#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00158 Uniform title: mālinīvijayavārtika Author : abhinavagupta Description: Photographed from volume 32 of the Kashmir Series of Texts and Studies. Notes: This volume is no. 32 of the K.S.T.S. series but it was incorrectly printed as volume 31 on both the english and sanskrit title pages. In one specimen examined the volume no. had been altered by hand (possibly by the printers or publishers) to the correct volume number (i.e. 32) but in another specimen examined it had not been corrected. This volume is erroneous listed as vol. 31 in many (but not all) library and other types of bibliographic records examined including the --Descriptive Analysis of The Kashmir Series of Texts & Studie--, but the first volume of The Svacchanda Tantra is invariably correctly titled as vol. 31 of the K.S.T.S. series. Publisher : Research Department Jammu and Kashmir State Publication year : 1921 Publication city : Srinagar Publication country : India #################################################### oṃ kāśmīrasaṃskṛtagranthāvaliḥ | granthāṅkaḥ 31 śrīmālinīvijayavārtikam śrīmanmahāmāheśvarācāryābhinavaguptapādaviracitam | śrībhāratadharmamārtaṇḍa kaśmīramahārāja śrīpratāpasiṃhavara pratiṣṭhāpite pratnavidyāprakāśa (risarca) kāryālaye tadadhyakṣa paṇḍita madhusūdanakaula śāstriṇā uddiṣṭakāryālayasthetarapaṇḍitasahāyena saṃgṛhya saṃśodhanaparyāyāṅkanavivaraṇādisaṃskaraṇottaraṃ pāścātyavidvatpariṣatsaṃmatādhunikasugamaśuddharītyupanyāsādi##- śrīnagare kaśmīra pratāpa sṭīma presa mudraṇālaye mudrāpayitvā prakāśyamupanītam khraistābdaḥ 1921 kāśmīra śrīnagara asya granthasya sarve prakāśana-mudrāpaṇādyadhikārāḥ proktamahārājavaryaiḥ svāyattīkṛtāḥ santi atha śrīmālinīvijayavārtikam śrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitam prathamaḥ kāṇḍaḥ vamalakalāśrayābhinavasṛṣṭimahā jananī bharitatanuśca pañcamukhaguptarucirjanakaḥ | tadubhayayāmalasphuritabhāvavisargamayaṃ hṛdayamanuttarāmṛtakulaṃ mama saṃsphuratāt ||1|| yadīyabodhakiraṇairullasadbhiḥ samantataḥ | vikāsihṛdayāmbhojā vayaṃ sa jayatādguruḥ ||2 || sābhimarśaṣaḍardhārthapañcasrotaḥsamujjvalān | yaḥ prādānmahyamarthaughāndaurgatyadalanavratān ||3|| śrīmatsumatisaṃśuddhasadbhaktajanadakṣiṇaḥ | śaṃbhunāthaḥ prasanno me bhūyādvākpuṣpatoṣitaḥ ||4|| gurubhyo'pi garīyāṃsaṃ yuktaṃ śrīcukhalābhidham | vande yatkṛtasaṃskāraḥ sthito'smi galitagrahaḥ ||5|| tato gurutaraḥ śrīmānbhūtirājo mahāmatiḥ | jayatādbhaktajanatāsamuddharaṇasāhasaḥ ||6|| śrīsomānandasaṃbodhaśrīmadutpalaniḥsṛtāḥ | jayanti saṃvidāmodasaṃdarbhā dikprasarpiṇaḥ ||7|| 2) taddṛṣṭisaṃsṛticchedipratyabhijñopadeśinaḥ | śrimallakṣmaṇaguptasya gurorvijayate vacaḥ ||8|| apyasaṃkhyanavāsvādacamatkāraikadurmadā | yenānuttarasaṃbhogatṛptā me matiṣaṭpadī ||9|| tadekamayatāmāpya svātmanyeva tathā sthitā | tadasyāḥ pronmiṣantyeva vividhā nādasaṃpadaḥ ||10|| sacchiṣyakarṇamandrābhyāmarthito'haṃ punaḥ punaḥ | vākyārthaṃ kathaye śrīmanmālinyāṃ yatkvacitkvacit ||11|| aucityenetaratyāgādvācyavācakayormithaḥ | vartanāvarta etasminsādhu śāstraṃ ca vārtikam ||12 || ye'harniśaṃ prakāśante sarvasya ca na gocare | numo'bhinavaguptāṃstāñśivacandrāṃśusaṃcayān ||13|| jayanti jagadānandavipakṣakṣapaṇakṣamāḥ | parameśamukhodbhūtajñānacandramarīcayaḥ ||14|| aniyantritasadbhāvādbhāvābhedaikabhāginaḥ | yatprāgjātaṃ mahājñānaṃ tadraśmibharabhairavam ||15|| tatastādṛksvamāyīyaheyopādeyavarjitam | vitatībhāvanācitraraśmitāmātrabheditam ||16|| abhimarśasvabhāvaṃ taddhṛdayaṃ parameśituḥ | tatrāpi śaktyā satataṃ svātmamayyā maheśvaraḥ ||17|| yadā saṃghaṭṭamāsādya samāpattiṃ parāṃ vrajet | tadāsya paramaṃ vaktraṃ visargaprasarāspadam ||18|| anuttaravikāsodyajjagadānandasundaram | bhāvivaktrāvibhāgena bījaṃ sarvasya yatsthitam ||19|| hṛtspandadṛkparāsāranirnāmormyādi tanmatam | etatparaṃ trikaṃ pūrvaṃ [sūkṣmamiti pāṭhaḥ] sarvaśaktyavibhāgavat ||20|| atra bhāvasamullāsaśaṅkāsaṃkocavicyutiḥ | svānandalīnatāmātramātricchākarmadṛktayam ||21|| tathā ca guravaḥ śaivadṛṣṭāvitthaṃ nyarūpayan | [śivaikyākhyātirūpabhrāntimayasaṃsārāvasthā yāvannonmiṣati tāvadapi tāvatyevoktarūpaśivatā tathā ca śaktipaṃcakamapi tadānīmekarūpamapi vyavahārāpekṣayā kāryasaṃbhavādastyeva tathā hi parāparāvasthāyāṃ yo'hamiti sahajapratyavamarśātmā prakāśaḥ sa eva parānapekṣaḥ pūrṇatvādānandarūpo nirvṛtacinmayaḥ sthita eva saiva svatantratā mukhyā śivatā taduktaṃ cidāhlādeti | pūrṇacidānandamātre'nubhavaḥ prakāśanaṃ na tu bāhye tata eva tatraiva layo yasya sa tathānena nirvṛtacitkathitā | icchājñānakriyāstu bhinnaviṣayādyapekṣayā sphuṭībhavanti | parāvasthāyāṃ punaḥ pūrṇo'hamityeva svasvabhāvaḥ prakāśate tāvatprakāśatvāt tadeva jñānaṃ saṃrambharūpatvātsaiva kriyā tatsvabhāvatvena tadabhyupagamādicchāpi sthitaivetyāha tadicchā tāvatīti tāvacca svarūpaṃ kriyeti yojyam | atha vā tāvajjñānamiti tāvacchabdaḥ kriyāyāṃ strīliṅgaḥ pariṇamanīyaḥ dvitīyastvante tāvacchabdaḥ kramārthaḥ parāparādyavasthāpekṣaḥ ata eva bhinnaviṣayābhāve'pyabhyupagamaprakāśasaṃrambhāṇāṃ sarvadā prakāśamayatvenāvicalanādicchādivyavahārayogyataivetyuktaṃ susūkṣmeti susūkṣmatvameṣitavyādyabhāvena vibhāgāparikalpanāt ata eva śaktisāmarasyaṃ pūrṇacinmātraprakāśatātmatvāccidāhlādaparatvaṃ coktam saiva ca nirvibhāgatā parāvasthā yadaivamāste parastadetyuktā || (śi0 dṛ0 ślo0 4)] sa yadāste cidāhlādamātrānubhavatallayaḥ ||22|| 3) tadicchā tāvatī jñānaṃ tāvattāvatkriyā hi sā | susūkṣmaśaktitritayasāmarasyena vartate ||23|| cidrūpāhlādaparamastadābhinno bhavediti | nanu cedṛśi viśvātmabhūte saṃkocavarjanāt ||24 || vikalpakalpanāmūlāḥ kathaṃ śāstrādisaṃpadaḥ | ucyate sarva evāyaṃ bodhaḥ saṃvitprabhāmayaḥ ||25|| prakāśarūpatāyogāccidāmarśaghanātmakaḥ | tatrāmarśasvabhāvo'yaṃ yaḥ prakāśaḥ prakāśate ||26 || sa eva kinna śāstraughaḥ kimanyairyuktiḍambaraiḥ | paravāgdevatāviddhastatrāsau kevalaṃ bhavet ||27|| na tu laukikamāyīyavarṇapuñjavicitritaḥ | [atra vṛttiḥ - cidātmanaśceśvarasyātmanīvābhedenārtheṣvapi prakāśo'styanyathā pratibhāsamānārthaikaviṣayo nirmātṛtāmayo vimarśa icchārūpo na syāt || (pra0 bhi0 a0 1 ā0 5 ślo0 10)] uktaṃ śrīpratyabhijñāyāmātmasaṃsthasya bhāsanam ||18 || astyeva na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate | svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā ||29|| prakāśo'rthoparakto'pi tulyo ratnādikairiti [atra vṛttiḥ - prakāśasya mukhya ātmā pratyavamarśastaṃ vinārthabheditākārasyāsya svacchatāmātraṃ na tvajāḍyaṃ camatkṛterabhāvāt || (pra0 mi0 a0 1 ā0 5 ślo0 11)] || kiṃ ca yatkiñca nāmātra ciccamatkāragocaraḥ ||30|| hlādanāmādiviṣayastadāsau bhavati sphuṭaḥ | tadvimarśāntarālambasamucchalanayogataḥ ||31|| paścātsusphuṭatāmeti tathā ca gururūcivān | 5) yathā svasaṃvidā siddhaṃ sukhādi vyavatiṣṭhate ||32|| na hi vyavasthāsamaye vedyate tatsvasaṃvidā | tathāvaśyopagantavyaḥ svasaṃvitsādhanāditi? ||33|| evamatrāpi paścādyajjñānādyullāsavartmani | sarvābhedamayī bhūmiryāvadāmṛśyatāṃ vrajet ||34|| tāvattaducitodāravimarśāṃśasphuṭatvataḥ | tādṛksa eva śāstratvaṃ [śāstratvaprāgiti pāṭhaḥ] prāgvisargaḥ prapadyate ||35|| etadeva tu yuktaṃ syāt tathā hyanupadhau pare | śāstrārthe'pi samācāraleśaḥ ko'pi vibhāvyate ||36|| sa nūnaṃ sphuṭatādhāmabhāvijñānādiśaktimān | uparāgāttatastattadvaicityaparibṛṃhitaḥ ||37|| yathā mukhasya tadvyaktisthāne'psu mukure maṇau | khaḍge cañcalasadvṛttasūkṣmadīrghādikā sthitiḥ ||38|| taditthaṃ parame rūpe prodbhūtā jñānasaṃpadaḥ | anavacchinnahṛdayabījātmatrayasundarāḥ ||39|| yadā tūchaladākārasvataraṅgāntarātmakān | visisṛkṣati bhāvaughānbhairavaḥ śaktibṛṃhitaḥ ||40|| tadā tā eva vijñānasaṃpadastadupādhijām [upādhijān iti pāṭhaḥ] | īṣatkriyāsamācārayantraṇāṃ saṃśritā iva ||41|| paritastattaraṅgaughasātmatāṃ [ghamāsmateti pāṭhaḥ] samupāśrite | tathāpi jagadānandasundare bodhabhairave ||42|| bhāvanirbharatāmātrasaṃtṛpte śaktiśālini | pūrṇayā [pūjayeti pāṭhaḥ] nijaśaktyaiva nyakkṛte śaktimatpade || 43|| 6) tādṛgeva vimarśātmā jñānadhārā vijṛmbhate | yasyāṃ bhogopadeśena ko'pi hlādaḥ pravartate ||44|| yadīyasaṃvidācāracaryāvisrambhabhāvitaḥ | bhogavrāto'pi dhanyānāṃ niḥśreyasapadāyate ||45|| yatrocyate svaśaktyādikṣobhasaṃrambhanirbharā | devasya yāgapriyatā viśeṣānmātṛmadhyataḥ ||46|| aiśvaryaśaktyudrekeṇa labdheśvarapadābhidhaḥ | devo vijñānamahimā prodbhūto'yaṃ prapañcitaḥ ||47|| atrāpyanantabhāvāṃśasaṃyojanaviyojane | pragdaśābhedasaṃdhānādasaṃkhyatvamupāśrite ||48|| tadupādhivaśādeva saṃvijjñānapadojjhitāṃ | tāyante vividhāḥ śāstrakriyājñānavibhūtayaḥ ||49|| mukhyastveṣa prapañco'yaṃ pañcātmatvena carcitaḥ | tathā ca vakṣyate [śivasya savyāpāratvena kriyāśaktipradhānā jāgarā adhipatvena svasvātantryādasādhāraṇatattatsṛṣṭimayo jñānaśaktipradhānaḥ svapnaḥ jñānakriyābhyāṃ hīnenaudāsīnyapracyāvātmanā prerakatvenecchāpradhānaṃ sauṣuptam eṣaṇīyapūrṇatayā tannivṛttyāpyānandaśaktipradhānaṃ turyam nirānandatayā sarvasarvātmakaparipūrṇasvasvarūpaviśrānteḥ cicchaktipradhānaṃ turyātītamiti pañcāvasthātmakamityarthaḥ ||] tattvamabhinnamapi pañcadhā ||50|| savyāpārādhipatvena taddhīnaprerakatvataḥ | icchānivṛtteḥ svacchatvādityādyairvākyasaṃcayaiḥ ||51|| nanvetāvati sandarbhe deśakālakalākṛtāḥ | 7) bhedā na saṃbhavantyeva bāḍhamomiti vacmahe ||52|| na hyatra kālatatvasya nāmamātraṃ vibhāvyate | vaibhavyapi mahākālī śaktirnātra vijṛmbhate || 53|| tarhyabhinne svasaṃpūrṇe tadā paścāt punaryadā | parataśceti [parataścaitikonmeṣa iti pāṭha] ko nveṣa vācoyuktiparigrahaḥ ||54|| atra brūmaḥ satyameva vastutastu sphuṭātmani | jṛmbhite tattvasarge'pi kāle'pyunmiṣitātmani [kālo'pīti pāṭhaḥ] ||55|| bodhasya naiva santyetāḥ pūrvāparavikalpanāḥ | kālo viśeṣaṇatvena yasmādbhavati bhedakaḥ ||56|| viśeṣaṇaṃ ca tatproktaṃ samaśīrṣikayaiva yat | bhedena vedyatāmeti yathā nīlaṃ saroruham ||57|| na ca bodhasya vedyatvaṃ kadācidupapadyate | vedyatvaṃ bhāsamānatvaṃ tatprakāśaprasādataḥ ||58|| prakāśaḥ sa sabodhaśca sa cedbodhāntarasthiteḥ | prakāśāniyamānnūnamanavasthā [śanimayāditi pāṭhaḥ] pravartate || 59|| ata eva vimūḍhā ye bodhamaprathamānakam | arthaprathātmakaṃ brūyuḥ svavacovañcitāstu te ||60|| tasmāt kālo na bodhasya bhedakatvāya kalpate | nāpi vedyasya kālo'sau bhedakībhavituṃ kṣamaḥ ||61|| viśvaṃ hi bodhābhinnaṃ tadatathātve na bhāsate | prakāśena samāviṣaṭaścitraṃ bhāvaḥ prakāśate ||62|| 8) viśvaprakāśa evaṃ syāt sarvasyaiva sadātanaḥ | sati prakāśe bodhākhye sa prakāśatvamaśnute ||63|| aprakāśo'pi bhāvaścetprakāśātmā sa vedyate | aprakāśastvasau bhāva ityatra śaraṇaṃ tamaḥ ||64 || yaścāprakāśo bhāvātmā prakāśātmā sa cetkṛtaḥ | nūnaṃ sa bhāvo naṣṭaḥ syāt svāprakāśatvavicyuteḥ [svaprakāśeti pāṭhaḥ] ||65|| nātadrūpaṃ pakāśaṃ ca kartuṃ vidhirapi kṣamaḥ | nanu tāvadidaṃbhāvaḥ prakāśe sati bhāsate ||66|| astvetadeva kiṃtvitthamaprakāśaḥ prakāśatām | bhāvasya cāprakāśatve prakāśībhāvite sati ||67|| naivaṃ prakāśito bhāva iti vastusthitirbhavet | tadalaṃ vyatiriktena prakāśena śivastathā ||68|| tasmāt prakāśa evāsau gīto yaḥ paramaḥ śivaḥ | sa evācintyamahimā svātantryoddāmaghūrṇitaḥ ||69|| prakāśate tathā taistaiḥ svabhāvairacyutasthitiḥ | nātra sarvatra sarvajñabhāvaḥ kaścana śaṅkyate ||70|| ahaṃ caitro ghaṭaṃ vedmi na paṭhaṃ veda taṃ dvayam | nāyaṃ vetti paṭaḥ so'haṃ jāne ghaṭapaṭāviti ||71|| vediṣyāmi na vā pūrvamajānannaiva vā kvacit | krameṇa vedmi yugapaddvābhyāmubhayavarjitam ||72|| sarvaṃ vedmi na kiṃcicca jāne naivāsmi kaścana | bhāvātmā nanu naivāhamahaṃ sarvaṃ ca sarvadā ||73|| sarvamasmyahamevaikaḥ kiṃ sarvamitaradbhavet | 9) ityādireka evāyaṃ prakāśaḥ pravijṛmbhate ||74|| nanveko yadyasaḥ kaścit prakāśo na tadā paraḥ | kathaṃ bhavedaho mūḍhaḥ kathaṃ vyutpādyatāmayam ||75|| ekaḥ prakāśaḥ svātantyāccitrarūpaḥ prakāśate | vastutaśca na citro'sau nācitro bhedadūṣaṇāt ||76|| ghaṭaprakāśe vastrasya prakāśo yadi saṃbhavet | nāsau ghaṭaprakāśaḥ syāddviprakāśo hyasau bhavet ||77|| so'pi cāstyeva no nāsti tadidaṃ tvatpracoditam | ghaṭātmanā prakāśo'sya mābhudityavatiṣṭhate ||78|| taccāyuktaṃ prakāśasya bodhatvātsvātmajṛmbhaṇam | lakṣaṇaṃ yadi tatko'yaṃ vṛthā vāgjālaḍambaraḥ ||79|| paricchinnaprakāśatvaṃ jaḍasya kila lakṣaṇam | jaḍādvilakṣaṇo bodho yato na parimīyate ||80|| tasmādarkasya sadbhāve siddhe kaḥ khalu vāliśaḥ | brūyātkathamayaṃ svāṃśuśubhritāśeṣa bhūriti ||81|| tasmātsiddhe prakāśe'sminyāḥ prakāśavikalpanāḥ | tasmāt tāḥ sarvasaṃbhuktayoṣiccāritrapālanāḥ ||82|| asiddhau ca prakāśasya ko'haṃ kiṃ tvaṃ tamo'pi kim | na kiṃcidapi vā kiṃ syāttūṣṇīṃ syādapi vā katham ||83|| tasmāt prakāśatādātmyalabdhabhairavabhāginām | bhāvānāmapi kālo'yaṃ na kiṃcit kartumarhati ||84|| hanta tarhi kathaṃkāraṃ tadetyādivacaḥ kramaḥ | śrūyatāmuktamapyetatpunarnirbhajya bhaṇyate ||85|| yaḥ prakāśaḥ sa evāyaṃ pratibhāti tathā tathā | 10) naiva cānyasya kasyāpi sa tu bhātyeva kevalam ||86|| sa eva paramodāraḥ sarvasyaivāvabhāsakaḥ | svatantra iti tasyecchā śaktiḥ [śaktisvātantryeti pāṭhaḥ] svātantryasaṃjñitā ||87|| sa ca svātmani viśrāntastadanyābhāvayogataḥ | svātmaviśrāntirevaiṣā devasyānanda ucyate ||88||| svātantryamahimā vāsya svarūpādapṛthaksthitiḥ | svaprakāśe nije dhāmni bhāsayedbhāvavibhramān ||89|| bhāsanā ca kriyāśaktiriti śāstreṣu kathyate | yayā vicitratatvādikalanā pravibhajyate ||90|| bhāsanānavabhāte ca kathaṃ nāma prakalpate | tadasyāntaḥsthitaṃ bhānaṃ jñānaśaktirahaṃ smṛtā ||81|| etāvadasya devasya yadrūpaṃ svātmamātrataḥ | sa unmeṣa iti proktaḥ pañcaśaktistato vibhuḥ ||92|| triśaktirekaśaktirvā devo vā kevalaḥ sthitaḥ | śaktirevātha devī sā sā ca śāstre nirūpyate ||93|| vakṣyate ca jagaddhātuḥ kathitetyāditaḥ param | saikā satyanekatvaṃ vai gacchatīti maheśinā ||94|| sa cāyaṃ nirbharānandaviśrāntisvātmasusthitaḥ | sodaryaiḥ śabdasaṃdarbhairbhāṣyate bhairavādibhiḥ ||95|| savidhaṃ dūragaṃ vāpi yadyapyasya na vastutaḥ | śabdajātaṃ bhavet kiṃcidanyadapyatha vā prabhoḥ ||96|| tathā ca bhāsayatyeva deva eṣa tathā tathā | 11) tatastadanusāreṇa sarvo'yaṃ kalpanākramaḥ ||97|| na ca tatkalpanāmātraṃ tathātve'pyatha kā kṣitiḥ | tathā saṃkalpatāṃ devo [devayadveti pāṭhaḥ] yadvā kalpayatāṃ tathā ||98|| evaṃ caiṣa prakāśātmā saptatriṃśātmakātparaḥ | vaicitryabhāsanāṃ kurvankālaṃ bhāsayati prabhuḥ ||99|| vaicitryabhāsanaiveyaṃ kālaśaktirudāhṛtā | tato'vabhāsamānaitatkālaśaktyanurodhataḥ ||100|| āsmakīnāttadetyādiruparāgaḥ pravartate | na cāsau tatra nāstyeva tatra yannāsti tatkutaḥ ||101|| anyatra tanyatāṃ nāma tatprakāśavaśaṃ hitam | nanvevamapare tattvajāle śuddhetarasthitau ||102|| śuddhāśuddhapade vāpi vidyādau tattvamaṇḍale | śuddhabhairavasadbhāvādaviśeṣo bhaviṣyati ||103|| narīnṛtyāmahe hanta yatnādvyākhyeyameva naḥ | āyuṣmato yaddhṛdaye svayaṃ viparivartate ||104|| śuddhāśuddhavibhedo hi paramārthakathāsu no | sa tu tatkṛta evāste mūḍhānāṃ dhiyi niścalaḥ ||105|| nanu śuddhetaratvākhyo yadi bhedo na vāstavaḥ | vyācikīrṣitamevaitacchāstraṃ vivadate tataḥ ||106|| aśuddhatvaṃ hi tatvānāṃ dīkṣayā śodhanaṃ tataḥ | ityādi bahudhā bhedapradhānātra yataḥ sthitiḥ ||107|| ucyate nādvaye'muṣmindvaitaṃ nāstyeva sarvathā | uktaṃ hi bhedavandhye'pi vibhau bhedāvabhāsanam ||108|| 12) tadeva khalu saṃsāro māyāvidyādibhiḥ padaiḥ | bandha [gandha iti pāṭhaḥ] ityucyate tatra rūḍhāḥ saṃsāriṇo matāḥ || 109|| taccintānusṛtaireṣāṃ śuddhāśuddhādiniścayaḥ | kiṃ ca śāstramidaṃ samyag bhagavadyogadeśakam ||110|| bhagavadyogamadvaitaṃ nirdvandvaṃ ca pracakṣate | tasyopadeśa itthaṃ syādyadi yāvadvibhedavat ||111|| saṃbhāvyate tannirbhaktyā nirbhajyaiva nirūpyate | advaitabhairavavibhau yatpraveśopaveśayoḥ ||112|| ābhyāsikī sthitirnāsti tau hi bhedaikajīvitau | ataḥ saṃbhāvyanikhiladvaitaśaṅkāvyapohane ||113|| gurūṇāṃ ca śiśūnāṃ ca yatnaḥ sarvairvijṛmbhate | ato dvaitamihāśaṅkyāśaṅkya sarvaṃ pratanyate ||114|| tadyāvadgati saṃbhāvya na tu tatrāpyudāsyate | tathā hi yadi nāmṛṣṭaṃ dvaitaṃ tarhyekameva sat ||115|| cidbrahma tadalaṃ tattvasaṃkhyākalpananirṇayaiḥ | pañcaviṃśatitā kasmāt tattvānāṃ tannirūpyate ||116|| tasmāddvaitasya bhedātmasthiteryāvadgatigraham | kṛtvā yastatpratikṣepastena niḥśaṅkatā bhavet ||117|| etadeva ca vijñāne nirbhidyaivopadeśanam | yathāsaṃbhavitadvajrapakṣāṇāṃ yadvidāraṇaṃ ||118|| tathā hi śrīmatā stotre bhaṭṭanārāyaṇena tat | namaste bhavasaṃbhrāntabhrāntimudbhāvya bhindate ||119|| 13) jñānānandaṃ ca nirdvandvaṃ deva vṛtvā vivṛṇvate | [he deva svatantraceṣṭita bhave saṃsāre ye saṃbhrāntāḥ tvanmāyāśaktivaśāt vyāmūḍhāḥ tata eva ca bhedāsaktatvātkarmaniṣṭhāsteṣāṃ pūrvakakṣyāyāṃ tāṃ tāṃ bhedabhrāntimudbhāvya siddhāntakakṣyāyāṃ bhindate dhvaṃsakāya tathā jñānānandaṃ paramādvayarūpaṃ vijñānamānandamayaṃ vṛtvā prathamaṃ rahasyatvāt ayogyānprati ācchādya paścāt yogyānprati vivṛṇvate sphuṭīkurvate tubhyaṃ namaḥ | evaṃ ca yatpūrvapakṣatayā karmakāṇḍasvarūpaṃ bhagavatā heyatvena darśitaṃ tadeva mūḍhairupādeyatvena abhyupagamya jñānakāṇḍasyārthavādatvamucyate | athavā bhagavataiva sṛṣṭyādikṛtyacatuṣṭayarakṣāyai te tādṛśāśvāsavanto vyāmohitāḥ sthāpitāḥ || (sta0 ci0 71 ślo0)] nirdvandvamiti nirdvaitaṃ prakaṭīkriyate padam ||120|| udbhāvyante bhramāśceti cakāro'trādbhutāvahaḥ | iha cādvaitameveti purataḥ prataniṣyate ||121|| adhvaśuddhyādikaṃ dvaite'nupapattīti vakṣyate | abhedena vinā naitannanu bhedaṃ vināpi kim ||122|| satyaṃ kiṃtu dvaye tattve bhedo'pi na na yujyate | idaṃ hi tatparādvaitaṃ bhedatyāgagrahau na yat ||123|| bhede tu viśvabhāvānāṃ svasvabhāvavyavasthiteḥ | abheda iti śabdo'yaṃ manye bhedayate rasān ||124|| tadalaṃ prakṛtaṃ nirūpyate parameśaḥ kila bhedakalpanām | prakaṭīkurute yathā tathā nanu kālo'pi vijṛmbhate tathā ||125|| na tathāpi ca yāti bhinnatāṃ paramārthena kadācideva saḥ | yugapatsa hi saṃvidātmakaḥ 14) svātantryādbahudhā prakāśate ||126|| kramakālavivarjanāśayaṃ yugapacchabdamimaṃ prayuñjate | nanvitthamekaghanabhāvavimarśasāre saṃvedane yadahameṣa karomi citraḥ | jānāmi vā tadapare'pi na maitracaitra- prāyā vidadhyurathavāpi kathaṃ na vidyuḥ ||127|| aho māyāgranthirniviḍatama eṣo'tra bhavatā- midaṃ hi prabrūmaḥ svaparamiha nāstyekamabhidam | ahaṃ vedmītyeṣā ghaṭatanuviśeṣaprakaṭatā prathāścitrākārāḥ paramahasi bhāntīti kathitam ||128|| tasmādghaṭaṃ vedmyahamityamutra bhedo na kaścinnanu me ghaṭo'yam | bhātīti bhedapratibhānamasti naitanna tasyaiṣa śivastathāyam ||129|| ata eva dvaipāyanamukhyāsteṣu svaśāstraśeṣu | mamakārameva mṛtyuṃ khaṇḍanadāyitvataḥ prāhuḥ ||130|| tadevaṃ kālakalanopādhijātoparāgajāḥ | tadetyādi pratāyante paratattve'pi saṃvidaḥ ||131|| tatra pūrṇaikarūpatvātsarvaṃ sarvatra cāpi tat | anyathā khaṇḍanāyogānna pūrṇā pūrṇatā bhavet ||132|| tataḥ pūrṇatayā sarvaṃsahabhairavadhāmani [mahābhairaveti pāṭhaḥ] | pañcātmako'yaṃ śāstrārthaḥ śāṃbhavaḥ śaktyaṇusthitim ||133|| 15) nyakkṛtyaiṣā parā devī svātmanyudrecya vartate | itthaṃ sa visisṛkṣuḥ san bhāvānvisraṣṭṛtāpadāt ||134|| pūrvamucchalitānandaghanāmabhajata sthitim | visraṣṭṛtāpade tveṣa visargāveśabhāgapi ||135|| riktībhaviṣyannānandaghanayā pūrṇayā citā | tāvadānandaśaktyaṃśavisargāveśanirbharaḥ ||136|| vartamānasvaśaktyoghapūrṇaścābhūdbhaviṣyati | riktaśaktiriti tryātmacitrasaṃvedanātmakaḥ ||137|| tadāsau devadevaḥ syādvisraṣṭari pade sphuṭam | nanu kiṃ vartamānāṃśe saṃsto bhūtabhaviṣyatī ||138|| kiṃ nāma bhavatā jñātaṃ te svatantre'pi kecana | vartamānāvadherbhūtaṃ bhaviṣyacca vibhajyate ||139|| yacca yatra na viśrāntaṃ tadvibhajyeta vai kutaḥ | kathaṃ cāvadhibhāvaḥ syādvartamānasya te prati ||140|| tayoravadhimattvaṃ vā tatpratyapi kathaṃ bhavet | viśvasya viśvamavadhistadvadvā jāyate na kim ||141|| tasmādbhūtaṃ bhaviṣyacca vartamānākhyasaṃvidi | rūḍhameveti tatraiva yadi viśrāntimāvahet ||142|| yadi cātraiva nikhilakalpanāraśmimaṇḍalam | avisphārya kṣaṇaṃ tiṣṭhet saṃniruddhanijasthitiḥ ||143|| tannijāmṛtavisphāracamatkāraikacarvaṇām | labhate paramānandasudhāsandohavāhinīm ||144|| tathā hi sūryaraśmyoghapūrṇaḥ syāccandramā yadā | tadā sūryakarānbhūyo yāvanna visisṛkṣati ||145|| 16) tāvatsvamaṇḍalābhoge kṣaṇaṃ viśrāntisusthitaḥ | antaḥsthaviśvadevāṃśatarpaṇāpātramucyate ||146|| evaṃ bhāvaprakāśārkamarīcinicayāñcite | svabodhacandramahasi vartamāne hṛdantare ||147|| viśrānto'ntaḥsthitodāracitsuddhāsārasundare | antaḥsthasvāmṛtāpūro vamyate na bahiryataḥ ||148|| tata evāntarevāsau ghūrṇamānaḥ samucchalan | svāntaḥsthadevatācakratarpaṇāhaṃvidātmakaḥ ||149|| jāyate yāvaduddāmyettāvatsvakaraṇakramaḥ | niruddhe raśmipaṭale vibhavābhāvayogataḥ ||150|| na bhūtaṃ na bhaviṣyacca vartamānādvibhajyate | avibhāgastayoryāvattāvatkā vartamānatā ||151|| bhūtabhāvisvabhāvābhyāṃ sā hi yāti vibhāgitām | tadasminsaṃvidavadhau [savivadhau iti pāṭhaḥ] viśramya tuṭimātrakam ||152|| kālagrāsaparo yogī jāyate khecaraḥ kṣaṇāt | uktaṃ hi bhāvābhāso yaḥ kālaḥ sa kalanātmakaḥ ||153|| svasaṃvidraśmisaṃsphāro bhāvābhāvaḥ sa nāparaḥ | tasmātsvaraśmisaṃsedhadvāraruddhādhvamaṇḍalaḥ ||154|| kālagrāsaikarasiko jāyate khecaraḥ svayam | taduktaṃ parameśena tantre śrīḍāmarābhidhe ||155|| niruddhya raśmicakraṃ svaṃ pītvāmṛtamanuttamam | kālobhayāparicchinne vartamāne sukhī bhavet || 156|| rodho'pi nāma naitasminsaṃkocaparivarjite | 17) tadabhāvānna visphāro grāsatṛptī tathātra kaṃ ||157|| kiṃ tūktanītyā saṃrodhasphāragrāsādi bhāsate | na tathābhāsanāccānyavastu viśvatra kiṃcana ||158|| ityalaṃ khecarīcakragoṣṭhyālāpena bhūyasā | ko vābhinavagupte'sminyogaḥ saṃvedanakrame ||159|| prakṛtaṃ brūmahe devīvisṛṣṭāścitrasaṃvidaḥ | yāvattāvattadūrdhvordhvaṃ sroto yadbhedavarjitam ||160|| saurabhargaśikhādīni tataḥ śāstrāṇi tenire | uktaṃ bhargaśikhāyāṃ ca devena parameṣṭhinā ||161|| ūrdhvasrotodbhavaṃ jñānamidaṃ tatparamaṃ priye | paramadhvaninordhvordhvaṃ saṃvidrūpābhidhāyinā ||162|| īśānavaktraniryātātsiddhāntādbhedamādiśat | atrāpi pūrvabhedāṃśavyāmiśrībhāvacitritāḥ ||163|| vijñānasaṃpadastāṃstāṃstanvate śāstravibhramān | iha yāvat tu mukhyeyaṃ ṣaḍātmā śāstrasantatiḥ ||164|| etatpūrvārdhabhāgīni trikaśāstrāṇi yāni tu | ṣaḍardhasaṃjñayā tāni gurubhirbhāpitānyalam ||165|| na tu gūḍharahasyatvādevaiṣa vacanakramaḥ | evaṃ hi dvādaśārdhārdhamityādyapi na kiṃ bhavet ||166|| atra śaktitrayaṃ mukhyaṃ saṃpūrṇasthiti kalpate | ananyonyoparodhena pūrṇaṃ pūrṇacidātmakam ||167|| tataḥ paraṃ tu tritayaṃ kasyāṃcidguṇatājuṣi | anyasyāṃ guṇatābhāji yāmalaṃ paribhāṣyate ||168|| paścādvisṛṣṭe'rthaughe tadvaicitryopādhiyogataḥ | 18) pṛthagbhāvaviyogāsu svātmaśaktiṣu pañcasu ||169|| citspandecchāvidākarmarūpāsu svaucitīvaśāt | pañcabrahmāṅgasubhagātsphuradbhāvāṃśabodhajam ||170|| rūpaṃ śāstrātmatāṃ prāptaṃ pañcadhaiva vijṛmbhate | tathā hi prāganantāntasthitabhāvaughajṛmbhaṇam ||171|| yāvatkaroti bhagavāṃstāvadīśamukhasthitiḥ | antaḥsthāyā abhinnāyāḥ kriyāśaktervijṛmbhaṇe ||172|| kramādunmiṣite tāvāneṣa sphāraḥ pratāyate | kriyāśakteḥ sphuṭaḥ sphāraḥ māyātvaṃ pratipadyate [pratipatsyate iti pāṭhaḥ] ||173|| māyātatvasvarūpe hi śiveśānīti vakṣyate | śuddhāśuddhetarāśuddhaviśvanirmāṇakāriṇaḥ ||174|| pañcamantratanoḥ śaṃbhornirmeyāśuddhasaṃgatiḥ | astyeva pūrvakoṭyāṃ hi sarvameva vyavasthitam ||175|| tathāhi svagṛhātkvāpi yiyāsoḥ prathamakṣaṇe | yāvatkiṃcana kartavyaṃ yacca tanmadhyavṛtti tu ||176|| tuṭipāte'pi sarvajñasarvakartṛtvalabdhṛtā | tata eva viśeṣāṃśaniṣkampakuśalātmanām ||177|| tathā hi jātyakhaḍgāgradhārāsaṃsparśasaṃmitā | sphurattvasamakālaṃ dhīrviśeṣāṃśānprakarṣati ||178|| ratnatattvasphuṭaprajño vidyuttatkāladarśitān | tāṃstānviśeṣāṃścinute ratnānāṃ bhūyasāmapi ||179|| anekasvarasaṃbhārasparśalāghavayojite | vīṇāyāmekavistāre vaicitryaṃ vetti tanmayaḥ ||180|| 19) niviḍābhyāsadhārāgraviśrāntaśravaṇendriyaḥ | vettyeva tatsvarāṃśāntaḥśrutyūnādhikatāmapi ||181|| āstāmabhedavāde'sminnayatnenaiva siddhyati | etadyatra vibhāte'pi bhede vāstavamadvayam ||182|| bhedaikajīvite śāstre yāvadetatsthitaṃ sphuṭam | tathā hi patañjalinā pāde vaibhūtanāmani ||183|| nyarūpyata prātibhādvā sarvamatra mayāpi ca | prātibhe prathamonmeṣe saṃvidrūpiṇyakhaṇḍite ||184|| sthitaḥ sarvasphurattātmā [sphuratātmeti pāṭhaḥ] sarvasiddhiphalodayaḥ | evaṃ jagati nirmeye nirmitsāsvīkṛtaṃ balāt ||185|| aśuddhamapi tadrūpanānāvaicitryayogyapi | sāmānyākārarūpeṇa dalaṃ bhedātmasundaram ||186|| āste pronmiṣitaṃ saiṣā bhedābhedātmikā sthitiḥ | ata eva hi sādākhye jñānaśaktisvarūpiṇi ||187|| aśuddhaleśakāluṣyātparāparatayā sthitiḥ | teneśabhuktādetasmādapyūrdhvapadabhāginaḥ ||188|| māyāprakaṭanautsukyāttatsaṃskārajuṣastathā | bahukriyāsamārambhamayaṃ vividhamantraṇam ||189|| prādurbhūtamahājñānasantateśca śivapradam | sa hi tatrāparo [sa hi tannāpara iti pāṭhaḥ] bhāvaḥ parabhāvanimīlitaḥ [tathā nimījana iti pāṭhaḥ] ||190|| na tu rūḍhimupāgacchedaśuddhādhvavidhāviva | tena vaiṣṇavabauddhādiśāsanāntaraniṣṭhitāḥ ||191|| 20) yathā samyaṅna mucyante na tathā śaivasaṃskṛtāḥ | atimārgakramakulatrikasrotontarādiṣu ||192|| parameśānaśāstre tu ye samyagdīkṣitā narāḥ | teṣāṃ naivāpavargasya lābhe bhedo'sti kaścana ||193|| na caitadatirikto'pi mokṣopāyo'sti kaścana | kevalaṃ kvāpyanāyāsā jīvanmuktikrameṇa ca ||194|| śīghrameva parā siddhiryathāsmaddarśaneṣviti | kvāpi tattvāvalīyogaparipāṭīkramāccirāt ||195|| taistaiḥ kriyākalāpaiśca labhyate paramaṃ phalam | ata evāsti saṃhāradṛśāṃ kaulikyapīha dṛk ||196|| yathoktaṃ kālapādādau dīkṣayecchvapacāniti | cidunmeṣādikāḥ pañca yāḥ pūrvaṃ prāgabhedataḥ ||197|| proktāḥ parasmiṃccinnāthe bhairave samavāyataḥ | tā eva bhāvopādhyaṃśalabdhabhedavibhāvitāḥ ||198|| bhedāṃśameva puṣṇanti prāgabhedajuṣo'pyalam | tathā hyodanasaṃbhogo yo dehasyopacāyakaḥ ||199|| kaphasaṃcayapātena sa dehasyāpacāyakaḥ | nanu devasya viśvātmabhede'pi svāparicyuteḥ ||200|| vikāriṣveva yogyānāmupādhīnāṃ gatiḥ kutaḥ | tadupādhivaśādbhedo bhairave bhāvasaṃbhavāt ||201|| iti nāsmanmanobhūmāmupāroḍhumihārhati | tūṣṇīṃ vikāriṇo bhāvāḥ santīti hyatisāhasam ||202|| devaḥ sa eva viśvātmā tathārūpeṇa bhāsate | anupādherabhinnasya bhīnnaṃ nopādhibhāsanam ||203|| 21) nanvitthaṃ tadasatyaṃ syātkathaṃ satyaṃ tadeva hi | tathāvabhāsanādanyatkva kiṃ satyaṃ nirūpyatām || 204|| nanvevaṃ svapnasaṃsāraḥ kiṃ satyaṃ kiṃtvasau kila | abhīṣṭārthakriyāvandhyo'satyo vyavahṛtaḥ param ||205|| etaccāgre prapañcena yuktiyuktaṃ nirūpyate | tasmādunmeṣaśaktiryā pūrvamāsīdabhedinī ||206|| bhāvonmeṣasvarūpāsau yātā tatpuruṣasthitim | yadabhinnaṃ tadagrāhyaṃ yaccāgrāhakamīśvaram ||207|| adhunā tatsthitaṃ grāhyaṃ bhedāttadgrāhakaṃ bhidaḥ | puruṣākhyaṃ tataḥ [yata iti pāṭhaḥ] proktaṃ sṛṣṭeḥ prārambhayogataḥ ||208|| susphuṭapratyabhijñānānmukhyaṃ vaktraṃ ca bhaṇyate | ata evātra visarabhāvasthitivighātakam ||209|| nānāruggrahasaṃghātaviṣādi paricarcyate | anekayuktidalitavyādhisaṃśāntasusthitāḥ ||210|| atra susphuṭatāṃ yānti bhāvā bhedaikavṛttayaḥ | bhāvatvameva yatsarvaṃ tattvidaṃ [tattedamiti pāṭhaḥ] pūrvajaṃ mukham ||211|| sarvataśca guṇotkarṣādīśānasyordhvavaktratā [vaktrageti pāṭhaḥ] | dikkālakalanāśūnye na tu digbhedakalpanāḥ ||212|| yo hi yasmādguṇotkṛṣṭa iti cordhvo bhaviṣyati | tato bhāvānyadā samyagicchatīcchāvibhūtitaḥ ||213|| tadecchāyāṃ samārūḍhāḥ sā cecchā caiva nirmalā | yena [nirmalecchāmayatāyogāt] tanmayatāyogātsaṃvidaikyaṃ spṛśantyamī ||214|| 22) kiṃtūpādhyuparaktecchāsaṃchādanatirohitāḥ | te tadānīṃ sthitā bhāvā devastu svaiṣaṇāsthitaḥ ||215|| parācīnitasaṃvittivaktro [parācīniti iti pāṭhaḥ] na ca parāṃ sthitim | pūrṇāmadhyuṣitastena suṣupta iva bhāsate ||216|| asuptaśca prabuddhatvāttasya svāpo nimīlanam | nahyasti paramārthena bhairavānandasaṃvidaḥ ||217|| tasminparaprakāśe hi nimīlattvamupāgate | pralayāttannimīlattvamitirvā [pralayāsteti pāṭhaḥ] kutra bhāsatām || 218|| anābhātaṃ ca no vastu vyomasadmagavākṣavat | so'pi vā kalpitākāraścitprakāśe prakāśate ||219|| tadamīlita evāyaṃ nimīlanniva tiṣṭhati | prabhūṇāmavikalpyā hi śaktirdurghaṭakāriṇām ||220|| idaṃ sukhena ghaṭate duḥkhena ghaṭate tvedam | ityābhāsanavaicitrye svatantro hi sa eva naḥ ||221|| tadeva tasya svātantryaṃ śaktirniyatināmikā [niyatirnāma yasyāḥ sā] | yayā ruddhaḥ paśurjātu svātantryaṃ [svāntryeṇaiveti pāṭhaḥ] naiva vindati ||222|| tadapekṣāvalātproktā patyau durghaṭakāritā | nahi viśvātmanaḥ kiṃcitsughaṭaṃ vātha durghaṭam ||223|| kiṃ muhurmuhuretena sakṛnnanu nirūpitam | hantāvismṛtiśīlaṃ tvāṃ pratyetatsyādapārthakam ||224|| ekamuddiśya kiṃtvetatsaṃrambho na virājate | kiṃ hyekāṅkurasaṃpattyai prāvṛṣeṇyāḥ payomucaḥ ||225|| 23) marmasthānamidaṃ cātra vyutpādyo hi janaḥ sa ca | vyāpto [vyāptā iti pāṭhaḥ] hṛdbhuvi karmaughakṛṣṭāyāṃ saukumāryataḥ ||226|| māyābījotthitānantavikalpāṅkurakandalaiḥ | bhedābhimānajanitavācanaucityasevitaiḥ || 227|| yāvadvidyāmahādāvajvālayaiṣā [jvālayemāḥ iti pāṭhaḥ] punaḥ punaḥ | nālabdhā tāvadasyaitaddvaitaṃ [dāsyetadvaitamiti pāṭhaḥ] rohetpunaḥ punaḥ ||228|| tīkṣṇayatnakuṭhāraughaiḥ sadvidyāvahnidīpitaiḥ [savidyeti pāṭhaḥ] | nirbhinno dehaviṭapī [devaviṭapiti pāṭhaḥ] punarnaiva prarohati ||229|| evaṃ deve suṣuptāṃśamadhyāsīnāḥ sthitā api | asaddeśīyatāṃ yānti bhāvāḥ śvabhrakapitthavat ||230|| atra tādṛśamevaṃ svaṃ jñānaṃ vairāgyanirbharam | nirupākhyaṃ nirālambaṃ vyajṛmbhata virāgataḥ || 231 || kapālamālābharaṇāḥ śmaśānapadavāsinaḥ | asmātparāṅmukhībhūtā bhūtasaṃghātagocarāt ||232|| bhogyaṃ jugupsāvadhi sarvameva bhoktā hyahaṃ kaḥ kila deha eṣaḥ | carmāsthimātraṃ na ca sāramatra leśāṃśabhāge'pi kadācidasti ||233|| itthamabhyasyamānāste parāṃ vairāgyasaṃpadam | pratikṣaṇamupāruhya nimīlanti tadāhatam (?) ||234|| kimetaditi dhāvanti duḥkhe'pīndriyavṛttayaḥ | etadevamiti prāyo virajyante sukhādapi ||235|| 24) dṛṣṭānuśravikārthaughavaitṛṣṇye vaśatādhiyaḥ | tatparaṃ puruṣakhyāterguṇavaitṛṣṇyamityapi ||236|| nanvakāṇḍe'pi pṛcchāmaḥ kiṃcidyadi na kupyate | kimakāṇḍabhedakāṇḍabhedakāṇḍaghaṭāvadhau (?) ||237|| tarhi saṃvidiyaṃ śuddhā svabhāvādeva cetkatham | aśucibhyo'pi bhogebhyo rasātspṛhayatetamām [na sā spṛhayata iti pāṭhaḥ] ||238|| nanvavismṛtiśīlatvābhimānaḥ kvādhunā gataḥ | alaṃ vā buddhyupālabdhairuktamapyetaducyate ||239|| svabhāvādeva saṃvittiḥ prakāśaparamārthikā | viśvāvabhāsayogena bhātīti hi vipañcitam ||240|| ataśca saṃvido devyā viśvasminbhāvamaṇḍale | svātmanyevocchalattvaṃ kiṃ khaṇḍanādāyi jāyate ||241|| yadāpi parameśānaśaktyā bhedo'vabhāsyate | tadāpi saṃvidbhāveṣu dhāvatīti vivicyate ||242|| yathā loṣṭhahradajvālāśvāsakumbhaviyatsthitiḥ | dharāmbudhimahātejaḥ samīrānantakhātmatām ||243|| yātyeva mitirūpeyaṃ [śitīti pāṭhaḥ] saṃvitsvocchalitakramāt | saṃvidrūpasajātīyānbhāvānevānudhāvati ||244|| nyarūpyata tathā caitatkenāpi parameśinā | nimnaṃ taḍāgapānīyaṃ kaḥ pravartayituṃ kṣamaḥ ||245|| paripūrṇe punastasminpravāhāḥ sarvatomukhāḥ | nanu kiṃ kāṃścidevetthaṃ saiṣā svaniyaterbalāt ||246|| 25) itthaṃ dhāvati taccāsyā rāgatattvātmakaṃ vapuḥ | tatrāpi ca tathā rāgābhāsa eva sa dhāryatām ||247|| cidātmani tu rāgastu ko'pyanyāruṣaṇātmakaḥ | nanvitthaṃ cetkathaṃ nāma sā kutrāpi virajyate ||248|| hanta prakṛta evāyaṃ vādaḥ saṃgatimāgataḥ | yadā hi citirevaiṣā sarvathā saṃkucatsthitiḥ ||249|| krameṇa bhogyopāyebhyo bhogyebhyo [bhogebhya iti pāṭhaḥ] dehato bhujaḥ | bhogādbhoktustathā śūnyamahāpralayabhāgiva ||250|| jāyate rudrarūpaiṣā daśā sāṃhārikī yataḥ | sadyojātaśca yadrudraḥ puruṣaśceśvarātmakaḥ ||251|| śrīmānsadāśivo deva īśānaśceti gīyate | viṣṇurvāmaḥ kajo'ghora iti caitadbhaviṣyati ||252|| antaḥsthasarvaśaktitvenaikaikasyāpi bṛṃhaṇāt | brahmāṇyetāni kathyante bṛhattvādviśvabṛṃhaṇāt ||253|| tadanyaśaktyudrekāṃśe hyata eva vivakṣite | pratyekamasti brahmādihetupañcakayogitā ||254|| saiva śāstreṣu bhedena teṣu teṣu pratanyate | ataśca sadyojāte'sminmukhyā raudradaśā sthitā ||255|| sā ca saṃkocarūpāpi cidvikāse bhaviṣyati | yallīnau brahmaviṣṇvaṃśau tenādhaḥ kurute balāt ||256|| vastvabhāvamayītyādidaśā rudrādhidaivatā | bhinnaprameyeti [bhinnaprameyetyādyaṃ ca nāntaṃ kiṃ śu kadācitke | bhrama ityādi tacchrīmaditi pāṭhaḥ |] śrīmadutpalena nyarūpyata ||257|| 26) jāto'pi bhedatanmātre saṃkocaṃ yadupāgataḥ | tato vyatinimīlete bhoktṛbhogyāviha sphuṭam ||258|| ajātamiva tadviśvamatra sadyo'vabhāsate | sadyojātapadaṃ tena śūnyasaṃvedanātmakam ||259|| tataḥ śūnyapadasyāntaryāvatsa ca vivikṣati | devastāvatsvayaṃ bodhe viśvaṃ procchalati sthitam ||260|| jānāti seyaṃ nāthasya jñānaśaktirvikāsinī | tayorvikāsiciddhāmni [tata iti pāṭhaḥ] līnatvamupapāditam ||261|| saṃvidaḥ śūnyarūpāyā vikāso viśvameva tat | tathā hi ghanasauṣuptaviśrāntivaśanirbharaḥ ||262|| tāṃstāngṛhāpaṇādyaṃśānvetti svapnapadābhidhān | ata eva na sā sṛṣtiḥ sthitireva tu sā tathā ||263|| pūrvasṛṣṭeṣu bhāveṣu taddhi vijñānamātrakam | tathā ca jāgrato rūpātsvapno bhedenajāyate ||264|| kiṃtu jāgratpadādīnāṃ pratyekaṃ bahubhedatā | nirṇepyate tato yuktaṃ sṛṣṭirūpeṇa bhāsanam ||265|| ato nijavibodhena tānbhāvānvyāpnuvanvibhuḥ | etaistyājayate tāṃ svāmaudāsīnyadaśāṃ vibhuḥ || 266|| jñānaśakteriyaṃ jṛmbhā tajjñānasthitibhāvinaḥ | bhāvāḥ prayānti pūrṇatvaṃ vikāsinijatejasaḥ ||267|| paramaḥ khalu saṃkocaḥ sadyojātapade bhavet | yadeṣāṃ svasvarūpasya niṣṭhā naiva sma jāyate ||268|| vinā saṃvidupārohaṃ saṃghāsaṃghā jaḍo'jaḍaḥ | 27) anīlaṃ nīlamityādivyavasthā kalpatāṃ katham ||269|| yaduvācotpalagururyathā sadasatāṃ tathā | jaḍājaḍānāṃ na svātmaviśeṣa iti niścitam ||270|| tasmādbodhabharollāsavisṛṣṭasvaparasthitiḥ | cidanuprāṇanāṃ viśvagvamannānandasundarām [prasanniti? pāṭhaḥ] ||271|| cidekavapuṣā viśvaṃ svīcikīrṣaścidātmani | svabodhaśaktivamanātsa devo vāma ucyate ||272|| svabodhaśatsudrekeṇa yadyapyeṣa prayacchati | bhāvānāṃ svavapustādṛktathāpi paramārthataḥ ||273|| svīkartumicchansaṃhārameṣāṃ kalpayate bhidaḥ | ato bhedāvyavasthāyāṃ [bhedaccaveti? pāṭhaḥ] vāmo'sau parameśvaraḥ ||274|| atra saubhāgyaniḥṣyandi tādṛgjñānaṃ pratāyate | saubhāgyaṃ socyate [procyata iti pāṭhaḥ] teṣāṃ bhinnānāṃ svīkriyaiva yā ||275|| bhāvānāṃ ca vicitrāṇāṃ bhogāṅgānāṃ svaśaktitaḥ | svakautukakalālokāducchalantyeva yā citiḥ ||276|| saiva svabhāvarāgeṇa viśvaṃ rañjayate yataḥ | vyakto hi rañjayedviśvaṃ vyaktiścāsya svarūpataḥ ||277|| yaiva procchalitāvasthā svīkārecchābharodayaḥ | tadraśmisārasarvasve kṣaṇaṃ tiṣṭhatyananyadhīḥ ||278|| kiṃ nākarṣati kiṃ naiṣa na bhāvayati yogavit | tata evocyate śāstre nārakto rañjayediti ||279|| tathā kāmasthaṃ kāmamadhyasthaṃ kāmāṅkuśapuṭīkṛtam | 28) kāmena sādhayetkāmānkāmaṃ kāmeṣu yojayet ||280|| kāmaṃ svīkartumicchaiva tadācchādanayogataḥ | viśvaṃ sādhayate kāmī kāmatattvamidaṃ yataḥ ||281|| tathā hi parame svātmanyadhyāsya sthairyamañjasā | taducchalitasaṃbodhakalāsaṃchādanakramāt ||282|| viśvaṃ kāmāṅkuśādhīnaṃ kiṃkaratvena bhāsate | adhyātmasiddhayā yuktyā tvanayaiva nijodaye ||283|| prāṇapuryaṣṭakaṃ dehaṃ vyāpya viśvaṃ prakarṣati | tattvasya kāmatattvasya prakaṭīkriyayā yataḥ ||284|| siddhacakreṣvidaṃ gopyaṃ kiṃ vā na prakaṭīkṛtam | śūnyānandātprasṛtyaiva bodhaḥ [dopa iti pāṭhaḥ] procchalitātmakaḥ ||285|| vartamāno nijāḥ śaktīrvikāsyaiva pravartate | yatrāsya pravivikṣāsti [pravivitseti pāṭhaḥ] yataśca prāvṛtadvibhuḥ ||286|| sarvāḥ śaktīrasau bhāstāssvātmanyudrecya vartate | tataścidātmako devo nyagbhūta iva bhāsate ||287|| udbhūtāstu vibhāntyetāḥ pronmeṣecchāvidikriyāḥ [vidhīti pāṭhaḥ] | ataścatuṣkayukto'sau yadyapi pratibhāsate ||288|| tathāpi śaktigaṇanā vastuto'sya bhavetkutaḥ | atraiva bhāvabhedāṃśanirmūlanakalā yataḥ ||289|| sthitastataḥ samācāro lokātikrāntagocaraḥ | anantaśaktivaicitryādatrāpyuccāṭanādayaḥ ||290|| saṃhāralīlābhūyiṣṭhā api tāstāḥ kriyāḥ sthitāḥ | taditthaṃ jñānaśaktyante bhāvānāṃ vapuṣi sthite ||291|| kriyāśaktirathāntyaiva tānsaṃharati sādaram | yadā sūkṣmatamā śaktirunmeṣākhyā purāvadhau ||292|| sraṣṭavyabhāvasthaulyena sthūlākāreva bhāsate | tathaivaiṣā kriyāśaktiryasyāṃ bhāvā nimeṣitāḥ [reṣitā iti pāṭhaḥ] || 293|| svasvarūpāsthitiḥ kāpi pūrṇaiva pravijṛmbhate | nanvastyeva kriyā yasyāṃ bhedaḥ pratyavabhāsate ||294|| saivaṃ sarvā kriyā bhedaṃ pratyuta prāgvyapohati | tathā hi bhedabhūmau ye kāṣṭhajvalanataṇḍulāḥ ||295|| ta eva pākāviṣṭatve bhedaṃ projjhanti sādaram | yadi bhinnasvarūpāste pākaikyaṃ tatkathaṃ bhavet ||296|| bhinnaṃ svarūpamaṅgānāṃ nahi yuktyopapadyate | nanu pākena kaścitsa yattannānāsvarūpakam ||297|| jvalanakledadāhādi tatpāka iti śabdyate | bhinnā eva kriyāḥ sarvāḥ phalamekaṃ prati sthitāḥ ||298|| pāka ityucyate nānyā kriyā nāmāsti kācana | etadeva kathaṃ bahvya [bāhya iti pāṭhaḥ] ekaṃ phalamabhīpsitam || 299|| kathaṃ saṃpādayeyustāḥ pūrvoktā eva hetutaḥ | nanu locanadīpārthamanaskārairapi [ravaskārairiti pāṭhaḥ] sphuṭam || 300|| janyate jñānamekaṃ tattathaivātra bhaviṣyati | so'yaṃ kardamasaṃmardamalinībhūtavigrahaḥ ||301|| marau marīcikāmbhobhiḥ snānecchurabhidhāvati | bhinnasvarūpādyadyekamasti vastviti saṃbhavaḥ ||302|| tarhi kāraṇabhedena na bhedaḥ pāramārthikaḥ | 30) atha bhinnasvarūpaṃ tadekaṃ cetyupagamyate || 303 || svabhāvabhedo bhedāyetyetattyaktaṃ vrataṃ bhavet | nanvitthaṃ sā kriyā mābhūdekā kāṣṭhādi kārakam ||304|| phalaṃ janayatāmevamapyastu nahi naḥ kṣitiḥ | kriyā hi nāma nāsmākamanyā śaktistvasau yataḥ ||305|| śaktiśca phalabhitkḷptyā bhāvātmaiva vibhedataḥ | sā ca śaktirvibhoreva sa ca viśvātmavigrahaḥ ||306|| phalakārakabhedena na bhinnaḥ paramārthataḥ | svātmanyabhinne'pi vibhorevaṃ bhedāvabhāsanāt ||307|| kriyāśaktiriti proktā yayā kartā maheśvaraḥ | nanu yatpaśavaḥ kuryuḥ kathaṃ tadupapadyatām ||308|| te hi bhedaikajīvatvātkuryurbhedavatīṃ kriyām | alametena paśavaḥ kathaṃ kuryuryadi sphuṭam ||309|| sa eva svavacaśchinno vādo vandhyāsutādivat | nahi kumbhakṛtaḥ kvāpi kadācitkartṛtā bhavet ||310|| yadi nāsau maheśākhyātkarturavyatirekabhāk | yadyevaṃ tatkulālena paṭo'pi kriyate na kim ||311|| nanu kiṃsvitkulālena kumbho'pi kriyate tataḥ | īśasya viśvakartṛtve kiṃ paṭe'pi na kartṛtā ||312|| nanvevaṃ sati no kartā ko'pyanya iti karmaṇām | śubhāśubhānāṃ svaphalaṃ kartuṃ [hetumiti pāṭhaḥ] kaṃ prati hetutā ||313|| evamevaitadāyuṣmaṃstathāhyevaṃ vijānatām | na kiṃcana phalaṃ kvāpi śubhāśubhasamudbhavam ||314|| 31) itthaṃ ye tu na jānanti bhuñjate te'vipaścitaḥ | tadeva karmasaṃjñaṃ [kārmeti pāṭhaḥ] tu malamajñānamūlakam || 315|| etadevānumanyaiva [amumatyaiveti pāṭhaḥ] kecitsaṃvittimātrakam | saṃmanyante hyakartāraṃ kartṛtvānupapattitaḥ ||316|| citsvarūpādhikaṃ hyasya yattatkartṛtvamucyate | tajjāḍyamarpayedasmai [jātyamiti pāṭhaḥ] cidādhikyaprasaṅgataḥ || 317|| prakṛteḥ kartṛtā puṃsi nanu nāmopacaryate | etannyāyapathāpetairvṛthā jegīyate gṛhe ||318|| upacāro hi no vastutathātvaṃ pratipadyate | vyapadeśaḥ paraṃ tādṛgvastuśūnyo'stu tāvatā ||319|| nopacārikavahnitvavyapadeśe'pi mānavaḥ | himānīśīkarāsārivātotthaśiśirāpahaḥ ||320|| draṣṭuḥ puṃsaśca na draṣṭrī prakṛtiḥ parigīyate | na cānyo'sti varāko'taḥ [vadeketairiti pāṭhaḥ] kartṛbhāvopacārakaḥ ||321|| kiṃ ca prayojanaṃ tasya kartṛtvavyavahārajam | vyapadeśastu nāvastu parivartayituṃ kṣamaḥ ||322|| ye'pyātmānaṃ nyāyavidaḥ kartāraṃ samupāgaman | te'pi praśnamimaṃ tāvadasmākaṃ pratibhārpitam ||323|| kiṃ yādṛglokasaṃsiddhakartṛtvaṃ karmayogataḥ | spandātma tadvibhau spandahīne samupapadyate ||324|| nanu jñānaṃ cikīrṣā ca yatnaśceti guṇatrayam | samavaiti yadatrāsya tatkarmatvamudāhṛtam ||325|| itthaṃ bālamatīnāṃ dhīviṃpralabhyeta vañcakaiḥ | 32) dārakā api vā vidyurna saṃvedanavarjitam ||326|| tatra jñānaṃ na kartṛtvaṃ sarvatrāstyeva tadyataḥ | icchāyatnāvapi prāyaḥ saṃstaḥ [saṃstha iti pāṭhaḥ] sarvasya sarvataḥ ||327|| kumbhakāro gṛhābhāvaparitāpitacetanaḥ | jānannicchansayatno'pi kiṃ kuryānnātmano gṛham ||328|| nanu kartuṃ na jānāti tataḥ kartuṃ na cecchati | tasmātkartuṃ na [hi iti pāṭhaḥ] yatate tadgṛhaṃ kurutāṃ katham || 329|| kartumityeva yadrūpaṃ jñānādīnāṃ viśeṣaṇam | karotestatra ko'rthaḥ syādyadi saspandatā kila ||330|| tadāsau spandituṃ vetti prepsatīti bhavedvacaḥ | tacca svātmagataṃ nāsya spanditaṃ vaibhavodbhavāt ||331|| anyadaspanditaṃ jñānaṃ sarvasyāpi ca saṃbhavet | jñānecchāyatnavattvaṃ ca karaṇaṃ tamya bhāṣitam ||332|| ātmanaḥ kartumityasya tato'rthapravivecane | jānātīcchanprayatate jñātuṃ yatitumeṣitum ||333|| pratyekamiti yo'rthaḥ sa kartuṃ vettīti śabditaḥ | cikīrṣitṛtvaṃ caitatsyānna kartṛtvaṃ punarbhavet || 334|| tathātve mānasaiḥ sāmyaṃ bhavedvākkāyakarmaṇām | vākkāyakarmabhirvāsya kathaṃ kartṛtvamāpatet ||335|| mānasānyapi karmāṇi kathaṃ tasyeti gīyatām | tadguṇatrayasadbhāve manovākkāyasaṃbhuvām ||336|| karmaṇāṃ saṃcitereṣa karmabhāgīti cennanu | upacāro'yamevaṃ syātsa cāvastviti varṇitam ||337|| 33) kiṃ cātmagamahattvādidravyāntaguṇasaṃnidhau | tāni santīti kiṃ so'pi kartṛtvāyatano bhavet ||338|| na cāstvityupagantavyaṃ muktāvapi [vyamuktāviti pāṭhaḥ] hi tadbhavet | anyātmaguṇasāṃnidhye samaścaiṣa vidhiryataḥ ||339|| ātmasvataḥ pravarterankṛtanāśākṛtāgamāḥ | kiṃ ceśvareṇa sarvatra buddhimattāvyapekṣiṇi ||340|| saṃniveśādhike kārye nimittatvaṃ kṛtaṃ yadi | svaiḥ svaiśca samavāyānyakāraṇāṃśaiḥ prapūrite ||341|| kamaṃśaṃ kumbhakārādeḥ prātuṃ [praitumiti pāṭhaḥ] bhavatu hetutā | nahi so'styaṃśaleśo'pi sarvakartari yaṃ prati ||342|| na jñānecchāyatnamasti kartṛtvaṃ nānyadityapi | tasmānnānyasya [kasmāditi pāṭhaḥ] kartṛtvaṃ kadācidapi saṃbhavet ||343|| īśvarādīśvarasyapi svātantryaṃ kartṛtāṃ viduḥ | taditthaṃ parameśānāṃ bhede'bhede'pi vātmanām ||344|| prabhavanti na karmāṇi bandhanāya svabhāvataḥ | tasmādidamamuṣmātsyātkarmaṇo vāśubhaṃ śubham [śubhāśubhamiti pāṭhaḥ] ||345|| tadaiśvaryamamuṣyaiva vihitaṃ parameśituḥ | nirṇītametadanyatra mayaiva vitataṃ yataḥ ||346|| tadalaṃ prakṛtaṃ brūmaḥ kriyāśaktiriyaṃ parā | aghoratvena devasya tata eva prakīrtitā ||347|| dākṣiṇyamata evāsyā bhāvānāṃ śivasaṃśraye | yato'ñjasaiva mārgo'yaṃ yā kriyā ca na sātmikā ||348|| 34) nanu nātra sthitāḥ kecidbhāvā ye śivatāśritau | kartāraḥ satyamitthaṃ tu bodhyamāno'vadhārayet || 349|| deśakālakriyākārakalpanāpathavarjitaḥ | devadevastathaivāsya śaktiḥ sā viśvarūpiṇī ||350|| tadviśvamapi kālādikalaṅkāṅkakalojjhitam | * * * * * * * * bhairavābhedavartinam ||351|| tatsvātantryātsvatantraṃ tatsvātmani procchalatsthitam | yato bhāti tato'pyastaśivāveśabahiṣkṛti [kṛtī iti pāṭhaḥ] ||352|| ata eva parā seyaṃ dakṣiṇāghorarūpiṇī | yadvakṣyate jantucakre śivadhāmaphalapradāḥ ||353|| parāḥ prakathitāstajjñairaghorāḥ śivaśaktayaḥ | anyatrāpi kriyāśaktiḥ śivasya paśuvartinī ||354|| bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādinī | akārādihakārāntaḥ prasaro yaḥ pragīyate ||355|| sa eva bindunilayādasvaratvamupāśritaḥ | kriyāśaktivijṛmbheyaṃ samastā varṇamālikā ||356|| kroḍīkāreṇāhamitiparāmarśasvarūpiṇī | tiṣṭhatyeva tataḥ pūrṇaparāhaṃkārasasphuraḥ ||357|| anantādiviriñcāntapaśusaṃghātaghasmaraḥ | nijodaradarīnītacarācarajagadvrajaḥ ||358|| svacaitanyavimarśāntargrastapudgalasaṃcayaḥ | yāvadullasitastāvatkriyāśaktisvarūpataḥ ||359|| 35) asaṃvijñānaniḥsaṃkhyavaicitrīcarcitasthiteḥ | anantakāryaśāntyādisaumyaraudrabhidātmanaḥ ||360|| api svagrāsamāhātmyaprakaṭīkṛtasusthiteḥ | aucityādvividhākārā api bhairavatejasaḥ ||361|| riktapūrṇobhayabhāvā [bhavabhavā iti pāṭhaḥ] punarāvṛtticitritāḥ | śāktasvarūpaviśvākhyasvāṃśagrāsaikalampaṭāḥ ||362|| lokakālacirārūḍhabhāvonmūlanabhāvitāḥ | śaktayo nijavisphārādraśmipuñjaṃ nijaṃ nijam [puñjanibhaṃ nibhamiti pāṭhaḥ] ||363|| prasārayantyaḥ saṃkalpasatyabhāvasamāśrayāt | svocitānyeva lokotthavāmācārabahiṣkṛteḥ ||364|| ghaṭayantyeva śāstrāṇi yātāni paripūrṇatām | yādṛkprathamasaṃbhūte lokātikrāntigocare ||365|| samācāraḥ sa evātra trastabhedadaśe bhavet | pūrṇeyaṃ parameśasya mahāsṛṣṭiriha sthitā ||366|| yasyāṃ saṃhārasṛṣṭyaṃśā viśve te madhyavartinaḥ | sā cādyā sṛṣṭirityeva naiva vaktuṃ [vaktramiti pāṭhaḥ] bhavetkṣamā ||367|| adeśakāle tattve hi kathamādyādisaṃbhavaḥ | jāgraddaśeyaṃ sā mukhyā pronmeṣapadabhāginī ||368|| brahmaiṣa nijaśaktyaṃśasaṃbodhakamalāsanaḥ | tā etāḥ sauśivādrūpātprabhṛti brāhmamantataḥ ||369|| rūpaṃ kṛtvā vijṛmbhante saṃvinnāthasya śaktayaḥ | etāvāneva [etāvadeveti pāṭhaḥ] devo'yamiti yadyapi śakyate ||370|| 36) na vaktumaprameyatvāccidrūpasya maheśituḥ | prabodhapañcadaśikāmadhye tādṛṅmayā sphuṭam ||371|| uktaṃ mitaprakāśatvaṃ jaḍasya kila lakṣaṇam | jaḍādvilakṣaṇo bodho yato na parimīyate ||372|| tathāpi svayametādṛgdevo mānavivarjitaḥ | nijasvātantryayogena kṛtvātmānaṃ carācaram ||373|| [tathā hi prathamamīśānatatpuruṣasadyojātairekaikasyodbubhūṣubhiḥ sadbhirbhedatrayamullāsitam udbhūtaiścetyekaikabhedāḥ ṣaṭ tribhirapyebhiḥ saṃbhuyolāsita eko bhedaḥ īśatatpuruṣau īśasadyojātau sadyojātatatpuruṣāviti dvyātmanā saṃbhūyāpi ebhistribhirbhedatrayaṃ samullāsitam ||] īśatatpuruṣājātairudbhūtairudbubhūṣubhiḥ | ekakaiḥ [ekaikairiti pāṭhaḥ] ṣaḍbhirekena trikeṇa [nādhyātmeti pāṭhaḥ] dvyātmakaistribhiḥ ||374|| jāyate śivabhedānāṃ [śaśibhedānāmiti pāṭhaḥ] daśānāṃ vividhā sthitiḥ | ata eva vicitrābhyaḥ saṃvidbhyo miśratāvaśāt ||375|| citrāṇyatra śivākhye'pi bhedajñānāni tenire | yadā trayāṇāṃ vaktrāṇāṃ vāmadakṣiṇasaṃgatiḥ ||376|| tadā pratyekaśaktitvaṃ bhaviṣyadbhavadudbhavaiḥ | ṣaṇāṃ tritve rudrabhedastenāṣṭādaśadhā sthitaḥ ||377|| ekaikaṃ pañcavaktraṃ [vaktraṃ yasmātpragīyate | daśāṣṭādaśeti pāṭhaḥ |] ca vaktraṃ yasmātpragīyate | daśāṣṭādaśabhinnasya tato bhaidairasaṃkhyatā ||378|| pūrvoditayathāsvasvajñānakarmavicitritāḥ | nirṇīyante yatasteṣu tena nāpunaruktatā ||379|| 37) anyānya eva bodho hi samācāraḥ kriyākramaḥ | tatra tatra tathā proktaḥ sarvastu śivadhāmagaḥ ||380|| yathā jalakaṇāḥ sarve viśrāmyanti mahāmbudhau | tathā jñānakriyāḥ sarvāḥ saṃvitsindhau maheśvare ||381|| mitamapi jalaṃ bhūmau sūryāṃśubhiḥ kila pīyate tadapi ca punarvṛṣṭidvāraiḥ prayāti mahārṇavam | jagati nikhilaṃ jñānaṃ karma sphuṭaṃ kimapi svayaṃ kimapi ca paraiḥ pāramparyācchivārṇasi majjati ||382|| yaccānte dakṣiṇe hārdaṃ liṃgaṃ hṛtparamaṃ matam | tadapyantaḥ kṛtāśeṣasṛṣṭabhāvasunirbharam [sṛṣṭibhāveti pāṭhaḥ] ||383|| bhedabhāvakamāyīyatejoṃśagrasanācca tat | sarvasaṃhārakatvena kṛṣṇaṃ timirarūpadhṛt ||384|| vijñānaśāstre kathitamata eva maheśinā | līnaṃ mūrdhni viyatsarvamityāditimiraṃ vibhoḥ ||385|| evameva durniśāyāṃ kṛṣṇapakṣāgame ciram | bhāvayedbhairavaṃ rūpaṃ bhāvayadbhirdurābhidam ||386|| uktaṃ ca yatra svarduḥkhaṃ tamo vā dvayasaṃvṛte | nāvidyākarmasaṃbandhaḥ pāratantryādidarśanāt ||387|| tadatra timirākāre bhairavīye vapuṣyalam | antarlīnatayā bhāti yāvadvaktracatuṣṭayam ||388|| udbubhūṣu tathodbhūtaṃ tirodhitsu tirohitam | itthaṃ [tata iti pāṭhaḥ] yugapadevaitadbhidā ṣoḍaśakātmakam ||389|| dakṣe vaisargike hārde svatantre ca śive viśat | 38) aṣṭāṣṭakātmakaṃ śāstraṃ yugapadbhairavābhidham ||390|| itthaṃ tantraṃ rudraśivabhairavākhyaṃ sthitaṃ tridhā | vastuto hi tridhaiveyaṃ jñānasattā vijṛmbhate ||391|| bhedena bhedābhedena tathā [pūrṇeneti pāṭhaḥ] cābhedasandhinā | tathā ca mukhyāḥ śāmbhavyastisra icchādiśaktayaḥ ||392|| tatraiva tu prapañcena pañcaśaktyādiyojanam | itthaṃ madhye vibhinnaṃ tattrikameva paraṃ [tathā tatreti pāṭhaḥ] tathā ||393|| śāstramasmadgurugṛhe saṃpradāyakramātsthitam | ata eva hi naikaṭyādvāmadakṣiṇaśāstrayoḥ ||394|| dhārā prāntadharāprānte kaulikī pravijṛmbhate | tato'pi saṃhṛtāśeṣabhāvopādhisunirbharaḥ ||395|| bhairavaḥ paramārthodyadravabṛṃhitavṛttikaḥ [śaktika iti pāṭhaḥ] | īśānavāmadakṣāsu tāsu śaktitrayaṃ kramāt ||396|| parādiśaktitritayaṃ kroḍīkṛtyāvatiṣṭhate | tadvibhāvayati bhedavibhāgaṃ tatsphuṭatvakṛdathoktamanantam | saṃgrasiṣṇu parameśvararūpaṃ vastutastriśira eva nirāhuḥ ||397|| ūrdhvavāmatadanyāni tantrāṇi ca kulāni ca | rūḍhābhyamubhya dhārāyāṃ bhedasaṃkocahānaye ||398|| paraprakāśaviṣayastrikārthastraidhayāsthitaḥ | sa eṣa parameśena jñānacandrākhyayoditaḥ ||399|| sa eṣa sarvaḥ śāstrārthaḥ paravāgvṛttisaṃśritaḥ | anullasitatadvācyavācakādivibhaktikaḥ ||400|| 39) paścāttu jñānaśaktyaṃśaprādhānyasphuritātmani | kriyāśaktisusūkṣmāyāṃ sādākhyaiśvaryasaṃpadi ||401|| paśyantīmadhyamādhāmni sañjalpollekhayogataḥ | padavākyasvarūpeṇa vartate varṇarūpiṇā ||402|| svacchandaśāstre tenoktaṃ svayaṃ devaḥ sadāśivaḥ | pūrvottarapadairvākyaistantraṃ yojitavāniti ||403|| tathā ca tatraivoktaṃ tatsuśivāvaraṇe'dhvani | suśivāvaraṇaṃ pūrvaṃ tatra jñeyaḥ sadāśivaḥ ||404|| śivadaśakasaṃyukto rudrāṣṭādaśakānvitaḥ | adhikāro hīśatattve tajjighṛkṣā tu sauśive ||405|| varaṇe binduto bhoganāmni [dhāmnīti pāṭhaḥ] vibhavato vibhoḥ | bhairavākhyasya bodhasya śaktitattve paraṃ trayam ||406|| sthitistasmādīśvarordhve sadāśivapadādadhaḥ | suśivāvaraṇenoktā śrīmatsvacchandaśāsane ||407|| tadanantarametāsu śivarudrabhidāsvalam | māyīyādhvani kḷptāsu śivairuktaḥ śivābhidhaḥ [bhida iti pāṭhaḥ] ||408|| bhedo [bhogeti pāṭhaḥ] rudraiśca rudrākhya iti prāpto vicitratām | tataḥ prodyatkriyāsāraprollāsātkramaśaḥ sphuṭam ||409|| sarvagocaramāyīyaśrutavaikharyupāśritāḥ | varṇavākyapadātmānaḥ śāstrārthā lokagocarāḥ ||410|| samāśritya pravartante tāṃstāṃstantrāvatārakān | tena prathamato yāvanmāyīyāṃ vaikharīṃ darīm ||411|| māyīyavarṇasaṃdṛbdhaḥ śāstrārtho nāyamāgataḥ | antaḥ sāravidhodhaikaparavāṅmayavarṇakaḥ ||412|| akṛtrimaparāveśamūlasaṃskārasaṃskṛtaḥ | śāstrārtho laukikānto'sti saptatriṃśe pare [triṃśapare iti pāṭhaḥ] vibhau ||413|| tatrāsatāṃ hi bhāvānāṃ kvāpi nāstyeva satyatā | svāminyavinayākrāntaprakṛtau vinayaḥ kutaḥ ||414|| tasmātsamastaśāstrārthaḥ paratattvātmanā sthitaḥ | ato vedādayo'pyete māyīyāḥ śāsanāṃśavaḥ ||415|| sphuranti bhairavādityaprabhāvādeva nānyataḥ | nahi saṃvidvimarśātsyādanyatkvāpyeva [atyaktāpyevamiti pāṭhaḥ] kāraṇam ||416|| saṃvinnānyasya [nāstyasyeti pāṭhaḥ] saṃvitsyātsaṃvideva tathā yataḥ | kāryaṃ ca kāraṇaṃ ceti tathātva upacaryate ||417|| pariṇāme hi bhāvasya kramādvitatadharmaṇaḥ [dharmiṇa iti pāṭhaḥ] | ādyantayoḥ saṃvideva rūpatvenāvabhāsate ||418|| saṃvicca kālakalanāṃ sahet yadi tatsphuṭam | bhuñjīmahi niśātāsicchinnā vyomāṃśaśarkarāḥ ||419|| ataḥ samagraśāstrāṇi saṃvidrūpāparicyuteḥ | saṃvidaḥ svaprakāśatvātsvaprakāśāni vastutaḥ ||420|| na ca vācyaṃ pṛthagjātu vācakādvyavatiṣṭhate | svātantryādabhidhātaiva bhāvivācyatayā yataḥ ||421|| kadācidvācakāṃśastu svarūpagrastavācyakaḥ | nirbhāsate kadācittu sāmānyollāsavācakaḥ ||422|| jātucinnikaṭānantaviśeṣaṇaviśeṣitaḥ | sphuṭasvarūpavācyāṃśasamudrekeṇa bhāsate ||423|| tenārthaparatā jātu svarūpaparatā tathā | 41) bubhutsitārthatā kvāpi kvacidrasamayī daśā ||424|| śabdānāṃ lakṣyate citrā saṃvidrūpānapāyataḥ | saṃvidvicitrakacanaiḥ kacatīti kimadbhutam ||425|| itthaṃ śivātmakavimarśapadādabhinnaḥ śabdaḥ sphuṭatvata [sphuṭasvata iti pāṭhaḥ] iha svaparaprakāśaḥ | mānaṃ tadeva citisāravimarśamātra- manyatpunastadupacāravaśāttathā hi ||426|| svaprakāśātmikā yeyaṃ saṃvittiḥ pāramārthikī | tatsvasaṃvedanaṃ proktaṃ yato viśvavyavasthitiḥ ||427|| sā caiṣā na vimarśātmasvarūpamativartate | vimarśo'syāḥ paro bhogaḥ pūrṇaḥ paśyantyudāhṛtā ||428|| parāparā saiva devī mānamityavadhāryatām | yatrāparāṃśagaṃ meyaṃ tādātmyādvyavatiṣṭhate ||429|| nahi bhinnena mānena meyasya syādvyavasthitiḥ | nahi haṃsasya śuklatve kākaḥ śvetatvamarhati ||430|| etadeva tathā cāha guruḥ śaṃkaranandanaḥ | na mānatvāttato'nyatvānna bādhādasthiteḥ sthitiḥ ||431|| prakāśenāvinābhūtaiḥ sattāyāṃ niyatātmabhiḥ | dharmairbhāvo bahirbhāvānna bhāvaḥ siddhimṛcchati ||432|| tena saṃvittikātmaiva mātṛmānaprameyatā | gṛhyatī svaprakāśatvaṃ svabhāvādeva bhāsate ||433|| sā cāntaḥsthitamantrātmaśabdanāmarśasundarā | anapekṣānyavirahātpramāṇaṃ svata eva hi ||434|| 42) tasyā eva vicitrāṇi nāmāni bahubhaṅgibhiḥ | tatprasādotthitānyeva vādinaḥ paryacīkḷpan ||435|| tathā ca cakṣurādyakṣamaṇḍalīṭaṅkaniṣṭhitam | pratyakṣamiti yadgītaṃ tattāvatpravivicyate ||436|| saṃvittivyatirekeṇa yadyakṣāṇāṃ vyavasthitiḥ | na syādarthapramāṇaikyaṃ tarhi bāhyaghaṭādivat ||437|| nanvātmanaścakṣurādi karaṇaṃ na ghaṭādikam | tasmāttenaiva bhāvānāṃ mānaṃ na tu ghaṭādibhiḥ ||438|| vyāpakābhimatasyāsya saṃyoge cāviśeṣiṇaḥ | bhautikatvāviśeṣeṇa [viśiṣṭeneti pāṭhaḥ] ghaṭādyaiścakṣurādinā ||439|| ātmanaḥ karaṇākāṅkṣāpūraṇaṃ niyataṃ kutaḥ | viśiṣṭa eva saṃyogaḥ karaṇatve nibandhanam ||440|| viśeṣaḥ karmabhistaistairdharmādharmagiroditaiḥ | tadetadyuktisadbhāvapratibhāvikalātmakaḥ ||441|| vruvanvañcayate mugdhānpalāyanaparāyaṇaḥ | yaccāśeṣākṣasaṃyogivyāpakātmavaśotthitām ||442|| yugapajjñaptimācchettuṃ mano nāma nigadyate | tatrāpi brūmahe pūrvaṃ manasātmaiva yujyate ||443|| tatrāpyātmamanoyogaṃ kaḥ kuryāditi carcyatām | vyāpakatvādasau syāccetsarvaireva mano vrajet ||444|| ekasya jāte saṃyoge sarvaḥ sarvajñatāmiyāt | yadi svāntamadhiṣṭhātṛ cakṣurādyamapekṣate ||445|| tenādhiṣṭhānamarthānāṃ tāvato'kṣāṃśavartmanaḥ | 43) akṣādhiṣṭhitasūkṣmāṃśabhāgasaṃparkabhāsitaḥ ||446|| bāhyasyārthasya kuṇḍāderaṇureko'vabhāsatām | athāpi mānasādhiṣṭhā jātā cedakṣagocare ||447|| tadetasya svaviṣaye śaktataivopajāyate | tarhi sūkṣmatamacchidranissṛtā netraraśmayaḥ ||448|| viśvavartini bhāvaughe na pramāṃ kurvate kutaḥ | yogyadeśasthitānbhāvāngṛhṇate'kṣāṇi nanvalam ||449|| yogyataiva hi deśasya kīdṛśīti vicāryatām | yatrasthasya bhavedvittiḥ sa deśo yogya ucyate ||450|| kutrasthasya bhavedvittiriti kiṃ vā na darśyate | tadamī tārkikammanyā yuktyu?panyāsavarjitāḥ ||451|| pūrvameva kathaṃ tūṣṇīṃ nātiṣṭhankiṃ vikatthanaiḥ | ātmanaścābhisaṃdhānavandhyasyaiva balādayam ||452|| manokṣajālasaṃyogo bhavetkiṃ nāsamañjasaḥ | abhisaṃdhirathaitasya viṣayaṃ prati jāyate ||453|| ajñāte ko'bhisaṃdhiḥ syājjñāte ko'rtho'kṣasaṃyujā | prajñāte smaryamāṇe cedabhisaṃdhātṛbhāvitaḥ ||454|| anyadevābhisaṃdhātuḥ prayatno'nyatra jāyate | manoyuktātmasaṃbaddhacakṣurādyakṣasaṃśritāḥ ||455|| viṣayāḥ savidhībhūtanetrādyullaṅghanakramāt | ātmanyeva kathaṅkāraṃ pramātṛtvaṃ pratanvatām ||456|| nanu jñānakṛto mātṛbhāvo vijñānamātmani [vijñātamiti pāṭhaḥ] | samavaiti tato'nyasya kathaṃ mātṛtvaśaṅkanam ||457|| 44) etadeva vayaṃ brūmo jñānaṃ tatraiva vai kutaḥ | bhayātsvapakṣapātāndhastadevottaramabhyadhāt ||458|| yathendriyātmasaṃyoge manaḥ kāraṇamucyate | tathaivātmamanoyoge kāraṇāntaramucyatām ||459|| tathātve cānavasthaiva mūlakṣatikarī ca [tatheti pāṭhaḥ] sā | atha svāntātmasaṃyogo dhruva evābhyupeyate ||460|| jñātāraḥ syuḥ sadā suptamattamūrchitadurbhagāḥ | na caitadbhavatāṃ jñānamabhīṣṭaṃ śākyaśiṣyavat ||461|| tasmātpratyakṣatā nāma kathamindriyagocarāt | atha pratyekameteṣāṃ parīkṣeyaṃ pratanyate ||462|| tatrāṇu nityaṃ sarvārthaṃ vegavallaghvabhautikam | manastaccāpi naiveha yuktisiddhatvamaśnute ||463|| aṇu cecchīghrasaṃcāri mano yadviṣayānmuhuḥ | spṛśettadaiva dehasya bhavecchavaśarīratā ||464|| dehasthe'pi manoyoge tatraiva jñānayogataḥ | ekāṇumātraṃ jīvaḥ syācchiṣṭaṃ syāddhaṭakuḍyavat ||465|| atha svāntena yogaścejjātaḥ kvāpyātmagocare | tadvibhorātmano jñānaṃ samavāyīti mātṛtā ||466|| jāteti sarvadehasthaṃ jīvanaṃ kiṃ na siddhyati | enayaiva na kiṃ yuktyā ghaṭāderjīvanaṃ bhavet ||467|| vibhāvātmani jātaṃ hi jñānaṃ tatraikadeśataḥ | dehamātre punaḥ svānte bhavetsāvayavā sthitiḥ ||468|| vibhutve mānasasya syādyugapatsarvavedanam | nitye ca manasi jñānaṃ sarvadaiva bhavet tataḥ ||469|| 45) mokṣāvasthāpi vijñānayoginyevopajāyate | muktau cātmanoyogo nāstītyetanmahādbhutam ||470|| kiṃ hi vyāpakatā mokṣe svātmano viniruddhyate [na niruddhyata iti pāṭhaḥ] | abhautikaṃ cetsarvārthaṃ kathaṅkāraṃ mano bhavet ||471|| viśiṣṭaviṣayavyaktikauśalādeva cakṣuṣaḥ | taijasatvamabhīṣṭaṃ hi tanmano bhautikaṃ na kim ||472|| sarvārthatve ca manasaḥ kimanyairakṣaḍambaraiḥ | nanu bāhye'sya viṣaye prāgastyakṣopayogitā ||473|| tathā hīndriyasaṃdṛṣṭe pāścātyā manasaḥ sthitiḥ | atrocyate yathaiva prāgindriyeṇa na gṛhyate ||474|| taccetsvalakṣaṇaṃ paścādanuyantriti kā kathā | atha sāmānyamātraṃ tadgṛhītaṃ prāktadindriyaiḥ [indriyamiti pāṭhaḥ] ||475|| vyaktiniṣṭhaṃ tadānīṃ ca manasā vyaktiniścayaḥ | nāstīti manasā kasmātsāmānyagrahaṇaṃ bhavet ||476|| vinā vyaktigraheṇaiva sāmānyagrahaṇaṃ ya(ku)taḥ | sāmānyagrahaṇe cāsya sarvārthatvaṃ niruddhyate ||477|| viśeṣagrahavandhyasya sarvaśabdavilopataḥ | āśugāmitvametasya yaccoktaṃ tatra vastuni ||478|| puraḥsthite svahastādau kiṃciddūragate ghaṭe | atidūre ca mervādau kathaṃ tulyaiva gantṛtā ||479|| āśusaṃcāriṇāṃ yasmāt kvāpi pūrvakatejasām (?) | savidhāsavidhatvena viśeṣaḥ pravibhāvyate ||480|| kathaṃ cābhautikaṃ sūkṣmaṃ gṛhṇīyātparvatādikam | abhivyaktiḥ samānasya samānena vidhīyate ||481|| 46) nanvastu prākṛtī buddhistato'haṃkṛttato manaḥ | itthamapyaṇutā naiva manasaḥ saṃprasiddhyati ||482|| vyāpakatvena pūrvoktadūṣaṇāni sthitānyalam | itthaṃ mano na yuktyaṃśairmānasāvarjanāya naḥ ||483|| yādṛgvādyantarairiṣṭaṃ dvaitavyāmūḍhadṛṣṭibhiḥ | cidātmanaḥ prakāśasya tathābhāsanabhāginī [bhāsaketi pāṭhaḥ] || 484|| yā śaktistanmanastvastu svasvātantyopakalpitam | yatra śrotraṃ nabhastatra sarvaśabdaśrutirbhavet ||485|| cakṣurādyaiśca sarvatra nirvibandhaṃ yato nabhaḥ | dharmādharmairvibandhaśca yuktyupanyāsavaikalī [kevalīti pāṭhaḥ] || 486|| bādhiryādi kathaṃ ca syāt kathaṃ vā taccikitsanam | bandhāśrayavighātena tadanugrahatastathā ||487|| akṣaṃ svāvayaveṣveva * * * samavāyinaḥ | viśeṣeṇa nabho naiva kvāpyāśritamiti sthitiḥ ||488|| saṃyogitā tu * * * sākaṃ bhāvena vartate | tadanugrahaghātābhyāmapi vikriyatāṃ tataḥ ||489|| yadanugrahatastasyānugrahaḥ sa tadāśrayaḥ | itīyaṃ svavacaḥkḷptirniḥsāraiva vibhāti [vibhāgina iti pāṭhaḥ] naḥ ||490|| āśrayadvārako'kṣāṇāmanugraha iti sphuṭam | abhidhatsva ka eteṣāmāśrayo'stviti codite ||491|| yadanugrahayogo'sya [yogasyeti pāṭhaḥ] sa evāśraya ityayam | nyāyo'nyonyasamālambī cakrakaṃ nātivartate ||492|| vāyuprakṛti yaccoktaṃ sparśanaṃ tadvivicyate | 47) vāyorvegavatī tāvadaniruddhā sthitiḥ sthitā ||493|| dehadeśe [dehadehe iti pāṭhaḥ] tataḥ sparśaḥ na kuḍya iti kaḥ kramaḥ | cakṣuśca [svataijasamiti pāṭhaḥ] taijasaṃ tejaḥ prasṛtaṃ bāhyagocare ||494|| arthānrūpapradhānāṃśca vettityetannirūpyate | adṛśyaṃ yadi tattejaḥ preryate manasā katham ||495|| preraṇaṃ nahyavijñānaṃ [nahi vijñātamiti pāṭhaḥ] kadācidupapadyate | indriyeṇa na ca jñātaṃ kadāciccākṣuṣaṃ mahaḥ ||496|| na cāpīndriyavijñāte svatantraṃ bhavatāṃ manaḥ | apreritaṃ ca tatpaśyetsarvataḥ sarvathā sadā ||497|| āsamañjasyameva syāt pravṛttau vā nivartane | kiṃ ca golakasaṃsthānaṃ tāvacca yadi tanmahaḥ ||498|| tāvatastadgatasyaiva grahaḥ syānnānyataḥ kvacit | tathaitadviparītaṃ tu golake'pi nimīlite ||499|| unmīlite vā sarvatra vastuni grahaṇaṃ bhavet | unmīlite cakṣuṣi ca prasṛte raśmimaṇḍale ||500|| tasyāsti na paṭasyeva saṃvṛtirnetramīlane | tato nimīlitākṣasya vastudṛṣṭirna kiṃ bhavet ||501|| ghane cātapamadhye'sti vinimīlitacakṣuṣaḥ | citratejovabhānaṃ [vatānāmiti pāṭhaḥ] tatpīḍitākṣayugasya ca ||502|| yogināṃ bindudṛgdhvānte kathaṃ tadvā bhaviṣyati | bhavedunmīlite'pyakṣṇi na vastugrahaṇaṃ kvacit ||503|| manodhiṣṭhānayogena paramāṇvadhikaprathā | dīpāpekṣā ca yāmuṣya sāpi kiṃ na vibādhyate ||504|| 48) dīpaprakāśaḥ svāntātmanetrārtheṣūpakārakaḥ | na pratyekaṃ manovṛtteḥ saṃskārastena cedbhavet ||505|| dīpe saṃkalpyamāne syādrātrau rūpaparigrahaḥ | ātmanaḥ saṃskriyā cetsyāttasya sarvagatatvataḥ ||506|| sarvadā rūpasaṃvitsyātsaṃyogaḥ saṃskriyā yataḥ | amūrtasyāpi nityasya ko'nyaḥ saṃskāra ucyate ||507|| netropakāraścettarhi netradeśasthite'rciṣi | tejomadhyagataṃ rūpaṃ na bhāseta kadācana ||508|| nanu tadvedyadeśe'sau nāyanaḥ kiraṇavrajaḥ | hanta tatraiva vijñānamātmadeśe na kiṃ bhavet ||509|| tatraivātmā vibhutvena tatraiva karaṇaṃ yataḥ | tasmādbhogāśrayo deho jīvanniti vṛthoktayaḥ ||510|| nāyanānāṃ mayūkhānāṃ gantṛtve'vasite sati | anāvṛte'raṇyamārge svahastātprabhṛti sphuṭam ||511|| arkacandrādisaṃdṛṣṭiḥ kathaṃ nāmopajāyatām | śīghratve'pi yataḥ proktabhedo dūrāvidūragaḥ ||512|| dīpanetrāvabhāsābhyāṃ channe tasminkathaṃ matiḥ | śuddha eva bhavedbhāve tābhyāṃ vyāmalatājuṣi ||513|| andhatvaṃ taccikitsā ca na yuktāśrayadūṣaṇā | rasanā ca jalātmā cettajjalaṃ srutimadyataḥ ||514|| tataḥ sthairyaṃ kathaṃ tasya kā ca nānārasaprathā | tasyaikarasatāyoge tasyā naikarasasthiteḥ ||515|| na syādekarasajñaptiryathā pittabhare sati | tiktā rasanavṛttirno mādhuryaṃ vidituṃ kṣamā ||516|| 49) nanu pittagataṃ taiktyaṃ na tvevaṃ rasanāgatam | tarhi pittaguḍau tulyaṃ [turyamiti pāṭhaḥ] rasanāpathagāminau ||517|| iti syādyugapajjñaptistiktamādhuryagocarā | nīrasā rasanā cetsā rasābhivyañjikā kutaḥ ||518|| svabhāvāditi cedasyāḥ ko'yamāmbhasatāgrahaḥ | ghrāṇaṃ ca pārthivaṃ tasya kāṭhinyaṃ kiṃ na dṛśyate ||519|| nanu gandhaguṇodreki kiṃ sa gandho na bhāsate | nāsti tatrendriayavyaktagandhavattve tathā pramā ||520|| nirgandhamapṛthivyātma mano gandhagrahakṣamam | astyeva bhavatāṃ tena nānumā tādṛśaḥ kṣamā ||521|| tasmādindriyasaṃghāto bhautiko nopapadyate | āhaṅkārikatāyāṃ tu vyāptṛtvamavibhinnatā ||522|| dehāśrayavirodhaśca karaṇatvena cāsthitiḥ | vāgādi yacca karmākṣapañcakaṃ tadvivicyatām ||523|| ānābhermurddhaparyantaṃ yaḥ samīrābhighātajaḥ | viśeṣaḥ ko'pi vāgātmā sa tādṛgiha kathyate ||524|| tasya [tasyā iti pāṭhaḥ] kāryaṃ bhavecchabdaḥ kartā ko'tra vicāryatām | ātmano naiva kartṛtvaṃ tathātve'pi vibhutvataḥ ||525|| mayā proccārite śabde tvaṃ vaktā kiṃ na jāyase | prakṛtāvapi doṣo'yaṃ kartryāṃ kartṛtvavarjitā ||526|| karaṇasya sthitirnāsti tulye vāgindriye sati | kathaṃ cāsphuṭasuspaṣṭabhāvaḥ śabdeṣu jāyate ||527|| kathaṃ copāṃśusaṃjalpasmṛtyādau śabdagā bhidā | prayatnāccetprayatno'pi yadyutpattistataḥ katham ||528|| 50) viśeṣo jāyate hyanyo nahyanyaguṇasaṃbhavaḥ | prayatnamāndyāmāndyābhyāṃ yena pratividhīyate ||529|| pāṇīndriyaṃ cādadānaṃ mukhādyairgrahaṇaṃ kutaḥ | grahaṇaṃ ca kimucyeta svīkāro yadi saṃmataḥ ||530|| asvasya svasya karaṇaṃ svīkāra iti bhaṇyate | svaśabdaścātmavācī cettatrātmā prakṛtiryadi ||531|| tannāstyaprākṛtaṃ kiṃcidityasvatvaṃ kathaṃ kila | ahaṅkāro'pyathātmā syānnāhaṅkārī kṛtirghaṭe ||532|| ātmīyo'yamanenaitadduṣaṇenaiva dūṣitam | ahaṅkārasya saṃbandhi sarvameva hi tatsvakam ||533|| ātmano vyāpakasyāsti na svaṃ nāsvaṃ ca kiṃcana | evaṃ pādendriyasyāpi samo'yaṃ yuktivikramaḥ ||534|| deśāddeśāntaraprāptyā gamanaṃ ca yaducyate | tattyāgarūpaṃ svīkārābhāvenaiva prasiddhyati ||535|| svīkāro dūṣitaścaiṣa svīkārāṃśo'pi yo gatau | tasya pāṇīndriyaṃ yuktaṃ karaṇaṃ nāṅghrināmakam ||536|| indriyāṇāṃ hi sāṃkāryamevaṃ kāryeṣu jāyate | ata eva mahānyāyavedibhiścarame naye ||537|| prokto gatiniṣedhāya bhūyānsadvākyaḍambaraḥ | gataṃ na gamyate tāvadagataṃ naiva gamyate ||538|| gatāgatavinirmuktaṃ nāstītyādi svake naye | pāyvindriyaṃ ca na cchidramātraṃ koṣṭhyamarutkramāt [koṣṭheti pāṭhaḥ] ||539|| utsargaḥ kila sāṃkāryaṃ tena syādiyatī sthitiḥ | upasthamindriyaṃ yacca tasya kāryaṃ nigadyate ||540|| 51) ānandaḥ sa sukhātmaiva tarhi duḥkhe'pi kathyate | indriyāntaramevātra mohe'pyevaṃ nirucyatām ||541|| dṛṣṭe hlādini vā spṛṣṭe ghrāte'pyākarṇite'pi vā | ānando vedyate tatra vācyamevendriyāntaram ||542|| yaccāpyānandasaṃjñātamindriyaṃ tatra vartanī | pāyuvattanna karmākṣapañcakaṃ yuktimarhati ||543|| karmabuddhyakṣajālasya samaṃ cejjñaptisaṃbhavaḥ | tarhi buddhyakṣapakṣe'pi kathaṃ na yugapadvidā ||544|| yadi cāyaugapadyaṃ taccakṣuṣā satyadarśane | sūkṣmamuktāphalādīnāṃ prombhanaṃ kiṃ na śakyate ||545|| nimīlitākṣasyādānagatyādi na kathaṃ bhavet | bhāveṣu cakṣuṣāpāte yadi na sparśanendriyam ||546|| svaśarīraṃ niścinuyāttatkuḍyapratimaṃ bhavet | kiṃ cākṣavyatirikto'sau na deho nāma labhyate ||547|| akṣāṇi karaṇāni syuḥ sparśātmāni na vai kutaḥ | deho niyāmakaścetsyānnākṣavarjaṃ sa kaścana ||548|| abhautike ca bhāve'pi kathaṃ grahaṇamindriyaiḥ | tadvadeva sukhādīnāṃ kiṃ vā na grahaṇaṃ bhavet ||549|| saṃniveśaśca no rūpaṃ sparśenāpi tathā grahāt | na sparśo netragamyatvādanayorgrahaṇaṃ katham ||550|| sparśena cakṣuṣā vā syāditthaṃ karmāpi carcyatām | sāmānyasamavāyādestathāvayavinaḥ prathā ||551|| kathamindriyasaṃghātairarūpādi tathā hi tat | yaścādau saṃnikarṣo'pi saṃyogasamavāyajaḥ ||552|| aprasaṅgātiprasaṅgakārī sa paramārthataḥ | 52) pratyakṣaṃ samavāyaṃ ca ye bhāvaṃ pratipedire ||553|| teṣāmetena netreṇa saṃnikarṣo hi ko bhavet | kapittharasarūpāṃśau saṃyuktasamavāyataḥ ||554|| tulyāveveti netreṇa rasaḥ kiṃ vā na gṛhyate | abhāvaścakṣuṣā grāhya iti vā bhavatāṃ katham ||555|| bhāvo'vaśyatayā so'stītyetadapyapabādhitam | samavāyo'pi bhāvo hi na cāsminsaṃnikṛṣṭatā ||556|| asti cādhyakṣatā tena sarvaṃ tadasamañjasam | nanu sāmānyayogena bhāvatvaṃ tu vibhāvyate ||557|| padārthatrayasaṃkāri [sarakāri samavāye ceti pāṭhaḥ] samavāye ca tatkutaḥ | hanta tarhi na sāmānye bhāvatvaṃ yuktimattataḥ ||558|| tatrāpi saṃnikṛṣṭatvaghoṣaṇāvyasanena kim | sāmānyasamavāyādeḥ saṃnikarṣaṃ vinā grahe ||559|| viśvavartiṣu bhāveṣu kiṃ vai syānna tathā grahaḥ | nanu vastusvabhāvo'yaṃ nānuyogaṃ ca so'rhati ||560|| nūnaṃ tarkakathā kṣīṇā tadalaṃ mānaniścayaiḥ | evaṃ nāstyanumānasya saṃbandhiniyamagrahaḥ ||561|| anvayavyatirekau ca kathaṃ tadgrahaṇaṃ vinā | dhūmādhūmavahnyavahnivyaktayo nikhilāḥ katham ||562|| janmanāpi ca gṛhyantāmanvayādi [gṛhṇantāsatvayādyatayeti pāṭhaḥ] tathā kutaḥ | nanu sāmānyayogena saṃbandhagrahaṇaṃ bhavet ||563|| etadvayaṃ na jānīmastajjñāpayitumarhasi | yatra syāddhūmasāmānyaṃ vahnisāmānyamatra cet ||564|| atrātideśamātre'tiprasaṅgo'sya vibhutvataḥ | 53) vyaktau deśe tu no yuktamadhūmavyaktige'nale ||565|| dhūmavyakteḥ svabhāvo'gniragrervyaktyavinātmatā | etadeva kuto mānātprayakṣādyadi tatkatham ||566|| anyavyaktestathābhāvaniyamāvagatiḥ kutaḥ | yacca dhūmatvasāmānyaṃ niyāmakamiheṣyate ||567|| tatra [tanneti pāṭhaḥ] vahnitvasāmānyamavinābhāvi vartate | nahi jātyantarājjātirvinā nāstīti yujyate ||568|| gamyate yadi tenaitadavinābhāvalakṣaṇam | avinābhāvagamane anyonyāśrayatāmitaḥ ||569|| dhūmādvahnitvasāmānyapratītiryadi codbhavet | sāmānyagrahaṇe tarhi na bhavedvyaktyapekṣaṇam ||570|| vyaktibhyo vyatirikte ca sāmānye pariniścite | tāsu tatsamavaitīti mugdhaśraddhāvijṛmbhitam ||571|| sāmānye ca pṛthagbhūte tena cārthakriyākṛte | na syāt pravṛttirlokasya sa hi tatprāpaṇotsukaḥ ||572|| atha sāmānyamākṣiptavyaktikaṃ saṃpratīyate | sāmānyaṃ jñātamākṣeptuṃ vyaktiṃ kiṃ vyagravigraham ||573|| tasminnanu ca tadvṛttaṃ śraddhattāmetadeva kaḥ | nanu pramāṇasaṃsiddhibhidorjātiviśeṣayoḥ ||574|| bhedena nāsti grahaṇaṃ tato vṛttiḥ prakalpyate | so'yaṃ mugdhamatīnvālānpratārya nirapatrapaḥ ||575|| vidagdhammanyatāmūḍho vipralambhayate'pi naḥ | tatsatyamuktaṃ kenāpi lokavṛttāntadarśinā ||576|| yenāpatrapate sādhurasādhustena tupyati | 54) bhedena grahaṇaṃ nāstītyatra yadgrahaṇaṃ [cedgrahaṇamiti pāṭhaḥ] matam ||577|| yā ca pramāṇasaṃsiddhibhidorityatra sā matā | tayoranyonyavādena pratijñaiva viruddhyate ||578|| yadi mānādvibhinnau tau tadbhedagrahaṇaṃ na kim | bhedavedi hi yanmānaṃ tadeva grahaṇaṃ bhidaḥ ||579|| bhedena nāsti grahaṇamityukte nāpi bhedagam | pramāṇamiti coktaṃ syāttasmānnetthaṃ satattvadhīḥ ||580|| vyaktyādinā ca vijñānamasti śabdānumānayoḥ | tacca sāmānyaviṣaye bhedagrāhi na kiṃ bhavet ||581|| nanu yādṛṅmatā jātiḥ pratyakṣe hyavabhāsate | nedṛśī śabdaliṅgābhyāṃ janitapratyayodaye ||582|| hanta sphuṭāsphuṭādīnāṃ dharmāṇāṃ saṃbhavo yadi | jātāvasti guṇāstarhi sāmānyeṣvapyavasthitāḥ ||583|| nanu jñānaṃ sphuṭānyatvabhāsi syādasadīdṛśam | jñānaṃ hi viṣayākāraprakāśapariniṣṭhitam ||584|| arthoparāgajanitaiḥ sphuṭādyairupacaryate | nanvasya sphuṭatādyastu svayaṃ sūryamarīcivat ||585|| maivaṃ tejoṇavastaistairvisaṃbhāgairataijasaiḥ | sāntaravyantarībhūtā vibhrāntadhyāmalāyitam ||586|| utpattimātraracitabhāvābhāvaḥ prakāśate | guṇairniraṃśe vijñāne nedṛksāmyaṃ susaṃgati ||587|| jñānasyotpattimātreṇa viṣayo hyavabhāsate | anutpattau na vā bhāti na tu tānyathavā sphuṭam ||588|| nanu śabde'numāne vā sāmānyaṃ bhātsvarūpataḥ [bhāsvarūpeti pāṭhaḥ] | 55) vyaktimākṣipatītyevaṃ bhedena grahaṇaṃ kutaḥ ||589|| ucyate bhāsvarūpeṇa sāmānyaṃ vyaktimākṣipet | vyaktisthatatpratītiryā sa evākṣepa ucyate ||590|| tato'dhyakṣeṇa sarvāsāṃ dhiyāṃ sāmyaṃ [sādyamiti pāṭhaḥ] na kiṃ bhavet | nanvasphuṭaiva sā vyaktiretadeva vivicyatām ||591|| sphuṭatvamasphuṭatvaṃ ca sto dharmau yadi kāvapi | asphuṭavyaktiniṣṭhaṃ tatsāmānyamiti jāyate ||592|| tathāpi tādṛśasyāsya sphuṭameva grahaḥ sthitaḥ | sphuṭavyaktiṣu jātiśca samavetā na saṃbhavet ||593|| nanu yadvyaktimātraṃ tanniṣṭhaṃ sāmānyamucyate | mātraśabde vayaṃ nārthaṃ vidmo'pi susamāhitāḥ ||597|| sāpi hi vyaktireva syātsāmānyaṃ vā na vā dvayam | nanu vyakteḥ sphuṭatve ka ākṣepārtho bhavediha ||598|| mābhūtkiṃ khalu vastvaṃśāstvaduktyanuvidhāyinaḥ | avasthādeśakālādidūṣaṇaṃ yacca carcitam ||599|| anumāne'tra hariṇā tadapyanusaredbudhaḥ | kiṃ cāprayojakīkartuṃ hetuḥ sarvo'pi śakyate ||600|| dhūmaśca syādanagniścetyevaṃ mūrtau [mūrta iti pāṭhaḥ] dhruvo yathā | sarvo vahniprayukto hi dhūma ityatra kā pramā ||601|| sāmānyadvāratākṣiptā na copāyāntarasthitiḥ | dhūmaḥ prayojako vahnermūrtāvapi [mūrtatāpīti pāṭhaḥ] na kiṃ bhavet ||602|| anityatvasya niyamajñaptyutpattikṛtau [kṛta iti pāṭhaḥ] na tu | anyonyāśrayatājñānamanavasthā na caiva hi ||603|| 56) śāmyatīti na yuktetthamanumānapramāṇatā | tadbhedavādināṃ tāvaddve māne naiva saṃgate ||604|| śabdādestvanumānena sudhībhiḥ pariniścitam | tasmātsvasaṃvidevaiṣā svaprakāśatayā sthitā ||605|| mātṛmānaprameyādiprapañcaiḥ sāvabhāsate | samullāsaḥ sindhorbahalalaharīvibhramamayaḥ prakāśaḥ śāśāṅkaḥ kumudadalanirbhedasacivaḥ [nirvedeti pāṭhaḥ] | parasyāḥ saṃvittermitiviṣayamātṛvyatikarai- rvikāso yaḥ seyaṃ jagati vividhā kalpanakalā ||606|| tasmātprakāśa evāyaṃ citraśaktisunirbharaḥ | svayaṃ vicitrarūpeṇa bhāti viśvatra viśvataḥ ||607|| tadayaṃ prasphuṭābhāso lokarūpādivartmanā | svaśaktyaṃśādvikalpākhyātpratyakṣavyapadeśabhāk ||608|| tathāhi devadevāṃśastatsamunmīlanaṃ dṛśaḥ [dehadehāṃśa iti pāṭhaḥ] | prāṇaspandastadaikāgryaṃ bhāvastaddharmasaṃcayaḥ ||609|| ityādi sarvaṃ yadbhāti tatpratyakṣamiti sphuṭam | na tvatra kartṛkarmāṃśakaraṇatvādinā [kāraṇeti pāṭhaḥ] gatiḥ || 610|| nanvasāvasti pāścātye vaikalpikapathe tataḥ | yato dehaghaṭābhāsaḥ sphuṭaḥ paścāttu so'sphuṭaḥ ||611|| sa eva cchannarūpastu śuddhāṃśasvātmasaṃvidām | tato dehaghaṭābhāsastatrāpyeṣaiva vartanī ||612|| yāvatsahasradehaughabhāvakoṭyavabhāsanam | tatrāpi ca purā paścānna tu tādṛkprathā yadi ||613|| 57) āmarśapadavīṃ yāti tatsphuṭāsphuṭacitritaḥ | tāvānasāveka eva svarūpaprasphuṭātmakaḥ ||614|| śivaprakāśa āyāti vicitro'yaṃ na vastutaḥ | tatrātadrūpasaṃveśādvaicitryaṃ paricaryate ||615|| śivaprakāśe'tadrūpapraveśastu na saṃgataḥ | yadi vā kathitanyāyabalātkvāpi na citratā ||616|| kiṃtu citratayābhāsaścitrabhāvaṃ prasūyate | evaṃ caitro'yamasmākaṃ citravadbhavannīdṛśaḥ [cittavadbhāvamīdṛśamiti pāṭhaḥ] ||617|| maitreṇa tanmatenālaṃ dṛṣṭo māṃ bhāvadarśinam | paśyanpaśyati yaḥ soyaṃ samādhau pariniṣṭhitaḥ ||618|| prāktveṣa janmakoṭīṣu tattattāpādyabhuṅkta vai | mokṣyate dhyānacaryādyairyo'pyetena pathāgataḥ ||619|| so'pyanyo mokṣabhāgītthamaparyavasitodayaḥ | prakāśa eka evāyaṃ yaścirānna vibhidyate ||620|| ata eva hi bhedo'sti na kaścidyo maheśvaram | advayaṃ saṃprabhindīta [saṃprabhedeteti pāṭhaḥ] prakāśānandasundaram ||621|| deśakālākṛtijñānadharmopādhyantarādayaḥ | saṃmatā bhedakatvena bhānti cetsā vibhā tathā ||622|| na cedvibhaiva sā tādṛktadadvaitamidaṃ sphuṭam | bheda ityeṣa śabdastu kevalaṃ pratibhojjhitaḥ ||623|| astu vā bhedakalanā pratibhāsaṃprarohiṇī | uktanītyā tu tatraiva sapratiṣṭhā bhaviṣyati ||624|| ayaṃ ghaṭaḥ paṭaścāyaṃ tāvanyonyavibhedinau | pramātrantarabhinnau ca tau matto'pi vibhedinau ||625|| iti prakāśa eko'yaṃ tathāmarśasvarūpakaḥ | nanvevaṃ pakṣapāto'yamadvaitaṃ bhavatāṃ katham ||626|| bhedo'pyastu sa āhatya kiṃ nāma na viṣahyate | seyaṃ badhiragoṣṭhīṣu gītavādyaprarocanā ||627|| nahyadvayaṃ dvayāveśabādhenāsmābhirucyate | tvatpakṣopagamo hyeṣa syāddvayaṃ taddhi susphuṭam ||628|| idaṃ dvaitamidaṃ neti tadidaṃ ca dvayādvayam | iti yatra samaṃ bhāti tadadvayamudāhṛtam ||629|| nanvitthamastu bhedo'pi na vayaṃ śabdakāmukāḥ | astvasau nahi no heyamādeyaṃ vā yathātra vaḥ ||630|| sarvānugrāhakaṃ pakṣamālilambiṣase yadi | paramādvayadṛṣṭiṃ tatsaṃśrayeḥ śaraṇaṃ mahat ||631|| etadaṣṭādaśe tattvamadhikāre bhaviṣyati | yattadante paraprāpyaṃ tadastu paramārthataḥ ||632|| atra ye nahi viśrāntāste mitāṃ saṃvidaṃ śritāḥ | sarvathaivāpabādhyante janmamṛtyūtthavibhramaiḥ ||633|| tasmātsa eka evāsau prakāśaḥ parameśvaraḥ | pratyakṣamiti tenaiva prakāśenaiva bhāsate ||634|| tatra tā dṛṣṭayaḥ sarvā mahānadya ivārṇave | viśantyavaśyaṃ nāviṣṭāḥ prayānti kṛtakṛtyatām ||635|| tathā hi mānasāmagrī rūpālokamanokṣajā | sākaṃ mātṛprameyābhyāṃ tadvarjaṃ vāpyanekaśaḥ ||636|| jñātaṃ ca gamayenmānaṃ ca cāpyujjhati mānatām | 59) pratyakṣapādotprekṣeyamidānīmupapadyate ||637|| kiṃ cānadhigatagrāhi mānaṃ navanavaṃ yataḥ | bhairavecchāvaśādetadviśvaṃ bhāti tathā tathā ||638|| vastu pradarśayanmānaṃ pravṛttiṃ vidadhatsphuṭam | prāpayatyeva tadvastu tathābhāsanayogataḥ ||639|| sadapyekāntato nedaṃ nāsaccetyādisaṃvidaḥ | bhāntyeva paramārthena tadanekāntadṛksphuṭā ||640|| eko bhāvaḥ sarvabhāvasvabhāvaḥ sarve bhāvā ekabhāvasvabhāvāḥ | arhadvādaḥ so'yamasmatsudṛṣṭau yuktaśca śrīsāraśāstre'pi [tantre iti pāṭhaḥ] coktaḥ ||641|| idaṃ mānaṃ meyaṃ tadidamiti saṃkhyāṃ kalayituṃ svarūpaṃ vā śaktaḥ ka iva jagatītyetadapi sat | mataṃ vācāṃ patyurbhagavati cidānandasubhage yatastūṣṇīṃbhāvādapara iha kaḥ kiṃ prakurutām ||642|| ahetorbhāne syādyadi na tanudikkālaniyama- stato hetorīdṛṅniyama iti kasyaiṣa mahimā | svabhāvo'yaṃ hetoratha vivṛtakaṇṭhaṃ kathamasau na bhāvasyaivokto [noktau iti pāṭhaḥ] yamayati pare kena hi paraḥ ||643|| svabhāvāccātmāsau paramaśiva ityāgamakathā nirukto viśvātmā jagati nikhile jṛmbhata iti | dharādeścānanyo bhavatu tadiyaṃ bhūtacititā sa vandhyo dikkālairjananamaraṇāpāyarahitaḥ ||644|| 60) tadasyāyaṃ lokastadanu paraloko'pyayamiti grahaḥ kasmāddhetoḥ spṛśati nahi taṃ kālakalanā | tataḥ svātantryodyatsukharasaparānandamahimā- bhavadbhasmībhūtākhilakaluṣapāśaughasubhagaḥ ||645|| sāṃkhyadṛkpunarihaiva bhūyasā carcyate nikhilatattvagocarā | dṛśyate hi dharaṇīprabhṛtyalaṃ tacca sūkṣmatamakāraṇotthitam ||646|| tadgṛhītikaraṇodyataṃ puna- rbāhyataḥ karaṇakaṃ daśātmakam | āntaraṃ trividhamasya kāraṇaṃ saukhyaduḥkhaparimohadarpaṇaḥ ||647|| tādṛśaṃ triguṇameva yadbhave- ttatpunarjaḍatayātha bhedataḥ | mūlakāraṇamapekṣate paraṃ sā niśeyamiha bhogyamucyate | tacca bhoktṛparatantratāmayaṃ no parasparamupaiti bhoktṛtām ||648|| bhogyabhoktṛvapurekameva no jāghaṭīti hi viruddhadharmataḥ | tena bhoktṛ citiśaktimātrakaṃ taccidātmamayatāvaśānmanaḥ ||649|| vyāptṛ sarvagatamīśvaraṃ kathaṃ bhoktṛtāṃ vrajatu bhedasaṃgatām | 61) tena tannijavaśitvanirmitāṃ saṃkucatsthitijuṣaṃ daśāṃ śrayet ||650|| anyakāraṇakalādyabhāvataḥ so'yamasya sahajo malaḥ smṛtaḥ | sa tridhā samavabhāti tadvaśā- deṣa eva sa pumānudāhṛtaḥ ||651|| bhoktṛbhāvaparatantrāvaśā- nnāntarīyakatayāsya kañcukam | bhāti naivamiti kālavitkalā- rāgasanniyatināmadheyakam ||652|| yadyātmaiṣa punarnirargalanijasvātantryasaṃchāditaṃ svaṃ rūpaṃ vivṛṇotyalaṃ nijabalāttacchuddhavitsaṃbhavaḥ | kartṛtvaṃ kila kāryavargamakhilaṃ bodhe nidhāya svake paśyannīśvaratāṃ vrajedahamidaṃ [tyajediti pāṭhaḥ] sarvaṃ sadetyuṅkuraḥ ||653|| jñātṛtvaṃ hṛdayāntarasphuritadṛgdṛṣṭvā sphuṭābhāsini jñeye bhedatirodhitāṃ nijacitau yasmātsa saṃpaśyati | tenāsyedamahaṃvidoḥ sarabhasaṃ bhedaikyamājagmuṣī sāmānādhikaraṇyadhīḥ prakaṭayetsādāśivīṃ saṃsthitim || jñeyaṃ kāryaṃ sarvamantarvibodhe yāvallīnaṃ tāvadudriktavṛtteḥ | bodhajvālāsaṃcayasyāntarāle tatprastyānaṃ svaṃ vapuḥ projjhatīva ||655|| idaṃbhāvaḥ so'yaṃ vigalitumanā no vigalito 62) bhavetprākkakṣyāyāmapi sa samakāntistadadhunā | ahaṃbhāgodreke vidhiranavadhirbhāvavisare tadeṣā śāktī bhuripiriti svasiddhātmani parā ||656|| īhate galitumanvato [naliteti pāṭhaḥ] galettatra pūrvapararūpasaṃgateḥ | śāktabhūmirakhileyamucyate citracinnicayacarcitā satī ||657|| tattve tattve svecchayā devadevaḥ sarvāṃ sarvāṃ bhūmimālambamānaḥ | pūrṇaikātmā pūrṇasaṃvitsvarūpaḥ śrīmāñśāstre bhairavo'sau niruktaḥ ||658|| śaktipātadṛgiyaṃ nirucyate mandamadhyaparatīvrabhedataḥ | tatparasparabhidābhirapyalaṃ yā svarūpaparidṛṣṭirātmanaḥ ||659|| nanu kiṃ kadācidayamīśvaro nijarūpaṃ prakāśayati pūrṇacitiḥ kiṃ vā kadācidatha saṃvṛṇute nirhetuko hi niyamaḥ kila kaḥ uktamatra kila pūrvamanantaṃ nānyadasti niyameṣu nimittam | laukikeṣvapi sa eva maheśa- ścitracitraparibhāsanaśīlaḥ ||661|| tatsvātantryādadhikamadhunā nottaraṃ bambhaṇīmaḥ saṃvitsindhoḥ prathitalaharīharmyadhārādhirūḍhiḥ [rūḍha iti pāṭhaḥ] | śāntistasyāstadanu tadayaṃ bandhanāmnāpadiṣṭa- stenaivetthaṃ parigataraso mokṣa ityuktarūpaḥ ||662|| 63) sadā kadacidadhunā tadetyādi ca saṃvidaḥ | tatsvātantryāvabhāsīyakālakelivikalpanāḥ ||663|| na ca kālakalābhiḥ sa spṛśyate parameśvaraḥ | nahi tāsāṃ svatantrāsti sthitistatkalpanāṃ vinā ||664|| tena svasṛṣṭe bhāvāṃśe svarūpātmanyapi sphuṭam | pāratantyāvabhāso'yaṃ devenaivāvabhāsyate ||665|| pāratantryaṃ kalayati svatantraḥ parameśvaraḥ | svātantrye pāratantrye ca nānyallakṣaṇamucyate ||666|| paricchinnaprakāśohi jaḍastenātra yaḥ sthitaḥ | paricchedaka eṣo'pi paricchedyo yadi sphuṭam ||667|| tadasya rūpagrahaṇe na prakāśaḥ prakāśate | tathā hi bāhyo bhāvāṃśaḥ svayaṃ naiṣa prakāśate ||668|| jñānamarthaprakāśātma taccānābhātameva hi | tasyāpi samavāyyātmā naiva bhāti svarūpataḥ ||669|| tadīyakaraṇaṃ [kāraṇamiti pāṭhaḥ] netraprabhṛtyapi na bhāsate | ālokādeśca vijñānādṛte naivāvabhāsanam ||670|| nanu jātaṃ yadi jñānamarthasyāsau [trya?kṣasyeti pāṭhaḥ] prakāśatā | śaktirdharmo yadi prāptaṃ sārvajñyaṃ viśvamaṇḍale ||671|| anyadevātha tatkiṃcitprakāśatvābhiśabditam | tanmeyamātṛmāneṣu naiva kutrāpi saṃgatam ||672|| tataścāprakaṭaṃ viśvaṃ sarvadaiva bhavedidam | aprakāśasya bhāvasya yadi ca syātprakāśanam ||673|| tāvataivāsya hīyeta svarūpaṃ parihānitaḥ | jñānotpattiśca bhāvasya svarūpasthasya [svarūpasya ceti pāthaḥ] cetprathā ||674|| 64) aviśiṣṭe svarūpasthabhāve viśvasya sā na kim | tasmātprakāśo viśvasya paricchedakaniṣṭhitaḥ ||675|| tatsvātantryāvabhāsotthacitrākāravibheditaḥ | paricchedaka itthaṃ cetparicchedyo bhavet tataḥ ||676|| mūlakṣatikarī seyamanavasthā patiṣyati | ataśca so'paricchinnaḥ paricchedaka ucyate ||677|| akālyastena śāstreṣu tanna kālasya gocaraḥ | tenāsya vedyadharmatvaṃ kālasya paribhāṣitam ||678|| yadi kālaśca mātāraṃ paricchindyāttato dhruvam | mātṛlagnaiva kālasya sthitirnirvāhamicchati ||679|| na ca mātrantaraṃ kiṃcitsaṃbhavedanavasthiteḥ | tāṃ hantuṃ vopagamyo'sau mātā kālakalojjhitaḥ ||680|| ya eva tu paricchedyo mātā tallagna eva cet | sa kālo mātṛmeyatve tarhyekasya kathaṃ tava ||681|| bhedavāde hi bhavatāṃ niṣṭhitā matirīdṛśī | abhedavādināṃ nastu naiva kāpyasti khaṇḍanā ||682|| viśvaṃ mātṛmayaṃ yeṣāṃ mātā viśvamayastathā | tanna kālakalājālajambālaiḥ parameśvaraḥ ||683|| citiśaktiprakāśo hi mālinyamavalambate | atastadā saṃvṛto'sau paścātprakaṭarūpakaḥ ||684|| iti tasyaiva jṛmbheyaṃ tathātvavyapadeśinī | kalanaivāsya sā kācitsvarūpāmarśanātmikā ||685|| śivayogārhamātmānaṃ yasyāmātmābhimanyate | yato vaicitryayogena tathātmānaṃ sa manyate ||686|| 65) śaktipātasya tenoktā navadhātra vyavasthitiḥ | anyathā neśvarasyāsti rāgo dveṣo'tha vā kvacit ||687|| yena kvāpyeṣa niyatāṃ svāṃ śaktiṃ pātayedvibhuḥ | animittastathā cāyaṃ śaktipāto maheśituḥ ||688|| tena rāgakṣayātkarmasāmyātsukṛtagauravāt | malapākātsuhṛdyogādbhakterbhāvācca sevanāt ||689|| abhyāsādvāsanodbhedātsaṃskāraparipākataḥ | mithyājñānakṣayātkarmasaṃnyāsātkāmyavicyuteḥ ||690|| sāmyāccittasya sā śaktiḥ patatīti yaducyate | tadasannanu tatrāpi nimittāntaramārgaṇāt ||691|| anavasthātiprasaṅgasaṃbhavābhāvayogataḥ | anyonyāśrayaniḥśreṇicakrakādyupapātataḥ ||692|| asmiṃstu pakṣe sarveṣāṃ pravādānāmapi sthitiḥ | yuktā sarvaṃsahe pakṣe na kiṃcitkila duṣyati ||693|| yuktiḥ sudhībhiḥ svayameva tatra śakyeta saṃyojayituṃ tato na | pṛthaktayā yojanamuktamatra yadgranthato vistara eṣa mithyā ||694|| upajagmurato'napekṣiṇīṃ śivaśaktiṃ na ca tāṃ vinā bhavet | apavargapadaṃ yato mudhā paraśāstreṣu vimokṣasaṃkathāḥ ||695|| śaktipātasamaye vicāraṇaṃ prāptamīśa na karoṣi karhicit | 66) śrīmadutpalagururnyarūpayat tatra tatra nijaśāstra īdṛśam ||696|| tasyaiva hi prasādena bhaktirutpadyate nṛṇām | yayā yānti parāṃ siddhiṃ tadbhāvagatamānasāḥ ||697|| itthaṃ purāṇaśāstrādau śaktiḥ sā pārameśvarī | nirapekṣaiva kathitā sāpekṣatve hyanīśatā ||698|| kevalaṃ bhedavādāndhyasthagitālasadṛṣṭibhiḥ | duḥsamarthatvametasyā niyamena kvacitsthiteḥ ||699|| paryālocyāniśaṃ karmamalasāmyaprapākataḥ | ityādihetujāleṣu vṛthātmā parikhedyate ||700|| tatteṣāṃ nopakārāya kuśakāśāvalambanam | tasmātsa eva tādṛkṣasvasvātantryopabṛṃhitaḥ ||701|| tadā tathā tathetyādivaicitryeṇāvabhāsate | taditthaṃ sarvadṛṣṭīnāmatraiva parameśvare ||702|| anupraveśa ityanyairalaṃ vā yuktiḍambaraiḥ | taditthaṃ devadevena svasvarūpamihoditam ||703|| pratyakṣaṃ tatra tanmānaṃ sarvamānadhuroddhuram | ekamevedṛśaṃ mānamiti kecitprapedire ||704|| dhūmādagniriti prāyastasyaivaitadvijṛmbhitam | yathā ghaṭasya pūrvāṃśadṛṣṭaikapariniṣṭhitaḥ ||705|| mātā sphuṭāsphuṭākāratāvadarthāvalehinīm | sphuṭāmeva matiṃ matvā pratyakṣatvaṃ prapadyate ||706|| na cānumānamantyāṃśe saṃvidekaiva sā yataḥ | dhūmādhyakṣapratītyantarniviṣṭāgniprathā tathā ||707|| ekaiva tāvadarthāṃśalehinī jāyate matiḥ | 67) tāvatyaṃśe sphuṭākārā pratyakṣamiti bhāṣyatām ||708|| yathā ratnādivaicitryaṃ tathā saṃskārasaṃsthiteḥ | netrātmamānasālokaviṣayādiṣu saṃvidi ||709|| pratyakṣameva saṃvittau sphuṭatvenāvabhāsate | tathā tathāvidhavyāptidhāmasaṃskārasaṃsthiteḥ ||710|| ante tathaiva sā vittirdhūmāgnyākārarūpiṇī | yathā ca dṛḍhasaṃskārāḥ sollekhāḥ sapadi svayam ||711|| ratnāditattvaṃ paśyanti vighnāntaratirodhitaḥ | tathā bubhukṣitātmānaḥ śīghramevātiniścitam ||712|| annādi gṛhṇate bhoktuṃ vyāptyādyavyavadhānataḥ | tena pratyaktameva syādyadāhuḥ parikalpanam ||713|| abhyasteṣvavinābhāvasvabhāvavyāptisaṃvidaḥ | kiṃ hi tatkalpanāvyāptivitteriti na manmahe ||714|| āśutpattivaśādasyā na khalvastyupalakṣaṇam | anumīyata evaṃ sā tadeva parikalpanam ||715|| aho svapakṣapātāndhāḥ svamapyupagataṃ muhuḥ | amī vismartumārabdhāstārkikammanyabuddhayaḥ ||716|| kṣaṇāpavargiṇī buddhiḥ sarvaiva hi bhavanmatā | utpattimātrayogena viṣayasyāvabhāsikā ||717|| na kṣaṇāccāparaṃ kiṃcidāśubhāvitvamucyate | tatsarvamāśubhāvyeva vijñānamiti tattvataḥ ||718|| sarvatra bhāvajāteṣu bhavedanupalakṣaṇam | athāvicchinnadṛṣṭīnāṃ drāghīyaḥ kālagocaram ||719|| jñānaṃ tenāpi tarhyartho janmamātreṇa bhāsyate | 68) yaccotpattivaśādeva viṣayasphuṭatātmakam ||720|| tasya śīghratarasthāsnubhāvo bhedāvahaḥ katham | yattatkila grahāpekṣaṃ svaprakāśamathāpi sat ||721|| anyatropāyatāṃ yāti vidyuddīpādivattathā | tatraiva [atraiveti pāṭhaḥ] ciraśīghrasthabhāvo bhedāya bhāsate ||722|| na ca kvāpyanumāneṣu vyāptyādergrahaṇaṃ bhavet | punaḥ punaḥ sphuṭībhāvaṃ yāti yenopalakṣyate ||723|| kiṃ ca kramikadhūmādijñānamālātmani sphuṭam | uditāpi [yanniyāmiti pāṭhaḥ] kathaṃ kuryādekabhāvāvabhāsanam || 724|| athāntyamanusaṃdhānajñānamevaṃ kariṣyati | tadapi prāksthasaṃvittisamaṃ bhinnaṃ kathaṃ tathā ||725|| tena prāktanavijñānamālāmanvāsyate yadi | tadasannahi saṃdhānaṃ naṣṭāyāmupapadyate ||726|| atha smaraṇameveha saṃdhānaṃ saṃvidāṃ bhavet | tadapyanubhavābhāve kathaṃ nāma bhaviṣyati ||727|| na ca jñāneṣvanubhavo yujyate saṃvidaḥ kvacit | yugapajjñānayugalaṃ nāstīti hi bhavanmatam ||728|| jñānajñeyātmatā dṛṣṭā yugapatsthitatājuṣoḥ | na tu pūrvāparākārasamutpannavirodhinoḥ ||729|| tasmādvyāptyanusārāvabhāsapūrvāpi yā matiḥ | tatrāpyakramamevedaṃ pratyakṣamānavedanam ||730|| yathā jhaṭiti sauṣuptaprabuddhaḥ pronmiṣaddṛśiḥ | pratyakṣamiti bhāvāṃśadhyāmalatvanivṛttaye ||731|| netrasaṃmārjanādīni vidadhannabhimanyate | 69) bhāvānanuminomīti tathaivātrāpi buddhyatām ||732|| yathā ca ghanasauṣuptamohāvyutthitadarśanaḥ | svātmānamatha tatsthānaṃ vismaratyeva tatkṣaṇam ||733|| atha prayatnasaṃbhāraprabuddhavimalasvadṛk | so'hamasmīti manvānaḥ saṃvitteḥ paramārthataḥ ||734|| tatra sarvatra nātho'yaṃ bhairavaścitsvarūpakaḥ | svātantryātsvaṃ vapuryāvadgūhate vivṛṇoti ca ||735|| tāvadajñānametasya vijñānaṃ copajāyate | tacca sphuṭatayā sarvapratyakṣamiti manyatām ||736|| ghaṭaśabde śrute yā ca pṛthubudhnodarādidhīḥ | tatrāpi khalu saṃketasmaraṇādi tathāvidham ||737|| yathā ratnaparīkṣāyāṃ svāṃ saṃvittiṃ sphuṭātmikām | saṃvidantarasaṃghātaistiṣṭhati pratibodhayan ||738|| tataḥ prabuddhacaramasphuṭasaṃvittiyogataḥ | ratnatattvaṃ vibhātyatra nopayogo'nyasaṃvidām ||739|| tāḥ paraṃ tatprobodhāya kāraṇatvaṃ vitenire | tasyaivābhāsayoge hi na tāsāmupayogitā ||740|| bālavaikaṭikajñānadṛṣṭāntādīdṛśātsvayam | śābde'pi khalu vijñāne sphuṭaivaikā prakāśadhīḥ ||741|| atastathāvidhe śabde śrute yatsamanantaram | arthāvabhāsane seyamiyatī matirīdṛśī ||742|| arthaḥ sa tāvāṃstatrāste ghaṭapūrvāparāṃśavat | nanvasau ghaṭa ekaḥ syādavayavyātmakastathā ||743|| na tu śabdārthayoraikyaṃ tatkathaṃ sāmyamīdṛśam | aho bhedagrahābhyāsatimirābilalocanaḥ ||744|| 70) sadyuktyañjanayoge'pi na dṛṣṭiṃ vimalāṃ gataḥ | abhinno bhagavāneva bhairavo bhogyabhoktṛtām ||745|| ātmanyevānusaṃdhāya sarvadā pūrṇavigrahaḥ | iti prasādhite pūrvaṃ kaḥ praśnasyāsya saṃbhavaḥ ||746|| tadevamupamānādāvapi mānāntare sphuṭam | saṃvitpratyakṣarūpaiva sarvatra pratibhāsate ||747|| andho'pi [nagna iti pāṭhaḥ] sparśaśabdādyaistattadrūpaṃ vilokayan | sphuṭatāmeva tāṃ tāvatsaṃvetti sa tathāvidhām ||748|| evaṃ jātijaḍā rūpasparśādyairabhimanvate | sphuṭameva hi bhāvāṃśaṃ teṣāṃ nājñātadhiḥ kvacit ||749|| iyaṃ lāvaṇyasarasī tāruṇyodyānakandalī | iti tuṣyati jātyandhastadaṅgaparimarśanāt ||750|| aho nu sadalaṅkāraṃ gāyatīti jaḍo janaḥ | gāturmukhaṃ vilokyaiva tāvatā parituṣyati ||751|| iti pratyakṣamevaikaṃ niḥsapatnaṃ vijṛmbhate | tadasya phalacintādi kartuṃ prastūyate manāk ||752|| tadeva khalu vijñānaṃ parimarśarasātmakam | tasmādbhedakathā naiva phalaṃ prati susaṃgatā ||753|| hānādidhīḥ phalaṃ vāstu tasyā [tasmādapīti pāṭhaḥ] apyatha bhāsanāt | yadi vā svaprakāśaiva saṃvittiḥ pāramārthikī ||754|| tadeva paryantaphalaṃ sarvatraiva suniścitam | hlādādikaṃ phalaṃ mukhyaṃ yatsarvatreha gīyate ||744|| tatsvasaṃvidi viśrāntimabhyeti bharitātmani | 71) tadevamidamadhyakṣaṃ sarvataḥ pravijṛmbhate ||756|| etadabhyāsaniṣṭhasya keva siddhirna jāyate | brahmādibhāṣitaśrautapraunmukhyena kalādikāt ||757|| dūrāchravaṇavijñānamacirātsaṃpravartate | manodṛṣṭe'pi bhāvāṃśe sphuṭavṛttyudayo hyalam ||758|| svavimarśabalākrānte kiṃ citraṃ yadi jāyate | spandaśāstre tathā coktaṃ sāvadhāne'pi cetasi ||759|| bhūyaḥ sphuṭataro bhātītyalaṃ bahulavistaraiḥ | itthaṃ pratyakṣamevedaṃ viśvaṃ yatparameśituḥ ||760|| tattato'pyavibhinnasya mātṛvargasya tattathā | na ca pratītisāṃkaryaṃ tathā bhāsanayogataḥ ||761|| pratyakṣe'pi same sāmyaṃ no ghaṭāghaṭasaṃvidoḥ | itthaṃ pratyakṣamevedaṃ niḥsapatnaṃ vijṛmbhate ||762|| tato na bhidyate cārthaḥ pratyakṣādvaitamīdṛśam | idaṃ sandhānakalikāpariniṣṭhitabuddhinā ||763|| ācāryanarasiṃhena pratyakṣādvayamucyate | anumānapramāṇatvaṃ viśvasminkaiściducyate ||764|| tathā hi devaḥ sarvajño nirvikalpasvabhāvakaḥ | sa cādhyakṣasvabhāvo'pi nāyāti vyavahāryatām ||765|| avikalpe vikalpātmā vyavahāraḥ kathaṃ kila | vikalpena ca sarvo'yaṃ vyavahāro'vatanyate ||766|| sa eva cānumānaṃ syāt tasyaitāḥ parikalpanāḥ | pakṣataddharmatadvyāptitatpratītyādayo'khilāḥ ||767|| vastutastveka evāsau pratyayaḥ pāramārthikaḥ | 72) nanvadhyakṣaviyoge syādanumānaṃ kathaṃ yataḥ ||768|| tatpratyakṣaparicchinnapratibandhanibandhanam | satyaṃ kiṃtu ya eko'sau devaḥ sarvajñatāspadam ||769|| tadāveśavaśādeṣā vyāptirbodhe'vakalpate | anyathā vahnidhūmādi tadabhāvādivedanam [veśanamiti pāṭhaḥ] || 770|| anvayavyatirekātma na syādyugaśatairapi | ata eva hi mukhyasya mānasya sadṛśatvataḥ ||771|| anumānamiti proktaṃ vyavahārapravartanam | tadevamete mātāraḥ sarvatreśvarasaṃvidam ||772|| upajīvitumāyānti [upajīvanta iti pāṭhaḥ] mātṛbhāvaṃ na cānyathā | ajño hi jantuvargo'yaṃ kathaṃ tadaniveśataḥ ||773|| jñasvarūpatvamāpnoti tadvinā mātṛtā kutaḥ | tasmātsaṃvidi yogo'sya sa ca nānena durlabhaḥ ||774|| vastuto hi na kaścitsa saṃvinnātho hyasau tathā | tadevaṃpakṣamīśānapratyakṣākṣiptavṛttikam ||775|| sāpekṣaṃ paratantre ca pāśavaṃ mānamucyate | ajño janturanīśo'yamātmanaḥ sukhaduḥkhayoḥ ||776|| īśvaraprerito yātītyata eva munirjagau | evamīśvarasāpekṣānumānaikapramāṇatā ||777|| nirṇītā lolaṭākhyena guruṇā lokasaṃmatā | anyastadgṛhya evāha satyaṃ vādhyakṣasaṃvidaḥ ||778|| vyavahāre'sti mānatvamanumā tu kathaṃ pramā | sulabhavyabhicārāyāmanumāyāṃ viniścitaḥ ||779|| viśaṃśramītu ko nāma parīkṣakatayā sthitaḥ | 73) anvayo vyatirekaśca yaḥ sapakṣetarasthitiḥ ||780|| ādidṛṣṭastadātve [pṛṣṭha iti pāṭhaḥ] no viniścayavidhāyinau | yaistu tasmādapāsyeta pakṣadharmādidūṣaṇāt (ṇam) ||781|| varcaskakūṭe śuddhiṃ te kuryuḥ pāṃsukaṇoccayaiḥ | tasmātsaṃśaya evāyaṃ pravṛttyaṅgatayā sthitaḥ ||782|| sa eva bhedābhāsitvānmāyeti paribhāṣyate | māyaiva ca paśūnāṃ syānmānaṃ māyācidātmakam ||783|| tarko vāpyekapakṣāṃśasthitisaṃbhāvanātmakaḥ | arthānarthabalīyastvātpravṛttau (ttyai)vā nivṛttaye ||784|| prabhaviṣṇuḥ sa eveti kimanyairmānaḍambaraiḥ | pramātā śiva evaiko yasyedaṃ svāṅgamīdṛśam ||785|| meyatvena samābhāti sarvato niścayātmakam | anyaḥ punaḥ paśuḥ sarvaḥ saṃśayadhvāntamadhyagaḥ ||786|| saudāmanīdyutiprāyasaṃvitsamanurañjitaḥ | pakṣadvitayasatyānyabhāvānyatamaniścayam ||787|| vindāna eva labhate nātra rūḍhiṃ kathañcana | tadevaṃ tarkataḥ sarvo vyavahāra iti sthitam ||788|| aśuddhā saiva vidyeyamiti mānaṃ vidhīyatām | aśuddhiriyatī tasyā yadvastvananusāritā ||789|| anye tvanarthino nāsti pravṛttiriti [iveti pāṭhaḥ] niścitāḥ | arthitvameva sacivamityevaṃ paryacūcudan ||790|| rāgasya mānatāmitthaṃ prāhuranyātmavedinaḥ | anye tvāhuḥ saṃśayo'pi na nāmāniścite gaje ||791|| 74) śaktatve sati jāyeta rāgo vāpi pravṛttaye | tataḥ svāṃ kartṛtāmīṣadālocya janatāḥ sadā ||792|| pravartanta itītthaṃ syāt kalāyā eva jṛmbhitam | tenārthaḥ sa tathā vāstu mā vābhūtsvātmanastayā ||793|| manvānaḥ kartṛtāmeṣa sarvatraiva pravartate | anye tvāhuranādiryo vyavahāraḥ kriyātmakaḥ ||794|| niyatiḥ saiva viśvasya pravartakatayā sthitā | sa eva cāgamo nāma vṛddhavyavahṛtikramaḥ ||795|| tataḥ samagra evāyaṃ dharmādipariniścayaḥ | na pratyakṣānnānumānādbhūyasā vipralambhakam ||796|| matirabhyeti viśvāsaṃ parīkṣāpakṣaśālinām | annaṃ kṣudhaṃ śamayate tṛṣaṃ vārīti bālakāḥ ||797|| anyataḥ pariniścitya tathātvānatiśaṅkinaḥ | anyadākṣādike'pyarthe tata evādyamānataḥ ||798|| labhante niścayaṃ samyagāgamākhyātparīkṣakāḥ | tathā ca munirāhedaṃ puṇyaṃ pāpamiti dvaye ||799|| śāstraprayojanaṃ svalpaṃ nāgamasya prayojanam | āgamo hi na nāmaiṣa pustakagranthasaṃcayaḥ ||800|| kevalaṃ prathitābhikhyo'nādirvedādikaḥ kila | kiṃ tu prasiddhirevāsau sā ca śabdasvarūpiṇī ||801|| yā sarvadarśaneṣveva na jātvāyātyapohyatām | chāgaścaityo jaṭā bhasma bhikṣā daṇḍaḥ kamaṇḍaluḥ ||802|| jālaṃ taptaśilā śmaśrukeśalomaviluñcanam | agniredhā iṣṭakaughacayanaṃ gṛhamedhitā ||803|| 75) idyādisarvaśabdānāṃ prasiddhiprakramādṛte | ko'bhyupāyo'rthataḥ kḷptatadanyārthāvabodhayoḥ ||804|| itthamāgama evāyaṃ pramāṇamiti dhīdhanaiḥ | uktaṃ satyaiva vāgaiśī prasiddhiravigānataḥ ||805|| prasiddha āgamo loke yuktimānathavetaraḥ | vidyāyāmapyavidyāyāṃ pramāṇamiti tatsthitam ||806|| prāmāṇyaṃ niyateḥ śrīmadbhūtajāntanivāsinām | anye tvāhurviśeṣo'yaṃ kālo nāmābhivartate ||807|| sphuṭabhāvasvabhāvo'sau vartamāno'bhivartate [nirudhyate iti pāṭhaḥ] | vṛttasphuṭasvabhāvāṃśastadā tvasphuṭatāmayaḥ ||808|| bhūtaḥ kāraṇakḷptyā tu bhāvyasau parikalpyate | sa cāyaṃ na svatantro'sti kaścidanyonyasaṃśrayāt ||809|| anavasthānato rūpaparāvṛttyavalokanāt | iyattārūḍhyabhāvācca mātṛmeyobhayāśrayāt ||810|| nirupādhikatadrūpapratibhānaviyogataḥ | ekānekadhruvānityasvarūpānupapattitaḥ ||811|| ekasyaikopadheraikyāttirodhe(?)rupadherapi | kriyāyāḥ svagate bhede kālasyānupayogataḥ ||812|| tatkṛte'nyonyasaṃśrityānyakṛte'pyanavasthiteḥ | aupādhikabhidāvṛtterasatyatvādavāstavāt ||813|| kāryasyānupapattitvādekasyānupayogataḥ | citaśca sphuṭatādattavartamānasadātvataḥ ||814|| bhūtabhāvilayāttasmādvartamānalayādapi | cinnātha eva devo'sau kālamābhāsayatyalam ||815|| 76) tadasya kālābhāsākhyā citsvarūpasya saṃsṛtiḥ | svabhāva(svābhāsa)garbhā [svābhāveti pāṭhaḥ] bhāveṣu bhāvābhāvamayī svake ||816|| rūpe sthitiḥ pramātṛtvasamullāso'bhidhīyate | idaṃ na yadahaṃ cāhaṃ yannedamidamapyadaḥ ||817|| yannedamiti citreyamabhāva(mābhāsa)syaiva mānatā | parā pramātṛtā yāsau śuddhā tasyāṃ pṛthaksthiti ||818|| na mānamastītyatrāṃśe kiṃ tayā praviviktayā | yastu sāṃsāriko mātṛbhāvaḥ sarvo'yamīdṛśaḥ ||819|| tatrābhāva(sa)sya mānatvaṃ sa ca kālaprasādataḥ | tathā hi paripūrṇo'sau sarvasarvātmarūpadhṛt ||820|| kva mātā kva ca vā mānaṃ kva ca meyo'vatiṣṭhatām | mātrādīnāṃ hi satyatve na syādāpekṣikī sthitiḥ ||821|| meyādeva [medyāderna ceti pāṭhaḥ] ca mātrāderbhāvo jātu prakalpate | anyonyarūpasyālābhe lābhe vā tadayogataḥ ||822|| sarvatrātiprasaṅgācca sarvajñatvādiyogataḥ | yugapaccāpyanullāsāttattvasyānupakāriṇām ||823|| anyameyādijanite mātṛtvādau tadanyataḥ | tadbhāvasyāpyanutpannasamatvenaiva saṃsthiteḥ ||824|| tasmātpūrṇaścidātmāsau śivaḥ svāṃśaṃ vikhaṇḍayan | nāhamityādibhedāṃśa idamapyavakalpayet ||825|| tadanyasarvapūrṇatvamahamātmani tāvati | tato'nyato'pi saṃhartā jāyate nāhamityapi ||826|| ubhau tāvidamaṃśau cāpyapohati parasparam | buddhisthamidamaṃśaṃ svaṃ svāhamaṃśe tirodadhat ||827|| 77) āste na drāvayatyenaṃ vastrāvṛtaghaṭādivat | tadevaṃ buddhisaṃsthāttu samayāgrathitādatho ||828|| idamantarasaṃghātādahamaṃśavyapohinaḥ | ahamaṃśādidantaughavyapohādahamantarāt ||829|| vyapohātsvāhamo'nyānyāhaṃvyapohasya bhāsanam | ṣaḍdevatāḥ śūnyarūpā yadāśritya pravartate ||830|| tadevedamiti jñānaṃ vikalpa iti gīyate | sa kālaḥ kalyate yena viśvaṃ nijakalodayāt ||831|| tadatrāṃśe ya eṣo'sti bhāsāṃśaḥ svaprakāśakaḥ | bhāvarūpatayā so'yaṃ sarvānuprāṇanātmakaḥ ||832|| na mātāsau na vā mānaṃ na ca meyaṃ nirucyate | yastvasau śūnyatāyogādabhāvo rudradaivataḥ ||833|| sa eva mānatāmeti yadyogānmātṛbhāvi(va)taḥ | mānācca na pṛthaṅmeyamityevamupapāditam ||834|| itthaṃ kālasya mānatvaṃ pratipede'tra kaiścana | ye śrimadbhavatītyākhyagurupādopasevinaḥ ||835|| taditthaṃ puṃsi ciddharmavibhavāmodaśālini | mātṛtvadāyi yatproktaṃ ṣaṭkaṃ kañcukasaṃjñitam ||836|| tadekaikasya mānatvaṃ kecana pratipedire | anye tvekasya sarvānyasacivasyeti manvate ||837|| anye kadāpi kasyāpi kathaṃcitkvacanetyapi | anye dvayordvayoranye trikadvayaniyogataḥ ||383|| anyonyānugrahādanye bodhenānyonyato'pare | anye tu guṇasāmyātmaprakṛtimeva mānatām ||839|| mukhyatvena viduḥ suptamattamūrchādidarśanāt | 78) sa yatraiva pramātāyaṃ yataḥ supta iva sthitaḥ ||840|| saivāsya mātṛtā mānameyayorapravedanāt | anyonyamavikāryatvātprasupte'pi tathāvidhe ||841|| kevalaṃ prakṛtiḥ seyaṃ jānāmityabhimanyate | tatra mukhyaṃ tu tanmānaṃ yatpuṃsaivānudarśanam ||842|| tacca śuddhaṃ nirvikāraṃ sadasadrūpatojjhitam | itthaṃ ke'pyabhimanyante sāṃkhyakañcukasaṃśrayāt ||843|| vayyābhidhānasya gurorgṛhe jñānopajīvinaḥ | anye dhībhūmimevāhurdṛṣṭṭadṛśyoparāgiṇīm ||844|| pramāṇaṃ pāramarṣeyāḥ kecittadvṛttisaṃcayam | dharmādikāṣṭasaṃkhyātaṃ dharmajātaṃ pare viduḥ ||845|| anye'haṃkāramevāhuḥ keciddhiyamatho manaḥ | kecittritayamevedaṃ samaṃ sarvatra manvate ||846|| anye daśānāmekaikamindriyāṇāṃ prapedire | kecitsamastānyetāni sarvatrākūtavṛttitaḥ ||847|| andhasyāpi hi tatkiṃcidrūpāyatanamasti yat | vikāramekaśrotraspṛgakṣāntarasamasthiti ||848|| prabhātaṃ pravilīnābhranabhomaṇḍalamaṇḍitam | ityākarṇya parāṃ tuṣṭiṃ yātyandho haimane dine ||849|| yadyapyanumimīte'sau śītavāraṇajaṃ sukham | tathāpyasya svasaṃvittirna rūpānavabhāsinī ||850|| anye tanmātrarūpāṇāṃ mānatvaṃ pratipedire | cakṣūraśmistvasaṃsparśa ityādividhiyogataḥ ||851|| adṛśyatvaṃ cakṣurāderata evopapadyate | 79) yoginaḥ pratyadṛśyatvaṃ jātucinnopapadyate ||852|| anye tu sthūlabhūtānāṃ jyotiṣāṃ mānatāṃ jaguḥ | meyasyāpi pramāṇatvamapare pratipedire ||853|| yato bhavati mātṛtvaṃ tatpramāṇamiti sthitiḥ | taddhaṭādyaiśca yattasmātte'pi mānamiti smṛtāḥ ||854|| laukiko vyapadeśaśca naiva vastvanusārataḥ | sa hīcchāmātrakḷptatvātprāyeṇaivaupacārikaḥ ||855|| kathaṃ jānāsi bhoḥ so'haṃ jānāmīti ca coditaḥ | ghaṭenānena dṛṣṭena jānāmītyabhibhāṣate ||856|| tasmānmeye'pi mānatvaṃ nahi nāma na laukikam | abhedavāde mūlasthe virodho'pi na dūṣaṇam ||857|| ye tu pramāṇamāhustatsāmagrīṃ tairapi sphuṭam | arthādermānatābhīṣṭā sā saṅghe'pyanyathā kutaḥ ||858|| anye tu sarvasyaiveyattāttabhedasya mānatām | kramoditāṃ hi sarvatra kvaciccāpyakramoditām ||859|| kvacitkramākramagrāsaparipūrṇatvabandhurām [pūrṇipūrṇeti pāṭhaḥ] | manvate tanmataṃ tāvaddiṅmātreṇopadarśyate ||860|| prathamaṃ meyayogena jhaṭiti pratibhāsinā | anyārthadṛśyabhiprāyapracchannenaiva sarvataḥ ||861|| mātṛtvaṃ caramaṃ tatra cakṣuṣaḥ pravijṛmbhaṇam | tato mano'haṃdhīvargavijṛmbhāntaḥsamujjvalam ||862|| tataḥ pauṃsnābhisaṃśuddhasaṃvidullāsaśālitā | tataḥ kālakalārāgayatyavidyāniśāḥ kramāt ||863|| anyathā vā samaṃ vāpi dvandvayogena vā triśaḥ | 80) sarvaśo vā catuṣpañcayogenāpyāṇave pade ||864|| abhāvakartṛtāsaṅgasiddhitarkākhyasaṃśayāḥ | tatrāpi nanu jāyante tattatkramavicitritāḥ ||865|| tatpṛṣṭhe cāvikalpāsau śuddhaiśvaryāvabhāsikā | vidyā pramāṇatāmeti paryantapramitisthitau ||866|| tataḥ sadāśivodārajñānecchāśaktisaṃśraye | sa mātā pūrṇatāmeti śaktyantādhvasunirvṛtaḥ ||867|| itthaṃ pūrṇaṃ pramātṛtvaṃ yataḥ samavabhāsate | tadanyatamabhāgāṃśatirodhānaviyogajāḥ [tadanyamateti pāṭhaḥ] || 868|| saṃvidaḥ sphuṭatānyatvabhedānniḥsaṃkhyatāṃ gatāḥ | ata eva hyajānānaiḥ śivaśāstroditāṃ sthitim ||869|| sphuṭāsphuṭādisaṃvitsu smṛtyasmṛtyādigocare | sauṣuptādiṣu śīghratve yuktyāmarśādyasaṃbhavāt ||870|| manovadhānaṃ saṃskāro dharmādyadṛṣṭakalpanam | ityete hi sphuṭaṃ śabdā nātra ko'rthastatri * mā ||871||(?) ūrdhvordhvatattvavrātasya mānatve ca nirūpite | adharādharatattvāṃśo meyatāmavalambate ||872|| na cātrāsti kramaḥ kaścidvyavadhāne hi saṃbhavāt | nahi vidyā na bauddhi tāmālocayati saṃvidam ||873|| vidyā vivektrī proktā hi buddhipṛṣṭhasamāśritā | prakāśātmavapurbāhyamakṣamālocanātmakam ||874|| saṃkalpārthaṃ manaḥ prāhurabhimantrīmahaṅkṛtim | niścetrīṃ ca dhiyaṃ tatra vidyāṃ cāpi vivecikām ||875|| tatraiva rañjakaṃ rāgaṃ kalāṃ śaktatvadarśinīm | 83) kālaṃ vyavacchitkartāraṃ niyatiṃ ca niyāmikām ||876|| āmṛśantīmanyamātṛsādhāraṇyāvabhāsikām | grāhyamaṇḍalatadgrāhinānārūpāvamarśinīm ||877|| māyāṃ pūrṇatvasaṃbhogapracyutikṣobhakāriṇīm | sadvidyāṃ pūrṇaviśrāntidāyinīṃ suśivātmikām ||878|| jñānanirbharabhāvāṃśasvarūpaparimarśikām | icchāśaktiṃ pramātraṃśapūrṇabhāvāvabhāsikām ||879|| āśritya paripūrṇo'yaṃ mātṛbhāvo vijṛmbhate | prakāśālocane pūrvaṃ saṃkalpābhimate tataḥ ||880|| niścayānudṛśau paścādvivekāsaṅgitādvayam | kartṛtāsthāvyavacchedaḥ sādhāraṇyāvabhāsanam ||881|| nānāvimarśāprakṣobhapūrṇameyapravedanam | pūrṇamātṛtvasaṃvittirbhairavībhāva eva ca ||882|| itthaṃ ṣoḍaśadhā meyamayaṃ yāvatprakāśayet | tāvadvijñānacandro'sau prokto dvyaṣṭakalāsthitiḥ ||883|| anuttarā sthitiḥ pūrvamānandeccheśanānyataḥ | udayaśconatāveśa iti ṣaṭkaṃ vyavasthitam ||884|| anuttarātsamārabhya jñānaśaktyantamīdṛśam | icchaiva tu kriyāśaktimīśanena samāsthitā ||885|| prakāśasthitileśāṃśaṃ gṛhṇatī ṣaṇṭhatāṃ gatā | icchādi yacca tatpūrvānuttarānandasaṃgateḥ ||886|| tadādiśleṣayogena saṃdhyakṣaracatuṣṭayam | tataḥ svarūpasaṃvittilābhādbindvādikā sthitiḥ ||887|| tataḥ samagrasaṃdarbhabharitākārarūpiṇi | visargaḥ kila śākto'sau vikṣepa iti yaḥ smṛtaḥ ||888|| 82) visargasyaiva viśleṣa iti saptadaśī kalā | kvacidaṣṭādaśī saiva punaḥ prakṣobhayogataḥ ||889|| anuttarasyākārasya parabhairavarūpiṇaḥ | akulasya parā yeyaṃ kaulikī śaktiruttamā ||890|| sa evāyaṃ visargastu tasmājjātamidaṃ jagat | tasya prakṣobhayogyatvaṃ prakṣobhakalanodayaḥ ||891|| prakṣobhapūrṇatābhāvāttadakulakramonatā | iti ṣaṭkasvarūpātmavimarśāndolanoditam ||892|| anutārasvabhāvatvādādyasyaiva vijṛmbhitam | sa eva bhagavānantarnityaṃ prasphuradātmakaḥ ||893|| antaḥsthasarvabhāvaughapūrṇamadhyamaśaktikaḥ | svecchākṣobhasvabhāvodyajjagadānandasundaraḥ ||894|| nityaṃ sphurati saṃpūrṇavisargarasasundaraḥ | śivaśaktyoḥ sa saṃghaṭṭaḥ sneha ityabhidhīyate ||895|| atraiva pūrṇavaisargapade labdhuṃ praveśanam | lehanāmanthanetyādisaṃpradāyamupāsate ||896|| tathāhi madhyamāṃ nāḍīmadhiṣṭhāyākhilaṃ vapuḥ | prāṇayatparamaṃ tejaḥ prakṣubdhamṛtumālya(madya)taḥ ||897|| visṛṣṭirūpatāṃ gacchedyātyānandacamatkriyām | apūrṇā kevalaṃ sā tu pūrṇā tu bhagavanmayī ||898|| tena vaisargikī śaktirekaiveyaṃ prajṛmbhate | visarga eva prakṣubdhaḥ prayatnadviguṇatvataḥ ||899|| hakāro nāma viśveṣāṃ vyañjanānāṃ prasūtikṛt | sa eva ca punarbinduyogātsvāmeva bhūmikām ||900|| 83) anuttarāmāśrayate so'haṃbhāva iheṣyate | atraivāvarṇajaḥ kākhyastadanyaśca ivarṇajaḥ ||901|| tata eva hi rephāṃśacchāyopādher-ṛvarṇataḥ | ṭavargastata evātha dharācchāyopadhikramāt ||902|| tavargastatparaḥ paścāduvarṇādyaralāśca vaḥ | ivarṇavargāccovarṇātkrameṇetyata eva hi ||903|| antaḥsthā ityaśītāśca ivarṇāddviprabhedaśaḥ | śaṣasānāṃ samudbhūtiḥ śuddhopādhikalāyujaḥ ||904|| icchāyā eva viśvo hi prasavo bahudhā sthitaḥ | ata eva hi sasthānabhāvo yuktatvamarhati ||905|| jīvasyaiveyamāśyānasthitiryonyātmikā yataḥ | saivānuttaradevasya śaktiratra nirucyate ||906|| tatraivāntaḥsthatattvāni parāvāgbhūmikākramāt | avarge śivatattvaṃ tu kādau hānte śivāntakam ||907|| iti saṃpuṭayogo'yaṃ triṃśakārtho nirūpitaḥ | evaṃ pūrṇānavacchinna ciddevī syādyadi sphuṭam ||908|| sarvamasyāṃ bhavedeṣā sarvatra ca tathā bhavet | yo māṃ paśyati sarvatra sarvaṃ ca mayi paśyati ||909|| tasyāhaṃ na praṇaśyāmi sa mametyapi tanmuniḥ | abhāṣatārjunācāryavacasā tatra tatra ca ||910|| saṃvidātmā hi vicchinno yadi syāt sarvabhāvataḥ | bhāva eva bhavedeṣa svalakṣaṇaghaṭādivat ||911|| ataśca saṃvitsaṃvittvahānereṣā praṇaśyati | palāyate hi citsā cedvyavacicchedayiṣyate ||912|| nijottamāṅgacchāyeva svapadākramaṇakrame | 84) yacca sarvaṃ mayi proktaṃ na paśyati mahājanaḥ ||913|| sa sarvamadhyavartitvānmayi tāvatpratiṣṭhitaḥ | evaṃ prakāśāniṣṭhatvādasyāsatsamatājuṣaḥ ||914|| praṇāśa eveti muniḥ provācobhayavartmanā | eṣa vastukramastāvadyo'yaṃ saṃpuṭa ucyate ||915|| tata eva samastādhvakalitāsanasadmani | saṃvidādheyatāṃ prāptā punarādhāratāṃ gatā ||916|| uktaṃ cānuttare yāge punarevāsanaṃ tataḥ | atra tu pravivikṣūṇāṃ jñaptikramavaśānmuniḥ ||917|| ūcivānbhagavāneva viśvaṃ tannānyatheti yat | abhinnasaṃvitsvātantryaṃ bhāsate bhedavartmani ||918|| upadeśyopadeṣṭṭatvavyavastheyaṃ pratāyate | svātmaiva hi gururdevaḥ para ityabhimanyate ||929|| svodīritāni vākyāni paroktānīti manyate | pratipādyaṃ ca yadvastu yena ca pratipādyate ||920|| tatsarvamātmarūpaṃ hi bhedenaivābhimanyate | yathā svapnapadāvasthāmupadeśaparamparām ||921|| ākarṇayañjaḍo janturanyoktamabhimanyate | tathaiva jāgradgarbho'yaṃ vyavahāraḥ samastakaḥ ||922|| ko bhedaḥ svapnajāgratsu tarhi syāditi cetpunaḥ | bhaṇiṣyate'tha vā nāthe svatantre kinna bhāṣitam ||923|| evaṃ jñaptikrameṇaiva bhedo vidhyanuvādayoḥ | sarvaṃ devo'tha vā devaḥ sarvamityekameva hi ||924|| vastutaḥ kumbhaghaṭavadviśvaṃ paryāyamātrakam | 85) vācya eṣāṃ tvameveti tacchrīnārāyaṇo'bhyaghāt ||925|| nanvabhede kathaṃkāraṃ kḷptirvidhyanuvādayoḥ | yo danturaḥ sa caitro'yamiti danturamāditaḥ ||926|| anudya caitra ityaṃśo yadi nāma vidhīyate | taddanturo'nyaśceccaitrāccaitraścānyastataḥ katham ||927|| ghaṭaścaitra itīdṛkṣā na syādvidhyanuvādatā | tasmādya eva caitro'sau sa dantura iti sthitiḥ ||928|| vāstavī jñaptimātrottho vidhirvidhyanuvādayoḥ | ajñātaparyāyapadasthitīnprati prayujyate pādapa eṣa bhūruhaḥ | kumbho ghaṭaśceti tathaiva bhaṇyate maheśvaraḥ sarvamidaṃ jagattviti ||929|| itthaṃ saṃpuṭayogena paripūrṇā hi yā sthitiḥ | yasyāṃ saṃhārasṛṣṭyaṃśaśatānyantaḥ sthitānyapi ||930|| tāmeva bhāgaśaḥ kecidupāsitumanastayā | ekādidviguṇatvotthacatuḥṣaḍdvādaśādibhiḥ ||931|| saṃviccakramayairbhedairbhindate vividhaiḥ kramaiḥ | ekā saṃviddvidhā saiva dṛkkriyātmā tridhātha sā ||932|| pronmeṣaśaktisācivyāccaturdhāpyatha gīyate | cicchaktyānandarūḍhyā tu pañcadhāsau prabhāṣyate ||933|| ṣoḍhā tu svaraṣaṭkoktasaṃviccarcāvicāraṇāt | yāvaddvādaśadhā saṃvitsṛṣṭyādau tulyagocare ||934|| ekaikaśastryātmakatvāttraye vā cāturātmyataḥ | sṛṣṭiṃ kalayate saṃvittatrābhyeti ca raktatām ||935|| sthitināśaṃ kalayate kvāpi śaṅkāṃ prakalpayet | 86) tāṃ saṃhṛtya ca bhāvāṃśaṃ saṃhārātsvātmanaḥ punaḥ ||936|| saṃhartrītvaṃ carcayate tadantaḥ puṇyapāpayoḥ | na drutaṃ na nirodhaṃ vā svasvātantryeṇa vāñchati ||937|| evaṃ bodhāṃśakaraṇamarīcīcakramātmani | grasamānā saṃharate pramāṇāṃśasthitānravīn ||938|| tataḥ kalpitamātraṃśaṃ saṃhṛtyākalpite hṛdi | tatsarvātītamapyantaranavacchinnadhāmani ||949|| nayettannayanadvārādviśvaṃ yāvattathā nayet | tataḥ sṛṣṭiṃ ca kalayedityādikramayogataḥ ||940|| dvādaśāramidaṃ cakraṃ sarvadā parivartate | yasyaitāḥ sthūlamātratvaṃ māsarāśyādisaṃpadaḥ ||941|| akramakramavaśāddviśastriśo bhūriśo'tha vividhaiḥ kramākramaiḥ | cakrametaduditaṃ vijṛmbhate meyamānamitimātṛbhakṣakam ||942|| etaccakragatānantakiraṇārāsamāśrayāt | cakrabhedo na saṃkhyātuṃ kadācidapi śakyate ||943|| yathā hi varhiṇaḥ patre sitapītāruṇādikam | pronmiṣannimiṣaccātra bhāsate'pyatathātmakam ||944|| tathānunmiṣitālīnasūkṣmasaṃvitsunirbharaḥ | cakreśo bhāti nimiṣatpronmiṣadvṛtticitritaḥ ||945|| tatkasyāpi nimeṣeṇa kasyāpyunmeṣayogataḥ | ekāracakrātprabhṛti sahasrāraṃ vivartate ||946|| tadasaṃkhyānamatha vāpyanyonyāśritagarbhakam | 87) na vā taccakramatha kiṃ vyomaivaikaṃ vijṛmbhate ||947|| tadapyanantasaccakragarbhaṃ vāpi vibhāsate | anantavyomagarbhaṃ vā mahāvyomaikamucyate ||948|| yathā vyomaivaikaṃ kacati sitanīlāruṇatayā yathā caite meghāḥ punaratha tathā bhānti bahudhā | tathā saṃvittattvaṃ kalanaparisaṃkhyāvirahitaiḥ svatantraṃ svākāraiḥ sphurati naca te kecana tataḥ ||949|| iti tattvamidaṃ nyarūpaya- nmama nātho hṛdayasthitaḥ svayam | pratipadya vicitrarūpakaṃ gurusaṃtānaparamparāyitam ||950|| tadamutra naye na ye prarūḍhiṃ pratipattuṃ kṣamatāmupāśrayante | nanu tatpratibodhanāya devo vividhāṃ maṇḍalakalpanāmavocat ||951|| bālo yadvadrekhayā varṇajāte svaiḥ saṃketairyojyate tatkrameṇa | tadvanmudrāmaṇḍalairmantratantraiḥ pūrṇe svasminyojyate dhāmnyanarghe ||952|| atrāpi kiñcana vibhāti tadicchayaiva dūraṃ tathā savidhamāśritatāratamyam | aṃśaspṛgapyatha niraṃśapadapratiṣṭha- mitthaṃ kriyāpaṭalago bahudhaiva bhedaḥ ||953|| itthaṃ pramāṇatābhāgi yattattvaṃ hi nyarūpyata | parāparā bhagavatī seyaṃ bhāti tathā tathā ||954|| 88) tadatraiva parāṃśo yaḥ sa mātraṃśo'paraḥ punaḥ | meyāṃśa iti tatpūrvamevāsmābhiḥ prakāśitam ||955|| mātraṃśo'pi pare bhāge bahudhā yatsthitastataḥ | parāparatayodriktaḥ paro mantreśarūpakaḥ ||956|| udriktāparabhāvastu mantra ityabhidhīyate | parāparastu yo mātā samudriktaparāparaḥ ||957|| sa vijñānākalaḥ proktaḥ prabuddhaparabhāvakaḥ | aparodrekayogena sa eva pralayākalaḥ ||958|| aparaḥ kila yo mātā sakalaḥ sa tu bhāṣyate | parāparādibhedena tasyāpi bahudhā sthitiḥ ||959|| vicāryamāṇā niḥsaṃkhyānmātṛbhedāṃstanotyalam | mukhyatvena tu saptaiva mātṛbhedāḥ prakīrtitāḥ ||960|| pramāṇāṃśe patantyeva teṣāmeva svaśaktayaḥ | vyāpārayogitaivaiṣā śaktitvamiti manmahe ||961|| yacca vyāpriyamāṇatvaṃ karaṇatvaṃ tadeva hi | evaṃ ca śaktimacchaktibhedānmātṛpramāṇajāḥ ||962|| caturdaśa svarūpaṃ ca prameyamiti bhāṣyate | mātā mānaṃ ca meyaṃ ca yata ekaṃ prakīrtitam ||963|| tataḥ pañcadaśātmaikamekaṃ prakṛtipañcitam | tatrāpyekaikaśo bhede nijatattvasvarūpiṇi ||964|| saṃkṣepavistarakṛtaṃ bhedānantyaṃ pratāyate | punarjalādimūlāntabhedasaṃkalanakramāt ||965|| bhūyānbhedaprabhedottho vaicitryavisarodayaḥ | evaṃ dharātaḥ prabhṛti pradhāna- tattvāntamuktaṃ daśapañcadhaiva | 89) puṃsaḥ kalāntaṃ sakalaḥ svarūpa- bhūto na mātā na ca mānarūpaḥ ||966|| trayodaśātmatvamato'tra niṣṭhitaṃ niśi svarūpaṃ tu bhavellayākalaḥ | madhye tu vijñānakalasvarūpatā vidyāpade mantragatasvarūpatā ||967|| aiśe mantreśavargasthitiratha suśive dhāmni tannāthaniṣṭhā pūrvaṃ pūrvaṃ ca tatra prakaṭayati nijāṃ mātṛmānavyavasthām | tenānanyapramātṛ sphurati śivapadaṃ svaprakāśaṃ sadaikaṃ mantreśeśānatastu triśaramuninavatryakṣasaṃkhyāvibhedāḥ ||968|| śaktiśca no śaktimato vibhinnā tenaiti no bhedamiyaṃ pṛthaktvam | amātṛtāyāṃ na ca śaktirasti tena svarūpaṃ nahi śaktiyuktam ||969|| dharātattvāvibhedena yaḥ prakāśaḥ prakāśate | sa eva śivanātho'tra pṛthivī brahma tatparam ||970|| dharātattvagatāḥ siddhirvitarītuṃ samudyatān | prerayanti śivecchāto ye te mantramaheśvarāḥ ||971|| preryamāṇāstu mantreśā mantrāstadvācakāḥ sphuṭam | dharātattvagataṃ yogamabhyasya śivavidyayā ||972|| na tu pāśavasāṃkhyīyavaiṣṇavādidvitādṛśā | aprāptadhruvadhāmāno vijñānākalatājuṣaḥ ||973|| tāvattattvopabhogena ye kalpānte layaṃ gatāḥ | sauṣuptāvasthitau yadvatte'tra pralayakevalāḥ ||974|| sauṣupte tattvalīnatvaṃ sphuṭameva hi lakṣyate | 90) anyathā niyatasvapnasaṃsṛṣṭiriyatī kutaḥ ||975|| sauṣuptamapi citraṃ ca svacchāsvacchādi bhāsate | asvāpsaṃ sukhamityādismṛtivaicitryadarśanāt ||976|| māyākarmasamullāsasaṃmiśritamalābilāḥ | dharādhirohiṇo jñeyāḥ sakalā iha pudgalāḥ ||977|| asyaiva saptakasya svasvavyāpāraprakalpane | prakṣobho yastadevoktaṃ śaktīnāṃ saptakaṃ tataḥ ||978|| śivo'vicyutacidrūpastisrastacchaktayastu yāḥ | tāḥ svātantryavaśopāttagrahītṛgrāhyarūpikāḥ ||979|| grahītṛbhāgodrekeṇa grāhyabhāgocchalattvataḥ | sapta sapteti yattvekaṃ jaḍamātraṃ narātmakam ||980|| tatsvarūpaṃ tatastraidhaṃ pratitattvaṃ vyavasthitam | kiṃ cārthe khalu nirgrāhye tuṭayaḥ ṣoḍaśa kṣaṇāḥ ||981|| sapādadvyaṅgulāveśātpratyekaṃ parikalpitāḥ | tatrādyaḥ paramādvaitanirvibhāgarasātmakaḥ ||982|| antyastu grāhyatādātmyānna pṛthak pravibhāvyate | upāntyastatsvarūpasya grāhakaḥ paribhāvyate ||983|| ādyaṃ ca saptakaṃ tatra nirvikalpakatāṃ gatam | kramonmiṣadvikalpāṃśacchāyācchādanakovidam ||984|| tadeva śivarūpaṃ hi paraśaktyātmakaṃ viduḥ | dvitīyaṃ saptakaṃ tatra parāparapadātmakam ||985|| vikalpa iti saṃgītamiti bhedo'vabhāsyate | tadasyāṃ sūkṣmasaṃvittau kalanāya samudyatāḥ ||986|| saṃvedayante yadrūpaṃ tatra kiṃ vā vikatthanaiḥ | kramāttu bhedanyūnatve tuṭīnāmapi yo mataḥ ||987|| 91) vikalpasya ca nirhrāso nirvikalpopalakṣaṇam | yathā hi ciraduḥkhārtaḥ paścādāttasukhasthitiḥ ||988|| vismaratyeva tadduḥkhaṃ sukhaviśrāntivartmanā | tathā gatavikalpe'pi rūḍhāḥ saṃvedane janāḥ ||989|| vikalpaviśrāntibalāttāṃ vṛttiṃ nābhimanvate | vikalpanirhrāsavaśena yāti vikalpavandhyā paramārthasatyā | saṃvitsvarūpaprakaṭatvamitthaṃ tatrāvadhāne yatatāṃ subuddhiḥ ||990|| grāhyagrāhyakasaṃvittau saṃbandhe sāvadhānatā | iyaṃ sā bhaṇyate tatra yatheṣṭaphalayogataḥ ||991|| ata eva hi tadbhedabāhulyādbhuvanānyapi | vicitratvaṃprayāntīti na cātikrama iṣyate ||992|| sakramākramamevedaṃ kālasya prākpradūṣaṇāt | diśaśca paramārthatvaṃ naiva yuktyopapadyate ||993|| pūrvāparapratītiṃ hi naikā sā kurute tathā | upādhibhedo no vastu tatkathaṃ sā prakalpyatām ||994|| yo hi yasmādguṇotkṛṣṭa ityataḥ parameśvaraḥ | abhāṣata nijānandakḷptadikkālamaṇḍalaḥ ||995|| tadevaṃ tattvarūpe'sminvicitre pravivikṣatām | upāyabhedāttraividhyaṃ samāveśeṣu varṇitam ||996|| anupāyaḥ śāṃbhavo'sau cidupāyastataḥ param | jaḍopāyastvāṇavaḥ syātsa cāpi bahudhā mataḥ ||997|| ajaḍe'pi jaḍābhāsaḥ pārameśvaryayogataḥ | 92) nāḍīkaraṇabāhyādestena saṃvidupāyatā ||998|| tatrākṣavṛttimāśritya bāhyākāragraho hi yaḥ | tajjāgratsphuṭamāsīnamanubandhi punaḥ punaḥ ||999|| ātmasaṃkalpanirmāṇaṃ svapno jāgradviparyayaḥ | layākalasya yo bhogaḥ layakarmavaśānna tu ||1000|| sthiro bhavenniśābhāvātsuptaṃ saukhyādyavedane | jñānākalasya malataḥ kevalādbhogamātrataḥ ||1001|| bhedavantaḥ svato bhinnāścikīrṣyante jaḍājaḍāḥ | turye tatra sthitā mantratannāthādhīśvarāstrayaḥ ||1002|| yāvadbhairavabodhāṃśapraveśanasahiṣṇavaḥ | bhāvā vigaladātmīyasārāḥ svayamabhedinaḥ ||1003|| turyātītapade saṃsyuriti pañcadaśātmake | yasya yadyatsphuṭaṃ rūpaṃ tajjāgraditi manyatām ||1004|| tadevāsthiramābhāti svarūpaṃ svapna īdṛśaḥ | asphuṭaṃ tu yadābhāti suptaṃ tattatpuro'pi yat ||1005|| tritayasyānusandhistu yadvaśādupajāyate | sraksūtratulyaṃ tatturyaṃ sarvabhedeṣu gṛhyatām ||1006|| yattvadvaitabharollāsi drāvitāśeṣabhedakam | turyātītaṃ tu tatprāhuritthaṃ sarvatra yojayet ||1007|| layākale hi svaṃ rūpaṃ jāgrattatpūrvavṛtti tu | svapnādīti kramaṃ sarvaṃ sarvatrānusaredbudhaḥ ||1008|| ekatrāpi prabhau pūrṇe citturyātītamucyate | ānandasturyamicchaiva bījabhūmiḥ suṣuptatā ||1009|| jñānaṃ tu svapnavṛttitvaṃ kriyā jāgraditi smṛtā | atraiva yogabhūmyutthāḥ saṃjñāḥ piṇḍasthatādayaḥ ||1010|| 93) sarvatobhadratādyāstu prasaṃkhyājñāninirmitāḥ | ekaikatra catūrūpasadbhāvādvitate tataḥ ||1011|| catūrūpatvamekatra tritvaṃ paścādathaikatā | ekastu bhairavo nāthaḥ prollasadviśvarūpakaḥ ||1012|| ekaḥ śivādisakalaparyantasthitisaṃgataḥ | so'yaṃ samasta evādhvā bhairavābhedavṛttimān ||1013|| tatsvātantryātsvatantratvamaśnuvāno'vabhāsate | so'yaṃ mātṛsvarūpastho mantrādhveti vibhāvyate ||1014|| pramārūpatayā so'yaṃ varṇādhveti nirucyate | pramāṇarūpatāmetya prayātyeṣa padādhvatām ||1015|| pramāṇarūpatāveśamaparityajya meyatām | gacchansaṃkalpanāyogātkalādhvā mātṛsaṃgataḥ ||1016|| śuddhe prameyatāyoge sa tattvādhveti gṛhyatām | tatsthaulyādhāratāyogādbhuvanādhveti varṇitaḥ ||1017|| tathāhi cidvimarśena grastā vācyadaśā yadā | śivajñānakriyāyattamananatrāṇatatparā ||1018|| aśeṣaśaktipaṭalīlīlālāmpaṭyapāṭavāt | mantrādhvā rabhasena drākprāgudbhūtaḥ śivātmakaḥ ||1019|| ucchalatsaṃvidāmātraviśrāntyāsvādayoginaḥ | sarvābhidhānasāmarthyādaniyantritaśaktayaḥ ||1020|| sṛṣṭāḥ svātmasahotthārthadharāparyantavṛttayaḥ | svātmīye cidvilasite tāvato'rthānnijātmani ||1021|| āmṛśantaḥ pramārūpāṃ satyāṃ bibhrati saṃvidam | bālāstiryakpramātāro ye'pyasaṃketabhāginaḥ ||1022|| te'pyakṛtrimasaṃskārasārāmenāṃ svasvaṃvidam | 94) bhinnabhinnāmupāśritya yānti citrāṃ pramātṛtām ||1023|| asyāmakṛtrimānantavarṇasaṃvidi rūḍhatām | saṃketā yānti cette'pi yāntyasaṃketavṛttitām ||1024|| anayā tu vinā sarve saṃketā bahuśaḥ kṛtāḥ | naiva cetasi viśrāntiṃ saṃketāntarayogataḥ ||1025|| vrajeyuranvasthānānmūlakṣatikaratvataḥ | tatrāpi khalu saṃkete bālo vyutpādyatāṃ kutaḥ ||1026|| tenānantastvamāyīyo yo varṇagrāma īdṛśaḥ | sa cidvimarśasacivaḥ sadaiva pravijṛmbhate ||1027|| tata eva ca māyīyā varṇāḥ sūtiṃ vitenire | teṣāṃ te khalvamāyīyā vīryamityavadhāryate ||1028|| tathāhi paravākyeṣu śruteṣvāvṛṇute nijā | pramā yasya jaḍo nāsau tatrārthe yāti mātṛtām ||1029|| yasya tu svapnamā bodhe pravi'sedbhedagarbhagā | māyīyavarṇapuñje sve sa pramātṛtvamṛcchati ||1030|| yathā yathā cākṛtakaṃ tadrūpamatiricyate | tathā tathā camatkāratāratamyaṃ prakalpyate ||1031|| tadudrekamahattve tu pratibhātmani niṣṭhitāḥ | dhruvaṃ kavitvavaktṛtvaśālitāṃ yānti sarvataḥ ||1032|| ata eva hi vāksiddhau varṇānāṃ samupāsyatā | teṣāmeva tatastena guptā guptena bhāṣitāḥ ||1033|| tato yāvadvibhoḥ śaśvadviśrāntiryugapadbahūn | varṇānudṛṅkya bhogāṃśaparipūraṇasusthitān ||1034|| tāvadeva padādhvāsau meyabhūmimupāśritaḥ | saṃsāramṛtasaṃketasaṅghāte prathamāṅkuraḥ ||1035|| 95) evaṃ prameyatā mātṛbhāvo mānatvamapyathā | ṣaṭtriṃśadātmanastattvakalāpasyeti niścitam ||1036|| tatra sarvaṃ vibhātyetatparameśitari dhruve | pratibimbasvarūpeṇa na tu bāhyatayā yataḥ ||1037|| cidvyomnyeva śive tattaddehādimatirīdṛśī | bhinnā saṃsāriṇāṃ bhāti rajjau sarpādikā yathā ||1038|| yataḥ prāgdehamaraṇasiddhantaḥ svapnagocaraḥ | dehāntarādirmaraṇātkīdṛgvā dehasaṃbhavaḥ ||1039|| svapne tu pratibhāmātrasāmānyaprathanādbalāt | viśeṣāḥ pratibhāsante na bhāvyante'pi te tathā ||1040|| sāligrāmopalāḥ keciccitrākṛtihṛdo yathā | tathā māyādibhūmyantalekhāścitrahṛdaścitaḥ ||1041|| nagarārṇavaśailādyāstadicchānuvidhāyinaḥ | na svayaṃ sadasadrūpakāraṇākāraṇātmakāḥ ||1042|| ciraprarūḍhe niyame samucchedātpravartanāt | arūḍhe'pi svatantro'yaṃ sthitaścidvyomabhairavaḥ ||1043|| ekacinmātrasaṃpūrṇabhairavābhedabhāgini | evamasmītyanāmarśo bhedako bhāvamaṇḍale ||1044|| sarvapramāṇairṇo siddhaṃ svapne kartrantaraṃ yathā | svasaṃvidaḥ svatantrāyāstathā sargo'pi budhyatām ||1045|| cittacitrapurodyāne krīḍanneva hi vetti yaḥ | ahameva sthito bhāvairbhūtaiścinmātrakairiti ||1046|| evaṃ jāto mṛto'smīti janmamṛtyuvicitratāḥ | ajanmanyamṛtau bhānti cittabhittau svakalpitāḥ ||1047|| 96) parehasaṃvidāmātraṃ paralokehalokatā | kintvakālakalāsaṃviddeśabhede'pyabhedinī ||1048|| abhaviṣyadayaṃ sargo mūrtaścenna tu cinmayaḥ | tadavekṣyata [avakṣyateti pāṭhaḥ] tanmadhyātkenaiko'pi dharādharaḥ || 1049|| bhūtatanmātravargāderādhārādheyacarcane | ante saṃvinmayī śaktiḥ śivarūpaiva dhāriṇī ||1050|| tasmātpratītirevetthaṃ kartrī sā pratibhā śivaḥ | atra svātmani te tena śaktiḥ sādhārasaṃjñitā ||1051|| sāṃkalpikaṃ nirādhāramapi naiva patatyadhaḥ | svādhāraśaktau viśrānterviśvamitthaṃ vimṛśyatām ||1052|| asyā ghanāhamityādirūḍhereva dharāditā [ghaneti pāṭhaḥ] | yāvadante cidasmīti nirvṛttā bhairavātmatā ||1053|| maṇāvindrāyudhe bhāsa iva nīlādayaḥ śive | paramārthata eṣāṃ tu nodayavyayayogitā ||1054|| deśe kāle'tra vā sṛṣṭirityetadasamañjasam | cidātmano hi devasya sṛṣṭirdikkālayorapi ||1055|| jāgarābhimate sārdhahastatritayagocare | prahare ca pṛthaksvapnāścitradikkālamāninaḥ ||1056|| ata eva kṣaṇaṃ nāma na kiñcidapi manmahe | kriyākṣaṇe'pi hyekasminvahvyaḥ santi drutāḥ kriyāḥ ||1057|| tena ye bhāvasaṃkocaṃ kṣaṇāntaṃ pratipedire | te nūnamanayā nālyā [rātryeti pāṭhaḥ] śūnyadṛṣṭyavalambinaḥ || 1058|| tadya eva sato bhāvāñśūnyīkatuṃ tathāsataḥ | sphuṭīkartuṃ svatantratvādīśaḥ sa parameśvaraḥ ||1059|| 97) taditthaṃ parameśāno viśvarūpaḥ pragīyate | na tu bhinnasya kasyāpi dharāderupapannatā ||1060|| uktaṃ caitatpuraiveti na bhūyaḥ pravivicyate | bahubhiścāpi bāhyārthadūṣaṇā pravyaracyata ||1061|| nanvitthaṃ janmamaraṇe karmaṇaḥ phalayogitā | kathaṃ syātkinnu pūrvoktaṃ citsvātantryaṃ suvismṛtam ||1062|| tathā hi citsvatantreyaṃ yathā bhāsayate tathā | satyaṃ bhātyakhilākāragarbhā sā ceti niścitam ||1063|| ikṣau pratyaṇu mādhuryaṃ yathā sarvātmanā tathā | pratyekaparamāṇau hi sarvasṛṣṭimayī sthitiḥ ||1064|| ajñātatattvamūlāstu vivadante'tra ye budhāḥ | nūnaṃ nijamanorājyarakṣāyai te samudyatāḥ ||1065|| prāṇe khe citi bāhye vā kutrāpīdamiti bhramaḥ | ajñatvāttanniyatyutthasvātantryābhāvajṛmbhitaḥ ||1066|| ataḥ svasaṃvidāmarśo janmatveneha bhāsate | purastāttu na saṃvittiḥ svātantryocitarūpiṇī ||1067|| prāktanī saṃvideveha pūrvakarmeti bhāṣyate | tatsaṃvidbādhikā saṃvitkarmakṣayakarī tataḥ ||1068|| akṛtaṃ ca yathā svapne mayā kṛtamiti sphuret | phaladā dṛśyate saiva vārtā jāgrati karmaṇaḥ ||1069|| tathā ca prācyakarmaughaphalasaṃploṣaṇātmikā | yasyaikāpyuttarodeti saṃvitsa phalabhāṅnahi ||1070|| kiṃ cānyadbahusaṃvitsusphurattvādayaśo yaśaḥ | bhūyaḥ phalavadākāśanadyambhaḥ siktabījavat ||1071|| evamalpaphalaṃ karma svalpasaṃvedane sphurat | 98) asphuranniṣphalaṃ tveva nyāyaḥ so'yaṃ svasaṃvidām ||1072|| tatrāpyalpatvabhūyastve saṃvidāṃ ye prakalpite | te karmakartuḥ saṃvittirūḍhyā tadrūpabhāginī ||1073|| yā ca (yasya) saṃvitsvayaṃ tādṛkphalagarbhā na jāyate | nāpyanyaphalanirgrāhimātṛsaṃgatitastathā ||1074|| phalavedituranyasya pramāturapi saṃvidi | anyapramātṛsaṃkalpādyāvadante sa ko'pyalam ||1075|| prabuddhaḥ sṛṣṭirakṣāyai sthitiśaktivijṛmbhakaḥ | vidāḥ sma saṃkocayati phalālambanakalpanāḥ ||1076|| matsyādamatsyadṛṣṭyeyaṃ sṛṣṭirityāśayena te | paropakāraṃ kartavyamupādikṣanpurātanāḥ ||1077|| evaṃ nāmopakāro'yaṃ mṛtasyāpi pratanyate | piṇḍadānādinā bhūyo dīyate dehasaṃgamaḥ ||1078|| varaṃ svātmani saṃkleśāḥ paraṃ mā pīḍayantviti | iti kalpitametasya kṛcchrādestapasaḥ phalam ||1079|| laśunādāvabhakṣyatvamuktamājñeyamīdṛśī | akāraṇakameveti gṛhṇantu kila jantavaḥ ||1080|| tadevaṃ haṃsapakṣyādibhakṣyābhakṣyatvanirṇaye | yujyeta bhinnabuddhitvamanyathā na kathaṃcana ||1081|| evaṃ dṛṣṭe'pyadṛṣṭe'tha kalpitāṃśāṃśikākramāt | phalayogaḥ sa evādya rūḍhaḥ saṃvidbhuvi sthitaḥ ||1082|| dehaḥ piṇḍātpare loke nānyatheti sthitiḥ kṛtā | anyonyānanuṣaktatvaṃ jantūnāṃ dehabhṛditi? ||1083|| tatsarvaśāstrapūgaiśca śaṅkāśaṅkuḥ praropitaḥ | ajñacittadharārūḍhaḥ phalaparyantatāṃ gataḥ ||1084|| 99) asti me piṇḍado'dyāhaṃ piṇḍadānakramāttathā | prāpnobhyavayavābhogaṃ pūrṇadeho'smi susthitaḥ ||1085|| adṛṣṭakriyayā putraśiṣyasvātmādikḷptayā | svargabhāgahamatyantamāttasaṃbhogasusthitaḥ ||1086|| nāsti me piṇḍadaḥ kaścitsvayaṃ cāsmyatiduṣkṛtī | na me trātāsti kutrāpi patāmi narakārṇave ||1087|| bhaviṣyati mama trātā kvāpi kāle kathaṃcana | ityādiḥ saṃvidāṃ sphārastathaiva phalati svayam ||1088|| tasyāstu piṇḍakartrādirmābhūdatha yathā sphuret | sa tāvattatphalaṃ bhuṅkte svasaṃkalpena kalpitam ||1089|| śaṅkāvajrapralepāntardṛḍhabaddhāṃ tvimāṃ matim | bhairavānala evaikaḥ samūlaṃ pluṣyati kṣaṇāt ||1090|| aśeṣacitracidgarbhasaṃsārasvapnasadmanaḥ [sadgarbheti pāṭhaḥ] | ploṣakaḥ śiva evāhamityullāsī hutāśanaḥ ||1091|| tanmūḍhaḥ karmasaṃvitticitrībhūtacitistathā | saṃkalpameva saṃsāraṃ vicitramabhimanyate ||1092|| ata eva mṛto bālo vāsanāntaravarjitaḥ | śiśureva bhavetsuptadṛḍhasaṃsāravāsanaḥ ||1093|| * * * * * * * * * * * * tānyau tathā (?) | yāvadyauvanamabhyeti punastadvāsanākramāt ||1094|| saṃskārasaṃvidā tāstāḥ saṃsṛtīrabhimanyate | kaścijjaḍatvasaṃskārājjaḍībhūto'pi khānilaiḥ ||1095|| saha bhūjalayogena yāti puṣpaphalātmatām | bhakṣito vīryarūpeṇa punarāyāti garbhatām ||1096|| 100) yāvatpunaḥ punaścitrānsaṃsārānabhimanyate | ekatraiva svasaṃskāravāsanāvāsitaḥ śivaḥ ||1097|| bhuṅkte svarnarakādyāṃstu bhogānsvātantryakalpitān | kvacidbhūmimayī kvāpi jalātmā kvāpi miśritā ||1098|| evaṃ bhuvanamayyeṣā saṃvidbhāti svarūpataḥ | dhriyate yatra tatraiva svasaṃskārātsukhādikam ||1099|| vettyanyena na dṛśyastu sa tvanyānveda cānyathā | na deśaḥ paramārthena na ca kālo'sti kaścana ||1100|| bhedavāde hi gaganadeśātsarvaikadeśatā | upādhereva deśādbhiddeśasyāpyupadherbhidā ||1101|| ityanyonyasamāśrityā deśabhedo na kaścana | svarūpabheda evāto bhedakatve susaṃgataḥ ||1102|| sa ca nāsti prakāśaikasvarūpeṣviti sādhitam | enayaiva parāmarśadṛśā ye parivarjitāḥ ||1103|| te śaṅkākāriśāstraughaśaṅkitāstanmayīkṛtāḥ | svasvapnanirmitānantajaḍajantuvikalpitaiḥ ||1104|| śāstrābhāsairvṛthā śaṅkāṃ grāhyante bodhavarjitāḥ | yathā prabuddhyate saṃvinnibhṛtāpi ciraṃ sthitā ||1105|| tathāpi phalatītyevaṃ prāyaścittādikalpitaiḥ | evamābhāsanānātvasvātantryaiśvaryaśālinā ||1106|| kḷptaṃ yadeva