhivarddhanaṃ || * * (?) jñānakṣayaṃ saukhyaṃ labhate saptamī dine | aṣṭamyāṃ buddhināśaḥ syānnavamyāṃ vapuṣaḥ kṣayaḥ || daśamyāṃ rājasau bhāgyaṃ ekādaśyāṃ śuci bhavet | dvādaśyāṃ sarvasiddhiḥsyā trayodaśyāṃ daridratā || tiryagyoni caturdaśyāṃ hānistva māvasānake | pakṣāṃte dharmavṛddhiḥ syādasvādhyāyaṃ vivarjayet || saṃdhyā nirjita nirghoṣa bhūkaṃpolkānipātane | etānanyāṃśca divasān śrutyuktān parivarjayet || iti vaiṣṇava paraṃ | niṃditeṣvapi māse dīkṣauktā grahaṇe śubhā | sūryagrahaṇakālasyāṃ samāpno nāsti bhūtale || tatra yadyatkṛtaṃ karma tadanaṃta phalaṃ labhet | śaktiyāmale | caṃdragraha sahasreṇa sūryagraha samo bhavet | tato lakṣaguṇaṃ proktaṃ grahaṇe nijavāsare || ravisaṃkramaṇe caiva sūryasya grahaṇe tathā | tatra lagnādikaṃ kiṃcinna vicāryaṃ kadācana || mahāṣṭamyāṃ viśeṣeṇa dharmakāmārtha siddhaye | nātra kāla viśuddhādina ca nakṣatra śodhanaṃ || p. 34a) śrīguroḥ karulaṇā kāle tathā kāśyāṃ prayāgake | puṇyatīrthe kurukṣetre devī pīṭha catuṣṭaye || tathā śrīparvate maṃtrī kālākālaṃ na śodhayet | ravivāre bhaveduḥkhaṃ someśāṃtipradā bhavet || āyūraṃgārake'haṃti dīkṣāṃ tatra vivarjayet | vudhe sauṃdaryamāpnoti jñānaṃ syāt tu bṛhaspatau || śukle saubhāgyamāpnoti yaśohāniḥ śanaiścare | caturthā navamī caiva caturdaśyaṣṭamī tathā || pūrṇimā paṃcamī caiva dvitīyā saptamī tathā | trayodaśī ca daśamī prasastā sarvasiddhidā || śuklapakṣe śubhādīkṣā kṛṣṇethā paṃcamāhnikāt | muktikāmaiḥ kṛṣṇapakṣe bhūmikāmaiḥ site tathā || kṛṣṇāṣṭamyāṃ caturdaśyāṃ dīkṣākarma śubhapradaṃ | aśvinyāṃ sukhamāpnoti bharaṇyāṃ dhanavān bhavet || kṛttikāyāṃ bhaveduḥkhī rohiṇyāṃ vākpatirbhavet | mṛgaśīrṣe sukhāvāpti adrāyāṃ vaṃdhunāśanaṃ || punarvasau dhanādyaṃsyāṃ puṣpe śatruvināśanaṃ | aśleṣāyāṃ bhaveduḥkhīmaghāyāṃ kṣayamāpnuyāt || phālguṇī dvitaye caiva paśorbuddhirbhavetkila | hastāyāṃ dhanahāniḥsyācitrāsvātyaiḥ sukhī bhavet || viśākhāyāṃ sukhaṃ cānurādhāyāṃ vaṃdhunāśanaṃ | jyeṣṭhāyāṃ sruta buddhiḥ syānmūlāyāṃ kīrtivarddhanaṃ || pūrvāṣāḍhottarāṣāḍhe bhavettāṃ kīrtidāyike | śravaṇāyāṃ bhaveduḥkhī dhaniṣṭhāyāṃ daridratā || buddhiḥ śatabhiṣāyāṃ syāt pūrvabhādre daridratā | saukhyaṃ cottarabhādre ca revatyāṃ kīrtivarddhanaṃ || vṛṣasiṃha ca kanyāyāṃ dhanurmānākhya lagnake | caṃdratātarānukūle ca kuryād dīkṣā vivarddhanaṃ || tṛtīyaikādaśaḥ ṣaṣṭhodaśamatthaśca caṃdramā | janmacaṃdraśubhaḥ prokto janmanakṣatra varjitaḥ || śuklapakṣe dvitīyastu paṃcamo navamastathā | gocare ye grahāḥ śuddhātairyuktopi śubhaḥ śaśī || śubhamadhyasthito vāpi caṃdramā śubhado bhavet | paṃcame saptame caiva ṣoḍaśāṣṭādaśe tathā || unaviṃśakaviṃśe ca trayoviṃśa tathaiva ca | paṃcaviṃśati nakṣatre śubhakarmāṇi varjayet || rudrayāmale | p. 34b) paṃcāṃga śuddhyā divase śobhane śaśitārayoḥ | guru śukrodaye caiva viśiṣya maṃtra saṃkṛyā || paṃcāṃgeti yogakaraṇamāsatithi vārāṇām śuddhāvityarthaḥ | vārāhītaṃtre | śukrosto yadi vā vaṃdho gurvādityā bhavedyadi | meṣa vṛścika siṃheṣu tadā doṣo na vidyate || yoginī hṛdaye | ratnāvalyāṃ | yogaśca prīti āyuṣmān saubhāgyaḥ śobhana dhṛtiḥ | vṛddhi dhruvaḥ sukarmā ca sādhyaḥ śukraśca harṣaṇaḥ || varīyāṃśca śivaḥ siddho brahmā aiṃdraśca ṣoḍaśa | śubhāniva yogānisyurddākṣāyāṃ ca viśeṣataḥ || śaṃganyādīni viśiṣṭa viśeṣaṇa vivarjayet | yoginī hṛdaye | janmatithi vārarāśīnāṃ proktamiti hi | maṃtradīkṣā paraṃ tattu vikṣoyaṃ sādhakottamaiḥ || vidyādīkṣā paramiti tithimāsādi śodhanaṃ | yadaivecchātadādīkṣā gurorājñānusārataḥ || atha sthāna niyamaḥ | yoginī hṛdaye | gośālāyāṃ gurorgehedebjāgāre ca kānane | puṇyakṣetre tathodyāne nadītīre na maṃtravit || dhātrī vilvasamīpe ca parvatāgre guhāsu ca | gaṃgāyāṃ tu tava vāpi koṭi koṭi phalaṃ labhet || iti saṃkṣepataḥ | vistārastu puraścaraṇa prastāvavat gaṃtavyaḥ | dīkṣāyāḥ puraścaraṇasya nityapūjāyāḥ ekasthānatvāt || niṣedhaśca yoginī hṛdaye | gayāyāṃ bhāskarakṣetre viraje caṃdra parvate | paṭaleṣu mataṃgeṣu tathā kanyāśrameṣu ca || na gṛhnīyānnaro dīkṣāṃ tīrtheṣaṃ teṣu pārvati | dīpasthānaṃ samāśritya japayogādikaṃ caret || iti vivaraṇādāvaśyakatvāt | kūrma cakra vivaraṇaṃ | taduktaṃ * * * * * (?) | ādau ca vahvalaṃ kṛtvā navakoṣṭhāni kārayet | navabhāga madhyakoṣṭhaṃ tathaiva pūrvato likhet || kavargādiṣu * * (?) mīśe tadantaraṃ * * * (?) | * * * * * * * * * * * * * (?) rāṃśca yugmato likhet || madhyakoṣṭha kṣetra nāmacakraṃ kūrmākhyamuttamaṃ | yasmin koṣṭhe sakṣanāma pūrvā * * * (?) saṃsmaret || * * sya * * * (?) pāṇiyugmaṃ pārśvaṃ dvayaṃ tataḥ | kukṣisthānaṃ pādayugmaṃ tadaṃte pucchamīritaṃ || mukhe kāryāṇi siddhyaṃti kārakleṣā mavāpnuyāt | udāraduḥkhamadhikaṃ pādayorhanirucyate || p. 35a) pucche tu dhānahāniḥ syāddīpasthānaṃ mukhaṃ smṛtaṃ | dīpasthānaṃ vinā yo hi dīkṣā homādikaṃ caret || tadeva niṣkalaṃ viṃdyādabhicārāya kalpayet || bhālataṃtre ca | kūrmasthitimavijñāya yo japādi vidhisthitiḥ | samāpnoti phalātyuktānānyathā nāśameti ca || tasmāt kūrma vidhiṃ yastu vijñātakhilamācaret | sa caturddhāsti lokesmin kiṃ tatprakāraṃ śṛṇu priye || prathamastu paraḥ kūrmastato deśagatastathā | grāmādi kūrmo dvitayaṃ parakūrme ca tadvayaṃ || phale ca viśeṣaḥ | pṛṣṭhe sarvārthasādhanaṃ | jñānārṇave ca | dīpasthāna samāddhṛtya kuṃḍasya racanā bhavet | vartulaṃ racayeddevi kūrmākṛti sulocane || tanmadhye navakoṣṭhānāṃ kṛtvā varṇān samālikhet || śatādhikṛtya dīpasthānaṃ | pure paśyan grāme vā viṣamepi vā | yatra kutrāpi copāsyat kāryasiddhi bhavet priyo kṣatrādhipasya nāmnā i dīpasthāna vicārayet | kṣetrādhipasya nāmnāni cārayeditīcchā vikalpaḥ | athavā yatra kṣetrādīnāṃ viśiṣṭāṃ nāmāsti tatparamityarthaḥ | dīpasthānaṃ japaṃ kuryāddhomaṃ ca phaladaṃ sadā | gautamīyo parvate vā siṃdhutīre puṇyāraṇye nadītaṭe || yadi kuryāt puraścaryāṃ tatra kūrma na ciṃtayet | grāme vā yadi vāvyastau gṛhetaṃ ca vicārayet || puraścaryamityupalakṣaṇaṃ vihita karmetyarthaḥ || athedānīṃ vāstu yāgo nirupyate || p. 35b) athedānīṃ vāstu yāgo nirupyate || dīkṣāyāḥ pūrvāṃgatvāt || taduktaṃ kuloḍḍīśe || atha vakṣyāmi dīkṣāṃgaṃ vāstu yāga puraḥsaraṃ | kṛtena yena vidhivad dīkṣāyāḥ phalamāpnuyāt || rākṣasaṃ vāstu nāmānaṃ hitvādhiṣṭhāya tattanuṃ | sthitāḥ surāstri paṃcāśattebhyaḥ pūrvaṃ valiṃ haret || valimaṃḍalameteṣāṃ vakṣyāmi vighnanāśanaṃ | caturasvaṃbhuvaṃ kuryān maṃtrī hasta pramāṇataḥ || caturviṃśatyuṃgulāḍhyaṃ hastaṃ taṃtra vido viduḥ | karturdakṣiṇahastasya madhyamāṃgula parvaṇaḥ || madhasya dīrghamānena mānāṃgulamudīrita | karmakartṛnijāṃguṣṭhaṃ madhyamaṃ tiryaṅmānena || pramāṇāṃgulamāne tu sarvakarmāṇi cāpare | karturiti yajamānasyetyarthaḥ || athācāra caṃdrikāyāṃ || aṃgulāvatnimuṣṭyādi yajamānamihocyate || iti pariśiṣṭhe ca || mānakriyāyā muktāyā manuktemānakartari | mānakridyajamānasyattadvidāmeṣa nirṇayaḥ || kuloḍḍīśe || jalāṃtara gate bhānau yatsūkṣmaṃ dṛśyate rajaḥ | prathamaṃ tatpramāṇānāṃtrasareṇuḥ pravakṣyate || isareṇuratratesyuraṣṭau | reṇvastu saṃsmṛtaḥ | toraṇavastathātvaṣṭau vāṇāgraṃ tatsmṛtaṃ budhaiḥ | vālāgrānyaṣṭhau likhyā tu yūkā likhāṣṭakaṃ smṛtaṃ || aṣṭau yūkāyavaṃ prāhuraṃgule tu yavāṣṭakaṃ | jālaṃtareti svarūpakathanaṃ | danyathā yavāṣṭako pādānādeva mānāṃgulasiddheḥ | mānāṃgulapramāṇataṃtroktamitya pare budhaiḥ | tiryagyavodarānyaṣṭā vṛjvagnācchīdvayaḥ treyaḥ tiryagyavodarennyādi yavāṣṭakasya vivaraṇemidaṃ | mānāṃgula pratānācca kiṃcidicchaṃti tāṃtrikāḥ | śrukśruve maṃḍale kuṃḍe hastamānaṃ samīritaṃ || uḍḍīśe || karmakartu nijāṃguṣṭhatiryaṅmānena madhyame | pramāṇāṃgula metantu sarvakarmaṇi cāpare || idaṃ tu mahāmānāṃgulaṃ || chaṃdoga pariśiṣṭe || aṃguṣṭhāṃgulamāna yatra yavopadiśyate | tatra tatre vṛhatparva graṃthibhirmanvayāt sadā || caṃdrikāyāṃ ca | samasthi gurutve nadi sthite vā | ya urddhvavāhau nāri paṃcamāṃśaḥ || hastaḥ sa tasyā deśināṃśako trāṃgulaṃ yavastasya navoṣṭamastviti || paṃcarātre || ucchrāyaḥ pratimāyāḥ syān mahāmānāṃgulāśrayaḥ | mahāmānāṃgulamitiṃ mānāṃgulamihoditaṃ || prāsādiṃdīścate naiva kuryān mānāṃgulena ca | vedikāpīṭhi śivikāruthādīnāṃ vidhiḥ punaḥ || yāgopakaraṇaṃ sarvaṃ kuryānmānāṃgulena vai | maṃḍalādi śruvādīnāṃ kuṃḍamuṣṭyaṃgulāni ca || p. 36a) mānāṃgulena kurvīta yathāśāstraṃ vicakṣaṇaḥ | dvihastādi kuṃḍayoni mekhalādau vicāraḥ || taduktaṃ vṛhadyoginī hṛdaye || dvihastādiṣu kuṃḍeṣu vyāsa sūtraṃ ca yadbhavet | taccaturviṃśabhāgena mānāṃgula parigrahaḥ || atha tadvibhajanmaṃtrī catuṣaṣṭhipadaṃ yathā | iśānavāsaṃ yāvat yāvadagre prabhaṃjanaṃ || karṇa sūtradvayaṃ dadyāt tato brahmāṇamarcayet | madhyakoṣṭha catuṣke ca pūrvādika catuṣṭaye || catuścatu prakoṣṭhe tu yārudārya manaṃtaraṃ | cirasvastaṃ tato mitraṃ mahīdharamataḥpara || korddha dvaṃdva sādhyakoṣṭheṣu vahnyādi paritastataḥ | uparyadhaḥ krameṇaiva pūjayen maṃtravittamaḥ || koṇetyādi koṇa koṇa sūtreṇa arddhībhūta dvaṃdvakoṣṭheśu koṣṭha dvaṃdveṣu vyatyāyanānvayaḥ | brahmakoṣṭhe koṇa catuṣke uparyadhaḥ | krameṇa dve dve koṣṭhe vartate teṣvityarthaḥ | sāvitryaṃ savitāraṃ ca śakramiṃdrajayaṃ punaḥ | rudraṃ rudrajayaṃ vidvānā paṃcāpyā paratsakaṃ || tatkarṇa sūtro bhayataḥ koṣṭha dvaṃdveṣu sādhakaḥ | śaraṃ guhaṃ tāryamānaṃ jaṃbhakaṃ pilipicchakaṃ || carakīṃ ca vidārīṃ ca pūtanāmarcayet tataḥ | pūrvādi dik catuṣkeṣu sārddhādyaṃta padeṣvimān || aṣṭāvaṣṭa vibhāgena kramādīśavidhiḥ sudhīḥ | yajedīśāna paryanya yajaṃtān śakrabhāskarau || sadyo vṛṣāṃtarīkṣau ca tathāgni pūṣaṇāvatha | vitathoyamasaṃgaṃ ca gṛharakṣaka saṃjñakaḥ || gaṃdharvo bhṛṃgarājaśca mṛgotha nir-ṛtistataḥ | dvau vārikākhya sugrīvau varuṇaḥ puṣpadaṃtakaḥ || asuraḥ goṣavo gau ca dhammo nāgākhya sukhyakāḥ | somabhallāṭaka vakulākhyādityaditīti ca || uktā sāmāda devānāṃ padānyā pūrya paṃcabhiḥ | rajobhisteṣu devebhyordadyādebhirvalīmatha || pāyasodanamādyaiśca yuktaṃ dhūpaiḥ prasūnakaiḥ | akṛtaṃ tila saṃyuktai māṣa bhaktādi maṃḍitaṃ || gṛhāṇemaṃ valiṃ brahman vāstudoṣa pranāśaya | gaṃdhādi karpūra pūpaṃ payaso parisaṃskṛtam || āryatvaṃ vai gṛhāṇemaṃ sarvadoṣaṃ praṇāśaya || 1 || caṃdanābhyarcitaṃ nātha karpūrā gurumaṃḍitaṃ | visva naiva gṛhāṇemaṃ sarvadoṣaṃ pranāśayaṃ || sa guḍaṃ pāyasaṃ nātha puṣpādiṣu samanvitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ mitraśāṃtiṃ prayacchame || sārodanaṃ svāmisaṃ ca gaṃdhādi kṣīrasaṃyutaṃ | gṛhāṇemaṃ mahīkṛtvaṃ sarvadoṣa praṇāśaya || 8 || evamastu valiṃ datvā tvanyeṣāmīśato hareṃt | dakṣāvarta krameṇaiva valiḥ sāmānyabhāṣitaḥ || p. 36b) sarveṣāṃ khalu vāstūnāṃ viśeṣa padanirṇayaḥ | puṣpādi kuśapānīyaṃ karpūrā gurumaṃḍitaṃ || sāvitre vai gṛhāṇemaṃ śāṃtimatra prayacchame || 6 || piṣṭakaṃ sa guḍaṃ nātharakta gaṃdhādi pūritaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ sūryavighnamaṃtra praṇāśaya || 7 || sitamannaṃ tathā puṣpaṃ kuṃkumādi samanvitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ śakra deva namostute || 8 || udanaṃ ghṛtasaṃprakraṃ * * * (?) dhādi maṃḍitaṃ | gṛhāṇe saṃvaliṃ hṛdyamiṃdra jaya namostute || pakvāpakvamidaṃ māṃsaṃ vastrapuṣpādi saṃyutaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ rudradeva namostute || dvan(?)māṃsaṃ ghṛtaṃ pakvaṃ gaṃdhapuṣpādi saṃyutaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ rudra jaya svastiṃ prayaccha me || 11 || kṣīrakhaṃḍasamāyuktaṃ puṣpādibhistu śobhitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyamāpaḥ śāṃtiṃ prayaccha me || dadhīdaṃ guḍasaṃmiśraṃ gaṃdhādi susamanvitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ vatsa vighnamatravināśaya || 13 || sa ghṛtaṃ māsa bhaktaṃtva gaṃdhabhaktamalaṃkṛtaṃ | valiṃ gṛhāṇa deveśi rakṣau vighnaṃ vināśaya || 14 || mīna puṣpādi saṃyuktaṃ māṣabhakto paristhitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ skaṃdarakṣo vighnaṃ vināśaya(?) || māṃsa piṣṭhakaṃ caiva pakvamāṃsodakānvitaṃ | aryamana gṛhāṇaika rakṣo vighnaṃ vināśaya || raktamāṃsodanaṃ matsyaṃ gaṃdhadhūpasamanvitaṃ | jaṃbhakatvaṃ gṛhāṇemaṃ rakṣavighnaṃ vināśaya || 17 || chāgakaṇvānvitaṃ māṃsaṃ raktagaṃdhādi saṃyutaṃ | palipiccha gṛhāṇemaṃ rakṣo vighnaṃ praṇāśaya || 18 || raktapuṣpaṃ samāyuktaṃ raktavastrādi saṃyutaṃ | vidārike gṛhāṇemaṃ rakṣo vighnaṃ vināśaya || 19 || pītavastrādi saṃyuktaṃ raktagaṃdhādi saṃyutaṃ | gṛhānemaṃ valiṃ te ne rakṣo vighnaṃ vināśaya || 22 || ghṛtena sādhitaṃ māṃsaṃ rasagaṃdhādi saṃyutaṃ | carakiṃ vai gṛhānemaṃ rakṣo vighnavināśaya || sa ghṛtaṃ cākṣataṃ ca raktavastrādyalaṃkṛtaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ tvīśa vāstu doṣāpahārakaṃ || utpalaṃ pāyasairyuktaṃ vastrādika samanvitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ devarāja namostute || paṃcahastaṃ supītaṃ ca dhvajaṃ bhaktādi maṃḍitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ jiṣṇubhūta namostute || 24 || oṃdanaṃ ghṛtasaṃyuktaṃ paṃcaraktādi maṃḍitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ devarāja namostute || raktapuṣpayutaṃ bhakṣaṃ raktagaṃdhādibhiryutaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ bhāskaratvaṃ namostute || 26 || p. 37a) vitānaṃ dhūmravarṇābhaṃ gaṃdhādi rūpaśobhitaṃ | raktapuṣpaṃ gṛhāṇemaṃ valiṃ satya namostute || idaṃ tu māṃsabhakṣaṃ vai gaṃdhapuṣpādi pūritaṃ | gṛhāṇemaṃ vṛṣavaliṃ vāstudoṣaṃ pranāśaya || 28 || idaṃ tu śārdūla māṃsaṃ naivedyāṃdisu saṃyutaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ vyomaśāṃtiṃ prayaccha me || 29 || suvastuṃ piṃḍitaṃ vāpi vastragaṃdhādibhiryutaṃ | ghṛtādi * (?) gṛhāṇemaṃ saptajihvā namostute || kṣīraṃ lāja samāyuktaṃ raktapuṣpādi maṃḍitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ pūṣadeva namostute || 32 || dadhi gaṃdhādibhiryuktaṃ pītapuṣpaiḥ samanvitaṃ | valiṃ vitatha gṛhnemaṃ vighnamanna pranāśaya || 22 || bhaktaṃ madhuplutaṃ raktavastrādi parimaṃḍitaṃ | gṛhānemaṃ valiṃ hṛdyaṃ yamadeva namostute || 33 || raktamāṃsaudanaṃ nava pītavastrādi maṃḍitaṃ | prītikaraṃ gṛhānema gṛhadeva namostute || 38 || nānāgaṃdhasamāyuktaṃ raktapuṣpādibhiryutaṃ | valiṃ gṛhāṇa gaṃdharva sadā doṣa praṇāśaya || 35 || imāṃ tu nākulīṃ jihvāṃ māṃsabhakṣo paristhitāṃ | gṛhāṇeme bhṛṃgarāja śubhaśāṃtiṃ prayaccha me || 37 || evaṃ ghṛta tilopetaṃ gaṃdhapuṣpādi saṃyutaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdya mūladeva namostute || 37 || śarkarā saṃyutaṃ khaṃḍaṃ raktakhaṃḍādi maṃḍitaṃ | prīto valiṃ gṛhāṇemaṃ sarvadoṣaṃ pranāśaya || ayaṃ maṃtrastu nair-ṛte || 38 || caṃdanā gurukāṣṭhaṃ ca gaṃdhapuṣpādibhiryutaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ dauvārika namostute || 39 || idaṃ tu pāyasaṃ nātha gaṃdhapuṣpādi maṃḍitaṃ | sugrīva vai gṛhānemaṃ valiṃ śāṃtiṃ prayaccha me || yavaśāli ca godhūmaṃ bhaktopari suśobhitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ jalarāja namostute || 42 || kuśā guruṃ māsabhaktaṃ ghṛtaṃ gaṃdhādi saṃyutaṃ | puṣpadaṃta gṛhāṇemaṃ valiṃ śāṃtiṃ prayaccha me || madhunā sahitaṃ piṣṭaṃ gaṃdhādyai rūpaśobhitaṃ | valiṃ gṛhāṇā sureṃdra sarvadoṣa praṇāśaya || 43 || ghṛtaṃ madhu samāyuktaṃ karpūrādi samanvitaṃ | gṛhānemaṃ valiṃ śeṣa sarvaśāṃtiṃ prayaccha me || 44 || jalajaṃ taṃḍulaṃ nātha gaṃdhapuṣpādi maṃḍitaṃ | gṛhānemaṃ valiṃ roga sarvadoṣaṃ praṇāśaya || saghṛtaṃmaṃśukaṃ caiva mannādyai rūpaśobhitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ mṛgavāha namostute || 46 || idaṃ kṛśaraṃ cānnaṃ dugdhagaṃdhādi maṃḍitaṃ | pātāleśa gṛhāṇemaṃ vighnamatra praṇāśaya || 47 || nārikelodakaṃ bhaktaṃ pītavastrādi saṃyutaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ mukhya vāstudoṣaṃ praṇāśaya || 48 || p. 37b) udanaṃ madhunāmiśraṃ gaṃdha puṣpa samanvitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ nema sarvadoṣa praṇāśaya || 49 || udanaṃ madhunāmiśraṃ gaṃdhadhūpa samanvitaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛṣyaṃ bhallāṭhatvaṃ namostute || 50 || māṣānnaṃ ca ghṛtābhyaktaṃ gaṃdhapuṣpādi saṃyutaṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdya maṃgalākhya namostute || 52 || pālinīṃ madhusaṃmiśrāṃ raktagaṃdhādi saṃyutāṃ | gṛhāṇemaṃ valiṃ hṛdyaṃ daityamātarnamostute || kṣīrakhaṃḍa samāyuktaṃ nānā pūjopaśobhitaṃ | devamāta gṛhāṇemaṃ sarvadoṣa praṇāśaya || 53 || athavā pāyamātraiśca validānaṃ samācaret | nāmādau praṇavadatvā namoṃ tena ca maṃtravit || ayaṃ valiḥ proktaḥ sarvavighnavināśakaḥ | gṛhādi karaṇe yastu nārcivān vāstu daivataṃ || tatra śūnyaṃ bhavet sarvaṃ rakṣo vighnādibhirvṛtaṃ | tasmādvāstvarcanaṃ kāryaṃ sarvasaṃpadabhipsubhiḥ || śrī pūrṇānaṃdanāthenakṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāmaṣṭamaḥ paṭalaḥ smṛtaḥ || kuloḍīśe ca | atha lagne śubhe bhūmau tuṣāṃgārādi varite | niḥṣkakāragatyahīne tṛṇādi rahitesase || puṇyāhaṃ vācayitvā tu maṃḍalaṃ racayet | padmahastena vidhivat pūrvoktena kareṇa vā || pun.yāhaṃ vācayitvā tu maṃḍalaṃ racayecchubhaṃ | paṃcabhiḥ saptabhirvāpi na vabhirvā matāṃtaraṃ || tatreyaṃ yejanā paṃcabhiḥ saptabhiḥrekaḥ pakṣa tena dvādaśa saptamignavadhirekaḥ pakṣaḥ tena ṣoḍaśabdatyeka vākyatā vāgādau atra samuccaye | kuloḍḍīśe ca | caturasraṃ caturdvāraṃ vedikādi samanvitaṃ | ṣoḍaśastaṃbha saṃyuktaṃ catvārastena madhyagāḥ || aṣṭhahasta samucchrāyā vedikā paritaḥ sthitāḥ | paṃcahasta pramāṇāste ajavo dvādaśātitaḥ || tat paṃcamāṃsaṃ likhanemmedinīddenīdeśikottamaḥ | vāstuśāstre | paṃcamāṃsaṃ nyasedbhūmau sarvasāreṇavidhiḥ | dvārasya pārśvayo dvau dvau koṇaścācāra eva ca || hastadvayaṃ pramāṇedvā naraṃ kuryād vicakṣaṇaḥ | sthalādarkāṃgulaścāyaṃ maṃḍapasthānamīritaṃ || nārikeladale raṃgairveṣṭayed vāmapārśvataḥ | samasūtraṃ caturddharaṃ catustoraṇa bhūṣitaṃ || nyagrīdhatoraṇaṃ pūrve yāmye * * (?) śvaraṃ mataṃ | paścimeśvattha saṃbhūtamuttare plavatoraṇaṃ || sarve ca plavasaṃbhūtaṃ nagrodhaścottare tathā | eteṣāmeva vṛkṣāṇāma bhāve tu samīdrumaḥ || jaṃtūkhadiragāragremyalā vā toraṇasthitā | nadyāpi toraṇo maṃtrī vahirdvāraṃ puradvārāṃta gopuraṃ || p. 38a) iti koṣaḥ tathāpi tatpratinidhi mālā ityarthaḥ | statośrāyaḥ smṛtasnemnāṃ saptahastaiḥ pṛthak pṛthak padasāṃgula pramāṇena tatpariṇāha īritaḥ | tiryak phalakamānaṃ tu syādairghyaṃ sārdhakaradvayaṃ | śulāni kalpayen madhye toraṇe hastamānataḥ | śaraṇalaṃ madhyaśṛṃgasyāt kiṃcinduktaṃ na pārśvayoḥ || ubhayaṃ tatsamākhyātaṃ dvyaṃgulaṃ ropayat tadā | kriyānyasetteṣāṃ svadārujānārada saṃhitāyāṃ || vaiṣṇava kalpādevi śaṃkha cakra gadāṃvujān | tatraiva | gaṃdhapuṣpaṃ āropitān kuṃbhāsteṣu vinikṣipet | dhruvaṃdharī vākapatiṃ ca vighneśaṃ tatra pūjayet maṃḍapasya ca koṇasya kalaśeṣu kramādamī | galitodaka saṃpūrṇārān prapatra paristhitau | svarṇādi kalasau dvau dvau dvāreddhare niveśayet || amṛto durjapaścaiva siddhārtho magalastathā | gaṃdhapuṣpādibhirmaṃtrīkamādetān prapūjayet || pūjyādvārastha kuṃbheṣu maṃtrādyāstanmanūttamaiḥ | dikṣu dhvajānni vadhnīyā lokapāla samaprabhān || pathahastādvajāḥ kāryā āyāmena dvihastakāḥ | saptahastā dhvajā vāsyuvistāre dvādaśāṃgulāḥ || daṃḍaśca ca śajāsteṣāṃ daśahasta pramāṇataḥ | diggajān vilikhen maṃtrī dhvajagadhye svaliṃkṛtān || pūjā homādikaṃ sarvaṃ japādyaṃ yatkṛtaṃ vudhaiḥ | rakṣaṇena vinā yadyat kṣetraṃ naśyati kṣetriṇāṃ || dhvajaṃ vivāde ca gṛhaṃ tathā naśyati sarvathā | tataḥ kāryā devatā kā hi dhvaje naiva samanvitā || saptahastāḥ patākāṃsyu saptamāṃśena vistṛtā | caṃdrikāyāṃ ca lokeśavarṇāḥ paritaḥ patākā || madhvajaḥ kiṃ kīlakāñcitaḥ syāditi | cūtapallava mālāghnaṃ vitānai rūpaśobhitaṃ | tattriṃbhāgamite kṣetre madhyabhāge tu vedikā || hastamānaṃ taducchrāyaṃ caturasraṃ sa saṃyathā | iṣṭakābhirmṛdāvātha vedīddarpaṇasannibhā || tripurāsāre | caturddarayuktaṃ tatastasya madhyaṃ vudhastaṃtribhāgaika bhāge na vedīṃ aratvi pramāṇāvitāṃ | darpaṇāṃtarnibhāṃ manohārīṃ cāpi kuryāt | iti madhyabhāgasya yāvadvistārastāddīrghatātāvadāyāmā ityarthaḥ | śāradāyāṃ ca | taṃtritāmite kṣetre ratnimātre samanvitaṃ | caturasrāṃ tato vedīṃ maṃḍape ca prakalpayet | atra parimāṇayoricchā vikalpaḥ | aṃkurārpaṇaṃ | kulaḍḍīśe | pratiṣṭhāyāṃ ca dīkṣāyāṃ sthāpane cotsave tathā saṃrakṣaṇena sāmarthyaṃ vivāhe mauṃjivaṃdhane | p. 38b) navaveśma praveśena tathābhiṣeka karmaṇi | sarvamaṃgala kāryeṣu vidadhyā vṛcharārpaṇaṃ || pratidināt pūrvaṃ navame saptamedine | tṛtīye paṃcame vāpi sadyo vācāṃ kurārpaṇaṃ | maṃḍapāsyottare bhāgeśānāṃ pūrvāṃ parāyatāṃ || daśahasta suvistārāṃ paṃcahasta suvistṛtāṃ | gūḍhī kuryāt tatastāsyāṃ maṃḍalaṃ racayet sudhīḥ || paṃcahasta pramāṇāni paṃcasūtrāṇi pātayet | pūrvā parāyatānyeṣāmaṃtaraṃ dvādaśāṃgulaṃ || dakṣiṇottara sūtrāṇi tadvadekādaśārpayet | paṃktyā vīthī catusroṃtaścatuṣko bhayapārśvayoḥ || vithyādde ca catuḥkoṣṭha trayamātra viśiṣyate | padā niraṃjayettāniśvetaruṅpītaśitaiḥ || iśānādi krameṇaiva rājābhiḥ śyāmale na ca | vīthī vā pūrayenmaṃtrī saṃpradāya vidhānataḥ || pātrāni trividhānyāhuraṃkurārpaṇa karmaṇi | pālikā paṃcamukhyācca śarāvāśca catuḥkramāt || proktāsyuḥ sarvataṃtrajñerharirbrahmā śivātmikāḥ | pālikā vaktravistāraḥ ṣoḍhā maṃgala ucyate || bhavet kaṃṭhavilaṃ cāsyāstadaṃṣṭhāṃgula vistṛtaṃ | pādapīṭhasya vistāraḥ ṣaḍaṃgula udāhutaḥ || caturaṃgula utsedhastatsaṃdhiścāṃgulaṃ bhavet | tatsaṃdhistu bhavenno vā pādapīṭhārddhamānateḥ || bhavet paṃcamukhī caiva ghaṭikā sarvakāmadā | caturaṃgula vistārāṇyāhurvaktrāṇi cāpare || catvāri ca caturdikṣu ūrddhamekaṃ yathāvidhiḥ | ghaṭikāyāma vistāro dvādaśāṃgula ucyate || ācāryāḥ kathayaṃ tvekaṃ ṣoḍaśāṃgulameva ca | dvādaśāṃgula vistāraṃ śarāvasya mukhaṃ smṛtaṃ || caturaṃgula vistāra madhastān mūlamucyate | yathā saṃbhava mānāni kena pītvā vidhīyate || suvarṇa raupya tāmre vā mṛdāvāracayet sudhīḥ | triguṇīkṛta sūtreṇa saṃbhatyā veṣṭayet priye || prakṣālyā deśikāsteṣu pracchādita gaṇeṣu | satānudita kūrce supaścimādi niveśayet || karīṣa vālukā mṛdbhistāni pūrayet | proteṣu teṣu pātreṣu hariṃ brahmā śivān yajet | śruta karmādivat kuryādrātrau na buddhimān || vījaropaṇa kāryastu niśāyāśvemravistamaiḥ | vījānāmadhipo yasmā nityaṃ kumuda vāṃdhavaḥ || jalavījena vījāni jalaiḥ prakṣālya maṃtravit | mūlamaṃtrāti japtāni paṃcadhīṣaḥ puraḥsaraṃ || āśīvāmnirdvijātīnāṃ maṃgalānirvapettaśu | pātresyudaṅmukhopyudaṅmukhaḥ | śyālisyāmāḍhakī mudgātilamiṣyāṣasarṣapāḥ | kulotthakaṃ kumāṣāśca vījanyaṃkurakarmaṇi || skaṃdaskaṃkau ca niṣpāre vāyūgni kulotthake | moṭakyāṃ nirṛtiṃ somaṃ mudgaṃ vai vasvataṃ tile || prājāpatyaṃśāli vīje janaṃta sarṣapaircayet | māyāmarcayediṃdraṃmāṣe tu varuṇaṃ yajet || p. 39a) somaṃ saṃpūjayennityaṃ madhivāsa dināvadhi | haridrābhiḥ samubhyukṣyarastrairachādyate vudhaiḥ deśikaḥ || valiṃ trividha pātrāṇāṃ dikṣu pūrvāditaḥ kiret | praṇavādyairnamoṃtaiśca rātrau rātrī śanāmabhiḥ || bhūtāni paṃca yakṣāṇāgā brahmā śivo hariḥ | saptānāmapi rātrīṇāṃ devatāḥ samudīritāḥ || bhūtebhyasyuḥ lājātila haridrādadhi śaktayaḥ | sanno pitṛbhyaḥ sa tilāstaṃdulāḥ parikīrtitāḥ || karaṃbhalājaṃ yakṣebhyo nārikelodalānvitaṃ | śaktuṃ piṣṭhaṃ ca nāgebhyo brahmāṇaṃ paṃkajākṣataṃ || sā pūpamannaṃ sarvāya viṣṇavesyā guḍodanaṃ | navarātravidhau maṃtrī dugdhānna kṛṣakaṃ punaḥ || pradadyād vaiṣṇave caivaṃ sarvebhyaḥ pāyasaiścarā | tataśca lokapālebhyaḥ pāyasānnarvaliṃ haret || athāṃkuraṃ parīkṣeta yajamānaḥ śubhāśubhaṃ | samyagūrddha prarūḍhāniko malāni sūtāni ca || aṃkurāṇi śubhāṃ nyāṃhuriti taṃtravido viduḥ | dhūmravarṇānya pūrṇāni tathā tiryagtoni ca || śyāmalāni ca kubjāni varjayeda śubhāni ca | taddoṣa samanārthaṃ ca śāṃti homaṃ samācaret || gururmūlena juhuyāt chatamukhe sahasrakaṃ | atha dīkṣā pūrvadine kuṃḍa śrukśruva maṃḍalāni kuryāt | tatrādau kuṃḍa gṛhānirmāṇaṃ | gaṇeśvara vimarṣiṇyāṃ | vāstoḥ saṃgṛhya pūrvasya maiśānyāmuttarasya ca | diśi saṃkalpayenmaṃtrī maṃḍapaṃ tu vibhāvasoḥ || navahasta pramāṇaṃ vā saptahastamathāpi vā | paṃcahasta pramāṇaṃ vā caturharasraṃ samanvitaṃ || nicchidra tu caturdvāra vaidikā kṛṣṭi bhūṣitaṃ | darmamālā parivṛtaṃ taṃtunā pariveṣṭitaṃ || vaśiṣṭha saṃhitāyāṃ | vāstorīśāma bhāge tu maṃḍapaṃ racayet sudhīḥ | ṣaḍadvādaśāṣṭhābhirhastai ṣoḍaśairvā samaṃ tataḥ || caturdvāra samāyuktaṃ toraṇādyairalaṃkṛtaṃ | tripurāsāre | athāgnikāryaṃ kathayāmi pūjā gṛhasya kuryādau śivā śivasya | īśasya yadvādiśi vittayasya vibhāvasormaṃḍapamaddhikoṇaṃ | navahastamātramatha śailadormitaṃ | yadvā huṣīkakarasammitaṃ mataṃ | ruciraiścaturbhiruparaṃdhra muttamaṃ | kuśatoraṇaḥ sita vitāna śobhitaṃ | caturdvārayuktaṃ tatastasya madhye vudhastatribhāgaikabhāgena vedī | avutvipramānonnatāṃ darpananaṃ | tarnibhāṃ manohāriṇī cāpi kuryāt | iti ekakuṃḍa pakṣe paṃcahastamataṃ gṛhaṃ | taduktaṃ homa nirūpane | ekakuṃḍamate nānyat paṃcahasta gṛhaṃ bhavet | tadapi kuṃḍaṃ gṛhottare | taduktaṃ gaṇeśvara saṃhitāyāṃ | gṛhasyottarataḥ kuṃḍamekaṃ vedā samuddharet | lakṣa home tu tat kuryādgṛhaṃ madhyena dūṣaṇaṃ | idaṃ tu gṛhaṃ vedaśūnyaṃ gṛhamadhyena dūṣaṇamiti vacanāt | aṣṭakuṃḍavakṣe madhye vedikāryetyarthaḥ | p. 39b) atha kuṃḍāni | taduktaṃ śāradātilake | prāk prokta maṃḍape vidvān vedikā yā vahistridhā | kṣetraṃ vibhāvya madhyaṃśe pūrvādi parikalpayet || aṣṭa svāśāsu kuṃḍāni sthākārānyanu kramāt | caturasraṃ yonimadhyarddhacaṃdraṃ tyasraṃ suvartulaṃ || ṣaḍasraṃ paṃkajākāraṃ aṣṭhāsraṃtāni nāmataḥ | ācārya kuṃḍaṃ madhyesyādgaurīṃpati maheṃdrayoḥ || hastamātramitāṃ bhūmiṃ pūrvavat parisūtrayet | samaṃtāt kuṃḍame tasyāccaturasraṃ śubhāvahaṃ || caturasrīṃ kṛtaṃ kṣetraṃ paṃcadhā vibhajet sudhīḥ | nyaset purastādekāṃśaṃ koṇārddhārddha pramāṇataḥ || pramāyat koṇamānena tathānyadapi maṃtravit | sūtrayugmaṃ tato dadyāt kuṃḍaṃ yoni nibhāṃ bhavet || cā guruṃ svīkṛtaṃ kṣetraṃ daśadhā vibhajet sudhīḥ | ekamekaṃ tyajedaṃśaṃ adhakurddhaṃ ca taṃtravit || jyāsūtraṃ pātayedagre tanmānā bhrāmayet tataḥ | arddhacaṃdrānibhaṃ kuṃḍaṃ ramaṇīyaṃ pracakṣate || caturddhābhedite kṣetre nyasedu bhayapārśvayoḥ | ekaikamaṃśataṃtryānādagrato lāṃchayet tataḥ || sūtrayugmaṃ vudhaḥ kuryādrya svaṃ kuṃḍamudīritaṃ | aṣṭādaṣṭāṃge kṣetreśaṃ nyasedekaṃ vahirvudhaḥ || bhrāmayet tena mānena vṛtta kuṃḍamanuttamaṃ | aṣṭadhā vibhajet kṣetraṃ madhyasūtrasya pārśvayoḥ || bhogaṃ nyasedekamekaṃ bhāgenānena madhyataḥ | kuryāt pārśvadvaye matsya catuṣkaṃ taṃtravittamāḥ || sūtraṣaṭkaṃ vudhyaṃ | tato dadyā ṣaḍasraṃ kuṃḍamuttamaṃ | caturasrī kṛtaṃ kṣetraṃ vibhajya ca daśāṃśataḥ | ekaṃ bhāgaṃ vahirnyasye caturasraṃ prakalpayet bhrāmayettena vartulaṃ | vṛttāni karṇikādīni vahī strīni prakalpayet | padmakuṃḍamidaṃ proktaṃ vilena ca manoharaṃ || pūrvoktaṃ vibhajet kṣetraṃ caturviṃśati bhāgataḥ | ekaṃ bhāgaṃ vahirnyasya caturasraṃ prakalpayet || aṃtastha caturasraṃ syākoṇārddhatra pramāṇataḥ | vāhyasya koṇasūtra caturasrasya koṇābhyāṃ parilāṃchayet || diśa prati yathā nyāyamaṣṭau sūtrāṇi pātayet | aṣṭāsraṃ kuṃḍametaddhi maṃtraviddhirudāhutaṃ || krameṇa teṣāmartha vivaraṇaṃ | ācārya kuṃḍamityādi | prathamo sthitatvāt sarvasāmānyatvācca caturasrasevakuṃḍaṃ | tena caturasraṃ * * (##? kuṃḍaṃ dvayamadhikaṃ | keṣāṃ cinmate punaḥ caturasrameva sarveṣāṃ yathā śāradā tilake caturasraṃ tu sarveṣāṃ kecidicchaṃti tāṃtrikāḥ | kulasāre ca | caturasre maheśāni sarvakāryāṇi sādhayet | iti kriyāsāre ca | sarveṣāmeva varṇānā sarvakarmaṇi sarvataḥ | caturasraṃ prakurvīta athavā vidhitāni ca | iti śaktā śaktā bhedena jñeyaṃ | aṣṭakuṃḍāni vivṛyaṃte | hastamātra ityādi | atra koṇa sūtraṃ matsyādikaṃ kurvaṃti | p. 40a) taṃtre taṃtrerapi śrute tattunā mānatārthaṃ vakre kuṃḍe manastāpa ityādi darśanāt evaṃ maṃḍalādiṣvapi jñeyaṃ | na tvadṛṣṭārthakatvaṃ dṛṣṭārthatvena nirvāhe śrutyaṣṭārthakatvat phalakalpanāyāmanyārthatvāt | caturasrītyādi caturasra paṃcamāṃ śastādhikatayā aṃkāyitvā sammukhe koṇe sūtra caturthāṃśa pramāṇataḥ | caturthāṃśī bhūtasūtraṃ dakṣato vāmatośca bhrāmayet | tena yalubdhaṃ sthāna bhavati ubhaya sūtre pārśvepātanātmānāt sūtradvayaṃ adhikabhāgāvadhi manmukhe ekīkuryādityarthaḥ ata eva īśānakoṇa sūtrāgreya koṇasūtra caturbhāgānativatvavali rudrapramāṇa etatsaṃvādaḥ | hastamānamitaṃ sūtraṃ parite lāṃchayet tataḥ catuḥkoṣṭhātmakaṃ kṛtvāt koṇa sūtraṃ nipātayet | caturasraṃ bhavet kuṃḍaṃ sarvasiddhi pradāyakaṃ | kṣetraṃ paṃcāśakaṃ pūrvāsyāmekamaṃśakaṃ || nyaset tasmānyaset sūtra pārśvayormadhyamāvadhi | tataḥ pratyeka padadvaṃdvaṃ bhrāmayetattadvarddhvataḥ || pṛthak yathā samyagyathā koṇadvayāvadhi | evaṃ kṛte sthira kuṃḍaṃ bhavedaśvattha yatravat || uttarābhimukhaṃ kuṃḍaṃ yonyākhyaṃ siddhidāyakaṃ | caturasrītyādijyā sūtraṃ parimāṇaṃ sūtraṃ japevat prāsūrvaṃ jyāsūtraṃ śaralākāreṇa patatīti dhanurguṇa samānatā | pātayeda vaśiṣṭāṃ śādhotarekhāyāṃ daśottarāgrāṃ rekhāṃ kuryādityarthaḥ | tanmātrābhyā sūtra nipātāgra sthānamānāṃt | avaśiṣṭāṃśa samasūtraṃ rekhāyāṃ saṃsthāpyāgrato dakṣāvadhi vā māradhe ca bhrāmayet | purasthita rekhāvadhītyarthaḥ | saṃvādaśca kriyāsāre | kṣetradeśāṃśakaṃ kṛtvā dvaubhāgau ca parityajet | upanyudha snāt jyā sūtraṃ saṃpādya bhrāmayet tataḥ | tanmāne naiva tatkuryādarddha caṃdrānibhaṃ bhavet | iti | caturddhetyādi ubhaya pārśvayorddakṣa vāmayoḥ | kṣetra caturthāṃśameka dakṣe ekaṃ vāme adhikatayā aṃkaṃ pitvā tataḥ sanmukhāvadhi sūtradvayamekī kṛtya tryasraṃ daṃḍaṃ likhediti | saṃvādo yāmale | dvātriṃśadaṃgulaṃ sūtraṃ pātayet paritaḥ sudhīḥ trikārākārarūpeṇa pūrvaraṃdhraṃ samālikhet | trikoṇakuṃḍamākhyātaṃ sarvasiddhipradāyakaṃ | aṣṭādaśā ityādi | vahiriti | aviśeṣā caturdevi adhikāṃgamaṃ kapitvā madhye sūtraṃ nidhāya adhikāṃśamāne na vṛttaṃ kuṃḍaṃ bhavati saṃvādastu yāmale | kṣetreṣṭādaśaṃ bhāgaṃ katvekavādyūtaḥ kṣipet | bhrāmayet tena mārgeṇa madhye sūtraṃ nidhāya ca | tadāvṛttaṃ bhavet kuṃḍaṃ prācīmukhamanuttamaṃ | aṣṭadhetyādi aṣṭamāmśasyayā vā na vistāraḥ | tadvistāraṇa madhyādbhāṃga dvaya krameṇa pārśva dvaye dvau dvau matsyau cihnitau kṛtvā ūrdhvarekhāyā madhyamāgataḥ | p. 40b) dakṣa matsyāvadhi ekarekhā vā matsyāvadhi ekārekhā nupūreṇa vilikhedakṣadho matsyāvadhi ekārekhā evaṃ vādho matsyāvadhi ekārekhā dakṣa matsyato adho dakṣa matsyovadhi ekārekhā vā vā matsyato vā matsyāvadhi ekārekhā kruddha matsyate kurddha matsyāvadhi ekārekhā amatsyato adhamatsyāvadhi ekārekhā rekhāṣṭakaṃ sūtrāṣṭake nipātana bhavatītyarthaḥ | etasya saṃvādastripurāsāre | bhūpāśeyamihavahiḥ * * * * * (?) madhyāt kṣetravyāse svavimalamatiṃ tena mānena kṛtvā pārśvadvaṃdve ṛṣa ṛṣa yugaṃ sūtraṣaṭkasyapātaṃ kuryāt kuṃḍe bhavati tadidaṃ tarkakoṇaṃ manojñaṃ caturasrī kṛta sityādi aṣṭādaśīśata iti kecit pāṭhaḥ | tatra taṃtra virodhāt yathā tripurāsāre | daśāṃsatra vinyasya vāṣṇvaṃ samekaṃ pariramyate naiva vartanānāṃ | vahirmadhya saṃkarṇikāṃ cāpi kuryāt | tāvada paraṃ budhaḥ padmakuṃḍaṃ | vahiriti caturasrādvahi strīnivṛttānityarthaḥ | ekaṃ vṛttaṃ karṇikāvyavacchedārthaṃ vartulameva karṇikāṃ tasyāḥ paricayārthaṃ ekaṃ varttaṃ anyaddhasta dvayaṃ keśara patrārthaṃ karṇikātmakameva kuṃḍaṃ keśarādīni padmaparicāyakānītyarthaḥ | rudrayāma labhate punaḥ karṇikā keśara patrārthakameva kuṃḍaṃ | yathā yāmale | vṛttaṃ kuṃḍaṃ samuddhṛtya samabhāgena sādhakaḥ madhye vṛtta trayaṃ kuryānmadhyabhāge tṛkarṇikāṃ | keśarāṇi ca tadvāhye dalamadhyāmi tadvahiḥ tadāhyāni dalāgrāni kalpayeddeśikottamaḥ | karṇikā tryaṃgulocchāyāṃ saṃlikhya likhanet tataḥ adho bhāge keśarāṇi padmakuṃḍamitīritaṃ etanmate padmakeśara karṇikātmakaṃ kuṃḍaṃ madhye vṛttatrayaṃ vidhānāt | madhya padena vṛttamadhyemevocyate | atha nalasya vidhānaṃ | caṃdrikāyāṃ | karṇikāṃ vyāsamānena parityajya samunnatāṃ nikhanedeva śeṣaṃ tu keśarāṇāṃ ca khanedaṃtastadākāraṃ patrabhuvaṃ khanet patrakāra yathā | samyak jāyaṃte nipunastathā | iti yatanmatepi karṇikātmakameva kuṃḍaṃ vyākuṃḍavyā samāne karṇikā likhanāditi atra saṃpradāyaḥ saraṇamiti pūrvoktaṃ vibhajet kṣetraṃ mityādi ekamiti api katayetyarthaḥ | caturasramiti vāhvata ityarthaḥ koṇārddhetyādi koṇa caturthabhāga pramāṇata ityarthaḥ koṇābhyāṃ koṇa pārśvaddhayābhyāṃ tena pratidiśi dvau dvau matsyāvityarthaḥ | matsyaṃ yāvato vadaṣṭau sūtrāṇi pātayitvā hiṃte aṣṭāṃsri kuṃḍaṃ bhavedityarthaḥ | caturasramiti vāhyata ityarthaḥ etasya saṃvādastripurāsāre | kṣetre kṣiptvātra vāhvādiśi diśi mihiradvaṃdvakāṃśemekaṃ kṛtvānenaccikoṇaṃ punarapi matimāna koṇatorddha gṛhītvā | p. 41a) tatkoṇābhyāṃ vidadhyāhi khalu paritastena mānena cihnādaṣṭrāṃśasyāt samastārāyata vitanu pādaṣṭa sūtra prayogaṃ | ityaṣṭa kuṃḍāni | ācārya kuṃḍena saha nava kuṃḍāni | kuṃḍakhanana mekhale | laliteśvare ca | kuṃḍavistāramānaṃ tu khanane tādṛśaṃ punaḥ | tanmān mavaṭaṃ kuryātā vaḍūpāca mekhaleti || śāradāyāṃ ca | yāvān kuṃḍasya vistāraḥ khananaṃ tāvadeva hi | kuṃḍānāṃ yādṛśadrūpaṃ mekhalānāṃ ca tādṛśaṃ || kuṃḍānāṃ mekhalāstisro muṣṭhimātre tu tāṃ kramet | utsedhāyaṃ mato jñeyā dvekārddhāṃguli sammitā || atrimātra kuṃḍesyustri dvekāṃguli nātmikā | eva hastamite kuṃḍe vedāṃtena yanāṃgalāḥ || kuṃḍe rasakaretāsyurdaśāṃgula samanvitāḥ | vasu hastamite kuṃḍe tāmrapaṃktyāṃṣṭakāṃgulāḥ || daśahastāmite kuṃḍe manvatā tu darśāṃgulāḥ | vistārot sedhato jñeyā mekhalā sarvato budhaiḥ || siddhāṃteśekhare ca | paṃca vā mekhalāḥ | kāryāstaṃtravit sarvakuṃḍake | mekhalā tritayaṃ vātha dvitayaṃ cekameva vā | vidāgni nayanonmedha mekhalā tritayaṃ kramāt || kriyāsāre ca | pradhānamekhalot sedhamuktamatra navāṃgulaṃ | taddāhva mekhalot sedhaṃ paṃcāṃgulamiti smṛtaṃ || tadvāhye mekhalot sedhamaṃgula tritayaṃ bhavet | catustridvyaṃgulāyāma mekhalā tritayasya ca || ekāṃgulaṃ tathāt paktvā kuṃḍāṃte mekhalā bhavet | ekahaste tu kuṃḍe tu anya kuṃḍo tṛvarddhayet || arddhāṃgula pramāṇena kaṃṭhe ca taṃtravittamaḥ | jñānārṇave ca | śṛṇu devi pravakṣyāmi caturasrasya lakṣaṇaṃ | caturasraṃ samaṃ hastamātraṃ viracayet sudhīḥ || mekhalā sahitaṃ devi śṛṇu lakṣaṇamuttamaṃ | paṃcādaśāṃgulaṃ kuṃḍai ramaṇīyaṃ yathā bhavet || kaṃṭhadeśeṃgulaṃ tyaktvā navāṃ kula samanvitaṃ | vedāgni paṃcavistārā kartavyā mekhalā priye || ṣaḍaṃgula suvistārā mekhalā prathamā bhavet | dvitīye mekhalā devi caturaṃgura vistarā || saptāṃguloccara kartavyā tṛtīyā mekhalā tataḥ | paṃcāṃgulocca deveśi vistāre dvyaṃgulā bhavet || etena khananaṃ tāvadeva tu iti yaduktaṃ | tanmekhalayā sa heti voddhavyā kartavya khananākhāta dvādaśāṃgula sammitaṃ | dvādaśāṣṭata tadvāstuṃ mekhalā devi kārayet | caturaṃgula māyāmāṃgulo ca tathā bhavet dvādaśāṃte ca tadorddhetsedhā ityarthaḥ | athavā sarvakuṃḍa hi khaneddhastaikamānataḥ | paṃca vā mekhalā kāryā ṣaṭpaṃcābdhi tripakṣakaiḥ || athavā tritayā kāryā vedāgni nayanāṃgulaiḥ | athavā mekhalaikāhi vedāṃ gula samanvitā || utsedhayāmādyāmityarthaḥ | eka mekhale bhedaḥ | tathaike mekhalā pakṣe śṛṇu vakṣyāmi lakṣaṇaṃ | aṣṭhādaśāṃgulaṃ khātaṃ kuṃḍaṃ kuryād vicakṣaṇaḥ || p. 41b) caturaṃgula vistāro ṣaḍaṃgula samusṛtā | mekhalā pūrvavat kāryāyo niścāpi tathā bhavet || dvātriṃśadaṃgulaṃ kuṃḍaṃ trikoṇaṃ pathitaḥ pṛthak | khātaṃ tu pūrvavajñāya kaṃṭhe hi dvyaṃgulaṃ tathā || pūrvavammekhalā kāryā ekāpiṣa tathā bhavet | trikoṇaṃ trikoṇādi jñānārṇave trikoṇasya muktatvāt || tat khātaṃ pūrvavat paṃcadaśāṃgulaṃ pūrvavan mekhalā pradhāna mekhalā navāṃgulā dvitīyā paṃcāṃgulā tṛtīyā tryaṃgulā utsedhataḥ tena khananasya | mekhalāyāṃ militvā dvādaśāṃ triṃśadaṃgulamiti evāṃ vā sarvakuṃḍamiti ekāpi ca tathā bhavet | sapta daśāṃgulā bhāvet dityarthaḥ | hastamā parimāṇasyoktatvāt | ityapi śabdāllabhyate | atha mekhalāni vivaraṇaṃ || taduktaṃ śāradāyāṃ | hotu ragreyo nirekhāmuparyaścattha patravat | muṣṭaparāmtakahastānāṃ kuṃḍānā yonirīritā || vaddha tu dvyaṃgulāyāma vistāronnatiśālinī | ekāṃgulaṃ tu yonyagraṃ kuryārīśadradhomukhaṃ || ekaikāṃgulatonemiṃ kuṃḍedhanyeṣu varddhayet | yavadvaya krameṇeyonyagramapi varddhayet || jñānārṇava ca | daṃḍasya paścime bhāge yoni kuṃryāstu lakṣaṇaṃ | dvādaśāṃgula dīrghāṃ tu tathāṣṭāṃgula vistarāṃ || aśvattha patrarūpāṃ vā trikoṇaṃ vā vicakṣaṇaḥ | ityapi ekahasta kuṃḍasya anyakuṃḍasya pūrvavat || varddhayaidityarthaḥ | kriyāsāre ca prathame mekhale yoniṃ kuṃḍoṣṭhīṃ heturagrataḥ | kuryākujoṣṭhaśamṛśīṃ kuṃḍo * * * (?) lakṣaṇāṃ | yoniḥ ṣaḍaṃgulāyāmācavatpuraṃgula vistṛtā || unnatau dvyaṃgulā proktā kuṃḍe hastamite budhaiḥ | homasāre ca | dakṣasthā pūrvayāmyeta jalaṃ sthāpa * * (?) taraṃ | siddhāṃte dvādaśāṃgula dīrghāṃ tu tathoṣṭāṃgula vistṛtāṃ || yoniṃ prakalpayet maṃtrī tadagraṃ dvyaṃgulaṃ marvat | daśahastāṃtaraṃ yāvat pūrvavadvarddhayet kramāt || nā * * (?) t koṇakuṃḍekṣayoniṃtāṃ taṃtracittamaḥ | yāmale ca | yonyā madhye vilaṃ kuryāt kaviṣājya hi maṃtrakaṃ | atha nāla vivaraṇaṃ | śāradāyāṃ | mekhalā vākya sthāna mārabhya kārayet | taduktaṃ bhāskara ācāryeṇaṃ | yo nāle sa raṃdhrakamiti | * * * * (?) yonyāḥ paścimato nālaṃ raṃdhraṃ va caturaṃgulaṃ tridvyakāṃgula vistāraṃ mūlamagramiṣyate | iti nāla vivaraṇaṃ | atha nābhi vivaraṇaṃ | śāradāyāṃ | kuṃḍānāṃ kārayedaṃ tanītimaṃvuja sannibhaṃ | tat tatkuṃḍānurūpaṃ vā mānasya ca nigadyate | muṣṭya ratnyekahastānāṃ vātirutsedhatāvataḥ || dvitrivedāṃgulopetā kuṃḍe dhanyeṣu varddhayet | yavadvaya krameṇaiva nātiṃ pṛthagudāradhīḥ || nābhikṣetraṃ dvidhā kṛtvā madye kurvīta karṇikāṃ | vahiraṃ śadvayenāṣṭau patrāṇi parikalpayet || p. 42a) muṣṭimātramitaṃ kuṃḍaṃ śatārddhe saṃpracakṣyate | śatahomevatrimātraṃ hastamātraṃ sahasrake || dvihastamayute lakṣe caturhastamudākṛtaṃ | yāmale ca | caturhastaṃ lakṣahome ṣaṭhastaṃ daśalakṣake | aṣṭahastaṃ koṭi home daśahastaṃ tathaiva ca || athavākārayedeka haste lakṣaṃ yathā kramāt | lakṣāṇāṃ daśakaṃ yāvatā vaddhastena varddhayet || daśahastotparaṃ kuṃḍaṃ nāsti sarvāgameṣvapi | koṭi homāt paro homo nāstyeva vedataṃtrayoḥ || śāradāyāṃ daśalakṣeṣu ṣaṭhastaṃ kodyāmaṣṭakaraṃ smṛtaṃ | daśahastamitaṃ kuṃḍaṃ koṭi homepi dṛśyate | atra viruddhārtha kavacanīya havya dravya gurutva laghutvā pekṣayā ekavākyatā kartavyā | laghu dravye puṣpa homādau svalpaṃ kuṃḍaṃ gurudravyepana sa phalādau me tat kuṃḍamiti dik atrāyaṃ niṣkarśaḥ | ekahastasya paṃcadaśāṃgulaṃ svātaṃtatra navāṃgulocca mekhalā tena hastapūrṇatā | dvādaśāṃgula khātapakṣe dvādaśāṃgulocca mekhalā tena hastapūrṇatā | ekamekhala pakṣe aṣṭādaśāṃgulaṃ khātaṃ ṣaḍaṃguloccā mekhalā tena hasta pūrtiḥ | dvādaśāṃgula pakṣe paṃcadaśāṃgula khātaṃ mekhalānāṃ saptadaśāṃgulībhirhastapūrtiḥ etat pakṣe ekamekhalāpi saptadaśāṃgulocca | athavā sarveṣāṃ hastamātra khananaṃ muṣṭyavattrikuṃḍayostu kuṃḍavistāramāṇaṃ mekhalā yonilemīnāṃ śāradāyāṃ tu viśeṣaḥ | atha yoni digvivaraṇaṃ | dakṣasthā pūrvayāmye tu jalasthā paścimottare | yonirukta vudhairhome taṃtravidbhi yathā kramaṃ || somaśaṃbhu vāpyuktaṃ | pūrvādi yāmya kuṃḍānāṃ yoniḥ syāduttarānanā | pūrvānanā tu śeṣāṇāṃ māśānyorhuta cātayoḥ || tayoḥ pūrvottarāyāḥ aiśānye ityupalakṣaṇaṃ vivasthānamityarthaḥ | iti vacanāt pūrvadakṣiṇa kuṃḍe tu tanmukhā hotāraḥ | paścimottara kuṃḍa pūrvamukhāhotāraḥ iti | atha kuṃḍaphalādi vivaraṇaṃ | śāradāyāṃ | sarvasiddhikaraṃ kuṃḍaṃ caturasrāṃ mudā hutaiḥ | putrapradaṃ yonikuṃḍamarddheddhābhaṃ śubhaprada || śakṣayakaraṃ tryasraṃ vartulaṃ śāṃtikarmaṇi | chedamāraṇāyaḥ kuṃḍaṃ ṣaḍasraṃ padmasannibhaṃ || puṣṭidaṃ rogaśamanaṃ kuṃḍamaṣṭāsramīritaṃ | viprāṇāṃ caturasraṃ syādrājñīṃ vartulamiṣyate || vaiśyānāṃ marddha caṃdrābhaṃ śūdrāṇāṃ tryayamīritaṃ | yāmale ca | caturasraṃ śāṃti lakṣmī puṣṭivṛddheśca kāraṇaṃ | yoni kuṃḍaṃ vākpradaṃ syādākṛṣṭikaraṇaṃ mahat || lakṣmīpradaṃ vartulaṃsyā caṃdrārddhe tṛtayaṃ bhavet | padmākhyaṃ sarvasaṃpāttaḥ kāraṇaṃ puṣṭidaṃ bhavet || caturasraṃ brāhmaṇānāṃ rājñāṃ ca vartulaṃ mataṃ | vanijāmarddha caṃdraṃ tu tryasraṃ ca śūdrajanmanāṃ || p. 42b) ācāryā kathayaṃtyeke sarveṣāṃ caturasrakaṃ | atha kuṃḍavāsanā | yāmale | kuṃḍasya rūpaṃ jānīyāt paramaṃ prakṛte vapuḥ | prācyāṃ śiraḥ samākhyātaṃ vāma dakṣiṇa saumyayoḥ || udaraṃ kuṃḍamityuktaṃ yoniḥ pādau tu paścime | atha niṃdā vivaraṇaṃ | pūrvādi yāmya kuṃḍātāṃ mekhalā rahitaḥ śoko hyavike vitta saṃkṣayaḥ bhāryā vināśanaṃ kuṃḍaṃ yatkaṃṭhavarjitaṃ | bhairavaśvotasi | sūtrādi keṣu kṛdbhedo nale hīne daridratā | vātulaḥ kaṃṭhahīne syāda siddhirnyūnakādike || adhike vittanāśaḥ syāt hīne duḥkhaṃ praśasyate | vyādhayaśca pravartaṃte hīnocce syādapa smṛtiḥ || uccāṭe sphuṭite chinna aṃkane vā mūrti bhavet | tasmāt sarvaṃ gurorjñātvā tatkuṃḍaṃ racayetsudhīḥ || vṛttarataṃtre ca | atha dvihastādi parimāṇa vivaraṇaṃ | maṃtramuktāvalyāṃ | ekahastasya kuṃḍasya kon.e sūtra pramāṇataḥ | koṇādaurabhya sūtraṃ syārdvihasta parikīrtitaṃ || evamanyeṣu kuṃḍeṣu varddhayet kramataḥ sudhīḥ | uttarataṃtre ca | hastamātramite kuṃḍe samaṃtā vṛttaraṃgulaṃ | varddhayet tena mānena dvihastaṃ ca pracakṣyate || evamanyeṣu kuṃḍeṣu hastamānaṃ prakīrtitaṃ | rudrayāmale | trayastriṃśāṃgulaṃ sūtraṃ tilaṃ vā daśakoṇitaṃ | saptaṣaṣṭhyaṃgulaṃ sūtraṃ tiladvādaśakovimaṃ || dvihasta kuṃḍe vidhivat pūrvavat parisūtrayet | dvihaste dvicatvāriṃśat tiladvādaśako nitaṃ || caturhaste ca kuṃḍe ca paṃcāśadaṃgulottaraṃ | tiladvādaśakaṃ sūtraṃ paṃcahaste nivodhame || catuḥṣaṣṭhyaṃgulaṃ sūtraṃ tiladvādaśakonibhaṃ | saptaṣaṣṭhyaṃgulaṃ sūtraṃ tiladvādaśakovibhaṃ || ṣaḍhasta kuṃḍe vidhivat saptahastanivodhame | nava saptyaṃgulaṃ sūtraṃ tiladvādaśako nibhaṃ || aṣṭāśātyaṃgulaṃ sūtraṃ tiladvādaśako nibhaṃ | aṣṭahaste tu kuṃḍaṃ tu kuṃḍedvā na sūtre pariveṣṭhayet || sapta navatyaṃgulaṃ sūtraṃ tila dvādaśakāritā navahaste tṛkuṃḍe vai sūtraṃ tatra vidāmmataṃ | tiladvādaśa saṃyuktaṃ ṣaḍaturaśatāgulaṃ | daśahastasya kuṃḍasya uddhare taṃtra vittama || iti | atra sarvatra dvaidhe icchā vikalpato guruṇāṃ caraṇopadeśa pariṇamiti || atha sthaṃḍilaṃ | taduktaṃ vṛhadyoginī taṃtre nityaṃ naimittikaṃ homaṃ sthaṃḍile vā samācaret | hastamātreṇa tat kuryāt vālukāti suśobhanaṃ | aṃgulot sedhanaṃ muktaṃ caturasra svayaṃ tataḥ || kriyāsāre ca | hastamātraṃ sthaṃḍilaṃ vā saṃkṣipto homakarmaṇi | ata eva kā sthaṃḍile kuryāt saṃkṣepastu hastamānaśruteḥ sahasrāvadhirityarthaḥ | atha śrugavivaraṇaṃ | taduktaṃ yāmale | yajñakāṣṭhaṃ hastamitaṃ ṣaṭtriṃśatā vibhāgavyet | viṃśatyaṃ śairbhavet kuṃḍo vedistairaṣṭabhirbhavet || p. 43a) ekāṃśenamitaḥ kaṃṭhaḥ saptabhāgamitaṃ mukhaṃ | viditryaṃśena vistāraḥ kaṃṭhasya parikīrtitaḥ || mukhaṃ kaṃṭha samānaṃ syāt mukhemārgaṃ prakalpayet | kaniṣṭhāṃgulimānena sarpiṣo nigamāya ca || vedīmadhye vidhātavyā bhāgikena ca karṇikā | vidadhīta vahistasyā ekāṃśenābhitovaṭaṃ || tasya khātaṃtribhirbhāgaivartamehnīśato vahiḥ | aṃśenaikena parito dalāni parikalpayet || mekhalā mukhavedyāśca paritārddhāṃśamānataḥ | kuṃdra mūlāgrayo kuṃbhau guṇavetyaṃgulaiḥ kramāt || * * * (?) gayamāṃśaiḥ syāt kuṃḍasyānāha īritaḥ | ṣaḍbhiraṃśaiḥ pṛṣṭhabhāge vedyāḥ kūrmākṛtiṃ bhavet || haṃsyavāhastivo vā pātrigotra svaṃ likhet | mukhasya pṛṣṭhabhāgesyāḥ śrucau lakṣaṇa dṛśaṃ || yajñakāṣṭhamitiyāṃge vihitamityarthaḥ | śāradāyāṃ ca || śrīparṇī siṃśikā kṣīraśākhi * * * * * * (##? gṛhītvā vibhajeddhasta mātraṃ ṣaḍtriṃśattā punaḥ || iti vediriti vedikā vā ityarthaḥ | varamubhayā viracite vedikā tulā bhavet | aviśeṣā dvittāre dairghyedha kaṃṭha iti vedī tu svayormadhye ekāṃśena ekāṃśadīghīvena kaṃṭhaśamānākārata sa bhinnatvena cihinitaṃ kāryamityarthaḥ | saptabhāge saptabhāga dīrghamagramatāmityarthaḥ | vedīti vedīṃ caturddhā vibhajya ubayataḥ arddhośatya madhyabhāgavistārenetyarthaḥ | tasyetyādi | avaṣṭasya hvātaṃ nimnatāṃ vahiriti ataṭasyatyarthaḥ | dalāni aṣṭau dalāni sāmātyatvā pariśeṣāt | sa keṣāṃranyepi saṃpradāyaḥ mukha iti sa kaṃṭha ityarthaḥ | tena kaṃṭhasya mukhāṃtā | vahiriti vedyāḥ samutyataḥ arddhāṃ śāstra viveśāṃke dve ubhayato gṛhītvā vityarthaḥ | gaṃḍītyādi kuṃbhayoni yoragra mūlabhāgeyamīśaina yugmāṃ śamānena ekāgaṃḍī mūlastha kuṃbhāṃgre anyāgrastha kuṃbhāgre ata eva ratnāvalīkāraḥ | gaṃḍīdvayamaṃśadvayenobhayagaḥ iti | taduktaṃ somaśaṃbhunā | mūle cāgreva daṃḍasya gaṃḍīkaṃ kaṇavadbhavet | atha śruva vivaraṇaṃ kuloḍḍīśe | śruk caturviṃśabhāgena śruvasya racanā bhavet | dvātriṃśatyā daṃḍamānaṃ caturbhiḥ pariṇāhrakaḥ karṣāsvagrāhi mastesyāṃ daṃśadaya vibhedataḥ | nikhanet * (?) kile sthāne yathā mṛga vakṣyāmi | daṃḍamūlāgrayorgaṃḍī bhavet kaṃkavibhūṣitā || śruva lakṣaṇa saṃyuktaṃ taṃtre vaidikakarma sūciturviṃśatiriti hastaṃ parimita śruṣaṭ triṃśadbhāgasya caturviśetyarthaḥ | daṃḍamānaṃ dairghyamityarthaḥ pariṇāhakasthaulyaṃ karṣeti aśīti raktikaḥ karṣaḥ suvarṇādermīnamiṣyate | p. 43b) iti dadminā nirūpane | geṃḍūyā ityarthaḥ | tena daṃḍasya mūle ekagaṃḍītyartha tataḥ kaṃkaṇaṃ dalāgre kaṃkaṇaṃ | ata ea ratnāvalīkāraḥ | gaṃḍīdvayamaṃśadvayenobhata ityarthaḥ || atha bhāge pratinidhi vivaraṇaṃ | yāmale | madhyamābhyāṃ palāśasya patrāṇyāṃ hūyate haviḥ | * * (?) nāśvattha patrābhyāṃ saṃkṣipte homakarmaṇi || vaśiṣṭa saṃhitāyāmapi palāśayāṃtrati chidre rudhirau śrukśruvau mune | kuryādaśvattha patre saṃkṣipte homakarmaṇi | atra saṃkṣitaṃtu sahasravedhirityarthaḥ | tenāśaktau sthaṃḍile yatra homastatra srukśruvā bhāve pratinidhiriti | atha maṃḍala vivaraṇaṃ | śāradāyāṃ | caturasre catuḥkoṣṭhe varṇasūtra samanvite | caturvāpi ca koṣṭhe svakoṇa sūtraṃ catuṣṭayaṃ || madhye madhye yathā matsyo bhaveyuḥ pātayet tathā | asyārthaḥ caturasre catuḥkoṇe karṇasūtra samanvite || koṇa sūtrānvite caturṣukoṣṭheṣu aṃtavartiśu tathā koṇa sūtrāṇi pātayedyathā madhye madhye matsyāḥ bhaveṣuḥ iti caturasra vivaraṇaṃ | pūrvā parāyate dve dve maṃtrī yāmyottarāyate | pātayet teṣu madhyeṣu samasūtra catuṣṭayaṃ || asyārthaḥ | pūrvapaścimabhāge dve militvā sūtra catuṣṭayaṃ | parvavat koṇakoṣṭhe karṇasūtrāṇi pātayet || koṣṭhakoṇeṣviti vyatyayenānvayaḥ | tataścakoṇe matsyāḥ syusteṣu sūtrāṇi pātayet | yathā koṇeśu matsyāḥ syustathā koṇeṣu sūtrāṇi pātayet | tato matsyā bhavaṃti teṣu sūtrāṇi pūrvapaścima bhāgāni vakṣottaragānītyarthaḥ | tena punaḥ punaḥścatuḥkoṣṭhāni militvāṣṭhā koṣṭhāni aṣṭa svakoṣṭhāni bhavaṃti | tena ṣaṭpaṃcāśadadhikaśa taduparimitāṃti ityarthaḥ | yāvacchata dvayaṃ maṃtrī ṣaṭpaṃcāśat padātyapi | tāvat tenaiva vidhinā taṃtrā nipātayet | tena dakṣiṇottaragā saptadaśarekhā pūrvapaścimagā saptadaśarekhetyarthaḥ | ṣaṭtriṃśatyapadermadhye likhet padmaṃ sulakṣaṇaṃ | vahiḥ paṃktyā bhavet pīṭhaṃ paṃkti yuktena vīthikā || ṣaṭtriṃśateti caturdiśi paṃcasupaṃcatvakāṃṣtheśutpakteṣu ṣaṭtriṃśatapadānya vaśiṣṭāni bhavaṃti iti padmasya sūcanā vivaraṇaṃ paścāt evaṃ pīṭhasya evaṃ vīthikāyāḥ dvāraśobhopaśāṃbhāgrān śiṣṭābhyāṃ parikalpayet | eṣāmapi sūcanā vyaktiṃ svare | śāstrokta vidhinā maṃtrī tataḥ padmaṃ samālikhet | padmakṣatrasya saṃtyajya dvādaśāṃśaṃ vahiḥ sudhīḥ || tanmadhyaṃ vibhajedvṛttai stribhiḥ samavibhāgataḥ | ādyaṃ syāt karṇikā sthānaṃ keśarāṇāṃ dvitīyakaṃ || tṛtīyaṃ tatra patrāṇāṃ muktāṃśena dalāgrakaṃ | eteṣā mayamarthaḥ | p. 44a) padma yatra dvādaśadhā vijana ekāṃśaṃtyaktvā avaśiṣṭaṃ madhyākṣaraṃ punaḥ ṣoḍhā vibhajya madhyaṃ rekhāyāṃ kīlaka mekaṃ sthāpayitvā tatra sūtraṃ vaṃdhayitvā tāma krameṇa triḥparibhrāmya bhāgatrayeṇa vṛttatrayaṃ kuryāt | ājyamiti vṛttamityarthaḥ | vāhyavṛttāṃtarālasyamāne vidhimāsudhāḥ nidhāyake śarāgreṣu parito arddhaniśākarān | vāhyavṛttasya dvitīyaṃ vṛttāvadhiyanmānaṃ tena dīrghānaye arddhasnāna madhyavṛttasyāṣṭādikṣu ciṃtayet | likhitvā saṃdhi saṃsthānaṃ yatteṣāṃ tatra sūtrāṇi pātayedityarthaḥ | kvacidapi sūtratvaṃ sthānī tathā pāṭhaḥ tanmate sūtrāṇīt yasya viśeṣaṇaṃ saṃdhau sūtrāni pātanīyānītyarthaḥ | dalāgrāṇāṃ ca yanmānaṃ tanmānaṃ vṛttamo khet | tadaṃtarālaṃ tanmāna sūtrasyo bhayataḥ sudhīḥ ālikhed vāhyahastena dalāgrāni samaṃ tataḥ dalāgrānāṃ sthānaṃ yat tyaktvā dvādaśabhāga rūpaṃ tasyayā vā vistāraḥ tena māne vṛttaṃ bhrāmayedityarthaḥ | tadaṃtarālaṃ vṛttāṃtarālaṃ lakṣmī tryaṃtya tanmadhye sūtrasya padmapatra paricāyaka sūtrasya padmasyetyarthaḥ | ubhayato vāmataḥ rekhe ākṛṣya vāhya hastena hastaṃ vāhyataḥ kṛtvā likhet | pūrvādi śiṣṭaṃ paścimābhimukhaṃ dakṣe uttarāmukhaṃ paścāt pūrvamukhaṃ uttaredakṣamukhaṃ likhati | tadāvatītyarthaḥ | dalamūleṣu yugaśaḥ karāṇi prakalpayet | tatsādhāraṇa proktaṃ paṃkajaṃ taṃtravedibhiḥ | dalamūleṣu dvitīya vṛttāṃtarālasthārddha caṃdralakṣitiyityarthaḥ | padāni trīṇi padārthaṃ pīṭhakoptośu mārjayet | avaśiṣṭa pade vidvān pīṭhagāni kalpayet | padāni vīthi saṃsthāni mārjayet paṃktyabhedataḥ | padānītyādi koṇastha pradāmekaṃ tadubhaya pārśvataḥ padadvayaṃ | tena trīṇi padāni pratikoṇeṣu pīṭhapādārthaṃ mārjayedityarthaḥ | koṇāvaśiṣṭa padāni caturdiśi sthitānītyarthaḥ | padānītyatraśaktidvaya sthitāni padāni mārjayitvā vīthīkāryetyarthaḥ dikṣu dvārāṇi racayeddi catuḥkoṣṭhakestataḥ | pade trimirathaikena śobhākhyardvārapārśvayoḥ | dvicaturiti urddhve dvekoṣṭhe adhaścatvārītyarthaḥ | padairityādi dūrddhva trīṇi padāni adhaśca ekaṃ padaṃ dvārapārśvayoḥ pratidvāra pārśvayorityarthaḥ | upaśobhāsyurekena tribhiḥ koṣṭhairanaṃtaraṃ | avaśiṣṭaiḥ padaiḥ yadbhiḥ koṇānāṃ syāccatuṣṭayaṃ || raṃjayet paṃcabhirvarṇairmaṃḍalaṃ tanmanoharaṃ | pītaṃ haridrāṃ cūrṇasyātsita taṃḍula saṃbhavaṃ || kusuṃbha cūrṇamaruṇaṃ kṛṣṇa dagdha palāsajaṃ | vilvādi patrajaṃ śyāmamityuktaṃ varṇa paṃcakaṃ || aṃgulot sedha vistārāḥ sīmārekhāḥ śitāḥ śubhāḥ | karṇikāṃ pītavarṇena keśarāṇye ruṇāni ca || p. 44b) śubhravarṇena patrāṇi tatsaṃdhī śyāmalena ca | rajasāraṃ jayenmaṃtrī yadvā pītaiva karṇikāṃ || keśarāḥ pītavarṇāḥsyuraruṇādi dalāni ca | saṃdhayaḥ kṛṣṇavarṇāḥ syuḥ pītenāthasitena vā || raṃjayet pīṭhagarbhāṇi pādātpuraruṇaprabhāḥ | gātrāṇi tasya śuklāni vīthīṣu ca caturṣu ca || ālikhet kalpalatikāḥ dalapuṣpa samanvitāḥ | varṇairnānāvidhaiścitrā sarvadṛṣṭi manoharāḥ || dvārāṇi śvetavarṇā niśobhārucchāḥ samīritāḥ | upaśobhāḥ pītavarṇāḥsyuḥ koṇānyasitatāni ca || tisro rekhāḥ vahiḥ kāryāḥ sitaraktāśitāḥ kramāt | maṃḍalaṃ sarvato bhadra me tatsādhāraṇaṃ smṛtaṃ || sīmeti dvāra vīthī pīṭha padmasīmetyarthaḥ | yadveti | icchā vikalpah saṃdhaya iti sarveṣāṃ mityarthaḥ | sitena kṛṣṇena kṛṣṇe nīlāsita śyāmetyamara darśanāt || tathāpi śyāmapadaṃ na dagdhaṃ patra raja ucyate | pītaṃ haridrā cūrṇaṃ syādityādeḥ | śakti grāhakatvāt | tena paṃcabhirvarṇairharidrācūrṇādi paṃcadravyairityarthaḥ | pīṭhagatāmityādi vahiḥ paṃktyāṃtargata padmakṣetrasya koṅsthānānītyarthaḥ | pādā iti koṇe trīṇi padāni marjayitvā sthānaṃ kṛtaṃtānītyarthaḥ | gātrāṇītyādi pīṭhasya gātrāṇi pādudvaya madhyavṛttisthānānītyarthaḥ | sādhāraṇaṃ | sarvadaivatyamityarthaḥ | urddhva vidyāyāṃ punadīkṣāmaṃḍala prāgevīktaṃ | atha kṣudra sarvato bhadra vivaraṇaṃ | taduktaṃ śāradāyāṃ | caturasrāṃ bhuvaṃ kṛtvā digbhyo dvādaśadhā sudhīḥ pātayet tatra sūtrāṇi koṣṭhānāṃ dṛśyate śataṃ | catuścatvāriṃśadādyaṃ paścāt ṣaṭtriṃśaṃtāṃvujaṃ | asyārthaḥ | caturasraṃ bhuvaṃ pūrvapaścima dakṣiṇottarebhyaḥ dvādaśadhā vibhajet | caturasra madhye pūrvapaścimagātrakā rekhā dakṣottara gātrakā daśarekhā tata ubhayataḥ | dvādaśa koṣṭhāni labhyaṃte | dvādaśāṃkena dvādaśāṃke pūrite sati catu catuścatvāriṃśaduttara śatakoṣṭhāni labhyaṃte | koṣṭhaiḥ prakalpayet pīṭha paṃktyā naivātra vīthikā | dvāraśobhā yathā pūrvaṃ upaśobhāna vidyate || avaśiṣṭaiḥ padai kuryāt padbhikoṇāni taṃtravit | vidadhyāt pūrvavaccheṣamevaṃ vā maṃḍalaṃ likhet || na vidyata iti koṣṭhā bhāvādityarthaḥ | pūrvaṣaditi sarvato bhadramaṃḍaladityartha śeṣamiti uktaśeṣamityarthaḥ | tena padmanirmāṇaṃ paṃcavarṇa citraṃ dvārādikaṃ vāhya trirekhā ca | p. 45a) sarvato bhadramaṃḍalamityarthaḥ atha navanābha vivaraṇaṃ | caturasre catuḥ ṣaṣṭhi padānā marayet sudhīḥ | padaiścaturbhiḥ padmaṃsyānmadhye tatparitaḥ punaḥ || vīthī catasraḥ kurvīta maṃḍāṃtaranālikā | dikhā teṣu catuṣkeṣu paṃkajānni samālikhet || vidiśyate catuṣkāni bhitvā ṣoḍadhā sudhīḥ | padraiścaturbhiḥ mārjayet svastikākāraṃ śvetadvīpāruṇā sitvā | rajobhiḥ pūrayettāni svastikāni śivāditaḥ | prāk prokta naiva mārgeṇa śeṣamanyaṃ samāpayet || navanābhamidaṃ proktaṃ maṃḍalaṃ sarvasiddhidaṃ | vṛttaḥ ṣaṣṭhīti caturasrasya madhye pūrvāparāyatā saptarekhā dakṣottarāyatā saptarekhāṃ aṣṭāṃke nāṣṭāṃki pūrite catuḥpadaṃ bhavatītyarthaḥ | pradaiścaturbhiriti sarvataḥ koṣṭha trayet pakte catvāri koṣṭhāni śiṣyatetyarthaḥ | vīthītyādi vahiḥ paṃktyā vīthīḥ kuryādityarthaḥ | maṃḍalānaṃtaraṃ madhyaṃ asminnityarthaḥ | mānāveṣṭanatvena vartamānatvāptaṃ | diggateṣu catuṣkeṣu vidigjata catuḥkoṣṭhātmaka catuṣkeṣvityarthaḥ | vidigjateti koṇastha catuḥkoṣṭhātmaka catuḥkoṣṭheṣṭhityarthaḥ | dakṣottara sūtradvaye | pūrvāt paradvayāṃ | datvāṃkite sati ṣoḍaśa koṣṭhalkāni bhavaṃti pratikoṇā koṣṭheṣu ṣoḍhā vibhakteṣu | dakārākāra catuṣṭhayaṃ śeṣayitvānyanmārjayedityarthaḥ | tena phalādhikyaṃ śeṣa padmaracanā citrādityarthaḥ | atha cābja vivaraṇāṃ śāradāyāṃ | paṃcābja maṃḍalaṃ prokta me tatsvastika varjitaḥ | etaditi maṃḍalaṃ navanābhamityarthaḥ | svastikavarjitaṃ nāṃkanīyamityarthaḥ | ṣoḍaśa koṣṭhā ekāni koṇakoṣṭhānye rakṣayet | pūrvayaṣṭhivitamapi kuryadityarthaḥ | dīkṣāyāṃ devapūjāyāṃ maṃḍalāṃ catuṣṭayaṃ | sarvataṃtrānusāreṇa proktaṃ sarvasamṛddhidaṃ | devapūjāyāṃ sāmānyato devapūjāyāṃ tena vārṣakṛtye durgotsavādau kartavyamityarthaḥ || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ | kulavṛttau svataṃtrāyāṃ navamaḥ paṭalaḥ smṛtaḥ || atha maṃtrāṇā daśasaṃskāra vivaraṇaṃ || uḍḍīśe | jananaṃ jīvanaṃ paścāt tāḍanaṃ vodhanaṃ tathā | athābhiṣeko vimalīkaraṇāthāyane tathā || tarpaṇaṃ gopanaṃ gupterdaśaitā maṃtra saṃskṛyāḥ | kuṃkumena viliptāyā mathavā rocanādinā gomayena viliptā ca kācinyā kamalaṃ likhet | kāśmīra caṃdanenāpi bhasmanā vātha su vratā kāśmīra śaktisaṃskāra caṃdane vaiṣṇave manau | śaive bhasma samākhyātaṃ mātrikā maṃtralekhane | viracya keśaraṃ vargaṃ pūrvato yugmaso likhet || keśare vargamiti atrākāra praśleṣaḥ avargamityarthaḥ | p. 45b) tenāṣṭadale ṣoḍaśa keśare yugmaṃ yugmaṃ kṛtvā likhet kādivargaṃ saptapatre lakṣama emapatrake | tadakṣarāttu maṃtrāṇā muddhāro janataṃ smṛtaṃ | praṇaṃ vāṃtaritaṃ kṛtvā maṃtravarṇā yajet sudhīḥ || tajjīvana mityāhuḥ śatā vṛtyācca tāṃtrikāḥ bhūrje maṃtrākṣaraṃ kṛtvā vāyuvījena tāḍayet | ekaikaṃ śatavāraṃ tu maṃtra kṛccaṃdanābhasā | maṃtravarje samālikhya karavīra prasūnakaiḥ || tanmaṃtrākṣaraṃ khyātairhanyāmnārṇena vodhanaṃ | mālatī kalikādhistu kumamūlena vā sudhīḥ || mūrte maṃtra samālikhya maṃtrī maṃtrasya saṃkhyayā | aśvattha pallavairvāpi maṃtramabhiṣiṃced viśuddhaye || sahayāgaṃ ca māyāṃ ca jyotirmaṃtraṇanidahet | malatrayaṃ tāro saṃte manaṃnā nirmalo bhavet || tāraṃ śivāgritārāstaṃ viṃdurjyoti manurmataḥ | māyikaṃ nāme cā yātthaṃ pauruṣaṃ karmiṇaṃ manaṃ || ātavyaṃ tadvayaṃ jñeyaṃ nisiddhaṃ tanmalaṃ trayaṃ | kuśodakena japtena pratyarṇaṃ prakṣaṇaṃ manoḥ || aṣṭottaraśataṃ likhitvā bhūrjapatrake | tena maṃtreṇa nidhiṃvadevatā āyāyanaṃ mataṃ | tavūjyoni maṃtreṇā maṃtreṇa vidhinā maṃtre tarpaṇaṃ tarpaṇaṃ mataṃ | madhunā śakti maṃtreṣu vaiṣṇave ceṃdumajjalaiḥ | śaive ghṛtena dugdhena tarpaṇe śasyate vudhaiḥ || tāramāyāramā ** (?) malabhyādau niyojyate | saptadhā prajapanmaṃtramiti dīpanamīritaṃ || japyamātasya maṃtrasya gopanaṃ ca prakāśanaṃ | saṃskārā daśamaṃ proktāḥ sarvataṃtreṣu gopitā || yāna kṛtvā saṃpradāyena maṃtrī vāṃchitamāpnuyāt | iti * * * * * * * * (?) kartavyā | dīkṣā pūrvāṃ gatvena vihitatvāt | athāvāsaḥ | kālaṃ tu pūrvādini pūrvadineva pūjākramena balidānaṃ karma samā * * * (?) nācyahitādi pūrvakaṃ mukhyaṃ pūjayitvā paṃcadevatāḥ saṃpūjya parivārānarcayitvā japapūjāstakkavacapīṭhāṃtaṃ samāpyādhi vāsayet | tadukte yāmale | gaṇeśaṃ sa vitāraṃ ca śaṃkaraśaṃkarapriyāṃ | pūjayet kamalānāthaṃ ṣoḍaśairupacārakaiḥ || tatra kramane tatraiva yadā tu śaṃkaraṃ madhye aiśānye śrīpati yajet | āgneyyāṃ ca tathā haṃsaṃ nairṛtyāṃ pārvatīsutaṃ | vāyavyāṃ ca tathā pūjya bhavānī bhaktavatsalā || yadā tu madhye goviṃda aiśānyāṃ śaṃkaraṃ yajet | āgneyyāṃ gaṇanāthaṃ ca nairṛtyāṃ tapataṃ tathā || vāyavyāmaṃvikāṃ caiva japenmaṃtrī samāhitaḥ | sahasrāṃśuṃ yadā madhye aiśānyāṃ pārvatīpatiṃ || āgneyyāṃ mekadaṃtaṃ ca nairṛtyāṃ macyutaṃ yajet | vāyavyāṃ pūjayeddevā bhogamokṣa karātmikāṃ || bhavānīstu yadā madhye aiśānyāṃ mādhatvaṃ yajet | āgneyyāṃ vacavaktraṃ ca nairṛtyāṃ gaṇanāyakaṃ || p. 46a) pradyotanaṃ ca vāyavyā mācāryaṃ tu prapūjayet | heraṃvaṃ mupadā madhye aiśānyāṃ macyutaṃ yajet || vāyavyāṃ paṃcavaktraṃ ca nairṛtyāṃ jagadaṃvikāṃ | vāyavyāṃghu maniṃ caiva yajenmaṃtrī samāhitaḥ || svasthāna varjitā devāḥ śokamohamayapradāḥ | mukhye puṣpāni datvā gaṇeśābhyarcanaṃccaret || gaṇeśa eva mokṣaścet tatra sūrya kramādyajet | āgneyyāṃ paṃcavaktraiśca nairṛtyāṃ jagadaṃvikāṃ || gaṇeśvara vimarṣiṇyāṃ | śaṃbhau madhyagate harīn | harabhūdevyā harau śaṃkaro tasye nāgametare haragaṇeśāyāṃ vikāsthā devatāḥ | devyāṃ viṣṇu haraikadaṃta varayo laṃvodare veśvare | nāyyā śaṃkarabhogatoti sukhadāṃ vyastāstuṃte vānidā | anabhyarcya naro yāti narakaṃ mātra saṃśayaḥ | iti paṃcātanī dīkṣāyāṃ tat tadvyo na krameṇādhivāsa pūjanaṃ kṛtvā dīkṣā dinepi tat krameṇa tān pūjayitvā | mūla na bhavaṃ * * (?) ṇa paṃcamaṃtrādeyoḥ | ekāyatanī pakṣe dina dvayepi pūjanameva na tu maṃtragrahaṇa etattu paśubhāva eva divyavīre tu | grāhya devyāḥ pūjanameva | anyapūjāyāśca niṣedhāt | etat pramāṇamagre viditavyaṃ | atha dikpāla devebhyo vali dadyād guruttamaḥ | parivāra pūjana krame dikpāla maṃtrā jñātavyāḥ | kulamūlāvatāre ca | kṣetrapālāya mātṛbhyo bhūtebhyaśca valiṃ haret | vaṭubhyo yoginībhyaśca kāmye naimittike vudhaḥ || maṃtra taṃtrena | esyehi puruṣi purapracya bhajaṃjavabhaṃjaya vighnaya mahābhairavaṃ kṣetrapāla valiṃ gṛhna gṛhna svāhā || ye raudrā raudrakarmaṇo raudrasthāna nivāsinaḥ | mātarāraudrarūpāścaganānāmadhipāścaye || vighnaretāstathā cānye digvidikṣu samāśritāḥ | sarve te prīti manasaḥ pratigṛhnatvimaṃ valiṃ || bhūtāni yānī havasaṃti bhūtale valiṃ gṛhītvā vidhivat prayuktaṃ | anyatra vāsaṃ parikalpayaṃ tu kṣayaṃ tu vānyatra namostutebhyaḥ | valiṃ oṃ ehyehi devīṃ putra vaṭukanāthetyādiḥ | yoginī valiḥ | ūrddhe brahmāṃḍato vetyādi | evaṃ gaṇeśāyāpi nijamaṃtreṇa valirdevaḥ | validravyaṃ tu paśubhāve māṣabhaktādi divyavīrayostu paṃcopacāraḥ | pūrvoktaṃ tu svavāmabhāge trikoṇavṛtta caturasra maṃḍalaṃ ādhāraśakti pūjā vāmāṃguṣṭhānāmikābhyāṃ sparśaḥ iti sarvatra | eṣa valiḥ svasvamaṃtrāṃtaraṃ kṣāṃ kṣetrapālāya namaḥ | evaṃ oṃ mātṛbhyo namaḥ oṃ bhūtebhyaḥ vāṃ vaṭukāyayāṃ yoginībhyāṃ ānaṃdabhairavāya gāṃ gaṇapataye iti validānamadhivāsadine | aśaktau tasminnevadine kuryāditi || tataḥ śiṣyaṃ samāhūya susnātaṃ sūmalaṃ kṛta | tadvātrevanyasedvidvānṛṣyādīnaṃgasaṃyūtān || p. 46b) deyaṃ maṃtraṃ tasya mukti japedaṣṭottaraṃ śataṃ | śaṃkhaṃto yena tanmaṃtrai śubhaḥ saṃprokṣayecchiśāṃ tanmaṃtraiḥ abhiṣeka maṃtraiḥ | surāstvāmabhiṣiṃcodityadeyo abhiṣekasya bhāve jñātavyā | tataḥ puṣpādikaṃ datvā vālakaḥ praṇamedguruṃ | āśirvādaṃ tato dadyā brāhmaṇaiḥ sahasādhakaiḥ || ekavāre haviṣyānnaṃ bhojayitvā guruttamaḥ | darbhaśayyāṃ pariskṛtya śiṣyaṃ tatra niveśayet || svapne maṃtreṇa maṃtrejñāḥ śiśoḥ śikhāṃ pravaṃdhayet | tanmaṃtraṃ svāpa samaye paṭhidvāratra * * (?) śuḥ || śrīḥ guroḥ pādukāṃ dhyātvā adhivāsaḥ samīritaḥ | svāpa maṃtro yathā yāmale | tāro hi nidvayaṃ śūlaśūlapāṇayedviva iritaḥ | svapnamānava maṃtroyaṃ ka * * * (?) sureśvari | namo jayāya trinetrāya piṃgalāya mahātmine || gaṇāya viśvarūpāya svapnādhipataye namaḥ | svapne kathayaye tathyaṃ sarvakāryeṣu śeṣataḥ || kriyā siddhiṃ vidhāyāyitvat prasādān maheśvara | iti maṃtreṇa śiṣyāso devaṃ prārthya svapet sudhīḥ || svapne śubhāśubhaṃ dṛṣṭaṃ pṛcchat prātaḥ śiśuṃ guruṃ | kanyāṃ chatraṃ rathaṃ dvīpaṃ prāsādaṃ * * * (?) nadīṃ || kuṃjaraṃ vṛṣabhaṃ mālyaṃ samudraṃ phalinaṃ drumaṃ | parvataṃ tu ramaṃ medhyamāma māṃsa surāsavaṃ || evamādīni sarvāṇi dṛṣṭyā siddhimavāpnuyāt | ādi śabdena svapnādhyāpa krameṇa śubhāśubhāni jñātavyāni parokta magharodhi citinyāyādityarthaḥ | taṃtroktāni ca jyotiṣe taddṛṣṭa coktaṃ yathā uḍḍīśe | anukūlasyā cihnāni śṛṇu sādhavimustathā | svapne yāce ca racitā siṃhaiḥ saṃśīsiddhaniśi || pūjādāṃdauśaṃgeṣu vihāro rājadarśanaṃ | gajānāmaṃganā nā ca darśanaṃ nṛtyagītayoḥ || utsavo vāṃdhuvānāṃ ca darśanaṃ sparśanaṃ tathā | niṃdyāni śṛṇu deveśi vighnānate phalāni ca || kṛṣṇavarṇai bhaṭaḥ svapne prahārastaila lepane | maisune paranārībhiṣi striyavyavayavaṃ tathā || naṣṭakṣobho vahni vāyu japanī vaṃdhunāśanī | gurodapi dvāsaṃ pati vaṃdhūjāṃ vyādhidarśanaṃ || anyamaṃtrārcane śraddhā vighnānyanyārcane * * (?) | śubhāśubhaṃ gururbrahmā juhuyāda prabheśataṃ (?) || astraṇeti kramet prokto vidhiḥ * * * * (?) vidhivāsane | phaṭasvāheti homa ityarthaḥ || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvatā kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalo daśamaḥ smṛtaḥ || atha dīkṣā * * * * * * (?) muhūrtarvītthāya guruḥ prābhātikaṃ kuryāt | akaraṇe pratyavāyasta * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) kṛtvā tu yo devī bhakti mārcayet | tasya pūjya muni phalāśauca hīnā yathā kriyā | vīrataṃtre ca | prābhātikama kṛtvā tu * * * * (?) kṛta bhavet * * * * * * * * (?) maṃtrajñaḥ kulavṛkṣaṃ praṇamya ca | p. 47a) śiraḥ padme guruṃ dhyātvā tatsudhāṃ plāvitaṃ smaret | mānasairupacāraista mārādhya niyatāśayaḥ || mūlādi brahmaraṃdhrāṃtaṃ mūlavidyāṃ vibhāvayet | sūryakoṭi pratīkāśāṃ sudhā plāvita vigrahāṃ || kulacūḍāmaṇau ca | sādhusiddhatavacchāyaṃ kulavṛkṣaṃ praṇamya ca | oṃ kulavṛkṣebhyo namaḥ iti prayogaḥ | kulavṛkṣā yathā rudrayāmale | pādāghātā daśokena vedamadirayākeśavaḥ | karṇikāraścute vṛkṣā hastābhyāṃtikatanāmarūpayānaścaiva pītyayā saṃlāpāt siṃdhuvāraḥ kalayati śatabhīliṃgaṃ nāccasparśā svīkāra duḥkhakāminīnāṃ madayati niyata sparśanā liṃganābhyāṃ | prakārāṃtaraṃ jñānārṇave | śleṣāṃtara raṃjakāni āśvattha kadaṃvakāḥ vilvovaṭoduṃvarau ca ciṃcāceti daśaṃskṛtaḥ | tataḥ ṣaṭdalakamala karṇikāṃtargata haṃsapīṭha trikoṇaṃ trividūlasitaṃ akathādi trirekhāṣukaṃ kola lakṣatvamaṃ lakṣaṇa maṃḍalaṃ vibhāvya tatrastha haṃsapīṭha nijaguruṃ dhyāyet | yathā rudrayāmale | prātaḥ śirasi śuklebje dvinetraṃ dvibhujaṃ guruṃ | varābhaya karaṃ śāṃtaṃ smaretannāma pūrvakaṃ || nāma pūrvakaṃ gurupādukā pūjakamityarthaḥ | dhyānaṃ yathā yāmale | śuddha sphaṭika saṃkāśaṃ śuddha kṣauma virājitaṃ | gaṃdhādulepanaṃ śāṃtaṃ varābhaya karāṃvujaṃ || maṃdasmitaṃ nijaguruṃ kāruṇye nāvalokinaṃ | vāme śakti samaṃ yuktaṃ śuklā bharaṇabhūṣitaṃ || svaśaktyā dakṣahastena dhṛta cāru kalevaraṃ | vāme dhṛtotpalāyāśca suruktāyāḥ suśobhitaṃ || parānaṃda rasollāsa locana dvaya paṃkajamiti | kulārṇave ca | sahasradala paṃkaje sa kalaśī | tarājñi prabhāṃvarā bhayakarāṃvujaṃ nijakulena saṃśleṣitaṃ | prasannavadane kṣaṇaṃ sakaladevatā rupiṇaṃ | smarecchiraśihaṃ sa gaṃtada vidhāna pūrvaṃ guruṃ svavidhāna pūrvaṃ pādukā pūrvakamityarthaḥ | bhairavataṃtre ca | prātarutthaye śirasi sahasradalapaṃkaje | taruṇāruṇa kiṃjalke vidho maṃḍala saṃyute || dhyāyennijaguruṃ dhīro rajatā cala sannibhaṃ | padmāśīnaṃ smitamukhaṃ śuklagaṃdhānulepanaṃ || vāmoruśakti saṃyuktaṃ kāruṇyenāvalokinaṃ | dhiyāyāḥ savyahastena dhṛta cāru kalevaraṃ || vāmenotpaladhāriṇyā raktā bhaya suśobhitaṃ | jñānānaṃda samāyuktaṃ smarettaṃ nāmapūrvakaṃ || nāmapūrvakamiti pūrvaṃ radvyākhyā | tato mānasa gaṃdhādyairarcayet svasvamudvayā tataśca vāgbhavaṃ japyādaṣṭottaraśataṃ sudhīḥ japaṃ samarpya bhaktyā tu praṇame daṃḍavadbhuvi | atra dhyāne raktavastra vodhakāni suraktaṃ rakta viṣṭamityādi vacanāni oṃpādhika parāṇi śvetavarṇa pratipādakāni sāhajika parāvastu niraktābhāyā svāśātitamiti vacanāt | p. 47b) śrīpādukā yathā | taṃtrarājottare | haṃsauḥ padaṃ samālikhya hasakṣamalavāli nānā vahniyuktāṃ tridhā kṛtvā pūrvadīrghyaṃtayādhivāt | viṃdunādakalā yuktāṃ śrīparāṃte ca pātrakāḥ | sarvārādhya padaṃ paścāt sarvadūrdhva padaṃ tataḥ | nātha śabda guruṃ prāṃte guru svayaṃ tato guruḥ śrīgurunātha śabdāṃte saha sumana valināna rephadīrgha śruti yutān viṃdu nādakalāyutān | piṃḍīkṛtaṃ likhedādyaṃ caturthaṃ ca tato likhet | tṛtīyaṃ ca dvitīyaṃ ca pūrvavadvilikhet tataḥ | maṃtrīśaṃ tu gurvāta praṇavādyaṃ samālikhet | ādyaṃ kūṭaṃ caturthaṃ ca praṇavādyaṃ tṛtīyakaṃ || catvāriṃśannāgavarṇai maṃḍitoyaṃ gururnanaḥ | athavā vāgbhavaṃ māyāṃ lakṣmī vījaṃ samuddharet || hasakhapreṃ tathā naṃdabhairavākhyaṃ sahasphraṃ | gurunāma tathā śaktināma śrīpādukāmapi || evameva mahāmaṃtraṃ daśadhā vā japet kṛtī | ayaṃ japastu smaraṇātmakaḥ | pūjāṃgastu japo vāgbhavaḥsyaiva prāgukta bhairavataṃtra vacanāt | śruto pacārakta yathā bhairavataṃtre | tat tadbhūto pacārāṃśca tat tadvījena kalpayet | gaṃdhaṃ bhūmyātmakaṃ puṣpamākāśātmakameva ca || dhūpau vāṣṭātmako dīpo vahutvaka udīritaḥ | jalātmakaṃ ca naivedyaṃ mete bhūtopacārakā || mudbhātu tatraiva | aṃguṣṭhādi kaniṣṭhātaṃ kramānmudrāḥ prakīrtitāḥ | prayogastulaṃ pṛthivyātmakaṃ gaṃdhaṃ kalpayāmihaṃ ākāśātmakaṃ puṣpaṃ kalpayāmi evaṃ yaṃ vādyātmakaṃ dhūpaṃ vahnyātmakaṃ dīpaṃ vījātmakaṃ naivedyaṃ iti | saṃpūjya japtvā stutiṃ kuryāt | taduktaṃ yāmale | oṃ namaste nātha bhagavan śivāya gururūpiṇe | vidyāvatāra saṃsiddhyai svīkṛtānaika vigrahā nārāyaṇa svarūpāya paramātmakarūpiṇe sarvājñāna tamo bhānodyanānaṃdāyate namaḥ | svataṃtrāya dayātkipta vigrahāya śivātmane | parā traye ca bhaktānāṃ bhavyānāṃ bhavyadāyine || vivekināṃ vivekāya vimarṣya yavimarṣiṇāṃ | prakāśitāṃ prakāśājñānināṃ jñānarūpiṇe || purastā pārśvayot pṛṣṭhayo pārśve namaskuryāmuparyadhaḥ | sadāmaccittarūpeṇa vidhe hi bhavadāsanaṃ iti atha namaskārāḥ tatraiva | ajñānatimirāṃdhasya jñānāṃjana śalākayā cakṣurunmīlitaṃ yena tasmai śrīgurottamaḥ | akhaṃḍa maṃḍalākāraṃ vyāptaṃ yena carācaraṃ tatpadaṃ darśitaṃ yena tasmai śrīgurave namaḥ | tvat prasādādahaṃ devakṛta kṛtyosmi sarvataḥ | māyā mṛtyu mahāpāśā vimuktosmi śivospi ca || atha pādukāstotraṃ | brahmaraṃdhra sarasīdare viśvalagnamadhadate madbhutī kuṃḍalī vivarakāṃḍa śobhitaṃ dvādaśāṃta sarasī ruhaṃbhaje | p. 48a) kaṃdūlita karṇikā puṭaṃ kḷpta rekhamatkathādi rekhayā | koṇa lakṣi halakṣa maṃḍalībhāva lakṣamana lālayaṃ bhaje | tat puṭe paṭu taḍit karādrimasyarddhamāna paripāṭala prabhaṃ | ciṃtayāmi kṛdi cenmayaṃ sadā viṃdunāda maṇipīṭhamaṃḍalaṃ | ūrddhva matsyahuta bhuk śikhā sakhaṃ tadvilā sa parivṛṃhi nāspadaṃ | viśvaghammarumahośchaṭotkaṭaṃ vyāmṛṣāmisu gamādihaṃ mayoḥ | tatra nādhyacaraṇāraviṃdayoraṃtarāmṛtavarīmaṃdayoḥ | dvaṃdvamiṃdukarakaṃda śītalaṃ mānasaṃsmarati maṃgalāspadaṃ | niśakta maṇi pādukaṃ niyamitāghakolāhalaṃ | sphurat kiśalayāruṇaṃ nakhararaśmi saccaṃdrikaṃ | parāmṛta śarovarādita śaroja sphuraṃ bhajāmi śirasi sthitaṃ gurupadāraviṃdadvayaṃ | pādukā paṃcakastotraṃ paṃcavaktra mukhot sthitaṃ | paṃcavāha kramaprāptaṃ prapaṃcecāti durlabhaṃ || iti mahāhārakākhyataṃtre kulamudrāṃ vivaraṇe pādukāstotraṃ samāptaṃ | tato mūlāni brahmaraṃdhrāṃtaṃ kulaṃ dhyātvā kuṃḍalinī mukhe | ācāryāṣṭakaṃ dhyāyet | taduktaṃ kulacūḍāmaṇau | mūlādi brahmaraṃdhrāṃtaṃ kulaṃ dhyātvā guruṃ smaret | prahlādanānaṃdanāthaṃśana kānaṃdameva ca || kumārānaṃdanāthaṃ ca vaśiṣṭānaṃdanāthakaṃ | kodhānaṃda śukānaṃdau dhyānānaṃda mataḥ paraṃ || vodhānaṃda mathābhyarcya dhyāyet kulamukhopari | dhyātvāsyarcayodityarthaḥ | mahārasarasollāsa hṛdayā ghūrṇalocanā kulā liṃga na sabhinnaṃ cūrṇitā śeṣatāma sṛṣṭā kulaśiṣyaiḥ parivṛtāḥ pūrṇāṃbhaḥ karaṇoghatāḥ | varābhayayutāḥ sarve kulataṃtrārthavādinaḥ | evaṃ kulaṃ guru natvā visṛjya mātṛkāṃ || kulasthānaṃ samalinamnānāthaṃ tīrthamāśrayet | śāktaṃ jhulu guruṃ vatsa kathitaṃ kula sukhāvahaṃ || rahasya madbhutaṃ proktaṃ goptavyaṃ paśuśaṃkaṭe | iti dhyātvā paraṃ viṃdubhi sa yān saṃtarpa visṛjya tattataṃtrokta krameṇa parāpara guruṃ parameṣṭhi guruṃ svaguruṃ saṃtatiṃ tat tadṛṣṭiṃ divyaugha siddhaugha mānavaughān praṇamya śrīparamaguro rājñī gṛhītvā kuṃḍalī same rahasyaṃ vidhāyāṃ mṛtadhārayā saṃtarpya praticakrastha devatāṃ saṃtarpayaṃtaṃ kuṃḍalinīṃ mūlādhāraṃ samānayet | kuṃḍalinī dhyānaṃ yathā śrutau | mūlādhāre smarennityaṃ trikoṇa tejasāṃ nidhiṃ | tasyāgra rekhāmāsīya adha ūrdhvaṃ vyavasthitāṃ || nīlato yada madhyastha taḍillekhāvabhāsvarāṃ | nīvāra śukavataṃtrī pītāṃ bhāskaradanūpamāṃ || tasyāḥ śikhāyā madhye ca paramārddha vyavasthitāṃ | sa brahmā sa śivaḥ seṃdraḥ sokṣaraḥ paramaḥ svarāṭ sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ sa kālāgniḥ sa caṃdramāḥ | iti kuṃḍalinīṃ dhyātvā sarvapāpaḥ pramucyate | p. 48b) sa mahāpātakebhyaḥ pūto bhavatīti sarvamaṃtra siddhiṃ kṛtvā kevalaṃ bhairavo bhavatīti | tathā prakāśamānā prathame prayāṇe pratiprayāṇepya mṛtāyamānāṃ aṃtaḥ padacyā manusaṃracaraṃtī mānaṃda rūpāmavalāṃ prapadye | nīlataṃtre ca | utthāya cottareyā mervitayedugratāriṇīṃ | mūlādi brahmaraṃdhrāṃtaṃ viṣataṃtutanīyaṃsī || mūlamaṃtramayī sākṣād mṛtānaṃdakāriṇīṃ | sūryakoṭi pratīkāśāṃ caṃdrakoṭi suśītalāṃ || taḍitkoṭi samaprakhyāṃ kāmānaṃda śikhopati | tatprabhā paṭala vyāptaṃ paṭala kṛta deha ca || na sarvamaṃgala saṃpannaḥ snānakarma samācaret | svataṃtre ca | pūjāvidhiṃ pravakṣāṃ yena kāmāllabhennaraḥ prātarubhyāṃya deveśi dhyāyet śrīgurupādikāṃ | manasaiḥ pūjayeddeva gaṃdhādyairbhaktibhāvataḥ | tataśca yāmaloktāṃ yoni mudrāṃ pradarśayet || rudrayāmaloktaṃ yathā | uttarābhimukhaṃ liṃgaṃ yonisthaṃ parikalpitaṃ | hṛdgraṃthi viṃdusaṃyuktaṃ svayaṃ bhūṣāṇa vāthakaṃ || itaraṃ cāṃtarāsasthaṃ visargādhastathā paraṃ | mahāpadmavanaṃ cātra yogapīṭhaṃ prakīrtitaṃ || kadaṃva golakākāraṃ tatkāmaṃ viṃdurūpiṇaṃ | brahmaraṃdhraṃ tu tatraiva suṣumnādhāra maṃḍale || pṛthivyādīni tatvāni maṃtrāṇāṃ paṃcakāni ca | pūrṇākhyaṃ vai daṃvaṃ tatvaṃ kodaṃḍa dvaya madhyagaṃ || tadūrddhe nāma nāmādha mudbhiyānaṃ tadūrddhvataḥ | kāmarūpa bhavecchakti visarga kulavat priye || kāmarūpaṃ mūlādhārastha trikoṇaṃ sahasrāraṃ mahāpadmaṃ raktakiṃjalkaśobhitaṃ | tatrasthaṃ lakṣayecchaṃśuṃ varṣaṃtavyakta viṃdubhiḥ | pūrvayā sucitā mudrā guhyākhyā mṛtarūpiṇī || vaṃdhaṃ tasyā pravakṣyāmi saṃvidaṃ labhate yathā | ādau pūrakayogena ādhāre yojayen manaḥ || gudā medraṃtare yonistāmā kuṃcya nivaṃdhayet | bhramaṃ vai nigataṃ dhyāyet kāmaṃ vaṃdhūka sannibhaṃ || jvalat kālānala prakhyaṃ taḍitkoṭi samaprabhaṃ | tasyorddhe tu śikhā sūkṣma cidrūpā paramākalā || tayā sahitamātmānamekī bhūtaṃ tu ciṃtayet | gacchaṃtī brahmamārgeṇa liṃgaṃ tada krameṇa tu || sūryakoṭi pratīkāśaṃ caṃdrakoṭi suśītalaṃ | amṛtaṃ yadi sargasthaṃ paramānaṃdarūpinaṃ || raktaṃ suśītalaṃ divyaṃ dhārāpātaiḥ pravarṣiṇaṃ | pītvā kulāmṛtaṃ divyaṃ punareva viśet kulaṃ || punarevākulaṃ gacche maṃtrayoge manānyathā | sā ca prāṇamayī sākhyā taṃtre smin parameśvari || udghātaḥ procyate sohi prāṇastaṃ spṛśate yadā | ekamabhyasya mānasya ahanyahani niścayāt || jarāmaraṇa duḥkhādyairmucyate bhava vaṃdhanāt | caturvidhā ca sā sṛṣṭhi yasyā yonau pravarttate || punaḥ pralīyate tasyā kālāgnyādi śivāṃtakaṃ | yoniṣudrā parā sā tu vaṃdhosyāḥ parikīrtitaḥ || p. 49a) anayā mudrayā devi tannāsti yatra sādhayet | anyathā kurute yastu anyathā japate tu yaḥ || nāsau siddhyati deveśi satyaṃ satyaṃ hi nānyathā | chinnā ruddhāstathā maṃtrāḥ prauḍha yauvana garvitāḥ || aripakṣe sthitā ye ca vivīryāḥ satvavarjitāḥ | aṃśakena vihīnāśca khaṃḍakāṃ śatadhā kṛtāḥ || vidhinānena saṃyuktāste bhavaṃtya cireṇa ca | siddhā mokṣapradāḥ sarve deśikena niyojitāḥ || yadya uccāraṇān maṃtrī varṇarūpaṃ śubhāśubhaṃ | tat tatsiddhyaṃtya saṃdeho yonimudrā nivaṃdhanāt || dīkṣayitvā vidhānena abhiṣiṃcya vidhānataḥ | tato adhikārī deveśi taṃtresmnnānyathā bhavet || mudrā maṃḍala vinyāsairyajñahoma vratādibhiḥ | jñātvā yoni liṃgaṃ bhāvaṃ tato mudrāṃ prakāśayet || athavā yasya kālena devyādeśaḥ prajāyate | tasyedaṃ kathayedguhyaṃ anyathā narakaṃ vrajet || brahmahatyā sahasrāṇi trailokyamapi dhātu yet | trāsauliṃpatipāpena yonimudrā nivaṃdhanāt || tasmādabhyasanaṃ nityaṃ kartavyaṃ muktyakāṃkṣibhiḥ | abhyāsājjāyate siddhirabhyāsān mokṣamāpnuyāt || kālavaṃcanamabhyāsa dadyāsān muktidaṃ bhavet | tripurāsāreṣu | taḍitkoṭi prakhyāṃ surucijitakālānalaruciṃ sahasrādibhyāṃśu prakara sadṛśo jyoti kalitāṃ bhramaṃtaṃ yonyataḥ sphuradaruṇa vaṃdhūka kusuma prabhākāmaṃdhyāyejara ca śaśabhṛt koṭi śuśiraṃ | tasyorddhe tu śisvāciraghutilatā puṃja prabhā bhāsvarāḥ sūkṣmā brahma pathāṃtarāṃtaragatā caitanya mātrā kalā | ekībhūtamanaṃtaraṃ sahatayā dhyāyeddhiyā niścalaṃ | svātmānaṃ ca nivātadīpani bhayā haṃsaḥ svarūpaṃ vudhaḥ | śaktiḥ kuṃḍalināti yāni gaditā ā-īma saṃjñā jagavimāna sata | gadyatā pravilasat saudāminī sannibhā | śaṃkha vartanibhāṃ suṣupta bhujagākāraṃ jaganmohinīṃ tanmadhye pravibhāvayedvilasatītaṃtū pameyā kṛtiṃ | hūṃkāreṇa gurupadiṣṭa vidhinā protthāpya suptāṃtataḥ | kṛtyātāṃ kalayā tayā paramayā cidrūpayā saṃgatāṃ | māyāṃ kuṃḍalinīṃ samāhita manāstā muccaret kaulinīṃ | śaktiṃ brahmapathena sahitāmādhārataḥ svātmanā | bhitvā liṃgatrayamatha vadho brahmanādyeva corddhaṃ gacchaṃtīṃtāṃ kamalanilayāt prāpayedātmaśaktiṃ | vyomā bhojaṃ praṇayi paramānaṃda kuṃḍe | visargasthānaṃ labdho parigaladrakta pīyūṣadhāraṃ || pītvā kulāmṛtarasaṃ punareva divyaṃ madhye viśedaṃ padamatsya samāhitātmā | yāyāt kulādakulemeva punaśca mātrā yogena deśika vara pratipāditena || sā śaktiḥ sakala śarīra jīvaratā prāṇo sādhiti gaditā etava mukhyaiḥ | p. 49b) udghātaḥ sa tu paripaṭhyate munīṃdraiḥ pramaṇāntaṃ smṛti yadā krameṇa sītaḥ | amuṃ svācārasthaḥ pratidivasa maityānirataiḥ karoti śraddhāvān satata mavadhūtā khilamalaḥ | samukto duḥkhodyairagatajarāmarato guṇa āmopetaḥ sura iva ciraṃjīvati bhuvi | caturvidhāya kātha sṛṣṭiḥ pravartate sakalāpi yasyāṃ | pralīyate cāpi jagat samastaṃ kālāgni rudrādivi vāvasānaṃ | seyaṃ mayoktā khila yonimudrā vahustu devaiḥrapi durlabhāsyā | anena vaṃdhena na sādhyate yat snāstyeva tatsādhaka puṃgavasya | chinnāruddhāṃtasthitā kīlitā vā vālā vṛddhā mūrchitā hīnavaryāḥ | dagdhāḥ srastāḥ śatrupakṣe sthitāye suptānettā garvitā yauvanena | yeni vīryā yena satvena hīnāḥ khaṃḍī vṛtāścāṃga maṃtrai vihīnāḥ | tato mudrāvaṃdhane naiva yonyāḥ maṃtrāḥ sarve vīryavaṃto bhavaṃti | gurutalpanisevanaḥ pānaṃ dvijahatyā madhunaḥ suvarṇavauryaṃ | amunā vilayaṃ prayāṃti samyak sakṛdatha carite na vaṃdhena || sa tu maṃtri varaḥ sa eva yogī guṇasiddheḥ padamāsthitaḥ sa eva | amunā varatī vaṃdhayaḥ sa tataṃ svocita dharmakarmaniṣṭhaḥ | amunā deṃhaṃ bhavatī dehabhājāṃ sa tatābhyā sa tatābhyā sakṛtena vaṃdhena | na jarā pitṛrāja vai jayaṃtī nava mṛtyu pratipāditā ca bhītiḥ | śrutasyaiva hi vaṃdhanasya manujaḥ prāpnoti samyakṛtādabhyāsādanimādi siddhi matulāṃ saṃvitti mapyurjitāṃ | yogaṃ vā pratimaṃjayaṃ ca marutaḥ kālasya vā vaṃcanaṃ tadvidyāḥ paramaṃ padaṃ ca sa tataṃ paśyaṃti yatsūrayaḥ | ṣaṭcakrasthagre likhyate | śrīkrame ca | yā sā madhumatīnāmnī māyā mohanakāriṇī | vāhyābhyaṃtara bhedena ciṃtapanīyāṃ ca tāṃ śṛṇu || trailokyameka rūpeṇa ātmanānekarūpiṇīṃ | ekākṛti svarūpeṇa sarvāṃ śaktiṃ viciṃtayet || kāmayet kāminīṃ sarvādevīṃ māṃ maṃtrarūpiṇī | ciṃtayet suṃdarīṃ devīṃ sarvavyāpakarūpiṇīṃ || īṃkāra bhūta maṃtrasyā vayavaṃ ca catuṣṭayāṃ | viṃdu trayasya deveśi prathamaṃ devi vabhrakaṃ || viṃdu trayaṃ stana dvaṃdvaṃ hṛdisthāne niyojayet | hakālārddha kalāṃ sūkṣmāṃ yonimadhye viciṃtayet || tathā kāmakalārūpaṃ madanāṃkura gocaret | udyadāditya saṃkāśāṃ siṃdūrābhāṃ stanadvaye viṃduṃśaṃ kalpavaktre ca sphuraddīpaśikhāṃ priye | ādhārād brahmaraṃdhrāṃtaṃ tat tanmārgeṇa bhāvayet | kāmo viṃdurahaṃ devi tatrasthā parameśvarī || śivaśaktimayaṃ devi cidrūpā paramākalāḥ | tadadhaḥ sa parārddhaṃ ca cidrupāṃ paramāṃ kalāṃ sāpi kuṃḍalinī śaktiḥ kāmakalā svarūpiṇī | p. 50a) sā śikhāvartmagaṃchaṃtī bhitvā graṃthī caturdaśa | praviśya paramārgaṃ tu sūkṣmākāra svarūpiṇī || sāpi ca trividhā sṛṣṭi brahmaviṣṇusvarūpiṇī | saṃciṃtya sādhaka śreṣṭhaḥ strailokyaṃ vaśamānayet || etatte kathitaṃ devi kāmakalā su nirṇayaṃ | goptavyaṃ hi prayatnena yadīcchedātmanohitāṃ || rudrayāmale ca | mūlādhāre caturdaletha paramāṃ vidyullatā bhāsvarāṃ | sūkṣmāṃ padmamṛṇāla taṃtu sadṛśīṃ haṃse namokṣālaye | nītvā brahma sanātanema sahitaṃ saṃbhāvya rūpaikatāṃ | mamṛtaṣṇutāṃ ca nilaye sohaṃ paraṃ bhāvayet || svataṃtre ca | ahaṃ vai vīna cānyosmi brahmaivāhaṃ na śīkabhāk | saccidānaṃda rūpo haṃ mātmānamiti bhāvayet || mūlaṃ japtvā yathā śaktiṃ japaṃ divyai samarpya ca | svadevatāṃ namaskṛtya tanmayaṃ bhāvayejjagat || jāmalet yajet prabhāte varaṇaṃ vidhijñaḥ samīraṇā | ukramato dharāyāṃ | śivokta maṃtraṃ paribhāvya talpāt | samasta doṣopa ute janānāṃ | oṃ samudravalaye devi parvatastana maṃḍale viṣṇupatni namastubhyaṃ pādasparśaṃkṣamasvamo anena manunādevi bhūmau pādaṃ vinikṣipet | atha prayogaḥ | ṣaṭcakraṃ liṃga trayabhedena gudā kuṃcana pūrvakaṃ | ṣoḍaśavāra japan vāyumutthāpya kuṃbhayitvā kulaṃ haṃsaḥ sohamiti maṃtreṇa paramaśivena saṃgamapya tayoḥ sāmarasyaṃ vibhovyā mṛtena trikhaṃḍā pātraṃ pūrayitvā tadamṛtavāriṇi mūlamaṃtramayīṃ mūladevīṃ svarūpāṃ kulakuṃḍalinīṃ saṃtarpya sarvacakra devatā tarpaṇa pūrvakaṃ mūlādhāramānīyā mṛtadhārābhi punaḥ paramaśivena saṃgamaḥ punarmūlādhāra saṃgamaḥ punaḥ paramaśivasaṃgamaḥ punarmūlādhāra saṃgamaḥ tato mūlādhārāt kuṃḍalinīṃ paramaśivāvadhi avacchinna rūpeṇa dhyātvā tadraśmijālaiḥ samastaṃ śarīraṃ vyāptaṃ vibhāvyantaikye lakṣaṇaṃ dhyātvā mūladevatā svarūpaṃ vibhāvya mūlamaṃtraṃ japitvā svāśannikrameṇa caraṇaṃ bhūmau nikṣipya vahirgacchet || iti prābhātikaṃ | vinmūtrādivi recanaṃ paramannaṃ saṃbhāvayana sādhakaḥ kṛtvā mṛjjalasecane ca na karapat saṃśodhane kārayet | kāmaṃ kāma ca sarvadeva jagatāṃ ṅeṃtaḥ | priyo hṛdyuto maṃtrī daṃtaviśodhanāya gadite nānyena śuddhiṃ labhet | somabhujagāvalyāṃ ca | oṃ vasaṃteśvarānya hūṃ maṃtreṇānena pārvati | abhimaṃtrya daṃtakāṣṭhaṃ yajñakāṣṭhādi saṃbhavaṃ || arddhadagdhaṃ samānasthaṃ tathaiva ca | ucchiṣṭa viṣṭhāmūtrādi lagnaṃ yatnāt parityajet | kāmavījaṃ kāmadevo vāṅeṃtaḥ sarvajana priyaḥ || hṛdaṃto mārjayeddaṃtān maṃtreṇānena sādhakaḥ | culūkaṃ mūlamaṃtreṇa kṣālayet sarvato mukhaṃ || iti prakṣālanaṃ || śrīpūrṇānaṃdanāthenakṛtāyāṃ gurubhāvataḥ | kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalo rudrasaṃkhyakaḥ || p. 50b) atha snānaṃ | taduktaṃ kulacūḍāmaṇau | evaṃ kulaguruṃ natvā visṛjya kulamātṛkāṃ | kulasthānaṃ samānīya snānārthaṃ tirthamāśrayet || atha vakṣyāmite vatsasnānaṃ kulasukhāvahaṃ | kṛṣṇarakta harillīlāvidhi dhāmamamūrtayaḥ || tatra yat kulagaḥ śiṣyaḥ sa tadrūpaṃ parāmṛṣan | divaṃ sarvāmayovīṃ ca pātāla nabha saṃbhavaṃ || ācāṃtaḥ kuladarbheṇa sa darbha kulapuṃḍrakaḥ | śaktyātmaka trikoṇa tilaka suktamityarthaḥ || atha tilakaṃ | tārātaṃtre | tilakaṃ raktagaṃdhena gopīcaṃdanakena vā | devyaṃstraṃ vilikhed bhāle tāravījaṃ tato hṛdi || śaktiṃ madhyagatāṃ kuryāt prāṇāyāmaṃ samācaret | atra tilakavastūni sarvavidyāyāṃ sāmyaṃ astravījādi likhanastu nakṣatra vidhā viṣayamevā kuladarbhoyathā | somabhujagāvalyāṃ | tarjanyo rajataṃ dhārya manāmāyāḥ suvarṇakaṃ | eṣa eva bhavedarbho tadabhāvena saṃbhavaḥ idaṃ tu divyavīrayoḥ tadabhāve tu vanya kulagrahaṇaṃ | kulacūḍāmaṇau | kulapātraṃ sadūrvāṃ ca sa tilaṃ sa jalaṃ tathā | gṛhītvā kuladevasya prītaye snānamācaret || kṛa saṃkalpa evādau kulacakra jale kṣipet | athavā saṃkalpapātrameva kulapātratvena bhāvanīyaṃ | sarveṣāṃ yāgavastūnāṃ kulacūḍāmaṇau kulatva pratipādanāt | saṃkalpe māsapakṣa tithyādyullekhanaṃ kurvaṃti | paroktamavirodhi cetinyāyāt | tatra paśubhāvāllekhana mānanyā yena nata kuladharme | nācaret paśuśāstroktaṃ kulaśāstrokta mācaret | diti kulārṇavoktamiṣedhāt | ata eva taṃtre | kuladevasya prītaye snānamācarediti phalamātrasyaivollekhaḥ | kulacakraṃ śakti trikoṇamityarthaḥ | kulasthānāt samānīya kulamudrāṃkuśena tu | kulatīrthāni tatraiva samāvāhya śivātmake || tattoyaṃ ca tridhā | pītvā tridhā ca prekṣaṇaṃ tanoḥ śivātmake śaktyātmaka trikoṇa ityarthaḥ | atra saṃkalpāt paraṃ kuṃbha mudrayā aṃjalinā vā mūrddhni triṃjalidānaṃ prokṣaṇāt pūrvatarpaṇa muhyaṃ jñānārṇavaudi taṃtraika vākya tālādyavāt | snānakarma tataḥ kuryān mūlamaṃtraṃ smaran vudhaḥ | trivāraṃ majalau vāri maṃtrayitvā svamūrddhani || nikṣipet parameśāni tridhā cācamya tarpayet | tridhā ca prokṣayeddehaṃ sūryāyārghyaṃ nivedayet || atra pūrvaika vākya tayā sarvādau saṃkalpa trikoṇa cakra likhana tīrthā vāhana taṃtrarāje | snānakalpe tu saṃprāpte mūrddhni mastrī jalāṃjaliṃ | vidyayātha triśaḥ kuryāt tyūtā strirapaḥ pivet || tarpaṇaṃ ca tridhā bhūyasvidhā ca prokṣaṇe tanoḥ | svataṃtre ca | mūlaṃ paṭhana mūrddhni maṃtrī mudrayābjalasaṃjñayā | kṣiptvā vāratrayaṃ maṃtrī ācāmet sādhakāgranī || p. 51a) ātmavidyā śivastatvaistato yāga gṛhaṃ viśet | kuladarbhā kulatilakī sannā campa trikoṇacakraṃ jale vibhāvyāṃ kuśamudrayā tīrthamāvāhya kuṃbhamudrayāṃjalinā vā mūlena śirasi trirnikṣipya punasvirācamyadevīṃ saṃtarpya tridhā mūlena dehaṃ prakṣālayediti | aṃkuśamudrayā yathā jñānārṇave | dakṣamuṣṭiṃ vidhāyātha tarjanyaṃ kuśarūpiṇīṃ | aṃkuśākhyā mahāmudrā trailokyātkarṣaṇakṣamā || tīrthā vāhana maṃtraśca śrīkrame gaṃge ca yamune caiva godāvari sarasvatī narmade siṃdhukāveri jalesmin sannidhiṃ kuru | iti kuṃbhamudrā yathā guptārṇave | dakṣāṃguṣṭha parāṃguṣṭhaṃ kṣiptvā hasta dvayena tu | sāvakā sāṃtato sṛṣṭiṃ kuṃbhamudrāṃ vidurvudhāḥ || iti asaṃpādayet sarvāṃte mūlamaṃtra japaḥ | iti divyavīrayoḥ snānaṃ | atha paśava snānaṃ | nīlataṃtre | mṛtkuśānapi saṃgṛhya gatvā jalāṃtikaṃ tataḥ | malāpakarṣaṇaṃ snātvā maṃtrasnānaṃ samācaret || vidyayā trinimayyaiva nācamet pathi saṃtiyā | mūlavidyayetyarthaḥ | vīrataṃtre | saptachidrāṇi saṃrudhya tato majje tridhā sudhīḥ | ātmavidyā śivastatvairā vāmet sādhakāṃgraṇīḥ || vahnijāyāṃ pare datvā śuddhena pārthasāt priye | ātmatatvāya svahā evaṃ vidyā tatvāya svāhā evaṃ śivatatvāya svāhā iti sarvabhāva sādhāraṇaḥ | tārāyāstu viśeṣaḥ | mālinītaṃtre | ācāmedātmatatvādyaiḥ praṇavādyai svāhāṃtikai | maṃtraistridhāraktanāsākṣi śrotra vāhūnābhikṛt | mastakāgrān spṛśen maṃtrī kuryādvātrābhivaṃdanaṃ | ātmavidyā śivaṃstavā praṇavaṃ vāgbhavaṃ smṛtaṃ || vāgbhavaṃ kūrcaśaddevī jamiti yāvat | aghamarṣaṇakaṃ tatra kūrcavīja japo mataḥ | iti | mṛttikā mūlamaṃtreṇa saṃgṛhya ca karadvaye | sūryayā darśayettaṃ ca paścādvilena smṛtaṃ | gopūkarīṣaṃ nāsikāyāvan maṃtreṇa ṭhadvaye | jalāṃjaliṃ trayaṃ dadyān mūrddhni hṛnnābhogocare || tata ācamanaṃ kṛtvā trikoṇe dakṣiṇena tu | gṛhīta prāṇinā devi śaṃkhāvarta krameṇa tu || vilodya taṃtra nirmajje aghamarṣaṇakaṃ tridhā | dadyājjalāñjalīnmaṃtrīṇi varuṇāya tataḥ paraṃ || somāya bhānave paścājjalādutthāya vāsasī | paridhāya tato maṃtrī yathāvidhi samācaret || aghamarṣaṇet pārinā saṃdhyā sūcitā | nirmajjanaparyaṃtaṃ malāpakarṣaṇaṃ snānaṃ | trikoṇa likhano maṃtro yathā mālinītaṃtre | trikoṇaṃ mūlamaṃtreṇa vījena savitre haṃsakaṃ japan likhedityarthaḥ | prayogastu mṛtkuśānādāya jalāṃtikaṃ gatvā gṛhyokta vidhinā snānaṃ nirvatya saṃkalpaṃ kṛtvā mṛttikāṃ mūlamaṃtreṇa karābhyā māloḍya sūryāya darśayitvā sarvāṃge vilopya gokarīṣaṇ nāsā puṭadvayevaṃ iti maṃtreṇa vilipya mūrddhni hṛnnābhiṣu jalāṃjaliṃ nikṣipya ācamanaṃ kṛtvā vāmapāṇe gṛhītena dakṣapāṇinā | p. 51b) mūlamaṃtrasya vījena sūryamuddiśya ha hūṃsaḥ śucirityādi paṭhaṃ strikoṇaṃ vilikhya śaṃkhāvarta krameṇa nodyaṃ tatra nirmajjediti malāpakarṣaṇaṃ gautamīye | ācamya vidhivan maṃtrī śucau deśe ca saṃviśet | jala saṃyojya tīrthāni trivāraṃ mūlamaṃtrakaṃ || kṣiped bhūmau kuśāgreṇa saptadhā mūrddhni saṃcayet | atha kulīnāmnā na prayogaḥ | tadyādau gatvā aṃkuśa mudrayā ibha tejasā jagacarācaraṃ nīlaṃ vibhāvya kuśatila kamvakannirācamya kulapātre tilakuśajalānyādāyādya kuladevyāḥ prītaye snāna mahaṃ kariṣye | iti saṃkalpa trikoṇa cakraṃ jale nikṣipya gaṃgāvetyādinātīrthamāvāhya kuṃbhamudrayāṃ jalinā vā mūlamaṃtreṇa śirasirvinikṣipyā camanaṃ kṛtvā trimūlaṃ saṃtarpya mūlena śirasi nikṣipet | iti kaulika snānaṃ | atha saṃdhyā rudrayāmale | ukte naiva vidhānena kṛtvā snānaṃ tu tāṃtrikaṃ | vaidikī tāṃtrikī saṃkhyāṃ kṛtvā tarpaṇamācaret || taṃtrarāje | unarācamya vinyasya ṣaḍaṃgamapi maṃtravit | vāmahastajalaṃ gṛhvagalitodaka viṃdubhiḥ || saptadhā prokṣaṇaṃ kṛtvā mūdbhirmaṃtra samuccaran | avaśiṣṭodakaṃ haste dakṣe saṃgṛhya buddhimān || iḍayā kṛṣya dehotaḥ kṣālitaṃ pāpasaṃcayaṃ | kṛṣṇavarṇaṃ tadudakaṃ dakṣanāḍyā virecayet || dakṣahastena tanmaṃtrī pāparūpaṃ viciṃtya ca | purato vajra pāṣāṇo nikṣipedastra maṃtrataḥ || kamārcana dīpikāyāṃ | dhyāte vajraśilā pṛṣṭhe praharo phaṭ yāmale | ṣaḍaṃganyā samācarya vāmahaste jalaṃ tataḥ || gṛhītvā dakṣiṇe naiva saṃpuṭaṃ kārayettaḥ śivatvāyu jalaṃ pṛthvī vahni vījaistridhā punaḥ | abhimaṃtrya ca mūlena saptadhā tatvamudrayā | nikṣipetajjalaṃ mūrddhni śeṣaṃ dakṣe nidhāya ca || śarīrāṃtaḥ sthitaṃ pāpaṃ kṣālayet sādhakāgraṇīḥ | mūlena tilakaṃ kuryā saṃdhye tryaiva hi kaulike || uddiśya śiṣyatilakaṃ kathitā devi suṃdari | śivohakāraḥ vāyurjalayaḥ pṛthvyau saḥ vahnī rephaḥ || kutrāpi bhūtavarṇāḥ krameṇa pradarśitaḥ | taduktaṃ somabhujagāvalyāṃ | ākāśādi kramāddevi bhūtavarṇaistridhā punaḥ | maṃtrayitvā saṃpuṭasthaṃ tejo rūpaṃ viciṃtayet || saiṃdhyeṣai vahi kaulikairiti atraiva kāreṇa kaulikānāṃ vaidika saṃdhyā nivāsaḥ paśubhistu saṃdhyāṃ dvayamupāsyamiti | sarvabhāva sādhāraṇī saṃdhyā | saṃdhyāyā nityatvaṃ lakṣmī kkulārṇave | saṃdhyāyāṃ ca vihīno yo nadīkṣa phalamāpnuyāt | vaiṣṇavādau viśeṣaḥ gautamīye | p. 52a) idānīṃ pūrva kṛtyaṃ ca prasaṃgāt kathayāmite | kṛtvādhikāritāṃ yāti saṃtu maṃtrārcanādiṣu || ṣaḍaṃganyā samācarya aghamarṣaṇakaṃ tataḥ | mūladevaṃ ca mabhyarcya parivāraṃ pṛthak pṛthak || nāradaṃ parvataṃ jiṣṇuṃ niṣaṇoddha vadārukaṃ | viśvaksene ca śaileyaṃ guru ca tarpayedvidhā || atha prayogaḥ | trirācamya ṣaḍaṃgaṃ vinyasya mūlena dakṣahastena vāmahaste jalaṃ trirnidhāya dakṣahastenācchādya haṃ yaṃ raṃ laṃ vaṃ iti maṃtreṇa trirabhi maṃtrya tajjalaṃ tejo rūpaṃ vibhāvya dakṣatatva mudrayā śirasi saptadhā bhiṣicya śeṣajalaṃ dakṣahastemādāya dakṣanāsā yat vāmanāmayā nirudhya vāmanā sapātajjalaṃ śarīrāṃtarā kṛṣya samastaṃ śarīraṃ kṣālayitvā dakṣanāsayā kṛṣṇavarṇaṃ tajjalaṃ dakṣahaste virecya puraḥ kalivata vajra śilāyāṃ nikṣipet | yāmale | tataścatāṃtrikīṃ saṃdhyāṃ kṛtvā tarpaṇamācaret | devaṛṣi pitṛpūrvāṃ tu sāyudhāṃ sa parikaraṃ || jale vā tarpayeddevīṃ gṛhe vā tarpayet sudhī | gurupaṃktiṃ ca saṃtarpya vaṭukādīṃśca tarpayet || tarpayet śrīgurupālādīn tathaivāṃgādi devatāḥ | śeṣikā suṃdarīṃ paścādeśyāṃ ca gurutarpaṇaṃ || agrau parāparaṃ caiva nairṛtyāṃ parameṣṭinaṃ | vāyavyādīśa paryaṃtaṃ gurupaṃktiṃ ca pūjayet || tarpayet aṃgādi tattasthāneṣu mūladevīṃ ca tarpayet | tarpaṇa prayoge ca | hastaprakṣālya jale sveṣṭayaṃtraṃ vibhāvya tatamūlaṃ sādhāraṇaṃ dhyātvā aiśānyāṃ aiṃ svāhā | amukānaṃdanātha śrīamukī devyayā su śakti śrīpatiṃ agno aiṃ svāhā śrīmahānaṃdā devanātha parāpara guruśrī pādu | nairṛtyāṃ śrīmahādevyā vā parameṣṭi guru śrīpātaṃ | vāyavyāṃ su gurusaṃtatiṃ ṛṣiṃ divyaugha mānavaugha siddhaughācāryeṣṭākāna tarpayet | sarvatra aiṃ svāheti maṃtra | parivārānāṃ tu | svāhāṃtaṃ tattanmaṃtraṃ svāhāṃtaṃ muccārya dvitīyotanāmottaraṃ tarpayāmīti tarpayet | evaṃ mūlaṃ svāhā devīṃ tarpayāmīti tarpayet | paścāccheṣikāṃ tarpayet tripurāyāṃ viśeṣaḥ | yāmale | vāgbhavena viśodhyā ya kāmarājena dīpanī amṛtaṃ śaktikūṭena tenaiva tarpayet parāṃ | tenaiva viśuddhi jalena tārāyāstu viśeṣaḥ | mālinītaṃtre | tīrthodakaṃ tilakalkaṃ kṣīrākṣata samaccitaṃ uttarāśāmukho bhūtvā devīmātraṃ pratarpayet | tīrthodakādibhirityarthaḥ | mūlāṃtetāriṇīṃ tarpayāmyagni vallabhā | svarṇapātreṇa raupyeṇa tāmrapātreṇa vā punaḥ | mūlāṃte svāhā iti vāratrayaṃ | ṛjukuśa trayeṇaiva saṃtarpya bhaktitaḥ sudhī | dakṣiṇāśā mukho bhūtvā saṃgṛhya moṭakaṃ tataḥ || p. 52b) tṛpyastu pitaraḥ proktvā caita tarpaṇa māharet | tṛpyaṃ tu pitara iti vākyaṃ proktvāya etatarpaṇa eteṣāṃ pitṛṇāṃ tarpaṇaṃ tat tannāmnā tarpayedityarthaḥ | idaṃ vākyaṃ paśūnāṃ kaulānāṃ tu svataṃtre tarpaṇādau prabhuṃjīta tṛpyatāṃ brahmabhairava | āvāhane svapitṛṇā bhairavāni cikīrtayet | tṛpyatāṃ kālikāmātāṃ tṛpyatāṃ bhairavaḥ pitā evameva vidhānena yathā śaktyāṃ tu tarpayet | brahmātmanā bhairavo nirvācyaḥ | na kevalaṃ manasā vacasāpi vākyastu tṛpyatā bhairavaḥ pitā tṛpyatāṃ bhairavī mātā ityādi jñānārṇave | kulacūḍāmaṇau | devān pitṛnṛṣīṃścaiva tarpayet kulavāriṇā | kulātmakān punadhyātvā kulesaṃnīyatoṣayet || bhairavītaṃtra eteṣāṃ saṃjñāna vidyate | bhairavī taṃtre kaulika dharme teṣāṃ pitṛṇāṃ bhairavāya ca devāya bhairavena ca kartṛṇā | bhairavākhyaṃ pradātavyaṃ maṃtramuccārya pūrvataḥ | dātṛdāna gṛhītṛṃśca taptaliṃgānurūpataḥ || bhairavī bhairavātmānaṃ bhavo yastra daśeṣataḥ | śrāddhadāne vivāhe ca snāne cāṃga prapūjane || evaṃ ciṃtā pare devi prasīdāmi na saṃśayaḥ | tataśca tṛptāte devaśeṣān lokān prīṇāmi tatvataḥ || atha vākyaṃ nīlataṃtre || mūlāṃta tarpayāmīti svāhāṃtaṃ tarpaṇaṃ mataṃ | svataṃtre ca | svāhāṃte mūlamaṃtreccārya tarpaṇāṃ tena māpadaṃ | mūlaṃ svadhāṃ amukadevīsturpayāmi namaḥ || vaiṣṇavādau gautamīye | ādau maṃtraṃ samuccārya śrīpūrvaṃ kṛṣṇamityapi | tarpayāmi padaṃ coktvā nāmāṃtaṃ tarpayet tataḥ || kṛṣṇamityupalakṣaṇaṃ | sarvasvaṃ devatā paramiti | śrītripurasuṃdaryāstu mūlaṃ svāhāṃtaṃ śrītripurasuṃdarī śrīpādukāṃ tarpayāmi namaḥ | etat pramāṇamagre | tataḥ sūryāyārghyaṃ dadyāt | taduktaṃ kulacūḍāmaṇau | kulasūryāya devāya tridhārghya parikalpya cā iti | nadikeśvara saṃhitāyāṃ | yāvanna dīyate cārghyaṃ bhāskarāya nivedanaṃ | tāvanna pūjayedviṣṇuṃ śaṃkaraṃ vā sureśvarīṃ || svataṃtre ca | dineśāya kṣipet tiṣṭha na vāriṇācāṃjali trayaṃ | aṣṭottara śatā vṛtyā gāyatrīṃ prajapet sudhīṃ || sūryadhyānaṃ | śāradāyāṃ | hemāṃbhoja pravālavāla prathamamijacāru khaṭvāṃga padmau cakraṃ śaktiṃ sa pāśaṃ śūlamapi rucirāṃ cakṣamālī kapālī hastāṃbhojairdadhānaṃ trinayana vilasadvedavaktrābhirāmaṃ mārtaṃḍaṃ bhairavākhyaṃ maṇimaya mukuṭaṃ hāradīptaṃ bhajāmaḥ | saṃsmṛtya bhairavaṃ devaṃ mārtaṃḍākhya mumāpatiṃ | mūlena manunāmaṃtrī sūryasya manunāthavā || māyāvījaṃ samuddhṛtya mohārṇave parītataḥ | sūryasya maṃtra sa prokto rakta puṣpa yavādinā || mārtaṃḍa bhairavatyaṃtaṃ prakāśaśakti saṃyutaṃ | cārghyaṃ datvā mūlamaṃtraṃ japedaṣṭottaraṃ śataṃ || p. 53a) mūlamaṃtraṃ gāyatrītyarthaḥ | pūrvokta svataṃtra vacanai kalāghavāt | jñānārṇave ca | mūlamaṃtreṇa vā maṃtrī sūryamaṃtreṇa vā priye | śīvavījaṃ vahni saṃsthaṃ vāmanetra vibhūṣitaṃ || viṃdunāda samāyuktaṃ haṃsaḥ pada tato likhet | anena manunā devi sūryārghyaṃ nivedayet || arghya dravyaṃ vīrataṃtre || asīti modra puṣpaṃ vakulapuṣpaṃ kuśādikaṃ | prasthagrāhitāmrapātre kṛtvā cārghyaṃ nivedayet || iti kaulikaparaṃ | paśūnāṃ tu jalena vāriṇācāṃ jalinā mityādi vacanāt | vākye tu | idamarghya hrīṃ haṃsaḥ mārtaṃḍa bhairavāya prakāśaśakti saṃyutāya svāhā | svāhā maṃtra prakṣepastu arghyatvāt | tato mūladevī svamaṃḍale dhyātvā pūrvavadarghyaṃ gṛhītvā dadyāt | taduktaṃ svataṃtre | arghyaṃ datvā tato dhyātvā devīṃ sūryasya maṃḍale | pūrvavat sādhitārghyaṃ tu trivārastu samarpayet || gāyatryā mūlamaṃtreṇa namoṃte vahnivallabhā | iti tārāyāstu | vīrataṃtre | mūlāṃte codyadāditya vartinyai tadanaṃtaraṃ | śiva caitanyataḥ prāṃtemayai svāheti tanmanuḥ || nīlataṃtre | idyadāditya maṃḍalavartinyai padamuddharet | śivacaitanyamayai svāheti tanmanuḥ smṛtaḥ || iti maṃtradvaidhe icchā vikalpato gurupadeśaḥ śaraṇaṃ | suṃdaryāstu sūryārghonnirakāryaṃ śrīkramośiraḥ kaṃṭha mukhaḥ śrotre netre nāsaṃtu yeṣu ca | hṛtkukṣi pṛṣṭhadeśe vanābhau jaṭhara vai gudo | pāde gulphe mahādevyānyaset paṃcadaśākṣaraṃ || saṃpūrṇāṃ ciṃtayedvidyāṃ brahmaraṃdhreruṇa prabhāṃ | śravat sudhā ṣoḍaśārṇāṃ mahāsaubhāgya saṃsmaret || vāmāṃgadeśe saubhāgya daṃḍinīṃ bhrāmayet punaḥ | ripu jihvā grahāṃ mudrāṃ pādamūle pravinyaset || vyāpakatve yonimudrāṃ mukhe kṣiptvābhinaṃdya ca | anāmikāṃ paribhrāmya mūrddhāṃśaḥ paritaḥ sudhīḥ || brahmaraṃdhre kṣipeccaiva maṇivaṃdhen parottataḥ | lalāṭe nāmikāṃ kuryā ṣoḍaśārṇāṃ smaran vudhaiḥ || saubhāgyadaṃḍinyādi yathā kulārṇave | vāmahastaṃ na muṣṭīstu dṛṣṭvā karṇa pradeśake | tarjanī śaraṇaṃ kṛtvā bhrameyottaṃtra vittamaḥ || saubhāgyadaṃḍinī mudrānyāsa kāle tu sūcitā | aṃtaraṃguṣṭha muṣṭhyā tu niruddha jagatīmimāṃ || ripu jihvāgrahā mudrānyā sa kāle tu sūcitā | tenaitatkarmavāradvayaṃ saṃdhyāyāṃ nyāsepi iti jñānārṇava surasaḥ || śrīkramādau saṃdhyāyāmeva | śrīkrame | trailokya maruṇaṃ dhyāyen śrīvidyāṃ manasi smaran | oṃkāraṃ vāgbhavaṃ vīja ākāraṃ kāmarājakaṃ || sāṃtāṃtakādi saṃyuktameka varṇāṃ tayojitaṃ | tripurā parameśānī karaśuddhau vidhīyate || mūlādhāre vāgbhavārṇaṃ taḍidvarṇa trikoṇake | tadudbhayāṃ taḍidvarṇāṃ dvibhujāṃdhāriṇī tataḥ || p. 53b) pustakaṃ cākṣamālāṃ ca trinetrāṃ vālarūpiṇīṃ | kimādhāra pītavarṇāṃ visataṃtu tanīyasī || vāgbhavāṃta svarūpaṃtāṃ paraśaktau niyojayet | śuddhasphaṭika saṃkāśāṃ gokṣīra rajatopamāṃ || kadaṃva kalikākāraṃ brahmaraṃdhre vyavasthitāṃ | abhayaṃ cākṣasūtraṃ ca pāśaṃ vidyāṃ ca vibhratīṃ || vāgbhavāṃstu samuccārya tripurā parameśvarī | pādukāṃ pūjayāmīti tridhārghyaṃ parikalpayet || sūryārghyāt paraṃ gāyatrī dhyāyed yathā | uḍḍīśe | udyadāditya saṃkāśāṃdhṛta pustākṣarī smaret | kṛṣṇājināṃ varāṃ brāhvīṃ dhyāyet tārakiteṃvare || iti prātaḥ | śyāmavarṇāṃ caturvāhu śaṃkhacakralasatkarāṃ | sūryamaṃḍala madhyasthāṃ gadāpadmadharāṃ devīṃ sūryāsana kṛtāśrayāṃ | iyaṃ vaiṣṇavī iti madhyāhne | sāyāhne varadāṃ devīṃ gāyatrīṃ saṃsmarediti | śuklāṃ śuklāṃ varadharāṃ vṛṣāsana kṛtāśrayāṃ || trinetrāṃ varadāṃ pāśaṃ śūlaṃ ca nṛkaroṭikāṃ | sūryamaṃḍala madhyasthāṃ dhyāyan devī samabhyaset || śrīkramo tripurā devi vidmahe vāgbhaveśvari padaṃ tataḥ dhīmahīti tatastatva pravodayāṃdimāṃ | trijapedatha tatvajñaḥ pūrakādi vidhānataḥ | madhyāhna kṛtyaṃ | hṛdayāṃbhoja madhyasthakeśare sūryamaṃḍalo dvitīyaṃ kāmarājaṃ tu taruṇāruṇa sannibhaṃ || tadudbhavā raktavarṇāṃ caturbhujāṃ trilocanāṃ | pāśāṃkuśa dhanurvāṇadhāriṇīṃ yauvanonnatāṃ || athavāruṇa saṃdīpto kāmarāja svarūpiṇīṃ | sahasrakamale nītvā dhyāyeditya samaprabhāṃ || caturbhujāṃ mahādīptāṃ trinetrāṃ ca varāṃśukāṃ | śivajñānamayaṃ vāme pustakaṃ praṇavātmakaṃ || dakṣiṇekṣa grajāṃ pūryakāṃtitulya varābhayau | dakṣavāma karābhyāṃ tu vibhratīṃ parameśvarīṃ || evaṃ dhyātvā karaji muddhṛtya tripurāpadaṃ | kāmeśvarī pādukāṃ ca smṛtvārghyaṃ triḥprakalpayet || kāmarājaṃ samuddhṛtya cārya tripurā vidmahe | kāmeśvarī dhīmahīti tannaḥ kinne pracodayāt || triḥprajyapya ca gāyatrīṃ śakti vīje tatonyaset | sāyāhne śaktivījaṃ tu śvetatve somamaṃḍale || tadudbhavāṃ śvetavarṇāṃ jaṭāmukuṭadhāriṇīṃ | trinetrāṃ dvibhujāṃmīśa sphura daṃṣṭrāṃ karāṃ śubhāṃ || athavā śaktirūpāṃ tāṃ dhyāyecchaṃkha śaroruho | sarvālaṃkāra bhūmiṣṭhāṃ dakṣiṇe ca karadvaye || akṣa mālāṃvaraṃ vā medadhatīṃ pustakābhayāṃ | ākāśe paramānaṃde samāvāhya sureśvarīṃ || tadudbhavāṃ mahādevī padmarāma samaprabhāṃ | śaktibījaṃ samuddhṛtya padmarāga samaprabhāṃ || śaktibījaṃ samuddhṛtya tripurāmamṛteśvarīṃ | pādukāṃ pūjayāmīti tridhārghyaṃ parikalpayet || gāyatrīṃ prajapeddhīmān śaktibīja svarūpiṇīṃ | tripurādevi vidmahe svaśaktirapi dhīmahi || p. 54a) tatro mṛte pracodayādarddhavāme paraṃ | sarvabījaṃ samuddhṛtya padmarāga samaprabhāṃ || ākāśe paramānaṃda samāvāhya sureśvarī | tadūdbhavā mahādevīṃ padmarāga samaprabhāṃ || pāśāṃkuśaśarāṃ cāpaṃ dhāriṇīṃ locanātrayāṃ | turīya vījamuccārya mahātripurasuṃdarīṃ || pādukāṃ pūjayāmīti tridhārghya parikalpayet | gāyatrī prajaped vidvān turīya vījarūpiṇīṃ tripurāsuṃdari śabdāṃte vidmahe tadanaṃtaraṃ | kāmeśvarī dhīmahīti tatra kinne pracodayāt | sarvabījaṃ turīyavījaṃ ṣoḍaśīmityarthaḥ || mālinītaṃtre ca | etat saṃdhyā trayaṃ murddharātrau ca vaṃdanā | mahārātrāvapi tathā kāryā sādhakasattamaiḥ || arddharātrā paraṃ yacchamuhūrta dvitayaṃ bhavet | sa mahārātrika dṛṣṭyā tatra kṛtvā kṣayaṃ bhavet || tato vidyāṃ hṛdi dhyātvā cāṣṭottaraśataṃ japet | avahirmānaso yogī yāgabhūmimathāviśet || mālinītaṃtroktaṃ sarvasāmānyaṃ | kevala saṃdhyāvāra paṃcakamupāsyā a.śakto vāramekamiti | aghamarṣaṇaṃ tu sarvatra | suṃdaryā punaḥ kūṭa traividhyā traividhyaṃ saṃpūrṇā vāradvayamupāsya | atha dakṣiṇa kālī gāyatrī yathā | kumārītaṃtre | kālikāyai padaṃ prokta vidmahe tadanaṃtaraṃ | śmaśānavāsinī ṅeṃtāṃ dhīmahīti tato vadet || tannoghorepadaṃ procya pracodayāt paṭhediti | asyā prasādamaṃtreṇa mahāpātaka koṭayaḥ || sadyaḥ pralayamāyāṃti sādhakasya na cānyathā | rāvaṇasya vadhāccaiva rāmacaṃdro vimocitaḥ || gurudārākarṣaṇācca devaścaṃdro vimocitaḥ | nijakanyākarṣaṇācca brahmā caiva na saṃśayaḥ || mātṛvadhāt parśurāmocitāsyāt prasādataḥ | surāpānācca śrīkṛṣṇodattātrayastathaiva ca || evameṣā mahāvidyā goptavyā devi suṃdari | atha tārā gāyatrī yathā | yathā tārārṇave | hūṃ bhagavatyeka jaṭe vidmahe ca padaṃ tataḥ | vikaṭadaṃṣṭre dhīmahīti tannastāre pracodayāt || atha bhairavī gāyatrī yathā | jñānārṇave | yathā śakti japaṃ kuryādgāyatrīṃ paramākṣarīṃ | mūlavidyāṃ samuccārya vāgīśvarī ca vidmahe dvitīyaṃ vījamuccārya kāmeśvarī ca dhīmahī | tṛtīyaṃ vījamuccārya tannaḥ śaktiḥ pracodayāt | triśakti gāyatrī yathā | jñānārṇave | yathā śakti japaṃ kuryā bhairavataṃtre | vairocanyai vidmahe ca chinnamastake yadhīmahi | tanno devī padaṃ procya pracodayāt samuddharet | gāyatrī chinnamastāyān sarvakāma pradāyinī || atha durgā gāyatrī yathā | taṃtracūḍāmaṇau | mahādevyai ca vidmahe durgāyai dhīmahi priye | tanno devī ca śabdāṃte dhīyo yonaḥ pracodayāt pūrvoktāyā etasyāśca icchā vikalpa na prayogaḥ || p. 54b) gautamīye | evaṃ te kathitā maṃtra saṃdhyā maṃtra phalāptaye | na kuryādyadi mohena na dīkṣāphalamāpnuyāt || sāyaṃ prātaśca madhyāhne devaṃ dhyātvā manuṃ japet | saṃdhyāyāṃ patitāyāṃ gāyatrīṃ śatadhā japet || manumiti mūlaṃ ayaṃ japaḥ saṃdhyāṃgakaḥ evaṃ sūrya dhyāyetyarthaḥ gāyatrī śatamaṣṭottaraśataṃ prajapya saṃhāramudrayā kaulo hṛdidevaṃ visarjayediti | padmastu mālinītaṃtre | upāsya prajapeddhīmā gāyatrīṃ paramākṣarīṃ | vāmapādaṃ tataḥ kṛtvā pāde ca parameśvari || dakṣapādo parivāmapādaṃ kṛtvetyarthaḥ | upaviśya punarhasamūrddhavāhustridhā japet || punariti snānakālīna japākṣayā | haṃsamaṃtrastu śrīpātrasthāna prastāre jñātavyaḥ | tataḥ saṃhāramudrayā | sūryamaṃḍalāt hṛdi visarjayediti | sāṃgāṃ sarvabhāvīyā saṃdhyā iti pūjāsthānaṃ gacchet | kulacūḍāmaṇau | utthāya kulavastre dveparīdhāya kulena ca | tilakaṃ kularūpaṃ ca kṛtvā campakuleśvaraṃ || kulena kulapuṣpeṇa kulatilakaṃ śaktitrikoṇaṃ | kulīnaiḥ kulavastraṃ raktapaṭṭādiśu śubhistu śuklapaṭṭādiśuklāṃ varadharaḥ śuddhaḥ śubhraḥ yajñopavītakaḥ | iti kriyāsāra vacanāt | kāmanāyāṃ punaḥ svataṃtre | mokṣārthī śuklavastreṇa bhogārthī pītavāsasī | māraṇe kṛṣṇavastraṃ ca vaśye raktaṃ sadāgṛhī || atra gṛhītyu pādānādanyeṣāṃ nigamonāstīti uccāṭane vyāghracarma vṛkṣastvak staṃbhakarmaṇi | parīdhayet tato maṃtrī yāgabhūmi mayā viśet | yāmale | snātvā ca sādhaka śreṣṭho hṛdimaṃtraṃ japenmadaṃ | avahi maniśo yogī yāgaṃ bhūmimathā viśet || jalaśaṃkhaṃkare kṛtvā gatvā dvāri maheśvari | kṣālayeddhastapādau varakṣamāṇe ca vartmanā || iti śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ dvādaśaḥ paṭalaḥ śubhaḥ || hastaprakṣālanaṃ kṛtvā camanaṃ kuryāt svataṃtre | ācamanaṃ tataḥ kṛtvā sāmānyārdhaṃ prakalpayet || atha jalaśodhana uttarātaṃtre || nārasiṃhena maṃtreṇa devatīrthena saṃspṛśet | pāṇīyaṃ ghaṭamadhyasthaṃ vīkṣan gṛhyaṃ tu sādhakaḥ || vāmena pāṇinā dhṛtvā vāmapārśvasthitaṃ tadā | atra mādhāramaṃtreṇa saskurvan saṃspṛśejjalaṃ || yadajñānādapeyādi saṃsṛṣṭirihasaṃgatā | yadanyadrūpaṇaṃ pātratoye vā jñānato bhavet || jalāśaya śavasyaśa jalasnānācca pātaka | dūṣaṇāni vinaśyaṃtitāni vai deva pūjane || guhyaṃ pānīyaṃ ghaṭamadhyasthatvāt | prajāpati sutohāṃtaḥ vāṃtyaḥ svarasamantritaḥ || caṃdrārddha viṃdu sahito maṃtro sa nārasiṃhakaḥ | prajāpatikahāṃtaḥ saḥ vāṃtya svararephāṃtyaḥ svarāṃbhyāṃ sahitaḥ oṃkāra etekāṃtyaṃ svaratvaṃ vai yākaraṇa mālaṃ voktyaṃ | svaśaṃgādyakṣara viṃduṃ caṃdrārddha pariyojitaṃ | ādhāramaṃtraṃ jānīyāt sādhakaṃ kāryasiddhaye || p. 55a) aṃ āsanī tasyādyakṣaraṃ anādaviṃdu kalāyutaṃ | idaṃ tu sāmānyaṃ viśiṣya śodhanamasti tatra tadorati | prayogastu ghaṭādinā jalamānīya srauṃ iti maṃtreṇa devatīrthena saṃspṛśya pātrāṃtaḥsthaṃ cakṣupinirīkṣya vāmapārśvasthita jalapātraṃ vāmena pāṇine | iti maṃtreṇa yaṃ spṛśet tata uttarātaṃtre | ācāṃtaḥ śucitāṃ prāptya susnāto devapūjaneṃ | pūjāvidyā vahiḥ sthitvau caturhaṃstāṃtare dhiyā || gṛhe coddhāra deśasthaḥ praṇamya śirasedguruṃ | praṇamediṣṭa devaṃ svaṃ dikpālānapi cetasā || guruṃ paramagurumityarthaḥ | kiṃtu bhūtaśuddhe prākkartavyevartate | tathāpyatrāpi vacanikamiti yat pāpamarjitaṃ | pūrvaṃ taddine nyadinevatsa | prāyaścitternalipyate śuddhi pāpaṃ smaraddhiyā tatpāpasyopunodārtha ślokadvaya mudīrayet | devitvatpadgataṃ cittaṃ pādākrāṃtamabhūnmame | tantivārayatrittānme pāpaṃ hūṃ phaḍatena saḥ || sūryaḥ somoyamaḥ kālo mahābhūtāni paṃca ca | ete śubhāśubhasteha karmaṇo mamasākṣiṇaḥ || tataḥ puna hūṃphaḍiti pārśve mūrddhnamadhastathā | ātmanaḥ krodhaṃ sṛṣṭyātha nirīkṣya nanuman bhavet || evaṃ kṛte prathamataḥ pāpot sāraṇakarmaṇi | yatsyācca uttaraṃ pāpaṃ taddarecāva tiṣṭhate || atīte pūjana sthānaṃ svaṃ prayāti punaśca tat | vatsyādelpataraṃ pāpaṃ tannāśamupagacchati || pūjanetyakta pāpasya kāmamiṣṭhaṃ kṣaṇādbhavet | pūrvamiti pūrvajanmani tadeva dṛḍhaṃ || bhogāyatajanakaṃ | śarīrāṃbhakīvṛta pāpasya bhogā devanāśaḥ | tatpāpaṃ dūre tiṣṭhati pūjāyāṃ vṛtyāyāṃ punarātmānaṃ prayāti taddinānyadina kṛtaṃ ekāṃtavāsaṃ gacchatītyarthaḥ | yathā sāmānyārghasthāpano taduktaṃ muḍḍīśaṃ | pūrvadvāre vāmabhāge samānyārghaṃ prakalpayet || trikoṇavṛtta bhūviṃ ca maṃḍalaṃ racayetsudhīḥ | adhaḥ śaktiṃ saṃpūjya sādhāraṃ tatra nikṣipet || astramaṃtreṇa saṃśodhya hṛnmaṃtreṇa prapūjayet | niḥkṣipet tīrthamāvāhya gaṃdhādīn praṇavena tu || darśayaddhenumudrāṃ vai praṇavaṃ daśadhā japet | dhenumudrā padena | amṛtīkaraṇāvaguṃṭhana tālatraya choṭikā digvaṃdhanātmakaṃ karmalakṣyati | ekasārthavāhitvāt | sāmānyārghasyatoyaṃ na pūjayedvāmapārśvayoḥ | śāradātilake | dvāravāmeṣu triḥsaṃprokṣya dvārapūjāṃ samācaret | ūrddhveduṃvarake vighnaṃ mahālakṣmīṃ sarasvatīṃ || tato dakṣiṇāyāṃ vighnakṣatre samanyataḥ | tayoḥ pārśvayuge gaṃgāyamuna samapuṣpavāribhiḥ | ihalyāṃ pūjavedastraṃ pratidvāramiti kramāt | atra dvitīya vighnapadaṃ vaṭukapadamiti || p. 55b) kumārītaṃtre | gāṃvījādyaṃ gaṇeśānaṃ vāmādyaṃ vaṭukaṃ tathā | kṣāmādyaṃ kṣetrapālaṃ ca yāmādyaṃ yoginīṃ tataḥ || ūrddhve vāme dakṣiṇeṃ ca adhaścaiva prakīrtitāḥ | atha sāmānyārgha prayogaḥ | svavāme trikoṇavṛtta catuṣṭayaṃ svamaṃḍalaṃ vilikhya hrīṃ ādhāraśataye nama iti saṃpūjya phaḍiti sādhāraṃ pātraṃ saṃsthāpya nama iti jalena tribhāga pūryaṃ gaṃge cetyādināṃ kuśamudrayā sūryamaṃḍalāntīrthamāvāhya oṃmiti gaṃdhapuṣpe dṛtvāvamiti dhenumudrayāmṛtī kṛtyadrūmiti avaguṃṭhya phaḍityūrddhorddhatālatrayaṃ choṭikābhirdaśadigvaṃdhanaṃ kuryāt tataḥ oṃmiti daśadhā japet | tenodakena guruddeśaṃ pūjopakaraṇaṃ vāsyukṣya dvāradevatāḥ pūjayedyathā tatra prayoga urddhaśākhāyāṃ gaṇeśāya namaḥ vāmaśākhāyāṃ vo vaṭukāya namaḥ | dakṣa śakhāyāṃ kṣāṃ kṣetrapālāya namaḥ adha ca yāṃ yoginībhyāṃ namaḥ | gaṇeśa pārśvayo śrīsarasvatyai vāṭaka pārśvaṃ gaṃgāyai kṣetrapārśveyaṃ yamunāyai dehalyāṃ astrāya phaṭ iti dakṣiṇa śākhāyāṃmiti hārasya ūrdhvaṃ vāme dakṣiṇe ceti sādhakasya tena taṃtrayorna virodhaḥ iti sāmānyadvārapālāḥ viśeṣastu taṃtre | iti jñeyaḥ iti | tataḥ vighnotsāraṇaṃ | taduktaṃ svataṃtre | bhūmivyomagatā sarvān vighnajātāma saddākṣataiḥ siddhārthai tilasaṃmiśraiḥ protsārya cāśane viśet | yāmale ca | bhūtopasāraṇaṃ kuryān maṃtreṇānena sādhakaḥ | yasmin kṛtiṃ sthale bhūtādūrayāṃti surārcane || sthiteṣu tatra bhūteṣu naivedya maṃḍale yathā | vilaṃmyaṃti sadā lubdhāna gṛhnaṃti ca devatāḥ || apasarpaṃtu ye bhūtāte bhūtā bhuvi saṃsthitāḥ ye bhūtā vighnakartāraste naśyaṃti śivājñayā | śāradāyāṃ | kiṃcit spṛśan vāmaṃ śākhāyāṃ dehalīlaṃghayedguruḥ aṃgaṃ saṃkocayennaṃtaḥ praviśedakṣiṇāṃ ghriṇā | gṛhapraveśa maṃtrastu uttarataṃtre | oṃ meṣaphaḍiti maṃtreṇa pūjā vedīṃ tato viśet | vedīmiti gṛhābhāve pakṣe vedī kṛtvā pūjayet tatra vedī pradeśaḥ | gṛhapakṣe gṛhāṃte ca praveśaḥ iti nityapūjāyāṃ dīkṣāyāṃ ca prāgeva sphuṭhaṃ phetkāriṇītaṃtre | gaṃdhapuṣpādibhiḥ samyak dvārapūjāṃ samācaret | kāṃśya ghaṃṭārcanaṃ kṛtvā nairṛtyāṃdiśi sādhakaḥ || iti kumārī taṃtre | nairṛtyāṃdiśi vāstvīśaṃ brahmāṇaṃ ca samarcayet | nityapūjāyāmapi | śāradāyāṃ | paṃcagavyārghyatoyābhyāṃ prokṣayedyāgamaṃḍapaṃ paṃcagavyaṃ yathā meta taṃtrarāje | mūtrasthaṃ gomayaṃsyā 2 palārddhaṃ kṣīraṃ prasthaṃ dadhisyāt kṣīratorddhaṃ | ājyaṃ dadhnopyarddhamānaṃ pradadyāt svaisvaimaṃtrai yojayet | paṃcagavyaiḥ | svairiti vaidike vityarthaḥ | tadyathā saṃhitāyāṃ gāyatryā gṛhya gomūtraṃ gaṃdhadvāreti gomayo payaḥ pṛthivye dugdhaṃ dadhikṣābdopyarddhamā tejosīti ghṛtamiti paṃcagavyamudīritaṃ | p. 56a) athavā paṃcagavyānāṃ samāne bhāga iṣyate | mūlamaṃtreṇa saṃgṛhyate tenaiva pariśodhayet | iti divyavīraviṣayaṃ | śāradāyāṃ | catuḥṣpathāṃ tataḥ śuddhiṃ vidadhyādvīkṣaṇādibhiḥ | vīkṣaṇaṃ mūlamaṃtreṇa śareṇa prokṣaṇaṃ mataṃ || tenaiva tāḍanaṃ kuryā varmaṇābhyukṣaṇaṃ mataṃ | caṃdanā guru karpūra dhūpayet tadanaṃtaraṃ || vikirān vikiret tatra saptajaptāṃ kṣurātmanā | nājavaṃdana siddhārthaṃ tasmādūrvāṃkṣaṃ kuśākṣatāḥ || vikirā īnirdiṣṭā sarvavighnaughanāśanāḥ | astrayukge darbhānāṃ muṣṭināmārjayeccatān || iśasya diśi varddhanyā āsanātha prakalpayet | puṇyāhaṃ vācayitvā tu brāhmaṇān paribhojya ca || ukteṣu maṃḍaleṣvekaṃ vedikāyāṃ samāviśet | ukteṃṣu sarvato bhadra maṃḍalādiṣu idaṃ tu sarvasāmānyaṃ maṃḍalaṃ suṃdaryāstu viśeṣa | taṃtrarāje puṇyāhaṃ vācayitvā tu brāhmaṇān paritoṣya ca | siṃdūraraja sā vāpi kuṃkumenātha vā tataḥ | vedikāyāṃ likhen maṃtrī cakrarājaṃ manoharaṃ || ṣaṭkoṇaṃ vilikhedādau trikoṇaṃ madhyadeśataḥ | vṛttaṃ vasudalaṃ caiva dvādaśāraṃ vasudvayaṃ || dvidaśāraṃ samālikhya tatoṣṭadalamālikhet | caturasraṃ likhedvāhye cetudvāra samanvitaṃ || athavā navakoṇaṃ catucaturasraṃ likhet tataḥ | idaṃ tu dīkṣāyāmeva śāradāyāṃ | viśenmudvāsane maṃtrī prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ | tripurāsāre ca | prāgānano dhanadaṃ digvadanotha vāpi vaddhāsano gaṇapatiṃ ca guruṃ ca natvāt | tatra diśeṣo yāmale | yatrāvudaṃṅmukhaḥ kuryāt pūrvottara mukhodivā | sadottaramukhaṃ kuryācchiva pūjāṃpi cakṣaṇaḥ || phetkāriṇyāṃ | dhṛtottarīya sadvastra uttaraḥ prāṅmukhaḥ śuciḥ | upaviśyāsanaṃ yojya padmaṃ svastikameva vā || padmāsanena vidyāthau kuryāt sarvaṃ samāhitaḥ | prāṅmukhodaṃṅmukho vāpi vakṣamāṇa krameṇa tu || śrīkāmaḥ svastikenehapaścimābhimukhasthitaḥ | śāradāyāṃ | vaddha padmāsanā maṃtrī samāhita jiteṃdriyaḥ | digāsanayo viśeṣastu karmabhedāddhoddhavyaḥ || atha kulapīṭhatarpaṇa niyamaḥ | taduktaṃ matsyasūkte | mṛducūḍakamāsīnaścānyeṣu komaleṣu vā | viṣṭareṣu samāśritya sādhayet siddhimuttamāṃ || arvāk sanmāsate garbhacyutamāhurmuhuṃvudhāḥ | cūḍāpanayanaihīnai mṛtamacūḍakaṃ viduḥ || nivṛtta cūḍako vālohīnopanayanaḥ pumān | yo mṛtaḥ paṃcame varṣetameva komalaṃ viduḥ || śrīkrame | vīrāsanamabhāve tu vṛtāsana śṛṇu priye | paṃcavarṣābhyaṃtarāyā yāvanmṛtaṃ vālamacūḍakaṃ || p. 56b) ṣaṇmāsānaṃtaraṃ yāvada samāsācca pūrvakaṃ | garbhacyutaṃ mṛtaṃ vālaṃ garbhāṣṭamāt puraḥsaraṃ || etat komalamityāhurviṣṭhareṣu kuśevudhā | vīrataṃtre ca | śavābhāvo viṣṭare tuṃ | śavarūpaṃ prakalpayet | viṣṭaro yathā | uktaṃ smṛtau | paṃcāśaḍbhirbhavedvṛkṣā tadarddhena tu viṣṭaraṃ | atra vihitaṃ śavāsanaṃ mukhyaṃ tadabhāve nṛtvādi dhṛtvama utka komalānāṃ pratividhyaṃtaramāa | matsyasūkte | mṛdukaṃvalamāstīrṇa saṃgrāma patitaṃ hi yat | japtavyā pāditaṃ vāpi mṛgayā navamāsanaṃ || garbhacyutayā nārīṇāṃ athavā yānināṃtvacaṃ | tvacaṃ vā yauvanasthānāṃ kuryādvīro varāsanaṃ || śmaśānakāṣṭhaghacitaṃ pītaṃ vā yajñadārujāṃ | iti paśuparaṃ | komalābhyāsana vivaraṇaṃ | muṃḍamālāyāṃ | daśājināṃbhareṇāthaṃ caturasraṃ samaṃ tataḥ | ekahastadvihastaṃ vā caturaṃgurūsmṛti || viśuddhe āsane kuryā saṃskāraṃ pūjanaṃ vudhaḥ | matsyasūkte ca | dvātu sāradvīpa carmai acūḍaṃ kaṃvalaṃ tathā | pīta tathā śvetavastra tathā āsanāya prakālpayet || protaṃ caritre tathā athavā kuṃḍalī kṛtiḥ | mṛtālpa nityatvaṃ | kālītaṃtre | mṛtāsanaṃ vinā devi pūjayedyastu kālikāṃ | tāvatkālaṃ nārakīsyā yāvadāhūta saṃplavaṃ || kālītyupalakṣaṇaṃ | kulādarītityarthaḥ | śrīkramādi taṃtra vihitatvāt | etattu divya vīraparaṃ | paśūnāsti | kaṃvalaṃ laṃvitaṃ vāpi kṛṣṇe vā vyāghra carmaṇi | kṛṣṇe kṛṣṇa carmaṇi | tatra viśeṣastatredaṃ | saṃnyāsī brahmacārī vā vaset kṛṣṇasya carmaṇi | muṃḍamālāyāṃ | na dīkṣitāṃ viśedyātu kṛṣṇasārādigrī udāsī navānāsīn snānā brahmacāriṇaḥ | viśetaṃ brahmacāriṇaḥ viśeta ityarthaḥ | muṃḍamālāyāṃ ca kṛṣṇāṃvinaṃ sarvasiddhai jñānasiddhimṛmādinī vastrāsanaṃ rogaharaṃ vevajāprītivarddhanaṃ | kauśeyāṃ dṛṣṭidaṃ prokto kaṃvalaṃ sarvasiddhidaṃ | rudrayāmale bhūmau trikoṇa mālikhya vahnimaṃḍala rūpakaṃ | ādhāraśaktiṃ saṃpūjya tatra ṛṣyādikaṃ smaret | ādhāraśakti pūjānaṃtaraṃ vihitāsanaropaḥ || merupṛṣṭha ṛṣiproktaḥ sutalaṃ chaṃda iritaṃ | kūrmaṃ tridevatā prokta trāsa nāropana priye || viniyogastu kathita paṭheddhṛtvāsanaṃ tataḥ | oṃ pṛśvitvayādhṛtā lokādevitva viṣṇunā dhṛtā || tvena dhāraṣugāttinya pavitraṃ kurucāsanaṃ | iti saṃpūjya deveśi kuśāṃstatraiva dāpayet || āsanaṃ pūjātatraiva | māyāvījaṃ samuccārya ādhāraśakti pūrvakaṃ | kabrahmāṃsana mālipya ṅeṃ namoṃtaṃ prapūjayet || arddhātra sarvasāmānyaḥ paśustu sūstikādyanyatamena divyavīrau tu vīrāsane naiva viśetaṃ | p. 57a) vīrāsanenopa viśet saṃpūjyāsanaṃ sevateti kumārītaṃtra vacanāt | atha deveśa vivaraṇaṃ | unarātaṃtre | tata ādhīramaṃtreṇa pāṇibhyāṃ viniyojitaṃ | tadādhāya nidhāyāśuṣunaḥ saṃspṛśyapāṇinā || ātmamaṃtreṇopaviśe tadā tasmin varāsane | viniyojitaṃ āsana pūjāsamaye bhūmau viniyojitaḥ | punarbhūmau nidhāya dakṣahastena saṃspṛśya ātmamaṃtreṇa viśedityarthaḥ | duḥśilpi racitatvādi yadvānyāsana dūṣaṇaṃ | ajñānaṃ vilayaṃ yāti upacāraṃ tu maṃtrakaṃ || svāsva yasyākṣaraṃ pūrvaṃ somasānni samanvitaṃ | sa viṃdukaṃ vijānīyādātma maṃtrastu sādhakaḥ || nāmna ādyakṣaraṃ vījamādhāra maṃtrakaṃ viduḥ | svāśrayasya sādhakanātraḥ | somasāmi caṃdrārddhaṃ ādhāra iti nāmnaḥ tena āṃ | athāsano pareśana prayogaḥ kartavya pūjā vedyāḥ paścima dakṣiṇe vā sāmānyārghyato yo yenābhyukṣya trikoṇe tu caturasra maṃḍalaṃ vilikhya pūrvānyubhyukṣya hrīṃ ādāraśaktaye namaḥ | iti saṃpūjya svasvavihitāsane | ityāsanaṃ dhṛtvāmāropya | meru pṛtha ṛṣiḥ sutalachaṃdaḥ kūrmodevatā āsanaropane viniyogaḥ | iti ṛṣyādikaṃ smṛtvā oṃ pṛthitvayā dhṛtā lokā devitvaṃ viṣṇunā dhṛtā | vacadhārayamāṃ nityaṃ pavitraṃ kuru vāsanaṃ | ityāsanaṃ dhṛtvā paṭhet | tataḥ kuśatrayamāsane datvā | hrīṃ ādhāraśakti kamalāsanāya namaḥ iti ādhāramaṃtreṇāsanaṃ karābhyāṃmādāya śīghraṃ pustagrevanidhāya dakṣiṇe na maṇinā saṃspṛśya ātmamaṃtreṇa divyavīrau vīrāsanena śaṃbhustu svastikādyanyatamenaviśet | ityupaviśya dravya sodanaṃ kuryādyathā | śāratātilake | sthāpaye dakṣiṇebhāge pūjādravyāṇi sādhakaḥ dravyāsādanasya dīkṣāyāṃmevakālaḥ | nityapūjāyāṃ tu śrīpātrasthāpana paścādava gaṃtavyaṃ | yathā kulacūḍāmaṇau | kulapīṭhaṃ samāruhya kuladevasya pūjanaṃ | kulapīṭhaṃ puraścaraṇa prastāre uktasthānamityarthaḥ || śuddhādeśeta nṛtyagīta vādyāditoṣitaḥ | kulaṃtaṃ cābhisārya kulasthānaṃ prapūjayet || kulāsanaṃ tataḥ kṣiptvā tadabhyarcya yathāsukhaṃ | kulāśanaṃ tato vaddhā gurupūjā krameṇa tu || plavīdina gurvādi namaskāra pūrvakamityarthaḥ | ātmaśuddhiṃ pīṭhaśuddhiṃ devaśuddhādi bhedataḥ || kṛtvā cārgha tato vidvān kuryāt kulaviceṣṭitaṃ | dīkṣitābhi kulīnābhiryuvatībhiḥ kulātmabhiḥ || p. 57b) devatā gurubhaktābhiḥ saṃcitaṃ yāgabhūmiṣu | nānāvidhāni puṣpāṇi gaṃdhāni vividhāni ca || karpūrajātī dhūpādi vāsitā paṭṭavāsitaṃ | tāṃbūlaṃ deya dravyaṃ ca dhūpadīpādikaṃ ca yat || mūlavidyā japtato yaiva prokṣayet sthāpitaṃ tataḥ | sarvasvaṃ dakṣiṇe sthāpyaṃ vāme cārghya niveśayet || paścime devatāyāśca kuladravyāni dhārayet | tatra bhāvānukrameṇa dravyā sādhanamavadheyaṃ || kuladvārā divyavīrābhyāṃ meva taddhastāracitaṃ puṣpaṃ bhakṣaṃ vāracitaṃ jalaṃ taduccāracitaṃ bhojyaṃ devatābhyo nivedayet | iti vacanāt | paśustu samāna jātī dīkṣitā dvārā dravyāsādanaṃ kartavyaṃ anyānyapi tat tattaṃtrānusārenāsādanīyāni | iti dravyasādanaṃ kṛtvā śiṣyamāhūya guruṃ varayet | yāmale | tataḥ śiṣyaṃ samāhūya dakṣiṇe samuveśya ca | nānālaṃkāra saṃyuktaṃ vautavastra samanvitaṃ || tata ācamanaṃ kṛtvā śiṣyopi vijiteṃdriyaḥ | ājakṛtapāpārthasnāta tilakakāṃcanaṃ || upaviśya gurorvāme saṃkalpyavidhi pūrvakaṃ | atha saṃkalpaḥ | adyetyādi janmakṛta pāpakṣayaṃ kāmaḥ idaṃ tilakāṃcanaṃ viṣṇudaivataṃ yathā nāma gotrāya brāhmaṇayatubhyamahaṃ saṃ pradade | iti saṃkalpa brāhmaṇāya dadyāt | gurumāvarayedvidvān vidhinā bhakti saṃyutān | gobhūhiraṇyavastrādyai kulādibhirujjalaiḥ || anyairābharaṇādyaiśca yathācitta sa vacayan | guruṃ saṃpūjayedbhaktyā kṛtāṃjali purassaraḥ || guruṃ pradakṣiṇī kṛtya svātmānaṃ ca samarpayet | athāto bhagavātma svarūpiṇa paramakāruṇika guro puruṣārtha sādhake amukavidyā dīkṣābhiṣeka pūrvakaṃ māpnusādayā puṃdevatādhātā vedamuka maṃtradīkṣābhiṣekapūrvakaṃ māpnasādhaya iti vācyaṃ | ityuktvā tu ciraṃtiṣṭhe dvinayī dakṣiṇe guroḥ bhūtaśuddhādikaṃ kṛtvā kalpoktanyā samācaret | gurudvāretyarthaḥ | atha rūpa saṃkalpaḥ | yathā adyetyādi māsa pakṣādīnā sumekhalaṃ kṛtvā amukadevatāndrāma pradīkṣābhireka karmaṇi gurutvena bhavaṃ tu mahaṃ vṛṇe | adyetyādi amukadevatā amukamaṃtradīkṣābhikarmaṇi hotṛtvenastamahaṃvṛṇe | atra guravetrahotā | amukamaṃtradīkṣābhiṣekarmaṇi sadasyatvena bhavaṃta mahaṃvṛṇe | adyetyādi amukamaṃtrādīkṣābhiṣekakarmaṇikṛtākṛtāvekṣaratvena bhavat mahaṃvṛṇe | trīdevatā padmevidyādīkṣateti vācyaṃ | evaṃ dvārapālādīnāṃ vivaraṇaṃ | atra varaṇe saṃkalpyasyāvaśyakatvaṃ | bhaviṣye | saṃkalpena vinā viprā yatkiṃcit kurute naraḥ phalaṃ cālyālpakaṃ tasyaddharmasyārddhekṣayo bhavet | p. 58a) atha sūtakaṃ | vrata yajña vivāheṣu śrāddheho mārcane jape | āracce sūtakaṃ na syāda nāracce ca sūtakaṃ || prāraṃbho varaṇaṃ yajñe saṃkalpo vrata yajñayoḥ | nāṃdī śrāddha vivāhādau śrāddhe vākya parikriyā || nimaṃtraṇe tu vā śrāddhe āraṃbhasyāditi śrutiḥ | iti paśūnāṃ kaulikānāṃ tu | sūtake mṛtake caiva karmalopaṃ na kārayet | maṃtra muktāvalyāṃ ca japo devārcane vidhe ca kāryā dīkṣāccite janaiḥ | pāpaṃ nāsti yatasteṣāṃ sūtakaṃ vā yatātmanāṃ | tato vijayāṃ svīkuryādyathā | taduktaṃ bhāvacūḍāmaṇau | vinā hetu kamāsādyakṣobha mukto maheśvara | na pūjā mama saṃkuryā na dhyānaṃ nava ciṃtanaṃ || tasmād bhuktvā ca pītvā ca pūjayet parameśvarīṃ | vijayākalpe | saṃvidā savayormadhye samyagdevagarīyasī | saṣṭhi prayogasteneha pūjādau sādhakottamaiḥ || karavyaśca mahāpūjā karaṇīyā suniścitaiḥ | vīrataṃtre | ānaṃdena vinābhraṃśo na ca tṛpyaṃti devatāḥ | sā na caturddhā śvetaṃ pītaṃ tathā raktaṃ kṛṣṇa prasūna bhedāt | nāsā krameṇa śuddhirvijayākalpe | oṃ saṃvide bahmasaṃbhūte brahmaputri sadānaghe | bhairavānāṃ ca dattārthaṃ pavitrā bhava sarvadā | oṃ brāhmyai namaḥ svāhā iti maṃtreṇa śodhayet | siddhiṃ mūla kriyā devi hīna vodha pravodhinī | rājā prajā vaśakari śatrukaṃṭhe triśūlini | ai kṣatriyāyai namaḥ svāhā śodhayeda parāṃ tataḥ | ajñāne dhanadīptānirjñānāgnirjvālāgnerjñānarūpiṇī | ānaṃdabhyāhutiṃ prītiṃ samyajñānaṃ racakṣate | hrīṃ vaiśyāyai namaḥ | svāhā sūdrāṃ māṃ śodhayet tataḥ | namasyāmi namasyāmi yogamārgapradāyini | trailokyavijaye mātaḥ samādhi phaladā bhava || klīṃ śūdrāyai namaḥ | svāhā kathitaṃ maṃtramuttamaṃ | oṃ amṛte amṛtodbhave amṛtavarṣiṇiṃ padaṃ tataḥ | amṛtamākarṣaya dvaṃdvaṃ siddhiṃ dehi padaṃ tataḥ | ātmakarme tato vrūdvaśamānaya tataḥ paraṃ | digvaṃdha choṭikābhiśca tālatraya puraḥsaraṃ | divyadṛṣṭyā tathā pārṣṇighātairvighnā na ghātayet || saptadhā tarpayeddevi brahmaraṃdhra japan manuṃ | guruṃ padme sahasrāre tathā śaṃketa mudrayā || tridhā ca tarpayed bhaktyā sādhakaḥ siddhimānasaḥ | aiṃ vadavada padaṃ vrūyād vāgvādini padaṃ tataḥ || mama jihvāgre sthirīti bhava sarvapadaṃ tataḥ | sarvavaśaṃkari svāhā maṃtreṇa juhuyānmukhe || mūlaṃ japanmanumiti gurupādukāmityarthaḥ | tarpaṇaṃ tu paramagurudevatayorevaṃ anyeṣāṃ vaṭukādīnāṃ saṃdhyokta krameṇeti | idaṃ tu divyavīraviṣayaṃ | p. 58b) tataḥ paṃcaśuddhiṃ kuryādyathā | kulārṇave | ātmasthāna manudravya devaśuddhistu paṃcamī | yāvasta kurute devitāṃ devārcanī hi | sa snānavṛta suddhyādi prāṇāyāmādibhiḥ priye | ṣaḍaṃganyāsu nanyāsairātmaśuddhivitīritāḥ || sammārjanānulepādyai darpaṇodaravatprabhaṃ | vimalaṃ dhūpadīpādi puṣpamālā vibhūṣitāṃ || paṃcavarṇa rajaḥ citraṃ snānaśuddhiritīritā | grathitā mātṛkā varṇairmūlamaṃtrākṣarāṇi ca || kramoktamādvirāvṛttirmaṃtrasiddhiritīritā | grathitveti mātṛkā pratyekākṣareṇa mūlagrathanaṃ | na tu mūlapratyekṣakākṣarasya ananuṣṭhāna lakṣaṇā prāmāṇyā pāṭhaḥ | atra prokṣaṇāt pūrvaṃ ṣaṭhaśodhanaṃ kartavyaṃ | pīṭhe devīṃ pratiṣṭhāpya sakalī kṛta maṃtravit | mūlamaṃtreṇa dīpiṇyāmabhitāṣyodakena ca || trivāraṃ prokṣayed vidvāna devaśuddhiritīrito | paṃcaśuddhi vidhāyetthaṃ paścādyajana mācaret || sā pūjā saphalā jñeyā anyathā viphalā bhavet | svataṃtre ca | paṃcaśuddhi vihīnena kṛtena ca na tatkṛtaṃ | paṃcaśuddhiṃ vinā pūjā abhicārāya kalpate || mātmaśuddhiḥ sthānaśuddhiḥrmadyasya śodhanaṃ tataḥ dravyaśuddhirdevaśuddhi prakīrtitā | tatrādau ātmaśuddhiḥ | snānaḥ prāgevoktaṃ | athedānīṃ bhūtaśuddhirāpau saptamṛdāvṛttiṃ kuryāt | yathā vaśiṣṭa saṃhitāyāṃ | tatastu kārayehihā na saptacchadavṛtiṃ dvijā | hriṃ saṃpuṭaṃ kṛtvā oṃkāreṇa samanvitaṃ | pūjādau pratyahaṃ vipra sapta kṛtve japenmanuṃ | anena tu vidhānena saṃrakṣā maṃtrite jalaḥ || devī bhūtāni sarvāṇi sarve ca sādhakottamāḥ | bhairavastu suradevo maṃtratejaṃsi lolupaḥ || haraṃti sarvatejāṃsi sūkṣmāṃ saptachadaṃvinā | atha bhūtaśuddhiḥ tatrādau gurvādi namaskāro vārāhī taṃtre | svaguruṃ ciṃtayet pūrvaṃ kapolasya ca dakṣataḥ gaṇeśvaraṃ ca prathamecchikhāyāṃ paramaṃ guruṃ | hṛdaye devatāścaiva bhūtaśuddhiṃ samācaret | śikhāyāṃ vā ityarthaḥ | svaśca guruparamaguru śabdayoreka vācakatvāt | tathā śāradāyāṃ | kṛtāṃjali puṭo bhūtvā savya dakṣiṇa pārśvayoḥ | natvā guru gaṇeśānaṃ bhūtaśuddhiṃ samācaret || yāmale | vāme guruṃ gaṇeśānaṃ dakṣaṃ madhye ca daivataṃ | atra gurudeva namaskārayodvaidhe icchā vikalpaye gurupadeśaḥ śaraṇaṃ | śāradāyāṃ | karaśuddhiṃ samāsādya kuryāt tālatrayaṃ tataḥ | ūrddhvārddhamastramaṃtreṇa digvaṃdhanapi monasuḥ || tena saṃcilitaṃ tejāḥ rakṣāṃ kuryāt samaṃ tataḥ | svataṃtre pārṣṇighātakarā sphoṭa samudecitavaktrakaiḥ || p. 59a) tālatraya yatho dadyā sa śabdaṃ saṃpradāyataḥ | phetkāriṇī taṃtre | āsīnaḥ praṇavenātha parāmṛjya karāvubhau | aṃgulīśu ca vinyasya aṃgamaṃtrāṇi vai kramāt || astramaṃtreṇa digvaṃdhaṃ kuryāt sarvāsu hikṣu ca | agniprākāravat kṛtvā taṃto maṃtreṇa sādhakaḥ kamadīpikāyāṃ | tato astramaṃtreṇa viśodhya pānī tritārādi | gvaṃdhasthaśaśālān | vidhāyā bhūtātmaka me tadaṃgaṃ viśodhayecchuddhati krameṇa | yāmale ca | karaśuddhiṃ gaṃdhapuṣpaiḥ kṛtvā bhūtāni vārayet | bhūtavāraṇastu karamārjanādi vahni prākāra ciṃtanāṃtā karmaṇā tatpūrvaṃ puṣpamardanaṃ | taduktaṃ uttarataṃtre | kusumaṃ viṣṇumaṃtreṇa svāṃgulyagreṇa sādhakaḥ | vimardanārthaṃ gṛhnīyāt karaśodhana karmaṇi || prāsādena tu maṃtreṇa karābhyāṃ puṣpamardanaṃ | nirmajjet kāmabījena jighred brāhmeṇa tatpunaḥ || prāsādena parityāṃgādiśyaiśyānyāṃ viśeṣataḥ | sanmṛjya savyahastena ghrātvā vāmakareṇa tu || tīrthāni ca samāyāṃti nāsikāgraṃ karaṃ prati | tasmād yatnena karmāṇi karmāṇyetāni bhairava || upāṃtaḥ sādi caṃdreṇa raṃjitaḥ śunya saṃyutaḥ rudrāṃte parisaṃspṛṣṭho maṃtroyaṃ vaiṣṇavo mataḥ | pāṃtādi vā su devena varṇenāpi ca tena tat | vahni cūḍā śikhā viṃdu yuktaḥ prāsāda ucyate || kāmavījastu vijñeyaṃ vā su devo viṃdunā vyaṃjanaṃ cādyaraṃtyaṃ ca prāṃtadaṃtyāṃ tu pūrvakaṃ | adyadaṃtya dvayaṃ paścādvyaṃ janaṃ praṇavottaraṃ | brahmabījamidaṃ proktaṃ sarvapāpa praṇāśanaṃ || upāṃtaḥ haḥ ādi caṃdreṇa mastakasya caṃdrakhaṃḍena saharaṃjitaḥ | śūnyasaṃyutaḥ | anusvāra saṃyukta ityarthaḥ rudrāṃte parisaṃspṛṣṭhaḥ rudra ukārastasyāṃtokāraḥ tena lamiti vījaṃ siddhiḥ vaiṣṇava nārasiṃha ityarthaḥ | pāṃtaḥ kṣaḥ tasyādihaḥ vāsudevaḥ oṃkāra tataḥ tenahau śaṃbhucūḍāśikhā arddhacaṃdraḥ viṃduranusvārastena prāsāda vījasiddhiḥ kāmavījaṃ prasiddhaṃ vāsudevena oṃkāreṇa āsvareṇa anusvārayuktena oṃkāren.etyarthaḥ tena oṃ klīṃ vyaṃjanamityādi ādyadaṃtaṃ ādyavargādyaṃ vyaṃjanaṃ svaraśūnyaṃ tena tatrāṃtadaṃtya varṇaḥ saḥ tatpūrva tena saditi | aṃtyedaṃtyadvayaṃ tārakadvayaṃ tayo madhye paścādyattadvayaṃjanaṃ svaraśūnyaṃ tena taditi | praṇavottaraṃ tu oṃkārasya pūrvāpaścāt sarvamityarthaḥ | tena oṃ tatsiddhi | śāradāyāṃ | suṣumnā vartmanātmānaṃ paramātmani yojayet | yoga yuktena vidhinā cinmaṃtreṇa samāhitaḥ || kāraṇe sarvabhūtānāṃ tatvānyapi ca ciṃtayet | vījabhāvena līnāni vyut kramāt paramātmani || yāmale | bhūtaśuddhiṃ tataḥ kuryāt sthiracittastu sādhakaḥ | vinidhāya nijāṃke tu samujjānau karadamaṃ || p. 59b) mūlādhāre mūlavidyā svarūpāṃ kulakuṃḍalī | prasupta bhujagākārāṃ sārddha trivalayātmikāṃ || nīvāra sūkavataśrīṃ | vidyutkoṭi pratīkāśāṃ svayaṃ bhūliṃveṣṭanī | dhyātvā ahiṃsammaṃtreṇa prahā evenātha vā punaḥ || kūrcavījena vā devi dṛḍhaṃ vidrāvayed guruḥ | ekībhāvaṃ tayo kṛtvā jīvātma paramātmanoḥ || viciṃtya śūnyaṃ paramaṃ pārthivānāṃ jale gataṃ | jalaṃ ca tejasā kṛṣṭaṃ tejorūpaṃ vidhiṃtayet || nirdvāṇaṃ vāyunārādhriṃ vāyurūpaṃ vibhāvayet | ākāśena hṛto vāyuḥ svannaima na silīyate || manohaṃkāravaśagamahaṃ tu mahadā kṛti | prakṛtyāṃ ca mahattatvaṃ prakṛtiṃ ciṃtayedatha || prakāśarūpiṇī ntyaṃ brahmavidyāsvarūpiṇī | kaivalyā kaivalyaṃ tāni guṇā paramatrikā || saiṣā ca paramājyoti maramaṃ ca nirāmayaṃ | sahasradala madhyasthaṃ śūnyarūpaṃ paraṃ padaṃ || śūnyaṃ ca prativivaṃ caṃdrasadṛśaṃ sūkṣmati sūkṣma paraṃ | sarvavyāpi tamo mayaṃtra viditaṃ śūnyaṃ prakāśaṃ paraṃ | dṛśyā mṛśya vibhāgabhāga sakalaṃ jyotirmayaṃ sarvadā | jñātvā tatvadevīṃ tu sādhaka varaiḥrdūrī kṛtayātakā | tatraiva | * * (?) yogadhoghrāṇaṃ vavāhvākhalantathā | jalaṃ rasaśva jihvā ca pāranyādānāni vai kramāt || tejorūpaṃ ca cakṣuśca pādau ca gamanaṃ tathā | vāyu sparśot vakva pāyuḥ visargaśca prakīrtitaḥ || ākāśaḥ śrotraṃ ca śavṛṃ rakṣapasthāna saṃjñakau | manaścāhaṃ mahatvaṃdha tatvamūlādiṣu saṃsthitaṃ || śāradāyāṃ || tataḥ saṃśoṣayeddehaṃ vāyuvījena vāyunā | vahnivījena tenaiva saṃdahet kalalāṃ tanuṃ || viproṣayaṃ tadā doṣān sṛte nāmṛtāṃbhasā | āpādya plāvayeddeha māyādatalamastakaṃ || ātmalīmāni tatvāni svasthāna prāpayet tataḥ | ātmānaṃ hṛdayā bhojamānayet paramātmanā || manunā haṃsadevasya kuryān nyasādikaṃ tataḥ | nābhideśe vayaṃkāraṃ dhūmravarṇaṃ viciṃtayet || tenaiva śodhayelliṃgaṃ tanuṃ ṣoḍaśa mātrayā | karmātmakaṃ catuḥṣaṣṭhyā kuṃbhayitvā samācaret || dvātriṃśanmātrayā dakṣe recayet tena vā tataḥ | raktavarṇaṃ vahnivījaṃ meḍhra mūlaṃ viciṃtayet || malāsanāmekaṃ liṃgaṃ śarīraṃ tena dāhayet | pūrvokta kramayogena dakṣanāsā krameṇa tu || deśikastu tathā saṃkhyāṃ vā sahaste makārayet | vakāraṃ varuṇaṃ vījaṃ ghaṃṭikāyāṃ vibhāvya ca || te nāmṛtaṃ samutpādya sahasradala paṃkajāt | plāvayet pūrakādīni kṛtvā pādatalāvadhi || laṃkāhaṃ pṛthivīvījaṃ gudamūle vibhāvayet | tenaiva kramayogena dhiyā saṃplāvayed vudhaḥ || p. 60a) ātmānaṃ bhāvayenmaṃtrī pāpapuṇya vinirmuktaṃ śarīraṃ śāṃbhavaṃ paraṃ | tenaiva pūrvamārgeṇa saṃpādāyedanaṃtaraṃ | sohaṃ maṃtreṇa jīvaṃ tu hṛtsaroje samālayet || punastāṃ kuṃḍalīṃ devīṃ paramāmṛtalolitāṃ | paṃcabhūtāni ca vudhaḥ svasvasthāne samānayet || ātmānaṃ bhāvayenmaṃtrī mahāśrītripurālayaṃ | etanmate sthāna bhedaḥ dṛḍhī karaṇādi pūrakādīni kuryāt || jñānārṇave ca | bhūtaśuddhi vidhiṃ vakṣye kuryāt prāṇāyāma krameṇa tu | vāyuvījaṃ samuccārya ṣaṭkāśāṃtargataṃ mahat | kṛṣṇavarṇaṃ maheśāni śoṣayeddhaitena vai tanuṃ || vāmakukṣi sthitaṃ pāpaṃ puruṣaṃ kajjalaprabhaṃ | brahmahatyā śiraskaṃśca svarṇasteya bhujadvayaṃ || upapātakaro māṇamaṃga pratyaṃgapātakaṃ | surāpāna hṛdāyuktaṃ gurutalpa kaṭidvayaṃ || khaḍgacarmadharaṃ kruddhaṃ pāpaṃ kukṣau viciṃtayet | caṃdrikāyāṃ | purarasyanibhaṃ pāpaṃ manādi bhava laṃchitaṃ | brahmahatyā śiraskaṃ ca svarṇasteya bhujadvayaṃ || pāpena sahitaṃ śuṣkaṃ kṛtvā tena krameṇa tu | vahnivījena sannahya pāpena sahitaṃ śive || srāpapātakaro māṇaṃ raktaśmaśru vilocanaṃ | khaḍgacarmadharaṃ kukṣau kṛṣṇaṃ ca vāmataḥ smaret || tatraiva | śoṣayettena vījena dehaṃ ca parameśvari | pāpena sahitaṃ śuṣkaṃ kṛtvā tena krameṇa tu || vahnivījena saṃdahya pāpena sahitaṃ śive | pāpena sahitaṃ paścāt plāvayena sṛtāṃvunā || prāṇapratiṣṭhayā paścājjīvaṃ dehi nidhāpayet | phetkāriṇyāṃ | liṃgaṃ kārya hṛdisthaṃ tu caitanyaṃ sarvasākṣiṇaṃ | praṇavena vinismārya brahmaraṃdhrād vidurvudhaḥ || tenaiva saṃpuṭīkṛtya mastako paridhā cayet | caitanya rahitaṃ devaṃ vāhyamabhyaṃtarastathā || nābhimaṃḍalamadhye stharaṃ vījenāścirūpiṇā | nirdahedatha tadbhasma rāśirbhasmākṛtirbhavet || hūṃ madhyagaṃ hṛdisthaṃ vā dhyāyed varuṇa maṃḍalaṃ | arddhacaṃdrākṛti śvetaṃ padmadvaya padāṃkitaṃ || tataste navakāreṇa plāvayen madhurūpiṇīṃ | vījaṃ tu pārthivaṃ nyasya ciṃtayeddhema maṃḍalaṃ || praṇavena dvidhā kṛtva tatra caitanyarūpiṇaṃ | ātmānaṃ ciṃtayen maṃtradevatā rūpiṇaṃ tataḥ || iti matāṃtaraṃ uḍḍīśe ca | ādhārāt kuṃḍalīṃ devīṃ viśataṃ tu tanīyasīṃ | suṣupta bhujagākārāṃ sārddha trivalayānvitāṃ || vidyutkoṭi pratīkāśāṃ svayaṃ bhūliṃgaveṣṭanī | kūrcavījena tāṃ maṃtrī dṛḍhaṃ vidrāvayet tataḥ || paṃcabhūtena vai sārddhaṃ saṃhārakramayogataḥ | brahmamārgeṇa tāṃ devīṃ manojīvātmanā saha || sahasradala madhye tu saṃpūrṇe caṃdramaṃḍale | tanmadhyastha trikoṇāṃtarvindurūpe parātmani || p. 60b) saṃyojya vāyuvījena tatvaṃ pāpasamanvitāṃ | prāṇāyāma krameṇaiva saṃśodhya vahninā tataḥ || tāmeva sa dahet paścāt kuṃbhakena samāhitaḥ | jalavījāmṛtenaiva tadbhasma plāvanaṃ caret || recaka kramayogena bhūvījena tataḥ paraṃ | śarīraṃ sudṛḍhī kṛtvā śeṣaṃ pūrvavadā caret || ityaśaktaparaṃ | pūraṇādiṃ vināpi bhūtaśuddhiṃstatraiva | athavā kuṃḍalīṃ paṃcabhūtādinā saha || paramātmani saṃyojya tayoraikyaṃ vibhāvayet | dhyāna yogena manasā haṃsaḥ sohaṃ vibhāvayet || ityatadustha parākrama dīpikāmatastu | vaiṣṇavaparaṃ | yāmale | prāṇāyāmama kṛtvā tu bhūtaśudhi mathāpi vā | akṛtvā * (?) dhe vannyā sātrārvayomadhikāravān || paṃcabhūtāni dehesmin samaṃ tānyeva bhūtāni brahmāṃśāni viśeṣataḥ | sadaiva paraśuddhiḥ syān mātṛkābhiraṇādibhiḥ | tatra jīvābhimānena doṣajālena caiva hi || brahmaṇaḥ svakṛyeveti devā ca svāni saṃsthitāḥ | dehābhimānitā caiva te doṣāḥ samudācchatāḥ || teṣāmātma parijñānā vijñāyasvasya brahmataṃ | ahaṃkāra parityāgaḥ śuddhirityavaganyatā || atha prāṇāyāma vivaraṇaṃ | yāmale | prāṇāyāma trayaṃ kuryāt mūlena praṇavena vā | athavā nayet kuryā śrīvidyā prāṇa savamaḥ || mūlādhāra parālakṣmīṃ dhyātvā caitanyarūpiṇīṃ | hūṃkāreccāraṇo naivaṃtā mutthāpya samāhitaḥ || mṛḍayā karṣayedvāyuṃ vāhvaṃ ṣoḍaśamātrayā | catuḥ ṣaṣṭhyā kuṃbhakaṃ ca tadarddhena virecanaṃ || kaniṣṭhānāmikāṃguṣṭhaiyannā sāṃpuṭadhāriṇaṃ | prāṇāyāmaḥ sa vijñeyastarjanīṃ madhyamā vinā || evaṃ kramāt krameṇaiva prāṇāyāma trayaṃ caret | prāṇāḥ śarīra pavanāgrayo mastasya nigrahaḥ || prāṇāyāma iti proktaḥ śūribhiḥ pāpanāśanaḥ | phetkāriṇyāṃ || ghrāṇāyāma trayaṃ kuryān mūlena praṇavena vā | uccārayaṃstu praṇavaṃ svareṇaikena maṃtravit || udaraṃ pūrayitvā tu vāmena yāvadāsthitaḥ | prāṇāyāmāṃ maraṇena pūrako deha pūrakaḥ || pidhāya sarvagātrāṇi niśvaset svāsavarjitaḥ | saṃpūrya kuṃbhavantiṣṭhet prāṇāyāmaḥ sa kuṃbhakaḥ || muṃcedvāyuṃ tathaikenaścāsinaikena maṃtravit | niśvāsa yogamokṣastu vāyuṃ vāhyena recayet || recakaṃ caiva saṃproktaḥ prāṇāyāmo na saṃśayaḥ | tato dvādaśamātrābhiḥ pūrakaḥ kriyate sadā || tasmādviguṇamātrābhiḥ recakaḥ kriyate vudhaḥ | prāṇāyāma trayaṃ tvevamekaikaṃ tritayātmakaṃ || svataṃtre ca | ṛtucaṃdrai netra vāmai rasairvedādhika priye | mātrābhiḥ praṇavaṃ tyaktvā pūrake recaka kuṃbhakaiḥ || tripurāsāre ca | śītāṃśumārgiṇa gaṇaiḥ śamīramāpūrayat sodaramādareṇa | p. 61a) vikaretaṃtrātirapeta taṃtraḥ kālāgni mūlārpita cittavṛttiḥ | tato dhāraye mārutaṃ dhāraye pure cetāścuḥ ṣaṣṭhimātrāḥ samāḥ pūritaṃtaṃ | vahirbhāsvatāre ca yenmaṃdamenaṃ tadarddhātiraṃta niruddhaṃnutātiḥ | viparītamato vidadhīta vudhaiḥ punarapyatha tadviparītamiti | svamanāvidhirāsumanāḥ sa tato matoṃ vidadhīta susaṃyamaṃ | naṃ | atha mātrā vivaraṇaṃ | phetkāriṇītaṃtra | jānu pradakṣiṇī kṛtya na drutaṃ na vilaṃvitaṃ | kriyate cāṃguli sphoṭairā mātrā parikīrtitāḥ || svacchaṃdasaṃgrahe | oṃkāroccārakālaṃ tu sā mātrā parikīrtitā kriyāsāre | tarjanī mūlaparyaṃtaka niṣṭhā mūlamāditaḥ | varṇaiḥ ṣoḍaśabhirbhinnāṃ mātrāṃ tāṃ ca vidurvudhāḥ || varṇaiḥ a ā ityādyaiḥ evaṃ 6432 ityarthaḥ | mātrā saṃkhyā mātrādvaidhe śaktā śaktabheda vyavasthā | svataṃtre mano jīvātmanaḥ śuddhiḥ prāṇāyāmena jāyate tripurāsāre | ayaṃ prāṇāyāmaḥ sakaladuritaṃdhvasanakara ityādi phala kathanaṃ | yogadhūstāve vistāraḥ | etat prāṇāyāme bhū krameṇa bhūtaśuddhiṃ kuryāt | tatra prāṇāyāmaḥ kutrāpi bhūtaśuddheḥ pūrvaṃ kutrāpi bhūtaśuddhiḥ paścāt | iti bhedastattaṃtre jñeyaḥ | nanunastāvat kramaḥ | mātrā yogaḥ pūrakādi yogo vā | vāmanāsādi yogo vā satyaṃ etairmātrā yogapūrakādi yoga vā manāsādi yoge bhūtaśuddhiṃ kuryāt | kramasthāyameva kutrāpi pūraka samaye śeṣaḥ kuṃbhaka samaye dāhaḥ recamaṃ samaye amṛtīkaraṇaṃ | tanmate tasmārarṇanāsti | bhasmībhūtasya śarīrasya plāvanaṃ | ityaśakta paramiti prāge voktaṃ tato devī rūpamātmānaṃ viciṃtya prāṇapratiṣṭhā kuryāt yathā | śāradāyāṃ | pāśādi tryakṣarātmāṃte spadamuṣyapadaṃ tataḥ | kramāt prāṇa iha prāṇāstathā jīva iha sthitaḥ || amuṣya sarvendriyāṇi bhūyāmuṣyapadaṃ bhavet | vāṅmano nayana śrotra ghrāṇa prāṇa padānyathā paścādihāgatya sukhaṃ | ciraṃ tiṣṭhaṃ tu udvayaṃ | ayaṃ prāṇa manuprokta sarvajīva pradāyake | iti calāsane prāṇa pratiṣṭhā maṃtraḥ sāmānyaḥ || svataṃtre | devī rūpaṃ tato dhyāyedātmānaṃ kamale kṣaṇe | tato jīvaṃ pravinyasya prāṇādi tryakṣareṇa ca || dvāṇa maṃtreṇa yuktena tato muṣyāḥ padaṃ vadet | prāṇā iti vadet paścādiha prāṇastataḥ paraṃ || āmuṣyā jīva iha ca sthito muṣyāḥ padaṃ tataḥ | sarvendriyāṇya muṣyāśca vāṅmano nayanāt tataḥ || śrotra ghrāṇapadāt prāṇā ihāgatya sukhaṃ ciraṃ | tiṣṭhaṃ tu vahni jāyāṃtaḥ prāṇamaṃtroyamīritaḥ || tripurāyāśca yathā jñānārṇave | mukhavṛttiṃ samuccārya haṃsastu viparītataḥ | muddharet parameśāni vidyeyaṃ tryakṣarī matā || p. 61b) amuṣyā ityādi ūhanīyaṃ | atrāmuṣyeti pada sthāne vibhakti racanaka sādhya devatānāma grāhyaṃ | taduktaṃ nārāyaṇī saṃhitāyāṃ | adaḥ padaṃ yadrūpaṃ yatra sthāne hi dṛśyate | sādhyā vidhānaṃ tadrūpaṃ tatra sthāne niveśayet | javanyāse mudrā yathā yāmale | tarjanī madhyamāḥ samaṃ kuryādadhau sukhaṃ | anāmāyāṃ kṣipedvṛddhāmṛjvī kṛtvā kaniṣṭhikāṃ | lelihānāma mudreyaṃ jīvanyāse prakīrtitā || tata ātmānaṃ pūjayedyathā | nārāyaṇīye | vinā naivedyamune mupacāraiḥ samarcayet | uttarataṃtre | pāṇi kacchapikāṃ kuryāt kūrmamaṃtreṇa sādhakaḥ | tatra saṃskṛta puṣpeṇa pūjayedātmāvapuḥ || pūjite tena puṣpeṇa devatvaṃ svasya jāyate | dvitīyaṃ vaiṣṇavī taṃtravījaṃ viṃdusaṃyutaṃ || ṣaṣṭha svaro paricaraṃ kūrmabījaṃ prakīrtitaṃ | dvitīyaṃ vaiṣṇavī taṃtravījakāḥ anyasugamaṃ || mudrā dhyāna prastāre jñeyā | atha bhūtaśuddhi prayogaḥ | śrīgurvādi prāṇāmātparaṃ | kūrcavījena gaṃdhapuṣpaṃ aṃgulyagreṇa gṛhītvā prādena mardayitvā kāmavījena pāṇipṛṣṭadvayaṃ nirmajya brahmamatreṇa tathāghrāya vāmena pāṇinā prāsādena aiśānyāṃdiśi nikṣipet | tataḥ praṇavenāstra maṃtreṇa vā karau saṃmārjyoga maṃtrāna aṃgulīṣu vinyasya pārṣṇighā tatrayaṃ datvā astramaṃtreṇa tālatrayaṃ datvā choṭikābhirdaśadigvaṃdhanaṃ kṛtvā sāmānyārgha jalenātmānaṃ saṃveṣṭyāgni prakāraṃ vibhāvya svāṃge uttāna karau kṛtvā mūlādhāra svādhiṣṭhāne maṇipūrānāhata viśuddhājñā sahasradalakamalāni vibhāvya hūṃkāreṇa praṇavena vā praphullatāṃ vibhāvya gudākuṃcana pūrvakaṃ pavana dahana yogāt kulakuṃḍalinīṃ caitanyaṃ vidhāya haṃsa iti maṃtreṇa taṃ jīvātmanā sahamaṃttatvo parisaṃsthāpya mūlādhārādibhyaḥ pṛthivyādi paṃcatatvaṃ caturviṃśati tatvaiḥ sahakuṃḍalinyāṃ layaṃ vibhāvya kuṃḍalinyāṃ layaṃ vibhāvya kuṃḍalinīṃ paramaśivena maṃgamayya śūnyaṃ viśvaṃ diciṃtya yamiti vāyuvījaṃ dhūmravarṇaṃ vāmanāsāpuṭhe vibhāvya ṣoḍaśāraṃ japa navāmanā sā puṭena vāyunā pūyya catuḥṣaṣṭhi mātrayāṃ ubhayanāḍyā kuṃbhayitvā hṛtstha ṣaḍviṃdulāṃchita vṛtta maṃḍalasthadvāyuvījādvānnotana vāyunāṣāya puruṣeṇa sahasaṃśoṣya dvātriṃśanmātrayā dakṣeṇa vāyuṃ recayet | tatoramiti vahnivījaṃ japaddhavāsanāsā puṭena vāyunāpūrya catuḥṣaṣṭhimātrayā ubhaktavarṇaṃ vibhāvya dakṣanāsayā vāyumāpūrya kuṃbhayitvā pāpena saha nābhistha svastika bhūṣita trikoṇamaṃḍalastha vahnivījādvāyu tena vahninā śarīraṃ saṃdahyamasmanā saharecayet | p. 62a) vāmenarecat | tato ramiti varuṇavījaṃ śuklaṃ vibhāvya vāmena vāyumāpūrya kuṃbhayitvā | varuṇamaṃtraṃ ghaṭikāyāṃ vibhāvya tadudbhavāmṛtena mātṛkāṃ tu svarūpeṇa dagdhaśarīraṃ plāvayitvā dakṣiṇena recayet | tataḥ pṛthvījaṃ gudamūle vibhāvya nūtanaṃ śarīraṃ vibhāvayediti keṣāṃ cinmate dṛḍhīkaraṇepi kuryāt | tataḥ paṃcatatvai sahapaṃcabhūtāni svasvasthāne saṃsthāpya kuṃḍalinīṃ mamṛtalolitāṃ kulakuṃḍeṣu saṃsthāpya svadevīṃ rūpamātmānaṃ vibhāvya prāṇapratiṣṭhāṃ kuryādyathā lelihāna mudrā hṛdihasthaṃ datvā āṃ hrīṃ kroṃ haṃsaḥ iṣṭasya prāṇā iha prāṇāḥ 5 jīva sthitaḥ | sarvendriyāṇi vāṅmanaścakṣu śrotra ghrāṇa prāṇā ihāgatya sukhaṃ ciraṃ tiṣṭhaṃ tu svāhā | iti prāṇān saṃsthāpya sāhaṃ sāhamiti vibhāvya kūrmamudrayāklumiti puṣpaṃ datvā vinā naivedyaṃ gaṃdhādyai saṃpūjyanyāsān kuryādyathā | phetkāriṇītaṃtre | ṛṣichaṃdo devatā niśirovadana hṛt su ca | smarejapādathātmānamalaṃ kṛtya tatorcayet || smarenyasedityarthaḥ | ṛṣyādinyāsānaṃtaraṃ malaṃkārī bhūtvā pūjayedityarthaḥ | śāradātilake | ṛṣichaṃdo devatāni nyasen maṃtrasya maṃtracit | ātmano mūrddhni vadane hṛdaye ca yathākramaṃ || svataṃtre | ṛṣinyāsa mūrddhnideśe chaṃdastu mukhapaṃkaje | devatāṃ hṛdaye caiva vījaṃ tu guhyadeśake || śaktiṃ ca pādayonyasya sarvāṃge kīlakaṃ nyaset | phetkāriṇītaṃtre | ṛṣi chaṃdo devatāni smṛtvā nyāsaṃ samācaret | gautamīye | maheśvaramukhā jñātvā yaḥ sākḍāt tapasāmanuṃ | saṃsādhayāti śuddhātmā sa tasya ṛṣirīritaḥ || gurutvān mastake cāsya nyāsastu parikīrtitaḥ | sarveṣāṃ maṃtra tatvānāṃ chādanā chaṃda ucyate || kṣaratvāt padatvācca mukhe chaṃdaḥ samīritaṃ | sarveṣāṃ meva jaṃtūnāṃ bhāṣaṇāt preraṇāt tathā || hṛdayāṃbhoja madhyasthāṃ devatāṃ vinyaset tataḥ | dakṣiṇāmūrtau | niḥsaraṃti mahāmaṃtrā mahāgre sphuliṃgakatvā tathaiva mātṛkāvarṇānisṛtā vāgbhavāt priye | ata eva tadevāsyā vāgbhavaṃ vījamucyate | yasya yasvījaṃ tasmādeva tanmaṃtrāraṃbhakā mātṛkāvarṇā utpannāstena tanmaṃtrī vūjatvaṃ iti yoṣit pararūpe sphuraṃtī viśvamātṛkā | mahāmohena deveśī kīlayaṃti jagatrayaṃ | anastut kīlakaṃ devi tena saubhāgyagarvitā || vījānāṃ jaganmohakatvaṃ pālayaṃtī jagatsaṃvartanāsau śaktirucyate | iti vījādi vivaraṇaṃ | ṛṣichaṃdota vidvānānu maṃtraḥ phalabhāgbhavet | daurvalyayāti maṃtrāṇām. viniyogamajānatāṃ || sarvanyāse namaḥ śabdayogāccaturthyata eva prayogaḥ | tena ṛṣaye nama ityādi | kecittu ṛṣyādīnāmati nānyaset | p. 62b) prāgreva kurvaṃtita ciṃtyaṃ viniyogasyaivaṃ jñānaṃ tu nyāsaḥ | tannuśābdaṃtena viniyogasyaivābhilāpaḥ iti etanyāsānaṃtaraṃ śāradāyāṃ | vidhāya mūlamaṃtreṇa prāṇāyāmaṃ yathāvidhiḥ | vidadhyān mātṛkānyāsaṃ maṃtranyā samanaṃtaraṃ || aṃguṣṭhādyaṃgulīṣuvanyasedaṃgai sa jātibhiḥ | astraṃtu talayornyasya kuryāt tālatrayādikaṃ || diśastenaiva vadhnīyāt choṭikābhiḥ samaṃ tataḥ | phatkāriṇītaṃtre | aṃganyāsa karanyāsau dehanyāsa iti tridhā | utpattiṃ sthiti saṃhārabhedabhinnaguṇena saḥ prathamaṃ syāt karanyāso dehanyāsastu madhyataḥ | aṃganyāsastṛtīyaṃ syāditi śāstrasya niścayaḥ | oṃkāraṃ saṃpuṭī kṛtvā manunā vyāpakaṃ caret || iti dehanyāsaḥ | atra śāradāmate | ṛṣinyāsāt paraṃ prāṇāyāmaḥ tatparaṃ mātṛkānyāsaḥ tadanaṃtaraṃ mātṛkānyāsastatparaṃ karaṣaḍaṃgau tatparamanyasāḥ iti dīkṣāyāmevaṃ | phetkāriṇīmate ṛṣinyā sātparaṃ karāṃganyāsau tato maṃtranyāsaḥ iti nityapūjākramaḥ | mūlena vyāpakaṃ nyāse iti maṃtranyāsaḥ | aṃge aṃgamaṃtraiḥ sajātibhiḥ jātimaṃtra muktaistenaivāstra maṃtreṇaivāṃguṣṭhādiṣviti prāyeṇa iti śāradārthaḥ | atha karanyāsasya sṛṣṭisthiti saṃhārāḥ phetkāriṇīye | vṛddhāṃguṣṭhaṃ samārabhya kaniṣṭhāṃtaṃ tathā punaḥ utpatti saṃgako nyāsaḥ saṃhārosya viparyayaḥ | madhyamā mūlamārabhya ubhayorapi hastayoḥ | tarjanyaṃ taṃtrarennyā saṃsthitirnnāma mahodayaḥ || atha dehanyā sāḥ sṛṣṭisthiti saṃhārāḥ | tatraiva | śiraḥ prabhṛti pādāṃtaṃ nayasaṃ utpattiriṣyate | pādāṃtikaḥ śiro taścasātma saṃhāraṇaṃ bhavet || udaropa kramonyā sokṛdayātasthitirbhavet | phetkāriṇīye | kūrparādi kaniṣṭhāṃtaṃ karasyāha pūrvataḥ sarveeṃgeṣu ca vinyasya krameṇaivo krameṇa ca | mūlamityarthaḥ | anyāśravaṇāt | atrāyaṃ kramaḥ ṛṣyādiḥ kūrparādindehanyāsaḥ karaṣaḍaṃganyāsau tatonyanyāsāḥ | iti nityapūjāyāṃ | karaṃganyāsa maṃtrāstalapṛṣṭhāvadhi kramāt | athāṃganyāsaḥ śāradāyāṃ | ityādi sthānollekhe pramāṇaṃ taṃtrarāje | vālā vījatrayādūrddhvaṃ tatastripurasuṃdarīnāma ityamulāṃguṣṭhādyaṃgulībhyāṃ namoṃtikāḥ | nyastavyāyā samaṃ vāhyāstala pṛṣṭhāvadhi kramāt | ṣaḍaṃga maṃtrāni tyuktvān ṣaḍaṃgeṣu niyojayet || paṃcāgāni manoryasya tatra maṃtramanuryajet | aṃgahīnasya maṃtra svenaivāṃgāni kalpayet || padākṣaraṃ maṃtrāvṛtyā | taduktaṃ svataṃtre | anuktāṃgeṣu maṃtreṣu padarśo varṇamopi vā svenaivāṃga karanyāsāṃgāni mūlena sakalena vā | phetkāriṇītaṃtre | chadi mūrddhni śikhāsthāne vāhau pārśve ca dikṣu ca | netrayoraṃga maṃtrāṇāṃṣā śrīnyāsaḥ kramād bhavet || p. 63a) astrāṣṭānyaṃga maṃtrāṇi śaive śākte vidurvudhaḥ | netrāṃtāni tathoktāni vaiṣṇavanyāsa pūjane || atha jāti vivaraṇaṃ | hṛdaye vidhi namoni muṃcyācchirasi dvitayaṃ vaṣaṭśikhāyāṃ | kavace huti smṛtaṃ tu netrenanu vauṣaṭ kathitastu phaṭ tathā | tathāstra ityarthaḥ | caṃdrikāyāṃ | nama ityādyadhikṛtya jātayaḥ ṣaṭ kramādetāḥ ṣaḍaṃgae niyojayet | atha mudrā | phetkāriṇyāṃ | aṃguṣṭhavarjamaṃgulyaśca tasro hṛdi mūrddhani | śikhāyāṃ muṣṭi vaivasyādaṃguṣṭha kṛtanālakaḥ || sarvāṃgulībhirānābheḥ pāṇyoḥ kavaca vaṃdhanaṃ | tarjanyā trinetre astre hasta taladvayaṃ || hastayoraṃgulībhirvā tato vai vadhayediśaḥ | aṃguṣṭha tarjanyagrābhyāṃ diśaḥ pūrvādikaṃ kramāt || madhyamānāmikābhyāṃ tu nyasecchirasi maṃtravit | śikhāṃguṣṭhena vinyasya sarvābhiḥ kavacaṃ nyaset || hṛdvātairnetradignāge vinyaset parameśvari | tarjanī madhyamābhyāṃ tu tatostraṃ vinyaset priye || jñānārṇave ca tridvekadaśa kṛtridvi saṃkhyāyā śailasaṃbhave | atrādvaidhe guruḥ gurusmaraṅṃ | atha mātṛkānyāsaḥ jñānārṇave || ṣaḍaṃga kramayogena mātṛkāṃ vinyaset tataḥ | ṛṣirbrahmāsya maṃtrasya gāyatrī chaṃda ucyate || devatā mātṛkā devī vījaṃ vyaṃjana saṃcayaḥ | śaktayastu surā devi ṣaḍaṃganyā samācaret || aṃ āṃ madhye ca vargastu iṃ īṃ madhye ca vargakaṃ | uṃ ūṃ madhye ṭha vargaṃ tu e aiṃ madhye ta vargakaṃ || oṃ oṃ madhye pa vargastu viṃduyuktaṃ nyasestiye | anusvāra visargāṃtarya śavargau sa lakṣakau || iti kara ṣaḍaṃganyāsa maṃtrāḥ śeṣaṃ pūrvavat | svataṃtre ca | ṛṣirbrahmā bhavet saṃgāt gāyatrī devatā punaḥ | devatā vyaṃjanaṃ vījaṃ śaktayastu svarāstataḥ || ayaktaṃ kīlakaṃ jñeyaṃ nyasedukta krameṇa tu | saḍaṃga mātṛkāyāstu kārayet sādhakastataḥ || svarāṇāṃ klī vahīnānāṃ sa viṃdūnāṃ krameṇa tu | yugma yugmāṃtarāle ca paṃcavargaṃ sa viṃdukaṃ || niḥkṣipedyādivargāṃstu śeṣavarṇāṃtarālake | klī vahīnānāṃ ṛ ṝ ḷ ḹ varjitānāṃ | iti nyāsaṃvidhāya dhyānaṃ tatra mātṛkāyāḥ sṛṣṭi sthiti saṃhārabhedena dhyāne nyāsepi bhedaḥ yathā śāradā tilakaṃ | nyaset sargānvitāṃ sveṣṭhyā dhyātvā devīṃ yathāvidhi | sargavidvāṃtikāṃ nyasyeccāṃtābhyāṃ sthiti varmanā || viṃdvaktamimānyasyet saṃskṛtya pratilomataḥ | dhyānāni tatra kramataḥ | paṃcāśallipibhirvibhakta sukhadoḥ yanmadhyasthalī bhāsvanmauli vivaddharatna sakalomāpī na tuṃgastanau | mudrāmakṣaguṇaṃ surādyakalaśaṃ vidyāṃ ca hastāṃ vujaurvibhrāṇāṃ viṣada prabhāṃ trinayanāṃ vāgdevatāmāśrayet | iti sṛṣṭi mātṛkāyāḥ | śāradātaṃtre | p. 63b) nyaset pūrvāpitā nanyāstānuṣṭhādīna ṣaṃgatān dhyāyedvarṇeśvarī matra vallabhena samanvitāṃ | siṃdūrakāṃti rasanā taruṇaṃ trinetraṃ | vidyākṣi sūtra mṛgayota varaṃ dadhānaṃ | pārśvasthitāṃ bhagavatīmapikāṃ ca nābhāṃ dhyāyet karābjadhṛta pustaka varṇamālāṃ | iti sṛṣṭimātṛkāyā | saṃhāramātṛkāyarthā | śāradāyāṃ | nyaset pūrvoditānanyāsānṛṣyādīni saṃyutān | dhyeyā varṇamaye padme devī vāgvallabhā śivā || amusraṃtāṃ hariṇayota mudagraṭaṃkaṃ vidyāṃkarai ravirataṃdadhaṃtī trinetrāṃ | arddhendu maulimaruṇāmaraviṃduvāsā varṇeśvarī praṇamatastanabhāranasrāṃ | athāṃta mārtṛkā | jñānārṇave | dyaṣṭapatrāṃvuje kaṃṭhe svarān ṣoḍaśa vinyaset | dvādaśacchada hṛtpadmekādīni dvādaśa vinyaset || daśapatrāṃvuje nābhau ukārādīnnyaset tataḥ | ṣaṭpatrā liṃgamadhyasthe vakārādīnyasecca ṣaṭ || ādhāre caturovarṇān vā dīnyasya caturdale | hakṣau bhrūmadhyage padme dvidale vinyaset priye || anyaḥ prakārāstu aṃtaryāga prastāve jñeyaḥ | atha nyāsa sthānaṃ śrīkrame | lalāṭamukhavṛttākṣi śruti ghrāṇeṣu gaṃḍayoḥ | uṣṭhadaṃteṣu maṃgāsyedau yatsaṃdhyagrakeṣu ca || pārśvayoḥ pṛṣṭhato nābhau jaṭhare hṛdayeśake | kakudyaṃśe ca hṛtyarṣvaṃ pāṇi pādayuge tataḥ || jaṭharānana yorvyāptyā nyāsadityaṃ tu rūpiṇīṃ | vyāptyeti hṛdayena sahakara yugādi mukhāṃteṣu sparśa ityarthaḥ | svataṃtre | brahmaraṃdhra tathārvaktreveṣṭane nayanadvayoḥ | śruti nāsā puṭadvaṃdvagaṃḍoṣṭadvaya keṣu ca || chaṃdayugme ca mūrddhāsya dvayoḥ ṣoḍaśa vinyaset | doḥpat saṃdhiṣu sāgrat supārśvayugmenyaset kramāt || pṛṣṭhanābhidvayai caiva jaṭhare vinyasedatha | tvagasvaṅmāsamedosthimajjāśukrāṇi dhātavaḥ || prāṇajīvau ca paramau yakārādiṣu saṃsthitaḥ | evaṃ krameṇa deveśinyastayāḥ samudā kṛtāḥ || hṛdormūlepi saṃnyasya tathā paragalenyaset | saṃtutau mukhādi sthāne mukhādi sthānekṣaṃ namaḥ karamūle kṛdārabhya pāṇipādadvaye tathā | jaṭharānana yoryāptinyasedityaṃ tu rūpiṇīṃ | iti sṛṣṭi krameṇa varṇānāṃ sthāna pradarśanaṃ sṛṣṭau lalāṭādi sthāne aṃ namaḥ ityādi nyaset | sthitau gulphādisthā netraṃ nama ityādi kramenyaset | saṃjutau mukhādi sthāne mukhādisthānekṣaṃ namaḥ ityādi krameṇa nyaset | atha mudrā | yathā jñānoḍḍīśe | lalāṭe nāmikā madhye vinyasen mukhavṛttake | tarjanī madhyamā nāmāvṛddhānāmā ca netrayoḥ || aṃguṣṭha karṇayon yasya kaniṣṭhāṃguṣṭhakaunasoḥ | madhyāstisro gaṃḍayośca madhyamāṃmoṣṭhayornyaset || anāmādaṃtayornyasya madhyamānuttamāṃgake mukhenāmā madhyamāṃ ca hastapāde ca pārśvayoḥ | p. 64a) kaniṣṭhānāmikā madhyā ca pṛṣṭhadeśe ca vinyaset | tāḥ sāṃguṣṭhānābhideśe sarvāḥ kukṣau ca vinyaset || hṛdaye ca talaṃ sarvaṃ maṃśayoścakakusthale | hṛtpūrvahastapāt kukṣi mukheṣu talameva ca || etāstu mātṛkā mudrā krameṇa parikīrtitāḥ | ajñātvā vinyasedyastu nyāsaḥ syāt tasya niḥṣphalaḥ || nyāse viśeṣastu kulamūlāvatāre | paṃcāśadakṣaranyāsaḥ krameṇa parikīrtitaḥ | oṃmādyaṃto namottārā sa viṃduvarjitaḥ || putrapradaḥ sa visargaḥ sobhayo bhaktidāyakaḥ | māyā lakṣmī vīja pūrvo vāgbhavādyātha vā punaḥ || tritārā ghoramādyā vainyastavyaḥ sādhakottamaiḥ | asyārthaḥ oṃkāra puṭitaḥ vā śabdotra samuccaye tena sa viṃdvādi catuḥprakāreṣu oṃkārapuṭitatvaṃ namaḥ śabdayogastu sarvanyāsa sādhāraṇaḥ sa viṃdurvindu mātra yuktaḥ viṃduvarjitaḥ viṃdu śūnyaḥ | savisarmaḥ visarga mātrā satiḥ | sotayaḥ viṃdu visargayuktaḥ etaḥ catvāraḥ prakārāḥ | anyat phalakathanaṃ vījayoga phalātiśayaḥ | tathā coktaṃ taṃtrasāre | caturdhā mātṛkā proktāḥ kevalā viṃdusaṃyutā | sa visargau sobhayā ca rahasyaṃ śṛṇu kathyate || vidhākarī kevalā ca sobhayā bhaktidāyinī sa visargādāsyat sa viṃdurvittadāyinī | mālinītaṃtre ca | śuddhaṃ viṃduyutaṃ visargaṃ sahitaṃ kṛllekhayā saṃyutaṃ vālā saṃpuṭitaṃ tathā ca parayā śrīvidyayālaṃkṛtaṃ | ārohāvāraṇaṃ ca kurute nyāsaṃ ca haṃsātmakaṃ yo jānāti samuvajagatāṃ sṛṣṭi sthitidhaṃsakaḥ | etanmate saptaprakārāsya mātṛkā atha sāmānyatonyā samudrā | manasā vā nyasennyāsā na puṣpairvā namayātha vā | aṃguṣṭhānāmikābhyāṃ tu nyasedvāṃ sarkamarmasu || evameva vidhānena nyāsānanyān samācaret | uktānuktānāṃ nyāsānāṃ mudrānuktā ebhiḥ prakārarnyasedityarthaḥ | yathā phetkāriṇītaṃtre | utpatti saṃjñako nyāsaḥ prathamāśramavāsināṃ | gṛhasthānāṃ sthiti nyāsaḥ saṃhārākhyāyate bhavet || kramadīpikāyāṃ ca | nyāsaḥ saṃhārāṃto madarekhānyāseṣu vihitāyāṃ sthityaṃto gṛhamedhiṣu sṛṣṭyaṃto varṇināmiti prāhuḥ | vairāgyamukti gṛhasthe saṃhāraṃ kecidāhūrācāryāḥ | sahajāno vanavāsini sthitiṃ ca vidyārthināṃ sṛṣṭiṃ | svabhāvatastu brahmacaryādīnāṃ sṛṣṭyādiṣu yathākramamadhikāraḥ | te yadā phalārthinastadā niyamonāstītyarthaḥ | phalaṃ tu kulamūlāvatāre | sṛṣṭestu suta puṣpādi sthitestatpālanaṃ | saṃhṛterdoṣasaṃhārastasmātritayamācaret | atha pīṭhanyāsaḥ pūrvaṃ svasvakalpoktanyāsāḥ | taduktaṃ sāradātaṃtre | svasvakalpokta vidhinā nyāsānyāsān samācaret | p. 64b) atha pīṭhanyāsaḥ | śāradātilake | kalpayedātmanādehe pīṭhaṃ dharmādibhiḥ kramāt | aṃśāruyugmayorvidvān prādakṣiṇyena deśikaḥ || dharmajñānaṃ sa vairāgyamaiśvaryaṃ cāpyanukramāt | mukhapārśvanābhipārśve adharmādīn prakalpayet || dharmādayaḥ sthitā pādāḥ pīṭhagātrāṇi cāpare | anaṃtahṛdaye padmamasmin sūryendu pāvakān || eccha svasvakalānyasyenāmādyakṣarapūrvikāḥ | satvādī triguṇānye tathaivātra guruttamaḥ || ānaṃdamaṃtarātmānaṃ paramātmā sa eva tu | jñānātmānaṃ pravinyasya nyaset pīṭhamanuttataḥ || evaṃ dehamaye pīṭhe pūjayediṣṭha devatāṃ | iti sarvasāmānyaṃ | kumārītaṃtre | pīṭhanyāsaṃ tataḥ kuryādādhāra śaktiṃ pūrvakaṃ | prakṛtiṃ kamaṭhaṃ caiva śeṣaṃ pṛthvīṃ tathaiva ca || sudhāṃ vudhiṃ maṇidvīpaṃ ciṃtāmaṇi gṛhaṃ tathā | śmaśānaṃ pārijātaṃ ca tanmūle ratnavedikāṃ || tasyoparimaṇeḥ pīṭhaṃ nyaset sādhakasattamaḥ | caturdīkṣu munīn devān śivāśca śavamuṃḍakān || dharmāṃścaiva adharmāṃśca pādagātra catuṣṭaye | hṛdikaṃdaṃ tathā padmaṃ sūryaṃ somaṃ maheśvari || vaiśvānaraṃ tathā satvaṃ rajaśvevatamastathā | ātmānaṃ caiva vinyasya śaktī hṛtpadmakeśare || icchājñānā kriyā caiva kāminī kāmadāyinī | stīrati priyānaṃdā karṇikāyā manonmanī || vāgbhavaṃ prathamaṃ coktvā parāyai tadanaṃtaraṃ | aparāyai dvirupāyai hasau vācya mataḥ paraṃ || sadāśiva mahāpreta ṅeṃtaṃ padmāsanaṃ tataḥ | nama ityeva maṃtroyaṃ pīṭhanyāsa udāhṛtaḥ || evaṃ pīṭhamaye dehe ciṃtayediṣṭha devatāṃ | iti kālikāyāḥ | rudrayāmale | pīṭhanyāsaṃ tataḥ kuryāduparyupari bhedataḥ | maṃḍūkaṃ vinyasedādau rudraṃ kālāgni rūpakaṃ || ādhāraśakti kūrmaṃ ca tathānaṃtaṃ varāhakaṃ | pṛthvīṃ sudhā samudraṃ ca maṇe dvīpamanaṃdharaṃ || svarṇaśailaṃ ratnadvīpe bhūmiṃ naṃdanodyānameva ca | nānāvṛkṣamayodyānaṃ tathaiva kalpavāṭikāṃ | maṃdāra vāṭikāṃ pārijātavāṭīṃ samarcayet || kadaṃva vanavāṭīṃ ca ratnaprākārakaṃ tathā | puṣparāga padmarāgaṃ gomedha vajrakaṃ tathā || vaiḍūryamiṃdranīlaṃ ca muktāṃ marakataṃ tathā | vidrumaṃceti navaka ratnaprākāra saṃjñakān || māṇikya maṃḍapaṃ caiva sahasrastaṃbha maṃḍapaṃ | amṛta vāpi kāmevamānaṃda sāpikāṃ tataḥ || vimarṣavāpikāṃ vālā tapoddārakameva ca | caṃdrikoddāraka mahāśṛṃgāra parikhāmapi || mahāpadmāṭaṃvī kalpavṛkṣastaṃ pūjayet tataḥ | tataḥściṃtāmaṇi gṛhaṃ ratnanirmitavedikāṃ || pūrvāmnāya mayaṃ pūrve dvāraṃ samarcayet tataḥ | dakṣiṇe paścime saumye tat tadāmnāyamathatha || tava siṃhāsanaṃ śvetachatraṃ mṛdbhi prapūjayet | dharmaṃ jñāna ca vairāgyaṃ aiśvaryaṃ cāgnito yajet || p. 65a) apūrvān pūjayedetān dikṣu pūrvāditaḥ kramāt | athāṃtarātma paramajñānātmānaḥ krameṇa tu || cakramadhyastha padmaṃ ca kadam.va sudalaṃ tataḥ | nālamūrddhācchadādhaśca tatvarūpāṃ ca caṃdrikāṃ || maṃḍalaṃ caṃdrasūryendoḥ satvaṃ rajastamastathā | jñānamāyā kalā vidyātvānaśca prapūjayet || nāmādi varṇavījādi caturasrāṃtare punaḥ | iśāgni nirṛti marut miṃdrīśoḍḍīśanāthakaṃ || jālaṃdharaṃ tathā pīṭhaṃ pīṭhaṃ pūrṇagiri tathā | kāmena pūjayen maṃtrī krameṇānena pūjayet || pūrvādi kramayogena phalake vāsanasya ca | pṛthivyāśca patiṃ caiva brāhmaṇa mavanīśvaraṃ || viṣṇuṃ tejodhiyāṃ rudraṃ vāyudhīraṃ tatheśvaraṃ | dalāṣṭakeṣu saṃpūjyāḥ kramāt tu pīṭhaśaktayaḥ || mohinī kṣobhiṇī caiva vaśinīstaṃbhinī tathā | ākarṣiṇī drāviṇī hlādinī kledinī tathā || madhye pada samuccārya viyat padamudīrayet | tatodhipataye coktā parakraye yojayet || sadāśivayātha mahāpreta padmāsanāya ca | yajedāsana maṃtreṇa pareṇa manunātha vā || pretavījaṃ samuccārya sadāśiva mahāpadaṃ | preta padmāsanā yeti tato chanmanurīritaḥ || tatonyāsa krameṇaiva tasyo parimṛḍāsanaṃ | tasyopari yajenmaṃtrī prasūna tūlikomasi || kāmeśvari tathā kāmaṃ śrīmūrtiṃ samarcayet | atra śāradāmate nyāse dharmādīnāṃ vidhānāṃ pīṭhapūjāyāṃ ādhāraśaktyādīnāmiti anataṃtra matenyāsa pūjāyāṃ cādhāra śaktyādīnāṃmiti | atha yatra kalpe mātṛkāṃ śrīkaṃṭha nyāsānoktāstatra nityapūjāyāṃ na kāryāḥ dīkṣāyāṃ punaḥ kartavyāḥ dīkṣāmadhikṛtya sāmānyataṃtra vihitaṃtvāt | śrīkaṃṭhastu yatkalpesti tatra kartavyaḥ | yatra nāsti na kartavya iti atha śrī kaṃṭhādinyāsa kālastu mātṛkānyāsāt parataḥ | taduktaṃ svataṃtre | ādau tu mātṛkānyāsaḥ paścāt śrīkaṃṭha ucyate | iti svataṃtre | vinyasen mātṛkā sthāne śrīkaṃṭhādīna yathākramaṃ | pūrṇodaryātiṣṭha sārddhaṃ mātṛkārṇa samanvitaṃ | śrīkaṃṭhenaṃta sūkṣmau ca trimūrtiramareśvaraḥ || adhī śobhārabhūtiścatithīśaḥ sthāṇukoharaḥ | ghaṃṭīśo bhautikaḥ sadyo jātaścānugraheśvaraḥ || akrūraśca mahāsenaḥ ṣoḍaśa svaramūrtayaḥ | paścāt krodhīśa caṃdreśa paṃcāṃtaka śivottamāḥ || athaike rudrakūrmaika netrāhu caturānanā | ajeśa sarvasomeśāstathā lāṃgali dārukau || arddhanārīśvaraścomākāṃtaḥścāṣāḍadaṃḍino | spuradrimīnameṣākhyā lohitaśca śikhī tataḥ || chāgalaṃḍadviraṃḍeśau saṃvahākālavānilau | bhujaṃgīśa pinākīśa khaḍgīśakhyāvakeśvaraḥ || śvetabhṛṃgīśanakuliśivāḥ saṃvartakaḥ smṛtaḥ | ete rudrāḥ smṛtāraktādhṛta śūlakapālakāḥ || p. 65b) pūrṇodarī syādvirajā śalmalī tadanaṃtaraṃ | lolākṣī vartulākṣī ca dīrghaghoṇā tataḥ paraṃ || sudīrghamukhi gomukhyau dīrghajihvā tathaiva ca | kuṃḍodavyūrddhakeśī ca tathā vikṛta mukhyapi || jvālāmukhī tato jñeyā khecarī caiva maṃjarī | kapaścādulkāmukhī tataḥ | suśrī mukhī vidyā mukhyetā suraśaktaḥ mahākālī sarasvattyau sarvasiddhi samanvitā | gaurī trailokya mukhyāsyān maṃtrasiddhistataḥ paraṃ | ātmaśaktirbhūtamātā tathā laṃvodarīmatā || drāviṇī nāgarī jñeyā khecarī caiva maṃjarī | rūpiṇī vīriṇī paścāt kākodaryapi pūtanā || syāt tatra kālī yoginyau śaṃkhinī tathā | sa kālarātriḥ kubjinyau kaṃpardinyapi vajriṇī | jayā ca sumukheśvaryā revatī rohiṇī tathā || vāruṇī vāyavī caiva paścād rakṣo vidāriṇī | tathā ca sahajā lakṣmīrvyāpinī māyayānvitāḥ || etā rudrāṃka pīṭhasthāḥ siṃdūrāruṇa vigrahāḥ | raktotpala kapālādyān alaṃkṛta kalevarāḥ || phetkāriṇītaṃtre | śrīkaṃṭhonaṃtamūkṣmau ca trimūrtiramareśvaraḥ | arghāśobhārabhūtiścatithīśaḥ sthāṇuko haraḥ || miṃṭīśo bhautikaścaiva sadyo jātopyanugrahaḥ | akrūraśca mahāsenaḥ ṣoḍaśasvara mūrtayaḥ || tataḥ krodhīśa caṃḍeśa paṃcāṃtaka śivottamāḥ | ekarudraistu kūmmaika netākṣa caturānanāḥ || ajeśaḥ sarvalomeśastathā lāṃgalidārukau | arddhanārīśvaraścemokāṃtaścāṣāḍhadaṃḍinau || tathā meṣo lohitaśca śikhī tathā | chavyalaṃḍadviraṃḍau ca sa mahākāla vālinau | bhujaṃgīśa pinākīśa svaḍgīśvaravakāstathā || śvetabhṛgvīśa nakulī śivāḥ saṃvartakastathā | ete rudrāvarṇebhyo jātā jarānvitā kramāt || kāṃtāliṃgita dehāśca śūlakapālapāṇayaḥ | ādau pūrṇodarī proktā vijayā śalmanī tathā || lolākṣī vartulākṣī ca dīrghaghoṇā tataḥ paraṃ | sudīrghamukhi gomukhyau navamī | dīrghajihvikā | kuṃḍodapyūrddhakeśī ca tato vikṛtamukhyapi | khecarī maṃjarī caiva rūpiṇī * (?) riṇī tathā || jvālāmukhī tatholkādyā mukhā ca śrīmukhī tathā | vidyāmukhī surotpannā etāśca surāśaktayaḥ || mahākālī sarasvatyau sarvasiddhistathaiva ca | gaurī trailokya vdyāsyā tathā maṃtrātmaśaktike || bhūtammatā laṃvodarīdrāviṇī nāgarī tathā | kodarī pūtanā caiva bhadrakālī ca yoginī || śaṃkhinī garjinī caiva kālarātriḥ kapardinī | karṣiṇī ca mahāvajrā jayā ca svamukheśvarī || revatī mādhavī caiva vāruṇyāpi ca vāyavī | raktāvidāiṇī sahajā lakṣmīśca vyāpinī tathā || māyā caiveti saṃproktāḥ kādibhyaḥ śivaśaktayaḥ | rudrāṃkasthājavā bhāsā atisuṃdara vigrahāḥ || p. 66a) raktotpalākṣi pāṇibhyāṃ virājamānaveśvaraḥ | śāradātilako śrīkaṃṭhonaṃta sūkṣmau ca trimūrtiramareśvaraḥ | arghāśo bhārabhūtiścastithīśosthāṇukoharaḥ | phiṃḍauśo bhautikaḥ sadyojātaścānu graheśvaraḥ || akrūraśca mahāsena ṣoḍaśa svaramūrtayaḥ | tataḥ krodheśa caṃḍīśa paṃcāṃtaka śivottamāḥ || athaika rudrakūrmaika netrāṃdha caturānanāḥ | ajeśaḥ sarvasomeśaḥ tathā lāṃgali dārukau || arddhanārīśvaraścemekāṃtāścāṣā hṛdaṃḍinau | spuraṃḍimīnameṣākhyāḥ lohitaśca śikhī tathā || chagalaṃ ḍadviraṃḍeśau sa mahākālavālinī | bhujaṃgeśa pinākīśa khaḍgīśākhya vakāstathā || śvetabhṛṃgīśana kulī śivāḥ saṃvartakestataḥ | ete rudrāḥ smitāraktādhṛta śūlakapālakāḥ || pūrṇodarīsyādvirajā śālmalī tadanaṃtaraṃ | lolākṣī vartulākṣī ca dīrghaghoṇāḥ prakīrtitāḥ || su dīrghasvāsa gomukhyai dīrghajihvā tathaiva ca | kuṃḍo dayyūrddhakeśī ca tato vikṛta mukhyapi || jvālāmukhī tato jñeyā paścādulkāmukhī tathā | suśrī mukhī ca vidyā mukhyatāḥ suraśaktayaḥ || mahākālī sarasvatyau sarvasiddhi samanvite | gaurī trailokyavidyāsyānmaṃtraśaktiśca tataḥ paraṃ || ātmaśakti bhūtamātā tathā laṃvodarī matā | drāvinī nāgarī bhūyaḥ khecarī cāpi maṃjarī || rūpiṇī vīreṇī pa"cāt kākodaryāṇi pūtanā | syād bhadrakālī yoginyau śaṃkhinī garjinī tathā || kālarātriśca kubjinyā kapardinyapi vajrayā | jayā ca sumukheśvaryā revatī mādhavī tathā || rāruṇī rāyavī prokto paścād rakṣo vidariṇī | tataśca sahajā lakṣmīrvyāpinī mayānvitāḥ || etārudrāṃgapīṭhasthāḥ siṃdūrāruṇavigrahāḥ | raktotpala kapālābhyāṃma saṃkṛtakarāṃvujāḥ || atrāpi sṛṣṭyādi krama uhanīyaḥ | mātṛkāṃtargatatvāt | yā mātṛkā yasya vihitā tayā mātṛkayā sārddhanyasedityarthaḥ | tathā ca tripurāsāre | paścāddehe kevalāmātṛkā vā vinyastavyā rudraśaktyanvitā vā iti etaiyānyāsānāṃ dīkṣāyā mukta kramaḥ | nityapūjāyāstu kalpoktaḥ iti | kulaprakāśenyāsaṃ vinā japaṃ prāhurāmuraṃ viphalaṃ vudhāḥ | nyāsāt tadātmako bhūtvā devo bhūtvā tṛtaṃ japet | svāgamoktena mārgeṇa nyāsānityaṃ karotiyaḥ || devatā bhāvamāpnoti maṃtrasiddhiḥ prajāyate | akṛtvā nyāsajālayo bhūtātmā prajapenmanuṃ || sarvavīryaiḥ pravādhyeta vyāghrairmṛga paśuryathā | atra japamityupalakṣaṇaṃ pūjāmapi | samastaṃ hṛdaye | prātaḥkāletha vā pūjāmaye homakarmaṇi | japakāle vāpi teṣāṃ viniyogaḥ pṛthak pṛthak || p. 66b) pūjākāle samastaṃ vā kuryāt sādhakasattamaḥ | iti nyāsān vidhātya prāṇāyāmaṃ kuryāditi ātmaśaktiḥ || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalastu trayodaśaḥ || athāṃtaryāgaḥ yathā jñānārṇave | itthaṃ vinyastadehaḥ sansamāhitaḥ samāstataḥ aṃtaryāga vidhiṃ kuryāt sākḍād brahmamayaṃ priye | mūlādhāre mūlavidyāṃ vighnakoṭi samaprabhāṃ | sūryakoṭi pratīkāśāṃ caṃdrakoṭiṃ prabhāṃ priye || ūrddhvakāṃ śaktinipātena sakteta varānane | mūlaśakti dṛḍhatvena madhyayāṃya pravodhataḥ || paramānaṃda saṃdohasānaṃdātvaṃtaye parāṃ | atha ūrddhveśa svāvastha paramaśive śaktinipātena kuṃḍalī saṃyogena sahajena sahābhyāṃ jātena maṃtreṇa haṃsamaṃtrenetyarthaḥ | viparīta nirdeśo śuddhatvāt | mūletyādi mūlādhārastha trikoṇamati dṛḍhatvenāṃ kucānādityarthaḥ | madhyavīja kāmvījaṃ kāma sa javāja tena purodhataḥ | kuṃḍalinyā purodhādityarthaḥ | kāmarājaṃ tripurāyāmevāt putra kūrcavījamiti prāgeva sphuṭaṃ | ityaryajanaṃ kṛtvā vahiryāgaṃ samācaret | iti prastāve bhairavyāḥ | suṃdarī prastāve punarapi tatraiva | śṛṇu devi pravakṣyāmi yajanaṃ cāraṃ mahat | mūlādi brahmaraṃdhrāṃtaṃ viśataṃtu tanīyasī || udyat sūrya prabhā jāla vidyutkoṭi prabhāmayīṃ | aṃśetva jagadutpatti sthiti saṃhārakāriṇīṃ || dhyāyedyathāśano devi niścala jāyate tathā | naṃda saṃdoha maṃdiraṃ bhavati kṣaṇāt | mano niścalatāṃ prāptaṃ śivaśakti prabhāvataḥ | samādhi jāyate tatra saṃjñādvaya vijṛṃbhitaḥ || suraṃ prajñāta nāmaiko asaṃ prajñātanāmakā | svayaṃ prajñāta śaktistu śivādhikomajāyate || asaṃprajñātanāmātṛ śivatatvena vai bhavet | svayaṃ prajñāta bhedestu tīvratīvrataro bhavet || asaṃprajñātabhedastu madamadatarastathā | hāsya rodana romāṃca vidyut svedādibhāvitā || vīvratīvratarodevi samādhirūpalakṣitaḥ | nimeṣa varjite netre purastāllakṣaṇāsthitaṃ || maṃdomaṃdomaṃdatarodevi samādhirupalakṣitaḥ | śāṃbhavena ca vaidhena sukhī bhūya niraṃtaraṃ || aṃtaryāgaṃ vidhāyetthaṃ vahiryajana naro bhavet | ayamaṃtaryāgaḥ paraḥ | sūkṣmāṃtaryāgamohāṃ athāṃtaryajanaṃ vakṣe dṛṣṭadṛṣṭaphalaṃ pradaṃ | yogināṃ yena jāyaṃte adhipā mānavāḥ sadā | guro dhyānaṃ prakurvīta yathā pūrvaṃ viśāladhīḥ || arthaḥ yathā pūrvaṃ vāhyapūjāṃgatayā prāpte prābhātika krameṇetyarthaḥ | tattu prāgevoktaṃ | iti prābhātikaṃ | snānaṃ vudhaḥstataḥ kuryāt saṃvidānaṃda hetave | snāyā ca vimale tīrthe puskare hṛdayāgnite || viṃdutīrthetha vā snāyāt punarjanma na vidyate | iḍā suṣumnā śivatīrthakeśmin jñānāṃvu pūrṇe vahataḥ śarīre | p. 67a) snānaṃ vudhastataḥ kuryāt saṃvidānaṃ dahetavre | brahmāṃ vubhiḥ srāti tayo sadāyaḥ kiṃ tasya gāṃgerapi puskarairvā | arthaḥ kṛdayaṃ puskaratīrthe nivāsaḥ | tajjalaṃ manasā vibhāvya majjanaṃ kuryāt | saṃpradāya bhedena viṃdutīrthe sahasrārastha trikoṇa vimḍurūpa paramaśivavaṃdhini ṣoḍaśakalānirgatā mṛtā vā iḍā padena piṃgalāpyupalakṣyate sahacaritatvāt | iḍāpiṃgalā suṣumnāmṛtavāriṇi triveṇīsthe ityarthaḥ atra vā kuryāt | iti snānaṃ | atha saṃdhyā | yāmale | śivaśaktyāḥ samāyogo yasmin kāle prajāyate | sā saṃdhyā kulaniṣṭhānāṃ samādhasthaiḥ pralīyate || athaḥ sahasrārastha paramaśivaḥ śaktimūla nilayā jīvaśaktirucyate | kuṃḍalinī tvena yāgena siddhāṃtā mūlā gurupadiṣṭhavidhinā paramaśivaṃ prāpayitvā kriyā samabhivyāhāreṇa sāmarahasyaṃ bhāvayet | saṃyogamaṃtrastu | aṃtaḥ prakāśa śivaśaktyoḥ samāyogo yatra yatra prajāyate | tatra taṃtra ca maṃtroyaṃ haṃsaḥ soha dviṭhaṃtikaḥ | iti saṃdhyā atha tarpaṇaṃ | rudrayāmale | caṃdrārkātalasaṃghaṭṭā kulitaṃ yat parāmṛtāṃ tenāmṛtena divyena tarpayet paradevatāṃ | athaḥ caṃdrārkānalapadena kuṃḍalinī śaktirucyate | tejastritayātmikatvāt | saṃghaṭṭaḥ saṃbaṃdhaḥ tena paramaśiva kuṃḍalinīṃ saṃyogalitena parāmṛtena paradevatā svarūpohaṃ tarpayet | tarpaṇa vivaraṇaṃ | yathā svacchaṃda bhairavo brahmaraṃdhraḥ dadho bhāge yaccāṃdra paramuttamaṃ | kalāśāreṇa saṃpūjya tarpayet tena khecarīṃ | atha brahmaraṃdhrādayo bhāge sahasrārastha trikoṇa caṃdre pātraṃ kalā kalā sāreṇa ṣoḍaśī kalā āśāraḥ dhārā saṃpātaḥ tena saṃpūrya parāmṛtena khecarīṃ kuṃḍalinīṃ tarpayet | atha nyāsāḥ tatrādau mātṛkānyāsāḥ yathā rudrayāmale | ādhāre liṃganābhau hṛdaya saraśije tālumūle lalāṭe dve patre ṣoḍaśāre dvidala daśadale dvādaśārddhe catuṣke vā sāṃte vāla madhye ḍapha kaṭha sahite kaṃṭhadeśe svarāṇāṃ hakṣau ko daṃḍamadhyenya sa tu vimala dhīrnyāsa saṃpattisiddhyai | ādhāra vahāvaroha krameṇa nāma padasaṃkhyākṣara kathanaṃ kaṃṭhādi cakramārabhya ājñācakrāṃtaṃ dhyātvā tat tatpatreṣu pūrvādi krameṇa aṃ nama ityādi krameṇa nyaset | viśeṣo yathā gautamīye | sahasrāre maṇinibhe sarvavarṇa vibhūṣite | akathādi trerekhīye halaṃkṣata virājite || tanmadhye paraviṃdvaṃ ca sṛṣṭisthiti layātmakaṃ | evaṃ samāhita manādhyāyennyāsoyamāṃtitaḥ || mūlādi brahmaraṃdhrāṃtaṃ viṃdvāṃ dhyāyecidātmikāṃ | viṃdvaśruta sudhāsāraistarpayenmātṛkāṃ nyaset || p. 67b) ekaikaṃ varṇamuccārya mūlādhāra kavāṃtikaṃ | namoṃta iti vinyāsa āṃtaraḥ parikīrtitaḥ || eteṣāmarthaḥ śuddhaṃ varṇa sahasrārastha trikoṇe samukha koṇādārabhya pradakṣiṇa krameṇa | ādi ṣoḍaśakādi ṣoḍaśādi ṣoḍaśakatrayaṃ lakṣīkṛtya laṃkṣamiti maciṃtya tanmadhye paraviṃduṃ vibhāvayediti | athavā mūlādhārādi brahmaraṃdhrāṃta viṃdvīṃ kuṃḍalinīṃ dhyātvā mṛtena saṃtarpya akārādikṣu kārāṃtaṃ uparyu parikrameṇa mūlādhārādi paraviṃdvāṃtaṃ aṃ nama ityādi krameṇanyāsaditi iti prakāratraye saṃpradāya. śaraṇaṃ | iti mātṛkānyāsaḥ | atha ṣaḍaṃganyāsāḥ | yathā gautamīye | idyamāno hṛdārthoyo hṛdavetyā cidātmakaḥ | kriyate tatparatvena hṛnmaṃtreṇa tataḥ paraṃ || arthaḥ idyamānaḥ pūjyamānaḥ hṛdārthaḥ hṛdāmṛgyaḥ sa ātmā pūruṣaḥ hṛdayasyodvasati tatparatvena ātmanī tatvena tataḥ paraṃ ātmano bhinna āvidyakaṃ yadvastu jagat svarūpaṃ hṛnmaṃtreṇa nama iti maṃtreṇa bhāvayediti hṛdayāṃgaḥ sarvajñādi guṇottuṃge saṃvidrūpe cidātmani kriyate viṣayāhāraḥ śiro maṃtreṇa deśikaḥ arthaḥ sarvajñatā śaktiranādivodhaḥ | svataṃtratā nityatā aluptatā | abhirguṇenukte jñā svarūpiṇe ātmaniśiro maṃtreṇa svāhā iti maṃtreṇa viṣayānāṃ cakṣurādi daśavāhyeṃdriya viṣayānāṃ aṃtariṃdriya manoviṣayānāṃ ca pratyāhāraḥ samarpaṇaṃ tat kuryādi niśirogaṃ | chana śirorūpaciddhoyeyatā bhāvanā dṛḍhā | kriyate nijadehasya śikhāmaṃtreṇa deśikaḥ | arthaḥ hṛdrūpaṃ jagatāṃ brahmaṇo bhedaḥ | śirorūpaṃ viṣu saṃpratyāhāraḥ etadrūpaddhaya viśiṣṭhe cidvānni | ramayatā nijadehasya vaṣaḍa iti maṃtreṇa kāryā iti śākhāṃgaṃ | maṃtrātmakasya dehasya maṃtrarājasya tejasā | savato brahmamaṃtreṇa triyahanyasa smṛtiḥ | artha gṛhīta maṃtrātmakasya dehasya hastapādādya vayava rūpasya gṛhītamaṃtra * (?) jamāne maṃtra maṃtreṇasyamiti maṃtreṇa anyatra saṃvṛti kriyate ahanyaḥ avadhyaḥ tatsmaraṇa hastamādādīnāṃ avadhyānāṃ hiṃsā na hāryā uttamaṃ ca balidānaṃ hiṃsā sarvatra varjayet valistu hiṃsya eva akāraṇa prāṇiḥ dhāmni vartakasya hiṃsānāsti anyopi kavacābhāṃgaḥ khaḍgādinipāte viṣayo na bhavati tathā ahiṃsā kavacāvṛṃgasya hiṃsānāsti | iti kavacāṃgaṃ | yad dadāti paraṃ jñānaṃ saṃvidrūpaṃ cidātmani hṛdayādi mayaṃ tejaḥsyādetannetra saṃjñitaṃ | arthaḥ yaddhṛdaya śiraḥ iti netrāṃgaṃ | adhyātmikādirūpaṃ yat sādhakasya vinā mayet | avidyājāta mataṃraṇe astraṃ maṃtra śabdasya taṃtreṇa puṃsaka liṃgatā ityastrāṃgaṃ | p. 68a) iti ṣaḍaṃgaṃ || atha dhyānaṃ | udayākara paddhatyāṃ | śaktidvaya puṭāṃtasthaṃ malakṣa dvayasaṃyutaṃ jyotistatva maṃtraṃ aparaṃ dhāma samīritaṃ | arthaḥ adhyātmikāmanaḥ kālpitarūpa ādi śabdena adhi bhautika mucyate | pāṃcabhautikarūpaṃ | etadrūpa dvayaṃ sādhakasya vināśayet tat kiṃ avidyā jātamaṃtraṃ avidyā kuṃḍalinī śaktiḥ tadjñātaṃ kathaṃ bhūtaṃ parame paratejaḥ tadeva duṣṭa nigrahakaṃ medhyātma kulākula niyojayet | arthaḥ śakti dvayaṃ trikoṇa dvayaṃ sahasrāraṃsthaikaṃ trikoṇaṃ mūlādhārasthamekaṃ etadvaya madhyasthaṃ aṃta brahmāṃḍasthaṃ alakṣadvayaṃ svayaṃbhu liṃgaṃ paramaśivasthaṃ pūrvāparādhi karaṇatvena tayo ravasthānāt | kuṃḍalinī paramaśiva saṃyogāt jyotistatvaṃ tanmayaṃ jagaccarācaraṃ bhāvayet | saṃhāra kramayogena kuṃḍalinī yoge sati aṃtarbrahmāḍaṃ bhavatītyarthaḥ | śṛṃgāṭa dvaya madhyasthaṃ śaktidvaya puṭīkṛtaṃ | sadā samara saṃdhyeyaṃ dhyānametaddhiyogināṃ || arthaḥ śṛṃgāṭa dvayaṃ trikoṇa dvayaṃ śṛṃgāṭakākāratvāt śaktidvayaṃ ūrddhvavartinī nirvāṇa śaktidhārāvartinī kuṃḍalinī śaktiḥ etadvayamadhyasthaṃ yatsamaraṃ śivaśaktyānaṃdarūpaṃ brahma dhyāyet | etadeva yoginī dhyānaṃ na tu sākāraṃ | tasya prapaṃca prakāśakatvāt | kiraṇasthaṃ tadāgrasthaṃ caṃdrabhāskaramadhyagaṃ | mahāśūnyālayaṃ kṛtvā pūrṇastiṣṭhati | yogirāṭ | kiraṇa padena mayūkhā ucyate | ye mayūkhā mūlādhārādiṣu vartamānāḥ vatsarān yāmakāḥ | tatsthaṃ yadbrahmāṃḍaṃ tadāgrasthaṃ kuḍalinyaṃśabhūtīgrasthaṃ tatsaṃvadhino caṃdrabhāskarau tayoḥ saṃsargi brahmāṃḍaṃ tanmahāśūnye sarvopariśūnyelīnaṃ pūrṇatiṣṭhati | sarvopādhau vilīne vibhāgābhāvāt | pūrṇa eva pūrṇāhastā mātrāvaśeṣāḥ | visalaṃva pade śūnyeyatteja upajāṃyate | tadgarbhamabhyasannityaṃ dhyānametaddhiyogināṃ | nirālaṃvakṛte māyā śarīrādya bhāvāt | ālakṣābhāvaḥ tatra yattejaḥ prakāśasvarūpakatvāttejaḥ brahmasvarūpaṃ tejaḥ | upajāyate | avaśiṣṭhā bhavati atannirasane sa evāvaviśiṣyate | ata eva bhāgavate | niṣedhaśeṣo yatādaśeṣaḥ | śrutirapi ataddhyā vṛtyai vāvagamyate | etaddarbhamātmānamabhyaset | vāraṃvāraṃ mananaṃ kuryāt | yoginā me tadeva dhyānaṃ | ete dhyāna prakārāḥ śaktāśakta bhedena grāhyāḥ iti dhyānaṃ | atha pūjā bhairavataṃtre | arcayan viṣayaiḥ puṣpaistatkṣaṇāt tanmayo bhavet | brahmākārākāritā cidvṛttirbhavet | ullasatīti padānāṃ pariśodhinārthe bhavatītyarthaḥ | ekādaśeṃdriyā viṣayasvarūpāṇyaiva puṣpāṇi teṣāmātmamayatva bhāvanameva pūjā | p. 68b) taduktaṃ vāśiṣṭhe | sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ pravāhapatitaṃ bhavet | sarvamātmamayaṃ kuryādityāt mārcaparovaraḥ || bhāvacūḍāmaṇau nyāsastanmayatā vuddhiḥ sohaṃ bhāvena pūjayet | bhairavataṃtre | amāyamanahaṃkāra marāgamamadaṃ tathā | amohaṃkamadabhaṃ ca adveṣākṣo bhakto tataḥ || amātsaryaṃ ca malābhavaṃ daśapuṣpaṃ vidurvudhāḥ | ahiṃsā paramaṃ puṣpaṃ puṣpamiṃdriya nigrahaḥ || dayā puṣpaṃ kṣamāpuṣpaṃ jñānapuṣpaṃ ca paṃcamaṃ | ityaṣṭha saptabhiḥ puṣpaiḥ pūjayet paradevatāṃ || sārddha ślokadvayena viṣaya puṣpavivaraṇaṃ | atha japaḥ | mātṛkārṇave | mālāpaṃcāśikā proktā sūtraṃ śakti śivātmakaṃ | grathitā kuṃḍalī śaktiḥ kalāṃtā merusaṃsthitiḥ || arthaḥ | paṃcāṃgekā paṃcāśadvarṇa ghaṭitāṃ sūtraśaktiṃ śivātmakaṃ citriṇī nādyeva sūtraṃ grathanaṃ karoti kuṃḍalinī tasya eva sarveṣāṃ varṇānutpattiḥ akārādikṣakārāṃtā krameṇa varṇotpatti devagrathanaṃ kalārṇai varṇāṃte kalā kalājanaka eva kalāḥ athavā kalāmātṛkā kalā padena prakṛti rucyate | mātṛkāyā prakṛti svarūpakatvāt | iti saṃkṣepaḥ | vistārastu varṇamālā prastāro jñeyaḥ | iti japaḥ atha homaḥ | yāmale | nābhi caitanya rūpāgrau haviṣā manasā śrucā | jñānapradīpite nityamakṣavṛttī juhomyahaṃ || mūlamaṃtrāṃtare datvā maṃtroyaṃ parameśvariṃ | arthaḥ | nābhau caitanyarūpāgre ātmāṃtarātma paramātma jñānātma svarūpa caturasra kuṃḍasthaḥ arddhamātrā yo vilakṣitaḥ ātmanāṃ yacce tanyaṃta devāgneḥ aṃkṣamiṃdriyaṃ tasya vṛtticcarviṣayaḥ sa eva haviṣāhavīṃ pītyarthaḥ prayogastu tāṃtrikaḥ mūlādyenānena juhuyāt | taduktaṃ jñānārṇave | āvāṃtarātma paramātma jñānātmanaḥ prakīrtitāḥ | tadrūpaṃ citkuṃḍaṃ caturasraṃ varānane | ānaṃda mekhalāramyaṃ viṃdu trivalayā kiṃtā arddhamānāyonirūpa brahmānaṃdamayaṃ sadā parāhaṃtā maye sarvajña nadī pavijṛṃbhate | savidagnau hunedevi prapaṃca havirutkaṭaṃ | śabdākhyaṃ mātṛkārūpaṃ makṣaraṃ tu virājitaṃ || akṣarāṃ dvijatā yacca niśabdaṃ brahmajāyate | puṇyayāyeha virdaśe kṛtyā kṛtya haviṃ priye || saṃkalpāśca vikalpāśca dharmādharmo havistathā | juhuyāt parameśāni maṃtrābhyāṃ vimalānane || mūlavidyāṃ brahmarūpāṃ dhyātva tu tadanaṃtaraṃ | tadaṃte * (?) ccaret paścāt brahmaprāptyai tu deśikaḥ || dharmādharma havidīpta ātmāgnau manasā śrucā | suṣumnā vartmanā nityamakṣavṛtttārjuhomyahaṃ || arthaḥ ātmāgnau pūrvokta ityarthaḥ | puṇyapāpābhyāṃ havirbhyāṃ jvalite puṇyapāpābhyāmeva jīvatvasthitiḥ anyat sugamaṃ | svāhāṃ tena hunedevi sakalaṃ niṣkalaṃ jagat | aṃtarhomamanurdevi sarvamāyā vikṛtanaḥ || p. 69a) prakāśākāśa hastābhyāṃ mavalaṃ vyonmanī śrucā | dharmādharmaphalā snehapūrṇamagnau juhomyahaṃ || agnijāyāccito maṃtro vidyāṃte kathitastava | arthaḥ brahmaṇo rudvayaṃ ekaṃ tu prakāśaḥ vodhamayatā ākāśaḥ avayava śūnyatā etadubhaya svarūpābhyāṃ hastābhyāṃ avalaṃvya gṛhītvā unmanyena śrukatayā manaso unmanā nādunmanī prāgeva vistāritā prakāśarūpenāvagamaḥ | sarvajagatāṃ ākāśasvarūpeṇa śūnyatā tadevonmanī viṣayā bhāvāt | anena prakāreṇa dharmakalā adharmakalā etadubhayaṃ snehaḥ ghṛtaṃ tatpūrṇaṃ tajjanyaṃ dharmābhyāṃ jagavutpatteḥ agnau caitanyāgnau juhomi ātmamayatva bhāvanaṃ tena nirviṣaya vidviśiṣṭirūpānubhāvaḥ ityāhu tritayaṃ hutvā pūrṇahomaṃ kuryādyathā yāmale ataniraṃtara niruṃdha edhamānemāyāṃdhakāra paripaṃthini saṃvidāgnau kasmiṃścidadbhutamarīci viśabhūmau viśvaṃ juhomi ca sudhā diśivāvasānāṃ aṃtarmanasi niraṃtaraṃ virati śūnyaṃ niraṃdhane īṃdhana śūnye edhamāne vṛddhimatimāyai vāṃdhakāraḥ tasya vairiṇi jñānāgnau caitanyāgnau pūrvokta homaḥ ityarthaḥ | kasmiṃścidadbhutavikāśamarīci bhūmau anirvacanīye nāmānyaṃ śūnye adbhutāmarīciḥ jagadrūpā brahmaṃḍaṃ tasya marīciviti śrutiḥ | tasya utpatti sthāne ebhirviśeṣaṇairaṇyāgre vai lakṣaṇyaṃn pradiṣṭhaṃ tasminnagnau viśvaṃ juhomitanmayatvabhāvanaṃ karomi | viśvasya vivaraṇaṃ vasudhādībhi anena sādhakasya sacidānaṃda bhāvagamyate | iti * * * (?) taryāgaḥ || sthūlāṃtaryāgastu yāmale | athāṃtaryajanaṃ vakṣe dṛṣṭādṛṣṭa phalapradaṃ | ekamāśīt paraṃbrahma sūkṣmanityamaṃtīdriyaṃ || janīyabhāge cātīte sisṛṣṭyā caiva jāyate | saṃsārasyāṃtaraṃ sūkṣmaṃ vuddhadākāra suttamaṃ || tadaṃta bhuvanāni syustadaṃḍaṃ ca dvidhā bhavat | savaścobhyaṃtare toyaṃ tadadhobheka mavyayaṃ || yajet pucche tasya maṃtrī kālāgni rudrarūpakaṃ | ādhāraśaktiṃ tatraiva mūlāṃ prakṛtirūpiṇīṃ || kūrmāvalinā rūḍhāṃ kūrmaṃ ca mūrddhni vibhratī | nīlābhaṃ pūjayet kūrmamanaṃtaṃ kuṃdasannibhaṃ || kūrmopari samāsīnaṃ pūjayet sādhakottamaḥ | tasya mūrddhni sthitaṃ devaṃ śvetaṃ vārāha rūpiṇaṃ || tamaneśyamanādaṃte dhārayaṃtī vasuṃdharāṃ | nīleṃdīvarahastāṃ ca hārakeyūrabhūṣitāṃ || abhyarcayedvasumaṃtī sphurat sāgaramekhalāṃ | raktāṃvumavṛtaṃ divyaṃ śuddha lākṣārasopamaṃ || samudraṃ pūjayen madhye dvīpaṃ vidruma sannibhaṃ | navaratna samākīrṇamaṣṭasiddhi niṣevitaṃ || śaktinādrikayormadhye uḍḍiyānaṃ prapūjayet | jālaṃdharaṃ tathā vaktre gude ca kāmarūpakaṃ || pūrṇagiriṃ hṛdi madhye śrīhadṛstālukopari | girau pūrṇagiriḥ pīṭhaṃ tataḥ saṃpūjayedvudhaḥ || kalpodyānaṃ yajet tasya parito gaṃdha caṃdanaiḥ | madhye madhye kalpadrumaṃ maṃtrī sarvāsā paripūrakaṃ || p. 69b) sarvabhūtamayaṃ vṛkṣaṃ sarvavastumayaṃ paraṃ | pṛthivyakṣarasākhibhiḥ | sarvāśāstra vijṛṃbhitaṃ | śalilākṣa patraiśca saṃchādita jagatrayaṃ | vahnivarṇākṣarairdīptaṃ pravālāṃkura sannibhaṃ || marudvarṇa lasat puṣpaidyotayaṃtaṃ vapuḥ śriyaṃ | ākāśāṃ tu phalairnamraṃ sarvabhūtāśrayaṃ paraṃ || parāmṛtākṣa madhubhiḥ siṃcaṃtaṃ parameśvarīṃ | vedāgamādibhiḥ kḷptaṃ samunnati manoharaṃ || śivaśaktimayaṃ chāyāchiditaṃ bhuvanatrayaṃ | tanmūle bhāvayenmaṃtrī pārijātaṃ manoharaṃ || kadaṃvanāgapunnāga caṃpakādīna vibhāvayet | kalpamūle ratnabhūmiṃ vālukāṃ kāṃcana prabhāṃ || ciṃtāmaṇi gṛhaṃ madhye jyotīrūpamanaṃtamaṃ | udyadāditya saṃkāśaṃ vyāpta brahmāṃḍamaṃḍalaṃ || śatayojana vistīrṇa nānāratna suśobhitaṃ | caturdvāra samāyuktaṃ hemaprākāramaṃḍitaṃ || ratnasaṃskḷpti saṃśobhi varāṭā kulasaṃyutaṃ navaratnena saṃkḷpta śubhatoraṇa saṃyutaṃ | hemadaṃḍa śikhā laṃvidhvajāvali pariskṛtaṃ | madhyakoṇasthitastena navaratna samanvitaṃ || mahāmāṇikya vaiḍūrya ratnacāmarabhūṣitaṃ | muktādāmavitānāḍhyaṃ svarṇakuṃbhai vivarjitaṃ || maṃdārakvasumairyuktaṃ gaṃdhapuṣpairalaṃkṛtaṃ | kaṃvuddhīpa śaṃkhaghaṃṭā nānādravyairvirājitaṃ || madhumatta bhramadbhṛṃgaṃ bhramaradhvaviśobhitaṃ | gṛhaprakāra saṃlagna phalakāśini madbhidaṃ || iṃdrādibhirdevagaṇairvikṣitaṃ tadigaṃtaraṃ | suvarṇaratnaracitacchavaṃ tu maṃḍapopari || jvalarūpaṃ tu tanmadhye ratnamaṃḍalaṃ | naṃdanodyāna madhyasthavedikāṃ ratnanirmitāṃ || tanmadhye ciṃtayedraktāṃ caturasropaśobhitāṃ | nānāratna samāyuktaṃ siṃhāsana tadaṃtaraṃ || tasya madhye mahācakraṃ pīyūṣa paripūritaṃ | tanmadhye sphuritaṃ dhyāye striśṛṃgaṃ jyotirātmakaṃ || astreṇa rakṣaṇaṃ kuryāt tatraiva dhenumudrayā | yonimudrāṃ tato vadhvā vāhyamabhyaṃtaraṃ tathā || ciṃtayen mūlamākuṃcya brahmasūtraṃ tathā paraṃ | sphuraddīpaśikhākārāṃ saṃciṃtya mṛtamaṃḍalaṃ || sudhādhārāmṛte bhūyaḥ prayāṃti mūlapaṃkajaṃ | evaṃ ca saptadhā kuryādevī sannimūlena dhyānayogena smṛtvā brahmamayī parāṃ | pūrakena samāpūrya saṃsthāpya kuṃbhakena tu | suṃdarīṃ tāṃ samārādhya yoginī gaṇasevitaṃ || sravatā mṛtasaṃyuktāṃ divyāṃga kamalāṃtare | brahmaviṣṇu bhavairvaṃdyāṃ śrīmantripurasuṃdarīṃ || tato dhyāyedvārapālān pratidvāre sa śaktikān | sahasradala madhye tu ciṃtayet suṃdarīṃ parāṃ || bhairavānaṃda liṃgastu tanmadhye yonisaṃsthitaṃ | ekībhāvaṃ tataḥ kṛtvā srāvayedamṛtaṃ vudhaḥ || jihvānana samāyogāt pive sutamṛtaṃ vudhaḥ | hṛdaye tu samānīya suṃdarīṃ pūjayed vudhaḥ || atraivā vāhanaṃ nāsti hṛdayemānamārcane | pādya pātra trayaṃ kuryādarghapātra trayaṃ tathā || ṣaḍā camanīya pātrāṇi madhupātra trayaṃ tathā | ekaṃ ca bhogapātraṃ tu kārayet ṣoḍaśedale || p. 70a) sahasradala bhṛṃgāra nālikā namo vighṛtaṃ | parāmṛtaṃ ca pānīyaṃ bhāvapuṣpaiḥ suvāsitaṃ || yathāvidhi vidhānena svarṇapātraṃ prapūrayet | mānasairupacāraistu dīyate dravyamuttamaṃ || svayaṃbhū kusumaiḥ kuṃḍagolotthaṃ vāpi sādhakaḥ | bhāvapuṣpaiḥ prayatnena pūjayet parameśvarīṃ || sudhāṃvudhiṃ māṃsa śailaṃ matsyarāśiṃ nivedayet | svavāme maṃḍalaṃ kṛtvā tatra nītvā sureśvarīṃ || udvartanaṃ yathānyāyaṃ vidhāya sarpiṣā vudhaḥ sugaṃdhidiṣya tailena devakanyā sahasrakaiḥ | nāgakanyā sahasraistu kinnāirapsarogaṇaiḥ | paṃcāmṛtaiḥ paṃcagavyaiḥrdugdhairdadhnāgavāmapi || nārikelodakairikṣu jalaiśca śiśirodakaiḥ saptamṛttikayā muktato yena śītalena ca | śītaloṣṇodakaiḥ śuddhaiḥstathāratnodakaiḥ jalaiḥ | sarvoṣidhīnāṃ ca jalairapi | sahasraśīrṣā maṃtreṇa paremānyā samāhitaḥ | śṛṃgārairaṣṭa kuṃbheśca devyāḥ snānaṃ samācaret || śarīraṃ tejasā sajyaṃdukūlaṃ paridhāpayet | kaṃkatya keśasaṃskāraṃ vidhivadvaṃdanaṃ tathā || lalāṭe tilakaṃ kuryāt siṃdūraṃ keśamadhyataḥ | raktapuṣpaṃ raktamālyaṃ raktālaṃkaraṇaṃ tathā || stathā dvilepanaṃ kāryaṃ gaṃdhacaṃdanādi sihvakaiḥ | śrīratnapādukairdatvā pravāla daṃḍacihnito || yaṃtramadhye samānīya namaskuryāt samāhitaḥ | samāhitamahaṃ vaṃde śrīmatripurasuṃdarīṃ || sarvasaubhāgyajananīṃ sarvadeva svarūpiṇīṃ | punaḥ pādyādikaṃ datvā pūjayet parameśvarīṃ || nāsāgre gaṃdhatatvena gaṃdhadevyai nivedayet | bhāva puṣpaiśca saṃpūjya dhūpaṃ dadyāt samīraṇaṃ || paratejaḥ pradīpaṃ ca naivedyādi nivedayet | pṛthvīṃ datvā tato vāyostatvenā ca manaṃ prabhoḥ || ravimaṃḍalamādarśaṃ chatraṃ pūrṇa niśākaraṃ | padmaṃ sa mekhalaṃ nālamānaṃdahāramujjalaṃ || puṣpaṃ nānāvidhaṃ ramyaṃ saptadvīpa samudbhavaṃ | āmūlādbrahmaraṃdhrāṃta suṣumnā mūlavāyunā || anāhatadhvanimayīṃ ghaṃṭāmitāṃ nivedayet | pradīpairvandanaṃ kṛtvā datvā ca pratirodhayet || ādhāradutthiaṃ vāyuṃ ṣoḍaśārṇaṃ suṣumnayā | vayane nāsikāgraste nimiṣonmeṣavarjite || bhrumadhye tu samānīya daṃtairdatāna saṃspṛśet | nmeṣṭhānoṣṭhaṃ na vā tālvaṃ jihvayā jñāna khaḍgakaḥ || śaktau lakṣaṃ vahiḥ kuryānnimeṣonmeṣavarjitaṃ | eṣā sā śāṃbhavī mudrā bhairavā modakāriṇī || dakṣiṇā militā muṣṭhiṃ nāsikāpi ca tarjanī | mudrā vismayaṃ saṃjñāsyādvismayāveśakāriṇī || muṣṭiṃ kṛtvā vināṃguṣṭhāṃ dakṣiṇāṃ nādamudrikā | tarjanyaṃguṣṭha saṃyogaviṃdvākhyā śaiva kīrtitā || jñānamudrā sa daivāsyāddābhimukhyaina saṃyutā | hṛtpradeśe su saṃvaddhā yogamudreti kathyate || p. 70b) yonimudrāṃ tataḥ kṛtvā saiva cāṃtarbhavedyadi | tasyā ālokito vāyuḥ pramattā mukti hetavo eṣā sā paramāmukti śṛṃgārarasabhājitā | tasyāḥ svecchā svayaṃbhūtaṃ paramānaṃda bhairavaṃ | kaṃdasthitā vāyuśaktiḥ suṣumnādvāragāminī || nīvāraśūkatuttanvīviśataṃ tṛtanīyasī | vidyutkoṭi pratīkāśāṃ sūryakoṭi samaprabhā || aśeṣajagadutpattisthiti saṃhārakāriṇī | hṛdisthitāṃdukā graṃthikavāṭasphoṭanākulaṃ || vinālikayormadhye trikoṇena bhavenayet | praviśya ramate ṣāḍhaṃ puruṣeṇa sahāniśaṃ || sthiracittaḥ sadādhyāyepyathā syāyusaḥ sthiraḥ | samādhirjāyate tatra saṃjñā dvaya vijṛṃbhitaḥ || svayaṃ prajñātanāmaikāṃ saṃprajñātanāmakaḥ | svayaṃ prajñātasaṃjñastu śivatatvena vai bhavet || svayaṃ prajñāta saṃjñastu vasamādhira lakṣitaiḥ | śāṃbhavena ca rodhena sukhī bhūyā niraṃtaraṃ || tayoḥ saṃyoga saṃbhūya paramāmṛtanāmakaṃ | pānīyaṃ manasā datvā punarjanma na vidyate || tathā naṃdamayaṃ jñānaṃ prītā bhavati suṃdarī | puṣpeṇa prāṃtataḥ kṛtvā tatra nītvā maheśvarīṃ || manonattaka śailaiśca śṛṃgārādi rasodbhavaiḥ | tasmān kāmeśvarī mātā pitā kāmeśvaraśca saḥ || manasaikyaṃ mahāpūjā aṃtaryajanamuttamaṃ | kṛtvā siddhimavāpnoti na sa saṃdhena vadhyate || iti sthalāṃtaryāgaḥ | atha pūrvokta homakuṃḍa vivaraṇaṃ | yathā jñānārṇave | jñānena caturasrākhyaṃ kuṃḍaṃ saṃciṃtya sarvavit | ātmetiścaturasraṃ tu vijñeyaṃ vīravaṃdite || ātmano vedasaṃkhyā hi jñātavyāḥ sādhakottamaiḥ | eṣāṃ vijñānamātreṇa punarjanma na vidyate || sādhāraṇe na pakṣeṇa vartate | sarvajaṃtuṣu | sa ātmā parameśāni prāṇarūpī varānane | prāṇastuṃ pavano devi hṛdayasthā na maṃdiraḥ || śarīraṃ vyāpya sakalaṃ carasyāpya carasya ca | hasasvarūpī vijñeyaḥ svāsocchāsā divāsarān || jīvastasyaiva na syāt saṃti sarvatra tasmādātma padaṃ mahat | ātmajñānaṃ mayā proktaṃ dvitīyasya śṛṇu priye || aṃtarātmeti kinnāma śṛṇuṣva ca padaṃ mahat | aṃtaḥ śabdena deveśa rahasyaṃ sūkṣmavācakaṃ || paramātma svarūpeṇa sarvaṃ vyāpya vijṛṃbhite | aṃtargata tayā tena ca rammapyetha vākṣaraṃ || vyāpyate sakalaṃ yasmādaṃtarātmeti kathyate | sa eva haṃsa ātmā hi yogegamyo yadā bhavet || tāvacaṃcurvarārohe nigamāgama pakṣavān | śivaśakti padadvaṃdvo viṃdutraya vilocanaḥ || ayaṃ paramahaṃ sastu yadā sarvatra tiṣṭhati | tadā bhūtāni jāyaṃte krameṇa kamalekṣaṇe || ākāśaṃ pavanogniśca jalaṃ pṛthvī varānane | paṃcakasyāsya deveśi prathamaṃ citta mucyate || avidyākhyā śaro madhye vyomapaṃkaṃ prapūrite | prapaṃca kamale bhūtapakṣāpakṣa vibhūṣite || p. 71a) vihāroṃsya maheśasya sṛṣṭyā māyā mayo bhavet | ayameva mahādevi niḥprapaṃco yadā bhavet || saṃhārarūpī haṃsastu tadātmānaṃ pradarśayet | pakṣitva matsyanāstyeva sohamātmā pratiṣṭhitaḥ || paramātmā hi jānī hi trayame tadupāhṛtaṃ | jñānātmā kathyate bhadreyaḥ sākṣāt sākṣi rūpadhṛk || yenidaṃ jñāyate sarvaṃ samatvena varānane | caṃdrasūryo yathā dehe jalakṣīreṣu dṛśyate || akṛttistasya * * * (?) nīrakṣīrādi bhedataḥ | kardame caṃdane vidrāṃ na bhavelliptamadrije || sarvasākṣī tadā bhadre jñānātmā parikīrtitaḥ | ityātma kuṃḍanirūpaṇaṃ | eṣu pūrvapūrvāśaktau uttarottarādhikāraḥ | ayamaṃtaryāgānitya pūjāyā | mavagaṃtavyaḥ | tataḥ pūrvokta prakāreṇa sthāna maṃtradravyaśuddhīrvidadhyāt | iti sarvabhāva sādhāraṇaṃ || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭaloyaṃ caturdaśaḥ || śāradāyāṃ | evaṃ dehamaye pīṭhe ciṃtayediṣṭha devatāṃ | mudrāḥ saṃdarśya vidhivadargha sthāpanamācaret || tatrādau śūcīkaṭhahaṃ nyāyena paśubhāva kramolikhyate | śāradāyāḥ | śaṃkhamasthāmvubhiḥ prokṣya vāmato vahnimaṃḍale | sādhāraṃ sthāpayedvidvān viṃdvagni svadhāmayaiḥ || toyaiḥ sugaṃdhipuṣpādyaiḥ pūrayettaṃ yathāvidhi | yāmale ca | jalachataguṇaṃ proktaṃ gaṃdhodakamanuttamaṃ | dugdhaṃ dadhi tataścāpi dakṣaḥ śataguṇaṃ ghṛtaṃ || ghṛtaṃ chataguṇaṃ hetirdevī deheturiti devyādi paramiti | ādhāraṃ pāvakaṃ śaṃkhaṃ sūryaṃ toyaṃ sudhākaraṃ smaret vahyarka caṃdrāṇāṃ kalāstāsteṣvanu kramāt | mūlamaṃtraṃ japet spṛṣṭvā nyasestasyāṃgamaṃtravit | hṛnmaṃtreṇābhi saṃpūjya dvābhyāṃ chāyā puṣpajaṃ vidyā yathānyāyaṃ deśiko devatādhiyā | astramaṃtreṇa saṃrakṣa kavacenāvaguṃṭhya ca | dhenumudrā samāchādya vodhayet statsumudrayā | dakṣiṇe prokṣaṇī pātraṃ mādāyadbhiḥ pravodhayet || kiṃcidīrghāmi saṃgāhya prokṣāṇyaṃbhasi yojayet | arghasyottarataḥ kāryaḥ pādyamācamanīyakaṃ || ātmānaṃ yāgavastūni maṃḍalaṃ prokṣayedguruḥ | prokṣaṇī pātratoyena manunānyo kramāt || ityargha sthāpanaṃ kṛtvānyāsa krameṇa dharmādīn pūjayet | atha divyavīrabhāvaḥ kramaḥ | kulārṇave | śaṃkhamarghatoya pūjā vali pātrāṇi paṃca ca | sudakṣiṇā divānāṃtaṃ sthāpyābhyarcyāsanena ca || saṃpūjya mūlapūtena kuleśvari vidhānavit | tatra māṣa pramāṇaṃ tu matsyaṃ māṃsaṃ vinikṣipet || duṣṭaiḥ paryuṣitocchiṣṭai durgaṃdhairgaṃdhavarjitaiḥ | hetubhiḥ pāṇi pātrasthaistarpaṇaṃ niṣphalaṃ bhavet || svādiṣṭaiśca madādyaiśca dravyairamṛtasannibhaiḥ | manoharairmaheśāni tarpaṇaṃ saphalaṃ bhavet || p. 71b) asaṃskṛtā surāpāpa kalahavyādhi duḥkhadā | asaṃskṛtā surāroga duḥkhāpat pāpanāśinī || āyuḥ śrīkīrtisaubhāgya dharmavidyā vivarddhinī | tasmāt saṃśodhya vidhivat kuladravyaṃ tatordhayet || anyathā narakaṃ yāti dātā bho * (?) na saṃśayaḥ | vinādravyādhivāsena japet na smaret priye || ye smaraṃti mahāmūḍhāsteṣāṃ duḥkhaṃ pade pade | māsavena vinā maṃtraṃ na maṃtrena vināsavaṃ || paraspara nirodhitvāṃ kathaṃ pūjāvidhīyate | tat saṃśaya nivṛttiṃ ca jñātvā gurumukhāṃvujāt || āsavena vinā mūlamaṃtreṇādhikārī na maṃtreṇa vināśodhana maṃtreṇa vinā āsavenādhikārīti saṃśayanivṛttiḥ | vīkṣaṇa prokṣaṇa dhyānamaṃtramudrā viśodhanaṃ | dravyaṃ tarpaṇayogyasyāccaturṇāṃ ratiśodhitaṃ || udayākara paddhatyāṃ | asaṃskṛtaṃ vinā pānaṃ saṃskṛtaṃ bhairavaḥ svayaṃ | cakrapūjā vidhānastaṃ sarvasiddhikaraṃ śubhaṃ || asaṃskṛtaṃ paśoḥ pāṇaṃ vikalodvaṃgakāraṇaṃ | saṃskṛtaṃ siddhi janakaṃ prāyaścittādiśodhanaṃ || madrohāṇāṃ sphuraṇaṃ tena mahāpātakanāśanaṃ | āyuḥ śrīkīrti saubhāgyajñānaṃ saṃskṛtapāṇataḥ || aṣṭhaiśvaryaṃ khecaratvaṃ patanaṃ vidhivarjanāt | kulāmṛta saṃhitāyāṃ | asaṃskṛtaṃ pivedravyaṃ valātkāreṇa maithunaṃ | svapriyeṇa hataṃ matsyaṃ bhairavaṃ narakaṃ vrajet || ityādyā saṃskṛtā niṃdā śravaṇāt śravaṇāt tatsaṃskāro likhyate | tatraiva | devatārthaṃ yathā śāstraṃ kuladravyaṃ samāharet | labhate vāṃchitaṃ sarvaṃ tvat prasādān maheśvari || aśaktaḥ svagṛhe kartuṃ dīkṣitālato haret | ālokya jīvanāt ghrāṇāt pāṇādravyaṃ viśuddhyati || ālokena mataḥ kāryamanya yogo bhavenna vā | jīvanākhya vāyuyogājjīvanaṃ dārakīrtitaṃ || mūlādhāra yathoktena dhyānena kuṃḍalīṃ yajet | ghrāṇa yogāt bhavet pānaṃ tasyā śrāpyayate kṛte || catuḥsaṃskārataḥ śuddhi dravyāṇāṃ parikīrtitā | dravyaṃ tat sparśa yogyaṃ syādanyathā niṣphalaṃ bhavet || tatvānaṃdataraṃginyāṃ | sarve śṛṃgāra veśādyā yuvatī veśa ujvalaḥ | siṃdūrāṃkita sadbhālastāṃvūla pūritānanaḥ || parāmṛtarasāmoda vighūrṇa nayanāṃvujaḥ | vāme kalāsu saṃpannā navayauvanagarvitāṃ || gurudevaratāṃ dakṣāṃ dīkṣitāṃ lolalocanāṃ | sarvālaṃkāra saṃyuktāṃ su nāsāṃ cāruhāsinīṃ || jitāmṛta kucadvaṃdvakari kuṃbha virājitāṃ | sādhaka prema śīlāstu ghṛṇā lajjā vivarjitāṃ || sādhakākāṃkṣa hṛdayāṃ dūtīmenāṃ niveśya * (?) | * (?) syā gātrenyase nyāsān kalpoktān sādhakottamaḥ || idaṃ tu dīkṣitā śaktiviṣayaṃ adīkṣitāyā punaḥ kulapuraścaraṇe jñeyaṃ | p. 72a) svaṃ vāme viṣaṭ koṇaṃ pūrṇendu bhūpurāvṛtaṃ | likhitvā vekṣayedvidvān sāmānyārtha jalena ca || tatraiva saṃskṛtā vīre vahni kalāyajet | astraśuddhaṃ ghaṭaṃ tatra sauvarṇaṃ rājatodbhavaṃ | kāṃśyajaṃ mṛnmayaṃ vāpi yadvā lauhavarjitaṃ || raktāṃ śumālya saṃvītaṃ carcayeccanenataṃ | bhāvacūḍāmaṇau | prasūna tūlikā madhye puṣpaprākāra saṃkule | nānāśabda samākīrṇe kuladravyeṇa yaṃtrakaṃ || likhitvā pūjaye 2 chaṃkha ghaṭasthāpana pūrvakaṃ | sva vāme vaṭa tu ṣaṭkoṇaṃ tanmadhye brahmaraṃdhrakaṃ || likhitvā tatra saṃkhaṃ ca sauvarṇaṃ rājataṃ ca vā | tāmra bhūyamayaṃ vāpi yadvā lauhavivarjitaḥ || sthāpayet kalayā deva kuṃbhagaṃdha suvāsitaṃ | svataṃtre ca | taścakāraṇaṃ divyaṃ samānīya ghaṭasthitaṃ | veṣṭitaṃ raktasūtreṇa raktamālyena bhūṣitaṃ || vāmabhāge maheśāni maṃḍalaṃ caturasrakaṃ | tatra saṃsthāpayedbhaktyā devī buddhyā varānane || ādhāre kala sa dravye vahnyārka śaśimaṃḍalaṃ | svataṃtre | atha sūtrā me ṣaṭkoṇaṃ tanmadhye brahmaraṃdhrakaṃ | tadaṃte tat tato vṛttaṃ tadvāhye bhūpuradvayaṃ || tatrādhāramāropya vahnimaṃḍalamarcayet | kale pūjayen maṃtrī kalābhiḥ sūryamaṃḍalaṃ || pūjayedityarthaḥ | kulamūlāvatāre | ādhāre sthāpayenmaṃtrī sauvarṇaṃ vātha rājata | kāṃśyajaṃ mṛnmayaṃ vātha ghaṭamaṃtreṇa śālitaṃ || sauvarṇa bhogadaṃ proktaṃ rājataṃ modakaṃ smṛtaṃ | kāṃśyaṃ śāṃtikaraṃ caiva mṛnmayaṃ puṣṭidaṃ bhavet || raktavastreṇa saṃveṣṭya raktamālyenataṃ ghaṭaṃ | iṣṭadeva svarūpaṃ ca bhāvayettaṃ ca sādhakaḥ || kalāṃ kalāṃ gṛhītvā tu devānā. viśvakarmaṇā | nirmitoyaṃ surairyasmākalaśastena kathyate || pādapadmācāryastu | kalāḥ sevate iti kalasaḥ | etena kala sakala satveti dvairūpyaṃ | atha śrīhastā bharaṇanyāsaḥ | yathāśakti yāmale | śrīhastā bharaṇanyā sama kṛtvā yadi saṃspṛśet | tīrthatasya karasparśāt sā devī kupitā bhavet || vāṅmāyā kamalā prāṃte mūlamaṃtra samuccaran | śrīmantripurasuṃdaryā vāmādho hastamityapi || ṅeṃyutaṃ cā mṛtaṃ procya pūrṇahastāya vai namaḥ | pūrvavat sarvamuddhṛtya vāmorddhva hastamityapi || ṅeṃyutaṃ cāyāṃte ca dānakarāya kṛt tataḥ | sarvaṃ pūrvavadvaddhātya dakṣadhāhastamityapi || varadāne karāyeti namoṃtena karenyaset | sarvaṃ pūrvavamuddhṛtya vakṣorddhva hastamityapi || varā bhayakarāyeti namoṃtena karenyaset | prayogastu aiṃ hrīṃ śrīṃ mūlaṃ śrītripurasuṃdaryāvadhohastapi aṣṭeta pūrṇahastāya namaḥ | iti svakaradvayaṃ nyaset | suṃdaryā ityupalakṣaṇaṃ sveṣṭa devatāyā ityarthaḥ | evaṃ nyāsaṃ samācarya spṛśe tu damṛtaṃ sudhīḥ svayamāharakaścedādvaraṇasamaya eva anyoyadyāharakastadāpūraṇa samaya eva | p. 72b) tatva vaṃda taraṃgi * * * * * * * * * * * * * (?) pūrayedvudhaḥ | mūlaṃ samuccaran maṃtrī iṃdorḥ kalā prapūjayet | iṣṭadeva dhiyāḥ kuryādvaṃdanaṃ paṃcamudrayā || śaktiyāmale | iṣṭadeva svarūpaṃ * * * * * * * * * (?) | praṇamet pūrayā bhaktyā mudrayā paṃcasaṃkhyayā || adho mukhau karau kṛtvā bhūmau saṃsthāpayedvudhaḥ | śaralākārarūpeṇa mudreyaṃ * * * * * (?) || * * * * * * * * * * * * * yojayet (?) | samvṛttānāma mudreyaṃ sarvapāpa vināśinīṃ || anyonyābhimukhau hastau puṭākāreṇa yojayet | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || tasyā eva mudrāyā kaniṣṭā mūladeśake | aṃguṣṭhau ca kṣipet tatra puṭāṃjali vitīritā || yonimudrāṃ tataḥ kuryāt pū * * * * * * * (##? * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * * * * * * * * * * (?) dau yojayet kramāt | vāṇamaṃtro yathā jñānārṇave | thāṃtadvayaṃ samālikhya vahni saṃsthaṃ krameṇa hi | mukhavṛttena * * * * * * * * * * * (?) || * * * * * * * (?) ktamādanaṃ bhūmisaṃsthitaṃ | caturthaṃ svaraviṃdvādyaṃ nādarūpa varānane || phāṃtaṃ śakra samāyuktaṃ vāmakarṇaṃ vibhūṣitaṃ | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || yogamudrāṃ ca madvatyādi raktacaṃdana siṃdūrakuṃkumaikatanena tu | trikoṇavṛtta bhūviṃvaṃ kuṃbha pārśve samālikhet | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * * (?) lakṣmīṃ samuccārya * * * * * * (?) padaṃ | anena manunā dadyā valiṃ bhaktādi pūritaṃ || śuddhimānānvitaṃ kṛtvā vāmena * * * * * (##? * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * * * * * * * * * * * (##? tataḥ svamapite dravye paṃcīkaraṇa mācaret || taṅenaṃśara maṃtreṇa kavacenāvaguṃṭhanaṃ | darśanaṃ mū * * * * * * * * * * * * (?) || * * * * * * (?) laiḥ striḥ paṃcīkaraṇamāritaṃ | toreṇadamukaśaravījaṃ samuccārya pūjayeddevatādhiyā || kusumaṃ kuṃbhe * * * * * * * * * * * (?) | * * * * * * * * * * * * * * (?) namaḥ || tārāmṛte vāmadevaṃ netra maṃtra samanvitaṃ | samuccārya yajenmaṃtrī vāmadevaṃ samāhitaḥ || vāhinīti padā * * * * * * * * * * (?) | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * * * * (?) samuccārya pūjaye devatādhiyā | mahāmāyāṃ kuśākhye ca yojayed vāma locanaṃ || parama svāmini prāṃte para * * * * * * (?) | * * * * * * * * * * * * * * (?) pari || dakṣahastena saṃsthādya daśakṛtā japenmanuṃ | vāṅmāyā kamalā vījaṃ ṅeṃtā naṃdeśvarīṃ padaṃ || vidmahe ca sudhā devadhīmahīti * * * * (?) | * * * * * * * * * * (?) pracodayāditi || p. 73a) ānamnākhye ca gāyatrī jagatāṃ ca sukhapradā | anayākāraṇaṃ vīra trivāramati maṃtrayet || haṃsetpādikā cā kuryāt trivāramabhimaṃtraṇaṃ | brahmakṛṣṇaśuklaśāpamocanairabhi maṃtrayet || praṇavaṃ vāruṇaṃ bījaṃ dīrghaṣaṭka vibheditaṃ | sudhā kṛṣṇa padasyāṃte pāpaṃ mocaya tatparaṃ || amṛtaṃ śrāvayedvaṃdvaṃ vahnijāyā tadaṃtaraṃ | daśadhā ca japenmaṃtraṃ kṛṣṇaśāpaṃ pramocyet || praṇavaṃ vāruṇāṃtaṃ ca ṣaṭdīrgha svarabheditaṃ | śukraśāpa padāṃte vimocitāyai samuddharet || sudhādevyai nama iti śukraśāpaṃ pramocayet | tatvānaṃdataraṃginīmataṃ | ekamevādibhirmaṃtrī kavyaśāpa pramocayet | kumārītaṃtre | anyacca śṛṇu deveśi yathā pāṇādi karmaṇi | doṣo na jāyate devitān vai maṃtra śṛṇu priye || ekamevetyādi maṃtrastu prāge likhitāḥ | ekametra trayaṃ procya viṃdudīrgha trayānvitaṃ || māyā lakṣmī vījapūrvaṃ churikākāreti śobhitaṃ | vikārānasya śabdāṃte dravyasya harahareti ca || ṭhadvayaṃ churikākhyeyaṃ trirjapāddoṣa jānut | ekanetraḥ chakāraḥ | śaktiyāmale ca | matsyāgniyāveka netradvayaṃ viṃduvibhūṣitaṃ | dīrghasvaratayākrāṃtaṃ chūrikāreti śobhini || vikārānasya tat paścādravyasya haratmakaṃ | vahnijāyāṃ samuddhṛtya tridhā ca prajapenmanuṃ || tatra kramāśrīvāgbhavaṃ procye tathā mṛte mṛtodbhave | amṛtavarṣiṇi prāṃte mahāprakāśa śabdataḥ || mukte vahnivadhūṃ vrūyājapāt pranāśinīmiti | atha tiraṃkariṇī dhyānaṃ yathā śakti yāmale || tiraskārīṃ mahāvidyāṃ dhyāyecca sādhakottamaḥ | nilaṃ hayaṃ samadhiruhyapuraḥ prayāṃtīṃ nīlāṃśu bharaṇa māvileśanādyānidrāpaṭena bhuvanānitirodadhānā khaḍgā yudhā bhagavatī paripātu bhaktān | lajjāṃ kāmeśvarīṃ vāṇīṃ glaimātmaka samuddharet tiraḥ śabdotkariṇīti sa kāleti janāṃ tataḥ | ragrodinī sakalapaśuvrāta jaleti ca | manaḥścakṣuḥ padāchrotra jihvā ghrāṇokti śabdataḥ | tiraḥ śabdātkariṇīṃ ca kuru dvayaṃ samuddharet | ṭhadvayaṃ sarga saṃyuktaṃ vahni kātāmiti kramāt | prakārāṃtarāṃ śaktiyamale | māyālakṣmī dvayasyāṃte namo bhagavatīti ca | māheśvari padasyāṃte sarvapaśujaneti ca || manaṃścakṣustiraskarī kuru dvaṃdvaṃ ca ṭhadvayaṃ | atra maṃtra dvaidhe saṃpradāyaḥ śaraṇa | pātramānena maṃtreṇa pāvayet kāraṇaṃ tataḥ | maṃtraḥ śrautaḥ | oṃ pāvamānaḥ parānaṃdaḥ pāvamāṇaḥ parorasaḥ | pāvamānaṃ paraṃ jñānaṃ tena te pāvayāmyahaṃ || vāmavījena saṃśoṣya vahninā saṃdahet tataḥ | urddhvaṃ saṃciṃtayen maṃtrī bhāskaraṃ sūryamaṃḍalaṃ || p. 73b) sauramaṃtreṇa varuṇāṃ saṃsmaran mastakopari | tasmādamā saṃvīdhārāṃ pataṃtī ciṃtayet tataḥ || ākāśaṃ kulasaṃyuktaṃ manusargeṃdu khaṃḍavat | mahānaṃdakaro vīravaṃdito varuṇā manuḥ || somavījaṃ tato hāṃtaṃ seṃdūsargaṃ sudhāmayaṃ | japan saṃpūrayet pātraṃ mṛptayā dhenumudrayā || amṛtāṃ pūjayet saptadhā kūrmasaṃjñayā | māyāṃ viṣṇupriyāṃ procya aṃ āṃ iṃ rūpato mṛte || amṛtodbhāva śabdāṃte vadeda mṛtavarṣiṇi | amṛta śrāvaya dvaṃdvaṃ pāśadīrghaśrutī tataḥ || seṃdukhaṃḍau bhṛguḥ procya tatomṛte'mṛteśvarīṃ | ṅeṃ namostāṃ samuddhṛtya proccaredamṛtāmanuṃ || tamṛtatvaṃ tataḥ kṛtvā karpūrādyaiḥ mavāsayet | vidyā tatvena maṃtreṇa yonimudrāṃ pradarśayet || ānaṃdabhairavaṃ dhyātvā tathā cānaṃda bhairavīṃ | pūjayet kāraṇe devi maṃtra śṛṇu yathā kramaṃ || atha dhyānaṃ śaktiyāmale | tanmadhye bhāvayen maṃtrī jñānānaṃda pradāyakaṃ | sūryakoṭi pratīkāśaṃ caṃdrakoṭi suśītalaṃ || aṣṭhādaśabhujaṃ devaṃ paṃcavaktraṃ trilocanaṃ | amṛtārṇava madhyasthaṃ brahma padmoparisthitaṃ || vṛṣārūṭhaṃ nīlakaṃṭhaṃ sarvābharaṇabhūṣitaṃ | kapāla khaṭvāṃgadharaṃ ghaṃṭā ḍamarūnnāṃdinaṃ || pāśāṃkuśadharaṃ devaṃ gadāmuśaladhāriṇaṃ | khaḍgaṃ kheṭakapaṭṭīśa mudgaraṃ śūlakuṃtakaṃ || vibhratī kheṭakaṃ muṃḍaṃ varadā bhayapāṇinaṃ | lohitaṃ devadeveśaṃ bhāvayet sādhakāgraṇīḥ || bhāvayecca sudhāṃ devīṃ caṃdrakoṭi samaprabhāṃ | himakuṃdeṃdu dhavalāṃ paṃcavaktrāṃ trilocanāṃ || aṣṭādaśa bhujairyuktāṃ sarvānaṃdakarodyatāṃ | prahasaṃtī viśālākṣīṃ devadevasya ṣaṇmukhīṃ || iti dhyānaṃ | maṃtro yathā tatvānaṃde | akulaṃ kulasaṃyuktaṃ saṃvartaṃ vālabhūjalaṃ | tejaḥ samīraṇaṃ śrotraṃ dīrghamarddhendu saṃyutaṃ || ānaṃdabhairavaṃ ṅeṃtaṃ śikhāyuktaṃ samuddharet | asyādyaṃ viparītastu śravaṇe vāmalocanaṃ || sudhādevyai padaṃ netramiyamānaṃdabhairavī | sarvabhūtamayīṃ devīṃ dhyāyan mūlatrikoṇake || suṣumnā brahmamārgeṇa paramātma niśaṃkare | vakṣamāṇena manunā vīraika paribhāvayet || tadudbhavāmṛtaṃ kuṃbhe yojayet svapinālayā | śivaśaktimayī jīvo vuktrameṇa krameṇa tu || tadaṃtaṃ saṃsmaren maṃtrī vahnikāṃtāṃ raviprabhāṃ | ekīkaraṇa maṃtroyaṃ sarvayogajña yogināṃ || amṛta maṃtro yathā kulāmṛte | vaṃṣaṭ dīrghasamāyuktaṃ varuṇāya namoṃtikaṃ | amṛtaṃ cetadākhyātaṃ dravyaśodhanakārakaṃ || amṛtaṃ ciṃtayedravyaṃ amṛtaṃ rasudhā japet | vaṃṣaḍ dīrgha samāyuktaṃ varuṇāyananoṃtikaṃ || aṣṭadhā mūlamaṃtraṃ ca japeddhṛtvā ghaṭaṃ tataḥ | svataṃtre | vibhāvya bhāvayedravye divyālaktanibhaṃ priye | akathādi tripaktyāṃ tu halakṣa mathamaṃḍitaṃ || p. 74a) pūrvavadyoni mudrāyāṃ śivaśakti samāgamaṃ | tato ghaṭasūtraṃ | samudre mathyamāne tu kṣīrode sāgarottame | tatrotpannaṃ surāṃ devīṃ kanakārūpadhāriṇīṃ || gomutra sadṛśā kārāpheṇā mṛta samudbhavā | aṣṭādaśa bhujāṃ devīṃ ghūrṇitairnnayanauryutāṃ || pratapta svarṇavarṇā catuvarṇā ca daṃḍikā | gomutrākṣīravarṇā ca kṛṣṇavarṇā parā śubhā || paśuhaṃtrī surānityaṃ devānāmati durlabhā | yā surā sādravī devīyo bhoktā sa svayaṃ śivaḥ || yogaṃdhaḥ sa svayaṃ brahmāyo rasaḥ sa janārdanaḥ | icchāyāṃ manmatho devo jalamadhye ca bhairavaḥ || pheṇo gaṃgā namaḥ sākṣādghaṭasthāḥ saptasāgarāḥ | devānāṃ rakṣaṇārthāya daityānāṃ nidhanāya ca || anena ghaṭasūtreṇa jāyate dravyaśodhanaṃ | pūjayedgaṃdhakusumaiḥ tataḥ kāmāla yojayet || evaṃ home tathā yāge pāne dravyaṃ viśodhayet | saṃśodhana manācarya na kuryādravya saṃhatiṃ || mohādajñānataḥ pītvā prāyaścittīyate naraḥ | bhāvacūḍāmaṇau tu ghaṭasthāpanānaṃtaraṃ || hetu dravya brāhmaṇādi bhedataḥ paripūrayet | tatra yaṃtra vilikhyādau ṣaṭkulasamudbhavaṃ || dhyātveṣṭa devatāṃ taṃtra japedaṣṭottaraṃ śataṃ | dhenumudrāṃ pradarśyātha amṛtaṃ tadvi ciṃtayet || saṃpradāya bhedādayamekaḥ || atha paṃcaprāśastyaṃ | uttarātaṃtre | madyaṃ māṃsaṃ tathā matsyaṃ mudrā maithunameva ca | makāra paṃcamaṃ devi mahāmokṣa prakāśakaṃ || vinā pānaṃ copacāreṇa devī pūjāṃ karotiyaḥ | yoginīnā bhavedabhyaḥ pāpaṃ caiva pade pade || kālikāpurāṇe | yajenmadyena māṃsena maithunādyairviśeṣataḥ | mahābhairavarūpeṇa tathā ca naṃga saṃgame || nānyathā jāyate siddhirmaṃtrasya koṭi jāyataḥ | nanu sāmānyataḥ kathaṃ vidhiḥ | hetu dravyaṃ brāhmaṇādi bhedataḥ paripūjayediti | jātibhedo pādānāt | kulacūḍāmanau ca yatra viśyaṃ vinirdiṣṭhaṃ madirādāna pūjitaṃ | brāhmaṇastāmrapātre tu madhumadyaṃ prakalpayet | athavā kulamadyena tarpayet kulamātṛkāṃ || yogibhiḥ pūjayen madyaṃ tanmadyaṃ dvijapuṃgavaiḥ | na madyaṃ pānayogyaṃ syānamadyaṃ guḍadeṣṭajaṃ || yāmale | paiṣṭī mādhvī ca gauḍī ca kādaṛvī caruṇī | ete paṃcaprakārāḥ syuḥ surāyāḥ śivasāśane || brāhmaṇe naiva dātavyā vinā mādhvī kathaṃcana | anyeṣu ca prakāreṣu nādhikāro dvijanmanāṃ || paiṣṭhī tu sarvajātīnāṃ dānayogyā nā jāyate | kvacit kṣatriyādibhirjñeyā yadi syād gṛhasaṃbhavā || mādhvī kādaṃvarī gauḍī vāruṇī dīyate sadā satyaṃ etat sa vikalpa paraṃ | nivikalpānāṃ tu somabhujagāvalyāṃ | yatyāne dūṣaṇaṃ proktaṃ prāyaścittaṃ tadeva hi | jñānato bhairavī cakre jñānināṃ naiva dūṣaṇaṃ || p. 74b) na māṃsabhakṣaṇe doṣo na madyai na ca maithune | phalārthināṃ mahaṃ bhāvaratāṃ dūṣaṇameva hi || nirahaṃkāriṇāṃ caiva na niṣedho na vā vidhiḥ | śarīre ahaṃ bhāvatāṃ nirahaṃkāriṇāṃ śarīramityarthaḥ | tatrāhaṃ bhāvatāṃ nādhikāraḥ jīvātma śaktau kuṃḍalinyāṃ mahaṃ bhāvaratāṃmadhikāraḥ | khadyota pīyateyadyat dityādi vacanāt | na niṣedho na vā vidhiḥriti | vedoktarityarthaḥ | ānaṃdaṃ brahmaṇo rūpaṃ tacca dehe vyavasthitaṃ | tasya tiraṃcakaṃ dravyaṃ yobhistena pīyate || nirvikalpamano bhūtvā kuryādevaṃ samāhitaḥ | brāhmaṇasya sadā peyaṃ kṣatriyasya raṇāgame || ityādi prāge likhitaṃ | sautrāmaṇyāṃ kulācāre brāhmaṇaḥ pradiredityādi prāgeva | caturṇāmapi varṇānāmityādi samonyataḥ pūjopadeśaśca | jñānārṇave | īśvara uvāca || naimittikaṃ pravakṣyāmi yena brahmamayo vudhaḥ | nirvikalpena deveśi nānyasya suravaṃdite || sarvaśaṃkā vinirmuktaḥ sarvajñaḥ sādhakottamaḥ | dūtīyāgavidhiṃ kṛtvā khecro jāyate || peyo arghapātre vahni sūrya somāmṛtamaye śive | somāmṛtaṃ tu jānīhi nānādravyamayaṃ sadā || sa vikalpasya deveśi varṇānu kramabhedataḥ | kathaṃte dravyabhedastu krameṇa parameśvari || kṣīravarkṣe madhusaurayā dravyabhedā bhavaṃti hi | sarvajñatvādvarārohe yajñe doṣo na jāyate || aśvamedhādi yajñeṣu vā jihatyā kathaṃ bhavet | dravyabhedā varārohe mahāpātakanāśanaṃ || brahmahatyā surāpātra svarṇastoyādi pātakān | nāśayet pūjanāddevi havaḥ śaṃti bhedataḥ || jalaṃ kṣīraṃ ghṛtaṃ bhadvemadhumaireyamikṣujāṃ | pauṣpaṃtaṃ ca bhavaṃ dhānya saṃbhavaṃ cekṣunirmitaṃ || sahakāra bhavaṃ devi vividhaṃ vastu bhedataḥ | mādakaṃ dharma saṃchadāduryamāsīt sulocane || jñānena saṃskṛtaṃ tattu mahāpātakanāśanaṃ | brahmahatyā surāpāna svarṇastoyādi pātakān || nāśayet pūjanādevi nirvikalpaḥ sa maṃtravit | vicārayet sadā sarvaṃ sarvaṃ vā vīravaṃdite || sarvatra sarvatiṣṭhaṃtītyarthaḥ | jalaṃ jalacaraṃ viddhi ghaṭapūrṇaṃ samānaya | sthāpite dina saptāhājjalaṃ kṣīrasamanvitaṃ || kṣīraṃ vai yasya jīvasya tasya māsaṃ na saṃśayaḥ | jagā putravatī nārī puṣṭā vaṃdhyā tataḥ || mādakaṃ phalajaṃ ramyaṃ dravyaṃ sevyaṃ dvijātibhiḥ | jamādakatvāt deśikaṃ aikṣavaṃ sevyate vudhaiḥ || anāmiṣaṃ nāsti kiṃcit sarvaṃ nīrādikaṃ priye | vedaśāstra purāneṣu gūḍho jñāna samuchrayaḥ || samīvṛkṣa yathā vahnistathā tiṣṭheti suṃdari | sarvabhūteṣu jñānaṃ hi jñātavyaṃ sādhakottamaiḥ || kāṣṭhanirmathanā devi prakaṭī vahnirucyate | tatkāṣṭhaṃ dahyate tena tathā brahmamayaṃ jagat || p. 75a) pāpapuṇya vinirmuktaṃ jñāna me tadvarānane | kiṃciduktvā sa paryaṃtaṃ jñātavyaṃ tatsureśvari || yasmādvedaśāstreṣu jñānaṃ hi jñātavyaṃ guptaṃ ata eva niṣiddhaṃ kiṃtu sarvaprāṇiṣu tatra dṛṣṭāṃtaḥ samīvṛkṣavat nirmaṃthanaṃ viprākadyaṃ nāsti tathā karma vināmanasi prākaṭyaṃ nāsti prakaṭe kāṣṭhavat karmāpi dahati | etat svāsave śeṣaparyaṃtaṃ jñātavyamityarthaḥ | yajñāṃjñaṃ tu yadā nādyā pātakā brahmahā bhavet || mādanaṃ vastu sakalaṃ varjayed bhakṣaṇādikaṃ | jalajaṃ pātakī yasmādharma brahmavidāṃvaraḥ || ubhayavettā sarvameva varjayedityarthaḥ | dharmādharma parijñāta sakalepi pavitratā || vikṣattastrī rajo vāpi māṃsāsthi sakalaṃ priye | vicareyen maṃtravettā pavitrāṇye vasuvrate || annaṃ brahmavijānīyāt tena yasya samudbhavaḥ | nānājīvāśrayaṃ tastupurīyaṃ kena duṣyate || nānāvidhā hi deveśi devatāḥ salile sthitāḥ | tenodakena yajjātaṃ mūtraṃ kena pradūṣyate || gomūtra prāśanaṃ devi gomayasyāpi bhakṣaṇaṃ | prāyaścittaṃ tu kathite brahmahatyādika priye || malamūtre kathaṃ devi prāṃtikeva na saṃśayaḥ etenā ghoropāsanā sūcitā prasaṃgāt | strīrajaḥ parameśāni dehaste naiva jāyate | kathataṃ dūṣaṇaṃ tena prāpyate paramaṃ padaṃ || puruṣasya tu vīryaṃ hi viṃdurityabhidhīyate | viṃdustu parameśāni kāmoyaṃ śivarūpadhṛk || śivatatvena sākṣāddhi dūṣaṇaṃ nāsti vaiṃdavoṃ | retaḥ pavitraṃ dehasya kāraṇaṃ kena niṃdyate || jñānamārgeṇa sakalaṃ pavitrāṇyeva suṃdari | vikalpaścen maheśāni pāpabhoktāyatenaraḥ || mātṛgarbhā dviniṃsṛtya śiśureva na saṃśayaḥ | iṃdriyanyakhilānyasya dehasthānyapi vallabhe || nirvikāratayā nātra bhagaliṃga samāyogo janmakāle bhavet sadā | kāmyate sa yadā deviṃ gurutalpastadā bhavet | ata eva yatra yasya vā sanākutsitā bhavet || tattu dūṣaṇa saṃyukta manyat sarvamadūṣaṇaṃ | pavitraṃ sakalaṃ bhadre vā sanākutsitā smṛtā || ata eva yaṃtrasye pratiṣṭhānaṃ tataḥ paraṃ | anyacca jñānārṇave | brahmānaṃdamaye jñāne kathamītyādi | ākāśātyatitaṃ toyaṃ liṃgamārgeṇa gacchati | grāmamadhyagataṃ sarvaṃ viṣṭhā mudrādiṃ pūritaṃ || samastamapi deveśi gaṃgāyāṃ militaṃ yadā | gaṃgāmṛtaṃ tadaivāsti kāluṣyaṃ naiva tiṣṭhati || tathā sa cinmaye jñāne samatā sarvajaṃtuṣu | śoṣayan dugdhamudrāṇi caṃdanaṃ kṣetrakardamaṃ || ata eva maheśāni maṃtrī sarvamayo yadā | siddhistasyaiva vijñeyā śrīguroḥ kṛpayāḥ priye || taṃtra cūḍāmaṇau | dvijānāmanukalpastu na sākṣācca vikalpināṃ | atra yat patitaṃ tadveṣṭanī paṃktiṣu vodhyaṃ || atrāyaṃ niṣkarṣaḥ | p. 75b) sa vikalpānāṃ brāhmaṇādīnāṃ ābhiṣeṣikairhetubhiṣekaḥ taireva pūjanaṃ ca | nirvikalpemabhiṣeko mukhye naiva pūjāyāṃ tu mukhyā bhāve pratinidhiḥ paśūnāṃ tu jalenaivābhiṣekaḥ pūjanaṃ ca | nirvikalpatā ca gurukta śāstrokta śravaṇāde tasmāt pāpaṃ na bhavatīti jñānamiti | athādya tatvabhedāḥ | yathā kulārṇave | pānasaṃdrākṣa madhukaṃ khārjūraṃ tālasaṃbhavaṃ | madhukaṃsīdhumādhvīkaṃ maiveyaṃ nārikelajaṃ || madyānyekādaśaitāni bhuktimukti karāṇi ca | dvādaśaṃ tu surāmadyaṃ sarveṣā muttamaṃ smṛtaṃ || gauḍī paiṣṭhī ca mādhvī ca vijñeyā trividhā surā | sarvasiddhikarī paiṣṭī gauḍī bhogapradāyinī || mādhvī muktikarī jñeyā surāsyā devatā priyā | vitta prā īkṣavīhālādrākṣī rājyapradā bhavet || tālajā staṃbhane śastā khārjūrī ripunāśinī | nārikelodbhavāgnīdāhālāsākṣāchubhaṃ pradā || marujā jñānakarī ariṣṭā roganāśinī | maire ākhyā kuleśāni sarvapāpa harāṇi ca || kṣīravṛkṣa samudbhūta mādyaṃ valkala saṃbhavaṃ | madhupuṣpa samudbhūta māṃsavaṃta śulodbhavaṃ || yatsānaṃda rucivaraṃ āmodaṃ ca manoharaṃ | madyaṃ taduttamaṃ devi devatā prītikārikaṃ || atha māṃsa vivaraṇaṃ | kulāmṛte | māṃsaṃ tu trividhaṃ devi jalakhecara bhūcaraṃ | go narebhāśca mahiṣa varāhoja mṛvodbhavaṃ || mahāmāṃsāṣṭakaṃ devi devatā prītikārakaṃ | na dadyā strī paśomāṃsaṃ godhikāṃ hariṇīṃ vinā || aprokṣi tasya na grāhyaṃ vai mṛtasya ca | khaḍgādiṃ nāma vṛttasya prokṣitasya viśeṣataḥ | viśvāmitra prokṣitasya vanasthasya sureśvari || atha śuddhistatraiva | oṃ pratadvistustarate vīrye mamṛgo na bhīmaḥ kuca rogariṣṭhāyasyotriṣu vikramaṇeṣvapi kṣipaṃti bhuvanāni viśvā | anena manvādari māsa śodhanamācaret | atha mīnavivaraṇaṃ | matsyastu trividhaṃ devi uttamādhama madhyamaṃ | uttamaṃ trividhaṃ devi śālapāṭhī naro hitāḥ || pravīnaṃ kaṃṭakaihīnaṃ tailāktaṃ svādu saṃyutaṃ | devyāḥ prītikaraṃ caiva madhyamaṃ taccaturvidhaṃ || kṣudrāṇi tāni sarvāṇi adhamānyā kuruttamāḥ | śālapāṭhī naro hitānāmuttamatvaṃ pravīṇādīnāṃ caturṇā madhyamatvaṃ ityarthaḥ | śuddhistatraiva | oṃ tryaṃvakaṃ yajāmahe sugaṃdhiṃ puṭivarddhanaṃ | urvārakamiva vaṃdhanān mṛtyormukṣīya māmṛtāt || ityane naiva manunāmāna śuddhi bhavet priye | mudrā vivaraṇaṃ tatraiva chraiheyaṃ maṃḍalākāraṃ caṃdravivaṃ nibhaṃ priye | cārupaṃkvamanohāri śarkarādyaiḥ prapūrite | pūjākāle devatāyā mudraivā parikīrtitā || pṛṣṭhanānyādikaṃ yadyaccarvanīye | teṣāṃ saṃjñā kṛtā mudrā mahāmoda pravarddhinī | śuddhiḥ kulāmṛte | p. 76a) tadviṣṇoḥ paramaṃ padayugmaṃ sadā paśyaṃti śūrayaḥ | divīva cakṣurā tataṃ tadviprasovitanyanojā gṛvāṃsaḥ samīkṣā tu viṣṇoryat paramaṃ padaṃ | atha kulāmṛtaṃ | tatraiva | puṣpitāyāstriyo raktaṃ vajrapuṣpaṃ prakīrtitaṃ | śivaśaktyostu saṃghaṭṭāggalitaṃ yatparāmṛtaṃ || kuṃḍagolaṃ tadevāsthaḥ sarvasiddhi pradāyakaṃ | vinā śivena yā nārī svayaṃ bhavati puṣpitā || aruṭā kulmamaṃtasyāḥ svayaṃbhūviddhi bhairavi | trayāṇāṃ nāma deveśi kulapuṣpaṃ prakīrtitaṃ || śuddhistatraiva | oṃ viṣṇuryoniṃ kalpayatuṣṭā rūpāliṃ sattamāṣiṃca | tu prajāpatirdhātāgarbhaṃ dadhātute garbhaṃ dehisinīvālī garbhaṃ dadhehi sarasvatī garbhaṃte aśvinau devāvādhatāṃ puṣkarasrajau | nāṃtaṃ hāṃtaṃ tato vadmaṃ māsaṃ vahuṃ ca dakṣiṇaṃ | iṃdra saṃsthaṃ krameṇaiva vāmakarṇena saṃyutaṃ || nādaviṃdu kalākrāṃtaṃ ṭhadvayaṃ cāmṛte padaṃ | amṛtodbhave amṛtavarṣiṇī amṛtaṃ śrāvaya vahnijāyāṃ samuddharet | tāratūryāstramuddhṛtya śivatrayaṃ likhet || viṃduyuktaṃ vahni kāṃtāṃ tāraṃ māyāṃ dvaripriyāṃ | arāteti tato māyāṃ ramāṃ punaḥ | astramagni priyā caivaṃ ato mṛtottarāyacāṃ amṛtavarṣiṇī prāṃte devi śukra padaṃ likhet | śāpaṃ pramocaya dvaṃvaṃ amṛtaṃ śrāvayedvayaṃ | amṛtaṃ kuru yugmaṃ ca vahni kāṃtāṃ smaredvudhaḥ || anena manunā kuryāt kulāmṛta viśodhanaṃ | ityanayorekatamena saṃśodhya abhimaṃtrayedyathā kulāmṛte | devyā aṃge samudbhūte pīṭha chidreṇa niḥsṛte | devitvaṃ puṣparūpeṇa sarvasiddhiṃ prayacchame || kālī dvāviṃśatiṃ maṃtraṃ tāroyāstryakṣaraṃ tathā | mardinyā vasuvastuṃ ca bhuvaneśyā strivījakaṃ || vinyasedityarthaḥ | bhagavatyai tato dadyāccharīre dhārayettathā | sarvopari mūlamaṃtraṃ prajaped daśadhā punaḥ || atha paṃcatatvā bhāve pratinidhiḥ | tatra srādhya pratinidhiryathā kulārṇave | madyamāṃsādi vijayā cāṣṭagaṃdhaiḥ sumiśritāḥ | sammadhya vaṭikāṃ kṛtvā sāgrāhyā ca vicakṣaṇaiḥ || maghā bhāve tu vaṭikā jale saṃmargha tarpayet | guṇḍamiśreṇa tarkena tathā vai madhubhājinā || sauvīreṇātha vā kuryāde tatkarma na lopayet | pramādādyadi lupyeta devatā śāpamāpnuyāt || dugdhaṃ dadhi tathā kṣaudraṃ tailaṃ sau vīrameva ca | ārdrayukta prapālaṃ vā nārikela jalaṃ tathā || abhāvāṣṭamidaṃ proktaṃ dravyā bhāve sureśvari | tatvānaṃde | maghābhāve tāmrapātre gavyaṃ dadyādyataṃ vinā | athavā vitaret tatra madhu puṣparasodbhavaṃ || nārikelodakaṃ kāṃśyo dhārayedvādvijaḥ | guḍādrakaṃ rasaṃ kivā vitaret tu nijecchayā || sa guḍāvadarīṃ vāpi madya pratinidhaviti | atha māṃsa pratinidhiḥ | lavaṇārdrakapi nyāk mīnā bhāve go dhūma māsa putrakaṃ | laśutaṃ ca maheśāni māṃsa pratinidhi smṛtaṃ || p. 76b) somabhujagāvalyāṃ | pinyākaṃ laśuna caiva lavaṇa sārdraka priye | bhāveṣṭamāṃsāni praśastādi sadārcane || atha mīna pratinidhiḥ | mīnābhāve tu kuṣmāṃḍaṃ sudagdhaṃ supariskṛtaṃ | jaṃvīraṃ raktaśākaṃ vā su pakvaṃ vinivedayet || mudrāyāṃ daurlabhyāt pratinidhirnāsti | atha śakti pratinidhiḥ | somabhujage | śaktyābhāve maheśāni svātmaśaktiṃ prapūjayet | kuṃḍalinītyarthaḥ | atha kulapuṣpa pratinidhiḥ | bhāvacūḍāmaṇau | aparā puṣpagarbhe tu kulasthānaṃ manoharaṃ | sarvadeva sukhaṃ tattu mahākāma kalātmakaṃ || hayāri kusume devi svayamasti sadāśivaḥ | tanmadhye laghumādāya puṣpamadhye tu caṃdana || rakta kuṃkumarāgaṃ vā datvā tatrā śivātmakaṃ | yojayecchakti śivayoraikyaṃ saṃbhāvayaddhiyā || tatastadudbhavaṃ dravya marghya madhye niyojayet | atha sāmānyārghaṃ yathā jñānārṇave | vidhāya vāmabhāge tu caturasraṃ ca maṃḍalaṃ | yaṃtrikāṃ tatra saṃsthāpya śaṃkhaṃ tatra viniḥkṣipet || śuddhodakena saṃpūrya pūjayet kāraṇānvitaṃ | ṣaḍaṃgaṃ tatra saṃpūjya sāmānyārghamidaṃ priye || kalpasūtre ca | śuddhāṃbhasā vāmabhāge vṛttaṃ caturasraṃ ca maṃḍalaṃ kṛtvā puṣpaistamabhyarcya sādhāraṃ śaṃkhaṃ tatra sthāpya ṣaḍaṃgenābhyarcya śuddhāṃbhasā pūryādimaviṃduṃ datvā vidyayā triribhimaṃtrya tajjalena trikoṇa vṛtta ṣaṭkoṇa caturasra maṃḍalaṃ kṛtveti | yāmale ca | vāmabhāge tu trikoṇaṃ vṛtta bhūpuraṃ | ādhāraṃ tatra saṃsthāpya pūjayed vahnimaṃḍalaṃ | pātraṃ nidhāya tatraiva kalābhiḥ sūryamarcayet | tīrthodakena śuddhena pūrayen mūlamuccaran || praṇavena gaṃdhapuṣpaṃ datvā somakalārcanaṃ | ānaṃdabhairavaṃ tatra yajedānaṃdabhairavīṃ || saptadhā mūlamaṃtraṃ ca tasyopari japet kṛtī | sāmānyārghamidaṃ proktaṃ viśeṣārghamidaṃ priye || iti divyavīrayoḥ prokṣaṇī pātraṃ | atha pātra saṃkhyā kulārṇave | ghaṭāṃteḥ śrīguroḥ pātraṃ bhogapātraṃ tadaṃtike | tadaṃte śaktipātraṃ ca yoginīnāṃ tadaṃtike || tadaṃte vīrapātraṃ ca kaleḥ pātraṃ tadaṃtike | pādyamāṃ camanīyaṃ ca argheṇa navamaṃ viduḥ || uttamaṃ navapātrāṇi saptapātrāṇi madhyamaṃ | kecidvadaṃti maṃtrajñāḥ paṃcapātrāṇi madhyamaṃ || adhamaṃtrīṇi pātrāṇi pātradvayaṃ tathaiva ca | ekapātraṃ na kurvīta yadi sākṣāt kuleśvaraḥ || maṃtrāḥ parāṅmukhāyāṃti kruddhā bhavati suṃdarī | ihaloke ca dāridryaṃ mṛte ca narakaṃ bhavet || śrīguroḥ bhogapātrāṇi triṣu pātre svayaṃ vidhiḥ | pādyādīni ca sarvāṇi bhogapātrāt pradāpayet || pūjāpātraṃ valeḥ pātraṃ paṃcapātreṣvayavidhiḥ | śakti vīrapātraṃ saptapātreṣvayaṃ vidhiḥ || p. 77a) pūjāpātraṃ ca vijñeyaṃ yoginīnāṃ ca pūjane | pādyamācamanīyaṃ ca valipātrāt pradāpayet || pādyamācamanīyaṃ ca navapātreṣvayaṃ vidhiḥ | tatvānaṃde ca | ghaṭa śrīpātrayo madhye pātrasthānepayedathā | ghaṭāṃta śrīguroḥ pātraṃ bhogapātraṃ tadaṃtike || śakti śrīyoginī vīravalīnā pātramuttamaṃ | pādyamātmanayoḥ pātramarghyeṇa navamaṃ viduḥ || navātmakaṃ mahāśreṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ saptātmakaṃ mataṃ | paṃcamaṃ madhyamaṃ proktaṃ madhmaṃtritayātmakaṃ || sṛkapātraṃ sarvathaiva na kartavyaṃ kuleśvaraiḥ | śrīgurobhoga pātrāṇāṃ tritaye tritayaṃ bhavet || yoginī valipātre dveṣaṃ cātmakamiti kramāt | pādyamācamanīyaṃ tu valipātrāmṛtena tu || śakti vīrātmake pātre saptātmakamitīritaṃ | sāmānyārghasya vidhinā pātrā tristhāpayedvudhaḥ || śrīpātra ghaṭayormadhye pātrāṇi śāpayet sarvaṃ gurupātraṃ ghaṭasyāṃte tadaṃte bhogapātrakāṃ tadā tu śaktipātraṃ ca yoginī nāṃ nāṃ tadaṃtike | vīrapātraṃ tadaṃte ca vālupātraṃ tadaṃtike | pādyamācamanīyaṃ tu pātrāṇi sthāpayet kramāt || athādhāraḥ | kulārṇave | ādhāreṇa vinā bhraṃśo na ca tṛpyaṃti devatāḥ | tasmādvidhi vadādhāraṃ kalpayet kulanāyike || ādhāraṃ tripadaṃ prāhuḥ ṣaṭpadaṃ vā catuḥ | athavā vartulādhāraṃ kuryāddevi manoharaṃ || mahārāja na taṃtre | svarṇa raupyādi racitaṃ tripadaṃ vāpi pūjayet | pātra saṃjñākhyayā ādhāra saṃkhyayo jñātavyā || dairghya vistārādikamapi pātrācchapameva | atha pātraṃ kulārṇave | svarṇaraupya vinā kūrma kapālo nā vṛmṛnmayaṃ | nārikela saṃkhamuktā śukā ca samudbhavaṃ || puṇya vṛkṣatvaṃ ca ramyaṃ pātraṃ kuryād vicakṣaṇaḥ | ati sūkṣmamatiḥ sthūlaṃ chinnaṃ bhinnaṃ vivarjayet || tāmrakāśyādi lohaiśca pātraṃ naiva tu kārayet | svarṇaraupyasya pātrāṇi sarvasiddhikarāṇi ca || ṇāṃtike ca śilāpātraṃ staṃbhane caiva mṛṇmayaṃ | mārikelaṃ ca vaśyādā vābhicāre ca kūrmakaṃ || śaṃkhajñānapradaṃ muktā śukti jñānapradāyinī | kapālāvupa pātrāṇi jñānasiddhikarāṇi ca || puṇyavṛkṣaja pātrāṇi sarvapāpaharāṇi ca | ukteṣveteṣu deveśi pātrameka samuddharet || vīrataṃtre | pātraṃ kāṃca na ropyakā ca janitaṃ muktā kapālodbhavaṃ | viśvāmitra mayaṃ ca kāmadamidaṃ haimaṃ śriyaṃ sphāṭikaṃ | tāraṃ śrīti damaṣṭasiddhijanakaṃ śrīnārikelodbhavaṃ | kāpālaṃ sphuṭa maṃtrasiddhi jananaṃ muktipradaṃ mauktikaṃ | vaśyākarṣaṇa kāryeṣu hemapātraṃ praśasyate | śāṃtike pauṣṭhike caiva rājataṃ kārayedvudhaḥ || lauhapātraṃ vijānīyānsāraṇoccāṭane sadā | staṃbhakā pāṣāṇe vidveṣe lohamṛṇmayaṃ || p. 77b) kulotsādhana kāryeṣukā ca pātraṃ praśasyate | kāṃśyapātraṃ vijānīyān maṃtrarādhana karmaṇi || sarvakāryeṣu sarvatra viśvāmitra samudbhavaṃ | śaṃkhaṃ jñānapradaṃ proktaṃ malāvuṃ sarvasiddhidaṃ || ṣoḍaśāṃgulamānastat pātraṃ sarvasiddhidaṃ | dvādaśāṃgulamānaṃ tu vasugulamathāpi vā || etaṃ paraṃ ca yatpātraṃ tatpātramadhamaṃ smṛtaṃ | yat tu liṃgapramāṇaṃ | ṣaḍtriṃśadaṃgulaṃ pātramuttamaṃ parikīrtitaṃ | madhyamaṃ tu tribhāgolaṃ kartavyaṃ ṣoḍaśāṃgulaṃ || vasuṃgulavihīnaṃ tu na pātraṃ kārayedbudhaḥ | yat tu śrautaṃ nārikelapātraṃ | mahārṇavataṃtre || īśvara uvāca || śṛṇu devi pravakṣyāmi nārikela vidhiṃ śubhaṃ | purā vai nirmitaṃ pātraṃ viśvāmitreṇa dhīmatā || viśvāmitra kapālaṃ tu sarvapātrottamoṃttamaṃ | tasmin pātre pūjayecca siddhadevīśca sarvaśaḥ || siddhavidyā ityarthaḥ | tasya darśanamātreṇa ekaviṃśatikaṃ kulaṃ | uddharaṣyaṃtyaśaṃ dehā gṛhasthopi tava priyaḥ || brahmahatyādi pāpāni tathā viśvastaghātinaṃ | dṛṣṭvā pātraṃ nārikelaṃ sarvapāpaṃ praṇaśyati || kanyā koṭi saṃhastrāṇi hemakoṭi śatāni ca | yo dadāti maheśāni rāhugraste niśākare || tat phalākoṭi guṇitaṃ nārikelārghapātrataḥ | alāṃ tasya pātrasya anyapātraṃ prakalpayet || dṛṣṭavārgha pātraṃ deveśi brahmādyā devatāḥ sadā | nṛtyaṃti sarvayoginyaḥ prītāḥ siddhiṃ dadaṃti ca || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ paṭalo daśapaṃcakaḥ || atha śrīpātra sthāpanaṃ || sthāpanaṃ tu su sanmukhadeśaḥ | ātma śrīcakrayormadhye śrīpātraṃ sthāpayedvudhaḥ | iti vacanāt | sudakṣiṇādi namoṃte mityādi kulārṇavaṃ vacanācca | paśubhāve punaḥ svavāma eva vāmato vahnimaṃḍale ityādi śāradā vacanāt | kulārṇave | ātma śrīcakrayormadhye caturasraṃ tu maṃḍalaṃ | sāmānyārghasyato yena deveśi bhūmijānukaḥ || vahat karorddha puṭito yaṃtrikāṃ tatra pūjayet | trikoṇavṛtta ṣaṭkoṇa yajetatra tu maṃḍalaṃ || kalpasūtro tajjalena trikoṇe vṛtta ṣaṭkoṇa caturasramaṃḍalaṃ kṛtvā madhyaṃ vidyayā vidyā khaṃḍai trikoṇaṃ vījavatyā khaḍatvaṃ saṃpūjyati | mahārajate | iṃkāraṃ vāyugehaṃ ca vṛtta ṣaṭkoṇa bhūpuraṃ | likhitvā prapūjaye tat tatsāmānyārghasya vāriṇā || caturasre catuḥ pīṭhaṃ ṣaṭkoṇeṣu ṣaḍaṃgakaṃ | athavā pūjayen maṃtrī ṣaḍāpanaṃ krameṇa tu || pūjāsanaṃ śrīvidyāyāmitiryaḥ | athātmaye trayormadhya tatvānaṃde | athātma yaṃtrayormadhye vilikhed vāmalocanaṃ | trikoṇa vṛtta ṣaṭkoṇa bhūviṃvakramatopi ca || p. 78a) kulārṇave | maṃḍalena vinā pūjā viphalā parikīrtitā | tasmān maṃḍalamālikhya vidhivat tatra pūjayet || akhaṃḍamaṃḍalākāraṃ viśvaṃ vyāpya pratiṣṭhitaṃ trailokya maṃḍitaṃ yena maṃḍalaṃ tatsadāśivaṃ | iti maṃḍala svarūpa jñānaṃ | udyānaṃ caturasraṃ syāt kāmarūpaṃ tu vartulaṃ | jālaṃdharamarddha caṃdraṃ syātryasraṃ pūrṇagirirbhavet || abhyarcya maṃḍalaṃ paścādādhāraṃ sthāpayet kramāt | etena trikoṇavṛtta catusrātmakaṃ | tatra maṃḍala dvaidhe saṃpradāyaḥ śaraṇaṃ | tatvānaṃdo sāmānyārthasyato yena prokṣayen maṃḍalaṃ vudhaḥ | pūjopakādikaṃ pīṭhaṃ saṃpūjya maṃḍale tataḥ | pūrvādi krameṇetyarthaḥ | jñānārṇavamate | yat pīṭhātmakaṃ yanmaṃḍalaṃ tat tatra pūjayet | ṣaḍaṃgāni ṣaṭkoṇe mūlakhaṃḍaistrikoṇakaṃ || ādhāraśaktiṃ madhye tu pūjayet kulanāyakaḥ | hṛdāṃvu prokṣitādhāraṃ maṃḍale tatra yojayet || vahnerdaśa kalāstatra yajemvādi daśākṣaraiḥ | tanmaṃḍalaṃ tu maṃtrajño tat tena viṃdunā saha || tadvahni maṃḍalaṃ maṃ iti maṃtreṇa | praṇavasya tribhirbhāgairiti darśanan | dhūmrārciruṣmājvalinī jvālinī visphuliṃginī | suśrīḥ svarūpa kapilā havyakavya vahe api || āgneyāyā vargothā daśadharmapradāḥ kalāḥ | prayogayaṃ dhūmrārviṣe namaḥ ityādi || maṃ vahnimaṃḍalāya dhūmrārcirādi daśakalā vyāptātmane arghapātrāsanāya namaḥ | pūrvavanmaṃḍalaṃ tatra ādhāre viniyojayet | ṣaṭkoṇe ca ṣaḍaṃgāni mukhakhaṃḍaistrikoṇakaṃ || vyastu mūle madhyaṃ tu pūjayet kulanāyakaḥ | uttarataṃtre | ādānaṃ sthāpanaṃ dhāraṇaṃ caiva tathā sthāpana pūjane | praṇavaṃ salile naiva nikṣiped gaṃdhapuṣpayoḥ maṃḍalasyātha vinyāsaḥ punaḥ puṣpasya saṃśayaḥ | amṛtaṃ karaṇī pātra pratipattiriyaṃnaṣa | aniruddhena cādānaṃ astramaṃtreṇa dhāraṇaṃ || pūraṇaṃ mātṛkā mūla sudhā vījaiḥ punaḥ smṛtaṃ | gaṃdhādīnāṃ ca vikṣepaḥ praṇavena bhavet kila || pātreṇa maṃḍalanyāsaṃragnī sāgryeṇa kalpayet | puṣpasya saṃśrayaḥ | pūjā varuṇe nāmṛtīkṛtiḥ | śalile naiveti paśubhāvaparaṃ | aniruddhaḥ akaraiḥ ragrījāgryeṇa ādya vāgvījena aimiti kūrcasyāpi vadmījatvā | iti sūtraṃ | agrado nālādi pātrasyaiva ādhārasya tu pūrvamuktaṃ | tatvānaṃ deyajen madhye tatra pātraṃ sthāpayeccharaśodhitaṃ | yajet saura kalāstatrakādiṭhāṃtaṃ sa viṃdukaṃ | bhādi ṭhāṃtaṃ samuccārya tathānyonya krameṇa tu || maṃḍalaṃ tu yajet tatra lalāṭākṣara saṃyutaṃ | tapinī tāpinī dhūmrārmarīcirvjālinī ruciḥ svacchaṃdā bhogadā viśvārodhinī dhāriṇī kṣamā | p. 78b) kādayaṭhāṃtāḥ krameṇa dvādaśabhādiḍāṃtāvyu krameṇa grāhyāḥ | anyonya yogaḥ khavayoḥ gaphayorityādi | kaṃ bhaṃ khaṃ vaṃ gaṃ phaṃ ityādi | pūrvayaṃtraṃ pātramadhye vilikhet kulanāyakaḥ | pūjayet pūrvavat tatra ṣaḍaṃgādi krameṇa tu || ghaṭāmṛtena tatpātraṃ pūrayen mūlamuccaran | pratiloma krameṇaiva mātṛkārṇamapi smaran || uttarataṃtre | tribhāgaiḥ pūrayet pātramadhikāravaśāt pṛthak | atividhau tṛtīyā tena vibhāgamabhivyāpyetyarthaḥ | tatvānaṃde | tatra moṣa pramāṇena matsyaṃ māṃsaṃ vinikṣipet | sa hi caritvāceturṇavati ghaṭakatvāt tatra dravyaṃ nikṣipeddevi śrīpātrerghya karmaṇīti śrīkramadarśanācca muddhāṃ kula puṣpamapi nikṣipet | gaṃdhapuṣpākṣataṃ patraṃ vailvaṃ ca raktacaṃdanaṃ | karavīraṃ raktaśuklaṃ śvetā caivā parājitaṃ | varvarāṃ tu kṣipet tatga gaṃdhāṣṭaka sa nanyadhīḥ || atra yaṃtra namovaśyakatvaṃ | anyeṣāṃ yathā lābhaṃ anyathā yatra deśenāsti tatra na syāt tasmāccaturṇa vrati ghaṭakān māvaśyakatvaṃ | kulārṇave | brahmāṃḍa khaṃḍa saṃbhūtamaśeṣa rasasaṃbhūtaṃ | āpūritaṃ mahāpātraṃ pīyūṣa rasamāvahe | śuddhadravyeṇa tenāpi gaṃdha puṣpākṣatairapi | etaiḥ pūrayet vā brahmāṃḍetyādi paṭhet | tatvānaṃde | kalāvaṃdāḥ kalāstatra śrīkaṃṭhādi svarairyajet | śivāṃ tu pūrvamuccārya kalābhiḥ ṣomamaṃḍalaṃ | śiva ukāraḥ amṛtāmānadā pūṣā tuṣṭi puṣṭhīrati dhṛtiḥ śaśinī caṃdrikā kāṃtirjyotsnā śrīprītiraṃgadā | pūrṇāpūrṇāmṛtā kāmadāyināḥ svarajāḥ phalāḥ tāsāṃ dhyānaṃ śāradātilake | abhayeṣṭhakarā dhyeyāḥ śvetapītāruṇā kramāt | atraiva praṇava kalā pūjā phusphuṭamaṃgre bhaviṣyati | pūrvayaṃtraṃ marghyamadhye vilikhet kusumena tu | akathāṃdī strirekhā svahaṃlaṃkṣaṃ madhyato likhet | ṣaḍaṃgādi yajet tatra pūrvokta kramayogataḥ gaṃgetyādi maṃtreṇa tīrthaṃ tatra samāddhayet | gagaṇādi paṃcaratvaṃ pūjayedikṣu madhyataḥ | kāṃtāṃ taṃ somaṃ tapanaṃ bhāṃtaṃ dhāṃtaṃ mahīyugaṃ | dakṣakarṇa viṃduyutaṃ paṃcamaṃtrā iti kramāt | jñāṇārṇave ca | gamo ca mapanāḥ paścādiṃdrasyāḥ kramataḥ priye | vāmakarṇa samāyuktā viṃdunāda vibhūṣitāḥ || vījadaṃ ca krame tattu paṃcaratnāni suṃdari tatvānaṃde | ānaṃda bhairavīṃ devīṃ tatra saṃpūjayedvudhaḥ akhaṃḍādyaiḥ paṃcamaṃtrairabhimaṃtreṇa mācaret | kulārṇave | agni sūryeṣu sa brahmaviṣṇu rudreśa saṃchivaiḥ | caturṇarabhimaṃtraiḥ syānmaṃtritaṃ paramāmṛtaṃ || dhūmrārciruṣmā jvālinī jvālinī visphuliṃginī | suśrīḥ svarūpā kapilā havyakavya vahetathā || āgneyāyādi vargotthā daśadharma kalāḥ pradāḥ | tapinī tāpinī dhūmrā marīci jvālinī ruciḥ || p. 79a) suṣumnā bhogadā viśvāvodhinī rodhinī kṣamā | rabhādyāvamudāḥ saurāṣṭhādāṃtā dvādaśāritā || amṛtā mānadā pūṣā tuṣṭiḥ puṣṭhirate dhṛtiḥ | śaśinī caṃdrikā jyotsnā śrīprītiraṃgadā || pūrṇā pūrṇāmṛtā ceti kathitāḥ kulanāyike | saumyā karmapradāyinyaḥ ṣoḍaśaḥ svarajāḥ kalāḥ || sṛṣṭi ṛddhiḥ smṛti medhāḥ kāṃtirlakṣmīrdyutiḥ sthirā | smṛtiḥ siddhiḥri prakaṭha varga kalādaśa | akārā prabhavād brahmajātāsyuḥ sṛṣṭaye kalāḥ vajrā kapālinī śāṃti bhairavī ratikāmike | varadā hlādinī prīti dīrghā sutavargajāḥ | ṭhakāra prabhavā viṣṇorjātāḥsyuḥ sthitaye kalāḥ || tīkṣṇā raudrī bhayā nidrā tāṃtrīkṣat krodhinī kriyā | utkārī mṛtpurityuktvāra ca varga kalādaśā || makāra prabhavā rudrajātāḥ saṃkṛtaye kalā | sa vargasya * * * (?) syuḥ pītāḥ śvetāruṇāsitā || kalāśceśvara maṃjātāsti rodhānāya viṃdujāḥ nivṛttiḥ sa pratiṣṭhā ca vidyāśāṃtiḥ kuleśvari | īṃdhikārecikā caiva mocikā parā | sūkṣmā sūkṣmā mṛtā jñānā mṛtā cāpyāyanī tathā | vyāpinī vyomarūpā ca ṣoḍaśāḥ svarajāḥ kalāḥ | sadāśivocca vā naṃdāccānugrahakalāḥ kramāt || prathamaṃ prakṛterhaṃsaḥ prataradviṣṇuranaṃtaraṃ | tryayaṃvakastu tṛtīyaṃ caturthastatpadādiṃbhidaḥ || viṣvaryekanikamityādi paṃcamaḥ kalpatāṃ manuḥ | caturṇavati maṃtrātmādevatā vāhya pūjaytā || militvā caturṇāvati maṃtrātmaka devatā mirvāhya pūjyatāṃ yāti pātramityarthaḥ | tena caturṇa navatibhiḥ pūjāḥ atreyāḥ paṃcasaṃproktā ṛcastārasya paṃcabhiḥ | kalā prabhedaśca midhomuhyaṃ tatāḥ pṛthak pṛthak | ātreyā iti ṛcāṃ name | haṃsādīnāṃ brahmādi kalā bhedaiḥ sahayogaḥ | tenādau brahmakalā tato haṃsaḥ | viṣṇu kalā pratadviṣṇurityādi pūjāyāṃ āmaṃtraṇe ca | tatra vahni kalā pūjā | ādhāre saurakalā pūjāpātre soma praṇavarṛcāṃjale kālastu tatvānaṃde | arghye śuddhyādikaṃ datvā sādhakaḥ pūjayedimān | somakalā pūjānaṃtarameva praṇavakalā pūjanaṃ | iti caturṇavti pūjā | kalpasūtre | aiṃ agnimaṃḍalāya daśākalātmane arghyapātrāya dhārāya namaḥ | iti pratiṣṭhāpyādhāraṃ saṃpūjya pāvakīḥ kalāḥ mādanaṃ deyamupari sūryamaṃḍalāya dvādaśa kalātmane arghyapātrāya namaḥ iti saṃpūjya vimṛṣya saurīḥ kalāḥ sauḥ somamaṃḍalāya amṛtādi ṣoḍaśa kalātmane arghyapātrā mṛtā namaḥ iti ādimaṃ datvā upādi madhyamau pūjayitvā vidhoḥ kalā ṣoḍaśakaṃ akathādimaya trirekhaṃ halakṣamuka aṃtastha haṃsabhāsvaraṃ | p. 79b) vāk kāmaśaktimuka trikoṇaṃ haṃsenārādhya vahivṛtta ṣaṭkoṇaṃ kṛtvā ṣaḍaṃgaṃ purobhāsubhyarcya mūlena saptadhābhimaṃtryadatta gaṃdhākṣata puṣpadhūpadīpadvipuradbhiḥ prokṣita pūja dravyaḥ | tat spṛṣṭvā caturṇavati maṃtrāt japet | tritāra namaḥ saṃpuṭitāṃ tejastritaya kalā aṣṭatriṃśatkacatvargajā daśakalāḥ ṭatavargakāgā viṣṇu kalādaśapayavargajā rudrakalādaśa vargagā īśvara kalāśca tatvaḥ sarvakalāḥ svarajāḥ ṣoḍaśa oṃ haṃ hū saḥ śuciḥ sahasra varṇavīkṣya saddhotā vedi sadatithirdvarena satvara sadṛtatsaṃdhyoma sadurāgo jarṛtajā adrijā ṛtaṃ vṛhat | oṃ pratadviṣṇustavate vīryeṇa nṛgena bhīmaḥ kudharo gariṣṭhāyasyoruṣu triṣu vikramaṇeṣudhikṣipaṃti bhuvanāni viśvā | oṃ tryaṃvakaṃ yajāmahe sugaṃdhiṃ puṣṭivarddhanaṃ ūrvārakamiva vaṃdhanān mṛtyormukṣīyamāmṛtāt | oṃ tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ | hūṃ sadā paśyati sūrayaḥ divīṃ ca cakṣurā tataṃ tadvidmāso vipanyavoja gṛdhahaḥ samiṃdhāta viṣṇoryat paramaṃ padaṃ | oṃ viṣṇuryoniṃ kalpaya tu tvaṣṭā rūpāṇipiṃṣa tu āsiṃca tu prajāpatirdhātāgarbhaṃdhehisinī vālī garbhaṃ dhehi sarasvatī garbhaṃte aśvinau devā vādhatāṃ puskarasrajau | oṃ jlūṃ mlūṃ slūṃ glūṃ svāhā amṛte amṛtodbhave amṛtavarṣiṇī amṛtaṃ śrāvaya śrāvaya svāhā | ete paṃcamaṃtrā mūlavidyā mahatyaṃta caturnavati maṃtrā | atha haike akhaṃḍatādyainabhimaṃtra namāmanaṃti etanmate caturnavati maṃtrajapaḥ | tathā * * * (?) ti caturnavati pūjā jñānārṇavamate caturnavati pūjā caturnavati na khaṃḍādyaiḥ paṃcabhiramaṃtraṇaṃ mūlamaṃtreṇa ca taduktaṃ kulārṇave | caturṇavati saṃproktā maṃtrāste kulanāyike | akhaṃḍaikarasā naṃdakāra parasvadhātmānaṃ svacchaṃda sphuraṇāṃ maṃtranidhehya kularūpiṇi | akulasthā mṛtākāre śuddhajñānakaraṃ pare | atatvaṃ nidhehya smin vastuniklinnarūpiṇi | sauṭhadruvakasyaṃ ca kṛtvāsyai tatsvarūpiṇi bhūtvā parāmṛtākāraṃ mayi citkaraṇaṃ kuru | vāgbhavaṃ pāvanī bhūmiḥ puṣṭi viṃdu samanvitā | sthitiḥ sa pāvakānugrahārddhendu samalaṃkṛtā || sthirārghī seṃdru saṃyuktāgretāriṃ tu yugānvitā | aiṃ hluṃ vauṃ jūṃ saḥ | tathā mṛte da * * * (?) yo stat tapati | damṛtodbhave | tathā mṛteśvarī yuddhā paścāda mṛtavarṣiṇi | amṛta śrāvayedvayaṃ dviṭhāṃte dravyaśuddhi kṛt || amṛteśī manu proktaḥ paṃcatriṃśadbhirakṣaraiḥ | vāgbhavaṃ vada yugmaṃ ca vāṣvādini ca vāgbhavaṃ || kāmarājaṃ ca klinneṃ ca kledini kledayeti ca | mahākṣobhaṃ kuru yugaṃ kāmarāja mataḥ paraṃ || tātīyaṃ mokṣaśabdāṃte kuru yugmaṃ vadet tataḥ | syāt prāsāda parāṃte ca sapta triṃśadbhirakṣaraiḥ || p. 80a) dīpanī manarityuktaḥ sarvasiddhikaraḥ priye | etatkalā mātṛkāṃ ca | tha khaṃḍa kādikā na manūn | amṛteśīṃ dīpanīṃ ca mūlamaṃtramapi kramāt | ekadvitrircāddhaḥ paṃcadvicaturvārumaṃvike || pūrvācana pātraṃ tu pūjayeddhenu mudrayā | etāḥ kalā vahni sūrya somaḥ praṇava kalāḥ || ṛgbhiḥ sahataiḥ mātṛkā akārā dikṣu kārāṃtā 1 akhaṃḍādi 7 amṛteśī dīpanī mūlaṃ 1 militvā | ekavāraṃ tejaḥ | kalā saṃkṣaka praṇavakalābhiḥ | dvikāraṃ mātṛkā mātṛvāraṃ akhaṃḍādibhiḥ caturvāraṃ amṛteśyā | paṃcavāraṃ dīpinyā | dvicaturaṣṭavāraṃ mūlena | iti yathā saṃkhyenānnayaḥ | ityabhimaṃtraṇaṃ | dhenumudrādibhiḥ pūjayet | caturnavati pūjānaṃtara kalpasūtre | atha haike paṃcabhirakhaṃḍādyairabhimaṃtreṇa māmanaṃti | aiṃ akhaṃḍaikara sānaṃdakare para sudhātmani | svacchaṃda sphuraṇāmatra nidhehya kularūpiṇi | akulasyāmṛtākāra śuddhajñāna karai pare | atatvaṃ asmin vastu liṃginna rūpiṇi | sauḥ tadrūpeṇaikavasyaṃ ca kṛtvasyai tatsvarūpiṇi | bhūtvā parā mṛto bhūtvā parā mṛtākāraḥmayi citsphuraṇaṃ kuru | ityānuṣṭubhyo devatā vidyāḥ | atho vācaṃ pluṃ cakromiti jūṃsaḥ ityuktvā amṛte amṛtodbhave amṛtavarṣiṇi amṛtaṃ śrāvaya śrāvaya svāhā | iti caturddheyaṃ vidyā vāgbhavaṃ vadavadaṃ tato vāgvādini vāk mādanaṃ klinne kledini kledaya mahākṣobhaṃ kuru yugalaṃ mādanaṃ śaktirmokṣa kuru kuru śabdeha sa caturdaśa | saha caturdaśa ṣoḍaśapiṃḍaḥ | paṃcamīyaṃ | etābhi maṃtrya jyotirmayaṃ vidhāyeti | e akhaṃḍadyaivevābhimaṃtraṇaṃ keṣāmāpi mataṃ keṣāmepi mate caturṇavati japa eva ahaike iti padanirdeśāt | abhimaṃtrottaralyaṃtya | tatvānaṃde | trikoṇe prāṇamaṃtraṃ ca likhet kāmakalāmapi | samāvāhya tato devīṃ tritālaṃ dikṣu vaṃdhanaṃ || aguṃṭhā mṛtakarau | kṛtvā mudrā pradarśayet | agnīśā suravāyavya madhyedikṣvaṃga pūjanaṃ | śaṃkhamudrāṃ pradarśyāmī na mudrāṃ pradarśayet || iṣṭadevadhiyā gaṃdhapuṣpaiḥ samarcayedvudhaḥ | sarvo te darśayeddevi yonimudrā sa lakṣaṇā || mahāhārakataṃtre | ādhāra sthāpana pātrasthāpana pātra pūjāvaraṇa karma su saṃkalpa darśanaṃ | yathā vālā trivīja tripurasuṃdaryārghyāsanaṃ tataḥ | sādhayāmi namoṃ tena manunādhāra mānayet | vālā vījatrayasyāṃte tatastripurasuṃdari || arghapātra pādyapātraṃ pratiśabdamanaṃtaraṃ | sthāpayāṃmīti manunā pratiṣṭhāpya tadarcayet || kāma trivījaṃ tripuraṃ suṃdaryārgha padopari | pātraṃ saṃpūrayāmīti saṃkalpa manunā tataḥ || p. 80b) vālāvīja nirdeśāt śrīvidyāyāmeva vadaṃti | tatra tataḥ śaṃkhaṃ vīrapātraṃ sthāpayen madhyabhāgataḥ | iti śrīvidyokta vidhānena tatra pūjāṃ samācaret | diti kulārṇava vacanāt | kiṃtu vālāyāmastu śrīvidyāyāmeva | atatra tu vālā sthāne yatra sāmānyato maṃtrosti tatra sa eva yatra nāsti tatra mūlaṃ evaṃ kalpatā divyākhyā iti śrīpātrasthāpanaṃ | sāmānyārgha prayogaḥ | ghaṭa samīpe vāma bhāge trikoṇavṛtta caturasra maṃḍalaṃ vilikhya ādhāra śaktiṃ saṃpūjya nama iti kṣālitaṃ sādhāraṃ tatra saṃsthāpya vahnimaṃḍala saṃpūjya phaḍiti skāritaṃ pātraṃ saṃsthāpya sūryamaṃḍala saṃpūjya śoddhodakena tribhāgamāpūrya paṃcatatvaṃ nikṣipya somamaṃḍalaṃ saṃpūjya tīrthamiti gaṃdhapuṣpaṃ datvā ānaṃdabhairava bhairavyau dhyātvā pūjayet | agnīśāstra khāyavya madhye dikṣu ṣaḍaṃga pūjanaṃ dhenumudrādi saṃdarśya mūlaṃ saptadhā japet | tenodakenābhyukṣya śrīpātrādī maṃḍalādīni kuryāt | atha śrīpātra sthāpana prayogaḥ | ātma śrīcakrayormadhye sāmānyārgha jalenābhyukṣya vahat karābhyāṃ īṃkāra garbha trikoṇavṛtta ṣaṭkoṇa caturasramaṃḍalaṃ trikoṇārddha caṃdravṛtta caturasra maṃḍalaṃ vilikhya sāmānyārghodakenābhyukṣya caturānu pūrvāditaḥ | pūpūrṇa śailapīṭhāya namaḥ jaṃjālaṃdhara pīṭhāya namaḥ kāma kāmarūpa pīṭhāya namaḥ iti saṃpūjya dvitīya maṃḍala pakṣe tryastrārddha caṃdravṛtta caturasra maṃḍalaṃ teṣu pīṭha catuṣṭayaṃ agnīśādiṣu ṣaḍaṃgaṃ saṃpūjya mūlakaṃḍa trayeṇa trikoṇaṃ vyasta mūlena madhyaṃ strī ādhāraśaktaye namaḥ iti saṃpūjya mūlaṃ amukadevi arghāsanaṃ kalpayāmi namaḥ | iti suṃdarī pakṣe mūlasthāne vā prakṣepaḥ | evaṃ sarvatra nama iti kṣālitādhāraṃ saṃsthāpya dhūmrārciṣe nama ityādi sakalādramaṃ vahni maṃḍalāya dhūmrārcirādi daśakalā vyāptātmanai arghapātrāsanāya namaḥ iti sāmānyaṃ śrīvidyāpakṣe hrīṃ śrīṃ yaṃ dhūmrārciḥ śrīpādukāṃ pūjayāmi namaḥ aiṃ agnimaṃḍaletyādiṣaṃ daśakalātmane arghapātrāya dhārāya namaḥ | iti mūlaṃ amukadevi arghyapātraṃ pratiṣṭhāpayāmi namaḥ iti maṃtreṇa ādhāro parisaṃsthāpyakaṃbhe tapinyai namaḥ śrīvidyāṃ hrīṃ śrīṃ pūrvavat sarvatra ityādi krameṇa saurārddha daśakalāḥ saṃpūjya aṃsūrya maṃḍalāya dvādaśakalā vyāptātmane'rgha pātrāya namaḥ | śrīvidyāyāṃ īsūryamaṃḍalāya dvādaśa kālā vyāptātmane'rgha pātrāya namaḥ | p. 81a) iti saṃpūjya pūrvavanmaṃḍalaṃ vilikhya pūrvavat saṃpūjya mūlaṃ ātmākaṃ devi arghapātraṃ pūrayāmi namaḥ | śrīvidyā pakṣe vālā iti manunā pratijñāya viloma mātṛkā mūlaṃ vamiti paṭhamaṃ tribhāgaparyaṃtaṃ pūrayitvā tatra śuddhyādi catustatvaṃ nikṣipya yathā lābhaṃ gaṃdhādi nikṣipya aṃ amṛtāya namaḥ śrīpakṣe hrīṃ śrīṃ iti krameṇa saṃpūjya oṃ somamaṃḍalāya amṛtādi ṣoḍaśakalā vyāptātmāna arghapātrā mṛtāya namaḥ śrīpakṣe sau iti saṃpūjya praṇavakalāḥ pūjayedyathākaṃ sṛṣṭyai namaḥ ityādi krameṇa brahmakalā daśakaṃ saṃpūjyan hūṃ sa ityādi paṭhet ṭaṃ jarāye nama iti viṣṇu kalāḥ saṃpūjya oṃ pratadviṣṇurityādi paṭhet yaṃ tīkṣṇāyai namaḥ iti raudrī daśakalāḥ saṃpūjya praṇava kalāḥ pūjayedyathā | oṃ tryaṃvakamityādi paṭhet | yaṃ pītāyai namaḥ drāṃ pakṣe drīṃ dvīṃpi pītāyai namaḥ ityādi krameṇa īśvara kalāḥ saṃpūjya oṃ tadviṣṇorityādi paṭhet | aṃnirtyai namaḥ | śrī pakṣe hrīṃ śrīṃ aṃ nivṛtyai namaḥ ityādi ṣoḍaśa ṣoḍaśa sadāśiva kalāḥ saṃpūjya oṃ viṣṇuryo nimityādi paṭhet | keṣāṃ cinmate ṛcāmapi pūjanaṃ iti saṃpradāyaḥ | pūrvavadyaṃtraṃ dravyamadhye vilikhya pūrvavat saṃpūjyaṃ oṃ gaṃge cetyādinātīrtha āvāhya glūṃ gaganaratnebhyo namaḥ slūṃ svargaratnebhyo namaḥ | glūṃ matparetrebhyo namaḥ plūṃ pātālaratnebhyo namaḥ nlūṃ nāgaratnebhyo namaḥ iti pūrvādikṣu madhye sa pūjyābhi maṃtrayet | tejaḥ kalā satrāka praṇavakalābhirekavāraṃ mātṛkābhi dvivāraṃ akhaṃḍādyaistri caturvāramabhi maṃtrayet | amṛteśyāṃ caturvāraṃ dīpinyā paṃcavāraṃ mūlenāṣṭavāraṃ abhimaṃtrayet | tatra strikoṇe haṃsa imiti maṃtraṃ vilikhya tatra devīṃ dhyātvā dhenumudrāṃ pradarśya hūmityavaṃguṭhya phaḍiti tālatrayaṃ choṭikābhirdaśadigvaṃdhana yonimudrāṃ pradarśayet | iti prayogaḥ | atha tejaḥ kalānāṃ nāmabhogado jñānārṇave | dhūmrācanī lavarṇā ca kapilā visphuliṃginī || jvālā hemavatī kavyavāhinī havyavāhini | raudrī saṃkarṣiṇī caiva vaiśvā nara kalādaśa || tapinī tāpinī dhūmrā vivudhā rodhinī tathā | jvālinī ṣoḍaśī caiva vareṇyā karṣiṇī tathā || māyā viśvāvatī hemaprabhā saurakalā imāḥ | amṛtā mānasī tuṣṭiḥ puṣṭiḥ prītivatīstathā || śrīśca hrīśca svādhārātrirjyotsnā haimavatī tathā | chāyā ca pūrṇimā nityā amāvāsyā ca ṣoḍaśī || atrāpi saṃpradāyaḥ śraṇaṃ | tato gurvādi pātraṃ pūrvokta dvitīyā sāmānyārghavat sthāpayet | śaṃkhamudrā svataṃtre | vāmamuṣṭavaṃtareṃguṣṭhaṃ niyojya śaralaṃgulīḥ | dakṣiṇasyaṃ karasyaiva vāmāṃguṣṭhena saṃspṛśet || p. 81b) śaṃkhamudreyamākhyātā maṃtra vidbhira uttamāḥ | mīnamudrā tatraiva | dakṣapāṇi pṛṣṭha deśe vāmapāṇiṃ viniḥkṣipet | aṃguṣṭho cālayet samyak matsyeyaṃ mutsyarūpiṇī || aṃkuśamudrā snānakāloktā avaguṃṭhanardhanu mudre paścādvaktavye | yonimudrā jñānārṇave | parīvartya karau samyak tarjanī vadane same | madhyame kuruṃ tanmadhye yojayet tadanaṃtaraṃ || anyonyānāmikedevi kaniṣṭhe ca tathāvidhe | aṃguṣṭhā yojitābhyāṃ yonyākāreṇa yojayet || yonimudeyamākhyātā parā trailokyamātṛkā | atha vidheya anyonya yukte kaniṣṭhe aṃguṣṭhābhyāṃ yojayedityarthaḥ | iti pātra sthāpanaṃ || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ | kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalo yastu ṣoḍaśaḥ || nyāsa krameṇa deheṣu dharmādīn pūjayet tataḥ | puṣpādyaiḥ pīṭhamanvaṃtaṃ tasmiṃśca paradevatāṃ pūjayet tu nyaset | pīṭhanyāsa krameṇetyarthaḥ | devatāṃ dhyātvā pūjayet | paṃcakṛtvā punaḥ kuryāt | puṣpāṃjali mananyadhīḥ | uttamāṃge kṛdādhāre pāde sarvāṃgake kramāt | vinā naivedya gaṃdhādyairūpacārakaiḥ samarcayet | gurupadi vidhināśeṣamanya samāpayet | aṃtaryāgopa vidhinā ityarthaḥ | yadyapi | evaṃ dehamaye pīṭhe pūjayediṣṭha devatāmityanenārgha sthāpanāt prāgeva vihitaḥ | tathāpi dīkṣāyāṃ dharmādīnāṃ pūjanāmaṃtarāmapi | nityapūjāyāṃ tu nyāsānaṃtaraṃ | sarvame tat prayuṃjīta prokṣaṇīsthena vāriṇā | visṛjyatoya prokṣaṇyāḥ pūrayet tāṃ yathā purā || paśubhāve prokṣaṇī divyavīrayoḥ sāmānyārghya pātraṃ iti viśeṣaḥ | tatastaṃ matulaṃ maṃtrī gaṃdhādyaiḥ sādhu pūjayet | oṃ maṃḍalāya nama it prayogaḥ | śālibhiḥ karṇikāmadhyemāṃ pūryopari taṃḍulaiḥ | alaṃkṛtya punasteṣu darbhonāstīrya taṃtravit || kūrcamakṣata saṃyuktaṃ nyasetteṣā mathopari | ādhāraśaktimārabhya pīṭhamanvaṃta marcayet || adhaḥ kūrmaśilārūḍhāṃ śaraccaṃdranibha prabhāṃ | ādhāraśaktiṃ prayajet paṃkajadvayadhāriṇīṃ || mūrddhni tasyāḥ samāsīnaṃ kūrmaṃ nibhaṃ marcayet | ūrddhva brahmaśilāṃ sīnasanaṃta kuṃdasannibhaṃ || yajeccakradharaṃ mūrddhni dhārayaṃta vasuṃdharāṃ | tamālaśyāmalādāṃtanileṃdīvaradhāriṇīṃ || abhyarcayedvasumaṃtī sphurat sāgaramekhalāṃ | tasyāṃ ratnamayaṃ dvīpaṃ tasmiṃśca maṇimaṃḍapaṃ || yajet kalpataruṃ tasmin sādhakābhīṣṭa siddhidaṃ | adhastāt pūjayet paścāddedikāṃ maṃḍalo jvalāṃ || paścādabhyarcanīyaṃ tu pīṭhaṃ dharmādibhiḥ punaḥ | raktaśyāmaharidiṃdranīlābhān pādarūpiṇaḥ || p. 82a) vṛṣakeśari bhūtebharūpāṇi dharmādikān smaret | gātreṣu pūjayettāṃstu na ja pūrvā tu lakṣaṇām || agnyādiṣu ca koṇeṣu dikṣu cāthāṃvujaṃ yajet | ānaṃdakaṃda prathamaṃ saṃvinnāla manaṃtaraṃ || sarvatatvātmakaṃ sarvapadma mabhyarcya tadanaṃtaraṃ | maṃtrī prakṛti patrāṇi vikāramaya keśarān | paṃcaśatvaṃ vījādyāṃ karṇikāṃ pūjayet tataḥ || kalābhiḥ pūjayet pakṣaṃ tasyāṃ sūryendu pāvakān | praṇavasya tribhirvarṇai rajaḥ satvāṃdikān guṇān || ānaṃdamaṃtarātmānaṃ paramātmāna marcayet | jñānātmānaṃ ca vidhivat pīṭhamaṃtrāvasānakaṃ || pīṭhaśaktīḥ supakeśareṣu madhye caiva varābhayā | pīṭhaśaktayaḥ kalpoktāḥ | ddhemādiracitaṃ kuṃbhamastrādbhiḥ kṣālitāṃtaraṃ | caṃdanā gurukarpūradhūpitaṃ śobhanākṛtiṃ || dvāveṣṭitāṃgaṃ nīraṃdhra taṃtunā triguṇātmanā | yāmalokanyākartita sūtreṇa triguṇena ca varmaṇā || guṇa trayātmake naiva koṣṭayādabhitaḥ svayaṃ | śaratrayaṃ veṣṭayedvākenāpītyabhidhīyate || iti śāradāyāṃ || carcitaṃ gaṃdhapuṣpādyaiḥ kūrcākṣta samanvitaṃ | navaratnodaraṃ maṃtrī sthāpayet tāramuccaran || aikyaṃ saṃyujya pīṭhasya kuṃbhasya ca vidhānataḥ | yāmale | sādhāraṃ kalaśaṃ maṃtrī pīṭhavuddhyā tataḥ paraṃ | japenmūlamanuṃ tatraṃdvat pūrayeddevatā dhiyā || idaṃ tu sarvasāmānyaṃ pūraṇaṃ tu yāmarakalpe | kaṣāyādireva | divyavīrayostu kāraṇe naiveti | taduktaṃ jñānārṇave | raupyatā ādiracitān mūrtikāṃ racitānaraḥ | jalapūrṇān viśeṣādyān svarṇaratna prapūjiton || phalaiḥ puṣpaiśca śubhagān sugaṃdhena ca carcitān | atra viśeṣa padena kāraṇa mucyate | āgamaśāstre śaṃkitatvāt | yāmale ca | kṣīravṛkṣa kaṣāyena palāśatvagrasena vā | viśeṣarudakairvāpi karpūra gaṃdha vāsitaiḥ || pūrayet kalaśaṃ maṃtrī mātṛṇāṃ pratilomataḥ | japen mūlamanuṃ tadvat sādhako devatādhiyā || tādvaditi pratilomataḥ ityarthaḥ | śrīmatripurasuṃdaryāścakraṃ tatra viniḥkṣipet | atra suṃdarityupalakṣaṇaṃ upāsya devatyayā ityarthaḥ | araya suṃdarī kalasa pūjā yathā taṃtrarāje | pūrvokta maṃḍalaṃ maṃtrī gaṃdhādyaiḥ paripūjayet | oṃ maṃḍalāya nama iti prayogaḥ | kūrca makṣata saṃyuktaṃ darbhānāstīrya tatra tu | pīṭhapūjāṃ tataḥ kuryāt svakalpokta kameṇa tu | atha kūrca lakṣaṇaṃ tatraiva | saptaviṃśati darbhāṇāṃ veṇya graṃthi vibhūṣitaṃ | veṣṭhayet sarvayajñeṣu tat kūrca parikīrtitaṃ || yaṃtra madhye yajedādau trivāraṃ kulabhūṣaṇāṃ | ṣaṭkoṇeṣu ṣaḍaṃgāni trikoṇaṃ pūjayet tataḥ || p. 82b) ratiṃ saṃmukhakoṇe ca prītimuttarakoṇake | manobhavaṃ dakṣakoṇe mātṛraṣṭadale tataḥ || dvādaśāre tato vāmāṃ jyeṣṭhāṃ raudrīṃ tathaiva ca | aṃvikecche tathā jñāno kriyāṃce kubjikā mathā || vicitrāṃ ca tato maṃtrī viṣaghnikāṃ ca bhūdharīṃ | ānaṃdāṃ ca krameṇaiva kalā patre yajedathā || nityāṃ niraṃjanāṃ klināṃ kledinīṃ madanāturāṃ | madadravāṃdrāviṇīṃ ca rucirāṃ rāginīṃ tathā || kāmeśvarīṃ tathā kāmadīpanīṃ vāmakeśvarīṃ | lalitāṃ kṣobhinīmaṃvāṃ svacchaṃda lalitaṃ kramāt || tato viṃśati pātreṣu pūrvādi kramato yajet | māyāvatīṃ mahākṣīṃ ca tathā sarvavaśaṃkarīṃ || hūṃkārīṃtvīśa bhāvāṃ ca kamalāṃ kamaleśvarīṃ | mīnagrīvāṃ viśālākṣmīṃ bheruṃḍāṃḍāmareśvarīṃ || samayāṃ samayeśānīṃ nitya klinnāṃ mahodayāṃ | sarvasaubhāgyadā naṃdāṃ yaṃtrikāṃ yaṃtrarūpiṇīṃ || sarveśvarīṃ ca saṃpūjya pīṭhāni vasupatrake | kāmarūpaṃ ca malayaṃ koṣṇāgiri kulāṃtakaṃ || cauhāraṃ ca tatomaṃtrī jālaṃdhara mataḥ paraṃ | uḍḍiyānaṃ devikodyaṃ pīṭhāṣṭakamidaṃ kramāt || bhūgṛhe tripureśānīṃ pūjayet sādhakottamaḥ | śeya maṃḍala pakṣe ṣaḍaṃgamagnito yajet || ratyādikaṃ trikoṇe tu madhye sarvaṃ prapūjeyet | pīṭhāṣṭhakaṃ bhūmigṛhe tripureśīṃ ca madhyamaḥ || iti viśeṣaḥ | atha ghaṭalakṣaṇaṃ yāmale | paṃcāśadaṃgulāyāne utsedhaḥ ṣoḍaśāṃgulaḥ | kalasānāṃ pramaṇaṃ hi mukhamaṣṭāṃgulaṃ bhavet || idaṃ karalakṣaṇaṃ | sarvakartri sādhāraṇaṃ | atha navaratnāni yāmale | muktāmāṇikya vaidūryagomedha vajravidrumāḥ | padmarāgaṃ marakataṃ nī ** (?) naveti ca || iti kuṃbhasthāpayitvā śaṃkhāṃtaraṃ sthāpayedyathā | śāradāyāṃ | śaṃkhe kvathāṃṣu saṃpūrṇaṃ gaṃdhāṣṭhakamabhīṣṭadaṃ | vinīṣva pūjaye yasmin voṣṭa sakalāḥ kalāḥ || daśavahneḥ kalāpūrya dvādaśa dvādaśātmakaḥ | kalāḥ ṣoḍaśa somasya paścāt paṃcāśataṃ kalāḥ || japitvā pratilomena mūlamaṃtraṃ ca maṃtravit | pratilomena śāṃtika pauṣṭika ghaṭasthāpana abhicārikeṇa vyuktkrameṇa | taduktaṃ karmopade nityāṃ abhicāra kāryāye vilomena japediti | śāradāyāṃ | samāhitena manasādhyāyen maṃtrasya devatāṃ | prāṇapratiṣṭhāṃ kurvāta tatra tatra vicakṣaṇaḥ || kalātmanaṃ śaṃkhasaṃsthaṃ kvāthaṃ kuṃbhe ca niḥkṣipet | atha prayogaḥ | svavāme saṃmukhe vā trikoṇavṛtta dhūviṃvaṃ vilikeṣādhāra śaktiṃ saṃpūjya kṣālitādhāraṃ saṃpūjya tatva pariśam.khaṃ prakṣālya sthāpayitvā kuṃbha pūraṇena bhāvā tu krameṇa kvāthādinā saṃpūrya gaṃdhāṣṭrakaṃ viloṣva kalā āvāhayet | p. 83a) yaṃ dhūmrārcirihāgacchetyā vāhya āṃ hrāṃ kroṃ dhūmrārviṣe namaḥ prāṇā ityādi paṃcamaṃtra paryaṃta māvāhana prāṇapratiṣṭhe kuryāt | ṛcā prayogo yathā | oṃ haṃ hūṃ saha ṛcaṃ paṭhitvā iti ṛk ihāgacchetyādi āṃ hrīṃ kroṃ haṃsetyādi maṃtrasya prāṇātyādi evaṃ ca tasṛṇāṃrṛcāṃ | atha gaṃdhāṣṭakaṃ | śāradāyāṃ | gaṃdhāṣṭakaṃta trividhaṃ śakti viṣṇu śivātmakaṃ | caṃdanā gurukarpūra colakuṃkumarocanā | jaṭāmāṃsī kapiyutā śākta gaṃdhāṣṭakaṃ viduḥ | ayaṃ paśavo gaṃdha dravyavīra bhāvayo svataṃtre | svayaṃbhū kusumaṃ kuṃḍa golottha rocanā guruḥ kāśmīraṃ mṛganābhi ca madyaṃ ca malayodbhavaṃ | eṣa gaṃdhaḥ samākhyātaḥ sarvadā caṃḍikā priyaḥ | śāradāyāṃ | caṃdanā gururevera kuṣṭha kuṃkuma sevyakāḥ | jaṭāmāṃsī suramiti viṣṇorgaṃdhāṣṭakaṃ viduḥ || caṃdanā gurukarpūratamālajala kuṃkumaṃ | kusīta kuṣṭha saṃyuktaṃ śaivaṃ gaṃdhāṣṭakaṃ smṛtaṃ || coraṃ śacī kapi havi hrīṃveraṃ vālā kuṣṭhaṃ kuḍa sevyakīdyathā | jaṭāmāṃsī prasiddhā mūlikāmūraṃ devadāruḥ tamālovṛkṣa viśeṣaḥ jalaṃ yathā kuśītaṃ raktacaṃdanaṃ | paścādaśvatthapana sacyuta komala pallavaiḥ | iṃdravallī samāvaddhaiḥ suradrumadhiyā guruḥ || kuṃbharaktaṃ pidhāyā smin ca sakaṃ saphalākṣataṃ | saṃsthāpayet phaladhiyā vidhivat kalpaśākhināṃ || yāmale | athāpana sośvattha vaṭonduṃvara pallavaiḥ kivātthapanasāśvattha vaṭoduṃvara pallavaiḥ | iṃdravallī samāvaddhaiḥ svarakramadhiyā guruḥ | kuṃbhavastraṃ vidhāyāsmi ca sakaṃ phalamākṣataṃ || saṃsthāpayet phaladhiyā vidhivat kalpaśākhināṃ | yāmale | athāmra panasāśvattha vaṭoduṃvara pallavaiḥ iṃdranīla samāvaddhaiḥ suradrumadhiyā guruḥ | kuṃbhavaktraṃ vidhāyāsmin caṣakaṃ saphalākṛtaṃ | saṃsthāpayet phaladhiyā vidhivat kalpaśākhināṃ | śāradāyāṃ yāmale | tato devi dukūlābhyāṃ kalasaṃveṣṭayet sudhīḥ | dadhyakṣataṃ gaṃdha puṣpaṃ siṃdūraṃ vāhyataḥ kṣipet || vedikāyāścatukoṇe galitaṃḍuliko pari | jalapallavaśaṃkhaṃ ca catuḥ kuṃbhaṃ vinirdiśet || dvāti sarvato bhadrādau suṃdarī pakṣe ca | śeṣamaṃḍala pakṣe tu navakuṃbhaṃ suśobhanaṃ | svarṇa ratnādibhiḥ pūrṇaṃ navayonau viniḥkṣipet || iti sarvabhāvasādhāraṇaṃ | śāradāyāṃ | mūlena mūrtiṃ kḷptvā smin chāyāṃ kalpaśākhināṃ | manasā bhāvitasya kalpaśākhina ityarthaḥ || etena devaśuddhiḥ sūcitā | ayaṃ kramodīkṣāyāmeva nityapūjāya tu viniṃkṣipet | p. 83b) iti sarvabhāvaṃ sādhāraṇe ṣaḍārghaṃ sthāpanāṃ pūrvaṃ catuḥśuddhiṃ kṛtvā yattu pīyayūjāṃ kṛtvā mūrti mūlena kḷptvā śeṣaṃ samāpayediti | iti devaśuddhiḥ | paśubhāve adhunai vā vāhanaṃ pūjā ca | divyavīrabhāvayostu tarpana tatva viṃdu svīkārād validānāni kṛtvā āvāhanādikaṃ kāryaṃ | tarpana pramāṇaṃ yathā | bhāvacūḍāmaṇau | dṛṣṭvārghasya pātraṃ vai vṛtyaṃti yoginī gaṇāḥ | nṛtyaṃti bhairavāḥ sarve nṛtyaṃti mātarogaṇāḥ | iṃdrādayaḥ svarāḥ sarve nityaṃti madhu lolupāḥ || brahmaviṣṇu maheśādyā nṛtyaṃti harṣa tatparāḥ | arghabhāṃḍaṃ tridhā kṛtvā gurave caika bhāgakaṃ || ekaṃ kulāya datvā vaiśeṣeṇa devatārpaṇaṃ | kulārṇave ca | āvṛttiṃ gurupaṃktiṃ ca vaṭukādīni pūjya ca | vīropyevaṃ vṛthā pāyī rauravaṃ narakaṃ vrajet || apūjya atarpya ityarthaḥ | kalpasūkte ca | tadviṃdvati strigaḥ | svaśiraśi gurupādukāsiccheti | uḍḍīśe ca | ānaṃdabhairavaṃ mūrddhni tathā cānaṃdabhairavī | hṛdirvā tarpayeddevi pūrvokta vidyayā pṛthakā guruṃ ca tarpayet tatra hṛdi devīṃ ca tarpayet | iti tarpadevatā nirūpanaṃ | atha kramaḥ | gurupaṃkti vaṭukayoginī kṣetrapāla gaṇeśa sarvabhūtāḥ | ānaṃdabhairava bhairavyo mūladevī āvaraṇa devatā | atha tarpaṇa mudrā svataṃtre | aṃguṣṭhānāmikā yogādvāmahastasya pārvati | tarpayet kālikā devīṃ sāyudhāṃ sa parīkarāṃ || atra kālikatyupalakṣaṇaṃ | tarpaṇasya sāmānyatvāt | ataroḍḍīśe | śuddhiṃ samādāya mudrayā paścā trivāraṃ tarpayet sudhīḥ | anāmāṃguṣṭhayogena mudrāṃ tu kaulikī smṛtāṃ | aṃguṣṭhā bhairavī devi anāmā caṃḍikāmatā | tataḥ prayatnato maṃtrī tapayedanayā sadā | tatvānaṃde | atha śuddhiṃ samādāya mudvayā tatva saṃjñeyā | vāma dakṣiṇa yogena tarpayet kulanāyakaḥ | athavā vāmayā devi śrīguroḥ pādukā smaran | tat pātrasthāmṛte naiva triḥ sa kṛtvā yathecchayā | ānaṃdabhairavo mūrddhni śrīpātrāmṛtadhāriṇā | hṛdaye śrīmahādevīṃ mūlamaṃtreṇa maṃtravit || raśmivṛṃda sametāṃ ca tadbhaktiṃ bhāvataḥ | vīrapātra sthitairdravyaistarpayedatha pīṭhakāmā śakti pātra sthitairdravyai pīṭhadevīṃ ca tarpayet | vīrapātra sthitairdūṣyaiḥ parivārāṃścatarpayet | śaktipātraṃ sthitairdravyaistarpayet kulanāyikāṃ svīyadevīddhyāne pāna tarpayed vīrapātrake | vīrapātrasthitairdravyaistarpayedatha bhairavān | vīrapātrasthitairdravyai dikpālāṃścaiva ciṃtayet || pūjāpātraṃ ca vijñeyaṃ yoginīnāṃ ca pūjane | valipātrāmṛte naiva vaṭukādīṃśca tarpayet || p. 84a) iti navapātravidhiḥ | saptapātrodikalpe valipātraṃ tathā tarpaṇaṃ | tat tatpātrā bhāve bhogapātreṇaivetidik || kulārṇave | yathāgamokta mārgeṇa tarpayedali viṃdvabhiḥ | aṃguṣṭhā nāmikābhyāṃ tu nakhaiḥrniḥśabdamuddhṛtaṃ || apātra spaṃdamasyaṃdaṃ vidhivat kulanāyike | sakṛt tarpaṇamutsṛjya japtvā mūlaṃ ca pādukāṃ || aṃtaḥ śaktimanusmṛtyastarpayeddehadevatāṃ | aṃguṣṭha bhairavodevi manāmācaṃḍikāmatā || atha kāmya tarpaṇaṃ yathā | aṃguṣṭhānāmikābhyāṃ tu vaśya karmaṇi tarpayet | tarjanyaṃguṣṭha yogena tarpayedabhicārike || kaniṣṭhāṃguṣṭhayogena staṃbhane tarpayet priye | evaṃ saṃtarpya deveśi kuladravyairyathāvidhiḥ || devatāyutā devi gurupaṃktiṃ ca pūjayet | paṃkti traya krameṇaiva dhyātvā samyagananyadhīḥ || dhyānaṃ tatraiva | karābhyāṃ cinmudrāṃ sa madhunṛkapālaṃ ca dadhatīṃ drutasvarṇa prakhyā aruṇa kusumālepanasanā | kṛpāpūrṇāyāṃgī aruṇa nayanā carcakakacā upetā siddhaughairjayati gurupaktiḥ kṛtamati | evaṃ saṃpūjya dhūpaṃ ca dīpaṃ naivedyameva ca | āsavaṃ devitopetaṃ bhakṣāṇi vividhāni ca || kadaṃvādi phalaṃ yaccatāṃvūlaṃ caiva marpayet | iti tarpaṇaṃ | atha tatvaśuddhistatvānaṃdo tatvaśuddhiṃ vināneva pūjayet parameśvarīṃ | pūjā tu viphalā jñeyā siddhihāniḥ pade pade | atra vīrabhāve | ānaṃda rūpavān bhūtvā pūjayet parameśvarīṃ | vinā hetu kamāsādya na japenna japet kvacit || ānaṃdepi vinā bhraṃśo na ca tṛpyaṃti devatāḥ | sādhaka kṣobhamāpanne mayikṣobhaḥ prajāyate || tasmād bhuktvā ca pītvā ca pūjayet parameśvarī | yāvanna māṃsa śuddhisyānmakhamāsavagaṃdhikaṃ || tāvanna pūjayeddevīṃnna japenna smaret priye | ityādibhirvacanairvāṃdhitasya pūjā pūrvāṃgatvena kartavyatākasya ānaṃdasya samayaḥ tatvaśuddheḥ samayaḥ iti sacennityapūjāyāṃ na vṛttastadā tatvaśuddhiḥ paścāt kartavyaḥ | divyabhāve tu tatvaśuddhe vā naṃdāvasthātvena pratipādanāt tasyā eva ānaṃdaḥ na tu pānāt | yathā kulārṇave | tatva trayaṃ syāsāraṃbha iti | tatvānaṃde | atha svapātra tīrthena pāṇī mūlena śodhayet | madhya cakraṃ vṛtta yutaṃ saṃlikhya dakṣiṇe kare || mukhadakṣottare mahye śuddhiṃ māṣa sahodarāṃ | tilamudgapramāṇaṃ vā sthāpayed deśikottamaḥ || vāmena pāṇinā menāṃ dhārayen mṛgamudrayā | mṛgamudrā yathā yāmale | militvā nāmikāṃguṣṭhaṃ madhyamāgre niyojayet | śeṣāṃgulyaśriyaṃ kuryān mṛgamudreyamīritā || p. 84b) atha tatvādi śāradāyāṃ | prakṛtirbuddhyaihaṃkārau manojñāneṃdriyā tathā | karmendriyāṇi tanmātrāḥ paṃcabhūtāni deśikāḥ || etasyāttura śuddhāni caturviṃśati rāgame | māyā kālaśca niyatiḥ kalā vidyā punaḥ smṛtāḥ || rāgāḥ puruṣa etāni śuddhā śuddhāni sapta ca | tatvāni śaivānyucyaṃte śivaḥ śaktiḥ sadāśivaḥ || īśvaro vidyayā sārddhaṃ paṃcadūrānya mūnihi | vyut krameṇa śāradātaṃtrāllikhitaṃ | tatva śuddhena kramatvāt | tatva śuddhāvayameva kramaḥ | adha śodhana sāradā kramaḥ | sa tu homa samaye vaktavyaḥ | pramāṇaṃ tu kulārṇave | prakṛtyādyaiḥ pṛthivyaṃte caturviṃśatibhiḥ priye | suraiva śuddha tatvena vāgbhavena kuleśvari | saṃyuktenātma tatvena sthūla dehaṃ viśodhayet || māyādiṣuruṣmaṃtaiśca śuddhā śuddhaiśca saptabhiḥ | tatvaiḥ sparśādvayairmaṃtraiḥ kāmarājena maṃtravit || yuktena vidhātatvena sūkṣma dehaṃ viciṃ śodhayet | śuddhaiḥ śivādi vidyāṃtaiḥ paṃcatatvaiśca vyāpakaiḥ || parayā śivatatvena paradehaṃ viśodhayet | ṣaṭtriṃśa tatva sahita mālinyā vālayā priye || tanmudrayāṃ jīvaṃ sarvatatvena śodhayet | śodhaya tritayaṃ dadyāt sa tṛtīya maliṃguruḥ | culukaṃ guruṇādattaṃ śodhayāmīti coccaran || bhaktyācāranataḥ śiṣyo niḥśabdaścapi vecchanaiḥ | pāṇibhyāṃgaṃ spṛśeddehaṃ sarvatatvaṃ samuccaran || śiraḥ prakṛti pādāṃtaṃ śuddhaṃ dehaṃ viciṃtayet | sthūlāṃ tamātmatatvaṃ syāt sūkṣmaṃ vidyāṃtagocaraṃ || parāṃtaṃ śivatatvaṃ syāditi tatvatrayayagat | evaṃ tatva trayaṃ jñānaṃ gurau jñātvā samāśruyāt || sajīvanneva muktaḥ syāditi bhāṣitaṃ | vākyaṃ bhuvaneśo viṣṇu śaktiṃ vastūn maṃviṃdukān smaran | tatvāhu yasya parata caturthaṃ tasya cātma'h | tatvena sthūladehaṃ tu śodhayāmyagni vallabhā || anena manunā devi sanmukhasthāṃ samāharet | iti somadhujagāvalyāṃ | culūkagrahaṇaṃ | anyamate maṃḍalastha śuddhigrahaṇaṃ | prasāda grahaṇa samaye śiṣyairapi kartavyaṃ cakra vidhi prastāve vaktavyaṃ | atha śrautaṃ prakārāṃtaraṃ | yathā oṃ prāṇāpāna vyānodāna samānomaṃ śuddhyatāṃ virajāni pādmā bhūyāsaṃ svāhā || oṃ pṛthivyapa tejo vāhyākāśānime śuddhyaṃtāṃ jyotirahamityādi | oṃ prakṛtyahaṃkāra buddhimanuḥ śrotrāṇi śuddhyatā | jyotirahamityādi | oṃ tvak cakṣu rasamāghrāṇevacāṃsi me śuddhyaṃtāṃ virajetyādi | oṃ pāṇipāda pūpāpūpasya śabdā me śuddhyatāṃ virajetyādi | oṃ sparśa ** (?) samaṃdhākāśāni śuddhyaṃtāṃ virajetyādi | oṃ vāyūtejaḥ śalila bhūmyātmano me śuddhyaṃtāṃ virajetyādi | iti saptadhā vimṛṣyaṃ kāraṇaṃ makaratalaṃ sammārjya dakṣa haste trikoṇa vilikhya trikoṇa sammukha dakṣottara madhyeṣu kalā sadṛśīṃ śuddhiṃ vidhāya vāmāṃguṣṭhānāmā madhyamāyegairekī gṛhītvā hrīṃ śrīṃ aiṃ ātmatatvena sthūladehaṃ śodhayāmi svāhā | p. 85a) aiṃ hrīṃ śrīṃ hūṃ klīṁ vidyātatvena śūkṣmadehaṃ śodhayāmi svāhā | hrīṃ śrīṃ sauḥ | śivatatve paradehaṃ śodhayāmi svāhā | hrīṃ śrīṃ aiṃ klīṃ sauḥ tanmudrayāśrayaṃjī śodhayāmi svāhā | tatorastreṇa hastaṃ saṃśodhya vyastahastābhyā śira ādi pādaparyaṃtaṃmārjayediti | atrāpi dvaidhe saṃpradāyaḥ śaraṇaṃ | atha viṃdu svīkāraḥ | taduktaṃ tatvānaṃde | mūlakaṃda sthitāṃ devīṃ suṣumnā madhyagāminī | pātra sāgraṃ samānīya sādhakastanmayo bhavet || ārdragityādibhirvidūn svīkuryāt tatvamudrayā | kalpasūtre | oṃ ārdraṃ jvalati | jyotirahamasmi jyotirjvalati brahmāhaṃmasmi sohamasmi ahamaivamāṃ juhomiṃ svāhā | iti ātmanaḥ kuṃḍalinyāṃ prāhūyādityarthaḥ | viśodhanaṃmiti śivaṃ | etanmate ekayairṛcā | matātareṇa tu astrayeṇaiva arkatrayaṃ yathā | oṃ ca me pratyakṣaṃ brahmasiddhāmeva pratyakṣaṃ brahmadiṣyāmi ṛtaṃvadi satyaṃvaditanmameva tu taduktāramava tu atumāṃ avatū vaktāvaṃ | yacchadaṃ sāmṛṣaṃ vocchaṃdobhya adhyamṛtā bhuvasameṃdro medhayā spṛśo tu viśuvaṃ gopāyatu | iti maṃtradvayaṃ || atrāpi saṃpradāyaḥ śaraṇaṃ | atha validānaṃ | kulārṇave | yāvatra vaṭuke dadhātāvannaiva kuleśvari | tṛpyaṃti devatāḥ sarvāsmaraṇā pūjanā || vaṭukādīn yajedbhaktyā gaṃdhapuṣpa sarāmiṣaiḥ | tat tanmaṃtravidhānena divyā prītimavāpnuyāt | ādiśabdena yoginyādayanucyate | yatkiṃcidravya saṃghātaṃ pūjāṃ bhogārtha hetunā | ānītaṃ dīyatāṃ bhaktyā kṣatrayebhyaḥ sureśvari || adatvā kṣatranāthebhyaḥ kathaṃ kṣetreṣu pūjayet | yācatvā vaṭuke dadyāt kathaṃ pūjāvidhīyate || gaṇeśa yoginībhyāṃ tu nodatvā pūjayet kathaṃ | balidānaṃ vināyastu pūjaye tripurāṃ yadi || pūjāṃte viphalā sarvā vighnastasya pade pade | kulārṇave | īśāne ca tathāgneye nairṛtye ca tathā priye | vāyavye kramato devi maṃḍalānāṃ catuṣṭayaṃ || śrīcakramabhito devi trikoṇaṃ vyomamālikhet | pūrvamatraiḥ samabhyarcya vaṭukādikamadrije || yāmale | īśāne vahnikoṇe ca nairṛtye vāyukoṇake | atha vāpi caturdikṣu maṃḍalā racayedvudhaḥ || catuṣṭayā śaktau kulārṇave | athavā vāmabhāge tu maṃḍalaṃ caiva mālikhet | atraiva validānaṃ tu kuryāt sarvārtha siddhaye || kulāmṛte ca | svīkāra vāmabhāge sādhako jānukaḥ | trikoṇavṛtta bhūviṃvamaṣṭakaṃ racayet kramāt | trikoṇaṃ caiva ṣaṭkoṇaṃ caturasraṃ likhe tu vā || p. 85b) evaṃ prakāre tu catvāro valayaḥ siddhāḥ | matāṃtare paṃcavalayaḥ aśaktau paṃcavyāpaka maṃḍala eva kuryāt | tatvānaṃde | atha siṃhāsanasyādhaḥ pūrvādidik catuṣṭaye | iśāna vahni rakṣaḥ svavāyukoṇetha vā punaḥ || trikoṇavṛtta saṃlikhya maṃḍalānāṃ catuṣṭhayaṃ | vāmabhāge punaḥ kuryāt cakraṃ bhūpura sannibhaṃ || athavā vyāpako vāme pradadyā devi paṃcakaṃ | aśaktaḥ sarvabhūtebhyo valimekaṃ samāharet || maṃḍala pūjāśakti yāmale | vāgbhavaṃ ca mahāmāyāṃ kavacamaṃḍalāya ca | hṛdaṃtoyaṃ manu proktaḥ pūjayen maṃḍalān vudhaḥ || vyāpakāṃte maṃḍalāya mukhe vāṇīṃ parikṣipet | namoṃ tena yajenmaṃtrī vāme vyāpaka maṃḍalaṃ || atha maṃḍale vaṭukādi pūjanaṃ | śaktiyāmale | vaṭukaṃ pūjayedādau dhyātvā pādyādibhiḥ sadā | pīyūṣa daṃḍa mada yukta kapālakhaṃḍa caṃḍādi caṃḍa bhujadaṃḍamati pracaṃḍaṃ | śrīkuṃḍala dvaya vimaṃḍita gaṃḍamīdryaṃ nīlaṃ vaṭuṃ vaṭukanātha mahīṃdrahāraṃ | dhyātvaiva pūjayen maṃtrīvoṃkāra vījapūrvakaṃ | arddhānna pūrṇasalilaṃ raktapuṣpeṇa saṃyutaṃ || tarjanyaguṣṭha yogena kaniṣṭhāṃ guṣṭhatopi vā | vāmānāṃguṣṭhakābhyāṃ dāpayet sādhakotha vā || jñānārṇave | ehyehi devī putrāṃte vaṭukāṃte ca nātha ca | kapila jaṭābhāra bhāsurāṃ tatrinetra ca || jvālāmukhaṃ ca sarvāṃte vighnāmnā śayanāśaya | sarvopacāra sahitaṃ gṛhna dvidhā padaṃ | vahnijāyānvito maṃtro vaṭukasya udāhṛtaḥ | śaktiyāmale | tataśca yoginī dhyātvā pūjayed vāmamaṃḍale | yoginyaḥ kāmarūpā sakalaguṇayutastaptacāsīkarāmāmattā kaṃkālamālākalitagalataṭhī raktavastrottarīyā śūlaṃ pāśaṃ kapālaṃ śṛṇimapi vidhṛtāḥ sammitā suprasannaḥ bhaktānāṃ sādhakānāṃmabhilasita phalaṃ dīyamānāḥ sureśāḥ | dhyātvā saṃpūjya dhūpādinā sudhīḥ | yoṃkāraṃ vījamuccārya yoginīṃ pūjayet tataḥ | maṃtrastu jñānārṇave | ūrddhve brahmāṃḍato vā divi gaganāle bhūtale niṣkale vā pātāle vā nale vā śalila yavanayoryatra kutrasthitā vā | kṣetre pīṭhopa pīṭhādi sukṛta padā dhūpadīpādikena prītādevyāsanasthaḥ śubhavali vidhināyāṃ tu vīreṃdra vaṃdhāna etadaṃte maheśāni yāṃvījaṃ yoginī tataḥ | bhyaḥ svāhā sarvamaṃtrāṃte yoginī padamālikhet | kavacaṃ cāstramālikhya vahnijāyāṃ punarlikhet || anena manunā devi yoginīnāṃ valirbhavet | dakṣāguṣṭhā nāmikābhyāṃ kaniṣṭhāṃguṣṭhataśca vā || kṣāṃkāraṃ vījamuccārya kṣetrapālaṃ prapūjayet | vacat kapāla su kṛpāṇa śūladaṃḍamudyat su daṃḍa parimaṃḍitapāṇi daṃḍāṃ nilaṃjana pracayapuṃjamiva prasannaṃ śrīkṣetranāyakamahaṃ śaraṇaṃ bhajāmi | p. 86a) vāmamuṣṭiṃ vidhāyātha tarjanīṃ śaralāṃ kuru | aṃguṣṭha tarjanībhyāṃ vā kṣetrapāla manurmataḥ || maṃtrastu jñānārṇave | ṣaṭdīrgha svarasaṃbhinnaṃ kṣakāraṃ vilikhet priye | sthāna kṣetrapadaṃ pāla dhūpadīpādi vā likhet || sahitaṃ vāli mālikhya gṛhna gṛhna tato likhet | vahni jāyānvito maṃtro kṣatrapālasya suṃdari || śaktiyāmale | saṃpūjayedganeśānaṃ dhyānamevastha maṃḍale | pāśāṃkuśāmṛta kapāla svamūla hastahastyānanaṃ vividha bhūṣaṇa nīladehaṃ | nityotsavaṃ sakala vighnavināśa hetuṃ śrīmadgaṇeśvara mahaṃ praṇamāmi nityaṃ | saṃkuṃcya aṃgulīrdakṣe daṃḍavat kārayedbudhaḥ | madhyeṃguṣṭhaṃ vinikṣipya gaṇeśasya valirmataḥ || maṃtrastu jñānārṇave | gāṃ gīṃ gūṃ traya muddhṛtya ṅeṃtaṃ gaṇapatiṃ tataḥ | varāṃ te varadāṃ te ca sarvāṃ te janamālikhet || meva śaṃcānaya procya valiṃ gṛhna dvidhā padaṃ | vahnijāyānvito maṃtro gaṇeśasya valiṃ haret || sarvabhūta valiṃ dadyāt dhyātvā ca sarvabhūtakaṃ | surāmaṃḍale maṃtrī sādhāraṃ sthāpayedvaliṃ || maṃtrastatraiva | vartulaṃ bhuvaneśānīṃ sarvavighnapadaṃ tataḥ | hṛdaṃ tyaśca sarvabhūtebhyo hūṃ phaṭ svāhā padaṃ likhet || anena ṣoḍaśārṇena raviṃ sādhakasattamaḥ | pradadyāt sarvabhūtebhyo mudrayā tatvasaṃjñayā || valiṃ paṃcakamākhyātaṃ sarvarakṣākaraṃ sadā | kulārṇave vaṭukādi maṃtre validāne ca viśeṣaḥ || yathā vaṭumaṃtraṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kulanāyike | yaiḥ samarcita maṃtreṇa sarvenaśyaṃ tyupadravāḥ || tāratrayaṃ tato devī putrātha vaṭuketi ca | nāthasyāt kapila jaṭābhāra bhāsurapiṃgala || trinetreti padaṃ paścā jvālāmukha padaṃ tataḥ | imāṃ pūjāṃvaliṃ gṛhnayugaṃ pāvaka vallabhā || ukto vaṭumanuścatuścatvāriṃśadbhirakṣaraiḥ | validānena saṃtuṣṭo vaṭukaḥ sarvasiddhidaḥ || śāṃtiṃ kalā tu me nityaṃ bhūtavetāla sevitaḥ | tāratrayaṃ tataḥ sarvāyoginībhyaḥ padaṃ likhet || tatpaścāt sarvabhūtebhyaḥ sarvabhūtādivarti ca | padaṃ tato ḍākinībhyaḥ śākinībhyo tataḥ paraṃ || trailokyati padaṃ caiva vāsinībhyaḥ imā. vadet | pūjāṃ valiṃ gṛnayugaṃ svāhāṃtā yoginī manuḥ || kathitoyaṃ kuleśāni ekapaṃcāśadakṣaraiḥ | yākā viyoginī raudrā saumyā ghoratarā parā || khecarī bhūcarī vyomacārī prītāstu me sadā | tāratrayaṃ vadet sarvabhūtebhyaḥ sarva eva ca || paścād bhūtapatibhyo hūṃ phaṭ duktaṃ saptadaśākṣaraḥ | bhūtāye vividhākārā divyabhaumāṃtarīkṣagāḥ || pātālatala saṃsthāśca śivayogena bhāvitāḥ | dhruvādyāḥ saptasaṃkhyātā iṃdrādyāḥ svargasaṃsthitāḥ || p. 86b) tṛpyaṃti prīti manaso hūṃ tato hṛtvimaṃ valiṃ | tāratrayaṃ vade hi yugaṃ devī padaṃ tataḥ || putrātha vaṭunāthāya paścāducchiṣṭhahāriṇe | hūṃ yugaṃmvadet paścāt kṣatrapāla padaṃ tataḥ || sarvavighnāpadaṃ paścānnāśaya dvitayaṃ punaḥ | sarvopacāra sahito māṃsapūjāṃ valiṃ vadet || gṛhnayugma dviṭhāṃtoyaṃ kṣetrapāla manurmataḥ | catuḥṣaṣṭhyakṣaro maṃtraḥ sarasiddhi pradāyakaḥ || yo smin kṣetre nivāsī ca kṣetrapālasya kiṃkaraḥ | prītoyaṃ validānena sadā rakṣāṃ karotumāṃ || tāratrayaṃ vadeddevi śrīprāsāda parāmanuṃ | hrīṃ hrīṃ hūṃ ca yugmaṃtetha bhairavādhiṣṭhitāya ca || akṣobhyānaṃdataḥ paścā * (?) ddhamaṃbhīṣṭa saṃpunaḥ siddhyarthaṃ padamābhāṣya paścādvarada ṭhadvayaṃ | kṣetrapāla padaṃ paścān mahāśāstra padaṃ tataḥ | mātṛ putrapadaṃ paścāt kulaputrapadaṃ bhavet || siddhi putra padaṃ cāsmin sthānādhipatayet tataḥ | asmin sthānādhipatayesmin deśādhipatayet tataḥ || meghanādapadaṃ paścāt pracaṃḍogra padaṃ tataḥ | kapālī bhīmataḥ paścādbhīṣaṇeti padaṃ tataḥ || syāt sarvavighnāpate imāṃ pūjāṃ valiṃ vadet | gṛhna yugmaṃ kuru yugmaṃ gurucūrṇaya yugmakaṃ || jvalayugmaṃ prajvalayugmaṃ sarvavighnāni tīrayet | nāśaya dvitaya kṣāṃ kṣīṃ tatpaścāt kṣūmitīrayet || kṣetrapālāya vauṣaṭ hūṃ phaṭ tyūtta śatākṣaraḥ anayorekatamena kṣetrapālāya dadyāt validvayaṃ vā | tāradvayaṃ vadet paścādamukaṃ kṣetrapāla ca | rājarājeśvaramimāṃ pūjā valimataḥ paraṃ || juhuyugmaṃ dviṭhāṃtāṃtai aṣṭāviṃśatibhiḥ smṛtaṃ | anena validānena vaṭuvarga samanvitaḥ || rājarājeśvaro devo me prasīda tu sarvadā | paścime vaṭuko devi uttare yoginī valiḥ || pūrve bhūtavaliṃ dadyāt kṣetrapālaṃ ca dakṣiṇe | rājarājeśvaraṃ madhye pūjayet kulanāyike || aṃguṣṭhānāmikābhyāṃ tu vaṭukasya valirharet | tarjanī madhyamānāmāṃguṣṭhaiḥstāṃdyoginī valiḥ || aṃgulībhiśca sarvābhirabhūta valiḥ priye | aṃguṣṭha tarjanībhyāṃ tu kṣetrapāla valiḥ smṛtaḥ || aṃguṣṭha madhyamābhyāṃta rājarājeśvarasya ca | etanmate valisthānaṃ pṛthak | madhye rājarājeśvara valividhānāt | pūrvamate madhyadeva pūjā caturdikṣu valiriti prakāradvaye saṃpradāyaḥ saraṇaṃ || śrīpūrṇānaṃdanāthenakṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau paṭaloyaṃ pātāla * * * (?) jñakaḥ || 17 || iti balidānaṃ samāpyantāṃbha * (?) trasya devatāḥ pūjayet | taduktaṃ śāradāyāṃ | āvāhya pūjayet tasyāṃ maṃtrī maṃtrasya devatāḥ | tasyāmiti devaśuddhyartha kalpita mūrte āvāhyetyarthaḥ || mūlamaṃtraṃ samuccārya suṣumnā vartmanā sudhīḥ | ānīya tejaḥ svasthānātrāsikāraṃdhranirgatāṃ || p. 87a) ekastha mātṛkāṃ bhoje caitanyaṃ puṣpasaṃcayet | saṃyojya brahmaraṃdhreṇa mūrtyā māvāhayet sudhīḥ || atrā vāhanaṃ dhyānapūrvakameva | dhyānaṃ tu tat tatkalpe | anusaṃdheyaṃ | tatra prakāraḥ | kālikāpurāṇe | vāmahastasya tarjanyāṃ dakṣiṇasya kaniṣṭhayā | tathā dakṣiṇa tarjanyāṃ vāmāṃguṣṭhaṃ niyojayet || unnataṃ dakṣiṇāṃguṣṭhaṃ vāmasya dakṣiṇādikāḥ | aṃgulī yojayet pṛṣṭhe dakṣiṇasya karasya ca || vāmasya pitṛtīrthena madhyamānāmikā tathā | adhomukhe tataḥ kuryā dakṣiṇasya karasya ca || kūrmapṛṣṭha samaṃ kuryā dakṣiṇasmācca hastataḥ | evaṃ vidhaḥ sarvasiddhiṃ dadāti karakacchapaḥ || iti sāmānyaṃ | tripurāyāstu trikhaṃḍaivaiva | sā tu tatkalpe likhyate | kālikāpurāṇe | kuryāt tu hṛdayāsanne nimīlya nayanadvaye | samakāya śiraṃ grīvaṃ kṛtvā śiratamo vudhaiḥ || dhyānaṃ samārabhenmaṃtrī sarvapāpa pranāśanaṃ | kālītaṃtre | tato hṛdaya padmāṃtaḥ sphuraṃtī paramāṃ kalāṃ | yaṃtramadhye samāvāhya nyāsa jālaṃ pravinyaset || kumārītaṃtre || tato hṛdaya padmāṃtaḥ sphuraṃtī vidyudākṛtiṃ | suṣumnā vartmanānītvā śivasthāne maheśvari || deveśi bhakti sulabhe parivāra samanvite | yāvatvāṃ pūjayiṣyāmi tato vai hṛdayā satve maṃtareṇa samānayet | nāsayāyā mayā devi vāyuvījena maṃtravit | deveśīti ca maṃtreṇa viṃdvamā vāhayet sudhīḥ || kulārṇave || mayasmaraṇāṃtasthe paramānaṃda nirbharo apārabhavasaṃsāre pāhimāṃ parameśvari | deveśi bhakti sulabhe parivāra samanvite | yāvatvāṃ pūjayiṣyāmitāvatvaṃ susthirābhava || maṃtre cānena nāvāhya yajeddevī mananyadhīḥ | dhyānamudrāṃ pradarśyārghya gaṃdhapuṣpākṣatādibhiḥ || cinmayasyā prameyasya nirguṇasya śarīriṇaḥ | sādhakānāṃ hitārthāya brahmaṇau rūpakalpanā || liṃgasthaṃḍilaṃ brahmastra hyarcāddādya paṭheṣu ca | maṃḍale phalake mūrddhni hṛdi vā daśakīrtitā || gautamīye | śālagrāme maṇau yaṃtre pratimā sthaṃḍileṣu vā | nityaṃ pūjāhareḥ kāmanā na tu kevalā bhūtale || nāradīye | āśā hi hṛdayaṃ cakraṃ viṣṇoḥ kṣetra samudbhavaṃ | yaṃtraṃ ca pratimā sthāne marcanaṃ sarvadā hareḥ || atra śālagrāma cakraṃ tu viṣṇu paramiti yasya tasyaiva tatra pūjā anyāni saṃvādīni yaṃtrābhiriktāni sarvāni | yāmale | liṃgasthāṃ pūjayeddevīṃ pustakasthāṃ tathaiva ca | sthaṃḍilasthāṃ mahāmāyāṃ pādukā pratimāsu ca || citrite triśikhe vātha jalasthāṃ vāpi pūjayet | paṃcāśadaṅgulaṃ khaḍgaṃ triśikhaṃ ca triśūlakaṃ || p. 87b) teṣāṃ madhye yaṃtrasyaiva prādhānyaṃ yathā kulārṇave | devasya maṃtrarūpasya yaṃtravyāptamajānatāṃ || kṛtārcanādikaṃ sarvaṃ vyarthaṃ bhavati śāṃbhavi | yaṃtra maṃtraṃ mayā proktaṃ devatā maṃtrarūpiṇī || yaṃtre sā pūjitā devī sahasaiva prasīdati | kāmakrodhādi doṣottha sarvaduḥkha niyaṃtranāt || yaṃtrabhityāhure tasmin devaḥ prīṇāti tatvataḥ | śarīramiva jīvasya dīpasya snehavat priye || sarveṣāmapi devānāṃ tathā yaṃtraṃ prakīrtitaṃ | tasmāghyaṃtraṃ likhitvātha dhyātvā vā sāvṛtiṃ śivaṃ || jñātvā gurumukhāt pūrvaṃ pūjayedvidhinā priye | ekapīṭhe pṛthak pūjāṃ vinā yaṃtraṃ karotiyaḥ || aṃgāṃgitvamapi tyaktvā devatāśāpamāpnuyāt | ekapīṭhe kuleśāni svasvayaṃtraṃ pṛthak pṛthak || yajedāvaraṇopetāṃ devīṃ tatvavidhānataḥ | āvāhya devatāyekāmarcayedanya devatāṃ || ubhābhyāṃ labhate śāpaṃ maṃtrī caṃcala mānasaḥ | ityādi lakṣaṇaṃ jñātvā gurutaḥ śāstrataḥ priye || vidhānenārcayet samyak devatā suprasīdati | ṣoḍaśairupacāraistu sāṃgaṃ sāvaraṇaṃ śivaṃ || pūjayen mūlamaṃtreṇa gaṃdhapuṣpākṣatādibhiḥ | kulārṇave | eṣu sthāneṣu deveśi yajaṃti paramaṃ śivaṃ | arūpaṃ rūpiṇaṃ kṛtvā karmakāṃḍaratānarāḥ || gavāṃ sarvāṃgakaṃ kṣīraṃ kṣaret stanamukhe yathā | tathā sarvagato devaḥ pratimādiṣu rājate || abhirupyācca viṃvasya pūjāyāṃ ca viśeṣataḥ | sādhakasya ca viśvāsāddevatā sannidhiṃ bhajet || gavāṃ sarpiḥ śarīrasthaḥ na karotmātā poṣaṇaṃ | svakarma racitaṃ dattaṃ punastāmeva poṣayet || svapadena sarpirucyate | tasya karma utpādakaṃ | karmamathanādi tena racita sarpidātuṃ cet gavāṃ poṣaṇaṃ | karotītyarthaḥ | evaṃ sarvaśarīrasthaḥ sarpivat parameśvaraḥ | vinā copāsanaṃ devi na dadāti phalaṃ nṛṇāṃ || saphalīkṛtya tatprāṇāṃstadīyā niṃdriyāṇi ca | pratiṣṭhāpyarcayeddevamanyathā niṣphalaṃ bhavet || niyama vyatirekena yadyat karmakaroti ca | kiṃcidapyasya na phalaṃ sidhyati kramadoṣataḥ || nyūnāti riktakarmāṇi na phalaṃti kadācana | yathāvidhi kṛtānī hasatkarmāṇi phalaṃti hi || tadvidhāna kṛtaṃ karma japahomārcanādikaṃ | devatā prītidaṃ bhūyādbhuktimukti phalapradaṃ || idaṃ tu prasaṃgataḥ || atha prayogaḥ | mūlādhārāt kuṃḍalinīṃ paramaśive saṃgamahyā mṛtaloli evastha mātṛkāṃ bhoje vāmanāsā puṭena vāyuvījena niḥsārya kalpita mūrto brahmaraṃdhraṃnāṃtaḥ saṃsthāpyā vāhanādi kuryā | yathā śāradāyāṃ | saṃsthāpanaṃ sannidhānaṃ sannirodhamanaṃtaraṃ | sakalīkaraṇaṃ paścādvidadhyādevaṃ guṃṭhanaṃ || amṛtaṃ karaṇaṃ kṛtvā kurvīta paramīkṛtaṃ sumudvābhiḥ samāhitaḥ | p. 88a) kramādetāni kurvīta | eṣāṃ mudrāṃ yathā jñānārṇave | iśvara uvāca | saṃsthāpanaṃ sannidhānaṃ āvāhanādi mudrāstu kathayāmita vānaghe | ūrddhvāṃjalimadhaḥ kuryādiyamāvāhanī bhavet | iyaṃ tu viparītā syāt tadā vai sthānīmatā || militaṃ muṣṭhiyugalaṃ sannidhāpana rūpiṇī | aṃtarāṃguṣṭha muṣṭibhyāṃ sannirodhana sapiṇī || etasyā eva mudrāyāstarjanyau śarale yadā | avaguṃṭhana mudreyaṃ sarvakāryārthasādhanī || aṃgamaṃtrairnyaseddevi devyāṃge sādhakottamaḥ | sakalīkaraṇaṃ vāma mudreyaṃ tu tataḥ paraṃ || parīvartyakarau paścāt tarjanī madhyamāyugaṃ | vyāpti rūpiṇī | prāṇapratiṣṭhāṃ tu sakalīkaraṇāṃtargata iva sakalīkṛtya tatprāgāmiti kulārṇava vacanāt | prāṇapratiṣṭhā maṃtra mudre prāge vartmanā | bhūtaśuddhi prastāre kathite | karārekatra saṃyojyāmārātrikamiva priye | paramīkaraṇaṃ nāma mudreyaṃ tu tataḥ paraṃ || parīvartyakarau paścāt tarjanī madhyamāyugaṃ | kaniṣṭhānāmikā yugmaṃ parasparayutaṃ || dhenumudreya mākhyātā'mṛtīkaraṇe priye | etāḥ sādhāraṇā mudrā darśayitvā tataḥ paraṃ viśeṣa mudrā deveśi darśayed bhaktibhāvataḥ | viśeṣa mudrāstu svasva āyudhamudrā anyāśca kalpavihitā tat tatkalpe uttara khaṃḍe jñeyā | athā vāhanādīnāṃ vivaraṇaṃ | uḍḍīśe | ata evābhi pūrṇāyā devatāyāḥ prapūjane | sādaraṃ saṃmukhī bhāvamāvāhanamihocyate || ata evā vāhanādi mudrā darśanādeva evaṃ sarvatrā vibho niveśanaṃ yatra sthāpanaṃ kathitaṃ vudhaiḥ | pūjāṃ ca pūjyamānāṃ tu gṛhītvānugrahādika | kartuḥ sāmarthyamasyāstu tatsānnidhyaṃ pracakṣate || ākarmakāṃḍaparyaṃtaṃ sānnidhyaṃ hi vibhośca yat | sa sannirodhā uddiṣṭe bhrājito maṃtravinnaraiḥ || ānaṃdā yatanaṃ tatvaṃ saccidānaṃda lakṣaṇaṃ | tadatra sakale vyāptaṃ dhyeyaṃ syādavaguṃṭhanaṃ || atra sarvasakalaśarīre | saccidānaṃdasyācyabhicāreṇa saṃvaṃdhaḥ sakalīkaraṇa prayojanaṃ | avaguṃṭhanasya dhyānaṃ prayojanaṃ paricchinnatvena sāvayavatvena avagata aparādhā brahmaṇo vyāpakatvāt | nivayavatvāt | āvāhanādīnāṃ aparādha janakatvāt | evaṃ kṛtvā taccharīrāvayavānākarādvahiḥ vipra smṛtyakarī bhavet parivāraṃ viciṃtayet | evaṃ kṛtvā paramīkaraṇa mudrāṃ kṛtvā svīkarān karādi śarīrā vayavān sthirībhūtān parivāraṃ ca vahirvāhyaṃ cakra svasvasthānyasthānaṃ prakarṣeṇa vismṛtya sthirībhūtaṃ iti viciṃtayet | ityā āvāhanādīnā prayojana svarūpakathanaṃ | atha saṃsthāpanādi vicāraḥ | padārtha vicāraḥ | tat taddevatā sādhanāṃtanāmatavārya yathā gurūpadeśataḥ | vahadhāto rāgamārthakasya dhātorvā paṃcasyaṃta padaprayogaḥ | p. 88b) tatra laṃbodhāmayuṣma chabdasyaivopayogān madhyama puruṣa eva ityabhimukhī karaṇenarukta saṃpradāya siddhaṃ tena ihāvaha ihāgaccha 2 iti vā dvirucya yastu āvāhana padādistha upasargāllabhyāt | prāpanārthakasya vahadhāto nirūpasargena padena nirvāhe aṃgā vyarthatvaṃ etadeva hi ṣamyaktaṃ padviruccāraṇa pūrvakaṃ kāryanirdeśaḥ sa ca kartṛṇāṃ grahiṇatā vyaṃjakaḥ praveśo lokānāmārttibhītyādiṣu dviruktiriti | evaṃ saṃsthāpanādiṣvavagaṃtavyaṃ | tataḥ pūjanaṃ kuryādyathā | śāradāyāṃ | athopacārān kurvīta taṃtravit svāgatādikān svāgataṃ kulapraśnaṃ nigatedayuto guruḥ agrataḥ sarvopacārānāmādau etadvayaṃ kartavyamityarthaḥ | atra idamāsanamāsyato nityā sadānaṃtasyopacārā tarpaṇaṃ vā | pramāṇamanupadamatraiva likhyate | upacārā yathā phetkāriṇī taṃtre | āsanā vāhanācārghyaṃ pādyamācamanaṃ tataḥ | snānaṃ vā sopacītaṃ ca bhūṣaṇāni ca sarvaśaḥ || gaṃdhaṃ puṣpaṃ tathā dhūpaṃ dīpaṃ mālya tataḥ paraṃ | mālyāṃnu lepanaṃ caiva namaskāra visarjane || aṣṭādaśaipacāraistu maṃtrī pūjāṃ samācaret | pādyārghā camanīyaṃ ca snānaṃ vasana bhūṣaṇe || gaṃdha puṣpa dhūpa dīpaṃ naivedyā camanaṃ tataḥ | tāṃvūlamarcanāstotraṃtapīṇaṃ ca namaskriyā || prayojayedarcanāyā supacāraṃ tu ṣoḍaśa | atha ṣoḍaśopacāra bhedo maṃtramuktāvalyāṃ || āsanaṃ svāgataṃ pādyamarghya mācamanīyakaṃ | madhuparkaścā camanaṃ ca gaṃdha prasūnake tataḥ || dhūpadīpau ca naivedyaṃ snāna mācamana bhūṣaṇe | sugaṃdha sumano dhūpaṃ dīpa naivedya vaṃdanā || prayojayedarcanīyāmupacārāṃśca ṣoḍaśa | arghyaṃ pādyaṃ nivedyātha tathaivā camanīyakaṃ || madhuparkā cācamanaṃ ca gaṃdha prasūna ketanaḥ | dhūpadīpau ca naivedyaṃ śopacāraka smṛtaṃ || nānāgaṃdhādayotyaṃtā pūjā paṃcopacārikā | atha catuḥ ṣaṣṭhyopacārāḥ taduktaṃ kalpasūtre || vaindave paracita mācāhyaṃ catuḥ ṣaṣṭhyupacārānu kuryāt | upacāra maṃtrāḥ kalpayāmi nama ityatāḥ kartavyāḥ pādyaṃ kalpayāmi namaḥ 1 arghyaṃ kalpayāmi namaḥ 2 iti krameṇa āsanārocaṇaṃ 3 sugaṃdhi tailāsvaṃgaṃ | majjanaṃ śāpraveśanavāṃ majjana maṃḍapamani pīṭhopaveśanaṃ 6 divyasnānīyaṃ 7 udvartanaṃ 8 uṣṇodaka snānaṃ 9 kanaka kalaśacyuta sakalatīrthābhiṣekaḥ 10 pītavastra parimārjanaṃ 11 aruṇaddha kūlaparidhāpanaṃ 12 aruṇadukūlottarīyaṃ 13 ātmamaṃḍala praveśanaṃ | ātmamaṃḍapa maṇipīṭhau praveśanaṃ vaṃdanā guru mṛgamada kuṃkuma karpūra kastūrī gorocana divyagaṃdha sarvāṃgīna p. 89a) vilepanaṃ 16 keśapāsasya kālā gurudhūpanaṃ 17 mallikāmālatī jātī caṃpakāśokaśatapatrapūtigaṃdhaharakahlāra punnāga mukhya saṃvartu kusumamālāropaṇaṃ | 18 bhūṣaṇa maṃḍapa praveśanaṃ | 19 bhūṣaṇa kaṇaka citramaṃḍapamaṇi pīṭhopaveśanaṃ 20 lalāṭaṃ mukuṭaṃ 21 caṃdrasakalaṃ 22 śrīmaṃtasiṃdūraṃ | 32 ratnatilakaṃ 24 ekāvalīṃ 25 pālīyugalaṃ 27 maṇikuṃḍalayugalaṃ | 28 nāsābharaṇaṃ 29 adharayāvakaṃ 30 daśanabhūṣaṇaṃ 31 kanakacitra pādukāṃ 32 mahāpadakaṃ 33 muktāvalī 34 devacchaṃdakaṃ 35 keyūra yugala catuṣṭayaṃ 36 valayāvalī 37 mūrmikāvalaṃ 38 kāṃcīdāma kaṭisūtraṃ 39 saubhāgyabharaṇaṃ 40 pādakaṃ kananavūratnanūpuraṃ | 42 pādāṃgurīyakaṃ | 43 ekakarepāśaṃ 44 anyakareṃkuśaṃ 45 itarakareṣuḍekṣu cāpaṃ 46 aparakare puṣpavāṇān 47 śrīmanmāṇikya pāduke 48 su samānave śāstrā bharaṇā devatābhiḥ mahācakrādhirohaṇaṃ | 49 kāmeśvarāṃ kaparyaṃkāṃ rohaṇaṃ | amṛtāśava caśakaṃ 51 ācamanīyakaṃ 52 karpūravīṭikā | 53 ānaṃdollāsa vilāsahāsaṃ 54 maṃgalā rātrikaṃ 55 śvetachatraṃ 56 cāmarayugalaṃ 57 darpaṇaṃ 58 tālavṛttaṃ 59 gaṃdhaṃ 60 puṣpa 61 dhūpaṃ 62 dīpaṃ 63 naivedyaṃ 64 iti catuḥṣaṣṭhyupacāro na vidhāyeti | kuloḍḍīśe | upacāreṣu sarveṣu yatkiṃcidurlabhaṃ bhavet | tatsarvaṃ manasā dhyātvā puṣpakṣetrena kalpayet | tatra tatra jalaṃ dadyādupacārāṃtarātarā | upacāradāne aṃtarāpratyupacārāanāṃtara ityarthaḥ | upacāradānāṃtaraṃ jaladānaṃ tyāgārthaṃ jalaṃ tu tripātrasthameva | yathā svataṃtre | anyato yaiyadu sṛṣṭaṃ arghapātrāṃ sthite taraiḥ | na gṛhnāti mahādevī dātuṃ vidhi śatairapi || kecittu pratyupadānānaṃtaraṃ jalaṃ datvā arghyapātrodakenotsargaḥ | iti tavicāryaṃ | devatāyāḥ kāryaṃ karmopi hita sadā | athopacārārpaṇa vivaraṇaṃ | pādyaṃ pādāṃvuje dadyādevasya hṛdayātmanā | etaddhyāṃmākadurvāka viṣṇukrāṃtādbhirīritaṃ || svadhātmanā tataḥ kuryān madhuparka mukhāṃvuje | atha madhuparka vivaraṇaṃ | kuloḍḍīśe | mākṣikaṃ śarkarā sarpi dadhikṣārayutaṃ tathā | madhuparkaṃ kalpayitvā dadyādvidhi pūrvakaṃ || sarvataḥ kṣaudramadhikaṃ dadhi sarpiḥ sitā samaṃ | jalaṃ tu sarvataḥ munavaṃ madhuparka udāhṛtaḥ || svataṃtre ca | pādya ca pādayordadyān namoṃtena ca maṃtravit | śiro maṃtreṇa deveśi dadyādarghyaṃ śiropari || ācamanaṃ madhupayaḥ svadhāmaṃtreṇa vai mukhe | snānaṃ gaṃdhaṃ hṛdā dadyāt puṣpāṇi vauṣaḍityapi || p. 89b) tato nivedayāmīti sarvaṃ dadyān maheśvari | svadhā maṃtreneti kecidukāra madhyapāṭhaṃ paṭhaṃti | tatra svataṃtra taṃtra virodhāt | madhuparkaṃ mukhe dadyājjalamaṃtreṇa deśikaḥ | jāmale ca | vāruṇena ca vījena madhuparkaṃ mukhāṃvuje | iti | tena svadhāmaṃtreṇa varuṇavījenetyarthaḥ | tenaiva manunā kuryādadbhirācamanīyakaṃ | tenaiva madhupa manu naivetyarthaḥ | gadhādbhiḥ kārayet snānaṃ vāsasī paridhāya ca | dadyā dīvyopavītaṃ ca hārādyā bharaṇāni ca || gaṃdhaṃstu prāgeva nirūpitaḥ sa tu divyavīra paśubhāvabhedena yathādhikārato deyaḥ | atha puṣpavivaraṇaṃ | kālikāpurāṇe | puṣpaiḥrdevāḥ prasīdaṃti puṣpe devāśca saṃsthitāḥ | varāśca sakalāḥ sarve sadā puṣparasāḥ smṛtāḥ || kiṃcāti vahunoktena puṣpasyokti mallikā | paraṃ jyoti puṣpagataṃ puṣpeṇaiva prasīdati || trivargaṃ sādhanaṃ puṣpaṃ pṛṣṭi śrīsvargamāṃḍakaṃ | puṣpamūlevased brahmā puṣpamadhye tu keśavaḥ || puṣpāgre tu mahādevaḥ sarvadevāsthitādale | tasmāt puṣpairyajeddevān nityaṃ bhakti yuto naraḥ || uktimatalliketi praśastā uktirityarthaḥ | taduktaṃ śāradāyāṃ | kamale karavīredve kumude tulasīdvayaṃ | jātīdvayaṃ ketakī dvekalhāraṃ caṃpakotpale || kuṃde maṃdāra punnāga paṭe līnāga caṃpakaṃ | āragvadhaṃ karṇikā ca pāraṃta navamallikāḥ || dhustūrasarjakaṃ vilvamarjuna muniputrakaṃ | anyānyapi sugaṃdhīni puṣpapatrāṇi deśikaiḥ || upadiṣṭāni pujāṃta ādadāṃta vicakṣaṇaḥ | muṃḍamālāyāṃ | puṣpāṇyapi tathā dadyād raktapītā sitāni ca | śvetaṃ raktaṃ javā puṣpaṃ karavīraṃ tathā priye || tagaraṃ mallikā jātī yūthikā mālatī tathā | dhustūrā śokavakula śveta kṛṣṇāparājitā || vakapuṣpaṃ vilvapatraṃ caṃpakaṃ nāgakeśaraṃ | mallikā giṃṭikā kāṃcī raktaṃ yatparikīrtitaṃ || arkapuṣpaṃ yavā puṣpaṃ varvaraṃ ca priyaṃ mṛdo aṣṭamyāṃ ca viśeṣeṇa tuṣṭā bhavati pārvatī | padmapuṣpeṇa raktena saṃtuṣṭhyaḥ sarvadevatāḥ | kṛṣṇaṃ vā yadi vā śuklaṃ kālikā varadā bhavet || śmaśmānedhustureṇaiva tuṣṭā dhūmāvatī parā | vanyapuṣpaiśca vividhaiḥ | saṃtuṣṭā devi pārvatī | āmalakyāstu puṣpeṇa tuṣṭā patreṇa pāvatī | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ nānāpuṣpaiḥ samarcayet || śmaśāne rātriśeṣa śanibhaumadineniśi | matsyasūkte | sugaṃdhi śvetalauhitya kusumairarcayet kulanāyike | vilvairmaruvakādyaiśca tulasī varjayet śubhaiḥ | udra puṣpai viśeṣeṇa vajrapuṣpeṇa miśritaḥ || sarvaṃ puṣpa pradadyācca bhaktiyuktena cetasā | kālikāpurāṇe | p. 90a) puṣpaṃ kokanadaṃ padmaṃ yavāvaṃdhūkameva ca | sarveṣāṃ puṣpajātīnāṃ raktapadmaṃ viśiṣyate || kriyāsāre | devīnāmarkamaṃdārāvādityetagaraṃ tathā | gaṇeśasya ca sūryasya raktapuṣpamatipriyaṃ || atha siddhāni yathā śāradāyāṃ | malinaṃ bhūmisaṃspṛṣṭaṃ kṛmikeṣādidūṣitaṃ | aṃgasaṃspṛṣṭamāghrātaṃ tyajet paryuṣitaṃ guruḥ || kriyāsāre ca | mukulairnārcayeddevī na pakvaṃ na nivedayet | phalaṃ kathita viddhaṃ ca kālā pakvamapityajet || nākṣatairarcayedviṣṇuṃ na tulasyā gaṇādhipaṃ | na durvayārcaye caṃḍī vilvapatrairvināyakaṃ || unmatta markapuṣpaṃ ca viṣṇodaryaṃ sadāvudhaiḥ | gautamīye | raktaracaṃdanaṃ jātu gṛhnīyādrakta puṣpakaṃ | vilvapatrai tatprasūnairnācaye devakīsutaṃ || śuklaiśca nārcayedviṣṇuṃ patraiḥ puṣpaiḥ phalairapi | snātvā nītaiḥ paryuṣitaiḥ yārcitaiḥ kṛṣṇavarṇakaiḥ || svayaṃ vikasitaiḥ puṣpaiḥ svayaṃ ca patitaṃ bhuvi | varjayed vṛhatī puṣpamagaṃdhiṃ ca viśeṣataḥ || tripatrā nyūna kusumairnācayet tu kadācana | kurumaṃ pāṭaliṃ caiva śirīṣaṃ parivarjayet || iti viṣṇoḥ | bhūgṛhaṃ varjayet puṣpaṃ sephālīṃ vakulaṃ vinā | iti sāmānyaṃ | vāsobhiḥ saṃvṛtairnātaṃ matimānnārpayecchive | kalikābhistathā tyājyā vinā padmaka caṃpake || śuṣkaiścanārcayedviṣṇuṃ patraiḥ puṣpaiḥ phalairapi | snātvā nītaiḥ paryuṣitaiḥryācitaiḥ kṛṣṇavarṇakaiḥ || svayaṃ vikāśitaiḥ puṣpaiḥ svayaṃ ca patitairbhuvi | varjayed vṛhatī puṣpamagaṃdhaṃ ca viśeṣataḥ || tripatrā nyūnakusumainārcayet tu kadācana | kumudaṃ pāṭaliṃ caiva śirīṣaṃ parivarjayet || iti viṣṇureva | bhūgataṃ varjayet puṣpaṃ śephālīṃ vakulaṃ vinā | vilvasya khadirasyaiva tathā dhātrī phalasya ca || tamālasya ca padmasya chinna bhinnena dūṣyati | śive kuṃdaṃ bhavaṃtīṃ ca yūthi vaṃdhūka ketake || yavīraktāṃ trisaṃddhyedve mālatīṃ ketakīṃ tathā | dhṛstaṇaṃ kumudaṃ raktahayāriṃ parivarjayet || puṣpamālāyāṃ | guṃjā parājitonmattaṃ varāhakrāṃtayā saha | āmrātakamidaṃ puṣpaṃ nisiddhaṃ sūryapūjane || nisiddhaṃ vihitaṃ sūryetagaraṃ kaṭikārako | maṃdāramarkadhastūraṃ śālmalī kāṃcanaṃ junaṃ || niṣiddhaṃ viṣṇupūjāyāṃ puṣpaṃ vaibhītakaṃ tathā | nisiddhaṃ vihitaṃ śirīṣaṃ śakrapuṃḍrakaṃ || niṣiddha vihitamiti viti puṣpābhāve etādvihitaṃ vihita saṃbhave etannisiddhaṃ | narasiṃhasya pūjāyāṃ niṣiddhaṃ ketakī dvayaṃ | uktātiriktamaruṇaṃ kusumaṃ na śastaṃ śukānya kaṃṭakitaru prabhāvaṃ ca viṣṇoḥ | nirgaṃdha paryusita kokaṭakīṭa duṣṭāni sa sarvatra sarvasura pūjitāni | p. 90b) śirīṣa vaṃdhūka vibhītakānāṃ madaṃtikā ketaki puṃḍūkānāṃ karaṃjasājāṃdramahīruṇāruṇāṃ kuṃdasya puṣpaṃ śive praśastaṃ | aṃtarjalakṣālitamāna sa svayaṃ viśīrṇaṃ bhuvi sannirīvaṃ | etāni puṣpāni samastadeva pūjāvidhā vahukarmakāni durgānya devī pūjāyāṃ maṃdārārkaṃ na śasyate | pūjane kamalāyāstu droṇa puṣpaṃ na śasyate | kamalaiḥ kamalānnaiva na śaṃbhu śaṃkhavāriṇā || yācitaṃ niṣkalaṃ puṣpaṃ krayakrītaṃ ca niṣphalaṃmiti paṭhaṃti | vihiteṣvapi satyājyaṃ kathayati malinamiti | paryuṣitaṃ pūrvadina saṃpāditaṃ | taccatulasyā divyatiriktaṃ | yathā smṛtiḥ | tulasya gastya vilvānāṃ nāstiṃ paryuṣitātmatā | vakasyāpi na sanmāsā yāvat paryuṣitātmatā || varyaṃ paryuṣitaṃ puṣpaṃ varyaṃ paryuṣitaṃ jalaṃ | avaryaṃ jāhnavī toyaṃ mavaryaṃ tulasīdalaṃ || tulasīvarjitā pūjā na pūjāphaladā bhavet | kālītaṃtre ca | nānopahāravalibhinīnā puṣpairmanoharaiḥ | apāmārgadalairbhṛṃgaistulasī varjitaiḥ śubhaiḥ || pūjanīyā sadā bhojyā nṛṇāṃ śīghraphalāptaye | tulasī varjitairiti divyavīraparaṃ | yattu kolāvalīye | tulasī varjitā pūjā na pūjā phaladā bhavet | etattu paśubhāve | tatrāpi viśeṣaḥ | bhairavī suṃdarī kālā brahmavighnavivasvatāṃ tulasī varjitā pūjā sā pūjā niṣphalā bhavet | ata eva tulasyā gaṃdhamātreṇa kruddhā bhavati suṃdarīti yāmala vacanaṃ | atra niṣiddhānāṃ dānaṃmapi śruyate | kriyāsāre sarvaiḥ puṣpaiḥ sadā pūjyā vihitā vihitairapi | kartavyā sarvadevānāṃ bhaktiyogātra kāraṇaṃ | devī pūjā sadāśastā jalajaiḥ sthalajairapi || vihitarivāniṣiddhairvā bhaktiyuktena cetasā | atha dāna vivaraṇaṃ | somabhujagāvalyāṃ | puṣpaṃ vā yadi vā patraṃ sarvaṃ seṣṭhamadhomukhaṃ | duḥkhadaṃ tat samākhyātaṃ yathotpatra tathā tarpaṇaṃ || adhomukhaṃ phalaṃ meṣṭhaṃ puṣpāṃjali vidhau nataṃ | mālinī taṃtre | pūjayet parameśānīṃ puṣpābhāve tu patrakaiḥ | maṃtrānāmapyalānāṃ tu drumagulmā bhavādibhiḥ || tadbhāvā nāmalābhe tu tatphalena prapūjayet | akṣatairvā jalairvāpi tadabhāve tu sarṣapaiḥ || sitaisteṣāmalābho tu mānasaṃ pūjanaṃ caret | atha dhūpavivaraṇaṃ | śāradāyāṃ | sa guggulugaruśīraśarkarā madhu caṃdanaiḥ | dhūpayedājya saṃmiśrairnācai devi catuṣṭaye || kuloḍḍīśe | gugguluṃ śaralaṃ dārupatraṃ malaya saṃbhavaṃ | hrīveramagaraṃ kuṣṭhaṃ guḍaṃ sarvarasaṃghanaṃ || harītakī nakhī lākṣā jaṭāmāsīṃ ca śailajaṃ | ṣoḍasāṃgī vidūdhūpaṃ daive paitre ca karmaṇi || p. 91a) athavā sahakarpūra caṃdanaiḥ sahagugguluḥ | madhusarpi jaṭāmāṃsī śailajaṃ kuṃkumaṃ tathā || etāva miśritaḥ kāryo dhūpoyaṃ pārvatī priyaḥ | aśaktau tu guggulu dahet | kriyāsāre | dhūpabhājana maṃtreṇa prokṣābhyarcya hṛdātmanā | astreṇa pūjitāṃ ghaṃtāṃ vādayan gugguluṃ dahet || uḍḍīśe ca | jagadhvani tato maṃtramātaḥ svāhetyudīrya ca | abhyarcya vādayan ghaṃṭāṃ dhūpadīpau nivedayet || svataṃtre | tataḥ samardayeddhūpaṃ ghaṃṭā vādyaṃ | atra ghaṃṭā maṃtra dvaidhe icchāvikalpaḥ | atha dīpa vivaraṇaṃ | śāradāyāṃ | vartyā karpūra garbhinyā sarpiṣāpi jalena vā | āropya darśayeddīpānucchaiḥ saurabhaśālinaḥ || uḍḍīśe | ghṛtapradīpaḥ prathamastilataila samudbhavaḥ | sārṣapaḥ phalanirjā sa jātā vā vārijodbhavaḥ || dadhidaścāṃvujāṃścaiva dīptāḥ sapta prakīrtitāḥ | padma sūtra bhavedvarti darbhasūtra bhavāthavā || śālajā vādarī cāpi phalako ṣodbhavātha vā | vartikādīpa kṛtyebhyaḥ sadā paṃcavidhāḥ smṛtāḥ || taijasaṃ rājasaṃ lauhaṃ mārtikyaṃ nārikelajaṃ | tṛṇa dhānyodbhavaṃ vāpi dīpapātraṃ praśasyate || evaṃ dīpaṃ prakurvīta netraraṃjana kāraṇaṃ | dīpastu yāgaparyaṃta madhomukhaṃ prakalpayet || kālikāpurāṇe | nādranādakaraḥ svarcidūrata parivarjitaṃ | sa śikhaśabdarahito nirddhūmonāti hrasvakaḥ || dakṣiṇe dīpasṛkṣa pradīpaḥ śrīvivarddhayet | svasṛpta vṛtta vastrehaṃ pātre bagne sudarśane || sūśrāyavikṣakoṭe tu dīpaṃ dadyāt prayatnataḥ | vartyā karpūragarbhiṇyā sarpiṣā tilajena vā || labhyate yasya tāpastu pītasya caturaṃgulāt | na sa dīpa iti khyāte aghavṛddhistu sa smṛtaḥ || vṛkṣe pradīpo dātavyo na tu bhūmau kadācana | sarve sahā ca sumatī sahate natvidaṃ dvayaṃ || akārya pādaghātaṃ ca dīpatāpastathaiva ca | nama śrīdetyu dadyāt tu dīpe snehān ghṛtādikān || kṛtvā miśrīkṛtāṃ snehaṃtāmithaṃ narakaṃ vrajet | padma sūtrābhavāpi darbhasūtra bhavātha vā || śālajā vādarī vāpi phalakoṣodbhavāpi vā | vartikā dīpakṛtye tu daśapaṃcavidhāḥ smṛtāḥ || vādarī kāryā sa sūtrodbhavā phalakoṣeyaḥ tadudbhavā | śālaṃ vādarakaṃ jīrṇakaṃ vastraṃ malinameva vā || upabhuktaṃ na dadyāt tu vartikārthaṃ kadācana | naiva nirvāpayeddīpaṃ daivārthamupa kalpitaṃ || dīpahartā bhavedaṃdhaḥ kānonirvāpako bhavet | athāṃjanāṃ sauvīraṃ yāmunaṃ nakhyaṃ māyūraṃ śrīkaraṃ tathā | darvikāmegha līlā ca aṃjanāni bhavaṃti ṣaṭ | ghṛṣṭvāni pātyataitā niśilāyāṃ tejasetha vā || p. 91b) pradadyāt sarvadevebhyo devībhyaścāpi putraka | sauvīrādi paṃcājanāni prastararūpāṇi ghṛṣṭeva deyāni darvikāṃjanamāha | ghṛtatailādiṣukte tu tāmrādau pātitānaloyadaṃjanaṃ tu jāyeta darvikā tatprakīrtitā | vidhavānāṃjanaṃ kuryān mahādevyā anuttamaṃ | na mṛtpātre yojayet tu sādhako netraraṃjanaṃ || atha naivedya vivaraṇaṃ | śāradāyāṃ | svādūpa daśavimalaṃ pāyasaṃ sahāśarkaraṃ | kadalīphala saṃyuktamājyaṃ maṃtrī nivedayet || matsyasūkte | pāyasaṃ kṛśaraṃ dadyāccharkarā guḍasaṃyutaṃ | gavyaṃ mukhe madhupayastathānyāni nivedayet || śālamatsyaṃ ca pāṭhīnaṃ godhāṃ māṃsamanuttamaṃ | annaṃ ca madhunāyuktaṃ yatnaṃ dadyācca maṃtravit || svataṃtro kaṃdupakvaṃ snehapakvaṃ ghṛtapakvaṃ yukta pāyasaṃ | manaḥ priyaṃ ca naivedyaṃ dadyā devyai punaḥ punaḥ || kumārīkalpe | tāṃbūlaṃ ca sa karpūraṃ nārikelaṃ sa śarkaraṃ | pāyasaṃ ca ghṛtaṃ caiva ādrakaṃ sa guḍaṃ tathā || sa taṃḍulaṃ tilaṃ caiva dadhikai rasa śarkaraṃ | jaṃvīraṃ panasaṃ caiva āmrātaka phalaṃ tathā || kadalīṃ tiṃmiḍīṃ devi śrīphalaṃ phalamuttamaṃ | annaṃ ca madhunā yuktaṃ pakṣimāṃsaṃ ca vārāhaṃ karaṃjaṃ vakulaṃ caiva tālaṃ kharjūrameva ca | anyāni ca sugaṃdhīni svādūni ca phalāni ca | muṃḍamālāyāṃ | śālamatsyaṃ ca pāṭhīnaṃ sa kulaṃ ceṃgajastathā madguruṃ celviṣaṃ dadyānmāṃsaṃ māhiṣameva ca | pakṣimāṃsaṃ ca vārāhaṃ ḍiṃvaṃ nānāsamudbhave | kṛṣṇachāgaṃ mahāmāṃsaṃ godhikāṃ hariṇaṃ tathā || jalajaṃ matsyamāsaṃ ca gaṃḍakīma samuttamaṃ | nānā vyaṃjana dugdhāni vyaṃjanāni vahūni ca || kulāmṛta saṃhitāyāṃ | pradadyān madhuraṃ dravyaṃ paramānaṃda mānasaḥ | tarpayen madhuradravyaira mṛtairmadhumiśritaiḥ || amṛtaścāmṛta dravyaistarpayet parameśvarīṃ | tataḥ saṃskṛte vahnau gokṣīreṇa caruṃpace || astreṇa kṣālitaṃ pātra neve tāmra mayādike | taṃḍulān śāli saṃbhūtān mūlamaṃtreṇa maṃtritān || prasūtaiḥ paṃcadaśabhirnikṣipyāstra manusmaran | pidhāya pātra vadanaṃ prakṣālya śruvacātmanā || prāṅmukho mūlamaṃtreṇa sādhakeṃdraścaruṃ pacet | śruveṇāgreṇa saṃciṃtya dadyāt tatrābhidhāraṇaṃ || mūlamaṃtreṇa tatpātraṃ kavacenāva bhāvayet | astramaṃtra kuśāttīrṇe maṃḍale vidhivadguruḥ || tadvibhajyaikabhāṃgastu devatāyai prakalpayet | anyamagnau prajuhuyāda paraṃ bhāgamuttama || evaṃ tu caruka proktamārātrikā vidhāvapi | atra vedavirodhīni paśubhāvāgnita śakti vaiṣṇavādi parāni virodhīni sarvāṇi divyavīraparānīti vodhyaṃ | atha naivedya pātra vivaraṇaṃ | rudrajāmale | tejaseṣu ca pātreṣu sauvarṇe rājate tathā | tāmre vā pustakaṃ vāpi padmapatretha vā punaḥ || yajñadārumaye vāpi naivedyaṃ kalpayedvudhaḥ sarvābhāve tu māheye ahastagādate yadi | yadyogya marghapātre tannidhāya nivedayet | atha pādyādīnāṃ sthānaṃ nivatameva | p. 92a) gaṃdhādīnāṃ vidhirucyate | yathā rudrayāmale | nivedayet purobhāge gaṃdhaṃ puṣpaṃ ca bhūṣaṇaṃ | devasya mastakaṃ kuryāt kusumopahitaṃ samā || iti tatprakaraṇokta śāradā vacanāt | saṃmukhā vā chādanatyarthaḥ | vāmatastu tathā dhūpamagni vāme tu dakṣiṇe tu | dīpaṃ dakṣiṇato dadyāt purato na tu vāmataḥ || naivedyaṃ dakṣiṇe vāme purato na tu pṛṣṭhataḥ | na bhūmau sthāpayeddhūpamāsane vā ghaṭeta vā || ghṛtapradīpaṃ dakṣe tu svavāme tena saṃbhavaṃ | abhisaṃdarśayen maṃtrī dīpamālāṃ suśobhanīṃ || ārātrika vidhānaṃ tu suṃdarī prastāre likhyate | atha naivedyaṃ dāna vivaraṇaṃ | yāmale | dakṣiṇe vā puro bhāge vāme vā maṃḍalaṃ likhet | trikoṇa bhūvṛtta bhūrvivaṃ nirdaśecchaktiṃ marcayet || naivedyaṃ tatra saṃsthāpya prokṣayedastra maṃtrataḥ | puṣpaṃ datvā taṃtra maṃtrī saptadhā prajapenmanuṃ || hemapātre gatetyādi paṭhitvā sādhakottamaḥ | cullukādi tato dadyāt paṃcamudrāṃ pradarśayet || cullukādīti | amṛtopastaraṇamasi amṛtāpidhānamasi maṃtrābhyāmādāvaṃte ca dadyāt | nivedana maṃtrasyāṃte upastaraṇaṃ | paṃcamudrā darśanānaṃtaraṃ āpadhānamiti | atha idaṃ naivedyaṃ amukadevatāyai nivedayāmīti arghapātrodakerutsṛjya jalagaṃḍūṣādikaṃ dadyāt | yathā tatvānaṃdataraṃginyāṃ | śuddhadravya samādāya ca sa kena suvāsitaṃ | grāsākhya mudrayā maṃtrī śuddhaṃ dakṣiṇapāṇinā || nivedayen mahādevyai vadanāmṛta maṃḍale | vāmabhāge sanmukhaṃ vā sthāpayet sādhakaḥ sadā || evameva samādāyamīna yuktaṃ nivedayet | mudrānvitaṃ tato dadyānnamaskuryāt samāhitaḥ || śuddhā savarasa svāda paramānaṃda nirbhare | apāra bhava saṃsāre pāhimāṃ parameśvari || tato nivedayed devyai carvya coṣyādikaṃ kramāt | nivedya vidhivad vidvān prāṇamudrāt pradarśayet || vṛddhānāmā kaniṣṭhābhiḥ prāṇamudrā prakīrtitā | vṛddhā madhyātarjanībhirapānasya prakīrtitāḥ || mṛgamudrā vyāna vāyo rudrānasya tato bhavet | kaniṣṭhāyukta sarvābhiśca samānataḥ || darśayan paṃcamudrāstu paṃcavāyori vā smaret | vāmāṃguṣṭhāṃgulī kuryā vikace t palasannibhāḥ || grāsamudrā samākhyātā vidvadbhiḥstaṃtravedibhiḥ | nivedanamiti proktaṃ naivedyaṃ syādanuttamaṃ || yāmale | sarvopakaraṇādīni mūlāṃ tena nivedayet | aśaktau manasā dadyāde tatkarma na lopayet || cullukaṃ vidhivad dadyāt paṃcamudrāṃ pradarśayet | punaśca cullukaṃ datvā dadyāt tāṃbūlamuttamaṃ || elālavaṃga karpūrajātī phalādi saṃyutaṃ | tamāladalakarpūrapūgabhāgeta vaṃditaṃ || kramadīpikayā ca | grāmamudrāṃ vāmadoṣṇāvika cotpala sannibhāṃ | pradarśaye dakṣiṇena prāṇādīnāṃ ca darśayet || spṛśet kaniṣṭhikepi kaniṣṭhike devāṃguṣṭha mūrddhnā prathamehamudrā | p. 92b) tathāpi vā tarjanimesyādanāmikā madhyamike ca madhvā anāmikā tarjani madhyamā syāt tadvā caturthā sa kaniṣṭhikāstāḥ | syāt padī tatvādinuṣṭhitāḥ prāṇādi mudrā nija maṃtramuktāḥ | prāṇāpāna vyānādāna samānāḥ kramā caturthyā muktāḥ avodhavodhāvaviddha ceddhā kṛṣṇāddhāsta ete manavaḥ | atra jala gaṃḍūṣādīnāṃ prāguktaṃ | amṛtopastaraṇamasīti prathamagaṃḍūṣadānaṃ | dvitīyaṃ amṛta pidhānamasīti tato grāha mudrāṃ pradarśayet | oṃ prāṇāya svāhā ityādi japan prāṇādi mudrāṃ darśayet | atha naivedya praśaṃsā | kālikāpurāṇe | naivedyaṃ vitarāmitiyo bhāṣate mubjaḥ | sopikā mānavāpyeha mama loke pramodate | idaṃ tu divya vīra sādhāraṇaṃ | paśustu vedavirodhīni ca | tyaktvā anyannaivedyaṃ dadyāt | athopacāra utsarga mudrā svataṃtre | kaulinyā mudvayādevi upacārān samutsṛjet | iti tarpaṇa prastāve vivṛtaṃ | atha upacārārpaṇa prayogaḥ | yathā mālinītaṃtre | namaḥ sarvopacāreṣu prathamāṃteṣu kalpayet | atra nama ityupalakṣaṇaṃ | tena yatrayo yaṃtro vihitaḥ samaḥ svāhetyādiḥ upacārasya nāmnaḥ prathamāṃ tasya paścāṃtaṃ maṃtramuccārya uccāraṃ dadyāt | tena etatpādyaṃ namaḥ arghyaṃ svāhetyādi | kalpasūtramate kalpayāmīti namaḥ prāgevoktaṃ | athopacāramudrāṃ | yathā rudrayāmale | prasārayeddhatau hastau hṛddeśe viniyojite | aṃgulyo vismṛtāḥ kāryāḥ madhyeṃguṣṭhau tu tat kramāt || devatāsanā vinyāse padmamudrāṃ prakīrtitā | idamāsanamāstatāmiti vaktavyamityarthaḥ || īṣannamnāṃguli jñeyā saṃvṛttāṃguṣṭhakaṃ dharaṃ | namre kaniṣṭhā tarjanyau karayoragra saṃgate || madhyamānāmike kuryā madhyamānāmike kuryādiyamāsanamudrikā | yatra catuḥṣaṣṭhyupacārādau āsana dānaṃ taṃtreyaṃ mudretyarthaḥ | īṣannamnāṃgulirdakṣā saṃvṛttāṃguṣṭhakaṃdharaṃ | āsane svastikā mudramadhyā mūlagatāṃguliḥ || upacāre darśane ca prayoktavyā vipaścitā | tau ca prasāritau hastau pādyamudrā prakīrtitā || svasti mudrāṃkitau hastau mudrātvarghasya kīrtitā | deśinī mūlasāṃguṣṭhā dakṣiṇādhaḥ kanīyasī || prasārya madhyamāstisro mudrā vāme prakīrtitāḥ | saṃyuktā nāmikāṃguṣṭhau tisronyāḥ saṃprakīrtitā || madhuparkasyayā mudrā kathitā taṃtravedibhiḥ | muṣṭhimuktaṃ tathā snāni aṃguṣṭhāgra madhomukhaṃ || madhyamāṃguṣṭhakelagnautisronyāḥ saṃprasāritāḥ | vastra ** (?) samākhyātā vastradāna vivarddhanī || p. 93a) kaniṣṭhāṃguṣṭhakau lagnau tisro mudrāḥ prakīrtitāḥ | yajñopavīta mudreyaṃ kathitā taṃtravittamaiḥ || madhuparka samuttānā mudrālaṃkārakāriṇīmata | vimuktā nāmikā svastigaṃdhamudretikīrtitāḥ || utthitādhomukhī madhyā aṃguṣṭhā tarjanīyutā | puṣpamudrā samākhyātā puṣpadāna vivarddhinī || aṃguṣṭhā tarjanī lagnātisraḥ saṃkucitā pare | mudrā dhūpapradānesyā devānāṃ tuṣṭikāriṇī || uttānāpauṣpikī mudrā dīpamudreti gīyate | paṃcāṃgulyograsallagna protthitādhomukhī yadi || tridhā niruddhā mudreyaṃ naivedyasya prakīrtitā | dvaukarau tala saṃlagnau bhrāmayedutthitāṃguliḥ || sphoṭiketi samākhyātā praṇāmeti pradarśayet | atha vā darśayen mudrā imā gaṃdhādiṣu kramāt || kaniṣṭhāṃguṣṭha saṃmudrā gaṃdhamudrā prakīrtitāḥ | diṣṭāṃguṣṭhena puṣpasya yuktā dhūpasya tarjanī || dīpasya madhyamānā mānaivedyasya prakīrtitā | itarāṃguli saṃyogāt paṃcamudrāḥ prakīrtitāḥ || mudrayā yatkṛtaṃ karmatadeva saphalaṃ bhavet | atha gaṃdhādidāne | grahaṇamudrā | sāṃbhava saṃhitāyāṃ | madhyamānāmikābhyāṃ tu aṃguṣṭhāgreṇa pārvati | dadyācca vimalaṃ gaṃdhaṃ mūlamaṃtreṇa deśikaḥ || aṃguṣṭha | tarjanībhyāṃ tu cakre puṣpa nivedayet | yathā gaṃdhastathā devi dhūpaṃ dadyād vicakṣaṇaḥ | madhyamānāmikābhyāṃ tu madhyaparvaṇi deśikaḥ | aṃguṣṭhāgreṇa deveśi dhṛtvā dīpaṃ nivedayet || uttolanaṃ tridhā kṛtvā gāyatryā mūlayogataḥ | tat sāṃkhyamudrayā devi naivedyaṃ ca nivedayet || mūlenā camanaṃ datvā tāṃbūlaṃ ca nivedayet | etadvayaṃ aṃganaivedyamityarthaḥ | iti yathā vidhyupacāraiḥ saṃpūjya mūladevīṃ tarpayet | taduktaṃ somabhujagāvalyāṃ | tataśca mūlamaṃtreṇa trivāraṃ tarpayet sudhīḥ | tataḥ anaṃtara pūjānaṃtaramityarthaḥ | tataḥ parivārān pūjayet | taduktaṃ śāradātilake | aṃgādi lokapālāṃtaṃ yajedāvaraṇānyapi | rudrayāmale | atha kalpoktyā sādya pūjayet sādhakottamaḥ | āvāhyesmin kalpatarocchāyāyāṃ parameśvarī | somabhujagāvalyo | gṛhītvājñāṃ mahādevyāḥ parivārān samarcayet | ṣaḍaṃgaiḥ prathamaṃ kalpagurubhistu dvitīyakaḥ || parivāreḥ tṛtīyaḥsyāllokapālaiścaturthakaḥ | tadastraiḥ paṃcama prokta iti sāmānyataṃ kramaḥ || viśiṣya tu tat tatkalpojñeyaḥ | ṣaḍaṃga devatā yathā | ṣaḍaṃga padena hṛdāsi ṣaḍaṃganyucyaṃte | teṣadhiṣadhiṣṭhitā devatāḥ | tāsāṃ nāmāni yathā | mālinītaṃtre | atha sarvajñātā tṛptiranādivodhinā | svataṃtratānyā nityāsyāsyāṃdū luptaśaktireva ca | ṣaḍaṃgadevatāhyetāḥ nāmataḥ parikīrtitāḥ || tuṣāra sphāṭika śyāma kṛṣṇa nīlāruṇārviṣaḥ | varadā bhayadhāriṇyaḥ pradhāna tanavaḥ striyaḥ || sthānaṃ yathā śāradāyāṃ | p. 93b) keśaveṣvagni koṇādi hṛdayādīsra pūjayet | naitramagre diśā svastraṃ dhyātavyā aṃgadevatāḥ || tuṣāretyādi | jñānārṇave | amīśā suravāyavya madhye diṣvaṃga pūjanaṃ | somabhujagāvalyāṃ | iṣṭvā hṛdayamāgneyyāṃ maiśānyāṃ ca śivo yajet | nairṛtyāṃ ca śikhā pūjyā vāyavyāṃ kavacaṃ yajñet || abhyarcya purato netraṃ dikṣu śastramathārcayet | mālinyāṃ | vahnyādi purataḥ pūjyā tat tadaṃgeṣu vā kramāt | atha prayogaḥ | maṃtrāstu tat tatkalpe jñeyāḥ | hrīṃ sarvatājña śaktaye namaḥ ityādi | kalpasūtramate aiṃ śrīmahātripurasuṃdarī sarvajñatā hṛdaya śakti śrīpādukāṃ pūjayāmi | evaṃ nitya tṛptā śiraḥ śakti śrīpāpū | anādi śikhā śaktiḥ śrīpādukāṃ nityo netraśaktiḥ śrīpāpū aluptā astra śrīśaktiḥ śrīpādupū | iti hṛdādi sthānollekhaḥ | atra saṃpradāyaḥ śaraṇaṃ | pādukollekhastu śrīvidyāyāmeva | pramāṇaṃ tat tatkalpe lekhyaṃ | atha guru vivaraṇaṃ | bhāvacūḍāmaṇau | ādau sarvatra deveśa maṃtradaḥ paramo guruḥ sarvamaṃtreṣu taṃtreṣu svayaṃ prakhyātarūpiṇī | tataḥ puruṣarūpastu tataḥ svaguru saṃtatiḥ | tena rāhamadaṃsāśca madbhaktāśca viśeṣataḥ || sarvamaṃtreṣu prabhavaḥ sarvatra siddhidāyikāḥ | dikaugha guravo devi siddhaugha guravastathā || mānavaughā samāsena kathayāmita vāgrataḥ | ityudeśataḥ | divyaughādayo viśeṣya tat tatatre jñeyāḥ | yeṣāṃ tu divyaughādayonaṃdayaṃte | teṣā bhāvacūḍāmaṇāvuktaṃ | atha vā sarvaśākteṣu guravaḥ sarvasūcitā | kulacūḍāmaṇau | devaśṛṇu vā sa samāhitaḥ | tena prahlādānaṃdanāthādayaḥ prātaḥkṛtya prastāre nirūpitāḥ | anyacca bhāvacūḍāmaṇau | yeṣu yeṣu ca maṃtreṣu ye ye ṛṣigaṇāḥ smṛtāḥ | te te pūryāḥ sa paryādau saṃkṣaipādyāditaṃ mayā || ajñānād gurunā nāmnā gurutritaya marcayet | catuṣṭayaṃ vā saṃkoco na ca kāryaḥstataḥ paraṃ || guruṃ paraguruṃ caiva parāparaguruṃ tataḥ | parameṣṭhiguruṃ caiva kathitā guravastayā || gurumiti catuṣṭayamiti padasyānvayi viśeṣyaṃ padaṃ | tena catuṣṭayaṃ guruṃ vā pūjayedityarthaḥ || guru tritayasya kalanāmāt paragurumityarthaḥ | di paramagurumityarthaḥ | ādau sarvatra deveśi maṃtradaḥ parato gururityādi prāgukta vacanāt | tatrastha sarvatra padasya namaskāra tarpaṇa pūjā paratvāt | catuṣṭayatva punaḥ idaṃ tritayaṃ ṛṣirekaḥ | sthāna maṃtra nirṇayastu sāmānyatvāt saṃdhāyāṃ muktameva vidyā viśeṣastu tat tatkalpo jñeyaḥ | prayogastu svāhāṃta śrīgurupādukā maṃtramuccaran | śrīamukānaṃdanātha śrīpādukāṃ pūjayāmi namaḥ | ityādi vidyā viśeṣe | p. 94a) viśeṣastu tat tatkalpo jñeyaḥ | parivārā suvṛnda devatā koṇā patrādi saṃsthāḥ tat tatkalpe jñeyāḥ || atha lokapāla vivaraṇaṃ || śāradāyāṃ | aṃte jayellokapālān mūlapārśvadānvitān | heti jātyadhiyopetān dikṣu pūrvādiṣu kramāt || mūlapāriṣadānvitāniti | iṣṭadevānāmaṃte pārṣada padayukta maṃtrapūjyāmityarthaḥ | tena devī pārṣadāyeti siddhyati | iti jātyādhiyotpetāniti heti padam. astraṃ vācakaṃ | tena vajrahastāyeti | jāti padena suratvādayo jātaya ucyaṃte | tejatyadhipatiryo lokapālānsteṣāṃ jātipuraskāra pravṛtta padamuktā adhipatitva puraskāra pravṛtta padamukta maṃtra pūjānityarthaḥ | tena surādhipataye i siddhyati | tūrṇāyāge ca | iṃdrāya padamābhāṣya surādhipataye pada sa vāhanāya tatpaścāt sa parivārāyetyai | namoṃte caiva manyeṣāṃ vāhanādika muddharet | atra prayogamaṃtretātparyaṃ na krame sa vāhanāya ityadhika tayā siddhyati | kalpasūtre ca | laṃ iṃdrāya vajrahastāya rakṣādhipataye airāvata vāhanāya saparivārāya namaḥ | rāvahnaye śaktitejodhipataye ajavāhanāya saparivārāya namaḥ | vāṃ vāyave dhvajahastāya prāṇādipataye ruru vāhanāya saparivārāya namaḥ | saṃ somāya śaṃkhahastāya tārādhipataye namaḥ | aśvavāhanāya saparivārāya namaḥ | haṃ iśānāya triśūlahastāya vidyādhipataye vṛṣavāhanāya saparivārāya namaḥ | oṃ brahmaṇe padmahastāya svarlokādhipataye haṃsavāhanāya sa parivārāya namaḥ | śrīviṣṇave cakrahastāya nāgādhipataye garuḍavāhanāya saparivārāya namaḥ | guṃvāstu puruṣāya vāstvādipataye brahmaṇe namaḥ | ityekādaśa dikapālān pūjayet | rebhirvacanaireka vākyatālīgha vādayaṃ prayogaḥ siddhyati | lāṃ iṃdrāya devī pārṣadāya vajrahastāya surādhipataye airāvata vāhanāya saparivārāya namaḥ | iti krameṇa sarvatra | vāstvādhipati brahmapūjāṃ tu matabhede daśa dikpālān ekādaśaveti | atra kuvera pūjānasthāne somapūjanamuktaṃ | śāradāyāmapīdameva yathā iṃdramāgreyamaṃ rakṣo varuṇaṃ pavanaṃ vidhuṃ | īśānaṃ pannagādhīśaṃ madha ūrdhva. pitāmahaṃ | koṣādau tu kuverapūjanaṃ | kuvera īśaḥ patayaḥ pūrvādīnāṃ diśāṃ kramāt | ityamaraḥ tripurāsārepi | svarṇapracaya samavarṇaṃ dhanapatityanda padameva likhyate | arimaṃtratyāga prastāve ubhayorapi pūjanaṃ muktaṃ | yathā kuvera tārakādhīśāvagacchetāṃ svarau tu mā viti | tathā ca saṃpradāyānusāreṇa gurunā majñeyā ekasya pūjanaṃ kāryaṃ iti dik | athaiteṣāṃ vāhana vivaraṇaṃ | p. 94b) caṃdrikāyāṃ | airāvatastathā goṣā mahiṣaḥ pretasaṃjñaḥ makarākhyau mṛtaḥ paścātturago vṛṣabhastathā | kūrmo haṃsaḥ kramā devāṃ vāhanāni vidurvudhāḥ | athaiteṣāṃ dhyānaṃ | śāradātilake | pītoraktaḥ śito dhūmraḥ śuklo dhūmraḥ śitāvubhau | gauroruṇaḥ kramādete varṇataḥ parikīrtitāḥ || tripurāsāre ca | priyaṃguṃ gaganāṃgaṃ parikalipālaṃ maṇimayalasat cūḍāpīḍaṃ dviradanavarādhiṣṭhita tanuṃ | sahasraṃ vibhrāṇāṃ nayanakamalātyaṃ harihayaṃ yajet pūrvasyāṃ vaidiśi kusuma ratnādibhiratra | atha vikasita kusumābhamagniṃ chagalagataṃ śitaśaktiyukta hastaṃ | maṇimaya mukuṭaṃ yajet sugaṃdhaiḥ dhṛta kusumavarai dhṛtaraṃ kuṃḍalaṃ ca | arcayet tadanu dakṣiṇa bhāge nīla vīra inibhāṃ pitṛnāthaṃ | daṃḍahasta maruṇāvata netraṃ saṃvitāṃga samamujvalaveśaṃ | narārukṣo rūḍhorukṣo diśi vikaṭa daṃṣṭraṃ su niśitaṃ kṛpāṇaṃ vibhrāṇaṃ sa jalajalaṃ daśyā mala tanuṃ | yajet vālā lolaṃ pulaka palamārakta nayanaṃ vicitrālaṃkāraṃ tadanu vidhivadrākṣa sa patiṃ | śaradabhraśaśāṃka tribhaṃ varuṇaṃ makarasthi tamujvalaveśadharaṃ | maṇimaṃḍalamaṃḍitagaṃda yugaṃdhara pāśakaraṃ yajet svaśirasi | vara sa muragaṃ śṛṇu śaktakaraṃ śuci ketana dhūmranināṃgaruciṃ | nijadiśya nilaṃ vidhinātha yajet kusuma pramusvairmaṇi hāradharaṃ | athorṇāyau svarṇa pracayasaṃmavarṇaṃ dhanapatiṃ samāsīrṇaṃ yakṣaiḥ parivṛtamaśeṣaiśca nidhibhiḥ | gadāhastaṃ piṃgāṃ karakamala yugaṃ su kusumairyajedgaṃdhairdhūpaiḥ | svadiśila sadā kalpamapi ca | aiśānyāṃ śaśikhaṃḍamaṃḍita jaṭhājūṭaṃ trinetraṃ haraṃ siṃdūrāruṇa vigrahaṃ diśi yajecchūlaṃ kapālaṃ sadā | vibhrāṇaṃ svabhujai caturbhikabhayaṃ yogākhya mudrāṃ tathā bhasmoddhūlita vigrahaṃ vṛṣagataṃ gaṃdhādibhiḥ sādhakaḥ | eteṣāṃ maṃtra stripurāsāro mastakādi jalarāśigaṃsakaṃ mastaka caṃdanaṃ va kārmukaṃ | sūkṣma pūrvamukha pūrvasaṃyutaṃ lokapāla manureṣakīrtitaḥ | mastakādanusvārā jalarāśi samudragaḥ caturthasthānagaṃ aiśakaṃ svānusvāraṃ tena vāgbhava vījoddhāraḥ | mastakā danalagaṃ anusvārāstṛtīyasthānagaṃkakāra iti yāvat vakārāṃtamukavakaḥśaḥ tadataḥṣaḥ taśuk kakāravakāra saṃyogāt kṣaḥ sūkṣma pūrva ākāramukha pūrva anusvāraḥ tābhyāṃ saṃyuktaṃ tena aikṣāṃ iti atrā pīcchā vikalpaḥ tadastrāṇi yathā | vajraṃ śaktiṃ daṃḍamāsaṃ pāśaṃmaṃkuśaṃ gadāṃ śūlaṃ cakraṃ padmamaṣā āyudhāni kramādviduḥ | śitāraktaḥ śitākāśa vidyudraktamitāśitāḥ | kuruviṃda parailābhā vaghnyādyāḥ parikīrtitāḥ || sthānaṃ svataṃtre | caturasre lokapālān tadastrāne ca tadvahi | p. 95a) maṃtrastu | svanāmādyakṣaraṃ ukti vimalātaṃtre | svanāmādyakṣaraṃ vījaṃ maṃtrālābhe prakīrtitaṃ | atra nityapūjāyāṃ yatra lokapālā pūjanaṃ nāsti tatrāni dīkṣāyāṃ kartavyameva dīkṣāyāṃ sāmānyato vidhānāt | nityapūjāyāṃ tṛyanāstine kartavyaṃ yatra nāsti tatra netidik | iti parārcanatvāt punarmūladevīṃ pādyādibhi pūjayet | taduktaṃ svataṃtre | punaḥ ṣaḍaṃgaṃ vinyasya dhyānaṃ kṛtvā vibhāvya ca | saṃtarpya pūrvavaccaiva pādyādibhiḥ punaryajet || atha pūjāvākya vivaraṇaṃ | yathā | pādyapātrāt pātrāṃtareṇa tatvamudrayā pādyaṃ gṛhītvā etatpādyaṃ svakalpoka maṃtramuccarya śrīamukadevyai namaḥ | iti pādayordadyāt | arghapātrāmṛte na tatva mudrayā utsṛjya pādyamudrāṃ pradarśya nivedana maṃtraṃ paṭhet | nivedana maṃtrāstu vāmakeśvara taṃtroktāḥ | gaṃdhapuṣpa samāyuktaṃ sugaṃdhi jalasaṃyutaṃ || pādyaṃ gṛhāṇa deveśi sarvakāryārtha siddhaye | evamarghyaṃ gṛhītvā idaṃrghyaṃ maṃtraṃ ca amuka devyai svāhā iti śirasaṃ datvā arghyapātrāmṛtenotsṛjyamudrāṃ pradarśya nivedana maṃtraṃ paṭhet | durvā taṃdula saṃyuktaṃ gaṃdha caṃdana carcitaṃ | caturvarga phalāvāptyai gṛhāṇārghyaṃ sureśvari || idamācamanīyaṃ amukadevyaivaṃ iti mukhe datvā mudrāṃ pradarśya | suvāsita jalairyuktaṃdukūlaiḥ pariśodhitaiḥ | gṛhāṇā camanīyaṃ tvaṃ śrīmatripurasuṃdari || anyadevatā pūjane anyanāmagrāhyaṃ | idaṃ snānīyaṃ amukadevyai namaḥ sugaṃdhi jalasaṃyuktaṃ karpūrādi suvāsitaṃ snānīyaṃ devadeveśi gṛhāṇa mama siddhaye | evaṃ eka madhu parkaḥ ca mukhe datvā mudrāṃ pradaśyā dadhyājya madhusaṃmiśraṃ surasaṃ sumanoharaṃ | madhuparkaṃ gṛhāṇatvaṃ dharmakāmārtha siddhaye | punarācamanīyaṃ tu ācamanīyavat dadyāt || eṣa gaṃdhayaṃ iti saṃmukha vacchedena madhyamānāmumikābhyāṃ aṃguṣṭhāgreṇa sarvāṃgaṃ datvā mudrāṃ pradarśya | caṃdra caṃdana kastūrī rocanā guru kuṃkumaiḥ | saṃskṛtaṃ surasairātraṃkagaṃdhamāṃ kalpayāmyahaṃ || etat puṣpaṃ vauṣaḍiti puṣpamudrayā aṃjalinā datvā mudrāṃ pradarśya vicitra mamalaṃ ramyaṃ vāsitaṃ gaṃdhavāribhiḥ | sugaṃdhi vikasat puṣpaṃ mādarāt kalpayāmyahaṃ | eṣa dhūpaḥ namaḥ vāme saṃmukheṃvā sthāpayitvārdha jalenotsṛjya | oṃ gajadhvani maṃtramāna svāhā iti maṃtra pūjitāṃ ghaṃtāṃ vāmena vādayan dhūpadhāraṇa mudrayā trivāraṃ devī sammukhe bhrāmayan | vanaspati rasotpatro gaṃdhāvyaḥ sumanoharaḥ | āghreyaḥ sarvadevānāṃ dhūpoyaṃ pratigṛhyatāṃ || athavā dhūpayeddhūpairmūlamaṃtra puraḥssaraiḥ | surabhī mṛtasaṃyogodutpannaṃ gaṃdhamuttamaṃ || sa karpūrāsanaṃ divyaṃ dhūpamunmīlayānyahaṃ | p. 95b) evaṃ dhūpaṃ nivedayāmi iti dakṣiṇe sa mukhe vāme vā ghṛtavartikābhedena saṃsthāpyārgha jalenotsṛjya mudrāṃ pradarśya vāmenaṃ ghaṃṭāṃ vādayan dīpadhāraṇa mudrayā dakṣeṇa dīpamādāya trivāraṃ mastako paribhrāmya suprakāśo mahādīpaḥ sarvatastimirāpahaḥ | sa vāhyābhyaṃtaraṃ jyoti dīpoyaṃ prati gṛhyatāṃ athavāṃ ghṛta saṃyuktavartyaddhe prajvalaṃtaṃ niraṃtaraṃ | divyadarśana dātāraṃ dīpaṃ saṃdarśa yāmyahaṃ | naivedyaṃ dakṣiṇe vāme purato maṃḍalaṃ kṛtvā śrīpātrāmṛtena saṃprokṣādhāraśaktiḥ saṃpūjya yathoktapātraṃ yayo valibharitaṃ saṃsthāpya astramaṃtreṇābhyukṣyamṛtaṃ yathāśakti japtvā idaṃ naivedya maṃtraṃ amukadevyai nivedayāmi ityarjalenā utsṛjya mudrā pradarśya | hemapātra gataṃ ramyaṃ paramānnaṃ susaṃskṛtaṃ | paṃcā vā ṣaṭ rasopetaṃ gṛhāṇa parameśvarī || anyat sarvaṃ nivedayāmīti yathā saṃbhava sthāne dadyāt | alaṃkārāṇi yathā yogyāṃgaṃ vibhāvyaṃ dadyāt | idamityapi jñeyaṃ | iti naivedyāṃtaṃ saṃpūjya homaṃ kuryāt | yathā śāradāyāṃ | evaṃ saṃpūjya vidhivannaivedyāṃtaṃ tato guruḥ | dakṣiṇe sthaṃḍile kṛtatrādhāya hutāśanaṃ | saṃskṛtya vidhivadvidvān vaiśvadevaṃ samācaret | vaiśvadeva sarvadevī viśvaśabdasya sarvanāmatvāt || śrīpūrṇānaṃdakṛtā gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭaloṣṭādaśaḥ smṛtaḥ || atha tāṃtrika kuśaṃḍikā || homāvāmāsu saṃskārādhīnatvāt tatsaṃskāra vivaraṇaṃ | taduktaṃ kuloḍḍīśe | ādau kuṃḍasya saṃskārānaṣṭādaśa ca kārayet | mūlena vīkṣaṇaṃ kuryādaṣṭastreṇa prokṣayedvudhaḥ || tenaiva tāḍana darbhe brahmaṇābhyakṣaṇaṃ mataṃ | prokṣaṇaṃ nāma uttāna haste jala vikṣepaḥ || sa e jala vikṣepaḥ tiryak cedabhyukṣaṇaṃ tathā ca smṛtiḥ | uttānena tu hastena prokṣaṇaṃ samudāhṛtaṃ || tiraścābhyukṣaṇa. proktaṃ * * * * * * (?) khananaṃ mṛtidodvāraḥ śaramaṃtre pūraṇaṃ | hṛdāya jalāstramaṃtreṇa samīkaraṇameva ca | khananamiti taddine kuṃḍa khanana pakṣe pūrvakhanita kuṃḍāt ettani manasā vibhāvyāni iti sāṃpradāyikāḥ | kecit kṛta kuṃḍasyaiva śodhana. | vīkṣaṇādapi kṛta kuṃḍasya śuddhatvāt anutyasya svarūpo bhāvāditi vadaṃti | vayaṃ tu vīkṣaṇādi khananāṃtaṃ kuṃḍabhūmeva ca śuddhaḥ | prathamataḥ tadanu catuḥ saṃskāra saṃskṛte sthāne kuṃḍavidhānādeva kuṃḍaśuddhiḥ | aśuddhasthānatvāt | tena caturṇāṃ pūrvāṃgatā khananasya utpādakatā śūnye maparāṃ gatā iti kramaḥ | pūraṇaṃ kṣudragartādi pūraṇārthaṃ samīkaraṇaṃ datta mṛttikāyā hastādinā cālayitvā nimnonnatā khaṃḍanārthaṃ | sevanaṃ kavacenaiva heti maṃtreṇa kuṭṭanaṃ | p. 96a) secana sthūlamuda komalatārthaṃ kuṭṭanaṃ mṛdastāḍanaṃ dṛḍhīkaraṇārthaṃ mārjanaṃ chūmamaṃtreṇa tataḥ kuryād vilepanaṃ | mārjanaṃ alakta mṛttiṃkādṛḍhīkaraṇārthāṃ vilepanaṃ tu gomayodakena | somasūryanalānāṃ ca kalāste naiva kalpayet | trisūtrīkaraṇaṃ caiva stanmaṃtreṇa prapūjayet || sometyādi tejastritayakalāḥ aṣṭatriṃśat tadabhedabhāvanaṃ tenaiva vartmanā trisūtrīkaraṇaṃ guṇa trayātmakasūtreṇa tridhā veṣṭanaṃ iti bhaddamataṃ | kecittu trikoṇaṃ vilikhya tatra pūjayaṃtīti | mārjanādīnāṃ maṃtraḥ kūrcaṃ taduktaṃ somaśaṃbhunā saṃmārjanaṃ samālepaṃ kalārūpa prakalpanaṃ | trisūtrīkaraṇaṃ caiva varmaṇābhyarcanaṃ hṛdā | śāradāyāṃ ca | kuṭṭanaṃ iti maṃtreṇa varma maṃtreṇa mārjanaṃ | vilepana kalārūpaṃ kalpanaṃ tadanaṃtaraṃ || trisūtrīkaraṇaṃ paścādhṛdayanārcayenaṃ mataṃ | iti | vajrīkaraṇa maṃtreṇa hṛnmaṃtreṇa īśaiḥ śubhaiḥ | catuṣpatha bhāgarūpaṃ nayane nākṣapāṭanaṃ vajrīkaraṇaṃ dṛḍhatā bhāvanaṃ keṣāṃ cinmate vajramudrādarśanaṃ | sanyāsivāṃ tu ṣaṭtriṃśadarbhairastra maṃtrābhimaṃtritaiḥ | prādeśamātraṃ kṛtvā kuṃḍamadhye rekhātrayaṃ kuryāditi vadaṃti | kuśairiti pūrvāgrairuttarāgrairurddhādho bhāvitai kuṃḍamadhye sthāpitai catuṣpathaṃ bhāgarūpaṃ samabhāgarūpaṃ kuryāt | catuṣpatha madhye āvasatyaṃ prācyāṃ satyaṃ paścime āhavanīyaṃ dakṣiṇe annāhāryaṃ somegārhapatyaṃ bhāvayet | tadukta muḍḍīśe | āvaga madhyabhāge prācyāṃ satyaṃ tu paścime | āhavanīyaṃ tatonnāhāryaṃ dakṣiṇadeśataḥ gārhapatyaṃ ca maṃtrajño bhāvayed bhāgamityapi | akṣapāṭalamiti akṣapadena iṃdriyāṇi ucyaṃte | iṃdriyānnāśatirityarthaḥ paṭadhātorgana nārthatvāt | iṃdriyāṇi saṃtiti yāat | iti kecit | viṣṭarāstaraṇārthaṃ tu mūlamaṃtrābhimaṃtritaṃ | dvādaśāṃgula tīrthaṃ akṣapāṭaṃ prakīrtitaṃ | iti kecit tu sāṃpradāyikāyāstukṣapāyāmaṭanaṃ yasya samakṣa pāṭanaḥ rākṣasa iti yāvat na vidhatekṣa pāṭano rakṣeśo yatra kuṃḍe tadakṣa pāṭanaṃ rakṣa śūnyatvabhānaṃ kuryādityarthaḥ | śāradāyāṃ tu tannātranata mudrayā dakṣapāṭanaṃ | maṃtradvaidhe icchāvikalpaḥ | etadaśaktau catusaṃskāreṇa śodhayet | taduktaṃ śāradāyāṃ athavā tāni saṃskuryāccaturbhirvākṣaṇādibhiḥ | ityaṣṭādaśa catuḥsaṃskāraḥ | kuṃḍāśaktau sthaṃḍile homaḥ | athavā sthaṃḍile homaṃ kuryāt sādhaka sattamaḥ aṃguṣṭha madhyamā chedaṃ vāyukāmayamaṃḍalaṃ | caturasraṃ hastamānaṃ yomayenopalepitaṃ | śodhayet kārayet sthānaṃ vīkṣaṇādi catuṣṭayaiḥ | p. 96b) iti nīlataṃtre | punarīkṣaṇa maṃtreṇa kuṃḍaśuddhirudāhṛtāḥ | yathā | mūlamaṃtreṇa kuṃḍānāṃ vīkṣaṇaṃ kuṃḍasaṃskṛtiriti atra sāṃpradāyikāḥ vīkṣaṇa padena vīkṣaṇādayaḥ aṣṭādaśa saṃskārā upalakṣitāḥ ekasārtha vāhitvā ekavākya tālāghavācca | kecittu śaktāśakta bhedenāṣṭādaśaścatvāraḥ eko vā saṃskāraḥ ** (?) saṃskṛti kavacane | pādānāt diti vadaṃti iti saṃskṛtayaḥ | navakuṃḍapakṣe ādau ācārya kuṃḍe catuḥkuṃḍī pakṣe ādau caturasre ekakuṃḍīpakṣe tasminneva | eva saṃskṛtya dravyāsādanaṃ kuryāttāni tu śuddhiṃ dhanavyajane praṇītā prokṣaṇī vahnyādhāra svarṇādipātra tāmrādi ghaṭita pātrai pātrāṇi śruksruvau ādyasthālī carusthālī agarbha darbhamuṣṭhi prādeśa daśakuśapatra catuṣṭavyaṃ darbhāṣṭamit ṣaṭkaṃ brahmagraṃthiyutaiḥ stribhiḥ paṃcabhirvāghaṭitā juṭikā kūrcaḥ prādeśamātra sa graṃthi kuśapatra dvayaṃ paridhi trayaṃ pracya ghṛtaṃ kalpokta homadravyaṃ gaṃdhādhupacārāḥ | validravyaṃ kuśa sahitodaka pātraṃ etānyāsādanīyāni | śāradāyāṃ tisraḥ tisro likhellekhā hṛdā japrāgudagrajāḥ | prāgaraṇāṃ smṛtā devāḥ mukuṃdeśa puraṃdarāḥ | rekhānāṃ udagagriṇāṃ brahma vaivasvateṃdavaḥ || athavā ṣaṭkoṇāvṛtaṃ trikoṇaṃ tatra saṃlikhet | sarvāṇyubhyukṣyatāreṇa yogapīṭha mathārcayet || tatra rekhānāṃ devatā nirūpaṇāṃ pūjārthaṃ tena krameṇa triṣutrīṃ strīn devān pūjayet | oṃ mukuṃdāya nama ityādi | atha ceti | atra vā śabdo vikalpena samuccayokṣayorubhayoścāpi trikoṇaṃ śaktimālikhet | iti laghudīpikā darśanāditi vadaṃti | tatra rekhā pakṣe trikoṇaṃ nāstyaiva kathamubhayapakṣe trikoṇaṃ ubhaya pakṣatvaṃ punaḥ | yogapīṭha maṃḍalamāvaśyakaṃ | śaktaścadvekhāṃ kuryāt | devatāḥ pūjayecca aśaktaścet na kuryān na pūjayet | kuloḍḍīśādau ubhayasyaiva likhanaṃ | yathā rekhātrayaṃ sudhīḥ kuryāt paścimāt pūrvadiggataṃ | prādeśamātraṃ vijñeyaṃ muktaṃ deseṃdrarūpakaṃ | hṛdaye naiva maṃtreṇa dakṣiṇāduttarāvadhi || rekhātrayaṃ tathā brahmavaiva svateṃdrarūpakaṃ | lekhanīṃ niḥkṣipet tatra tarjanyaṃguṣṭha yogataḥ || raṣṭhastāsāṃ samuddhṛtya prokṣayet praṇavena tu | yogapīṭhaṃ ca siṃdūra karpūra kuṃkumena vā || dhyānaṣṭenata vā madhye cūrṇeyā vā haridrayāṃ | trikoṇaṃ caiva ṣavake * * * * * * (?) puraṃ dvāra saṃyute likhitvā vāla puṣpaṃ ca tanmadhye ca vinikṣipet | jñānārṇave ca | atra vellekhanaṃ tatra trirekhāt paścimāt priye | pūrvāgra vilikhet paścāstisro rekhā * * * * (?) || tattarāgrāstato devi lekhanī tatra saṃlikhet | prokṣaṇaṃ ca tataḥ kṛtvā siṃdūreṇa tataḥ || kuṃkumenāthayā devi karpūra rajasāpi vā | cūrṇena vāhariṃdrāyādhānyaṃ pṛṣṭena vā priye || p. 97a) trikoṇaṃ caiva ṣaṭkoṇaṃ vasupatraṃ samālikhet | caturasraṃ caturdvārabhedaṃ maṃḍalamālikhet || madhye puṣpaṃ vinikṣipya tripureśyā varānane | tasmāt samuccā * * * * (?) yārtha eva vā śabdaḥ || jñānārṇavokta tataḥ paramiti vākye spaṣṭīkṛtaḥ rekhārekhā karaṇāt paramityarthaḥ | anyathā vahnipūjāyā maṃḍalābhāvaḥ | rekhā su mukuṃdādi pūjā vidhānāt | viyukta viniyoga virodhāt | śaktimiti māyāvījamiti yāvat | kāmeśī yogapīṭhaṃ yathā | uḍḍīśe | uparyuparibhedena pīṭhaṃ tatra prapūjayet | maṃḍūkaṃ pūjayet tatra mādhāraṃ kūrma śūkarān || pṛthivīṃ kaṃdanāle ca padmakarṇika keśarān | dharmādīṃścāpya dharmādīndikṣu pūjayet || aṣṭhapatreṣvaṣṭa śaktīḥ pūjayet pūrvadi kramāt | mohinī kṣobhinī caiva vaśinī jaṃbhinī tathā || ākarṣiṇī drāviṇī vahlādinī saptamī tathā | klinnāṣṭamī sarvamadhye suṃdarī pakṣe kāmeśvari kāmeśvarau | anyatrayaṃ vāgīśvarī pīṭhapūjā yathā | śāradāyāṃ | mātṛkodīrite pīṭhe vāgīśī marcayet sudhīḥ | mātṛkāpīṭhaṃ tatraiva ādhāraśakti pīṭhamatyaṃta marcayet | medhā prajñā prabhā vidyā śrīdhṛtiḥ smṛti vuddhayaḥ vidyeśvarīti saṃproktāstavādyā nava śaktayaḥ | varṇābjenāsanaṃdadyānmūrti mūlena kalpayet | raktābjau hsauriti vījaṃ sarvatra muktamātṛkā pīṭhe madhyasthita vījamiti yāvat | pīṭhavījai vāme medau vasanāṃ tu karṇikamityādi tārāpūrṇaślokaḥ prayogaḥ | oṃ hrīṃ kāmeśvarī kāmeśvara yogapīṭhāya namaḥ | hyau vāgīśvarī vāgeśvara yogapīṭhāya namaḥ | mūrti ** (?) kuloḍḍīśe | kāmeśvarīṃ mahāprauḍhāṃ nīleṃdīvara sannibhāṃ | kāmeśvareṇa saṃyuktaṃ dhyātvā pādyādibhiryajet || śaktivījena kāmeśīṃ kāmeśaṃ madhyadeśataḥ | vālāyā ityarthaḥ | vāgīśvara maṃtrastu vadavadetyādi daśākṣaraḥ | prayogastu sauḥ kāmeśvarīṃ klīṃ kāmeśvarī pāpū | vadetyādi 10 vāgīśvarībhyāṃ namaḥ iti saṃkṣepaḥ svīkurvaṃti | * (?) ḍādrā viḍāstu vistārataḥ tat tatkalpokta svīkurvaṃti | uḍḍīśe | śrotriyāgārajaṃ vāpi sūryakāṃto bhadbhavārṇavā | avanī saṃbhavāpi kṣiptaṃ svarṇādi bhājane | gautamīye | pāṣāṇa bhavamagniṃ ca yadi vā vā na saṃbhavaṃ śrotriyānāgehaṃ ca vanasthamatha vāharet yadicchālābha saṃprāpto ayogyo yāgakarmaṇi | niragni brāhmaṇālubdho arddhalānaravo bhavet kṣatrālubdhe caturthāśaṃ phalaṃ dadyāddhutāśanaḥ | vaiśya śūdrā ca viphalaṃ jāyate homakarmavit | vahniyuktaṃ samāharet | uḍḍīśe | tasmāt samādatya kiṃcid vahnivīje sādhakaḥ catuḥsaṃśuddhaṃ avagulyaṃ tataḥ paraṃ | daśadigvaṃdhanaṃ kṛtvā dhenumudrāṃ pradarśayet | kūrcāstrādyāṃśca nairṛtyāṃ kravyādāṃ saṃparityajet || p. 97b) kurcāstrādyāṃ yuktena maṃtreṇetyarthaḥ | laghudīpikāyāṃ | astreṇāgniṃ samādāya kavacena vidhāya cakra vyādāṃśaṃ tu tenaiva nairṛtyāṃdiśi niḥkṣipet | samādā vahnisthānāṃ nidhāya svarṇādi pātre ityarthaḥ śāradāyāṃ sūryakāṃtādi saṃbhūtaṃ yadvā śrotriyāgrajaṃ | ānīya vahniṃ pātreṇa kravyādāṃ saṃparityajet | kriyāsāre ca | śmaśādā vāma māṃsamaṃtiyo vahniruṃcyate | kravyādatastasya nāma syāṃtyajet kiṃciddhutārānāt | jñānārṇave ca | saṃpuṭādāgra daṃḍaṃ tu hūṃphaḍāṃta na saṃtyajet | kravyādāṃśaṃ koṇabhāge rakṣasāṃ vīravaṃdite || hūṃphaḍaṃtena mūlena taduktaṃ gaṇeśvare | hūṃ phaḍaṃtena mūlena kravyādāśa parityajet || tatrāyaṃ kramaḥ uktasthānāt | svarṇādi pātre phaḍiti maṃtrenādāya tāmrapātreṇachādyānīya saṃpuṭādogra daṃḍaṃ prajvalitaṃ rakṣodiśi hṛmūlaṃ hūṃphaṭ iti maṃtreṇa kravyādāṃśaṃ parityajet | atra kutrāpi taṃtramate | kravyādāṃśaṃ parityajya vahnisaṃskāraḥ kutrāpi saṃskārānaṃtaraṃ kravyādaṃśaṃ tyāgaḥ atrecchavikalpaḥ | ata eva vedepi kravyādāṃśaṃmityādināni siddhaḥ uḍḍīśe | paścāt prajvālayed vahniṃ jñānāgniṃ saṃmarya ca | adārya vaiṣṭivāgnibhyāṃ bhaumasyaikaṃ smaraṇavaśoḥ | caitanyaṃ vahnivījena caitanyaṃ pāvake tadā | dīpāddīpāṃtaraṃ nyāyāt sphuraṃtaṃ sarvatomukhaṃ || viśvamārgeṇa manuvit kavacena tatorcayet | jñānārṇave | kāmeśvarīṃ kuṃḍamadhye sa kāmāmṛta saṃyutāṃ | samāvāhya ca saṃpūjya tadgarbhe vahnimāharet || iti sūtraṃ vivaraṇamāha tatraiva mūlavidyā netra maṃtrāt siddhaye ca vilokayet | astramaṃtreṇa saṃpūjya saṃpuṭasthaṃ tataḥ paraṃ | bhrāmayet kuṃḍaparitaḥ stridhā dakṣiṇataḥ kramāt || kuṃḍamadhyaṃ pratiṣṭhāpya tadgarbha kāmavījaṃ ca vahni ca mūrtayena na likhya manunā pūjayecchuciṃ | nābhimaṃḍala madhyasthaṃ vahannāḍī puṭa kramāt | jñānāgniṃ vāhya vahniṃ ca ekīkṛtya prapūjayet || pūrvavidhāṃ samuccārya āḥ sohamiti coccaret | vahni caitanyaṣuccārya ṅeṃta hṛnmanu saṃyutaṃ || anena manunā garbhe kāmeśvaryā viciṃtayet | uḍḍīśe | bhūmau jānunī kṛtvā kūrcavījaṃ ca vahni ca | caitanyaṃ ṅeṃ namoṃ tasyādanenotthāpayecchuciṃ || śiva vījadhiyāstasyā yonau vahniṃ vinikṣipet | ātmanobhimukhaṃ kṛtvā pūrvokta maṃḍavāstare || kāmavījaṃ samuccārya vahni mūrti samarcayet | vālā maṃtraṃ samuccārya āṃ sohamiti saṃlikhet || vahni caitanyamuccārya ṅeṃtaṃsaṃ hṛnmaṃtra saṃsmṛtaṃ | kāmeśvaryā garbhadeśe vahnimanena bhāvayet || śāradāmaṃtra | saṃskuryāttaṃ yathā nāmaṃ deśiko vīkṣaṇādibhiḥ | adarpavaindavā śrībhyāṃ bhaumasyaidyaṃ smaran vasoḥ || p. 98a) yojayed vahnivījena caitanyaṃ parake tadā | tāreṇa maṃtritaṃ maṃtrī dhenumudrā mṛtīkṛtaṃ || astreṇa vāyutaṃ kṛtvā tanmaṃtreṇāvaguṃṭhitaṃ | arcitaṃtriḥ paribhrāmya kuṃḍasyo parisādhakaḥ || pradakṣiṇaṃ tadātāra maṃtroccāraṇa pūrvakaṃ | ādvānābhimukhaṃ maṃtraṃ vahniṃ jānu spṛṣṭha mahītalaḥ || śivavījādhiyā devyāyonānenaṃ vinikṣipet | paścādevasya devyāśca kuryādā camanīyakaṃ || atrāyaṃ kramaḥ | kravyādāṃ saṃtyaktvā mūlamaṃtreṇamīkṣitaṃ | astreṇa prokṣitamaṃtraṃ astreṇa kuśādinā tāḍitaṃ hūṃ vahni caitanyāya namaḥ iti dakṣa hastāṃ bhūmityabhyukṣitaṃ vamiti dhenumudrāṃ pradarśya bhūmityavaguṃṭhya phaḍiti tālatrayeṇa choṭikābhi digvaṃdhanaṃ kṛtvā nābhi saṃḍanastha caitanyāṃgniṃ bhūmiti śvāsanāsayāsaṃkramayya klīṃ vahni mūrtayena ma iti vahniṃ saṃpūjya vahni caitanyāya nama iti dakṣihastena vahnimutthāpya aiṃ klīṃ sauḥ āṃ sohaṃ vahni caitanyāya nama iti kāmeśvarī garbhopari vīryavuddhā nikṣipet | iti tripurā pakṣe sāmānye punaḥ śāradokta kramaḥ tadyathā | kravyādāṃśaṃ tyaktvā catuḥ saṃprataṃ vahni kṛtvā adarpa bhaumagnoraikyaṃ vibhāvyaśvāsanāsayā vamiti vahnau caitanyaṃ saṃyojya oṃmiti sammaṃtryaramiti dhenumudrayāmṛtī kṛtya bhūmityavaguṃṭhya phaḍiti tālatraya choṭikābhi vimvaṃdhanaṃ vidhāyaraṃ vahnaye namaḥ iti saṃpūjya dakṣeṇādāya prādakṣiṇyena triḥparibhrāmyātvānābhimukhaṃ kṛtvā kuṃḍamadhye kḷpta maṃḍale oṃmiti maṃtreṇa śivavīja vuddhā vāgīśvaryā yonau nikṣipet | tato devāya devyai * (?) snī mācamanīyaṃ dadyāt | śāradātaṃtre | krāna yena tu nānenatamagnimatha deśikaḥ vitpiṃgala hanadahapaṭhayugma mudīrya ca | sarvajña jñāpaya svāhā maṃtroyaṃ prāgudīritaḥ | uḍḍīśe | ādau vyāhṛtibhiḥ pāścād vahnimaṃtraṃ ca vartulaṃ | citpiṃgala hanadvaṃdvaṃ paṭhadvidhā | sarvajñā jñāpaya svāhā vahni pakṣanayet sudhīḥ | śuṣka kāṣṭhādinā | mānavaddhau samau kṛtvā karau tu prasṛtāṃgulī | madhyame milite kṛtvā tanmadhyeṃguṣṭhakau kṣipet || imāṃ ca jvālinī mudrāṃ darśayet sādhakottamaḥ | kriyāsāre ca manuvuddhau sthirau kṛtvā prasṛtāṃgulikaukarau | kaniṣṭhāṃguṣṭha yugalaṃ militvāṃtaḥ praveśayet | saptajihvākhya mudreyaṃ vaiśvānarapriyaṃkarī || iti mudrādhdvedhe icchādhikalpaḥ | uḍḍīśe agni prajvalitaṃ vaṃde jātavedaṃ hutāśanaṃ | suvarṇa varṇamamalaṃ samiddhaṃ sarvato mukhaṃ | upasthānaṃ vidhāyetthaṃ manunā pāvakaṃ sudhīḥ || p. 98b) śāradāmapyevaṃ | uḍḍīśe prādeśamātraṃ samidhaṃ sūnā praghṛta saṃyutaṃ | tūṣṇī vahniṃ samukṣipya jihvāyāṃ devatā nyaset | śāradāyāṃ vinyasedātmano dehe maṃtrai jihvā havirbhujaḥ | liṃgaṃ pādma śiromaṃtrā ghrāṇa netreṣu sarvataḥ | vahnī vāgmīśa saṃyuktāḥ sādiyāṃtāḥ sa viṣṇavaḥ || vahnermaṃtrāḥ samudiṣṭo jihvānāṃ saptadeśikaiḥ | jihvāmnā strividhāḥ proktāḥ guṇabhedena karmasu || hiraṇyā gaganā raktā kṛṣṇānyā suprabhāmatā | bahurūpā tiriktā ca * * * (?) yāga karmasu || padmarāgā suvarṇānyā tṛtīyā bhadralohitā | lohitānaṃtaraṃ śvetā dhūminī caravālikā || rājaso rajasā vahnervihitā kāmyakarmasu | viśvamūrti sphulignaḍyaṃgnau dhūmravarṇāmanoyathvā || lohitānyākaraṃ lākhyā kālītāmasya īritāḥ | etāḥ saptasamudyatai krūrakarma sa madhyamānā maṃtribhiḥ svasvanāma samābhāṣyuḥ jihvā kalyāṇaretasaḥ | amartya pitṛgaṃdharva yakṣanāgā piśācakāh | rākṣasāḥ saptajihvānāmīritā adhidevatāḥ || vahnītyādi | vahnīrephaḥ irāvāyuḥ yaḥ | arghāśo dīrghākāraḥ etairyuktā sādi yāṃtā sa viṃdavaḥ | viṃdunādakalābhiryuktāḥ tena stryūṃṣṭryaṃ śryū vyūṃ nyūṃ śrāṃ yprāṃ etāni saptavījāni ekaika vījānāmaṃte ekaika jihvā nāma prayoktavyaṃ taduktaṃ jñānārṇave | krameṇa jihvā rājāṃtenāmāni paripūjayet | uḍḍīśamate jihvā devatā nyāsaḥ | śāradādite jihvānyāsaḥ | kecit tu dvādaśamānaṃti | keṣāṃ cinmate | jñātadevatākānāṃ jihvānāṃ nyāsaḥ manmate ubhayatra nyāsediti śravaṇādeka vākyatā lāghavāt | eka evanyāsaḥ | jihvānāmekadevatānāmnārekadevatāmukhaḥ prayogastu tryu amartya devatā kāyai hiraṇyāyai namaḥ stryaṃ pitṛdevatākāyai hi va gaganāyai namaḥ śryaṃ gaṃdharva devatāyai na raktāyai namaḥ vyaṃgakṣa devatākāyai namaḥ | tryaṃ nāgadevatāyai suprabhāyai namaḥ | ryapiśāca devatākāyai vahurūpāyai namaḥ hūṃ rākṣasa devatākāyai pratiraktāyai namaḥ | etā satvikyaḥ tāṃtrika nitya homo śrūṃ amartya devatākāyai padmarāgāyai namaḥ | ityādi saptatāṃtrika kāmya karma suvihitādaume | sprūṃ amartya devatā kāyai viśvamartyai namaḥ | ityādi tāṃtrika viduṣoccāṭamāraṇeṣu vihita homa śāradāyāṃ vahneraṃgamanuḥ nyaset | tanāvuktena varṇanā sahasrārciḥ svasti pūrṇatuṣṭhistu puruṣaḥ punaḥ | dhūmavyāpī saptajihvā dhanurddhara iti kramāt | ṣaḍaṃgamaṃtraḥ proktā | jātibhiḥ sahasaṃyutāḥ | jñānārṇavo vahnerdeha ṣaḍaṃgāni yojayet suravaṃdite | p. 99a) sahasrārcivahneraṃgamanunyaset | svastipūrṇatuṣṭhiṣṭa puruṣastathā | dhūmavyāpīṃ saptajihvā dhanurddha sudāhṛtaḥ | caturthyaṃtān ṣaḍaṃgeṣu yojayet kamalekṣaṇe | prayogastu sahasrārciṣe hṛdaye namaḥ | uktena vartmanā hṛdādiṣu tat tanmudrābhirityarthaḥ | svasti pūrṇāya śirase svāhā uttiṣṭha puruṣāya śikhāyai vaṣaṭ dhūmavyāpine kavacāya hūṃ sapta jihvāya netratrayāya vauṣaṭ dhanurddharāya astrāya phaṭ yadyapi | śāradādi matenaśca vaṣollekhādeta evanartavyāḥ asya bhṛgu ṛṣi chaṃdo gāyatryāgnistu devatāvījaṃ śaktiścaraṃ svāhā ṛṣyādīn pūrvavanyaset | iti kriyāsāra vacanāt | ṛṣyādikara ṣaḍaṃga jihvāmūrtinyāsa vyāpakanyāsāḥ krameṇa kartavyāḥ atha karanyāsaḥ | mūrtinyāsastu paścāllikhyate | vyāsakopi mūlena paścād vakṣyamānena | tenāvuktenati śāradā vacaname tadanusāreṇa vyākhyāta uktena varttavartmanā ādau ṛṣyādinyāsaḥ | paścāt karanyāsaḥ nyāsa prastāve uktenetyarthaḥ | sūtrāsthānānīti tatprasiddhānīti | sahasaṃyutāḥ | iti ṣaḍaṃganyāsaḥ | uḍḍīśe | aṣṭamūrtiṃ nyaset paścāt praṇavādyena vai kramāt | agninā saha sarvatramāhuvirjātavedhasaṃ || saptajihvaṃ havyaṣāhamaśnodaraṃ pravinyaset | vaiśvāvaraṃ ca kaumāra tajasaṃ tadanaṃtaraṃ || viśvamukhaṃ devamukhameṣu sthāneṣu vinyaset | mūrddhnidārāṃśakecaiva tathā pārśvakaṭhau tathā || vāmapādau tasya deśe pārśvaṃ śaktamato nyaset | śāradāyāṃ | tatognaye yadādyāṃspurnahvaṃta vahnimūrtayaḥ oṃ agnaye jātavedhase namaḥ ityādi prayogaḥ | jñānārṇavemate | ādau ṣaḍaṃganyā sa mātraṃ kuryādyathā | uḍḍīśādi mate ādau jihvānyāsaḥ tadaṃnu mūrtinyāsaḥ atra saṃpradāyaḥ śaraṇaṃ | tatrāpi kramenaiva ṛṣyādi karaṣaḍaṃga jihvāmūrti vyāpakanyāsāḥ prāṇāyāmaḥ pradarpitāḥ | kriyāsāre asya bhṛguriṣi chaṃdo gāyatryā devatā | vījaṃ śaktiścavaṃ svāhā ṛṣyādīn pūrvavannyaset | pūrvavaddīkṣā paṭalokta kramavadityarthaḥ | jihvākara ṣaḍaṃgaṃ mūrtinyāsaḥ prāgeva pradarśitāḥ vyāpakastu mūlamaṃtreṇa maṃtroddhārastu pāṭhāt | śāradāyāṃ | āsanaṃ kalpayitvāgne mūrti mūlena kalpayet | māsanaṃ pīṭhaṃ tadyathā śāradāyāṃ vahnipaṭalaṃ | svamaṃḍalāṃta prajayet pīṭhaṃ mana va śaktikaṃ | pītāśvetāruṇā kṛṣṇā dhūmrā tīvrā sphuliṃginī | rucirā kālinī proktā kvaśālorṇava paktayaḥ | svavījanāsanaṃ dadyān mūrtimūlena kalpayet | svavījena vamiti vījenetyarthaḥ | raṃ vahnimaṃḍalāya yogapīṭhāya nama iti pīṭhaṃ saṃpanna mūlena oṃ vaiśvānarenādi vakṣyamāṇenetyarthaḥ | p. 99b) dhyāna yathā śāradātaṃtreneṣṭa śaktiṃ srastirābhītiśvaraidīrghairdorbhidhārai ṣaḍaṃgaṃ javābhirhemākalpaṃ padmasaṃsthaṃ trinetraṃ | dhyāyed vahniṃ vaddhamaulaṃ jaṭābhiḥ | homasāreva | trinayana maruṇābhaṃvaddhamauliṃ suśuklāṃ sukamamalamanekākalpasaṃtejasaṃsthaṃ | abhigahavaraśaktiṃ svastirābhīti śuccaiddīrghairdorbhidhīrayaṃtaṃ javābhaṃ | hemākalpaṃ padmasaṃsthaṃ trinetraṃ hastaṃ nayanakamalamālāṃ kṛtāṃgaṃ huśānuṃ | tripurāhāreva tataḥ saptahastaṃ tripādaṃ dviśīrṣaṃ caturbhirviṣānaistridhāvadmadhyaṃ | piṣaṃgaiyutaṃ novalaistarkasaṃkhaurvināsaṃvaṭaṃtaṃ catuḥśrotramagniṃ raktāṃvujasthaṃ | śuvalaṃvitai kapādaṃ ca * (?) ṣṭena gataṃ vṛṣeṃdraṃ | su saṃmukhe dakṣiṇagaiścaturbhirvāhumaistribhirapyutyetāṃ | śaktiṃ vajraṃ śruksuvau savyahastervāmairhastestomaraṃ tālavṛṃtaṃ | sarpiḥ pūrṇaṃ tapta sauvarṇa varṇaṃ | pātraṃ śaśvat sa jihvāṃ dadhānaṃ | vistāropāsane | vaṃdhūka puṣpasaṃkāśaṃ su tapta kanakaprabhaṃ | padmasthaṃ yajamānārthaṃ vadanadvaya śobhitaṃ || saptachaṃdomayaṃ devaṃ vimāno parisaṃsthitaṃ | tridhā nīraṃ tripādābjaṃ havyakavya vināśakaṃ || brahmādhvaryuddavāptahotva catuḥ śṛṃgī virājitaṃ | paṃcarātraṃ pāśupataṃ kāninaṃ ca mahāmataṃ || vauddhaṃ vaidikamitye tat ṣaṭpiṃgalalocanaṃ | vedārthaṃ ca catuḥśrotraṃścaitra śāstramayadhvaniṃ || sa pāpa na jaṭāvaddhamani koṭī javāvaraṃ | hemālaṃkāra saṃyuktaṃ hemakuṃḍalamāśrutaṃ || raktāṃbhoruha madhyasthaṃ svastikāsana saṃsthitaṃ | pṛṣṭhadeśa samālaṃvitārtīya varaṇāṃvujaṃ || sadā śabdāya mānaṃ ca rājamānaṃ svatejasā | śaktiṃ vajraṃ śruksruvau ca caturbhirdakṣa vāhubhiḥ || tomaraṃ tālavṛṃtaṃ ca sauvarṇa mṛtapātrakaṃ | vāmaistribhirvāhubhirdadhānaṃ rakta vāsasaṃ || hiraṇyā kanakā raktā kṛṣṇā dakṣānane sthitā | suprabhāvātirktā vahurūpā ca jihvikā || imāvasaṃgāstaṃ vā madane sarvamāsthitāḥ | etābhi sarvajihvābhirūpetaṃ pāṭitānanaṃ || iti dhyānaṃ krameṇa vahni mūrti saṃkalpya paristaret | kuloḍḍīśe evaṃ vinyastadehaḥ san paristaraṇamācaret | ātmādareṇa saṃśromya madhyasthamekhalopari | uttarānaṃ pūrvadeśaṃ pūrvāgraṃ dakṣiṇe tataḥ uttarānaṃ paścime tu prāgagra uttare tathā mūlamāhāditaṃ kṛtvā trivāraṃ tu paristaret | tasyopari sivoṃḍāyaspṛdha maṃtreṇa sādhakaḥ | śāradāyāṃ | darbhaivagarbhairmadhyasthamekhalo parisaṃstaret | tripurāsāre ca | pūrvāgrairudagāgraiśca paristaredatha samyak | ekamekhala kuḍeniśitadhīrmekhalādhastāt || paristaredvimekhale dvitīyamekhaloparidvitīyamekhale tu madhyamasthamekhalopari | sthaṃḍila koṇaratānāṃ vāhyavirnyaset | parinyaset | p. 100a) śāradāyāṃ nikṣipet paridhīn prācīvarjaṃ guruttamaḥ | kātyāyanaḥ paridhān paridadhyādityārdrāne kuvṛkṣīyān vāhumātrān | palāśavaikaṛṃta kāśmirya vailvān pūrvalābherhutavān khādiro duṃvarān mekhalā sā nābdheti | śāradāyāṃ | prādakṣiṇyena saṃpūjyāsteṣu brahmādi mūrtayaḥ | brahmādīti brahmavaivasvaṃ seṃdūnityarthaḥ | prakṛtarekhāyā pūjāyāmupasthitatvāt | anupasthita ādiśabda yogāt | tena brahmāviṣṇumaheśvarāniti | vyākhyānaṃ nirastaṃ | caṃdrāyai ṅeṃtalohitā kṛṣṇāyai namaḥ | ilveṣa manunirṛtikonake | yūṃ yuktātmān varṇāyaiśvetāyai tadaṃtakaṃ | suprabhāyai nama iti manuḥ paścima koṇake mlūṃ maṃtreṇa padmavarṇāyai raktāyai tadanaṃtaraṃ | dhūminyai nama ityeṣa manurvāyavya koṇajonare | vyūṃ caṃdrakoṭi śabdāṃte varṇāyai tadanaṃtaraṃ | vahurūpā tatoṃṅeṃtārau bhaunasatatīrayet || dakṣiṇottaragā madhye krameṇa paripūjayet | dakṣiṇottaragā jihvāṃ madhye ṣaṭkoṇasya madhye pūjayetyarthaḥ | dhyātaṃ ratiṃ yajenmadhye gaṃdhaṃ vairmanunāmunā | vaiśvānarajātaveda pade paścādi haret | lohitāsyu padasyāṃte sarvakarmāṇi sādhaya | vahnijāyāvadhiḥ prokto maṃtraḥ pāvaka vallabhaḥ | jñānārṇave | evaṃ vaiśvānaraṃ cāṃte jātaveda ihāvaha | lohitākhya tataḥ sarvakarmānīti ca sādhayā vahnijāyānvito maṃtro vahniṃ samyak samarcayet | jihvāḥ sapta bhavaṃti hi evamena samabhyarcya tanmukhe kamalekṣaṇe | ṣaṭkoṇaṃ ciṃtayet tatra saptajihvāḥ samarcayet | vahniṃ vāyuṃ vāmakarṇabhūṣitaṃ nādaviṃdunā || anena yojayeddevi hṛdeśa rasanāḥ priye | sarānādiyakākāṃtān jihvāḥ sapta bhavaṃti hi || atha jihvā prajārājyāṃ | gaṇeśvarediśādikoṇe yutayo jihvāḥ sapta samarcayet | sarvatra susvarī jānāsādau vāgu kariṣyate | vāmīkarāṃte varṇāyai sarayūṃ tadanaṃtakaḥ || padmarāga dviyāṃ ṅeṃtāṃ hiraṇyāyai namastutaḥ | īśānakoṇe varayūṃ vaiḍūryeti padopari || varṇāyai ca sruvarṇāyai kanakāyai namo manuḥ | iṃdrakoṇe śryūṃ maṃtraṃ ca prodyadāditya śabdataḥ || varṇāyai tatra śabdāṃte lohitāyai tataḥ paraṃ | raktāyai nama ityakoṇe yūṃmiti vījataḥ || iṃdranīla padasyāṃte | uḍḍīśe | anāgniṃ samabhyarcya tanmukhe vāsanā yajet | iśādārabhyayedkoṇe madhye ca sādhakottamaḥ || keśarayukta mārgeṇa pūjayedaṃga devatāḥ | aṣṭhapatreṣu mūrti hūṃ vidmedigīśvarāt | ādrāni ca sahani tatvāt | śāradātaṃtre ca | madhye ṣaḍvapi koṇeṣu jihvā jvālāruco yajet | keśareṣuklamārgeṇa pūjayedaṃvatā | p. 100b) daṃgeṣu pūjayenmaṃtrī śakti sādhakadhārinī | lokapālāstato dikṣu pūjayedukta lakṣaṇān || uḍḍīśe punarvaiśvānaraṃ dhyātvā pūjayet sādhakottamaḥ | prokṣayedarghato yena pātrāṇi śuddha hetave | atra jñānārṇavamiti ṣaṭkoṇa maṃḍala pūjānaṃtaraṃ dravyāsādanaṃ | śāradādimate sa parivāra vahnipūjānaṃtraṃ | jñānārṇave | tataḥ śṛṃgādi pātrāṇāṃ paritrīkaraṇaṃ yajet | dadhidarbhāśca durvāśca tridhā kṛtvā varānane || ā * (?) sthālī carusthānīṃ sthāpaye yugmabhedataḥ | suraṃ suraṃ punaḥ paścāt praṇīta prokṣaṇī yugaṃ || dvaṃdvaśaḥ parameśāni sthāpayādho mukhāni ca | arghapātrastha mudakaṃ gṛhītvā prokṣaṇī yajet || praṇītā pātrodakaṃ gṛhītvā prokṣaṇīṃ sthāpayedityarthaḥ | tridhā cotpavanaṃ kṛtvā prokṣayet tena vāriṇā | tāni sarvāṇi pātrāni pavitrīkaraṇaṃ caret || unmukhāni tataḥ kṛtvā vālayā vādhi maṃtrayet | vālayā śrīvidyāyāmeva anya tu mūlenaṃ || tripurāsāre ca | tato vāmabhāge paristīrya darbhān tryalomajāni vallebhāsā diggatāgrān tadūrddhanyasyedvaṃdvarūpā patrānyathā vauṇatā sāni sarvānidhīmān | sauvarṇānyapi rājtānyapi tathā pātrāṇi saukāni vā mutpātrānyapi śāṃtikādiṣu paraṃ śastāni karmasviva | selukādrumasibhruruha kvatānyetāni vidveṣaṇoccāṭau sādana māraṇādiṣu bhṛśaṃ śastāni pātrānyapi athoktāni teṣu pātraṃ jalairevamāpūrṇatīrthāni tatra susaṃciṃtyataiḥ prokṣavedgarbharuccai hṛdā savyabhāge sthitaṃ dravyajātaṃ | uḍḍīśe saṃmukhāni tataḥ kṛtvā vālayācābhi maṃtrayet | praṇītā prokṣaṇī yugme jalaṃ puṣpaṃ vinikṣipet | śruvaṃ cādhomukhaṃ kṛtvā śareṇa kṣālanaṃ caret | śrucamāsaṃ śāradāyāṃ paścādādāya pāṇibhyāṃ sruksruvautāvadho mukhau | triśaḥ pratāpayedvahnau darbhānādāya deśikaḥ tadagra madhyamūlāni sādhayaṃte yathā kramāt | kramāditi darbhāgrenāgraṃdarbhamadhyena madhyaṃ darbhamūlena mūlamityarthaḥ | gṛhītvā vāmahastena prarakṣāya dakṣin.enatā punaḥ pratāpyato maṃtrī darbhānagnau vinikṣipet | ātmano dakṣiṇe bhāge sthāpayettau kuśāṃtaro ājyasthālīnāmudāya prokṣayedastra vāriṇā | tasyāmājyaṃ vinikṣipya saṃskṛtaṃ vīkṣaṇādibhiḥ | anyatra pātre saṃskṛtaṃ atītārthekatvāt ukta pratyasya nirudhya vāyavyeṃgāvān śābdā teṣu vinikṣipet | idaṃ tāpanamuddiṣṭhaṃ deśikaistaṃtravedibhiḥ | niruhyaṃ kuṃḍāddhuddhṛtya kuṃḍa vāyukoṇaṃ sthāpayitvā teṣu dhṛtasthālī sthāpayedityarthaḥ | saṃdīpya darbha yugalamājyekṣiptvā nale kṣipet | guruhṛdaya maṃtreṇa pavitrīkaraṇaṃ tvidaṃ || p. 101a) saṃdīpya saṃkalpetyarthaḥ | dīptena darbhayugmena nirājyānyena vartmanā | agnau vinikṣipedgarbhamabhidyotamīritaṃ || dīptena jvalitena sa guruvarmanā kūrcena ityarthaḥ | ghṛta prajitavān darbhān pradarśyāstrātmanā guruḥ || jātavedasi vinyasyedyūte tena midaṃ smṛtaṃ | gṛhītvā ghṛtamaṃgārān saṃyojyāgnau jalaṃ spṛśet || tāpanārthasyāpitāmājyasthālīṃ saṃmukhe samānīyatān | gārānāgnau vinikṣipya jalaṃ spṛśedityarthaḥ | dīptena darbhaṃ yugmena uḍḍīśe darbhāṃgārān kṣipedagnau vālamājyaṃ sa maṃtritaṃ | dhūpaṃ vistārayet samyak kuṃḍamaṃḍapūritaṃ | mekhalā suca sarvāsu dīpamālāṃ prakalpayet || sa prādeśamagarbhāṃ ca graṃthamuktiṃ vinikṣipet | etanmate utpavana ghṛta saṃplavau nasta iti śāradāyāṃ || aṃguṣṭopa kaniṣṭhābhyāṃ darbha prādeśa sammitau | dhṛtvonyunīyādastreṇa ghṛtamutpavanaṃ tvidaṃ || ubhayorhastayoraṃguṣṭhānāmikābhyāṃ mūlāgra lagnayo darbhāyā sa bhayapārśve dhṛtvā dakṣo paribhāvena hasta vairityena | darbha madhyataḥ yathā ghṛtaṃ patati tathā vahnyābhimukhaṃ tathā vahnyābhimukhaṃ vibhajet | tadvaddhidaya maṃtreṇa kuśābhyāmatvadaṃmukhaṃ | ghṛtena saṃplavaṃ kuryāt saṃskārāḥ ṣaḍudīritāḥ || taduditi utpavanavat tatra vahnyabhimukhaṃ atra ātmasaṃmukhamiti bhedaḥ | iti ṣaṭsaṃskārā vikṛtvā mūlamaṃtreṇa śodhayedyathā | śrutau mūlamaṃtreṇa japtenādyena juhuyāt śrīvidyāyāṃ vālayābhimaṃtraṇaṃ anyatra mūlenetyarthaḥ | śāradāyāṃ ca | prādeśamātraṃ sa graṃthi darbhayugmaṃ ghṛtāṃtare | niḥkṣipya bhāgau dvau kṛtvā pakṣau pūrvāparau smaret || śuklapakṣā vityarthaḥ vāme nāḍīṃ miḍābhāge dakṣiṇe piṃgalāṃ punaḥ suṣumnāṃ madhyato dhyātvā kuryāddhomaṃ yathāvidhi | śruveṇa dakṣiṇābhāgādādāyājyaṃ hṛdāguruḥ | juhuyādagrahetpaye dakṣiṇalocane | vāmatastadudādāya vāme vahni vimocane | juhuyādatha somāya svāheti hṛdayātmanā || madhyamājyaṃ samādāya vahnerbhāla vilocano juhuyādagnīṣomābhyāṃ svāheti hṛdayātmanā | hṛnmaṃreṇa śruveṇājyaṃ bhāgādāya dakṣiṇāt | juhuyādagnaye sviṣṭi kṛte svāheti tanmukhe || heti saṃpādayedbhāge ājyasyādvāhutiṃ kramāt | hetidā iti svāhā ityasthājya bhāgena svāpadena homaṃ vidhāya hā ityaṃtabhāgena bhāge saṃpātasya bhāge prokṣaṇa āhūta paścā sthāpayet | śruveṇa śeṣaṃ hastalagnaṃ vetyarthaḥ | taduktaṃ somaśaṃbhunā kramādbhāgaḥ trayādājyaṃ śruveṇādāyasādhakaḥ | p. 101b) svetyagnau heti tadbhāge śeṣa mājyaṃ kṣipet kramāt | śāradāyāṃ | ityagnernetra vaktrānāṃ kuryādudghāṭanaṃ guruḥ | sa tārābhirvyā hṛdibhirājyena juhuyāt punaḥ || atha śruvadhāraṇaṃ nāradīye | hīyate yajamāno vai śruvamūlasya darśanāt | tasmāt saṃgopayanmūlaśhomakālaśruvasya ca || agre vyādhikaraṃ proktaṃ madhye śokakaraṃ smṛtaṃ | mūle hāni karaṃ prokta śruvaṃ dhārayate kathaṃ || vedāṃgulaṃ pariskṛtyajya agre caiva dvimuṣṭikaṃ | vedāṃgulaṃ tu tanmadhye dhārayecchaṃkhamudrayā || homasāre | mūlāt ṣaḍaṃgulaṃ tyaktvā caturaṃgulameva vā | prakoṣṭhe mūlamācchādya dhārayecchaṃkhamudrayā || athavyāhṛtayaḥ uḍḍīśe | devyā vyāhṛti homaṃ ca tārādhaṃ na caturhunet | bhūragnaye pṛthivyai ca mahate vagnivallabhā || śruvaḥ padā dvayeve ca aṃtarīkṣāya śabdataḥ divyāmahatte caiva vahniṃ jāyāvadhiḥ smṛtaḥ | svarāditya caṃdramasau ṅāṃtau na kṣapdāṃ tataḥ | tesyaḥ svāhā padāṃtaśca bhūrbhuvasvaḥ padaṃ tataḥ || agnyāditya caṃdramāsa nakṣatrebhyaḥ samanvitaṃ | agnyāditya padaṃ procya nirvibhakti samanvitaṃ || caṃdramasenakṣetrebhyaḥ dinnpaśca mahate ca vai | mahāvyāhṛtayastvetā sarvaśodevatā mayā || śāradāyāṃ ca | juhuyādagni maṃtreṇa trivāraṃ deśikottamaḥ | garbhaghoṇādikā vahneḥ kriyāṇivartayet kramāt || jñānārṇave | evamagniṃ ca saṃpūjya kāmeśī garbhasaṃbhavaṃ | darbhakaṃ kanamādāya karavaṃdhasva mūlamaṃtreṇa deveśi caturthyāṃ tena homayet | garbhādhānaṃ vidhāyetthaṃ sīmaṃtonnayanādikaṃ | mūlamaṃtro vahnimaṃtraḥ sa tu vaiśvānaretyādi || śāradāyāṃ | aṣṭābhirājyāhutibhiḥ praṇavena pṛthak pṛthak | garbhādhānaṃ puṃsavanaṃ sīmaṃtonnayanaṃ tathā anaṃtavījajāta karmasyānupakaraṇaṃ tathā | japāniṣṭha manaṃ paścādanna prāśanamīritaṃ | cauḍopanayanaṃ bhūyā mahānāmnāṃ mahāvrataṃ || mahānāmnāṃ iṣṭadeva nāmnāṃ vahnīnāṃ mahāvrataṃ | samāvartana tathopaniṣadhaṃ snānaṃ pādānoṣṭhāt hakau mṛtiḥ || mubheyūṃ syurvivāhāṃtāḥ kriyāstāḥ krūrakarmasu | māraṇāṃtāḥ samudiṣṭhāḥ vahnerāgamavedribhiḥ || upanidhanaṃ vedāvastraḥ | uḍḍīśe | idamagne karoṣya darbhādhānamiti kramāt | praṇavaṃ pūrvamubhyukṣya śoṣavahni vapuṃ vadet || hutvā saptāhutīrevaṃ samidhāṃ kṣapanaṃ tathā saṃhotaṃ saptake samit kṣemakaṃ militvā aṣṭātiriti śārdā vacanena vākyatā evaṃ kramāt puṃsavanaṃ sīmaṃtonnayanaṃ tathā | jātakarma samāpyātha malāpanodanāyaca | prādeśamātraṃ samidhaṃ mūlāgra ghṛtasaṃyutaṃ || oṃkāmeśvarārcakāmeśībhyāṃ svāheti vinikṣipet | ūrddhavidyā pakṣe kāmeśvarādi sāmānyaṃ purāvāgīśvaravānī purībhyāṃ svāhā | p. 102a) iti vahneśca pitarau maṃtrī svadehe viniyojayet | etānyate jātakarmānaṃtaraṃ | śāradāmate tu sarvasaṃskārānaṃtaraṃ vahniseka visarjanaṃ | iti saṃpradāya bheda vyavasthā | iṣṭadevasya nāmnā tu vahnernnāma samācaret | tūrṇāyāge ca | ādyāhutyaṣṭakaṃ hutvā nāma karma samācaret | deśikastvamukosīti mūlamaṃtreṇa kalpayet || kramājihvāṃgamūrtīnāṃ maṃtrairhomaṃ samācaret | vahneḥ ṣaḍaṃga maṃtreṇa puroḍāditi samācaret || śāradāyāṃ ca | samidhaḥ paṃca juhuyāt mūlāgra ghṛtasaṃplutā | maṃtrairjihvāṃgamūrttīnāṃ kramād vahne yathāvidhi || pratyekaṃ juhuyādekāmāhutiḥ taṃtravittamaḥ | mūrttīnāmiti vahūnāt pūjāsu krameṇa sarvoparimānānāṃ kuryāt | avadāya śruveṇājyaṃ ratulasvadviśidhāyatī svareṇontiṣṭhannaivāgnau deśikāmatamānasaḥ | juhuyādagni maṃtreṇa vauṣaḍaṃtena saṃpade | agnimaṃ tena oṃ vaiśvānararityādinā vauṣaḍaṃto svāhā padāṃte vauṣaḍiti padaṃ muccārya ityarthaḥ kecit svāhā sthāne nadaṃti saṃpādadyā dṛśyaṃ caturthī | etena kāmyatvaṃ | uḍḍīśe | mahāgaṇapati maṃtreṇa sthāna pūrvaṃ daśāhutīḥ | juhuyādvṛttarvāraṃ samaṣṭhe naiva tu | śāradāyāṃ ca | vighneśvarasya maṃtreṇa juhuyādāṃhutīrdaśa | sāmānyaṃ sarvadevānāṃ me tannāga mukhaṃ smṛtaṃ || maṃtro yathā uḍḍīśe | praṇavaṃ śrīrmahāmāyā smaraṃglaumātmakaṃ punaḥ | paṃcātmakaṃ viṃduyutaṃ ṅeṃtaṃ gaṇapatiṃ tataḥ || varāṃte varadaṃ ceti sarvāṃte janamālikhet | mevaśamānaya svāhā viṃśat parṇo gajāṃtakaṃ || atra sarvamatayedaśāhutayaḥ | tatreyaṃ vyavasthā | vījāni ṣaṭgaṇapataye prathama vījenāhutimekaṃ pūrva pūrvayuta paṃcavījaiḥ paṃca evaṃ ṣaḍāhutayaḥ samastamaṃtreṇa caturāhutayaḥ militvā daśākutayaḥprayaṃ ca mate caturdaśāhutayaḥ tatreyaṃ vyavasthā vījāni ṣaṭgaṇapatayetyekaṃ padaṃ sarvajanaṃ metyekavaśamānaya ityekaṃ padaṃ militvā catvāri padāni itirdaśabhedāḥ | paścāt samastamūlena caturā hutayaḥ iti ca | caturdaśāhutiḥ atrāpi saṃpradāya vyavasthā | vahnimukhe maṃtrarājaṃ raśmijāla samanvitaṃ || vibhāvyārādhayenmaṃtrī śrīmatripurasuṃdarīṃ | suṃdarītyupalakṣaṇaṃ | śāradāyāṃ | tataḥ pīṭhaṃ samabhyarcya devatāyā hutāśane | arcayedagni rūpāṃtāṃ devatāmiṣṭadāyinīṃ || tanmukhe juhuyānmaṃtrī paṃcaviṃśati sakṣayā | ājyena mūlamaṃtreṇa vaktraikīkaraṇaṃtvidaṃ || vahnidaivatayoraikyaṃ manunā saha bhāvayan | mūlamaṃtreṇa juhuyādājyenaikādaśāhutīḥ || nāḍī saṃdhānamuddiṣṭa me tadāgama vedibhiḥ | juhuyādaṃgamuṃ * (?) nāmāhutīnāmanu kramāt || p. 102b) ekaikāmāhutī samyak sarpiṣā deśikottamaḥ | aṃgamukhyānāṃmaṃga ṣaḍaṃgaṃ tadeva mukhyaṃ yeṣāṃ parivārāṇāṃ etena dvāraddevatā homo nāstīti sūcitaṃ | evamanyeṣu kuṃḍeṣu saṃskṛteṣu yathāvidhi | ācāryovita vedāgraṃ pūrvādiṣu samāhitaḥ || uḍḍīśe ca | tataḥ āvṛti devānāmekai kāmāhutiṃ hunet | saṃkalpaṃ ca tataḥ kṛtvā kāmyahomaṃ samācaret || svāhāṃtamuccārya devatāyaistvidaṃ vadan | juhuyājvalite vahnau saṃkhyāṃta paritaścaret | atha homādhikārī | vārāhītaṃtre | jihvānāmadhikārosti tāṃtrike homakarmaṇi | yadi kāmāṃ bhaveccaiva śūdropi homakarmaṇi || vahnijāyāṃ parityajya hṛdayāṃte namo namaḥ | atha homa jihvā | daśa pūrvāgni jihvāyāṃ havanaṃ siddhidāyakaṃ | vṛkṣachāyāṃ śāṃtikāryaṃ pratīcyāṃ staṃbhakarmaṇi || uccāṭe vāyu jihvāyāṃ madhasthāyā tu māraṇe | atha muddhā tatraiva | tisroḥ mudāḥ smṛtā home mṛgī haṃsī ca kastūrī | kastūrī karasaṃkocī haṃsī yukta kaniṣṭhayā || mṛgī kaniṣṭhā tarjanyau tyaktvā mudrā trayaṃ bhavet | yajñe śāṃtika kārya sundarī haṃsī prakīrtitā || ābhicārika kāryeṣu kastūrī parikīrtitā | namaḥ svāhā svadhā vauṣaṭ hūṃphaḍaṃtāśca ja ** (?) || * * * * * * (?) vaśyestathā staṃbhe vidveṣaṃ *** (?) ṇe iti maṃtra nirṇayaḥ * * * * * * * * * (?) samiddhomeṣu sādhakaḥ sayānamājya home ca tiṣṭhaṃtaṃ śeṣavasteṣu * * * (?) syāt juhuyānmaṃtrī * * * * * (##? manaḥ pīḍāmastake dhanasaṃkṣayaḥ yataḥ kāṣṭhaṃ tataḥ śrotraṃ yato dhū ** (?) nāsikā | yatrān prajvalitaṃ netraṃ ṣaḍaṃgānastataḥ | ṣaḍaṃga jvalito vahnistatra jihvā prakīrtitaḥ | svarṇasiṃdūravālārka kuṃkumākṣaudra sannibhaḥ suvarṇa retasāṃ ** (?) śobhanaḥ parikīrtitaḥ | bhedīvāridahastaudvadhati vahneḥ svabhāvahaḥ nāgacaṃpaka punnāgapāṭhalī yūthikā ** (?) | pameṃdakāra kahlāra sarpirguggulu sannibhaḥ | pāvaskalu subhogaṃdhaḥ sarvasaṃpadvidhāyakaḥ || pradakṣiṇātmaka kalākṣamābhā śikhinaḥ śikhā | śubhadā yajamānasya rāhusyāpi viśeṣataḥ || kuṃdeva dhavalo dhūmo vahne proktaḥ subhāvahaḥ kṛṣṇagato varṇo yajamānaṃ vināśayet | * * * * * * * (?) śuvāya sasvara sannibhaḥ | svarasvaranibhāvahne dhvaniḥ sarvavināśakṛt || pūtigaṃdhaṃhuta vahoho tu duḥkhaprado bhavet | chinnā vṛttā śikhā kṛṣṇāṃ mṛtyuṃdhana parikṣaye || * * * * (?) nibho dhūmaḥ pārāvata samaprabhaḥ | hāni tu raṃgajātīnāṃ gavāṃ ca kurute cirāt || evaṃ vidheṣudā śeṣu prāyaścittāya deśikaḥ | mūlenādyeta juhuyāt paṃcaviṃśasta saṃkhyayā iti suśubhalakṣaṇa pratīkārāḥ | śāradāyāṃ | tataḥ svadhā tadaṃtādyasrāta śiṣyaṃ samāhitaṃ | pāyayitvā paṃcagadyaṃ kuṃḍasyāṃtikamāmayaḥ || p. 103a) vilokya divya haṣṭhyāṃtāṃ taccaitanyaṃ hṛdāṃvujāt | gururātmani saṃyojya kuryādadhva viśodhanaṃ || gaṇeśvara vimarśinyāṃ | hṛdisthitaṃ taccaitanyaṃ visphurattārakākṛtiḥ | ādāya sthāpayet svīye hṛdayeṃkuśa mudrayā || uḍḍīśe ca || vilokya divyadivyāṃta ṣaḍadhvaṃ ciṃtayet tataḥ | pādāṃvunāti hṛdbhāle mastakeṣu yathā kramāt || jñānārṇave | vāmataḥ parameśāni svāsane pūjite śuciṃ | sarvaśṛṃgāraveśādyaṃ śiṣyaṃ tatra niveśayet || jaṃḍadhvarūpaṃ śrīcakraṃ mūrdhni tasya viciṃtayet | śrīcakrasva svamityarthaḥ ṣaḍadhva ciṃtāsthāna dvedhe saṃpradāyaḥ | śāradāyāṃ | uktaṃ rudādhā tatvāccā bhuvanādhvati tatrayaṃ | varṇādhvā ca padādhvāva maṃtrādhvenya padatrayaṃ || nivṛttādyāḥ kalāḥ paṃcakalādhveti prakīrtitāḥ | tatvādhvā vahudhā bhitvāḥ śaivādyāgamabhedataḥ || ṣaṭtriṃśaccaiva tatvāni dvātriṃśad vaiṣṇavāni tu | caturviṃśati tatvāni maitrāṇi prakṛterviduḥ || uktāni daśatatvā sapta ca tripadātmanaḥ | tatvāni śaivānyaṃte śivaḥ śaktiḥ sadāśivaḥ || īśvaro vidyayā sārddhaṃ paṃcaśuddhānya muni hi | māyākālaśca niyatiḥ kalā vidyā punaḥ smṛtāḥ || rāgaḥ puruṣa etāni śuddhāśuddhāni saptacā prakṛtirvuddhi haṃkārau manojñāneṃdriyānyapi | karmendriyāṇi tanmātrāḥ paṃcabhūtāni deśikāḥ | etānyā haraśuddhāni caturviṃśati rāgame || śaivānāmapi tatvānāṃ vibhāgotra pradarśitāḥ | jīvaṃ prāṇadhiyaṃścittaṃ jñānakarmendriyānyatha || tadgātrā paṃcabhūtāni hṛtpadmaṃ tejasādvayaṃ | vāsudevāhayaśceni tatvānyetāniśāṃrṅinaḥ || paṃcabhūtāni tanmātrā iṃdriyāni manastathā | garvo vuddhiḥ pradhānaṃ ca maitrāṇīti vidurvudhāḥ || nivṛttādyāḥ kalā paṃca tato viṃdunkalātmanaḥ nādaḥ śaktiḥ sadā pūrvaṃ śivaśca prakṛtirviduḥ | ātmā vidyā śiraḥ paścācchiro vidyā svayaṃ punaḥ | sarvajñatvaṃ ca tatvāni proktāni tripadātmanaḥ || dūrito bhuvanācceti bhuvanāni manīṣibhiḥ | varṇādheti vadatyarṇānādīkṣāṭān manīṣiṇaḥ || varṇaśaṃghaḥ padādhyāsyān maṃtrādhvā maṃtrarāśayaḥ | kramādetānadhvanaḥ ghaṭaśodhayedguruttamaḥ || tataḥ kūrcena vidhivastaṃ spṛśan juhuyādguruḥ | ācārya kuṃḍe saṃśuddhaustilairājya pariplutaiḥ śodhanāsyaṃvumadhvānaṃ khāteti pṛthagadhvanaḥ | tārādyamāhutīraṣṭau kramāttān vinayaṃ nayet | śirośirastān saṃlīnān janayet sṛṣṭimārgataḥ || śireśiramaṃtragrāhye tat tatkrameṇa śiraparyataṃlīnān vibhāvya punaste naiva krameṇa utpannān vibhāvayet | kulārṇave | śūdraśaṃkara jātīnāṃ nādhva śuddhirvidhīyate | pādodaka pradānādyai kuryāt pārśva vimocanaṃ || vilokamana divyadṛṣṭāṃtaṃ śiśuṃ jñāpakottamaḥ | ātmasthitaṃ taccaitanyaṃ saṃkhyayā | bhūtvā vā punaḥ śiṣyo niyojayet | p. 103b) śrucā pūrṇāhutiṃ kṛtvā mūlamaṃtreṇa deśikaḥ | udvāsya devatāṃ kuṃbhe sāṃgāṃ sāvaraṇāṃ tataḥ || yāmale tatra saṃgṛhya gaṃdhādyai devatāsukta viśrutāṃ | tāravyāhutibhirbhūtvā mūlamaṃtreṇa deśikaḥ || sarpiṣā pāyasena paṃcaviṃśati saṃkhyayā | bhūtvā vyāhutibhirbhūyogaṃdhādyai punararcayet || tāṃ yojayitvā pīṭhastu mūrtau vahniṃ visarjayet | punarvyāhutibhirbhūtvā jihvādīnāṃ vibhāvasoḥ || ekaikāmāhutiṃ hutvā pariṣicyādbhirātmani | pāvakaṃ yojayitvāgre paridhīn sa paristarān || naimittike ihenmaṃtrī nitye tu na dahedimān | pūrṇā iti yathā | uḍḍīśe | atha saṃpūjayen maṃtrī kumārīṃ ca suvāsinīṃ | devyā vyāhuti homaṃ ca kṛtvā pūrṇāhutiṃ caret || tūrṇāyāge ca | ādyete śruvamā pūrya puṣpamagre nidhāya ca | sa darbhe na śruve naiva utthāyācchādanaṃ caret || aṃjalinā gṛhītvā tu mūlāṃtena manuṃ paṭhan | jamarūpāṃ huneddhārāṃ jayaghoṣa puraḥ saraḥ || ātmāpanena manunā hunedaṣṭā hutiṃ kramāt | tūrṇāyāge | ādyena śruvamāpūryatenāpūrya śrucaṃ punaḥ | caturvidhā mukhaṃ kṛtvā śruva yathāya maṃtravit || ṛjukāmatayormūlaṃragnijñāna nidhāya ca | mūlaṃ nādāṃtamuccārya vāmapāda puraḥsaraṃ || phalapuṣpānvitā petaṃ mavicchānnārya dhārayā | dadyāt pūrṇāhutiṃ maṃtrī parāmṛtadhiyāt tataḥ || maṃtro yathā uḍḍīśe | praṇavaṃ pūrvamuccārya mūlamaṃtra puraḥsaraṃ | itaḥ pūrvamiti procya prāṇavuddhīti coccaret || sarvamityapi tadbrahmārpaṇaṃ mastvagni vallabhā | praṇavaṃ ca mamedīyaṃ sakalaṃ sādhya devatāṃ || ṅeṃtāṃ samarpitaṃ tāraṃ tatsadā ātmārpanomanuḥ | abhyukṣya pūjayedvahniṃ gaṃdhapuṣpādi vā sudīḥ || punarvyāhṛtibhirhutvā jihvādīnāṃ vibhāvasoḥ | ekaikāmāhutiṃ hutvā tat tanmaṃtreṇa deśikaḥ || bho bho vahne mahāśakte sarvakarma pradāyakaḥ | kāryāṃtare ca saṃghaṭṭe kuru sādaraṃ || anenāgniṃ ca saṃprārthyakṣamasveti visarjayet | naimittikeṣvaparidhīn na nityeṣu ca saṃdahet || iti ayaṃ homonyubjapāṇi kartavyaḥ | uktaṃ tripurāratnasāre | citrahastairhavidānaṃ kriyate ca hutāśane | dātuḥ puṇyaphalaṃ nāsti hotā ca narakaṃ vrajet || bhairavataṃtre ca | haviruttāna hasena vaiśvānaramukhehutaṃ | hotaścakṣu vināśāya yajamāno vinaśyati || maunenāpi ca kartavyastadukta manunā | snānasya varuṇāsta * * * (?) togne śriyaṃ haret || muṃjānasyayamastvāyustasmāna vyāharetriṣu | homasaṃkhyā śruve homāṃkhyā | trailokya mohanataṃtre | lakṣaṃ vā ayutaṃ vāpi sahasraṃ śatameva vā | kāryāṇāṃ gauravān maṃtrī tat taddhomaṃ samācaret || p. 104a) śrīpūrṇānaṃdanāthenakṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau paṭaloyanavaviṃśati saṃkhyakaḥ || atha homottarakṛtyaṃ | śāradāyāṃ | netreśiṣya vadhnīyān mūlamaṃtreṇa vāsanā | karaṃ gṛhītvā śiṣyaṃ vai dātā maṃḍapamānayet || puṣpāṃjaliṃ punastasya pūrayitvā yathāvidhi | kalase deva prītyai kṣepaye mūlamuccaran || puṣpāṃjaliṃ tasya kare datvā mūlaṃ samuccaran | kalā saṃkṣepayenmaṃtrī devatā prīti hetave || paścimottarataḥ puṣpapātaḥ svabhāvahaḥ | astramaṃtreṇa juhuyāda śubheṣu śataṃ guruḥ || śāradāyāṃ | vyapohyataṃ netravaṃdhamāsīnaṃ deva saṃstare | ātmajāgaḥ kramādbhūyaḥ saṃskṛtyotyāyudeśikaḥ || tat tatkalpoditānanyāsān kuryāddehe śiśostadā | anaṃtaraṃ śāradāyāṃ | avaśiṣṭena haviṣā vikirecca tato valiṃ | devatāyāḥ pāriṣadebhyo gaṃdhapuṣpākṣatānvitaṃ || tato naiva samuddhṛtya śodhayitvā sthalaṃ punaḥ | paṃcopacāraiḥ saṃpūjya darśayecchatra cāmare || karpūra sakalonmiśraṃ tāṃvūlaṃ ca nivedayet | avaśiṣṭhena homāvaśiṣṭena caruṇā ityarthaḥ || parito devatā paritaḥ sthalā śodhanaṃ gomayodakenaiva caṃdrikāyāṃ naivedyaṃ tadbhuje datvā kiṃcit sthānaṃ viṃśodhayet | viśaksenaḥ smṛto viṣṇostejaścaṃḍo vibhāvasoḥ | śeṣikā suṃdarī śakteścaṃḍeśaḥ śaṃkarasya ca || laṃvodarāṃ gaṇapate ucchiṣṭa bhejinaḥ | iti naivedyāgrabhāgaṃ | ucchiṣṭabhojinaṃ śeṣaṃ ātmane sādhakāya ca sthāpayet | gautamīyenimīlyaṃ śirasādhāryaṃ naivedyaṃ mudare hareḥ harerityupalakṣaṇaṃ | sarveṣāmevamityarthaḥ | saha āvṛtyā saṃpūjya mūlamaṃtra mananyadhīḥ | taṃjapaṃ sarvasaṃpatyai devatāyai nivedayet || nityapūjāyāṃ tu kāmeśvari taṃtre | sahasraṃ vā japenmaṃtraṃ satādyāṣṭa svasaṃyataṃ | viṃśatiṃ vā japenmaṃtraṃ mato nyūnaṃ samācaret || śāradāyāṃ tataḥ śāṃtādiśi guruvikiret pūrvasaṃcite | hema vastrādi saṃyuktāṃ gargarātoyapūritāṃ || saṃsthāpyataṃbhāṃ siṃhasthāṃ khaḍgakheṭakadhāriṇīṃ | ghorarūpāṃ paścimāsyāṃ pūjayedastra devatāṃ || calāsane saṃpūjyatāmādāya punarguruḥ rakṣeti lokapālānāṃ nāmayuktena vāriṇā | vedājñāṃ śrāvayenaṃtaḥ parivṛtya pradakṣiṇaṃ | astramaṃtraṃ samuccārya yathāpūrvaṃ niveśayet || abhyarcya bhūyo gaṃdhādyairastraṃ tatra sthirāsane | rakṣetyādi devājñāpayati iṃdra prācīṃ rakṣa evamaṣṭa dikṣu | atha japarahasya vivaraṇaṃ | tatrādau setu vivaraṇaṃ | kālikāpurāṇe | maṃtrāṇāṃ praṇavaḥ setustatsetuḥ praṇavaḥ smṛtaḥ | bhavatyānaṃkitaṃ pūrvaṃ parastācca viśīryate || niḥsetunā yathā toyaṃ nimnamārgeṇa gacchati | maṃtrastathaiva niḥsetuḥ kṣaṇāt kṣarati yajvanāṃ || p. 104b) tasmāt sarveṣu maṃtreṣu caturdarṇādvijātayaḥ | pārśvayoḥ setumādāya japakarma samācaret || śūdrāṇāmādiseturhidveseturvāyathechataḥ | dvisetavaḥ samākhyātāḥ sarvadeva dvijātayaḥ || dvijātanya iva vahuvacanena kṣatriya vaiśyo gṛhyatedvāmīśvarītaṃtre | ādāveva gṛhasthasya praṇavaḥ sarvamaṃtare | ādyaṃtayorvinastasya bhavati jñānavṛddhaye || praṇavādyaṃ japet maṃtraṃ bhuktimukti pradāyakaṃ | vārāhītaṃtre | praṇavādyaṃ gṛhasthānāṃ tacchūnyaṃ viphalaṃ bhavet | ādyaṃ tayorvanasthānāṃ yatīnāmeva mādiśet || eteṣā mayamarthaḥ | maṃtrāṇāṃ sarveṣāṃ | praṇavasya ca praṇava setuḥ ādau prāṇakṛtaṃ praśrapraṇaritaṃ kṣarati phalamityarthaḥ | parastādapi vistīryā tadyathādhikārataḥ tatrāpi vipadaṃ pāribhāṣikaṃ | yathā vārāhītaṃtre | mūdrādvisetava ekasetavopi yathecchayā ādau vāṃte vā brāhmaṇādayastadvisetara eva tatrāpi viśeṣaḥ gṛhasthānāṃ dvijātīnāṃ ādāveva vanasthādīnāṃ tatra yatra śūdrāṇāṃ sarvadeva gṛhasthānāṃ viśeṣaḥ | atra praṇava padaṃ pāribhāṣikaṃ | yathā vārāhītaṃtre vāk kāmaśakti praṇavāḥ praṇava maṃtrāśca kathyate ityādyaṃteṣu taṃtreṣu praṇavaṃ navayojayet | cācayāṃte cācayaṃ ca nāmāṃte ca nāmārcanaṃ ca | smarāṃte ca smarovarya phaḍaṃte vīsramaṃtrakaḥ | yaḥ smin yaḥ setustadaṃtaṃ maṃtre tadādau vā maṃtre svabhāvā devameva tat tatra seturnādayaḥ | catvayāṃta ityādi prasaṃgāduktaṃ | vaiṣṇava praṇavaṃ praṇavaṃ dadyācchivaśaktiṃ niyojayet | śaktauṃ kāmaṃmaṇeśe ca ramāvījaṃ nyaset tataḥ | sūrye vāgbhavamanyeṣāṃ praṇavaṃ viniyojayet || vaiṣṇava śūdrānāṃ viśeṣaḥ | dvijātīnāṃ praṇavaḥ setustadaṃte ca padakṣaraṃ uccāranusvārayogena śūdrāṇāṃ seturucyate | jñānārṇavepyevaṃ | kālikāpurāṇe | japaṃ samārabhet paścāt pūrvaratyāt tataḥ paraḥ | hastemasra jamādāya ciṃtayen manasā śivāṃ || ciṃtayitvā gurūn mūrddhni yathā vaṇīdikaṃ bhavet | maṃtraśca kartato dhyātvāśitavarṇaṃ hiraṇmayaṃ || mahāmāyāṃ ca hṛdaye ātmānaṃ gurupādayoḥ | ājñācakraṃ tataḥ paścādguromaṃtrasya cātmanaḥ || devyāścāpyekatāṃ dhyātvā tava svarūpamekaṃ tu ṣaṭcakre pravilaṃvayet | ṣaṭcakrepi mahāmāyāṃ kṣaṇaṃ dhyātvā prayatnataḥ | laṃvayen mūlamaṃtreṇa āṣoḍaśaṃ cakrakaṃ || ādiśoḍaśa cakrasthāṃ sādhakānaṃdakāriṇīṃ | ciṃtayet sādhakodevīṃ japakarma caret || bhruvoruparināḍīnāṃ nāḍīnāṃ prāṃta ucyate | tapāṃte tripathasthānaṃ ṣaṭkoṇaṃ caturaṃgulaṃ || śvetavarṇaṃ ca yogaṃgairājñā cakramitīritaṃ | kaṃṭhe trayānāṃ nāḍīnāṃ veṣṭanaṃ vidyate nṛṇāṃ || suṣumneḍā piṃgalānāṃ ṣaṭkoṇaṃ caturaṃgula | tat ṣaṭcakramidaṃ proktaṃ śuklaṃ kaṃṭhasya madhyagaṃ || p. 105a) trayāṇāmathanāḍīnāṃ hṛdaye caikatā bhavet | tat sthānaṃ ṣoḍaśāraṃ syāt saptāṃgula pramāṇataḥ || tatpīṭhayuktaṃ yogajñairādi ṣoḍaśa cakrakaṃ | dhyānānāmatha maṃtrāṇā ciṃtanasya japasya ca || yasmādādyaṃ tu hṛdayaṃ tasmādādī tu kathyate | atha japakāla kṛtyaṃ | vimalātaṃtre | manaḥ saṃharaṇaṃ śaucaṃ maunaṃ maṃtrārtha ciṃtanaṃ | avyagratvamanirvede japasaṃpatti hetavaḥ japasamayekartavyānya viṣayoktyamāno nivṛttiḥ | taṃtroktācāraḥ maṃtrārthastu | tat tatkalpojñeyaḥ | tvarāhitya jihvoṣṭha cālanādi duḥkhānudbhāvanaṃ etāni japaphalaprāptau kāraṇāni | iti maṃtrārthaḥ | maṃtrārthaṃ na caitanyaṃ yekanimudrāṃ narotuyaḥ | akṣarākṣara saṃyuktaṃ śatakoṭi japenāpi tasya siddhirbhavena hi | atha japaḥ | yoginītaṃtre uccairjapādhamaḥ proktaḥ upāṃśurmadhyamaḥ smṛtaḥ uttamo mānaso devi kathitastrividho japaḥ | ati hrasvo vyādhi heturatidīrghovamukṣayaḥ | akṣarākṣara saṃyuktaṃ japenmauktika hāravat || manasā yat smaret stotraṃ vacavā manuṃ japet | ubhayaṃ viphalaṃ viṃdādbhinna bhāṃḍodakaṃ yathā || yāmale | māhātmyaṃ vācikasyaiva japajñasya prakīrtitaṃ | tasmācchataguṇopāṃśu sahasraṃ mānaso japaḥ || mānasaḥ siddhikānāṃ puṣṭikāmairūpāṃśukaḥ | vāciko māraṇe caiva praśasto japa īritaḥ || maṃtramuccārayedvārācāvācikaḥ parikīrtitaḥ | kācicchavaṇayogyaṃ syādupāṃśuḥ parikīrtitaḥ || dhiyāya dakṣaraśreṇīmaṃtra svarapadātikāṃ | uccaredatha saṃsmṛtya sa jayo mānasaḥ smṛtaḥ || atha maṃtrasutaraṃ | yāmalo jātasūtekamādau syānmṛte ca mṛtasūtakaṃ | sūtaka dvaya saṃyukto yo maṃtraḥ sa na sidhyati | brahmavījaṃ manordatvā cādyaṃte parameśvari || saptavāraṃ japenmaṃtraṃ sūtakadvaya muktayaṃ | iti japādau japet | atha japa samarpaṇaṃ | yāmale | guhyāti guhyagoptritvaṃ gṛhāṇāsmatkṛtaṃ japaṃ siddhirbhavatu me devitvat prasādātvayisthite | maṃtreṇānena deveśi arghodaka puraḥsaraṃ | tejorūpaṃ japaphalaṃ vāmahaste samarpayet || evaṃ japaṃ purā kṛtvā gaṃdhakṣata kuśodakaiḥ | japaṃ samarpayeddevyā vāmahaste viśeṣataḥ || gautamīye | evaṃ japaṃ purā kṛtvā tejorūpaṃ samarpayet | deśidakṣiṇa hastena kuśa puṣpārghavāribhiḥ || sa phalaṃ tadvibhāvyaivaṃ prāṇāyāmaṃ samācaret | japādau ca japāṃte ca * * * (?) tritayaṃ bhavet || dakṣiṇa iti puṃdevatā paraṃ prāṇāyāmāstu sāmānyaḥ | athopacāranāṃ yāmale | chatraṃ ca cāmaraṃ ghaṃṭā japāṃte copacārayan | stvaṃ paṭhet samādhānāt svakalpo krameṇa tu | p. 105b) vārāhītaṃtre | gṛhītvā ca tato ghaṃṭāṃmidaṃ maṃtramudīrayet | vidyutpuṃḍanibhāṃmityā | prapaṃcasāre dadyāt sarvanivedyānidevividvānyu yatnataḥ | sarvavādyamayīṃ ghaṃṭāṃ vādyā bhāve pradāpayet | garutmatāṃkitāṃ ghaṃṭāṃ viṣṇunā āca cihnitāṃ | ekahastena pūjāṃte snānakāle viśeṣataḥ | na spṛśed vāmahastena na bhūmau sthāpayet kvacit || pūjāmadhye tu yo ghaṃṭāṃ vādayet tu pramādataḥ | saṃvatsara kṛtaṃ puṇyaṃ tatkṣaṇādeva hīyate || pūjākāle sadā viṣṇordriṃḍi maṃtra pradāpayet | śravaṇāt tasya dravasya aṃtadāhaṃrddhānaṃ sadā bhavet || śivāgāre dhūrvaraṃ ca sūryāgāre ca śaṃkhakaṃ | durgāgārevaṃ śavādyaṃ madhuraṃ ca na vādayet || viriṃceśca gṛhe ghaṃṭhāṃ lakṣmīṃ gṛhet yajet | vāmenāti dhūpadīpetaraviṣayaṃ | athastava pāṭhavivaraṇa vārāhīye | stotrādhyāyādi pāṭheṣu adhyāye ca sthitirbhavet | adhyāya samāptaṃ | yadi nādhyāya saṃsthānaṃ adhyāyādi punaryacet | tadadhyakṣaṃ ca prathamaṃ dṛṣṭvā devaṃ praṇamya ca || praṇavaṃ ca tato japyaṃ stotraṃ vā saṃhitāṃ japet | aṃte ca praṇavaṃ datvādityuvācādi pūruṣaḥ || sarvatra pāṭhedi jñeyaṃ havanyathā viphalaṃ bhavet | śuddhenā valacittena paṭhitavyaṃ prayatnataḥ || na kāryā śakta manasā kāryaṃ stotrasya vācanaṃ | ādhāre sthāpayitvāt pustakaṃ prajapet sudhīḥ || hasaṃsthāpanādāya tasmādalpa phalaṃ bhavet | abrāhmaṇena likhitaṃ taccāpi viphalaṃ bhavet || na ca svayaṃ kṛtaṃ stotraṃ manyenāpi kṛtaṃ na ca | yasmāt kalau na praśastaṃ mṛṣinirbhāṣitaṃ paṭhet || devācāṃgetayetyarthaḥ ṛṣichaṃdādikaṃ nyasya paṭhet stotraṃ vicakṣaṇaḥ | stotreṇa dṛśyaṃte yatra praṇavanyā samācaret | yatra ṛṣyādi na śruyate tatra praṇavaṃ tatu || nyāsa sthāne oṃ nama it kramenyaset | bhīṣmaparvaṇi yāgī tāsu praśastā kalau matā | viṣṇoḥ padmapurāṇīyaṃ tathā māma sahasrakaṃ || gajeṃdra mokṣaṇaṃ vāmikāruṇyastavameva ca | nārasiṃhastathāstotraṃtrotraṃ śrīrāmaśaṃkaraṃ || mārkaṃḍeya purāṇoktā devyāḥ saptasatīṃ tathā | tasyāḥ skaṃdapurāṇīyaṃ tathānāma sahasrakaṃ || ślokāṣṭhakaṃ nīlakaṃṭhaṃ śavanāma sahasrakaṃ tathaiva daṃḍakastotraṃ tārāyāḥ ṣaṭpadīyake tripurāyā prasādākhyaṃ sūryasyastava rājakaṃ | paitre rucistavoyaśca iṃdrākṣīstavameva ca | vaiṣṇave ca mahālakṣmyāṃ stotramiṃdreṇa bhāṣitaṃ || anyāni tatra rūpāni purāṇoktāni yāni ca | bhārgavākhye na rāmenai śaptāni kāraṇāṃtare || tāni cet paṭhitavyāni tatrādau vījamuccaret | yasya yasya vadevasya tasya tasya sahasrakaṃ || paṭhitvā prathamaṃ stotraṃ nasya tasya tataḥ paṭhet | saṃkalpitostotra pāṭhe saṃkhyāṃ kṛtvā japet sudhīḥ || maṃtrajāpe ca saṃkhyānena nyūnaṃ nādhikaṃ | home jape ca saṃkhyāni aṣṭādaṣṭhau japedanu || p. 106a) saṃhitā paṭhanaṃ stotre śubhaṃ prāpya samāpayet | aśubhe aśubhaṃ yasmācchubhe śubhaphalaṃ labhet || adhyāyaṃ prāpya viramennatu madhye kadācana | kṛte virāme madhye tu adhyāyāni punarjapet || vyavastheyaṃ purāṇādau stotraṃ pūrvāditaḥ paṭhet | avaśya pāṭhe kartavye stotre yadi kathaṃcana || arddhajapyaṃ tathā dhyeyaṃ sthitaṃ svādhyāya śeṣakaṃ | dināṃtare paṭhet sarvataddinenāsti dūṣaṇaṃ || matsyasūkte ca | yāvanna pūryartadhyāyastāvanna viramet kvacit | anukramaṃ paṭheddevi śiraḥ kaṃpādikaṃ tyajet || evaṃ kavacapāṭhepi mādiśabdāṃ | atha praṇāma vivaraṇaṃ | taduktaṃ nīlataṃtre | tato vai śirase puṣpaṃ datvāṣṭāṃgaṃ praṇamya ceti * * * * * * * * (?) śira | sa iti iṣṭadeva tasyetyarthaḥ | yoginītaṃtre | kāyikastu namaskārairdevāstusyaṃti nityaśaḥ | namaskāreṇa labhate caturvargaṃ mahāmatiḥ sarvatra sarvasidhyarthaṃ natireva praśasyate | natyā vijayate lokā natyā svarapi varddhate | namaskāre nadī guruchitvā labhate prajāḥ | namaskāra mahādevyai pradakṣiṇamato devyā vāmakeśvaro namanaṃ māna proktaṃ vācikaṃ kāyikaṃ tathā | trividhe ca namaskāre kāyikaṃ cottamaḥ smṛtaḥ | paurāṇikai vaidikairvāmaṃtraistu kriyate stutiḥ || madhyamo sau namaskāro bhavedvācanikaḥ sadā | yaḥ svayaṃ gadya padyābhyāṃ ghaṭitābhyāṃ namaskṛtiḥ || kriyate bhakti pūrveṇa vācikaḥ sūttamaḥ smṛtaḥ | puṭīkṛtyakaraudhīrvidīyate tadyathā tathā || na spṛṣṭo jānuśīrṣābhyāṃkṣitī śodhama ucyate | ciṣukena mukho nātha nāsayādvasu kena tu || brahmaraṃdhreṇa karṇābhyāṃ yadbhūmeḥ sparśanaṃ kramāt | aṣṭāṃgo sau namaskāro vidvadbhiḥ parikīrtitaḥ || aparaṃ ca tatraiva | dorbhyāṃ pārśvabhyāṃ ca aṃsābhyāṃśvarasāccamā | manasā vacasā ceti praṇāmāṣṭāṃga īritaḥ daśāṃktau paṃcāgaṃ praṇāmaḥ | tatraiva vāhubhyāṃ satvajānubhyāṃ śirasā vacasā dhiyā | paṃcāṃgakaḥ praṇamaṃ ca vidmadbhiḥ parikīrtitaḥ | gaṃdharvataṃtre ca | trikoṇamatha ṣaṭkoṇamarddha caṃdra pradakṣiṇaṃ | daṃḍamaṣṭāṃgamuṃmuṃgraṃ ca saptadhā na tilakṣaṇaṃ || aiśānī vātha kauverī dīkṣāmākhyā prapūjane | praśastāstaṃḍulādau ca sarvamuṣṭistu sarvataḥ || trikoṇādi vyavasthāṃ tu yadi pūrvamukho yajet | paścimāchāṃbhavīṃ gatvā vyavasthāṃ nirdiśet tathā || yadottaramukhā kuryāsādhanā devapūjanaṃ | tadāyāmyāhu vāyavyāṃ gatvā kuryācca saṃsthitiṃ || dakṣiṇādvāyavīṃ gatvā diśaṃ tasmācca śāṃbhavīṃ | tathopa dakṣiṇaṃ gatvā namaskāra strikoṇavat || trikoṇākhyā namaskāra stripurā prītidāyakaḥ | dakṣiṇādvāyavīṃ gatvā vāyavācchāṃbhavīṃ tathā || p. 106b) tatopi dakṣiṇaṃ gatvā tasmādagnau praviśya ca | agneye rākṣasīṃ gatvā tat paścāduttarādiśaṃ || taduttarā tathāgneyīṃ bhramaṇaṃ trikoṇako bhavet | saṭkoṇoyaṃ namaskāraḥ prītidaḥ śivaṃ durgayoḥ || dakṣiṇād vāyavīṃ gatvā tasmādvā pratyadakṣiṇa. | gatvātmāsau namaskāro arddhacaṃdra prakīrtitaṃ || sakṛt pradakṣiṇaṃ kṛtvā vartulā kṛtisādhakaḥ | namaskāraḥ pramukto sau pradakṣiṇa iti dvijaiḥ || tyaktvā svamāsanaṃ sthānaṃ paścādgatvā namaskṛtiḥ | pradakṣiṇaṃ vināyastu nipāta daṃḍavadbhuvi || daṃḍa ityucyate devaiḥ sarvadeva pramodakaḥ | pūrvavaddaṃḍavadbhūmau nipatya hṛdayena tu || civukena mukhe nātha nāsayāhanu kena tu | brahmaraṃdhreṇa karṇābhyāṃ prameryatsparśanaṃ kramāt || tadaṣṭāṃgamiti cokta namaskāro manīṣibhiḥ | radakṣiṇa trayaṃ kṛtvā sādhako vartulākṛtiḥ || brahmaraṃdhreṇa saṃsparśaḥkṣitiryasyā namaskṛteḥ | sa ugra iti devaughairucyate viṣṇu tuṣṭidaḥ || nadānāṃ sāgarānāṃ ca yadvaddipadāṃ brāhmaṇo yathā | nadīnāṃ jāhnavīyā tṛdevānāṃmeva cakra dhṛk | namaskāreṣu sarveṣu tathaivograiḥ praṇasyate || trikoṇādyairnamaskāraiḥ kṛtaivatu bhaktibhaktitaḥ | caturguṇaṃ bhavedbhakto na cireṇa devasādhakaḥ || namaskāro mahāyajñaḥ prītidaḥ sadā | sarveṣāmādi devānāṃ manyepimapi bhairavaṃ | yo sādhūgra namaskāraḥ prītidaḥ satataṃ hareḥ mahāmāyā prītikaraḥ namaskāraṇottamaḥ | atha pradakṣiṇa kramaḥ | taduktaṃ vārāhītaṃtre | evaṃ devyāṃ vasau saptatrīṇi dadyād vināyake | catvāri keśave dadyācchaivemarddha pradakṣiṇaṃ || pūjādau japādau pūjāṃte cāṃte ca tathaiva ca | trividhāṃ ca natidarśārṣāṣṭāṃgavidhānavit || eteṣāmanyatamenatvā hṛdidevo visarjayet | yathāvidhi vidhānena hṛdidevā visarjayet || visarjanaṃ tu cakravidhi prasthāvidhi prasthā vijñeyaṃ | īśāṃtareśa deśe gargarī nāla saṃyutāṃ | saṃsthāpye japapūrṇāṃ tu kṣaumayugmena veṣṭayet | tanmadhye nikṣipen maṃtrī trikaṭū triphalaṃ tathā || bhasmadūrvā mṛttikāśca karpūraṃ rocanaṃ tathā | caṃdanaṃ kuṃkumaṃ caiva cakrarājaṃ tathaiva ca || astramaṃtreṇa saṃrakṣa dhenu yonī ca darśayet | siṃhasaṃsthāṃ mahādevīṃ khaḍgakheṭakaṃ dhāriṇāṃ || ghorarūpāṃ paścimāsyāṃ pūjayedastra devatāṃ | tasyā upari maṃtrajño daśadhā mūlamaṃtra japet || śāradāyāṃ bhujapāṇitaramevagargarī sthānaṃ | uḍḍīśamate | devī visarjanānaṃtaraṃ | iti snānārthe gargarī saṃsthāpya svavāme maṃḍalaṃ vilikhya śiṣyaṃ sthāpayedyathā | śāradāyāṃ maṃḍale likhyate śiṣyamanyasmin pariveśayet pūrvaṃ darbha saṃstareṇa maṃḍalatviśāna digbhāge mumukṣunuttarānanān | p. 107a) bhuktaye pūrvavaktrāṃśca śiṣyāṃstatra nivedayet | maṃḍalaṃ yathā uḍḍīśe | tataḥ padmaṃ likhedvāme keśaresvaramālikhet | yugmayugma krameṇaivarādivargān likhet tataḥ || tanmadhye karṇikāyāṃ tu śiṣyaṃ saṃsthāpayedguruḥ | śiṣyasya mukhamāveṣṭya astrenotthāya gargarī || mūlaṃ jāṃṭhanāla muktā jalaiḥ snāyācca vālakaṃ | kuṃbhamuddhṛ vidhivattamukhasthān svarakramān || surakrama vudhyā kuṃbhavaktrasthāpitān ityarthaḥ | māturmaṃtraṃ vilomena janamūrddhni śiśoṃtaret || tatastatpallaveṇaiva ghaṭasthaṃtīrthavāriṇā | mūlamaṃtreṇa maṃtraṃjña strivāraṃ prokṣayecchuciṃ || maṃtrajñaḥ abhiṣeka maṃtrajñaḥ ityarthaḥ evamevābhiṣekāṃtaraiśca nārāyaṇīye | uḍḍīśamate ādau gargarīsthānaṃ | tataśca kuṃbhāviśekaḥ | śāradāyāstu datsu paṃcapādye sārddhaṃ vipra śivā guruḥ | vidhivakuṃḍamuddhṛtya tanmukhasthān suradrumān | śivāḥ śirasi vinyasya mātṛkāṃ manasāṃ japen || mūlena sādhitaistoyerabhipiṃce tu mātmavit | pūjitāṃ punarādāya astreṇodāya gargarī || tasyāḥ susādhitaiḥ stoyaiḥ siṃcedrakṣārthamaṃjasā | avaśiṣṭena toyena śiṣyamācamayedguruḥ || etanmate rakṣārthe mayamapyaśakaḥ | atra saṃpradāyaḥ śaraṇaṃ śuddhena vāsāgātraṃ saṃmārjyaṣaṃkṛto bhavet | svavāmabhāgetaṃ śiṣyamanyasminnupaveśayet | abhiṣekaṃ maṃtraṃ yathā | kriyāsāre | oṃ surāstvāmabhiṣiṃcaṃ tu brahmaviṣṇu maheśvarāḥ | vāsudevo jagannāthastathā saṃkarṣaṇo vibhuḥ | pradyumnaścāni ruddhaśca bhavaṃ tu vijayāyate || ākhaṃḍalogra bhagavān yamo nirṛtistathā | varuṇaḥ pavanaścaivadhanādhyakṣastathā śivaḥ || brahmaṇā sahitā hyete dikpālāḥ pāṃtuvaḥ sadā | kīrti lakṣmī dhṛtirmedhā puṣṭiḥ śraddhāskriyāmatiḥ || vṛddhirlajjāvatī śāṃtiḥ yayā nidrā ca bhāvanā | etāstvāmabhiṣiṃcaṃ tu rāhuḥ ketuścaṃ pūjitāḥ || * * * * * (?) gaṃdharvā yakṣa rākṣasa pannagāḥ | ṛṣayo munayogāvo devamātara eva ca devapatnyodrumānāgā daityāścāpsarasāṃgaṇāḥ | astrāṇi sarvaśastrāṇi rājāno vāhananai ca | oṃvadhāni ca ratnāni kālasyā vayavāścaye || śaritaḥ sāgarāḥ śailārṇā jaladāhradāḥ | etaitvāmabhiṣiṃcaṃ tu sarvakāmārthasiddhaye | uktamāna śiṣyaṃ saṃsthā śiṣyamukhaṃ vastreṇa veṣṭhya phaḍiti gargarī nādāya mūlena nālamukta jalena vālaṃ snāpayitvā kuṃbhamuddhṛtya atha sthāpanatvavān vilomamātṛkāṃ paṭhan śiśoḥ śirasi nikṣipya viloma mātṛkāyā mūlenābhiṣeka maṃtrairabhiṣicya vāsasā jalamapanīyadhau tena vāsasā paridhāya svavāmabhāge śuddhāsane samupaveśayet kare puṣpaphalaṃ kṛtvā brahmaraṃdhrekaraṃ kṣipet | p. 107b) tato sukatva sevāsi vākyamevākya vākyamevadedguruḥ | paścāt ṣaṭcakra vijñānaṃ śiṣyāyaṃ pratipādayet | ṛṣyādi mātṛkānyāsaṃ śiṣyadehe pravinyaset || śivoktāśvetaṃ kāṃḍastu śiṣyakarṇe prakāśayet | kaivalyopaniṣadityarthaḥ yadi prāṇādhikaḥ śiṣyo bhavet kālakramerataḥ tato vālā manunāśanī dakṣakarṇe ca trirvadet | tatvamaṃtre tatvaśuddhiṃ kārayitvā vidhānataḥ | pūrvavadityarthaḥ | maṃḍūṣatīrthaṃ śiṣya sakṛddhaste dadyādyathāvidhi | śrāvayoḥ sakalaṃ cāstra vaddevaṃ guruttamaḥ | vibhāvajñastataḥ sāhaṃ gṛhnīyācchiṣya sattamaḥ | gaṃḍūṣadā nāma śiṣyasya vikalpo yadi jāyato va siddhistasya kutrāpi śrīvidyā ca parāṅmukhī vaśiṣṭa saṃhitāyāṃ tatastat chirasiryasya hastaṃ datvā śataṃ japet | aṣṭottaraṃ tato maṃtra. dadyādudaka pūrvakaṃ | āvayostu na phalado bhavaddhedamudīrayet || yadīnādi jñānā gurubhaktiṃ pūrvokta viśeṣaṇa viśiṣṭa ityarthaḥ sa eva prāṇādhikaḥ | ityabhiṣekaḥ śākta śaivādi sādhāraṇaḥ | paśubhāve janenaiva sa divyavīre sa vikalpānāmanukalpena nirvikalpanā mukhyenaiketi prāgeva pratipāditaṃ | uḍḍīśe | tato bhūmau likhitvā tu vidyāṃ puṣpādibhiryajet | dakṣiṇaṃ ca karāṃ bhojaṃ śiṣya mūrddhni niveśya ca || śiṣya me darśayedvidyāṃ tajjapan sādhakottamaḥ | yadisyān mahatī prītiḥ śiṣyadaḥ prāṇadasya sa || tatoccāraṇa mātreṇa dakṣakarṇe japet parāṃ | śrīvidyā brahmarūpeṃdra yadā mokṣapradāyinīṃ || idaṃ tu śrīvidyā ṣoḍaśī parāṃ tārā maṃtre mokṣa punajñānoḍḍīśe | nyāsa tasya dehe guruḥ saṃnyasya yatnataḥ | dakṣakarṇe vadenmaṃtraṃ maikāṃ saṃbhāvayan śiśu | trivāraṃ pūrṇamānasaḥ | dakṣeti dvijāti paraṃ strī śūdrāṇāṃ tu yoginī taṃte dakṣakarṇe triśovidhā mekoccāraṇa coccaret | evaṃ vidhirdvijātīnāṃ strī śūdrāṇāṃ tu vāmataḥ | ṛṣichaṃdo devatānāṃ vibhāgāṃ tu prakāśayet || devatā guru maṃtrāṇāmaikyaṃ saṃbhāvayan śiśuḥ śataṃ japetadagrasto nikaṭe tridinaṃ vaset | nocet saṃcāraṇīstarameti na saṃśayaḥ | tato maṃtravatsyaśu sa chiṣyāmat prakāśayati | kimapyaṃgaṃ tataḥ śiṣyaṃ sparśayecchī gurupriye tadaṃga mātṛkāvarṇaṃ kalayitvā guruttamāḥ | dyakṣaraṃ tryakṣaraṃ vāpi caturakṣarameva vā | ānaṃdanātha śabdāṃtaṃ tasya nāma prakalpayet || tataḥ pradakṣiṇī kṛtya guruṃ vāratrayaṃ śiśuḥ | aṣṭāgaṃ namanaṃ kṛtvā ātmānaṃ ca samarpayet || dakṣiṇāpaścānnirupyate | eṣākṛpāvatī dīkṣā proktā sarvasamṛddhidā | atha dīkṣābhiṣekavorviśeṣaḥ jñānārṇave || p. 108a) kriyā castu kalā sparśa vāgdṛṅmāmānasa sāṃjñikā | dīkṣā mokṣapradā devi saptavikīrtitā | samayākhyā viśeṣākhyā sādhakā pūtakājñayā | sādhakā pūtasaṃjñā sa sadācāryā nirvāṇa saṃjñakā || kriyājñānāśādi samāyuktā kartavyā guṇā yadi | deveśi dehaśudhyarthaṃ pūrvokta vidhimācaret || kulīna paśubhyāṃ saṃyuktā ubhaya kartavyetyarthaḥ | paṃcāśuddhipūrvaka pūjāmārabhedityarthaḥ || vibhāgastu pūrṇābhiṣeka prakaraṇe | varṇadīkṣā tridhā proktādvi | catvāriṃśadakṣaraḥ paṃcāśadvarṇairvādevi triṣaṣṭhi lipibhistu vā tricatvāriṃśadā bhūtalipyā akārādikastu mālayā triṣaṣṭhilipiḥ | varṇa ekapaṃcāśata daśavarṇatmakādaśavarṇāḥ kālikā prastāve vaktavyā haṃsābhyāṃ triṣaṣṭhitipayaḥ varṇano śiṣyatanonyasya pratilobhena saṃharet | paramātmani saṃyojya taccaitanyaṃ kṣipedguruḥ | tasmāt saṃpāditā varṇān sasecchipyatanaupanaḥ || sṛṣṭimārgena vidhinā taccaitanyaṃ ca niyojayet | jāyate devatābhāvaḥ parānaṃdamayaṃ śiśoḥ || eṣā varṇamayī dīkṣā proktā pāśāpahā priyo kadalā dīkṣā tridhā jñeyā kartavyā vidhivat priye | nivṛtti jānu paryaṃtaṃ talādārabhya saṃsthitā | jānuno nābhiparyaṃtaṃ pratiṣṭhātiṣṭhati priyo nābheḥ kaṃṭhāvadhi prāptā vidyāśāṃtistathā priye | kaṃṭhāllāṭaparyaṃtaṃ vyāptā tasmācchirāvadhi | śāṃtya tītākalā jñeyā kalā vyāptaritīritā || saṃhāra kramayoge sthānāt sthānāṃtara guruḥ | saṃyogasthā vidhivat samyag vidhivattā śirovadhi || aṣṭatriṃśat kalābhirvā paṃcāśadbhiraṃthāpivā | uktanyāsaṃ krameṇaiva sṛṣṭisaṃhāramārgataḥ || jñātvā gurumukhāddevi śiṣyaṃsāṃ rājyavedhayet | jāyate devatā bhāvo joginī vīrasaṃgamaḥ || kalā dīkṣā samudipta paśupāśāpahāriṇī | devi tṛsaṃkhyāṃ jñāmānusākhyā maheśvari || kriyāyāsādirahitā devi dīkṣā tridhā smṛtā | yathā pakṣī svapakṣābhyāṃ śiśūn saṃvarddhayecchanaiḥ || sparśa dīkṣopa darśadīkṣopadeśastustādṛśaḥ kathitaṃ priye | svāpatyāmi yathā yathā matsyo vīkṣaṇe naiva poṣayet | dṛgīkṣopadeśastu tādṛśaḥ kathitaḥ priye | yathā karma sutanayān dhyāna mātreṇa poṣayet | vedhadīkṣopadeśastu samānasyāt tathāvidhiḥ śaktipātānusāreṇa śiṣyonugrahamarhati | yatra śakti nipātatā tatra siddhirvajāyate | śaktiḥ sāmarthyaṃ sevayāmityarthaḥ | haste śivapuraṃ dhyātvā japenmūlāṃgamālinī | guruspṛśecchiṣya tanuṃ sparśadīkṣā bhavediyaṃ || citta tatvaṃ samādhāya paratatvopa vṛṃhitān | uccaret sahitānmaṃtrī vāgmīkṣoti nigadyate || nimilya nayane dhyātvā paratatvaṃ prasūnnadhī | samyak paśyedguruḥ śiṣyaṃ dṛgdīkṣā sā bhavet priye || kalpāya bhuvanaṃ tatvaṃ kalāṃ varṇapadaṃ gurorālokamātreṇa bhāṣaṇāt sparśanādapi | p. 108b) sadyaḥ saṃjāyate jñānaṃ sā dīkṣā śāṃbhavī smṛtā | manodīkṣā dvidhā proktā tātrātīddhatarāpi ca | adhmanaḥ ṣaḍbhidhaṃ jñātvā śiṣyo dahet priye || kalpāya bhuvanaṃ tatvaṃ kalāvarṇa padaṃ manuṃ | sthanānu nābhi hṛtkaṃṭha tālu mūrddhāṃ namaṃvike || gurupadiṣṭa mārgeṇa vedhaṃ kuryād vicakṣaṇaḥ | pūrvasthi parasminalayaḥ vibhāvya sarvaṃ maṃtrādhva nilayaṃ vibhāvitaṃ brahmāṇalīnaṃ dhyātvā tatsvarūpaṃ śiṣyaṃ ciṃtayet ityarthaḥ * * * * (?) sadāchiṣyaḥ parānaṃdamayo bhavet | eṣā muktipadā proktānāṃtra vīkṣā kuleśvari | devitīnnatarādevato pratarāpi caṃguṇā smṛti mānutaḥ samyak saṃvādhito śiṣyaḥ chinnapāśastadā bhavet | āturo jñānajñānamarābhyāṃ tīvratīvrataratvamito vāhya vyāpāra nirmukto bhūmau patati tatkṣaṇāt | saṃjñāta divyabhāvo sau sarvaṃ vedati śāṃbhavi | yadasti vedhakāle tatsvayamevānubhūyate | pravuddhastu na śabdoti asaukhyaṃ vahumīśvari || vedhaviduḥ śivaḥ sākṣānna punarjanmatāṃ vrajet | eṣā tīvrataraṃ dīkṣā bhavavaṃdha vinodanī || śivabhāva pradādākṣā dīkṣeyaṃ kulanāyike | ākṣadaṃścaiva kamyaghūrṇaḥ kuleśvari || nidrā mūrchā ca vedhaśca ṣaḍavasthāḥ prakīrtitāḥ | dṛśyaṃte ṣaḍguṇā llote vedhakāle kuleśvari || vedhito yatra yatrāpi tiṣṭha sukto na saṃśayaḥ | vedhadīkṣākaro loke śrīgurudurlabhaḥ priye || śiṣyopi durlabhaḥstādṛk punaryogena labhyate | na dadyāyasya kasyāpi ityājñā pārameśvarī || atha kaulikānāṃ dīkṣā tatraiva kuladravyaḥ samabhyarcya kulacakra. mvidhānataḥ | śiṣyāya darśayeddevi dīkṣaiṣā kaulikī smṛtā siddhadravyaṃ sukhe pūdharyapaṃ ca dravyo māmṛtānvitaṃ | abhiṣice priyaṃ śiṣyaṃ gaṃḍūṣākhyeyamīritā | sāmānya kaulikaparaṃ | ūrddhvāmnāya kaulikānaṃ | dīkṣā tatraiva | sa jāyatī nīla yukte surayā pūjitena ca | paṃcāmṛtaiḥ samaṃ pūrṇasaṃkhaye kalase navāḥ | abhiṣekaṃ tataḥ kuryād vāhyena kathitaḥ punaḥ | mapaṃcāmana kuṃḍamaṃḍapaṃ la pūrvakaṃ śaṃkhaṃ kalasa saṃsthāpya pūrvokta krameṇa nābhi paṃcet | ubhayāmeva grāhyaṃ | mīnaṃ tu laṃvikādevi cakraṃ ca nala uṣyate | paṃcavyo māmṛtaṃ pūrṇaṃ śiṣyaṃtenabhiṣiṃcayet | ityubhayovaṃtarataḥ laṃvikā amṛta śrāvinī vāḍī cakratveṣṭa cakraṃ | pūrvolakṣaṇākrāṃtāṃtara paṃcamudrā mṛtapūrṇaṃ ṣaṭcakraṃ vibhāvya kuṃḍalinī saṃtarpyatena śiṣyaṃ abhiṣiṃcet | ityarthaḥ | ayaṃ siddhābhiṣekastu ādhāryākhyasya pārvati | ayaṃ pūrṇābhiṣeka ācāryasya pūrṇobhiṣekāha ityarthaḥ | kriyāvatyāhyeṣātva vivaraṇaṃ | tatraiva | svīkārodaṃgekāṣṭhaśca puṣpāṃjalirapi niyośaṃkho vedhaścābhiṣekaṃ gunājñīṃ cāṣṭhadhā viduḥ | p. 109a) aṣṭhadhā aṣṭhāṃgakamityarthaḥ | samayākhyā svīkāra'sca dātavyamityadīkāraḥ | viṣeyākhyādaṃtakāṣṭhaṃ daṃtakāṣṭhyadi devaśuddhyaparyaṃtaṃ | sādhakā puṣpāṃjaliścamiti pūjakā śaṃkhabhiṣeka | vodhakāvedhaḥ śaktivedhaḥ pūrṇasaṃjñā abhiṣekaḥ | āryā maṃtradānaṃ tu tanayetā maṃtradevatādīnāṃ śiṣyasya sāmyatā | nirvāṇa saṃjñā nirvāṇatva vidhāyinī ājñā ājñā saṃkramaṇamityarthaḥ | samayī daṃtakāṣṭhena sādhakaḥ kusumāṃjaliḥ | putruḥ śaṃkhābhiṣekenetyarthaḥ vodhakovedhasaṃjñaya | pūrṇābhiṣeke nācāryaḥ paṃcāvasthāḥ prakīrtitāḥ pūrṇābhiṣeka kartavye ekasyāṃ kriyāvatī dīkṣāyata guroḥ paṃcabhiḥ karmabhiḥ paṃcāvasthā tathā hi daṃtakāṣṭhāṃta karmaṇā samayī bhavati | kusumāṃjalyaṃta karmaṇā sādhako bhavati śāṃsvābhiṣekena putro bhavati narakatrātā ityarthaḥ | śaktivo dhanarodheke bhavati brahmaprakāśaka ityarthaḥ pūrṇābhiṣekena pūrṇapaṃcakalaśa saṃgamā ācāryā bhavati | ācārya nāmanā pityarthaḥ | kulācāraika niyatā gurubhaktā dṛḍhavratāḥ | pūrṇābhiṣeka pūtāyete muktāścātra janmani || pūrṇābhiṣeka hīnāye mṛtāśca kulanāyike | punarnaścottamaṃ janmaguruṇā śivarūpiṇā || śuddhāḥ pūrṇābhiṣekena śivasāyujyadāyinā | tat tanmuktiṃ vrajaṃtyeṣāṃtarī vākyavravīt || tasmāt snāyasādhaka paśuparaṃ | anyāsnāyopāsakānāṃ paśūnāṃ pūrvasmaraṇe sati parajanmani kaulikā bhūtvā muktiṃ vrajaṃtīti prāgevaktavyaṃ | pūrṇābhiṣekaṃ hīnoyaḥ kauliko mṛyate yadi | piśāca ca mavāpnoti yāvadāhūta saṃplavaṃ || urddhvāmnāyaṃ sādhaka kaulika ityarthaḥ | kulārṇavamate | ūrddhvāmnāyasyaiva kulavidhātvaṃ pūrṇābhiṣekasya śreṣṭhatvaṃ tadabhiṣektānāme prādhānyaṃ tatra eva śrīcaraṇa mūlamaṃtrārtha tatvavit | devatā gurubhaktā syāt kaulikaḥsyā nadīkṣayā | ityādi vacanāt | dīkṣā ca dvividhā proktā vāhyābhyaṃtarabhedataḥ | kriyā dīkṣā bhaved vāhvāvedhākhyāśāṃtanā bhavet || ityurddhāmnāya paraṃ | aṃtastanūtrayācchuddhirvahiḥ śuddhistu dīkṣayā iti sāmānyaścainikaparaṃ | dīkṣāyāśaktāśaktenedena kriyāvatyādyayā gaṃḍūṣārthyayā vāsaṃkṣāmokopadeśena cāṃḍālopi vimucyato ābhyāṃ vinā kuleśāni kauliko naiva mucyate | sāmānyacca kaulikamityarthaḥ | ūrddhvāmnāyopāsakānāṃ prāgevoktaṃ | dīkṣā hyetāḥ karmasāmye bhinnartha pratipādakā ca | abhisaṃdhāna kṛdyatnādeśikottamaśiṣyayoḥ karmaśaṃbho samāne karmaṇi vāhyaśuddhi manaḥśuddhi karmaṇi bhinnārthakāraṇabhinneti kartavyatākatvena pratipāditā iatyarthaḥ | p. 109b) maṃtrādhāraṃ yathā hanyād viṣa śaktiṃ kuleśvari | paśupāśaṃhyathā chiṃdyāddīkṣayā maṃtravīkṣaṇāt || dīkṣāgni dagdhakarmā sau māyā vicchinna vaṃdhavaḥ gataḥ parāṃmnāna kāṣṭhāṃ nijīrṇaṃ tu śivo bhavet | garta śūdrasya śūdratvaṃ viprasyāpi ca vipratā | dīkṣā saṃskāra saṃpanne jātibhedena vidyate || śivaliṃge śilāvuddhiṃ kurvan pāpamavāpnuyāt | dīkṣitasyāpi pūrvatvaṃ smṛtvā tatpāpamaśnute || adhivāsana pūrvaṃ tu cakrapūjāpuraḥsaraṃ | dīkṣayetāditaṃ śiṣyamanyathā niṣkalaṃ bhavet || śāradāyāṃ | tatastaṃ sakalī kṛtya padena tātmāna sātmavit | utthāya śiṣye vāsasī paridhāya ca | ācamya vāgyato bhūtvā niṣīde sannidhau guroḥ | devatāmātmanaḥ śiṣye saṃkrāṃtāt deśikottamaḥ || pūjāyagaṃdhapuṣpādyai naivedyaṃ tārayan dhiyā | praṇameddaṃḍavadbhūmau guruvaṃdevatātmakaṃ || tasya pādāṃvuja dvaṃdvaṃ nijamūrddhni niyojayet | śarīramarthān prāṇāṃśca sarvaṃ tasmai niyojayet || tataḥ prabhṛti kurvīta guroḥ priya mananyadhīḥ | ṛtvigsyodakṣiṇā dadyāt samaṃmāṃ prītimānasaḥ || brahmaṇāṃ tarpayet paścā śuddhā bhojyaiḥ su dakṣiṇaiḥ | uḍḍīśe ca | tataśca dakṣiṇāṃ dadyāt saṃpūjya gurupādukāṃ | sarvasvaṃ vā tadardhaṃ vā caturthyaṃśī mathāpi vā || dakṣiṇā niyamastu yāmale | asītito * * * * * * * * * * * * (?) | tataḥ svātma viśuddhyarthaṃ lakṣamekaṃ japedguruḥ || sahasraṃ prajapedvidvān deśiko vijiteṃdviyaḥ | lakṣajapāśaktaścet sahasraṃ prajapedityarthaḥ || maṃtrayukto guruścaiva upavāsaṃ caredyadi | mohādvākāmato vāpi kṛtirbhavati nānyathā || dīkṣā kṛtvā tato maṃtrī upavāsaṃ caredyadi | tasya deva sadā ruṣṭaḥ sāpaṃ datvā vrajet puraṃ || eṣā kriyāvatī dīkṣā proktā sarvasamṛddhidā | atha dravyā bhāvāt kuṃḍamaṃḍapā bhāvāda samarthasyābhiṣekaḥ | yathā jñānārṇave sa uṣmarūpaṃ śrīcakraṃ muktiṃ tasya viciṃtayet | abhāve tu mahāśaṃkhaṃ jalenāpūrya suṃdari | kalāstasmin samāvāhya devīṃ pūjyābhiṣe vadet || uḍḍīśe ca | athavā śaṃkhapātraṃ tu jalenāpūrya sādhakaḥ | vahni sūrya caṃdramasāṃ kalāstatra prapūjayet || agnīśā sura vāyavya madhye dikṣvaṃga pūjanaṃ | astramaṃtreṇa saṃpūjya mūlaṃ ca daśadhā japet || śaṃkhapātraṃ tu kuṃbhasya pratinidhi evaṃ prakāreṇa kuṃbhasthāpana samaya eva śamkhapātra sthāpanaṃ | atha mahāvākya kathana vivaraṇaṃ jñānārṇave | dṛṣṭyā sa lokayettaṃ tu dṛṣṭyā dṛṣṭvāṃ tu melanaṃ yet | ājñā saṃkramaṇaṃ kuryāt yāvanniścalatā bhavet niścalyaṃ śāṃbhavo māyā śūnyāśūnya vivarjitaḥ | p. 110a) śūnyaṃ śivamayaṃ vastu puruṣaḥ parameśvari | aśūnyaṃ śakti vākyā hi prakṛtiḥ parameśvari || śājyādhikyerajaḥsthailyaṃ saṃyogācchivayo yadā | svapnāvasthā tadā jñeyā yogaḥ sajyādhikaṃ tataḥ || śaktijāgraditi khyāto śive niścalatā priye | suṣuptiriti maṃtrajñe kathitā likhitāyataḥ || guṇatrayaṃ tu kathitaṃ jāgrat satvaguṇāḥ priye | tamoguṇā suṣuptastu śivaniścalarūpiṇī || śivādhikyād guṇātīta vastujānīhi suṃdari | śivaśakti samāyoge śivādhikyaṃ yadā bhavet || tadā samādhiṃ rānīyāt sarvavaṃdha nikṛṃtanaṃ | kalā ṣoḍaśa deveśi hyātmajñāna samudbhavā || śrīvidyāvīja saṃlīnā śiṣyadehe prakāśayet | utpattirjāgrakorodhaḥ manoṣyāvṛttiḥ etāḥ jāgradavasthāḥ kalāḥ | maraṇaṃ vismṛti mūrchānidrā etāḥ suṣupteḥ | abhilāṣo śramaściṃtā viṣaye svamanuḥ smṛtiḥ etā svapnāvasthāyāḥ | naivārthaṃ ca sumukṣatvaṃ samādhiḥ etāḥ sūryāvasthāyāḥ iti ṣoḍaśakalāḥ śiṣyadehe sthāpayet | iti śrīvidyā ṣoḍaśī viṣaya eva ṣoḍaśī maṃtroddhāra prastāvo vyaktirbhaviṣyati | tayā vidyā ṣoḍaśārṇā mahātripurasuṃdarī | taddhomāṃta mūlasthemunmanīti nigadyate || brahmajñāna manaḥ pakṣī tṛṣnā cakṣurvilaṃvitaḥ | saṃkalpena vikalpena pakṣābhyāṃ caṃcalaḥ sadā || mohamātsarya kāmeśca krodhā'haṃkāradurmadaiḥ | saṃvaṃdha piccha vahulaḥ kṛtyā kṛtya padadvayaḥ || saṃsāraṣṭakṣa deveśi dhatā pratādi dhūnake | abhilāsaphurat puṣpe bhavite pātakādibhiḥ || parṇapūrṇe varārohe pāpapuṇya phalānvite | tatra sākhāmaye sthūle sthita hṛṣṭābhidhe sthitaṃ || pakṣiṇaṃtaṃ samākramya jñānapāśena pāśanut | pakṣikhelāvato nityaṃ kaṭākṣaiḥ śrīguroḥ priye || tena pakṣadvayaṃ chinnaṃ yadā bhavati niścayāt | tadā sa tunmanī bhūta unmukho niścayāt priye || sarvasaṃkalparahitāṃ kalādaśī bhavet | unmanīnāma tasyā hi bhavapāśa nikṛṃtanī | unmanyā sahito sāyā sīnonmanīpaṇa yathā karpūra godīpo na dīpo na punaḥ śaśī | ata eva maheśānī dṛṣṭyā saṃkramaṇaṃ caret | tatvamasyādi vākyena paścāt sādhyaṃ hi yojayet || ādayonaṣṭha saṃyojya pārśvenaiva sulocane | sparśasparśa ivābhāti śrīguroḥkara saṃbhavaḥ || sparśena dhātavaḥ sarvetauhādyāḥ surasevite | suvarṇatāṃ prāpya sarve viśiṣṭā bharaṇānvitāḥ || karasparśastu deveśi prapaṃcamalināpikaṃ | lohatvaṃ nāśayitvā hi suvarṇatvaṃ karoti hi || kare prathaphalaṃ kṛtvā brahmaraṃdhre karaṃ kṣipet | tasmādbrahmatvamevāsi vākyārthaḥ sa karād bhavet || p. 110b) anivāryopi deśoyaṃ sparśanād brahmaraṃdhrake | brahmaraṃdhre sahasrāre karpūra dhavalo guruḥ || varābhayakaro nityaṃ brahmarūpī sadānaghaḥ | jāgarti parameśāni yasthānāṃta prakāśakaḥ || paṃ * (?) n ṣaṭcakra vijñānaṃ śiṣyāya prativodhayet | ādhāraṃ svarṇavarṇaṃ ca caturdala suśobhitaṃ || vādisāṃtaśca tu varṇerddhūta hema samaprabhaḥ | gaṇeśasahitaṃ viddhi svādhiṣṭhānaṃ tataḥ paraṃ || iṃdragopa pratīkāśaṃ sphuradvidrumasannibhaiḥ | vādilāṃtaiḥ sphuradvarṇai brahmaṇa maṃḍitaṃ priye || nīlavarṇaṃ tṛtīyāṃ hi manipūraṃdaśārakaṃ | vidyutpuṃja prabhāvarṇaḍādiphāṃtaiśca maṃḍitaṃ || gadādhara hariprauḍhaṃ caturthaṃ śṛṇu pārvati | piṃgaṃ bhitvā daśāvarṇakādivarṇaiḥ sulocane || visphuliṃgaṃ prabhādivyaiḥ śivena ca yutaṃ priye | viśuddhacakraṃ deveśi dhūmravarṇaṃ kalātmakaṃ || svarairmani saṃkāśairmaṃḍitaṃ parameśvari | jīvātmanādhiṣṭhitaṃ tajjānī hi tānaṃtaraṃ || ājñā cakraṃ maheśāni vidyutkoṭi samaprabhaṃ | dvidalaṃ hakṣaṣarṇābhyāṃ śubhrābhyāṃ parimaṃḍitaṃ || paramātma svarūpādyanādarūpaṃ hi saptama | nādo vināno yasmāhutasmāta brahma ucyate || dehekṣarāṇāṃ deveśi nāda eva tu kāraṇaṃ | nādaḥ pavanasaṃyogā kuṃḍalinyāyuto yadā || prasavat parameśāni ṣaṭcakraṇo daleṣu saḥ | paṃcāśadvarṇarūpatvaṃ jñāptavān suravaṃdite || avyaktamuratāṃ prāpta udāttādisvaraiḥ kramāt | evaṃ sarvayutāṃ tasmai datvā śiṣyāya sadguruḥ || śiṣyostadā sadgurostu pūjāṃ kuryāt svarakṣaṇāṃ | ratnābharaṇa śobhādyāṃn yadṛ vastradharānvitāṃ || gṛhītvā śiṣyavāhūṃ tu guruṇā tadanaṃtaraṃ | vālāṃ pravāsayet karṇe dakṣiṇe tataḥ paraṃ || paṃcasiṃhāsanagatā vidyā ca paścāt pravāśayet | tato rahasyaṃ paramaṃ mahātripurasuṃdarī || prakāśaye dakṣakarṇe parabrahmamayīṃ priye | sarvasaubhāgyajananīṃ bhogamokṣa phalapradāṃ || śrīvidyā ṣoḍaśārṇāṃ tu brahmānaṃda sphuratkalāṃ | na prakāśaye deveśi sarvasvamiva suvrate || vedaśāstra purāṇeṣu yāmaleṣvapi suvrate | guptā hi ṣoḍaśārṇoyaṃ nidhānamiva saṃsmaran || vālāṃ prakāśayedityanenāṃga maṃtropadeśaḥ sūcitaḥ | taduktaṃ phetkāraṇīye | upadeśādaṃga maṃtro valimaṃtrastathaiva ca | jñātavyāṃ viduṣā siddhiraṃga maṃtrasya lābhataḥ || iti sarvasādhāraṇaṃ | asaṃkṣepeṇa dīkṣā vivaraṇaṃ | uḍḍīśe | atha dīkṣāṃ pravakṣyāmi saṃkṣiptāṃ siddhidāyinīṃ | yadaivecchā tadā dīkṣā gurorājñānusārataḥ || na tithirna vrato homo na snānaṃ na japakriyā | dīkṣāyāḥ kāraṇaṃ kiṃtu svecchāvātistu sadguroḥ || tadeva lagnaṃ su dinaṃ tāravalaṃ caṃdravalaṃ tadeva | vidyāvalaṃ devavalaṃ tadeva devatāsādi valaṃ yathārthāṃ athavā grahaṇe tīrthe siddhikṣetre śivālaye maṃtramātra prakathanaṃ upadeśaḥ sa ucyate | p. 111a) tārākalpe viśeṣastu nīlataṃtre | aṣṭhottaraśataṃ homaṃ vi * (?) patreṇa kārayet | athavāṣṭā daśaṃ homaṃ aṣṭāviṃśatimeva vā || pāyasaṃ kṛśaraṃ dadyā modakaṃ śaktuśarkarāṃ | valiṃ dadyāt tu chagalaṃ godhānāṃ sa manuttamaṃ || raṃbhā puṣpaṃ śālamatsyaṃ juhuyācca prayatnataḥ | gavyaṃ kṣīraṃ tato dadyācchālpannaṃ madhuvāyutaṃ || nārikela jalaṃ dadyāt sānvayaṃ tadanaṃtaraṃ | śarkarā saṃyutaṃ dadyāt pāyasaṃ modakādibhiḥ || dadyāt paṭṭadukūle ca svarṇābharaṇakaṃ tathā | kramaṃ pravartya vidhivatpūjā homau vidhāyacātāṃ vidyāt kathaṃyet karṇe dakṣe śiṣya maṃtravit | gobhūhiraṇyavasnādyaistoṣayedgurumātmanaḥ | sarvasvaṃ dakṣiṇāṃ dadyātgāṃśca dadyāt payasvinī || bhūmiṃ vṛttikarīṃ dadyāt putrapautrānuyāyinīṃ | nārikelābhyaṃtarasthaśaśyena sahasaṃyutaṃ || dadyādityarthaḥ | atha śāradokta varṇamayyā dīkṣā varṇātmikāṃ dīkṣāṃ vakṣe māgamasaṃpratāṃ | puṃ prakṛtyātmikāvarṇāḥ śarīremapi tādṛśaṃ | yatattasmāttanaunyasyet varṇān śiṣyasya deśikaḥ || tattasthānayutā varṇān pratilomena saṃharet | ājñayā devatā bhāvādviṣito deśikottamaḥ || tadā vilīna tatvoyaṃ śiṣyo divyaṃtanurbhavet | paramātmani saṃyojya taccaitanyaṃ guruttamaḥ || tasmādutpādyatān varṇān nyasecchiṣyatanau punaḥ | sṛṣṭi krameṇa vidhivataccaitanyaṃ niyojayet || jāyate devatā bhāvāt parānaṃdamayaṃ śiśoḥ | eṣā varṇamayaṃ dīkṣā proktā jñānapradāyinī || atha kalāvatī dīkṣā taduktaṃ śāradātilake | nivṛttādyāḥ kalā paṃcabhūtānāṃ śaktayo yataḥ || tasmād bhūtamaye deśahe dhyātmatāṃ vedhayocchiśoḥ | nivṛttirjānu paryaṃtaṃ talādārabhya saṃsthitāḥ || jānunornābhiparyaṃtaṃ pratiṣṭhāpya ca tiṣṭhati | nābhiḥ kaṃṭhāvadhi vyāptā vidyāśāṃtistataḥ paraṃ || kaṃṭhātālu lalāṭaparyaṃtaṃ vyāptā tasmācchirovadhi | śāṃtyatītā kalā jñeyā kalā vyāptiritīritā || saṃhāra kramayogena sthānāt sthānāṃtaraṃ guruḥ | saṃyojyā vedhayedvidvānājñayātāḥ śirovadhi || iyaṃ proktā kalā dīkṣā divyabhāva pradāyinī | tato vedhamayīṃ vakṣe dīkṣāṃ saṃsāramocanīṃ || dhyāyecchiṣyaṃtanormadhye mūlādhāre caturdale | trikoṇa madhye vimale tejatraya vibhūṣite || varayatra saṃyuktāṃ taḍitkoṭi samaprabhāṃ | navaśaktimayīṃ devīṃ cetanāmātra vigrahāṃ || sūkṣmā sūkṣmatarā śaktiṃ bhinnā ṣaṭcakra maṃjasā | gacchaṃtī madhyamārgena divyāṃ paraśivāvadhi || vādiśāṃtadalasthānān saṃhayet kamalāsane | taṃṣaṭpatramaye padme vā diśāṃtākṣurānvitān || p. 111b) svādhiṣthāne samāyojya vedhayedājñayā guruḥ | tān varṇān saṃharedviṣṇautaṃ punarṇābhi paṃkaje || daśapatreḍādikāṃta varṇādye yojayedguruḥ | tān varṇān saṃharet patrataṃ punarhṛdayāṃvuje || kādiṭhāṃtārkavarn.ādye yojayeścapure guruḥ | tān varṇān saṃharedagniṃstaṃbhūyaḥ kaṃṭhapaṃkaje || svarādye ṣoḍaśadale yojayitvā svarān punaḥ | sadāśivetān saṃkṛtyate punarbhūsaroruhe || dvipatre hṛkṣalasite yojayitvā tato guruḥ | tadāṇī saṃharedvindau kalāyātanniyojayet || tannādenaṃtaraṃ nādaṃ nādāṃte yojayedguruḥ | tatvamanyo samāyojya viṣṇuvaktrāṃtarecatāṃ || tatpunargururastre ca yojayeddeśikottamaḥ | sahevamātmanā śakti vedhayet parameśive || gurvānujñā klinnapāśa tadā śiṣyayatedbhuvi | saṃvrāta divyabhāvo sau saṃvavedati tat kṣaṇāt || sākṣācchivo bhavatyeva nātra kāryā vicāraṇā | iti vedhamayī dīkṣātaṃ ca tat kramānaṃtaraṃ maṃtradāna vidhinā maṃtrodaye | saṃskāreṇaiva śuddhati | svapnavarekratu kalase guroḥ prāṇānniveśayet | vaṭapatre kuṃkumena likhitvā grahanekṛte || tataḥ śuddhimavāpnoti cānyathā niḥphalaṃ bhavet | guroriti yasya kasyāpi manotilaṣitetyarthaḥ || tena tadyaiva vaṃdanādikaṃ kartavyāṃ svalabdhe tu saṃskāre naiva daśasaṃskāreṇa jananādinetyarthaḥ | atra maṃtrasādhakayorekīkaraṇaṃ | taduktaṃ savodhanatetro saṃskṛtaṃ pūjitaṃ maṃtradatvā śiṣyāya deśikaḥ | kuryādatha tayoraikyaṃ śāstra dṛṣṭena vartmanā | taṃtraṃ saṃdarbhayitvāṃ tu nāmavarṇairyathāvidhi || ādyaṃte sakalaṃ nāma tataḥ praṇavamālikhet | svarāḥ patreṣu saṃlekhyā dhyāyettāna mṛtātmakān || bhuje rocana gaṃdhādyaiḥ padmamadhye suśobhane | mṛdā pavitrayāveṣṭya tatpunaḥ | śivedha kena tu | nikṣipya madhuretattu mṛnāye laghubhājane | kṣīrapūrṇa nave kuṃbhe tat kṣipellaghubhājanaṃ || dhāraye deśikaḥ prajñamagni kuṃḍasamīpataḥ | mūlamaṃtreṇa maṃtrajñaḥ sahasraṃ śatameva vā || kuṃbhe saṃpātayeddhaiva madhurārṇā trayaṃ śubhaṃ | nidhāya nikṣipet kuṃbhaṃ śanaistaṃ mahadaṃbhasi || maṃtrasādhakayoraikyaṃ bhavedevaṃ etadyona vijānāti nāsau deśikasattamaḥ | rahasyaṃ kathitaṃ caiva na vadet dyasya kasyacit | payo madhu ghṛtasā maṃtri madhuraṃ smṛtaṃ | sahasraityādi homakṛtvetyanena idaṃ tu dīkṣāṃga kiṃtu tatsamīpatā vibhinna phalaśruterāraṃbhaṇīyāvaditi || śrīpūrṇānaṃdanāthenakṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau paṭalo * * * * * * * * * * * * * * (?) vivaraṇaṃ || taduktaṃ bhāvacūḍāmanau || śrībhairava uvāca || * * * * * * * * (?) bhāvasaṃketameva ca | sūcitaṃ tu mahādevi kathaya * * * * * (?) || p. 112a) Page missing p. 112b) Page missing p. 113a) svāna kalpayā | sarvataṃtreṣu vidyā su bhāva saṃketa eva ca | viśeṣā tatrāpi śaktitaṃtreṣu viśeṣāt sarvasiddhida || śrīdevyuvāca | bhāvastu trividho devī dīvyavīra dhanu kramāt | gurustu trividhā cātra tathaiva maṃtradevatāḥ || ādyabhāvo mahādeva śreyān sarvasamṛddhidā | dvitīyo madhyamaścaiva tṛtīyaḥ sarvanigrahaḥ || vahujapāstathā homāt kāmādveśādivistaraiḥ | na bhāvena vinā siddhideva taṃtramaṃtrāḥ phalapradāḥ || kiṃ vīrasādhanairdeva kiṃ vā kṛṣṭi kulākulaiḥ | kiṃ pīṭha pūjane naiva kiṃ kanyā bhojanādibhiḥ || svayopita prītidānena kiṃ pareṣāṃ tathaiva vā kiṃ jiteṃdriya bhāvena kiṃ kulācāra karmaṇā | yadi bhāvaviśuddhātmānasyāt kulaparāyaṇaḥ | bhāvena labhate muktiṃ bhāvena kulavarddhanaṃ || bhāvena gotravṛddhiḥ syādbhāvena kāyaśodhanaṃ | kiṃ nyāsa vistareṇaiva kiṃ bhūtasiddhivistaraiḥ || kiṃ tathā pūjane naiva yadi bhāvo na jāyate | kena no pūjyate deva na ca kena na pūjyate || phalābhyavaśca deveśa bhāvā bhāvāt prajāyate | etadrahasya kathayet kalpate mama mānasaṃ || trinovīmatsavīprāyaḥ sarva etatsamāgamaḥ | novīkṣye nirjanasthānaṃ kathaṃ tatkathayāśrite || śrībhairava uvāca || matprasādān mahādevi vidyā svapna pravodhinī | sarvamāyā pravaṃcānāṃ dikṣā dakṣā mamāgraśaḥ || vidyate deva va sarveṣu bhūtānaḥ svāpayojanakarāmi kathayatvaṃ vai yadi putratvamāgataḥ || śrīdevyuvāca || prathamaṃ divyabhāvaṃstu kathyate śṛṇu pādukaṃ | yadvarṇā devatā yatra tattejaḥ vuṃjapūritaṃ || tejomayaṃ jagat sarvapi bhāvyamūrti kalpanaṃ | divyabhāvāśritasyaikaṃ karmaraśuddhā diṣu jñeyaṃ || tattanmūrtimayaṃ dravyaḥ svaina svenaivaraḥ punaḥ | ātmānaṃta svayaṃ dṛṣṭyā sarvaṃ bhāvaṃ tathaiva ca || tatsarvaṃ yoriti dhyātvā ciṃtayedyatamānasaḥ | asyārthaḥ || dravyairghaṭapādibhistattadevatāmūrtisvarūpeḥ | sarvajapajñe rupatvena vibhāvyetyarthaḥ svena svena ghaṭapaṭatvādi rūpena vetyarthaḥ | ta svayaṃ devatāmityarthaḥ | bhāvayeyoṣideva devatārūpatvena ciṃtayedityarthaḥ | ityarthakaṃ | aśeṣa kulasampannā nānājāti samudbhavā | nānādeśodbhavā vāpi guṇalāvaṇya saṃyutā || dvitīyavatsarādūrddhaṃ yāvaṃ syādaṣṭamāddakaṃ | tāvat kumārī vijñeyā taṃtramaṃtra phalapradā || kumārī pūjanādvāpi kumārī bhojanādapi | ekadvitryādivījātaḥ phaladā nātra saṃśayaḥ || bhājitā pūjitā kumārī ekadvitryādi vījānāṃ vījābhanopāsanā krameṇa krameṇa yat phalamasti yathā saṃkhyena tatphaladātrītyarthaḥ | tābhyaḥ puṣpaṃ phalaṃ vāpi anulepādikaṃ tathā | vālā priyāvat daivakyaṃ datvā tadbhāvapūritaḥ || p. 113b) tadbhāvo devatā bhāvāṃsena ityarthaḥ | dhyātvā tadaṃgeṣvātmānaṃ vālabhāvaviveṣṭitāḥ | tābhiḥ priya kathālāpa krīḍā kautūhalādibhiḥ || yathā tathā tat priya kṛtkṛtvā siddhīśvaro bhavet | ityapyekaṃ karma || tasmāt ṣoḍaśaparyaṃtaṃ mūrtīṃ pravakṣyate | tatra bhāvaiḥ prakāśāṃśaṃ sa bhāvaḥ paramomataḥ | caraṇān mūlaparyaṃtaṃ pītvā piva punaḥ pivet || dṛṣṭetyarthaḥ | tasyā raśmi śaśi jyotsnā khaṃḍitāṃta tamo bhavat | kamaṭhī karparīkāra prapadāṃścala śobhayā || snigdhāṃtaḥ karaṇau vīro nirvikāraḥ sadā bhavet | nirvikāraḥ kāmabhāva sūnya ityarthaḥ | svavṛtta jānunācāra jaṃghorujaghanāśrayaiḥ | nābhi romāvalī vakṣaḥsthalaiḥ pīnapayodharaiḥ || grīvā nayanaparyaṃta keśāgraiḥ pravarasmitaiḥ | śrīkurvāyāra madhumadī pūrṇanadīnairbhāvalolitaiḥ | śravaṃti madhumadhuradravyānitairyomadaḥ āsvādaḥtaiḥ pūrṇairityarthaḥ tṛtīyā vahuvacanāṃ viśeṣaṇaṃ śāktayorbhāvaḥ sādhakostena lolitai snigdhairityarthaḥ | snigdheṃti yena saṃtuṣṭaścaturāṃgapadānanaḥ | ityeka. karma | nivṛttikāle punastasyā bhāvapūrṇāmṛtainijaṃ | mukhaviṃduradākāraṃ | sarvavidyāsṛtā pūrṇaṃ sarvavāgbhi bhavapradaṃ | sarvārthasādhakaṃ deva sarvaraṃjanakārakaṃ || tadadhaḥ sa parārddhaṃ ca supariskṛtamaṃḍalaṃ | sarvadevāsi saṃbhūtaṃ sarvameva namaskṛtaṃ || sarvāhlādana saṃpūrṇaṃ sarvaraṃjanakārakaṃ | sarvārthasādhakaṃ deva sarvavasya pravartakaṃ || etat kāmakalā dhyānaṃ sugopyaṃ sādhakottamaiḥ | etadvāhya śarīrabhedaciṃtanaṃ | dhyātvā dṛṣṭavātha vāhyātvā kāmakalānvitaḥ kṣaṇaṃ tatvavimarṣeṇa jāyate bhāvasaṃcayaḥ | dhyātvā dūrasthāṃ śaktirityarthaḥ | dṛṣṭvā kāmakalārūpamityarthaḥ dṛṣṭvā vāhyaśaktiṃ dhyātvā kāmakalārūpaṃmityarthaḥ | kuleṣu yat kalārūpamakule paraviṃda ca | kulīno jāyate yasmāt kathaṃ tatkathayāmite || jale sākṣāyutastadva svayaṃ tiṣṭhati tatvataḥ | tena tat kulaśāstrajñaiḥ pūjanīyaṃ prayatnataḥ || kuladevī cātmadekācātmadevīṃ niścalā yasya vidyate | sādhakāḥ puruṣo loke niścalādaya eva saḥ | kuleṣu śaktiṣu yat kāmakalārūpāṃ dhyātaṃ || tat kule sādhake puṃsi ityarthaḥ | yat kule kuladīkṣā tu nasyāt pāpī sa eva hi | yasya kulekulamaṃtragrahaṇamitarthaḥ || mātā pitṛkṛtaṃ nāma varjanīyaṃ prayatnataḥ | parayoṣādhikājñeyānijā śrīprītivarddhinī || āgate svāgataṃ kuryā prīṇātmāgāt su līlayā | talpāmutthā mahastāgre dhṛtvā śaṣeśayet tataḥ || vāmabhāge samāsīnāṃ suvarṇā kāmarūpiṇīṃ | dhyātvā kāmakalāṃ tatra viṃdvā pūrṇa vigrahāṃ || p. 114a) keśarinpāla tilakaṃ harekeyūrayāvaraṃ | sarvakalpaṃ vilokyādau kuladrvyaṃ nivedayet || hetuyukta tāṃvūlaṃ datvā bhuktvā tu sādhakaḥ | pṛcchet kulakathāṃ sarvo laukikā laukikādikāṃ || sa paṃcādbhava puṣpāṇi kīrtitāni latādiṣu | na karoti kulābhijñaḥ siddhopi nasyati dhruvaṃ || dṛṣṭvā doṣādikaṃ tatra snehā viskṛta sikṣayā | bhāvayenna kaṭuktyāṃ vai kṛteṣu niṣphalaṃ bhavet || kulaśāstrai rahasyaṃ tu kulamūlaṃ yutaḥ prabho | varaṃ kulamanastyāgocaraṃ kulamanorapi || natyāga yogyaṃ svakulaṃ dṛṣṭadoṣamapi priye | kulavṛkṣe sthitā cāhamakulaṃ poṣayāmyahaṃ || tena sarvaprayatnena maṇīyaṃ prayatnataḥ | svakule kula vāhulyaṃ yadi syādbhāgya yogataḥ || samarūpaṃ vidhātavyaṃ vaiparītyaṃ vivarjayet | pṛthak sthānaṃ pṛthak sthānaṃ pṛthak pūjā pṛthak stutiḥ || na kartavyaṃ prayatnena kimeti vahujalpitaiḥ | tāsāṃ niśvapi yogena taddeśaścaiva naśyati || pramodāda mṛtasnānaṃ namasyānnātra saṃśayaḥ | kulajāhaṃ vīrāsphāraṇakāriṇī | na doṣa manugacchāmi pālayāmi yato jagat | maukhayyaṃvati vidveṣaḥ kaṭuktyā kalahādikaṃ || nīcābhigamanāccaiva na he vaharāpriye | brahmāṃḍabhāṃḍa saṃbheda tena jīveta sa siddhiyuk || vinā kulena yat siddhi na kutra pratipadyate | bhairava uvāca | caturthā śramināṃ devi mokṣadātuṃ dathapriye | kulabhāva virodhitvāt saṃśayaṃ vamadūraya || śrīdevyuvāca || mokṣadvāraṃ tu vahudhāyadyasti kulabhairava | kaivalaṃ kulayogena prasīdāmina saṃśayaḥ || yadi na syāt tadā vatsa śṛṇu tatkathayāmite | jñānabhāva samutpanne saṃprārthya nijakaulikī || tasmān mayā vimuktaḥ syāttāṃ saṃgṛhyaṃ kulāṃtare | kuṃḍalīṃ śaktivivare tadā yogaṃ samabhyaset || nirdvaṃdvo nirahaṃkāraḥ śuddhā nāḍīgaṇovṛtī | mṛdvāsane samāsīnaḥ khagasaṃyamanerataḥ || merudaṃḍavahiḥ pārśva caṃdrasūryātmike śive | madhye suṣumnā saṃdiṣṭā tanmadhye vyakta rūpiṇī || tathaiva grathitaṃ sarvamūlādi padmapaṃcakaṃ | kalikārarūpeṇa ḍākinyādyalaṃvitaṃ | yathā kalikayā mālā * * * (?) grathyate tathā | padmānāma sphuṭatvāt | mūladvāra samāśritya sthitā nāgasvarūpiṇī | vāyunābhidyate vaktraṃ dṛḍhaṃ vidrāvayet tataḥ || ākuṃcayedityarthaḥ | utsvasojvalakāmasyā śikhāyāti samujvalā | kāmaliṃgasya śikhāyāti śikhā vā śikhā dīpā śikhā tulyatvāt | kāmakalāyā | praticakra pravuddhāsau jīvātmānaṃ pare kule | viyojayati tadyogāda mṛtaṃ kṣarate cirāt || vyoma prodbhidyamānaṃ tu gatau caṃdra divākarau | iḍā piṃgalānāḍyau * * * * * * * * * (?) || adhovaktraṃ mahāpadmaṃ kroḍīkṛtya suṣumnayā | kroḍīkṛtyamityarthaḥ | vyomapadmasya viśeṣaṇaṃ | p. 114b) vyāṣūḍhyanāsikā madhyaṃgatā citrāṃtaraṃ tataḥ | nāsikā madhya caṃdrādivākaraugatā cityarthaḥgatā ciṃtrāṃtaramiti gaṇeśātrayaḥ | urddhvaṃbhitvā liṃgasvaihaṃ tavaṃ puskaraṃ tataḥ | vahiradyāmanākāṃkhyākāṃkṣiṇīṃ mokṣadāyinīṃ * * * * * * (?) etadbhedaṃ vijānāti bhitvā jīvaparaṃ padaṃ | aduṣṭhadhā tu jīvo sau vahirjāni dine dine | dineśāṃgulimānena tadarddhaṃ copavāsitaḥ || arddhādhikyamityarthaḥ tenāṣṭādaśāṃgulamityarthaḥ | dviguṇaṃ ratikālesyādviguṇāṃ bhojanādvahiḥ || ata urddhvaṃ vahe devi dviguṇaṃ yadi bhairava | tadaṃ vā tadadhaḥ prāṇaḥ śarīraṃ parimuṃcati || ataḥ upavāsāditaḥ sūnamiti aṣṭādaśāṃgulamityarthaḥ | śarīrasamatāṃ nyūnaṃ vā vaṭukeśvara | kuṃbhayitvā ādhāravāyuṃ kuṃḍalī mukhavartmani | yojayitvā tato jīvaṃ citra nītvā nādāvasanakaṃ | gamāgama kārayitvā siddho bhavati tatparaḥ | pīdyate khādyate yadyat tatsarvaṃ kuṃḍalīmukhe || hutvā siddhimavāpnoti rasavaṃdhe sa vadhyate | bhikṣākāryani ca svārthe kuṃḍalinyāḥ kṛte punaḥ || remātardehi me bhikṣā kuṃḍalīṃ tarpayāmyahaṃ | avadhūtā śrame sthitvā bhairavāgamavatparāḥ || bhairavohaṃ na cānyasmin devomatparaḥ kvacit | taṃtramaṃtrārcanaṃ sarvaṃmayijātaṃ na cānyathā || śivohaṃ bhairavānaṃdomattohaṃ kulanāyakaḥ | raktacaṃdanādi raktakaupīna bhūṣaṇāḥ | raktamālyāṃ varadharo hetu muktaḥ sadā bhavet | evaṃ bhikṣāṃ vrajan bhikṣuḥ bhairavāgamavat paraḥ || kṣīya tena ca pāpena vadhyate navacaṃdanā | patradeśe dvayaṃ yāti sa deśaḥkṣitināmakaḥ || atra niṃdāparāye tu vacanasyaṃti kṣaṇaprabho | tasmā yatnāt pūritavyo vativasthārpa eva hi || yatrecchā vidyate tasyā tatkāryaṃ priyama piyaṃ | tadānya devadeveśa vinopahāravistaraṃ || pūjayaṃtaṃ mahādevīṃ kulādyāhṛṣṭimātrataḥ | puṣpaṃ gaṃdhaṃ ca tāṃvūlaṃ naivedyaṃ yatra yadbhavet || manasā tatsamutsṛjya vāhyataḥ kulakāriṇā | ātmā na tatsamāyojya devīrūpaṃ kuleśvara || na pūjānāpitannyāso na niṣṭā na vratādikaṃ | pūrṇohaṃ bhairavaścāhaṃ nityānaṃdotamavyayaḥ || niraṃjana svarūpohaṃ nirākārastvahaṃ prabhuḥ | sarvaśāstrābhiyuktohaṃ sarvamaṃtrārthapāragaḥ || nā smāt para tato devo na jātā nanu niṣyati | ānaṃda rūpavān bhūtvā sarveṣāṃ priyakārakaḥ || muktava kusumatsyāmityājyaṃ divya vilipriyaḥ | nānāsugaṃdhi saṃyuktaṃ māṃsādi bhojanaṃ caret || sugaṃdhāna na tailādyai nīlāṃgarāgavistaraiḥ | snānaṃ kāryaṃ cāti śuddhaṃ sūkṣmaṃ vāso vivāsayet || sugaṃdhi puṣpamālābhiḥ suvarṇālaṃkārabhūṣaṇaiḥ | snigdhaṃ svamadhuraṃ dehaṃ kāmarūpaṃ manoharaṃ || p. 115a) kṛtvā sumaṃgalaṃ dehaṃ mṛdubhāṣaṇa tatparaḥ | kulālāpana saṃdhāyā kularūpaṃ viciṃtayet || vihare divase caiva rātrāva jyoti tatparaḥ | ānīyayoṣitaḥ sarvājātyaṣṭaka samudbhavā || gaṃdhānu kramato devanāmnā prāyān maheśvara | yāsyāt prathama śaktistu arthāvadhūta lakṣaṇaṃ || taduktaṃ yāmale | śrīdevyuvāca || lakṣaṇānyavadhūtasya kathayasvamayi prabho | śrībhairava uvāca || na yogī na bhogī na vāmokṣakārī | na vīro na dhīro na vā sādhaneṃdrā na śākto na śaivo na vā vaiṣṇavo vā vadhūtāścidānaṃdarūpāhamātmā | vibhūta striguṇaṃ raktavāso dadhānaḥ kapālaṃgale nāgasūtraṃ saṃgāna pūrṇaḥ praśannānareṣu | virojāvadhūtā dvitīyo maheśaḥ | śrutau kuṃḍala śrīgale muṃḍamālaṃ kare pāṇiyugme haṃtahālā | parityakta karmālayatyaṃtamarmādharaṇyā vivekī virojavadhūtaḥ | na jātirnaśucaṃ na vṛttirnadhamo na pāpaṃ na puṇyaṃ na vaṃdho na mokṣaḥ | na dānaṃ na pūjā na yaṃtraṃ na maṃtrodharaṇyāṃ na rodheṃjavadhūto vivekī | śmaśāne gṛhe rātriraṇye triṇevātanūjeripau vāhūtāśe jale vā | samatvena naśyan dṛśā mokṣadātā vivekī viroja vadhūto maheśaḥ | citābhasmabhūṣābhavovi lakṣīmahiṃ sākṣamāśāti dharmānutaśrīḥ | pracaṃḍodayātmā sadā hṛṣṭa cetā virisamukto vadhūto maheśaḥ | nijastapasyanmanotirnitāṃtaṃ pavitraṃ saṃsāraṃ svayaṃ lakṣaṇenaḥ | samaṃtādasāraṃ jaganmanyamānīvirājai vadhūtovatāraḥ pravīnaḥ | abhedena paśyan vujādbrahmaṇo caivane vā gṛhe vā samānānurāgaḥ | dhunānaḥ samaṃtāt su karma prapaṃcaṃ varasyaivadātāṃvadhūto maheśaṃ | śuddhāṃtaḥ karaṇātmikā | śuddhāvamanasāṃjñātrī divyagaṃdhā manoharā | sāhaṃ svapnāvatī devī tanmaṃtraṃ tatra yojayet || śuddha puṣpāśca naivedyaṃ lavaṇairmadhu saṃyutaiḥ pūjayitvā yathā pūrvaṃ sādhanaṃ tatra mācaret | yā kṛṣṇā nīlavarṇābhā madhupiṃgalalocanā sādhakānāṃ suhṛdayā puṃgaṃdhā nityagaṃdhikā | tasyāṃ kālīmamāyājyā sā kālī parikīrtitā | tatpuṣpaiścaiva naivedyaiśca pūjayet | māsyā tṛtīyā gaurāṃgī madhugaṃdhā sulocanā | tripuranāma sā devī rakta puṣpeṇa pūjayet || madagaṃdhā tu yā nārī madasthāna madasruvā | muktāṃ āmiṣagaṃdhena mahiṣāsuramardinī || madagaṃdhā ca yā nārī raktanetrāriniṣṭhurā | me pūjāveti vikhyātāmatā pāpavināśinī || anugaṣaṇa tu yā nārī dīrgha jaṃghā manoharā | sāsyāccakilagorākṣī aśvārūḍhā varapradā || āmagaṃdhā ca vadane pūti gaṃdhā ca saṃdhiṣu | nīlavarvarakeśāya sāsyārdrāva manonmukhī || p. 115b) sarvalakṣaṇa saṃyuktā nānāgaṃdha samākulā | suṃdaṃtī cārukeśī vadīrya netrā manoharā || nānāvilāsa kuśalā kulaśāstra vicāriṇī | suṃdarī śāṃbhavī devī sarvakārya pravārddhanī || etasyāgaḥ samāyuktānāgataḥ parikīrtitāḥ | rākṣitavyāḥ prayatnena akṣatastona kārayet || svayaṃ kāmeśvaro nāmnā bhūtvā kāmaparāyaṇaḥ | bhāvaśuddhiṃ vidhāyaiva bhāvaśuddhiṃ samācaret || mūlayoge kṛte tatra saptāhān maraṇaṃ bhavet | na viṣṇurnarhavi śaṃbhurnadevīrna ca ṣoḍaśa || na ca mṛtyuṃjayo vāpi tanyāso na ca bhāvanā | tasya mṛtyukṣaye vāpi prabhavaṃti na devatāḥ || śastreṇa śūrayogena nāgadaṣṭa viśeṣeṇa vā | vajreṇābhi jvareṇaiva mahāvyādhi vaśādapi || śriyate tena pāpena satyaṃ suvrata nāhutaṃ | devakṛtyā tu vahulā dṛṣṭādṛṣta vibhedataḥ || viśeṣatotra deveśa kimanyadvabja jalpitaiḥ | māyayā chādya cātmānaṃ nijastrī rūpadhāriṇī || āgat paramate śīghraṃ tena vaśyaṃtitaṃ dhruvaṃ | tasmāt svadeśe naive tat kartavyaṃ siddhimicchatā || kimukāmavilopārthaṃ yatitavyaṃ maheśvaraḥ | karmadaṃḍaṃ samāsādya śivasāmyaṃ vidyāya ca || tadgātraṃ cakrasūtreṇa veṣṭanaṃ saptadhā kṛtaṃ | pāśatvaṃ sarvadhūtānā rakṣaṇāya svayaṃbhuvā || nirmitāsi mahābhāga ugraṃ vaṃdho vidhīyate | evamāsaṃ tryanatāpta śivāṃgaṃ saptaveṣṭitaṃ || jāgraddaśā samāsādya svāpamaṃtra tato japet | āgneyādi bhedena svāsānukrameṇa jagradaśāccayā || saṃhāraḥ svapnavodhinyā puṭitaṃ praṇava vāratrayaṃ | sāpamaṃtraḥ samākhyātaḥ sukhadaḥ sarvajaṃtuṣu || evaṃ japtvā trayo devo maheśādhika eva ca | kulaṃ yadi syāptadyogaṃ ca cūlaṃ smaralolupaṃ || tadākṣepā vidhātavyān kāryaṃ karhicidvudhaiḥ | varāṃśi śṛṇu madvākyaṃ mārayoḥ śṛṇu hetukaṃ || etatkāryaṃ samāsādya kartavyaṃ tava ceṣṭitaṃ | nijaṃ kāryaṃvidhāya sādhakottamaiḥ | vaktavyaṃ na ca kartavyaṃ mūlayogaṃ maheśvara | vīrapatnīṃ vīrakanyāṃ vīrāṃgaṇavarāṃgaṇā || nākṛṣyāḥ sādhakaiḥ pūrvaṃ yāvat syān manasaḥ sthitiḥ | manaḥ kṣobhe tatra jāte mūlayogena yatphalaṃ || tatphalaṃ jāyate deva satyaṃ satyaṃ na cānyathā | vīrapatnī tu paramā svayameva maheśvarī || tatsutā kulavidyānāmādyāve tripurātanā | tadvadhūrttavaveśānī sarvamaṃtra pravodhinī || nyāyato nyāyato devi vīrapatnīṃ guropi ca | vīṣaṇādeva sarvārthasādhako bhavet | yadi bhāgyavasāddevi vīrapatnī tu labhyate | phalapākaṃ tataḥ kṛtvā kinna siddhyaṃti bhūtale || phalaṃ vyādhi vidhāraṃ tu sarvadeva namaskṛtaṃ | kathayāmi mahādeva na prakāśyaṃ kadācana || dṛṣṭyāruṣṭā kuladevagaṃdharvakinnarāḥ | āyāṃti phalapākārthaṃ tasmādyatvādviciṃtayet | visarjana vidhātacchepāṃ pānaṃ bhāgaśātmikaṃ || p. 116a) tat tatkalpavidhānaṃ tu kulaṃ kuryāt suśammitaṃ | mātaḥ pativratā dharmā dharmo na dvijagatraye || patiḥ śrāpaprado nityaṃ patireva parāgatiḥ | patireva paraṃbrahma patiḥ prāṇadhikaḥ prabhuḥ || sarvatīrthamayaḥ śrīmāṃ sarvadevamayaḥ patiḥ | sarvavedamayaścaiva patireva mahāguruḥ || āgatyopaviśet pārśve mukhaṃ vīkṣyaṃ sthitā bhavet | patibhāveṃśite dakṣā hṛṣṭāsāt paridarśane || uttareṇottaraṃ dadyādvyāharedbhutakarmaṇi | sarvadevamayaṃ hitvā yā nārīparagocarā || śṛgālī garddhanīkārī śūkarī jāyate dhruvaṃ | ahaṃ tu putravaddenaṃ virātra bhūta tatrapāḥ || tavā saṃgoyāhi yāti rūpadharaḥ kvacit | mūlamaṃtra japaṃ toyaṃ tadgātre demamīśvari | tadā yadi vahirnasyāt tadājñapaṃti vai rasaḥ || ityādi śikṣayā kāryāḥ śikṣitāḥ kulayoṣitāḥ | rakṣā kāryā vidhānena pūrvokti na ca varṇanā || yoginīnāṃ mahāpūjā vaṭukānāṃ ca bhairava | kāryāvidhu vilopārthaṃ kulavārarkṣa yogataḥ || teṣāṃ mānatarormūle mūlavidyāṃ tu kāmitāṃ | likhitvā śeṣakāle tu tato vighnairnalipyate || vīrapatnyā mūladeśena kāpimaṃtrayojanaṃ | visarjataṃ vidhau devi yadā yatphalapātanaṃ || tadrūpe prītare tasya kulasya kulavittama | tadrūpaṃ vigrahaṃ kṛtvā bhairavā vaṭukādayaḥ || tatra vījārpaṇaṃ kṛtvā kurvaṃti phalarakṣaṇaṃ | vijñairvākyaiḥ padairddeva jñātvā phalasamudbhavaṃ || devarājaṃ mavaiklāṃtaṃ yathā vijñāna śāsvataḥ | jñātvā phalavijñānaṃ tu paṃcamat paratāprabho || saptamāṣṭamamāsādvāmṛkṣamadhyasarore | hastaṃ datvā pādukākhyāṃ vidyāṃ saṃhārayogataḥ || rūpedaṣṭa sahasraṃ vai svayaṃ vṛkṣātpatiṣyati | evaṃ yatpatati tatphalaṃ devanirmitaṃ | asvāmikaṃ ca pātati vai paritya samāgamāṃt | etalliṃga phalaṃ jñātvā ānīya kṣālayet tataḥ || doṣabhāgaṃ parityaṣṭa phalavṛkṣaṃ praṇamya ca | doṣabhāgaṃ tadastāṃ samanāṃ nāḍīmityarthaḥ || tāmrapāte mahāraṇye phalapākaṃ samācaret | lakṣādikaṃ vidhāmevaṃ kaṭutraya samanvitaṃ || nānāsugaṃdhisaṃmiśraṃ siddhaṃ jñātvā vicakṣaṇaḥ | saṃskṛtāṃ naramadhye tu āghoraṃ homayet tataḥ || aghorastu homasāre uktaḥ dhenumudrāmṛtīkṛtya homaṃ kuryāda lakṣitaḥ etāvevaṃ vidhāyaivaṃ yajñaśeṣaṃ bhujet tataḥ | bhuktamātre tu tasmin vai cirajīvīkṣitā bhavet | mukhyā madhumatī tasya karasthā bhogadāyinī || divyabhāvaḥ sādhakeṃdromartye śakra samo bhavet | darvakāṃ priyakāritvā mokṣadāhaṃ maheśvara || sādhakānāṃ kulajñānāṃ na doṣaḥ phalapātaye | astraiva phalapākārthaṃ pravartaṃte samopataḥ || prapadā samabhaṃgāta vedāgamayorvavodhe | paryudā kenaiva nivodha bhramaḥ iti | p. 116b) etat phala nipātārthaṃ phalavaṣṭā pade pade | vighnaṃ karoti sarvatra nijasaṃkoca kāraṇāt || kalpavṛkṣo paritathā vighnanā carati dhruvaṃ | phalavṛkṣaṃsyahāniścet kadāciddaiva yogataḥ || sādhakopi tathā devabhāvanātra vikalpanaṃ | vācā vāma na sārāṃśikāyādvā yadi vādhyate || phalavṛkṣastadā devo naśyaṃti smaraśāsanaṃ | sadhyate kulavṛkṣaścet sādhakasya kṛte prabhe || tāvanna kulapūjāsyā yāvanna vikṛtirbhavet | tāvannija kulālāpo varjanīyaḥ prayatnataḥ || etatpārśvaviśeṣaṇeti yogyonāsti mahītalo atidūrataredeśe nāmavarṇa vivirjitaṃ | karoti yadi bhadraṃ vighnaṃ yā phalasādhanaṃ | dyaṃ phalaṃ samanu prāpya kriyate yadi pāragaḥ | phalaṃ bhavati deveśa pāpainaṃ vādhyate dhruvaṃ || mukhyā madhumatī tatraṃ jāyate nātra saṃśayaḥ | madhumatyāḥ phalaṃ deva kathayāmi śṛṇuṣvame || sudhā dhāradharā rāśī vaktrāt tasya prajāyate | sarvajñaḥ sarvaśāstreṇa madhipaḥ suranāyakaḥ || caṃdrasūryāvadhiḥ pṛṣṭhyābhunaktirvahulaṃ sukhaṃ | cirakālaṃtari sthitvā cāṃte muktimavāpnuyāt || lakṣmīṃ tatra mahādeva su sthiraṃ sarvadā bhavet | maṃtraṃ svapna pravodhinyā avaśyaṃ vṛkṣamūlake || yojanīyaṃ prayatnena ca vighnaṃ prajāyate | eṣate kathitā deva divyabhāvaḥ sukhāvahaḥ || na deyo yasya kasyāpi paśaugopya prayatnataḥ | vīrabhāvo mahādeva kathyate śṛṇu bhairava || nirdvaṃdva mānaso bhūtvā hṛdā kalā tanuḥ | niśā prasanna pravaro hetu muktaḥ sadaiva hi | naijaṃ kulaṃ samādāya svayaṃ bhairava rūpadhṛk || kulaṃ ca bhairavīrūpaṃ tadgātre nyāsanistakaṃ | vinyasya sakalaṃ nyāsaṃ navayonyātmakaṃ tathā || prasūna tūlikā madhye puṣpaprākāra saṃkule | nānāgaṃdha samākīrṇe kuladravyena yaṃtrakaṃ || likhitvā pūjayecchaṃkhaṃ ghaṭasthāpana pūrvakaṃ | svavāmevṛtta ṣaṭkoṇaṃ tanmadhye brahmaraṃdhrakaṃ || likhitvā tatvakuṃbhe vai sauvarṇaṃ rājataṃ ca vāpi yadvā lauhari vajritaṃ | sthāpayet kalayā deva kuṃbhaṃ gaṃdha suvāsitaṃ | hetu dravyaṃ brāhmaṇādibhedataḥ paripūrayet || tara yaṃtraṃ vilikhyādau yadyat kulasamudbhavaṃ | dhyātveṣṭa devatāṃ tatra japedaṣṭottaraṃ śataṃ || dhenumudrāṃ samāsādyatā mṛtaṃ ta viciṃtayet | dṛṣṭyārghasyata pātraśvai nṛtyaṃti yoginīgaṇā || nṛtyaṃti bhairavāḥ sarve nṛtyaṃti mātarogaṇāḥ | iṃdrādayaḥ surāḥ sarve nṛtyaṃti madhulolupāḥ || brahmaviṣṇu maheśādyā nṛtyaṃti harṣa tatparāḥ | argha śṛṇu tridhā kṛtvā gurave caikabhāgakaṃ || evaṃ kulāya datvā vai ekena devatarpaṇaṃ | pītvā kularasaṃ devanānālaṃkārabhūṣitaḥ || sākṣādyadi guruṃ tasyā tdā toye visarjayet | ānaṃda rūpavān bhūtvā pūjayet parameśvarīṃ || p. 117a) tat tatkalpokta vidhinā tatra maṃtraṃ prapūjya ca | visarjanaṃ vidhāyāthaṣvakule yojayennataḥ || tadviṃ vara sa pānena amṛtaṃ bhujyate mayā | taccokora rasāsvādaiḥ samyattumamajāyata || tatphalaśvathanaṃ deva su meruṃ śṛṃgarohanaṃ | latāliṃga na mātreṇa sudhā dhautaṃ kalevaraḥ || mūlayoge kṛte tatra japedaṣṭottaraṃ śataṃ | tapapūtaṃ havirdravyaṃ gṛhītvā tarpayet tataḥ || vidhāya tarpaṇaṃ deva pradakṣiṇa manu vrajan | praṇamyastutvā kalpoktastavena toṣayet tataḥ || iti vījapūjākrama | idaṃ vīrakulaṃ devasuṃdaraṃ sumanoharaṃ | yaddeśe vidyate vīrastatkulaṃ vāpi bhairava || na ca mārībhayaṃ tatra na ca rājabhayādikaṃ | sumaṃgalaṃ sadā tatra dhanaputra vivarddhanaṃ || lakṣmīstatra mahādeva susthirā sarvadā bhavet | maṃtra svapna pravodhinyā araṇyaṃ vṛkṣamūlake || yojanīyaṃ prayatnena na ca vighnaṃ prajāyate | nānya vīreṇa tadyogyaṃ grahane daivatairapi || yoginībhistu yuktaṃ tat na ca pāpena yujyate | yatra devakulevāre śmaśāne gamane kṛte || pakṣa pūjāphalaṃ tatra saptavāsara sammitaṃ | caturdaśyāṃgate tatra pakṣe pūjāphalaṃ bhavet || na gatenārcite tatra paśureva na saṃśayaḥ | nānyasmādadhiko deva iti ciṃtāparāyaṇaḥ || sādhake kṣobhamāpanne mayi kṣobha prajāyate | tasmādyatnādbhogayute bhavedvīraḥ * * (?) sudhīḥ || bhogena mokṣamāpnoti bhogena kulavarddhanaṃ | vinā hetuṃ samāsādya kṣobhayukto maheśvara || na pūjāṃ mama saṃkuryā na dhyānaṃ na ca ciṃtanaṃ | tasmādyatvādbhogayuto bhavedvīravaraḥ sudhīḥ || tasmād bhuktvā ca pītvā ca pūjayet parameśvarīṃ | na kramacyuti kramadoṣostinācāra doṣadūṣaṇaṃ || yadyadvadatiṃ nidrāti yatkaroti padarcati | tatsarvaṃ kularūpaṃ tu dhyātvā tadviharet sudhīḥ || ekākī nirjane deśe śmaśāne parvate vane | śūnyāgāre nadītīre niḥsaṃgo viharenmudā || vīrāṇāṃ japakālaṃ tu sarva eva praśasyate | sarvapīṭhe sarvadeśe kartavyaṃ nātra saṃśayaḥ || yadi bhāvabhave śreṣṭha kuladravya parāyaṇaḥ | tadānena vidhānena kartavyaṃ kulatoṣaṇaṃ || vipra iti sa vikalpidvija paraṃ | sautrāmanyāmityādi vacanena brāhmaṇasyāpi mukhyādhikāritva śravaṇādityādi prāgeva prapaṃcitaṃ | aparā puṣpagarbhe tu kulasthānaṃ manoharaṃ | sarvadevamukhaṃ tat tu mahākāla kalātmakaṃ || tayā kiṃ kusume devi svayamasti sadānaraḥ | hayāriḥ karavīraṃ | tanmadhye laghumādāya puṣpamadhye caturdalaṃ | puṣpaṃ aparājitā | raktakuṃkumarāgaṃdhā datvā tatra śivātmake | śivātmakena parā puṣpainyaṣṭa viśeṣaṇaṃ || p. 117b) yojayecchiva śaktyāstu aikyaṃ sadbhāvayan dhiyā | kṣaṇaṃ viciṃtya tatraiva saṃpūjya parameśvarīṃ || japtvā taptvā tadeva jñāttāṃśvaṃ dravyaṃ paramadurlabhaṃ | amṛtādadhikaṃ jñeyaṃ etadravyaṃ sudurlabhaṃ | iti kulapuṣpānukalpaḥ | yatrāparājitā puṣpaṃ japāpuṣpā ca bhairava | karavīre raktaśukletrā patrā yatra tiṣṭhati || tatra devī vasennityaṃta yaṃtre pūjanaṃ mama | datte caika javā puṣpe patrai vastraphalaṃ bhavet || brahmahatyādikaṃ pāpaṃ kṣaṇānnaśyati niścitaṃ | ityaparādīnāṃ phalaṃ | aparāyāstu māhātmyaṃ raktaṃ nāhaṃ maheśvara | iti puṣpamāhātmyaṃ prasaṃgāduktaṃ vastutaḥ sāmānyaṃ | vīrasādhana kāryaṃ hi kartavyaṃ vīrapuruṣaiḥ | divyairapi ca kartavyaṃ paśubhirnna ca pāmaraiḥ || varaṃ pāmarakāryaṃ tanna paśoriti niścitaṃ | yadyanmayā purā proktaṃ saṃketaṃ maṃtrasādhanaṃ || aṃjanaṃ guṭikādīṃśca kuryād vīro mahāvalaḥ | iti vīra * * * * (?) divye vīreṇa bhedostiyo bhedaḥ sa ca kathyate | śāṃto vinīto madhuraṃ na nalāvatya saṃyutaḥ | divyastu devavatprāyo vīraśconnatamānasaḥ || iti divyavīrayobhedaḥ | vakṣamānaṃ yadubhaya sādhāraṇaṃ | vibhūti bhūṣaṇai vāpi caṃdanairvā vilepitaḥ | ākāra gopino vāpi vyaktopi kulabhairava || raktacaṃdana digdhāṃgoraktakopīna bhūṣaṇaḥ | raktavastra parīdhāno vaiṣṇavo vāpya vaiṣṇavaḥ || asaṃskṛtaḥ keśajālaḥ saṃskṛto vā kuleśvaraḥ | apamāne ca pūjāyāṃ hṛṣṭapuṣṭaḥ sadā bhavet || devaniṃdā paro vāpi tatpūjāpi paropi vā | ityanya deva paraṃ | pūjāvetastadrahitaḥ kulākulamate sthitaḥ | nijabhāva samāyukto devavat viharet kṣitau || svakulāṃte puraścaryā kāryā rātrau na cānyathā siddhinetyarthaḥ | etayorapi pūrvasevāsti pramāṇaṃ puraścaraṇa karaṇe vaktavyaṃ | vedahīne dvije deva athā na śruti saṃskṛyā | viṣṇubhakti vinā naiva bhaktirna prabhavairyathā || viṣṇorbhaktistu navadhā bhaktirlakṣaṇaṃ kuryāditi bhāgavatoktaṃ pūjādinyopi uktāśīrghopi na labhyate | ataḥ sarvadevatā bhaktibhyo viṣṇubhakti śreṣṭhā | yatra yasya vedena romāṃcādi dṛśyate ityarthaḥ || śāktaṃ jñānaṃ vinā muktiryathā hāsyāya kalpate | guruṃ vinā yathā taṃtrenādhikāraḥ kathaṃcana || patihīno yathā nārī sarvakarma vivarjitā | kulaṃ vimā tathā divyo na vīro mamasādhakaḥ || nādhikārīti kauleya tasmādbhāva paro bhava | avinītaṃ kulaṃ yasya sa kathaṃ mama pūjakaḥ || tasmādyatnāt tathā kāryaṃ yathā syādvinayānvitaṃ | bhāvā bhāvāt kuleśāstrenādhikāraḥ kathaṃcana || tena bhāvaṃ viśuddhistu sādhakaḥ kauliko bhavet | devyuvāca || paśubhāvaṃ pravakṣyāmi śṛṇu vatsa samāhitaḥ | yathāvidhi paśorvidyāṃ gṛhītvā bhāvatatparaḥ || p. 118a) prathamaṃ pūrvasevārthaṃ yatātraḥ siddhimāpnuyāt | na matsya bhojanaṃ kuryānastriyaṃ manasā smaret || na paraḥ dravyalobhaḥ syāt na bhoge mānasaṃ bhavet | siṃdhutīre parvate vā kānane vā surālaye || vilvamūle vivikte ca puṇyakṣetre ca śobhane | na śūdradarśanaṃ kuryā kauṭilyaṃ yatnatastyajet || devatā śuklavarṇā tṛdhyātavyā su samāhitai | trisaṃdhyaṃ devapūjā syāt trisaṃdhyaṃ japamācaret || rātrau yaṃtraṃ ca mālāṃ ca spṛśennaiva kadācana | na maṃtramuccaredbhaktyā maunī syāt sarvakarmasu || parvakāle striyaṃ naiva gaccheddhai sādhakottamaḥ | puṣpaṃ gaṃdhaṃ jalaṃ caiva svayamānīya pūjayet || maithunaṃ tatkalālāpaṃ tadgoṣṭhī parivarjayet | ṛtukālaṃ vinā gacchena ca svastriyamādarāt || purāṇa śravaṇe śraddhā vedavedārtha tatparaḥ | na rātrau bhojayedvidvān stāṃvūlaṃ parameśvaraḥ || guṇā yadyadāṣṭhaṃ tatsarvaṃ yatnataścaret | atastvakulaṃ caiva hetu dravyaṃ ca bhairava | spṛṣṭvā smṛtvā trivāraṃ tu paṃcagavyena śuddhyati | raktavastraṃ na gṛhnīyā devībhakti parāyaṇaḥ || viṣṇu kalpokta kalpāni tadanuṣṭhānamācaret | asyādhikāraḥ pūjāyāṃ na gurutve kadācana || pūjāyāṃ kaulapūjāyāṃ ubhayatranaṃ ca saṃvaṃdhaḥ | pūrvasyanādhikārosti pūjādeśa gatāgate || pūrvaṃ tu sarvakauleyai vahi kāryaḥ svadeśataḥ | pūrvadeśaṃ na mātreṇa kuladarśanamācaret || brahmahatyādikaṃ pāpaṃ varasahyaṃ na tatprabho | pūrvadarśana mātraṃ tu satyaṃ satyaṃ vadāmyahaṃ || pūrvaḥ paśubhāvaḥ svabhāvaḥ paśuḥ | na mātmā sarvadeveśa vibhutvā sadyapi prabho | tathāpi tatra me śaṃkā jāyate ca pade pade || varaṃ kulaṃ parityājyaṃ varaṃ svakulahiṃsanaṃ | varaṃ svakula niṃdāstu varaṃ svakulakuṭṭanaṃ || kāye namana sā vācā varaṃ svakulapātanaṃ | na kuryāt pūrvasaṃgastuṃ tu mamā kulaśāstradvayaṃ pāpagariṣṭo kulanāyakaḥ | svakule mahatī niṃdā ** (?) yogo na saṃśayaḥ | paro bhinna ityarthaḥ | tasmādapi mahatpāpaṃ paśusaṃgāt prajāyate | sarvathā tatra bhāvau na na prakāśyo kadācana || sa bhāvaśca vibhāvaśca paśu dvedhā vyavasthitaḥ | sa bhāvaḥ paśubhāvena jagatraya vibhāvanāt || vīrabhāvo bhaveddeva tato devaḥ prajāyate | devācca jāyate vīrovīro devaḥ prajāyate || divyavīreṇa bhedosti sāmyamityabhijāyate | bhāvastu manasodharmaḥ sahiśābdaḥ kathaṃ bhavet || tasmād bhāvo na vaktavyo diṅmātraṃ saṃmudāhṛtaṃ | diṅmātraṃ mātraṃ nirdeśakamātraṃ tatprakāreṇa dīkṣābhiṣeka mukto brahmatvena bhāvayan tat tadācaramuktaśce divyavīrā divyapadeśatāgravatītyarthaḥ | brahmaṇaḥ śānūvodha bhāvatvāna vaktavya ityarthaḥ | p. 118b) yathā guḍaṃ mādhuryaṃ rasa jñāyate prabho | tathā bhāva vibhāvaścamanā paribhāvyate | eka eva mahān bhāvo manasā paribhāvyate | eka eva mahān bhāvo nānātvaṃ bhajate yataḥ || upādhi bhāvabhedena nānātvaṃ bhajate prabhuḥ | upādhi śaktibhedenetyarthaḥ | ānaṃdaghana saṃdoha prabhuḥ prakṛti rūpadhṛk | nijeṣṭa devatā brahmaṇo bheda ityarthaḥ | rasarūpa sa evātmā sa prabhuḥ parameśvaraḥ | śrotavyaḥ sa ca martavyo nidi dhyātavya eva ca || sākṣāt kāryaśca deveśa āgame vividhaiḥ prabhoḥ | śrotavya śrutivākyesyomaṃtavo mananādibhiḥ || sopapattibhirenāyaṃ dhyātavyaṃ gurudeśitaiḥ | tadā sa eva sarvātmā pratyakṣo bhavati kṣaṇāt || tasmin deve tu deveśa pratyakṣe parame"vara | bhāvairvahuvidhairdevabhāvastatrāpi līyate || bhāvairbhāvācāraiḥ | bhāvastat tadācara bhedena bhinnobhāvaḥ | ātmasvarūpaḥ | divyavīrānupādhiṃ lopayitvā upādhi rahite pūrṇe brahmaṇilīno bhavatītyarthaḥ | dṛṣṭāṃtamāha | bhuktvā nānāvidhaṃ grāsaṃ gavicaiko yathā rasaḥ | dugdhādya dhyāsa yogena nānātvaṃ bhajate kṣaṇāt || tṛṇena jāyate devarasastasmāt paro rasaḥ | tasmādadhi tato harati tasmādapi rasodayaḥ || tṛṇa nirjā sa parauravaḥ dugdhaṃ havyādapi rasādayalaḍukādibhedena madhurajātīyaḥ | madhuratamādayaḥ sa eva kāraṇaṃ tatra tatkāryaṃ na ca labhyate | tāstorasaḥ kāraṇaṃ | tadeva sa eva tacchasta avyayaḥ | kāryatvena kāraṇetvena tṛṇa raso na jñāyate | ityarthaḥ | dṛśyate ca mahādevanā kāryaṃ nāpi kāraṇaṃ manasānopa labhyate | ityuktaṃ cakṣuṣāpi dugdhādaya tṛṇarāsatvena nopalabhyate | ityarthaḥ | tathaivāyaṃ sa evātmā nānāvigraha yoniṣu | jāyeja niṣyate jātaḥ kāla bhedādvibhāvyate || sa jātaḥ sa mṛtovaddhaḥ samuktaḥ sammukhī pumān | sa strī sa napuṃsakaḥ so hi sa vidvān sa mukha eva saḥ | atra taccheda prayoga dvayaṃ vīpsārthaṃ | nānā svāsa samā sadā yogānānātvaṃ bhajate prabhuḥ | adhyāsa upādhiḥ | eka eva sa evātmā rasarūpī sanātanaḥ | raso nityānaṃdaḥ | avyaktaḥ sa ca vyaktaśca prakṛtyā jñāyate dhruvaṃ | tasmāt prakṛti yogena jñāyate nānyathā kvacit || prakṛti bhajanena nānyathā anya bhajane na labhyate | tata eva bhajanaṃ ca yamakāraṇamityarthaḥ | tatra dṛṣṭāṃtamāha | vinā ghaṭatva yogena na pratyakṣau yathā ghaṭaḥ | itarādvidyamānopi na bhedamupagacchati || itarasmāt paṭāderbhidyamānopi bhinnopi draṣṭu ghaṭatvātmānaṃ yathā bheda jñānaviṣaye bhavati tadvadityarthaḥ | idaṃ tu ghaṭa paṭadvayoḥ | parasparātyaṃtābhāva vahṛttinejñātaṃ | ta eva ghaṭatva paṭatvayorekādhikarasyavṛttitva bhedajñānaṃ na jāyate iti | p. 119a) māṃ vinā puruṣopetaṃ na ca yāti kathaṃcana | na puṃyogena ca jñānairna śrutyā na guruṃ kramāt || prakṛtyā jñāyate hyeṣa prakṛtyā lupyate pumān | prakṛtya prakṛtya dhiṣṭhitaṃ sarvaṃ prakṛtyā raṃjitaṃ jagat || prakṛtyā bhedamāpnoti prakṛtyā bhedamāpnuyāt | arthaḥ abhinnasya brahmaṇo bhedaḥ | māyaiva prakṛtyā jñāyate | uttamā vidyayā adhamā vidhānāse sati brahmajñāyate | mayādhiṣṭhite manasi lupyate | akṛṣyai bhavati raṃjitaṃ bhedasthāpitaṃ | tai kāliko bhedaḥ prakṛti vaṃdhana iti | navastu prakṛtirnaiva vastutatvaṃ maheśvara | naña dvayaṃ vīpsārthaṃ | bhayoḥ samara saṃjñātvā vastu tatvaṃ maheśvara | prakṛti puruṣayornaryāvasthā jñātvā brahmajanīyādityarthaḥ | jñāte tasmin svayaṃ prājñatat svarūpaḥ pumānasau | nirvikāraḥ sarvadeva ekaiva bhuvaneṣu saḥ | vyakto bhavati deveśa svayamātmā svayaṃbhuvaḥ || abhede ṣaṣṭhī | upayāḥ sati vahudhā jñātaṃ brahma sanātanaṃ | tathāpi prakṛtiryogāt kṣipraṃ pratyakṣatāṃ vrajet || sāṃpātrikāḥ kule tai tu yathā nāvaṃ prayujya ca | nānādeśaṃ samuttīrya samudraṃ visate cirāt || tat taṭe nāvamāsthāya kṣaṇādyāti yathā prabho | viṣṇubhaktyā labhedbrahma taddabhāvādapi prabho || vaijātyaṃ nāsti ced brahmakathaṃ tadviddhikāraṇaṃ | tasmāt parasuvāyātāste hi kāraṇatāṃgatāḥ || na kāraṇāni te vastu sākṣāt pratikāraṇaṃ | arthaḥ anvaya vyatirekābhyāṃ kāraṇatā gṛhyate | viṣṇubhaktyā brahmalabhyato śaktibhaktyāpi labhyate | tatra kāraṇa vyatirekena kārya vyatirekaścennāsti tadākathaṃ kāraṇaṃ tatraḥ puṣpaṃ vā kāraṇaṃ na tu sākṣādyathā naukāpāraprāptau kāraṇaṃ svadeśagamanenaṃ kāraṇaṃ tadviṣṇu bhaktyādi puṃsākṣātkāraṇaṃ na tu brahmaprāptau sākṣāt kārastu vijātīya iti strībhāvaḥ prakṛti jñeyaḥ puṃbhāvaḥ puruṣomataḥ | jñapti jñeya vibhāgena jñāyatāṃ bhairaveśvaraḥ jñaptijñānaṃ prakṛti jñeyaḥ pumān evaṃ vibhāgena prakṛtiḥ puruṣaśca jñāyatā mityarthaḥ | ghaṭa pratyakṣatāyāṃ tu āloko vyaṃjako yathā | cakṣurādi na tat kiṃcidadhikaṃ nirvikalpakaṃ | ālokādīnā viṣaya saṃvaṃdhe kāraṇatvaṃ cakṣurādi viṣayamātra jñāne upakṣīṇaṃ | tena jñāne ghaṭatvādi jñānaṃ kāraṇaṃ anyeṣāṃ paraṃparā kāraṇatvaṃ | ghaṭatvaṃ punarevāsya bhedakāraṇameva hi | na tathā vyakti vibhāvapyanye vyaṃjanatāṃ gatāḥ || nirvikalpa viṣaya jñāne cakṣurādīnāṃ kāraṇatvaṃ na tathā ghaṭatvasya kāraṇatvaṃ viśiṣṭajñāne viśeṣaṇa jñānasya kāraṇatvaṃ na tu nirvikalpa tathā anye viṣṇu bhaktādayaḥ vyaṃjanatāṃ paraṃparā kāraṇatvaṃ sākṣātkāraṇa me tattu prakṛtiścaiva bhairavā prakṛtirevetyarthaḥ | p. 119b) divyabhāvo vīrabhāvo yasya citte vyavasthitaḥ | jīvanmuktaḥ sa evātmā bhogārthe maṭate mahīṃ || devīrūpaḥ sa evātmā bhairavaḥ parikalpate | bhāvatrayāṇāṃ madhye tu dvau bhāvauyau pratiṣṭhitau || na vaktavyau mahādeva kulasārau kulottamaiḥ || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalaścaikaviṃśatiḥ || atha sadguro vā hita dīkṣaḥ naimittikakāmya siddhyarthaṃ puraścaraṇa māvadet | tadarthaḥ puraścaraṇa vivaraṇaṃ | śrīmadgurupadadvaṃdvaṃ natvā praṇatavatsalaṃ | pūrṇānaṃdo nivadhnāti puraścaraṇa nirṇayaṃ | tatvavidyāṃtyamakaraṇa pratyavāya śravaṇāt || yathā vaiśaṃpāyana saṃhitāyāṃ | puraścaraṇaṃ saṃpanno marṇo hi phaladāyakaḥ | nityahomaiḥ kiṃ japaiścaiva kiṃmaṃtranyāsavistaraiḥ || rahasyānāṃ ca maṃtrāṇāṃ yadi prakṛti punaskriyā hi maṃtrāṇāṃ pradhānaṃ jīva ucyate | jīvahīno yathā dehī sarvakarma su na kṣamaḥ | puraścaraṇa hīnopi tathā maṃtraḥ prakīrtitāḥ || yāmale ca | vīryahīno yathā dehī sarvakarma su na kṣamaḥ | puraścaraṇa hīnopi tathā maṃtraḥ prakīrtitāḥ || tasmādādau ca tatkuryādguruṃ vā kārayedvudhaḥ | yoginītaṃtreṣu | puraścaraṇamadhikṛtya gurorabhāve vipraṃ vā sarvaprāṇa hiterataṃ | snigdhaṃ śāstraridaṃ mitraṃ nānāguṇa samanvitaṃ | striyaṃ ca sadguṇopetāṃ sa putrāṃ viniyojayet || svāśaktau guruṃ tadabhāve brāhmaṇaṃ tadabhāve striyaṃ vā tadakārayet | lakṣaṇaṃ tu tat tadvidhi pūrvaka tat tatsaṃkhyayāmaṃ tu japapuraścaraṇaṃ | homādayastu tadaṃgatayā upa * * * * (?) lakṣa mātraṃ japedvidyā haviṣyāśī divā śuciriti vacanā japa viśeṣa eva puraścaraṇa padasya śaktiḥ | yattu pṛthakāṃgopāśanaṃ sauke | puraścaraṇamate iti tat karmamātraṃ satpataṃ na tu śaktigrāhakaṃ | siddhisyāt kevalajjapātditi vacanāt | yatra tu saṃkhyā na śruyate | tatra maṃtravarṇa saṃkhyāya japet | taduktaṃ yāmale | varṇalakṣaṃ japedvāpi puraścaraṇa siddhaye | saṃkhyā śravaṇepi yugabhedāt saṃkhyāvṛddhiḥ | vaiśaṃpāyana saṃhitāyāṃ | yeṣāṃ tu nigare naiva taṃtre saṃkhyā vidhīyate | tatra sarvatra maṃtrāṇāṃ saṃkhyāvṛddhiyugai kramāt || kalpoktaiva kṛte saṃkhyā tretāyāṃ dviguṇo bhavet | dvāpare triguṇā proktā kalau saṃkhyā caturguṇā || kālikāṃtā siddhi vidyopāsanānāṃ punaryugasevā pariśramonāsti | taduktaṃ taṃtracūḍāmaṇau | siddhividyā tayā nātra yuga sevā pariśramaḥ | ekavīrā kalpepi | bhāva vā rahitā * (?) ca kṣudrāṇāṃ kṣudracetasāṃ caturguṇa japaproktaḥ siddhaye nānyathā bhavet | kaliyuga ityarthaḥ siddhi vidyāstu agrena dāhniyaṃte | atha sthāna nivaraṇe taduktaṃ yāmale puṇyakṣetraṃ nadītīraṃ guhā parvata mastakaṃ | p. 120a) tīrthapradeśāḥ sinūnāṃ saṃgamaḥ pāvanaṃvalaṃ | udyānāni viviktāni vilvamūlaṃtaṭaṃgire || tulasī kānanaṃ goṣṭhaṃ vṛṣaśūnyaḥ śivālayaḥ | aśvatthāmalakī mūlaṃ athavā jalamadhyataḥ || devatā yatanaṃ kūlaṃ samudrasya nijaṃ gṛhaṃ | guruṇāṃ sannidhānaṃ tu cittaikāgryasthalaṃ tathā || pretabhūsyādikaṃ caiva tat tatkalpa prakāśitaṃ | ekaliṃge pitṛbhūmau vijane ca catuspathe || ujjaṭe bhūdhara taṭeṣu nirjana devāgāra nirjana * * (?) vilvamūle nadītīre caitye avaṭāvavyaśvattha mūlena | ato vaiṣā pūjyeti | phetkāriṇītaṃtre | ekaliṃge śmaśāne ca śūnyāgāre catuṣpathe | tatrasthaḥ sādhayedyogī vidyāṃ tribhuvaneśvarī | ekaliṃgaṃ yathā matsya sūkte | paṃcakraśābhyaṃtare yatra na liṃgāṃtakamīkṣyate | tadekaliṃgamākhyātaṃ taṃtra siddhiranuttamā | devāgāre devaśūnye nirjane kāṃtaveśmani | vīrataṃtre ca | śūnyāgāre śmaśāne yadi japati jaḍastve kaliṃge taḍāge gaṃgāpārśve girau vā śuci vimalamatiḥ sarvadā bhaktiyuktaḥ viśva śrīnīlavānyā bhuvana janapatiḥ sarvaśāstrārthavettādehāṃte yogi mukhyā paramasukhapadaṃ brahmanirvāṇamaṃte | muṃḍamālāyāṃ ca | śavasyoparimuṃḍe vā jale vā kaṃṭhapūrite | saṃgrāmabhūmau yonau vā sthale vā vijane vane || yatra kutra sthale vāpi yatra vāsyānmanolayaḥ | vāmakeśvarataṃtre ca | vārāṇasyāṃ kṛtā pūjā saṃpūrṇa phaladāyinī | tataścaturguṇā proktā puruṣottama sannidhau || tatopi dvigun.ā proktā dvāravatyāṃ viśeṣataḥ | tataḥ śataguṇā proktā gaṃgāyāmapi tatsamā || āryāvarte madhādeśe brahmāvarte tathaiva ca | viṃdhye ca phaladā proktā prayāge gahvare tathā || tataścaturguṇā proktā lauhiya nada kuṃḍake | tatsamā kāmarūpe ca sarvatraiva jale sthale || sarvaśreṣṭho yathā viṣṇu lakṣmīḥ sarvottamāpyathā | devī pūjā tathā śastā kāmarūpe purālaye || devīkṣetraṃ kāmarūpaṃ vidyatenya manutsamaṃ | anyatra viralā devī kāmarūpe gṛhe gṛhe || tataḥ śataguṇā proktā nīlakaṃṭhasya mastake | tatopi dviguṇā proktā herukeśvara liṃgake || tataḥ śataguṇā proktā kāmākhyā yonimaṃḍale | kāmākhyāyāṃ mahāmāyā pūjāṃ yaḥ kṛtavānayat || sacettu labhate kāmān paratra śivarūpatāṃ | na tasya sadṛśopyasti kṛtyaṃ tasya na vidyate || gṛhe japaṃ samaḥ prokto goṣṭhe śataguṇaṃ bhavet | puṇyāraṇye tathā rāme sahasraguṇa ucyate || ayutaṃ parvateranye nadyālamudāhṛtaṃ | koṭi devālaye śatturanaṃtagurusannidhau || atra vedavirodhi sthānāni divyapurāṇāni anyāni bhāvatraya prāni evaṃ śivādīnāṃ pūjāyāṃ ca jñeyāni | atha kālaniyamaḥ | vārāhītaṃtre | p. 120b) cakra dravānukūle ca śuklapakṣe śubhehani | ārabheta puraścaryāṃ harau suptena cāgamat || dīkṣākāla eva puraścaraṇakālaḥ | viśeṣaśca hariśayana varjanamiti | atha bhakṣa niyamaḥ | taduktaṃ vaiśaṃpāyana saṃhitāyāṃ | vedānādi yuktānāṃ śucīnāṃ śrīmatāṃ satāṃ | satkulasthāna jātānāṃ bhikṣā śaṃsogra janmanāṃ | bhuṃjāno vā haviṣyānnaṃ śākaṃ yāvakameva vā || payo mūlaṃ phalaṃ vāpi yadvā yatropa labhyate | nirdiṣṭānāṃ madhya ityarthaḥ | sitaṃ vividha hemaṃtaṃ śālpannaṃ svīyasaṃvitaṃ | aśūdropahitaṃ patryāṃ samuttālpa samuddhṛtaṃ || paścāsamuccayaṃ kṛtvā sthānāṃtare samuddhṛtaṃmityarthaḥ | dadhikṣīraṃ ghṛaṃ gavyaṃ maikṣavaṃ guḍavarjitaṃ | nārikelaṃ ca kadalī lānī pātakī tathā || āmramānalakaṃ caiva panasāṃtaṃ harītakī | etena viśiṣyo pādānāt | phalānāṃ madhye etāni bhoktavyāni | ārtaṃ svasvartūtpannaṃ phalānāṃ viśeṣaṇaṃ tena akālotpannaṃ varjayedityarthaḥ athavā kṣīramātraṃ syāt puraścaryaṃ ca vṛttaye | atha vāhyāni | taduktaṃ tenaiva kṣāraṃ calavanaṃ māṃsaṃ graṃjanaṃ kāṃśya bhājanaṃ | māṣādikaṃ paśūraṃ cakre dravyan vanakānapi | tāṃvūlaṃ ca dvibhuktaṃ caduḥ saṃbhāṣaṇamattatāṃ | duḥsaṃbhāṣaṇa maślīnaṃ | nyāyopāttena vittena japahomādikaṃ caret | anyathā naiva siddhiḥsyāt sarvaṃ bhavati niṣphalaṃ || anyāyopārjitaṃ vittaṃ varjyamityarthaḥ | yasyāṣṭhayāna puṣṭāṃgaḥ kurute dharmasaṃcayaṃ | anudāttaḥ phalasyārddhe kartusyārddhaṃ na saṃśayaḥ || tasmāt sarvaprayatnena parātraṃ varjayet sudhīḥ | jihvā dagdhā parānnena karau naṣṭau pratipratigrahāt || manodagdhaṃ parastrīṇāṃ kathaṃ siddhirvarānane | strī śatrupatitavrātyanāśivaiḥ sahabhāṣaṇaṃ || asatyabhāṣaṇaṃ vācaṃ kuṭilīṃ parivarjayet | satyenāpi na bhāṣeta japahomārcanādiṣu || varjayedgīta vādyādi darśanaṃ nityadarśanaṃ | abhyaṃga manulepaṃ ca puṣpadhāraṇameva ca || maithunaṃ tatkathālāpaṃ tadgoṣṭhīḥ parivarjayet | asrātāṃ vaddhijān śūdrān striyo naiva spṛśe dvijaṃ || tyajeddhaṣṭodakaṃ snānaṃ manivedita bhojanaṃ | prāṇi hiṃsāṃ na kuryāta puraścaraṇa kṛdvijaḥ || vihāya vahniṃ na hi vastu kiṃcidrājyaṃ parebhyaḥ sati saṃbhave ca | asaṃbhave tīrthahirviśuddhāt parvātirikte gṛhyajapyāt tatrā samarthonudinaṃ viśuddhāyā cetayāvaṃgi na mātrabhaikṣaṃ | gṛhnāti rāgāradhikaṃ nāviddhirjāyeta kalpasya śataivamupya | yāmale ca | kauṭilyaṃ kṣauramabhyaṃgamaniveditabhojanaṃ | asaṃkalpita kṛtyaṃ ca varjayen mardanādikaṃ || tāṃvūlaṃ kāṃśyapātraṃ ca divā bhojanameva ca | evamādīni cānyāni varjayet sādhakottamaḥ || p. 121a) anyāni bhakṣādau puraścaraṇe avihitāni | atha kṛtyākṛtyavidhiḥ | maṃtrasādhanamātrastu trisaṃdhyaṃ devamarcayet | siddhyarthameka vahyaṃ vālamaṃtraṃ kevalaṃ japet || tadva japānu pānādyaiḥ snānā ca mana bhojanaṃ | snāyācca paṃcagavyena kevalena jalena vā || śaktau vimalaka snānamaśaktau dviśaṃka vā | asnātasya phalaṃ nāsti na vā tarpayataḥ pitṛn || devatāṃ kṛtvā kṛtvā ca hṛdaya sthiraṃ | parāṃdīśca gurunnatvā japenmaṃtraṃ samāhitaḥ | śanaiḥ śanaiśca vispaṣṭhaṃ na dūtaṃ na vilaṃvitaṃ || na nyūnaṃ nādhikaṃ vāpi japaṃ kuryād dine dine | naunaṃtarya vidhi prokto na dinaṃ vyati laṃghayet || divasāti kramāddhutsāṃ siddhi vodhaḥ prajāyate | ananyamān susvāṃtaḥ kalā madhyaṃ dināvadhi || uṣṇīśī kaṃcukī nagno muktakeśagalāvṛtaḥ | apavitrakaro śuddhaḥ pralapanna japet kvacit || atrā vṛtakaro vāpi śirasā prāvṛtopi vā | astrātasya phalaṃ nāsti cittā vyākula citto vā kruddho bhrāṃta dharānvitaḥ | nivāsanaṃ śayānaśca gacchaṃtaḥ ata eva vā | rathyāyāmapivasthāna na japaṃti nirālaye || upānaṃ gūḍhapādo vā yā nāsanagatopi vā | prasāpralapet pādāvutkaṭāsana saṃstitāḥ || nakṣuskuṣṭana hīnāṃgaṃ vikṛtīkṛta mānasaḥ | maṃtrasiddhimavāpnoti tasmādyatna paro bhavet || naika vā sā japenmaṃtraṃ huvā sā kulopi vā | patitā nāmaṃtyajānāṃ darśane bhīṣaṇe drute || kṣuddhodha vāyugamane jṛṃbhane japamutsṛjet | utthāyācamya tatprāptau prāṇāyāma ṣaḍaṃgakaṃ || yadvā sūryādi darśanaṃ | hiṇmūtrāraṃgaśaṃkādimuktaḥ karma karoti hi | japārcanādikaṃ sarvapavitro bhavet sadā || mārjāraṃ kurkuṭaṃ krauṃca śvānaṃ śūdraṃ kapiṃ kharaṃ | dṛṣṭvā ca sanaṃ japet spṛṣṭvā snānaṃ vidhīyate || idaṃ tu sāmānya japa paraṃ | na tu puraścaraṇa mātra paraṃ | ekagrāma sthito nityaṃ gatvā vaṃdeta vai guru | gurureva paraṃbrahma tasmādādau tamarcayet || nityaṃ naimittikaṃ kuryāt saṃgamaṃ sādhubhiḥ saha | sadhīta śuddhaśayyāyāṃ śuci vastradharaḥ sadā || pratyahaṃ kṣālayecchapyāmekāṃkī nirbhayaḥ śuciḥ | atha bhūmi parigrahaḥ | taduktaṃ yāmale | ukta kṣetraṃ tato gatvā kuryādbhūmi parigrahaṃ | tathādyāmukamaṃtrasya puraścaraṇa siddhaye || mayeyaṃ gṛhyatī bhūmi maṃtroyaṃ siddhyatāmiti | bhūmeḥ parigrahaṃ kṛtvā parimāṇaṃ ca sarvataḥ || caturdaśātyarthaḥ | nadī parvata vṛkṣādau parimāṇena varjitaṃ | puraścaryātturomānaṃ kvacinmāna vidyate || p. 121b) me krośamita sthānaṃ na ghāṭau svecchayāmataṃ | nagarīṃdārathakrośaṃ krośadvaya mathānu vā || ahorātraṃ vihārārthaṃ tāvatīṃ bhūmimāṃ kramet | kṣīravṛkṣodbhavān kīlān nastra maṃtrābhi maṃtritān || nikhane daśadigbhāge tatro paripūjayet | kṣetre ca kīlite maṃtrī nirvidhnaiḥ paribhūyate || kṣetrapālādikaṃ tatra pūjayedvidhivat tataḥ | dikpatibhyo valiṃ datvā tataḥ kṣetraṃ samāśrayet || kāleṣvevali | kūrma cakraṃ mukhaṃ vīkṣyaṃ śītā tapasahāṃkuṭīṃ | caturddhastāṃ caturasrāṃ tathā suṃdaravedikāṃ || ekaikasyāṃdik caturhasta pramāṇāmityarthaḥ | caṃdrā tapa viśobhādyāṃ toraṇai rathalaṃkṛtāṃ || viviktāmabhiliptāṃ ca prākāreṇāpiveṣṭitāṃ | nirmāya ca tataḥ kuryādaikabhaktaṃ śubhe dine || prātaḥ snātvā tu gāyatryā ayutaṃ niyato japet | jñātā jñātasya pāpasya kṣapārthaṃ sādhakottamaḥ || iti gāyatrī japasya śaṃkalpasūcanaṃ | vighnāna tarpayed bhaktyā bhojanācchādanādibhiḥ | vahubhirvastra bhūyābhiḥ saṃpūjya gurumātmanaḥ || abhāvo uktamataḥ paścāt padājñā ca puraḥsaraṃ | ityādhi vā sakṛtaṃ dīkṣādhi vā sa dinoktā valayopi devāḥ saṃkalpānaṃtaraṃ pūjanete japaḥ yanmate pūjānāṃgaṃ tanmate saṃkalpānaṃtaraṃ japaḥ | ācamyadikyatīnatvā tataḥ saṃkalpamācaret | aparadine kṛta nitya kiyo natvā saṃkalpayedityarthaḥ | siddhikāmo'sya maṃtra iyat saṃkhyā japaṃ tataḥ | puraścaraṇamevaṃ kariṣye prāgudaṅmukhaḥ | atha prayogaḥ | oṃ kuśatraya tila jalānyādāya oṃ tat sat aghāmukemāsi śukle pakṣe mukatithau amukamaṃtrasiddhikāmaḥ puraścaraṇamahaṃ kariṣye | pūjātraikālikīnityaṃ japastarpaṇameva ca | homodyāga bhuktiśca puraścaraṇamucyate || iti paṃcādinopāsanāyāṃ puraścaraṇa padaśaktiriti jñānārṇavamataṃ tanmatepya yameva saṃkalpaḥ | kecittu homādī nāmullekhanaṃ kecittu pṛthaktaṃ kalpamicchati | tannaḥ ekamaṃgaṃ vihāyet maṃtrīneṣṭhamavāpnuyāt | iti jñānārṇava vacanādadhika phalāśrute | ajñātvā nirūpite ullekhasya pṛthakalpasya prayuktatvāt | tato japedaśāṃśena homaṃ kuryā dine dine | athavā khalu saṃkhyāyāṃ pūrṇāyāṃ homamācaret || homadaśāṃśataḥ kuryāt tarpaṇaṃ devatāmukhe | tarpaṇasya daśāṃśena mārjanaṃ svātmamūrddhani || mārjanasya daśāṃśena kāryaṃ brāhmagatojanaṃ | etanmate pūjanamekamaṃgaṃ | saṃkalpānaṃtaraṃ pūjā tato japaḥ | yanmate pūjānāṃgaṃ tanmate saṃkalpānaṃtaraṃ japaḥ | kuśākṣata jalenaiva saṃkalpa preyatastataḥ | tīkṣṇadaṃṣṭra mahākāya kalpāṃta dahanopamaḥ || bhairavāya namastubhyaṃ manujñāṃ dātumarhati | ityanujñāṃ gṛhītvāsya japasthānaṃ viśodhanaṃ || p. 122a) vīkṣaṇādibhirave āsanasthāpanaṃ caret | sāmānyārghādi saṃsthāpya svasvakalpakramena tu || pīṭhāgreyādi koṇeṣu pūrṇakuṃbhaṃ catuṣṭayaṃ | saṃsthāpya pūjayet teṣu gaṇeśaṃ ca sarasvatīṃ || durgāṃ kṣetrādhipaṃ vāpi vidhivat sādhakottamaḥ | tataḥ kalpoktavidhinā devapūjāṃ samācaret || tato japet | atha homādyaśaktāścedviguṇādividhāna japaṃ kuryuḥ | taduktaṃ kulārṇave | yadyadaṃgavihīyeta tatsaṃkhyādviguṇaṃ japaṃ | kurvīta triścatuḥ paṃca saṃkhyayā sādhakapriye || kulaprakā'se ca | homākarmādya śaktaścedvuguṇaṃ tadvi prāṇāṃ dviguṇojapaḥ | itareṣāṃ tu varṇānāṃ triṇādi samīritaḥ | caṃdrikāyāṃ | homāśaktau japaṃ kuryāddhoma saṃkhyā caturguṇaṃ | ṣaḍguṇaṃ cāṣṭaguṇitaṃ yathā saṃkhyaṃ dvijātayaḥ || dvijastrīṇāṃ tu vijñeyo dvijānāmiha yo japaḥ | dviguṇaṃ caiva śūdrāstu kvaciddāhuvidonnitonyathā | homāśaktau caturnetra saṃkhyaṃ sarvajapenmanuṃ | muṃḍamālātaṃtre | yadi pūjādya śaktāśce dravyābhāvena suṃdari | kevalaṃ japamātreṇa puraścaryā vidhīyate || anāsthapāna siddhaṃto jādyā siddhastilokadā | tasmāde tatparityajya siddhisyāt kevalā japāt || anyaiścaturvidhairdevi padārthaiḥ sadrasanvitaiḥ | svabhojiteṣu vipreṣu sarvaṃ hi saphalaṃ bhavet || samyak siddhauka maṃtrasya paṃcāṃgopāsanena hi | sarvamaṃtrāśca siddhyaṃti matprasādāt kuleśvari || atha homādīnāṃ maṃtrā | kṛtvā maṃtraṃ japaṃ maṃtrī puraścaraṇa saṃmataḥ | daśāṃśaṃ juhuyādagnau yathokta vidhinā tataḥ || datvā japa caturtāṃśaṃ svāhāṃtaṃ maṃtramuccaran | tato homa daśāṃsena svāhāṃtaṃ tarpayejjalaiḥ || tarpanaṃ ya daśāṃśena namoṃtaṃ maṃtramuccaran | abhiṣiṃcet sumūrddhānaṃ jalaiḥ kuṃbhākṣa mudrayā || caṃdrikāṃśca puraścaryāṃ vidhāyetthaṃ yatnāt sādhakasattamaḥ | tadaṃte mahatīṃ pūjāṃ kuryād brāhmaṇabhojanaṃ gurave dakṣiṇāṃ dadyāt tasmai tatsutāya ca | vahubhirvastra bhūṣābhiḥ saṃpujya gurumātmanaḥ | dīnānāthāṃśca saṃpūjyamaṃbhiṣekottamaiḥ tarpaṇasya daśāṃśataḥtra siddhi bhavetkila | atha kalpeviśeṣaḥ | taduktaṃ svataṃtre | divālakṣaṃ śucirbhūtvā lakṣamātraṃ divā śuciḥ | tato japād daśāṃśena homayeddhaviṣāṃ priye || tarpaye tīrthato yena payasā sarpiṣā pivā | madhunā vā śitā miśrāto yena parameśvari || devīmabhiṣekonnamaiḥ tarpaṇasya daśāṃśataḥ | taddaśāṃśaṃ haviṣyānnaṃ bhojayed bhaktitā tataḥ || kālīmaṃtra vido viprān dakṣiṇāṃ gurave dadet | haviṣyānnena brāhmaṇā bhojanaṃ sarvadevatāyāmapijñeyaṃ | sva svamaṃtavidaṃ lātā devīmātra maṃtravidyā alābhe sāmānya brahmaṇebhyo dadyāt | p. 122b) tārāyāṃ tu viśeṣaḥ | naktaṃ bhojī haviṣyānnaṃ lakṣamātraṃ divā śuciḥ | tat kṣayāt siddhimāpnoti japācca manasā sthiraṃ || varjayedviṣṇumaṃtraṃ kalpayet tulasīdalaṃ | varjayen mālatī puṣpaṃ varjayedanyapūjanāṃ || hasta prakṣālanaṃ sauraṃ āccā tat tadācaret | pūjākāle daivā devāniṣpannī hastakṣālanādīni kuryāyadyapi etadvidyopāsanānāṃ sarvadaiva visarjanaṃ | tathāpi paśubhāvatvenāyāti tatra niṣedhaḥ | devīnāṃ tathā puṣpaṃ pātre saṃsthāpayet pṛthak naivedya phalatoye jānīyā devameva hi | parivāra devadevīnāmityarthaḥ asya pūjanaṃ aṃgānya pūjanaṃ | paṃcāyatanī dīkṣāyāṃ cettepi devā aṃgī bhūtāṃ iti | aṃgāṃgatvamapityagdhā varjayedanya pūjāmiti vacanāt | idamapi sarvasāmānyaṃ anyamaṃtrārcanā śraddhā anyamaṃtraṃ pūjanād niṣedhā tathāpyatakaraṇe pāpādhikā sūcanārthaṃ | atha vidyāsāṃ lakṣajapaḥ prāyaśaḥ puraścaraṇaṃ | bhairavī prabhāva tatvalakṣaṃ jiteṃdriya iti śāradā vacanenāmapi jñānārnavādiṃ surasāt kūṭaparatve sati samudāyasya lakṣaṇa japa eva suṃdarī prakaraṇe eṣaiva vyākhyā | anyāsāṃ devīnāṃ japasaṃkhyā tat tatpaṭale jñātavyetidik suṃdaryāstu viśeṣaḥ | athādbhūtaṃ pravakṣyāmi kūṭabhedena sādhanaṃ | śukrāṃ varadharā vīrā gaṃdhakastūri maṃḍitaḥ || muktā phaladbhūṣā bhūṣā śubhramālyadhṛk | dhavalāṃgake madhyena tu brahmacaryaratovaraḥ | pūjayet śubhra kusumai naivedyaṃ ca pāyasaṃ ghṛtasaṃpūrṇaṃ tathāyuta phalādanaṃ | drugdheṃ modakasaṃpūrṇaṃ nānāpūpānnapūritaṃ | nivedya darśaye devyai vāgīśvarya ca sādhakaḥ || manaḥ saṃkalpya śuddho vā sādhārayāvāgbhavākṣaraṃ | vāgbhavākhyāṃ japedvidyāṃ vāgīśīṃ saṃsmaran sudhaḥ || karpūra dhavalāṃ śubhrāṃ śubhrābharaṇabhūṣitāṃ | muktāphalāmalamaṇi japamālālasatkarāṃ || pustakaṃ varadānaṃ ca dadhanimabhayupradāṃ | kuca bhāratarākrāṃtā dīpāṃ bhītaṃ tu rūpiṇīṃ || gacchaṃtī brahmamārgeṇa liṃgabheda krameṇa tu | visargasthāmṛtaṃ divyaṃ kṣīradhāropamaṃparaṃ || pītvā kulāmṛtaṃ caiva punarevaviśet kulaṃ | punareva vakulaṃ gate dvādaśāṃte niveśayet || sahasrāre mahāpadme vāgbhavaṃ pūrṇacaṃdrakaṃ | brahmagraṃthiṃ tato bhitvā saptavaṣṭyākṣadhārayā || laṃvikā brahmamārgeṇa tatvamūle praveśayet | jihvāmāpūrya maṃtrajño mātṛkāvasthavāriṇīṃ || āmūlā brahmaraṃdhrāṃtaṃ tasyāt jihvā prāsādakaṃ | vāgbhavī vījarūpātāṃ dīpaśikhā vibhāvayet || p. 123a) hastayo pādayoścaiva tathā nāḍī traye su ca | ādhārācca samutthāpya vāgbhavaṃ dvādaśenayet || dvādaśādhāramānīya tadgraṃthiṃ paribhedayet | tasmājjihvāgramānīyā dīpātāṃ paribhāvayet || lakṣamekamidaṃ japtvā sarvapāpaharo bhavet | tathāpi ca mahākūṭa vākpatirjāyate dhruvaṃ || mahāmūko bhaveccaiva pāśāna sadṛśo yadi | vādesadasisatvākyastaṃbhakaḥ ebhivāsinaḥ || satpaṃḍita ghaṭāṭopejāḍyāt prati hataprabhaḥ | satvakaṃ padavākyārthyā jñālalaṃkārasya de ** (?) padastarkai mahāvākyakartā maṃtrī prajāyate | avyāhatamatiḥ śāstre vijayo vākpatirbhavet | vālakasya tu jihvāyāṃ tridinābhyaṃtare likhet || madhunāśve tadūrvābhiḥ svarṇasya vā śalākayā | amṛtaṃ vāgbhavaṃ kūṭaṃ vāgīśatva pradāyakaṃ || sa evaḥ paṃḍitaḥ śrīmānna ca mūrkho bhavedhruvaṃ | etad vāgbhava kūṭaṃ tu vālakasya tu mūrddhani || hastaṃ datvā yadi japet śatamaṣṭhottaraṃ sudhīḥ | sopi ślokaṃ sarvathaiva karoti vākpatiryathā || etat tu kathitaṃ sāraṃ vāgbhavasya tu sādhanaṃ | raktālaṃkāra subhago raktagaṃdhānulepitaḥ || raktavastrāvṛtaḥ samyak madhyā kamalādvanā | raktapuṣpaśca vidhivat kuṃkumādibhirarcayet || tataḥ kāmakalārūpaṃ madanāṃkura madhyame | udyadādiya saṃkāśāṃ sphuraddīpaśikhāprabhāṃ || gacchaṃtī brahmamārgeṇa brahmaraṃdhrāṃtameva ca | pataṃtī viṃdudhārābhiraktalākṣā rasopamī || vaṃdhūka kusumākārakāṃti bhūṣaṇabhūṣitāṃ | kuks.uko daṃḍaṃ praṣpurakṣu varābhaya lasatkarāṃ || kāmarāja svarūpāṃ tu vālārka kiraṇoruṇāṃ | ciṃtayet kulapīṭhe tu saṃkṣobho jāyate kṣaṇāt || śaktānāṃmityarthaḥ kāmanāṃ hṛdi madhye siṃdūraṃ sadṛśaprabhāṃ | cittākarṣaṇakārī ca nārīṇāṃ ca viśeṣataḥ | mūrddhabhāge kamalāvarṣaṃtī ratnadhārayā | saṃprayogena karoti vaśyāṃ jagat | homaṃti jagatsarvaṃ prayoga kathayāmyatha | vidabhodyena kāmena manmathā bhrū kucaṃ kuru | kaṃdarpa saṃpuṭaṃ kṛtvā konagarbhagataṃ tataḥ makaradhvaja saṃjñastu kārayet sādhakottamaḥ | mīnake tu śataṃ kṛtvā bhūrjapatre suśobhane | rocanā guru kastūrī karpūra kuṃkumādibhiḥ || sādhyaṃ pratiṣṭhitaṃ prāṇaṃ kārayeddhema madhyagaṃ | paṃcaśaśvaṃ kāmastu sādhakaḥ | mūlaṃ bhānu sahasraṃ ca prayatnet sādhayet sudhīḥ | athavā nābhimadhye tu hṛdaye mukhamaṃḍale || padmarāga pratīkārāṃ kāmarāja moharaṃ | manasā ciṃtayedyastu tasyaiśvaryaṃ bhavet khalu || adhovānnābhiparyaṃtaṃ dīpaśikhāṃ viciṃtayet | tasmādudayaparyaṃtaṃ padmarāga samaprabhaṃ || p. 123b) raktavastra parīdhāno lākṣāruhagṛhe sthitaḥ | raktāsanopaviṣṭastu raktamālya vibhūṣitaḥ || paramānaṃda hṛdayastriṃpurīṃ kṛtavigrahaḥ | evaṃ bhūta vapuḥkāṃtaṃ kāmavījaṃ viciṃtayet || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śaktivījasya sādhanaṃ | sṛṣṭisaṃhāraparyaṃtaṃ śarīre ciṃtayet parāṃ || śravat pīyūṣadhārābhivaryaṃtīṃ viṣahāriṇīṃ | hemaprabhāṃ bhāṣamāṇaṃ vidyut nikarasaprabhāṃ || sphuraccaṃdrakalā pūrṇakamalaṃ varadābhayau | jñānamudrāṃ ca dadhatī sākṣāda mṛtarūpiṇīṃ || dhyātvā viṣaṃ hare maṃtrī vānākāya vyavasthitaṃ | dvādaśāṃtā nibhā svaṃtaṃ jagadāhlādanaṃ paraṃ || punaḥ kaṃvāditālvaṃtaṃ śaktikūṭaṃ viciṃtayet | ādhārād brahmaraṃdhrāṃtaṃ tasmādā dhārakāvadhiḥ || atha madhyāt śaktivījaṃ vidyudagni samaprabhaṃ | kevalaṃ padmarāgaṃ ca bhruvormadhye viciṃtayet || tasmācca brahmaraṃdhrāṃtaṃ turīyaṃ padmarāgakaṃ | sahasra vāhumūlaṃtaṃ padmarāga samaprabhaṃ || tasmāt tu brahmaraṃdhrātaṃ kulaśakti vibhāvayet | vainateya samo maṃtrī viṣabhāra sahasrataḥ || bhūtapreta sahasrāṃśca nāśayannātra saṃśayaḥ | caturthaka jvarān sarvān parāṃśca nāśayeddhruvaṃ || atanni kūṭa saṃpūrṇa mahātripurasuṃdarī | ciṃtitā sādhakasyāśu trailokyavaśakāriṇī || trya * * * * * * * * * * * (##? padmarāgavān puccha ciṃtanāha sādhakasya ca || animādi guṇaiśvarya saubhāgyaṃ ca prajāyate | tasmān manuṃ smaren maṃtrī yoginīnāṃ bhavet priyaḥ || mahācakraṃ tasya kāme tena sārddhaṃ sukhī bhavet | putravāṃśca bhavenmaṃtrī maṃtradhyānānna saṃśayaḥ || iti pāśavakalpaḥ | atra paśūnāmayamevakalpaḥ | kuṭīlānāṃ tu paśavo vairaśceti pramāṇa madye | atha vīrakalpaḥ | atrāpi virodha pāśāvakalpoktagrāhyaṃ | atha vīrataṃtre | āraṃbhakāle ca niyataṃ svayaṃ paṃkānute manaṃ | nyūnāvidhi piṣṭakaṃ ca nānārasa samanvitaṃ | dugdhaṃ madhuyutaṃtakaṃ navanītaṃ sa śarkaraṃ | kulacūḍāmanau ca | puraścaraṇa kālepi parāmāṣāṃ prapūjya ca | dīkṣitā vastra puṣpādyai bhojyaiḥ pāyasa saṃbhavaiḥ || āraṃbhakālepi niyataṃ svayaṃ pakvānnate manaṃ | upalī khaṃḍacūrṇaṃ tu nānāvidhi rasāyanaṃ || nārikelaṃ nāgaraṃgaṃ sudarśakaṃ | śivākaṃ vījapūraṃ ca dāḍimī phalamuttamaṃ | nānārasaphalaṃ caiva nānāgaṃdha vilepanaṃ || caṃdanaṃ mṛganābhi ca śrīkhaṃḍaṃ navapallavaṃ | ṭaṃganaṃ lodhrakaṃ caiva jalajaṃ sthalajaṃ tathā || nānāmūrti samudbhūtaṃ nānālaṃkārabhūṣaṇaṃ | śūnyagehe samānīya cārghyodaka viśodhitaṃ || amṛtīkaraṇaṃ kṛtvā mannauścābhimukhaṃ nayet | śaktiryathā paṃcamī taṃtre | naṭī kāpālinī śauṃḍī rajakī nāpitāṃganā | brahmakanyā śūdrakanyā tathā gopālakanyakā || p. 124a) vidagdhāḥ sarvajātīnāṃ śudhāścāṣṭau varāṃganāḥ | uttarataṃtre ca | naṭī kāpālinī veśyā pukasīnāpitāṃganā | rajakī vaṃcakī cainasairiṃdhrī ca suvāsinī || khaṭikāṃ ghaṭikā cai na tathā gopālakanyakā | viśeṣa vai dagdhyayutāḥ sarva eva kulāṃganāḥ || gurubhaktā śivabhaktā ghṛṇānajjā vivarjitāḥ | saṃgopana parāḥ prāyastaruṇyāṃ sarvasiddhidā || evaṃ yathā yogyāṃ prasūna tūliko parisaṃsthitāṃ | pūjāmārabhet | kulacūḍāmaṇau | kulapūjā na cedut sa kulamātrā parāṃṅmukhā | anyayoṣā yadāvatsa svasaṃtasyā gururbhavet || vīrataṃtre | brāhmaṇī kṣatriyā vaiśyā śūdrācce kulabhūṣaṇā | veśyānāpita kanyā ca rajakī yoginī tathā || viśeṣā vai dagdhyayutāḥ sarvātra varāṃganāḥ | kulārṇave ca | caṃḍālī karmakārī ca mātaṃgī prakusī tathā | svapacī svaṭhakī caiva kaivatto viśvayoṣitaḥ || sarvajātimayoṣidaṣṭamī śaktirityarthaḥ | jñānāṣṭakaṃmidaṃ proktamakulāṣṭakamucyate || kaṃcukī śauṃḍikī cāpi śastrajīvī ca vaṃdhakī | gāyakī rajakī śilpī kauśikī ca tathāṣṭamī || maṃtrataṃtra samāyuktāṃ samayācārapālikāṃ | kumārīsthā vratasthā vā yogamudrā dharāstathā || pūjākāle sutaprāptā sā pūjyā sahajā vudhaiḥ | uktajātyaṃganā bhāve caturvarṇā kulāṃ vrajet || surūpā taruṇī śāṃtā anukūlā śucismitā | śaṃkāhīno bhaktiyuktā gūḍhaśāstropayoginī || athānurūpā suśīlā ca mritahāsyā priyavādinī | gurudaivata saṃbhaktāṃ sucittāṃ kaulikāśriyāṃ || viyatsavāṃ viśeṣajñāṃ devatārādhanotsukāṃ | manohara sadācārā śaktireṣā sulakṣaṇā || duṣṭoyākarkaṣāstaccā kutsitā kulabhūṣitā | durācārā parādhīnā bhītā ca vikṛtālasā || nidrā śaktāti durmedhā hīnāṃgī vyādhipīḍitā | durgaṃdhā tvaritā mūrkhārvṛddhāmattā rahasyavit || kutarkā kutsitā lubdhā nirlajjā kalahapriyā | virūpotvāṃgagā duṣṭā piṃgalā vikṛtānanā || idṛśī maṃtrayuktāṃ vā śaktiṃ yāge vivarjaye | kramo yathā | dīkṣitā cāṣṭha śaktīḥ krameṇa saṃsthāpya | pūrvadarghya pātrādikaṃ sthāpayitvā | arghyodakenatā abhyukṣya | vamiti dhenumudrayā'mṛtīkṛtya | madyaṃ māṃsaṃ ca matsyaṃ ca carvaṇaṃ ca pradāpayet | tatastu toṣayed bhaktyā guruṃ svarṇādibhiḥ priye || etat kalpadvaye naiva maṃtrāḥ siddhyaṃti niścitaṃ | vinā pītvā surāṃ bhuktvā māṃsaṃ gatvā rajasvalāṃ || yo japeddakṣiṇāṃ devīṃ tasya duḥkhaṃ pade pade | atra dakṣiṇetyupalakṣaṇa sarvakuladevīmityarthaḥ || sāmānyagraṃthe kulacūḍāmaṇādavuktatvāt nīlataṃtre | svecchācāraparo maṃtrī puraścaraṇa siddhaye | p. 124b) rahasyamālā mānavalakṣaṃ sadā japet | kulārṇavepi | rātrau nagno muktakeśo maithune vāpi tatvataḥ | prakartavyaṃ prayatnena parvaṃmākārtha siddhaye || dvijātīnāṃ tu sarveṣāṃ divāvidhirihocyate | śūdrādīnāṃ tu sarveṣāṃ rātrāviṣṭaṃ mahāphalaṃ || yadyat kāmāyate kāmaṃ tat tadāpnoti nityaśaḥ | dvitajātīnāmidaṃ vikalpināmityarthaḥ | śūdrāṇāmiti nirvikalpināmityarthaḥ | kālikā śrutau ca | atha hainaṃ kālikā manupāṃjāpī śuddhātmā jñāna vairāgyanuktaḥ śāṃbhava dīkṣā svabhāvataḥ | śākteṣu vā divā brahmacārī rātro nagne maithunāśaktamānasaḥ japapūjādi niyamoyoṣit priyakārakaḥ subhagotvakenatarpaṇaṃ | tenaiva pūjanaṃ | sarvadā kālīrūpamātmānaṃ vibhāvayet | sarvagopit sva svabhakto bhavati sa sarvahatyāṃtarati || apaṃcamakāreṇa sarvamāpnoti | vidyāṃ paśuṃ dhanadhānyaṃ sarvavasatvaṃ ca kavitvaṃ ca nānyaḥ yathā vidyate mokṣā yajñānāya dharmāya tatsarvaṃ bhūtaṃ bhavyaṃ yatkiṃcit dṛśyādṛśyamānaṃ sthāvarajaṃgamaṃ tatsarvaṃ kālikātaṃtreṣutaṃ pretaṃ vedayanakrata manujāpī savāṣmānaṃ bhavati | sa sarvaśāstre vetu narati sarvasukhamāsaṃ sarvatyāgī bhavati sa virakto bhavati sarvavedādhyāyī bhavati | sarvamaṃtrajāpī bhavati | sa sarvaśāstrovettā bhavati | sa sarvagrahakārī bhavati | āvayo mitrabhūto bhavati | ityāhaṃ bhagavān śivaḥ | nirvikalpena manasāpaḥ sarvakarotīti | athaivaṃ vidhinā puraścaraṇaṃ | kṛtvā prayogādikaṃ ca kuryāt | atha pāśavakaḥ saśāktānāṃ puraścaraṇanukalpaḥ | taduktaṃ kālīkulasarvasve | aśaktānāṃ tu me devapuraścaraṇa mucyate | iśvara uvāca || śmaśāneyā puraścaryā kathitā devi durlabhā | athavānya prakāreṇa puraścarāmamucyate || kuje vā śanivāre vā nāramuṃḍaṃ samākulaṃ | paṃcagavyestu militaṃ caṃdanādyairviśeṣataḥ || nikṣipya bhūmau hastārddhamānataḥ kāraṇāṃtare | atha taddivase rātrau sahasraṃ yadi mānavaḥ || ekākī prajapenmaṃtrī sa bhavet kalpapādapaḥ | athavānya prakāreṇa puraścaraṇamucyate || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorapi | sūryādaye samārabhya yāvat sūryodayāṃtaraṃ | tāvajaptvā nirātaṃkaḥ sarvasiddhīśvaro bhavet || muṃḍamālāyā ca | sūryodayaṃ samārabhya yāvat sūryodayāṃtaraṃ | tāvajjaptvā maheśāni puraścaryāṃ vidhīyate || kālitaṃtrepi | athavānya prakāreṇa puraścaraṇamucyate | caṃdrasūryagrahe caiva grāsāvadhi vimuktitaḥ || yāvat saṃkā manuṃ japtvā tāvaddhomādikaṃ caret | sūryagrahaṇa kālāddhinānyakālaḥ praśasyate || p. 125a) tatra yadyat kṛtaṃ karma tadanaṃta phalaṃ bhavet | tāvaditi japadaśāṃśahomamityarthaḥ | grahaṇe caṃdrasūryasya śuciḥ pūrvamupoṣitaḥ | navāṃ samudragāminyāṃ nābhimātrodake sthitaḥ || yadvā śuddhaudake sthitvā śucau deśe samāhitaḥ | parśād vimuktiparyaṃtaṃ japaṃ kuryādananyadhīḥ || anaṃtaraṃ daśāṃśena kāmāddhomādikaṃ caret tadaṃte mahatīṃ pūjāṃ kuryād brāhmaṇabhojanaṃ || tato maṃtrasya siddhyarthaṃ guruṃ saṃtoṣya pūjayet | taṃtrasāre ca | athavānya prakāreṇa puraścaraṇikovidhiḥ | caṃdrasūryoparāge ca snātvā prayatamānasaḥ || sparśādi mokṣaparyaṃtaṃ japenmaṃtraṃ samāhitaḥ | dṛṣṭvā snātvā sa saṃkalpe vimokṣāta japaṃ caret || śrāddhā devatva rodhena yadi jāpyaṃ tyajennaraḥ | sa bhaved devatā drohī pitṛn saptanayatpadhaḥ || iti grahaṇe śrāddhakartavyatāvaśyakatvā prayatamānasaḥ | sparśādi mokṣaparyaṃtaṃ japenmaṃtraṃ samāhitaḥ parijñādāvavidhaṃ japaviṣayaṃ anyathā śrāddhasyāvaśyakatvāt | japāraṃbha eva na saṃbhavatatīti vyarthoktiḥ syāditi puraścaraṇaṃ tu jīvavat pitṛkasyaiva mṛtapitṛkasyāpi śrāddhākaraṇe pūjayate yena tu smaddhopa vijñānāt | japāraṃbhaṃ kṛtaṃ tena kartavyatā parijñāno japoratyājyaḥ parityāgena tu pāpaṃ | śrāddhāt karaṇāt pāpamutpannameva tathā ca smṛtiḥ akurvāmadbhutaṃ cāsraṃ paṃkeyaurivasīdati | muṃḍamālāyāṃ | kṛṣṇāṣṭamī samārabhya yāvat kṛṣṇāṣṭamī bhavet | sahasra saṃkhya japte tu puraścaraṇamiṣyate || kṛṣṇāṃ caturdaśī prāpya navamyaṃtaṃ mahotsave | aṣṭamī navamī rātrau pūjākāryā viśeṣataḥ || daśamyāṃ pāraṇa kuryāt matsyamāṃsādibhiḥ priyo ṣaṭsahasa japennityaṃ bhaktibhāvaparāyaṇaḥ anyacca | caturdaśī samārabhya māvadanyā caturdaśī | tāvajjapaṃ maheśāni puraścaraṇamiṣyate || kevalaṃ japamātreṇa maṃtrāḥ siddhāḥ bhavaṃti hi | vinā homādidānena viśeṣāt pīṭhapūjanaiḥ || yonipīṭhaṃ mahāpīṭhaṃ kāmarūpaṃ tathā paraṃ | tayorektatamaṃ pūjyaṃ rudradehadravāparaḥ || tāvajjapteti pratidinaṃ ṣaṭsahasramityarthaḥ | avyavahita prathamakalpopadeśāditi || kālītaṃtrepi | śaratkāle caturthyādi navamyaṃtaṃ viśeṣataḥ | bhaktitaḥ pūjayitvā tu rātrau tāvet sahasrakaṃ || japedekākī vijane kevalaṃti mirālaye | aṣṭamyādi navamyaṃtamupavāsaparo bhavet || anyatra gurumārgasya laṃghana naiva kārayet | athavānya prakāreṇa puraścaraṇamiṣyate || p. 125b) aṣṭamī siddhivelāyāṃ aṣṭottaralatāgṛhaṃ | praviśya maṃtrī vidhivattāḥ samyabhyarcayet tataḥ || pūrvokta kalpamāsādya pūjādikaṃ samācaret | kevalaṃ kāmarūpo sau japedaṣṭottaraṃ bhavet || etāṣāṃ supatra mūlena utpannāṃ saṃgṛhya yatnataḥ maṃtrasiddhi bhavet satyo latā darśana pūjanāt | tāsāṃ śaktīnāṃ tatvasiṃdūraṃ patra mūlena śrīphalapatrādīnāṃ vṛttena saṃgṛhya svamastakestāvadvi bhūyāt | atha vānya prakāreṇa puraścaraṇamiṣyate | kulākṛṣṭa latāgāre likhitvā maṃtrameva ca || prapūjya tatsaṃskāri kṛtvā tasyai niveya ca | kiṃ ca japtaṃ manuṃ nītvā devatā bhāvatatparaḥ || tāṃ visṛjya namaskṛtya svayaṃ japtvā svayaṃ yataḥ | prātaḥ strībhyo valiṃ datvā maṃtrasiddhirna saṃśayaḥ || athavānya prakāreṇa puraścaraṇamiṣyate | gurumānīya saṃsthāpya devavat pūjanaṃ vibhoḥ || vastrālaṃkāra bhūṣādyaistoṣayed gurumātmanaḥ | tatsutaṃ tatsutāṃ vāpi patnīṃ caiva viśeṣataḥ || * * * * * * * * (?) svayaṃ siddhīśvaro bhavet | atha vetyādi | sahasrāre guropāda padmaṃ dhyātvā yathāvidhi | kevalaṃ devatā bhāve japtvā siddhīṃ paro bhavet || gurave dakṣiṇāṃ dadyāt yathā vibhava pūrvakaṃ | guroranujñāmātreṇa duṣṭāmaṃtropi siddhyaṃti || guruṃ vilaṃghya śāstresmin nādhikāraḥ surairapi | etāṃ ca maṃtrataṃtrānāṃ prayogaḥ kriyate yadi || guruvaktraṃ vinā devi siddhihāni priyajāyate | etatatriṃśa maṃtraṃ ca śiṣyobhyopi na darśayet || anyathā pretarājasya bhavanaṃ yāti niścitaṃ | atha suraścaraṇā divyatirekeṇa maṃtrasiddhi vivaraṇaṃ | taṃtrasāre māsamātraṃ japenmaṃtraṃ bhūtaliptvāt * * * * (?) | kramāt kramāt sahasraṃ ca tasya siddho bhavenmanuḥ | nīlataṃtre | athātaḥ saṃpravakṣyāmi guru siddhi paraṃ paraṃ | rahasyāṃ maṃtra siddhastu puraścaryādi nirvinā || gopitaṃ koṭi śāstreṣu idānīṃ prakaṭī kṛtaṃ | evaṃ jñātvā viśeṣajño gopayet prītayo mama || śivaśikhiśitabhānuṃ paṃcamaṃtya svarādyaṃ dvitayamidamapūrvaṃ vījamugra prabhāyāḥ | kṣaṇamapi sumalīnāṃ maṃḍalāṃtarvibhāvya kṣaṇapati svara dṛṣṭiṃ vā divājjāyate saḥ | asyārthaḥ śivohaḥ śikhīvaḥ śitaṃ bhānuścaṃdrakalā paṃcamasya ukārāsyāṃtyaḥ utena kūmiti siddhaṃ | etadvitayaṃ apūrvaṃ anādi pariprāptaṃ ugraprabhāya vā vanahargāyāḥ kṣaṇamapi sakṛda śikhamanīnāṃ sūryāṇāṃ maṃḍalamadhye dhyātvā duradṛṣṭaṃ maṃtrasiddhiṃ prativaṃdhaka pāpaṃ kṣapayati nāśayati vā diśreṣṭho bhavati | iti vāhyārthaḥ | guptārthastu khamanīnāṃ caṃdrāṇāṃ maṃḍalāṃtaḥ sahasradala padmasta caṃdramadhye ityarthaḥ | etadvija svarūpāṃ kuṃḍalinī paramaśivenītvātayoḥ sāmaranyaṃ vibhāvya ṣoḍaśi kalāṃgalitā mṛtamadhye vibhāvyā mṛtaṃ pāyayitvā dhyāyedini | p. 126a) sa jayati * (?) purajñāna vādirājān vivādena ghaṭayati kamanīnāṃ cittācuraścirāyuḥ | kavayati kavirājairapya dṛṣṭaṃ svarādyaṃ madhumatirapiheyo kiṃ punaḥ siddhi saṃghāḥ | pūrvaprayogasya phalaṃ | kulayuvati svayonau maṃtravarṇān vilikhyā nikhila nigamaparṇān suptaṣṭādido pānūṃdiduṣṭān | vidita gurukulāṃta vāhyarātmā vidhijño manu puṭita paṭīyānsādhayeccāṃtacetāḥ | asyārthaḥ | kulavadhumudrāyāṃ svasvataṃtravarṇān svaravyaṃjanabhedena viśleṣitān | agṛhīta nigamāgama maṃtrān pūrvokta supta ca * * * * * * * * (?)jñāta gurukulāṃtaḥ karaṇācaṣṭaḥ | tathā ca kuṭilaguru prautopadeśo bhavati | vidhijñaḥ sādhane apekṣita vidhjñaḥ maṃtraḥsyu spuṭita prakāreṇa likhane paṭṭattaraḥ | pāhimādini vṛtta cetāḥ sādhayet | etadvīja traya puṭita kṛtvā sva svamaṃtraṃ vāhyabhyaṃtara bhedena mudrāyāṃ mūlādhāra trikoṇe vilikhya dhyātvā vā japato maṃtra siddhirbhavatītyarthaḥ | paryuyasitaḥ | kulapatha madhusaṃdhāyāmitāyāṃ svabhūmauta rajā vimanāyastarpayettīrthatoyaiḥ | rudhiratara supuṣpai kaṃdamālyānulepai racita yuvati veśastaddhipādhyāmatesaḥ | asyārthaḥ | taddhimā he devitvaddhudhyā jñāyate | aya daivīti sarvajñāyate | vāhyabhyaṃtarabhedena sāmarasyaṃ vidhāya evaṃ ve'sadharaṃ tīrthatoyaistarpayet | iti paryavasitorthaḥ paricarati samastairnyāsa pūrvaiḥ prasiddhaistava parijanajālairyoni cakre prapūjya | suvimala kulajāṃtvāṃ hrīṃ ghṛṇāvarjitoyaḥ svayamapi rucitāṃgaḥ kṣobha kṛdyoginīnāṃ | asyārthaḥ | he dev svavimalakulajāṃtvāṃ ghṛṇāvarjitāṃ aṃtaḥ pakṣe kuṃḍalinīṃ vāhyaśaktiṃ tatsvarūpāṃ yā śaktiḥ sā māhādevīti darśanāt | etāddaśīṃ prāpyatava paricarati | pūjāṃ karoti parikarajālaiḥ raśmi vṛṃdaiḥ | sahasamaste vidhirbhinyāsa pūrvakaiḥ | etena sāmānyārghasthāpanādi sūcitaṃ | prasiddhestaṃtroktai racitāṃgaḥ alaṃkārādinā etadvīja dvayaṃ puṭita mūlavidyāstra rūpāṃ kulakuṃḍalinīṃ yonimudrā vaṃdhaprakāreṇa yajet | vāhyapakṣe dūtīyāga prakāreṇa yajet | tadā yoginī kṣobhakārī bhavati | siddhamaṃtro bhavatītyarthaḥ | paśu viprakulacakraṃ saṃspṛśenmadhyaśākhaṃ suratarusuranāthaḥ śāpabhraṣṭaḥ sureśaḥ | kulapati kulanāthastadvayaṃ yojayitvā manupuṭita vimṛgyaṃ yojayet dvahiryaḥ | asyārthaḥ | paśuriṣupa śurevapabhāvāśrita nā manadhikārāt | yadvā paśūnāṃ jīvānāṃ vairi etadbhāvanayājīvatvaṃ gacchati brahmatva mavatiṣṭhate | kulacakraṃ mūlādhāraṃ madhyaśāṃkhaṃ iḍāpiṃgalayormadhye nāḍīmityarthaḥ | p. 126b) kulapathi brahmapathe kulīnaḥ | tadvayaṃ pūrvokta vījadvayaṃ | kathaṃ bhūtaṃ manūnāṃ puṭitāya vimṛgyaṃ vahirapiyo nāvapi yojayet | svasvamaṃtraṃ etat puṭitaṃ kṛtvā tatsvarūpā kuṃḍalinīṃ mūlādi brahmaraṃdhrāṃtaṃ bhavet | vāhyepi bhāvayet iti | janani tavakalānāṃ koveda kāmarūpaḥ | kumati vihita cittaḥ saṃlisaṃlikhettāṃ tridhāro vigata bhayavivādadhāṃtajālaḥ śubhāṃ śustavavaraṇatalāṃtadhūlijālairviśālaiḥ | parikalitavapustadvartmabhirdeva pūjyaiḥ | paribhavati sa vidvo mokṣapūryādhipaḥ saḥ | tāṃ vījadvaya puṭitāṃ tridhāve aṃtanyakṣe mūlādhāra trikoṇe manumālikhet | vāhyapakṣe kuṃkumādinā yo likhet | anyat sarvaṃ viśeṣaṇatvena phalaṃ na nirdiṣṭamiti | naveti devapūjyaiḥ kuladharmairityarthaḥ | paśūnāṃ anācāraḥ paricarate pūjayati savijñaḥ tatvajñānavān jīvanmukto bhavatīti paramamukti bhāgbhavatīti | madanamadavadhūnāṃ vījamuddhṛtya śaktitālu kaṭhina vījaṃ lokadhātrī tadaṃtaḥ | yadi japati sadaṃtarbhāvamāsādya sadyaḥ su nagaragataistaiḥ siddhirajñaiḥ prapūjyaḥ | asyārthaḥ | madanaḥ kāmadevadhūre etat svarupavījaṃ | abhede ṣaṣṭhī chāṃdasī | śaktivīḥ kaṭhinavījaṃ bhūścavīja. na lokadhātrī māyā etadvījaṃ sa daṃtabhīnaṃ pūjyabhāvaṃ kuṃḍālī svarūpaṃ vā yadi japati tade tatsaphalī puṭitādi prayogastu pūrvavījadvayaṃ | śivabhṛgumadapṛthvī śaktiyuktaṃ susiddhaṃ harihara caturāsya svasvabhūmi prasūtaṃ | parama rasajñaḥ kṣobhakṛt kāminīnāṃ | śivaharabhṛgu saḥ madakaḥ pṛthvīśaḥ śaktirmāyāvījaṃ haryādīnāṃ svasvabhūti prasūtaṃ | sṛṣṭisthiti pralayakartṛtvadāmakaṃ paramarasajñaḥ vāhyābhyaṃtarabhedena puṭitādi prayogastu pūrvaratā bhṛgumadakaṭhinādhaḥ kāmavījaṃ tadagre bhuvanabhayavināśaḥ kṣobhaṇo yojayitvā | japati yadi sa kṛddhā ciṃtyate vījasiṃhaḥ | kulayuvati kulāṃtaḥ kṣobhakṛt kāminīnāṃ | madana madanabhāvaḥ śaktivījaṃ niyojya smaraharaharirūpī kāmarūpaḥ kuveraḥ | ripu kulahariṇākṣī locanāṃ bhojasiddha vipula kulanisevāt khaṃḍitāṃte svatāpaḥ || madanakaḥ | madana atra śaktivījaṃ krīṃ anyat sarvaṃ kathanakaṃ puṭitāyomastu pūrvavat | śivabhṛgu bhṛgumuni lobhamūlaṃ samūlaṃ yadi bhajati yadi guruṇāṃ dharmamūlaṃ nimṛgyaṃ | nidhipatirapināyogīpyatiḥ kṣudrayetāṃ yadi tadetasmāśyaṃ śūvā patirayaṃ | śivahaḥ bhṛgu saḥ bhṛgumūlaṃ lobhamūlaṃ hrīṃvījena sahavarme mūlaṃ guruṇāṃ bhāvakrameṇa yadi bhavati tasyai tatphalaṃ kṣudracetā yadi syāt tadānāhyaṃ mṛgāṃ na vāraṇa vivarjaṃ ghrāṇa mekavivarjaṃ | p. 127a) ghrāṇameka vivarjayet | tadupamṛgyā cihnaṃ dvaṃdva me tadbhavānyāḥ | nikhilamanuvarāṇāṃ mṛgyadā naiva dakṣaṃ damaśarasadharmākṣobha kṛnmatre rājaḥ | vaśavigharjamṭe naraḥ ghrāṇasyāpi vasavarjaṃtena prāṇamṛgacihnaṃ caṃdrakalā tena nikhila manuravānāṃ nirddhāraṇe ṣaṣṭhī | anyat sarvaṃ pūrvavat | analān dharmaṃ vādivarjaṃ sa caṃdraṃ asamanayana muktaṃ vīja me tadbhavānyāḥ | dvitayamapi vimānaṃ vaktumīśo maheśaḥ | kimihakamalaṃ janmaṃ janmadhāre sahasraiḥ | rephopi dharmapadasya rephādi varjanī laghumiti asamanayanāyugmanayanī ite laghimiti etadvitayaṃ vigatamānaṃ etat phalavaktā maheśa eva janmadhārā sahasreṇāpi brahmā asmarthaḥ | iha jātināṃ ya enaṃ maṃtravaryaṃ subhasyai bhajati janani yuṣmattū pādapadmottha bhaktyā | tyajati paraṣumāsaṃmādṛśaṃ kvāpi kālena khalu vapuranarghyaṃ tasya kācit kadācit | samyak phalaṃ | vividha gurumukhādvā vālakādvāpaśo vā likhitamapi su vuddhyā prāpakasmādavasyat | smara ripu rasāre mokṣacaryāśca pāreparamapadavilīnaḥ sarvasaubhāgya bhogyaiḥ | idamapi tasyaiva māhātmyaṃ nikhilaṃ taṃtroktaṃ dṛṣṭavā vuddhivalāduddhṛtyetyarthaḥ | kasmāt kasmādapi pūrvāparī bhūtāt akasmāt samaya vahuvyatireṇa prāpya smararipu purapāre maheśapurasya dūre mohaśāgamyatvāt brahmapūryāścapāre brahmaṇopyagamyatvāt | evaṃ bhūtaṃ paramapadaṃ tasmillīna ityarthaḥ | analapuravibhāge kālikā vaṃdhuvījaṃ tadapi yadi vidadhyāddigyutaṃ daṃtavarṇān | nayanayuta mūvījān mastake nāmayuktaṃ tadanu vikaṭa daṃṣṭrā sotkaṭaṃ vījamuktaṃ | analapuravibhāge yadvījaṃ triguṇita mityarthaḥ | tena kālīvījaṃ tataḥ kakāraḥ dāṃtavarṇāt ukārāt pūrvāṣṭamo'varṇaḥ akārastadudbhustena kā iti nayanayuta bhūvījātanīkārāt pūrvaṃ sthitaṃ tena kālītināma tadvījaṃ mastakaṃ | atra tannāmayuktaṃ | vikaṭa daṃṣṭrāyā utkaṭaṃ vījaṃ kūrcamiti yāvat yadi japati samastaṃ guhyaguhyāti guhyaṃ trijagati kimihāsti kleśavalaṃ kathaṃcit | kramapaṭhitama pūrvaṃ sarvamenavadyaṃ | manuvaramaparaṃ vāvyastamavyasarūpaṃ | bhajati yadi cidānaṃdakaḥ kevalo sau vipina bhuvi manuṣyaḥ kautukī māmajuṣyaḥ sa janamānamanuṣyaḥ kiṃtukī manuṣyaḥ svecchā manuṣyaḥ | paramārthatastu deva iti | atha maṃtraḥ | śivāmukhītyādi harakuṃ 2 | manetyādika e īla hrīṃ | śivetyādityādiha sakalaṃ hrīṃ śivetyādityādiḥha sakala hrīṃ mṛgumadetyādi sakalaka hrīṃ | p. 127b) madanamadalatetyādpika e hrīṃ śivabhṛgvītyādi hasahlīṃ varaṇet pāvaṃkāṃ anala śirasītyādi ghriṃ 2 analetyāditrīṃ 3 kāli lūṃ iti vanadurgāmaṃtreṇa nātyamaṃtra siddhyupāyaḥ | kulārṇave | upadeśasya sāmarthyā śrīguroḥ prabhāvataḥ | maṃtraprabhāva vadbhaktyā ca maṃtrasiddhiṃ prajāyate | siddhamaṃtrādgurorlabdhā maṃtroyaṃ siddhi bhāgbhavet | pūrvajanma kṛtābhyāsānmaṃtroyaṃ śīghrasiddhidaḥ | dīkṣāpūrvaṃ kuleśāni pāramparya kramādgataṃ || nyāsa labdhastu yanmaṃtraṃ tacca siddhātya saṃśayaḥ | maṃtraṃ japet kuleśāni bhūtalipyaṃ tu saṃpuṭaḥ || kramāt kramāt sahasraṃ tu tasya siddho bhavenmanuḥ | maṃḍalaṃ prajapenmaṃtraṃ mātṛkākṣarasaṃpuṭaṃ || anuloma vilomena tasya siddho bhavenmanuḥ | mātṛkā japamātreṇa maṃtrāṇāṃ koṭikoṭayaḥ || uditāsyurna saṃdeha etat sarvaṃ tadudbhavaṃ | anekakoṭi maṃtrāṇi vittayā kulakāraṇaṃ || maṃtraṃ gurukṛpāprāptaṃ ekaṃ syāt sarvasiddhidaṃ | yadṛcchayā śrutaṃ maṃtraṃ chadmanāpi valena vā || patre kṣitaṃ vā tajjapedya * (?) narthakṛt | gautamīye | samyaganuṣṭhito maṃtro yadi siddhirnajāyate | punaste naiva kartavyaṃ tataḥ siddho bhavedhruvaṃ || punasvanuṣṭhito maṃtro yadi siddhirnajāyate | upāyastatra kartavyāḥ saptaśaṃkarabhāṣitāḥ || atha prasaṃgāṃ tu lipiḥ | taduktaṃ śāradāyāṃ | atha bhūtalipiṃ vakṣye gugopyāmatidurlabhāṃ | tāṃ prāpya śaṃbhormunayaḥ sarvān kāmāśrayedirāṭ || paṃcahrasvāḥ saṃdhivarṇāḥ vyome vāpi jalaṃdharā | āṃtyamādyaṃ dvītiyastu caturthaṃ madhyamaṃ tathā || kramāt | paṃcavargākṣarākṣarānisyurvote śveteduṃbhiḥ sahātvi ca | etadbhūtalipi proktā dvicatvāriṃśa dakṣaraiḥ | arthaḥ | paṃcahrasvā a i u ṛ ḷ saṃdhivarṇā e ai u oṃ aṃvyomaragne jalaṃdharā ha ya ra va la aṃtye sādyaṃ dvitīyaṃ tu caturthaṃ madhyamaṃ tathā kramāt | diṅaṃ ka kha ga gha gajaḍhada dhvajaṃ ṇa ṭa jha ca ḍa na ta tha ṭa dha da ma pa pha bha ṣa varṇetyādi śa ṣa sa anuloma sa ṣa śa | ra bha pha pa ma da dha tha ta na ḍa ḍha ḍha ṭa ṇa ja jha cha ca ña ga gha kha ka ṅaṃ la va ra ya ha a aṁ u ai e ḹ ṝ u ī a etatpuṭīkṛtya sarvamaṃtraṃ japet tataḥ siddho bhavati maṃtraḥ | atha saptaśaṃkarabhāṣitā yathā kuloḍḍīśe | evaṃ bhūteṣu sarveṣu yadi siddhirna viṃdati | upāyāstatra kartavyāḥ saptaśaṃkarabhāṣitāḥ || dhāraṇaṃ vodhanaṃ vaśyaṃ pītanā śoṣapottaṇe | dahanāṃtaṃ kramāt kuryāt tatra siddho bhaveddhruva || drāvaṇaṃ vāraṇe vīje mathanaṃ kamayogataḥ | tanmaṃtraṃ yanmaṃtramālikhyasita kapūre kuṃkumaiḥ | p. 128a) uśīra caṃdanābhyāṃ ca maṃtraṃ saṃmiśritaṃ likhet | kṣīrāṣṭa madhjeyānī madhye tallikhanaṃ bhavet || pūraṇājjapanāddhomādrāvitaḥ siddhido bhavet | drāvito naiva siddhāścaddhodhanaṃ tasya kārayet || sārasvatena vījena saṃpuṭīkṛtya taṃ japet | evaṃ kṛto bhavet siddho nocetadvaśyamācaret || anaktaṃ caṃdanaṃ kuṣṭhaṃ haridrāmadasihlakaiḥ | etaistu maṃtramālikhya bhūjapatre suśobhane || dhāryaḥ kaṃṭhe bhavet siddho noce tatpīḍanaṃ bhavet | adhatvā turayogena padāni parajapya vai || dhyāyecca devatāṃ tadvada dharonnararūpiṇīṃ | vidyāmāditya dugdhena likhitvā kramya cāṃghriṇā || tathā bhūtena maṃtreṇa homaṃ kuryāddine dine | pīḍito lajjayāviṣṭaḥ siddhasyādatha poṣayet || vālayā tritayaṃ vījaṃmabhyāṃte tasya yojayet | gokṣīra madhunālikhya vidyāṃ pāśau nidhārayet || poṣitoyaṃ bhavet siddho nocet kurvīta śoṣaṇaṃ | vidyāṃ ca vāyuvījābhyāṃ maṃtrī kuryād vidarbhitāṃ || eṣā vidyāgaledhāryā likhitvā vīrabhasmanā | śoṣitopi na siddhāśca grahanīpātri vījataḥ || ātre yena tu vījena maṃtrasyaikaikamakṣaraṃ | ādyaṃtamadha urddhvaṃ ca yojayeddha dāhakarmaṇi || brahmavṛkṣasya tailena maṃtramālikhya dhārayet | kaṃṭhadeśe tato maṃtraḥ siddhisyācchaṃ karoditaḥ || puraścaryā vidhāyaivaṃ gurusaṃpūjayet sudhīḥ | guruṃ prakāśayeddhīmāmaṃnnaṃ yatnena gopayet || akṣamālāṃ ca mudrāṃ ca gurorapi na darśayet | maṃtre taddevatāyāṃ ca tathā maṃtraprade gurau || triṣu bhaktiḥ sadā kāryā sā hi prathamasādhanā | maṃtro hi devatā jñeyā devatā maṃtrarūpiṇī || dvayorbhedo na kartavyo yadicchet paramaṃ padaṃ | samyak siddhasya maṃtrasya nāsādhyaṃ vidyate kvacit || atha pāpānāṃ siddhi prativaṃdhaka tat tatkṣayārthaṃ lakṣādibhedena japamāhātmyamucyate | taduktaṃ tatraiva lakṣamātraṃ japedyastu mahāpāpaiḥ pramucyate | lakṣadvayena pāpāni saptajanma bhavānyapi | mahāpātaka mukhyāni nāśayennātra saṃśayaḥ || tato lakṣatraṃ japtvā yaṃtramaṃtra kalevaraḥ | mahāpātaka koṭī tu nāśayennātra saṃśayaḥ || catullakṣa japeccaiva mahāyogīśvaro bhavet | kuvera iva ratnādyaḥ paṃcalakṣānna saṃśayaḥ || ṣaḍlakṣa japamātreṇa mahāvidyā paro bhavet | saptalakṣa japenmaṃtrī khecarī melano bhavet || aṣṭalakṣa japenmaṃtrī devi pūjyo bhaveddhruvaṃ | animādyaṣṭha siddhīnāṃ nāyakeḥ sādhakottamaḥ || vaśagāstasya rājānoyoṣitastu viśeṣataḥ | navalakṣapramāṇena jape trpurasuṃdarīṃ || rudramūrtiḥ svayaṃ kartāhartā sākṣānna saṃśayaḥ | suṃdarītyupalakṣaṇaṃ sarvadevīmityarthaḥ || p. 128b) meḍhre dīpaśikhākāramadhare kanakaprabhaṃ | nābhisthaṃ sūryaviṃvābhaṃ hṛdi jyotiśikhāsanaṃ || tadūrddhe bhāskara samāṃ kaṃṭhe dīpaśikhābhaṃ | laṃvike caṃdraviṃvābhaṃ bhrumadhye ratnavadrubhiḥ || navame viśvatejaśca navalakṣāniyāni ca | navasthānāni maṃtreṇa kramāt saṃbhidya kuṃḍalīṃ || visargasthāmṛtaṃ pītvā punarādhāramāviśet | sthānāṃ sthānagatemaṃtraṃ smaredevaṃ krameṇa tu || maṃdabhāgyopi niyataṃ siddhyate nātra saṃśayaḥ | athavā dharapadmetvaliṃgaṃghau paścimāmukhaṃ || tatra sthitvā japellakṣaṃ | kulācāra krameṇaiva karpūrakṣopa maṃḍitaṃ | yatra kutra samāhitaḥ | tato bhavati vidyeyaṃ trailokyavaśakāriṇī | atra tu kṛtapuraścaraṇasyaṃvādhikāraḥ prayogatvāditi | jñānārṇave ca | brahmahatyādi pāpānāṃ prāyaścittaṃ vadāmyahaṃ | raktapuṣpairmanecakraṃ samastaraśmisaṃyutaṃ || kulācāra krameṇaiva karpūra kṣopamaṃḍitaṃ | māsamātreṇa niyataṃ mahāpātaka koṭayaḥ || janmāṃtara kṛtāḥ sarvekṣaṇātra saṃprayāṃti ca | lakṣmīstasya gṛhe vā syātu sthirā sarvakāmadā || javā puṣpaiśca maṃtrajñaḥ sarvavat pūjayecchivāṃ | brahmahatyādi pāpāni pūrvajanmakṛtānyapi || nāśayennātra saṃdeho dhanavān jāyate naraḥ | śivāṃ saṃpūjayennityaṃ sugaṃdhi kusumairapi || mahāpātakaṃ muktātmā tat kṣaṇāt pāpamucyate | śamī durvāṃkurāśvatthapallavairathasādhakaḥ || māṃsena haṃtikaluṣaṃ satajanmakṛtaṃ dhruvaṃ | ketakī taruṇaiḥ puṣpaiḥ pūrvavat pūjayedhūhi || upapātaka saṃhāścanāśayenātra saṃśayaḥ | saubhāgyamatulaṃ tasya jāyate paramādbhuta || pūjanācchata patraistu sarvapāpa vināśayet | sarvajanmaṃ kṛtaṃ pāpa vyāpake pūjayedyadi || trailokyaṃ vaśamaṃ tavyaṃ sarvapāpa haredhruvaṃ | vilvapatraiśca jalajaiḥ sahaiva paripūjyate || samūddhimān bhavetacchat sarvathāpaharannathā | mallikā mālatī pātī kuṃdaśca śatapatrakaiḥ || śvetotpalaiśca saṃśuddhaiḥ pūjayen māsamātrakaṃ | kulācāre krameṇaiva pātakaṃ śataṃ janmajaṃ || brahmahatyādijaṃnitāṃ nāśayennātra saṃśayaḥ | muktistasyakare nūnaṃ vācā jīva samobhuvi || agastya vā navaṃdhūkya javāraktotpalairapi | pūrvakrameṇa saṃpūjya māsamekaṃ prasannadhīḥ || pātakaṃ nāśayenmaṃtrī sākṣātkāma samo bhavet | caṃpakaiḥ pāṭalaiścaiva vakulairnnāgakeśaraiḥ || kahlārai siṃdhuvāraiśca pūjayedyadi sādhakaḥ | saubhāgyaṃ matulaṃ tasya māsamātrena vai bhavet || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ dvāviṃśaḥ paṭalaḥ smṛtaḥ || p. 129a) evaṃ kṛtapuraścaraṇasyanaimittikakāmyakarmaṇoradhitāraḥ | tatra karmaṇāṃ guṇādhāya katvena kulapūjanaṃ | triguṇaṃ yatra yadvā syāt sa phalaṃ kulapūjanāt || tadvidhaṃ kumārīmvarayatī tat tadrūpeṇādau kumārī pūjana vivaraṇaṃ | atha kumārī pūjā || taduktaṃ rudrayāmale ca | kathayāmi na saṃdehaḥ kumāryāḥ pūjanaṃ śubhaṃ | yasyāḥ pūjanamātreṇa trailokyaṃ pūjanaṃ bhavet || sukumārīhyahaṃnātha tridhāmūrti vyavasthitā | parā caivā parā caiva tṛtīyā ca parāparā || yatra kālena kiṃcittu devāsura mahoragāḥ | trailokyaṃ ca tvayā hetu tadā jātā kumārikā || ādyā sṛṣṭikarīyā tu pratyakṣā sā tu tatridhā | umā kalā tu sā jātā sṛṣṭirūpā bhavārṇave || ekavarṣā bhavet saṃdhyā dvivarṣā tṛsarasvatī | trivarṣā tu tridhā mūrtiścaturvarṣā tu kālikā || subhagā paṃcavarṣā ca ṣaḍvarṣā ca umā bhavet | saptābhimālinī sākṣādaṣṭa varṣā tu kubjikā || navabhiḥ kālasaṃkarṣī daśabhiścāparājitā | ekādaśī tu rudrāṇī dvādaśābde tu bhairavī || trayodaśe mahālakṣmī dvisaptā pīṭhanāyikā | kṣetrajñā paṃcadaśabhiḥ ṣoḍaśe cāṃvikāmatā || carciketi kvacit pāṭhaḥ | evaṃ krameṇa saṃpūjyā yāvat puṣpaṃ na jāyate | pratipadādi pūrṇāṃtaṃ vṛddhibhedena pūjayet || mahāparveṣu sarveṣu viśeṣācca pavitrake | mahānavamyāṃ deveśi kumārīśca prapūjayet || eteṣu kāleṣu pūjanādhikyaṃ | kanyakāḥ pūjayedhastu ṣoḍaśīścaiva bhaktimān | pūjayitvā tu bhaktyā vai sarvasaṃpattimān bhavet || pūjayet kulavidyānāmekaikāṃ vāpi bhairava | kulavidyānāṃ pūjakaḥ ekaikaṃ vāpi pūjayedityarthaḥ aśakta parame tat | śaktaścet vṛddhyā ṣoḍaśīśca pūjayet | yo bhūyārabhate tasya phale viśeṣaḥ iti nyāt phalādhikyaṃ | evaṃ praṇava yoge caitanya manārcayet | aiṃ hrīṃ śrīṃ hūṃ hūṃ ete vai praṇavāhnauḥ iti caitanyavījaṃ syānnatau vījākṣarau giro ekādvābhyāṃ tribhiścaiva saptāṣṭa navadhā punaḥ | nitya krameṇa deveśi pūjayedvidhipūrvakaṃ haṃti vighnān pūjitāstātā śatrūn mahotkaṭān | vyādhayaḥ sarvariṣṭāvidurnimittānya saṃśayaḥ | grahā yakṣākṣayaṃ yāṃti bhūtavetāla pannagāḥ || athavā guhyakāḥ pretāyoginī guhyaḍākinī | mahāmāyādurnirīkṣaṃ mṛtyupātaḥ kuleśvari || duḥsvapnamayaṃ mṛtyuṃśca anyeye ye mahābhayāḥ | kumārī pūjanādeva na tasya prabhavaṃti hi || animādīni siddhāni pātālaguṭikāṃjanāḥ | pratyakṣaṃ divyavetālo bhavet kumārikārcanāt || aiṃkāreṇa jalaṃ deyaṃ hrīṃkāraiḥ pādasaucakaṃ | śrīṃkāreṇārghyakaṃ dadyāt tūryavījena caṃdanaṃ || p. 129b) kūrcavījena puṣpāṇi ṣaṣṭhe dhūpaṃ dāpayet | aiṃ hrīṃ śrīṃ hūṃ hlīṃ kulanāyike hṛdayāya namaḥ || aiṃ aiṃ hrīṃ śrīṃ hlīṃ kulakumārike śirase svāhā | aiṃ hriṃ śrīṃ hūṃ āṃ hlūṃ kulakumārike śikhāyai vauṣaṭ | aiṃ hrīṃ śrīṃ hūṃ hūṃ hlaiṃ kulavāgīśvarī kavacāya hūṃ | aiṃ hrīṃ śrīṃ hūṃ hūṃ hlauṃ kulakumārike netratrayāya vauṣaṭ | aiṃ hrīṃ śrīṃ hūṃ hūṃ hlaḥ kulavāgīśvarī astrāya phaṭ iti saṃpūjya oṃ siddha pūrvavaktrāya namaḥ | oṃ japāya uttaravaktrāya namaḥ | aiṃ hrīṃ śrīṃ kubjike paścima vaktrāya namaḥ | aiṃ kālidakṣa vaktrāya namaḥ | vāgbhavena punaḥ kṣobhaṃ yāyāvīje guṇāṣṭakaṃ | śrīyovījena śrīnātho hūṃvīje nārisaṃkṣayaḥ || bhairavena tu vījena nīśatva mamarāgatiḥ | kumārikāhyahaṃnātha sadātvaṃ hi kumārikā || aṣṭottaraśataṃ vāpi ekāṃ kanyāṃ prapūjayet | pūjitāḥ pūjayaṃtyā śrutirdahat pavamānitāḥ || kumārī yoginī sākṣāt kumārī sarvadevatāḥ | bhūrbhuvo mūrtyamartyekā kumārīti supūjitāḥ || asurā duṣṭanāgāścae ye duṣṭagrahā api | ekāṃ kanyāṃ prapūjayet | kālāgni śivaparyaṃtaṃ tathā gauryādi bhūtavetālagaṃdharvāḍākinī yakṣarākṣasāḥ | na śaktā vīkṣituṃ sarvabhūrbhuvaṃ svaśca bhairavāḥ | pṛthivyādīni sarvāṇi brahmāṃḍaṃ sa carācaraṃ || brahmāviṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ | bharuḍāḥ sarvatṛṣṭāśca yastu kanyāṃ prapūjayet || kālāgni śivaparyaṃtaṃ tathā gauryādi saṃyutā | saptadvīpā samudrāśca bhuvanāni caturdaśa || vidhiyuktāṃ kumārīṃ ca bhojayeścaiva bhairavīṃ | pādyamarghyaṃ tathā dhūpaṃ kuṃkumaṃ śubhavaṃdanaṃ || bhaktibhāvena saṃpūjya kumārībhyo nivedayet | pradakṣiṇa trayaṃ kuryāt didiśya śuśubhaṃ caret || paścāttudamiṃ sā deyā rajataṃ svarṇa mauktikaḥ | viṃvāhaye svayaṃ kanyāṃ brahmahatyā vinaśyati || gohatyā strī vadhaścāpi sarvapāpa praṇaśyati | taṃ mātā janakaścaiva bhrātarasyaiva sarvadā || siddhaye ca punaḥ sarvaḥ kalpādānaṃ prakalpayet | bhuktimukti yataṃ tasya saubhāgyaṃ sarvasaṃpadaḥ || rudralokevasennityaṃ trinetro bhagavān haraḥ | ṣaṣṭhi koṭi sahasrāṇi aśvamedha phalaṃ ca yat || etatphalaṃ labhen martyaḥ kanyāyastu vivāhayet | ratnaṃ kāṃśyaṃ mamaṃ deyaṃ bhavedevaṃ maheśvaraḥ || ekaikaṃ kulamuddhṛtya svargaloka gatā api | tāvadbhuṃjaṃtite bhogān yāvadbhūmi divaukasaḥ || p. 130a) kanyādānaṃ mahādānaṃ sarvadāteṣucottamaṃ | daurbhāgyaṃ naśyati kṣipraṃ saubhāgyaṃn ca pravarddhate || rājadvāre labhet pūjāṃ rājalakṣmīṃ svayaṃ vasaḥ | sarveṣāṃ ca kumārīṃ ca pūjayecca prayatnataḥ || mahābhāgya samutpanne kanyakāṃ yastu pūjayet | tatkṣaṇāt labhate mokṣaṃ satyaṃ satyaṃ hi bhairava || jñānārṇave ca | īśvara uvāca | homādikaṃ tu sakalaṃ kumārī bhojanaṃ vinā | paripūrṇaphalaṃ caiva saphalaṃ pūjanād bhavet || kumārī pūjanāddevi pūjā koṭiphalaṃ labhet | puṣpaṃ kumāryai yaddattaṃ tanmeka sadṛśaṃ phalaṃ || kumārī bhojitā yena trailokyaṃ tena toṣitaṃ | kumārye yajjalaṃ dattaṃ tajjalaṃ sāgaropamaṃ || annaṃ su mīna nayane kulavela samaṃ bhavet | ekābdā ṣoḍaśādāṃtā kanyāḥ pūjane śubhāḥ || vivāhavihitāḥ syuśceduttarottarasiddhidāḥ | vivāhitāstu deveśi vālā eva kumārikā || vivāhitā yadi vālā bhavati aṣṭamaddīyā bhavati | tadā kumārī dvitīyai yatparādūrddhamāvasyādaṣṭamāndakaṃ | tāvat kumārī vijñeyā tatra maṃtra phalapradā | iti vacanāyattu tāvat kumārī vijñeyā yāvat puṣpaṃ na vidyate | iti vacana ra ** (?) ha rahitā paramiti | suvāsinyāmada prauḍhāḥ saṃśayaṃ tyaja suvrate | kumārī bhojanaṃ devi kumārī anunā bhavet || maṃtrabhedena tenaiva śrīvidyāṃ ca prapūjayet | tasmāt ṣoḍaśaparyaṃtaṃ yuvatīti pracakṣate || tatra bhāva prakāśaścet sa bhāvaḥ paramomataḥ | ityādi vacanāṃ phalādhikyaṃ | tato yuvatī bhāvavivaraṇaṃ | taduktaṃ rudrayāmale tārākalpe | mātardevi namastestu bhaktānāma bhayaprade | tvadīya caraṇāṃbhoje bhajāmi karuṇāṃ kuru || kenopāyena bhaktānā ihaloke paratra ca | saṃpattiśca bhavenmuktistadupāyaṃ vadasvame || śrīdevyuvāca || śṛṇu putra rahasyame paraṃ tatvaṃ vadāmite | yasya smaraṇamātreṇa bhuktimuktiṃ ca viṃdati || ananuṣṭhānatestasya sādhakasya mṛtirbhavet | japahomaṃ vihīnasya sādhakasyāpi siddhidā || bhavāmi tava sarvajña tatvavodhe pravartakaḥ | satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ satya me tacca saṃśayaḥ || naiva yoṣit samodātā na viṣṇurnāpi śaṃkaraḥ | striyaḥ prāṇā striyo devāḥ striya eva hi bhūṣaṇaṃ || striṃ vinā sadābhāṣya manyathā na prasīdati | doṣānna gaṇayet strīṇāṃ guṇākevala prakāśayet || śatāparādha niratāṃ puṣpeṇauva na tāḍayet | aśuddhamapi śuddhaṃ syāt dyadūtyāḥ karaspṛśaṃ || śrāddhe vivāhe dāne ca yathā devaprapūjane | yoṣitaṃ pūjayitvādau tataḥ karmasamārabhet || gaṃdhapuṣpādi vastrādyaiḥ bhakṣairbhojyairmanoharaiḥ | na ce niddhanatāṃ vidyānurgāmaṃtrārcanasya vai || p. 130b) nitya śrāddha yathā saṃdhyā vaṃdanaṃ pitṛ tarpayet | tathaiva yoṣitāṃ pūjāṃ paramānaṃdadāyinī || kṣuddhāyāṃ yoṣikṣuccāyāṃ sadā haṃ kulanāyakaḥ | duḥkhitā yācā sa duḥkhitā śāpadāyinī | mātrāpitrovarīyāgaḥ śaṃbhotvamāhareḥ | varaṃ vāhaṃ parityājyā narama svakāminī | kiṃvā vahuvidhairjāpai yoṣit priyakaraḥ śivaḥ | yoṣidā layakārī ca mahiṃṣāṃ ca na saṃśayaḥ || durgāmaṃtrarataḥ puṃso yoṣi saṃtati vivarddhinī | sāceṃtarati saṃkṣuddhā dhanamādyaśca nāśayet || vṛthāmānyo vṛthā pūjāvṛthā jāpo pṛthāstutiḥ | vṛthā sa dakṣiṇo homo yadya priyakaraḥ striyāḥ || varaṃ jala yathā vijñāvaraṃ vā gahitaṃ naśaḥ | evaṃ prāṇāḥ parityājyā na kuryādā pravastriyāḥ || gaṃgākṣayoddhavā prāyaḥ pānamaṃtro śilāśinā | klī vaddhayā manuṣye syāyopitrṃdā paro yadi || vuddhirvalaṃ yaśorūpamāyurvittasutāvayaḥ | harāmitasya vai sarvaṃ sahāyastvaṃ bhavedyadi | tasmāt sarvaprayatnena pūjitavyā nitaṃvinī | madyātiṣṭhadhvadā loketattadeva hi labhyate || mukti caturvidhāmaṃte labhate nātra saṃśayaḥ | etatte kathitaṃvaṃ sa śaktimaṃtrastu sādhane || niṃdayena na siddhyaṃti maṃtrāḥ kalpaśatairapi | na dhātāvacyutaḥ śaṃbhu na ca rāhūṃ śanātanī || yoṣidā priyakartāraṃ dakṣituṃ kṣamatyopinaḥ | atha dīkṣita kulā sagāṃnniṃdāḥ śruteḥ śakti śuddhi vilikhyate | tadyathā bhāvacūḍāmaṇau | adīkṣita kulāsaṃgāt siddhihāniḥ prajāyate | tat kathā śravaṇaṃ cet syātaccālyagamanaṃ yadi || sa kulīn kathaṃ devapūjayet parameśvarīmiti | śrīkramepi | saṃśodhana manācārya strīṣu madhyeṣu sādhakaḥ | kṛtopasiddhahāniḥ syāt kruddhā bhavati caṃdrikā || tasmācchakti śuddhi kṛtvā taduktaṃ japādikaṃ kuryāditi | pūjāyāṃ tu dīkṣitā śaktirevasthāpanāyā | ṣaṭ kulekṣaladīkṣā tu nasyāt pāpī sa eva hi | iti vacanāt kevala saṃbhogārthamabhiṣekaḥ māyāvīja nivedanaṃ ca śaktidīkṣā tu agre likhyate | idānīmabhiṣekaḥ | taduktaṃ kaulataṃtre | abhiṣekāṃtarecchuddhimaṃtrāsyoccāraṇācchucau | ratikāle maheśāni dīkṣā kāle ca kanyakā | valādrāyatnatāpyarthodabhiparka samācaret || surayāreta sā vāpi jalena manunātha vā | sāṃbhavīṣiṃ ca yannārīṃ muṃḍavāmavarjitāṃ || ādau vāsāṃ samuccārya tripurāyai samuccaret | namaḥ padaṃ samuccārya imāṃ śaktiṃ tato vadet || pavitrī kuru śabdāṃte mamaśaktiṃ kuru priye | vahnijāyāṃ samuccārya śuddhimaṃtraṃ sureśvari || anena manunādevi abhiṣiṃcet striyaḥ sadāḥ | ramamāno bhavennityaṃ sarvasiddhimavāpnuyāt || ihalokaṃ sukhaṃ bhuktvā paraṃ muktimavāpnuyāt | p. 131a) anyatrāpi | ānīya kanyakāṃ bhadrāṃ ghṛṇā lajjā vivarjitāṃ | svakāṃtāṃ parakāṃtāṃ vā dīkṣitāṃ yauvanonnatāṃ || pūjakaḥ pūjayennityaṃ vāmapārśve niveśya ca | svīya kalpoktavidhinyāsajālaṃ tu vinyaset || tato japet striyaṃ gacchan vidyāṃ bhuvanatāriṇī | kaulataṃtre | naṭī kāpālinī veśyā rajakīnāpitāṃganā | brāhmaṇī śūdrakanyā ca tathā gopālakanyakā || mālākārasya kanyā tu navakanyā prakīrtitāḥ | etāsu kāṃcidānīya tatastadyonimaṃḍale || pūjayitvā mahādevīṃ tato maithunamācaret | dharmādharma havirdīpta ātmāgnau manasā śrutā || suṣumnā vartmanā nityaṃ makṣavṛttījuhomyahaṃ svāhā | svāhāṃtoyaṃ mahāmaṃtra āraṃbhe parikīrtitaḥ | tato japet striyaṃ gacchan devīṃ tribhuvaneśvarīṃ || prakāśākāśahastābhyāṃmavalaṃvyonmanī śrucā | dharmādharmakalā snehapūrṇamagnau juhomyahaṃ || svāhāṃtoyaṃ mahāmaṃtraḥ sukratyāge vidhīyate | tato brahmāmayaṃ dhyātvā visṛjet kuṃḍalīmukhe || atha rahasyātaraṃ | gaṃdhrve | pṛthvī ṛtumatīṃ vīkṣya sahasraṃ yadi nityaśaḥ | tadā vā hrīṃ svasiddhāṃte hataḥ kṣititalaṃ viśet || nityaśayitridinamityarthaḥ pṛthvī ṛtumatīmiti śrīgurucaraṇādeva vasaṃtamiti | tathā parvate hastamāropya nirbhayaḥ sthiramānasaḥ | kavitāṃ labhate lokau amṛtatvaṃ ca gacchati | anyacca nīlataṃtre | padmaṃ dṛṣṭvā tathā viṃvaṃ khaṃḍajanaṃ śikharaṃ tathā | cāmaraṃ raviviṃvaṃ ca tilapuṣpaṃ saroruhaṃ | trisūtraṃ vīkṣa japtvā tu śataśo gurubhāvataḥ || sukhaṃ prasādaṃ su vacaḥ sulocana suhāsyakaṃ | sukeśaṃ sugatiṃ gaṃdhaṃ sugaṃdhaṃ sukhameva ca || labhate ca yathā saṃkhyaṃ śṛṇu pārvati sādaraṃ | mahācīna kramaṃ dhyātvā tatra devīṃ prapūjya ca || tat kramādbhava puṣpeṇa pūjayed bhaktibhāvataḥ | sa bhavet kuladevaśca kulakramagataḥ śuciḥ || brahmatarormahāpadme devī dhyātvā yathāvidhiḥ | tat sudhādhārasāreṇa pūjayen mātṛkānane || sa bhavet sādhaka śreṣṭho mātṛṇāṃ ca bhavet priyaḥ | mahācīna kramalatāveṣṭitaḥ sādhakottamaḥ || rātrau yadi japenmaṃtraṃ saiva kalpalatā bhavet | tithi krameṇa saṃkhyābhirlatābhirveṣṭito yadi || tadāmāsena siddhisyāt sahasrajapamānataḥ | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ dviguṇaṃ yadi dṛśyate || tadaiva mahatī siddhirdevānāmapi durlabhaṃ | mahācīna kramevījaṃ likhitvā kuṃkumena ca || tatpārśvasādhyamālikhya bhāvayedyaṣṭi vṛttibhiḥ | tatra gacchati kāmārtā yatra taropa labhyate || vījamiti kālyā ekākṣaramityarthaḥ | tasya svataṃtrotkarṣaṇe vinimuktatvāt | p. 131b) mahācīna kramavasenakti piṇḍaṃ vidhāya ca | yannāmnādīyate devi sa cirānmṛtyuyeṣyati || mahācīna kramalatāmajjābhirvilvapatrakaṃ | sahasraṃ devimabhyarcya śmaśāne sādhakottamaḥ || tadā rājyamavāpnoti yadi sā na palāyate | mahācīna kramalatā veṣṭanena ca yatphalaṃ || tasyāpi ṣoḍakalāmnārhetiteśavāḥ | savāsavādhikaṃ phalaṃ latā gṛhapraveśani | evaṃ bhūtaḥ sadādevaṃ sādhakottamadurlabhaḥ || jamakevāhuṣaṣṭhyāvācaḥ ko vā paridṛśyate | etat prakāśanāddevi mṛtyurbhavati nānyathā || etat sādhana niṃdāṃ vā etanmaṃtrasya vā punaḥ | mahābhūtagaṇaiḥ sārddhaṃn tasya sarvaharānyahaṃ || yoginīcakra sahitātvaṃ ca tadvadhakāriṇī | atha saptapīṭhārcanaṃ tadbhaktaṃ kulacūḍāmaṇau || ānīya devīṃ tadgātrai vyāpakaṃ vinyaset tataḥ | prathamaṃ sādhakaśreṣṭho devī kaṭumastake || vilikhyamaṃtraṃ pūrvoktaṃ pūrayet kulavartmanā | pīṭhadevīṃ ca prathamaṃ pūjayed gaṃdhapuṣpakaiḥ || mahābhāgāṃ tato mūlaṃ devīmāvaraṇaiḥ saha | lakṣamekaṃ tato japtvā uḍḍīśānaṃ tato viśet || tatpīṭhedyoni mudrākhyāṃ pūjayitvā tato japet | nijeṣṭha devatāṃ tatra japellakṣaṃ samāhitaḥ || kāmarūpe tato gatvā tatra kātyāyanīṃ yajet | japtvā lakṣaṃ tato rātrau kāmākhyāṃ prathamaṃ yajet || tato jālaṃdhare gatvā pūrṇeśīṃ prathamaṃ yajet | tatrāpi lakṣamāṇena japtvā maṃtraṃ samāhitaḥ || tataḥ pūrṇagirau gatvā yajeccaṃḍīṃ tato yajet | kāmarūpā bhavedvatsa kāmākhyaṃ prathamaṃ yajet || tatprāṃte ca umāṃ devīṃ japtvā pūjayitveṣṭa devatāṃ | saptapīṭhe saptalakṣaṃ japtvā rātrau samāhitaḥ || saṃkhyā pūrtau punaḥ pṛcchet kāmaṃ devi kulottame | evaṃ kṛta vismitā cet svanāmnigotra janmani || taveṣṭa devatāhaṃ vai vṛṇuṣva varamuttamaṃ | tataḥ praṇamya deveśīṃ śṛṇuyāt siddhimātmanaḥ || yadyevaṃ naiva sā devī punaḥ pūrṇoktamācaret | ṛkṣocita kulācāra paricaryā parāyaṇaḥ || athā sarvapīṭheṣu yajenmahiṣamardinīṃ | tataḥ prasannā bhavati suraṃ kulajanapriye || tato japtvā mūlamaṃtraṃ tataḥ siddhīśvaro bhavet | iti devīkūṭaṃ padayugaṃmityarthaḥ | uḍḍiyānaṃ uruyugaṃmityarthaḥ | kāmarūpeyonāvityarthaḥ | jālaṃdhare caraṇayugamityarthaḥ | pūrṇaśailamastaka ityarthaḥ | kāmarūpāṃtare yonimadhye ityarthaḥ | tataḥ prāṃte guda ityarthaḥ | iti pīṭhārcanaṃ kāmyaṃ | anyacca kālītaṃtre | atha kāmyavidhiṃ vakṣye yena sarvatra sarvagaḥ | sādhakaḥ sādhayet siddhiṃ devānāmapi durlabhāṃ || kulāgāraṃ puṣpitā yā dṛṣṭvā yo japate naraḥ | ayutaika pramāṇena sādhakaḥ sthiramānasaḥ || kevalaṃ gupta bhāvena sa tu vidyānidhirbhavet | saṃskṛtāḥ prākṛtāḥ śabdāḥ vaidikā laukikāstathā || p. 132a) vaśamāyāṃtite sarvesādhakasya na cānyathā | athavā muktikeśastu havirbhuktvā svayaṃ mataḥ || prajapyaivāyutaṃ prājña etadeva phalaṃ bhavet | iti paśubhāva paramiti | nagnāṃ paraṃ striyaṃ paśyan yutaṃ yasya sādhakaḥ | prajapet sa bhavet sadyovidyāyāvallabhaḥ svayaṃ || tasya darśanamātreṇa vā dinoniḥkaṭaṃtāṃgatāḥ | gadyapadyamayī vāṇī sabhāyāṃ tasya jāyate | tannāmnāḥ sudhiyaḥ sarve praṇamaṃti mudānvitāḥ || tasya vākya paricayājjaḍābhavati vā punaḥ | athavā muktakeśastu haviṣyaṃ bhakṣayennaraḥ || prajapedayutaṃ yastu eṣa pratinidhiṃ smṛtaḥ | dhanakāmastu yo vidvānmadai aiśvaryakāmukaḥ || vṛhaspati samoyastu bhavituṃ kāmayennaraḥ | aṣṭottaraśataṃ japtvā yonimāmaṃtrya tatvavit || maithunaṃ yaprayātyeṣa sa tu sarvalatārateṣu japtavyaṃ mahāpātakaśāṃtaye | latā yadi na saṃsarge tadāmajjāṃ prayatnataḥ | samutsārya japenmaṃtraṃ saiva kalpalatā bhavet || mahācīna kramalatā veṣṭanena ca yatphalaṃ | tasyāpi ṣoḍaśāṃsena kalānārheti ṣoḍaśa || śaraśanādhikaphalaṃ latā gṛhapraveśanaṃ | siddhasārasvatepi | latā yadi gṛhaṃ na saṃsarge tadāmajjāṃ prayatnataḥ samutsārya japenmaṃtraṃ sarvakāmārthasiddhaye | kulacūḍāmaṇau viśeṣaḥ | rajovasthāṃ samāloka tanmūle sveṣṭadevatāṃ | pūjayitvā mahārātrau tridinaṃ ca prapūjanaṃ || lakṣapīṭhakulaṃ deva labhate nātra saṃśayaḥ | vetāla pādukāsiddhiṃ khaḍgasiddhiṃ ca bhairava || aṃjanaṃ tilakaṃ guptiṃ sādhayet sādhakottamaḥ | prajapediti aṣṭottara śatasahasramityarthaḥ || tayodbhave | kulaṃ śakti samākhyātaṃ tasyāḥ pūjādikaṃ ca yat | kulācāra sa vijñeyo devānāmapi durlabhaḥ || devīyāmale | pūrvoktaṃ devadeveśi na siddhiḥ syādvināstriyā | strīsamīpa pradeśoyaṃn kāmarūpādhikottamaḥ || śrīdevyuvāca || puraścaraṇa lakṣairvāhomānāmapi koṭibhiḥ | koṭihomairdakṣiṇābhiḥ tasmāt pūjanavistaraiḥ || na maṃtrasiddhaimāpnoti vanitā sannidhiṃ vinā | vanitāyāsadānāthanikasāmilinaṃtaraṃ || vārāṇasīṃ kāmarūpaṃ jālaṃdharamathāpi vā | athavānyāni pīṭhā nityaktuṃ śāktāmiśaṃkara || kadācidvanitāṃ vāpi vanitānāṃ ca sannidhiṃ | nārīrūpa samutpannā sudṛptāgarvaśālinī || mama tasyā sa vijñeyā śeṣā tu śaktirīśvara | vālāṃ vā yauvanonmattī vṛddhāṃ vā suṃdarī tathā || kubjikāṃ vā mahāduṣṭāṃ namaskṛtya vibhāvayet | sarvāvasthā prayuktāpi yoṣidvaṃdyā tu sādhakaiḥ || p. 132b) mūlaṃ tu sarvasiddhīnāṃ sarvarūpā subhāvaṃvahu | sākṣād vā manasāṃ vāpi nārī pūjyevadarśanāt || kadācinayuktyāṃ vai saṃbhāṣyā vanitā janaiva striyodevāḥ | striyaprāṇāḥ striya eva vibhūṣaṇāṃ | strīsaṃginā sadābhāvyamanyathā svastriyāmapi | na vijñeyāna kutseyā vanitāḥ sādhubhiḥ kvacit || pratyakṣa dṛṣṭadoṣepi svastiyo vā parastriyaḥ | sakṛdapi na vaktavyaṃ niṃdayenna kadācana || mama niṃdā mamadveṣo mamahiṃsā mamardanaṃ | guruniṃdā gurudveṣo guruhiṃsā tathaiva ca || sādhakena varaṃ kāryaṃ vanitāṃ naiva viṃdayet | varaṃ pūjāna kurvīta varaṃ vali pariṃtyajet || kulācāraṃ kuladravyaṃ kulavṛttiṃ ca saṃtyajet | tathāpi naiva yoṣāyāṃ niṃdāyā mānasaṃ nayet || kimihoktana vahunānaraṃ tyājyo bhavenmanuḥ | tathāpi naiva kartavyaṃ vanitā niṃdanādikaṃ || sādhaka prītadānena prītasyādyadikāminī | na punaṃ moghamāsādyadehamāpnoti śāśvataṃ || atha dūtīkṛtyanirṇayaḥ | paṃcamītaṃtre | kuṃḍagolodbhavaiḥ puṣpaiḥ svayaṃbhū kusumena ca | sarvakālajñaiḥ puṣpaiḥ pūjayet paṃcamīparāṃ || vīradravyāmṛte naiva sākṣāstena śubhena ca | śaktīmāṃtopaṇe naiva pūjayet parameśvarī || pūjayet prayato bhaktyā tasya siddho bhavenmanuḥ pratyakṣā surītasyā nātra kāryā vicāraṇā | bhavarūpā samāddenmayo nirūpā sukhāvahā | sa yoniḥ sarvabhūteṣu pūjanī yogarūpiṇī || ādhārarūpiṇī nityā vuddhidā siddhidā śubhā | puṃsā yoniḥ striyo yoniḥ bhūtānāṃ caiva kāmadā || sarveṣā * * * * * (?) nilayāni layātmikā | yasyāṃ yonī jagatsarvaṃ madyāpi vartate kila || yasyāṃ purīcatecāṃte yasyāṃ ca jāyate punaḥ | triśaktiṃ sahitā yoni brahmaviṣṇu śivātmikā || saṃyoge tu turīyā sā pūrṇitā paṃcamī parā | tasmādyonau japedvidhāṃ divyamānaṃdakāriṇī || saṃyuktāṃ liṃgarūpeṇa ciṃtayet kāminīṃ parāṃ | liṃgasthā liṃgarūpā ca liṃgatraya nivāsinī || svayaṃbhuvānuyonyāṃ ca caraṃtī vanitā priyā | sarvasā liṃgamadhyasthā mahāliṃganivāsinī || bhagaliṃga svarūpā ca bhagaliṃgastu svāvaddhāṃ | kāmarūpā ca rāmasthā kāmākāma kalātmikā || kāminī hṛdayaṃ syācastanasthāstenarūpiṇī | pūjanīyā prayatnena kāmadākāmarūpiṇī || siddhiḥsyādācarāt puṃsāṃ pratyakṣā suṃdarī bhavet | kuṃḍagolodbhavaiḥ puṣpaiḥ svayaṃbhū kusumena ca || rocanā kuṃkumeṇaiva akṣamālāṃ tu kathayet | karpūrā gurukastūrī tathā vai caṃdanena ca || akṣamālāṃ puraskṛtya pratiṣṭhāṃ vidhivaccaret | tadravyairaṃkitāṃ śuddhāṃ saṃyātya ca punaḥ punaḥ || vāriṇāṃ śodhitāṃ kṛtvā siṃdūrāsthi kṣipet tataḥ | paṭṭa citramaye śuddhenaktayaḥ pūjayennaraḥ || p. 133a) japtvā viśuddhamāyāṃ sarvakāmamupā labhet | ānīya kanyakāṃ divyāṃ pramadāṃ yauvanonnatāṃ || dīkṣitāṃ mūlamaṃtreṇa svalīlāṃ cāruhāsinīṃ | sa kalānaṃda hṛdayāṃ ghṛṇā lajjā vivarjitāṃ || nānārasānupāne ca tṛptimācaryayatutaḥ | vastrālaṃkāra puṣpaiśca śaktīśca pūjayet tataḥ || yathā kāle yathā puṣpaṃ svayaṃ tadgopya yatnataḥ | gṛhītvā tatprayatnena svayaṃbhū kusumaṃ ca yat || svayaṃbhū kusumaṃ divyaṃ trailokyeṣvapi durlabhaṃ | prāpnoti sādhakaśreṣṭhohya sādhyaṃ sādhayedbhuvi || svayaṃbhū puṣpayogena sākṣāt tena yadarcayet | divyāṃ svapnāvatīṃ japtvā kṣipra sākarṣaṇaṃ bhavet || devatāśca grahānāgārākṣasādānavāścaye | rājaniścastriyaḥ sarvānityaṃ vaśyaṃ bhavaṃti ca || svayaṃbhū kusumaiḥ pūjāṃ pratyahaṃ yaḥ samācaret | japtvā taddivyamālā yonau saṃgame sādhakottamaḥ || gurupūjā karākṛṣṭi vighnotsāraṇa karma tat | rahasyākarṇakucayo āsanaṃ gaṃḍacuṃvanaṃ || bhūtaśuddhiḥparī raṃbhaḥ saṃvābhāve iṃdriyaṃ viduḥ | prāṇāyāmastanā kṛṣṭhinyā samasyāḥ samīritaṃ || parasparāvalokaśca dhyānakāryaṃ pracakṣate | nakhadaṃtakṣatādīni dhūpadīpa pratāpanaṃ || caturgaṃdha viśeṣāśca premnā mudrā prakīrtitā | pūjanaṃ gamanaṃstutyaṃretaḥ pāto visarjanaṃ || devīyāmale | śṛṇu devi rahasyaṃte kathayāmi yathārthataḥ | satyame tadvinā yoṣit saṃgān maṃtro na siddhyati || saṃga eva hi kartavyaḥ kartavyaṃ na ca maithunaṃ | pūjanīyā sadāyoṣā sadbhāve kṛta niścayā || tasmāt tu maithunaṃ kasmākartavyaṃ mamasādhakaiḥ | mamabhāvasvarūpāyāṃ matsvarūpāhameva sā || anyena vasyate deva sā kathaṃ bhavatā | tatra tādṛśa bhāvena sadṛśo jāyate yataḥ | madbhāva pratipannāyān adhikārī sa maithunaṃ || sadṛśatvaṃ dṛḍhajñāne | madbhāvaika parāyaṇaḥ | kadācit patitāṃ yāti kadācidvāpi putratāṃ | kadācidgurutāṃ yāti kadācidvāpi śiṣyatāṃ || īdṛśaṃ sarvadājñānaṃ niścalaṃ yasya yoṣitāṃ | saviṣṇuḥ saśivaḥ sākṣāt sayogyaḥ sarvakarma su || ahaṃ hi jagatāṃdhātrī jananī janmakāraṇaṃ | madbhāva pratipannāyā mahameva suniścitaṃ || kartavyaṃ maithunaṃ naiva tasyā manadhikāriṇā | mohādvāgurumaudyādvāyadā tatkurute sudhīḥ || vīrovāpyatha vādityo'nuvaṃdhā narakaṃ vrajet | gurupatnīṃ brahmapatnīṃ pitṛpatnīṃ prapūjya ca || puṇyaṃ tu maithune yāvat tāvat koṭiguṇaṃ bhavet | pāpamityarthaḥ | māyāmadbhāvamāpannā nārī sarvamayī hi sā | ahaṃ tu roṣasaṃpannā nāśayāmitamīśvara || p. 133b) chinnaśirāḥ śirastasyāditi yasyeva pātayet | mayāhatopi pāpātmā prāpnoti narakaṃ mahat || athavāpi ciraṃjīven mahādurgati durgatiḥ | niraṃtaraṃ rogapīḍā jāyate tasya pāpinaḥ pīḍā kadācit ṣaḍjvarodbhavaḥ | kadācidgātra saṃtāpaḥ kadācidgātrapīḍanaṃ | kadācidapi kaṃḍūyā kadācit tu vicarcikā || anālokyaṃ ca vādhiryaṃ khaṃjakā kubjakaṃ tathā | anyepi vividhārogāḥ pāpinaḥ prabhaveti vau cakṣurmāśaḥ śrutichedokāsa chedaṃ tathaiva vā pādachedo bhujachedaḥ śiraśchedopi jāyate | rājapīḍā dasyupīḍā vahnipīḍā ca jāyate | kulaṃ tasya suduḥkhena mriyate nātra saṃśayaḥ || prārthanāmapi kurvāṇo nalabhedannamuṣṭikaṃ | mūlāhāraḥ phalāhāraḥ patrāhāro jalāśanaḥ || prāyaset jāyate pāpī tapaḥ phala vivarjitaḥ | tasya syādaśa kṛt druddho hotṛbhyāścabharāḥ || svagotra kalaho nityaṃ sa gotra hisanaṃ sadā | suhṛdā kṛṣate dveṣo riporut sāha evate || svapoṣāpi viṣaṃ sadhāmmitraṃ vā sevakothavā | oṃṣadhaṃ ca bhavetasya hālāhala tathā prabho || hitaṃ pathyaṃ sukṛdvākyaṃ kadācana na rocate | ahitā vadanānnasyaṃ kācidvāṇi vahirbhavet || cāruktā maṃtrajāvāstrī viparītaiva jāyate | tadvākyakāriṇo nasyuḥ suhṛdbhṛtyādamastathā || ekadeśa gṛhasthopi grahaḥ pīḍāyate dhruvaṃ | anyathā siddhimāpannā maṃtrāḥ syurhṛtasiddhayaḥ || ete yat kathitā doṣo yoṣinmathu na saṃbhavāḥ | anadhikaraṇāmenanaṃ punastrdhikāriṇāḥ || īśvara uvāca | adhikārī bhavet kīdṛk deveśi bhavadarcane | kathaṃ syādadhikāraśca prayogaṃ kurvatestathā || mahālaya yaiva saṃdehovarddhate jagadīśvari | tade tat śautumicchāmi saṃdehocchādanāni ca || mamānugrahato devi tade tadvaktumarhasi | śṛṇu deva pravakṣyāmi guhyādguhyataraṃ paraṃ || gopitaṃ sarvataṃtreṣu na deyaṃ yasya kasyacit | ahameva paraṃ jñānaṃ ahameva parāgatiḥ || ahameva paraṃ dhyānaṃ ahameva parā śrutiḥ | maṃtaḥ parataraṃ viśvaṃ nā kiṃcadavalokayet || ahameva jātasaṃrvaṃ jagadeva maheśvaraṃ | madbhāvabhāvitā nārī bhavede tādṛśī śiva || tahyāka bhāvitaḥ sarvapumāneva sadāśivaḥ | evaṃ jñānaviśiṣṭāsyādadhikārī maheśvara || brahmaviṣṇumaheśādi sarvadevamayo hi saḥ | jayamānasya vālasya mātṛyoni su liṃgayāḥ || saṃparke dadhikāro hi na yathā jāyate kvacit | mātṛ yoniṃ parityajyā sarvayoniṃ vibhāvayan || saṃjñātāḥ sādhakaśreṣṭhaḥ śivavat krīḍate bhuvi | syatathā yasya matiḥ syādhikāriṇī | sodhikārī bhavennityaṃ vāgādau sahayoditā | madbhāva pratipannāyāmatsvarūpā mahāvasā || p. 134a) vikāro pāhiyoṣāyāṃ tasyāmapi sa eva hi | evaṃ yasya sthirāvuddhiḥ sodhikārī na saṃśayaḥ || mātṛyoniṃ parityajya sarvayoniṃ vicārayan | saṃjñānāṃ sādhakaśreṣṭhaḥ śivavat krīḍate bhuvi || prathamānyā sa kāle tu yāvat kārya prajāyate | tāvatkāla vilopārthaṃ yadi tavyaṃ prayatnataḥ || kāmabhāva vilopārthaṃ saṃgaṃ na sahayoṣitā | sādhya me tat sarvakāryādevatā | tadvarṇa samato jātiḥ pūrṇaṃ bhuvanamaṃḍalaṃ | bhāvanābhiḥ sthirīkṛtya devatā dhyāna tatparaḥ || mathā svarūpaṃ varṇādi ciṃtayedyata mānasaḥ devī jāmale | kumāryāmeva kartavyaṃ lakṣavidyāṃ kadācana | na prayogādikakaṃ vāpi gṛhasthāni jayoṣiti || ityādi vacanāt vidhi pratipādaka vacanāni adhikāraparāṇi avidhi pratipādakāni vacanāni aṃdhikāriparānītidik | atha adīkṣita kulāsaṃgāt sidhisthāniḥ prajāyate | ityādi sūcitasya kulasaṃskārāvaśyakatvātu dvivaraṇaṃ kriyate | taduktaṃ kulacūḍāmaṇau | nijakāṃtāṃ samānīya suśīlāṃ svayaśasvinīṃ | kulabhaktaṃstaruṃ prāpya dīkṣayet kuladīkṣayā || parānaṃda rasāghūrṇalocanā kulajāṃ satīṃ | tāṃvūlagrā sa pūrṇāsya gururakṣonvitaḥ sukhī || nijaputrī vadācāryāt tadbhāla paṭṭake likhet | śakticakraṃ tṛdhā vṛtyā likhet kāmakalāṃ tataḥ || tanmadhye deya maṃtreṇa darbhitaṃ kāmaraṃjitaṃ | tatra devīṃ samāvāhya dhyātvā tatra prapūjya ca || tatastat putrikā karṇe ṛṣivṛṃdaṃ samanvitaṃ | mūlamaṃtraṃ tridhā vṛtyā kathayed vāmakarṇake || adya paśyati putritvaṃ kulapūjārcaneratā | svakulajñaṃ samādāya lajjālasya vivarjitā || yathopadiṣṭa vidhinā sāmarasyaṃ samālaya | ityanujñāṃstavo labdhvā praṇama daṃḍavadbhuvi || trāhinātha kulācāra padminī padmanāyaka | tatpādāṃbhoruhacchāyāṃ mūrddhni ghrehi yaśodhana || gurave dakṣiṇāṃ datvā tāṃvūlāruṇa locanā | svakulaṃ paramīkṛtya yathādṛṣṭaṃ samācaret || aṃgāvaraṇa pūjādau yadi na kṣamate kulaṃ | tadā mūrddhni guruṃ dhyātvā kulāmṛta rasena tu || tarpayitvā kulaṃ dhyātvā japenmaṃtraṃ nirākulī | iti śaktidīkṣā || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau maṭaloyaṃtrayoviṃśati saṃkhyakaḥ || atha dūtīyāgaḥ taduktaṃ kulārṇave | īśvara uvāca | naimittikaṃ pravakṣyāmi yena brahmamayovudha | nirvikāreṇa deveśi nānyasya suravaṃdite || sarvaśaṃkā vinirmuktaḥ sarvajñaḥ sādhakottamaḥ | dūtīyāgavidhiṃ kṛtvā khecaro jāyate priye || p. 134b) arghapātre vahni sūrye sūrye somāmṛtamaye śivo puṣpaṃ vikīrya madhye tu somāmṛtaṃ tu jānī hi nānādravyaṃ mayaṃ sadā | etena kalpokta pūjāprakaraṇaṃ sāmānyārghasthāpanādi validānaṃ karmasūcitaṃ tataḥ paradūtyāsanaṃ pūjanaṃ | maṃcakaṃ jamadaṃ tasya hemaraupyādi nirmitaṃ | viśuddhakṣau maracitāṃ tūlikāṃ tatra yojayet || puṣpaṃ vikīrya madhye tu karpūra rajasastathā | rajāṃsi ityartha rajasaḥ prayogastu tāṃtrikaḥ || maṃḍūkāyapadīṃstatra devi uparyupari śailaja | maṃḍūlaṃ pṛṣedādau rudraṃ kālāgni saṃyutaṃ || ādhāraśaktiṃ kūrmaṃ ca tathānaṃtaṃ varāhakaṃ | pṛthivī ca thākaṃdaṃ tālaṃ padmaṃ dalaṃstathā || keśarāṇi ca saṃpūjya karṇikāṃ pūjayet tataḥ | maṃcakaṃ ca samabhyarcya tatra pādacatuṣṭaye || dharmajñānaṃ ca vairāgyaṃ aiśvaryaṃ ca yathākramaṃ | apūrvān pūjayedetānstanpādānāṃtanīpake || ātmāṃtarātmā paramātmā jñānātmānaḥ kramottataḥ | paṃcakāṃtara saṃpūjya guṇa traya mathārcamet || dūtīṃ svalakṣaṇāṃ ramyāṃ sarvalakṣaṇa lakṣitāṃ | hāhālaṃkāra śubhagāṃ śāradāmiva | pūjayet parameśāni paṃcakāmaiḥ śarairapi | vaṭukādīṃścaturdikṣu pūjayet siddhihetavo mātṛkāṃ vinyaset tasyādehe kāmaśarānvitāṃ trikoṇaṃ ciṃtayen mūrddhni tava pūjāṃ jayekramāt | trikoṇamadhye vālākhye kāmeśīṃ paripūjayet | gaṇeśaṃ ca kulādhyakṣa tathā lakṣmīṃ sarasvatīṃ || trikoṇeṣu ca saṃpūjya vasaṃtaṃ madanapriye | stanayoḥ pūjayet paścāt mukhe tasyā kalādharaṃ || dakṣapādādi mūrddhāṃtaṃ vāmamūrddhādi suṃdari | pādāṃte pūjayet sarvā kalā vai kāmasomayoḥ || atha yathā saṃkhye vānvayaḥ | tena dakṣa mūrddhādi pādāṃtaṃ kāmakalā | vāmamūrddhāṃdi pādāṃtaṃ somakalā pūjayediti | śraddhā prītiratiścaiva dhṛtiḥ kāni manoramā || manoharā manorāmā madanonmādinītpriye | mohinī dīpanī caiva śodhinī ca vaśaṃkarī || vaṃcanī ca bhagā devī ṣoḍaśī priyadarśanā | ṣoḍaśa svarasaṃyuktā etāḥ kāmakalāṃ yajet || puṣpārasā ca sumanāratiḥ prītiḥ jayādhṛtiḥ | ṛddhiḥ saumyāmarīciśca śailaje jāṃvumālinī || aṃgirāśaśinī caiva chāyā saṃpūrṇamaṃḍalī | tathā tṛcchāmṛte caiva kalāḥ saumyāśca ṣoḍaśa || pūrvavat kramayogena śrīvidyāṃ tatra yojayet | sarvasiddhipradaḥ sarvānaṃdamayaṃ cakradvayaṃ trikoṇa viṃdurūpaṃ saṃpūjya tatta śrīvidyāṃ tripurasuṃdarī yajet | saṃpūrṇacakra pūjāsāmarthyāpi cakra dvaya pūjanamāvaśyakaṃ | anyavidyopāsakopi sva svacakraṃ pūjayet | asamarthaśce mūladevī sāyudhāṃ sa vāhanaṃ | sa parivārāṃ pādyādibhiḥ pūjayet | dhūpādhikaṃ samarthāya talliṃge tadanaṃtaraṃ | tāraṃ ca bhuvaneśānīṃ mahātripurasuṃdarīṃ || p. 135a) namaḥ śivāya vidyeyaṃ daśāṃtā parikīrtitāṃ | anayā vidyayā devi suliṃgaṃ pūjayecchivāṃ || yajet tat puruṣāghoraṃ sadyo vāmeśa saṃskṛtaṃ | nivṛttiḥ sa pratiṣṭhā ca vidyā siddhiḥstathaiva ca || śāṃtyatītāṃ ca saṃpūjya ṣaḍaṃgāvaraṇaṃ yajet | samagravidyāmuccārya naṃdikeśaṃ prapūjayet || madhye vṛṣaṇayordevi gaṃdhapuṣpākṣatādibhiḥ | nivedya puṣpadhūpādivijiteṃdriyamānasaḥ || sarvasaṃkṣobhiṇīṃ mudrāṃ vadhnāyoniṃ pradarśayet | kṣobhiṇyā vātha vā deviṃ gajastuṃḍākhyamudrayā || uccared bhagamālāṃ ca drāviṇī vījamuccaran | akṣubdhaḥ sa varārohe paraṃ retaḥ pravartate || gajatuṃḍākhya mudrayā bhagamālāṃ drāviṇī vījamuccaran | akṣubdhaḥ sādhakāyaunau liṃgaṃ prāveśayitvā tathārabhet yathā tasyāḥ kṣobho bhavatītyarthaḥ | rajomayaṃ rajaḥ sākṣāt mādyaṃ deva na saṃśayaḥ | sītkāro maṃtrarūpaṃ tu vacanaṃ stavanaṃ bhavet || nakhadaṃtakṣatādīni puṣpāṇi vividhāni ca | gājanaṃ gāyanaṃ stutyā tāḍanaṃ haraṇaṃ bhavet || āliṃganaṃstū kastūrī caṃdanaṃ ghṛṣṭanādikaṃ | mathanaṃ tarpaṇaṃ viddhivīryapāto visarjanaṃ || kuladravyeṇa saṃśodhya śivaśaktimayaṃ priye | vījāmṛtaṃ paraṃbrahma paraṃ niḥkṣipya pārvati || arghapātromṛtetyaktā nirvikalpaḥ sadānaghaḥ | śrīvidhācakramabhyarcya parabrahmamayo bhavet || itite kathitaṃ jñānaṃ sāraṃ ramyaṃ varānane | sa vikalpastu sa tataṃ pāpabhāgjāyate naraḥ || vivikitsā paro maṃtrī jāyate gurutalpagaḥ | ata eva varārohe nirvikalpaḥ sadā bhavet || uttarataṃtre ca | māmāyātregate rātrau kulagehaṃ gataḥ pumān | dhūpāmoda sugaṃdhitaḥ | raktacaṃdanadigdhāṃ gorakṣālaṃkārabhūṣitaḥ | raktavastra parīdhāno lākṣāruṇa gṛhasthitaḥ || raktamālyena saṃvīto raktapuṣpeṇa toṣitaḥ | paṃcīkaraṇa saṃketaiḥ pūjayet kulanāyikā || advaitāvāra saṃpannāṃ śīlasaubhāgyaśālinīṃ | sadā parigṛhītāṃ vāyadvā saṃketamāgatāṃ || atha vā tatkṣaṇādyātaṃ madanāla sa pīḍitāṃ | viliptāṃ raktagaṃdhena raktā ravibhūṣitāṃ || sugaṃdhivaddha kusumāṃ sarvābharaṇaśobhitāṃ | sudhūpadhūpitāṃ tannīṃ dūtī karmaniyojayet || evaṃ bhūtāṃ yajettāṃ tu prasūna tūlikopari | vyaṃgāṃgīṃ vikṛtāṃgīṃ vāhyavikalpakamānasmaṃ || varṣayahnīṃ pāpavatīṃ krūrāmatyalolupāṃ | abhaktamānasādīnāṃ varjayet sādhakottamaḥ || śaktīnāṃ sadasallakṣaṇāni kaulapuraścaraṇe proktāni | idaṃ tu saṃkṣepaḥ | samānīya kulaṃ sādhu udvartitamanaṃtaraṃ | sthānaṃ śuddhadukūlādi anulepana śobhitaṃ || alaṃkṛtaṃ gatatrāsaṃ svāgataṃ cāsanaṃ tathā | viveśya tūlikāmadhye prasūnena sugaṃdhinā || p. 135b) rocanā gurukarpūra kastūri kuṃkumādibhiḥ | samākīrṇe svaparyaṃke pūjayet kulanāyikāṃ || aṃganyāsaṃ karanyāsaṃ prāṇāyāmaṃ tataḥ paraṃ | vidhāya mātṛkānyāsaṃ kulāṃgepi pravinyaset || pūjayedapi paryaṃkaṃ madhye maṃḍūkamagrataḥ | koṇāgre rudramādhāre śaktiṃ kūrmamanaṃtaraṃ || varāhaṃ pṛthivīṃ kaṃdaṃ mṛṇālaṃ keśarānyapi | patraṃ ca karṇikāṃ caiva maṃḍalaṃ ca samarpayet || dharmavairāgyamaiśvaryaṃ jñānamajñānameva ca | avairāgyamanaiśvaryama dharmamapi pūjayet || ātmā aṃtarātma paramajñānātmānaḥ prapūjayet | gaṃdhapuṣpakṣatādīni datvā tatraiva dhūpayet || tasyopari kulaṃ sthāpya pūjānuṣṭhānameva ca | pūjayecca tatastaṃsyāṃ paṃcakāmāṃstataścaret || aivaiva kāmarājaśca klīṃ kaṃdarpollūṃśca matmathaḥ | strīṃ makaraketuṃśca saścaiva ca manobhavaḥ || oṃkārādi namoṃtena kusumairgaṃdha saṃyutaiḥ | arcayitvā caturdikṣu pūjayet kulanāyakaḥ || tatra jñānārṇavādimate | kāmānāṃ vai parityaṃtanyatra karmaṇi | idaṃ tu dūtīyāga eva | jñānārṇavamatepi | kāmanāmayameva krama dūtīyāge viśeṣyavidhānāt | vaṭukaṃ bhairavaṃ caiva dūrgāṃ ca kṣetrapālakaṃ | kulāmṛta saṃhitāyāṃ vāgbhavaṃ kāmarājaṃ ca strīvījaṃ kāmarājakaṃ | hasaklemātmakaṃ datvā ādhāraśaktimuccaret | śrīpādukāṃ tatau datvā pūjayā vā vadennataḥ || anena manunā dadyāt talpaṭe sumanoharaṃ | trikoṇa tatra saṃlikhya siṃdūrādyai varānane || uttarātaṃtre | tasya mūrddhni trikoṇaṃca yaṃtramālikhya yatnataḥ | mahāpretāsanaṃ madhye vālāṃ ca pūjayet tataḥ || maunī gaṇeśaṃ keśāgre kulādhyakṣaṃ lalāṭake | durgā bhruvau tathā lakṣmīṃ rasanāyāṃ sarasvatīṃ || stanadvaye vasaṃtamadanaṃ caiva pūjayet | mukhe sudhākaraṃ pṛṣṭhe glūṃ vījānaṃtarodite || dakṣiṇāṃśaṃ samāśritya āśiṣaścaraṇāvadhiḥ | pūjyā kāmakalāstasyāsādhakoge viśeṣataḥ || śraddhā prītiratiścaiva bhūmiḥkāṃtirmanoramā | vimalāmālinī ghoṇāmadanonmādinīmatā || mohinīṃ dīpanīṃ caiva śodhanī śāṃkarī tathā | vaṃjalī caiva madanakulāḥ svaravirājitāḥ || tataḥścaṃdrakalāḥ pūjyā āśiraścaraṇāvadhiḥ | pūṣāvalā ca sumanāratiḥ prītirdhṛtiḥstathā || ṛddhiḥ saumyāmarīciśca tathā caiṣāṃhyaśumālinī | madirā śaśinī chāyā tathā saṃpūrṇamaṃḍala || tuṣṭiḥścāpi mṛtā caiva pūjyāḥścaṃdrakalāḥ imāḥ | svarairabhiḥ prapūjyābhi sarvakāmārtha siddhaye || lalitāvyāpti dīpikāyāṃ | bhage tadīye varttaṃte nādyastri su pradhānikāḥ | ekā tu nāḍikā cāṃdrī saurīrānyā tu nāḍikā || āgneyī cā parā jñeyā pūjayet tāstu sādhakaḥ | aṃvu śravati cāṃdrīśā puṣpaṃ śravaṃti bhāginī || vījaṃ śravati cāgne pītāṃstu nāma nirardhayet | vāgbhavādyairmanīryuktaiḥ pūjayet suprasannasī || p. 136a) uttarātaṃtrepi | pūjayen madanāgāre raktagaṃdhena carcite | bhagamālāmanuṃ procya tritārānaṃtaraṃ tathā || bhagamālā manuryathā jñānārṇave | vāgbhavaṃ bhagaśabdāṃte bhugabhaganicālikhet | bhagodaribhagāṃte ca bhagamāle bhagāvahe || liṃkhettābhagodaribhagaṃteva bhagamāle bhagāvahe likhet | bhagaguhye bhagaprāṃte yoniprāṃte bhagaṃ tataḥ | nipāṃtāni ca sarvāṃte tato bhagavaśaṃkari || bhagarūpe tato likhya nīrajāyatalocane | nityaklinne bhagaprāṃte svakṣye sarvacālikhet || bhagāni mahvānayeti vade vateti samālikhet | rete surete bhaga ca klinne klinna dravet tataḥ || kledayadrāvayāthā ca sarvasatvān bhageśvari | amoghe bhagavicche ca kṣubhakṣobhaya sarva ca || satvān bhageśvari vrūyādvāgbhava mlūṃ yamādimaṃ | maiṃ mlūṃ moṃ mlūṃ cāaṃ kinne tataḥ paraṃ || sarvāṇi ca bhaganyaṃtemeva śaṃvānayeti ca | strīvījaṃ ca haraṃ prāṃtevalemātmakamakṣaraṃ || bhuvaneśīṃ samālikhya nityeyaṃ bhagamālinī | prasaṃgāt kathitā vidyā sarvalokavaśaṃkarī || pūjayitvā vratacakraṃ gaṃdhaiaḥ puṣpaiḥ tathākṣataiḥ | dhūpadīpaiśca naivedyaṃ vividhaiḥ kulasādhakaḥ || vidhāyā liṃgitāṃtaṃ ca taducchiṣṭaṃ svayaṃ haret | arcayed gaṃdhapuṣpādyai svaśiraṃ tadanaṃtakaṃ || mūlamaṃtraṃ tata aiṃ krīṃ kṛcchavāya tataḥ paraṃ | yajet tatpuruṣā ghora sadyo vāmeśvarānapi || atra tatpuruṣatyupalakṣaṇaṃ ṣaḍaṃgānyasisaṃha cakitatvāt | taduktaṃ śāradāyāṃ ṣaḍbhiḥ varṇaiḥ ṣaḍaṃgāni kuryān maṃtrasya deśikaḥ | maṃtravarṇādikānyasya paṃcamūrtī yathākramaṃ | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā ca tadanaṃtaraṃ || śāṃtiśca śaṃtyatītāśca ṣaḍaṃgaṃ tadanaṃtaraṃ | samastavidyāmuccārya trikoṇaṃ caiva pūjayet || kulāmṛta saṃhitāyāṃ | ihāpyā vāhanāṃ nasti jīvanyāsādinaiva ca | atraivaṃ vinā ṣoḍaśopacārairiṣṭadevīṃ prapūjayet || taduktaṃ uttarātaṃtre | avadhūteśvarīṃ devīṃ kāmākhyāṃ samayāmapi | vajreśvarīṃ kālikāṃ ca tathādihvāravāsinīṃ || mahācaṃḍeśvarīṃ tārāṃ pūjayet tatra sādhakaḥ | tadanujñāṃ tato labdhvā datvā tāṃvūlamuttamaṃ || śivaṃ ca tatra niḥkṣipya gajatuṃḍākhyamudrayā | gajatuḍā mudrā yathā jñānārṇave | aṃguṣṭhānāmikā madhyāyonyā kāreṇa yojayet | gajetuṃḍrākṛtiṃ deviyoṣit kledanakāriṇī || athāraṃbhakālayoge maṃtratva muhyaṃ vacanāṃtaradarśanaṃ | tadyathā | śivaśaktyaḥ samāyogo yasminkāle prajāyate | tatra tatra dvayaṃ grāhyo dharmādharmādiko manuḥ || tato aṣṭottara sahasraśataṃ vā akṣuddhamanāḥ pūjayet | tadvattamuttarātaṃtre | p. 136b) prajapet kṣobharahitaścāṣṭottara sahasrakaṃ | aṣṭottaraśataṃ vāpi akṣubdhaḥ sthiramānasaḥ || japāṃte tajjapadevyai tatsamartha tadanaṃtaraṃ | kṣubdhāṃ manobhava mukhe pūjāyat suciraṃvasāt || galaccaṃdra rasaṃ tasmāsya hrītvā kuṃḍagolakaṃ | arghasthāpana maṃtrāṃtaṃ caṃdanādityu ca yojayet || jñānārṇave ca | śivaśakti samāyoge eva na saṃśayaḥ | jñānārṇave ca | āliṃganaṃ cuṃvanaṃ ca stanayormardanaṃ tathā | darśanaṃ sparśanaṃ mātmarvikāro liṃgagharṣaṇaṃ || praveśaḥṣṭhāpanaṃ śakternava puṣpaistu pūjayet | rudrayāmalepi | saṃyogājjāyate saukhyaṃ paramānaṃda na kṣaṇaṃ | kulāmṛtaṃ prayatnena gṛhītvā durlabhaṃ naraḥ || tenāmṛta divyena tarpayeta tripurāṃ parāṃ | sānnidhya tatkṣaṇaṃ dyoti prītā siddhiṃ prayacchati || samasta devatānāṃ ca tarpaṇaṃ ca sadāmṛtaiḥ | guruṇāṃ sādhakānāṃ ca sarveṣāṃ tarpaṇaṃ caret || tenāmṛtena divyena sarve tuṣṭā bhavaṃti hi | yatkālaṃ kurute maṃtrī tatkṣaṇādeva sidhyati || samayācārepi | kulāmṛtaṃ samādāya tato yoniṃ kṣipedvudhaḥ | aśaktasya saṃkṣepataḥ | kuṃḍavāni praharaṇaṃ vidhi taduktaṃ kulāmṛta saṃhitāyāṃ | ānīya pramadāṃmaṣṭāṃ dīkṣitāṃ yauvanonvitāṃ | svakāṃtāṃ parakāṃtāṃ vā ghṛṇā lajjā vivarjitāṃ || prāṅmukhenopaviṣṭastu niśāyai marddharātrake | hetuyuktaṃ sa tāṃvūlaṃ datvā nyāsān vidhāya ca || sīmaṃta likhanenanakhaivaranijaṃ gṛhīta gāṭhaṃ tataḥ | kurvītā virataṃ manobhava gṛhe mātaṃgalolāmitaṃ jannaṃguṣṭhapadoya gulpha hananaṃ cānyonyataḥ kānino | syaguruṣtauṃ samuccāryaktemātmakaṃ vadet tataḥ | llūṃ plāṃvaḥ samuccārya maṃtreṇānena sādhakaḥ || yonimudrāṃ pradarśyātha maunau kṣobhaṃ viciṃtayet | vāgbhavaṃ kāmarājaṃ ca vadhūnījaṃ tato vadet || yonimudrāṃ pradarśyātha naicva hi sādhakaḥ | vāgbhavaṃ ca samuccārya lleṃ klaiṃ llūṃ ca tato vadet || kāmaṃ māyāṃ kṣamāglauṃtmānaṃ tasyā kṣobhaṃ samācaret | mūlamaṃtrestataḥ paṃcakaraṇe yonau viniḥkṣipet | satalī nāma vidyeyaṃ pare niḥcaitanyakāriṇī || puṣpāṃjali trayaṃ dadyāt vā tataḥ kṣobhaṃ viciṃtayet | vāṅmāyā ca gale caiva na ca citte tato vadet || retoṣuṃ paradvaṃdvaṃ aiṃ llūṃ caiva tato vadet | kāmastrī paramābhāṣya māyāṃ caiva tato vadet || dvāvinīnāmavidheyaṃ viṃśārṇā aparā smṛtā | asyā maulau likhedvidyā maithunaṃ ca smācaret || dharmādharma havirjñāptaṃ ātmāgneni na sā śrucā | suṣumnaḥ vartmanā nityaṃ akṣavṛttīrjuhomyahaṃ svāhā || gudūmāgajavaktreṇa maṃtreṇānena sādhakaḥ | ātmānaṃ śivarūpaṃ tu śaktirdevī svarūpiṇī || p. 137a) devaśaktisvarūpaṃ ca bhāvayitvā tu sādhakaḥ | liṃgaṃ ca praviśe yonau ca pratighātaṃ muhurddhāhaḥ || svāhāṃtena jape muktaṃ svavīryaṃ na tyajedvudhaḥ | śuddhamaṃtrauṣadhe naiva yoni pramathanaṃ caret || mathyamāne punastasya jāyatet manumuttamāṃ gṛhnīyā tu prayatnena dravyaṃ kuṃḍodbhavaṃ śubhaṃ | atha śuddhamaṃtrauṣadhiryathā | taduktaṃ kuloḍḍīśe | māyāgacchapadaṃ śakrastaṃbhanaṃkāriṇi catvaraṃ | anenākapirāśe tu jātīmūlaṃ samāharet || etadhṛtvā sādhakeṃdra śukrastaṃbhanamācaret | golodbhavaṃ tathā devi sṛjyate ramate ca yat || kulajāmaṃ dīkṣitā maktaṃ patihīnāṃ vicakṣaṇāṃ | śaktiyogyā svarūpāṃ ca anayatyā samānayet || suṃdarīṃ śobhanāṃ dīnāṃ pīnonnatapayodharāṃ | dviraṣṭavarṣāṃ darśīyāṃ sadā kāmābhilāsinī || pūrvokta kramayogena kṛtvānyāsādikaṃ tathā | tatvaṃ pragṛhva yatnena pūjārtha sādhakottamaḥ || iti golodbhavaṃ puṣpaṃ devatāprītikārakaṃ | anena pūjayedyo hi sarvakāmamupālabhet || svayaṃbhū kathayiṣyāsi pūjārtha sādhakottamaḥ | āniya pramadāṃ divyāṃ pramattāṃ yauvanonnatāṃ || dīkṣitāṃ mūlamaṃtreṇa su nāsāṃ cāruhāsinīṃ | sarvānaṃda kumāryā ghṛṇā lajjā vivarjitāṃ || gurunaktāṃ svaveśāṃ ca devatā pūjaneratāṃ | pūrvavannyā sa varyaṃ tu kārayeddevi suṃdarīṃ || tasyāstu mānāgāre pūjayet parameśvarīṃ | svayamakṣomito bhūtvā sādhakaṃ paṃcamīṃ yajet || svecchā ṛtumatī śaktiḥ sākḍāddevīṃ maheśvarīṃ | tasyāḥ puṣpaṃ svayaṃ yattu drakṣaṇīyaṃ prayatnataḥ || vastrālaṃkāra puṣpeṇa śakti ca pūjayet sadā | yathā kāle yathā puṣpaṃ tadgopyai yatnataḥ gṛhī || tvāta prayatnena svayaṃbhū kusumāṃ caret | svayaṃbhū puṣpayugena sākṣatena samarcayet || vidyāṃ svaprāvatī japtvā kṣipra mākarṣṇādikaṃ | devatāśca mahānāgā rākṣasā dānavāścaye || rājānaśca striyaḥ sarvānityaṃ vaśyā bhavaṃti ca | muṃḍamālāmapi | svayaṃbhū kusumaṃ devi trividhaṃ tu vijāyate | aṣoḍaśādaruḍhāyā uttamā sarvasiddhidā || valātkāreṇa uḍāyā madhyamābhogavarddhinī | rajo yogavaśādanyā adhamāka na dāyinī || taṃtracūḍāmaṇau | śṛṇuvatsa kuladravya mahātmyaṃ paramaṃ śubhaṃ | yatprāśya kuladevena labhyate vā tritaṃ mahat || amāvāsyā tithirdevi suṣumnā madhyavartinī | amṛtaṃ varṣate sā tu tridinaṃ pṛthivitale || taṃ siṃcati kulaṃ devi yadi vidyāṃ samuccaret | pūrvamevā bhavet tatra pratyuccāraṇameva hi || tasmāt sarvaprayatnena kulaṃ vīkṣyaṃ japaṃ kuru | dṛṣṭyā tadamṛaṃ devi galitaṃ parigṛhyate || p. 137b) sādhayet sādhanaṃ sarvaṃ kulācārasya siddhaye | śivahīnā ca yā śaktiḥ sarvādau varṣate dviyat || tadeva paramaṃ dravyaṃ svayaṃbhū kusumāṃkhyaṃ | svayaṃbhū kusumaṃ dravyaṃ trailokye cāpi durlabhaṃ || kvacidgaṃdha vīja na labhyate vā na vā vibho | yadi tallabhyate devalākṣā rasanibhaṃ śubhaṃ || kastūrī kuṃkumābhyāṃ ca vaṭīṃ kṛtvā tu gopayet | yaṃtravījaṃ samālikhya pūjayedyadi sādhakaḥ || etenākṣata yogena madhumatī siddhimālabhet | suptādi doṣaduṣṭāya maṃtravidyāścakīrtitāḥ || pravuddhāstatprayogena yāvat sā punarāgata | tataḥ prayogaṃ vidyānāṃ maṃtrādīnāṃ kārayet || evaṃ pravuddhā bhavati naiva tādṛ kadācana | etatrayānāṃ madhye tu svayaṃbhū kusumaṃ mahat || śrīkramepi | kastūrī kuṃkumaṃ tatra caṃdanā gurukāmikaṃ | nānā sugaṃdhakaṃ datvā ekīkṛtya prapūjayet || etena kṛtayogena pūjayet parameśvarīṃ | svayaṃbhū kusumaḥ pūjāṃ pratyahaṃ yā samācaret || mukhyā madhumatīṃ siddhiṃ vadhīnāṃ devi jāyate || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalastatsaṃkhyakaḥ || athācāra vivaraṇaṃ | kālītaṃtre || athācāraṃ pravakṣyāmi yat kṛte mṛtamaśrute | sarvabhūtahite yuktaḥ samayācāra tatparaḥ || anitya karmasaṃtyāgī vityānuṣṭhāna tatparaḥ | maṃtrārādhana bhāvena śivabhāvena tatparaḥ || parasyā devatāyāṃ ca sarvakarma nivedakaḥ | anyamaṃtrārcane śraddhā anyamaṃtra prapūjanaṃ || kulastrī vīraniṃdāṃ ca tadravyaharaṇaṃ tathā | strīṣuroṣaṃ prahāraṃ ca varjayen matimānsadā || strīmayaṃ ca jagat sarvabhāvayedyatamānasaḥ | carvyaṃ coṣyaṃ tathāpyeyaṃ bhakṣaṃ bhojyaṃ gṛhaṃ sukhaṃ || sarvaṃ ca yuvatīrūpaṃ bhāvayedyatamānasaḥ | kulajāṃ yuvatīṃ vīkṣya namaskuryād yathāvidhiḥ || yadi bhāgyavasāddevi kuladṛṣṭistu jāyate | tadaiva mānasīṃ pūjāṃ tatra tāvat prakalpayet || tāsāṃ bhagādi devīnāṃmityarthaḥ | bhagādivyo yathā gaṃdharvataṃtre | bhaginīṃ bhagajihvāṃ ca bhagāsyā bhagamālinīṃ | bhagadattāṃ bhagākṣīṃ ca bhagakarṇā bhagāvaraṃ || bhaganāsāṃ bhagastanīṃ | saṃpūjyato sugaṃdhādyai mānasairgurumeva ca | vālāṃ vā yauvanonmattāṃ vuddhāṃ vā suṃdarīṃ tathā || kutsitāṃ vā mahāduṣṭāṃ namaskṛtya vibhāvayet | tāsāṃ prahāraṃ niṃdāṃ ca kauṭilyama priyaṃ tathā || sarvathā na ca kartavyamanyathā siddhirodhakṛt | stridveṣo naiva kartavyo viśeṣāt pūjanaṃ striyā || japasthāne mahāśaṃkhaṃ niveśyorddhaṃ japaṃ caret | striyaṃ gacchan spṛśan paśyan viśeṣāṃ kulajāṃ śubhāṃ || bhakṣatāṃvūlamālyaścita kṣudravyāṃ yathā kvacit | bhaktyādyaśeṣa bhakṣāṇi bhuktvā bhakṣan varejjapaṃ || p. 138a) iti jñānaniyamo nātra sthityādi niyamena ca | na japekālaniyamonārcādiṣu valiṣvapi || svecchāniyama uktautra mahāmaṃtrasya sādhane | aya japo mānasaḥ taduktaṃ yāmale | śucirvāpya śucirvāpi gacchan tiṣṭhanṣvapannapi | maṃtraikaśa rasovidvān nu saivaṃ samabhyaset || na doṣo mānase japya sarvadeśe ca sarvadā | japena devatā nityaṃstayamāno prasīdati || prasannā vipatrān kāmān dadyān muktiśca śāśvatīṃ | yakṣa rakṣaḥ piśācāśca grahāḥ sarvāśca bhīṣaṇāḥ || jāpinaṃnopa sarpaṃti bhayabhītāśca sarvataḥ | vastrāsana snānatre gehasparśādivāriṇaḥ || śuddhiṃ na carcayedanna nirvikalpaṃ manaścaret | sugaṃdhiśceta lauhitya kusumairarcayet kulaiḥ || vilvairmaruvakādyai'sca tulasī varjitaiḥ śubhaiḥ | nādharmo vidyate svabhru kiṃ tu dharmo mahān bhavet || svecchācārotragaditaḥ pracaredṛṣṭamānasaḥ | ityāvāravaraḥ śrīmān japapūjādi tatparaḥ || pālakaḥ kulatatvānāṃ paratatve pralīyate | uditā kṛtirānaṃdamayaḥ saṃsāramocanaḥ || animādyaṣṭha siddhīnāmīśvaraḥ sādhako bhavet | atha kulīnācārānaṃtaraṃ | taduktaṃ kaulataṃtre | śṛṇu devi pravakṣyāmi kulīnācāraṇaṃ yathā | pāṇe bhrāṃtirbhavairyasya ghṛṇāsyādraktaretasoḥ || śuddhā vā śuddhato bhrāṃtiḥ pāpāśaṃkā ca maithune | sa bhraṣṭhaḥ pūjayedevī caṃḍī maṃtraṃ kathaṃ bhavet || rogī duḥkhī bhavedevau rauravaṃ narakaṃ vrajet | amaṃtrā tu yadā devīvalā yatnastu labhyate || ātmadeha svarūpeṇa tat karṇamaṃtra succaret | tadā sā śaktirūpāsyā bhukti muktipradāyinī || māyāvījamityarthaḥ | raṃbhāśacyumvaiśī mukhyā yā nārīgamane bhuvi | pātāle vā sthitāyā ca tasyānāthastu kaulikaḥ || tatrāpi varjyā nāthasya tasyāḥ śṛṇuvidhiṃ priye | gurureva śivaḥ sākṣāt patipatnī svarūpiṇī || manasā karmaṇā vā cāramanaṃ tatra varjayet | tasya eva pade bhakto muktiṃ prāpya parāṃ vrajet || guroḥstuṣā ca putrī ca tathā ca maṃtraputrikā | etasyā ramaṇaṃ varyaṃ brahmasvaṃ mānasena tu || kaulikasya ca patnī ca sā sākṣādīśvarī priye | tasyāvaraṇa mātreṇa kauliko nārakī bhavet || mātāpigora vā dvaryā anyāyāt haviṣastriyaḥ | dūtī yāge prakartavye vihāro maṃtravittamaiḥ || anyasthāna vicāre ca devīśāpa prajāyate | śivahīnā ca yā śaktirdūretāṃ parivarjayet || abhiṣekātarecchakti maṃtrasyoccāraṇāṃtatau | ya paṃcamena deveśi sarvapāpaiḥ pramucyate || kevalenādya tatvena sādhako bhairavo bhavet | dvitīye labhatatvena pūjako brahmarūpabhāk || kevalena tṛtīyena mahābhairavatāṃ vrajet | caturthena tu tatvena kavi pūjyaikanāyakaḥ || pareṇa paratāṃyāti mamatulyaḥ sureśvari | paṃcamena bhavedyogī sarvasiddhi parānataḥ || p. 138b) itīdaṃ kathitaṃ devi sugopyamati yatnataḥ | na deyaṃ paśave devi kulaniṃdāparāya ca || kulārṇavepi | kulācāra gṛhaṃ gatvā bhaktyā pāpaviśuddhaye | yācayedamṛtaṃ jñānaṃ tadabhāve jalaṃ pivet || kulācāryeṇa yadattamalipātraṃ tu bhaktitaḥ | tatra maskṛtya gṛhnīyādanyathā narakaṃ vrajet || vṛthā na gamayet kālaṃ dyūtakrīḍādināsudhīḥ | gamayeddevatā pūjāyajñastavādināḥ guroḥ kṛpālāṃpa kathāstotrāgamaviśetkaraiḥ | gamayedaniśaṃkāla na vadet paradūṣaṇaiḥ | pratyakṣaṃ vā parokṣaṃ vā pratyakṣaṃ praṇamedguruṃ || guroragre pṛthak pūjāmadvaitaṃ ca vivarjayet | dīkṣāṃ vyākhyāṃ prabhutvaṃ ca guroragre vivarjaye || guruśayyāśanaṃ pīṭhaṃ pādukāpānadau tathā | snānodakaṃ tathā chāyāṃ laṃghayenna kadācana || utpādaka brahmadātrorgarīyānadvataḥ pitā | tasmānmanyeta sa tataṃ piturapyadhikaṃ guruṃ || gurorālokitaḥ śiṣya uttiṣṭhedāsanaṃ tyajet | guṃsatkulīnaṃ guruṃ devaṃ manasāpi na niṃdayet || kulastrī vīraniṃdāṃ ca varjayenmatimānsadā | aṃtaḥ śāktāḥ vahiḥ śaivā sa bhāyāṃ vaiṣṇavāmatāḥ || nānā veśadharāḥ kaulā vicaraṃti mahītale | liṃgāgame ca | guruṇā lokitaḥ śiṣya uttiṣṭhe dāsanaṃ tyajet | guruṇā sadasadvāpi yaduktaṃ tanna laṃghayet || rabhasaṃ maithunaṃ mithyāṃ navade gurusannidhau | sa yāti narakaṃ ghoraṃ bhairaveṇeti bhāṣitaṃ || śaṃkrāṃtirnavamī pūrṇācāṣṭamī ca caturdaśī | ekādaśī vyatīpāte karmalopaṃ na kārayet || tatvahīnaṃ kṛtaṃ karma japakarma ca niṣphalaṃ | śāṃbhavī kupyate tebhyo brahmahatyā dine dine || bhāvacūḍāmaṇau | ekākī nirjane deśe śmaśāne parvate vane | śūnyāgāre nadītīre niḥsaṃgo viharenmudā || vīrāṇāṃ japakālaṃ tu sarva eva praśasyate | sarvadeśe sarvapīṭhe kartavyaṃ nātra saṃśayaḥ || anyaduktaṃ tatraiva svakulāṃtapureścaryā rātrau kāryā na cānyathā | vedahīne dvijādeva yathā na śrutisaṃskṛyā | viṣṇubhaktiṃ vinā devabhaktirna prabhavedyathā || śāktaṃ jñānaṃ vinā muktiṃ yathā hāsyāya kalpate | guruṃ vinā tathā taṃtrenādhikāraṃ kathaṃcana || patihīnā yathā nārī sarvakarma vivarjitā | kulaṃ vinā tathā divyo vīro vā mamasādhakaḥ || nādhikārīti kauleya tasmāyatnaparo bhavet | avinītaṃ kulaṃ yasya sa kathaṃ mamapūjanaṃ || tasmādyatnāt tathā kāryaṃ yathāsyādvinayānvitaṃ | taṃtracūḍāmaṇau ca | viṣṇubhakto yadāvatsa śaktidīkṣya parāyaṇaḥ | putradāradhanaṃ tasya nāśayāmi na saṃśayaḥ || kuladevaṃ dvijaṃ hatvā vaiṣṇavaṃ deśikaṃ yadi | karoti kulaśiṣyo sau bhraṣṭo bhavaṃti niścitaṃ || havirvāropamātreṇa vahne dīptiryathā bhavet | kuladeva mukhādvatsa tathā dīptā bhavāmyahaṃ || p. 139a) paśorvidyāṃ samādāya yadi pūjā paro bhavet | tasya vaktraṃ vilokyaiva kulavaktraṃ vilokayet || paśūpadiṣṭaṃ yat kiṃcit kriyate kulajanairnnaraiḥ | tat tatkarma mahādeva abhicārāya kalpate || yadi devāt paśorvidyā labhyate kulajairjanaiḥ | dvijasya kaulikīṃ prārthya punarvidyānupālabhet || ajñānāt sukṛtaṃ karmanāloḍya kulakaulikīṃ | kṣamasvamātastatpāpaṃ haradevi kṛpāṃ kuru || evaṃ prāpya punadīkṣāṃ kuryāt sādhakasattamaḥ | vārāhītaṃtre | na kutsayed brāhmaṇaṃ ca yuvatīṃ ca na niṃdayet | pīṭheśvaraṃ ca yuvatīṃ mātaraṃ pitaraṃ guruṃ || na laṃghayedaṣṭamīṃ ca pavitraṃ ca na laṃghayet | na laṃghayedguroḥ chāyāṃ gurupatyā viśeṣataḥ || guroścaiva parīvādo niṃdā caiva pravartate | karṇau tatrapi dhātavyau gaṃtavyaṃ vā tatonyataḥ || anyaddhūktaṃ tatraivā manasā vacasā vāpi kulākulaguruṃ yadi | niṃdā karoti śāpo me tasyopari vijāyate | etacchāstra prasaṃgopi etat pustakadarśanaṃ || paśoragrena vaktavyaṃ prāṇāṃtepi kadācana | kṛtvā sūryamukhaṃ dṛṣṭvā smartavyaḥ kulanāyakaḥ || paśūnāṃ yatsahālāpaḥ paśuśayyā sahāsanaṃ | saṃsargaścekamevātra kulīnasya mahātmanaḥ || pātanaṃ na tu caiteṣāṃ saṃkṣaye puṇyaparāśayaḥ | prabhavaṃti na tīrthāni na gaṃgā na ca kāśikā || mahāvidyā japādeva catvāri pātakāni ca | naśyaṃti na ca saṃsargaḥ kṣayaṃ yāṃti kadācana || ajñānāt paśuṃ saṃsarge yadi daivāt prajāyate | tadā dvādaśa varṣākhyaṃ vratārthaṃ yatnamācaret || kulīnāyā samīpasthaḥ kulamevā parāyaṇaḥ | ucchiṣṭabhojī tannāma prajāpī tat paterapi || tadaṃte tāṃ samabhyarcya ratnaiśca paritoṣya ca | śucirbhūtvā punarvidyāṃ gṛhītvā śuddhimāpnuyāt || vratāśakto yadi bhavet suvarṇaṃ kulatoṣakṛt | dadyāt kulāya pāpīnāṃ kṣayārthaṃ kulasādhakaḥ || jñānāt saṃsargamāsādya siddhiṃ prāpnoti naiva ca | paṃcatve bhāṣakārādi yonimālaṃvyasādhakaḥ || nānākleśa samāyukto narakān pratipadyate | na caina dīkṣayennāmanacāsyadarśanaṃ caret || mamaśāstrakathāṃ cātra prayatnena vivarjayet | karmaṇā manasā vācaye paśuśāstre prapūjanaṃ || prakurvaṃti mahāpāpastyājyā vai kulapāṃśanāḥ | nirjīve kāṣṭhaloṣṭhe vā śarkarāyāṃ tṛṇepi vā sarva tatra ciṃtitāhaṃ na paśormaṃtra vigrahe | cetanādhiṣṭhita sukhaṃduḥkhaṃ prakalpitaṃ | tatraivāca nabhovānni yamonāsti tādṛśaḥ | praśannā tena goptavyā kulīnaiḥ siddhi hetave | anyaduktaṃ tatraiva | dīkṣāyāṃ kulapūjāyāṃ śiṣyatve yadi vā gurau | lajjā paraṃ kulaṃ tatra nityāpi nitya niṃditā || adhastā dṛṣṭipātena tasya vidyāhyavomukhī | nimīlanānmṛtāṃ vidyārodanānmārayeddhruvaṃ || p. 139b) pārśvāvaneneva vyādhi dāridrapīḍitā | caturdiśavalo kena uccāṭanagatā bhavet | etādṛśaṃ kulaṃ devi yadi darśet kathaṃcana || tadā kulaguruṃ prārthyadīkṣaṇaṃ kārayet tataḥ | upadeṣṭhā yadā devi tadā su śrīturanyakāḥ || pūjārtātu yadā devi tadā mātā na saṃśayaḥ | sarvathā pitṛputribhyāṃ mūlayo na dṛśyate || tat kṛte kṛte pāpa vaduccārai ubhau narakagāminau | cuṃvuketvanya śāstrajñe paśuyāmeva bhairava || na vaktavyaṃn na kartavyaṃ navavādyaṃ kathaṃcana | evaṃ kṛte gurau śiṣya mamaśāpe bhaviṣyati || śivāgame ca | śaktyucchiṣṭamavicārāt piveccakreśvaro yadi | ghoraṃ ca narakaṃ yāti kutalamārgepāte dhruvaṃ || tasmād vicārya yatnena śaktyucchiṣṭaṃ pivet sudhīḥ | ānaṃdaṃ kārayedvīrastatvaṃ nirbhrāṃtitaḥ pivet || śaktiḥ śivaḥ śivaḥ śaktiḥ śaktirbrahmājanārdanaḥ | śaktiriṃdro raviḥ śaktiḥ śaktiścaṃdro grahā dhruvaṃ || śaktirūpaṃ jagatsarvaṃ yo na jānāti nārakī | vīrataṃtrepi | snānādi mānasaṃ śaucaṃ mānasaḥ pravaro japaḥ | atra mānasa jāpa na kaścinni yamaḥ | taduktaṃ yāmale | śucirvāpya śucirvāpi gatan tiṣṭhan svapannapi | maṃtraika śaraṇo vidvān manasaiva manabhyaset || na doṣo mānase jāpye sarvadeśe ca sarvadā | japena devatā nityaṃstūyamānā prasīdati || prasannāri punābhogon dadyān muktiṃ ca śāśvatī | yakṣa rakṣaḥ piśācāśca grahāḥ sarvāśca bhīṣaṇāḥ || jāpinaṃnyopa sarpaṃti bhayādbhītāśca sarvaśā | vīrataṃtre | mānasaṃ pūjanaṃ divyaṃ mānasaṃ tarpaṇādikaṃ | sarva eva śubhaḥ kālo nā śubho vidyate kvacit || na viśeṣo divā rātrau na saṃdhyāyāṃ mahāniśi | sarvathā pūjane devi masnātaḥ kṛta bhojanaḥ || mahāniśa śucau deśe valiṃ maṃtreṇa dāpayet | etaṃ ca divasenāṃ ca tatvena śūcitaṃ || mahārātrāveva mahāpūjā kartavyā vīravaṃdite | yadine sarvathā kāryā śāsanān mama suvrate | haviṣyāsī divālakṣaṃ puraścāre tu yojayet || tatra mātraṃ divā pūjā paśuvadvīravaṃdite | iti svataṃtrataṃtravacanaṃ tatpuraścareṇa viṣaye voddhavyaṃ | tara matemiti mātraśabdaḥ puraścaraṇe divā pūjya vyavacchedakaḥ | puraścaraṇayormadhye paśubhāva eva divā pūjāṃ kuryāt | rātrāvevetyavā ekakāraḥ kulapuraścaraṇe divā pūjā vyavacchedakaḥ | tat tatpuraścaraṇa niyaṃtritvāt | anyatra tu divyavīrabhāvo nā viśeṣaḥ | rātrāvapi divasepi saṃdhyayorapi pūjā kuryādityarthaḥ | yat tu valipūjādikaṃ kṛtvā yat tu valipūjādikaṃ yadyanniśāyāṃ kriyate sadā | tat tadṛkṣamavāpnoti kālīvidyā prasādataḥ | iti tannaimittikaparaṃ yat tu vidyārcanaṃ devā kuryādrātrau nimittikāṃcanaṃ | p. 140a) ubhayoḥ kāmyakarmasyāṇātrasya niścayaḥ | iti kulārṇava vacanaṃ | tannaimittikadine nityapūjāparaṃ | divase nityapūjāṃ kṛtvā naimittika pūjanaṃ rātrau kuryādityarthaḥ | na viśeṣetyādi tṛnaimittikadinaitara dine nityapūjāṃ pratijñeyaṃ | chinnamastā kalpepi | siddhamaṃtrena doṣaḥsyānāśaucaṃ niyamo na cānakalpatādi vā rātrau na ca saṃdhyā ca sānakaṃ | sadaiva pūjayeddevīṃ maithuneti viśeṣataḥ | kiṃtū na paśyet nagnāṃ tu unmattaṃ prakaṭastanīṃ || divasennaramennārīṃ tadyonī naiva vīkṣayet | iti yat kulārṇava vacanaṃ | tat kulapuraścaraṇaparaṃ | tatta taṃtra virodhā yadyapi patitonmantana darśanaṃ sarvadeva pāpajanakaṃ tathāpi puraścaraṇe adhika pāpajanakaṃmiti | rudrayāmale bhairavī prakaraṇepi | paśoḥ saṃbhāṣaṇāddevirmaṃtrasiddhirbhavennahi | paśastadvividhā devi adīkṣita bhavet paśuḥ || dīkṣitopi kulācāra niṃdayod vividhaḥ paśuḥ | golokena sahālāyāṃ sparśanāt saṃbhāva saṃskṛtān || na siddhyaṃti maheśāni satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ | vikalpitā na sidhyaṃti yadyot sidhyaṃtilokadā || tasmāde tat parityajya siddhiḥ syāt kevalā japāt | vīrahatyā vṛthā pānaṃ vīramātānisevanaṃ || mahāpātakamityāhuḥ kaulikānāṃ maheśvari | arthādvākāmato vāpi laulyādapi ca yo naraḥ || liṃgayo nirato maṃtrī rauravaṃ narakaṃ vrajet | kulīnayā vai manyeta kulajaṃ paripūjayet || kulajñeṣu prasanneṣu kālikāsannidhirbhavet | aho dhanyavatī loke jānāti kuladarśanaṃ || teṣā madhyepi yaḥ kopi kuladevīṃ prapūjayet | kulācāra vihīnāyaḥ pūjayet kālikā naraḥ || masvargamokṣabhāgī ca nasyāṃ satyaṃ na saṃśayaḥ | athavā vānyamaiśvaryaṃ valaṃ puṣṭi mahāyaśaḥ || kavitā bhuktimuktī ca kālikā padaūjanāt | tatra kālī padadupalakṣaṇaṃ kulapūjanādityarthaḥ | kulārṇave | śrīguroḥ pādukāṃ mudrāṃ mūlamaṃtraṃ supādukāṃ | śiṣyādanyatra deveśi na vadedyasya kasyacit || pāraṃparyāgamāmnāya maṃtrācārādikaṃ priye | sarvaṃ gurukuleśvari | saphalaṃ syānna cānyathā | śrīśāstrāśraya yadbhūtaṃ yatpustakaṃ devavat priye | nityaṃ samarcayed bhaktyā paśugehe na niḥkṣipet || sudāraraṃvikeceta kulaśāstrāṇi pārvati paśuśāstrāṇi varjayet paradevavat | dṛḍhāṃ dhṛtāṃ ca prāptā ca maunyena ca samākṛtāṃ sa tatkāmagatā vāpi paṃcasaptavya śaktayaḥ | p. 140b) ānīyaṃjat pūjanīyāsyu gurustadguruyoṣitaḥ | tiṣṭhaṃti kulayoginyaḥ kulavṛkṣeṣu sarvadā || tatpatreṣu na bhoktavya markapatre viśeṣataḥ | na suṣet kulavṛkṣānānacopatra na mācaret || atha śivāvaliḥ || taduktaṃ kālītaṃtre | athocyate dakṣiṇāyāḥ sāmānye sādhakaḥ priye | kṛtena yena vidhivat palāyaṃte mahāpadā || śivāvaliśca dātavyaḥ sarvasiddhimabhipūjya | mahotpāte mahāghore mahādoṣe mahābhaye || mahāpadi mahāyuddhe mahāvigraha saṃkule | mahādāridragamane mahāduḥkhapradarśane || mahāśāstau mahāranye mahāsvastyayane tathā | ghorābhicāra samare ghoropadravanāśane || kūṭayuddhādi samare kūṭaśatru nivāraṇe | rājādi bhayaśāṃtyarthaṃ rājākrodhaśāṃtaye || na dadāti valiṃ yastvā śivāyāḥ śivatāptaye | sapāpiṣṭhāna lajjeta kuladevyāḥ samarcane || atha śivāvali prakāraḥ | taduktaṃ kulacūḍāmaṇau | vilvamūle prāṃtare vā śmaśāne vāpi sādhakaḥ | māṃsapradhāna naivedyaṃ saṃdhyākāle nivedayet || kālikālīti vaktavye tadromā śivarūpiṇī | paśurūpā samāyāti parivāragaṇaiḥ saha || bhuktvārauti yadaiśānyāṃ mukhamuttolya susvaraṃ | tadeva maṃgalaṃ tasya nānyakūla na dūṣaṇa || avaśyamannadānena niyataṃ toṣayecchivāṃ | nityaśrāddhaṃ tathā saṃdhyā caṃdanaṃ pitṛtarpaṇaṃ || tathaiva vakula sevānāṃ nitya tā kulapūjane | paśurūpā śivāṃ devīṃ yo nārcayati nirjane || śivāvāreṇa tasyāśu sarvaṃ naśyati niścitaṃ | japapūjā vidhānāni yatkiṃcit sukṛtāni ca || gṛhītvā śāpamādāya śivāroditi nirjane | ekayā śivayā yatra bhujyate kulabhairava || tatraiva sarvadevīnāṃ prītiḥ paramadurlabhā | paśuśaktiḥrnaraśaktiḥ pakṣiśaktistu bhairava || pūjitā viguṇaṃ karma saguṇaṃ kārayedyataḥ | tena sarvaprayatnena na kartavyaṃ punarmahat || rājādi bhayamāpanne deśāṃtarabhayādike | śubhāśubhādi karmāṇi viciṃtya valimāharet || gṛhna devi mahābhāge śive kālāgni rūpiṇi | śubhāśubha phalavyaktiṃ vrūhi gṛhna valiṃ tava || eva muccārya dātavyo valiḥ kulajanāt priye | yadino bhujyate deva tadā naiva śubhaṃ bhavet || śubhaṃ yadi bhavet tasya bhujyate tadaśeṣataḥ | evaṃ jñātvā mahādeva śāṃtisvastyayanaṃ caret || kulācāraṃ dakṣiṇābhyāṃ kathitaṃ tava suvrate | na kasmaicit pradātavyaṃ yadīcchet siddhimātmanaḥ || nidāna caiva kartavyaṃ na cainaṃ janasannidhau | tammatuḥ siddhidāne vā nāpituḥ sannidhau tathā || p. 141a) kiṃ vā pakṣi pataṃgādi darśane naiva kārayet | pātālamaṃḍale vāpi gaṃdharve vā su yaṃtrite || na hi maṃḍape vāpi kartavyaṃ na ca sannidhau | kulapuṣpaṃ kuladravyaṃ kulapūjāṃ kulījapaṃ || guruṃ kulapatiṃ cāpi kulamālā kulākulaṃ | kulacakraṃ kulaṃ dhyānaṃ sarvadāna prakāśayet || prakāśāt siddhihāniḥ syāt prakāśādvaṃdhanādikaṃ | prakāśān maṃtralāpaḥ syāt prakāsādaura hiṃsanaṃ || prakāśān mṛtyulābhaḥsyā na prakāśya kadācana | pūjākāleṣva deveśi yadi kopyatra gacchati || darśayed vaiṣṇavī mudrāṃ viṣṇunyā sastavādikaṃ | prakāśādyadi guptiḥsyāt tat prakāśaṃ na dūṣaṇaṃ || gopanādyadi vyaktiḥ syānnaguptiḥ syādvidhīyate | kadācidaṃgahānistu na ca vyaktiḥ kadācana || varaṃ pūjā na kartavyā na ca vyaktiḥ kadācana | atha samayācāraḥ | taduktaṃ kulacūḍāmaṇau | śṛṇu putraṃ rahasyaṃ me samayācāra saṃbhavaṃ | yena hīnā na siddhānti janmakoṭi sahasraśaḥ || manavaḥ kulaśāstrāṇāṃ kulamājñānusāriṇāṃ | udāracittaḥ sarvatra vaiṣṇavācāra tatparaḥ || paraniṃdā sahiṣṇuḥ syādupakārarataḥ sadā | parvate vipine cāpi nirjane śūnyamaṃḍape || catuṣpathe kalā madhye yadi devādyā tithirbhavet | kṣaṇaṃ dhyātvā manuṃ japtvā vadvā gacchedyathā sukhaṃ || gṛdhraṃ vīkṣyaṃ mahākālīṃ namaskuryādalikṣitaḥ | kṣemaṃkarīt tathā vīkṣyaṃ jaṃvukīṃ yamadūtikāṃ || kuru vaṃśyena bhūkākau kṛṣṇamārjārameva ca | kṛśodari mahātuṃḍai muktakeśi valipriye || kulācāra pugannāsyenamaste śaṃkarapriye | śṛgālaṃ ca ganaṃ dṛṣṭyā pradakṣiṇa manu vrajan || praṇamyānena manunā maṃtrī sukhamavāpnuyāt | ghoradaṃṣṭre koṭarākṣi kidṛśabdapranādinī || ghoraghorakarāṣphelenamasvecitirūpiṇi | raktavastrāṃ raktapuṣpāṃ vilokya tripurātmikāṃ || praṇameddaṃḍavadbhūmauvimaṃ maṃtravubhāvapi | vaṃdhūka puṣpasaṃkāśe tripure tanayāśvini || bhāgyodaya samutpanne namaste varavarṇini | kṛṣṇavastrāṃ tathā puṣpāṃ rājānaṃ rājaputrakaṃ || hastyeśvaratha śastrāṇi phalakā vīrapuruṣān | mahiṣaṃ kuladevaṃ ca dṛṣṭvā mahiṣamardinī || praṇamya jayadurgāṃ vā sa ca vighnairnalipyate | jayadevi jagaddhātri tripurādye tridaivate || bhaktebhyo varade devi mahiṣaghni namostute | madhūbhāṃḍaṃ samālokya matsyamāṃsaṃ varastriyaṃ || dṛṣṭvā ca bhairavīṃ devīṃ praṇamya vimṛṣeṇmanuṃ | ghoravighna vināśāya kulācāra samṛddhaye || namāmi varade devi muṃḍamālā vibhūṣite | raktadhārā samākīrṇa varadetvāṃ namāmyahaṃ || sarvavighnahare devi namaste harivallabhe | eteṣāṃ darśanāddevi yadi naiva prakurvate || śaktimaṃtraṃ puraskṛtya tasya siddhirnajāyate | eteṣāṃ māraṇoccāṭa hiṃsanaṃ vā gurādikaṃ || p. 141b) kriyate yadi pāpātmāmadbhaktaḥ sa kathaṃ bhavet | pradhānāṃ samudbhūtā ete kulāpriyāḥ | ḍākinyaśca tathā sarvāmadaṃ śāśṛṇu bhairava | labdhasiddhi samāyogā ḍākinī hiṃsanaṃ yadi || athavā yoginīnāṃ ca madbhaktānāṃ viśeṣataḥ | vaṭukānāṃ bhairavānāṃ tasya sidhirna jāyate || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalaḥ paṃcaviṃśatiḥ || atha nīlakramaḥ || jatudvicitārūpaḥ savarūpaśca | sugamatvādādaucitā vivaraṇāṃ tatrādau | vetālakṣaṇaṃ | gaṃdharve | asaṃskṛtā citāgrāhyā na tu saṃskāra saṃyutā | prakṣālitā ca yadi cetkārayedasti saṃcayaṃ || kevalaṃ śīghrasiddhiḥsyādā | vīrataṃtre ca | mahānīla kramaṃ deva sūcitaṃ na prakāśitaṃ | kathayasva mahādeva sarvasiddhipradaṃ bhavet || bhairava uvāca || sarvasiddhipradaṃ sākṣāt sarvadeva namaskṛtaṃ | sarvarogaharaṃ devi sarvapāpapranāśanaṃ || brahmaviṣṇuśivādīnāṃ dikpālānāṃ ca bhāvini | bhairavānāṃ ca sarveṣāṃ gaṃdharvānāṃ ca yogināṃ || svasvasiddhipradaṃ devi sarveṣāṃ mālayaṃ mahat | nānyat siddhipradaṃ devi vīrasādhanavarjitaṃ || mahāvalo mahāvuddhirmahāsāhasikaḥ śuciḥ | mahāsvacchodayāṃvāṃśca sarvabhūtahiterataḥ || teṣāṃ kṛte maheśāni kathayaṃ nīlasādhanaṃ | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayo rubhayorapi || kṛṣṇapakṣe viśeṣeṇa sādhayedanayāhitaṃ | bhaumavāreta mitrāyāṃ yāgneryote tu bhāvine || tadarddhābhyaṃtare samyak pūjopakaraṇaṃ valiṃ | sānisānvaṃguḍaṃ chāgaṃ surāṃ piṣṭakapāyasaṃ || nānāphalaṃ ca naivedyaṃ svasvakalpoktasādhitaṃ | citāsthāne samānīya suhṛdbhiḥ śastrapāṇibhiḥ || samānaguṇasaṃpannaiḥ sādhako vītabhīḥ svayaṃ | śavaṃ vāpi citāṃ vāpi nītvā gatvā yathā vidhiḥ || snātvā rakṣāṃśukaṃ vadhvā devatā dhyāna tatparaḥ | bhītāścet sādhakastatra caturdikṣu ca sādhakaḥ || nocot ca vaṃke valo sau bhairavaḥ parikīrtitaḥ | vastrālaṃkāra bhūṣādyai bhūṣitaḥ pūrvasaṃmukhaḥ || astrāṃta mūlamaṃtreṇa prokṣaṇaṃ yāgabhūmiṣu | gurupāda rajo dhyātvā gaṇeśa vaṭukaṃ tataḥ || yoginī mātṛkāścaiva vāmapāda puraḥsarāṃ | ye cātra saṃsthitā devārākṣasārddha bhayānakāḥ || piśācā siddhiyakṣāśca gaṃdha va śirasāṃgaṇāḥ | yoginyo mātaro bhūtāḥ sarvāśca khecaraḥ striyaḥ || siddhidāstābhavaṃtpatraṃ tathā ca mama rākṣasāḥ | praṇamya manunānena puṣpāṃjali trayaṃ kṣipet || śmaśānādhipatipaścādbhairavaṃ kālabhairavaṃ | mahākālaṃ yajeyatnā pūrvādidik catuṣṭaye || pādyādibhiscamaṃtrajño valiṃ paścānnivedayet | śabdavījā tataḥ paścā śmaśānādhipa tatparaṃ || p. 142a) īmaṃ maṃtreṇa sāminnaṃ valiṃ gṛhna tataḥ paraṃ | gṛhna gṛhna pada dvaṃdvaṃ vighnaṃ nivāraṇaṃ tataḥ || kurusiddhiṃ me yutaṃ bhāṃta prayaccha svāhayānvitaṃ | praṇavādyena manunā prathamovalirīritaḥ || māyāṃte bhairavāt paścāt bhayānaka padaṃ tataḥ | pūrvamaṃtra samuddhṛtya dakṣiṇe valimuddharet || hūṃ maṃteva mahākālāt paścāt pūrvavaduddharet | paścime kāladevāya praṇavādyena kalpayet || śabdāṃte kālaśabdāṃte bhairaveti tataḥ paraṃ | śmaśānādhipa ityevaṃ pūrvavadha valiṃ haret || citāmadhye tato dadyād valinnayamanuttamaṃ | kālarātri mahārātri kālike ghoranisvane || gṛhāṇevaṃ valiṃ mātardehi siddhimanuttamāṃ | kālikāya valiṃ datvā bhūtanāthāya dāpayet || śabdāṃte bhūtanāthāṃte śmaśānādhipa ityapi | praṇamādyena manunā dāpayed valimuttamaṃ || hūṃ mataṃ ca sarvatra nāthāṃte cādhipeti ca | śmaśānāṃtarato datvā pūrvavacca samuddharet || tārādyena valiṃ datvā paṃcamadhyena suṃdari | asti saṃprokṣaṇaṃ kṛtvā pīṭhamaṃtraṃ nyaset tataḥ || bhūrje vā vaṭapatrre vā tatra pīṭha manuṃ nyaset | pīṭhamāstīrya tasmin vai vaṃdhanī vā samaṃ tataḥ || vīrārdanena deveśi vakṣī dīkṣu prakalpayet | kūrcavīja dvayaṃ devi māyāmatha mataḥ paraṃ || kālikā ghoradaṃṣṭre ca pracaṃḍe caṃḍanāyike | dānavān dārayet yuktvā haneti dvitayaṃ tataḥ || śavaśarīra mahadvighnaṃ chedaye dvitayaṃ punaḥ | dviṭhāṃte varmaśastrāṃte dviṭhāṃteyaṃ manurmataḥ || anena maṃtritaṃ loṣṭraṃ daśadikṣu vinikṣipet | tanmadhye bhairavo devo na vighnaiḥ paribhūyate || yadi pramādād deveśi sādhako bhaya vihvalaḥ | tatastaṃbhaiḥ suhṛdvargai rakṣito nābhibhūyate || nirgūṃḍī śitavā vyālatūlai nirmitavartikāṃ | pradīpa tatra saṃsthāpya astra tatra prapūjayet || hate tasmin mahādīpe vighnaiśca paribhūyate | tadadharaścāstra maṃtreṇa nikhanet kuladīpakaṃ || tat tatkalpavidhānena bhūtaśuddhyādikaṃ kramāt | śrotāṃ vā tārikīṃ vāpi vinyaset pūjayet tataḥ || maṃtra dhyāna paro bhūtvā japenmaṃtra mananyadhīḥ | ekākṣarī yadi bhaveddik sahasraṃ tato japet || dvyakṣarecāṣṭa sāhasraṃ akṣare cārddhastārddhukaṃ | ataḥ paraṃ tu maṃtrajño gajāṃtaka sahasrakaṃ || niśāyāṃ vā samārabhya tadāyāṃtaṃ samācaret | atha tārakanyā sā yathā gaṃdharva mātṛkāpuṭitaṃ tāra ṣaṭkāraṃmākāsthale | tāreṇa puṭitāṃ tāṃ tu ṣoḍhīnyā setu sādhakaḥ | ācaronyastasarvāṃgo bhavet sākṣācchivoparaḥ || mātṛkā sṛṣṭi sthiti saṃhārādyatamā adhikāribhedāt grāhyā | ṣoḍhā tu svataṃtre prasiddhā | matsyasūkte tataḥ paṃcopacāreṇa purato devatāṃ jayet | p. 142b) nimīlya cakṣuṣāṃ paścāt devīṃ dhyāyen manuṃ japet | yadya sahyabhayaṃ karṇe netravastreṇa vaṃdhayet || tatorddha rātraparyaṃtaṃ yadi kiṃcinna lakṣate | jayadurgā manunā cārghyaṃte naiva sarṣapān kṣipet || atha japa durgāmaṃtro yathā | tāro durgeyugaṃ rakṣi tatoḍhāṃtaḥ sa locanaḥ | dviṭhāṃto japadurgeyaṃ vidyāvedyā daśākṣarī || oṃ tilosisyema daivatyogo savo devanirmitaḥ | pitṛṇāṃ svargadātā tvaṃ martyānāṃ mamarakṣamaḥ || bhūtapreta piśācānāṃ vighneśu śāṃtikārakaḥ | iti kṣiptvā tilāṃstatra caturmāno śivāditaḥ || tataḥ saptapadaṃ gatvā tatastatraiva saṃviśet | devaṃ tatrāpi saṃpūjya prajapen manumuttamaṃ || nirbhayaḥ prajapeyaṃ vā siddhiṃ vā labhyate janaiḥ | tataḥ satyakārāyatvāvarayedvaramuttamaṃ || yadā valiṃ prārthayati narakuṃjarameva vā | dināṃtare ca vakṣyāmi svīkṛtya svagṛhaṃ vrajet || pareti tato dadyāt piṣṭena narakuṃjarān | piṣṭeti yadhānyodbhavanetyarthaḥ | nīlataṃtrepi | japādau ca valiṃ dadyāt paścādapi valiṃ haret | japāṃte japamadhye vā dehi dehīti bhāṣate || tadāpi ca valiṃ dadyāt mahiṣaṃ chāgalaṃ capi | vā na dikṣu darśanaṃ kiṃcinna ca vaṃdhu samāgamaḥ || jalādi durgasarpāṇāṃ gajānāṃ daṃṣṭrināṃ tathā | pakṣi kīṭa piśācānāṃ yadyanmanasi kalpitaṃ || sarvaṃ svapna vaddhudhyāṃte bhayaṃ sarvatrajjāyate | samāpya sādhanaṃ devi dakṣiṇāṃ vibhavāvadhi || gurave guruputrāya patnyaiyā pradāpayet | samyak siddhaika maṃtrasya nāsādhyaṃ vidyate kvacit || vahumaṃtrarataḥ puṃsaḥ kākathā śiva eva saḥ | śmaśāne sādhaka viśeṣo yathā | taduktaṃ kulasaṃbhave | śmaśānālayamāgatya suktakeśodigaṃvaraḥ | japedayuta saṃkhyaṃ tu sarvakāmārtha siddhaye || atraiva pretamāruhya prajapen maṃtravittamaḥ | ayutaṃ maithunī bhūtvā vibho satyaparāyaṇaḥ || sa jāti paramāṃ siddhiṃ devānāyāpi durlabhaṃ | ākarṣaṇavaśīkāraṃmāraṇoccāṭanādikaṃ || staṃbhanaṃ mohanaṃ caiva drāvaṇaṃ rāsanaṃ tathā | vāsitvaṃ ca dhanitvaṃ ca vahūputraṃ ca meva ca || vaṃdhu durlabhatāmeti sarvāsu yatvameva hi | sa yāti khecaratvaṃ ca devatvamapi ceva hi || na jarāna ca mṛtyuśca na rogo na ca ghātanaṃ | na ca bhītimanuṣyaṃ ca na ca saṃśaya pātanaṃ || athavā sa bhavennityaṃ ca tṛrviṃśati siddhibhāk | svadeha rudhirāktaiśca vilvapatraiḥ sahasraśaḥ || śmaśānebhyarcayeddevīṃ tu vāgīśatva mavāpnuyāt | samatāṃ vrajet | kālītaṃtre ca | mahācīna kramalatāmajjābhirvilvapatrake | sahasra daśamabhyarcya śmaśāne sādhakottamaḥ || tadā rājya mavāpnoti yadi sā na bhayāyate | mūlāditāṃ tathā dṛṣṭvā lakṣaṃ japati bhūmipaḥ || nirmālaṃ ca tathā dṛṣṭyā vaśyārthamayutaṃ japet | p. 143a) bhairavataṃtre | śmaśāne yoṣitaṃ maṃtrī saṃpūjya ṛtugāṃ śubhāṃ | raktacaṃdana digdhāṃgī raktapuṣpairalaṃkṛtāṃ || tāvat puṣpairmanuṃ procya tato dhyāyet tu caṃḍikāṃ | tāvat puṣpaistatpuṣpairityarthaḥ | makṣāṃ procyadityarthaḥ | ramitvātāṃ labhedrājyaṃ yadi sā nabhayāyate | meṣa māhiṣa raktena vāsvitvaṃ tasya jāyate || dhanitvaṃ tasya jāyate | tasya sarvasiddhi prajāyate | vacasā ca bhavejjīvo dhanena ca dhanādhipaḥ | ājñayā devarājo saurūpeṇaiva manobhavaḥ || valena paṃcanohyeṣa sarvatatvārthasādhakaḥ | sādhitaṃ śoṇitaṃ dadyāt sāsmitāṃsaṃ sadāvaliṃ || mūṣamāṃsaṃ chāgamāṃsaṃ meṣaṃ māhiṣameva ca | sarvaṃ sāsthi pradātavyaṃ tathā loma samanvitaṃ || su na khaṃchinna jīrṇaṃ keśasaṃmārjanāgataṃ | nivedayet śmaśāne tu sarvasiddhipradaṃ bhavet || nārīraktairyutaṃ kṛtvā parṇānāṃ nātamuttamaṃ | pratyekaṃ prajapen maṃtraṃ tatastaṃ homayeddhruvaṃ || yugānāmayutaṃ tena dakṣiṇā pūjitā bhavet | sarvasiddhirbhavet tasya vāgmī vīraśca jāyate || na tasya durlabhaṃ kiṃcit pṛthivyāṃ divi jāyate | kulasadbhāvepi | reto yuktena vārkasya patreṇa ca sahasraśaḥ | śmaśānebhyarcya kālī tu vāgīśa samatāṃ vrajet || dhanavān balavān vāgmī sarvayoṣit priyaḥ sukhī | jāyate nātra saṃdeho mahākāla vaṃco yathā || śmaśāne yoṣitā vījairmaṃtrairbhāvyaṃ sahasraśaḥ | raktacaṃdanasiktāṃgīṃ raktapuṣparalaṃkṛtāṃ || tāvat puṣpairmanuṃ procya tato dhyāyet tu kālikāṃ | tato gatvā labhedrājyaṃ yadisāna palāyate || śmaśāne vilaye caiva gavāsavagataḥ punaḥ | asakubja japanmaṃtraṃ sarvasiddhipradaṃ bhavet || tarpayet tu śavāsyaṃ tu raktamāṃsādibhistathā | triḥtrirmaṃtremudīryevaṃ sarvasiddhirbhavet tataḥ || tarpayecca payobhiśca raktaṃ vā vayutaistathā | śrotobhiśca tathā tadvat svakāmena kadācana || maithunā gatayoṣāyā kulaprakṣālanena ca | meṣamāhiṣaraktena nararaktena caiva hi || mūṣamārjāra raktena vāgmitvaṃ tasya jāyate | dhanitvaṃ jāyate tasya sarvasiddhiśca jāyate || vacasā sa bhavejjīvodhanena ca dhanādhipaḥ | idānīṃ sa ca vivaraṇaṃ gāṃdharve | śavāruṭo yadi bhavetadviśe ṣaḍaṃ hocyate | śūnyāgāre nadītīre vilvamūle catuṣpathe || ūrddhaṃ dvivarṣā yadi vā paṃcāṣṭaṃ taruṇaṃ yadi | saptamāṣṭamamāsīya garbhajaṃghādivāsavaṃ || cāṃḍālādyadi bhūtaṃ vā śīghra sīddhi phalapradaṃ | yaṣṭividdhaṃ śūlaviddhaṃ khaḍgaviddhaṃ payoghṛtaṃ || rajjuvaddhaṃ sarpadaṃṣṭraṃ cāṃḍālaṃ cātibhūtakaṃ | taruṇaṃ suṃdaraṃ sūraraṇenaṣṭaṃ samujvalaṃ || palāyaṇa viśūnyaṃ tu saṃmukheraṇavartinaṃ | gṛhītvā sādhayedityarthaḥ | gaṃdharve ca | p. 143b) sarveṣāṃ jīvahnīnānāṃ jaṃtūnāṃ vīrasādhane | brāhmaṇaṃ gomṛtaṃ tyaktvā sādhayedvīrasādhanaṃ || mahāśavāḥ ghaśastāsyuḥ pradhāna sādhane priye | brāhmaṇaṃ ca striya. tyaktvā sarvataḥ śavamāharet || matsyasūkte ca | yaṣṭi prabhṛtyastra bhinnaṃ śūlaviddhaṃ payomṛtaṃ | śavamānīya kartavyaṃ nāvetsayāmṛtaṃ || strīvarjyāpati spṛśyāmayavajrahataṃ naraṃ | avyakta liṃgaṃ kuṣṭhaṃ vā nedṛśaṃ śavamāharet || na durbhikṣamṛtaṃ vaddhamaparyuṣitameva vā | strījanaṃnedṛśaṃ rūpaṃ sarvathā parivarjayet || uttarātaṃtre ca | svecchāmṛtaṃ dvivarṣaṃ ca vṛddhaṃ striyaṃ dvijaṃ tathā | evaṃ caturvidhaṃ tyaktvā pūrvoktānyatamaṃ śivaṃ || gṛhītvā mūlamaṃtreṇa pūjāsthānaṃ samānayet | atha sthānanirṇayaḥ | taduktaṃ bhāvacūḍāmaṇau | śūnyāgāre nadītīre parvate nirjanevane | vilvamūle śmaśāne vā tatsamīpa vanasthale || atha kālaniyamaḥ | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ prakṣayo rubhayorapi | kṛṣṇapakṣe viśeṣeṇa sādhayedanayāhitaṃ || bhaumāvāsyāṃ viśeṣeṇa sādhayedanayāhitaṃ | athādhikāri nirūpaṇaṃ | taduktaṃ svacchaṃdabhairave | samyak pariśramenāpi naiva siddhiḥ samīritā jāyate sādhakānāṃ ca vīrasādhanavarjitaṃ || bhūtabhairavataṃtrepi | yaduktaṃ bhāva sarvasve sarvataṃtreṣu gopitaṃ | vīrasiddhiḥ pradhānaṃ ca devadevena śaṃbhunā || yasya vijñānamātreṇa maṃdabhāgyopa sidhyati | ahorātreṇa kālena helayā sādhakottamaḥ || maṃtraṃ nītvā guroḥ pārśve gurubhakti parāyaṇaḥ | maṃtrī śrotrasya hṛnnetre prāyāt vijñāya vā hareḥ || maṃtraṃ ca kīlakaṃ kṛtvā kuryā maṃtraḥ puraskriyāṃ | puraścaraṇa saṃpanno vīrasādhanamācaret || putradāradhanasnehalobhamohavivarjitaḥ | maṃtraṃ vā sādhayiṣyāmi śārīraṃ pātayāmyahaṃ || pratijñā ma ** (?) rūpaṃ kṛtvā dravyāṇi ciṃtayet | yasmin maṃtre yaduktaṃ ca tat tadgrāhyaṃ va sādhakaḥ || bhāvacūḍāmaṇau | mahābalo mahābuddhiḥ mahāsāhasikaḥ śuciḥ | mahāsvacchovayāṃvāṃśca sarvabhūta hiterataḥ || teṣāṃ kṛte maheśāni vīrādhnādhanamuttamaṃ | atha praśaṃsā bhāvacūḍāmaṇau | sarvasiddhipradaṃ sākṣāt sarvadeva namaskṛtaṃ | sarvapāpaharaṃ caiva sarvarogavināśanaṃ || nānyat siddhipradaṃ devi vīrasādhanavarjitaṃ | śrīkramepi | nā smāt parataraṃ kiṃcit satvakaṃ siddhidāyakaṃ | sarvasiddhi bhavatyeva ahorātre kalauyuge || dvāparaiścamāsena tretāyāṃ hāyanena ca | kṛte ca daśabhirvarṣaiḥ sadyasiddhirna saṃśayaḥ || atha nīlavaso yātrāṃ kuryā yathā | svataṃtrevaṭī vaṃdhena vastraṃ ca mūlena paridhāya ca | tadvāhye ca punarvastraṃ mūlenāṃga pralepanaṃ || kṛtoṣṇīśaśca mūlena siṃdūreṇārddha puṃḍrakaḥ | iṣṭadevaṃ tato natvā yatrā prahara madhyataḥ || p. 144a) kāryā ca sāhakeḥ sārddhaṃ hṛdirūpaṃ parāmṛṣaṃ | akṣubdhena bhuktabhojyaṃ yadisyādvīrasādhakaḥ || divyo vā na paśustatra bhuktvā sādhanamācaret | sārddha praharābhyaṃtare pūjāsāmagrī kuryādyathā || matsyasūkte | tadarddhābhyaṃtare samyak pūjopakaraṇaṃ valiṃ | māsabhaktaṃ ca valyartha dhūpadīpādikaṃ tathā || tilāḥ kuśāḥ sarṣapāśca snāpanīyāḥ prayatnataḥ | guḍādraka rasaṃ caiva surā tu brahmaṇasya ca || gauḍīdemākṣumatrimeṇamādhvīvaiśyena atra vau kadalī madhumiśreṇa śālatvak su vāsaḥ samāḥ | sarvaṃ sūtrasya saṃproktaṃ matra caiva rucirbhavet | gṛhītvā tatra dātavyaṃ sarvaṃ daiva ca saṃspṛśet || na spṛśediti paśupara | svataṃtre ca | gurupūjādikaṃ sarvaṃ pūrvoktamatamācaret | vīrārdanāṃkite bhūmau māyā moho na vidyate || ye cātredyā maṃtreṇa bhūmau puṣpāṃjali kṣipet | śmaśānādhipatīnāṃ ca pūrvavacca valiṃ haret || aghorāstreṇa maṃtreṇa śikhāvaṃdhanamācaret | sudarśanena vā rakṣāmubhyāṃ prakalpayet || ubhāmyāmiti vahuvighna saṃkāsthale ityarthaḥ | māyā svaradvayaṃ bhūyaḥ puskaradvitayaṃ punaḥ || ghoraghorataratyaṃte tatva rūpapadaṃ tataḥ | vaṭayugmaṃ tadaṃte ca pracaṭadvitayaṃ tataḥ || kahayugmaṃ ramadvaṃdvaṃ tato vaṃdhayugaṃ punaḥ | ghātaya dvitayaṃ varma phaḍaṃtaḥ samudāhṛtaḥ || ekapaṃca | śadarṇoya maghorāstra samomanuḥ | hālāhalaṃ samuccārya sahaghora svarūpakaṃ | varmāstrāstraṃ mahāmaṃtraṃ sudarśanasya kīrtitaṃ || bhūtaśuddhiṃ tataḥ kṛtvānyāsajālaṃ pravinyaset | jayadurgākhya manurnāma śmaśāne dakṣiṇe kṣipet || tilosīti ca maṃtreṇa tilān dikṣu vinikṣipet | bhāvacūḍāmaṇau | praṇavādyena maṃtreṇa śavasya prokṣaṇaṃ caret | praṇavaṃ kūrcarājaṃ ca yuta kāmanamaḥ phaṭ || ayaṃ praṇavādyaḥ | puṣpāṃjali trayaṃ datvā praṇamet sparśapūrvakaṃ | me vīra paramānaṃda śivānaṃda kuleśvara || ānaṃdabhairavākāra devīparyaṃka śaṃkara | vīrohatvāṃ prapadyāmi uttiṣṭha caṃḍikārcane || praṇamyānena maṃtreṇa kṣālaye tadanaṃtaraṃ | pūjāsthānaṃ samānīyanāvaṃ ca kṣālayet tathā || svataṃtre | gatvā śivasya sānnidhyaṃ kārayet kaṭideśataḥ | yadyūpacārayet tatra dadyānniṣṭhīvanaṃ pare || punaḥ prakṣālanaṃ kṛtvā japasthānaṃ samānayet | śavasnāna maṃtro yathā gāṃdhave | ānīya snāpayedādau nyāsajālaṃ samācaret | tato japtvā mūlamaṃtraṃ sarvasiddhīśvaro bhavet || tāraṃ śabdaṃ kāmanāṃ namoṃtaṃ maṃtramuccaret | śavasnāpana maṃtroyaṃ śavāsana manuṃ tataḥ || maṃtrāṃte bhuvaneśī syāt yataṃto maṃtra īritaḥ | śavārohanasamaye maṃtroyaṃ | bhāvacūḍāmaṇau | p. 144b) dhūpena dhūpitaṃ kṛtvā gaṃdhādinā pralipya ca | yadi raktāktakastiṣṭhedbhairavācca bhayaṃ bhavet || kuśaśayyāmupaskṛtya tatra sthāpayet śavaṃ | elālavaṃga karpūrajātī khadiramādrakaiḥ || tāṃvūlaṃ ca mukhe kṣiptvā śavaṃ kuryā dadhomukhaṃ | kṣālayitvā tataḥ pṛṣṭhaṃ caṃdanena vilepayet || vāhumūlādikadyaṃtaṃ caturasraṃ vidhāya ca | madhye padmaṃ caturdvāraṃ dalāṣṭaka samanvitaṃ || vilikhedityarthaḥ | tataścaileyamajinaṃ kaṃvalāṃtaritaṃ nyaset | dvādaśāṃgulamānāni yajñakāṣṭhāni dikṣu ca || saṃsthāpya pūjayet tatra iṃdrādi daśadevatā | eteṣāṃ maṃtrastu dīkṣāsamaye uktaṃ ca || śavādhiṣṭhāna devebhyaḥ svayaṃ caivalimāharet | catuḥṣaṣṭhī yoginībhyo ḍākinībhyopi pūjayet || pūjādravyaṃ saṃmukhe ca dūre cottarasādhakaṃ | samānaguṇasaṃpannaṃ māṃtrikaṃ vijiteṃdriyaṃ || abhiṣekavidhijñaṃ vā divyavīraviśāradaṃ | saṃsthāpyāsanamabhyarcya svamaṃtrāṃte paraṃ tapaḥ || phaḍityaṃtena maṃtreṇa tatrāśco rohaṇaṃ viśet | kuśān pādatale datvā śavakeśān prasarya ca || dṛḍhaṃ nivadhya yuṭikāṃ kṛtasaṃkalpa sādhakaḥ | svataṃtre | śavopari samāruhya gurupūjādikaṃ caret | prāṇāyāmaṃ vidhāyātha dikṣu loṣṭhāni nikṣipet || etenāmādyārdyaṃ sthāpanādi validānā karmasūcitaṃ | loṣṭhāni nikṣipe tatra vīrārdana manunetyarthaḥ || bhāvacūḍāmaṇau | tatra devīṃ svasaṃpūjya upacāraiḥ suvistaraiḥ | nīlataṃtre ca | tataḥ śavāsye vidhivadevatāpyāma saṃcayet | āpyāyanaṃ tarpaṇamityarthaḥ | paśubhiścai jalena divyavīraiḥ kāraṇe naiva | bhāvacūḍāmaṇau | utthāya sammukhe gatvā paṭhedbhaktiparāyaṇaḥ | vaśo me bhavadeveśa mamāmukapadaṃ tataḥ || siddhiṃ dehi mahābhāgakṛtā śramaparāyaṇa | svataṃtre | mūlaṃ samuddharan maṃtrī śavapādadvayaṃ tataḥ | paṭṭasūtreṇa vadhnīyāt tadotthātuṃ na śakyate || bhāvacūḍāmaṇau | bhīmabhīrubhayā bhāvabhavya bhāvakalocanā | trāhimāṃ devadeveśa śavānāmadhipādhipa || iti pādatalenyasya trikoṇaṃ cakramullikhet | iti maṃtraṃ śavapādatale vinyasya trikoṇa cakraṃ paścāllikhet || paṭṭasūtravaṃdhaṃ etat kramamapi kartavyaṃ | bhāvacūḍāmaṇau | upaviśya punastasya vāhaniḥsārya pārśvayoḥ | hastayo kuśamāstīrya tatra pādau nidhāpayet || oṃṣṭhau tu saṃpuṭau kṛtvā sthiracittaḥ sthireṃdriyaḥ | sadā devīṃ hṛdiṃ dhyātvā maunī japamathācaret || calāsanābhayaṃ nāsti bhaye jāte vadet tataḥ | yatprārthayasi deveśi valyatvaṃ kuṃjarādikaṃ || dināṃtare vadāsyāmi svanāma kathayasvame | ityuktvā saṃskṛte naiva punarbhayaśca jāyate || punaścenmadhuraṃ vaktivaktavyamadhuraṃ tataḥ | tataḥ satyaṃ kārayitvā varaṃ tu prārthayet priye || p. 145a) yadi satyaṃ na karoti varaṃ vā na prayacchati | tadā japet punardhīmānnekātramāna sā yathā || na rūpaṃ vinā tatra devopinopasarpati | yatnatastenarauktavyaṃ naro vā devayonijaḥ || mātā mātuḥ svasā vāpi mātulānī tathaivaṃ ca | ālokya vipraṃ kurute māyayācchādya vigrahaṃ || uttiṣṭhavatsate kāryaṃ sarvajātaṃ na saṃśayaḥ | prabhātasamayā jātastvatpitā krośate gṛhe || prāyovimat sadā lokā rājānodaṃḍakāriṇaḥ | kadācittaiva rājyastu tadā kiṃtu bhaviṣyati || ityādi vividhairvākyai a ca jāpyaivarityajet | mṛtāḥ pitṛgaṇāstatra dūradeśa nivāsinaḥ || vāṃdhavāstatra āyāṃti devarūpadharāstataḥ | strīputrāśivakādīṃśca gṛhītvā niyate paraiḥ || ruddaṃti putrakāḥ sarve bhrātaronujaśiṣyakāḥ | nijakāṃtāṃgasaṃ sparśaṃ vastrādyā bharaṇāni ca || gṛhītvā nīyate pattiḥ pālakaiḥstadbhayaṃ tyajet | divase yatra vā saṃkāsaiva tatra prajāyate || yadi na kṣubhyate tatra tadā kiṃ vā na labhyate | strīrūpadhāriṇī devī dvijarūpadharaḥ pumān || varaṃ gṛhneti śabde vai trivārāṃte valiṃ labhet | sādhūnāsādhunā vā piyoṣicedvaradāyinī || tadā vīrapatestasya kiṃ na sidhyaṃti bhūtale | niṣpāpa puruṣe caiva kulīne caiva saṃskṛtā || asaṃskṛtavarā devī pāpamuktena saṃśayaḥ | sammukhe sammukhe vāpi saṃskṛtaṃ vāpya saṃskṛtaṃ || saiva devī na saṃdehaḥ sa devo bhairavaḥ svayaṃ | na cedevaṃ bhaveccaiva māyāghaṭita vigrahaḥ || na varaṃ prārthayet tatra na kiṃcit pravadet kvacit | sā cet saṃskṛtamākhyānaṃ vahniravyaktamīdṛśaṃ || nocet svayaṃ laukikoktyāṃvaraṃ grāhyaṃ nirākulaṃ | athavā utkaṭaṃ kiṃcijyotirvānalanohitaṃ || śabdopi jāyate samyag mamṛtaṃ vāpi labhyate | vicāryaṃ tadgṛhītavyamiti dikparikīrtitaṃ || devakṛtyā tu vahudhā narāḥ akṛta vuddhayaḥ | avaśyaṃ tatra bhetavyaṃ na tatra pratpayaḥ kvacit || bhairavā vaṭukaṃ caiva kulaśāstra parāyaṇāḥ | etacchāstra prasaṃgena kṛtyā kuṭilavigrahāḥ || putro bhūtvā haredvidyāṃ nārī bhūtvā vimohayet | tasmāt tatta bhavedvāpi vicāre yatnamācaret || satyaṃ kṛte varaṃ labdhā saṃtyajecca japādikaṃ | phalaṃ jātā majñātvā puṭikāṃ mocayet tataḥ || kulāmṛta saṃhitāyāṃ | savaṃ prakṣālya saṃsnāpya vaṃdhanān mocayetpadaṃ | padacakraṃ mārjayitvā pūjādravyaṃ jale kṣipet || śavaṃ jalepyagarte vā nikṣipet snānamācaret | tatastu svagṛhaṃ gatvā valiṃ dadyāddināṃtare || agnimadine yeṣā yajamāne hite gṛhnaṃ tu mayādannamimaṃ valimitīritaṃ | p. 145b) bhāvacūḍāmaṇau | atha yairyācitaṃ vā narakuṃjara śūkarān | datvā piṣṭamayenaiva kartavyaṃ sa supoṣaṇaṃ || parehni nityamācarya paṃcagavyaṃ pivet tataḥ | brāhmaṇā bhojayet tatra paṃcaviṃśati saṃkhyakān || paṃcaparihīnā narā kuryāccaiva daśāvadhi | tataḥ snātvā ca bhuktvā ca nivaseduttamasthale || yadi na syātva prabhojyaṃ tadā nirdhanatāṃ vrajet | te labhe nirdhanāṃ ca syāt tadā devī prakupyati || trirātraṃ vātha ṣaḍrātraṃ navarātra godhruva smṛtaḥ | aṃṣadhānāmanukte ca patra mūlādimānake || patraṃ mūlaṃ tadgrāhyaṃmiti taṃtravidāṃmataṃ | vaiśaṃpāyana saṃhitāyāṃ | yeṣāṃ jape ca home ca saṃkhyānokta manīṣibhiḥ | teṣāmayai sahasrāṇi saṃkhyoktā japahomayoriti | atra likhita vacanānāṃ viṣaya śiṣṭānāṃ viṣayavibhāgaḥ kalpate | kālītaṃtrīya vaiśaṃpāyana vacanīyaṃ vacanīyaṃ prayogaparaṃ | lakṣajapa vidhāyakaṃ vārāhītaṃtrīya vacanaṃ puraścaraṇaparaṃ | prayogamātraṃ ceti vārāhītaṃtra vacanaṃ svalpakāryasādhya prayogepaṃramiti niskṛṣṭārthaḥ | athavā | kuṃkumā guru kastūrī rocanāṃghana caṃdanaṃ | karpūraṃ padmarāgaṃ ca keśaraṃ haricaṃdanaṃ || ekatra sādhitaṃ kṛtvā pratyekaṃ sādhayet tataḥ | asya tilakamaṃtreṇa rajonaṃ vaṃśamānayet || jihvāgre rudhiraṃ vīra ākāśe svayamāharet | tenaiva vaṭikāṃ kṛtvā tatra kālīṃ tato japet || nīlāṃ nīlapatākāṃ ca lalajjihvāṃ karālikāṃ | lalāṭe tilakaṃ kṛtvā sādhakobhītibhīḥ svayaṃ || mahāṣṭamī navamyāṃ tu saṃyoge purataḥ saṃdhirityarthaḥ | chāgamahiṣameṣāsanāṃ caturdikṣu śavān kṣipet | kavaṃdhān muṃḍapuṃjāśca dīpādibhiralaṃkṛtān | madhyakavaṃdhamāstīrya tato gaṃdharva rūpadhṛk || tāṃvūla pūraraktāsyanaṃjanāṃcitalocanān | kṛtvā nāvanmanuṃ japtvā sarvasiddhīśvaro bhavet || viyadraviyutaṃ devi netrāṃtaṃ caṃdraṃ bhūṣitaṃ | vījaṃ pratyeka dravyānāṃ militānāṃ ca pārvati || mūlamaṃtreṇa maṃtrajño japet sāgraśa tatrayaṃ | jihvāgre rudhiraṃ gṛhnaṃ cāmuṃḍe ghoraniḥsvane || valiṃ chitvā varadehi rudhiraṃ gaganeyale | kālikāli pracaṃḍogra tato astrī kavacaṃ tataḥ || kālikeyaṃ samākhyātā vīrāṇāṃ hitakāmyayā | kūrcayugmaṃ tato devi līlāyāḥ kathitaṃ tava || viyadbhṛguyutaṃ devi valamiṃdraṃ ravīratiḥ | caṃdrakhaṃḍa samāyuktaṃ tato nīlapadaṃ tataḥ || patāke hūṃ phaṭ syāt pūrvaṃ kūrcamanurmataḥ | sugupteyaṃ mahāvidyā yodyāvai nīlasādhane || jaya śrīdharaṇīdevī patāke varaṇe sthale | tena nīlayatā keyaṃ yodyāvai nīlasādhanaṃ || ugracaṃḍā mahāvidyā parāyā kathitā priye | lalajjihvā tu sā proktā vodyāvai nīlasādhane || yo sau vidyā mahābhāṣā sādhakāneti kīrtitā | bhūmiputra samāyuktāya śorāṣyā śubhapradā || p. 146a) bhādre puṣkarayoge ca tasyāṃ vīraṃvarottamaḥ | viṣṇukrāṃtāṃ samānīya nikṣiḥpet priyabhūmiṣu || tatratāṃ sādhitāṃ kṛtvā taddine mṛtahaṭṭake | tatra prasāritaṃ matsyameka mūlyena dāpayet || tajjalenābhirekaṃ ca pūrvavacca śavopari | sādhitāṃ vijayāṃ tasya udaremukha vartmanā || kṣiptvā tatra mukhe matsyamaṃjanāṃcitalocanaḥ | pūrvadravye tilakaṃ utthāya ca ma japet | svayaṃ vai tatra bhagavān bhairavānya guḍāṃkṣataḥ | gatabhītastato vīraḥ taṃ vilokya japenmanuṃ || yadi bhāgyavasādevi na guḍastatra labhyate | tadā svayaṃ bhairavo sau svayaṃ vīrośvaro bhavet || matyamānīya deveśi nikṣipet pitṛkānane | tato sa kṛjjapitvā tu devatāmelanaṃ bhavet || tadanayā mahādevaṃ mahādevīṃ ca bhāvini | tadbhasmatilakaṃ kṛtvā svayaṃ vīreśvaro bhavet || niśāyāṃ mṛtahaṭṭe ca unmaṃtā naṃdabhairavā | digvāsā vimalī bhasmabhūṣito muktakeśikaiḥ || kapālī khaḍgahastaśca japenmātṛkayānaraḥ | tadā tasya mahādevī sarvasiddhiḥkaro sthitā || ḍākinīṃ yoginīṃ vāpi anyāṃ vā bhūtanāṃganāṃ | tatrāpyānīya saṃpūjya sarvasiddhīśvaro bhavet || śrīpūrṇānaṃdanāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭaloraṣṭaviṃśatiḥ | atha kāmyahoma vivaraṇaṃ | mālatī mallikājātīrmiśritrai kusumairmadhu | ghṛtasaṃpūrṇa havanādvāgīśatvaṃ prajāyate || mūkasyāpi ca mūḍhasya nirūpasya nānyathā | karavīraṃ javāpuṣpaiḥ sājyahomājjagadvaśaṃ || ye śiṣṭa sakalā vāsyā dāsī bhūtā bhavaṃti hi | madhūktai raktavarṇaiśca karavīraiḥ sa guggulaiḥ || hutvā lakṣaṃvaśī kuryā viṃśati dharaṇī bhujāṃ | madhākta karavīraistu sāṃgāṃ bhūmiṃ vaśaṃnayet || saptarātraistu sājyena juhuyāccagarāvudhaḥ | pāṭalairjū ** (?) kudaiḥ śatapatraiśca jātibhiḥ || mālatī navamallībhi mallikā padma kiṃśukaiḥ | pūjanāddhavanādvāpi miśritairvā miśritaiḥ || sarvasaubhāgyamāpnoti vuddhyācārā kavirbhavet | svarakta kamalairhoma samyak saṃpattidāyakaḥ || raktotpalairjagadvaśyaṃ rājānovaśagakṣaṇāt | nīlotpalairmahadveṣṭhāvaśamāyāti nānyathā ||| śvetātpalaiḥ śriyaṃ vācaṃ labhate havanāddhruvaṃ | kahlāra havanāddevi saubhāgyaṃ ca dhanaṃ bhavet || vakulasya phalaiḥ puṣpaiḥ saubhāgyaṃ jāyate mahat | karpūra kuṃkumaścaiva miśritairmṛgamadena hi || havanādvadaraiścaiva maṃtriṇā vijayo bhavet | caṃpakaiḥ pāṭalairhomaiḥ sreyaṃ prollāsitāṃ parāṃ || prāpnoti maṃtrī mahatīṃ staṃbhayejjagatīmimāṃ | śrīkhaṃḍamagaruṃ hutvā karpūraṃ gugguluṃ tathā || p. 146b) bhūyo nāgeṃdra devānāṃ puraṃdhrī vaśamānayet | sarvalokavaśāstasya bhavaṃtyeva na saṃśayaḥ || lakṣahomābhavedrājya dāridryabhārapīḍitaḥ | durgopa sargasamanaṃ palatri madhuhomataḥ || mahāpalena niyataṃ ripo sainyaṃ vināśayet | khecaro jāyate rātrau homaṃ kṛtvā catuṣpathe || rudhirāktena chāgasya māṃsena niśihomataḥ | madhuratraya yuktena guruṇokta vidhānataḥ || mahārāṣṭraṃ mahādvaṃdvaṃ samaptaṃ vaśamānayet | kṣīraṃ madhudadhighṛtaṃ pṛṣṭhya kṛtvā tu homayet || āyurvalamathārogya samṛddhi jāyate nṛṇāṃ | madhunā kṣīrayogena homānmṛtyuṃ vināśayet || juhuyāt kṣīrasaṃyuktaṃ madhucāṣṭaśataṃ vudhaḥ | madhvājya guggule naiva rājeṃdra vaśamālayet || romādadhimadhukṣīralājābhiḥ sādhakottamaḥ | rogahaṃtā kālahaṃtā mṛtyuhaṃtā bhavet kila || ārogyaṃ ghṛtadurvābhyāṃ havane śatāṣṭakaṃ | tilāghā homamātre yā sarvakāryāṇi sādhayet || śitāṃ hutvā maṃtrajño ripostaṃbhanamācaret | guggulasya ca homena sarvaduḥkha nivārayet || vairīṇā vaśagāḥ śīghraṃ caṃdanasyāpi homatā | raktaṃ caṃdana homena vaśyāhi puruṣā striyaḥ || karpūrasya ca homena vāgvaśyaṃ jāyate nṛṇāṃ | kastūrī havanān maṃtrī sarvavaśyā bhavaṃti hi || tilataṃḍula homena sarvaśāṃ * * * * * (?) | śarkarāguḍa homena sarvakāryāṇi sādhayet || ghṛtapāyasa homena sitamaktena maṃtriṇaḥ | trailokyaṃ vaśamāyāṃti dhānyairvṛddhibhavetkila || daśāṃgadhūpayogena saubhāgyamatulaṃ bhavet | pūrṇadāḍima homena vaśīkuryān mahāgṛhān || pūrṇavadarahomena vaśīkuryān maheśvara | pūrṇapadaṃ pakvaparaṃ mātulaṃgaṃ phalairhomāt kṣatriyā daśagādhruvaṃ | nāgaraṃgaṃ phalairhomedvaiśyavaśyā bhavaṃti hi | kuṣmāṃḍa homayogena śūdrā vaśyā bhavaṃti hi || drākṣāphalaiḥ siddhayoṣṭhau lakṣahomāpta saṃśayaḥ | kadalīphala homena lakṣamātreṇa bhūbhṛtaḥ || vaśyāstu daśasaṃkhyā ca bhavaṃtyeva na saṃśayaḥ | kharjūra phalahomena lakṣamātreṇa bhūbhṛtaḥ || vaśyāṃ saṃviṃśati saṃkhyā ca bhavati nātra saṃśayaḥ | nalikelaphalairhomāt samṛddhi jāyate cirāt || lakṣamātreṇa maṃtrajño rājātulyo bhaveddhruvaṃ | pakvānta phalahomena lakṣamātreṇa maṃtravit || catuḥ samudraparyaṃtāṃ medinīṃ daśamāṃ nayet | jaṃvū phalaiḥ striyovaśyāḥ kuṣmāṃḍairdalakanyakāḥ || śrīphalaiśca kusumai lakṣmīṃ patrairvā homato labhet | ikṣukhaṃḍaiḥ sukhomāptestadvaśā rājakanyakā || atha dvara na dravya parimāṇaṃ | rudrayāmale | puṣpaṃ samagraṃ juhuyāt tamāla api puṣkaraṃ | kusubhaṃ vāṇa puṣpaṃ ca yatheṣṭhaṃ juhuyāt sudhīḥ || śatasaṃkhyātilāścaiva rājikā śatasaṃkhyakāḥ | rājāsṛṣṭi pumānāṃsyuḥ ghṛtaṃbha karṣamitaṃ tathā || p. 147a) cullukārddhaṃ tathā kṣīramannaṃ yā samitaṃ bhavet | sthūlaṃkaṃ ca kuṣmāṃḍaṃ mātulaṃgaṃ tathaiva ca || nanaḥpriyaiśca khaṃḍaiśca phalaṃ bhavati niścitaṃ | raṃbhāphalaṃ catuḥkhaṃḍaṃ laghucet khaṃḍitaṃ na hi || panasaiḥ phalagarbhasthaiścūtairmadhuyutairhunet | ikṣu khaṃḍaṃ parvasthāne manaḥ saṃtoṣakāraṇaṃ || drākṣyāphalaṃ samagraṃ syānnāgaraṃgaṃ ca kharjūraṃ gugguluṃ kramakārddhaṃ ca kuṃkumaṃ ca tathā | guṃjāsamānaṃ karpūra kastūrī ghṛṣṭanaṃ tathā | agaraṃ caṃdanaṃ caiva kramukainaṃ sarma bhavet || manaḥ priyāṇi dravyāni sarvāṇi havanāya ca | manaḥ priyāhutīḥ kṛtvā sarvamanyaddhunet sudhīḥ || dadhiprasūtimānaṃsthā pṛthukā śabdaktavopi ca | bhavaṃti karṣamātraṃ ca guḍaṃ palārddhamānataḥ || grāsārddhaṃ carumānaṃ khyāt patramekamudāhṛtaṃ | mātulaṃgaṃ catuḥkhaṃḍaṃpanasaṃ daśadhākṛtaṃ || aṣṭadhā nārikelāni khaṃḍitavyāmi vidurvudhāḥ | dvidhā kṛtaṃ phalaṃ vailvaṃ kapitthaṃ khaṃḍitaṃ dvidhā || phalānyanyāni khaṃḍāniśadhaḥ sahadaśāṃgalāḥ | vrīhayomuṣṭimātrāsyuraktamādyoyavā api || taṃḍulāsyu tadarddhaṃ śāstilāścaikamātrataḥ | anuktaṃ tu havidūvyeti lājyaṃ vā virucyate || vārāhītaṃtre | home vuddhāgra māṃsaṃ syāt saromaṃcārddhamātrake | haṃsa vilvākṛtaṃ caiva vadaraṃ pūgameva ca || vuddhvā pramāṃ samānaṃ syāḷlāpaśya navasya ca | tathā pramāṇamānaṃ syādvijasya garajasya ca || vyāghrasya dhanurmānaṃ ca godhāvāṃ dhātukīsamaṃ | etadāmasya kathitaṃ bharjīta mānavaritaṃ || hīnastriyapaśormāṃsaṃdūrataḥ parivarjayet | na divā juhuyān māṃsa saṃdhyāyā manasā nave || brāhmamuhūrta juhuyādatha vā parvasaṃdhiṣu | ekana ca sahasraṃ syādviguṇaṃ cārddha rātrake || brāhmyemuhūrte triguṇaṃ saṃdhyāyāṃ ca caturguṇaṃ | parvagaṃdhau śataguṇaṃ tithisaṃdhauśatottaraṃ || kāmyeṣu yojaye māṃsaṃ puraścaraṇa śeṣake | yonyavaṭe śataguṇaṃ sthaṃḍilepi ca cācaret || atha pūrvādi digvivaraṇaṃ | mānasollāse | yatraiva bhānustu viyatpudeti prādhītitāṃ vedavido vadaṃti | tathā parāṃ pūjakaṃ pūjāyāśca sadāgamajñā pavadaṃtitāṃ tu | anyacca | devasādhakayoraṃtaḥ pūrvāśādigihocyato api ca | pūjyapūjakayorataḥ pūrvāśaiva nigadyate | tripurāsāre ca | hotuḥ pūrvaṃ pūrvabhāgamudiṣṭhaṃ savyabhāgaṃ dakṣiṇaṃtvāgamajñaiḥ | dakṣiṇaṃ vidyāduttaraṃ bhāgamadhyaṃśyaṃ prajñāvadbhiḥ paścimaṃ bhāgamuktaṃ | savyamiti vāmamityarthaḥ | maṃtramuktāvalyāṃ ca | pūjyapūjakayormadhyaṃ prātikīrtyate vudhaiḥ | taddakṣiṇaṃ dakṣiṇaṃ syāduttaraṃ cottaraṃ mataṃ | p. 147b) pṛṣṭaṃ ca paścimaṃ jñeyaṃ sarvatraiva prapūjane | yat tu puraṃdaramukhomaṃtrī pūjayet suṃdarīṃ yadi || devī paścāt tathā prācī pratīcī tripurāpuraḥ | iti kulārṇava vacanaṃ tripurāmātrāvoddhavyaṃ || devīmātre kalpane mānābhāvāt | taduktaṃ jñānārṇave | evaṃ vaṃdhavimalaṃ śrīcakraṃ pariciṃtayet | uttarāśāmukhodevi yadi cakraṃ samuddharet || uttarāśā tadā devi pūrvā śaiva na saṃśayaḥ | vāyukoṇa tadāgneyaṃ īśānaṃ rākṣasaṃ bhavet || dakṣiṇā sā mukho maṃtrī tadā cakraṃ samuddharet | pūrvā saiva tadā sāpi rakṣaḥ koṇaṃ tu vahnimaditi || atha kulavārādi vivaraṇaṃ || kulacūḍāmaṇau | kulavāre kulāṣṭamyāṃ caturdaśyāṃ viśeṣataḥ | yoginī pūjanaṃ tatra pradhānaṃ kulapūjanaṃ || yathā citithau viṣṇuḥ pūjito vāṃchitaḥ pradaḥ | tathā kulatithau śaktiḥ pūjitā varadāyinī || taduktaṃ yāmale | raviḥścaṃdro guruḥ śauriḥścatvāraśca kulāmatāḥ | bhaumayuktau kulākhyau tu vudhavāraḥ kulākulaḥ || dvitīyā daśamī ṣaṣṭhī kulākulamudāhṛtā | viṣamaścākulāḥ sarvāḥ śeṣāścatithayokulāḥ || vāruṇīdrābhijinmūlaṃ kulākula mudāhṛtaṃ | kulāni samadhiṣṭhāni śeṣābhāvya kulāni ca || tithivāre ca nakṣatre'kulasthāyinī jayaḥ | kulākhyo jāpinonnityaṃ sāmaṃ caiva kulākulaṃ || athaivaṃ kulavārādikaṃ jñātvā sādhakasya kuryāditi || atha kulīna praśaṃsā vivaraṇaṃ || taduktaṃ kālītaṃtre | kulīnaṃ nāvamanyeta kulajñaṃ paripūjayet | kulajñeṣu prasanneṣu kālikā sannidhirbhavet || ahodhanyaratāṃ loke jānāti kuladarśanaṃ | teṣāṃ madhyediyaḥ kopi kuladevīṃ prapūjayet || kulācāra vihīnoyaḥ pūjayet kālikānaraḥ | sasvargamokṣabhāgī ca na syāt satyaṃ na saṃśayaḥ || āyurārogyamaiśvarya valapuṣṭhirmahāyaśaḥ | kavitā bhuktimuktī ca kālikā padapūjanāt || somabhujagāvalyāṃ ca māheśvaraṃ samālokya pūjayed vidhipūrvakaṃ | yathā vibhavarūpeṇa paṃcatatvaṃ nivedayet | tadā tuṣṭā bhavedevī sarvān kāmālabhedapi || anyathā naiva siddhiḥ syāt kruddhā bhavati yoginī | medinīṃ yastu saṃpūrṇāṃ drākṣaṇe vedapārage || jñātvā yat phalamāpnoti tatphalaṃ kaulikārcanāt | aśvamedha sahasrāṇi vā japeya śatāni ca || iṣṭvā yat phalamāpnoti tatphalaṃ kaulikārcanāt | merutulyaṃ suvarṇaṃ tu brāhmaṇe vedapārage datvā yat phalamāpnoti tat phalaṃ kaulikārcane | vāpī kūpa tadrāgādi kṛtvā yat phalamāpnuyāt | tatphalaṃ lakṣaguṇita kaulikānāṃ prapūjane || kapilāśca gajān datvā yatphalaṃ labhate naraḥ tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ kaulikānāṃ prapūjane | p. 148a) kaulikaṃ niṃdayedyastu kulaśāstra parāyaṇaṃ | sa yāti narakaṃ ghoraḥ satyameva na saṃśayaḥ || atha kaulikānāṃ prāyaścittaṃ | taduktaṃ liṃgāgame | śṛṇu devi pravakṣyāmi prāyaścitta manuttamaṃ | tadvi śuddhi vidhiścaiva bhairaveneti bhāṣitaṃ || gurutyāga naraḥ śiṣyaḥ prāyaścittī bhaveddhruvaṃ | lakṣaṃ śrīpādukāṃ japtvā tasmāt pāpāt viśuddhyati || taṃtra tyāgakaraḥ śiṣyaḥstatsaṃgaṃ naiva kārayet | lakṣamekaṃ japenmaṃtraṃ homatarpaṇataḥ śuciḥ || etadguruṃ tyāge voddhavyaṃ | paśu gurutyāgaśca kulaśiṣyo na kartavya eva etat pramāṇaṃ purai vā cārapaṭale | kulacūḍāmanyukta krameṇa likhitaṃ | rudrayāmale | madhulobhādyathā bhṛṃgaḥ puṣpāt puṣpātaraṃ vrajet | jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurutaraṃ vrajet || maṃtrānmaṃtrāṃtaramiti pāṭhāṃtaramiti kecit | ripu sādhya vījahīna saṃdigdhamaṃtraṃ tyaktvāt paramaṃtra gṛhnīyāt | athavā maṃtraṃ tyaktvā mahāmaṃtra prahaṇaṃ kuryāt | tadukta tatraiva | sakalo vījahīnaśca saṃdigdho siddhitastathā | manavastena vastena siddhaṃtiṃ guruḥ syādbrahmaghātakaḥ || tadā taṃ sahasā jñātvā maṃtraṃ devaguruṃ tyajet | vahujñopi gurustyājyo jñātā sāro varānane || alpajñopi guruḥ pūjyo yojānāti kulākulaṃ | ekatra guruṇā sārddhaṃ svapetyupa viśeccayaḥ || sa yāti narakaṃ ghoraṃ yāvadiṃdrāścaturdaśa | guruvākyaṃ hataṃ kṛtvā ātmavākyaṃ tu rodayet || guruje tuṃ mano yasya patate narakārṇave | anekadhā paśorannaṃ bhuṃjate ye ca kaulikāḥ || tebhyaḥ prakupyate devī tatsaṃsargaṃ na kārayet | lakṣatrayaṃ japellopāṃ lakṣaṃ vāpya japaṃ japet || homayeddha viṣārddhani niḥṣpāpaḥ syāt tadā dhruvaṃ | kaulikaḥ paśugāmī ca paśuśaktiṃ vasedvalāt || goṣṭhī madhye ca yatnena sparśaṃ tasya na kārayet | ekapātre pive dravyaṃ vīro māheśvaro yadi || śūnocchiṣṭhaṃ bhavet pānaṃ prāyaścittī sa kaulikaḥ | gāyatrībhiḥ sahasreṇa upavāsa trayeṇa ca || samyak śodhita cittastu suvarṇa gurave dadet | cakraṃ datvā tu deveśi pūjayet tarpanaṃ vinā || catvāri tasya naśyaṃti āyurvidyā yaśovalaṃ | abhiṣeke vinā bhūte ācāryatvaṃ karotiyaḥ yonikoṭiśataṃtvā rauravaṃ narakaṃ vrajet | mātṛrūpaṃ parityajya strīrūpaṃ śaktimādaret | sa yāti narakaṃ ghoraṃ janmakoṭi śatāni ca || parāṃ lakṣatrayaṃ japtvā ajapā lakṣameva ca | tūryavījaṃ paṃcalakṣaṃ tataḥ śuddhi prajāyate || maṃtramātā ca putrī ca bhaginī ca kulāṃganā | navame kaulikaḥ satyametāḥ samyak prapūjayet || śrīpātragrahaṇaṃ kṛtvā cakra mutthāpayediṃdya | paśupānaṃ bhavet tasya prāyaścittaṃ tu jāyate || maṃtramātṛgamanaṃ | prāyaścittaṃ prāṇāṃtaṃ | taduktaṃ maṃtrāṃtare | ramādvā svecchayā vāpi yoramenmaṃtramātaraṃ | daśalakṣaṃ manuṃjaptvā tuṣāraṃ na samācaret || p. 148b) maṃtraputrī kulāṃganā bhaginī gamane mūlamaṃtra japo śuddhiḥ taduktaṃ tatraiva | maṃtrī svaputrī ca bhaginī ca kulāṃganā ramanāllakṣajāpena pūto bhavati kaulikaḥ anyacca taṃtrāṃtare | parvaṇya pūjya deveśīṃ gurumagniṃ ca śaktitaḥ | adatvā ca valiṃ tatra mūlamaṣṭaśataṃ japet || patraṃ puṣpaṃ phalaṃ mūlamannapānādivauṣadhaḥ | anivedya na bhuṃjīta yadāhārāya kalpitaṃ || anivedya na bhuṃjītaḥ prāyaścittī bhavennaraḥ | devyāścāṣṭaśataṃ japtvā maṃtrapūto bhavedvaraṃ || anasthi praṇisaṃhātaṃ hatvā tu daśakaṃ hatvā tu pakṣiṇaḥ | sarvān trirekodaśakaṃ japet | kharamārjāra na kulaṃ syānamuṣṭaṃ naraṃ hayaṃ | gajādyāśca mṛgān sarvān hatvā cāṣṭaśataṃ japet || japedaṣṭha sahasraṃ tu kṣatravaṃśo vadherviduḥ | vīrastrīgamane caiva vṛthā pāne tathaiva ca || guroḥsuṣā maṃtrapūtī gamanena ca kaulikaḥ | idaṃ tva jñāna kṛte vodhyaṃ | jñānakṛte tu lakṣajāpācchuddhiḥ | taduktaṃ yāmale | kṛtvā vīravavaṃ maṃtrī vṛthāpānaṃ gurosruṣāṃ | vīrapallī maṃtraputrīṃ ramitvāgayutaṃ japet || atha vārṣikakṛtya vivaraṇaṃ | taṃrarāje | damanāropanaṃ vakṣe sādhakānāṃ hitā vaca | saṃvatsara kṛtā pūjāyena pūrṇā bhaveddhruvaṃ || śivasya madanaḥ pūrvaṃ tapovaṃdha nivaṃdhanāt | bhasmī bhava tadā patnī ratiḥ prītiśca duḥkhitā || tannetra vāri saṃbhūtā madanasya latā bhavet | tava saurabhaṃ ca saubhāgyaṃ mahadāsī tu daṃtaraṃ || tena saṃtuṣṭha hṛdayāpurodattā mayā priye | ratyai prītyai ca tasmāt tu madanaḥ prakaṭī kṛtaḥ || madanaṃ caiva yo maṃtrī varṣamadhyena pūjayet | tasya sāṃvatsarikī pūjā madanāya bhaviṣyati || iti tasmai varodatto śaṃkareṇa mahātmanā | tasmān madana pūjā ca kartavyā sādhakottamaiḥ || caitresita caturdaśyāṃ damanāropanaṃ caret | dvādaśyāṃ sādhakaiḥ sārddhaṃ gatvā damana saṃnidhau || catuḥkalpalatānāṃ tu vidyayā maṃtrayet tataḥ | oṃ śivaprasāda saṃbhūta atra sannihito bhava || śivakārye samucchidyanetavyosi śivājñayā | kārmaratyādikaṃ caiva pūjayitvā gṛhaṃ vrajet || trayodaśyāṃ punargatvā astreṇāmaṃtrya tatpuraḥ | drātrādinā tasya gacchaṃ chedayi samānayet || ādhāra vidyayā paścādā maṃtrya navadhā punaḥ | vibhajya pātramadhye tu navayoni prakalpayet || haṃ saṃ kṣaṃ maṃ laṃ vaṃ raṃ yūṃ nāmāṃtaiṃ prapūjyā madhya pūrvādi pakṣataḥ | jñānārṇave | sa mūlaṃ madanaṃ vāyuchernāpi prakalpitaṃ | damanaṃ navadhā kuryāt pūjayet tadanaṃtaraṃ || ānaṃdeśvara vījena tenābhittena suṃdari | ānaṃdeśvara vījena navadhā viṃdunāsahaṃ || navaprakāra sa bhinnaṃ damanaṃ pūjayet kramāt | aghora vidyayā pūrvoktayā dakṣiṇasyādiśi siṃhāsanasthayā evaṃ pīṭhaṃ samabhyarcya tataḥ siṃhāsanaṃ yajet | aghoravidyārūpaṃ tu mahāpāpa nikṛṃtanaṃ | aghorem vāgbhavaṃ tadvaghore ca bhuvaneśvarī || p. 149a) sarvataḥ sarvasarvebhyo ghoraghoratarevame | namaste rudrarūpesyo devyā vījayugaṃ likhet || triśadbhiśca tribhirvarṇairvidyeya kathitā priye | astreṇa rakṣaṇā kuryā kavacena tataḥ paraṃ || vadhā triśūlamudrāṃ tu bhrāmayeddamanopari | triśūlamudrā yathā vāmakeśvare | aṃguṣṭhena kaniṣṭhāṃ tu vadhvā śiṣṭāṃgulitrayaṃ | prāsāraye triśūlasya mudreyaṃ parikīrtitaṃ || caitresita caturdaśyāṃ madanā ropanaṃ caret | uddharedastramaṃtreṇa hṛdayena vilepayet || śrīkhaṃḍa ghṛṣṭanaṃ stvādyairadhi vāsaśca kārayet | prathame divase | kuryādadhi vā sanamuttamaṃ | sadyodhivāsanaṃ vāpi varṣapūjārtha siddhaye | prātaḥkāle caturdaśyāṃ nityārcanāṃtaraṃtarataḥ || navakoṇaṃ vidhāyātha siṃdūreṇa mahāyutaṃ | kalasānvara saṃsthāpya hemaratnādibhiḥ pūritān || ekaṃ vā kalaśaṃ ramyasthāpayā deśikottamaḥ | dakṣato maṃḍalaṃ kṛtvā kuṃkumādyairvicitritaṃ || aśokatarumālikhya trikoṇa maṃḍalaṃ likhet | tanmadhye pūjayet kāmaṃ taruṇaṃ cāruṇa prabhaṃ || raktavastraṃ raktabhūṣaṃ vāmadakṣiṇayoḥ priye | ratiprītī viśobhādyaṃ paṃcavāṇa dhanurddharaṃ || vasaṃta sahitaṃ kāmaṃ pūjayet siddhi hetave | vāgbhavaṃ bhuvaneśīṃ ca śriyaṃ kāmātmakena ca || kāmāya sama ālikhya vidyeyaṃ rudravarṇinīṃ | kāmavīja yathoktvā pharamātmakamuddharet || ratyai namaścāṣṭa varṇārati vidyā varānane | prītiṃ vadevrata sthāne prīti maṃtroṣṭavarṇakaḥ || gauraśyāmarati prīto maṇiratna vibhūṣaṇe | padmaṃ tāṃvūlahaste ca raktaṃ vastra vibhūṣite || vidyābharaṇabhūṣai ca puṣpadāma virājite | vāma dakṣiṇayo dhyātvā kāmasya ca damaṃtakaṃ || vasaṃtaṃ pūjayet paścāt kadaṃva vanamadhyagaṃ | gauramaṃ varṇaṃ vāmahaste sudhāpūrṇaṃ ghaṭāṃvujaṃ || dakṣahastena dadhataṃ nānāpuṣpa samuccayaṃ | sāṃgaṃ kāmaṃ prapūjyātha dhūpadīpādi darśayet || damanaiḥ pūjitaḥ kāmaḥ sarvakāryāṇi sādhayet | taṃ ca samyak prapūjyāthahya tripurasuṃdarīṃ || kramaṃ samarcayet samyak kumārī pūjayedvudhaḥ | svavāsinīṃ ca pūjyātha yoginīgaṇamarcayet || atra tripurasuṃdarītyupalakṣaṇaṃ svasvavidyā kramamityarthaḥ | brāhmaṇān paripūjyātha nānādarśanamānavān | tadaṃga havanāt paścādguruṃ ratnādyabhūṣaṇaiḥ || svarṇabhāra sahasraṃstu divyavastra manoharaiḥ | pūjayitvā tato devi pūrṇāhuti mathācaret || anena vidhinā devi madanāropanaṃ caret | tasya sāṃvatsarī pūjā saphalā śailasaṃbhave || vaiśākhemāsi pūrṇāyāṃ svarṇapuṣpairyajet parāṃ | athavā caṃdrakastūrī caṃdanaiḥ śiśirodakaiḥ || p. 149b) jyeṣṭhemāsi ca pūrṇāyāṃ kadalīpana sāmrajaṃ | phalaistu pūjayeddevīṃ pūrvavat sarvasiddhaye || atha pavitrāropaṇaṃ | taduktaṃ jñānārṇave | vaiśākhemāsi rūpāyāṃ pavitrāropaṇaṃ vakṣye sādhakānāṃ hitāya ca | varṣamātrakṛtā pūjā sa phalā jāyate sphuṭaṃ | tasmāt pavitra pūjā hi kartavyā siddhihetave || ārabhya mithunārkeṣu tulāmaṃ kramaṇāṃtaraṃ | atiramyāṃ mahāpūjāṃ pavitrāṇāṃ sureśvari || yakṣadvayepi pūjāsyā caturdaśyaṣṭhamīdine | navamyāṃ vā caturdaśyāṃ pavitrāropanaṃ caret || āṣāḍha pūrṇimāyāṃ vā pavitraiḥ pūjayecchivāṃ | uḍḍīśe ca | suvarṇaraupyatāmre vā sūtraiḥ paṭṭa samudbhavaiḥ | yajñasūtra samudbhūtaiḥ padmanāla samudbhavaiḥ || darbhamaṃjuśanodbhūtairnavadhānuṇitaiḥ śubhaiḥ | kuryāt pavitra śaktīnāṃ sarvāsāṃ ṣoḍaśāṃgulaiḥ || navāṃgulairvā tat saṃkhyamāna graṃthyādi saṃyutaṃ | homatvekaśaṃta graṃthiṃ kṛtvātaiḥ pūjayet kramāt || jñānārṇave ca | suvarṇaraupyatāmrānāṃ sūkṣmasūtrāṇi kārayet | kāryā sa saṃbhavānyeva paṭṭasūtra samudbhavaṃ || drasavīsūtra saṃbhūtaṃ padmavalka samudbhavaṃ | darbhamuṃca samudbhūtaṃ pavitrāya prakalpayet || praṇavaścaṃdramā vahni brahmāṇo goguhāraviḥ | sarvākhyaḥ sarvadevā'sca navataṃtuṣu pūjayet || śiromaṃtrenābhimaṃtryatrānmaṃtreṇa tataḥ paraṃ | prakṣalpi ca tato śukṣyaśastra maṃtreṇa deśikaḥ || avaguṃṭhya ca netreṇa grathituṃ kavacena hi | rocanā kuṃkumābhyāṃ ca pūjayedrakta caṃdanaiḥ || kastūrī ghṛsṛṇādyaiśca karpūrairaṃbhavairapi | gairikādyairvicitraṃ ca kārayet sumanoharaṃ || mūlamaṃtreṇa cābhyukṣya sthāpayādīśakoṇake | pavitra vṛṃdaṃ sakalaṃ ṣaḍaṃgaistu prapūjitaṃ || kṛtvā deveśi pūrvesmin divā saṃ * * * * * (##? aṣṭottaraśataiḥ sūtrairnavasūtreṇa kalpitaiḥ || uttamaṃ tu pavitraṃ hi tadarddhaṃ madhyamaṃ smṛtaṃ | tasyārddhaṃ kaniṣṭhaṃ syātrividhaṃ kathitaṃ priye || pavitraṃ mūlaśaktīnāṃ ṣannavatyaṃgulairyutaṃ | śaragrābhiyutaṃ kṛtvā tritayastu samarpayet || adhivāsana velāyāṃ yavāstārya suvrate | caturbhirvāsamaistatra puṣpaṃ nikṣipya deśikaḥ || pavitrāṇi pavitrāṇi paṃcāmṛta samuccayaiḥ | racitānyamalaiḥ paṃcarātraiḥ sarvauṣadhānvitaiḥ || navavastra yugenātha samyagāchādya suvrate | caturbhivāsanairityādi āsanaiḥ āsana maṃtraiḥ āsanāni tu | amṛtārṇavāsanapotāṃvujāsana ātmāsana cakrāsanāni teṣā maṃtrāstu maṃtrakhaḍge | suṃdarī prastāva jñātavyāḥ | pavitrāṇīti paṃcāmṛta samuccayaiḥ prokṣitānītyarthaḥ | racitānīti paṃcaratnaiḥ saṃyutāni ratnaiḥ sarvoṣadhānvitaiḥ | tena etābhyāṃ muktāni pavitrāṇi pūjiteṣu yaveṣu sthāpayedityarthaḥ | p. 150a) ityadhivāsakṛtyāṃ | devīkuṃbhaṃ pratiṣṭhāpya pūrṇacāśīkarādibhiḥ | devīmāvāhya kuṃbhe ca mūlamaṃtreṇa pūjayet || tataḥ kramaṃ samabhyarcya pavitrārpaṇamārabhet | tataḥ kramabhyarceti sāṃgāṃ pūjāṃ kṛtvetyarthaḥ || śrīvidyāyāḥ | pavitrāṇi gurornāmnā ca deśikaḥ | pavitraṃ gurave dadyāt sarvebhyastadanaṃtaraṃ | guruśaktivīraśiṣyapavitrīnābhimānakaṃ || skakṣādārabhya raśmīkaṃ gaṇa saṃkhyāni taṃ tu ca | gurubhyastrividhebhyaśca pavitrātparyadvudhaḥ || tithi nityāgaṇā yathā pavitrāropanaṃ yajet | na ca cakre sthitāyeva cakreśī navakāya ca || iti śrīviṣayaṃ anyavidyāpakṣe | pūjā krameṇa tat tadeva parivārebhyodeyamityarthaḥ | raśmi sadā ca deveśi pratyekaṃ tava pūrvakaṃ | pavitrakaṃ samabhyarcya kalaṣāṃ tu yayet tataḥ || svacchālaṃkāra vastraiśca nānāratna samuccayaiḥ | tasrasāra pavitraṃ ca dhārayet tadanaṃtaraṃ || tadaṃga homaṃ nirvartya pavitreṇa samarcayet | samarcayet homayedityarthaḥ | kumārī pūjanaṃ caiva tataḥ svavāsinīgaṇaṃ | yoginyo yoginaścaiva brāhmaṇā vividhāgaṇāḥ || pūjyo hi parameśāni yadicchet siddhimātmanaḥ | phālguṇemāsi pūrṇāyā sarvapāpa viśāṃtaye || siṃdūra kuṣṭhamādyaiśca caṃdanairvividhaiḥ phalaiḥ | utpalaiḥ kamalaiścaiva pūjayet parameśvarīṃ || atha bhādrapademāsi pūrṇāyāṃ ketakodbhavaiḥ | prasūnairarcayeddevīṃ mahāvibhavavistaraiḥ || aśvapūjā viśeṣastu darśate pratipattithiṃ | ārabhya pūjayeddevīṃ pūrṇāṃtaṃ sādhakottamaḥ || javā parājitādroṇaiḥ karavīraiśca paṃkajaiḥ | saugaṃdhikaistu kahlārairvastrabhūṣaṇadarpaṇaiḥ || vyajane śuddhasiṃdūraiścāmalairścaṃdanādibhiḥ | nānāvidhaiḥ phaladravyairnānāvidhirasāyaṇaiḥ || pūjayitvā japedvidyāṃ juhuyāt pratidinaṃ śataṃ | sahasraṃ vā juhuyā tripurā prīti hetave || tena vidyā bhavet siddhā nṛpati kurutervanāt | kārtikemāsi pūrṇāyāṃ nārikelānucaṃdramuk || nirvadyāmmarcayenmāṃsaṃpiṣṭapūpairyathāvidhiḥ | pauṣemāsi ca pūrṇāyāṃ | śarkarābhiguḍena vā | pūjayet bhūmisaṃsiddhyairgavyaṃ dugdhaṃ nivedayet | māghe māsi ca pūrṇāyāṃstilai śuklaistathottaraiḥ || pūjayedgaṃdhanaivedyasiṃtapuṣpādibhiḥ saha | phālguṇemāsi pūrṇāyāṃ caṃpakai svarṇarājataiḥ || cūtasugaṃdhi kusumaiḥ pūjayedīpsitāptaye | viṣuvāyaṇa darśeṣu yugādiṣu samarcanaṃ || kuryādveśeṣikaṃ teṣu svāgamokteṣuteṣvapi | iti dvādaśamāsīyakṛtyaṃ kuryāt prayatnataḥ || varṣe varṣe ca maṃtrajño anyathā pāpabhāgbhavet | yoginīnāṃ bhavedbhakṣa kruddhā śrītripurābhavet || tripuretyupalakṣaṇaṃ sarvavidyā paramityarthaḥ || p. 150b) śrīpūrṇānaṃdananāthena kṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalo saptaviṃśatiḥ || asaṃkhyātestu yat suptaṃ tat sarvaṃ niṣphalaṃ bhavet diti | muṃḍamālānāṃ taṃtra vacanāmālāyā japasādhanī bhūtatvena prāptatvān mālā vivaraṇaṃ kriyate | tatrādau karamālā yathā | taduktaṃ śrīkramasaṃhitāyāṃ || tarjanyaṃye tathā madhye yojayāt sa tu pāpakṛt | anāyāmastrayaṃ parva kaniṣṭhāyāstri parvakāḥ || madhyamāyāstrayaṃ parva tarjanī mūlaparvaṇi | muṃḍamālāyāṃ ca | tatrāṃguli japaṃ kurvan sāṃguṣṭhāṃgulibhirjapet | aṃguṣṭhena vinā karmakṛtaṃ tadaphalaṃ bhavet || ārabhyānāmikā madhyāt pradakṣiṇa krameṅ tu | tarjanī mūlaparyaṃtaṃ japedaśasu parvasu || matabhede | madhyamā tritayā grāhyā anāmā mūlameva ca | anāmātulya parvātra meruṃ kṛtvā na laṃghayet || tarjanyagre tathā madhye yojayet tasya niścitaṃ | catvāri tasya naśyaṃti āyurvidyā yaśovalaṃ || iti navaparvātmikākṣaramālāt saṃsāre ca | anāmāmūlamārabhya prādakṣiṇya krameṇa tu || madhyamā mūlaparyaṃtaṃ japedaṣṭa su parvasu | anāmā mūlamārabhya kaniṣṭhā mūlameva ca || tarjanyaṃ mūlaparyaṃtamaṣṭha parvasu saṃjapet | śāktā śaiva bhedena adhika japārthaṃ tadasaṃkhyā yoginītaṃtre | śataṃ sahasrakaṃ caiva ayutaṃ niyutaṃ tathā | lakṣaṃ caiva tathā koṭiṃ yomajapya ca mānakaṃ || pratimāle tathā cāṣṭau hastaparvaṇi saṃjapet | atha vā aṣṭabhiṣījaivargāṣṭairvā yathā punaḥ || karamālā japehastamānamālā japevījaṃ akṣamālā jape aṣṭagaṃnatvaṣṭha parvātmikā karamālā mālābhaṃga saṃgāditi | haṃsapārameśvaryepi | parvadvayamanāmāyāḥ parivartināva kramāt | parvatayaṃ madhyamāyā tarjanyekaṃ samāharet || śaktimālāṃ samākhyātā sarvamaṃtra pradīpikā | puṃdevatākā yathā caṃdrikāyāṃ kaniṣṭhāṃ nāmikā madhyā caturthī tarjanīmatāstisroṃgulya striparvāsyu madhyamā caika parvikā parvadvayaṃ madhyamāyā japakāle vivarjayet | evamevaṃ vijānīyā dūṣitaṃ brahmaṇā svayaṃ | tena vacanānāma virodhaḥ | yāmale ca | śākte meruṃ namaskuryācchaiva meroḥ pradakṣiṇaṃ | nityaṃ japaṃkure kuryānna tu kāmyarodhanāt || kāmyaprakāra kuryān mālābhāve varānane | iti muṃḍamālā vacanāt karamālāyā nitya japaḥ | kāmyaṃstu satyāṃ mālāyāṃ na kare | mālābhāve karepi etaduktaṃ tatraiva | sarvāsāmakṣamālānāṃ jāpayet phalamucyate | tatphalaṃ śatasāhasryaṃ jape cāṃguli parvaṇi || tasmādaṃguli parvāṇi japārthaṃ pravalāni ca | p. 151a) japārthaṃ nitya japārthaṃ sarvatra mānamālā vidhānaṃ nityārthaṃ śruyate | kiṃtu naimitti kāmyārthameva śruyate | yat tu nāma sahasranāmastotra mahāśaṃkhena deveśi sarvaṃ kāryāṃ japādikaṃ | tat kāmyaparaṃ | karamālādvarṇamālāyā api nitya jape prayuktatvāt | karamālayā varṇamālayā ca kipa (?) japastaduktaṃ śaktiyāmale | nityajāpe karabhāk ca mātṛkā varṇamālikā | iti ekavākyatālāghavāt | aṣṭottaraśataṃ japtvāmādau klīvaṃ niyojayet | atha japa kramaḥ | taduktaṃ tatraiva aṃgulī na viyuṃjīta kiṃcit saṃkocayetulaṃ | aṃgulīnāṃ viyoge tu chiṣṭeṣu śravate japaḥ | aṃgulyagreṣu yajjaptaṃ merulaṃghanaṃ pūrvasaṃdhiṣu yadyaptaṃ tatsarvaṃ nisphalaṃ bhavet | gaṇāvidhimullaṃghya yojayet tu pramādataḥ | gṛhnāti rākṣasā yasmānnitayaṃ gaṇayedvudhaḥ | iti karamālā | atha varṇamālā | taduktaṃ viśuddheśvarataṃtre | mālā vidhānaṃ paramaṃ śṛṇu pārvati tatvataḥ | yena vijñātamātreṇa maṃtrāḥ siddhyaṃti tat kṣaṇāt || anuloma vilomena maṃtranāturvibhedataḥ | maṃtreṇāṃtaritaṃ varṇaṃ varṇenāṃtaritaṃ manuṃ || kuryād varṇamayīṃmālāṃ sarvamaṃtra pradīpikāṃ | caramārtha merurūpaṃ na laṃghayecca sarvadā || meruḥ śivaśca sarveṣāṃ yathā deve tathā hariḥ | tasmānusthirakāyena karmaṃ kuryādaharniśaṃ || deva iti nirddhāraṇa saptamī | etat paramarahasyaṃ mayoktaṃte sureśvari | tvayā guptataraṃ kāryaṃ nākhyeyaṃ yasya kasyacit || rudrayāmale ca | sa vimḍuvastūrṇamuccārya paścānmaṃtraṃ japetsudhīḥ | kṣameru kalpayitvā tu japettaṃ nābhilaṃghayet || śrīkrame ca | akārādikṣakārāṃto varṇamālā prakīrtitā | sa viṃduvarṇamuccārya paścān maṃtraṃ japet sudhīḥ || anuloma vilomena kṣakāraṃ merumācaret | sanatkumāra saṃhitāyāṃ ca | kramāt kramagatairmālā mātṛkāvarṇaiḥ kṣamerukaiḥ | sa viṃdukaiḥ sāṣṭavargeraṃtaryajanakarmaṇi || ādi kumudutupuṣavoṣṭhau prakīrtitāḥ | nāradītaṃtrepi | akārādikṣakārāṃtaṃ viṃduyuktaṃ vibhāvya ca | varṇamālā samākhyātā anuloma vilomikāḥ || sa viṃduṃ varṇamuccārya paścān maṃtrajapedvudhaḥ | kṣamerukaṃ kalpāmtaṃ pitvā tu japet taṃ nābhilaṃghayet || suraścaraṇa caṃdrikāyāṃ | anuloma vilomasthai viṃduyuktaṃ mātṛkākṣaraiḥ | kṣamerukaiścāṣṭavargaiḥjñaptayā varṇamālayā || pratyekaṃ vastu puṅmaṃtrā japtāsyuḥkṣi prasiddhidā | bhavaṃtiśca tatprauḍhā vistarāducyate sa vairimaṃtrā api nṛṇāṃmanyo maṃtrāśca kiṃ punaḥ | muṃḍamālāyāṃ śrīdevyuvāca akṣamālā ca kathitā yatnato na prakāśitā | akṣamāleti kiṃnnāmaphalaṃ cāpi vadasvame | p. 151b) īśvara uvāca | akṣamāle tu deveśi kalābhedodanekadhā | bhavaṃti śṛṇu tat prauḍhavistarāducyate mayā || anuloma vilomasthakḷptāyā varṇamālikā | ādilāṃtā nādyakāṃtā krameṇa parameśvari || kṣakāraṃ merurūpaṃ ca na laṃghen manasā smaret | meruhīnā tu yā mālā serulaṃghyā ca yā bhavet || aśraddhāti prakāśā ca sā mālā nisphalā bhavet | citriṇī viśataṃtvābhā brahmanāḍīgatāṃtarā || tayā saṃgraṃthitā dhyeyā sarvakāma phalapradā | aṣṭottaraśataṃ japtvārādau klīvaṃ pracakṣate || ṛ ḷ yugmadvaya yat tu tat tu klīvaṃ pracakṣate | vargānāmaṣvamī vāpi kalā bheda krameṇa tu || a ka ca ṭa ta pa ya ṣa ityevaṃ cāṣṭavargakaṃ | kalpatade rudrayāmale | svādhiṣṭhānevādilāṃ vā | atha cākṣaraṃ tu mālāṃyāṃ jñātvā siddhibhāgbhavet | gurupadiṣṭamārgeṇa ciṃtayedyatamānasaḥ || viśuddha ṣoḍaśadale svarān dhyāyet sa viṃdukān | hṛdaye dvādaśekādiṭhāṃtāna sa viṃdukān || maṇipūreḍādikāṃtān nābhau daśadale smaret | svādhiṣṭhāṃte vā dilāṃtān ṣaṭpatreṣu viciṃtayet || mūlādhāre śrutidale vā diśāṃtāśca viṃdubhiḥ | ājñā cakre smareddhaṃddhūṃ varṇamālāyamīritā || eteṣāṃ varṇasaṃhānāṃmutthitodhvanirucyate | ttamaḥ | anāhataśca nāmnāyāṃ kathito brahmavādibhiḥ || vahirjapenmiṃduvarṇaṃ prajapyamivamānasaiḥ | evaṃ varṇaṃ samuccārya saṃkhyāte naiva jāyate || kaṃṭhād bhūmadhyaparyaṃtaṃ paṃcāśat kramato bhavet | vyutkramāccaiva pūrṇāsyācchataṃ tenaiva jāyate || dhyānaṃ tu mānase jāpya maṃtravarṇaṃ viciṃtayet | jyotirmayaṃ sadmayuktaṃ manaṃ tenaiva līyate || śate śate vāhya saṃkhyāṃryānniyatamānasaḥ lakṣāvadhi japedevaṃ siddhiratraṃ sthirāmatā | svarādikādivargāścayādyāsādyāstathāṣṭadhā | pūrvaṃ tadvargakāṣṭābhirbhavedaṣṭottaraṃśataṃ || suṣumnāṃtaścitra nāḍī tasyāṃ yā dhvanirūpiṇī | śaktiḥ sā sūtrarūpeṇasitā saṃgraṃthyavarṇakān || ajapākhyo manu proktaḥ svāsa prasvāsa rūpataḥ | merurūpena laṃghyā sau tasmāt tatra hi tāṃ japet || yathāsyā varṇamālāyā vakṣate japanirṇayaḥ | grathitā śaktisūtreṇa haṃsameru vibhūṣitā || akārādikṣukārāṃtā mātṛkāvarṇarūpiṇī | iti varṇamālā | maṇinirmitāmālā yathā muṃḍamālāyāṃ | ādikṣāṃtāṃ tu yogitvā dakṣamāleti kīrtyate | tadvarṇa saṃkhyai mālābhi japamālā prakīrtitā || sphāṭikairmokṣalābhaḥ syāt padmākṣairvahuputratā | jīvaputraistu dhanadā pāpāragaiḥ sarvabhimidā || śuddhasphaṭikamālā tu mahāsaṃpatpradā śive | śmaśānadhusturereva mālā dhūmāvatīvidhau || narāṃgulyasthimālā tu grathitā pūrvabhedataḥ | sarvasiddhipradā mokṣadāyinī varavarṇinī || p. 152a) nādyā saptathikāruktāvavasesāpi ca | sadā gopyā prayatne ca mātuśca jāravat priye | parvabhiriti japet tathā | parvabhedastathā grathanepi | mauktikai grathitāmālā sarvaiśvarya phalapradā | maṇimuktā pravālaiśca hemarājata saṃbhavā || mālākāryākuśa graṃthyā sarvakṣaya phalapradā | nāḍībhirgrathitāmālā mahāsiddhipradā priye || saṃkhyā tatraiva | triṃśadaiśvarya phaladā mokṣadā paṃcaviṃśati | caturdaśamayī mokṣadāyinī bhogavarddhinī || daśapaṃcātmikādevi māraṇeccāṭanematā | staṃbhane mohane vaśyeti vodhaneṃjanetanoḥ || pādukā siddhikāryo ca śatasaṃkhyā prakīrtitā | aṣṭottaraśataiḥ kāryā athavā sarvakāmadā || yāmale | atha muktāmayīmālā caturvargapradāyinī | vāksiddhiṃ ca tathā mālā sphāṭike na vinirmitā || rudramāliko mokṣadā bhavet sarvasamṛddhidā | pravāla mālāvaśye ca sarvakāryārthasādhikā || putrajīvayamālā tu lakṣmīvidhā pradāyinī | padmākṣamālayā lakṣmīrjāyaye tu mahāyaśī || raktacaṃdanamālā tu vaśye saubhāgyadā bhavet | suvarṇaraupyaghaṭitāmālākāmān prayacchati || nirmitā śaṃkhamālābhiḥ kurute kīrtinanyayāṃ | sarvairetairviracitāmālāsyānmuktayenṛṇāṃ || paṃcaviṃśatibhirvājairmālāṃmokṣa prakalpayet | saptaviṃśatibhiḥpuṣṭau striṃśadbhirmokṣa karmaṇi || triśaḍbhiḥ paṃcaparvābhirabhicāre ca karmaṇi | paṃcāśaḍbhiścayāmālā sarvakarmāṇi sā śubhā || caturuttarā bhavenmālā kāmyaikarma phalapradā | aṣṭottara śatairvāpi sarvasiddhiḥsyādapavargadā || adhikāsyān mahādoṣo na tu siddhyati sādhakāḥ | caṃdrikāyāṃ | rudrākṣa śaṃkhapadmākhya putrajīvakamauktikaiḥ | phāṭikairmaṇiratnaiśca hemarājatavidrumaiḥ || kuśaiḥ puroditaiḥ sarvaiḥ parvabhirmātṛkākṣaraiḥ | gardabhānāṃ narāṇāṃ vadaṃtairapyabhicārake || vaiṣṇave tulasīmālā gajadaṃtairgaṇeśvare | tripurāyā japeśastaṃ iṃdrākṣai raktacaṃdanaḥ || mahāśaṃkhamayīmālā saubhāgyaṃ vipulāṃśriyaṃ | maṃsvapratyakṣatāṃ siddhiṃ śāṃtikaṃ cātha pauṣṭikaṃ || nīlasārasvatemaṇau | rudrākṣavihitāmālā sarvakāmapradāyinī | nirmitā śaṃkhamālābivaśyaṃ kīrtiprayacchati || padmākṣaiḥ puṣṭi lakṣmīdā śatrunāśakarī tathā | putrajīvabhavā putrarājyadodhana ṛddhidā || muktābhīracitāmālā saubhāgya vipulaṃ śriyaṃ | maṃtrapratyakṣatāṃ siddhiṃ śāṃtikaṃ cātha pauṣṭikaṃ || muktiṃ ca tanute tadvat sphāṭikī cākṣamālikā | sārasvate padmarāgāpuskale ca dhane tathā || sauvarṇā rājatīmālā sarvān kāmān prayacchati | sārasvate pravālotyāvaśyedhikadhanāgame || p. 152b) pāpakṣayakarīkauśī rudrākṣādikuśāṃtakaiḥ | parvairebhirviracitāmālāsyān sūktaye nṛṇāṃ || uccāṭaneṣu daṃtānāṃ mālāproktāpurānanaiḥ | svaradaṃtarivadhobhūtaiḥ manusyasthā tu taṃtunā || grathite nirmitā mālāśanunāṃnāśinīmaṃtā | pretadaṃtairadhobhūtaiḥ kartavyā japamālikā || sādhya dehodbhavaiḥ kauśaiḥ kartavyādveṣakarmaṇi | dveṣaprasthaiḥrmalibhiḥ sādhyakeśaigrathayedityarthaḥ || aṃgulī niḥsaṃkhyā ca mekameva udāhṛtaṃ | padmajīva daśaguṇeśataṃ saṃkhyasahasrakaḥ || pravālairmaṇiratnaiścardaśa sāhasrakaṃ smṛtaṃ | devaiḥ sphāṭikaṃ proktaṃ mauktikairlakṣa ucyate || padmākṣirdaśalakṣaṃ syādrājataiḥ koṭhi ucyate | sauvarṇerdaśarguṇaṃ caiva sarvośataguṇaṃ tathā || śataṃ vā ya tadarddhaṃ vā sarvasādhāraṇaṃ jape | paṃcāśadbhiḥ kāmyakarmasiddhiḥsyāccaturuttaraiḥ || aṣṭottaraśataiḥ sarvasiddhiruktā kṛtasrajāḥ | mokṣārthī paṃcaviṃśatya dhanātho triṃśato japet || sṛṣṭyāyo paṃcaviṃśat pāpaṃ ca daśyābhicārake | śvetapadmākṣamālābhirapisyādgataṃ phalaṃ || śaktiyāmalo kuśamālā ca raudrākṣī śvetapadmākṣamalistaṃ | akṣamālā tathādavi anaṃtaphaladā smṛtā | sarvasādhāraṇe jāpe namayā parikīrtitā || sarvasādhāraṇekāmya naimittike kiṃtu nityajape siddhikāmo vihitā pūrvokta vacanāt | idārghyaṃ viśeṣaḥ | akasmād vihitā siddhirmahāśaṃkhākhyamālayā | arakṣā viracitā mālā tayā japtogratārikā tathā sarasvatī * * * * (?) muktipradā bhavet | tathā nīlasarasvatyāmarabhālāsthimālikā | tārārṇave ca | mahāśaṃkhepya śaktāścet sphāṭikyā mālayā japet | kālītaṃtre ca | daṃtākhyamālayā naiva rājadaṃtena meruṇā | daṃtena kālikāyāḥ sarvadā bhuvidurlabhā || yoginītaṃtre | śonacaṃdananarāṣṭervā phaladhātrī vidhānataḥ | vilvakāṣṭha samudbhūta madhyamudakaṃ ya ** (?) || tathāmalaka saṃbhūtaṃ yathā kāleṣu yojayet | aṣṭottara sahavījena prathama japamālikā dvitīye ca tadarddhāti stritīyā paṃcaviṃśatiḥ || iti nityajapaḥ || vīja yathādikaṃ kṛtvā yoniṃ kuryāt tu paścimaṃ | rudrākṣaiḥ śaktimaṃtraṃ ca graṃthiyuktaṃ japet priye || sa durgatimavāpnoti nisphalaṃ tasya tajjapaḥ | kuśagraṃthyādimanibhiviṣṇu sarveṣu yojayet || pravāla rājataṃ śaṃkhaṃ tripurāyāścaśasyate | vārāhītaṃtre | suvarṇamālāḥ guṃjāyāḥ phalaiḥ kāryākṣamalikā | gṛhnīyāt prāṇibhirmālāṃ sphāṭikaṃ śaṃkhanirmitāṃ || pravāle naiva kartavyā putrajīvaṃ vivarjayet | padmākṣaṃ caiva rudrākṣaṃ iṃdrākṣaṃ caiva śeṣataḥ || iti tripurāyāḥ evaṃ prakaraṇoktāt | p. 153a) atha pratiṣṭhā vivaraṇaṃ | kubjikātaṃtre | śilpinaṃ pūjayādādau vastragaṃdhānulepanaiḥ | suhṛdbhiḥ kārayenmālāṃ viśuddhāṃ vasturūpiṇāṃ || ādau na vighaṭanādau varṇarūpaṇīṃ | varṇaṃ samasaṃkhyakāṃ | yathānukramasaṃsthā ca yathā iti pūrvaṃ yathoditaṃ | nirviśaṃkā ca mālāṃ vai nirmalāṃkṣatavarjitāṃ | yathā yogyāṃ vedhāvatī mālāṃ mālākuryādvicakṣaṇaḥ || muṃḍamālāyāṃ ca | kṛtanityaḥ kriyaḥ śuddhaḥ śuddhārddheṣu ca maṃtravit | yathā kālaṃ yathā lābhaṃ makṣāṇyānīya yatnataḥ || anyonya samarūpānitānśūlakṛśāni ca | kīṭādivaranuṣṭhāni na jīrṇāni navāni ca || kubjikāyāṃ | taṃstunāyenayā kāryā paṃcagavye tryahaṃkṣipet | sūtraṃ cāpi caturthehnikṣālayedasu saṃtrataḥ || muṃḍamālāyāṃ ca | gavyaiśca paṃcabhistāni prakṣālya ca pṛthak pṛthak | tāni vījānītyarthaḥ paṃcagavye tridina prakṣepaḥ kṣālanaṃ ca itidvaye | śaktāśaktabhede vyavasthā | tato dvijeṃdra puṇyastrīnirmitaṃ graṃthivarjitaṃ | triguṇaṃ triguṇīkṛtya kṛtya padyamathāpi vā || yāmale ca | śuklaṃ raktaṃ tathā kṛṣṇaṃ śāṃtivaśyābhicārike | sūtraṃ saṃpādayedvidvān paṭṭasūtramathāpi vā || kāryāsairvaiṣṇavīmālāṃ paṭṭasūtrairathāpi vā | urṇābhirvalkalairvāpi śaivī mālā prakīrtitā || yāmale ca | apratiṣṭhitamālābhirmaṃtraṃjapatiyonaraḥ | sarvaṃ tadaphalaṃ vidyā kruddhā bhavati caṃḍikā || kāṃtāyā racitā sā tu drutasiddhikarīmatā | urddhvaṃ tu trivṛtaṃ kāryaṃ taṃtu trayamathovṛtaṃ || puṇyastrīracitaṃ sūtraṃ kāryā samathapātakaṃ | mūlāstraṃ ca paṭhaṃ sūtraṃ vījaṃ prakṣālayet tataḥ || ekaikaṃ maṇimādāya brahmagraṃthiṃ vinirdiśet | yoginītaṃtre ca | grathayet kṣoṇisūtreṇa paṭṭasūtreṇa śāṃkari | supraśastaṃ tathāruktaṃ śvetana muktidaṃ mataṃ || brahmagraṃthiyutaṃ kṛtvā trivṛtaṃ urddhvameva ca | ekaviṃśati sūtreṇa tathā triguṇitena cāgṛhasthaḥ sarvamaṃtre ca kāmyamokṣe ca dakṣiṇe | kubjikātaṃtre | samānavarṇa taṃtūnāṃ grathayed hṛdayātmanā | brahmagraṃthi tato dadyāmnāgapāśamathāpi vā || kavacenāthavastīyā devadhyāna parāyaṇaḥ | sarvaśeṣa tato meruṃ sūtradvaya samanvitaṃ || grathayettārayogena vadhnīyāt sādakottamaḥ | vārāhītaṃtre ca | koṣakāraiśca sūtraśca prathame cākṣamālikāṃ | ruktairmuktimavāpnotiśvetairyogādisādhanaṃ || pītaiḥ kāmyaiḥ janānāṃ ca kṛṣṇarogādi saṃbhavaḥ | muṃḍamālāyā ca | aśvatthaṃ patra navake padmākāreṇanyāpitaḥ | sūtraṃmanī ca gaṃdhāṃtaḥ kṣālitaṃ tatra niḥkṣipet || śmaśānavāriṇā vāpi pīṭhaprakṣālana na ca | śuddhodakena raktena kastūrī kuṃkumena ca || tāvat śaktiṃ mātṛkāṃ ca sūtre caiva maneṣvapi | vinyasya pūjayedājyai juhuyād bhaktibhāvataḥ || p. 153b) homakarmaṇya śaktaścedviguṇaṃ japamācaret | manimekaikamādāya brahmagraṃthi vinirdiśet || mukhe mukhaṃ tu saṃyojapūcche pucchaṃ tu yojayet | iti phavāṃ japakṣe | gopucchasadṛśī kāryā atha sarpākṛtirbhavet | tat sā jātīyamekākṣaṃ merutvena prakalpayet || śāṃbhava saṃhitāyāṃ || sūtasūtraṃvītihotramavyati tritayaṃ punaḥ | divā niśākarau proktau tasmāt tejatrayī śubhā || yāmale | tataḥ susnāpitāṃ mālāṃ sthāpayeddhemapātrake | padmākāraśvattha patra navake vinyasecca vā || muṃḍamālā taṃtramatośvattha patrapūjānaṃtraṃ grathanaṃ | yāmalādimate grathanāṃtaraṃ aśvattha patra sthāpanaṃ pūjanaṃ | ceti | pūjāṃ vidhāna bhaktyā tu śuciḥ pūrvamupoṣitaḥ | upoṣita iti paśuparaṃ yathā vīrāgame || raktasūtramālā devyāḥ prītikarī sadā | kāryā saiḥrvaiṣṇavīmālā kartavyā sopavāsataḥ | maṃtrajño viṣṇumaṃtreṇa divābhāge prayatnataḥ || śāktīmālā prakartavyā rātrau bhuktvā yathāvidhiḥ | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ navamyāṃ ca viśeṣataḥ || trayodaśyāṃ tu vai kuryāt śivasyāpi sureśvari | vārāhītaṃtre ca | graṃthihīnaṃ na kartavyaṃ pucchāpucchena duṣyati | śaive ca vaiṣṇave sauregāṇeśe śrīkarepi ca || vījasparśe punaḥ kuryāt tatra nāsti vicāraṇā | yā devyo graṃthi yā devyo graṃthilīnāḥ syustānniśāmaya sāṃprataṃ | kālikākāritāyāśca iṃdrākṣāḥ ṣaṭkabhedataḥ | tītalāvana vāsinyā vārāhyāścaiva yojayet || anuloma vilomābhyāṃ mātṛkāṃtaritaṃ nyaset | paṃcagavyokṣapenmālāṃ śivamaṃtreṇa maṃtritāṃ || kālikāpurāṇe | brahmagraṃthiyutaṃ kuryāt prati * * * (?) thā sthita | athavā graṃthirahitaṃ dṛḍharajju samanvitaṃ || trirāvṛtyā tu madhyena urddhvā vṛttāṃtadeśataḥ | graṃthiḥ pradakṣiṇāvarttaḥ śabdagraṃthi saṃjñakaḥ || īdrakṣa svajāyate kurute japamuttamaṃ | apamṛtyu kalibhyāṃ samucyate nātra saṃśayaḥ || kubjikāyāṃ | evaṃ niṣpādya deveśi pratiṣṭhāṃ ca samācaret | sthaṃḍile maṃḍalaṃ kṛtvā yathā yogavidhiḥ kramāt || pūjayitvā yathānyāyāmiṣṭadevaṃ yathā kramāt | nyāsapūrvaṃ japenmaṃtraṃ aṣṭottaraṃ sahasrakaṃ || juhuyāta daśāṃśena yasya devasya yat priyaṃ | muṃḍamālāyāṃ | japamālāvidhāyetthaṃ tataḥ saṃskāramācaret | kṣālayet paṃcagavyena sadyo jātena sajjalaiḥ || oṃ sadyo jātaṃ pravakṣyāmi sadyo jātāya vai namaḥ | bhave bhavenādi bhave bhajasvamāṃ bhavodbhavāya vai namaḥ | caṃdanā gurugaṃdhādyairvāmadevena gharṣayet | oṃ vāmadevāya namo jyeṣṭhāya namo rudrāya namaḥ kālāya namaḥ kalavikaraṇāya namo bala pramathanāya namaḥ sarvabhūtadamanāya manonmanāya namaḥ | p. 154a) dhūpayettāmaghoreṇa lepayet puruṣeṇa | oṃ aghorebhyotha ghorebhyo ghoraghoratarebhyaḥ | sarvataḥ sarvasarvebhyo namaste rudrarūpebhyaḥ | oṃ tatpuruṣāya vidmahe mahādevāyadhīmahi tanno rudraḥ pracodayāt | maṃtrayet paṃcaṃmenaiva pratyekaṃ tu śataṃ śataṃ | īśānaḥ sarvavidyānāmīśvaraḥ sarvabhūtānāṃ brahmaṇādhipati brahmaṇodhipatiḥ śivomestu sadāśive | merustu paṃcamenaiva tato maṃtreṇa maṃtrayet | sadyo jātādi maṃtrāṇāṃ | pratyekaṃ śatavāraṃ japaḥ merumaṃtraṇaṃ vāramekameva | sanatkumārasaṃhitāyāṃ | maṃtrayet paṃcameṇaiva pratyekaṃ tu sakṛt sakṛt | maṃtrayecca tathā meruṃ manunā sakṛdeva hi || saṃskṛtyaiva vadho mālāṃ tatprāṇāstra vinyaset | guruṃ saṃpūjyata yatnādgṛhnīyād bhaktibhāvataḥ || maṃtrāṃtara kṛtyaṃ | kubjikātaṃtre | tato maṃḍala madhyatāṃ mālāṃ saṃsthāpayedbudhaḥ | astramaṃtraṃ tatonyasya mūlamaṃtraṃ tatonyaset || aṃgāni tāni vinyasya devatāṃ tatra ciṃtayet | abhedarūpamāsādyamālāṃ kuryāt tadātmikāṃ || tato valiṃ yathānyāyaṃ dadyāt sādhakasattamaḥ | evaṃ pratiṣṭhāmāsādya mālāyāmiṣṭadevatāṃ || ācāryaṃ pūjayenmaṃtrī śilpinaṃ ca yathā vidhiḥ | yāmale | paṃcāmṛtena susnāpya śītalena jalena ca | mahāpretāsanaṃ vījaṃ vinyaset tatra sādhakaḥ || tatra devīṃ prapūjyevaṃ parivāragaṇaiḥ saha | vidhivadagnimāropya ghṛtena śaktito hunet || homakarmanya saktaścedviguṇaṃ japamācaret | aṣṭottaraśataṃ mūlaṃ japtvā devyai samarpayet || śiṣyahaste tataḥ sopi prajapyāṣṭottaraṃ śataṃ | gurave dakṣiṇāṃ dadyādyathāvibhavapūrvakaṃ || guroḥrabhāvamālāyāḥ saṃskāraṃ svayamācaret | mālāgrahaṇāṃtaraṃ kṛtyaṃ yathā | kubjikātaṃtre | atha mālā gurorhastād gṛhītvā maṃtrayet tataḥ | tvaṃ māle sarvadevānāṃ prītidāya sadā mama || śivaṃ meṃ kusume bhadre yaśovīryaṃ ca sarvadā | ityā maṃtrya śive dhṛtvā astrādau gopayet tataḥ || evaṃ kṛtākṣamālāyāṃ japenmātṛkayāsudhīḥ | mātṛkā maṃtrabhedena sarvamaṃtrāḥ prajajñire || tataḥ svataṃtra maṃtrāṇāṃ japaḥ kāryā na yā srajā | muṃḍamālāyāṃ ca | aśucirna spṛśedenāṃkarabhraṣṭāṃ na kārayet | tarjanyā na spṛśenmālāṃ pūjayitvā tu gopayet || gurorapi na darśayet | bhuktau tathā kṛṣṭau madhyamāyāṃ japet sudhīḥ | aṃguṣṭhā nāmikābhyaṃte japeduttamakarmaṇi || tarjanyaṃguṣṭhayogena māraṇoccāṭane japaḥ | kaniṣṭhāṃguṣṭhayogena japenmāraṇa karmaṇi || japānyakāletāṃ mālāṃ pūjayitvā tu gopayet | japamālā ca goptavyā japamālā suśobhanā || p. 154b) guruṃ prakāśayeddhīmānna tu maṃtra kadācana | akṣamālāṃ ca mudrāṃ ca gurorapi na darśayet || bhūtarākṣasa vetālāḥ siddhigaṃdharvacāraṇāḥ | haraṃti prakaṭāt siddhi tasmādguptāṃ sadākuru || jīrṇe sūtraṃ punaḥ sūtraṃ grathayitvātmakaṃ japet | pramādāt patitā hastācchatamaṣṭottaraṃ japet || tāvanni siddhasaṃsparśekṣālayitvā yathoditaṃ | yoginītaṃtre | karādbhṛṣṭe śabdakṛte śatamaṣṭottaraṃ japet | yāmale ca | abhyarcyādau japenmālāṃ japāṃte ca tathaiva ca | vāgbhavaṃ bhuvaneśānīṃ akṣamālāṃ ca deyutāṃ || hṛnmaṃtraṃ ca samuccārya pūjayet sādhakottamaḥ | oṃ mālemāle mahāmāle sarvaśaktisvarūpiṇi || caturvargastvayinyastastasmātme siddhidā bhava | abhimaṃtra tato mālāṃ gṛhnīyādakṣiṇekare || māyāṃ siddheśvarīṃ ṅeṃtāṃ hṛdayāṃto manu smṛtaḥ | eṣa saptākṣaro maṃtro grahaṇe ca japāṃtike || hāpradeśe samānīya na tu vāmena saṃspṛśet | vāmahastena saṃsparśo māhayāna grathane priye || madhyamāyā madhyabhāge sthāpayitvā samāhitaḥ | tarjanyā na spṛśen mālā aṃguṣṭhāgreṇa cālayet || pratyekaṃ * * * * (?) gha meruṃ caiva na laṃghayet | aṃguṣṭhasthāmakṣamālāṃ madhyamāgreṇa cālayet || aṃguṣṭhānāmikābhyāṃ tu japedduttamakarmaṇi | tarjanyaṃguṣṭha yogābhyāṃ vidveṣoccāṭane japaḥ || kaniṣṭhāṃguṣṭhayogena japenmāraṇakarmaṇi | japāṃte mastake mālāṃ kṣiptvānena samarcayet || tyamāle sarvadevānāṃ prītidā śubhadā mama | śivaṃ kuruṣva me bhadre yaśovīryaṃ ca sarvadā || yoginītaṃtre | mūlādārabhya prajapevastreṇāvṛtyaśaṃkari | uttarīya yugmavastraṃpidhāne kāmyakarmaṇi || vāmena pāṇinā naiva spṛśen mālāṃ kadācana | vāmahastena saṃsparśo mālāyagrathitaṃ priye || bhūyā devaparai spṛṣṭe chinne saṃvatsarāṃtare | saṃskuryān maninānedi tāmrapātre niseśayet || ākāśa śikhi saṃyuktaṃ vāmanetra vibhūṣitaṃ | nādaviṃdukalākrāṃtaṃ siddhyai hṛdayasaṃyutaṃ || eṣa paṃcākṣaro maṃtro mālāyāḥ parikīrtitaḥ | grahaṇe sthāpane caiva pūjane viniyojayet || japāṃte śiraśistasya maṃtrāṃtestustutiṃ paṭhet | kālikāpurāṇe | hastāccutāyāṃ vighnaḥ syācchinnayo maraṇo bhavet | japādau pūjayen mālāṃtoyaibhyukṣa yatnataḥ nidhāya maṃḍalasyāṃtaḥ savyahastagatāṃ ca vā | pūjayitvā tato mālāṃ gṛhītvā dakṣiṇe kare | madhyamāyā madhyabhāge varjayitvātha tarjanī || anāmikā kaniṣṭābhyāṃ yutāyā namrabhāvataḥ | sthāpayitvā tato mālāmaṃguṣṭhāgreṇa tadgataṃ || pratyekavījamādāya japaṃ kurvīta bhairavaḥ | mālāṃ muhṛdayasaṃpanne dhṛtvā dakṣiṇapāṇinā devīṃ vijeciṃtayaṃ kuryāddhā prativāraṃ paṭhenmaṃtraṃ śanairoṣṭhaṃ pracālayet | p. 155a) mālāvījaṃ tu pūjāṃśvai pṛsenna hi parasparaṃ | pūrvajāpa prayuktena cāṃguṣṭhāgreṇa bhairava || pūrvaṃ vījadanayastu paravījaṃ tu saṃspṛśet | aṃguṣṭhena bhavet tasya nisphalaḥ sa tu vai japaḥ || mālāṃ su hṛdayāsanne dhṛtvā dakṣiṇa pāṇinā | devī viciṃtayaṃ japaṃ kuryādvāmena na spṛśet || japtvā mālāṃ śirodeśi prāṃśusthānethanānyaset | sanatkumārasaṃhitāyāṃ | yena pratiṣṭhitāmālātameva tu manaṃ japet | anya maṃtrajapo nityaṃ na kāryaḥkartu cihnadhaiḥ || atha mahāmālā saṃskāraḥ nīlataṃtre | ekaikaṃ maṇimādāya brahmagraṃthiṃ vinirdiśet | anuloma vilomenābhyāṃ mātṛkāṃtaritāṃ nyaset || tena