#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00341 Uniform title: mātṛkācakraviveka Author : svatantrānandanatha Editor : Pandit Lalita Prasada Dabral Description: Volume 50 of the Princess of Wales Saraswati Bhavana Texts. Edited and with an introduction by Pandit Lalita Prasada Dabral. Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Februrary 21, 2016 Publisher : Princess of Wales Saraswati Bhavana Texts Publication year : 1934 Publication city : Benares Publication country : India #################################################### || śrīḥ || mātṛkācakravivekaḥ | svatantrānandanātha viracitaḥ prathamaḥ khaṇḍaḥ | jāgratsuṣuptikṛtadakṣiṇavāmabhāgāṃ svapnasvabhāvaparikḷptajaghanyabhāgām | iha khalu paramaśivabhaṭṭārakasya prāṇabhūtayā vidyāvidyobhayacamatkāramayyā svarasavāhinyā vimarśaśaktyā samunmīlitāsu bāhyābhyantaravividhavicitrasiddhāntavipratipattiṣu viluṭhato lokasyānugrahāya śivaprayuktaḥ svatantānandanāmā mahāsiddhaḥ svarasiddhatayā nikhilavāṅmayanidānatayā ca mahāpramāṇasya mātṛkāmahāmantrasyārthopadeśena nikhilasaṃśayanirāsanirākulaṃ paramārthasvarūpaṃ nirūpayitukāma ādau mahāmantrārtharūpiṇīṃ bhagavato mahādevasya mahāśaktiṃ granthasya pāramparyapravṛttirūpābhīṣṭasiddhaye parāmṛśati-jāgradityādi | suptinivṛttau ghaṭapaṭādīnāṃ cidvedanānusandhānadaśā jāgrat suṣuptirjaḍanidrā krameṇa tābhyāṃ kṛtau dakṣiṇavāmapārśvau yayā tām | jāgrataḥ kriyārūpatayā dakṣiṇabhāgatvaṃ karmapradhānaḥ khalu dakṣiṇabhāgaḥ śarīre'nubhūyate | nidrātmikāyāḥ suptervāmabhāgatvaṃ vāmabhāgaḥ khalu niṣkriyaḥ strībhāgaḥ | svapnetyādi | p. 2) turyātituryaghaṭitānanahṛtpradeśāṃ prāṇeśvarīṃ paraśivasya parāmṛśāmaḥ || 1 || anivṛttāyāṃ suptau mānasiko bhedaḥ saṃsāraḥ svapnaḥ sa eva svabhāvo'vasthāviśeṣaḥ tena parikḷpto jaghanyabhāgo yonibhāgo yayā tāṃ suṣuptijāgranmadhyadaśāyāḥ svapnasya madhyāṅgaucitye vikalpodayasthānatvādyonitvamuktam | evaṃ ca suṣuptiḥ saṃsārasya garbhadaśā svapnaḥ prasavadaśā jāgrat pravṛddhidaśeti veditavyam | evaṃ jīvāvasthātrayātmakaṃ trikoṇaṃ śarīracakrasthitamanusandhāya tatraiva sthitaṃ śivatrikoṇamanusandhatte - turyeti | turyaṃ caturdaśā | cetyavyāptima(ti)tī | jīvāvasthātraye citkāraṇakasya cāsya cinmayatvānusandhānadaśā turyam | tatrāpi yadyapi cidvyāptiviṣayabhūtajāgradādyavasthātrayavaśādavasthātrayasambhavaḥ tathāpi sarvavyāptimattvācciteraikyena vaicitryābhāvādekavidhatvamuktaṃ turyasya | atītaturyaṃ turyātītaṃ saṃsārakalaṅkāspṛṣṭaśuddhāntarmukhacidviśrāntiḥ tābhyāṃ krameṇa ghaṭitamukhahṛdayabhāgām | turyasya jāgradādidaśāvijṛmbhamāṇacetyakavalanānmukhatvamuktam | mukhaṃ hi carvaṇavyāpāravat | atituryaṃ nikhiladaśāprāṇabhūtamiti hṛdayatvenoktam | evaṃ ca jāgradādidaśācatuṣṭayātmakacaturasracakrasya athavā jāgradādyupādhivaśāt turyasyāpi traividhayabhimāne śivajīvatrikoṇadvayaśleṣasambhāvitaṣaṭkoṇacakrasya vā śarīrarūpeṇāvasthitasya madhye cakranābhipade hṛdayadeśe turyātītaviśrāntyātmanā prāṇakalayā sphurantīṃ caturaṅgāṃ ṣaḍaṅgāṃ vā paramaśivasya prāṇeśvarīṃ sattāsaṃpādanīyam | anena pañcāvasthottarā sārvatrikatayā akhaṇḍarūpiṇī paramaśivadaśā kācidaṅgīkṛteti śivādhikyamuktam | prāṇeśvarīmityanena yadyapi sā paramaśivadaśā sambhavati tathāpi tasyāścitsārabhūtavimarśaśaktyadhīnā satteti śaktyutkarṣaḥ parigṛhīta iti vijñeyam | parāmṛśāma ityanena namaskārādeḥ sarvasyā api kriyāyāḥ paryālocane vimarśamātratvameveti sūcitam || 1 || p. 3) sparśasvarollikhitajāgarasuptyavasthā- mantaḥsthasūcitasuṣuptyudita prabodhām | ūṣmoktajāgaradaśoditasuptyavasthāṃ mantrotkarasya jananīṃ manasā viśāmaḥ || 2 || atheyameva pañcāvasthātmakapañcāvayavamūrtiḥ sakalasiddhāntasamaṣṭirūpiṇī paramaśivaśaktirmātṛkāmahāmantreṇocyate ityāha - sparśetyādi | kādayo māvasānāḥ sparśāḥ sṛṣṭipralayaviṣayatvāt akārādivisargāntāḥ svarāḥ uccāraṇe saṅkocavikāsabāhulyānnādakalpā nādā evetyarthaḥ | svaro nādaḥ | sparśaiḥ svaraiśca krameṇa ullikhite bodhite jāgarasuptidaśe yayā tāṃ sparśairjāgaraṃ svaraiḥ suptiṃ ca vyañjayantīmityarthaḥ | antaḥsthetyādi | yaralavā antaḥsthā svarasparśayorantarmadhye tiṣṭhantīti tathoktāḥ | taiḥ sūcitaḥ bodhitaḥ suṣuptyuditaḥ suṣuptidaśāyāmevoditaḥ na tu jāgaravatsuptivirāme prabodhaḥ ghaṭapaṭādyanusandhānarūpo bodhaḥ svapnamiti yāvat yayā tām | antaḥsthavarṇeṣu svapnadaśāmavagamayantīmityarthaḥ | ūṣmetyādi | śaṣasahā ūṣmāṇaḥ | pāribhāṣiko'yaṃ śabdaḥ | athavā saṅkucitarūpatayā jaḍānāṃ sparśavargāṇāṃ punaḥsaṅkocatyāgarūpa ūṣmādivikṛtatāprārambhalakṣaṇaḥ prayatnaviśeṣaḥ yeṣu varṇeṣviti ūṣmāṇastairuktā jāgaradaśāyāmevoditā utthitā suṣuptyavasthā jāgarādūrdhvaṃ supteḥ prāgbhavantī yoganidrākhaya jīvāvasthā turyaṃ yayā tām | mantrotkarasya bālā śrīvidyā parā mahārthaśāmbhavī caraṇavidyādi pāralaukikasya pañcākṣaryaṣṭākṣaryādeḥ laukikasya mantrasamudāyasya jananīṃ kāraṇabhūtāṃ mātṛkāmityarthaḥ | manasā vimṛśāmaḥ sakalamṛlatayā sakalasiddhihetutvāt vividhasamayasamutpāditaparamārthaviṣayasaṃśayasamucchedimahāpramāṇatvāc ca tadekāgracittā bhavāma ityarthaḥ | atroṣmavarṇokte turye kṣakārarūpakūṭākṣaraviṣayasya turyātītasya samullekhanaṃ ca vivakṣitamiti niravaśeṣaṃ prameyam || 2 || p. 4) saṅkocasaṃśrayaṇavarjanabhāvabhaṅgyā jāgratsuṣuptidaśayorgamakau prayatnau | dvau spṛṣṭatāvivṛtate viditau sudhībhiḥ sparśasvarākṣaragatau pariśīlayāmaḥ || 3 || sparśādibhirvarṇaiḥ jāgradādayo daśā jñāpyanta ityuktam | jñāpyajñāpakayorabhidhālakṣaṇādiṣu kenacitsambandhena bhavitavyam | ko'yamatra sambandha ityāśaṅkyāha - saṅkoceti | saṅkocasya saṃśrayaṇe parigrahaḥ varjanaṃ tattyāgaḥ tayorbhāvaḥ svabhāvaḥ saṃsthanaviśeṣa iti yāvat | tasya bhaṅgyā prakāreṇa sādṛśyenetyarthaḥ | jāgratsuṣuptidaśayoryathākramaṃ gamakau jñāpakau dvau yathākramaṃ sparśasvarākṣaragatau spṛṣṭatāvivṛtate dvau prayatnau | spṛṣṭatā nāma kaṇṭhatālvādīnāmadharordhvabhāgasaṅghaṭṭanarūpo varṇoccāraṇaprayatnaḥ vivṛtatā nāma saṅghaṭṭitasya kaṇṭhādibhagadvayasya punarvighaṭṭanaprayatnaḥ | kaṇṭhādibhāgayoḥ saṅghaṭṭanameva spṛṣṭatā vighaṭṭanameva vivṛtatā | etayoḥ saṅkocagrahaṇatattyāgalakṣaṇau prayatnau sādṛśyājjāgrat suṣuptyorbodhakau | abhinayanād vyañjakāviti bhāvaḥ | yathā aṅgulimukulanādirvyañjakaḥ tadvaditi bhāvaḥ | ghaṭapaṭādigrahaṇapade jāgrati tvātmanaḥ saṅkocabhāvaḥ viśrāntipade suṣuptu tu pūrṇabhāva ityetadanubhavavedyam | ato jāgratsuṣuptyoḥ sparśasvarakadambakābhyāṃ saṅkocagrahaṇatattyāgarūpamavasthāsādṛśyaṃ prekṣāvadbhiraṅgīkriyata eva | tadeva sādṛśyaṃ vyaṅgyavyañjakasambandhakalpakamityabhiprāyaḥ | sudhībhirviditāviti viśeṣaṇena varṇānāmavasthānāṃ ca vyaṅgyavyañjakasambandhanidānabhūtau prayatnau prekṣāvanmātragamyāvityuktānāṃ varṇānāmeva daśāgamakatve'pi saṅkocatattyāgarūpamavasthāsādṛśyaṃ varṇānāṃ prayatnamūlamiti prayatnayoravasthāgamakatvamupacaritaṃ pariśīlayāma ityetatprayatnaparyālocanamevāsmābhirapyanusandhīyate nātaḥ paraḥ samādhirityupadiṣṭam || 3 || p. 5) spṛṣṭiryavargaviṣayā vivṛtatvayuktā spṛṣṭyanvitā vivṛtatā ca śavarganiṣṭhā | tau svapnaturyadaśayorgamakau prayatnā- vetau smarāmyasakalāparipūrtipūrtyoḥ || 4 || athāntaḥsthoṣmaṇāṃ svapnaturyagamakatve sambandhamupapadayatispṛṣṭirityādi | yavargaviṣayā spṛṣṭḥ spṛṣṭatā prayatna vivṛtatvayuktā miśraprayatna ityarthaḥ | atra spṛṣṭatāyāḥ prādhānyaṃ vivṛtatāyāstu tadanuvṛttyā guṇatvam | evaṃ ca yavargoccāraṇaprayatnasya spṛṣṭatāyā vivṛtatvasaṅkīrṇatayā asamagratve īṣatspṛṣṭatvamiti vivekaḥ | śavargoccaraṇaprayatnasya vivṛtatāyāḥ spṛṣṭatāsaṅkīrṇatayā sāmagryabhāve īṣadvivṛtatvameveti veditavyam | ata evaitau prayatnau asakalāparipūrtipūrtyoḥ asamagrasaṅkocapūrṇabhāvayoḥ svapnaturyadaśayoḥ yathākramaṃ gamakau īṣatsaṅkocarūpasya svapnasya īṣatspṛṣṭatā īṣatpūrṇarūpasya tūryasya īṣadvivṛtatā ca pūrvavatsādṛśyāt vyajyata iti bhāvaḥ | atraiva gamyate spṛṣṭaṃ karaṇaṃ sparśānāmīṣatspṛṣṭamantaḥ sthānāmiti vaiyākaraṇairyaduktaṃ tatsādhu vivṛtamūṣmaṇāṃ svarāṇāṃ cetyetattu uṣmasvarānubhavavirodhādupekṣaṇīyamiti | smarāmīti | svānusandhānenāsya upadeśyajanaśikṣā vivakṣitā || 4 || p. 6) pūrṇaiva pūrtiravikalpapade suṣuptau jāgratyapūrtirapi saṃsṛtidhāmni tadvat | jāgratsuṣuptisamavāyapade turīye svapne ca tādṛśi tayorasamagrataiva || 5 || athānubhavavedyaṃ jāgradādīnāṃ saṅkocavikāsādyānandānvayāyopapādayati - pūrṇetyādi | avikalpapade nirvikalpakakṣyāyāṃ bāhyābhyantarendriyaviśrāntirūpatvāditi bhāvaḥ | idaṃ ca viśeṣaṇaṃ pūrtisamagratāyā hetutvenoktam | vikalpābhāva eva nirāghaṭapūrṇabhāvabodhaka ityanubhavaḥ pramāṇam | avikalpapadatvāt suṣuptau pūrtiḥ pūrṇaiva samagraiva saṃsṛtidhāmni ghaṭapaṭādyananusandhānarūpaviśrāntyaspṛṣṭasaṃsārapade gāḍhavikalpodayasthāna iti bhāvaḥ | idaṃ ca saṅkocabhāvasamagratāyā hetutvenoktaṃ viśeṣaṇam | gāḍhavikalpodaya eva mahāsaṅkocasamarpaka iti cānubhava eva pramāṇam | jāgratsuṣuptisamavāyapade miśrapade turye caturthadaśāyām | yadyapi turye cidviśrāntilakṣaṇasuṣuptivyāptiḥ tathāpi sājāgradvyāptiścetyepyanusandhīyata iti vikalpaspṛṣṭatayājāgrataścānuvṛttiriti miśratvameva | svapne ca tathāvidhe miśrarūpe yadyapi svapnasya vikalpaprādhānyāt jāgratsuṣuptisamavāya ubhayorekarūpaḥ tathāpi miśratvamātrasāmānyavivakṣayā svapnasya turyasāmyamuktam | tādṛśīti | tayoḥ pūrtyapūrtyoḥ asamagrataiva turye pūrtyasāmagryaṃ svapne tvapūrtyasāmagryaṃ ca krameṇa yojyam || 5 || p. 7) svapnaḥ suṣuptyanugataṃ nanu jāgradeva turyaṃ ca jāgradanuvṛttasuṣuptireva | svapnastathā ca sati jāgrata eva bheda- sturyā daśāpi ca tathaiva suṣuptibhedaḥ || 6 || uktaprakāreṇa sparśādibhirvarṇaiḥ jāgradādīnāṃ saṅkocabhāvādilakṣaṇaṃ sādṛśyena gamyagamakabhāvasaṃbandhanibandhanaṃ praipādya jñānakriyārūpatayā pratyekaṃ dvaividhyaṃ jāgratsuṣuptyoḥ | tatra svapno jñānajāgrat yā jāgraditi prasiddhā daśā sā kriyājāgrat tadā turyaṃ jñānasuṣuptiḥ yā suptiḥ yā suṣuptiriti prasiddhadaśā sā kriyāsuṣuptiḥ | tataḥ svapno jāgradbheda eva turyaṃ ca suṣuptibheda eveti daśācatuṣṭayasya vargadvayarūpatāṃ tatsvarūpajñānādyadhikaraṇāya samupadiśatisvapnaḥ suṣuptyanugatamityādinā | nanu svapno nāma jāgradeva yathā jāgrati ghaṭapaṭādayo gṛhyante tathātrāpīti | ayameva viśeṣaḥ yatsvapne suṣupteranuvṛttiḥ jāgrati tannivṛttiriti | atha turyaṃ ca suṣuptireva | tathā viśrāntyupalambhādatra cāyameva viśeṣaḥ yatturye jāgradanuvṛttiḥ suṣuptau tu tannivṛttiriti | evaṃ viśeṣālpatayā svapnaturīyayoḥ jāgratsuṣuptibhedatvaṃ veditavyamiti bhāvaḥ || 6 || p. 8) jñānātmanāntarudite khalu bodhasupti- svapnasturīyamiti nāmaviśeṣabhājau | vāhye kriyātmakatayoditayostayoḥ syā- dākhyā prabodha iti suptiriti prasiddhā || 7 || svapnaturyayorjāgratsuṣuptyapekṣāmabhisphuṭīkaroti - jñānātmaneti | jñānākāratvameva varṇabheda iti prakrāntaprameyatātparyam | jñānātmaneti | bodhaśca suptiśca bodhasuptī ityarthaḥ | prathamamantaḥ abhyantarakṣāyāṃ jñānātmanā jñānarūpeṇa udite (sati) yathākramaṃ svapnasturīyamiti nāmaviśeṣau bhavataḥ | atha vāhye vāhyendriyakakṣāyāṃ kriyātmakatayā kriyārūpeṇa uditayostayorjāgratsuṣuptyoḥ prabodha iti suptiriti jāgratsuṣuptiriti prasiddhākhyā vyavahāro bhavatītyarthaḥ | etenābhyantarendriyānusandhānaṃ jñānarūpaṃ bāhyendriyānusandhānaṃ kriyārūpamiti veditavyam | saṃsṛtiścaviśrāntiśca prathamamābhyantarendriyānusaṃhitā satī paścād bāhyendriya prathāyāmavataratīti vivekaḥ | sarvasyāpi bhāvasya śivaśaktyātmakatayā jñānakriyārūpatvamiti bhāvaḥ | evaṃ ca jñānajāgratkriyājāgrajjñānasuṣuptiḥ kriyāsuṣuptiḥ punarapi jñānajāgradādītyevaṃ daśā catuṣṭayādavataratasturyātītanābheḥ kālacakrasya paribhramaṇamanusandheyamiti tātparyam || 7 || p. 8) jāgradbahirvilasanaṃ nanu bhedasṛṣṭeḥ svapnontarullasanamityubhayī daśaiva | turyābhidhānamupayātyavibhedasṛṣṭau sṛṣṭidvayasya janiviśramabhūssuṣuptiḥ || 8 || idānīṃ jāgradadidaśācatuṣṭayasya bhedābhedarūpasaṃsāratadviśrāntisvabhāvatāṃ yathāyogamupadarśayati - jāgradbahirityādi | sṛṣṭiḥ pravṛttirūpasaṃsāraḥ bhedasṛṣṭeḥ bhedarūpapravṛttisaṃsārasya bahirvilasanaṃ bāhyendriyakakṣyāyāmavabhāsanaṃ jāgrat tasyā eva bhedasṛṣṭeḥ antarullasanaṃ ābhyantarendriyakakṣyāyāṃ sphuraṇaṃ svapnaḥ daśādvayamidaṃ paśoḥ saṃsārabhūmiriti veditavyam | ityubhayī daśaiva jāgratsvapnarūpadaśādvayamevāvibhedasṛṣṭiḥ | avibhedo vibhedasyābhāvaḥ saṃhāraḥ viśrāntyaunmukhyena bhedanivṛttimārgaparigrahaḥ tatsṛṣṭau turyābhidhānamupayāti bhedasaṃsārādayaṃ mārgaḥ jāgradantadaśātrayāpekṣayā caturthatvāccaturthaḥ caturthaparyāyaḥ khalu turyaśabdaḥ | suṣuptisvabhāvaṃ darśayati - sṛṣṭidvayeti | sṛṣṭidvayasya bhedābhedarūpasya janirutpattiḥ viśramo vilayaḥ tadbhūstatpadaṃ suṣuptiḥ suṣupterbhedābhedaviśrāntirūpatayā pratipādayiṣyamāṇayā jīvaśivasaṃsārodayavilayabhūmitvam | etaduktaṃ bhavati - suṣuptyādijāgradantena bhedarūpeṇa padatrayeṇa jīvaḥ saṃsarati | jāgradādisuṣuptyantenābhedarūpeṇa turyābhidhānajuṣā tenaiva padatrayeṇa śivo (khyānānvi)śramate taṃ viśramamārgaṃ pāśameva bhajannapi māyayā na vimṛśati | evaṃ śivo'pīcchājñānakriyāparyāyabhedarahitasuṣuptisvapnajāgrattayeva saṃsarati turyaparyāyajāgradādisuṣuptyantanivṛttimārgeṇa viśramate ca | yadyapi śive pravṛtti nivṛtti mārgayorabhedaikarūpatvāt turyavyavahāro vidyate tathāpi nivṛttimārga eva tasya vyavahārasya mukhyatvamiti mahopadeśaḥ | advaitasaṃsārasya dvaitasaṃsārasamaḥ samādhirityuttarapratipādayiṣyamāṇeṣu tatpadeṣu tatprakriyonnayanam || 8 || p. 10) sṛṣṭā bahiḥ śivacitā prakṛtirvisarga- stāṃ svātmanā kavalayan śiva eṣa binduḥ | saṃsāraviśramajuṣoriti nāmadheye saṃsāriṇau paśuśivau ca paśuḥ śivaśca || 9 || evaṃ daśāsvarūpamupadiśya tadadhiṣṭhātṛbhūtaṃ śivajīvasvarūpaṃ nirūpayiṣyan prakṛtopayuktatayā mantrasamayāsiddhāṃ binduvisargaparibhāṣāṃ vyautpādayati - sṛṣṭā bahirityādi | śivacitā śiva iti vyavahriyamāṇayā citā prakāśatattvena bahiḥ bahiriva na tu paramārthato bahiḥ | sarvavyāpivastunaḥ prakāśabhittilagnatāyāṃ satyāmeva sattāsiddheḥ tadbahiṣṭhatāyāṃ tadasiddheḥ | sṛṣṭā visṛṣṭā | visarjanamapi camatkāramātrā | prakṛtiḥ svabhāvaḥ vimarśa ityavagantavyam | prakāśasya vā svabhāvo vimarśaḥ | yena svabhāvena vinā prakāśasyārtho parāgepi sphaṭikādikasyeva jāḍyaṃ prasajyata iti prāptasvasaṃvicchāstrakārairuddhoṣitamantramātrasamayaṃ dīkṣānantaramadhikṛtasaṃvicchāstrasiddhāntā eva paramarahasyarūpasya mantrāthasyopadeśādhikāriṇa ityasmābhiriha mantrārthavivekaprastāve saṃvinmatasāramātramevodgīryata ityanabhiyogaḥ | prakāśo hi svasvabhāvabhūtaṃ svātmaviśrāntaṃ parāprakṛtisvātantryamāyāvidyādiśabdairāgamikairvahriyamāṇaṃ jagadbījabhūtaṃ vimarśaṃ kadācit prapañcānusandhitsāyāṃ svātmabhittāveva bahiriva visṛjyata iti visargaśabdavācyo vimarśo vedyākāravān vedakaṃ kavalayati ata eva pramātā ca bhavati | sa (na ?) ca vedakaścidrūpo'pi pramuṣitavaibhavaḥ prameyatāmupagato jīvo bhavati | yadā punaḥ sa śivaprakāśaḥ prapañcasañjihīrṣāyāṃ tāṃ vimarśarūpiṇīṃ prakṛtiṃ svātmanā kavalayati tadā (bhi)vididhātoravicchedārthatayā (bhi)vidyante'vicchidyata iti binduśabdavyavahāryo bhavati | binduravicchedakāraṇamiti bhāratīyānāṃ ca vyavahāraḥ | aparicchinnasvabhāvo bhavatītyabhiprāyaḥ | evaṃ vedyātmano vimarśasya (vi)sargatvaṃ vedā(dakā)tmanaḥ prakāśasya vindutvamupadiṣṭaṃ bhavati | etadevāha - saṃsāraviśramajuṣoriti | saṃsaraṇasvabhāvo vimarśaḥ (viśramaṇa)aruṇasvabhāvaḥ prakāśaḥ tayorityuktaprakāśau vimarśaprakāśayorvisargabinduśabdau nāmadheyatvena paribhāṣitau | atha visargasamunnitasya vicitrasya saṃsārasya sāmānyadṛṣṭyā viṣayamāha - saṃsāriṇā iti || 9 || p. 11) dvaitātmakaṃ bhavati saṃsaraṇaṃ paśosta- ddvaitarūpamabhavasya parasya śambhoḥ | miśraṃ trirūpamapi saṃsaraṇaṃ yataḥ syā- dviśrāntibhāktadiha dhāma paraṃ hi binduḥ || 10 || paśuśivaparaśivāsāmānyāḥ na (sāmānyena) tāvatsaṃsāriṇa eveti pradarśitam | idānīṃ paśvādīnāṃ vivicya saṃsāraviśeṣaviṣayatāmupadarśayati - dvaitātmakaṃ bhavatīti | tatra visargaparyāyasya vimarśasyāvidyārūpeṇa bhedacamatkāronmīlanāditi bhāvaḥ | tatsaṃsaraṇaṃ abhavasya śivasya saṃbandhi advaitarūpaṃ tatra vimarśātmakavidyārūpeṇābhedacamatkāraparigrahāt tathātvamityavagantavyam | parasya śambhoḥ saṃsaraṇamityanuvartate | miśraṃ dvaitādvaitarūpaṃ tatra vidyāvidyobhayarūpiṇyā vimarśaśakteryaugapadyena bhedābhedaikarahasyapradarśanacamatkārābhyupagama iti veditavyam | atra tṛtīyakakṣyāyāṃ paraśambhupadopādānena trikaviśrāntisiddhante'pi bahumatirupasūcitā | tasyāpi tṛtīyapadādhiṣṭhātṛsaṃsāreṣu parigaṇanaṃ catuṣṭayārthamataśraddhayā kṛtam | ataḥ saṃsārakalaṅkā spṛṣṭaṃ śuddhāntarmukhaviśramasvabhāvaṃ mahābindupadaṃ vivecayati - trirūpamityādi | yataḥ yatreti trirūpamapi saṃsaraṇaṃ viśrāmyati | tatparamanuttaraṃ dhāma vinduriti niṣkṛṣṭamiti bhāvaḥ | yadyapi caturthakakṣyāyāḥ sarvasaṃsāropādānabhūtapūrṇavimarśasvabhāvatayā mahāviśrāntipadatvaṃ tathāpi kakṣyātrayodañcitaprapañcakalakalānusaṃndhānagandho nopaśānta iti taduttīrṇaṃ pañcamameva paravyomalakṣaṇaṃ padaṃ pañcamāmnāyapariśodhitaṃ niṣkalamahābindutattvamiti tāttvikasiddhāntaḥ | atraitaduddiṣṭaṃ bhavati | yatpaśoḥ suṣuptyādyavasthātrayaṃ bhedarūpaṃ athavā bhedarūpāyāṃ śaivīturyadaśāyāṃ ca tadatītadaśā | etasminsvarasparśādibhirmantraiḥ abhidhīyata iti pratipādite daśāpañcake bhedābhedamiśrasaṃsārarūpāstisro daśāḥ sarvasaṃsāraikaikaviśrāntirūpā (rūpāṇāṃ) caturtha daśānāṃ (caturthadaśāntargatānāṃ) yogaḥ turye caturthadaśāyāṃ yogaḥ tadatīte mahābindudaśāyoga iti tadvivekaḥ | trividhasaṃsāratadekarasaviśramataduttīrṇamahāviśramadaśāsu sarvamapi daśājātamantarbhutamiti siddhajanaghaṇṭāpathaḥ | ato'yamupadeśo manīṣijanahṛdayaṅgama ityalamatiprasaṅgena || 10 || p. 12) gauṇo hi binduriti vittirabhedarūpā śaivī tanūrbhavati bhedapadaṃ tu vedyam | jīvasya saṃvarakamasya tataḥ svarūpaṃ sargairbhavedvyavahṛtirmahatāmitīyam || 11 || uktanyāyena bindoraparicchedalakṣaṇatvācchivasya vikalpaspṛṣṭyā paricchedasaṃbhavena vindulakṣaṇasyāsamagratve'pi gauṇanyāyena binduvyavahāro'ṅgīkriyate ityāha - gauṇetyādi | vṛttiḥ saṃvittiḥ abhedarūpā | idaṃ viśeṣaṇaṃ gauṇavinduvyavahārahetubhūtaguṇagarbhitamabhedarūpatvaṃ guṇaḥ tadvattayā gauṇo vindurbhavatīti viśeṣaḥ | sā vittiḥ śaivī śivasaṃbandhinī tanūḥ svarūpaṃ bhavati miśrasaṃsārādhiṣṭhāturapyevaṃ bindutvamūhanīyam | vyavahārabāhulyābhisāndhinā śivasyaivoktaṃ bindutvamiti veditavyam | evaṃ paśorapi paricchede satyapi cidrūpatayā bindutvaṃ prāptameva | atha tasya caityavyāptatayā visargatvamapi saṃbhāvitamityāha - bhedapadamityādi | bhedapadaṃ bhedasthānaṃ vedyaṃ tu śabdo vittisvarūpācchivājjīvasya bhedamavagamayati | jīvasya saṃvarakaṃ tata evāsya svarūpaṃ yadyasya saṃvarakaṃ tattasya svarūpamiti bhāvaḥ | vedyamapi bhedasya saṃvarakaṃ vyāpakaṃ tatastasya svarūpaṃ bhavatītyarthaḥ | ato vedyarūpatayā jīvasya vedyavadvisargaśabdavyavahāraviṣayo bhavedityarthaḥ | mahatāṃ mantrasamayavidāmiti | iyamuktaprakārā vyavahṛtiḥ vyavahāraḥ || 11 || p. 13) caityaṃ vimarśapariṇāmadaśāvimarśa- ściddharma eṣa ca cito jananāllayācca | nāstyeva sā cidapi yadyavimṛṣṭarūpā dharmastato bhavati cicca vimarśaśakteḥ || 12 || atha paśuśivapadayoḥ vedyavedakānyonyakavalanamityuktaṃ tatra kiṃ nimittamityākāṅkṣāyāmāha - caityamityādi | śivaśaktiparyāyaprakāśavimarśapariṇāmo jagaditi rahasyāgamasiddhāntaḥ | yadyapi vimarśasyaiva vilāso jagadityaṅgīkṛtaṃ purātanaiḥ tathāpi vimarśasya prakāśamantareṇa svarūpāsiddhervimarśo jagadākāreṇa vilasannapi tatra jagati prakāśāṃśamardhenāvabhāsayati ardhena nijāṃśaṃ tatra vedakaḥ prakāśāṃśaḥ vedyaṃ vimarśāṃśaḥ | evaṃ sati vedyaparyāyaṃ caityaṃ vimarśapariṇāmadaśā tatparyālocane vimarśa eva | eṣa ca vimarśaḥ ciddharmaḥ prakāśasya dharmaḥ | kutaḥ - cito jananāt layācca yataḥ prakāśādevodeti tatraiva vilīyate ca tataḥ sarvasyāpi vastunaḥ sphuraṇena vinā sattābhāvāt sphuraṇasya tu prakāśādīnatvāt prakāśakāraṇakatvamavaśyamaṅgīkāryam | kiñca śabdarūpasya vimarśasya gaganādudayo gagana eva layaḥ sambhāvitaḥ tadeva gaganaṃ prakāśa ityalaṅkṛtādi kāruṇyupadeśye pratipādanalampaṭena(?) | athānyasminpakṣe prakāśo'pi vimarśasya dharma ityāha - nāstyeveti | sā citprakāśo'pi yadyavimṛṣṭarūpā iyamīdṛśīti vimarśena anirdiṣṭasvarūpā cet nāstyeva idamīdṛgityavimṛṣṭasyāpi vastunaḥ sattāyāṃ śaśaviṣāṇāderapi sattvaṃ prasajyate | tataḥ sarvamapi vastu koṭyadhirohe vimarśamapekṣata iti prakāśasyāpi sattve vimarśakāraṇakatvena vimarśadharmatvamavaśyamaṅgīkartavyamityāha - dharmastato bhavatītyādinā || 12 || p. 14) ciccaityayoriti same sati dharmadharmi- bhāve parasparapadākramaṇaṃ svabhāvaḥ | caityāvṛtā bhavati citpaśureṣa caitya- māvṛṇvatī cidapi yāti śivaprasiddhim || 13 || prakāśavimarśayoranyonyadharmadharmibhāvapravacanasya prakṛtopayogamāha - ciccaityayorityādi | iti uktaprakāreṇa ciccaityayoḥ dharmadharmibhāve same sati parasparapadākramaṇaṃ svabhāvo naisargiko vyāpāro bhavati | dharmiṇo dharmapadavyāptyau cityāditi bhāvaḥ | ciccaityayoranyonyākrameṇaikā vā daśā sambhāvyata ityatnāha - caityāvṛtetyādi | caityāvṛtā cit eṣa paśurbhavati eṣa iti puro nirdeśena svaśaktipramoṣapariprāptaṃ dīnabhāvaṃ nidarśayati atha caityamāvṛṇvatī vyāpnuvantī cit śiva iti prasiddhiṃ yāti || 13 || p. 15) ciccaityayoḥ samatayā stimite svabhāve miśraṃ tu madhyamapadaṃ paraśambhurūpam | ciccaityamiśraṇatayā tadayaṃ trirūpo dharmī ca tattaducitaśca tathā vimarśaḥ || 14 || idānīṃ ciccaityayoḥ samavyāptipadasya tṛtīyatattvasya svarūpaṃ vipratipattiviṣayatayā samyagupadiśati - ciccaityayorityādi | ciccaityayoḥ samatayā samavyāptikatvena svabhāve stimite niścale sati viśrāntisvabhāvāvagāhitayā niścalaṃ tanmadhyamapadaṃ miśramiti vyavahriyamāṇamiti paraśambhurūpaṃ bhavatīti śeṣaḥ | tu śabdaḥ śivajīvābhyāṃ bhedābhidhāyakaḥ madhyamapadamityanenāsya padasya tṛtīyatve'pi śivajīvobhayasvabhāvatayā sandhitvaucityena madhyamatvamapyaṅgīkṛtamityupadiṣṭaṃ pravṛttinivṛttirūpayorjīvaśivavyāpārayorekakālīnatvaparyālocanāyā##- samavyāptipadatvena sambhāvyate saiva stimitadaśobhayamūlatayobhayapakṣavyāpinī pakṣadvayagataviśeṣasvāmyaṃ labhate | yathā bahuviṭapamūlapadabhūtā taruśākhā viṭapasambandhiṣu puṣpaphalādiṣu svatvaṃ bhajati taruśākheyaṃ puṣpitā phalitā tadvat | tadevaṃrūpeṇaiva miśrapadapramātuḥ śivajīvavyāpārayaugapadyānusandhānaṃ na tu vikalpakakṣyādhiroheṇa śivajīvavat | tathātve tṛtīyapadavyavasthitasya mahātattvasya śivajīvapaṅktau tatsārthakyena vyāpārāntarāṅgīkāralampaṭe śivajīvasvabhāvānupraveśavaibhavasyāpyabhāvāt tadubhayāpekṣayā dākṣiṇyamūla evotkarṣo'pi syādityalamasāmayikavivādāgraheṇa | tadatrāyaṃ vipratipattyā vārtā nopakartavya(?) iti prameyatātparyamuktam | jīvādisvarūpaṃ traividhyanigamanadvāreṇa dṛḍhīkurvannāha - ciccaityeti | miśrarūpatattvena ayamaparokṣabhūto dharmī dvaitānusandhānarūpo vimarśa evātra dharmaḥ tadvān pramāteti yāvat | trirūpaḥ mantravyavahārabāhulyadṛṣṭyā trairūpyamuktaṃ na tu caturthapañcamadaśayoranantaroktadharmasya dvaitādirūpasya vimarśasya traividhyāt dharmitraividhyamityabhipretyāha - tattaducitaśceti | aucityaṃ jīvasya dvaitavimarśaḥ śivasyādvaitavimarśaḥ paramaśivasyobhayātmakavimarśa iti || 14 || p. 16) cittiśca caityamapi tacca vimarśatattvaṃ jñānakriye na hi tayoḥ paramārthabhedaḥ | jñānaṃ gṛhītakaṭhinatvaguṇaṃ kriyā syā- jjñānaṃ bhavedviralimāśrayiṇī kriyaiva || 15 || evamatra viṣayopayuktaṃ śivarūpaṃ śivasya jīvatrayasvarūpaṃ sphuṭataramupapādya tadatyantopayuktaṃ jñānakriyāsvarūpaṃ vyutpādayati - citiścetyādi | cideva citiḥ sā ca abhedarūpaṃ khalu jñānaṃ ghaṭo jñāta iti bhinneṣvapi ghaṭapaṭādiṣvekarūpatvenābhinnatayānubhūyamānatvāt | bhedarūpā khalu caityarūpiṇī kriyā caityānāṃ ghaṭapaṭādīnāmanyonyavyāvṛttasvarūpatayā bhedarūpeṇānubhūyamānatvāt | evaṃ ciccaityarūpayoḥ jñānakriyayoḥ pāramārthiko na bheda ityāha - na hi tayorityādi | ciccaityayoryo'yaṃ bhedāvabhāsaḥ sana (pāramārthikaḥ - api) tu māyāparyāyaviparyayajñānanibandhana ityabhiprāyaḥ | tattvabhedaściccaityayorityatrāha - jñānamityādi | jñānaṃ prakāśaḥ gṛhītakaṭhinatvaguṇaṃ vimarśākāreṇeti bhāvaḥ | ākāśasya kāṭhinyaṃ śabdaḥ tadā cidākāśasya kāṭhinyarūpo vimarśa iti prakāśavimarśayoḥ jalakarakayoriva na vāstavo bheda iti tātparyam | nanu prakāśavimarśayoḥ jalakarakayoriva bhedo māstu caityātmikatvena ghaṭapaṭādinānārūpāyāḥ kriyāyāḥ jñānarūpātprakāśādbhedo durapanhavaḥ | varṇarūpādvimarśādapi pṛthubudhnodarādyākāratayā ghaṭapaṭādayo bhidyanta eveti cedghaṭapaṭādinaḥ sarvasyāpi vastuno ghaṭapaṭādiśabdarūpavimarśātiriktaṃ na kiñcidapi svarūpaṃ vivekadaśāyāmavatiṣṭhata iti gurukaṭākṣaparikṣapitamāyāndhakāraiḥ supratipannatvāt jñānābhedaṃ kriyāyāḥ pratipādya kriyāyā abhedaṃ jñānasya pratipādayati - jñānaṃ bhavedityādi | sāpi vimarśarūpiṇī kriyā viralimāśrayiṇī kāṭhinyaparityāgena viśrāntilakṣaṇaṃ viralimānaṃ parigṛhṇāti | jñānaṃ bhavetprakāśaikarasyaṃ prāpnotītyarthaḥ | evaṃ jñānasya bahīrūpaṃ kriyā kriyāyā āntaraṃ rūpaṃ jñānamiti tayorekārthatvāmiti niṣkarṣaḥ || 15 || p. 17) jñānasya sidhyati vinā kriyayā na rūpaṃ tasyāstathaiva na hi tena vinopalambhaḥ | tasmāttayoryamalataiva mataṃ hi saiddhaṃ pūrvāparatvakalanaṃ tviha pūrvapakṣaḥ || 16 || atha śivaśaktisvarūpayoḥ jñānakriyayostulyaprādhānyatayā yaugapadyasiddhisaṃpratipattimūlayāmalasiddhāntaṃ mantrahṛdayabhūtatvena siddhābhimataṃ pratibodhayannetanmatābhyupagamamūlabhūtaṃ prakāśavimarśaparyāyajñānakriyānyonyakāraṇakatvaṃ prāguktamevānuvadati - jñānasyetyādinā | hi yasmāt kriyayā vimarśena vinā jñānasya prakāśasvarūpaṃ na sidhyati tathaiva tasyāḥ kriyāyāstena jñānena vinopalambhanāsiddhiḥ tasmāttayorjñānakriyayoryamalatā yutapatsiddhataiva saiddhaṃ siddhasambadhi mantrahṛdayatvāditi bhāvaḥ | iha jñānakriyāsiddhivicāraviṣaye