tattasya yāti tanvādirūpatām | viparyayābhāsayoge śītādyābhāsadūṣite ||1107|| nāḍyādāvatha saṃkocasphoṭaghātādipīḍite | dehabhastrāmahāyantravātacakre'nyathāgate ||1108|| prāṇo vighaṭate tena jaḍābhāsaṃ kalevaram | 101) yasminyātyadhikāre vā jāte prāgvāsanākramāt ||1109|| tatraiva kalpayedbhogaṃ paralokābhidhānakam | pāṣāṇatāṃ vā vettyeṣa punarvā pratibudhyate ||1110|| paro'yaṃ loka iti ca rūḍhyāsya paralokitā | svargamokṣādi yasyeha yathārūḍhaṃ ca cetasi ||1111|| tathaivāsya bahirbhāti tatastatrāpi citratā | bandho mokṣaḥ sukhaṃ [svayamiti pāṭhaḥ] svargo duḥkhaṃ jaḍamayī sthitiḥ ||1112|| saṃvideva svatantretthaṃ śivarūpā virājate | bhūyo'vayavayuktasya yathā tāvatyahaṃsthitiḥ ||1113|| tathā viśvātmake rūpe bhairavasyāpyahaṃsthitiḥ | śiśuḥ śūnye'pi vetālaṃ vetti satyārthakāriṇam ||1114|| dhyeyapūjyādivaicitryamitthamarthakriyākaram | mūrto bhinnaḥ samāhūto hitvā bhogānnijānkṣaṇāt ||1115|| deva etīti vārtaiṣā vacaneṣveva śobhate | amūrtādisvarūpatvaṃ sarvametattu yujyate ||1116|| ātmaiva hi tathābhūtastathā bhātyeva bhedataḥ | evaṃ svabhāva evaiṣa saṃvido yaḥ sa eva tu ||1117|| bhedagrastatayā kārmo malaḥ śāstre nirūpyate | dīkṣādikarmayoge tu na malatvaṃ pratāyate ||1118|| sa hi bhedamayāśeṣasaṃsāradahanavrataḥ | dīkṣā ca vastutastādṛksatyasaṃvitsvarūpiṇī ||1119|| evaṃ yo veda tattvenetyuktaṃ cānuttare naye | evaṃ vijñānayoge hi śamite bhedagocare ||1120|| ātmaiva śiva evaikaḥ ko bandhaḥ kā ca muktatā | 102) etaddīkṣāmahāsaṃvitpraveśāya tu bhaṇyate ||1121|| kriyāsvabhāvadīkṣāsau karmādimalahānaye | svabhāvakḷptaniyatibalākṣipteṣu karmasu ||1122|| bhogo'sya yugapadyasmātkriyate mantraśaktitaḥ | tathā hi prāṇagā deśakalākālādhvaniścayāḥ ||1123|| jātayo'sya pratāyante dharaṇyādiśivāntataḥ | tatraiva janmasaṃbhogādhikāralayabhājanam ||1124|| vidhāyotkṛṣyate tasmādanyatra ca vidhīyate | itthaṃ gurorniścitasaṃvidātma- rūḍheśca śiṣyasya paraspareṇa | niṣkarmacetoracitaiva dīkṣā prākkarmaśaktīrakhilā ruṇaddhi ||1125|| tatrāpi taṇḍulatilājyacaruprabandha ityādi śaivaniyatipratibhārakḷptam | tāvatyapi sphuṭapade na niśāprapañco nirmūlatāmupagato'pi vibhedavṛtteḥ ||1126|| bhede'pi kiṃtveṣa punarbhaviṣya- saṃsārakārisukṛtādivighātahetuḥ | śuddhastatastadata eva hi tattvajālaṃ śuddhetarasthititayā nikhilaṃ dvidhaiva ||1127|| śuddhaṃ triśaktikhacitaṃ nanu yāmalaṃ ca bhātyeva tena bahudhaiṣa kṛtaḥ kriyāyāḥ | vyāpārakalpanavaśānniyatiprapañcaḥ svalpetaratvakṛtatādṛśabhogayogaḥ ||1128|| mudrāmaṇḍalasaṃghātaḥ samantratantracarcitaḥ | 103) yatra yogādikaṃ sarvaṃ phaladānāya kalpate ||1129|| nirvṛtiphalasaṃprāptikāṅkṣāsaṃkocasusthitāḥ | anavacchinnatāmeva phalatvenātra manvate ||1130|| nahyanantānavacchede kāpi yāgādikalpanā | anavacchinnavāñchā * * * * * * * * * ||1131|| * * * * * * * * tatsarvottīrṇadṛṣṭayaḥ | tathāpi vidite hyarthe paramādvayasundare ||1132|| saṃvitsvabhāvasvātantryātkeṣāṃcitphalakāmatā | tānyevoddiśya tatsarvaṃ pūraṇāya dharāditaḥ ||1133|| śivāntaṃ bahudhā bhedairdhāraṇāgrantha ucyate | iha hi nānyanayeṣviva kiñcana sphuritamasti na yatkila satyataḥ | tadiha satyapade sthitibhāgināṃ kimiva heyapade nipatiṣyati ||1134|| itthaṃ saptadaśādhikāracaramaṃ tattvaṃ yadābhāsate tannirṇītamanuttaraṃ śivapadaṃ saṃprāptikāmānprati | etatsarvamihoditaṃ ca jagadānande vipakṣātmakaṃ bhedaprāṇatayā yato'tra nikhilo'pyeṣa prapañcaḥ sthitaḥ ||1135|| iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryābhinavaguptapādaviracite śrīmālinīvijayottaravārtike prathamaḥ kāṇḍaḥ ||1|| atha dvitīyaḥ kāṇḍaḥ evaṃ maheśvaro devo viśvātmatvena saṃsthitaḥ | kramikajñānayogābhyāṃ dhāraṇābhirupāsyate ||1|| tattvakramaṃ gatadvaitamalamāyādijālakam | aṣṭādaśe tatpaṭale tattvaṃ samyagvibhāvyate ||2|| prāṇāyāmādikaṃ yatra heyamityeva varṇyate | nahi tasya parāṃ vittiṃ prati kācidupāyatā ||3|| antaḥ saṃvidi yannirūḍhamabhitastatprāṇadhīvigrahe saṃcāryeta kathaṃ tatheti ghaṭatāmabhyāsayogakramaḥ | ye tvabhyāsapathena saṃvidamimāṃ saṃskartumabhyudyatā- ste kiṃ kutra [kutra kathaṃ nuveti pāṭhaḥ] kutaḥ kathaṃ vidadhatāmityatra saṃdidmahe ||4|| abhyāso hi punaḥ punararthaḥ so'pi ca dikkālapratibhedāt | ābhāsetarayogasamuttho dehamanaḥprāṇākṣapathe syāt ||5|| prakāśaikaghane rūpe bhairavīye vivikṣavaḥ | sakṛdvibhātavijñānaviśrāntyaiva susaṃsthitāḥ ||6|| atraivātaḥ paraṃ proktamaṅgaṃ sarvopakāri yat | dhāraṇā api taddvāre niścite [taddvāraniścita iti pāṭhaḥ] syustathātmikāḥ ||7|| nanvapratiṣṭhe kastarke samāśvāsaḥ prakalpyatām | 105) kiṃ vā na bhavatāṃ tādṛgapratiṣṭhāhataṃ vacaḥ ||8|| tathā hyāgama evaikaṃ pramāṇamiti niścitaiḥ | tadviruddhāgamavrāte sati niścīyatāṃ katham ||9|| mahājanaprasiddhistu tatra prāmaṇyakāraṇam | apratiṣṭhā tadviruddhamahājanasusaṃbhavāt ||10|| pratyakṣamapi rucyādau dṛṣṭabādhakasaṃvidam | uttarottaravijñānānavasthābhājanaṃ nanu ||11|| svasaṃvidapi tatraiva bādhite kathitaṃ (ti kathaṃ) kila | vyavahāramayaṃ kuryādbhedasandhānapaṇḍitaḥ ||12|| asmākaṃ tvapratiṣthānaṃ na kadācitkvacidbhavet | yeṣāṃ [teṣāmiti pāṭhaḥ] sarvatra saṃpūrṇaḥ paro bhairavasāgaraḥ || 13|| viśeṣatastu tarkasya tānpratyevāpratiṣṭhatā | ye tarkārṇavatārāttaparamāmṛtasaṃvidaḥ ||14|| tathā hi sarve tarkāṃśā anāmṛṣṭasvasaṃvidaḥ | sarvatra paryantaphalaṃ na śivaṃ pratipedire ||15|| abhedasāraḥ sarvo hi śāstrārthastatprapattaye | yastatrodbhāvito bhedastatra mūḍhadhiyo ratāḥ ||16|| tarkaśca bhedavāṃdāṃśayukticchedaikapaṇḍitaḥ | nanvabhede'pi tarkasya kācidastyupayogitā ||17|| paramādvayadṛṣṭau ca so'pi naiva na saṃgataḥ | ata eva parādvaitaṃ yadviśvānugrahātmakam ||18|| tasyopāyaṃ paraṃ brūte hṛdayaṃ [hṛdaye iti pāṭhaḥ] spandanātmakam | hṛdaye bodhamayo [maye iti pāṭhaḥ] yaḥ svavimarśaḥ pūrṇaciccamatkāraḥ | 106) yugapaddrāgiti haṭhato [haṭha eva sa iti pāṭhaḥ] līnīkṛtaviśvataḥsphuraṇaḥ [malinīkṛta iti pāṭhaḥ] ||19|| bhāvagrahādyacarama- [bālagraheti pāṭhaḥ] daśādvayollāsinirvṛtisupūrṇaḥ | jagadānandamayo'sau sāmānyaspanda ityuktaḥ ||20|| sphuraṇaṃ hṛdayasya yatkila prakaṭaṃ viśvamidaṃ visargadhāmnaḥ | saditi pratibhāti yāvatā trikaśaktau viśatīha tāvatā ||21|| tadidaṃ hṛdayaṃ nirucyate paramaṃ bhairavasaṃvidāmṛtam | iṣidṛkkṛtiśaktiśūlagaṃ parame dhāmni visṛjyate tataḥ ||22|| parame bhagavatparātmani sphuritaṃ viśvamidaṃ cidātmakam | śaktitrayaśūlagaṃ tataḥ śāmbhavabhūmivisargivartmanā ||23|| tadatho saditi pragīyate tadidaṃ pūrṇamihāhamātmakam | hṛdayaṃ śivaśaktisaṃgama- sphuraṇātmaiva sadāvabhāsate ||24|| iha sṛṣṭilayasthitikramāḥ 107) śataśo vāpi sahasrakoṭiśaḥ | pravibhānti sadātanātmanā haraviṣṇvambujahetusaṃcitāḥ ||25|| iha tu puroktādyuktikalāpādyaḥ praviśetsadyo nāśaktaḥ | taṃ prati śāktopāyapathena [krameṇeti pāṭhaḥ] prakaṭīkriyate hṛdayaspandaḥ ||26|| triśūlaprāntagaprāṇapreraṇāvāptahṛtpathaḥ | tadantarvarticiccandrakalāviśrāntitatparaḥ ||27|| jhaṭityevātha tadbhūmityāgena projbhya tā daśāḥ | nirānandādikāḥ pañcabhūtamadhyavyavasthitāḥ [tryaramadhyeti pāṭhaḥ] ||28|| tyajetpūrvāṃ parāṃ krāmetsamyagviśrāntitatparaḥ | yato nijānandamayī bhūmiḥ śāntapadānugā ||29|| nirānandaparānandau puruṣājātasaṃgatau | abhedabhinnabhogyaughajanitānandajṛmbhaṇāt ||30|| mahānandasthitiḥ kāpi vāmācārā cidullaset [sadullasediti pāṭhaḥ] | bhairavīyamahādhāmni svīkṛtāśeṣasaṃvidi ||31|| mahānandaścidānandībhūya bhūyaḥ pravartate | asmiṃstu svīkṛtāśeṣadakṣavāmordhvagatrike ||32|| trike sarvātmanā dvaitādvaitasaṃgrahaṇātmani | abhinnā vātha bhinnā vā bhinnābhinnā athāpi vā ||33|| bhāvā nijādikānandadaśāpañcaka yojitāḥ | jāyante jagadānandasamuddāmadaśājuṣaḥ ||34|| nijānandaḥ pramātraṃśamātraniṣṭhanibandhanaḥ | śūnyatāmātraviśrānternirānandātmikā sthitiḥ ||35|| prameyapadaviśrānteḥ parānando'pyudetyalam | 108) anantameyasaṃghaṭṭapūrṇe meye tu sarvataḥ ||36|| pramāṇāccarvaṇāyogānmahānanda iti sthitiḥ | samastamānameyaughakalanāgrāsakovidaḥ [pramātā sarvameyeti pāṭhaḥ] ||37|| yadā viśrāntimabhyeti nirupādhisunirbharām | tadā khalu cidānando yo jaḍānupabṛṃhitaḥ ||38|| na ca yatra sthitiḥ kāpi vibhaktā jaḍarūpiṇī | yatra ko'pi vyavacchedo [samuccheda iti pāṭhaḥ] nāsti yadviśvataḥ sphurat ||39|| yadanāhṛtasaṃvitti paramāmṛtabṛṃhitam | tadeva jagadānandaghāmāsmākaṃ gururjagau ||40|| yatrāsti bhāvanādīnāṃ na mukhyā kāpi saṃgatiḥ | tatra viśrāntirādheyā hṛdayoccārayogataḥ ||41|| yā tatra samyagviśrāntistatparādvaitamucyate | prāṇadaṇḍaprayogena pūrvāparasamīkṛteḥ ||42|| catuṣkikāmbujālambilambikāsaudhasiktabhūḥ | bandhamokṣavibhāgena narādanyatra [narādatra neti pāṭhaḥ] yoginā || 43|| anuttarasvabhāvena vāgvyāpārābhivartinā | cidvimarśaparāhaṅkṛtpralayollāsayoginā ||44|| udyogavaśariktena saddvādaśakalātmanā | sūryeṇābhāsite bhāve pūrite paricarcite ||45|| tadgrāsamantharavaśāḥ ṣoḍaśākhyakalājuṣā | praviṣṭena vibodhāgnau samyagvisṛjatā kalāḥ ||46|| catasro jīvanīḥ prāptavisargāvikṛtasthiteḥ [sargavikṛteti pāṭhaḥ] | antaḥkṛtānantatattvakādikṣāntena sarvataḥ ||47|| 109) bhāvānāṃ bhāvatāsāravimarśābhāvahṛdyujā [maśar*##? bahiḥprasavasadyogikulanetryadhiśāyinā ||48|| rudrayāmalabhāvena nityaṃ yā niṣṭhitaiva tām | citprāṇaguṇadehāntaśaktisopānamālikām ||49|| visargeṇa visṛjyātha spandanodaravartinā | visargabhūmimāśliṣya matsyodaradaśājuṣam ||50|| sarvasarvagatāṃ sarvajīvanīṃ paramāṃ kalām | triśūlabhuvamākramya nāḍītritayasaṃgatām ||51|| vikasvarāṃ saṃkucitāṃ krameṇaikātmyamāśritām | bhrukuṭībindunādāntaśaktisopānamālikām ||52|| rāsabhīvaḍavāsrāvasasaṃkocavikāsikām | muhurmuhurlīyamānasṛṣṭabhāvaughanirbharām ||53|| ekīkṛtamahāmūlaśūlavaisargikāspadām | samagrabhāvabharaṇabhairavīyahṛdāśritām ||54|| sarvāpūraṇahevākasamarjitaparābhidhām | ādyantarahitāmenāṃ viśvapravaṇaśālinīm ||55|| hṛdbodhākāśaciccandracandrikāṃ tritayeśikām | devīṃ prāpya na kiṃ nāma labhate lambhayatyapi ||56|| tadatra bhāvanādehagatopāyaiḥ pare sati | yadaiṣa pravivikṣuḥ syādyogī tāvatprakampate ||57|| pūrvajanmaśatābhyastadehatādātmyaniścayaḥ | jalapāṃsuvadekatvaṃ manvānaściccharīrayoḥ ||58|| bhedākhyamāyārahite paripūrṇacidātmani | praviśetprathamaṃ yāvatsvabalākramaṇakramāt ||59|| 110) bhavedadyā(nnidrā)sya sā dehāveśaśaithilyadāyinī | kamprarūpaiva yāvanno rūḍhirjātā parātmani ||60|| etadavyaktaliṅgaṃ tannaraśaktiśivātmakam | yatra viśvamidaṃ līnaṃ yadantaḥsthaṃ gamyate ||61|| kiṃ cādhvajātametaddehasthatayaiva pūrvanirṇītam | tasyonmeṣavaśena sphuṭatāṃ yā(yāt)samāveśaḥ [yaḥ samāveśa iti pāṭhaḥ] ||62|| cittattvasya viśeṣaspandadaśāśālinaścidānandaḥ | śāktasamullāsabharādantaḥkṛtamantravīryaparāsāraḥ ||63|| naraśaktimayamidaṃ tadvyaktāvyaktaṃ bhavelliṅgam | siddhiphalaprasavarasaprasūnamiti kathyate śāstre ||64|| vyaktaliṅgaṃ taduktaṃ tu yatkevalanarātmakam | ekasya spandanasyeyaṃ tridhā bhedavyavasthitiḥ ||65|| etalliṅgajñānapraviyuktahṛdā vṛthaiva hi bhajante | bāhyasthaliṅgapūjāṃ prayāsamātraṃ phalāya nahi tatsyāt ||66|| yadvyaktamātmaliṅgākhyaṃ nararūpasamāśrayi | dehābhedamaye bāhye viśvasminbharite sati ||67|| samudeti mahānandabhūmau līnasya yoginaḥ | tenādyaṃ liṅgamabhyeti saṃmukhīnatvamañjasā ||68|| atra liṅge sadā tiṣṭhetpūjāviśrāntitatparaḥ | yadyoginīnāṃ hṛdayaṃ paramānandamandiram ||69|| pūrvoktabījayonyaṃśavisargānandamandirāḥ | yatra kāmapi tādātmyasaṃpattiṃ cinvate budhāḥ ||70|| yatra prayāsavirahātsarvo'sau devatāgaṇaḥ | ānandapūrṇe dhāmnyāste nityoditacidātmakaḥ ||71|| 111) yattadbhairavanāthasya saṃkocetarabhāsanam | avidyamānasaṃkocavikāsasyāpi bhāsate ||72|| yattatsamāptisaṃghaṭṭasamutthānandadhārayā | avasiktamidaṃ viśvamapojjhati purāṇatām ||73|| tatra praveśane yatnaḥ kāryatvena prayāsakṛt | yataḥ sadodito bhānuḥ kiṃ dīpena vicāryate ||74|| yadi svātmasthito yogī śivacitspandabhūmigaḥ | yadi vā bāhyabhāvaughaviśeṣaspandasaṃśritaḥ ||75|| sarvathā śivaśaktyātmatrikarūḍheravicyutaḥ | yogī jāyeta niḥśeṣayoginīkulanandanaḥ ||76|| ghaṭābhāve'pi sāmānyaspandābhāsamayīṃ sthitim | parabhairavamudrāṃ tāmantarlakṣabahirdṛśam ||77|| yadāśrayati śaivī sā parā devī tataḥ punaḥ | svātanryahelānirmeye [līleti pāṭhaḥ] tattadarthakriyāmaye ||78|| bhāvaughe sotsukaunmukhyavimarśarasayogataḥ | viśeṣaspandasadbhūmiṃ śaktiṃ saṃspṛśya vartate ||79|| etenādhiṣṭhitā dhāmnā svamantrāstatprakāśane | yānti svātantryayogitvaṃ vicitrāsvapi siddhiṣu ||80|| hānādānatiraskāravṛttau rūḍhimupāgataḥ | sarvabhāsanayogena bhāsamānaṃ cidātmanā ||81|| abhedavṛttitaḥ paśyandṛśyaṃ citicamatkṛteḥ | arthakriyārthitādainyakāritāṃ [janitāmiti pāṭhaḥ] kātarāṃ sthitim || 82|| vihāya yāvadāsīta tāvacchāṃbhavabhūmikām | bhairavīmāviśatyeva parāṃ bhūmimayatnataḥ ||83|| 112) etadāviṣṭasaṃvitti sarvameva nirīkṣyate | prakāśarūpatākrāntaṃ caitanyaṃ hi prakāśate ||84|| na cāprakāśaṃ prākāśyayogādeti prakāśatām | iti vistarataḥ pūrvaṃ prakāśitamidaṃ yataḥ ||85|| mahāsāhasasaṃyogavilīnākhilavṛttikaḥ | puñjībhūtasvaraśmyoghanirbharībhūtamānasaḥ ||86|| akiṃciccintakaḥ spaṣṭadṛṣṭabhedojjhitasthitiḥ | yāvadāsīta tāvattu pūrvoktā eva bhūmayaḥ ||87|| sāṃmukhyaṃ yānti saṃsārasadmadāhaikahetavaḥ | yaśca divyo'kṣasaṃghāto bhedarūḍhitirohitaḥ ||88|| svātantryapoṣakakrīḍāmātropakaraṇātmakaḥ | yadā nimīlanāvandhyastiṣṭhatyekaṃ kṣaṇaṃ tadā ||89|| taddvāroditasaṃbodhamahājvālāvilāpitam | viśvamabhyeti paramānandasāgaraśāyitām ||90|| tadrasāpānaviśrāntaḥ saṃviddevīḥ pratarpayan | acirādeti maraṇajanmatrāsavihīnatām ||91|| āśyānabhāvaṃ hi gatā svasaṃvi- ddehendriyajñeyamayatvamāptā | yuktyā tu sā [saṃprāpteti pāṭhaḥ] prāptavilīnabhāvāt saṃviddhanaṃ svaṃ vapureva yāti ||92|| yuktyā yayaiva bāhyārthavivaśīkṛtacetasām | vyutthitirjāyate saiva bhairavānandasaṃvidaḥ ||93|| tayaiva yoginīvaktrasaṃpradāyakramāptayā | vidhūtakalmaṣāveśā tiṣṭhate cinmayī [tanmayīti pāṭhaḥ] sthitiḥ ||94|| 113) vaktramīṣadyadā yogī vikāsayati saṃvidaḥ | sarvā indriyanāḍyantaścakrākramaṇasaṃśrayāḥ || 95|| tadā vikāsaṃ grāhyārthabhedābhāvamayaṃ haṭhāt | prayānti cidunmukhatvānnīlapītādibhedavān [cediti pāṭhaḥ] ||96|| grāhyagrāhakasaṃbandhabhedaḥ sapadi bhidyate | yoginīvaktrasaṃrūḍhasaṃpradāyakramāptayā ||97|| sadyo'nubhavadāyinyā mudrayā mudritākhilaḥ | sarvādhiṣṭhātṛcidrūpasākṣādbhairavatandritaḥ ||98|| sa yogī vismayāviṣṭo labhate svātmasaṃvidam | tattaddṛśyodayāpāyayoge'pyanapayatsthiti ||99|| taḍāgavartinimnāmbu tannānyatra pravartate | prayatnenāpi tanmātrapūraṇāya yadakṣamam ||100|| yadā tvantaḥpadadvārasāra(tadvāridhārā)saṃpūritaṃ rasāt | bhavedbhaveyustatpūrṇāḥ pravāhāḥ sarvatomukhāḥ ||101|| evaṃ svollāsarabhasāccaitanyaṃ pronmiṣatsvayam | avibhāgena bhāvāṃśānsvātmābhedena bhāsayan ||102|| śī(mī)lanāviṣayībhāvaṃ śrayedyadi muhūrtakam | māyāvigalanādbhūmirbhairavīyā virājate ||103|| vaikalpiko hyavacchedaḥ paścādyāṃ [pāścātyāmiti pāṭhaḥ] darśayedbhidām | saiva māyā svatantrasya bhedadṛṣṭiprakāśinī ||104|| unmeṣamātrarūḍhasya sā nirmūlā na saṃbhavet | itthaṃ kiṃ bahunoktena naye'nuttaranāmani ||105|| vastuto'sti na kasyāpi yogāṅgasyābhyupāyatā | svarūpaṃ hyasya nīrūpamavacchedavivarjanāt ||106|| 114) upāyo'pyanupāyo'syāyāgavṛttinirodhataḥ | recanāpūraṇaireṣā rahitā tanuvātanauḥ [tanoriti pāṭhaḥ] ||107|| tārayatyevamātmānaṃ bhedasāgaragocarāt | nimañjamānamapyetanmano vaiṣayike rase ||108|| nāntarārdratvamabhyeti niśchidraṃ tumbakaṃ yathā | svaṃ panthānaṃ hayasyeva manaso ye nirundhate ||109|| teṣāṃ tatkhaṇḍanāyogāddhāvatyunmārgakoṭibhiḥ | kiṃsvidetaditi prāyo duḥkhe'pyutkaṇṭhate manaḥ ||110|| sukhādapi virajyeta jñānādetadidaṃ (tviti) | tathāhi gururādikṣadbahudhā svakaśāsane ||111|| anādaraviraktyaiva galantīndriyavṛttayaḥ | yāvattu viniyamyante tāvattāvadvikurvate ||112|| pratyāhāro'pi nāmāyaṃ yo'kṣajāle pravartyate | bandhasyārūḍhavṛttestadvajralepena bandhanam ||113|| artheṣu tadbhogavidhau tadutthe duḥkhe sukhe vā galitābhiśaṅkam | anāviśanto'pi nimagnacittā jānanti vṛttikṣayasaukhyamantaḥ ||114|| satyevātmani citsvabhāvamahasi svānte tathopakriyāṃ tasmai kurvati tatpracāra cature satyakṣavarge'pi ca | satsvartheṣu rasādiṣu sphuṭataraṃ yadbhedavandhyodayaṃ yogī tiṣṭhati pūrṇaraśmikhacitastattattvamādīyatām ||115|| aviveka eva paramiha saṃsāra iti pravādamātramidam | aviveka eva hi paraṃ niḥśreyasalābhasopānam ||116|| 115) tyajāvadhānāni nanu kva nāma dhatse'vadhānaṃ vicinu svayaṃ tat | pūrṇe'vadhānaṃ nahi nāma yuktaṃ nāpūrṇamabhyeti ca satyabhāvam ||117|| yatraivānandayogaḥ kvacana nanu bhavet tatra pūrṇaḥ svabhāvo .ṭe veti tatra praśamapadamiyādyadyayaṃ bhedamohaḥ | tajjñāne jāgradādāvapi nikhilapade cinmahācakranātho yogī jāyeta nānāvyavahṛtapathago'pyullasanmantravīryaḥ ||118|| yathā hi kūpaṃ pracikīrṣureva prāpte jale yāti kṛtitvamekaḥ | kaścitpunarhastagatādi(vāri) mātrā- ditthaṃ paraprāptividhirvicitraḥ ||119|| anupāyamidaṃ tasmādupāyopeyayogataḥ | bhedabandhādvimucyeta kathaṃ vetarathā janaḥ ||120|| anupāye'pi caitasminkiṃcitsāṃbandhyavṛttitaḥ | upāyasyopadeśo'yaṃ śāstre'tra bahudhā kṛtaḥ ||121|| yathā lipyakṣarairbālāḥ satye varṇātmani [vartmani ceti pāṭhaḥ] sphuṭam | praveśyante tathā mūḍhāstaistairaupayikaiḥ kramāt ||122|| tadarthameva cādvaite paratattve'pi sādaram | pūjādhyānādi śāstre'sminnucitaṃ kiṃciducyate ||123|| yatkiṃcinmānasāhlādi yatra kvāpīndriyasthitau | yojyate bodhasadbrahmadhāmni brahmavilātmani ||124|| ātmānusārisadbhāvasamāveśadaśāśrayāt | tattatparakuleśānaśakticakrārcanākrame ||125|| 116) prayātyevāprayatnena karaṇatvaṃ svabhāvataḥ | kṛtvādhāradharāṃ camatkṛtirasaprokṣākṣaṇakṣālitām āttairmānasataḥ svabhāvakusumaiḥ svāmodasaṃdohibhiḥ [nandeti pāṭhaḥ] | ānandāmṛtanirbharasvahṛdayānarghārghapātrakramā- [ghīrghyapātreti pāṭhaḥ] ttvāṃ devyā saha dehadevasadane devārcaye'harniśam ||126|| evaṃ yatra kvacittiṣṭhetsvavimarśasvabhāvataḥ | tatra śaktitrayāveśastridhā tāvatprakāśate ||127|| navadhā bhāsamānasya [mānaśceti pāṭhaḥ] proktadvādaśacakrataḥ | viśrāntirekakṣaṇagā sāṣṭottaraśatasthitiḥ ||128|| ekaiva śatasaṃkhyā ca sā sthitiḥ pravibhāvyate | itthaṃ yatkiṃcanaitasya vacanaṃ yogino bhavet ||129|| tadeva japayogāya jāyate'nuttare pathi | antarindhanasadbhāvamanapekṣyaiva nityaśaḥ ||130|| yo jvalatyakhilākṣaughaprasṛtāgraśikhāśataḥ | tatraiva sarvabhāvānāṃ praveśaścedvimṛśyate ||131|| nūnaṃ jhaṭiti saṃpluṣṭasthūlarūpatayā haṭhāt | yānti bodhamahājvālāprakāśaikyaṃ svarūpataḥ ||132|| sa eṣa [eveti pāṭhaḥ] paramo homo bhairavīyakrame mataḥ | nijabodhajaṭharahutabhuji bhāvāḥ samyaksamarpitā yuktyā | jahati bhedavibhāgaṃ nijaśaktyā taṃ samindhate yasmāt ||133|| yadeva svecchayā sṛṣṭisvābhāvyavaśataḥ puraḥ | nirmimīte'kṣaviṣayaṃ taddhyānāyāvakalpate ||134|| nirākāre hi ciddhāmni viśvākṛtimaye sati | 117) phalārthināṃ kācideva dhyeyatvenākṛtiḥ sthitā ||135|| yathā hyabhedasaṃpūrṇe bhāve'pyudakamāharan | anyākṛtyapahānena ghaṭamarthayate rasāt ||136|| tathaiva parameśānaniyatipravijṛmbhaṇāt | kācidevākṛtiḥ kāṃcitsūte phalavikalpanām ||137|| yastu saṃpūrṇacidvṛttirna phalaṃ nāma vāñchati | tasya viśvākṛti dhyānaṃ sarvadaiva vijṛmbhate ||138|| kulayogina udriktabhairavīyarasāsavāt | ghūrṇamānasya yaḥ kaścitko'pyudeti yathā tathā ||139|| śarīragaḥ samāveśo modanadrāvaṇātmakaḥ | sā svīkṛtajaganmudrā mudrā nairuttare mate ||140|| eṣa yogavidhiḥ ko'pi kasyāpi hṛdi vartate | yasya prasīdecciccakraṃ drāgapaścimajanmanaḥ ||141|| lokenālokyamāno'pi dehabandhavidhau sthitaḥ | abhyeti yoge rūḍhena kṣaṇātkāmapi saṃvidam ||142||? atraiva tvasmatpūrvāryācāryāṇāṃ dhiṣaṇā bhṛśam | abhyamaṃsta bhavābhogavibhramāṇāmasaṃnidhim ||143|| vedasāṃkhyabhavedvādanyāyasaugatalaukikaiḥ | pañcarātrakriyāśāstrasiddhāntādibhirapyalam ||144|| ucitocitavijñānakriyāṃśaparibhāvakaiḥ | sarvaiḥ svaprakriyārūḍhaistaistairaucityayogataḥ ||145|| yatra bījasamāvāpakhananādikriyākramaḥ | akāri śāṃbhavānekaśākhābhiryo'tivistṛtaḥ ||146|| tasya cidbhairavataroḥ phalametadanuttaram | 118) āśramasthitacaryādyairjaṭājālāñjanāntakaiḥ [carvādyairiti pāṭhaḥ] ||147|| kṛtairapyakṛtairvāpi yatra no labhyate bhidā [bhidheti pāṭhaḥ] | tatraiva yoge viśrāntiṃ kurvatāṃ bhavaḍambaraḥ ||148|| himānīva mahāgrīṣme svayameva pralīyate | alaṃ hi carvyamāṇe'sminsarase saṃvidāsave ||149|| nissaranti mahollāsāḥ saṃkhyā yeṣu na vidyate | teṣāṃ ca prakaṭīkārāḥ kṛtāḥ prāgeva vistarāt ||150|| atrābhinavagupte tu tattve ke'pyeva niścitāḥ | ketakīkusumasaurabhe bhṛśaṃ bhṛṅga eva rasiko na makṣikā | bhairavīyaparamādvayārcane ko'pi rajyati nabhedamohitaḥ ||151|| nātra rūḍhasya kāryā syācchuddhiḥ kācana kutracit | aśuddhaṃ hi jagatyeva bhairavātmani kiṃ bhavet ||152|| aśuddhe'pi ca bhūtaughe kena śuddhiḥ pratāyatām | anavasthā bhaveditthaṃ vyarthānyonyāśritistathā ||153|| aśuddhasya tirodhāne śuddhaṃ nāma pralīyate | pratiyogikṛtaṃ taddhi na svabhāvena nīlavat ||154|| ata eva na kaścidāgraho viṣayāṇāṃ grahaṇe'pyapohane | parabhairavasaṃvidātmanaḥ svayamevocchalitā hi bhoktṛtā ||155|| sarvamatra vihitaṃ yato'munā vartmanā sakalameva yujyate | 119) mārgamevamapahastya kiṃcana kvāpi naiva nanu yāti yuktatām ||156|| tathāhi dīkṣā nāmeyaṃ yā malānāṃ nikartanī | sā bhedavādināṃ pakṣe kathaṃ nāmopapadyate ||157|| tathāhi yo malo nāma sa kathaṃ citsvabhāvakam | ātmānamāvṛṇīte kva vibhorāvaraṇakriyā ||158|| na ca prakāśastamasā jātu saṃvriyate yataḥ | prakāśodaya evāyaṃ dhvāntadhvaṃsakriyātmakaḥ ||159|| kiṃ cāvaraṇamuktaṃ hi raśmyādergatidharmiṇaḥ | pratighātātmakaṃ tatkiṃ vibhoragatidharmiṇaḥ ||160|| api vā jñeyatāmātratirodhaiva(dhānaṃ) hi saṃvṛteḥ | paṭādinā ghaṭādeḥ syānna svarūpānyathāsthitiḥ ||161|| na cātmānaścidātmatvājjñeyatvamadhiśerate | tadāvaraṇameṣāṃ [eteṣāmiti pāṭhaḥ] tu śabdeṣvapi na śobhate || 162|| nanvīśvarasya te jñeyā aṇavaḥ kathamīdṛśam | cidātmakaṃ hi na jñeyaṃ cidātmatvatirohiteḥ ||163|| saṃvijjñeyeti [vijñeyeti pāṭhaḥ] śabdo'yaṃ vandhyā me jananītyadaḥ | vākyaṃ smarayatīva svaṃ svātmasabrahmacāri yat ||164|| kiṃceśvarasya sārvajñyaṃ tāvatā pratihanyate | āvṛtānvetti nāṇūnyanna tveṣāṃ kācana kṣatiḥ ||165|| nanvanāvaraṇe nīle jñāturāvaraṇe sati | na darśanaṃ tathā bādhā [tathāvāṇuriti pāṭhaḥ] na sarvajño malāvṛtaḥ ||166|| maivaṃ tatra hi dṛgraśmīngacchataḥ pratihanti tat | paṭādi [paṭādivanneti pāṭhaḥ] na tu vijñāturastyāvaraṇasaṃbhavaḥ ||167|| 120) malaścāvyāpako vyāpturāvāraka iti sphuṭam | ghaṭe'pi vyomni saṃdadhyādaśūnyatvaṃ svarūpataḥ ||168|| ātmanaścādhikāryatvānmalaḥ kiṃcitkaro na cet | kathamāvaraṇāyaiṣa śakto nanu ca bhoḥ kimu ||169|| malasadbhāvamātraṃ hi tasyāvaraṇamucyate | malena sadvitīyo'ṇurāvṛtaḥ paribhāṣyate ||170|| hantānena nayenaiṣa [eveti pāṭhaḥ] śivamuktātmanāmapi | sthitamāvaraṇaṃ satyaṃ malasadbhāvamātrataḥ ||171|| kiṃcāvṛto malenātmā malameva na vetti kim | tadasaṃvedane tasya kiṃ malāntaramucyate ||172|| nanvataḥ kiṃ malaṃ vettu [vettumiti pāṭhaḥ] tarhi vidyākale vinā | sarvajñatvaṃ bhavet tacca malaṃ viditameva sat ||173|| jahātvātmābhyupāyaistaistairvicitraiḥ prakalpitaiḥ | kiṃcāvaraṇametena yasyātmani bhavet tataḥ ||174|| ghaṭādau jñātṛkartṛtve kathamasya bhaviṣyataḥ | nanu vidyākale kiṃcijjñatvakartṛtvade smṛte ||175|| itthaṃ vimūḍhamatayo vañcyante na tu paṇḍitāḥ | jaḍasvabhāvā māyaiṣā tatsūtiśca kalādikaḥ ||176|| acidātmā kathaṃkāraṃ cidabhivyañjanakṣamaḥ | abhivyaktā ca cidvibhvī kiṃcittvādiviśeṣaṇaiḥ ||177|| viśeṣyatāṃ kathaṃ nāma sāṃśavastūcitaṃ hi tat | nanu devaḥ kalāvidyākaraṇo vyañjayeccitam ||178|| vyanaktu sarvato hanta nāsyāśaktirathāgrahaḥ | 121) male sadātane cāsya kathaṃ muktirbhaviṣyati ||179|| raudrī (roddhrī) śaktirmalasyāsti sā ca kvāpi nivartate | kvāpi pravartate ceti dhigidaṃ mūḍhabhāṣitam ||180|| jaḍānāṃ ko'nusaṃdhiḥ syāt taṃ vinaitatkathaṃ bhavet | atha tatrāpi devasya hetutābhyupagamyate ||181|| kiṃ nimittamasau devastāṃ śaktiṃ saṃpravartayet | pravartitāṃ vā kiṃ nāma tāṃ nivartayate punaḥ ||182|| svātantryāditi cetpūrṇaṃ tadevāśrīyate na kim | malasya dhvāntarūpasya na ca pāko'sti kaścana ||183|| sa hyanyatādānayogāddhantyamuṣya dhruvātmatām | etena malasaṃbandhādīśvarecchāpracoditaḥ ||184|| bhogalobhakathāviṣṭaḥ paśuḥ sṛṣṭyānugṛhyate | iti yadbhaṇyate mūlahataṃ tajjanitaṃ tataḥ ||185|| svātmapracchādanakrīḍāmātrameva malaṃ viduḥ | svatantro hi vibhuḥ kiṃcitkiṃ na svātmani bhāsayet ||186|| yacca karmāpi nāmeṣṭaṃ tattāvatpravicāryatām | tathāhi karmasaṃbandhe sthite'pi kathamīdṛśaḥ ||187|| mahāpralaya ucyeta mahāsṛṣṭiśca vā katham | nanvīśvarecchayā tatra karmāyāti niruddhatām ||188|| karmaudāsīnyayogena karmāntaramapekṣatām | īśvaro'tha navā pūrvapakṣe saṃbhava eva ca ||189|| nasaṃbhave sa kutrāṃśe caiśvaryamadhigacchatu | karmataḥ sarvamevedaṃ syāt sṛṣṭipralayādikam ||190|| atha karmānapekṣo vā karmaṇāṃ rodhanaṃ tataḥ | 122) sadā niruddhānyeveśaḥ karmāṇi kurutāṃ vibhuḥ ||191|| nanu teṣāṃ svabhāvo'yaṃ yadbhogaprasavātmatā | kathaṃ svabhāva eṣa syādyaḥ paropādhitāṃ gataḥ ||192|| anapekṣo hi bhāvānāṃ svabhāvaḥ karmaṇāṃ tataḥ | īśaiṣaṇānapekṣāṇāṃ yadrūpaṃ tatsvakaṃ vapuḥ ||193|| kiṃ ca pralayalīnāni karmāṇi sthitibhāñjyapi | kiṃ prabodhayate devaḥ kiṃ nu dṛ(sṛ)ṣṭairhi taiḥ kṛtam ||194|| malapākāya cetso'pi sudūramapasāritaḥ | kiṃ cātmā vibhurevaiṣa sa kiṃ nāma karoti hi ||195|| iti pūrvaṃ vicāraśca vistareṇa prapañcitaḥ | mṛddaṇḍacakrasūtreṣu dhīmānkarteśvaraḥ sthitaḥ ||196|| kumbhakārasya kartṛtvaṃ kutrāṃśe nvavatiṣṭhatām | akṛṣṭapacyabījeṣu prarohaprasavādike ||197|| pūrvaṃ karotu hetutvaṃ na sasyeṣviti ko nayaḥ | idaṃ duṣkṛtametacca sukṛtaṃ phalabhedataḥ ||198|| iti yatpravibhaktaṃ kiṃ tatrāsyecchaiva jṛmbhate | svatantro yadyasau kasmātparapīḍākarīṃ nijām ||199|| icchāṃ gṛhṇāti yo nityaṃ karuṇārasanirbharaḥ | nanu svabhāvāttattādṛkkarmātaḥ phaladāyakam ||200|| prāyaścittādikaraṇācchāmyecceti vicārayan | devastathaiva tanute śāstraṃ citropadeśakam ||201|| śaivaṃ svabhāva etādṛkkarmaṇāmiti ko nayaḥ | bījamaṅkurasaṃsūtisvabhāvamiti mādṛśaḥ ||202|| pūrvavṛddhavyavahṛtervijñātuṃ prabhaviṣṇavaḥ | īśvarastu nijecchāto vinā na hi kadācana ||203|| 123) avalokitavānkarmaphalavaicitryacāturīm | tasmāddevaḥ sarvakartā yadi syā- tkartāraḥ syurnātmavargāḥ kathaṃcit | no kartāraste'pi cetkarmavandhyā- nuddiśyainānsarvakartā na devaḥ ||204|| itthaṃ ca bhedadṛṣṭyedaṃ karma nāma na mu(yu)ktimat | etāvānatra saṃkṣopo vyāso'nyatra tu darśitaḥ ||205|| saṃvedanātmako deva ekastasmātsvataḥ khalu | sarvakartā sa vaicitryātkarmayogīti bhaṇyate ||206|| māyā ca nāma viśvasya yā kāraṇamiti sthitā | sā dharaṇyantatattvāṃśagarbhā nityā yadi sphuṭam ||207|| pralayo na kadācitsyānnanu sa vyaktibhāvataḥ [vyaktyabhāveti pāṭhaḥ] | vyaktiṃ nāma na jānīmo vijñānaṃ grāhyatā yataḥ ||208|| tadīśvaraparajñānagrāhyatāsti sadātanī | tasyāmavidyamānāyāmīśvaraḥ kāraṇaṃ kutaḥ ||209|| sphuṭaṃ prakurute kumbhaṃ tadvadīśe bhaviṣyati | maivamantarbahīrūpakaraṇapravibhedataḥ ||210|| sphuṭāsphuṭādivijñānaṃ yuktaṃ kumbhakṛti sphuṭam | īśvarasya sphuṭodārapūrvavijñānaśālinaḥ ||211|| ko na jñāto bhavedbhāgo yatrāpi vyaktyapekṣitā | satkāryavādināṃ deśe kāraṇe'pi sphuṭaṃ sthitam ||212|| viśvamityapi māyāyāṃ sphuṭaṃ syādasamañjasam | vyāpakāśca śivātmānastattvaiḥ sākaṃ parasparam ||213|| kathaṃ ca nāma vidyantāṃ vyāpakatvatirohiteḥ | 124) vikāsaḥ paramo vyāptiḥ saṃvido bheda ucyate ||214|| māyīyaṃ kañcukavrātaṃ tathā karaṇasaṃcayaḥ | vicāritaḥ pūrvameva kāryavargaśca carcitaḥ ||215|| yāvacchivapadādhyāsavandhyaṃ viśvaṃ na visphuret | tatsvātantryakathāmātrametadityavadhāryatām ||216|| evaṃ malādyabhāve hi kā dīkṣā ko hi dīkṣakaḥ | dīkṣāpātraṃ ca ko vā syāditi kiṃcinna yujyate ||217|| śiṣye'dhvanyanale kumbhe maṇḍale srukkarādike | samastādhvakṛto nyāsaḥ kathaṃ vāpyupapadyatām ||218|| nahi tāvanta eva syurnanu saṃkalpanāvaśāt | śodhyaśodhakabhāvo'yaṃ sarva evodito nanu ||219|| kalpitaṃ cetphaletsatyaṃ manorājyārjitaśriyaḥ | jayanti nākasāmrājyalābhaviśrāntiyogataḥ ||220|| kiṃ nāma balavadrūpasaṃkalpapathavartinaḥ | phalanti na tathā bhāvā dhyānādiviṣanāśavat ||221|| saṃkalpadārḍhyamityeva dhyānaṃ saṃśayarūṣitam | dhyānaṃ ca na phaledeva svayaṃ pakṣadvayāgrahāt ||222|| hanta saṃkalpanāyogādyadi jāyet tatphalam | kimasaṃvinmayānbhāvānvāhyānkāṃścidabhīpsasi ||223|| saṃkalpenaiva saṃskāraḥ kuṇḍāgniguruśiṣyagaḥ | sa eva ca phalābhāsī tatsaṃvidavaśiṣyate ||224|| saṃvidaśca svatantrāyāstathārūpāvabhāsanam | dīkṣeti kila mantavyaṃ mucyante jantavo yayā ||225|| ata eva tilājyādeḥ svarūpe grahaṇe mitau | kramo vā niyamo neha kaścicchāstre nirūpitaḥ ||226|| 125) nanu mantreṣu kiṃ nāma niyamaḥ sarvavarṇabhāk | rūpaṃ paraṃ hi kathitaṃ dīkṣāpi na tathā katham ||227|| evamevārṇadāhasya yadbhāvānsaṃmataṃ hitam? | kiṃ tu tāvati ye rūḍhiṃ na prāptāstānprati dhruvam ||228|| māntro'yaṃ niyamaḥ prokta upayogaṃ ca gacchati | pratibuddhā hi te mantrā vimarśapathavartinaḥ ||229|| svatantrasyaiva ciddhāmnaḥ svātantryātkartṛtāmayāḥ | mayā(ntrā) viśantyevācāryaṃ taṃ tādātmyaniyogataḥ ||230|| svatantrīkurvate yānti karaṇānyapi kartṛtām | itthaṃ dīkṣādividhaye ye'pyanye vidhayo matāḥ ||231|| kiṃ nāma kurvatāṃ kṛtyaṃ niṣedhaṃ tvapi vā katham | te'pyatraivopapadyante tatsarvaṃ vihitaṃ tviha ||232|| sarvaṃ caitadamutraiva pratiṣiddhaṃ yataḥ sphuṭam | pratiṣedhe darśite'sya kiṃ cādvaitapathāśritaḥ ||233|| pratiṣedho'pi vihitaḥ so'pi ca pratiṣidhyate | itthaṃ svasaṃvidambhodhiḥ svātmani procchalatyayam ||234|| itthaṃ ca viśvamevedaṃ jagadānandasundaram | tadvipakṣaṃ ca bhedāṃśamitthaṃ kṣapayatetarām ||235|| parameśamukhodbhūtajñānacandrasya sarvataḥ | tāvatā svaprabhābhārabhāsvarāḥ sumarīcayaḥ ||236|| śivacandrāṃśusaṃghātapātamātravilāpitaḥ | samastabhāvaśītāṃśu(nāṃśa)kālakūṭo rasāyate ||237|| tatrāniśaṃ nimañjantastadrasāpānaghūrṇitāḥ | tadrasībhūya tiṣṭhāmaḥ śuddhāstāpatrayojjhitāḥ ||238|| 126) parameśamukhaṃ tu śaktiruktā bhavatīcchā nanu sodbhavaṃ gatā | pratipadyata īśvarādibhinna- sthitivijñānaśaśāṅkaśaktivṛttam ||239|| śaśinaḥ kila tasya sarvato yaḥ paripūrṇaḥ prasṛto marīcipuñjaḥ | iyameva hi sā kriyātmikoktā parameśasya jaganmayī svaśaktiḥ ||240|| tadidaṃ trikaśaktinirbharaṃ paramaṃ bhairavameva jṛmbhate | natu tadvyatireki saṃbhavet svavijṛmbhā vijayo'sya kīrtitaḥ ||241|| tata eva jagajjayantyamī sphuṭamarthaḥ prakaṭo'pi yujyate naḥ | bahuvācakayoga īdṛśaṃ tat paripūrṇatvamamuṣya vākyabhedam ||242|| ityeka eva śloko'yaṃ cidātmā bhairavaḥ svayam | samastabhāvasaṃdarbhanirbharo vyākṛtaḥ sphuṭam ||243|| saṃsāragaranāśāya dārḍhyā(tārkṣyā)dhiṣṭhitadṛṣṭayaḥ | viśva(ṣa)mevopayuñjānāḥ prāpnuvantyāmṛtīṃ sthitim ||244|| iti darśitametāvatsvaprākāśasvasaṃvidā | siddhaṃ tadvyatirekeṇa na kiṃcideva kalpate ||245|| yāvatsvasaṃvidviśrāntaṃ yattāvattatsadeva hi | kālāntaravyapekṣe hi satyatvaṃ syānna kutracit ||246|| 127) saṃvidaḥ kālayogaśca vistareṇa nivāritaḥ | tatsvasaṃvidyathā deśaṃ vitaredvartate tathā ||247|| tathā saṃvidyakṣamaye(yyāṃ) nikaṣāśmani ropitam | na yattatsaṃśayāyaiva śāstre'pyuktamavastu tat ||248|| svasaṃvidanupārohi pralāpānna viśiṣyate | tacchāstraṃ prakriyā sā ca yatsaṃvidi vivartate ||249|| hṛdayājjagato jātāḥ sarvasyaite kṣayodayāḥ | svapnasyeva suṣuptākhyātsvasaṃvicchāstracarcitāḥ ||250|| rūpālokamanaskārasāmagrī saṃhṛtiḥ sthitiḥ | sṛṣṭirnimeṣonmeṣau ca satāṃ saṃkocakalpanam ||251|| ityādikā mātṛmeyamānarūpā sthitiḥ sadā | svasaṃvidaḥ supūrṇāyāḥ prapañcaracanā svayam ||252|| sarvasarvātmadigdeśakālākārā svayaṃ hi sā | satyamithyātvanirṇītistata eva hi jāyate ||253|| ācāryotpaladevo'pi tadetadupadiṣṭavān | bahiḥ sadasadātmāpi svasaṃvidi madīyadṛk ||254|| paśyatviti svatantrasya niyatiḥ sendriyābhidhā | saiva rūḍhā śivādā ca krimeḥ svāṃ saṃvidaṃ śritā ||255|| tadeva deve saṃsāraḥ sa śivaḥ parameśvaraḥ | tatra viśrāntimāpanno mukta ityabhidhīyate ||256|| etatprasādājjivanti brahmādyāḥ sthāvarāntakāḥ | aviluptā sadā seyaṃ saṃvittiriti gṛhyatām ||257|| vibhāntyapi hi sā devī na tayā rahitaṃ kvacit | 128) ātmānaṃ sādhayetkvāpi kvāpi dūṣayate kvacit ||258|| anyathaiva sthāpayate na ca [cāyātīti pāṭhaḥ] yāti vikāritām | sādhanādūṣaṇānyatvavandhyāpi parameśvarī ||259|| bhāsate ca tathātvena tatsvatantrā sphuṭā hi sā | śrīmānmaheśvaro devaḥ pūrveṣāmapi yo guruḥ ||260|| sa etadeva provāca lokānugrahahetutaḥ | mūḍhāḥ kiṃ niḥsāre vāyasaviraṭitakalpe tiṣṭhata vacasi vṛthaivaṃ svāṃ saṃvidamāvarjya | saṃviddevatayaiva yadādiṣṭaṃ [yadanādiṣṭamiti pāṭhaḥ] nikaṭe'pyatha sarva ādriyamāṇāstattaddeśe jīvanmuktā bhavanti ||261|| tadatra nītau saṃvittirevāsau gururucyate | giratyeva yato viśvaṃ sṛṣṭisaṃhṛtiyogataḥ ||262|| tadatra mukhyā yā rūḍhiḥ saṃbandhaḥ para ucyate | enayā yadyadādiṣṭaṃ jñānaṃ sāṃsiddhikaṃ tu tat ||263|| yatrāsmadguruvargasya sthitā nityavyavasthitiḥ | traiyambakādisaṃtānabhedo yasmātpravartate ||264|| yatroktaṃ pūrvamajñānatādātmyaṃ naśyatītyapi | svasaṃvidastu vaicitryaṃ gṛhṇatyā bhātyayaṃ tataḥ ||265|| antarālamahaddivyādivyādiḥ śāstrasaṃgamaḥ | tattvavannijavāgaṃśūngurorātmavinirmitān ||266||(?) * * * * * * * * * * * * * * * * prādhānyaṃ prakaṭaṃ svasaṃvidaḥ | gurutaḥ kila śāstrataḥ svataḥ 129) tadayaṃ mukhyatayā kṛtaḥ śramaḥ ||267|| śāstravṛttiparatantrito guruḥ svātmasaṃvidi ca tatpratiṣṭhitam | tena sarvamidamātmasaṃvidā siddhimeti nahi jātvasahyatām ||268|| etacchāstraṃ prayatnena carcyatāṃ he mumukṣavaḥ | mā vṛthaivāyurāyastamanyaśāstreṣu nīyatām ||269|| abhedadṛṣṭiryā kācidbhedadṛṣṭirathāpi vā | sātraivāyāti nirvāhaṃ tenaitatpravicāryatām ||270|| svapnakālaparijñātavī * * * yathā tathā | etacchāstrasamabhyāsaprabuddhahṛdayaḥ sadā ||271|| svasaṃvideva tacchāstraṃ sā cāpekṣāvivarjitā | tathā yadyabhidhīyeta svataḥ prāmāṇyamucyatām ||272|| śāsanaṃ śāsitavyaṃ ca śāsakaṃ ceti yatkila | tattatrākālakalitaṃ svātantryādvaitasundaram ||273|| tāmavasthitimātmīyāṃ garbhīkṛtyānapāyinīm | śrīkaṇṭhanāthaḥ provāca śrīmatkiraṇaśāsane ||274|| sarvametatpravṛttyarthaṃ śrotṝṇāṃ tu vibhedataḥ | arthabhedāttu bhedo'yamupacārātprakalpyate ||275|| phalabhedo na kalpyo'tra kalpyaścedayathāyatham | daśakāṣṭādaśāṣṭāṣṭabhedabhinnamidaṃ vibhoḥ ||276|| śivasadbhāvalābhaikaphalaṃ tallābhaprotsuke | adhikāriṇyaṇau [evaṇoriti pāṭhaḥ] jātikulavarṇādyanādarāt ||270|| 130) pravṛttamekavākyatvaṃ yāvadāsādya vartate | aṅgāṅgivṛttavaicitryāttāvadekamidaṃ viduḥ ||278|| trikaśāstraṃ tathābhūto gururatrādvayātmakaḥ | tadanantaravākyāṃśapuñjaḥ prakaraṇāni ca ||279|| māyīyabhedavṛttāntasphuṭabhāve bhavanti ca | tathāpi śivasaṃprāptirmukhyamante phalaṃ sthitam ||280|| adhikāri caika eva śivatāvāptibhājanam | tathāpi tāvanmātre ca jāte prakaraṇātmani ||281|| yādṛkphalaṃ sphuṭaṃ mukhyaṃ [mukhyaparyanteti pāṭhaḥ] paryantaphalamaṅgi vā | tadaṅgaṃ vā tadvipakṣe parapakṣe paraṃ ca vā ||282|| api tattadvipakṣāṃśasamudbhāvanabhājanam | tathocitaśarīrādestathā [yatheti pāṭhaḥ] saṃskārabhāginaḥ ||283|| guroḥ śiṣyasya cāpyuktastādṛśo'dhikriyākramaḥ | tathā ca mṛtyuvidhvaṃsirasāyanavidhiṃ śritaḥ ||284|| pūrvaṃ saṃskāralābhāya kvāthavāntivirecanaiḥ | dīkṣayā yā ca vikṛtā (tiḥ) nottaratra kriyāvidhau ||285|| tenādhikāriniyamastaddehavidaśādijaḥ | tenocyate vaiṣṇavādyāḥ paśuśāsanasaṃśritāḥ ||286|| na śaive'dhikṛtāstantre na śaivā vāmagocare | te'pi no dakṣiṇe te'pi na syuḥ kulamate trike ||287|| uktaṃ śrībhairavakule pañcadīkṣākriyocitaḥ | gururullaṅghitādhastyasrotā vā trikaśāstragaḥ ||288|| itthamekādhikāritvamātmatattvasamāśrayāt | 131) saṃskārāśraya * * * bhedādbhinnādhikāritā ||289|| svacchandatantre tenoktaṃ sarvaśāstre śivaḥ phalam | yataḥ śivodbhavāḥ sarve śivadhāmaphalā iti ||290|| tatraiva ca punaḥ proktamūrdhvatattvavivecane | yanna sāṃkhyairna yogīndrairna priye pāñcarātrikaiḥ ||291|| ityādi yāvadākṣiptaṃ vādināṃ tu śatatrayam | triṣaṣṭhyā cādhikaṃ te hi tāvanmātravivecakāḥ ||292|| kathaṃ syuraparicchinnaśivatattvavidātmakāḥ | atha tatrāṃśamātre'pi śivasadbhāvameva te ||293|| āropayeyustattāvannaiva suspaṣṭasaṃgati | devadattādivākye hi sarvataḥ pūrva(rṇa)vigrahe ||294|| devadattapadaśrotā tāvanmātrapade katham | samagrapūrvavākyānāṃ samāropaṃ kariṣyati ||295|| kathaṃ cādhigamastasya tāvato'rthasya vākyataḥ | tasmādeveti cettarhi na padaśrotṛtā na ca ||296|| tāvanmātrasya so'styartha itthaṃ prakṛtigocare | samagraśivaśāstrārthajñaptyā saṃpūrṇarūpayā ||297|| yogasāṃkhyārhatanyāyapāñcarātraśrutismṛtīḥ | yadyeva śivatattvena saṃpūrṇaṃ parikalpayet ||298|| tāvadastu natu sphārastāvāṃstatreti carcitam | jñaptiśca śivatattvasya tatsaṃskārapuraḥsarā ||299|| anyathā pratyavāyaḥ syādupadeṣṭrupadeśyayoḥ | tatsaṃskāragrahaścetsyātkāmaṃ śāstrārtha īdṛśaḥ ||300|| na tu vaiṣṇavatā tasya sāṃkhyatā śrautatāpi vā | 132) anyasaṃskāramūrdhvordhvaṃ gṛhītvāpyanutiṣṭhati ||301|| vaiṣṇavādyeva tarhyasya pratyavāyo mahattaraḥ | nanvadvayapade'muṣminkeyaṃ mukhyā prakalpanā ||302|| kiṃ brūṣe svayameva tvaṃ bhedopahatavṛttikaḥ | etadeva paraṃ dvaitaṃ bhavāneva hi saṃśritaḥ ||303|| yadahaṃ vaiṣṇavo bhūṣṇuḥ śaive kiṃ nādhikāravān | tatsvayaṃ bhedamūḍhastvaṃ bhede ca niyaterbalāt ||304|| tatastaiḥ pratyavāyaḥ syādyoga ityupapāditam | kiṃ ca tādātmyayogena devatā pūjyate tataḥ ||305|| viṣṇutādātmyamāpannaḥ kathaṃ rudraṃ prapūjayet | gītāsu ca tato gītaṃ yo yacchuddhaḥ sa eva saḥ ||306|| tādātmyabhāvanā yogāḥ phalaṃ mantrāḥ sva * * * | dadyustadbhāvitātmātaḥ phalakāmasya siddhidaḥ ||307|| mokṣakāmasya tacchāstramokṣalipsorapi sphuṭam | taddoṣabhāvanākrāntaḥ kṣamastāvati yojane ||308|| mukhyastāvadayaṃ kalpo yo yatraiva pratiṣṭhitaḥ | nityaṃ tādātmyamāpannaḥ sa tatrādhikṛtastviti ||309|| ata eva tato grāhyaṃ jñānamityabhidhīyate | sa hi tādātmyamāpannastadbhāvanavidhikramāt ||310|| śiṣyastadaiva [tatraiveti pāṭhaḥ] śāstraṃ tu gṛhṇanpūrvāparakramāt | kathaṃ svabuddhyā saṃdhattāṃ tāvadyattena saṃhitam ||311|| yastu saṃdhātumīheta sa sākṣātparameśvaraḥ | tasya kiṃ vā guruḥ kruyātso'nyeṣāṃ gururucyate ||312|| 133) nānyato vedavidbhyaścetyata eva hi manvate | tasmāttādātmyamāpanno gururityabhidhīyate ||313|| sa ca yāvati yatraiva [tatraiveti pāṭhaḥ] tatra tāvati nānyathā | nanu vaiṣṇavaśāstrārthastatkālaṃ śivabhāvanāt ||314|| tādātmyaṃ gurutāṃ hanta pūrṇadhīḥ pralapatyayam [tyalamiti pāṭhaḥ] | rāmarāvaṇanāṭyeṣu nahyetā naṭabhūmikāḥ ||315|| nepathyādiparāvṛttyā yenānyatvaṃ prapadyate [pravartate iti pāṭhaḥ] | vaiṣṇavo viṣṇurevāhaṃ taddāso veti carcayan ||316|| idānīṃ na tathāsmīti kimetatsusamañjasam | atra hyekatamā saṃvinmithyājñānatvamaśnute ||317|| yayā [yatheti pāṭhaḥ] sa eva patitaḥ śiṣyo vā patito bhavet | tasmānmukhyo hyayaṃ kalpaḥ pratiśāstraṃ gururguruḥ ||318|| uktaṃ svatantraśāstreṣu nāsau siddhiphalapradaḥ | anyaśāstrarato yaḥ syāttacchāstranirato'pi vā ||319|| loke'pi yāvadīdṛkṣaḥ pravādo jyotirādike | viṣṇorbhāgavatā magāśca savituḥ śāṃbhorjaṭābhasmino mātṝṇāmatha mātṛmaṇḍalavido viprāstvatha brahmaṇaḥ | śākyāḥ sattvahitasya buddhavapuṣo nagnāstathaivārhato yo yairdeva upāsyate svavidhinā taistasya kāryā kriyā || ata evādhikajñānaśālī saṃnihito yadi | deśe tatra bhavennānā nādhikārasya bhājanam ||321|| yastvasminpūrṇasaṃbodhe rūḍho vāstavaśāsane | 134) uttarottararūḍhyarthaṃ śiśoḥ karaṇamānasam ||(?) 322|| phalasaṃpattaye vāpi bhāvāṃśavaśaśālinaḥ | anugrahaṃ sa vai kuryātpūrṇatvādūrdhvavṛttitaḥ ||323|| nanvadvaye kimūrdhvaṃ syānna kiṃcidbhedamohitāḥ | bhavantastvadharāvasthā bheda evādharo yataḥ ||324|| tasmādye kecanānye syuḥ paśuśāsanavartinaḥ | vaiṣṇavāḥ saugatāḥ śrautāstathā śrutyantavādinaḥ ||325|| ityādayo nādhikṛtā jātucitpatiśāsane | uktavānyatra śāstreṣvapyadhikārivivecane ||326|| yo vaiṣṇavo manuṃ dadyācchaivaṃ mūḍhamatiḥ śiśoḥ | taṃ pāpaṃ vañcakaṃ matvā śiśurnyāyyaṃ samācaret ||327|| ihāpyuktaṃ mokṣadaḥ syāt svabhyastajñānavāniti | abhyastaṃ ca paraṃ jñānaṃ yato nāstyeva vicyutiḥ ||328|| paramādvayavijñānānna khalvapyasti vicyutiḥ | svātmapakṣasthitāśeṣajñānanirbharavṛttikaḥ ||329|| kathaṃ ko vā kuto vāpi cyavatāṃ tiṣṭhatu kva vā | itthaṃ ya eṣa śāstrārthaḥ sthitaḥ śaktiprabhāvataḥ ||330|| antaḥ kṛtāśeṣatattvavarṇādibharanirbharaḥ | sarvābhidho bhairavātmā so'yameva svarūpabhāk ||331|| śāstre'sminparameśena jñānacandrākhyayā kṛtaḥ || tadvyākhyātamidaṃ prasannagahanaṃ vākyaṃ mayā svāgama- prāmāṇyapratipādanakramavaśāttattatprasaṅgādapi | atrārūḍhadhiyāṃ pramāṇamahimā viśvādvayoddāmito bhātīti svayameva satyahṛdayā jñāsyanti kiṃ ślāghitaiḥ || 135) ye samyakpravicāriṇo nanu śivāḥ kastānprati prodyamaḥ kiṃ tairye pravimarśadūraśikharārohakrame paṅgavaḥ | pāṣāṇāyitavṛttayaḥ punaramī ye śāstravandhyā narāḥ saṃrambhaḥ pralayāmbudheriva tataḥ svātmanyayaṃ ghūrṇate || saṃśāmya svayamātmani tyaja javājjvālājaṭāḍambarān bhoḥ kalpānala dāhyamasti bhavato nādyāpi kiñcidyataḥ | tvatprollāsavighūrṇanāghanaghuraddhorasphuliṅgāśatai- rviśvaṃ vyāpya vilīnatāṃ gatamidaṃ drāktvatprakāśātmakam || pravarapuranāmadheye pure pūrve kāśmīriko'bhinavaguptaḥ | mālinyādimavākye vārtikametadracayati sma ||335|| iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryābhinavaguptapādaviracite śrīmālinīvijayottaraślokavārtike dvitīyaḥ kāṇḍaḥ || śubhāya *? bhavītu || śrīmatpratāpabhūbharturājñayā prītaye satām | madhusūdanakaulena saṃpādyedaṃ prakāśitam || ########### END OF FILE #######