#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00355 Uniform title: laghustuti with commentary by rāgavānanda Author : laghubhaṭṭāraka Commentator : rāgavānanda Description: Volume 60 of anantaśayanasaṃskṛtagranthāvali Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: June 26, 2016 Publisher : ānantaśayanasaṃskṛtagranthavali Publication year : 1936 Publication city : Publication country : United States #################################################### anantaśayanasaṃskṛtagranthāvali granthāṅkaḥ 60 laghustutiḥ śrīlaghubhaṭṭārakapraṇītā śrīrāghavānandapraṇītayā vṛttyā sametā saṃskṛtagranthaprakāśanakāryādhyakṣeṇa ta0 gaṇapatiśāstriṇā saṃśodhitā | sā ca anantaśayane mahāmahimaśrīmūlakarāmavarmakulaśekharamahārājaśāsanena rājakīyamudraṇayantrālaye tadadhyakṣeṇa mudrayitvā prakāśitā | krastābdāḥ 1917 śrīḥ śrīlaghubhaṭṭārakapraṇītā laghustutiḥ śrīrāghavānandapraṇītayā vṛttyā sametā | viśvātītacidekavigrahavatī viśvātmikāpīha yā bhāti dhvastabhidābhramaiḥ sukṛtibhiryā śaśvadāsevyate | viśvāsena hṛdāhamityavatu sā saṃsāraduḥkhārditā- nanyatrāśaraṇān gṛhītacaraṇānasmānmaheśapriyā || śrīmallaghubhaṭṭārakaḥ svayaṃ nirvyājasamārādhitaguruvarakaruṇākaṭākṣalabdhaparaśaktipātāparanāmadheyapa rasaṃvidātmaikyabodhasiddhaparasaṃvidātmabhāvaḥ prakṣīṇāśeṣadoṣapāśapaṭalaḥ prādurbhūtaparamanirvṛtiḥ pareṣāmapyanayā paradevatātattvavibhūtivibhavaviśeṣaprakāśinyā stutyā parasaṃvidbhāvo bhūyāditi tadajñānājjanmādimaraṇāntaduḥkhasāgare nimagnāñjanānātmadṛṣṭāntenāvalokyānukampākulahṛdayasteṣāmāśiṣam āśāsānaḥ stutiṃ prastauti - aindrasyeva śarāsanasya dadhatī madhyelalāṭaṃ prabhāṃ śauklīṃ kāntimanuṣṇagoriva śirasyātanvatī sarvataḥ | eṣāsau tripurā hṛdi dyutirivoṣṇāṃśoḥ sadāhassthitā chindyād vaḥ sahasā padaistribhiraghaṃ jyotirmayī vāṅmayī || p. 2) aindrasyeveti | āśīrnamaskriyā vastunirdeśo vāpi tanmukham iti prathamapaṭhita āśīrvāda ihādāvaucityasaraṇimanusarati | vastunirdeśastaccheṣatayaiva kriyate | tena cāsya stotraratnasya mantradevatārūpo viṣayaśca prakāśyate } āśīrvādena prayojanaṃ ca sadyomuktilakṣaṇaṃ prakāśyate | iha māyāpāśabaddhāstāpatrayataptatanavaḥ sarve paśavaḥ | teṣvapi vidhimadhikṛtya svecchāmātreṇa vā ye paśūn ghnanti manuṣyāste sarve'pyatra gurudevatābhaktibhājo'dhikāriṇa ityaviśeṣanirdeśād gamyate | yathoktaṃ - sarvopāyaparibhraṣṭaḥ kulamārgamupāśrayed iti | sarvādhikāritvena cāsya stotratantrasyātyantaśuddhatvaṃ bhūriphalatvaṃ ca bhāgīrathībhāratyādipravāhādivadāviṣkṛtaṃ bhavati | vaḥ yuṣmākam aghaṃ chindyād ityuktibhaṅgyā svayaṃ parisamāptasakalakāmatvāt parānugrahaikaprayojana eveti svātmeśvarabhāvaścāviṣkṛtaḥ yenāsya stotratantrasya sarvaiḥ svataḥpramāṇatvena grahaṇaṃ syāt | nokhalvavimuktapāśapaṭalasyānāvirbhūtabhagavadbhāvasyānāptakāmasya vasiṣṭhakulodbhavasya catvāriṃśatsaṃskārasaṃskṛtasya dvijavarasyāpi vākpravāhavaitaraṇīṃ kṛtapuṇyaḥ ko'pi naro buddhipūrvamavatarati yastu nātmahantā bhavati | etacca pūrvasūribhiḥ saṅgrahavistārābhyāṃ bhūriśo vivṛtamapi svaśuddhipaddhatimadhyāsīnena rāghavānandanāmnā munimukhyena prācīnalokaniṣevitamapi bhāgīrathībhāratyādyambha idānīntanairyathā svaśuddhaye niṣevyate tathā saṅgrahavistārābhyāṃ yathāśakti vimṛśyate | iha dvividhaṃ vṛttaṃ mātrāvṛttaṃ varṇavṛttaṃ ceti | tatra catasṛbhiścatasṛbhirmātrābhiḥ pañca gaṇā yatra kalpyante taiśca ślokā grathyante tanmātrāvṛttaṃ yathā pathyāryādi | yatra punastribhistribhirvarṇairgaṇāṣṭakaṃ kalpayitvā tadavalambanena granthaviracanaṃ tad varṇavṛttam | p. 3) tasmiṃścaikaikākṣarādikramamitapādacatuṣkāṇāmuktātyuktādicchandasāmekai kārṇādhikāṅghrīṇāmutkṛtyantānāṃ ṣaḍviṃśatyarṇamitapādāntānāmavatāraḥ | tataḥ paraṃ caṇḍavṛṣṭipravāhādidaṇḍakā bhavanti | teṣvekonaviṃśatyarṇamitapāde'tidhṛtisaṃjñe chandāsi śārdūlavikrīḍitākhyavṛttavānayaṃ ślokanicayaḥ stutirūpo bhavati | atrāyamādiślokastripurāmantrataddevatāsvarūpopakṣepakaḥ | tato dvau tatprathamabījadevatālakṣaṇasya tattvasya nādavinduprādhānyena bījaprādhānyena ca sevāphalaprakāśakau | caturthastaddvitīyabījadevatāsevāphalārthaḥ | pañcamastṛtīyabījadevatāsevāphalānugaḥ | ṣaṣṭhastanmantrajapakramaphalākhyāpakaḥ | saptamastanmantrabījatrayasādhāraṇadevatādhyānaphaloddīpakaḥ | tatastrayaḥ ślokā ekaikabījadevatādhyānaphalaviṣayāḥ | ekādaśo dvitīyabījasthaniṣkalākṣaradhyānaphalapratipādakaḥ | dvādaśa etatsevanasya sārvajñyasāmrājyādidṛṣṭaphalatvaṃ gamayati | trayodaśa etatsevanena vinānantairapi sādhanāntarairbhogamokṣayorihaivānubhūtirdurlabhā bhavināmiti bhāṣate | caturdaśa etatsevādhikārisādhanaphalaviśeṣapratyāyakaḥ | pañcadaśo devyāḥ prapañcātītarūpopadeṣṭā | ṣoḍaśaḥ śabdārthātmakaprapañcamayarūpanirṇayakarṇadhāraḥ | saptadaśaḥ kāryaviśeṣakāmukairdhyeyaṃ parameśvaryā vibhūtiviśeṣaṃ tannāma copadiśati | aṣṭādaśastanmantrapārāyaṇaviṣayaḥ | ekonaviṃśastannāmapārāyaṇaviṣayaḥ | viṃśaḥ stotrasyāsya tripurāsaṃvidviṣayatvena svayaṃ mantramayatvena ca sadbhirabhyasanīyatvakhyāpakaḥ | ekaviṃśo gurudevatāprasādabalenaivālpaśrutādapyasmatto buddhipūrvaṃ jhaṭiti nirbādhamāvirbhūtatvādetadāgamavat svataḥpramāṇatvena grāhyaṃ mahātmabhiri(tī)mamarthaṃ samarthayate | eṣa stotrārthasārasarvasvasaṃkṣepaḥ | atha krameṇaikaikaślokārtho'pi tatrodīryate | eṣā pramātṛpramāṇaprameyātmakadvaitaprapañcarūpeṇākhilajanairanubhūyamānā na punardeśakālādivyavahitā | asau etadāvirbhāvatirobhāvasthānatvāt pramātrādiprabhedavihīnā akhaṇḍasaṃvitātmakaprapañcottīrṇarūpā ca | ata eva svabhaktiśūnyaiḥ kaiścidapyadṛṣṭatattvā | tribhiḥ padaiḥ purairupalakṣitā | p. 4) ata eva trīṇi purāṇyasyā iti tripureti prasiddhā devī vaḥ svopāsakānāṃ yuṣmākam | agham ātmatattvājñānamātraparamārtham āṇavamāyīyakārmabhedena trividhaṃ malam | sahasā acireṇa kālena | sadā punarutthānaśūnyatayā | chindyāt svenātmanā pratyakṣībhūya saṃharedityanvayaḥ | tathācāgamaḥ - svarūpajyotirevāntaḥ parā vāganapāyinī | yasyāṃ dṛṣṭasvarūpāyāmadhikāro nivartate || iti | antardṛṣṭasvarūpāyāmiti yojyam | bhagavadgītā ca - ajñānenāvṛtaṃ jñānaṃ tena muhyanti jantavaḥ | jñānena tu tadajñānaṃ yeṣāṃ nāśitamātmanaḥ || teṣāmādityavajjñānaṃ prakāśayati tatparam | tadbuddhayastadātmānastanniṣṭhāstatparāyaṇāḥ || gacchantyapunarāvṛttiṃ jñānanirdhūtakalmaṣāḥ || iti | kiṃ tasyāḥ svarūpamityata uktaṃ jyotirmayī vāṅmayīti | prakāśaikavapuṣaḥ sarvabhūtātmanaḥ parameśvarasya svabhāvabhūto yo'navacchinno'haṃvimarśaḥ sa jyotiḥpadena nigadyate | yathoktaṃ rahasyāgame - svasaṃvit tripurā devīti | tadvimarśābhilāpalakṣaṇo'kārādihakārāntāśeṣavarṇapratyāhārarūpo'khilāmnā yasārabhūtaḥ akṣarāṇāmakāro'smi dvandvaḥ sāmāsikasya ca iti śrībhagavadgītoktanītyā prakṛtiratha hasaṃjñā bhaved vyāpya viśvamityācāryoktanītyā ca dvandvasamāsatvaṃ napuṃskatvamekatvaṃ ca prāptākārahakāravigraho'haṃśabdo'napāyī pareti mahāmantra iti ca prasiddho vākśabdena gṛhyate tadatmānamevāvedahaṃ brahmāsmīti śruteḥ pūrṇāhantātmabhāvena kṛtrimāhantayā vinā | ātmānamātmanā sākṣād yaḥ paśyati sa paśyati || iti ca śrīmadanuttaranirṇayāt | evañca eṣāsau jyotirmayī vāṅmayī cetyaṃśena p. 5) viśvātmikāṃ taduttīrṇāṃ hṛdayaṃ parameśituḥ | parādiśaktirūpeṇa sphurantīṃ saṃvidaṃ numaḥ || iti rahasyāmnāyārthaḥ prakāśitaḥ | eṣāsāvitīhopātte devyāḥ parāpararūpe nāgameṣveva prasiddhe kintūpaniṣatsvapi - viśvataḥ paramaṃ nityaṃ viśvaṃ nārāyaṇaṃ harim iti bhagavadgītāyāṃ ca saptame'dhyāye - bhūmirāpo'nalo vāyuḥ khaṃ mano buddhireva ca | ahaṅkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtiraṣṭadhā || apareyemitastvanyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām | jīvabhūtāṃ mahāvāho ! yayedaṃ dhāryate jagat || ityādi trayodaśādhyāye ca - idaṃ śarīraṃ kaunteya ! kṣetramityabhidhīyate | etad yo vetti taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ || ityādyupadiṣṭe ācāryaiśca prapañcasāre - prakṛtiḥ puruṣaścaiva nityāvityādinānugṛhīte | kena karmaṇā punardevyaghacchedanābhimukhī bhavedityapekṣāyāṃ tadupāyopāsanāsthānaviṣayasādhanānvāviṣkartuṃ jyotirmayaṃ vāṅmayaṃ ca devyāḥ padatrayamāha - aindrasyetyādinā | madhyelalāṭaṃ lalāṭasya madhye ājñāsthāne | aindrasya śarāsanasyeva prabhāṃ dadhatī | hṛdayapadmasthā bhrūmadhyapadmaparyantadīptaśuklaraktakṛṣṇatejomātramūrtistryavayavna kāmabījenopāsyeti yāvat | śirasi dvādaśāntapadme anuṣṇagoścandrasyeva śauklīṃ kāntiṃ sarvata ātanvatī | ājñāpadmasthā tāvadvyāpta śaśiprabhāsadṛśaprabhārūpā śaktibījenopāsyeti yāvat | hṛdi hṛdayapuṇḍarīke | ahaḥsthitā uditā uṣṇāṃśoḥ raveḥ dyutiḥ prabheva sthitā mūlādhārapadmasthā hṛtpadmaparyantaprabhā codyadarkasadṛśajyotīrūpā vāgbhavenopāsyeti yāvat | yathoktaṃ śrīsaubhāgyahṛdaye - yonau kanakapuñjābhaṃ hṛdi vidyucchaṭojjvalam | ājñāyāṃ candrasaṅkāśaṃ mahastava maheśvari || p. 6) iti | so'yaṃ stutiprakāraḥ | mantroddhāraprakārastu - yatrādyavṛtte sphuṭam | ekadvitripadakrameṇa kathitastatpādasaṃkhyākṣarairmantroddhāravidhirityante vakṣyamāṇatvād asmin śloke ādyadvitīyatṛtīyapādeṣu krameṇa ādyadvitīyatṛtīyārṇatayā śrībālābījānyuddhṛtāni | sarvata ityatra visargaśca saukārāt prāgeva sakārasya tadutthatvāduddhṛtaḥ | sarvata iti taparakaraṇenānuttaramapyuddhṛtam | tayoḥ pṛthakkaraṇena śudhādibhedaśca sūcitaḥ | viśeṣasahito mantroddhāravidhiḥ kathita ityuktatvād ihaiva tadviśeṣāścoddhṛtāḥ | katham | ai ī au | aiṃ ī au | aiṃ īṃ au | aiṃ īṃ auḥ | iti śuddhābhedāstāvadatraivāntarbhavantīti sahoddhṛtāḥ | evaṃ sadā ahasthitā akārahakārayoḥ sthitā | śirasyanuṣṇagorbindorhetoḥ sarvataḥ kāntiṃ mahāprakāśavimarśasamullekhaśaktiśobhāṃ dadhatīti ca sarvamantrabījabhūto mahāmantra uddhṛtaḥ | haiṃ klīṃ hsauḥ sarvataḥ sarveṣu bījeṣu hasthitā hakāre sthitā iti tripurāvāsinīmantra uddhṛtaḥ | hai hī hsau sarvataḥ sahasā hakārasakārābhyāṃ sa i vartamāneti madhyamacatuṣkūṭatripurāśrīmantraḥ | hsaiṃ hsklīṃ hsauḥ | sahasā sadāhasthitā sadāho dāhaguṇavān vahnistamin rephe sthiteti madhyamapañcakūṭatripurādevīmantraḥ | hsraiṃ hsklrīṃ hsrauḥ | sarvataḥ sahasā sadāhasthitā klīṃ kāntiṃ kakāralakārarūpiṇīṃ kāntiṃ śobhāhetumātanvatī ceti sarvapañcakūṭatripurāsiddhāmantraḥ | hsklraiṃ hsklarīṃ hsklraiḥ | tatraivānuṣṇagoṣṭhakārasya śirasi ūrdhvasthitaḍakāre nimitte ca sarvataḥ kāntiṃ prabhāmātanvatīti śrīmaddvādaśārdhakūṭātmā tripurāṃbikāmantraḥ | hsklrḍai hsklrdī hsklrdauḥ | ete catvāraḥ sādayaśca bhavanti | śai śklīṃ śauḥ | ityādi | tathā bālādayaḥ ṣaṇmantrā visargāntā bindvantā binduvisargāntā ubhayavikalāśca syuḥ | ityādiyathāśrutamūhyam | bālāprathamabījāntyabījābhyāṃ binduvisargāntābhyāṃ sarve svarā āviṣkṛtāḥ | katham | ivarṇāvarṇayorguṇayogādekāro bhavati | punarekārasya avarṇena vṛddhiyogādaikāraḥ | tathāca p. 7) a ā i ī e ai iti ṣaṭ svarāḥ pañcadaśo bindurūpaḥ svaraśca prathamabīje'ntarbhavanti | tathā uvarṇāvarṇayoḥ guṇayogādokāro bhavati | tasya punaravarṇena vṛddhiyogādaukāraḥ | tathācāvaśiṣṭāḥ svarā u ū o au iti catvāraḥ ṣoḍaśasvarātmā visargaścāntyabīje'ntarbhavanti | ṛ ṛ it svarau rephaśyaiva rūpabhedau ḷ ḹ iti lakārasya | pratilomoccarito visargo hakāraḥ madhyamabīje kakāraśca | ata ādyantārṇagrahaṇe sandaṃśanyāyāt sarve halo gṛhītāḥ | sakārakakārābhyāṃ kṣakāraścopāttaḥ | evaṃ pañcāśadvarṇamayī mātṛkā cātroddhṛtā | mātṛkoddharaṇe ca sarvamantrayantratantravedaśāstretihāsapurāṇakāvyanāṭakabhāṣābhedagītabheda stutibhedāḥ sūcitāḥ syuḥ | sarvasyāsya tanmayatvāt | ata evoktaṃ - na mātṛkāparo mantraḥ iti | evaṃ tṛīyabīje su au jas iti prathamāvibhaktirūpaṃ labhyate | sā ca prātipadikārthamātraniṣṭheti dvitīyādyāḥ ṣaḍ vibhaktayo'syāmevāntarbhavanti | tattadavasthāviśeṣavataḥ prātipadikārthasyaiva karmādikārakatayāvasthitatvāt | evaṃ saptavibhaktayo'pyasyāṃ tripurāyāmantyabījenoddhṛtāḥ | kiñca pṛthivyādimāyāntāni yānyekatriṃśattattvāni tānīha satsaditi rpatīteḥ sarvānugatena sakāreṇa gṛhītāni | aukāreṇa ca śuddhavidyādiśivāntāni pañca tattvāni gṛhītāni | tasyānuttarānandonmeṣonatāśaktisambhavatvāt svayaṃ tadavayavitvena śaktiviśeṣatvācca pañcaśaktirūpatvam | tāścāntataścidānandecchājñānakriyāśaktaya eva yāḥ śivādiśuddhavidyāntapañcatattvātmikā bhavantīti | ṣaṭtriṃśattatvāni cāntyabīje virājante | yathoktaṃ - yathā nyagrodhabījasthaśaktirūpo mahādrumaḥ | tathā hṛdayabījasthaṃ jagadetaccarācaram || iti | ūrdhvādho bindurūpeṇa visargeṇa sarvatattvāvirbhāvatirobhāvasthānabhūtaṃ paramaśivaparābhaṭṭārikākhyaṃ pradhānatattvaṃ ca saṅgṛhītamityeṣā dik | evaṃ tribhiḥ sthānai rūpairbījaiśca purāparaparyāyaiḥ padairyuktatvāt tripureti niruktaṃ bhavati | etacca nirvacanāntaropalakṣaṇam | kathaṃ tribhyastejovannebhyaḥ purā bhāvāt tripurā | sadeva somyedamagra āsīd p. 8) ekamevādvitīyaṃ tadaikṣata tattejo'sṛjata tadapo'sṛjata tā annamasṛjanteti śruteḥ | teja āditrirūpatvādvā kāraṇavyatirekeṇa kāryābhāvād vāārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyaṃ evaṃ somya ! sa ādeśaḥ iti śruteśca | tathā tribhyo lokebhyaḥ purā bhāvāt tadrūpatvādvā evaṃ tribhyo vedebhyaḥ purā bhāvāt tattrirūpatvādvā tribhyo devebhdyaḥ purā bhāvāt tadrūpatvādvā tribhyaḥ sūrgyāgnīndubhyaḥ purā bhāvāt tadrūpatvādvā tribhyaḥ pramātrādibhyaḥ purā bhāvāt tadrūpatvādvā tisṛbhyaḥ śaktibhyaḥ purā bhāvāt tadrūpatvādvā ityādi | iha mahāmantraḥ purā asyā eva tripurākhyā yatastrīṇi bījāni paśyantīmadhyamāvaikharīrūpāṇi | iha sarvāntarātmanaḥ parameśvarasyānavacchinnāhantāparāmarśamayyanapāyinī cādyā | dvitīyā dehādiparicchinnāhantāparāmarśamayī | tṛtīyā dehādimāyāpramātṛbhyo'nyatra nīlasukhādau svātmanyevedantāparāmarśamayī | caturthī tadvistāramayīti bhedaḥ | puraistribhirityanuktiḥ padaistribhirityuktiśca śrutipratyabhijñāpanārthā | catvāri vāk parimitā padānītyādikā śrutiratrānusandheyā | atra stutau tripurāśabdo devatāvācī | itaratra mantravācīti draṣṭavyam || 1 || evaṃ tripurāmantradevatātadupāsanāsthānaphalāni sāmānyenopadiśyātha tadviśeṣopadidikṣuḥ prathamaṃ nādabindubījabhedena tridhā sthitasya prathamabījasya niṣkalasakalaniṣkalasakalabhedena tridhāvasthitadaivatasya māhātmyaṃ dvābhyāṃ ślokābhyāṃ kathayati - yā mātrā trapusīlatātanulasattantūtthitispardhinī vāgbīje prathame sthitā tava sadā tāṃ manmahe te vayam | śaktiḥ kuṇḍalinīti viśvajananavyāpārabaddhodyamāṃ jñātvetthaṃ na punaḥ spṛśanti jananīgarbhe'rbhakatvaṃ narāḥ || 2 || yā mātreti | anayorādyena sanādasya bindoḥ sadaivatasyopāsanāphalamaghaccheda eveti varṇayati | yadyapyaghacchedaḥ pūrvaśloke tripurā- p. 9) mantrasāmānyasya phalatvenopadiṣṭaḥ tathāpīha tadviśeṣasya phalacintārthamayamārambha iti sanādabindūpāsanasya mokṣa eva phalamityupadiśyate | devīti saṃbodhanamuttaraślokādihāpi grāhyam | viśvasargasthāpanasaṃharaṇatirobhāvānugrahalakṣaṇaiḥ pañcakṛtyaiḥ svātmanyeva viharatīti vā svaprakāśasaṃvidrūpeti vā devī tasyāḥ saṃbodhanaṃ tathā | yadvā devasya svaprakāśaikatanormahādevasya sarvāntarātmanaḥ svabhāvabhūtānavacchinnāhaṃvimarśamayī devī | śūnyabuddhiprāṇadehalakṣaṇamāyāpramātṛtadantargatasukhaduḥkhanīlapītādy arthatajjñānānāṃ svābhāsāveśavaśenāhammametyādirūpeṇa prakāśayitrī vā devī | tava saṃbandhini tvadviṣaye prathame vāgbīje vāgbhavākhye bīje mūlādhāracaturdale padmakarṇikāgatanavayonimadhyayonyātmani trikoṇākāre | sthitā tanmadhyasthā sanādabindurūpā | yā mātrā kalā | trapusīlatātanulasattantūtthitispardhinī | trapusīlatā urvāruvalli tasyāstanorlasantī yā tantūtthitistantorudayaḥ utthito vṛttāgrasūkṣmo guṇaḥ tayā spardhinī sadṛśī samānasaṃsthānajyotīrūpā kuṇḍalinī śaktiriti śāstreṣu prasiddhā | tāṃ viśvajananavyāpārabaddhodyamāṃ parāpaśyantyādirūpiṇīṃ pañcāśadvarṇakrameṇa śabdārthaprapañcajanayitrīm | sadā savanatraye'pi | jñātvā svātmatayopāsya | narā jananīgarbhe sthitaṃ yadarbhakatvaṃ tanna punaḥ spṛśanti na prāpnuvanti svayaṃ viśvajanakajananībhāvaṃ gatatvāt | itthaṃ manmahe niścinumaḥ | te bhavadbhaktā vayam || 2 || evaṃ sanādabindūpāsanasya mokṣaphalatvamuktvā bījopāsanasya tatsādhanajñānasādhakatamavāksiddhirūpaṃ phalaṃ kaimutikanyāyena kathayati - dṛṣṭvā sambhramakāri vastu sahasā ai ai iti vyāhṛtaṃ yenākūtavaśādapīha varade! binduṃ vināpyakṣaram | p. 10) tasyāpi dhruvameva devi! tarasā jāte tavānugrahe vācaḥ sūktisudhārasadravamuco niryānti vaktrodarāt || dṛṣṭvā saṃbhrameti | varaṃ sādhakābhimatārthasarvasvaṃ dadātīti varadā tatra saṃbodhanaṃ varade! iti | iha loke | yena puṃsā sahasā akasmāt | saṃbhramakāri sarpādikaṃ vastu dṛṣṭvā | ākūtavaśād abhiprāyāntaravaśād bhayādihetorapi | ai ai iti binduṃ vināpyakṣaram ādyaṃ vyāhṛtaṃ tasyāpi tavānugrahe jāte anicchayāpi saṃspṛṣṭo dahatyeva hi pāvakaḥ iti nyāyāt tvatkaṭākṣapāte jāte sati | tarasā jhaṭiti | sūktisudhārasadravamucaḥ sūktayaḥ salakṣaṇāḥ sumadhurā uktayaḥ tā eva sudhārasadravaḥ taṃ muñcantīti tathā | evaṃbhūtā eva vāco vaktrodarānniryānti svayameva prādurbhavanti | dhruvaṃ niścitametat | tadekakāmanayā yathāvidhi kṛsnaṃ bījamabhyasyataḥ kiṃ punarityapyarthaḥ || 3 || evaṃ dvitīyabīje'pyekadeśasyāpi sārasvatatvaṃ kiṃ punaḥ samastasyetyāśayenāha - yannitye! tava kāmarājamaparaṃ mantrākṣaraṃ niṣkalaṃ tat sārasvatamityavaiti viralaḥ kaścid budhaśced bhuvi | ākhyānaṃ pratiparva satyatapaso yat kīrtayanto dvijāḥ prārambhe praṇavāspadapraṇayinīṃ nītvoccaranti sphuṭam || yannitye iti | he nitye! kālatrayānācchinnacidrūpe! yat kāmarājaṃ kāmarājasaṃjñam | aparaṃ dvitīyamantrākṣaram | niṣkalaṃ kakāralakārābhyāṃ rahitamapi | sārasvataṃ sarasvatīprasādakaramiti ced bhuvi kaścidavaiti sa viralo'lpaḥ bālako'pi budho bhavati | kutaḥ pratiparva pratyamāvāsi | satyatapasaḥ ṛṣeḥ | ākhyānaṃ kīrtayanto dvijāḥ yad akṣaram | p. 11) praṇavāspadapraṇayini praṇava eva yadāspadamadhiṣṭhānaṃ tasmin praṇayini sāpekṣe prārambhe | īṃ nītvā īṃ ityetāvanmātrākāraṃ kṛtvā sphuṭamucairuccaranti | praṇavena sahaikārthatvādekaprayojanatvāccākhya tripurāsarasvatītattvabodhaphalatvaṃ niścīyata ityabhihitaṃ bhavati | tathāca śrutiḥ - yastityāja sacividaṃ sakhāyaṃ na tasya vācyapi bhāgo asti | yadīṃ śṛṇotyalakaṃ śṛṇoti nahi praveda sukṛtasya panthām iti | ayamarthaḥ - vāci mantrabījaviśeṣe'pi | sacividaṃ samavetaṃ nityasambandhinam | sakhāyaṃ samānaṃ khyāti arthaviśeṣaṃ prakathayati sakhā tam aikyena paṭhitamekārthaniṣṭhaṃ ca varṇam | yastityāja tyajati | tasya bhāgaḥ tajjaptṝṇāṃ yat phalaṃ tad nāsti naiva bhavati | tadevodāhṛtya darśayati - yadīmiti | īṃ ityetadvarṇarūpaṃ yaḥ śṛṇoti ācāryasakāśād gṛhṇāti sa yad yadi | alakaṃ kakāralakārābhyāṃ rahitam | śṛṇoti īṃ ityeva mantratvena gṛhṇāti | tarhi sukṛtasya kāmabījajapasaṃbhūtasya puṇyasya panthāṃ panthānaṃ mārgaṃ phalaṃ trailokyavaśīkaraṇalakṣaṇam | nahi praveda nānubhavati | kintu sarvadvaitaprapañcadarśanalakṣaṇabandhavimukta eva bhavet | asya praṇavena sahaikārthatvādekaphalatvamavaśyambhāvi | tadekārthatvaṃ ca satyatapasaḥ ākhyānārambhe tārasthāne tasyaiva sarvairbrāhmaṇairabhiṣiktatvādavadhāryate | praṇavaścopaniṣadā mokṣaikaphala ātmatattvaikaviṣayaścopadiṣṭaḥ - omityevaṃ dhyāyatha ātmānamanyā vāco vimuñcatha amṛtasyaiṣa seturiti | yadvā īṃ śṛṇoti sa yadyalakaṃ śṛṇoti tarhi sukṛtasya sarvasya puṇyasya | panthānaṃ brahmendrarudrādipadamapi | nahi praveda prakṛṣṭaṃ bahu veda na vahumanute | svayaṃ brahmānandamihaivānubhavatītyarthaḥ | athavā sa sukṛtasya panthānamapi nahi praveda kiṃ punarduṣkṛtasya panthānam | ubhābhyāṃ saphalābhyāṃ vihīno mukto bhavatītyarthaḥ | apuṇyapuṇyoparame yaṃ punarbhavanirbhayāḥ | śāntāḥ saṃnyāsino yānti tasmai mokṣātmane namaḥ || iti | athavā yadīmityetadalakaṃ śṛṇoti tarhi sukṛtasya śobhanāni kṛtāni yajñadānatapāṃsi yasya tasya | saphalībhūtasarvasatkarmaṇastāya p. 12) panthānaṃ vartma sañcāramārgaṃ dehaṃ vṛttaṃ vā | nahīha praveda kaścid apūrvadarśana eṣa syādityarthaḥ | sarvaṃ tadabhisameti yat kiñca prajāḥ sādhu kurvanti yastad veda yat sa veda iti śruteḥ | sarvakarmaṇāṃ brahmavidyāphalatvam | sā caitadabhyāsina ihaiva vedāntaśravaṇādīnāṃ dṛṣṭaphalatvāt samupajāyata ityāśayaḥ | smṛtiśca - manuṣyāṇāṃ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye | yatatāmapi siddhānāṃ kaścinmāṃ vetti tattvataḥ || iti || 4 || atha tṛtīyabījopāsanaphalamā - yat sadyo vacasāṃ pravṛttikaraṇe dṛṣṭaprabhāvaṃ budhai- stārtīyaṃ tadahaṃ namāmi manasā tvadbījaminduprabham | astvaurvo'pi sarasvatīmanugato jāḍyāmbuvicchittaye gauśśabdo giri vartate sa niyataṃ yo gaṃ vinā siddhidaḥ || 5 || yaditi | nitye ~ iti sambuddhiratrāpi grāhyā | yat sadyaḥ acireṇa kālena | vacasāṃ pravṛttikaraṇe kavitvakaraṇe | budhaiḥ dṛṣṭaprabhāvaṃ dṛṣṭasāmarthyam | yaccenduprabhaṃ tatprabhāsadṛśatejomūrtervācakam | tārtīyaṃ tṛtīyaṃ tvadbījam | sadaiva tannamāmi | kimarthamityata uktam - astvityādi | astu auḥ vaḥ api sarasvatīm anugataḥ jāḍyāmbuvicchittaye gauśśabdaḥ giri vartate saḥ niyataṃ yaḥ gaṃ vinā siddhidaḥ iti padacchedaḥ | yo gauriti śabdo bhūtvā giri sarasvatyāṃ niyataṃ vartate niyamena vācako bhavati yaśca gaṃ gakāraṃ vinā siddhidaḥ sarasvatīprasādakaro mantraviśeṣo bhavati sandhyakṣarāḥ syuścatvāro mantrāḥ sarvārthasādhakāḥ ityācāryavacanāt | va iti yuṣmacchabdena devī gṛhyate | vo yuṣmākaṃ sambandhinīṃ sarasvatīm anugataḥ bhavatyāstṛtīyabījagataḥ sa auḥ p. 13) auriti śabdo'pi no jāḍyāmbuvicchittaye mohapravāhasaṃhārāya astu | liṅrthe loṭ | niyoge ca liṅ | avaśyaṃ bhavatyeveti manasā niścayena | sakārayuktastu kiṃ punarityapyarthaḥ | evaṃ yā mātreti caturbhiḥ ślokaiḥ śuddhā ca pṛthagupadiṣṭā aiṃ īṃ auḥ iti | nāhaṃ kavitāmātraphalaṃ tṛtīyaṃ bījamupagacchāmi tasyā etannāntarīyaphalatvāt | kintu aśeṣānarthabījabhūtāvidyānivṛttiphalamupagacchāmityabhiprāyaḥ || 5 || kathaṃ punaretāni bījāni japtavyāni kiṃkāmaiḥ kairvā japtavyānītyatrāha - ekaikaṃ tava devi ! bījamanaghaṃ savyañjanāvyañjanaṃ kūṭasthaṃ yadi vā pṛthak kramagataṃ yadvā sthitaṃ vyutkramāt | yaṃ yaṃ kāmamavekṣya yena vidhinā kenāpi vā cintitaṃ japtaṃ vā saphalīkaroti tarasāṃ taṃ taṃ samastaṃ nṛṇām || 6 || ekaikamiti | he devi ! tava saṃbandhi bījam ekaikaṃ savyañjanāvyañjanaṃ savyañjanamavyañjanaṃ ca vā | savyañjanatve'pi kūṭasthaṃ dvyādikrameṇa ṣaḍvyañjanayuktaṃ vā | tatrāpi pṛthak pṛthagvā | apṛthaktve'pi kramagataṃ vā | yadvā vyutkramāt sthitam | yaṃ yaṃ kāmaṃ dharmādikam avekṣya yena kenāpi vā vidhinā vidhānena aṅgarṣyādinyāsakrameṇa vā srīgurupādukāmātrasmaraṇakrameṇa vā kimapyakṛtvaiva vā | svena rūpeṇa japtaṃ svavācyadevatārūpeṇa cintitaṃ niṣkalatayā sakalaniṣkalatayā sakalatayā dhyātaṃ vā | nṛṇāṃ sarveṣāṃ manuṣyāṇāṃ strīśūdrādīnāmapi na brāhmaṇaparivrājakādīnāmeva | taṃ taṃ kāmaṃ kāmitamartham | samastamaśeṣam | tarasā asminneva janmani saphalaīkaroti japtaṃ cintitaṃ veti mantradevataikyābhiprāyeṇoktam | yathāgamaḥ - devatāgurumantrāṇāṃ bhāvayannaikyamātmanā iti | sarvādhikāritve heturanaghamiti | svataḥ śuddhatvād bhāgīrathītoyavat sarvasevyatvamucitamiti bhāvaḥ | iha śuddhābhedāścatvāraḥ puroktāḥ | kalasundaryādayaḥ ṣaṭ cāviṣkṛtāḥ | teṣu ca śuddhabindvantādibhedena p. 14) cāturvidhyamiti caturviṃśatibhedāḥ | tatrāpi dvyādikūṭacatuṣke sādihādibhedena dvaividhyamiti teṣāmaṣṭadhā bhedāḥ | teṣu ca pratyekaṃ caturdhā bheda iti catvāriṃśat | śuddhābhedāśca catvāraḥ | tena catuścatvāriṃśanmantrāḥ | teṣu trayāṇāṃ bījānāṃ pṛthak pṛthag jape na kramākramacintā | bālādibījānāṃ śuddhādibhedena pratyekaṃ cāturvidhyam | dvyādikūṭeṣu pratyekaṃ hāditvaṃ sāditvaṃ ca tatrāpi grāhyam | yadā samudāyajapastadā sṛṣṭau kramājjapaḥ | saṃhāre sthitau cākramataḥ | tatrāntyādyādyabījāntatve saṃhāro dvitīyabījāntatve sthitiḥ | tadetadabhipretyāhuḥ purāvidaḥ - ādimādimanādiṃ ca madhyaṃ madhyamamadhyamam | antyamantyamanantyaṃ ca tripurā śīghrasiddhidā || iti | ādinātha ṛṣistveṣāṃ laipeyaṃ chanda ucyate | devatā tripurā devī dviruktaiḥ svaiḥ ṣaḍaṅgakam || dharmavāksiddhikāmānāṃ jape sṛṣṭikramo bhavet | arthakāmārthināṃ gīto jape sadbhiḥ sthitikramaḥ || mumukṣūṇāṃ tu sarveṣāṃ saṃhārakrama īritaḥ | mantrākṣaranyāsavidhāvapi nyāyamimaṃ viduḥ || aiṃ aṇḍaje aṅgajānandadevi ! nu hi ka ri ājñāṃ pūjayāmi | aiṃ parāyai śrīgurupādukāpaṅktyai namaḥ | klīṃ aparāyai sauḥ parāparāyai aiṃ anantānandanādhadeva ! anantānandanāthadevi ! śrīgurupādu0 namaḥ | klīṃ avatāranāthadeva ! avatāranāthadevi ! śrīgurupādu0 namaḥ | sauḥ śrīsiddhanāthadeva! śrīsiddhanāthadevi! śrī(guru)pādu0 namaḥ | punaḥ paramagurupādukānāthadevīpadayuktā | punaḥ svagurupāduketi nava śrīgurupādukā iha jñeyāḥ | aiṃ raktacaraṇābhyāṃ namaḥ | sauḥ śuklacaraṇābhyāṃ namaḥ | klīṃ raktaśuklacaraṇābhyāṃ namaḥ | aiṃ klīṃ sauḥ raktaśuklamiśracaraṇābhyāṃ namaḥ | iti rahasyacaraṇacatuṣṭayaṃ p. 15) ca mūrdhani śrīgurupādukānte vāmadakṣiṇamadhyasarvordhvapradeśeṣu dvādaśāntasthasahasradalapadmakarṇikāyāṃ smṛtvā vinyasyādhāre gaṇeśaṃ hṛdi saparivārāṃ devīṃ ca mūlena natvāstramantreṇa karatalaśuddhitālatrayadigbandhanāgniprākārān vidhāya nābhihṛdbhrūmadhyeṣu bālābījāni vinyasya hṛdayaṃ spṛṣṭvā tāṃ caturvāramāvartyānte śrītripureśvari ! ātmānaṃ rakṣa ityātmarakṣāṃ kṛtvā recakādikrameṇa triṣaḍdvādaśābhyastaṃ mūlabījaiḥ prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā samastavyastamūlabījaiścaturvāraṃ vyāpya śaktyaṇḍamāyāṇḍaprakṛtyaṇḍapṛthvyaṇḍamātraparamārthaṃ sāmānyakāraṇasūkṣmasthūlaśarīracatuṣkamutpādyānulomavilomamūlapuṭikāṃ mātṛkāṃ vinyasya nābherathācaraṇamā hṛdayācca nābhi mūrdhnastathāhṛdayamityamunā krameṇa | bījaistribhirnyasatu hastatale ca savya- dakṣāhvaye dvitayamityubhayostṛtīyam || mūrdhani guhye hṛdaye nitratritaye'pi karṇayorāsye | aṃsadvaye ca pṛṣṭhe korparayornābhimaṇḍale nyasyet || ityācāryopadiṣṭakrameṇa mantrākṣarāṇi tanau nyasyāṅgaṣaṭkamṛṣyāditrikaṃ ca nyasya aiṃ bījaṃ sauḥ śaktiḥ klīṃ kīlakaṃ śrītripurādevīprasādasiddhyarthe viniyoga iti smṛtvā āṃ hrīṃ kroṃ ya-ra##- śrītripurādevyāḥ prāṇā iha prāṇāḥ | evaṃ śrītripurādevyā jīva iha sthitaḥ | evaṃ śrītripurādevyāḥ sarvendriyāṇi vāṅmanaścakṣuḥśrotraghrāṇaprāṇā ihaivāgatya sukhaṃ ciraṃ tiṣṭhantu svāhā haṃsaḥ saṃ laṃ iti prāṇapratiṣṭhāṃ kṛtvā akṣasrakpustakābhayavaramudrā akṣasraje namaḥ pustakāya abhayāya varadāya iti viracayya | aiṃ iti yonimudrāṃ ca baddhvā dhyātvā yathāvidhi ṣoḍaśabhiḥ pañcabhirvā mānasopahārairabhyarcya brahmārpaṇamanunā brahmārpaṇam ātmārpaṇamanunā ātmārpaṇaṃ ca kṛtvā mūlenaikyamupagamya svayaṃ devatāmūrtirbhūtvā gurorgṛhītāṃ sugandhāliptāṃ sudhūpitāṃ cākṣamālāmādāya mantrajapaṃ kuryāt | sa ca japastrividhaḥ vācikopāṃśumānasabhedāt | yathoktaṃ - p. 16) yaduccanīcasvaritaiḥ spaṣṭaiḥ śabdapadākṣaraiḥ | mantramuccārayedvācā japayajñaḥ sa vācikaḥ || śanairuccārayenmantraṃ kiñcidoṣṭhau pracālayet | īṣacchabdaṃ svayaṃ vidyādupāṃśuḥ sa japaḥ smṛtaḥ || dhyānaṃ yadakṣaraśreṇyā varṇādvarṇaṃ padātpadam | śabdārthacintanābhyāsaḥ sa ukto mānaso japaḥ || iti | japānte punardevīṃ pṛthak svapurata iva sañcintya \/ guhyātiguhyagoptri! tvaṃ gṛhāṇāsmatkṛtaṃ japam | siddhirbhavatu me devi! tvatprasādāddhṛdi sthite ! || iti mantreṇa devyāścaraṇamūle japaṃ samarpya prāṇāyāmatrayaṃ vyāpakatrayam aṅgarṣyādinyāsaṃ ca vidadhyāditi tripurāmantrajapasāmānyasaṃkṣepaḥ | vistarastvanyato draṣṭavya iti śivam || 6 || cintitaṃ japtaṃ vetyatra kathaṃ cintā kāryetyapekṣāyāṃ niṣkalarūpasya jyotirmayī vāṅmayītyupadiṣṭatvādaindrasyeveti sakalaniṣkalarūpasya copadiṣṭatvādavaśiṣṭaṃ devyāḥ sakalaṃ rūpamāha vāma iti pañcabhiḥ ślokaiḥ | vāme pustakadhāriṇīmabhayadāṃ sākṣasrajaṃ dakṣiṇe bhaktebhyo varadānapeśalakarāṃ karpūrakundojjvalām | ujjṛmbhāmbujapatrakāntinayanasnigdhaprabhālokinīṃ ye tvāmamba! na śīlayanti manasā teṣāṃ kavitvaṃ kutaḥ || vāma iti | he amba ! jaganmātaḥ! ye tvāṃ manasā na śīlayanti na dhyāyanti | vācā tvanmantraṃ na japanti ca | teṣāṃ kutaḥ kavitvaṃ krāntadarśitvaṃ sārvajñyaṃ na kutaścit | ye tu punaḥ śīlayanti teṣāṃ kavitvābhāvo vā kutaḥ | kīdṛśīṃ tvāṃ caturṣu kareṣu vāme ūrdhvādhaḥkrameṇa pustakadhāriṇīm