#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: m00225 Uniform title: māheśvaratantra Main title: śriimāheśvaratantra Description: Notes: Copied from Chowkhamba series 469, 470, 471 . Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyckzowski. Revision 0: Sept. 18, 2011 Publisher : Chowkhamba Publication year : 1940 Publication city : Benares Publication country : India #################################################### śrīmāheśvaratantram atha prathamaṃ paṭalam śrīpārvatyuvāca devadeva mahādeva karuṇārṇava śaṅkara | hara śambho śiva mṛḍ paśunātha namo'stu te || 1-1-1 || namaste sarvadevānāṃ daivatāya parātmane | pinākine namastubhyaṃ gaṅgādhara namo'stu te || 1-2 || bhūtibhūṣitadehāya bhaktānāmabhayaṅkara | karpūraviśadābhāya trinetrāya namo'stute || 1-3 || namaścandrakalādhārin nīlakaṇṭha maheśvara | mahābhujaṅgamābaddhajaṭājūṭa śivaprada || 1-4 || akiñcanāya śuddhāya hyaṇimādyaṣṭasiddhaye | saṃsāravāridhitaraṇe plavabhūtapadāmbuja || 1-5 || yogīśvarāya yogāya yogināṃ pataye namaḥ | yogihṛtpadmamārtaṇḍa yogānandamayāya te || 1-6 || sṛṣṭyarthaṃ brahmarūpo'si pālanārthaṃ svayaṃ hariḥ | rudro'syantāya deveśa namastritayarūpiṇe || 1-7 || namo vedāntavedyāya nityānandamayāya te | nirañjanāya śuddhāya saccidānandacetase || 1-8 || nirmalāya nirāśāya nirīśāyākhilātmane | aṇoraṇīyase tubhyaṃ mahato'pi mahīyase || 1-9 || dikkālādyanavacchinnanityacinmātramūrttaye | namaste sarvalokaikapālakāyārttināśine || 1-10 || brahmā tvaṃ harirudro'si havyavāṭ hutamityuta | mantrarttvik devatā cāsi yajñastvaṃ tatphalātmakaḥ || 1-11 || dayāṃ kuru mahādeva prasīda parameśvara | tvayi prasanne lokānāṃ phalante kāmapādapāḥ || 1-12 || tvayāhaṃ dīnanāthena śarīrārddhe nirūpitā | kṛtakṛtyā'smi tenāhaṃ kimanyadavaśeṣitam || 1-13 || tasmātsaṃpraṣṭumicchāmi rahasyaṃ kiñciduttamam | yadyahaṃ te priyatamā brūhi nātha ! tadākhilam || 1-14 || tvayā proktāni tantrāṇi catuḥṣaṣṭimitāni bhoḥ | na teṣu tatvavijñānaṃ prakaṭīkṛtamīśvara || 1-15 || tatprakāśaya deveśa pravaktuṃ yadi manyase || 1-16 || śiva uvāca naitajjñānaṃ varārohe vaktuṃ yogyaṃ varānane | rājyaṃ deyaṃ śiro deyaṃ deyaṃ sarvasvamapyuta | na deyaṃ brahmavijñānaṃ satyaṃ satyaṃ śucismite || 1-17 || brahmahatyāsahasrāṇi kṛtvā yatpāpamāpnuyāt | tatpāpaṃ labhate devi paramārthaprakāśanāt || 1-18 || bālahatyāsahasrāṇi strīhatyāyutameva ca | gavāṃ lakṣavadhātpāpaṃ tathā viśvāsaghātataḥ || 1-19 || mitradrohādgurudrohātsādhudrohācca yadbhavet | tatpāpaṃ labhate devi paramārthaprakāśanāt || 1-20 || tasmāttu gopayedvidvān jananījāragarbhavat | bhaktāsi tvaṃ priyatamā tasmātte'haṃ vadāmi bhoḥ || 1-21 || jñānaṃ tattu vijānīyāt yenātmā bhāsate sphuṭaḥ | ajñānenāvṛto nityaṃ moharūpeṇa nityadā || 1-22 || tāvatsaṃsārabhāvaḥ syādyāvadajñānamullaset | tāvanmoho bhramastāvattāvadeva bhayaṃ bhavet || 1-23 || ahaṃ mametyasadbhāvo vismṛtirduḥkhadarśanam | nānādharmānurāgaśca karmaṇāṃ ca phalaiṣaṇā || 1-24 || bandhamokṣavibhāgaśca jaḍadehādyahaṃkṛtiḥ | tāvadīśvarabhāvaḥ syātpāṣāṇapratimādiṣu || 1-25 || jalādau tīrthabhāvaśca yāvadajñānamullaset | udite tu parijñāne nā'yaṃ loko na kalpanā || 1-26 || na tvaṃ nāhaṃ na vai kiñcinnivṛtte mohavibhrame | svayamevātmanātmānamātmanyātmābhipadyate || 1-27 || tadā sukhasamudrasya svarūpanirato bhavet | layaścātyantiko devi kadācidvā bhaviṣyati || 1-28 || tadevātmākṣaraḥ sākṣādeka evāvaśiṣyate | sa śivo viṣṇurevendraḥ sa evāmaradānavāḥ || 1-29 || sa eva yakṣarakṣāṃsi siddhacāraṇakinnarāḥ | sanakādyāśca munayo brahmaputrāśca mānasāḥ || 1-30 || paśavaḥ pakṣiṇaścaiva parvatāstṛṇavīrudhaḥ | sa evedaṃ jagatsarvaṃ sthūlasūkṣmamayaṃ ca yat || 1-31 || ajñānādrajataṃ bhāti śuktikāyāṃ yathā priye | jñānāttadrajataṃ devi tasyāmeva vilīyate || 1-32 || tathākṣare pare brahmaṇyābhāti sakalaṃ jagat | mohane kenaciddevi mohanāśe tu śāṅkari || 1-33 || avaśiṣyate paraṃ brahma sākṣādakṣaramavyayam | na tvaṃ nāhaṃ tadā viṣṇurlakṣmīrbrahmāsarasvatī || 1-34 || neśvaro na śivaścāpi yathāpūrvaṃ bhaviṣyati | mṛdudbhavāni kāryāṇi mṛccheśāṇi yathāpriye || 1-35 || tathaivākhilaloko'yaṃ brahmabhūto bhaviṣyati | yathā vāyuvaśāddevi samudre taralormaya | prādurbhavanti deveśi tasmin śānte tu pūrvavat || 1-36 || tathā vismāritajñānānmohādbhrāntaṃ carācaram | caturviṃśatitattvotthaṃ satyamityeva rūpitam || 1-37 || tatra jātā ime lokāścaturdaśa maheśvari | adhaḥ sapta tathā cordhvamevaṃ saṃkhyāścaturdaśa || 1-38 || atalaṃ vitalaṃ caivaṃ sutalaṃ ca talātalam | rasātalaṃ ca pātālaṃ bhūrbhuvaḥ svastathopari || 1-39 || maharjanastapa iti satyaṃ vaikuṇṭha ityapi | śivaloko devalokastathā'vāntargatā api || 1-40 || mohaśāntau bhaviṣyanti sarve brahmamayā ime | yāvatsarpamayī bhrāntī rajjau tāvadbhayaṃ priye || 1-41 || rajjuttvena tu vijñātā bhayaṃ nodvahate punaḥ | aprapañce prapañco'yaṃ mohādunmīlati sphuṭaḥ || 1-42 || tāvadbhayaprado'jñānaṃ yāvanmohaṃ na vindate | dvidhā tridhā pañcadhā ca caturviṃśatidhā punaḥ || 1-43 || ekadhā ca punastredhā bahudhā ca punaḥ svayam | vistīrṇaḥ sa tu moho'yaṃ āvṛtya parameśvaram || 1-44 || kālamāyāṃśayogena brahmāṇḍamasṛjatprabhuḥ | koṭibrahmāṇḍalakṣāṇāṃ sa nirmātākṣaro vibhuḥ || 1-45 || na tasyecchā na karttavyā nirguṇaḥ prakṛteḥ paraḥ | tathāpi bālavat krīḍan koṭibrahmāṇḍasaṃhatīḥ || 1-46 || sṛjate saṃharatyeṣaḥ kaṭākṣākṣepamātrataḥ | cinmātraḥ paramaḥ śuddhaḥ kūṭasthaḥ puruṣaḥ paraḥ || 1-47 || virāṭ tasya vapuḥ sthūlaṃ pañcadhā tu samudbhavam | pātālaṃ pādamūle'sya pārṣṇideśe rasātalam || 1-48 || gulphe mahātalaṃ tasya jaṅghayośca talātalam | jaṅghayopari sutalaṃ vitalaṃ kaṭyuttaraṃ priye || 1-49 || kaṭimadhye'talamasti martyalokodare tathā | pārśvadeśebhuvarlokastadūrdhvaṃ ca svarādayaḥ || 1-50 || jyotīṃṣyasyoraḥsthale ca grīvāyāṃ ca mahastathā || 1-51 || vadane janaloko'sya tapoloko lalāṭake | satyaloko brahmarandhre bāhvorindrādayaḥ surāḥ || 1-52 || diśaḥ karṇapradeśasya śabdastacchrotramadhyagaḥ | nāsayorasya nāsatyau mukhe vahniḥ samāśritaḥ || 1-53 || sūryo'sya cakṣuṣi gataḥ pakṣmaṇi hyahanīśituḥ | daṃṣṭrāyāṃ yamastasya hāsye māyā maheśvari || 1-54 || uttaroṣṭhe sthitā lajjā lobhaḥ syādadharoṣṭhake | stanayorasya vai dharmaḥ pṛṣṭhe'dharmaḥ samāśritaḥ || 1-55 || kukṣiṣvasya samudrā vai parvatā hyasthisandhiṣu | āpagā nāḍideśasthā vṛkṣā romapathi sthitāḥ || 1-56 || meghāḥ keśeṣu hṛdaye candramāḥ parikīrtitaḥ | idaṃ sthūlaśarīraṃ tu brahmaṇaḥ paramātmanaḥ || 1-57 || iyattayā'paricchedyamantapāravivarjitam | liṅgaṃ nārāyaṇastasya hyakṣarasya cidātmanaḥ || 1-58 || hiraṇyagarbhaṃ jagadīśitāraṃ nārāyaṇaṃ yaṃ pravadanti santaḥ | sarvasya dhātāramanantamādyaṃ pradhānapuṃsorapi hetumīśam || 1-59 || taṃ sarvakālāvayavaṃ purāṇaṃ parātparaṃ yogibhirīḍyapādam | brahmeśaviṣṇupramukhaikahetuṃ yataḥ pravṛtto nigamasya panthāḥ || 1-60 || taṃ devadevaṃ jagatāṃ śaraṇyaṃ nārāyaṇaṃ yasya vadanti liṅgam | yāvanna liṅgaṃ pralayaṃ prayāti sthūlaṃ vapuścāpi na śāntimeti || 1-61 || tataḥ paraṃ kāraṇameva tasya vapuḥ parasyātmana eva mohaḥ | yāvadvimohaḥ praśanaṃ na yāti na liṅgamutsīdati kāryabaddham || 1-62 || na kāraṇaṃ tāvadupaiti śāntiṃ carācarasyāpi ca bījabhūtam | yāvanmahākāraṇamambike tat na śāntimāyāti ca bījabījam || 1-63 || guhyād guhyataraṃ śāstramidamuktaṃ tavānaghe | na kasyāpyagrato vācyaṃ satyaṃ satyaṃ priyaṃvade || 1-64 || na padmāyai hariḥ prāha prārthito'pi punaḥ punaḥ | tanmayātra tava snehātprakaṭīkṛtamuccakaiḥ || 1-65 || na guhyāyāpi putrāya gaṇarājāya nandine | sugopitamidaṃ bhadre tava snehādudīritam || 1-66 || tasmādgopyataraṃ bhadre varāṅgamiva sarvataḥ | itīdaṃ te samākhyātaṃ kimanyatpraṣṭumicchasi || 1-67 || iti śrīnāradapañcarātre māheśvaratantre jñānakhaṇḍe śivapārvatīsaṃvāde prathamaṃ paṭalam || 1-1 || atha dvitīyaṃ paṭalam śrīpārvatyuvāca bhagavan deva deveśa lokanātha jagatprabho | dhanyāsmyanugṛhītāsmi sakalaṃ jīvitaṃ mama || 2-1 || vākyapīyūṣavarṣeṇa śītalīkṛtamānasā | na jānāmi paraṃ śreyastatvajñānakathādṛte || 2-2 || kimāyuṣā ca dīrgheṇa pāṣāṇasyeva durmateḥ | kṣaṇaṃ vai yasya no lagnaṃ ceto vā tattvacintane || 2-3 || yajñadānatapastīrthavratāni niyamā yamāḥ | na tulāmabhigacchanti svātmatatvaikacintayā || 2-4 || ātmatatvaikaśuddhyarthā (rthaṃ) yajñādīnāmanuṣṭhitiḥ | śuddhe manasi tatvasya sphuraṇa bhavati priya || 2-5 || tadeva yadi vā labdhamanāyāsena kutracit | daivādvā gurutoṣādvā sādhanairvāpi śaṅkara || 2-6 || kinnu tasyāvaśiṣṭaṃ vā sādhanaṃ svātmadaṃ param | tasmānmahattaramidaṃ sarvatastatvacintanam || 2-7 || śrutaṃ mayā maheśāna punarbrūṃhi yathātatham | praṣṭavyaṃ bahudhā bhāti tathāpyekaṃ vadeśvara || 2-8 || kramayogena taccāpi punaḥ pṛcche kṛpānidhe | padmāyai hariṇā noktaṃ yadrahasyaṃ mahādbhutam | tadatra saṃśayo jāto tadbhavān chettumarhati || 2-9 || yā lakṣmīḥ paramā śaktiḥ nityaṃ tatsahacāriṇī | tatprāṇavallabhā sādhvī kiṃ tayā pṛṣṭhamuttamam || 2-10 || kiṃ rahasyaṃ kimadhyātmyaṃ yannoktaṃ hariṇā svayam | tadatra brūhi bhagavan pravaktuṃ yadi manyase || 2-11 || na me tvattaḥ paraṃ kiñcit prāṇādapyadhiko bhavān | tathāpyahaṃ tavaivāsmi yanmerddhaṃ vapurāhitam || 2-12 || na tvayā tadrahaḥ kāryaṃ tena guptamiti prabho | ityuktvā śivapādābjapraṇatābhūtpunaḥ punaḥ || 2-13 || śiva uvāca aho dhanyāsi dhanyāsi dhanyāsi bhuvanatraye | na tvayā sadṛśīṃ paśyetpreyasīṃ prāṇavallabhām || 2-14 || tvadvāgamṛtatṛpto'haṃ prajalpāmi śṛṇuṣva tat | ekadā khalu vaikuṇṭhe viṣṇurekāntasaṃsthitaḥ || 2-15 || sanniyamyendriyagaṇaṃ manasā buddhisārathiḥ | kiñciddadhyau mahātejāḥ pramodabharanirvṛtaḥ || 2-16 || galadvāṣpāmbupūrṇākṣaḥ pulakāṅkitavigrahaḥ | stimitoda ivāmbhodhiḥ smṛtvā līlārasāmbudhim || 2-17 || prāṇendriyamanaśceṣṭā nimagnā dhyānavartmani | antaḥpramodabharito bahiḥ samvedanākṣamaḥ || 2-18 || kevalena śarīreṇa sthita ityadbhutaṃ ca yat | krīḍantī sakhibhiḥ sārddhaṃ tatrābhūdbhārgavī hi sā || 2-19 || dhyānavartmani saṃlīnaprāṇendriyamanomatim | pradhvastabāhyavijñānaṃ dṛṣṭvā vismitamānasā || 2-20 || ko'sau trilokaguruṇā dhyāyate sthiracetasā | na cāsmādaparaṃ loke dhyeyaṃ paśyāmi kiñcana || 2-21 || brahmaṇo vāpi rudrasya kāraṇaṃ daivataṃ ca yaḥ | yasyāvatāracaritaṃ gāyante nāradādayaḥ || 2-22 || yatpadaṃ prāptumicchanto vānaprasthaṃ yativratam | caranti brāhmaṇāḥ śuddhā dhṛtavidyātapovṛtāḥ || 2-23 || na yatsamo'nyo loke'smin hyadhikastu kuto bhavet | yadunmeṣājjagajjātaṃ yannimeṣātpralīyate || 2-24 || yasmin cittaṃ samādhāya yogino jñānanirmalam | avidyāṃ hṛdayagranthimunmuñcanti gataklamāḥ || 2-25 || yasya cetasyayaṃ devo varttate'sau kṛtārthakaḥ | so'yaṃ hariḥ parānandaḥ kasmiṃścittaṃ dadhātyaho || 2-26 || ityeva sandihānā sā sakhīnāṃ purataḥ sthitā | sasmitaṃ jagade sakhyā kayācitparayā mudā || 2-27 || sakhyuvāca ayaṃ trilokeśaguruḥ kamanyaṃ dhyātumarhati | devāsuranarā nāgā gandharvāpsarasāṃ gaṇāḥ || 2-28 || siddhā yogeśvarā rudrā ādityā vasavastathā | marudgaṇāḥ somapāśca pitaraścāpi cāraṇāḥ || 2-29 || yaṃ pūjayanti satataṃ bhaktipravaṇacetasaḥ | na tasmāt triṣu lokeṣu hyasya pūjyatamo bhavet || 2-30 || tvāmekāṃ dhyāyate citte preyasīṃ prāṇavallabhām | prativratāṃ patiprāṇāṃ prāṇanātho raho gataḥ || 2-31 || dhanyāsi kṛtakṛtyāsi yattvayā harirīśvaraḥ | śuddhabhāvena satataṃ sevayā ca prasāditaḥ || 2-32 || kṣaṇaṃ tadvirahaṃ soḍhumaśakto militekṣaṇaḥ | rahaḥ sthitaḥ svahṛdaye tvanmūrtiṃ dhyāyate hariḥ || 2-33 || tasmāddhanyāḥ striyo loke yāḥ patipremabhājanam | iti hāsacchalenoktā mene vitathameva sā || 2-34 || ramovāca- aho sakhi yadītthaṃ tvaṃ nirarthakamidaṃ vacaḥ | na māṃ smarati deveśo dhyānamārge kadācana || 2-35 || mayi viraktaḥ satatamakiñcanajanapriyaḥ | kathaṃ māṃ dhyāyate citte virahaṃ soḍhumakṣamaḥ || 2-36 || akuṇṭhitamahābādhā prasādādasya santatam | jānāmi sakale loke bhajato māṃ dṛḍhavratān || 2-37 || ye cāpi triṣu lokeṣu yatra kutrāpi saṃsthitāḥ | bhajante tānahaṃ bhaktān hṛdi paśyāmi santatam || 2-38 || tadā kathaṃ tu hariṇā citte dhyātāpi taṃ sakhi | na vedmi sarvabhāvajñā sarvalokāntarasthitā || 2-39 || tasmānna māṃ na ca vidhiṃ na rudramapi śaṅkaram | nānyaṃ vā prāṇasadṛśaṃ bhaktaṃ vā dhyāyatīśvaraḥ || 2-40 || ko vedāsya paraṃ citte nihitaḥ kaścidīśvaraḥ | tasmātprabudhyamāne'smin sarvaṃ pṛcchāmyasaṃśayam || 2-41 || ityuktvā sakhivargeṇa kutūhalasamanvitā | puraḥ tasthau pareśasya prabaddhakarasampuṭā || 2-42 || tāvadeva hariḥ sākṣānmuktadhyāno dadarśa tām | baddhahastāñjalipuṭāṃ sakhīmaṇḍalamadhyagām || 2-43 || virocayantīṃ prabhayā divyālaṅkārabhūṣitām | maṇikuṇḍalanirbhāntakapolavimalaprabhām || 2-44 || sunāsāṃ sudatīṃ subhrūṃ cibukoddeśaśobhitām | kambukaṇṭhīṃ hṛdi bhrājanmaṇihāramanoharām || 2-45 || kāñcīkalāparucirāṃ valayāṅgadanūpurām | trilokīdevatāṃ sākṣādvinayāvanatekṣaṇām || 2-46 || dṛṣṭvā prabodhamāpannaṃ hariṃ kamalalocanam | śīrṣṇā spṛśantī caraṇaṃ provāca vinayānvitā || 2-47 || ramovāca aho deveśa bhagavan bhaktavatsala bhūdhara | kṛpāṃ kuru jagannātha sandehaṃ vinivāraya || 2-48 || tvamekaḥ sarvalokānāṃ sraṣṭā harttā ca pālakaḥ | daivataṃ sarvadevānāṃ na tvayā na samo'dhikaḥ || 2-49 || kiṃ dhyāyasi rahaḥ sthitvā vilīnakaraṇāśayaḥ | taddhyānānandasandohapulakāṅkatanurbhṛśam || 2-50 || asmin khidyati maccittaṃ tvatto'pyaparaśaṅkayā | taṃ brūhi karuṇāsindho yathāhaṃ prakṛtiṃ vraje || 2-51 || ityukto ramayā devyā harirātmā śarīriṇām | girā madhurayā vācā ramaṇī ramayanniva || 2-52 || śrībhagavānuvāca aho kalyāṇi vacanaṃ vadāmi śṛṇu sāmpratam | ahaṃ lokaguruḥ sākṣānna me dhyeyo'sti kaścana | ahamātmākhilādhāro brahmarudrendravanditaḥ || 2-53 || viśvasminvitataṃ paśya māmeva sacarācare | viśvaṃ mayi tataṃ paśya kimanyajjñātumicchasi || 2-54 || tasya me viśvajīvasya śaktistvaṃ samadharmiṇī | ādyākhilādhāramayī madānandamayī śubhā || 2-55 || tāṃ tvāṃ brahmādayo devā ṛṣayo'tha dhṛtavratāḥ | indrādayastu dikpālā munayo nāradādayaḥ || 2-56 || bhajanto'pi na te subhru prasādakaṇikāspṛśaḥ | sā tvaṃ me hṛdaye līnā paramānandarūpiṇī || 2-57 || yadā tvāṃ naiva paśyāmi jagadāndhyaṃ vibhāti me | dṛṣṭāyāṃ tvayi deveśi samyak paśyāmyaha punaḥ || 2-58 || tvaṃ gatā sakhibhiḥ sārdhaṃ puṣpāvacayahetave | tāvatte virahaṃ soḍhumaśakto'haṃ varānane || 2-59 || tvaccitto rahasi sthittvā tvatprāṇastvanmanāḥ priye | tvāmeva hṛdaye dhyāyannimīlitavilocanaḥ || 2-60 || lalane lalitaṃ rūpaṃ tvadīyaṃ suradurlabham | dhyāyāmi dhyānayogena tāvattvaṃ samupāgatā || 2-61 || ityevaṃ te mayā proktaṃ satyaṃ jānīhi suvrate | śrīlakṣmīruvāca deveśa tvatprasādena sarveṣāṃ hṛdi ceṣṭitam | jānāmi sakalaṃ nātha yathākarma yathāruci || 2-62 || ahaṃ hṛdi tvayā dhyātā viraheṇāpi mādhava | tvayyeva nivasāmyeva tvadantaḥkaraṇaikṣiṇī || 2-63 || aho citramidaṃ bhāti tvadantaḥsthāpyahaṃ prabho | na jānāmi tvadantaḥsthaṃ ātmānamivasanmatiḥ || 2-64 || na pratārayituṃ yogyā bhaktā tetīva vallabhā | bhaktapratārakaṃ loke kathamanyo bhajiṣyate || 2-65 || trilokyāṃ yadi vā kañcit bhaktaṃ dhyāyasi durgatam | tvadicchayaiva tadduḥkhaṃ sarvaṃ vilayameti ca || 2-66 || tasmāttvadanyo vai kaścidīśvarastvanumīyate | taṃ vai vadasva deveśa yadyahaṃ tava vallabhā || 2-67 || na cānyo me priyatamo neśvaro vā bhavatparaḥ | paraṃ veditumicchāmi kautukena samanvitā || 2-68 || viṣṇuruvāca na kautukaṃ tvayā kāryaṃ maduktyā nirvṛtiṃ vraja | na cāgrahaṃ prakurvanti vidvāṃsaḥ sādhavo janāḥ || 2-69 || devyāgrahavatāṃ puṃsāṃ na dharmārthau na kāmanā | prasidhyanti kadācidvā buddheḥ phalamanāgrahaḥ || 2-70 || prārthitaṃ tu śiro deyaṃ paśudraviṇasampadaḥ | rājyaṃ kośo mahī durgaṃ tathānyadapi sundari || 2-71 || dhanaiḥ prāṇaiḥ śarīraiśca tyakṣadbhirnopakurvate | te yāsyanti svayaṃ tyaktvā kālavegena karṣitāḥ || 2-72 || yācakāśā hatā yena hataṃ tena carācaram | tasmātprāṇādikaṃ sarvaṃ yācate deyameva hi || 2-73 || adeyaṃ tu paraṃ tatvaṃ lokātītaṃ yato hi tat | tasmāddurāgrahaṃ tyaktvā prasannenāntarātmanā || 2-74 || vartitavyaṃ tvayā bhadre matprasādaparīpsayā | ityuktā sā tadā lakṣmīrviṣṇunā prabhaviṣṇunā | īṣatkopasamāviṣṭā kaṣāyībhūtalocanā || 2-75 || ātmānamātmanā dhṛtvā provāca vacanaṃ punaḥ | strīpuṃsordehabhāgābhyāmekameva vapuḥ smṛtam || 2-76 || kathaṃ paśyasi bhedena māmekatanurūpiṇīm | purātanaiśca kavibhirdāmpatye prema rūpitam || 2-77 || tannāśitaṃ tvayaikena premarītividāpi bhoḥ | patyuḥ premabahirbhūtāṃ dhik striyaṃ vimatāṃ gṛhe | patiścāpi śaṭhastasyā yaḥ sādhvīmapyupekṣate || 2-78 || tasmāddevālpapuṇyāhaṃ kathaṃ prāpsyāmi cepsitam | āprasādaṃ ca bhavataḥ kariṣye tapa ulbaṇam || 2-79 || yena prasanno bhagavān upadeśyati tatpadam | ityuktvā bhagavatpādaṃ praṇamya ca muhurmuhuḥ | pradakṣiṇīkṛtya yayau vaikuṇṭhāttapase ramā || 2-80 || sāmabhirvividhaiścāpi vacanaiśca nayānvitaiḥ | nivāryamāṇāpi ramā na nyavartata niścayāt || 2-81 || iti śrīnāradapañcarātre māheśvaratantre jñānakhaṇḍe śivomāsaṃvāde dvitīyaṃ paṭalam || 2-2 || atha tṛtīyaṃ paṭalam pārvatyuvāca bhagavat śrotumicchāmi paraṃ kautūhalaṃ hi me | ramayā parayā sādhvyā prārthito'pi punaḥ punaḥ || 3-1 || noktavānparamaṃ tatvaṃ tadarthaṃ tapase gatā | mahāścaryatamaṃ deva tanme vyākhyātumarhasi || 3-2 || śiva uvāca śṛṇu sundari vakṣyāmi tava snehādaśeṣataḥ | avācyamanyathā devi koṭikalpaśatairapi || 3-3 || prārthito'pi yadā viṣṇurnoktavān svahṛdi sthitam | śravaṇecchāvighātena virahāgnividhūtayā || 3-4 || kṛtaṃ mahattapaścograṃ sarvalokopatāpanam | ketumālaṃ (le) samāsādya kṛtvā niyamamātmanā || 3-5 || sādhvī cakāra pratimāṃ viṣṇoḥ paramasundarām | tatra paryacarat prītyā garhayantī svakaṃ vapuḥ || 3-6 || snānena triṣu kāleṣu niyamena damena ca | bhāvaśuddhiṃ gatā sādhvī sthaṇḍile śayane gatā || 3-7 || śītakāle jale magnā grīṣme pañcāgnisevinī | varṣāṣvapi sthalagatā vṛṣṭivātasahā sthitā || 3-8 || strītvacāñcalyamutsṛjya nānālaṅkārasampadam | bhūmyāmaśeta satataṃ cintayantī hariṃ hṛdi || 3-9 || svapne dadarśa satataṃ hariṃ kamalalocanam | tatrāpi prārthayantīdaṃ so'pi nettyāha viklavam || 3-10 || suptā sotthāya tatraiva punarudbodhamāgatā | evaṃ sā tanmayībhūtahṛdayā vivaśā bhṛśam || 3-11 || ātmānaṃ garhayāmāsa manorathamapaśyati | yadā manorathaṃ naivaṃ prāptā devī tapasvinī | tadaikapādena bhuvamākramyātmani nirmalā || 3-12 || nidhāya svāminaṃ citte tasmin cittaṃ nidhāya ca | ekātmyaṃ tu gatā sādhvī tatāpa paramaṃ tapaḥ || 3-13 || tacchikhāyāḥ samudbhūtaḥ sadhūmo'gniḥ parijvalan | tāpayāmāsa nikhilaṃ brahmāṇḍaṃ bhayavihvalam || 3-14 || devāsuranarā nāgā gandharvāpsarasastathā | piśācā guhyakāḥ siddhā vidyādhrāḥ khagacāraṇāḥ || 3-15 || tapomayena jvalatā vahninā duḥsahena ca | vyathitāḥ śokasaṃvignā na sukhaṃ lebhire kvacit || 3-16 || tataścendrādayo devā marutaśroṣmapādayaḥ | ādityā vasavo rudrā hyaśvinau pitarastathā || 3-17 || brahmāṇaṃ śaraṇaṃ jagmuḥ pitāmahamaninditam | dadṛśuḥ paramaṃ devaṃ brahmāṇaṃ paramāsane || 3-18 || prāṇāyāmena yuñjānaṃ śubhrakūrcaṃ caturmukham | sanakādyaiḥ parivṛtaṃ nāradādyairupāsitam || 3-19 || mūrtimadbhistathā vedaiḥ pṛthaksiṃhāsanasthitaiḥ | purāṇaiḥ saṃhitābhiśca vidyābhiḥ pariveṣṭitam || 3-20 || vicārayantamātmānaṃ paramaṃ tamasaḥ param | puṇyotkarṣeṇa dharmeṇa tyāgena jñānasampadā || 3-21 || vimarṣeṇātmanaścāpi brahmacaryeṇa saṃyamaiḥ | niyamairyogadharmaiśca yatra krīḍanti saṅgatāḥ || 3-22 || dṛṣṭvāmarāste paramāsane sthitaṃ brahmāṇamādyaṃ puruṣaṃ purātanam | praṇemurānandajalākulekṣaṇāḥ kṛṣyatvaco gadgadayābruvan giraḥ || 3-23 || namo namaste jagadekakartre namo namaste jagadekapātre | namo namaste jagadekahartre rajastamaḥsatvaguṇāya bhūmne || 3-24 || aṇḍaṃ caturviṃśatitattvajātaṃ tasmin bhavāneṣa virañcināmā | jagaccharaṇyo jagadudvamansvayaṃ pitāmahastvaṃ parigīyase budhaiḥ || 3-25 || tvaṃ sarvasākṣī jagadantarātmā hiraṇyagarbho jagadekakarttā | harttā tathā pālayitāsi deva tvatto na cānyatparamasti kiñcit || 3-26 || tvamādidevaḥ puruṣaḥ purāṇaḥ sākṣāt svayaṃ jyotirajaḥ pareśaḥ | tvanmāyayā mohitacetaso ye paśyanti nānāttvamaho tvayīśe || 3-27 || tvamādyaḥ puruṣaḥ pūrṇastvamananto nirāśrayaḥ | sṛjasi tvaṃ ca bhūtāni bhūtairevātmamāyayā || 3-28 || tvayā sṛṣṭamidaṃ viśvaṃ sacarācaramojasā | kathaṃ na pālayasyetat jvaladākasmikāgninā || 3-29 || vināśameṣyati jagat tvayā sṛṣṭamidaṃ prabho | na jānīmo vayaṃ tatra kāraṇaṃ tadvicintyatām || 3-30 || ko'yaṃ vahnirapūrvo'yamutthitaḥ parito jvalan | tenodvignamidaṃ viśvaṃ sasurāsuramānavam || 3-31 || tasya tvaṃ śamanopāyaṃ vicāraya mahāmate | na cedadya bhaviṣyanti lokā bhasmāvaśeṣitāḥ || 3-32 || iti teṣāṃ ca gṛṇatāṃ devānāmāturaṃ vacaḥ | vimṛśya dhyānayogena tadidaṃ hṛdyavāpa saḥ || 3-33 || tataḥ provāca vacanamamarāṃstu pitāmahaḥ | śṛṇudhvamamarāḥ sarve vacanaṃ madudāhṛtam || 3-34 || tapasyati ramā devī sākṣātpatyāvamānitā | kiṃ tvaṃ dhyāyasi deveśa paraṃ tattvaṃ bhavatparam || 3- tadvadasveti cāpyuktastathā novāca vai hariḥ || 3-35 || tato nirbandhanirviṇṇā ramā devī ruṣānvitā | ketumālaṃ samāsādya tapo dāruṇamāśritā || 3-36 || sā tapo lokabhayadaṃ dāruṇaṃ viṣṇuvallabhā | karoti tadbhāladeśādutthito'gnistapomayaḥ || 3-37 || tena lokāḥ susantaptā dagdhaprāyā vicetasaḥ | nāśameṣyantyasandeho yadi sā na tapastyajet || 3-38 || tasmādvaikuṇṭhanilayaṃ harergatvā divaukasaḥ | viṣṇuṃ prasādayiṣyāmaḥ sarudrāḥ sarva eva hi || 3-39 || evaṃ niścitya te sarve mama dhāma samāyayuḥ | māmastuvan girā mādhvyā prabaddhakarasampuṭāḥ || 3-40 || mayāpi satkṛtā devi sendrā brahmapurogamāḥ | dṛṣṭyā sambhāvya deveśaṃ upaguhya pitāmaham || 3-41 || natvā bṛhaspatiṃ devi yathā yogyaṃ tathāparān | niṣīdadhvaṃ niṣīdadhvamityuktāste mayāmarāḥ || 3-42 || niṣedurmlānavadanāḥ sajvarāste divaukasaḥ | api svit kuśalaṃ devā bhavatāmanuvartate || 3-43 || svāgataṃ bho ! surāḥ sarve yūyaṃ me cātivallabhāḥ | dṛṣṭo madīyo loko'yamadṛṣṭo matparāṅmukhaiḥ || 3-44 || vaneṣūpavaneṣveva ramadhvamiha cetspṛhā | śṛṇvantu rucirālāpān śukasārasapakṣiṇām || 3-45 || jighrantu paramāmodamohitānekaṣaṭpadān | latānāmatidivyānāṃ sarvartukusumākarān || 3-46 || mahāmarakatakḷptasvarṇavediṣu nirbharam | gaṅgānilasukhasparśāḥ parikrīḍantu cāmarāḥ || 3-47 || nadan mattamarālāsu sudhāpūrṇāsu nityaśaḥ | khelantu sastriyaḥ sarve dīrghikāsu gataklamāḥ || 3-48 || yadyadvā manaso'bhīṣṭaṃ tatkurudhvamatandritāḥ | kimarthamiha samprāptā brahmopendrapurogamāḥ || 3-49 || nivedayadhvaṃ karttavyaṃ yadi cedasti kiñcana | ityevaṃ te mayā proktā māmavocan divaukasaḥ || 3-50 || bhagavan karunṇāsindho bhaktavatsala dhūrjaṭe | tvayā sañcintyamānānāṃ kuśaleṣu ca kā kathā || 3-51 || tadevākuśalaṃ vidmastvatpādasmaraṇacyutiḥ | jānīmaḥ pūrṇamātmānaṃ adya te'nugrahodayāt || 3-52 || kiṃ dhyāyasi ciraṃ tāta nirudhya hṛdaye manaḥ | labdhānanda ivābhāsi svayamātmā'pi dehinām || 3-53 || etadācakṣva no brahman pravaktuṃ yadi manyase | ahamākarṇya vai teṣāṃ vācaṃ paramaśobhanām | mana āhlādayanneṣāmavocaṃ paramoktibhiḥ || 3-54 || śṛṇudhvaṃ tridaśāḥ sarve bhavadbhiryadudāhṛtam | kiṃ dhyāyasi ciraṃ tāta nirudhya hṛdaye manaḥ || 3-55 || labdhānanda ivābhāsi svayamātmāpi dehinām | tanna vācyaṃ mayā devā api kalpāyutāyutaiḥ || 3-56 || na yānti yogino yogairna yajñaistapa ādibhiḥ | na jñānatīrthavairāgyairvinā sādhuniṣevayā || 3-57 || māyāmātramidaṃ viśvaṃ vastuto nāsti kiñcana | bhūrādisaptalokāśca kālena kavalīkṛtāḥ || 3-58 || viṣayānandasantuṣṭā lokāḥ sarve'pi devatāḥ | na prāpnuvanti kaṇikāṃ nityānandamahodadheḥ || 3-59 || vede karmapradhānaṃ hi tataḥ karmamayī gatiḥ | karmabhirbhrāmyamāṇā ye tṛṇānīvāmbhaso rayaiḥ || 3-60 || na te vindanti tattatvaṃ koṭikalpaśatairapi | kecitsvargaparā loke yajante jñānadurbalāḥ || 3-61 || kecidaṣṭāṅgayogena nigṛhītadhiyaḥ pare | varṇāśramavidhānena tattadācāraśālinā || 3-62 || kecitpatrāśanaratā vāyubhakṣāstathetare | keciddigambarāḥ kecit kṛṣṇaraktāmbarāḥ pare || 3-63 || kecinmuṇḍitamuṇḍāśca phalamūlāśane ratāḥ | kecidbhasmani niṣṇātā mokṣamicchanti durbalāḥ || 3-64 || naiva te muktimāyānti vinā tattvāvamarṣaṇāt | māyāmbhodhirayaṃ bhāti hyasannapi sadātmakaḥ || 3-65 || anekakoṭibrahmāṇḍabudbudākulito bhṛśam | tattvormijālajaṭilo vāsanājalagahvaraḥ || 3-66 || pāpapuṇyataṭonnaddho mohapaṅkaprapūritaḥ | sadasatkarmakamalakairavānantamaṇḍalaḥ || 3-67 || ahantāśiśumāreṇa nirantaramupāsitaḥ | tṛṣṇāphenaughabahulaḥ kāmanātaṭapādapaḥ || 3-68 || kāmakrodhamahālobhagartapāṣāṇaduḥkhadaḥ | paranindāparadrohabhujaṅgamabhayānakaḥ || 3-69 || śraddhorupadminī yatra akṣayo mohakalpitaḥ | viṣayatṛḍabhiklāntāḥ patantyasminnanekaśaḥ || 3-70 || dṛṣṭvāramata vai kaścit sarāgaṃ kamalākaram | sevyamāno'pi nātṛpyat ṣaṭpāda iva lolupaḥ || 3-71 || ahnaḥ kṣayamajānanvai lobhitātmājitendriyaḥ | madhuliṭ madhulobhena tatraiva vilayaṃ vrajet || 3-72 || yatra haṃsagaṇāstūrṇamāghrāya kamalākaram | aśāśvatamiti jñātvā sukhaṃ nīḍeṣu śerate || 3-73 || yatra paṅkeṣu nirmagnā sīdantī gaustṛṣāturā | mahātmanā samuddhṛtya sudhāsindhau niveśitā || 3-74 || yatra khelanti bahuśo mātaṅgāśca kareṇubhiḥ | atṛpyamānāḥ satataṃ kamalāmodalampaṭāḥ || 3-75 || yatra matsyagaṇān bālān nighnanti balavattayā | makarāstānapi kṣipraṃ nigṛhṇātīha jālikaḥ || 3-76 || śiśumārabhayodvignāḥ pipāsāmativāhya te | na pibantyapi pānīyaṃ padminīchāyamāśritāḥ || 3-77 || yatra pāntho bhujaṅgena paridaṣṭombulālasaḥ | cikitsakena sujñena rasadānena bodhitaḥ || 3-78 || yatrābhimāninī veśyā sevyamānātinirghṛṇaiḥ | upasthitā pañcanaṭairnityasevanatatparaiḥ || 3-79 || pipāsabo naṭān yānti prāpayanti naṭīṃ hi tān | tataḥ krīḍanti vegena svacchandaṃ ca tadājñayā || 3-80 || yadi sūryasahasrāṇāṃ prakāśaparamojjvalam | udeti jñānavijñānaṃ tadā śuṣyati nānyathā || 3-81 || udite tu pare jñāne nāhaṃ yūyaṃ na kiñcana | na yāsyanti paraṃ tattvaṃ madādyā api devatāḥ || 3-82 || kimutālpadhiyaścānye svapnikā iva jāgratam | yannirbandhasamāviṣṭā prāṇebhyopyati vallabhā || 3-83 || nopadiṣṭādūnacittā ketumāle tapasyati | tasmānmadānandamūlaṃ nāhaṃ vakṣye kathañcana || 3-84 || anyannivedyatāṃ kṛtyaṃ yadi yogyaṃ bhavenmama | ityuktāstemarāḥ sarve vīkṣyamāṇāḥ parasparam || 3-85 || paraṃ vismayamāpannāḥ śrutvā śaṅkarabhāṣitam | devā ūcuḥ devadeva mahādeva jagatāṃ jñānado guruḥ || 3-86 || yadāttha deva tatsatyaṃ viṣṇupatnī tapasyati | tattapo vahninā viśvaṃ paritaptaṃ samantataḥ | kimadya karaṇīyaṃ vai tacca śambho vicāryatām || 3-87 || śiva uvāca ramā devī jagacchaktiḥ prakṛtyaṃśamayī śivā | viṣṇorānandalaharī yayā bhāti jagacchivam || 3-88 || sā tapaścarate tīvraṃ jagaddāhakaraṃ mahat | pativratā patiṃ tyaktvā nānyaṃ cāpi prabhāṣate || 3-89 || na tasmādanyasaṃsādhyā vinā svapatimādhavam | tasmādviṣṇuṃ vrajāmodya sarvaiṃ cāpi vayaṃ saha || 3-90 || gatvā nivedayiṣyāmo jagatāmaśivaṃ ca yat | dṛṣṭvāsmānapi mānārhān jagadbhaṅgamapīkṣya ca || 3-91 || niṣedhayiṣyati ramāṃ tapaso'sau duratyayāt | iti me vācamākarṇya devāḥ sarve gatajvarāḥ || 3-92 || ahaṃ cāpi ca taiḥ sārdhaṃ gataḥ priyaniketanam | yatra sarve ghanaśyāmāḥ pītakauśeyavāsasaḥ || 3-93 || kirīṭinaḥ kuṇḍalinaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ | tatra gatvā jagannāthaḥ stuto devagaṇairapi || 3-94 || namo matsyakūrmādinānāvatārairjagadrakṣaṇāyodyatāyārttihartre | jagadbandhave bandhahartre ca bhartre jagadviplavopasthitau pālayitre || 3-95 || yadā vedapanthāstvadīyaḥ purāṇaḥ prabhajyeta pākhaṇḍacaṇḍogravādaiḥ | tadā devadeveśa sattvena sattvaṃ vapuścāru nirmāya rakṣāṃ vidhatse || 3-96 || bhūmyambutejonilakhātmakaṃ yat brahmāṇḍametatpraviśanniva tvam | carācaraṃ jīva iti prasiddhiṃ gato'si tasmānna bhavatparaṃ yat || 3-97 || rakṣasva nātha lokāṃstvaṃ tapasogreṇa padmayā | dahyamānān gatānandān rakṣitāsīśvaro yataḥ || 3-98 || nivarttaya paramāṃ sādhvīṃ tava prāṇādhikāṃ priyām | na vai striyo viroddhavyā gṛhamedhibhiranvaham || 3-99 || yadgṛhe strī viruddhā syādyadivāpyavamānitā | na tadgṛhe sukhaṃ sampanna cārogyaṃ prajāsukham || 3-100 || kathaṃ sukhena vartteta viśvametadbhavadgṛham | tvayi virodhamāpanne gṛhiṇyā samaśīlayā || 3-101 || tasmādviśvasya rakṣārthaṃ sāvadhāno bhava prabho | ityāvedyāmarāḥ sarve praṇamya jagatāṃ patim || 3-102 || baddhāñjalipuṭāstūṣṇīmāsan mlānamukhāmbujāḥ || 3-103 || iti śrīpañcarātre māheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivapārvatīsaṃvāde tṛtīyaṃ paṭalam || 3-3 || atha caturtha paṭalam śiva uvāca atha teṣāṃ vacaḥ śrutvā devānāmativiklavam | prahasanvācamakirat devānāṃ hṛdayaṅgamām || 4-1 || viṣṇuruvāca bho maheśa vidhe brahman śakrādyāḥ śṛṇutāmarāḥ | mama prāṇapriyā devī ramā devī tapasvinī || 4-2 || kalahāntaritā jātā ketumāle tapasyati | tenogratapasā viśvaṃ paritaptaṃ samantataḥ || 4-3 || na sā santoṣamāyāti svaniścitamṛte surāḥ | strīṇāṃ jātisvabhāvo'yaṃ kārkaśyamavivekitā || 4-4 || aśaucaṃ nirdayatvaṃ ca nirbandhaḥ sāhasaṃ tathā | lobhānṛtaṃ ca kapaṭaṃ mūrkhatvamapade ca rut || 4-5 || naṣṭaṃ kulaṃ kutanayāt naṣṭaṃ rājyaṃ kumantriṇā | brāhmaṇaḥ śūdrasevābhiranabhyāsātsarasvatī || 4-6 || nidrayā naṣṭamāyuṣyaṃ [atra āyurevāyuṣyam natvāyuṣe hitamāyuṣyam |] anudyogātsamṛddhayaḥ | guṇā lobhairdhanaṃ pāpaiḥ sukhaṃ naṣṭaṃ kubhāryayā || 4-7 || yatrānukūlyaṃ dampatyostrivargastatra varddhate | prātikūlyena naśyeta grīṣme bījāṅkurā iva || 4-8 || devī nirbandhamāpannā viramenna kathañcana | jagatāmasukhaṃ bhūri pravṛttaṃ tannivartate || 4-9 || pratikriyāṃ kariṣyāmi yāta yūyaṃ mudānvitāḥ | iti devā vacaḥ śrutvā parikramya janārdanam || 4-10 || praṇamya punarāyātāḥ svaṃ svaṃ dhāma praharṣitāḥ | brahmā viṣṇuśca īśaśca ketumālaṃ gatāstathā || 4-11 || yatra sā niścalavapuḥ padāṅguṣṭhena saṃsthitā | ūrdhvadṛṣṭirniruddhāntaḥpavanā sā manasvinī || 4-12 || svabhālaśikhividyotajjvālābhirgrasatīva hi | brahmāṇḍaṃ kavalākāraṃ kalpāntegniśikhā yathā || 4-13 || dṛṣṭvā tāṃ ca tathābhūtāṃ trayo brahmādikā vayam | paramaṃ vismayaṃ jagmurdevyāścaritamadbhutam || 4-14 || tatastannikaṭaṃ gatvā hariḥ prāha hasanniva ! rame prāṇapriye devi vṛthā kiṃ paritapyase || 4-15 || nivṛttimehi tapaso vṛthāyāsaphalādiha | bahvāyāsaṃ cālpaphalaṃ na karmāṃcaraṇaṃ satām || 4-16 || dhyānānandarase līnaṃ tanmanovatarat kṣaṇāt | evamukte tu hariṇā priyāṃ sāntvayatā bhṛśam || 4-17 || dadarśa priyamaṅkasthaṃ ghanaśyāmaṃ caturbhujam | virañcīśānasahitaṃ vanamālāvibhūṣitam || 4-18 || nanāma daṇḍavadbhūmau kṛtāñjalipuṭā ramā | novāca vacanaṃ kiñcit notthitāpi punā ramā || 4-19 || haristatprema paramaṃ svasmin vīkṣya suvismitaḥ | prāha devīṃ hariḥ prītyā śṛṇvato vidhirudrayoḥ || 4-20 || viṣṇuruvāca aho dhanyāsi dhanyāsi kamale lokavandite | ātmanordhaṃ striyaḥ sādhvyaḥ puṃso dharmaparāyaṇāḥ || 4-21 || strīsāhāyyena jetavyā lokā dharmaparāyaṇaiḥ | apatnīkasya te sarve bhavanti viphalā yataḥ || 4-22 || strīmūlaṃ sarvadharmāṇāṃ tadabhāvātkutaśca te | tairvinā na bhavantyeva lokā jñānamathāpi vā || 4-23 || dhik jīvitaṃ strī rahitasya loke jugupsitaṃ dharmavidāṃ samāje | devāmunīndrātithayo'pi yasya gṛhāṇyupekṣanta ivādhanaṃ janāḥ || 4-24 || kiṃ dhanairvibhavākalpairvibhavaiḥ kiṃ sukhacyutaiḥ | kiṃ sukhaṃ yasya no veśmanyudārā dharmacāriṇī || 4-25 || duḥśīlaṃ durnayaṃ duṣṭaṃ daridraṃ jarayā plutam | patiṃ puṣṇāti kulajā tasmātstrī tu garīyasī || 4-26 || na mitraṃ strīsamaṃ manye na bandhuṃ na sahodaram | yataste pṛthagālocyāḥ strī tu naiva kadācana || 4-27 || sukhe vā yadi vā duḥkhe jīvite maraṇe'pi vā | na mitraṃ strīsamaṃ kvāpi satyaṃ satyaṃ priyaṃvade || 4-28 || tasmāttvaṃ tu viśeṣeṇa strīratnaṃ mama rocase | mūrdhanyā patidevānāṃ yatastvaṃ parigīyase || 4-29 || strīṇāmapi paro dharmaḥ patiśuśrūṣaṇaṃ ca yat | kāyena manasā vācā tato'nyannāsti kiñcana || 4-30 || yā strīpativratā loke patidharmaparāyaṇā | taduktameva kurvāṇā sukhamakṣayamaśnute || 4-31 || tasmādahaṃ te tapasā parituṣṭo'smi sāmpratam | uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te tapaso lokadaḥkhadāt || 4-32 || vyatīyuḥ saptakalpāste sādhikāḥ komalāṃ tanum | glapayantyā hyanudinaṃ nocitaste vṛthā śramaḥ || 4-33 || puṣpaśayyāsu ruciraṃ vapuste parikhidyate | sā kathaṃ caṇḍatigmāṃśu sahate tāpavarṣiṇam || 4-34 || śītoṣṇavātavarṣābhyāṃ parikliṣṭā vapurlatā | veṇībhūtā mūrdhajāste mano me khedayanti ca || 4-35 || mandāsmitaprabhodāraṃ mukhaṃ bimbādharaṃ tava | himakliṣṭaṃ na cābhāti hemantakamalaṃ yathā || 4-36 || caṇḍatigmāṃśutāpena kapolau śyāmalau tava | muktādāmaśriyā hīnau na śobhā te (śobhete) yathā purā || 4-37 || anañjanaṃ ca nayanaṃ bhālaṃ kāśmīravañcitam | mukhaṃ tāmbūlarahitaṃ vīkṣataḥ kasya te sukham || 4-38 || mā śoṣaya vapū ramyaṃ tapasā durddhareṇa vai | mūrdhnā praṇamya te pādaṃ prārthayāmi punaḥ punaḥ || 4-39 || kiṃ dhyāyasi raha iti yatpraṣṭaṃ kamale tvayā | avācyaṃ tattu jānīhi api kalpāyutāyutaiḥ || 4-40 || tathāpi kathayiṣyāmi kṛtaste tapasā hyaham | sākṣānna jihvayā vācyaṃ tattu devi kathañcana || 4-41 || tathāpi kathayiṣyāmi prakāraṃ śṛṇu sundari | dvāparānte'ṣṭāviṃśatime asurā nṛparūpiṇaḥ | vedamārgavināśāya yatiṣyanti durāśayāḥ || 4-42 || strīgobrāhmaṇasādhūnāṃ dharmiṣṭhānāṃ tapasvinām | varṇāśramāṇāṃ setūnāṃ svasvadharmānuvarttinām || 4-43 || kariṣyanti yadā pīḍāṃ tadāhaṃ dharmaguptaye | vedadharmādirakṣārthaṃ vināśāya durātmanām || 4-44 || yayātikulajātasya yadurājasya veśmani | vāsudevo bhaviṣyāmi nāmnā kṛṣṇeti viśrutaḥ || 4-45 || tatrāpi tvaṃ rukmiṇīti bhaviṣyasi varāṅganā | tatra tvāṃ kecana nṛpā asurā jñānadurbalāḥ || 4-46 || āyāsyante samudvoḍhuṃ jitvā tān samare khalān | udvahiṣyāmi bhavatīṃ maccitāṃ nātra saṃśayaḥ || 4-47 || tadā kulāṅganāḥ putrapativantyaḥ pativratāḥ | gāsyanti maṅgalārthaṃ tu maccaritrāṇi sundari || 4-48 || upacāravidhānena tacchrutvā hṛdaya mama | bhaviṣyati sukhāpūrṇaṃ yathāmbhodhirvidhūdaye || 4-49 || īdṛktādṛgitigirāṃ na vaktuṃ bhavatīṃ kṣamam | svayamevānubhavati śarkarākṣīrapānavat || 4-50 || tatsukhāmbhonidherdevi kaṇikāpi kathañcana | na brahmādiṣu deveṣu vartatenyatra kā kathā || 4-51 || nopadiṣṭaṃ tu tadveti na śabdairupadiśyate | kevalānubhavākāraṃ vetyekonubhavī sadā [prayā vaktuṃ na yogyaṃ yat iti vā pāṭhaḥ |] || 4-52 || anumānapramāṇena hyanumeyaṃ kathañcana | lakṣaṇairdeva deveśi nānyopāyaiḥ kathañcana || 4-53 || lakṣaṇāni tu te vacmi śṛṇu sundari yatnataḥ | antaḥ sukhasamudvello bahiḥ sandhānavismṛtiḥ || 4-54 || netrayoraśru saṃvāhaḥ kampaḥ svedodayastathā | romāñcaḥ kaṇṭharodhaśca lakṣaṇāni ca vai viduḥ || 4-55 || ityetairlakṣaṇairdevi madantaḥkaraṇasthitam | [mayā vaktuṃ na yogyaṃ yat ityapi pāṭhaḥ |] sukhamaddhyānayogyaṃ yattajjāniṣyasi kevalam || 4-56 || tāvattvaṃ taṃ ca samayaṃ paripālaya vallabhe | ityetatte samākhyātaṃ sarvasvaṃ me na saṃśayaḥ || 4-57 || śrutīnāṃ cāpi sarvāsāṃ rahasyaṃ tvidameva hi | idameva paraṃ jñānamidameva parā kriyā || 4-58 || idameva paro yoga idameva paro makhaḥ | idameva paraṃ dhyeyamidameva parā gatiḥ || 4-59 || idameva paraṃ jñeyamidameva mahādhanam | idamevākhilā sampat satyaṃ satyaṃ pativrate || 4-60 || ityevaṃ viṣṇunā proktā ramā devī pativratā | jahau tāpaṃ ca grīṣmārttā bhūrivāmbhodatarpitā || 4-61 || vikasannayanāmbhojā pramodabharavihvalā | papāta pādayorbharttuḥ daṇḍavat vimalāśayā || 4-62 || brahmaṇāpi mayā cāpi saṃstutā bahudhā girā | tapasaḥ phalamabhyetya kṛtārthāsmītyamanyata || 4-63 || mumucuḥ puṣpavarṣāṇi nedurdundubhayo divi | jagurgandharvapatayo natutuścāpsarogaṇāḥ || 4-64 || saptarṣayaḥ samabhyetya tuṣṭuvustāmanidintām | tāpaḥ śaśāma jagatāṃ sarvatrāsīt sumaṅgalam || 4-65 || vavau vāyuḥ sukhasparśo digāsīdvimalaprabhā | jalānyāsanprasannāni jajvalurvahnayaḥ śubhāḥ || 4-66 || manāṃsyāsanprasannāni bhūtānāṃ naṣṭacetasām | ityevaṃ maṅgale jāte prasannā divi devatāḥ | pṛthivyāṃ mānavāḥ sarve pātāle pannageśvarāḥ || 4-67 || brahmalokaṃ gato brahmā ahaṃ kailāsamāgataḥ | gṛhītvā ca kare lakṣmīṃ viṣṇuḥ svanilayaṃ prati || 4-68 || ityeva te mayākhyātaṃ tvayā pṛṣṭamanindite | tatvajñānaṃ na sulabhaṃ tasmād gopyatamaṃ priye || 4-69 || tatvajñānādhikāraṇyo viralāḥ santi kecana | kālena bahunā devi tān parīkṣya prakāśayet || 4-70 || snehāllobhādbhayādvāpi yo'nyasmai vakti mūḍhadhīḥ | nā'sau jñānī bhaveddevi udarambharireva saḥ || 4-71 || sahasavāsasevābhistāḍanaiḥ paruṣoktibhiḥ | yadā na yāti kāluṣyaṃ sodhikārī mato mama || 4-72 || śrutvā tatvakathāvāda vapū romāñcasaṅkulam | harṣāśruvyākule netre so'dhikārī mato mama || 4-73 || parāpavādavimukho parastrīdhananispṛhaḥ | akrodhī lobhanirmuktaḥ śāntaḥ śāstravicakṣaṇaḥ || 4-74 || vedaśāstrārthatatvajñaḥ śraddhālurgatasādhvasaḥ | guṇarāgī sadātyāgī virāgī bāhyavastuṣu || 4-75 || pāpabhīto bhaveddveṣo viṣayādiṣvalolupaḥ | anyaiścāpi śubhairdevi lakṣaṇaiścāpi lakṣitaḥ || 4-76 || adhikārīti vijñeyastasmai deyamidaṃ rahaḥ | vedaguhyamidaṃ devi ! nānyathā tu prakāśayet || 4-77 || prakāśayanvimūḍhātmā sa bhavedāpadāṃ padam | na tasya tatvasaṃsiddhirguroḥ śiṣyasya cāpyaho || 4-78 || tatvajñenopadiṣṭā ye tatvajñā eva sundari | anarhairupadiṣṭā ye tepyanarhā bhavanti hi || 4-79 || anarhairupadiṣṭā ye yenarhāśca svayaṃ śive [te'narhāḥ svayaṃ śive ityapi pāṭhaḥ] | ubhayabhraṃśadoṣeṇa te yānti narakaṃ priye ! || 4-80 || lokabhraṃśaḥ karmalopāt ayogyatvāt phalāgrahaḥ | teṣāṃ tamaḥ syādatulaṃ yāvaccandrārkatārakam || 4-81 || suptaṃ prabodhayed buddho hyabuddhastu ca taṃ katham | pāṣāṇaṃ tārayettumbī na pāṣāṇaḥ parasparam || 4-82 || tasmādevaṃ viniścitya sadguroḥ śaraṇaṃ gataḥ | ātmānaṃ mohavibhrāntaṃ tārayetsa ca buddhimān || 4-83 || ityetanme samākhyātaṃ yatpṛṣṭo'haṃ tvayā priye ! | samāsena mahādevi ! kimanyatpraṣṭumicchasi || 4-84 || iti śrīnāradapāñcarātre māheśvaratantre uttarakhaṇḍe (jñānakhaṇḍe) śivomāsaṃvāde caturthaṃ paṭalam || 4-4 || atha pañcamaṃ paṭalam śrīpārvatyuvāca bhagavan lokanātheśa deva deveśa dhūrjaṭe | iyaṃ kathā mahāpuṇyā kathitā pāpanāśinī || 5-1 || yadrāmāyai na ca prāha bhagavan prāṇavallabhaḥ | sākṣānmukhena deveśābhinayena vadiṣyati || 5-2 || tattu tattvaṃ kathayasi sākṣādeva mama prabho | tvameva tādṛśo deva dayālūrnāparaḥ prabho || 5-3 || tattatvajñānasāmarthyādbhogāḥ sarvevadhīritāḥ | digvāsā jaṭilo nandī carasyeko'pi paṇḍitaḥ || 5-4 || tvaṃ guruḥ sarvalokasya tatvamārgopadeśakaḥ | na tvayā sadṛśaḥ kaścit tatvajñānānubhūtimān || 5-5 || arddhāṅgadānato jāne tava prāṇādhikāsmyaham | ato vadasi bho nātha tatvaṃ guhyatamaṃ ca yat || 5-6 || na taccitraṃ tvayi vibho kṛpāsindhau maheśvare | atastvāṃ praṣṭumicchāmi sandihānā maheśvara || 5-7 || yattvayoktaṃ purā moho jagatkāraṇarūpakaḥ | yathā bījādudbhavanti patrapuṣpaphalādayaḥ || 5-8 || evaṃ mohātsamudbhūtaṃ sadevāsuramānuṣam | ajñānaprabhavo moho mohājjātaṃ carācaram || 5-9 || srajaṃ śuktiṃ samāvṛtya yathājñānaṃ svaśaktitaḥ | ahiṃ ca rajataṃ caiva yathā darśayate sphuṭam || 5-10 || tathākṣaraṃ paraṃ brahma hyajñānaṃ mohakāraṇam | samāvṛtyātmaśaktyaiva viśvaṃ sṛjati śaṅkara ! || 5-11 || ityukta yattvayā deva tatra me saṃśayo mahān | akṣaraṃ yattvayā proktaṃ niṣprapañca nirāmayam || nirdoṣaṃ nirmalaṃ śuddhaṃ nirīhaṃ saṅgavarjitam || 5-12 || svaprakāśaṃ guṇātītaṃ jñānarūpaṃ samaṃ śivam | nirvikāraṃ sadābhāntaṃ sadasadbhāvataḥ param || 5-13 || tasminnajñānasaṃsargaḥ ko vā vaktu samīhite | kathamajñānajo mohastasmin jñānātmanīśvare || 5-14 || svaprakāśe yadajñānamāvṛttiṃ kurute yadi | tamasāpi kathaṃ sūryo nāvriyet manāgapi || 5-15 || kathaṃ vā mohanāśe'pi kaivalyamavaśiṣyate | asatya satyavadbhāti saṃśayo'tra mahānmam | chettumarhasi deveśa ! tatvajñānāsinā prabho ! || 5-16 || śiva uvāca śṛṇu sundari yatnena rahasyaṃ paramādbhutam | tava snehavaśādvacmi premṇāha prārthitastvayā || 5-17 || na vācyaṃ yasya kasyāpi mātṛjārasamaṃ rahaḥ | gopayetsarvato bhadre vivadenna kathañcana || 5-18 || na vāditarkaviṣayaṃ paraṃ brahmasanātanam | tarkaikakarkaśadhiyo vādino mūḍhabuddhayaḥ || 5-19 || sūryasyāvaraṇe śaktaṃ timiraṃ na kathañcana | svaprakāśe tathājñānaṃ kadācitprabhavennahi || 5-20 || iti prāmāṇikaistarkairviruddhamiva bhāsate | mohasṛṣṭisamudbhūtā ye pramāṇavido janāḥ || 5-21 || kathaṃ te vedituṃ śaktāḥ pramāṇairapi paṇḍitāḥ | yathā svapnajano devi ! svapnadṛṣṭāramekalam || 5-22 || na jānāti tathā devi ! pramāṇānyapi kṛtsnaśaḥ | pare brahmaṇyakṣare'smin ājñānāveśamāhitam || 5-23 || tasmādyuktirna karttavyā śrutibhiryā virudhyate | anukūlā śrutigirāṃ yuktiḥ sā viduṣāṃ matā || 5-24 || yathā na satyādanṛtātkevalād vyāvahārikam | tathā satyānṛtābhyāṃ tu vyavahāraḥ pravarttitaḥ || 5-25 || anṛtaṃ tu tadajñānaṃ satya brahmaiva kevalam | na tuṣādaṅkurotpattiḥ kevalāttaṇḍulādapi || 5-26 || tuṣataṇḍulayogena jāyate'ṅkuravistṛtiḥ | brahmaṇyajñānayogena jāyate viśvasambhavaḥ || 5-27 || tasmānna saṃśayaḥ kāryo brahmaṇyajñānasambhave | nāpaneyā matistarkairbhāvā ye [bhāvā taccāpyalaukikaḥ iti pāṭhaḥ |] cāpyalaukikāḥ || 5-28 || na tāṃstarkeṇa yuñjītetyāhuścopaniṣadgiraḥ | brahmaṇyajñānasadbhāvo lokasiddho na vidyate || 5-29 || vidyate vedasiddho'yaṃ tasmādvedaḥ pramāṇakam | alaukikaṃ na sidhyeta viruddha yacchruteḥ saha || 5-30 || aparokṣaṃ laukikaṃ ca parokṣaṃ cāpyalaukikam | kathaṃ sidhyedapramāṇaṃ parokṣaṃ laukikoktibhiḥ || 5-31 || pramāṇarājo yadyādak nirūpayati kevalam | tattādṛgeva mantavyamanyathā sa bahirmukhaḥ || 5-32 || alaukikaṃ laukikaṃ ca tasyaitadubhaya gatam | sa cāṇḍālamayīṃ yoniṃ praviśettadbahirmukhaḥ || 5-33 || brahmakṣatriyaviṭśūdrāścaite vedānuvartinaḥ | vedaistyaktāstyajantaste yānti nīcaparamparām || 5-34 || pratyakṣaṃ cānumānaṃ ca śabdaḥ sādṛśyameva ca | catvāryetāni deveśi ! pramāṇāni na saṃśayaḥ || 5-35 || pratyakṣaṃ laukike siddhaṃ na caivālaukike hi tat | parvato vahnimān dhūmādityevamanumīyate || 5-36 || brahma kenātra saṃsādhyaṃ sadasatparamavyayam | tasmādbrahmaṇyanumitirna sidhyeta kadācana || 5-37 || sādṛśābhāvato loke sādṛśyaṃ nāpi sidhyati | anādiḥ śabdabrahmākhyo brahmavaktīha yādṛśam | tādṛśaṃ tadvijīnāyāt pākhaṇḍī cānyathā hi saḥ || 5-38 || brahmābhāsamayā jīvā brahmaiveti viniścayaḥ | ahaṃ manuṣya ityādyā ahaṃ buddhirhidehinām || 5-39 || ātmatvenaiva gṛhṇāti dehaṃ cainamacetanam | viparītamidaṃ bhadre sandigdhamidameva hi || 5-40 || alaukikaṃ hi sandigdhaṃ vedenaiva nivarttate | na niścayaṃ vinā kvāpi muktirbhavati śāśvatī || 5-41 || tasmādvedāntavākyaiśca sahāyaiḥ sarvatodhikaiḥ | vicārayet paraṃ brahma svātmānaṃ labhate hi saḥ || 5-42 || śabdātītaṃ paraṃ brahma śabdagocaramityapi | tathāpyanādiśabdaistat jñāyate nānyathā priye || 5-43 || pramāṇarājo nigamādanubhūtirgarīyasī | tathāpyanubhavī sākṣāt śabdairevopadiśyati || 5-44 || gurūktaṃ cāpi vedoktamekārthaṃ yadi bhāsate | tadā kṛtārthaḥ puruṣo mukto bhavati saṃśayāt || 5-45 || nivṛtte saṃśaye devi jāte svānubhavodaye | brahmāṇyajñānamityeṣaḥ sandeho nāśameṣyati || 5-46 || yadi yuktyā pramāṇaiśca viruddhaṃ śrutisammatam | nāyaṃ viruddho viduṣāṃ anubhūtimatāmapi || 5-47 || jāgratyetatpratīyeta svapne tatprātibhāsikam | suṣuptau tannirāse'pi mūlājñānaṃ hi tiṣṭhati || 5-48 || ābhāsastadavacchinno jīvatvena pratīyate | ābhāso jñānarūpo hi bahirantaḥprakāśakaḥ || 5-49 || tadajñānaṃ tu dehādirūpaiḥ pariṇataṃ priye | tatra vyāptaścidābhāsa evaṃ syādvyāvahārikam || 5-50 || mūlājñānamidaṃ devi yadātmani ca dhiṣṭhitam | tannirāsaṃ vinā devi jīvā ābhāsarūpiṇaḥ || 5-51 || na mucyante kadācidvā kathaṃcidvā sureśvari | vratopavāsaniyamaistapobhirvividhairapi || 5-52 || svādhyāyādhyayanairdānaistīrthairvā cānyasādhanaiḥ | brahmacaryavānaprasthasannāyāsācaraṇairapi | agādhājñānapāthodhau durante pāravarjite || 5-53 || unmajjante nimajjante devatvajaḍatādibhiḥ | naiva pāraṃ gatāḥ kecinnaiva yāsyanti kecana || 5-54 || aho'tra paramānandaḥ puruṣottama īśvaraḥ | yānīkṣatenugrahadṛśā te yāsyanti girīndraje || 5-55 || asminnajñānapathodhau vayaṃ brahmādayo'pi ca | budbudākāratāṃ prāptāstadicchāvāyujṛmbhitāḥ || 5-56 || vāyūpaśamane devi budbudā nīratāṃ gatāḥ | tathā yāsyati brahmāṇḍamasmābhiraviśeṣitam || 5-57 || aprabodho yathā svapne citraṃ sṛjati kautukam | tathaivātmā'prabodhena jātaṃ sarvaṃ carācaram || 5-58 || prabodhādvilayaṃ yāti paraṃ brahmāvaśiṣyate | sraji sarpalaye yadvat srageva pariśiṣyate || 5-59 || adhyāropāpavādena paraṃ brahmaiva śiṣyate | iti te sarvamākhyātaṃ yatpṛṣṭo'haṃ tvayā priye || 5-60 || samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi ? | iti śrīnāradapāñcarātre māheśvaratantre uttarakhaṇḍe (jñānakhaṇḍe) śivomāsaṃvāde pañcamaṃ paṭalam || 5-5 || atha ṣaṣṭhaṃ paṭalam śrīdevyuvāca devadeva kṛpāsindho dīnabandho jagatpate | āpīya bhavataḥ sūktiṃ mahānandaḥ pravartate || 6-1 || ajñānānnikhilaṃ jātaṃ brahmādisthāvarāntakam | iti yadbhavatā proktaṃ saṅkṣepeṇa maheśvara ! || 6-2 || prapañcaya punaḥ sarvaṃ sṛṣṭisaṃhārabhedataḥ | śṛṇu pārvati vakṣyāmi yattvaṃ pṛcchasi tattvataḥ | tasya śravaṇamātreṇa paramātmā prakāśate || 6-3 || ajñānaṃ yanmayā proktaṃ na sannāsattaducyate | saccenmuktisamucchedoṃ hyasaccedbhāsate katham || 6-4 || anirvācyamidaṃ tasmāt triguṇotpādakaṃ tathā | jñānanāśyaṃ bhāvarūpaṃ mūlājñānaṃ viduḥ priye || 6-5 || śaśaśṛṅganaraśṛṅgavandhyāputrakhapuṣpavat | ajñānaṃ kathitaṃ sadbhiḥ kathaṃ saditi cocyate || 6-6 || nāsattu kāraṇatvena hyupayuñjīta karhicit | kathaṃ sṛjati brahmāṇḍaṃ brahmādisthāvarāntakam || 6-7 || na śakyastadabhāvo'pi yasmāttattriguṇātmakam | śrutiprasiddhaṃ vyomādirūpeṇa vitataṃ ca yat || 6-8 || satyavadbhāsate vāpi mūlājñānaṃ girīndraje | dīpārciṣeva timiraṃ jñānena vinivarttate || 6-9 || svasvarūpāvabodho hi jñānamityucyate priye | svasvarūpabhramo devi vikalpo bhavasaṃjñakaḥ | bhrāntātmanastu śayane vikalpo jāyate mahān || 6-10 || prāptātmanaḥ samūlo'pi naśyate tadvadeva hi | tadajñānaṃ dvidhābhūtaṃ kāryakāraṇabhedataḥ || 6-11 || akṣare paramānande mūlaṃ syātkāraṇaṃ param | kāryātmakaṃ buddhibhedāt buddhirābhāsadīpitā || 6-12 || sūte kāryātmakaṃ piṇḍaṃ brahmāṇḍaṃ kāraṇātmakam | brahmāṇḍapiṇḍayoraikyaṃ pravadanti vipaścitaḥ || 6-13 || sara śarāvayormadhye yathārkaḥ pratibimbitaḥ | akṣaraḥ svāvabhāsena kāryakāraṇasaṅgataḥ || 6-14 || yathopādhidvayābhāve sūrya ekaḥ pratīyate | tathopādhidvayābhāve viśuddhaḥ kevalo'kṣaraḥ || 6-15 || mūlopādhirviśuddhaśca satvaprādhānyataḥ priye | kṣudropādhirhi malinastamaḥprādhānyato bhavet || 6-16 || utkṛṣṭatvādviśuddhatvāt satvaprādhānyatastathā | nārāyaṇādikān sūte sarvajñānopabṛṃhitān || 6-17 || kāryopādhirnikṛṣṭatvādaśuddhatvācca tāmasaḥ | jīvasṛṣṭiṃ vitanute sarveśaguṇavarjitām || 6-18 || nārāyaṇādijīvantā sṛṣṭirmohāvadhisthitā | ekamevādvitīyaṃ ca brahmeti śrutayo jaguḥ || 6-19 || buddhivṛttistrighā yadvajjāgratsvapnasuṣuptikāḥ | ābhāsātmani jīvākhye vartante tāḥ punaḥ punaḥ || 6-20 || tadvadbrahmaṇi cājñānaṃ tridhaiva parivartate | mūlājñānaṃ layasthānaṃ suṣuptiḥ parikīrtitā || 6-21 || nārāyaṇopādhikaṃ yatsvapnaṃ tatparicakṣate | viṣṇupāghimayājñānaṃ jāgradityabhidhīyate || 6-22 || ādijīvo mahājīvo viṣṇvākhyaḥ parikīrttitaḥ | sa eva sarvajīvākhyaḥ [ābhāsātmani paśyati ityapi pāṭhaḥ |] ābhāsātmā parasya tu || 6-23 || jāgratsthānagatājñānaṃ nānārūpairvijṛmbhitam | devāsuramanuṣyādyairgandharvoragakinnaraiḥ || 6-24 || paśukīṭapataṅgādyairvicitraiḥ karmanirmitaiḥ | tānetānvāsanārūḍhānnānābhedavyavasthitān || 6-25 || nārāyaṇena rūpeṇa svayaṃ paśyati cākṣaraḥ | jāgratsvapne vilīyeta svapnastu śayanaṃ vrajet | tatturīyaṃ layaṃ yāte smṛtiratrāvaśiṣyate || 6-26 || yathā jāgaraṇe svapnaḥ svapne jāgaraṇaṃ yathā | tathā vṛttamidaṃ devi yo jānāti sa mucyate || 6-27 || akṣaraḥ paramātmāyaṃ jāgratsvapnaṃ prapaśyati | jīvo jāgrati vai svapne cit kṣarasya parātmanaḥ | svapna tajjāgaraścāpi dvayametadgatārthakam || 6-28 || sthūlārthopāsattikālo jāgaraḥ parikīrttitaḥ | sthūlaṃ tyaktvā tu sūkṣmārthopāsattiḥ svāpnikī matā || 6-29 || sūkṣmārthānāmapyabhāvopāsattiḥ śayanātyikā | śayanaṃ tattu cājñānaṃ moharūpaṃ varānane || 6-30 || kāraṇaṃ tadvijānīyāt mahākāraṇanirmitam | kāryarūpeṇa vitataṃ kramātsthūlavibhedataḥ || 6-31 || tadahaṃ te pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikāgracetasā | ajñānaṃ prakṛtirmāyā mohovyaktaṃ pradhānakam | adṛṣṭaṃ ceti bahudhā vādinastatpracakṣate || 6-32 || ekārthameva tatsarvaṃ guṇastatvāvirodhataḥ | nāmamātreṇa kalaho nārthaṃ dṛṣṭvā kadācana | prakṛtiścāpi puruṣo yatastatsṛṣṭisambhavau || 6-33 || kāryakāraṇayorbhedaḥ abhedākhyaḥ prakīrtitaḥ | mṛtsuvarṇādikānāṃ ca ghaṭādervalayasya ca || 6-34 || bhedo'thābheda eva syāt tadvadetatprakīrtyate || 6-35 || tadajñānasya śaktī dve vikṣepāvaraṇātmike | brahmāvṛṇoti sahasā śaktyāvaraṇasaṃjñayā || 6-36 || yathācchādayati svalpo megho bhānuṃ sahasragum | tathācchādayate mithyā brahmānantamakhaṇḍakam || 6-37 || anāvṛto'pi pūrṇātmā niḥsaṅgo nirvikalpakaḥ | tadvāsanānuvaśagastibhitātmā cidakṣaraḥ || 6-38 || atha vikṣepaśaktiḥ sā yathā bahirivāntare | darśayāmāsa vitataṃ prapañcaṃ sakutūhalam || 6-39 || dadarśāsau tadātmānaṃ nārāyaṇamiti sthitam | vedānāṃ vedamārgāṇāṃ lokānāṃ ca parāyaṇam || 6-40 || nārāyaṇena rūpeṇa svayaṃ paśyati cākṣaraḥ | sa [sa vedātmā paro devo syāmityamanyata ityapi pāṭhaḥ |] vedātmopa devo'pi bahu syāmityamanyata | ahaṅkārastato jāto vikurvansamabhūttridhā || 6-41 || sātviko rājasaścaiva tāmasaśceti vai tridhā | tāmasādapyahaṅkārājjaḍamāsīnnabhaḥ priye || 6-42 || tasya śabdo guṇaścāsīdeka eva sulocane | satvānuviddhānnabhaso jātaṃ śrotramathendriyam | śabdastu viṣayastasya sātvikī dik ca devatā || 6-43 || rajo guṇapradhānāttu vāgāsīdvacanagrahā | agnistatrābhavaddevaḥ sātvikaḥ suravandite || 6-44 || yathākāśādabhūdvāyuḥ śabdasparśau ca tadguṇau | sattvānuviddhātpavanāt tvagāsīdindriya priye || 6-45 || rajonuviddhātpavanādāsītpāṇīndriyaṃ priye | ādānaṃ tasya viṣaye indrastasyādhidevatā || 6-46 || atha vāyorabhūdagniḥ śabdasparśasvarūpavān | tejasaḥ satvaviddhādve cakṣū rūpagrahaṃ sati || 6-47 || rajoguṇapradhānāttu pādendriyamabhūtpriye | upendraḥ sātviko devo gamanaṃ viṣayo bhavet || 6-48 || āpastejaḥsamudbhūtā rasādhikaguṇāstrayaḥ | sattvānuviddhātsalilādrasanaṃ tadrasagraham || 6-49 || varuṇaḥ sātviko devo babhūva suravandite | rajaḥpradhānātsalilāt pāyvāsīcca visargakṛt || 6-50 || yamodhidevatā tatra sātvikaḥ sambabhūva ha | adbhyo'bhavadvasumatī śabdādiguṇapañcakā | pṛthivyāḥ satvaviddhāyāḥ ghrāṇaṃ gandhagrahaṃ śive || 6-51 || nāsatyau devatā tatra sātvikī sambabhūva hā | rajonuviddhayā cāsīdindriyaṃ guhyasaṃjñakam || 6-52 || ānandānubhavastena jāyate suravandite | devaḥ prajāpatistatra sātvikaḥ parikīrtitaḥ || 6-53 || rajaḥpradhānabhūtebhyo militebhyaḥ sureśvari | kriyāśaktyātmakaṃ prāṇapañcakaṃ jāyate śive || 6-54 || satvapradhānabhūtebhyo militebhyaḥ sureśvari | jñānaśaktipradhānaṃ tu hyantaḥkaraṇamucyate || 6-55 || manobuddhirahaṅkāraścittamityantarātmakam | tvak cakṣūrasanāghrāṇaṃ śrotraṃ jñānendriyāṇi ca || 6-56 || vāk pāṇipādapāyūpasthāni karmendriyaṇi ca || 6-57 || dikvātārkapraceto'śvivahnīṃdropendramitrakāḥ | daśendriyādhidevāśca mayā te parikīrtitāḥ || 6-58 || pṛthivyadhipatirbrahmā viṣṇuḥ salilanāyakaḥ | tejaso'dhipatiḥ śambhurvāyorīśvara eva ca || 6-59 || vyomnaḥ sadāśivaḥ prokta ityetā bhūtadevatāḥ | daśendriyāṇi buddhiśca manaḥprāṇādipañcakam | etalliṅgaṃ samākhyātaṃ jīvopādhiriti sphuṭam || 6-60 || viśeṣaṃ tatra deveśi ! varṇayāmi śṛṇuṣva tat | prāṇādipañcakaṃ devi ! karmendriyasamanvitam || 6-61 || prāṇakośa iti khyātaḥ kṣutpipāsādidharmavān | manojñānendriyairyuktaṃ manaḥkośa udīritaḥ || 6-62 || buddhijñānendriyairyukto vijñānākhyaḥ prakīrtitaḥ | idaṃ kośatrayaṃ devi ! vyaṣṭyā liṅgamudāhṛtam || 6-63 || tatrābhāsamayo jīvo yāti cāyāti sundari ! | jaḍaṃ kośatrayaṃ devi ! brahmābhāsena ceṣṭate || 6-64 || yathāyaskāntasānnidhye yathā lohaṃ sureśvari ! | yajjaḍaṃ tadasaddevi yatsattatsaditi priye ! || 6-65 || tasmāttaccetanaṃ brahma satyamityeva sundari ! | samudāyastu liṅgānāṃ tatrābhāsastu yaḥ priye || 6-66 || hiraṇyagarbhaṃ taṃ prāhuḥ sūtrātmānaṃ punastathā || 6-67 || iti te kathitaṃ devi ! yatpṛṣṭo'haṃ tvayā śubhe | samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 6-68 || iti śrīnāradapāñcarātre māheśvaratantre uttarakhaṇḍe (jñānakhaṇḍe) śivomāsaṃvāde ṣaṣṭhaṃ paṭalam || 6-6 || atha saptamaṃ paṭalam pārvatyuvāca devadeva ! mahādeva ! karuṇārṇava ! śaṅkara ! | śrutvā tvadīyavacanaṃ nātmā me parituṣyati || 7-1 || nārāyaṇādirūpāṇi tvayoktāni ca śaṅkara ! | tadudbhave hetumātraṃ brahmājñānaṃ nirūpitam || 7-2 || brahmaṇyajñānasambandhaḥ sandehaste nivāritaḥ | kāraṇa brūhi deveśa mohotpattau viśeṣataḥ || 7-3 || śiva uvāca śṛṇu devi ! pravakṣyāmi rahasyaṃ vedagopitam | yasya kasyāpi no vācyaṃ vācyaṃ sarvasvadāyine || 7-4 || tava snehavaśāddevi ! kathayāmi na cānyathā | saccidānandakaṃ brahma sadaṃśena kṣaraṃ jagat || 7-5 || cidrūpaṃ brahma paramaṃ nityamakṣaramavyayam | bālalīlāvinodena koṭibrahmāṇḍasaṃhatīḥ || sṛjate saṃharatyeva nirvikāraṃ tathāpi yat || 7-6 || tasmādapyakṣarādūrdhvaṃ paramānandasundaram | nityavṛndāvanānandi nānākrīḍārasārṇavam || 7-7 || virājati brahmapure manovāgviṣayātigam | ambhojakarṇikāvacca nityavṛndāvanāntare || tatpatravadanekaiścinmahodyānairvirājitam || 7-8 || nijaṃ dhāmaṃ rasānandaṃ svaprakāśaṃ mahojjvalam | kālindī yatra koṭyarkabhāsvadratnataṭonnatā || 7-9 || haṃsasārasakāraṇḍanānāpakṣinināditā | phullāmbhojavanāmodalubdhabhramaramaṇḍalā || 7-10 || navaratnamayībhistu sikatābhiralaṃkṛtā | mahāmaṇitaṭottuṅgakuṭṭibhaiḥ parimaṇḍitā || 7-11 || nānādivyalatākuñjairamlānakusumojjvalaiḥ | divyagandhasamākṛṣṭabhṛṅgajhaṅkārapeśalaiḥ || 7-12 || saptatīrthairdivyaratnarājirājitabhūtalaiḥ | uparisthamaṇibhrājatkuṭṭimairdivyamaṇḍapaiḥ || 7-13 || śobhamānāmṛtajalā svarṇapaṅkajamālinī | raktatuṇḍapadaiścitrapakṣaiḥ pakṣigaṇaiḥ śive || 7-14 || sevyamānā sukhasparśairvāyubhiścalapaṅkajā | kvacitparyastamuktālimahāmarakatāvanau | śuddhatāmasahṛdyuccairbhāti bhaktyaṅkurā iva || 7-15 || yatronnadantaḥśukasārasādyāḥ paṭhanti divyāṃ guṇacitrasatkathām | śākhāsthitāḥ kalpamahīruhāṇāṃ mandānilāndolitapallavaśriyām || 7-16 || na yatra śoko na bhayaṃ mṛtirvā kālo na yatra prabhavedanantaḥ | yadetya śocanti punarnahīśvarāḥ kuñjeṣu līlāvapuṣo'malāśayā || 7-17 || prataptajāmbūnadasundaratviṣaḥ kaṭākṣavikṣaipavilobhiteśvarāḥ | caranti mūrttāṃ iva vidyutaḥ sphuṭā ghaneṣu kuñjadhvaniyoṣitāṅgaṇāḥ || 7-18 || praphullacāmpeya vanollasallatā śatopaśaṅkaṃ yayitā samīraṇaḥ | tanuṣvivānanda paraṃparāṃ parāṃ tanoti tāruṇyabhṛtonnatadbhruvām || 7-19 || sakhyaḥ kuśeśayadṛśo vilasad vibhūṣāḥ prottuṅgapīnakucamaṇḍalalambihārāḥ | kāśmīranīralulitāmbararaśmimālā nirbhatsitoditadivākarabimbaśobhāḥ || 7-20 || divyanti yatra surasiddhadurāpalokāḥ śrutyullasatkanakakuṇḍalalolagallāḥ || 7-21 || dyumaṇimaṇisamudyatkāntisandoharamyāḥ [dyumaṇiḥ=ambaramaṇiḥ sūrya ityarthaḥ dyumaṇimaṇi=sūryakāntamaṇiḥ |] viśadamarakatānāmaṃśukirmīritāśca | pracaladacalaśobhaiḥ padmarāgaiḥ sarāgaiḥ prakaṭaparamaśobhā bhūmayo yatra bhānti || 7-22 || nīlādrikāntisandohairūrdhvagaiḥ sarvataḥ plutaiḥ | dūrādābhāti vasudhā haritṛṇamayāṅkurā || 7-23 || parāparavibhāgena nīlapuṣpamayau girī | nānāścaryamayau divyau divyodyānamanoharau || 7-24 || sphuranmayūkhamālābhiḥ prakāśitadigantaraḥ | padmarāgācalaḥ śrīmānāste yatra mahāddhiṃmān || 7-25 || sarāṃsi yatra bhūyāṃsi citsudhārasavanti ca | vilasanti mahāratnaśilābaddhāni sarvataḥ || 7-26 || yatrodyānalatākulyā vamanti madhurāṃ sudhām | yūthaśaḥ khelamānāstāḥ pibantyānandanirbharāḥ || 7-27 || yatraiva kuñjasadanāni hasanmukhāni vyākīrṇakāñcanabhugāsanamaṇḍitāni | pratyāhasanmaṇivijṛmbhitakuṭṭimāni kūjadvihaṅgamakulāni śivāni nityam || 7-28 || sphūrjanmaṇipravitatirvitanoti lakṣmīṃ visphūrjadūruśaśikāntaśilātaleṣu | kūlaprarūḍhanalinīdalaraśmibimbā rūḍheṣu kāmapi nitānta mudaḥ praṇālī || 7-29 || vaidūryavīrudha iha pratibhānti viṣvak yāsūllasantyaruṇavidrumanarttanāni | dūrādupetasitamauktikaraśmileśa śobhāṃ dadhāti vimalāṃ vilasantamāryām || 7-30 || yatraiva campakavanāni jayanti viṣvak mattabhramad bhramaradūratarojjhitāni | pratyunnadanti viṭapeṣvaniśaṃ dvijendrā gītadhvaniṃ sukhasamīrasamunnamatsu || 7-31 || śyāmodaradyutisarojavanīsthitābhiḥ kānticchaṭābhirabhitoghṛtadurdineṣu | protphullapaṅkajakadambaparāgapuñjo vidyucchaviṃ vahati gandhavahaḥ praṇunnaḥ || 7-32 || krīḍāsaraḥ sphuṭamudañcati kuñjalīna- guñjaddvirephapaṭalākulapaṅkajaśriḥ | vapraprarūḍhaguṇarūḍhakadambalambad dolāsahasrakamanīyaguṇaṃ guṇoru || 7-33 || dūrādihādritanaye kamalākarāṇā- mudyatparāgapaṭalaiśca samīravegāt | sphārībhavatsurabhigandhasudhāmayāmbhaś- cetaḥsaro ramayatītyanurāgibhāvam || 7-34 || madhyollasadvipulavidrumadehalīka- viśrāntimaṇḍapasamṛddhasamastabhogam | sopānavartmasu niviṣṭasakhīsahasra- vyāhanyamānamṛdumardalapūrṇakuñjam || 7-35 || udyanmayūkhamayaśuddhasudhātivarṣai- ratnendurullasati nityamanasta bhāvaḥ | nityābhiranvitatamaḥ svakalābhirantaḥ śuddhetaraprathitapakṣavipakṣadhāmā || 7-36 || yatrāmṛtāmbhonidhimadhyavisphura- dratnollasad dvīpaniveśamadbhutam | cakāsti tasminparamādbhutaṃ maha- nnaikena bhāsvanmaṇinā vinirmitam || 7-37 || nijālayaṃ mandiramadbhutākṛtiṃ mahāmaṇistambhavirājamānam | samoditānekardivākarenduruk- prabhāvanirbhartsanaratnamaṇḍitam || 7-38 || nānāvidhānandavihārabhūmikā daśaiva yasmin pratibhānti peśalāḥ | vihāraśayyāsanacārucāmarā- mṛtānulepottamagandhasādhanā || 7-39 || gavākṣamālāpathacāribhirmahā- garudbhavairdhūmavaraiḥ sugandhibhiḥ | itastataḥ kelivanāniloddhataiḥ suvāsayantyo vanapuṣpasampadaḥ || 7-40 || kvaciddinamaṇijyotsnājālairmadhyāhnasūcakam | kvacidañjanasaṅkāśairmaṇibhirdarśitakṣapam || 7-41 || uditārkamivānyatra padmarāgaprabhāruṇam | sandhyāyamānamekatra indranīlamaṇitviṣā || 7-42 || jalajākṛtimatyamba caturasrā ca vedikā | tasyāścaturṣu koṇeṣu hemakuṃbhāḥ sudhābhṛtāḥ || 7-43 || ratnapaṅkajasaṃśobhairmukhā yatra cakāsate | muktāmayavitānāni maṇibhūmiprabhāṅkuraiḥ || 7-44 || nirbhinnānīha lakṣyante nānācitrākṛtīni ca | karṇikāvanmahāsaudhaṃ paritastasya sundari || 7-45 || dvādaśaiva sahasrāṇi priyāṇāṃ sodhapaṅktaya | pravāladehalīkāni maṇidvārāṇi pārvati | muktātoraṇavantyuccairnānāścaryamayānyapi || 7-46 || nānāvarṇairmahācitraiścitritāni samantataḥ | gavākṣamālāvilasanmaṇidīpojjvalāni ca || 7-47 || dīrghikābhiśca dīrghābhirvikacotpalapaṅktibhiḥ | gāhamānābhiraniśa sakhīvṛndairvibhūṣitaiḥ || 7-48 || kvaṇatkanakabhūṣāḍhyaiḥ kauśambhāmbaraśobhitaiḥ | nānākelirasāsvādavighūrṇitavilocanaiḥ || 7-49 || mahādvāramahaṃ vande bhāsvadratnakapāṭakam | sanmukhaṃ dūrato yasya vibhāti yamunā nadī || 7-50 || tatprā"gaṇaṃ kuṅkumapaṅkapicchalaṃ samudyadādityasahasrabhāsvaram | muktāmayūkhāvalimiśritairmahā- maṇiprakāśairaruṇīkṛtāntaram || 7-51 || yatra kārttasvaramayī paryastamaṇimauktikā | paramānandabhavanaṃ vibhāti vividhāsthalī || 7-52 || savyāpasavyayoryasya puraśca suravandite | kuṭṭimāni vicitrāṇi bhānti bhūyāṃsi yatra vai || 7-53 || yatra jāmbūnadastambheṣvāropitamaṇivrajāḥ | prapuṣṇanti mahīdīpaśobhāmadhūtavarcasaḥ || 7-54 || tanmadhyato jayati kaścidanardhyamuktā māṇikyarāśiracito vilasatpatākaḥ | vaidūryavidrumavinirmitadehalīkaḥ śrīmaṇḍapaḥ kusumarāśibhirudyataśrīḥ || 7-55 || nṛtyanti kūjadalaghudhvaninūpurāṇāṃ keyūracāruvalayāvalibhāsurāṇām | yūthāni sasmitamukhadyutinarttakīnā- mādarśitābhinayamuccalakuṇḍalaśrīḥ || 7-56 || yatrendranīlamaṇinirmitanīlapadme- ṣūdbhrāntabhṛṅgavanitāpaṭalīvibhāti | yatrollasatsphaṭikabhūmitalopaviṣṭā- haṃsāviśeṣamabhajanpadacañcubhāsā || 7-57 || āmodamoditadigantarabhṛṅgasaṅgha- kalpadrukomalaparāgasarāgamārge | manmānasaṃ girisute sitasaindhavīyaḥ khaṇḍo nimajjatu mahāmaṇimaṇḍapāntaḥ || 7-58 || yamunāyāḥ pare kūle nijaṃ dhāma pratiṣṭhitam || 7-59 || aparasmin maheśāni dhāma syādakṣarasya tu || 7-60 || dhāmnobhimukhamīśāni vanānyupavanāni ca | cidānandamayī vāpī maṇimaṇḍapamaṇḍitā || 7-61 || pārijātavanaṃ yatra pravālakusumojjvalam | padmarāgamayākāranānāvṛkṣairvirājitam || 7-62 || vaidūryamayavallīnāṃ padmarāgapalāśakaiḥ | muktāstabakayuktaiśca kāñcanāṅkurasaṃgataiḥ || 7-63 || yūthairvirājitaṃ viṣvak nānākrīḍārasālayam | sapādalakṣayojanānāṃ saṃkhyāyāṃ vimalaṃ saraḥ || 7-64 || maṇiratnaśilābaddhamaṇikuṭṭimamaṇḍapam | pravālapadmarāgādyaiḥ kḷptasopānasundaram || 7-65 || tatrasthā bhartturuddāma yaśo gāyanti yoṣitaḥ | kāścillambanti dolābhirgāyantyo madhurasvaram || 7-66 || kāścinmṛdaṅgavīṇādyairnāṃnākrīḍārasojjvalāḥ | khelanti paramānandāḥ sakhīsakhyo mudānvitāḥ || 7-67 || mahāpadmavanaṃ yatra padmarāgamayāmbujam | vaidūryadaṇḍapatrālisphurad vaiḍūryapadminī || 7-68 || pravālakesarodbhāsidivyagandhamanoharam | sṛjadvitānamākāśe rajobhirvāyunoddhataiḥ || 7-69 || saṃkhyayā parito devi lakṣayojanavistṛtam | yadgandhānandasaṃsargāt brahmānandaparamparāḥ || 7-70 || aprārthanīyatamābhānti kenacitsarvathā sadā | ramate bhagavān kvāpi sapriyābhiḥ samanvitaḥ || 7-71 || vasante kuṃkumāmbhobhirjalayantrairvinirgataiḥ | vasantapuṣpābharaṇaiḥ sphuran muktāvibhūṣaṇaiḥ || 7-72 || pracchannābhiḥ prakāśābhiḥ krīḍābhiritaretaram | nānāparimalodgārairnānāpakṣigaṇasvanaiḥ || 7-73 || pikakolāhalairdivyairnityānandavivarddhanaiḥ | sphurattaḍitameghālidhvanannabhasi prāvṛṣi || 7-74 || bhūmikāsu sakhīvṛndairgāyamānaḥ pramodate | evaṃ krameṇa bhagavān krīḍate ṛtucaryayā || 7-75 || kadācinmaṇigehasthakuṭṭime sumanohare | caturdikṣumahāratnastambhaiḥ ṣoḍaśabhiryutaiḥ || 7-76 || anyonyapratibimbatvādanyonyetarathāgataiḥ | priyāmadhyagato bhāti tārāmadhye yathā śaśī || 7-77 || nānānarmavinodaiśca nānākrīḍākutūhalaiḥ | ramate bhagavān yatra svaya rasamayaḥ pumān || 7-78 || akṣaraḥ paramātmā ca puruṣottamasaṃjñakaḥ | ubhāvapyeka evārtho līlābhedena sundari || 7-79 || akṣare sṛṣṭikartṛtvānna śṛṅgārarasodayaḥ | amāyatvādrasātmatvānnāparaḥ sṛṣṭikṛtpriye || 7-80 || didṛkṣā hyakṣarasyāsīllīlāyā darśane priye | pūrṇapriyāprema paśye vilasatpuruṣottame || 7-81 || tajjñātvā puruṣaḥ śreṣṭhaḥ priyāsvicchāṃ dadhe priye | prārthayāmāsuretāstaṃ śrīsvāminyā samanvitāḥ || 7-82 || sakhya ūcuḥ bho bho svāminparānanda parātparatara prabho | vayaṃ priyāḥ priyo'si tvaṃ tasmānnaḥ priyamācara || 7-83 || akṣarātmā tu bhagavān yā līlāḥ sṛjate prabhuḥ | asmābhirnānubhūtāstāḥ kīdṛśīḥ kiṃvidhā iti || 7-84 || taddidṛkṣitacittānāṃ kāmo naḥ pratibādhate | kārayānubhavaṃ tasyāḥ kāruṇyena kṛpānidhe || 7-85 || śrīkṛṣṇa uvāca priyāḥ śṛṇuta me vākyaṃ sāvadhānena cetasā | na yūyaṃ darśane yogyāḥ nityānandapade sthitāḥ || 7-86 || yatrānandasvarūpasya hānirbhavati sarvathā | triguṇāyāstu līlāyā darśanena priyaṃvadāḥ || 7-87 || māyāveśādvicitratvaṃ bhāvarūpātmanāṃ bhavet | svalīlāsahitaṃ māṃ ca na drakṣyatha kadācana || 7-88 || duḥkhānubhava evāsti na sukhasya kadācana | vismariṣyatha māṃ tatra kimanyattu vadāmi bhoḥ || 7-89 || ityuktāstāḥ priyāḥ sarvāḥ pratyūcuḥ puruṣottamam | tathāpi priya tatsarvaṃ nānubhūtaṃ kadācana || 7-90 || tasmādanubhavārūḍha yathā bhavati tatkuru | duḥkha kāmo vinā duḥkhadarśanaṃ na nivartate || 7-91 || vinā duḥkhaṃ na ca sukhaṃ svarūpeṇa pratīyate | tasmātsādhaya naḥ kāmaṃ guṇalīlānudarśane | evamukte priyābhistu tathāstviti jagāda saḥ || 7-92 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde saptamaṃ paṭalam || 7-7 || atha aṣṭamaṃ paṭalam śiva uvāca icchayā sasṛje nidrā triguṇā moharūpiṇī | tathā visraṃsitajñāno mumoha jagadīśvaraḥ || 8-1 || moharūpaṃ tadajñānaṃ yasya śaktidvayaṃ priye | āvaraṇā prathamā devi vikṣepātmā parā matā || 8-2 || svaprakāśaṃ yathā dīpamabhrapatrāvṛtiryathā | niguhyetaṃ jitānena nānābhāvānpradarśayet || 8-3 || evaṃ kūṭasthapuruṣamāvṛtyāvaraṇātmikā | tato vikṣeparūpeṇa viśvamātmanyadarśayat || 8-4 || śaktidvayasamāpetamajñānamiti tadviduḥ | yathā śayānaḥ puruṣo jāgraddṛṣṭaṃ vimuñcati || 8-5 || tadvāsanāvāsitāyāṃ buddhau svapnaṃ prapaśyati | yathā dadarśaviśvātmā svapnārūḍhaṃ jagatpriye || 8-6 || yathāśayānaḥ puruṣaḥ svapne rājā yathā bhavet | rājadehena prakṛtīḥ sarvā eva niyacchati || 8-7 || tathā nārāyaṇaṃ rūpaṃ dhatte devaścidātmakaḥ | tena rūpeṇa deveśi svapnalīlāṃ prapaśyati || 8-8 || satvaṃ rajastama iti pṛthivyādīni sundari | tatra jātāni deveśi yebhyo'ṇḍamabhavatpriye || 8-9 || tatra jātā ime lokāḥ sapta cordhvamadhastathā | saptārṇavāḥ saptadvīpā jambūdvīpastu madhyagaḥ || 8-10 || tanmadhye bhārataṃ varṣaṃ māthuraṃ tatra maṇḍalam | tanmadhye gokulaṃ jātaṃ svāpnikaṃ surasundari || 8-11 || bahirvat bhāsate viśvaṃ nidrayāntargataṃ priye | brahmasattaiva tatsattā pṛthak sattā na vidyate || 8-12 || bhityantargatacitrāṇi yathādhiṣṭhānataḥ pṛthak | na santi devadeveśi tadā trāsamayānyapi || 8-13 || evaṃ viśvamayaṃ citraṃ ātmabhittimadhiṃṣṭhitam | na pṛthak devi kutrāpi pṛthak jānantyapaṇḍitāḥ || 8-14 || brahmaguhyamidaṃ devi vaktuṃ jihvā jaḍāyate | gātrāṇi śithilāyante vāṇī me gadgadāyate | tathāpi premavaśago diṅmātraṃ prabravīmi te || 8-15 || ekadā puruṣaḥ sākṣātpuruṣottamasaṃjñakaḥ | sakhīnāṃ maṇḍalagataḥ svāminyā śliṣṭayā prabhuḥ || 8-16 || ratnasiṃhāsanāsīnaḥ padākrāntamahītalaḥ | pāṇinā bhrāmayanpadmaṃ padāvaṣṭabdhavigrahaḥ || 8-17 || divyakrīḍārasānando divyabhūṣaṇabhūṣitaḥ | divyamāṇikyamukuṭo divyakuṇḍalamaṇḍitaḥ || 8-18 || niścalālikulākārakuṭilaḥ snigdhakuntalaḥ | śaratpadmalasadvakro nayanānandavarṣaṇaḥ || 8-19 || divyahīrālidaśanaḥ pravāladaśanacchadaḥ | anaṅgadhanurākārakuṭilabhrūlatotsavaḥ || 8-20 || smitamādhuryavijitamādhuryarasasāgaraḥ | kambukaṇṭhalasadrekhātrayaśobhāmanoharaḥ || 8-21 || muktāhāralasadvakṣaḥ sphuramāṇamaṇiprabhaḥ | kāṃcīkapālavisphūrjatkiṃkiṇījālamaṇḍitaḥ || 8-22 || valayāṃgadakeyūrormikāvṛndavibhūṣitaḥ | sunāsaḥ sundaramukhaḥ smitodāramukhāmbujaḥ || 8-23 || divyagandhānuliptāṃgo divyāmbaravibhūṣitaḥ | sudhāsamudralaharīśītalākṛtisundaraḥ || 8-24 || gaṃbhīrāvartanābhyudyattanuromalatāṃkuraḥ | svāminī saṃsthitā tasya vāmadeśe sahāsanā || 8-25 || acañcalataḍitkoṭidyutibhūṣaṇabhūṣitā | divyadhātrīphalasthūlanāsānaṭitamauktikā || 8-26 || śṛṅgārarasasampūrṇanetrāndolanavibhramaiḥ | vilumpantīva deveśi bharttuścittagabhīratām || 8-27 || madhurollāpamādhuryavinirbhartsitakacchapī | mandarsmitaprabhāpūramajjatprāṇeśamānasā || 8-28 || mukhāmodavilubdhālijhaṅkārodvignalocanā | bhrūlatājitakandarpavarakārmukavibhramā || 8-29 || maṇimajīranirhrādavimohitamarālikā | nakhendurucisadohamajjannūpuramaṇḍalā || 8-30 || ānandasāgarodvelavidhūpamamukhāmbujā | kucakumbhalasanmuktāhārabhāramanoharā || 8-31 || graiveyābharaṇoddīptā krambukaṇṭhī śucismitā | sakhyaḥ priyāṃ puraskṛtya prāhuḥ prāṇeśvaraṃ mudā || 8-32 || sakhya ūcuḥ prāṇanātha priyāyāste manorathamahādrumaḥ | phalito naiva dṛśyeta tvayi bharttari kiṃ punaḥ || 8-33 || manorathavighātena dhunotyeva priyāmanaḥ | bālalīlādidṛkṣāsmān bādhate hṛdayasthitā || 8-34 || yathendoścandrikāyāśca yathā kusumagandhayoḥ | śabdārthayoryathaiveśa yathā bahnyarciṣoḥ prabho || 8-35 || anādyabhedo deveśi svāminyāpi tathaiva te | asmākamapi bho svāmin svāminyāpi tathaiva saḥ || 8-36 || kasya hetorna kuruṣe tanmanorathapūraṇam | avilambitamevaitatkuruṣva hṛdayasthitam || 8-37 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde aṣṭamaṃ paṭalam || 8-8 || atha navamaṃ paṭalam śrī śiva uvāca atha śrutvā sakhīvākyaṃ darśanāvaśyakaṃ priye | tūṣṇīṃ sthito'pi manasā mene sarvaṃ bhavatviti || 9-1 || svāminīsahitāḥ sarvāḥ sakhyastanmukhapaṅkajam | vīkṣyamāṇā ivātasthuḥ prabhuścāpi tathā sthitaḥ || 9-2 || vāsanāṃśairgatāḥ sarvā mathurāmaṇḍalasthite | gokule gopikā jātā gopageheṣu tāḥ pṛthak || 9-3 || vṛṣabhānugṛhe jātā rādhiketi ca viśrutā | svāminīvāsanāleśaḥ kenāpyaṃśena sundari || 9-4 || tatsakhyaścāpi sañjātāstāsāṃ nāmāni kānicit | kathayiṣyāmi deveśi śṛṇuṣvaikāgramānasā || 9-5 || sundarī svarṇavarṇā ca ramyāṅgī svarṇamālinau | lalitā citravarṇā ca viśākhā vijayā jayā || 9-6 || sukuṇḍalā kuṇḍalinī mālinī svarṇaṃmañjarī | mañjughoṣā vicitrā ca devasenā varūthinī || 9-7 || gaurī citrāmbarā tanvī candralekhā manojavā | ajitā jayinī śyāmā balākī vimalaprabhā || 9-8 || tārā kuraṅganayanā kamalā vanamālikā | nityā vilāsinī tāmrā anaṅgānaṅgamālinī || 9-9 || anaṅgamekhalā mādhvī mohinī madanāvatī | puṣpāvatī hemalatā hemamālā manojavā || 9-10 || karpūragandhā kāśmīrī padmagandhā vihāriṇī | haṃsinī citriṇī citrā sunandā bindumālinī || 9-11 || manojāpāṅgalālityā vaitālī vimalaprabhā | padmarāgā vicitrāṅgī nityānandā niraṅkuśā || 9-12 || ityevaṃ koṭiśaḥ khyātāḥ sakhyaḥ kuvalayekṣaṇāḥ | na saṃkhyayā paricchedyā nityavṛndāvanāśrayāḥ || 9-13 || tāsāṃ dvādaśasāhasrī saṃkhyā proktā tathāpi yā | antaḥpuragatānāṃ ca rahomilitacetasāṃ || 9-14 || jāgratsvapnaṃ gatāḥ sarvāḥ svātmānaṃ dadṛśustadā | nandavrajamivopetamanullaṅghitaketanāḥ || 9-15 || yathā samīravegena nīyate padmasaurabhaḥ | na padmasyādhikaṃ kiñcinnyūnaṃ vā bhavati priye || 9-16 || tathā mohena tā nītā api svapnaṃ parātmanaḥ | anubhūtavantyastāstatra svapnamāyāmanoratham || 9-17 || parātmā bhagavāṃścāpi līlāmetāṃ dadarśa saḥ | pārvatyuvāca nandagopavrajaṃ prāptāḥ sakhyo yā bhavatoditāḥ | kūṭasthalīlānubhavaprakāraṃ vada śaṅkara || 9-18 || parātmā bhagavāṃścāpi kathaṃ līlāṃ dadarśa saḥ | kīdṛśī sā bhavellīlā saguṇānirguṇāpi vā || 9-19 || anityā vātha nityā vā yathārthaṃ brūhi śaṅkara | śiva uvāca śṛṇu pārvati vakṣyāmi tava praśnān sugopitān || 9-20 || na nāstikebhyo dhūrtebhyo haitukebhyaḥ sureśvari | na vedanindakebhyaśca nāviśvāsāya karhicit || 9-21 || vedaśāstrapurāṇādiśraddhāpūtāntarātmane | anindakāya śuddhāya sarvatra brahmadarśine || 9-22 || alolupāya śāntāya nirmalāya maheśvari | kṛtajñāya kriyākāṇḍācārasaṃśuddhacetase || 9-23 || snānadānadayādākṣyadamādyamalamūrttaye | parīkṣya śatadhā devi dadyānnānyatra karhicit || 9-24 || snehādvā dhanalobhādvā ajñānādvā bhayādapi | prakāśayati mūḍhātmā nārakyācandratārakam || 9-25 || tasmāttvayāpi deveśi gopitavyaṃ sureśvari | sakhīnāṃ brahmalīlāyā darśanaṃ tu yathā bhavet || 9-26 || tatprakāraṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikāgramānasā | mathurādhipatiḥ kaṃsaḥ ugrasenasutaḥ khalaḥ || 9-27 || śrutvātmamṛtyuṃ devakyāḥ putradvāreṇa duṣṭadhīḥ | bhaginīṃ hantumārebhe khaṅgena tarasā balī || 9-28 || vārito vasudevena nītyā cādhyātmaśikṣayā | na nivṛttaḥ khalaḥ pāpastadīpāyamacintayat || 9-29 || na cāsyāste bhayaṃ vīra putrebhyaścedbhayaṃ tava | samarpayiṣye tānputrānyānasau prasaviṣyati || 9-30 || na sandehastvayā kāryo yataḥ satyamayaḥ pumān | satye naṣṭe svayaṃ naṣṭo viśatendhaṃ mahattamaḥ || 9-31 || ityukto mohitamatirmumoca bhaginīṃ khalaḥ | tayā prasūtaḥ samaye putraḥ pāvakasannibhaḥ || 9-32 || tamādāya gataḥ kaṃsaṃ vasudevaḥ prasādayan | arpayāmāsa tanayaṃ kaṃsāyātmajamṛtyave || 9-33 || augrasenistu taṃ dṛṣṭvā prasannenāntarātmanā | pratyaparyan sutaṃ prāha prasanno'haṃ tavānagha || 9-34 || na cāsmānme bhayaṃ śūra tasmānno hanmi te śiśum | yuvayoraṣṭamādgarbhānmṛtyurme saṃśrutaḥ puraḥ || 9-35 || vṛthā kimarthaṃ te bālān hanmi lokavigarhitaḥ | aṣṭamastu yadā putro bhaviṣyati tavānagha || 9-36 || tadā māṃ tūrṇamāsādya nivedayatu vai bhavān | svastyastu te ciraṃ yāhi mā bhayaṃ dhehi sarvathā || 9-37 || iti kaṃsasamādiṣṭo vasudevo mahāśaya | nivṛttaḥ sutamādāya kaṃsavākye sasaṃśaya || 9-38 || tato nāradavākyena vimohitamatiḥ khalaḥ | ahanattaṃ sutaṃ bhūyastatra gatvā ruṣānvitaḥ || 9-39 || jagrāha nigaḍe cobhau vasudevaṃ ca devakīm | yānyānpuvānprasuśruve mārayāmāsa tān khalaḥ || 9-40 || dadhāra saptamaṃ garbhaṃ śeṣasaṃjñaṃ suduḥsaham | ādiṣṭā devadevena yogamāyā maheśvari | garbhamākṛṣya devakyā rohiṇīṃ praṇināya sā || 9-41 || svayaṃ prādūrabhūttasmin devakījaṭhare prabhuḥ | śaṅkhacakragadāpadmadharaścārucaturbhujaḥ || 9-42 || pītavāsā ghanaśyāmaḥ sphuranmakarakuṇḍalaḥ | sphuranmāṇikyamukuṭo valayāṅgadabhūṣitaḥ || 9-43 || vasudevastu taṃ dṛṣṭvā vismayodāralocanaḥ | tuṣṭāvopaniṣadvāgbhistatastuṣṭo'bravīdvacaḥ || 9-44 || viṣṇuruvāca tvayāhaṃ toṣitaḥ pūrvaṃ tapasā duścareṇa hi | pṛśnigarbheti vikhyāto nāmnā patro'bhavaṃ tava || 9-45 || dvitīye janmani tathā kaśyapastvaṃ prajāpatiḥ | upendra iti vikhyātiṃ gato'haṃ yadunandana || 9-46 || vasudeva tṛtīyesmin bhave jāto bhavadgṛhe | muktidānāya bhavate prādurbhūto'smi sāmpratam || 9-47 || naya māṃ gokulaṃ yatra yaśodā nandagehinī | tatra jātā mahāmāyā tāṃ nayasva svakaṃ gṛham || 9-48 || tava māstu bhaya kvāpi kaṃsānmajjnmaśaṅkitāt | ityuktā devadeveśo dampatyoḥ paśyatoḥ puraḥ || 9-49 || akṣarasya tu yā cittavṛttirlīlāvalokane | tadupādhikatatsattārūpe vyūhattvamāgataḥ || 9-50 || babhūva dvibhujaḥ sadyaḥ śiśubhāvaṃ gataḥ prabhuḥ | tasminnāviviśe sākṣādrasarūpī svayaṃ prabhuḥ || 9-51 || nināya gokule nandagehaṃ nidrāvimohite | ādāya yoganidrāṃ tāṃ vasudevo gṛhaṃ gataḥ || 9-52 || devakīprasavaṃ prātaḥ kaṃsāyācakhyurutsukāḥ | gṛhapālā dhvaniṃ śrutvā bālasyeti tvarānvitāḥ || 9-53 || kaṃsastvaritamāgamya haṭhādākṣipya tāṃ khalaḥ | bhūpṛṣṭhe prothayaddevīṃ tataḥ sā divamutpatat || 9-54 || sā provāca vacaḥ kruddhā harijātastavāntakṛt | yo vedadharmarakṣārthaṃ pākhaṇḍavinivṛttaye || 9-55 || asurāṇāṃ vināśārthamāvirbhavati līlayā | yugānte tamasā grastān vedānuddharttumicchayā | matsyarūpī svayaṃ jātaḥ sarvajñaḥ sarvaśaktimān || 9-56 || kūrmarūpeṇa yaḥ pṛṣṭhe dadhāra mandarācalam | uddidhīrṣurbhuvaṃ mūḍha yo'sṛjat śaukarīṃ tanum || 9-57 || svabhaktadrohiṇaṃ hantuṃ trātuṃ bhaktajanaṃ tu yaḥ | nṛsiṃharūpī yaḥ stambhātprādurāsītkṛpānidhiḥ || 9-58 || ātmānaṃ vāmanaṃ kṛtvā bhaktakāryārthamudyataḥ | baliṃ badhvā maghavate trilokīmadadātprabhuḥ || 9-59 || kṣatriyān durnayān dṛṣṭvā jamadagnigṛhe tu yaḥ | jātaścakāra pṛthivīṃ kṣatravījavivarjitām || 9-60 || yo'sau dāśarathirbhūtvā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam | jaghāna samare duṣṭaṃ śaraṇyaḥ śatrusūdanaḥ || 9-61 || kalau janiṣyamāṇānāṃ asurāṇāṃ durātmanām | vedamārgapravṛttānāṃ atadarhatayā tu yaḥ || 9-62 || arucyutpādanārthāya nānāpāṣaṇḍakalpanām | kṛtvā vināśameteṣāṃ kariṣyati paraḥ prabhuḥ || 9-63 || sa jāto yatra kutrāpi mṛtyustava vimūḍhadhe | ityuktvāntardadhe māyā kaṃsastu vimanāḥ sthitaḥ || 9-64 || iti śrīpañcarātre māheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde navamaṃ paṭalam || 9-9 || atha daśamaṃ paṭalam śiva uvāca atha nandagṛhe jātaḥ prātareva mahotsavaḥ | nandaḥ snātaḥ śucirviprānāhūyāgamapāragān | dadau mahāmanā gāvo vāsāṃsyābharaṇāni ca || 10-1 || gopā gopyo yayurhṛṣṭā nānābhūṣāmbarāvṛtāḥ | nandaṃ vardhāpayāmāsurāśīrbhiḥ sarvatomukham || 10-2 || yaśodāṃ ca mahābhāgāṃ gatvā gopyo'ti harṣitāḥ | utsukāni manāṁsyāsāṃ babhūvuḥ kṛṣṇadarśane [brahmasṛṣṭibhyaḥ tadānīṃ kiśorasvarūpeṇa śrīkṛṣṇo nijadarśanaṃ dattavān |] || 10-33 || śrīkṛṣṇadarśanānandanimagnā nijamūrttayaḥ | babhūvurgopikāḥ sarvāḥ nijalokaṃ gatā iva || 10-4 || gṛhe gṛhe samabhavanmahotsavaparamparāḥ | yācakā vandinaḥ sūtā māgadhāḥ samupāyayuḥ || 10-5 || tebhyo dadau mahārhāṇi bhūṣāvāsāṃsi goparāṭ | atha kaṃsasamādiṣṭā pūtanā bālaghātinī || 10-6 || nighnantī bālakān jātān cacāra parito vrajam | śiśavaste parābhūtāḥ praviṣṭāḥ pūtanāntaram || 10-7 || nandagṛhe putrajaniṃ śrutvā tasya jighāṃsayā | kṛtvā vimohanaṃ rūpaṃ divyālaṅkāracarcitam || 10-8 || divyamālāmbāradharaṃ divyagandhamanoharam | manoharantī nandasya praviveśa śanairgṛham || 10-9 || atha sā sūtikāgāramabhyetya krūraniścayā | mohayitvā vacobhistāṃ bahiḥpremanirūpitaiḥ || 10-10 || suptāhimiva jagrāha bālaṃ kamalalocanam | aṅkamāropya bahudhā lālayantī śucismitā || 10-11 || dadau hālāhalāliptaṃ stanaṃ tanmukhapaṅkaje | tadantaḥsthaśiśṛn prāṇān pūtanāyāḥ papau hariḥ || 10-12 || sārddhayojanavistāro dehastasyā mahītale | papāta pātadhvaninā kampayan vrajamaṇḍalam || 10-13 || stanyaṃ hālāhalamayaṃ haraye paramātmane | datvāpi sadgatiṃ prāptā kiṃ punaḥ sādhukāriṇaḥ || 10-14 || pārvatyuvāca vrajrasthāḥ śiśavo ye ca tayā vyāpāditā iti | pūtanāyāṃ sthitān sarvān tatprāṇairapibaddhariḥ || 10-15 || iti yadbhavatā proktaṃ ke te'tra śiśavaḥ prabho | śiva uvāca ekadā brahmaṇaḥ satre devagandharvapannagāḥ || 10-16 || siddhā vidyādharāḥ sarve samājagmu maharṣayaḥ | ādityā vasavo rudrā marutaḥ pitarastathā || 10-17 || agnayo vāyavaścānye teṣāmāsīnmahāsadaḥ | jagurgandharvapatayo nanṛtuścāpsarogaṇāḥ || 10-18 || apsarodarśanakṣubdhasmaragrastonyathā matiḥ | na śaśāka mano yantuṃ yatannapi pitāmahaḥ || 10-19 || caskanda retastasyāśu tapo vidyāmayaṃ mahat | ajñātvā tasya saṃsthānaṃ kuṇḍāgnāvajuhotprabhuḥ || 10-20 || agnimadhyātsamudbhūtāḥ kumārā vahnitejasaḥ | baddhāñjalipuṭāḥ sarve praṇemuste pitāmaham || 10-21 || brahman pitāsi naḥ kāmaṃ vayaṃ te tanayāḥ prabho | utpāditāśca bhavatā kiṃkurmastadudīryatām || 10-22 || brahmovāca agnau kṣiptaṃ mayā retastapovidyāmayaṃ śubham | tatra jātā bhavanto hi tasmādagnikumārakāḥ || 10-23 || daṇḍakāraṇyamāsādya tapaścarata putrakāḥ | ityuktā brahmaṇā sarve daṇḍakāraṇyamāśritāḥ || 10-24 || tapaḥ kurvanto yatnena brahmaṇoddeśayantritāḥ | tataḥ katipaye kāle rāmo dāśarathiḥ svayam || 10-25 || rāvaṇaṃ samare hatvā rājyaṃ kṛtvā bibhīṣaṇe | vimānaṃ varamārūḍho daṇḍakāraṇyamāśritaḥ || 10-26 || tatrāgastyāśramaṃ rāmo gatvā cakrebhivādanam | muniḥ sambhāvayāmāsa kandairmūlaphalādibhiḥ || 10-27 || rāmasya darśanaṃ cakrurmunayopi dhṛtavratāḥ | uvāsa rāmaḥ katiciddināni munisatkṛtaḥ || 10-28 || ekadā janakī dṛṣṭuṃ munīnāmāśramān śubhān | jagāma munipatnīnāṃ sauhārdenāpi sundari || 10-29 || cakre rāmakathāḥ puṇyāḥ rāvaṇasya vadhaṃ prati | satkṛtā munipatnībhiḥ munibhiḥ sādhubhistathā || 10-30 || nivṛttā jānakī tatra jagāmāgnikumārakān | draṣṭuṃ tapasyataḥ pūrṇān munikanyāsamāvṛtā || 10-31 || jānakī tānnamaskṛtya kumārānanalaprabhān | niṣasāda kṣaṇaṃ tatra vanaśobhāhitekṣaṇā || 10-32 || te vicitreṇa daivena preryamāṇāḥ kumārakāḥ | amarṣajananaṃ vākyamabruvankṛtahelanāḥ || 10-33 || aho sīte prabhuḥ sākṣādīśvaro jagatāṃ patiḥ | vedarakṣāvidhānārthamavatīrṇo mahītale || 10-34 || na yasya svaparo vāpi na dveṣyaḥ priya eva ca | satyasandhaḥ kṣamī śūro rāmaḥ kamalalocanaḥ || 10-35 || jaṭīvalkalasaṃvīto mohamagno vane vane | bhrāntaścacāra nirviṇṇaḥ pṛcchamāno vanaspatīn || 10-36 || iyaṃ kānteti vai matvā mohavibhraṃśitāśayaḥ | kvacitpallavinīṃ hṛdyāṃ latāmāliṃgya nirvṛtaḥ || 10-37 || nivārito lakṣmaṇena neyaṃ kānteti jalpatā | dadhārāmbhonidhau setuṃ sakhyaṃ kṛtvā ca vānaraiḥ || 10-38 || tvannimittamidaṃ sīte prabhorapi viḍambanam | tasmātstriyaḥ pāparūpā doṣaikanilayāḥ sadā || 10-39 || na dhāryā sukhamicchadbhiḥ kadācit kvāpi paṇḍitaiḥ | ityevaṃ vacanaṃ teṣāṃ śrutvā dāśaratheḥ priyā || 10-40 || cakrodha raktanayanā śāpaṃ dātuṃ manodadhe | sītovāca mannindāyāḥ phalaṃ śīghramavāpsyatha kumārakāḥ || 10-41 || dvidhāvidīrṇadehāśca yūyaṃ paṇḍitamāninaḥ | patantu bhūtale sarve sarve svātmakṛtaṃ bhujaḥ || 10-42 || ityukte sītayā tūrṇaṃ dvidhābhūtakalevarāḥ | śiśavaḥ petururvyānte munipatnyo visismire || 10-43 || hāhākāro mahānāsīnmunīnāṃ tatra śṛṇvatām | evaṃ śaptvā kumārāṃstān yayau sītāniketanam || 10-44 || rāmaḥ śrutvātha tāṃ vārttāmapriyāṃ durmanā bhṛśam | nininda sītāṃ manasā kimetaddurvinītayā || 10-45 || arvicāritameveha kṛtaṃ naṣṭavimarṣayā | aho mūḍhadhiyo duṣṭāḥ striyo dāruṇacetasaḥ || 10-46 || śreyasāṃ paripanthinyo māyeyaṃ daivanirmitā | sasārānmuktikāmānāṃ yāḥ svayaṃ nigaḍopamāḥ || 10-47 || mahāmohasya mañjūṣā svārthāyānarthatatparāḥ | krodhalobhānṛtadhiyo na viśvastāḥ kadācana || 10-48 || na ca tā viśvasetkvāpi viśvastān ghnantyasaṃśayam | alpārthe bahvanartheṣu pravarttante durāśayāḥ || 10-49 || na vidvān strīvaśaṃ gacched vaśaṃ prāpto vinaśyati | ityākalayya hṛdaye jānakīṃ prāha sa prabhuḥ || 10-50 || rāma uvāca kimetatsādhucarite vininditamacīkaraḥ | nāsmākamucitaṃ karma yatkumāravihiṃsanam || 10-51 || tapovidyādhṛtadhiyo vinayācāraśālinaḥ | na caite śāpamarhanti yadi ghnantyapi sundari || 10-52 || yathārthavādināṃ puṃsāṃ śrutvā vāco yathārthakāḥ | kupyanti ye mūḍhadhiyo na teṣāṃ niṣkṛtiḥ kvacit || 10-53 || sīte yathārthamukta tairmāmuddiśya dayālubhiḥ | teṣvamarṣaḥ kathaṃ jāta īdṛśonarthadarśanaḥ || 10-54 || yadi svalpoparādho'pi tasmin daṇḍo mahān ghṛtaḥ | na caitaducitaṃ caṇḍi kṣatriyāṇāṃ dayāvatām || 10-55 || vanacarāṇāmasmākaṃ munyāśramavāsinām | sādhvītthamuktā rāmeṇa lajjayā namrakandharā || 10-56 || baddhahastāñjaliḥ prāha bhartṛvākyavibodhitā | sītovāca aparādho mahān deva kṛto me nātra saṃśayaḥ || 10-57 || adaṇḍeṣvapyapāpeṣu yanmayā hyudyamaḥ [yanmanyorurdamaḥ kṛtaḥ iti mūla pāṭhaḥ |] kṛtaḥ | api me durnayaṃ deva kṣamasva tvaṃ dayānidhe || 10-58 || teṣvanugrahamādhastva sādhuṣvapi tapasviṣu | rāma uvāca na kariṣyāmyahaṃ bhadre kumārāṇāmanugraham || 10-59 || mayā tvanugrahītānāṃ muktiḥ syājjalavajjale | vedavedāntasaṅgītaḥ paramātmā paraḥ prabhuḥ | karotvanugrahaṃ teṣāmanubhūtiryathā bhavet || 10-60 || tasmādime liṅgadehamātraśeṣāḥ sulocane | mayi sthāsyanti satataṃ kālāvirbhāvahetave || 10-61 || rāme ca bhagavatyete vilīnāste tataḥ param | vasudevagṛhe sākṣādavatīrṇe harau svayam || 10-62 || tevatīrṇā vrajabhuvi taddehasthāḥ kumārakāḥ | pūtanāyāṃ sthitāḥ sarve tayā vyāpāditā iti || 10-63 || tatprāṇairapibad bālān dakṣiṇāṃgavyavasthitān | vāmāṃgabhūtāḥ sakalāḥ gauḍadeśe'bhavan striyaḥ || 10-64 || kumārīrānayāmāsa paracakraṃ jighāṃsatā | niruddhā rājadharmeṇa nandastaddeśamāgataḥ || 10-65 || iti te kathitaṃ devi yatpṛṣṭo'haṃ sulocane | samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 10-66 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde daśamaṃ paṭalam || 10-10 || atha ekādaśaṃ paṭalam śrī śiva uvāca hṛtvātha pūtanāprāṇān sahabālān kṛpānidhiḥ | śakaṭaṃ pātayāmāsa pādapallavalīlayā || 11-1 || tṛṇāvarttamathākāśe harantamahanaddhariḥ | stanaṃ pītvā yaśodāyai jṛmbhamāṇastu kevalam || 11-2 || mukhe pradarśayāmāsa bhuvanāni caturdaśa | bālalīlāvinodena mṛdamaśnan kṛpānidhiḥ | akalpayaddehayogaṃ kumārāṇāmalaukikam || 11-3 || nāśnāti mṛdamānando dadhidugdhānyapi svayam | puṣṭyarthaṃ ca kumārāṇāmakarotsakalaṃ prabhuḥ || 11-4 || vrajasthā gopikāḥ sarvāḥ kṛṣṇalīlāhṛtāśayāḥ | vilobhayantyaḥ śrīṃkṛṣṇaṃ dāsye dugdhaṃ dadhīnyapi || 11-5 || mṛdūni navanītānītyuktvā ninyurgṛhān svakān | tatopyekānta āhūya datvā dadhimadhūni ca || 11-6 || kṛṣṇamāliṅgayāmāsuścucumburmukhapaṅkajam | bālobhūtvāpi lokasya yaśodānandayorapi || 11-7 || āliṅgyatyāliṃgyamānaḥ praticumbati cumbitaḥ | gopikāhṛdayānandaṃ vardhayan raticeṣṭitaiḥ || 11-8 || ratijñamiva taṃ matvā gopikā raticeṣṭayāḥ | kutūhalanimagnāstā na vaktuṃ śekurutsukāḥ || 11-9 || anyāpi gṛhamānīya khādyapānairatoṣayat | bhūṣayitvāṃjanākalpairaṅgarāgaiḥ sugandhibhiḥ || 11-10 || śubhāsane samāropya datvā tāmbūlavīṭikām | ihaiva bālakairetaiḥ parikrīḍasva nirbhayaḥ || 11-11 || mānyatra gaccha te mātā jñāpitā tāḍayiṣyati | ityāhurgopikāḥ kāścitpremabaddhā vrajārbhake || 11-12 || vrajeśvarasutaṃ nītvā gṛhamūcuḥ parāḥ striyaḥ | yadi nṛtyati satkṛṣṇa bhavān dāsye manoratham || 11-13 || ityukto nṛtyati smāsau rabhasā vai mudānvitaḥ | haran kaṭākṣamālābhirbhāvapūrṇābhirāvṛtaḥ || 11-14 || vavre nṛtyavidhānārthaṃ kāmaṃ dehi pratiśrutam | kaste kāmastayoktesau vavre kṛṣṇaḥ svavāṃchitam || 11-15 || tvadīyahṛdaye bhāti kandukadvayamuttamam | dehyetadramaṇārthāya mitraiḥ gopasutaiḥ saha || 11-16 || jahāsa gopīkṛṣṇasya vākyaśravaṇaharṣitā | vṛṣabhānoḥ sutā devi rādhikānāmaviśrutā || 11-17 || svāminī vāsanā jātā śrīkṛṣṇapremavihvalā | dvādaśaivasahasrāṇi yāḥ sakhyaḥ parikīrttitāḥ || 11-18 || tadaṃgabhūtāstāḥsarvāḥ vastubhedo na kiṃcana | svāminyātmā bhavetkṛṣṇaḥ kṛṣṇātmā svāminī hi sā || 11-19 || na tayorvidyate bhedaścandracandrikayoriva | rasātmakaṃ rasabhoktṛ paraṃ brahma śrutīritam || 11-20 || rasaḥ śṛṃgāra evokto rasaśāstraviśāradaiḥ | saṃyogo vipralambhaśca śṛṃgāro dvividho mataḥ || 11-21 || saṃyuktayośca [dra0 pṛ0 caturviṃśapaṭalam 11-12 |] saṃyogo vipralaṃbho viyuktayoḥ | rasanityatayā jāto viyogastaddalātmakaḥ || 11-22 || rasasvabhāva evāya yatsayogaviyogavān | anyathā hyakṣare kasmāddidṛkṣā jāyate tathā || 11-23 || kathaṃ priyāṇāṃ ca tathā rasastasmāddhi tāddṛśaḥ | saccidānandakaṃ brahma yadukta śrutimaulibhiḥ || 11-24 || cidānandau tu kūṭasthe puruṣottame eva ca | ubhāvapi bhavedbrahma brahmabhedairvivarjitam || 11-25 || sajātīyavijātīyasvagataiśca sulocane | brahmatve hyakṣarasyāpi ānando dvidalātmakaḥ || 11-26 || sadaṃśabījamūlā ca prakṛtirhyakṣarātmagā | na tasmādrasalīlāyāḥ sthitiḥ kuṭastha īśvare | prakṛteśca paratvācca nirguṇattvānmaheśvari || 11-27 || uttame puruṣe pūrṇe hyānandātmani kevale | līlā rasamayī ramyāḥ pratikṣaṇanavā sthitā || 11-28 || didṛkṣitāntaḥkaraṇavṛttiḥ syādakṣarasya yā | puruṣottamāveśatī jātā nandagṛhe tu sā || 11-29 || guṇalīlādidṛkṣāyukvāsanāstatpriyāsu yāḥ | tā eva vrajasundaryastābhiḥ saṃkrīḍate rasaḥ || 11-30 || svāminīvāsanā rādhā svayaṃ vṛndāvaneśvarī | lavamātrakālāvacchinno viraho'bhūdrasātmakaḥ || 11-31 || nalinīpatrasaṃhatyāḥ sūkṣmasūcyābhivedhane | dale dale ca yaḥ kālaḥ sa kālo lavavācakaḥ || 11-32 || atrāpi saṃyogaviyogabhāvaiḥ krīḍati vai hariḥ | kṛṣṇo rādhāsvarūpeṇa virahākrāntacetanaḥ || 11-33 || kathaṃ sā saṃgatā me syāditi ciṃtāparo'bhavat | tatsakhīkṛtamaitrastu tatkathāḥ kurute'niśam || 11-34 || nityaṃ svarūpastavanairgatihāsanirūpaṇaiḥ | vastramadyatanaṃ hṛdya tava saṃkhyāḥ pariṣkṛtam || 11-35 || ityāveditahārdāstāḥ sakhyaḥ prāhuśca rādhikām | rādhe nandasutaḥ so'yaṃ sundaraḥ pratibhāti me || 11-36 || tava rūpānurūpo'yaṃ caturo vrajaballabhaḥ | nityaṃ ca tvatkathālāpaḥ tvatprāṇastvanmanāḥ sadā | tvāmeva dhyāyate citte saṅgamaste yathā bhavet || 11-37 || rādhovāca kutra saṅgatiretena mama syātsakhi cintaya | ahamapyasya rūpeṇa saundaryeṇa guṇena ca | mohitāsmi kṣaṇaṃ nainaṃ vismarāmi kathaṃcana || 11-38 || yaśodānandanaṃ kṛṣṇaṃ svapne paśyāmi santatam | krīḍamānaṃ mayā sārddhaṃ pibantamadharāsavam || 11-39 || yasmin dṛṣṭe mamāṃgeṣu svedaromāṃcakaṃcukam | vepathuḥ svarabhaṅgo vā jāyate sāmprataṃ sakhi || 11-40 || yatsaundaryarasāmbhodhau nimagnaṃ sakhi me manaḥ | na nivṛttimavāpnoti vinā taddarśanaṃ kvacit || 11-41 || kṛṣṇamūrtiṃ prapaśyāmi bhramānnikaṭavartinīm | kṣaṇādantarhitāṃ dṛṣṭvā madātmā tapyate bhṛśam || 11-42 || kiṃ karomi kva gacchāmi kasyāgre kathayāmyaham | naya māṃ nandatanayaṃ kṛṣṇaṃ prāṇādhikaṃ mama || 11-43 || virahāgnimahājvālāvalīḍhā me vapurlatā | kṛṣṇādharasudhāpūraplāvitā śāntimeṣyati || 11-44 || tasya me saṅgamopāyaṃ vicāraya nije hṛdi | gaccha kṛṣṇāgame yatnaṃ kuru saṅketasadmani || 11-45 || ityevaṃ rādhayā proktā sakhī prāṇapatiṃ yayau || 11-46 || iti śrīpañcarātre māheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde ekādaśaṃ paṭalam || 11-11 || atha dvādaśaṃ paṭalam śiva uvāca kṛṣṇastāmāgatāṃ dṛṣṭvā harṣākulitacetasām | kāryasiddhimimāṃ jñātvā harṣāṃdullasitekṣaṇaḥ || 12-1 || papraccha tāṃ sakhīṃ premṇā kimuktaṃ rādhayā sakhi | tadidānīṃ mamācakṣva śrutvā santoṣamāpnuyām || 12-2 || tvayi gatāyāṃ yāvantaḥ kālasyāvayavā yayuḥ | tāvantyeva yugānyāsan virahākulitasya me || 12-3 || sakhyuvāca tvatsaṅgavirahātkṛṣṇa rādhāpi kliśyatetarām | na nivṛttimavāpnoti vinā te darśanaṃ kvacit || 12-4 || kṛṣṇa kṛṣṇetyamu mantraṃ virahākulayā tayā | japyate'harniśa manyamānayā nikaṭe mṛtim || 12-5 || virahānalanirdagdhā śobhate na vapurlatā | himakliṣṭeva hemante mṛdulā padminī yathā || 12-6 || divārātrau tu rahasi kṛtvā citramayīṃ prabho | mūrttiṃ nidhāya hṛdaye śete virahakarṣitā || 12-7 || śuṣkau bimbādharau tasyāstandrā locanayoḥ sthitā | anyathā bhāṣaṇaṃ vaktrāt kimanyatkathayāmi te || 12-8 || nānusandhānamādhatte manovṛttirmanāgapi | anyathāsiddha evāsau kāmaste nandanandana || 12-9 || tasmāttannikaṭaṃ yāhi saṅkete kṛtaniścayaḥ | iti sakhyoditaṃ śrutvā ullalāsa hṛdi prabhuḥ || 12-10 || śrīkṛṣṇa uvāca ahaṃ tatrāgamiṣyāmi saṅkete kṛtaniścayāt | tatra tāmānaya kṣipraṃ veṣaguptiṃ vidhāya ca || 12-11 || kasyāpi na bhayaṃ bhīru tvayā karttavyamaṇvapi | vañcayiṣye janān sarvān indrajālakalādibhiḥ || 12-12 || rādhikāyai praṇāma me tatra gatvā nivedaya | tvaṃ me priyāsi nitarāṃ prāṇādapyadhikā mama || 12-13 || nāvayorantaraṃ kiñcit prāṇarūpātmanāmapi | tvannāmasmaraṇāccāha yathā tuṣyāmi sundari | matsevayā mama dhyānāttathā tuṣṭirna me kvacit || 12-14 || ityādi mama vākyāni rādhikāyai nivedaya | punaryātā sakhī rādhāmuvāca sakalaṃ hi tat || 12-15 || sudhāmādhuryadhikkārakṣama kṛṣṇavacomṛtam | pītvollalāsa hṛdaya grīṣmatapteva bhūryathā || 12-16 || atha saṅketasadane śayyā puṣpamayocitā | nānāgandhamahāmodapuṣparājivirājite || 12-17 || nirdagdhāgarusaddhūmadhūpite ca samantataḥ | pānayogyaraserdivyaistāmbūlairaṅgalepanaiḥ || 12-18 || satkṛte sadane ramye rādhā sakhyāvṛtā yayau | tatrāsanagatā rādhā kāṅkṣantī priyasaṅgamam || 12-19 || acañcalataḍitkoṭiprabhāpiñjaritāmbarā | samāvṛttasuvṛttorujaghanastanamaṇḍalā || 12-20 || kaṭākṣasaraṇīniryadrasamohitamanmathā | śukākārasamākāranāsābharaṇabhāsurā || 12-21 || dāḍimībījasandehakāridaśanahīrakā | vīṇāravaghṛṇādāyinijavāṇīguṇodayā | karpūrabīṭikāmodasugandhitadigantarā || 12-22 || maṇidarpaṇadarpaghnakapolaphalakaprabhā | maṇimaṅgalasūtreṇa vilasatkambukandharā || 12-23 || ratnāṅgulīyanivahollasadaṅgulipallavā | kucabhāralasanmadhyatrivalīlalitodarā || 12-24 || candanāgarukastūrīkarpūrādisugandhinī | niḥśvāsahārikurpāsanibaddhastanamaṇḍalā || 12-25 || kucoparilasan muktāhāratārasuśobhitā | kvaṇanmāṇikyamañjīraprabhābhirbaddhamaṇḍalā || 12-26 || reje rādhāsanagatā kathaṃcakre priyaśrayā | kathaṃ nādyāvadhi preyān nāgataḥ sakhi tarkaya || 12-27 || ruddhaḥ kayācitpriyayā kiṃ vā tvaṃ tena vañcitā | tadvacaḥ kimatathyaṃ vā tathyaṃ vā jñāyate katham || 12-28 || nāgamiṣyati cetkāntaḥ prāṇāṃstyakṣyāmyasaṃśayam | vayasyāmetadāśrāvya kṛtvā karatale mukham || 12-29 || virahāgniśikhātyuṣṇaṃ niśaśvāsa priyaṃvadā | tāmbūlagandhapuṣpādiratisādhanamāhitam | nininda manasā sarvaṃ viyogajvaraviplutā || 12-30 || tadvakraṃ hasitendumaṇḍalamatisphāraṃ tadālokitaṃ sā vāṇījitakāmakārmukaravā saundaryametasya tat | itthaṃ santatamāli vallabhatamadhyānaprasaktātmana- ścetaścumbitakālakūṭamiva me kasmādidaṃ muhyati || 12-31 || tadaiva kṛṣṇaḥ saṅketaṃ prāptaḥ prāṇa iva svayam | svāsanātturṇamuttasthau rādhā kamalalocanā || 12-32 || samānāsanasamāsīnau paraspararatipriyau | bhāvapūritadṛkprāntanikṣepānyo'nyamohitau || 12-33 || śrīkṛṣṇa uvāca priye tvadvirahajvālāvalīḍhavapuruṣo hi me | na śāntaye sudhāmbhodhikoṭipīyūṣasecanam || 12-34 || tvadīyavirahe rādhe priyamapyāsa vipriyam | amṛtāṃśorapikarāścaṇḍāṃśoriva dāruṇāḥ || 12-35 || glapayanti vapurvallīṃ virahe tava sundari | śayyā pīyūṣacittā vahnyaṅgāraciteva sā || 12-36 || malayālepanaṃ dehe vyathate visphuliṅgavat | koṭikalpāyate rātriḥ puṣpaṃ sūcīphalāyate | dāvāgnijvāleva marut śītalo vyathayettanum || 12-37 || dhyāyāmi tvāṃ divārātrau tvatprāṇastvanmanāḥ priye | rādhike rādhike ceti mahāmantrajapena ca || 12-38 || virahāhiviṣaṃ prāṇahāri praśamayāmyaham | adya labdhāsi bho kānte nidhānamiva nirdhanaiḥ || 12-39 || vivekavidyāvinayaprasāda- mahendhane cāśuvidīpyamāne | viyogavātadviguṇīkṛtentaḥ smarānale gopi juhomi deham || 12-40 || itaḥ kṣaṇaṃ vā ca tataḥ kṣaṇaṃ vā gṛhe kṣaṇaṃ vā śayane kṣaṇaṃ vā | bahistathāntaḥ kṣaṇamātmanasvad- grahagṛhītasya nivṛttirastā || 12-41 || kiyantya evātra na santi rādhe sulocanā māṃ tu na harṣayanti | payodabindupratiruddhabuddhe- rvihaṅgamasyeva jalopakaṇṭham || 12-42 || diśāṃ mukheṣu pramade tvadīyāṃ bhramopanītāmapi vīkṣya mūrttim | gatāvadhivyāptimupaiti citte harṣasya vaiyarthyamudīkṣya śokam || 12-43 || samudrarudrau prathitau jagatyā- maurbeṇa hālāhaladhāraṇena | ahaṃ tu kalpāntahutāśakalpa- viyogadagdho'pi na citrametat || 12-44 || api priye tvadvirahānalottha- jvālāhutībhūtaśarīrayaṣṭeḥ | tvameva [atra pratipāditākṣarātītākhyasya kṛṣṇasyānabatāritve'pi svapremamahimapradarśanāyaivetthamuktaṃ śrīrādhikā pratītīti vivekaḥ |] me janmani janmani syāḥ priyā sakhī ceti vidhirvyadhattām || 12-45 || api priye ketakakuṅmalaughāḥ sphuṭanti me hṛdayena sākam | vilocanābhyāṃ tu samaṃ payodāḥ kiranti vāriprakarānamandān || 12-46 || viyogadāvānala eṣa eva kṣaṇāt kṣiṇotyeva tanuṃ madīyām | yadā sudhārasmisahodarāsya- masaṅkucadhyānapathādapaiti || 12-47 || dhunvan payodāvalivisphurantas- taḍitprakāśāḥ śikhinarttanāni | suketakāmodamucaśca vātāḥ sahasradhā me hṛdayaṃ dalanti || 12-48 || smarāśugībhūtavilocane dve bhrūbhyāṃ dhanurbhāvamupāgatābhyām | sphuṭaṃ vahantī janamohavidyā vidyā kimeṣā mama mokṣakartrīṃ || 12-49 || smitodayādarśitadantapaṅkti- prabhāvalīḍhānanapaṅkajena | parisphurallocanaṣaṭpadena vimohayantī hṛdayaṃ madīyam || 12-50 || dhyeyaṃ mamaitattavapādapaṅkajaṃ geyaṃ mamaitattava rūpasaubhagam | tvatto na kiñcitpratibhāti tattvaṃ tvayā vināndhyaṃ jagato vibhāti || 12-51 || ityaṃ priyāmanunayan vacobhiḥ premagarbhitaiḥ | reme kṛṣṇaḥ kucataṭīparirambhādibhistathā || 12-52 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde dvādaśaṃ paṭalam || 12-12 || atha trayodaśaṃ paṭalam śiva uvāca ekadā tu kumāryastā vrataṃ ceruḥ samāhitāḥ | kātyāyanīmarcayantyaḥ kṛṣṇo bharttā bhavediti || 13-1 || māsānte phaladānāya gataḥ kṛṣṇaḥ sarittaṭam | tīrasthitāni vāsāṃsi hṛtvā nīpamathāruhat || 13-2 || kumāryaḥ kṛṣṇacaritaṃ dṛṣṭvā premapariluptāḥ | lajjitasmeravadanāḥ kṛṣṇamūcuḥ kadambakam || 13-3 || kṛṣṇa vāsāṃsi no dehi khinnāḥ sma salile vayam | tvaṃ vṛddhasammato bhūtvā naitatkarttuṃ tvamarhasi || 13-4 || yadi jānāti vai kaścittadāyaṃ durnayo mahān | jāniṣyati yadā rājā kaṃsaḥ krūramatirmanāk || 13-5 || tadā hyanartha evāyamasmākaṃ bhavato'pi ca | śrīkṛṣṇa uvāca ihāgatya pratīcchadhvaṃ svaṃ svaṃ vāsaḥ sulocanā || 13-6 || anyathā na dadāmyeva kaṃsabhītyā bibhīṣitaḥ | niśamya vacanaṃ tasya gopyo lajjāsmitekṣaṇāḥ | jalāduttīrya vāsāṃsi kṛṣṇa dehīti cābruvan || 13-7 || kṛṣṇaḥ prītamanāstābhyo vāsāṃsi pṛthagādadau || 13-8 || tattadbhāgaiśca [kumārībhyaḥ svagatatattadaṃśasvarūpadānāyaiva vastraharaṇalīlāṃ kṛtavān bhagavāniti jñeyam |] tāḥ sarvāḥ svāntaḥsthaiḥ sanniyujya ca | cakre pūrṇatarāḥ kṛṣṇo rasayogyā rasapriyaḥ || 13-9 || tataḥ prasanno bhagavān kumārībhyo varaṃ dadau | śrīkṛṣṇa uvāca rātrayo hyādhidaivikyo mayi tiṣṭhanti tāḥ priyāḥ || 13-10 || paśyadhvaṃ ramayiṣyāmi tāsu vaḥ padmalocanāḥ | pratiyāta gṛhaṃ tasmātkāmaḥ kālena setsyati || 13-11 || tato labdhavarāḥ sarvā gopyaḥ pūrṇamanorathāḥ | gṛhaṃ jagmuḥ pragāyantyaḥ kṛṣṇalīlāṃ mudānvitāḥ || 13-12 || janayan manyumindrasya kṛtvā gorvadhanotsavam | indrotsṛṣṭajalairannaiḥ saṅkarṣaṇamahīśvaram || 13-13 || varṣadvādaśakaṃ yo'sau tyaktāmbuphalamūlakaḥ | tarpayāmāsa taṃ kṛṣṇaḥ purūhūtamadaṃ nudan || 13-14 || ekadā kṛṣṇa evaiko gato vṛndāvanaṃ śubham | ramaṇāya matiṃ cakre sakhībhiḥ saha kevalam || 13-15 || dṛṣṭvā vṛndāvanaṃ ramyaṃ namatkusumapādapam | kūjatpakṣimarālālipratidhvanimanoharam || 13-16 || praphullamallikāmbhojaṃ mandamārutakampitam | yogamāyāmatho kṛṣṇaḥ kālamāyāvināśinīm || 13-17 || jāgradante suṣuptyādau sphuraṇāyopalabhyate | tādṛśīmakarod devi līlārthaṃ puruṣottamaḥ || 13-18 || prakāśā cāprakāśā ca dvidhā seyaṃ vyavasthitā | darśanāṃśe prakāśā ca dṛṣaṭṭatvācchādane tathā || 13-19 || bahiḥ prakāśaṃ vicchidya antarākāśate yathā | yogamāyeti vikhyātā jāgratsvapnamāyīśituḥ || 13-20 || kālamāyā hṛtā tūrṇaṃ tayā taccitsvarūpayā | tatkāryamātramakhilaṃ līna sthāvarajaṅgamam || 13-21 || yogamāyodbhavaṃ svapnamakṣaraḥ saṃdadarśa ha | anyūnādhikamīśāni bhūtendriyaguṇātmakam || 13-22 || divyamāṇikyamukuṭaṃ sphuranmakarakuṇḍalam | divyamuktāmaṇibhrājannānābhūṣaṇabhūṣitam || 13-23 || kṛṣṇarūpamabhūttatra yogamāyopabṛṃhitam | alaukikalatādivyakusumāmodavāyunā || 13-24 || sevitaṃ sarvataḥ śrīmad vṛndāvanamahādbhutam | khagā mṛgā latā vṛkṣā vāyavaścandratārakāḥ || ṛṭuḥ puṣpāṇi rātriśca sarvamāsīnnavaṃ priye || 13-25 || prasasārotsṛjantī sā grasantī viśvamojasā | utsārayantī timiraṃ yathā dīpaśikhāmbare || 13-26 || yogamāyāprapañco'pi sadevāsuramānavaḥ | tāsu saṅkalpamakaronmanasā puruṣottamaḥ || 13-27 || abodhayatpūrvakāmaṃ kāmarūpatayā hṛdi | yāvadaṅkurito bhūyāt hṛdi kāmastu subhruvām || 13-28 || tāvattadvardhanārthāya veṇunādamathākarot | yogamāyodbhavākāśe veṇunādaḥ pratiṣṭhitaḥ | taṃ nādameva gopyastāḥ śuśruvuḥ prathamaṃ priye || 13-29 || adharāmṛtasaṃsiktaveṇunādaḥ sahānilaḥ | praviśya karṇarandhreṇa hṛcchayaṃ samatejayat || 13-30 || tatastāḥ sahasā hitvā śayanāsanabhojanam | sātvikī rājasī caiva tāmasī ceti viśrutāḥ || 13-31 || śrutirūpā kumāryaśca ājagmurnādamohitāḥ | niṣiddhā api yatnena bandhuvargairanekadhā || 13-32 || na nivṛttā yathā vegaḥ saritāmarṇavaṃ prati || 13-33 || balāt ruddhā api jahuḥ prāṇān virahakarṣitāḥ | kāścidgopyaḥ kṣaṇādeva divyadehāḥ samāyayuḥ || 13-34 || puraḥ prakāśaḥ paścāttu śūnyamāsīt vrajastriyaḥ | praviṣṭā maṇḍalaṃ sarvā yogamāyikamuttamam || 13-35 || kumāryo dvādaśa proktāḥ sahasrāṇi tathā parāḥ | tāvantyaḥ kila vijñeyāḥ śrutvā veṇurava niśi || 13-36 || cattvāriṃśattu yūthāni tāsāṃ proktāni yoṣitām | tāsāṃ dvādaśasāhasrī saṃkhyā saṃyogabhāvataḥ || 13-37 || priyasaṅgārhametāsāṃ māyā veṣamarīracat | bhūṣāmālāmbarāṇyāsan lokasiddhetarāṇi ca || 13-38 || samānaveṣābharaṇāḥ sarvāḥ savayasaḥ priye | samacittāḥ samarasāḥ kṛṣṇasya nikaṭaṃ yayuḥ || 13-39 || vedasthityarthamevāsau krīḍannapi samāhitaḥ | maryādāmuktavān vācā vāgāsītkāraṇodayā || 13-40 || na niṣiddhāḥ svarūpeṇa svarūpaṃ vāgagocaram | rasabhoktṛrasātmatvaṃ viruddhedānyathā priye || 13-41 || śrīkṛṣṇa uvāca kimarthamāgatāḥ sarvāḥ militāśca parasparam | rātryāmaghaṭamānaṃ tu vaneṣvāgamanaṃ striyaḥ || 13-42 || strīdharmaṃ sahasā hitvā bhartṛsevāmayaṃ śubham | aihikaṃ pāralaukikyaṃ striyo nāśayati dhruvam || 13-43 || yena saṃtuṣyate bharttā sa dharma ucitaḥ striyaḥ | taṃ vihāya dhruvaṃ nārī patatyeva na saṃśayaḥ || 13-44 || tasmādvrajaṃ striyo yāta maduktyā yantritāśayāḥ | gopyastadvākyamākarṇya tīkṣṇaṃ hālāhalopamam || 13-45 || kiṃ vajranirghātahatā iva petuḥ kṣitestale || 13-46 || iti śrīpañcarātre māheśvaratantre uttarakhaṇḍe guptasāre śivomāsaṃvāde trayodaśaṃ paṭalam || 13-13 || atha caturdaśaṃ paṭalam pārvatyuvāca deveśa parameśāna dhūrjaṭe nīlalohita | tataḥ kimabhavattatra tanme brūhi sadāśiva || 14-1 || śiva uvāca rūkṣaṃ vacanamāśrutya sahasā jātasambhramāḥ | gataprāṇā ivāsaṃstāḥ prāṇarūpī priyo'bhavat || 14-2 || duḥkhākulā ruddhavāco niruchvāsā vrajastriyaḥ | aśrūṇyamuñcannetrebhyastāpenoṣṇatarāṇi ca || 14-3 || abruvan dhairyamālāmbya tāmasyo virahāturāḥ | kimevaṃ bhāṣase kṛṣṇavicārarahitaṃ vacaḥ || 14-4 || avicāritavaktāro loke mūrkhā iti sthitāḥ | tasmādvicārya vaktavyaṃ sarvajño'si yataḥ svayam || 14-5 || vayaṃ gopyo bhavaddāsyastvaccittāstvatparāyaṇāḥ | tvatprāṇāstvanmayāḥ kṛṣṇa nānyatpaśyāmi kiñcana || 14-6 || nāsmākaṃ patayaḥ putrāṃ bhrātaro na ca bāndhavāḥ | vayaṃ tvadekaśaraṇāḥ tvannyastātmakalevarāḥ || 14-7 || ahaṃ strī matpatiścāyamiti yāsāṃ matiḥ sthitā | tāsāmayaṃ paro dharmo yastvayā copadiśyate || 14-8 || yasyādhikāro yaddharme tyajetta na kadācana | nocetsannyāsinaḥ kuryuḥ kathaṃ na gṛhivādinām || 14-9 || dehātītā guhātītā lokātītā vayaṃ prabho | tvāmeva śaraṇaṃ prāptāḥ kathamarhanti laukikam || 14-10 || vikāre'hamiti bhrāntiḥ putradāradhanādiṣu | tadadhyāsavaśātteṣāṃ dehadharmādhikāritā || 14-11 || pravṛtte hyadhikāre tu dharmaṃ lumpati yaḥ khalaḥ | patatyeva na sandeho yataḥ sa vāsanāntare || 14-12 || aha mamāyamityeṣaḥ patiputrādiṣu sthitaḥ | samūlamāgraho naṣṭaḥ kathaṃ tatra niyuñjasi || 14-13 || na premṇi bādhakaṃ kiñcitpremasthitiralaukikī | vayaṃ premasamākṛṣṭā niśi prāptā vanāntare || 14-14 || avidvāniva tadvidvānapi tvaṃ kiṃ prajalpasi | lokavedapathāṃstyaktvā samūlānvipināntare || 14-15 || niśi striyo vayaṃ prāptāstā api tyajatā tvayā | vināśitā premarītiḥ kṛtadhnatvamupārjitam || 14-16 || vayaṃ tu na gamiṣyāmastyaktasarvaparigrahāḥ | virahāgnau tanurhuttvā tvāmeṣyāmo na saṃśayaḥ || 14-17 || tasmādbhajasva govinda nopekṣyā gopikā vayam | tyajāgrahamimaṃ kṛṣṇa premarītiṃ samāśraya || 14-18 || ityāveditamākarṇya gopikānāṃ yathārthataḥ | vacaḥ pīyūṣadhārābhistāsāmāhvādayanmanaḥ || 14-19 || uvāca vacanaṃ kṛṣṇo madhurasmitavīkṣaṇaḥ | dhanyātidhanyā bho gopyo yūyaṃ matprāṇavallabhāḥ || 14-20 || na nivāryāḥ kadācidvā bhavatprāṇamayena me | niṣedho vāgvilāsottho mayi yuñjyo na karhicit || 14-21 || jāne'haṃ bhavatīḥ premabaddhā eva mayi sphuṭam | tvadvacaḥ śrītukāmatvānniṣedho'yaṃ na vāstavaḥ || 14-22 || jijñāsūnāmasandigdho rūpito dharmanirṇayaḥ | patisevāparaṃ śāstraṃ māmeva patirūpiṇam || 14-23 || nirūpayatyalabdhatvād bhāvanāmātramanyataḥ | bhavatīnāṃ patistasmādahameva sanātanaḥ || 14-24 || ityukttvā madhyagastāsāṃ reme rāmābhiranvitaḥ | pṛthagāliṃgya tāḥ sarvā bimbādharasudhāṃ papau || 14-25 || hāsayan prahasan kṛṣṇo nānākrīḍākutūhalaiḥ | nīvīrākarṣayankāsāṃ kāsāmāsyaṃ pibannapi || 14-26 || āliṅgatīrvihāyānyā anyāṃ āliṅgayannapi | pibannadharapīyūṣaṃ kāsāñciddadbhirādaśat || 14-27 || sītkṛtānyasṛjan gopyaḥ arddhamīlitalocanāḥ | evaṃ rasavaśaḥ kṛṣṇo reme tanmaṇḍale prabhuḥ || 14-28 || atyāturamiti jñātvā kṛṣṇaṃ svavaśamāgatam | menire gopikāḥ sarvāḥ sa bhāvo'pi rāsātmakaḥ || 14-29 || rasaḥ pariṇataḥ so'ya mānarūpeṇa niścitam | eṣā śṛṅgāramaryyādā rasaśāstranirūpitā || 14-30 || kāraṇa śṛṇu tatrāpi yanna vācyaṃ kathañcana | akṣarasya didṛkṣāya yā pūraṇārthamapekṣitā || 14-31 || antarddhānaṃ ca tatrāpi māno hetutayodgataḥ | atha mānavatīrvīkṣya tāsāmeva hṛdi prabhuḥ | rasarūpo vilīnobhūnmānamutsādayanniva || 14-32 || akṣarastha manovṛttirāveśarahitā punaḥ | sthānaṃ prāptā rāsalīlāvāsanāvāsitā satī || 14-33 || tayā vihitavijñāno maṇḍalasthamatarkayat | evaṃ dadarśa bhagavān rāsakrīḍāmahodayam || 14-34 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde caturdaśaṃ paṭalam || 14-14 || atha pañcadaśaṃ paṭalam śiva uvāca antarbhūte paramānande dvidhā ca hṛdi maṇḍale | adṛṣṭvā nijanāthaṃ tamatapyanvirahāturāḥ || 15-1 || manasyānandasampūrṇe latāvṛkṣādiṣu sphuṭam | caitanyasphūrttirabhavattato'pṛcchaṃstarūṁllatāḥ || 15-2 || yo nādāduttaraṃ taṃ taṃ ninindurdhṛtaniścayāḥ | kṛṣṇāveśāt kṛṣṇabhāvaṃ gatāḥ kṛṣṇo'hamūcire || 15-3 || evaṃ nānāvidhā līlāḥ kurvantyo virahāturāḥ | tāmasīśikṣayā sarvā ekībhūtvātha yūyaśaḥ || 15-4 || vrajasya līlānukṛtiṃ cakrustatprāptisādhanam | pūtanāvadhamārabhya yāvaddāmnā nibandhanam || 15-5 || vrajalīlā [brajalīlāvibhavataścittago ityapi pāṭhaḥ |] vidherbhāvaścittagobhūtparātmanaḥ [rāsalīlāvasāne jalakrīḍānantaraṃ śrīyamunātaṭamaṇḍapasthasakhīmadhyagataḥ bhagavān smṛtarāsamadhyāntardhānena sakhīgaṇena antarhite bhavati mayā sampūrṇatayā vrajalīlā kṛteti yadā vijñāpitastadaiva sampūrṇavrajalīlāṃ smṛtipathārūḍhāṃ kṛtavāniti samprasādo navaraṅgasvāmī kilājñāpayati |] | nityākhaṇḍā vrajasyeyaṃ līlā vedenuvarṇitāḥ || 15-6 || punarakṣaracittavṛttirāviṣṭāvibaṃbhau tataḥ | sakhīnāṃ maṇḍalādeva vismitodāramukhāmbujaḥ || 15-7 || taḍitprakāśavasanastārahāravirājitāḥ | sphuratkaṭākṣamālābhiḥ sudhābhiriva śīlayan || 15-8 || taṃ dṛṣṭvā virahākrāntā duḥkhamātyantikaṃ gatāḥ | punarānandasandohamagnā eva hi kevalam || 15-9 || rudantīnāṃ mukhānyaśrupravāhakaluśānyapi | svavastrāñcalamādāya kareṇāmṛjadacyutaḥ || 15-10 || āliṅganāni cumbāni nānābhāvanidarśanam | cakāra bhagavāṃstābhī rasalīlāmahodayam || 15-11 || sakhībhirvirahe duḥkhamanubhūtamabhūcca yat | taccānandasudhāmbhodhau vilāpitamabhūdaho || 15-12 || jalakrīḍāṃ tataścakre yamunāyā jale śucau | tīre sthitvā punargopyo vivādāṃścakrire tataḥ || 15-13 || samāhitā bhagavatā paramānandasamaplutāḥ | ityeṣā rāsalīlāyāḥ sthitiḥ proktā tavānaghe || 15-14 || śiva uvāca avaśiṣṭasya kāmasya sakhīnāṃ pūraṇāya ca | āviścakāra kālamāyāṃ punastāṃ puruṣottamaḥ || 15-15 || apaśyadakṣaraḥ svapnaṃ kālamāyāvijṛmbhitam | prātarnandagṛhe suptaḥ prabuddho'smīti niścitam || 15-16 || sakhīśca dadṛśe sarvā gopagehebhya utthitāḥ | na mūlāveśataḥ kiñcit kūṭasthasyaiva vāsanāḥ || 15-17 || ujjṛmbhitā bahuvidhā tadadbhutamivābhavat | kurmāryyaḥ śrutayaścāpi kālamāyāprapañcagāḥ || 15-18 || atyugravirahāveśāduddhavasyāpi śikṣayā | kūṭasthāntarhṛdi sphūrjadvrajalīlārasodadhau || 15-19 || nimnagā iva tiṣṭhanti taccittasya rasaspṛśaḥ | atha kaṃsasamadiṣṭo hyakrūro gokulaṃ gataḥ || 15-20 || tena sākaṃ gate kṛṣṇe gopikā virahāturāḥ | duḥkhena ninyurdivasān tatkathā [tatkathellāpanādibhirityapi pāṭhaḥ |] khyāpanādibhiḥ || 15-21 || hatvā kaṃsaṃ mallayuddhe cāṇūraṃ muṣṭikaṃ tathā | baddhakacchollasaddhūlidhūsaraścāsṛgāṃkitaḥ || 15-22 || paśyatāṃ sarvalokānāṃ prāptaḥ kārāgṛhaṃ gṛham | devakī vasudevaśca yatraivāsatrutsukau || 15-23 || vavande caraṇau mātuḥ pituḥ praṇayavihvalaḥ | baddhāñjalirjagādedaṃ kṣamyatāmiti māṃ prati || 15-24 || prasādya pitaraṃ kṛṣṇo mātaraṃ ca viśeṣataḥ | yamunāyāṃ tataḥ snātvā śucidivyāmbaraṃ dadhau || 15-25 || jarāsandhādikān hatvā samudvāhya sulocanāḥ | ṣoḍaśaiva sahasrāṇi śatamaṣṭottaraṃ tathā || 15-26 || hatvāsurabharaṃ pṛthavyāḥ yādavairupabṛṃhitam | bhāraṃ jihīrṣurbhagavān kule śāpamapātayat || 15-27 || śāpadagdhadhiyaḥ sarve yādavāśca parasparam | vineśurbhagavāṃstatra prabhāse rahasi sthitaḥ || 15-28 || caturbhujaḥ kañjapalāśalocanaḥ pītāmbaraḥ kaustubhaśobhitākṛtiḥ | svapāñcajanyāmbajacakrasadgadaḥ pragalbhasaṅgītaguṇo babhau hariḥ || 15-29 || vyādhena śarasaṃspṛṣṭaḥ pāde mṛgaviśaṅkitaḥ | vaikuṇṭhamagamatsākṣaddhāriḥ kamalalocanaḥ || 15-30 || kālāmāyāgṛhītāṅgā mūlasakhyastuyāḥ sthitāḥ | tā api svapnalīlāyāṃ vicitrākṛtayo'bhavan || 15-31 || tadvāsanāstāsu līnā bhaviṣyanti yadā priye | bodhamāpsyati kūṭasthaḥ pralayo'yaṃ mahān śive || 15-32 || mohanāśe bhaviṣyanti sarve brahmamayā ime | ityetatte samākhyātaṃ yatpṛṣṭo'haṃ tvayā śive || 15-33 || guhyād guhyataraṃ śāstramidamukta mayā'naghe | gopitavyaṃ prayatnena janajījāragarbhavat || 15-34 || iti māheśvaratantre jñānakhaṇḍe śivomāsaṃvāde pañcadaśaṃ paṭalam || 15-15 || atha ṣoḍaśaṃ paṭalam deveśa bhagavan śambho yattvayoktamalaukikam | tacchrutvā hṛdayaṃ medya majjate vismayodadhau || 16-1 || tatroktaṃ yattvayā deva priyā bhagavatastu yāḥ | kāmaśeṣānubhūtyarthamihāsanniti śaṅkara || 16-2 || avaśiṣṭaḥ kathaṃ kāmo'nubhūtastābhirīśvara | kathaṃ vā lakṣayeyustā lakṣaṇairiti tadvada || 16-3 || martyalokaṃ gatānāṃ ca kṛṣṇastrīṇāṃ maheśvara | gurubhāvaṃ gato'si tvaṃ proktavānasi yadrahaḥ || 16-4 || yogino jñānino bhaktāḥ karmaniṣṭhāstapodhanāḥ | teṣāṃ gurustvamādyo hi tattattattvopadeśakaḥ || 16-5 || tvāmanādṛtya ye pāpāḥ pravarttante svakarmasu | na teṣāṃ jāyate siddhiḥ koṭikalpaśatairapi || 16-6 || tvameva sarvadharmāṇāṃ karttā vaktābhirakṣitā | tvadbhaktyaiva hi saṃsiddhirnṛṇāṃ bhavati karmajā || 16-7 || tvaduktyā bodhamāpsyanti bhūtale bhagavatpriyāḥ | marttyadehagatānāṃ tu gurubhūto'si śaṅkara || 16-8 || tasmādavaśyamevaitadupadeṣṭavyamīśvara | mayyapi kṛpayā nūnaṃ rahasyamidamadbhutam || 16-9 || śiva uvāca dhanyāsi devadeveśi lalita te paraṃ vacaḥ | śrutvā prasannahṛdayaḥ kathayiṣye kathāṃ śubhām || 16-10 || ahaṃ lokaguruḥ sākṣāt dharmavaktā jagattraye | taṃ māṃ nindanti ye mūḍhāsteṣāṃ siddhiḥ kathaṃ bhavet || 16-11 || nānādaivatasadbhaktyā nānādharmairvyavasthitāḥ | tatra tatropadeṣṭā'haṃ taṃ māṃ nindanti pāmarāḥ || 16-12 || kiṃ na kurvanti te mūḍhāḥ yato māyā maheśituḥ | balīyasī vimohārhān vimohayati nāparān || 16-13 || bhavitā phalarūpaśca yeṣāṃ dharmaḥ sanātanaḥ | te [bahudhādhunikā mūḍhadhiyaḥ sukhamiti svargaḥ duḥkhamiti naraka iti abhidhāyānyatra svarganarakasthānaṃ pṛthak na manyante tadasat caturdaśalokānāṃ madhye ita ūrdhvaṃ tṛtīyaṃ svaḥ adhaḥ saptamaḥ pātālākhyo lokastatraiva dakṣiṇāśāyāṃ nirayāṇāḥ manakeṣāṃ sthitiriti satyam |] na nindanti devāṃśca dharmānvedānmatāni ca || 16-14 || pākhaṇḍavādaniratā vedadharmavinindakāḥ | narakaṃ pratipadyante na nivarttanti karhicit || 16-15 || idameva lakṣaṇaṃ devi martyalokagatāsu tat | akṣaraḥ paramātmā ca svabhinnau puruṣāvubhau || 16-16 || śabdabrahma parabrahma hyetadapyadvayaṃ priye | śabdabrahmoditā dharmāḥ karmajñānādayaḥ priye || 16-17 || te sarve svātmabodhāya yadi kāmavivarjitāḥ | dharmā'nuṣṭhātṛnindābhirdharmā eva vininditāḥ || 16-18 || tatra dharmasya nindābhiḥ śabdabrahmaiva ninditam | tannindayā parabrahma akṣaraḥ syādvigarhitam || 16-19 || garhite hyakṣare devi garhitaḥ puruṣottamaḥ | svabhartturnindayā devi tatpriyāṇāṃ kuto gatiḥ || 16-20 || na nindenmanasā vācā dharmānvedapathāṃn śivān | brāhmaṇānkarmaniṣṭhāṃśca haviḥ kāmadughāśca gāḥ || 16-21 || tasmādityādikaṃ sarvaṃ manasā vedya tatvataḥ | nindādveṣādirahito bhajate puruṣottamam || 16-22 || prativiṃdyād devadeveśi kṛṣṇasyaiva priyeti tām | sarvamakṣarasambhūtaṃ viditvānanyabhāvataḥ || 16-23 || praṇamenmanasā vācā tamāhuḥ kṛṣṇavallabhā | pātivratyamidaṃ devi tadananyavibhāvanam || 16-24 || sa evedaṃ babhūvāgre paścādapyevameva saḥ | ka evānyo'sti deveśi tattvadṛṣṭyāvalokane || 16-25 || tasmādidaṃ pātivratyaṃ kṛṣṇastrīṇāṃ mayoditam | pātivratyaparijñānaṃ yo na jānāti kevalam || 16-26 || na tasminvāsanāleśo niścitaṃ suravandite | pativratādharmamimaṃ sadguroḥ śāstrato'pi vā || 16-27 || niśamyāpnoti tanniṣṭhāṃ tamāhuḥ kṛṣṇavallabhā | kecidvadanti vai mūḍhāḥ pātivratyamito'nyathā || 16-28 || eka eva patiḥ sevyo nānyo mānyaḥ kadācana | anyasya sevayā loke yoṣitsā patitā bhavet || 16-29 || pātivratyamidaṃ devi laukikaṃ na tvalaukikam | anīśvaraḥ paricchinnaḥ sadoṣo laukikaḥ patiḥ || 16-30 || yoṣitsāpi tathā loke pātivratyamatastathā | īśvarastu vibhuḥ sākṣādviśvātmā viśvavigrahaḥ || 16-31 || sa eva sarvarūpaiśca nāmabhiḥ khyātimāgataḥ | sarvanāmasvarūpaṃ ca jñātvā brahma sanātanam || 16-32 || dṛṣṭyā'viṣamayā devi sarvatra paripaśyati | pātivratyamidaṃ bhadre mayaitatkathitaṃ śubham || 16-33 || ityetannirṇayājñānādvibhramanti vimohitāḥ | ṣaṭ darśanāni me'ṅgāni pādau kukṣī karau śiraḥ || 16-34 || teṣu bheda tu yaḥ kuryān madaṅgacchedako hi saḥ | eva pativratādharmaṃ samyak jñātvā gurormukhāt || 16-35 || patiṃ paricaredyastu tamāhuḥ kṛṣṇavallabhā | śrutvā kṛṣṇakathālāpaṃ yadvapuḥ pulakāṅkitam | ānandāśrujalaṃ netre tamāhuḥ kṛṣṇavallabhā || 16-36 || śrī pārvatyuvāca kāmasaṅkalparahitaṃ karma varṇāśramocitam | kasmātkaroti yasyecchā kāmasaṅkalpavarjitā || 16-37 || anuddiśya phalaṃ deva na bālo'pi pravartate | brahmasṛṣṭi [brahmasṛṣṭivāsaneha hyattamajīvānāmupari saṃsthitā māyāmanu bhavati |] gato jīvaḥ kasmād vyarthaṃ pravartate || 16-38 || mohasṛṣṭisamudbhūtāḥ svargādiphalamohitāḥ | te karmaṇi pravarttante na taccitraṃ maheśvara || 16-39 || kṛṣṇapriyāḥ kṛṣṇarūpā [kāmanābhirityapi pāṭhaḥ |] vāsanābhiḥ samāgatāḥ | kathaṃ tāḥ karmaṇi vyarthe niyojayasi śaṅkara || 16-40 || śiva uvāca aprabuddhaḥ prabuddho vā karma kuryātsadāhitam | sakāmaṃ ninditaṃ karma mumukṣuṃ prati māninī || 16-41 || kriyāvān puruṣaḥ śreṣṭho bhavābdhiṃ tarate sukham | kriyāvirahitā loke dharmabhraṣṭā vibhānti me || 16-42 || aśraddadhānāt dharmeṣu vidvāṃsaḥ kṛpayā vibho | nopadeśyanti śāstrārthamuṣare bījavatpriye || 16-43 || na ca tatvasya nirdhāraḥ śāstrahīnasya jāyate | tadarthaṃ nirṇayaṃ śāstra tyaktvā'nyat sādhanaṃ mudhā || 16-44 || śvapucchālambanaṃ yadvattitīrṣoḥ sāgaraṃ yathā | vinā tatvasya nirdhāraṃ śaṅkāpi na nivarttate || 16-45 || śaṅkāpaṅkāṅkamaline hṛdaye naiva sundari | premārkapratibimbaḥ syādyena kṛṣṇaḥ prabhāsate || 16-46 || tasmādvarṇāśramācārabhraṣṭe naracatuṣpade | naiva jñānaṃ tathā bhaktiryathārthodeti niścayaḥ || 16-47 || nityaṃ naimittikaṃ tasmātkartavyaṃ tadaśaṅkayā | kāmyaṃ niṣiddhaṃ yatkarma tattudūrātparityajet || 16-48 || nityaṃ naimittikaṃ karma phalaṃ badhnāti na kvacit | ananuṣṭhānamātreṇa pratyavāyastu jāyate || 16-49 || anuṣṭhāne phalaṃ nāsti cittaśuddhiṃ vinetarat | kāmyādikarmakarttāro dehabhājaḥ punaḥ punaḥ || 16-50 || tasmātkāmyaṃ parityajya nityaṃ vidvān samācaret | aprabuddhadaśāyāṃ ca prabuddhāyāmapi priye || 16-51 || karttavyaṃ sahajaṃ karma na tānvighnaḥ prabhūyate | prabuddhasyāpi yatkarma tatra me nirṇayaṃ śṛṇu || 16-52 || vārttāmātreṇa vijñānaṃ prabodho naiva vāstavaḥ | sākṣātprabodhe deveśi dehaḥ sadyo vilīyate || 16-53 || tasmācchābdaprabodho'yaṃ paramārtho na vidyate | saṃsāramohanāśāya śābdabodho na hi kṣamaḥ || 16-54 || na nivartteta timiraṃ kadāciddīpavārtayā | jvalitaḥ patito dehau yadā virahavahninā || 16-55 || tadā vidyādātmabodhamanyathā śābda eva saḥ | śābdaprabodhamātreṇa nityaṃ naimittikaṃ tyajet || 16-56 || pratyavāyī sa vijñeyo nāsau bodhamavāpnuyāt | yāvaddehābhimānaḥ syānmamatā tāvadeva hi || 16-57 || tāvaddehānubandhitvātkarma kartavyameva hi | śāstroktaṃ karma karttavyaṃ vikarma vinivṛttaye || 16-58 || vikarmaṇi pravṛttistu nṛṇāṃ svābhāvikī yataḥ | vikarmaṇaḥ prabhāvena dehabhājaḥ punaḥ punaḥ || 16-59 || nityaṃ naimittikaṃ devi phalaṃ saṅkalpavarjjitam | cittaṃ śodhayate sādhvi ! na tu dehāya jāyate || 16-60 || kā hānistatra deveśi niṣkāmācaraṇe nṛṇām | ityevaṃ nirṇayājñānānmūḍhāḥ paṇḍitamāninaḥ || 16-61 || tyajantaḥ śodhanaṃ karma pāpacittā bhramanti vai | sāṃsārikasukhāsaktaṃ brahmajño'smīti vādinam || 16-62 || karmabrahmobhayabhraṣṭaṃ taṃ tyajedantyajaṃ yathā | dehendriyasukhāsakto [sukhāsaktamiti mūlapāṭhaḥ |] brahmajño'smīti yo vadet || 16-63 || na taṃ vaijñāninaṃ manye maṇibhūṣitagardabham | brahmavādaṃ puraskṛtya varṇāśramanibandhanāḥ || 16-64 || viluṃpantaḥ kriyāḥ sarvāḥ lokanāśakarā hi te | brahmavādaḥ kaliyuge gehe gehe jane jane || 16-65 || bhaviṣyati tataḥ kāle dharmakarmavilopanam | dharmakarmavihīnānāṃ pāpamevānusevatām || 16-66 || teṣāmāsurajīvānāṃ narakaṃ na nivarttate | tasmādevaṃ sunirṇīya dharmakarmaparāyaṇāḥ || 16-67 || kṛṣṇamevānusevantastānmanye kṛṣṇavallabhāḥ | iti te kathitaṃ devi vāsanālakṣaṇaṃ mayā || 16-68 || yajjñātvā hyacirādeva svātmabodhaḥ prajāyate || 16-69 || iti śrīpañcarātre śrīmāheśvaratantre śivapārvatī saṃvāde ṣoḍaśaṃ paṭalam || 16-16 || atha saptadaśaṃ paṭalam pārvatyuvāca bhagavan devadeveśa nirṇayaḥ sādhusaṃmataḥ | kathito'yaṃ sadācāralakṣaṇaḥ pāvano nṛṇām || 17-1 || dharmakarmavihīnānāṃ sadācāraṃ vimuñcatām | malīmasānāṃ duṣṭānāṃ brahmasiddhirna jāyate || 17-2 || yathā jahyāt śanairambhaḥ sopānāni kramāt kramāt | tathā dehānusambandhān śanairjahyāt sa paṇḍitaḥ || 17-3 || dehābhimāne galite vijñāte svātmani svayam | aśmakāñcanayostulyaṃ bhāvaprāptau samasthitau || 17-4 || udāsīnārimitreṣu svānandānubhavodaye | na karmabhistadā kāryaṃ samrājo bhikṣayā yathā || 17-5 || yathāmṛtena tṛptasya nāhāreṇa prayojanam | svātmānandodaye tadvatkarmābhinaṃ prayojanam || 17-6 || tālavṛntena kiṃ kāryaṃ labdhe malayamārute | svātmānandodaye jāte karmaṇā kiṃ prayojanam || 17-7 || pārvatī uvāca sādhvetadvyāhṛtaṃ deva tvayā bhāgavatā prabho | paraṃ veditumicchāmi sandehākulamānasā || 17-8 || brahmavādaḥ kaliyuge gehe gehe jane jane | dharmakarmavilopārthaṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 17-9 || iti yadbhavatā proktaṃ tatra me saṃśayo mahān | brahmavādena sadṛśaṃ pavitraṃ nahi kiñcana || 17-10 || tapo dānaṃ kriyā yogaḥ svādhyāyaniyamā yamāḥ | samāpyante maheśāna brahmajñānodayādanu || 17-11 || brahmajñānaikaniṣṭhānāṃ mahādeva mahātmanām | sarvaṃ sampūrṇatāṃ yāti nityaṃ naimittikaṃ ca yat || 17-12 || brahmajñānena mucyeta yadi cedviśvaghātakaḥ | na tasya karmalopo'sti padmasyaivāmbhasā yathā || 17-13 || kalistu sumahān pāpastāmasātmā malīmasaḥ | adharme ramate nityaṃ yena spṛṣṭā prajā bhuvi || 17-14 || yatrodeṣyanti pāṣaṇḍā dharmanirnāśahetavaḥ | varṇānāṃ saṅkaro yatra svasvakarmavilumpatām || 17-15 || kanyā vikrayiṇaścaiva vedavikrayiṇo dvijāḥ | mlecchācāraratā loke mlecchabhāṣāviśāradāḥ || 17-16 || mlecchānnapānapuṣṭāṅgā dharmakarmavinindakāḥ | svāhāsvadhāvirahitāḥ śiśnodaraparāyaṇāḥ || 17-17 || parastrīparadhanalobhāya hetuvādaparāyaṇāḥ | kalau sarve bhaviṣyanti sarvadharmavivarjitāḥ || 17-18 || brahmavādaḥ kaliyuge gehe gehe jane jane | asambhāvyamivābhāti mamaitatsurapūjita || 17-19 || kalāvapi mahāpāpe pravṛttaṃ brahmakīrtanam | tatkathaṃ dharmalopāya lokānāṃ me'tra vismayaḥ || 17-20 || vicārya bruhi me deva kṛpayā karuṇānidhe | śiva uvāca sādhu pṛṣṭaṃ tvayā bhadre sarvalokaikahetave || 17-21 || tadahaṃ te pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikāgramānasā | yasya śravaṇamātreṇa dharmaśraddhā prajāyate || 17-22 || purā dvādaśavārṣikyāmanāvṛṣṭyāmanambhasi | davāgnyarkavinirdagdhavanakandādisampadi || 17-23 || kṣuttṛṭparītāvai [kṣatṛḍbhyāṃ ca parītāpaiḥ ityapi pāṭhaḥ |] kāścitprajā giriguhāśritāḥ | parasparaṃ bhakṣyamāṇāmamrire vyādhikarṣitāḥ || 17-24 || gautamasyāśrame ramye tapatītīrasaṃsthite | kṣudhārtā brāhmaṇāḥ prāptā dehanirvāhakāmyayā || 17-25 || alakṣan gautamamuniṃ śiṣyarāśiparivṛtam | brahmatejaḥprabhāvena jvalantamiva pāvakam || 17-26 || annānyutpādya tapasā puṣṇantaṃ śiṣyasaṃhatim | praṇemurbrāhmaṇāḥ sarve nibaddhakarasampuṭāḥ || 17-27 || brāhmaṇā ūcuḥ trāhi trāhi mune prāptān śaraṇyān śaraṇaprada | jāṭhareṇāgninā taptā vayaṃ sarve dvijātayaḥ || 17-28 || alabhyaṃ kandamūlādi nirjale kṣitimaṇḍale | na pravarttanta eveha kriyā nigamacoditāḥ || 17-29 || annaṃ vai prāṇināṃ prāṇāḥ prāṇadonnaṃ dadāti yaḥ | tasmādannapradānena prāṇado naḥ pitā bhavān || 17-30 || ekataḥ sakalā dharmā yajñāḥ sarvasvadakṣiṇāḥ | tapāṃsyugrāṇi dānāni vratāni subahūnyapi || 17-31 || na tulāmadhigacchanti hyannadānasya vai mune | kṣutpipāse prāṇadharmau kṣudhayā kṛṣyate vapuḥ || 17-32 || vapuḥkārśye cendriyāṇi karṣitāni bhavanti vai | mlānendriyamanovṛtteḥ vivaśitvaṃ prapadyate || 17-33 || manomlānau buddhilayastato dhyānaṃ nivartate | adhyāyataḥ kutaḥ svātmānubhūtirbhavati prabho || 17-34 || tasmādannena sadṛśaṃ dānaṃ nāsti jagattraye | mlānendriyamanovṛtteḥ kṣudhayā pīḍitasya ca || 17-35 || annābhikāṅkṣiṇo yena prāṇatṛptiḥ kṛtā mune | tena dattaṃ hutaṃ japtaṃ tapastaptaṃ śubhaṃ kṛtam || 17-36 || pṛthvī ratnena sampūrṇā tena dattā dvijātaye | tasyaiva jñānasasiddhirbhavatīti śrutaṃ hi naḥ || 17-37 || kimanyaj jñāpyate tubhyaṃ sarvajñāya munīśvara | tathāvidhehyaṃga tūrṇaṃ yathā naḥ prāṇadhāraṇā || 17-38 || śarīramūlamannaṃ hi dharmamūlamidaṃ vapuḥ | cittaśuddhau viśeṣeṇa dharma eva hi kāraṇam || 17-39 || bhaktirjñānaṃ ca vairāgyaṃ [śuddhiścittasya ityapi pāṭhaḥ |] śuddhacittasya jāyate | sarvārthasādhanaṃ tasmāccharīramidamucyate || 17-40 || punargrāmaṃ punarvittaṃ punaḥ kṣetraṃ punargṛham | punaḥ śubhāśubhaṃ karma na śarīraṃ punaḥ punaḥ || 17-41 || śarīrarakṣaṇāyāsaḥ karttavyaḥ sarvathā budhaiḥ | nahīcchanti tanutyāgamapi kuṣṭādirogiṇaḥ || 17-42 || tadgopitaṃ syāddharmārthe dharmo jñānārthameva ca | jñānaṃ tu dhyānayogārthamacirāttena mucyate || 17-43 || tapaḥ prabhāvamāsthāya pāhyasmān kṛpaṇāniha | ityevaṃ vacanaṃ teṣāṃ brāhmaṇānāṃ tapodhanaḥ || 17-44 || dīnānāṃ kṣudhayārttānāṃ niśamya karuṇo'bhavat | gautama uvāca sādhu sādhu mahāprājñā nyāyyametadvaco hi vaḥ || 17-45 || dharmārthakāmamokṣāṇāṃ sādhanaṃ deha ucyate | rakṣitavyaḥ prayatnena tasmāddeho munīśvarāḥ || 17-46 || dehatyāgaṃ na cecchanti ye bhaktā ye ca sādhakāḥ | mahāpāpādibhirliptaḥ sarvakarmavinirgataḥ || 17-47 || pṛthivībhārabhūto yo dehastyājyaḥ sa eva hi | pitṛdevātithīnāṃ ca karmaṇi yaḥ supuṇyakṛt || 17-48 || īśvaradhyānayogyaśca sa kathaṃ tyāgamarhati | karmaṇāpi niṣiddhena dehaḥ poṣya ihā yadi || 17-49 || dagdhvā tāni punaḥ so'yaṃ nayate hi gatiṃ parām | yāvaddehasthitirloke tāvatkuśalamācaret || 17-50 || jalabudbudatulyo'yaṃ yasmādeṣo vinaśvaraḥ | asthireṇa śarīreṇa sthiradharmaṃ samācaret || 17-51 || sarvaṃ brahmamayaṃ paśyan mucyate mohasaṅkaṭāt | sa cāhaṃ tapasā tasmātkariṣye vaḥ samīhitam || 17-52 || vijvarāḥ santu bho viprāḥ svasvakarmaṇyatandritāḥ | dhanyasya kṛtapuṇyasya dvāryāyāntyarthino janāḥ || 17-53 || tena sambhāvanīyāste prāṇairapi dhanairapi | pañcabhūtātmako dehasvanityaḥ kṣaṇabhaṅguraḥ || 17-54 || avaśyaṃ nāśamāyāti kīrtidharmau na sarvathā | bhūtadrohaṃ parityajya dayā bhūteṣu no dhṛtā || 17-55 || nopārjito'pi saddharmaḥ sphāritaṃ na yaśo bhuvi | nātmā vimarśitaḥ śuddho vedavidbhiśca sādhubhiḥ || 17-56 || bhūmibharāya tajjanma jīvanneva mṛto hi saḥ | tasmāttapovyayenāhamarthināṃ vo munīśvarāḥ || 17-57 || paricaryāṃ kariṣyehaṃ yathā syāddehadhāraṇā | ityuktvā gautamastān vai dānamānārhaṇādibhiḥ || 17-58 || sambhāvayāmāsa tadātithyāgamanaharṣitaḥ || 17-59 || iti śrīpañcarātre śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde saptadaśaṃ paṭalam || 17-17 || aṣṭadaśaṃ paṭalam śiva uvāca evaṃ sambhāvitāstena muninā munayastadā | asambādhe śive tasminnāśrame nyavasansukham || 18-1 || [prātarutthāya iti vā pāṭhaḥ |] prātaruptāni madhyāhne pariṇāmaṃ gatāni ca | anyānyaparabhāge tu tairmunistānajīvayat || 18-2 || havyerdevān pitṛnkavyaistarpayanto munīśvarāḥ | tataḥ śeṣāmṛtabhujo ninyuste'hargaṇān bahūn || 18-3 || tato dvādaśavarṣānte vṛṣṭirāsītsuśobhanā | sāṅkurā sajalā pṛthvī punarāsīdyathā purā || 18-4 || prajāḥ sthānānāni bhejustāḥ pūrvaṃ giriguhāśayāḥ | annādivirahānnaṣṭo dharmaḥ prāvartata priye || 18-5 || kṣitirannādisampūrṇā viśvamāsītsumaṅgalam | tataḥ katipaye kāle gantukāmāḥ munīśvarāḥ || 18-6 || premabaddho'nvaha viprānnyeṣadhadvirahākṣamaḥ | niṣiddhāḥ katicinmāsān nyavasaṃste munīśvarāḥ || 18-7 || punaḥ papracchurautsukyātsvasvāśramagatiṃ prati | netyāha gautamo viprān virahavyathito bhṛśam || 18-8 || tataste kṛtasaṅketāḥ kecitteṣvapi vāḍavāḥ | ūcuḥ parasparaṃ yena munityāgaḥ kathaṃ bhavet || 18-9 || muniḥ snehavaśādbaddhaḥ svayamasmānna santyajet | asmābhistyajyate so'yaṃ tathā kurvadhvamādṛtāḥ || 18-10 || vimarṣaṃtastathānyo'nyamupāyaṃ manasāgaman | abhiṣāpaṃ munau dhṛtvā gamiṣyāmo yathāruci || 18-11 || te daivanihatāḥ sarve parasparamamantrayan | kadācidatha madhyāhne kartuṃ madhyāhnikīṃ kriyām || 18-12 || ṛṣisaṅghaiḥ parivṛto jagāma tapatīṃ prati | nirmitāṃ munibhirdhenuṃ jaraṭhāmativepatīm || 18-13 || sīdantīṃ kalile vīkṣya gautamaḥ karuṇo'bhavat | āsādya surabheḥ pārśvaṃ yāvattāmaspṛśanmuniḥ || 18-14 || tāvatpapāta sahasā māyādhenurmṛtiṃ gatā | taddṛṣṭvā munayaḥ procurdhigdhik gautama te kṛtim || 18-15 || hiṃsitā dhenurabalā kimato ninditaṃ bhavet | adya prabhṛti te dvāri jalamātrārthibhirnaraiḥ || 18-16 || na sthātumarhāḥ kiṃ kurmo gamiṣyāmo vayaṃ tataḥ | evamukto munirdhyātvā tatkṛtānarthamāpa saḥ || 18-17 || uvāca vacanaṃ kruddho jvalanniva hutāśanaḥ | vedabāhyā bhaviṣyadhvaṃ kṛtaghnāḥ svena karmaṇā || 18-18 || vedabrāhmaṇagomantranindāvādaparāyaṇāḥ | kalau bhaviṣyatho mūḍhāḥ brahmavādaparāyaṇāḥ || 18-19 || antarduṣṭā bahiḥ svacchā hetuvādaparāyaṇāḥ | brahmajñatvābhimānena dharmakarmabahirmukhāḥ || 18-20 || brahma satyaṃ jaganmithyetyanuvādavicakṣaṇāḥ | mithyātvājjagataḥ kiṃ syātkarmabhiśca śubhāśubhaiḥ || 18-21 || ityevaṃ nāstikā mūḍhā durhṛdā vedanindakāḥ | brahmavādavilāsotthairvacanairbhāvagarvitaiḥ || 18-22 || sādhuveṣeṇa śikṣābhiḥ priyavākyāmṛtādibhiḥ | etairjavanikākāraiḥ pāpamāvṛtya kevalam || 18-23 || jñānittvamātmano loke khyāpayanto durāśayāḥ | yūyaṃ vaiḍālino loke bhavantu carame yuge || 18-24 || na tu vo vāstavaṃ jñānamudeṣyati kadācana | iti gautamaśaptānāṃ dharmacchedodyame tataḥ || 18-25 || vāsanā samabhūtteṣāṃ gautamaṃ pratikurvatām | atha tadvāsanāyuktāḥ kalau pāpayuge śaṭhāḥ || 18-26 || avatīrya kṣititale [vacanamidamākarṇyaṃ śrīpūrṇapuruṣottamasevāmatikramya vedapratipāditakarmakāṇḍādi cāvalambya nijadhāmamārgoṃ brahmasṛṣṭibhiriha naiva tyājyaḥ patisevātyāgena pratyavāyadarśanāt ato brahmasṛṣṭīnāṃ nijapatipuruṣottamasevaiva paramo dharmaḥ |] brahmasṛṣṭimupāśritāḥ | vedaśāstraviruddhāni hyācarantīha pāmarāḥ || 18-27 || dviṣantyācāramāstikyaṃ yajñavratatapāṃsi ca | druhyantyanyo'nyamāsādya naṣṭajñānā vicetasaḥ || 18-28 || paradravyaparadrohaparastrīgamanotsukāḥ | tatsambandhāt brahmasṛṣṭirmālinyamupayāsyati || 18-29 || yathā kālimasambandhāt sphaṭiko'pi malīmasaḥ | ābhāti tadvadeveyaṃ brahmasṛṣṭistadāśrayāt || 18-30 || tasmād bubhutsubhiḥ sādhvi tyājyo vaiḍālikāśrayaḥ | samadharmakriyāchadmadhāriṇaste tu kīrttitāḥ || 18-31 || anye'pi santi pāṣaṇḍā āsuraṃ bhāvamāśritāḥ | te'pi nindanti pāpiṣṭhā vedadharma purātanam || 18-32 || tāṃste vravīmi saṅkṣepāt śṛṇuṣvekāgramānasā | yat śṛṇvatāṃ na pākhaṇḍo buddhiṃ mohayati kvacit || 18-33 || purā devāsurayuddhe nirjiteṣvasureṣvatha | pākhaṇḍādhikṛtāḥ sarve hyete sṛṣṭāḥ svayambhuvā || 18-34 || tapaścaratsu sarveṣu asureṣu jayārthiṣu | viṣṇuḥ sudustarāṃ māyāmāsyāya suranoditaḥ || 18-3 || mohayāmāsa yogātmā tapovighnāya tānprabhuḥ | sa mūḍhān buddharūpeṇa tānuvāca mahāmanāḥ || 18-36 || śakyā jetuṃ surāḥ sarve yuṣmābhiritidarśanaiḥ | bauddhadharmaṃ samāsthāya śakyāste babhūvire || 18-37 || tānuvācārhato mama yūyaṃ bhavata madvidhāḥ | jñānena sahitaṃ dharmaṃ te cārhanta iti smṛtāḥ || 18-38 || bauddhaśrāvakanirgranthāḥ siddhaputrāstathaiva ca | aite sarvepi cārhanto vijñeyā duṣṭacāriṇaḥ || 18-39 || trayīkleśaṃ samutsṛjya jīvatetyavravīttu yān | jīvakānām te jātāḥ sarvadharmabahiṣkṛtāḥ || 18-40 || yān bhūtvādityavadvyomni dharmānvai pratipādayat | kāpilāstepi samproktāḥ kapilo hi divākaraḥ || 18-41 || caradhvaṃ tānuvācedaṃ macchāsanamatidyuti | carakāstepi vijñeyā adharmācāraṇāḥ śaṭhāḥ || 18-42 || dīrghacaramiti prokta sūkṣmaṃ vā dharmarūpakam | dharmacaradhvamityuktā yasmātte dīrghacakṣuṣaḥ || 18-43 || cīrāṇi caiva nīlāni bibhrāṇāścīrakāstataḥ | eṣaścokṣotisaṃśuddho dharmastaṃ śrayateti yān || 18-44 || uvāca māyayā viṣṇuste hi caukṣāḥ prakīrttitāḥ | viṭbhakṣāścaiva ye kecit kapālakṛtabhūṣaṇāḥ || 18-45 || tathetare durātmānaḥ sarvepyāsuradevatāḥ | bauddhaśrāvakanirgranthāḥ siddhaputrāstathaiva ca || 18-46 || nairātmyavādinaḥ sarve apajñānāstivādinaḥ | varttamānāstvadharmeṣu jāyante tu punaḥ punaḥ || 18-47 || niraya prāpya taireva karmabhirbhāvitaiḥ punaḥ | vṛthā jaṭī vṛthā muṇḍī vṛthā nagnāśca ye narāḥ || 18-48 || ete'nye ca trayībāhyāḥ pākhaṇḍāḥ pāpacāriṇaḥ | pāśabdena trayīdharmaḥ pālanājjagataḥ smṛtaḥ || 18-49 || taṃ khaṇḍayanti yasmātte pākhaṇḍāstena hetunā | yadi hmanādareṇaiṣāṃ na kathyetā pramāṇatā || 18-50 || aśakyaiveti matvānye bhaveyuḥ samadṛṣṭayaḥ | trayīmārgasya siddhasya ye hyatyantavirodhinaḥ || 18-51 || anirākṛtya tān sarvān dharmaśuddhirna labhyate | pākhaṇḍino vikarmasthān baiḍālān hetukāṃstathā || 18-52 || bakavṛttāṃśca yān tānvai vāṅmātreṇāpi nārcayet | yā vedabāhyāḥ smṛtayo yāśca kāśca kudṛṣṭayaḥ || 18-53 || sarvāstā niṣphalāḥ pretya tamoniṣṭhā hi te smṛtāḥ | purāṇāni tathā sāṃkhyaṃ yogaḥ pāśupataṃ tathā || 18-54 || deśajātikulānāṃ ca dharmāścānye mahattarāḥ | sarve vedāvirodhena pramāṇaṃ nānyathā bhavet || 18-55 || yā vedabāhyāḥ smṛtayo yāśca kāśca kudṛṣṭayaḥ | sarvāstā niṣphalāḥ kiñca pratyavāyasya hetavaḥ || 18-56 || tasmātsarvaprayatnena devi devendravandite | tyaktvā vedaviruddhāni vedamekaṃ samāśrayet || 18-57 || purāṇanyāyamīmāṃsādharmaśāstrāṃgamiśritāḥ | vedāḥ sthānāni vidyānāṃ gharmasyeti caturddaśa || 18-58 || yathā vedāstathā tantraṃ dharmanirddhārahetave | taduktamācaran devi ! bhavapāśādvimucyate || 18-59 || ato'nyathā pravarttante ye mūḍhāḥ pāpabuddhayaḥ | asurāstānvijānīhi viṣṇunā mohitāḥ purā || 18-60 || brahmavādeṣu vācālā dharmocchedaikatatparāḥ | teṣāṃ mukhāvalokena kuryātsūryāṃvalokanam || 18-61 || tasya saṃsparśamātreṇa savāsā jalamāviśet | kalau te ghoṣayiṣyanti brahmavādaṃ jane jane || 18-62 || iti me kathitaṃ devi yattvayā pṛṣṭamuttamam | samāsena mahādevi kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 18-63 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde aṣṭādaśaṃ paṭalam || 18-18 || atha ekonaviṃśaṃ paṭalam | śiva uvāca athedānīṃ śṛṇu śive priyāṇāṃ kāmanirṇayam | yasya śravaṇamātreṇa vairāgyaṃ dehagehayoḥ || 19-1 || manorathaśca yaścāsīt priyāṇāṃ duḥkhadarśane | rāse pradarśite prāyo hyasampūrṇeviśeṣitaḥ || 19-2 || tadbhogārthaṃ punaḥ sarvāḥ priyāstā rāsavicyutāḥ | kālamāyāmayaṃ devi brahmāṇḍaṃ viviśuḥ saha || 19-3 || saṃbhūtā bhārate varṣe naikatra sthitayo'bhavan | mohāveśavaśād devi ! dustarādīśanirmitāt || 19-4 || vicyutātmānusandhānā babhūvurbhagavatpriyāḥ | yathā svapne janaḥ kaścinnidrātyājitasaṃsmṛtiḥ || 19-5 || svapnalabdhagajākāra ātmānaṃ manute gajam | mohalabdhākṛtistadvallabdhvā tādātmyabhāvataḥ || 19-6 || uccāvacāsu yoonīṣu vibhramanti vicitradhā | tatra dehābhimānottthakarmasaṃsargadūṣitāḥ || 19-7 || karmabandhastato jāto yathā syāduttarottaram | śvakākolūkamārjāra kharagṛdhrādi yoniṣu || 19-8 || bhrāntvā bhrāntvā manuṣyeṣu bhūtvā bhūtvā punaḥ punaḥ | jāyante ca mriyante ca teṣāmanto na vidyate || 19-9 || janmaduḥkha jarāḥdukha bālye yadduḥkhamulbaṇam | dehatyāganimittaṃ ca duḥkhamāptāḥ punaḥ punaḥ || 19-10 || kvaciddharmaḥ kvacicchoko rāgadveṣādikaṃ kvacit | kvacidbandhaḥ kvacinmokṣo rājasantāḍanaṃ kvacit || 19-11 || annādikāṅkṣayā kvāpi daridreṇāpi vidrutāḥ | mlānendriyamukhākārā dainyabhāvaṃ samāgatāḥ || 19-12 || putramitrakalatrādināśotthaṃ duḥkhamadbhutam | prāpya hāheti hāheti paritāpān juṣanti tāḥ || 19-13 || bṛhatsenasya rājarṣeryathā rājñī pativratā | adhautapādā cocchiṣṭā suṣvāpa vidhimohitā || 19-14 || yakṣaḥ kaścinniśācārī prasuptāmaharacca tām | samudradvīpamānīya yakṣamāyāmayaṃ mahat || 19-15 || dadarśa nagaraṃ divyaṃ divyāṭṭālakagopuram | yakṣastirodadhe tasyāṃ tadāveśavimohitā || 19-16 || saikā babhrāma nagare gṛhe gṛhe vicetanā | yatra yatra gatā sā tu janaistatra bibhīṣitā || 19-17 || tamiśrāyāṃ tamomayyāṃ bhramantī bhrāntamānasā | hṛtavastrāmbarā kvāpi prasahya paripanthibhiḥ || 19-18 || muktakeśā vastrahīnā dhūlidhūsaravigrahā | piśācinīva nagare babhrāmaikā divāniśam || 19-19 || rudantī karuṇā dīnā tāḍyamānā janairmuhuḥ | kṣuttṛḍvyākulacittā sā valgantīva janājjanam || 19-20 || mahājanaiśca vipine nagarāttu vivāsitā | vyāghrasiṃhadhvaniṃ śrutvā bhīṣaṇaṃ trastamānasā || 19-21 || dṛṣṭvā tāṃstu punaḥ sādhvī vṛkṣakhaṇḍeṣvevalīyata | vṛkṣakoṭaragaiḥ sarpaidaṃśitā vivaśābhavat || 19-22 || aśeta bhūmiśayane viṣavyāghūrṇamānasā | bhūvilotthairvṛścikādyaiḥ sandaṣṭā sarvasandhiṣu || 19-23 || evaṃ nānāvidhāṃstāpān prāptā nṛpasundarī | karkarākaṇṭakairviddhapādāmbhojā mahāvane || 19-24 || kā tvaṃ kasyāsi vāmoru ! pṛṣṭā saptarṣibhistu sā | nāhaṃ vidāmi cātmānaṃ na tātaṃ mātaraṃ patiṃ || 19-25 || duḥkhātiduḥkhapāthoghau magnāsmītyabhyabhāṣata | bhṛśaṃ nāgarikairduṣṭaiḥ pīḍitā bhartsitā punaḥ || 19-26 || taskarairvastrabhūṣādi duṣṭairapahṛtaṃ hi me | kṣuttṛṭparītā pāpiṣṭhairnagarācca vivāsitā || 19-27 || yātā mahāvanaṃ bhrāntā vyāghrasiṃhabhayākulā | bhujaṅgavṛścikaiḥ krūrairviṣavyāpāditāntarā || 19-28 || bhramāmyahaṃ divārātrau na jāne vidiśaṃ diśam | ataḥ kurudhvaṃ sāhāyyamanāthāyāḥ kṛpālavaḥ || 19-29 || evamuktaṃ tayā sādhvyā kṛpayā pīḍitā bhṛśam | kamaṇḍalujalenaukṣan yakṣoghrena munīśvarāḥ || 19-30 || līnāyāṃ lakṣamāyāyāṃ ātmānaṃ samapadyata | sasmāra mātaraṃ tātaṃ bṛhatsenaṃ patiṃ tathā || 19-31 || vrīḍitādhomukhī bālā munīndrān pratyabhāṣata | sūryavaṃśaprasūtasya bṛhatsenasya dhīmataḥ || 19-32 || priyāsmyahaṃ vipradevā ucchiṣṭā śayanaṃ gatā | kenacijjaladhestīramānītā bhayavihvalā || 19-33 || tatraikaṃ nagaraṃ divyaṃ mayā dṛṣṭaṃ mahādbhutam | tatraikalā vibhramantrī lokapīḍāsahāniśam || 19-34 || tato niṣkāsitā pauraiḥ prāptedaṃ vipinaṃ mahat | astaṃgatātmavijñānā bhrāntā duḥkhamaye'dhvani || 19-35 || bhavadbhirnaṣṭamajñānaṃ tamaḥ sūryāṃśubhiryathā | naṣṭaṃ labdhamivātmānaṃ mene bhavadanugrahāt || 19-36 || savastrabhūṣaṇākalpaṃ dehaṃ caiva yathā purā | paśyāmi śayanodbuddhā yathā svapne layaṃ gate || 19-37 || bhavatprasādād duḥkhābdhimuttīrṇā bhagavattamāḥ | ityuktvā munipādābjaṃ praṇatābhūtpunaḥ punaḥ || 19-38 || tataḥ procurmunivarāḥ sāntvayantaśca tāṃ satīm | bhayaṃ mā kuru kalyāṇi pātivratyaparāyaṇe || 19-39 || ajñānaprabhavaṃ viśvaṃ vastuto nāsti kiñcana | yāvadajñānamātmasthaṃ tāvaddarśayate bhayam || 19-40 || mithyā svapno'pi rājarṣipriye ! bhayakaro yathā | tathā mithyāpi saṃsāro bhayakṛttādṛśā juṣām || 19-41 || ajñātaiva yathā rajjuḥ sarpabhūtā bhayapradā | avidyāsabalabrahmavivartto'yaṃ prapañcakaḥ || 19-42 || tadaṃśabhūtajīvānāmavijñāto bhayaṅkaraḥ | svātmatvena tu vijñāto bhayaṃ nodvahate punaḥ || 19-43 || ātmā śuddho'vyayaḥ sūkṣmo vyāpī nityo nirañjanaḥ | svamāyāvaraṇācchannaḥ svasmin svapnaṃ prapaśyati || 19-44 || yathā tadudbhavaiśchannaṃ śaivālaiḥ salilaṃ bhavet | svamāyayā tathā channa akṣaraṃ brahmakevalam || 19-45 || māyāvṛtaṃ paraṃ brahma svapnasākṣitayā punaḥ | svāpnamaṇḍaṃ praviśyāśu dhattaṃ nārāyaṇābhidhām || 19-46 || tasya nābherabhūtpadmaṃ tatra jātaścaturmukhaḥ | pravaro vedaviduṣāṃ bījaṃ saṃsārabhūruhaḥ || 19-47 || tatra jātā vayaṃ sarve svāpnikā eva bhāmini | bhramāmaḥ karmabhirnuṃnnāḥ svapnamāyāmaye pathi || 19-48 || tvayānubhūtametaddhi yathedaṃ yakṣamāyikam | tasyāpasaraṇe sādhvi svātmālabdho yathā purā || 19-49 || jīvāḥ sarve vayaṃ tadvad brahmābhāsamayā api | māyākāryāṃśavilaye bhaviṣyāmo'kṣarātmakāḥ || 19-50 || māyākārye vidyamāne duḥkhaśoko bhayaṃ śucaḥ | dharmādharmau puṇyapāpe satyamityeva gamyate || 19-51 || tasmādavāstavaṃ duḥkhaṃ vijñāya hṛdaye dṛḍham | vītaśokā vītabhayā bhava bhāmini nityadā || 19-52 || ityuktvā tāṃ muniśreṣṭhā yogamāyābalena ca | nimiṣeṇa gṛhaṃ ninyurghaṭikāṃtaritaṃ priye || 19-53 || priyā rājño'pi tadvṛttaṃ vicārya ca punaḥ punaḥ | mahākutūhalākrāntā rājñe sarvaṃ nyavedayat || 19-54 || evaṃ tā devadeveśi priyā bhagavato hi tāḥ | bhrāntātmarūpavijñānā māyāsvapne parātmanaḥ [parātmanā ityapi pāṭhaḥ |] || 19-55 || nānāyoniṣu deveśi sasaranti punaḥ punaḥ | bhrāntātmānaścyutānandāḥ saṃsārepyasati priye || 19-56 || nijadhāmni mahānande duḥkhābhāso na vidyate | na duḥkhānubhavaścāpi tatratyānāṃ kadācana || 19-57 || na kārpaṇyaṃ na duḥkhaṃ ca nodvego nāratiḥ kvacit | tatpriyāprārthitaṃ matvā nirbandhena girīndraje || 19-58 || kūṭasthasvapnasambandhamano bhāvān [bāvaḥ ityapi pāṭhaḥ |] pracakrire | asannapi maheśāni svapno'yaṃ duḥkhado mahān || 19-59 || svavāsanākāmaśeṣo hyadhunāpi niṣevyate || 19-60 || iti śrīpañcarātre śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde ekonaviṃśaṃ paṭalam || 19-19 || atha viṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca aho deva mahādeva parātman parameśvara | tvaduktametadāśrutya mano me kṣubhyatetarām || 20-1 || nirīhasyāpi devasya kūṭasthaparamātmanaḥ | didṛkṣā yatsamutpannā rahaḥkrīḍāvalokane || 20-2 || nityānandavihārāṇāṃ priyāṇāṃ paramātmanaḥ | didṛkṣā yatsamutpannā kevalaṃ duḥkhadarśane || 20-3 || ityetanmahadāścaryaṃ pratibhāti maheśvara | tannirākuru deveśa manaḥ śalyaṃ mahārtikṛt || 20-4 || pūrṇasyaivāptakāmasya kintu krīḍāvalokanaiḥ | tadaṅgabhūtāstattulyāḥ priyāstu paramātmanaḥ || 20-5 || duḥkhakāmaḥ kathaṃ tāsu kevalānandamūrttiṣu | na duḥkhadarśane kaścinmūrkho vā ramate kvacit || 20-6 || etadācakṣva bhagavan kṛpāṃ kṛtvā mamopari | śiva uvāca śṛṇu devi pravakṣyāmi rahasyaṃ paramādbhutam || 20-7 || vedāgamapurāṇeṣu yattu guptataraṃ priye ! | adyaprabhṛti kasyāpi noktavānahamadrije || 20-8 || tava snehavaśād devi ! pravakṣyāmi na cānyathā | tvayāpi gopitavyaṃ hi skandācca gaṇapādapi || 20-9 || prakāśitaṃ hareddharmaṃ yaśolakṣmīsukhāni ca | vedaśāstrapurāṇāni sāmānyagaṇikā iva || 20-10 || iyaṃ vidyā mahāvidyā gopyā kulavadhūriva | sugupteyaṃ mahāvidyā jñānasiddhikarī nṛṇām || 20-11 || yathā prakāśitaṃ dravyaṃ taskarebhyopagacchati | tathā prakāśitā vidyā paśubhya upagacchati || 20-12 || gopitavyā tato yatnādvidyeyaṃ brahmadarśinī | mantrauṣadhakriyādharmāḥ guptā eva phalanti hi || 20-13 || āvācyamapi te vacmi śṛṇuṣvaikāgramānasā | gaṇanāviṣayānando varttate kevale'kṣare || 20-14 || saptadvīpavatīṃ pṛthvīṃ yaḥ śāstā vyāhatendriyaḥ | nirāmayo niḥsapatno yuvā rājendravanditaḥ || 20-15 || tadānando hi deveśi ! manuṣyānanda īritaḥ | manuṣyānandaśatakaṃ gandharvānanda ucyate || 20-16 || gandharvānandaśatakaṃ pitrānanda udīritaḥ | pitrānandaśatenaiko hyupadevasya cocyate || 20-17 || upadevānandaśataṃ devānanda udīryate | devānandaśataṃ devi ! vairaṃcyānanda ucyate || 20-18 || vairaṃcyānandaśatakamānando vaiṣṇavaḥ smṛtaḥ | vaiṣṇavānandaśatakaṃ rudrānandastu ucyate || 20-19 || rudrānandaśatenoktaḥ īśānandaparo mahān | īśānandaśatenokta [īśvarānandasaṃjñakaḥ ityapi pāṭhabhedaḥ |] śaivānandastu kevalaḥ || 20-20 || tacchatena bhaved devi ! prakṛtyānanda uttamaḥ | prakṛtyānandaśatakaṃ puruṣānanda ucyate || 20-21 || puruṣānandaśatakaṃ akṣarānanda ucyate | akṣaraṃ paramaṃ brahma brahmānandastataḥ smṛtaḥ || 20-22 || brahmānandamayaṃ viśvaṃ nānābhāvo na vidyate | māyopādhisamāyogānnānātvena pratīyate || 20-23 || tatpratītinirāse tu para brahmaiva śiṣyate | tanmāyā prakṛtirdevi nityā tatsahadharmiṇī || 20-24 || śuddhasatvapradhānā hi nirmalā jñānarūpiṇī | tatra yaḥ pratibimbo'bhūdakṣarasya parātmanaḥ || 20-25 || tamāhuḥ puruṣaṃ devi ! śrutisiddhāntavādinaḥ | sa eva kālarūpeṇa prakṛtikṣobhakārakaḥ || 20-26 || tasmānnārāyaṇo jajñe sa eva praṇavābhidhaḥ | hiraṇyagarbhamapi taṃ pravadanti manīṣiṇaḥ || 20-27 || śabdabrahmamaya prāhustamevāgamavedinaḥ | tasmādvedāḥ pravarttante śabdabrahmātmanā priye || 20-28 || ādau śabdātmakaṃ viśvaṃ tataścārthamayaṃ bhavet | śabdaḥ prakṛtirūpaśca arthaḥ syātpuruṣātmakaḥ || 20-29 || ubhayātmakaḥ prapañco'yaṃ tasmātstrīpuṃsvarūpadhṛk | tvamahaṃ ca tathā viṣṇurlakṣmīrbrahmā sarasvatī || 20-30 || sūryaḥ sañjñānalaḥ svāhā purūhūtaḥ pulomajā | ambhonidhiśca maryādā vṛkṣaḥ pallavinī latā || 20-31 || mahadvālpataraṃ vāpi tatsarvamubhayātmakam | akṣare śāśvatāvetau prakṛtiḥ puruṣastathā || 20-32 || jāgratsvapnavibhedena prapañcapariṇāminau | nityatvamubhayordevi vivadante'tra vādinaḥ || 20-33 || nityaḥ prapañca eveti hyanitya iti kecana | ahaṅkāravaśāddevi vādino mūḍhabuddhayaḥ || 20-34 || nityānityaṃ na jānanti svapakṣāgrahadoṣataḥ [svamatāgrahadoṣataḥ ityapi pāṭhaḥ |] | nityatvātkāraṇasyāpi pravāhe nityatāstu vā || 20-35 || śrautatvājjanyanāśasya hyanityatve'pi kā kṣatiḥ | dvaitādvaite tathā devi vivadante kubuddhayaḥ || 20-36 || īśvarājjīvapārthakyamiti tattvavido viduḥ | brahmaivājñānavaśato jīvastatpratigīyate || 20-37 || na jīvaṃ paramārthena viduradvaitavādinaḥ | na viruddhamidaṃ devi ! hyajñānāvadhibhedataḥ || 20-38 || jñānenājñānanāśe tu labdheneśvaratuṣṭitaḥ | jāgratsvapnasya vilaye svapnasākṣīva sundari ! || 20-39 || ekamevāvaśiṣyeta nityaṃ brahmaiva kevalam | advaitavādino hyevaṃ śrutimātrāvalambinaḥ || 20-40 || ekameva paraṃ brahma nānā nāstīha kiñcana | mṛdeva satyamityevaṃ nāmarūpe vikāravat || 20-41 || ityadvaitaṃ śrutiśatairuddhoṣitamanekadhā | dvaitavādaratāścāpi dvāsuparṇāvitīraṇāt || 20-42 || dvaitameva praśaṃsanti hyabhedo bhajanātmakaḥ | advaitabhūmikādhastātsopānāsthāstu te priye || 20-43 || teṣāṃ nārāyaṇaḥ sākṣātparabrahma śrutīraṇāt | brahmābhāsamayā jīvāḥ kṣudropādhiguṇāśritāḥ || 20-44 || asvatantrāḥ parādhīnā nityā ityapi cakṣate | avyāhataṃ ca nityatvaṃ bhrāntimūlamapi priye || 20-45 || nidropalabdhabhāvānāṃ nidrā tāvatsthitiḥ sthirā | iti yat śāstrahṛdayamajñātvā vivadanti ye || 20-46 || dvaitādvaitavicāre'sminna te tattvamavāpnuyuḥ | tasmātsarvaprayatnena sarvaśāstraikaniścayam || 20-47 || jñātvā bhajanti deveśi ! niḥsandehaḥ phalātmakaḥ | vākyabhedānanādṛtya buddhikleśādahaṅkṛteḥ || 20-48 || ye pravartanta evaite saśalyāḥ phalavicyutāḥ | ekamevādvayaṃ brahma dvidhā līlāvibhedataḥ || 20-49 || pravṛttiśca nivṛttiśca līlābhede vyavasthitā | nivṛttiḥ sukhasañjñā hi sukhamānandarūpakam || 20-50 || prasaṅgāt prakṛterdevi pravṛttirbahurūpiṇī | ajānatāṃ varārohe ! duḥkharūpatayā sthitā || 20-51 || akṣarasya tu sā proktā līlānyātītadharmiṇī | pravṛttilīlāleśo'pi naivātīte parātmani || 20-52 || āgrahamātro deveśi ! nityānandamahodadheḥ | leśa eva sadā tiṣṭhetsakāmo nityarūpadhṛk || 20-53 || kāmarūpī sadānandaḥ kāmāṃśo leśa ucyate | tasmādevākṣare devi ! nityakāmo hi darśane || 20-54 || tasmādevākṣare jātā didṛkṣā yā tu pārvati | na caikakartṛkā sā tu parāparamayī hi sā || 20-55 || akṣare jñānatanmātre svata icchā na jāyate | na pravartayate sākṣātpūrṇātmā puruṣottamaḥ || 20-56 || sāmarasyamayīṃ prāhustasmādāgamavedinaḥ | ānandagā sāmarasyāt svapakṣaviṣayagrahā || 20-57 || sāṅginaṃ tu parityajya bhṛśamaṅgeṣvasarpata | svāminīṣu tato jātā didṛkṣā duḥkhadarśane || 20-58 || ubhayavyāpinī sā tu sarvakāraṇakāraṇā [sarvakāraṇakāraṇaṃ ityapi pāṭhaḥ |] | tataḥ kāryapravṛttistu hetorguṇanibandhinī || 20-59 || strīpuṃbhāvātmikā jātā brahmādistambabhedataḥ | icchayā sasṛje nidrā sāpi jātobhayātmikā || 20-60 || jñānātmikā svataḥ śuddhā bahirvṛttivivarjitā | nidrayā sṛjate mohaścetanācetano hi saḥ || 20-61 || sacaitanyasya kāryasya heturyaccetanātmakaḥ | sa eva jaḍahetuśca yasmādayamacetanaḥ || 20-62 || vidyāvidye sa evokta śṛṇu tatrāpi kāraṇam | cidacidgranthiko hyeṣaścidākāreṇa kevalam || 20-63 || yadā pariṇamed devi ! yadā vidyeti tāṃ viduḥ | yadā caitanyamāvṛtya kevalaṃ moharūpadhṛk || 20-64 || jīvabuddhiṃ samāvṛṇvan avidyeti ca gīyate | tamaḥ kāluṣyamutsṛjya śuddhasatvapradhānikā || 20-65 || jīvabuddherbhedakarī māyeti kathitā priye | sātvikāṃśaṃ parityajya kevalaṃ citsvarūpiṇī || 20-66 || aparokṣakarī vidyā brahmavidyeti tāṃ viduḥ | tasmādvidhā tridhā proktā mayā te varavarṇini ! || 20-67 || tato guṇāstrayo jātāste'pi tādṛgvidhā śive ! | satvaṃ tu cetanaṃ viddhi tamo vidyādacetanam || 20-68 || rajastadubhayātmatvāccetanācetanātmakam | bhūtāni pañca jātāni tāni tādṛgvidhānyapi || 20-69 || adhiṣṭheyānyadhiṣṭhātṛtayā dvaividhyavanti ca | brahmāṇḍamabhavattebhyastadevobhayarūpadhṛk || 20-70 || etatte sarvamākhyātaṃ yatpṛṣṭo'haṃ tvayā śive ! | samāsena maheśāni ! kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 20-71 || iti śrīpañcarātre śrīmāheśvaratantre śivapārvatī saṃvāde viṃśaṃ paṭalam || 20-20 || atha ekaviṃśaṃ paṭalam śiva uvāca ato'nyat śṛṇu deveśi ! rahasyaṃ kiñciduttamam | gopanīyaṃ prayatnena yasmai kasmai na darśayet || 21-1 || parīkṣitāya vaktavyaṃ tāḍanaistarjanādibhiḥ | ṛte pātramidaṃ jñānaṃ na tiṣṭhati kadācana || 21-2 || avirbhūtākṣare śaktiricchā nāma sumaṅgalā | aṅgānyāvṛtya satpremavirahautkaṇṭhyadarśane || 21-3 || ratimutpādayāmāsa tataḥ sā puruṣottamam | prārthayāmāsurautsukyātsvāminyā saha saṅgatā || 21-4 || nivāritā bahuvidhairvākyairicchāvimohitāḥ | na menire priyāḥ sarvā prārthayāmāsuranvaham || 21-5 || prārthanā svīkṛtāstāsāmatītenākṣarādyadā | tadā sā punarāsādya nidrā cityanvadhātpriye || 21-6 || cidātmā puruṣaḥ sākṣānmohamayyaiva nidrayā | ghūrṇitośeta sanmaṃce pañcabrahmamaye śubhe || 21-7 || yadaiva nidrayā ghūrṇo vismṛtātmā'bhavat priye | hṛdayābjakarṇikāmadhye viharetāparā hi sā || 21-8 || vyacinotpañcadhā devi ! svarūpamapi cātmanā | udgāriṇī pālikā ca tathā saṃhārikāpi ca || 21-9 || viśālā vyāpikā ceti śaktayaḥ pañca kīrtitāḥ || 21-10 || rajaḥ pradhānahāriṇī pālinī sātvikī matā | tamaḥpradhānā saṃhartrī śuddhasatvā viśālikā || 21-11 || nirguṇā vyāpikā śaktiricchā pañcavidhoditā | etā evoditā devi ! jāgrati prākṛtāstathā || 21-12 || icchāmayyastu śayane tasmānmañco nirāmayaḥ | udgāriṇīpālikayoḥ skandhayostatpadadvayam || 21-13 || viśālāhāriṇīkaṇṭhadeśe pāṇidvayaṃ sthitam | vyāpikā mañcaphalakībhūtādhāratayā sthitā || 21-14 || pañcasu pratibimbo'bhūdakṣarasya cidātmanaḥ | bimbitaṃ yattu caitanyaṃ tasminnudgāriṇī hi sā || 21-15 || darśayāmāsa vedāsyādyupādhimativistṛtam | bimbitaṃ yattu caitanyaṃ tasmin yā pālinī śive || 21-16 || adarśayaccaturbhujādyupādhimativistṛtam | bimbitaṃ yattu caitanya tasmin saṃhāriṇī tu yā || 21-17 || adarśayantrinetrādyupādhimatīva sundari ! | bimbitaṃ yattu caitanyaṃ tasmin yā tu viśālikā || 21-18 || aṣṭabāhvādyupādhiṃ ca darśayāmāsa kevalam | bimbitaṃ yattu caitanyaṃ tasmin yā vyāpikā matā || 21-19 || daśabāhuṃ ca pañcāsyādyupādhimasṛjatpriye | brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ || 21-20 || pañcapādatvamāpannā nityamudvahate param | sṛṣṭiṃ sthitiṃ ca saṃhāraṃ tirodhānamanugraham || 21-21 || nityameva prakurvanti bhūtādhiṣṭhātṛrūpiṇaḥ | sṛṣṭyāditrayasiddhyarthaṃ trayāṇāṃ bubhujeṃśataḥ [bubhuve ityapi pāṭhaḥ |] || 21-22 || tirodhānānugrahau tu mañcapādasthayorviduḥ | peñcaśaktiprabhedena parecchaiva sumaṅgalā || 21-23 || brahmaviṣṇvādirūpāṇi dhatte nānāsvarūpiṇī | akṣarasya tu rūpe dve puruṣākṣarabhedataḥ || 21-24 || nārāyaṇastu puruṣājjajñe svapnekṣitā svayam | nādabindū śivaḥ śaktirjātau nārāyaṇātpriye || 21-25 || nādabindumayatvena tridhā nārāyaṇaḥ sthitaḥ | saṅkarṣaṇo vāsudevaḥ pradyumnaḥ aniruddhakaḥ || 21-26 || caturdhā viṣṇurevokto hyaṃśabhedā hyanekaśaḥ | ekādaśa vibhedātmā rudro'hamahamīśvari || 21-27 || madātmabhedāḥ śataśaḥ koṭiśaḥ santi sundari | sadāśiveśvarāvetau ātmabhedāvivarjjitau || 21-28 || vedapraṇavabhedena dvidhā nārāyaṇodabhūt | nāda eva maheśāni bahu syāmityavekṣaṇāt || 21-29 || na bhedo vidyate bindau akhaṇḍātmani sundari | mahattatvamidaṃ bhadre mano nārāyaṇasya tat || 21-30 || manasastu bahu syāmityamanyata yadā hi saḥ | ahaṅkārastato jajñe prasṛto bindutāṃ yayau || 21-31 || binduḥ śūnyātmako jñeyastasmādviśvaṃ nirarthakam | vyāpto'haṅkāra evāyaṃ brahmābhāse dṛśyate || 21-32 || brahmābhāso nirvikāro niṣprapañco nirañjanaḥ | na karoti na lipyeta pradīpa iva bhāsakaḥ || 21-33 || ahaṅkārasya kartṛttvaṃ bhoktṛtvamapi sundari | dharmādharmau puṇyapāpe bandhamokṣādikaṃ tathā || 21-34 || ahaṅkāreṇa bhidyeta nānābhedavyavasthayā | ahaṅkāreṇa tādātmyādābhāse'pīkṣate sphuṭam || 21-35 || ahaṅkāramayo granthiryāvannaiva vibhidyate | avidyamānaḥ saṃsāraḥ tathāpyenaṃ na muñcati || 21-36 || sphaṭikasyaiva rāgitvaṃ japākusumayogajam | nāpagacchati taddevi kusumāpahṛtiṃ vinā || 21-37 || tathā saṃsaraṇaṃ jīve hyahaṅkāracyutiṃ vinā | nivartate na deveśi kalpakoṭiyutāyutaiḥ || 21-38 || so'haṅkārastridhā prokto guṇabhedena pārvati | ahaṅkāro'yamevāhaṃ tathā jīvagato dvidhā || 21-39 || mahattatvaṃ tridhā proktaṃ ādhyātmādiprabhedataḥ | nārāyaṇamanorūpamādhidaivikamucyate || 21-40 || jīvānāṃ cittarūpaṃ yadadhyātmyamiti cakṣyate | brahmaṇo deharūpasthamādhibhautikamucyate || 21-41 || nārāyaṇedhidaivena rūpeṇa [nārāyaṇe yadadhyātmarūpeṇa ityapi pāṭhaḥ |] pariniṣṭhitam | āvirbabhūva tadvarṇabhedairvedasvarūpataḥ || 21-42 || jīvagaṃ yattu deveśi cittarūpatayā sthitam | suṣumṇāvarttinā prāṇavāyunā saha saṅgatam || 21-43 || vāyustena yuto devi brahmarandhrāhataḥ punaḥ | tālvoṣṭhapuṭanāsādibhedena [dehena ityapi pāṭhaḥ |] parameśvari || 21-44 || varṇātmāvirbhavati gadyapadyādibhedataḥ | brahmadehatayā yasmāt sthitaṃ trailokyakāraṇam [talloka ityapi pāṭhaḥ] || 21-45 || atastasmājjagajjātaṃ devāsuranaroragam | iti te'bhihitaṃ devi rahasyaṃ paramādbhutam || 21-46 || śraddhāhīnāya duṣṭāya kṛtaghnāya durātmane | nāstikāyāvinītāya vedaśāstrodgatāya ca || 21-47 || aviśvastāya deveśi darśayenna kathañcana | yadā rājā tu sarvasvaṃ balaṃ kośo mahīgajān || 21-48 || nivedayatu jijñāsustadā tasmai prakāśayet | anyathā siddhihāniḥ syāt satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || 21-49 || tasmātsarvaprayatnena gopitavyaṃ tvayāpi hi || 21-50 || iti śrīnāradapañcarātre śrīmāheśvaratantre śivapārvatī saṃvāde ekaviṃśaṃ paṭalam || 21-21 || atha dvāviṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca yaduktaṃ devadeveśa tvayā paśupate prabho | praviśya karṇarandhreṇa cidānandāyate hṛdi || 22-1 || tīrthānāṃ paramaṃ tīrthaṃ jñānānāṃ jñānamuttamam | yogānāṃ paramo yogo dharmāṇāṃ dharma uttamaḥ || 22-2 || śrotavyānāṃ ca paramaṃ śrotavyamidameva hi | jñātavyānāṃ ca paramaṃ jñātavyamidamucyate || 22-3 || śrutaṃ mayā viśeṣeṇa sopapattikamityapi | na tathāpyantarātmā me tṛptimāyāti śāśvatīm || 22-4 || atastvāṃ paripṛcchāmi viśeṣaṃ tatra dhūrjaṭe | taṃ ca brūhi mahādeva prasādaparamo bhava || 22-5 || svapnabhūtaprapañcesminnakṣarasya parātmanaḥ | priyāḥ sakhyo bhagavato vāsanāvaśato gataḥ || 22-6 || kriyāṃstatra gataḥ kālastāsāmāgamanādanu | kiyatkālaṃ ca tāḥ sarvā iha sthāsyanti mohitāḥ || 22-7 || katha tā bodhamāpsyanti kastāsāṃ pratibodhakṛt | yugapadvā gamiṣyanti pṛthak vā parameśvara || 22-8 || etatsarvaṃ mahādeva kathayasva prasādataḥ | saṃśayo me mahānadya tamapānuda śaṅkara || 22-9 || śiva uvāca śṛṇu pārvati vakṣyāmi tava praśnānaśeṣataḥ | tvaṃ me prāṇādhikaivāsi tasmādvakṣye yathātatham || 22-10 || virañcerbrahmaṇaḥ pūrva aṣṭavaktro'bhavadvidhiḥ | śabdabrahmeti ya prāhurvedavedāntapāragāḥ || 22-11 || dviparārddhāvasānesya brāhmaḥ kalpo mahānabhūtaḥ | pralayo'yaṃ maheśāni prakṛtyavadhirucyate || 22-12 || ekā [ekāvaśeṣā-prakṛtiḥ ityapi pāṭhaḥ |] śiṣṭā ca prakṛtiḥ puruṣādhiṣṭhitā hi sā | kiyatkālaṃ tato devi śūnyamāsīditi śrutiḥ || 22-13 || āvirbhūtā tato nindrā akṣare paramātmani | mahattatvamatastasmād ahaṅkṛtirajāyata || 22-14 || sa eva ca tridhā jāto guṇabhedena sundari | sātvikācca mano jajñe devatāśca daśaiva tāḥ || 22-15 || rājasādindriyāṇyāsan bhūtāni tamaso'bhavan | tebhyau'ṇḍamabhaveddevi tatra nārāyaṇaḥ sthitaḥ || 22-16 || [tatra ityapi pāṭhaḥ |] tasya nābherabhūtpadma yatra brahmābhavatsvayam | dviparārddhamitaṃ cāsya paramāyurnigadyate || 22-17 || asmin brahmāṇḍagole hi jambūdvīpe maheśvari | varṣe bhāratasaṃjñe hi priyāṇāṃ vāsanāḥ sthitāḥ || 22-18 || parārddhaḥ prathamo jāto dvitīyesmin maheśvari | nirbandhātsvāminīnāṃ ca līlāmāviścakāra ha || 22-19 || śrīkṛṣṇaḥ paramānando nandagehebhavattadā | gopakanyāmiṣeṇaiva hyāvirbhūtāstataḥ priyāḥ || 22-20 || tatkāmapūrttaye sākṣāt śrīkṛṣṇaḥ puruṣottamaḥ | rāsalīlāṃ prakurvāṇo ramayāmāsa tāḥ priyāḥ || 22-21 || yogamāyāsamāveśānmāyākāryaṃ viluṃpataḥ | brahmaṇo'pi laye jāte yathāpūrvamabhūdidam || 22-22 || punarjātaṃ tataḥ sarvaṃ brahmādisthāvarāntakam | manorathasya cāpūrtyā vāsanāḥ kāryamadhyagāḥ || 22-23 || vicaranti yathā kālaṃ yathādeśaṃ yathāruci | dviparārddhe tvatikrānte naṣṭe sthāvarajaṅgame || 22-24 || virañcau muktimāpanne prabuddhe hyakṣare priye | prabuddhā vāsanāstā hi bhaviṣyanti svabimbagāḥ || 22-25 || āvirbhāvācca līlāyā dvāparānte kalau yuge | [kvacitpustake 26-27 ślokayoḥ āsa kṛṣṇaḥ priyāṇāṃ ca duḥkhalīlānudarśane | tāsāmekā ca paramā subhagā sundarī priyā | prabodhayiṣyati sā sarvāḥ kathayitvā vinirṇayam | īdṛśaḥ pāṭhabhedo bhāti |] asahiṣṇuḥ svapriyāṇāṃ duḥkhalīlānudarśanam || 22-26 || tāsāmekāṃ ca paramāṃ subhagāṃ sundarīṃ priyām | prabodhayiṣyatitarāṃ kathayitvā vinirṇayam || 22-27 || tatastatsampradāyena sarvāstā bhagavatpriyāḥ | svabhartṛvirahākrāntāḥ tyakttvā dehān prapañcagān || 22-28 || bhagavallokavaikuṇṭhe sthitimāpsyanti yūthaśaḥ | padmayā ramamāṇāstāḥ kālabhoge yathāvidhi || 22-29 || divyadehānapi tyakttvā bhaviṣyanti svabimbagā | akṣaro'pyanubhūyaitatsvapnavat parameśvari || 22-30 || paramānandasammagno bhaviṣyati kṛtārthadhīḥ | sarvā līlā nityarūpā bhaviṣyanti tadā priye || 22-31 || bhagavallokamātmānaṃ divyabhāve'pi sundari | avidyāleśasambandhādakṣarasya parātmanaḥ || 22-32 || nidrāṃśasyāpi śeṣatvāt kiyatkālamavasthitiḥ | yugapaddevi sarvāstā gamiṣyanti nijaṃ gṛham || 22-33 || na kathañcana deveśi gatistāsāṃ pṛthak bhavet | svapnasya viṣaye sāmyādaikātmyācca tathā priye || 22-34 || vairasyācca vicitratve bhartṛsnehāviśeṣataḥ | na pṛthak gamanaṃ tāsāṃ tasmādvaikuṇṭhasaṃsthitiḥ || 22-35 || kramayogena deveśi sarvā yāsyantyasaṃśayam | tasmāddevi viśeṣeṇa svapatiḥ puruṣottamaḥ || 22-36 || bhajanīyo hi satataṃ vedaśāstrānurodhataḥ | dehendriyasvabhāvānāmantaṃ karmāṇi pārvati || 22-37 || ātmanontaṃ parabrahmadhyānaśravaṇakīrtanam | svabhāvājjāyate karma sadasacceti sarvathā || 22-38 || sattyāgādasadāsaṅgannānāyonibhramo bhavet | ādhivyādhidaridrotthapīḍāvismāritatātmanaḥ || 22-39 || udriktatamaso devi na śubhaṃ syātkadācana | tasmātkartavyameveha dehaparyavasāyi yat || 22-40 || dehānte karmasambandho na bhaviṣyati karhicit | pratyavāyanivṛtyarthamaniṣṭācaraṇasya ca || 22-41 || nityaṃ naimittikaṃ kāryaṃ kāmyaṃ karma parityajet | evaṃ yo varttate devi niṣpratyūhaṃ sa sidhyati || 22-42 || yaḥ śāstravidhimutsṛjya vartate kāmalolupaḥ | sa siddhimiha nāpnoti paratra na parāṅgatim || 22-43 || etatte sarvamākhyātaṃ yatpṛṣṭo'haṃ tvayā priye | samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 22-44 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde dvāviṃśaṃ paṭalam || 22-22 || atha trayoviṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca bhūyo'haṃ śrotumicchāmi tanme brūhi sadāśiva | bhūtale bhagavadbhāryā nānāyoniṣu saṃsthitāḥ || 23-1 || tatra tatra vicitrāṇi karmāṇyapi kṛtāni ca | kvacittīrthaṃ kvaciddānaṃ kvaciddhomaṃ kvacijjapaḥ || 23-2 || kvacinmakhādicaraṇaṃ svādhyāyācaraṇāni ca | pitṛdevārcanaṃ kvāpi brāhmaṇā yoḥ satām || 23-3 || kvacinnindādikaraṇaṃ devabrāhmaṇātithipūjanam | kvaciddattavilopaśca tathendriyavilobhanam || 23-4 || asatyabhāṣaṇa caiva paiśunyaṃ bhūtahiṃsanam | svarṇastyeyādikaṃ caiva surāmāṃsaniṣevaṇam || 23-5 || drohamātsaryahiṃsādipākabhedādikaṃ tathā | svasvavarṇāśramācārollaṅghanaṃ kāmavarttanam || 23-6 || svaguṇākhyānamīśāna paṅktibhedo vṛthā kriyā | pareṣāṃ marmakathanaṃ mlecchānnātkvā'pijīvanam || 23-7 || niṣiddhācaraṇaṃ deva vihitācāralaṅghanam | gobhūgajāśvakanyādestathā vikrayaṇa prabho || 23-8 || vedavikrayaṇaṃ caiva bhūtasantrāsanaṃ tathā | ālasyātkarmaṇastyāgastathaivāhaṅkṛterapi || 23-9 || karmaṇyetāni deveśa sadasanti mahāntyapi | prārabdhasañcitānyeva kriyamāṇāni yāni ca || 23-10 || teṣāmantaṃ na paśyāmi kalpakoṭiśatairapi | svarūpajñānamātreṇa sañcitakriyamāṇayoḥ || 23-11 || śrutisiddho bhavennāśaḥ prārabdhasya tu na kvacit | nābhuktaṃ kṣīyate karma karmaṇāṃ bhogataḥ kṣayaḥ || 23-12 || ityevaṃ śāstrasiddhāntaḥ sarvathaiva tvayoditaḥ | prārabdhavidyamānatvāt svarūpasmaraṇe'pi ca || 23-13 || kathaṃ vakuṇṭhagamanaṃ gocaro [nyastakarmaṇaḥ ityapi pāṭhaḥ |] grastakarmaṇaḥ | abhuktānyeva karmāṇi vihāya yadi yānti tāḥ || 23-14 || na vinā kartṛ [karmasambandhaṃ ityapi pāṭhaḥ |] sambandhaṃ kṣaṇaṃ tiṣṭhanti tānyapi | ityenaṃ saṃśayaṃ deva chettumarhasi māmakam || 23-15 || śiva uvāca sādhu pṛṣṭaṃ tvayā bhadre rahasyaṃ paramādbhutam | yasya śravaṇamātreṇa karmabandhādvimucyate || 23-16 || sañcitaṃ kriyamāṇaṃ ca tasya naśyati sarvathā | virahāgnyāhutībhūtaśarīrā yā hi kevalam || 23-17 || nikṣipya bhūte bhūtotthaṃ taijasaṃ vapurāsthitāḥ | prārabdhasahitā eva brahmalokaṃ vrajanti tāḥ || 23-18 || brahmalokādyadā cordhvaṃ gacchanti bhagavatpriyāḥ | vaikuṇṭhanikaṭe prāpte balīyān pavano hyavan || 23-19 || tenāviṣṭāstataḥ sakhyaḥ kampayanti vapurlatāḥ | vapuḥkampena deveśi prārabdhānāṃ ca paṅktayaḥ || 23-20 || vṛkṣebhya iva puṣpāṇi kṣaranti kramaśo'pi ca | karmasambandharahitā yānti vaikuṇṭhamujjvalāḥ || 23-21 || sadasantyapi karmāṇi kṣaritāni śarīrataḥ | yānāśrayanti satataṃ vakṣye tān tvaṃ śṛṇu priye || 23-22 || yaiḥ sevāprahvaṇādīni stotrāṇi racitānyapi | upakāraḥ kṛto yairvā dhanadhānyāmbarārpaṇaiḥ || 23-23 || tadguṇaśravaṇe hṛṣṭāstannindāyāṃ ca duḥkhitāḥ | sahabhojyāḥ sahavāsāḥ sahayānāḥ sahāsanāḥ || 23-24 || tānāśrayante deveśi satkarmāṇi na saṃśayaḥ | yaistu duḥkhaṃ kṛtaṃ tāsāṃ nindāpāruṣyapaiśunaiḥ || 23-25 || tadarthaharaṇaṃ caiva taddoṣasyaiva kīrtanam | vṛthāpavādakathanaṃ tāḍana tarjanaṃ tathā || 23-26 || asatkarmāṇi sarvāṇi hyāśrayante khalān hi tān | karmaṇāṃ dehasambandho nātmanastu kadācana || 23-27 || stutirnindāpi deveśi dehagā nātmagocarā | tasmāddehasya saṃstutyā nindayā vāpi pārvati || 23-28 || prāpyate puṇyapāpāni tadīyāni na saṃśayaḥ | puṇyapāpe nihatyaivaṃ vaikuṇṭhe viharanti tāḥ || 23-29 || vaiṣṇava dhāma yāsyanti sātvikyo bhagavatpriyāḥ | dviparārddhāvasāne tu yāsyanti yugapaddhi tāḥ || 23-30 || rājasyaścāpi vairacyaṃ tāmasyo manniketanam | na prakāravibhedo'sti karmahānau girīndraje || 23-31 || guṇānurūpāñca garti sarve yānti na saṃśayaḥ | prakāraṃ śṛṇu tatrāpi vaikuṇṭhagamanaṃ prati || 23-32 || vāsanāliṅgametāsāṃ dehānte pṛthivīṃ viśet | kiyatkālaṃ tataḥ sthitvā pārthivendriyasaṃyutā || 23-33 || pārthivaṃ viṣayaṃ devi sevyamānā jalaṃ viśet | kiyatkālaṃ tataḥ sthitvā labdhvā tatrendriyaṃ rasam || 23-34 || atidivyaṃ sevyamānā tejastattvaṃ samāviśet | kiyatkālaṃ tataḥ sthitvā taijasendriyasaṃyutā || 23-35 || viṣayaṃ rūpamāsādya vāyutattvaṃ tataḥ viśet | kiyatkālaṃ tataḥ sthitvā tvagindriyasamanvitā || 23-36 || divyasparśaṃ ca viṣayaṃ sevyamānā khamāviśet | kiyatkāla tataḥ sthitvā labdhvā ca śrotramindriyam || 23-37 || viṣayaṃ śabdamāsādya tato bhūtādimāviśet | bhūtāditāmasaṃ hitvā rājasaṃ yāti sundari || 23-38 || tataḥ satvamayaṃ prāpya vaikuṇṭhe ramate ciram | anena kramayogena gamiṣyanti hareḥ priyāḥ || 23-39 || etattubhyaṃ samākhyātaṃ vaikuṇṭhagamanādikam | nākhyeyaṃ yasya kasyāpi tava snehātprakāśitam || 23-40 || tvayāpi gopanīyaṃ hi satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ | apātrāyāpi putrāya dattvā pāpamavāpnuyāt || 23-41 || etatte sarvamākhyātaṃ kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 23-42 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde trayoviṃśaṃ paṭalam || 23-23 || atha caturviṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca deva deva maheśāna dhūrjaṭe nīlalohita | bhūyo'haṃ śrotumicchāmi nityalīlāvinirṇayam || 24-1 || nirguṇe syātkathaṃ līlā līlā cennirguṇaḥ katham | saguṇe vā kathaṃ līlā nityā guṇamayī yataḥ || 24-2 || yattu kālatrayābādhyaṃ tacca nityaṃ pracakṣate | kadācidvā purā jātā līleyaṃ vā bhaviṣyati || 24-3 || athavā naiva jāteyaṃ bhaviṣyati na vā punaḥ | idānīṃ līlā cejjātā janyakāryaṃ vinaśyati || 24-4 || kathaṃ nityeti tāṃ vaktuṃ śakyate viduṣā prabho | yadyakṣarasya hṛdaye līlā nityatvamāgatā || 24-5 || purā hyavidyāmānatvānnityatāyāḥ kathaṃ sthitiḥ | iti me saṃśayaṃ deva chettumarhasi sāmpratam || 24-6 || tvadanyaṃ naiva paśyāmi sandehavinivarttanam | na tavāviditaṃ kiñcitsarvajño'si yataḥ svayam || 24-7 || śiva uvāca śṛṇu pārvati vakṣyāmi tava snehādaśeṣataḥ | yasya śravaṇamātreṇa bhavedvijñānamuttamam || 24-8 || nirguṇepyakṣarātīte līlāyāḥ kiṃ virudhyate | saguṇasya tu yā līlā saguṇā sā nigadyate || 24-9 || nirguṇe yā bhavellīlā sā līlā nirguṇā bhavet | nirṇayaṃ tatra vakṣyāmi līlāyā brahmaṇastathā || 24-10 || rasarūpaṃ bhaved brahma vedavidyāsu gīyate | saṃyogavipralambhātmā rasaḥ syād dvidalātmakaḥ [draṣṭavya- 11,21-22 pṛ0 122 |] || 24-11 || saṃyuktayostu saṃyogo vipralambho viyuktayoḥ | nānābhāvātmikā tatra līlā bhavati śāśvatī || 24-12 || brahmaṇo nirguṇatvācca nityatvācceti sundari ! | nityā ca nirguṇā caiva līleyaṃ na virudhyate || 24-13 || kecidāhurnirguṇasya naiva līlopayujyate | līlāviśiṣṭaṃ [līlāviṣṭaṃ ca ityapi pāṭhaḥ |] saguṇaṃ māyāsambandhabhāvataḥ || 24-14 || nirguṇaṃ tu paraṃ sūkṣmamavāṅmānasagocaram | varṇayanti vibhāgena māyāmohitacetasaḥ || 24-15 || śrutervirodhamāśaṅkya viniyogaḥ pṛthak kṛtaḥ | rasaśrutivirodha tu na te paśyanti mohitāḥ || 24-16 || niṣedhayanti cākāraṃ śrutayaḥ prākṛtaṃ priye | ānandamātramākāraṃ rasaśrutirupāsate || 24-17 || anyathādvidalaḥ so'yaṃ śrutisiddhaḥ priyavade | nirākārasya deveśi nopayuktaḥ kadācana || 24-18 || pralāpāḥ śataśaḥ santi śrutiyuktimajānatām | na teṣu ramate cittaṃ rasajñasya vivekinaḥ || 24-19 || rasastādṛgvidho devi līlābhiryonubhūyate | tasmāllīlārasamayī raso līlāmayaḥ smṛtaḥ || 24-20 || tādātmyādekarūpattvāllīlā brahmamayī bhavet | līlopayogino bhāvā vibhāvā vyabhicāriṇaḥ || 24-21 || ālambanānubhāvāśca te'pi tādṛgvidhāḥ priye ! | candrālaṅkārabhūṣādimālālepasamīraṇāḥ || 24-22 || dīrghikopavanārāma-ṛtuvṛkṣalatādayaḥ | vastrapānāśanaṃ bhṛṅgaśukakokilakūjitam || 24-23 || rasotpādanasāmagrī rasarūpā hi sā smṛtā | līlopayoginastasmāt padārthā rasarūpiṇaḥ || 24-24 || dravībhūtaḥ ghanībhūto rasasya dvividhā sthitiḥ | dravībhūtaḥ priyādhāro ghanībhūtokṣigocaraḥ || 24-25 || tasmātpriyābhīṣṭabhāvān svataḥ prakaṭayatyasau | dravībhūtaḥ priyādhāraḥ priyābhāvātmako rasaḥ || 24-26 || prādhānyaṃ tatra cecchanti ghanībhūtādapi priye ! | raso naiva prasidhyeta priyālambanavarjitaḥ || 24-27 || priyādarśe rasaḥ paśyet svātmānaṃ pratibimbavat | ādarśāpasare yadvanmukhasyānupalambhanam || 24-28 || aṅgahīno rasastadvatsvānubhūtiṃ na vindati | ānando hi rasastasmātpriyāpriyadaladvayam || 24-29 || ānandarūpā sāmagrī sarvabhāvātmako rasaḥ | na māyāguṇasaṃsargaḥ kadācitkutracitpriye || 24-30 || rasarūpaṃ nirguṇaṃ ca nityalīlāvihāri yat | advaitaṃ brahma paramaṃ puruṣottamasaṃjñakam || 24-31 || atītānāgatā cāsau vartamānāpi sundari | nityā eveti vijñeyā līleyamanapāyinī || 24-32 || ityetatkathitaṃ devi praśnamanyaṃ niśāmaya | yasya śravaṇamātreṇa sandeho vinivarttate || 24-33 || iti śrīnāradapañcarātre śrīmāheśvaratantre śivapārvatī saṃvāde caturviṃśaṃ paṭalam || 24-24 || atha pañcaviṃśaṃ paṭalam śiva uvāca purā hyavidyamānattvānnityatāyāḥ kathaṃ sthitiḥ | iti yaddevi te prokta [pṛṣṭhaṃ ityapi pāṭhaḥ |] tatra me nirṇayaṃ [nirṇaye i0 pā0 |] śṛṇu || 25-1 || avidyamānaṃ yatkiñcinnaiva prādurbhaviṣyati | sarvathā vidyamānaṃ hi vastu prādurbhavetpriye || 25-2 || tasmātsadaṃśato devi prapañca upavarṇyate | ghaṭo nāstītyucyamāne ghaṭasattā tu labhyate || 25-3 || asacchrutyā tathā devi prapañcaḥ sannirūpyate | aparokṣaparokṣatva sadasacchrutinoditam || 25-4 || tathā prapañcalīleya rasalīlāpi tādṛśī | sarvāstā nityarūpā hi vijñeyā vedavādibhiḥ || 25-5 || yathā mṛdi ghaṭasyaiva prāgabhāvaḥ prakalpyate | mṛtsakāśātsamutpattiḥ paścāttasyopacaryate || 25-6 || na punastasya deveśi hyabhāvo'tyantasaṃjñitaḥ | āmrabījasthito hyāmrastasmād vyakto yathā bhavet || 25-7 || abhūtameva deveśi yadi vyaktiṃ prayāti hi | āmrabījāt [āmrabījādubhravasya ityapi pāṭhaḥ |] chudchudasya kathaṃ vyaktirbhavennahi || 25-8 || vyāvahārikī vāstavī tathā ca prātibhāsikā | sattā tu trividhā jñeyā devi śāstrārthakovidaiḥ || 25-9 || śuktau rajatamityeṣā sattā syātprātibhāsikī | gajāśvādimahāsampat [svapnavat ityartha |] svāpnikī vāpi tadvidhā || 25-10 || vyavahārārthamityeṣā jāgartiṃ vyāvahārikī | brahmasattā tu deveśi vāstavī parikīrttitā || 25-11 || brahmasattāvaśād devi līlāsatyatvamucyate | satyasyābhāvamīśāni śaktaḥ karttaṃ na kaścana || 25-12 || tasmād devi yathākāla līlāvirbhāvamucyate | dvādaśadvādaśatame svāminyā vatsare priye || 25-13 || āvirbhavati līleyaṃ paunaḥpunyena sarvadā | etāvati gate kāle hyakṣare paramātmani || 25-14 || rahasyaramaṇāloke jāyate sā sumaṅgalā | tataḥ priyāsu jāyeta līlāvistaraṇaṃ tataḥ || 25-15 || akṣarātmani sā līlā tataścāsthiratāṃ vrajet | smṛtimātrā hi sā devi na tu sākṣātkadācana || 25-16 || gate dvādaśame varṣe svāminyāḥ parameśvari | punastathāvalokāya kāmāṃśenātmayogataḥ [nāmayogataḥ ityapi pāṭhaḥ |] || 25-17 || icchā pravarttate devi kūṭasthasya parātmanaḥ | tataśca trividhā [etallīlātraividhyaṃ sundarītantre ālamandārasaṃhitāyāṃ śrīśivena śrīpārvatyai suspaṣṭaṃ nirūpitam |] līlā kāle prādurbhavetpriye || 25-18 || śvetadvīpasya tu cchāyā mathurāyāṃ pratiṣṭhitā | vaikuṇṭhapratibimbastu dvārikāyāṃ tathā priye || 25-19 || vrajastu sākṣāddeveśi golokapratibimbajaḥ | golokātīta[tathaivoktaṃ purāṇasaṃhitāyāṃ prathame'dhyāye- evaṃ brahmaṇi cinmātre nirguṇe bhedavarjite | golokasaṃjñake kṛṣṇo divyatīti śrutaṃ mama || 25-54 || nātaḥ parataraṃ kiṃcinnigamāgamayorapi | tathāpi nigamo vakti hyakṣarāt parataḥ paraḥ || 25-55 || golokavāsibhagavānakṣarātpara ucyate | tasmādapi paraḥ ko'sau śrutibhirgīyate sadā || 25-56 || pādme'pi golokalīlāto'syāḥ līlāyāḥ paratvaṃ paṭhyate |]līlā [līleyaṃ ityapi pāṭha |] ca rasānandamayī śive || 25-20 || āvirbhavati deveśi samaye samaye hi sā | samayaṃ taṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikāgramānasā || 25-21 || paramāṇudvayamaṇuḥ trasareṇuḥ tribhiśca taiḥ | trayareṇutrayeṇaiva kālaḥ syāt truṭitasaṃjñitaḥ || 25-22 || tacchatena bhavedvedhaḥ tribhirvedhairlavaḥ smṛtaḥ | nimiṣastrilavairdevi kṣaṇo jñeyastribhiśca taiḥ || 25-23 || kṣaṇaiśca pañcabhiḥ kāṣṭhā pañcabhirdaśabhistathā | kāṣṭhābhirlaghu vijñeyaṃ laghubhirdaśapañcabhiḥ || 25-24 || ghaṭikaikā tu vijñeyā muhūrto ghaṭikādvayam | praharaḥ saptaghaṭikāścaturbhistairahaḥ smṛtaḥ || 25-25 || punaścaturbhiḥ praharairucyate tadaharniśam || 25-26 || daśabhiḥ pañcabhiḥ pakṣaḥ punaśca daśapañcabhiḥ | ādyaḥ śuklastathā kṛṣṇaḥ pitṛṇāṃ tadaharniśam || 25-27 || māsaḥ pakṣadvayenoktaḥ tāveva dvau ṛtuḥ smṛtaḥ | ṛtutrayeṇāpyayanaṃ dakṣiṇaṃ parikīrtitam || 25-28 || trayeṇaivottaraṃ prāhurdevānāṃ tadaharniśam | saṃvatsarastu hyayanadvayaṃ devi nigadyate | tacchataṃ mānavānāṃ ca paramāyurnirūpitam || 25-29 || divyairdvādaśasāhasrairvarṣāṇāṃ suravandite | kṛtaṃ tretā dvāparaśca kaliśceti caturyugāḥ || 25-30 || caturyugīsahasreṇa brahmaṇo dinamucyate | tāvatyeva bhavedrātristrilokī yatra līyate || 25-31 || brahmaṇo divase jātā manavastu caturdaśa | pratimanvantare devi yugānāmekasaptatiḥ || 25-32 || pratimanvantare devi viṣṇoravataraṇaṃ bhuvi | indrādyā devatāścaiva tathā saptarṣayaśca ye || 25-33 || manvantaravibhedena bhinnā eva bhavanti hi | svāyambhuva svārociṣottamatāmasarevatāḥ || 25-34 || cākṣuṣaśceti manavo vyatikrāntāḥ ṣaḍambike | vaivasvato manurnāma saptamo'dya pravartate || 25-35 || caturyugī vyatikrāntā tasyāṣṭāviṃśati priye | aṣṭāviṃśatike devi kalau līleyamāgatā || 25-36 || parārddhaḥ prathamo'tīto dvitīyastu pravartate | tatrāpi prathamābdasya navamo māsa ucyate || 25-37 || dina tu ṣoḍaśaṃ caiva yāmastasyadvitīyakaḥ | muhūrttaṃ tṛtīyaṃ devi varttate'dya priyaṃvade || 25-38 || evaṃ vidherahorātrairbrahmaṇo hi dinaṃ smṛtam | pakṣamāsavibhedena yāvatsaṃvatsaraḥ priye || 25-39 || evaṃ saṃvatsaraśata tadā syād brahmaṇo layaḥ | viṣṇornetranimeṣeṇa yātyāyurbrahmaṇo'khilam || 25-40 || tāvannimeṣamārabhya lavakṣaṇavibhedataḥ | yāvadvaṣeśata viṣṇormadīyaḥ syānnimeṣakaḥ || 25-41 || mannimeṣakrameṇāpi yāvadvarṣaśataṃ bhavet | nimeṣamātramīśasya tannimeṣakrameṇa ca || 25-42 || śatavarṣaṃ bhavedyāvattāvacchivanimeṣakaḥ | tannimeṣakrameṇaiva yāvadvarṣasahasrakam || 25-43 || apāṅgasphuraṇaṃ tāvatsvāminyāḥ kṛṣṇavibhrame | tannimeṣakrameṇaiva varṣaṃ dvādaśakaṃ bhavet || 25-44 || līlāvalokanārthāya bhūyaḥ kāmo bhavettadā | varṣadvādaśake'tīte svāminyāḥ surapūjite || 25-45 || paunaḥpunyena līlāyāḥ nityāvirbhāva ucyate | akṣarasyaiva hṛdaye yaḥ kāmāṃśo'pyadhiṣṭhitaḥ || 25-46 || tatsaṃyogāddidṛkṣāsya svasvakāle bhaveddhi sā | evaṃ nityeva sā līlā rasarūpā priyavade || 25-47 || saṃyogavipralambhākhyadalābhyāṃ yānuvarṇitā | raso yadāvipralambhadalaṃ samadhitiṣṭhati || 25-48 || tadevāvirbhavatyeṣā līlā ca surapūjite | yadā tu saṃyogadalaṃ samadhivyāpya tiṣṭhati || 25-49 || nijadhāmni tadā līlā sākṣātkṛṣṇakṛtā bhavet | yadā saṃyogaviśleṣasandhiṃ yāti rasaḥ priye || 25-50 || tadā prabodhasamayo nikaṭaḥ kṛṣṇacetasām | guroḥ satsampradāyena śāstrārthasyānurūpataḥ || 25-51 || varttitavyaṃ tato bhadraṃ sādhanairātmalabdhaye | ityevaṃ te mayā khyātaṃ yatpṛṣṭo'haṃ sulocane || 25-52 || samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi ? || 25-53 || iti śrīnāradapañcarātre śrīmāheśvaratantre śivapārvatīsaṃvāde pañcaviṃśaṃ paṭalam || 25-25 || atha ṣaḍviṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca maheśa śrotumicchāmi sādhanānāṃ vinirṇayam | yasya śravaṇamātreṇa sarvaṃ hi saphalaṃ bhavet || 26-1 || śrīśiva uvāca śṛṇu devi pravakṣyāmi sādhanasya vinirṇayam | guhyādguhyataraṃ sākṣānna vācyaṃ yasya kasya kasyacit || 26-2 || tantrārtho'yaṃ rahasyārtho yastu vedeṣu gopitaḥ | īśvarāttu mayā labdhaḥ prāptastena sadāśivāt || 26-3 || mañce phalakamāpanno lakṣayojanavistṛte | sadāśivo'śṛṇodetatkūṭasthoparisaṃsthayā || 26-4 || icchāśaktyā tu deveśi varṇyamānaṃ mayā rahaḥ | tacca te gaditaṃ sādhvi śṛṇvataḥ paramapyuta || 26-5 || ekadā me vitarkoṃ'bhūdvijane smarataḥ priye | ahameveśvaro loke madanyo vāpi kaścana || 26-6 || iti tarkayatā devi samādhirhi mayā dhṛtaḥ | tasmin yugasahasrāṇi vyatīyuḥ pañca sundari || 26-7 || [samādhigītaṃ i0 pā0 |] samādhisthena deveśi śrutamīśvarabhāṣitam | tacchrutvā hṛdayaṃ devi nirvikalpamabhūnmama || 26-8 || tadāprabhṛti deveśi līlāmenāṃ rahaḥsthitaḥ | dhyāyāmi dhyānayogena nirvikalpena cetasā || 26-9 || samādhāvīśvareṇoktamidaṃ tantraṃ yato mama | tasmānmāheśvara tantramityevaṃkhyātimāgatam || 26-10 || catuḥṣaṣṭīni tantrāṇi mayaivoktāni pārvati | mohoccāṭavaśīkāramāraṇārthāni tāni tu || 26-11 || sadyaḥpratyayahetūni nānāmantramayāni ca | mohanāni tu lokasya indrajālakalādibhiḥ || 26-12 || tāni vistarato devi ! tadāgre kathitāni ca | na teṣu vidyate kiñcitparamārthaṃ sureśvari || 26-13 || māyika varṇitaṃ sarvaṃ māyājīvopayogikam [mayā i0 pā0 |] | idaṃ māheśvaraṃ tantraṃ samādhau yacchrutaṃ mayā || 26-14 || prabodhasādhanībhūtaṃ priyāṇāmiti me matam | anyatheśvaravijñānānnānyadetatprayojanam [tanmaheśvaravikhyātaṃ tanmayeśvaravikhyātaṃ tanmeśvaravikhyā vetyapapi pāṭhaḥ |] || 26-15 || vaiṣṇavānyapi tantrāṇi pañcarātrābhidhāni tu | viṣṇuproktāni deveśi pañcaviṃśatisaṃkhyayā || 26-16 || hayaśīrṣaṃ tantramādyaṃ tantraṃ saṃmohanaṃ tathā | vaibhavaṃ pauṣkaraṃ tantraṃ prahlādaṃ gārgyagālavam || 26-17 || nāradīyaṃ ca śrīpraśnaṃ [vaiṣṇavaṃ pauṣkaraṃ tantraṃ prahlādaṃ gārgamāṇavam | nāradīyaṃ ca śrī vatsaṃ ... iti vā pāṭhaḥ |] śāṇḍilyaṃ ceśvaraṃ tathā | satyoktaṃ śaunakaṃ tantraṃ vāśiṣṭhaṃ jñānasāgaram || 26-18 || svāyambhuvaṃ kāpilaṃ ca tārkṣyaṃ nārāyaṇīyakam | ātreyaṃ [nārasiṃhākṣaṃ iti vā pāṭhaḥ |] nārasiṃhākhyaṃ ānandaṃ [ādākṣaṃ āṭṭākṣaṃ iti vā pāṭhaḥ |] ca tathāruṇam || 26-19 || vaihāyasaṃ tathā jñānaṃ viśvoktaṃ ceti sundari | atyantaskhalitānāñca janānāṃ vedamārgataḥ || 26-20 || pañcarātrādayo mārgāḥ kālenaivopakārakāḥ | bauddhatantrāṇi deveśi varttante subahūnyapi || 26-21 || tāni proktāni sarvāṇi bauddharūpeṇa viṣṇunā | na tatra dharmaleśo'sti mohanāni durātmanām || 26-22 || ante tu narakāyaiva bhaviṣyanti na saṃśayaḥ | pārvatyuvāca kimarthaṃ devadevena viṣṇunā satvamūrttinā || 26-23 || dayāvatāpi lokasya pratāraṇamaho kṛtam | nirdoṣe puruṣe deva nānṛtaṃ syātkadācana || 26-24 || kena prayuktastu harirmohaśāstramarīracat | etanme brūhi sarvajña sandehavinivṛttaye || 26-25 || śiva uvāca śṛṇu devi pravakṣyāmi kāraṇaṃ mohakalpane | ekadā vidhiviṣṇū ca svābhimānāvṛtāntarau || 26-26 || nityaṃ vivadamānau tāvanyo'nyaṃ praticakratuḥ | ahaṃ brahmeti na bhavānityevaṃ pūrṇamāninau || 26-27 || kruddhacittāvubhau devi śepatustau parasparam | brahmovāca yasmāttvaṃ māmavajñāya svātmānaṃ bahu manyase || 26-28 || apūjyastvaṃ tu lokeṣu bhaviṣyasi na saṃśayaḥ | ityeva dāruṇaṃ śāpaṃ niśamya madhusūdanaḥ || 26-29 || kruddhaḥ śāpaṃ pratidadau tvamapyevaṃ bhaviṣyasi | anyo'nyaṃ śāpamāśrāvya bhavitavyena mohitau || 26-30 || māmeva śaraṇaṃ yātau parimlānamukhāvubhau | vyavasthā tu kṛtā devi mayā śāpasya vai tayoḥ || 26-31 || brahmaṇo yanmayā prokta tatte vakṣyāmi saṃśṛṇu | brahmanno vaiṣṇavaṃ vākyamanyathā bhavati kvacit || 26-32 || tasmādapūjyo lokeṣu bhaviṣyati bhavān kila | pañcāyatanapūjāyāṃ na śāpaste bhaviṣyati || 26-33 || kevalaṃ bhavataḥ pūjābādhakaṃ śāpa eva hi | tvamekaṃ vapurādhatsva śāpasya viṣayaṃ hare || 26-34 || tatraivāstu ca te śāpaḥ sattvamūrttau na sarvathā | evamukte mayā cobhau yayatuḥ svasya ketanam || 26-35 || etasminnantare devi devāsuramahāraṇaḥ | vabhūva tatra samare jitā devaiḥ suretarāḥ || 26-36 || jayopāya prakurbāṇāstapastepurmahattaram | tapovighnāya tān devo bauddharūpa svayaṃ gataḥ || 26-37 || bauddhatantrāṇi nirmāya daityebhyaḥ samadarśayat | dehādanyo na cātmāsti na muktirmaraṇāt parā || 26-38 || na devāḥ pitaraḥ santi mudhā vedena darśitāḥ | svavṛttaye tu nigamaḥ kalpito brāhmaṇairiha || 26-39 || sarvathā na pramāṇatve dhāryaḥ syādasureśvarāḥ | evaṃ tantreṣu nairātmyavādamukhyeṣu mohitāḥ || 26-40 || asurāḥ samasajjanta bauddhamāyāhṛtāśayāḥ | tadā prabhṛti tadrūpa apūjyatvaṃ hareryayau || 26-41 || bauddhopadeśasya [śuddhodanasya ca gṛhe jātasya ityapi pāṭhaḥ |] graho jātaśca parameśvari | tasmāttaduktatantrāṇi nāstivādaparāṇi ca || 26-42 || na grāhyāṇi budhairdevi dharmādharmavicāraṇe | idaṃ māheśvaraṃ tantraṃ sarvatantrottamottamam || 26-43 || sāmarasyecchayā śaktyā yathābhūtārthamīritam | akṣarasyāsanībhūtastanniśamya sadāśivaḥ || 26-44 || proktavānīśvarāyaitat yathāśrutamanindite | samādhāvīśvaraḥ prāha mahyaṃ devi yathāśrutam || 26-45 || mayāpi ca tava snehāducyate nānyathā priye | tvayā tu gopanīyaṃ hi na vācyaṃ yasya kasyacit || 26-46 || etattantrārthavijñāne na sarve hyadhikāriṇaḥ | pārvatyuvāca adhikāravihīno'pi yadi cātra pravarttate || 26-47 || niḥśaṅko nirbhayo bhūtvā premāsaktisamanvitaḥ | nityānandaṃ ca puruṣa vibhāvya svapatiṃ hṛdi || 26-48 || tadīyavirahajvālāglapitāṃ tanumutsṛjet | kāṃ gatiṃ yāti deveśa tanme sādhu nirūpaya || 26-49 || śiva uvāca brahmābhāsamayaḥ kaścidyadi jīvaḥ paribhraman | anekajanmasaṃsiddhapuṇyarāśibhirūrjjitaiḥ || 26-50 || sādhusaṅgena deveśi yadidaṃ jñānamāpnuyāt | jitendriyo niviṃṣayaḥ premāsaktisamanvitaḥ || 26-51 || tyajan dehamavāpnoti kumāryaḥ prāpureva yat | na jale jalavattasya layo bhavati cākṣare || 26-52 || yadaya virahī jāto nityalīlāvihāriṇi | na paśyati tathā cāpi nityalīlāvihāriṇam || 26-53 || akṣarābhāsamātrattvāt svasyaiva parameśvari | tasmād vṛndāvane devi [akṣare hṛdayaṅgame ityapi pāṭhaḥ |] kūṭasthahṛdayaṅgame || 26-54 || līlāmanubhavan tiṣṭhet tiṣṭhet punarāgavivarjjitaḥ | iti te nirṇayaḥ prokto'nadhikāriṇi sundari || 26-55 || ataḥ paraṃ ca bhajane nirṇayaṃ vacmi saṃ śṛṇu || 26-56 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde ṣaḍviṃśa paṭalam || 26-26 || atha saptaviṃśaṃ paṭalam śiva uvāca nityānandavihārāṇāṃ priyāṇāṃ parameśituḥ | svabhartturbhajanaṃ devi karttavya sarvathaiva hi || 27-1 || bhajanāṅgaṃ sadācāraḥ karttavyaḥ karmaśuddhaye | na siddhāḥ siddhimavāpsyanti sadācāravivarjitāḥ || 27-2 || ācārahīnaṃ na punanti vedā ācārahīnaṃ na tapaḥ punāti | ācārahīnaṃ na punanti tīrthānyācārahīnasya na caiva siddhiḥ || 27-3 || ācāraḥ prathamo dharma ācāro hantyalakṣaṇam | ācārāllabhate śuddhiṃ tasmāttaṃ satataṃ caret || 27-4 || anācāreṇa mālinyaṃ buddhiḥ samadhigacchati | līlāvadhāraṇaṃ nāsti maline buddhidarpaṇe || 27-5 || ācāraḥ kathitaḥ sadbhiḥ sarvadharmeṣu sarvadā | ācārarahito dharmo hyadharmatvena kalpyate || 27-6 || ācārarakṣaṇaṃ tasmātkarttavyaṃ sarvathā priye | ācāro dvividhaḥ prokto bāhyābhyantara eva ca || 27-7 || bhāvasaṃśuddhimevaikāmācāraṃ hyāntaraṃ viduḥ | tatsiddhaye dehasādhyo bāhyaḥ śaucādirucyate || 27-8 || sādhyo bhāvaḥ sādhanaṃ tu dehaśudhyādikaṃ priye | tamācāraṃ pravakṣyāmi yena saṃśudhyate manaḥ || 27-9 || nābhāṣennāvaloketa śṛṇuyānna kathañcana | na spṛśennopajighreta nāśnīyādvimataṃ ca yat || 27-10 || yadeśvaraguṇānvaktumīhate vāk vijṛmbhitā | tadaināṃ vidhyate pāpmā viddhā vimatabhāṣiṇī || 27-11 || yadeśvaraṃ mūrttimantamālokayitumicchati | cakṣustadā pāpmaviddhaṃ vimata paśyati priye || 27-12 || yadeśvaraguṇān śrotumīhate śrotramindriyam | tadaiva pāpmanā viddhaṃ jānīyādvimate ca tat || 27-13 || yadā niveditānnena niyamaṃ rasanehate | tadaiva pāpmanā viddhā vimataṃ pratipadyate || 27-14 || pāparūpaṃ vijānīyādvimatācaraṇaṃ ca tat | vimatācaraṇaṃ pāpamindriyamupagacchati || 27-15 || nirāvaraṇamevaitaddhyānābhyāsaḥ prapadyate | niyamya cendriyāṇyādau abhyāsena dṛḍhīyasā || 27-16 || yadā sarvendriyāṇāṃ ca niyamaṃ kartumakṣamaḥ | rasanendriyamevaikaṃ jeyaṃ sarvajigīṣayā || 27-17 || jite rase jitaḥ kāmaḥ jite [jitatṛṣṇe iti pāṭhaḥ |] kāme jitendriyaḥ | jitajihvopastharaterasādhyaṃ kiṃ tu [nu |] vidyate || 27-18 || sisṛkṣorbrahmaṇaḥ pūrvaṃ stanāddharmo vinirgataḥ | vṛṣarūpaścaturvedacatuḥpādaḥ śubhākṛtiḥ || 27-19 || jñānaṃ vairāgyamatyugra yasya śṛṅgadvayaṃ priye | satyaṃ tapaḥ karṇayuga damo dānaṃ tu cakṣuṣī || 27-20 || lāṃgūlamasya caiśvaryaṃ romāvaliḥ puṇyasantatiḥ | tena spṛṣṭāḥ prajāḥ sarvāḥ śuddhasatvā babhūvire || 27-21 || jñānavairāgyasampannā mokṣamārgaparāyaṇāḥ | taṃ dṛṣṭvā bhagavān brahmā paścātpāpamathāsṛjat || 27-22 || sa pāpmā mahiṣākārastamobhūtaḥ śarīriṣu | ajñānaṃ cāpyanaiśvaryamavairāgyamadharmakam || 27-23 || catvārastasya vai pādā chaladrohau [śrutidvayam |] śṛṅgadvayam | krodhamohau karṇayugaṃ kāmalobhau hi cakṣuṣī || 27-24 || mātsaryamugralāṃgūlaṃ brahmahatyā śiro'sya ca | surāpānaṃ ca hṛdaya kaṭiḥ syādupapātakam || 27-25 || tena spṛṣṭāḥ prajāḥ sarvā naṣṭasattvā [malīmasaḥ iti pāṭhaḥ |] malīmasā | jñānavairāgyarahitāḥ kāmyakarmakṛtaśramāḥ || 27-26 || āsureṣveva bhāveṣu vyasajjanta vimohitāḥ | tasmāttaṃ tu parijñāya dehendriyacaraṃ priye || 27-27 || svācāramācaretprājño yathā syādujjvalātmadhīḥ | ujjvalatva tadā buddheḥ samaṃ paśyati vai yayā || 27-28 || sukheṣu vidyamāneṣu duḥkhaśokabhayādikam | paśyan viramate teṣu śuddhatvaṃ ca tadā dhiyaḥ || 27-29 || na vyathenniṃdayā cittaṃ harṣate na ca sastuvaiḥ | udāsīnorimitreṣu sāmya buddhistadojvalā || 27-30 || alolupatvamāstikyaṃ mumukṣutvaṃ gabhīratā | prasādaḥ svātmanā saukhyaṃ lokasaṅganivarttanam || 27-31 || ekāntasevābhirucir dambhamānavivarjjanam | etāni yatra jāyante tasya buddhiḥ samujjvalā || 27-32 || ācārasevanasyeha buddhiśuddhiḥ paraṃ phalam | śuddhāyāṃ tato buddhau līlādhyāne'rhatāṃ vrajet || 27-33 || śāstraduṣṭa bhāvaduṣṭaṃ lokaduṣṭamathāpi vā | varjayenmatimān devi satvaśuddhividhitsayā || 27-34 || guhyaśaucaṃ pādaśaucaṃ hastaśaucaṃ maheśvari | mukhaśaucaṃ caturthaṃ ca kuryātsarvatra sarvadā || 27-35 || ucchiṣṭo na spṛśet kvāpi sevādravyāṇi śāmbhavi | praṇamya praviśetsthānaṃ nirgacchecca praṇamya ca || 27-36 || niṣṭhīvanaṃ pralāpaṃ ca adhovāyuvisarjanam | audāsīnyaṃ bhayaṃ krodhaṃ na kuryāttatra saṃsthitaḥ || 27-37 || yathāvarṇaṃ yathājñānaṃ yathājyeṣṭhakaniṣṭhakam | tathaivopaviśettatra rāgadveṣavivarjitaḥ || 27-38 || na nindenmanasā vācā kumārīṃ brāhmaṇaṃ gurum | dayā bhūteṣu karttavyā na hiṃsyātkamapi priye || 27-39 || sarvaṃ saheta paruṣaṃ dehānityatvabhāvanāt | dehagehakalatrāptamitradraviṇasampadaḥ || 27-40 || svapnavidyunnibhāḥ paśyennātmānaṃ tatra sajjayet | asadāsaktivaśataḥ saṃsāro na nivarttate || 27-41 || dānaṃ damo dayā ceti na tyājyaṃ sarvathā trayam | asatyaṃ na vadedvākyaṃ vāco'pi maraṇaṃ hi tat || 27-42 || mṛtā vāk nahi yogyā syād guṇālāpe pareśituḥ | na parastrīmukhe kvāpi dṛṣṭiṃ bhogecchayā chipet || 27-43 || svasmin strībhāvanānaśyettasmātpātakameva tat | nirvikārāṇīndriyāṇi jātamātraśiśoryathā || 27-44 || lalanāvṛndamadhyasthasyāpi ceto dvidhā nahi | sakhībhāvaḥ sthirastasya viśuddhaśca priyaṃvade || 27-45 || viśuddhastrīsvabhāvā ye dṛśyante puruṣā api | niścayādavagantavyā priyā bhagavato hi te || 27-46 || strīduṣṭān samayabhraṣṭān bhāvanāvimukhān śathān | nāstikān durnayānduṣṭān parastrīgamanotsukān || 27-47 || virodhinaḥ krūracittān śraddhāpremavivarjitān | asadālāpakān devi na paṃktyāmupaveśayet || 27-48 || na pibettatra pānīyamekapātreṇa karhicit | pādukāvasanaṃ śayyāśayanāsanasaṃsthitim || 27-49 || na kuryādeva taiḥ sākaṃ doṣāveśonyathā bhavet | adṛṣṭapuruṣairdevi deśāntaranivāsibhiḥ || 27-50 || indriyārtharatairdambhacchalenāpi samāgataiḥ | na sthitiḥ saha karttavyā parānandotsave priye || 27-51 || asnāto'dhautapādo vā hyanācāro bhayākulaḥ | adhautavasano vāpi notsavaṃ praviśetkvacit || 27-52 || utsave guṇagānādi kuryātkṛṣṇakathāḥ śubhāḥ | na laukikīṃ kathāṃ kuryādvivadenna parasparam || 27-53 || na marmāṇi vadeddevi na copadravamācaret | parasparaṃ tu deveśi svātmyaikyaṃ bhāvayeddhiyā || 27-54 || rasāveśastadābhūyānnirvikārā yadā sthitiḥ | tasmāttatpravaṇaṃ cetaḥ prakurvīta mahotsave || 27-55 || dhyāyanti kecana nimīlitapakṣmabhārā garjanti hetiparilabdhagurupramāṇāḥ | nṛtyanti tadrasavilīnamanorathārthā bhaktyā dravanta iva dṛkkamalaigailadbhiḥ || 27-56 || taddhyānadṛṣṭapadahṛṣṭadhiyaḥ prasannāḥ svānandasāgarasamucchaladacchabhāvāḥ | romāñcakañcukavicitratanupradeśā jānanti nedamakhilaṃ ca vibhinnaliṅgāḥ || 27-57 || yajjātamutsave kiñcit vṛttāntaṃ sādhvasādhu vā | hṛdayādvismṛtamiva bahirnaiva prakāśayet || 27-58 || yathāvarṇavibhedena svīkuryācca niveditam | pṛthagāsanapātrāṇi kārayet suravandite || 27-59 || parasparaṃ praṇamedevaṃ kuryānmahotsavotsavam | svaputrastrījanmadine gurorjanmaviparyaye || 27-60 || maṅgale sampadādhikye lābhe bhaktasamāgame | vyatīpāte tathāṣṭamyāmekādaśyāṃ ca saṃkrame || 27-61 || puṣyārke caiva hastārke grahaṇe candrasūryayoḥ | kṛṣṇajanmāhni deveśi rādhājanmadine tathā || 27-62 || avatāradineṣvevaṃ viṣṇoramitatejasaḥ | caitre śuklasya pañcamyāṃ bhagavānmīnarūpadhṛk || 27-63 || jyeṣṭhe śukle dvādaśyāṃ tataḥ kūrmasvarūpadhṛk | caitre kṛṣṇanavamyāṃ tu harirvārāharūpadhṛk || 27-64 || vaiśākhe śuklapakṣe tu caturdaśyāṃ dinakṣaye | prādurbabhūva nṛharirbhaktarakṣārthamudyataḥ || 27-65 || vaiśākhe śuklapakṣe tu tṛtīyāyāṃ girīndraje | jamadagnisuto rāmo reṇukāyāmajījanat || 27-66 || māsi bhādrapade devi śukle caikādaśī tithiḥ | adityāṃ kaśyapājjāto vāmanaḥ surakāryakṛt || 27-67 || caitre śuklanavamyāṃ tu rāmo daśarathātmajaḥ | rāvaṇasya vadhārthāya kauśalyāyāṃ paraḥ pumān || 27-68 || śrāvaṇe bahule pakṣe aṣṭamyāṃ ca mahāniśi | kṛṣṇaḥ prādurabhūd devi surakāryacikīrṣayā || 27-69 || nabhase tu dvitīyāyāṃ balabhadro'bhavaddhariḥ | pauṣaśukle tu saptamyāṃ bauddhaḥ prādurbhaviṣyati || 27-70 || māghaśuklatṛtīyāyāṃ kalkī prādurbhaviṣyati | eteṣvanyeṣu puṇyeṣu divaseṣu viśeṣataḥ || 27-71 || prakuryādutsavaṃ devi vittaśāṭhyavivarjitaḥ | notsavo bhakṣyabhojyādyairna puṣparacanādibhiḥ || 27-72 || rasāveśo bhavedyatra tamāhuḥ paramotsavam | nirvikāraṃ bhaveccittaṃ bhagavajjñānagocaram || 27-73 || premaikararsikaṃ [premaikya rāsikaṃ ityapi pāṭhaḥ |] śuddhaṃ tatrāveśo bhaveddhruvam | utsave devadeveśi trividhaiva janasaṅgamaḥ || 27-74 || priyāṇāṃ vāsanāścaiko devasargo dvitīyakaḥ | tṛtīyo gautamaiḥ śaptā ye ca vaiḍālinaḥ smṛtāḥ || 27-75 || vāsanāsu rasāveśaḥ śuddho naivātra saṃśayaḥ | deveṣu devatāveśo bhagavatpremavatsvapi || 27-76 || premahīnā durācārāḥ parastrīdhanalampaṭāḥ | piśunāḥ vañcakāḥ krūrāḥ kuṭilāḥ pāpacāriṇaḥ || 27-77 || ācārarahitā duṣṭā nirlajjāḥ kalahotsukāḥ | āsuraṃ bhāvamāpannā vedaśāstrārthanindakāḥ || 27-78 || te vai vaiḍālino devi hyadhikāravivarjitāḥ | asurāveśiṇaste tu mayoktamavadhāryatām || 27-79 || jānīyāttattadāveśaṃ tattacceṣṭānurūpataḥ | ityetān trividhān jñātvā mahotsavagatān śive || 27-80 || vyavahāryaṃ yathāyogyaṃ saṅkaro na bhavedyathā | yathāyogyaṃ yathākālaṃ yathādravyaṃ yathocitam || 27-81 || tathā kuryānmaheśāni hyanyathā patito bhavet | iti te'bhihitaṃ devi kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 27-82 || tadahaṃ te pravakṣyāmi suguhyamapi vistarāt || 27-83 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde saptaviṃśaṃ paṭalam || 27-27 || atha aṣṭāviṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca punarbrūhi mahādeva yathā syādbhajanodayaḥ | kaṃ vā gurumupāsīta kathaṃ jñānodayo bhavet || 28-1 || śiva uvāca sādhu pṛṣṭaṃ tvayā bhadre pravakṣyāmi yathātatham | gopanīyaṃ prayatnena darśayennaiva kasyacit || 28-2 || māyāgrastamidaṃ viśvaṃ nānāduḥkhabhayāturam | anityabhavasantāpaparitapta samantataḥ || 28-3 || kāladaṇḍabhujaṅgena grastamānamaharniśam | dṛṣṭvā viraktaḥ satataṃ svātmanaḥ śivahetave || 28-4 || sadguroḥ śaraṇaṃ yāyāt śuddhabhāvena bhāmini | guravo bahavaḥ santi dīpavacca gṛhe gṛhe || 28-5 || durlabhā guravo devi ! sūryavatsarvadīpakāḥ | guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ || 28-6 || viralā guravo devi ! śiṣyahṛttāpahārakāḥ | śuddhānvayaḥ śuddhacettāḥ śuddhaveśaḥ śubhākṛtiḥ || 28-7 || śubhavādī śubhācāraḥ śuddhabhāvaḥ śuciḥ svayam | vedaśāstrārthatattvajño lokasaṅgavivarjjitaḥ || 28-8 || alolupaḥ suśīlaśca dayādākṣiṇyasaṃyutaḥ | tyāgī virāgī guṇavān guṇajñaḥ śiṣyavatsalaḥ || 28-9 || yena kenāpi santuṣṭaḥ śaraṇyaḥ krodhavarjjitaḥ | svasiddhāntārthatattvajño mitavāk lokavallabhaḥ || 28-10 || pavitraḥ saṃśayacchettā kṛṣṇapremapariplutaḥ | evaṃ vidhaṃ guruṃ jñātvā kṛpāpīyūṣavarṣiṇam || 28-11 || phalapuṣpādihastaśca gacchedabhimukhaṃ guroḥ | gurormandiramāsādya natvā taddehalīṃ priye || 28-12 || ājñayā sadgurordevi dakṣapāda puraḥsaram | praviśya tadgṛhaṃ sājñāddaṇḍavatpraṇamecca [tat ityapi pāṭhaḥ |] tam || 28-13 || bho nāthakaruṇāsindho saṃsārārṇavatāraka | bhrāntaṃ saṃsāragahane nānātāpasamākule || 28-14 || atyantadīnahṛdayaṃ sarvasādhanavarjitam | ajñānapaṅkanirmagnaṃ māmuddhara dayānidhe || 28-15 || ahaṃ tvāṃ śaraṇaṃ prāptaḥ śaraṇyastvaṃ dayānidhiḥ | avilambena saṃsāravicchedaṃ kuru me prabho || 28-16 || evaṃ samprārthitaḥ so'tha gurunāthaḥ kṛpānidhiḥ | pūrvaṃ parīkṣitaṃ vipraṃ varṣeṇaikena sundari || 28-17 || varṣābhyāṃ kṣatriyaṃ devi vaiśyaṃ saṃvatsaraistribhiḥ | caturbhirvatsaraiḥ śūdraṃ bodhayedvirahāturam || 28-18 || yadicedvāsanājīvastadā bodhyaśca sarvathā | svāpnikaścettadā tyājyaḥ adhikāraviparyayāt || 28-19 || parīkṣā lakṣaṇairdevi purā proktā mayānaghe | aparīkṣitajīvāya vitaredyadi bodhanam || 28-20 || na guruṃ taṃ vijānīyāt vāsanāpi na sā bhavet | śiṣyebhyo dhanamādāya sukhīsyāmiti yasya dhīḥ || 28-21 || na guruṃ taṃ vijānīyāt kevalaṃ dhūrta eva saḥ | dhanāhārārjane yuktā dāmbhikā veṣadhāriṇaḥ || 28-22 || bhrāmayanti janān sarvān jñānivatpriyadarśanāḥ | śiṣyeṇāpi gururdevi parīkṣyaḥ sarvathaiva hi || 28-23 || yadyajñānavaśāt śiṣyo guruṃ lakṣaṇavarjitam | jānīyāttatkṣaṇaṃ tyaktvā gurumanyaṃ samāśrayet || 28-24 || gandhalubdho yathā bhṛṅgaḥ puṣpātpuṣpāntaraṃ vrajet | jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ vrajet || 28-25 || tyajenmitramamarmajñaṃ nārīṃ ca vyabhicāriṇīm | ahantāduṣṭasambandhaṃ jñānahīnaṃ guruṃ tyajet || 28-26 || nadatsu pañcavādyeṣu brāhmaṇeṣu paṭhatsu ca | gāyantīṣu tathā strīṣu śiṣyaṃ sambodhayed guruḥ || 28-27 || ādau śiṣyasya dehaṃ tu śodhayennipuṇo guruḥ | asaṃskṛtaśarīrastu na yogyaḥ syātkathaṃcana || 28-28 || kṛtasnānaṃ samāhūya mukhāgre sthāpayecca tam | śubhāsanaśvetavastravasānaṃ malavarjitam || 28-29 || bodhayettaddhṛdāmbhoje pradīpakalikākṛtiḥ | ātmacaitanyamīśāni tacca svātmani yojayet || 28-30 || tato'syapadayugale bhuvanāni caturdaśa | liṅgapradeśe'sya bhūtāni cintayetparameśvari || 28-31 || avaśiṣṭāni tattvāni cintayeddhṛdayāmbuje | kaṇṭhadeśe nādavinduguṇāṃśca paricintayet || 28-32 || brahmarandhre paraṃ brahma puruṣaṃ prakṛtīśvaram | evaṃ saṃcintya deveśi juhuyāttānyanukramāt || 28-33 || juhuyālliṅgadeśesya bhuvanāni caturdaśa | liṅgadeśasthabhūtāni hṛditatveṣu homayet || 28-34 || hṛdayasthāni [hṛdaye yāni iti vā pāṭhaḥ |] tatvāni bindunāde ca hyarpayet | brahmarandhre cite devi parabrahmaṇi niṣkale || 28-35 || nādabinduguṇān hutvā prapañcavilayaṃ smaret | niṣprapañcaṃ tadā śiṣyaṃ bodhayetparameśvari || 28-36 || na varṇeṣu tadā kaścit brāhmaṇakṣatriyādiṣu | na devo'si na gandharvo nāsuraḥ pannago'pi vā || 28-37 || na tvaṃ deho na tvaddaho nendriyāṇi tathā manaḥ | na ca prāṇo na buddhistva nāhaṅkāro bhavānmataḥ || 28-38 || kṣaraḥ sarvaprapañco'yamakṣare pratibimbataḥ | akṣarasya didṛkṣābhūd brahmalīlāvalokane || 28-39 || tatpriyāyā'bhavatkāmo'kṣaralīlānirīkṣaṇe | tata icchā samudbhūtā brahmaṇyajñānamasṛjat || 28-40 || mohāṇḍaṃ praviśan sākṣī dadarśa svapnagaṃ jagat | tatra vṛndāvane rāsalīlāyāṃ ramitā priyā || 28-41 || antarhite priye kṛṣṇe duḥkhādduḥkhataraṃ gatā | kālamāyāndhakāro'smin bhrāntāsi bahudhā mudhā || 28-42 || śrīkṛṣṇasya priyā cāsi pūrṇasya paramātmanaḥ | udbudhya svapnataścitte priyābhāvaṃ nijaṃ śraya || 28-43 || tirobhūya [tirobhavitrī śanakairmāyādehamityapi pāṭhaḥ |] ca śanakairmāyādehamanīpsitam | kṣaraṃ caivākṣaraṃ hittvā svapatiṃ punareṣyasi || 28-44 || brahmānandarasajñānāṃ [kvacitpustake 44-55 ślokayormadhye ete 45-54 ślokā nopalabhyante | 18 mā0] brahmajñānavatāṃ satām | paddhatiṃ brahmasṛṣṭīnāṃ vakṣyāmi śṛṇu sundari || 28-45 || gotramuktaṃ cidānandaṃ brahmānando hi sadguruḥ | śikhā jñānamayo proktā sūtramakṣararūpakam || 28-46 || kiśorī parameṣṭā ca sevanaṃ pauruṣottamam | pātivratyamananyatvaṃ sādhanaṃ samudāhṛtam || 28-47 || vṛndāvanaṃ nityamuktaṃ vilāsasukhasañjñakam | jāpyaṃ ca yugalaṃ nāma tāratamyo (mo) manuḥ smṛtaḥ || 28-48 || brahmavidyā parā devī devo brahma sanātanam | śālā golāka ityukto dvāramūrdhvamudāhṛtam || 28-49 || svasaṃvedaḥ [susaṃvedaḥ sūkṣmo vedaḥ ityapi pāṭhaḥ | svasaṃvedyaḥ ityapi kaścit |] samādiṣṭaḥ phalaṃ nityavihārakam | divyabrahmapuraṃ dhāma parātparamudāhṛtam || 28-50 || sadguroścaraṇaṃ kṣetraṃ sarvaśuddhikaraṃ param | yamunāsañjñakaṃ tīrthaṃ mananaṃ premalakṣaṇam || 28-51 || śrīmadbhāgavataṃ proktaṃ śravaṇaṃ sāramadbhutam | ṛṣiḥ prokto mahāviṣṇurjñānaṃ jāgratsvarūpakam || 28-52 || ānandākhyaṃ kulaṃ prāptaṃ nitye dhāmni prakīrtitam | sampradāyaścidānando nijānandaiḥ prakāśitaḥ || 28-53 || evaṃ paddhatirākhyātā puruṣottamasañjñikā | vartitavyaṃ tato bhadre sādhanairātmalabdhaye || 28-54 || prabodhyaivaṃ gurustasmin caitanyaṃ parameśvari | divyadṛṣṭyāvalokena sthāpayetpunareva tat || 28-55 || brahmarandhrapathā tasmin cāvatīrṇa iti smaran | kaṇṭhadeśe nādabindū sthāpayecca tataḥ param || 28-56 || tatvāni hṛdayāmbhoje liṅge bhūtāni pañca ca | tataḥ pādapradeśe tu sthāpayedbhuvanāvalim || 28-57 || evaṃ virājaṃ saṃskṛtya tato mantraṃ samādiśet | mantropadeśataḥ pūrvaṃ guruṃ sampūjayetpriye || 28-58 || sarvasvadakṣiṇāṃ datvā kṛtakṛtyo bhaveddhi saḥ | tadarddhaṃ vā tadardhaṃ vā tadarddhārddhamathāpi vā || 28-59 || santoṣayed guruṃ bhaktyā dhanadhānyāmbarādibhiḥ | anyebhyo'pi yathāśakti bhūṣāvastrādikaṃ dadet || 28-60 || sāṣṭāṅgaṃ ca tato devi ! daṇḍavatpatito bhuvi | praṇamed gurumātmīyaṃ gururutthāpayecca tam || 28-61 || upaveśya punaḥ pārśve līlābhedān samādiśet | līlābhedā gurumukhādboddhavyā eva sundari || 28-62 || tato raho rahaścaiva saṃsthito bhāvayecca tān | priyābhāvo yadā buddheḥ kṛtakṛtyo bhavettadā || 28-63 || iti te'bhihitaṃ devi gopyādgopyataraṃ ca yat | samāsena mahādevi ! bhūyaḥ kiṃ śrotumicchasi || 28-64 || iti śrīnāradapañcarātre śrīmāheśvaratantre śivapārvatīsaṃvāde aṣṭāviṃśatitataṃ paṭalam || 28-28 || atha ekonatriṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca brūhi taṃ ca maheśān mantrarājaṃ maheśvaram | yasya śravaṇamātreṇa sarvamantraphalaṃ bhavet || 29-1 || śrīmahādeva uvāca deveśi mantrarājo'yaṃ bhāti gopyataro mahān | pātakāni pralīyante sakṛdyasya japādapi || 29-2 || saptakoṭimahāmantrāstavāgre kathitā mayā | teṣu śrīkṛṣṇamantrāśca bahavaḥ kīrttitāstava || 29-3 || rāsalīlāpraviṣṭasya [mayā i0 pā0 |] purā gopālarūpiṇaḥ | proktā mantrā maheśāni tatrāyaṃ gopito mayā || 29-4 || rahasyattvānmayā noktaḥ punastaṃ paripṛcchasi | tvayāpi gopitavyo'yaṃ na deyaḥ syātkathañcana || 29-5 || lekhayittvā dadenmantraṃ na vācopadiśetpriye | brahmahatyāsahasrāṇāṃ dattvā pāpamavāpnuyāt || 29-6 || nirdhāratve vāsanāyā yadi premodgamo bhavet | tadaivopadiśeddevi hyanyathā kṛṣṇaghātakaḥ || 29-7 || vidhiḥ sarvo'pi karttavyo mantradānaṃ vinā priye | tataḥ [pariṇate i0 pā0 |] parīkṣite kāle yogyatve mantramādiśet || 29-8 || śṛṇu mantraṃ pravakṣyāmi sāvadhānena cetasā | svara [ādyaḥ svaro'kāraḥ caturthaśca dīrgha ikāro'rdhamātrabinduyogena ākāśo'hamiti vyomabījam |] ādyaścaturthaśca ākāśastadanantaram || 29-9 || vāyubījaṃ tataḥ paścāt agnibījamataḥ param | tato varuṇabījañca bhūbījaṃ syāttataḥ param || 29-10 || śrīkṛṣṇa paramānanda te priyāsmīti vai vadet | māmaṅgīkurviti cokttvā darśayeti dvayaṃ vadet || 29-11 || prabodhayeti dvitīyaṃ moheti ca tato vadet | mapākurudvayaṃ cokttvā namonto'yaṃ mahāmanuḥ || 29-12 || ekonaikonapañcāśadvarṇaiḥ saṅghaṭitaḥ priye | ādyabījaṃ maheśāni paramātmākṣaraḥ prabhuḥ || 29-13 || tasmātsṛṣṭirvarṇamayī hakārāntāvijṛmbhitā | pratilomalayaṃ tasyāḥ sa eva pariśiṣyate || 29-14 || anantatvādātmatatvād vyāpakatvānmaheśvari | na tasyāsti layaḥ kvāpi varṇānāmātmanaḥ priye || 29-15 || svaraścaturthastanmāyā hyuparyaṅkuratāṃ gatā | tato jñānaharā devi jātā sā viśvamohinī || 29-16 || madhyabindusamāyogācchūnyarūpā hi sābhavat | śūnyattvedhastanā rekhā jagadaṅkurarūpiṇī || 29-17 || arddhabindusamāyogādyogamāyātmikā hi sā | evaṃ tritayayogena jñeyaṃ tasyā guṇatrayam || 29-18 || pratibimbavadābhāsa [bhāta i0 pā0 |] nirmale paramātmani | yadā samarasākārā viśvayonistadā hi sā || 29-19 || koṇatrayasamāyogā brahmāditritayātmikā | lokatrayātmikā caiva tathā vedatrayātmikā || 29-20 || icchājñānakriyātmā ca kālatritayarūpiṇī | agnisomārkarūpā [agniṣṭāmārka i0 pā0 |] ca sarvatritayarūpiṇī || 29-21 || adhomukhā hi sā jñeyāvatarantī parātmanaḥ | yadā cordhvamukhī bhūyādvahnijvāleva sā laye || 29-22 || śūnyatve'dhastanā rekhā jagadaṅkurarūpiṇī | yadeva ca mahattattvamityāhustantravādinaḥ || 29-23 || ahaṅkārastu rekhāntastadguṇopādhisaṅgataḥ | trividhaḥ sa tu vijñeyastasmādbhūtāni jajñire || 29-24 || tadvācakānyakṣarāṇi hakārādīni pañca ca | puratastāni dṛśyante mantrarāje maheśvari || 29-25 || ākāśastu hakārastho devatā tu sadāśivaḥ | guṇaḥ śabdastathā śrotraṃ śrotavyā dik ca sundari || 29-26 || yakāre devadeveśi vāyurīśvara eva ca | sparśastvagindriyaṃ devi spṛṣṭavyaṃ ca mahīruham || 29-27 || rakāre'gniraha devi rūpaṃ cakṣū ravistathā | dṛṣṭavyaṃ ceti vijñeyaṃ mañjūṣāmaṇivattathā || 29-28 || vakāre salilaṃ viṣṇu rasaśca rasanendriyam | rasitavyaṃ ca varuṇo devatā ceti saṃsthitā || 29-29 || lakāre pṛthivītatvaṃ brahmā gandhaśca nāsikā | ghrātavyamaśvinau devi devatā ceti saṃsthitā || 29-30 || ityevaṃ pañcabhūtānāṃ bījakāryaṃ tadīśvari [bījo'yaṃ kāryamīśvari i0 pā0 |] | sadṛśaṃ [kathitastena yamāhuḥkṣarasaṃjñayā i0 pā0 |] kathitaṃ te ca yadāhuḥ kṣarasañjñayā || 29-31 || akāraḥ paramaṃ brahma kūṭastha vyāpakaṃ dhruvam | anuttaraṃ nirviśeṣa cidaṃśastena kathyate || 29-32 || akṣarātītarūpo'sau śeṣavarṇairmanuḥ smṛtaḥ | tasmādaho saccidānandarūpo'ya mantranāyakaḥ || 29-33 || mananaṃ viśvavijñānaṃ trāṇaṃ saṃsārasaṅkaṭāt | yataḥ karoti saṃsiddho mantra ityucyate priye || 29-34 || mantracūḍāmaṇiṃ jñātvā mucyate sarvasaṃśayāt | vijñāte mantrarājanye jñātavyaṃ nāvaśiṣyate || 29-35 || śābdaṃ vapuḥ parānandavapuṣaḥ parameśvari | mantracūḍāmaṇirayaṃ mayā te parikīrtitaḥ || 29-36 || akathyaḥ pāramārthyena tathāpi kathitastava | gopanīyaḥ prayatnena jananī jāragarbhavat || 29-37 || paśyanti ye śaṭhadhiyo varṇabudhyā mahāmanum | te yānti narakān sarve yāvadābhūtasaplavam || 29-38 || puruṣaṃ mantrajaptāraṃ ye paśyanti narādhamāḥ | teṣāṃ pāpāni naśyanti brahmahatyādikānyapi || 29-39 || koṭikalpeṣu pāpiṣṭhā nityaṃ pāpaparāyaṇāḥ | te'pi śudhyanti samparkānmantrajapturna saṃśayaḥ || 29-40 || labdhe cintāmaṇau devi kimanyairdhanasañcayaiḥ | tathā labdhe mantrarāje kimanyaiḥ sādhanairbhavet || 29-41 || etanmantrārthavijñānaṃ mantrasiddhāntasūcakam | yo nityaṃ bhāvayeccitte vāsanā tasya śudhyati || 29-42 || vihāya māyāmālinyaṃ dehendriyanibandhanam | vāsanā sammukhībhūyādvivekaṃ pranibimbavat || 29-43 || mantramāhātmyametattu mayā te parikīrtitam | kimanyat śrotumicchā te tadidānīṃ vada [vadāmyaham i0 pā0 |] priye || 29-44 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde ekonatriṃśatitamaṃ paṭalam || 29-29 || atha triṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca bhagavandevadeveśa śrotumicchāmyahaṃ punaḥ | mantrasya sādhanaṃ sākṣāt yatkṛtvā sāṅgatā bhavet || 30-1 || śiva uvāca śṛṇu tvaṃ devadeveśi mantrarājasya sādhanam | ṛṣirasya smṛto devi parātmā puruṣottamaḥ || 30-2 || chandonuṣṭupsamākhyātaṃ śrīkṛṣṇo devatāsya ca | ahaṃ bījaṃ namaḥ śaktirviniyogaḥ prasādane || 30-3 || ṛṣiḥ śirasi vinyasya chandastu mukhamaṇḍale | devatā hṛdaye nyasya bījaṃ pādayuge nyaset || 30-4 || kaṭideśe nyasecchaktiṃ niyogaḥ karasampuṭe | evaṃ ṛṣyādikaṃ nyasya varṇanyāsaṃ tataścaret || 30-5 || atha bījaṃ nyasenmūrdhninyasenmāyā lalāṭake | vyomabījaṃ nyasetkarṇayugale'tha samīraṇam || 30-6 || nyasettvaci tato netre vahnibījaṃ nyasetpriye | jihvāyāṃ vāruṇaṃ bījaṃ pṛthvībījaṃ ca nāsayoḥ || 30-7 || śrīkāraṃ kaṇṭhadeśe tu kṛkāraṃ hṛdaye nyaset | ṣṇaṃ paṃ nyasetkucadvandve vāmādi parameśvari || 30-8 || rakāraṃ caiva mākāra kukṣiyugme ca vāmataḥ | nakāraṃ ca dakāraṃ ca nyasetkaṭyostathaiva hi || 30-9 || tekāraṃ vinyaselliṃge priyā varṇāvurudvaye | smimārṇadvayaṃ devi jānuyugme tathā nyaset || 30-10 || maṃ gī vaṇauṃ ca deveśi jaṅghāyugme pravinyaset | kurvityakṣarayordvandvaṃ pārṣṇidvandve niyojayet || 30-11 || dakāraṃ ca śakāraṃ ca prapadadvandake nyaset | prakāraṃ caiva bokāraṃ nyasetpādataladvaye || 30-12 || dhaṃ nyasedaṅgulīṣveva aṅgulyanteṣu yaṃ nyaset | talādijānuparyantaṃ prabovarṇadvaya punaḥ || 30-13 || jānvādinābhiparyantaṃ dhayavarṇadvayaṃ nyaset | mokāraṃ vinyasennābhau hakāramudare nyaset || 30-14 || mapāvarṇau skandhayuge kuru kakṣā yugenyaset | kuruvarṇadvayaṃ doṣṇorgallayośca pravinyaset || 30-15 || namaḥ śikhāyāṃ vinyasya samagraṃ vyāpakaṃ nyaset | evaṃ [evaṃ nyastaśarīro'sau i0 pā0 |] nyāsāccharīre'sau jāyate mantrarūpadhṛk || 30-16 || alaukikaṃ vapuḥ kṛtvā gacched dhyānena tatpadam | tatprakāraṃ pravakṣyāmi suguptamapi sundari || 30-17 || varṇarūpaṃ vapurdhyāyet pañcabhūtamayān hi tān | tattatkāraṇabhūteṣu tattatkārya vilopayet || 30-18 || pādādijānuparyantaṃ pṛthvītatvaṃ vicintayet | pṛthvītattvamayān varṇān pravakṣyāmi samāsataḥ || 30-19 || pañcamaścaiva ṣaṣṭhaśca trayodaśa eva ca | svarāṇāṃ tritayaṃ caitat ākāśādagrimākṣaram || 30-20 || sparśeṣu cāṣṭamaścaiva tathā caiva trayodaśa | davalāśceti vai varṇāḥ pārthivāḥ parikīrttitāḥ || 30-21 || ṛ ṛ au gha jha ḍha dha bha varṇāste vāruṇāḥ smṛtāḥ | jānvādikaṭiparyantaṃ jalatatvagatān smaret || 30-22 || i ī e kha cha ṭha tha pha ra kṣāste vahnirūpiṇaḥ | kaṭyādikaṇṭhaparyantaṃ tejastatvagatān smaret || 30-23 || a ai kacaṭatapasaṣāḥ mārutāḥ kathitāḥ priye | kaṇṭhādibhrūpradeśāntaṃ vāyutatvamayānsmaret || 30-24 || ḷ ḷ aṃṅañaṇanamaśabahānābhasāḥ smṛtāḥ | bhrūmadhyādibrahmarandhrasthitākāśamayān smaret || 30-25 || tattadvarṇavilopantu kārayetkāraṇākṣare | hitvā sthaulyaṃ bhūtamayaṃ sūkṣmaṃ śabdamayaṃ tataḥ [gataḥ i0 pā0 |] || 30-26 || śabdabrahmaśarīro'sau sarvakāraṇakāraṇam | sahasradalapadmasya karṇikāyāṃ vyavasthitam || 30-27 || akāra kevalaṃ dhyāyedudare niṣkalaṃ priye | akāra [akārodaramākāśe i0 pā0 |] codarākāśe daharāste maheśvari || 30-28 || pūrvānubhūtā rāsalīlā vrajalīlāśca saṃsmaret | ahaṃ priyā bhagavataḥ kāmasya kāmarūpiṇī [kāmarūpiṇaḥ i0 pā0 |] || 30-29 || kṛṣṇasyeti dṛḍhābhyāsavaśagenaiva cetasā | saṃsmaretparameśāni nānyat kiñcana cintayet || 30-30 || atha tenaiva mārgeṇa śābdaṃ cāpi vapustyajet | śabdātītaṃ paraṃ dhāma rasānandamahārṇavam || 30-31 || nānākelikalāpūrṇaṃ nānāpakṣinināditam | bhramadbhramarajhaṅkāramukharīkṛtadiṅmukham || 30-32 || svaprakāśaṃ samabhyetya svarūpaṃ cintayettadā | navayauvanasampannamanohararatipriyam || 30-33 || kvaṇannūpurasaṃśobhipādāmbhojavirājitam | lākṣārasāktacaraṇaṃ kvaṇatkiṅkiṇimekhalam || 30-34 || navīnayauvanottuṅgakucabhāramahālasam | karāṅgulīyanivahollasadaṅgulipallavam || 30-35 || nānālaṅkārasubhagaṃ kausambhāmbaraśobhitam | muktāhārollasadvakṣaḥ sphuramāṇamaṇiprabham || 30-36 || kāmakodaṇḍakuṭilabhṛkuṭīviśikhekṣaṇam | muktādāmalasadbhālaṃ kāśmīratilakojvalam || 30-37 || divyacandanaliptāṅgaṃ divyapuṣpasragākulam | bhālapradeśavilasatsuratnatilakojjvalam || 30-38 || dhyātvaivaṃ svavapurdivya sakhīyūthagataṃ smaret | yūthamadhyagataṃ kṛṣṇa dhyātvānanyena cetasā || 30-39 || prārthayettaṃ patiṃ tatra sasmitānanasundaram | prāṇanātha tvadīyāhaṃ trāhi duḥkheṣvanekadhā || 30-40 || tvāmahaṃ vismṛtā nātha paramānandapeśala | anubhūtā svapnalīlā nānāduḥkhaughasaṅkulā || 30-41 || kālo mahān vyatīto'yaṃ tvāṃ vinā puruṣottama | svapne mayā bahubhrāntaṃ dehagehātisaktayā || 30-42 || kvacinmanuṣyarūpeṇa devarūpeṇa vā kvacit | gandharvoragarūpeṇa [brahmasṛṣṭīnāmīdṛśī daśā kadāpi na bhavati | kintu prārthanāmātramidaṃ athavā tu prārthaneyaṃ jīvānāṃ kṛte budhairiti bodhyam |] paśurūpeṇa vā kvacit || 30-43 || ceṣṭāpito mayā hyātmā svapne māyāvinirmite | idānīṃ kṛtakṛtyāsmi naṣṭasvapnamayākṛtiḥ || 30-44 || vilokaya kṛpādṛṣṭyā dṛṣṭaṃ deva vinā tvayā | iti samprārthya bharttāraṃ praṇametpādapaṅkajam || 30-45 || protthāpitā punastenāliṅgitā ca muhurmuhuḥ | dattādharasudhācāpi sakhīyūthasya paśyataḥ || 30-46 || parasparaṃ vīkṣyamāṇā sakhibhiḥ kṛtakautukam [vīkṣyamāṇaḥ sakhībhiḥ kṛtakautukaḥ i0 pā0 |] | nityānandavihāreṣu bhūmikāsu daśasvapi || 30-47 || puṣparāgamayabhrājatparvatāpatyakāsu ca | nīlamāṇikyaśailoruśikhareṣu viśeṣataḥ || 30-48 || yamunāsaptatīrtheṣu nānāvṛkṣodayeṣu ca | maṇimaṇḍapavibhrājatkuṭṭimairmaṇḍiteṣu ca || 30-49 || nānāvihārasaṅkete nīyamānā priyeṇa hi | tatra tatra mahālīlārasānandapariplutā || 30-50 || ṣoḍaśasthambhavibhrājanmaṇikuṭṭimamāgatā | sakhīsamājamadhyasthaṃ kṛṣṇaṃ dṛṣṭvā puraḥ sthitā || 30-51 || lālitā prāṇanāthena vacanāmṛtavarṣiṇā | evaṃ dhāraṇayā devi mano yāvatsthiraṃ bhavet || 30-52 || tāvadenābhyasellīlāmevamātmā viśudhyati | etatte kathitaṃ devi mantradhyānādikaṃ mayā || 30-53 || samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi | tadahaṃ te pravakṣyāmi śapathastava suvrate || 30-54 || iti śrīnāradapañcarātre śrīmāheśvaratantre śivapārvatīsaṃvāde triṃśaṃ paṭalam || 30-30 || atha ekatriṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca brūhi sevāprakāraṃ me yena tuṣyet svayaṃ prabhuḥ | kathaṃ pūjā prakarttavyā vyavahāraśca kīdṛśaḥ || 31-1 || śiva uvāca śṛṇu devi pravakṣyāmi vyavahārārcanādikam | turye yāme samutthāya śayyāyāmeva suvrate || 31-2 || brahmarandhre guruṃ dhyāyet karpūradhavalaprabham | dvinetraṃ dvibhujaṃ caiva śvetavastrānulepanam || 31-3 || pañcabhūtātmakaireva pañcabhirupacārakaiḥ | pūjayed deva deveśi ātmānaṃ tadgataṃ smaret || 31-4 || taccaraṇodakadhārānipatitaṃ svamūrddhaniḥ | kṣālitaṃ nirmalaṃ śuddhamātmānaṃ paricintayet || 31-5 || namo'stu gurave tasmai iṣṭadevasvarūpiṇe | yasya vāgamṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasañjñakam || 31-6 || gururbrahmā gururviṣṇurgururdevaḥ sadāśivaḥ | gurureva paraṃ tattvaṃ [brahma i0 pā0 |] tasmai śrīgurave namaḥ || 31-7 || praṇamya mantrayugmena hṛdi līnaṃ vibhāvayet | tato līlāvihārasya dhyāyetkṛṣṇaṃ hṛdāmbuje || 31-8 || pūjayetpūrvavaddevi hyupacāraiśca pañcabhiḥ | tatastaṃ prārthayedīśaṃ baddhahastā priyaṃvade || 31-9 || ahaṃ nātha tvadīyāsmi patistvaṃ me'si bho prabho | bhrāmitāsmi tvayā nātha māyāgahanavartmani || 31-10 || tvatpārśvaṃ naya māṃ nātha viraho māṃ prabādhate | ananyagatikā cāhaṃ tasmātkuru yathocitam || 31-11 || evaṃ samprārthya bharttāraṃ tatprabhāpaṭalāruṇam | svadehaṃ bhāvayeddevi namaskuryāttataḥ priye | tato bhūmiṃ ca samprārthya dakṣapādaṃ nidhāpayet || 31-12 || samudramekhale devi parvatastanamaṇḍale | viṣṇupatni namastubhyaṃ pādasparśaṃ kṣamasva me || 31-13 || tato grāmād bahirgacchenmalotsargāya sundari || 31-14 || atikramya śarakṣepamātrā bhuvamatandritaḥ | ācchādya ca tṛṇairbhūmiṃ śiraḥ prāvṛtya vāsasā || 31-15 || mṛttikāṃ jalapātraṃ ca hastamātre niyojayet | sūryaṃ caiva diśaḥ prāntān gāvaṃ naivāvalokayet || 31-16 || liṅgaśaucaṃ ca tisṛbhiḥ mṛttikābhiḥ samācaret | pañcāpāne pradeyāśca mṛttikāḥ surasundari || 31-17 || gandhalepakṣayakaramevaṃ śaucaṃ samācaret | tatraiva vāmahaste tu pradeyā sapta mṛttikā || 31-18 || maunī svagṛhamāgatya hastapādādi śodhayet | vāmahaste mṛdaḥ sapta pradeyāḥ suravandite || 31-19 || ubhayośca tathā sapta hastaśaucamidaṃ smṛtam | pañca pañca tathā pāde pradeyā mṛttikāḥ śubhāḥ || 31-20 || tato dvādaśagaṇḍūṣairmukhaṃ prakṣālayetpriye | tata ācamanaṃ kṛtvā dantakāṣṭhaṃ samācaret || 31-21 || jambūdumbarajaṃ kāṣṭhaṃ tathā ca badarībhavam | apāmārgodbhavaṃ vāpi dantāṃstena viśodhayet || 31-22 || ajñātaiḥ kīṭaviddhaiśca vaneṣu dāhitairapi | niṣiddhaiśca tathā kāṣṭhairdantānnaiva spṛśetpriye || 31-23 || āyurdehi prajāṃ dehi dhanaṃ vidyāṃ sukhāni ca | vāksiddhiṃ dehi me nityaṃ prārthito'si vanaspate || 31-24 || dvādaśāvṛttisañjaptaṃ mūlamantreṇa mantravit | prakṣālya bhakṣayetkāṣṭhaṃ yāvanno sūryadarśanam || 31-25 || dantānāṃ śodhanaṃ kuryādudīcīṃ diśamāśritaḥ | na sūryābhimukhībhūya niṣṭhīvādi kṣipetpriye || 31-26 || jihvāmalamapākṛtya kāṣṭhaṃ prakṣālya mantravit | ekānte śucideśe tu kṣipetkāṣṭhaṃ tataḥ priye || 31-27 || mantrajanyajalairdevi mukhaṃ prakṣālayettataḥ | tyajed dvādaśagaṇḍūṣān mūlamantramavismaran || 31-28 || tata ācamanaṃ kṛtvā namaskṛtya [namastutvā iti mūlapāṭhaḥ |] raviṃ priye | dhyāyan gacchettatastīrthamasaktastu gṛhe caret || 31-29 || gālitaṃ śodhitaṃ toyaṃ śucipātragataṃ ca yat | sūryamaṇḍalatastasmin tīrthānyāvāhya bhaktitaḥ || 31-30 || tasminnaṣṭadale dhyātvā karṇikāyāṃ sureśvari | priyāyathagataṃ kṛṣṇamāvāhya dṛḍhamānasaḥ || 31-31 || upacārairjalamayairmānasairvāpi pūjayet | tadīyacaraṇadvandvagalatpīyūṣamiśritam || 31-32 || jñātvā tattu jalaṃ devi sākṣāccaitanyarūpakam | jñānānandasvarūpaṃ tat tridhā mūrdhni kṣipettataḥ || 31-33 || anyenaivāmbhasā kuryānmauśalaṃ snānamūrddhani | tataḥ snāyādvarārohe pūrvasaṃskṛtavāriṇā || 31-34 || śrīkṛṣṇaṃ hṛdaye līnamiti dhyātvācamettataḥ | gātraṃ sammārjya deveśi mantravāriviśodhite || 31-35 || vāsāṃsi paridhāyaiva tato mandiramāviśet | pūjāgṛhe bahiḥ sthitvā tilakaṃ gopikāmṛdā || 31-36 || cakrādidhāraṇaṃ kuryāt bibhṛyāttulasīsṛjam | vinā ca tulasīmālāṃ vinā cakrādidhāraṇam || 31-37 || na japadhyānapūjāsu yogyo bhavati karhicit | devān pitṛṃśca santarpya dikpālān praṇamettataḥ || 31-38 || sarvaṃ kṛṣṇamayaṃ dhyāyedbhedabhāvaṃ vivarjayet | bhedabhāvātmako devi saṃsāraḥ kathito yataḥ || 31-39 || dehalīṃ ca namaskṛtya dakṣapādapuraḥsaram | praviśetpūjanāgāraṃ nirmālyādyapasārayet || 31-40 || protthāpayet prabhuṃ suptaṃ sugītairmaṅgalasvanaiḥ | śreṣṭhā manomayīmūrtirathāśmā [athāśmo gallakī iti mūla pāṭhaḥ |] gaṇḍakībhavaḥ || 31-41 || sauvarṇī rājatīṃ śailīṃ kāṣṭhīṃ vā mṛṇmayīmapi | caitrīṃ vā pūjayenmūrttimupacāraiḥ śubhaiḥ priye || 31-42 || arghaṃ ca pādyācamane madhuparkamapaḥspṛśaḥ | snānaṃ vastramathāprohya vāsāṃsyābharaṇāni [snānaṃ vastramathācāma i0 pā0] ca || 31-43 || darpaṇālokanaṃ caiva gandhapuṣpe tataḥ param | dhūpogarusamudbhūto dīpo naivedyameva ca || 31-44 || pānīyaṃ toyamācāmaṃ hastavāsastataḥ param | tāmbūlamanulepaṃ ca tato nīrājanādikam || 31-45 || gītaṃ vādya tathā nṛtyaṃ stutiḥ caiva pradakṣiṇam | puṣpāñjalirnamaskāraḥ sāṣṭāṅgapraṇatistathā || 31-46 || ityetairupacāraiśca pūjayetprāṇavallabham | anirmālyaṃ sanirmālyaṃ pūjanaṃ dvividhaṃ matam || 31-47 || divyairmanobhavaiḥ puṣpairgandhadravyairmanoharaiḥ | bhaktairyatkriyate samyaganirmālyaṃ tadarcanam || 31-48 || jātamātrāṇi puṣpāṇi ghrātānyeva nisargataḥ | pañcabhiśca mahābhūtairbhānunā śaśināpi ca || 31-49 || prāṇibhiśca dvirephādyaiḥ pauṣpaireva na saṃśayaḥ | yadarcanaṃ sanirmālyaṃ divyabhogāpavargadam || 31-50 || grāmāraṇyādisaṃbhūtaiḥ pūjādravyairmanoharaiḥ | ghrātapuṣpātphalaṃ sidhyedalpaṃ no mānasāttathā || 31-51 || tasmādaparihāryatvādanyathā cāpyupāyataḥ | buddhiśudhyai [buddhiśuddhestata iti pāṭhaḥ |] tato devi bāhyadravyaiḥ prapūjayet || 31-52 || punastredhā kṛṣṇapūjā cottamādhamamadhyamā | yathopakaraṇaiḥ [yajñopakaraṇairiti pāṭhaḥ |] kṛtsnaiḥ kriyamāṇottamottamā || 31-53 || yathālabdhairviniṣpādyā dravyaiḥ pūjā tu madhyamā | patrapuṣpāmbuniṣpādyā pūjā cādhamasaṃjñikā || 31-54 || ādau tu mānasīṃ kṛtvā tato bāhyāṃ pravartayet | nīrājanāntamāsādya japaṃ kuryājjitendriyaḥ || 31-55 || tulasīkāṣṭhasambhūtairmaṇibhiḥ kṛtamālayā | japecchataṃ sahasraṃ vā trisandhyāsvapi taṃ japet || 31-56 || japapūjāsana kuryāccitrakambalanirmitam | kauśeya vātha cailaṃ vā carma tūlamathāpi vā || 31-57 || vetrajaṃ tālapatraṃ vā dārbhamāsanameva ca | vaṃśāśmadārudharaṇītṛnapallavanirmitam || 31-58 || varjayedāsanaṃ mantrī dāridryavyādhiduḥkhadam | evaṃ sampūjayetkṛṣṇaṃ pratyahaṃ parameśvari || 31-59 || na gṛhī jñānamātreṇa paratreha ca maṅgalam | prāpnoti candravadane japapūjādibhirvinā || 31-60 || ahiṃsā satyamastyeyaṃ brahmacaryajapārjavam | kṣamā dhairyaṃ mitāhāraṃ āstikyaṃ dānameva ca || 31-61 || vairāgyaṃ ca vivekaśca śamaḥ śraddhā damastathā | mumukṣutā vivekaśca samādhānaṃ tathātmanaḥ || 31-62 || etatsādhanasampattīṃ kurvatāṃ parameśvari | jñānaṃ dāridryaśamanaṃ bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 31-63 || sarveṣāmeva jantūnāmakleśajananaṃ priye | vāṅmanaḥ karmabhirnūnamahiṃsetyabhidhīyate || 31-64 || yathādṛṣṭaśrutārthānāṃ svarūpakathanaṃ punaḥ | satyamityucyate sadbhistadbrahmaprāptisādhanam || 31-65 || tṛṇāderapyanādānaṃ parasya ca priyaṃvade | asteyametadapyaṃṅgaṃ brahmaprāpteḥ sanātanam || 31-66 || avasthāsvapi sarvāsu karmaṇā manasā girā | strīsaṅgatiparityāgo brahmacaryaṃ pracakṣate || 31-67 || pareṣāṃ duḥkhamālokya svasyevālocya tasya tu | utsādanānusandhānaṃ dayeti procyate śive || 31-68 || vyavahāreṣu sarveṣu manovākkāyakarmabhiḥ | sarveṣāmapi kauṭilyarāhityaṃ cārjavaṃ smṛtam || 31-69 || sarvātmanā sarvadāpi [sarvadāsyopakāriṣu i0 pā0 |] sarvaṣāmupakāritā | bandhuṣviva samācāraḥ kṣamā syātparameśvari || 31-70 || icchāpralāparāhityaṃ jāteṣu viṣayeṣu ca | duḥkheṣu [lābhastu dhṛtirdhairyaṃ i0 pā0 |] ca dhṛtirdhairyaṃ pravadanti varāṅgane || 31-71 || bhojyasyaiva caturthāṃśo bhojanaṃ svasthacetasaḥ | atyugrakaṭutiktāmlalavaṇādivivarjitam || 31-72 || hitaṃ medhyaṃ sukhaṃ ceti mitāhāraḥ sa ucyate | śrutyādyukteṣu viśvāsa āstikyaṃ sampracakṣate || 31-73 || dhyātvāntaryāminaṃ citte tadarpaṇadhiyā'nvaham | satpātre dīyate dānaṃ taddānamabhidhīyate || 31-74 || brahmādisthāvarānteṣu viṣayeṣu bahuṣvaṣi | vāntāśanajugupsā [vāntya śanavajjugupsā ca iti pāṭhaḥ |] ca vairāgyaṃ prāptisādhanam || 31-75 || nityaṃ vai vāsanātyāgaḥ paradāragṛhādiṣu [puradvāra i0 pā0 |] | parānandaparā bhaktiḥ śama [sakti i0 pā0 |] ityucyate hi saḥ || 31-76 || nigamāgamavākyeṣu bhaktiḥ śraddheti kīrttitā | viṣayānandacaratāmindriyāṇāṃ vinigrahaḥ || 31-77 || dama icyute devi brahmaprāpterhi kāraṇam | sasāraṃ bhayadaṃ matvā virahaḥ [virahasya daśāṃśakaṃ i0 pā0 |] syādaśeṣakaḥ || 31-78 || muktikāmasya deveśi kathitā sā mumukṣutā | ko'haṃ kathamidaṃ jātaṃ ko vai karttāsya vidyate | upādānaṃ kimastīha vicāraḥ so'yamīdṛśaḥ || 31-79 || upādānaṃ prapañcasya brahmaṇo'nyanna kiñcana | tasmātsarva prapañco'yaṃ brahmaivāvidyayā tatam || 31-80 || brahmaiva sarvanāmāni rūpāṇi vividhāni ca | karmāṇyapi samagrāṇi bibhartīti śrutirjagau || 31-81 || yathaiva vyomni nīlaṃ ca yathā nīraṃ marusthale | puruṣatvaṃ yathā sthāṇau tadvadviśvaṃ cidātmani || 31-82 || yathā taraṅgakallolairjalameva sphuratyalam | pātrarūpeṇa vai tāmraṃ brahmāṇḍo vai tathākṣaraḥ || 31-83 || tasmātprapañcavibhrāntāṃ niyamya matimātmani | uktasādhanasampannaḥ sakhībhāvaṃ nijaṃ gataḥ || 31-84 || nityaṃ līlārasānandaṃ svapatiṃ puruṣottamam | bhajatyananyayā budhyā punaḥ saṃyogamāṣnuyāt || 31-85 || iti te kathitaṃ devi tadārādhanalakṣaṇam | samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 31-86 || iti śrīnāradapañcarātre śrīmāheśvaratantre śivapārvatīsaṃvāde ekatriṃśaṃ paṭalam || 31-31 || atha dvātriṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca deveśa bhagavan śambho bhaktavatsala dhūrjaṭe | śruto'yaṃ me mahāmantraścūḍāmaṇiranuttamaḥ || 32-1 || yasya vijñānamātreṇa svayaṃ śudhyati vāsanā | anye'pi śuddhimāyānti svayaṃ tatsaṅgisaṅgataḥ || 32-2 || mantrarājamimaṃ deva prāpnuyātkaḥ pumānyadi | bhinnabhinnaphalaiḥ karmapāśajālairniyantritaḥ || 32-3 || na strī na puruṣaḥ kaścidvidyate nāmarūpataḥ | strīprāpyameva tadbrahma kṛṣṇa ānandavigrahaḥ || 32-4 || bhoktṛbhogyasvarūpeṇa rasaśceti śrutermatam | nātyantaṃ ca tayorbhedo bhedaḥ svābhāvikaḥ prabho || 32-5 || ālambanādi vidhuro rasa eva na siddhyati | yadvinā yanna saṃsiddhyettattadeva na cānyathā || 32-6 || tathāpi bhoktṛbhogyābhyāṃ bhāgābhyāṃ krīḍate'niśam | bhogyabhāgastu tāpātmā bhoktṛbhāgo'mṛtātmakaḥ || 32-7 || avinābhāvasambandhastāpasya ca sukhasya ca | bhoktṛbhogyāṃśayorvipralaṃbhastāpasya siddhaye || 32-8 || kṛṣṇastrīṇāṃ viprayoge yadi tāpodayo bhavet | kṛtārthatā tadā jātā na niṣedhavidhisthitau || 32-9 || viprayoge tu vijñāte hṛdi tāpodayo na cet | tadā cūḍāmaṇijapāt śīghraṃ siddhyati nānyathā || 32-10 || tasmāccūḍāmaṇermantrarājasya ca puraskriyām | vada śambho viśeṣaṇa yathāyaṃ jīvito bhavet || 32-11 || tvadvāgamṛtapānena na tṛptirjāyate mama | dhanyaṃ matkarṇayugalaṃ brahmalīlāmṛtaplutam || 32-12 || adya me pitarau dhanyau yayorāsamahaṃ sutā | prasādapātraṃ bhavato vadato brahmaṇo rahaḥ || 32-13 || dhikkulaṃ dhigdhanaṃ tasya dhigvidyāṃ dhigyaśo'malam | na yasya brahmacintāsu līnavṛtti [līnavati i0 pā0 |] mano bhavet || 32-14 || āyurvarṣaśataṃ loke tadarddhaṃ nidrayā hṛtam | bālyavārddhakabhāvābhyāṃ tathā rogādipīḍanaiḥ || 32-15 || vyarthayanti mahāmūḍhā vimukhā brahmakīrttane | tasmātkathaya deveśa kathāṃ pāpapraṇāśinīm || 32-16 || puraskriyāṃ vidhopetāṃ mantrarājasya śaṅkara | yasya śravaṇamātreṇa mantrasiddhiḥ prajāyate || 32-17 || śiva uvāca dhanyāsi devi girindraje sādhu pṛṣṭamidaṃ rahaḥ | yasya kasyāpi no vācyaṃ vācyaṃ sarvasvadāyine || 32-18 || labdhvā mantraṃ guroḥ samyak sevayā ca prasādataḥ | japatarpaṇahomādyairbodhayenmantramuttamam || 32-19 || śūnyāgāre girau ramye tīrthe copādhivarjite | udyāne siddhapīṭhe vā prayoge puṣkare'thavā || 32-20 || narmadāyāstaṭe vāpi vindhyādrau vā śubhasthale | japato mantrarājānaṃ siddhiḥ śīghraṃ prajāyate || 32-21 || jitendriyo jitakrodho jitacitto dṛḍhavrataḥ | dṛḍhavairāgyasampanno dehāhaṅkāravarjitaḥ || 32-22 || dayāluḥ sarvabhūteṣu bhūtabādhāparāṅmukhaḥ | śaṅkātaṅkādirahito rāgadveṣavivarjitaḥ || 32-23 || dehagehādikāṃ cintāṃ parityajya praśāntadhīḥ | mantradhyānaparo nityaṃ līlādhyānarataḥ sadā || 32-24 || tridhāstrīsaṃṅgatityāgāt dhyānamudrādharo'niśam | maunī triṣavaṇāsnāyī śucidehaḥ sitāmbaraḥ || 32-25 || varṇāśramakriyāyukto viśvāsī hyanasūyakaḥ | devabrāhmaṇagonindārahito lobhavarjitaḥ || 32-26 || evaṃvidhaguṇairyuktaḥ kuryānmantrapuraskriyām | manasā kalpayetkṣetraṃ gamanāgamanāya ca || 32-27 || vikiretsarṣapān dikṣu śatadhā mantraśodhitān | jvaladagninibhān dṛṣṭvā palāyante vināyakāḥ || 32-28 || tataḥ khādirakīlāṃśca daśadikṣu khanetpriye | nāyānti kīlitā vighnā dṛṣṭvā kṣetraṃ ca kīlitam || 32-29 || na bahirgamanaṃ kuryāt kṣetramullaṅghya mohataḥ | tamomātrātmakāḥ kecit śreyasāṃ paripanthinaḥ || 32-30 || audāsinyaṃ bhayaṃ krodhaṃ nidrātandrāvivarjayet | dugdhapānaṃ phalāhāraṃ bhikṣānnaṃ cāpi sevayet || 32-31 || kandamūlaphalaiḥ patraistathaivāyācitena ca | kalpayeddaihikīṃ vṛttiṃ yathā nendriyavikriyā || 32-32 || indriyāṇāṃ vikāre tu mantrī śīghraṃ vinaśyati | sarveṣu dharmamārgeṣu caratāṃ siddhikāmyayā || 32-33 || paripanthī na cānyo'sti yathendriyavikāritā | tasmādindriyarakṣārthaṃ sāvadhānatayā caret || 32-34 || indriyāṇi mano devi nopekṣyāṇīti me matiḥ | upekṣayā hatā lokā vibhramante vicitradhā || 32-35 || viṣayebhyo nivṛtto'pi jitakāmamado'pi san | na karomīndriyopekṣāṃ māyāsṛṣṭirvimohinī || 32-36 || ke ke vā na hatā devi baliṣṭhairindriyāribhiḥ | ahalyāyāṃ kṛto jāra indrastrailokyarakṣakaḥ || 32-37 || candramā gurubhāryāyāṃ tārāyāṃ viniyojitaḥ | bandhukṣetre guruścāpi vedavedāntavitkaviḥ || 32-38 || sītāyāṃ rāmabhāryāyāṃ madbhaktopi daśānanaḥ | ete'nyepīndriyahatāstasmāttāni na viśvaset || 32-39 || tasmādāhāramākuṃcya jetavyānīti me matiḥ | dhārayennakhakeśāṃśca vāsaḥ prakṣālitaṃ vaset || 32-40 || śayīta bhūmau śayyāyāṃ kuśamayyāṃ niśāsu ca | vāsaḥ prakṣālayed devi kaṭimuktaṃ yadā bhavet || 32-41 || patitaiḥ karmacāṇḍālaiḥ jāticāṇḍālakairapi | mlecchāntyajasaṅkaraiśca na bhāṣeta jape sthitaḥ || 32-42 || sandhyākāle vyatikrānte dehavṛttiṃ tu kalpayet | nyūnādhika na kurvīta japaṃ devi dine dine || 32-43 || nīcasambhāṣaṇe [na nīco yavanātparaḥ |] devi mlecchasambhāṣaṇe tathā | prāyaścittaṃ prakurvītaṃ sahasrajapasaṃkhyayā || 32-44 || yāmārddhenāvaśiṣṭāyāṃ niśi śayyāṃ parityajet | udite ca sahasrāṃśau yaḥ śete nidrito'lasaḥ || 32-45 || japaḥ chidramavāpnoti siddhirbhavati dūragā | sāvadhānatayā bhāvyaṃ tasmāddevi dine dine || 32-46 || dhyāyellīlāṃ japaśrānto dhyānaśrāntaḥ punarjapet | japadhyānasamāyuktaḥ śīghraṃ sidhyati mantravit || 32-47 || naikavāsā japenmantraṃ bahuvastrākulo'pi vā | tailatāmbūlapūgādisarvabhogān vivarjayet || 32-48 || vāṅmanaḥ kāyakauṭilyaṃ sarvathaiva parityajet | na vācodvejayetkiñcinnāśubhaṃ kasya vā smaret || 32-49 || na cakṣuṣā nirīkṣet paśukrīḍāṃ kadācana | na cekṣeta striyaṃ nagnāṃ na spṛśedyadamaṅgalam || 32-50 || madhyandināvadhi japenmantrarājamananyadhīḥ | tataḥ paraṃ tu manasā dhyāyellīlāṃ samāhitaḥ || 32-51 || japasyaivaṃ daśāṃśena homaṃ kuryād dine dine | athavā lakṣaparyantaṃ japtvā homaṃ samācaret || 32-52 || samāptau vāpi juhuyāt yathāsambhavamambike | pratyakṣaraṃ japellakṣaṃ śraddhāvānnāticañcalaḥ || 32-53 || ārabdhe tu japeddevi mana udvijatetarām | cintāśokabhayodvegaduḥsvapnādi prajāyate || 32-54 || tadā dhairyaṃ samālambya sthirīkuryānmano dhiyā | evaṃ lakṣatraye japte līlādhyānaikacetasaḥ || 32-55 || vighnāḥ sarve palāyante pātakāni jvalanti ca | nirvighnasya vipāpasya manaḥ samyak prasīdati | manaḥprasanne deveśi svapne devādidarśanam || 32-56 || varārthaṃ prārthyamāno'pi naiva lubhyānmanaḥ priye | pañcalakṣajapeddevi devadānavarakṣasām || 32-57 || avadhṛṣyo bhavetsākṣājjvalanniva hutāśanaḥ | daśalakṣajape siddhe prārthayantyamarāṅganāḥ || 32-58 || tvaṃ svāmī ca vayaṃ dāsyo'nugrahāṇa dayāparaḥ | yāvadyāsyasi dhāma svaṃ bhitvā brahmāṇḍamaṇḍalam || 32-59 || tāvattvaṃ svargamātiṣṭha hyasmābhiḥ kṛtasevanaḥ | tatrāsti nandanavanaṃ sarvartuguṇamaṇḍitam || 32-60 || svardhunī svarṇasopānā ratnamaṇḍapamaṇḍitā | haṃsakāraṇḍavākīrṇā svarṇapadmālisaṅkulā || 32-61 || āhāro yatra pīyūṣaṃ rakṣitā yatra devarāṭ | prārthayanti devalokaṃ kratubhiḥ karmakovidāḥ || 32-62 || tasmādalaṅkuru svayaṃ svargaṃ tridaśamaṇḍitam | evaṃ vilobhyamāno'pi mantrī niścalamānasaḥ || 32-63 || śrāvayeduttaraṃ tāsāmakṣubdho niḥkutūhalaḥ | na svargo nāpi narako na mokṣo bandhanaṃ nahi || 32-64 || svapne yathā tathā bhāti rocate na manāṅ mama | tasmādyūyaṃ mayā proktāḥ prayāntu tridaśālayam || 32-65 || śrutvaivaṃ vacanaṃ tasya nirāśāḥ yānti tāḥ striyaḥ | daśapañca ca lakṣāṇi yadā japto mahāmanuḥ || 32-66 || tadā siddhāḥ samāyānti siddhibhiḥ saha sundari | pātāleṣu praveśaṃ ca dūraśravaṇadarśanam || 32-67 || parakāyāpraveśaṃ ca manaḥ pavanavadgatim | pādukāñjanasiddhiṃ ca rasadhātukriyāṃ tathā | ityādivividhāṃ siddhiṃ darśayanti na saṃśayaḥ || 32-68 || pūrvoktavacane cokte yānti te nātipūrvakam | yadā viṃśati lakṣāṇi japte cintāmaṇimanau || 32-69 || sphuranti sakalā vidyāḥ śāstrāṇi vividhāni ca | pañcaviṃśati lakṣāṇi japte cintāmaṇau priye || 32-70 || sākṣātpaśyati deveśi brahmāṇḍamakṣarātmakam | brahmāṇḍāntaḥ praviṣṭaṃ ca virājaṃ paśyati priye || 32-71 || triṃśallakṣajape siddhe nārāyaṇamanāmayam | dhyāne paśyati deveśi vyāpakaṃ sarvatomukham || 32-72 || sarvataḥ pāṇipādāntaṃ sarvataḥ śravaṇākṣimat | anekamūrddhamukuṭamanekābharaṇākulam || 32-73 || pañcatriṃśattu lakṣāṇi mantrāvarttanagauravāt | dhyānaṃ vināpi cakṣurbhyāṃ paśyennārāyaṇaṃ vibhum || 32-74 || catvāriṃśattu lakṣāṇi mantrāvarttayedyadā | paśyenmañce brahmamaye śayānaṃ puruṣaṃ tadā || 32-75 || cattvāriṃśattathā cāṣṭau lakṣāṇi japagauravāt | mohanidrāvaśeṣo'pi paśyet brahmapuraśriyam || 32-76 || moṭiyojanavistīrṇe sudhāsindhau sureśvari | ratnadvīpe brahmapure nityavṛndāvanasthitim [sthite iti pāṭhaḥ |] || 32-77 || maṇimandiramadhyastharatnasiṃhāsanasthitam | svāminyāśliṣṭavāmāṅgaṃ sakhīmaṇḍalaveṣṭitam || 32-78 || uttamaṃ puruṣaṃ paśyet dhyāne sākṣādiva svayam | tatastāpo bhavettīvraviraheṇa phalātmakaḥ || 32-79 || tadā ca niyamāḥ sarve kṛtā vāpyakṛtā api | samāpyante maheśāni svāsthyābhāvasvabhāvataḥ || 32-80 || ityevaṃ kathitaṃ devi yathā tāpodayo bhavet || samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 32-81 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde dvātriṃśaṃ paṭalam || 32-32 || atha trayastriṃśaṃ paṭalam devyuvāca sādhūktaṃ mantrarājasya puraścaraṇamadbhutam | ataḥ paraṃ vadaiśāna tāpāvasthā sudurlabhā || 33-1 || yayānubhūtayā samyak rasaḥ pūrṇonu'bhūyate | tasmādahaṃ śrotukāmā bhavāmi bhaktavatsala || 33-2 || śiva uvāca śṛṇu devi paraṃ guhyaṃ tvayā pṛṣṭaṃ vadāmi te | rasātmakaṃ rasabhoktṛṃ brahmeti śrutayo jaguḥ || 33-3 || rasaḥ śṛṅgāra evādau proktaste girinandini | saṃyogavipralambhātmā dvividhaḥ sa ca kīrttitaḥ || 33-4 || adhunāvipralambhātmā varttate kevalaṃ rasaḥ | karttavyonubhavastasya sa eva paramaṃ phalam || 33-5 || yāvattāpodayo na syādvipralambho na sidhyati | anubhūtiḥ kathaṃ tasya jāyate vada suvrate || 33-6 || saṃyogarasamadhyasthā viprayuktā tu yā priye | tasyā eva bhavettāpo nānyasya tu kadācana || 33-7 || daśāvasthā bhavantyetāḥ tāpe virahasambhave | tāste vakṣyāmi deveśi śṛṇuṣvaikāgramānasā || 33-8 || abhilāṣastathā cintā smaraṇaṃ ca tataḥ priye | udvegādhipralāpaśca jaḍatonmāda eva ca || 33-9 || guṇānāṃ kīrtanaṃ caiva sajvaraṃ maraṇaṃ smṛtam | atyugravirahe devi avasthā daśamī bhavet || 33-10 || rājaputro yathā daivādvanaṃ vanacarairvasan | ātmānaṃ vetti vivaśaṃ paraṃ vanacaraṃ priye || 33-11 || prabhutvaśauryadhairyādyāḥ dharmāḥ sarve tirohitāḥ | dīnaḥ kṛpaṇadhīrmandaḥ paśumāṃsopajīvanaḥ || 33-12 || ātmāpahnavamāpannaṃ dṛṣṭvā kaścitprabodhayet | na vanecaraputro'si rājaputro'si sarvathā || 33-13 || kimarthaṃ hiṃsi bho jīvān dīnaḥ kṛpaṇadhīḥ svayam | kva guṇāḥ śauryadhairyādyāḥ prabhutā kvagatā tava || 33-14 || tyaja prakṛtidaurbalyaṃ śraya bhāvaṃ nijaṃ punaḥ | ityāptavacanaṃ śrutvā jālapāśādikaṃ tyajan || 33-15 || rājyaprāptiṃ ca manasā saṅkalpyākulacetanaḥ | ucchūna [ucchinna iti mūlapāṭhaḥ |] hṛdayo bhūyādabhilāṣa kulāntaraḥ || 33-16 || tathā kṛṣṇapriyā devi prapañce mohakalpite | vāsanādehamāsādya taddehamamatākulā || 33-17 || tirohitānandadharmā dīnā kṛpaṇamandadhīḥ | jīvavat varttamānā sā bhūtadroheṇa jīvati || 33-18 || puruṣottamānugrahataḥ sadgurustāṃ prabodhayet | na tvaṃ strī laukikī cāsi na pumānasi sarvathā || 33-19 || na ca viprādiko varṇaḥ svātmānaṃ ceṣṭase mudhā | dehagehamamatāhaṅkāramāyāṃ parityaja || 33-20 || prapañcabījabhūtāyāḥ prakṛteḥ parataḥ prabhoḥ | akṣarādapyatītasya pūrṇasya paramātmanaḥ || 33-21 || priyāsi tvaṃ parānandā parānandapadasthitā | dehānusandhānaparāṃ [prakāraiḥ i0 pā0 |] māyāṃ jahi varāṅgane || 33-22 || sudhāsindhau maṇidvīpamadhyakhaṇḍe suśobhane | koṭisūryapratīkāśaṃ koṭicandrasuśītalam || 33-23 || veṣṭitaṃ maṇimuktādi [svasvarūpānusandhānaparā māyāṃ jahīhi hi i0 pā0 |] prākāraiḥ paramādbhutam | sakhīmandirasāhasraiḥ parivīta samantataḥ || 33-24 || maṇimandiramatyuccaiḥ pañcayojanamānataḥ | āste brahmāṇḍato bāhye tatra te ramaṇaṃ śubham || 33-25 || yamunāsaptatīrtheṣu