pūrvāparatvakalanaṃ tu pūrvapakṣaḥ vedyavedakākāreṇa prakṛtipuruṣākāreṇa dehātmākāreṇa śabdārthākāreṇaiva paryāyaprakārāntarākāreṇa vā kriyājñānayoḥ siddheḥ paurvāparyābhyupagamaḥ pūrvapakṣatvameva bhajati nirvoḍhumaśakyatvāditi tātparyam || 16 || p. 18) ardhaṃ kriyā bhavati dakṣiṇamanyadardhaṃ jñānaṃ samatvamanayorapi madhyamicchā | icchaiva bījamacalāntarabāhyagatyā jñānaṃ kriyā ca khalu mūlamihāṅkuraśca || 17 || idānīṃ jñānakriyayoranyonyāvinābhāvasvabhāvataikasvarūpasambandhaucityayoḥ tatsamaṣṭirūpayecchayā samastrīpumubhayasvabhāvatayā rahasyavidbhirabhimatasya paramaśivatattvasya svarūpabhāgatvābhiprāyeṇa ekasvarūpasambandhaṃ darśayati - ardhaṃ kriyetyādi | kriyā dakṣiṇamardhaṃ bhavati śivasyetyabhiprāyaḥ | karmakāṇḍasya dakṣiṇamārgatayāṅgīkārādiyaṃ vyavasthā | jñānamanyadvāmamardhaṃ jñānakāṇḍasya vāmamārgatvenāṅgīkārāditi bhāvaḥ | nanu śaivaṃ dakṣiṇācāraḥ śāktaṃ vāmācāra iti siddhajanapratipādāt kriyā vimarśarūpatvācchaktisvarūpamityaṅgīkartavyam jñānaṃ prakāśarūpatvāt śivasvarūpamiti ca tatkathaṃ kriyāyā dakṣiṇatvaṃ jñānasya vāmatvamiti cet satyaṃ rahasyasamayasārāvabodhakasadgurusaparyāvidhurāṇāmayaṃ vipratipattiṣu saṅghaṭṭo duratikramaḥ mahāgurukaṭākṣaśivatāṃ(?) tu nirākṛtyātra vivecayati tadupadiśyate jñānakriyārūpayoḥ śivaśaktyoranyonyānurāgeṇānyonyasvabhāvoparaktasvabhāva iti veditavyam | śivasya svabhāvo jñānaṃ jaḍākārayā kriyayoparaktaṃ sat jaḍasya śuklatayā śuklaṃ bhavati | śaktiḥ svabhāvaḥ kriyā ajaḍena jñānenoparaktā satī ajaḍasya raveḥ ṛtutayā aruṇā bhavati | tadubhayamiśraṃ tadrūpamubhayavarṇasaṃsargāttvidaṃ hemanibhaṃ bhavatīti śivādisvarūpatrayaparyāyaśāmbhavoktacaraṇatrayavadvarṇavā##- śaktisvabhāvakriyāsvarūpānusandhānaikavyāpāratayā jñānamārge vāmācāre vyavasthāpita iti (?) kaulikopaniṣat | tadetatprameyaṃ jñānakriyayorvāmadakṣiṇārdhatvopanyāsadvāreṇa sūtrakṛtā vyutpāditaṃ jñānakriyāmiśrapade sve(ṣvi)cchayā bhāgavyavasthāmāha - samatvamanayoriti | anayorjñānakriyayoḥ samatvaṃ samavyāptikatvaṃ yattadiccheti icchālakṣaṇaṃ cātrānusandheyam | madhyamiti | dakṣiṇavāmayormadhyamityarthaḥ | icchātattvasya prākpratipāditaparaśivasvabhāvasya jñānakriyātmakapakṣadvayamūlarūpatayā tadubhayabījatvaṃ samarthayati icchaiva bījamityādi | evakāreṇa pakṣatrayasyāpi jñānaṃ ca karma cetyādivakṣyamāṇatrimūrtyātmakatvapratipādanena yadyapyanyonyamūlatvamupapattimat tathāpi mādhyamikatayā suṣumnāparyāyabhūtāyā icchāyā eva prekṣāvanmahāyogibhirurarīkṛtaṃ jñānakriyārūpatvamityupadiṣṭam | icchaivācalā prākpratipāditamaryādayā stimitasvabhāvā | idaṃ ca viśeṣeṇa bījatvasamarthakam | bījaṃ hi niścalaṃ tiṣṭhati mūlāṅkurāveva antarbahiśca prasarataḥ | āntaragatyā nivṛttirūpaprasaraṇena jñānaṃ mūlaṃ bījasyādhobhāgaprasṛtavān rohāvayavaḥ bāhyagatyā pravṛttirūpaprasaraṇena kriyā iha bīje aṅkuraḥ | cakāraḥ samuccayābhidhānena bījasya pūrṇaṃ lakṣaṇatvamabhidhatte || 17 || p. 20) jñānaṃ kriyā tadubhayaikarasāpi cecchā tattvatrayaṃ bhavati nityayutasvabhāvam | jñānasya mānamiti meyamiti kriyāyā māteti cetarapadasya hi nāmabhedāḥ || 18 || icchājñānakriyāṇāṃ pramātrādibhirekārthatayā pramātṛpramāṇaprameyaśabdavyavahāro'pi bhavatītyāha - jñānaṃ kriyetyādi | jñānaṃ kriyā tadubhayaikarasā tadubhayasamaṣṭirūpā icchā ca iti tattvatrayaṃ nityayutasvabhāvaṃ bhavati anyonyāvinābhūtaṃ bhavati | etadviśeṣaṇaṃ tripuṭīrūpatayā nityayutasvabhāvebhyaḥ pramatrādibhya icchādīnāṃ sādṛśyoktidvāreṇaikārthatāpratipādakam | icchādīnāṃ pramātrādiṣu kasya kenaikārthatetyākāṅkṣāyāmāha jñānasyetyādi | jñānasya mānamiti kriyāyā meya iti itarapadasya jñānakriyābhyāmitarasya padasya icchāyā ityarthaḥ | māteti ca nāmabhedātsaṃjñābhedaḥ sasaṃjñakānāmicchādīnāṃ pramātrādīnāṃ ca paryālocane bheda iti bhāvaḥ || 18 || p. 21) jñānaṃ ca karma ca parasparamūlamicchā mūlaṃ tayostadubhayaṃ khalu mūlamasyāḥ | mūrtitrayaṃ matamidaṃ trayameva sṛṣṭi- sthityantakāraṇatayā triguṇasvabhāvam || 19 || icchādīnāṃ mantrasamayasiddhatrikoṇabhāvopapattevyutpādanābhiprāyeṇa pratyekamitaradvayamūlatāmupapādayati - jñānaṃ cetyādi | jñānaṃ ca karma ca parasparamūlaṃ prakāśavimarśasvarūpatvāt | prākpratipāditamaryādayeti bhāvaḥ | icchā tayorjñānakriyayormūlaṃ miśratattvasyobhayamūlatvaṃ ca prākpratipāditaṃ tasyā icchāyāstadubhayaṃ mūlaṃ jñānakriyāmiśrarūpiṇyā icchāyāstṛtīyatattvasya siddhirjñānakriyāsiddhimūleti copapannamiti bhāvaḥ | idamicchāditrayamevoktamaryādayā anyonyamūlaṃ sanmūrtitrayaṃ hariharahiraṇyagarbhātmanā | mahāśaktiricchādirūpiṇyevāvabhāsata iti tattvavidāmabhimatamityarthaḥ | mūrtitrayasyāpi parasparamūlatvādicchādibhāvopapattiḥ | icchāditrayasya mūrtitrayatvopapattau mahattattvādikaṃ nidhatte sṛṣṭyādi | idamicchāditrayaṃ sṛṣṭisthityantakāraṇatayā triguṇasvabhāvaṃ - bhedarūpasya miśrasya vā saṃsārasyecchātattve sṛṣṭiḥ jñānatattve sthitiḥ kriyātattve saṃhāra iti icchāditrayasya sṛṣṭyādihetutvāt triguṇasvabhāvatā sṛṣṭyādikrameṇa rajaḥsattvatamaḥprakṛtitā | icchāditrayameva guṇatrayasvabhāvaṃ cetyarthaḥ || 19 || p. 22) etattrayātmakatayā sakalaṃ trirūpaṃ suptyādikā api daśāśca tathaiva tisraḥ | suptiḥ kriyājaḍatayā bhavati prabandho jñānaṃ vimiśramanayoḥ padamanyadicchā || 20 || ata icchādirūpatayaiva saṃsāre sarvamapi vastu trairūpyeṇāvatiṣṭhata ityāha - etattrayātprakatayetyādi | lokatrayaṃ varṇatrayaṃ vedatrayamityādirūpeṇa sakalamapi vastujātaṃ paryālocyamānaṃ trairūpyeṇaivāvatiṣṭhate | tatrecchāditrayātmakatvameva heturityarthaḥ | idānīṃ prakṛtāstisraḥ (suptyā)sṛṣṭyādidaśā api icchādyātmikā evetyāha - suptyādikā iti | suptyādidaśā api athaivecchādyātmikā iti sūtrakārasya sāmānyoktatātparyabhūtamuttaratra tadvyavahāradarśanātpāramparyeṇa gurumukhāgatatvāccādikṛtaṃ rahasyaprameyamupadiśyate | suptyādīnāmicchādyātmakatvenānyonya mūlatāyāṃ tulyaprādhānyatayā trikoṇabhāvaprāptāvanyonyamādimadhyāntabhāvaḥ sambhāvyeta tathā ca satyādimadhyāntavyavasthita icchājñānakriayabhāvaḥ pratyekamapi sambhāvyate | tathā hi bhedasaṃsāre suṣuptiricchā bhedākāraviśrāntirūpatvāt bhedasaṃsāraprārambhapadatvācca prārambhapadamicchādiprahato mārgaḥ svapno jñānaṃ kiñcitsaṅkocapadatvāt | prārambhapadamiccheti prārabdhasya kiñcitsiddhipadaṃ jñānadaśeti sphuṭatarapadā jāgrat kriyāsaṅkocasya paryavasitatvāt prārabdhasya nirvarṇakriyeti ṛjumārgaḥ | evamicchati jānāti karotīti padatrayavyavasthitaḥ sarvopyudyama iti veditavyam | atha punarviśramaṇakriayasamudyame jāgradicchā kasyacidudyamasya niṣpattāvanyasya codyamasya pravṛttau madhye viśrāntiḥ sambhavatīti jāgradviratāvicchālakṣaṇaṃ viśrāntipadaṃ sambhavatyevamanyatrāpi vijñeyam | nivṛttiḥ svapno jñānaṃ kiñcidviśrāntisamunmīlanāt | suṣuptiḥ kriyā viśramarūpā kriyāyā anusandhānāt | tatheha suptijāgratoḥ pratyekamicchātvaṃ kriyātvaṃ ca svapnasya jñānatvaṃ ca nirūpitam | athānyatpadaṃ nirūpyate | vikalpāvikalparūpatvādajaḍaviśramarūpasvapnaḥ prakāśapadaṃ jaḍaviśramarūpā suṣuptirvimarśapadaṃ anayoranyonyabhāvaparigrahaprakriyāyāṃ svapna icchā jaḍībhāvakriyāprārambharūpatvāt jāgrajjñānaṃ jāgrati prakāśasya svavahirbhūtatayāvabhāsamāne vedyāṃśe jaḍatāparigrahāt jaḍasuṣuptiḥ kriyāsamabhilaṣitāyā jaḍībhāvakriyāyāḥ sākalyenānusandhānāt | athāsya jaḍasvarūpasya punaḥ prakāśakarasyā(tha?)'jaḍī bhāvakriyāsamudyama eva suṣuptiricchā ajaḍībhāvakriyāprārambharūpatvāt | jāgrat jñānaṃ vedakaprakāśaspṛṣṭasya (yā) ve(dya)dasya kiñcidajaḍībhāvasamudayād svapnaḥ kriyā kiñci jaḍājaḍarūpasya sākalyena ajaḍībhāvakriyānusandhānāt | evaṃ svapnasuptyoḥ pratyekamicchātvaṃ kriyātvaṃ ca jāgrato jñānatvaṃ ca vijñeyam | anayaiva diśā jaḍājaḍapramātṛpadayorjāgratsvapnayoranyonyabhāvaprakriyāyāmapi vakṣyamāṇamaryādayā binduvisargaśleṣarūpatvena jaḍājaḍaviśrāntirūpasuṣuptimadhyakakṣyāvagāhena pratyekamicchātvaṃ ca yojanīyam | viśrāntirūpāyā api suṣupteścidacinmayatvāt jñānatvoktiranavadyaiva | jīvaḥ suṣuptyavagāhena viśrāntiṃ jānanneva śivo bhavati | śivaśca tadavagāhena jaḍatvaṃ jānan jīvo bhavatīti suṣupteḥ madhyapadatvamupapannameveti niravadyakaraṃ prameyam | evaṃ suptyādipadatraye yasya kasyacidapyupakrameṇa vilomānulomabhāvāt padatrayapravāhaśivaśaktyanyonyabhāvasamādhirapi sidhyatīti suptyādidaśātrayāvabodhake mātṛkākhaṇḍatraye yasya kasyacidapyupakrameṇāvartanaṃ sāmpradāyikameveti tatsarvaprakriyānusandhānaṃ pariśīlanīyam | taduktaṃ mātṛkāsaṅgraharūpasya bālāmantrasya prastāve laghustotrakāreṇa kramagataṃ yadvāsthitaṃ vyutkramāditi suptyādidaśātrayapratibimbabhūtacaturdaśārādicakraskandhatrayātmanaḥ śrīcakrasyāpi saparyāviṣaye yasya kasyacidapi skandhasyopakrameṇa bījatrayoddeśena vilomānulomaskandhatrayapravāhe samyaganubhavasamādhisiddhireveti tadakhilaprakriyānusandhānamācāryavaryāṇāmiti mahāmantrayantraprāṇabhūtamidaṃ prameyamiti prapañcitaṃ svapnajāgratsuṣuptīnāmicchājñānakriyātvaṃ prasiddhamārgatayā pratipādayait suptiḥ kriyetyādi | kriyātve jāḍyaṃ hetutayoktaṃ kriyā khalla smṛtivilakṣaṇasākṣādanubhavarūpatayā bahirupasandhānaṃ tajjñānarūpāntarānusandhānavadajaḍaṃ na bhavatīti kriyāyā jaḍatvamanubhavasampratipannam || 20 || p. 24) anyonyalīnavapuṣoriha caityacityoḥ suptyadiṣu triṣu padeṣu bhavo dvirūpaḥ | śliṣṭaḥ pravṛttivinivṛttimayo vibhāvyaḥ śrīcakramūlamanusaṃsthitidarśanena || 21 || uktamaryādayā sūcitaṃ suṣuptyādīnāṃ jaḍājaḍasvabhāvatayā dvairūpyeṇāvasthānaṃ sphuṭīkaroti - anyonyalīnavapuṣorityādi | suptyādidaśātrayaṃ khalu ciccaityaparyāyayoḥ śivajīvayoḥ saṃsaraṇaviśramaṇavyavahārapadaṃ svarūpameva | prakāśavimarśaparyāyayościccaityayoranyonyalīnatvaṃ svabhāvaḥ | prakāśe khalu vimarśa(vāsa)nā naiyatyenāvasthitā vimarśe ca prakāśavāsanā tayoranyonyabhāvopādānasvabhāvatvāt ta(thai)daiva jaḍatvājaḍatvavyavasthayā tayoḥ pratyekaṃ svarūpabhūte suptyādi daśātraye ajaḍe'jaḍaṃ jaḍe vā jaḍamapi vāsanārūpeṇa nilīnaṃ paryāyeṇa parisphuratīti sūtratātparyam | caityacityoriti | caityaśabdasya pūrvanipātena māyāprābalyāt caityaparyāyajīvadaśānāmeva prathamaparyāyasphuraṇamityabhisandhiḥ | caityacityorjīvaśivayoḥ krameṇa pravṛttinivṛttimayaḥ ata eva dvirūpo bhavaḥ saṃsāraḥ suptyādiṣu triṣu padeṣu śliṣṭonyonyanilīno vibhāvyaḥ jīvaśivapadānāmanyonyanilīnatālakṣaṇaśleṣanirṇaye mūlamāha śrīcakretyādi | cakraṃ navatrikoṇa śleṣaviśiṣṭaṃ yantraṃ mūlamanurmātṛkā tayoḥ saṃsthitiḥ saṃsthānaviśeṣaḥ taddarśanena paryālocanena śrīcakrasaṃsthitiścaturdaśārādiskandhatraye'pi pratiskandhaṃ trikoṇayoḥ śleṣaḥ tena śleṣeṇa pratyekaṃ trairūpyeṇāvasthitānāṃ śivajīvadaśānāmanyonyanilīnatādhyavasāyena paryāyeṇa sphuraṇapratipattiḥ mūlamanusaṃsthitiḥ khaṇḍatrayasyānulomavilomavartanaṃ tena ca pravṛttinivṛttirūpavyavasthayānyonyanilīnānāṃ jīvaśivadaśānāṃ paryāyeṇollasanapratipattiriti vivekaḥ || 21 || p. 25) icchā suṣuptirabahirjanitaḥ prabodho jñānaṃ kriyā bhavati jāgaraṇaṃ jaḍasya | turyasthajāgarapadādisuṣuptisīmā icchādayaḥ khalu daśāstvajaḍāḥ śivasya || 22 || idānīṃ vivṛtīṣatspṛṣṭispṛṣṭīṣadvivṛtivivṛtiprayatnakrameṇa vyavasthitamantrasaṃsthānenāvabodhyena suptyādijāgradantajāgradādisuṣuptyantapravṛttinivṛttimārgayorjīvaśivayoḥ saṅkocapūrṇabhāvābhivyaktiḥ sahṛdayasāmayikahṛdayaṅgameti tanmārgopāśrayeṇa tatsamayamavabodhayitukāmaḥ suptyādīnāmicchādibhāvamupapādayati - icchā suṣuptirityādi | suṣuptiricchābhedasaṃsārā ityabhiprāyaḥ abahirantarjanitaḥ prabodhaḥ svapnaḥ jñānaṃ jāgaraṇaṃ jāgradavasthā kriyā jaḍasya jīvasyevecchādīnāṃ samavāyanirdeśaḥ turyasthetyādi | uktaṃ khalu prāk jāgratsvapnasuṣuptīnāmabhedavis'yatve turyavyavahāra iti tadabhiprāyeṇātroktaṃ turyasthajāgarapadādīti | turyasthaṃ turyavyavahāralagnaṃ yadabhedarūpaṃ jāgarapadaṃ tadādita ārabhya suṣuptisīmāḥ turyasthena yā suṣuptiḥ tadavadhikāḥ abhedajāgratsvapnasuṣuptaya ityarthaḥ | ajaḍāḥ turyasthalenaivājaḍatve siddhe punarajaḍaviśeṣaṇamanu(dhi)ṣṭhānatayā yojanīyam | śivasyecchādayo daśā bhavanti | nanu prakāśamayaḥ śivaḥ pravṛttyabhimukho vimarśamayaḥ paśurnivṛttyabhimukha iti prāguktaṃ kathamatra nivṛttirūpiṇī turyadaśā śivasyetyuktamiti ciducyate | nivṛttyāhbimukha paśuḥ śiva ityeva vyavahriyate | pravṛttyabhimukhaḥ śivaśca paśurityeva vyavhāramupalabhata iti mahāguroḥ sūtrakārasya niravadyaḥ pravacanamārgaḥ || 22 || p. 26) antarmukhī bhavati bindugatirvisarga- syoktā gatirgurujanena bahirmukhīti | pūrvaḥ suṣuptipadamadhyamupaiti jāgran madhyāttamṛcchati parastu suṣuptimadhyāt || 23 || atha jīvaśivayorbahirmukhāntarmukhatayānyonyavilakṣaṇasphuraṇamupapattimadeveti prākpratipāditaprakriyāmanusmārayannāha - antarmukhītyādi | bindugatirantarmukhī bhavati visargasya gatirbahimukhīti gurujanenoktā | tayorviśramaṇasaṃsaraṇasvabhāvateti prākpratipāditatvādatrāpratipādanamiti mantavyam | ataḥ kāraṇātpūrvopasannihitavākye pūrvanirdiṣṭo binduḥ sannihitavākyapūrvanirdiṣṭo jāgranmadhyātsuṣuptipadamadhyamupaiti tisṛṇāmapi daśānāṃ pratyekaṃ jaḍājaḍabhāgadvayasya pratipāditatvānmadhyadeśo bhāgadvayasya sandhirityavagamyate | jaḍajāgratparisamāptyanantarādbuddhaṃ turyaparyāyājaḍajāgratprārambhapadaṃ jāgranmadhyaṃ tataḥ pūrvāvadheḥ suṣuptipadamadhyaṃ abhedasuṣuptiparisamāptipadamuttarāvadhimupaiti | parastu uttaranirdiṣṭo visarga ityavagamyate | suṣuptimadhyāt ajaḍasuṣuptiparisamāptyanantarodbuddhajaḍasuṣuptiprārambhapadāt pūrvāvadheḥ taṃ jāgranmadhyaṃ bhedajāgratparisamāptipadamuttarāvadhimṛcchati gacchati | evaṃ binduvisargayorantarbahiḥ prasaraṇaprakriyā mantrārthavivekādityantopayoginīti sūtrakāreṇa sphuṭīkṛteti veditavyam || 23 || p. 27) suptyādi jāgradavadhi tritayaṃ daśānāṃ jantoḥ pravṛttivapuṣo'tha nivṛttimūrteḥ | tajjāgradādyavadhibhūtasuṣupti śambho- rārohasīmasamupakramaṇovarohaḥ || 24 || uktamevārthaṃ dṛḍhīkaraṇāya upapattyantaropanyāsena pratipādayati - suptyādītyādi | pravṛttisvarūpasya jantorjīvasya daśānāṃ tritayaṃ suptyādijāgradavadhi prāguktamaryādeveti bhāvaḥ | atheti pakṣāntare | nivṛttimūrteḥ śambhordaśānāṃ jāgradādi avadhibhūtasuṣupti suṣuptyavadhimityarthaḥ | atra ca prāguktaprakriyānusandhātavyā | jīvadaśāpravahaṇavailakṣaṇyena śivadaśānāṃ jāgradādipravahaṇaprakriyāyāmupapattimāha - āroheti | ārohasya ārohaṇarūpakriyāyāḥ yā sīmā avadhiḥ tatsamupakramaṇaṃ tatprārambhaḥ khalvavarohaḥ prasiddhaḥ | tasmātpravṛttirūpasajīvadaśāvadhipadaṃ (##? bhavatītyupapadyata ityarthaḥ || 24 || p. 28) tasmātpravṛttivinivṛttimayobhayārthaḥ svapnaḥ suṣuptirapi jāgradapīti gopyam || bhedāni bhedamayajīvaśivāṅgakānāṃ ṣaṇṇāṃ vimiśraṇamidaṃ prakṛttirdaśānām || 25 || athārohāvaroharūpayoḥ pravṛttinivṛtti(rāroha##? pratyekaṃ bhāgadvayāṅgīkāro rahasyamārga ityupadiśati - tasmāditi | prākpratipāditaprameyatātparyasya hetutvamuktaṃ taducyate | jīva eva khalu pravṛttikarttā nivṛttimaṅgīkurvan śiva ityucyate śivo vā pravṛttipade jīvaśabdena vyavahṛtaḥ punarnivṛttipade śivaśabdavyavahāraṃ prāpnoti na tu jīvaśivayoḥ pāramārthiko bhedaḥ api tu daśābhedenaiva bheda ityekārthatā | etadubhayaparyāyayoḥ tayoḥ prakāśavimarśayoḥ evamekārthatānusandheyā | evaṃ pravṛttinivṛttikartryorekārthaṃtve yā pravṛttirūpā kriyā tasyā eva nivṛttyā bhāvyam | yadyanyataḥ pravṛttiranyato nivṛttiḥ tarhi jīvasyānyatra prāguktapravṛttirūpabandhānucchede'nyatra nivṛttirūpā muktiriti mukterbandhasahitatvena nirākulānandarūpaṃ tallakṣaṇaṃ na prāpnotīti pravṛttinivṛttyoraikapadyamevopapadyate | tatpravṛttirūpasyaiva daśātrayasya nivṛttirūpateti pratyekamavasthādvayamaṅgīkartavyam | tadevāvasthādvayaṃ bhāvadvayamiti vyapadiśyata iti prākprameyatātparyam | tasmāditi hetutayoktam | tasmātkāraṇāt svapnaḥ pravṛttinivṛttimayobhayārthaḥ suṣuptirapyevaṃ jāgradapyevamityetadrahasyam | evaṃ pravṛttinivṛttisaṃbhāvitabhedābhedamayatvena pratyekaṃ dvisvabhāvānāṃ ata eva ṣaṇṇāṃ jīvaśivāṅgakānāṃ daśānāṃ vimiśraṇamanyonyalīnatālakṣaṇaśleṣaḥ prakṛtisvabhāvaḥ śivasyābhyantare śaktiḥ śakterabhyantare śiva iti yadā śivaśaktyoranyonyāntaravasthānaṃ tadā bhedavibhāgena tadaṅgabhūtānāṃ jāgradādīnāṃ bhāgadvayasyānyonyāntaravasthānamiti || 25 || svapnaprajāgarasuṣuptimayāṣṭakoṇa- paṅktyasrayugmamanukoṇavirājamāne | yantreśvare hi śivajīvasamanvayo'yaṃ dṛṣṭaḥ samastaparamārthavidīṣṭadeve || 26 || evaṃ bhedābhedabhāgayoḥ pratyekamupapāditatayā dvirūpasya jāgradekasya anyonyaśleṣaṃ tatreti bimbabhūte mahāyantre saṃpādayatisvapnaprajāgaretyādi | svapnaprajāgarasuṣuptimayaiḥ svapnādipratibimbabhūtaiḥ aṣṭakoṇaḥ paṅktyāśra(ya?)ko yugmamanukoṇaiḥ aṣṭakoṇasvapnapratibimbaṃ yakārādihakārāntairaṣṭabhirvarṇaiḥ svapnatattvāvayavānāṃ kalādiśaktyantānāṃ vakṣyamāṇatvāt paṅktyaśrayugmaṃ jāgratpratibimbaṃ kakārādisa(na)kārāntairviṃśattyā varṇaiḥ jāgrattattvāvayavānāṃ pṛthivyādiśrotrāntānāṃ vakṣyamāṇatvāt manukoṇaścaturdaśakoṇaḥ suṣuptipratibimbaṃ akārādyaukārāntaiścaturdaśabhirvarṇaiḥ suṣuptitattvāvayavānāṃ pṛthivīsaṃskārādibindvavartasaṃskārāntānāṃ vakṣyamāṇatvāt | evaṃ skandhatrayātmakaiścakrairvirājamāne yantreśvarīmahāyantre ayaṃ śivajīvasamanvayaḥ pratyekamavasthātrayātmakaśivajīvaśleṣaḥ dṛṣṭaḥ | darśanaṃ caivaṃ aṣṭakoṇādiṣu caturdaśakoṇānteṣu cakreṣu | yo'yaṃ trikoṇadvayaśleṣaḥ saṃlakṣyate sa eva śleṣo jīvaśivāṅgabhūtasvapnodya(##? trikoṇaḥ pratibimbamiti yuktaṃ ekaikasmin jāgradādipade kathaṃ trikoṇabhavamūlabhūtā trairūpyopapattiriti nāśaṅkanīyam | avasthānāmicchādirūpatayā tasya cecchāditrayasya prākpratipāditamaryādayā nityayutasvabhāvatvādekasyāpi pade sarvasyā api tripuṭyā vyatiṣaṅga iti niravadyam | yantreśvarasya mātṛkāyā iva mahāpramāṇatāmupapāpayati - samasteti | samastaparamārthavidāmanena viśiṣṭopādeyatoktā | iṣṭadeve iṣṭadevatārūpeṇābhimate | mantradevatābhyāmatiriktaṃ na hi pramāṇam | ato mātṛkācakrabodhito'rtho na saṃśayairupspṛśyata iti tātparyam || 26 || p. 30) suptiḥ śaśī jaḍatayā tapano'pi jāgra- ccaityasya santapanamātracidātmakatvāt | svapnonalogilitacaityatayā paśutve so'pyarka eva dahanaḥ sakalaṃ śivatve || 27 || atha svarasparśavyāpakānāṃ candrasūryāgnivyavahāropapattistadarthabhūtasuṣuptyādīnāṃ candrādityopapattimūleti tatprameyaṃ vyutpādayati - suptiḥ śaśītyādi | jaḍatayā jāḍyāddhetoḥ suptiḥ śaśī candraḥ brahmāṇḍe yo'yaṃ jaḍasvarūpaścandraḥ sa khalu piṇḍāṇḍe suṣuptiḥ brahmāṇḍapiṇḍāṇḍayoranyonyakāraṇakatvenaikasvabhāvatvāt | caityasya vedyasya ghaṭapaṭādeḥ santapanamātracidātmakatvāt suṣuptigatajāḍyapramārjanādajaḍatvaspṛṣṭyupalambhanena yatsantapanaṃ prakāśoṣmaṇā śoṣaṇaṃ na tu tatsantāpanametaddahanatanmātracidātmakatvāt tatparipāṭīvyavasthitaprakāśakātmakatvāddhetorjāgradavasthā tapanaḥ sūryaḥ jāgrataḥ paricchinnaprakāśātmakatayā bahirgatatvenaiva caityaprakāśanaṃ sūryasyeva na tu vahnivat svāntargatatvena svāvadhiparyantaprakāśanamiti bhāvaḥ | gilitacaityatayā svāntarupakṣiptacaityatayā svapno'nalaḥ svapne khalu caityaṃ svamanogarbha eva nilīnaṃ bhāti | evaṃ vahnitvena saṃbhāvitasya svapnasya paśutvaviṣaye sūryatvamevāha paśutve so'pyarka eveti sa iti svapnaḥ paśuḥ khalu svapne svamanogatatvena svāntasthamapi jaganmāyayā svabahiṣṭhamevānusandhatte | jāgrati patito jāgradiva svapno'pi paśoḥ sūrya evetyanubhavasaṃpratipannaṃ śivatve suptyādīnāṃ viśeṣamāha - śivatve sakalaṃ dahana iti | sakalaṃ suptyāditrayaṃ dahano'gnireva sarvatra daśāyāmabhedavāsanāpāṭavena jagatkavalanāditi bhāvaḥ || 27 || p. 31) caityātivisphuraṇasīmni khalu pratiṣṭhā jāgratyaṇoratha turīyapadāntararthe | śambhorvimarśavati jāḍyamalavyapete jāgratsuṣuptidaśayoḥ samamadhyabhāge || 28 || atha jīvaśivayordaśātraye sarvatra vā kutracidvā svātmābhimānadārḍhyamityākāṅkṣāyāṃ mantratātparyamabhisandhāyāha ##- avadhiḥ tatra jāgrati bhedaparamāvadhau aṇorjīvasya pratiṣṭhā svātmano'bhimānadārḍhyenāvasthānaṃ jāgratpadabodhakeṣu sparśeṣu makārasya jīvakalāsthānatvena vakṣyamāṇatvāt | atha śambhorvimarśavati ata eva jāḍyamalavyapete jāgratsuṣuptidaśayoḥ samamadhyabhāge abhedavikalpapadamatra jāgradvivakṣitaṃ nirvikalpapadaṃ suṣuptiḥ tayormadhyabhāge sandhirūpasya tasya padasya vikalpāvikalpobhayapadavyāpakatvāt | abhedavikalpāvikalpasandhipadabodhakasya kṣakārasya śivakalāsthānatvena vakṣyamāṇatvāt || 28 || p. 32) mātā śaśī bhavati meyapadaṃ paśutve vahniḥ pramāṇamiha tigmaruciḥ kriyāgryam | mātānalaḥ śivapade himaguḥ prameyaṃ jñānāgryabhāga iha turyaraviḥ pramāṇam || 29 || atha jāgranmadhyamapadakasya mārgasya prameyamāha - mātā śaśītyādi | paśutve śaśī suṣuptyātmakasvarakhaṇḍārdhaścandraḥ mātā pramātā bhavati | paśutve candrarupasya vedyasyaiva vyāptiḥ meyapadaṃ vahniḥ svapnātmakaṃ vyāpakakhaṇḍārdho vahniḥ prameyapadaṃ bhavati | paśutve vahnirūpasya vedakasya vyāpyatvāt | iha paśutve tigmaruciḥ jāgradātmakasparśakhaṇḍārdhaḥ sūryaḥ kriyāgryaṃ vedyāṃśapradhānaṃ pramāṇaṃ vedyavedakobhayātmake pramāṇe paśudaśāyāṃ vedakāṃśavyāpakatayā vedyāṃśaprādhānyamavalambate | atha śivatāyāṃ candrāderbhāvāntaragrahaṇamāha śivapade analapadakaḥ pramātā śivapade vedakasya vyāpakatvāt tatra himaguścandraḥ vedyaṃ prameyaṃ vyāpyatvāt iha śivatāyāṃ turyaraviḥ abhedajāgradrūpo ravisturyaraviḥ jñānāgryabhāgaṃ vedanapradhānāṃśakaṃ vyāptimattayā pradhānabhūtavedakāṃśaṃ pramāṇaṃ bhavati | ayaṃ suptyādisvapnāntamārge viveka iti veditavyam || 29 || p. 33) caityapramāturiha yajjaḍameva mānaṃ taccitpramāṇamanujīvati taddhi caityam | cittattvameva niyamādanujīvadetan- nātyaśnute svamiva cittadidaṃ vibhedi || 30 || atha visargarūpasya vedyapramāturbhedarūpatopapattimāha - caityapramāturityādi | iha jāgranmadhyamapadake mārge caityapramātuḥ caityarūpasya pramātuḥ jaḍameva kriyārūpatayā jaḍameva yāvanmānaṃ pramāṇaṃ vedyakavalanasādhanaṃ taccitipramāṇaṃ citaḥ sādhanabhūtaṃ jñānarūpaṃ pramāṇamanujīvati anuprāṇiti | atrāyamabhiprāyaḥ paśutve vedyasya kavalayataḥ pṛthivyādirūpasya vedyapramātustatkavalane vyāptau sādhanaṃ śabdādipañcakaṃ śabdādibhiḥ khalu svadharmabhūtaiḥ sādhanaiḥ pṛthivyādayo vedakaṃ badhnanti | tatra śabdādayo jaḍatvādvedakasya sādhanaṃ vimarśarūpatvādajaḍaṃ śrotrādikamanujīvanti | śrotrādīnāmeva śabdādivyāptyanusandhānena śabdādīnāṃ vyāptiprasādasiddhiriti bhāvaḥ | ato vedyapramāṇasya vedakapramāṇasāpekṣakāryakāritvam | tacca caityaṃ pramātṛcittattvameva niyamādanujīvati | cittattvābhāve caityavyāptyanusandhāturabhāvāccaityavyāpterasiddhireva | api ca caityasvarūpasyāpyasiddhiḥ prathata iti caityavyāptipade citaḥ śirodarśanamavaśyamiti cidvyāptipade caityoccheda iva caityavyāptipade cito nocchedaḥ | ataścaityaṃ svavyāptipade citsahitameveti bhedasyopapattiriti tātparyam | cit svamivātmānamiva etaccittattvaṃ karma nātyaśnute nātyantamutsādayati tattasmātkāraṇādidaṃ caityaṃ vibhedi bhedavat || 30 || p. 34) jāḍyādacinna vimṛśatyapi mātṛbhāve tāṃ citkaleva gilitātmapadāṃ mṛśanti | mohena kalpayati mātṛdaśāmamuṣyā vyāptirhi mātṛpadalakṣaṇatopapannā || 31 || uktamevārthaṃ sphuṭīkaroti - jāḍyādityādi | acit caityaṃ mātṛbhāve'pi svavyāptikapade'pi jāḍyāddhetorna vimṛśati | na hi pṛthivyādau caityavimarśaḥ tāṃ ayati saṃpādayati | evaṃ cedvimarśavato vedakasyeva vedyavyāptipade'pi pramātṛtvamastviti cet netyāha | avyāptermātṛlakṣaṇatvaṃ vyāptimātratāvacchinnapramātṛlakṣaṇarūpavimarśavato'pi vedakasya tṛtīyapadamapi vyāpyatvābhimānadoṣeṇa vyāpyatvānna pramātṛtvamiti tātparyam || 31 || mānaṃ tṛtīyapadabhāgapi bāhyatastu madhye vimiśraṇamidaṃ khalu meyamātroḥ | miśraṃ hi madhyamapade nikhilasya dṛṣṭaṃ dvairūpyamasya ca napuṃsakatā ca dhāmnaḥ || 32 || idānīṃ sparśārdhasya jāgradrūpasya pramāṇātmanaḥ sūryasya meyamātṛmiśrarūpatayā tadubhayasiddhyanantaraṃ siddhirāpanneti tṛtīya (padatve svīkṛte) svayaṃ kṛte svapadaucityaṃ kathaṃ madhmamarūpadvitīyapadaucityamityāśaṅkāṃ pariharati - mānamityādi | mānaṃ pramāṇaṃ tṛtīyapadabhāgapi bāhyatastu madhyaviśrāntipade nirāgraharūpeṇa siddhasvarūpayormayamātrorbāhyatayā'nyonyavyātisvabhāvatayā tatsvabhāvaparigrahasannāharūpapramāṇasya dvitīyakakṣyārohitvam | etaduktaṃ bhavati | viśrāntāvantarmukhayormeyamātroranyonyavyāptyāgrahānudayātsvā##- tayorāgrahodayenābhimukhyaṃ bhajatormadhye pramāṇapadāvirbhāva iti veditavyam | atastṛtīyapadatvaṃ bahirmadhyakakṣyāroheṇa dvitīyapadatvaṃ pramāṇasyeti niṣkarṣaḥ | akṣarārthastu mānaṃ tṛtīyapadabhānyapi bāhyatastviti bāhye viśeṣakathanādidamantareti gamyate | bāhyatastu madhyam | atropapattimāha - idaṃ pramāṇaṃ meyamātroḥ vimiśraṇaṃ anyonyabhāvagrahaṇamārgatvātsannipātapadaṃ vyāmiśraṇapadasya madhyatvopapattimāha | nikhilasya vastuno'horātrādermiśraṃ sandhyārūpaṃ padaṃ madhyamapade dṛṣṭaṃ tasya dhāmnaḥ padasya dvairūpyaṃ dvisvabhāvatvaṃ śaktiśivātmakatayā strīpumātmakameyamātṛsaṅkaratayā napuṃsakatā ceti veditavyamiti śeṣaḥ || 32 || p. 35) raśmīnanūdayati bimbamataḥ svareṣu sargaḥ sitāṃśuraṇubindurinaśca kādau | yādau śikhī mahitabinduriti trikhaṇḍyā varṇakrameṇa viditaṃ trimahomayatvam || 33 || atha svarādīnāṃ prasiddhaṃ candrādibhāvaṃ sopapattikaṃ pratipādayati - raśmīnityādi | bimbaṃ sūryādīnāṃ bimbaṃ raśmeranu kiraṇānāṃ paścādudayati | avayavodayānantaramavayavyudaya iti bahumatamityarthaḥ | ataḥ tasmātkāraṇāt svareṣu visargaḥ sitāṃśuścandraḥ adhiṣṭhitaśceti śeṣaḥ | akārādivindvantānāṃ pañcadaśasvarāṇāṃ visargāpekṣayā prathamoccāraṇameva prathamodayopalakṣakatayā candrakalātvasamarpakam | evaṃ cākārādibindvantapañcadaśasvarāḥ kalāḥ ṣoḍaśakalārūpo visargaścandrasvarūpamityupapāditam | tathaiva kādau sparśakadambake aṇubinduḥ paricchinnabinduḥ anyonyāntargatameyamātṛmiśrasvabhāvatayā sā(?)pādibhāntacaturvarṇakalādvayarūpāṅgāṅgirūpaḥ inaḥ sūryo vādhiṣṭhāteti śeṣaḥ | sūryasya dvisvabhāvatvādakṣaradvayātmakāḥ kalāḥ | ataḥ kakārādinakārāntairviṃśatyā varṇairdaśakalāḥ sampadyante | tāsāṃ ca pūrvavadavayavakalātvavivekaḥ | ekādaśyā dvādaśyāśca kalāyā yādisvarūpāyāśca tathā | yaralavādau varṇagaṇe mahitabinduḥ (atropetavyaḥ) anagnyopetavyaḥ śikhī analaḥ adhiṣṭhāteti śeṣārthaḥ pūrvavat iti varṇakrameṇa trikhaṇḍyā mātṛkākhaṇḍatrayasya trimahomayatvaṃ candrāditejastritayasvabhāvatvaṃ viditam | atrāyaṃ sāro bindu kṣakārādeḥ sāmpradāyikopadeśaḥ prākpratipādite svapnamadhyapade mārga iva atrāpi jāgranmadhyapade mārge caityacitparyāyayorvisargabindvoranyonyanilīnatālakṣaṇaśleṣaḥ suptyādipadatrayāvabodhake svarādikhaṇḍatraye vibhāvyaḥ | svareṣu tāvadekamātradvimātrarūpā binduvisargakalāḥ prathamadvitīyoccāraṇopalakṣitayorantarbahiḥkakṣyayoḥ sthitāḥ | tathaiva tatparyante samuccāraṇaprayatnopalakṣitāntarbahiḥ prasaraṇau binduvisargau tau tadatra jaḍaviśrāntipadasuṣuptau bahirvisargo'ntarbinduriti śakterabhyantare śiva iti caityaparyāyaśaktitattvādyavasthādayaḥ | athājaḍaviśrāntirūpasvapnāvabodhake vyāpakavarge yavargasyeṣatspṛṣṭāviṣayatvena bhedapramātṛkalātvāt visargakalātvaṃ śavargasya vivṛtatāviṣayatvenābhedapramātṛbindukalātvapravṛttinivṛttimelanātmano vyāpakavargasya ubhayaparyantagatau makārakṣakāro bhedābhedakalādhiṣṭhātārau visargabindū | atrāpi prathamadvitīyoccāraṇopalakṣite antarbāhyakakṣye ato bindugarbhe visarga iti śakterabhyantare śiva ityasya svapnātmano viśramapadasya śivatattvatayādhyavasāyaḥ | athānyonyagrahaṇapadajāgarāvasthābodhake sparśaskandhe kāryajñeyarūpapṛthivyādigandhādirūpadaśaviṣayakaraṇajñānasādhanarūpap āyvādighrāṇādidaśendriyayogāddaśakalāniṣpattiḥ | tatra viṣayāṇāṃ jaḍatvādvisargarūpatā indriyāṇāmajaḍatvādbindurūpatā | atra grahaṇapade kādīnāṃ prathamoccāraṇarūpaḥ pūrvanipāto'bhyarhiṃtagrāhakatvamabhivyaktidvārā vedyatattvasya prathamavyāptimupapādayait | suptisvapnayostu viśrāntipadatvādbinduvisargayoḥ pūrvanipāto'bhyarhitaviśrāntitābhinnāntaratyantanilīnatāmāpādayati | iti niravadyaṃ prameyaṃ sparśaparyante pādibhāntavarṇacatuṣkasaṃbandhidvidvivarṇaniṣpannaṃ kalādvayaṃ vinduvisargarūpamadhiṣṭhātṛdvayaṃ pramāṇakalānāṃ meyamātṛmiśratayā dvidvivarṇaniṣpannatvādvarṇacatuṣkeṇādhiṣṭhātṛtadaṅgabinduvisarga##- visargāṃśavyāptiḥ pravṛttipade | atha nivṛttipade vedakavyāptyāṃ khaṇḍatraye'pi vindvaṃśavyāptirityanusandheyam || 33 || p. 34) khaṇḍakrameṇa śaśino dahanāṅgatoktā tadvyutkrameṇa jaḍabhānuguṇatvamagneḥ | khaṇḍeṣuca kramavilomajapena caitya- cityoḥ parasparapadākramarītiruktā || 34 || khaṇḍatrayasya prathamaṃ svarādipāṭhastadanantaraṃ vyāpakādipāṭhaśca prathamaṃ vedyena vedakākramaṇaṃ paścādvedakena vedyākramaṇaṃ bodhayatīti uttareṇa sūtreṇāha - khaṇḍakrameṇetyādi | khaṇḍakrameṇa svarādikhaṇḍānāṃ krameṇānulomapāṭhena śaśinaścandrasya dahanāṅgatā dahanaḥ aṅgaṃ yasyeti vigrahaḥ | tadbhāvastattā | uktā | tadvyutkrameṇa teṣāṃ khaṇḍānāṃ vyutkrameṇa vilomapāṭhena agneḥ jaḍabhānuguṇatvaṃ jaḍabhānuścandraḥ guṇo'ṅgaṃ yasyeti vigrahaḥ | pūrvavat uktamityanuṣañjanīyam | a(tra)khaṇḍānāṃ kramavyutkramoktyā akārādikṣakārāntavarṇānāṃ kramavyutkramapāṭhoktirasatī sphuṭeti sphuṭatvāyāha - khaṇḍeṣu ceti | khaṇḍeṣu ca kramavilomajapena kramaḥ anulomaḥ vilomastadviparyayaḥ tathāvidhena japena caityacityorvisargabindvoḥ parasparamākramarītiḥ ākramaḥ ākramaṇaṃ rītiḥ prakriyā uktā | anulomajapena caityena cidākramaṇaṃ vilomajapena citā caityākramaṇamiti yojanā || 34 || p. 38) svapnaśca jāgradapi vāsarapūrvayāmau turyaṃ padadvayavaduttarayāmayugmam | suptisturīyalayabhuḥ prathamaṃ kṣapārdhaṃ svapnaprajāgaradaśālayabhūrdvitīyam || 35 || iti śrīmātṛkācakraviveke tātparyavivekaḥ prathamaḥ khaṇḍaḥ || 1 || atha svapnamadhyame mārge daśānāṃ punaḥ punarāvṛttyā kālarūpatāṃ vyavasthāpayati - svapnaścetyādi | ahorātrarūpaḥ khalu kālaḥ aṣṭayāmātmakaḥ | tatra svapnaśca jāgradapi vāsarasya prahamayāmaḥ svapnaḥ suṣuptirūpiṇyā rātreranantaraṃ pravartamānatvāt | vāsarasya dvitīyayāmo jāgratsvapnānantaraṃ pravartamānatvātgrāhakarūpeṇa pramāṇarūpabheda sphuraṇaparamāvadhitvācca padadvayavat | nivṛttijāgratsvapnarūpapadadvayayuktaṃ turīyam uttarayāmayugmaṃ vāsarasyeti saṃbandhaḥ | tatra turyajāgrattṛtīyayāmabhedaḥ saṃsārasya nivṛttiprāramabharūpatvāt turyasvapnaścaturthayāmaḥ bhedaraveḥ rūpajāgrato bhedasantāpasyātimātranivṛtteḥ | atha tūrīyalayabhūḥ uktanivṛtījāgratsvapnarūpaturīyatādaśāviśrāntibhūmiḥ suptiḥ | suptiḥ khalu bhedābhedarūpāṇāṃ saṃsāradaśānāṃ viśramapadaṃ kāraṇarūpatvāt | atasturyajāgradviśrāntapadaṃ suṣuptirūpiṇyā rātreḥ prathamayāmaḥ | turyasvapnaviśrāntapadaṃdvitīyayāma iti turīyalayabhūḥ suptiḥ prathamaṃ kṣapārdhaṃ yāmadvayaṃ svapnajāgaradaśālayabhūḥ suptiḥ dvitīyaṃ kṣapārdhaṃ svapnaviśramapadaṃ tṛtīyayāmo jāgradviśramapadaṃ rātricaturthayāma iti samyaganubhavatāṃ hṛdayaṅgamaprameyatayā mantrārthaprāṇabhūtatvāccaitadupadiṣṭam | atha prakaraṇaparisamāptivācyagranthasyopapattimannāmoddeśamupadiśannetarasya granthaprameyāṅgatāṃ sphuṭīkaroti - itītyādi | atra mātṛkāśabdasya tantreṇa dviruktiravagantavyā tena mātṛkā ca mātṛkācakraṃ ceti labhyate | tayorviveko'treti vigrahaḥ | mātṛkā mantro mātṛkāyāścakraṃ mātṛkācakraṃ mātṛkāvarṇasanniveśavaśena saṃbhūtaṃ cakraṃ mātṛkaiva cakrākāreṇa sanniveṣṭeti bhāvaḥ | tahā hi manvasre akārādyaukārāntacaturdaśasvareṣu vindukalānāṃ saptānāmekabhāge sanniveśaḥ visargakalānāṃ saptānāmanyabhāge cakramadhye pratikoṇaṃ koṇābhyantarabhāgavibhāviteṣu caturdaśa daleṣu dalamūlavibhāvitavṛttākāradalatatkarṇikāvṛttarūpadalasahiteṣu ṣoḍaśasu ṣoḍaśadalapadmarūpavindorvisargacandrasteṣveva daleṣu ekaikadalavyavahitadalāṣṭakasaṃbhāvitāṣṭadalapadmabimbo binduvahniriti binduvisargavargayoḥ p. 40) sanniveśaḥ visargavyāpteḥ prādhānye visargasya bahirniveśaḥ bindostvantarvyāpyatvenābhimatatvādbinduvyāptau bindupade bāhyatvābhimānaḥ visargapade'ntarabhimāna ityabhimānasyobhayākārasaṃbhavādanavadyam | daśārayugme vis'yendriyarūpaviṃśativarṇānāṃ viṃśatikoṇeṣu yathābhimukhyaṃ sanniveśaḥ bahirdaśārabāhye vidikcatuṣṭayopalakṣitamarmacatuṣṭayasya pratipadamantarbhāgavibhāvitatrikoṇacatuṣṭaye prakṛtyādimano'ntatattvarūpāṇāṃ pādibhāntānāṃ sanniveśaḥ | athavā vedyavedakarūpe kādibhāntavarṇakadambake kādayo dvādaśavarṇā vedyarūpā avarohakrameṇa bhakāraprabhṛtidvādaśavarṇā vedakarūpāḥ teṣāṃ yathākramamanvayena dvādaśakalāniṣpattiḥ | tatra prathamataḥ kalādvayaṃ bimbarūpaṃ itarāḥ kalā avayavabhūtāḥ koṇeṣu sanniveśyāḥ | vedyavedakavyāptiprakriyā pūrvavat | aṣṭakoṇe ekato bhāge caturṣu koṇeṣu yādilāntavarṇacatuṣṭayasanniveśaḥ | anyato bhāge caturṣu koṇeṣu śādihāntavarṇacatuṣkavinyāsaḥ | yādicatuṣkamūle śādicatuṣkānte ca trikoṇabindurūpacakradvaye guṇatrayāvṛtaguṇottīrṇajīvaśivarūpayoḥ makārakṣakārayoḥ sanniveśaḥ tayoranyonyavyāpakatayābhimukhyena cakrādyantopalakṣake cakramadhye viniveśa ityanavadyam iti varṇasanniveśaprakriyā kiñcidunmīlitā mantrārthānurodhena matimadbhirvarṇasanniveśāccakre viśeṣavattayā kṛto'pi arthāviśeṣābhāvātpratipāditena savarṇānurūpeṇa anurudhyata ityanavadyam | dvivekarūpaḥ | idaṃ ca prakaraṇaṃ granthatātparyaprameyamityuktamiti śivam || 35 || vidyāmātṛvivecane purabhidaḥ prajñāpi saṃmuhyatītyarthāddaśārayutadvidaśāracaturviṃśatidalaviveke tannetyanena kalādvādaśake raverdaśāvayavakalā sadvisvarūpakale veditavye | aṣṭakoṇe caivamaṣṭadalaviveke vahnyavayavakalā | p. 41) cakraṃ (tritrikakoṇa) yatsaṃniveśovahirmanvastre prathitastadatra na hi me garhā pramāde girām || māturmantratanormiṃthaśca samaye mayyanyato durlabha | svāṅgakrīḍanayogyatāvitaraṇādyat (?)putrako'haṃ kṛtaḥ || śivānandena muninā deśikādeśavartinā | vyākhyātaṃ mātṛkācakraviveke prathamaṃ padam || 1 || atha dvitīyaḥ khaṇḍaḥ | māyābalātprathamabhāsi jaḍasvabhāvaṃ vidyodayādatha vikasvaracinmayatvam | suptyāhvayaṃ kimapi viśramaṇaṃ vibhāti citrakramaṃ cidacidekarasasvabhāvam || 1 || atha mantrakhaṇḍānāṃ daśācatuṣṭayābhidhānaprakriyāṃ pratipadamārabhamāṇastatrādau jīvaśivayorviśrāntipadatvena sarvasaṃsārabījarūpatayā cābhyarhitāṃ suṣuptiṃ tadavacchedake svarakhaṇḍe vitatya vivariṣyan jaḍājaḍarūpa(ta)yāsupti(pte)rekapade sāmarasyena sthiticamatkāramabhiṣṭauti | māyetyādi | cidacidekarasasvarūpa cidacitostattvayorya eko rasaḥ gajavṛṣabhacitranyāyādanyonyā'virodhena ekapadānupraviṣṭobhayatattvamadhyasambhūto rasaḥ | yatra rase jaḍasyā'jaḍasya ca tattvasya pratyekaṃ bhāgakaraṇaṃ vinā sarvata eva svarūpānupraveśaḥ yadaikasmiṃśictraviśeṣe gajavṛṣabhayoḥ pratyekamanupraveśo bhāgakaraṇaṃ vinaiva sākalyena tadvat | so'yaṃ jaḍājaḍamadhyaikarasaḥ svabhāvaḥ svarūpaṃ yasya tatsuptyāhvayaṃ suptiriti vyavahriyamāṇaṃ kimapi anirvacanīyaṃ anubhavaikavedyamiti yāvat | viśramaṇaṃ viśrāntiḥ vibhāti sarvasyānubhavaviṣayaṃ sphurati | etatsuṣuptiviśramaṇaṃ viśeṣaṇa mukhena sphuṭaṃ vyutpādayati | citreti māyetyādi ca | citrasyā'lekhyaviśeṣasya gajavṛṣabhaśleṣakādeḥ krama iva kramaḥ prakāro yasya tat | ekasminneva suptiviśrame jaḍājaḍaparyāyayorvisargabindvoḥ pratyekaṃ sarvato'nupraveśa iti | citraviśeṣasādṛśyaṃ suptidaśāyā jaḍatvaṃ tāvatsarvasyānubhavasiddhatvāt sampratipannam | ajaḍatvaṃ tu etāvantaṃ kālaṃ sukhamahamasvāpsamiti suptyantasambhāvitasuṣuptisukhānuvādena gamyate | citraśabdasya adbhutārthatvamapyavagantavyam | ekasyāṃ suptau anyonyaviruddhajaḍājaḍasāmarasyamadbhutamiti | evaṃ suptiviṣayayoḥ jaḍājaḍapratītyormadhye jaḍapratīteḥ prāthamyamupapādayati māyeti | māyaiva vidyāto balīyasī bāhyakakṣyāvilasanaśīlatayā pāścātyasphūrtiḥ sphūrtiprāthamyalakṣaṇaṃ balīyastvaṃ na labhate | utpattau tu vidyāyā eva prāthamyaṃ na māyāyāḥ ato māyābalāt suptiviśramaṇaprathamabhāse jaḍasvabhāvaṃ atha vidyodayādavikasvaracinmayatvaṃ citsāmarasyena nispandasye(syai)va (cit)tattvasya yugapajjaḍājaḍānyonyavyā(pti)pirūpaspandaṃ camatkāraśceti | sāmarasyajaḍājaḍaparyāyāṇāmicchājñānakriyāṇāṃ yāmalatvameva siddhāntatayā mantreṇocyata ityavagantavyam | ataḥ suptyādidaśāsu sāmarasyaṃ spandadvayaṃ ca yāmalaṃ ca sarvato vibhāvanīyam | icchājñānakriyāparyāyasya sāmarasyaspandadvayātmanaḥ padatrayasya yāmalatvādeva etadanantarametaditi na kramo niyataḥ || ata eva tattritayabodhakānāṃ mantrakhaṇḍānāṃ na paurvāparyakramaḥ | tadātmano mahācakrāṅgabhūtacakratritayasya ca na kramaniyama iti sarvatra skandhatrayasya pratyekaṃ prādhānyābhivyaktyarthaṃ tattadādyāvartaprakriyā prāgupapāditā || 1 || 36 || p. 44) mātā nabhaḥkṣitivimiśrapadaṃ pramāṇaṃ vāyuḥ śikhī ca salilaṃ ca mahī ca meyam | jñānātmapūrvapaṭhitaṃ yugalatraye'pi paścādudīritamihābhimataṃ kriyātma || 2 || atha svaravarṇaprastāve sarvavarṇānāṃ sāmānyabhūtaṃ bhūtapañcakābhidhāyakatvaṃ vyutpādayiṣyan bhūtapañcakasya sakalasaṃsārakalāpabhūtapramātṛpramāṇaprameyātmatāṃ vyutpādayati | mātetyādi | nabhaḥ kṣityorvimiśrapadaṃ mātā | dehātmanoḥ pṛthivyākāśarūpayorubhayorapi pramātrabhimānaviṣayatvāt | vāyuḥ śikhī ca ubhayaṃ pramāṇaṃ śikhī vahniḥ salilaṃ ca mahī ca ubhayaṃ prameyaṃ dehātmanoranyatarasmin pramātṛtvābhimāne itarasya prameyatvamiti | pṛthivyākāśayorubhayorapi prameyatvaṃ sambhavatyeva | atrā(kāśā)tmanaḥ pramātṛtvapakṣāpekṣayā pṛthivyāḥ prameyatvamuktamiti mantavyam || jñānakriyayorita retarā'vinābhāvasvabhāvatvāt || pramātrādipadatraye pratyekapadaṃ tayordvayorapi sthitiriti tadvibhāgamāha jñānātmetyādi | yugalatraye'pi nabhaḥkṣitivāyuśikhisalilamahīrūpe yugmatrayapūrvapade tannabhovāyusalilarūpaṃ jñānātmā | paścādudīritaṃ kṣitiśikhimahīrūpaṃ kriyātma | jñānampramātā ākāśaḥ kriyā pramātā kṣitirūpo dehaḥ jñānaṃ pramāṇaṃ vāyuḥ kriyā pramāṇaṃ vahniḥ jñānaṃ prameyaṃ salilaṃ kriyā prameyaṃ mahīti vibhāgaḥ | ayaṃ vibhāgaḥ uttaratra jñānakriyāpramātroritaretaravyāptau pramāṇādipadadvaye'pi tattadaṃśatvaṃ bhavediti tatropayuktatayā'tra pradarśita iti mantavyam || 2 || p. 45) varṇāḥ svavāyuśikhitoyadharāḥ krameṇa syuḥ kaṇṭhatālukaśiroradanoṣṭhajātaḥ | sthānoccayāpacayajau mahadalpabhāvau syād vyutkramaḥ paśupade salilānilādau || 3 || evaṃ pramātrādirūpatayā sakalasaṃsārakalāpasya bhūtapañcakasya varṇabodhyatvaṃ sambandhapravacanapūrvaṃ vyutpādayati - varṇā ityādi | kaṇṭhatālukaśiroradanoṣṭhajātāḥ kaṇṭhādipañcasthānasambhūtā varṇāḥ akārakavargahakārāḥ kaṇṭhajāḥ ikāracavargayakāraśakārāstālujāḥ ṛkāraṭavargarephaṣakārāḥ śirobhavāḥ ḷkāratavargalakārasakārā dantajātāḥ ukārapavargavakārā oṣṭhajā iti vaiyākaraṇamatānusāreṇa veditavyam | ubhayasandhirūpāṇāṃ sandhyakṣarāṇāmubhayarūpatā kūṭākṣarasya sthānakūṭajanyatvamiti vivekaḥ | kaṇṭhādyoṣṭhāntapañcasthānajātā varṇāḥ krameṇa khavāyuśikhitoyadharāḥ ākāśādipṛthivyantapañcabhūtabodhakāḥ | bodhyabodhakayorabhedopacārādvarṇānāmākāśāditvoktiḥ | kaṇṭhādisthānajātānāṃ varṇānāmākāśādibodhane sambandhamupapādayati - sthāneti | mahadalpabhāvau ākāśādīnāṃ mahāvṛttyalpavṛttitvena mithaḥ prasiddhānāmanyonyāpekṣayā mahānalpaśca ubhau bhāvau svabhāvau sthānoccayāpacayajau sthānasya kaṇṭhādeḥ uccayaḥ uccatvaṃ apacayo nīcatvaṃ tābhyāṃ jāyete sambhāvyete iti tajjau | ayamatrābhiprāyaḥ - varṇānāṃ suptyādidaśāvabodhane yathā sadṛśyaṃ sambandhaḥ teṣāmākāśādyavabodhane ca sādṛśyameva sambandhaḥ | sthānapañcake kaṇṭhasya sarvonnatasthānatayā tadbhavo varṇo mahāvṛttirbhūtapañcake mahāvṛttimākāśaṃ sādṛśyenāvabodhayati | evaṃ tālubhavaḥ śirobhavādyapekṣayā mahāvṛttirāsyādyapekṣayā mahāvṛttiṃ vāyuṃ sādṛśyenaiva bodhayati | evamanyadapyūhyam | śirasaḥ pañcasu sthāneṣu madhyatvenābhimatatvāt sarvoccatvaṃ nā'śaṅkanīyam | kaṇṭhajādīnāmākāśādibodhanaṃ paśupade vyutkramaṃ bhajatītyāha syādityādi | caityavyāptimatkhalu paśupadaṃ tatra vyāptiparigraheṇa pṛthivyā ākāśabhāvaḥ vyāptibhraṃśādākāśasya pṛthivībhāvaḥ | tathā nīlakaṇṭhajairvarṇairākāśabhāvaṃ prāptā pṛthivyucyate | tālubhavairvāyubhāvaṃ prāptaṃ salilamucyate | śirobhavairajaḍāṃśakasyāhāro jaḍāṃśakoṭirvahnirucyate | vahnirjaḍājaḍarūpaṃ tejaḥ vāyurajaḍarūpaṃ tejaḥ salilaṃ jaḍateja iti jāgratskandhe vakṣyamāṇatvāt | dantyauṣṭhyavarṇaiḥ pṛthivyudakarūpau vāyvākāśāvucyete | sarvatraiva kriyā vyāptimatī paśupade kriyārūpā pṛthivyeva jñānāṃśaṃ jalaṃ vyāpnotīti dantyoṣṭhyayoḥ pṛthivījalabodhakatvamevopapannam | lakāravakārayordantyoṣṭhyayoḥ pṛthivījalabījatvaṃ prasiddhamiti tato'pīdamupapannam | evaṃ ca varṇā vivṛtatvādiprayatnopaghaṭitasuṣuptyādisādṛśyena suṣuptyādibodhakāḥ kaṇṭhādisthānopaghaṭitavyāptitāratamyarūpeṇa ākāśādisādṛśyena ākāśādibodhakāḥ sambandhadvayānvayena suṣuptyādiviṣayākāśādibodhakā bhavantīti mantrasya tattvarahasyapratipādakatā paramopapattimatī || 3 || p. 46) icchādvayaṃ bhavati tālubhavoṣṭhyavarṇau mūrdhanyadantyatanumānayugaṃ kriyādi | saṅkocabhāvatadabhāvavaśādakāraḥ sargo'pi bindurapi san śritamātṛbhāvaḥ || 4 || atha sakalasaṃsārakāraṇarūpāyāṃ suptau kāryakāraṇayorekarūpyaniyamādvāsanārūpeṇa sarvasaṃsārasaṃvidhānena bhavitavyamiti | ā(a)kārādiṣu pañcasvareṣu bhedābhedarūpavāsanāṃ saṃsārasannāhamupadarśayati | icchetyādi | tālubhavauṣṭhyavarṇau ikārokārau icchādvayaṃ bhavati | jaḍājaḍapramātrorvisargabindvoriti sūtrāntopadiśyamānavisargabindupramātṛsambandhena labhyate | ikārokārayorvyāpya pada evecchātvaṃ veditavyaṃnatu vyāpakapade visargavyāptau | visargarūpaḥ akāra evecchā ikārastatsādhanaṃ bhavati | akārekārayoḥ kriyātvenekārasya bhāvaḥ | binduvyāptāvapi bindurūpaḥ akāra evecchā ukārastu tadekākāratāṃ labhate jñānarūpatvāt | tataḥ yadāpi visargo vyāpī tadā ukārasya bindvicchātvaṃ bindorūparūpatvāt | yadā bindurvyāpī tadā ikāro visargecchā taduparūpatvāditi vivekaḥ | mūrdhanyadantyau ṛkāraḷkārau tattanu tatsvarūpaṃ | kriyādimānayugaṃ karmendriyajñānendriyarūpaṃ pramāṇyugalamityarthaḥ | saṅkocabhāvatadabhāvavaśāt saṅkocabhāvo bhedarūpatā tadabhāvastvabhedarūpatā | tadvaśāt akāra eva visargo bindurapi saṃśritamātṛbhāvaḥ pramātṛbhāvaṃ śrayatītyarthaḥ | idamatra rahasyam | akāra evābhedarūpo binduḥ akāra eva bhedarūpo visargaḥ tayorbinduvisargayoḥ sāmarasyapadamapyakāra eva | sāmarasyapade niṣpanda evākāraḥ jñānakriyārūpabinduvisargecchārūpeṇa bahiḥspandacamatkāraṃ parigṛhṇāti | tatrādau yadā visargarūpeṇa spandate tadā pramātṛbhūtavisargarūpākāraspandasamakālameva ikārādivarṇacatuṣṭayātmakastrīpuṃrūpaḥ saṃsārakalāpaścākāragarbhādeva bahiḥspandate | yadā bindurūpeṇākāraspandaḥ tadā bindunā pramātrā sahaiva nivṛttirūpaḥ prāguktavarṇacatuṣṭayātmakaḥ saṃsārakalāpaḥ pūrvavadakāragarbhādeva spandate | tadevamakāra eva sāmarasyapadamakārasyaiva | binduvisargarūpeṇa bahiḥ spandanamakārādeva sakalasaṃsārakalāpabhūtabhūtapañcakotpattirakāra eva mātṛkodayaviśrāntisthānamityupaniṣat || 4 || p. 48) mūladvaye sphurati mātṛyamastadanta- ricchādvayaṃ bhavati mānayugaṃ tadantaḥ | etatsamaṃ padamato viṣamaṃ dvirūpaṃ caityocchraye sphurati jātu ciducchraye ca || 5 || athānantaravarṇagarbhe vāsanārūpeṇāvasthitasvaspandadvayavaśāt bahirvilasitasya visargabindusaṃsāradvayasannāhasaṃsthānasya padasvarūpaṃ darśayati | mūletyādi mūladvaye saṃsārakalāpapadasya ubhayormūlayoḥ mātṛkāyugaṃ visargavindurūpaṃ pramātṛyugalaṃ sphurati tadantastayorantaḥ vyāpyapradeśe icchādvayaṃ ikārokārarūpaṃ yathāyogaṃ bhavatīti sambandhaḥ visargasyāntaḥ sannidhau ikāraḥ bindorantaḥ sannidhau ukāra iti yojanā | tadantastayoricchayorantaḥ vyāpyapradeśe mānayugaṃ ṛkāraḷkārarūpaṃ pramāṇadvayaṃ bhavatīti pūrvavatsambandhaḥ | visargādakārādārabhya akārekāra##- samaṃ visargabindvoḥ samavyāptau padaṃ ataḥ asmātpadādviṣamaṃ asamānarūpaṃ padaṃ dvirūpaṃ bhavati | jātu kadācit caityocchrayayorvisargavyāptau bindorakārasyādarśanaṃ ukārarūpeṇaiva tadavasthānamiti pañcāṅgatvaṃ jātu ciducchraye cidvyāptau visargarūpasyākārasyādarśanaṃ ikārarūpeṇaiva tadavasthānaṃ ukārasyāpi bindāvakāre'pyaikarūpyamiti caturaṅgatā evaṃ viṣamaṃ padamuttaratra pratipādanaparīkṣayā yojanīyam | pañcāṅgakasya visargapadasya suptyādyavasthātrayasambhāvite trairūpye pañcatrikoṇāḥ sampadyante | caturaṅgasya bindupadasyāpi tathātve catvārastrikoṇāḥ sampadyante | tathā ca pañcatrikoṇarūpasya śaktiparyāyasya visargasya catustrikoṇarūpasya śivaparyāyasya bindoḥ samapade anyonyaśleṣeṇa navatrikoṇaśleṣātmanaḥ śrīmahāyantrasya sampattiriti veditavyam || 5 || p. 49) sāmyaṃ bhavetprakṛtamatra camatkriyaiva vaiṣamyamadbhutatarā hi vimarśavṛttiḥ | niṣpandatāṃ samapade satataṃ bhajantī praspandate ca cidacitkalitocchritatvāt || 6 || uktamaryādayā navāṅgarūpasya samapadasya pañcāṅgarūpasya visargapadasya caturaṅgarūpasya bindupadasya ca madhye svābhāvikavaikārikakakṣyāvibhāgaṃ darśayati - sāmyamityādi | atra samaviṣamarūpe padatraye sāmyaṃ samatvaṃ prakṛtaṃ bhavet | yadyapi yāmalanyāyena padatrayasya paurvāparyābhāvāt svābhāvikāgantukaparyālocanāyā niravakāśaḥ tathāpi niṣpandaviśrāntirūpatvena samapadasya svarūpapadadvayāpekṣayā nirvikāratvamanubhavapade sphuratīti tasya prakṛtatvaṃ mūlarūpatvamiti yāvat | vaiṣamyaṃ spandarūpaṃ viṣamatvaṃ tu camatkriyaiva camatkāramātrameva tatrāpi paryālocane niṣpandasvabhāvasya bhittibhūtasyānuvṛttatvāt | kathaṃ spandāspandayorviruddhayoḥ sāmānādhikaraṇyamityatrāha - adbhutetyādi | vimarśavṛttiḥ sakalasaṃsāramūlabhūtasya mahāprakṛtervimarśasya vṛttirvyāpāraḥ adbhutatarā hi | tadevādbhutataratvamabhidhatte niṣpandatāmityādi | samapade satataṃ nityaṃ niṣpandatāṃ bhajantī | cidacitkalitocchritatvāccidacitoḥ pramātrā(trāḥ) saṃyojitavyāptirūpocchritatvāt praspandate ca yaugapadyena niṣpandaspandadvayaprakriyā caivaṃ niṣpandasvarūpānubhavakāle spandadvayaṃ vyavṛttirūeṇā'nubhūtata eva | atra niṣpandaviśrāme spando na sphuratīti spandadvayamanusandhāya khalu tadasphuraṇamanusandheyam || ao niṣpande pade vyāvṛttiviṣayatayā spandayoranubhavo'pi niyata eva | evaṃ jaḍaspandānubhavakāle viśrāntyajaḍaspandayorvyāvṛttiviṣayatayā'nubhavaḥ ajaḍaspandānubhavakāle ca viśrāntijaḍaspandānubhavaścaivameveti | athavā sandhirekākāratayā caitramaitrādīnāmekatve caitro viśramate maitro bahirmukhaḥ spandate devadatto'ntarmukhaḥ spandate iti yaugapadyaṃ padatrayasya | ato vimarśavṛttiradbhutatareti yathoktam || 6 || p. 50) caityaṃ yadollasati saṅghaṭitasvakecchaṃ citsvaṃ svabhāvamaṇumāśrayate nijecchām | antarbhavedatha cidullasane tu cetyaṃ pañcāṅgakaṃ jaḍapadaṃ caturaṅgamanyat || 7 || caityamityādi | prabodhasaukaryāya prāgvyākhyā tasya visargapadapañcatvabindupadacatuṣṭvaprameyasyedaṃ sūtram | caityaṃ visargaḥ bahiḥ pṛthivīrūpo'ntaḥprakṛtirūpaḥ yadāsaṅghaṭitasvakecchaṃ (cavargekāra) cavargākāra ikārapratipādyagandhādyahaṅkārarūpiṇyā yayā svakīyecchayā svayaiva rūpāntareṇa saṅghaṭitaṃ sambaddhaṃ sat ullasati | tadā cit aṇum saṅkucitam svamsvasambandhisvabhāvaṃ svarūpaṃ nijecchāṃ akāra(u)(va)kārapratipā(dya)dyāparimitapramātṛrūp ām āśrayate tadākāreṇa tiṣṭhati | cidullasane tu caityaṃ visargaḥ tanmayaḥ parimitapramātā ca antarbhavet | citīti śeṣaḥ | caityasvarūpāntaramicchaiva tiṣṭhati | ataḥ kāraṇāt jaḍapadaṃ pañcāṅgakam | anyat ajaḍapadaṃ caturaṅgam || 7 || p. 51) antarbahiḥ karaṇajṛmbhaṇayoradīrgha- dīrghasvareṣu jaḍasaṃsaraṇaṃ dvirūpam | e ai iti dvayamihollikhati krameṇa svīyecchayā padayuge ghaṭanaṃ jaḍasya || 8 || prameyapramāṇapramātṛrūpakakṣyātrayopalakṣitānāṃ svapnādīnāṃ kāraṇarūpatayā kakṣyātrayavati suṣuptipade pañcapañcarūpahrasvadīrghasvaravargadvayavibhaktabinduvisargapadātmikāyāṃ prameyakakṣyāyāṃ suṣuptisuṣuptau tadviśrāntatatkāraṇa bhūtabhedā bhedamiśrapramātṛsaṃsāravāsanāṃ vyutpādya idānīṃ sandhyakṣaracatuṣkarūpe suṣuptipramāṇapade grāhakapadatvāt bhedādipramātṛsaṃsāravilāsaṃ darśayati - antarityādi | antarbahiḥkaraṇajṛmbhaṇayoḥ kramādantarbahirindriyasamunmeṣe ca sati jaḍasaṃsaraṇaṃ parimitapramātṛsaṃsāraḥ dvirūpaṃ svapnajāgradrūpeṇetyarthaḥ | tatsaṃsaraṇadvayaṃ karma e ai iti varṇadvayaṃ kartṛ adīrghadīrghasvareṣu pañcapañcātmanā padadvayarūpeṇa sthiteṣvityarthaḥ | adhikaraṇasaptamī hrasvasvarapadarūpe adhikaraṇa yekāraḥ svapnarūpamantaḥsaṃsāramullikhati bodhayati | dīrghasvarapadarūpe adhikaraṇa yaikāro jāgradrūpaṃ bahiḥ saṃsāraṃ bodhayati | e ai iti dvayaṃ rūpaṃ sadbodhayatītyatrāha krameṇetyādi | krameṇa padayuge antarbahīrūpe jaḍasya pramātuḥ antarbahiḥ p. 52) padayorekamātradvimātrākārarūpasya svīyecchayā antarbahirekamātradvimātrekārarūpayā ghaṭanaṃ sat saṅghaṭṭanarūpaṃ sat ekāraḥ khalvakārekāraghaṭanarūpaḥ tatraivaikāre akārekārayoḥ dvitīyamātrāyogena niṣpannatvāt akārekāraghaṭanarūpa aikāraḥ | atredaṃ hṛdayaṃ | sparśavyāpakabodhyayoḥ jāgratsvapnayoḥ saṃsārapadayoḥ pratipadamādau prameyakakṣyā madhyataḥ pramāṇakakṣyā antataḥ pramātṛkakṣyā copalakṣyate | tatkāraṇarūpatayā suṣuptāvapi kakṣyātrayam tatrādau hrasvadīrgharūpādaśa svarāḥ prameyakakṣyāḥ sandhyakṣaracatuṣṭayaṃ pramāṇakakṣyā vinduvisargau pramātṛkakṣyā | evaṃ sati prameyakakṣyā jaḍaviśrāntipadaṃ pramātṛkakṣyā ajaḍaviśrāntipadaṃ pramāṇakakṣyā jaḍājaḍayoḥ saṃsārapadaṃ tasya saṃsārapadasya viśrāntimūlatvādviśrāntirūpe prameyapade saṃsthāna(saṃsāra)vāsanā icchādvayaṃ bhavatītyādi sūtracatuṣṭayena nirūpitā'nena sūtreṇa sandhyakṣararūpe pramāṇapade e ai iti varṇadvayaṃ jaḍapramāturantarbāhyasaṃsārau pratipādyate | pramāṇatvātsandhyakṣarāṇāṃ dvidvivarṇarūpatā | suṣupte viśrāntipadatvena tatrecchāmātrasyaiva saṃsārasyopapattiḥ | akārasya visargasyecchāyāmikāra##- yoga eva visargasya citpadagrāhakatvamiti | ekārasya grāhyagrāhakobhayarūpatā | evamaikārādiṣvapi yojyam | svapnapramātureva bahirmukhatvena jāgratpramātṛtvamiti | ekārasyaiva lakārekāradvitayamātrāyogena sandhivaśādaikāratvamiti | nāyamaikāra ākāra īkārayogo niṣpannaḥ | tathātve sandhivaśādekāratvameveti | etena svapnasyā'ntaḥsīmatayā bindupadatvaṃ jāgrato bāhyasīmatayā visargapadatvamiti sūcitam || 8 || p. 53) antarbhaiḥ karaṇavṛttivaśādadīrgha- dīrghaṃ svareṣvajaḍasaṃsaraṇaṃ dvirūpam | o au iti dvayamihollikhati krameṇa svīyecchayā dvirajaḍasya padasya yogam || 9 || atha jaḍapramāturantarbahiḥ saṃsārāṇāmokāraukāraviṣayau nirūpayati antarityādi | antarbahiḥkaraṇavṛttivaśāt pūrvavadantarbahirindriyollāsavaśāt dvirūpamajaḍasaṃsaraṇaṃ ajaḍapramātṛsaṃsāraṃ pūrvavadadīrghadīrghasvareṣu padadvayarūpeṣu adhikaraṇabhūteṣu ajaḍasya padasya ajaḍapramāturbindorityarthaḥ | svīyecchayā antarbāhyakakṣyayoḥ dviḥ dvivāraṃ yogaṃ saṅghaṭṭanaṃ karma o au iti dvayaṃ kartṛ ullikhati sūcayati | akārātmano bindoḥ hrasvasvareṣu svīyecchayā ukāreṇa antaḥ pada evayogaḥ | tasyaiva bahiḥpade dīrghasvareṣu padabhūteṣu dvitīyamātrāyuktayā ukārarūpayā icchayā dvitīyamātrāyuktasyaikavāraṃ yoga iti | tadyoganiṣpannasvarūpā aukāraukārāntaṃ yogau sūcayata iti tātparyam | okārākārayoḥ pratyekaṃ grāhyagrāhakobhayarūpatvāditi vivekaḥ pūrvavat || 9 || bhede'pi binduravibhedapadevisargo jñānakriyāsthala tayā'ntarabāhyasīmnoḥ | dṛṣṭāviha prakaraṇasya balātsvabhāvaṃ naivāpnutaḥ sphuṭamabhedavibhedarūpam || 10 || nanu bindurabhedarūpaḥ visargo bhedarūpaḥ kathaṃ bhedapramāturantaḥpade svapne bindutvaṃ | abhedapramāturbahiḥpade turyajāgrati visargatvamityatrāha | bhede'pīti | bhede'pi bhedasaṃsāre binduḥ hrasvasvaravargādhiṣṭhātā avibheda pade abhedasaṃsāre visargaḥ dīrghasvaravargādhiṣṭhātā ca āntarabāhyasīmnoḥ bhedasvapne turyajāgrati ca jñānakriyāsthalatayā antaḥpadasya jñānasthalatayā bahiḥpadasya kriyāsthalatayā dṛṣṭau lakṣitau ekāraukārarūpeṇetyarthaḥ | etau binduvisargau prakaraṇasya balādbhedā'bhedarūpasya prakaraṇasya balāt | abhedavibhedarūpaṃ svabhāvaṃ bindoravibhedarūpasvabhāvaḥ visargasya vibhedarūpaḥ taṃ svabhāvaṃ sphuṭamabhivyaktaṃ tathā yathā naivāpnutaḥ sphuṭasyaiva svabhāvasya naivāpnuta iti niṣedhāt | kiñcitsvabhāve prāpnuta eveti gamyate | ayamarthaḥ - bhedasvapnapade niviṣṭo binduḥ bhedaprakaraṇabalādabhedarūpaṃ svabhāvaṃ na sphuṭamāpnoti kiñcidāpnotyeva | śuddhabhedapadājjāgrataḥ svapne (abhedasparśa) avibhedaḥ sparśavaśādviśeṣaḥ | evaṃ turyajāgrati niviṣṭo visargo'pi abhedaprakaraṇa balādbhedarūpaṃ svabhāvaṃ sphuṭaṃ nāpnoti kiñciprāpnotyeva | śuddhā'bhedarūpātturīyasvapnapadāt turyajāgrato bhedaspṛṣṭivaśādviśeṣo'styeveti mantavyam || 10 || p. 54) binduḥ kalā api visargakalā guṇāḥ syuḥ sargaḥ kalā api ca bindukalāṅgabhūtāḥ | bindvagniraṣṭakala eva visargapāyī sargastu ṣoḍaśakalādṛḍhabindurinduḥ || 11 || athāsmin suṣuptipade binduvisargayostatkalānāñca anyonyaśliṣṭatayā'ṅgāṅgi bhāvaḥ samāna iti pratipādayan binduvisargayoḥ bimbasvarūpaṃ vyutpādayati ##- visargavyāptyabhimāne satīti veditavyam | atha sargo visargaḥ tatkalā api bindostatkalānāṃ cā'ṅgabhūtā bhavatīti binduvyāptyabhimāne satīti veditavyam | atha bindoḥ kati kalāḥ visargasya katītyatrāha - bindvagnītyādi | bindvagniḥ agnrirūpo binduḥ | aṣṭakala eva hrasvasvarāḥ pañca ekāraukārau dve aṃ iti svasvarūpamekā kaleti sambhūya bindoraṣṭau kalāḥ bindoraṅgabhūtā visargakalā aṣṭau santi | tathā ca kathaṃ bindoraṣṭakalatvamityatrāha - visargapāyīti visargaṃ candrarūpaṃ pivatīti visargapāyī | bindvagniḥ bindāvagnau kalāsahito visarga ekākāratāṃ bhajatīti vindoraṣṭāveva kalā ityarthaḥ | dṛḍhavinduḥ svavyāptāvapi anucchinnabinduḥ | taducchede visargasvarūpasyaikyasiddheḥ | induścandrarūpo visargastu ṣoḍaśakalo'ṅgabhūtābhirbindukalābhiḥ saha dīrghasvarapañcaka aikāraukāraha(aḥ)kārārūpavisargakalāḥ ṣoḍaśeti yojanā || 11 || p. 55) bindoḥ kalā api visargakalāśca sapta saptaitadanvayavaśena caturdaśāram | bindvagniraṣṭadalapadmagatastadantaḥ sargaśca ṣoḍaśadalābjagato'sya cāntaḥ || 12 || idānīṃ binduvisargayostatkalānāṃ ca anyonyaśleṣaṃ mahāyantrasya suṣuptipade caturdaśāracakre samupadarśayati - bindorityādi | bindoḥ kalā api sapta | visargakalāśca sapta | ubhayatra avayavikalāṃ vineti vijñeyam | etatsaptakadvayasyā'nvayavaśena śleṣavaśena caturdaśāraṃ saṃpadyata iti śeṣaḥ | tadantaḥ tasya caturdaśakoṇasyāntaḥ | prāgupadiṣṭasuptivibhāvanāmaryādayā bindvāgniraṣṭadalapadmagataḥ | asya cā'ṣṭadalapadmarūpabimbasya bindorantarvisargaśca ṣoḍaśadalā'bjagataḥ | atrāpi prākpratipāditaprakriyā'nusandheyā || 12 || p. 56) hrasvasvarāṣṭadalabhāganalo hi dīrgha- mātrātmaṣoḍaśadalāmbujabhādchaśāṅkaḥ | candrārkayostriguṇitā'ṣṭakalātmanoḥ syā- dbindau plutāṣṭakadalātmaniyuktiragnau || 13 || iti mātṛkācakraviveke suṣuptiviveko dvitīyaḥ khaṇḍaḥ || idānīṃ prakārāntareṇa bindukalā viviktā | evaṃ visargasya ṣoḍaśadalān samupadarśayan binduvisargasya tatsāmarasyarūpaṃ padatrayaṃ svaravarge samupadarśayati - hrasvetyādi | analo binduḥ hrasvasvararūpā'ṣṭadalapadmabimbagataḥ syāt | śaśāṅko visargaḥ dīrghamātrātmaṣoḍaśadalāmbujabhāk | aṣṭasu dīrghasvareṣu yā mātrāḥ ṣoḍaśa tadātmakaṣoḍaśadalāmbujabimbasaṃśrita ityarthaḥ | prativarṇaṃ dvimātratayā ṣoḍaśamātrāsampanneṣu dīrghasvaravarṇeṣu yadyapyaṣṭau mātrā bindurūpāḥ bindusāhityeneva visargasaṃsthānaniyamāt tathāpi bindorhrasvasvararūpaviviktavis'yasaṃbhavāt ṣoḍaśamātrātmakaṃ dīrghasvarāṣṭakaṃ visargasya vivikto viṣaya ityabhimānaḥ | evaṃ ca candrārkayorvisargabindvorabhedapadādhiṣṭhāturbindorarkatvamapyanena sūcyate abhedakhaṇḍasyaikādhiṣṭhātṛtvāt | bhedacamatkārasampattirabhihitatvāt sāvaśeṣajagatsvāmīkaraṇo'rkaḥ | niravaśeṣajagatsvāmīkaraṇo'nala iti | tasmādabhedabindorubhayorapi vyavahāra iti bhāvaḥ | tayorvisargabindurūpacandrārkayostriguṇitā'ṣtakalātmanoḥ triguṇitāṣṭakalāścaturviṃśatikalāḥ tadātmano bindoraṣṭau kalāḥ | visargasya dīrghasvaramātrārūpāḥ ṣoḍaśakalāḥ | saṃbhūyobhayoścaturviṃśatikalāḥ tadrūpayoretayoḥ plutāṣṭakadalātmani caturviṃśatimātrābhiraṣṭau plutāḥ sampadyante | plutasya trimātratvāt | p. 57) tasminmahābindāvagnau bhedābhedobhayapakṣavyāpitvādayaṃ mahābinduragnireva | na tu sūryavyavahārasyāpi padaṃ tasminnagnau tayoścandrārkayoryuktiryogaḥ syāt | plutasya nāsāntaranādatvāt | tadātmakasyā'sya sāmarasyapadasya pravṛttinivṛttispandabhittibhūtaniṣpandabhūtasya mahātattvasya śāśvatatvamityupadiṣṭam | avibhedavibhedamiśraṇaistribhiraṅgairghaṭitaikamūrtikā | hṛdayeṣu vibhāti śāṅkarī svaravargārthamayī mahātmanām || bhāgadvayasphuritabinduvisargarūpaṃ tatsāmarasyapadalakṣakamadhyarekham | ālocyamarthavadanuttaravarṇabimba- marcyaṃ ca japyamapi cā'khilasiddhimūlam || 1 || antaḥsphuradbindupadaṃ bahiṣṭhā ttadūrddhvatastvaṣṭavisargarūpam | ikārabimbaṃ samupāsanīyaṃ makārabimbaṃ ca tato vilomam || 2 || madhye vimiśrapadalakṣakapūrṇabindu- mūrddha tale ca cidacitpadakhaṇḍabindum | īkārabimbaminacandrakṛśānurūpaṃ śrīpādukāṃ paraśivasya śirassu śeyāt || 3 || p. 58) nityā ṣoḍaśikātmikā svarakalā nityatrikoṇākṛti- rnavye dravyarasaikadabhralaharī sākṣātkṛtavyomabhiḥ | yaḥ samyagvarivasyati sphuraṇayā tasyā'mbikānugrahe gūḍho'pyeṣa hṛdi sphuretsvaragaṇasyārthaḥ kṛtārthatvabhūḥ || 4 || śivānandena muninā deśikādeśavartinā | dvitīye mātṛkācakraviveke vyākṛtaṃ padam || 5 || || iti dvitīyaḥ khaṇḍaḥ samāptaḥ || atha tṛtīyaḥ khaṇḍaḥ | viśvasya kāraṇadaśeti vicāritaivaṃ kāryakramo bhavati kāryamidaṃ vimarśāt | viśrāntamātmani parāhvayavāci suptau viśvaṃ vamatyatha vibodhapade vimarśaḥ || 1 || atha skandhāntaramārabhamāṇaḥ pūrvottaraskandhayoḥ sambandhadarśanāya pūrvaskandhatātparyābhidhānapūrvamuttaraskandhaprameyaṃ prastauti - viśvasyetyādi | iti uktaprakāreṇa viśvasya viśrāntisaṃsārarūpeṇa kāraṇakāryarūpasya kāraṇadaśā viśrāntirūpā avasthā nirūpitā | viśrāntirūpāsuṣuptiḥ kāraṇarūpaṃ viśvaṃ saṃsārarūpāḥ svapnādayaḥ kāryarūpaṃ viśvamiti bhāvaḥ | evaṃ kāryakramaḥ | yadā kāraṇakramaḥ tadā kāryasyāpi kramaḥ kāraṇakāryayorekarūpatvāditi bhāvaḥ | prameyādikakṣyātrayasampannatvajaḍājaḍavyāptyādiḥ kāraṇakramaḥ | evameva kāryakramo'pi kāryaniṣṭhaḥ prameyakakṣyādikramaḥ kāryakramaḥ | idaṃ kāryaṃ viśvaṃ vimarśādbhavatīti śeṣaḥ | idamīdṛgityanusandhānamūlaṃ vācikatvarūpaṃ kāryaṃ viśvānusandhānaṃ vimarśaḥ | ataḥ kāryarūpasya viśvasya vimarśamūlatvam | ayaṃ vimarśaḥ suṣuptiviśrāntau kenarūpeṇa sthita ityatra āha viśrāntamityādi | vimarśaḥ suptau suṣuptikāle | parāhvayavāci pareti vyavahriyamāṇāyāṃ vāci | ātmani svākāre parāvāgrūpe svātmanītyarthaḥ | viśrāntaṃ nilīnaṃ viśvam | atha suṣuptyanantaraṃ vibodhapade'pyu(vyu)tthānadaśāyāṃ vamati vahirudvamati anena viśvasya vimarśagarbha eva sthitiruddiṣṭā | tadvilāsarūpatvāt vimarśavilāsa##- vimarśe svayamapi nilīnaḥ prabodhapade antarbāhyendriyātmanā sphuṭasvarūpasya vimarśasya garbhānniḥsaratīti bhāvaḥ || 1 || p. 60) vāṇī parā khalu ṛkāraḷkārarūpā saṅkocagandhasahitā gagane'pi suptau | saṅkoca eva cidacidgaganasya vāṇī tadvyoma saṅkucati ca prakṛtau vimarśe || 2 || vimarśaḥ pārāvāgrūpeṇa suṣuptiviśrāntau tiṣṭhatītyuktam | prameyapramāṇapramātṛrūpe akārādyukārāntaviśrāntipade parasyā vācaḥ kiṃ sthānaṃ kaḥ svabhāva ityatrāha - vāṇītyādi | parā vāṇī ṛkāraḷkārarūpā khalu anena parāvāgrūpasya vimarśasya pramāṇatvamuktam | vyutthānapadeṣvapi vimarśaḥ pramāṇarūpa iti veditavyam | pramāṇarūpāṇāmindriyāṇāṃ anusandhānarūpatvādanusandhānasya vimarśarūpeṇa paryavasānādindriyāṇyeva vimarśasya svarūpamiti niṣkṛṣṭo vivekaḥ | ṛkāraḷkārātmanaḥ pramāṇasya parāvāktatvavimarśarūpatāyāmupapattyantaramāsāṃ saṅkocayati | gamane'pi sāmānyarūpāyāmapi suptau pūrṇasvabhāvāyāmiti bhāvaḥ | saṅkocagandhasahitā ṛkāraḷkārayorikārokārāpekṣayā saṅkocabhāvaḥ pratīyate | vyañjanavarṇeṣviva sthaulyānubhavāt | nanu parāvāco vimarśasya saṅkocaḥ svabhāvaścet tadānīṃ khalu saṅkoca bhāvopalakṣita - ṛkāraḷkārātmakapramāṇatvopapattiriti parāvāco vimarśasya saṅkocasvabhāvatāmupapādayati - saṅkoceti | cidacidgaganasya cidacitsāmarasyarūpasya gaganasya viśrāntiḥ saṅkoca eva | vāṇīvimarśadaśāyāṃ viśrāntasvabhāvaḥ pūrṇatayā'nubhūyate | sa eva svabhāvo yathānusandhānabhūmikāṃ pratigṛhṇāti tathā grāhyagrāhakobhayābhāsātmakavimarśarūpeṇa saṅkucati | gaganasya śabdākāreṇa khalu saṅkocaḥ | viśrāntirūpasya gaganasya śabdarūpavimarśānāṃ saṅkoca ityupapannam | nanu pūrṇatayā sthitaṃ tadviśrāntigaganaṃ kuto hetorvimarśātmanā saṅkocabhāvaṃ prāpnotītyata āha - tadvyometi | tadvyoma viśrāntigaganaṃ vimarśe prakṛtau svabhāve sati saṅkucati | vimarśātmanā saṅkocabhāvaparigraho viśrānti tattvasya svabhāvaḥ na kaścidapyatra heturiti bhāvaḥ || 2 || p. 61) dharme svake svarasavāhini vāksvarūpe lagnaṃ paraṃ gaganamapyupayāti sattām | sattvāya nityamupagūḍhāvimarśatattvaṃ taddharmatāṃ gaganamapyupayāti citram || 3 || idānīṃ kāryarūpajagadbījasya vimarśasya kāraṇarūpajagadbījatvamapi pratipādayan mahattvatāṃ vyutpādayati | dharma ityādi - svarasavāhini svata eva pravahaṇaśīle na tvanyapreraṇayā tathātve tasyāpi prerakasya preraṇasaṅkalparūpaṃ vimarśaṃ vinā preraṇānupapatteḥ tasyāpi vimarśasya vimarśāntaraṃ vinā'pravahaṇamityanavasthayā vimarśasya paryantatayā svarasavāhitvamaṅgīkāryam | ataḥ svarasavāhini vāksvarūpe ciddharma eva ca cito jananalayācceti prākpratipāditamaryādayā dharme vimarśasvarūpe svake dharme lagnaṃ sat paraṃ gaganamapi cidacitsāmarasyarūpaṃ viśrāntitattvamapi sattāmupayātīti vimarśasīmānupraveśā bhāvāt | nāstyeva sā cidapīti prāguktakriyayā viśrāntitattvasyāpi svarūpāsiddheḥ | ataḥ sattvāya sattāsiddhaye nityaṃ niyataṃ upagūḍhavimarśatattvaṃ āliṅgitavimarśatattvaṃ gaganamapi cidacitsāmarasyarūpaṃ viśrāntigaganamapi taddharmatāṃ tasya vimarśasya dharmatāmupayāti | citraṃ anyonyadharmadharmitvamadbhutamityarthaḥ | prākpratipādito'yamarthaḥ vimarśasya sarvaprakārajaganmūlatvapravacanaprasthāne vimarśaprabhāvavyutpādanāyā'nusmṛta iti niravadyam || 3 || p. 62) tasmātparaiva jananī samupāsanīyā vyomnaḥ parasya gatajāḍyamiyaṃ hirūpam | badhnāti ceyamidamaṃśasamucchrayeṇa jantūn vimocayati connamitā'hamaṃśāt || 4 || ataḥ sarvamūlatayā vimarśatattvamevopāsanīyamityāha - tasmādityādi | tasmādviśrānterapi mūlatvāt kāraṇatvāt jananī sarvamūlatvāt sarvamātṛkā paraiva vimarśaśaktireva samupāsanīyā | evakāraḥ paryālocito vā'sya nirṇayamabhidhatte | tāmeva paryālocanāmudghāṭayati vyomna ityādi | parasya vyomnaḥ upāsyatvena saṃbhāvitasyeti bhāvaḥ | gatajāḍyaṃ nirvimarśatayā sambhāvitajāḍyaśaṅkāvyapetaṃ rūpaṃ | iyaṃ hi khalu parāvāk cetanarūpatayopāsyatvenā.bhimatasya paramagaganasya caitanyakalāsthānam ata evā'vyaktacaitanyādaṃśāt abhyarhiteti bhāvaḥ | anena vimarśasya prakāśaikātmyamupapāditam | vimarśasya paramopāsyatvakathanāttadātmakasya pramāṇatattvasya viśeṣeṇa upāsyatvamupapāditam | ayamartho mahāyantraprathamopāsanāyogyapramukhapadacaturasrarūpasya pramāṇacakrasya sanniveśādabhivyaktaḥ upāsyatvena vyutpāditasya vimarśasyaivopāsanāpravṛttimūlaṃ bandhamokṣaikakartṛ pratipādayati badhnātītyādi | iyameva vimarśarūpiṇī parā idamaṃśasamucchrayeṇa svasvarūpobhayabhāgayorbhedābhedarūpayoridamahamaṃśayormadhye idamaṃśasamucchrayeṇa jantūn badhnāti | sarvatra vastuni idamākārapratītau dehamātre'pyahamākārapratītau saivocchritedagtāpratītiḥ khalu bandhaḥ | unnamitā'hamaṃśājjantūn vimocayati ca | idaṃpratītyanyathābhāvena sarvatrā'hantāpratītyaulbaṇyameva ca mokṣa iti bhāvaḥ | anayorbandhamokṣayorvimarśarūpiṇī parāśaktireva mūlaṃ svarasavāhinī khalu parā yasya yasyahṛdaye idantaulbaṇyenā'hantānyagbhāvena pravahati sa sa baddho bhavati yasya yasya hṛdaye ahantaulbaṇyena idantānyagbhāvena pravahati sa sa mukto bhavatīti bhāvaḥ || 4 || p. 63) tredhedamityahamiti sphuraṇātmikāyā- stasyāḥ svarūpamubhayāṃśasamā'samatve | taddharmasaṅgativaśena tathā trirūpo dharmīṃ ca caityacitimelanasiddharūpaḥ || 5 || pūrvasūtreṇa idamahamatmakau pratyayau vimarśarūpiṇyāḥ parāyāḥ svarūpe ubhau bhāgāviti sūcitaṃ anena sūtreṇa tamevārthaṃ sphuṭīkaroti - tredhetyādi | idamityahamiti yat sphuraṇadvayaṃ tadātmikāyāḥ tasyāḥ parāyāḥ svarūpaṃ tredhā bhāgatrayaviśiṣṭatvaditi bhāvaḥ | ke te bhāgā ityatrāha ubhayāṃśetyādi | idamityahamiti sphuraṇarūpayorubhayoraṃśayoḥ samāsamatvena tridhetyanvayaḥ | idamahamaṃśayoḥ sāmyameko bhāgaḥ tayorasamatve idamiti sphuraṇolbaṇatāyāmeko bhāgaḥ ahamiti sphuraṇolbaṇatāyāmanyo bhāga iti tau dvau bhāgau samatvabhāvena sambhūya trayo bhāgāḥ | atrāpi jaḍājaḍasāmyānāmiva bhāgakaraṇaṃ vinā pratyekaṃ sarvasanniviṣṭānāṃ samatvādisvarūpāṇāmaṃśatvamupacāraḥ | evaṃ dharmarūpaṃ vimarśaṃ paryālocya prakriyāsāmyena prākpratipāditasyāpi dharmiṇastrirūpyamanusmarati taddharmetyādi | taddharmasaṅgativaśena uktanavīnatrirūpasya tasya vimarśātmano dharmasya saṃsargavaśena dharmī ca tathā trirūpaḥ trairūpyopalakṣitaṃ dharmiṇaṃ pradarśayati caityeti | caityacitimelanasiddharūpaḥ vyāptimatā caityena vyāptimatyā citā tadubhayamelanena siddhasvarūpa ityarthaḥ | idantolvaṇavimarśasaṅgativaśāt vyāpakacaityarūpaḥ dharmī ahantolvaṇavimarśasaṅgativaśāt vyāpakacidrūp dharmī idantā'hantāsāmyena stimitavimarśasaṅgatidaśā ciccaityasāmarasyarūpo dharmīti vivekaḥ || 5 || p. 64) viśrāntidhāmani nijāśrayayorvimarśa- ściccaityayorbhavapade svayamāśrayo'pi | etaddvayaṃ nijasamāśrayameva kurvan svairakrameṇa vilasatyabahirbahiśca || 6 || atha sūtratrayeṇa paramaśivabhaṭṭārakasvātantryaśaktervimarśasya nirādhāravilasanacamatkārān pradarśayati - viśrāntītyādi | vimarśaḥ kartā viśrāntidhāmani viśrāmapade suṣuptāvityarthaḥ | nijāśrayayoḥ ciccaityayorviśrānteḥ niḥśabdatayā vimarśaściccaityayorāśrito līna ityupapannam | bhavapade saṃsārapade svayamāśrayo bhavapadasya vikalpamūlatvādvikalpasya vimarśatvāttatra pade pramātrādikaḥ sarvo'pyartho vimarśamūla eveti ciccaityayoḥ pramātrorapi vimarśāśritatvam | tathā dharmiṇorapyāśrayo vimarśa etaddvayaṃ ciccaityarūpaṃ dharmidvayaṃ nijasamāśrayameva svamāśrayameva kurvan abahiḥ - antaḥ sīmāyām | bahiśca bahiḥsīmāyāṃ ca svairakrameṇa bāhyādabhyantaraṃ vā abhyantarādbāhyaṃ veti evamādibhiḥ svarasapravahaṇakramairvilasati || 6 || p. 65) svapne sphuratyabahirindriyamūrtiranta- rbāhye bahiḥkaraṇamūrtiratha prabodhe | saṅkocamāśrayati pūrvapade'tra kiñci- datyarthamuttarapade tu tamādadhāti || 7 || svapnetyādi | svapne abahirindriyamūrtirmanobuddhisvarūpaḥ antarabhyantarakakṣyāyāṃ sphurati | jagadrūpaṃ svavilāsaṃ darśayatīti bhāvaḥ | svapnaśabdaḥ prakṛtisaṃsārasyāpyupalakṣakastatrāpi manobuddhirūpeṇa vimarśasya jagadudvamanāt | athānantaraṃ prabodhe suṣuptinivṛttyā śuddhajāgradrūpe prabodhe bahiḥ kāraṇamūrtiḥ śrotrādivāgādijñānakiyendriyasvarūpaḥ | bāhye bāhyakakṣyāyāṃ sphuratīti saṃbandhaḥ | atra svapnajāgradrūpapadadvaye yatpūrvapadaṃ svapnastatra kiñcitsaṅkocamāśrayati | suṣuptau viśrāntyaikarasyena pūrṇasya vimarśasya tadantarapade svapne īṣatsaṅkocastadvaśāt pramātṛprameyayorapi tathātvam tameva jāgratsaṅkocamāha uttarapadetviti | uttarapade svapnāntarapade jāgrati atyarthamatimātraṃ taṃ saṅkocamādadhāti aṅgīkaroti || 7 || p. 66) saṅkocavartiparasīmani bāhyaraṅge vyāptiṃ samarpayati nāntaradhāmni pūrṇe | viśrāntimarpayati pūrṇatarāmito'pi māyā camatkṛtimavāpya jaḍo vimarśaḥ || 8 || paśoḥ saṃsārapade vimarśasya māyācamatkāraparigraheṇa viparītapratītirūpeṇa vilasanaṃ darśayati - saṅkoceti | saṅkocavartiparasīmani saṅkocabhāvaparamapade bāhyaraṅge jāgratpade vyāptiṃ samarpayati pūrṇatāmāropayati | ghaṭapaṭādīnāṃ prasphuṭaṃ sākṣātkaraṇena jāgratprakāśa eva pūrṇa ityanusandhatte | pūrṇe jāgradapekṣayā pūrṇe saṅkocasyeṣanmātratvāt | āntaradhāmni āntarakakṣyāyāṃ svapna ityarthaḥ | atra vyāptiṃ pūrṇatāṃ na samarpayati svapnaprakāśasya jāgratprakāśādalpatvamanusandhatte | sākṣātkṛtānāmapi ghaṭapaṭādīnāṃ jāgradudaye antardhānātsvapnaprakāśasya niṣprakāśasuṣuptikalpatvameveti pratipadyata ityarthaḥ | ito'pi svapnāt pūrṇatarāmatipūrṇāṃ viśrāntisuṣuptimito'pi svapnādalpamiti saṅkocapadaṃ pratipadyate kasyacidapi ghaṭapaṭāderapratipatteriti bhāvaḥ | evaṃ vimarśasya viparītapratibhāne nimittamāha - māyetyādi | māyā camatkṛtimavāpya jaḍaḥ san vimarśa eva viparītarūpo bhavatītyarthaḥ | na kvacinmāyā vidyānāmatattva | vimarśa evedantaulvaṇyena saṃbhāsamānāmāyetyucyate sa evāhaṃtaulbaṇyena bhāsamāno vidyeti vyapadiśyata iti veditavyam || 8 || p. 67) icchādvayāntaritamānayuge yavarge svāpne jaḍā khalu daśā samavekṣaṇīyā | mātṛtvamatra manaso hi lakāramūrteḥ svapno hi mānasikasaṃsaraṇaṃ prasiddham || 9 || idānīmicchāmātrasaṃsārasya suṣupteranantaraṃ jñānakriyāsaṃsārayoḥ svapnajāgratormadhyevisargaprakaraṇatvāt kriyāprādhānyena yadyapi jāgrataḥ prathamavivekaucityaṃ tathāsyotpattikriyāsṛṣṭyā jñānasya prathamatvāt jñānasaṃsārasya svapnasya prathamaṃ vivekamācaramāṇa īṣatsaṅgocarūpāṃ svapnadaśāmīṣatsaṅkocavati yavarge nirūpayati - iccheti | icchādvayāntaritamānayuge svarapadaprakriyānusāreṇa ikārokārasaṅkocarūpayoḥ yakāravakārayoḥ jaḍājaḍecchātvam tena icchādvayena antaritaṃ madhyekṛtaṃ mānayugam | ṛkāraḷkārasaṅkocarūparephalakārātmakaṃ kriyājñānarūpaṃ pramāṇayugaṃ yatra tasmin yavarge jaḍā svāpne daśā jīvasaṃbandhinī bhedasvapnadaśā samavekṣaṇīyā khalu yavargasvapnadaśayo rīṣatsaṅkocarūpayoḥ sādṛśyayogāditi bhāvaḥ | atra svapne lakāramūrtermanasa eva pramātṛtvam | lakāraḥ khalu jñānapramāṇasthānīyaḥ | antaḥkaraṇasaṃsāre svapne jñānarūpe pramāṇaṃ mana eva na tu śrotrādayo na tu svatantrāṇīndriyāṇyeva nijanijeṣu viṣayeṣu pravartanta ityanubhavaḥ | manasaḥ kiṃ svarūpaṃ vetyata āha śrotrādīnāṃ bahīrūpamāntaraṃrūpaṃ ceti rūpadvayaṃ yathā(dā) śrotrādayo bahirnimīlitā antaḥ pravartante tathā(dā) śrotrādīnāmeva tathāntaraṃ rūpaṃ mana ityucyate yadā bahirunmīlitāḥ pravartante tadānīṃ śrotrādivyavahāra iti vijñeyam | antaḥ śrotrādīnāmantaḥ pade mana iti vyāvahārāt | jñānendriyasthānīyo lakāro mana eva evaṃ karmendriyasthānīyo repho buddhiḥ karmendriyāṇāmapyāntararūpaṃ buddhirityavagantavyam | svapne manasa eva pramātrāditripuṭībhāvaparigrahacamatkāreṇa saṃsaraṇaṃ na tu tātvikadeharūpasya pramātuḥ tathātve svapnānubhūtānāmarthānāṃ jāgrati sampātaprasakteḥ | ato manasa eva mahāśaktervimarśasya tripuṭīrūpeṇa svapne vilasanaṃ tasyaiva manaso bahirapi śrotrādirūpasya viṣayākāreṇa vilasanamiti jagato na kutrāpi bahirantarvā vimarśādanyataḥ paramāṇvādeḥ siddhiriti gurukaṭhākṣanirastamāyāndhakārāṇāṃ sampratipannam | svapna saṃsārasya tattvikadehapramātṛkartṛkatve jāgrati tatsampādaucityāttatsaṃpātasyādarśanāt svapno manovilāsa iti laukikasyāpi sampratipannamiti tadapekṣayā svapne nirvivādaṃ manasa eva pramātṛtvamiti tathoktaṃ tāmevalaukikasampratipattimudghāṭayati - svapno hīti || 9 || p. 68) svasyaiva śaktiravamarśamayī svagarbhe grastastayaiva manasā vapurādimūrtyā | ātmāsvaraśmipaṭalasthagito'ryameva nābhati kiñcidapi kañcukapañcakāntaḥ || 10 || idānīṃ cittattvasyātmanaḥ svāntaḥsthayaiva vimarśaparyāyayā manaḥ śaktyā(ktau) dehādyantaḥprapañcasya pṛthivyādibāhyaprapañcarūpiṇyā(ṇyāṃ) saṃvaraṇacamatkāraṃ vyutyādayati - svasyaivetyādi | avamarśamayī vimarśarūpiṇī śaktiḥ svasyaiva | svasambandhinyeva | asyāḥ sthitirapi svagarbhe | dharmatvāt manasā manorūpiṇyā tayaiva vapurādimūrtyā dedapṛthivyādiprapañcabhūmikāparigrāhiṇyā grastaḥ vyāptaḥ | anena prapañcena ahaṃkavalita iti vimarśyaiva viparītapratīticamatkārabhāvādbhrasanacamatkriyāviṣayaḥ na tu paramārthato grastaḥ | vidyodayānantaraṃ svarūpaparyālocanāyāṃ svasya prapañcena kabalanaṃ vimarśacamatkāramātre paryavasyatīti svadharmavilāsa stena kathaṃ svasyāvaraṇamityetadupamāmukhena samarthayatisvaraśmīti | svaraśmipaṭalena sthagitaḥ channa aryamā sūrya iva kaścukapañcakasya manaḥśaktisamunmiṣitaparicchinnasaṅkalparūpavedyādipañcāṅgapadātmanaḥ | ataḥ vyāpyakakṣyāyāṃ sthita ityarthaḥ | nābhāti na prabhāti | yathā sūryaḥ svaraśmipaṭalenaivācchādito na dṛgviṣayabimbaḥ tathāyamapyātmā svaśaktivilāsena | ata eva svaraśmicakrarūpeṇa prapañcena cchannontarhitacidātmakamūlarūpa ityupapannamiti bhāvaḥ || 10 || p. 69) ātmānvitaṃ vapurahaṅkṛti dhīmanāṃsi trīṇyāntarāṇi karaṇāni padaṃ pramātuḥ | etanmanovilasitaṃ yadi pañcarūpaṃ māyāpadaṃ padamidaṃ prakṛtestu sākṣāt || 11 || atha visargavyāptiviṣayatayā sambhāvitapañcāṅgakasya svapnapadasya saṃsthānamupadarśayan vakṣyamāṇaprakṛteḥ saṃsārapadādanyabhedamupapādayati - ātmetyādi | ātmānvitaṃ vapuḥ ātmanā saha parigaṇitaṃ vapuḥ | ahaṅkṛtidhīmanāṃsi ahaṅkārabuddhimanorūpāṇi | trīṇyāntarāṇi karaṇāni | sambhūya pañcāṅgakam svapnarūpaṃ pramātuḥ padaṃ padamityasminnarthe pramāturātmana eva svāmyamuktam | asya padasyātmaśaktimanovilāsarūpatvādātmavilāsarūpatvamarthātsiddhamiti jāgrati mānasikasaṃsārūpaṃ prakṛtipadaṃ vakṣyamāṇapavargarūpam | tatrāpyātmā vapuḥ paryāyaprakṛtiḥ ahaṅkārādyantaḥkaraṇatrayamiti pañcāṅgaṃ padam | tathā ca prakṛtipadāt svapnapadasya ko bheda - ityatrāha etadityādi | etatpañcarūpaṃ padaṃ manovilasitam | yadi manasa eva tāttvikadehe pramātṛnirvyapekṣasya yadi vilasitaṃ tadānīṃ svapnaparyāyaṃ māyāpadaṃ bhavati sākṣāccedahamevaṃ smarāmīti jāgratprakṛtirūpa pramātṛmūlaṃ cet prakṛteḥ - padaṃ bhavatīti bhāvaḥ || 11 || p. 70) māyāpade svamana eva śarīratābhā- gityādiśantyaṇuvido'tra vakāragarbhe | tadbāhyato'pi ca lakāramanusmarantaḥ pañcāṅgakaṃ padamidaṃ caturaṅgameva || 12 || nanu svapnapadaṃ visargavyāptiviṣayatayā pañcāṅgakamityuktam | tatra yakārādivakārāntāścatvāro varṇāḥ jaḍājaḍecchāpramāṇadvayājjaḍecchāsthānīyavisargapramātṛsthānaṃ varṇo na śrūyate vahiśca na dṛśyate | tatkathamasya padasya pañcāṅgatvamityatrāha - māyetyādi | aṇivido mantravidaḥ | māyāpade svapnapade | bhedavimarśo māyābheda vimarśasya svapna eva prathamābhivyaktisthalamiti svapnapade māyāpadamiti ca vyavahāraḥ | tatra pade mana eva kālarūpaḥ śarīratābhāk dehapramātṛbhāvabhāk | manovyatirekeṇa svapne vyavahartā deho nāstīti prākpratipāditam | ato manasa eva dehatvamityādiśanti | kurvantara ? (atra)ravakāragarbhe vakārasyāntaḥ yakārānantarapada ityarthaḥ | tadbāhyato'pi ca vakārātpūrvapde ca lakāramanusmarantaḥ anuyojayantaḥ | manaḥ sthānīyasya viyojane mana eva dehatvaṃ prāptamiti pratīyate | atastathāyojanena sampradāyapravartanamevopadeśa iti bhāvaḥ | vakārātpūrvapade bāhyatvenābhimate manaḥsthānīyo lakāro'nusandheyaḥ | vakārātparapade āntaratvenābhimate dehasthānīyasya lakārasya sanniveśa iti | nanu visargavyāptipade visargapramātṛrūpasya dehasya kathamātmasthāniyasya vakārasya garbhe sanniveśa ityatrocyate - svapnapade visargasya sthitirbindugarbha eva tathāpi vindorvisargeṇāvyāptipratītiḥ | ata eva svapnasya cidacidvyāptipradeśe visargapramātṛrūpasya dehasya kathamātmasthāniyasya vakārasya garbhe sanniveśa ityasaṅketasthānatayā miśrādvayaṃ vakṣyati | jāgrati tu visargapramāturbindubahirbhāgasanniveśaḥ | ata eva tasyāśuddhatā vakṣyate | dehasyātmāntargatvena antaḥkaraṇatrayasyātmāntargatatvamanumeyam | tadbahirgatatvasanniveśastadvyāptipratipattyapekṣayopapadyata iti niravadyam | nanvetatpadaṃ pañcāṅgakamuktam tathā ceccaturaṅgakeṇa śavargeṇa saha aṣṭakoṇe kathaṃ samasaṅkhyayā sanniveśamarhati | athāsya caturaṅgatve visargavyāptirna saṅgacchata ityatrāha - pañcāṅgakamityādi | vakārasya bahireva lakārasanniveśe caturaṅgameva satsāmpradāyikena vakāragarbhe lakāragarbhasanniveśarahasyena pañcāṅgakaṃ ceti viśeṣajñaiḥ sampratipadyate iti vijñeyam || 12 || p. 71) pṛthvī lakāra iha dehamayī svadhāmā kartṛjñatesya marudagnimayau yarephau | vyāpye tayoḥ kṣitijalau(le) vikṛte lavau ca svātmasthitasya vapuṣaḥ karaṇāni garbhe || 13 || uktamaryādayā visargavyāpyābhimāne pañcāṅgasya svapnapadasyāṅgeṣu varṇeṣu paśupadatvātpṛthivyādīnāṃ vyutkrameṇa sanniveśaṃ darśayati - pṛthvītyādi | iha svapnapade lakāraḥ vakārāntarvartilakāraḥ svadhāmā'nyasminpadayākāśasthānaṃ prāptā deharūpiṇī pṛthvī | asya pṛthvīrūpasya dehasya visargapramātuḥ | marudagnimayau vāyvagnirūpau yarephau | kartṛjñate kriayajñānakaraṇe vidyāptipade salilajaḍāgnirūpe yattattvadvayaṃ tadidānīṃ vyutkramapade vāyujaḍāgnisthānaṃ yakārarepharūpeṇa upalakṣitam | pṛthivyātmano dehapramātuḥ cidvyāptau sādhanabhūtaṃ kriyājñānakaraṇadvayaṃ bhavatīti bhāvaḥ | kriyātmano dehasya pramātṛtvāt tatsādhanamapi kriyāpradhānaṃ bhavatīti vijñeyam | vakārātpūrvo lakāraḥ vakāra(rātpara)śca lakārastayoryakārarepharūpavāyyagnyoḥ vyāpye vikṛte vikṛtimāpanne | prakṛtyā vāyvākāśarūpayostattvayoḥ kṣitijalabhāgau (vi)vakārakṣitijalau(le) | evaṃ svātmasthitasya vapuṣaḥ ātmasthānīyavakāragarbhe sthitasya dehasya visargapramātuḥ garbhe karaṇāni | bhavantīti śeṣaḥ | visargasya svavyāptipade citpadāvacchedaniyamāt ākāśādirūpasya visargapadasya saṃsthānaviśeṣeṇaiva cidana(va)cchedo gamyate | visargapramātṛsādhanābhyāṃ vāyvagnibhyāṃ pṛthivījalayorucchedo na sidhyati | vāyunā jalasyocchedaḥ agninā pṛthivyā ucchedaḥ sambhavati | vāyunā pṛthivyucchedo'gninā jalasyocchedo na sambhāvyata iti || 13 || p. 73) magnaḥ pumānvapuṣi cittamahaṃkriyāyāṃ buddhau jaḍāṃśajaṭhare'pyajaḍastadaṃśaḥ | itthaṃ pramātari jaḍāṃśagatā'jaḍāṃśe jñānakriyāntaravabhāti mahānajāṇḍaḥ || 14 || idānīmātmanaḥ svagarbhasthenaiva dehādinā vyāptiṃ nirūpayan manobuddhirūpasya vimarśasya dehāhaṅkārarūpāntarjagadudvamanānantaraṃ bāhyajagadudvamanacamatkāraṃ darśayati - magna ityādi | pumānātmā vakārarūpaḥ | vapuṣi lakārarūpe | magno bhavatīti śeṣaḥ | cittaṃ pūrvalakārarūpaṃ manaḥ | ahaṃ kriyāyāṃ yakārarūpe ahaṅkāre magna ityanvayaḥ | buddhau jaḍāṃśajaṭhare | ajaḍastadaṃśaḥ magna ityanvayaḥ | buddheragnitvaṃ jaḍā'jaḍarūpatvaṃ ca pratipāditam | nanu vāyunāhaṅkāreṇa pṛthivīrūpasya cittasya kabalanam agnirūpayā buddhyā jalarūpasyātmanaḥ kabalanaṃ pūrvasūtreṇonmīlitam | idānīmātmano dehena kabalanaṃ kathamiti cet ucyate | jñānakriyārūpaṃ karaṇadvayaṃ pramāturaṅgameva | tatkabalanaṃ phalataḥ pramātṛkabalanameveti na virodhaḥ | itthamuktanimajjanapakriyayā | pramātari vakārarūpe