abhayadām abhayamudrādhāriṇīṃ ca | dakṣiṇe sākṣasrajaṃ bhaktebhyo varadānapeśalakarāṃ sphāṭikākṣamālādhāriṇīṃ varadamudrādhāriṇīṃ ca | karpūrakundojjvalāṃ karpūravat kundavaccojjvalāṃ śobhamānām | ujjṛmbhāmbujapatrakāntinayanasnigdhaprabhālokinīm ujjṛmbhā ujjṛmbhaṇaṃ p. 17) vikāsaḥ tayā yuktaṃ yadambujaṃ tasya patram antardalaṃ tasya kāntiriva kāntiryeṣāṃ nayanānāṃ teṣāṃ snigdhaḥ kṛpārasārdraḥ prabhāyuktaśca ya āloka ālokanam īkṣaṇaṃ tadvatīm | susitāmbarānulepamālyālaṅkṛtāṃ kapardabhāravidhṛtacandrakhaṇḍāṃ ceti draṣṭavyam || 7 || evaṃ bījatrayasādhāraṇaṃ dhyeyaṃ rūpaṃ sārvajñyalakṣaṇaṃ tatsevāphalaṃ coktvā idānīṃ śaktikāmarājavāgbhavakrameṇa dvādaśāntamūlādhārahṛtpadmeṣu dhyeyasādhāraṇaṃ rūpaṃ phalaṃ cāha ##- ye tvāṃ pāṇḍarapuṇḍarīkapaṭalaspaṣṭābhirāmaprabhāṃ siñcantīmamṛtadravairiva śiro dhyāyanti mūrdhni sthitām | aśrāntaṃ vikacasphuṭākṣarapadā niryāti vaktrodarāt teṣāṃ bhārati ! bhāratī surasaritkallolalolormivat || ye tvāṃ pāṇḍareti | he bhārati ! ye tvāṃ mūrdhni sthitāṃ dhyāyanti teṣāṃ vaktrodarād aśrāntam akleśena bhāratī niryāti | surasaritkallolalolormivat surasarid gaṅgā tasyāḥ kallolaiḥ bṛhattaraṅgaiḥ lolāścañcalā yā ūrmayaḥ pravāhāḥ tadvat | kīdṛśī bhāratī vikacasphuṭākṣarapadā vikacānyasaṃkucitāni sphuṭākṣarāṇi (padāni yasyāṃ?) tattadarthābhidhāne samarthāni suprasannākṣarāṇi ca padāni yasyāṃ sā tathoktā | kiṃvarṇāṃ dhyāyanti pāṇḍarapuṇḍarīkapaṭalaspaṣṭābhirāmaprabhāṃ pāṇḍarapuṇḍarīkapaṭalavat sitapadmapuñjavat spaṣṭā dhavalā abhirāmā hṛdyā ca prabhā yasyāstām | kiṃvyāpārām amṛtadravaiḥ svāṅgagalitaiḥ sādhakasya śiraḥ siñcantīmiva | ivaśabdo vākyālaṅkāre | mūrdhni pustākṣamālādivaradojjvalavigrahām | śivaśaktyātmikāṃ dhyāyet kundendudhavalaprabhāṃ || 8 || p. 18) evaṃ vāgudbhavādidharmārthibhiḥ sevyaṃ rūpaṃ samupadiśya kāmārthibhirdhyeyaṃ rūpaṃ samupadidikṣurdvitīyabījasyāsādhāraṇaṃ dhyānaṃ phalaṃ cāha - ye sindūraparāgapuñjapihitāṃ tvattejasā dyāmimā- murvī cāpi vilīnayāvakarasaprastāramagnāmiva | paśyanti kṣaṇamapyananyamanasasteṣāmanaṅgajvara- klāntāstrastakuraṅgaśābakadṛśo vaśyā bhavanti dhruvam || ye sindūreti | bhāratīti saṃbodhanamanuṣajjyate | guhyasthitaṃ vā madanasya bījaṃ japāruṇaṃ raktasudhāṃ sravantam | vicintya tasmin viniveśya sādhyāṃ vaśīkarotyeva vidagdhalokaḥ || ityācāryairanugṛhītatvādihottaraśloke ye tvāṃ cetasīti vakṣyamāṇatvādiha sthānaviśeṣānukteścādhārapadmastharūpadhyānametaditi gamyate | na ca pūrvāparavirodhaḥ | upāsanāviśeṣavadādhāraviśeṣasyāpi kāryaviśeṣe'bhimatatvāt | pūrvaṃ sārvajñyārthamupāsanaṃ sarvaṣāmuktam idānīmekaikasya bījasya dharmādiphalatvamucyata iti siddho viśeṣaḥ | kāmagiripīṭhatvaṃ kāmeśvarīsthānatvaṃ cādhārapadmasya | śrīsaubhāgyamārge'pyamumarthamupodbalayati | he bhārati ! imāṃ dyām antarikṣaṃ sindūraparāgapuñjapihitāmiva urvīmapi ca yāvakarasaprastāramagnām alaktakadravaprāhaplutāmiva ye kṣaṇamapi paśyanti | kena tvattejasā atyantaraktavarṇāyā bhavatyāḥ sarvataḥprasṛtaśrīmūrtiprabhāpratānena | kiṃ kṛtvā ananyamanasa ekāgracetaso bhūtvā | svāsane vidhivadupaviśya prāṇāyāmairdoṣān saṃhṛtya svaviṣayebhya indriyāṇi manasā saha pratyāhṛtyetyarthaḥ | yadvā ananyamanasaḥ svātmānameva tādṛśīṃ tvāṃ gurutaḥ śāstrao'nubhavataśca niścinvānāḥ p. 18) evaṃ vāgudbhavādidharmārthibhiḥ sevyaṃ rūpaṃ samupadiśya kāmārthibhirdhyeyaṃ rūpaṃ samupadidikṣurdvitīyabījasyāsādhāraṇaṃ dhyānaṃ phalaṃ cāha - ye sindūraparāgapuñjapihitāṃ tvattejasā dyāmimā- murvī cāpi vilīnayāvakarasaprastāramagnāmiva | paśyanti kṣaṇamapyananyamanasasteṣāmanaṅgajvara- klāntāstrastakuraṅgaśāvakadṛśo vaśyā bhavanti dhruvam || ye sindūreti | bhāratīti saṃbodhanamanupajjyate | guhyasthitaṃ vā madanasya bījaṃ japāruṇaṃ raktasudhāṃ sravantam | vicintya tasmin viniveśya sādhyāṃ vaśīkarotyeva vidagdhalokaḥ || ityacāryairanugṛhītatvādihottaraśloke ye tvāṃ cetasīti vakṣyamāṇatvādiha sthānaviśeṣānukteścādhārapadmastharūpadhyānametaditi gamyate | na ca pūrvāparavirodhaḥ | upāsanāviśeṣavadādhāraviśeṣasyāpi kāryaviśeṣe'bhimatatvāt | pūrvaṃ sārvajñyārthamupāsanaṃ sarveṣāmuktam idānīmekaikasya bījasya dharmādiphalatvamucyata iti siddho viśeṣaḥ | kāmagiripīṭhatvaṃ kāmeśvarīsthānatvaṃ cādhārapadmasya | śrīsaubhāgyamārge'pyamumarthamupodbalayati | he bhārati ! imāṃ dyām antarikṣaṃ sindūraparāgapuñjapihitāmiva urvīmapi ca yāvakarasaprasāramagnām alaktakadravaprāvāhaplutāmiva ye kṣaṇamapi paśyanti | kena tvattejasā atyantaraktavarṇāyā bhavatyāḥ sarvataḥprasṛtaśrīmūrtiprabhāpratānena | kiṃ kṛtvā ananyamanasa ekāgracetaso bhūtvā | svāsane vidhivadupaviśya prāṇāyāmairdoṣān saṃhṛtya svaviṣayebhya indriyāṇi manasā saha pratyāhṛtyetyarthaḥ | yadvā ananyamanasaḥ svātmānameva tādṛśīṃ tvāṃ gurutaḥ śāstrato'nubhavataśca niścinvānāḥ p. 19) atha yo'nyāṃ devatāmupāste anyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda yathā paśurevaṃ sa devānāmiti bhedadarśinaḥ śrutyā ninditatvāt | upapatteśa | kathamātmano'nyasyā bhavatyāstanuprabhābdhimagnaṃ strīpuruṣātmakaṃ jagat tathā dhyātuḥ puṃso vaśavarti bhavet svayaṃ vā kutastasya hṛdi pratyakṣatāmupagacchet | na khalvātmano'nyaḥ kaścid dehāntaḥ samastīti hi sarvasammatamityupapattiḥ siddhā | kiṃ punasteṣāmityatrāha - teṣāmiti | anaṅgajvaraklāntāḥ etasmin śrute dṛṣṭe vā saṃbhūtenānaṅgena antargūḍhena yo jvaro mahāṃstāpastena klāntā vivaśībhūtatanavaḥ | trastakuraṅgaśābakadṛśaḥ trastasya bhītasya kuraṅgaśābakasya mṛgabālakasya dṛg dṛṣṭiriva dṛg yāsāṃ tāstathā | sarvāṅgasubhagāḥ striyo'pi teṣāṃ vaśyā bhavanti yāḥ svavaśībhūtākhilabhūmaṇḍalānāṃ bhūpatīnāmapi na sarvathā vaśagāḥ syuḥ | dhruvaṃ niścitametat | tvadbhaktajanānāṃ svānubhava evātra mānamiti bhāvaḥ | ādhārābje dhanurbāṇavaradābhayalakṣitām | dhyāyed bandhūkapuṣpābhāṃ kāmarājasvarūpiṇīm || 9 || evaṃ viśiṣṭaviṣayaparigraheṇa sarvakāmāvāptidvitīyabījopāsanaphalamupadiśyārthināmupāsanamupadidikṣurād yabījasyāsādhāraṇaṃ dhyānaṃ phalaṃ cāha - cañcatkāñcanakuṇḍalāṅgadadharāmābaddhakāñcīsrajaṃ ye tvāṃ cetasi tadgate! kṣaṇamapi dhyāyanti kṛtvā sthirām | teṣāṃ veśmasu vibhramādaharahaḥ sphārībhavantyaściraṃ mādyatkuñjarakarṇatālataralāḥ sthairyaṃ bhajante śriyaḥ || cañcaditi | atrāpi bhāratītyanuṣajjyate | ye tvāṃ cetasi hṛtpadme sthirāṃ kṛtvā niścitya | kṣaṇamapi dhyāyanti svātmatayopāsate | p. 20) kathaṃbhūtāṃ cañcatkāñcanakuṇḍalāṅgadadharāṃ cañcadbhyāṃ kampamānābhyāṃ kāñcanakuṇḍalābhyāṃ sahāṅgadāni dhārayatīti tathā tām | ābaddhakāñcīsrajam ābaddhā kāñcī kāñcanakamalasrak ca yayā tām | ābaddhakāñcīsūtrāṃ vā | cetāsī sthirīkaraṇaṃ kuta ityata uktaṃ - tadgate ! sarvabhūtāntarātmatvena tatraiva sadā vartamāne! iti saṃbodhanaviśeṣaṇametat | teṣāṃ veśmasu śriyaḥ sampadaḥ ciraṃ sthairyaṃ bhajante | kathaṃbhūtāḥ mādyatkuñjarakarṇatālataralāḥ mādyataḥ madonmukhasya kuñjarasya karṇatālavat taralā asthirāḥ asthirasvabhāvā apītyarthaḥ | kiṃ kurvantyaḥ aharahah sphārībhavantyaḥ vṛddhimupagacchantyaḥ | kuto hetoḥ vibhramād vilāsāt | bhūhiraṇyapaśuvrīhiyavavāhanaratnavasanādyanekarūpaprakāśanāt | yadvā mādyatkuñjarakarṇatālataralāḥ mādyatāṃ kuñjarāṇāṃ karṇatālena taralāścañcalā api sthairyaṃ bhajanta iti gajāśvādisidhirudghāṭitā | hṛtpadme kāñcanaprakhyāṃ pāśāṅkuśasamujjvalām | varadābhayahastāṃ ca dhyāyed vāgbhavarūpiṇīm || 10 || atha mokṣārthibhirdhyeyaṃ rūpamupadeṣṭukāmaḥ pūrvoktaniṣkalākṣarasya dvitīyabījagatasya tatsārasvatamiti sarasvatītattvajñānāntaraṅgasādhanatvena svopadiṣṭasyāsādhāraṇaṃ dhyānaṃ phalaṃ cāha - ārbhaṭyā śaśikhaṇḍamaṇḍitajaṭājūṭāṃ nṛmuṇḍasrajaṃ bandhūkaprasavāruṇāmbaradharāṃ pretāsanādhyāsinīm | tvāṃ dhyāyanti caturbhujāṃ trinayanāmāpīnatuṅgastanīṃ madhye nimnavalitrayāṅkitatanuṃ tvadrūpasaṃvittaye || 11 || ārbhaṭyeti | atrāpi bhāratītyanuṣajjyate | ārbhaṭyā ārbhaṭikāsikayā | ūrudvayaṃ nidhāyorvoḥ sthitirārbhaṭikāsanam | p. 21) tena | pretāsanādhyāsinīṃ prakarṣeṇa itaḥ saṅgataḥ svamelanaṃ prāptaḥ paramaśivaḥ pretaḥ sa eva vāsukiśayyāyāṃ sukhaṃ śayānaḥ pretāsanaṃ tadadhiṣṭhitaḥ tasminnāsituṃ śīlaṃ yasyāstām | śivavāmāṅkabhuviṃ niṣaṇṇāmityetat | evambhūtāṃ tvām | tvadrūpasaṃvittaye tava svarūpasākṣādbodhasiddhaye dhyāyanti | kiṃviśiṣṭāṃ śaśikhaṇḍamaṇḍitajaṭājūṭāṃ śaśikhaṇḍena śaśikalayā maṇḍito jaṭājūṭo yasyāstām | nṛmuṇḍasrajaṃ mallikāmālāvatīṃ nṛmuṇḍavat sthūlavṛttadhavalamuktāphalasrajaṃ vā campakasragviṇīṃ vā | bandhūkaprasavāruṇāmbaradharāṃ bandhūkaprasavavad aruṇam ambaraṃ vāso dhārayatīti tathā tām | caturbhujāṃ catvāro bhujā yasyāstām | trinayanāṃ trīṇi nayanāni yasyāstām | āpīnatuṅgastanīm āpīnau tuṅgau ca stanāvasyā iti tathā tām | madhye nimnavalitrayāṅkitatanuṃ madhye madhyapradeśe nimnā avanatā valitrayāṅkitā ca tanuryasyāstāṃ sarvāṅgasubhagāmiti yāvat | ikṣucāpaprasūneṣupāśāṅkuśalasadbhujām | ihāntābje'ruṇāṃ dhyāyed devīṃ kāmakalāmayīm || athavā vāgbhavenaiva mūlādhāre smarecchivām | hṛdaye kāmabījena bhrūmadhye cāntimena vai || dvādaśānte smared devīṃ tataḥ kāmakalākṛtim | hṛdaye vā smaredenāṃ prācīnairuktamārgataḥ || akṣasrakpustakābhītivarāḍhyāmaruṇākṛtim | aindrasyevetīhopadiṣṭaṃ sakalaniṣkaladhyānamācāryairvivṛtaṃ - vahnirbimbe dalaparivṛtādhārasaṃsthaṃ samudya- dbālārkābhaṃ svaragaṇasamāveṣṭitaṃ vāgbhavākhyam | vāṇyā svīyād