bhartrākrīḍāṃ nijāṃ smara | praphullaśatapatrāli jhaṅkāramukharāntare || 33-26 || maṇimuktānvitānāvamāruhya sakhibhirvṛtā | mahāsarasi vidyotanmaṇisopānamaṇḍite || 33-27 || yathā krīḍantamātmānaṃ kathaṃ vismarase bhramāt | sahasrāśvayujaṃ ramyaṃ śatacakrasphuratprabham || 33-28 || sarvataḥ kiṃkiṇījālairmaṇimuktāñcitāntaraiḥ | kurvadbhiḥ mukharān sarvadigantān kūjitairnijaiḥ || 33-29 || dāḍimīpuṣpasaṅkāśaṃ varūthopari kalpyate | suvarṇakalaśai ramyairdīpyamānamanekaśaḥ || 33-30 || nṛtyadbhiḥ strīgaṇaiḥ samyak gāyadbhiḥ svakutūhalaiḥ | hāsayadbhirhasadbhiśca samantātpariśobhitam || 33-31 || muktāvitānakaumudyā samudbhāsitadiṅmukham | priyeṇa rathamāruhya vanakrīḍāṃ smara svakām || 33-32 || kadācitpuṣparāgādrāvudyāne sumanohare | nānāpakṣigaṇākīrṇe sthalapaṅkajamālini || 33-33 || anekakuṭṭimottuṅgamaṇḍapaiḥ parito vṛte | divyapuṣpabharāmodasuvāsitadigantare || 33-34 || candraprabhahrade ramye ramyarājīvasaṅkule | muktājaṭitasauvarṇāyutasopānapaṅktibhiḥ || 33-35 || kvacit kvacicchobhitābhirmaṇḍapaiḥ kuṭṭimopari | catustambhairmahāratnairmaṇḍitāstoraṇojjvalaiḥ || 33-36 || patatpatatripakṣotthavāyupracalapādape | patannetrāñjanairdivyaiḥ sakhīyūthasya divyataḥ || 33-37 || candanairaṅgagalitaiḥ kuṅkumaiḥ kucavicyutaiḥ | parāgaiḥ padmagalitaiḥ kusumairvāyunāhṛtaiḥ || 33-38 || vicitradivyasalile maṇimauktikabāluke | jalakrīḍārasānandaḥ kathaṃ vismārito'dhunā || 33-39 || mahāpadmavane divye samantāllakṣayojane | gandhamādhuryanipatatṣaḍṅghripaṭalākule || 33-40 || yojanotsedhavistāraratnamaṇḍapamadhyage | vāyuhṛtaparāgoghairvitānita nabho'ntare | anekapakṣisaṅghātakolāhalasukhāspade || 33-41 || svapriyeṇa kṛtā yā yāḥ krīḍāḥ sarvārasāśrayāḥ | kathaṃ vismṛtya sahasā jīvavatparitapyase | kathaṃ māyāmukhe lagnā mithyābhūte bhramātmake || 33-42 || paṅke kastūrikābuddhirlavaṇe śaśivibhramam | kācakhaṇḍe maṇibhrāntirjalabuddhiryathā marau || 33-43 || tathaiva śarkarābuddhiḥ karkarāśmādiṣu bhramāt | kurvate mandamatayastathaiva hi tavedṛśī || 33-44 || śuktikārajatenaiva na kaścidvibhavaṃ gataḥ | na svapnalabdharājyena rājā [vivuśrutaḥ i0 pā0 |] kaścitsuviśrutaḥ || 33-45 || marīcikājala pītvā na kaścittṛptimāgataḥ | yadīcchasi sukhaṃ nityaṃ jahi sarvamimaṃ bhramam || 33-46 || vinā bhramanirāsena vinā ca svātmadhāraṇām | vinā viṣayavaitṛṣṇyaṃ vinā santoṣamārjavam || 33-47 || vinā vairāgyamatyugra vinā sadgurusevanam | vinā vinayamāstikyaṃ śāstraśikṣāṃ vināpi ca || 33-48 || dehādhyāso mohakṛto na nivartteta sarvathā | dehādhyāso nivartteta nivṛtte mohavibhrame || 33-49 || bimbabhūtasvarūpasya vismṛtirmoha ucyate | mohasthā vāsanā tasya jīvavacca pratīyate || 33-50 || na jīvo vāstavaḥ kaścit varttate jalacandravat | jalacandrasvarūpa ca gaganenduryathā bhavet || 33-51 || tathaiva vāsanārūpa nije dhāmni sthitāḥ priyāḥ | guṇaḥ kampādiko yadvat pratibimbe pratīyate || 33-52 || sukhaduḥkhādimohotthaṃ vāsanāyāṃ nirūpitam | na te sukha ca duḥkhaṃ ca mohamātraṃ vijṛmbhite || 33-53 || tasmātsvarūpaṃ vijñāya śāstrādgurorapi | bhramaṃ tyaktvā nijānandamāpnuhi premamīlitā || 33-54 || evaṃ sadguruṇā vākyāmṛtairāsecitā yadā | nirvāpya mohabhujagaviṣajvālāṃ vyathākarīm || 33-55 || abhilāṣavatī bhūyātparānandapatiṃ prati | abhilāṣo mayā proktaḥ śṛṇvavasyā navāparāḥ || 33-56 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivapārvatī samvāde trayastriṃśaṃ paṭalam || 33-33 || atha catustriṃśaṃ paṭalam śiva uvāca abhilāṣe samutpanne tataścintā pravarttate | priyo me paramānandaḥ parātmā puruṣottamaḥ || 34-1 || ahaṃ tu tatpriyā sākṣādvāsanā mohaveṣṭitā | bālalīlāvalokārthaṃ samprārthya puruṣottamam || 34-2 || vimagnā mohajaladhau dustare tamasāvṛte | nirasta sakalaṃ jñānaṃ jātā me svātmavismṛtiḥ || 34-3 || vibhramāmi [brabhrāmāmi iti pāṭhaḥ |] bhramāviṣṭā dehāghyāsāditastataḥ | iya me jananī cāyaṃ pitā bhrātā sahodaraḥ || 34-4 || putrāḥ pautrāśca suhṛdo jñātayo gotriṇastathā | mamatvānme [vṛthautsukyāt i0 pā0 |] vṛthā mauḍhyāt parigṛhya [vimohitā i0 pā0 |] vimohitam || 34-5 || svapnadṛṣṭeṣu lokeṣu na ca dveṣyaḥ priyo'pi vā | parakīyaḥ svakīyo vā moha eva hi kāraṇam || 34-6 || ataḥ paraṃ na me kāryaṃ priyairvā cāpriyairapi | eka eva priyaḥ svāmī sa tu vismārito mayā || 34-7 || tadā kimaparaiḥ kāryaṃ svāpnike duḥkhahetubhiḥ | tasmātkiṃ sādhanaṃ kuryāṃ yenāhaṃ prītimāpnuyām || 34-8 || tanna paśyāmi lokesmin vedavedāntayorapi | yatkṛtvā sulabho bhūyātpatiḥ priyatamo mama || 34-9 || na vedairupadiṣṭena karmaṇā prāpyate patiḥ | karmaṇāṃ phalamuddiṣṭa svargamātraṃ vinaśvaram || 34-10 || na dānairvā tapastīrthai kāyakleśaiḥ mahattaraiḥ | upavāsairvratairjāpyaiścittaśuddhividhāyibhiḥ || 34-11 || kathaṃ taiḥ kevalānandaḥ patirme vaśatāmiyāt | na jñānena bhavedvaśyaḥ kevalaṃ muktikṛddhi tat || 34-12 || varma tu puruṣasyeha vairāgyaṃ jñānaguptaye | yadi jñānodayo na syādvairāgya yadi kevalam || 34-13 || tathāpi prakṛtau sākṣāllīyate ca tathāpi kim | yogasyāpi parākāṣṭhā svātmano darśanāvadhi || 34-14 || purāṇeṣvitihāseṣu bhaktiruddhoṣitā mṛśam | sāpi jñānāṅgamuddiṣṭā tayā prāpyaḥ kathaṃ patiḥ || 34-15 || priyaprāpterupāyasya ko'pi vaktā na vidyate | kiṃ karomi kva gacchāmi kasyāgre pravadāmyaham || 34-16 || vanabhrānto yathā kaścit piśācaparimohitaḥ | kṣuttṛṅbhyāṃ mardito naktaṃ divamastamitāśayaḥ || 34-17 || dandaśūkairmṛgaivyāghrairvārāhairbhīṣito bhṛśam | tathā daṃśaiśca maśakaiḥ vyathitaḥ śvāpadādibhiḥ || 34-18 || kāṅkṣatyapyāśramaṃ gantu mārgabhṛṣṭaḥ karomi kim | ko me prāpayati sthānaṃ bhrāntasyāraṇyavīthiṣu || 34-19 || kiṃ karomi kva gacchāmi kasyāgre ca vadāmyaham | bahudrumalatākīrṇaṃ kānanaṃ janavarjitam || 34-20 || ityādivividhāṃ ceṣṭāṃ kurvāṇo vyākulāntaraḥ | avatiṣṭhate tathā cintā jāyate vākṣanāsvapi || 34-21 || cintāmagno yathā sarvaṃ paśyannapi na paśyati | priyacintārase magnā sakhīnāṃ vāsanā tathā || 34-22 || cintaivodvegabhāvena tataḥ pariṇatā bhavet | udvignamanasaḥ kiñcit naiva harṣāya jāyate || 34-23 || prāṇādapyadhivallabhasya virahe kiṃnāma ramyaṃ bhavet yenātmā kṣaṇamapyupaiti viratiṃ svāsthyaṃ samālambate | sphuranmītānvāriṣviva karaṇavṛttīḥ samuditāḥ samādāya kṣipya priyavirahacintā vijayate || 34-24 || udvignabhāvākulitāntarāyā na rocate bhūṣaṇamambaraṃ vā | śayyāsanaṃ vāpyaśanaṃ śrutaṃ vā snānādikaṃ vā bhuvanaṃ vanaṃ vā || 34-25 || itaḥ kṣaṇaṃ vā ca tataḥ kṣaṇaṃ vā gṛhe kṣaṇaṃ vā śayane kṣaṇaṃ vā | bahistathāntaḥ kṣaṇamātrametya hyudvignabhāvā na labheta śarmaṃ || 34-26 || yathā virakto na vidhiṣvadhikṛtaḥ kṛtākṛte karmaṇi naiva doṣabhāk | udvignatāyā api vipralambhe na nityanaimittikakarmayogaḥ || 34-27 || yadudvego devi priyavirahajanmā samuditas tadākṛṣṇastrīṇāṃ kimapi nahi kāryaṃ nigamataḥ | tapastīrthaṃ yogo vrataniyamakarmāṇi sakalaṃ samāptaṃ yattāsāṃ na hi matirabhūddehaviṣayā || 34-28 || śrīkṛṣṇavirahe devi ya udvegaḥ priyāsu ca | asmākamīśvarāṇāñca durlabhaḥ kiṃ punarnṛṇām || 34-29 || iti śrīmāheśvaratantre śivomāsamvāde catustriṃśaṃ paṭalam || 34-34 || atha pañcatriṃśaṃ paṭalam devyuvāca vairāgyasyodaye deva jñāne syātsādhanāvadhiḥ | sādhanāvadhistatrāpi ya udvegastvayoditaḥ || 35-1 || yathā virakto deveśa na karmasvadhikāravān | udvigno'pi tathā deva na karmādhikṛto bhavet || 35-2 || matirna dehaviṣayā tatra hetustvayoditaḥ | atra me khidyate ceto na samyagavadhāraṇam || 35-3 || bhautiko viṣamo deho vāsanā brahmakevalam | kasya yujyeta saṃsāraḥ ko'tra karmādhikāravān || 35-4 || karmaṇi kriyamāṇe hi ko'tra bhoktā phalasya tu | anityasya jaḍasyāpi kathaṃ dehasya tadbhavet || 35-5 || karmaṇāmiha bhoktrī cedvāsanā yadi śaṅkara | kṛtanāśaḥ prasajyeta hyakṛtābhyāgamastathā || 35-6 || anyena kriyamāṇe hi kathamanyena bhujyate | vāsanāyāśca dehādestāratamyaṃ vada prabho || 35-7 || śiva uvāca śṛṇu vakṣyāmi deveśi tava praśnamanuttamam | dehātmadhīrvinaśyate yasya śravaṇamātrataḥ || 35-8 || jñānamārge tu deveśi vairāgyaṃ sādhanāvadhiḥ | nānājanmāntarābhyāsarāgarañjitacetasām || 35-9 || jīvānāṃ viṣayeṣvaiva bahirdhāvati vai manaḥ | sukhaṃ syādiṣṭaviṣaye hyaniṣṭe duḥkhavadbhavet || 35-10 || sukhaduḥkhādikaṃ sarvamahaṅkārobhimanyate | ahaṅkāragataṃ sarvaṃ cidābhyāse pratīyate || 35-11 || jalacandre yathā tasya kampādirdṛśyate guṇaḥ | pratītimātramevaitat tathāpi na nivarttate || 35-12 || tatpratīti nirākarttuṃ prakāraṃ vacmi te śive | anekajanmasaṃsiddhasādhanānāṃ balena ca || 35-13 || śuddhacittasya deveśi vairāgyamupasarpati | rāgādyabhāvādviṣayeṣvahaṅkāro nivarttate || 35-14 || na mano dhāvanaṃ kuryādviṣayeṣu itastataḥ | na gṛhṇāti sukha duḥkha rāgadveṣādyabhāvataḥ || 35-15 || karttṛtvaṃ caiva bhoktṛtvamahaṅkāre hi dṛśyate | sthūlaṃ vapuradhiṣṭhānamahaṃ liṅgasya sundari || 35-16 || ahaṅkāragṛhītena sthūladehena pārvati | yo'nyakarmāṇi kurute nibadhyetāpi tairayam || 35-17 || bhogāyatanamātraṃ hi sthalo dehaḥ prakīrttitaḥ | ahaṅkāre sacādhyaste hyahaṅkāraścidātmani || 35-18 || sphāṭike hi yathā'dhyasto japārāgaḥ prakāśate | cidābhāse tathā śuddhedhyastāhantā tathā priye || 35-19 || sa cāvṛtya cidābhāsaṃ svayameva prakāśate | ghaṭākāśamivāvṛtya jalākāśaḥ prakāśate || 35-20 || sukhaṃ duḥkhaṃ bhayaṃ krodho moho mātsaryameva ca | dharmādharmau puṇyapāpe jñānamajñānameva ca || 35-21 || ahaṅkāragataṃ sarvaṃ cidābhāsasya na kvacit | tathāpyekyādhyāsavaśādātmanyeva pratīyate || 35-22 || viśuddhe nirmale devi śoṇimeva maṇau yathā | tasmādanātmadharmāśca jaḍā nityamaśeṣataḥ || 35-23 || vijñāyāpnoti vairāgyamāvirañcipadādapi | rāgādyabhāvānna mano viṣayānupadhāvati || 35-24 || viṣayānurāgarahite nirmale manasi priye | svātmā prakāśate dhyānāddarpaṇe svamukhaṃ yathā || 35-25 || manasyapi layaṃ yāte vikāraśataveśmani | samādhistho bhavedyogī yatra śoko na vidyate || 35-26 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde pañcatriṃśaṃ paṭalam || 35-35 || atha ṣaṭtriṃśaṃ paṭalam śiva uvāca svasvamohena sakhyastā nītāḥ svapnaṃ parātmanaḥ | tasmāt [tāsā i0 pā0 |] sthūlaśarīrāṇi bhautikāni maheśvari || 36-1 || sāmānyato vidustāsāṃ sūkṣmadehastathāvidhāḥ | kāraṇātmā bhavenmoho vāsanāsu pṛthak pṛthak || 36-2 || vāsanā tadavacchanā jīvabhāvamivāgatā | icchāśaktiprayuktattvātsa moho'pi rasātmakaḥ || 36-3 || na vāsanāyāḥ saṃsāro na mohasya tathātmanaḥ | ahaṃ liṅgasya deveśi saṃsāraṃ upayujyate || 36-4 || yato nārāyaṇodbhūto māyikaḥ parikīrttitaḥ | icchānandāṃśasambhūtaḥ sakhīmohastu kevalam || 36-5 || tasmādahaṅkṛtereṣaḥ saṃsāro'nyasya na kvacit | kartṛtvaṃ caiva bhoktṛtvamahaṅkārasya vidyate || 36-6 || pratīyate vāsanāyāṃ mohastatra prayojakaḥ | sthūladehābhimānena ahaṅkāro vijṛmbhate || 36-7 || sarvendriyacaro bhūtvā sarvakarmaprasādhakaḥ | badhyate tatphalaiścaivaṃ prati janma vicitradhā || 36-8 || sa adhyastau vāsanāsu vāsanā tadgatā bhavet | tādātmyabhāvamāpanne vāsanāhaṅkṛtistathā || 36-9 || śṛṅgārarasarūpāṇāṃ sakhīnāṃ vāsanāstu yāḥ | tāsāmānandarūpaṃ ca ahaṅkāreṇa miśritam || 36-10 || prāpya nārāyaṇaṃ dvāramakṣare pratibimbite | antaraṅgā bahiraṅgā svapne vṛttidvayaṃ bhavet || 36-11 || pratyakvṛttirantaraṅgā bahiraṅgā bahirgatā | pratyagvṛtyā tu deveśi ahaṅkārāśritaṃ sukham || 36-12 || nārāyaṇamukhenaiva kūṭasthe vyaktimāgatam [vyaktimāgata i0 pā0 |] | yathā sahasrakulyābhiḥ pūryamāṇaṃ mahāsaraḥ || 36-13 || protphullakamalāmodaṃ rocate racirākṛti | vāsanānāṃ sahasraiśca hyahaṅkāravimiśritaiḥ | pūrṇānando bhaveddevi gaṇitānanda ityapi || 36-14 || bahiraṅgā tu yā vṛttirahaṅkārasya sundari | bahirvatpaśyati viśvaṃ tayedantātmakaṃ śive || 36-15 || ahaṅkāro viśvabījaṃ vāsanāsu ca bimbitaḥ | darśayatyakhilaṃ viśvaṃ sakhībhyo mukuro yathā || 36-16 || evaṃ rahasya kūṭastho bālalīlāḥ sakhīgaṇaḥ | anubhūtavantāvanyo'nyaṃ sudurghaṭamidaṃ priye || 36-17 || yathā kallolajāleṣu candrajyotsnā prasarpati | ahaṅkāravibhedeṣu priyāṇāṃ vāsanā tathā || 36-18 || yathā kallolajāleṣu praśānteṣu maheśvari | lakṣyate kaumudī tasmin praśānte vāsanā tathā || 36-19 || sadguroḥ śaraṇaṃ yāyāttadarthamiha sundari | tvaṃ priyāsīti kṛṣṇasya pūrṇasya paramātmanaḥ || 36-20 || bālalīlāvilokārthamiha prāptā na saṃśayaḥ | prapañcasāgare magnā kathaṃ tiṣṭhasi nirbhayā || 36-21 || putrāḥ pautrā dhanaṃ dhānyaṃ dehagehāmbarādikam | svapnalabdhamidaṃ sarvaṃ hitvā bimbaṃ nijaṃ śraya || 36-22 || kathaṃ khedayase bimbaṃ mohamagnā nirantaram | priyāṇāṃ vāsanāsi tvaṃ na priyābhyaḥ pṛthaṅmatā || 36-23 || ahaṅkārāśritāyāste khedo bimbāśrito bhavet | tasmātprabudhya jhaṭiti nija bimbaṃ prabodhaya || 36-24 || ahamadhyasta evāyaṃ dehaste pāñcabhautikaḥ | ahaṃ strī puruṣaḥ kṛṣṇo gaurastenābhimanyase || 36-25 || idantāhavirādāya ahantā sṛṣṭikalpitā | svasvarūpamaye vahnau hutvānandamavāpnuhi || 36-26 || idantāvairimatyugraṃ mūlāhantāraṇāṅgaṇe | smṛtikhaḍgena tīvreṇa ghātayitvā sukhī bhava || 36-27 || evaṃ prabodhitā samyak vāsanā guruṇā yadā | krameṇodvegamāsādya vairāgyamiva yogataḥ || 36-28 || tyajatyahaṅkṛtiṃ sadyo gehe dehendriyeṣvapi | dehābhimāne galite vijñāte svātmani dhruvam || 36-29 || āsādya virahāvasthāmudvegākhyāṃ rasātmikām | vipralambharasānandānubhavo jāyate tataḥ || 36-30 || iti māheśvaratantre śivomāsamvāde ṣaṭtriṃśaṃ paṭalam || 36-36 || atha saptatriṃśaṃ paṭalam śiva uvāca yogino hi viraktasya mano dhyānarataṃ bhavet | samyak prajātayā smṛtyā mano līlārataṃ tathā || 37-1 || tadaivamānasī sevā prasidhyati na cānyathā | tasmādantarbahiḥ kāryā sevā yāvatsmṛtirbhavet || 37-2 || smṛtiṃ vinā tu deveśi bahiḥ sevāṃ parityajet [parityajan i0 pā0 |] | pratyavāyamavāpnoti mārgabhraṣṭo bhavedapi || 37-3 || smṛtyavasthaiva deveśi mānasīmūlamucyate | mānasyāṃ jāyamānāyāṃ bāhyasevā nivarttate || 37-4 || priyasevā priyādharmo yāvatsarvendriyakriyā | sarvendriyakriyābhāvānmānasī sā pravarttate || 37-5 || premapīyūṣapāthoghau yadā lagnaṃ mano bhavet | bāhyendriyāṇāṃ vṛtyabhāvādbāhyasevā na jāyate || 37-6 || pravartate mānasī sā smṛtyavasthodaye sati | tasmātsmṛti pravakṣyāmi śṛṇuṣvekāgramānasā || 37-7 || smṛtyāṃ vai jāyamānāyāmanusandhānavarjitam | mano līlāvagāheta gharmatapto yathā gajaḥ || 37-8 || avagāhe ca manasi brahmalīlāmahānadīm | līyante vṛttayaḥ sarvā gehātmaviṣayā api || 37-9 || vigāḍhamāne manasi praviṣṭe līlāmahānandasudhāsamudram | nedaṃ na cādo na sukhaṃ na duḥkhaṃ jānāti tatraiva vilagnacittā || 37-10 || smaret tadānandasudhāsamudramanargalāprocchvaladūrmimālam | samantatontaḥsphuramāṇaratnaprabhāṅkurodbhāsitavīciramyam || 37-11 || hiraṇmayodbhinnapatatpatatrinakādicakrotpatanābhirāmam | itastato dhāvadanekapotakulākulaṃ yojanakoṭimānam || 37-12 || jale śayānekasuvarṇaratnagiriprabhālaṅkṛtakukṣibhāgam | vaidūryatālīvanaśobhikūlaṃ kūjadvihaṅgasvanitai rasālam || 37-13 || udbhinnatālīvanajāndhakāramunmūlayantaṃ maṇimistaṭasthaiḥ | sphuradbhirudyotitadigvibhāgairdivākarendudyutitaskarairiva || 37-14 || alaṅkalaṅkojjitapūrṇacandra- viḍambinībhistaṭagābhiruccaiḥ | anekacandrākulitasya śobhāṃ vilajjayantaṃ nabhaso'pi śuktibhiḥ || 37-15 || dvīpaṃ maṇīnāṃ ca tadantarudyanmayūkha- kiñjalkitamādadhānam | anekakoṭīndudivākarapradhaṃ smare- ccidānandaghanaṃ [dhāṃ ī0 pā0 |] maheśvari || 37-16 || upetaṃ navakhaṇḍaiśca navaratnamayaiḥ śubhaiḥ | navabhūmyātmakaiścitrairudyānaparimaṇḍitam || 37-17 || koṭyardhayojanāyāmavistāra sumanoharam | tiryagūrdhvāyitā rekhāścatasro navakoṣṭhavat || 37-18 || madhyaḥ khaṇḍaḥ padmarāgamayaścānandabhūmikaḥ | puṣparāgamayastasya pūrvabhāge pratiṣṭhitaḥ || 37-19 || cidānandamayīṃ bhūmiṃ tatra sañcintayeddhiyā | āgneyāṃ vajraghaṭitāstatra vairāgyabhūmikā || 37-20 || mahāmārakataṃ dakṣe cintayetkhaṇḍamuttamam | rājate yatra deveśi mahāsantoṣabhūmikā || 37-21 || nair-ṛte cintayetkhaṇḍa yatrāste premabhūmikā | pravālamaṇisannaddhaṃ prakāśaparamojjvalam || 37-22 || pratīcyāṃ nīlamaṇibhirmaṇḍitaṃ bhuktibhūmikaṃ | indranīlamayaṃ devi prabhāliptanabhontaram || 37-23 || vāyavye saṃsmaretkhaṇḍaṃ jñānabhūmisamāśrayam | uttare cintayetkhaṇḍaṃ gomedaracitāntaram || 37-24 || prakāśabhūmikā yatra rājate sumanoharā | mahāmauktikakhaṇḍaśca ya īśānyegataḥ priye | taṃ smaretsatataṃ yatra rājate ratibhūmikā || 37-25 || bhūmayaḥ saptadeveśi yojanānāṃ caturdaśa | lakṣāṇi te mayā proktā nibodha [lakṣāṇi mitayoktāni i0 pā0 |] girinandini || 37-26 || cidānandamayī bhūmistāvatyeva prakīrtitā | dvāviṃśatiryojanānāṃ lakṣyāṇyānandabhūmikā || 37-27 || nityaṃ vṛndāvanaṃ yatra rājate karṇikākṛti | smared brahmapuraṃ tatra prakāśaparamojjvalam || 37-28 || tanmadhye deva deveśi maṇinaikena nirmitam | samakāloditānekakoṭicandrārkabhāsvatā || 37-29 || kvacinnīlaṃ kvacidraktaṃ kvacitkṛṣṇaṃ kvacitsitam | daśabhūmyātmakaṃ śrīmatsaṃsmarennijamandiram || 37-30 || mandiraṃ paritaḥ paṅktiḥ saudhānāṃ kṛṣṇayoṣitām | ekaikaṃ mandiraṃ devi ! yojanārddhapramāṇataḥ || 37-31 || sārddhadviyojanotsedhaṃ nijamandiramadbhutam | prākārairdaśabhirguptaṃ mahodyānavirājitaiḥ || 37-32 || parivṛttīḥ smarettasya ṣaṭsahasrāṇi yojanāḥ | dvisahasramidaṃ sūtraṃ dakṣiṇottaragaṃ bhavet || 37-33 || pūrvapaścimagaṃ sūtraṃ tathaiva parimāṇataḥ | mahāpadmavanaṃ dhyāyet parito nijamandiram || 37-34 || prakāśānandabhūmyostu sandhau nīlādriruttamaḥ | yojanāyutamānena tasyocchrāyaṃ smaretpriye || 37-35 || śṛṅgāṇi tasya deveśi trīṇi santyadbhutāni ca | candragauraṃ candracūḍaṃ mahācandraṃ tataḥ param || 37-36 || candragaure mahāśṛṅge candranāmnā mahāsaraḥ | śatayojanavistāraṃ candrasopānamaṇḍitam || 37-37 || guñjad bhramarajhaṅkāramukharīkṛtadiṅmukham | praphullapaṅkajavanāmodamohitaṣaṭpadam || 37-38 || marālīyūthamadhyasthamarālagaṇamaṇḍitam | kūjitaiścitrapakṣāṇāṃ pakṣiṇāṃ sumanoharam || 37-39 || taṭasthodyānaśobhābhirnayanānandamandiram | ānandasudhayāpūrṇaṃ saṃsmaretsmṛtidhārayā || 37-40 || kadācit krīḍanaṃ tatra bhagavān puruṣottamaḥ | sakhīsahasrasevyābhiḥ svāminyā saha kevalam || 37-41 || candracūḍaṃ pañcahradāḥ paramānandasudhāmṛtāḥ | ratnasopānasāhasraiḥ kāñcanaiḥ kṛtakautukāḥ || 37-42 || suvarṇapaṅkajavanairvāyunāndolitairmuhuḥ | suvāsayadbhiḥ satataṃ digantātpariśobhitāḥ || 37-43 || krīḍate tatra bhagavān kadācidyoṣitāṃ gaṇaiḥ | udyānarājaṃ deveśi mahācandre'pi saṃsmaret || 37-44 || pādapāḥ patravistīrṇāḥ svarṇaśākhāsupeśalāḥ | nīlavaidūryapatrāḍhyāmuktāstabakamālinaḥ || 37-45 || kadambāśokapunnāgamālatībakulājjunaiḥ | bilvapālaistamālaiśca hitālaiḥ pārijājakaiḥ || 37-46 || ketakaiścampakaiścataiḥ kalpavṛkṣaiḥ suśobhitam | tanmadhye saṃsmareddevi maṇimaṇḍapamāyatam | śatastambhaiḥ svarṇamayaiḥ muktāratnacitāntaraiḥ || 37-47 || śobhamānaṃ caturdvāraṃ sāptabhaumaṃ nirāmayam | pratidvāraṃ kuṭṭimābhyāṃ pratikuṭṭimadīrghikam || 37-48 || dīrghikāsu lasatsvarṇapadmavyagraṣaḍāṅghrikam | kuṭṭimopari visphūrjadratnastambhamanoharam || 37-49 || pravālanīlamāṇikyamuktāvaidūryagāruḍaiḥ | kṛtasvastikavisphūryanmadhyadeśaśriyojjvalam || 37-50 || śukaiḥ pārāvattairhaṃsaih krūjadbhiḥ pariśobhitam | svarṇavaidūryamuktābhirvilasattoraṇojjvalam || 37-51 || caturdikṣu mahāsaudharājirājitamadbhutam | kadācidatra bhagavān rathamāsthāya suprabham || 37-52 || sakhīsahasrairāyāti krīḍanārthaṃ maheśvari | kṛtvā nādāvidhāṃ krīḍāmudyāne sumanohare || 37-53 || maṇḍapaṃ praviśetsadyaḥ sakhībhiḥ saha saṃvataḥ | ārādhante tataḥ sarvāstāsāṃ yāḥ paricārikāḥ || 37-54 || divyasaudhāni maṇibhirdīpyamānāni sarvataḥ | vīṇāmṛdaṅgatantrībhirgāyanti yaśa utsukāḥ || 37-55 || tadgītānandasandohanimagnendriyavṛttayaḥ | udyānarājahariṇāḥ hariṇyaḥ śukasārasāḥ || 37-56 || pikāḥ pārāvatāścaiva mayūrā madhubhāṣiṇaḥ | svavācaṃ mudrayantyeva yathā citragatāḥ śive || 37-57 || sudhārasādapyadhikairvākyairhāsyarasānvitaiḥ | hāsayanti hasantyaśca priyaṃ ca svāminīmapi || 37-58 || kadācitprārthayāmāsuḥ svāminīpakṣamāśritāḥ | netrabandhamayīṃ līlāṃ rantu kṛṣṇaṃ sahasraśaḥ || 37-59 || paṇabandha tataścakrurnetrabandhe kṛte sati | yadi nāma na jānāsi tadā priya parājitaḥ || 37-60 || svavastrābharaṇānyasyai dehi cittamakhedayan | sā priyā priya te rūpaṃ kariṣyati manoharam || 37-61 || tvatsiṃhāsanamārūḍhā kṛṣṇo'hamiti vādinī | bhavantamājñāpayatu nṛtyatāṃ sakhi matpuraḥ || 37-62 || tvayā nṛtyaṃ tadā kāryamavaśyamiva cāṅganā | tvayi nṛtyati niḥśaṅke gāsyāmo vayameva hi || 37-63 || yadi vā nāma jānāsi priyāpi kurutāṃ tathā | iti tāḥ paṇamāśrāvya parivavruḥ priyaṃ priyāḥ || 37-64 || tadendirā sakhī kācit paścādāgatya satvaram | babandha netrayugalaṃ karapadmayugena ca || 37-65 || neve gṛhītaḥ kṛṣṇaḥ prāha tvamasi sundarī | tadonmucyākṣiyugalaṃ smitā prāhendirā sakhī || 37-66 || kiṃ jalpasi mudhā nāma prāṇanātha parājitaḥ | na cāhaṃ sundarī nāmnā priyā te'smīndirābhidhā || 37-67 || tasmāllajjāṃ parityajya paṇabandhaṃ vicāraya | śrīkṛṣṇa uvāca nāhaṃ parājitaḥ sākṣādajñāteti na muhyatām || 37-68 || tvayīndire sundarīti bhramaḥ sārvadiko mama | sundaryāṃ matpriyāyāṃ ca sphuratyevendirābhramaḥ || 37-69 || nāṇvapyantaraṃ vāpi nāmato rūpato'pi ca | jñātvāpi tvāmindireti kṣaṇādeva bhramaddhiyā | jalpitaṃ sundarītyetanmayoktamavadhāryatāṃ || 37-70 || priyasya vacanaṃ śrutvā punaḥ prāhendirā vacaḥ | indirovāca aho nātha mahatyeṣā vañcanā cāturī tava || 37-71 || jñātvāpi māmindireti sundarīti mukhodgatam | katha śraddadhāṃ he nātha vedārthamiva nāstikāḥ || 37-72 || strīṣu hāsyeṣu dhūrtteṣu prāṇabādhābhayeṣu ca | saṃvadatyanṛtā vāṇītyetajjānāti bho bhavān || 37-73 || mukhodgate hi viśvāso nāsmākaṃ hṛdayasthite | nāstikasyeva pratyakṣe pramāṇe na tu śābdike || 37-74 || tasmāttvaṃ svīyavacanaṃ yadi satyena yuñjasi | dehi lajjāṃ vihāyāśu vāsāṃsyābharaṇāni ca || 37-75 || no cetsvatantraḥ kiṃ kurmaḥ prabhustvamasvatantrakāḥ | paṇalopabhayād bhūyaḥ kā pratītistaveti hi || 37-76 || tasmādarthamanarthaṃ ca svakīyahṛdaye punaḥ | viniścitya yathā nyāyaṃ yadicchasi tathā kuru || 37-77 || śrutvendirāvākyamatipragalbhaṃ cāturyayukta ca sakhīsamāje | smitvā svabhūṣāvasanāni sadyaḥ svayaṃ samuttārya dadāvathāsyai || 37-78 || mahānīlaṃ dadau vāsaḥ kaṭivastraṃ suvarṇabham | uṣṇīṣaṃ caiva kausumbha muktābhūṣitakuṇḍale || 37-79 || sphuratkoṭīnduvilasaduṣṇīṣamaṇimuttamam | divyamuktāphalānaddhagrīvābharaṇamujjvalam || 37-80 || navaratnamayīmālāṃ vicitrakiraṇojjvalām | kirmīritamivātyuccaiḥ prakurvantīṃ hṛdāmbujam || 37-81 || māṇikyamuktāmaṇibhirjaṭitaṃ valayadvayaṃ | nakhasuktiṃ mahāramyāṃ svarṇapadmavibhūṣitām || 37-82 || keyūrayugalaṃ cāru cintāratnacitāntaram | madhyollasatpadmarāgaṃ catuṣkaṃ cātisundaram || 37-83 || unmattānaṅgamātaṅgagalaghaṇṭāviḍambinīm | nīlahīrādimaṇibhiḥ sphuradbhiḥ parito vṛttām | kṣudraghaṇṭākvaṇatkāraiḥ svarṇakāñcīmanūpamām || 37-84 || ūrmikāḥ prasphuradratnaprabhāpaṭalamadhyagāḥ | aṅgulīchadmalāvaṇyadhārāśaṅkāṃ vitanvatīḥ || 37-85 || pādayoḥ kaṭake divye suvṛtteḥ maṇibhūṣite | dadau mahāmanāḥ kṛṣṇo yadanyadbhūṣaṇādikam || 37-86 || tataśca racayāmāsa veṣaṃ tasyā manoharam | uṣṇīvaṃ mūrdhni racitaṃ karṇayauḥ kuṇḍaladvayam || 37-87 || kaṇṭhe mālāṃ dadhau ramyāṃ navaratnavirājitām [vibhūṣitām ityapi pāṭhaḥ |] | valaye kalpayāyāsa maṇibandhadvaye tathā || 37-88 || keyūrayugala bāhoścatuṣkaṃ hṛdayāmbuje | kaṭyāṃ prakalpayāmāsa svarṇakāñcī manoharām || 37-89 || aṅgulīyānyaṅguliṣu tadaṅge kalpayaddhariḥ | dadau vetraṃ mahādivyaṃ khacitaṃ maṇimauktikaiḥ || 37-90 || ratnasiṃhāsane sthāpya tāṃ sakhīmindirābhidhām | nanarta kṛṣṇo rucirān bhāvānāviścakāra ha || 37-91 || vanitārūpamāsthāya mohayanniva māyayā | priye nṛtyati sotsāhaṃ jaguḥ kāścana yoṣitaḥ || 37-92 || mṛdaṅgamahanat mādhvī yauvanodvelagarvitā | vīṇāmāsāvatī vidyullatā tantrīmavādayat || 37-93 || lāvaṇyalaharī sākṣādvaṃśīvādanatatparā | suprabhā nistulā cobhe abhṛtāṃ tāladhārike || 37-94 || kāścinmukhadhvaniṃ cakrustālīvādanatatparāḥ | kāścijjayajajayetyuccairūcarhāsyarasākulāḥ || 37-95 || sumukhīlalitādyāstu sādhu sādhviti cābruvan | anyāḥ kutūhalāmagnāḥ kṛṣṇasya mukhapaṅkajam || 37-96 || papurlāvaṇyamadhuraṃ bhramannanaṣaṭdam | tato līlāvasāne tu kṛṣṇarūpadharā sakhī | siṃhāsanātsamutthāya racitāñjalirāyayau || 37-97 || papāta pādayorbharttuḥ priya utthāpya tāṃ sakhīm | āliliṅga ciraṃ premṇā cucumbānanapaṅkajam || 37-98 || kṛṣṇaṃ vibhūṣayāmāsa punastairbhūṣaṇāmbaraiḥ | rathārūḍhā yayuḥ sarvāḥ priyeṇa nijamandiram || 37-99 || catuḥṣaṣṭimahāstambharājarājitabhūmikām | prāpyasiṃhāsanagataṃ parivavruḥ priyaṃ priyāḥ || 37-100 || iti śrīmāheśvaratantre śivomāsamvāde saptatriṃśaṃ paṭalam || 37-37 || atha aṣṭatriṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca deveśa parameśāna surāsuranamaskṛta | katheyaṃ sumahatpuṇyā sudhāsvādīyasaṃstutā || 38-1 || tathāpi devadeveśa tvadvāk pīyūṣapānajā | tṛptirna jāyate samyak śuśrūṣākulacetasaḥ || 38-2 || kathāśravaṇajānando na muktāvapi dṛśyate | kastaṃ vihāya mohena nijāyuḥ pravilāpayet || 38-3 || te mandabhāgyāḥ kudhiyo durācāraparā hi te | yairna labdhā kṣaṇamapi kathā karṇasudhā satī || 38-4 || sārddhatrikoṭitīrthāni ṛṣayo mantradevatāḥ | yatra kṛṣṇakathāvādastraivāyāntini'scitam || 38-5 || tasmādanugrahītāsmi bhavatā karuṇātmanā | kathāṃ kathayatā ramyāṃ kṛṣṇasyānandarūpiṇaḥ || 38-6 || punaḥ kathaya deveśa kathāmānandakāriṇīm | catuḥṣaṣṭimahāstaṃbharājirājitabhūmikām || 38-7 || adhiṣṭhāya priyeṇaitāḥ saṅgatāśca kimācaran | tadvadasvamaheśāna yadi tenugraho mayi || 38-8 || śiva uvāca śṛṇu pārvati vakṣyāmi yatpṛṣṭohaṃ sulocane | yasya śravaṇamātreṇa jāyate ratiruttamā || 38-9 || nīlādriśikharādetya nijaṃ dhāma parātparaḥ | ratnasiṃhāsane tasthau navaratnavibhūṣite || 38-10 || siṃhāsanasya parito maṇḍalākārasaṃsthitaḥ | praphullanayanāmbhojāḥ paśyanti sma priyaṃ mudā || 38-11 || pūrṇānandaṃ pūrṇakāmaṃ tatra kāñcana yoṣitaḥ | rājopacāravidhinā hyupatasthurmudānvitāḥ || 38-12 || śaraccandraprabhāgauraṃ muktāmaṇivibhūṣitam | ratnadaṇḍamanohāri mihilā chatramādadhau || 38-13 || māṇikyakhacitasvarṇadaṇḍacāmaracālanaiḥ | upatasthau mahābhāgā candralekhā manasvinī || 38-14 || suvarṇasūtravidyotaccandrakārpitamauktikam | mayūravyajanaṃ dhṛtvā kare citrā parāmṛśat || 38-15 || himāṃśumaṇḍalaprakhyaṃ darpaṇaṃ svarṇabhūṣitam | ratnacitraṃ kare dhṛtvā tasthāvānandamañjarī || 38-16 || sugandhadravyasambhinnāstāmbūladalavīṭikāḥ | ratnapātre samādāya tasthau madanamekhalā || 38-17 || śatayojanasaṃsarpi divyacandanapūritam | ratnapātraṃ kare dhṛtvā tasthau bhuvanamālinī || 38-18 || muktājaṭitasauvarṇabhṛṅgārajalapūritam | māṇikyanālamādāya ratnarekhā puraḥsthitā || 38-19 || śaraccandrāṃśudhavalaṃ daśāvalitamauktikam | hastavāsaḥ karedhṛtvā purastathau vihāriṇī || 38-20 || svarṇapātre sthitaṃ divyaṃ nānāsvādurasānvitam | ānandabhogamādāya mādhurī dakṣiṇe sthitā || 38-21 || līlāvacāṃsi yānīha pravakti puruṣottamaḥ | tāni ślāghayituṃ tasthau sundarīśānakoṇagā || 38-22 || mādhvī mṛdaṅgaghoṣeṇa vīṇayāśāvatī satī | vidyullatā tathā tantrīraveṇātirasacyutā || 38-23 || vaṃśīvādyena lāvaṇyalaharī lalitākṛtiḥ | rāgaraṅgā vinodārthaṃ prayuktaparibhāṣayā || 38-24 || rāgavidyāsu kuśalā rāgiṇī rāgavidyayā | upatasthurmahābhāgāḥ kṛṣṇaṃ paramapūruṣam || 38-25 || tato nānā vidhāṃ cakrurlīlāṃ hāsyarasādhikām | tadante priyamābhāṣya vapracchustāḥ samutsukāḥ || 38-26 || sakhya ūcuḥ bho nātha puruṣaśreṣṭha priyastvaṃ ca vayaṃ priyāḥ | priyattvabhājāṃ yā prītirna copādhikṛtā bhavet || 38-27 || yadyupādhikṛtā prītistadā rūpaṃ na siddhyati | tasmātpremavatīnāṃ no yathāvadvaktumarhasi || 38-28 || avāgviṣayamatyugrahaitukamanāmayam | tvayyevāsmākamatulaṃ prema vidyotate priya || 38-29 || śabdopādhau kathaṃ tacca dhartuṃ śaktā vayaṃ striyaḥ | tasmāttatprakaṭīkartuṃ na samarthāḥ kadācana || 38-30 || svayaṃvedyamidaṃ bhāti kathaṃ vācāṃ pracakṣmahe | asmāsu yadbhavetprema tvadīyaṃ puruṣottam || 38-31 || adhikaṃ vā samaṃ nyūnaṃ kathaṃ vidmaḥ priyā vayam | tvameva vācā tadbrūhi tāratamyavido vayam || 38-32 || sakhīnāmapi sarvāsāṃ svasvapremanirūpaṇe | vivādaḥ śāntimāpnoti tvatpremaśravaṇena ca || 38-33 || iti śrutvā vacastāsāṃ parātmā puruṣottamaḥ | na vāgvṛttivyaktiyogya jñātvā premābravīdvacaḥ || 38-34 || śrīkṛṣṇa uvāca bhavatībhiryaduktaṃ bho tattathaiva na saṃśayaḥ | svasaṃvedyamidaṃ [svayaṃvedyamidaṃ i0 pā0 |] prema na vācā vakturmahati || 38-35 || ramyairmanoharairbhāvairlakṣaṇīyaṃ bhavedapi | prema ratyātmakaṃ sakhyo ratireva rasosmyaham || 38-36 || tasmānmadātmakaṃ prema jñātavyamiha sarvathā | matsvarūpaṃ tu ko vetti ko vā vaktuṃ samīhate || 38-37 || niṣedhamukhato vedā varṇayanti viśāradāḥ | kathamanye varākāstu kālāvacchedamūrttayaḥ || 38-38 || matsvarūpamidaṃ prema na śabdaviṣayaṃ bhavet | tasmānmayāpi no vaktuṃ śakyate'nyasya kā kathā || 38-39 || evaṃ tāḥ pratyudīryāya darpaṇaṃ svapuraḥsthitam | ādāya tābhyaḥ prāyacchatsanmukhaṃ puruṣottamaḥ || 38-40 || premadatte priyeṇāsmin darpaṇe yoṣitāṃ tadā | paśyantīnāṃ mukhābjāni vitarkaḥ sumahānabhūt || 38-41 || premapraśnottaraṃ vaktumātmadarśaḥ pradarśitaḥ | kiṃ sūcitamaneneti kathaṃ vijñāyate hi tat || 38-42 || svaccha darpaṇavat prema svakīyaṃ vakti kiṃ prabhuḥ | pratibimbavadasmākaṃ bimbavatsvīyamityuta || 38-43 || athavā darpaṇe yadvat yathārūpaṃ ca dṛśyate | tathā bhavetpremanibha madīyamiti sūcitam || 38-44 || premabhedanirāsārthamaikyasaṃsūcanāya kim | rūpasya pratirūpasya yathā tadvadbhavenna kim || 38-45 || iti saṃśayamagnaṃ svaṃ sakhīvargaṃ parātparaḥ | bhavatīnāmayaṃ tarko madāśayanirūpakaḥ || 38-46 || na mayā vidyate bhedo yuṣmākaṃ ca manāgapi | ahaṃ yūyaṃ yūyamahamityeṣā me matiḥ priyāḥ || 38-47 || abhedasūcanārthāya darpaṇo vaḥ purodhṛtaḥ | iti praharṣajanakairvacobhiḥ samanandayat || 38-48 || śiva uvāca evamānanditāḥ sarvāḥ śrutvā vācaḥ suśobhanāḥ | praharṣavegavivaśāḥ kṛṣṇasya mukhapaṅkajam || 38-49 || aṅguṣṭhatarjanībhyāṃ gṛhītvā cibukasthalam [gṛhītacibukasthalāḥ i0 pā0 |] | cucumbuḥ parayā prītyā sasītkāraṃ gatatrapāḥ || 38-50 || āliliṅgustathā cānyāḥ praśasaṃsustathāparāḥ | tvayyetaducitaṃ nātha yatpriyāṇāṃ priyaṅkarāḥ [piyakaraḥ i0 pā0 |] || 38-51 || ityāhuraparāḥ sakhyaḥ premanirbhinnamānasāḥ | etasminnantare nāmnā sundarīti varāṅganā || 38-52 || smitapūrvamuvācedaṃ vacanaṃ premagarvitā | sundaryuvāca bhavatīnāmayaṃ tarko yadyapi priyasammataḥ || 38-53 || tarkaśeṣastathāpyasti na priyeṇa prakāśitaḥ | bhavatībhiḥ svamatyāpi [sa patyāpi i0 pā0] sa ca nāvagataḥ param || 38-54 || svīyopari prema kīdṛgiti pṛṣṭe priyeṇa hi | ātmadarśo darśito vastatra vakṣye priyāśayam || 38-55 || ātmādarśe yathā samyak svasvarūpaṃ nirīkṣate | tadabhāve svasvarūpānubhavo naiva jāyate || 38-56 || śrutigītamidaṃ tadvatsvarūpaṃ me rasātmakam | mayānubhūyate samyak priyāpātrasamāśrayam || 38-57 || anyathā matsvarūpasya na mamānubhavaḥ kvacit | yathā dharāgataṃ sūryo rasaṃ pītvābhivarṣati || 38-58 || tathā priyārasaṃ māṃ ca pītvā tadbhāvapūritāḥ | ānandayanti māmeva ghanībhūtarasātmakam || 38-59 || darpaṇachadmanā sakhyaḥ ayamartho'pi sūcitaḥ | ityetatsundarīvākyaṃ śrutvā sakhyotivismitāḥ || 38-60 || bhagavānapi pūrṇātmā taduktārthamamanyata | śrīkṛṣṇa uvāca anvarthaṃ sādhu te nāma sundarīti mama priyam || 38-61 || tvaṃ me prāṇādhikā cāsi sarvasvaṃ me tvameva hi | tvadadhīno'smyahaṃ sādhvi premapāśaniyantritaḥ || 38-62 || tvaduktaṃ yanmayoktaṃ tat tvaddṛṣṭaṃ tanmayekṣitam | yattvayāṅgīkṛtaṃ sādhvi mayāpyaṅgīkṛtaṃ hi tat || 38-63 || āvayorantaraṃ nāsti yaḥ karoti sa pātakī | ityevaṃ vacanaṃ śrutvā priyāstāḥ priyabhāṣitam || 38-64 || praharṣaṃ paramaṃ jagmurviṣaṇṇāṃ svāminīṃ vinā || 38-65 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivapārvatīsamvāde aṣṭatriṃśaṃ paṭalam || 38-38 || atha ekonacatvāriṃśaṃ paṭalam pārvattyuvāca bhagavan devadeveśa divyajñānaviśārada | atyāścaryakarī proktā kathā te jīvadurlabhā || 39-1 || prādurbhavanti deveśa sargesmin devadānavāḥ | manuṣyalaukepi ca te sambhavanti yadṛcchayā || 39-2 || devāḥ kṣamārjavopetāḥ dayādākṣiṇyasaṃyutāḥ | jitendriyā jitakrodhā dambhamātsaryavarjjitāḥ || 39-3 || alolupāḥ suśīlāśca śraddhābhaktisamanvitāḥ | jijñāsavo [jitāsavo i0 pā0] dṛḍhābhyāsā vedaśāstrārthacintakāḥ || 39-4 || teṣāpi mahādeva tattvametatsudurlabham | kiṃ punardānavāṃśānāṃ paradroharatātmanām || 39-5 || nāstikānāṃ ca dhūrtānāṃ kṛghnānāṃ durātmanām | vedārthadūṣakānāṃ ca dehādiṣvarthamāninām || 39-6 || vaiḍālikānāmakṣapādaśāpavibhraṣṭacetasām | saugatānāñca bauddhānāṃ digambaramataspṛśām || 39-7 || jainamāghyamikānāṃ [jainyamādhyamikānāmityapi pāṭhaḥ] ca cārvākāṇāṃ durātmanām | vedaśāstrojjhitānāṃ ca na mukti kvāpi viśrutā || 39-8 || yastvayā vāsanāsargastṛtīyaḥ parikīrttitaḥ | yadarthamupadeśo'yaṃ tatvajñānasya dhūrjaṭe || 39-9 || aha tu śravaṇādeva kṛtārthāsmīti me matiḥ | prāptiḥ sambandhaviṣayā nānyathā tu kadācana || 39-10 || tasmānme śravaṇānando rocatetitarāṃ prabho | aprāpyaḥ śravaṇānandaḥ pāpagrastairdurātmabhiḥ || 39-11 || tasmāt saṃśrotumicchāmi pravaktuṃ yadi manyase | na tvayā sadṛśaḥ kaścitkaruṇāmṛtavāridhiḥ || 39-12 || yattvayoktaṃ mahādeva sarvāstāḥ kṛṣṇayoṣitaḥ | praharṣaṃ paramaṃ jagmurviṣaṇṇāṃ svāminīṃ vinā || 39-13 || tatra me saṃśayo jāto devadeva jagatpate | svāminīkhedamūlaṃ me kathayasva yathātatham || 39-14 || śiva uvāca śṛṇu devi pravakṣyāmi svāminīkhedakāraṇam | netrabandhātmikā līlā nīlādriśikhare kṛtā || 39-15 || tatrendirānāma hitvā sundarītyavadatpriyaḥ | tadendirāvadadvākyaṃ sundarī na bhavāmyaham || 39-16 || nāmnāhamindirā sākṣātpriyāsmi prāṇanāyaka | tadā kṛṣṇovadadvākyaṃ śṛṇvatīnāṃ ca yoṣitām || 39-17 || tvayīndire sundarīti bhramaḥ sārvadiko mama | jñātvāpi tvāmindireti kṣaṇādeva bhramaddhiyā | jalpitaṃ sundarītyetanmayoktamavadhāryatām || 39-18 || ityetadvacanaṃ śrutvā sundarīgauravātmakam | kiñcitkaluṣacittābhūt sakhīmaṇḍalamadhyataḥ || 39-19 || sarvāsvetāsu ghaṭate samaḥ snehaḥ priyasya hi | sundaryāmadhikaṃ prema hetunā kena yujyate || 39-20 || sakhīnāṃ cāpi sarvāsāmahamekā varāṅganā | mattaḥ kimadhikā jātā saundaryādiguṇādibhiḥ || 39-21 || svāminītthaṃ vimṛṣya sve hṛdaye premapūrite | tasthau samāhitamatirgūhayāmāsa hṛdgatam || 39-22 || tato nīlādriśikharādāgatya maṇisadmani | priyābhirveṣṭitastatra saṃsthitaḥ puruṣottamaḥ || 39-23 || tatra priyābhiḥ sampraśne kṛte darpaṇamādiśat | ādāya darpaṇaṃ sakhyastarkayantyo mudaṃ yayuḥ || 39-24 || svabudhyā sundarī cāpi sakhīcittaṃ samādadhe | tatsamāhitamākarṇya prasannaḥ puruṣottamaḥ || 39-25 || vyaktīkurvannijaṃ prema provāca vacanaṃ tadā | anvarthaṃ sādhvī te nāma sundarīti mama priyam || 39-26 || tvaṃ me prāṇādhikā cāsi sarvasvaṃ me tvameva hi | tvadhīnosmyahaṃ sādhvi premapāśaniyantritaḥ || 39-27 || tvayoktaṃ yanmayoktaṃ tattvadṛṣṭaṃ tanmayekṣitam | yattvayāṅgīkṛtaṃ sādhvi mayāpyaṅgīkṛtaṃ hi tat || 39-28 || āvayorantaraṃ nāsti yaḥ karoti sa pātakī | ityādivacanaṃ śrutvā sundarīpremasūcakam || 39-29 || uttambhayantī bhrūvallīmīṣatkaluṣitekṣaṇā | vakritagrīvamavadatsvāminī sphuritādharā || 39-30 || eṣā sakhīsahasrāṇāṃ sundarī sundarapriyā | kiṃ kāryaṃ vidyate'smābhirguṇarūpaviparyayāt || 39-31 || sundaryeva priyaikā cedasundaryaḥ kathaṃ priyāḥ | bhavanti sundarāsyāsya mādṛśyau vāmalocanāḥ || 39-32 || evaṃ vakroktimāśrāvya sakhīnāṃ purataḥ priyam | agamatsahasotthāya nijakeligṛhāntaram || 39-33 || sampreṣayāmāsa tadā kṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ | priyāmānanirāsārthaṃ dūtīṃ nāmnā kalāvatīm || 39-34 || sandhikāryekakuśalāṃ smitapūrvābhibhāṣiṇīm | sadukticaturāṃ dhīrāṃ yuktivādavicakṣaṇām || 39-35 || kalāvatīṃ tato gattvā dṛṣṭvā mānavatīṃ ca tām | nijakeligahe ramye sthitāmekākinīṃ rahaḥ || 39-36 || nānāmantraprayogaiśca viṣavegaṃ yathā bhiṣak | vākprayogairabhinavairmānavegaṃ nyavārayat || 39-37 || prāṇādapyadhike sādhvi kimetaducitaṃ priye | tvaṃ patyuḥ prāṇasadṛśī patiḥ prāṇasamastavaḥ || 39-38 || sakhīvargasamasto'pi indriyāṇīva dehinaḥ | tvamātmeva priyasyāsi kva mānāvasarastava || 39-39 || pūrṇānande pūrṇakāme giraḥ priyatame sati | na vaktuṃ puruṣo yogyo yathā dūrtte śaṭhe khale || 39-40 || bimbādharasphuraṇato bhruvoruttambhanādapi | lauhityādgallabhitteśca mānaste lakṣyate guruḥ || 39-41 || antastāpoṣṇaniśvāso dahatyadharapallavam | mithyā glāpayase cāṅgalatikāṃ mānavahninā || 39-42 || duḥsahaḥ kṣaṇaviśleṣaḥ priyasyānanapaṅkajam | adṛṣṭvā yattu jīveta tasmācca maraṇa varam || 39-43 || sakhīnāṃ ca sahasrāṇi santi yadyapyanekaśaḥ | tvayyeva ramate cittaṃ kaumudyāmiva śītagoḥ || 39-44 || mānyo mānini nāyakaḥ pramadayā vākyaiḥ sudhāsannibhai- rvāṃcyaḥ komalapāṇipaṅkajapuṭaṃ badhvābhivandyaḥ sadā | tadvākyaṃ priyamapriyaṃ na hṛdaye dhāryaṃ satīnāmayaṃ svācāraḥ kathito mathā tamanu kiṃ tyaktvā vṛthā tapyase || 39-45 || kiṃ mānini bahūktena kuru madvacanaṃ yathā | gāḍhamānaparikliṣṭaṃ audāsinyaṃ vrajetpriyaḥ || 39-46 || tasmānmadvacane śraddhāṃ kṛtvā tannikaṭaṃ vraja | vilambena tu māno'yaṃ parāṃ koṭiṃ gamiṣyati || 39-47 || priyastvayi prayātāyāmakasmājjātakaśmalaḥ | hāsyakrīḍārasāveśarahito varttatedhunā || 39-48 || tvāmāhvāyitumevāhaṃ preṣitāsmi priyeṇa hi | ājñāpayasi cetkānte tamevehānayāmyaham || 39-49 || śiva uvāca śrutvā kalāvatīvākyaṃ svāminī mānamantharā | mānādriśikharāt kiṃciduttīrṇā vākyamabravīt || 39-50 || svāminyuvāca kalāvati priye māno na kadāpi mayā kṛtaḥ | sundarīguṇamāhātmyaśravaṇaṃ me viṣādakṛta || 39-51 || manute cetpriyastvekāṃ sundarīṃ guṇagumphitām | kalāvati tadā kāryaṃ kimasmābhiḥ priyasya hi || 39-52 || iti matvāhamutthāya prāptāsmi bhavanaṃ rahaḥ | sukhī bhavatu sundaryā guṇavattyā guṇī priyaḥ || 39-53 || kalāvatyuvāca nāgrahaḥ sati karttavyastvayā saralanāyake | nāyakāḥ santi catvāraḥ svalakṣaṇavilakṣitāḥ || 39-54 || anukūlo dakṣiṇaśca dhṛṣṭaśca śaṭha eva ca | ekapatnīvratadharaḥ anukūla udīritaḥ || 39-55 || anyasyāṃ baddhacitto'pi pūrvasyāṃ snehagauravam | na tyajatyeva satataṃ sa ca dakṣiṇanāyakaḥ || 39-56 || tvamekā mama sarvasvaṃ nānyā me kāminī priyā | samakṣamevaṃ vadati parokṣaṃ yo'parādhakṛta [saḥ śaṭhaḥ iti śeṣaḥ] || 39-57 || jñātāparādhaḥ śapathān kurute gūḍhaceṣṭitaḥ | kuṭilaṃ taṃ vijānīyānnāyakaṃ śaṭhasaṃjñakam || 39-58 || kṛtadoṣo'pi niḥśaṅkastāḍyamāno na lajjate | pratyakṣeṣvapi doṣeṣu mithyāvāk dhṛṣṭa ucyate || 39-59 || evaṃ caturvidheṣveṣu nāyakeṣu manasvini | anukūlo dakṣiṇaśca kīrtyate'sau tava priyaḥ || 39-60 || na śaṭho'yaṃ dhṛṣṭo'yaṃ kiṃ mudhā khidyase hṛdi | ityukte vismayaṃ prāptā punaḥ prāha kalāvatīm || 39-61 || iti māheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsamvāde ekonacatvāriṃśaṃ paṭalam || 39-39 || atha catvāriṃśaṃ paṭalam svāminyuvāca kalāvati mahāprājñe yattvayoktaṃ priyāśrayam | viruddhamiva me bhāti viruddhailakṣaṇaiḥ kila || 40-1 || ekapatnīvratadharo'nukūla iti kīrttitaḥ | dakṣiṇo bahupatnīkaḥ sarvāsvaviṣamaḥ smṛtaḥ || 40-2 || ekasminnāyake sādhvi kathametaddvayaṃ bhavet | aśraddheyamivābhāti yadi jānāsi tadvada || 40-3 || kalāvatyuvāca śṛṇu svāmini pravakṣyāmi tava praśnottara śubham | yasya śravaṇamātreṇa svāsthyaṃ tava bhaviṣyati || 40-4 || ekadā puṣparāgādrau krīḍanāya gataḥ priyaḥ | āruhya śivikāṃ divyāṃ suvarṇakalaśojjvalām || 40-5 || uparyuparivinyastanānātoraṇamaṇḍitām | haṃsapārāvataśukapikasārasanāditām || 40-6 || navaratnavicitrābhāṃ kāmagāṃ ca manojavām | śatayojanavistīrṇāṃ nānākrīḍārasālayām || 40-7 || kāñcane madhyakalaśe vinyaste coparisthite | koṭicandraprabhāgauraratnenollāsitāmbarām || 40-8 || tasminvimānapravare saṃsthitaḥ puruṣottamaḥ | dviṣaṭsakhīsahasreṣu madhye candra ivoḍuṣu | 9 || manonusārigamanaṃ vimānaṃ kṛṣṇayoṣitām | tīryagūrdhvamadhaścāpi puṣpādriśikhare'patat || 40-10 || tatra [tatra yaśca nado nāmnā nadaḥ pīyūṣapūritaḥ i0 pā0 |] candraprabho nāmnā hṛdaḥ pīyūṣapūritaḥ | racitasvarṇasopānaḥ svarṇapaṅkajabhūṣitaḥ || 40-11 || asti dakṣiṇatastasya saraḥ paramasundaram | nāmnā pañcanadaṃ khyātaṃ śatayojanavistaram || 40-12 || adhodhaḥ kalpitaiḥ saptaśatairmaṇicitāntaraiḥ | jātarūpamayairdivyasopānairbaddhamāyataiḥ || 40-13 || vaidūryapadminīkhaṇḍaiḥ padmarāgasaroruhaiḥ | marālalīlāpatanairmaṇḍitaṃ tatra tatra ha || 40-14 || tatra yā yāḥ kṛtāḥ kriḍā jalasthalavibhedataḥ | tvayā svapatinā sākaṃ tāstāḥ smara bhāmini || 40-15 || priyaḥ sarasi sarvābhiḥ sakhībhiḥ pariveṣṭitaḥ | samantānnipatadvarṣairāhato yatra vidrutaḥ || 40-16 || āruroha tatastūrṇaṃ saroviśrāntimaṇḍapam | pratijagmuḥ priyāḥ sarvāstatrottīrṇasarovarāḥ || 40-17 || tāvatpapāta sahasā punareva sarojale | uttīrṇagambhīrajalaḥ kutracidvijanasthale || 40-18 || anekakuñjagahane pracchanno'bhavadekalaḥ | mṛgayantyaḥ priyāḥ sarvā vicerustatra tatra ca || 40-19 || ahaṃ vicinvatī tatra gatā gahanadhāmani | vilīya saṃsthitaṃ kṛṣṇamadrākṣamatisundaram || 40-20 || tatra māmāgatāṃ subhru vilokya prahasan priyaḥ | nāsāgrāhitatarjanyā kautukī sannyavārayat || 40-21 || priya uvāca kalāvati kalābhijñe māṃ vicinvanti yoṣitaḥ | na paśyanti paraṃ cātra vibhramante yatastataḥ || 40-22 || tvamapyatraiva santiṣṭha mayā saha kalāvati | tvayā saha kariṣyāmi līlākhela rahaḥ sthitaḥ || 40-23 || ityuktāhaṃ sthitā tatra bahumānena mānitā | tatra nānāvidhāḥ kriḍāḥ priyaścakre mayā saha || 40-24 || tadā mayā kṛtaḥ praśnaḥ priyamuddiśya bhāmini | nāyakāḥ santi catvārasteṣu vā ko bhavāniti || 40-25 || tataḥ praśnottaraṃ prāha kṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ | tadahaṃ te pravakṣyāmi yathāśrutamanindite || 40-26 || śrīkṛṣṇa uvāca anukūlo dakṣiṇaśca dvaividhyaṃ mayi varttate | tadanyatra viruddhaṃ syādaviruddhaṃ mayi sphuṭam || 40-27 || raso'haṃ mūrttimān sākṣāt ghanībhūtaḥ kalāvati | tasyādyabhāgaṃ māṃ viddhi dvitīyaṃ svāminīṃ priyām [parām i0 pā0 |] || 40-28 || nāvayorvidyate bhedo bhoktṛbhogyasvarūpayoḥ | madātmā svāminī proktā svāminyātmāhameva ca || 40-29 || madanyaḥ puruṣo nāsti na ca strī svāminīparā | naikākī ramate yasmāt dvidhābhūto rasastataḥ || 40-30 || puṃstrīrūpavibhāgābhyāṃ raso'haṃ vilasāmyaham | brahmānandamayīṃ sākṣānna lakṣmīmapi saṃspṛśet || 40-31 || tenāhamanukūlo'smi nāyakaḥ kamalekṣaṇe | yathāhaṃ dakṣiṇaścāsmi tatprakāraṃ vadāmi te || 40-32 || yathānarghasya ratnasya paritaḥ kiraṇāvaliḥ | prasarpati na sā bhinnā maṇitastu vicārataḥ || 40-33 || svāminyā eva tāḥ sakhyaḥ kalārūpāḥ kalāvati | na snāminyā vibhedosti sakhīnāmaṇumātrataḥ || 40-34 || ata evāsu sarvāsu dravībhūto vasāmyaham | bahiścāpi ghanībhūtastābhiḥ krīḍāratosmyaham || 40-35 || krīḍamāno'pi sarvābhiḥ svāminīpremavihvalaḥ | ato'haṃ dakṣiṇaścāsmi nāyako hi kalāvati || 40-36 || atrāpi naiva vihatamānukūlyaṃ vicārataḥ | bhedadvayopacāro hi kadācinmayi vartate || 40-37 || iti mānini yatpṛṣṭaṃ tvayaitatkathitaṃ mayā | priyeṇa kathitaṃ sākṣātsvamukhena yathā tathā || 40-38 || praśnottarāvasāne ca vicinvantyaśca tāḥ priyāḥ | ghanakuñjāntare līnaṃ dṛṣṭvājagmustvarānvitāḥ || 40-39 || tataḥ priyeṇa sahitā āgatāstava sannidhim | etatsarvaṃ tu jānāsi viśeṣastu mayoditaḥ || 40-40 || tasmānmānini mānaste priyeṇa saha nocitaḥ | ānando'pi nirānandaḥ pratibhāti vinā tvayā || 40-41 || tasmāduttiṣṭha tatpārśvamalaṃkuru manasvini | tvayā virahitaṃ caṇḍi priyaṃ no vīkṣituṃ kṣamāḥ || 40-42 || iti pāṇḍityacāturyaṃ kalāvatyā prayojitam | niśamya hṛṣṭavadanā vākyaṃ cedamuvāca ha || 40-43 || svāminyuvāca kalāvati mahāprājñe mānaste vacasā gataḥ | tathāpi [bhāminīnāṃ cetyapi pāṭhaḥ |] māninīnāṃ ca samayān vetsi hṛdgatān || 40-44 || āgacchāmi yadi svairaṃ gauravaṃ me'pagacchati | tasmātpriyaḥ kare dhṛtvā sukhaṃ nayatu māmiti || 40-45 || itthaṃ tayā nigaditā sakhī prāptā priyāntikam | prahṛṣṭavadanāṃ dṛṣṭvā priyo'pi mumude bhṛśam || 40-46 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivapārvatīsamvāde catvāriṃśaṃ paṭalam || 40-40 || atha ekacatvāriṃśaṃ paṭalam pārvattyuvāca kalāvatī yadā kāntadūtī prāptā priyāntikam | tataḥ kimabhavattatra tanme brūhi maheśvara || 41-1 || śiva uvāca śṛṇu deveśi vakṣyāmi kathāṃ divyāṃ rasāśrayām | yasyāḥ śravaṇajānando na muktāvapi vidyate || 41-2 || prahṛṣṭavadanāmbhojāṃ dṛṣṭvā dūtīṃ kalāvatīm | smayanniva priyaḥ prāha śṛṇvatīnāṃ ca yoṣitām || 41-3 || kalāvati kalābhijñe kimuktaṃ priyayā tayā | pipāsoriva pīyūṣaṃ tadvacastṛptaye mama || 41-4 || tatsudhānidhipīyūṣapraṇālī tvaṃ kalāvati | sakhīlatāsamāśliṣṭakalpadrumaṃ niṣiñca mām || 41-5 || kalāvatyuvāca prāṇanātha priyā te'dya mānamāsthāya saṃsthitā | gatvā mayā bahuvidhairvākyairudbodhitā muhuḥ || 41-6 || mānādriśikharārūḍhā māṃ kathañciduvāca ha | kalāvati priye māno na kadāpi mayā kṛtaḥ || 41-7 || sundarīguṇamāhātmyaśravaṇaṃ me viṣādakṛt | manute cetpriyastvekāṃ sundarīṃ guṇagahvarām || 41-8 || asmābhirguṇahīnābhiḥ kāryaṃ tasya na vidyate | ityādivividhairvākyairvadantī sā manasvinī || 41-9 || yuktiyuktaiśca