pramātari | jaḍāṃśagatā'jaḍāṃśe visargatadaṅganimagnasvātmasvakīyāṅge sati jñānakriyāntaḥ manobuddhigarbhāt | manobuddhirūpavimarśagarbhādityarthaḥ | mahān ativitataḥ | ajāṇḍo brahmāṇḍaḥ | avabhāti nirgacchati | vimarśaḥ svagarbhādantaḥ prapañconmīlanānantaraṃ bāhyaprapañcamudvamatīti bhāvaḥ | svapnapade brahmāṇḍasya piṇḍāṇḍaṃ kāraṇamitilaukikasyāpi sampratyayaḥ | jāgrati tu brahmāṇḍaḥ piṇḍāṇḍasya kāraṇamiti dakṣiṇamārgalaukikapratītiḥ | vāmamārgasya yoginastu tatra piṇḍāṇḍa eva brahmāṇḍakāraṇamiti niścayaḥ siddhadarśane | yāmale tu tayoranyonyakāryakāraṇatvaṃ yaugapadyasiddheriti śaktyātmanoḥ piṇḍāṇḍabrahmāṇḍayoravinābhāva iti | antaḥ pade piṇḍāṇḍāṅgaṃ brahmāṇḍamiti bahiḥ pade brahmāṇḍāṅgaṃ piṇḍāṇḍamiti samavivekaḥ || 14 || p. 74) piṇḍāṇḍamūlamapi mūlamivāsya bhāti brahmāṇḍamantaramapi bāhyamivāsya citram | māyāvimohitadṛśā tadaṇurnirīkṣya svāṅgāni pañca kalayatyaṇuśaktikāni || 15 || idānīṃ paśoḥ svasvarūpabhūtāt piṇḍāṇḍādevoditasya brahmāṇḍasya darśanena yo'yaṃ viparītapratītirūpavimarśavilāsa staṃ vivṛṇoti - piṇḍāṇdeti | brahmāṇḍapiṇḍāṇḍamūlamapi svapne'pi dehābhimāninaḥ vivādaṃ manomūlatvātpiṇḍāṇḍamūlakamapi asya piṇḍāṇḍasya svayaṃ mūlamiva bhāti | asya piṇḍāṇḍasya antare'pi manoniṣṭhatvādantaḥsthamapi bāhyamiva bhāti | citramadbhutam | svāntaḥsthasya svavyāpakatvena pratīterdbhutatvāt | aṇuḥ saṅkucitapramātā | tattadevaṃvidhaṃ brahāṇḍam | māyāvimohitadṛśā māyācamatkāraparigraheṇa vimohitayā vikṛtiṃ gatayā dṛśā | dṛgvimarśena nirīkṣya | pañca piṇḍāṇḍasthānāni dehādīni | svāṅgāni | aṇuśaktikāni brahmāṇḍāpekṣayā atyalpasārāṇi | kalayati | manute || 15 || p. 75) saṅkḷptavāyuśikhibhūjalakhāpakarṣā bandhāḥ syurantaraṇukasya kalāpyavidyā | rāgaśca kālaniyatī iti kañcukāste māyātmanaḥ prathamakañcukatā suṣupteḥ || 16 || idānīṃ paśoḥ pañcamahābhūtātmakabrahmāṇḍāṅgadarśanena saṃkucitabhūtātmakasvasvarūpapiṇḍāṇḍāṅgānāmapakarṣasaṅkalpā eva antarbandhāḥ kalādiśabdavyavahriyamāṇāḥ ṣaṭkañcukā bhavantītyāha - saṅkṛpteti | saṅkḷptavāyuśikhibhūjalakhāpakarṣāḥ | saṅkḷptāḥ saṅkalpitāḥ vāyvādyapakarṣāḥ yakārarephalakāravakāralakārasthānakavāyvāgnikṣitijalākāśasaṅkocāḥ | aṇukasya paricchinnapramātuḥ | antarbandhāḥ syuḥ | saṅkalpānāṃ paśorantarhṛdaye'vasthānāt prapañcavyāptilakṣaṇabandhamūlatvācca antarbandhatvam | svasaṅkalpavaśād baddha iti prasiddheḥ | teṣāṃ saṅkalparūpabandhānāṃ yakārasthānakavāyvādikrameṇa siddhasampradāyaprasiddhakalādiṣaṭkañcukarūpatāṃ krameṇānudiśati - kaletyādi | yakārasthānakavāyusaṅkoca saṅkalpaḥ kalā nāma kañcuko bhavati | rephasthānakāgnisaṅkoca saṅkalpaḥ avidyā nāma kañcuko bhavatīti | lakārasthānakapṛthvīsaṅkoca saṅkalpo rāga iti kañcuko bhavati | vakārasthānakajalasaṅkocaḥ saṅkalpaḥ kālo nāma kañcuko bhavati | lakārasthānakā'kāśasaṅkocaḥ saṅkalpo niyatirnāma kañcuko bhavati | aparicchinnapramātṛpade sarvakartṛtvasya vāyoḥ paśupade saṅkocātkalāmātrakartṛtvamiti kalā sarvajñatvasyāgnervidyārūpasya saṅkocādvaiparītye avidyātvam pūrṇatvaśakteḥ pṛthivyāḥ saṅkoce mamedamāśāsyamiti spṛhāparyāyarāgodayādrāgatvam nityatvaśakteḥ salilasya saṅkoce anityatākalanātkālatvam vyāpakatvaśakterākāśasya saṅkoce atraivāhamiti deśaniyamānniyatitvamiti kalādīnāmupapattiḥ | nanu kañcukāḥ ṣaḍitiprasiddhistatra māyā prathameti śrūyate tasyāḥ kathaṃ nātra viveka ityatrāha - māyātmana iti | yo'yaṃ pañcakañcukarūpātsvapnātpūrvabhāvinī tatkāraṇarūpabhūtā jaḍasuṣuptiḥ | saiva māyābhedasaṃsārasya mūlarūpatvāt tasyā māyātmanaḥ suṣupteḥ prathamakañcukatā kṣakārādi kakārāntavarṇāḥ śivādikṣityantaṣaṭtriṃśattattvarūpā iti sāmpradāyikī prasiddhiḥ | te ca varṇā dvirūpeṇa lakāreṇa saha pañcatriṃśakena ṣakārakṣakārayorekavarṇatvena sampradāye sampratipannatvāt | tataḥ svaravargasya māyātattvarūpasyāntaḥsthaḥvargamūle sanniveśe varṇeṣu ṣaṭtriṃśattattvasthiti ravisaṃvādinī | svara khaṇḍaḥ khalu vyāpakakhaṇḍasya mūlam | yavargarūpabhedasvapnabījatvācchavargarūpā-bhedasvapnaviśrāntipadatvācca | utpattyapekṣayā jñānasya prādhānyaṃ pratītyapekṣayā kriyāyāḥ prādhānyamitijñānakriyāsaṃsārarūpayoḥ svapnajāgratormadhye sarvakāraṇasya suṣupteḥ svaravargarūpasya sanniveśa iti svaravarge svapnavāsanārūpayakāro māyātattvasthānamiti vivekaḥ || 16 || p. 76) kartṛtvaśaktiranilaḥ sakalajñatāgni- rbhūḥ pūrṇatā'vilayatāmbu viyadvibhutvam | pañcāpi śaktaya imā vitatāḥ svarūpaṃ śambhorbhavantyapi ca saṅkucitāḥ paśostu || 17 || idānīṃ yakārādisthānānāṃ vāyvādīnāṃ bhūtānāṃ pūrṇāpūrṇatayā jīvaśivasvarūpakartṛtvādipañcaśaktittvaṃ vyutpādayati - kartṛtveti | anilaḥ śivasya sarvakartṛtvaśaktiḥ | agniḥ sarvajñatāśaktiḥ | bhūḥ - pūrṇatāśaktiḥ | ambu - avilayatā nityatvaśaktiḥ | viyadākāśaḥ - vibhutvaṃ vyāpakatvaśaktiḥ | imāḥ pañcāpi śaktayaḥ niratāḥ pūrṇāḥ śambhoḥ svarūpaṃ bhavanti | saṅkucitāstu paśoḥ svarūpaṃ bhavanti | sarvasyāḥ kriyāyāḥ spandarūpatvāt spandasya vāyudharmatvādbāyoḥ kartṛtvaśaktitā | jñānasya bhāsanarūpatvāt bhāsanasya tejodharmatvādvahnerjñatvaśaktitā | sampannatāparyāyasya pūrṇatvasya sakalabhogyavastumūlatvātsakalabhogyavastūnāṃ pṛthivīmūlatvāt pṛthivyāḥ pūrṇatvaśaktitā | nityatvasyā'pyāyanāvicchedamūlatvādāpyāyanasya nityatvaśaktitvam | vibhutvasya vyāptimūlatvā dvyāpterākāśadharmatvādākāśasya vibhutvaśaktiriti vivekaḥ || 17 || p. 77) syātpañcaśaktimayatā prakṛtiḥ śivasya svāntarjagatkalanamapyatha dehinastu | bāhye jagatkalanameva bhavedvibhedaḥ svābhyantarasthajagato'pi vimohaśaktyā || 18 || śivayoḥ pañcaśaktimayatve sāmānye bhedakaṃ dharmamutpādayati - syāditi | śivasya pañcaśaktimayatā prakṛtiḥ svabhāvaḥ syāt | aṣṭau mūrtayaḥ śivasyeti prasiddhiḥ | tatra candrārkayostejasi vahnāvantarbhāvādyajamānasya cidātmana ākāśe tejasi śivāntarbhāvāt brahmāṇḍarūpeṇa pariṇatāḥ pañcamahābhūtā eva śivasya svarūpamākāśaprabhūtikā ityupapannam | śivasya jīvādbhedakaṃ dharmamāha - svāntarjagatkalanamiti | mahābhūtapariṇāmarūpāṇāṃ jagatāṃ bhūrbhuvādīnāṃ mahābhūteṣvevāvasthānāt tadātmanaḥ śivasya svāntarjagatkalanametāvatī śivasya prakṛtiḥ | atha dehinastu | atha pakṣāntare | pañcabhūtātmakatvāt pañcaśaktimayasyaiva sataḥ svābhyantarasthajagataḥ piṇḍāṇḍarūpasya jīvasya | piṇḍāṇḍādeva brahmāṇḍodayāttatraiva tasya saṃsthānāt svābhyantarasthajagato'pītyupapannam | vimohaśaktyā viparītapratītirūpavimarśa śaktyā | bāhye vyāptipade | yajjagatkalanam jagatāmavasthānasaṅkalpaḥ | tadeva śivādviśeṣaḥ | bhedakodharmaḥ | yadā nijasvarūpaṃ piṇḍāṇḍaṃ brahmāṇḍasya mūlatayā brahmāṇḍādadhikaṃ manyate | tadā svasvarūpasyaiva brahāṇḍatve taduttīrṇatve ca prāpte sati viśvamayaviśvottīrṇasvabhāvaṃ śivatvameva śivasya prāpnotīti bhāvaḥ || 18 || p. 78) antaḥsthitasya manaso na hi pūrtiyoga- ścaityasya tatkabalitatvaviniścayāyāḥ | tadvacciterapi na pūrtirato daśeyaṃ pakṣadvaye sphuradapūrtyabhipūrtiyogā || 19 || idānīṃ svapnasya miśrādhvatāpratipādanāya tatra cidacidvyāpisāṅkaryaṃ darśayati - antarityādi | manasaḥ | antaḥsthitasya caityasya | dehabrahmāṇḍarūpasya vedyasya | pūrtiyogaḥ pūrtyupapattiḥ | na hi | tatkabalitatvaviniścayāyāḥ - tenobhayavidhena caityena kabalitatvaṃ vyāptatvam tatra viniścayaḥ pratipattidārḍhyam yasyāḥ sā tathoktā | citerapi vakārasthānakasyātmano'pi tadvat na | yathā caityasya tathetyarthaḥ | pūrtiḥ caityasya cidantargatatve paramārthe cidvyāptirevāstu | anyathā pratipattidoṣeṇa paramārthasya na khalu vyāhatiriti nāśaṅkanīyam | nirvikalpaparamārtho mūlavastu nirvikalpavaśādeva khalu saṃsārādhyavasāyaḥ | na hi pāramārthikaḥ saṃsāraḥ | atastattatpratītirūpavimarśabhāsitā bhāvā atāttvikatvena nāpahnavanīyāḥ | tathātve sarvasyāpi saṃsārasyāpahnavīyatvaprasakterityalaṃ rahasyopadeśāntarāyakathābhiḥ ataścidacitorvyāptinirṇayānaikāntyāt | iyaṃ daśā | svapnaḥ | pakṣadvaye cidacidrūpe pakṣadvaye | sphuradapūrtyabhipūrtiyogā sphurantyorapūrtyabhipūrtyoryogaḥ saṃsṛṣṭirasyāmiti sā tathoktā || 19 || p. 79) adhvā bhaveccidapakarṣavaśādaśuddhaḥ śuddhastvasau bhavati caityapadāpakarṣāt | ciccaityayorupacayā'pacayā'viśeṣān- miśro hi māyikapadaṃ bhavatīdamadhvā || 20 || svapnasyāśuddhādhvatāpravacanaprasthāne sarvasyāpyadhvanaḥ svarūpaṃ vyutpādayati - adhveti | cidapakarṣavaśāccaityasya vyāptyā cittatvasyāpakarṣe vyāpyatve prāpte tadvaśāt | aśuddhaḥ adhvā bhavati | yatra yato vyāpyatvādapakarṣaḥ tadeva padamaśuddhādhveti vyavahriyate | bhedajāgrajjaḍasuṣuptiścā'śuddhādhvetyarthaḥ | tatra caityavyāpteraikādhipatyena cito vyāpyatvāt | asāvadhva caityapadāpakarṣāt śuddho bhavati | śuddha iti vyavahriyate | turyapadaṃ śuddhādhvā cidvyāptiraikādhipatyena caityasya vyāpyatvāt | idaṃ māyikapadaṃ svapnapadam ciccaityayorupacayāpacayāviśeṣāt | upacayo vyāpakatvam | apacayo vyāpyatvam | tayoraviśeṣaḥ sāmānyabhāvaḥ | ciccaityayoḥ pratyekaṃ vyāpya vyāptisāmānyāt miśro hyadhvā bhavati | miśrādhveti vyavahriyate | viśvasya cinmayatvapāramārthyāt tadvyāptipratītireva śuddhiḥ | tadvāna śuddhaḥ | caityavyāpteścamatkāramātratayā citsvarūpāvarakatvena malaparyāyatāyāṃ caitavyāptipratītiraśuddhiḥ | tadvānaśuddha iti veditavyam | jāgradādīnāmeva daśānāṃ śivajīvayoḥ sañcaraṇaparyāye punaḥpunarabhyāvṛttiviṣayatayā vyavahāraḥ || 20 || p. 80) ātmā vakāravapuṣāṇurukāra eva dehātmanaiva khalu saṃsṛtirasya jantoḥ | dehaṃ ca tāttvikamamuṣya suṣuptameva svapne tadatra mana eva śarīratābhāk || 21 || iti mātṛkācakraviveke svapnavivekastṛtīyaḥ khaṇḍaḥ || prakaraṇamupasaṃharan svapne manasa eva śarīratvamiti vipratipattiviṣayatvāt saviśeṣaṃ pratipādayati - ātmeti | akārādirūpe suṣuptipade ātmasthānīye ya ukāraḥ so'yamukārarūpa evātmā svapnapade vakāravapuṣā vakārarūpeṇa | aṇuḥ saṅkucitaḥ | asya vakārarūpasya jantoḥ jīvasya | dehātmanaiva deharūpeṇaiva | saṃsṛtiḥ saṃsaraṇam khalu śivavaddehabandhaṃ vinā nirmalacidākāśarūpeṇa saṃsaraṇalīlācamatkārānusandhānaṃ na saṃbhavatīti bhāvaḥ | ato jīvasya saṃsaraṇe dehamavaśyaṃ svapne manaḥ - kalpitam tāttvikaṃ dehaṃ suṣuptameva nimīlitabahirindriyagrāmaṃ sacchayyātalaṃ na jahātīti bhāvaḥ | tasyaiva svapnasaṃsāriṇo'dhiṣṭhātṛtve svapnasambhāvitāṅgulicchedāderjāgrati sampātaprasakteḥ | yadyapi tāttvikasyāpi dehasya manomūlatvaṃ tathāpi laukikapratītyapekṣayā'tāttvikaṃ manaḥkṛtamityuktam | tattasmātkāraṇād atra svapne | mana eva | pāriśeṣyāditi bhāvaḥ | śarīratābhāk śarīratvaṃ bhajatīti sampratipannaṃ laukikasyāpītyarthaḥ || 21 || p. 81) śambhordakṣiṇamakṣibhūtavitateḥ śoṣe yakāraḥ paṭu - rnetraṃ madhyamamuṣya lokadahane jāgartirephākṣaram | viśvāplāvakakarmaṭhaṃ paśupatervāmekṣaṇe vākṣaraṃ trainetraṃ padamādadāti japatāmetattrayaṃ dehinām || suptyā magnasya jaladhau viśvasyoddhṛtya dhāraṇāt | mantravidbhiryavargo'yaṃ dhāraṇāśaktirucyate || 1 || sthitirindre hi viśvasya lakāre mānase tathā | tadindrākhyā lakārasya mantravitsāmpradāyinī || 2 || vakāraṃ ca lakāraṃca bhitvā budhyātitīkṣṇayā | (valabhidvalabhitprokto navalo nāma rākṣasaḥ ) || 3 || bhedapratyayaghasmarairnavarasaiḥ peyairyakārātmakai- ?rlākārairupadaṃśanaiśca radanotpattikriyāyāḥ phalaiḥ | māyāṃ ye samupāsate kṛtadhiyasteṣāṃ yavargasthitaṃ māyāsphūrtirahasyamantaracirādudyotate svātmani || 4 || śivānandena muninā deśikādeśavartinā | tṛtīyaṃ mātṛkācakraviveke vyākṛtaṃ padam || 5 || iti tṛtīyaḥ khaṇḍaḥ samāptaḥ || 3 || atha caturthaḥ khaṇḍaḥ || ityantarīṣadiha saṅkucite vimarśe saṅkocamāśrayati bāhyapade pragāḍham | pratyekameva kalayantyatha bhāvamevaṃ bhūtāni pañca jagato niyataḥ kalāpaḥ || 1 || atha skandhāntaramārabhamāṇaḥ pūrvottaraskandhayoḥ sambandhadarśanāya pūrvaskandhaprameyānuvādapūrvakamuttaraskandhaprameyaṃ prastauti - itītyādi | ityuktaprakāreṇa | antarantaḥkaraṇakakṣyāyām | iha svapnadaśāyām | īṣatsaṅkucite vimarśe bāhyapade bāhyendriyakakṣyāyām | jāgrati | pragāḍhamatimātraṃ saṅkocamāśrayati | bhūtāni jagato niyataḥ kalāpaḥ | jagato bhūtapariṇāmarūpatvāt bhūtānāṃ niyamena jagatkalāpatvam | pratyekaṃ pañcabhāvaṃ kalayanti prāpnuvanti | vimarśasyātisaṅkocapade jāgrati bhūtānāmapyatisaṅkocaparigrahāt | pṛthivyādīnāmekaikasya pṛthivyādipañcarūpatvenātisaṅkocaḥ | paśupramātṛpadasya salilasya puruṣaprakṛtyādirūpeṇa pañcabhūtātmatayātisaṅkocaḥ | paśupramātṛjñānendriyapadāyāḥ pṛthivyāḥ śrotratvagādirūpeṇa pañcabhūtātmatayātisaṅkocaḥ | paśupramātṛkarmendriyapadasyāgnervākpāṇyādirūpeṇa pañcabhūtātmatayātisaṅkocaḥ | paśupramātṛjñeyavedyapadasya vāyoḥ śabdasparśādirūpeṇa pañcabhūtātmatayātisaṅkocaḥ | paśupramātuḥ kāryavedyarūpasyākāśasyākāśavāyvādirūpeṇa pañcabhūtātmatayāti saṅkocaḥ | atrāyamartho gamyate - bhūtānāṃ pratyekaṃpañcabhūtātmatayā vilasanaṃ svabhāvaḥ suṣuptisvapnayorapi saṅkocāviṣayatvānnonmiṣati | jāgratyatisaṅkocapade tu samunmiṣatīti | etena bhūtānāmapi sarveṣāṃ sarvabhūtaiḥ sahāvinābhāvasambandha niyama iti veditavyam || 1 || p. 83) yadvarṇapañcakamapūrvakamādivargya- mantaḥsthatāṃ bhajati saṅkucite tadīṣat | tatkādivargatanusaṅkucitaṃ nitānta- mūṣmātmakaṃ ca dadhate'ṅkuritābhipūrti || 2 || idānīṃ jāgratprastāve kādimāntasparśavarṇānāṃ saṅkocādhikyadarśanāya sarvavarṇakāraṇarūpasyākārādivarṇapañcakasya sphuraṇe pratipādiprakriyāṃ vyutpādayati - yadvarṇetyādi | ādivargaḥ - vargāṇāmāditvādādivargaḥ svaravargaḥ | tatra bhavam ādivargyam | apūrvakam akāraḥ pūrvo yasya varṇapañcakasya tadapūrvakaṃ yadvarṇapañcakam akārekārokāra-ṛkāraḷkārarūpam | tadevaṃ varṇapañcakam | īṣatsaṅkucitaṃ sat | īṣatspṛṣṭatāprayatnaviṣayatayā īṣatsaṅkucitaṃ sat | antaḥsthatāṃ yakārādirūpatāṃ bhajati | ikārasyeṣatsaṅkoco yakāraḥ ṛkārasya rephaḥ (ḷ)?ikārasya lakāraḥ ukārasya vakāraḥ saṅkocaḥ | manasa eva lakārasthānakasya visargapramātṛparyāyadeharūpatvādakārasaṅkoco nāsti | evamakārādivarṇapañcakasyaiva rūpāntaramantaḥsthavargaḥ | tadeva varṇapañcakaṃ nitāntaṃ saṅkucitaṃ spṛṣṭāviṣayatayātisaṅkucitaṃ sat | kādivargatanu - kavargādivargapañcakasvarūpam | akārasya saṅkocaḥ kavargaḥ | ikārasya saṅkocaścavargaḥ | ṛkārasya saṅkocaṣṭavargaḥ | ḷkārasya saṅkocastavargaḥ | ukārasya saṅkocaḥ pavargaḥ | atha tadeva varṇapañcakam | aṅkuritābhipūrti - īṣadvivṛttiprayatnaviṣayatayā aṅkuritapūrṇatvaṃ sat ūṣmātmakaṃ ca | (dadhate - bhajati) pavargapañcakarūpeṇa saṅkucitasyākārādivarṇapañcakasyeṣatpūrṇatvarūpā ūṣmāṇa ityarthaḥ | cavargasyeṣatpūrṇatvaṃ śakāraḥ | ṭavargasyeṣatpūrṇatvaṃ ṣakāraḥ | tavargasyeṣatpūrṇatvaṃ sakāraḥ | kavargasyeṣatpūrṇatvaṃ hakāraḥ | evaṃ kāraṇarūpasyākārādivarṇapañcakasyaiva daśāviśeṣāstatkāryarūpāḥ sarve varṇā iti vivekaḥ || 2 || p. 84) sthānena sādhitadharāprabhṛtisvabhāve varṇotkare bhavati mātṛpadaṃ pavargaḥ | ātmā manastadanu buddhirahaṅkriyā ca | prāk cetasaḥ prakṛtirapyavarohabhaṅgyā || 3 || atha sparśakadambakasya sthānavaśātpṛthivyādirūpatvavivekaṃ prāguktaprameyatayā sūcayanniti tatpramātṛpadasya pavargasya varṇapañcake tatpratipādyaṃ tattvapañcakaṃ vyutpādayati - sthāneti | sthānena kaṇṭhatālvādīnā | sādhitadharāprabhṛti svabhāve prāguktaprakriyayā nīcoccasthāneparyālocanayā niścita pṛthivyādisvabhāve | varṇotkare sparśavarṇakadambake | pavargo mātṛpadaṃ pramātṛpadaṃ bhavati | yadyapi kavargasyaiva vyāpakatayā pramātṛpadatvaṃ tathāpi caityasya pramātṛtvaṃ vaikārikaṃ citaḥ prameyatvaṃ ca tatheti citpadasya pavargasya pramātṛpadavyavahāraḥ pūrva(śā)śasanayeti niravadyam | avarohabhaṅgyā vilomakrameṇa | makāramārabhya pakāraparyantamityarthaḥ | ātmā manaḥ buddhiḥ ahaṅkriyā prakṛtiritipavargavarṇānāṃ vilomakrameṇa tattvapañcakasvarūpatā | tadbhāvakatve tatsvarūpatvamupacārataḥ | makāra ātmā puruṣatattvamityarthaḥ | bhakāro manastattvam | bakārobuddhitatvam phakāro'haṅkāratattvam | pakāraḥ prakṛtitattvamiti vijñeyam | pakārādivarṇapañcakasya pṛthivyādyākāśāntarā(tā)yāṃ satyāmeva prakṛtyādivyavahāraḥ | pṛthivyaṃśaḥ prakṛtiḥ | jalāṃśo'haṅkāraḥ | agnyaṃśo buddhiḥ | vāyvaṃśo manaḥ | ākāśāṃśaḥ puruṣa iti vivekaḥ | evamitaravargacatuṣṭayasyāpi prathamavarṇādāramya pṛthivyādyaṃśatatve satyeva vakṣyamāṇatattattattvarūpatā vijñeyā | nanu puruṣatattvānantaraṃ prakṛtitattvamiti pravādaḥ tatkathamatra kramavirodha ityatrāha - prākcetasa iti | cetaso manasaḥ prāk prathamaṃ prakṛtiriti tattvodayakramaḥ | ākāśapṛthivīrūpayoḥ puruṣaprakṛtyordharmiṇoranantaraṃ taddharmabhūtānāṃ manobuddhyahaṅkārāṇāmudayasyopapattiḥ tathāpi teṣāṃ dharmāṇāṃ dharmidvayamadhya evodayāt madhyagatā parigaṇanā udayāpekṣayā dharmāṇāṃ dharmidvayānantarya manavasthityapekṣayā tu dharmidvayamadhyatvamiti bhāvaḥ | madhyatve'pi manasaḥ puruṣadharmatvāttatsamīpa evāvasthānam ahaṅkārasya prakṛtidharmatayā prakṛtisamīpa eva sthitiḥ mano'haṃkārayormadhye ubhayadharmasya buddheḥ sthitiriti vijñeyam | visargavyāptau prakṛtyahaṅkārabuddhimanaḥ puruṣā iti binduvyāptau puruṣamanobuddhyahaṅkāraprakṛtaya iti kramaḥ tadatra visargavyāpteḥ prāthamyāt prakṛtyādikaḥ kramo'ṅgīkartavyaḥ || 3 || p. 86) śrotrādikaṃ khalu tavargamayaṃ vilomā- dvāgādi pañcakamidaṃ ca ṭavargarūpam | śabdādi khādyapi cavargakavargarūpa- metāni vāyudahanāmbumahīvilāsāḥ || 4 || pavargavarṇapratipādyāni tattvānyuktvā tavargādivarṇapratipādyānyapi tattvāni vyutpādayati - śrotrādikamityādi | śrotrādikaṃ śrotratvakcakṣurjihvāghrāṇarūpaṃ tattvapañcakam | vilomāttavargamayam vilomakramikatavargarūpanakārāditakārāntavarṇapañcakarūpamityarthaḥ | atrāpi nakārapratipādyaṃ śrotratattvamākāśāṃśaḥ | dhakārapratipādyā tvak vāyvaṃśaḥ | dakārapratipādyaṃ cakṣustejo'śaḥ | thakārapratipādyā jihvā jalāṃśaḥ | takārapratipādyaḥ prāṇaḥ pṛthivyaṃśa iti vijñeyam | idaṃ pratyakṣanirdeśyaṃ vāgādipañcakaṃ ca vākpādapāṇyupasthapāyurūpatattvapañcakam | vilomādi tyasyātrāpi sambandhaḥ | vilomakramikaṭavargarūpam | ṇakāra ākāśāṃśo vāk | ḍhakāro vāyvaṃśaḥ pādau | ḍakārastejoṃ'śaḥ pāṇī | ṭhakāro jalāṃśaḥ upasthaḥ | ṭakāraḥ pṛthvivyaṃśaḥ pāyuḥ | śabdādiśabdasparśarūparasagandharupa tattvapañcakamākāśādyapi ca ākāśavāyvagnijalapṛthivīrūpaṃ tattvapañcakaṃ ca | krameṇa cavargakavargarūpam | atrāpi vilomādityasyānuvṛttiḥ | ñakāra ākāśāṃśaḥ śabdaḥ | jhakāro vāyvaṃśaḥ sparśaḥ | jakārastejoṃ'śorūpam | chakāraḥ salilāṃśo rasaḥ | cakāraḥ pṛthivyaṃśo gandhaḥ | ṅakāra ākāśaḥ | ghakāro vāyuḥ | gakārastejaḥ | khakāraḥ salilam | kakāraḥ pṛthivīti vivekaḥ | etāni tavargādivargacatuṣṭayatattvāni | vāyudahanāmbumahīvilāsāḥ | vāyostavargādhiṣṭhātṛtvāt tavargapratipādyatattvāni vāyuvilāsā iti vijñeyam | agneṣṭavargādhiṣṭhātṛtvāt ṭavargapratipādyatattvāni agnivilāsāḥ | jalasya cavargādhiṣṭhātṛtvāccāvargapratipādyatattvāni jalasya vilāsāḥ | pṛthivyāḥ kavargādhiṣṭhātṛtvāt kavargapratipādyatattvāni pṛthivīvilāsā iti vivekaḥ || 4 || p. 87) dehātmikā prakṛtirāntararūpamurvyāḥ sūkṣmaṃ jalasya khalu rūpamahaṅkriyā syāt | agnestu buddhiranilasya mano'ntarātmā sargaḥ khalu prakṛtijaḥ kṣitisargabījam || 5 || idānīṃkacaṭatavargatatvātmanaḥ sthūlasya pṛthivyaṇḍasya pavargavarṇarūpaṃ prakṛtyantaṃ sūkṣmarūpatayā kāraṇamiti pratipādayati - dehātmiketi | dehātmikā deharūpiṇī | prakṛtiḥ | dehābhimāna eva prakṛtiriti vyavahriyate | sā prakṛtiḥ | urvyāḥ pṛthivyāḥ | kavargarūpiṇyā iti bhāvaḥ | āntaram antaḥkakṣyāsthitaṃ rūpaṃ svarūpaṃ sūkṣmaṃ rūpam | ahaṃkriyā'haṅkāraścavargarūpasya salilasyā'ntaraṃ rūpaṃ syātkhalu | agneṣṭavargarūpasya antarātmanā buddhiḥ | anilasya tavargarūpasya antarātmanā manaḥ | evaṃ prakṛtijaḥ sargaḥ saṃsāraḥ | pavargavarṇacatuṣṭayaṃ bhavati | rūpaprakṛti saṃsāraḥ | kṣitisargasya kavargādivargacatuṣṭayātmanaḥ pṛthivī saṃsārasya | bījaṃ kāraṇam | sūkṣmasya prakṛtisaṃsārasyaiva sthūlabhāvaḥ pṛthivī saṃsāra iti prakṛtisaṃsārasya brahmāṇḍaparyāyasya kāryatvaṃ svābhāvikasya prakṛtyantasya pṛthivyanta mūlatvaṃ prakṛtyantastu māyāvilāsa iti tātparyam | ata eva caturasrarūpasya prakṛtyantasya ravibimbatvaṃ daśārayugmarūpasya pṛthivyantasya raśmicakratvaṃ mahāyantraṃ vibhāvyate || 5 || p. 88) dehātmanoḥ prakṛtipūruṣayoḥ pramātā dehotra tasya nilayo'pi tadaṅgamātmā | ātmā yathā bhavati mātṛpadaṃ vapuścet tallīnamastyavirahaḥ śivayoḥ svabhāvaḥ || 6 || idānīṃ prakṛtyaṇḍamārabhate - dehātmanorityādi | dehātmanordehātmaparyāyayoḥ prakṛtipuruṣayormadhye | atravisargaprakaraṇe | dehaḥ pramātā | tasya dehasya | nilayo'pi āśrayo'pi | api śabdenāṅgitvasambhāvanā pratīyate | dehasya vimarśatattvapariṇāmarūpasya ātmanaḥ prakāśaṃ vinā na kutrāpi sthitirupapadyate dharmasya dharmiṇyevāśrayaṇamiti niyamāt | ātmātadaṅgam tasya dehasyāṅgaṃ tadantargatatvena tadaṅgatvam | visargapramātṛdehasya prakṛtiparyāyasya vyāptau ātmā tadantargataḥ san tadaṅgatāṃ bhajate | yathā ātmāpramātṛpadaṃ pramātṛsthānaṃ bhajatyārohate | tatra binduvyāptipade | tallīnam - tasminnātmani līnamekarasībhūtam | vapuḥ | asti sattāmavalambate | na tu paramocchedaṃ prāpnoti | tathātve vimarśapadasyāpunarudayaprasaṅgāt | vimarśasya punaḥ punarudaya(darśanena)prakāśavyāptāvapi vimarśasyātyantikocchedo na sambhāvyate ityavadhāraṇīyam | prakāśavimarśayoritaretaravyāptau ubhayorapyanucchedaṃ pratipādayati - aviraha iti | śivayoḥ śivā ca śivaśca śivau tayoḥ śivayoḥ | avirahaḥ anyonyāvinābhāvaḥ | svabhāvaḥ naisargika ityarthaḥ | prakāśaṃ vinā vimarśo'pi na vimarśaṃ vinā prakāśo'pi na kintu prakāśavyāptau vimarśasya prakāśaikarasyena sthitiḥ vimarśavyāptau prakāśasya bhinnarasatvenaiva sthitiriti vibhāgaḥ || 6 || p. 89) jāḍyādahaṅkṛtiriti prathate vimarśo buddhirjaḍājaḍatayā manasastvajāḍayāt | traiguṇyametadabahiḥ karaṇatrayaṃ syāt sauṣuptajāgradavaśeṣadaśānidānam || 7 || evaṃ dharmiṇoḥ dehātmanoḥ svarūpaṃ vicārya idānīṃ ahaṅkārabuddhimanorūpeṇa trividhasya vimarśādabhinnasya dharmasya svarūpaṃ parāmṛśati - jāḍyādityādi | vimarśajāḍyāt jaḍatvabhūmikā parigrahāt ahaṅkṛtiritiprathate | prasiddho bhavati | jaḍatvabhūmikāparigrahe vimarśa evāhaṅkāraśabdena vyavahriyate ityarthaḥ | dehe ahamiti yo'yaṃ vimarśaḥ sa eva jaḍaḥ vimarśo'haṃkāraḥ | jaḍabhūtadehāśritatvena taddharmatvāt | ayameva jaḍavimarśo'ntaḥkakṣyāyāmahaṅkāraḥ san dehadharmabahiḥkakṣyāyāṃ śabdādipañcakarūpaḥ san bhūtacatuṣṭayāṅkāyāḥ pṛthivyā aṅginyā dharmaḥ | atha vimarśa eva jaḍājaḍatvabhūmikāparigrahe buddhiriti vyavahriyate ityāha - buddhirjaḍājaḍatayeti | kriyāsādhanamindriyaṃ svayamapi sthaulyena kriyārūpatvājjaḍaṃ ca svata eva spandamānatvādajaḍaṃ ca ataḥ kriyāsādhanarūpeṇa jaḍājaḍo vimarśaḥ antaḥ kakṣyāyāṃ buddhirityucyate | bahiḥ kakṣyāyāṃ vāgādipañcakamucyate | atha vimarśa eva ajaḍatvabhūmikāparigraheṇa mana ityucyate vimarśastyājaḍatvaṃ jñānasādhanarūpeṇa | jñānasādhanaṃ khalu manaścakṣurādikamantarbahiḥ kakṣyāvibhaktaṃ sūkṣmarūpatayā buddhivāgādivilakṣaṇaṃ padaṃ jaḍameva | evaṃ vimarśarūpamahaṃkārādyantaḥkaraṇatrayameva guṇatrayamityāha - traiguṇyamiti | etadbahiḥkaraṇatrayam antaḥkaraṇatrayatraiguṇyaṃ sattvāditriguṇasamāhāraḥ syāt | ahaṃkāro rajoguṇaḥ | utpattirūpatvāt | buddhiḥ satvam | sthitirūpatvāt | manasastamoguṇaḥ saṃhārarūpatvāt | cidekākāratā khalu saṃhāraḥ prakāśaviśrāntirūpo laukikaistama ityucyate | tadasya manaso laukikāpekṣayaiva tamastvam | athavā kriyāyāḥ saṃhārapakṣe kriyārūpo'haṅkārastamaḥ jñānarūpaṃ manorajaḥ ajaḍatvaṃ jagadutpattidaśā jaḍatvaṃ tatsaṃhāra iti laukikaḥ pakṣaḥ | jaḍatvaṃ jagadutpattidaśā ajaḍatvaṃ saṃhāradaśeti yogasiddhāntaḥ | ato yathā vivakṣitaṃ jaḍājaḍayorahaṅkāramanasostamorajoguṇayoryojanā kartavyā | athaitaddehāntaḥkaraṇatrayaṃsuptyādidaśātrayabījamityāha - sauṣupteti | suṣuptireva sauṣuptaṃ suṣuptijāgradbhyāmavaśeṣadaśā svapnaḥ ahaṅkāro jaḍatvātsuṣuptinidānam buddhirjaḍājaḍatayā jāgrannidānam manastvajaḍatayā svapnanidānamiti vivekaḥ || 7 || p. 90) dehī guṇatrayamayaprakṛtirdaśāsu suptyādikāsu niyamātparibaṃbhramīti | tāsvapyahaṅkṛtipuraḥsaraṇāttripuṭyāṃ meyonnatiṃ kalayati pramukhakriyāṃśam || 8 || idānīṃ dehino guṇatrayamayaprakṛtiyogena suptyādidaśātraye paribhramaṇamityāha | dehīti | dehī dehābhimānī pramātā guṇatrayamayaprakṛtiḥ guṇatrayasaṃsṛṣṭirūpiṇī prakṛtiḥ svabhāvo dehaparyāyo yasya tayoktaḥ | etena guṇatrayasaṃsṛṣṭireva prakṛtiriti prakṛtilakṣaṇamuktam | evaṃrūpaprakṛtirjīvaḥ suptyādikāsu daśāsu suṣuptijāgratsvapneṣu niyamādavyabhicāreṇa paribaṃbhramīti punaḥpunarbhramati | tāsvapi daśāsu ahaṅkṛtipuraḥsaraṇāt dehadharmasyāhaṅkārasya prādhānyāt | tripuṭyāṃ pramātṛpramāṇaprameyarūpāyāṃ saṃsārakalāpasaṃpuṭikāyām | meyonnatiṃ prameyavyāptim | pramukhakriyāṃśam - pradhānaḥkriyāṃśo yasyāsminkarmaṇi tathā | kalayati vimṛśati | dehasya pramātṛtve taddharmasya vimarśasya jaḍatvājjaḍapakṣyasya premayasya vyāptyanusandhānaṃ bhavatītyarthaḥ || 8 || p. 91) meyādikā satatayuktripuṭī manastāṃ meyādi bhāsayati mūḍhamahaṅkriyātma | mātrādi bhāsayati cātha nijasvabhāvā- dbuddhiśca madhyamapade mana eva bodhyam || 9 || idānīṃ sarvasyāntaḥkaraṇasya mana eva pramāṇabhūtaṃ manasa evāhaṅkārādayo bhūmikāḥ manaso vimarśaprathamarūpatvādvimarśavaibhavaṃ manovaibhavamiti vyutpādayati | meyādīti | meyādikā meyamānamātṛrūpā tripuṭī trayāṇāṃ meyādipuṭānāṃ samāhārastripuṭī | satatayuk | anyonyāvinābhāvasvabhāvā | tāṃ tripuṭīm | manaḥ vimarśasya mūlarūpam mūḍhaṃ jāḍyaparyāyamauḍhyabhūmikāparigraheṇa | ahaṅkriyātma - ahaṅkārasvarūpaṃ sat | meyādi bhāsayati | prameyādikaṃ yathā tathā bhāsayati | meyavyāptiṃ darśayatītyarthaḥ | manasa evānusandhānamahaṅkāra āropyata ityarthaḥ | atha tadeva manaḥ nijasvabhāvādajaḍarūpāt | ajaḍarūpaṃ nijasvabhāvaṃ parigṛhyetyarthaḥ | tāṃ tripuṭīmityanuvartate | mātrādi bhāsayati pramātrādikaṃ yathā tathā bhāsayati | citpramātṛvyāptiṃ darśayatītyarthaḥ | mana eva madhyamapade jaḍājaḍasamānapade | jaḍājaḍapadaparigraheṇetyarthaḥ | buddhiśca prameyapramātroḥ samavyāptipradarśikā buddhiśca mana eveti bodhyam || 9 || p. 