vadanakuharāt santataṃ niḥsarantyā dhyāyenmantrī pratatakiraṇaprāvṛtaṃ duḥkhaśāntyai || p. 22) hṛtpadmasthitabhānubimbavilasadyonyantarāloditaṃ madhyāhnārkasamaprabhaṃ parivṛtaṃ varṇaiḥ kaphādyantakaiḥ | dhyāyenmanmatharājabījamakhilabrahmāṇḍavikṣobhakaṃ rājyaśvaryavivardhinīmapi ramāṃ dattvā jagad rañjayet || mūrdhno'tha dvādaśāntoditaśaśadharabimbasthayonau sphurantaṃ saṃvītaṃ vyāpakārṇairdhavalarucimakārasthitaṃ bījamantyam | dhyātvā sārasvatācchāmṛtajalalulitaṃ divyakāvyādikartā nityaṃ kṣvelāpamṛtyugrahaduritavikārān nihantyāśu mantrī || iti | ekaikabījajapakramaścācāryairanugṛhītaḥ - acchābhaḥ svacchabhūṣo dharaṇimayagṛhi vāgbhavaṃ lakṣamekaṃ yo japyāt taddaśāṃśaṃ vihitahutavidhirmantrajaptvāñjanābhiḥ | kāvyairnānārthavṛttairbhuvanamakhilamāpūrayecca svakīyai- rmārārtyā vihvalābhiḥ punarayamaniśaṃ sevyate sundarībhiḥ || raktākalpo'ruṇataradukūlārtavālepahṛdyo maunī bhūsadmani sukhaniviṣṭo japellakṣamekam | bījaṃ mantrī ratipatimayaṃ proktahomāvasānaṃ yo'sau loke sa suramanujaiḥ sevyate pūjyate ca || dharāpavarake tathā japatu lakṣamantyaṃ manuṃ suśuklakusumāṃśukābharaṇalepanādyo vaśī | amuṣya vadanādanāratatayoccared bhāratī vicitrapadapaddhatirbhavati cāsya loko vaśe || evaṃ pañcaślokyā devyāḥ sakaladhyānaprakāraḥ prakaṭīkṛta iti śivam || 11 || ye tvāmamba ! na śīlayanti manasā teṣāṃ kavitvaṃ kutaḥ ityatra tvatsevāhīnānāṃ sārvaj~yamupalakṣaṇanyāyena sarvaiśvaryaṃ ca durlabhamityuktam | idānīṃ tvatsevakānāṃ tadubhayamihaivātyalpānāmapi sulabhamityāha - p. 23) jāto'pyalpaparicchade kṣitibhujāṃ sāmānyamātre kule niśśeṣāvanicakravartipadavīṃ labdhvā pratāponnataḥ | yad vidyādharabṛndavanditapadaḥ śrīvatsarājo'bhavad devi ! tvaccaraṇāmbujapraṇatijaḥ so'yaṃ prasādodayaḥ || jāta iti | he devi ! so'yaṃ tvaccaraṇāmbujapraṇatijaḥ tava caraṇāmbujayoḥ praṇaterjātaḥ | prasadodayaḥ bhavatyāḥ prasādo'nugrahābhimukhyaṃ tasyodaya udbhava eva | tvatsevāphalameva bhavatīti vṛddhā ācakṣata iti śeṣaḥ | ko'sāvityata uktaṃ - jāta ityādi | śrīvatsarājo nāma rājā kṣitibhujāṃ sāmānyamātre na mūrdhābhiṣikānāṃ kṣatriyāṇāṃ kule kintu māṇḍalikānām | tatrāpi na bhūridhanadhānyapaśupariṣatkṣetrādimati kintu alpaparicchade kule jāto'pi pratāponnataḥ pratāpo nāmārīṇāṃ dūrādeva bhayajanakatvaṃ tenonnataḥ unnatimatiśayaṃ prāptaḥ san | niḥśeṣāvanicakravartipadavīṃ niḥśeṣāyāścatuḥsāgaraparyantāyāḥ avaneḥ cakravartī ājñādharaḥ sārvabhaumo rājā niḥśeṣāvanicakravartī tasya padavīm | labdhvā akleśataḥ prāpya | vidyādharabṛndavanditapadaḥ vidyāḥ aṅgāni vedāścatvaro mīmāṃsā nyāyavistaraḥ | purāṇaṃ dharmaśāstraṃ ca vidyā hyetāścaturdaśa || āyurvedo dhanurvedo gāndharvaścetyanukramāt | arthaśāstraṃ paraṃ tasmād vidyāstvaṣṭādaśa smṛtāḥ || iti śrīvāyavīya upadiṣṭāḥ tāḥ ye dhārayanti paṭhanti śṛṇvanti parebhyo'nugṛhṇanti yathādhikāraṃ svayaṃ tadarthamanutiṣṭhanit ca te vidyādharāḥ teṣāṃ bṛndena saṅghena vanditapadaḥ vanditau pādau yasya sa tathā | svayaṃ tāsu tāsu vidyāsu paripakvapakṣapatiteṣu pradhānastattadvidyādharāṇāṃ dvijādīnāṃ pālakaḥ pūjakaśceti yāvat | evaṃ samrāṭ sarvajñaścābhavaditi p. 24) yat so'yamiti saṃbandhaḥ | nṛttagītavādyādicatuṣṣaṣṭikalāvidyāvanto vidyādharā iti na vyākhyeyaṃ rājñaḥ kiñcijjñatāsūcakatvāt | nāpi tripurāvidyābhedābhijñā vidyādharāḥ rājñaḥ sarvadevatāvigrahavatyāṃ paradevatāyāṃ bhaktirāhityavyañjakatvāt | nāpi vidyādharā devayoniṣvarvācīnapadasthāḥ kecana vaimānikāḥ teṣāṃ vṛndeneti vyākhyeyaṃ divye vidyādharapade dīvyatāṃ teṣāṃ samrājo hyasya sevakatvāsaṃbhavāt | ata evoktaṃ śrutyā - tasyeyaṃ pṛthivī sarvā vittasya pūrṇā syāt | sa eko mānuṣa ānandaḥ | te hi ye śataṃ mānuṣā ānandāḥ sa eko manuṣyagandharvāṇāmānandaḥ ityādi || 12 || atha ye tvāmamba ! na śīlayanti manasā teṣāṃ kavitvaṃ kutaḥ ityauktamarthaṃ vivṛṇvan viparyaye doṣamāha - caṇḍi ! tvaccaraṇāmbujārcanakṛte bilvīdalolluṇṭana- truṭyatkaṇṭakakoṭibhiḥ paricayaṃ yeṣāṃ na jagmuḥ karāḥ | te daṇḍāṅkuśacakracāpakuliśaśrīvatsamatsyāṅkitai- rjāyante pṛthivībhujaḥ kathamivāmbhojaprabhaiḥ pāṇibhiḥ || caṇḍīti | he caṇḍi ! svasevāvimukhalokavipriyakaraṇanipuṇe ! iha yeṣāṃ dehināṃ karāḥ tvaccaraṇāmbujārcanakṛte tava caraṇāmbujārcanārtham | bilvīdalolluṇṭanatruṭyatkaṇṭakakoṭibhiḥ bilvīdalāni bilvapatrāṇi teṣām ud uccaiḥ anuvāsaraṃ bhūriśo luṇṭane chedane truṭyatāṃ chidyamānānāṃ kaṇṭakānāṃ koṭibhiragraiḥ | paricayaṃ melanaṃ vilekhanarūpaṃ na jagmuḥ | patreṣu bilvapatraṃ syānnānyat patraṃ viśiṣyate | hayamārasarojānāmīṣaṭvikasitaṃ bhavet || ityāgameṣu puṣpavidhānād bilvīdaletyuktam | te kathamiva pṛthivībhujo jāyante | kiṃlakṣaṇāḥ daṇḍādyaṅkitaiḥ ambhojaprabhaiśca pāṇibhirupalakṣitāḥ | p. 25) kathaṃ vā kavayo jāyante iti śeṣaḥ | vāme pustaketyatra sārvajñyena sāmrājyamupalakṣitam iha sāmrājyena sārvajñyamiti bhedaḥ || 13 || tvaccaraṇāmujārcanakṛte ityatra keṣāṃ te caraṇārcanādhikāraḥ kairvā sādhanaiḥ kiṃlakṣaṇā vā bhavatyarcanīyā kiṃ vā tavārcakānāṃ phalaṃ kiyatā kālena vā tad bhavedityapekṣāyāmāha - viprāḥ kṣoṇibhujo viśastaditare kṣīrājyamadhvāsavai- stvāṃ devi ! tripure ! parāvaramayīṃ santarpya pūjāvidhau | yāṃ yāṃ prārthayate manaḥ sthiratā teṣāṃ ta ete dhruvaṃ tāṃ tāṃ siddhimavāpnuvanti tarasā vighnairavighnīkṛtāḥ || 14 || viprāḥ kṣoṇibhuja ityādi | he tripure ! devi ! viprāḥ kṣoṇibhujo viśastaditare strīśūdrādayo vilomajāśca ye ta ete sarve pūjāvidhau pūjāyā vidhānaṃ karaṇaṃ vidhistasmin | kṣīrādibhiḥ parāvaramayīṃ sakalaniṣkalākārāṃ tvāṃ santarpya gandhākṣatakusumaṃ bindumekamapi dattvā toṣayitvā yāṃ yām aihikīmāmuṣmikīṃ vā alpāmanalpāṃ vā siddhiṃ phalaṃ teṣāṃ manaḥ sthiratayā nityaṃ prārthayate tāṃ tāṃ vighnaiḥ prāptairapyavighnīkṛtā eva tarasā asminneva janmani avyavahitajanmāntare vā avāpnuvanti | dhruvaṃ niścitametat | tvadbhaktānāṃ svānubhava evātra mānamiti bhāvaḥ | yathāhuḥ - yatrāsti bhogo na ca tatra mokṣo yatrāsti mokṣo na ca tatra bhogaḥ | śrīśaṅkarītarpaṇatatparāṇāṃ bhogaśca mokṣaśca karastha eva || iti | śrībhagavatāpyanugṛhītaṃ - nehābhikramanāśo'sti pratyavāyo na vidyate | svalpamapyasya dharmasya trāyate mahato bhayāt || iti p. 26) pārtha ! naiveha nāmutra vināśastasya vidyate | nahi kalyāṇakṛt kaścid durgatiṃ tāta ! gacchati || prāpya puṇyakṛtāṃ lokānupitvā śāśvatīḥ samāḥ | śucīnāṃ śrīmatāṃ gehe yogabhraṣṭo'bhijāyate || ityādi | kiṃ kṣīrādi viprādibhiḥ pratyekaṃ sarvaṃ saṃbadhyate kiṃ vā krameṇaikaikamekaikena viprādineti viśaye brāhmaṇairājyasya kṣatriyairvaiśyaiśca kṣīrasya cārcanāyāmavaśyamaṅgīkaraṇīyatvānna dvitīyapakṣo yujyate | brāhmaṇo na surāṃ pibet iti vākyamadīkṣitaviṣayaṃ na brāhmaṇamātraviṣayam | ataḥ sautrāmaṇyāmiva brāhmaṇasyāpi paiṣṭyā madirayā paradevatātarpaṇaṃ na duṣyatīti prathamapakṣo grāhyaḥ | tatrāpi yathāsambhavaṃ yathāśakti yathāmati yathāruci ca sarveṣāṃ sarvadravyāṇi grāhyāṇi | ata eva śrutiḥ - brāhmaṇaṃ parikrīṇīyāduccheṣaṇasya pātāramiti | evañced iṣṭaśiṣṭamaśnīyāditi vidhānād brāhmaṇasyāsavapānakartavyatā prāpteti cet | na | sautrāmaṇyāmiva ghrāṇabhakṣaṇenāpīṣṭaśiṣṭāśanasiddheḥ | loke nikṛṣṭamutkṛṣṭaṃ lokotkṛṣṭaṃ nikṛṣṭakam iti kaulamārgasthānāmaṅgīkārācca | yathoktamutpaladevena śrīmatstotrāvalyāṃ - vedāgamaviruddhāya vedāgamavidhāyine | vedāgamasatattvāya guhyāya svāmine namaḥ || iti | parākrāntaṃ cātra pūrvasūribhiriti kimāsmākīnena prayāsena | tathāhi tadvacanaṃ - sarvāgamavirodhitvānnedaṃ prāmāṇyamarhati | api pratyakṣasiddhatvāt pramāṇaṃ tu śivoditam || ayaṃ tu nirṇayo'tra syād ye yatrānadhikāriṇaḥ | teṣāṃ tadapramāṇaṃ syāt pramāṇaṃ cādhikāriṇām || nādhikārī na ko'pyatra na prāmāṇyaṃ prayojakam | prāyaḥ pratyakṣasiddhatvaṃ śivoktatvaṃ ca no matam || ityādi | tadevaṃ sarveṣāṃ sarvadravyāṇi yathāsambhavaṃ yathāśakti yathāruci ca grāhyāṇīti ramaṇīyam | ayamiha pūjākramaḥ - sauvarṇe rājte tāmramaye vā paṭṭe bhūpadma dvitayavṛttānvitamaṣṭadalaṃ padmaṃ tatkarṇikāyāṃ vahneḥ puradvitayavāsavayonimadhya- sambaddhavahnivaruṇeśasamāśritāśri | devyarcanāya vihitaṃ munibhiḥ puraiva loke sudurlabhamidaṃ navayonicakram || ityuktalakṣaṇaṃ navayonicakraṃ ca vilikhya vicitre saṃkṣālite sugandhālipte sudhūpite ca dārumaye pīṭhe yathāvidhyabhiṣekādibhiḥ saṃskṛtya nidhāya pūrvoktakrameṇa japaṃ kṛtvā nyāsāvasāne vāgrato vāmabhāge śaṅkhe sāmānyārghyaṃ haimādipātre taddakṣiṇato viśeṣārghyaṃ ca saṃpādya svamūrdhani śrīnāthapaṅkti rahasyacaraṇacatuṣkaṃ cādhāre gaṇeśvaraṃ hṛdi mūlavidyayā saparivārāṃ devīṃ ca gandhākṣatakusumairamṛtabindubhistarpayitvā svayaṃ tattvatrayaprakāśanaṃ vidhāya śrītripurādevīvapurbhūtvā bāhyapūjāmārabhet | atra viśeṣārghyagato'yaṃ kṣīrādidravyavikalpaḥ | ayamihopadeśādhvā - brahmaṇaḥ kṣīrameva suśṛtaṃ sampādya tenāmṛtīkṛtena viśeṣārghyaṃ pūrayitvārcayet | tadalābhe tvājyena tadalābhe madhunā tasyāpyalābhe āsavena tasyāpyalābhe gandhodakena | kṣatriyastvājyena tadalābhe kṣīreṇa tadalābhe madhunā tasyāpyalābhe āsavena tasyāpyalābhe sugandhodakena | vaiśyastu madhunā tadalābhe ghṛtena tadalābhe kṣīreṇa tasyāpyalābhe āsavena sarvālābhe gandhodakena | śūdrastvāsavena tadalābhe madhunā tadalābhe tvājyena tadalābhe kṣīreṇeti | sarvālābhe sugandhodakenārghyāpādanamasyāpi samānamiti | iyānevātra dakṣiṇavāmādhvagayordvijayorbhedaḥ | ko'so | yadāsavena santarpayati