sarvaguṇopetaḥ jāyate sarvasiddhibhāk | atra vakyai vākyatā | muṃḍamāyukta mathuhyamiti kecit | atha prayogaḥ | ādau śilpinaṃ vastragaṃdhānulepanaiḥ saṃpūjyamālāṃ kārayet | ādau stūla uttarottara saṃkulaṃ | nirviḍhakaṃ kṣatavarjitaṃ | yathāyogyaṃ vidheyaṃ taṃ manyonya samarūpaṃ kaṃ nāti sthūlaṃ nāti kṛśaṃ kīṭādyādaṣṭamajīrṇaṃ kārayet phalaṃ | vījapakṣe ānayet tatra śilpipūjanāstīti viśeṣaḥ | tathā yathoktadine kṛta nityakriyaḥ | yathokta taṃtramānaṃ ca paṃcagavye tridinaṃ prakṣipet | āśaktaścedina eva | paṃcāgāstramaṃtreṇa prakṣālya gaṃdhajalena śmaśāna saṃvaṃdha jalena pīḍakṣālana śuddhodakena yathādhikāraṃ yathālābhaṃ sthāpayitvā aśvaṃ patrānyaṣṭau aṣṭadik sthāpayitvā padmākāraṃ yathā syāt tathā madhye patramekaṃ saṃsthāpya tatra sūtraṃ mālaṃ ca saṃsthāpya oṃ hrīṃ aṃ 5 nama iti | mālasūtrayorvinyasya tatra mūladevīṃ yathāvidhi saṃpūjyāṣṭottara sahasraṃ japtvā tadaśāṃśaṃ saṃskṛte | gau kṛtvā nama iti maṃtreṇa malīna graṃthayitvā lūmiti maṃtreṇa brahmagraṃthiṃ nāgapāśaṃ vā dadyāt | tataḥ sūtradvayamekīkṛtya meruṃ oṃmiti maṃtreṇa saṃmukhya pūrvavadagrekhayet | maṃtrāṃtaretu | yathāvidhi prakṣālya yathāvidhi grathayitvā mālāḥ paṃcagavye niḥkṣipya kṣālayitvā | padmākāreśvattha patreṣu sthāpayet | atha pratiṣṭhā yathā mālāṃ paṃcagavyena oṃ sadyojātamityādinā prakṣālya | oṃ vāmadevāya nama ityādinā caṃdanā guru gaṃdhādyai gharṣayet | oṃ aghora ityādinā mālāṃ dhūpayitvā tatpuruṣetyādinā caṃdanādyairvilipya oṃ īśānetyādinā maṃtrayet | ṛcāṃ pratyekaṃ | śatavāraṃ japaḥ merumapi oṃ īśānetyādinā maṃtryanaṃdala madhyetāṃ saṃsthāpya astramaṃtraṃ mūlaṣaḍaṃgāni cā vinyasya devyāḥ prāṇapratiṣṭhāṃ kuryāt | tatra devīṃ viciṃtyā tadarūpaṃ vibhāvyacchāgādi valiṃ datvānulomavilomato mātṛkāṃ japtvā mūlamaṣṭottaraśataṃ japtvāstutvā gurave dakṣiṇāṃ dadyāditi || p. 155b) tadayāmale | athocyate mahāyaṃtra saṃskāraḥ sarvasiddhidaḥ | śubhehni snānamācarya śubhelagne śubhekṣaṇe || kṛtanityakriyo maṃtrī prāṅmukho vā udaṅmukhaḥ | bhūtaśuddhyādikaṃ kṛtvā kalpoktanyā samācaret || tataḥ saṃkalpa śuddhātmā deva maṃtraviśodhitaṃ | paṃcagavyaṃ samānīya tatra maṃtraṃ samāhitaḥ || suvarṇādi maṇau kṣiptaṃ kṣipet praṇavamuccaran | uddhṛtya ca suvarṇādau pātra saṃsthāpya maṃtravit || paṃcāmṛtena tīrthena jalena śītalena ca | sahasra śīrṣāmaṃtreṇa mūlamaṃtra puraḥsaraṃ || saṃsnāpya śuddhavastreṇa jalamuttolpa tejase | siṃhāsanādāvāropya kuṃkumādyairvilopayet || pīṭhapūjāṃ tataḥ kuryā svakalpokta vidhānataḥ | kuśaiḥ spṛśan yaṃtrarājaṃ śatamaṣṭottaraṃśataṃ || praṇavaṃ yaṃtrarājāya vidmahe padanuddharet | mahāyaṃtrāyadhī rūpaṃ likhet tate mahīti ca || tanno rudraṃ pracorūpaṃ dadyā daivā prakīrtitā | imāṃ yaṃtrasya gāyatrīṃ japtvā devatvamālabhet || yatheṣṭa devatāṃ dhyātvā mudrayā vāhayet kramāt | jīvanyāsaṃ tataḥ kuryāt pūjayediṣṭadevatāṃ || upacāraiḥ ṣoḍaśaiśca nānāvibhava vistaraiḥ | ṭatyagītaiśca vādyaiśca paṃcaghoṣa puraḥsaraiḥ || tato japediṣṭa maṃtramaṣṭottara sahasrakaṃ | tataḥ kalpoktamāsādya haviṣā saṃskṛtānale || aṣṭottaraśataṃ hutvā śuddhaṃ vibhava pūrvakaṃ | toṣayet svarṇavastrādyaiḥ pradadyā dakṣiṇāmapi || vāmakeśvarataṃtre | paṃcagavyaṃ tataḥ kṛtvā śivavījena śodhitaṃ | tataḥścakraṃ kṣipenmaṃtrī praṇavena samākṣalaṃ || tata uddhṛtyatacakraṃ sthāpayet pūrṇapatrake | paṃcāmṛte snānaṃ tu śītalena jalena ca || vaṃdanena śugaṃdhena kastūrī ghṛsṛṇe na ca | hāṭake kalasairdevīmaṣṭābhirvāripūritaiḥ || kaṣāya jalasaṃkhaṃ tu karāyet snānamuttamaṃ | vāsasā jalamuttolpa sthāpayeddhemapīṭhake || ātmaśuddhiṃ tataḥ kṛtvā ṣaḍaṃgaṃnyasanādibhiḥ | atrāvāhya mahādevī vījanyāsaṃ samācaret || upacāraiḥ ṣoḍaśaṃ tu mahāmudrādibhiḥ sadā | phalatāṃvūla naivedyairdevaṃ maṃtrī samarcayet || paṭṭa sūtrādikaṃ dadyādvastrālaṃkārameva ca | kuṃkumaṃ cāmaraṃ ghaṃṭāṃ yathāyogyaṃ maheśvari || tato japasahasraṃ tu kuryādīpita siddhaye | validānaṃ tataḥ kṛtvā praṇame cakrarājakaṃ || aṣṭottaraśataṃ homamāṣadhānyattilena ca | dhenuyugmaṃ samānīya svarṇaśṛṃgābhyalaṃkṛtaṃ || gurave dakṣiṇāṃ dadyāt tato devyā visarjayet | atha dagdha yaṃtrādi vyavasthā | dagdhaṃ ca sphaṭitaṃ yaṃtraṃ kṛtaṃ caureṇa vā priye | upavāsa prakurvīta dinamekamtaṃdritaḥ | lakṣameka japedvidyāṃ homatarpaṇapūrvikāṃ | sadbhaktyā ca guruṃ toṣya brāhmaṇānapi bhojayet || p. 156a) kadācilupta cihnaṃ ca sphuṭitāni vivarjayet | dividūṣitaṃ dagdhaṃ karotiyomartyā mṛtyustasyā trimāsataḥ | tasmāccatīrthaṃrāje vā samudre vā kṣipeddevi anyathā mṛtyumāpnuyāt | atha vakṣe devatāyā supratiṣṭhya vidhi kramaṃ | puṇyakṣetre puṇyaśalyādi rahite sthale | maṃtrīkalpānusāreṇa pūrvedyuradhi vāsayet | sāyaṃ saṃkalpya vidhivadvaṭasthāpana pūrvakaṃ || gaṇeśādikamabhyarcya dikpālān paripūjayet | yathāśaktyupacārādyaiḥ pūjayen mūladevatāṃ || sugaṃdhitailagaṃdhādyaidivyaistavadhivāsayet | caṃdretyādi maṃtreṇa jayaghoṣa puraḥsaraṃ || ityadhivāsanaṃ kṛtvā saṃyato vijiteṃdriyaḥ | prātanirvastu nirvartyakḷptayāgasthaleviśet || patākādhvaja saṃkīrṇaditya maṃḍalamaṃḍite | ādityamaṃḍalamaṃḍite paṃcavarṇarajaḥścitrita sūryādimaṃḍalamaṃḍita ityarthaḥ | vitāna cāmarachatre puṣpamālā virājite | maṃgalāṃkura patrādyairdīpaiśca paribhūyate || maṃḍalaṃ sarvato bhadraṃ vedyā uparisaṃlikhet | prāṅmukho vāgyato bhūtvā saṃkalpahīṣṭasiddhaye || paṃcaśuddhiṃ samabhyarcya kūrcamakṣata saṃyutaṃ | saṃsthāpya maṃḍale tatra japedādhāraśaktikāṃ || pīṭhamaṃtrāṃtamaṃtreṇa sthāpayet sakalaṃ vudhaḥ | dīkṣākāloktavidhinābhiṣekaṃ kalasaṃ yathā || paṃcagavyaṃ tataḥ kuryāt śivamaṃtraṃ viśodhitaṃ | tena susnāpayen maṃtrī pratimā prāṇa saṃjapan || paṃcāmṛtena haviṣā dadhnā ca payasā kramāt vinyase devatā hṛdi | prāṇapratiṣṭhā maṃtrastu | tadudvartanaṃ kuryājjalena snānayedapi | vāsasā jalamuttolpadukūle paridhāya ca | nayet sthāpita kuṃbhasyasamīpe devatāṃvudhaḥ | tato dhyātvā yathoktāṃ tāṃ mudrayā vāhayet kramāt || lelihā mudrayāhastaṃ vinyasedevatā hṛdi | prāṇapratiṣṭhā maṃtrastu daśadhā prajapet tataḥ || tato daivatagāyatrī śatamaṣṭottarāmapi | tataḥ kalpokta vidhinā parivāra samanvitāṃ || pūjaye devatā paścāsuvāse sthānamaṃḍalaṃ | aṣṭapatra samāyuktaṃ pīṭhopari vidhāya ca || sugaṃdhi divyatailena dadyādaṃga pralepanaṃmeva hi | anena parimāṇena sahasra śīrṣayādvudhaḥ || snāpayed bhaktibhāvena abhiṣeka ghaṭāyutaiḥ | karpūrāgarukastūrī prasūna caṃdanādakaiḥ || nānātīrthodakenāpitūrṇaratnādikairjalaiḥ | sarvoṣadha jalairgaṃdhajalairyatnena secayet || tataḥ śuddhadukūlena jalamuttolpasādhakaḥ | paridhāyadukūledvesvarṇanirmitadolayā || maṃḍaletāṃ samānīya nṛtyagītairyayaḥ svanaiḥ | ṣoḍaśairupacāraistu pūjayet kalpamānataḥ || kuṃḍe vā sthaṃḍile maṃtrī haviṣā saṃskṛte nale | śatamaṣṭottaraṃ japtvā srapayitvā caruṃ tataḥ || p. 156b) yathāvidhi vidhānena śrutvā homaṃ samācaret | ghṛta śruvaṃ tato hutvā juhuyādapi saṃmukhe || paṃcaviṃśati vārastu devamuddiśya yatnataḥ | carādi tithi deveśibhyo dadyāt pūrvoditāṃ valiṃ || tadaṃgevṛti devebhyo ghṛtenāhutimācaret | athavā caruṇā tadvat tato devasamīpagaḥ || gaṃdhapuṣpāṃjaliṃ caiva pradadyācchatra cāmarai | aṣṭottaraśataṃ maṃtraṃ japtvā mūlaṃ samaṃ tataḥ || abhiṣiṃcet tato devīṃ pūjāṃ kuṃbhastha pallavaiḥ | mātṛkā muktamaṃtraśca japan jayajasvanaḥ gatvā homasamaṃ pūrṇa dadyāt pūrṇāhutiṃ tataḥ | dakṣiṇāṃ gurave dadyāt suvarṇakarṣamānamaḥ | athavā taccaturthāṃśaṃ yathāvibhava pūrvakaṃ || guṃjābdā daśakaṃ māsaṃ tadardhyaikarṣa ucyate | tataḥ saṃtoṣayedvidhaṃ gṛhītvā śiṣodvijān || iti deva pratiṣṭhānaṃ muktaṃ pūrva samṛddhidaṃ | yaḥ karoti pratiṣṭhānaṃ deva tasya mahātmanaḥ || vasedvini sahasrāṇi brahmaloke mahīyate | athavā koṭikalpāṃtaṃ modate cyute pade || atha vakṣe gṛhotsargaṃ vāstuyāga puraḥsaraṃ | śaratkāle mahāpuṇye puṇyakṣetre śubhehani || śuddhaye maṃdiraṃ dadyāt svasvamaṃtrānusārataḥ | pūrvostu sarvamācarya vuddhiṃ cātmapuraḥsaraṃ || tataḥ saṃkalpa vidhivatsaṃdiresu puraskṛte | patākādhvajasaṃkīrṇe suvārtāraṇe śobhite || chatra cāmara mālādyevitānairūpaśobhite | vilikhya sarvato bhadraṃ sthāpayet kalaśaṃ sthitaṃ || pūjayediṣṭa devasya ṣoḍaśairupacārakaiḥ | aṃgaṃ devān samabhyarcya tat taddevagaṇāṃ yajet || vahumānena manunāśataṃ maṣṭottaraśataṃ | hunet daśākṣareṇa durgāyai dadyān maṃdiramuttamaṃ || bhuvaneśī mahāvījaṃ durge manumudīritaṃ | rakṣaṇīti kramāt procya vahnijāyāṃ vadhirmanuḥ || maṃtreṇānena yo dadyān maṃdiraṃ supratiṣṭhitaṃ | sarveśvaryamavāpnotivaset kalpāyutaṃdivi || idaṃ pīṭhe nare vare devi sādhayet siddhimuttamaṃ | saptamyā saṃpanno bhūtvā mahāṣṭamyā jayecchivāṃmiti gṛhotsargaḥ || * * * * * * * * * * * * * * * * | (?) * * * * * * * * * * * * * * * * || (?) atha ṣaṭkarma vivaraṇaṃ | taduktaṃ somabhujagāvalyāṃ | śāṃtivaśyastaṃbhanānividvayoccāṭanā tathā | māraṇāṃtāni sumati ṣaṭkarmāṇi manīṣiṇaḥ || rogakṛtyā grahādīnāṃ nirāśaḥ śāṃtirīritaḥ | vaśyaṃ janānāṃ sarveṣāṃ vidhāyatvamudīritaṃ || pravṛttivodhaḥ sarveṣāṃ staṃbhana samudāhṛtaṃ | snigdhānāṃ dveṣajananaṃmitho vidveṣaṇaṃ mataṃ || uccāṭanaṃ svadeśāde bhramaṃ parikīrtitaṃ | prāṇināṃ prāṇaharaṇaṃ māraṇaṃ samudāhṛtaṃ || svasvadevatādi dikṣu pūjayet jñātvā karmādi sādhayet | ratirvāṇī ramājyeṣṭhā durgākālī yathā kramāt || p. 157a) ṣaṭkarmadevatāḥ proktāḥ karmādautāḥ prapūjayet | īśacaṃdredra nir-ṛti vāmegnī vā diśo matā || sūryodayaṃ samārabhya ghaṭikādaśakaṃ kramāt | ṛtavaḥsyurvasaṃtādyo ahorātraṃ dine dine || vasaṃta grīṣma varṣākhya śaraddhemaṃtaśaiśirāḥ | hemaṃtaḥ śāṃtike prokto vasaṃtovaśyakarmaṇi || śiśirastaṃbhane prokto śasto vidveṣe grīṣma īritaḥ | prāvṛṭduccāṭane jñeyo śaraṇmāraṇakarmaṇi || śasomabhujagāvalyāṃ | śāṃtikaṃ śaradijñeyaṃ hemaṃte pauṣṭikaṃ tathā | ākarṣaṇaṃ vasaṃte grīṣme vidveṣaṇaṃ smṛtaṃ || śavṛtyuccāṭanaṃ kuryāt māraṇaṃ śiśire tathā | eṣu kāleṣu caitāni kurute sādhakaḥ sadā || arddharātraṃ śaratkāle hemaṃtaśca prabhātakaḥ | pūrvāhnaśca vasaṃtaḥsyān madhyāhne grīṣma eva ca || prāvṛhnayo parāhneśca pradoṣo śiśiraḥ smṛtaḥ | athavā | uṣāyoge ca hemaṃtaḥ prabhāte śiśirastathā | praharārddhe vasaṃtaśca grīṣmo madhyadināṃtare || tūryayāme ca varṣākhyaṃ śaradastaṃgareravau | svataṃtre puṣṭikādīni karmāṇi yadvāratithiyogataḥ || prayoktavyāni vidhinā tacca saṃprocyatedhunā | paṃcamī ca dvitīyā ca tṛtīyā saptamī tathā || vudhejyavāra saṃyuktā śāṃtikarmāṇi pūjitā | gurucaṃdrayutā ṣaṣṭhī caturthī ca trayodaśī || navamī pauṣṭike śāṃtā aṣṭamī navamī tathā | daśamyekādaśī caiva bhānu śukradinānvitā || ākarṣaṇe'ṣṭamīsyā navamī pratipattathā | paurṇamāsī naṃdabhānu muktā vidveṣakarmaṇi || kṛṣṇā caturdaśī tadvadaṣṭamīmaṃdatārakā | uccāṭane tithiḥ śastā pradoṣe ca viśeṣataḥ || caturdaśyaṣṭamī kṛṣṇāhyamāvāsyā tathaiva ca | maṃdabhaumadinopetāśastāmāraṇakarmaṇi || vudhacaṃdradinopetā paṃcamī daśamī tathā | paurṇamāsī ca vijñeyāyā tithistaṃbhanakarmaṇi || śubhagrahodaye kuryā śubhāni ca śubhodaye | raudrakarmaṇoriktārko mṛtyuyoge ca māraṇaṃ || athādhikāri nirūpaṇaṃ | taduktaṃ nīlataṃtre | siddhamaṃtraḥ prakurvīta kāmyakarmaṇi nānyathā | atha siddhilakṣaṇaṃ svataṃtre | manorathānāmakleśaṃ saṃsiddhirīritāṃ | vikhyāti vaherbhūṣādilābhaḥ śukirajāṃritā || āyurārogyamacirasāṃtaśitvaṃ kṛtajñatā | pratyakṣa siddhayaḥ proktāḥ siddhamaṃtrasyabhāvini || siddhamaṃtreṇa kartavyā prayogānānyathā priye | yāmale ca | manorathānāma kleśasiddhivyatumalakṣaṇaṃ | mṛtyūnāṃ haraṇaṃ tadvadevatādarśanaṃ tathā || prayoga kleśasiddhiśca siddhestu lakṣaṇaṃ paraṃ | parakāya praveśastu paraṃ puragamanaṃ tathā || ūrddhvaurakramaṇamevaṃ hi carācara puraṃ gatiḥ | khecarīgamanaṃ caiva tatkathā śravaṇaṃ tathā || p. 157b) bhūmichidrānice paśyeduttamasya ca lakṣaṇaṃ | mṛtyunāṃ haraṇaṃ tadvadevatādarśanaṃ tathā || prayogakleśasiddhiśca siddhestu lakṣaṇaṃ paraṃ | khyātirvāhana bhūṣādinītaḥ śuvijīritā || nṛpānāṃ tadaṃganānāṃ ca vaśīkaraṇamuttamaṃ | sarvatra sarvalokeṣu camatkārakaraḥ sukhī || rogāpaharaṇaṃ dṛṣṭyā viṣāpaharaṇaṃ tathā | pāṃḍityaṃ labhatermaṃtrī caturvidhama yatnataḥ || vairāgyaṃ ca mumukṣatvaṃ tyāgitā sarvavaśyatā | aṣṭāṃgayogavyasanaṃ bhogecchā parivarjanaṃ || sarvabhūteṣvanukaṃpā sa sarvajñādi guṇodayaḥ | ityādi guṇa saṃpatti madhyasiddhestulakṣaṇaṃ || mahaiśvarya dhanitvaṃ ca putradārādi saṃpadaḥ | adhamāḥ siddhayaḥ proktā maṃtriṇā prathamodbhavāḥ || siddhayastunnayaḥ sākṣāt sa śivo nātra saṃśayaḥ | athāsanāni | somabhujagāvalyāṃ | padmākhyaṃ svastiko bhūyo vikaṭaṃ kukkuṭaṃ punaḥ | vajraṃ bhadrakamityāhuḥ vāsanāni manīṣiṇaḥ || svataṃtre ca | padmāsanaṃ pauṣṭike ca śāṃti kokhastikāsanaṃ | ākṛṣṭau pārśvike tadvat vidveṣe śatrunigrahe || arddhasvastikamuccāṭemāraṇādau praśasyate | atha mudrā somabhujagāvalyāṃ | ṣaṇmudrā kramato jñeyā padmayā rāgadāhvayāḥ | muśalā śani khaḍgā kṛtyā śākādiṣu karmasu || atha bhūtodayaḥ tatraivā jalauśāṃtividhau śastaṃ vaśye vahnirudrāhṛtaḥ staṃbhane pṛthivīśastā vidveṣavyomakīrtitaṃ | uccāṭane smṛto vāyubhūyogni māraṇe mataḥ | tat tadbhūtodaye samyak tat tanmaṃḍalasaṃyutaṃ || tat tatkarmavibhātavyaṃ maṃtriṇā niścitātmanā | evaṃ śāṃtika pauṣṭikāni vāmavāhe kartavyān raudrakarmāṇi dakṣiṇavāhe na kartavyāne | atha vāmadakṣiṇavahebhūtodaya vivaraṇaṃ | tripurāsāro īḍāyāṃ ca caratyevaṃ śītāṃśumālī tato vāmabhāgemṛtaṃ saṃpradiṣṭāṃ raviḥ piṃgalāyāṃ caratyeṣa tasmādviṣaṃ dakṣiṇobhāga uktaṃ munīṃdraiḥ | jānīyādudayaṃ vudhaḥ | sa jaṭhare devasyakandenṛṇāṃ | ghraṇatīgmakarāṃguleḥ khalvalayaṃ saṃdhye ca pūrvā pare | utpattiṃ ca layaṃ ca saṃtata madhovṛttiṃ niśāṃ vāsaraṃ corddhāṃvṛttimadhastathā hi makaraṃyorddhādineśaṃgatiṃ | tuṣārāṃśu nāḍī prapanne tu devetadāśāṃtikādīni karmāṇi kuryāt | vadhoṃvokamārtaṃḍanāḍīyugemiśrakarmāṇi nāsauprapanne || bhūtānāṃ mudayadvayorapi vudhaḥ saṃlakṣayet pakṣayostatrādau vasudhodayaṃ niśitadhī prāṇasya daṃḍaspṛśe | devedhaḥ spṛśivāriṇe | mṛtavasyeddhaḥ gate tu dayaṃtiryak saṃsparśebhānyaṃ tasya paritaḥ spṛṣṭena rudvayenaḥ | vaśyastaṃbhanayoḥ praśasta udayo bhūmejalasyodayaḥśastaḥ śāṃtikapauṣṭikādiṣubhedhā hṛdaye vahne punaḥ | śatrormāraṇadāraṇodikaraṇetūccāṭana chādayorṣase | p. 158a) śāṃtikānirvaśīkaraṇayo vyomnohitasūdayaḥ | dharaṇerudayogadārditānāṃ yadi bhūtaḥ samupetya pṛcchatīha | sadṛsāna hi rogajā pravādhā praśanaṃ prayāti samyak || jalodaye vyādhirūpaiti śāṃtiṃ mṛtyurbhavatyeva sūdaye ca | tathodaye sāpi samīraṇasya vyomno cireṇaivarujo vināśaḥ | devadakṣiṇabhāgagetha puruṣe rogāture pṛcchet | dakṣine sthitvā pṛcchati pṛcchakaḥ sa puruṃṣo jīvatparogaściraṃ vāme yāṃ tu rujākulīkṛtanau vāmāsretecaśvare | vāmāpṛcchati cet sthirāgata gadā vāmāciraṃ jīvati | devagate pṛcchati vāmabhāgyaṃ sthityanā vā dakṣiṇato yadīhāvyatyāgato smādapi kṛśra sādhyaṃ vadaṃti saṃtaḥ khalu rogajātaṃ || aṃtargati pṛcchati pṛcchakaśce devenavo jīvati vītarogaḥ | tenaiva rogena vigarhite smin paretarājasyapuraṃ prayāti || sarveṣu kāryeṣu sadīśvaresminnaṃtargatirvāṃchitasiddhayaḥsyuḥ | vahirgate maṃgalamīśvare ca śubhāśubha karmaphalaṃ tu vidyāt | atha vījāni somabhujagāvalyāṃ | śītāṃśu śalilakṣuṇī vyomavāyū havirbhujāṃ | varṇāḥsyuryaṃtrajīvā niṣaṭkarma svayathā kramaṃ || svasvabhūtamaṃḍalamadhyetāni vījāni śāṃtikādiṣu | yathā saṃkhya krameṇa vilikhyaratyādayaḥ svasvadevatā pūjayedityarthaḥ || atha maṃtrānāṃ vinyāsaḥ | gṛthanaṃ ca vidarbhaṃ ca saṃpuṭo rodhanaṃ tathā | yogapallava ityete vinyāsāḥ ṣaṭsu karmasu || maṃtrāṃtāṃtaritaṃ kuryānnāma varṇān yathāvidhiḥ | grathanaṃ tadvijānīyāt praśastaṃ śāṃtikarmaṇi || maṃtrāṃ tadvarṇa madhyasthaḥ sādhyanāmākṣaraṃ likhet | vidarbha eṣa vijñeyarmaṃtribhirvaśyakarmaṇi || ādāvaṃte ca maṃtraḥ syānnāmnā sau saṃpuṭaḥ smṛtaḥ | eṣa saṃstaṃbhaneśasta ityukto maṃtravedibhiḥ || nāmna ādyaṃta madhyeṣu maṃtraḥ syādrodhanaṃ mataṃ | vidveṣa karmaṇi | maṃtrāṃtaraṃ tu madhyasthaṃ sādhyanāmākṣaraṃ likhet | vidarbha eṣa vijñeyaṇa pradhāne praśastamidamīritaṃ | maṃtrasyāṃte bhavennāmayoga uccāṭane mataḥ | aṃtenāmnā bhavenmaṃtraḥ pallavo māraṇe mataḥ || bhairavā śrotasi | aṃte nāmno bhavenmaṃtraḥ pallavaḥ parikīrtitaḥ | māraṇe viṣasaṃhāre gṛhabhūtāni cāvane || uccāṭane ca vidveṣe pallavastu pramucyate | maṃtrāṃte mama saṃsthānaṃ prayoga iti dhīyate || śāṃtike pauṣṭike vaśye prāyaścitta viśodhane | mohane dīpane yogaṃ prayuṃjaṃti manīṣiṇaḥ || staṃbhanoccāṭane cheda vidveṣe ca sa cocyate | nāmna ādyaṃta madhye ca maṃtraḥsyā kruddha ucyate || p. 158b) maṃtrābhimuktyakaraṇe sarvapāpanivāraṇe | jvaragṛhaṃ viṣākṛtyā śāṃtike ca pravudhyate || sammiśraṇe ca evātha maṃtrāṇāmakṣarāṇi ca | etaivāṃtarita yat tu grathanaṃ tatprakīrtitaṃ || tachāṃtike vidhātavyaṃ ādyaṃte ca yadā manuḥ | tat saṃpuṭo bhaveccaiva kīlane paribhāṣitaṃ || staṃbhe mṛtyuṃjayediṣṭho lakṣaṇādiṣu saṃpuṭaḥ | dvirdvimaṃtrākṣaraṃ yasya sādhyaṃ nāmākṣaraṃ kramāt || grathyate sa darbhastu vaśya karṣaṇa pauṣṭike | evaṃ yogakramaḥ proktaḥ sarvakāme manīṣibhiḥ || namu saṃpuṭe ādya manuraṃte ca manurityubhayatrānulomenaiva corakathaṃ saṃpuṭitā saṃpuṭasyādya khaṃḍe'nulomatātvāt | satyaṃ atrāpi vākyavibhāge ājya manu ityatrāyiyomatā aṃte nanu citpatra vilomatā anyathā ṣoḍaśīprastāre ṣaṭkūṭaṃ saṃpuṭī kuryādājyaidyai paṃcabhirakṣarairitpatra vilomenoddharaṇāt | etaccatanmaṃtra prastāre sphuṭamamaṃ bhaviṣyati | taduktaṃ yāmalepi | grathitaṃ saṃpuṭaṃ graṃthā samastaṃ ca vidarbhitaṃ | tathā cakrāṃtamāsādyaṃtargabhasthaṃ sarvato vṛtaṃ || tathā mukti vidarbhaṃ ca vidarbhagrathita tathā | ityekā maṃtrā prayuktā maṃtrāḥ sarvasiddhidāḥ || madhyamānāmāṃ tu mekaikaṃmaṃtare saṃprayojitaṃ | grathitaṃ tatpravikhyātaṃ vaśyā kṛṣṭakaraṃ paraṃ || maṃtramādau vadeccaiva sādya saṃjñā manaṃtaraṃ | vipasaṃtaṃdunaścāṃte maṃtraṃ saṃpuṭakaṃ smṛtaṃ || śāṃtipuṣṭikaraṃ jñeyaṃ trailokyeśvaryadāyakaṃ | arddhamarddhaṃ tathādyaṃtaṃ maṃtrakuryādvicakṣaṇaḥ || madhye cāsyaṃ bhavet sādhyaṃ grastamityabhidhīyate | abhicāreṣu sarveṣu māraṇeṣu ca yojayet || abhidhāraṃ vadet pūrvaṃ paścānmaṃtraṃ tathā caret | etat samastamityuktaṃ śatruccāṭanakārakaṃ || dvau dvau maṃtrākṣarau yatra ekaikaṃ sādhyavarṇakaṃ | vidarbhitaṃ tu taṃtuṃ tat proktaṃ duṣṭaghnaṃ vaśalakṣaṇaṃ | maṃtrāṃtāṃtaritaṃ sādhyaṃ samaṃtāstiṣṭhate yadi | ākrāṃtatā vijānīyāt sadyaḥ sarvārthasādhanaṃ || yogadvaive icchā vikalpaḥ | śitaraktapītamiśra kṛṣṇaṃ dhūmrāḥ prakīrtitāḥ | varṇato maṃtra saṃproktā devatā ṣaṭsu karmasu || bhāva śrotasi (?) | vaśye cākarṣaṇe staṃbhe svarṇavarṇaṃ vibhāvaye | nirviṣīkaraṇe śāṃtau puṣṭau cāpyāyane śitāṃ || pītāṃstaṃbhaṇakāryeṣu dhūmrā muccāṭene smaret | * * * * * * * * (?) kṛṣṇavarṇaṃ ca māraṇe || iti varṇaḥ | atha devatā saṃsthitiḥ | utthitaṃ māraṇe dhyāyet supta muccāṭane sadā | upaviṣṭā suveśāni vaśyādau * * * * * (?) || * * * (?) śvetavarṇā ca śāṃtike pariciṃtayet | yāmamārgasthitāṃ kṛṣṇāṃ tāmasaṃ parikīrtitaṃ || sātvikaṃ bhogamokṣāṇāṃ rājasaṃ rājyamicchatā | tamayaṃ śatrunāśārtha sarvavyādhinivāraṇaṃ || p. 159a) śāṃtike pauṣṭidaṃ vaśye suṃdarī saubhanātayā | sarvabhāva samutpannādhātra kāmamanorathā || dhyātavyā devatā samyak tu * * * (?) nagātmajā | kurūpāsa'śobhabhītā sarvābhava vivarjitā || tā prāptakāmā dhyātavyā vidveṣakarmaṇi | uccāṭane tathā samyak māraṇeva praśasyate || anyasādhyāvasthā mādhyamākarṣaṇedveṣe tarjyamāne vivarjitā | tarjyamāno janairduṣṭairgrasita taskareṇa tu | ulūka pāyasāviṣṭhairgrasta uccāṭane ripuḥ || staṃbhanā śilayākrāṃtaṃ triṇaṃ patrādivaṃ smaret | vyāptaiśca taskarairājaṃ puruṣaiśca paśuryathā || vyāghreṇa siṃhakenāpi hanyate māraṇe ripuḥ | japeccaiva śavāruhya saṃdeṣṭauṣṭha puṭaḥ krudhāḥ || śavārūḍha.ḥdāṃtāṣṭhasana yadi japati śīghraphalītyarthaḥ | atha maṃtrabhedaḥ | vahnikārye parasvānahā namaḥ | sarvatra cātmārcane | śāṃtau puṣṭau dveṣe uccāṭe caiva māraṇe | svadhā svāhā vaṣaṭ hū ca vauṣaṭ kārakaṃ kramāt | atha kramaḥ | adhikārī sa nivartya yathā vihita hastau yathā vihita snāne yathā paridhāyī yathādiṅmukha ādau tat tatkarmādhitrīṃ devatāmādau saṃpūjya paścāt sveṣṭadevīṃ tat tadrūpeṇa saṃpūjya tattaśa samaye tat tat yogena tat tatsaṃkhyayā tat tatkāmī japet | iti saṃkṣepaḥ | dyatnerthī punaḥ ṣaṭkarma na kuryāt | naina vṛkṣe phaladvayamiti niṃdā śravaṇāt | atha vali vivaraṇaṃ | lakṣaṇa tat tanmaṃtra pūrvaika tattadevatārtha vihita prāṇavidho valiḥ | kuṣmāṃḍādistu ātideśikovaliḥ | ete vali samājñeyā iti pūrvokta vacanāt | nanu kathaṃ prāṇi vadhaḥ puṇyajanakaḥ pratyūto hiṃsātvāt pāpajanaka eva | tathā ca śrutiḥ | māhiṃ syāt sarvabhūtāni | gītāyāṃ ahiṃsā satyamasteyaṃ sarvahaṃ sa pratipālanaṃ | itinyāsa prakiraṇaṃ vākyaṃ | vāśiṣṭhe | rākṣasīṃ pratirājavākyaṃ | bhūyo bhavatyā yatprāṇā hiṃsanīyā na kasyacit | satyaṃ kapiṃ jalānā labhet | amīṣomīyaṃ paśumā labhet | dhāyavyaṃ śvetamālabhet | vāyūrvaikṣepiṣṭā | ityādi vacanānāṃ vai yarthyā māhiṃ syāt sarvabhūtānītyādināṃ vyāpaka viṣayatayā āṃśikavādhaḥ kalpyate | tathā ca rāgajavadhe niṣedha vacanānāṃ viṣayaḥ vaidhavadhevidhāya kavacanānāṃ viṣayaḥ kalpanīyaḥ tena paryudāsaḥ kalpanīyaḥ | vaidhahiṃsetarahi sā pāpajanikārāgajā hiṃsetara hiṃsā puṇyajaniketiparyudāsaḥ | yat tu vaidha hiṃsāyāpi niṃdā śruyate | yathā bhāgavate mucukuṃdaprati śrībhagavadvākyaṃ | astvevaṃ nityadā tubhyaṃ bhaktirmayyatapāyinī | kṣātudharmasthito nityamavadhī mṛgayādibhiḥ || p. 159b) samāhitastu tapasā jalayaṃmadapāśrayaḥ | janmanyanaṃtare rājan sarvabhūta sukṛttamaḥ || bhūtvā dvijavaraṃstvavaimāmupaiṣpasi kevalaṃ | parṣadaṃ pratināradavacanaṃ | tatraiva | bho bho prajāpate rājan paśūn paśyatvayādhvai | saṃjāpitān jīvasaṃjñān nirghṛṇena sahasraśaḥ || etetvā saṃpratīkṣaṃte smarāṃtā vaiśeṣaṃ tataḥ | saṃparetamayaḥ kūṭendatyūtthitamanyavaḥ || tattūnimāryata riktaparāniyamātirikta vadhasyādvedhatvāt | niyamaśca tatraiva | tīrtheṣu śruti vṛṣṭesu rājā me dhyān paśūn vanoyāvadarthaṃ manalubdho hanmāditi niyamyate | ya evaṃ karma niyataṃ vidvān kurvati mānavaḥ | karmaṇāvaiva rājeṃdra jñāneva sa na lipyate || asyāmarthaḥ | vadhaṃ prājñenavidhiḥ | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) | tatra mṛgayāyāṃ yānuyamāḥ | tīrtheṣu yajñeṣu śrutidṛṣṭeśu śrutyā pratipāditamāsadāneṣu ityarthaḥ | ityeko niyamaḥ rāja * * * * * * * * (##? * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * * * * * * * * * (?) yeva iti paṃcamaḥ | * * (?) dartha manayā vadupyayā samarthāneva iti ṣaṭ | anye ca niyamadvayaṃ | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * (?) taya iti dvedhāt sā hiṃseti samāsataḥ | yajñārtha brāhmaṇai vaṃdhyā prastāstā prakṣiṇaḥ || * * * * * * (?) maraṇārthāya hiṃsā kartavyā | yajñārthe niramāya * * * (?) yā ca pive dhatvāt || ānatyāhyācaratpura || asyāyamarthaḥ | śārīra duḥkhaṃtāḍanādi * * * * * * * (##? kṛtāḍanaṃ hi vratyapi hi saucadhaśca hi sāṭhabheścapi || varjanīye yajñārthe punarvaddhasyā hiṃsā kartavyāṃ durbhikṣādau avaśyabhṛtyānāṃ bharaṇārtha hiṃsā kartavyā | yajñāya bharaṇatyaṃ hi māyo api vedhatvāt | avidyamāsapakṣaṇerāgatodveṣastajjanyāyā hiṃsāyā avaidhatvaṃ tena tasyāḥ pāpajanaṃkāṃcaṃ paramahaṃsā ** (?) vuddhamatasāṃ nivṛttamāṃjñānāṃkamovāvettāgyānarāḥ | karasthaiḥ sāmānyatāḥ viṃśaiva varjanīyā ata eva niyama lobhapadopādānaṃ yadi kapādānaṃ karmalubdhaḥ pravṛttimohuḥstadā vedavoditā hiṃsā kartavyānu ktvārthināpi tat tatkarmāṃgatvena vihitā manaḥ suddhyartha kartavye rasāṃgāddhi vaidikakarmataḥ phalāvaśyaṃ bhāvaṃ iti niyamāt teṣāṃ phalaṃ tu manaḥ śuddhireva prasiddhāḥ arisiddhāḥ ya eva mityādiyaḥ puruṣa evaṃ niyataṃ etat prakāraṇaṃ viyamenaravaṃ śrāṃgakaṃ karmakurvīta tena karṇā jñānamutvādyate tena jñānena paralipya vadhajanya prāgbhāva bhavatītyarthaḥ | ata eva tasmā jñeyaṃ narocadhaḥ | iti kālītaṃ validānaṃ vinā devyā hiṃsāḥ sarvatra varjayet ata eva yudhiṣṭhira pratinā aśvāmadhyādiḥśrūyate | p. 160a) evaṃ śrīrāmacaṃdrādīnāṃ māṃsabhakṣadarśanādvaidhātirikta māṃsabhojanaṃ pāpajanakaṃ | vaidhabhojanaṃ puṇyajanakamiti vidhṛta māṃse bhakṣaṇegakaṃ karmavarjanīyaṃ ye tu māṃsāvadhikāriṇaste māṃsabhojanaṃ kartavyaṃ prātyatrik bhojane vibhuṃjate te tvaṃ dyaṃ pāpāṃ ye pacaṃtyātmakāraṇāt | yajña śiṣṭāsanaḥ sarve dṛṣṭāṃta sarvakilviṣādityāvādi tadaiva pitṛsṛṣṭaṃ matsyamāṃsādiḥ svīkuryurnna pāpabhājaḥ | pāṭhīnaṃ rohitā vādyau niyuktau havya kavyayoriti vacanā sātvikā sa karuṇātyajaṃti na tu vaidhabhojane pāpaṃ ata eva yājñavalkyenāpyuktaṃ | bhakṣyāḥ paṃcanakhāsedhāgodhā kacchapa śalpakāḥ | śaśaścetmāt saṣcāpi siṃhatuṃḍakarohitāḥ | tathā pāṭhī na rājīva sa śalkāśca dvijātibhiḥ | evaṃ matsyāścakā mate janasopa vā sastyahaṃvaset | iti yat tu śāradī pūjāmadhikṛtya kālikāpurāṇaṃ | śāradī caṃḍikāpūjā trividhā parigīyate | sātvikī japayajñā vai naivedyaiśca nirāmiṣaiḥ || māhātmyaṃ bhagavatyāśca purāṇādiṣu kīrtitaṃ | pāṭhastasya japaḥ prokto japo gaurī manostathā || devī sūktā japaścaiva yajño vahniṣu tarpaṇaṃ | rājasī validānena naivedyaiḥ sāmisaistathā || japarjajñairvinā sā tu rāgināmihakīrtitā | surāmāṃsādyupāhārairjapayajñairvinā tu yā || vinā maṃtraistāmasānāṃ kiratonāṃ ca sammatā | atra sātvikī pūjāyāṃ validānaṃ na vihitaṃ na nisiddhaṃ kiṃtu pūjāṃgatvenā yāti navamyāṃ vidhivadvaliḥ | valihīne ca durbhikṣamityādi vacanāt | etena sātvikāḥ sa karuṇa kṛdaḥ prabhūta validānaṃ na kurvaṃtu karmasāṃgārthaṃ ekovalideya eva | nirāmiṣaimiti sātvikānāṃ nirāmiṣairnaivedyaṃ pūjāṃgamityarthaḥ | tadarthaṃ vadhaṃ kuryādeva | rājasāstu va bhūta validānaṃ sāmiṣa naivedyaṃ pūjāṃ gaṃdadyuvali punarekameva pūjāṃgaṃ phalārthinaḥ prabhūta valiṃ dadyuḥ pāpabhājo na bhavaṃti pūrvokta niyamāt | yadyapi yāvadaniyama na vādhyate tat tatphalārthibhiḥ prabhūta validānāṃgātmakaṃ tat tatkarmakuryuḥ | pāpino na bhavaṃti pūrvokta niyamāditi dik | atha vihitavalayaḥ | kālikāpurāṇe | ajaśca mahiṣaścaiva naraścaiva yathākramaṃ | valirmahāvaliścāti valiścaiva prakīrtitā || sādhakairvalidāneṣu grāhyāḥ sarvasurasya ca | pakṣiṇaḥ kacchapaḥ grāhāmatsyāḥ paṃcavidhāmṛgāḥ || mahiṣo gavayo gāvacchāgovabhruśca śūkaraḥ | khaḍgaśca kṛṣṇasāraścagodhikāśarabho hariḥ || p. 160b) śārdūlaśca naraścaiva svagotra rudhiraṃ tathā | caṃḍikā bhairavādīnāṃ valayaḥ parikīrtitāḥ || valibhiḥ sādhyate muktirvalibhiḥ sādhyate divaṃ | validānena sa tataṃ jayecchatrunnṛpānṛpaṃ || chāgādīnāṃ prathamato valitvāt pradarśanaṃ mātraṃ idānīṃ valisaṃkhyāne udāharaṇaṃ vināpānaruktyaṃ | kuṣmāṃḍamikṣudaṃḍaśca madyaṃ māṃsaṃ tathaiva ca | ete vali samājñeyā kṛṣṇau chāga samānatā || vārāhītaṃtre | saṃbhavepi paśuṃ dadyā utsavādi tathā cāmaraḥ kṛṣṇasāraśca matsyāmadgura eva ca | rohita sāpi meṣaśca godhā kacchapa eva ca | madgururohitāyāḥ pṛthagupādānaṃ adhikaphalārthaṃ | yāmale | cāmaraḥ kṛṣṇasāraśca matsyomeṣaśca kacchapaḥ | mahiṣo vānaraḥ khaḍgo naro vyāghrastu siṃhakaḥ || śaśakaḥ kūrmaṃ kaścaiva pakṣiṇaśca tathā priye | atha varjyāḥ | taduktaṃ kālikāpurāṇe | kāṇaṃ vṛddhaṃ ca paṃguṃ ca rogiṇe ca śravat kaphaṃ | klīvaṃ hīnāṃga mathavā viddhasiṃgaṃgalakṣaṇaṃ || citriṇaṃ cāti hrasvaṃ ca mahāpātanikaṃ tathā | na brāhmaṇaṃ valiṃ dadyā cāṃḍālamapi pārvhiva || vyecchiṣṭhaṃ dvijadevebhyo nṛpatestanayaṃ tathā | na dadyāt tu tathā matyaṃ maṃtreṇa na ciraṃ tathā || nṛpasyānumaṃtaṃ martyaḥ dadan pāpamavāpnuyāt | raṇe vijityataṃ dadyāt maṃḍalādripu bhūbhṛtaḥ || taṃ nadamityarthaḥ | anyat tu gṛhotpannādi | svaputraṃ bhrātaraṃ vāpi piṃḍaṃ vāpi yovinaṃ | valiṃ taṃ ca pradadyāt tu bhāneyaṃ ca mātulaṃ || chinnalāṃgūla karṇādi ugradaṃta tathaiva ca | ugra śṛṃgādikaṃ caiva na dadyāt tu kadācana || pūrvoktamapi dūṣaṇaṃ | yathā saṃbhava chāgādiṣvevadheyaṃ | na ca traimāsikānyūnaṃ paśūṃ dadyācchi vā valiṃ | navatraipakṣikānyūnaṃ pradadyādvaipatatriṇaṃ || hayamedhamṛdhe dadyāt kadācit tu hayaṃ valiṃ | tathā dikpālameva tu gajaṃ dadyāpurādhipa || na kadācinnathā devyai pradadyādvayahastinau | siṃhavyāghranaraṃ caiva svagātra rudhiraṃ tathā || na dadyād brāhmaṇo mahyaṃ mahādevau kadācana | siṃhavyāghranaraṃ datvā brāhmaṇo narakaṃ vrajet || hayo na syāt sa hīnāmuḥ khalu saubhāgyavarjitaḥ | svagātra rudhiraṃ datvā ātmahatyāmavāpnuyāt || madyaṃ datvā brāhmaṇastu brāhmaṇādevahīyate | na kṛṃcamitaredadyu valiṃ ca kṣatriyādayaḥ || datvā ca kṛṣṇasāraṃ tu brahmahatyāmavāpnuyāt | paśūnāṃ pakṣiṇāṃ vāpi narāṃ ca viśeṣataḥ || striyaṃ ca dadyāt tu valiṃ datvā narakamāpnuyāt | yoginītaṃtre | striyaṃ na dadyāt tu validatvā narakamāpnuyāt | mithune dīyamāne tu na doṣo jāyate priye || kālikāpurāṇe | saṃhāta validāneṣu yoṣitaṃ paśupakṣiṇeḥ | valiṃ dadyān mānuṣīṃ tu bhaktyā saṃhāta tajjale || yatra siṃhasya vyāghrasya narasya vihito vadhaḥ | brāhmaṇoktyā tu varṇādau tatrādau vihikradaḥ || p. 161a) kṛtvā ghṛtamayaṃ vyāghraṃ naraṃ siṃhaṃ ca bhairava | athavā pūṣanihitaṃ yavakṣodamayaṃ ca vā || athāgrayanyādvitayaḥ | nā paṃcanādau khaḍgyādau meṣa āditaḥ | kṛṣṇa chāgavaliṃ datvā paścādadyān mahāvaliṃ | atha varṇabhedaḥ | śvetaḥ kṛṣṇo na hiścaikapilaścitra pāṃḍavau | ṣaḍvidhaḥ chāgala prokto gṛhasthānāṃ mahāvaliḥ || rājñāṃ mahāvalirmahiṣa gṛhasthānāṃ mahāvali chāgaḥ ativalirmahiṣaḥ | rājātiriktānāṃ naravalāvanadhikārāt | vāstu meṣagodhikā prabhṛtayaḥ | rājñāt tu ete kṣudra valayaḥ | uttamauśveta kṛṣṇau ca madhyasthau citrapiṃgalau lohitaḥ kapilaścaiva kaniṣṭhaḥ parikīrtitaḥ | trimāsāt parataścaiva yāvadekaṃ tu vatsarāṃ | chāgalaṃ tādṛśaṃ vidvān dūrataḥ parivarjayet || kṛṣṇaḥ śvetaśca taruṇaḥ praśastau valistvyate | vatsarāt parataścaiva yāvadvarṣadvayaṃ bhavet || uttamo sau valiḥ proktāstasmāddhīnodhamaḥ smṛtaḥ | kṛṣṇavarṇo valiryastu śvetapuccho yadā bhavet || chāgalaṃ tādṛśaṃ vidvān dvārataḥ parivarjayet | evaṃ śvetaṃ kṛṣṇapucchaṃ varjayenmatimānnaraḥ || kṛṣṇavarṇotha chagalaḥ pṛṣṭhavaṃśosito yadi | praśastaṃ taṃ vijānīyā viparītaṃ parityajet || sarvaṃ mukuṭa saṃpanno praśasto valirucyate | khaṃjaṃ kāṇaṃ ca kubjaṃ ca sacchi sa vraṇaṃ tathā || viśāladaṃtarahitaṃ varjayecca prayatnataḥ | yāvanna gauggulaṃ gaṃdhaṃ tādṛśaṃ varjayedvaliṃ || pakṣidāna samaṃ yasmātasmāt tatparivarjayet | paṃcābdaṃ mahiṣaṃ śvetaṃ praśastaṃ parikīrtitaṃ || sa eva madhyamaḥ kṛṣṇaḥ pāṃḍakaḥścādhamaḥ smṛtaḥ | sa eva mahiṣa eva smṛtaḥ | sa eva mahiṣa eva | pakṣiṇaśca praśastā'syuḥ sarvavarṇāḥ suśobhanāḥ | acchedasthāna vivaraṇaṃ | siṃhaṃ ca dakṣiṇe dadyā mahiṣaṃ vitaretpuraḥ | pakṣiṇaṃ vāmato dadyādagrato dehaśoṇitaṃ || devyā ityarthaḥ anye valayaḥ | yathā saṃbhavasthāne deyā | ityarthaḥ | atha valīnāṃ tāratamyaṃ | yoginītaṃtre | cāmarāṇāṃ ca daśakaṃ chāgalaikaṃ viśiṣyate | daśati chagalaścaiva kūrma eka praśasyate || kūrmasya śatakenāpi śaśakaikaṃ praśasyate | śaśakasya śatenāpi svagātra rudhiraṃmataṃ || yāvat padmadalaṃ pūrṇaṃ tāvanmātraṃ maheśvari | tataḥ śatapuṭānāṃ ca śīrṣaṇyakaṃ viśiṣyate || tatastasyetyarthaḥ | sarvavidhaktibhyasta sa iti ṣaṣṭyāstan | śiśinyāśca sahasrāṇi varāhaṃ ca viśiṣyate | dve sahasre varāhasya mahiṣaśca viśiṣyate || ddhe sahasrenulāpasya khaḍgyā ekoviśiṣyate | khaḍgānāṃ ca sahasrāṇi mānuṣaṃ cātulaṃ phalaṃ || iti kāmākhyāparaṃ | nāreṇa valinā devī sahasraṃ parivatsarāt | vidhidaśnena cāpnoti tṛptiṃ lakṣaṃ tribhirnnarai || p. 161b) ekadine ekadotsṛjyamānevityarthaḥ | sahasrādi śabdasya prāṇe saṃvatsarādūrddhai dvādaśābdaṃ daśābdakaṃ | saṃvatsarairekakurvat saṃvarataratrayaṃ | varāheṇa tu paṃcāddaśa tadarddhaṃ cāmareṇa tu | abdaikaṃ godhikāmistu ṣaṇmāṃsaṃgātra śoṇitaṃ | idaṃ tu parakīyagātrā śoṇitaparaṃ | tena vakṣamāṇa vacanena virodhaḥ | evaṃ māṃsādi paṇyaṃ laghuphalaṃ | valīyaṃ guruphalamiti | muṃḍamālātaṃtre | īśaddagdhaṃ ghṛtenāktaṃ niśāyāṃ divasepi vā | valiṃ dadyād viśeṣeṇa kṛṣṇapakṣe viśeṣeṇa kṛṣṇapakṣe viśeṣataḥ | chāge datte bhavedvāgmīmeṣedatte kavidhruvaṃ | mahiṣe dhanavṛddhiḥsyānmṛge bhogaphalaṃ bhavet || pakṣiṇaṃ tu mahaddhiḥ syādgodhikāyāṃ mahāphalaṃ | naredatte maharddhiḥ syādkhaḍge siddhiranuttamā || lalāṭahasta hṛdaye śire bhrūmadhyadeśataḥ | svadeharudhiredatte rudradehadravāparaḥ || tatphalaṃ vivaraṇaṃ | kālikāpurāṇe | matsyānāṃ kāṃsyapānāṃ ca rudhiraiḥ śatuṃ śiva | māsaikaṃ tṛptimāpnoti grāhairmāṃsāṃ tu trīnatha || mṛgānāṃ śoṇite devī narāṇāṃ ca viśeṣataḥ | aṣṭaumāsāṃ na vāpnoti tṛptiṃ kalyāṇadā ca sā || godhikāḥ rudhireḥ paṃcavārṣikīṃ tṛptimāpnuyāt | kṛṣṇasārasya rudhiraiḥ śūkarasya tu śoṇitaiḥ | āpnoti śatataṃ devī tṛptiṃ dvādaśa vārṣikīṃ | jāṃvikānāṃ raktena paṃcaviṃśati vārṣikīṃ || mahiṣānāṃ ca khaḍgānāṃ rudhiraiḥ śatavārṣikīṃ | tṛptimāpnoti paramāṃśārdūlarudhirastathā || siṃhasya śarabhastasyātha svagātrasyaśca śoṇitaiḥ | devī tṛptimavāpnoti sahasraṃ parivatsarāt || māṃsai vāpi tathā prīti rudhirairyasya yāvatī | kṛṣṇasāraṃ mṛte khaḍgaṃ tathā matsyaṃ ca rohitaṃ || nāḍī na saṃyugaṃ cāpi phalaṃ teṣāṃ pṛthak śṛṇu | kṛṣṇasārasya māṃsena tathā khaḍgena caṃḍikā || varṣān daśaśatāneva tṛptimāpnoti kevalaṃ | rohitasya matsyamāṃsairvāddhīlaśasya ca | tṛptimāpnoti varṣāṇāṃ śatāni trīṇi caṃḍikā | yoginītaṃtre | na dadyāt strī paśormāṃsaṃ godhikāṃ hariṇīṃ vinā | athavāddhīna lakṣaṇaṃ | kālikāpurāṇe | trijñevacciṃdriyakṣīṇaṃ śvetaṃ vṛddhamajāpatiṃ | cārddhīnasaḥ procyate sau havyakavyeṣumatkṛtaḥ || nīlagrīvo raktaśīrṣaḥ kṛṣṇapāda chiṃdaśicchadaḥ | vāddhīnasaḥ syāt pakṣīśomapi viṣṇorapi priyaḥ || nārena raktamāṃsena trisahasrāṇi vatsarān | tṛptimāpnoti kāmākhyā bhairavo mama rūpadhṛk || maṃtrapūtaṃ śoṇitaṃ tu pīyūṣaṃ jāyate sadā | mastakaṃ capituṣṭā ca māṃsaṃ cāpi sadāśiva || tasmāt tu pūjane devyāḥ valaṃ śīrṣa ca śoṇitaṃ | amaṃtra pūtaṃ tadattaṃ dātuḥ sarvavināśakṛt || bhojyahome ca māṃsāni niyuṃjīta vicakṣaṇaḥ | pūjā svanāma māṃsāni dadyād vai sādhakaṃ kvacit || p. 162a) ṛte tu lohitaṃ śīrsaṃ amṛtaṃ taṃtu jāyate | nāreṇa śirasā devī pūjitā vidhivannṛpa || tṛptā bhavedbhṛśaṃ durgā varṣāṇāṃ lakṣameva ca | atha khaḍganirūpaṇaṃ || kālikāpurāṇe | caṃdrahāsena kartyā vā chedanaṃ mukhyameva ca | dātrāmidhe cakraka ca maṃgulābhistu madhyamaḥ || asidhenuḥ svalpa khaḍgaḥ śaṃkulāya yaṃtrakartā | kṣuraprakṣurabhallaiśca adhamaṃ parikīrtitaṃ || ebhyoṇyaiḥ śaktivāṇādyairvalichedyaḥ kadācana | nāpti devīṃ valiṃ taṃtu dātā mṛtyumavāpnuyāt || hastena chedaye suṣmasādhakaḥ prokṣitaṃ paśuṃ | pakṣiṇaṃ vā brahmahatyāṃ sa prāpnoti durutsakaḥ || vārāhītaṃtre ca | atha vakṣe maheśāni khaḍ.gādīnāṃ vinirṇayaṃ | yena saṃchinna śastreṇa sādhakaḥ siddhimeva ca || caṃdrahāsaśca tu sthālpa uttamaḥ parikīrtitaḥ | paṃcāśadaṃgulaiḥ kāryaḥ kiṃ vā tālatrayeṇa tu || naravīra dalākāraḥ kiṃ vā padadalākṛtiḥ | athavā kubja khaḍgena daṃḍakhaḍgairnadyātayet || valīnāmati saṃjñānāṃ caṃdrahāso viśiṣyate | mahāvalīnāṃ sarveṣāṃdātra śastraṃ prakīrtitaṃ || kartṛkayākṣareṇāpicchiṃdyā churikayāni ca | kudāla paraśubhyāṃ vā kṣurakartṛkayāni ca || chedaye tīkṣṇakhaḍgena achidreṇa śubhena ca | nākāśechedayettaṃ tu samedeśe śucau tathā || chedayedbhumisaṃsthaṃ tu valiṃ pūrvamukhaṃ tathā | udaṃḍamukhaḥ svayaṃnetra maṃtreṇaiva tu sādhakaḥ || chāgalādi paśūnāṃ ca viparītamukhāni tu | grahāṇāgādhikānāṃ ca teṣāmeva vidhīyate || ghātakanirṇayastatraiva | svayaṃ vā bhrātṛ putro vā bhrātā vā su hṛdeva vā | sa piṃḍachedayedvāpinā sa gotraṃ niyojayet || na ripuṃnāṃgahīnaṃ vā na kāṇaṃ nāpi kubjakaṃ | na yojayecchatrupakṣaṃ valiṃ chedana karmaṇi || atha mastakapātanirṇayaḥ | yadi vāyavya digbhāgeṇairṛtye dakṣiṇe śiraḥ | mastakaṃ patatejā tu tasya hāni vinirdiśet || śeṣā su dikṣu sarvāsu vidikṣu ca phalaṃ śṛṇu | pūrvottare ca digbhāge patate yadi mastakaṃ || sarvasaṃpatkaraṃ viṃdyā rājñāṃdrājyaṃ vinirdiśet | bhramitvā dakṣiṇe karṇe yadā patati vai śiraḥ || tadā siddhiṃ ca māṃsāṃ te vāmakarṇe vipad bhavet | rājñāmaśnau mahānigṛhasthānā sukhaṃ bhavet || aiśyānyāṃ madhyame caiva patate yadi mastakaṃ | tadā svapnena kālena sarvasiddhirbhaveddhruvaṃ || ekotsarge bhavet siddhirmukhenāṣṭaṃ vinirdiśet | tribhirhāniṃ vijānīyāt tasmātryādīna vivarjayet || paṃcaviṃśatibhiḥśastaṃ madhye cāṣṭottaraṃśataṃ | atodhikaṃ na dadyāt tu hīnaṃ vā sādhakottamaḥ || rajatāsya kāṃcanasya pātraṃ caiva niyojayet | kecidāhuḥ kharparasya viśvāmitra kapālikaṃ || kiṃjalka śatapatrasya tathā raktotpalasya ca | svagātra rudhiraṃ dadyān meṣadāna phalaṃ labhet || p. 162b) athavā viṃduśatakaṃ dvātriṃśa dvādaśaipi vā | mālasya kaṃṭhadeśasya nodarasya kadācana || na kṣīraṃ śoṇitaṃ dadyāna cānyaṃ ca kadācana | śarkaraikṛta kūrcāni pradadya trirmahāmṛtaṃ || śaiṃdhavaṃ śṛṃgaveraṃ ca kadalīphalameva vā | pātayen madhudhāraṃ ca kāmamuddiśya sādhakaḥ || kṣitistha rudhiraṃ tāvayāvannorātridarśanaṃ | ahorātragataṃ na guruṃ nijaśoṇitaṃ | chinnaṃ śiro nipatitaṃ sa hāsaṃ yadi dṛśyate | vibhūtiṃ tasya jānīyādrājñāṃ rājyaṃ vinirdiśet || ekavāre bhavetsiddhi dvivāre hāni viśyate | gṛhasthānāṃ vijānīyādrājñāṃ ca viparītakaṃ || yadā śrudṛśyate netre tadā hāniṃ vinirdiśet | yadā kaṭakaṭāśabdo daṃtānāṃ jāyate kvacit || tadā tu maraṇaṃ viṃdyāddhāni mātraṃ vinirdiśet | atha muṃḍasthānaṃ | dadyādrākṣasadigbhāge maṃtrī chitvā valiṃ svayaṃ | taddakṣiṇe raktapātraṃ viparītaṃ na saṃvadet || mahāvalīnāṃ vāyavye pradadyāt sādhakottamaḥ | valīnāmati saṃjñānā śirāṃsi puratonyaset || kravyādānāṃ paśūnāṃ ca pakṣiṇāṃ ca śiroṣṭajaṃ | vāme nivedayet pārśve jalajānāṃ ca sarvaśaḥ || kṛṣṇāsārasya khaḍgāsya kūrmasya śaśakasya ca | grahāṇāmathamatsyā vāmagra eva nivedayet || pṛṣṭhadeśena dadyāt tu śiro vā rudhiraṃ valeḥ | devasya saṃmukhaṃ kṛtvā chinnabhāgaṃ prakalpayet || tadeva mastaṃjānīyān madhyamaṃ viparītakaṃ | kīlakāṃte nyaset śīrṣaṃ yadā kalpo na jāyate || śīrṣo parijvaladdīpaṃ pradadyāccadanokṣitaṃ | ghṛtena sārvabhaumaḥsyāttaile siddhiṃ ca viṃdati || sūtravartina pradadyādvastravartye ca śasyate | aṃguṣṭhasya pramāṇaṃ hi dīrghaṃ caiva ṣaḍaṃgulaṃ || kāryā sa sūtrairvādadyādika viṃśati sūtrakaiḥ | sugaṃdhiṃ garbhaistaṃ dadyā karpūrāgurucaṃdanaiḥ || grahānāṃ kacchapāno ca godhāyāśca viśeṣataḥ | matsyānāṃ pakṣiṇāṃ caiva na dīpaṃ dāpayecchire || śīrṣo parijvaladdīpaṃ yāvatkālaṃ pravartate | tāvatkālaṃ vamet svarge tasmādyatnena dāpayet || vyomadā hodbhavaṃ gaṃdhaṃ ghrātvā devī prasīdati | tasmāt samuddhayeddīpaṃ tasmāt pātraṃ vivarjayet || nirvāṇe mṛtyumāpnoti līyamāne pradīpake | atha rudhiradānegātra vivaraṇaṃ | kālikāpurāṇe | pūrvokta saiṃdhavādīṃśca rakte tasya niyojayet | vaiśakaṃ rājataṃ tāmraṃ vaityaṃtripuṭake tathā || māheyaṃkāśyamatha vā yajñadārumayaṃ ca vā | pātraṃ rudhiradānāya kartavyaṃ vibhavāvadhiḥ || na lauhevalkale vaidye vāṃge ca śaiśike tathā | na dadyāraktaṃ valīnāṃ tu bhūmau śruti śruthavā || na ghaṭe bhūtale vāpi devyāstupabhojane | rudhirāṇi pradadyāt tu bhūtikāme narottamaḥ | narasya tu sadāraktaṃ māheye tejase tadā || dadyānnarapatistatra na puṭādau kadācana | atha vali prakṣaṇaṃ vivaraṇaṃ | p. 163a) vārāhītaṃtre | svayaṃ pūrvamukho bhūtvā valiṃ kuryādudaṅmukhaḥ | athavā tadvāt payaḥ syāt siṃdūrādyairalaṃkṛtaṃ || arghapātrodakaiḥ śuddhaiḥ mūlena prokṣaye triśaḥ | oṃ vārāhītyādi maṃtreṇa paśupāśādināpi ca || sahasraśīrṣāmaṃtreṇa vilvapatrodakaiḥ śubhaiḥ | prokṣayet pūjayet taṃtu taṃveṣṭaṃ gaṃdhacaṃdanaiḥ || tato nirīkṣitaṃ maṃtrī paṭhet karadvayaṃ puṭaṃ | chāgatvaṃ valirūpeṇa mama bhāgyādupasthitaḥ || praṇamāmi tataḥ sarvaṃ rūpiṇaṃ valirūpiṇaṃ | cāmuṃḍā prītidānenadatterāpadvināśanaḥ || cāmuṃḍā valirūpāya vale tubhyaṃ namo namaḥ | yajñārthevayamutsṛṣṭāḥ svayameva svayaṃbhuvā || atastvāṃ ghātayiṣyāmi tasmād yajñe vadhovadhaḥ | atha kulārṇave | śivāmṛtamidaṃ piṃḍaṃ mattastaṃ śivatāṃgataḥ | ābāddhaḥsva paśutve hi nā śivotvaṃ śivo si hi || hanyādanena maṃtreṇatvaryāmaṃtrā paśuṃ priye | aiṃ hrīṃ śrīṃ iti vījatrayeṇa trivāraṃ mūrddhni puṣpaṃ kṣipet | vāṅmāyākamalā vījaistanmūrddhniḥ prasūna kṣipet | prasūnitichāṃdasayidāmiti | tato valiṃ samutsṛjya kāmyaṃ kṛtvā viśāladhīḥ | kālikāpurāṇe | prabhūta validāne tu dverātrīn vālajāgatān | pūjayet pramukhān kṛtvā sarvāstaṃtreṇa sādhakaḥ || mahiṣastu yadā dadyādbhairavyai bhairavāya ca | anenaiva tu maṃtreṇa tadā taṃ pūjayedvaliṃ || yathā vāhaṃ bhavān dveṣṭi yathā rahasi caṃḍikāṃ | tathā mama ripū na hiṃsa śubhaṃ vahululaṃka || yamasya vāhanastvaṃ hi nararūpadharāya ca | āyurvittaṃ yaśodehikākārāya namostute || khaḍgasya tu yadā dānaṃ kriyate tatra maṃḍalaṃ | jalenābhyukṣya kurvīta guhājātetito payan || revepaitreśu bhagakhaḍgastvaṃ khaḍgasannibhaḥ | chiṃdi vighnān mahābhāgaguhājāta namostute || pradāne kṛṣṇasārasya maṃtroyaṃ parikīrtitaḥ | kṛṣṇasāra brahmamūrte brahmatejo vivarddhayan || caturvedamaya prājñe prajñāṃ dehi yaśomahat | atha khaḍgapūjā vivaraṇaṃ || kālikāpurāṇe | sā maṃtrya śubhagavaliṃ niyuṃjīta vicakṣaṇaḥ | khaḍgasya maṃtraṇe maṃtrāḥ yāvaṃtaḥ kathitā purāḥ || mahāmāyā valau tavai yojyā maṃtrādito vudhaiḥ | anena dhyānapūjane namaskārā sūcitāḥ || etat pramāṇaṃ vārāhītaṃtrā vacane vyaktaṃ bhaviṣyādviḥ kālīti padaprocya tato vajreśvarīti ca | tatonulohadaṃḍādyai namaḥ śeṣe tu yojayet | saṃgṛhyānena maṃtreṇa khaḍgamādāya pāṇinā || kālarātryādi maṃtreṇa taṃ khaḍgamabhimaṃtrayet | netravījasya maṃtreṇa madhyaṃ tu dvirāvṛtyā prayojayet || tatopi kālikālīti vikaṭadaṃṣṭre kapālini | hāṃtādīnikṛtīyena svareṇaikādaśena tu || p. 163b) yojitau śāpa viṣṇutyāṃ dvau tatpaścānniyojayet | phetkāriṇi padaṃ paścāt khādaya chedayeti ca || sarva * * * (?) ca tato dvirmāvayalulāpakaṃ | khaḍgena chiṃdhichiṃdhīti tataḥ kilikilī ca || tataḥ kicikicītyevaṃ tataḥ pivapivetitaḥ | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || kālikāyai namaḥ iti kālarātryāstu maṃtrakaḥ | ityako maṃtreṇa * * * * * * * * * * (?) | kālarātri svayaṃ * * * * * * * * * * (?) | * * * * * * * * * samuddiśyacātmanaḥ (?) || chedayete na khaḍgena valiṃ pūrvamukhaṃ cataṃ | atharottaravakaṃ tu svayaṃ pūrvānanāstathā || prokṣayedityarthaḥ | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) | * * * * ṅgapurato gaṃdhādibhiḥ samarcayet (?) || kṛṣṇamityādi rūpeṇa dhyātvā maṃtreṇa pūjayet | rasanātvaṃ caṃḍikāyāḥ * * * * * * * * (?) || * * * * * * * * * * kālipadaṃ tataḥ (?) | vajreśvari tato lohadaṃḍāmaṃtā namaṃ padaḥ || kūrcavījaṃ likhet khaḍge siṃdūracaṃdanādinā | * * * * * * * * * * * * * * * * (?) || * * * * * * (?) khaḍgastrīkṣṇadhārodurāsadaḥ | śrīgarbho vijayaścaiva dharmādhāya namostute || taṃ khaḍgaṃ gṛhītvāt devatā rasa * * * * * (##? abhimaṃtrya * * * * * * * * * * * * (?) || viyaṃ māyā kāliyugmaṃ vikaṭarūpataḥ | daṃṣṭre sphreṃ sphreṃ padaṃ vrūyāt phetkāriṇīti khādayā dvitayaṃ chedaya * * * * * * * * * * * * * * * (?) khaḍgena chiṃdi cā kāli kicidvaṃdvaṃ piveyugrudhiraṃ padaṃ | sphroṃ sphrāṃ * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) araṇyāchānāṃ prokṣaṇaṃ nāsti araṇyā sarvadevatāḥ prokṣitāḥ * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) sparśāṣe tu patitaṃ yatra yatra vāya śubhaṃ ca | śubhaṃ vāpi paścādīnāṃ tataḥ * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) nirdiśet | pūrvāgniyāmyayoraṇya vāyavyo diggataṃ kramāt | * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (##? * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) saṃśayaḥ | yadyadvākyaṃ nigadati tat tadbhavati cācirāt | hūṃkāradrājyahānaiḥ syāt * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * (?) mastakāṃ vibhūti matulaṃ viṃdyāt ṣaṇmāṣābhyaṃtare tadā | p. 164a) rudhirādānakāle tu sakṛnmūtraṃ sṛjedyadi | kāyastathādhaścoddhāṃ vā dattesyānmaraṇaṃ tadā || ākṣeyādvāmapādasya mahāroga prajāyate | anyadākṣepacalanaiḥ kalyāṇanupajāyate || uttarādi kramaṃ naiva mahiṣasyāpi mastakaṃ | patitaṃ vāyukoṇāṃtaṃ yacchucāyā śṛṇutha tat || bhāgyaṃ hāniṃ tathaiśvaryaṃ vittaṃ jayaṃ tathābhayaṃ | rājyalābhaṃ trayaṃścaiva kramādviddhiṃ ca bhairava || paśūnāṃ caiva sarveṣāṃ chāgādīnāṃ viśeṣataḥ | evaṃ phalaṃ kādvighāṭṭate jalacarāṃdravau || jalajānaraṃ pakṣiṇāṃ ca grāmya nair-ṛtayobhayaṃ | anyatra tu jñeyaṃ tubhyāvacchinnaṃ ca patacchiraḥ || yadā kaṭakavya śabdo daṃtyanāṃchinnamastake | narāṇāṃ paśupakṣādi grahādīnāṃ ca rogadaḥ || mahiṣe mastake netrā yadi sthūlati netrakaṃ | chinne nivedite vairi bhūpamṛtyuṃ vinirdiśet || anyeṣāmapi pārśvādi valīnāṃ śiraso yathā | nirgataṃ lotakaṃdhatte parāṃbhītiṃgadaṃ tathā || raktagātraṃ valīnāṃ yaḥ śiroraktaṃ karadvaye | gṛhītvā ciṃtayeddevī purastiṣṭhati mānavaḥ || sa kāmāni hasaṃ prāpyaṃ devīloke mahīyate | athātma māṃsadānaṃ | yaḥ svayaṃ hṛdayaṃ jātaṃ māṃsamāṣa pramāṇataḥ | tena mudgapramāṇaṃ nādadyā devyai prayatnataḥ || ṣaṇmāṣābhyaṃtare samyak kāmāmiṣṭamavāpnuyāt | ye nātma māṃsasatyena dadāmi svavibhūtaye || nirvāṇa tena satyena dehi hūṃ hūṃ namānamaḥ | mūlamaṃtrāṃta vākyena utsṛṣṭe sati etanmaṃtra pāṭhaḥ || śrīpūrṇānaṃdanāthenakṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ paṭalo navaviṃśakatā || atha cakravidhiḥ tatrādau kālavivaraṇaṃ | kulārṇavamate | devatā visarjanāṃtara anyataṃtramatestavapāṭhānaṃtaraṃ | avīradivyaṃ vyavasthā | divyavyagrataḥ pānaṃ vīraṃ mṛddhāsane | kṛtaṃ | svecchapāpa śuvatpānaṃ paśupānaṃ pracakṣate | iti vacanāt | sarvamate śaktipūjā brahmārpaṇakamāṃtarameva | śaktipūjāpi kulārṇavamate brahmārpaṇāt prāgeva | anyataṃtramate | ghaṭārghasthānātprāgeva | iti yathāsaṃbhavaṃ draṣṭavyaṃ | atha annapūrṇāyāgaḥ | taduktaṃ tatvānaṃdā ādau jayadannapūrṇāṃ kāraṇānu prapūriṇī annenādalaṃ padmaṃ sudhā ca sakamaṃḍitaṃ | vinirmāyasyasedaṃgaṃ ṣaḍdīrghamāyayonvitaṃ | dhyeye danneśvarīdevīṃ devīṃ prasannāṃ navayauvanāṃ | navahena samābhāṣāṃ sarvābharaṇabhūṣitāṃ | śuddhakāṃcana saṃbhūta dugdhārṇāmṛta saṃpūrṇaratnapātraṃ tathottare | gṛhītvā dakṣadāne svaniratāṃ tāṃ samāśrayet | tāramāyāramākāmā namo bhagavatīti ca || p. 164b) māheśvari padasyāṃtejannapūrṇepadaṃ likhet | vahnijāyānvito maṃtrokāraṇaḥ prapūrakaḥ || tatra cāvāhanaṃ kuryād vakṣamāṇa krameṇa tu | idamannāmṛtaṃ procya pūrayidvitayaṃ tataḥ || namo vahnipriyāṃtoyamāvāhana manuḥ smṛtaḥ | annapūrṇā pādukāṃ tu tataḥ saṃpūjayedvudhaḥ || atha kulārṇave | tataḥ śrīgururūpāya sākṣāt paraśivāya ca | karābhyāṃ pātraṃ muddhṛtya sa dvitīyaṃ samarpayet || bhairavataṃtrepi | svaśaktiṃ vīraśaktiṃ vā dīkṣitāṃ gurumaśrutaḥ | pāyayitvā pivedravyamiti śāstrasya nirṇayaḥ || kulārṇave | tataḥ puṣpaṃ samādāya guroḥpātre nivedayet | gurave ca nivedyātha śaktyai datvā svayaṃ haret || bhāvacūḍāmaṇau | sākṣādyadi gururnasyāt tadātoye visarjayet | kulārṇave | śrīdevyuvāca | kuleśa śrotumicchāmi karuṇāmṛtavāridheḥ | ullāsabhedaṃ deveśa dravyapātre saṃgamaṃ ca || śrīkramaṃ sthitimeva ca | ceṣṭā ceṭṭāli śaktīnāṃ vadame parameśvaraḥ || īśvara uvāca || śṛṇudevi pravakṣyāmi yanmāṃtaṃ paripṛcchasi | tasya śravaṇamātreṇa jāyate divyabhāvanā || āraṃbhastaruṇaścaiva yauvana prauḍhameva ca | tadaṃtaśconmanāścaivastasthollāsastu saptamaḥ || tatvatrayaṃsyādāraṃbhaḥ kathitaḥ kulanāyike | kathitastaruṇollāsastaruṇaṃ sukhamaṃvike || yauvanaṃ manasaḥ samyak gullāsakahitaḥ priye | skhalanaṃ dṛṅmano vācāṃ prauḍha ityabhidhīyate || patanotthāpanaṃ caiva prauḍhāṃta iti kathyate | manaso vilayaṃ yāvadunmanīti nigadyate || atha kramaḥ | stotrāṃtapūjanedatte annapūrṇāṃ saṃpūjya gurupātraṃ gurave nivedya śuddhyādikaṃ dadyāt | śaktipātraṃ śaktyai datvā tat pātraṃ svapātre gṛhītvā guruśaktyāṃjñāṃ gṛhītvā vakṣamāṇa krameṇa vaṃdana maṃtrapūrvakaṃ prauḍhollāsa sa paryaṃtaṃ tīrthaṃ svīkṛtvā kaulikā samāgamaṃ kuryādyathā | jñānārṇave | samullāse pare cakre yadīcchetpātramelanaṃ | arvāṇe prauḍha samullāsānnaiva kuryāt kadācana || yathādhikārastatrāpi kartavyaṃ pātramelanaṃ | adīkṣitaivanācārai na maṃtrā gurudaivataiḥ || dūṣakaiḥ samayabhraṣṭaiḥ na kuryādravya saṃhatiṃ | abhijñāmanyamānaiśca prapaṃcavratadhāribhiḥ || paśubhiḥ kṣudrakarmasthairnakuryādravyasaṃhatiṃ | strīdviṣṭairguruśaktyaiśca bhaktihīnavarātmabhiḥ || kulopadeśa hīnaiśca na kuryāt pātra saṃhatiṃ | padavākya pramāṇajñā śrutismṛtyāvavādinaḥ || kuladharmānabhijñāścet tatsaṃsargaṃ vivarjayet | strīṣun mitravaṃdhūnāṃ snigdhānāmapi pārvati || kulācāra nabhijñānā saṃgatiṃ varjayet priye | adṛṣṭapuruṣāṇāṃ ca deśāṃtara nivāsināṃ || vinā saṃketa yogena na kuryāt pātramaṃhatiṃ | p. 165a) padavākya pramāṇajñāḥ śrutismṛtyāvādinaḥ saṃgatiṃ varjayet priye | adṛṣṭa puruṣāṇāṃ ca deśāṃtara nivāsināṃ | vinā saṃketa yogena na kuryāt pātra saṃgatiṃ || ekapātraṃ na kurvīta yadi sākṣāt kuleśvaraḥ | maṃtrāḥ parāṅmukhāyāṃti vighnāścaiva pade pade || svapātrasthita hetuṃ ca na dadyādbhairavāya ca | yadi dadyāt kuleśāni devatā śāpamāpnuyāt || āsanaṃ bhojanaṃ pātraṃmaṃvaraṃ svayanādikaṃ | anabhijñairaṇārhaiśca śaṃkaraṃ naiva kārayet || śroto bhedena vā kuryāt kaulikaiḥ pātramelanaṃ | pūrvadakṣiṇayoraikyamuṃdak paścimayostathā || tasmin kramārcana parairvīraiḥ svasadṛśairapi | kāminībhiśca tat kuryāt śvetasāṃca catuṣṭaye || rudrayāmale | sādhakebhyaśca śāktebhyo dadyānnirmālyacaṃdanaṃ | sāmayikaḥ samaṃ kuryā devi pānādi bhakṣiṇaṃ || somabhujagāvalyāṃ | nivaseccakrarūpeṇa paṃktyākāreṇa vā yathā | śaktiyukto vasedvāpi yugmayugmavidhānataḥ || śivaśaktidhiyā sarvāṃnścakramadhye samarcayet | kulārṇave | strīṇāmanyatamasthāyanaṃpuṃsāmanyatama pṛthak pṛthak | athavā mithunaṃ kṛtvā kramāt samupaveśayet | paṃktyākāreṇa vā samyak cakrākāreṇa vā priye || śivaśaktiṃdhiyā sarvānścakramadhye samarcayet | avibhakto yathā vācāṃ lakṣmīṃnārāyaṇau priye || yathā vāṇī satānaṃdau tathā vīraḥ sa śaktikaḥ | na cakrāmīna padmāṃgī na vakrāṃgī tathā prajā || liṃgāṃgī ca bhagāṃgīṃ ta tasmācchakti śivātmakaṃ | kāmuko na striyaṃ gacchedapyadīkṣitāṃ | sadyaḥ saṃskāra saṃśuddha vihītatvādvrajet striyaṃ | udayāpakṛtyāṃ kṛtvā maṃtra tanuṃ smaret | gurupadaṃ devī kalāṃ cinmayīṃ paścātpātravaraṃ palāsavavṛtaṃ dīperjvaryutaṃ cojvalaiḥ | dhūpordhādi svamaṃtritaṃ ravinibhaṃ saṃmmohavidhaṃsakaṃ | ye siṃcyaṃti pavaṃti drivyamamṛtaṃ yāṃti khalute bhuktiṃ ca muktiṃ parāṃ | āgamārṇave | dehaṃ maṃtravidhāya smṛtvā gurormaṃḍalaṃ pātre śrīkulavidyayā samayayāsaṃ nāmṛtaṃ | dhyātvā pīṭhacatuṣṭayaṃ śirasiniṃsaṃtarpya siddhikramaṃ | yeśāṃtāścapivaṃti divyamamṛtaṃ duḥkhadumonmūlanaṃ | siṃdūraṃ tilakaṃ bhāle pāṇau ca madirāsavaṃ | kṛtvā śivedguruṃ dhyāye tathā devīṃ ca cinmayīṃ || asaṃskṛtaṃ praśoḥpānaṃ saṃskṛtaṃ bhairavā svayaṃ | cakrapūjavidhauśastaṃ maṃtrāsiddhivaraṃ śubhaṃ || atha pātra pūraṇaṃ taduktaṃ kulasāre | nayanānnirasasaṃkhyākarṣaistu parameśvari | hetu pānaṃ prakartavyamityukulanānane || itopyadhikapānaṃ tu na kartavyaṃ ca sādhakaiḥ | karṣalaukikatolamityarthaḥ | tathoktaṃ kuloḍḍīśe | guṃjā dvādaśamāsaḥsyāttadaṣṭaukarṣamucyate | sāmayikonvimādhāro parisaṃsthāpya tarpayet || p. 165b) tatvānaṃde | tasyopari japenmūlamaṣṭadhā vidhivat tataḥ | ānaṃdabhairavīṃ śrīguruṃ parameśvarīṃ | vidhivat tarpaṇaṃ kṛte tatvaśuddhiṃ samācaret | taduktaṃ yāmale | naivedyaṃ tripurādevyāvāṃchaṃti viṃvudhāḥ surāḥ | tasmādevaṃ suraśreṣṭhecchadmane viṣṇavepi ca || madyaṃ sūryāya śukrāya gaṇeśāya yamāya ca | vahnaye varuṇāṃgirāya vāyave dhanadāya ca || īśānāya mahādevīṃ sādhakāya pradāpayet | yathā devatāvatsāṃdhakārpayedityarthaḥ svasaṃpradāya siddhyaivāraiśca sahapūjayet | anyonyavaṃdanaṃ kṛtvā pivet tadanujñayā | sanyenoddhṛtya pātraṃ tu mudrāṃ kṛtvāpasavyataḥ || yathāvidhi dvitīyena gṛhnīyān maṃtramuccaran | peṣitaṃ māṣamātraṃ hi dravyaṃ cullūkasannibhaṃ || ātmadeha samaṃ kṛtvā tatvatrayaṃ viśodhayet | gaṃdho yathā | kaulaśruto | oṃ hiraṇyapātraṃ madhoḥ pūrṇaṃ dadāti madhuvyoṣāṇi ekadā brahmanṛpaṃ harati āyuḥsthānāṃ dadāti | oṃ juhomi paramānaṃda hetave brahmasādhakānāṃ māyānaṃdinī vasudhā bhavaṃ | kulārṇave ca | nirmātraṃ nāpi veddhavyaṃ prāyaścittaṃ vidhīyate | tasmānmaṃtraṃ vidhānena kartavyaṃ tu latoṣaṇamāyike | idaṃ pavitramamṛtapivāmi bhava maṃtrajapaśupāśa samucchedakāraṇa bhairavoditaṃ | cit svātaṃtryasāmyaṃccesyādānaṃdamaśeṣataḥ | tanmayatvātra bhāvānāṃ bhāvāścāṃtaritā vaset || svasvātaṃtryavikāṃśāṃkaturasastena pīyate | tasmādimāṃ surāṃdevīṃ pūrṇohaṃtāṃ juhomyahaṃ || maṃtreṇānena deveśi tūlamaṃtraṇamaṃtravit | anākulamanāḥ kuryādvalipātra śanaiḥ śanaiḥ || ātmamūlatrikoṣṭye koṭi sūryā nalaprabho kuṃḍavyākṛti cidvahnyai hunedravyaṃ sa maṃtrakaṃ | ahaṃtā pātrabharitaṃmidaṃ tāparasāmṛtaṃ | parahaṃtāmaye vahnau homaiḥ svīkāralakṣaṇaṃ || gurudevatamaṃtrāṇāmaikyaṃ saṃciṃtayeddhiyā | yāvadullā sa paryaṃta svadeśaiḥ pivenmasva || carakaṃ siddhidaṃ proktaṃ dīkṣā jñānapradā bhavet | pānāt parapadavāptiḥ kaule tritayamīritaṃ || atha pātraṃ grahaṇānaṃtaro pātravaṃdanaṃ | yathā kulāmṛta saṃhitāyāṃ | ājñā gṛhītvā deveśi pātraṃ saṃpūjya vaṃdayet | śrīmadbhairavaśevāmṛtalasaccaṃdrāmṛtaśrāvitaṃ || kṣetrādhīśvarayoginī japaganaiḥ siddhaiḥ samārādhitaṃ | ānaṃdārṇavakaṃ mahātmakamidaṃ sākṣāvikhaṃḍā ** (?) vaṃdaṃ śrīprathamakarāṃnnujagataṃ pātraṃ viśuddhipradaṃ | iti pātraṃ namaskṛtya juhuyāt kuṃḍaṃ mukhe maṃtramuccārya pūrvakṣetanonyāni ca vaṃdayet | haimaṃ mīnarasāvahaṃdayitaṃ yādattaṃ ca peyādibhiḥ kiṃcinnaṃ calaraktapaṃkajadṛśātasyai samāveditaṃ | vāme śuddhi viśuddhi śuddhikaraṇaṃ pā'nu vidhāyānmake | p. 166a) vaṃde pātramahaṃ dvitīyamadhunānaṃdeka saṃvarddhanaṃ | oṃ sarvāmnāya kalākalāpakalitaṃ kautūhalodyotanaṃ caṃdvopeṃdramaheṃdraśaṃbhuvaruṇabrahmādibhiḥ sevitaṃ | dhyātaṃ devagaṇaiḥ paraṃ munigaṇairmokṣārbhiḥ sarvadā vaṃde pātramahaṃ tṛtīyamadhunācātmāvarodhaṃ kṣamaṃ | oṃ madyaṃ mīna rasāvahaṃ hariharaḥ brahmādibhiḥ pūritaṃ mudrāmaithunadharmakāni nirataṃ kṣārāmlatiktāthayaṃ | ācāryāṣṭakasiddhirbhairavakalāṃ māṃsaivasaṃ sevitaṃ | pāyāt paṃcamakāra tatvasahitaṃ pātraṃ caturthaṃ namaḥ | oṃ ādhāre bhujagādhi rājavalaye pātraṃ mahīmaṃḍalaṃ | madyaṃ saptasamudravāri piśitaṃ cāṣṭhau ca digdaṃtinaḥ | sohaṃ bhairavamarcaye ca pratidinaṃ tārāgaṇai rakṣatairādityapramukhaiḥ surāsuragaṇairājñakarai kiṃkaraiḥ | cakrasamaye śiṣyopa sthito viśeṣamāhā kulārṇave | taruṇollāsasahita prasannavadane kṣaṇaḥ | guruḥśiṣyān samāhūya dadyāt tatvatrayaṃ priye || śiṣyopāyanamādāya śuddhātmā kusumādikaṃ | yathā śaktyā vinītātmā vittaśāvyaṃ vivarjitāḥ || praṇamya vahiraṣṭāṃgaṃ praviśyāṃtaḥ śanaiḥ priye | samarpyo pāyanaṃ bhaktyā śivāya gururūpiṇaṃ || grathitāṃguṣṭhakau kṛtvā karau śaktāgratarjanī | jānubhyāṃmavanīṃ gatvā paṃcāṃgaṃ praṇamedguruḥ || vāmāṃguṣṭhānāmikābhyāṃ dakṣahastaṃ prasāritaṃ | smṛtvā viśuddhahṛdayastiṣṭhe dānatamaṃtakaḥ || vāmāṃguṣṭhā nāmikābhyāṃ śiṣyāyaṃn śrīguruḥpriye | prakṛtyādyaiḥ pṛthivyāṃtairityādita paśuśuddhi prasthāne prāgevoktaṃ | śodhaya tritayaṃ dadyāt sa dvitīyamaliṃguruḥ | cullukaṃ guruṇādattaṃ śodhayāmīti coccaran || bhaktyācāranataḥ śiṣyo niḥśabdaḥ triḥśanaiḥ pivet | pūrvavaddhunā śiṣyai vāpi tatvaśodhanaṃ kartavyaṃ || paripāṭī tu pūrvoktaiva iti | evaṃ tatvatrayaṃ jñānaṃ gurorjñātvā yathā caret | sajīvet surayuktaḥsyāditi śaṃkarabhāṣitaṃ || tataḥ śrīkṛtya ca guruḥ śiṣyebhyaḥ śivado bhavet | ādāya guruṇādattaṃ sa dvitīyā sarvapivet || śrīgurujyeṣṭhapūjyānāṃ purataḥ kulanāyike | nopaviśyapivemmadyamitiśāstrasya niścayaḥ || pāna bhedaphalollāsa pramāṇa sthiti lakṣaṇāṃ avijñāyācareyastu sa bhaveda padāṃ padaṃ | bhojanāṃtaṃ viṣaṃ madyaṃ madyāṃte bhojanaṃ viṣaṃ | amṛtaṃ tadvijānīyāyadannaṃ surayā sahāpāṇaṃ tu trividhaṃ proktaṃ divyavīra paśukramaiḥ | divyaṃ devyagrataḥ pānaṃ vīraṃ mṛdvāsane sthitaṃ | svecchayā paśuvat pītvā paśupānamitīritaṃ || bhuktimuktipradaṃ divyaṃ vīraṃ muktipradaṃ bhavet | paśupānaṃ navasadamiti pānaphalaṃ viduḥ || p. 166b) dṛṣṭimāna sa vākkāye pāvanna calate samaṃ | tāvat pāṇaṃ na kurvīta paśupānamataḥ paśu || pāvanneṃdriya vaikalpaṃ yāvanno mukha vai kṛtiḥ | tāvadeva pivedravyamanyathā patanaṃ bhavet || pūrṇābhiṣeka muktānāṃ pānaṃ devi nigadyate | karābhyāṃ pānamuddhṛtya pasāraṃnmūlaṃ ca pādukāṃ || āgalāṃta pivedravyaṃ samukto nātra saṃśayaḥ | pītvā pītvā punaḥ pītvā patitvā ca mahītale || utthāyaṃ ca punaḥ pītvā punarjanma na vidyate | ānaṃdā tṛpyate devī mūrchā bhairavaḥ svayaṃ || ramanāt sarvadevāśca tasmāt tritayamācaret | divyapānaratāanāṃ vai yat sukhaṃ kulayoginaṃ || tat sukhaṃ sarvabhaumasya nṛpasyāpi na vihyate | yat saukhyaṃ kulaniṣṭhānāṃ kuladravyakṣipevināṃ || tat saukhyameva mokṣaḥsyāt satyametaddharājane | yogibhiryoginībhicca padatta pūrṇapātrakaṃ || sa mātṛpādukā mūlajaptaṃ pivet priye | kvaci yadicchayāprāpta malipātraṃ tu bhaktitaḥ | ādāya pūrvavajaptvā pive devi guruṃsmaran || guruśakti sutānāṃ ca gurutyeta kaniṣṭhayoḥ | svajyeṣṭhesyāpi cocchiṣṭaṃ khādenānnasya pārvati || jyeṣṭhaiḥ kanīyase yojyaṃ na punagrāhayet tataḥ | śaktyuṃ chiṣṭhaṃ pivenmadyaṃ vīrocchiṣṭaṃ carvaṇaṃ || ātmocchiṣṭaṃ na dātavyaṃ parakīyaṃ na bhakṣayet | ucchiṣṭhaṃ bhakṣayet strītāṃ tābhyocchiṣṭaṃ tu nārpayet || cakramadhye tu deveśi nānyathā patanaṃ bhavet | kaniṣṭhānāṃ su śiṣyāṇāṃ dadyānucchiṣṭamaṃvike || dadyāt snehenayonyebhyaḥ sa bhavedā padāpadaṃ | āsavocchiṣṭapātraṃ tu yo vā gṛhnāti mūḍhadhīḥ || snehādvābhāva vaddhāpi devatā śāpamāpnuyāt | na kuryādha kumadhye tu niṣṭhīvaṃ pavanādikaṃ || atihāsyaṃ na kurvīta yoginī vīrasaṃgame | yadi ce dīkṣitaḥ śiṣyaḥ kulapūjā vivarjitaḥ || tat kaniṣṭhaḥ kramajñaśca kulapūjāṃ samācaret | tat samīpa tato matvā namaskṛtya guro yathā || tasmai nivedyate cheṣaṃ sarvabhuṃjīta pārvati | pūjā madhye tato jyeṣṭhe pūjye vāpi samāgate || natvā vrūyāt sthitiṃ śeṣamācaret tadanujñayā | namaskṛtya pūjāyāḥ śeṣaṃ idaṃ vṛttaṃ idamastīti vruyādityarthaḥ | jyeṣṭhā caiva kaniṣṭhāśca śiṣyāvaika ca saṃgatau | tatra pūrvavadācāraḥ kathitaḥ kulanāyike || ajñātakāle prāptaṃ cet paurvāparvyaṣu ciṃtayet | tatvā svasvagurūn devaṃ svasvamārgeṇa tarpayet || bhiśca guruścet svasvagurvājñānusāreṇa tarpayedityarthaḥ | nityā kuryādi vā kuryādrātrau naimittikārcanaṃ | ubhayoḥ kāmyakarmasyāditi śāstrasya niścayaḥ || astrā'tvā'sanastho vā bhuktvā vā pralepannapi | gaṃdhapuṣpākṣatāṃ kalpai ca brāhmaṇalakṣataḥ || p. 167a) avīrastha śarīro vā kulapūjāṃ na kārayet | vinā maṃtreṇayā pūjā vinā māṃsena tarpaṇaṃ || vinā śaktyā tu yat pānaṃ nisphalaṃ kathitaṃ priye | śrīcakramekono kuryādekapātre tu nārcayet || nārcayedekahastena nāpi vedeka pāṇinā | matsyamāṃsā sa vairdevīnārcayet paśusannidhau || praṇamya praviśecca vinirgacchet praṇamyacāśrīcakrenāsane tiṣṭhena ca vīrāsane priye | śrīcakradarśanaṃ devineyoḥ pāpanāśanaṃ | tannāsti cedraṇa dvaṃdvaṃ kaulikasyākṣi yugmakaṃ | anācārān sadācārān cakrasthān śaktikaulikān || śivagaurīdhiyādevi bhāvayennāramayet | kulācāryeṇa tacchaktyādattaṃ pātraṃ tu bhaktitaḥ || namaskṛtya ca gṛhnīyādanyathā narakaṃ dranet | asrātvā vāpi bhuktvā vāpya bhaktyā ca kuleśvari || yaḥ setakuladravyaṃsyāṃ sa dāridryamavāpnuyāt | uṣṇīṣī kaṃcukī nagno muktakeśogalāvṛtaḥ || parāṅmukho vivādī ca na seveta kulāmṛtaṃ | yogāmṛtasya niṣṭhīvānmadyabhāṃḍaparidhamāt || urddhavāla na pānocca devatāśāpamāpnuyāt | ekāsane niviṣṭāyeyebhuṃjānāścaikabhājanaṃ || ekapātraṃ pivaṃto pite yāṃti narakaṃ priye | yaḥ seve tu kuladravyamekagrāmasthite gurau || tat kulajñe ca tatputre svajyeṣṭhe kuladeśike | vinānujñāṃ gṛhītvā tu sokṣayaṃ narakaṃ vrajet || ucchiṣṭāṃ na pṛśeccakraṃ kuladravyāṇi pārvati | vahiḥ prakṣālya ca karau kuladravyāṇi dāpayet || madyabhāṃḍaṃ samuddhṛtya na pātraṃ pūrayet | bhogapātraṃ surākuṃbhenākṣipecca kadācana || cakramadhye śucidhiyā karasye kṣālanādikaṃ | yah karoti hi mūḍhātmā sa bhavedā padāṃ padaṃ || niṣṭhīsanaṃ malamūtraṃ madho vāyunivarjanaṃ | cakramadhye tu yaḥ kuryāt sa bhavedyoginī paśuḥ || cakramadhye ghaṭobhiste pātre ca khādato priye | dīpenāśecatacchāṃtyai śrīcakraṃ vārayedvudhaḥ || mattājapaṃti dhyāyaṃti stuvaṃti praṇamaṃti cā vodhayaṃti ca pṛcchaṃti naṃdaṃti jñāninaḥ | mattāmramaṃti garjaṃti hasaṃti viṃvadaṃti ca | rudaṃti striyamicchāmi viṃdyaṃtya jñāninaḥ priye || parihāsaṃ pralāpaṃ ca vitaṃḍa vahubhāṣaṇaṃ | oṃ dāsinya bhayaṃ krodhaṃ cakramadhye na kārayet || pātrahasto mahādevi namrameccakramadhyakāḥ | pūrṇapātraṃ kare kṛtvā na tiṣṭhettu ciraṃ priye || nālāpāt pātrahastaḥsan na bhiṃdyāt pātramaṃvike | pādābhyāṃ na spṛśet pātraṃ na viṃduṃ pātayedadhaḥ || naikahastena dātavyaṃ na mudrāṃ varjitaṃ pivet | pātraṃ tu cālayet sthānāt śaṃkaraṃ naiva kārayet || sa śabdānā pivenmadyaṃ tathaiva ca na pūrayet | nānyonyaṃ tāḍayet pātraṃ na pātraṃ sthāpayedadhaḥ || p. 167b) sādhāraṃnoddharet pātrānāṃścare ca na kṣipet | riktapātraṃ na kurvīta na pātraṃ bhrāmayet priye || na pātraṃ cālayeddhīmāna pātraṃ pātayet priye | prakṣālya gopayet pātra mityajñā parameśvari || yadā saṃdīpatollāsaḥ kaulikaḥ paśumīkṣate | paṭhehnā paśuśāstrāṇi saṃgacchedvāpaśustriyaṃ || kuryāt paśuprasaṃgaṃ vā paśukāryāṇi cārayet | dharmārthaṃ vā paśolābho jñānaṃ saukhyādi naśyati || śrīcakrasthaṃ kuladravyayaḥ paśubhyaṃ prayacchati | snehāllobhādbhayādvāpi sa bhavedhoginī paśuḥ || ripunāpi na kartavyo vāgvādaścakra madhyame | pitṛmātṛsamaṃ paśyetenoktaṃ puruṣaṃ sahet || yathā strī putra mitrāṇi dṛṣṭvā cetaḥ prakṛpyati | tathā cet kaulikān dṛṣṭvā sa bhavedyogināṃ priyaḥ || brahmādistaṃbhaparyaṃtaṃ paśyame gurusaṃtatiḥ | tasya me sarvaśiṣyasya kaulapūjyo mahītale || iti niścitabuddhiryaḥ sa bhavedāvayo priyaḥ | ahaṃ gururahaṃ jyeṣṭhaṃ vahaṃ * * * (?) garvitaḥ || ahamevamatiryeṣāṃ kaulikānāṃtaraṃtite | śrīguruṃ kulaśāstrāṇi pūjyasthānāviyāni ca || tasyā śrīpūrvakaṃ devi praṇamya parikīrtayet || atha valivisarjanaṃ yathā kulārṇave | prauḍhollāse maheśāni kuryādvalivisarjanaṃ | pūjāgṛhādvahiḥ kuryā trikoṇaṃ bhūdgṛhāṃtare || gaṃdhapuṣpākṣataiḥ pūjya dhyāyeducchiṣṭabhairavaṃ | gadātriśūlaḍamarupātrahastaṃ trilocanaṃ || kṛṣṇābhaṃ bhairavaṃ dhyāyet sarvavighnanivāraṇaṃ | tāratrayaṃ samuccārya paścāducchiṣṭa bhairava || ehiyugmaṃ valiṃ gṛhnayugmaṃ hūṃ phaṭ dviṭhāṃtakaḥ | iti sarvavaliṃ visṛjet | tato valivisarjānaṃtaraṃ śāṃtistotraṃ paṭhedyathā | atha kulārṇave | śāṃtistavaṃ paṭhet paścātarpayedaliviṃdubhiḥ | guruḥpātraṃ samādāya dravyāmṛtayutaṃkare || pariṣiṃcet sāmayikanimaṃśāṃtitaraṃ paṭhet | oṃ jayaṃti devyo harapādapaṃkajaṃ prapatra kāmāmṛtamokṣadāyakaṃ | anaṃtasiddhāṃtamiti pravodhakaṃ namāmicāṣṭāṣṭakaṃ yoginīgaṇaṃ | yoginī cakramadhyasthaṃ mātṛmaṃḍalaveṣṭitaṃ namāmi śirasānāthaṃ bhairavabhairavīpriyaṃ | anādi ghorasaṃsāradhvāṃsatavidhaṃ sa kāriṇe namaḥ śrīnāthavaidyāyakulauṣadhi vidhāyine | āpado duritaṃ rogāḥ samayācāra laṃghanāt svasarvetevyopahaṃti divyacakrasya melanāt | āyurārogyamaiśvaryaṃ kīrtilābhaḥ śubhajayaḥ śāṃtirmanorathaścāttaṃ pāṃtu sarvāśca devatāḥ | saṃpūjakānāṃ pratipālākānāṃ yatīṃdriyogīṃ drutayodhanānāṃ deśasya rāṣṭrasya kulasyarājñaḥ | karotu śāṃtiṃ bhagavān kuleśaḥ | niṃdaṃ tu sādhakakulānviyadarśakāyaṣṭadhyādyanākhya caturuktaṃ mahānvayoyānaṃdaṃ tu sarvakulakaunaratāḥ parathetvanye viśeṣaparabhedakaśāṃbhavāya | p. 168a) naṃda tu siddhaguravastanu kramaudyājyeṣṭhānujāḥ samayinovaṭukāḥ kumāryaḥ | ṣaḍyoginī pravaravīrakulaiḥ prasūtānaṃdaṃ tu bhūmipatigodvijasādhulokāḥ | naṃdaṃ tu nītinipunāni vadyaṃ niṣṭhānirmatsarāni rūpayānirūpadravāśca | nityaṃ niraṃjanaratā guravoniraṃtāḥ śāṃtāḥ praśāṃtamanaso kṛtarogaśaṃkāḥ | naṃdaṃ tu yoganiratāḥ kulayogayuktā | ācārya sāmayika sādhaka putrakāśca | gāvo dvijā yuvatayo yatayaḥ kumāryā dharmeratāsya vacanā gurubhaktirekāḥ | naṃdaṃ tu sādhaka kulanyanimādiniṣṭhāḥ śāpāḥ pataṃtu samayadviṣi yoginīnāṃ | sā śāṃbhavī sphuṭa tu kāpi mamādyavasthāyasyāṃ guroścaraṇa paṃkajameva labhyāṃyāścakrabhūmikā sa tayo nāḍīṣuyāḥ saṃsthitāyāḥ kāyodgata romakūpanilayāyāḥ saṃsthitādhatteṣu | ucchvāsormimaruttaraṃganilayā niśvāsavāsāścayāstā devyerūpapakṣabhakṣaṇaparāstṛpyastu kaulārcitāḥ | yadyeṣā bhairavī śaktiryadi bhairavaśāsanaṃ | yadyeṣa dharmo niyato naśyaṃtu śivadūṣakāḥ || yāṣāṃ mahāprabhāvena svastitaṃ bhuvanatrayaṃ | namastābhyaḥ samastābhyoditi ca kārcane kṛte || yā devyaḥ kulaśaṃbhavāḥkṣitigatāyā devatāyāstāgāyanityaṃ prathitaprabhāḥ śikhigatāḥ yāmātaraḥścāśrayāḥ | yā vyomāmṛtamaṃḍalāmṛtamayāyāḥ sarvagāḥ sarvadāstāḥ sarvākulamārgapālanaparāḥ śāṃtiṃ prayaṃchaṃ tu me | ūrddhve brahmāṃḍato vā divigaganatale bhūtale niṣkale vā pātāle vā nale vā śalila pavanayo yatra kutrasthitā vā | kṣetre pīṭhopapīṭhādiṣu kṛta padā dhūpadīpādi māṃsaiḥ | prītā devyaḥ sadānaḥ śubhavalividhināpātu vīreṃdravaṃdyāḥ | brahmāśrīśeṣadūrgāguhavaṭukaṃgaṇāḥ bhairavāḥ kṣetrapālā vetālāditya grahavasumanisiddhāścāpsaroguhyakādyāḥ | bhūtā gaṃdharvavidyādharaṛṣipitaraḥ kinnarāyakṣarāgāyogīśaḥścāraṇāḥ kiṃ puruṣamukharāścakragāḥpāṃtu sarve | dehasthā khiladevatāḥ gajamukhāḥ kṣetrādhipā bhairavā yoginyo vaṭukāśca yakṣapitarau bhūtāḥ piśācā | grahāḥ anye bhūcarakhecarāniśicarāvetālikāśceṭikāstṛptāsyuḥ kulaputrakasya pivataḥ pānaṃgadīpaṃ caruṃ | satyaṃ cedguravo devāpitaro vedāgamauyoginī maṃtraścet paradevatā ca yadi cedvedāḥ pramāṇaṃ hi cecchāktīrya yadi darśanaṃ bhavati cedājñāpyanodyāsti cet satyaṃ vāpi ca kaulikāsti yadi cetsyānmejayaḥ sarvadā | pivaṃ tu pitaraḥ sarvedevaṃ tu kulasattamāḥ | pivaṃ tu bhairavāḥ sarve mama dehe vyavasthitāḥ || p. 168b) tṛpyaṃ tu mātaraḥ sarvāḥ samudrāḥ sa gaṇādhipāḥ | yoginyaḥ kṣetrapālāśca mama dehe vyavasthitāḥ || śivādya valiparyaṃtaṃ brahmādistaṃbhasaṃyutaṃ | kālāgnyādi śivāṃtaṃ ca yagadyajñena tṛpya tu || vāmakeśvarataṃtre | oṃ yasyārcanena vidhinā kimahīhaloke karmaprasiddhamitinā phalaṃ prasūte | taṃ saṃ tataṃ sa kalasādhvacittavṛttiṃ | ciṃtāmaṇiṃgaṃ kulagaṇādhipatiṃ namami | raktāṃvaraṃ jvalanapiṃgajaṭākalāpaṃ jvālāvalī kuṭilacaṃdradharaṃ pracaṃḍaṃ | vālārkadhātu kanakā caladhātuvarṇaṃ devīsutaṃ vaṭukanāthamahaṃ namāmi | hara tu kulagaṇeśoṃvighnasaṃghāna śeṣānna ya tu kula sa paryāṃ pūrṇatā sādhakānāṃ | piva tu vaṭukanāthaḥ śoṇitaṃ niṃdakānāṃdiśa tu sakalakāmān kaulikānāṃ gaṇeśaḥ | dharmojayatyakhilaloka su svāvahoyaṃ naśyatvadharmamakhilaṃ vahuduḥkhamūlaṃ | āśīrvacāṃsi samayaṃtva mṛtopamāniśāyāḥ pataṃtu samavidvipayoginīnāṃ | yāścakrakramabhūmikāvasatayonāḍīṣuyāḥ saṃsthitāyāḥ kāyodgataṃ romakūpanilayāḥ yāḥ saṃsthitā dhātuṣu | ucchvāsormimarutturaṃganilayāṃ niḥśvāsavāsāścāyāstādevyo ripumakṣabhakṣaṇa parāstṛpyaṃ tu kaulārcitāḥ | dehasthā kṣitidevatāḥ gajamukhāḥ kṣetrādhipāḥ bhairavāyoyityā vaṭukāśca yakṣapitarau vetālakāśceṭakāḥ | anyedik varaṣvecarāścakharāḥ piśācā gṛhāḥstṛptāsyuḥ kulaputrakasyapitatuḥ pānaṃ samaṃ paṃcakaṃ | satyaṃ cedguruvākyameva pitarodevāścayedyoginī prītā cetparadevatā ca yadi cedvedāḥ pramāṇaṃ hi cet | śāktīyaṃ yadi darśanaṃ bhavati cedyajñāpyamo pāpi cet | svātaṃtryāpi ca kaulikāśca yadi cet syātmājayaḥ sarvadā | śivamastu sarvajagataḥ parahita niratā bhavaṃti bhūtagaṇāḥ | doṣāḥ prayāṃ tu śāṃtiṃ sarvatra janaḥ sukhī bhavatu | yoginyonaṃdaṃ tu kulakāḥ | naṃdaṃ tu ca kulācāryā ye cānye kulapālakāḥ | naṃdaṃ tu sādhakāḥ sarve vinaśyaṃ tu vidūṣakāḥ || avasthā śāṃbhavīmestu praśannāstu guruḥ sadā | anekakoṣṭhaṃ kulayoginīnāṃmaṃtavahiḥ kaulikacakrasaṃsthāḥ nipīyamānena parāmṛtena prītāḥ praśannā varadā bhavaṃtu | ye ye pāpārayaḥ sudūṣaṇaratāmanniṃdakāḥ pūjane | kulācāra vimardanā suhṛdayā bhraṣṭāśca ye sādhakāḥ | dṛṣṭvā ca kramapūjanavidhau ye kaulikādūṣakāsteteyāṃ tu vināśamatrasamaye śrībhairavasyājñayā | sādhakānāṃ caṃdreṣṭāraḥ sa devāmnāya dūṣakāḥ | ḍākinīnāṃ mukheyāṃ tu tṛptāste piśitaiḥ sutāḥ || yāmale | pītvāmyāyijanaiḥ sārddhaṃ śāṃtiṃstotraṃ paṭhe tataḥ | naśyaṃ tu pretakuṣmāṃḍo naśyaṃtu dūṣakāḥ || p. 169a) sādhakānāṃ śivāḥ saṃtu māmnaya paripālināṃ | jayaṃti mātaraḥ sarvājayaṃti yoginīgaṇāḥ || jayaṃti siddhiḍākinyo jayaṃti gurupūjayaḥ | jayaṃti sādhakāḥ sarve viśuddhā laukikāśraye || samayācāra saṃpannā jayaṃti pūjakānāṃ naṃdaṃ tu munayaḥ siddhāḥ naṃdaṃ tu kulapālakāḥ | sadāmnāya viśuddhāye maṃtriṇaḥ | sarvadānaṃda hṛdayānaṃdaṃ tu kulapālakāḥ | iṃdrādyāstṛptimāyāṃ tu tṛpyaṃtu vāstudevatāḥ || caṃdrasūyyādayodevāstṛpyaṃtu mama bhaktitaḥ | na kṣatrāṇi gahārogāḥ karaṇa rāśayaścaye || tṛpyaṃtu pitaraḥ sarvesamāḥ saṃvatsarādayaḥ | khecarā bhūcarāḥścaiva tṛpyaṃtu mama bhaktitaḥ || aṃtarīkṣacarāyecaṃ ye vānye devayonayaḥ | sarve te sukhinoyāṃ tu sarpānadyaśca pakṣiṇaḥ || paśavastāśavāścaiva parvatā guhāḥ | ṛṣayāḥ brāhmaṇāḥ sarveśāṃtiṃ kurvaṃtu me sadā | tīrthāni vahavogāvo ye cānye puṇyabhūmayaḥ || vṛkṣāḥ pativratānāryaḥ śāṃtiṃ kurvaṃtu me sadā | śivaṃ sarvatra me cāstu putradāradhanādiṣu || rājānaḥ sukhino pātu kṣamāmārgeṇa ye sthitāḥ | śubhā me divasāyāṃ tu mitrāstiṣṭhaṃ tu me sadā || sādhanā jayinaḥ saṃtu śivaṃ tiṣṭhaṃ tu pūjakāḥ | ye ye pāpadhiyaḥ sudūṣaṇaratāmanniṃdakāḥ pūjane | devācāravimārganaṣṭa hṛdayā bhraṣṭāścaye sādhakāḥ | dṛṣṭvā ca kramapūrvamaṃda hṛdayāye kaulikādūṣakāḥ | te te yāṃ tu vināśamatrasamaye śrībhairavasyājñayā | sādhakānāṃ ca dveṣṭāraḥ sa daivāmnāya dūṣakāḥ | ḍākinīnāṃ mukhe yastu tṛptāstatpiśitaistathā || śatravo nāśamāyāṃ tu mama niṃdā karāścaye | dveṣṭāraḥ sādhakānāṃ ca tena śaṃtu śivājñayā || śāṃtistavapāṭhāṃnaṃtarakṛtyaṃ | jñānārṇave | paṭhitvārcanāpātraṃ samudvāsya guruḥ priye | tato dadyāt su śiṣyāya prasādaṃ kulanāyike || abhīṣṭaceṣṭācaraṇaṃ prauḍhāṃtaḥ parikīrtitaḥ | prauḍhāṃtallāsake devimudite yogimaṃḍale || yoginīmaṃḍale caiva cakramānaṃdamucyate | tadā rūḍheṣu vīreṣu kāryā kārya na vidyate || icchaivasāṃ tu saṃpattiṃrityājñā parameśvarī | tatra yadyat kṛtaṃ karmaśubhaṃ vā yadi vā śubhaṃ || tatsarvaṃ devatā prītyai jāyate surasuṃdari | jalpo japaphalaṃstaṃtrā samādhirabhidhīyate || vikriyā pūjanaṃ devicharditaṃ bhairavovaliḥ | muktisyācchakti saṃyogaḥ stotraṃ tatkālabhāṣitaṃ || nyāsādvayavasaṃsparśobhojanaṃ havanaṃ kriyā | vīkṣaṇaṃ dhyānamīśāni śayanaṃ vaṃdanaṃ bhavet || tadullā sakṛtā nānāyākṛṣṭā sa ca satkṛpā | kāryā kārya vivekaṃ tu yaḥ karoti sa pātakī || etaccakragatā vīravijñeyāḥ parayoginaḥ | yenāpnuvaṃti manujāḥ sākṣādbhairavarūpatā || saṃpādakopaśamanatapanodgānavarnaṃ | veṇuvīnādivādyaṃ ca karitā vacanādikaṃ || p. 169b) rodanaṃ bhāṣaṇaṃ pātaḥ samutthānaṃ vijṛṃbhanaṃ | gamanaṃ vikriyā deviyāga ityabhidhīyate || cakresmin yoginī vīrāyoginyo madanāturāḥ | samācaraṃti deveśi yathollāsaṃ manogataṃ || śanaiḥ pṛcchati pārśvasthāni smṛtyātmavicakṣitaṃ | nidhāya vadane pātraṃ nirvāṇāni vasaṃti ca || matvā sa puruṣaṃmattākāṃtātyamaralaṃmmite | tathaiva puruṣaścāpi prauḍhāṃtollāsasaṃskṛtaḥ || puṣaḥpuruṣaṃmattā āliṃganāṃganāṃ | pṛcchati svapatiṃ mugdhākastvaṃkāhamihaṃvike || kiṃ kāryamihatāyātau kimarthanihasaṃsthitau | udyānaṃ kimidaṃhaṃtagṛhaṃ kiṃ ca gataṃ kimu || mukhe saṃpūjya madirāṃ pāyayaṃti striyaḥ priye | japadaṃśaṃmukhe kṣiptvā nikṣiyaṃti striyāmukhe | gṛhnaṃ tyānyotya pātrāṇi vyaṃjanāni ca śāṃbhavi | dhṛtvā śirasi nṛtyaṃti madyatāni yoginaḥ || ajñātaṃ karatalāṃtamasyaṣṭāṃtaragītakaṃ | praskhalatyadavinyāsa nṛtyaṃti kulaśaktayaḥ || yogino madamattāṃśca pramādoṃpaviśāṃtati | madākulāścayoginyaḥ pataṃti puruṣopari || manorathaṃ susaṃpūrṇaṃ kurvaṃti ca parasparaṃ | ityādi vividhāśceṣṭāḥ kurvaṃti kulanāyike || cikṛtiṃ manaso hitvā yadollāsaḥ pravartate | tadā tu devatābhāvaṃ bhajaṃtaṃ yogipuṃgavāḥ || kaulikā bhairavāveśān yo vā niṃdaṃti mūḍhadhīḥ | tannāśayatyasaṃdehaṃ yoginyaḥ kulanāyike || na niṃdenna hasedvāpi cakramadhyemadākulān | etaccakragatāṃ vārtāṃ vahirnaiva prakāśayet || tebhyo drohaṃ na kurvīta nāhitaṃ ca samācaret | bhaktyā saṃrakṣayettā vai gopayecca prayatnataḥ || cakre tadā kulāna dṛṣṭvā ciṃtayedevatādhiyāḥ | modate vaṃdate bhuktyā saṃgacchedyoginīpadaṃ || paśye devaṃ vidhaṃ cakraṃ yo bhaktyā kaulikaḥ priye | vratatīrtha tapo dānayajña koṭiphalaṃ labhet || unmanāpatanotthānaṃ mūrcchanā ca muhurmuhuḥ | unmanākhye samullāse ṣaṣṭhe vīrasamanvite || ciraṃ sannidadhātetauthaucidaṃ tu parākṣarau | paraṃ brahmā tu saṃdhāna kāṃkṣiṇau kulanāyike || deheṃdriyāṇāṃ manasacānavasthā nigadyate | anavasthā vidhānesminullāsa saptamapriye || purānaṃdasvarūpo sau jāyate mūrchanābhavaḥ | mūrcchanāsannikaṣormimūlayukte paraṃ viduḥ || aṃtarlakṣo vahirdṛṣṭirnimeṣonmeṣavarjitā | eṣāsāśāṃbhavīmudrā sarvataṃtreṣu gopitā || eṣā tu khecarīmudro śivasāmyapradāyinī | sarvottīrṇāsadāhaṃtā sāmarasya ca matkṛtiḥ || anayollāsinovīrāḥ śivā eva na saṃśayaḥ | na kiṃcidapi jānaṃti svātmadhyāna parāyaṇāḥ || tadā parasparaṃ saukhyaṃ manovācānagocaraṃ | svayamevāvabhavaṃti śarkarākṣīrapānavat || īdṛśaṃ tādṛśaṃ saukhyaṃmiti vaktuṃ na śakyate | dṛśyate pulakādyairyatī tadbrahma dhyānamucyate || p. 170a) yat svayaṃ vidyate dhyāne dehāveśakaraṃ paraṃ | kathituṃ naiva śaknoti pravuddhistu samādhitaḥ || brahmānaṃda dhyānaratāḥ parāḥ su kṛtino urāḥ | kṣaṇepyaṃtarhite tasmin śocayaṃtyasihatā iva || saptamollāsamuktānāṃ tvadbhaktānāṃ mahātmanā | aṣṭauti kālajñānotthāḥ pratyayāśca kuleśvari || aṣṭhāvasthāścārghapādyā jāyaṃte nātra saṃśayaḥ | vahunātra kimuktena animādyaṣṭa siddhayaḥ || pratīhāripadaṃ prāptāḥ sevaṃ tu maṃdiraṃ ciraṃ | ye guṇāḥ parameśasya paṃcatatvatanīḥ śubhāḥ || te guṇāḥ kulatatvajñe tatvajñāna samākṛtāḥ | āraṃbhastaruṇaścāpi yauvanaṃ prauḍha ucyate || tadaṃtājasyadityuktāśconmanā svapna ucyate | anavasthā suṣuptiḥsyādavasthātraya saṃyutā || saptamollāsāṃścayovetti sayuktaḥ sa ca kaulikaḥ | pravṛtte bhairavī cakre sarve varṇādvijātayaḥ || nivṛtte bhairavī cakre sarve varṇāḥ pṛthak pṛthak | striyotha puruṣaḥ ṣaṇṭhaścāṃḍālo vā dvijottamaḥ || cakramadhyena bhedosti sarve deva samāḥ smṛtāḥ | nagarī militādyaṃ yugaṃgā prāpya yathaikatā || yāti śrīcakramadhyepi caikatvaṃ priyamānatāḥ | kṣīreṇa sahitaṃ toyaṃ kṣīrameva yathā bhavet || tathā śrīmadhyepi yāti bhedo na vidyate | svargādi puṇyalokeṣu devādanya yathā na hi | tathaiva cakramadhyepi mānavāḥ sarvadevatāḥ || yāti bhedena cakresti sarve śiva samāḥ smṛtāḥ | vedepi sthitamevaṃ hi sarvaṃ brahmeti cāvravīt || vahunātra kimuktena cakramadhye sureśvari | maddhūpāḥ puruṣāḥ sarve tvadrūpāḥ pramadāḥ priye || cakramapi mūḍhātmā yāti bhedaṃ karotiyaḥ | taṃ bhakṣayaṃti yoginyaḥ srvāśayet kulanāyike || strīṇāmanyatamaṃ sthānaṃ kuryāt tatra kāmastu puṃsāmanyatamaṃ pṛthak | athavā mithunamatvā kramāt samupaveśayet | śaktyā sahaparaṃ śaktiścedbhinnasthānamityarthaḥ || paktyākāreṇa vā samyak cakrākāreṇa vā priye | yathā vāṇīśatā naṃdau tathā vīraḥ sa śaktikaḥ || ityānaṃdānu bhūyadevī visarjanaṃ | kuryāt tatra kāmastu | prāgeva nirūpitaḥ kulārṇave | tatorcanādikaṃ sarvaṃ maṃtrodaka puraḥsaraṃ | itaḥ pūrvādi manunāmaṃtrī devyai samarpayet || tāratrayamitaḥ pūrvaprāṇa vuddhi tataḥ paraḥ | dehadharmādhikārāṃte jāgat supti suṣuptiṣu || manasā vāca karmaṇā tatparaṃ vadet | hastābhyāṃ ca tataḥ padbhyāmudareṇa tataḥ paraṃ | śiśnā ca yat smṛtaṃ paścāyaduktaṃ yatkṛtaṃ bhavet || tat sarvaṃ gurudevāṃteyā samarpitamanviti | svāhā ca manurityuktaṃ strisaptadyakṣarapriye || jñānato jñānato vāpi yanmayā kriyate śive | tavakṛtyamidaṃ sarvamiti manvakṣamasvame || p. 170b) iti sāmānyataḥ | dakṣiṇāyāstu picchile | kūrcavījaṃ samuddhṛtyakapūrvaṃ tadanaṃtaraṃ | māyāvījaṃ tu militamātmānaṃ kṛti saṃyutaṃ || tavātmani dakṣiṇe devi ekībhāvaṃ maheśvari | samarpitaṃ mahādevi ahaṃ tvaṃ caikarūpakaṃ || evaṃ kṛte maheśāni sādhakastvatsvarūpataḥ | asyātmārpaṇamaṃtrasya brahmaviṣṇumaheśvarāḥ || ṛṣayaścaiva saṃproktā stripacchaṃda udāhṛtāḥ | devaitatkālikā proktā ṛgyajuḥ sāmagā tathā || ātmārpaṇekātmabhāve viniyogaḥ prakīrtitāḥ | asminnyāsa kṛte devipaścādātma samarpaṇaṃ || evaṃ saṃprārthya deveśīṃstutvā natvāti bhaktitaḥ | pradhānadevatāmūrtau parivārān samuddhaset || taduktaṃ bhairavataṃtre | hṛdaye ca vahirdevīṃ samarpya vidhivat punaḥ | nirmālya ca śucau deśe naivedyaṃ bhakṣayet tataḥ || abhivaṃdanamācārya arghāmṛtaṃ dadet tataḥ | nyubjī kṛtvā svayaṃpātraṃ tava puṣpaṃ vinikṣipet || prakṣālya gopayet pātraṃ tatvaciṃtāparo bhavet | tatra kramaḥ || mūladevīṃ saṃtarpya parāṃṅmukhārghaṃ śrīpātraṃ mastako paritriḥ paribhrāmya ca oṃ parāṅmukhārghaḥ svāhā | iti maṃtreṇa devyā śirasi kiṃcinnidhāya puṣpaṃ tasyorddhe praṇamet sādhakottamaḥ niḥkṣipya śeṣadravyasahitaṃ pātraṃ ādhāro parisaṃsthāpayet | tadukta bhujagāvalyāṃ | mūladevīṃ ca saṃtarpya pātramuttolpasādhakaḥ | triḥparibhrāmya mastāṃtaṃ kiṃcidadyāt tu śeṣayet || parāṃṅmukhārghasvāheti arghadānamanurmataḥ | yāmale ca | mūlamaṃtraṃ samuccārya tripurasuṃdarīti ca | parāṃṅmukhārghaḥ svāheti paraṅmukhārgha iritaḥ || śrīmatripurasuṃdaryāḥ śarīre sarvadevatāḥ | vilīnāḥ saṃtu mūlena devyāṃge nihitā samet || tataḥ kāmakalārūpaṃ devo saṃciṃtya sādhakaḥ | khecaryāḥ śakticakraṃ tu kṣamasveti visarjayet || khecaryā mudrayā iti suṃdarī pakṣe anyapakṣe yonimudrā tat tanmaṃtre tattadevīnāma grāhyamiti | devyāṃga ca ṣaḍaṃgāninyasyamūlaṃ samuccaran | yaṃtrastha puṣpamāghrāya tathā saṃhāramudrikāṃ || adhomukhe vāmahaste ūrddhvāsya vāmahastakāṃ | kṣiptvāṃgulīraṃgulībhiḥ saṃgraṃthya pari * * * (?) || saṃhāramudrikā caiṣā visarjanavidhau matā | gacchagacchaparaṃ sthānaṃ svasthānaṃ parameśvari || yatra brahmāṇayodevānāviduḥ paramaṃ padaṃ | visṛjyānena maṃtreṇa tataḥ pūrakavāyuno || dhyāyetta mūlamaṃtreṇa devīsaṃsthāparihṛdi | tatvānaṃde | ātmārpaṇe na manunā tata ātmā namarpayet | saṃhāramudrayā paścāddevīṃ visarjayet hṛdi || nirmālyena yajeddevīṃmīśe nirmālyavāsinīṃ | śrīpātrāśeṣamamṛtaṃ paścāt svīkuryād bhaktibhāvataḥ || p. 171a) sarvatīrthendu yat puṇyaṃ yat puṇyaṃ puṇyabhūmiṣu | śrīpātrāmṛta saṃsparśāt tasmācchataguṇaṃ bhavet || abhiṣekāllabhallā * (?) sarvasāmrājyaṃdāyinīṃ | lehya cosyānupānādi tāṃvūlamanulepanaṃ || nirmālyabhojanaṃ tubhyaṃ dadāmi śrīśivājñayā | anenaṃ manunāmaṃtrī śeṣikāṃ suṃdarīṃ yajet || ayaṃ tu pratijñā maṃtraḥ | mūlamaṃtrastu jñānārṇave | tataḥ sāvarṇāṃ devīṃ samudvāsya hṛdāṃvuje | śeṣikāye samudvāsyamarpyātha sthūlamaṃtreṇa śodhayet || syādvānbhavaṃ kṛtvā mucchiṣṭa cāṃḍāli tadanaṃtaraṃ | vadenmātaṃgi sarvāṃte ca yugmakaṃ | ekaviṃśatibhirvarṇaiśeṣikāmanurīritaṃ | maṃtreṇānena nirmālyaḥ śeṣakāye samā * * (?) || devīmucchiṣṭa mātaṃgī praṇatosmi susmitaṃ mukhīṃ | devīṃ śukalpāṇīṃ | kramastveśānyāṃ trikoṇavṛtta bhūviṃvaṃdhyāyellokaikamohinīṃ | vīnāvādya vinodagīte niratāṃ nīlāṃśukollāsinīṃ | viṃvoṣṭhī navayā rudre caraṇāmākīrṇakeśālakāṃ | hṛdyāṃgīṃśita śaṃkhakuṃḍaladharaṃ māṇikyabhūṣojvalāṃ mātaṃgīṃ praṇato si * * * (?) mukhīṃ devīraśukaśyāmale | kramastveśānyāṃ trikoṇavṛtta bhūviṃva vilikhya pratijñā maṃtraṃ paṭhitvā nirmālyāgrabhāgaṃ gṛhītvā yathoktāṃ dhyātvā uktamaṃtramuccārya dadyāt | avaṭutaṭaghaṭitakuṭītāḍitāḍī palāśatā ḍaṃkāṃ vīṇāvādana velākaṃpita śirasāṃ namāmi mātaṃgī | iti stutiḥ | yāmale | nirmālyaṃ śirasādhāryaṃ sarvāṃ na cānu lepataṃ | naivedyaṃ copabhuṃjīta datvā tadbhaktiśāline || puṣpādikaṃ tato datvā śucau deśe vinikṣipet | adhomukhaṃ tataḥścatvāni janmanuṃ mahītale || nidhāya puṣpakṛsyorddhve praṇamet sādhakottamaḥ | prakṣālya gopanaṃ kṛtvā tat tīrtha snigdhabhūmiṣu || mahāmāyāṃ samālikhyastitvā tilakamācaret | kaniṣṭhāṃgulināṃ maṃtrī maṃtreṇayaṃ yamādinā || yaṃ yaṃ spṛśati pādena yaṃ yaṃ paśyati cakṣuṣā | sadā satāṃ sa māyāti yadi sāmātaret || kathitā karmayogoyaṃ yena ucchiṣṭatā bhavet | tadabhyā sa taścaiva siddho bhavati yogidāṭ || tataśce gurave dadyannamaskāra trayaṃ sudhīḥ | devārcānā vaśiṣṭaṃ tu śalilaṃ śaṃkhamadhyagaṃ || aṃgalagnaṃ manuṣyāṇāṃ brahmahatyāṃ vyapohati | revā siṃdhu sarasvatī prabhṛti ṣu brahmāṃḍabhāṃḍodare tīrthesnāna sahasrakoṭi mamalaṃ śrīcakrapīṭhodakaṃ | gaṃgāpuskaraṃ narmadā sa yamunāgodāvarī gomatī tīrthasnānakuru prayāganagarī vārānasī siṃdhuṣu || śrīdurgā0 || namostuvo maṃgalamūhye mudrāṃ sauṃdaryalakṣābhuvi vaijayaṃtīṃ | śrīsuṃdarīmiṃdu kalāvataṃ sāmānaṃdanisyaṃdamayīṃ smarāmi | śrīsuṃdarīpūjana tatparāṇāṃ hālābhirālola vilocanānāṃ | p. 171b) asmākamānaṃditamānasānāṃ māheśvarāṇāṃ divasāḥ prayāṃtu | āśvāghamāṃsaṃ piśiṃ tasya khaṃḍaṃmākaṃṭhapīṭhaṃ madhurīpivaṃtaḥ | vāmekṣaṇāmaṃga samādadhāna bhuktiṃ ca muktiṃ ca vayaṃ vrajāmaḥ | nayaśaṃkāpiṣi tasya yasmin paṃcākṣarī yatra na yatra labhyā | sa yatra saṃgo mṛgalocanānāṃ tat tadinaṃdurdinamevamanye | hālāṃ pivan dīkṣita maṃdireṣu svapatniśāyāṃgaṇikā gṛheṣu | gṛhe gṛhe bhojanameva kurvan ca bhrāmyate sādhaka cakravartī | dine dine siddhaghaṭostu pūrṇaḥ dine dine tarpaṇamastu devyāḥ | dine dine saṃghāṭatāṃ dvitīyaṃ dine dine paṃcamarsagamostu | nidhaugradhārāṃ vadane surāṇāṃ śrīcakramuddhṛtya kulakrameṇā āsvādya sadyaḥpiṣitaṃ mṛgākṣīmāliṃgya mokṣaṃ sudhiye vrajaṃti | yatrasti bhogo na ca tatra mokṣo yatrāsti mokṣo na ca tatra bhogaḥ | śrīsuṃdarī tarpaṇa tatparāṇāṃ bhogopi mokṣopi karasthi eva | bhāgīrathī yajña samutprayogaḥ kedāratīrthādi vilokanaṃ ca | tānyevamanye jagataḥ ** (?) śrīsuṃdarītvaṃ taṃtrameva tīrthaṃ | pravartakānāṃ sahasaiva lakṣmīḥ prayātigehaṃ ripavaḥ krameṇa | śrīsuṃdarī sādhana sādhakānāṃ prāyāṃtu nāśaṃ pralayā bhavaṃ tu | aṃgeṣu kuṣṭhīni gṛheṣu lakṣmī sūkatvamāhye bhavanaṃ śmaśānaḥ | śrīsuṃdarī sādhakaluṃgavānāṃ yathā yathā niṃdanamātanoti | janaḥ svayaṃ putraṃ kalatramitrestathā tathā nāśamupneti śīghraṃ | anaṃtaraṃ kālavaśāmullayaḥ sohaṃ bhaviṣyāmi name viṣādaḥ | śrīsuṃdarijanminijanmanīnāṃ namāmi taṃ bhairavamīśamīḍe | vikalpavāpī taṭasannidhiye pravartamāno ṣaḍgaśoprarākāḥ | ākarṣaṇaṃ paṃkarūhe rūpatāṃ maiveyapānaṃ vayamā ca samaḥ | āyāta yātena bhavāṃ tu rāśau jātā mahāneśa mamaṃ prayāsaḥ | mokṣāmlārthasya varapradāṃgī kṛtaḥ saṃprati kaulamārgaḥ | nānyaṃ vilokyaṃpyaśramānyamīḍe | nānyaṃ smarenaredvāparamāśrayāmi | kadāpi nāhaṃ paramārtha bhāvāt śrīsuṃdaraṃ | ca tā * * * (?) parāmi vilikhya siṃdūramayaṃ sudhābhiḥ 'srīcakrarājaṃ niśitarpayaṃ tu | śrīsuṃdarī cetasi ciṃtanīhamāvalokairvaśayaṃti lokān | vāmerāmāramaṇakuśalā *** (?) pānapātraṃ agrelehyaṃ maricasahitaṃ śūkaraścesmimāṃsaṃ | skaṃde vīṇā lalitaṃ subhagā sadguruṇāṃ pravṛttiḥ | kaulodharmaḥ paramagahanoyogināmapyagamyaḥ | vāma ** (##? śrīguciṃtanaṃ bhagavatī dhyānopadaṃ mānasaṃ | jihvāyā japasādhanaṃdayitayā kaulakramābhyāsanaṃ | yaḥ śato * (?) yata karenyatha karemuktiṃ ca muktiṃ janaḥ | p. 172a) kare pātraṃ mukhestotraṃ ānaṃdaṃ hṛdayāṃvuje | mūrddhni śrīgurupādābjasmaraṇaṃ kimataḥ paraṃ || ekena śukta ca na ** (?) ghaṭaṃ * * * * * * * (?) | * * * * * * * * * * savaṇārdrakena (?) || prāstadayāmi yadi rohita khaṇḍamekaṃ gaṃgāṃ pivāmi yamunāṃ sahasāgareṇa alipiṣitapuraṃdhrī bhogapūjā * * * * * * (##? gurucaraṇaparohaṃ bhairavohaṃ śivohaṃ || iti maṃgalāstotraṃ samāptaṃ || 4 || nepāle ca * * * * * (?) utpatīḥ kāmarūpake | samāptistu japatyāṃ hi kulavṛttiriyaṃgatiḥ || śrīśrī svayaṃprakāśānāṃ guruṇāṃ śiṣyasattakaḥ | śrīdurgāśakti saṃyuktaḥ śrīdurgāṃ *** (?) jakaiḥ || āśīdvipravaraḥ sadātithipadaḥ sadviṣevamīkṣito bhoktā bhojyayutāḥ prasannahṛdayaḥ | śrīvaṃgadeśāśrayaḥ | kṛṣṇānaṃda iti prasiddha kathanaṃ kāṣṭhā * * * * * (?) śrito bhaṭṭācārya iti pralaccapadakastajjanmadeśavṛaḥ || navachūsenyāsidharmaṃ viditeṃ nijapadaṃ pīṭhanepālavīsaḥ | śrīdevīpadapadmagalita hṛdayaḥ * * * * (?) vetāḥ pūrṇānaṃdāmidhāniḥ praśamarasahṛdaḥ prāptabhāvāguroyaṃ sauyaṃ śrīkaulikānāṃ hitakaraṃṇamitiḥ kaulavṛttiḥ vidadhaut || śrīpūrṇānaṃdanāthenakṛtāyāṃ gurubhāvataḥ kulavṛttau svataṃtrāyāṃ triṃśat paṭalaḥ īritaḥ || saṃpūrn.āścādyakhaṃḍakaḥ || * (?) ṇīyārikanagare guruṇāṃ padasannidhe ādyakhaṃḍastu saṃpūrṇā yaśodharagirāśra* * * (?) || gaṃgāvadetāgariṇāṃbhāvataḥ paraṃ | kulavṛttināmakaṃśāstraṃ likhitaṃ gurusammataṃ || ādau natvā gurūn mūrddhi paścāddevīṃ hṛdāṃvuje | paṭhayaṃti * * * * * * * * * * * * * * (?) || śubhamastu || ########### END OF FILE #######