92) tasmātpakāravapuṣaḥ prakṛteḥ pramātu- rātmā makāravapurantara eva līnaḥ | tanmadhyatāsthitirahaṅkṛtidhīhṛdāṃ syā- detatyamātṛpadamindriyalagnaviśvam || 10 || uktaprameyaṃ kāraṇīkṛtya pavargeprakṛtyāditattvasanniveśaṃ dṛḍhīkṛtyopadarśayati - tasmāditi | tasmātpūrvoktaprameyarūpātkāraṇāt | pakāravapuṣaḥ pakārapratipādyāyāḥ prakṛteḥ | pakāravapuṣaḥ pakārasvarūpāyā ityupacāraḥ | pramātuḥ dehaparyāyaprakṛtirūpasya pramātuḥ | antara eva vyāpyapada eva | makāravapurmakārasvarūpaḥ | ātrāpyupacāraḥ | ātmā puruṣaḥ | līnaḥ vyāpta ityarthaḥ | tanmadhyataḥ tayoḥ prakṛtipuruṣayormadhyabhāge | ahaṅkṛtidhīhṛdām - ahaṅkārabuddhimanasām | sthitiḥ sanniveśaḥ syāt | yadyapi makārasyātmano vyāpakavarge pramātṛpade sanniveśaḥ tathāpi pavargavyāpakavargayormadhye sanniveśādubhayapakṣaprakriyāsambandho veditavyaḥ | sparśakadambakasya pramāṇapadatvānmakārasya pramātustatprakāśānusāreṇa parigaṇanā | tathāpi pramāṇapadakriyāsambandhamātraṃ tāṭasthyādaṅgīkartavyameva | ataḥ prakṛtivyāptiḥ puruṣaparyantaṃ pravahatīti niravadyam | caturaśracakrasanniveśe tu manobuddhyorevātmapuruṣarūpayorahaṅkāraprakṛtibhyāṃ vyāptistābhyāṃ ca tadubhayavyāptiriti vivekaḥ | athaitasminneva prakṛtyante manobuddhyoḥ svapnapada iva brahmāṇḍonmīlanacamatkāraṃ darśayati - etadityādi | etatpramātṛpadaṃ prakṛtyantarūpam | indriyalagnaviśvaṃ manobuddhirūpajñānakriyendriyasambaddhaṃ viśvam | bhavatīti śeṣaḥ || 10 || p. 93) etacca mātṛpadamindriyasaṃśritaṃ ca tatsaṃśrayaśca mana eva tadindriyaṃ syāt | tadgrāmaṇīndriyakulasya vimarśaśakti- ściccetyamiśramakhilaṃ khalu tadvilāsaḥ || 11 || atha yadetadantarbāhyajagadvilasitaṃ tatsarvaṃ manomūlameveti pratipādayati - etacceti etaccamātṛpadaṃ prakṛtanta rūpaṃ pramātṛpadam - indriyasaṃśritaṃ ca manobuddirūpendriyavilāsaḥtvāttatsaṃśritaṃ tayormanobuddhyoḥ saṃśritaṃ tatsaṃśrayaśca tayormanobuddhyoḥ saṃśrayaḥ āśrayaśca | etaddvayaṃ nijasamāśrayameva kurvannityuktatvāt | taddvirūpamindriyamapi paryālocanāyāṃ mana eva syāt | manasa eva daśāviśeṣo buddhirityuktatvāt | indriyakulasya antarbāhyakaraṇajālasya | grāmaṇi pravartakam | tat manaḥ | vimarśaśaktiḥ - vicitraviśvodvamanānucarvaṇakriyāpa(sphura)ṇonmeṣanimeṣasambhramā vimarśaśaktiḥ | mana eva | ciccaityamiśraṃ pramātṛprameyapramāṇarūpamakhilam | tadvilāsaḥ tasya manasovilāsaḥ khalu | teneyamindriyajālaśrīrjāgratipravilasata iti prasiddhiḥ || 11 || p. 94) svapne ca jāgaraṇamātṛpade ca vedya- micchātmano manasa eva vibhāti kukṣau | pūrvatra mātṛ mana eva śarīratābhāk pratyakṣamuttarapade tu śarīrameva || 12 || evaṃ svapnaprakṛtisaṃsārayorviśvamicchātmano manasa eva garbhe vilasatīti prabodhayati - svapne ceti | svapne ca jāgaraṇamātṛpade jāgradavasthāyāṃ yanmātṛpadamavaikārikam | pavargapratipādyaprakṛtisaṃsārarūpamityarthaḥ tasmiṃśca vedyam antarbahiḥprapañcarūpam | icchātmana icchāsvarūpasya manasaḥ kukṣāveva garbha eva vibhāti vilasati | svapnaprakṛtisaṃsārāvicchāsaṃsārāvityarthaḥ | jñāne jñānendriyakarmendriyasaṃsārau jñānakriyāsaṃsārāviti bhāvaḥ | nanu svapnasya jñānasvarūpasya manaḥ saṃsāratvaṃ jāgrataḥ kriyāsaṃsāratvaṃ viśrāntirūpāyāḥ suṣuptericchā saṃsāratvamiti prāgupadiṣṭam | idānīṃ kathamanyarūpopadeśa iti na mantavyam | viśrāntereva bahirmukhatāyām icchāsaṃsāraḥ svapna eva jñānasaṃsāraḥ jāgradeva kriyāsaṃsāraḥ jaḍaviśrāntirajaḍaviśrāntiśceti suṣupte svapnayorjaḍājaḍaviśrāntyabhimāne jāgrata eva jñānakriyendriyavyāpāravyavasthāyā jñānakriyāsaṃsāratvam | athavā prakṛtisaṃsārasya jñānasaṃsāratvam pārthivasaṃsārasya kriyāsaṃsāratvam jaḍājaḍarūpasuṣuptireva jaḍājaḍecchāsaṃsāratvābhimāne svapnojñānasaṃsāraḥ jāgratkriyāsaṃsāra iti vivekaḥ | tadatra svapnaviśrānterajaḍecchāsaṃsāratvābhimāne svapnavanmānasikasaṃsāratvāt prakṛtisaṃsārasyāpi icchāsaṃsāratvamuktamiti niravadyam | svapna prakṛtisaṃsārayoricchāsaṃsāratvena aikarūpye prākpratipāditameva bhedakamudghāṭayati - pūrvatreti | pūrvatra svapne | śarīratābhāk mana eva | mātṛ pramātṛ | uttarapade prakṛtisaṃsāre tu pratyakṣamānasikatvenābhimataṃ śarīrameva pramātṛ anayoḥ saṃsārayorayamevetyarthaḥ || 12 || p. 95) cetaścamatkṛtipadaṃ vamati svalīnaṃ viśvaṃ bahiḥ śrutimukhendriyavargabhāvāt | tatrāpi dhīndriyagaṇaḥ pavano'pi pṛthvī jñeyairjalairapi marudbhirudīrito'ntaḥ || 13 || atha pārthivasaṃsāraprakriyāmupakramate - cet ityādi | camatkṛtipadaṃ camatkārāṇāṃ sthānam | cetaḥ vimarśasya mūlarūpam manaḥ kartṛ | svalīnaṃ svāntargatam | prakṛtisaṃsāre svapnasaṃsāra iva laukikairapi viśvasya manovilāsamātratvābhyupagamānmanoniṣṭhatvamiti manolīnatvam manaḥ svasvarūpa eva vilasadityarthaḥ | viśvaṃ bahirvamati | viśvasya bhairvamanaṃ ca manaścamatkāraviśeṣaḥ | manasaḥ kiṃ rūpeṇa bahirvamanamityatrāha - śrutimukhendriyavargabhāvāt | śrotrādivāgādijñānakriyendriyavargasvarūpāṅgīkārāt | śrotrādibhūmikāparigraheṇetyarthaḥ | śrotrādibhya eva jñeyarūpasya viśvasya nirgamaḥ vāgādibhya eva kāryarūpasya | niyamena viśvasyendriyaprakāśāntarbhāsanādindriyakāraṇatvam tathā cendriyarūpāntara(tvaṃ)tvādviśvasyendriyaprakāśādeva paryavasyati | indriyaprakāśonmeṣa etatsphuraṇam tadanunmeṣetvasphuraṇamityanvayavyatirekābhyāṃ viśvasyendriyaprakāśakāraṇaṃ na tu māyāvimohitakāṇādasampratipannaparamāṇvādaya ityalamatiprasaṅgena | evaṃ paramārthādindriyaprakāśodvāntasyaviśvasya paśuviṣaye viparītapratītiprakriyāmāha - tatrāpīti | tatra bahiḥkakṣyāyām | api śabdo'ntaḥkakṣyāsamuccayābhidhāyakaḥ | yathāntaḥkakṣyāyāṃ prakṛtisaṃsare paśorviparītapratītiḥ tathā bahiḥkakṣyāyāṃ pārthivāṇḍasaṃsāre'pītyarthaḥ | indriyagaṇo jñānendriyavargaḥ | pava(mā)no'pi paramārtharūpe cidvyāpte saṃsāre vāyusthānako'pi pṛthvīsthānaṃ saṅkocabhāvātprāptaḥ | jñeyairjñeyarūpaiḥ vedyairjalairapi cidvyāptau jalasthānakairapi | atra viparītamarudbhiḥ | vyāptyā vāyusthānaṃ prāptaiḥ | antarudīritaḥ svabhyantare kṣiptaḥ | vyāptaḥ ityarthaḥ | tavargarūpāṇāṃ jñānendriyāṇāṃ cavargarūpaiḥ śabdādibhirvyāptirityarthaḥ || 13 || p. 96) karmendriyāṇi kaṭhinatvaparāntabhāñji vahnyākṛtīni khapadasthadharāśritāni | pṛthvīmayaprakṛtikhagrahaṇonmukhāni bodhyāni bhūtavitateriha vaiparītye || 14 || idānīṃ karmendriyāṇāṃ kāryarūpavedyānāṃ ca vaiparītyamāha - karmetyādi | karmendriyāṇi yavargapratipādyavāgādīni | kaṭhinatvaparāntabhāñji kaṭhinatvasya parāntaḥ paramāvadhistaṃ bhajantīti tathoktāni | kriyāyāḥ saṅkocanirbahaṇapadatvātkarmendriyāṇāṃ kāryarūpavedyānāṃ cātisaṅkocabhāvādatikāṭhinyam | vahnyākṛtīni jaḍāṃśapradhānavahnimayāni | cidvyāptau tu karmendriyāṇāmajaḍāṃśapradhānavahnimayatvam | vahnerjaḍājaḍamayatvaṃ prāgvyākhyātam | khapadasthadharāśritāni vyāptilakṣaṇamākāśapadamākrāntavatīṃ pṛthivīmāśritāni | vāgādīnāṃ paśupade'pi yadyapi dehaparyāyaprakṛtyāśritatvaṃ tathāpi kāryavedyapradhānabhūtapṛthivīvyāptyanusandhānāt pṛthivyāśritatvaṃ pṛthivītyādicidvyāptipade pūrṇarūpatayā ca upacaritarūpiṇyāḥ mahāpṛthivyā eva pārśve pṛthivīmayyāḥ prakṛteḥ grahaṇe vyāptau unmukhāni bhūtavitateriha vaiparītye bodhyāni | atrāyabhiprāyaḥ paśorjñānendriyāṇi jñeyeṣu śabdādiṣu kiñcideva jñātuṃ kṣamante na tu sarvam | atastāni taiḥ jñeyaiḥ vyāptāni | śabdādaya eva kāryāvasthāyāṃ vacanādibhāvena sthūlatāṃ prāpyākāśādayo bhavanti | karmendriyāṇi ca vacanādimātramākāśādikaṃ kartuṃ kṣamante na tu mahābhūtarūpamākāśādi kartum atastāni ca mahābhūtaiḥ kāryairvyāptāni | evaṃ dvividhamindrivargaṃ dvividhena vedyavargeṇa vyāptaṃ sat ātmadeharūpasya pramātṛdvayasya jñeyakāryavargābhyāṃ vyāptiṃ samarpayati cidvyāptau tu ātmā svasādhanairjñānendriyaiḥ jñeyavedyaṃ vyāpnuvan svātmīkaroti aśeṣajñeyasya svātmīkaraṇātsarvajño bhavati | dehaśca svasādhanaiḥ karmendriyaiḥ kāryavedyaṃ vyāpnuvan tatsvātmīkaroti viśeṣakāryasya svātmīkaraṇāt sarvakartā bhavatīti jñānakriyendriyāṇāṃ prakṛtivikṛtibhāvaprakriyā veditavyā || 14 || p. 97) mānātmakasyataraṇerdvayato hi siddhiḥ māyābalātprathamatātra ca meyakoṭyāḥ | grāhyagrahītṛpadavarṇasamanvayena yojyāḥ kalā bahirathāntarapi kramajñaiḥ || 15 || atha prameyapramātṛmiśrarūpastha pramāṇasūryasya kalāsaṃsthānaprakriyāṃ vyutpādayati - mānetyādi | mānātmakasya pramāṇarūpasya taraṇeḥ sūryasya dvayataḥ prameyapramātṛbhyāṃ siddhiḥsvarūpalābho hi | atra ca māyābalāt prameyakoṭyā eva prathamapadatā pramātṛkoṭyā dvitīyapadatā | visargavyāptireva prathametyarthaḥ | atra pramāṇasūryasya dvidvivarṇapratipādyānāṃ kalānāṃ yojane grāhyagrahītṛtvapadavarṇasamanvayena - grāhyasthānakānāṃ varṇānāmanantaraṃ grāhitvasthānakavarṇānāṃ yathāyogaṃ samanvayena | bahiḥ kavargāditavargāntarūpe pṛthivyante | antarapi pakārādibhakārāntarūpe prakṛtyante | kramajñaiḥ grāhyagrāhakavarṇakramavidbhiḥ | kalā yojyāḥ | kavargaṭavargavarṇānāṃ yathākramaṃ yogaḥ cavargatavargāṇānāṃ ca tathā | pakārabakārayoryogaḥ phakārabhakārayośca tathā | evaṃ ca daśārayugmaṃ raveḥ raśmicakraṃ caturasram vimbacakram | yattu kakārādiḍakārāntairanulomapaṭhitadvādaśavarṇaiḥ bhakārādiḍakārāntavilomapaṭhitadvādaśavarṇānāṃ yogena dvādaśānāṃ sūryakalānāṃ prakalpanāpāramaparyaṃ tatprameyaprāmātrātmanaḥ sūryasya svarūpabhūteṣu caturviṃśatisparśākṣareṣu ardhaṃ prameyakoṭi rardhaṃ pramātṛkoṭirubhayapakṣasamanvayādvādaśakalānirvṛttiriti vidyamānamapi cakrasaṃsthānasaṃvādaṃ na labhata iti mātṛkācakramarmavidbhirmahānubhāvairupekṣitamityalaṃ mahāmārgavisaṃvādakathayā || 15 || p. 98) mātā daśendriyamayodaśakaṃ ca meyaṃ tanmelanād daśakalātmadaśārayugmam | antaḥ kalādvayamiha prakṛtau nilīna straiguṇyamātari pumāṁścaturasravimbe || 16 || bahirantarapi grāhyagrahītṛpadavarṇasamanvayena kalā yojyā iti pūrvasūtreṇa sūcitam | kalāyojanaprakāraṃ cakre saṃsthāne saṃvādayan mātāntaravyākṣepābhiprāyeṇa sphuṭamupadiśati - mātetyādi | mātṛmeyātmako hi raviḥ mātā ca bahistavarga ṭavargapratipādyadaśendriyamayaḥ | meyaṃ ca tathā cavargakavargapratipādyaśabdādyākāśādikadaśakamayam tanmelanāt yathākramaṃ pṛthivyādikaryavedyapratipādakakavargākṣarapañcakena vāgādikarmendriyapratipādakaṭavargākṣarapañcakasya melanāt | tathā gandhādipratipādakacavargākṣarapañcakena ghrāṇādipratipādakatavargāks'rapañcakasya melanāt | pañcapañcakalātmakaṃ sambhūya daśakalātmakaṃ daśārayugmaṃ bhavati | antaḥ pavargarūpe pramātṛpade kalādvayaṃ kāryavedyabījabhūtaprakṛtipratipādakena pakāreṇa karmendriyabījabhūtabuddhipratipādakasya bavarṇasya melanādekākalā jñeyavedyabījabhūtāhaṃkārapratipādakena phakāreṇa jñānendriyabījabhūtamanaḥpratipādakasya bhakārasya melanādanyākaleti kalādvayamiha caturakṣaraniṣpannakalādvayātmake caturasrabimbe traiguṇyamātari triguṇasavitryāṃ prakṛtau pumānmakārarūpa ātmā nilīnaḥ | ahaṅkārasahitāyāṃ prakṛtau buddhimanasoryannilayanaṃ tatpuruṣasya nilayane paryavasyatīti bhāvaḥ | sparśavarṇacakrasya pramāṇacakratvānmanobuddhirūpeṇaiva puruṣasyātra cakre saṃsthānaṃ na tu makārarūpeṇa | tathāpi manobuddhyoḥ puruṣasyaiva rūpāntaratvātpuruṣasyāpi makārasya pramāṇapramātṛcakrayormadhyavartitvādubhayacakrasambandha iti pumānnilīna ityuktam || 16 || p. 100) mānātmanaiva cidacitsthitiratracakre bhedātmake na bhavatīha visargabindoḥ | masyānuṣaktirapi mukhyasamanvayasya bindvekabhogapadamātṛpurocitasya || 17 || pūrvasūtre sūcitaṃ makārapratipādyapuruṣatattvasyaiva pramāṇapramātrorubhayacakrasambandhaṃ sphuṭīkaroti | mānetyādi | atra bhedātmakam cakre | pramāṇacakrasya grāhyagrahītṛbhedāvinābhāvabhūmitvāt daśārayugmarūpatvam na tu caturdaśārā'ṣṭāvadekaikacakratvam ato bhedātmake prasphuṭabhedasvarūpam | atra pramāṇacakre cidacitoḥ pramātṛprameyayoḥ sthitiḥ | mānātmanaiva indriyarūpeṇaiva | indriyāṇāṃ pramāṇaparyāyāṇāṃ grāhyagrāhakobhayasiddharūpatvāt grāhyagrāhakarūpeṇaiva prameyamātṛsthitirityarthaḥ | ataḥ kāraṇādityaucityādadhyāhartavyam | iha pramāṇacakre | visargabindoḥ bindorapi sato bhedamayatvāt visargasyetyarthaḥ | masya makārapratipādyasya puruṣasya | anuṣaktiranuṣaṅgo na bhavati | caturviśatyakṣarātmakadvādaśakalārūpe pramāṇacakre puruṣasthānakasya makārasya pañcaviṃśatitamasya na saṃniveśa ityarthaḥ | tarhi tasya makārapuruṣasyātra cakre kiṃ sambandhābhāva evetyatrāha - api mukhyasamanvayasyeti | prādhānyena sambandhavato'pi pramāṇacakre prakṛtivyāptiviṣayatvena sambandhavato'pi tatra cakre nānuṣaktirbhavatītyanvayaḥ | kuta ityāha - bindvekabhogapadamātṛpurocitasya - bindorekabhogasthānam - aṣṭārarūpaṃ pramātṛpuram taducitasya | dvau hi saṅgraheṇa pramātārau | abhedānusandhātā bhedānusandhātā ca tatramakārapratipādyo bhedānusandhātā ataḥ prasiddhapramātā makārapratipādyapramātṛpurasanniveśamevārhati na tu pramāṇapurasanniveśam tatra tadrūpāntarayormanobuddhyoreva sanniveśaḥ | sambandhastu pramāṇacakre'pi makārapratipādyasyāstveveti niṣkarḥ || 17 || p. 101) svapne smṛtaṃ tadanu jāgrati satyakalpaṃ bandhaṃ prapadya vapuṣa svavimarśaśaktyā | kṣityā ca tatparavaśo hṛtamātṛbhāvo madhyandinadyumaṇireṣamakārabinduḥ || 18 || visargavyāptiprakaraṇamupasaṃharannāditaścinnigaraṇarūpaṃ prakaraṇameyaṃ kroḍīkṛtya darśayati - svapna ityādi | svapne smṛtaṃ manasā saṅkalpitam | tadanujāgrati satyakalpaṃ dṛḍhānubhavārūḍhatayā paramārthavadeva bhāsanaṃ na tu paramārthatā antaḥkakṣyāparāmarśanirvikalpacidātmanaḥ śivasya nityanirāvaraṇatvena bhāsamānatvāt bahiravabhāsamānasya pravṛttirūpavimarśaspandaviplavasya camatkārapramātṛtvāt | antaḥ svavimarśaśaktyāvimarśaśaktereva svarūpeṇa vapuṣā prakṛtiparyāyeṇa vahistu kṣityā ca evaṃ kakṣyādvaye'pi bandhaṃ prapadya tatparavaśaḥ tayordehamahāpṛthivyoḥ paravaśaḥ paratantraḥ | hṛtamātṛbhāvaḥ tābhyāmevāpahṛtapramātṛbhāvaḥ prameyatāṃ prāpita iti bhāvaḥ | makārabinduḥ makārapratipādyobinduḥ cittattvaṃ puruṣa ityarthaḥ | madhyandinadyumaṇiḥ madhyāhnakālasūryo jāta iti śeṣaḥ | yathā madhyandinasūryaḥ svaraśmipaṭalena sthagito nāvabhāsate | tathāyamapi cidātmā svasyā eva vimarśaśaktervijṛmbhaṇarūpeṇa antarbahiḥ prapañcena ca bhāryā(āvṛta)mūlasvarūpo jāta ityarthaḥ || 18 || p. 102) yatpādivargavamukhārṇacatuṣṭayasya saṅkocavarjanamidaṃ khalutantranītyā | turyasthitaṃ hamukhaśāntacatuṣṭayātma- yojyaṃ krameṇa bahirantarabhedasṛṣṭayoḥ || 19 || iti śrīmātṛkācakraviveka jāgradvivekaścaturthaḥ khaṇḍa || 4 || idānīṃ prakaraṇānte cidvyāptirupamuttaraprakaraṇaprameyamavatārayan jāgraccakre vakṣyamāṇe svapnacakre ca visargapramātuḥ pratisiṃhāsanaṃ turyajāgratsvapnarūpaṃ padadvayaṃ tatra nyāyena ekaikamātṛkayā samunmīlitaṃ vyutpādayati - yatpādītyādi | pādivargavamukhārṇacatuṣṭayasya vilomena pavargādivargacatuṣṭayaṃ pavargatavargaṭavarga ca vargarūpaṃ vargacatuṣṭayaṃ vakāralakārarephayakārarūpaṃ varṇacatuṣṭayaṃ tasyobhayasya | tantrarītyā ekayā kriyayā | prayojanadvayasiddhirūpayā tantranītyā tantranyāyena | idaṃ saṅkocavarjanam khalu spṛṣṭateṣatspṛṣṭatāprayatnakṛtasaṅkocatyāgaḥ khalu | yatturyasthitaṃ hamukhaśāntacatuṣṭayātmavarṇakadambakaṃ pavargasya vakārasya ca saṅkocatyāgarūpo hakāraḥ | tavargasya lakārasya ca saṅkocatyāgarūpaḥ sakāraḥ | ṭavargasya ca rephasya ca saṅkocatyāgarūpaḥ ṣakāraḥ | cavargasya yakārasya saṅkocatyāgarūpaḥ śakāraḥ | kavargasya dehapratipādakalakārasya ca visargapramātṛrūpatvāt tasya ca cidvyāptipade citsvarūpa evāntardhānātpadadvaye'pi hakāra eva vilayanam ato na tatsaṅkocatyāgarūpo varṇo'nveṣaṇīyaḥ | evaṃ sparśasaṅkocatyāgarūpamataṃ tatsaṅkocatyāgarūpaṃ hakārādiśakārāntavarṇacatuṣṭayaṃ padadvayarūpaṃ sat krameṇa | bahirantarabhedasṛṣṭyoḥ | bahirabhedasṛṣṭyāṃ antarabhedasṛṣṭyāṃ ca bhedajāgratpratiyoginyabhedajāgratpade bhedasvapnapratiyoginyabhedasvapnapade cetyarthaḥ | daśārayugmārdhapade aṣṭārārdhapade ceti veditavyam | yojyaṃ yojanīyam || 19 || sarvohi bhedapada eva bhavaḥ purastā- tpaścādabhedamavagacchati jātabodhaḥ | śaktiḥ śivasya mahati prakṛtistadātmā bhedogravandanamato'rhati bhedatattvam || 1 || saṃsthāpitāṃ purata eva śivena māyāṃ paścātkaroti yajane dvayatatparo yaḥ | siddhaṃ na yāti śivasāmayi ? kiṃ samūḍha- stasmādyakhe(je)tamukhataścaturasrabimbam || 2 || īkārayoṣa(ga)javisargakalāstavinduḥ pratyāhṛtaṃ khalu visargapadaṃ kalābhyām | sadyo jagatsapadi saṃbhṛtabhedasiddhiḥ klīṃkāramūrtiraniśaṃ manurabhyudīryaḥ || 3 || yekārekāragarbhaṃ kalayugalatamaṃ māyayā vyāptamauliṃ mantraṃ matto'nutiṣṭhedaruṇamaṇikṛtāmakṣamālāṃ vahanyaḥ | bhuñjāno'sau bhujiṣyāprakṛtikamaṇimādyākhyayā saṃprasiddhaṃ siddhīnāṃ siddhalabhyaṃ daśakamabhavatāṃ prāpya divyairihaiva || 4 || śivānandena muninā deśikādeśavartinā | caturthaṃ mātṛkācakraviveke vyākṛtaṃ padam || 5 || iti caturthaḥ khaṇḍaḥ samāptaḥ || atha pañcamaḥ khaṇḍaḥ | akṣeṣu vedyavilayaḥ khalu śuddhavidyā dehe tadakṣavilayo bhavatīśvaratvam | īśo hi viśvamayadehakṛtābhimāno jāgracchivasya paśujāgaracakralagnam || 1 || atha nivṛttirūpaṃ turyaskandhamārabhamāṇo nivṛttijāgradupakramatvānnivṛttijāgradadhiṣṭhātāraṃ śivasya sarvakartṛtvabhūmikābhūtamīśvarākhyaṃ pramātāraṃ tadbāhyadaśāviśeṣeṇa śuddhavidyāpramātrā saha lakṣayati - akṣeṣvityādi | akṣeṣvindriyeṣu śrī(pāṇyādiṣu)vāgādiṣu ghrāṇādiṣu | ca | vedyavilayaḥ vedyānāṃ pṛthivyādibhūtānāṃ ca vilayastadekīkaraṇam śuddhavidyā khalu śuddhavidyāśrayaḥ pramātā śuddhavidyetyupacāraḥ | pāśave indriyaprakāśādbahistatsārthakyenāvabhāsamānānāṃ vedyānām | indriyaprakāśakagarbha evāvabhāsananaiyatyavimarśanendriyaprakāśavimarśarūpatādhyavasāyādindriyai kātmyānubhavarūpā śuddhavidyā pāśavyāmohakartari gurvanugrahamūlena samunmiṣatīti saiṣā śuddhavidyā vedyeṣu paśudaśāyāmidampratyayaikaviṣayeṣu pāśavavyāvṛttau svātmendriyaprakāśatādātmyādhyavasāyādahaṃpratyayaviṣayatāma##- tadabhidhānatāmupacāreṇa bhajatīti tadvivekaḥ || evaṃ pramāṇapade prameyanimajjanalakṣaṇaṃ śuddhavidyāpramātṛpadaṃ vyutpādya tadūrdhvatanīmīśvaradaśāṃ vyutpādayati - deha ityādi | dehe pramātari | tadakṣavilayaḥ teṣāṃ śuddhavidyādaśābhyastaprameyasvātmīkaraṇānāmakṣāṇāṃ vilayo nimajjanamekarasīkaraṇamīśvaratvaṃ bhavati | śuddhavidyādaśāyāṃ pramāṇapadanimajjitānāṃ prameyānāṃ pramāṇapadena saha dehātmarūpe pramātṛpade yaddehāṃśe vinimajjanaṃ tadīśvaratvamityarthaḥ | atra prathamaprameyātmano viśvasya kiñcididaṃpratyāyādhivāsitāhantāpratyayaviṣayaviṣayatvam dehapade nimajjitasya viśvasya dehasyeva dṛḍhāhampratyayaviṣayatvādīśvarasya dehādviśvasminnapi ceṣṭakatvam | ata eva sarvakartṛtvamīśvarasyetyavagantavyam | śuddhavidyāpade tvidaṃpratyayāhaṃpratyayayoridaṃpratyayasyaivaulvaṇyāt viśvaceṣṭakatvānudayaḥ | īśvarasyānayādīśā viśvaśarīrasya śivajāgratpadatvātpaśujāgratpade saṃśleṣa iti pratipādayati - īśohīti | īśo hi viśvamaye dehe kṛtābhimānaḥ śivasya jāgrat paricchinnadehe kṛtābhimānasya paśorjāgaracakre daśāradvayātmake lagnaṃ śliṣṭaṃ paśujāgratpade śivajāgrataḥ śleṣaucityāditi bhāvaḥ | jaḍājaḍapadayoḥ suptyādidaśātrayepyanyonya śleṣasvabhāvatā prāk prītapāditā || 1 || p. 105) yadbāhyabāhyapadamajjanamantaranta- staccitpade jaḍapade viparītametat | akṣātmavedyamiha śaḥ sa hi śuddhavidyā dehāvibhinnakaraṇendriyamīśvaraḥ ṣaḥ || 2 || atha nivṛttirūpasya śuddhavidyāpramātuḥ prameyeṣvabhyasyamānāhambhāvasya bhedo na praśānta ityabhedajāgratpadādhiṣṭhātṛtvaṃ nābhyupagataṃ cidvyāptipadasya bahirbahirarthānāmantarantartheṣu nimajjanarūpaṃ svabhāvaṃ vyutpādayan śavarge śuddhavidyādyabhedapramātṝṇāṃ viṣayavibhāgaṃ darśayati - yadbāhyetyādi | antarantaḥpade bāhyavāhyapadamajjanaṃ yat bāhyabāhyapadasya yanmajjanam prameyāṇāṃ pramāṇapade majjanaṃ pramāṇāṃ pramātṛpade majjanamityarthaḥ | taccitpade cidvyāptipade | bhavatīti śeṣaḥ | jaḍapade caityavyāptipade | etadviparītam | antarantaḥpadasya bahirbahiḥpade majjanaṃ viparītam | pramātṛpadasya pramāṇapade majjanam pramāṇapadasya prameyapade majjanamityarthaḥ | iha śuddhavidyeśvarasadāśivaśaktyāhvayasya pramātṛcatuṣṭayasya | sādhāraṇapade śavarge | akṣātma indriyaprakāśaikātma | indriyaprakāśe labdhaikātmyamityarthaḥ | vedyaṃ prameyajātam | śaḥ śavarṇa iti veditavyam | pramāṇalabdhaikātmyaprameyasthānīyaḥ śavarṇa ityarthaḥ | yadyapi cavargayakārasaṅkocatyāgātmanaḥ śakārasya śabdādimātravedyasthānīyatvaṃ yuktaṃ tathāpi sarvaprameyopalakṣaṇatvena citpade'haṅkāre kavargalakārayormajjanādbahiravabhāsamānaścavargayakārayoga rūpabhedaśakāro'pi sarvaprameyopalakṣaṇa iti veditavyam | sa hi śakāraḥ śuddhavidyāpramātā | pramātṛpramāṇaprameyarūpeṇa padatrayeṇa niṣpādyasvarūpasya pramātuḥ kathaṃ prameyamātrapratipādake śakāre svarūpapattirityatrocyate | varṇacatuṣṭayātmakaḥ sarvo'pi śavargaḥ śuddhavidyādipramātṛcatuṣṭayasya sādhāṇaraṇapade pratyekaṃ svarūpaṃ(svarūpaṃ) bhavati | tathāpi śuddhavidyādīnāṃ caturṇāṃ (pramā)pramātṝṇāṃ śakārādayaścatvāro varṇā ekaikasyaikaika eva svarūpasiddhihetubhūtasya viśeṣasya pratipādaka ityupacārāttattadekaikavarṇarūpatā teṣām | tathā hi śuddhavidyāpramāturindriyaikātmyavedyatvaṃ svarūpasiddhihetuviśeṣaḥ | atastasyendriyaikātmyavedyapratipādakaśakārarūpatvam | īśvarasya pramāturdehāvibhinnakāryavedyaikātmyakarmendriyatvaṃ svarūpasiddhiheturviśeṣaḥ | atastasya tādṛkkarmendriyapratipādakaṣakārarūpatvam | etadevāha dehāvibhinnakaraṇendriyamīśvaraḥ ṣa ti || 2 || p. 107) jñānendriyaṃ sa hi sadāśiva ātmanaikye svātmā khaviśramamayo ha itīha śaktiḥ | etatturīyapadamaṅgacatuṣṭayāḍhyaṃ bāhyāntarālapadayoḥ śritarūpasāmyam || 3 || atha sadāśivaśaktipramātṛsvarūpaṃ varṇadvayamāha | jñānendriyamityādi | sadāśivasya pramāturātmāvibhinnasvātmīkṛtajñeyavedyajñānendriyatvaṃ svarūpasiddhiheturviśeṣaḥ | atastasya tādṛgjñānendriyapratipādakasakārarūpatvaṃ | etadāha - ātmanaikye ātmanā tādātmye sati tādṛśaṃ jñānendriyam | sa hi sakāro hi tādṛgjñānendriyapratipādakaḥ | sakāro hi sadāśiva ityarthaḥ | khaviśramamayaḥ aparicchinnacidacitsāmarasya rūpākāśaviśrāntimayaḥ | svātmā dehātmobhayalakṣaṇaṃ svarūpam | ha iti | hakāra iti varṇaḥ | iha śavarge | śaktiḥ śaktināma pramātā | aparicchinnaviśrāntimayadehātmasāmarasyalakṣaṇasvarūpatvaṃ śakteḥ svarūpasiddhiheturviśeṣaḥ | atastasyāstādṛksvarūpapratipādakahakārarūpatvam | evaṃ śuddhavidyādīnāṃ sādhāraṇapade śavarge tattasvarūpasiddhihetuviśeṣapratipādaka varṇāśrayaṇena viṣayavibhāgaṃ vyutpādyāsya śavargarūpasya padasya bāhye sparśasaṅkocatyāgarūpasyāntarantaḥstha saṅkocatyāgarūpasya ubhayatra rūpasāmyam prāgupadiṣṭameva sphuṭapratyayāyodghāṭayati - etadityādi | aṅgacatuṣṭayāḍhyam mahābhūtacatuṣṭayagarbhiṇyā mahāpṛthivyāḥ prakṛtyāśca citpade hakāre nimajjanādubhayatrāṅgacatuṣṭayāḍhyam | etatturīyapadam | abhedajāgratsvapnarūpaṃ turyapadam | bāhyāntarālapadayoḥ sparśāntaḥsthapratipādyajāgratsvapnapadayoḥ | śritarūpasāmyam | cavargasya yakārasyāpi saṅkocatyāge śakāra eva ṭavargasya rephasya saṅkocatyāge ṣakāra eva | evamavaśiṣṭamunneyam || 3 || p. 108) etpadaṃ padamakhaṇḍitameva śuddha- vidyādikasya khalu tattvacatuṣṭayasya | vedyādyudañcitacitisphuraṇakrameṇa tattaddaśāvataraṇaṃ vibudhairvibhāvyam || 4 || śavarṇaśuddhavidyādīnāṃ pratyekasvara eva sādhāraṇaṃ padamityuktam | tadevāha - etadityādi | etacchavargarūpaṃ padam akhaṇḍitameva avibhaktameva | śuddhavidyādikasya tattvacatuṣṭayasya padam | pramāṇaprameyāṅgasya pramāturekavarṇamātreṇa duṣpratipādatvāt | evamapi śuddhavidyādīnāmekaikavarṇavyavahāropacāre prākpratipāditopapattimāsūtrayati - vedyāditi | vedyādyudañcitacitisphuraṇaṃ caityavyāptyavasāne yadā tadunmeṣaprārambhaḥ tadāyaṃ prārambho vedyādika eva bhavatītyanubhavaḥ pramāṇam | tathā hi - pāśavāvasāne sādhako gurvanugrahasamunmiṣitavivekadṛṣṭirvedyameva svātmendriyaprakāśe nimajjayati | prameyasyaivaṃ pramāṇanimajjanābhyāsādārūḍhaśuddhavidyāsvabhāvastadanantaraṃ svātmīkṛtaprameyaṃ pramāṇaṃ pramātṛpade nimajjayitumudyuñjānaḥ śarīrarūpe tāvatpramātṛbhāge svātmīkrtakāryaprameyaṃ karmendriyavargarūpaṃ pramāṇaṃ nimajjayati | ato viśvaśarīraḥ san viśvaceṣṭakatayāvirbhūtasarvakartṛtvaśaktirārūḍheśvaratākakṣyastataḥ paraṃ svātmīkṛtajñeyaprameyaṃ jñānendriyapramāṇamātmarūpe pramātari nimajjayati | ato viśvātmakaḥ sannāvirbhūtasarvajñatvaśaktirārūḍhasadāśivakakṣyo jñānasya prāgbhāvena kriyāṃ kriyāprāgbhāvena jñānaṃ cānusandadhānastataḥ paraṃ jñānakriyāsāmarasyabhūmimaparicchinnaviśrāntimayīmicchātmikāṃ śaktikriyāmārohatīti prakriyayā vedyādyudañcicitisphuraṇakrameṇa tattadaṃśavarṇa uktamaryādayā | śuddhavidyāditattaddaśāvataraṇam | vibudhairvidvadbhirvibhāvyam | uktamaryādayā vedyādikaṃ citpravahaṇe yaṃ yaṃ bhāgamadhikṛtya śuddhavidyādīnāṃ svarūpalābhaḥ tattadbhāvarūpatattadāvaraṇasya tattatpramātṛpadatvamāpaicārikamitibhāvaḥ || 4 || p. 109) sā(sa)dāśivaḥ sa khalu vindumayastavarga- statreśvarāṅgamayamāntaradhāmayogyaḥ | jñānakriye na suśivasya sadāśiveśā- vantarbahiśca niyatāṅgipadau krameṇa || 5 || idānīṃ bāhye jñānendriyapratipādakatavargasaṅkocatyāgarūpasya sakārasya sadāśivakalāyāḥ sato'pi bahistasya prādhānyānaucityādīśvarāṅgatvam antaḥpade rephāks'ratyāgarūpasya ṣakārasyeśvarakalāyāḥ sadāśivāṅgatvamiti vyutpādayati - sadāśiva ityādi | bindumayastyaktasaṅkoca ityarthaḥ | tavargaḥ | sa khalu sakāraḥ khalu | asau sakāraḥ sadāśivasvabhāvaḥ | antaradhāmayogyaḥ | svapnalakṣaṇajñānakakṣyāsamucito'yaṃ sakārarūpaḥ sadāśivasvabhāvaḥ | tatra bāhyapade | kriyāpradhāne | īśvarāṅgam | īśvarasyāṅgameva | kriyāpadejñānāṃśasya nyagbhāvaḥ | atropapattimāha - sadāśiveśau śivasya jñānakriye | nanu śivasya jñānaśaktilī(vi)lāsarūpaḥ sadāśivaḥ kriyāśaktivilāsarūpa īśvaraḥ astu prakṛte kā nāmopapattirityatrāha - etau sadāśiveśau | krameṇāntarbahiśca niyatāṅgipadau sadāśivasyāntaḥ kakṣyāniyatamaṅgipadaṃ tasya jñānasvabhāvāt | jñānasya cāntaḥpade prādhānyāt bahiḥkakṣyā tvaṅgapadam īśvarasya bahiḥkakṣyāṅgipadaṃ tasya kriyāsvabhāvāt | kriyāyāśca bāhyapade prādhānyāt | tasyāntaḥkakṣyā