paradevatāṃ tadānte ghrāṇabhakṣaṇamātraṃ dakṣādhvagena kāryam | tattvatrayaprakāśanaṃ tu gandhodakenaiva śaṅkhagatena | apareṇa tu tattvatrayaprakāśanādikamāsavenaiva kāryamiti | yadyapyavācyo'yamarthaḥ tathāpi tattvacintāyāṃ sugopyamapi vaktavyamityasmābhiḥ prokta iti | atha bāhyārcanavidhiḥ - pīṭhavāmadakṣagau gurugaṇeśau tataḥ kālāgnirudrādhāraśaktyanantapṛthvīvidyābdhipotāmbujāsanacakrāsanasarva##- kālāgnirudrādayaścaturthyantairnamonvitaiḥ svanāmabhiḥ pūjyāḥ vidyābdhyādayaḥ śuddhābālātripuravāsinītripurāśrītripurādevītripurāsiddhāmantraiḥ | dharmādīn pīṭhapādacatuṣkatvenāgnyādikoṇeṣvadharmādīṃstadgātratvena prāgādicaturṣu dikṣu śrīmaddvādaśārdhavidyayā tadupari puṣpatūlikamabhyarcya tadupari māyāvidye padmaṃ ceṣṭvā taddaleṣu karṇikāyāṃ ca nava śaktiryajet | icchā jñānā kriyā kāmī kāmadāyinyanantaram | ratinī ratipūrvā ca priyā nandā manonmanī || tato navayoniṃ madhyayonau śaktidvādaśakaṃ pīṭhacatuṣkaṃ ca | vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca sāmbikecchā tathaiva ca | jñānā kriyā kubjikā ca ravihvī(ca?)saviṣagrikā || dūtarī caiva sarvādyā nandākhyā ceti śaktayaḥ | rekhāvakrāntarāleṣu madhyāntaṃ pūjayedimāḥ || aiṃ kāmagiripīṭhāya namaḥ | klīṃ jālandharapīṭhāya namaḥ | sauḥ pūrṇagiripīṭhāya namaḥ | aiṃ klīṃ sauḥ oḍyāṇapīṭhāya namaḥ iti tadantaḥpīṭhacatuṣkaṃ madhyakoṇatrayamadhyeṣu hrauḥ sadāśivapretapadmāsanāya namaḥ iti pīṭhaṃ sagandhākṣatakusumāmṛtabindubhirabhyarcya dhūpadīpau dattvā aiṃ klīṃ sauḥ śrītripurādevīmūrtaye nama iti mūrtiṃ spṛṣṭvā tasyāṃ svahṛdayājjyotīrūpiṇīṃ p. 29) devīṃ pravahanāḍyānandavidyayāvāhya tribālayā vyāpya lipinyāsamantranyāsāṅganyāsānte ṛṣyādinyāsaṃ prāṇapratiṣṭhāmudrāpradarśanaṃ ca prāgvat kṛtvā natvā bālādyabījena āsanaṃ svāgataṃ pādyamarghyamācamanīyakam | madhuparkaṃ punaḥ snānaṃ vāsoyugmaṃ ca bhūṣaṇam || ityupacārān datvā dvitīyabījena triśo dalādibhirabhyarcya tṛtīyabījena saptavāraṃ saptaviṃśativāraṃ trivāraṃ vāmṛtavindu dattvā parivārārcanaṃ sānujño vidadhīta | akṣasraje namaḥ | vidyāpustakāya abhayāya varadāya ityāyudhāni devīkarapadmeṣu punarādimāṃ gurupādukāṃ devīśrīpādapadme avaśiṣṭaṃ devyāḥ pṛṣṭhataḥ prāṅmadhyayonyorantarāle parāyai aparāyai parāparāyai iti sāmānyatastatraivānantanāthāditrikaṃ viśeṣataḥ svagurudvayaṃ tatpurataḥ prākpratyaktayeti pūjayet | pārśvayośca ratiṃ prītimagrataśca manobhavam | vahnīśarakṣovāryagracaturdikṣu yathākramam || madhyayonyantarāle cāpyaṅgaṣaṭkaṃ prapūjayet | abhito madhyayoneśca dvau dvau pañcamamagrataḥ || bāṇān sampūjayet pañca drāṃdrīṃklīṃblūṃsa ādikāḥ | śoṣaṇamohanasandīpanatāpanamādanāḥ || bāṇāścaturthīnatyantā jñeyāḥ svasvāṅkamūrtayaḥ | subhagā ca bhagā caiva tadante bhagasarpiṇī || bagādyā mālinī caiva pūjyā digyoniṣu kramāt | anaṅgānaṅgakusumā tathaivānaṅgamekhalā || anaṅgamadanā caiva pūjyāḥ syuḥ koṇayoniṣu | brahmāṇīmasitāṅgena māheśīṃ ruruṇā saha || kaumārīṃ caṇḍasaṃjñena krodhena saha vaiṣṇavīm | unmattena ca vārāhīmindrāṇīṃ ca kapālinā || p. 30) bhīṣaṇenāpi cāmuṇḍīṃ saṃhāreṇāpi caṇḍikām | daleṣu hi yajedetāścaturthyantaiḥ svanāmabhiḥ || āṃ brahmāṇyai aṃ asitāṅgabhairavāya ityādi | punarindrādikān dikṣu bahirvajrādikāṃstataḥ | evaṃ parivārān sagandhākṣatakusumāmṛtabindubhirabhyarcya devīmūrtau catuścatvāriṃśanmantraiḥ puṣpāñjaliṃ kṛtvā dhūpadīpau dattvā ārātrikaṃ vidhāya saghṛtakadalīnālikeropadaṃśaṃ saśarkaraṃ ca śuśṛtaṃ śālyodanaṃ nivedyaṃ samarpyāgnikāryaṃ kṛtvā oṃ hrīṃ sarvavighnakṛdbhyaḥ sarvabhūtebhyo huṃ svāheti baliṃ vikīrya natvā pānīyāmṛtaṃ dattvā nivedyaṃ visṛjya aiṃ ucchiṣṭa caṇḍāli ! mātaṅgi ! sarvavaśaṅkaraṇi ! svāheti tasyai dattvā gaṇḍūṣādi dattvā prasannapūjāṃ vidhāya brahmārpaṇamātmārpaṇaṃ ca kṛtvā tīrthaṃ svīkṛtya stutvā natvā svayaṃ tanmayo bhūtvā layāṅgaṃ vidhāyātmanydvāsya prāṇapratiṣṭhāṃ kṛtvā svātmani devīmūrtau caikaikavāraṃ puṣpāñjaliṃ kṛtvā śaṅkhamabhyarcya nidhāyāṅgarṣyādipūrvakaṃ yathākālaṃ yathāruci ca mantraṃ japtvā yogān kṛtvā devatāmayo bhūyāditi śivam || 14 || parāvaramayīmityatra kiṃ tat paraṃ rūpaṃ devyā avaraṃ rūpaṃ vā kimityākāṅkṣāyāṃ paraṃ rūpaṃ tāvadāha - śabdānāṃ jananī tvamatra bhuvane vāgvādinītyucyase tvattaḥ keśavavāsavaprabhṛtayo'pyāvirbhavanti dhruvam | līyante khalu yatra kalpavirame brahmādayaste'pyamī sā tvaṃ kācidacintyarūpamahimā śaktiḥ parā gīyase || 15 || śabdānāṃ jananī tvamatreti | he vāgvādini! vācaṃ vāgindriyaṃ vādayituṃ śīlamasyā iti vāgvādinī tatra sambodhanaṃ tathā he sarasvati ! atra śabdārthātmake bhuvane | tvaṃ śabdānāṃ jananīti sadbhirucyase parāpaśyantyādikramena pañcāśadvarṇātmanā pariṇatatvāt sarveṣāṃ vedādilakṣaṇānāṃ p. 31) śabdānāṃ tanmayatvācca | naivaṃ vayaṃ brūmaḥ | kintu keśavavāsavaprabhṛtayaḥ keśavaprabhṛtayo vāsavaprabhṛtayaśca pradhānārthā api | tvattaḥ kalpādāvāvirbhavanti | kiṃ punaritare'rthāḥ | dhruvaṃ niścitametad arthasya śabdavivartatvād | yathāhuḥ - anādinidhanaṃ brahma śabdatattvaṃ yadakṣaram | vivartate'rthabhāvena prakriyā jagato yataḥ || iti | athavā taddhedaṃ tarhyavyākṛtamāsīt | tannāmarūpābhyāṃ vyākriyata iti nāmarūpaprapañcasyaikasmāt tattvādevāvirbhāvaśravaṇācchabdasya ca tvatsaṃbhūtatvasampratipatterartho'pi tvatta evāvirbhavatīti gamyata ityarthaḥ | keśavaprabhṛtaya iti brahmaviṣṇurudreśvarasadāśivā viśvasargādipañcakṛtyakāriṇo gṛhītāḥ | vāsavaprabhṛtaya iti sṛjyadevamanuṣyādayaḥ paśupakṣisarīsṛpasthāvarāśca | nanvamaratvena nāśahīnānāṃ keśavādīnāṃ vāsavādīnāṃ vā kathaṃ janmetyata uktam - amī brahmādayaḥ te vāsavādayo'pi yatra yasyāṃ khalu kalpavirame līyante ca ākalpajīvitvenaiva teṣāmamaratvaṃ na nityatayā | jagajjanmādikriyābhāe tatkartṝṇāṃ sattvāsambhavāt sarveṣāṃ tvatsvarūpatvena svarūpanāśābhāve'pyupādhināśena nāśopapatteścetyāśayaḥ | utpattau keśavād brahmeti (keśavādadhvanati sahitaṃ?) saṃhāre brahmā keśave iti viparīta pāṭhaḥ | uktaṃ ca sakalajananīstave - mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ payodhau kallolapratibhayamahimnīva pṛṣatāḥ | udetyodetyāmba ! tvayi saha nijaistāttvikakulai- rbhajante tattvaughāḥ pralayamanukalpaṃ paravaśāḥ || iti viriñcākhyā mātaḥ ! sṛjasi harisaṃjñā tvamavasi trilokīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām | bhavantī sādākhyā śivayasi ca pāśaughadalanai- stvamevaikānekā bhavasi kṛtibhedairgirisute ! || p. 32) iti ca | yaivaṃ śabdārthaprapañcajananī sā tvam | ubhābhyāṃ śabdārthābhyāmuttīrṇatvād acintyarūpagahanā acintyena rūpeṇākhaṇḍānandasaṃvidātmakena gahanā durvijñeyā | kācit parā sarvotkṛṣṭā | māheśvarī śaktirgīyase na tasya kāryaṃ karaṇaṃ ca vidyate na tatsamaścāpyadhikaśca dṛśyate | parāsya śaktirvividhaiva śruyate iti | hanta tarhi śaktimān śivaḥ pralaye'pi pṛthagastīti nādvitīyatvamasyā iti ced na | śaktiśaktimatorbhedābhāvāt | no khalu tilādestacchaktervā bhedaṃ kaścidavaiti | ata evoktaṃ pūrvasūribhiḥ - śivaḥ śaktiriti hyekaṃ tattvamāhurmanīṣiṇaḥ iti | na śivena vinā devī devyā ca na vinā śivaḥ | nānayorantaraṃ kiñciccandracandrikayoriva || ityādi | atraikasminnapi śivaśaktyātmake cidānandamātraparamārthe prakāśavimarśarūpe vā tattve saṃvidadvaitavāde śaktiprādhānyena vyavahāraḥ īśvarādvaitavāde śaktimatprādhānyeneti bhedo jñeyaḥ | vāgvādinīti saṃbodhanena śrīvāgīśvarīmantraḥ pratīkagrahaṇenoddhṛto veditavyaḥ - vadavada vāgvādinī svāhā | asyāḥ kaṇvavirāḍvāgīśvaryo munyādikāḥ kramāt | hrasvadīrghasvarāntasthairhalbhiraṅgādi ṣaṭ caret || ayamasya ślokasya tātparyārthaḥ - śivaśaktisadāśiveśvaraśuddhavidyāmāyākālakalāvidyārāganiyatipuruṣaprakṛ ^ityahaṅkārabuddhimanaḥśrotratvakcakṣurjihvāghrāṇavākpāṇipādapāyūpastha śabdasparśarūparasagandhākāśavāyuvahnivārivasundharāḥ ṣaṭtriṃśat tattvāni | tanmaya evāyaṃ śabdārthātmakaḥ prapañcaḥ | tāni ca śivaśaktyākhyaṃ saccidānandaghana tattvaṃ (tatva?)da- p. 33) rpaṇanagaranyāyenāvirbhavanti tirobhavanti ca | tadeva ca tattvaṃ sarvabhūtānāmantarahamasmīti sadā bhāsate | athāpi svena cidānandaghanarūpeṇa na bhāsate kintu śūnyabuddhiprāṇadehatayaiva | ajño'hamiti śūnyatayā sukhyahaṃ duḥkhyahamiti buddhitayā bubhukṣuḥ pipāsurahamiti prāṇatayā sthūlo'haṃ kṛśo'hamiti dehatayā | tattvaśūnyatayā bhāne heturmāyā svenātmanā bhāne hetuḥ śuddhavidyā | tābhyāmasya bandhamokṣau māyayā bandho vidyayā mokṣaḥ | tatra svarūpānandānubhavatṛpto'pi parameśvaro yadā svātmānameva śabdārthātmakaprapañcātmanā vivartayitumicchati tadā śivaḥ tadīyā sā icchā śaktiḥ apratihatecchatvāt | tadaiva svātmani pūrvameva sadiva sahasā bhāsamānaṃ viśvamahamidamiti śuddhavidyayā svātmatayaiva paśyan sadāśivaḥ sa evedamahamiti kūpodakamadhye svadehacchāyāmiva śuddhavidyayaiva svātmanaḥ pṛthagiva paśyan īśvaraḥ tenānayoḥ padayoḥ mokṣasukhānubhūtireva | māyayātmanaḥ pṛthageva yadāsau viśvaṃ viśveśvaraṃ ca paśyati tadā puruṣaḥ | tasyaiva nityasyāpyanityatābhānahetutvena tasminneva bhāsamānaḥ kālaḥ | sarvakarturapi kiñcitkartṛtve hetuḥ kalā | sarvajñasyāpi kiñcijjñatvakāraṇamavidyā | nirañjanasyāpi viṣayābhiṣaṅgahetū rāgaḥ | sarvagatasyāpi mamedaṃ na mamedamiti niyamaheturniyatiḥ | māyayā sahitametatkālādi niyatyantaṃ kañcukaṣaṭkamiti bhāṣyate saṅkocakatvāt puruṣasya | ayaṃ ca saṅkocakramaḥ - yadā punarīśvaraḥ svasmāt pṛthagiva bhāsamānaṃ viśvaṃ svamāyayaiva prakṛtisaṃjñayā