vacanaistoṣitā sā mayāpi hi | tyaktaroṣā priyaṃ ca tvāṃ hastagrāhamapekṣate || 41-10 || strīṇāṃ jātisvabhāvo'yaṃ tasmātkuru tathā prabho | kalāvatīvacastathyaṃ manyamānaḥ parātparaḥ | ātmārāmo'pi tatprītyai ājagāma tadantikam || 41-11 || śrīkṛṣṇa uvāca nocitaste priye sādhvi māno mayi nirāgasi | tvadātmakatvātsakhyo me sarvāḥ priyatamā api || 41-12 || laharyyaḥ salilasyeva yathāgnervisphuliṅgakāḥ | pṛthak na santi te tadvatsakhyo bhinnā na te kvacit || 41-13 || tāsu sarvāsu yatprema madīyaṃ parivarttate | anekadhāpi vilasat tvayyeva paryavasyati || 41-14 || iti satyena vacasā prārthayāmi muhurmuhuḥ | svasaṅketaṃ samāyāhītyukttvā jagrāha tatkaram || 41-15 || gṛhīte svakare patyā māvapūritamānasā | tīryakkaṭākṣaviśikhaṃ sandadhānā smitādharā || 41-16 || cumbitāliṅgitā premṇā priyeṇotthāpya satvaram | priyāṃsāropitabhujā svīyāṃsārūḍhatadbhujā || 41-17 || svasaṅketaṃ samāgatya yathāpūrvaṃ niṣedatuḥ | mudramāpuḥ parāṃ sakhyo dṛṣṭvā taṃ priyayā yutam || 41-18 || hāsakrīḍāvasāne tāṃ priyaḥ prāha hasanniva | priye vijñāptumicchāmi yadi te śravaṇe spṛhā || 41-19 || avācyaṃ tattu jānīhi tathāpi kathayāmi te | kadācinmohajaladhau yadā magnā bhaviṣyatha || 41-20 || tadeyaṃ sundarī sākṣādbhavatīruddhariṣyati | yadā yadā mahāmohajaladhau parimajjatha | tadā tadoddharitrīyaṃ bhavatīrnātra saṃśayaḥ || 41-21 || yadenāmavalambyaiva sakhyaḥ sarvā bhramārṇavam | tariṣyantīti vijñātavato me sundarī priyā || 41-22 || sundaryyāmadhikaḥ [adhikaṃ prema i0 pā0 |] prema hetuste vinirūpitaḥ | iti priyavacaḥ ślakṣṇaṃ śrutvā sarvā visismire || 41-23 || tāṃ sarvāḥ pūjayāmāsuḥ svāminyādyāśca sundarī | manojñabhāṣaṇaparairvacobhiḥ kusumairiva || 41-24 || svabhāvaśītalai ramyaiḥ svabhāvaiścandanairiva | prasannāgnivinirdagdhahṛtkālarṣyaśca dhapakaḥ || 41-25 || mānāṃdhatamasadhvaṃsaprasādairiva dīpakaiḥ | tato bahutare kāle yadā jātā sumaṅgalā || 41-26 || [akṣarāntaḥsthitākṣarātītapratibimbabhūtakevaladhāmavihāriṇī-nāmantarāvṛṇotyeṣā sumaṅgalā akṣarahṛdākāśe tatsattvāt | brahmānandavihāriṇīdarśanalālasamānasasyākṣarabrahmaṇo'pi nijadhāmāntarduṣpraveśatvāt kuta etasyāstatra pravṛttiriti brahmānandarasajñacaraṇāḥ kilājñāpayanti |] tadāviṣṭaḥ sakhīvargo yayāce priyamīpsitam | duḥkhāti duḥkhamiti vaḥ prārthitaṃ ceti bodhitāḥ | na śikṣāvacanaṃ cakruricchāśaktivimohitāḥ || 41-27 || viyogadalamāśritya yadā krīḍati vai rasaḥ | tadrasānukūlagatirvimohayati sumaṅgalā [tatkālānukūlagatirvimohayati sumaṅgalā i0 pā0 |] || 41-28 || tadā priyaḥ sakhīḥ prāha śṛṇudhvaṃ mama bhāṣitam | nivāryamāṇā hi mayā durantācca manorathāt || 41-29 || na nivṛtāśca bho sakhyo yūyamāgrahatatparāḥ [āgrahamedurāḥ i0 pā0 |] | nānāduḥkhamayīṃ bālalīlāṃ drakṣyatha mā ciram || 41-30 || vismariṣyatha māṃ tatra kimanyadadhikaṃ bruve | tathāpi sundarī hyeṣā tārayiṣyati tattamaḥ || 41-31 || matā prabodhitā samyak kathayitvā vinirṇayam | iti priyavacaḥ śrutvā sarvāḥ sakhyo mudānvitāḥ || 41-32 || prasannānandajaladhau nimagnāḥ śaktimohitāḥ | phale vilambamājñāya punastāḥ prārthanotsukāḥ | [yadāsmākampriyaṃ ceccha tadā pūraya cepsitam ityapi pā0 |] yadā tadā priyaścakre tanmanorathapūraṇam || 41-33 || iti māheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsamvāde ekacatvāriṃśaṃ paṭalam || 41-41 || atha dvicatvāriṃśaṃ paṭalam ataḥ paraṃ pravakṣyāmi prastutaṃ śṛṇu sundari | yacchrutvā vividhā līlā hṛdyārūḍhā bhavetpriye || 42-1 || santoṣānandabhūmyostu sandhau puṣpādriruttamaḥ | yojanāyutamānena nānāścaryamayo mahān || 42-2 || nānādhātumayaḥ śrīmān nānāmaṇivibhūṣitaḥ | trīṇyasyādripradhānasya śikharāṇi dyumanti ca || 42-3 || pāvamānaṃ mahāramyaṃ vibhrājamiti tadbhidā | pāvamāne tu śikhare nityaṃ saṅkrīḍate hariḥ || 42-4 || nityaṃ saṅkrīḍatoreva svāminīkṛṣṇayorapi | śramagharmajalasrāvo mahānāsīcca dehataḥ || 42-5 || tadvāripūrṇaṃ yatrāste saraḥ paramasundaram | śatayojanamānena ratnasopānabhāsvaram || 42-6 || bhramadbhramarasaṃśobhi sarojavanasaṅkulam | pakṣiṇāṃ svarṇapakṣāṇāṃ kulairmaṇḍitasaikatam || 42-7 || tasmātpravṛttā saraso nāmnā sā yamunā nadī | agādhatoyā gambhīrā bahulāvartabhīṣaṇā || 42-8 || pāvamānātpatantī sā nadī virajamastake | śataikayojanottuṅge dhārādhvanitagahvare || 42-9 || santoṣabhūmikāṃ plāvya kiñcidvairāgyabhūmikām | cidānandamayīṃ bhūmiṃ kiñcidānandabhūmikām || 42-10 || ratibhūmiṃ plāvayantī yāti bhūmiṃ prakāśikām | prakāśānandabhūmyo'stu hyantarāle mahāsaraḥ || 42-11 || sapādalakṣayojanamāṃnena parivistṛtam | samudra iva gambhīraṃ ratnasopānasundaram || 42-12 || pūrayantī punastasmānniryāti jñānabhūmikām | bhuktibhūmiṃ samāplāvya yāti premātmikāṃ bhuvam || 42-13 || premātmikāṃ bhuvaṃ plāvya sudhābdhau vilayaṅgatā | rasasya ramamāṇasya dalābhyāṃ girinandini || 42-14 || tatsyandamātrāṃ yamunāṃ cintayettadabhedataḥ | yamunānilasaṃsargasamutthānandasāgaraḥ | kūṭasthaṃ gaṇitānandaṃ pūrayatyeva santatam || 42-15 || parabrahma rasaḥ kṛṣṇaḥ tasyāpi dravarūpiṇīm | yamunāṃ kena tulayedrasānandajalātmikām || 42-16 || gomedakhaṇḍe yamunāpravāho yojanātmakaḥ | tatra pītamiva svacchaṃ jalaṃ pīyūṣasannibham || 42-17 || ubhayoḥ kūlayostasyāḥ kuṭṭimāni bṛhanti ca | nānāratnamayastambhamaṇḍapāni dyumanti ca || 42-18 || guñjadbhramarapuṣpālilatākuñjāvṛtāni ca | caturlakṣāṇi deveśi [mahāntyujjvalāni ca i0 pā0 |] mahastomojvalāni ca || 42-19 || uparyadhaḥ sthitāsteṣāṃ pakṣiṇaścitrapakṣakāḥ | kuñjasañcāriṇaḥ kecit kecinmaṇḍapasaṃsthitāḥ || 42-20 || kuṭṭimāntaḥsthitāḥ kecidgāyanto madhurasvarāḥ | vajrakhaṇḍapraveśo'syādaśayojanamānataḥ || 42-21 || payaḥ phenanibhaṃ tatra dṛśyate salilaṃ śivam | tāvāneva pravāhosyāstaṭayoḥ kuṭṭimāni ca || 42-32 || svarṇabhaktivicitrāṇi ratnasvastikavanti ca | caturdvārāṇi sarvāṇi muktātoraṇavanti [caturdvārāṇi muktānāṃ nānātoraṇavanti va i0 pā0 |] ca || 42-23 || maṇimaṇḍapayuktāni svarṇastambhojvalāni ca | vajramuktāpravālāḍhyaviṣṭarāstaritāni ca || 42-24 || rasānandātmanāṃ yatra pakṣiṇāṃ kalakūjitaiḥ | śravaṇānandasandohaṃ varṣadbhiḥ sukhamīyate || 42-25 || puṣparāgamaye khaṇḍe cidānandātmabhūmike | śyāmaśvetajalā bhāti praviṣṭā yamunā nadī || 42-26 || śatayojanamānena viṃśālāstatpravahakāḥ | svarṇamāṇikyasopānā phullasvarṇāmbujākulā || 42-27 || patatpadmarajaḥpuñjapiñjarīkṛtasajjalā | haṃsakāraṇḍavānekakolāhalataṭotsavā || 42-28 || antaḥsthāratnasikatācākacakyalasajjlā | ekenonaṃ ca [ekena nyūnaṃ śatakaṃ i0 pā0 |] śatakaṃ yojanānāṃ pramāṇataḥ || 42-29 || cidānandamahīvyāptā pādenānandabhūmikā | ānandabhūmisañcāriyamunātaṭasīmani || 42-30 || tīrthasaptakamīśāni smarellīlārasāśrayam | jalāvatāramārgāṇāṃ taṭasīmavanāni [taṭasīmni i0 pā0 |] tu || 42-31 || vanaṃ cāndramasaṃ nāma dvitīyaṃ nīlakānanam | tṛtīyaṃ puṣpadantākhyaṃ tūryamānandakānanam || 42-32 || pañcamaṃ hemakūṭākhyaṃ ṣaṣṭhaṃ tattārakūṭakam | gāruḍaṃ nāma vikhyātaṃ saptamaṃ vanamucyate || 42-33 || vane cāndramase devi nāmnā cāndramaso mahān | nyagrodharāja ābhāti vaidūryavilasacchadaḥ || 42-34 || cakṣuṣmatpadmarāgo'tha phalasphāraprabhācitaḥ | svarṇāṅkurajaṭāprāntalambinamauktikagucchakaḥ || 42-35 || divyapakṣikṛtāvāsaśākhāndolanavibhramaiḥ | darśanādantarātmānaṃ camatkurvannaṭo yathā || 42-36 || phalāpahnutacañcuśrīpatrāpahnutapatrakāḥ | mahārājeti kṛṣṇeti vācā ca dṛṣṭavyaktikāḥ || 42-37 || mādhvīkaśravaṇāṃ divyāṃ nānākalapadāṃcitām | giraṃ ca kīranivahāḥ saṃsṛjanti kutūhalam || 42-38 || yasyādhastāt samābhāti śaśikāntamaṇisthalī | akhaṇḍacandrakāntodyatprabhāpuñjasupeśalā || 42-39 || yaddīrghaviṭapālambamānāndolanavibhramāḥ | sakhyaḥ parasparaṃ yasyāṃ pratibimbabhujo bhuvi || 42-40 || yadālavālavadbhāti māṇikyavarakuṭṭimaḥ | caturbhiḥ kāñcanastambhairmuktāvaidūryabhūṣitaiḥ || 42-41 || uparyarkamaṇikḷptamaṇḍapacchāyayāvilaḥ [chāyayānvitaḥ i0 pā0 |] | viṣvagvitataviṭapākrāntaprāntamahītalaḥ || 42-42 || nyagrodhamūlasaṃsūtakalpadrumalatāmadhaḥ [saṃsṛta i0 pā0 |] | divyapallavapuṣpāḍhyo ratnasiṃhāsanottame [puṣpāḍhyāṃ i0 pā0 |] || 42-43 || krīḍārthamāgatastatra tiṣṭhate puruṣottamaḥ | yojanāyutamāṇikyakuṭṭimasthāḥ sakhīgaṇāḥ || 42-44 || hasanto hāsayantaśca divyakrīḍākutūhalaiḥ | mañjusvareṇa gāyanti priyasyaiva yaśo'malam || 42-45 || tiṣṭhantyatra mahodyāne tatsthānaparicārikāḥ | caturviṃśatirdeveśi sahasrāṇīti saṃkhyayā || 42-46 || tāsāṃ saudhāni śubhrāṇi maṇidvārāṇi pārvati | pravāladehalīkāni viṣvak nyagrodhamaṇḍalam || 42-47 || dvipaṅktibhāñji ramyāṇi sāptabhaumāni sundari | tāvantyeva virājante vīthīyuktāni madhyataḥ || 42-48 || anyonyapaṅktisthitaharmyalambaddolāsamārūḍhasakhīsamūhaḥ [sahasaḥ |] | anyonyasaṅghaṭṭana [kākatālīkaraḥ i0 pā0 |] pāṇipālīkaraḥ punaḥ śleṣamupaiti gāyan || 42-49 || hemaprākārakalitamidaṃ cāndramasaṃ vanam | yamunābhimukhe yasya dvāramābhāti kāñcanam || 42-50 || dvārāpasavyasavyasthau kuṭṭimau ratnakāñcanau | mahācatuḥstambhalasanmaṇḍapāḍambaraspṛśau || 42-51 || tataḥ sopānamārgeṇa gantavyā yamunā nadī | sopānāni sahasre dve dve śate ca daśottare || 42-52 || padmarāgārkavaidūryapravālaśaśigāruḍaiḥ | muktendranīlagomedapuṣpavajrahiraṇmayaiḥ || 42-53 || punaḥ punaḥ kramādetaiḥ sopānaiḥ prāntamaṇḍapaiḥ | adhoghaḥ kalpitaiḥ samyak gamyate yamunā nadī || 42-54 || maṇikāñcanasannaddhā yatra naukāḥ supeśalāḥ | vāyūddhūtadhvajapaṭāḥ vibhramante yatastataḥ || 42-55 || anekapotasaṃsthāsu sakhīṣu puruṣottamaḥ | madhyapotasthitaḥ samyak rājate tisṛbhiryutaḥ || 42-56 || svāminī vāmabhāgasthā dāḍimīpuṣpabhāṃśukāḥ | indirā sundarī cobhe puraḥ savyāpasavyayoḥ || 42-57 || indirā kṛṣṇapakṣīyā sundarī svāminī parā | hāsya kelivihāreṣu vivādeṣu rasātmasu || 42-58 || teneyamindirā sākṣātsvāminīprāṇavallabhā | sundarī cāpi kṛṣṇasya prāṇādhivallabhā hi sā || 42-59 || evaṃ krīḍārasānandasakhībhiḥ puruṣottamaḥ | vane cāndramase kṛṣṇaḥ sevate ca yadṛcchayā || 42-60 || iti māheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsamvāde dvicatvāriṃśaṃ paṭalam || 42-42 || atha tricatvāriṃśaṃ paṭalam śiva uvāca nīlodyāne'pi deveśi kadācitpuruṣottamaḥ | sakhīsahasrairāgatya krīḍate svāminīmukhaiḥ || 43-1 || akhaṇḍamāṇikyaśilākalpitā nīlabhūmikā | antarāntaritāmuktāvajravaidūryavidrumaiḥ || 43-2 || yatra vāpyaḥ sudhāpūrṇāḥ kāñcanotpalamālinaḥ [mālinī i0 pā0 |] | pravālapuṣpābharaṇā latollāsitamaṇḍapāḥ || 43-3 || uparyuparivinyastabhūmisthaparicārikāḥ | vīṇāmṛdaṅgaghoṣeṇa ghoṣayantyo vanasthalīm || 43-4 || rucirāṃśutaḍiddīptaratnabhūṣaṇabhūṣitāḥ [cīrāṃśutaḍiduhīpta i0 pā0 |] | nānārasakalābhijñā yaśo gāyanti saṃhatāḥ || 43-5 || caturviṃśatisāhasraṃ tatsthānaparicārikāḥ | dvipaṅktayā paritastāsāṃ mandirāṇyujvalanti ca || 43-6 || tanmadhyabhūmau deveśi krīḍāsaudhamanuttamam | koṭicandraprabhāpuñjadhikkārimaṇikalpitam || 43-7 || caturdikṣu lasatsvarṇastambharājirvirājitam | pratistambhaṃ pravinyastaputrikābhiralaṅkṛtam || 43-8 || muktāpravālaracitaṃ kapāṭadvāratoraṇam | haṃsapārāvataśukairbhittiśaṅkukṛtāspadaiḥ || 43-9 || anyo'nyaṃ vādibhiriva kṣiptā vāco jigīṣayā | manaḥ śrotraharā yatrānandayanti sakhīgaṇān || 43-10 || saudhāṅgaṇacaturdikṣu kuṭṭimāni bṛhanti ca | maṇḍapāṭṭālayuktāni maṇistambhaśatāni ca || 43-11 || dīrghikāsteṣu divyanti sṛjantyaḥ salilonnatim | kalpadrukusumāmodasuvāsitajalāḥ śivāḥ || 43-12 || narttakyo yatra nṛtyantiṃ nāṭyavidyāviśāradāḥ | yannūpuraraṇatkārāḥ śrūyante kuñjabhūmiṣu || 43-13 || kuṭṭimanikaṭārūḍhāścatvāro jambupādapāḥ [caturdaśaśloko'yaṃ kuṭṭimanikaṭanirūḍhāścatvāro jambapādapapravarāḥ | śākhāśatavicintayantaḥ kitava iveha kānanasyoccaiḥ || 43-14 || 43-itthamāryāchandasopanibaddha prācīna pustakeṣūpalabhyate | ] | śākhāyāṃ śatavistārāḥ kānanasyeva ketavaḥ || 43-14 || śākhābaddhasuvarṇaśṛṅkhalalasaddolādhirūḍhāṅganā | hastāhastamṛdaṅgadhīraninadairānandayantyaḥ śikhīn | vidyutpuñjanibhāṃśukāṃśuparighānāpādayantyaścalān yātāyātavihāravibhramalasatsmerānanākṣibhṛtaḥ || 43-15 || indranīlamaṇibhrājatprākārapariveṣṭite | nīlodyāne mahāramye krīḍate puruṣottamaḥ || 43-16 || yamunābhimukhe yasya mahādvāraṃ virājate | candrakāntaśilākḷptakapāṭaṃ ratnatoraṇam || 43-17 || dvārasya dakṣiṇe vāme kāñcanau kuṭimau samau | caturdvāramaṇistambhavajrīkalpitamaṇḍapau || 43-18 || tataḥ sopānamārgeṇa gantavyā yamunā nadī | sopānāni sahasre dve śate ca daśottare || 43-19 || asmin sopānamārge'pi vāmadakṣiṇayoḥ sthitāḥ | ratnamaṇḍapaśobhāḍhyāḥ kuṭṭimāḥ santyanekaśaḥ || 43-20 || kadācijjalakhelānte tiṣṭhantyatra sakhīgaṇāḥ | caturasrā viśālāsti tatrocermaṇivedikā || 43-21 || vedikāyāṃ viśālāyāṃ kuṭṭimo maṇibhūṣitaḥ | svarṇastambhacaturdvāro muktāmaṇḍitamaṇḍapaḥ || 43-22 || vedikāyāṃ samudbhūte dve dale svarṇapatrake | pārśvayoḥ padmarāgīyapuṣpapracayabhūṣite || 43-23 || maṇḍapopari tacchākhāḥ prasṛtāḥ kusumākulāḥ | kāścana prasṛtāstasya madhyadeśe suśobhane || 43-24 || tatra siṃhāsana devi koṭicandrāṃśunirmalam | indirāsundarībhyāṃ tu pārśvayoḥ samadhiṣṭhitam || 43-25 || kadācittatra bhagavān kṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ | tiṣṭhate krīḍate tābhiḥ sakhībhiḥ kṛtakautukaḥ || 43-26 || smaredatho vanaṃ divyaṃ puṣpadantākhyamadbhutam | vaidūryavīrudhāṃ yatra rājayo bhānti peśalāḥ || 43-27 || latāparimalodgāralobhamugdhīkṛtāśayāḥ | itastatonudhāvanti bhṛṅgā māyārditā yathā || 43-28 || puṣpadantābhidho yatra dāḍimītarurullasan | māṇikyakusumaśrīko vaidūrya [atra sarvatra vaiḍūrya śabda evopalabhyate natu vaidūrya iti |] ruciracchadaḥ || 43-29 || viśuddhasphāṭikamayī yatra bhūmirvirājate | arajaskāmṛtasyandā pratibimbatabhūruhā || 43-30 || vaidūryapatradyutipuñjapūritaṃ māṇikyapuṣpaprabhayānurañjitam | vanaṃ viśantyo hi mayūravallabhā nṛtyanti vidyuddhanaśaṅkitāśayāḥ || 43-31 || vidīrṇasaddāḍimabījasaṃhatīrnirīkṣamāṇāḥ prabalānurāgiṇīḥ | svadantasādṛśyamupeti vā na vābhyupetumādarśadharā bhavanti || 43-32 || yojanāyutamūrddhanyaḥ śākhākrāntamahītalaḥ [yojanāyatamūrdhanyaśākhā krāntamahītalaḥ i0 pā0 |] | phalapallavapuṣpaśrībhārabhugnamahābhujaḥ || 43-33 || anekapakṣisaṅghātagītaśravaṇanandanaḥ | yadadhaḥ kuṭṭimavaro rājate svarṇanirmitaḥ || 43-34 || pravālastambhaśobhāḍhyaratnamaṇḍapamaṇḍitaḥ | puṣpadantaḥ sakhīvṛndāvataṃsīkṛtapuṣpakaḥ || 43-35 || ādhipatye vanasyāsya niyukta iva rājate | svarṇakuṭṭimamadhye tu vaidūryamaṇinirmitam || 43-36 || mahāsiṃhāsanaṃ devi yacca kṛṣṇo'dhitiṣṭhati | nīlāmbara ivābhāti śubhravastradharo'pi yat || 43-37 || sarvāḥ sakhyo'pi vaidūryasiṃhāsanaparamparām | juṣāṇāḥ parito bhānti nīlāmbaradharā iva || 43-38 || atīva bhūṣāmbaravaiparītyaṃ nirīkṣyamāṇāḥ prahasanti sakhyaḥ | svānāṃ priyasyāpi parasparaṃ tāḥ pradattatālīkarapaṅkajeṣu || 43-39 || caturviṃśatisāhasraṃ tatsthānaparicārikāḥ | paricaryāparāstatra vasante kṛṣṇayoṣitām || 43-40 || divyapuṣpāmbarākalpairdivyagandhānulepanaiḥ | divyānandarasaistatra sevante paricārikāḥ || 43-41 || nānākrīḍārasāsaktā yadā sakhyaḥ priyeṇa hi | tadā kācinmṛdaṅgeṇa kācittantrīraveṇa ca || 43-42 || kāścinmadhuravīṇābhirnṛtyagītādibhiśca kāḥ | paritaḥ svagṛhārūḍhā dūratastoṣayanti tāḥ || 43-43 || pūrvoktena prakāreṇa tāsāṃ saudhāni pārvati | dvipaṅktyāparito bhānti vīthīyuktāni madhyataḥ || 43-44 || vaidūryaratnavilasatprākārapariveṣṭite | puṣpadantamahodyāne krīḍate puruṣottamaḥ || 43-45 || yamunābhimukhe yasya rājate gopuraṃ mahat | padmarāgamaṇikḷptakapāṭadvāratoraṇam || 43-46 || tataḥ sopānamārgeṇa gantavyā yamunā nadī | sopānāni ca tāvanti saṃkhyāvarṇavibhedataḥ || 43-47 || dvārasya dakṣiṇe vāme kuṭṭimau sumanoharau | stambhamaṇḍapasaṃyuktau muktāmāṇikyatoraṇau || 43-48 || jalakrīḍāvasāne tu kṛṣṇaḥ svasakhīvṛtaḥ | muhūrttaṃ kuṭṭime sthitvā tato yāti nijālayam || 43-49 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivapārvatīsamvāde tricatvāriṃśaṃ paṭalam || 43-43 || atha catuścatvāriṃśaṃ paṭalam śiva uvāca smaredatho mahānandavanaṃ sarvartusevitam | nānāpuṣpalatākuñjapuñjaśobhāvirājitam || 44-1 || yatra bhūḥ kāñcanī divyā navaratnavicitritā | sārddhaikayojanāyāmavistārā madhyavedikā || 44-2 || caturasrā divyaratnā prabhāpuñjāruṇāntarā | tanmadhye kuṭṭimo devi yojanārddhapramāṇataḥ || 44-3 || rajatasvarṇavajrendumuktāvidrumagāruḍaiḥ | vaidūryairindranīlaiśca padmarāgārkagomadaiḥ || 44-4 || samantatā parikḷptastambharājivirājitaḥ | dakṣiṇottaramadhyasthasūtramākarṣya pārvati | pūrvagarbhagataṃ kuryādadhaḥ paścimagarbhagam || 44-5 || indranīlaprabhāliptamevaṃ koṇacatuṣṭayam | kalpadrumalatākoṇe catuṣkoparirājate || 44-6 || śatayojanasaṃsarpidivyasaurabhamedurā | divyapravālakusumāmodamohitaṣaṭpadā || 44-7 || mandamārutasaṃsargacalatkusumapallavā | padmarāgamayastambhau pūrvadvāre niyojitau || 44-8 || mahānīlamaṇistambhau dakṣiṇe tu vyavasthitau | mahāvajramaṇeḥ stambhau pratīcyāṃ diśi kalpitau || 44-9 || vaidūryastambhayugalamuttare hyanukalpitam | taptacāmīkarakḷptamaṇḍapasteṣu kalpitaḥ || 44-10 || antarbahistatra muktā bhānti tārāgaṇā iva | anekakoṭicandrārkaprabhādhikkārivarcasaḥ || 44-11 || vedimadhye tu kalaśā vibhānti maṇimedurāḥ | maṇḍapādho madhyabhāge ratnasiṃhāsanottamam || 44-12 || paritastasya deveśi siṃhāsanaparamparā | kṛṣṇapriyāniveśārhā kṛṣṇe madhyāsanaṃ gate || 44-13 || vedikāparito bhānti nānāmaṇimayā latāḥ | mālatī mallikā yūthī jāticandanapāṭalī [pāṭalā i0 pā0 |] || 44-14 || kadambapārijātāmrabakulārjunakesarāḥ | ketakīcampakāśokanīpāśvatthavaṭādikāḥ || 44-15 || ratnacchadā ghanībhūtāḥ puṣpapallavamaṇḍitāḥ | marullīlācalaśākhārūḍhasyalavihaṅgamāḥ [cala i0 pāṭhaḥ0 |] || 44-16 || ratnakulyāvinirgacchatsudhāpūrasutarpitāḥ | ābhānti pādapā divyā mahānandavane priye || 44-17 || caturviṃśatisāhsraṃ tatsthānaparicārikāḥ | tāsāṃ gṛhāṇi divyāni parito bhānti sundari || 44-18 || vajraprakalpitamahāprakārapariveṣṭitam | mahānandavanaṃ vande rasānandaikapattanam || 44-19 || yamunābhimukhe yasya gopuraṃ padmarāgajam | yaugapadyoditānekabālārkadyutibhāsuram || 44-20 || kuṭṭimadvayamīśāni yadbahirbhātisundaram | caturdvāraṃ catuḥstambhaṃ śobhāvirbhāvabhūmikam || 44-21 || tataḥ sopānamārgeṇa gantavyā yamunā nadī | smaredatho maheśāni hemakūṭavanaṃ mahat || 44-22 || yatra hemamayī bhūmirhemapādapasaṅkulā | tanmadhye kuṭṭimau haimau haimastambhacatuṣṭayam || 44-23 || gavyūtyarddhayutaḥ śrīmān haimamaṇḍapabhūṣitaḥ | caturviṃśatisāhasraṃ tatsthānaparicārikāḥ || 44-24 || tāsāṃ gṛhāṇi divyāni haimopaskaravanti ca | maṇḍapamparito bhānti taḍitāmiva rāśayaḥ || 44-25 || saudhamaṇḍapayordevi yāvatsyādantarālakam | tatsarvaṃ parito vyāptaṃ nāraṅgīlatikāśataiḥ || 44-26 || elālaviṅgakāśmīrasurabhyanilasevitam | mṛdvīkāmaṇḍapayutaṃ mātuliṅgalatollasat || 44-27 || bandhūkairhayamāraiśca lavalībhiralaṅkṛtam | karṇikāraiśca kundaiśca campakaiścandanairvṛtam || 44-28 || nānāpakṣigaṇādhvānamukharīkṛtadiṅmukham | mahānandamahollāsakrāntakokilakūjitam || 44-29 || nṛtyatkalāpinikara guñjanmattamadhuvṛtam | dhāvaddhariṇasañcāramutpatatplavagadrumam [utplavatplavagadrumam i0 pā0 |] || 44-30 || hemaprākārasaṃvītaṃ hemakūṭamivāsthitam | hemakūṭamahodyānaṃ hemagopuramaṇḍitam || 44-31 || hemakuṭṭimavibhrājad bahiḥpārśvadvayojjvalam | tataḥ sopānamārgeṇa gatabyā yamunā nadī || 44-32 || tataśca tārakūṭākhyaṃ smaredvipinamadbhutam | nīlaratnamayī bhūmirbhrājate yatra nistulā || 44-33 || kadambakalpadrupamapārijātairamandagandhāhṛtabhṛṅgasaṅghaiḥ | marullasatpallavarājipuṣpairyathā sadaḥ sadbhirivātiśobhate || 44-34 || jambīrairnimbukaiścaiva kovidārārjunairapi | śrīparṇaiḥ sarasairāmraiḥ panasairdakulairapi || 44-35 || nāgapunnāgamandāraistathaivāmalakīdrumaiḥ | amlānapuṣpābharaṇaiḥ samantāt pariśobhitam || 44-36 || tārakūṭamahaṃ vande tāraprākāraveṣṭitam | caturviṃśatisāhasraṃ tatsthānaparicārikāḥ || 44-37 || tāsāṃ gṛhāṇi divyāni tārakuṭṭimamuccakaiḥ | parito bhānti deveśi dalānīva kuśeśayam || 44-38 || yamunābhimukhe yasya bhāti gopuramunnatam | gopurasya bahirbhāge rājitaṃ kuṭṭimadvayam || 44-39 || stambhaiścaturbhirudbhāntaṃ rājataiḥ svarṇasūtritaiḥ | tataḥ sopānamārgeṇa gantavyā yamunānadī || 44-40 || smaredatho maheśāni gāruḍaṃ vanamadbhutam | gāruḍai ratnanicayaiḥ parikalpitabhūmikam || 44-41 || tatra hastāntare devi catuṣkaṃ maṇikalpitam | pūrvapaścimabhāgena candrakāntamaṇidvayam || 44-42 || dakṣiṇottarabhāgena padmarāgadvayāṅkitam | anyonyacumbitamukhaṃ śuddhasvarṇagṛhārpitam || 44-43 || evaṃ koṭicatuṣkāṇi hastamātrāntarāntaram | bhānti sarvatra deveśi garutmamaṇibhūmiṣu || 44-44 || yasyāḥ prāntacatuṣkeṣu sthalapaṅkeruhāṇyapi | yatparāgarajaḥ puñjairaruṇīkriyate'mbaram || 44-45 || tanmadhyadeśagaḥ śrīmān bhāti māṇikyamaṇḍapaḥ | sūryakāntamaṇisthambhanīlapatraśriyollasat || 44-46 || tanmadhye dīrghikā dīrghā svarṇapaṅkajamālinī | yadgandhāghrāṇamattālijhaṅkāramukharāntarā || 44-47 || māṇikyabhūmipatitā api mauktikarājayaḥ | na harṣayanti kādambān guñjāśaṅkāpratāritān || 44-48 || māṇikyakandalākrāntā vaidūryavilasacchadāḥ | maṇḍapaṃ parito dūrādvibhānti kadalīlatāḥ || 44-49 || kadalīkāṇḍamārūḍhā haṃsā gophenasannibhāḥ | tatpatradyutisambhinnā na lakṣyante manāgapi || 44-50 || vāyvāndolitapatraughaprakampatkandalastanāḥ | kūjatpakṣigaṇakrīḍā manonayananandanāḥ || 44-51 || nṛtyamānā ivābhānti kadalyo vārayoṣitaḥ | caturviṃśatisāhasraṃ tatsthānaparicārikāḥ || 44-52 || madhyavīthīni saudhāni dvipaṃkttyā bhānti tadbahiḥ | bhrājanmaṇikapāṭāni hasad ratnājirāṇi ca || 44-53 || tadbahirbhāntideveśi mahodyānalatādrumāḥ | gandhālubhya bhramadbhṛṅgā marudāghātavepitāḥ [gandhalubhyadbhramadmṛṅgāḥ sapta gāyanti te svarāḥ i0 pā0 |] || 44-54 || mayūramṛgacakrāhvahaṃsakāraṇḍavaiḥ pikaiḥ | śukapārāvatakrauñcasārasairhārilairapi || 44-55 || śākhāmṛgaiḥ śaśaiḥ kroḍaiścātakaiścaṭakairapi | patatribhiranekaiśca kulaṅgairupasevitam || 44-56 || jāḍyaṃ mama dhiyo bhidyādudyānaṃ gāruḍāhvayam | muktāprākārakalpitamaprākṛtajanāśrayam || 44-57 || yamunābhimukhe yasya mahādvāraṃ virājate | māṇikyadehalīramyamindranīlakapāṭakam || 44-58 || mahādvārabahirbhāge kuṭṭimadvayamadbhutam | kāñcanaṃ vidrumastambhaṃ svarṇamaṇḍapamaṇḍitam || 44-59 || yatrasthāḥ parigāyanti nṛtyanti ca varāṅganā | vīṇāmṛdaṅgavādyādividyānaipuṇyaśālinaḥ [śālinīḥ |] || 44-60 || tataḥ sopānamārgeṇa gantavyā yamunā nadī | pūrvasaṅkhyaiva sarvatra sopānānāṃ priyaṃvade || 44-61 || eṣu sthāneṣu deveśi līlārthaṃ puruṣottamaḥ | āyāti candrikodgārivimānena sakhīvṛtaḥ || 44-62 || kadācidrathamāruhya sahasrāśvayujaṃ hariḥ | sakhīsamājamadhyasthastallīlāpremagarvitaḥ || 44-63 || rathāḥ santi mahādivyāḥ sahasrāṇi tu ṣoḍaśa | pradhānāḥ ṣoḍaśaiveṣu tāṃste vakṣyāmi nāmataḥ [saśṛṇu i0 pā0 |] || 44-64 || candrako bhadrakaścaiva manojavamahājavau | javamālī maṇiskando rociṣmān bhadrasenakaḥ || 44-65 || meghanādo mahānādaścandragauro visarpaṇaḥ | nīlacakraḥ kuraṅgāhvaḥ svarṇanemirvibhāvasuḥ || 44-66 || sarva ete sahasrāśvayujaḥ kāñcanamālinaḥ | kṣudraghaṇṭāninādena paripūritadiṅmukhāḥ || 44-67 || kecinnīlavarūtheṣu vyuptamauktikarājayaḥ | vibhānti vilasattārāgaṇā iva balāhakāḥ || 44-68 || kecinnīlavarūtheṣu svarṇarekhāvicitritāḥ | taḍidunmeṣarucirā hepayanti ghanaśriyam || 44-69 || kecidraktavarūtheṣu vajramaṇḍapamaṇḍitāḥ | vilajjayanti sandhyābhraśatabhānūdayaṃ nabhaḥ || 44-70 || anyepi syandanavarā meghagambhīraniḥsvanāḥ | mauktikākhye vane divye rājante rājimaṇḍalaiḥ || 44-71 || mahāsaudhāṅgaṇabhrājanmaṇḍapasyāpasavyataḥ [maṇḍapasyāsya savyataḥ i0 pā0 |] | rathāḥ ṣoḍaśa tiṣṭhanti hayaśālāsu te hayāḥ || 44-72 || vimānānyapi divyāni vyāyatāni nijecchayā | vicitraśayanasthānasabhāvāṭīvṛtāni ca || 44-73 || muktāvitānaśobhāni maṇistambhojjvalāni ca | koṭicandraprabhāsparddhiratnacitrāṅgaṇāni ca || 44-74 || ratnastambhāvalibhrājatputrikāhastakalpitaiḥ | maṇibhirbhānti veśmāni pradīpāvalibhiryathā || 44-75 || aṣṭādaśasahasrāṇi vimānapravarāṇi hi | teṣvapyaṣṭādaśaiveha varīyāṃsi dyumanti ca || 44-76 || unmādanaṃ sudhāsyandi candrakaṃ śatacandrakam | tuṅgabhadraṃ manoyānaṃ mahānīlamudañcanam || 44-77 || vajrakūṭaṃ kalāsāraṃ cārucandraṃ prabhāruṇam | hemakakṣaṃ prabhāpūraṃ puṣpagandhamanāvilam || 44-78 || citradhvajaṃ [citrakūṭa i0 pā0 |] vajrakūṭamevamaṣṭādaśa smṛtāḥ | sthāpyante śivikākhyā yā vimānaśreṣṭhabhūmiṣu || 44-79 || cidānandānandabhūmyorevamāplāvya nimnagā | prakāśānandasandhisthasarasyāṃ viśate hi sā || 44-80 || sarasaḥ punarudbhūya prakāśābhimukhaṃ gatā | śatayojanamānena tataḥ paścimavāhinī || 44-81 || jñānabhūmimathāplāvya prayātā bhuktibhūmikām | premabhūmiṃ tataḥ plāvya praviṣṭā paścimārṇavam || 44-82 || ānandabhuktyorantarāle mahāmāṇikyaparvataḥ | balārkakoṭirucira ucchrāye śatayojanaḥ || 44-83 || yannitambabhavā nadyaścatasro yamunāṃ gatāḥ | praviśanti sudhāsindhuṃ suṣumṇā sirasā sitā || 44-84 || nimlocā nāmataḥ khyātāḥ sarvāḥ pīyūṣavāhinīḥ | kadācit krīḍate tatra nirjharadhvaninādite || 44-85 || sakhīsahasrasaṅkīrṇavimānavaramāśritaḥ | giridroṇīṣu ramyāsu bhagavānpuruṣottamaḥ || 44-86 || evaṃ cānekalīlābhī rasarūpābhiranvaham | krīḍate hi rasaḥ sākṣāt kṛṣṇaḥ paramapūruṣaḥ || 44-87 || etatte sarvamākhyātamanāpṛṣṭamapi priye | smṛtyavasthodaye kṛṣṇastrīṇāmetaddhitaṃ yataḥ || 44-88 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivapārvatīsamvāde catuścatvāriṃśaṃ paṭalam || 44-44 || atha pañcacatvāriṃśaṃ paṭalam śiva uvāca smaredatho mahādevi brahmanālaśriyaṃ śubhām | brahmanālānandavanāddaṇḍākāratayā [brahmanālonandavanāt i0 pa0 |] sthitaḥ || 45-1 || mārga eva maheśāni nijālayaniveśane | gopuradvāramāramya prākāradaśakāvadhi || 45-2 || viṃśatiryojanānāṃ ca brahmanāla udāhṛtaḥ | pārśvayorubhayostasya ṣaṣṭyuttaraśataṃ priye | saudhāni santi deveśi bahiḥ kuṭṭimavanti ca || 45-3 || tattatprākārasaṃvīta tattadudyānamaṇḍalam | tattaddvārapraveśena gamyate brahmanālataḥ || 45-4 || pratiprākārāmīśāni praveśe brahmanālataḥ | savyāpasavyayordvāradvayamudyatprabhāruṇam || 45-5 || svarṇaprākārasaṃvītā mahācampakavāṭikāḥ | anekapakṣīninadā bahulāmodamedurāḥ || 45-6 || taptakāñcanavarṇābhā bhānti campakakorakāḥ | dīpā iva nivātasthā bhṛṅgairdūratarojjhitāḥ || 45-7 || pūrṇaśāradarākeśānukārikusumojjvalāḥ | rājante yatra bahuśo divyāścampakavīrudhaḥ || 45-8 || campakodyānakuñjeṣu divyaharmyakṛtāspadāḥ | caturdaśasahasrāṇi vasanti paricārikāḥ || 45-9 || kadācit krīḍate tatra śrīkṛṣṇaḥ svasakhīvṛtaḥ | madhye tārāgaṇasyeva pūrṇaśāradacandramāḥ || 45-10 || tadantaḥ saṃsmareddevi vanaṃ kalpadrumākulam | mahāvaidūryaśālena samantāt pariveṣṭitam || 45-11 || kalpadrukusumāmodamodamānā śilīmukhāḥ | nānyagandhamapekṣante pūrṇakāmā yathetarat || 45-12 || kalpadrukusumāsvādurasavyāsaktabuddhayaḥ | svāṃ vācaṃ mudrayantīha jñātatatvā ivālayaḥ || 45-13 || mahāmarakatakḷptasthalīpatitamauktikā | yathā tāmasabhaktasya buddhiḥ premāṅkurojjvalā || 45-14 || madhuśrīmādhavaśrīkaḥ strīskandhārpitasadbhujaḥ | puṣpakalpitavāsaḥśrīrbhūṣāśṛṅgāramaṇḍitaḥ || 45-15 || vasantaḥ santataṃ yatra carate'sau rasātmakaḥ | kalpadrumamahākuñjavīthiṣu premavihvalaḥ || 45-16 || kāmakodaṇḍakuṭilabhrūlatācāruvibhramaḥ | kuṅkumāraktavasanaḥ sācīkṣaṇavicakṣaṇaḥ || 45-17 || divyapuṣparajaḥ puñjadhūsaraḥ sasmitānanaḥ | kalpakodyānakuñjeṣu divyaharmyakṛtālayāḥ || 45-18 || trayodaśa sahasrāṇi vasanti paricārikāḥ | kadācidatra bhagavānkṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ || 45-19 || vasantalīlārasiko rasātmopavane caran | indirāsundarīmukhyapriyāvibhramamohitaḥ || 45-20 || priyākaṭākṣacaṣakairāpīta iva sarvataḥ | āvṛṣṭa iva puṣpaughaiḥ sakhīmuktaiḥ samantataḥ || 45-21 || abhivarṣan svayamapi sakhīḥ kusumavṛṣṭibhiḥ | mukhāmodasusaktālijhaṅkārodvignanetrayā || 45-22 || gāḍhamāliṅgitaḥ kaṇṭhe svāminyā padmahastayā | priyābhiḥ premayuktābhirjalayantravinirgataiḥ | kuṅkumāmbhobhirāsikto jātaḥ pītāmbaro yathā || 45-23 || gajībhiriva mātaṅgo ramate ratilampaṭaḥ | anekarasayuktāsu krīḍāsu kṛtakautukaḥ || 45-24 || tadantaḥ saṃsmareddivyāṃ mandāradrumavāṭikām | divyapravālaratnodyatprākārapariveṣṭitām || 45-25 || mahānīlamaṇibhrājadbhūmikābhāsamāśritām [bhāsinīkṛtām i0 pā0 |] | nṛtyanti yatra śikhino nityamambhodaśaṅkayā || 45-26 || mandāramakarandeṣu vilīnamatayo'layaḥ | vismarantyanyapuṣpāṇi yathā brahmarasaplutāḥ || 45-27 || yatrāste satataṃ rākā pūrṇacandrasamanvitā | kuhūḥ kokilacañcusthā kevalaṃ yatra labhyate || 45-28 || mandāramandasaurabhyalubdhā rolambarājayaḥ | na kvāpi gantumicchanti dānalubdhā ivārthinaḥ || 45-29 || śuktiśrīti śuciśrīti yasya vāme madālase | mandārodyānasañcārī grīṣmartturmadavihvalaḥ [grīṣmartustigmalocanaḥ i0 pā0] || 45-30 || mandārodyāna kuñjeṣu divyaharmyakṛtāspadāḥ | dvādaśaiva sahasrāṇi vasanti paricārikāḥ || 45-31 || mandārakuñjakrīḍārthaṃ kadācitpramadāgaṇaiḥ | mūlabhūmeḥ samutthāya paścimadvāramārgataḥ || 45-32 || praviśatyarabindākṣaḥ krīḍate ratilālasaḥ | mahākāmakalābhijñaḥ kāmātmā puruṣottamaḥ || 45-33 || tatastadantarudyānaṃ pārijātamayaṃ smaret | mahāmāṇikyaśālena samantātpariveṣṭitam || 45-34 || candrakāntaśilākḷptasthalīkamatisundaram | yatrenduraśmayaḥ sparśātsudhākaṇamavāpitāḥ || 45-35 || kuṭṭimā yatra bhūyāṃso visphuradratnamaṇḍapāḥ | kuñjaguñjanmadhukaravrātajhaṅkāranāditāḥ || 45-36 || sarasyo [sarasīṣu lasat i0 pā0 |] vilasatsvarṇasahasradalapaṅkajaiḥ | khelanmarālamithunairgandhavāsitapādapaiḥ || 45-37 || niścalālisamākrāntapatrajālaiḥ samantata | vilokayanti vātyantaṃ netrairunmeṣavarjjitaiḥ || 45-38 || pārijātavanīkuñjadivyasaudhakṛtālayāḥ | ekādaśasahasrāṇi vasanti paricārikāḥ || 45-39 || pārijātavanakrīḍārasalubdhena cetasā | kadācidatra bhagavān samāyāti sakhīgaṇaiḥ || 45-40 || kṛṣṇaṃ sarovarābhyāsamaṇikuṭṭimasaṃsthitam | bhūṣāmbarādibhiḥ sakhyaḥ [kausumaiḥ i0 pā0 |] kausumbhairbhūṣayanti hi || 45-41 || hārakuṇḍalakeyūravalayottuṅgamaulibhiḥ | uṣṇīṣakañcukakaṭibandharamyottarīyakaiḥ || 45-42 || pauṣpaiḥ kṛtaśrīḥ bhagavān sakhīvṛndāntare caran | divyapuṣpamayaṃ vetramādadhānaḥ karāmbuje || 45-43 || vamadbhiriva satprema vikuñcadbhṛkuṭītaṭaiḥ | abhivarṣanniva sakhīvṛndaṃ locanapaṅkajaiḥ [abhivarṣantīva sakhīvṛndalocanaṣaṭpadaḥ i0 pā0 |] || 45-44 || svakarālūnakusumābhṛṣābhirbhūṣayan [kusumākrīḍābhiḥ i0 pā0 |] sakhīḥ | hasito hāsayansarvā lolāgativicakṣaṇaḥ || 45-45 || gīyamānayaśā gāyan ramate kuñjabhūmiṣu | smaredatastadantaḥsthāṃ haricandanavāṭikām || 45-46 || gomedakamahāratnaracitasvīyagopurām | śuddhasphaṭikavibhrājadbhūmikākiraṇojjvalām || 45-47 || marullasatpallavarājirājitadrumāvalīnāṃ pratibimbabhūmiṣu | vihaṅgamāḥ pakvaphalāśayā muhuścañcūpuṭāghātavidhiṃ vitenire || 45-48 || kvacidvihaṅgāḥ sphaṭikāvanītale nirīkṣamāṇaḥ pratibimbavibhramam | svajātipakṣivrajaśaṅkitāśayāḥ kūjanti svaṃ svaṃ svaramuccakairmuhuḥ || 45-49 || haricandanasphuradamandasundarasphaṭikāvanītalā vanavihāriṇaḥ | pavanollasadviṭapaviṣṭarāḥ khagā vivadanti paṇḍitagaṇā ivodbhaṭāḥ || 45-50 || maṇikuṭṭimāsphuradamandaraśmayaḥ parito vibhānti kṛtaratnamaṇḍapāḥ | śukakokilabhramarahaṃsasārasaiḥ samupāsyamānaramaṇīyamadhyamāḥ || 45-51 || mukharāṭṭahāsaparipūritāmbaraḥ sunabhonabhastharamaṇīvirājitaḥ | ṛturāja eva kila prāvṛḍityayaṃ madaghūrṇamānanayano virājate || 45-52 || mṛdumandagarjjitapayodamaṇḍalīghaṭanāndhakāraparilabdhavarcasaḥ | parito bhramanti vanakuñjamaṇḍaleṣvatinīlaratnanibhakīṭakoṭayaḥ || 45-53 || haricandanadrumanikuñjamaṇḍaleṣvatidivyaratnaparicārikāgṛhāḥ | parito vibhāntyayutasaṃkhyayā śive jvaladagnibījaracitāṅgaṇaśriyaḥ || 45-54 || atrāpi krīḍate kṛṣṇaḥ svāminyādisakhīvṛtaḥ | nānākrīḍāvinodaiśca parihāsarasādibhiḥ || 45-55 || tadantaḥ saṃsmareddivyamudyānaṃ sumanoharam | vaiḍūryalatikākhaṇḍamaṇḍitaṃ nandanaṃ dṛśām || 45-56 || yatra vaiḍūryavṛkṣeṣu pravālapratibimbajā | kāpyabhikhyā dṛgambhojamodahetuḥ pravartate || 45-57 || sūryakāntamaṇikḷptadivyaprākāramaṇḍitam | sandhivarjjitamāṇikyaśilākalpitabhūmikam || 45-58 || sūryakāntamaṇicchāyāviddhamāṇikyabhūmikam | jātāruṇodayamiva bhramamutpādayatyaho || 45-59 || vaiḍūryadrumakuñjeṣu divyasaudhakṛtālayāḥ | sahasrāṇi nava proktāḥ tatsthānaparicārikāḥ || 45-60 || tadantaḥ saṃsmareddivyāṃ mahāmauktikavāṭikām | visphuratpuṣparāgīyaprākārapariveṣṭitām || 45-61 || māṇikyapuṣpavidyotanmahāmuktālatāvṛtām | latāsu visphuraddivyavaiḍūryavṛntabhāsurāḥ || 45-62 || mahāvajramaṇibhrājadbhūmikākiraṇaplutām | kuñjeṣu pakṣininadapratidhvanimanoharām || 45-63 || iṣorjalakṣmīlāvaṇyapravāhapatitāntaraḥ [bisphūrjalakṣmī i0 pā0 |] | mallikāmālatīpuṣpabhūṣāvāsaḥparicchadaḥ || 45-64 || smitaśobhimukhāmbhojaścampakadyutipāṇḍuraḥ | tatra sañcarate sākṣādrasarūpī śaradṛtuḥ || 45-65 || muktānikuñjabhuvanakrīḍārasavaśaṃvadāḥ | sahasrāṇyaṣṭa deveśi vasanti paricārikāḥ || 45-66 || krīḍate'trāpi bhagavān kṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ | svāminyādisakhīvṛndasabhākrīḍākutūhalaḥ || 45-67 || tadantaḥ saṃsmareddivyāṃ pravāladrumavāṭikām | garutmanmaṇiśālena nigūḍhāṃ paritaḥ priye || 45-68 || puṣparāgaśilākḷptavasudhātalamaṇḍitām | muktāstabakasaṃśobhipravāladrumaśibhitām || 45-69 || sahasahasyaśrībhyāṃ [sahaḥ i0 pā0] tu nārībhyāmupalālitaḥ | hemantastatra carate līlākhelakṛtādaraḥ || 45-70 || pravālodyānakuñjastharatnasaudhaniketanāḥ | sapta caiva sahasrāṇi vasanti paricārikāḥ || 45-71 || sūryakāntamaṇibhrājallatākusumapallavam | tadantaḥ saṃsmareddivyamudyān koṭisūryabham || 45-72 || koṭīnduvisphuraccandrakāntaśālena vyūhitam | divyapravālaratnaughairnibaddhavasudhātalam || 45-73 || tapastapasyaśrībhyāṃ ca taruṇībhyāmalaṅkṛtam | tadbhāvānubhavānandamodamānamaharniśam || 45-74 || śiśirartuṃ bhajettatra carantaṃ madavihvalam | sūryakāntanikuñjeṣu khelantyo madavihvalāḥ || 45-75 || ṣaṭsahasrāṇi deveśi vasanti paricārikāḥ | kadācidatra krīḍārthaṃ sakhībhiḥ puruṣottamaḥ || 45-76 || svāminyā ca samāsādya krīḍan vikrīḍayatyapi | tadanta saṃsmareddivyamudyānaṃ tu manoharam | padmarāgalatāpuñjakuñjaguñjanmadhuvratam || 45-77 || cintāratnavicitrāntarbhūmividyotitāntaram | anekakuṭṭimairbhrājanmaṇḍapaiḥ kuñjamadhyagaiḥ || 45-78 || bhrājatkapāṭaratnāliprabhodyairviyadantaram | uditendradhanuḥkoṭikurvāṇamiva sarvataḥ || 45-79 || kvacidindīvaravanaprocchalantaḥ prabhāṅkarāḥ | sāndrameghāndhakāreṇa limpanta iva diktaṭān || 45-80 || kalāpino hṛṣṭacittāstatra nṛtyanti santatam | uddhāṭya svakalāpāṃśca jaladāṭopaśaṅkayā || 45-81 || śukapārāpatakrauṃcapikakolāhalākulam | koṭīndukaumudīgavaṃnirvāsanalatāśatam || 45-82 || utpatadbhimṛgīvṛndairvarāhairgavayaiḥ śaśaiḥ | rurubhirmṛganābhaiśca camarībhiralaṅkṛtam || 45-83 || anekasūryasaṅkāśacintāratnāvṛtivratam | yatra pañcasahasrāṇi maṇiharmyakṛtāspadāḥ || 45-84 || divyaśṛṅgāraveṣāḍhyā rasabhāvavibhāvukāḥ | sevopacāracaturā vasanti paricārikāḥ || 45-85 || tadantaḥ saṃsmareddivyaṃ mahāpadmavanaṃ mahat | lakṣayojanavistīrṇaṃ guñjanmattamadhuvratam || 45-86 || viyadvitānitamiva parāgaiḥ pavaneritaiḥ | kurvan tadgandhasañcāriṣaṭpadavyājacitritam || 45-87 || mahāpadmāṭavīmadhye smaredekamaṇigṛham | catuḥṣaṣṭimahāstambhaśobhāḍambaramaṇḍitam || 45-88 || mūlabhūmistu prathamā dvitīyā mativibhramā | tṛtīyā bhogabhūmiśca nṛtyabhūmiścaturthikā || 45-89 || pañcamī śayanīyākhyā ṣaṣṭhī vaimānikīti ca | saptamī aṣṭamī cobhe dolābhūmī nirūpite || 45-90 || navamī dūralakṣā ca daśamī candrabhūmikā | ityetā daśa ākhyātā bhūmayo nijaveśmanaḥ || 45- priyābhiḥ saha vasedasmin ghanībhūto rasaḥ pumān || 45-91 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivapārvatīsamvāde pañcacatvāriṃśaṃ paṭalam || 45-45 || atha ṣaṭcatvāriṃśaṃ paṭalam śiva uvāca itthaṃ smarantī satataṃ nijadhāmamahodayam | krameṇa vāsanā devi gamayatyeva vāsarān || 46-1 || yadyeṣā virahāvasthā smaraṇākhyā pravarttate | tadā smṛtipathārūḍhaṃ nijaṃ dhāma bhavetpriye || 46-2 || anyathā dhyāyamānasya rasalīlāmahodadhim | madhye vicchidya vicchidya manastasmānnivarttate || 46-3 || yāvanna jāyate hyeṣā daśā virahasambhavā | tāvanna śaknuyātkartuṃ viddhi sevāṃ manomayīm || 46-4 || smṛtyavasthodayo yāvattāvatsevādvayaṃ bhavet | āntarīyā tathā bāhyā tayornaikatarā kvacit || 46-5 || sevayā tadgataṃ cetaḥ śanairlīlāgataṃ bhavet | smṛtyavasthāmavāpnoti krameṇa parameśvari || 46-6 || smṛtyavasthodaye devi manastattanmanorathaiḥ | pralāpākhyāmavāpnoti daśāṃ ca vyākulīkṛtam || 46-7 || abuddhipūrvakālāpaḥ pralāpaḥ kathitaḥ priye | priyalīlāvilāsādiviṣayasthiracetasaḥ || 46-8 || ramayasvādya ruciraṃ priyapremṇā vanāntare | priyaṃ tvaṃ cirakālena mayā prāpto'si sāmpratam || 46-9 || ityādivividhālāpāḥ pravarttante maheśvari | yadā dehānusandhānaṃ madhye madhye prajāyate || 46-10 || atyugratarasantāpanirvāpaṇapaṭīyasī | sudhādhāreva satataṃ vāk tvadīyā rasasravā || 46-11 || anaṅgakoṭisaundaryamahābdhimathanoddhṛtaḥ | sārāṃśa iva te rūpamānandodvelanakṣamam || 46-12 || mahāduḥkhatamastomavipāṭanapaṭīyasī | candrajyotsneva rucirā hāsyaśobhā tava priya || 46-13 || mayyetattu kathaṃ nātha viparītaṃ pravarttate | evamādīni vākyāni pravarttante guṇastave || 46-14 || tataḥ krameṇa deveśi manovaivaśyakāriṇī | ādhyavasthā pravarteta vipralambhadaśātmikā [vipralambharasātmikā i0 pā0 |] || 46-15 || dīrghatāpāgnisantaptamādhigrastaṃ manontaram | bahiḥ sṛjatyaśrudhārāṃ śvāsakampādikaṃ tathā || 46-16 || virahe prāṇanāthasya aprāptau saṅgamasya ca | jāyate devadeveśi daśā conmādasaṃjñikā || 46-17 || śvāsāśrupātasantāpakampabhūlekhanādibhiḥ | avasthā jñāyate devi hyunmāda iti saṃjñayā || 46-18 || jāyamāne tato devi tāpe virahasambhave | huṅkāramātravacanā tandrāmohasamākulā || 46-19 || anusandhānarahitā śvāsasaṃśoṣitādharā | vivarṇavadanākārā kṛśībhūtakalevarā || 46-20 || nakaṭyajātamaraṇā jaḍāvasthā bhavepriye | kadāciddevadeveśi dhairyasyāpyanavasthitau || 46-21 || nijanāthaviyogāgnijvālājvalitavigrahā | jāyate devadeveśi daśā maraṇarūpiṇī || 46-22 || ityetā virahāvasthā daśa proktā tavānaghe | vipralambhākhyaśṛṅgārarase prādurbhavanti tāḥ || 46-23 || yadyapyekā prajāyate daśā virahasambhavā | tathāpi ca varārohe rasasyānubhavo bhavet || 46-24 || yāvanna jāyate'pyekā daśā virahasambhavā | tāvanna jāyate devi rasasyānubhavaḥ kvacit || 46-25 || jñātvāpi priyaviśleṣaṃ yadyavasthodayo nahi | tadā cūḍāmaṇijapaḥ karttavyaḥ śuddhihetave || 46-26 || manovikāre bhāvākhye jāyamāne sureśvari | aprāptau virahāvasthāṃ dhatte bhāvaḥ sa eva hi || 46-27 || parānande priye jñāte tadaprāptivaśādiha | mano vikṛtimabhyeti bhāvasaṃjñāmalaukikīm || 46-28 || anekajanmakaluṣeryadā vītaṃ mano bhavet | naivāpnoti tadābhāvaṃ yena syādvirahodayaḥ || 46-29 || tanmālinyanirāsārthaṃ japasevārcanādikam | avaśyameva karttavya śrīkṛṣṇaprītaye ciram || 46-30 || anugrahadṛśā paśyet yadaiva puruṣottamaḥ | prasādasumukho bhūttvā tadā syādvirahodayaḥ || 46-31 || iti te sarvamākhyātaṃ daśāvasthānirūpaṇam | samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 46-32 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsamvāde ṣaṭcatvāriṃśaṃ paṭalam || 46-46 || atha saptacatvāriṃśaṃ paṭalam pārvatyuvāca bhagavan śrotumicchāmi yathā kṛṣṇaḥ prasīdati | vinā japaṃ vinā sevāṃ vinā pūjāmapi prabho || 47-1 || yathā kṛṣṇaḥ prasannaḥ syāttamupāyaṃ vadādhunā | anyathā devadeveśa puruṣārtho na siddhyati || 47-2 || śiva uvāca sādhu pārvati te praśnaḥ sāvadhānatayā śṛṇu | vinā japaṃ vinā sevāṃ vinā pūjāmapi priye || 47-3 || yathā kṛṣṇaḥ prasannaḥ syāttamupāyaṃ vadāmi te | japasevādikaṃ cāpi vinā stotraṃ na siddhyati || 47-4 || kīrtipriyo hi bhagavān varātmā puruṣottamaḥ | japastanmayatāsiddhyai sevā svācārarūpiṇī || 47-5 || stutiḥ prasādanakarī tasmātstotraṃ vadāmi te | sudhāmbhonidhimadhyasthe ratnadvīpe manohare || 47-6 || navakhaṇḍātmake tatra navaratnavibhūṣite | tanmadhye cintayedramyaṃ maṇigṛhamanuttamam || 47-7 || parito vanamālābhiḥ lalitābhiḥ virājite | tatra sañcintayeccāru kuṭṭimaṃ sumanoharam || 47-8 || catuḥṣaṣṭyā maṇistambhaiścaturdikṣu virājitam | tatra siṃhāsane dhyāyetkṛṣṇaṃ kamalalocanam || 47-9 || anarghyaratnajaṭitamukuṭojvalakuṇḍalam | susmitaṃ sumukhāmbhojaṃ sakhīvṛndaniṣevitam || 47-10 || svāminyāśliṣṭavāmāṅgaṃ paramānandavigraham | evaṃ dhyātvā tataḥ stotraṃ paṭhetsuvijitendriyaḥ || 47-11 || śrīkṛṣṇastotram kṛṣṇaṃ kamalapatrākṣaṃ saccidānandavigraham | sakhīyūthāntaracaraṃ praṇamāmi parātparam || 47-12 || śṛṅgārarasarūpāya paripūrṇasukhātmane | rājīvāruṇanetrāya koṭikandarparūpiṇe || 47-13 || vedādyagamarūpāya vedavedyasvarūpiṇe | avāṅmanasaviṣayanijalīlāpravarttine || 47-14 || namaḥ śuddhāya pūrṇāya nirastaguṇavṛttaye | akhaṇḍāya niraṃśāya nirāvaraṇarūpiṇe || 47-15 || saṃyogavipralambhākhyabhedabhāvamahābdhaye | sadaṃśaviśvarūpāya cidaṃśākṣararūpiṇe || 47-16 || ānandāṃśasvarūpāya saccidānandarūpiṇe | maryādātītarūpāya nirādhārāya sākṣiṇe || 47-17 || māyāprapañcadūrāya nīlācalavihāriṇe | māṇikyapuṣparāgādrilīlākhelapravarttine || 47-18 || cidantaryāmirūpāya brahmānandasvarūpiṇe | pramāṇapathadūrāya pramāṇāgrāhyarūpiṇe || 47-19 || māyākāluṣyahīnāya namaḥ kṛṣṇāya śambhave | kṣarāyākṣararūpāya kṣarākṣaravilakṣaṇe || 47-20 || turīyātītarūpāya namaḥ puruṣarūpiṇe | mahākāmasvarūpāya kāmatattvārthavedine || 47-21 || daśalīlāvihārāya saptatīrthavihāriṇe | vihārarasapūrṇāya namastubhyaṃ kṛpānidhe || 47-22 || virahānalasantaptabhaktacittodayāya ca | āviṣkṛtanijānandaviphalīkṛtamuktaye || 47-23 || dvaitādvaitamahāmohatamaḥpaṭalapāṭine | jagadutpattivilayasākṣiṇe'vikṛtāya ca || 47-24 || īśvarāya nirīśāya nirastākhilakarmaṇe | saṃsāradhvāntasūryāya pūtanāprāṇahāriṇe || 47-25 || rāsalīlāvilāsormipūritākṣaracetase | svāminīnayanāmbhojabhāvabhedaikavedine || 47-26 || kevalānandarūpāya namaḥ kṛṣṇāya vedhase | svāminīhṛdayānandakandalāya tadātmane || 47-27 || saṃsārāraṇyavīthīṣu paribhrāntātmanekadhā | pāhi māṃ kṛpayā nātha tvadviyogādhiduḥkhitām || 47-28 || tvameva mātṛpitrādibandhuvargādayaśca ye | vidyā vittaṃ kulaṃ śīla tvatto me nāsti kiñcana || 47-29 || yathā dārumayī yoṣicceṣṭate śilpiśikṣayā | asvatantrā tvayā nātha tathāhaṃ vicarāmi bhoḥ || 47-30 || sarvasādhanahīnāṃ māṃ dharmācāraparāṅmukhām | patitāṃ bhavapāthodhau paritrātuṃ tvamarhasi || 47-31 || māyābhramaṇayaṃtrasthāmūrdhvādhobhayavihvalam | adṛṣṭanijasaṃketāṃ pāhi nātha dayānidhe || 47-32 || anarthe'rthadṛśaṃ mūḍhāṃ viśvastāṃ bhayadasthale | jāgṛtavye śayānāṃ māmuddharasva dayāparaḥ || 47-33 || atītānāgatabhavasantānavivaśāntarām | bibhemi vimukhī bhūya tvattaḥ kamalalocana || 47-34 || māyālavaṇapāthodhipayaḥpānaratāṃ hi mām | tvatsānnidhyasudhāsindhusāmīpyaṃ naya mā'ciram || 47-35 || tvadviyogārtimāsādya yajjīvāmīti lajjayā | darśayiṣye kathaṃ nātha mukhametadviḍambanam || 47-36 || prāṇanātha viyoge'pi karomi prāṇadhāram | anaucitī mahatyeṣā kiṃ na lajjayatīha mām || 47-37 || kiṃ karomi kva gacchāmi kasyāgre pravadāmyaham | utpadyante vilīyante vṛttayobdhau yathormayaḥ || 47-38 || ahaṃ duḥkhākulī dīnā duḥkhahā na bhavatparaḥ | vijñāya prāṇanāthedaṃ yathecchasi tathā kuru || 47-39 || tataśca praṇametkṛṣṇaṃ bhūyo bhūyaḥ kṛtāñjaliḥ | ityetadguhyamākhyātaṃ na vaktavyaṃ girīndraje || 47-40 || evaṃ yaḥ stauti deveśi trikālaṃ vijitendriyaḥ | āvirbhavati taccitte premarūpī svayaṃ prabhuḥ || 47-41 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde saptacatvāriṃśaṃ paṭalam || 47-47 || atha aṣṭacatvāriṃśaṃ paṭalam pārvattyuvāca bhagavan devadeveśa jagannātha dayānidhe | kathā sādhvī mahāpuṇyā bhavatā vinirūpitā || 48-1 || anugṛhītā nāthena tvayāhaṃ karuṇātmanā | brahmaguhyamidaṃ deva yadetatprakaṭīkṛtam || 48-2 || ataḥ paraṃ tu deveśa veditavyaṃ na vidyate | tathāpi praṣṭumicchāmi ko'mṛtaṃ pīya tṛptibhāk || 48-3 || mantrarājaprasaṅgena sevā te vinirūpitā | yathā sidhyanti deveśa vāsanāḥ kṛṣṇayoṣitām || 48-4 || dharmaḥ kṛṣṇapriyāṇāṃ hi na sevātodhikaḥ kvacit | tathāpi bhavatā nātha kiñcit pūjāpi sūcitā || 48-5 || vidhinā kena deveśa kriyate sā kadā ca kaiḥ | etanme brūhi bho vidvan mahāṃstvaṃ dīnavatsalaḥ || 48-6 || śiva uvāca priye dhanyāsi dhanyāsi dhanyāsi mama mānasam | prīṇāsi praśnavādane sūryo'bjamiva bhānunā || 48-7 || atastvāṃ kathayiṣyāmi sugopyamapi pūjanam | sevanaṃ mukhyamevoktaṃ pūjanaṃ gauṇamucyate || 48-8 || sevāṃ kartumaśaktaścet pūjayetpuruṣottamam | tadahaṃ te pravakṣyāmi yanmāṃ tvaṃ pṛcchasi priye || 48-9 || prātarutthāya deveśi brahmarandhe nijaṃ gurum | dhyātvā pañcopacāraiśca mānasaiḥ pūjayetparam || 48-10 || tato hṛdambuje dhyāyecchrīkṛṣṇaṃ svāminīyutam | prasannavadanāmbhojapriyāvṛndavihāriṇam || 48-11 || pūrvavatpūjayitvātha vyavahāravidhau priye | anujñāṃ prārthayettasya prabaddhakarasampuṭā || 48-12 || jānāmi dharmaṃ na hi me pravṛttirjānāmyadharmaṃ na tato nivṛttiḥ | māyāndhakāre gahane praviṣṭā gṛhāndhakūpe patitā pramādāt || 48-13 || yadyatkariṣyāmi śubhāśubhaṃ vā nāhaṃ svatantraḥ prakaromi tattat | tasmātkṣamasva priyanātha sarvaṃ saṃsārayātrāmanuvarttamānam || 48-14 || ādāyājñāṃ tato devi bhūmiṃ samprārthya pūrvavat | malotsargavidhiṃ kṛtvā hastapādādiśodhanam || 48-15 || pūrvavaddevadeveśi dantaśuddhiṃ samācaret | tīrthe vā svagṛhe vāpi snānaṃ kṛtvā ca pūrvavat || 48-16 || pūjāgṛhasamīpaṃ tu gatvoktāsanasaṃsthitaḥ | kuṅkumādiśubhairdravyaistilakaṃ harimandiram || 48-17 || vāmarekhāsthito brahmā dakṣiṇāyāmaha priye | harirmadhyagatastasmānmadhyadeśaṃ na lepayet || 48-18 || na darpaṇe ca jale taile vilokya tilakī bhavet | kṛtamapyakṛtaṃ vīkṣya darpaṇādau tu yatkṛtam || 48-19 || mudrādidhāraṇaṃ kuryāt yathā sthānaṃ maheśvari | ādau lalāṭadeśe tu gadāṃ kaumodikīṃ nyaset || 48-20 || ekaikāṃ vinyasedvāmapārśve vāmastane tathā | bāhuyugme tathaikaikā dve dve vā bhaktibhāvataḥ || 48-21 || udare pañca cakrāṇi hṛdi cakratrayaṃ nyaset | cakradvayaṃ tato devi dakṣapārśve niyojayet || 48-22 || trīṇi dakṣastane yujyāt dvayaṃ dakṣabhuje vahet | dakṣakarṇasya mūle tu cakrayugmaṃ pravinyaset || 48-23 || kaṇṭhadeśe tathā vāmabāhau cakraṃ sakṛtsakṛt | eka eva bhaveddevi śaṅkho vāmakapolagaḥ || 48-24 || vāmapārśve tathā caikaḥ stane vāme dvayaṃ nyaset | vāmabāhau trayaṃ vidyādvāmakarṇe dvayaṃ tathā || 48-25 || adhare'pi dvayaṃ nyasya śubhayā gopikāmṛdā | dakṣabāhau tathā caikamevaṃ śaṅkhān pravinyaset || 48-26 || padmamudrādvayaṃ vāme dakṣiṇe'pi tathā nyaset | nāmamudrā tu sarvāṅge vibhṛyādbhaktitatparaḥ || 48-27 || adhṛtvā tulasīmālāmakṛtvāyudhalāñchanam | na siddhimāpnuyātko'pi satyameva vaco mama || 48-28 || pārvatyuvāca adhṛtvāyudhaliṅgāni yaḥ kuryādbhajanādikam | na siddhimāpnuyādatra mano me muhyatetarām || 48-29 || rasarūpasya kṛṣṇasya na cāstyāyudhadhāraṇam | kasmātkṛṣṇapriyā sākṣāt bibhṛyādvaiṣṇavāyudham || 48-30 || yo yo yaddevatā bhaktaḥ sa bibharti tadāyudham | prayojanaṃ tu nāstyeva tathāpyādiśyate tvayā || 48-31 || tasmānme saṃśayo jāto vyathate hṛdi śalyavat | tamuddhara dayāsindho yena me niścayo bhavet || 48-32 || śiva uvāca śṛṇu devi pravakṣyāmi yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi | yasya śravaṇamātreṇa mano niḥsaṃśayaṃ bhavet || 48-33 || advaitaṃ bhāvayennityaṃ dvaitabhāvaṃ na bhāvayet | dvaitabhāvanayā nityaṃ saṃsāro na nivarttate || 48-34 || advaitabhāvaniṣṇātaḥ saṃsāraṃ naiva paśyati | tasmādadvaitabhāvena yaḥ paśyati sa paśyati || 48-35 || ayaṃ brahmā harirayaṃ rudroyamiti va bhidā | yaḥ paśyati maheśāni tasya kālakṛtaṃ bhayam || 48-36 || prapañco brahmatanmātraṃ brahmādisthāvarāntakaḥ | dve brahmaṇīti vedoktirlīlābhedakṛtā bhavet || 48-37 || ekamevādvitīyaṃ cetyanyathā tu viruddhyate | tasmāddvaitaṃ tu deveśi bhramamātraṃ na saṃśayaḥ || 48-38 || candradvaitaṃ pratīyeta jalopādhiprasaṅgataḥ | jalopādhinirāsena candrādvaitaṃ prakāśate || 48-39 || brahmaṇyapi tathā dvaitamajñānena vijṛmbhitam | ajñānasya nirāse tu brahmādvaitaṃ yathā bhavet || 48-40 || kaḥ śivaḥ ko harirbrahmā ekatvamanupaśyataḥ | tasmādāyudhaliṅgānāṃ dhāraṇaṃ na virudhyate || 48-41 || ātmaśreyaḥ pravṛttānāṃ tāmasasargamāśritāḥ | doṣā vināyakāścānye bhraṃśayanti manaḥśritāḥ || 48-42 || palāyante ca te sarve vaiṣṇavāyudhadarśanāt | jājvalyamānajvalanajvālayevākulīkṛtāḥ || 48-43 || sattvopādhigataṃ brahma viṣṇustasyāyudhānyapi | dṛṣṭvā doṣāḥ palāyante siṃhaṃ dṛṣṭvā yathā gajāḥ || 48-44 || anyathāviśya cittaṃ te bhajanaṃ vārayanti hi | tasmādāyudhaliṅgānāṃ dhāraṇaṃ sarvathā priye || 48-45 || dṛṣṭvā bibhyati pāpāni cakrāṅkitavapurdharam | rajastamomayābhāvā na spṛśanti kadācana || 48-46 || ye lokarañjanārthāya cakrādyāyudhalāñchanāḥ | pākhaṇḍinaḥ patantyete nirayeṣu punaḥ punaḥ || 48-47 || tasmādbhajanāṅgatayā bibhṛyādāyudhāni tu | bhajansiddhimavāpnoti pāpadoṣādyasaṃśritaḥ || 48-48 || dvārapūjāṃ tataḥ kṛtvā praviśedyāgamandiram | trirvāmapārṣṇighātena bhaumāṃstālatrayeṇa ca || 48-49 || antarikṣasthitān divyadṛṣṭyā bhūtān divi sthitān | utsārya bhūmiṃ samprārthya samprokṣya vidhināsanam || 48-50 || ācamya ca śikhāṃ badhvā mūlamantreṇa deśikaḥ | strīveṣadhārī subhagaḥ tāmbūlavadanorcayet || 48-51 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivapārvatīsamvāde aṣṭacatvāriṃśaṃ paṭalam || 48-48 || atha ekonapañcāśattamam paṭalam śiva uvāca pṛthivyādīni bhūtāni brahmaṇi pravilāpya ca | krameṇotpādya ca punaḥ pavitrāṇi vibhāvayet || 49-1 || bhūtaśuddhiṃ vidhāyetthaṃ prāṇān saṃsthāpayetpunaḥ | pañcāśanmātṛkā nyasya nyaset ṛṣyādikaṃ tataḥ || 49-2 || mūlamantrākṣaranyāsaṃ tataḥ kṛtvā samāhitaḥ | dhyāyetsvahṛdayāmbhoje kṛṣṇaṃ kamalalocanam || 49-3 || divyaratnakirīṭaṃ tu mūrdhni sañcintayet priye | athavoṣṇīṣakaṃ dhyāyeddāḍimīkusumaprabham || 49-4 || anarghyaratnavilasanmuktākuṇḍalamaṇḍitam | uṣṇīṣabaddharatnena varttulenātibhāsvatā || 49-5 || dhikkurvantamiva prodyatpūrṇacandrasya maṇḍalam | divyamuktāphalasrajā veṣṭitoṣṇīṣasundaram || 49-6 || kṣīrasāgarakallolaśobhātiśayasundaram | nyastaratnaprabhodbhāsi vasānamamalāmbaram || 49-7 || prāṃtapallavavibhrājaṁllambimuktālibhāsvaram | dadhānamuttaraṃ vāso navīnajaladaprabham || 49-8 || valayāṅgadakeyūrabhrājamānakaradvayam | vaiḍūryamuktāmāṇikyahārabhāravirājitam || 49-9 || divyāṅgarāgasaurabhyāghrāṇamattamadhuvratān | līlāravindabhramaṇairvārayantaṃ muhurmuhuḥ || 49-10 || hīrālidaśanajyotsnāṃ vikirantaṃ smitānanāt | rasālabhṛkuṭilīlā [bhṛkuṭībhāva i0 pāṭhaḥ |] vihvalīkṛtavallabham || 49-11 || nīlakuñcitasusnigdhālakaśobhimukhāmbujam | pāṭīratilakodbhāsibhālasthalamanoharam || 49-12 || tāmbūlapūrṇavadanaṃ cāmpeyadyutivigraham | sadāṣoḍaśavarṣīyaṃ dhyāyetkṛṣṇaṃ [vārṣikyaṃ i0 pāṭhaḥ |] hṛdāmbuje || 49-13 || vāmabhāgagatāṃ tasya svāminīṃ saṃsmaret priye | kuñcitānaṅgakodaṇḍabhrūlatābibhramaśriyam || 49-14 || rasānandāṅkuraubhūtadaśanāvalibhāsurām | mīnābjakhañjarīṭogragarvanirnāśilocanām || 49-15 || tilasūnalasannāsānaṭanmauktikabhūṣaṇām | prāntamuktāvalibhrājadbhālabhūṣaṇabhūṣittām || 49-16 || mukhendumaṇḍalaprodyatkastūrītilakāṅkitām | kapolapāliviluṭhanmuktādāmamanoharām [kapolāvali i0 pāṭhaḥ |] || 49-17 || kiṃśukābhāṃśukadyutyā prasarpantyādha ūrdhvataḥ | sindūrapūritamiva kurvāṇāṃ viyadantaram || 49-18 || suvarṇaracanācañcanmuktāratnavicitritām | dadhānāṃ nīlajaladaśyāmalāṃ kucapaṃṭṭikām || 49-19 || prāntalambitamuktādicchaṭāvicchuritāvani | nīlacaṇḍātaka cāru dadhānāṃ svarṇasūtravat || 49-20 || suvarṇamuktāmaṇihāraśobhāṃ graiveyavidyotitakambukaṇṭhīm | māṇikyamañjīraraṇatpadābjāṃ śrīsvāminīṃ cetasi cintayāmi || 49-21 || tatastau mānasairdivyairupacāraiḥ prapūjayet || 49-22 || dattvā naivedyamīśānivai śvadevaṃ samācaret | mūlādhāre mahākuṇḍe caturasraṃ vicintya ca || 49-23 || caturbhirātmabhiḥ kḷptaṃ saṃvidagnisamujjvalam | juhuyādāhutīstatra kāmakrodhādikāḥ priye || 49-24 || kāmaḥ krodhaśca lobhaśca mohaśca madamatsarau | adharmānṛtamajñānaṃ juhuyājjñānapāvake || 49-25 || dagdhakāmādikaluṣamātmānaṃ vāsanātmakam | dhyātvā kṛtakṣaṇaḥ kiñciddatvācamanametayoḥ || 49-26 || bhuñjānau manasā dhyātvā dattvā caiva punarjalam | tāmbūlavīṭikāṃ dattvā yathāśakti japeddhiyā || 49-27 || antaḥpūjāṃ samāpyaivaṃ bahiḥpūjāṃ samārabhet | pūjāyantraṃ likhet paṭṭe sauvarṇe rājate ca vā || 49-28 || tāmre cāpi maheśāni śrīparṇīcandanodbhave | ṣaṭkoṇamādau nirmāya śaktiṃ nirbhidya vahninā || 49-29 || aṣṭakoṇaṃ tataḥ kuryāt tatprakāraṃ śṛṇuṣva me | caturasraṃ likhedādau ṛjurekhaṃ manoharam || 49-30 || pūrvarekhāmūrdhvabhāgād rekhāmākṛṣya pārvati | madhyabhāgānmahādevi sandhibhedakrameṇa ca || 49-31 || pūrvarekhāmadhyabhāgāt rekhāmākṛṣya pārvati | madhyabhāgānmahādevi sandhibhedakrameṇa ca | dakṣarekhāṃ vinirbhidya bahiḥ kiñcitprasārayet | dakṣarekhāmūrdhvagatāmākṛṣya parameśvari || 49-32 || pratīcimānayedāśāṃ pūrvavad bahirānayet | tāmākṛṣyottaragatarekhāṃ mūrddhānamānayet || 49-33 || prāgvadbahiḥ prasṛmarāṃ tāmākṛṣya sulocane | pūrvarekhopari sthāpya agradeśena melayet || 49-34 || aṣṭakoṇamidaṃ kṛtvā veṣṭayed vṛttarekhayā | tallagnamūlapatrañca likhed dvādaśayantrakam || 49-35 || tasyopari likhed devi vṛttaṃ pūrṇendusannibham | caturasratrayaṃ kuryāccaturdvāra manoharam || 49-36 || pūjāpīṭhaṃ samāropya pūjayecca tataḥ param | sāmānyavidhinā devi sāmānyārghaṃ prakalpayet || 49-37 || svavāmabhāge deveśi jalena caturasrakam | kṛtvābhyarcyākṣatairaktairgandhacandanalālitaiḥ || 49-38 || tatrādhāraṃ pratiṣṭhāpya pūjayedvahnimaṇḍalam | śaṅkhaṃ vānyataratpātraṃ tatra saṃsthāpya sundari || 49-39 || kalābhiḥ sahitaṃ tatra pūjayetsūryamaṇḍalam | tatra śuddhodakaṃ pūrya candragandhādimiśritam || 49-40 || tatra tīrthānyathāvāhya bhitvā sūryasya maṇḍalam | abhimantryāṣṭadhā mūlamantreṇa kusumādibhiḥ || 49-41 || surabhyā cāmṛtīkṛtya śaṅkhamatsyau pradarśayet | anenaiva vidhānena pādyamarghaṃ prakalpayet || 49-42 || kāṃsyajaṃ madhuparkārthaṃ tathaivācamanīyakam | evaṃ pātrāṇi saṃskṛtya pīṭhapūjāṃ samārabhet || 49-43 || maṇḍūkādhāraśaktī ca kūrmo'nantavarāhakau | pṛthivī ca jalaṃ tejo vāyurākāśa eva ca || 49-44 || ahaṅkāro mahattattvaṃ prakṛtiḥ puruṣastathā | ratnadvīpo brahmanālaḥ kalpadrumavanaṃ tataḥ || 49-45 || mandārodyānamīśāni pārijātavanaṃ tataḥ | haricandanamudyānaṃ vaiḍūryadrumavāṭikā || 49-46 || divyamuktāvanaṃ caiva pravāladrumavāṭikā | sūryakāntadrumodyānaṃ padmarāgavanaṃ tataḥ || 49-47 || mahāpadmavanaṃ caiva maṇigṛhamanuttamam | catuḥṣaṣṭimaṇistambhamaṇḍapastu tataḥ param || 49-48 || ratnasiṃhāsanaṃ devi tasya pādacatuṣṭaye | dharmo jñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryaṃ vahnidik kramāt || 49-49 || evaṃ pīṭhārcanaṃ kṛtvā badhvāvāhanamudrikām | svāminīsahitaṃ kṛṣṇaṃ dhyātvāyākulacetasā || 49-50 || hṛdyāgatamiti dhyāyan sāmarasyamayaṃ mahaḥ | netradvāreṇa kusumaṃ jalākṣatasamanvitam || 49-51 || yantrarājopari kṣiptvā prāṇanyāsaṃ samācaret | āvāhanādikāṃ mudrāṃ darśayedatha pārvati || 49-52 || pādyapātrodakenaiva pādyaṃ dadyādvicakṣaṇaḥ | ardhyapātrodakenaiva dadyādardhyaṃ ca mūrddhani || 49-53 || madhuparkaṃ tataḥ kṛtvā dadyādācamanīyakam | puṣpatailaṃ tato datvā darśayenmaṇipādukām || 49-54 || snānaṃ divyajalairdevi vāsaḥ khacitaratnakam | bhūṣaṇādi samarpyātha divyagandhārparṇaṃ tataḥ || 49-55 || campakaiḥ karavīraiśca ketakairbakulairapi | paṅkajairjātikusumairmālatīmogarairapi || 49-56 || pūjayedyantrarājasthaṃ dhūpaṃ dadyādyathāvidhi | nivedayettato dīpamajñānadhvāntanāśanam || 49-57 || dakṣiṇe sthāpayeddīpaṃ tailadīpastu vāmataḥ | tayorekatareṇāpi dīpaṃ dadyād yathāruci || 49-58 || vāmabhāge tu deveśi trividhānarcayed gurūn | karuṇānandanāyaśca taruṇānanda eva ca || 49-59 || bhuvanānandanāthaśca trīnetānūrdhvato yajet | dvitīyāyāṃ tathā paṅktau tadadhaḥ parameśvari || 49-60 || madanaṃ mohanaṃ caiva mandraṃ caiva yajettataḥ | mandaraṃ śaṅkaraṃ tāmraṃ svaguruṃ tadguruṃ tathā || 49-61 || ṣaṭgurūśca [tadgurūṃśca i0 pāṭhaḥ |] maheśāni tadadhaḥ paripūjayet | sādhyasādhakayormadhyadeśaḥ prācīti gadyate || 49-62 || kḷptaprācīṃ samārabhya sarvatra paripūjayet | ṣaṭkoṇeṣvarcayeddevi sundarīmindirāṃ tathā || 49-63 || āhlādinīmathānandāmaruṇāṃ karuṇāvatīm | śyāmānaṅgānaṅgarekhā suraṅgā vyañjulī ratiḥ || 49-64 || balākī kesarāṅgī ca vasukoṇe prapūjayet | tato dvādaśapatreṣu pūjanaṃ pravadāmi te || 49-65 || cattvāriṃśad yūthamukhyāstisrastisra udāhṛtāḥ | pratipatraṃ prapūjye dve svāminīnityapārśvage || 49-66 || mālatī mādhavī nandā subhadrā rucirānanā | puṣpāvatī ratnarekhā padmavṛndā vilāsinī || 49-67 || mandāramadhurā mādhvī mañjanādā kalāvatī | śṛṅgāralatikā vṛndā pramodā madhumālatī || 49-68 || kiśorī kusumānandā rasakulyā prabhāvatī | āśāvatī viśālā ca nistulā nīlakuntalā || 49-69 || vidyudvarṇā nimnanābhiḥ virajaskā vihāriṇī | rāgiṇī raṅgalatikā tathā ratnāvatīti ca | padmāvatī padmagarbhā padminī ca pikasvarā || 49-70 || bahirvṛtte ca kūṭastha [akṣarasvarūpavarṇanamidam |] vyāpakaṃ nityamavyayam | akhaṇḍaṃ saccidānandaṃ pūjayetparameśvari || 49-71 || kālameghāliruciraṃ sphuranmāṇikyakuṇḍalam | divyaratnakirīṭena jvālayeva havirbhujam || 49-72 || muktāhāraṃ caturbāhumudyatsūryāruṇāmbaram | koṭicandrāṃśusandohaprakāśaparamojjvalam || 49-73 || yadunmeṣanimeṣābhyāṃ brahmāṇḍavilodayau | jagadbhramasyādhiṣṭhānaṃ rajatasyeva śuktikā || 49-74 || adhyāropāpavādābhyāṃ viduṣāṃ jñānagocaram | yatsattayāpyasadbhāti nāmarūpavikalpitam || 49-75 || upetaṃ ramayā pañcavārṣikyā saptavārṣikam | navaratnavicitraśrīmālayālaṅkṛtaṃ param || 49-76 || tadbahiścaturasre ca pratidvāraṃ sureśvari | puruṣaṃ prakṛtiṃ kālaṃ yajñaṃ pūrvādivāmataḥ || 49-77 || tadbahiścaturasre ca vāsudevādikān yajet | kirīṭakuṇḍaladharān jaladaśyāmalākṛtīn || 49-78 || śaṅkhacakragadāpadmabhrājad bhujacatuṣṭayān | tadbahiścaturasre'pi pūjayecca tataḥ param || 49-79 || agnerīśānaparyantaṃ pañcabhūtārcanaṃ kramāt | īśānādvāyuparyantaṃ tanmātrāḥ paripūjayet || 49-80 || nai-ṛtervāyuparyantaṃ pañcakarmendriyāṇyapi | nai-ṛtādagniparyantaṃ pūjayet jñānapañcakam || 49-81 || tadbahirdvāradeśeṣu pūrvādikramatorcayet | indramagniṃ yamaṃ caiva nair-ṛti ca jaleśvaram || 49-82 || pavanaṃ dhanadaṃ rudramūrdhvaṃ brahmāṇamarcayet | adhastācca tathānanta tatraivāstrāṇi vāhanaiḥ || 49-83 || pūjayitvā tato devi tato naivedyamarpayet | bhakṣyabhojyānnabharitaṃ sādhāraṃ pātramuttamam || 49-84 || sāmānyasalilaiḥ prokṣya dattvā puṣpākṣatādikam | tato dhenvāmṛtīkṛtya mūlamantraṃ tato'ṣṭadhā || 49-85 || pañcaprāṇāhutīrdadyāt grāsamudrāṃ ca darśayan | jalapātraṃ nivedyātha bibhṛyādantare paṭam || 49-86 || paurāṇaiḥ prākṛtaiḥ stotraiḥ stutvā bhuñjānamīśvaram | dhyātvā tṛptamiti jñātvā dūrīkṛtya paṭāvṛttim || 49-87 || dattvācamanamīśāni gandhacūrṇairanekadhā | snehāpanodanaṃ kṛtvā hastayoḥ parameśituḥ || 49-88 || gaṇḍūṣān kārayetpaścāt karpūrairmukhaśodhanam | hastapādau ca prakṣālya hastavāsastatorcayet || 49-89 || tataḥ prasannapūjānte labiṅgailendumiśritām | pūgāśmacūrkanirbhinnāṃ dadettāmbūlabīṭikām || 49-90 || samprārthya pādukāyugmaṃ nidhāya purataḥ śive | punaḥ siṃhāsanagataṃ dīpairnīrājayettataḥ || 49-91 || īṣatpakvasupiṣṭena kuryādvedāṅgulonnatān | caturasrān śubhākārān nava saptātha pañca vā || 49-92 || tataśchatraṃ cāmaraṃ ca māyūraṃ vyañjanaṃ tathā | darpaṇaṃ ca tato datvā pradakṣiṇanamaskriyām || 49-93 || gīta nṛtyādikaṃ kṛtvā prīṇayetparameśvaram | iti te kathito devi pūjāyā vidhiruttamaḥ [iti te kathitā devi pūjāyā vidhiruttamā i0 pā0 |] || 49-94 || manaḥ prasādakāle tu kuryātpūjāṃ samāhitaḥ | na kālaniyamaścātra vidyate parameśvari || 49-95 || ityetat kathitaṃ devi tvayā pṛṣṭaṃ sulocane | samāsena maheśāni kiṃ bhūyaḥ śrotumicchasi || 49-96 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsamvāde ekonapañcāśattamaṃ paṭalam || 49-49 || atha pañcāśattamaṃ paṭalam pārvatyuvāca deva nātha maheśāna trilocana jagatpate | pūjanasyāpi paramo vidhirme saṃśruto mahān || 50-1 || kūṭasthapūjane tatra dhyānamuktaṃ tvayā'sya hi | vyāpakaṃ nityamavyaktamakhaṇḍamiti śaṅkara || 50-2 || akhaṇḍaṃ vyāpakaṃ taccettadānandagataṃ na kim | kevalānandalīlāyāmaṅgīkāro virudhyate || 50-3 || anaṅgīkāre deveśa vyāpakatvaṃ virudhyate | jñānarūpaṃ tu kūṭasthamānandaḥ puruṣottamaḥ || 50-4 || mithau viruddhau deveśa jñānānandau sureśvara | bhedaśūnya yadā jñānaṃ jāyate kṛṣṇayoṣitām || 50-5 || rasastadā nivartteta nirviśeṣatayā prabho | rasābhāsakaraṃ jñānaṃ kathaṃ yujyeta tatra hi || 50-6 || akhaṇḍavyāpakatvādi dharmāṇāṃ tatra kā gatiḥ | etajjijñāsayā deva mano me khidyatetarām || 50-7 || śiva uvāca sādhu pṛṣṭaṃ tvayā bhadre jijñāsūnāmabhīpsitam | yacchrutvā tatkṣaṇādeva jijñāsā vinivarttate || 50-8 || kūṭasthaṃ vyāpakaṃ devi vyāpyaṃ kāryamiti sthitam | na kāryaṃ vyāpakaṃ kvāpi na vyāpyaṃ kāraṇaṃ bhavet || 50-9 || alpavṛtti bhaved vyāpyaṃ vyāpakaṃ tu tadanyathā | vyāpyavyāpakatā cāpi kūṭasthānandayorapi || 50-10 || viśeṣaṃ tatra vakṣyāmi śṛṇu tvaṃ kamalekṣaṇe | kāmāṃśakaṇikāvyāptaṃ kūṭasthaṃ jñānarūpakam || 50-11 || ata eva śrutiśatairānandamiti kīrtyate | kūṭasthamaparicchinnaṃ vidyate yadyapi priye || 50-12 || tirohitamivānande kuhvāṃ bimbamivaindavam | kāmāṃśastvaparicchinnamakhaṇḍamacalaṃ dhruvam || 50-13 || sarvato vyāpya deveśi svarūpeṇa prakāśyate | cidānandamayīlīlā proktā kāmāṃśabhāvajā || 50-14 || anubhūtā purā devi nigamaiḥ prākṛte laye | tasmādgolokalīleti procyate varavarṇini || 50-15 || pārvatyuvāca kīdṛśī sā bhavellīlānubhūtā nigamaiḥ katham | śabdātmakaḥ kathaṃ vedo rasānubhavamarhati || 50-16 || etadākhyāhi bhagavan yadi yogyaṃ bhavenmama | śiva uvāca śṛṇu pārvati vakṣyāmi tava praśnamanuttamam || 50-17 || samprāpte pratisañcare na sa vibhurbrahmā prajānāṃ pati- rnosūryādigṛharkṣasāgarasaridviśvandharāḥ [viśvaṃbharāḥ i0 pā0 |] parvatāḥ | vṛkṣā auṣadhayastadā na vibudhā daityā manuṣyā diśo gandharvā na ca rākṣasā munivarā yakṣā [sādhyā i0 pā0 |] na siddhoragāḥ || 50-18 || naṣṭaṃ sthāvarajaṅgamaṃ vidhikṛtaṃ śiṣṭaṃ na kiñcittadā yaḥ śiṣṭaḥ sa vibhurvināśarahitaḥ kūṭastha ekaḥ pumān | vedā vismitacetaso'pyatha vibhuṃ te'ntaraścarā brahmavat sañcityātha hṛdāstuvan rahasi te yaṃ vāṅmanogocaram || 50-19 || vedā ūcuḥ- [yathā - bṛhadvāmanapurāṇe'pi bhṛgvādīn prati brahmaṇo vākyāni ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi mayā taptaṃ tapaḥ purā | nandagopavrajastrīṇāṃ pādareṇūpalabdhaye || 50-1 || tathāpi na mayā prāptāstāsāṃ vai pādareṇavaḥ | śrutvaitadbrahmaṇo vākyaṃ bhṛguḥ prāhātha sādaram || 50-2 || bhṛguruvāca vaiṣṇavānāṃ pādarajo gṛhyate tvadvighairapi | santi te bahavo loke vaiṣṇavā nāradādayaḥ || 50-3 ||] ekastvamātmā puruṣaḥ purāṇo nityo'vyayo'nantaguṇo nirīhaḥ | kvacitsthitaḥ kvāpi gato na vidmahe taṃ tvāṃ paraṃ saṃśaraṇaṃ gatā vayam || 50-20 || teṣāṃ vihāya gopīnāṃ pādareṇustvayāpi yat | gṛhyate saṃśayo me'tra ko hetustadvada prabho || 50-4 || tato brahmā bhṛguṃ prāha cintayitvā purātanīm | kathāṃ sarvaśrutīnāṃ ca rahasyaṃ paramādbhutam || 50-5 || brahmovāca na striyo vrajasundaryaḥ putra tāḥ śrutayaḥ kila | nāhaṃ śivaśca śeṣaśca śrīśca tābhiḥ samā kvacit || 50-6 || prākṛte pralaye prāpte vyakte'vyaktaṃ gate purā | śiṣṭe brahmaṇi cinmātre kālamāyātige'kṣare || 50-7 || brahmānandamayo loko vyāpivaikuṇṭhasaṃjñakaḥ | nirguṇo'nādyanantaśca vartate kevale'kṣara || 50-8 || akṣaraṃ brahma paramaṃ vedānāṃ sthānamuttamam | tallokavāsī tatrasthaiḥ stuto vedaiḥ parātparaḥ || 50-9 || ciraṃ stutyā tu santuṣṭaḥ parokṣaṃ prāha tān giraḥ | tuṣṭo'smi brūta bho prājñā varaṃ yanmanasīpsitam || 50-10 || śrutaya ūcuḥ nārāyaṇādirūpāṇi jñātānyasmābhiracyuta | saguṇaṃ brahma sarvedaṃ vastubuddhirna teṣu naḥ || 50-11 || brahmeti paṭhyate'smābhiryadrūpaṃ nirguṇaṃ param | vāṅganogocarātītaṃ tato na jñāyate tu tat || 50-12 || ānandamātramiti yadvadantīha purāvidaḥ | tadrūpaṃ darśayāsmākaṃ yadi deyo varo hi naḥ || 50-13 || śrutvaitaddarśayāmāsa svaṃ lokaṃ prakṛteḥ param | kevalānubhavānandamātramakṣaramavyayam || 50-14 || yatra vṛndāvanaṃ nāma vanaṃ kāmadughairdrumaiḥ | manoramaṇīyakuñjāḍhyaṃ sarvartusukhasaṃyutam || 50-15 || yatra govarddhano nāma sunirjharadarīyutaḥ | ratnadhātumayaḥ śrīmān supakṣigaṇasaṃkulaḥ || 50-16 || yatra nirmalapānīyā kālindī saritāṃ varā | ratnabaddhābhayataṭī haṃsapadmālisaṅkulā || 50-17 || nānārāsarasonmattaṃ yatra gopīkadambakam | tatkadambakamadhyastha kiśorākṛtiracyutaḥ || 50-18 || darśayitveti ca prāha vrata kiṃ karavāṇi vaḥ | dṛṣṭo madīyo loko'yaṃ yato nāsti paraṃ varam || 50-19 || śrutaya ūcuḥ kandarpakoṭilāvaṇye tvayi dṛṣṭe manāṃsi naḥ | kāminībhāvamāsādya smarakṣubdhānyasaṃśayaḥ || 50-20 || yathā tvallokavāsinyaḥ kāmatatvena gopikāḥ | bhajanti ramaṇaṃ matvā cikīrṣā'jjani nastathā || 50-21 || śrībhagavānuvāca durlabho durghaṭaścaiva yuṣmākaṃ sumanorathaḥ | mayānumoditāḥ samyak satyo bhavitumarhati || 50-22 || āgāmini virañcau tu jāte sṛṣṭyarthamudyame | kalpaṃ sārasvataṃ prāpya vraje gopyo bhaviṣyatha || 50-23 || pṛthivyāṃ bhārate kṣetre māthure mama maṇḍale | vṛndāvane bhaviṣyāmi preyān vo rāsamaṇḍale || 50-24 || jāradharmeṇa susnehaṃ sudṛḍhaṃ sarvatodhikam | mayi samprāpya sarvā hi kṛtakṛtyā bhaviṣyatha || 50-25 || śrutvaitaccintayantaste rūpaṃ bhagavataściram | uktaṃ kālaṃ samāsādya gopyo bhūtvā hariṃ gatāḥ || 50-26 || striyo vā puruṣo vāpi bhartṛbhāvena keśavam | hṛdi kṛtvā gatiṃ yānti śrutīnāṃ nātra saṃśayaḥ || 50-27 || tāsāṃ pādarajāṃsyeva nitye vṛndāvane bhuvi | tatprāpya tatkāmanayā yāntyaho gopikāgatim || 50-28 || nandagopavrajastrīṇāmataḥ pādarajo mayā | vāñchitaṃ putrakāḥ samyak yatastāḥ śrutayaḥ kila || 50-29 || śruttvaitadṛṣayo vākyaṃ brahmaṇaḥ parameṣṭhinaḥ | sarvātmanā prasannāḥ syuḥ śrīgopījanavallabhe || 50-30 || uktaṃ ca sanatkumārasaṃhitāyāṃ ekatriṃśe paṭale śrīmahādeva uvāca kaścidvaḥ kuśalaṃ viprā brahmaṇo viṣṇudevayoḥ | dhyānayogau tapo vedāḥ kuśalāḥ santi śāśvatāḥ || 50-1 || yadarthamāgatā yūyaṃ tadvadāmi parisphuṭam | evaṃ tu ṛṣayo guhyaṃ na vikhyātaṃ mayā kvacit || 50-2 || idaṃ ca kathyate gopyaṃ guhyād guhyataraṃ mahat | śrūyatāṃ muniśārdūlāḥ kṛṣṇadhāmasamutsukāḥ || 50-3 || vṛndāvanaṃ mahāpuṇyaṃ sarvapāvanapāvanam | sarvalokabahirbhūtaṃ nirādhāraṃ parisphurat || 50-4 || śuddhaṃ vastraiśca savītaṃ priyaṃ taṃ suparisthitam | tatra saṃkrīḍate yugmaṃ lalitādisakhīvṛtam || 50-5 || punaścoktaṃ sanatkumārasaṃhitāyāṃ dvāviṃśattame paṭale sadāśiva uvāca vṛndāvanasyādvayādyaṃ vṛndānandanamucyate | dvitīye karaṇairjātaṃ mathurāmaṇḍalaṃ param || 50-6 || tatsamo nāsti tīrtho'nyo na cedvaikuṇṭha eva ca | kimanyattīrthagaṇanā andhakūpasamā mune || 50-7 || mathurāmaṇḍalaṃ ramyaṃ sarvatīrthottamottamam | tatra vṛndāvanaṃ ramyaṃ pañcayojanavistṛtam || 50-8 || prāṇatyāgaṃ ca martyāstatvajñāstatvadarśinaḥ | kurvanti ye vane puṇyaṃ prāpnuvanti padaṃ śubham || 50-9 || uttare dakṣiṇe bhāge yojanadvayamucyate | yatra smaraṇamātreṇa siddhirnūna bhaveddhruvam || 50-10 || bhūmau ca jīvasiddhyarthaṃ racitaṃ vṛndāvanasthalam | anyabhūmau na sahasā yathā vṛndāvane vare || 50-11 || jāyate tatpadaprāptiracireṇa sukhena ca | sarvaṃ saṃtyajya gārhasthaṃ sarvatīrthagaṇaṃ tathā || 50-12 || guhyādguhyataraṃ [vārāhasaṃhitāyā |] guhyaṃ paramānandakāraṇam | atyadbhutarahasyānāṃ rahasyaṃ paramaṃ śivam || 50-13 || durlabhānāṃ ca paramaṃ durlabhaṃ sarvamohanam | sarvaśaktimayaṃ devi sarvaśāstreṣu gopitam || 50-14 || sātvataṃ sthānamūrddhanyaṃ viṣṇorekāntavallabham | nityaṃ vṛndāvanaṃ nāma brahmāṇḍopari saṃsthitam || 50-15 || pūrṇabrahmasukhaiśvaryaṃ nityamānandamavyayam | vaikuṇṭhādi tadaṃśāṃśaṃ svayaṃ vṛndāvanaṃ bhuvi || 50-16 || golokaiśvaryaṃyatkiṃcidgokule tatpratiṣṭhitam | vaikuṇṭhavaibhavaṃ yacca dvārakāyāṃ prakāśitam || 50-17 || yadbrahmaparamaiśvaryaṃ nityavṛndāvanāśrayam | taddevi māthuraṃ madhye vṛndāvanaviśeṣataḥ || 50-18 || strī lakṣmīḥ puruṣo viṣṇustadaṃśāṃśau babhūvatuḥ | tatra kiśoravayasā nityamānanda vigrahaḥ || 50-19 || anantakoṭibrahmāṇḍe anantatriguṇāśraye | tatkalākoṭikoṭyaṃśāḥ brahmaviṣṇumaheśvarāḥ || 50-20 || uktaṃ ca gotamītantre tatsarvopari golokastadgolokopari svayam | viharetparamānando govindotulanāyakaḥ || 50-21 || uktaṃ ca vārāhasaṃhitāyām divyavaneṣu yadrūpaṃ nityaṃ vṛndāvaneśvaram || 50-22 || vrajendraṃ sātvataiśvaryaṃ vrajaprāṇaikavallabham || 50-23 || paraṃ dhāmaparaṃ rūpaṃ dvibhujaṃ gokuleśvaram | vṛndāvaneśvaraṃ dhyāyennirguṇasyaikakāraṇam || 50-24 || nakhendukiraṇaśreṇīpūrṇabrahmaikakāraṇam | kecidvadanti tadraśmiṃ brahma cidrūpamavyayam || 50-25 || yogīndrairapi duṣprāpyaṃ satyaṃ puṃsāmagocaram | yadaṃśāṃśaṃ mahāviṣṇuṃ pravadanti manīṣiṇaḥ || 50-26 || uktaṃ ca sanatkumārasaṃhitāyāṃ pañcatriṃśattame paṭale sadāśiva uvāca nandasya gehe sañjātaṃ kṛṇāṃśaṃ ca turīyakam | vasudevena yaddṛṣṭamārādhito'nyasaṃjñayā || 50-27 || yathā caturbhujo viṣṇustathā ko'pyaparaḥ pumān | so'pi caturbhujadhyeyaḥ iti mohena mohitaḥ || 50-28 || droṇo nando mahākīrtiryaśodā sā yaśasvinī | tayoryoge ca sañjātaḥ kṛṣṇāṃśaḥ kṛṣṇarūpadhṛk [ata eva kṛṣṇaḥ paśupāṃgajaḥ gopīsutaśceti kathyate |] || 50-29 || cakratustanmahārāsaṃ munivismayakārakam | brahmaviṣṇumaheśādyairdurvijñaṃ devatāgaṇaiḥ || 50-30 || 50-iti || 50-] karmāṇi tānīha guṇāśca te prabho naṣṭāni [prabho'nantāni i0 pā0 |] sarvāṇyadhunā na santi | kvaciddhatāni [kvacidgatāni i0 pā0 |] kva gatā hi jantavo ye yajñabhugbrahmapurogamāste || 50-21 || na santi te kvāpi purandarādayo ye'smatpradattāni havīṃṣyadan kratau | kāmān manojñān hi dadatyanārataṃ nāśaṃ gatāste'pi na vidmahe kvacit || 50-22 || brahmeśanārāyaṇanāmadheyaḥ karoṣi sṛṣṭiṃ haraṇaṃ ca pālanam | svayaṃ guṇātītaguṇaistribhistvaṃ manuṣyadaityān vibudhān vidhāsi || 50-23 || namaḥ kūṭastharūpāya namo'nantāya vedhase | vyāpyavyāpakarūpāya vācyavācakarūpiṇe || 50-24 || namaḥ śivāya śāntāya nirguṇāya guṇātmane | sadasadvyatiriktāya [sadasadvyaktirūpāya i0 pā0 |] sadasadvayaktihetave | icchāpravarttitajagadvyāpārāya [ikṣā i0 pā0 |] rate namaḥ || 50-25 || tvayyuditaṃ tvayi līnaṃ jagadetaddhemni kuṇḍalaṃ yadvat | ādāvante yatsattatsanmadhye'pyasattayā sadvat || 50-26 || tasmiṃstvayi vacanānāmeṣā racanā vibhāti no nātha | dīpavidhirdivaseśvarabimbālokāya niṣphalo yadvat || 50-27 || tasmātprasīda bhagavan no'nugrahamurarīkuru | tvadudbhavā vayaṃ vedāstvanniṣṭhāstvāṃ kathaṃ stumaḥ || 50-28 || stuvanta evaṃ bhagavantamavyayaṃ sthitā hi vedāḥ [vedaścakitārdramānasāḥ i0 pā0 |] sthagitārdramānasāḥ | mahālaye prākṛtasaṃjñake hi te babhūva gorvyomni tadā manoharā || 50-29 || śṛṇudhvaṃ vibhorvākyametanmanojñaṃ vṛṇudhvaṃ varaṃ mattu vedāḥ prasannāt | prasanne pare mayyalabhyaṃ kimasti na cāpīha loke paratrāpi śaśvat || 50-30 || vedā ūcuḥ varaḥ kaḥ [ko'paro i0 pā0 |] paro yo'smābhirīḍyo na caitatparaṃ kiñcidastīha loke | yadastīha kiñcitparaṃ tattvameva prasanno'si ceddarśanaṃ no vidhehi || 50-31 || asmābhirvarṇyate nityaṃ tava rūpāṇyanekaśaḥ | jñātānyapi viśeṣeṇa dṛṣṭāni bahuśo'pi hi || 50-32 || āvirbhavanti līyante nirguṇe tvayi kevale | nirguṇātītamātmānaṃ tvadīyaṃ darśayādyataḥ || 50-33 || evaṃ prārthayamāneṣu vedeṣu bahudhā tadā | āvirbabhūva sahasā līlā golokaviśrutā || 50-34 || prādurbabhūvātimanoharā sarit sphuranmahāratnataṭācchavālukā [ambubālukā i0 pā0 |] | suvarṇapaṅkeruhaśobhamānā gabhīrapīyūṣajalormimālinī [javomiṃ i0 pā0 |] || 50-35 || vṛndāvanaṃ tadvaravṛkṣavṛndai- ryuta sacintāmaṇikalpapādapaiḥ | śālaistamālaistaralaiḥ kadambai- rjambvāmraplakṣairvaṭapiplādyaiḥ || 50-36 || kapitthabilvāmalanālikerairaśvatthapūgaiḥ kadalairvanaiśca | yutaṃ manohāribhiranyavṛkṣairaśokapāṭīrasupārijātaiḥ || 50-37 || manojñakuñjairbahubhiḥ parītaṃ gogopagopīnilayairupetam | ānandasandohamivodgiradbhirmarudbhirānarttitapallavadrumam || 50-38 || prādurbhūtaṃ vanaṃ tatra nānāpakṣigaṇākulam | nātidūre vartamāno govardhananagottamaḥ || 50-39 || sarvartuguṇasampanno nānādhātuvicitritaḥ | sphuratsuvarṇaśikharaḥ sudhānirjharaśītalaḥ | vīkṣya taṃ vismayaṃ prāptāḥ svapno'yaṃ vā manobhramaḥ || 50-40 || pārāvatāḥ kalaravāḥ kalarājahaṃsāḥ kāraṇḍavā rathavadāhvayakokilādyāḥ | sāraṅgabarhaṇamanoharapakṣipūgās- tastharvane harigaṇā iva taṃ stuvantaḥ || 50-41 || ghanaśyāmarūpaṃ praphullābjanetraṃ kirīṭāṅgadairullasadbhrūkapolam [kirīṭāṅgadāḍhyaṃ lasa0 iti pāṭhaḥ | ] | sunāsaṃ suvaktraṃ raṇadveṇuhastaṃ suvarhāvataṃsaṃ tamāpītavastram || 50-42 || tamānandarūpe vane nandasūnuṃ tadānandarūpaṃ prabhuṃ te'bhyapaśyan | mahāvallavīyūthamadhye carantaṃ tribhaṅgākṛtirbhrājamānasvarūpam || 50-43 || koṭyarkaprabhayā virājitatanuṃ koṭīndudarpāpahaṃ koṭisphūrjadanaṅgaraṅgavapuṣaṃ koṭyabdhigāmbhīryakam | taṃ lāvaṇyanidhiṃ vilokya sahasā pārśvasthayā rādhayā juṣṭaṃ gopikayā nirantaramatipremṇātha te vismitaḥ || 50-44 || kācidgopī sacamarakarā bījayantī svakāntaṃ kāciccāgre karayugapuṭaṃ kṛtya tasthau nirīha | kācit sthālyāṃ maṇigaṇamayīṃ kṛtya dīpāvaliṃ ttāṃ rādhākṛṣṇapratimukhagatā kurvatī dīpakṛtyam || 50-45 || kācitkṛṣṇamukhaṃ nirīkṣya sutarāṃ citrārpitevābhavat kācitkṛṣṇakaraṃ nigṛhya hṛdaye saṃsthāpya tasthau mudā | kācciccāṃghriyugaṃ nigṛhya sadayaṃ svemūrdhnyadhāsyanmudā kācinnṛtyati kṛṣṇakīrtanaparā dhṛtvā kare tālikām || 50-46 || evaṃ rāsarasonmattaṃ gopikāyūthamadhyagam | vīkṣya vṛndāvane kṛṣṇaṃ praṇemuḥ śrutayaḥ samam || 50-47 || tataḥ prasannastā āha brūta matto varaṃ śubham | bhavadbhirdṛṣṭamityeva dhāma golokaśabditam || 50-48 || śrutaya ūcuḥ na vṛṇīmo varaṃ kiñcitkālagrastaṃ vinaśvaram | yadi dāsyati cennātha tadā no'nugrahaṃ kuru || 50-49 || vilasanti yathā gopyastvatpriyā bhavatā saha | jāyate ca tathāsmākaṃ riraṃsākulitaṃ manaḥ || 50-50 || sampādaya tathā kāmamasmākaṃ hṛdayasthitam | koṭikandarpasubhagaṃ vīkṣya sthātuṃ na śaknumaḥ || 50-51 || niśamya vedagaditaṃ kiśorākṛtiracyutaḥ | śṛṇvantīnāṃ ca gopīnāṃ prāha prahasitānanaḥ || 50-52 || kāmo'yaṃ nigamāḥ satyaṃ khapuṣpamiva durlabhaḥ | na prāptuṃ śaknuyāt ko'pi svayaṃ puruṣabuddhibhāk || 50-53 || priyārūpaṃ svamātmānaṃ jānanmāṃ priyamityatha | atyugravirahajvālājvalitākṛtireti mām || 50-54 || nādyāvadhi mamaivāyaṃ golokasaṃjñitaḥ | prāptaḥ kenāpi nigamā maduktenāpi vartmanā || 50-55 || tathāpi varadānārthaṃ proktāḥ stha varadena me | tadapi syānna me vākyaṃ vyalīkaṃ karhicitkvacit || 50-56 || yadā caturmukho brahmā padmakalpe bhaviṣyati | tatsṛṣṭalokamadhye tu māthuraṃ maṇḍalaṃ śubham || 50-57 || tatra vṛndāvanaṃ divyaṃ bhaviṣyati rasāśrayam | tatra golokalīleyaṃ sarvathāvatariṣyati || 50-58 || mūlarūpaṃ ca me tatra svapriyābhirudeṣyati | bhavanto'pi viśeṣeṇa puruṣatvaṃ vihāya ca || 50-59 || kāminībhāvamāpannā bhaviṣyatha [varāṃganāḥ i0 pā0 |] vrajāṅganāḥ | tatrāpi muralīnādaśravaṇānandamohitāḥ || 50-60 || atikramya svamaryādāṃ rāsamaṇḍalamāgatāḥ | bhaviṣyatha tadā yūyaṃ pūrṇakāmā na saṃśayaḥ || 50-61 || ityuktvāntardadhe sākṣātkiśorākṛtiracyutaḥ | tataḥ katipaye kāle padmakalpe caturmukhe || 50-62 || jāte tasya vyatikrānte parārddha prathame tataḥ | dvitīyasyāpi tasyaiva madhye līleyemāgatā || 50-63 || dviṣaṭsahasrabhedena svātmānaṃ ca vibhajya te | kāmiyībhāvamāpannā rāsamaṇḍalamadhyagāḥ || 50-64 || kṛṣṇapriyāprasaṅgena kṛtakṛtyā babhūvire | iti te sarvamākhyātaṃ yatpṛṣṭohaṃ sulocane || 50-65 || kūṭasthahṛdayaṃ sākṣāt goloka iti viśrutaḥ | tatra krīḍati gopībhiḥ kāmāṃśaḥ puruṣottamaḥ || 50-66 || āvirbhūtaḥ sadaivāyaṃ kūṭasthe paramātmani | tirohitaṃ tu caitanyaṃ varttase puruṣottame [puruṣottamaḥ i0 pā0 |] || 50-67 || rasalīlārasāmbhodheḥ pāraṃ gantuṃka īśvaraḥ | diṅmātradarśanaṃ viddhi yanmayā varṇitaṃ śive || 50-68 || iti śrīmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsamvāde pañcāśattamaṃ paṭalam || 50-50 || atha ekapañcāśattamaṃ paṭalam śiva uvāca athānyatte pravakṣyāmi prakāraṃ śṛṇu pārvati | yasya śravaṇamātreṇa jāyate bhāvanā śubhā || 51-1 || bhūmayo daśa te proktā mayā ca varavarṇini | pañcamī śayanīyākhyā tasyāṃ śete niśāsvapi || 51-2 || sphūrjadratnamayūkhacitravilasatsvarṇācchadaṇḍodghṛta- bhrājanmaṇḍapamaṇḍite parilasaddivyopadhānaiḥ sukhe | prāntasphūrjadanekamauktikamaṇibhrājatpaṭīprāvṛte divyāmodamanaḥpramodasumanaḥsaurabhyasambhāvite || 51-3 || talpe talpasukhāspade parilasanmuktāvitānottame haṃsītūlacite sphuranmaṇigaṇaproccaiḥ pradīpojjvale | svāminyā parayā vilāsavividhakrīḍārasavyagrayā rātrau nirbharamanmathotsavasukhaṃ śete rasātmā prabhuḥ || 51-4 || vīṇāmṛdaṅgamadhuradhvanigītanādaiḥ krīḍāgṛhaṃ ca paritaḥ parivṛttamānāḥ | sakhyaḥ priyaṃ paricaranti niśāvasāne | prāṇapriyeśaparibodhanakarmadakṣāḥ || 51-5 || kanakāṅgī mañjumukhī kalakaṇṭhī smitānanā | ānandavallarī vṛndā mitravṛndā viśokinī || 51-6 || citravastrā vicitrāṅgī candraghaṇṭā vibhāvarī | mañjumodā vidhumukhī ratnadantī madālasā || 51-7 || lāvaṇyalaharī līlāvatī lāvaṇyamantharā | lalitāṅgī kāmavatī puṣpiṇī puṣpadantikā || 51-8 || hasantikā haṃsagatiḥ puṣpaveṇī marullatā | muditā modinī śyāmā tathā muktāvatī ratiḥ || 51-9 || hāriṇī hariṇī haṃsī vihaṃsī haṃsakuṇḍalā | aruṇāṅgī raṅgaraṅgā rasaraṅgā kumudvatī || 51-10 || kuṅkumāṅgī kundahāsā candrahāsā caritriṇī | ānandamañjarī mandrā padmavṛndā jvalantikā || 51-11 || kundadantī ratnakalā jayinī svarṇamekhalā | puliṃdinī hemavarṇā hariṇākṣī ratipriyā || 51-12 || padmakośā bhṛṅgarāvā gāyanī madamantharā | ekaṣaṣṭimitāḥ sakhyo niyuktā [khyātāḥ i0 pā0 |] bodhakarmaṇi || 51-13 || prātaḥ protthitamāyatādikamalaprottambhitabhrūlataṃ jṛmbhāmañjumukhāravindavilasadvimbādharodyasmitam | nidrāntāghūrṇamānaṃ samadhigatasakhīvṛndamālokayantaṃ dṛṣṭyā vāteritāmbhoruhamukulalasacchobhayā nistulāṅgam || 51-14 || sphūrjatkāñcanamaṇḍitāmalamaṇiprodbhāsite pātrake śrīmanmaṅgalavastuni pravilasacchrīratnadīpaiḥ śubhaiḥ | sakhyastā mṛdumañjukaṅkaṇaraṇatkārān [samātanvatī i0 pā0 |] samātanvitāḥ kāntāḥ kāntamanaṅgakoṭiruciraṃ nīrājayanti priyam || 51-15 || tadanu jhaṭiti rāgādāgatānandamañja- ryyanaghakarasaroje vyādadhat [vyādadhānātmadarśa i0 pā0 |] darpaṇa ca | priyasubhagamukhābjaṃ darśanīyaṃ tavedaṃ asitakaṇakṛtaśrī [sukṛtijanakṛtaści i0 pā0 |] ramyamālokayeti || 51-16 || hrādinīnihitaratnapāduke pādapaṅkajayuge nidhāya ca | ratnapīṭhamupasādyasundara dantadhāvanavidhiṃ karoti saḥ || 51-17 || dantadhāvanavidhānayojite mandriṇīti suraseti viśrute | mandriṇī dhṛtavatī śubhaṃ jalaṃ hastavastramamalaṃ tathetarā || 51-18 || tato laviṅgakarpūracūrṇailāpūgamiśritam | upatiṣṭhati satpātre dhṛtvā madanamekhalā || 51-19 || tāmbūlamāsvādya tataḥ prasannaḥ sakhījanaprārthanayātikāmam | āruhya ratnojjvalapāduke dve snānagṛhasyābhimukhaḥ prayāti || 51-20 || ratnamauktikavitānamaṇḍitaṃ dhūpitaṃ svagarudhūmarājibhiḥ | kalpavṛkṣakusumālisaurabhod- bhrāntabhṛṅgamukharīkṛtāmbaram || 51-21 || sajjasarvaparicārikāgaṇaṃ nṛtyamānabahunarttakīgaṇam | ullasadvividhavādyagāyanojjṛmbhitapratininādamañjulam || 51-22 || stambhalagnamaṇiputrikāgaṇaṃ snānamaṇḍapamupetya bhāsvaram | ratnapīṭhamupanīya darśitaṃ bhāmayā samadhitiṣṭhati prabhuḥ || 51-23 || uttārya bhūṣaṇakalāpamatho manojñaṃ tattatpriyākarayugānyupalambhayitvā | nīrājitaḥ svapramadottamabhūṣaṇodyat kānticchaṭābhiriva dīpaśatairvibhāti || 51-24 || yakṣakarddama [karpūrāgarukastūrī kuṃkumaṃ candanaṃ tathā | mahāsugandhirityukto nāmato yakṣakardamaḥ | iti dhanvantariḥ |] kāśmīrarajanīcūrṇamiśritaiḥ | udvarttanaṃ cakārelāgandhadravyairmanoharaiḥ || 51-25 || ānīya maṇipātrasthaṃ gandhatailaṃ manojavā | karotyabhyaṅgamaṅgeṣu svabhāvasurabhiṣvapi || 51-26 || muktāratnavicitrahemakalaśairāpīḍyamānaiḥ śarat pūrṇendūjvalahastikumbhaśikharārūḍhaiḥ sudhāsparddhibhiḥ | kastūrīdravayakṣakardamamahāsaurabhyasambhāvitaiḥ sakhyaḥ puṣpagaṇādhivāsitajalaiḥ saṃsnāpayanti priyam || 51-27 || smerānanā vidhukalā balgunādā vihaṅgamā | saṅgamālā [maṃgalāmālā io pā0 |] smarānandā viśvānanda sukuṇḍalā || 51-28 || tejovatī hemagarbhā taruṇī tapanāvatī | etāḥ prādhānyataḥ proktā dvādaśa snānakarmaṇi || 51-29 || gophenasvacchaśucina vāsasāṅgaṃ sukuṇḍalā | priyasyāhlādajananī procchayatyatikomalam [prītthayati i0 pā0 |] || 51-30 || snānavāsaḥ parityajya tejovatyā niveditam | kāśmīrarāgaruciraṃ kaṭivastraṃ vibhartyasau || 51-31 || pādukāyugamāruhya mandaṃ mandaṃ paraḥ prabhuḥ | bhūṣāmaṇḍapamāyāti priyābhiḥ pariveṣṭitaḥ || 51-32 || ratnarājitasuvarṇakuṭṭime sphurjadaṃśunivahaistathordhvagaiḥ | śakracāparacanācitāntare maṇḍape [citāmbare |] sphaṭikapīṭhamāśritaḥ || 51-33 || keśāvaliṃ kaṅkatikāmukhena saṃśodhyamānā lalitā priyasya | nirdagdhakālāgarudhūpadhūpaiḥ suvāsayatyatra sarojagandhā || 51-34 || sindūrapūrāruṇimānamuccairvahan mahoṣṇīṣamanaṅgarekhā | prānteṣu muktāguṇagumphitaṃ tadā vyāpārayāmāsa taduttamāṅge || 51-35 || suvarṇaracitaṃ prāntaṃ muktājālapariskṛtam | padmarāgaṃ madhyanīlamuṣṇīṣāgre babandha sā || 51-36 || anekamuktāmaṇirājamāne nijecchayā svīkṛtahaṃsakuṇḍale | taḍitprabhāpuñjavimodvamantī [udvahantī i0 pā0 |] śrutidvayasyābharaṇīvakāra || 51-37 || navaratnamayīṃ mālāṃ graiveyābharaṇaṃ tathā | hṛdambuje lambamānanaṃ catuṣkābharaṇaṃ tathā || 51-38 || bāhvoḥ keyūrayugalaṃ kaṭakāṅgadamudrikāḥ | unmiṣadratnaracitaṃ kāñcīsūtraṃ mahaddhanam || 51-39 || niryadbhūṣāṃśunicayaiḥ kirmīritamivottamam | niḥśvāsahārivasanaṃ śvetaṃ snigdha manoharam || 51-40 || navīnajaladasniṃgdhamuttarīyaṃ suśobhanam | anarghyamauktikamaṇibhrājatprāntacatuṣṭayam || 51-41 || anekadivyābharaṇānyaṅge priyatamasya hi | racayāmāsa śṛṅgāracamatkṛtimupeyuṣaḥ || 51-42 || iti sajjitaśṛṅgāro gāyadbhiḥ parito vṛtaḥ | sakhīvṛndaiḥ vādyahastairbhogabhūmiṃ prayāti saḥ || 51-43 || pākaśālāsvadhikṛtā lalitāṅgādikāḥ priyāḥ | tiṣṭhanti yatra subhagāḥ kiśorākṛtayaḥ śatam || 51-44 || svarṇapīṭhaṃ samāsthāya tiṣṭhati puruṣottamaḥ | sauvarṇavimalaṃ pātra sādhāramati vispṛtam || 51-45 || paritastasya sauvarṇapātrāṇāṃ ca sahasrakam | sthāpyante teṣu te bhogāḥ snigdhā hṛdyāḥ pṛthagvidhāḥ || 51-46 || jātīkorakapuñjavibhramakaraṃ svannaṃ ca mavyasthitaṃ vāme 'syāḍhakamudgamodanamatho prājyaṃ ghṛtaṃ māhiṣam | sūpāpūpahayaṅgavīnavilasatpakkānnarambhāphalai- rmuktālaḍḍukapūlikāśikhariṇīdadhyaktamāṣānnakaiḥ || 51-47 || vahnyuṣṇaśarkarayutaṃ maṇipātrasaṃsthaṃ dugdhaṃ ca pāyasamatho ghṛtaśarkaraḥktam | pūrṇenducandrakacita madhurāmlatikta nānārasāmrarasamākṣikagostanīkam || 51-48 || kūṣmāṇḍavṛntākapaṭolabimbī- śimbīsukauśātakisūraṇādyaiḥ | mṛdvagnitāpena supācitairyutaṃ hiṅgvāmarīcādisuvāsitairbhṛśam || 51-49 || caturvidhānnaṃ pariveśyamāṇa- mānandamānandamayau'pi bhuṅkte | priyāḥ samastā api ta samantāt prahāsayantyo bubhujuḥ svapātraiḥ || 51-50 || bhojanānte tataḥ kṛṣṇaṃ maṇipīṭhe tu dakṣiṇe | śuddhāṅgī svarṇabhṛṅgārajalenācamanaṃ dadau || 51-51 || snehāpanodanārthāya gandhacūrṇaṃ śubhaṃ dadau | dantakāṣṭhaṃ ca karpūraśaśāṅkaśakalāstathā || 51-52 || gaṇḍūṣācamanīyānte kesarāṅgī tu bīṭikām | pādukāyugamāruhya pañcavādyapuraḥsaram || 51-53 || pīṭhāntaragataṃ kṛṣṇaṃ paramānandavigraham | svāminīpramukhāḥ sarvāḥ muktābhiḥ samavākiran || 51-54 || muktāvicitracaturasrasuvarṇapātre dūrvādadhiprabhṛtimāṅgalikopacāraiḥ | āropitaiḥ sthiraśikhaiḥ śubharatnadīpai- rnīrājayanti nijanāthamakāmakāmam || 51-55 || śṛṅgārahāsyodbhutamodamānaḥ priyānurodhena tataḥ pareśaḥ | viśramya tatraiva muhūrtamātraṃ prayāti bhūrmiṃ śayanīyasaṃjñām || 51-56 || mṛduvādyādigītena gīyamānaḥ priyājanaiḥ | citrayā vījitaḥ śete mṛduvyajanahastayā || 51-57 || suptotthitaḥ parijanaiḥ saha nṛtyabhūmau siṃhāsane vimalaratnamayūkhacitre | sthitvā priyāvilasanādikanṛtyagītaṃ paśyaṃstutoṣa yadapi svayameva toṣaḥ || 51-58 || akhaṇḍitaśaraccandrasmayāpahāramaṇḍalam [apasmāra i0 pā0 |] | mihilā chatramādhatta ratnadaṇḍarucojjvalam || 51-59 ||ayutaṃ maṇipātrasaṃsthaṃ dugdha ca pāyasamatho ghṛtaśarkaraḥktam | aktamāṣānnakaiḥ || 47 || || 5 vyajanaṃ pāduke cāru cāmare darpaṇādikam | dadhānāḥ parisevante pūrvoddiṣṭāḥ parātparam || 51-60 || tato vimānapravaraṃ nāmnā citradhvajaṃ mahat | sakhīsahasrairāsthāya gataścāndramasaṃ vanam || 51-61 || kadācinnīlavipine kadācitpuṣpadantake | kadācidānandavane hemakūṭe'pi karhicit || 51-62 || kadācittārakūṭākhye gāruḍe nīlaparvate | kadācitpuṣparāgādrau māṇikyādrāvapi kvacit || 51-63 || mandāravipine kvāpi pārijātavanāntare | haricandanakodyāne vaidūryavipine [vaiḍūryamaṇikānane i0 pā0 |] kvacit || 51-64 || mahāmuktāvane kvāpi pravālodyān eva ca | padmarāgavanodyāne mahāpadmavane tathā || 51-65 || kadāciccampakavane kvacitkalpadrukānane | anekavidhalīlābhiḥ krīḍate puruṣottamaḥ | tataścāndramasādetya vimānena mahaujasā || 51-66 || mahādvārapurovarttiṃ maṇḍape'pi sthitaḥ kṣaṇaḥ [kṛtakṣaṇaḥ i0 pā0 |] | catuḥṣaṣṭimahāstambhāṃ mūlabhūmiṃ samāśritaḥ || 51-67 || ratnasiṃhāsanagataṃ tadaivecchāvimohitāḥ | svāminīpramukhāḥ kṛṣṇaṃ prārthayāmāsurutsukāḥ || 51-68 || tattu sarvaṃ mayā proktaṃ purā te varavarṇini | ataḥ paraṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikāgramānasā || 51-69 || yathānena prakāreṇa priyāḥ paricaranti tam | tathaiva kāścana vyagrāḥ svāminīsevanādiṣu || 51-70 || nīrājanasnānavastragandhamālyavibhūṣaṇaiḥ | śayanāsanatāmbūlaiḥ sakhyaḥ paricaranti tām || 51-71 || dviṣaṭasahasrasaṃkhyātāḥ yāḥ paricaranti tām | ṣaṭsahasrāṇi kṛṣṇasya paricaryāparāṇi hi || 51-72 || svāminyāḥ ṣaṭsahasrāṇi varttante parikarmaṇi | tāsāṃ yūthāni deveśi catvāriṃśanmitāni hi || 51-73 || tāsāṃ sodhāni divyāni sahasrāṇīti dvādaśa | ekaikaṃ yojanārddhenāyāmavistārasaṃyutam || 51-74 || ekaikasyāḥ priyāyāstu mandire mandire priye | śataṃ śataṃ pravarttante sevārthaṃ paricārikāḥ || 51-75 || priyāsaudhabahirbhāge tatkrameṇaiva bhāmini | paricārikāvargasamaṃ mandirāṇi pṛthak-pṛthak || 51-76 || yojanārddhapramāṇena kiñcidapyadhikena ca | vistārayāmayuktāni tribhaumāni dyumanti ca || 51-77 || priyāsaudhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca | candrāmṛtodgāravanti candrakāntodbhavāni tu || 51-78 || kānikṛṣṇāni raktāni kṛṣṇaraktāni kānyapi | kānicidraktakṛṣṇāni śvetaraktāni kācicit || 51-79 || śvetāni caiva raktāni raktaśvetāni kānyapi | evaṃ dhūmrāṇi kṛṣṇāni dhūmrakṛṣṇāni kānicit || 51-80 || kṛṣṇadhūmrāṇi deveśi sarvasaudheṣvayaṃ kramaḥ | ekaikamandire devi majjanāgāramāyatam || 51-81 || nānopakaraṇairyuktaṃ divyaratnavitānakam | bhūṣāgṛha kathaikatra mahākuṭṭimamaṇḍapam || 51-82 || bhūṣāgṛhasya pūrve tu gandhālepasya mandiram | nānāgandhavibhedādisamṛddhaṃ bahuyuktikam || 51-83 || mahānasaṃ tu deveśi varttate vahnikoṇagam | īśānye tu sabhāsadma divyāsanavirājitam || 51-84 || evaṃ kṛṣṇapriyāsaudhasthitiruktā tavānaghe | dravībhūtarasaḥ kṛṣṇaḥ priyābhāvātmakastu yaḥ || 51-85 || āvirbhūya priyāvṛndaiḥ krīḍate pratimandiram | svāminīmandirepi ca ghanībhūtastu kevalam || 51-86 || na svāminīṃ vinā kṛṣṇaḥ na svāminī kṛṣṇaṃ vinā | na tiṣṭhati kṣaṇa devi hyanyathā lupyate rasaḥ || 51-87 || atra ye maṇayo muktāḥ kusumāni latāṃghripāḥ | vidrumasvarṇarajatanānābhedāśca dhātavaḥ || 51-88 || sūryācandramasau devi paśupakṣisamīraṇāḥ | bhakṣyabhojyalehyacoṣyapeyabhedā hyanekaśaḥ || 51-89 || bhoktṛbhogyavibhāgaśca jñātṛjñeyādikaṃ tathā | rasa eveti vijñāya na muhyati kadācana || 51-90 || na kālagaṇanā tatra varttate parameśvari | na sūryacandratārāṇāmudayāstādikaṃ bhavet || 51-91 || udayāstādibhāvāśca pratīyante tathāpi hi | līlāsamayabhedārthamevaṃ jānīhi pārvati || 51-92 || etanmayoditaṃ sādhvi tvayā samyak śrutaṃ kila | na vācyaṃ kasyaciddevi sarvopaniṣadāṃ rahaḥ || 51-93 || etanmāheśvaraṃ tantraṃ sarvatantrottamottamam | rasanirṇayasampannaṃ samādhau yacchrutaṃ mayā || 51-94 || mayā [anena jñāyate'sya taṃtrasyātigopyatvānnāmamātramapi na kvāpi 94 taṃtreṣu prākaṭyaṃ hasamāheśvarataṃtraṃ tu bhinnaviṣayakamiti me matam |] prakaṭitaṃ te'dya putrayorapi gopitam | vāsanā eva tuṣyanti śrutvā sādhvīṃ kathāmimām || 51-95 || alpāḥ kūpā vivarddhante jyotsnayā kiṃ samudravat | hariṇā eva tuṣyanti gānaṃ śrutvā na gardabhāḥ || 51-96 || tasmātparīkṣya vaktavyaṃ sahasā na prakāśayet | śraddhadhānāya śāntāya kulīnāya maheśvari || 51-97 || vinītāya kṛtajñāya kriyāśuddhāya dīyatām | śraddhābhaktivihīnāya kṛtaghnāya durātmane || 51-98 || gurubhaktivihīnāya hetuvādaratāya ca | asambhāvitacittāya viparītārthavādine || 51-99 || vṛthārthaikapravṛttāya vedaśāstrārthamānine | dāmbhikāyātiduṣṭāya viṣayākrāntacetase || 51-100 || na deyaḥ sarvathā devi tantrārthaḥ parādbhutaḥ | tannāsti triṣu lokeṣu yaddattvāpyanṛṇī bhavet || 51-101 || prabhordevasya sarvasvaṃ mayedaṃ te prakāśitam | ataḥ paraṃ tu deveśi jñātavyaṃ nāvaśiṣyate || 51-102 || tasmādidaṃ suvijñāya rahasyaṃ kṛṣṇayoṣitām | svayameva parānandanimagnā bhava sundari || 51-103 || ataḥ paraṃ tu deveśi paṣṭavyaṃ naiva kiñcana | nityaṃ dhyāyāmi yaccitte tadetatte niveditam || 51-104 || ityuktvā ca tadā śambhustūṣṇīṃbhūtvā ca saṃsthitaḥ | varṇamānamahālīlāsamudre mana ādadhe || 51-105 || smitormirivāmbhodhiḥ pulakāṅgaḥ sulocanaḥ | babhūva devadeveśaḥ kṛpāsindhurumāpatiḥ || 51-106 || evamānandasandohanimagnaṃ vīkṣya śaṅkaram | sarvopacāravidhinā pūjayāmāsa pārvatī || 51-107 || daṇḍavatpraṇanāmaiṣā [daṇḍavatpraṇatāmaiṣā0 iti pā0 |] kṛtārthāsmīti vādinī | tuṣṭāva śaṅkara bhūyaḥ kṛpānidhimanuttamam || 51-108 || tva deva sarvavidyānāmupadeṣṭā guruḥ svayam | tvayi bhaktivatāmeva mantrayantrādi sidhyatu || 51-109 || ityuktvā pārvatī citte līlāmādhāya varṇitām | avāpa paramānandaṃ harṣāśrupulakāṅkitā || 51-110 || iti śrīmanmāheśvaratantre uttarakhaṇḍe śivomāsaṃvāde ekapañcāśatamaṃ paṭalam || 51-51 || āditaḥ ślokānāṃ samaṣṭyaṃkāḥ || 3060 || || samāptamidaṃ śrīmāheśvaraṃ tantram || ########### END OF FILE #######