tvaṅgapadam | ato rephasaṅkocatyāgarūpasya ṣakārasyeśvarakalāyāstatrāṅgatvameveti vivekaḥ || 5 || p. 110) icchāpapañcakavabindumayī haśakti- rjñānakriyāsamapadaṃ khalu sobhayātmā | bindau samunmiṣati sargapade krameṇa saṃsṛṣṭirāparisamāptitayorvibhāvyā || 6 || sadāśivakalāyā antaḥprādhānyamīśvarakalāyā bahiḥprādhānyamityuktam | idānīṃ śaktyāḥ kalāyā icchātmikāyāḥ sāmyena tadubhayamūlatayā bahirantarapi prādhānyamiti pratipādayati - icchetyādi | pa pañcaka va bindumayī | varṇapañcakātmanaḥ pavargasya vakārasya ca yo bindutvam | guṇapradhāno'yaṃ nirdeśaḥ | saṅkocatyāga ityarthaḥ | tanmayī tatsvarūpā | haśaktiḥ hakārapratipādyā śaktidaśā | icchā icchāsvabhāvā | sā icchāśaktiḥ | jñānakriyā samapadaṃ jñānakriyayoḥ sādhāraṇyena mūlapadam | icchāṃ (vinā) vijñānamapi na pravartate kriyāpi na pravartate iti jñānakriyayoḥ icchaivāntaraṃ kūṭasthaṃ rūpam | ata eva sā ubhayātmā ubhayasya jñānasya kriyāyāśca ātmā mūlasvarūpam | atastasyā jñānapade'ntaḥ kriyāpade bahiśca prādhānyameva nāṅgatvamiti bhāvaḥ || idānīṃ visargapade vidyādikrameṇa bindunmeṣe pravṛtte satyasau bindūnmeṣaḥ kramapravṛttiśālī yāvatsarvamapi padaṃ vyāpnoti tāvadvisargagandhasyānuvṛttatvādvinduvisargayoḥ saṃsṛṣṭireva na bindorekādhipatyamiti vyutpādayati - bindau ityādi | sargapade krameṇa bindau samunmiṣati sati | āparisamāpti sarvatrapade binduvyāptiniṣpattiparyantam | tayorbinduvisargayoḥ | saṃsṛṣṭiḥ | tripuṭīrūpe pade kvacit bindūnmeṣaḥ kvacidvisargasphuratteti saṃsṛṣṭiḥ | vibhāvyā ūhanīyā | ayamarthaḥ śuddhavidyāpramātari vedyānāmindriyaprakāśe nimajjanena vedyāṃśa eva cidunmeṣaḥ indriyāṇāṃ pramātṛpade nimajjanābhyāsapāṭavābhāvādindriyādikeṣūttarottarapadeṣu bhedasyāpraśamādvisargasya sphuratteti binduvisargasaṃsṛṣṭiḥ īśvaradaśāyāṃ śuddhavidyottarapadatvātprameyeṣu cidunmeṣaḥ siddha eva | viśeṣastu svātmīkṛtasvaviṣayāṇāṃ karmendriyāṇāṃ dehātmakapramātṛpade nimajjanam svātmīkṛtasvaviṣayāṇāṃ jñānendriyāṇāmātmarūpe pramātṛpadabhāge nimajjanaṃ tatprādhānyena apāṭavamevāpradhānam atastadādyuttarapade bhedasphuratteti visargasaṃsṛṣṭiḥ sadāśivadaśāyāmīśvaradaśāparyantacidabhedonmeṣaḥ siddha eva | viśeṣastu svātmīkṛtajñeyānāṃ jñānakaraṇānām viśvamayasya ca svātmapramātṛpade nimajjanam tasyā api daśāyā nirākulacidviśramarūpecchāśaktitattvaikātmyaṃ sāvaśes'miti tadaṃśe bhedagandhādvisargasparśaḥ śaktidaśāyāṃ tu viśramarūpatvādaparicchinnāyāmevābhedasāmrājyamiti tātparyam | taṃ (tat) bindūnmeṣapade visargānuvṛttitāratamyavivekaḥ śuddhavidyāditattvānāṃ prasphuṭajñānakāraṇamiti tasya tatkartavyatvena codanā || 6 || p. 112) purvatra naivahi paro niyataḥ paratra pūrvo bhavenniyata eva śaṣādivṛnde | ekatra saṃvidudaye'pyaparatra bhāsa- stasyā itīdamathavā sama meva binduḥ || 7 || śuddhavidyādiṣu bahirbahidaśāyāmantarantardaśā nāntarbhavanti(ti) | antarantardaśāyāṃ tu bahirbahirdaśāntarbhavatīti vyutpādayati - pūrvatretyādi | śaṣādivṛnde śaṣādipratipādye śuddhavidyādivṛnde | pūrvatra śuddhavidyādau pūrvadaśāyām | paraḥ paradaśā | naiva hi niyataḥ | na niyatā | śuddhavidyāyāmīśvaradaśā na niyatā | īśvaradaśāyāṃ ca sadāśivadaśā sadāśivadaśāyāṃ śaktidaśā ca tathetyarthaḥ | paratra tu īśvarādidaśāyāṃ tu | pūrvaḥ | śuddhavidyādidaśā niyata eva bhavet | niyamena bhavedeva | īśvaradaśāyāṃ śuddhavidyādaśā'ntarbhūtāstyeva sadāśivadaśāyāṃ ceśvaradaśā śaktidaśāyāṃ ca sadāśivadaśeti yojanā | idānīṃ vedyopakrameṇa saṃvidudaye kramaṃ vinā vedyādipratipādakaṃ sarvamapi śaṣādivṛndaṃ saṃvinmayūkhānāṃ nirāghāṭa(nirvādha)prasaraṇena yugapadeva saṅkocati tyajatīti pakṣāntaramupakṣipati - ekatreti | ekatra vedyabhāge | saṃvidudaye sati | aparatrāpi pramāṇādipade sarvatrāpi | tasyāḥ saṃvido bhāsa iti | bhāsaḥ pravahantīti (śeṣaḥ) | idaṃ śaṣādivṛndaṃ śaṣādyakṣaracatuṣṭayam athavā pakṣāntareṇa | samameva yugapadeva | binduḥ binduśabdena tyaktasaṅkocatvaṃ lakṣyate | tyaktasaṅkoco bhavatīti śeṣaḥ | ayamarthaḥ | vedyapadopakrameṇa bindūnmeṣe śuddhavidyādidaśānāṃ kālavilambāpekṣaḥ kramo na niyataḥ | kvacitpramātari bhāgyādhike śaktipātasya tīvratayā śuddhavidyādidaśānāṃ nirvilambena kṣaṇādāvirbhāvo yugapadeva sambhavati kvacittu kramāpekṣayā śanaiḥ sambhavatīti pakṣadvayamatrānusandheyam || 7 || p. 113) jāgracchivasya paśujāgarayuktadaiśa- mantardaśāramiha koṇagataṃ bahutvam | bhedodayollasita metadabhedakoṭyāṃ prāpnoti saṅgrahāmiti pratipadrahasyam || 8 || idānīṃ śakārādyakṣaracatuṣṭayādhiṣṭhāturīśvarasya bahvakṣarasanniveśavati daśārayugmarūpe paśujāgaracakre kathaṃ sanniveśaucityamityāśaṅkya tadupapādayati | jāgradityādi | śivasya | jāgrat jāgradavasthā | paśujāgarayuk paśujāgarāvasthayā yuk yoginī | yataḥ śliṣṭamityarthaḥ | (tat) tasmātkāraṇādantardaśāraṃ daśendriyasanniveśapadaṃ vyāpya daśāram | aiśaṃ īśvarādhiṣṭhātṛkam | iheśvarādhiṣṭhātṛke daśāracakrapade | bhedodayollasitaṃ bhedavijṛmbhaṇena samudañcitam | yatkoṇagataṃ bahutvaṃ koṇabāhulyam | etadabhedakoṭyām abhedapakṣāvirbhāve | saṅgraham | abhedapadocitaṃ bāhulyatyāgaṃ prāpnotīti pratipadrahasyaṃ jñānarahasyam | ayamarthaḥ visargavyāptau sakalabhedasamujjṛmbhasthale caturviṃśatyakṣarātmake sparśakadambake pañcavargasaṃvibhaktaṃ yatpañcāṅgakaṃ padaṃ caturasre daśārayugmasya caturṣu koṇapañcakeṣu vyavasthitam | paśujāgare śivajāgare tu bhedasaṅkṣaye sati caturaśrapadaṃ pādivarṇacatuṣṭayaṃ hakāratvena pariṇamate | bahirdaśārakoṇapañcakagataḥ kavargaśca hakāre'ntarbhavati | avaśiṣṭakoṇapañcakagataścavargaḥ śakāratvena pariṇamati | antardaśāre koṇapañcakagataṣṭavargaḥ ṣakāratvena pariṇamati | avaśiṣṭakoṇapañcakagatastavargaḥ sakāratvena pariṇamati | makāro hakārarūpeṇa pariṇāmini pavarge ca sambandhamupalabhate | pramātṛkakṣyāyāṃ ca vakṣyamāṇatrikoṇabime sambandhamupalabhata iti | visargapade vindvāvirbhāvaprakriyā caturaśradaśārayugmarūpaṃ cakratrayaṃ koṇacatuṣṭayākāreṇa pariṇamati | visargapade bindupade ca varṇānāṃ koṇānāṃ caikarūpyeṇa bhavitavyamiti ye manyante te bhedābhedadaśayorapyaviśeṣaṃ pratipadyanta ityalam || 8 || p. 114) yaḥ pārthive cidudayaḥ sa hi śuddhavidyā yaḥ prākṛte sa punarīśvaratā kilā'ṇḍe | yo māyike sa tu sadāśivateti śāde strairupyadhīriharahasyatamaṃ gurūṇām || 9 || idānīṃ pakṣāntarāśrayaṇena indriyadehātmani majjitaprapañcānāṃ śuddhavidyeśvarasadāśivānāṃ pṛthvī(bhū)prakṛtimāyāntāścinmayīkṛtā viṣayā ityupakalpayati - yaḥ pārthivetyādi | bahirindriyaviṣayarūpe pārthivāṇḍe yaścidudayaḥ | cidvyāptiḥ | sa hi sa khalu | bindūdayaḥ śuddhavidyā | śuddhavidyāyāmindriyaprakāśairekākārīkṛtaprameyatvalakṣaṇāt | pārthivāṇḍe pramātṛsthānīyaḥ pavargaḥ sambandhavāneva tripuṭyāṃ nityaṃ tatsambandhaniyamāt | atastyaktasaṅkoce pārthivāṇḍe caturvarṇarūpasya sarvasyaśavargasya sambhavaḥ | evaṃ cāsminpakṣe śuddhavidyāpramāturbhedapraśamopakramapadatvātpaśujāgracca trikoṇabāhulye satyeva sanniveśopapattiriti ca visargasparśāḥ śavargākāreṇa pariṇamadavasthā śuddhavidyā pramātari bhedaśirodarśanamupalabhanta iti mukhyayā vṛttyā tvīśvarasyaiva śivajāgratpaśujāgraccakrasaṃśleṣaḥ śuddhavidyā(yā)stvapariṇatavivekānāmaṅgīkārāya pākṣikastatsaṃśleṣa ityalam | yaḥ prākṛte'ṇḍe cidudayaḥ śavargākāreṇa saṅkocatyāgaḥ | sa punarīśvaratā kila | atropapatteḥ pratibhāsamātragamyatvāt | kileti sāmpradāyikamaitihyam | atra pavargasya śavargākāreṇa saṅkocatyāga evamabhyūhyaḥ - makārasyoṣṭhyavarṇasya saṅkocatyāgaḥ kaṇṭyavarṇo hakāra iti sugamam | pakārasya prakṛtivarṇasya hakāre citpade'ntarbhāvaḥ | phakārādivarṇatrayasya śakārādivarṇatrayatve yuktirucyate | phakārabakārabhakārā jalāgnivāyavaḥ śakāraṣakārasakārāśca tathā | ataḥ phakārādisaṅkocatyāgarūpatvaṃ śakārādīnām samānatattvapratipādakatvāt śakārādīnāṃ jalādipratipādakatvam | prāguktabhūtavaiparītyābhāvavimarśe sphuṭaṃ phakārādīnāṃ rūpamucyate | alpaprāṇo vargaprathamavarṇaḥ alpavṛttiścetarabhūtāpekṣayā pṛthivī atastatpratipādakaḥ | mahāprāṇo vargadvitīyavarṇaḥ pṛthivyapekṣayā mahāvṛtti ca jalam atastatpratipādakaḥ | nādavānvargatṛtīyavarṇaḥ mahāprāṇānnādo'dhikavṛttiḥ jalādadhikavartivṛttiścāgniḥ ataḥ sa tatpratipādakaḥ | nādavānghoṣavāṁśca vargacaturthavarṇaḥ kevalanāda(bhavaḥ nāda)vato ghoṣavānadhikavṛttiḥ agneradhikavṛttiśca vāyuḥ atastatpratipādakaḥ | uktasakaladharmasaṃsṛṣṭirūpapavargapañcamam | ataḥ pṛthivyādibhyaścaturbhyo'dhikavṛttirākāśaḥ | ataḥ pañcamavarṇaḥ ākāśapratipādaka iti | ataḥ phakārādipratipādyatattvapratipādakatayā saṅkocatyāgarūpatvācca śakārādayaḥ phakārādi pariṇatirūpā iti labhyate | īśvarasya viśvamayaprakṛtyabhimānalakṣaṇatvāttyaktasaṅkocaṃ prakṛtyaṇḍamīśvarapadatvamarhatītyabhiprāyaḥ | yomāyike'ṇḍe cidudayaḥ sa tu sadāśivatā | māyikāṇḍasya svapnasyātmaprakāśapadatvātsadāśivasya viśvātmatvalakṣaṇāttyaktasaṅkoco māyāṇḍaḥ sadāśivapadamiti | śādeḥ śakārādivarṇacatuṣṭayasya | trairūpyadhīḥ pṛthivyaṇḍe prakṛtyaṇḍe māyāṇḍe ca siddhasya trairūpyasya aikarūpye satyeva sthānakṛtatraividhyasya yā dhī vivekaḥ | sā dhīriha śuddhavidyādidaśāvivekaprastāve gurūṇāṃ rahasyatamamati rahasyam || 9 || p. 116) bindūdaye viśati sarga imaṃ tathaiva sargodaye tamatha so'pi pade tadantaḥ | kaḥsyāddhakārahṛdilaśca vakāragarbhe bāhye tu cit prakṛtisargamukhe vibhaktā || 10 || idānīṃ śavarge kavargasya dehapratipādakalakārasya śaṅkā(saṅkoca)tyāgarūpavarṇādarśanāt taddarśanopapattimāha | bindūdaya ityādi | bindūdaye binduvyāptau | imaṃ bindum | pūrvametadvyāpakasargo viśati | bindāvekībhavatītyarthaḥ | pūrvaṃ bindugarbhādeva bahirviśvasraṣṭā visargaḥ punastameva viśatītyarthaḥ | tathaiva | sargodaye visargavyāptau | taṃ visargam | athānantaram | so'pi bindurapi | viśatītyarthaḥ | tattasmātkāraṇādantaḥpade binduvyāptisthale | kaḥ | jalādibhūtacatuṣṭayapratipādakenaphādivarṇacatuṣṭayenāttagarbhaḥ pṛthivīpratipādakaḥ kakāro hakārahṛdi syāt | tatrāntargatobhavatītyarthaḥ | svapnasyāpyāntarapadatvāt | tatrāpi visargapramāturlakārasya garbhe sthitimāha ##- antaḥsthasaṅkocatyāgarūpe śavarge ca hakāragarbhe lakārāntardhānaṃ bhavatītyarthaḥ | visargasya bindusamāveśe tadekarasatvameva | bindorvisargasamāveśe viśeṣamāha - bāhyetviti | bāhye visargavyāptisthale | tu | cidbinduḥ | prakṛtisargamukhe prakṛtirūpasya visargasya mukhe | saṃmukhe tiṣṭhannapi | vibhaktā | prakṛtau nāntarbhavati | api tu vibhaktarūpeṇa dṛśyate | makāro hi pakārarūpiṇyāḥ prakṛteśca tatsamīpasthitisūcitasyābahirmokṣaṇasya kartaiva tayā nā'ntardhīyate na tatraikarasyāt svarūpahāniṃ labhate | pṛthivīrūpasya visargabindunā bahirvisṛṣṭasya na bindvekarasīkaraṇaṃ pavargarūpe bindordarśanāt | ato visargavyāptau na bindusvarūpato lopa iti bhāvaḥ || 10 || p. 117) antaḥ padaṃ bhavati taccaturaṅgamaikyā- cciccaityayoḥ karaṇasīmnyapi bhāvitaikyam | pañcāṅgakaṃ bhavati bāhyapadaṃ prakṛtyāṃ cidvahnigarbhakuharādatha nirgatāyām || 11 || atha visargasya bindunilayanāntaḥpadasya caturaṅgatvaṃ visargabindoranilayanena bāhyapadasya pañcāṅgatvamiti prāguktamapi prameyaṃ prasphuṭapratipattaye punarudbhāsayati - antarityādi | tattasmātkāraṇāt bindau visarganilayanarūpāddhetoḥ | antaḥ padaṃ caturaṅgaṃ bhavati | kuta ityāha ciccaityayoraikyāt citaścaityaikarasīkaraṇasāmarthyasambhavāt | kimvidhamantaḥ padam | karaṇasīmnyapi bhavitaikyaṃ visargapramātuḥ sarvavyāpi padasyopalakṣaṇena cinmajjanena bahirbhāsamāne karaṇatrayapade'pi vibhāvitacidaikyam | visargapadasya kavargasya hakāramajjanena upalakṣaṇe na karaṇatrayasthānīya cavargaṭavargatavargasaṅkocatyāgarūpāṇāṃ śaṣasānāṃ hakāre nimajjanameveti vibhāvyamityarthaḥ | teṣāṃ yadbahiḥ sphuraṇena si(śu)ddhavidyādisvarūpavivecanaṃ tat hakāranimajjane satyeveti veditavyam | tataścābhedarūpaṃ citpadamekāṅgameva śaṣasānāṃ hakāranimajjanenādarśane śuddhavidyāsvarūpaṃ na vijñāyate iti tadvijñānāya hakārāntargatānāmeva teṣāṃ bahiravabhāsanamiti veditavyam | atha visargaspande cidvahnigarbhakuharātprakṛtyāṃ vinirgatāyām | karaṇatrayeṇa sahetyadhyāhāryam | bāhyapadaṃ pañcāṅgakaṃ bhavati | caityasya citpadaṃ vināsvarūpāsiddhestatrāluptena citpadena sahetyarthaḥ || 11 || p. 118) jñānakriyonmukhahakāramayādvayecchā- viśrāntirantaravahirmukhaviśramātmā | kūṭākṣarātmatanureṣa śivaḥ suṣupti- viśrāntireva savikalpakalālpagandhā || 12 || idānīṃ śaktirūpasya hakārasya svarūpaṃ vivicyacyutpādayannetaduttarapadasya lakārakṣakārarūpakūṭākṣarapratipādyasya śivatattvasya svarūpamavabodhayati - jñānetyādi | jñānakriyonmukhahakāramayādvayecchāviśrāntiḥ sadāśiveśvarātmakayorjñānakriyayorviṣaye unmukhā | tadadhiṣṭhātṛtvādityarthaḥ | hakāramayā'dvayecchā hakārasvarūpābhedecchā | hakārapratipādyatve hakārasvarūpatvādabhedecchāyāmācaritam | saivecchāviśrāntirūpatvādviśrāntiḥ | ayamarthaḥ - yeyamaparicchinnajñānakriyātmakasadāśiveśvara svarūpajñānakriyākaraṇādhiṣṭhātrī jñānakriyayoḥ kūṭastha tvalakṣaṇena tadadhiṣṭhātṛtvenecchāvyapadeśaviṣayā jñānakriyākūṭasthatvasyaivecchālakṣaṇatvādicchāsvarūpiṇī śaktitattvamityāgamikairudghoṣyamāṇā dvaitaspṛṣṭirahitākārapratipādyā mahāviśrāntiḥ | saivāntaḥ pade abahirmukhaviśramātmā prapañcānabhimukhā viśrāntirūpā | savikalpakalālpagandhā | suṣuptiviśrāntireva svarūpānubhavamātravikalpayuktā | suṣuptireva | kūṭākṣarātmatanuḥ lakārakṣakārobhayaikyarūpakūṭākṣarātmakanijasvarūpaḥ | tatpratipādya ityarthaḥ | eṣa aparokṣānubhavagocaraḥ | śivaḥ śivatattvam | bhavatīti śeṣaḥ | jāgratyeva sambhavantī somādisādhanatābhāgyavaśāt svataḥ pravṛttā vā kācitsuṣuptiviśrāntirantarmukhī cecchivatattvaṃ bhavati saiva bahirmukhīcecchaktitatvaṃ bhavatīti vivekaḥ || 12 || p. 119) nāstyasti vettyuditasaṃśayajāgratīha suptau * * śive (bhavati)(ja gra)jagadabhedarūpam | jñānakriyātmakatayā pratirūpabhinna- mevaṃ caturvidhamadhiśritabījamātram || 13 || athāntarmukhajāgratsuṣuptiviśrāntirūpasya śivasya jaḍasuṣuptiviśrāntirūpāyāḥ svarapratipādyāyāḥ śakteriva jagatkāraṇatvena tattvajagadbījasthityaucityamiti tadavasthānaṃ kūṭākṣararūpeṇa vibhāvyamānaṃ vyutpādayati - nāstītyādi | nāstyastivetyuditasaṃśayajāgrati nāstyastivetyudbhūtasaṃśayaḥ jāgratyatra hīha suptau asti vā nāsti veti saṃśayagocareṇa nirdeśitāyāṃ suṣuptāvityarthaḥ | śive tādṛksuṣuptisvarūpe śive | abhedarūpamapi athetyevaṃ bhinnam evaṃ sambhūya caturvidhaṃ jagat adhiśritabījamātraṃ bījamātreṇādhiśritaṃ bhavatīti śeṣaḥ | ayamarthaḥ | svapnarūpe'ntaḥpade bhedajñānarūpam jāgradarūpe bahiḥpade bhedakriyārūpam tathaiva svapnarūpe'ntaḥpade abhedajñānarūpam jāgradrūpe bahiḥpade bhedakriyārūpamiti saṅgraheṇa jagaccaturvidham | tadeva śivatattve kūṭākṣararūpeṇa bījamātraṃ tiṣṭhatīti vyutpāditam || 13 || p. 120) jñānaṃ dvayādvayamayaṃ lasakārarūpaṃ tādṛk ca karma kaṣakāramayaṃ vidustat | śliṣṭaṃ puraḥ sphuritasadvayakoṭi la kṣa- rūpaṃ parasparagataṃ ca samaṃ ca kūṭam || 14 || idānīṃ lakārasakārakakāraṣakārarūpavarṇacatuṣṭaye kādisparśakūṭākṣarasya caturvidhajagadbījasaṃsṛṣṭirūpatvaṃ vyutpādayati - jñānamityādi | dvayādvayamayaṃ bhedābhedātmakaṃ jñānaṃ lasakārarūpam | bhedajñānapadāntaḥ sthavarge prakṛtipratipādako yo lakārastasyaiva tatpadādhiṣṭhātṛtvāttatpadasya jñānapadatvāt jñānapramātṛtvaṃ manaḥpratipādakasya lakārasya tadvyāpyatvābhimānadoṣānna jñātṛtopapattiḥ tanmūlarūpasya vakārasya ca tathā jñeyasthānīyasya yakārasya ca jñātṛtvaṃ nāśaṅkanīyam | jñeyavargasya gandhādeḥ sarvatra pṛthivyādyaṅgatvāt prakṛtyākārapṛthivīrūpasya lakārasyāntaḥpade kriyāpramātṛśaṅkā na samucitā | ato lakārasya jñātṛtvaṃ niścitam | śavargapade abhedajñānatvaṃ sadāśivātmanaḥ sakārasya nirvivādam | tādṛgdvayādvayamayaṃ karma | ca | kaṣakārarūpaṃ kakāraṣakārarūpam | bhedaprakriyāpade sparśasthale ṭavargasya kavargavyāpyatvābhimānadoṣānnakartṛtvam | api tu kavargādhiṣṭhātuḥ kakārasya abhedakriyāpade śavarge (ṭa)varge īśvarātmanaṣṣakārasya kartṛtvaṃ sphuṭam | tadetaccatuṣkamidaṃ śliṣṭaṃ | bhedajñānena lakāreṇābhedajñānaṃ sakāraḥ | bhedakriyayā kakāreṇābhedakriyā ṣakāraḥ | bhedābhedayoranyonyaśliṣṭatāsvabhāvāt | śleṣe ca puraḥ sphuritasadvayakoṭipramāyābalāditi bhāvaḥ | śliṣṭayorakṣaradvikayoḥ sadvayakoṭipuraḥsphuraṇe kīdṛgrūpamityata āha - la kṣarūpamiti | lakārasakārayoḥ śleṣabhedarūpasya lakārasya puraḥsphuraṇe la iti varṇaḥ syāt | jñāne jñānamekarasībhavatīti | sakārasya lakāre sāmarasyātsakārayogasambhāvitocchrūna bhāvo lakāro la iti śrūyate | kakāraṣakārayoḥ śleṣe kakārasya dvaitarūpasya puraḥsphuraṇe kriyāyāṃ kriyā na sāmarasyaṃ labhata iti kṣakāraḥ syāt | etatkūṭaṃ parasparagataṃ kramāt paraspareṇa vyāptam | prathamaṃ lakāreṇa sakāro vyāpyate | etatsaṃsthānaṃ bhedasaṃsārabījam | anantaraṃ sakāreṇa lakāraḥ | ā ? etatsaṃ(sthā)namabhedasaṃsārabījam | kriyāpade ca prathamaṃ kakāreṇaṣakāro vyāpyate anantaraṃ ṣakāreṇa kakāraḥ | (etat)saṃsthānakṛtaṃ bhedābhedabījatvaṃ pūrvavat | samaṃ ca madhyamapade samavyāptikatvānniṣpandam sadbhidābhedobhayavimiśreṇa bījam | bhedasaṃsārabījabhūtena saṃsthānena dṛśyamānasya kūṭasyaivaṃ saṃsthānaprakriyā gurumukhātpāramparyāgatapratibhāvadbhiranusandheyā | śivatattvapuñjakasya kūṭasyaikākṣaratvameva vyaṅgyasya śivatattvasyaikatvāt | sāsnādimattvavyaṅgyāyā jāteriva (śiva) sthūlarūpakūṭākṣaravyaṅgyasya śivatattvasya na viśrāntisvarūpatābhaṅga iti veditavyam || 14 || p. 122) jñānātmajāgarasuṣuptyavadhī makāra- kūṭātmakau paśuśivau guṇakoṇabindvoḥ | śliṣṭauvaśādicaturasrayugānvayottha- nāgāśraraśmyudaragau nanu sargabindū || 15 || idānīṃ makārādikṣakārāntadaśākṣararūpasya pramātṛpadasyāṣṭāratrikoṇabinducakreṣu sanniveśaṃ vyutpādayati - jñānātmetyādi | jñānātmajāgarasuṣuptyavadhījñānātmanorjāgarasya suṣupteśca avadhī | sthānabhūtau | avadhisthāne tiṣṭhantāvityarthaḥ | jñānajāgaro'ntaḥsthapratipādyaḥ svapnaḥ tasyāvadhau yakāraprānte svapnasya pravṛttiḥ prathamapadasya jāgradābhimukhyena pravartamānatvādvakāramārabhya yakāre parisamāptiḥ tadanantarapadatvānmakārasya svapnāvadhisthānatvam jñānasuṣuptiḥ śakāravarga(rṇa)pratipādyanirvibhedajāgratsvapnarūpaṃ padadvayaṃ tasyāvadhau hakārottarabhāge kṣakāraḥ nivṛttirūpā yā jñānasuṣuptiḥ suṣuptyabhimukhaṃ pravartamānatvācchakāramārabhya hakāre parisamāptiḥ tadanantarapadatvāt kṣakārasya jñānasuptyavadhisthānatvam | evaṃ jñānajāgarajñānasuṣuptyavadhīmakārakūṭātmakau makārakūṭākṣarasvarūpau | paśuśivau | guṇakoṇabindvoḥ trikoṇabinducakrayoḥ śliṣṭau | trikoṇagarbhe binduḥ bindugarbhe trikoṇa iti jīvaśivayoranyonyavyāptisvabhāvatvācchleṣaḥ | bhedastraiguṇyarūpa iti triguṇāvacchinnasya bhedapramāturjīvasya trikoṇarūpatā abhedastvekarūpa ityabhedapramātuḥ śivasya nirguṇatvopalakṣaṇaniṣkoṇabindusvarūpatā | nanu bhedapramātṛtvaṃ prakṛteḥ pṛthivyā eveti yujyate tatra bhedapade jīvasya prameyatvamiti prākpratipāditam | tatkathamatra bhedapramātṛtvaṃ jīvasyocyate abhedapratisiṃhāsanārohaścāpyatraivocyata iti cet ucyate | pramātṛtvasya anusandhātṛtvalakṣaṇatvāccitpada eva mukhyavṛttyopapattiḥ caityapadenuvyāptimadhikṛtya gauṇavṛtyopacāra iti caityapramātṛtvaṃ jīvasyaiva phalasamaye abhedapadīye vyavahāre tu caityasyaiveti vivekaḥ | atastrikoṇabindvoḥ | śliṣṭau jīvaśivau | vaśādicaturasrayugānvayotthanāgāśraraśmyudaragau vakārādayaḥ śakārādayaśca varṇā vaśādayaḥ vaśādibhiryaccaturaśrayugam | vādibhiryāntaiścaturbhirvarṇairekaṃ caturaśram śādibhirhāntaiścaturbhirvarṇairanyaccaturaśram | tayoścaturaśrayoranvayaḥ śleṣaḥ tenotthamudbhūtaṃ yannāgāśramaṣṭakoṇaṃ tadeva raśmayaḥ raśmicakram | kṣakārātmanaḥ śivasya śādivarṇaniṣpanna caturasraṃ raśmicakram makārātmano jīvasya vādivarṇaniṣpannaṃ caturaśraṃ raśmicakram tayoścakrayoryathākramamantaragau adhiṣṭhātṛtvena madhyasthitau | sargabindū | nanu | visargabindusvarūpau nanu | trikoṇātmano jīvasya visargarūpatā | binducakrātmanaḥ śivasya bindurūpateti vivekaḥ || 15 || p. 124) jñānakriyātmakasuṣuptivibodhamadhya- saṃsthau kṣamāvubhayapakṣagabindusargau | savyāpakau tadubhayasya tadaṅgibhṛtau jāgratsuṣuptisamavāyapade'nuṣaktau || 16 || idānīṃ kṣakāramakārātmanoḥ śivajīvayorjñānakriyāsuṣuptyormadhyapade jñānakriyājāgarayormadhyapade ca yathākramaṃ sanniveśaucityaṃ vyutpādayati - jñānakriyetyādi | jñānakriyātmakasuṣuptivibodhamadhyasaṃsthau | jñānātmikā suṣuptirabhedajāgratsvapnarūpā śavargapratipādyā kriyātmikā bhedasuṣuptiḥ svareṣu bindubhāgapratipādyā | tayoḥ suṣuptyormadhye kṣakārātmanaḥ śivasya saṃsthānaṃ jñānatmako vibodho jāgaro'ntaḥsthapratipādyo bhedasvapnaḥ kriyātmako vibodhaḥsparśapratipādyo jāgaraḥ tayormadhyabhāge makārātmanaḥ jīvasya sanniveśaḥ | jñānavibhedobhedasuṣupterapyupalakṣaṇam | abhedajāgratsvapnarūpāyāḥ pūrvakoṭerabhedasuṣupterudarakoṭimadhye yadā śivasya sanniveśastadābhedasus.uptijñānavibodhātmikāyāḥ pūrvakoṭeḥ kriyāvibodharūpāyā uttarakoṭimadhye jīvasya sanniveśa iti veditavyam || evaṃ nirūpitasanniveśasthānau kṣakāramakārātmakau śivajīvau | ubhayapakṣagabinduvisargau jñānakriyāsuṣuptilakṣaṇobhayapakṣagastadvyāpakastadubhayādhiṣṭhātā | vaindavaḥ kṣakāraḥ | bhedasuṣuptisahitajñānajāgarakevalakriyājāgaralakṣaṇobhayapakṣavyāpakastadad hiṣṭhātā visargo makāraḥ | evaṃ suṣuptirūpobhayapakṣabaindavasuṣuptisahitajāgararūpobhayapakṣavyāpakau | ata eva tadaṅgibhūtau | nivṛttirūpāyā dvividhāyāḥ suṣupteḥ pravṛttirūpasya bhedasuṣuptisahitasya dvividhasya jāgarasyādhiṣṭhātṛtvasūcakena madhyasanniveśena nivṛttipravṛttirūpayoḥ abhedapadayoraṅgibhūtau jāgratsvapnasuṣuptī samavāyapade jāgratsuṣuptyoryaḥ samavāyo miśraṇaṃ tatpade antaḥsthoṣmavargayoḥ khalu jāgratsuṣuptyoḥ samastayorna tu vyastayoḥ samavāyaḥ | antaḥsthapade ca jāgratsuṣuptyoḥ samavāya-īṣatspṛṣṭatāviṣayatvāt ūṣmapade ca jāgratsuṣuptyoḥ samavāyaḥ tacchleṣāttasyeṣadvivṛtatāviṣayatvāt | ato vyāpakavargā(rṇā) daśākṣararupāḥ svarasparśadaśayorvyāpakāḥ | ata eva tasya vyāpakavargasaṃjñā | tatra madhyapade pakṣadvayavyāpakayoḥ śivajīvayoḥ madhyapadocitayoḥ sanniveśaḥ sopapattika iti vivekaḥ || 16 || p. 125) saṅkocapūrtiparasīmapadobhayārthā śrīcakramadhyanilayā tripureśvarī sā | tredhā visargapadamekavidhaṃ padaṃ ca bindosturīyamiti bāhucatuṣṭayāḍhyā || 17 || idānīṃ daśārayugmacaturdaśāravyāpakasya aṣṭārātmano madhya cakrasya adhiṣṭhātṛtvena jīvaśivātmakamakārakṣakārasāmarasyameva sarvacakrādhiṣṭhātṛbhūtāyā madhyacakranilayāyāstripureśvaryāḥ svarūpamiti vyutpādayati - saṅkocetyādi | saṅkocapūrtiparasīmapadobhayārthā saṅkocasya saṅkocabhāvasya pūrteḥ pūrṇabhāvasya ca yatparasīma padaṃ paramāvadhisthānam jāgradātmakadaśārayugmarūpaṃ suṣuptyātmakaṃ caturdaśārarūpaṃ ca tadubhayobhayārdhā(rthā) | śrīcakramadhyanilayā prameyapramāṇapramātṛlakṣaṇapuratrayātmanaḥ śrīcakrasya madhyaṃ svapnātmakamaṣṭārarūpaṃ pramātṛpuram tadeva nilayaḥ sanniveśasthānaṃ yasyā sā | tripureśvarī | anena makārakṣakārayoraṣṭārādhiṣṭhātṛtvādubhayasāmarasyameva tripureśvarī svarūpamiti pratibodhitaḥ | atha tripureśvaryāḥ suṣuptisvapnajāgaraturyalakṣaṇasakalacakrārthasvarūpiṇyā daśācatuṣṭayamevāṅgacatuṣṭayamiti tadvibhāgamāha - tredhetyādi | tridhā trividhaṃ visargapadaṃ bhedapadam bhedastu suṣuptibheda svapnabheda jāgararūpam bindorekavidhaṃ padaṃ turyarūpam | atra ca yadyapi abhedajāgratsvapnasuṣuptirūpeṇatraividhyaṃ sambhavati | tathāpi tasya trividhyasya bhedapratiyogitvopādhivaśāt sphurattā na tu pāramārthyeneti turyasyābhedapadasyaikavidhyameveti | bāhucatuṣṭayāḍhyā ityuktadaśācatuṣṭayopalakṣaṇena bāhucatuṣṭayena āḍhyāyāḥ sampannāyāḥ tripureśvaryāḥ sāmpradāyiko yo'yaṃ bāhucatuṣṭayasaṅketaḥ so'yaṃ daśācatuṣṭayāṅgatvopalakṣaṇaṃ na tu pāramārthika iti sadgurukaṭākṣakṣayitasarvasaṃśayasya bhāgyavato jīvanasya ekavedyaṃ mahārahasyamiti sāmpradāyikapravādaḥ || 17 || p. 126) sauṣuptajāgradabahiḥ padajāgareṣu toyakṣamānilamayeṣva ka lātmaśaktyā | āttecavargayamayasvaguṇekṣucāpa- puṣpeṣupāśanigṛhītacitā tribāhuḥ || 18 || athaivameva bāhucatuṣṭayasaṅketamāyudhacatuṣṭayasaṅketena saha prasphuṭaṃ vyutpādayati - sauṣuptetyādi | sauṣuptaṃ suṣuptiḥ | jāgrajjāgaraḥ | abahiḥ padajāgaraḥ svapnaḥ | suṣuptijāgratsvapneṣu | toyakṣamā'nilamayeṣu jalapṛthvīvāyurūpeṣu | suṣuptirjaḍatvāt jalarūpā jāgrat - saṅkocarūpatvena kaṭhinatvātpṛthivīrūpam svapno vāyuparyāyamanovilāsatvādvāyurūpaḥ | krameṇaitāsu daśāsu | a ka lātmaśaktyā akārakakāralakārarūpayā śaktyā | caityātmikayā pṛthvīrūpayeti bhāvaḥ | pṛthivyā evātyantakaṭhinasvarūpāyāḥ paramacaityatvāt | kiṃvidhayā śaktyā | āttecavargayamayasvaguṇekṣucāpapuṣpeṣupāśanigṛhītacitā suṣuptijāgratsvapneṣu krameṇa āttaiḥ parigṛhītaiḥ ikāracavargayakāramayaiḥ svaguṇaiḥ svakīyadharmaiḥ bhūtapañcakādhiṣṭhātṛbhūtāyāḥ pṛthivyāḥ śabdādipañcakaṃ khalu dharmarūpam niyamena tadāśritatvāt etaireva śabdādibhiḥ suptyādidaśātraye prāptaulvaṇyatāratamyamayaiḥ | ata eva suṣuptāvikṣucāpamiti saṅketitaiḥ | jalamayatvena madhuratvācca jīvasvarūpāvarjakatvācca | jāgrati pravṛddhabhede prasphuṭapañcarūpaiḥ vaśīkaraṇamātravyāpāravattayā kusumabāṇā iti saṅketitaiḥ | svapne kiñciducchunadaśāyāṃ vāyurūpatvādvātyāvadbhrāmaṇavyāpāreṇabhedābhedabhrāntijananena pāśa iti saṅketitaiḥ | evaṃ ikāracavargayakāramayaiḥ pratipādyāḥ śabdādaya eva ikṣucāpapuṣpabāṇapāśatvena saṅketitāḥ tairevaṃbhūtaiḥ sādhanairnigṛhītā baddhā āvṛtā cit jīvasvarūpiṇīcitiryayā tayā pṛthivyā śaktyā | tribāhuḥ bāhutrayavatī | evaṃ caityātmikayā śaktyaiva suptyādidaśātrayādhiṣṭhātrī tripureśvaryā bāhutrayam | tadāśritaṃśabdādipañcakameva tattaddaśāvyavasthitasvarūpaviśeṣaṃ sat ikṣucāpādyāyudhatrayamiti mahopadeśaḥ || 18 || p. 127) turye'gnidhāmni hacitā sasṛṇipraṇunna- caityātipaśvibhajaḍatvarujaikabāhuḥ | evaṃ caturbhujavibhāvyacaturthadaśāṅgā kṣmātmāṅginī jayati madhyapade'tituryā || 19 || evaṃ bandhakaṃ bāhutrayaṃ tadāyudhatrayasahitaṃ vyutpādya mocakaṃ caturthaṃ bāhuṃ tadāyudhena saha vyutpādayati | turya ityādi | agnidhāmni agnisvarūpe | cidvyāptisthānatvāditi bhāvaḥ | turye caturdaśāyām pāriśeṣyātturyamiti | tamā(dā)kāśasvarūpamiti veditavyam | hacitā | hakārapratipādyayā citā | sasṛṇītyādisakārarūpeṇa sṛṇinā aṅkuśena praṇunnaḥ - caityamevātipaśurmahāpaśuḥ ata eva mahāpaśutvādibho gajaḥ tasya jaḍatvam cidvyatirekeṇa sphuraṇaṃ tadeva ruk rogaḥ yayā tayeti hacidviśeṣaṇametat | (yathā)mahāpaśurgajaḥ khalvaṅkuśena bodhyate caityamapi tathā sakārarūpeṇa sadāśivavimarśena bodhyate | cidekarūpatāṃ prāpyata iti sakārasyāṅkuśasaṅketopapattiḥ | abhedavimarśaḥ sakāro hakārātmikāyāḥ saṃvicchaktyā aṅgatvāddharma iti tadāyudhatvaṃ tasya evaṃ sakārāṅkuśabhṛtā hasākāraśaktyā | ekabāhuḥ ekabāhumatī | evaṃ caturbhujaṃ vibhāvya | caturdaśāṅgā | caturbhujairvibhāvyāni catasro daśā evā'ṅgāni yasyāḥ sākṣmātmāṅginī | kṣakāramakārasaṃsṛṣṭirūpā aṅginī | kṣakāramakārābhyāmeva daśācatuṣṭayamadhiṣṭhitamiti | tadubhayasaṃsṛṣṭiraṅgitvaṃ tripureśvaryāḥ prāṇasvarūpateti samyagupapattiḥ | nirvikalpapadasya turīyasya mādhyamikatvenādhiṣṭhātṛtayā kṣakāro bījabhūtaḥ | vikalpapadasya suṣuptyādidaśātrayātmano mādhyāmikatvena makāro bījabhūtaḥ | tadubhayasaṃsṛṣṭireva sarvamūlatvātturyātītasvabhāva iti samupadiśati - madhyapade'tituryeti | etasyaiva padasya sarvotkṛṣṭatā jayatīti śabdenonmīlitā || 19 || p. 129) suptiprabhṛtyuditacaityavijṛmbhitasya jāgratpadaprabhṛticidvinimajjanaṃ yat | turyaṃ padaṃc a khalu tatra suṣuptibhāgo yaścinmayaḥ śivavapustadatīva turyam || 20 || nanu pañcabhūtāni pañcāmnāyā devasya pañcamukhānīti daśābhirapipañcabhirbhavitavyam | suṣuptyādibhiḥ pañcabhirdaśābhiraṅgairupalakṣitastatsarvamayāditadanyo bhavitumarhati | tatkathaṃ turyātītasyāṅgitvamuktamutyatrāha - suptiprabhṛtīti | suptidaśāmārabhya | uditasya caityavijṛmbhitasya | jāgratpadaprabhṛti jāgratpadamārabhya yaccidvinimajjanaṃ cinmayatāvabhāsaḥ | tatkhalu turyaṃ padam | suṣuptisvapnajāgratkrameṇonmīlitasya bhedāvabhāsasya jāgratsvapnasuṣuptikrameṇa yo'yamabhedāvabhāsaḥ tatkhalvabhedāvabhāsasthānaṃ turyadaśā | tasyāṃ daśāyāṃ yaścinmayasuṣuptibhāgaḥ jāgratsvapnayościnmayāvabhāsanāntaraṃ sambhāvyamānaścinmayībhūtasuṣuptirūpo viśramaḥ | asau khalvatītaturyaṃ turyātītasvabhāvam | śivavapuḥ śivasya śirorūpaṃ vapuḥ | cinmayau jāgratsvapnau śivasya jaghanyaṃ vapuḥ cinmayīsuṣuptistasya śiraḥpadamiti veditavyamiti bhāvaḥ | etaduktaṃ bhavati | yeṣāṃ catasra eva daśā iti matam cinmayasuṣupteratītaturyamatyuttīrṇaturīyamiti vyapadeśāṅgīkāreṇa turya evāntarbhāvaḥ | teṣāṃ turyātītaṃ nāma nānyāpṛthagdaśā cinmayasuṣuptesturyātītatvasambhāvanāviṣayasya (turya evāntarbhāvāt##? sarvadaśādhiṣṭhātā | etanmatānusāreṇa kṣakāramakārasamavāyasya sarvadaśādhiṣṭhātṛbhūtasya turyātītasvabhāvatvamaṅgitvābhiprāyeṇoktam daśāmātraparatvenaneti pūrvasūtrābhiprāyaḥ | nanvevaṃ cāṅgiparatvenābhimatasya turyātītasvabhāvasya sarvadaśāṅgasamavāya eva yuktaḥ sa (na) tvekadeśaniyatakṣakāramakārasaṃsṛṣṭisanniveśaucityamiti na mantavyam | yathā śarīreṇa sarvaśarīrasamavāyavato'pi śarīraikadeśe hṛdayakamale sanniveśāṅgīkārastathā sarvadaśāsamavāyavata eva turyātīte(ta) svabhāvasya kṣakāramakārasaṃsṛṣṭirūpamadhyacakrasanniveśo yujyata eveti niravadyam | yeṣāṃ punarmate turyātītaṃ cinmayasuṣuptiparam pañcamī daśaiva teṣāṃ mate kṣakāramakārasaṃsṛṣṭirūpaṃ padaṃ sarvadaśāsamavetaṃ mahātattvameva tripureśvarīprāṇaparyāyamiti (na)vyatyayayogaḥ || 20 || p. 130) turyaṃ dvikhaṇḍa mabhavasya jaghanyabhāgo mūrdhā'tituryamanayoranubhūḥ kṣamadhyam | jāgracchirāḥsvapanasuptijaghanyabhāgo maprāṇakaḥ paśurasau viparatibodhaḥ || 21 || atītaturyaṃ śivavapuriti pūrvasūtre sāmānyoktaṃ viśeṣeṇa vyutpādayati - turyamityādi | dvikhaṇḍaṃ khaṇḍadvayopalakṣitam | abhedajāgratsvapnarūpamiti bhāvaḥ | turyam | abhavasya śivasya | jaghanyabhāgaḥ | atituryam | abhedasuṣuptirūpaṃ turyaṃ turyadaśābhāgaḥ | mūrdhā śiraḥ | abhavasyeti sambadhyate | śivasya nirvikalpapradhānatvādvikalpāprādhānyācceti bhāvaḥ | anayorapradhānapradhānāṅgayoḥ | kṣamadhyaṃ kṣakārarūpaṃ madhyam | anubhūḥ prāṇasthānam | jaghanyaśirorūpayoraṅgayormadhyasthāne kaṇṭhe khalu prāṇastitiriti bhāvaḥ | ubhayādhiṣṭhāturubhayamadhyasthitirupapanneti tātparyam | śivaprasaṅgena jīvasyāpyaṅgavivekamāha - jāgracchiro yasya jāgracchirāḥ | svapanasuptijaghanyabhāgaḥ svapnaṃ svapnaḥ | svapanasuṣuptirjaghanyabhāgo yasya asau | viparītabodhaḥ śivādviparītajñānaḥ | paśuḥ | vikalpaprādhānyānnirvikalpāprādhānyācca paśoḥ śivādvaiparītyam | evaṃvidhaḥ | paśuḥ maprāṇakaḥ | ubhayāṅgamadhyavartīyo makāraḥ sa eva paśoḥprāṇasthānamiti pūrvavadvivekaḥ || 21 || p. 131) mātmā paśuḥ prakṛtireva tayā nigīrṇo hātmāpi citprakṛtireva nivṛttirūpā | itthaṃ dvidhā prakṛtiviśramabhūḥ kṣakāraḥ śambhuḥ paraḥ parata eva bhavetprakṛtyāḥ || 22 || bhedasaṃsārapravartinyā prakṛtyā yathā makārarūpaḥ paśurbadadhaḥ abhedasaṃsārapravartinyā prakṛtyā tathā kṣakārarūpasyāpi śivasya bandhaḥ sambhāvyate | tatkathaṃ niyatabandhaṃ makārakṣakārasāmarasyamupāsyatvenāṅgīkṛtamityatrāha - mātmeti | mātmā makārasvarūpaḥ | paśurjīvaḥ prakṛtireva | tatrahetumāha | tayā nigīrṇa iti | prakṛtyā grastatvāt | prakṛtyuttīrṇa stadutīrṇa iti bhāvaḥ | hātmāpi cit | hakārarupiṇī cit | nivṛttirūpā prakṛtireva | tadanuṣaṅganaiyatyādityabhiprāyaḥ | kṣakārastu itthaṃ dvidhā prakṛtiviśramabhūḥ | itthamuktamaryādayā | dvidhā | dvirūpiṇyāḥ pravṛttinivṛttirūpiṇyāḥ | prakṛterviśramabhūḥ - viśramasthānam | śuddhāntarmukhatvena saṃsāradvayakalāspṛṣṭatvāt prakṛtyanāvṛtaḥ kintu prakṛteḥ svayamāvarakamityabhiprāyaḥ | ata eva | kṣakāraḥ | paraḥ śambhuḥ | prakṛtyāḥ parata eva | na tu tadantaḥ patitaḥ | ato nityamuktaḥ kṣakāraḥ | asyaiva yadbahīrūpaṃ hakāraḥ yaccā(syā)tyanta(rba)bahīrūpaṃ makāraḥ tayoreva prakṛtipāratantryeṇa prakṛtitvaṃ na tu kṣakārasya atastasyopāsyatvaṃ yujyata eveti tātparyam || 22 || p. 132) yadvā śivaḥ kṣa iha ma pratiyogibhāvāt sauṣuptameva paraśambhupadaṃ cidātmā | yaccakramadhyapadatā tadadhīśatā ca śambhoḥ(stadasya) sadeśyaguṇagandhitayārcyabhāvāt || 23 || kṣakārasya makārapratiyogitayā vikalpagandho durnivāraḥ ataḥ śuddhanirvikalpaṃ citsuṣuptipadameva parama tattvam | tadevopāsyamiti ye manyante tadākṣepāyāha - yadveti | mapratiyogibhāvāt makārasya jīvapratipādakasya pratiyogibhāvāt anyonyavyāpyavyāpakabhāvasaṃsargāt | kṣakāraḥ | śivaḥ | na tu paramaśivaḥ | vikalpagandhanaiyatyāditi bhāvaḥ | cidātmā cinmayaṃ sauṣuptapadaṃ suṣuptireva | paraśambhupadaṃ paramaśivatattvam | yadvā | yadveti pakṣāntare | asmin pakṣe citsuṣuptāvapi vikalpātyantocchedo duṣpratipādaḥ | sādhite vikalpātyantocchede paryantato jaḍatvaṃ prasajyeta | jaḍasya ca nopāsyatvam | ato vikalpapade vā gandhapade vā tattvamupāsyamiti kṣakārasya cakramadhyasthityā vibhāvyena cakrādhiṣṭhātṛtvenopāsyatvaṃ sphuṭībhūtamiti samādhatte - yaccakramadhyapadatetyādi | kṣakārasya śambhoścakramadhyapadatā sāmpradāyikī cakrasya madhyapratiṣṭhā tatpratibodhitā tadadhīśatā cakrādhīśatā ca tadetadasya śambhorguṇagandhitayā hetunā siddhirete (siddhyati) arcyabhāvāt arcanīyatvāt | upapādyata iti śeṣaḥ | guṇagandhādhānenā'rcanīyo na tu nirguṇa iti pratipattireva kṣakārasya śambhoścakramadhyasthitiḥ sāmpradāyikīti samarthayatīti vivekaḥ || 23 || p. 133) candrāgnibhukchaśibhugagnirathaḥ samasvaṃ bhānuḥ pade pada idaṃ tritayaṃ svarādau | khaṇḍatrayātmakamakhaṇḍapadaṃ ca tadvat tadviśramaḥ pratidaśaṃ samasaṅkhyataiṣām || 24 || atha punaḥ punarāvartamānābhirdaśābhireva tithibhiḥ kālo vyavasthāpyate | tithayaśca śuklapakṣe pañcadaśa kṛṣṇapakṣe ca tāvatyaḥ sambhūya triṃśatsaṃkhyakāḥ punaḥ punarāvartante | yogidṛṣṭau daśānāmeva tithirūpatāyāṃ tithisamānasaṅkhyatā daśānāṃ sāmpradāyikopadeśagamyeti tadeva prameyamupadiśati - candro'gnibhugityādi | sūtradvayena daśāyāṃ daśāyāṃ tathā tathārūpaḥ saṃsāraḥ pañcabhūtātmanaiva kalāpena sampadyate | tānyapi bhūtāni daśāsvabhāvānyeva | tathā hi | jalatattvātmakaścandraḥ suṣuptirūpaḥ | vāyutattvātmakaḥ sūryo jāgradrūpaḥ | tejastattvātmako vahniḥ svapnasvarūpaḥ | pṛthvītattvātmikā prakṛtirguṇatrayaparyāyatejastrayabījabhūtā turyam | ākāśatattvātmakaḥ pumān sakalaprapañcabījarūpiṇyāḥ prakṛteḥ viśrāntisthānam turyātītam | yadyapi suptyādau kalānāṃ bāhulyaṃ vidyate | tathāpi tāḥ kalāḥ pañcasvevatattveṣvantarbhavanti | iti pratidaśaṃ pañcaivāṅgadaśāḥ | suṣuptisuṣuptirjalam suṣuptijāgradvāyuḥ suṣuptisvapno vahniḥ suṣuptituryaṃ pṛthivī suṣuptituryātītamākāśaḥ | ityevaṃ jāgradādāvapyaṅgadaśāpañcakavibhāgo'vagantavyaḥ | evaṃ pravṛttirūpāsu suṣuptijāgratsvapneṣu pratidaśaṃ pañcāṅgadaśāgaṇanāyāṃ pravṛttirūpasaṃsāraḥ pañcadaśāṅgavānbhavati | tānyevāṅgāni śuklapakṣa(sya)yoḥ pañcadaśatithaya iti vivekaḥ | atha nivṛttisaṃsāre pravṛttisaṃsārāṅgānāṃ sarveṣāṃ nivṛttirūpateti tatra kṛṣṇapakṣa(sya)yostithayaḥ pañcadaśa bhavanti | pravṛttisaṃsāre vedyamayasya candrasyābhivṛddhiriti tatsaṃsāra(ka)sya śuklapakṣatā | nivṛttisaṃsāre vedyasya candrasya kṣaya iti kṛṣṇapakṣatā tasyeti vivekaḥ | sūtrayorakṣarārthastu agnibhugagnivyāpakaścandraḥ | śaśibhuk candravyāpako'gniḥ | evaṃ candrāgnyoḥsvabhāvo'gniḥ | na tu sarvāsu daśāsvagninā candrakabalanaṃ candreṇāgnikabalanaṃ vivakṣitam tathātve pravṛttisuṣuptyādau agninā candrakabalane śuklapakṣatva(vyā)hāniriti | atha | samatā | anayoścandrāgnyoḥ samatā | bhānuḥ | svarādau svaravargādau pade pada idaṃ tritayam | saṃsārakalāpatvena niyatābhyupeyamiti śeṣaḥ | tadvaccandrādivat | khaṇḍatrayātmakaṃ candrāgnibhānurūpakhaṇḍatrayātmakam | candrādyākāreṇa vilasanam | akhaṇḍapadaṃ pravṛttiparyāyapṛthivīrūpam | candrādayaḥ khalu guṇatrayamayāḥ pravṛttiparyāyapṛthivīvilāsarūpā iti vivekaḥ | akhaṇḍapadaṃ guṇatrayasamaṣṭirūpatvātprakṛterakhaṇḍapadatvam | etacca padaṃ pade candrādipadavacca saṃsthānamiti etadvacchabdārthaḥ | tadviśramaśca tasya prakṛtirūpapadasya viśramaḥ viśrāntisthānam | ākāśarūpam | svātmatattvamityarthaḥ | etadapi padaṃ pratidaśaṃ niyatamiti aṅgadaśāpañcakanaiyatyadaśānāmuktam | eṣāmaṅgānāṃ daśāsu niyatānāṃ tithibhiḥ samasaṅkhyatā veditavyeti śeṣaḥ || 24 || p. 135) bhedāvibhedasamatātanubhiḥ suṣupti- svapnaprajāgarapadaistriguṇīkṛtābhiḥ | pṛthvādisvāntatithibhirnanu śuklapakṣaḥ kṛṣṇastujāgarapadādikatannivṛtyā || 25 || bhedetyādi | bhedavibhedasamatātanubhiḥ | krameṇa bhedābhedatadubhayasāmyasvarūpaiḥ suṣuptisvapnajāgarapadaiḥ | triguṇīkṛtābhiḥ | pṛthivyādikhāntatithibhiḥ pṛthivyādyākāśāntāṅgadaśārūpābhiḥ | pañcabhistithibhiḥ | trigaṇanāyāṃ pañcadaśabhiḥ | śuklapakṣo nanu | bhavatīti | śeṣaḥ | jāgarapadādikatannivṛttyā | atha turyadaśāyāṃ jāgradādiprathamamantyāttunivṛttirāsāṃ tithīnāṃ nivṛttyā nivṛttirūpāṅgīkāreṇa | kṛṣṇaḥ pakṣaḥ | tu śabdo bhede | evaṃ siddhasāmpradāyikakālavivekayoge dṛptadṛṣṭeḥ puruṣasya kālapañcakatvaṃ sidhyatīti etatprameyopadeśaḥ || 25 || dehātmikā prakṛtireva parā vimarśaḥ saiva pravṛttivinivṛttyubhayādibhūtā | vāgarthamiśravapurindvanalāryamatra yyekaika yuktripuṭikā navamūrtirekā || 26 || idānīṃ mahāprakṛtirūpaparātmikāyā vimarśaśakterdaśāviśeṣarūpāṇāmaṅgānāṃ navasaṅkhyākatvena tasyāḥ pratibimbarūpaṃ śrīcakramapi navacakrasamayarūpamiti vyutpādayannāha - dehātmiketyādi | dehātmikā deharūpiṇī anena tripureśvaryāḥ śarīratrayameva mukhyaṃ rūpamiti vyutpāditam | prakṛtireva parāvāgrūpiṇī svarasaprahaṇalakṣaṇā | evam prakṛtiriti parāvāgiti vyava(sthāpitā)(sthitā)dhiṣṭhā | vimarśaḥ | vimarśa śaktiḥ saiva(śiva)pravṛttinivṛttyubhayādibhūtā | pravṛttisaṃsārasya nivṛttisaṃsārasya miśrasaṃsārasya ca kāraṇabhūtaḥ sarvo'pi saṃsāraḥ prakṛte mūlaḥ prakṛtireva vilāsarūpatvādityarthaḥ | vāgarthamiśravapuḥ na tu kevalaṃ parāvāgrūpatvācchabdarūpā api tvartharūpā ca miśrarūpā ca sarvavyāpivastunaḥ śabdamūlatvācchabde'ntarbhāvāt evaṃ rūpatā tripureśvarī | indvanalāryamāditrayyekaikayuktripuṭikā tripuṭikāprameyapramāṇapramātṛsamudāyalakṣaṇā indvanalāryamṇāṃ trayyā ekaikayuk ekaikaṃ pratyekaṃ yujyate ityekaikayuk | evaṃ pratyekaṃ pravṛttirūpeṇa candreṇa nivṛttirūpeṇānalena ubhayasāmyarūpeṇāryamṇā sūryeṇa yuktā yā tripuṭī prameyādipuratrayī tatsvarūpā satī tattvata ekarūpāpi viśrāntidaśāyāmadvitīyāpi navamūrtiḥ navasaṅkhyākasvarūpabhedā | ayamarthaḥ | jaḍatvātprameyarūpaṃ caturdaśārātmakaṃ suṣuptipuraṃ visargaprādhānyādvinduprādhānyādubhayaprādhānyācca tridhā bhidyate | pramāṇarūpaṃ daśāradvayātmakaṃ jāgratpuramapi tathā pramātṛrūpam aṣṭārātmakaṃ svapnapuramapi tatheti navacakravivekaḥ | etaccakraṃ tattaddaśārūpeṇa navadhāvilāsaṃ syātsā tripureśvaryā bimbaṃ bhavatīti hṛdgatābhiprāyaḥ || 26 || p. 136) caitanyatā ca jaḍatā ca vimarśacityo- stulyā yadindvanalayorubhayaṃ tadicchā | syātkarma cāvagalitaṃ tu mitho jaḍatvāt jñānaṃ tayoḥ samapadaṃ ca tathā dvirūpam || 27 || evaṃ śivasya saguṇasvarūpaṃ prakṛtimevotkṛṣya upāsyatvasambhāvanayā navacakreśvarīṃ vyutpādya tasyāścetyatve prasiddhe sambhāvitamupāsyatvavyāhṛtiśaṅkākaraṇḍatvaṃ (kāraṇatva) pravādamapavadannāha - caitanyatetyādi | (bhī)citirajaḍeti sampratyayaḥ vimarśasya citsāmyaṃ(?) pratipādayan jaḍatvamapavadati | vimarśacityoḥ vimarśaprakāśayoḥ caitanyatā ca jaḍatā ca tulyā | ubhayorapi pratyekaṃ caitanyatvaṃ jaḍatvaṃ ca bhavatīti camatkāraḥ | ayaṃ camatkāro'nyonyavyāptinibandhanaḥ | vyāpakameva caitanyaṃ vyāpyameva jaḍamiti dvayorapi vyāpakatve vyāpyatve ca sati cidacidbhāvacamatkāro nirviśeṣeṇa kartavya iti bhāvaḥ | ubhāvetau prakāśāvimarśau icchājñānakriyāvantāviti vimarśasyājaḍatvapratipādane hetumāha - yadyasmātkāraṇāt indvanalayorubhayaṃ dvayam | tadicchā | tayoḥprakāśavimarśayoricchā | prakāśasyakadācidvyāpakatve anala icchā bhavati | kadācidvyāpyatve induḥ | vimarśasyāpi tathā | vimarśasyendureveccheti nāśaṅkanīyam | tasya vimarśasya vyāpakadaśāyāṃ tadicchāyā indoragnivaibhavaprāptiragnitvameva prakāśecchāyā agnerapi tadvyāpyedantāyāmindujāḍyaprāpterindutvameva | evaṃ prakāśavimarśayorvyavahārapade svarūpasyā'nalendudvayasyā'nyonyameṣitavyecchārūpeṇa pratyaikayaṃ (pratyekaṃ) jaḍājaḍatvamuktvā mithaḥ kartṛkāryarūpaṃ jaḍā'jaḍatvamāha - syādityādi | mithaḥ avagilitaṃ vyāptaṃ kartrā khalu karma vyāpyate | ataḥ parasparamavagilitaṃ grasitaṃ karma ca bhavati bhūtātkartā ca bhavatītyarthaḥ | tayoḥ samapadam | anyonyavipayatvāttulyarūpaṃ jñānaṃ ca | tathā pūrvavadadvirūpam | anyonyaṃ jñātā ca bhavati jñānaṃ ca bhavatītyarthaḥ | evamindvanalayorvimarśaprakāśayoreṣitavyecchābhāve kāryakartṛtvabhāve jñātṛjñeyabhāve mitho nirviśeṣe sati prakāśatattvaṃ jaḍamitidurāgrahe vivekahīnatāmāpādayatītyarthaḥ || 27 || p. 138) pakṣadvaye'pi parivṛttivaśāttrayāṇā- micchādikatritayatāpratidhāma dhāmnām | ṣaṭsvatravṛttiṣu ca kāraṇakāryatāsyā- dbindukṣayormabhavayoḥ paphavarga(rṇa)yośca || 28 || atha khaṇḍatrayātmano mātṛkāmahāmantrasya pratibandhamubhayapakṣārthe na sadāvartanaṃ bhavet | khaṇḍānāmanyonyamādimadhyāntatvanirviśeṣe'nyonyakāryakāraṇabhāvacamatk āraścakrākāratā ca bhavatīti rahasyametadvyutpādayati - pakṣadvaya ityādi | trayāṇām dhāmnām | padānām | mantrakhaṇḍānāmityarthaḥ | pakṣadvaye'pi | dakṣiṇato vāmataścetyarthaḥ | parivṛttivaśāt āvartavaśāt | pratidhāma pratipadam icchādikatritayatā icchātvaṃ jñānatvaṃ kriyātvaṃ ca bhavati | yasyakasyacidvā khaṇḍasyā'ditvāṅgīkāre icchātvaṃ madhyatvāṅgīkāre jñānatvamantyatvāṅgīkāre kriyātvamiti vivekaḥ | atra khaṇḍatraye | uktamaryādayā ṣaṭsu vṛttiṣu | sarvāsu | bindukṣayoḥ(binduḥ)svaravargastasya bindoḥ kṣakārasya ca | tathā mabhabayoḥ | vyāpakavargasanniveśavato makārasya sparśavargasya || tayorbhakārabakārayoryugalasya sparśavargasya tayoreva(m) pakāraphakārayoryugalasya | svaravargasthitasya visargasya cānyonyaṃ kāryakāraṇabhāvo bhavati | ayamarthaḥ | pratikhaṇḍaṃhṛdayapradeśātprāṇapadādāvartodayaḥ saṃbhāvyaḥ pratikhaṇḍaṃ ca hṛdayapradeśe binduvisargau svaravargodare antaḥ iti vinduvisargau svaravargodare caturasracakrasaṃniviṣṭāḥ prakṛtyahaṅkārabuddhimanaḥpratipādakāḥ pakāraphakārabakārabhakārāḥ | tatra visargasthānīyau pakāraphakārau bindusthānīyau bakārabhakārau vyāpakavargodare makārakṣakārau (visargabindusthānīyau) visargaḥ bindusthāne | evaṃ sati (yadā) sarveṣu bindumupakramya pratilomāvartena vyāpakavargāvagāhe kṣakāraparyantamāvartaḥ tadānīṃ binduḥ kāraṇaṃ kṣakāraḥ kāryam kṣakāramārabhya anulomāvartena binduparyavasāne kṣakāraḥ kāraṇaṃ binduḥ kāryam | atha svarodaragataṃ visargamārabhya sparśodaragatapaphavarṇarūpavisargāntamanulomenāvarte visargaḥ kāraṇaṃ papharūpavisargaḥ kāryam papharūpavisargamupakramya svaravisargāntapratilomenāvarte paphavisargaḥ kāraṇaṃ svarasthavisargaḥ kāryam | atha sparśodaragataṃ babhavarṇarūpaṃ bindumupakramyānulomena vyāpakavargodarasthamakārarūpabinduparyantamāvarte babharūpabinduḥ kāraṇaṃ makārabinduḥ kāryam | makārabindumārabhya pratilomena babharūpabinduparyantamāvarte makārabinduḥ kāraṇaṃ babharūpabinduḥ kāryamiti tadvivekaḥ | atra bindukṣakārayorbindutvaṃ śuddhavisargapaphavarṇayugalasya visargatvaṃ śuddhaṃ babhavarṇayugmamakārayoḥ sāṅkaryeṇa bindutvaṃ visargatvaṃ ceti sāmpradāyikopadeśaḥ | prameyapramāṇapramātṛkhaṇḍeṣu yasya kasyacidvā mūlatvābhyupagamasiddhāntaḥ siddhairanubhavānurodhenāpikṛtaḥ | anubhavaścaivaṃ hi ghaṭādisphuraṇe cakṣurādipramāṇasphuraṇaṃ cakṣuṣmatpramātṛsphuraṇaṃ cā'vibhāvya krama manubhūyate | tatra kaścit ghaṭasphuraṇaṃ pradhānatayā manyate kaścidindriyasphuraṇaṃ pradhānam (kaścit) pramātṛsphuraṇamiti tatpuruṣa pratibhāvyavasthāpite siddhāntatraye vipratiṣedhaviṣaye sati siddhasiddhāntaḥ prakāśavimarśacamatkārabhūteṣu ghaṭādi sphuraṇe(ṣu) siddhāntatrayasamaṣṭireva saṃtiṣṭhatīti || 28 || p. 140) candrāgniviśramaṇayoḥ svarayādidhāmnoḥ rviśvasya bījadaśayoḥ prathame pade cit | citye nimajjati paratra citau tu caitya- metatsamastamubhayollasite tu bhānau || 29 || nanu pūrvoktatrikhaṇḍasvarūpasya caturdaśāravinyāsavataḥ suṣuptyātmanaḥ śāktasya svarakhaṇḍasya prādhānyena yajadbhiḥ śāktaiḥ siddhantīkṛtam | cinnimagnacaityasvarūpasyā(sā)ṣṭāravinyāsavataḥ svapnātmanaḥ śaivasya vyāpakakhaṇḍasya prādhānyena yajanaṃ śaiveḥ siddhāntitam | caturasra(sra)garbhitadaśāravinayasavato jāgradātmanaḥ sparśakhaṇḍasya paśudaśāśaṅkayā prādhānyena yajana mavivekijanasya upekṣāviṣaye vā syāditi tasyaiva khaṇḍasya pradhānayajanaucityaṃsāmpradāyikamiti sūtracatuṣṭayena vyutpādayati - candrāgnītyādi | candrāgniviśramaṇayoḥ | svarayādidhāmnoḥ | svaravargavyāpakavargātmanoḥ padayoḥ candrasya visargasya viśramaṇaṃ viśrāntisthānatvam svaravargapade agnerbindoḥ viśramaṇaṃ vyāpakavargapade svaravarge cinnigaraṇena caityaikacchatrato (tā)vyāpakavarge caityanigaraṇena cidekaści(ccha)trateti bhāvaḥ | viśvasya bījadaśayoḥ | caityaviśramacidviśramayoḥ | pratyekaṃ viśvabījatvaṃ viśvasya vimarśamayatvena prakāśamayatvena cānubhavāt | prathame pade svarapade | cit | citye caityaṃ citā nimajjati | caityasya darśanaṃ nāstītyarthaḥ | ubhayollasite | ciccaityayorullasite | ullāsarūpe | bhānau | tu | sparśakhaṇḍe tu evaṃ (etat) ciccaityayugalam | samastam anyonyanigīrṇasvarūpam cicaityarūpamubhyamapi tattvaṃ saṃbhūya darśanapade bhavati | śivaśaktyo rubhayorapi darśanasthānatvādbhānurūpaṃ jāgraccakrameva prādhānyena yajanīyamiti vivekaḥ || 29 || p. 141) indau ca havyabhujicodarasīmni yatsyā- ccakradvayaṃ cidacidabhyavamardarūpam | bimbadvayīyugalametadaśīta(ti)bhāno- rbimbasthale hi caturaśra(sra)tayā samastam || 30 || caturdaśāracakre garbhitacitsvarūpaṃ yaccaityam aṣṭāragarbhitacaityasvarūpā yā cit evametaccakradvayādhiṣṭhātṛbhūtaṃ devatāyugalaṃdaśāradvayādhiṣṭhātṛbhūte caturaśra(sra)cakresaṃmilitam | ata evāsya cakrasya caturaśra(sra)bhāva iti vyutpādayati - indau cetyādi | indau | ca | caturdaśāracakre | havyabhuji | ca | aṣṭāracakre | praticakram | udarasīmni | bimbastharaśmicakramadhye bimbacakrasyaucityāt | yac cakradvayaṃ syātpraticakraṃ ma(ndi)ndare cakradvayaṃ bhavatītyarthaḥ | ccaturdaśārodare aṣṭadalaṣoḍaśadalarūpaṃ ciccaityarūpaṃ cakradvayam | aṣṭārodare trikoṇabindurūpaṃ caityacidātmakaṃ cakradvayam | kīdṛśaṃ cakradvayam cidacidabhyavamardarūpam | cidacitościccaityayorabhyavamardaḥ anyonyakramaṇaṃ tadrūpaṃ tadavastham | caturdaśāre ṣoḍaśadalātmanā caityacakreṇa aṣṭadalātmakaciccakrakramaṇam | ata evā'ṣṭadalasya ṣoḍaśadalaraśmirūpeṇa tadbahiravasthānam | aṣṭāre bindvātmanā ciccakreṇa trikoṇātmanā ? caityacakrakramaṇam | ata eva trikoṇasya binduraśmirūpeṇa bahiravasthānam | evaṃ vyavasthitametadbimbadvayīyumalam | aṣṭadalaṣoḍaśadalātmakaṃ trikoṇabindvātmakaṃ ca yugalaṃ saṃbhūya caturūpam | aśīta(ti) bhānoḥ sūryabimbasthale daśāradvayodare caturaśra(sra)tayā caturaśra(sra) rūpeṇa | samastaṃ saṃbhūyasthitam | aṣṭadalaṣoḍaśadalatrikoṇabindurūpaṃ cakracatuṣṭayaṃ caturaśracatuṣkoṇarūpeṇa sthitam | ataścaturaśraṃ prādhānyena yaṣṭavyamiti niṣkarṣaḥ || 30 || p. 142) tasmāccatuṣpadamidaṃ caturasravimbaṃ ciccaityanirjarasaridyamunāprayāgaḥ | arcyaṃ bhavetprathamato'thatadaṅgabhūta- ciccaityacakrayajanaṃ tvitipūrvatastat || 31 || caturaśracakrasya uktopapattyā prathamato yaṣṭavyatāṃ nigamayati - tasmādityādi | tattasmātpūrvasūtrapratipāditopapattirūpātkāraṇāt | catuṣpadam | aṅgāṅgirūpeṇa sthitasya devatācatuṣṭayasya samavāyasthalam | idaṃ caturasrabimbam | ciccaityanirjarasaridyamunayoḥ | bhāgīrathīyamunayoḥ | citaḥ svacchatvāttathāvarṇabhūtabhāgīrathīsāmyam caityasya saṃsārarūpatayā kalaṅkitatvānnailyena yamunāsāmyam | prayāgo nāma yamunābhāgīrathyoḥ saṅgamarūpaḥ puṇyatamastīrthaviśeṣaḥ | devatācaturaśra(sra)vimbamiti(mapi) tathā puṇyatamaḥ | tatra nimajjane sadyo (devatā) bhāvaśceti tathā nirūpitam | (iti | prathamataḥ) prameyataḥ | arcyamarcanīyaṃ bhavet | atha caturaśra(sra)yajanānantaraṃ tadaṅgabhūtayościccaityacakrayoraṣṭāracaturdaśārarūpayoryajanamiti | taccaturaśracakram | pūrvataḥ pramukhe kṛtamiti śeṣaḥ | puratrayātmake śrīcakre caturaśra(sra)meva prathamato yaṣṭavyamityetadupadeśāyapramukhe devyāḥ pade(dam) sarvacakravyāpakasthale kṛtam caturaśra(sra)sya naisargikasthitiṣu (aṣṭāra)caturdaśārarūpayoryajanamiti taccaturaśracakraṃ pūrvataḥ caturdaśārāṣṭāramadhyadeśa eva prathamayaṣṭavyatāvyutpādanāya tayoścakrayorvyāpakatvenābhimate bāhyasthale sanniveśaḥ kālpanika iti bhāvaḥ | caturaśra(sra)cakraṃ daśāradvayasyāpyupalakṣaṇam | tasya raśmicakramantareṇa bimbacakrāvasthānasyānupapannatvāt || 31 || p. 143) antaḥsthameva caturasramuṣarbudhendvo- rarkātmakaṃ cidacidudbhavametadaṅgam | evaṃ ca satyapi jaḍājaḍasārametat prāgeva pūjyamiti pūrṇapade kṛtaṃ tat || 32 || iti paramarahasyaṃ mātṛkārthasvarūpaṃ sphuṭataramupadiṣṭaṃ cakrarājābhinītam | lagati yadayamarthaḥ śaktividdhe'ntaraṅge na tu tunaraparatra pratyavāyo('sti) na tanme || 33 || [atrāyaṃśloko mūlaślokānupūrvīsamānaprāyaḥ ādarśa pustake ṭīkāyāmadhikamupalabhyate | iti paramarahasyaṃ mātṛkārthasvarūpaṃ sphuṭataramupadiṣṭaṃ cakrarājābhinītam | lagati yadayamarthaḥ śaktividdhe'ntaraṅge na tu punaraparatra pratyavāyo'sti tasmai || 1 || ] iti mātṛkācakraviveke turyavivekaḥ pañcamaḥ khaṇḍaḥ || 5 || mātṛkācakravivekamūlaṃ sampūrṇam || caturaśro(sro)palakṣitasya jāgraccakrasya bahiḥsanniveśaḥ śiṣyavyutpādanāyaiva vyutpannāpekṣayā tviyaṃ kalpanā(nā)nusaraṇīyā api tu madhyasthitasyaiva caturaśra(sra)sya prādhānyadṛṣṭyā prathamayaṣṭavyatā siddheti cakrasyānyathāsanniveśakalpanāpratyavāyaṃ pariharati - antaḥsthamityādi | uṣarbudhendvoḥ | aṣṭāracaturdaśāropalakṣitayoḥ | arkātmakaṃ caturaśraṃ(sram) daśāradvayodaraniyatasanniveśamantaḥ sthameva | evakāreṇa naiyatyamuktam | na tu bahirdeśe tasya sanniveśaḥ śaṅkanīya##- bhānurūpaṃ khalu bhānuścāgnicandrayoraṅgam | tadubhayādhīnasiddhikatvāt | evaṃ caturaśra(sra)sya aṅgatve satyapi | jaḍājaḍasāraṃ candrāgnitattvayoḥ sārabhūtametaccaturaśracakrarūpamaṅgasāratvātprāgeva pūjyamiti vyupādanāyaiva | taccaturaśra(sra)cakram | pūrṇapade vyāptisthale | vāhyadeśe kṛtam | ādisiddhena śiveneti śeṣaḥ | madhyacakrasya caturaśropalakṣitasya | mūlāṅkurāpekṣayā madhyasthitasya bījasyaiva yairupāsakaiḥ prādhānyamavagataṃ te madhyasthitamapi caturaśraṃ(sram) bījavatprādhānyadṛṣṭyā prathamato yajante | ye tatrāvyutpannāḥ tadapekṣayeyaṃ caturaśrasya bahiḥ sanniveśarūpakalpanā cakrasthitasyaivārthasya vyākhyānarūpatā | tadapratyavāyaviṣaya iti tātparyam | aṣṭālaṣoḍaśadalayoścaturdaśāramadhya eva sanniveśaḥ | tayoścatura(sra)śrasyodarabhāge yaḥ sanniveśaścaturaśra(sra)sya daśāradvayasyāpyupalakṣakasyasamanantaraṃ caturdaśārāṣṭārayoryajanaṃ kartavyamiti caturdaśāropalakṣakatvena ṣoḍaśadalamaṣṭāropalakṣakatvenāṣṭadalaṃ ca śiṣyavyutpādanāyaiva bahiḥ sanniveśitamiti veditavyam | ayamarthaḥ | suṣuptijāgratsvapnātmakaṃ cakratrayamapi pratyekaṃ pradhānyena yaṣṭavyam | tatra suṣupticakrasya caturdaśārasya vyāptisthale bahirdeśe sthityā prādhānyamavagamyate | sāmpradāyikena vilomena svapnacakravyāpārasyāpi prādhānyamavagamyate | tadubhayamadhyapatitasya jāgraccakrasya bījasanniveśanyāyena yaiḥ pradhānyamavagamyate tadapekṣayā caturaśra(sra)ṣoḍaśadalāṣṭadalānāṃ jāgratsuṣuptisvapnacakropalakṣakāṇāṃ bahiḥ sanniveśakalpanānusaraṇīyā | ye tu punaratrāvyutpannāḥ tadapekṣayā jāgraccakrasya pradhānyaṃ bahiścaturasrādicakrasya (rekhā) trayasaṃnniveśenavyutpāditam | tadīyākalpanā (śiṣya)vyutpādanamātraparā sanniveśakalpanā vivekena vyutpattimatā ca sādhakajanena caturdaśāraparyanta eva śrīcakre suṣuptyādicakratrayasya pratyekaṃ (prādhānyamava)gantavyamiti ? śivam || 32 || 33 || (1) || iti mātṛkācakravyākhyānaṃ sampūrṇam || ########### END OF FILE #######