rajoguṇamavalambya mahadādikrameṇa pṛthageva karoti tadā sraṣṭā hiraṇyagarbho bhavati | tatraivāntaryāmitvena prakṛteḥ sattvaguṇamavalambyā'nupraviśya yadā niyamayati tadā viṣṇuḥ | sa eva prakṛtestamoguṇamavalambya yadā saṃharati tadā rudraḥ | evaṃ guṇatrayātmikā prakṛtiḥ | saiveśaśaktyā parākhyayā kṣubhitaguṇā kālakarmānuguṇye mahāntaṃ sṛjati | tato'hantattvam | tataḥ śabdādipañcakamākāśādipañcakamindriyadaśakamantaḥkaraṇaṃ cāhaṅkāro bhūtvā sṛjati | tatra prathamamicchājñānakriyāśaktyātmakaṃ manobuddhyahaṅkārākhyamantaḥkaraṇaṃ tato jñānakriyāsādhanāni karaṇāni tato jñeyaṃ kāryaṃ ca p. 34) śabdādipañcakaṃ tatastadāśrayabhūtamākāśādipañcakaṃ ca sṛjati | evaṃ sṛṣṭāni mahadādīnīśvarecchayā kālakrameṇānyonyaṃ militvā haimaṃ brahmāṇḍamutpādayanti | tasmiṃśca kāraṇodakaśāyini tadanupraveśāt paripakve vibhinne ca sahasraśīrṣādimān puruṣo bhavati | tasya nābhipadmāddhiraṇyagarbhaḥ | sa caturdaśa bhuvanāni tadgatāni jarāyujāṇḍajasvedajodbhijjabhedena caturvidhāni bhūtānic a sṛṣṭvā teṣvanupraviṣṭaḥ svamāyayā kālādisaṅkocaṃ prāptaḥ paśurbhavati | yaḥ suro'suro naro nārakī iti cocyate | sa ca dehādisaṅkocamitastatkṛtapuṇyāpuṇyābhyāmūrdhaṃ cādha ihaloke ca bhramati | tasya dehodbhavahetavo mahadādaya eva | ato yadāsau saṃsārādudvignastattvajñaṃ guruvaramupagamya tasmānmantradīkṣāṃ prāpya svātmānameva parameśvaramupāste tadā tatprasādāt piṇḍamaṇḍe'ṇḍaṃ bhūmau bhūmim apsu ambhāṃsi tejasi tad vāyau tamākāśe tamahaṅkāre taṃ mahati taṃ prakṛtau prakṛtiṃ māyāyāṃ tāṃ ca sakāryāṃ vidyāyāṃ tāmīśvare taṃ sadāśive tamapi śivaśaktyātmake tattve saṃhṛtyāhaṃ viśvasraṣṭā brahmā pālako viṣṇuḥ saṃhartā rudraḥ tirodhāyaka īśvaraḥ sarvānugrāhakaḥ sadāśivaḥ sṛjyādipadasthāḥ sarve devāsurādayaścāhameva na kālatraye'pi matto'nyat tattvāntaramasti | ahaṃ ca sadānandacidghanāpaghanaḥ paraśaktiparirambhitaḥ paramaśiva eva na punarmanuṣyābhāsa iti sākṣādīkṣate tadā parā śaktiḥ rūpāntaramapahāya paramaśivasāmarasyaṃ gatā tatraiva ramate | pumāṃśca mukto bhavati | seyaṃ bandhāvasthā mokṣāvasthā cātra prakāśiteti śivam || 15 || evaṃ śabdārthamayaprapañcottīrṇaṃ devyāḥ paraṃ rūpaṃ tattvajñānārthamupadiśya idānīmupāsanārthamaparaṃ rūpamupadiśati - devānāṃ tritayaṃ trayī hutabhujāṃ śaktitrayaṃ trisvarā- strailokyaṃ tripadī tripuṣkaramatho tribrahma varṇāstrayaḥ | yatkiñcijjagati tridhā niyamitaṃ vastu trivargātmakaṃ tat sarvaṃ tripureti nāma bhagavatyanveti te tattvataḥ || 16 || p. 35) devānāṃ tritayaṃ trayīti | he bhagavati ! aiśvaryasya samagrasya vīryasya yaśasaḥ śriyaḥ | jñānavairāgyayoścaiva ṣaṇṇāṃ bhaga itīraṇā || etadaiśvaryādiṣaṭkaṃ yasyāṃ sadā sāmastyena vartate sā bhagavatī tasyāḥ sambodhanaṃ tathā | yatkiñcijjagati tridhā niyamitaṃ kalpitaṃ trivargātmakaṃ svatastrirūpaṃ vā vastu tatsarvaṃ te tripureti nāma tattvataḥ tasya bhāvastattvaṃ tasmāt tadrūpatvād bhavatyā anveti anugacchati vaktīti yāvat | tadevāha - devānāmityādinā | devānāṃ vasurudrādityānām agnivāyusūryāṇāṃ brahmaviṣṇurudrāṇāṃ vā tritayam | hutabhujāṃ gārhapatyānvāhāryāhavanīyāgnīnāṃ bhaumajāṭharabaḍavāmukhāgnīnāṃ vā tritayaṃ | trayī trayo vedāḥ | śaktitrayam icchājñānakriyātmakam | trisvarāḥ udāttānudāttasvaritāḥ | trailokyaṃ bhūrbhuvaḥsvarlokāḥ | tripadī gāyatrī | tripuṣkaraṃ trayāṇāṃ devarṣipitṝṇāṃ puṣaṃ puṣṭiṃ tṛptiṃ karotītyupavītam | tribrahma trirūpaṃ brahma praṇavaḥ ātmāntarātmaparamātmāno vā | mama yonirmahad brahma tasmin garbhaṃ dadhāmyaham iti bhagavadvacanāt | sattvādiguṇabhedena tridhā sthitā vā prakṛtistribrahma | trayo varṇāstāragatā etanmantragatā vā | a-i-u-varṇā vā lipigatāḥ svaravyañjanavyāpakārṇā vā śvetaraktakṛṣṇā vā brāhmaṇakṣatriyavaiśyā vā | kiṃ bahunā yatkiṃñcid jagati tridhā niyamitaṃ trivargātmakaṃ vā tatsarvaṃ te tripureti nāma tattvato'nvetīti yojyam | yatkiñcicchabdena dharmāditrikaṃ jāgradāditrikaṃ prātarāditrikaṃ suṣumnāditrikaṃ vyāhṛtitrikaṃ kālatrikaṃ puruṣatrikaṃ liṅgatrikaṃ vacanatrikaṃ kāraṇatrikaṃ teja āditrikamityādi gṛhyate | tadevaṃ śabdārthātmakaṃ tatkāraṇatvādubhayottīrṇaṃ svaprakāśākhaṇḍānandasaṃvidrūpaṃ ca devyāḥ parāpararūpamiha dvābhyāṃ ślokābhyāṃ prakāśitamiti śivam | evaṃ tripurāśabdārthamantradevatātattvamiha saṅgrahavistarābhyāmādita ārabhya gatagranthena kathitam | tacca caturvidhapuruṣārthārthināṃ strīpuruṣābhedena sarveṣāṃ varṇānāṃ bodhyam akaikabījasyāpi mahāphalatvāt p. 36) pṛthaṅmantratvācca susevyamiti coktam | vihitadravyālābhena pūjā na kenāpi tyājyeti dravyāṇi ca bahūnyupadiṣṭāni | teṣu kṣīrājyeti pāṭhena kṣīrasya mukhyatvaṃ viprāḥ kṣoṇibhuja iti brāhmaṇasyārcakeṣu mukhyatvaṃ cābhyarhitaṃ pūrvaṃ nipatatīti nyāyāt prakāśitam | bhakṣyabhojyalehyapeyeṣu śivāyā arcane peyadravyasya prādhānyamanyasya taccheṣatvamiti ca dravadravyāṇāmeva grahaṇāt tarpaṇaśabdācca vyañjitam | kuṅkumāgarukarpūrarocanākapicandanam | kacoraptānvitaṃ śaktergrāhyaṃ gandhāṣṭakaṃ budhaiḥ || etacca bilvīdaleti puṣpagrahaṇena sarvatra sahapāṭhādupasaṃgṛhītamāryaiḥ || 16 || atha parāpareti śivaśaktyātmakasya savibhūtikasya brahmaṇaḥ paraśabdena nāmamantrapravāhātmano'parasya brahmaṇaśca paraśabdena grahaṇānmantreṣu tripurāśabdārthabhūtamantrāṇāmeva prakāśitatvād nāmasu cāsya tripurānāmna eva prādhānyenoktatvāt saguṇapakṣe devyā vibhūtibhedānāmanuktatvācca nānākāryārhtibhiḥ sevyāni devyā nāmānurūpāṇi cāviṣkurvaṃstripurānāmna evāsādhāraṇaṃ phalaṃ tāvadāha - lakṣmīṃ rājakule jayāṃ raṇamukhe kṣemaṅkarīmadhvani kravyādadvipasarpabhāji śabarīṃ kāntāradurge girau | bhūtapretapiśācajambhakabhaye smṛtvā mahābhairavīṃ vyāmohe tripurāṃ taranti vipadastārāṃ ca toyaplave || 17 || lakṣmīṃ rājakula ityādi | bhagavatītyanuṣajyate | tvāṃ rājakule vartamānāstaducitopakaraṇaparijanabhavanādivihīnāḥ sarvasyaitasya sattve'pi prablataraiḥ pratirājanyaiḥ pīḍyamānā vā lakṣmīṃ mahālakṣmīṃ tvāṃ tathāmnā smṛtvā vipado duḥkhāni taranti tyajanti | raṇamukhe vartamānāḥ pratiyoddhṛbhirvādhyamānāḥ jayāṃ jayādevīṃ tvāṃ tannāmnā smṛtvā vipadastarantītyanvayaḥ | kravyādadvipasarpabhāji kravyādāḥ vṛkavyāghrādayaḥ dvipā p. 37) gajāḥ sarpāśca tairyukte'dhvani kṣemaṅkarīṃ devīṃ tvāṃ tannāmnānusmṛtya | kāntāradurge girau durgamaṃ vartma kāntāraṃ tena durge durārohe girau | śabarīṃ śabarīrūpiṇīṃ tvāṃ tannāmnā smṛtvā | bhūtapretapiśācajambhakabhaye bhūtā rudrapārṣadāḥ pretāḥ piśācāḥ jambhakā rākṣasāśca tebhyo bhaye jāte mahābhairavīṃ tvāṃ tannāmnā smṛtvā | vyāmohe buddhibhrame jāte tripurāṃ tvāṃ tannāmnā smṛtvā | toyaplae toye plavaṃ plavanaṃ majjanaṃ tasmin prāpte toyarāśimadhyasthe plave naukāyāṃ vartamānā vā tārāṃ tvāṃ tannāmnā smṛtvā vipadastaranti | eteṣāṃ saptanāmnāṃ japaprakāramuttaratra spaṣṭīkariṣyāmaḥ || 17 || atha devyā mantrapārāyaṇātmakamaparaṃ rūpamāha - māyā kuṇḍalinī kriyā madhumatī kālī kalā mālinī mātaṅgī vijayā jayā bhagavatī devī śivā śāmbhavī | śaktiḥ śaṅkaravallabhā trinayanā vāgvādinī bhairavī hrīṅkārī tripurā parāparamayī mātā kumārītyasi || 18 || māyākuṇḍalinīti | bhagavatītyatrāpyanuṣajyate | māyādikumārītyetadantaṃ yacchabdarūpaṃ tatsarvaṃ tvamasītyanvayaḥ | hrīṅkāro māyā aiṅkāraḥ kuṇḍalinī klīṃkāraḥ kriyā madhumatī mātṛkā śuddhā sabindukā savisargā ca | kālī kalā mālinī mātaṅgī vijayā jayā bhagavatī devī śivā śāmbhavī iti daśa nāmāni | śaktiḥ śrībālātṛtīyabījam | śaṅkaravallabhā rudraśaktiḥ | hakārasakārābhyāṃ sahitā sadāhasthitā ca tripurāvidyā yadā dvitīyabīje niṣkalā bhavati | (bhoje?) tadā hrasī iti sāpyuddhṛtā syāt | trinayanā kāmabījaṃ maṇijam aṅgeṣu netrasthāeṅsya bhāvāt | vāgvādinī vāgīśvarī sā tūddhṛtaiva śabdānāṃ jananī tvamityatra bhairavī pañcakūṭakaṃ tattūddhṛtameva | hrīṅkārī bhuvanādhipatibījaṃ svarūpeṇaivoddhṛtam | tripurā śrīsaubhāgyavidyā | parāparamayī śivaśaktimantraḥ madhyamacatuṣkūṭatripurāśrīmantratṛtīyabījatvāt so'pyuddhṛtaḥ | p. 38) mātā śrīmaddvādaśādhavidyā sāpyādāvuddhṛtā | kumārī bālā sā pratyakṣata evoddhṛtā | yadyapi prāk saubhāgyavidyā noddhṛtā tathāpyasmiñcchaloka eva sā prakāśitā | katham | māyā hrīṅkārīti dviruktyā bhuvanādhipatibījasya kriyā trinayaneti kāmabījasya ca dviruktirāvṛttiṃ dyotayati | parāparamayīti hasau ca gṛhītau | triruktau hasābhyāṃ sahitau ca māyā kāmārṇau ca kevalaṃ saubhāgyavidyā | kuṇḍalinīti śabdādekāro'pi gṛhītaḥ aikāre tasyāntarbhāvāt ekārasyāvarṇena vṛddhiyogādaikārotpattiriti | athavā ādyaśloka eva sāpyuddhṛtā | kathaṃ ṣaṭkūṭasyoddhṛtatvād vidyāmantrākṣarāṇāṃ sarveṣāṃ tatrāntarbhāvācca prāyeṇa sarve mantrā asyāmevāvirbhavantītyāśayena ca mātṛśabdo'syāṃ prayuktaḥ | etaddevatāyāstripurāmbikābhidhānatvācca | evaṃ daśa mantrāścoktāḥ | eteṣāṃ parasparayogānmantrapārāyaṇaṃ bhavati | tadyathā - hrīṃ a kālī sauḥ ayamādimo mantraḥ | asmiṃstriṣu bījeṣu ādyaṃ bījaṃ caturvidhamātṛkā śuddhādyākṣaraṃ daśasu nāmasvādyaṃ nāma daśasu mantreṣvādyo mantraśca bhavati | evaṃ hrīṃ ā kālī sauḥ ityādi śuddhāyāṃ mātṛkāyāṃ pañcāśanmantrāḥ hrīṃ kṣa kālī sauḥ ityevamantāḥ | tathā hrīṃ aṃ kālī sauḥ ityāisabindukāyāṃ ca pañcāśat | hrīṃ aḥ kālī sauḥ ityādisavisargāyāṃ pañcāśat | hrīṃ aḥ kālī sauḥ ityādisabindugarbhāyāṃ ca pañcāśat | hrīṃ aḥ kālī sauḥ ityādibinduvisargānvitāyāṃ ca pañcāśat | itthaṃ dviśataṃ mantrāḥ | māyābījasthāne vāgbhavabījaṃ yojayitvānyat sarvaṃ pūrvavadeva kṛtvā ca dviśatam | punastṛtīyaṃ kāmabījamādau kṛtvānyat sarvaṃ prāgvadeva kṛtvā ca dviśatamiti ṣaṭchataṃ mantrāḥ | punaḥ kālīnāmasthāne kalānām kṛtvānyatsarvaṃ prāgvadeva kṛtvā ca ṣaṭchatam | evaṃ pratināmeti ṣaṭsahasrabhedāḥ | punarādyasya śaktyākhyasya mantrasya sthāne śaṅkaravallabhāṃ yojayitvātyatsarva vāgvadeva kṛtvā ca p. 39) ṣaṭsahasraṃ hrīṃ a kālī hsrī ityādi | evaṃ pratimantramiti ṣaṣṭisahasraṃ mantrā bhavantīti | athāparaḥ prakāraḥ bījatrayacaturvidhamātṛkāyojanayā kālīnāmni ṣaṭśatamantreṣu sambhūteṣu tasminnāmni sthita eva mantreṣu dvitīyasya yojanāyāmapi ṣaṭśataṃ mantrāḥ | evaṃ tṛtīyādimantrayojanāyāmapi pratyekaṃ ṣaṭśatamiti sarvamantrāṇāṃ kālīnāmnā yojane ṣaṭsahasravācakāḥ | evaṃ kalādināmabhiryojane'pītyatrāpi ṣaṣṭisahasraṃ mantrāḥ syuḥ | pūrva ślokoktalakṣmyādināmnāmapyanayā nītyā japaḥ kāryaḥ hrīṃ a lakṣmī sauḥ ityādi | tatrāpi pratināma daśānāṃ mantrāṇāṃ yojane dvicatvāriṃśatsahasraṃ manavo bhavanti | tathāca lakṣāduparidviṣaṣṭisahasraṃ mantrapārāyaṇaṃ bhavatīti śivam || 18 || atha nāmapārāyaṇamāha - ā ī pallavitaiḥ parasparayutairdvidvikramādakṣaraiḥ kādyaiḥ kṣāntagataiḥ svarādibhiratha kṣāntaiśca taiḥ sasvaraiḥ | nāmāni tripure ! bhavanti khalu yānyatyantaguhyāni te tebhyo bhairavapatni ! viṃśatisahasrebhyaḥ parebhyo namaḥ || 19 || ā ī pallavitairiti | he bhairavapatni ! sarvadvaitaprapañcaghasmarajyotīrūpo maheśvaro bhairavastasya svabhāvabhūtā tadekāśrayā tasminneva ramamāṇā ca parāśaktisaṃjñā sphurattā bhairavapatnī tasyāḥ sambodhanaṃ tathā | ā ī pallavitaiḥ ā ī iti śabdaśiraskaiḥ kādyaiḥ kṣāntagataiḥ kādikṣāntagaiḥ pañcatriṃśadakṣarairyāni te'tyantaguhyāni nāmāni bhavanti viṃśatisahasrebhyaḥ parebhyo viṃśatisahasrādupari ṣaṣṭiśatasaṃkhyebhyaḥ tebhyo namaḥ | tvannāmnāmapi tāvannamaskāryatvaṃ dhyānena vināpi japtuḥ phalapradatvāt kiṃ punarnāmadhanāyā bhavatyā ityarthaḥ | kathambhūtaiḥ akṣaraiḥ svarādibhiḥ kṣāntagataiḥ ṣoḍaśadhā bhinnaṃ svaramādiṃ kṛtvā kṣakāraparyantaṃ gataiḥ dvidvikramād dvidvivarṇakramātparasparayuktaiśca a kā ī ityādi aḥ kā ī ityantam evaṃ a khā ī a gā ī a ghā ī ityādi aḥ kṣā ī ityantaṃ japet | p. 40) ṣaṭṣaṣṭyuttaraṃ pañcaśataṃ mantrāḥ syuḥ | atha sasvaraiśca taiḥ ka kā ki kī ityādirūpaiḥ teṣāmeva pañcatriṃśadvarṇānāṃ yojane pratyekaṃ ṣaṣṭyuttaraṃ pañcaśataṃ mantrā bhavanti | kakā-ī kākā-ī ityādi kakhā-ī kākhā-ī ityādi kakṣā-ī kākṣā-ī ityādi kaḥkṣā-ī ityantam | evaṃ khakā-ī ityādi khaḥ kṣā-ī ityantam | tathā gakā-ī ityādi gaḥ kṣā##- nāmapārāyaṇātmakamapi devyā aparaṃ rūpamāviṣkṛtamiti śivam || 19 || evaṃ stutimupasaṃhṛtyāsyāḥ sadbhirabhyasanīyatvamāha - boddhavyā nipuṇaṃ budhaiḥ stutiriyaṃ kṛtvā manastadgataṃ bhāratyāstripuretyananyamanaso yatrādyavṛtte sphuṭam | ekadvitripadakrameṇa kathitastatpādasaṃkhyāks'rai- rmantroddhāraidhirviśeṣasahitaḥ satsampradāyānvitaḥ || 20 || boddhavyā nipuṇamiti | atrāpi bhairavapatnītyetadanuṣajyate | devatāyā guṇapravāhavarṇanenāho aham aho ahamityātmanyāścaryabuddhijananī vāṇī stutiḥ | tripureti prasiddhāyā bhāratyāstaveyaṃ stutiḥ budhairvivekibhiḥ tadgataṃ tasyāṃ bhāratyāṃ tvayi gataṃ manaḥ kṛtvā nipuṇaṃ boddhavyā samyagdhārayitavyā | tatra tripurābhāratīviṣayatvaṃ tāvadeko hetuḥ | hetvantaraṃ cāha - yatra yasyāṃ stutāvananyamanasaḥ nānyatra mano yasya kintvasyāmeva tasya puṃsastaṃ prati ādyavṛtte prathamaśloke tatpādasaṃkhyākṣaraiḥ tasya pādasaṃkhyayā samānasaṃkhyairakṣaraiḥ | itthambhāve tṛtīyā | samānasaṃkhyākṣaratvena ekadvitripadakrameṇa prathamadvitīyatṛtīyapādakrameṇa mantroddhāravidhiḥ kathitaḥ kṛtaḥ | prathamapāde prathamākṣaratvena dvitīyapāde dvitīyākṣaratvena tṛtīyapāde tṛtīyākṣaratvena ca yatra śrībālāmantra uddhṛta ityarthaḥ | kathambhūtaḥ viśeṣasahitaḥ tripurāmantraviśeṣaiḥ sahitaḥ viśeṣāśca tasmin kathañciduddhṛtā ityarthaḥ | sphuṭāmiti pratyakṣata uddhṛta ityarthaḥ | p. 41) satsampradāyānvita iti san nirdoṣaścāsau sampradāya upadeśaparamparā ca satsampradāyaḥ tenānvito yuktaḥ | guruvaropadeśaparamparayā mayā prāpto nādhunā kḷptaḥ yena pauruṣeyatayāprāmāṇyaśaṅkā syāt | sampradāyaprāptā eva mantrā atrāsmābhiruddhṛtā ityarthaḥ | avahitacittenaiva hi sarvaṃ jñātuṃ pāryata ityananyamanasaḥ kathita ityuktam | athāa na bhāratyā anyaḥ kaścidahaṃ kintu saiveti mano yasya so'nanyamanāḥ tasya mama sambandhinīṃ tathābhūtena mayā kṛtāmityarthaḥ | tena kartṛto viṣayataḥ svarūpataśca śuddhatvamasyā ityavaśyamādaraṇīyatvaṃ vidvadbhirityuktaṃ bhavatīti śivam || 20 || nanu nirdoṣatve'pi śabdālaṅkārabhūyiṣṭhatvābhāvācchṛṅgārādirasasudhāpātratvābhāvācca na rasikairabhyasanīyatvamasyā iti ced mā bhavatu tairādaraṇīyam | tathāpi paradevatābhaktipradhānatvāt tadbalenaiva mattaḥ sambhūtatvācca devatābhaktā avaśyamimāmaṅgīkuryuḥ | ataḥ saphalaiveyaṃ stutirityāha - sāvadyaṃ niravadyamastu yadivā kiṃ vānayā cintayā nūnaṃ stotramidaṃ paṭhiṣyati jano yasyāsti bhaktistvayi | sañcintyāpi laghutvamātmani dṛḍhaṃ sañjāyamānaṃ haṭhāt tvadbhaktyā mukharīkṛtena racitaṃ yasmānmayāpi dhruvam || sāvadyaṃ niravadyamityādinā | bhairavapatni ! tripure ! iti sambodhanamatrāpi grāhyam | idaṃ sāvadyaṃ sadoṣaṃ yadivā niravadyaṃ nirdoṣamastu | ālaṅkāratvasarasatvābhāvadoṣayuktaṃ tadvihīnaṃ vā bhavatu anayā cintayā kiṃ vā na kimapi prayojanam | kutaḥ yasya tvayi bhaktirasti sa jana idaṃ stotraṃ paṭhiṣyati | nūnaṃ niścitametat | tadapi kutaḥ | yasmādātmani mayi bhavatyāḥ stotraracanodyate | ato hetoḥ sañjāyamānamaśakyārthakaraṇodyamāttadaiva mayyutpadyamānaṃ laghutvamābhāsabuddhitvaṃ dṛḍhaṃ saṃcintya niścayenāvagamya tūṣṇīmāsīnenāpi | tvadbhaktyā tvayi yā bhaktirniratiśayaprītirūpiṇī tayā p. 42) mukharīkṛtena vācālatāṃ nītena pravartitavākyaprasareṇa mayālpaśrutenāpi haṭhād vegenābuddhipūrvameva dhruvaṃ nirbādhamidaṃ racitam | nirbādhamiti sālaṅkāratvasarasatvābhāvadoṣo'pi vicāradaśāyāṃ nāsmin stotre samasti | kutaḥ | sa eṣa rasānāṃ rasatama iti mukhyarasatvena śrutau śrutasya śivaśaktyātmakasya tattvasyākhaṇḍānandasaṃvidrūpasya tadbhaktirasasya ca sarvatrātra prādhānyena vyañjitatvād anyeṣāmapi rasānāṃ yathāyogametadaṅgatayālaṅkāratvena vyañjitatvācca | dṛṣṭavā sambhrametyadbhutasya yannitye ! taveti karuṇasya viralo bālako'pi budha ityukteḥ yatsadyo vacasāmiti cādbhutasya aukārasya gakārasāhitye sarasvatīvācakatvaṃ tadrāhitye tanmantratvamityukteḥ ekaikaṃ tavetyadbhutasya vāme pustaketi śāntasya ye tvāṃ pāṇḍaretyadbhutasya ye sindūreti vipralambhaśṛṅgārasya cañcatkāñcaneti śṛṅgārādbhutayoḥ pūrvāparārdhābhyām ārbhaṭyeti sambhogaśṛṅgāraśāntayoḥ jāto'pītyadbhutavīrayoḥ caṇḍi ! tvaccaraṇāmbujeti bhayānakasya viprāḥ kṣoṇibhuja iti karuṇasya sarvavarṇāśramiṇāṃ strīpuruṣābhedena yena kenāpi yathālabdhena dravyeṇābhyarcitā bhagavatī taṃ taṃ kāmamanugṛhṇātīti paramakāruṇyapratīteḥ śabdānāṃ jananītyadbhutabhayānakayoḥ pūrvāparārdhābhyāṃ devānāṃ tritayamityapyadbhutasya tripurānāmnaḥ sarvārthakabalanaśaktiprakārasyāviṣkṛtatvāt lakṣmīṃ rājakule iti bhayānakasya māyā kuṇḍalinītyantayorādye ca bhāva eva na punā rasāntaramatrāsti | bhaktirasenopakramya tenaivopasaṃhāre tatraivāsya tātparyamiti ca pratyāyitaṃ bhavati | prathamaślokādiṣūpamālaṅkāro'pi kvacit kvacid bhavati anuprāsasaukumāryādayaḥ śabdālaṅkārāśca bhavanti | gūḍhayojanatvagūḍhavarṇatvādinā citrakāvyatā ca vispaṣṭā vipaścitāmiti | tadevaṃ nirdoṣatvāt saguṇatvāt sarasatvācca sarvaiḥ paṭhanīyametaditi siddham | yadvā anādiguruparamparāprāptatvena nityatvādapauruṣeyā itīhopadiṣṭā mantrāḥ svataḥ pramāṇatvena grāhyāḥ | idaṃ stotraṃ tvidānīṃ tvayoktamiti pauruṣeyatvādatra p. 43) na prāmāṇyanirṇayaḥ tannirṇaye vā na svataḥprāmāṇyaniścayaḥ yena sarve janā idamaṅgīkuryurityatrāha - sāvadyamiti | avadyaṃ doṣo'prāmāṇyaṃ tena saha vartata iti sāvadyam | yadivā niravadyamidamastu | anayā cintayā kiṃ vā | naiṣā cintā kāryetyarthaḥ | kuta ityata āha - nūnamiti | yasya tvayi bhaktirasti āstikapakṣapatito bhavati yaḥ sa jana idaṃ stotraṃ paṭhiṣyati | nūnaṃ tasyaitat svataḥpramāṇameva bhavatītyarthaḥ | tadevopapādayati - ātmani sañjāyamānaṃ laghutvaṃ sañcintyāsmābhiraśakyakriyo'yamartha iti racanodyogānnivṛttenālpajñena mayāpi tvadbhaktyā mukharīkṛtena tvatsevanena svātmatayāvirbhūtayā tvayā prabodhitabuddhitattvenāta evāvirbhūtavākprasareṇa ca haṭhādakleśena dhruvaṃ nityamevedaṃ racitamāviṣkṛtaṃ na punaridānīntanāsmadbuddhivilāsasambhūtam | tena svataḥ pramāṇamevedamāgamayitavyaṃ vidvadbhirityarthaḥ | kartrā svātmani laghuśabdaḥ prayukta iti laghustutirityasyā loke prasiddhiḥ pravṛtteti jñeyam | kṣiprakaraṇādvā arthato bahutve'pi viṃśatiślokamitatvena vā laghustutiḥ | lagho ṛjvyā bhaktānāmavañcayitryā devyāḥ stutirvā laghustutiḥ || 21 || evamekādhikaślokaviṃśatyā śāradāstutiḥ | laghubhaṭṭārakaiḥ kḷptā bhaktānāṃ bhuktimuktidā || kṛṣṇānandamunīśvarasya kṛpayā turyāśramaṃ yo'śramaṃ prāpyāmnāyaśiro'dhirūḍhamavagamyātmānamapyātmanā | āsādyāpi ca paddhatiṃ śivamayīmānandanāthād guro- rānandāntikarāghavo muniragāt tṛptiṃ sa vṛttiṃ vyadhāt || kṛṣṇastrilocana iti tripurendireti brahmeti vā yaduditaṃ paratattvamekam | saccitsukhaikatanave praṇato'smi tasmai sarvātmane sakalabandhavidāraṇāya || samāpto'yaṃ granthaḥ || śubhaṃ bhūyāt | ########### END OF FILE #######